Latvijas Republikas 13. Saeimas
rudens sesijas trīsdesmit septītā (attālinātā ārkārtas) sēde
2021. gada 22. decembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)

Sēdes vadītāja. Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Sākam Latvijas Republikas Saeimas 2021. gada 22. decembra otrās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtības izskatīšanu.

Darba kārtībā - Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā”.

Saeimas Prezidijs ierosina likumprojektu “Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā”, ko iesniedzis Ministru kabinets, nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret nodošanu komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu nodošana komisijām un izskatīšana 1. lasījumā”.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?

Butāna kungs, jums ir iebildumi pret nodošanu Juridiskajai komisijai?

J. Butāns (JK).

Vēlējos ziņot par likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Par to pēc tam, Butāna kungs. Paldies, Butāna kungs. Mēs šobrīd tikai nododam Juridiskajai komisijai.

Tātad deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Un tagad mēs varam sākt likumprojekta izskatīšanu, jo Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas lūgumu nodot minēto likumprojektu tikai Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, un komisija ir lūgusi minēto likumprojektu izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Butāns. Lūdzu!

J. Butāns (JK).

Labdien vēlreiz, kolēģi! Informēju, ka Juridiskā komisija 21. decembra sēdē izskatīja Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 1279/Lp13). Likumprojektu Juridiskā komisija izskatīja un atbalstīja tā virzību Saeimā.

Vēlos vērst uzmanību uz likumprojekta aktualitāti. Saeima 2021. gada 11. novembrī pieņēma un 2021. gada 1. decembrī stājās spēkā apjomīgs likums “Grozījumi Civilprocesa likumā”, kas skar e‑lietas ieviešanu tiesās. Tieslietu ministrijas darba grupa, uzklausot tiesību ekspertu un tiesu pārstāvju viedokļus, praksē ir konstatējusi nepilnības, kuras ir nepieciešams novērst, izdarot steidzamus grozījumus Civilprocesa likumā.

Juridiskā komisija atzina minēto likumprojektu par steidzamu un lūdz Saeimu atbalstīt likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītāja. Tātad visupirms mums ir jābalso par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Deputāti nav pieteikušies runāt “par” vai “pret”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 69, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J. Butāns. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86. pantu komisija lūdz minēto likumprojektu izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas Juridiskajā komisijā.

Ņemot vērā Saeimas kārtības ruļļa 92. panta trešo daļu, proti, ja neviens no klātesošiem...

Sēdes vadītāja. Butāna kungs, mums vispirms ir jābalso par pirmo lasījumu. Mēs nobalsojām tikai par atzīšanu par steidzamu.

J. Butāns. Jā, ļoti labi.

Sēdes vadītāja. Tātad deputāti nav pieteikušies debatēs pie pirmā lasījuma.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un Saeimas sēdes laiku likumprojekta izskatīšanai otrajā, galīgajā, lasījumā.

J. Butāns. Ņemot vērā Saeimas kārtības ruļļa 92. panta trešo daļu, proti, ja neviens no klātesošajiem, kas saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 95. pantu ir tiesīgs iesniegt priekšlikumus, neiebilst, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņu var nenoteikt un par steidzamu atzīto likumprojektu izskatīt otrajā lasījumā tūdaļ pēc tā pieņemšanas pirmajā lasījumā... Komisijas sēdē viena no potenciālajām priekšlikumu iesniedzējām - Tieslietu ministrija - un Juridiskais birojs pauda, ka priekšlikumus neiesniegs.

Līdz ar to Saeimā par steidzamu atzīto likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 1279/Lp13) lūdzu izskatīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi, ka izskatām šo likumprojektu šajā sēdē tūliņ otrajā, galīgajā, lasījumā? Ja kādam ir iebildumi, lūdzu pieteikties. Tātad deputātiem iebildumu nav. Varam lemt par likumprojekta atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamā Saeimas sēdes sadaļa - “Lēmumu projektu izskatīšana”.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā” (Nr. 1218/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2022. gada 13. janvārim”.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Krišjānis Feldmans. Lūdzu!

K. Feldmans (JK).

Labdien! Tātad ir sagatavots šāds lēmuma projekts par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu konkrētajam likumprojektam (Nr. 1218/Lp13)...

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā” (Nr. 1218/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2022. gada 13. janvārim”! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 71, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais sēdes darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Ministru kabineta 2021. gada 7. decembra rīkojumu Nr. 930, ar kuru grozīts 2021. gada 9. oktobra rīkojums Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu””.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Māris Možvillo. Lūdzu!

M. Možvillo (Neatkarīgie).

Labdien, sēdes vadītāja! Labdien, kolēģi! Labdien, skatītāji, klausītāji! Strādājam ar dokumentu Nr. 816/Lm13.

Šie grozījumi Nr. 930 ir grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 720. Kas ir paredzēts šajos grozījumos? Tajos tiek paredzēts precīzāk noteikt apmeklētāju plūsmas, kas ir kopā ar bērniem, ja bērniem nav vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta. Tiek plānots atcelt nosacījumu epidemioloģiski drošā vidē nodalīt plūsmas ģimenēm ar bērniem, kam nav vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta.

Nosacījums paredz, ka pakalpojumos un pasākumos, kas saistīti ar atrašanos sēdvietās, nav jānodala plūsmas ar vecākiem un bērniem bez vakcinācijas un pārslimošanas sertifikāta no pārējiem apmeklētājiem epidemioloģiski drošā vidē. Bet sporta klubos, atrakcijās un tamlīdzīgās vietās, kas saistītas ar fiziskām aktivitātēm vai kur netiek lietotas sejas maskas, joprojām tiek saglabāts nosacījums nodalīt vecākus ar bērniem bez vakcinācijas un pārslimošanas sertifikāta no pārējiem apmeklētājiem.

Pagarināt darba laiku saimniecisko pakalpojumu sniegšanai un pasākumu norisei līdz pulksten 23.00.

Palielināt cilvēku skaitu sabiedriskās ēdināšanas vietās līdz desmit vietām, lai dotu iespēju lielajām mājsaimniecībām (četri pieaugušie un seši bērni) izvietoties pie viena galdiņa.

Tāpat arī tiek mainīti nosacījumi, ka pasākumos sēdvietās viena mājsaimniecība var atrasties blakus sēdvietās bez distances.

Tiek precizēts, ka “izvietošana pamīšus” nozīmē to, ka nevienam no kopā sēdošajiem neviens nesēž priekšā un aizmugurē, kā arī ne priekšējā rindā, ne aizmugurējā rindā. Tādējādi, ja kopā sēž desmit cilvēki, tad ir jāatstāj desmit brīvas vietas šai grupai priekšējā un aizmugurējā rindā.

Nākamais ir punkts, kas nosaka... arī kvalifikācijas eksāmenu norisi... kas paredz dažādus regulējumus par profesionālās kvalifikācijas eksāmenu kārtošanu.

Tad viens no punktiem, kas tiek labots, attiecas uz lidostu “Rīga”. Šobrīd ir noteiktas tiesības cilvēkiem, kas ierodas Latvijā caur lidostu “Rīga”, brīvprātīgi veikt Covid-19 testus par valsts līdzekļiem. Tāpat arī ir nosacījums, ka Valsts policijas, Valsts robežsardzes un lidostas “Rīga” darbinieki konkrētiem pasažieriem, kas ierodas no īpaši augsta riska valstīm, var norādīt veikt Covid‑19 testu obligāti. Tāpat ir noteikts, ka šiem pasažieriem līdz negatīva testa rezultāta saņemšanai ir jādodas uz dzīvesvietu vai uzturēšanās vietu un jāievēro pašizolācija. Ņemot vērā to, ka cilvēki, kas brīvprātīgi veic Covid-19 testu, ir motivēti un ar izpratni ievēro epidemioloģiskās drošības pasākumus, nav nepieciešams šiem cilvēkiem noteikt pienākumu ievērot pašizolāciju.

Šis rīkojuma teksts precizē un nosaka to, ka pienākums ievērot pašizolāciju līdz negatīva Covid-19 testa rezultāta paziņošanai ir personām, kas ierodas no valsts ar īpaši augstu Covid-19 izplatības risku, un tiem, kuriem ar Valsts policijas, robežsardzes vai lidostas “Rīga” darbinieku norādījumu ir pienākums veikt Covid-19 testu.

Nākamais. Par informācijas apmaiņu starp Nacionālo veselības dienestu un Valsts ieņēmumu dienestu. Šobrīd viens no punktiem paredz, ka Nacionālais veselības dienests ir tiesīgs nodot Valsts ieņēmumu dienestam datus par personām, kuras ir uzsākušas vakcināciju vai kurām ir sadarbspējīgs sertifikāts, kas apliecina vakcināciju pret Covid-19 vai šīs infekcijas pārslimošanas faktu, vai kuras var neveikt vakcināciju, pamatojoties uz klīniskās universitātes slimnīcas speciālistu atzinumu vai klīniskās universitātes slimnīcas ārstu konsilija lēmumu par nepieciešamību atlikt vakcināciju, lai Valsts ieņēmumu dienests, izmantojot Nacionālā veselības dienesta nodotos datus, var sagatavot lēmumu par algu subsīdijas atbalstu saskaņā ar Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumiem Nr. 675 “Noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 krīzes apstākļos”. Un šajā gadījumā ir paredzēts, ka Nacionālais veselības dienests nosūta datus atbilstoši likumdošanai Valsts ieņēmumu dienestam, lai varētu vadīt šo algu subsīdiju piešķiršanu.

Viens... vēl pēdējais punkts šajos grozījumos ir par to, ka “grozīt ārkārtas situācijas rīkojumu Nr. 720, vēršot uzmanību, ka tas būs uz īsu termiņu un ar potenciāli lielu uzmanību”. Jāņem vērā arī pieprasījums pēc prēmijām kapitālsabiedrību valdēm. Grozījumi atļautu veikt piemaksas ārstniecības iestāžu valdēm par periodu... ne agrāk par oktobri, skaidri atrunājot to rīkojuma anotācijā.

Ārstniecības iestādes, kas ir publiskas personas kapitālsabiedrība un publiski privātā kapitālsabiedrība, valdes locekļiem un valdes priekšsēdētājiem var noteikt piemaksu par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos saistībā ar Covid-19 infekcijas slimības uzliesmojumu un tā seku novēršanu. Piemaksas piešķiršanas nepieciešamību nosaka attiecīgās ārstniecības iestādes kapitāla daļu turētājs. Ar piemaksām saistītos izdevumus sedz no valsts budžeta programmas atbilstoši faktiski nepieciešamajam apmēram.

Komisijā par šiem grozījumiem bija diskusija, šie grozījumi netika pieņemti vienbalsīgi.

Aicinu kolēģus atbalstīt šos Ministru kabineta noteikumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti tātad debatēs par lēmuma projektu nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ministru kabineta 2021. gada 7. decembra rīkojumu Nr. 930, ar kuru grozīts 2021. gada 9. oktobra rīkojums Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu””! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 48, pret - 13, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais Saeimas sēdes darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Ministru kabineta 2021. gada 14. decembra rīkojumu Nr. 960, ar kuru grozīts 2021. gada 9. oktobra rīkojums Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu””.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Māris Možvillo. Lūdzu!

M. Možvillo (Neatkarīgie).

Labdien vēlreiz, kolēģi! Strādājam ar dokumentu par... Tā, vienu momentu... vienu momentu... Nr. 814/Lm13. Un šis dokuments ir grozījums Ministru kabineta noteikumos Nr. 720. Tas paredz precizēt pulcēšanos drošajā režīmā reliģiskās darbības veikšanai.

Tātad, ieviešot regulējumu par pulcēšanos drošajā režīmā, reliģiskās darbības veikšanas vietas tika izdalītas atsevišķā punktā, lai padarītu pārskatāmas šīm vietām izvirzāmās epidemioloģiskās drošības prasības. Savukārt ar 2021. gada 7. decembra grozījumiem rīkojuma 5.24.3. apakšpunkts tika izteikts jaunā redakcijā, paredzot prasības attiecībā uz sēdvietu izkārtojumu publiskos pasākumos, vienlaikus neprecizējot regulējuma attiecību uz sēdvietu izkārtojumu reliģiskās darbības veikšanas vietās (rīkojuma 5.26.21. apakšpunkts).

Tādējādi ir radusies neatbilstība drošā režīma pasākumu regulējumā, kas novēršama, lai nodrošinātu tiesiskā regulējuma vienveidīgumu attiecībā uz dažādu veidu pulcēšanos izvirzītām prasībām. Ar grozījumiem rīkojumā paredzēts rīkojuma 5.24.3. apakšpunkta prasības piemērot arī attiecībā uz pulcēšanos reliģiskās darbības vietās.

Risinājums ir tāds, ka, lai nodrošinātu tiesiskā regulējuma vienveidīgumu attiecībā uz dažādu veidu pulcēšanos izvirzītām prasībām gan reliģiskās darbības veikšanas vietās, gan publiskos pasākumos, ar grozījumiem rīkojumā paredzēts 5.24.3. apakšpunkta prasības piemērot arī attiecībā uz pulcēšanos reliģiskās darbības veikšanas vietās. Tiesiskais regulējums attiecībā uz šiem grozījumiem, ja pulcēšanās laikā cilvēkiem netiek nodrošināta sēdvieta, netiek grozīts. Tas būtu ziņojums no komisijas.

Komisijā šis vienbalsīgi tika atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates par lēmuma projektu.

Vārds deputātam Mārim Možvillo.

M. Možvillo (Neatkarīgie).

Paldies sēdes vadītājai par doto vārdu. Kolēģi! Mēs gandrīz katru dienu redzam notikumus ārpus... ārpus Saeimas mūriem, ārpus ierastās dzīves vides. Un šie grozījumi Ministru kabineta noteikumos nāk viens pēc otra kā karsti pīrādziņi. Tas nozīmē to, ka Ministru kabineta darbs... un arī šie sagatavotie grozījumi pierāda tikai to, ka Ministru kabinets nav spējīgs šobrīd attiecīgi menedžēt šo situāciju. Un mēs atkal redzam publiskajā telpā - veselības ministrs tā vietā, lai saprastu, ka jau divi gadi ir pagājuši un šī iebiedēšanas un baiļu taktika nestrādā... Kolēģi, mums ir jāsaprot tas, ka šajā gadījumā, vienalga, saucam šo vīrusu, kā gribam, - “omikrons” vai kādā citā vārdā -, mēs nevaram biedēt cilvēkus vēl nezin cik gadus.

Es joprojām neatkāpjos no savas pārliecības, ka vakcinācijas obligātums ir kļūda un cilvēki šobrīd tiek padarīti par savu baiļu vergiem. Ja sākumā ar saukli “Uzticies zinātnei!” visi sekoja vairāk vai mazāk šai zinātnes atziņai, visi sekoja vietējo zinātnieku ieteikumiem un centās ievērot šo drošo attālumu, centās ievērot visus noteikumus, tad šobrīd jau sabiedrībai izveidojies priekšstats, ka nav vērts. Nāks nākošais burts, un turpināsies tas pats.

Es sociālajos tīklos pajautāju sabiedrībai, ko man pateikt Saeimas deputātiem, lai viņi saprastu, ka Ministru kabinets šobrīd nespēj vadīt valsti, viņu darbība šobrīd novedusi pie totālas situācijas destabilizācijas, pie totāla, jāsaka tā, piespiedu varianta - cilvēkiem nav atstāta nekāda izvēle. Daļai cilvēku vispār mēs esam lieguši gūt ienākumus. Un šajā gadījumā mēs nonākam tādā nepatīkamā situācijā - tauta vairs netic ne Ministru kabinetam, ne Saeimai. To mēs redzam arī socioloģiskajās aptaujās.

Jā, būs izmisīgi stāsti. Cilvēki mirst slimnīcās. Jā, tā ir katras ģimenes traģēdija, ja nomirst kāds piederīgais. Tā ir ģimenes traģēdija, tā ir traģēdija ikvienam cilvēkam. Taču šajā situācijā arī nestrādā “Uzticies zinātnei!”. Arī cilvēki, kas ticējuši zinātnei, aizgājuši vakcinēties, turpina saslimt, turpina mirt. To pierāda arī dati.

Līdz ar to ir grūti, grūti pamatot, kāpēc joprojām šis viss turpinās Latvijā - ar iebiedēšanu. Es esmu piedāvājis arī... vairākās auditorijās... ka Latvijai varbūt tomēr būtu jāizvēlas Zviedrijas scenārijs, kur mēs redzam, ka valsts nav apstājusies, cilvēki saprot valdības darbību un atbalsta.

Mums šis mezgls ir jāpārcērt un jādomā savādāk, jo citādi... pie esošās politikas mēs būsim arvien lielākā purvā. Es domāju, ka, nebeidzami grozot šos Ministru kabineta noteikumus, mēs ieviešam vēl lielāku neskaidrību.

Kolēģi, aicinu neatbalstīt šos Ministru kabineta noteikumus un sūtīt tos atpakaļ Ministru kabinetam pārstrādāt, izstrādāt šos noteikumus atbilstoši reālajai situācijai un beigt šķelt sabiedrību, šo sabiedrību iezīmējot un pēc tam šķirojot un liedzot cilvēkiem iespēju gūt ienākumus, strādāt savā darbā un uzturēt ģimenes.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Rancānam.

J. Rancāns (JK).

Labdien, godātie kolēģi! Es gribētu parunāt par šiem grozījumiem, kuri mainās gana strauji, un gandrīz vai katru nedēļu mēs tos arī skatām.

Es teiktu - tieši pretēji! - valdība ļoti operatīvi reaģē uz ļoti mainīgo situāciju kovida infekcijas izplatības jomā. Protams, ir mums atsevišķi opozīcijas deputāti, kuri mēģina pasniegt, ka ideālākais variants būtu vienreiz pieņemt grozījumus un kādu laiku neko nedarīt, neskatoties uz to, kā mainās situācija. Es uzskatu, ka tāda pieeja un politika būtu absolūti nepareiza. Valdībai ir jārīkojas adekvāti mainīgajai situācijai, un valdība to arī dara.

Ko es gribu piebilst par Zviedriju, kas mums tiek minēta kā piemērs. Tas, kas tiek noklusēts, tā otrā puse, - kāda ir pašas Zviedrijas sabiedrības attieksme pret valdības noteiktajiem ierobežojumiem un vakcinēšanos. Zviedrijā situācija ir pilnīgi savādāka, proti, sabiedrība ir gatava godprātīgi iesaistīties, un šī sabiedrība ir godprātīgi vakcinējusies un ievērojusi ierobežojumus, tāpēc viņiem ir acīmredzami labāka sadarbība un līdz ar to... Viņiem situācija tāpat ir bijusi dramatiska. Ja mēs paskatāmies publikācijas, arī atsevišķi Zviedrijas imunologi ir atzinuši, ka viņi bija kļūdījušies ar šādu politiku... un viņiem tas ir prasījis gana lielus upurus.

Mūsu gadījumā ir skaidrs, ka valdība visiem nekad laba nebūs. Šobrīd valdība ir gājusi pretī un ļāvusi baznīcās noteikt sarkano režīmu jeb - bez sertifikātiem. Mēs zinām, ka ar nākamo rīkojumu ir atļauts arī lielveikaliem vairāk strādāt. Vienmēr būs kāds neapmierinātais. Šajā gadījumā neapmierinātība ir no opozīcijas puses, kas ir absolūti normāli, viņu pienākums ir mūs kritizēt, bet es teiktu, ka brīžiem tur nav nekā konstruktīva. Nu tur ir jāpiedāvā...

Ko tad darīt?! Nereaģēt uz to, ka situācija mainās? Negrozīt noteikumus atbilstoši tam, kā situācija mainās? Nu nē. Es noraidu visus Možvillo kunga pārmetumus kā absolūti nepamatotus.

Gribu norādīt, ka... Mēs redzam, ka Eiropā šobrīd briest nākamais Covid‑19 - omikrona varianta - vilnis, un tagad teikt, ka mēs varētu atgriezties pie... vai ieviest no jauna kaut ko līdzīgu Zviedrijas modelim... pie esošās vakcinācijas aptveres... es neredzu pilnīgi nekādu iespēju, jo gadījumā... Tad, kad šis omikrona vilnis sasniegs Latviju un ja mums būs slimnīcu pārslodze un atkal būs milzīgs skaits mirušo, atkal valdībai pārmetīs, ka tā nav ieklausījusies ekspertos un nav rīkojusies... tai skaitā arī Saeima, leģitimējot šos rīkojumus, nav neko darījusi, lai ierobežojumus pastiprinātu.

Tā ka aicinu tomēr atbalstīt konkrēto rīkojumu.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Možvillo otro reizi.

M. Možvillo (Neatkarīgie).

Paldies par doto vārdu. Protams, Rancāna kungs centīsies aizstāvēt koalīcijas pozīciju, tas ir pilnīgi saprotami. Tāpēc jau arī opozīcija ir vajadzīga, lai norādītu uz dažām kļūdām, ko pozīcijas deputāti varbūt nepamana aiz saviem logiem, jo reāli nedzīvo tanī vidē, kur dzīvo citi deputāti, tai skaitā opozīcijas deputāti.

Mūs vienmēr aicina uzticēties zinātnei. Arī zinātne mēdz kļūdīties, un arī zinātnieku vidū nav vienāda viedokļa. Arī par vakcināciju, arī par vakcinēto cilvēku blaknēm, arī par daudzām pozīcijām, ko šobrīd zinātne noklusē - mūsu, Latvijas, zinātne. Un te es gribētu pieminēt vienu situāciju Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, kad Perevoščikova kungs parādīja vakcinācijas datus (salīdzinot) par Zviedriju un Latviju. Zviedrijā vakcinācijas līmenis riska grupā “60+” bija pāri 90 procentiem, bet Latvijā bija knapi 60. Savukārt vecuma grupā “17+” mums bija apgriezti proporcionāli - mums bija augstāka sasniedzamība un aktivitāte nekā Zviedrijā.

Es aicinu pievērst vairāk uzmanības riska grupām un neaiztikt 17... un strādājošos cilvēkus. Ļaujiet šiem cilvēkiem mācīties, ļaujiet šiem cilvēkiem strādāt, un nevajag iezīmēt cilvēkus kā aitas un censties šo baru kontrolēt. Tauta grib dzīvot brīvi, nevis ar kaut kādiem iedomu kvadrātkodiem, kas varbūt ierobežos vīrusu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godājamie deputāti! Vienkārši dažas piezīmes. Es domāju, ka pašreiz jau ir par vēlu kaut ko mainīt, un es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Kāpēc? Es domāju, ka mēs pašā sākumā izdarījām ļoti lielu kļūdu, nepiemērojot to taktiku, par kuru es jau teicu, tas ir, Tegnella - Zviedrijas galvenā imunologa un atbildīgā par visiem šiem procesiem - taktiku: nevakcinēt mazus bērnus, skolās nenēsāt maskas un ļaut visiem izslimot... izņemot vecu cilvēku vakcināciju. Skatos, ka 16. decembrī Zviedrijā ir miris viens cilvēks no 10 miljoniem, 15. decembrī (tā ir tā statistika, kas ir pašreiz) - divi cilvēki. Tātad atšķirībā no... Latvijā mirstība ir vairākus desmitus reižu lielāka.

Latvijā mēs izdarījām diezgan lielu kļūdu, es domāju. Mums uz šo brīdi ir atlaisti vairāk nekā 1300 skolotāju. Latvijā šī situācija nebija spoža. Sevišķi trūkst fizikas un matemātikas skolotāju. Noteikt obligāto vakcināciju skolotājiem bija pilnīgi bezjēdzīgi, ja tā nav noteikta bērniem.

Protams, es pieļauju, ka bija kļūdaina ideja, ka vakcinācija kaut kādā mērā pasargā no vīrusa izplatības. Mēs redzam, ka Nīderlandē... es skatos, Dānijā noteiktie stingrie ierobežojumi, kur vakcinācija, ieskaitot arī vecus cilvēkus, ir daudz augstākā līmenī nekā Latvijā, ir noveduši pie saslimšanas  lielākā skaitā nekā Latvijā. Tātad visa šī teorija ir pilnīgi nepareiza, acīmredzot tādi paši ierobežojumi jānosaka vakcinētiem cilvēkiem kā nevakcinētiem. Labi, ka Ministru kabinets ir ierosinājis noteikt dažus atvieglojumus brīvdienās attiecībā uz tirdzniecību, attiecībā uz dažādiem, teiksim, baznīcas apmeklējumiem un citiem pasākumiem, bet, piekrītot tam, ko saka Māris Možvillo, diemžēl jau ir par vēlu kaut ko darīt, tāpēc mums ir jānobalso šinī gadījumā “par” šo priekšlikumu.

Es domāju, ka diezgan katastrofiski bija pieņemt lēmumu par jauniešu sportu. Ja jūs paskatīsieties, vecumā līdz 20 gadiem mirstības praktiski nav nekādas. Ja viens vai divi ir nomiruši, pārsvarā tas ir nevis šī vīrusa dēļ, bet tāpēc, ka ir bijušas kaut kādas blakus slimības. Rezultātā - atšķirībā no Zviedrijas - mēs daudziem esam sabojājuši imunitāti.

Protams, mēs varam strīdēties, mums Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā bija ilgstoša saruna ar veselības ministru, viņš teica, ka mēs tagad pētām dažādu valstu pieredzi. Bet kāda jēga pētīt dažādu valstu pieredzi, ja divās valstīs - Dienvidāfrikā, kur ir desmitiem miljonu iedzīvotāju, vai Zviedrijā, kur ir ap 10 miljoniem iedzīvotāju - nav ne mirstības, ne saslimšanas? Dienvidāfrikā uz šo brīdi vakcinācija - 25 procenti, Zviedrijā tā ir augsta, bet Zviedrijā (es tagad vairākas reizes esmu tur bijis) skolās maskas nebija jānēsā. Un tas, ka viņi pielietoja šo taktiku... protams, sākumā tur bija kļūdas... un potēja vispirms seniorus veco ļaužu mītnēs, novēršot mirstību, bet absolūti netramdot skolēnus, bērnus un radot pūļa imunitāti... Tātad viņu piemērs parādīja... un šodienas piemērs, kur es teicu, ka mirstība bija... tajā pašā 16. decembrī un vēlāk - viens, divi, trīs cilvēki uz 10 miljoniem... Viņu taktika ir bijusi pareiza.

Žēl, ka mēs neizvēlējāmies šādu taktiku. Žēl, ka ir aizbraukuši vairāk nekā 130 jaunieši... piemēram, kas nodarbojas ar hokeju, jo dažādas sporta internātskolas Eiropā - Šveicē, Austrijā, Zviedrijā - viņus ar lielu prieku uzņem. Daļa ir aizbraukuši uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Es domāju, tas ir diezgan bēdīgs notikums.

Un vislielākā nejēdzība ir tā, ka atlaisto skaits uz šo brīdi tuvojas kaut kur... 70 tūkstošiem. Un šiem cilvēkiem pat nav iespējams saņemt kaut kādus atbalsta pasākumus, jo visu viņiem... neko nevar izmaksāt. Varētu vēl pieņemt lēmumu aizliegt viņiem staigāt pa trotuāriem. Un mūsu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija aiz liekulības, teiksim, soda tos, kas to salīdzina ar dzeltenās zvaigznes nēsāšanu.

Šo es aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labdien visiem! Reflektējot uz debatēm, es nekādīgi nevaru piekrist Rancāna kunga teiktajam, ka opozīcija nav nākusi ar konstruktīviem priekšlikumiem. Es jums minēšu pāris piemēru, un jums būs iemesls aizdomāties, ka varbūt koalīcija vienkārši nav spējīga konstruktīvi reaģēt uz šiem priekšlikumiem un tos īstenot.

Viens no priekšlikumiem, ko es jums jau sen piedāvāju (varbūt pat aizpagājušajā gadā, pagājušajā gadā jau nu noteikti... ja tas būtu ņemts vērā, būtu bijusi pavisam cita situācija), proti, viens no instrumentiem - viens no būtiskiem instrumentiem, kas palīdzētu cīnīties ar kovida infekcijas izplatību, - ir gaisa kvalitāte. Gaisa kvalitāte, jo mēs zinām, ka kovids izplatās aerosola veidā, un ir kompetenti autoritatīvu institūciju pētījumi, kas apliecina to, ka pie zināmas gaisa kvalitātes (parasti šī robeža ir kaut kur ap 800 mērvienībām CO2) kovida izplatība tiek ļoti efektīvi ierobežota.

Situācijā, kad mēs redzam, ka vakcinācija nedod iespēju ierobežot šo izplatību, tā tomēr notiek, šāda gaisa kvalitātes prasību uzstādīšana, iespējams, efektīvāk nekā vakcinācija nodrošinātu kovida izplatības ierobežošanu, piemēram, šādu prasību uzliekot lielveikaliem, - nevis aiztaisot tos ciet, nevis neļaujot viņiem strādāt, bet tieši otrādi - veicinot to, ka vide kļūst kovida droša. Tādā veidā mēs panāktu efektu, kāds būtu bijis nepieciešams jau sen, - ka mēs samazinām cilvēku pulcēšanās blīvumu un padarām vidi vēl drošāku.

Ko jūs izdarījāt? Tieši pretēji - jūs, pieņemot lēmumus, ar kuriem jūs spiežat tos cilvēkus, kuriem vislielākais risks inficēties, pēc tam saslimt un nokļūt slimnīcā... jūs viņiem speciāli radāt nosacījumus, lai saspiestu viņus ciešāk kopā, lai inficēšanās varētu notikt. Viens konkrēts piemērs.

Otrs konkrēts piemērs saistībā ar to, ko Kiršteina kungs tikko minēja, - par mācībām. Arī skolu telpās tā vietā, lai uzspiestu obligāto vakcināciju skolotājiem, pareizāk būtu bijis laikus parūpēties par to, lai skolās būtu izvēles iespēja, - ja tiešām ir vajadzīgs skolotājus saglabāt, varbūt daudz racionālāk un pareizāk būtu radīt šos gaisa kvalitātes apstākļus mācību telpās. To varētu panākt, iespējams, ar krietni mazākiem līdzekļiem nekā tie, ko mēs tagad vienā laidā tērējam skolās testēšanai, tā vietā, lai vienkārši radītu kovida drošu vidi un infekcija tur nevarētu izplatīties. Un tos miljonus, ko jūs veltījāt visādiem bezjēdzīgiem pētījumiem, es jūs aicināju, - labāk ielieciet pētījumā un uztaisiet konkrētu metodiku, kā skolās... ventilācijas risinājumiem, kas var būt visdažādākie un absolūti nedārgi, tie varētu būt lokāli... izmantojot pat to, kas ir... panākt šo gaisa kvalitāti. Uzskatāms piemērs.

Kāpēc jūs to nedarāt? Kāpēc jūs to neesat spējīgi izdarīt? Kāpēc jūs esat iekrampējušies tikai... uz vakcināciju? Tāpēc, ka jūs esat nobijušies no tā, ka sabiedrība, visa Latvijas tauta, redz jūsu mazspēju, jūsu nekompetenci, jo sevišķi - ja tas saistās ar kovidu. Tāpēc kā vienīgo izeju sev jūs redzat, ka vajag... Vienkārši jūs cerējāt, ka visus novakcinēsim un tad risinājums būs, mums vairs nevajadzēs pieņemt atbildīgus un kompetentus lēmumus, jo vakcinācija visu būs atrisinājusi. Tāpēc visu šo risinājumu jūs veidojat tādu, lai cilvēkus spiestu vakcinēties, nevis tāpēc, ka jūs gribat rūpēties par viņu veselību, bet tāpēc, ka tādā veidā jūs cerat aizmukt no šīs liecības, ka jūs esat mazspējīgi un nekompetenti.

Rezultātā jūs pieņemat aizvien nekompetentākus lēmumus un pēc tam šos nekompetentos, neadekvātos lēmumus labojat ar citiem nekompetentiem, neadekvātiem lēmumiem Tas ir tas, kas notiek. Tāpēc mums tik bieži... Un tad jūs stāstāt, ka jūs efektīvi reaģējat uz situāciju. Jūs ne velna nereaģējat! Tur jau tā lieta, ka jūs reaģējat vienkārši uz to... kā braucējs, kurš jau ir iebraucis bedrē, kad viņš domā: ko man vajadzēja darīt? Un rezultātā tas auto, ko jūs... vedat, mūsu valsts... ir galīgi sadangāta. Un tā ir tā realitāte.

Es aicinu... Es neesmu gatavs atbalstīt šo kārtējo jūsu bezatbildības soli.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.

I. Klementjevs (SASKAŅA).

Labdien, cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Protams, nav nekas ideāli - mēs darām kļūdas un ļoti daudz kļūdu, un vajag veselu gadu, lai vispār atzītu vai neatzītu tās kļūdas.

Tas, ko Kiršteina kungs teica par bērniem un par sportošanu. Mēs par to cīnījāmies ļoti daudz - lai atļautu bērniem sporta skolās nodarboties, bet diemžēl nebija atbalsta. Un to, ka veselu ziemu vai vesela gada garumā bērniem nebija iespējams nodarboties ar sportu... to mēs izjutīsim pēc tam - pēc kādiem gadiem, tāpēc ka bērnu, kas nodarbojas pašlaik ar sportu un mācās skolās, ir 42 tūkstoši. Tā ka viņi būs zaudētāji kādu laiku. Tas ir fakts.

Ne velti gadu atpakaļ premjerministrs Kariņš aicināja, ka vajag šajā kovida laikā sadarboties ar opozīciju, cieši strādāt, bet mēs Saeimā šeit pat neredzamies. Daudz reižu piedāvājām savus argumentus, savus priekšlikumus, bet diemžēl nebija atbalsta, tāpēc ka pozīcija domā: nē, mēs esam uz pareizā ceļa, un viss.

Arī es gribu redzēt, lai Izglītības un zinātnes ministrija daudz vairāk, daudz aktīvāk darbojas ne tikai skolu nozarē, bet arī tajā pašā sporta nozarē, kas arī ir tās pakļautībā, - vajag risināt, vajag meklēt. Mēs joprojām nezinām, kādi ir tie pētījumi, kā izplatās kovids, vai ir arī vīrusi ūdeņos. Ja gadu atpakaļ mēs rakstījām visus rīkojumus, ka var atļaut peldēties, kur ir trīs kvadrātmetri (bet ūdeni vienmēr mēra pēc kubikmetriem), tagad mēs rakstām rīkojumus - tā kā 10 metru ūdens platumā... Arī no tā mēs mācāmies.

Vajag arī apskatīties, kas notiek apkārt, piemēram, es runāju par darba organizēšanu lielveikalos, ka vajag, lai pie katras ieejas būtu kāds sargs un lai nelaiž bez maskām. To bija ļoti “grūti” ievērot, tāpēc ka lielveikali pelna miljonus un nevar vienu tūkstoti ziedot apsardzes darbiniekam, lai viņš to kontrolē. Tagad, pēc gada, izrādās, ka var jau... un pārbaudīt kovida pases, ja grib strādāt.

Tāpat arī citos... piemēram, darba organizēšana Centrāltirgū - nevis pa 10 ieejām atļaut iet cilvēkiem, bet tikai pa vienu... vienā pusē, kas nozīmē, ka visa tā pulcēšanās notiek vienā strīpiņā... līnijā... Tie cilvēki, kas nāk uz Centrāltirgu, tiek apdraudēti daudz vairāk.

Tā ka padomāsim ar prātu... galvu - kas ir, ko var darīt, ko nevar darīt. Un nevajag tikai iet pie tā veselības ministra... ko aizliegt, aizliegt, aizliegt, un pēc tam, kad vajag, - bet mēs neko nevaram, mēs neko nezinām.

Un jau šobrīd... Tā kā jau izplatās jaunais vīruss un mēs nezinām, kā tas izplatās, bet tas izplatās ļoti strauji... varbūt vajag jau tagad ierobežot, uzreiz... nelaidiet, nebraucam uz Ziemassvētkiem uz Lielbritāniju... pēc tam atpakaļ atvedīsim un sēdēsim lokdaunā. Vajag padomāt, kā mums izdarīt labāk.

Paldies, bet SASKAŅA nevar atbalstīt šo rīkojumu, mēs atturamies.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Protams, varu tikai pievienoties opozīcijas kolēģiem, kuri minēja to, ka tomēr... Es arī esmu tajās pozīcijās... un uzskatu, ka tāda sakarība starp valdības lēmumiem un iespēja kaut kādā veidā objektīvi reaģēt uz situāciju - nekādā veidā tas nav tas, kas raksturotu šo valdību, jo īpaši laikā, kad, manā ieskatā, valdība uzskata, ka ne tikai šis jaunais vīrusa paveids ir kaut kas tāds, kas līdz mums neatnāks, bet, manuprāt, valdība šobrīd uzskata, ka arī iedzīvotāji dzīvo tādā... sava veida mucā un neredz to, kas notiek ārpus Latvijas robežām. Kaut vai Eiropas Savienībā, kur pārvietošanās ir brīva un jebkurš var mierīgi ceļot uz šīm valstīm... Ziemassvētku brīvdienas sākušās, domāju, daudzi Latvijas iedzīvotāji ir devušies kaut kur tās pavadīt, katrā ziņā pietiekoši daudzi, lai vīruss pēc šīm brīvdienām Latviju sasniegtu ar tādu zināmu... pieaugošu tendenci.

Šajā brīdī es redzu to, ka vairākas Eiropas Savienības valstis nosaka jaunus ierobežojumus un ir gatavas cīnīties ar šo jauno vīrusa paveidu. Latvijā mēs veidojam atvieglojumus un ejam pilnīgi pretējā virzienā, ignorējot to, kas notiek aiz mūsu valsts robežām, mūsu atvērtajām robežām.

Mēs šobrīd... Runājot par revakcināciju, tik tiešām man ir sajūta, ka valdība dzīvo kaut kādā mucā. Vairākas Eiropas Savienības valstis nosaka kaut kādus termiņus šiem vakcinācijas sertifikātiem, bet mēs dzīvojam kaut kādā ilūzijā, ka mums tā nebūs un šis lēmums mums nāks kopā ar Eiropas Savienības kopējo nostāju, bet tajā pašā laikā - vai mūsu valdība ir gatava šādam pavērsienam, visu laiku stāstīdama to, ka revakcinācija te būs vajadzīga, te nebūs vajadzīga, kam tā būs, kam tā nebūs. Šobrīd - tad vienam seši mēneši, tad trīs mēneši. Absolūti nekādas loģikas!

Tajā pašā laikā, manuprāt, situācija ar revakcinācijas procesu... jau tā pilnīgi aplamajā situācijā, kas šobrīd ir ar pamatvakcinācijas kursu, kas attiecas gan uz senioriem, gan uz kopējo aptveri, - nav vēl joprojām līdz galam apmierinoša... Mēs tūlīt saņemsim jaunu uzdevumu sākt revakcināciju, kam šī valdība, pilnīgi skaidrs, absolūti nav gatava, attiecībā uz jauno vīrusa paveidu vēl atver visas slūžas vaļā - lai jau nāk, lai jau nāk. Mēs tikko parādījām to, ka mēs absolūti nespējam cīnīties ar šo problemātiku... mirstības rādītājos bijām vieni no līderiem Eiropā... pasaulē, saslimstības rādītājos... pārslogojām visas mūsu slimnīcas. Un viss, pēc šīs pieredzes mēs turpinām iet to pašu ceļu.

Es nezinu, kā pavadā domā valdība, bet tas noteikti nav mūsu iedzīvotāju interesēs. Ir slimības, kas ir ārpus kovida, cilvēki ar ierastām kaitēm cieš un nonāk ļoti neapskaužamā situācijā. Un tajā brīdī, kad slimnīcas ir pārslogotas, teju katrs Latvijas iedzīvotājs no tā cieš, ikkatrs, kurš nevar saņemt veselības pamataprūpi. Vai valdībai ir plāns? Valdībai nav plāna, kādā veidā rīkoties gan ar ventilācijas sistēmām, par kurām te Zariņa kungs runāja... Es zinu, ka Zaļo un Zemnieku savienības viena pilsēta pilnīgi katru kabinetu aprīkoja ar Latvijā ražotiem gaisa kvalitātes mērītājiem. Katru kabinetu aprīkoja. Tur šo jautājumu atrisināja.

Valdība šobrīd piedāvā kaut kādu izlasi... pašvaldībās taisīt iepirkumus un izvēlēties no konkrēta saraksta, ko tad viņi var iegādāties un ko viņi nevar iegādāties, atkal sarežģījot šo procesu. Kam tas vajadzīgs? Kur ir kaut kāds valdības stratēģiskais redzējums?

Kolēģi, es domāju, valdībai šajās Ziemassvētku brīvdienās arī vajadzētu pasēdēt, padomāt, varbūt ir vērts ar opozīciju ciešāk sadarboties un ieklausīties, ne tikai runāt par to, ka ieklausās. Liela daļa patiesības ir arī tajā, ko gan es saku, gan mani kolēģi saka.

Un nobeigumā. Kolēģi, arī mēs šo neatbalstīsim. Bet es visiem jums tiešām novēlu priecīgus Ziemassvētkus! Pavadiet tos kopā ar tuvajiem epidemioloģiski drošā veidā, protams, un padomājiet par to, kādā veidā mēs kopīgi varētu veicināt valsts attīstību nākamajā gadā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Paldies. Cienījamie kolēģi! Tiešām - Rancāna kungs nav īpaši korekts. Pandēmijas apkarošana ir visu mūsu kopējais uzdevums. Man liekas - arī atbildība. Ja mēs gribam uzskatīt, ka Saeima ir līdzatbildīga... Ministru kabinetam... par to rīcību, kas šinī jomā ir veikta, tādā gadījumā ir jāuzklausa arī opozīcijas viedoklis, jo opozīcijas priekšlikumi bija pietiekami konstruktīvi un pietiekami konsekventi. Viens no tiem - jau sen bija izskanējusi doma, ka vakcinācijas lietas jākoncentrē ģimenes ārstu praksēs, jo tieši ģimenes ārsta prakse - tas ir tas centrs, kas labāk zina katra pacienta slimības vēsturi, iespējas, ierobežojumus un visu pārējo. Taču tas paredz ne tikai pārlikt šo slodzi uz ģimenes ārstiem, bet arī pārveidot ģimenes ārstu prakses, pielāgojot tās, paplašinot to iespējas, ieskaitot arī finansējuma palielinājumu ģimenes ārstu praksēm.

Otrs priekšlikums, par ko šodien jau daudz runājuši, - par gaisa kvalitāti.

Trešā lieta, par ko būtu jādomā ļoti nopietni, ir tā, ka, runājot par ierobežojumiem un inficēšanos, pieaug vakcinēto cilvēku īpatsvars starp tiem, kas ir inficēti, jo tagad jau pēdējie dati liecina, ka tas ir tuvu pusei. Tas nozīmē, ka šeit ir runa ne tikai par vakcināciju vai revakcināciju, bet arī par ierobežojošiem pasākumiem, kuriem būtu jābūt vienādiem vakcinētajiem un nevakcinētajiem.

Starp citu, šāda bilde parādīsies arī mirušo statistikā diemžēl. Un ar to jārēķinās, jo lielākā valdības problēma ir tā, ka tās darbība ir pietiekami haotiska - solis uz priekšu, divi soļi atpakaļ, un otrādi. Tas ir tas valdības virziens, kad ir runa par pandēmijas ierobežošanas pasākumiem.

Tāpēc es domāju, ka tikai ciešā sadarbībā koalīcija un opozīcija var rast objektīvus un optimālus risinājumus arī šīs problēmas... apkarošanā. Tāpēc es nedomāju, ka tas piedāvājums, kas arī šodien izskanējis, ir no labākajiem un atbalstāmākajiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Rancānam otro reizi.

J. Rancāns (JK).

Paldies. Kolēģi! Es gan gribētu... Šeit vairākkārt izskanēja par gaisa kvalitāti... Es aicinātu opozīcijas pārstāvjus, pirmkārt, iepazīties ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 662, kas regulē epidemioloģiskās drošības prasības. Sevišķi - ar 18. punktu, kurā ir runa par to, ka ir jānodrošina gaisa kvalitāte gan tirdzniecības centros, gan arī citās pakalpojumu sniegšanas vietās. Tātad - 18. punkts, precīzi runājot. Un šis pats 18. punkts ir pieminēts vēlreiz - šo noteikumu 113. punktā, kur ir runa par izglītības iestādi.

Un, otrkārt, es aicinātu tomēr opozīciju... Es gribētu pirmām kārtām parādīt šo absurdumu un pretrunīgumu... Nu, piemēram, jūs sakāt - ieklausīties opozīcijā. Možvillo kungs saka, ka ierobežojumi ir par stipru un tie ir jāatlaiž, Valaiņa kungs savukārt saka, ka ierobežojumi ir par vāju un tie ir jāpastiprina, un ka valdība neko nedara. Nu tad kuru no jums klausīt, cienītā opozīcija?

Tieši tāpēc valdība izvēlas izdiskutēt šo jautājumu kopīgi ar ekspertiem, uzklausot, protams, arī sociālos partnerus. Un šie lēmumi tā arī tika pieņemti - līdzsvarojot gan epidemioloģiskās drošības prasības, gan arī mēģinot pēc iespējas neierobežot ekonomisko aktivitāti. Protams, tas ne vienmēr izdodas, bet es gribētu teikt, ka gan Saeima, gan valdība tomēr uzklausa visas puses un tikai tad pieņem lēmumu - tādu maksimāli izsvērtu lēmumu.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam otro reizi.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Paldies Rancāna kungam, ka viņš pieteicās debatēm. Visiem, kuri klausās šīs debates... es gribētu vērst uzmanību, ka jūs nupat uzskatāmi varējāt redzēt šo valdības, varas mazspēju un absurdu, kas notiek.

Jums tika stāstīts, ka šī vara uzskata, ka tā reāli rīkojas, ir pieņēmusi kaut kādus grozījumus Ministru kabineta noteikumos, regulējumus. Nu kāda jēga no visiem tiem regulējumiem, ko es tagad pieminēju, kaut vai saistībā ar tām pašām skolām, ja pēc tam jūs nevarat reāli to īstenot? Tas, ka jūs uz papīra kaut ko uzrakstāt, bet reālajā dzīvē nespējat to īstenot, - no tā nav nekādas jēgas.

Konkrēti piemēri. Kaut vai par skolām... Nu priekš kam tad šis regulējums, ja jūs pat nevarat ne tikai savest kārtībā ventilācijas sistēmas, jūs pat mērītājus nevarat nopirkt? Jūs tur taisāt konkursus, kamēr novinnēs droši vien “vajadzīgā” firma ar “vajadzīgajiem” nosacījumiem, un joprojām neesat pat to izdarījuši pa visu šo laiku. Vairāk nekā gads ir pagājis.

Rancāna kungs, to es norādīju jūsu ministram... jūsu jaunajai ministrei, jau pirmajā darba dienā aizsūtīju konkrētus jautājumus, kuri jums palīdzētu, uz kuriem atbildot, viņa saprastu, kas ir jādara. Jūs neko no tā neesat izdarījuši.

Jūs runājat par lielveikaliem. Nu kāda jēga visām tām jūsu uzliktajām prasībām, ja pēc tam tiem reāli neliekat strādāt? Vajadzēja konkrēti pateikt, ka lielveikali, kuri nodrošina tādu un tādu gaisa kvalitātes prasību, drīkst strādāt droši jebkurā režīmā, tāpēc ka tur, nodrošinot vajadzīgo gaisa kvalitāti, kā to pierāda gan pētījumi, gan fizikas, gan bioloģijas likumi, šīs infekcijas izplatība ir ierobežota, tās izplatība nenotiek, tās pārnese praktiski nenotiek.

Jūs neko no tā neesat izdarījuši, tāpēc jūs esat absolūti nespējnieki, jūs spējat tikai pa tukšo runāt, rakstīt papīrīšus, bet reālajā dzīvē jūs nespējat izdarīt neko. Un tas ir rezultāts, ko mēs redzam, - kovids vienkārši nezina, ka jūs esat pareizie, kuriem būtu jāklausa, un kovids jums parāda reālo realitāti... un visai Latvijas tautai. Un ņemiet visi to vērā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, cienījamā sēdes vadītāja! Labdien, cienījamie deputāti! Man nepavisam nebija prātā šodien kāpt tribīnē un debatēt... bet debates ir diezgan spraigas. Un man, ja godīgi jāteic, absolūti nav nekādas sapratnes par to, kas šajā... Visā regulējumu daudzumā ir gan labas lietas, gan sliktas lietas.

Es dzirdu te - “sliktā koalīcija”, es dzirdu te - “sliktā opozīcija”...

Kolēģi! Es atgādinu - morgs nevienu nešķiros. Nebūs tā, ka morgā pienāks darbinieki un teiks: šis ir no opozīcijas, šito mēs neapkalpojam. Vai otrādāk: šis ir no koalīcijas, šo mēs apkalpojam... vai - tieši otrādi - neapkalpojam. Tā nebūs! Morgā visi ir vienādi.

Un tagad man ir jautājums, un tas ir retorisks jautājums: kam man tagad uzticēties?

Nedēļas sākumā iznāk ārā premjers, par kuru es esmu balsojis, un saka: lūdzu nepulcēties, esiet uzmanīgi, svētku laikā - pulcēšanās ierobežojumi; kovids mums tepat aiz muguras vien ir, esiet uzmanīgi.

Vakardien Ministru kabinets iznāk laukā ar ziņu, ka it kā saprotams, ka nu kovids jau ir kaut kur aiz kalniem un aiz lejām: baznīcas - vaļā, lielveikali - vaļā, bāri, diskotēkas - vaļā, viss ir vaļā.

Šodien no rīta Valsts prezidents, kuru arī es esmu ievēlējis, saka: lūdzu, neklausiet Ministru kabineta lemtajam.

Tad kā man kā Saeimas deputātam tagad principā saprast, kurā vietā ir taisnība? Un es skatos uz morgu. Ziniet, kur vislielākais bizness šobrīd... pēdējos divos gados ir noticis? Tas ir morgu bizness. Patiešām!

Es ļoti ceru, ka nevienam no Ministru kabineta nav akcijas kādā morga kompānijā, apbedīšanas kompānijās un ka tas netiks izmantots savtīgos nolūkos, bet šobrīd es īsti nesaprotu, kādā veidā mēs... Ko dakteri saka? Ko teica dakteri?

Es saprotu, ka Rancāna kungs nevar vairāk runāt, varbūt kā ziņotājs... Ā, ziņotājs ir Možvillo, tas neder. Bet ko saka dakteri par to, ka tiek vaļā vērts uz Ziemassvētkiem, uz Jauno gadu... līdz kuram datumam... un pēc tam mēs iesim lokdaunā... un tad atkal būs 75. demisija Pavļutam. Un ko mēs tad darīsim? Es galīgi nesaprotu. Kāda loģika?

Es saprotu, ka šajos noteikumos ir arī lietas, kurām būtu jābūt... kas ir par lietu. Bet tagad, kad viss ir samačkāts vienā tādā kunkulī, ej un tagad tos mezglus atšķetini... nu tad ir nesaprotami. Un tāpēc es nesaprotu, kā man šobrīd pašam pret sevi, pret sabiedrību... kā deputātam ar balsi... atbalstīt vai neatbalstīt šāda veida “vārtus - vaļā”, jo to, ko... Šī spēle “pozīcija-opozīcija” šeit ir beigusies, jo - vēlreiz atkārtoju - morgs nevienu nešķiros.

Tas, ka slimnīcā ir trīs brīvas gultas palikušas, - tas nozīmē, ka mēs varam vērt vaļā vārtus? Nē, nedomāju.

Tas, ka uz labu laimi mēs tagad lidostās... nu, uz brīvu izvēli... varēsim taisīt testus, lūgt kādam no ielidojušajiem... tā ir tāda kā atbilde? Manuprāt, testiem bija jābūt obligātiem. Tāpēc ka ir pārlidojumi. Tie, kas ir tranzītā, - tie lai iet bez testiem, bet tie, kas ir atbraukuši uz šejieni... Tu jau nezini, no kurienes viņš tajā... Hamburgā ir iekāpis... Varbūt viņš ir iekāpis, es nezinu, no... nu, tu nevari iedomāties, no kurienes, bet nu katrā ziņā... no Āzijas vai vienalga kur.. Un viņš šeit vienkārši atbrauc. Un tagad man ir tā kā... Nu kur ir loģika šajā sakarā? Es...

Dodiet atbildes, kāpiet tribīnē - ne tikai opozīcija, jo morgs nevienu nešķiros, bet arī no pozīcijas. Nu paskaidrojiet.

Kariņš saka tā, Ministru kabinets izdara šitā, prezidents iznāk un pasaka: lūdzu, varbūt tomēr nevajag... nu, pasaka tādā ļoti diplomātiskā veidā. Un tagad sanāk, ka, ja vienā no Ministru kabineta sēdēm premjers ir pateicis, ka prezidents mūs visus par āžiem pataisījis, tad mēs esam te pilnīgi kaut kādi mūjābeļi šobrīd šajā situācijā.

Kāpēc mums ir šobrīd jāskrien pa galvu, pa kaklu un jāatbalsta tas, ko Ministru kabinets klupdams krizdams vakardien ir atbalstījis? Kāds bija balsu sadalījums, es arī nesaprotu. Un mazlietiņ jāaizmirst, ka mēs esam lēmējvara, nevis izpildvara? Tā ir milzīga atšķirība, cienījamie deputāti, kolēģi gan no opozīcijas, gan no koalīcijas. Un, ja šāda maņa ir dota (saprast, kas ir tava vieta šajā likumdošanas iekārtā), tad varbūt var izveidot kaut kāda veida šīs... kaut kādu labojumu vai kaut kādu skaidrojumu... nu, kaut kādu... Paskaidrojiet man kā deputātam, kā rīkoties.

Premjers - vienu, prezidents - otru, tad premjers - vienu...

Sēdes vadītāja. Kaimiņa kungs, jums debašu laiks ir beidzies.

A. Kaimiņš. Paldies. Priecīgus svētkus jums!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Problēma ir acīmredzama. Problēma ir tajā, ka valdība kārtējo reizi rīkojas nevis valstiski, nevis humāni, bet politiski. Es esmu pārliecināta, ka pēdējais lēmums tika pamatots tikai ar vienu - ar vēlmi parūpēties par reitingiem un par savu politisko nākotni gadā, kad notiks parlamenta vēlēšanas. Ne ar ko citu šo lēmumu izskaidrot nevar, jo...

Es varu atbildēt Kaimiņa kungam, ko saka dakteri. Nu, gluži nevis dakteri, bet SPKC analītiķi nepārprotami norāda - un to ilustrē ar matemātisku modeli - , ka sakarā ar omikrona ienākšanu Latvijā... un saskaņā ar tiem datiem, kurus mūsu zinātnieki saņēma no omikrona skartajām Eiropas valstīm, mūs gaida tiešām ļoti nopietns... pat līdz katastrofālām sekām, ja mēs ļausim šim vīrusam izplatīties.

Atbildot Rancāna kungam par it kā nekonstruktīvu opozīciju, kuru... Viņš saliek visu kopā - nav svarīgi, no kādām partijām tā sastāv un tā tālāk. Es domāju, ja mēs rīkotos attiecīgi, tad es droši varētu nacionālsociālistus šajā valdībā saukt par liberāļiem. Es vēlos redzēt šīs sejas, kad es, piemēram, Rancāna kungu nosaukšu par liberāli.

Bet par konstruktīviem priekšlikumiem. Bez Zariņa kunga priekšlikuma par gaisa kvalitātes uzlabošanu ar speciālām ierīcēm bija vēl viens priekšlikums, proti, no manis... es jau nezinu, cik reižu... par visa potēšanas procesa nodošanu ģimenes ārstiem. Šonedēļ kļuva zināms, ka valdība tomēr nedos divus ar pusi miljonus eiro, lai ģimenes ārstiem būtu trešais palīgs.

Joprojām nenotiek normāla atbalsta vakcīnas saņemšana cilvēkiem - tajā ziņā, ka informēšanas nav nekādas. Veselības ministrija nerīkojas proaktīvi, un man ir konkrēti pierādījumi un piemēri, ka cilvēki, pensionāri “80+”, ir spiesti zvanīt vairākas reizes un gaidīt trīs nedēļas, lai saņemtu balstvakcīnu mājās. Tā viņiem pienākas mājās. Vēlreiz atkārtoju - trīs nedēļas!

Pirms diviem mēnešiem es uzrakstīju jautājumus veselības ministram par cēloņiem nesamērīgi augstajai mirstībai no Covid-19 Latvijā. Atbilde bija ļoti īsa. Īstenībā Veselības ministrija bija atzinusi, ka mirstības pamatcēlonis ir ļoti liels nevakcinētu cilvēku skaits vecuma grupā “60+”.

Nu, nemaz nerunājot par Latvijas iedzīvotāju vispārējo veselības stāvokli... ar nepietiekamu profilaktisko pasākumu klāstu Latvijā, un tas tieši ir saistīts ar primāro veselības aprūpi, proti, ar ģimenes ārstu darbu. Un, kamēr valdība nesameklēs nākamgad budžetā, neskatoties uz visiem valsts parādiem un tā tālāk, šos 2,5 miljonus, mēs nevarēsim runāt par to, ka valdība rīkojas nevis politiski, bet valstiski.

Šobrīd tas ir politiski, un šis, pēdējais, lēmums, par kuru jūs piedāvājat mums tagad balsot, ir tieši tāds - politisks, tuvredzīgs un absolūti neatbilstošs cilvēku veselības un dzīves saglabāšanai. Tas ir antihumāns, antivalstisks, un es aicinu nebalsot par šo rīkojumu. Varbūt mēs varētu parādīt, ka Saeimai ir spēja rīkoties valstiski...  atšķirībā no valdības.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivanam Klementjevam otro reizi.

I. Klementjevs (SASKAŅA).

Kolēģi! Redziet, mūs iepriekš tā kā brīdināja... mums solīja, ka tad, kad mēs būsim vakcinēti... kad apmēram 70 procenti visas tautas būšot vakcinēti, tad mēs varēšot palaist visu vaļā. Tagad, kad mēs esam nonākuši pie 70 procentiem (ir pat drusciņ vairāk), - tagad mums teic: nē, tomēr par maz, vajag 90 procentus. Taču, kad sagaidīsim 90 procentus, teiks - nē, tomēr būtu labāk, ja būtu 100 procenti, tāpēc ka būs parādījies vēl kāds jauns... ne tikai omikrona vīruss, bet kāds cits varbūt būs.

Pirms divām dienām arī veselības ministrs mūs brīdināja, ka janvārī, kā viņš prognozēja... es nezinu, protams, pēc kādiem datiem viņš prognozēja... prognozēja, ka katru dienu saslimstība... var būt trīs tūkstoši katru dienu...

Cik es saprotu... cik es zinu, mums gultu limits ir tikai 1200. Tad man ir jautājums valdībai un pozīcijas deputātiem - a ko jūs darāt? Jūs esat tagad gatavojušies, lai būtu vismaz 2000 gultas slimnīcās, ja tās ir nopietnas prognozes? Ko mēs darīsim ar tiem slimniekiem? Tas ir ļoti nopietni, un nevajag tagad sākt svinēt Ziemassvētkus vai Jauno gadu, vajag nopietni gatavoties - mobilizēt visas mūsu slimnīcas, lai būtu nevis 1200, bet 2000 vai 2500 gultas.

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Možvillo kungs, komisijas vārdā...?

Možvillo kungs, ieslēdziet gaismu... vai ieslēdziet kameru.

M. Možvillo. Jā, atvainojos.

Kiršteina kungs nedebatēs? Es redzu, ka viņš ir pieteicies.

Sēdes vadītāja. Debates jau tika slēgtas.

M. Možvillo. Skaidrs, labi.

Komisijas vārdā vairāk nekas nav piebilstams.

Komisija atbalstīja šo rīkojumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kiršteina kungs, debates jau ir slēgtas.

Arī man tablo... informācija par to, ka jūs vēlaties debatēt, parādījās pēc tam, kad debates jau bija slēgtas. Aicinu pieteikties laikus. Debates ir ilgstošas, jūs varat to savlaicīgi izdarīt.

Tātad komisija lūdz atbalstīt šo lēmuma projektu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ministru kabineta 2021. gada 14. decembra rīkojumu Nr. 960, ar kuru grozīts 2021. gada 9. oktobra rīkojums Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu””!   Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 47, pret - 3, atturas - 17. Lēmums pieņemts.

Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Līdz ar to esam izskatījuši visus šodienas, 2021. gada 22. decembra, otrās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtībā ietvertos jautājumus.

Pirms deputātu reģistrācijas - paziņojumi.

Kā pirmais paziņojumu vēlas izteikt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars.

Lūdzu, Bondara kungs, piesakieties. Tātad - jums vārds.

M. Bondars (AP!).

Paldies. Es neredzēju vienkārši, kur pieteikties, es būtu pieteicies.

Cienītā sēdes vadītāja! Cienītās kolēģes un godātie kolēģi! Klātesošie! Pēc piecām minūtēm - pulksten 12.22 - sāksim Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdi, jo esam saņēmuši likumprojektu, kurš būtu jāizskata un kuru gaida Latvijas iedzīvotāji.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamajam vārds Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Ņemot vērā, ka arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir saņēmusi šodien likumprojektu, ko vajadzētu ļoti steidzami izskatīt, aicinu pulksten 12.27 uz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdi.

Saites jau ir izsūtītas deputātiem. Tiekamies!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad komisijas turpinās darbu ar tiem likumprojektiem, kuri nodoti komisijām.

Kolēģi, aicinu sekot līdzi informācijai jūsu tālruņos. Tātad jūs saņemsiet informāciju īsziņas veidā, kad Saeimas Prezidijs būs sasaucis nākamo Saeimas sēdi šodien, lai turpinātu izskatīt likumprojektus, kurus saņemsim no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas. Tātad aicinu sekot līdzi informācijai.

Tiklīdz komisijas būs beigušas darbu, Saeimas Prezidijs sasauks trešo ārkārtas attālināto sēdi šodien.

Vēl tikai deputātu klātbūtnes reģistrācija. Tā sekmīginoritējusi.

Šo sēdi slēdzu.

Uz tikšanos!

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas rudens sesijas 37. (attālinātā ārkārtas) sēde
2021. gada 22. decembrī

Par likumprojektu “Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā” (Nr. 1280/Lp13)
(Dok. Nr. 5210, 5210A)
   
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” (Nr. 1281/Lp13)
(Dok. Nr. 5211, 5211A)
   
Par likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 1279/Lp13)
(Dok. Nr. 5206, 5206A)
   
Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 1279/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams)
   
- Ziņo - dep. J. Butāns
   
Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 1279/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams)
   
- Ziņo - dep. J. Butāns
   
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā” (Nr. 1218/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2022. gada 13. janvārim” (Nr. 815/Lm13)
(Dok. Nr. 5209)
   
- Ziņo - dep. K. Feldmans
   
Lēmuma projekts “Par Ministru kabineta 2021. gada 7. decembra rīkojumu Nr. 930, ar kuru grozīts 2021. gada 9. oktobra rīkojums Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”” (Nr. 816/Lm13)
(Dok. Nr. 5212)
   
- Ziņo - dep. M. Možvillo
   
Lēmuma projekts “Par Ministru kabineta 2021. gada 14. decembra rīkojumu Nr. 960, ar kuru grozīts 2021. gada 9. oktobra rīkojums Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”” (Nr. 814/Lm13)
(Dok. Nr. 5207)
   
- Ziņo - dep. M. Možvillo
   
- Debates - dep. M. Možvillo
  - dep. J. Rancāns
  - dep. M. Možvillo
  - dep. A. Kiršteins
  - dep. I. Zariņš
  - dep. I. Klementjevs
  - dep. V. Valainis
  - dep. S. Dolgopolovs
  - dep. J. Rancāns
  - dep. I. Zariņš
  - dep. A. Kaimiņš
  - dep. R. Ločmele
  - dep. I. Klementjevs
   
Paziņojumi
  - dep. M. Bondars
  - dep. K. Feldmans
   
Informācija par ārkārtas sēdi
   
Informācija par reģistrācijas rezultātiem

Balsojumi

Datums: 22.12.2021 11:07:12 bal001
Par - 69, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta "Grozījumi Civilprocesa likumā (1279/Lp13)" atzīšanu par steidzamu

Datums: 22.12.2021 11:08:24 bal002
Par - 72, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (1279/Lp13), 1.lasījums

Datums: 22.12.2021 11:10:22 bal003
Par - 72, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (1279/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.12.2021 11:12:11 bal004
Par - 71, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā" (Nr.1218/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2022.gada 13.janvārim (815/Lm13)

Datums: 22.12.2021 11:21:55 bal005
Par - 48, pret - 13, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par Ministru kabineta 2021.gada 7.decembra rīkojumu Nr.930, ar kuru grozīts 2021.gada 9.oktobra rīkojums Nr.720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" (816/Lm13)

Datums: 22.12.2021 12:16:06 bal006
Par - 47, pret - 3, atturas - 17.
Balsošanas motīvs: Par Ministru kabineta 2021.gada 14.decembra rīkojumu Nr.960, ar kuru grozīts 2021.gada 9.oktobra rīkojums Nr.720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" (814/Lm13)

Datums: 22.12.2021 12:18:51 bal007
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes videotranslācija

22.12.2021. 9.00
11.00 14.00



Trešdien, 28.septembrī
09:00  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Ārlietu komisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēde
15:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Mājokļa jautājumu apakškomisijas sēde