Latvijas Republikas 13. Saeimas
ziemas sesijas desmitā (attālinātā ārkārtas) sēde
2022. gada 27. janvārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)

Sēdes vadītāja. Labvakar, godātie kolēģi! Sākam Saeimas 2022. gada 27. janvāra trešo attālināto ārkārtas sēdi.

Darba kārtībā - likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts “Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likums”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Ilze Indriksone. Lūdzu!

I. Indriksone (NA).

Labvakar, kolēģi, vēlreiz! Izskatīsim priekšlikumus. Kopā ir 11 priekšlikumi.

1. - deputāšu Švecovas un Stepaņenko priekšlikums. Paredz elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu maksas samazinājumu piemērot nevis no janvāra, kā bija likumprojektā sākotnēji, bet no 1. decembra. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai. Lūdzu!

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Priekšlikums attiecas uz elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu maksas samazinājumu un tā piemērošanu galalietotāju maksājumiem par sistēmas pakalpojumiem par laikposmu jau no 2021. gada 1. decembra.

No anotācijas un no diskusijām Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā esam noskaidrojuši, ka šis likumprojekts attiecībā uz mājsaimniecību... ekonomiskās situācijas stabilizēšanu skars 56 tūkstošus mājsaimniecību. Pēc būtības tas nav liels skaits, it īpaši ņemot vērā to, ka mājsaimniecību, kas atrodas uz nabadzības sliekšņa vai uz maznodrošināto sliekšņa, ir krietni vairāk nekā 56 tūkstoši. Tieši šis segments jau decembrī saņēma pietiekami augstus rēķinus, un tie augstie rēķini patiesībā gan materiāli, gan psiholoģiski, gan morāli ļoti ietekmē sabiedrības noskaņojumu un arī iedzīvotāju kopējo situāciju... tieši ekonomisko, jo, protams, tieši tie iedzīvotāji, kas saņem mazākus ienākumus, arī ļoti, ļoti rēķina naudiņu un viņi ļoti uztraucas, vai spēs samaksāt rēķinus par elektrību un vai spēs pēc tam nopirkt ēdienu.

Tā kā rēķini... un krīze, enerģētiskā krīze, iestājās jau decembrī, tad mēs ar Jūliju Stepaņenko arī piedāvājam sākt risināt šo krīzi no 1. decembra. Jāatzīmē vēl viena ļoti būtiska lieta, kas attiecas gan uz šo likumprojektu, gan kopumā uz situāciju ar energokrīzi, - elektroenerģijas sistēmas pakalpojumi un tās maksa rēķinā veido relatīvi nelielu daļu. Saskaņā ar aprēķiniem, ja es nekļūdos, apmēram tikai līdz 25 procentiem vai pat mazāk... veido rēķinu. Līdz ar to atbrīvojums no šī maksājuma ir procentuāli ļoti maza daļa no atbalsta, kas patiešām ir ļoti būtisks un ļoti nepieciešams mājsaimniecībām. Līdz ar to, ka... arī vadoties no citu valstu pieņemtajiem pasākumiem un paredzētajiem atbalsta pasākumiem gan mājsaimniecībām, gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem, mēs ar Jūliju Stepaņenko uzskatām, ka jau no 1. decembra jāsāk piemērot šī atvieglotā pakalpojuma pieejamība - bez sistēmas pakalpojumu samaksas galapatērētājiem.

Tāpēc lūdzu kolēģus, Saeimas deputātus, padomāt ne tikai par savu maku un finansiālo situāciju, bet arī par cilvēku ekonomisko situāciju un atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā, Indriksones kundze...?

I. Indriksone. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāšu Švecovas un Stepaņenko priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 31, pret - 47, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Indriksone. 2. - deputāta Možvillo priekšlikums. Paredz šos sadales tīkla maksājumu samazinājumus attiecināt tikai uz tiem elektroenerģijas galalietotājiem, kuriem līgumcena ir lielāka par 0,10 eiro par kilovatstundu. Komisijā šo (Skaņas pārrāvums.)...

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Mārim Možvillo. Lūdzu!

M. Možvillo (Neatkarīgie).

Labvakar, sēdes vadītāja! Labvakar, kolēģi! Labvakar, skatītāji, klausītāji! Jā, šī jau ir trešā reize šodien, kad es aicinu kolēģus tomēr aizdomāties, ka, atbalstot valdības izstrādātos priekšlikumus, mēs veidojam negodīgu konkurenci starp elektroenerģijas patērētājiem, jo radām situāciju, ka dažiem no elektroenerģijas patērētājiem veidosies ļoti izdevīga cena attiecībā pret tādā pašā sfērā vai nozarē strādājošu citu uzņēmumu, līdzīgu uzņēmumu, kura vienīgā atšķirība ir šis noslēgtais līgums ar elektroenerģijas piegādātāju. Līdz ar to veidosies nevienlīdzība, savstarpēji konkurējot.

Es tomēr aicinātu kolēģus vēlreiz apdomāties un atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates... turpinām debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam... ar lūgumu pieteikties debatēm savlaicīgi. (Pauze.) Jūs nedzirdam!

I. Zariņš (SASKAŅA).

Es pieteicos šīm debatēm, cik vien savlaicīgi ir iespējams, jo es līdz pēdējam klausījos priekšlikuma iesniedzēja skaidrojumu, lai saprastu būtību.

Diemžēl, lai gan enerģētikā esmu profesionāli strādājis - ar enerģētikas jautājumiem - vairāk nekā 10 gadu, es nesaprotu šī priekšlikuma būtību, jo šis priekšlikums... Tātad, ja mēs skatāmies, par ko ir šis... Runa ir par sistēmas pakalpojumu, un sistēmas pakalpojums nekādā veidā nav saistīts ar tirdzniecības līgumiem. Tās ir divas pilnīgi dažādas lietas.

Varbūt tomēr priekšlikuma iesniedzējs var vēlreiz paskaidrot, ko viņš ar to bija domājis. Vēlreiz uzsveru, šis ir par sadales pakalpojumu un sadales pakalpojums ar tirdzniecības līgumiem nekādā veidā nav saistīts. Tās ir divas dažādas lietas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Mārim Možvillo otro reizi. Lūdzu!

M. Možvillo (Neatkarīgie).

Paldies. Mēģināšu Zariņa kungam paskaidrot precīzāk. Ikviens elektroenerģijas patērētājs saņem rēķinu, kurā tiek uzrādītas abas summas - gan piegādes, gan elektroenerģijas. Šajā gadījumā, ja elektroenerģijas patērētājs, kurš saņem rēķinu, kur elektrības cena ir 7,1 cents par kilovatstundu, un tam kompensē pārvades izmaksas, šī galasumma ir 7,1 cents. Savukārt tas, kuram ir noslēgts līgums par elektroenerģijas cenu 20 centi par kilovatstundu, un tam tiek kompensētas arī piegādes izmaksas... Tas nozīmē, ka galarēķins vienam ir 7 centi, otram paliek 20 centi.

Līdz ar to mans priekšlikums bija, lai vienādotu... plus mīnus vienādus rēķinus par elektroenerģiju... kopējo summu, tad arī ieviest kompensāciju pārvades izmaksām, sākot no 10 centiem par kilovatstundu. Es runāju par kopējo rēķina summu šajā gadījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

I. Indriksone. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Māra Možvillo priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 6, pret - 50, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Indriksone. 3. - deputātu Nemiro, Možvillo, Sprūdes un Petravičas priekšlikums. Paredz no 2022. gada 1. marta atcelt obligātā iepirkuma un jaudas komponentes elektroenerģijai pilnā apmērā. Komisija (Skaņas pārrāvums.)...

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Ralfam Nemiro. Lūdzu!

R. Nemiro (Neatkarīgie).

Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Ļoti būtiska lieta, ko mēs šajā likumprojektā tomēr redzam, ja ieskatāmies, attiecībā uz šo risinājumu obligātā iepirkuma komponentes kontekstā, - tātad valdība ir centusies paslaucīt zem tepiķa šo problēmu un risināt to ar visu mūsu nodokļu maksātāju līdzekļiem.

Priekšvēlēšanu laikā milzīgs kvantums deputātu kandidātu, partiju solīja virzīties uz obligātā iepirkuma komponentes likvidēšanu. Šis jautājums ir ierakstīts arī valdības deklarācijā. Un ko mēs, paskatoties likumprojektā, varam ieraudzīt? Ka faktiski valdība piedāvā šo obligātā iepirkuma komponenti no mūsu visu nodokļu maksātāju naudas tagad dāsni samaksāt tiem, kas ir krāpušies, nav krāpušies un tā tālāk.

Tātad faktiski vairs mēs nerunājam par samazināšanu obligātā iepirkuma komponentes apmērā, bet jau par pilnīgu segšanu. Nu kur vēl priecīgāks var būt OIK saņēmējs kā tajā gadījumā, ja viņam par visu šo maksu samaksā valsts.

Es domāju, ka ir ieviesusies vai nu kļūda, vai... Es neticu, ka valdība, it īpaši valdības vadītājs, kurš ir iepriekš bijis ekonomikas ministrs, strādājis pie zaļās komponentes izveides, varētu tik brutālā veidā censties paslaucīt zem tepiķa visu problēmu.

Mēs savā veidā esam piedāvājuši risināt šo jautājumu vienreiz un uz visiem laikiem, nu, vismaz šī likumprojekta ietvaros, tas nozīmē, arī ārkārtējās situācijas ietvaros, - šo obligātā iepirkuma komponenti izbeigt un izņemt no maksājumiem gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem. Tas šobrīd pēc cīņas ar OIK kopumā ir neliela komponente, jāatzīst, tas ir taisnība, bet tomēr ļoti būtiska. Vēl būtiskāka ir tieši šī politiskā sastāvdaļa, kuru visi savos priekšvēlēšanu solījumos bija, tā teikt, apliecinājuši, ka arī tai tiks pievērsta liela uzmanība.

Lūk, šeit ir tā patiesības stunda. Tātad ir iespējams risināt šo jautājumu tagad, likumprojektā šāda norma ir ietverta, un līdz ar to ir pienācis laiks atrisināt... Savukārt, ja mēs nerisinām to, tad mēs tiešām sākam sponsorēt jau no nodokļu maksātāju naudas šo obligātā iepirkuma komponenti pilnā apmērā. Manuprāt, tā ir ņirgāšanās par Latvijas sabiedrību un Latvijas uzņēmējiem, kam šie rēķini jāsedz.

Tā ka priekšlikums no mūsu puses ir iesniegts un tas ir risinājums. Šis karstais kartupelis reiz par visiem laikiem ir, tā teikt, jāizmet ārā, un jau jādomā par zaļās enerģijas atbalstu un subsidēšanu, es domāju, tādā ziņā - no Eiropas atjaunošanas fondiem ļoti prātīgi. Tas, protams, ir izdiskutējams komisijā, bet šobrīd ir pienācis laiks šo jautājumu atrisināt pilnā mērā.

Tāpēc mūsu priekšlikums paredz obligātā iepirkuma komponentes izbeigšanu, nevis slepenu... slepus, tādu zaglīgu maksāšanu no mūsu visu rēķiniem un pēc tam izlikšanos, ka mēs esam šo jautājumu atrisinājuši. Nekas netiek atrisināts! Tieši pretēji - visu šo apmēru ir paredzēts maksāt no mūsu kopējiem nodokļiem. Nav tādas valsts naudas, tā ir mūsu kopējā nodokļu maksātāju samaksātā nauda, un nevajag slēpt šos maksājumus zem kādiem citiem kompensējošajiem mehānismiem. Nekas te nav jākompensē, šis jautājums ir vienreiz jāizbeidz!

Paldies.

Lūdzu atbalstīt...

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai. Lūdzu!

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, es atbalstu deputātu Nemiro, Možvillo, Sprūdes un Petravičas priekšlikumu un uzskatu, ka pārējiem Saeimas deputātiem ir vērts atgādināt par viņu solījumiem, kas tika doti gan 2018. gadā priekšvēlēšanu laika kārtībā, gan arī tagad.

Tāpēc es ļoti lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu. Jāsaprot arī, ka attiecīgi gan nodokļu maksātāji, gan mūsu bērni un mazbērni maksās tos parādus, ko tagad valsts aizņemas, lai nodrošinātu šos izdevumus. Tāpēc arī atbalstu šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ralfam Nemiro otro reizi.

R. Nemiro (Neatkarīgie).

Paldies Švecovas kundzei par izteikto atbalstu. Es patiešām pie vienas tēzes pavisam aizmirsu pieskarties, bet Švecovas kundze to ļoti, ļoti pareizi un trāpīgi atgādināja.

Tātad - pats galvenais. Viss šis dāsnais atbalsts, kas tiek šobrīd piedāvāts, tajā skaitā arī slepens OIK maksājuma maksājums no mūsu nodokļu naudas, šobrīd jau notiek uz parāda. Pilnīgi precīzi Švecovas kundze norādīja, ka faktiski šis viss jau ir uz aizņemtas naudas rēķina. Tātad principā šodienas OIK maksājumus mums valdība piedāvā maksāt uz mūsu bērnu rēķina. Nākamajām paaudzēm nāksies šo maksājumu atmaksāt.

Otra lieta, kas ir ļoti būtiska kontekstā ar šo priekšlikumu. Jau vairākas amatpersonas, tai skaitā no Briseles, mums ir minējušas, ka šis parāda atmaksāšanas... teiksim, izdevumi jeb, precīzāk sakot, parāda apkalpošanas izdevumi var kāpt, jo šobrīd naudas resursi ir pietiekami lēti starptautiskajos tirgos, bet tas tā nebūs ilgi. Tāda leiputrija, kāda šobrīd notiek, protams, nebūs ilgi, un mums, nodokļu maksātājiem, šī nauda par parāda apkalpošanu vēl būs jāsamaksā vairāk. Tāpēc ļoti uzmanīgi vajadzētu... un mūsu priekšlikums tieši risina jautājumu attiecībā uz šīs naudas samaksu. Nepieļausim parādu veidošanu mūsu nākamajām paaudzēm!

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Možvillo. Lūdzu!

M. Možvillo (Neatkarīgie).

Paldies par doto vārdu. Ja es pareizi sekoju ziņām un nekas nav mainījies Ministru kabineta sastāvā un Ministru kabineta statusā, tad joprojām ir spēkā oficiāls dokuments, ar kuru ikviens var iepazīties Ministru kabineta mājaslapā zem šķirkļa “Ministru kabinets”, “Dokumenti”. Šis dokuments ir premjerministra Krišjāņa Kariņa Ministru kabineta deklarācija, kurā zem virsraksta “Labākā biznesa vide Baltijas valstīs”... 30. punkts... Un nolasīšu: “Likvidēsim obligātā iepirkuma komponenti, ievērojot tiesiskuma principus, nepieļaujot šo maksājumu veikšanu no citiem finanšu avotiem un veicot to valsts budžetam un iedzīvotājiem ekonomiski un finansiāli izdevīgākajā veidā. Izvērtēsim obligātā iepirkuma komponentes izveidošanas un ieviešanas tiesiskumu.”

Kolēģi, ja mēs kā Ministru kabineta darba devēji uzskatām, ka Ministru kabinets šobrīd var pateikt, ka, nē, OIK mēs atstājam vai kaut kā kompensējam savādāk, tad, piedodiet man, bet šie darba ņēmēji ir tūlīt jāatlaiž no darba, jo viņi nepilda uzliktos pienākumus. Savukārt, ja mēs balsojam pret OIK sistēmas likvidāciju, varbūt mums pašiem sevi jāatlaiž, jo mēs esam uzdevuši uzdevumu darbiniekiem, kuri nevar izpildīt to tikai tāpēc, ka mūsu balsojums šobrīd būs savādāks.

Kolēģi, varbūt tomēr pieturamies pie tā, ko esam saviem vēlētājiem solījuši, un izbeidzam šo sistēmu?

Es aicinu kolēģus atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu skaidrojumu komisijas vārdā.

I. Indriksone. 3. priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputātu Nemiro, Možvillo, Sprūdes un Petravičas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 29, pret - 49, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Indriksone. 4. - deputāšu Švecovas un Stepaņenko priekšlikums. Līdzīgi kā viņu iepriekšējais priekšlikums paredz atkāpties par mēnesi atpakaļ un piemērot šoreiz jau obligātā iepirkuma un jaudas komponentes maksas samazinājumu no 1. decembra. Arī šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai. Lūdzu!

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, ņemot vērā, ka vairākums tikko noraidīja piedāvājumu beidzot atcelt obligātā elektroenerģijas iepirkuma komponenti, tad mans priekšlikums kopā ar Jūliju Stepaņenko paredz iekļaut atvieglotus nosacījumus, jau sākot ar 1. decembri, jo rēķini, kā es teicu, ir pieauguši jau par decembri patērētājiem... Un ne tikai patērētājiem, mājsaimniecībām, uzņēmumiem - katram patērētājam elektroenerģijas rēķina apjoms pieaudzis ļoti, ļoti stipri.

Kā es jau iepriekšējā priekšlikuma pamatojumā atzīmēju, gan obligātā iepirkuma komponente, gan sadales sadaļa rēķinā kopumā veido 27 procentus no kopējās rēķina summas, pārējo veido tieši pati elektroenerģija un nodokļi. Un ierēķināt vēl vienu mēnesi atbalstam ir tikai korekti un arī atbilstoši.

Jāņem vērā arī fakts, ka citas Eiropas Savienības valstis, kuras ir krietni turīgākas un kur iedzīvotāji labklājībā absolūti atrodas krietni citā līmenī - tādas kā Vācija, Itālija, Francija -, viņi paredzēja atbalsta pasākumus, sākot ar decembri. Jāatzīmē arī ļoti plašais atbalsta pakalpojumu grozs, ko saviem iedzīvotājiem energokrīzes risināšanai piedāvāja Igaunija. Tas viennozīmīgi nostāda Latvijas iedzīvotājus, Latvijas mājsaimniecības, ļoti smagā un nekonkurētspējīgā situācijā.

Tāpēc es lūdzu kolēģus pievērst tam uzmanību, apzināties, ka mēs jau novēloti pieņemam šos grozījumus, mēs jau novēloti paredzam atbalsta mehānismu. Es uzskatu, ka tas, ko mēs piedāvājam ar šo likumprojektu, nav pietiekami, nav visaptveroši un nav tāds pasākumu kopums, kas nodrošinās konkurētspēju Latvijas mājsaimniecībām un kas palīdzēs cilvēkiem izvairīties no nabadzības.

Tāpēc lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu un balsot “par”, nodrošinot cilvēkiem kaut nedaudz mazāku slogu saistībā ar elektroenerģijas cenas pieaugumu

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ralfam Nemiro. Lūdzu!

R. Nemiro (Neatkarīgie).

Paldies, cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Ieskatoties šajā priekšlikumā... es domāju, tas ir vairāk simbolisks no tāda politiskā simbola viedokļa. Un tas simbols ir saistāms šajā gadījumā ar datumu, kurā mēs šobrīd esam, - tās ir jau janvāra beigas.

Straujš elektroenerģijas un gāzes cenu kāpums ir noticis jau pietiekami sen. Valdības vadītājs nāk, televīzijā un citos iespējamos resursos stāsta, ka viņš kaut ko sagaida, ka kaut kādi risinājumi būs. Pats, būdams bijušais ekonomikas ministrs, protams, ļoti labi saprot enerģētiku un varēja nākt ar iniciatīvu un šo jautājumu risināt daudz straujāk. Šobrīd jau ir janvāra beigas, tūlīt būs vēl viens divi mēneši, kad ziema būs jau beigusies un šis jautājums būs faktiski nesvarīgs.

Tā ka, es domāju, priekšlikums, ko iesniedza mūsu kolēģes, ir simbolisks, tādā veidā parādot valdības rīcībspēju, ātrumu, ieinteresētību risināt problēmu ātrā veidā, straujā veidā. Tādā aspektā, protams, priekšlikums ar atpakaļejošu datumu šajā gadījumā ir tāda pirksta pakratīšana, kuru izdara likumdevējs tieši valdībai. Un pilnībā pamatoti, jo... nu cik vēl ilgi vajadzēja gaidīt? Vai varbūt tas bija apzināts gājiens... finanšu ministram, protams, ieskatoties kasē, PVN ienākumi, neapšaubāmi, ir kāpuši. Es domāju, viņš ir ļoti priecīgs par šo sadaļu, bet iedzīvotājs un uzņēmējs, kas redz savus rēķinus... un līdz ar to arī ir mazāk konkurētspējīgs ar citām valstīm, tieši mūsu Baltijas valstīm un kaimiņvalstīm, tamdēļ ka tur valdības ir spējušas atrisināt šos jautājumus daudz straujāk.

Tāpēc, jā, šis ir tāds labs priekšlikums, lai parādītu, kā mūsu valdība... cik strauji spēj risināt jautājumus. Vai atkal var izveidot vēl vienu darba grupu, tad vēl darba grupas darba grupu un darba grupas apakšgrupu, operatīvās grupas un kādas tik ne grupas... Pēc tam beigu beigās mēs redzam Ministru kabineta sēdēs, ka ministrs... viens un otrs... vai citi ministri pasaka, ka, lūk, eksperti - tas viss ir brīnišķīgi, bet lēmumus pieņemam mēs. Tā ir taisnība.

Tā vienīgā sadaļa ir tāda, ka valdības vadītājam acīmredzami pietrūkst drosmes, lai šos jautājumus risinātu pietiekami ātri, pieņemtu lēmumus, izdiskutētu to vienā Ministru kabineta sēdē un atrisinātu. Tieši tāpēc mēs šobrīd arī esam deleģējuši Ministru kabinetam ļoti plašas pilnvaras, lai tas varētu pieņemt straujus lēmumus, bet notiek tieši pretējais - milzīgi garas diskusijas, lēmumi par to, ka Ministru kabineta sēdē pieņemtie lēmumi ir jāpieņem citā dienā, un nākamajās dienās notiek tieši tas pats, vēl pārceļot termiņu uz priekšu.

Uz galda jau šie risinājumi esot bijuši pirms nedēļas, bet vajadzēja vēl palemt par to, ka šos jautājumus mēs risināsim pēc nedēļas, kad būsim galīgi vienojušies. Nevajag tik ilgi ar šo jautājumu nodarboties. Redz, kur te ir tiešs pierādījums tam, ka šo jautājumu vajadzēja atrisināt krietni ātrāk, krietni straujāk. Rēķinus cilvēki maksāja jau novembrī, jau decembrī. Šobrīd ir janvāra beigas. Tūlīt vēl viens rēķins būs atnācis. Čammāšanās ir vienkārši fantastiska! Vienkārši fantastiska!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

I. Indriksone. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāšu Švecovas un Stepaņenko priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 31, pret - 50, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Indriksone. 5. - deputāšu Švecovas un Stepaņenko priekšlikums. Paredz maksas samazinājumu par patērēto dabasgāzi piemērot arī jau no 1. decembra pretēji likumprojektā paredzētajam - no 1. janvāra. Gribu vērst uzmanību, ka komisijas sēdē tika sniegta informācija, ka dabasgāzes tarifu izmaiņas stājās spēkā tikai ar 1. janvāri un decembrī vēl tarifs bija tāds pats kā vasarā. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Paldies par skaidrojumu.

Sākam debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai. Lūdzu!

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cik es atceros savu personīgo rēķinu, ko es saņēmu par gāzi, decembrī man tas pieauga, nevis samazinājās. Pieaugums bija pietiekami jūtams. Nezinu, ko skaidro vai kā skaidro ministriju ierēdņi ministriem un valsts sekretāriem, taču katrs iedzīvotājs uz savas ādas... un savā rēķinā un makā redz tās summas, kas atnāk kopā ar energokrīzi.

Līdz ar to arī tapa priekšlikums - lai mazinātu to finansiālo slogu, ar kuru saskaras mājsaimniecības attiecībā uz kopējo energoresursu pieaugumu... Varētu jau diskutēt - no kura datuma labāk... vai kam mazāk vai vairāk pieauga, bet man liekas, ka, ņemot vērā kopējo ekonomisko situāciju, tikai normāli būs, ja iedzīvotāji tiks atbalstīti, jau sākot no decembra, jo, spriežot pēc tā, kādu atbalstu (kā publiskajā telpā izskan) ir saņēmušas pat maznodrošināto mājsaimniecības un pensionāri... Raidījumā bija atspoguļots, ka pensionāre saņēma 34 centus par energoresursu sadārdzinājumu. Man liekas, ka nekā savādāk kā par ņirgāšanos par iedzīvotājiem tos instrumentus, ko piedāvājusi valdība līdz šim, nosaukt nevar.

Es ļoti ceru, ka šis likumprojekts tad, kad tas aizies līdz realizācijas stadijai un kad pieņems attiecīgos Ministru kabineta noteikumus, lai nodrošinātu šī likuma realizēšanu, tas nevainagosies ar to pašu, ar ko jau vainagojies iepriekš izsludinātais atbalsts pensionāriem, - 34 centi papildu atbalsta.

Es gribu teikt, ka skaidra un saprotama atbalsta politikas realizācija ir vienīgais instruments, kā nodrošināt sociālo stabilitāti valstī un nodrošināt cilvēku uzticību valdībai, jo ļoti bieži starp paziņojumiem un ziņojumiem par to, ka tiek risināti problēmjautājumi, ka tiek piedāvāti risinājumi un pēkšņi budžetā arī līdzekļi atrasti, ir liela plaisa. Un tā plaisa ir gan laikā, gan arī reālā atbalstā, kas nonāk līdz iedzīvotājiem. Nebūtu labi pārvērst to par ņirgāšanos, papildu administratīvo slogu un formālu pieeju, kas rezultēsies ar minimālu atbalstu vai santīmiem cilvēkiem, kuri nespēj apmaksāt rēķinus.

Tāpēc lūdzu atbalstīt priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

I. Indriksone. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāšu Švecovas un Stepaņenko priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 28, pret - 50, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Indriksone. 6. - deputāšu Švecovas un Stepaņenko priekšlikums. Paredz piemērot terminētus pievienotās vērtības nodokļa samazinājumus līdz piecu procentu likmei dažādiem... visu veidu apkurei izmantojamiem energoresursu veidiem. Šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai. Lūdzu!

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Kā mēs zinām, par apkures veidu izvēlas ne tikai gāzi un ne tikai elektroenerģiju, bet vairākām mājsaimniecībām un arī vairākiem uzņēmumiem apkuri nodrošina, izmantojot koksnes materiālus vai malku, apaļkokus un tā tālāk.

Līdz ar to priekšlikums paredz samazināto pievienotās vērtības nodokļa likmi, par kuru jau diskutēja valdība, arī Ekonomikas ministrija sākotnējā posmā piedāvāja piemērot samazinātu pievienotās vērtības nodokļa likmi attiecīgajiem energoresursiem.

Uz kā balstās piedāvājums samazināt pievienotās vērtības nodokli? Terminēti, protams, samazināt. Terminētā pievienotās vērtības nodokļa samazināšana varētu izmaksāt apmēram 215,5 miljonus eiro. Gribu atgādināt valdībai, ka iepriekšējā gada vai pusotra divu gadu laikā valdība ieguldīja 340 miljonus airBaltic glābšanas plānā. Valdība paredzēja krasu atalgojuma palielinājumu vairākiem ierēdņiem. Valdība paredzēja arī par 148 miljoniem Liepājas cietuma būvniecību. Remonts saimniecības ēkai tiek plānots par 34 miljoniem.

Tā ka es varu teikt, ka resurss, kuru varētu izmantot, lai nodrošinātu enerģētikas krīzes problēmu risinājumu tautsaimniecībā... ir jautājums tikai par vēlmi un to, kādiem mērķiem tiek izlietoti nodokļu maksātāju naudas līdzekļi.

Vēl viena lieta ir tā, ka tieši 70 procenti no rēķiniem, ko piestāda un ko veido energoresursu cenas, ir tieši pamatcena un pievienotās vērtības nodoklis, kas arī veido vienu no būtiskākajām sastāvdaļām, ņemot vērā arī cenu pieaugumu. Tātad tiek uzskatīts, ka samazināta pievienotās vērtības nodokļa likme varētu būt pietiekami efektīvs instruments, lai nodrošinātu mazāko slogu gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām, gan personām.

Jāsaka arī, ka vairākas Eiropas Savienības valstis - tādas kā Vācija, Itālija un Francija - izmanto samazinātās nodokļu likmes un nodokļu instrumentus, lai nodrošinātu savas tautsaimniecības konkurētspēju energokrīzes situācijā. Jāpasaka arī, ka tā pati Polija atsakās slēgt kokogļu rūpnīcu, jo tā nodrošina elektroenerģijas ražošanu mājsaimniecībām un neļauj energokrīzei paplašināties. Līdz ar to pat pretēji Eiropas Savienības ekoloģiskajai, zaļajai politikai Polija kā neatkarīga valsts izvēlas patstāvīgu un pārdomātu politiku.

Es uzskatu, ka tieši samazināta nodokļa likme varētu būt tāds instruments, kas ir vieglāk un vienkāršāk administrējams, piešķirto pabalstu vietā.

Lai nodrošinātu mazāku slogu iedzīvotājiem, piedāvāju atbalstīt šo priekšlikumu un piemērot samazinātu pievienotās vērtības nodokļa likmi uz laika periodu no šī gada 1. februāra līdz gada beigām, šādi atbalstot ekonomiku un tautsaimniecību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

I. Indriksone. Komisijā plašas debates par šo jautājumu nebija, un komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāšu Švecovas un Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 31, pret - 48, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Indriksone. 7. - deputāšu Švecovas un Stepaņenko priekšlikums. Paredz terminētos likuma “Par akcīzes nodokli” piemērošanas izņēmumus par laika periodu no 2022. gada pirmā 1. februāra līdz 31. decembrim energoapgādes pakalpojumiem un faktiski energoresursiem. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai. Lūdzu!

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, akcīzes nodokļa samazinātās likmes piedāvājums vairāk skars tieši uzņēmumus, un uzņēmējdarbībai tas būtu ļoti jūtams atbalsts kontekstā ar energoresursu krīzi, un Latvijai jau bija pieredze izmantot attiecīgo instrumentu jeb terminēto samazinājumu akcīzes nodoklim. Tas notika 2010. gadā - ar iepriekšējo krīzi saistīts pasākums.

Jāatzīmē, ka publiskajā telpā mēs lasām, ka “Latvenergo”, piemēram, investēs astoņus miljonus eiro saules parka izveidei Lietuvā. Vai daudz vai maz - astoņi miljoni, kad valstij piederoša kompānija investē kaimiņvalsts saules parka izveidē? Ir saprotams, ka saules parka izveide ir laba lieta un arī ekoloģiska un zaļa enerģija ir atbalstāms investīciju veids, taču ir jāsaprot, vai “Latvenergo” veiks arī attiecīgus... un vai ir skaidrs rīcības plāns, ko “Latvenergo” darīs tepat Latvijā un kā arī šie astoņi miljoni saules parka izveidei Lietuvā atspoguļosies Latvijas iedzīvotājiem gan rēķinos, gan nodokļos, gan tautsaimniecības konkurētspējā? Man diemžēl no tās informācijas, kas ir pieejama, nav skaidrs, kādi ir apsvērumi, kāpēc “Latvenergo” investē astoņus miljonus Lietuvā saules parka izveidošanai un Lietuvas uzņēmumā kā “Latvenergo” meitas uzņēmumā šīs investīcijas aizplūst. Vai tiks nodrošināta enerģijas pieejamība arī Latvijas mājsaimniecībām... un kad?

Bet diemžēl šodien un tepat Latvijā notiek krīze, krīze skar uzņēmumus. Lietuva atbalsta savus uzņēmumus energokrīzes risināšanā, Igaunija arī ļoti plašu un krietni, teiksim tā, jaudīgāku paketi izmantos, lai nodrošinātu tautsaimniecības konkurētspēju un tādu kā spilvenu saviem uzņēmumiem un mājsaimniecībām, bet diemžēl pagaidām no Ekonomikas ministrijas un valdības piedāvātajiem priekšlikumiem mēs realizējam pabalstu politiku.

Es nesaku, ka pabalsti nav nepieciešami, bet pabalstu politika bez skaidriem un saprotamiem globālu problēmu risinājumiem ir īslaicīga. Visi piedāvātie pasākumi - tā ir aizņemtas nodokļu maksātāju naudas pārdale pabalstos, nerisinot pēc būtības problemātiku, neveidojot konkurētspējīgu tautsaimniecību un neveidojot arī pietiekami nopietnu atbalstu, nenodrošinot konkurētspēju Latvijas uzņēmumiem. Šis ir vislielākais trūkums un nepilnība šim likumprojektam.

Akcīzes nodokļa samazinājums būtu instruments tieši uzņēmumiem, uzņēmumu atbalstam un uzņēmumu konkurētspējas nodrošināšanai, tāpēc arī lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu un terminēti samazināt akcīzes nodokļa likmi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam. Lūdzu!

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labvakar visiem! Es paskaidrošu to situāciju ar saules paneļiem, kāpēc “Latvenergo” investē šajos projektos Lietuvā un Latvijā to nedara.

Lietas būtība ir ļoti vienkārša. Mums jau ir bijusi sava OIK afēra, lietuviešiem tā vēl nav bijusi. Viņi pašlaik taisa kaut ko līdzīgu OIK stāstam, kā tas pie mums bija, ar saules paneļiem. Principā tas ir šķērssubsidēts bizness, “Latvenergo” vienkārši izmanto iespēju un uz tā rēķina papildus mēģinās nopelnīt.

Paralēli, tā kā viņi strādā visā Baltijas tirgū un mēs redzam visu šo zaļo kursu, ka ir svarīgi veidot šo zaļās enerģijas portfeli, tad viņi to arī dara tur, kur tas ir izdevīgi un kur viņiem vēl par to piemaksā. Es domāju, ka Latvijā mēs darām pareizi, ka mēs tā nerīkojamies, jo mēs jau uz šī grābekļa esam uzkāpuši un tā ļoti sāpīgi. Tas arī īsumā viss.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

I. Indriksone. Komisijā tika sniegta informācija par to, ka bez šiem priekšlikumiem, kas ir likumprojektā kā īstermiņa atbalsta pasākumi, Ministru kabinets ir arī akceptējis un virza vidēja termiņa atbalsta pasākumus, lai mazinātu turpmāko cenu kāpuma ietekmi uz mājsaimniecībām, īpaši apkurē, atbalstot energoresursu pieejamības dažādošanu un veicinot tieši fosilā kurināmā aizstāšanu ar atjaunojamiem energoresursiem. Šāda informācija komisijā tika sniegta, un komisija šo konkrēto priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputāšu Švecovas un Stepaņenko priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 29, pret - 49, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Indriksone. 8. - deputātes Petravičas priekšlikums. Paredz likumprojektā visur, kur ir “20 euro”, skaitli un vārdu aizstāt ar “75 euro”. Tas saistīts ar atbalsta izmaksu četru mēnešu garumā 20 eiro apmērā par katru mēnesi personām, kas saņem dažādu veidu pensijas, arī apgādnieka zaudējuma kompensācijas, un tā kopējā, kā saka, atbalsta izmaksa būtu palielināta no 20 eiro uz 75 eiro. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai. Lūdzu!

R. Petraviča (Neatkarīgie).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Par nepieciešamību sniegt atbalstu mūsu senioriem esmu sniegusi priekšlikumus jau kopš novembra, tai skaitā arī budžeta paketē. Vienmēr tika noraidīti manis sniegtie priekšlikumi, un šobrīd palīdzības sniegšana jau ir krietni iekavēta.

Valdība mēģināja atpirkties ar 20 eiro pabalstu vakcinētiem pensionāriem, tādā veidā mēģinot to attiecināt kā palīdzību un atbalsta sniegšanu elektrības cenu kāpuma balansēšanai. Tas neizdevās, un arī paši seniori nebija apmierināti ar šādu senioru dalīšanu grupās - labie un sliktie; kuriem pienākas atbalsts un kuriem to neizmaksā.

Tā kā atbalsta pasākumi ir nogulēti un iepriekš esmu sniegusi priekšlikumu par vienreizēja atbalsta izmaksu 300 eiro apmērā, ņemot vērā šī likumprojekta specifiku, mans priekšlikums paredz izmaksāt ikmēneša atbalstu 75 eiro apmērā personai, kura ir vecuma, invaliditātes vai apgādnieka pensijas saņēmēja, bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsta saņēmēja vai pabalsta personām ar invaliditāti, kuriem nepieciešama kopšana, saņēmēja.

Valdības pašreiz plānotā atbalsta pakete senioriem un cilvēkiem ar invaliditāti ir tiešām izsmiekls un pielīdzināms kabatas naudai skolēniem. Ir jābūt skaidram, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā 20 eiro mēnesī nepanāks valdības cerēto finansiālo drošību un uzticību. Valdības nostājai ir jābūt daudz pretimnākošākai kaut vai šo divu iemeslu dēļ, ka kovids neproporcionāli negatīvi ietekmē šo cilvēku grupu, sākot gan no veselības pakalpojumu nepieejamības un beidzot ar ļoti zemu iespēju gūt papildu ienākumus.

Priekšlikuma atbalstīšana ļautu šiem cilvēkiem segt Covid-19 rezultātā radušos neparedzētos izdevumus un vismaz līdz ārkārtējās situācijas beigām lielākā mērā nodrošināt iztiku, iespēju iegādāties maskas, dezinfekcijas līdzekļus, zāles.

Vispārīgs cenu kāpums precēm un pakalpojumiem ir otrs iemesls. Jau iepriekš esmu norādījusi uz satraucošu ekonomisko rādītāju tendenci, un tas tieši ietekmē visneaizsargātāko cilvēku ienākumus. Seniori, cilvēki ar invaliditāti bieži vien nespēj atļauties iepirkt preču krājumus vai ieekonomēt uz medikamentu izmaksām, piemēram. Šādā situācijā viņiem principā nākas dzīvot aukstā dzīvoklī, taupot uz apkures un elektrības izdevumiem, vai izvēlēties starp normālu ēdienu vai slimību.

20 eiro nekādā veidā nespēj segt radušos starpību, tāpēc priekšlikuma noraidīšanas gadījumā šie cilvēki tiešām tiek pakļauti nabadzībai. Kā zināms, seniori ir ļoti akurāti komunālo maksājumu maksātāji, tātad cilvēks noteikti izvēlēsies vispirms samaksāt komunālos maksājumus un tikai tad atļausies iet uz veikalu nopirkt sev ēdienu. Arī Latvijas Pensionāru federācija ir lūgusi izmaksāt vismaz atbalstu 200 eiro apmērā. Tātad ir jāieklausās arī viņos, jo viņi vislabāk zina savas vajadzības un izdevumus, kas ir palielinājušies.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

I. Indriksone. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. Gribu tikai atgādināt par informāciju, kas ir visiem pieejama, ka, varētu teikt, mājokļa pabalsta apmērs un koeficients, ko piemēro tieši vientuļiem senioriem, ir vairāk nekā divkāršots un arī visi maznodrošinātie seniori ir atbalstāmā lietotāja statusā un saņem katru mēnesi arī 15 eiro elektroenerģijas rēķina samazinājumu. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputātes Ramonas Petravičas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 31, pret - 50, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Indriksone. 9. - deputātes Petravičas priekšlikums. Paredz aizstāt visā likumprojekta tekstā skaitli un vārdu “50 euro” ar skaitli un vārdu “125 euro”. Tas attiektos uz pabalsta... atbalsta palielinājumu bērniem un studentiem, jauniešiem, kas turpina mācīties līdz 24 gadu vecumam. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai. Lūdzu!

R. Petraviča (Neatkarīgie).

Kolēģi! Jau vairākkārt esmu sniegusi priekšlikumus atbalstīt ģimenes ar bērniem laikā, kad strauji augušas elektrības, apkures, pārtikas un pakalpojumu cenas. Labi, ka beidzot valdība, lai gan ļoti gausi un kūtri, opozīcijas deputātu spiediena rezultātā, vismaz nāk ar kādu risinājumu ģimenēm ar bērniem.

Iepriekš esmu sniegusi priekšlikumu izmaksāt vienreizēju atbalstu 500 eiro apmērā, taču, arī ņemot vērā šī likumprojekta specifiku... Tātad mans priekšlikums ir nodrošināt atbalstu 125 eiro mēnesī par katru bērnu, jo, ņemot vērā arī pagājušogad... vienreizējs atbalsts bija 500 eiro apmērā. Tāds priekšlikums tika pieņemts pagājušā gada februārī, balstoties tieši uz nepieciešamību ģimenēm ar bērniem pārvarēt Covid-19 radītās sekas un postošo ietekmi uz ģimenes ienākumiem un spēju apgādāt bērnus.

Tad saslimstības rādītājs bija apmēram 550, tagad kumulatīvais rādītājs ir vairāk nekā 3000, Covid-19 ietekme uz ģimenēm nav samazinājusies. Turklāt 62 000 cilvēku ir liegts strādāt un ne jau tāpēc, ka viņi negribētu strādāt vai viņi slikti būtu strādājuši, bet tāpēc, ka valdība ir lēmusi liegt viņiem iespēju pelnīt iztiku. Arī viņiem ir bērni. Bērni, kas katru dienu ir jābaro, jālaiž uz skolu.

Patēriņa cenu indekss ir strauji pieaudzis. Indeksa vērtība salīdzinājumā ar pagājušā gada februāri ir pieaugusi par 8,5 procentiem. Ja atskatāmies uz krīzes laiku, 2008. gadu, tad tajā laikposmā tie bija 6,3 procenti. Ar šādu inflācijas pieaugumu Latvijas ģimeņu budžets var sarukt tik tālu, ka, visticamāk, viņi atteiksies no domas tuvākajā laikā par ģimenes pieaugumu un tieši finansiālu apsvērumu dēļ. Tas arī spēcīgi ierobežos ģimeņu, it sevišķi bērnu, vajadzības, kas nevarēs tikt apmierinātas pat tādā apmērā, kā tas bija iepriekš.

Jāatgādina, ka cenu pieaugums neattiecas tikai uz mazsvarīgām precēm, bet gan gāzi, elektrību, pārtiku, transportu. Atbalsta mehānismi 50 eiro mēnesī energoresursu cenu kāpuma ietekmes mazināšanai nav pietiekami brīdī, kad ģimenēm ir bērni, vecākiem ir samazinājušies ienākumi, zaudēts darbs, jo daudzas nozares ir slēgtas, daudzas strādā izdzīvošanas režīmā, kas būtiski ietekmē arī darba samaksu.

Daudzi ģimeņu locekļi ir bijuši spiesti pilnīgi vai daļēji atstāt darbavietas. Pieaug ģimenes uzturēšanas izmaksas. Papildus visam minētajam jāņem vērā, ka tieši valdības nepārdomāto, regresīvo politiku dēļ ģimenēm ne tikai sarūk ienākumi, bet arī nākas tērēt ievērojamu ienākumu daļu, piemēram, testu iegādei, lai apmeklētu dažādus pasākumus vai pat kafejnīcas un tamlīdzīgi. Šāds ienākumu sarukums vissmagāk skar tieši ģimenes ar bērniem, kuriem ir nepieciešams nodrošināt ģimeni tādā pašā mērā, kā tas bija iepriekš, jo bērnam nevar pateikt: tu šodien ēdīsi mazāk nekā vakar vai šodien neēdīsi vispār.

Pašreizējie atbalsta mehānismi kā neapliekamais minimums tāpat īsti nedarbojas, jo ģimenēm ienākumi nav tik lieli, lai vispār tie mehānismi varētu tikt pielietoti.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu izmaksāt 125 eiro mēnesī ģimenēm. Kopumā šajos četros mēnešos tas sastādītu atbalstu - 500 eiro.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...!

I. Indriksone. Komisijas vārdā gribu norādīt, ka šāda informācija no Petravičas kundzes komisijā pat neizskanēja un netika šādi jautājumi apspriesti... par testu iegādi ģimenēm par saviem līdzekļiem.

Gribu atgādināt, no janvāra būtiski ir palielināti ģimenes valsts pabalsti daudzbērnu ģimenēm, kas arī ir papildu atbalsts šajā energocenu sadārdzinājuma krīzē.

Šo konkrēto priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Paldies par komentāru.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - deputātes Petravičas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 28, pret - 50, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Indriksone. 10. - deputātu Auguļa un Valaiņa priekšlikums. Tas paredz izmaksāt 200 eiro vienreizēju pabalstu pensiju saņēmējiem par šo pašu laika periodu - no janvāra līdz aprīlim. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Visupirms, protams, jāsaka paldies koalīcijai, ka, neskatoties uz to, ka ir pagājuši nu jau kādi četri mēneši, kopš principā tā situācija ar cenu pieaugumu un šīs krīzes esību jau tika aplēsta, beidzot ir kaut kāds risinājums. Un, ja tā objektīvi varētu teikt, tad kopš pagājušas trešdienas, teiksim tā, tādas eiforijas... mēs šodien varam jau sākt izteikt kaut kādas aplēses, ko tad šis piedāvājums konkrēti nozīmēs un kā tas ietekmēs to iedzīvotāju grupu, uz kuru tas vistiešāk attieksies.

Šobrīd es nerunāšu par tām daudzajām grupām... pie šī priekšlikuma... uz kurām tas neattieksies, tomēr būs gan ģimenēm ar bērniem, gan senioriem kaut kāds labums no šī pieņemtā lēmuma. Godīgi sakot, labāk tāds nekā nekāds.

Tas, protams, ir apsveicami, ka vismaz kaut kāds solis ir sperts. Tomēr šajā visnotaļ sensitīvajā jautājumā, kas ir attiecībā uz senioriem, man gribas teikt, ka pa šo nedēļu arī ir bijušas daudzas diskusijas, to skaitā - ar pašiem senioriem, senioru organizācijām, un mēs šo jautājumu mazliet paanalizējām, ko tad nozīmē šie valdības piedāvātie 20 eiro un 20 eiro klāt jau iepriekšējiem 20 eiro, kas piešķirti tiem pensionāriem, kuri ir vakcinēti?

Pēc būtības ļoti lielai daļai senioru tas minimāli ietekmēs tos izdevumus, kuri viņiem šodien radušies, jo pat vienistabas dzīvoklī, pat mazos dzīvokļos reģionos šo izmaksu pieaugums par elektrību... ko cilvēki saņēma šajos pirmajos mēnešos... jau decembris... tagad, tūlīt, jau arī janvāra rēķini atnāks... tas bija ārkārtējs!

Attiecībā ne tikai uz energoresursu izmaksu pieaugumu, bet arī cita visu veidu dārdzība, dzīves dārdzība, kas ir attiecībā... arī par to, cik maksā kartupeļi, graudi, vienalga kas... Visu pārtikas produktu cenu pieaugums arī ir ļoti būtisks. Tāpat šobrīd - jau šobrīd! - jūtams arī citu pakalpojumu cenu pieaugums, kas senioriem kaut kādā veidā ir jāsedz.

Šis piedāvājums ir solis pareizā virzienā, bet tas nav pietiekams. Un seniori vēl joprojām uzstāj uz to, ka viņiem pienākas 200 eiro.

Kolēģi, es atgādināšu: 200 eiro valdība piešķīra pirms pašvaldību vēlēšanām, un tas bija pareizs solis, tomēr tas notika tādā zināmā fonā - pirms pašvaldību vēlēšanām. Toreiz tika piešķirti šie 200 eiro ikvienam senioram, un toreiz situācija nebija ne uz pusi tik dramatiska, kāda tā ir šodien. Šodien tā ir daudzkārt dramatiskāka.

Situāciju ar rēķiniem šis piedāvājums, kas šobrīd ir šajā likumā ietverts, nerisina. Ir pilnībā jāizpilda senioru prasības un jāizmaksā viņiem 200 eiro vienreizējs pabalsts, kas viņiem ir nepieciešams šodien. Šis pabalsts nepieciešams tagad, un es aicinu jūs, kolēģi, atgriezties pie šī jautājuma. Mēs, Zaļo un Zemnieku savienība, no šī jautājuma neatkāpsimies. Mēs uzskatām, ka šāds vienreizējs atbalsts senioriem ir nepieciešams. Nepieciešams jau tagad!

Neskatoties uz jūsu minētajiem atbalsta instrumentiem, mēs lieliski zinām, kā veidojas mājokļa pabalsta maksājums. Vēl joprojām ir ļoti daudz cilvēku, kuri ir ārpus šī mājokļa pabalsta sistēmas, kuriem ir nepieciešama šāda palīdzība. Mājokļa pabalsta sistēmā mums iekļaujas... varētu būt, ka 20 tūkstoši cilvēku varētu būt šajā sistēmā... nu, varbūt 30 tūkstoši. Mēs vēl redzēsim šos aprēķinus, kas nāks no pašvaldībām, bet tik un tā ir ļoti daudz senioru, kuriem ir nepieciešama šāda palīdzība, kas iziet ārpus šiem atbalsta instrumentiem, un ne šis ar OIK saistītais atbalsts, ne “Sadales tīkla” atbalsts tik un tā nesasniegs to mērķi, kas jāsasniedz, jo cilvēki nonāks savdabīgā parādu jūgā, kas absolūti... viņi to nav pelnījuši. Šī ir valdības neizdarība, nereaģēšana īstajā laikā un īstajā apmērā.

Mēs piedāvājam priekšlikumu, kas paredz izpildīt senioriem to prasību, ko viņi paši nodefinējuši, un izpildīt to tagad. Tāpēc aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...? Lūdzu!

I. Indriksone. Komisijas vārdā gribu papildus informēt, ka mājokļa pabalsts, līdzfinansējums no valsts puses, arī šajā likumprojektā ir paredzēts un to paredzēts turpināt līdz pat šī gada beigām. Un valdība uzsver, ka mājokļa pabalstam jaunais koeficients “2,5”, kas tiek piemērots, pabalstu aprēķinot tieši vientuļajiem senioriem, pensionāriem, nodrošina... Ja viņam pensija ir, piemēram, 270 eiro, kas, varētu teikt, vienai daļai sasniedzami, vienai - pat nav sasniedzami, tad viņam visa pensija paliks citiem izdevumiem, jo mājokļa pabalsts nosedz visus ar mājokli saistītos izdevumus, kas ir lielāki par šiem 270 eiro. Tas nozīmē, ka gan apkures rēķinu, gan elektroenerģijas rēķinu viņam nosegs mājokļa pabalsta veidā.

Tā ka varbūt šī saasinātā situācija, par ko runāja Valaiņa kungs, uz tiem senioriem, kas vēršas savos sociālajos dienestos, šobrīd neattiecas; tas varētu būt sāpīgāk tiem senioriem, kas dzīvo kopā ar saviem... varētu teikt, darbaspējīgiem jaunās paaudzes cilvēkiem, bet vientuļajiem senioriem, ja viņi dzīvo vieni vai divatā... arī senioriem ir koeficients “2”.

Tā ka šī situācija ir stipri labāka šobrīd ar jaunā mājokļa pabalsta koeficientiem.

Šo konkrēto, 10., priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Paldies par jūsu komentāru.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - deputātu Auguļa un Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 33, pret - 49, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Indriksone. 11. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Paredz noteikt elektroenerģijas izmaksu kompensācijas apmēru visai elektroenerģijas daļai, kas ir dārgāka par 80 eiro par megavatstundu. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Godātie kolēģi! Tiešām paldies Indriksones kundzei par skaidrojumiem, bet, saprotiet, mēs tomēr arī pēc šiem skaidrojumiem...

Mēs arī veicam aprēķinus, un mēs redzam to, ka ir milzīga daļa senioru, kuriem šis izmaksu pieaugums būs gana liels un kurus neskars šie atbalsta instrumenti, ko jūs... jau pati minējāt arī piemērus, kuri tādi ir. Tāpēc, mūsu ieskatā, šo atbalstu ir jāturpina sniegt visiem senioriem - viņiem pieejamā apjomā.

Bet par šo priekšlikumu... Kolēģi, mēs atkārtoti aicinām: kompleksi skatiet šo lietu!

Šajā pašā likumprojektā ir iestrādāts mehānisms attiecībā uz siltuma tarifu... šīs mediānas noteikšanu, lai novērstu... nu, es tos sauktu par tiem ekstrēmajiem gadījumiem, kad tiešām šīs cenas...

Jau šie piemēri... Daugavpils, Olaine un Ropažu novads, kur šādi piemēri radās...

Principā pieeja ir tieši tāda pati, kādu valdība paņēmusi no mūsu priekšlikuma, bet mums ir dziļa neizpratne par to, kāpēc šī pieeja... vai tā ir opozīcijas kaut kāda greizsirdība vai kas, bet šī pieeja ir tieši tāda pati, respektīvi... Un tāda pati pieeja darbojas arī Igaunijā - mūsu kaimiņvalstī.

Mēs kopā ar enerģētikas ekspertiem izstrādājām šo priekšlikumu, un tas pilnībā novērstu ļoti daudzus jautājumus par elektrības cenu pieaugumu ne tikai mājsaimniecībām, bet arī uzņēmējdarbības vidē; tas uzliktu par pienākumu valstij kā buferiem nostrādāt un nosegt šo cenas pieaugumu biržā tieši tajos brīžos, kad šī cena veidojas.

Kolēģi, šis piedāvātais priekšlikums ir tas, kas tiešām tūlīt atrisinātu daudzas problēmas. Šis likumprojekts... runā kopumā - no šodienas uz rītdienu... Tas īsti nepalīdzēs Latvijas sabiedrībai līdz galam atrisināt šos ļoti lielos rēķinus, kas šobrīd ir pienākuši mājsaimniecībām, cilvēkiem.

Mēs ar šo priekšlikumu... kā jau minēju, mēs iesniedzām to kā likumprojektu. Mēs bijām paredzējuši pat ar atpakaļejošu datumu, tomēr, kolēģi, aicinu atbalstīt to šodien.

Arī attiecībā uz šo priekšlikumu mēs turpināsim uzstāt. Ir nepieciešami papildu risinājumi, un jau šodien mēs esam veikuši savus aprēķinus, savas kalkulācijas un varam pateikt, ka šī valdības izveidotā pakete, kas šeit šodien tiek pieņemta, ir laba, bet nav pilnīga, un ļoti daudzas iedzīvotāju grupas, ļoti daudz uzņēmēju paliks ļoti sāpīgā situācijā, un būs nepieciešami risinājumi.

Tieši tāpēc arī ir pirmām kārtām - senioriem, otrām kārtām - visām pārējām mājsaimniecībām attiecībā uz elektrību ir jāievieš tāda pati mediāna, kāda šobrīd ir ieviesta siltuma tarifiem. Siltuma tarifiem - tieši tāpat kā... Elektrībai, tieši tāpat kā siltuma tarifiem, nosakām griestus - 80 eiro par megavatstundu -, un tādā veidā mēs varētu mazināt šo spriedzi, kas šobrīd veidojas cilvēkiem, saņemot rēķinus.

Nākamā mēneša rēķini - atkal būs jauni sāpīgi stāsti, atkal būs milzīga sabiedrības neapmierinātība, un visi sapratīs to, ka šie atbalsta instrumenti atkal nav pietiekami. Tieši tas, ko mēs norādījām jau mēnesi... jau pirms vairākiem mēnešiem - ka ir nepieciešama rīcība... varbūt soli pirms... Un šis ir piedāvājums veikt - īstajā laikā un īstajā vietā - pareizo risinājumu, kas tomēr šo sāpīgo situāciju palīdzētu kaut kā risināt tagad.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

I. Indriksone. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 32, pret - 49, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Indriksone. Esam izskatījuši visus 11 priekšlikumus.

Komisija likumprojektu kopumā atbalstīja, un aicinu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likums”! Lūdzu, balsosim! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi, esam izskatījuši 2022. gada 27. janvāra trešās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtību.

Pēc 15 minūtēm - pulksten 20.15 - turpināsim skatīt pirmās attālinātās sēdes darba kārtību.

Deputātu klātbūtnes reģistrācija ir noslēgusies.

Tātad slēdzu trešo 27. janvāra sēdi, un pēc 15 minūtēm turpināsim darbu.

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas ziemas sesijas 10. (attālinātā ārkārtas) sēde
2022. gada 27. janvārī

Likumprojekts “Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likums” (Nr. 1317/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 5358B)
   
- Ziņo - dep. I. Indriksone
   
- Debates - dep. Ļ. Švecova
  - dep. M. Možvillo
  - dep. I. Zariņš
  - dep. M. Možvillo
  - dep. R. Nemiro
  - dep. Ļ. Švecova
  - dep. R. Nemiro
  - dep. M. Možvillo
  - dep. Ļ. Švecova
  - dep. R. Nemiro
  - dep. Ļ. Švecova
  - dep. Ļ. Švecova
  - dep. Ļ. Švecova
  - dep. I. Zariņš
  - dep. R. Petraviča
  - dep. R. Petraviča
  - dep. V. Valainis
  - dep. V. Valainis
   
Informācija par ārkārtas sēdi
   
Informācija par reģistrācijas rezultātiem

Balsojumi

Datums: 27.01.2022 18:50:58 bal001
Par - 31, pret - 47, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 1. priekšlikums. Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likums (1317/Lp13), 2.lasījums

Datums: 27.01.2022 18:56:18 bal002
Par - 6, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 2. priekšlikums. Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likums (1317/Lp13), 2.lasījums

Datums: 27.01.2022 19:07:44 bal003
Par - 29, pret - 49, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 3. priekšlikums. Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likums (1317/Lp13), 2.lasījums

Datums: 27.01.2022 19:16:15 bal004
Par - 31, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 4. priekšlikums. Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likums (1317/Lp13), 2.lasījums

Datums: 27.01.2022 19:20:50 bal005
Par - 28, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 5. priekšlikums. Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likums (1317/Lp13), 2.lasījums

Datums: 27.01.2022 19:26:31 bal006
Par - 31, pret - 48, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 6. priekšlikums. Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likums (1317/Lp13), 2.lasījums

Datums: 27.01.2022 19:33:26 bal007
Par - 29, pret - 49, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 7. priekšlikums. Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likums (1317/Lp13), 2.lasījums

Datums: 27.01.2022 19:39:32 bal008
Par - 31, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 8. priekšlikums. Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likums (1317/Lp13), 2.lasījums

Datums: 27.01.2022 19:46:00 bal009
Par - 28, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 9. priekšlikums. Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likums (1317/Lp13), 2.lasījums

Datums: 27.01.2022 19:53:17 bal010
Par - 33, pret - 49, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 10. priekšlikums. Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likums (1317/Lp13), 2.lasījums

Datums: 27.01.2022 19:58:38 bal011
Par - 32, pret - 49, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 11. priekšlikums. Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likums (1317/Lp13), 2.lasījums

Datums: 27.01.2022 19:59:39 bal012
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likums (1317/Lp13), 2.lasījums

Datums: 27.01.2022 20:00:12 bal013
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes videotranslācija

27.01.2022. 9.00
11.00
13.30
15.55
18.45
20.15

 



Svētdien, 2.oktobrī