Latvijas Republikas 13. Saeimas
rudens sesijas divdesmit ceturtās (attālinātās ārkārtas) sēdes
turpinājums 2021. gada 22. novembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpināsim izskatīt likumprojektu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam”.

Tātad mēs turpinām darbu ar 51. priekšlikumu un debatēm.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim. (Pauze.)

Izskatās, ka Dombrovska kunga nav zālē.

Vārds deputātam Ritvaram Jansonam.

R. Jansons (NA).

Labrīt! Ir apbrīnojama partijas “Republika” vēlme pārdalīt šos līdzekļus no Kultūras ministrijas, atraujot kultūrai līdzekļus. Un ir arī apbrīnojama šajā gadījumā deputātes Papules divkosība, kura Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā vienmēr iestājas par pedagogu algu palielināšanu, bet šajā gadījumā, kā redzams iepriekšējā priekšlikumā par kultūrizglītību, tieši grib atņemt pedagogiem, kultūrizglītības pedagogiem, algas pielikumu.

Un konkrēti. Ja vidējā atlīdzība pedagoga amata vietai 2021. gadā ir 1659 eiro, tad tagad, algu palielinot, tā būtu 1735 eiro – palielināta par 76 eiro. Savukārt vidējā atlīdzība pedagoga darba slodzei tiktu palielināta par 32 eiro no 1428 uz 1460 eiro. Savukārt vidējā atlīdzība amata vietai kultūrizglītībai mēnesī paceltos no 825 eiro līdz 1085 eiro. Bet šajā gadījumā šos 260 eiro šai niecīgajai vidējai atlīdzībai grib atņemt.

Līdz ar to lūdzu neatbalstīt ne šo, ne citus priekšlikumus, kur kultūrai kā nācijas identitātei tiek atņemta nauda.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim. (Pauze.)

Dosim vārdu nākamajam runātājam.

Vārds deputātam Kasparam Ģirģenam.

K. Ģirģens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, kolēģi! Jansona kungs minēja vārdus par divkosību, bet es mazliet mēģināšu to atspēkot. Kā es iepriekš minēju, kultūras joma tieši no pašvaldības puses un īpaši no ministrijas puses ir pietiekami finansēta. Un šeit ir ar to domāts, ka ministrijai būtu nepieciešams arī no saviem resursiem efektivizēt un meklēt, kā piešķirt papildu līdzekļus šim algu fondam. Nevajag dzīvot uz papildu finansējumu, ko jūs automātiski vienmēr prasāt... 10 un pat 20 procentus.

Šogad, kā mēs ļoti labi redzam, jūs aizņematies šo naudu uz parāda, kuru vajadzēs katram Latvijas iedzīvotājam atdot. Mēs varam runāt par daudz un dažādiem projektiem, kuri tiek šobrīd finansēti un tika finansēti no kultūras jomas. Mēs varam kaut vai runāt par Latvijas simtgadi, kur joprojām Valsts kontrole nav spējusi izsekot un pateikt konkrētu skaitli, cik tad esam iztērējuši un cik Kultūras ministrija ir notrallinājusi naudas izteiksmē. Šī bija tā nauda, ko varēja izlietot, lai maksātu papildu finansējumu algās.

Tāpat mēs vēl varam runāt par koncertzāli, par kuru nevar izlemt, vai tā būs AB dambī, un kur tika iztērēti daudzi miljoni, lai varētu kaut ko projektēt. Un tagad tas vispār ir uzkāries. Tāpēc par šo tēmu, par šo kultūras jomu neviens īpaši nav runājis.

Neviens nesaka atņemt šobrīd algas, bet galvenais ir uzsvars uz efektivizāciju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim. (Pauze.)

Vārds deputātam Ritvaram Jansonam otro reizi.

R. Jansons (NA).

Tagad konkrēti par šo priekšlikumu. Ja Saeima Kultūras ministrijai ir uzlikusi ar likumu un taisās uzlikt ar likumu jaunas funkcijas, piemēram, Latviešu vēsturisko zemju padomes izveidi, kultūrattīstības plāna izveidi Vēsturisko zemju likuma īstenošanai, Pēterbaznīcas tālākās attīstības kontrolei, tad loģiski, ka šo funkciju veikšanai netiks pieņemtas jaunas darbavietas, bet ierēdņi papildus veiks vēl lielāku darbu. Līdz ar to konkrēti šajā priekšlikumā tiek paredzēts, ka viņiem 148 eiro algas pielikums uz papīra – uz papīra! – tiek atņemts. Tātad no 2130 algas mēnesī uz papīra paliek alga 1982 eiro mēnesī.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

M. Bondars (AP!).

Labrīt, cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Labrīt, kolēģes! Labrīt, kolēģi! Vēlos tikai atgādināt, ka 51. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 51. – deputātu Papules un Pucena priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 17, pret - 50, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 52. priekšlikums ir augstas gatavības projekts Iekšlietu ministrijai, kur līdzekļi tiek novirzīti no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem uz Iekšlietu ministriju. Komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. Nē, es atvainojos, deputāti vēlas balsot. Lūdzu, kolēģi, savlaicīgāk pieteikties balsojumiem. Tātad 52. bija Ministru kabineta priekšlikums, kas komisijā atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 52. - Ministru kabineta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 69, pret un atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Bondars. 53. priekšlikumā arī līdzekļi no neparedzētiem gadījumiem tiek novirzīti uz Iekšlietu ministriju, tikai šoreiz Iekšējās drošības biroja atalgojumam. Un arī tas tika komisijā atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 54. - deputātu Evijas Papules, Kaspara Ģirģena, Ērika Pucena, Vjačeslava Dombrovska priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu... tātad deputāti vēlas debatēt.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labrīt, cienījamā sēdes... Saeimas priekšsēdētājas kundze, es atvainojos, un arī kolēģi un kolēģes! Jā, šis finansējums ir veidots, pamatojoties uz situāciju kovida krīzes risināšanai un novēršanai.

Ir skaidrs, ka gan kovida situācija, kad jaunieši, es ar to domāju skolēnus, nav komunicējuši, viņiem ir bijusi maza iespēja būt mācībās klātienē un komunicēt ar saviem vienaudžiem, viņiem ir bijuši ierobežojumi arī sociālajā dzīvē, kas katram pusaudzim un skolēnam ir svarīgi, ja mēs visi atceramies sevi. Tad šajā gadījumā mēs redzam... un arī Eiropas Savienība to dara un, jāsaka, visas pasaules izglītībā tas notiek... mēs lūdzam īpašu atbalstu - psihologu un atbalsta personālam - īpašu atbalstu sniegt skolēniem, tātad papildu finansējumu, lai jauniešiem būtu profesionāls cilvēks, ar ko runāt, ar ko konsultēties, lai risinātu savas, iespējams, personiskās problēmas. Par ko runā arī šobrīd, jāsaka, Latvijas Psihologu biedrība un Latvijas... atsevišķi psihologi un runā arī pedagogi.

Tātad mēs aicinām atbalstīt papildu finansējuma piešķiršanu, lai mūsu jaunieši saņemtu profesionālu atbalstu, lai mazinātu tai skaitā depresijas, lai mazinātu iespējamas arī pašnāvības, kas nav noslēpums, tomēr ir bijušas Latvijā arī kovida situācijas dēļ. Tādējādi atbalstot jauniešus, palīdzot risināt un iemācot risināt līdzīgas situācijas, kādas, iespējams, būs arī vēl šajā mācību gadā, un nav zināms, kāds būs nākamais mācību gads.

Aicinu atbalstīt profesionālu palīdzību mūsu jauniešiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā vēlētos bilst, ka priekšlikums netika atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 54. - deputātu Papules, Ģirģena, Pucena un Dombrovska priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 25, pret - 49, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. Nākamais jeb 55. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums, kurš novirza līdzekļus Izglītības un zinātnes ministrijai. Jā, un arī komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Jā, kā ziņotājs jau teica, šis ir priekšlikums par papildu līdzekļu novirzīšanu Izglītības un zinātnes ministrijai.

Tā loģika ir tāda, ka no ēnu apkarošanas pasākumu rezultātā iegūtiem līdzekļiem, mūsu skatījumā, nozīmīga daļa būtu novirzāma tajā jomā, kas ir saistīta ar mūsu valsts attīstību, attīstības veicināšanu, it sevišķi rūpējoties par to, lai tiktu nodrošināta zinātniskā un akadēmiskā ataudze.

Un mēs visi zinām to, ka Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam tiek runāts par to, ka ir nepieciešams panākt, lai augstskolu pedagogu atalgojums būtu objektīvi salīdzināms ar to atalgojumu sabiedriskajā sektorā, kurš ir vidējais sabiedriskā sektora atalgojums. Diemžēl šobrīd tas ir tālu no tā. Ja mēs vairāk esam rūpējušies par profesūras atalgojuma celšanu, tad tiem mācībspēkiem, kuri vēl nav tikuši līdz profesora līmenim, diemžēl šis atalgojums krietni atpaliek no tā līmeņa, kāds ir vidējais līmenis sabiedriskajā sektorā.

Līdz ar to šis mūsu priekšlikums ir vērsts uz to, lai panāktu izlīdzinājumu tajā ziņā, teiksim, ka pasniedzēji, docētāji bez doktora grāda arī spētu saņemt augstskolās cienīgu... šim amatam cienīgu atalgojumu un lai nebūtu tā, ka tie spējīgie cilvēki aizplūst tikai uz ražošanu un nekas nepaliek augstskolu sektorā, augstskolu un zinātniskajā sektorā.

Lūdzu atbalstīt šo Zaļo un Zemnieku savienības priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi un kolēģes! Jā, es arī aicinātu atbalstīt šo priekšlikumu, domājot vairāk par to, ka augstākās izglītības sistēmā mēs jau diezgan ilgstoši runājam par to, ka nav jauno pasniedzēju ataudzes. Un tas tomēr ir saistīts arī ar atalgojumu, kāds ir tikko iesākušiem pasniedzējiem, kāds ir atalgojums... un tas, vai ir vai nav konkurētspējīgs tiešām ar tādiem pašiem līdzvērtīgiem pirmo soļu veicējiem kā pasniedzējiem citās augstskolās. Mūsu augstskolu pasniedzēju šajā kategorijā atalgojums nav konkurētspējīgs un noteikti neuzrunā jaunos kolēģus kļūt par pasniedzējiem, nevis tā, kā kolēģis jau pieminēja, tiešām izvēlēties kādu citu darba atalgojuma ziņā ienesīgāku vietu, nevis augstākās izglītības iestādi.

Mēs tiešām aicinām arvien vairāk valdību (un ar šo priekšlikumu to dara arī mūsu kolēģi) pievērst uzmanību tam, kā nodrošināt ataudzi augstākās izglītības iestādēs un kā piesaistīt jaunus cilvēkus, kas vēlas strādāt par pasniedzējiem mūsu, Latvijas, augstskolās, ņemot vērā... ar lieliem jauniem uzdevumiem, kādus tiešām šobrīd arī augstākās izglītības padomju reforma ir izvirzījusi. Līdz ar to šis priekšlikums patiešām būtu viens mazs motivācijas solis, lai piesaistītu jaunus cilvēkus strādāt augstākās izglītības iestādē un turpināt ne tikai pasniedzēja darbu, bet turpināt arī zinātnisko darbu.

Paldies, aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilgai Šuplinskai.

I. Šuplinska (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien! Loba dīna! Jõvā pǟva! Īstenībā šis vidēja termiņa budžets uzrāda vienu ļoti būtisku problēmu, kas ir saistīta ar izglītības jomu. Un, proti, mēs kārtējo reizi redzam, ka tajā neparādās tas, kas 13. Saeimas sākumā ir iezīmēts, proti, ceļš uz kvalitatīvu izglītību.

Šajā konkrētajā budžetā un konkrēti arī šajā priekšlikumā izskan doma par to, ka ir nepieciešams gan augstākajā izglītībā, gan, jāsaka, pedagogu atalgojumā kopumā pietuvināt tās vismaz vidējam atalgojumam valsts sektorā strādājošajiem, un principā konkrētais pieaugums, kas būtu, ļautu īstenot augstskolās iesāktās reformas un ļautu beidzot arī domāt patiešām par studiju kvalitātes, pievilcības un eksportspējas palielināšanu. Tajā pašā laikā tas, ko piedāvā nelielie ieguldījumi gan zinātnes, gan pedagogu atalgojumā, piedāvā tikai lāpīt esošo ikdienas situāciju, bet nevienā brīdī nedomā par to, ka šie sektori ir uz sabrukšanas robežas.

Tā ir reālā situācija gan augstākajā izglītībā, kur patiešām profesūrai ataudzes nav, un tā ir reālā situācija arī vispārizglītojošajā sektorā, kur, saasinoties arī kovidsituācijā pieņemtajiem ierobežojumiem, mēs redzam, ka pedagogu akūts trūkums būs jau šī gada septembrī, nevis kā iepriekš plānots - pēc, jāsaka, vismaz gada vai diviem.

Tāpēc noteikti būtu pārskatāmas tās budžeta pozīcijas, kā arī šī nosauktā, kur ir nepieciešams reāls ieguldījums šī brīža un tuvāko piecu septiņu gadu problēmu risinājumā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijā 55. priekšlikums neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 55. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 32, pret - 48, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 56. - arī Zaļo un Zemnieku savienības priekšlikums. Komisijā tas arī nav guvis atbalstu. Un tas arī ir par papildu līdzekļu piešķiršanu Izglītības un zinātnes ministrijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Jā, kolēģi! Tātad arī šis priekšlikums ir par to, lai tos līdzekļus, kas ir iegūti no ēnu apkarošanas plāna īstenošanas viena miljona eiro apjomā, novirzītu izglītības sektoram, bet šoreiz runa ir par to, ka nu jau drīz būs divi gadi, kuru laikā skolās mācības notiek attālinātā režīmā. Tas nozīmē, ka arvien lielāka nozīme ir piekļuvei digitālajiem materiāliem, digitālajiem mācību materiāliem.

Protams, visu, ko var, dara skolas, pedagogi un pašvaldības, tikai jāņem vērā, ka rocība, kāda ir dažādām skolām... rocība, kāda ir dažādām pašvaldībām, līdz šim ir bijusi visai atšķirīga. Tas nozīmē, ka arī iespējas nodrošināt mācību procesu, izmantojot digitālos līdzekļus, tai skaitā abonējot dažādas platformas, kurās šie mācību līdzekļi ir izvietoti, ir visai atšķirīgas.

Tāpēc, lai paplašinātu pieeju digitālajiem mācību līdzekļiem, lai veicinātu šo mācību līdzekļu izstrādi (jo ir jābūt pieprasījumam, lai būtu piedāvājums), mūsu priekšlikums ir novirzīt izglītības sektoram vienu miljonu eiro, lai paplašinātu pieejas iespējas digitālo mācību līdzekļu abonēšanai dažādās pašvaldībās neatkarīgi no viņu rocības.

Aicinu šo priekšlikumu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi un kolēģes! Nu ir skaidrs, ka pandēmija ir izdarījusi, iespējams, labu grūdienu, lai pedagogi visās pakāpēs ātri apgūtu modernās tehnoloģijas, ātri atrastu materiālus, ko var izmantot mācību procesā.

Šobrīd tas, es domāju, ir kļuvis par tādu zināmu... higiēnas lietu, un tieši tādēļ, zinot arī, ka būs datorprogramma, zinot, ka būs vairākas digitalizācijas programmas, tai skaitā pašvaldībās un izglītībā, šis papildu finansējums, ko rosina arī lielākā pedagogu arodbiedrība, pēc būtības liecina, ka skolotājiem ir nepieciešams arī papildu atbalsts, lai brīvāk varētu izmantot ne tikai Latvijā unificētas programmas vai platformas, bet arī dažādas platformas, ja mēs runājam, piemēram, par svešvalodu apguvi, kas šobrīd varētu būt problēma, mācoties attālināti (un to skolotāji jau uzrāda) un arī skatoties uz papildu iespējām latviešu valodas apguvei.

Līdz ar to patiešām, skatoties arī uz jaunā pedagogu atalgojuma modeļa ieviešanas iespējamām sekām, ir skaidrs, ka, tam veidojoties vai īstenojoties, vai jebkurā gadījumā, pašvaldībām risinot jautājumu par skolotāju vakancēm, lai aizvietotu skolotājus, būs jāpalielina skolēnu skaits, ko tai skaitā digitāli vai attālināti māca viens skolotājs. Saprotams, ka šajā brīdī vairākām pašvaldībām būs nepieciešams papildu atbalsts vai papildu līdzekļi, lai nodrošinātu citu pieeju mācību vai vakanču risināšanā.

Šajā brīdī koalīcijai, ja tā tiešām nopietni domā par jaunā pedagogu atalgojuma modeļa ieviešanu “Skolēns pašvaldībā”, šis finansējums būs nepieciešams, lai izveidotu ne tikai vienotas platformas, bet arī risinātu skolotāju vakanču jautājumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilgai Šuplinskai.

I. Šuplinska (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Turpinot kolēģu iesāktās idejas, es tikai akcentēšu divas lietas.

Šībrīža situācijā vidēji uz Latvijas skolēnu ir 22 eiro, lai iegādātos jelkādus mācību vai digitālos līdzekļus. Kā mēs saprotam, pārejot uz kompetenču pieeju, ir pieaudzis pieprasījums pēc jauniem, mūsdienīgiem mācību līdzekļiem gan digitālajā, gan nepieejamajā (tāpēc ka tie vienkārši šobrīd nav printējumā - ierastajā drukātajā) formā. Tas nozīmē, ka šajā brīdī patiešām akūts ir atbalsts digitālo platformu, rīku un mācību līdzekļu iegādei proporcionāli izveidotajām pašvaldībām, nevis atkarībā no pašvaldību rocības, uz ko visu laiku norādīts arī šībrīža Izglītības un zinātnes ministrijas pozīcijā.

Kādēļ tas ir akūti šobrīd? Tādēļ, ka mēs principā redzam, ka divas pirmās klases jau ir pazaudējušas iespēju iemācīties prasmi mācīties, savukārt vecākajās klasēs ir ļoti liela psiholoģiskā spriedze, kas īsti neļauj pievērsties tieši izglītības kvalitātes nodrošināšanai un nepieciešamo prasmju un iemaņu apguvei.

Tāpēc arī šis nelielais finansējums valsts budžetam nenozīmētu būtiskas izmaiņas, savukārt skolām tas nozīmētu, ka pilnīgi visās šajās skolās pieaugtu iespēja strādāt ar mazāku spriedzi, lielāku atdevi un lielāku vērstību uz skolēnu.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā vēlos atgādināt, ka šis priekšlikums komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 56. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 33, pret - 49, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 57. - arī Zaļo un Zemnieku savienības priekšlikums. Arī saistīts ar izglītības sektoru. Tātad nauda no ēnu ekonomikas apkarošanas ieguvumiem tiek novirzīta skolotājiem, kuri zaudējuši darbu.

Paldies.

Komisijā...

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Kolēģi! Kā ziņotājs tikko teica, šis priekšlikums ir par pusmiljona eiro pārdali no ieņēmumiem no ēnu ekonomikas apkarošanas plāna ar mērķi nodrošināt dzīves apstākļus tiem pedagogiem, kuri, es jau gribētu teikt, šobrīd teritoriālās reformas izmaiņu dēļ zaudēs darbu vai jau ir zaudējuši darbu, jo situācija ir tāda... Nu pirms gada mēs varbūt uz šo jautājumu varējām skatīties mazliet savādāk. Šobrīd, kad Saeimas vairākums ir atbalstījis jauno teritoriālo iedalījumu, ir skaidrs, ka skolu tīkls vēl jo vairāk tiks mainīts, ka daļa no tām skolām, kas šobrīd ir jauno novadu perifērijā, vai nu tiks pārvērstas vienkārši par mācību punktiem, sašaurinot pedagogu loku, vai vispār šīs skolas tiks likvidētas.

Es to saku šobrīd tādā pieņēmuma formā, jo tas viss vēl ir procesā, jaunās pašvaldības vēl vērtē visas nepieciešamās darbības, lai ekonomētu līdzekļus. Bet ar to mums visiem ir jārēķinās, ka kaut kādā veidā būs jākompensē izdevumi, jākompensē dzīves iespējas pedagogiem, kas paliks bez darba. Un, tā kā Latvijā mums nav pietiekami augsta mobilitāte darbaspēka vidū, tad ir skaidrs, ka diez vai šie pedagogi pārcelsies uz novada centriem, kur tās darba vietas, iespējams, arī būtu.

Tātad, sekojot šai loģikai, Zaļo un Zemnieku savienība ir izvirzījuši šo priekšlikumu. Lūdzu to atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi un kolēģes! Šis priekšlikums izskatās tāds mazlietiņ piemirsts tajā ziņā, ka skolotāji ne tikai kādu citu šobrīd uzliktu ierobežojumu dēļ var pamest skolu, bet tiešām... Ne velti arī runāja par jauno atalgojumu modeli, kurā ir teikts: ja pašvaldībai pietrūkst finansējuma, valsts piešķirtā finansējuma, jaunā modeļa ieviešanas dēļ, tad tas būtu jākompensē no pašvaldības puses. Ja - nē, tad, lūdzu, samaziniet skolu tīklu, un tādā veidā jūs iegūsiet finansējumu pedagogu atalgojumam.

Jautājums ir par to, vai pietiks pašvaldībām finansējuma, lai ne tikai nodrošinātu valsts noteikto minimālo likmi vienalga kādā modelī... Šogad - nē, bet, sākot no 2023. gada septembra, tas ir jautājums par to, vai, optimizējot tīklu, pietiks finansējuma. Visticamāk, finansējums būs jāmeklē papildus, ja kāda pašvaldība, jaunā pašvaldība pēc reģionālās reformas, uzskata, ka vismaz pirmajos gados skolu tīkls ir optimāli saglabājams gan attāluma, gan pārvadāšanas izmaksu dēļ, kas varētu būt jau lielākas nekā skolas pamatuzturēšana. Tad tas ir jautājums par to, vai šie skolotāji, izlemjot pamest darbu, iegūs cieņpilnu attieksmi no valsts par to, ka cilvēki zaudē darbu un nevar strādāt citā skolā, tai skaitā attālināti, jo, iespējams, nepietiek finansējuma. Negribu sabiezināt krāsas, bet ir skaidrs, ka neatbildēto jautājumu pašai ministrijai ir vairāk nekā, iespējams, kādam ar pieredzi, bet tai pašā laikā šis priekšlikums būtu atbalstāms, lai tie pedagogi, kas zaudē darbu, justos droši un saskatītu iespēju atgriezties sistēmā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Nu, pusmiljons pedagogiem, kuri skolu tīkla optimizācijas rezultātā zaudē darbu, uz mūsu šī budžeta kopējā fona tiešām ir samērā pieticīga summa, ņemot vērā administratīvi teritoriālās reformas publiskos saukļus, tai skaitā par skolu tīkla sakārtošanu. Ko tas nozīmē? Domājot sakārtošanu, domājot optimizāciju, vēl precīzāk, domājot mazāko skolu slēgšanu.

Līdz ar to ir absolūti skaidrs, ka pedagogiem nāksies meklēt atbalstu, palīdzību, lai pārkvalificētos, lai būtu kāda īpaša atbalsta programma. Citstarp mēs atceramies, ka arī iepriekšējā sociālā atbalsta programma pedagogiem bija terminēts pasākums no 2017. līdz 2020. gadam, kura darbojās, faktiski pirms reāla administratīvi teritoriālā reforma stājās spēkā, un šī programma ir noslēgusies. Šobrīd arī no ministrijas publiskajā telpā izskan informācija, ka pedagogiem tiks paaugstināts... varētu tikt paaugstināts atalgojums uz skolu optimizācijas rēķina. Tad vēl jo vairāk nāksies ļoti daudziem pedagogiem, īpaši pirmspensijas pedagogiem, meklēt sociālo palīdzību, lai pārkvalificētos, lai nepaliktu uz ielas. Īstenībā arī mūsu kopējās interesēs tas būtu, lai šis cilvēks būtu pēc iespējas ekonomiski un sociāli aktīvs.

Tāpēc, kolēģi, es tiešām aicinu šo priekšlikumu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijā 57. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 57. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 32, pret - 49, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 58. - Ministru kabineta priekšlikums. Arī novirza līdzekļus uz Izglītības un zinātnes ministriju. Faktiski tas ir pedagogu algu jautājums. Šis priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 58. - Ministru kabineta priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 68, pret - 2, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Bondars. 59. - deputātu Kaspara Ģirģena, Evijas Papules, Ērika Pucena un Vjačeslava Dombrovska priekšlikums. Novirza līdzekļus no Aizsardzības ministrijas uz Izglītības un zinātnes ministriju. Šis priekšlikums netika komisijā atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Ērikam Pucenam.

Ē. Pucens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā sēdes vadītāja! Es aicinu apvienot abus debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki ir apvienoti. (Pauze.)

Dosim iespēju nākamajam runātājam.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es arī lūdzu apvienot manus debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki tiek apvienoti.

V. Dombrovskis. Augsti godātie kolēģi! Es aicinu piešķirt papildu finansējumu 12,5 miljonu eiro apmērā bērnu ēdināšanai sākumskolā. Šīs naudas pārdales avots ir Aizsardzības ministrijas budžets, kur gan nākamajā, gan aiznākamajā gadā ir līdzekļi, kas stipri pārsniedz divus procentus no iekšzemes kopprodukta. Tātad nauda Aizsardzības ministrijai ir un nekādas mūsu saistības tas nepārkāps.

Kolēģi, ir vismaz četri nopietni iemesli, kāpēc mums jāpiešķir finansējums bērnu ēdināšanai.

Pirmais. Šī ir nauda ģimenēm ar bērniem, līdz ar to tas viss, kas tiek pateikts par demogrāfiju, dzimstības veicināšanu... Visi tie, kas ir par šo, - šis ir tas priekšlikums.

Otrais. Runājot par izglītības kvalitāti, visiem tiem, kas tic uz faktos balstītu, politikā vai zinātnē balstītu... un tā tālāk, - ir daudz pētījumu, ka, rupji runājot, paēdis bērns ir bērns, kuram ir arī labas sekmes.

Treškārt. Runa ir par veselību, un šis, starp citu, arī ir Veselības ministrijas priekšlikums. Tajās pamatnostādnēs ir nostiprināts, valdībā atbalstīts... Starp citu, lai palielinātu finansējumu tieši par šo summu bērnu ēdināšanai sākumskolā, pieradinātu bērnus pie veselīgas pārtikas un tā tālāk.

Ceturtais. Kolēģi, visbeidzot - šis ir mūsu nozares, lauksaimniecības, lauksaimnieku, mūsu zemnieku, atbalstam. Prasmīgi organizēts, viss šis iepirkums var gandrīz uz 100 procentiem aiziet tieši mūsu zemniekiem, un nav īstā vieta, lai par šo summu, kas ir tagad tikai eiro, tur būtu lielā mērā Polijas un citu valstu pārtikas produkti. Tas varētu būt tīri atbalsts mūsu zemniekiem.

Kolēģi, paldies par debašu laika saīsināšanu, bet paskaidrojiet man, kā var būt tā, ka vienam bēglim valdība plāno tērēt 13 eiro ēdināšanai dienā (tas nozīmē, ka pusdienām būtu apmēram četri pieci eiro), bet vienam mūsu bērnam ir 1 eiro 42 centi, no kuriem valsts piešķir tikai 71 centu. Kāpēc mūsu bērniem mēs dodam, piešķiram 71 centu, bet vienam bēglim - četrus piecus eiro pusdienām? Vai kāds no valdības vai valdošās koalīcijas var to, lūdzu, izskaidrot? Šādu diskrimināciju pret...

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ērikam Pucenam.

Ē. Pucens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, cienījamie kolēģi! Nedaudz bija tehniskas problēmas.

Mēs jau vairākkārt esam runājuši par to, ka bērni ir mūsu nākotne, un, lai bērni veselīgi augtu, viņiem savās dienas gaitās būtu jāsaņem veselīga pārtika. Pašreiz šīs vienas ēdienreizes cena ir 1,42 eiro. Tad saprotam, kādas kvalitātes pārtika tur nonāk. Un vēl pie tā, ka ir augušas elektrības cenas, gāzes cenas, degvielas cenas. Es paredzu, ka, visdrīzāk, daudzas pašvaldības saņems līguma uzteikumu, jo vienkārši piegādātāji vairs nespēs piegādāt pat to minimumu.

Tāpēc mēs kā partija “Republika” uzsveram, ka mums ir jāpalielina šis valsts atbalsts pašvaldībām, lai varētu skolās saņemt veselīgu pārtiku, lai bērni ietu ar prieku ēst un labi paēstu. Es gribu uzsvērt, ka daudzās reģionālajās skolās daudziem bērniem šīs siltās pusdienas ir varbūt arī vienīgā ēdienreize tajā dienā, jo ne visur ir tik labs ģimenes stāvoklis kā dažiem šeit, Saeimā.

Ko uzsvēra mans kolēģis Vjačeslavs: ja mēs varam bēgļiem, cietumniekiem tērēt daudz lielāku naudu un nevaram savus bērnus nodrošināt, iedot vairāk finansiālus līdzekļus pašvaldībām, lai cilvēki varētu kārtīgi paēst, - tas ir diezgan zemiski.

Tāpēc, kolēģi, es aicinu atbalstīt... Bet arī valdošās koalīcijas partijas, visdrīzāk, saņems no saviem domes pārstāvjiem reģionos... ka nu viņi ar šīm problēmām saskarsies.

Tāpēc es aicinu valsti reaģēt, pirms mēs nonākam problēmās, nevis, kad jau problēma būs, teikt: “Oi, oi, oi, kur tad mēs esam iekrituši?! Nu mums kaut kas ir jādara!”

Tā ka, kolēģi, aicinu atbalstīt. Šis ir ļoti labs priekšlikums. Šis ir priekšlikums par mūsu nākotni, par mūsu bērniem.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi un kolēģes! Ir skaidrs, ka arī krīzes situācijā valstij būtu jāreaģē adekvāti un jāpalielina finansējums tur, kur pirms dažiem gadiem tas tika samazināts, proti, ēdināšanai.

Šobrīd, kad mācības notiek tā dēvētajā jauktajā sistēmā jeb hibrīdā (kad ir daļa, kas mācās attālināti, kam skolas veido pakas, ēdināšanas pakas, daļa, kas mācās klātienē), tas maina pieeju un arī izmaksas skolēnu ēdināšanai. Jau pirmajā gadā, kad tika samazināts valsts finansējums par 50 procentiem uz vienu skolēnu, daļu finansējuma pašvaldības palielināja uz sava rēķina. Bet šobrīd, skatoties uz situāciju - un ne velti koalīcija ik pa mirklim runā par krīzēm, vairākām krīzēm -, mēs redzam, ka skolu uzturēšana sadārdzināsies. Lai kā arī kādam nepatīk runāt par ēku uzturēšanu, tomēr elektroenerģijas cenas pieaug, pārtikas produktu cenas pieaug. Līdz ar to ir skaidrs, ka kopumā 71 cents no valsts ir mazpalīdzošs skolēnu ēdināšanā - gan paku veidošanā, gan arī klātienes ēdināšanas nodrošināšanā.

Līdz ar to ir saprotams, ka jebkura valsts, skatoties uz jauno paaudzi, domājot par jauno paaudzi, domājot par valsts nākotni, parūpētos par ēdināšanu. Mēs esam runājuši par vairākiem pētījumiem citās valstīs un zinām, ka ēdiena nepieejamība mēdz ietekmēt arī mācību kvalitāti. Un nevajadzētu to padarīt par papildinošu izglītības kvalitātes līmeņa krišanās argumentu vai piemēru.

Aicinu atbalstīt. Domājiet par mūsu bērniem!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ja mēs runājam par ēdināšanu skolās, tiešām šāds atbalsts pašvaldībām ir vitāli nepieciešams. Mēs redzam, kāda aina paveras Latvijas pašvaldībās ne tikai pēc administratīvi teritoriālās reformas un kāda tā bija pirms tam, cik ļoti dažādas ir situācijas. Ir pašvaldības, kuras tiešām varēja finansiāli to atļauties un atzina, ka tā ir ļoti svarīga lieta - bērnu ēdināšana -, piemēram, Jūrmalas pilsēta, kur tas notiek jau līdz 12. klasei. Bet tai pašā laikā ir citi reģioni, kur ir ļoti nopietnas problēmas ar bērnu ēdināšanu un klases, līdz kurai notiek bērnu ēdināšana (bezmaksas pusdienas), ir ļoti atšķirīgas.

Der atcerēties, ka ļoti daudziem bērniem faktiski tā ir vienīgā veselīgā, vienīgā siltā maltīte dienā. Mēs redzam šo situāciju, arī šo atšķirīgo ainu Latvijas skolās, īpaši reģionos, arī galvaspilsētas skolās... cik ļoti svarīga ir šī... šīs brīvpusdienas, pusdienu pieejamība, siltas maltītes pieejamība.

Šo jautājumu es tiešām objektīvi paanalizētu. Mēs paskatītos pētījumus, kādi veikti Eiropā, citstarp Vācijā, kur skaidri parādīts, ka regulāras, siltas pusdienas, vēlams, no bioloģiskiem produktiem, bērniem samazina hiperaktivitāti, samazinās bērnu tuklums, jo viņi mazāk ēd snekus un dzer softdrinkus - saldinātos dzērienus -, jo viņiem ir regulāras siltas pusdienas. Trešā lieta, kas ir ļoti būtiski, - bērniem uzlabojas sekmes. Ja bērns ir paēdis, viņam ir kvalitatīva, silta maltīte, viņam uzlabojas sekmes skolā.

Tā ka, kolēģi, tas tiešām... Ja mēs raugāmies uz mūsu bērniem, tad šis princips ir ļoti svarīgs, lai Latvijas pašvaldībām būtu pēc iespējas labāk un pēc iespējas vairāk dažādu apstākļu, lai varētu...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Es tikai atgādinu, ka valsts krīzes situācijā samazināja finansējumu skolēnu ēdināšanai uz pusi - par 50 procentiem. Droši vien tajā brīdī bija svarīgākas lietas, bet šajā brīdī jūs, neatliekot atpakaļ finansējumu, kaut nelielu daļu no tā, būtībā palielināt arī ģimeņu iespējamo nabadzības līmeni, jo ir skaidrs: ja bērni mācās attālināti, arī saņemot paku un skatoties uz cenām, tas sadārdzina ģimenes izdevumus vismaz vienai ēdienreizei. Bet ģimene, protams, ēdina bērnus biežāk nekā vienu reizi. Tai pašā laikā valsts nav atlikusi atpakaļ jau citā situācijā, tai skaitā atbalstam ģimenēm bērnu ēdināšanai...

Mēs zinām, kāds ir mūsu nabadzības līmenis, un zinām arī, kādi ir sociāli ekonomiskie apstākļi tieši nabadzīgo bērnu ģimenēs, kam šīs pusdienas bija svarīgas gan skolā, gan šī viena ēdienreize... Šajā brīdī ir dubults apdraudējums ģimenei.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram otro reizi. (Pauze.)

Mēs jūs nedzirdam!

E. Tavars (ZZS).

Nobeigumā vēlos akcentēt, ka brīvpusdienas tiešām ir vitāli svarīgas, un es aicinu... un vēršu mūsu Veselības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas uzmanību, lai tiešām iepazīstamies ar pētījumiem, īpaši starptautiskajiem pētījumiem, ko tas nozīmē mūsu bērniem, cik tas ir svarīgi.

Es vēlos arī akcentēt: ja arī šis priekšlikums netiks apstiprināts, jo citstarp diskusija par to, vai tas tiešām ir no aizsardzības budžeta nepieciešams... Es drīzāk nostātos tajā pusē, kas teiktu, ka mēs no aizsardzības budžeta šinī brīdī nevaram neko aiztikt. Nekādā gadījumā nevar to darīt, īpaši redzot, kas notiek Eiropā. Mums nacionālā drošība stāv pāri visam, īpaši šajā brīdī, bet konceptuāli šī ideja ir atbalstāma.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Možvillo.

M. Možvillo (Neatkarīgie).

Labdien, Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, cienītie kolēģi! Šīs pusdienas ir ļoti būtiskas, īpaši lauku reģionos. Kāpēc? Tāpēc, ka, pateicoties neapdomīgās skolu tīkla reformas rezultātam, ir situācijas, kur bērni, lai sasniegtu skolu, ir spiesti celties jau pulksten 6.00 vai pat 5.30 no rīta.

Nonākot skolā, ir svarīgi nodrošināt, lai šie bērni paēd kvalitatīvi. Ne visi var to atļauties, jo arī bērnu nogādāšana līdz skolēnu autobusam vecākiem bieži vien izmaksā diezgan lielu naudas summu. Un ne vienmēr tie ceļi ir labākie, ne vienmēr apstākļi ir labākie.

Es neticu, ka Aizsardzības ministrija šobrīd ir tik nabadzīga, ka nevar piekāpties un tomēr bērnu labā atvēlēt kaut kādu daļu no summas. Mēs jau tagad redzam, kas sociālajos tīklos parādās: ļoti daudz informācijas par to, cik daudz armija iepirkusi iekārtas, kuras pat nav lietotas un ir nodotas lūžņos. Tā ka varbūt tik daudz protieties kaunu un, pārdodot kaut kādu tehniku lūžņos, šo naudu novirziet bērnu ēdināšanai!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā vēlos bilst, ka 59. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 59. - deputātu Ģirģena, Papules, Pucena un Dombrovska priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 28, pret - 50, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 60. - frakcijas “Neatkarīgie” priekšlikums. Arī novirza līdzekļus uz Izglītības un zinātnes ministriju. Arī šis priekšlikums netika komisijā atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (Neatkarīgie).

Cienījamā sēdes... priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mūsu frakcijas priekšlikums paredz nodrošināt vispārējās izglītības iestādēs atbalsta personālu, tādu kā acu ārsts, fizioterapeits un psihologs, kā arī dažādus informatīvos materiālus, lai mazinātu bērniem ilgstošo kovida ietekmi.

Kā zināms, attālinātās mācībās bērni ilgstoši pavada laiku pie datora, kas, protams, atstāj ietekmi uz redzi. Ļoti ilgi ir bijušas liegtas iespējas nodarboties ar sportu ne tikai skolās sporta stundās, bet vēl joprojām ir aizliegtas dažādas ārpusskolas sporta nodarbības, un tas viss, neapšaubāmi, ietekmē bērnu veselību.

Tāpat pieaugusi spriedze gan mājās sakarā ar to, ka vecāki ir palikuši, iespējams, bez darba vai viņu ienākumi ir strauji sarukuši. Bērniem nav iespējas socializēties, un tas viss atstāj graujošu ietekmi uz veselību. Skola ir tā vieta, kur to visātrāk var pamanīt - šādas problēmas - un ar šādām problēmām var sākt cīnīties, negaidīt un neatstāt to uz vecāku pleciem. Jo ātrāk šīs problēmas sāks risināt, jo rezultāts būs labāks. Neko nedarot, nākotnē mēs tikai saskarsimies ar vēl lielākām problēmām, un tad atkal būs cīņa ar sekām.

Lūdzu atbalstīt mūsu frakcijas priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi un kolēģes! Jā, es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Summa nav liela, taču ieguvums varētu būt kaut dažiem bērniem nozīmīgs.

Vēlreiz atkārtoju, ka kovida situācijā OECD valstis, kuru sastāvā mēs esam un kuru dalību mēs vienmēr augstu esam novērtējuši... OECD valstu padomi, kā palīdzēt skolēniem, ir saistīti tieši ar psiholoģisko atbalstu un psiholoģisko palīdzību. Mēs zinām, ka Latvijā nav pārāk daudz brīvu psihologu, un tomēr tas, iespējams, ļautu pašvaldībām atrast, papildus piesaistīt kādu psihologu, kurš paralēli, iespējams, savai privātajai praksei varētu strādāt arī izglītības iestādē vai pašvaldībā, runāt un atbalstīt profesionāli skolēnus, kuriem varbūt ir kāda noteikta problēma, vai, tieši otrādi, preventīvi novērst psiholoģisku problēmu veidošanos. Sadarbība ar pedagogiem tikai veicinātu mūsu skolēnu garīgās veselības uzturēšanu.

Šajā brīdī vēlreiz atkārtoju: garīgā veselība, kaut arī ir Veselības ministrijas plānā, tomēr nav kā prioritāte, un ar šo atbalstu jūs vismaz rūpētos par bērnu garīgo veselību - īpaši apstākļos, kad viņi mācās pakāpeniski pareizi mācīties attālināti... ne tikai fizioloģiski nodrošinot fizisko veselību, bet arī garīgo veselību.

Aicinām atbalstīt. Tiešām, koalīcija, aicinu domāt par bērniem un mazāk par aizsardzības budžetu, ko mēs neapdraudējām. Mēs paskatījāmies uz finansējumu, kas ir papildus piešķirts Aizsardzības ministrijai. Tomēr - kas mums ir galvenais? Man liekas, ka izglītība ir viena no drošības jomām, un šis priekšlikums runā par mūsu cilvēku jeb jauno cilvēku un bērnu garīgo veselību. Tā ir mūsu drošība, nākotnes drošība.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā vēlētos teikt, ka 60. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 60. - frakcijas “Neatkarīgie” priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 29, pret - 51, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 61. - deputāta Gobzema priekšlikums. Arī paredz līdzekļu novirzīšanu Izglītības un zinātnes ministrijai. Arī komisijā netika atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Labrīt, cilvēki mīļie! Labrīt, Latvijas sabiedrība! Labrīt, deputāti! Labrīt, Arti Pabrik! Es atceros: pirms Saeimas vēlēšanām 2018. gadā Artis Pabriks piekladzināja pilnu televizoru ar to, ka viņš iemācīs visiem (uzsveru - visiem Latvijas iedzīvotājiem!) angļu valodu. Ir pagājuši trīs gadi. Pabriks joprojām nevienam nav iemācījis angļu valodu. Iepircis vecus tankus, joprojām mums nav robežas, un ļoti dīvaini, ka ministrija, kurai ir viens no lielākajiem budžetiem, kurai ir garantēti divi procenti no iekšzemes kopprodukta katru gadu... Joprojām līdz kliņķim ir nolaists “Linezers”, joprojām nav robežas (man liekas, ka to es jau teicu), un principā nav neviena darba, ar ko Pabriks varētu palielīties. Vienīgais, ar ko viņš lielās, ir tās bildes, kur viņš stāv un rāda, ka viņš mietiņus jūras krastā sprauž, lai aizsargātu...

Sēdes vadītāja. Es tomēr aicinu runāt par konkrēto priekšlikumu.

A. Gobzems. Priekšlikuma būtība, Mūrnieces kundze, ir sekojoša. Skolās - un tas būtu jāzina arī Nacionālās apvienības pārstāvjiem -, lai uzlabotu latviešu bērnu sekmes, ir nepieciešams katram skolotājam asistents. Šo priekšlikumu, Mūrnieces kundze, vajadzēja virzīt jums personīgi kā Saeimas priekšsēdētājai, lai latvieši būtu izglītoti, bet jūs to nedarījāt, to darīja Gobzems.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā vēlos bilst, ka 61. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 61. - deputāta Gobzema iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 24, pret - 50, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 62. - Ministru kabineta priekšlikums. Novirza līdzekļus Izglītības un zinātnes ministrijai. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 62. - Ministru kabineta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 69, pret - 2, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Bondars. 63. - deputātu Dzintara, Pūces, Juraša, Latkovska un Zakatistova priekšlikums. Arī paredz novirzīt līdzekļus Izglītības un zinātnes ministrijai. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 63. - deputātu Dzintara, Pūces, Juraša, Latkovska un Zakatistova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 63, pret un atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Bondars. 64. - deputātu Zakatistova, Indriksones, Latkovska un Juraša priekšlikums. Arī par līdzekļu novirzīšanu Izglītības un zinātnes ministrijai. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Kasparam Ģirģenam.

K. Ģirģens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Tātad esam nonākuši līdz 64. priekšlikumam, un klausītājiem minēšu, ka šie finanšu līdzekļi, 88 tūkstoši, paredzēti Daugavpils Būvniecības tehnikuma izglītības programmas īstenošanas vietas “Višķi” materiāltehniskās bāzes uzlabošanai, mūsdienu mācību vides un kvalitatīvas profesionālās izglītības nodrošināšanai.

Kā redzam, šobrīd mēs esam nonākuši līdz atbalsta grupas vai sadarbības grupas, kā mēs varam to dēvēt, stabilitātei... kuri atbalsta Kariņa valdību. Šis ir tas pirmais priekšlikums, kurā viņi saņem finansējumu.

Šajā priekšlikumā es tomēr aicinātu Janīnu Kursīti pieslēgties un pastāstīt precīzi, kam šis finansējums būtu paredzēts, ko tieši ar šiem 88 tūkstošiem... kas tiks uzlabots. Mums kā deputātiem noteikti nebūtu pretenzijas attīstīt šo izglītības jomu, bet ir jāsaprot, kādas ir prioritātes un kāpēc tieši šim vajadzētu novirzīt prioritārā kārtā deputātu kvotas, kāpēc tas nevarētu tikt atbalstīts ar Izglītības un zinātnes ministrijas finansējumu no budžeta? Un vēlreiz - kāpēc ir jāizmanto deputātu kvotas?

Arī tālāk mēs redzēsim šīs sadarbības grupas, kura, tieši pateicoties savām balsīm, šobrīd spēj nodrošināt budžeta virzīšanos uz priekšu... arī tālāk būs ap 50 tūkstošiem piešķirti. Noteikti pameklēsim vēl.

Bet es aicinu, lūdzu, Janīnu Kursīti pieslēgties un izskaidrot par šīm deputātu kvotām, ko viņa pati ir pieprasījusi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi un kolēģes! Ir jau patīkami, ka viena un tā pati skola katru gadu saņem pa kvotai, katru gadu saņem pa kādai deputātu grupas atbalsta naudas artavai.

Ja tas būtu tik vienkārši skatāms tikai kā atbalsts izglītībai, iespējams, varētu arī nerunāt, bet tomēr... Ja mēs paskatāmies uz reģionālo reformu, kas ir ietekmējusi arī skolu, profesionālo izglītības iestāžu tīklu, ir skaidrs, ka Daugavpilī pagaidām vēl ir divi tehnikumi. Kādēļ tieši šim tehnikumam tiek piešķirts papildu finansējums, atbildes šodien, visticamāk, nebūs debašu veidā, bet šķiet, ka šis atbalsts vairāk noderētu otram tehnikumam. Tas risinātu dzelzceļa krīzi. Ir skaidrs, ka šobrīd “Latvijas dzelzceļš” atlaiž daudz darbinieku. Par to runā arī satiksmes ministrs. Bet tai pašā laikā palīdzība vai atbalsts otras skolas programmu pārveidē vai, tieši pretēji, lai uzturētu šīs programmas, jo dzelzceļš jau, visticamāk, netiks slēgts kā transporta veids... Par to šajā brīdī deputāti, dalot savas kvotas, nerunā.

Manuprāt, tas nav taisnīgi, tas nav tālredzīgi, un tas nav gudri. Tātad, ja mēs vēlamies atbalstīt Latgales reģionā kādu profesionālās izglītības iestādi, tad, iespējams, atbalstāma būtu ideja vai naudas artava kādai citai skolai, nevis tai pašai, kas šo pabalstu jau saņēma pagājušogad, manuprāt, vēl lielākā apjomā. Līdz ar to tā būtu vērtējama kā nepareizi investēta nauda, un es pat atļautos teikt - kā šķērdēta nauda ar kādiem slēptiem, iespējams, nodomiem, kas nav saistīti ar izglītību, jo šai skolai šāda palīdzība tiek sniegta no ministrijas puses un papildus deputātu kvotu izskatā tas izskatās ne pārāk mērķtiecīgi un tālredzīgi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ērikam Pucenam.

Ē. Pucens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, cienījamie kolēģi! Labdien, klausītāji! Šeit mēs redzam, cik maksā viens deputāts. Šeit mēs redzam: cilvēks, kurš aizskrēja un atbalstīja Kariņa valdību... Protams, Kariņam par to bija jāmaksā. Un šeit ir tā cena. Ir pilnīgi skaidrs, ka šis cilvēks šeit nekāps un nedebatēs. Janīna Kursīte nekāps, jo, kā jau viņa ir teikusi, viņa vienmēr atbalstīs valdību - jebkāda tā būs. Vienalga kāda - viņa atbalstīs...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, es tomēr aicinu debatēt par priekšlikumu, nevis citam par citu.

Ē. Pucens. Es runāju par priekšlikumu. Es runāju par priekšlikumu!

Man rodas jautājums, kamdēļ katru gadu nav arī paredzēts... Piemēram, kāpēc Ventspils tehnikums nav pelnījis šo naudu? Kāpēc netiek iesniegts par šo, Janīna? Kāpēc nav par Kuldīgas tehnikumu iesniegts? Liepāju? Tu rūpējies tikai par vienu skolu, bet tas nav (Nav saklausāms.)... Janīna. Un tas parāda par tevi kā deputāti...

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Kolēģi! Es nerunāšu par tiem aspektiem, kas ir saistīti ar uzsākušos priekšvēlēšanu kampaņu, bet es runāšu tiešām par šo pieprasījumu, par papildu 88 tūkstošiem, kas ar šo priekšlikumu ir novirzīti... tiek novirzīti “Višķiem” kā Daugavpils Būvniecības tehnikuma sastāvdaļai.

Tie Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas locekļi, kuri jau pietiekami ilgstoši strādā šajā komisijā, atceras, ka “Višķu” mācību punkts vienmēr pēdējos gados ir bijis ar tādu visai jūtamu gan politisko, gan tautsaimniecisko aspektu. Ir bijušas domas par šī mācību punkta pievienošanu gan Malnavai, gan citiem veidojumiem, šobrīd tad iznāk, ka tas ir pie Daugavpils Būvniecības tehnikuma, bet stāsts jau ir par kaut ko citu.

Pirms šī mācību gada Izglītības, kultūras un zinātnes komisija apbraukāja vairākas Latvijas pilsētas, tai skaitā arī profesionālās izglītības iestādes. Bijām Cēsīs, bijām Liepājā. Bija nodoms braukt arī uz Daugavpili, diemžēl neaizbraucām, lai runātu par šo jautājumu. Bet tas mans jautājums ir tāds: jā, tiešām šim mācību punktam ir nepieciešama šāda papildu investīcija, bet kāpēc šis jautājums nav ticis izdiskutēts? Kāpēc vispār par to laikus nav informēti Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas locekļi, jo mēs esam, manuprāt, tie, kuriem ir jātur rūpe par to, cik pārdomāti šie ierobežotie līdzekļi tiek novirzīti visā profesionālās izglītības sektorā.

Šobrīd šādas diskusijas nav bijis, un tikai tāpēc es atturēšos, balsojot par šo priekšlikumu. Es pieļauju, ka, iespējams, tā nauda tur ir vajadzīga, bet mēs neesam par to informēti, kur tā aizies un kas ar to tiks darīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei otro reizi.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi un kolēģes! Ir skaidrs, ka profesionālā izglītība... un paldies par komisijas pieminēšanu... Izglītības un zinātnes ministrija ir minējusi, ka šogad pirmo reizi zināmā mērā ir stabils un pat mazliet pieaudzis to audzēkņu skaits, kas ir izvēlējušies profesionālās izglītības iestādes. Mums gan nebija dati par to, vai tieši būvniecības tehnikumā ir pieaudzis šis audzēkņu skaits. Pieredze rāda, ka tur mēdz arī mazliet spēlēties, nu, mazliet negodīgi spēlēties ar audzēkņu skaitu. Bet tai pašā laikā, ja tas rādītu, ka Latgalē arī šis pieaugums ir būtisks, tad, protams, mēs saprastu, ka finansējums tiek piešķirts papildus vienai skolai, jo tai ir kādi rādītāji vai kā citādi. Diemžēl kvalitātes rādītāji to nerāda.

Otrkārt. Jā, patiešām Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā diskusija būtu vietā. Tas rādītu, ka tam tiešām ir reģionu attīstības nozīme vai ka šis finansējums dos pamatīgu attīstību attiecīgajam reģionam Latgales pusē. Šajā brīdī tā nav.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kasparam Ģirģenam.

K. Ģirģens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie klausītāji! Tad es minēšu par šiem 88 tūkstošiem eiro. Teikšu - lielākai daļai, es pat pieņemu, ka arī koalīcijas deputātiem, nav skaidrības, kur šī nauda tiks iztērēta.

Tātad Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā šis jautājums nav vērtēts. Tāpat arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā netika vērtēts, kur varētu šie 88 tūkstoši tikt tērēti. Tāpat es arī redzu, ka šobrīd ne no koalīcijas, ne šīs idejas autors nav pieteicies, bet es aicinātu - vismaz Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Riekstiņš varētu pieteikties un komentēt, jo tā ir arī viņa atbildības joma. Lai izskaidro, cik līdzekļu papildus būtu nepieciešami, lai mēs varētu runāt, kā tas palīdzētu šai izglītības iestādei nākamajos gados veicināt, teiksim, infrastruktūras attīstību.

Tādēļ, lūdzu, piesakieties un izskaidrojiet man, kur šī nauda aiziet.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātie kolēģi! Es te neņemšos vērtēt to, vai “Višķiem” vai Daugavpils Būvniecības tehnikumam šie līdzekļi ir vai nav vajadzīgi.

Šeit ir... Lai gan, protams, var uzdot...

Es lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki ir apvienoti.

V. Dombrovskis. Protams, cilvēks, kurš ir bijis izglītības un zinātnes ministrs 2013. gadā, kad profesionālajai izglītībai tika piešķirti patiesībā ļoti lieli līdzekļi šo iestāžu modernizācijai un tā tālāk, par to var painteresēties.

Bet katrā ziņā ir skaidrs, ka runa ir par priekšlikumu, kur attiecīgie deputāti varēja pilnīgi patstāvīgi izlemt, kur un kam aizies tie līdzekļi. Šeit ir skaidrs, ka fokuss ir bijis Latgales reģions, precīzi - Daugavpils.

Man līdz ar to ir tāds jautājums šā priekšlikuma iesniedzējiem - kas šobrīd un arī nākamgad ir lielākā Daugavpils prioritāte vai problēma? Vai tas ir tas, ka trūkst līdzekļu? Šeit no priekšlikuma nav skaidrs. Varbūt iesniedzējiem vajadzētu uzstāties un paskaidrot, kādai tādai materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai... kas tieši tiks pirkts par tiem 88 tūkstošiem?

Bet, kolēģi, par 88 tūkstošiem Daugavpils slimnīca var pieņemt darbā uz vienu gadu apmēram trīs medmāsas. Ņemot vērā to, ka šobrīd Daugavpils slimnīcā ir akūts mediķu trūkums (īpaši medmāsu), tur mirst cilvēki. Un jautājums priekšlikuma iesniedzējiem - kas tad, jūsuprāt, šodien un nākamgad Daugavpilī ir svarīgāk - šīs materiāltehniskās bāzes uzlabošana, lai kas tas būtu, vai trīs medmāsas nākamajam gadam, kas varētu palīdzēt glābt cilvēku dzīvības?

Es aicinu priekšlikuma autorus pamatot savu izvēli!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Līdzīgi arī kā iepriekšējie runātāji, es citstarp arī pievienojos pie tā jautājuma sadaļas... kas uzdod pamatotu jautājumu - kāpēc tieši Daugavpils tehnikumā. Kāpēc ne Rēzeknes, kāpēc ne Valmieras vai kāpēc ne kādai citai specializētai vidējās izglītības iestādei Latvijā? Bet, ja reiz tā ir Daugavpils, tad tiešām - kas ir šīs lietas, ko plāno iegādāties, un kāpēc tāda nepieciešamība?

Mēs pirms valsts svētkiem debatējām arī par dažiem Nacionālās apvienības frakcijas kvotas pieteikumiem, un tur partijas līderis, viens no iniciatoriem, pieteicās debatēs un argumentēja, kāpēc tas ir vajadzīgs.

Un šeit mēs arī gribētu dzirdēt objektīvu ainu, kāpēc... mums ir desmitiem dažādu vidējo mācību iestāžu Latvijā - kāpēc ne tās, kāpēc tieši konkrētajā gadījumā šis viens Daugavpils tehnikums? Jā, iespējams, ļoti nozīmīga mācību iestāde reģionā, svarīga iestāde reģionā, bet šādu svarīgu mācību iestāžu Latvijā ir ļoti daudz un ļoti dažādu. Un būtu tikai loģiski un argumentēti, jo citstarp... kā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs arī iepriekš minēja, ka tās ir koalīcijas deputātu kvotas, frakciju kvotas, par ko frakciju pārstāvji, koalīcijas pārstāvji ir vienojušies un ko kopīgi iesnieguši. Tad arī gribētu dzirdēt tiešām objektīvi šo argumentu, jo pretējā gadījumā nu tas tiešām, maigi izsakoties, izskatās pēc tādas ne pārāk labas pārvaldības, bet, godīgi izsakoties, - pēc motivēšanas, lai būtu, kas balso “par” šo budžetu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Labrīt, ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es domāju, šajās debatēs... tas iemesls, kāpēc šis finansējums tiek piešķirts, ir visai loģisks. Un es tikai brīnos, kāpēc neviens nenāk šo aizstāvēt, jo pēc būtības jau tā arī ir, šobrīd šis finansējums ir nepieciešams ne tikai “Višķiem”, es domāju, tas nepieciešams arī tai pašā Ventspilī, Jelgavā. Visos šajos tehnikumos ir finansējuma trūkums, un, es domāju, nav neviena tāda, kurš varētu šodien pateikt to, ka, jā, viņam šis finansējums ir pietiekams un viņš var nodrošināt pilnīgi visu, tai skaitā arī materiāltehniskās bāzes uzlabošanu, kas arī šajā priekšlikumā ir paredzēta. Dīvaini, ka to nenāk neviens aizstāvēt, kaut gan pēc būtības priekšlikums jau ir labs. Tikai, protams, visai loģiski būtu, ja mēs skatītos normāla finansējuma ietvaros un runātu par visiem tehnikumiem, un neizrautu vienu no šī kopējā stāsta.

Ja mēs runājam par materiāltehnisko bāzi, es pilnīgi... es zinu to, ka Jelgavā arī ir problēmas ar materiāltehnisko bāzi, un daudz lielākas nekā 80 tūkstošu apmērā, tur šie cipari nepieciešami būtu vēl lielāki. Ja mēs painteresētos par ikvienu citu, arī tur tā situācija varētu būt līdzīga.

Šo priekšlikumu es aicinu atbalstīt - vismaz šim vienam tehnikumam mēs palīdzēsim. Bet akmens jau patiesībā ir Izglītības un zinātnes ministrijas dārziņā, kāpēc tehnikumiem jāiet, jāizmanto šie ne pārāk caurspīdīgie instrumenti, jāiet caur deputātu kvotu instrumentu, lai palīdzētu viņiem nodrošināt savu izglītības programmu darbību. Tas jau ir lauciņš... pašā Izglītības un zinātnes ministrijas dārziņā un norāda uz problēmām Izglītības un zinātnes ministrijā, kuras diemžēl atspoguļojas šobrīd caur deputātu kvotām.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijā 64. priekšlikums tika atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 64. - deputātu Zakatistova, Indriksones, Latkovska un Juraša priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 69, pret - 1, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Bondars. 65. - deputātu Dombrovska, Ģirģena, Papules un Pucena priekšlikums, kurš paredz no Aizsardzības ministrijas novirzīt finansējumu uz Izglītības un zinātnes ministriju. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, paldies. Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi un kolēģes! Nu ir skaidrs, ka mēs nevis novirzām no Aizsardzības ministrijas līdzekļiem tiešā formā, bet paņemam to, kas ir pāri mūsu starptautisko vienošanos noteiktajam apjomam. Tai pašā laikā piedāvājam ar šo priekšlikumu pildīt Latvijas likumu... ne tikai starptautiskās vienošanās, bet arī Latvijas likumdošanu... kas vēl joprojām, neskatoties uz Satversmes tiesas lēmumiem un spriedumu, nav mainījies... Mūsu pašu Augstskolu likums, mūsu pašu Zinātniskās darbības likums vēl joprojām nosaka noteiktu summu, kas ir jāatvēl attiecīgi šajā brīdī augstākās izglītības attīstībai.

Un jādomā, ka šobrīd Izglītības un zinātnes ministrija, protams, nespēj šo prasīt un droši vien jau ir atmetusi cerības pieprasīt šo finansējumu, varbūt gaidot šīs Saeimas pārskatīšanas soli attiecībā uz finansēšanas kārtību, bet tomēr šobrīd spēkā ir noteikta summa, kura Saeimai katru gadu ir jānodrošina ar savu lēmumu. Nu nevaram pildīt solījumus mediķiem, nevaram pildīt solījumus pedagogiem, varam izpildīt aizsardzībai. Bet kāpēc ir jāpārkāpj tas minimums, par ko esat vienojušies un esam vienojušies, ar ko būtu pietiekami nodrošināt aizsardzības jomu, bet nevaram paskatīties uz mūsu... arī vienu no drošības jomām, no Latvijas attīstības jomām - uz augstāko izglītību.

Ir izsludinātas reformas, pārvaldības reformas, ir, kā jau vienreiz teicu, arī krīze zināmā mērā energoresursu jeb uzturēšanas jomā, un augstskolas jau sāk arī komisijai veidot un rakstīt vēstules par papildu finansējuma nepieciešamību... Tad vienkāršāk ir izpildīt šobrīd spēkā esošo likumu un nodrošināt to finansējumu, kas ir jau lemts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es pirmām kārtām lūdzu apvienot manus debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki tiek apvienoti.

V. Dombrovskis. Paldies.

Godātie kolēģi! Šīs, 13., Saeimas laikā un šīs valdības laikā politiku augstākās izglītības jomā es nevaru raksturot savādāk kā pilnu izgāšanos.

Neskatoties uz visiem vārdiem un valdības deklarācijā rakstīto apņemšanos četru gadu laikā panākt, ka vismaz viena Latvijas augstskola tiks pasaules Top 500 reitingā... Nekas tāds nav noticis, un pilnīgi skaidrs, ka līdz 13. Saeimas pilnvaru beigām arī nenotiks.

Šie plāni tika kalti pirms trīs gadiem, skatoties uz Tartu universitāti, kura tajā laikā bija pasaules Top 500 reitingā. Kopš tiem laikiem Tartu universitāte vairs neatrodas pasaules Top 500, tā atrodas pasaules Top 200, tātad pasaules labāko augstskolu Top 200. Neviena Latvijas augstskola pat nav Top 500...

Un tas arī nav pārsteidzoši, kolēģi, jo, skatoties uz finansējumu augstākajai izglītībai šīs Saeimas laikā... Nākamā gada budžets tik ļoti neatšķiras no tā budžeta, kas bija Māra Kučinska valdības pēdējā darbības gadā. Neskatoties uz to, ka pa šiem četriem gadiem tika aizņemti septiņi miljardi eiro, un uz to, ka nākamā gada budžeta deficīts ir pusotrs miljards eiro, finansējums augstākajai izglītībai, kolēģi, tik daudz neatšķiras no tā, kāds tas ir bijis Kučinska valdības laikos.

Ja mēs, kolēģi, paskatīsimies uz visu to, ko šī Saeima (jeb precīzāk - šī koalīcija) piešķīrusi ne tikai augstākajai izglītībai, bet visai Izglītības un zinātnes ministrijai vispār četru gadu laikā - četru gadu laikā! -, papildu finansējums... Aizņemti septiņi miljardi eiro, bet četru gadu laikā papildu finansējums gan izglītībai, gan augstākajai izglītībai, gan zinātnei - kopējā summa ir mazāka, nekā šī valdība piešķīra Liepājas cietumam. 145... eiro Liepājas cietumam un tikai 113... eiro visai Izglītības un zinātnes ministrijai šo četru gadu laikā.

Tādi, kolēģi, ir darbi. Mēs piedāvājam šo labot. Aizsardzības ministrijai nākamajā gadā ir finansējums, kas ir pāri diviem procentiem no iekšzemes kopprodukta, par 0,4 procentiem vairāk, tas ir, nākamgad 68 miljoni eiro. Pusi no šīs summas mēs piedāvājam novirzīt augstākajai izglītībai, pusi - zinātnei.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei otro reizi.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi un kolēģes! Nu šajā brīdī koalīcija un arī šī Saeima kopā ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju ieies vēsturē ar vienu faktu - būs reformas, kas, iespējams, ir birokrātu līmenī, jo tām netiek piešķirti nekādi papildu finansējumi, pat nenodrošinot to minimumu, ko likumdošana nosaka.

Zināmā mērā arī uzrakstītie dokumenti pamatnostādnēs, vairākās pamatnostādnēs, būs tukši vārdi šai valdībai, kas nav iedevusi ne tikai to minimumu, kas ir nepieciešams augstākās izglītības attīstībai, bet nav piešķīrusi arī nekādu papildu finansējumu, lai runātu tai skaitā par izglītības jomā citos likumos veiktiem grozījumiem, par konkurētspēju, par ārvalstu profesūras piesaistīšanu. Par kādu naudu? Tikai par struktūrfondu un aizņēmumu naudu? Vai tas tomēr ir valsts gods un valsts atbildība par to, ka šiem cilvēkiem finansējums - konkurētspējīgs finansējums - tiek nodrošināts no valsts...

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Manuprāt, šis ir ļoti nopietns priekšlikums. Un es visnotaļ brīnos, kāpēc neviens nenāk un neskaidro šī priekšlikuma potenciālo ietekmi.

Mēs Zaļo un Zemnieku savienības frakcijā šo priekšlikumu ļoti nopietni izdiskutējām. Un es esmu pilnīgi pārliecināts, ka lielākā daļa Saeimas deputātu nemaz nezina to situāciju, kas ir ap šo konkrēto priekšlikumu. Es pat teiktu, te ir svarīgi saprast, ka avots, no kā tiek ņemta šī nauda, lai arī tas izklausās, un arī pēc Vjačeslava Dombrovska kunga teiktā, ka tie tomēr... mēs šeit runājam tikai par to naudu, kas ir virs diviem procentiem no IKP.

Ja mēs skatāmies tuvāko gadu griezumā, tad šī situācija, protams, mainīsies, un mēs nevaram tādā veidā skatīt aizsardzības budžetu, bet ne visi deputāti šo situāciju detalizēti zina. Un šī bija tā vieta, kur nu vismaz parlamentārajam sekretāram vai vismaz aizsardzības ministram, un es pat... Tas būtu normāli, ja aizsardzības ministrs personiski nāktu un izskaidrotu šo priekšlikumu... kāpēc šādu pieeju nedrīkst atbalstīt.

Man personīgi... mums Zaļo un Zemnieku savienības frakcijā ir bijušais aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, kas mums detalizēti izskaidroja šo situāciju, kāpēc tāda... vispār domas tādas nedrīkst būt, bet pēc būtības šeit ir nepieciešams skaidrojums, kas diemžēl...

Aicinu arī godāto koalīciju tomēr vērtēt šos priekšlikumus. Šis nu gan ir tāds, kur prasījās nevis opozīcijai savā starpā debatēt, bet vismaz ministram. Nu, ja mums ir valdības locekļi, šobrīd ir finanšu ministrs pieslēdzies (nezinu, vai viņš vispār seko līdzi, bet pieslēdzies ir), tad kādam vajadzēja paskaidrot, kāpēc šāda pieeja nav atbalstāma.

Esmu pārliecināts, ka lielākā daļa deputātu nemaz nesaprot, par ko šajā priekšlikumā ir runa, kas ir tā būtība.

Aicinu noraidīt šo priekšlikumu, bet, kolēģi, sekojiet līdzi, un šāds priekšlikums...

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijā 65. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 65. - deputātu Dombrovska, Ģirģena, Papules un Pucena iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 23, pret - 52, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 66. - Zaļo un Zemnieku savienības priekšlikums. Tātad paredz novirzīt no līdzekļiem, ko varētu iegūt no ēnu ekonomikas apkarošanas, uz Izglītības un zinātnes ministriju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Labdien vēlreiz, kolēģi! Nu šis priekšlikums sava mērķa ziņā ir līdzīgs iepriekšējam, tikai avots ir cits. Un avots ir nevis no Aizsardzības ministrijas budžeta, bet atkal no ēnu ekonomikas apkarošanas plāna sekmīgas īstenošanas.

Stāsts jau ir par to, ka tiešām augstākās izglītības un zinātnes nozare šīs Saeimas laikā pēc būtības finansējuma pieaugumu nav redzējusi. Kolēģis Vjačeslavs Dombrovskis jau par šiem cipariem mazliet runāja.

Bet tātad, ja jūs apskatītos šī priekšlikuma bāzes skaitli (tas ir, 334 miljoni augstākajai izglītībai un zinātnei kopā), - Zaļo un Zemnieku savienība piedāvā šim pielikt klāt 10 miljonus.

Un kas ir šie plus 10 miljoni? Tātad tie ir saistīti ar to, ka jau kopš 2003. gada Latvija (toreiz vēl ne kā Eiropas Savienības dalībvalsts, bet šobrīd jau daudzus gadus kā Eiropas Savienības dalībvalsts) ir pievienojusies kopīgai Eiropas Savienības zinātnes telpai jeb, precīzāk sakot, Eiropas zinātnes telpai. Un šī pievienošanās vienlaikus nozīmē, ka Latvija ir uzņēmusies ilgtermiņa saistības panākt to, lai valstī zinātniskiem pētījumiem tiktu atvēlēti vismaz trīs procenti no iekšzemes kopprodukta, tai skaitā vismaz viens procents, kas tiek finansēts no valsts budžeta. Ja mūsu valsts budžets kopā augstākajai izglītībai un zinātnei ir šie 334 miljoni, tad viens procents ir tieši 330 miljoni. Šeit ir runa par 10 miljoniem.

Es aicinu tāpēc šo priekšlikumu atbalstīt. Protams, tas iepriekš sauktais skaitlis - tas ir kopā augstākajai izglītībai un zinātnei, bet jūs saprotat, ka, vienalga, lielāko daļu no tā noēd izglītība un zinātnei paliek ļoti maz.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies, paldies.

Kolēģi, tālāk debatēsim pēc pārtraukuma.

Vēl paziņojumi. Godātie kolēģi! 19. novembrī dzimšanas dienu svinējusi mūsu kolēģe deputāte Regīna Ločmele. Šodien dzimšanas dienu svin mūsu kolēģis deputāts Māris Možvillo. Un mēs viņus sveicam. (Aplausi.)

Vēl deputātu reģistrācija.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes vadītāja. Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma un gadskārtējā valsts budžeta un ar to saistīto likumprojektu izskatīšanu otrajā lasījumā.

Darba kārtībā - likumprojekts “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam”.

Tātad esam pie 66. priekšlikuma, kas ir Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Ir uzsāktas debates. Turpinām debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram. Lūdzu!

E. Tavars (ZZS).

Paldies, paldies, sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Ja mēs gribam, lai Latvija būtu valsts, kur ar laiku pulcējas talanti, mēs esam neskaitāmas reizes par to runājuši un citstarp arī lielākā daļa no mums apzinās, ka ir nepieciešamas būtiskas investīcijas Latvijas izglītībā. Izglītībā un (jo īpaši arī šajā brīdī skatāmies pasaules pārmaiņu laikā) arī zinātnē. Citstarp, ja Latvija, iestājoties ap 2004. gadu... īsi pirms 2004. gada Eiropā tika pieņemts kopīgi izveidots... Eiropas pētniecības telpa, un faktiski īsi pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā šī vienotā Eiropas telpa paredzēja, ka pētniecībā un attīstībā jāiegulda vismaz trīs procenti no iekšzemes kopprodukta.

Un, ņemot vērā, ka šī gada budžets, kurš pirmo reizi ļoti būtiski pārsniedz izdevumu sadaļā visu pārējo gadu budžetus, un mums ir šobrīd finansējums, lai to darītu, un mēs labi redzējām arī šos piemērus, ko nozīmēja arī šie mazie pētījumi, ka teorētiski, ja šos pētījumus komercializē, mēs varam šo investīciju atgūt vairākkārtīgi gan mūsu Latvijas iekšzemes kopproduktā, gan līdz ar to arī budžetā atpakaļ.

Tāpēc, kolēģi, šī ir ne tikai apņemšanās... mūsu starptautiskās apņemšanās izpildīšana, bet šis ir arī gudrs un tālredzīgs solis, lai attīstītu mūsu tautsaimniecību un citstarp arī palielinātu budžeta ieņēmumus, ja šāda pētniecība notiks roku rokā ar Latvijas lielākajām uzņēmēju organizācijām un eksportspējīgiem uzņēmumiem.

Lūdzu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam debatēs otro reizi.

J. Vucāns (ZZS).

Kolēģi, es gribu paturpināt to, ar ko es beidzu savu iepriekšējo runas daļu.

Tātad tiešām šis viens procents, šābrīža situācijā tie ir 300 miljoni eiro, kurus tad vajadzētu no valsts budžeta novirzīt tikai - tikai un vienīgi! - pētniecībai.

Bet es vēl gribētu teikt vienu citu lietu. Mēs zinām, ka Latvija šobrīd ir kļuvusi par dalībvalsti vai kandidātvalsti tādās organizācijās kā CERN un Eiropas Kosmosa aģentūra. Un tā nauda, ko mēs tur iemaksājam, - protams, mēs visi vēlamies, lai tā nāk arī atpakaļ, dodot savu atdevi arī mūsu tautsaimniecībā. Tas nav iespējams bez koordinējošās funkcijas stiprināšanas zinātnei, jo šie starpnozaru pētījumi, to koordinācija - tie ir ļoti būtiski tieši šobrīd.

Un, piedaloties dažādos starptautiskos pasākumos, mēs ļoti labi redzam, kā citas valstis prot izmantot šo situāciju, kad ir...

Sēdes vadītāja. Vucāna kungs, laiks.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Augsti godātie kolēģi! Lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki apvienoti.

V. Dombrovskis. Paldies.

Godātie kolēģi! Piedāvājums ir par to, vai piešķirt samērā pienācīgu summu - tikai 10 miljonus eiro augstākajai izglītībai, kas, protams, ne tuvu... ne tuvu nerisinās visas augstākās izglītības problēmas, jo, pa lielam, uzdosim sev jautājumu: ko ir izdarījusi šī valdība un valdošā koalīcija augstākajai izglītībai, pa lielam?

Starp citu, uz šo jautājumu vajadzētu atbildēt Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārajam sekretāram. Tiem, kas klausās mūsu debates: ir tādi cilvēki - parlamentārie sekretāri, kuru tiešais darba pienākums ir piedalīties, protams, īpaši budžeta debatēs un pārstāvēt valdībā savu ministriju. No visiem parlamentārajiem sekretāriem to pilnvērtīgi dara tikai Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Jansona kungs, visi pārējie laikam saņem savu atalgojumu gluži par neko.

Tātad šīs koalīcijas galvenais darbs augstākajā izglītībā bija pieņemt tādu papīra reformu, kura līdzi nepiedāvāja nekādu būtisku papildu finansējumu augstākās izglītības jomai, izņemot padomes, kas... kā mēs zinām, katrai augstskolai tagad jāveido padomes. Tās padomes tiek veidotas tam, lai atalgotu... maksātu atalgojumu visiem tiem cilvēkiem, kas sēdēs tajās padomēs. Tās izmaksas, ja es nemaldos (varbūt parlamentārais sekretārs var mani koriģēt, ja es maldos), - ap kādiem trim četriem miljoniem eiro vai nu gadā, vai dažu gadu laikā. Bet runa ir par miljoniem eiro, kas sākotnēji tiks izmaksāti no Eiropas fondiem un pēc tam pašām augstskolām pašreizējā finansējuma ietvaros vajadzēs turpināt maksāt algas tiem padomes locekļiem. Laikam... visticamāk, augstskolām vajadzēs maksāt mazāk saviem mācībspēkiem - tā, lai varētu maksāt algas padomes locekļiem. Tāda, lūk, ir bijusi tā lielā, vērienīgā augstākās izglītības reforma.

Vēl viena lieta, kolēģi, arī opozīcijas kolēģi, es aicinu būt tiešiem attiecībā uz finansējumu avotu izvēli, jo, ja mēs izvēlamies tādus finansējuma avotus kā līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, vai nu ekonomika, nu tas...

Sēdes vadītāja. Dombrovska kungs, laiks.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā sēdes vadītājas kundze! Kolēģi un kolēģes! Ir skaidrs, ka būtībā šeit mēs sagaidītu nopietnu diskusiju no pozīcijas puses, jā, un no parlamentārā sekretāra puses par to, cik šajā vidēja termiņa budžeta ietvarā ir paredzēts papildu - papildu! - finansējums izglītībai, augstākajai izglītībai, zinātnei, profesionālajai izglītībai, kuru jūs gribat pabarot tikai caur kvotām. Tas nav pieņemami. Es jau nemaz nerunāju par finansējumu, kas tiek piešķirts pedagogu atalgojumam. Pēdējā pedagogu atalgojuma grafika paaugstināšanas posmā jūs iedodat zināmā mērā... tik mazu papildu summu, un jūs vēl to darāt ar papildu finansējumu, nevis jau uzreiz ieliekat budžetā vai kā citādi parādāt tālāko soli. Tālākā soļa šajā ziņā nav.

Bet, runājot par zinātnes attīstību, ik pa brīdim prioritātēs izskan (tai skaitā - par aizsardzības attīstību, tai skaitā - par veselības jomas attīstību)... uzsvars uz zinātniekiem. Nu jā, apbalvojumus, kas, visticamāk, maz maksā, jūs šobrīd esat zinātniekiem piešķīruši un pakāpeniski - tas ir labi, un tas ir novērtējami - atzīstat zinātnieku darbu arī Latvijā. Tai pašā laikā reformas, kas ir iestrādātas ne tikai pārvaldības izmaiņām, bet arī finansēšanas mehānisma izmaiņām (visticamāk - būs) finansējums netiek piešķirts, kur nu vēl zinātniskajai darbībai. Jā, protams, mēs esam rūpīgi un aktīvi, pildot sabiedriskās... starptautiskās saistības, - apņemamies, iestājamies, finansējam un uzskatām, ka tas ir saprātīgi. Nē! Svarīgi ir ieguldīt cilvēkresursos, ko šobrīd augstākajā izglītībā un zinātnē jūs, koalīcija, nedarāt!

Līdz ar to aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēgtas.

Bondara kungs, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijā 66. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 66. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 26, pret - 52, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 67. - deputātu Ģirģena, Papules, Dombrovska un Pucena priekšlikums. Arī paredz novirzīt līdzekļus Izglītības un zinātnes ministrijai. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā sēdes vadītājas kundze! Kolēģi un kolēģes! Komisijas vadītājs jau nu varētu precīzāk pateikt, kam šie līdzekļi tiek veltīti, tad arī koalīcijas deputāti uzzinātu, ka, risinot augstskolu cilvēku kapacitāti un cilvēkresursus, jūs esat stiprinājuši cilvēku kapacitāti citur, bet ne augstākajā izglītībā.

Šajā brīdī... Izglītības un zinātnes ministrija ir piemirsusi, ka ir nepieciešams (kā vienmēr piemirsusi!) papildu finansējums pasniedzēja asistenta atalgojuma likmei... izlīdzināšanai, lai to varētu maksāt tādā minimālā apjomā, kā to nosaka pati Izglītības un zinātnes ministrija. Tā vienkārši piemirst, jāsaka - gandrīz katru gadu asistenti tiek piemirsti.

Tie deputāti, kam ir augstākā izglītība, droši vien zina, ka asistenti augstskolās ir ļoti nozīmīgs spēks, jo no tiem izaug - ļoti bieži izaug - nākamie profesori un nākamie zinātnieki. Šajā brīdī, ja mēs runājam par augstskolu mācībspēku ataudzi, šis ir veids, kā nodrošināt minimālo likmi, ko noteikusi pati Izglītības un zinātnes ministrija, tomēr iedot arī papildu finansējumu, - lai augstskolu budžeti to var izdarīt... saprotot, ka augstskolu budžetu izdevumi būs ne tikai atalgojuma jautājums, bet arī elektroenerģijas un arī augstākās izglītības uzturēšanas... ēku un būvju uzturēšanas jautājums, un to, visticamāk, nevarēs segt tikai no starptautiskajiem projektiem.

Šajā brīdī aicinu atbalstīt, pirmkārt, lai veicinātu jauno pasniedzēju ienākšanu augstākajā izglītībā kā lektoriem, sākumā kā asistentiem un, otrkārt, lai veicinātu augstskolu mācībspēku ataudzi, lai nebūtu jāveido kādas citas, īpašas programmas, jo augstskolu padomju sistēma to nerisinās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Kolēģi! Es aicināšu balsot gan par šo, 67., priekšlikumu, gan par nākamo - 68. - Zaļo un Zemnieku savienības iesniegto priekšlikumu, jo tie ir par vienu tēmu.

Kā kolēģe Papule jau tikko teica, tas ir par to, ka ir kardināli nepieciešams nodrošināt finansējumu, lai zemākais akadēmiskais amats augstskolā (un tas ir asistents) tiktu pienācīgi atalgots. Ja jūs paskatītos šobrīd spēkā esošās normas atbilstošajos Ministru kabineta noteikumos, zemākā valstī noteiktā asistenta darba samaksas likme ir 480 eiro un 93 centi un tā ir spēkā kopš 2016. gada. Tas nozīmē, ka arī tām augstskolām, kurām nav papildu finanšu resursu, pieņemot darbā asistentu, ir obligāta prasība izmaksāt šādu atalgojumu. Ja tās var - tās, protams, var maksāt vairāk, bet tas ir atkarīgs no rocības.

Salīdzinājumam. Tātad šajā priekšlikumā runa ir par to, ka... pielīdzināt to vismaz zemākajai likmei vispārīgajā izglītībā, kas ir 830 eiro. Bet droši vien jūs, kolēģi, zināt, ka Latvijas tautsaimniecībā, pēc šī gada otrā ceturkšņa datiem, vidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas bija 1237 eiro, kas ir gandrīz trīs reizes augstāks par šo asistenta zemāko atalgojumu. Pēc nodokļu nomaksas vidējais atalgojums otrajā ceturksnī bija 960 eiro. Tas nozīmē, ka tie skaitļi ir kliedzoši, un tas nozīmē, ka... Lai mēs varētu cerēt, ka mums ar laiku būs prasmīgi profesori, viņiem ir jāiziet caur asistenta, pasniedzēja, docenta, asociētā profesora... caur šo pakāpjveida karjeru. Tas nenotiks!

Aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītāja. Debates slēgtas.

Bondara kungs, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijā 67. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 67. - deputātu Ģirģena, Papules, Dombrovska un Pucena iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 28, pret - 50, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 68. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Paredz novirzīt līdzekļus no ēnu ekonomikas... uz Izglītības un zinātnes ministriju.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates par priekšlikumu.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Kolēģi! Es jau teicu, ka šie divi priekšlikumi ir visai tuvi, atšķiras tikai finansēšanas avoti. Zaļo un Zemnieku savienības frakcija izdiskutējot nolēma, ka mēs varam cerēt uz to, ka ieņēmumi no ēnu ekonomikas apkarošanas būs pietiekami lieli, lai vienu miljonu eiro varētu atvēlēt šai asistenta atalgojuma pacelšanas problēmai.

Problēma, kā es jau teicu savā iepriekšējā uzstāšanās reizē, tiešām ir ļoti nopietna, jo Latvijas augstskolās neviens profesors nav tāds, kurš nebūtu, ja viņš ir gājis visu karjeras ciklu... kurš nebūtu gājis arī caur šo asistenta pakāpi. Tas nozīmē to, ka, ja tas vilinājums pāriet uz citām tautsaimniecības nozarēm, kur atalgojums ir gandrīz trīs reizes lielāks... ja tas vilinājums ir tik liels, tad saprotiet paši, cik liels drauds tas ir Latvijas augstākās izglītības pamatu saglabāšanai... nodrošināt to ar tādiem cilvēkiem, kuri tiešām ir spējīgi izdomāt jaunas lietas, kuri ir spējīgi radīt inovācijas.

Šeit es gribu īpaši vērsties pie tiem kolēģiem no koalīcijas, kuri kādu laiku ir strādājuši augstskolās. Es zinu, ka jūsu ir pietiekami daudz, jūs ļoti labi šo problēmu izprotat, tāpēc es īpaši jūs aicinu balsot “par” šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi un kolēģes! Būtībā jau vēl kādu opozīcijas kolēģu priekšlikumu, kurš varbūt finanšu apjoma ziņā nav tik ietilpīgs, koalīcija pārmaiņas pēc varētu atbalstīt. Jādomā, ka tieši augstākā izglītība un - vēlāk - arī zinātne noteikti būtu tā joma... ka tie deputāti, kas rūpējas par Latvijas ekonomisko attīstību, par tautsaimniecības attīstību, kas braši runāja par kvotu sadalījumu, tai skaitā jaunuzņēmumiem... būtu sapratuši, ka ieguldījums atalgojumā jeb cilvēku kapacitātē ne tikai ministrijās, ne tikai valsts resorā, bet īpaši augstākajā izglītībā droši vien būtu vismaz... mazs, bet ļoti nozīmīgs solis augstskolu budžetiem, domājot par jaunajiem kolēģiem, kas ienāk kā... pasniedzējiem nozīmīgi un svarīgi.

Esiet drosmīgi un dariet to, jo kāds jau arī jūs kādreiz mācīja, vienalga, vai tā bija vidējā izglītība vai tomēr augstākā izglītība. Šajā brīdī... droši vien arī augstskolu reforma, runājot par profesoru skolām un īpašiem veidojumiem, kur varētu šos jaunos kolēģus veidot vai audzināt, vai mācīt, nerisināsies, ja tam nebūs attiecīga atalgojuma arī no valsts budžeta.

Ne jau tikai struktūrfondu finansējums veidos augstākās izglītības stabilitāti un attīstību, tieši pretēji - tas rosina tādu lēkāšanu no projekta uz projektu, no... attiecīgām tēmām, kuras varbūt neierosina Latvija, bet ierosina kolēģi, kas ir ārpus Latvijas. Diez vai jūs spēsiet ar tik zemām algām ievest konkurētspējīgu mācībspēku, tai skaitā arī asistentu līmenī. Kurš gan vēlēsies strādāt par tādu atalgojumu, kas nesasniegs pat minimālo algu Latvijā!

Tādēļ aicinu atbalstīt. Summa nav liela, bet darbs un solis būs noteikti nozīmīgāks.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Paldies. Jāpiezīmē, kā jau minēja Vucāna kungs un Papules kundze, ka tiešām, kolēģi, raugoties uz mūsu budžeta kopējo izdevumu sadaļu un uz principiem, pēc kuriem algām tika tērēts valdības prioritātē... Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo summa, salīdzinot ar kopējo algu pielikumu, īpaši valsts augstākajām amatpersonām (ja mēs runājam citstarp arī par reprezentācijas izdevumiem valdības vadītājam)... šī minimālā alga - asistenta alga augstskolā - ir teju trīs reizes mazāka nekā reprezentācijas izdevumi... šie 20 procenti pie algu pielikuma, sākot ar 2023. gadu.

Tāpēc, kolēģi, saprotot to, cik ļoti nozīmīga ir mūsu augstākās izglītības konkurētspēja, tiešām... sākot ar asistentiem... ne tikai ar asistentiem... bet asistentiem šobrīd šis atalgojums ir kliedzoši mazs. Lai kāpinātu... lai palīdzētu kāpināt mūsu kopējo augstākās izglītības kvalitāti un veicinātu, iespējams, arī mūsu augstākās izglītības eksportu, ja mēs vēl par tādu vispār šobrīd varam runāt (bet cerība saglabājas), tad šāda summa pie mūsu budžeta kopējām izmaksu sadaļām absolūti nav liela. Un tiešām tā ir ļoti, ļoti nepieciešama ilgtermiņā gan mums, gan arī mācot cilvēkus... tos, kas nodarbosies ar biznesu, kas pēc tam veicinās mūsu tautsaimniecības attīstību, jaunu darba vietu radīšanu un arī budžeta ieņēmumus. Kolēģi, aicinu būt saprotošiem, līdzīgi kā mēs esam izturējušies pret vairākiem koalīcijas priekšlikumiem, kas gan bija no partiju puses. Šis aptver visu Latviju, visu augstākās izglītības jomu.

Tāpēc, kolēģi, lūdzu, atbalstiet.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei otro reizi.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Es tikai gribu atgādināt koalīcijas kolēģiem, par ko jūs jau esat nobalsojuši vai par ko arī klusējot nobalsosiet. Apmēram 1,2 miljoni, varbūt kopumā būs miljons, ir atvēlēts Konkurences padomei jaunu štata vietu radīšanai - piecām amatpersonām. Piecām! Mūsuprāt, šis priekšlikums radītu daudz lielāku skaitu asistentu... ko varētu atbalstīt... piešķirot šo finansējumu, - lai atalgojums asistentiem augstākās izglītības iestādēs sasniegtu vismaz pedagogu vidējo likmi, ko noteikusi valsts.

Padomājiet par to - cik adekvātas ir piecas vietas Konkurences padomē, kur finansējums ir jāiegūst citā veidā, nevis no valsts budžeta, un finansējums augstākajai izglītībai, kur Saeima (šī Saeima) sava sasaukuma laikā nebūs pildījusi likumu un nebūs arī mainījusi likumu atbilstoši Satversmes tiesas lēmumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Bondara kungs, komisijas vārdā...?

M. Bondars. 68. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 68. - Zaļo un Zemnieku frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 31, pret - 47, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 69. - deputātu Ģirģena, Papules, Dombrovska un Pucena priekšlikums. Paredz novirzīt no Saeimas līdzekļiem līdzekļus Izglītības un zinātnes ministrijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam... Bondara kungs, vai jūs vēl kaut ko vēlējāties teikt komisijas vārdā?

M. Bondars. Jā, komisijā 69. priekšlikums netika atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Evija Papule. Lūdzu!

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Cienījamā sēdes vadītājas kundze! Kolēģi un kolēģes! Man jāsaka, studentu stipendiju jautājumos pakāpeniski veidojas atbalsts un tas droši vien ir arī Latvijas Studentu apvienības nopelns. Tajā pašā laikā tiek veidoti jauni studentu sociālo stipendiju fondi... fonds - šajā brīdī... un tiek mazlietiņ piemirsts, ka ir arī cilvēki ar īpašām vajadzībām, kas mācās un iegūst augstāko izglītību, un cilvēki, kas nāk no ģimenēm, kur, iespējams, ir bijušas kādas vecāku problēmas jeb bāreņu lieta... tātad valsts atbildība par to, kas notiek ar bāreņiem līdz noteiktai izglītības ieguvei un noteiktam vecumam. Mūsu priekšlikums aicina palielināt stipendijas apjomu tieši šīm divām grupām... lielāku nekā to šajā brīdī ir noteikusi valsts.

Skatoties uz to, kā jūs, koalīcija, esat dalījuši... ne jau tikai deputātu kvotas kopumā, bet skatoties arī, kā jūs esat dalījuši finansējumu kovida laikā publiskiem pasākumiem, tad daudz pieminētais Trīs jūru iniciatīvas samits vēl joprojām ir labs avots un, iespējams, to vēl var pārskatīt, jo budžetu jau var arī netērēt, budžetu var arī pārdalīt kādā noteiktā laikā mazajās darbībās, ko var izdarīt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija Saeimā un arī finanšu ministrs un Finanšu ministrija neatkarīgi no Saeimas.

Paskatoties uz lietām... parēķiniet - 568 tūkstošus Valsts prezidenta kanceleja lietos šim Trīs jūru samitam. Bet varbūt līdzīgu summu var novirzīt bērnu stipendijām... studentu stipendijām, atvainojos, kas nāk no maznodrošinātām ģimenēm, bāreņiem, kam ģimene būtībā ir... valsts atbildība, un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Šis būtu attieksmes jautājums pret saviem iedzīvotājiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Bondara kungs, komisijas vārdā...?

M. Bondars. 69. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 69. - deputātu Ģirģena, Papules, Dombrovska un Pucena iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 29, pret - 49, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 70. - Zaļo un Zemnieku savienības priekšlikums. Paredz novirzīt līdzekļus no neparedzētiem gadījumiem uz Izglītības un zinātnes ministriju. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates par priekšlikumu.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Kolēģi! Vairākiem Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātiem pagājušajā un dažiem arī aizpagājušajā nedēļā bija iespēja piedalīties UNESCO Ģenerālās konferences 41. sesijā Parīzē. Man pašam bija iespēja šīs konferences ietvaros piedalīties Dabas zinātņu komisijas sēdēs. Un es jums gribu teikt, ka tas iespaids un tās sajūtas pēc šīm sēdēm ir tādas, ka tās sarunas, kuras mēs risinām šeit, un tās sarunas, par kurām bija runa tur, - ja tur runā par saturu, mēs runājam par formu, par to, kam, cik, kādu finansējumu iedalīt, kas, protams, arī ir svarīgi, bet jautājums: kādam mērķim šis finansējums vispār ir izmantojams?

Un tās lielās pasaules problēmas. Šobrīd ir vesels problēmu virkņu sakopojums, kas ir saistīts gan ar globālo klimata problēmu risināšanu, un Latvija šeit nav izolēta valsts un nevar būt izolēta valsts. Tas ir saistīts ar digitālo transformāciju. Tas ir saistīts ar veselu virkni tādu jautājumu, kas ir... saistīti ar sugu izzušanu, un arī Latvijā tā ir aktuāla problēma. Visi šie jautājumi ir tādi, kur ir vajadzīga zinātniskā ekspertīze, pieņemot lēmumus, pieņemot politiskos lēmumus.

Manā skatījumā, Latvijā mums šādas kvalitatīvas zinātniskās ekspertīzes diemžēl trūkst - kardināli trūkst -, tāpēc mums jādara viss iespējamais, lai zinātnes pārvaldības struktūru stiprinātu, lai arī mēs, politiķi, pieņemot savus lēmumus... lai mums būtu uz kā atsperties - droši atsperties - un lai tas atspēriena punkts nebūtu politisks, bet būtu profesionāls.

Saistībā ar šo tad arī ir virzīts šis Zaļo un Zemnieku savienības priekšlikums par papildu finansējumu zinātnei. Par to būs runa arī nākamajā priekšlikumā.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki ir apvienoti.

V. Dombrovskis. Godātie kolēģi! Runāsim par situāciju ar zinātni un finansējumu zinātnei. Es te nerunāšu par piedāvāto finansējuma avotu. Nu labi, es pieņemu, ka prasīt finansējumu... lielāku finansējumu zinātnei no avota “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, tas, protams, ir gaumīgi, varbūt ar to domāta tāda... smalka ironija no kolēģu puses.

Ja mēs runājam par faktiem, kolēģi, tie fakti ir sekojoši. Ja mēs paskatīsimies finansējumu zinātnei, salīdzināsim to finansējumu, kas bija 2020. gadā, ar to finansējumu, ko šī valdība plāno vidēja termiņa budžetā uz 2024. gadu, tad šo gandrīz piecu gadu laikā finansējums palielināsies vien par pieciem miljoniem eiro. No 2020. gada līdz 2024. gadam - tikai plus pieci miljoni eiro zinātnei.

Šie ir darbi, kolēģi, nevis visi tie vārdi par zinātnes nozīmi, ko daudzi no jums diezgan bieži saka. Ja mēs paskatīsimies, kāda ir mūsu atpalicība no kaimiņiem - no Lietuvas un no Igaunijas... pēdējie dati pieejami diemžēl par to pašu 2020. gadu... tātad tā saucamie valsts budžeta izdevumi pētniecībai un attīstībai Latvijā bija 41 eiro, Lietuvā - 58, Igaunijā - 141. Līdz ar to mēs atpaliekam no zinātnes un pētniecības finansējuma Igaunijā gandrīz... vairāk nekā trīs reizes... vismaz. Un tas bija 2020. gadā. Skaidrs, ka, piecu gadu laikā zinātnei pieliekot klāt piecus miljonus eiro, kolēģi, tas nekādā veidā nesamazinās mūsu atpalicību no Igaunijas un Lietuvas nekad... paredzamā nākotnē.

Ja mēs, kolēģi... Jūs varbūt nelasāt, koalīcijas kolēģi, budžetu paskaidrojošos dokumentus. Ja mēs paskatīsimies Izglītības un zinātnes ministrijas raksturojošākos darbības rezultātus tieši zinātnes jomā, tad visās kategorijās no 2020. gada uz 2024. gadu ir samazinājums. Īstenoto fundamentālo un lietišķo pētījumu skaits - samazinājums; valsts pētījumu programmās finansētie projekti - samazinājums; akadēmiskā tīkla izmantošana - samazinājums; Latvijas zinātnieku dalība starptautiskajās sadarbības programmās... visur ir samazinājums piecu gadu laikā. Tas, kolēģi, ir jūsu budžeta projekts. Zinātnei ieplānots vien samazinājums.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Ja mēs runājam par finansējuma pieaugumu - nepieciešamo finansējuma pieaugumu - zinātnei, tad man nāk atmiņā - vēl īsi pirms valsts svētkiem Jaunās konservatīvās partijas pārstāvis minēja, ka šie lēmumi (visi, kas ir izstrādāti, šobrīd budžetā ir pieņemti) ir zinātniski balstīti. Bet tieši Jaunā konservatīvā partija pašlaik vada Izglītības un zinātnes ministriju, un šobrīd, kad mēs runājam par finansējuma piešķiršanu zinātnei... Mēs pat nerunājam par šī finansējuma izlīdzināšanu proporcionāli, teiksim, ar Igauniju vai mūsu reģiona ietvaros, mēs runājam par salīdzinoši saprātīgu finansējuma pieaugumu Latvijas zinātnei. Lai mums būtu, uz ko objektīvi balstīties - uz zinātnē pieņemtiem lēmumiem. Tas, kas šobrīd man vairāk nāk prātā, - drīzāk es gribētu raksturot mūsu pašreizējos pārstāvjus ar teicienu “Neskaties manos darbos, klausies manos vārdos!”. Kolēģi, šoreiz tiešām ir iespēja parādīt šo savu pozīciju ar saviem darbiem un atbalstīt konkrēto priekšlikumu, ja mēs runājam par nepieciešamību stiprināt Latvijas zinātni, līdz ar to stiprināt arī mūsu valdības pieņemto lēmumu kvalitāti jau tuvākajā nākotnē, stiprināt mūsu cilvēkresursus mūsu valstī, arī mūsu kopējo valsts labklājības pieaugumu.

Lūdzu, atbalstiet priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā sēdes vadītājas kundze! Kolēģi un kolēģes! Droši vien samazinājums zinātnei finanšu jomā ir apzināti veikts. Es atļaujos tā teikt, jo ne velti, risinot krīzes situāciju... Covid-19 krīzes situāciju, zinātnieki šobrīd zināmā mērā ir atteikušies sadarboties ar valdību, jo viņu ieteikumi, viņu argumenti nav svarīgi, iespējams, netiek saprasti.

Ja mēs paskatāmies uz valdības vadītāja sludināto reindustrializāciju, tad uz kāda pamata reindustrializācija varētu notikt, ja tai nav nekādas saistības ar atbalstu zinātnei valsts budžetā? Skaidrs, ka Izglītības un zinātnes ministrija (Riekstiņa kungs varētu to apliecināt), šobrīd piedaloties ar konkrētiem skaitļiem... zinātnei tiek minēti... ka būs iespējams izmantot vairākus miljonus, bet tas nav valsts budžets. Tie ir struktūrfondi, tās ir citas atbalsta programmas. Jā, ir pareizi tās izmantot, bet to izmantošanas mērķus faktiski nosaka starptautiskie naudas devēji, ne tik ļoti balstoties uz to, ko mūsu pašu zinātnieki varētu attīstīt sev, savai valstij... nepieciešamo.

Vēlreiz aicinu atbalstīt - piešķirt ne pārāk lielu summu, kas te norādīta, šābrīža deficītam, kontekstā skatoties, kam tiek tērēta nauda, augstākajai izglītībai un zinātnei, lai mēs zinātu, ka esam droši savā valstī, jo atradīsim risinājumus gan reindustrializācijai, gan arī risinājumus pandēmijai... kuri mums būs nepieciešami sev īpatnēji un kur nederēs kopējās, iespējams, norādes, ko un kā darīt pēc pandēmijas, jo mūsu valdība ir rīkojusies krietni atšķirīgāk nekā citas gudrās valdības.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Bondara kungs, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijā 70. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 70. - Zaļo un Zemnieku savienības iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 30, pret - 50, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 71. - Zaļo un Zemnieku savienības priekšlikums. Paredz no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt līdzekļus Izglītības un zinātnes ministrijai. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Šis, 71., priekšlikums pēc būtības ir priekšlikums par attieksmi... par Saeimas attieksmi pret Latvijas Zinātņu akadēmiju.

Vēsture ir tāda, ka 2008. gada krīzes apstākļos, kad daudzām nozarēm trūka naudas un tika domāts par to, kā ieekonomēt, kur vien var, Zinātņu akadēmijai tika noņemta liela daļa no tai tobrīd esošā finansējuma. Šis atņemtais finansējums bija viena miljona eiro apjomā. Protams, neviens tajā brīdī nedomāja, ka, krīzei beidzoties, šis finansējums netiks atgriezts. Bet tā ir noticis - tā, kā tas mūsu valstī bieži vien notiek attiecībā pret zinātni, kura šobrīd ir atstāta pabērna lomā, un, no vienas puses, mums ir jārunā par šīs netaisnības novēršanu, no otras puses, jautājums ir par to, ko mēs sagaidām no Zinātņu akadēmijas, jo no šī brīža apmēram puse Zinātņu akadēmijas budžeta finansējuma aiziet emeritēto zinātnieku grantiem. Tas nozīmē - to zinātnieku papildu naudiņām, kuri savā laikā ir devuši būtisku ieguldījumu Latvijas zinātnes atpazīstamībai. Un tad nu ir grūti cerēt, ka ar to pārpalikušo naudu Latvijas Zinātņu akadēmija spētu būt par ekspertīzes institūciju, par proaktīvu institūciju, bet, manā skatījumā, tai tādai ir jābūt, lai sasniegtu tos mērķus, ko no tās sagaida tautsaimniecība.

Tāpēc aicinu atbalstīt šo, 71., Zaļo un Zemnieku savienības priekšlikumu, lai gan novērstu netaisnību, gan skatītos nākotnē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā sēdes vadītājas kundze! Kolēģi un kolēģes! Jā, patiešām - paldies, Vucāna kungs, par ieskicējumu vēsturē. Par Zinātņu akadēmijas pastāvēšanu vai nepastāvēšanu ir bijušas arī būtiskas debates un politiski noliegumi. Tai pašā laikā ir skaidrs, ka šobrīd Zinātņu akadēmija pastāv, Zinātņu akadēmiju vada jaudīgs prezidents un... vadītājs, kurš ir iesaistījies arī pandēmijas problēmu risināšanā un kovida seku pārvarēšanā, tātad ir atbalstošs šajā jautājumā un var kaut ko darīt, bet Izglītības un zinātnes ministrija vēl joprojām nav atradusi iespēju iedot normālu finansējumu Zinātņu akadēmijas resursu kapacitātei. Ja mēs salīdzinām ar to summu, ko šobrīd kolēģi ir norādījuši kā nepieciešamo... ja mēs paskatāmies, piemēram, uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kam koalīcija ir dāsni iedevusi 1,1 miljonu atlīdzības palielināšanai, - tad jautājums vēlreiz ir par prioritātēm.

Nenoliedzami - arī ierēdņiem nepieciešams palielināt atalgojumu, bet to var izdarīt, samazinot ierēdņu skaitu, tātad palielinot atalgojumu, atstājot to tādā... pieejamo apjomu tādā pašā līmenī, bet Zinātņu akadēmijai šajā brīdī, ja runā par zinātnes attīstību, īpaši veselības problēmu risināšanā, un Latvijas kapacitātei šajā jomā patiešām ir nepieciešams papildu finansējums. Jūs esat izsvēruši, ka VARAM jums, tā teikt, liekas nozīmīgāks nekā Zinātņu akadēmija. Zinātņu akadēmija pasaulē nav atvecojusi vai novecojusi parādība. Šajā brīdī, atbalstot Zinātņu akadēmijas attīstību, izrādot arī cieņu tiem profesoriem, kas ir nesuši Latvijas vārdu pasaulē... nu, deputāti, jūs parādāt, kas jums ir svarīgāks. Diemžēl.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Viens miljons Latvijas Zinātņu akadēmijai, no šī finansējuma puse indikatīvi ir paredzēta emeritēto zinātnieku grantiem, respektīvi, atbalsts tiem zinātniekiem, kuri vairs nav tik ļoti aktīvi pašlaik, bet visu savu dzīvi ir veltījuši zinātnei.

Otrs ir tas - lai tiešām nopietni attīstītu zinātni. Es vēlreiz vēlos atkārtot to, ko es iepriekš minēju, - pirmā pandēmijas viļņa laikā par šo zinātnei piešķirto finansējumu... bija daļa zinātnieku arī Latvijā, kas izstrādāja ļoti augstas - augstas! - kvalitātes zinātniskos pētījumus, faktiski produktus, ja mēs runājam tieši Covid-19 krīzes sakarā, bet kurus komercializēja ķīnieši - komercializēja ķīnieši! Mēs palaidām garām iespēju ļoti būtiski atbalstīt ne tikai mūsu Latvijas... ražošanu, bet arī mūsu tautsaimniecību.

Ja mēs gribam, lai valdībai tuvākajos gados pie sāniem būtu viens stabils, gudrs partneris... šobrīd Zinātņu akadēmijā tādi cilvēki ir. Un tādi cilvēki sāk pievienoties aizvien vairāk un vairāk - kas spēj radīt produktus, kas spēj radīt izgudrojumus, kurus, ejot kopā, roku rokā, ar mūsu uzņēmējiem (šai gadījumā ar Ekonomikas ministriju, visticamāk, tas būtu jādara), mēs varam arī komercializēt, attīstīt mūsu tautsaimniecību un gūt papildu ieņēmumus budžetā. Tas ir vitāli svarīgi. Ja mēs gribam, lai mūsu valsts ir tā, kur pulcējas talanti no visas pasaules, mums ir jābūt šiem magnētiem. Zinātņu akadēmija ir izstrādājusi vairākas būtiskas programmas, “Catapult” tai skaitā, bet - bet! - tam visam startā ir nepieciešams finansējums, šis pirmais grūdiens. Ja mēs raugāmies uz to potenciālu, ko mēs varam iegūt no šī, viens miljons ir maza summa, ieguvums potenciāli var būt nesalīdzināmi lielāks.

Lūdzu, atbalstiet.

Sēdes vadītāja. Debates slēgtas.

Bondara kungs, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijā 71. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 71. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 28, pret - 48, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 72. - deputātu Dombrovska, Ģirģena, Papules un Pucena priekšlikums. Paredz no Aizsardzības ministrijas novirzīt līdzekļus Izglītības un zinātnes ministrijai. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki apvienoti.

V. Dombrovskis. Godātie kolēģi! Partijas “Republika” deputāti iesniedza divas priekšlikumu grupas, kas atspoguļo mūsu skatījumu uz to, kādām jābūt nākamā gada budžeta īstajām prioritātēm.

Mūsuprāt, tās īstās prioritātes ir divas jomas - veselības aprūpe un izglītība, precīzāk, augstākā izglītība un zinātne. Līdz ar to, redzot, ka Aizsardzības ministrijai nākamajā un aiznākamajā gadā veidojas līdzekļu pārpalikums, proti, Aizsardzības ministrijas finansējums pārsniedz divus procentus no iekšzemes kopprodukta, mēs uzskatām, ka šos līdzekļus būtu lietderīgāk novirzīt īstajām prioritāšu jomām, tas ir, vai nu mediķu atalgojumam vai (ja tam nepiekrīt koalīcija) - augstākajai izglītībai un zinātnei.

Šodien tā balsojuma secība ir tāda, ka sākotnēji tiek izskatīti mūsu priekšlikumi attiecībā uz to, lai šo finansējumu pārdalītu par labu... pusi augstākajai izglītībai un pusi zinātnei. Mūsu priekšlikums nākamgad piešķirt 36 miljonus eiro augstākajai izglītībai no Aizsardzības ministrijas šiem pārmērīgajiem līdzekļiem tika noraidīts. Tagad būs balsojums par to mūsu priekšlikuma daļu, kas paredz novirzīt otru summu - 36 miljonus eiro - zinātnei.

Es debašu laikā jau esmu izteicies par zinātni. Valdošās koalīcijas kolēģiem ļoti patīk runāt par to, cik nozīmīga ir zinātne. Tas ir vārdos, kolēģi. Ja mēs paskatīsimies darbus, tad šis budžeta projekts paredz to, ka finansējums zinātnei piecu gadu laikā... 2024. gadā būs tikai par pieciem miljoniem eiro lielāks, nekā tas bija 2020. gadā. Tie ir darbi, kolēģi.

Protams, ar šādu skatījumu uz zinātni... reālu skatījumu, nevis ar vārdiem no valdošās koalīcijas puses, mēs nekad - nekad! - nespēsim samazināt savu atpalicību no Lietuvas un Igaunijas. Gan Lietuva, gan Igaunija zinātnei tērē “reizes” vairāk. Lietuva - gandrīz divas reizes vairāk uz vienu iedzīvotāju, Igaunija - trīs reizes vairāk. Mēs nekad nespēsim samazināt to atpalicību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā sēdes vadītājas kundze! Kolēģi un kolēģes! Ļoti žēl, ka... Koalīcija vai varbūt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs var atbildēt uz jautājumiem, piemēram, cik daudz jauno zinātnieku strādā ne Latvijas augstskolās? Un neaizbildināties, ka šobrīd ir globalizācija vai ka daudzas lietas notiek starptautiski. Nē. Cik daudz Latvijas jauno zinātnieku strādā ne Latvijas augstskolās? Un, ja uz šādu jautājumu nevar atbildēt vai, atkārtoju, runā par globalizāciju, internacionalizāciju un tādām lietām, tad es pajautāšu: cik daudz jauno zinātnieku pēc doktorantūras ir atgriezušies un strādā Latvijas augstskolās? Cik?

Otra daļa... ko droši vien koalīcija varētu atbildēt: cik daudz papildu finansējuma ir iedots citu ministriju jeb citu valsts resoru pētniecības programmām (ko arī nosaka likumdošana), izņemot Zemkopības ministriju, kas ir norādījusi ļoti lielu summu, kā mēs zinām, un iekļāvusi kaut ko arī par zaļo kursu, kas varētu būt puslīdz saistīts ar zinātni vai kādu zinātnisko darbību... es ļoti ceru. Cik?

Mēs zinām, ka šobrīd Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā tiek runāts, ka tiks veidots jauns, ar zinātni saistīts likums, apvienojot augstāko izglītību un zinātni. Atkal būs reforma, bet kur tai būs finanšu nodrošinājums? Kā zinātni varēs īstenot augstākā izglītība, ja ne vienai, ne otrai nav pilnvērtīgi piešķirts valsts finansējums? Mēs runājam par izglītības nozares bada stāvokli. Tad vismaz zinātnei un augstākajai izglītībai, tās apvienojot, varēja iedot mazlietiņ graudus, lai tur varētu kaut kas notikt un lai jaunie cilvēki izvēlētos studēt Latvijas augstskolās un kļūtu par zinātniekiem Latvijas izglītības sistēmā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēgtas.

Bondara kungs, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijā 72. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 72. - deputātu Dombrovska, Ģirģena, Papules un Pucena iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 27, pret - 51, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 73. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Paredz palielināt ienākumus no ēnu ekonomikas apkarošanas, novirzīt tos Izglītības un zinātnes ministrijai. Komisijā netika atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Par šo priekšlikumu es gribētu minēt, ka pašā pamatā tas atbilst arī Zinātniskās darbības likuma 35. panta otrās daļas noteikumiem, respektīvi, šis finansējums valsts pētījumu programmām atbilstoši likumā paredzētajam, mūsuprāt, ir nepieciešams, lai izpildītu tos plānus, kurus mēs paši esam nosprauduši Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027. gadam.

Ja mēs šādu finansējuma apjomu nepiešķirsim, es domāju (un arī mūsu kolēģu ieskatā), mēs šos plānus, kurus esam nosprauduši... un lielā vienprātībā atbalstījuši Nacionālo attīstības plānu, gluži vienkārši neizpildīsim. Tāpat arī caur šo priekšlikumu zināmā mērā parādās tā aplamība, kas ir attiecībā uz likumiem, kuri ir spēkā un kurus mēs, balsojot “par” budžetu, nepildām. Tāpēc mēs aicinām izpildīt visas likuma normas, kas ir spēkā, un atbalstīt šo priekšlikumu, paredzot papildu finansējumu pētnieciskajam darbam, zinātnei.

Ja reiz zinātne šajā budžetā tiek minēta kā prioritāte, tad būtu labi to minēt kā prioritāti ne tikai vārdos, bet kaut mazliet to atspoguļot arī darbos, vismaz tādā apmērā, lai tas atbilstu spēkā esošā likuma normām, pretējā gadījumā aicinu godāto koalīciju: ja jūs neatbalstāt šo priekšlikumu, tad iesniedziet likumu un mainiet Zinātniskās darbības likuma noteiktās normas par to, kāds finansējums pētniecībai ik gadu būtu jāparedz.

Kolēģi, aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Kolēģi, turpinot to, par ko Viktors Valainis tikko runāja, es citēšu Zinātniskās darbības likuma 35. panta otro daļu, bet, kamēr es to daru, es aicinu pieteikties debatēs Aizsardzības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Veselības ministrijas, Labklājības ministrijas, Ārlietu ministrijas un varbūt vēl kādas citas ministrijas pārstāvjus, lai informētu, kādā veidā ministrijas ir paredzējušas pildīt šo 35. panta otro daļu. Un tagad citāts: “35. pants. Valsts pētījumu programmas otrā daļa. Valsts pētījumu programmu mērķus un uzdevumus nosaka attiecīgās nozaru ministrijas, konsultējoties ar Latvijas Zinātņu akadēmiju un Latvijas Zinātnes padomi. Izglītības un zinātnes ministrija vai citas nozaru ministrijas valsts pētījumu programmu projektu konkursa kārtībā var piešķirt valsts pētījumu programmas projektiem finansējumu no zinātnes finansēšanai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Valsts pētījumu programmu projektu konkursu organizē un īsteno Latvijas Zinātnes padome.” Ministru kabineta noteikumi Nr. 560 precīzi nosaka, kā tas būtu darāms.

Es tiešām gribētu dzirdēt, kā visas manis uzskaitītās ministrijas, domājot par Latvijas nākotni, par zinātņietilpīgu šo nozaru attīstību... kā tās ir paredzējušas īstenot dzīvē šo Zinātniskās darbības likuma 35. panta otro daļu.

Bet priekšlikumu aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēgtas.

Bondara kungs, komisijas vārdā...?

M. Bondars. 73. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 73. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 29, pret - 51, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 74. - deputātu Ģirģena, Papules, Dombrovska un Pucena priekšlikums. Paredz no Valsts prezidenta kancelejas novirzīt līdzekļus Izglītības un zinātnes ministrijai. Komisijā 74. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Cienījamā sēdes vadītājas kundze! Kolēģi un kolēģes! Un arī Bondara kungs! Jā, patiešām no Valsts prezidenta kancelejas... Kā jau iepriekšējās debatēs minēju, prezidents kā ētikas simbols patiešām būtu pilnvērtīgs, ja atteiktos vispār no finanšu pieauguma ne tikai vidēja termiņa budžeta ietvaros, kas būtu pavisam liels solis, bet kaut vai 2022. gadam.

Bet mūsu priekšlikums runā par atbalstu bērniem sporta jomā, jo ir skaidrs, ka pandēmijas laikā fiziskās aktivitātes, tai skaitā skolēniem, tika ierobežotas dažādos veidos. Iespējams, tas bija pareizi, bet ir laiks arī kompensēt vairākas lietas. Tajā brīdī, kad bērni var papildus nodarboties ar sportu un ja pietrūkst valsts mērķdotāciju vai pašvaldībām līdzekļu, valsts varētu parūpēties un iedot papildu finansējumu - lai bērni var papildus nodarboties ar sportu tur, kur šī finansējuma pietrūkst.

Summa nav apjomīga, salīdzinot ar to, ko valsts resori ir pieprasījuši papildus savam atalgojumam. Un atkal atkārtošu, ka ieguldījums bērnu fiziskajā veselībā un, protams, arī garīgajā (bet šajā brīdī - fiziskajā veselībā) veselībā dotu priecīgākus bērnus, priecīgākus vecākus un droši vien priecīgākus Latvijas valsts iedzīvotājus. Jāteic, ka Veselības ministrijā mēs labprāt sagaidītu atbalstu, jo tas mums dotu veselīgākus bērnus.

Kā mēs zinām, ir daži pētījumi, kas rāda, ka liekais svars jauniem cilvēkiem, jauniešiem, bieži vien ir kā tāds blakus... papildu efekts kovida bēdīgu seku gadījumos, līdz ar to, ieguldot sportā jau šajā brīdī, pandēmijas laikā, un pandēmijas seku likvidēšanā vai pārvarēšanā, jūs patiešām, kolēģi, rūpētos par mūsu bērnu veselību. Šajā brīdī - fizisko veselību.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Cienītā sēdes vadītāja! Kolēģi! Arī es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Manuprāt, tas ir vietā. Šis sporta... Attiecībā uz finansējumu profesionālās ievirzes izglītības sporta programmas īstenošanai, arī gadījumos, ja profesionālās ievirzes izglītības iestādē izglītojamo skaits ir palielinājies... vismaz mums frakcijā bija saruna ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāvjiem budžeta sagatavošanas laikā, un viņi norādīja uz šo problemātiku. Te ir arī konkrēta summa, kas ir nepieciešama. Un man īpaši gribētos uzteikt šo finansējuma avotu, no kurienes tiek piedāvāts šo finansējumu paņemt šajā priekšlikumā, tātad - no Valsts prezidenta kancelejas pārdalīt šo finansējumu.

Es domāju, tas būtu daudz jēdzīgāk, ja mēs šādā veidā atbalstītu. Un arī Valsts prezidents, manuprāt, bija... vismaz viņa kancelejas vadītājs bija publiski izteicies, ka viņam vismaz daļa finansējuma nav vajadzīga. Nu tad šis ir labs priekšlikums, kur to finansējumu novirzīt, vismaz daļēji nofinansējot bērnu sporta aktivitātes, lai tās būtu pieejamākas ikvienam Latvijas bērnam.

Tā ka... paldies, un aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Augsti godātie kolēģi! Es lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki apvienoti.

V. Dombrovskis. Paldies.

Godātie kolēģi! Pie šā jautājuma... ir īpaši dīvaini, ka izvēlas nerunāt Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs, kuram varbūt ir lielāka saikne ar sportu nekā ar izglītību vai nu it īpaši zinātni. Varbūt arī izvēlēsies.

Tātad... Kolēģi, cik liels ir tas finansējums, ko šī Saeima piešķir sportam? Nākamā gada budžetā tam ir vien 37 miljoni eiro. Tas ir mazāks nekā sporta finansējums 2020. gadā, bet 2024. gadam šis budžeta projekts piedāvā vēl mazāku sporta jomas finansējumu, nekā tas ir plānots nākamajam gadam.

Es atkārtoju: nākamajam gadam mēs plānojam finansēt sportu tikai ar 37 miljoniem eiro.

Tajā pašā laikā, kolēģi, mēs piešķiram veselības aprūpei finansējumu, kurš tagad ir vairāk nekā miljards... un būs vēl vairāk. Vai jūs, kolēģi, nesaskatāt saikni starp to, cik daudz mēs investējam sportā un veselīgā dzīvesveidā, un to, cik daudz mēs pēc tam investēsim vai tērēsim veselības aprūpei? Vai jūs nedomājat, ka tas ir tā drusku dīvaini - piešķirt sportam tikai drusku vairāk nekā 30 miljonus eiro, lai pēc tam tērētu miljardus eiro uz veselības aprūpi?

Šis priekšlikums paredz pārdalīt divus miljonus no Valsts prezidenta kancelejas. Kā es jau minēju, Valsts prezidenta kancelejas uzturēšana Latvijas nodokļu maksātājiem maksā... par diviem miljoniem eiro gadā... maksās nākamajā gadā... nekā Igaunijas Valsts prezidenta uzturēšana Igaunijas nodokļu maksātājiem.

Ja Igaunijas Valsts prezidents var veiksmīgi funkcionēt ar summu, kas ir par diviem miljoniem eiro mazāka nekā Latvijas Valsts prezidentam, tad, es domāju, to var izdarīt arī Latvijas Valsts prezidenta kancelejas vadītājs - var noorganizēt darbu tā, lai divus miljonus eiro pārdalītu par labu sportam.

Aicinu jūs, kolēģi, atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! 74. priekšlikums, līdzīgi kā 75. priekšlikums, paredz faktiski šos divus ar pusi miljonus novirzīt Latvijas sporta skolu treneriem, viņu algām un faktiski nodokļiem, jo liela daļa no šīs summas atgriežas atpakaļ valsts budžetā.

Mēs redzam to, kas šobrīd notiek sportā, īpaši bērnu un jauniešu sportā. Vēl vairāk - mani personīgi satrauc un skar tas, kas notiek ar bērniem līdz 12 gadu vecumam. Es ļoti labi redzu to, kā šobrīd ļoti veiksmīgi nodarbojas ar sporta nometņu eksportu Igaunija, Lietuva un daudzas citas Eiropas valstis, uz kurām dodas Latvijas jaunieši, latviešu bērni, - dodas autobusos, vairākas stundas brauc uz turieni. Dzīvojam istabiņās, trenējamies vienu nedēļu, divas nedēļas trenējamies, bet Latvijā mēs to nevaram izdarīt, un treneri... nākas ieskatīties arī šo treneru acīs, viņi redz šo absurdo situāciju, kas notiek mūsu valstī, - kā mēs atņemam mūsu bērniem nākotni, atņemam viņiem veselību. Visticamāk, lielu daļu no šiem bērniem, kuri šobrīd Latvijā nevar normāli trenēties, mēs būsim spiesti ārstēt, nāksies ieguldīt veselībā, jo sports... Atcerēsimies: “Veselā miesā vesels gars.”

Ja runājam par valsts demogrāfisko attīstību, par spēcīgiem jauniešiem, arī par valsts aizsardzības spējām - tas ir vitāli svarīgi. Vitāli svarīgi! Un svarīgs ne tikai sports telpās; mēs runājam arī par peldēšanas apmācībām - bērni šobrīd nevar mācīties peldēt. Un tamlīdzīgi.

Turklāt šie sporta skolu treneri... treneris bieži ir daudziem bērniem kā otrs tēvs, es pat teiktu - nereti pat lielāka autoritāte nekā tēvs, jo viņš bērnu māca, viņš par viņu rūpējas, viņš pārzina viņa ķermeni, lai nesabojātu šo bērnu, bet lai uzlabotu bērna spējas - ne tikai fiziskās spējas, bet bieži vien arī garīgās spējas.

Tāpēc, kolēģi, šāds atbalsts ir ļoti, ļoti nepieciešams.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei otro reizi.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies, cienījamā sēdes vadītājas kundze. Es tikai vēlos atgādināt koalīcijas kolēģiem, ka kovida laikā, pagājušajā vasarā, Izglītības un zinātnes ministrija ar valdības atbalstu diezgan lielus finanšu līdzekļus novirzīja vasaras nometnēm, kuras saprotama iemesla pēc - īsā pieteikšanās termiņa pēc - pašvaldības neizmantoja, un tāpēc bērnu vecāki un bērni nevarēja piedalīties šajās nometnēs.

Ar šo priekšlikumu mēs piedāvājam regulāras iespējas skolēniem nodarboties ar sportu arī tajā brīdī, ja kaut kur pietrūkst finansējuma, tātad paredzam nosegt šo trūkumu; paredzam bērniem dot iespēju regulāri gada garumā nodarboties ar sportu (protams, ievērojot iespējamos ierobežojumus vai iespējamos epidemioloģiskos nosacījumus).

Līdz ar to šis naudas izlietojums būtu mērķtiecīgāks, jo skolēni to varētu izmantot regulārām nodarbībām, tā veidojot arī pozitīvus ieradumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA)

Labdien visiem! Manuprāt, šīs ir ļoti zīmīgas debates, kas parāda, kāda Latvija ir “tiesiska” un “demokrātiska” valsts. Proti, nu jau vairāki priekšlikumi, šo ieskaitot, kurus opozīcijas kolēģi ļoti argumentēti pamato... Debatēs mēs nesastopam nevienu no koalīcijas kolēģiem, kuri varētu bilst argumentus, kāpēc šie priekšlikumi nav jāatbalsta, kāpēc arī šis konkrētais priekšlikums nav jāatbalsta. Tas ir ļoti loģisks, ļoti nepieciešams un ļoti pamatots. Jo - kad tad vēl, ja ne no bērnības mēs sāksim ielikt cilvēkiem pareizos principus un dot iespēju viņiem tālāk virzīties pa dzīvi un būt veiksmīgiem vai vismaz veselīgiem?!

Kāpēc mēs nedzirdam šo neatbalstītāju argumentus?

Tas, manuprāt, ir ļoti zīmīgi un arī ļoti saprotami, jo patiesībā jau pretargumentu nav, ir viens vienīgais arguments, kuru nedrīkst publiski pateikt, kāpēc šo priekšlikumu un iepriekšējos priekšlikumus nedrīkstēja atbalstīt. Tāpēc, ka kādam ir jāgatavojas vēlēšanām. Tāpēc, ka šīs partijas, kas ir pie varas, domā nevis par valsts nākotni, nevis par cilvēku nākotni, bet par nākamajām vēlēšanām - kā tajās veiksmīgāk nostartēt. Un tāpēc viss budžets ir sadalīts, nevis vadoties no valsts interesēm, nevis vadoties no sabiedrības interesēm, lai mēs būtu veiksmīgi un konkurētspējīgi pasaulē, bet tā, lai šīs partijas ar šo naudu, kas “vēlēšanu budžetā” tagad ir sadalīta, varētu iekļūt nākamajā Saeimā.

Ja tas tā nav, piesakieties, kaut viens no koalīcijas kolēģiem, un paskaidrojiet, kāpēc jūs neatbalstījāt šos priekšlikumus.

Es saprotu, ka tikai neizglītots, tizls un dumjš vēlētājs varēs par jums nobalsot, jo jebkurš cilvēks, kas sapratīs, ar ko jūs patiesībā nodarbojaties, nekad vairs par jums nebalsotu. Iespējams, tāpēc jūs neatbalstāt visus šos priekšlikumus attiecībā uz izglītību, zinātni un arī sportu.

Aicinu atbalstīt, kolēģi, šo priekšlikumu. Un visiem pārējiem - sekot līdzi šīm debatēm un izdarīt secinājumus par notiekošo!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Manuprāt, ļoti normāls priekšlikums. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka priekšlikuma iesniedzēji noteikti bija konsultējušies ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību.

Un, starp citu, jāpiemin, ka šis process, kā budžeta projekts vispār nonācis līdz šejienei... un pamatiemesls, kāpēc mēs šodien šeit tik ļoti debatējam, lielā mērā jau ir tas, ka arodbiedrība pēc sarunām ar ministriju acīmredzot nav saņēmusi pietiekošas atbildes, kāpēc viens vai otrs priekšlikums ir noraidīts.

Šobrīd mēs debatējam par šiem sporta pedagogiem. Manuprāt, debates ir vietā, jo šādu debašu gluži vienkārši ir trūcis gan valdībā, gatavojot budžeta projektu un nododot to Saeimai, gan diemžēl arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Līdz ar to es aicinu kolēģus sniegt atbildes uz tiem jautājumiem, kurus šobrīd mēs izvirzām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Bondara kungs, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijā 74. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 74. - deputātu Ģirģena, Papules, Dombrovska un Pucena iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 32, pret - 51, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 75. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Priekšlikums pēc savas būtības ir ļoti līdzīgs tam, kāds bija iepriekšējais - 74. - priekšlikums. Arī šis priekšlikums ir tapis, mums konsultējoties ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāvjiem. Finansējuma avots - cits, ne tāds, kāds bija iepriekšējā priekšlikumā.

Taču es vēlos akcentēt to, ka šis priekšlikums savā būtībā... lai gan tas paredz sporta skolu treneru atalgojuma un nodokļu finansējuma pieaugumu, tas nav par treneriem. Šis priekšlikums savā būtībā ir par mūsu bērniem. Par tiem, kuri māk peldēt. Par tiem, kuri... Vesela miesa - vesels gars! Par tādiem bērniem, kuri būs nākamie... kurus mēs gaidīsim, skatoties viņu sportiskos sasniegumus, kā viņi, iespējams, okeāna otrā pusē profesionāli spēlē basketbolu vai hokeju. Par tiem bērniem, kuri pieaugot nesīs olimpiādē Latvijas karogu, kā savulaik to ir darījuši arī mūsu kolēģi.

Šis priekšlikums ir par Latvijas patriotiem, par tiem cilvēkiem, kuri ar asarām acīs dzied Latvijas himnu pēc sasniegumiem, kad paceļas mūsu valsts karogs.

Un būtībā tam visam pamatu pamatā ir treneris. Treneris, kurš mazam bērnam ieliek pamatu pamatu; kurš ir kā viņa otrs vecāks; kurš rūpējas par viņu; kurš skatās, seko līdzi viņa disciplīnai; kurš jautā, interesējas, kādas ir viņa sekmes (ja tev ir labas sekmes, tikai tad tu drīksti nākt uz treniņu!); kurš skatās, lai bērns fiziski netiktu pārslogots, lai netiktu sabojāta viņa veselība, bet lai ķermenis attīstās, lai bērns pirms treniņa un pēc treniņa izstaipās, lai viss ir vislabākajā kārtībā ar viņa veselību.

Un līdz ar to arī mūsu slimnīcu un veselības aprūpes kapacitāte tiks būtiski atslogota.

Kolēģi, šis priekšlikums ir par Latviju. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā sēdes vadītājas kundze un kolēģi! Gribu tikai atgādināt, ka Riekstiņa kungs un JKP, kas lepojas ar reformām un labu... it kā taupību, ir izziņojuši, ka arī sporta jomā ir reformas.

Un tad ir jautājums... līdzīgi, kā es minēju par zinātni un augstākās izglītības reformām, ko arī pārvalda attiecīgā partija... Tad man ir jautājums: kā var reformas īstenot bez papildu finansējuma? Vai - tieši pretēji - reformas ir tajā... vai reformas ir tieši tās, ka kādai nozarei vai kādai izglītības jomai vienkārši tiek samazināts finansējums?

Šobrīd par sportu šī saruna ir ļoti nopietna: tas viss apdraud ne tikai tautas sportu, ne tikai skolēnu iespēju piedalīties dažādās vai... un dažādotās fiziskās aktivitātēs, bet, protams, arī augsto sportu un tā sasniegumus.

Riekstiņa kungs ir izsludinājis reformu, un reformas sāls vai noslēpums acīmredzot ir tajā - vienkārši samazināsim naudu, un tad viss būs, sistēma būs efektīva. Un tajā pašā laikā cietumiem nauda tomēr ir atradusies.

Lūdzu un aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Cienītā sēdes vadītāja! Kolēģi! Šis priekšlikums ir interesants ar to, ka būtībā mēs prasām... šā finansējuma avots ir ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumi.

Par ēnu ekonomikas daļu Latvijas ekonomikā mēs jau esam runājuši iepriekšējās debatēs, iepriekšējās dienās, bet šajā gadījumā es gribētu vērst uzmanību, kolēģiem atgādināt, ka sabiedriskais medijs pavisam nesen nāca klajā ar tādu kampaņu, kur tika analizēti šie maksājumi par sportu, kurus jaunieši, jauniešu vecāki maksā no sava maciņa.

Šobrīd situācija ir tāda, ka sportā, grozāmies kā gribam, ir ēnu ekonomikas daļa, un tā ēnu ekonomikas lieta ir samērā liela, un visi to ir uztvēruši jau kā pašsaprotamu lietu, ka treneriem... gluži vienkārši ir jāpiemaksā vecākiem. Un, visticamāk, daudzos gadījumos tas notiek. Nu tā tas ir... Šis process ir stabils... ēnu ekonomikas procesa veicināšana.

Mēs gribētu šo jautājumu aktualizēt caur šo priekšlikumu un, atbalstot to, paredzēt tomēr... kaut kādā veidā sākt vismaz šo sistēmu kārtot. Jo šeit, manuprāt, prasās atbildes, prasās ministrijas redzējums, prasās Saeimas redzējums. Skatot šo priekšlikumu, es domāju, šādas debates mēs varam sākt; mēs varam sākt virzīt šo naudu, jo šī sporta pedagogu specifika... tas tā ir ne tikai tagad, tas arī pēdējos... nu jau ilgāku laika posmu... nu tomēr netiek respektēti... Šie treneri strādā pa brīvdienām, tas nav parasts pedagoga darbs, kāds tas ir standarta izpildījumā.

Šai problemātikai es aicinu pievērst uzmanību. Mēs šo jautājumu esam aktualizējuši caur šo priekšlikumu. Tas būtu solis pareizā virzienā.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram otro reizi.

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi, jo īpaši - koalīcijas kolēģi! Nu, raugoties, ka 75. priekšlikums nav atbalstīts nedz Ministru kabinetā, nedz atbildīgajā komisijā, līdzīgi kā 74. priekšlikums, es tiešām pievienojos tiem kolēģiem, kuri aicina: vai ir mums šeit Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs, kurš var uzkāpt tribīnē un paskaidrot, cilvēcīgi izstāstīt, kā mēs atbalstīsim Latvijas trenerus, lai treneriem nebūtu paralēli jāiet vēl divos trijos citos darbos, jo arī viņiem ir ģimenes, arī viņiem nāk elektrības rēķini, arī viņiem ir jāpērk pārtika un faktiski jāuztur sava saimniecība? Būtu ļoti svarīgi to dzirdēt.

Ja šie priekšlikumi nav atbalstīti, tad - kā valdība, Ministru kabinets, Izglītības un zinātnes ministrijas, atbildīgās ministrijas, personā atbalstīs Latvijas trenerus?

Lūdzu skaidrojumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Godātie kolēģi! Sporta likuma normas par bērnu un jaunatnes sporta prioritāro finansējumu šobrīd praktiski netiek ievērotas.

Attiecībā uz vecāku finansiālo slogu ir... publiski ir piedāvāti vairāki finansiālā sloga mazināšanas instrumenti, bet tajā pašā laikā mēs skaidri redzam to, ka Izglītības un zinātnes ministrija cer uz sporta sabiedrības aktīvāku ieinteresētību šī jautājuma sakārtošanā.

Manuprāt, tā nav pareiza pieeja šajā situācijā, kas šobrīd izveidojusies. Tāpēc arī es aicinu atbildīgās ministrijas pārstāvjus vai politiskos pārstāvjus šodien pieteikties debatēs un šo jautājumu... tiešām vismaz kādus iedīgļus... parādīt to, ka jūs šo problēmu esat sadzirdējuši vismaz un kaut kādā veidā piedāvājat šai problēmai risinājumu. Šajā budžetā nekāda veida risinājumi šai problemātikai attiecībā uz sporta treneriem netiek piedāvāti.

Tāpēc, kolēģi, aicinu atbalstīt šo vai pieteikties debatēs un skaidrot problēmas risinājumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Bondara kungs, komisijas vārdā...?

M. Bondars. 75. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 75. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 25, pret - 50, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 75. - frakcijas “Neatkarīgie” priekšlikums.

Sēdes vadītāja. 76., Bondara kungs.

M. Bondars. Es atvainojos, 76. - frakcijas “Neatkarīgie” priekšlikums, kurš paredz pārdalīt līdzekļus no Ārlietu ministrijas uz Izglītības un zinātnes ministriju. Komisijā 76. priekšlikums netika atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (Neatkarīgie).

Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Šis priekšlikums paredz atteikties no plānotā izdevumu pieauguma ārlietu jomā, kas saistīts ar jaunu amata vietu veidošanu, un novirzīt finansējumu bērnu un jauniešu sporta nodarbību pieejamības veicināšanai - gan inventāra iegādei, gan arī personāla algošanai vispārējās izglītības iestādēs.

Pārdalāmais finansējums ir divi miljoni. Tas ir apmēram tikpat, cik tika izdalīts deputātu kvotās. Es esmu pilnīgi pārliecināta: ja ieguldīsim šo naudu mūsu bērnos un jauniešos, viņi, tālāk nesot Latvijas vārdu pasaulē, to izdarīs noteikti daudz labāk nekā Ārlietu ministrijas... šīs pāris jaunās amata vietas.

Tas ir ieguldījums jauniešos - ne tikai attiecībā uz to, ka viņi uzrādīs labus rezultātus, būs veiksmīgi sportisti; tas ir ieguldījums arī ikvienā bērnā, uzlabojot gan viņu veselību, gan psiholoģisko stāvokli, īpaši šobrīd, kad jāsaskaras ar Covid-19 pandēmijas sekām.

Un tas ir ļoti bēdīgi, ka arī iepriekšējie priekšlikumi, kas bija līdzīgi, netiek atbalstīti. Tas parāda to, ka mēs nenovērtējam savus bērnus, savus jauniešus, kas ir mūsu nākotnes cēlāji.

Lūdzu atbalstīt vismaz šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā sēdes vadītājas kundze! Kolēģi un kolēģes! Es atgādināšu tikai divas lietas.

Pirmā lieta. Man jau šķiet, ka koalīcijā vismaz viena partija runā par demogrāfiju. Mēs zinām, ka ir bijušas arī konferences un cilvēku aptaujas. Un cilvēki ir norādījuši, Latvijas iedzīvotāji ir norādījuši, ka viena no prioritārām lietām, par ko viņi uztraucas, dzīvojot Latvijā, ir tieši demogrāfijas lieta. Zinām, ka mūsu paliek kopumā arvien mazāk.

Nu aicinu Nacionālo apvienību paskatīties uz atbalstu sportam. Ja mēs atbalstām demogrāfijas lietas, tas nozīmē, ka mums ir veselīgi bērni. Vecāki redz, ka bērnu sporta nodarbes tiek atbalstītas arī tad, ja kādai pašvaldībai ir grūtāk ar papildu finansējuma piesaistīšanu. Ja tas viss tur varbūt ir prasījis kādus citus izdevumus un atalgojuma ziņā tur ir mazākas iespējas, tad valsts ir uzņēmusies rūpi, lai arī tajās pašvaldībās, kur varētu šādas problēmas parādīties, ir bērniem iespēja nodarboties ar sportu.

Un otra lieta. Vēršu uzmanību, ka pieprasītie divi miljoni ir faktiski trīs ceturtdaļas no tās summas, ko nākamajā gadā jūs gatavojaties veltīt, iztērēt un ziedot Trīs jūru iniciatīvas samitam. Trīs resori - Valsts prezidenta kanceleja, Ārlietu ministrija un Ekonomikas ministrija - kopumā tērēs gandrīz pusotra miljona, kas ir trīs ceturtdaļas no šobrīd pieprasītās summas bērnu sporta atbalstam.

Nu tas taču ir adekvāti, jo samita izmaksas var būt mazākas. Iespējams, ka kovidsituācijas dēļ tas nebūs klātienē, nebūs speciāli jāalgo lobētāji, kā vienā no jūsu “kvotu projektiem”, kur lobētāji saņems atalgojumu par to, lai piesaistītu dalībniekus.

Šeit pārskatot šos 1,5... nu, gandrīz pusotra miljona izdevumus un iedodot divus miljonus bērnu sportam, jūs būtu izdarījuši daudz vairāk - pirmkārt, šo naudu būtu ekonomiski iztērējuši un, otrkārt, ieguldījuši demogrāfijā.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Bondara kungs, komisijas vārdā...?

M. Bondars. 76. priekšlikums netika atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 76. - frakcijas “Neatkarīgie” iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 22, pret - 52, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 77. - deputātu Dzintara, Pūces, Juraša, Latkovska un Zakatistova priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Raivim Dzintaram.

R. Dzintars (NA).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Tikai īsi informēšu, ka šis priekšlikums ir paredzēts, lai ar organizācijas “Latvijas Mazpulki” palīdzību jau no pamatskolas popularizētu lauksaimniecisko izglītību. Un, kā zināms, interesei par šo izglītību nākotnē būs ļoti nozīmīga ietekme uz inovatīvo tehnoloģiju ieviešanu saimniecībās.

Diemžēl jāatzīst, ka Zemkopības ministrijā iepriekšējos budžeta veidošanas posmos nav izdevies panākt atbalstu tieši šim mērķim, tāpēc mēs iesniedzām šo priekšlikumu un ļoti ceram uz deputātu atbalstu tagad.

Lūdzu balsot “par”.

Sēdes vadītāja. Debates tiek slēgtas.

Bondara kungs, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijā 77. priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 77. - deputātu Dzintara, Pūces, Juraša, Latkovska un Zakatistova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 69, pret un atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Bondars. 78. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums, kurš paredz no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt finansējumu Zemkopības ministrijai. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Cienītā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Patīk vai tas nepatīk, bet šis ir neparedzēts gadījums kaut kādu iemeslu dēļ.

Sarunās par nākamo daudzgadu budžetu mūsu lauksaimnieki ir nonākuši tādā neapskaužamā situācijā tieši šajā attīstības... daļā, kas ir finansējums attīstībai. Tur šie līdzmaksājumi, ja mēs salīdzinām ar to, kāds bija laika posms no 2014. gada līdz 2020. gadam... Tagad mūsu zemnieki nonāks stipri grūtākos apstākļos.

Un šobrīd šajā budžetā piedāvātā meliorācijas atbalsta programma vai citi risinājumi diemžēl... Tie būs tādi, kas varēs nodrošināt un palīdzēs saglabāt šo visnotaļ augsto... teju... lauksaimniecību kopā ar mežsaimniecību (tā ir puse no visa Latvijas eksporta), kaut kādā ziņā spēs nodrošināt to atbalsta intensitāti tādu, lai mēs arī turpmāk būtu, nu, šādos līderos eksporta jomā, bet tie diemžēl netuvinās mūs spējai pašiem attīstīt konkurētspējīgas ražotnes un pārstrādes... attīstības... industriju. Tas nebūs pietiekami.

Citās valstīs, ar kurām mēs konkurējam gan Eiropas Savienībā, gan ārpus Eiropas Savienības, konkurējot ar saviem produktiem, šie atbalsta instrumenti tieši no valsts budžeta puses ir daudz, daudz lielāki un daudz vairāk tiek atbalstīti zemnieki, lai viņi spētu ražot produkciju ar augstāku pievienoto vērtību. Mums tas diemžēl vēl nav tādā līmenī.

Un tieši šis nākamā daudzgadu budžeta projekts ir tāds, kas rada šo savā ziņā lielo starpību, kas būtu jānovērš. Uz to vērš uzmanību visas lauksaimnieku organizācijas.

Mēs aicinām atbalstīt šajā priekšlikumā mūsu lauksaimniekus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Paldies. Mēs nereti esam dzirdējuši no koalīcijas pārstāvjiem, ka šis ir attīstības budžets, bet diemžēl...

Viens no Latvijas ekonomikas tautsaimniecības stūrakmeņiem... nozarēm...

No nozares pozīcijas raugoties, mēs tā gluži nevaram teikt, jo, ja mēs raugāmies, kā mans kolēģis Valaiņa kungs jau iezīmēja, uz vidēja termiņa budžetu, uz daudzgadu budžetu, tad redzam, ka situācija, sākot ar 2023. gadu, paliek ļoti krasi sliktāka.

Un, ja mēs skatāmies, kā citas Eiropas valstis atbalsta savus lauksaimniekus, un ja mēs gribam šo nozari saglābt, ja mēs gribam, lai tā attīstās... jo visas šīs investīcijas, kas ir bijušas... lai kļūst videi draudzīgākas... lai tehnoloģijas būtu atbilstošākas... lai Baltijas jūras piesārņojums nebūtu tāds... lai tiešām šī attīstība notiktu atbilstoši 21. gadsimtam, mēs nedrīkstam ļaut citām Eiropas valstīm strauji, strauji izvirzīties priekšplānā. Tas ir mūsu nacionālajās interesēs, tas ir vides interesēs, tas ir arī dabas interesēs, ja mēs raugāmies no... īpaši no attīstības viedokļa... lauksaimniecībā, jo attīstības... jaunās tehnoloģijas nodrošina katrā ziņā stipri lielāku vides aizsardzību nekā, iespējams, novecojušās un... vecās tehnoloģijas.

Tāpēc tas ir ne tikai no lauksaimnieku interesēm, ne tikai no mūsu tautsaimniecības interesēm, ne tikai no mūsu latviskās dzīvesziņas interesēm... ir saglabāt mūsu lauksaimnieku konkurētspēju, bet arī - no mūsu vides interesēm.

Tāpēc es lūdzu: kolēģi, atbalstiet šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Es vēlreiz gribu uzsvērt, ka šis ir jautājums, par kuru ir vērsušās pie valdības locekļiem visas lielākās Latvijas zemnieku organizācijas, norādot... tieši par šo attīstības perspektīvu. Un šī attīstības perspektīva mūs ļoti, ļoti ietekmēs.

Un, ja mēs gribam kaut kādā veidā spert soļus, lai pārietu no tā, ka mēs tikai ražojam... lai veidojas jauni, tiešām fantastiski uzņēmumi, kas nodarbojas ar pārstrādi un ko mēs visi zinām (tādi kā “Dobeles dzirnavnieks”), ikdienā daudzi patērē to produktus, tad, kolēģi, vietā ir šāda priekšlikuma atbalstīšana vai vismaz kaut kāda veida debates par to, kā šis jautājums tiks risināts, jo tas nevar palikt bez atbildes, citādi mēs zaudēsim mūsu konkurētspēju.

Kolēģi, aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā, Bondara kungs...?

M. Bondars. 78. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 78. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 30, pret - 51, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 79. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums, kas paredz finansējumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem... uz Satiksmes ministriju... Mērķdotācija pašvaldībām - autoceļiem. Komisijā atbalstīts netika.

Sēdes vadītāja. Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Ir pienācis laiks kārtējam pārtraukumam. Līdz ar to debates par 79. priekšlikumu uzsāksim pēc pārtraukuma.

Tātad ir paredzēts pārtraukums līdz pulksten 13.30.

Vēl tikai deputātu klātienes reģistrācija. Tā sekmīgi noritējusi.

Tātad pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13.Saeimas priekšsēdētājas biedre
Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes vadītāja. Labdien, godātie kolēģi! Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Turpinām darbu pie likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvaru.

79. priekšlikums. Mēs sākām debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Cienītā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Arī šis priekšlikums zināmā mērā... spilgti parāda to, ka netiek pildīti spēkā esošie likumi, jo šis gluži vienkārši paredz pašvaldībām atgriezt to finansējuma sadaļu, kuru šis budžets ir samazinājis. Pašvaldībām... ceļiem tas samazinājums ir pašvaldību mērķdotācijā par pieciem miljoniem.

 Šo vairāku gadu laikā, kopš valda šī koalīcija, pašvaldībām ir noņemti nost apmēram 300 miljoni eiro. Arī nākamā gada budžetā mērķdotācija pašvaldību ceļu infrastruktūras sakārtošanai tiek samazināta.

Kolēģi, manuprāt, tas īsti nav pareizi - šāda pieeja. Mēs redzam jau tās sekas, kas ir šī budžeta izstrādes laikā radušās. Šobrīd jau pašvaldības... dažādas tās... Satiksmes ministrijas “vingrinājumi” ar dažādiem mērķdotāciju sadales mehānismiem sākušies jau, pašvaldības tiek tracinātas, jo nu kādam noteikti... no tā plānotā, ko viņi bija plānojuši, kas varētu būt... šobrīd izskatās, ka būs mazāk. Protams, cietēji būs novadu iedzīvotāji. Protams, cietēji būs tieši reģionos, tur, kur būs vismazākā satiksmes intensitāte.

Šobrīd tas ir tāds kārtējais “zāģis” pēc administratīvi teritoriālās reformas, kad tiek solīts, bet netiek darīts. Pēc būtības nākamajā gadā valsts finansējums samazināsies par 50 miljoniem eiro.

Šobrīd arī pašvaldībām, kurām tik daudz tika solīts, mēs ne tikai neiedodam solīto, bet samazinām to, kas tām pēc likuma pienākas, par pieciem miljoniem.

Šis priekšlikums ir izstrādāts kopā ar Latvijas Pašvaldību savienību, un aicinām šo priekšlikumu atbalstīt, kolēģi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei. Lūdzu!

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies, sēdes vadītājas kundze. Kolēģi un kolēģes! Es arī aicināšu atbalstīt šo priekšlikumu, taču mazlietiņ piebildīšu pie argumentācijas.

Kopumā mēs redzam, ka Satiksmes ministrija ir otrajā vietā pēc papildu finansējuma piešķiršanas. Tas varbūt ir arī vērtējams pozitīvi, jo lielākā daļa no gandrīz 74 miljoniem ir piešķirta autoceļu uzlabošanai vai pārbūvēšanai, vai būvēšanai. Tas ir vērtējams pozitīvi, bet tomēr - kas ir pieci miljoni vēl klāt... Vai tiešām Satiksmes ministrija nevarēja aizstāvēt pilnu summu, lai atbalstītu... tai skaitā reģionālo reformu, lai atbalstītu pašvaldības, sakārtotu savus ceļus? Tas noteikti noderētu arī turpmākajās vai nākamajās vēlēšanās kā labs punkts, kā izpildīts, bet... palīdzētu arī nodrošināt izglītības iestāžu pieejamību pa normāliem ceļiem, vienalga, vai tie ir ceļi vai ielas mazā pilsētā.

Tas tikai veicinātu cilvēku attieksmi pret jums kā koalīciju, kā arī - vieglāku nokļūšanu, iespējams, arī izglītības iestādēs, kur pārvadāšana droši vien uzņems vēl lielākus apgriezienus, lai iegūtu papildu finansējumu pašvaldībās pedagogu mērķdotācijām, ja tiks ieviests no nākamā gada septembra jaunais pedagogu atalgojuma modelis, kam jūs, jāsaka, budžetā laikam neesat tomēr paredzējuši papildu līdzekļus. Iespējams, ka apzināti, bet, iespējams, aiz kļūdas.

Līdz ar to gribu teikt, ka pie gandrīz 74 miljoniem pieci miljoni... nu droši vien parlamentārais sekretārs jau varēja aizstāvēt arī lielāku summu, tad nebūtu jātērē... tā ir gandrīz puse no deputātu kvotām... nebūtu lieki jātērē laiks, aizstāvot savas mazās kvotiņas.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram. Lūdzu!

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Mēs labi zinām, ka ceļi - tā ir Latvijas tautsaimniecības asinsrite. Ceļi ir tas, kas nodrošina... var nodrošināt faktiski Latvijas saprātīgu, vienmērīgu apdzīvotību, jo tieši pašvaldību ceļi, vietējās nozīmes ceļi, tie, kas ved uz tuvākiem infrastruktūras objektiem - vai tas ir medpunkts, vai tā ir slimnīca, vai tas ir kultūras nams, veikals, darbavieta - ir primārais... viens no aspektiem, kā dēļ cilvēki izlemj vai neizlemj par labu dzīvei laukos, Latvijas reģionos. Un no tā ir atkarīga Latvijas apdzīvotība.

Ja mēs raugāmies... tiešām, kā arī kolēģi minēja, šī valdības apzinātā kļūda... es nesaku, ka tā ir neapzināta kļūda, tāpēc ka Latvijas Pašvaldību savienība Finanšu ministriju un premjeru jau ir informējusi par to, ka netiek izpildītas likumā noteiktās prasības par šo proporciju starp valsts ceļiem un pašvaldības ceļiem...

Jāņem vērā arī pirms svētkiem šajā pašā likumā apstiprinātās izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporcijas pārdalē, kas samazina finansējumu pašvaldībām. Pašvaldībām no saviem resursiem papildus... būs sarežģīti nodrošināt šā likuma izpildi, faktiski neiespējami, ja vien mēs netaisāmies... lai pašvaldības bērniem nenodrošinātu brīvpusdienas tur, kur to nodrošina, vai nemazinātu kādus citus sociālos pakalpojumus.

Tāpēc, kolēģi, šobrīd lemt par to, lai izpildītu vienu likuma prasību, ir tikai un vienīgi loģiski - lai šī nauda vienmērīgi nonāktu pie tām pašvaldībām, kurām... tur, kur tas ir tiešām nepieciešams, tur, kur cilvēkiem tas ir visvairāk vajadzīgs. Nevis - politiski sadalīt. Starp citu, tas attiektos arī uz mūsu galvaspilsētu Rīgu.

Tāpēc, kolēģi, atbalstiet šo kļūdu labojumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Cienītie kolēģi! Šis... pēc būtības šeit notiek atkāpe no ierastā, jo citus gadus šis finansējums tomēr ir bijis paredzēts pilnā apmērā. Šobrīd - šis samazinājums. Tas prasa skaidrojumu.

Un te es gribētu vērsties pie Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Butāna kunga. Jūs vietā un nevietā piedalāties šajās debatēs, stāstāt par savu pieredzi sabiedriskā transporta izmantošanā, bet šis nu ir tas gadījums, kā dēļ jums vajadzētu Saeimas deputātiem tomēr skaidrot, kas ir mainījies sistēmiskajā pieejā.

Šīs nav budžeta kvotas vai vēl sazin kāds izdomājums; šeit ir atgriešanās pie normāla, sistēmiska risinājuma, kāds bija pirms tam.

Un šobrīd prasa atbildi tas jautājums - kāpēc ir šis samazinājums?

Un paldies Butāna kungam, ka pieteicāties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam. Lūdzu!

J. Butāns (JK).

Labdien, cienītie kolēģi! Paldies par iesniegto priekšlikumu.

Priekšlikums ir palielināt pašvaldībām mērķdotāciju autoceļu uzturēšanai aptuveni par... 10 procenti... pielikt pie esošā budžeta.

Vienlaikus no savas puses vēlos pateikt, ka pašreiz mēs strādājam pie formulas aktualizēšanas, pie formulas, pēc kādiem principiem un cik kurai pašvaldībai piešķirt finansējumu. Šo formulu mēs plānojam apstiprināt un mainīt šos noteikumus līdz šī gada beigām, lai ar nākamo gadu stājas spēkā. Tas ir viens.

Otrs. Šajā gadījumā, manuprāt, tas nav īsti korekti - salīdzināt bāzes budžeta finansējumu un finansējumu, kas nāk no... līdzekļi neparedzētiem izdevumiem. Respektīvi, bāzes finansējums ir finansējums, ar ko var rēķināties ilgtermiņā un ko mēs zinām; tas no gada uz gadu tomēr paliks nemainīgs, un pašvaldības vai valsts varēs rēķināties, ka šis finansējums būs.

Savukārt līdzekļi no... neparedzētiem izdevumiem - tas vairāk ir finansējums... šajā gadā... nākamajā gadā... vairāk ir finansējums tieši neparedzētu apstākļu finansēšanai jeb... konkrēti, ņemot vērā kovidkrīzi, tieši ekonomikas stimulēšanai.

Līdz ar to, manuprāt, lai arī finansējumu pašvaldībām vajag palielināt, tomēr tur ir jāmeklē citi finansējuma avoti, nevis no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram otro reizi. Lūdzu!

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Šeit nav runa par priekšlikumu palielināt finansējumu. Šeit ir runa par to - izpildīt spēkā esošo likuma prasību... starp pašvaldību ceļu finansējuma apmēru un valsts ceļu finansējuma apmēru. Un, starp citu, Satiksmes ministrijas parlamentāram sekretāram tas tā kā būtu jāzina.

Ja ir kāda vēlme šo piešķirto finansējumu papildus pārdalīt - lūdzu, taisiet formulas, skatāmies, kur tas ir visvairāk nepieciešams, un palīdzam cilvēkiem, bet to var darīt tad, kad ir finansējums. Šobrīd budžetā finansējums tam nav paredzēts pietiekošā apmērā, tādā, kādā tas ir bijis līdz šim.

Šī proporcija ir izjaukta par sliktu pašvaldībām, par sliktu cilvēkiem, kas dzīvo attālākos Latvijas reģionos, un ne tikai. Mēs redzam, ka arī Rīgā ļoti daudzas mazās ielas ir ļoti sliktā stāvoklī.

Tā kā šis finansējums ir uz visām Latvijas pašvaldībām, jautājums - kā to izlieto.

Mums ir viena formula vai kāda cita formula - tas tiešām Satiksmes ministrijas kompetences jautājums, bet vispirms ir nepieciešams finansējums.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam otro reizi. Lūdzu!

J. Butāns (JK).

Vēlos vien informēt, ka līdzekļi - mērķdotācija pašvaldībām autoceļu uzturēšanai - šīs valdības laikā ne reizi nav samazināti; lai arī cik grūti laiki ir bijuši mums autoceļu finansēšanā gan 2019., gan 2020. gadā, tomēr finansējums pašvaldībām nekad nav ticis samazināts, tas vienmēr ir palicis tāds, kāds tas ir bijis.

Protams, nākotnē labprāt redzētu, ka tas pieaug, bet jāmeklē citi finansēšanas avoti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei otro reizi. Lūdzu!

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies, sēdes vadītājas kundze. Nu kas tā par atbildi: “Jāmeklē citi finansēšanas avoti”?! Tad ir jautājums jums kā parlamentārajam sekretāram - norādiet, kādus avotus esat izvērtējuši un kuri avoti nav izmantoti, jūsuprāt, vai nav izmantojami, nevis norādiet, ka vajag citu avotu!

Opozīcijai nav jānorāda pareizie vai nepareizie avoti. Opozīcijas uzdevums ir parādīt, kam var piešķirt jēdzīgu finansējumu... un atrast arī avotu.

Un otrs. Droši vien Satiksmes ministrija... sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju... atceras savus solījumus, ka pēc reģionālās reformas cilvēkiem būs kāds labums.

Un pamatlieta, ko cilvēki norādīja apvienojoties, bija... tieši reģionālajā reformā... kā rezultāts... ka būs labāki ceļi un labāka pieejamība tiem objektiem, kas ir sabiedrībai nozīmīgi.

Līdz ar to šajā brīdī Satiksmes ministrija tikai iegūtu, ja teiktu, ka ir atradusi piecus miljonus, ne tikai izpildot likumu, bet arī atbalstot reģionālo reformu, jo jūs arī par to iestājāties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Trešo reizi debatēs... nav dots laiks.

Debates ir slēgtas.

Lūdzu, Bondara kungs, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā es vēlētos teikt, ka 79. priekšlikums netika atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 79. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 32, pret - 50, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 80. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums, kurš paredz finansējuma pārdali no Valsts prezidenta kancelejas uz Labklājības ministriju. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram. Lūdzu!

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Šī priekšlikuma būtība nav pārdalīt naudu no Valsts prezidenta kancelejas uz Labklājības ministriju.

Šī priekšlikuma būtība ir naudu no mazefektīviem tēriņiem pārdalīt par labu Latvijas Nedzirdīgo savienībai. Par labu šiem cilvēkiem, kuriem būtu iespējams ne tikai mācīties, bet arī iegādāties atbilstošu aprīkojumu, lai viņi varētu dzirdēt, lai viņiem būtu arī vieglāk lasīt; lai viņiem būtu iespējams cieņpilnāk dzīvot.

Ņemot vērā to, ka Latvijas Nedzirdīgo savienībai šinī gadā finansējums bāzes izdevumu segšanai ir nepietiekošs (par to, starp citu, ir informēta arī Labklājības ministrija, diemžēl no Labklājības ministrijas nav bijusi cieņpilna informācija, atgriezeniskā saite, lai šis finansējums būtu pietiekošs; ir bijuši tikai solījumi), šī ir tā summa, kas ir pilnībā nepieciešama, lai Latvijas Nedzirdīgo savienības... lai cilvēkiem ar dzirdes invaliditāti, ar dzirdes problēmām, vājdzirdīgiem cilvēkiem varētu palīdzēt. Un šis jautājums ir sistēmisks, šis priekšlikums ir absolūti sistēmisks, un, ja nepatīk avoti, kurus mēs iepriekš norādījām no neparedzētiem gadījumiem, tad šeit ir ļoti konkrēts avots, ko ir iezīmējusi Zaļo un Zemnieku savienība, ja mēs runājam par dažādiem reprezentācijas izdevumiem un citām lietām, kas ir paredzētas Valsts prezidenta kancelejai.

Tāpēc, kolēģi, es tiešām aicinu būt saprātīgiem, iejūtīgiem un atbalstīt priekšlikumu, kas ir nepieciešams cilvēkiem, lai viņi dzirdētu, lai viņi saprastu, citstarp arī varētu biežāk iepazīties ar to, ko viņiem stāsta Latvijas valdība, un atbilstoši arī rīkoties, un būtu cieņpilnāka dzīve, nekā tas ir līdz šim.

Tāpēc, kolēģi, lūdzu, atbalstiet konkrēto priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei. Lūdzu!

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Sēdes vadītājas kundze! Kolēģi un kolēģes! Es arī aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, tādēļ ka tas patiešām nav tikai finanšu pārdale, bet ir priekšlikums ar zināmu mērķi atbalstīt tos cilvēkus, kam ir dzirdes problēmas.

Bet, tā kā jūs zinātni neatbalstāt, jūs, iespējams, arī nezināt, ka dzirdes uzlabošanai ir dažādi zinātniski atklājumi, dažādas ierīces, ko var izmantot gan mazi bērni, gan pieauguši cilvēki. Šādi viņiem var sniegt atbalstu.

Bet tajā pašā laikā gribu teikt - ja nu gadījumā Butāna kungam vajag vēl kādu avotu, kas gan nav pieci miljoni, bet ir 343 tūkstoši, tad jūs, koalīcija, esat nolēmuši nākamajā gadā svinēt Satversmes pieņemšanas gadadienu, paši pārkāpjot, tomēr svinēsiet gan uz nebēdu. Lielākais svinētājs būs Valsts prezidenta kanceleja, kur 155 tūkstoši ir atvēlēti Satversmes pieņemšanas svinībām. Tai pašā laikā 61 tūkstotis būs Tieslietu ministrijai, Kultūras ministrijai - 73 tūkstoši ar astīti, Augstākā tiesa arī svinēs, mazākā summa ir pašai Satversmes tiesai piešķirta, lai varētu nosvinēt Satversmes pieņemšanu, lai gan varbūt tieši šī institūcija tiešām būtu pelnījusi šīs svinības. Kopā iztērētais vai tērēt paredzētais finansējums ir 343 210 eiro. Bet šo naudu, protams, jēdzīgāk būtu dot cilvēkiem, lai uzlabotu dzirdes iespējas un uzlabotu viņu dzīves kvalitāti. Jums gan, jāsaka, par cilvēku dzīves kvalitāti un izglītības kvalitāti ir maz rūpju, piešķirot savas kvotiņas saviem atbalstītājiem.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un rūpēties par cilvēkiem, tai skaitā cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Godātā, cienītā sēdes vadītāja! Kolēģi! Šajā priekšlikumā, es domāju, Tavara kungs ļoti skaidri jau izstāstīja, par ko tas ir un ka šis finansējums ir nepieciešams.

Es tikai gribu kolēģiem atgādināt, ka tajā laikā, kad jūs tiekaties ar dažādām biedrībām un dažādām nevalstiskajām organizācijām, kas jums norāda uz šiem risinājumiem un trūkumiem, atcerieties to, ka ne tikai kliņģeris ir jāaizved šiem cilvēkiem, tas nav vienīgais, ko viņi no jums sagaida. Sagaida arī to, lai ik pa laikam jūs tomēr atcerētos par viņiem. Un šie ir tie priekšlikumi, kas sistēmiski palīdzēs uzlabot šo cilvēku ikdienu.

Tāpēc aicinu atbalstīt šo priekšlikumu

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ramonai Petravičai. Lūdzu!

R. Petraviča (Neatkarīgie).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Es arī vēlos aicināt jūs atbalstīt šo priekšlikumu. Summa tiešām nav liela, bet ieguvums šiem cilvēkiem būs nenovērtējams, lai viņi varētu dzīvot pilnvērtīgu, kvalitatīvu dzīvi. Šobrīd rīkot dzīres mēra laikā noteikti nebūtu tas pareizākais variants, bet šo naudu novirzīt, lai cilvēki varētu iegādāties dzirdes aparātus, lai viņiem nebūtu jāgaida atkal, kad gada beigas pienāks un kad varbūt Labklājības ministrijā paliks pāri kāda kapeiciņa, ko varētu pārdalīt un sagrabināt, bet tiešām, lai šie cilvēki jau zinātu, ka viņi tūlīt, no nākamā gada sākuma, varēs saņemt dzirdes aparātus.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram otro reizi. Lūdzu!

E. Tavars (ZZS).

Paldies. Kolēģi, nobeigumā šeit ir tiešām tā lielā izšķiršanās - vai papildu ekstras mūsu Valsts prezidenta kancelejai šajā laikā, jo īpaši pēckovida laikā, vai arī sociālā rehabilitācija cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem. Tāpēc šis ir fundamentāls priekšlikums, šis priekšlikums ir sistēmisks, kā jau es to sākotnēji minēju, un tam pēc savas definīcijas nevajadzēja nākt ne no frakcijām, ne no deputātiem. Tam vajadzētu būt pilnībā ietvertam Labklājības ministrijas budžeta sadaļā, kas attiecas gan uz valsts vidēja termiņa budžetu, gan uz gadskārtējo budžetu. Diemžēl jāatzīst, ka mūsu Labklājības ministrijai, izskatās, ir absolūti citas prioritātes.

Bet, kolēģi, atbalstīsim konkrēto priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

M. Bondars. Komisijas vārdā vēlos teikt, ka 80. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 80. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 36, pret - 51, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 81. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums, kur no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem līdzekļi tiek novirzīti uz Labklājības ministriju. Priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Šis ir spilgts piemērs tam, ka budžets tiek sagatavots vasarā un, tuvojoties rudenim, tam ir nepieciešami uzlabojumi. Tagad, novembrī, ir pilnīgi skaidrs, ka šī problēma, kas ir saasinājusies Covid-19 dēļ un dažādo ierobežojumu dēļ, un galvenokārt pieaugošo rēķinu dēļ - elektrības, siltuma tarifu rēķinu dēļ - radīs milzīgu slogu uz mūsu mājsaimniecībām, uz mūsu iedzīvotājiem, īpaši tiem, kuriem ir mazāki ienākumi, īpaši tiem, kuriem šis ienākumu līmenis... vientuļie pensionāri, dažādas iedzīvotāju grupas no Liepājas līdz Daugavpilij, Rēzeknei, Ventspilij... Ikvienā Latvijas nostūrī šobrīd iedzīvotājiem samaksāt šos rēķinus kļūst ļoti apgrūtinoši. Šis budžets paredz to, ka no 2023. gada valsts iesaistās kopā ar pašvaldībām šīs problēmas risināšanā. 2022. gadā viss ir atstāts uz pašvaldību pleciem.

Mēs aicinām šo atbalsta instrumentu sākt jau no 2022. gada. Kolēģi, tas būs neizbēgami. Neizbēgami būs jāsniedz šis atbalsts veselai virknei iedzīvotāju grupu. Šobrīd tas ir atstāts pilnībā uz pašvaldību pleciem. Šis veids - īstenot caur pašvaldībām - ir vislabākais, visefektīvākais veids, kādā sniegt tiešu palīdzību trūcīgajiem iedzīvotājiem. Šobrīd situācija ir dramatiska. Veselā virknē pašvaldību - pa trim ceturtdaļām atteikumu šodien. Šodien ir tāda situācija. Seniori, vientuļie pensionāri vēršas pēc atbalsta. Viņiem tas tiek atteikts, jo valsts neiesaistās šīs palīdzības sniegšanā.

Šī palīdzība ir vajadzīga no 2022. gada. Rēķini pieaug tagad, nevis 2023., 2024. gadā.

Es aicinu apvienot manus debašu laikus, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Jūsu debašu laiki ir apvienoti. Lūdzu!

V. Valainis. Kolēģi, arī starptautiskas organizācijas, Starptautiskais Valūtas fonds un daudzas citas, ir norādījušas uz to, ka sociālajā palīdzībā ir jāiesaistās arī valstij, un šie pabalsti nedrīkst būt tikai un vienīgi uz pašvaldību pleciem.

Šobrīd mēs esam tā unikālā valsts, kur šis viss ir atstāts uz pašvaldību pleciem. Tajā brīdī, kad krīze saasinās, visvairāk tiek ignorēta esošā realitāte. Esmu pārliecināts, ka daudzi valdības locekļi, es domāju, arī daudzi frakciju pārstāvji ir lietas kursā par šo situāciju. Nav tā, ka nezina. Kā var nezināt to, ka, piemēram, tai pašā Liepājā teju puse no senioriem, kas piesakās, saņem šobrīd atteikumus.

Es nesaprotu, kā var šo ignorēt!? Par laimi, un tiešām es ļoti ceru uz pozitīvu rezultātu, arī labklājības ministrs to ir sapratis un šobrīd ir ar pašvaldībām vienisprātis, ka atbalstam jābūt no 2022. gada.

Mēs aicinām atbalstīt šo priekšlikumu, lai rastu risinājumu jau tagad un visiem būtu skaidrība, kādā veidā šis atbalsts tiks sniegts 2022. gadā. Budžets ir īstā vieta, kur to darīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram. Lūdzu!

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Kā jau Valaiņa kungs minēja, šis ir tiešām sistēmisks priekšlikums, jo Latvijas galvenā problēma šobrīd, īpaši pēckrīzes periodā, ir nevienlīdzība. Ja pašvaldības, kuras ir galvenais pakalpojumu sniedzējs Latvijā, ziņo par to, ka ir nopietnas problēmas mūsu reģionos ne tikai enerģētikas cenu dēļ un ne tikai ierobežojumu dēļ, kas vēsturiski ir bijuši un kuru dēļ daudzi cilvēki ir zaudējuši darbu, bet tādēļ, ka pašvaldībām samazinās ieņēmumi un tās līdz ar to savu sociālo pakalpojumu grozu nevar vairs izpildīt nepieciešamā apmērā. Tāpēc šis konkrētais priekšlikums, kas paredz GMI un mājokļa pabalstu izmaksai atvēlēt 30 procentus.

Par 30 procentu apmēru, ja mēs runājam tagad par nākamo gadu, - tas ir ļoti, ļoti svarīgs pilnīgi visām Latvijas pašvaldībām. Ikvienai pašvaldībai, kur dzīvo cilvēki, jo mēs redzam šo nevienlīdzību, šī nevienlīdzības potenciālā karte Latvijā ir ļoti izteikta, īpaši ārpus Rīgas reģiona un ārpus attīstības centriem.

Tāpēc, kolēģi, šis tiešām ir būtisks, viens no būtiskākajiem Zaļo un Zemnieku savienības un ne tikai... manuprāt, vispār budžeta prioritātei vajadzēja būt visas Saeimas būtiskākajiem priekšlikumiem, lai mēs mazinātu šo nevienlīdzību, jo īpaši šajā ļoti smagajā laikā.

Tāpēc, kolēģi, atbalstīsim šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā, Bondara kungs...?

M. Bondars. Kolēģi, komisijas vārdā vēlos teikt, ka šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 81. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 32, pret - 50, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 82. priekšlikums, ko iesniedzis Ministru kabinets, komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 83. priekšlikums, ko iesniedzis Ministru kabinets, komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 83. - Ministru kabineta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 68, pret un atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.

M. Bondars. 84. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 84. - Ministru kabineta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 65, pret un atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Bondars. Nākamais - 85. - arī Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 85. - Ministru kabineta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 72, pret un atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Bondars. 86. - Ministru kabineta priekšlikums, kurš komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 86. - Ministru kabineta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 72, pret un atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Bondars. 87. - kolēģes Petravičas priekšlikums, kurš komisijā nav atbalstīts. Tas paredz līdzekļu pārdali no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem uz Labklājības ministriju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai. Lūdzu!

R. Petraviča (Neatkarīgie).

Ļoti cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Priekšlikums paredz simtprocentīgu atalgojuma paaugstināšanu sociālās aprūpes institūcijās strādājošiem. Ministru kabineta akcepts šī jautājuma risināšanai tika saņemts šī gada 26. janvāra sēdē, apstiprinot rīcības plānu.

Sociālās aprūpes jomā strādājošie ir badināti jau ilgstoši. 2019. gadā izdevās nedaudz palielināt atalgojumu, un šobrīd aprūpētājiem ar trīs gadu darba stāžu tas sasniedz 608 eiro uz papīra.

Šajā budžetā mēs ceļam algas augstākajām valsts amatpersonām, valsts pārvaldē strādājošiem, jo tas palīdzēšot vairot ierēdņu un politiķu kompetenci. Ar pašreizējo atalgojumu valsts pārvaldē tiekot nodrošināta viduvējība.

Tad ir jautājums, kādu darba kvalitātes līmeni mēs varam sagaidīt no sociālajā aprūpē strādājošiem? Kad tur nonāk kāds no mūsu tuviniekiem, tad gan mēs gribam sagaidīt labu un kvalitatīvu aprūpi, attieksmi un iejūtību.

Tur šobrīd strādā cilvēki, kam tas ir sirdsdarbs. Par 500 eiro uz rokas, dienā nomainot 30 līdz 50 pamperus, mazgājot, ēdinot, cilājot cilvēkus, un tas ir gan fiziski, gan emocionāli smags darbs. Aprūpes iestādes ir un būs vajadzīgas. Sabiedrība noveco, un bērniem nereti nav pilnvērtīgas iespējas rūpēties par saviem vecākiem, jo pašiem ir jācīnās par izdzīvošanu.

Līdz ar to valdībai ir jādomā, kādā veidā nodrošināt mūsu senioriem kvalitatīvas vecumdienas, un viens no stūrakmeņiem, ar ko tas būtu jāsāk, ir atalgojuma celšana, tātad par simts procentiem. Tas būtu nedaudz pāri 1200 uz papīra.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā, Bondara kungs!

M. Bondars. Komisijā 87. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 87. - deputātes Ramonas Petravičas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 30, pret - 52, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 88. - deputātu Juraša, Dzintara, Latkovska, Pūces un Zakatistova priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 89. - deputāta Andreja Klementjeva priekšlikums. Pārdalīt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem uz Labklājības ministriju. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 89. - deputāta Andreja Klementjeva iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 28, pret - 48, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 90. - deputātu Čakšas, Latkovska, Pūces, Judina un Ašeradena priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Andai Čakšai. Lūdzu!

A. Čakša (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, kolēģi! Es gribēju pievērst uzmanību šim priekšlikumam ar vienu nolūku, tāpat kā es mēģinu ilgstoši pievērst uzmanību vardarbības situācijai Latvijā.

Manā skatījumā un ne tikai manā skatījumā, biedrība “Centrs Marta” jau vairāk nekā 20 gadu nodarbojas ar to sieviešu rehabilitāciju, kuras cietušas no vardarbības. Un te mēs varam uzskaitīt ļoti daudz vardarbības veidu, no kā cieš Latvijā sievietes. Tā ir seksuālā vardarbība, fiziskā vardarbība, izvarošana, un te ir arī ļoti daudz emocionālās vardarbības. Mēs redzam, ka šogad pusgada laikā par 65 procentiem ir pieaudzis sieviešu skaits, kurām ir bijusi nepieciešama palīdzība un ko ir sniedzis “Centrs Marta”.

Tādēļ es ļoti jūs aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, lai šis finansējums varētu palīdzēt biedrībai sniegt vairāk atbalsta tieši vardarbībā cietušām sievietēm.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei. Lūdzu!

R. Ločmele (SASKAŅA).

Labdien! Arī no savas puses aicināšu visus Saeimas deputātus atbalstīt šo priekšlikumu. Sen pazīstu “Centru Marta”, šīs organizācijas darbu un uzskatu, ka tas ieguldījums, ko šī organizācija ir devusi cīņā pret vardarbību, ir vienkārši nenovērtējams.

Man ir ļoti žēl, ka šī nauda netiek resursu “Centram Marta” regulāri un sistēmiski. Un tas ir vēl viens piemērs tam, cik nepareizi tiek veidots budžets, jo, piemēram, nesen mūsu atbalstītais priekšlikums par grantu Mazpulku kustības motivēšanai... par to es runāju vēl 12. Saeimas laikā, par to, ka būtu absolūti normāli, ja attiecīgā ministrija, proti, Izglītības un zinātnes ministrija tādu naudu piešķirtu.

Resursu “Centra Marta” gadījumā tai noteikti bija jābūt Labklājības ministrijai, kura sava ikgadējā budžeta iedalījumā paredzētu naudu tādai organizācijai, kas dara tādu darbu, uz ko pati valsts un tās institūcijas nav spējīgas.

Aicinu šo priekšlikumu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā, Bondara kungs...?

M. Bondars. Komisijā 90. priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 90. - deputātu Čakšas, Latkovska, Pūces, Judina un Ašeradena iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 76, pret - 1, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Bondars. 91. priekšlikumu ir iesnieguši deputāti Latkovskis, Pūce, Dzintars, Jurašs un Čakša. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 91. - deputātu Latkovska, Pūces, Dzintara, Juraša un Čakšas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 67, pret - 1, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Bondars. 92. - deputātu Dzintara, Pūces, Juraša, Latkovska un Zakatistova priekšlikums. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 92. - deputātu Dzintara, Pūces, Juraša, Latkovska un Zakatistova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 70, pret - 1, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Bondars. 93. - deputātu Dzintara, Pūces, Juraša, Latkovska un Zakatistova priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei. Lūdzu!

R. Ločmele (SASKAŅA).

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu par palīdzību biedrībai, kur vecāki cīnās par savu bērnu attīstību, bet vēlos norādīt uz to, ka valstij un atbilstošai atbildīgajai ministrijai, proti, Izglītības un zinātnes ministrijai, sen bija jāizstrādā sistēma, lai šie bērni un šo bērnu vecāki, ģimenes netērētu savu nopelnīto naudu privātskolu, privāto dārziņu, speciālo pedagogu apmaksai. Valstij jau sen bija jāparūpējas par to, lai tādiem bērniem tiktu izstrādāta speciāli viņiem domāta programma, lai būtu sistēma, kur vienkopus šie vecāki varētu gūt gan ārstu, gan psihologu, gan speciāli sagatavotu un valsts apmaksātu pedagogu atbalstu.

Pašlaik tas, kas notiek, ir absolūts bezsistēmiskums, kur vecāki atstāti uz labdaru un dažādu organizāciju palīdzības ceļa. No valsts puses ir nepieciešams ne tikai vienreizējs atbalsts, kas šoreiz izskatās vienkārši kā tāds labvēļu mājiens priekšvēlēšanu gadā, bet ir nepieciešams ļoti rūpīgs un naudas ietilpīgs, sistēmisks darbs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā, Bondara kungs...?

M. Bondars. 93. priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieprasījuši balsojumu.

Deputāti piekrīt.

M. Bondars. 94. - deputātu Dzintara, Pūces, Juraša, Latkovska un Zakatistova priekšlikums. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 94. - deputātu Dzintara, Pūces, Juraša, Latkovska un Zakatistova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 70, pret un atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Bondars. 95. - deputātes Petravičas priekšlikums, kurš paredz pārdalīt līdzekļus no Zemkopības ministrijas uz Labklājības ministriju. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai. Lūdzu!

R. Petraviča (Neatkarīgie).

Kolēģi! Šis priekšlikums paredz sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanu pensiju apdrošināšanai 20 procentu apmērā no bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsta (kas ir 313,43 eiro) par nestrādājošām personām, kuras saņem pabalstu.

Bērna ar invaliditāti kopšanas pabalstu ir tiesības saņemt vienam no vecākiem, kas, pamatojoties uz bāriņtiesas lēmumu, kopj bērnu, kuram DEĀK ir noteikusi invaliditāti un izsniegusi arī atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību. Un apmērs mēnesī ir 313,43 eiro, ko piešķir no dienas, kad bērnam ir noteikta īpašas kopšanas nepieciešamība, līdz bērns sasniedz 20 gadu vecumu.

Un šobrīd saskaņā ar 2001. gadā pieņemtajiem MK noteikumiem pensiju apdrošināšanai tiek veiktas obligātās iemaksas 20 procentu apmērā no 71 eiro un 14 centiem. Tātad vecāks, kurš pavada 20 gadus kopā ar savu smagi slimo bērnu, tiek pakļauts nabadzībai, sasniedzot pensijas vecumu. Vairumā gadījumu tās ir sievietes, kas pavada visu mūžu kopā ar savu smagi slimo bērnu, un, sasniedzot pensijas vecumu, viņām pensija ir ļoti, ļoti niecīga un viņas tiek pakļautas ne tikai nabadzības riskam, bet jau ir dziļā nabadzībā.

Līdz ar to lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu un kaut cik necik uzlabot stāvokli šiem vecākiem, kuri kopj smagi slimus bērnus.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā varu teikt, ka šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 95. - deputātes Petravičas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 28, pret - 51, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 96. - deputātes Ločmeles priekšlikums. Paredz no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem... novirzīt uz Labklājības ministriju. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei. Lūdzu!

R. Ločmele (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Šis mans priekšlikums ir saistīts ar tautas iniciatīvu, kuru parakstījuši vairāk nekā 11 tūkstoši iedzīvotāju, un ar lielas netaisnības labošanu, proti, atkal būs runa par 500 eiro vienreizējas kompensācijas izmaksu sakarā ar Covid-19 pandēmiju 1. un 2. kursa studentiem, proti, jauniešiem, kuri studē... augstāko izglītību... vecumā no 18 līdz 20 gadiem.

Es vairākkārt piedāvāju labot likumu, kurš ļoti netaisnīgi nosaka ģimenes pabalsta saņemšanu ģimenēm, kur aug tādi jaunie studenti, bet diemžēl ne Saeimas vairākums, ne valdošā koalīcija nedzird šos Latvijas ģimeņu lūgumus atbalstīt viņus un izdarīt tā, lai šī vienreizējā kompensācija tiešām taisnīgi sasniegtu jebkuru Latvijas bērnu.

Netaisnība izpaužas tajā, ka, piemēram, tehnikumu un arodskolu studenti vecumā no 18 līdz 20 gadiem saņēma tādu kompensāciju bez ģimenes materiālā stāvokļa vērtēšanas.

Lūdzu šīs iniciatīvas atbalstam izdalīt no valsts budžeta divus miljonus un 201 tūkstoti eiro.

Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu un labot šo netaisnīgumu, atbalstot vairāk nekā 11 tūkstošus cilvēku, kuri parakstīja šo tautas iniciatīvu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 96. - deputātes Regīnas Ločmeles iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 31, pret - 47, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 97. - kolēģes Petravičas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai. Lūdzu!

R. Petraviča (Neatkarīgie).

Kolēģi! Šis priekšlikums paredz no 2022. gada vecuma pensiju indeksācijai piemērot 100 procentus no apdrošināšanas iemaksas algu summas reālā pieauguma procentiem, kas nozīmē - nediferencējot pēc stāža, kā tas ir līdz šim (50 procenti vispārējā gadījumā, no 60 līdz 80 - ar lielu apdrošināšanas iemaksu stāžu).

Pensiju indeksācija ir tik niecīga, ka tā tiešām nenosedz reālo dzīves dārdzības pieaugumu, ko mēs redzam arī šoruden. Inflācija ir augsta, vairākkārtīgi pieaug komunālo pakalpojumu un elektroenerģijas rēķini, strauji ceļas pārtikas cenas, un seniori ieslīgst arvien lielākā nabadzībā.

Indeksācija, protams, nav instruments pensiju palielināšanai, bet tas ir rīks, kā saglabāt senioru pirktspēju iepriekšējā līmenī. Un, tā kā Labklājības ministrija nav paredzējusi ieviest pensiju indeksāciju divreiz gadā, kā tas šajos apstākļos tiešām būtu vēlams un nepieciešams, tad lūdzu atbalstīt vismaz šo priekšlikumu, lai kaut cik necik atvieglotu senioru dzīvi.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā, Bondara kungs!

M. Bondars. Komisijā 97. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 97. - deputātes Ramonas Petravičas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 27, pret - 51, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 98. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 99. - deputātes Petravičas priekšlikums. Paredz papildu finansējumu Labklājības ministrijai. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai. Lūdzu!

R. Petraviča (Neatkarīgie).

Lūdzu apvienot arī debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, jūsu laiki ir apvienoti.

R. Petraviča. Priekšlikums paredz pakāpenisku piemaksu piešķiršanas atjaunošanu laikā no 2022. līdz 2040. gadam pie tām vecuma un invaliditātes pensijām, kas piešķirtas laikā no 2012. līdz 2039. gadam, un tad arī tālāk, sākot no 2040. gada, visiem vecuma un invaliditātes pensijas saņēmējiem.

Pirms vairāk nekā astoņiem gadiem sociālā budžeta izdevumu taupīšanas nolūkā tika pieņemts lēmums vairs nepiešķirt darba stāža piemaksas pensijām tiem, kas pensionējās 2012. gadā un vēlāk.

Tie, kuriem dzimšanas gads deva tiesības pensionēties līdz 2011. gada beigām, papildus pensijai saņem... eiro piemaksu. Un līdz ar to izveidojās robežšķirtne: tie, kam tiesības uz pensiju radās 2011. gada decembrī, piemaksas saņem, bet tie, kam pensiju piešķir pēc mēneša - nesaņem. Netaisnība tika attaisnota ar mērķi nodrošināt speciālā budžeta ilgtspēju, jo speciālais budžets tajos gados samazinājās.

Tā kā līdz šim mērķis varēja kalpot kā speciālā budžeta saglābšanas mērķis, tad tagad no taisnīguma viedokļa šī netaisnība ir jānovērš iespējami ātri. Un vidējais ieguvums pensionāriem, ja pensiju piemaksas atjaunotu, būtu apmēram 20 eiro mēnesī. Katrs eiro, kas nonāk papildus pensionāra maciņā, tiek iztērēts, atgriezts tautsaimniecībā.

Piemaksas nav zaudējušas savu aktualitāti un tāpēc... joprojām liela daļa senioru tās nesaņem, lai gan lielu daļu mūža ir strādājuši padomju laikā, par ko šīs piemaksas tiek aprēķinātas. Pensiju piemaksas šobrīd saņem vairāk nekā 350 tūkstoši pensionāru, bet personas, kuras nesaņem piemaksu pensijām, ir vairāk nekā 100 tūkstoši pensionāru.

Lai veiktu piemaksas pakāpenisku piešķiršanu, papildus nepieciešamais finansējums 2022. gadā ir gandrīz septiņi miljoni. Un ar katru gadu nedaudz šis finansējums palielinās. 2023. gadā jau būs papildus nepieciešami 11,6, bet 2024. gadā - 21,4 miljoni.

Bet... šis ir principā mūsu parāds senioriem, kas ir jāatdod, un šī netaisnība jāpārtrauc.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā, Bondara kungs!

M. Bondars. Komisijā 99. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 99. - deputātes Ramonas Petravičas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 30, pret - 51, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 100. - kolēģa Klementjeva priekšlikums. Komisijā arī neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 100. - deputāta Andreja Klementjeva iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 27, pret - 45, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 101. - kolēģes Petravičas priekšlikums, kurš komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai. Lūdzu!

R. Petraviča (Neatkarīgie).

Kolēģi, šis priekšlikums paredz 500 eiro izmaksu senioriem, apgādnieku zaudējušām personām, personām ar invaliditāti. Kā zināms, strauji pieaug elektroenerģijas cenas, līdz ar to ceļas arī apkures cenas, gāzes cenas, pieaug pārtikas izmaksas un arī apģērbam cenas ceļas. Līdz ar to pensionāri vairs nevar atļauties tik daudz tērēt pārtikai, lai nosegtu vienlaicīgi arī visus pieaugošos rēķinus. Šī vienreizējā piemaksa ļautu tomēr kaut cik necik atsperties un nosegt cenu pieaugumu.

Lai gan arī izskanēja, ka šie 20 eiro, kas tiek piešķirti vakcinētajiem pensionāriem, ir novirzāmi un domāti elektroenerģijas cenu sadārdzinājumam, tomēr arī tiesībsargs ir Ministru kabinetu aicinājis neatbalstīt tādus vakcinācijas iedrošināšanas pasākumus, kas rada atšķirīgu attieksmi un šķeļ sabiedrību. Un sabiedrības daļai, kas ir skeptiska pret vakcināciju, ir nepieciešamas skaidras, cieņpilnas atbildes uz neērtiem jautājumiem, nevis mēģinājumi kaut kādā veidā nopirkt... Un elektrības cenas, pārtikas cenas pieaug visiem cilvēkiem neatkarīgi no vakcinācijas fakta.

Rēķinot, ka tas pieaugums ir apmēram 40 eiro mēnesī un Latvijas Banka paredz šādu augstu inflācijas līmeni, tam saglabājoties līdz pat nākamā gada rudenim, tad šis būtu mehānisms, kādā veidā mēs varam cilvēkiem palīdzēt un saglabāt viņu ienākumus un rocību esošajā līmenī.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Cienītā sēdes vadītāja! Kolēģes! Es arī gribētu pievērsties vienai būtiskai niansei, kas ir šajā Petravičas kundzes priekšlikumā. 500 eiro bonuss - tas, protams, ikviena seniora dzīvi atvieglotu, bet tas, kas šeit īsti netiek atrunāts... manuprāt, mums būtu jādomā par kaut kādiem efektīvākiem risinājumiem, līdzīgi kā jau pie 81. priekšlikuma mēs rosinājām to, ka tas notiek caur pašvaldībām... arī šie pabalsti var būt caur pašvaldībām daudz efektīvāk īstenojami. Bet tomēr šajā priekšlikumā... un arī Petravičas kundze ļoti labi to akcentēja, ka šis 20 eiro pabalsts šobrīd tiek maksāts vakcinētajiem.

Kolēģi, tas nav pareizi, ka mēs šādā veidā šos seniorus dalām. Tas var būt bonuss par vakcinēšanos, bet tas nevar saukties, kā tas šobrīd saucas, - piemaksas senioriem 20 eiro, un tad tā piebilde - tikai tiem, kas ir šajā vakcinācijas procesā. Manuprāt, tā pieeja nav pareiza. Un teikt to, ka tas vēl kaut kādā veidā palīdzēs cilvēkiem pārvarēt šo energokrīzi, arī nebūtu vietā.

Šis priekšlikums ir iesniegts, un, manuprāt, tas būtu jāatbalsta. Es domāju, ka agri vai vēlu valdībai vajadzēs domāt par šāda veida risinājumiem, un Petravičas kundze to piedāvā jau ar šī gada budžetu. Es aicinātu kolēģus atbalstīt šādu priekšlikumu, tomēr mēs visi saprotam to, ka šis budžets nerisinās (vienalga, kāda būtu pensiju indeksācija, kādi neapliekamie minimumi) - tas nerisinās tos izaicinājumus, kas būs ikvienam Latvijas senioram, jo īpaši tiem senioriem, kuriem mazāki ienākumi. Mums ir jāatrod precīzs veids, kā šiem cilvēkiem palīdzēt.

Tāpēc aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Tas ir palīdzības virzienā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ramonai Petravičai otro reizi. Lūdzu!

R. Petraviča (Neatkarīgie).

Tā kā debašu laiki ir samazināti, tad ir ļoti grūti divās minūtēs izstāstīt to visu pamatojumu. Tikai vēl gribētu piebilst visiem tiem, kuri uzskata, ka tā ir milzīga summa, ko mēs tam atvēlētu, izmaksājot senioriem 500 eiro... gribu atgādināt, ka viens mēnesis lokdaunā izmaksā no 200 līdz 300 miljoniem, bet šeit tiešām tas ir ieguldījums tajos cilvēkos, kuriem ir jāizvēlas starp iespēju nopirkt pārtiku un paēst vai samaksāt rēķinu.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram. Lūdzu!

E. Tavars (ZZS).

Petravičas kundze jau nule kā minēja tiešām šo salīdzinājumu - to, cik izmaksā viens mēnesis, ja mēs mūsu sabiedrību noturam tā saucamajā mājsēdē jeb lokdaunā, un arī šī priekšlikuma nozīmi.

Manuprāt, šim priekšlikumam pēc savas definīcijas... lai gan tas ir finansiāli ietilpīgs, protams, un ļoti ietilpīgs, bet, ja mēs skatāmies uz ietekmi uz mūsu tautsaimniecību un ja skatāmies arī uz to, kā mēs varam palīdzēt cilvēkiem (īpaši tiem, kuriem tas ir visvairāk nepieciešams) un arī viņus pozitīvi stimulēt, ne tikai ar negatīviem stimuliem, tad ilgtermiņā šādi maksājumi mūsu senioriem atmaksātos, tie atmaksātos pilnīgi visi, jo īpaši, ja mēs raugāmies arī uz mūsu tautsaimniecību kopumā un uz to, pie kā tas ir mūs visus kopumā novedis saistībā ar to, ka cilvēki, taisni otrādāk - viņi rīkojas pretēji tam, kā mūsu valsts valdības personā viņus aicina rīkoties.

Tāpēc, kolēģi, šāds atbalsts senioriem 500 eiro apmērā - tas ir jūtams atspaids, īpaši šajā laikā, šajā depresīvajā laikā, kad energoresursu cenas ļoti būtiski kāpj, elektrības rēķini kāpj, daudzas lietas un izmaksas cilvēkiem ir nesamaksājamas.

Un otrām kārtām seniori, pamatā seniori, šo naudiņu iztērē vietējā piemājas veikaliņā vai tirdziņā. Respektīvi, šī nauda pamatā paliek mūsu ekonomikā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei. Lūdzu!

R. Ločmele (SASKAŅA).

Kolēģi! Es varu atbalstīt šo priekšlikumu tikai morāli un tikai kā protestu pret to, kas notiek mūsu valstī, skatoties uz krīzes pārvarēšanas metodēm, kuras pielieto pašreizējā valdība.

Protams, visiem ir absolūti skaidrs, ka nekādi 500 eiro neglābs trūcīgos pensionārus no inflācijas, no apkures, elektrības, gāzes un citu komunālo pakalpojumu cenu pieauguma, jo tās ir tikai sekas tām kļūdām, kuras pieļauj valdība, vadot valsts ekonomiku.

Nu, pirmkārt, tīri sistēmiski un skatoties no makrolīmeņa, tās ir sekas nespējai valstī vadīt stratēģiski nozīmīgas nozares. Tas ir pierādījums tam, ka, neskatoties uz algu palielinājumu Konkurences padomes darbiniekiem un Konkurences padomei kā institūcijai, mums nekas netiek darīts, lai nodrošinātu tiešām veselīgu un iedzīvotājiem labvēlīgu konkurenci tādās nozarēs, kas tiešām nodrošina Latvijas iedzīvotāju dzīves pamatvajadzības. Mūsu aukstajā ziemā, mūsu vēsajā rudenī un vēsajā pavasarī mēs gaidām pārsteigumus no ārējiem tirgiem, jo valsts un valdība ir izdarījusi visu, lai mēs būtu no tā atkarīgi, lai mēs būtu atkarīgi no ārzemju... mūsu svarīgāko nozares uzņēmumu saimniekiem, kurus grūti nosaukt...

Sēdes vadītāja. Laiks, Regīnas kundze, atvainojiet.

Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Es arī gribu pievienoties Ločmeles kundzei - šis priekšlikums drīzāk ir kā tāds protesta balsojums. Arī no manas puses tas būs tāds, jo pēc būtības šajā priekšlikumā atspoguļotais instruments nav pats efektīvākais veids, kā palīdzēt iedzīvotājiem. Šādā veidā mēs sniegsim atbalstu arī cilvēkiem, kuriem ir trīs un četri tūkstoši eiro pensija, kuru ienākumi ir pietiekoši, lai viņi spētu segt šos izmaksu rēķinus. Manuprāt, priekšlikumiem jābūt precīzākiem.

Bet tas vien, ka šādi priekšlikumi ir radušies, jau liecina par to, ka ne tikai Zaļo un Zemnieku savienības, es domāju, arī SASKAŅAS un citi Saeimas opozīcijas deputāti skaidri mēģina norādīt to, ka šie atbalsta instrumenti, kas šobrīd ir, budžetā ir nepietiekami, un tāpēc ir jāsniedz papildu atbalsts, jābūt papildu risinājumiem. Šis ir viens no tiem.

Kolēģi, pati valdība par to nav domājusi diemžēl.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei otro reizi. Lūdzu!

R. Ločmele (SASKAŅA).

Paldies. Tomēr vēlos pabeigt savu domu un teikt, ka tas, kas tika pieļauts pirms vairākiem gadiem, kad ar labiem nodomiem it kā tika atvērts gan gāzes, gan elektrības tirgus, noveda pie tā, ka pašlaik ļoti daudzi mūsu trūcīgie un maznodrošinātie iedzīvotāji vienkārši nevarēs savilkt galus un dzīvos cilvēkam nepienācīgos apstākļos.

Valstij steidzami ir jāmaina sava politika stratēģisko nozaru kontrolei un jāizdara viss, lai cilvēki neciestu no tā, ka valsts nevar nodrošināt veselīgu un labvēlīgu konkurenci stratēģiskajās nozarēs, runājot par enerģētiku.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

M. Bondars. 101. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 101. - deputātes Ramonas Petravičas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 24, pret - 51, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 102. - kolēģes Petravičas priekšlikums, kas pārdala līdzekļus no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem uz Labklājības ministriju. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai. Lūdzu!

R. Petraviča (Neatkarīgie).

Lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Jūsu laiki ir apvienoti. Lūdzu!

R. Petraviča. Ļaujiet man paskaidrot, cik ģimenes asistenta pakalpojums ir nozīmīgs kā preventīvais sociālais darbs.

Labklājības ministrija projekta “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās” ietvaros bija uzsākusi mācības pašvaldības ģimenes asistentiem. Kopā 100 stundu un mācībās iesaistītie topošie ģimenes asistenti no 37 Latvijas pašvaldībām, kas pēc mācībām divu gadu garumā pilotprojekta ietvaros turpinās ģimenes asistenta pakalpojumu sniegšanu.

Ģimenes asistenta pakalpojums tiek sniegts personai vai ģimenei, kuras spējas funkcionēt un iekļauties sabiedrībā dažādu sociālo, garīgu vai fizisku traucējumu dēļ ir apgrūtinātas. Un pakalpojums ir nozīmīgs atbalsts klientiem dzīvesvietā, sociālajā vidē, lai veicinātu sociālo prasmju apguvi, to nostiprināšanu, piemēram, kā rūpēties par bērniem, kaut vai tik primitīvi kā aprūpēt bērnu, ēst pagatavot.

Un saskaņā ar ministrijas veikto datu apkopojumu šobrīd Latvijā ģimenes asistenta pakalpojumam pietuvinātus pakalpojumus nodrošina 30 pašvaldībās. Un vēl vairākas pašvaldības bija izteikušas tādu vēlmi.

Mēs nemitīgi cīnāmies ar sekām. Bet sekas izmaksā daudz dārgāk, un rezultāti ir daudz mazāki. Tāpēc ir ļoti svarīgs preventīvais darbs, un ģimenes asistenta pakalpojums ir nozīmīga individuāla palīdzība tādās būtiskās sociālā darba jomās kā preventīvais darbs. Tas ir darbs ar ģimeni, lai nenonāktu situācijā, kad bērns ir jāizņem no ģimenes, vecākiem ir jāatņem vecāku tiesības un bērns ir jānodod bērnunamā.

Kā spilgtu piemēru šeit gribētu minēt Naukšēnus, kā tur nokļuva šie bērni. Es biju pie viņiem aizbraukusi, un puse no viņiem nāk no bērnunama. Visiem šiem bērniem, runājot par saviem vecākiem, actiņās ir mirdzums, viņi ar siltumu sirdīs runā par saviem vecākiem, un daudzu likteņi noteikti būtu savādāki, ja laikus būtu pamanītas problēmas ģimenē un sniegts atbalsts.

Tas ir profesionāls papildu resurss sociālajiem darbiniekiem, it sevišķi tur, kur ir konstatēta sociālo darbinieku pārslodze, augsti izdegšanas riski un liels aktīvo klientu skaits. Neatrodot nepieciešamo finansējumu, pašvaldības var izvēlēties arī ģimenes asistenta pakalpojumu neturpināt pēc projekta beigām, un līdz ar to tas viss darbs aizies nebūtībā.

Tāpēc lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei. Lūdzu!

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies, sēdes vadītājas kundze! Kolēģi un kolēģes! Es arī aicināšu atbalstīt šo priekšlikumu vairāku iemeslu pēc.

Pirmām kārtām jau tādēļ, ka mēs zinām, ka 21. gadsimtā mēs nedzīvosim tikai 2021. gadā, bet dzīvosim 21. gadsimtā vairākus gadu desmitus. Mainās profesijas, un skaidrs, ka tehnoloģijas nosaka profesiju izmaiņas, bet nosaka arī to, ka veidojas jaunas profesijas, kas atbalstīs cilvēkus, tātad cilvēks palīdzēs cilvēkam.

Šobrīd mēs runājam par psihologiem, par logopēdiem, tātad par profesionālu palīdzību, bet tai pašā laikā būs arī jaunas profesijas, un es gribētu teikt, ka šis pieteikums saka - jā, atbalsts ģimenēm dažādos risinājumos tomēr veido jaunu profesiju, cilvēki sāk profesionāli palīdzēt citos veidos, citās jomās vai citos aspektos citiem cilvēkiem. Līdz ar to jaunu profesiju veidošanās neizbēgami skars arī Latviju, un šis ir viens no veidiem.

Otrs, kādēļ šis priekšlikums būtu atbalstāms, protams, ir viens no mūsu valsts attīstības mērķiem - veidot iekļaujošu izglītību. Un šis priekšlikums veido iekļaujošu izglītību atšķirībā no Sabiedrības integrācijas fonda tiešajiem maksājumiem projektu veidā. Šis veido reālu palīdzību, reālu darbību.

Es aicinu apvienot laikus.

Sēdes vadītāja. Jūsu laiki ir apvienoti.

E. Papule. Pateicos. Un šajā gadījumā, atbalstot šīs jaunās profesijas pamatus vai jaunas profesijas veidošanos, mēs līdztekus atbalstītu arī iekļaujošas sabiedrības darbību un iekļaujošas sabiedrības pastāvēšanu Latvijā.

Mums ir arī viens piemērs par profesionāliem risinājumiem profesionālai palīdzībai. Pirms vairākiem gadiem divas ministrijas vienojās par aukļu atbalstīšanu, aukļu pakalpojuma sniegšanas atbalstīšanu. Tas arī zināmā mērā maksāja, gan vairāk ģimeņu kontekstā, ģimeņu maciņiem, un tomēr precedents ir, un es aicinu izsvērt, ka šāda atbalsta forma ir iespējama un skatāma arī turpmāk, neraugoties, kas būs koalīcijā pēc gada.

Un trešais, piekrītot arī autoriem, ka kovida seku novēršanā šāda preventīva darbība ir ļoti, ļoti nozīmīga un tas samazinātu darbu gan bāriņtiesām, gan bērnu tiesību inspekcijai, kā arī Tieslietu ministrijai nevajadzētu tik daudz cietumu, iespējams. Prevencija ir ļoti svarīga.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā, Bondara kungs...?

M. Bondars. 102. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 102. - deputātes Ramonas Petravičas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 28, pret - 53, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 103. - kolēģes Ločmeles priekšlikums. Paredz līdzekļu pārdali no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem uz Labklājības ministriju. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei. Lūdzu!

R. Ločmele (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Es ar prieku atbalstīju iepriekš Ramonas Petravičas priekšlikumu, neskatoties uz to, ka šis mans priekšlikums, kuru es sniedzu jau trešo gadu pēc kārtas, pagājušās reizēs netika atbalstīts, proti, tad, kad Petravičas kundze bija labklājības ministre.

Tomēr, neskatoties uz to, ka mums pašlaik ir cits labklājības ministrs, arī šoreiz šis priekšlikums netika atbalstīts, lai gan pašlaik ir kovida pandēmijas laiks un šī summa - 898 tūkstoši - būs paredzēta cilvēkiem, kuri iznes kopā ar mediķiem uz saviem pleciem visu šo pandēmijas smagumu. Runa ir par sociālajiem darbiniekiem, kuri strādā pašvaldībās. Es lūdzu atjaunot Labklājības ministrijas apakšprogrammu, lai finansētu šos 898 tūkstošus eiro kā mērķdotāciju sociālajiem darbiniekiem, kas strādā ar ģimenēm un bērniem, lai viņi dabūtu atvaļinājuma naudu, slimības naudu proporcionāli piemaksas apmērā no darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

Ja jūs atbalstīsiet tomēr manu priekšlikumu, tas ļaus pašvaldībām pielikt klāt pie sociālo darbinieku algām un izturēt to krīzi, kura pašlaik ir un vēl turpināsies sociālajā jomā, jo tie ir tie cilvēki, kuri ir vistuvāk gan mūsu pensionāriem, gan veciem cilvēkiem (60+), kuri potenciāli var saslimt ar kovidu un kuriem ir nepieciešama rehabilitācija un apkope arī pēc tam, kad šie cilvēki izveseļojas.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu un parādīt to, ka jūs tiešām saprotat, kas ir jāatbalsta šajā valstī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā vēlos teikt, ka 103. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 103. - deputātes Regīnas Ločmeles priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 28, pret - 50, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 104. - kolēģu Dzintara, Pūces, Juraša, Latkovska un Zakatistova priekšlikumu. Tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam. Lūdzu!

J. Dombrava (NA).

Godātie kolēģi! Latvijas Politiski represēto apvienība ir organizācija, kura apvieno totalitāro režīmu noziegumos cietušos mūsu līdzcilvēkus, kurus pieminam dienās, kad mūsu tauta piedzīvoja briesmīgus noziegumus pret cilvēci. Šī Saeima vēl var pagūt īstenot labas gribas atlīdzinājumu, palielināt finansējumu visiem politiski represētajiem pat par 40 miljoniem, tomēr esam gandarīti, ka šobrīd ar Saeimas atbalstu mums būs iespēja palielināt finansējumu, valsts finansējumu, politiski represētajiem par 25 tūkstošiem.

Aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 104. - deputātu Dzintara, Pūces, Juraša, Latkovska un Zakatistova priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 66, pret un atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Bondars. 105. - deputātu Juraša un Zakatistova priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 106. - deputātu Juraša, Dzintara, Latkovska, Pūces un Zakatistova priekšlikums. Arī komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 106. - deputātu Juraša, Dzintara, Latvkovska, Pūces un Zakatistova priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 64, pret un atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Bondars. 107. - deputātu Juraša, Dzintara, Latkovska, Pūces un Zakatistova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 108. - deputātu Dzintara, Pūces, Juraša, Latkovska un Zakatistova priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 109. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Protams, pati komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 110. - deputātu Zakatistova, Latkovska, Juraša un Dzintara priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Kasparam Ģirģenam. Lūdzu!

K. Ģirģens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien vēlreiz, kolēģi! Tātad 110. priekšlikums paredz novirzīt 50 tūkstošus Latvijas Teātra darbinieku savienības darbības nodrošināšanai. Ļoti īsi un konkrēti.

Tāpēc es aicinātu šeit šī priekšlikuma autoru, lūdzu... Arī Ivars ir pieteicies. Lūdzu, Ivar! Es ar lielāko prieku vēlētos uzklausīt... šīs nozares stāvokli un - kādi finanšu resursi no Kultūras ministrijas ir bijuši līdz šim piešķirti, kādi būtu vēl nepieciešami.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Pugam. Lūdzu!

Mēs jūs nedzirdam, Pugas kungs.

I. Puga (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Tagad?

Sēdes vadītāja. Jā, dzirdam. Lūdzu!

I. Puga. Tātad, kolēģi, dāmas un kungi! Vispirms jāsaka... es gribu pateikt paldies kolēģim Kasparam Ģirģenam par to, ka viņš pirmais drosmīgi pateicis to, ko mēs zinājām, bet klusējām gadiem. Protams, ka kultūra Latvijā izsenis ir bijusi stipri pārfinansēta.

Tagad divās minūtēs paskaidrošu, kāpēc vajadzīga palīdzība apmēram 600 skatuves mākslas cilvēkiem, dramaturgiem, scenogrāfiem, režisoriem, aktieriem un citiem, no kuriem vairāk nekā 300 ir pensijas vecumā, cilvēkiem, kuriem mēs daudzus gadus esam aplaudējuši, nesuši ziedus, teikuši paldies par padarīto. Tagad viņi būtu priecīgi sagaidīt palīdzību, lai varētu samaksāt par medicīnas pakalpojumiem, būtu priecīgi par palīdzību sadarbspējīga cienīgas dzīves sertifikāta iegūšanai, ja tā var teikt.

Viņi grib teikt paldies. Vai par to nevajadzēja domāt un runāt agrāk? Darīt agrāk? Protams, vajadzēja jau sen, bet acīmredzot grūti to bija izdarīt, ja tikai tagad kultūra no pabērna kļūst par bērnu. Cerams, uz palikšanu.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 110. - deputātu Zakatistova, Latkovska, Juraša un Dzintara priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 70, pret un atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Bondars. 111. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Protams, komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 112. - deputātu Latkovska, Pūces, Dzintara, Juraša un Čakšas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 112. - deputātu Latkovska, Pūces, Dzintara, Juraša un Čakšas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 66, pret un atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Bondars. 113. - deputātu Dzintara, Juraša, Pūces, Latkovska un Zakatistova priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 113. - deputātu Dzintara, Pūces, Juraša, Latkovska un Zakatistova priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 66, pret un atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Bondars. 114. - deputātu Papules, Ģirģena, Pucena un Dombrovska priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Cienītā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Nu, ir lietas, ko var kaut kā izskaidrot, un ir lietas, ko galīgi nevar izskaidrot. Šajā gadījumā, kolēģi, paskatieties uz šo priekšlikumu. Tātad 20 tūkstoši eiro - tas ir tas, kas tiek prasīts. Tātad Kultūras ministrijas budžetu papildināt... un Latvijas politiski represēto Cēsu biedrībai... un piemiņas vietas izveidei pie Amatas stacijas.

Tātad, kolēģi, 20 tūkstoši. Skatāmies, kā gribam, šī arī ir deputātu kvota. Nu, jūs man paskaidrojiet, ar ko šis priekšlikums atšķiras no 113. priekšlikuma, kuru valdība ir atbalstījusi, vai 112. priekšlikuma, kuru arī valdība ir atbalstījusi. Kolēģi, kādā veidā bijuši vērtēti konkrētie priekšlikumi? Ar ko 114. priekšlikums kaut mazākajā mērā atšķiras no 112., 113. vai jebkura cita no šiem deputātu kvotu priekšlikumiem?

Šāda veida priekšlikumi šajā budžetā ir iesniegti ļoti, ļoti maz, jo īpaši no opozīcijas. Man tiešām loģisks un pamatots jautājums - kāpēc tāda šķirošana? Ar ko šis priekšlikums, ar ko šī konkrētā biedrība, ar ko šī piemiņas plāksne ir mazāk svarīga par jebkuru citu plāksni, kuru šodien un citas dienas jau iepriekš koalīcija tik vienbalsīgi atbalstīja?

Kolēģi, tā jau ir to budžeta kvotu, teiksim tā, vissliktākā lieta, ka tā ir selektīva izvēle - ko atbalstīt, ko neatbalstīt. Ar ko viena biedrība ir labāka par citu biedrību?

Budžetā valdība prasa vismaz kaut kādu analīzi. Un šeit arī valdība ir veikusi analīzi, tāpēc man jautājums - uz kā balstījās valdības analīze šajā jautājumā? Jansona kungs, cerams, jūs mums paskaidrosiet.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei. Lūdzu!

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Sēdes vadītājas kundze! Kolēģi un kolēģes! Man jāsaka, ka Nacionālajai apvienībai vajadzēja pieteikties un runāt pirmajiem, jo runa ir par deputātu vērtībām, ko pieminēja debatēs Dzintara kungs.

Šī ir deputātu vērtība, vai ne? Latvijas politiski represēto Cēsu biedrība lūdz izveidot piemiņas vietu un lūdz daļu no finansējuma arī no Saeimas. Tas nav ilgtermiņa ieguldījums, tas ir vienreizējs ieguldījums. Nu, patiešām, saprotu, ka esat atraduši finansējumu un par to droši vien plātīsieties un lielīsieties, kurš bijis lielāks baļķa nesējs un atbalstījis politiski represēto piemiņas vietas izveidi.

Šajā gadījumā jums, runājot par deputātu vērtībām, būtu daudz vienkāršāk ētiski atzīt, ka, jā, šis priekšlikums patiešām ir atbalstāms, jo tās ir vairāku deputātu ētiskās vērtības.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Vismaz simboliski - vārdos teikt, ka finansējums ir piešķirts un šis priekšlikums ir atbalstīts vismaz daļēji, jo faktiski Kultūras ministrija, es domāju, teiks, ka baļķa nesēji ir viņi.

Bet es aicinu būt godīgiem pašiem pret sevi, vismaz kādreiz dažos balsojumos, un atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Mēs debates turpināsim pēc pārtraukuma. Pārtraukums būs 15 minūtes.

Deputātu klātbūtnes reģistrācija ir notikusi.

Tātad pārtraukums līdz pulksten 15.15.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma. Tātad debates par 114. priekšlikumu.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šķiet, kā jau norādījis mans kolēģis Viktors Valainis, nu, absolūti nav skaidrs... Es domāju, ka tas nav skaidrs ne deputātiem, ne mūsu klausītājiem, kāpēc, salīdzinot ar vairākiem iepriekšējiem priekšlikumiem, tie priekšlikumi ir atbalstīti un šis priekšlikums, kurš piedāvā piešķirt 20 tūkstošus Latvijas politiski represēto Cēsu biedrībai, acīmredzot netiks atbalstīts, lai gan vairāki līdzīgi tika atbalstīti.

Godātie kolēģi, jūs tikko esat atbalstījuši 50 tūkstošu eiro piešķiršanu teātra darbiniekiem, neskatoties uz skaidrojumu, kurš izskanējis, un, esmu pārliecināts, neviens šo skaidrojumu nav sapratis. Vai tas bija paredzēts kovida sertifikātu iegādei legālā veidā? Man tas nekļuva skaidrs, bet koalīcijas deputāti visi kā viens nobalsoja “par” to.

Man, kolēģi, jums ir priekšlikums, ne jums, bet tiem, kas nākamā gada budžetā lems par tā saucamajām deputātu kvotām. Lai šis process būtu padarīts godīgāks, es jūs aicinu taisīt izlozi. Varbūt piesaistīt “Latvijas Loto”, lai tas būtu sabiedriskajā televīzijā. Saņemot vēstules, attiecīgo frakciju vadītāji sēdēs un izlozēs tos numurus, uz kuriem balstoties kaut kādas vēstules, kaut kādas prasības pēc naudas tiks atbalstītas, kaut kādas - netiks atbalstītas.

Tad varbūt tie deputāti, kas nav gatavi runāt par šo budžetu, 12 miljardiem, bet ir gatavi runāt par savām mazajām kvotām, varētu sēdēt un stāstīt, kura vēstule tiks atbalstīta. To vajadzētu darīt tuvāk Ziemassvētkiem, kolēģi!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ritvaram Jansonam.

R. Jansons (NA).

Opozīcijas deputāti debatēs ir izteikušies tā, ka koalīcija neatbalstītu piemiņas vietas represētajiem izveidošanu Amatā. Gluži otrādi. Koalīcija nākamajā, 115., priekšlikumā ir atbalstījusi vajadzīgās summas piešķiršanu, palielinot dotāciju valsts budžeta programmai “Kultūras mantojums”.

Konkrēti šis, 114., priekšlikums nav atbalstīts, jo paredz naudu atņemt Latviešu vēsturisko zemju attīstības padomei. Latviešu vēsturisko zemju likumu pieņēma Saeima, un nauda nepieciešama padomes sekretariātam, lai padome varētu pildīt tai ar likumu uzliktās funkcijas.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei otro reizi.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi un kolēģes! Nu, piemērs jau, Jansona kungs, bija uzskatāms, principā summa vienāda, mērķis - arī vienāds, avotu atradāt citu, sargājot padomju lielzemi. Tiešām - nu jau padomes ir pilnīgi visur un par jebko!

Šajā gadījumā, visticamāk, strīds nav par avotu izvēli - un opozīcija ir norādījusi, manuprāt, ļoti adekvātu avotu -, bet par to, kā un kādā veidā Latvijas politiski represēto Cēsu biedrība var uzstādīt piemiņas zīmi represētajiem Vidzemē. Un jūs sakāt, ka sargājat kaut kādu likumu un kaut kādu ierēdņu algas, un tas - pret represēto piemiņas zīmi! Kas jums ir svarīgāks? Kur ir jūsu vērtības?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim otro reizi.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Jansona kungs, pirmām kārtām milzīgs paldies jums, šis ir tāds visjēdzīgākais skaidrojums (par to, kāpēc opozīcijas priekšlikums netika atbalstīts), kurš vispār izskanējis visu šo četru dienu laikā. Beidzot - beidzot! - mums kāds ir izskaidrojis, kāpēc priekšlikums netika atbalstīts, - esam norādījuši nepareizu finansējuma avotu.

Tad, ja es pareizi sapratu, Jansona kungs un cienījamie koalīcijas kolēģi, ja mēs rakstītu priekšlikumus, ka šis finansējuma avots ir līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, tad priekšlikumi būtu atbalstīti? Es pareizi jūs sapratu?

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es arī savā ziņā nevaru nepiekrist kolēģiem, ja tas iemesls, kāpēc šādu priekšlikumu neatbalsta, ir tas, ka avots nav riktīgs un šeit ierakstīts... Šie avoti, es domāju, kolēģi, tā ir... Nu, tas drīzāk jau ir jautājums no politiskās gribas vairāk nekā no tehniskā aizbildinājuma, ka avots nav riktīgais.

Kolēģi, šis priekšlikums ne ar ko neatšķiras nedz no 112., nedz 113. priekšlikuma. Tie visi pēc būtības ir vienāda rakstura priekšlikumi, un pat summas... arī tās pēc būtības neatšķiras. Jautājums tikai, kas ir parakstījis šos priekšlikumus: vai to ir parakstījusi opozīcija vai koalīcija. Bet šajā ziņā pat tas, manuprāt, ir otršķirīgs jautājums, jo pats priekšlikums kā tāds ir...

Sēdes vadītāja. Paldies, paldies.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Kolēģi, šai gadījumā mērķis būs sasniegts, 20 tūkstoši eiro tiks piešķirti politiski represētajiem Cēsu novadā, lai izveidotu piemiņas vietu Amatā, precīzāk, pabeigtu izveidot šo piemiņas vietu.

Jāatzīst gan, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija varēja strādāt precīzāk, un 114. priekšlikumam būtu bijis jābūt daļēji atbalstītam, faktiski šī doma ir iekļauta 115. priekšlikumā. Tas būtu pareizais solis.

Attiecīgi es aicinu par šo, 114., priekšlikumu atturēties un atbalstīt 115. priekšlikumu, kur, es teiktu, visa Saeima kopīgi ir sasniegusi vajadzīgo mērķi. Un šī represēto piemiņas vieta Amatā tiks izveidota.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns (JK).

Vēl, papildinot kolēģus no Nacionālās apvienības, vēlos bilst, ka konkrēti šis finansējums Amatas stacijā ir nevis plāksnes izveidei, bet, ņemot vērā, ka no stacijas tika izsūtīti vairāk nekā 1300 cilvēku, tad katram no šiem cilvēkiem ir paredzēts izveidot metāla stabiņu, simbolizējot cilvēku. Mazāki stabiņi - bērniem, lielāki - vīriešiem. Pagaidām ir izveidoti vien daži šādi stabiņi, un šis finansējums ir nepieciešams atlikušo stabiņu izveidei.

Tā ka lūdzu atbalstīt nākamo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijā 114. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 114. - deputātu Papules, Ģirģena, Pucena un Dombrovska priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 25, pret - 36, atturas - 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. Kā jau tas šeit vairākkārt tika pieminēts, 115. priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi un kolēģes! Es labprāt teiktu paldies par iepriekšējo balsojumu, ja tas tiktu atbalstīts.

Šajā gadījumā, Butāna kungs, nu, nebija vietā... Runa ir par piemiņas vietas izveidi, nevis par staķīšiem līdzīgu... pielīdzināšanu. Es neatļautos to šādā veidā piezīmēt, norādot, kam garāks un kam īsāks staķītis šajā gadījumā.

Es būšu priecīga par kopējo balsojumu un to, ka Latvijas politiski represēto Cēsu biedrība saņems atbalstu, nepieciešamo finansējumu, lai šo piemiņas vietu varētu izveidot arī Vidzemē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 115. - deputātu Dzintara, Pūces, Juraša, Latkovska un Zakatistova priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 64, pret un atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Bondars. 116. - deputātu Papules, Ģirģena, Pucena un Dombrovska priekšlikums. Pārdalīt finansējumu no Iekšlietu ministrijas uz Kultūras ministriju. Tas ir saistībā ar Purvīša muzeju.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi un kolēģes! Es augsti novērtētu, ja tiešām Purvīša muzejs saņemtu papildu finansējumu. Saprotu, ka tāds arī tiks piešķirts un baļķa nesēji būs citi, un tas, lai arī jums tiek šis gods, katrā gadījumā ir kauna traips, ka tik slavenam latviešu māksliniekam jūs neatradāt naudu, lai muzeja vietu sakoptu un padarītu interesantu, tai skaitā, iespējams, arī “Skolas somai”. Tas jums tāpat kaunu nenoņems.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un aicinu atbalstīt arī nākamo.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Arī es skatos, ka Jansona kungs pieteicies. Es tikai vēlos pateikt kolēģiem, ka es iesniedzēju, šā priekšlikuma iesniedzēju, vārdā atvainojos par neprecīzi iesniegto priekšlikumu. Ja mēs būtu zinājuši, ka, lai šāda veida deputātu kvota tiktu atbalstīta, vajag norādīt, ka finansējuma avots ir līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, mēs, protams, to būtu izdarījuši. Bet kurš būtu zinājis, ka, lai dabūtu iekšā deputātu kvotu, vajag to finansējuma avotu norādīt, ka tā ir aizņemta nauda, no kurienes arī parādās tas finansējums līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Kolēģi, es tiešām ļoti nopietni jūs aicinu apsvērt iespēju uz... varbūt var jau paspēt līdz nākamā gada budžeta pieņemšanai izveidot to, nu, pasūtīt sabiedriskajā televīzijā šo programmu. Varbūt to var nosaukt “Mana kvota”, kur notiktu šī deputātu kvotu izloze. Un tad radīt arī radniecisku programmu, kur tie prasījuma iesniedzēji varētu tiešā veidā uzrunāt deputātus. Tās varētu būt “Vakariņas ar deputātu”, piemēram, kad cilvēki, kas sūta tās vēstules, prasa finansējumu, varētu nākt un vakariņu laikā mēģināt pierunāt konkrētus koalīcijas deputātus, ka viņu prasījums ir svarīgāks nekā citi.

Tas nav viss, ja man vēl parādīsies kādas domas, kā organizēt šo deputātu kvotu procesu, es noteikti došu ziņu. Aicinu par to padomāt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā vēlos bilst, ka šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 116. - deputātu Papules, Ģirģena, Pucena un Dombrovska priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 24, pret - 46, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 117. - deputātu Dzintara, Pūces, Juraša, Latkovska un Zakatistova priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi un kolēģes! Bondara kungs, nu, izstāstiet taču, ka šis priekšlikums ir tieši tāds pats kā iepriekšējais, ko šobrīd Saeimas vairākums noraidīja. Un mazliet izstāstiet, par ko ir priekšlikums, jo tā nav naudas bīdīšana. Iespējams, ka budžeta kontekstā jūs tā darījāt, bet tā nav naudas bīdīšana no vienas ministrijas uz otru.

Tieši otrādi, atrodot mazāk lietderīgus tēriņus, mēs dodam priekšroku tiem tēriņiem, kuri ir cilvēkiem labvēlīgāki, risina cilvēku labklājības problēmas un atbalsta cilvēku vēlmes, ieskaitot nacionālās vērtības.

Šajā gadījumā finansējuma nepiešķiršana - gadskaitļus taču Kultūras ministrija saprot un svin! - tik nozīmīgam māksliniekam tik nozīmīgā jubilejā ir kļūda. No vienas puses, priecājos, ka jūs to labojat, no otras puses, tas kauna traips un kļūda jums paliks, ka jūs to neesat kā Kultūras ministrija pamanījuši, laikus pamanījuši. Un nu tā ir jārisina kā deputātu kvota vai kāds īpašs atbalsts īpašām vajadzībām.

Šajā brīdī tas tāpat paliks kā jūsu tuvredzības un nacionālo vērtību neieraudzīšanas solis un kļūda. Bet es ļoti priecājos, ka Purvīša muzejam finansējums, ko viņi ir lūguši, starp citu, visiem deputātiem publiski pieejamā veidā, e-pastu formā... ka jūs esat atraduši finansējumu. Nu, par avotiem šoreiz vairs nediskutēsim. Man tiešām jāpiekrīt Dombravas kungam - priecāšos par kopīgo rezultātu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ritvaram Jansonam.

R. Jansons (NA).

Godātās deputātes! Godātie deputāti! Papules kundze tā ir aizrāvusies ar to baļķa celšanu, ka ir aizmirsusi to, ka privātiem muzejiem Kultūras ministrija valsts dotāciju tiešā veidā nevar iedot, ja šie muzeji nav akreditēti.

Purvīša muzejs nav akreditēts, jo tam ir jābūt tad konkrētam krājumam, kurš ietilpst nacionālā krājuma sastāvā, tam ir jābūt ekspozīcijai, un tam ir jābūt krājuma pētniecībai.

Šajā gadījumā nešaubāmies, ka tas arī notiks. Bija arī cerības, ka šis projekts gūs atzinību no Valsts kultūrkapitāla fonda, taču laika posmā no 2006. gada līdz 2021. gadam Valsts kultūrkapitāla fonds uzskatīja, ka šis projekts nav pelnījis atzinību. Līdz ar to Saeimas deputāti izšķīrās par valsts budžeta piešķīrumu, lai tiešām šis muzejs Purvīša dzimtajās mājās “Vecjauži” varētu attīstīties un nosvinēt Vilhelma Purvīša - gan kā mākslinieka, gan kā Mākslas akadēmijas un Nacionālā mākslas muzeja dibinātāja - cienīgu 150 gadu jubileju.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei otro reizi.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi un kolēģes! Paldies, Jansona kungs, par atbildi. Iespējams, šis kāzuss var radīt arī tādu interesantu pārdomu mirkli Kultūras ministrijai. Negribu, protams, visus mācīt, un tomēr - minat par privātiem, minat par akreditētiem... bet Kultūras ministrija vēlas pat pašvaldību bibliotēkas akreditēt. Varbūt nevajag aizrauties ar visu šādu posmu kontroli, varbūt tiešām jāpaskatās pēc būtības un finansējums jāpiešķir.

Bet es esmu tiešām pateicīga un priecīga, ka šis finansējums muzejam būs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā vēlos teikt, ka šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 117. - deputātu Dzintara, Pūces, Juraša, Latkovska un Zakatistova priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 74, pret un atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.

M. Bondars. Nākamais - 118. - deputātu Dzintara, Pūces, Juraša, Latkovska un Zakatistova priekšlikums. Faktiski pārdala līdzekļus no neparedzētiem gadījumiem uz Kultūras ministriju. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas debatēt.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Te jau ne tik daudz, kā es vēlos debatēt, cik es vēlētos, ņemot vērā to, ka šis ir viens no tiem īpatnējiem kvotu priekšlikumiem, par kuriem nav iespējams atrast nekādu informāciju no valdības par budžeta projektu... Man ir liels, liels lūgums iesniedzējiem. Es pieņemu, ka tie deputāti, kas te pieminēti, nav īstie, tā teikt, šā priekšlikuma proponenti, bet man ir lūgums paskaidrot, kas tas ir, jo priekšlikums saka: “[..] piešķirt dotāciju vīru kopai “Vilki” lekciju un priekšnesumu cikla par Latvijas vēsturi skolās nodrošināšanai.”

No visām deputātu kvotām, ko esmu redzējis, šī ir tāda ar ļoti īpatnēju... nosaukumu. Man tāpēc lūgums priekšlikuma iesniedzējiem paskaidrot, kas ir, piedodiet par nezināšanu, vīriešu kopa “Vilki” un ko viņi pasniegs Latvijas skolās?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Jā, šis tiešām ir interesants priekšlikums. Es atļaušos piemetināt, ka arī šo priekšlikumu ir izvērtējusi valdība... Ministru kabinets un arī šim priekšlikumam ir rasti līdzekļi atbalstīšanai, un arī izvērtēts no valdības, ka šis priekšlikums ir atbalstīts.

Pievienojos un aicinu kādu paskaidrot, kas ar šo priekšlikumu ir domāts, mazliet vairāk, jo šis arī nebūs izņēmums. Šis ir viens no tiem priekšlikumiem, kurš diemžēl arī komisijas sēdes laikā neguva nekāda veida skaidrojumu par šo ļoti īpatnējo, noteikti svarīgo programmu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Raivim Dzintaram.

R. Dzintars (NA).

Labdien vēlreiz, kolēģi! Kas nu kuram īpatnējs, un šķiet, ka nezināšana, kas ir vīru kopa “Vilki”, nebūtu tas, ar ko no Saeimas tribīnes jālepojas.

Vīru kopa “Vilki” ļoti būtisku ieguldījumu latviešu nacionālajā kultūrā un latviešu vēstures popularizēšanā sniedza jau okupācijas pēdējos gados un faktiski kopš neatkarības atjaunošanas ir ļoti aktīvi darbojusies. Ļoti būtiska vīru kopas “Vilki” darbība ir informācijas vākšana no veciem karavīriem: savulaik no streļķiem, tad no latviešu strēlniekiem, no leģionāriem. Un arī programmas “Skolas soma” ietvaros vīru kopa “Vilki” ir ļoti aktīvi apmeklējusi Latvijas skolas, muzicējot senajos tērpos vai arī latviešu karavīru tērpos (atkarībā no tematikas) un cenšoties šādā veidā ieinteresēt skolēnus par Latvijas un latviešu karavīru vēsturi.

Līdz ar to ir piemērs un paraugs, kā šie cilvēki spēj ieinteresēt par Latvijas vēstures procesiem ļoti atraktīvā un kvalitatīvā veidā, un vismaz no manas puses un manu kolēģu puses Nacionālajā apvienībā ir pilnīga pārliecība, ka šī būs ļoti nozīmīga investīcija tajā, ko mēs mūsdienās saucam par kompetenču izglītību. Būtiski ir ne tikai dot zināšanas, bet arī veidot izglītojamo attieksmi pret procesiem, šajā gadījumā pret Latvijas valstiskuma vērtībām, pret Latvijas karavīriem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim otro reizi.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, kolēģi! Dzintara kungs, pirmām kārtām, protams, liels paldies par šo skaidrojumu, es ceru, ka vismaz man var piedot nezināšanu par šo kultūras jomu un par vīru kopu “Vilki”.

Man jāatzīst, ka, protams, neskatoties uz to, ka jūsu vārds bija pirmais starp iesniedzējiem (tas deva zināmu garantiju), tradicionālo vērtību aizstāvis manī tā drusku uztraucās par to, kas tad tieši tiek piedāvāts. Tātad paldies, ka esat kliedējis manas aizdomas, lai gan esmu pārliecināts, ka mūsu skolās viss būs kārtībā arī ar kompetencēm un tā tālāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Es, kolēģi, neprasīju skaidrojumu par to, kas ir vīru kopa “Vilki”, es drīzāk prasīju skaidrojumu tam, kādā veidā valdība nonāca līdz šādam slēdzienam, ka tas ir vienīgais un īstais variants, kā mums atbalstīt Latvijas vēstures stiprināšanu skolās.

Tai pašā laikā tā pati valdība, kas izvērtē, ka šis priekšlikums tiešām būs tas, kas vēsturi stiprinās... Neapšaubāmi, par to jau mēs nestrīdamies. Bet tomēr - vai tas ir sistēmisks, vai tomēr nevajadzēja padomāt par to, kādā veidā stiprināt pedagogu atalgojuma sistēmas modeli, vai nevajag stiprināt... sistēmiski pieiet šīm lietām, skatīties, kā šādas programmas integrēt mācību saturā.

Par to, manuprāt, valdībai būtu jādomā, nevis - kādā veidā atbalstīt šādus priekšlikumus. Tie ir izrauti no sistēmas un tādi vienmēr paliks. Atbalstām, bet tas nav pareizi...

Sēdes vadītāja. Paldies, paldies.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi un kolēģes! Paldies arī, Dzintara kungs! Un tomēr es piekrītu Valaiņa kunga paustajam, ka nav skaidrs, kādi ir kritēriji. Faktiski jūsu piedāvājums... lai tā arī ir, bet deputātu kvota rada vairāk jautājumu ne tieši par grupu “Vilki”, bet par kritērijiem un izvēli. Tas - pirmkārt.

Otrkārt, jūs pieminējāt “Skolas somu”. Atgādināšu, ka tas arī ir valsts finansējums un piesaistītais finansējums. Tas rada riskus divām lietām. Tas nozīmē, ka “Skolas somā” “Vilku” piedāvājuma vairs nebūs, jo tiem būs papildus cits piedāvājums, tātad par dubulto finansējumu kādam vairāk nekā citām grupām. Kāpēc, piemēram, ne “Iļģi” vai kāda cita folkloras grupa, un tādu mums ir daudz.

Treškārt, es ceru, ka neaizvietosiet kompetenču pieeju ar šāda veida palīgmateriāliem, jo arī kompetenču pieejai ir plānoti nozīmīgi papildu līdzekļi no struktūrfondiem arī nākamajā plānošanas periodā.

Tas nozīmē, ka tiešām ir svarīgi kritēriji un risks par to, ka kāds var būt vairāk finansēts (kaut gan kultūrai, es šeit piekritīšu, nekad nevar būt par daudz)... un tomēr par kritērijiem, kam jūs piešķirat, tai skaitā deputātu kvotas, un kurus varbūt atstājat aiz borta kādu citu iemeslu pēc... Varbūt kāda dziesma nepatīk, varbūt kāda cenzūra uzrodas.

Bet katrā gadījumā runa ir tiešām par sistēmu, jo ir vairāki fondi: kultūrkapitāla fonds, “Skolas soma” (gan ne kā fonds, bet projekts), ir Sabiedrības integrācijas fonds, kas arī var cīnīties par finansējumu šajā jomā, jo tas saistīts ar nacionālo kultūru. Skaidrs, ka tas ir sistēmas jautājums, kā atbalsta arī nozīmīgas lietas nacionālajai kultūrai un nacionālajai... nu, protams, arī Latvijas vēsturei. Jautājums ir par to, ne par folkloras grupu “Vilki”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā, lūdzu...?

M. Bondars. Komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 118. - deputātu Dzintara, Pūces, Juraša, Latkovska un Zakatistova priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 63, pret un atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.

M. Bondars. 119. - deputātu Dzintara, Pūces, Juraša, Latkovska un Zakatistova priekšlikums. Paredz līdzekļu pārdali no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem uz Kultūras ministriju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 119. - deputātu Dzintara, Pūces, Juraša, Latkovska un Zakatistova priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 65, pret un atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Bondars. 120. - Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 121. - deputātu Papules, Ģirģena, Pucena un Dombrovska priekšlikums. Saistīts ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja finansējuma pārlikšanu jeb pārdali uz Kultūras ministriju. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi un kolēģes! Es saprotu, ka uzstājība un mērķtiecība ir ļoti svarīga un lasītprasme to visu prasa. Jau trešo gadu pēc kārtas es rosinu šo programmu, zinot, ka, pakāpeniski pilinot... arī Kultūras ministrija atrod finansējumu mazu, patiešām mazu, bērnu lasītprasmei. Man ir prieks par to. Ne tikai kā “Bērnu žūrija”, ne tikai kā atsevišķi projekti... grāmatu iegādei, ko savā laikā kā barteru starp Kultūras ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju arī atbalstīja. Es par to tikai priecājos.

Bet tai pašā laikā, paskatoties, ko dara lielās valstis, ekonomiski attīstītās valstis, uz ko mudina arī OECD valstis, ir skaidrs, ka jāiegulda ir mazos bērnos un jāiegulda ir divās pamatprasmēs. Viena no tām ir lasītprasme.

Mēs zinām, ka arī digitālajā laikā digitālo tekstu lasīšana prasīs jaunu pieeju un citus risinājumus skolotājiem, bet jebkurā gadījumā - jo agrāk iemācīsim bērnus lasīt, jo veiksmīgāki tie būs. Skandināvu valstis to dara sen, un mēs redzam, kas notiek ar ekonomisko attīstību, mēs redzam, kas notiek ar zinātni, un mēs redzam, kas notiek ar radošumu.

Lasītprasme, lasīšana patiešām veicina fantāziju, un tas noteikti nozīmē, ka tā ietekmē arī radošu risinājumu izdomāšanu, radošu risinājumu atrašanu. Jebkurā gadījumā, atbalstot pirmsskolas izglītību, atkal jāsaka - ekonomiski attīstītākās valstis (un šobrīd arī kovida seku kontekstā) atbalsta pirmsskolas bērnu lasīšanu.

Es vēlreiz atkārtoju: es priecājos, ka pakāpenība un uzstājība, kas ir vajadzīga, ne tikai lai iemācītos lasīt, bet arī lai panāktu rezultātu, zināmā mērā ļauj man redzēt, ka rezultāti veidojas. Esmu par to priecīga un tādēļ arī šobrīd aicinu atbalstīt priekšlikumu, tādējādi rādot nopietnu attieksmi pret izglītību un to, kas ir izglītības apguves pamatā, - lasītprasmi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ritvaram Jansonam.

R. Jansons (NA).

Labdien vēlreiz! Man kā Kultūras ministrijas parlamentārajam sekretāram ir pienākums informēt deputātus, ka viens no Kultūras ministrijas prioritārajiem pasākumiem, kuriem papildus tika piešķirts budžets, bija tieši grāmatu iepirkums - lasīšanas veicināšanas programma “Grāmatu starts”. Un tika šajā programmā atbalstīts 400 tūkstošu eiro piešķīrums no valsts budžeta, un līdz ar to tiks iegādātas grāmatas. Eksemplāru kopējais skaits - 40 tūkstoši eksemplāru. Tiks aptverts tūkstoš Latvijas bibliotēku, un tiks veicināta... arī lasītveicināšana bērniem, jauniešiem un vecākiem. Vismaz 40 tūkstoši cilvēku tiks iesaistīti šajā programmā.

Tā ka budžetā jau ir šis finansējums lasītapmācībai un grāmatu iegādei. Tā ka nav tā, ka nav budžetā šādas naudas.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei otro reizi.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja un Jansona kungs! Es nerunāju par klausīties prasmi. Es runāju par lasītprasmi. Un es runāju par valsts programmu, kas to attīstītu. Latvija ir viena no retajām valstīm, kur nav šādas valsts atbalstītas programmas, kur ir tikai pakāpeniski soļi, par kuriem es arī runāju, ka to novērtēju kā vienu no veidiem, kā aiziet uz kopēju valsts programmu.

Ja mēs atbalstām valsts programmu datortehnikas iegādei, tad katrā gadījumā instrumenti ir vajadzīgi, bet ir arī vajadzīgs saturs. Un faktiski lasītprasmes programma patiešām aptver gan bērnus, gan vecākus, gan skolotājus, gan bibliotēkas un sasaista ar kultūrvidi.

Es aicinu pakāpeniski izveidot valsts garantētu programmu lasītprasmes attīstībai, sākot no agras mazotnes. Tas sekmēs mūsu jauno zinātnieku veiksmi un vispār arī kopējo kultūras līmeni Latvijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā vēlos bilst, ka 121. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 121. - deputātu Papules, Ģirģena, Pucena un Dombrovska priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 26, pret - 48, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 122. - deputātu Papules, Ģirģena, Pucena un Dombrovska priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi!

Lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki apvienoti.

V. Dombrovskis. Paldies.

Godātie kolēģi, īpaši kolēģi no koalīcijas! Tas tiešām man ir liels pārsteigums, ka mazāk nekā gadu pirms vēlēšanām jūs esat izveidojuši budžeta projektu, ko jūs mums tagad piedāvājat, kurš ir, neskatoties uz milzīgajiem aizņemtajiem līdzekļiem, uz vairāk nekā pusotra miljarda eiro lielo deficītu... ka jūs nespējat atrisināt šodienas galveno problēmu. Un tas ir notiekošais veselības aprūpē.

Kā tad jūs mums piedāvājat šo budžetu ar izdevumu daļu vairāk nekā 12 miljardu eiro, un vienlaicīgi mums slimnīcas aicina brīvprātīgos palīgā. Mēs saņemam ziņas par to, ka slimnīcās trūkst personāla - trūkst medmāsu, trūkst ārstu. Un jūsu piedāvātais budžeta projekts pat neparedz pieņemt darbā papildus nevienu medmāsu, nevienu ārstu.

Šis priekšlikums piedāvā pārdalīt no Aizsardzības ministrijas 68 miljonus eiro nākamajā gadā un pusi no šīs summas aiznākamajā gadā, lai piešķirtu medpersonāla atalgojumu - vai nu esošā (izpildot solījumu par mediķu atalgojumu), vai pieņemot arī darbā jaunus darbiniekus.

Te daži kolēģi norādīja... viņiem nebija drosmes uz to norādīt šeit Saeimas debašu laikā, bet drosme atradās tikai rakstīt saviem atbalstītājiem sociālajos tīklos -, ka, lūk, šis priekšlikums - pārdalīt no Aizsardzības ministrijas - ir nepareizs, slikts.

Tātad šiem kolēģiem... es jums uzdošu tādu jautājumu. Es respektēšu principiālu pozīciju par to, ka, lūk, aizsardzībai vajag nevis divus procentus no iekšzemes kopprodukta, bet 2,4 procentus, kā tas ir nākamajā gadā. Bet, ja jums ir tāda pozīcija, ka aizsardzībai vajag 2,4 procentus no IKP, tad kāpēc aiznākamajā gadā ir nevis 2,4, bet 2,2? Kāpēc jūsu iesniegtajā budžeta projektā 2024. gadam ir nevis 2,4, bet tikai divi procenti no iekšzemes kopprodukta?

Šajā gadījumā, kolēģi, tas liecina tikai un vienīgi par jūsu divkosību. Neko mazāk un neko vairāk.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi un kolēģes! Es arī, protams, aicināšu atbalstīt šo priekšlikumu divu iemeslu pēc.

Pirmais. Jūsu veselības ministrs atgādina nepaguris un nepiekusis, ka veselības sistēmā ir krīze.

Un otrais. Jūs esat aicinājuši pieteikties brīvprātīgos palīgā veselības sistēmai. Tad varbūt gluži ne brīvprātīgos, bet pakāpeniski gatavojiet, palielinot algu, arī medmāsu iesaisti, lai medmāsas neizvēlas citas valstis, kur strādāt. Atbalstiet savu darbaspēku ne caur brīvprātīgo kustību, bet - tieši pretēji - caur cilvēku kapacitāti un cilvēku atalgojumu.

Ierēdņi vienu gadu pagaidītu savu atalgojumu... vai ministrijas samazinātu ierēdņu skaitu, lai palielinātu atalgojumu, kāds zināmā mērā arī bija uzstādījums jūsu valdības deklarācijā, bet šobrīd, risinot krīzi, vēlreiz atkārtošu Latvijas Bankas vadītāja teikto: labāk ieguldīt un ieguldīt vienas problēmas risinājumā un to atrisināt, nekā mazus ielāpiņus... gluži kā mūsu ceļus labot ar maziem ielāpiņiem... un priecāties, ka deputātu kvotas ir daudz vērtīgākas nekā lielas kopējas problēmas risinājums.

Medmāsu piesaisti, nu, jāsaka, līdzīgi kā pedagogu piesaisti, šobrīd nosaka arī atalgojums gan tāpēc, ka ir pārslodze, gan tāpēc, ka nav nepieciešamo cilvēkresursu. Es aicinu to (tai skaitā jūsu veselības ministram) nerisināt uz brīvprātīgā darba principiem... tas var būt sabiedrības atbalsts ārstiem vai kā citādi, ko cilvēki arī dara, bet nerisināt profesionālas problēmas sistēmā uz cilvēku brīvprātības principa.

Atrisiniet vienu problēmu. Šajā brīdī veselības sistēma būtu svarīga, un to neviens vēl nav noliedzis. Atrisiniet šo problēmu un tad ķerieties pie kā cita.

Aicinu atbalstīt priekšlikumu, un medmāsas jums būs pateicīgas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Pats priekšlikums... pats par sevi, manuprāt, nav atbalstāms, un es šajā balsojumā atturēšos. Aicinu arī citus to darīt, un savā ziņā es esmu... šajā ziņā ar Dombrovska kungu... mazliet savādāk domāju. Manā ieskatā, šis budžets - tas ir aizsardzības jomas budžets, tam jāpaliek tādam, kāds tas ir ieplānots. Mums ir bijusi iespēja iepazīties ar šo budžetu, un mēs nevēlamies tajā veikt kaut kāda veida izmaiņas.

Bet tas mērķis, kam šobrīd... ko Dombrovska kungs uzrunāja... un kam vajadzētu tomēr rast kaut kādus finansējuma līdzekļus... to gan mēs gribētu atbalstīt, tāpēc arī mēs esam iesnieguši 129. priekšlikumu šim pašam likumprojektam, kur mēs paredzam tādu pašu mērķi (mazliet gan citu summu - 40 miljonus, nevis 36 miljonus), lai izpildītu mediķiem solīto, ko mēs, visa Saeima... Mēs, visa Saeima, šo solījumu uzreiz pēc ievēlēšanas, tikko ar tādiem svaigiem mandātiem, devām gan daudz dāsnāku, pēc tam valdība atkāpās no tā, saprazdama, ka tas būtu grūti izdarāms. Bet mēs tomēr aicinām izpildīt to, ko valdība, jau jaunā valdība, izvērtēja, saprata, ko var atļauties, un to arī izpildīt līdz galam un nodrošināt tomēr šo 10 procentu pieaugumu veselības jomas darbiniekiem, jo, manuprāt, ja ir budžetā jābūt kādai prioritātei, tad veselības joma nav šī budžeta prioritāte. Jūs izmisīgi mēģināt to pasniegt kā prioritāti, ka šī varētu būt prioritāte, bet mēs skaidri redzam, ka tā neatspoguļojas veselības jomas speciālistu algās.

Es, kolēģi, par šo priekšlikumu runāšu vēl arī pie citiem... bet šobrīd par šo konkrēto aicinu atturēties, tomēr idejiski atbalstīt kādu no nākošajiem priekšlikumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labvakar visiem! Es savukārt nepiekritīšu Valaiņa kungam. Manuprāt, tā ir principiāli kļūdaina pozīcija, ko jūs pašlaik paužat, proti, valsts budžets ir domāts nevis priekš kādu atsevišķu nozaru... bet priekš tā, lai vara sabalansēti rūpētos par visu, kas ir aktuāls mūsu valstī. Un mēs zinām, ka tas aktuālais slieksnis, kas ir nepieciešams priekš aizsardzības budžeta, ir šie divi procenti. Tas, vai tie būs divi procenti vai 2,4 procenti, vairs neko principiāli neizšķirs mūsu aizsargspējā, jo mūsu aizsargspēja principā balstās uz tā, cik uzticams NATO partneris mēs esam, un, ja mēs šīs savas saistības pildām, attiecīgi tas jau ir ieskaits šinī jomā.

Savukārt, ja mēs paskatīsimies attiecībā uz veselības aprūpi, tad tur ne tikai nav pārpildīts nepieciešamais - kas būtu nepieciešams šai nozarei, lai viņi varētu vispār atjaunot savu rīcībspēju -, tur nav izpildīts pat tas, kas būtu absolūti nepieciešams un pat ticis solīts. Tāpēc būtu tikai loģiski, dalot šo valsts maciņu, sadalīt tā, lai visas aktuālās nozares Latvijā saņemtu tām nepieciešamo finansējumu.

Šajā gadījumā man ir ļoti lielas bažas, ka šis pārmērīgi lielais aizsardzības budžeta finansējums tieši nākošajam gadam ir vajadzīgs nevis priekš tā, lai rūpētos par valsts aizsardzību, bet, kamēr vēl ir ārkārtas situācija, iespējams, lai uztaisītu tās aizsegā kādam izdevīgus iepirkumus, kā tas savulaik tika darīts šinī resorā ar masku un respiratoru iepirkumiem... kuri pēc tam izrādījās galīgi nederīgi. Man ir ļoti lielas bažas, šo visu skatoties, ka tieši tāpēc šai nozarei pašlaik ir uztaisīts šāds dāsns finansējums - lai vienkārši paspētu vēl izgrābt, ko var, pirms nāks vēlēšanas, un, iespējams, atsevišķas partijas jau vairs nemaz necer, ka tās būs pie varas, tāpēc jāsaimnieko, kamēr var.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo veselības aizsardzība pašlaik, manuprāt, ir prioritāte numur viens.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei otro reizi.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi un kolēģes! Šoreiz jādiskutē ar ZZS kolēģiem par to, kāda ir avotu izvēle. Bet man jāpajautā, vai tai skaitā arī premjers nav minējis, ka kovidpandēmijas situācija zināmā mērā ir pielīdzināma nu tādai, atļaušos teikt un citēt, kara situācijai.

Tieši tādēļ arī mēs skatījāmies uz vairākiem avotiem, kuri būtu atbilstīgi izmantojami, kas runātu par valsts drošību, un tas, vai mums pietiek vai nepietiek mediķu, ir valsts drošības jautājums. Ja Pavļuta kungs ir gatavs iepirkt mediķus no citām valstīm, tad tas tiešām ir mūsu drošības jautājums un tas ir mūsu aizsardzības jautājums. Pieprasītais finansējums nebūt neapdraud mūsu aizsardzības politiku, neapdraud šābrīža situāciju, bet tieši pretēji - nodrošina kara situācijas neiestāšanos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Kolēģi! Es gribu tikai pateikt, ka es personīgi atbalstīšu šo kolēģu priekšlikumu viena iemesla dēļ... ja mēs paskatīsimies, vai slims cilvēks, nevesels cilvēks, ir spējīgs kaut ko aizstāvēt vai aizsargāt. Vai nebija publiski pieejami gan pētījumi, gan arī atziņas, ka ļoti grūti nokomplektēt, teiksim tā, pat speciālo dienestu karavīrus tieši veselības stāvokļa dēļ? Un ne tikai karavīrus, bet arī policijas darbiniekus ir sarežģīti nokomplektēt, vadoties no veselības stāvokļa.

Līdz ar to es gribu pateikt, ka vesela sabiedrība spēj aizstāvēt gan iekšējo drošību, gan ārējo drošību. Nebūs veselības, nebūs, kas aizstāv, vai nebūs pietiekoši stipra aizstāvēšana. Tieši tāpēc... jāsaprot, uz kādu izaicinājumu priekšlikums sniedz atbildi. Un šis priekšlikums sniedz atbildi uz to... ka vesela sabiedrība, vesels gars un arī droša vide.

Es atbalstīšu priekšlikumu un uzskatu, ka nevajag spekulēt un pretnostatīt, ir nepieciešams izvēlēties prioritātes, vadoties no esošās situācijas un no riska grupām, un jāatzīst, ka esošajā situācijā veselība ir riska grupa, un tam ir jāpievērš papildu uzmanība, tajā skaitā arī papildu finansējums.

Tāpēc es atbalstīšu šo priekšlikumu un arī kolēģus aicinu to atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šo priekšlikumu sadalīju divās daļās.

Viens, kas saistās citstarp arī ar visas Saeimas apņemšanos, - par medicīnas personāla algām, īpaši tiem, kuriem tas visvairāk ir vajadzīgs, jo īpaši šobrīd, šajā krīzes laikā. Šaubu nav par to, ka tā būtība ir atbalstāma, bet ko es noteikti nevaru atbalstīt šajā priekšlikumā, - ka šis finansējums tiek ņemts no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

Es labi atceros laiku, kad aizsardzības ministrs bija Raimonds Vējonis, kad tika pieņemts lēmums par diviem procentiem, un Bergmaņa kunga kā aizsardzības ministra laikā šie divi procenti tika ieviesti... cik tas smagi gāja. Mēs esam viena no retajām NATO valstīm, kas tiešām izpilda šo minimālo apņemšanos (divi procenti ir minimālā apņemšanās), lai mums būtu mūsu aizsardzības budžetā šie divi procenti.

Attiecīgi tālāk, ja mēs runājam... Ja šogad - ja šogad! - nedaudz pārsniedz šos divus procentus, tad tas ir, skatoties tikai pret IKP. Es pieļauju, ka rezultātā tas arī nevarētu būt tāds pārsniegums, jo es pieļauju, ka šīs IKP prognozes laika gaitā arī varētu tikt koriģētas... gada laikā, un tās varētu tikt koriģētas uz leju, tad mēs arī paliksim pie šiem diviem procentiem. Bija ļoti svarīgi saglabāt šo summu.

Šeit es pilnībā piekrītu tam, ka nedrīkst to nekādā gadījumā mainīt, jo Aizsardzības ministrija ir viena no retajām ministrijām, kura šobrīd, gods kam gods, turas pie sava plāna, pie izstrādātā 12 gadu plāna. Zināmā mērā arī tāds divpadsmitgades budžets. Kolēģi, pretnostatīt šīs divas nozares, manuprāt, nav pareizi, lai gan finansējums veselības aprūpei ir ļoti, ļoti vajadzīgs.

Nākamie priekšlikumi paredz šādu pašu... faktiski līdzīgu pielikumu veselības jomā, veselības aizsardzībā, bet ne no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Gribu pateikt, ka Aizsardzības ministrijai būtu jāskatās arī uz budžeta līdzekļu tērējuma caurspīdīgumu un konkurētspēju. Esmu konstatējusi vienu iepirkumu par 1,3 miljoniem eiro - formas -, kas ir ļoti apšaubāms, ļoti necaurspīdīgs un kas met ļoti neskaistu un nesmuku ēnu attiecībā uz budžeta līdzekļu izmantošanu. Tāpēc, ja paskatītos un papētītu dziļāk iepirkumus, to lietderīgumu un caurspīdīgumu... iepirkumu procedūru, tad arī šajā resorā, es domāju, varētu atrast gan papildu resursus, gan mērķtiecīgāku līdzekļu izlietošanu.

Piedāvāju patiešām akcentēt uzmanību uz veselību, nodrošināt caurspīdīgu budžeta līdzekļu izlietojumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Tas ir ļoti interesanti, ka mēs šodien spējam atrast laiku un debatēt par vīru kopu “Vilki” un par viņu nozīmi Latvijas izglītības sistēmā, bet par mūsu apņemšanos attiecībā uz aizsardzības budžetu mēs nevaram atrast laiku pēc būtības debatēt.

Varbūt šobrīd Zaļo un Zemnieku savienība aizstāv iepriekšējo valdību sasniegto un šo turpinājumu, bet tomēr, kolēģi, es aicinātu jūs... Es aicinu, kolēģi, jūs pēc būtības šajā brīdī apdomāties attiecībā par to, kāpēc šajās debatēs nepiedalās aizsardzības ministrs vai vismaz viņa parlamentārā sekretāre, kuru pienākums būtu šo skaidrot, izskaidrot to, ka mums Aizsardzības ministrijai ir 12 gadu budžets, to, ka šī bija vienošanās, kas tika panākta, par finansējuma nesamazināšanu, ka IKP šīs prognozes ietekmē... ir šāda situācija.

Ne jau Zaļo un Zemnieku savienībai tas ir jāskaidro, bet aizsardzības ministram, kā minimums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam otro reizi.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Es mēģināšu tā vienkāršoti. Ja cilvēkam ir divas kājas un viena tiek kārtīgi trenēta, bet otra tiek nomērdēta, tad kāda jēga būs? Jūs tik un tā nevarēsiet normāli pastaigāt. Tas ir tas, ko mēs tagad runājam par aizsardzības budžetu un par veselības budžetu.

Es arī gribētu vērst uzmanību uz to, kādā veidā šis aizsardzības budžets tiek apgūts. Konkrēts iepirkums tas bija, respiratoru iepirkums no SIA “TITLED”, kur tika iepirkti nesamērojamā apjomā respiratori par nesamērojamu cenu, ar viltotiem dokumentiem no reklāmas aģentūras.

Un es aicinātu tad... Un es joprojām gaidu no izmeklēšanas komisijas, ka tā izmeklēs šo, jo tad, kad mēs to skatījām Pieprasījumu komisijā, visi teica, ka visas atbildes tiks sniegtas izmeklēšanas komisijā.

Es turēšu izmeklēšanas komisiju pie vārda un arī vērsīšos pie tās ar konkrētiem jautājumiem, uz kuriem es vēlos saņemt atbildes. Un tad mēs parunāsim par to, cik jēgpilni tiek apgūts aizsardzības budžets un vai tiešām ir vajadzīgs tik liels finansējums. Varbūt to pašu var izdarīt krietni efektīvāk un lētāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Raivim Dzintaram.

R. Dzintars (NA).

Es tikai gribētu atbildēt Valaiņa kungam, kāpēc pozīcijas deputāti nekāpj... un šajās debatēs neaizstāv aizsardzības budžetu. Gluži vienkārši tāpēc, ka aizsardzības budžets nav apdraudēts ne par vienu gramu. Nevienu mirkli koalīcijas ietvaros nav bijusi pat ne diskusija, ka šāda veida priekšlikumu par aizsardzības budžeta samazināšanu varētu atbalstīt.

Tāpēc dzīvosim mierīgi. Šis budžets un šie līdzekļi ir drošībā.

Priekšlikumu aicinu noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijā 122. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 122. - deputātu Papules, Ģirģena, Pucena un Dombrovska priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 25, pret - 48, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 123. - kolēģu Papules, Ģirģena, Pucena un Dombrovska priekšlikums. Pārdalīt finansējumu no ārlietu resora uz veselības resoru. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki apvienoti.

V. Dombrovskis. Paldies. Es domāju, ka, lūk, kolēģi, šī iepriekšējā diskusija ļoti labi un uzskatāmi rāda, kā tiek pieņemti lēmumi šajā valdībā un valdošajā koalīcijā. Un tas nav par valsti. Tas nav par to, kas ir svarīgi un kas ir tā degošā prioritāte šodien valstī. Tas ir par to, ka četras partijas dala pīrāgu, un tas nekādi nevar sanākt šajā pīrāga dalīšanā - lai kāda, vismaz viena, no šīm partijām paliktu bez kaut kādas savas pīrāga daļas. Tad tā māja... tā veselības aprūpes nozare var vispār sabrukt, bet katram jāsaņem sava daļa. Tāda svēta lieta. Un šajā situācijā koalīcija vienkārši nespēj iet līdz galam un pilnībā adekvāti atrisināt to situāciju, kas šodien notiek veselības aprūpē.

Var, protams, kā arī te daži kolēģi... tā teikt, spēlēties, norādīt saviem priekšlikumiem finansējuma avotus, kas ir līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, kas ir aizņemta nauda vai kas ir cīņa ar ēnu ekonomiku (kas ir vēl smieklīgāk). Citiem vārdiem sakot, ka, lūk, mēs te piedāvājam palielināt kādus izdevumus, bet tam nauda radīsies... vai nu aizņemsimies, vai no kaut kāda... zila gaisa. Nu, cik tas ir atbildīgi? Es domāju, jūs paši zināt, cik tas ir atbildīgi.

Šeit, kolēģi, atkal ir konkrēts priekšlikums ar finansējuma avotu, kas ir Ārlietu ministrijas programma, kas, protams, izraisīs neapmierinātību... pavisam noteikti vēl dažus apļus... bet jautājums, kolēģi, ir diezgan vienkāršs: kas mums ir svarīgāk - vai tas, ka mēs saņemsim vai nesaņemsim vietu ANO Drošības padomē, un kas no tā būs Latvijas valstij un Latvijas cilvēkiem, vai tas, ka mēs par šo naudu spēsim atļauties uz vienu gadu vēl 55 medmāsas? Tātad 55 medmāsas, kolēģi, uz gadu, kas varētu glābt cilvēku dzīvības, kas varētu konkrēti palīdzēt konkrētām slimnīcām, veselības aprūpei, vai iztērēsim naudu, to miljonu, lai lobētu to, ka mums būtu vieta Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē? Te ir tik vienkāršs jautājums, kolēģi. Kas mums šodien ir svarīgāk? Kas jums ir svarīgāk?

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Jā, man arī sanāca gatavot budžeta priekšlikumus, iepazīties ar Ārlietu ministrijas budžeta pieprasījumu. Un tiešām interesantas pozīcijas, ja mēs runājam par šo. Mani arī izbrīnīja šī Latvijas vēlme tērēt miljonus priekš tā, lai nokļūtu ANO Drošības padomē. Uz tiem jautājumiem... Es uzdevu konkrētus jautājumus ārlietu ministram, kāds tad mums tas mērķis ir, ko mēs darīsim. Ziniet, tik tiešām tās prioritātes mums sanāk ļoti amizantas, ja mēs to atbalstām.

Naudu priekš tā, lai Ārlietu ministrijas ierēdņi varētu braukāt pa eksotiskām valstīm (Karību jūras rajons, Klusā okeāna valstis un tamlīdzīgi), - tam naudu budžetā mēs atrodam, savukārt medmāsiņām, kuru mums šeit trūkst un kuru darbs ir acīmredzami neatbilstoši atalgots, nauda neatrodas.

Arī mani priekšlikumi, kas ir saistīti ar šo interesanto pozīciju... turklāt vēl, iepazīstoties un paanalizējot, kā tā ir veidojusies, - tā pārklājas, jo tur nozīmīgas izdevumu pozīcijas ir saistītas ar mūsu diplomātisko pārstāvniecību uzturēšanu, savukārt, ja mēs paskatāmies budžetā, arī budžetā jūs esat paredzējuši pāris miljonu pieaugumu, pusotru, manuprāt, pusotra miljona pieaugumu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Tātad tam visam jūs atrodat naudu, plus vēl paralēli jūs to pieliekat klāt... citas pozīcijas, kuras jūs stāstāt, ka jums būs vajadzīgas, bet mēs redzam, ka tās ir nofinansētas jau no citām pozīcijām. Rezultātā tad ir jautājums tiešām par prioritātēm.

Tas, manuprāt, ir tāds ļoti uzskatāms piemērs, ar ko nodarbojas šī vara, kā tā grib savā bezatbildībā un visatļautībā... tai vienkārši ir... reāli uzspļaut uz valsts problēmām, uz sabiedrības problēmām, jo vienkārši tā var to atļauties. Galvenais, ka viņi savā starpā, šis varas kartelis, ir sadīlojuši sev izdevīgu darījumu, gluži tāpat kā viņi to savulaik izdarīja ar mediķu algām. Atcerieties - 2019. gadā, kad par to spriedām, ka pat likumā paredzētajam vienkārši uzspļāva un nedarīja, jo viņiem tā bija ērti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Vai sabiedrība var dzīvot drošībā ar dzimstības negatīvu saldo... mīnus 10 tūkstoši gadā? Ar simts gadu laikā vismazāko dzimstību kopš Latvijas nodibināšanas? Vai sabiedrība var dzīvot drošībā, ja cilvēki laukos nevar saņemt medicīniskos pakalpojumus, nevis vienkārši savlaicīgi saņemt, bet vispār saņemt tādus, jo tur nav ārstu pieejamības? Vai sabiedrība var būt drošībā, ja izmeklējumus un operācijas jāgaida gadu vai divus gadus? Vai sabiedrība var būt drošībā, ja no kovida saslimstības Latvijai visaugstākie mirstības rādītāji Eiropas Savienībā?

Atbildi katrs no mums laikam zina pats. Un sabiedrība arī zina atbildi. Es uzskatu, ka patiešām varētu pagaidīt ar jaunas vēstniecības atvēršanu Austrālijā, bet nevar pagaidīt Viļakā vai Preiļos veca kundzīte, kurai ir steidzami nepieciešama operācija vai ārsta apmeklējums. Tad uz svaru kausiem arī jāuzliek, kas patiešām ir svarīgs Saeimas deputātiem, kas katram ir svarīgs.

Man personīgi ir svarīgāka konkrēta cilvēka veselība konkrētā vietā. Tāpēc es atbalstīšu priekšlikumus, kas attiecas uz veselības jomas kapacitātes stiprināšanu, gan šo... un arī pati iesniedzu analoģisku priekšlikumu, lai nodrošinātu medicīnas pakalpojumu pieejamību Latvijas iedzīvotājiem.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijā 123. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 123. - deputātu Papules, Ģirģena, Pucena un Dombrovska priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 22, pret - 50, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 124. - mūsu kolēģu Dombrovska, Papules, Ģirģena un Pucena priekšlikums. Pārdalīt budžetu no Ekonomikas ministrijas uz Veselības ministriju. Priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki tiek apvienoti.

V. Dombrovskis. Paldies.

Godātie kolēģi! Šeit runa ir par 1,2 miljoniem no Ekonomikas ministrijas programmām, no kurām tai skaitā paredzēts finansēt kārtējos izdevumus kārtējā Latvijas tēla meklēšanai. Par šo naudu - par 1,2 miljoniem - var pieņemt darbā uz vienu gadu vismaz 44 medmāsas. Kā es jau teicu, var reāli palīdzēt reāliem cilvēkiem mūsu slimnīcās.

Vai tas, ka Ekonomikas ministrija iztērēs tos miljonus uz kārtējiem, tā teikt, Latvijas tēla meklējumiem... es šaubos. Te ir kolēģiem... Dažiem kolēģiem ir kaut kāda tāda domāšana, ka var īsti nestrādāt, bet tikai atrast to pareizo tēlu un viss notiks, tā debesmanna sāks krist no debesīm... un tā. Tas viss atgādina tādu krievu pasaku par sliņķi Jemeļu, kas sēdēja uz krāsns un... tas laikam nav īsti tulkojams... pēc līdakas pavēles vēlējās, lai viņš tagad izdomātu to maģisko valsts, tā teikt, tēlu, un tad viss, viss notiks.

Kolēģi, pirms gada, kad bija premjera uzruna Saeimai, mēs dzirdējām premjera teikto par visādiem lieliem projektiem, kuriem it kā vajadzēja pirms gada arī sākties. Kolēģi, mums apmēram ap šo laiku jau vajadzēja sākt ražot vakcīnas. Nē? Vismaz tā mums teica premjers pirms gada, ka mēs drīz ražosim vakcīnas, ka mēs varam kāda pusgada, varbūt gada laikā sākt ražot vakcīnas. Kurā vietā mēs šodien ražojam vakcīnas, kolēģi? Varbūt es kaut ko palaidu garām? Bija runa arī par kādu vitamīnu ražošanas rūpnīcu. Es arī kaut kā neko neesmu dzirdējis. Kur tad Ekonomikas ministrija jau sākusi ražot tos... vitamīnu ražošanas rūpnīcas?

Bet, ja mēs skatāmies uz ziņu virsrakstiem, ko dara Ekonomikas ministrija, tad tur iet cīņa par Ziemassvētku tirdziņiem. Ziemassvētku tirdziņi - tā, protams, arī ir svarīga, pareiza un vajadzīga lieta, bet tas kaut kā drusku... tālu no vakcīnu ražošanas, vismaz no tām ambīcijām, kas tika pieteiktas pirms gada.

Tāpēc, kolēģi, labāk medmāsām. Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Jā, patiesībā veiksmīga valsts tēla izveide - tas var būt ļoti efektīvs instruments, kā piesaistīt gan investīcijas, gan cilvēkus mūsu valstij, tomēr to nav iespējams izdarīt, ja nav izdarīti pareizie mājasdarbi. Nevar uztaisīt veiksmīgu valsts tēlu valstī, kurā vara ir izgāzusies jebkamī, ko tā ir uzsākusi, kur jebkas ir katastrofa. Mēs esam topa līderi negatīvajās lietās, mirstībā... un visās pārējās lietās, kurās vienkārši... nu tā ir katastrofa.

Un tad ir jautājums, kādu veiksmīgu tēlu var uztaisīt, jo tēlam būtu jāsākas no pareizu vērtību nodefinēšanas. Kur vienkārši... Ja tā visa nav, jūs nevarat arī tēlu uztaisīt, tā būs vienkārši tāda lētas preces reklamēšana. Jūs nevis palīdzēsiet valstij, bet degradēsiet valsti, radot sajūtu, ka tā ir vienkārši nekam nevajadzīga prece, kuru mēģina kādam ieskapēt. Un tas ir diemžēl tas, kā mums izskatās mūsu valsts tēla veidošana. Ja nav pamatu, tad tēls nestrādās. Tāpēc šajā gadījumā daudz vērtīgāk šo naudu būtu izmantot veselības aprūpei.

Tā ka es personīgi atbalstīšu šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi, jautājums vietā. Vai mēs šajā brīdī visi tik tiešām varam tā godīgi sev pateikt, ka mūsu valsts veidotās pēdējā laika kampaņas ir spējušas uzrunāt vajadzīgo mērķauditoriju? Vai tiešām mēs savu tēlu esam parādījuši no tās labākās puses?

Es domāju, ka šis kolēģu priekšlikums ir atbalstāms. Ja mēs skatāmies uz šo resursu - vairāk nekā viens miljons - neapšaubāmi, noteikti tas ir svarīgi, bet tajā pašā laikā mums tik tiešām pašiem savās mājās vēl ir gana daudz darāmā. Ir gana daudz darāmā, lai neturpinātu... un es šeit lietošu vārdu... “izšķērdēti” līdzekļi PR kampaņās.

Kolēģi, mēs pēdējo pāris gadu laikā esam miljonus nokurinājuši skurstenī, vienkārši kurinājuši naudu kā malku skurstenī dažādās PR aktivitātēs. Es neuzskatu... Man grūti nosaukt kaut vienu PR aktivitāti, kura būtu nesusi kādu pozitīvi vērstu rezultātu. Manuprāt, tās visas bijušas totāla izgāšanās, plaģiātisms, vairāk sevis pašapmierināšanai, nevis mērķa sasniegšanai.

Tāpēc, manuprāt, būtu pilnīgi pareizi, ja šajā brīdī valsts iepauzētu ar jebkādām sabiedrisko attiecību kampaņām, aktivitātēm, vienalga, cik pozitīvi tās ir domātas un vērstas, un šo naudu novirzītu citiem mērķiem, kas šajā brīdī ir atbalstāmi, vismaz kā šajā gadījumā - mediķiem.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

O, jā, kolēģi! Valsts tēla pētījums - ļoti vērts, lai to izpētītu, bet to patiesībā vajadzētu darīt tiesībaizsardzības iestādēm. Man ir grūti iedomāties, kāpēc KNAB nodarbojas ar korupcijas aisbergu, bet neredz šo pētījumu, ko veic Ekonomikas ministrija, patiesībā - plāno veikt, jo pirmais posms beidzās bez rezultātiem, iepirkumu pārtrauca Iepirkumu uzraudzības birojs, pasakot, ka šis iepirkums ir veidots, neievērojot godīgu konkurenci, un, iespējams, tas ir tendēts uz viena, potenciāla uzvarētāja... prasību izvirzīšanu šim, teiksim tā, pētījumam. Bet droši vien KNAB ir aizņemts ar aisbergu un neredz to mazumiņu, kas ir tuvu miljonam, ko veica... pētījums.

Vēl viena nejēdzība, saistīta ar šo pētījumu, slēpjas tanī faktā, ka patiesībā rīcības plānu veidos pati Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, bet pētījumu viņi vienalga iepirks kā ārpakalpojumu, un vēlāk attiecīgi dokumentu viņi veidos paši. Tā ka te ir, ko darīt, manuprāt, attiecīgajiem specdienestiem, un žēl, ka tie to neredz, gribētos arī vērst... viņu uzmanību.

Tāpēc ideja novirzīt šo finansējumu attiecīgi veselības jomai ir ļoti atbalstāma, bet atbildīgos par pētījumu organizēšanu un budžeta līdzekļu notrallināšanu būtu labi vienreiz saukt pie atbildības, dienestiem būtu jāsāk strādāt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 124. - deputātu Dombrovska, Papules, Ģirģena un Pucena priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 27, pret - 50, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 125. - kolēģes Petravičas priekšlikums. Pārdalīt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem uz veselības aprūpi. Šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (Neatkarīgie).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki apvienoti.

R. Petraviča. No veselības nozarei piešķirtā finansējuma lielākā daļa paredzēta jaunā ārstniecības personu darba samaksas modeļa ieviešanai. Tam pietrūkst 45 miljonu, un tas ir politiķu atbildības jautājums.

Neskatoties uz Covid-19 pandēmijas radīto fizisko un garīgo papildu slodzi ārstniecības personālam, valdība ir lēmusi ārstniecības personu darba samaksas pieaugumam atvēlēt mazāk nekā pusi no nepieciešamā. Lieki piebilst par algu celšanu valsts pārvaldē, jo tur vajag darba kvalitāti, bet medicīnā acīmredzot tas nav tik svarīgi.

Arī māsu asociācijas ir norādījušas, ka māsām nav nodrošināts atbilstošs atalgojums un arī par ievērojami lielāku pacientu skaita aprūpi, kāds ir tagad, pandēmijas laikā, netiek paredzēta papildu samaksa. Tāpēc ir sagaidāms, ka neviena māsa nenāks atpakaļ strādāt medicīnā no citām nozarēm. Medicīnas jomā, līdzīgi kā sociālās aprūpes jomā, strādāt paliks tikai profesijas entuziasti, tie, kam tas ir dzīves izaicinājums, un vecāka gadagājuma māsas, kuras ir uz izdegšanas robežas.

Valdība sauc palīgā mediķus, kuri ir pensionējušies, brīvprātīgos, Veselības ministrija plānoja valdībai pat iesniegt pieprasījumu mediķu mobilizācijai. Kādu atsaucību var gaidīt, ņemot vērā valsts ņirgāšanos par veselības aprūpes nozari... kādu mobilizāciju! Jāsāk ar savu solījumu pildīšanu un atalgojuma celšanu.

Pasaules Veselības organizācija ir norādījusi, ka ilgstoši pastāvošais veselības pakalpojumu nepietiekamais finansējums Latvijā veicina augstu mirstību, no kuras būtu iespējams izvairīties. Veselības izdevumi uz vienu iedzīvotāju Latvijā ir vieni no zemākajiem, arī mirstības ziņā Latvija atrodas otrajā vietā - uzreiz aiz Rumānijas. Pasaules Veselības organizācija uzskata, ka Latvijai ir milzīgs potenciāls veselības rezultātu uzlabošanai.

Katru dienu tiek atspoguļots, cik cilvēku ir miruši no kovida vai bijuši inficēti ar kovidu, bet netiek runāts, ka katru gadu pieaug mirstība no problēmām, ko rada asinsrites saslimšanas, netiek ziņots, cik cilvēku ik dienu mirst no ļaundabīgajiem audzējiem.

Mēs esam norādījuši avotu, no kura ņemt šo finansējumu. Cerams, ka tas šoreiz ir īstais avots.

Tā ka lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Godātie kolēģi! Ir dažādu veidu solījumi: ir priekšvēlēšanu solījumi, ir solījumi, kas tiek izteikti, jau pie varas esot. Šis ir tas gadījums, ka šie nav priekšvēlēšanu solījumi. Šis ir solījums mediķiem, kas ir izteikts, jau esot pie varas, ar pilnu informāciju par apstākļiem. Un jāteic, ka šajā laikā, šobrīd, kad ir krīze medicīnas jomā, šis priekšlikums ir visnotaļ svarīgs. Es domāju, ka šajā ziemā varbūt... Šajā brīdī nedaudz ir jūtams tāds atslābums - Covid-19 situācija uzlabojas, un šie rādītāji paliek labāki -, bet katrā ziņā mēs nevaram atslābt. Situācija var strauji mainīties, un, ja tā mainīsies, atkal būs spriedze slimnīcās, būs spriedze darbiniekiem.

Šajā gadījumā... Šī valdība ir spējusi dot solījumu... šī valdība ir spējusi atteikties no aptuveni simts miljoniem budžetā, veicot nodokļu izmaiņas, kas savulaik tika ieviestas, lai nodrošinātu veselības jomas darbiniekiem atalgojuma pieaugumu. Šī valdība ir izdarījusi visu, lai šis solījums netiktu izpildīts. Mēs šobrīd redzam, ka no... Vai tas ir no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem vai no citiem resursiem, par kuriem mēs runāsim vēlāk, šis solījums ir jāizpilda, kolēģi. Šis nav priekšvēlēšanu solījums. Šis ir solījums, ko izteikusi šī valdība, pie varas esot, ar pilnu informāciju, un visi Latvijas mediķi uz to paļaujas.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Jā, kolēģi, šis tiešām ir Saeimas prestiža jautājums, jo tieši 13. Saeima bija tā, kas savas darbības sākumposmā skaidri un gaiši apņēmās atbalstīt mūsu mediķus un palielināt viņiem atalgojumu līdz zināmam līmenim, jau nosakot konkrētu procentu.

Šajā gadījumā kolēģes priekšlikums, manuprāt, ir ļoti korekti sagatavots, jo tas neparedz līdzekļus no bruņotajiem spēkiem vai no kādas citas nozares. Šeit ir konkrēti priekšlikumi - no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem -, kā analogi norāda arī koalīcijas partijas un frakciju pārstāvji, iesniedzot savas deputātu kvotas. Tāpēc, kolēģi... šis laiks, kad daudzi mediķi gaida... Jā, varbūt taisnības labad jāsaka - daudzi, iespējams, vairs pat negaida nekādus Ziemassvētku brīnumus, ka šī Saeima vai valdība varētu sākt pildīt savus solījumus. Bet vēlreiz vēlos akcentēt, ka šis ir Saeimas prestiža jautājums, - ja esi devis savu vārdu un esi balsojis “par” pielikumu, tad vārds ir jātur un šis pielikums jānodrošina.

Lūdzu, atbalstīsim šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki apvienoti.

V. Dombrovskis. Godātie kolēģi! Šeit ir izvērsusies diskusija par visādu labu un pareizu priekšlikumu finansēšanas avotiem. Es, partijas “Republika” deputāts, piedāvāju finansēt, reāli finansēt, algu palielināšanu medicīnā (vismaz nākamo divu gadu laikā), noņemot finansējumu Aizsardzības ministrijai, - es uzsvēršu! - to finansējumu, kas pārsniedz divus procentus no iekšzemes kopprodukta, par ko šeit daži, arī opozīcijas, kolēģi izteikušies skeptiski, sakot, ka tā nekādā veidā nedrīkst darīt.

Respektējot, protams, savu kolēģu pozīciju, es vēlētos jums uzdot pretjautājumu: sakiet, lūdzu, vai finansēt algu palielinājumu no programmas, kuru sauc “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, jūsuprāt, ir pareizi? Jūs taču ļoti labi saprotat, ko nozīmē šie “līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Tā nav kaut kāda debesmanna jeb... no kurienes ir kaut kādi neierobežoti līdzekļi. Tā ir vienkārši aizņemta nauda.

Kolēģi, jūs taču esat bijuši valdībā. Vai, piemēram, Māra Kučinska valdība finansēja kaut kādu algu palielināšanu - vai nu mediķiem, vai skolotājiem, vai kādiem citiem -, aizņemoties līdzekļus? Vai tas kaut kad vispār ir bijis? Vai tā rīkojas nopietni cilvēki... nopietni politiķi, atbildīgi politiķi? Kā mēs celsim cilvēkiem atalgojumu, aizņemoties līdzekļus? Nu šogad esam aizņēmušies līdzekļus, lai paceltu algu... Tas nozīmē, ka aiznākamajā gadā, lai uzturētu lielāku algu, atkal vajadzēs aizņemties līdzekļus. Tad atkal un atkal, un atkal. Vai tas ir tas piedāvājums?

Mēs vismaz runājam tiešu valodu. Es domāju, ka... kolēģi, mēs visi saprotam, ka tieši no “Republikas” puses nāk tie priekšlikumi, kuri ir reāli, jo tādi ir reālās dzīves lēmumi. Nauda nenāk no nekurienes, no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Tie ir smagi lēmumi. Aizņemamies, ceļam nodokļus, pārdalām no citām programmām. Lai cik sāpīgi tas nebūtu. Tā ir reāla saruna, kolēģi, vai ne?

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Dombrovska kungam taisnība. Šajā gadījumā šis naudas avots arī nav tas labākais, bet tas savā ziņā ir šīs valdības un šīs koalīcijas kvalitātes standarts, tā šī koalīcija strādā - pilda solījumus uz aizņemtas naudas pamata. Ar to šis budžets ir īpašs, un ar to Latvijas vēsturē tas būs neatkārtojams. Tā tas diemžēl ir.

Šis priekšlikums, ko kolēģi ir iesnieguši, pēc būtības paredz to, kā jūs teicāt... manuprāt, ir atbalstāms tikai viena iemesla dēļ - kaut kādā veidā šis solījums mediķiem ir jāizpilda. Arī mēs, Zaļo un Zemnieku savienība, balsojām “par” to, un šis ir tāds viens no reāliem soļiem. Mūsu priekšlikums ir 129. Tas paredz citu risinājumu, tomēr tas ir atbilstoši šīs valdības politikai... kam ir pievienojušies arī opozīcijas kolēģi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Šo priekšlikumu nebūtu un šo debašu nebūtu, ja varas koalīcija, kura uzņēmusies atbildību par šo valsti, būtu izpildījusi mediķiem dotos solījumus. Šie solījumi nav izpildīti, nav izpildīti ne tikai solījumi, nav izpildīts pat tas minimums, par ko bija vienošanās ar mediķiem, - tātad par šo atalgojuma pieaugumu.

Un tagad tas, ko dara opozīcijas deputāti, - meklē visus iespējamos veidus, kādā tad šo solījumu - šo absolūti nepieciešamo minimumu - varētu izpildīt, ja tik tiešām kādam ir apziņa par to, ka veselības aprūpe pašlaik... esošajā situācijā ir reāla prioritāte un nepieciešamība. Tāpēc es aicinātu koalīcijas deputātus pieteikties un paskaidrot, kāpēc šī vara ir uzskatījusi par nevajadzīgu atbalstīt mediķus un pildīt tiem dotos solījumus, vismaz tanī apmērā, kas bija minimāli, par ko bija vienošanās ar mediķiem. Tātad šis atalgojuma pieaugums par 10 procentiem, kas nav izpildīts... pat tas nav izpildīts esošajā situācijā. Kāpēc jūs naudu varējāt atrast komandējumiem uz Klusā okeāna salām, lai taisītu visādus dārgus pasākumus, bet mediķiem naudu budžetā jūs neesat atraduši?

Es aicinu koalīcijas kolēģus sadūšoties, pieteikties debatēs un sniegt savu pamatojumu. Jums to nāksies izdarīt, tas būtu vismaz minimums - jūsu pienākums paskaidrot to visai Latvijas sabiedrībai, ja šodien šeit šīs budžeta debates tiešām notiek demokrātiskā un tiesiskā valstī, kur vara ir atbildīga savas sabiedrības priekšā. Pretējā gadījumā šis būs uzskatāms piemērs tam, ka Latvija kā demokrātiska un tiesiska valsts reāli... augstākajā varas līmenī vairs neeksistē, ka Saeima ir vienkārši pogu spaidīšanas kantoris, kuram ir jāleģitimizē karteļa vara...

Sēdes vadītāja. Paldies, paldies.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā... lūdzu!

M. Bondars. Komisijā 125. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 125. - deputātes Ramonas Petravičas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 29, pret - 50, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Godātie kolēģi, laiks pārtraukumam.

Deputātu reģistrācija.

Godātie kolēģi, lūdzu, pievērsiet uzmanību - nākamais pārtraukums būs 15 minūtes, tieši tāpat kā iepriekšējais. Tātad pārtraukums - 15 minūtes. Darbu atsākam pulksten 17.00.

Pārtraukums līdz pulksten 17.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes vadītāja. Cienījamās deputātes, godātie deputāti! Turpinām Saeimas sēdi, kurā izskatām gadskārtējā valsts budžeta... un ar to saistīto likumprojektu izskatīšanu otrajā lasījumā.

Darba kārtībā - likumprojekts “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Turpinām darbu ar priekšlikumiem.

Tātad 126. priekšlikums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Bondars. Lūdzu!

M. Bondars. 126. - mūsu kolēģa deputāta Orlova priekšlikums. Paredz, ka līdzekļi no neparedzētiem gadījumiem tiek pārvirzīti uz veselības aprūpi. Šis priekšlikums nav guvis atbalstu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates par priekšlikumu.

Vārds deputātam Vitālijam Orlovam.

V. Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godājamie kolēģi! Turpināsim tēmu par mediķu atalgojumu.

13. Saeimas sākumā pārliecinošs vairākums deputātu nobalsoja par Veselības aprūpes finansēšanas likumu, kur mēs paredzējām ikgadēju mediķu algu palielinājumu 20 procentu apjomā. Pēc tam mēs... nevis mēs, bet vairākums, valdošais vairākums, uzmeta mediķus, pārbalsoja šo likumprojektu un vienojās ar mediķiem par ikgadēju 10 procentu palielinājumu.

Ko mēs redzam uz nākamo gadu? It kā tikai 4,4 procenti 10 procentu vietā. Un ir arī ļoti lielas bažas, vai mediķi saņems šo palielinājumu, ņemot vērā to, ka Veselības ministrija nav paredzējusi savā budžetā nepieciešamo palielinājumu slimnīcām par elektrību un siltumu.

Tas nozīmē to... ka Latvijas Ārstu biedrība un Latvijas Slimnīcu biedrības prezidents Jevgēņijs Kalējs brīdināja - šo naudu, kura paredzēta mediķu atalgojuma palielināšanai, viņi laikam novirzīs, lai segtu tos lielos rēķinus, ko saņems slimnīcas par elektrību un siltumu.

Es prasu novirzīt 43 miljonus, lai izpildītu mediķiem doto solījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēgtas.

Bondara kungs, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 126. - deputāta Vitālija Orlova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 24, pret - 46, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 127. - kolēģa Zariņa priekšlikums. Paredz palielināt finansējumu Veselības ministrijai sakarā ar nepieciešamību finansēt mediķu atalgojumu. Šis priekšlikums netika atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates par priekšlikumu.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Jā, tik tiešām šis priekšlikums ir par mediķu atalgojumu, un es to iesniedzu pēc mediķus pārstāvošo organizāciju lūguma, pamatoti norādot, ka nu jāatrod budžetā vismaz vēl 40 miljonus atalgojuma pieaugumam, kas tika solīts un ko pamatoti gaidīja mediķi. Pēc būtības šis balsojums būs kā tāds patiesības brīdis par šo varu.

Šo patiesību es mediķiem paskaidroju jau pirms pāris gadiem, kad 2019. gadā mediķiem netika piešķirts pat likumā paredzētais atalgojuma pieaugums. Es mediķus brīdināju. Es pateicu: ja jūs to pieļausiet, tad turpmāk ar jums vienkārši nerēķināsies, pret jums attieksies kā pret galeru vergiem, kuri pieķēdēti pie airiem, un - kamēr var airēt, lai airē un lai dzīvo no drupačām.

Un tas arī ir noticis. Šī vara nerēķinās ar mediķiem, jo zina, ka tie var būt kā galeru vergi, kas turpinās airēt. Šeit ir pamatots jautājums: ja tik tiešām veselības aprūpes nozare ir svarīga, kā jūs to apgalvojat, kolēģi no varas koalīcijas, tad kāpēc jūs naudu atrodat visam kam, tikai ne mediķiem? Kāpēc valsts pārvaldei atbilstošo pieaugumu jūs nodrošināt, jo, redziet, tur ir nepieciešami kadri, bet veselības aprūpē, kur šis deficīts ir acīmredzams, kur trūkst simtiem ārstu, tūkstošiem māsu, iespējams, kamēr mēs te debatēsim, jau desmit tūkstoši māsu trūks mūsu veselības aprūpes nozarē... jūs tur finansējumu neatrodat.

Varbūt godīgi jāpasaka, kāpēc jūs to darāt. Jūs iepriekšējo reizi melojāt, teicāt, ka tam budžetā nebija naudas, ka neatļāva fiskālais rāmis, lai gan šis rāmis bija pietiekošs, lai šo naudas pieaugumu atrastu. Tagad, kad jūs...

Es aicinu apvienot manu uzrunu laiku.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki ir apvienoti.

I. Zariņš. Tagad, kad jūs tērējat naudu uz nebēdu, kad budžeta deficīts ir vairāk nekā 1,7 miljardi, pasakiet kaut vienu iemeslu, kāpēc mediķiem joprojām šie 40, kaut vai šie 40 prasītie miljoni, netiek atrasti. Vienīgais izskaidrojums ir tas, ka jūs vienkārši esat atrāvušies no realitātes un labi zināt, ka principā jums nav jārēķinās ne ar sabiedrības, ne ar valsts vajadzībām. Jums svarīgi, lai jūs savā starpā būtu sadīlojuši savā varas kartelī savas intereses. Un, ja šīs intereses ir sadīlotas, tad jūs varat darīt, ko vēlaties. Un jums ir uzspļaut tad uz sabiedrības un uz valsts vajadzībām. Tas ir tas, ko jūs pašlaik demonstrējat ar savu attieksmi.

Ja tas tā nav, piesakieties kaut viens debatēs un atspēkojiet to. Un pasakiet kaut vienu argumentu - kāpēc mediķiem šinī dramatiskajā situācijā nepienākas tas, ko jūs viņiem bijāt solījuši.

Sēdes vadītāja. Debates slēgtas.

Bondara kungs, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijā 127. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 127. - deputāta Ivara Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 26, pret - 50, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 128. - mūsu kolēģu Švecovas un Stepaņenko priekšlikums. Arī saistīts ar mediķu algu palielinājumu un finansējuma palielinājumu Veselības ministrijai. Arī šis priekšlikums Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Latvijas politiskajai elitei patīk uzklausīt un ieklausīties stratēģisko partneru ieteikumos un rekomendācijās. Bet kaut kādā veidā tās rekomendācijas ir apveltītas ar tādu kā prioritāro ievērošanu un sekundāro ievērošanu. Jāteic, ka Eiropas Komisija publicē rekomendācijas Latvijai, kas būtu jādara, lai uzlabotu ekonomisko un sociālo jomu krīzes laikā. Un veselības aprūpes stiprināšana ir viens no galvenajiem Eiropas Komisijas ieteikumiem Latvijai.

Kā norādīja Eiropas Komisija, reformas veselības aprūpē Latvijā joprojām atrodas sākotnējā stadijā. Uzsvaram jābūt uz ģimenes ārstu un dažādu izmeklējumu pieejamības paplašināšanu, lai izvairītos no tā, ka slimības tiek ielaistas. Tāpat nozīmīga problēma ir arī sabiedrībā plaši izplatītais neveselīgais dzīvesveids. Vai tad šo rekomendāciju Latvijas valdošā politiskā elite ir sadzirdējusi? Vai ir paredzēts pietiekams finansējums attiecīgi mediķu atalgojuma nodrošināšanai? Diemžēl nav.

Lūdzu apvienot debašu laiku.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki apvienoti.

Ļ. Švecova. Paldies.

Jāatzīmē arī, ka kopš... ka 2021. gada laikā Latvijai nav izdevies būtiski mazināt ēnu ekonomiku. Pēc ekspertu domām, budžetā netiek iekasēti apmēram 300 miljoni eiro. Neesmu konstatējusi arī kontekstā ar 2022.-2024. gada budžeta pakotni dokumentus vai analīzi, vai konstatējumus, kā tiks palielināti ienākumi budžetā no ēnu ekonomikas, tāpēc arī esmu piedāvājusi attiecīgi mobilizēties Finanšu ministrijai un arī citām tiesību aizsardzības iestādēm un nodrošināt, lai preču kontrabanda, it īpaši akcizēto preču kontrabanda, tiktu samazināta, šie noziedzīgie nodarījumi tiktu apkaroti, un tas nodrošinātu lielāku ienākumu valsts budžetā nodokļu veidā.

Pats interesantākais analīzē, ja mēs veiksim par parādībām saistībā ar ēnu ekonomiku, ir tas, ka ēnu ekonomika pieaug straujāk tieši tajos gados, kad Latvijā tiek ieplūdināti līdzekļi no Eiropas Savienības fondiem. Respektīvi, jo apjomīgāki finanšu līdzekļi ienāk no Eiropas Savienības fondiem, jo augstāks ir ēnu ekonomikas īpatsvars, kas raisa arī papildu bažas, ka nākamajā plānošanas periodā Latvijā ieplūdīs ļoti ievērojami līdzekļi no Eiropas Savienības fonda.

Tāpēc es uzskatu, ka ir iespēja iekasēt vairāk un nodrošināt no iekasētajiem nodokļiem atbilstošu atalgojumu medicīnā strādājošiem mediķiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Bondara kungs, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Budžeta komisijā 128. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 128. - deputāšu Ļubovas Švecovas un Jūlijas Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 23, pret - 49, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 129. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums, kurā viņi arī lūdz palielināt finansējumu mediķu atalgojumam, palielinot Veselības ministrijas budžetu. Arī šis priekšlikums Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates par priekšlikumu.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Šis ir kārtējais opozīcijas priekšlikums par mūsu visu kopīgo solījumu izpildi - palielināt mediķiem algas.

Ar ko šis priekšlikums būtiski atšķiras no citiem? Tas, ka šeit mēs runājam par finansējuma avotiem, un šajā gadījumā mēs runājam par ēnu ekonomikas apkarošanas rezultātā iegūtiem līdzekļiem, kurus mēs novirzām mediķu algām. Pārējo motivāciju mēs esam izteikuši iepriekšējās debatēs.

Tāpēc, kolēģi, šis ir tiešām Saeimas cieņas jautājums attiecībā pret cilvēkiem, kuri šobrīd visvairāk strādā, ņemot vērā šo pandēmijas laiku, kuriem šobrīd faktiski šie resursi ir visvairāk vajadzīgi. Tā būtu tāda cieņa no mūsu puses, ka mēs izdarām visu, kas ir atkarīgs no Saeimas, no likumdevēja, lai solījumi tiktu pildīti dzīvē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Šis priekšlikums ir par mediķu algām un finansējuma avotu. Mēs piedāvājam ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumus palielināt un pēc būtības palielināt ambīciju ēnu ekonomikas apkarošanā.

Ja mums uzdod šo jautājumu, kur rast līdzekļus, un šajā priekšlikumā šis naudas apjoms nav mazs, tie ir vairāk nekā... tie ir 40 miljoni eiro šajā brīdī, ko mēs paredzam novirzīt mediķu algu finansējuma nodrošināšanai.

Ja mēs skatāmies uz ēnu ekonomikas skaitļiem, tad šobrīd Latvija ir ar atrāvienu no Lietuvas un Igaunijas. Aptuveni ap pieciem procentiem šī starpība mums ir ar Lietuvu, ar Igauniju ir vēl vairāk - tā ir astoņu procentu starpība ēnu ekonomikas īpatsvarā mūsu ekonomikā.

 Ja mēs skatāmies, ko tas nozīmē skaitliskā izteiksmē, šīs valdības laikā ēnu ekonomikas īpatsvars tikai palielinājies. Tai pašā laikā, ja mēs izvirzītu ambīciju samazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru par vienu procentu - kolēģi, par vienu procentu! - tas nozīmētu aptuveni 75 miljonus eiro budžetā, kurus varētu novirzīt dažādu jautājumu risināšanai, tai skaitā izpildīt mediķiem solīto atalgojuma pieaugumu.

Kolēģi, šajā budžetā pietrūkst ambīciju ēnu ekonomikas apkarošanai. Šajā budžetā pietrūkst izpildītu solījumu un galveno prioritāro solījumu izpildes. Mediķu atalgojumam jābūt prioritātei numur viens šajā budžetā, bet diemžēl tas tā nav. Mēs piedāvājam samazināt ēnu ekonomiku pat ne par vienu procentu, par nepilnu procentu - ar to pietiks, lai varētu nodrošināt mediķiem pienācīgu atalgojumu, tādu, kādu tiem solīja.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (Neatkarīgie).

Kolēģi, tad, kad ir jāveic dažādi būvniecības darbi Covid-19 aizsegā, ir jāiepērk gultas, tad nekādi fiskālās disciplīnas rāmji neeksistē, un tai brīdī veselības ministrs saka - mums ir gultas, bet mums nav personāla. Bet kā jūs domājat piesaistīt personālu ar šādu attieksmi pret mediķiem?

Un tas viss nemitīgi iet tā kā riņķa dancis. Vispirms ir izstrādāts atalgojuma modelis, tad to skatīs budžeta pieņemšanas laikā, pienāk budžeta pieņemšanas laiks, nē, izrādās, nav izstrādāts modelis. Un tā vien. Bet mēs paši par to esam nobalsojuši. Un šī ir pēdējā iespēja, lai savu solījumu realizētu. Šī ir pēdējā iespēja.

Un, pat ja būtu jāaizņemas šie miljoni, tas noteikti būtu aizņēmums ar jēgu, un neviena fiskālās disciplīnas padome nevarētu pārmest par šādu aizņēmumu, jo tiek glābtas cilvēku dzīvības, ne tikai to cilvēku dzīvības, kas ir šobrīd slimnīcās smagi slimi ar Covid-19, bet arī to cilvēku dzīvības, kuri nevar piekļūt medicīnas pakalpojumiem, tāpēc ka trūkst ārstu. Cilvēkiem ir pa pusgadam jāgaida rindās, lai saņemtu medicīniskās manipulācijas.

Mēs zaudējam cilvēkus, ar katru dienu zaudējam tikai tāpēc vien, ka nevar atrisināt tādu vienkāršu lietu kā mediķu atalgojums, lai cilvēkam būtu iespēja saņemt pakalpojumu, saņemt pakalpojumu savlaicīgi, nevis tad, kad jau ir ielaistas slimības ar ļaundabīgiem audzējiem ceturtajā stadijā.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi, manuprāt, tā savā ziņā ir kaut kāda politiskā greizsirdība, kas mājo koalīcijā, kāpēc šis solījums nav izpildīts līdz galam. Es aicinu vismaz kādu no “Attīstībai/Par!”, kuriem ir politiskā atbildība - vistiešākā politiskā atbildība - izpildīt šo solījumu mediķiem, kādam nākt, pieteikties debatēs un paskaidrot, kas tad ir noticis. Tas nekas, ka tā nauda medicīnai bija visvairāk. Šis solījums nav izpildīts, tāpat arī citi jautājumi veselības jomā, kuriem bija jābūt tikpat svarīgiem šajā budžetā.

Kolēģi, tad, kad bija Pavļuta kunga demisijas pieprasījums un mēs daudz un plaši runājām, es vienlaikus vēroju arī publiskajā telpā notiekošo, un Roberts Fūrmanis, bijušais Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents, kad viņam jautāja, nu ko tad darīt, lai šo Covid-19 pandēmiju labāk šobrīd apturētu un kaut kādā veidā uzlabotu šo darbu, viņš pēc tādas garākas pauzes pateica: “Palieliniet atalgojumu, palieliniet atalgojumu - tādu, kā solījāt.”

Kolēģi, tas ir tas, ko mediķi prasa.

Sēdes vadītāja. Laiks.

Debates slēgtas.

Bondara kungs, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijā 129. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 129. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 29, pret - 50, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 130. - kolēģa Zariņa priekšlikums, kas paredz finansējuma pārdali no Ārlietu ministrijas uz Veselības ministriju. Un Veselības ministrijā tā būtu diagnostika bērniem ar autiskā spektra traucējumiem. Bet šis priekšlikums komisijā atbalstu neguva.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Tik tiešām šis priekšlikums ir diagnostikai bērniem ar autiskā spektra traucējumiem. Mēs runājam par 208 tūkstošiem. Labi, jūs nevarējāt atrast miljonus mediķu algām, jums bija svarīgāki citi mērķi. Nu, bet šiem bērniem ar autiskā spektra traucējumiem - vai tiešām nevar atrast pat 208 tūkstošus? Turklāt mēs... par ko mēs runājam? Mēs runājam par Ārlietu ministrijas budžetu, par tām pašām izdevumu pozīcijām, par kurām šeit tika minēts.

Tātad, iepazīstoties ar Ārlietu ministrijas budžetu, ir acīmredzami, ka tur ir dubultas izdevumu pozīcijas, ka viens un tas pats ir iekļauts vairākos izdevumu posteņos. Proti, Ārlietu ministrija nākamajam gadam ir paredzējusi pieaugumu savu diplomātisko pārstāvniecību uzturēšanai apmēram par pusotru miljonu, tanī pašā laikā ir arī citas iniciatīvas, kurām ir prasīts papildu finansējums.

Kā viens no tiem, kas tika minēts šai dīvainajai, tiešām, manuprāt, absolūti nesaprotamajai Latvijas ambīcijai - būt par dalībvalsti ANO Drošības padomē -, uz ko jēdzīgs pamatojums, kāpēc mums tas ir vajadzīgs starptautiskajam prestižam, nu absolūti neskan... miljonu tērēšana. Un tur arī ir iekļautas pozīcijas, kas ir saistītas ar diplomātisko pārstāvniecību, kā reiz par šiem 200 tūkstošiem. Tātad acīmredzami, ka tās pārklājas.

Es piedāvāju, lai mēs nevis taisām šeit absolūto medusmaizi mūsu Ārlietu ministrijas ierēdņiem, bet lai parūpējamies arī par šiem bērniem un vecākiem, kuriem tik tiešām jānes šī smagā nasta. Manuprāt, tas ir vienkārši morāles un goda jautājums - atrast šos 208 tūkstošus bērniem ar autiskā spektra traucējumiem un viņu vecākiem kā palīdzību. Bet mūsu treknie ierēdņi pagaidīs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Sēdes vadītājas kundze! Kolēģi un kolēģes! Jā, es arī aicināšu atbalstīt šo priekšlikumu vairāku iemeslu pēc.

Pirmkārt, tādēļ, ka - koalīcija, atcerieties! - jūs esat noraidījuši vairākus priekšlikumus par atbalsta procesa, atbalsta sistēmas izveidi, lai agrīnā vecumā diagnosticētu arī šāda tipa... programmas.

Ministru kabinets to ir noraidījis vairākas reizes, un šobrīd tas ir iemests Valsts izglītības satura centrā it kā risināšanai, it kā gaida savu kārtu, savu rindu, kur veidojas cilvēku pieņemšana darbā, bet tāda īsta risinājuma... jau kā sistēma... nav.

Līdz ar to maziem soļiem aicinu atbalstīt ne tikai lasītprasmi, ne tikai disleksijas diagnostiku, bet arī autismu, kas patiešām šobrīd arvien vairāk ir redzams mūsu sabiedrībā un mūsu izglītībā, un mūsu bērniem.

Un vēl jums daži skaitļi, salīdzinot, ko tas īsti maksā. 208 tūkstoši ir tikai 36 procenti no Valsts prezidenta kancelejai piešķirtajiem līdzekļiem, lai svinētu Trīs jūru iniciatīvas samitu. Tikai 36 procenti. Tā pat nav pilna summa. Tas nozīmē, ka Valsts prezidenta kanceleja varēs samitu svinēt, atvēlot bērniem šo atbalstu.

Zināmā mērā, turpinot par jūsu samērīgumu un par jūsu attieksmi ne tikai pret izglītību, ne tikai pret demogrāfiju, bet arī pret bērniem, ir skaidri redzams, kam jūs dodat naudu, bet nav saprotams, kāpēc jūs dodat naudu, tai skaitā Trīs jūru iniciatīvas samitam, kur prezidenta kungs varētu to darīt divreiz lētāk, pusi no finansējuma (un to viņš vēl var izdarīt) atvēlot autisma biedrībai, lai varētu zināmā mērā atbalstīt gan vecākus, gan arī valsts diagnostikas sistēmas izveidi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evitai Zālītei-Grosai.

E. Zālīte-Grosa (JK).

Labdien, godātie kolēģi! Godātā Saeima! Es vienīgi vēlos informēt, ka nākošajā budžetā, veselības nozares budžetā, ir autiskā spektra diagnostikai paredzēti līdzekļi. Un tie ir vairāk nekā 700 tūkstoši. Tā ka, es domāju, diagnostikai pietiks, ņemot vērā, ka mums, iespējams, šobrīd nav tik daudz speciālistu, bet katrā ziņā nākamajā gadā šie līdzekļi ir, nevarētu teikt, ka to galīgi nav.

Un, ja es kaut ko nepareizi saku, es domāju, Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs varētu arī labot, bet es esmu pārliecināta, ka šie līdzekļi ir.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei otro reizi.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies par papildinājumu.

Mums jau faktiski, skatoties uz budžeta priekšlikumiem, ir skaidrs, ka šāds finansējums daļēji ir atrasts droši vien citu iemeslu pēc, nevis tādēļ, ka valstī nav pietiekami speciālistu.

Valstī nav pietiekami atvēlēts finansējums bērnu agrīnai diagnostikai, tai skaitā autisma diagnostikai. Un tieši tādēļ speciālisti neveidojas Latvijā, ja tam nav finanšu seguma.

Vēlreiz atkārtoju - valdība ir vairākas reizes noraidījusi Pārresoru koordinācijas centra iesniegtās idejas par agrīno skrīningu, un šobrīd tas ir Izglītības un zinātnes ministrijas bezatbildīgā pārziņā. Šī sistēma tiek veidota tikai birokrātiski sākumā, bet ne atbalstot reālās vecāku vajadzības un arī sistēmas izveides vajadzības.

Apskatieties, ko dara izglītības nozare jeb, pareizāk sakot, ko nedara izglītības nozare, un tad Veselības ministrijai nebūs jāmeklē papildu finansējums tikai vienam solim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam otro reizi.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Nu, manuprāt, šeit viss ir ļoti vienkārši. Ja tik tiešām būtu tā, kā tikko tika apgalvots, kā to apgalvoja Zālītes-Grosas kundze, ka nepieciešamais finansējums ir atrasts, tad pie mums nebūtu vērsušies cilvēki ar lūgumu iesniegt šādu priekšlikumu.

Un, kā jau pareizi Papules kundze paskaidroja - runa šeit ir nevis vienkārši jau par autisma ārstēšanu, bet par šo agrīno diagnostiku. Un, manuprāt, tā retorika, ko mēs pašlaik dzirdējām no pretējās puses... Viņiem jau ir ne tikai bezatbildīga attieksme, bet arī nekompetenta, viņi vispār nesaprot, kam ir nepieciešams šis finansējums un kāpēc tas ir tik ļoti nepieciešams.

Kolēģi, no savas puses varu apsolīt - ja jūs atbalstīsiet šo priekšlikumu, es ar uzviju palīdzēšu atrast Ārlietu ministrijai šos 208 tūkstošus. Viņi paši to neredz, kur tos varētu ieekonomēt savā darbībā. Tur ir rezerves krietni lielākas. Es atbildu par saviem vārdiem!

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Kolēģi! Vienalga, no opozīcijas vai pozīcijas, es jūs ļoti, ļoti lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, jo... ja tiešām, paldies dievam, jums dzīvē nekad nav bijis iespējas iziet šo procedūru, kad mazam bērnam diagnosticē, mēģina diagnosticēt, vai viņam ir kaut kas no autiskā spektra, ja... varbūt tad jūs saprastu, par ko ir runa. Lai diagnosticētu šo saslimšanu, nepietiek ar viena ārsta apmeklējumu. Un diemžēl vecākiem nākas apmeklēt vairākus ārstus, kaut ar šiem bērniem, ticiet man, pat pie viena ārsta iziet šo izmeklējumu ir ļoti, ļoti grūti.

Es jau iepriekš runāju par nepieciešamību izveidot veselu sistēmu gan diagnostikai, gan vēlākai attīstībai. Tas, kas notiek pašlaik: kad šie bērniņi ar ļoti dažādu pakāpju saslimstību, ar autisko spektru, tiek vienkārši aizvesti uz parasto bērnudārzu, tad pedagogiem vienkārši ir jādara viss neiespējamais, lai kaut kādā veidā šiem bērniem šo attīstību nodrošinātu.

Un tas, kas ir noticis, tad, kad kādiem gadu desmitiem neviens... vienkārši izlikās, ka tādas saslimstības neeksistē Latvijā. Tas viss atkal tika nodots privātprakšu rokās. Cenas tur nenormālas, un tas ir steidzami un nepārprotami jāmaina - visa šī sistēma.

Un sākums, protams, kā jau teica mani kolēģi un Zariņa kungs, ir šīs agrīnās diagnostikas iespēja.

Lūdzu, atbalstiet.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Amerikas Savienotajās Valstīs veiktie pētījumi skaidri parāda, ka vismaz viens no 68 bērniem var būt ar autiskā spektra traucējumiem. Kādēļ pieminu ASV datus - jo, neraugoties uz mūsu šī gada rekordlielo budžetu, aizvien mūsu valstī nav precīzu datu, precīzas statistikas par bērniem, kuriem un kādās formās ir šie autiskā spektra traucējumi.

Medicīnas profesionāļi mums skaidri un gaiši norāda, faktiski regulāri arī atgādina - jo agrāk mēs diagnosticēsim un atpazīsim bērnus ar autiskā spektra traucējumiem, jo ātrāk mēs sāksim mērķtiecīgu šo bērnu rehabilitāciju, jo lielākas iespējas integrēt viņus sabiedrībā un padarīt par pilnvērtīgiem sabiedrības locekļiem.

Bērni un jaunieši ar autiskā spektra traucējumiem no valsts šobrīd nesaņem pilnvērtīgu atbalstu. Es šajā brīdī pat nerunāju par visu rehabilitāciju, jo šis konkrētais priekšlikums paredz runāt par diagnostiku, kas ir ļoti, ļoti maza daļa, tas ir primārais, pats agrīnākais posms, kas ir nepieciešams.

Šeit mēs nerunājam par atbalstu bērniem un ģimenēm - par to mēs runāsim pie nākamā priekšlikuma, bet šis ir pirmais solis, kas, kolēģi, ir nepieciešams. Un, neskatoties arī uz finansējuma avotiem, ko mēs esam norādījuši pie dažādiem iepriekšējiem priekšlikumiem, šis solis tiešām, cilvēki mīļie, ir ļoti, ļoti vajadzīgs. Mēs varam balsot un atbalstīt ļoti daudzas un dažādas iniciatīvas - bērnu laukumus, biedrībām, NVO, bet, ja mēs runājam un neatbalstām... bērniem... atbalstu vecākiem, lai šiem bērniem veiktu agrīno diagnostiku, tas, kolēģi, nav pareizi.

Es domāju, ka mēs to varam izdarīt. Un šī summa, ko citi opozīcijas kolēģi ir rosinājuši, nebūt nav liela.

Lūdzu, atbalstīsim.

Sēdes vadītāja. Debates slēgtas.

Bondara kungs, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā es vēlētos teikt, ka 130. priekšlikums netika atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Dūrīša kungs, debates bija slēgtas. Lūdzu pieteikties savlaicīgi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 130. - deputāta Ivara Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 30, pret - 53, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 131. - Zaļo un Zemnieku savienības priekšlikums. Novirzīt līdzekļus no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem uz Veselības ministriju, un finansējums arī saistīts ar autiskā spektra traucējumiem. Priekšlikums Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates par priekšlikumu.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Es domāju, ka daudzi no jums ļoti labi zina, cik vecākiem, kam ir bērns ar autiskā spektra traucējumiem, maksā viena ABA terapija. Tā ir pamatterapija bērniem ar autiskā spektra traucējumiem. Šāda viena nodarbība maksā no 30 līdz 35 eiro, un tādas nodarbības vidēji (vismaz tā informācija, kas ir manā rīcībā) ir nepieciešamas vismaz trīs vienā nedēļā daudzu gadu garumā.

Tāpēc principā, ja mēs runājam par līdzšinējo finansējumu, kas ir absolūti nepietiekams vai kurš faktiski nepastāv, lai ģimenēm šādus izdevumus segtu... Mums bieži ir jāsaka paldies dažādām labdarības organizācijām un jāpasakās ziedotājiem, uz kuru pleciem lielākoties arī šis atbalsts gulstas. Tāpēc paldies Bērnu slimnīcas fondam, paldies “Ziedot.lv”, centram “Solis Augšup” un citiem, kuri daļēji uzņēmušies šo valsts funkciju, lai bērni pēc iespējas labāk un nepieciešamajā apmērā saņemtu šo viņiem tik ļoti nepieciešamo rehabilitāciju.

Es domāju, ka mums visiem, kolēģi, kopā ir jāsaprot, ka mēs tiešām vēlamies, lai šie bērni pēc iespējas savlaicīgi atgriežas normāla cilvēka dzīvē, lai viņi saņem tik ļoti nepieciešamo rehabilitāciju un šo ABA terapiju, lai nav jāgaida rindās vai jālūdz caur “Ziedot.lv”, lai valsts nāk pretī, jo īpaši arī vecākiem, kuri šajā valstī ir nodokļu maksātāji bijuši. Lai mēs varam palīdzēt mūsu cilvēkiem, jo īpaši šajā laikā, kad mēs dalām budžetu ar tik lieliem, ar tik lieliem tēriņiem, un ir faktiski rekords... rekordliels budžets izmaksu sadaļā, bet mēs nepalīdzam bērniem... Un tiešām daudzas organizācijas un ģimenes, kuras arī seko līdzi šī budžeta pieņemšanas gaitai, skaidri norāda, ka piedāvātais finansējums absolūti nav pietiekams.

Tāpēc, lūdzu, kolēģi, atbalstīsim.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ilmāram Dūrītim.

I. Dūrītis (AP!).

Labdien! Labvakar - nu jau jāsaka. Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Augsti godātie deputāti! Es gribēju tiešām tikai precizēt... te jau mani kolēģi pirms tam - pie iepriekšējā priekšlikuma - norādīja, ka tiešām šajā nākamā gada budžetā Veselības ministrija bija paredzējusi papildu finansējumu autiskā spektra traucējumu diagnostikai (un tas arī ir atbalstīts) kopumā 846 tūkstošu apjomā 2022. gadā, kur mēs plānojam šo pakalpojumu nodrošināt 814 bērniem. Tāpat 2023. gadā - jau 914 bērniem, 2024. gadā - vairāk par 1000 bērniem.

Tāpat ir plānots izveidot psihologu un funkcionālo speciālistu kabinetus. Protams, ka mēs varam uzskatīt un teikt, ka ir nepieciešams lielāks finansējums, bet šis ir jau vairākus gadus mērķtiecīgs virziens uz priekšu autiskā spektra agrīnā diagnostikā bērniem, un šeit jau ir šie rezultāti, un nākamajā gadā mēs varam sākt šos pakalpojumus sniegt.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram otro reizi.

E. Tavars (ZZS).

Paldies Veselības ministrijas parlamentārajam sekretāram par iesaisti, bet es vēršu uzmanību, ka šis priekšlikums nav par diagnostiku. Par diagnostiku bija iepriekšējais priekšlikums, kā jau pareizi arī pieminēja.

Šis konkrētais priekšlikums ir par to, lai mēs atbalstītu ģimenes, kurām ir bērni ar autiskā spektra traucējumiem un kuru bērniem ir tik ļoti nepieciešama šī regulārā un dārgā ABA terapija, kuru... ļoti liela daļa atbalsta līdz šim uz ziedotāju pleciem... faktiski uz dažādu brīvprātīgo organizāciju un ziedotāju rēķina, jo citādi pie šādām izmaksām ļoti daudzos gadījumos Latvijas ģimene, kurai ir bērns ar autiskā spektra traucējumiem, faktiski nevar nonākt citādi, kā vien tikai, lūdzot ziedotājiem šo atbalstu.

Tāpēc šī ir rehabilitācijas programma, un es domāju, ka, ja mēs esam spēruši pirmo soli par diagnostiku, tad arī rehabilitācija, kura ir jāveic jau tūdaļ... faktiski jau katru nedēļu šiem bērniem rehabilitācija ir vajadzīga.

Tāpēc, kolēģi, šis priekšlikums... ir tiešām aicinājums to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā sēdes vadītājas kundze! Kolēģi un kolēģes! Paldies, Dūrīša kungs, par paskaidrojumu. Un ir skaidrs, ka autiskā spektra... risinājumi vai atbalsts ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām nav un nevar būt vienas ministrijas jautājums - tas ir gan Izglītības un zinātnes, gan Veselības, gan Labklājības (iespējams, vēl kādas) ministrijas atbalsts.

Arī es gribēju atbalstīt kolēģus, kuri teica: šis nav par diagnostiku, šis tiešām ir jau par otro soli - kā atbalstīt ģimenes un kā nodrošināt nu tai skaitā sociālekonomisko situāciju, bet, protams, arī iespēju izmantot to, ko jūs minējāt no Veselības ministrijas, kas tiks veidots.

Šis atbalsts ģimenēm ir ļoti svarīgs, un par to ļoti bieži ir runājusi arī autisma biedrības vadītāja, kura to ir ne tikai izbaudījusi savā ģimenē vai tiešām savā darbā, bet arī šobrīd rūpējas par iespējami plašāku, profesionālāku, cilvēciskāku atbalstu tieši vecākiem, kuri uzzina, ka viņu bērniem varētu būt šādi traucējumi. Šis tiešām ir stāsts par valsts programmu, par atbalstu, par risinājumu, kā tālāk cilvēkiem ģimenēs dzīvot un arī kā bērniem mācīties. Es ceru, ka trešais solis būs saistīts ar izglītības atbalstu, jo šie bērni var mācīties, un pieredze to arī rāda, ir tikai jāprot to darīt.

Un līdztekus gribu piebilst, ka droši vien “Ziedot.lv” ir laba organizācija, bet tā nevar atrisināt visas vajadzības, kuras ir tai skaitā autisma bērnu vecākiem, un tas ir nepiedodami, ka valsts būtībā visas problēmas, lielāko daļu problēmu, sociālekonomiskajā ziņā un veselības atbalsta ziņā uzliek pašiem cilvēkiem - saziedojiet, un gan jau būs labi, īpaši uz Ziemassvētkiem. Nē, tai ir jābūt mērķētai, finanšu ziņā liela apjoma programmai, lai atbalstītu savus cilvēkus, savus bērnus, tai skaitā demogrāfijas kontekstā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Nu tam droši vien ir liela nozīme, kāpēc šīs budžeta debates mums parasti notiek līdz vēlam vakaram... nakts melnumā, jo, ja sabiedrībai būtu iespējams, tā nenogurtu no sekošanas līdzi šīm debatēm, tad vienkārši tas būtu tāds... nu daudziem tas būtu vienkārši šoks par to, cik ciniski tiek lemts par to, kam piešķirt šo naudu vai ne, kaut vai iepriekšējā priekšlikumā, kur runa bija par nieka 208 tūkstošiem šai diagnostikai, kurus elementāri varēja atrast. Nē! Jūs, koalīcijas kolēģi, izvēlējāties, ka labāk šo naudu dosim dārgiem Ārlietu ministrijas ierēdņu ceļojumiem uz eksotiskām valstīm, labāk tur tērēsim šo naudu, nevis parūpēsimies šeit par tiem cilvēkiem, kuriem tik tiešām visvairāk tā būtu nepieciešama.

Man nav ilūziju, ka... jūs tieši tāpat rīkosieties par šo priekšlikumu. Bet tik un tā es aicinu jūs to atbalstīt, jo šī nauda ir reāli nepieciešama, tiešām nepieciešama. Šī nauda ir nepieciešama - kaut vai no sociālā taisnīguma principa - tiem cilvēkiem, kuriem... tām ģimenēm, kurām ir uzkritis šis smagais lāsts, šis smagais slogs.

Tas būtu mūsu pienākums - palīdzēt. Pretējā gadījumā - kas mēs esam par sociāli atbildīgu valsti, ja pat šādu... Tas tiešām ir daudziem cilvēkiem ļoti smags pārbaudījums. Ja mēs neesam gatavi atsaukties un palīdzēt, tas ir vienkārši nožēlojami un ciniski.

Es ceru, ka tie, kas seko līdzi, atcerēsies šos balsojumus, kas pašlaik notiek attiecībā uz šiem bērniem ar autiskā spektra traucējumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēgtas.

Bondara kungs, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 131. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 33, pret - 51, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 132. - deputāta Zariņa priekšlikums. Viņš aicina palielināt valsts parādu, lai finansētu onkoloģijas pacientu ārstēšanu. Tātad - papildu finansējums Veselības ministrijai. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā šis priekšlikums neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Vēlreiz labvakar! Jā, šis priekšlikums ir saistībā ar onkoloģijas pacientu ārstēšanu. Patiesībā šis priekšlikums ir saistībā ar šīs varas neizpildītajiem darbiem.

No kā visvairāk sabiedrībā mirst cilvēki? Kas ir galvenie, lielākie nāves iemesli? Tās ir sirds, asinsvadu slimības un onkoloģiskās saslimšanas; to izraisīto nāves gadījumu skaits par vairākām reizēm pārsniedz to mirstību, kas ir no kovida.

Mēs redzam, kādas milzīgas summas tiek tērētas kovidam... cīņai ar kovidu - neefektīvi un bieži vien bezjēdzīgi. Tanī pašā laikā... tas, kas tiek noklusēts, - ka netiek veltītas nepieciešamās rūpes un nepieciešamais finansējums, lai ārstniecības jomā novērstu šīs manis minētās nozīmīgās problēmas. Konkrētajā gadījumā ir runa par onkoloģiju. Un situācijas traģisms ir tajā, ka...

Ja šo slimību ārstē laikus, tad, pirmkārt, to ir iespējams uzvarēt un, otrkārt, tas izmaksā daudzkārt - daudzkārt! - lētāk, dažreiz pat simtkārt lētāk, nekā tad, ja tas tiek ārstēts pēdējās stadijās.

Un tā problemātika un tas problēmu samilzums, kas pašlaik rodas no varas neadekvātās rīcības...

Ja mēs neparedzam pašlaik onkoloģijai nepieciešamo finansējumu, šos 80 miljonus, kas tika atkal solīti un kas ir nepieciešami, un ko nozare sen ir prasījusi (un tas sen tai bijis solīts!), tad... pēc tam mēs maksāsim daudzkārt - daudzkārt! - dārgāk par to visu. Būs atkal sagrauti cilvēku likteņi, būs cilvēkiem mocības un milzīgi zaudējumi tautsaimniecībai, kuri radīsies no tā, ka daudzi cilvēki kļūs darbnespējīgi un viņi būs jāuztur.

Tāpēc, kolēģi, man ir ļoti dīvaina sajūta, ka valsts... šī vara varēja atļauties...

Lūdzu, apvienojiet man laiku.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki apvienoti.

I. Zariņš. ... ka šī vara varēja atļauties atrast dajebkam naudu - miljonus lobiju kampaņai, pa pasauli braukāt, lai lobētu Latviju kā ANO Drošības padomes dalībvalsti; lai pirktu prezidentam flīģeli; lai taisītu šeit miljonu vērtus pasākumus, no kuriem patiesībā ļoti maza jēga būs Latvijai.

Mūsu budžeta deficīts ir tāds, kāds nekad nav bijis. Tas ir vairāk nekā 1,7 miljardi - miljardi! Mēs runājam par to. Un šajos miljardos nav atradies nepieciešamais finansējums veselības aprūpei.

Pēc būtības, manuprāt, tā ir noziedzīga rīcība pret Latvijas sabiedrību, pret Latvijas valsti, jo tas beigsies ar to, ka... ja par veselību nerūpējas, tad tā acīmredzami kļūst aizvien sliktāka. Un par to mēs ļoti dārgi maksāsim.

Tas bija vienkārši pienākums šai varai - tērējot bezjēgā miljardus, atrast naudu šīm konkrētajām lietām.

Es aicinu, kolēģi, atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēgtas.

Bondara kungs, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijā 132. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 132. - deputāta Ivara Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 30, pret - 51, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 133. - deputāta Zariņa priekšlikums. Viņš aicina pārdalīt finansējumu no Valsts prezidenta kancelejas uz Veselības ministriju. Šis priekšlikums netika atbalstīts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates par priekšlikumu.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Jā, kolēģi, bez prezidenta flīģeļa izdevumu pozīcijas prezidenta kancelejas budžetā vēl ir arī citas interesantas pozīcijas. Un viena no tām, kas tika minēta, ir par Trīs jūru samitu. Tur ir paredzēti vairāk nekā 560 tūkstoši eiro prezidenta samita... Trīs jūru samita rīkošanai.

Kas ir zīmīgi - viss, kas ir nepieciešams šā samita rīkošanai, visi tie pasākumi, - tie izdevumi jau ir iekļauti Ārlietu ministrijas budžetā: tur ir 380 tūkstoši. Es pieprasīju Ārlietu ministram atskaiti, kā tas Trīs jūru samits tiks rīkots un kādi tur ir pasākumi, un kā tie tūkstoši tiks tērēti, un izrādījās, ka par tiem 380 tūkstošiem tas viss tiek organizēts.

Tas acīmredzami nozīmē, ka ir 560 tūkstoši, un tā būs atkal tāda... atkal kārtējā dāsnā šķiešanās ar naudu. Manuprāt, daudz efektīvāk un daudz lietderīgāk būtu šo naudu... Atkal bezjēgā notērēt šeit cilvēku izklaidēšanai, no kuriem pienesums šinī... Trīs jūru samita tālāko projektu realizācijai būs apmēram... nekāds, jo tur pavisam citi cilvēki tālāk strādā ar to visu...

Labāk šo summu veltīt psihologu pakalpojumiem primārajā aprūpē; tas būs ļoti aktuāli, ņemot vērā visu šo kovidsērgu un visas tās nejēdzības, kuras šinī saistībā ir sastrādātas un no kurām ļoti daudzi cilvēki ir smagi cietuši psiholoģiski. Viņiem šī palīdzība būs ļoti vajadzīga.

Tāpēc būtu ļoti pamatoti šo palīdzību paredzēt šinī budžetā, nevis šo naudu notrallināt, atvainojiet, rautā, no kura jēgas nebūs nekādas, jo pa lielam tie cilvēki, kas ieradīsies, nelems tālāk par to, cik veiksmīgi Latvija varēs piedalīties šajos projektos; tur ir pavisam cita procedūra. Aicinu iepazīties ar to, un tad jūs sapratīsiet, cik bezjēdzīgi mēs pašlaik tērējam naudu - vienkārši priekš tā, lai kāds varētu ērti patrallināties.

Manuprāt, adekvātāk būtu parūpēties par aktuālo, kas ir tiešām svarīgs mūsu sabiedrībai. Un psiholoģiskā veselība ir ļoti svarīga šinī laikā.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Sēdes vadītājas kundze! Kolēģi un kolēģes! Jā, patiešām, neapšaubāmi, - prezidents, ja tas tiešām ir ētikas simbols, varētu atļauties neizmantot piešķirto papildu finansējumu gan vidēja termiņa budžetam, gan... 2022. gadam īpaši, arī tādēļ, ka prezidentam tiek paaugstināts atalgojums... nu, labi, - gadu vēlāk, bet tiek saglabāti reprezentācijas izdevumi un daudzas citas ekstras, bez kurām, jādomā, kovidsērgas laikā varētu iztikt pirmā amatpersona, izrādot cieņu tautai, izrādot cieņu medicīnas jomai un izrādot cieņu mediķiem, kuri šobrīd patiešām strādā, neskatoties uz to, cik... vai kā Saeima budžeta kontekstā nolemj par, piemēram, jaunu medmāsu piesaistīšanas iespējām.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo pieprasītais finansējums patiešām ir viena nieka daļa no Valsts prezidenta kancelejai papildus piešķirtajiem līdzekļiem. Atkārtošu vēlreiz: iztiks ar atalgojuma pieaugumu pēc gada, iztiks ar laulātā nodrošinājumu, iztiks ar pārējām lietām, ko prezidentam jau šobrīd sedz valsts budžets.

Un mēģināsim nevis caur ziedot.lv, bet caur atteikšanos izmantot piešķirto papildu finansējumu... novirzīt to medicīnai, kuru koalīcija vēl arvien min kā savu prioritāti, to pielīdzinādama karadarbībai!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēgtas.

Bondara kungs, komisijas vārdā...?

M. Bondars. 133. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 133. - deputāta Ivara Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 29, pret - 51, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 134. - arī mūsu kolēģa Ivara Zariņa priekšlikums. Saistīts ar finansējuma pārdali no Valsts prezidenta kancelejas uz veselības budžetu, saistīts ar migrēnas ārstēšanu. Komisijā šis priekšlikums nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi, es tiešām nezinu, kā jūs varēsiet noraidīt šo priekšlikumu, jo šis priekšlikums ir par finansējumu migrēnas ārstēšanai, par kuru jūs visi vienbalsīgi jau nobalsojāt, kad bija saņemta šī tautas iniciatīva. Jūs visi atbalstījāt šo tautas iniciatīvu - par to, ka ir jāatrod finansējums migrēnas ārstēšanai.

Es tieši tagad piedāvāju... šis priekšlikums ir tieši par to, ko jūs it kā publiski... esat parādījuši sabiedrībai, ka esat gatavi atbalstīt.

Nu, lūk! Un arī finansējums - to var atrast tādu, ka jums... es nesaprotu, kā varētu vispār atteikties... Proti, ir runa par prezidenta flīģeli - sanāk tieši tā summa, kas ir nepieciešama, ko lūdza šī migrēnas... galvassāpju... kā tā pareizi saucas... cilvēkiem, kuri ar galvassāpēm... Latvijas Galvassāpju pacientu biedrība. Viņi teica: mums kaut vai 200 tūkstošus atrodiet šogad (nu, tas ir, uz nākošo gadu). Tad, nu, lūk, prezidenta flīģelis - tie ir tie 184 tūkstoši, tieši šī summa, kas ļoti... lieti noderētu šiem cilvēkiem.

Ja jau jūs visi esat tā demonstratīvi rādījuši, ka jūs esat gatavi atbalstīt un šo problemātiku tiešām saprotat, tad šeit pašlaik ir iespēja to tiešām izdarīt, jo finansējums tam ir atrasts, avots, par kuru, manuprāt, nevajadzētu būt šaubām, jo Valsts prezidenta kanceleja pati ir pateikusi, ka ir gatava no tā atteikties.

Šis balsojums būs tāds patiesības brīdis - par to, ko jūs esat gatavi reāli darīt un ko jūs solāt saviem vēlētājiem.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Es tik pie Zariņa kunga kā pie pieredzējuša kolēģa... uzdot gribēju jums jautājumu - vai tad flīģeļa naudu jau neaizlaidām uz līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem? Tad jau šis priekšlikums... avots varētu būt jāmeklē līdzekļos, kuri domāti neparedzētiem gadījumiem, jo flīģelis, izskatās, jau ir notērēts, teiksim tā, aizlaists deputātu kvotām, spriežot pēc priekšlikumu izskatīšanas šīsdienas gaitas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam otro reizi.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Nu es jums mēģināšu minūtes laikā paskaidrot.

Mums valstī, parlamentārā demokrātijā, ir ļoti savdabīga metode budžeta apspriešanai izdomāta - ka deputātiem tiek noteikts termiņš, līdz kuram viņiem ir jāiesniedz priekšlikumi par valdības sagatavoto budžeta projektu, bet pēc tam... kā izrādās, pēc šī termiņa valdība, kad ir saņēmusi visus deputātu priekšlikumus, var grozīt budžetu.

Pēc būtības sanāk tā, ka mēs sniedzām savus priekšlikumus attiecībā uz budžeta projektu, kuru mēs... nezinām, vai tas būs reāli spēkā uz to brīdi, kad tas tiks izskatīts, vai nebūs spēkā. Jo valdība jau pēc tam, kad mēs esam iesnieguši savus priekšlikumus, var sagrozīt šī budžeta bāzi un pateikt: ziniet, šāda finansējuma īstenībā nemaz budžetā nav, un kas par to, ka jūs esat paredzējuši, ka no šī finansējuma... ka šis būs kā finansējuma avots kādām citām izdevumu pozīcijām?!

Tā ka tādā ziņā atkal... mums viss ir uztaisīts kā “īstā” demokrātiskā, parlamentārā valstī, kur pēc būtības Saeimai ir tikai... vienkārši simboliska nozīme arī budžeta apstiprināšanā; deputātiem pat nav vispār iespējas īstenībā sniegt savus priekšlikumus...

Sēdes vadītāja. Laiks.

Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Bet, ja runājam par flīģeli, - flīģeļa jautājums... aizgāja uz līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Un tālāk līdzekļi neparedzētiem gadījumiem tiktu... jau šajā pašā budžetā pēc tam tika pārdalīti, šodien 1,2 miljonu eiro apmērā deputātu kvotās sadalīti, un mēs jau te dzirdējām, kādi jauki pasākumi tiks īstenoti, un noteikti vēl dzirdēsim par citiem jaukiem pasākumiem, ko plāno īstenot caur šīm deputātu kvotām.

Tāpēc, manā ieskatā, Zariņa priekšlikums ir atbalstāms, viņš tieši un nepastarpināti, bez jebkādām viltībām, paredz to, ka šī nauda ir konkrētas slimības ārstēšanai un tādā apjomā, kādā... pati nozare ir lūgusi minimālo apmēru; neparedz vis nodot... nu, kā šajā gadījumā... Šī Saeima to diemžēl tā ir izdarījusi - nodevusi neparedzētiem gadījumiem; pēc tam šos neparedzēto gadījumu līdzekļus sadalīja kvotās.

Tāpēc flīģelis pēc būtības ir sadalīts kvotās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēgtas.

Bondara kungs, komisijas vārdā...?

M. Bondars. 134. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 134. - deputāta Ivara Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 28, pret - 49, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 135. - deputātu Ģirģena, Papules, Pucena un Dombrovska priekšlikums. Paredz no Valsts prezidenta kancelejas novirzīt finansējumu uz Veselības ministriju un tālāk jau uz Kuldīgas slimnīcu - slimnīcas finansēšanai. Priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates par priekšlikumu.

Vārds deputātam Ērikam Pucenam.

Ē. Pucens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, cienījamie kolēģi! Labdien, sēdes vadītāja! Mēs visi esam ļoti labi informēti, kā mūsu valstī izplatās kovids, un mēs zinām, ka šī infekcija izplatās aerosola veidā, un mēs redzam, ka ir jau diezgan liela problemātika arī ar šo cilvēku ārstēšanu.

Ir ļoti daudz... Lielās slimnīcas saņēmušas ļoti dāsnus šos finansējumus, lai modernizētos, lai ierīkotu šīs papildu gultas; ir gan garāžās, gan gaiteņos...

Taču es gribu vērst uzmanību uz to, ka arī reģionālās slimnīcas, tātad trešā līmeņa slimnīcas, kāda ir Kuldīgas slimnīca, sniedz šo pakalpojumu. Un sanāk tāda interesanta situācija, ka tās sniedz šo pakalpojumu, bet tas notiek nedrošos apstākļos, jo vēl daudzām slimnīcām ir vienota ventilācijas sistēma.

Proti, mans priekšlikums ir par to, ka ar šiem līdzekļiem no Valsts prezidenta kancelejas... ja prezidents ir atteicies no flīģeļa, tos varētu novirzīt šai reģionālajai slimnīcai, lai varētu veiksmīgi renovēt slimnīcu un lai, ja pandēmija turpināsies, varētu cilvēki droši saņemt medicīniskos pakalpojumus, un nebūtu nekādu risku, ka kāds cilvēks vai nu dzemdību nodaļā, vai bērnu nodaļā varētu inficēties.

Es ļoti ceru uz visiem Kurzemes... tiem deputātiem, kas ir ievēlēti no Kurzemes apgabala; ceru, ka jūs izprotat šo situāciju un ka jums... nu šis ir jūsu pienākums - atbalstīt, tāpat kā daudzi Latgales deputāti atbalsta Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas priekšlikumus.

Un arī par finansējumu. Nu finansējums šeit ir iespējams...

Sēdes vadītāja. Laiks.

Ē. Pucens. Lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki apvienoti.

Ē. Pucens. Jā, paldies.

Finansējums ir iespējams. Proti, prezidents ir publiski teicis, ka viņš ir gatavs atteikties no flīģeļa.

Mēs zinām, ka pašreiz... Kuldīgas pilsētas domei tik drīz šādi līdzekļi neatradīsies, jo netika atbalstīts tas priekšlikums par iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadali, kuru mēs, “Republika”, iesniedzām, lai sadalījums atgrieztos iepriekšējā līmenī.

Tāpēc, kolēģi, es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo šis priekšlikums runā par cilvēku drošību, veselību, lai cilvēki var droši saņemt šos pakalpojumus.

Aicinu to atbalstīt arī kolēģus no pozīcijas, kuri ir ievēlēti no Kurzemes.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki apvienoti.

V. Dombrovskis. Paldies.

Godātie kolēģi! Īpaši vēršos pie jums, kolēģi no valdošās koalīcijas. Vai jūs nedomājat, ka tas ir savā veidā amizanti? Jums te ir sagatavots budžeta projekts, kur naudas ir tik daudz, kā nekad nav bijis, kur... tas viss ir rezultāts tiem aizņemtajiem septiņiem miljardiem eiro četru gadu laikā.

Esat pacēluši darbaspēka nodokļus, faktiski iznīcinājuši pašnodarbinātos kā kategoriju, atņēmuši tos simts miljonus eiro pašvaldībām un tā tālāk. Jums šodien ir tāds budžeta projekts, par kuru jūs, dārgie koalīcijas deputāti, pat... jums pat nav nekādas vēlmes to aizstāvēt - šo savas valdības... priekšvēlēšanu budžeta projektu. Neviens no jums nav gatavs par to runāt.

Vai jūs nedomājat, ka tas ir savā veidā amizanti, ka ar visām tām... nu, neapšaubāmi, arī labām lietām, kas ir šajā nākamā gada budžeta projektā... Tajā, protams, ir daudzas labas lietas, ir ļoti grūti iztērēt 12 miljardus eiro tā, lai tur nebūtu nekādu labu lietu, bet pat ar visām tām labajām lietām... Esmu gatavs saderēt, ka tas, ar ko vēsturē ieies un paliks cilvēkiem atmiņā šis budžeta projekts, būs flīģelis.

Jūs nedomājat, ka tas ir amizanti, ka cilvēki to atcerēsies lielā mērā kā flīģeļa budžetu? Nezinu, par ko bija domājis Ministru kabinets, tie, kas saņēma šo priekšlikumu un virzīja to tālāk. Šis, tā teikt, klusumā parādījās. Vai kāds cerēja, ka to nepamanīs, neuzdos jautājumus? Un tikpat klusu šis priekšlikums, šis flīģelis ir it kā pazudis. Pat Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nav saņēmusi nevienu vēstuli no Valsts prezidenta kancelejas ar lūgumu šo flīģeli noņemt no trases.

Nu tāds, kolēģi, ir tas flīģeļa stāsts, kur... Kā teica Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Bondara kungs nesen, - flīģeļa nav.

Deputātu kvotu nav. Flīģeļa nav. Kas tad paliek, kolēģi?

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Sēdes vadītājas kundze! Kolēģi un kolēģi! Valaiņa kungs, mēs paskatījāmies, ka Valsts prezidenta kancelejai papildus ir 1,2 miljoni. Pat ja flīģelis jau ir sadalīts sastāvdaļās un aizsūtīts uz dažādām Latvijas vietām, tiks aizsūtīts, vienalga, gandrīz miljons vēl paliek.

Un šajā miljonā - kā papildu finansējumā, no kura prezidents varētu atteikties, jo tāpat jau saņem pietiekami labu valsts atbalstu, - nu ir arī dārza uzkopšana par 70 tūkstošiem, ko varētu, manuprāt, arī samazināt; ir arī Satversmes pieņemšanas svinības, ko varētu samazināt, par 155 tūkstošiem.

Nu, ja saskaita, ir 225 tūkstoši. Tik daudz pat nevajadzētu šajā gadījumā Kuldīgas slimnīcas atbalstam, nu 41 tūkstotis varbūt būtu pietiekami gan ballītei, gan dārzā, kur ballēties.

Tā ka faktiski... koalīcija, skatoties uz jūsu rēķināšanu... pārbaudot mūsu rēķināšanas prasmes, avots tiek ļoti rūpīgi sargāts...

Līdz ar to prezidenta kancelejas papildu finansējumu var izmantot daudz jēdzīgāk no cilvēku - ieguvēju - skatpunkta. Saprotams, ka Kuldīgas slimnīcā Latvijas iedzīvotāji būtu lielāki ieguvēji nekā no dažu cilvēku baudas dārzā vai Satversmes tiesas... Satversmes pieņemšanas simtgades svinībās... Piedevām - zinot, ka pati Saeima šobrīd zināmā mērā pārkāpj šo Satversmi, kuru pieņēma pirms attiecīgā gadu skaita un kuras pieņemšanu gatavojas prezidenta kanceleja svinēt.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Flīģelis ir sadalīts, sasūtīts uz vairākām Latvijas vietām, arī tas varētu būt labi, varbūt veids nav perfektākais vai atbilstīgākais demokrātiskai situācijai, bet prezidenta kancelejas papildu finansējums ir vēl un vēl... rīcībā.

Sēdes vadītāja. Laiks.

E. Papule. Jā, paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Citēšu Baibu Rozentāli, infektoloģijas slimnīcas... Latvijas Infektoloģijas centra vadītāju: “Koronavīruss ir gaisa pilienu infekcija. Diemžēl Delta variants, ar kuru mums pašlaik ir darīšana un kas kļuva par tiešām pandēmijas uzliesmojuma cēloni, ir vairākreiz lipīgāks, bet tiek izplatīts tieši ar gaisa straumēm.”

Kā man norādīja infektoloģe, pietiek, lai viens cilvēks, kurš ir infekciozs, liftā, piemēram, izklepotu kaut ko gaisā. Nākamais cilvēks, kas tur ienāk, bez pietiekamas gaisa ventilācijas var ieelpot šo infekciju un saslimt - pat tad, ja viņš būs maskā.

Tāpēc tas, ko piedāvā šoreiz kolēģi no opozīcijas, ir tiešām ļoti, ļoti svarīgi. Man tikai žēl, ka prasa naudu ventilācijas sistēmas izbūvei tikai vienai reģionālajai slimnīcai. Es prasītu nodrošināt to, lai atsevišķa ventilācijas sistēma kovidnodaļās būtu katrā no reģionālajām slimnīcām, lai mēs tiešām pēc tam varētu teikt, ka valsts ir izdarījusi absolūti visu, lai mūsu cilvēki, kuri tiek nogādāti uz kovidnodaļām, tur izveseļotos, nevis nomirtu.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Neapšaubāmi, flīģelis ir nospēlēts deputātu kvotās, un jāpiekrīt Dombrovska kungam, ka tas būs viens no šī budžeta lielākajiem simboliem, tāpat kā pats budžeta portfelis, ja to tā var nosaukt, kas tika iesniegts šajā Saeimā.

Bet nu es, kolēģi, runāšu par pašu priekšlikumu. Priekšlikums paredz novirzīt konkrētu naudas summu tieši ventilācijas sistēmas izveidei Kuldīgas slimnīcā.

Un, neapšaubāmi, es saprotu, ka Pucena kungs ir no Kurzemes un ļoti pārzina situāciju Kurzemē, bet, ja tā situācija tiešām tāda arī ir, tad Kurzemes slimnīcā ir nepieciešams izveidot ventilācijas sistēmu, kas maksā pārsimt tūkstošus; tas tiek piedāvāts šajā priekšlikumā. Un tad man ir jautājums Veselības ministrijas darboņiem: kā tas tā var būt, ka... kā tas nākas, ka mēs...

Pirms kāda laika pāršalca ziņas par to, ka Latvijā par 80 miljoniem ir 120 gultas izveidotas, un pats valdības vadītājs bija sašutis, kā tā var būt, ka viņa valdība tik neefektīvi strādā. Un pēc tam vēl tam sekoja vesela rinda raidījumu, kas ar to naudu ir darīts un kā tā ir investēta, un kur tā ir investēta, bet beigās situācija ir tāda, ka Kuldīgas slimnīcā nav ventilācijas sistēma sakārtota.

Bet mums ir finanšu ministrs, kas stāsta par to, ka veselības jomā nauda tiek dalīta vispār bez jebkādiem ierobežojumiem: jūs tikai pasakiet, un būs, uzreiz viss tiks nokārtots. Un mēs redzam: 80 miljonus - 120 gultas. Bet Kuldīgas slimnīca, kā mēs to saprotam no iesniedzējiem, šobrīd ir bez pienācīgas ventilācijas sistēmas.

Kolēģi, ir viela pārdomām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Laiks.

Tātad debates slēgtas.

Bondara kungs, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijā 135. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 135. - deputātu Ģirģena, Papules, Pucena un Dombrovska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 31, pret - 51, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 136. - frakcijas “Neatkarīgie” priekšlikums. Saistīts ar līdzekļu pārdali no Valsts prezidenta kancelejas uz Veselības ministriju. Komisijā šis priekšlikums neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (Neatkarīgie).

Kolēģi! Mūsu frakcijas priekšlikums paredz atteikties no interaktīvā stenda izveides, izstādes organizēšanas, koncertflīģeļa iegādes, “Satversmes sapulcei - 100” pasākumiem, par 50 procentiem samazināt Trīs jūru iniciatīvas samita organizēšanas izdevumus un par 50 procentiem samazināt Rīgas pils dārza rekonstrukcijas izdevumus, jo, kā zināms, plašākai sabiedrībai pils dārzs nav pieejams. Un nu, ja jau koncertflīģelis ir nospēlēts, tad var būt, ka lielāku procentuālo sadalījumu var paņemt arī no Rīgas pils dārza labiekārtošanas izdevumiem, jo diez vai kādreiz tie pils vārti atvērsies un pa tiem prezidents iznāks pie tautas tad, kad tur ir tūkstošiem cilvēku, kas gaida parādāmies prezidentu. Var būt, ka tiem vārtiem ir problēma un tur tā nauda ir jānovirza.

Bet noteikti daudz jēdzīgāk būtu, ja šos ietaupītos līdzekļus varētu novirzīt Bērnu klīniskajai universitātes slimnīcai, lai uzlabotu slimnīcas materiāltehnisko nodrošinājumu.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēgtas.

Bondara kungs, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijā šis priekšlikums neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 136. - frakcijas “Neatkarīgie” iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 32, pret - 50, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 137. - deputātes Ločmeles priekšlikums, kas pārdala līdzekļus neparedzētiem gadījumiem uz Veselības ministriju. Un arī šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates par priekšlikumu.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Pašlaik būs runa par vēl mazāku summu, proti, 56 tūkstoši eiro. Un tieši tas, ka šī summa nav tik liela, izraisīja daudz jautājumu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē, kur tika apspriests šis priekšlikums laikā starp pirmo un otro lasījumu. Pastāstīšu, par ko ir šis priekšlikums.

Lai izārstētu cilvēkus, kuri ir sasirguši ar Covid‑19, ir nepieciešama, vitāli nepieciešama, skābekļa terapija. Lai to nodrošinātu, nepietiek tikai ar skābekļa maskām vai speciāliem aparātiem, kas skābekli novada. Ir nepieciešami baloni ar pašu skābekli, lai cilvēkiem nodrošinātu gaisu, ko elpot tad, kad viņi paši to nevar izdarīt. Bez skābekļa, bez skābekļa terapijas nodrošināšanas jebkura slimnīca neatkarīgi no tā, kādā ēkā un kur tā atrodas, pārvēršas vienkārši par hospisu, kur cilvēks vienkārši... kur cilvēkam ir lemts nomirt.

Runājot ar reģionālo slimnīcu vadītājiem, noskaidrojās, ka pašlaik Latvijā tieši reģionālajām slimnīcām trūkst neliela tilpuma skābekļa balonu, jo lielāka tilpuma skābekļa baloni tiek vesti uz valsts slimnīcām.

Tāpēc mans priekšlikums ir izdarīt tā, lai valsts lielākās - universitātes - slimnīcas būtu nodrošinātas ar sistēmu, lai tām piegādātu lielāka tilpuma skābekļa balonus.

Astoņdesmit... piedošanu, 56 tūkstoši eiro - tā ir tā summa, kura ir nepieciešama, lai to panāktu.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēgtas.

Bondara kungs, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijā 137. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 137. - deputātes Regīnas Ločmeles iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 32, pret - 50, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 138. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums, kas paredz no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem pārlikt finansējumu uz Veselības ministriju. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Es aicinātu šobrīd pašu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāju sakoncentrēt uzmanību un komisijas vārdā atbildēt uz jautājumu, par ko tika runāts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, šo priekšlikumu aizstāvot, Finanšu ministrija pauda, ka šis jautājums ir atrisināts. Atrisināts šī paša budžeta... kādos no pirmajiem priekšlikumiem jau it kā ir rasts risinājums.

Pēc Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes Zaļo un Zemnieku savienības frakcijai bija iespēja tikties ar Latvijas Slimnīcu biedrības vadītāju. Man personīgi bija iespēja satikties ar vairākiem Latvijas slimnīcu vadītājiem, lielo slimnīcu vadītājiem, un šo jautājumu vēlreiz pārrunāt. Un tur neviens nevarēja apstiprināt - praktiķi, kas ar šo jautājumu vistiešāk saskaras, - neviens nevarēja apstiprināt, ka šis jautājums pēc būtības ir atrisināts, tātad šie izmaksu pieaugumi, kas rodas saistībā ar pievienotās vērtības nodokļa izmaiņām, kas specifiskas tieši veselības jomā, tūlīt no nākamā gada stājas spēkā... ka tur šis jautājums būtu atrisināts.

Ir dažādas... Lielām slimnīcām te ir sevišķa specifika, bet ir slimnīcas, kur tas gadā izmaksās ap simt tūkstošiem eiro; ir slimnīcas, kur tie ir vairāki simti tūkstošu un pat miljoni, ko izmaksās šāda... izmaksu pieauguma sadaļa.

Mēs to vairākkārt pārrunājām ar frakcijām, un man tiešām bija prieks dzirdēt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, ka Finanšu ministrija teica, ka šis jautājums tiešām ir atrisināts.

Nu tad, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāj, jūs varbūt varētu komisijas vārdā vēlreiz to apliecināt, ka pēc būtības ir atrisināts šis jautājums un slimnīcām vairs tā kā nav jāķer kreņķis par to, kur rast naudu šo izmaksu pieauguma segšanai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēgtas.

Bondara kungs, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Atbildot uz Valaiņa kunga aicinājumu, es viņam varu droši teikt, ka es uzticos Finanšu ministrijai. Un 138. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 138. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 29, pret - 51, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 139. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Aicina no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem pārdalīt finansējumu par labu veselības aprūpei, un tālāk šis finansējums ir reģionālo slimnīcu finansēšanai. Priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Manuprāt, ļoti svarīgs priekšlikums.

Reģionālo slimnīcu attīstības jautājumiem, perspektīvām šobrīd tiek pievērsts pārāk maz uzmanības. Mēs vairāk dzirdam dažādu politiķu, manuprāt, ļoti neapdomīgos signālus, ko viņi raida reģionālajām slimnīcām, - par to, ka kartējums tiks pārskatīts, reforma slimnīcās nepieciešama, vēl sazin kādas lietas. Manuprāt, prātīgāk būtu runāt par attīstību, jo īpaši - par reģionālo slimnīcu attīstību.

Pēdējos gados, kā šī situācija rāda, galīgi nav iets pareizā virzienā. Ja skatāmies uz konkrētiem skaitļiem - kolēģi, es tagad runāju par struktūrfondu investīcijām un par investīcijām, par ko ir lēmusi valdība, - ir šobrīd 250 miljoni. Tā ir tā summa, kas tiek investēta Rīgas un Pierīgas slimnīcās kopā. Tas ir pat garākā periodā, kad bijušas šīs nopietnās investīcijas slimnīcās...

Ja skatāmies uz reģionālajām slimnīcām - tur pretī... vismaz tas, ko mēs, Zaļo un Zemnieku savienība, esam... esam salikuši šos skaitļus pretī... ir 49 miljoni. Šī informācija ir uz septembra sākumu; to mēs esam apkopojuši.

Tātad proporcija ir šāda: 84 procenti pret 16 procentiem. Un tas, manuprāt, nav īsti normāli, ja runājam par reģionālo attīstību, par to, ka cilvēkiem reģionos arī jāsaņem pienācīga veselības aprūpe.

Šis priekšlikums paredz 15 miljonus novirzīt reģionālo slimnīcu infrastruktūras attīstībai, tās veicināšanai. Un, manuprāt, šobrīd ir īstā vieta, īstais laiks, kad to darīt.

Ja mēs šādi turpināsim, kā līdz šim, tā mēs veicināsim to, ka cilvēki aizbrauc no reģioniem, jo veselības aprūpes sistēma... Kvalitatīvu sistēmu... kvalitatīvu veselības aprūpi ir pelnījuši arī cilvēki laukos, ne tikai cilvēki Rīgā.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Es lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki apvienoti.

V. Dombrovskis. Jā, paldies.

Kolēģi, mēs te arī esam izdarījuši dažus aprēķinus attiecībā uz investīcijām slimnīcās.

Ja paskatīsimies uz tiem slavenajiem 86 miljoniem eiro, kas šogad pavasarī tika piešķirti, lai palielinātu gultu skaitu, kovidgultu skaitu, slimnīcās... Es domāju, jūs ļoti labi atceraties par šo summu. Tas ir tas pats, kur... Par tiem 86 miljoniem gultu skaits tika palielināts tikai par... tagad no galvas... dažiem desmitiem gultu.

Tātad šī summa tika piešķirta vairākām slimnīcām - gan Rīgas slimnīcām, gan reģionālajām slimnīcām. Tad, ja mēs, kolēģi, parēķināsim to, cik nu... šo summu uz vienu iedzīvotāju...

Piemēram, trīs pilsētas - Rīga, Rēzekne un Daugavpils. Tātad... Šo jauno gultu veidošanai Rīgas slimnīcām valdība piešķīra 109 eiro... uz vienu Rīgas iedzīvotāju - 109 eiro. Tātad nav tiesa, ka reģioni, visi reģioni, tika apdalīti, jo... Uz vienu Rēzeknes pilsētas iedzīvotāju valdība piešķīra 151 eiro šo jauno gultu veidošanai. Tātad - gandrīz par 50 procentiem vairāk nekā Rīgai. Bet uz vienu Daugavpils pilsētas iedzīvotāju valdība piešķīra tikai 14 eiro. Nu tā ir... absolūtos skaitļos... no tiem 86 miljoniem eiro...

Interesanti, ka Rēzeknes slimnīcai tika piešķirti četri miljoni eiro, Daugavpils reģionālajai - slimnīcai tikai viens miljons eiro. Gandrīz četras reizes mazāk.

Tātad tiešām valdības motivācija un tā domāšana, piešķirot līdzekļus slimnīcām, nav visai saprotama. Daugavpils slimnīcai tika piešķirts daudz mazāk... ja rēķinām uz vienu iedzīvotāju, tad nu tie ir vairāk... 10 reizes mazāk līdzekļu nekā Rīgas slimnīcām... uz vienu iedzīvotāju.

Un mēs redzam, ka... ziņas par to, kur visvairāk mirst cilvēki... ir tieši no Daugavpils slimnīcas. Vai tam nav korelācijas ar pavasarī pieņemtajiem valdības lēmumiem? Es domāju, ka noteikti ir.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Cienījamā sēdes vadītājas kundze! Kolēģi un kolēģes! Saprotams, ka kovidpandēmija uzrādīja daudzas vājās vietas un arī daudzas vājās sistēmas, īpaši veselības aprūpes sistēmas vājumu. Ir skaidrs, ka iepriekšējos plānošanas periodos ir pieļautas nopietnas kļūdas - samazinot, samazinot, samazinot... tai skaitā - veselības aprūpes iestāžu tīklu.

Saprotams, jo nelielāka iespēja, ka veselības aprūpes iestāde... kaut kur ir... nu ietekmē arī to, ka personāla pieejamība... vairs nav tāda nepieciešamība... Līdz ar to - nav slimnīcu, nav personāla... un tā tālāk.

Ir skaidrs, ka šī kļūda ir jāatzīst. Un viens no veidiem, kā tomēr nenograut slimnīcu tīklu līdz galam, ir, protams, piešķirt papildu finansējumu, lai uzlabotu gan infrastruktūru, gan arī piesaistītu - tur, kur tas vēl ir iespējams, - vajadzīgo personālu. Tā tiktu parādīts, ka arī reģionos slimnīcām ir nākotne.

Kāpēc par to runāju? Tāpēc, ka līdzīgas tendences ir jau vairākus gadus un arī šobrīd tiek turpinātas, runājot par skolu tīklu, - samazināt, samazināt, samazināt. Ir saprotams, ka samazināšanas tendencēm Latvijā vajadzētu pielikt punktu, jo cietēji ir mūsu valsts - Latvijas - iedzīvotāji: nav slimnīcu, nav veselības aprūpes iestāžu, nav pieejama veselības aprūpe; līdzīgi, gribu teikt, nebūs pieejamas arī skolas.

Nevarēs visu izdarīt attālināti!

Līdz ar to es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, lai šādi vismaz vienu vājas sistēmas vājo punktu... mēģinātu mazināt tā negatīvās sekas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi, es jums vēlreiz atgādināšu, ka lielās investīcijas dalās: 84 procenti - Rīgai, Pierīgai, un pārējie 16 procenti aiziet reģioniem.

Mūsu priekšlikums paredz to, ka 15 miljoni no valsts budžeta tiktu skaidri novirzīti reģionālajām slimnīcām, to attīstībai. Pietiek barot slimnīcas ar tekstiem - reorganizācija, pārskatīsim kartējumu, pārskatīsim līmeņus... vēl sazin kādas muļķības tiek paustas slimnīcām laikā, kad tās cīnās ar Covid‑19.

Kolēģi, šajā visā lielās cīņas laikā... es jums gribu pateikt vienu - šis slimnīcu sadalījums... slimo skaita sadalījums... attiecībā tikai uz Covid-19 pacientiem... dalās - puse uz pusi. Tas, manuprāt, parāda to, cik liela loma ir reģionālajām slimnīcām, un to, cik maz mēs tās novērtējam.

Jau Dombrovska kunga pieminētais, piemēram, par to, kas notiek Daugavpilī, prasa atbildes.

Diemžēl šajās debatēs atbildes pēc būtības uz nopietniem jautājumiem neseko.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēgtas.

Bondara kungs, komisijas vārdā...?

M. Bondars. 139. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 139. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 28, pret - 51, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 140. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums, kas paredz no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt finansējumu Veselības ministrijai. Un tas ir saistīts ar elektronesēju... nu, cenu pieaugumu. Tās cenas... Zaļo un Zemnieku savienība redz, ka varētu slimnīcām kompensēt caur valsts budžetu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Debates varēsim turpināt pēc kārtējā pārtraukuma. Ir pienācis laiks pārtraukumam. Tas būs 15 minūtes - līdz pulksten 18.45.

Vēl tikai deputātu klātbūtnes reģistrācija. Tā sekmīgi noritējusi.

Tātad pārtraukums sēdē līdz pulksten 18.45.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Dagmāra Beitnere‑Le Galla.

Sēdes vadītāja. Labvakar, godātie kolēģi! Turpinām darbu pie vidēja termiņa budžeta ietvara. Un turpinām skatīt 140. priekšlikumu ar debatēm.

Vārds debatēs deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu! (Pauze.)

Ir tehniskas problēmas. (Pauze.)

Debatēs vārds deputātam Edgaram Tavaram. Lūdzu!

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Mēs faktiski turpinām mūsu stāstu par veselības aprūpi, bet šobrīd mēs skatāmies nedaudz citā griezumā.

Mēs runājam par to, lai varētu kvalitatīvi nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu Latvijas veselības iestādēs. Tad energoresursu cenu pieauguma radītās papildu izmaksas ir nepieciešams kompensēt. Un faktiski šī tiešām ir situācija, kas nav iepriekš bijusi prognozējama. Tāpēc arī līdzekļu avotu mēs esam norādījuši no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Ja mēs raugāmies, kāds ir energoresursu cenu kāpums ne tikai mājsaimniecībām, bet arī Latvijas slimnīcām, kurām šobrīd visa tehniskā aparatūra, faktiski viss strādā pastiprinātā režīmā, tad šīs izmaksas ir ļoti vērā ņemamas, un, konsultējoties arī ar Latvijas slimnīcu pārstāvjiem, mēs esam izstrādājuši šādu priekšlikumu, lai panāktu no valsts puses pretī, lai mēs tiešām arī runātu par šo energoresursu izmaksu sadārdzinājuma kompensāciju, lai neciestu kādi citi pakalpojumi, ko saņem mūsu Latvijas iedzīvotāji.

Tāpēc lūdzu atbalstīt konkrēto priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Cienītā sēdes vadītāja! Šis priekšlikums izgaismo to, ka šis budžets pēc būtības ir gatavots vasarā, kādā jūlija, augusta mēnesī, un visvisādi iespaidots, bet nekādā veidā nav loģiski domāts par to, kāda situācija iestāsies rudenī, un nav sekots līdzi tiem pasaules notikumiem, kas ir visapkārt. Kā var nesaprast to, ka šīs izmaksas slimnīcām radīsies? Slimnīcas nav atrautas no kopējās ekonomiskās sistēmas, tām tieši tāpat ir jāmaksā rēķini, tieši tāpat ir jārod šo rēķinu apmaksai kāds finansējums.

Tiekoties ar Latvijas Slimnīcu biedrības vadītāju un pēc tam pārrunājot šo jautājumu ar vairākām slimnīcām, mēs guvām apstiprinājumu tam, ka tā situācija šobrīd ir anormāla, kad valdība, veidojot valsts budžetu, ir ignorējusi to, ka slimnīcām būs šis izmaksu pieaugums.

Es redzēju - Dūrīša kungs pirms tam bija pieslēdzies pie kaut kādiem jautājumiem debatēt. Nu varbūt šobrīd ir īstais brīdis pieslēgties un paskaidrot, kas būs tie iedzīvotāji, kuriem būs jāmaksā par šo izmaksu pieaugumu. Šis izmaksu pieaugums... slimnīca nav kaut kāda iestāde, kurai nauda krīt no debesīm, tātad ir budžeta finansējums. Ja šī budžeta finansējuma nav, tad maksā pacienti. Un pacienti būs tie, kuri būs spiesti segt šīs izmaksas, jo slimnīcām jau tā nauda tāpat vien nekur neuzradīsies, tas viss pārmetīsies uz pacientu pleciem. Šajā gadījumā vislielākie cietēji būs tieši cilvēki ar vismazākajiem ienākumiem, jo viņi nokļūs tajā bezizejas situācijā, viņiem šis pakalpojumu izmaksu pieaugums būs visgrūtākais.

Tāpēc es, kolēģi, aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Tas ir loģisks, saprotams, tas ir vietā un respektē reālo šodienas situāciju... nevis tās fantāzijas, par kurām budžeta veidotāji fantazēja jūlijā un augustā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim. Lūdzu!

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Es lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Jūsu laiki ir apvienoti. Lūdzu!

V. Dombrovskis. Paldies.

Godātie kolēģi! Šim priekšlikumam - kompensēt slimnīcām pieaugušos energoresursu rēķinus - droši vien nevajadzētu būt vienīgajam, jo energoresursu cenu kāpums skar un skars absolūti visus. Un ir ļoti pareizi norādījuši kolēģi - gan Tavara kungs, gan Valaiņa kungs - uz to, ka šis budžeta projekts tapa vasaras laikā, kad nu kopumā jau bija nojaušams un zināms par to, ka šis energoresursu cenu lēciens ir sācies, bet valdība vai nu to ir ignorējusi, vai nu tai nebija laika koriģēt budžeta projektu, vai nu kā tur bija.

Katrā ziņā ir fakts, ka mums priekšā ir budžeta projekts, kurā absolūti nav... labi, ne absolūti, bet nav ietverta energoresursu cenu palielināšanās ietekme faktiski uz visām valsts iestādēm, uz visu publisko sektoru. Vienīgais, kas tika iekļauts, un arī pēc uzstājīgiem opozīcijas atgādinājumiem, ir šis atbalsts gan tā saucamajiem aizsargātajiem lietotājiem, gan, drusku plašāk, atbalsts veciem cilvēkiem - pensionāriem, kuri vakcinēsies (un arī tikai, sākot no tās dienas, kad viņi saņems pilnu kursu).

Tātad tie kolēģi, kas ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti, droši vien ir saņēmuši, varbūt arī ir lasījuši vēstuli no Rektoru padomes, kas pievērš uzmanību tam, ka arī augstskolām, protams, pieaugs rēķini gan par elektrību, gan par gāzi (un to augstskolu ir diezgan daudz, kas atrodas Rīgā), arī par siltumenerģiju, jo siltumenerģija tiek ražota, izmantojot gāzi Rīgā.

Rektoru padome, protams, norāda uz to, ka saskaņā ar Augstskolu likumu valstij ir pienākums segt studiju izmaksas, ieskaitot komunālos maksājumus. Un Rektoru padome arī aicina, es citēju, kā papildus priekšlikumu... lūdz apsvērt PVN likmju samazināšanu gāzes, siltumenerģijas un elektroenerģijas piegādes pakalpojumiem. Tātad to aicina darīt Rektoru padome.

Tātad tie kolēģi no koalīcijas, kuriem patīk teikt: “Uzticies zinātnei!”... Nu, kolēģi, ja jūs neuzticaties šajā jautājumā Rektoru padomei, nu tad kas ir tā zinātne, kurai jūs uzticaties jautājumā par to, ka jāsamazina PVN likmes elektrībai, dabasgāzei?

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam. Lūdzu!

I. Zariņš (SASKAŅA).

Jā, nu šī ir tikai viena no tādām niansēm, kas parāda, ar kādu atbildību, kompetenci un sapratni ir veidots šis budžets, jo tas... vēl viena lieta, par ko mediķi bija izmisumā un uz ko arī vērsa uzmanību, bija tas, ka varas politiķi lielījās, kā viņi palīdzēs ar slimnīcu tālāku modernizāciju, nepieciešamo iekārtu iepirkšanu, uz ko mediķi izmisumā norādīja, ka jūs esat aizmirsuši, ka no nākamā gada samazinātā PVN likme iekārtām beidzas.

Un tur ir knapi tas, par ko lielījās, - par šo papildu finansējumu nepieciešamā aprīkojuma iepirkšanai. Ar šo naudu nebūs iespējams nofinansēt pat esošo - to, kas ir paredzēts bez jebkādiem palielinājumiem pēc šī nodokļa pieauguma.

Ja mēs runājam tālāk par šo pieaugumu, kas ir saistīts ar energoresursiem, ko vajadzētu slimnīcām segt, tad ir skaidrs, no kurienes tiks ņemta šī nauda. Šeit jau mediķu arodbiedrības arī cēla savu uztraukumu, ka viņi saprot, ka šī nauda beigās būs... tie būs mediķi, līdz kuriem šis solītais, šis nieka pieaugums īsti lāgā neaizies. Tas ir tas, ko mēs jau tagad redzam, ka daudzām slimnīcām ir problēmas samaksāt šo solīto pieaugumu, jo vienkārši jāsedz citas izdevumu pozīcijas, un bieži valsts vispār nav nofinansējusi pat nepieciešamajā, jau solītajā apmērā - kas jau ir apsolīts un iebudžetēts. Pat šī nauda daudzviet nav aizgājusi līdz mediķiem.

Un tad šī situācija to visu vēl vairāk sarežģīs, vēl vairāk sarežģīs un padarīs slimnīcu situāciju daudz divdomīgāku. Jo, proti, it kā, no vienas puses, nauda ir iedota, bet, no otras puses, līdz mediķiem tā neaizies, jo būs steidzami jāsedz citi rēķini, jo pretējā gadījumā slimnīca bez elektrības, bez siltuma nespēs normāli funkcionēt. Un tas ir vēl viens absurds, vēl viens uzskatāms šīs varas bezatbildības, nekompetences un mazspējas piemērs.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Neatbalstot šo priekšlikumu, jūs visi pasakāt to, ka nākamajā gadā iedzīvotāji kopā samaksās, caur tarifu... caur tarifiem samaksās šo energoresursu cenu pieaugumu.

Un tagad uzdodiet jautājumu, vai tiešām iedzīvotāji ir pelnījuši, ka viņiem ne tikai pieaugs... siltums, elektrība, maize, degviela, inflācija četru procentu apmērā (kā to paredz Latvijas Banka), bet arī veselības pakalpojumi turpmāk kļūs dārgāki. Un nevis tā mazliet dārgāki, bet būtiski dārgāki, īpaši cilvēkiem ar zemiem ienākumiem šis būs būtisks cenu pieaugums. Nav cita resursa, kā tikai šie pacientu maksājumi, kur slimnīcām ņemt šo naudu.

Pašas slimnīcas, visādus karogus vicinot, saka: kolēģi, nespiediet viņus to darīt, cilvēkiem nav tās naudas, ko samaksāt par to. Kāpēc viņos neieklausās, kolēģi? Tā ir ļoti būtiska lieta. Tas prasa 10 miljonus.

Pašsaprotami...

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, Bondara kungs, komisijas vārdā...?

M. Bondars. 140. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 140. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 29, pret - 49, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 141. - deputātu Vjačeslava Dombrovska, Kaspara Ģirģena, Evijas Papules un Ērika Pucena priekšlikums, kurš pārdala līdzekļus no Valsts prezidenta kancelejas uz Veselības ministriju. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Kasparam Ģirģenam. Lūdzu!

K. Ģirģens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Mazliet skatoties no malas šos procesus, ko šobrīd veido, teiksim, veselības ministrs... tad mazliet ir sajūta, ka mums ir tikai kovida pandēmija. Neviena cita slimība neeksistē, un viss iet un griežas tikai apkārt ap kovidu.

Bet realitāte ir pavisam bēdīga. Mēs šodien esam ļoti aktīvi runājuši par šīm onkoloģijas slimībām. Un šodien arī aktuāla tēma, protams, ir retās slimības. Tad no Veselības ministrijas puses aprēķiniem kopējais finansējums, kas būtu nepieciešams onkoloģijai, bija apmēram 100 miljoni, ja es nemaldos, no tiem ir piešķirti apmēram 30 miljoni. Retajām slimībām tas finansējums bija apmēram 96 miljoni, no tiem šogad papildus, pirmoreiz papildus, ir piešķirts ap pieciem miljoniem pie jau esošajiem septiņiem miljoniem.

Šobrīd es tomēr aicinātu nefokusēties tam... šim avotam no prezidenta puses, bet būtu jādomā ilgtermiņā, kā finansēt gan onkoloģijas, gan reto... jomu, lai mēs varētu iegādāties papildus jaunas zāles.

Ja mēs paskatāmies Baltijas mērogā - gan Lietuva, gan Igaunija jau ir vairākas reizes priekšā gan ar finansējumu, gan arī ar pieejamajām zālēm, kuras varētu nodrošināt šiem pacientiem.

Ja mēs runājam par retajām slimībām, tad 2019. gadā bija tikai 4700 pacientu, kuriem bija konstatēta kāda retā slimība. 2021. gadā jau bija apmēram 11 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kuriem tika konstatēta kāda no retajām slimībām.

Es aicinātu, lūdzu, apvienot...

Sēdes vadītāja. Jūsu laiki ir apvienoti.

K. Ģirģens. Paldies. Līdz ar to šim finansējumam ir jāiet kopā ar pacientu skaita pieaugumu. Un šogad, ja esat to pamanījuši, Saeimā tika izveidota darba grupa reto slimību pacientu atbalstam, kuru veidoja gan koalīcijas, gan opozīcijas deputāti. Mūsu uzdevums bija kopā apvienot gan Veselības ministriju, gan šīs, piemēram, biedrības, pacientus, lai veidojas komunikācija, jo diemžēl tas novērojums no malas ir diezgan bēdīgs. Tā komunikācija nenotiek, un nav izpratnes par to, kur ir tā virzība un kādas būs tās turpmākās prioritātes tieši no Veselības ministrijas puses, un kas tiks atbalstīts.

Es turpināšu nedaudz tālāk pie nākamajiem priekšlikumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim. Lūdzu!

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Es arī lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Jūsu laiki ir apvienoti. Lūdzu!

V. Dombrovskis. Paldies. Godātie kolēģi! Īpaši - kolēģi no pozīcijas, no koalīcijas! Patīk jums tas vai ne, bet fakts ir tāds, ka veselības aprūpe ir nenoliedzami prioritāte Nr. 1 - gan šodien, gan nākamgad. Un es domāju, ka, ļoti iespējams, arī gadus uz priekšu.

Un tas nav tikai tāpēc, ka mums šodien ir kovida pandēmija un slimnīcas ir pilnas ar kovida slimniekiem. Tas ir arī tāpēc, ka tā dēļ, ka slimnīcas ir pilnas ar tiem kovida slimniekiem, citas slimības no tā neapstājas. Tas nozīmē, ka daudzi cilvēki pa visu šo laiku nesaņem ne tikai plānveida operācijas, viņi nevar tikties ar savu ārstu, viņi nesaņem norādījumus.

Es domāju, ka, veselības situācija nenoliedzami pasliktināsies ļoti daudziem cilvēkiem - gan tiem, kuriem ir onkoloģiskas problēmas, gan tiem, kuriem ir retas slimības, gan daudziem, daudziem citiem.

Veselības aprūpe šodien ir un būs, iespējams, daudzus gadus mūsu visakūtākā prioritāte. Un tāpēc katrs izdevums jāizvērtē - vai tas tiešām ir vajadzīgs, vai tos līdzekļus labāk nenovirzīt veselības aprūpei.

Šeit, šajā konkrētajā priekšlikumā, mēs runājam par ne visai lielu naudas summu - tie ir 183 tūkstoši eiro. Tas ir nedaudz vairāk nekā viens flīģelis. Šis ir Valsts prezidenta kancelejas algu pieaugums nākamajam gadam. Šis algu pieaugums ir deviņu procentu apmērā, salīdzinot ar šo gadu. Jums ir jāpiekrīt man, kolēģi, ka situācijā, kad šis budžeta projekts piedāvā mediķiem atalgojuma pieaugumu, kas ir tikai drusku lielāks par četriem procentiem, palielināt Valsts... kancelejas darbinieku atalgojumu par deviņiem procentiem, nav gluži korekti. Tas ir viens.

Divi - kā es jau vairākkārt norādīju, mūsu Valsts prezidenta kanceleja nodokļu maksātājiem izmaksā par diviem miljoniem eiro gadā vairāk nekā Igaunijā. Es uzskatu, ka Valsts prezidenta kancelejai rūpīgi jāizvērtē savi tēriņi.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei. Lūdzu!

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies, sēdes vadītājas kundze! Kolēģi un arī kolēģes! Virkne priekšlikumu, kas tālāk vēl sekos, protams, ir veidoti, lai atbalstītu onkoloģijas nozari Latvijā.

Mēs zinām, ka Eiropas Savienība onkoloģijas jautājumu un veselības jautājumu risināšanu ir nozīmējusi kā prioritāti, tātad Latvija to ir atzinusi, Latvija tam ir arī pievienojusies gan tādēļ, ka tas ir Eiropas Savienības norādījums, gan arī tādēļ, ka tiešām Latvijā onkoloģiskās saslimšanas ir viena no... vienā no pirmajām vietām. Tātad pirmais - tā ir Eiropas Savienības prioritāte.

Otrs - Veselības ministrija (un to uzteic arī nozare) ir izveidojusi (vēlreiz atkārtoju - no nozares viedokļa) tiešām labu onkoloģijas attīstības plānu. Un līdz ar to tam ir, protams, pieprasīti adekvāti finansējuma līdzekļi.

Tas, ko šogad, koalīcija, jūs esat izdarījuši, - jūs esat piešķīruši, nu, praktiski... sakot, vienu trešdaļu no nepieciešamā finansējuma, lai onkoloģijas jautājumus varētu sekmīgi risināt.

Mūsu priekšlikums šobrīd ir par papildu finansējumu kompensējamām zālēm, kas ļautu papildināt kompensējamo zāļu sarakstu un finansiāli palīdzēt tiem pacientiem, kuru ārstēšanā ir nepieciešamas citas zāles, nekā šobrīd attiecīgā zāļu aģentūra ir iekļāvusi kompensējamo zāļu sarakstā. Tas palīdzētu daudziem cilvēkiem tagad un uzreiz, iespējams, ātrāk ne tikai diagnosticēt, bet arī ātrāk uzsākt medikamentozu ārstēšanu, lai onkoloģiskās slimības sekas, pirmkārt, būtu mazākas un, otrkārt, būtu īsākas jeb īsākā laika periodā.

Aicinām atbalstīt, jo šī summa, salīdzinot ar to, ko esat atvēlējuši Valsts prezidenta kancelejas finansējuma pieaugumam, tiešām nav liela.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā, Bondara kungs...?

M. Bondars. Komisijā 141. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 141. - deputātu Dombrovska, Ģirģena, Papules un Pucena priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 28, pret - 49, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 142. - arī deputātu Dombrovska, Ģirģena, Papules un Pucena priekšlikums, kas arī paredz pārdalīt finansējumu no Valsts prezidenta kancelejas uz Veselības ministriju. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Kasparam Ģirģenam. Lūdzu!

K. Ģirģens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi, mēģināšu turpināt savu iesākto domu. Tad šī komunikācija starp Veselības ministriju un biedrībām, asociāciju, kā arī vecākiem nav tā veiksmīgākā. Tas arī pierādījās mūsu sanāksmēs, kas notika šajā gadā jau vairākas reizes. Un kaut vai par piemēru varu minēt... Ja mēs šobrīd nerunājam par finanšu līdzekļiem, tad noteikti būtu jābūt izstrādātam plānam un tam redzējumam, kā mēs turpmākajos gados vēlamies palīdzēt šiem cilvēkiem.

Ja iepriekš bija vecais plāns (no 2017. gada līdz 2020. gadam), tad šobrīd, piemēram, 2021. gadā tieši par retajām slimībām plāna vispār nav. Sākotnēji tika solīts, ka tas varētu būt kaut kad aprīlī, pēc tam tika solīts, ka tas varētu būt maijā, pēc tam no Veselības ministrijas solīja, ka tas varētu būt uz septembri. Pēdējais termiņš bija oktobra beigās, kad noteikti būs jaunais plāns 2022. gadam un pārējiem gadiem uz priekšu.

Diemžēl šobrīd tā informācija nav tā pozitīvākā. Es apjautājos arī biedrībām un asociācijai, neviens pagaidām nav iesaistījies šī plāna izstrādē, un nav arī zināms, kad šis plāns tiks apstiprināts, pēc kura arī tālāk doties un kā piešķirt šo finansējumu - finansējumu tieši reto slimību pacientu atbalstam.

Es aicinu apvienot laikus, lūdzu.

Sēdes vadītāja. Jūsu laiki ir apvienoti.

K. Ģirģens. Paldies. Un iedomāsimies tādu situāciju šobrīd. Katrs no mums var saskarties dzīvē gan ar kādu onkoloģijas slimību, gan ar retajām slimībām, mums katram būtu svarīgi zināt, kāds ir šībrīža finansējums, kāds tas varētu būt nākamajā gadā, vai noteiktā slimība tiks finansēta, kompensētas zāles no budžeta.

Diemžēl vēlreiz uzsvars būs uz to, ka Latvija izskatās uz kopējā fona gan Eiropā, gan Baltijā diezgan bēdīgi. Arī komisijā es personīgi liku uzsvaru uz to, vai mums nevajadzētu veikt kopīgus iepirkumus vismaz ar Lietuvu un Igauniju, tādējādi panākot zemākas cenas, lai mēs varētu arvien vairāk pacientiem sniegt atbalstu.

Šeit jau nav runa varbūt tieši par finansējumu, bet par tiem mehānismiem, kā mēs varētu doties uz priekšu, lai būtu vairāk pieejama palīdzība tieši no Veselības ministrijas puses.

Pagaidām paldies.

Aicinu atbalstīt. Un turpināsim tālāk nākamajos priekšlikumos.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei. Lūdzu!

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Sēdes vadītājas kundze! Kolēģi un kolēģes! Nu saprotams, ja koalīcija šobrīd nepiešķīra ne tikai papildu finansējumu zinātnei, bet nepiešķīra arī nepieciešamo finansējumu zinātnes attīstībai, tad šis veids, tai skaitā mūsu priekšlikums, ļautu vismaz onkoloģijas pacientiem baudīt tos zinātnes sasniegumus un atklājumus, ko ir veikušas citas valstis, līdz ar to izmantot ārstēšanā jaunākas zāles, kuras varbūt šobrīd joprojām nav ietvertas kompensējamo zāļu sarakstā, kā arī izmantot inovatīvas vēža ārstēšanas metodes. Ar šo priekšlikumu mēs palīdzētu cilvēkiem tikt pie zinātnes sasniegumiem, īpaši ārstniecībā un medicīnā.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim. Lūdzu!

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Es lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Jūsu laiki ir apvienoti. Lūdzu!

V. Dombrovskis. Godātie kolēģi! Šajā priekšlikumā mēs piedāvājam pārdalīt 40 tūkstošus eiro no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja konkrētas programmas, kur birojs plāno uz nākamo gadu radīt interaktīvu datorspēli par korupciju vai korupcijas... kaut kādu iemaņu apgūšanu, un to pārdalīt par labu onkoloģijas zālēm.

Pirmām kārtām visiem tiem, kas varētu iebilst pret to, lai kaut ko novirzītu no KNAB kaut kur vēl, es vēlos pateikt, ka no savas puses esmu atbalstījis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā un Saeimā visus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja lūgumus palielināt tam finansējumu, bet ar ekspektācijām, ka tas novedīs pie lietas.

Ja mēs uzdosim jautājumu par to, kas tā ir par lietu, ko mēs sagaidām no KNAB, atbilde, manuprāt, kolēģi, ir ļoti vienkārša. Mēs sagaidām, ka noziedznieki, korumpanti zinās, ka agrāk vai vēlāk - laika jautājums - viņi nonāks aiz restēm.

Vai viņiem šodien ir tāda ekspektācija? Neesmu par to pārliecināts. Drīzāk viņiem ir ekspektācija, ka pret viņiem tiks ierosināta krimināllieta, varbūt vairākas krimināllietas, bet pēc tam tās krimināllietas, visticamāk, kaut kādā brīdī tiks izbeigtas.

Un tajā pašā laikā mēs redzam, ka KNAB sāk nodarboties ar lietām, ar kurām varbūt nevajadzētu nodarboties. Ar korupcijas aisbergiem, tagad ar to datorspēli. KNAB ir kļuvis par tādu diezgan birokrātisku iestādi, darbinieku skaits pat lielāks nekā dažās ministrijās - 171 štata vieta. Salīdzinājumam: Satiksmes ministrijā - 147, Ministru kabinetā - 134 amata vietas.

Galvenie rezultatīvie rādītāji - korupcijas uztvere. Nesen tika publicēts reitings: Igaunija ir piektajā vietā, mēs esam trīsdesmitajā kaut kādā - blakus Bermudu salām. KNAB galvenais rezultatīvais rādītājs, kā viņi uzskata, ir uzsākto krimināllietu īpatsvars, kas nav izbeigtas. Nevis rezultāts, ka korumpanti nonāk aiz restēm, bet krimināllietu skaits, kas kaut kādā brīdī nav izbeigtas.

Es, kolēģi, uzskatu, ka šajā situācijā KNAB vajadzētu izbeigt nodarboties ar aisbergiem un datorspēlēm un ķerties pie saviem tiešajiem pienākumiem.

Tādēļ aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debašu laiks ir izsmelts.

Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā vēlos bilst, ka 142. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 142. - deputātu Dombrovska, Ģirģena, Papules un Pucena priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 26, pret - 51, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. Arī 143. - mūsu kolēģu Dombrovska, Ģirģena, Papules un Pucena priekšlikums, kas novirza finansējumu no Valsts prezidenta kancelejas uz Veselības ministriju. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Kasparam Ģirģenam. Lūdzu!

K. Ģirģens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Mēs esam nonākuši līdz priekšlikumam, kur kārtējo reizi ir šis slavenais flīģelis. Un noteikti mums jāizlemj, kas mums ir svarīgāk, - spēlēt šīs saldās dziesmas vai palīdzēt iedzīvotājiem.

Kā noskaidrojām, šie finanšu resursi varētu tikt novirzīti neparedzētiem gadījumiem, no kuriem noteikti, kā minēju, jau šobrīd ir izdalīti... pa dažādām Latvijas pusēm.

Bet, turpinot par retajām slimībām, vēlos vērst uzmanību, kāpēc ir tik daudz priekšlikumu. Nevis tamdēļ, ka pie mums ļoti... teiksim tā, patiktu prezidents, bet cik sāpīga ir šī tēma.

No šiem piešķirtajiem apmēram pieciem miljoniem eiro konkrēti retajām slimībām, tostarp cistiskajai fibrozei, aizies lielākā daļa no šīs summas. Vēlos vērst uzmanību, ka šīs zāles, protams, ir ļoti dārgas. Tāpat kā daudzām citām slimībām jāveic diezgan sarežģīta procedūra, lai šīs zāles vispār varētu akceptēt šeit, Latvijā, un iegādāties. Bet viena no pamatproblēmām ir tā, ka finansējuma nepietiek visiem pacientiem, kuri saskārušies ar šo slimību.

Tātad finansējuma pietiek tikai daļai, bet otrai daļai ir jāgaida, kad pienāks viņu kārta. Tādēļ neapskaužamā situācijā no 2022. gada 1. janvāra būs nonākuši daudzi pacienti, kā arī ārsti, kuriem vajadzēs noteiktu cilvēku grupu informēt, ka viņiem šīs zāles šobrīd nepienāksies, jo finansējums nav pietiekams, lai zāles varētu iegādāties visiem.

Lūdzu, var apvienot...?

Sēdes vadītāja. Jūsu debašu laiki ir apvienoti. Lūdzu!

K. Ģirģens. Tādēļ arī šis priekšlikums, tāpat kā iepriekšējie un arī nākamie, ir ar domu, ka ir nepieciešams papildu finansējums, lai varētu nodrošināt zāles jau šobrīd pacientiem, kuriem ir diagnosticēta cistiskā fibroze. Taču bez cistiskās fibrozes ir vēl daudz pacientu, kuriem ir arī citas slimības. Tāpēc valstij būtu konkrēti jānorāda šie resursi jau uz nākamajiem gadiem, kādi tiks piešķirti retajām slimībām. Arī farmācijas kompānijas aktīvi seko līdzi tam, kādas zāles tiks iegādātas vai kādi konkursi izsludināti zālēm pret konkrētām slimībām.

Tādēļ es aicinu šo priekšlikumu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim. Lūdzu!

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Te daži uzmanīgi kolēģi jau ir pamanījuši un norādījuši uz to, ka, lūk, ir mēģinājumi ar šo vienu slaveno flīģeli, tā teikt, pabarot absolūti visus un visu.

Iespējams, tajā ir daļa taisnības. Kā es jau teicu, šis flīģelis kļūst par 2022. gada budžeta simbolu. Tā ka varbūt mēs drīz sāksim mērīt šo budžetu nevis eiro, bet flīģeļos. Sanāks, ka budžeta kopējā izdevumu daļa ir 68 tūkstoši flīģeļu. Kāds ir budžeta deficīts? Ap deviņiem tūkstošiem flīģeļu. Un tā tālāk.

Kolēģi, lai gan šis flīģelis, tā teikt, nemanāmi, klusi... ne visai klusi parādījās, bet diezgan klusi it kā pazuda. Flīģelis ir... Kā sauc to fenomenu, kad flīģelis gan ir, gan nav vienlaicīgi?

Tātad aicinu šo flīģeli ziedot onkoloģijas zālēm un atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei. Lūdzu!

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies, sēdes vadītājas kundze! Kolēģi un kolēģes! Mēs šobrīd runājam virknē savu priekšlikumu par onkoloģisko slimību ārstēšanu, par papildu finansējuma piešķiršanu kompensējamām zālēm, arī inovatīvām ārstēšanas metodēm, mazāk pieskārāmies šobrīd retajām slimībām.

Kolēģi, es iesāku, es turpināšu. Droši vien deputātiem noder informācija par to, cik faktiski ir reto slimību slimnieku Latvijā un cik retās slimības ir retas. Nu jāsaka, šobrīd gandrīz 140 tūkstošus Latvijas iedzīvotāju ir skārusi kāda retā slimība. Reģistrēti ir nepilni pieci tūkstoši cilvēku, un šiem pieciem tūkstošiem cilvēku ir reģistrētas 876 retās slimības.

Jūs teiksiet - kā var šādi skaitļi būt? Citās pasaules valstīs, attīstītās pasaules valstīs, zinātne tiek atbalstīta un zinātne attīstās. Latvijā mēs varam izmantot citu valstu zinātnieku sasniegumus, jo paši savai zinātnei naudu nepiešķiram, paši savai veselības sistēmai pietiekamu finansējuma apjomu nepiešķiram.

Līdz ar to mūsu priekšlikumi rindu pēc rindas kopā savāc nepieciešamo finansējumu veselības sistēmai onkoloģijas plāna īstenošanai. Tātad retas slimības nav nemaz tik retas, un saprotams, ka vienam pacientam ir... vairākas retās slimības.

Tāpēc aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Un avotus atradīsim vēl un arvien interesantākus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Es gribu minēt, kopumā paskatoties uz šo jautājumu loku, ko mani kolēģi akcentē, ka tas viss ir iespējams un noticis tikai un vienīgi tādēļ, ka pašā budžetā veselības joma it kā ir nosaukta par prioritāti, bet, ja mēs paskatāmies uz kopējām investīcijām un summām, kas nepieciešamas veselības aprūpei, tad šis budžets, kas ir mūsu priekšā, paredz tikai piekto daļu no prasītā. Tai skaitā onkoloģijai, par ko te kolēģi tik daudz runā. Ja mums ik gadu no onkoloģijas nomirst seši tūkstoši cilvēku, tad neatvēlēt šai aktivitātei pietiekami daudz finansējuma... no prasītā finansējuma apjoma, kas būtu nepieciešams, lai izpildītu onkoloģijas plānu, ko pati šī valdība, vismaz Veselības ministrija, ir izstrādājusi, šeit puse no nepieciešamā finansējuma šajā budžetā ir iekļauta. Otra puse nav iekļauta.

Līdz ar to ir likumsakarīgi, ka rodas šādi priekšlikumi, kas kaut kādā veidā mēģina vismaz daļēji šo situāciju vērst par labu. Es saku paldies kolēģiem, kas šo ir uztvēruši un iesnieguši šāda veida priekšlikumus.

Koalīcijas kolēģi, nu paskatieties paši šo budžetu, cik kritiski jūs esat vērtējuši... kā esat vērtējuši šo bāzes pārskatīšanu un cik ļoti jūs šobrīd varat pateikt, ka Valsts prezidenta kancelejai nepieciešamais finansējums ir svarīgāks par onkoloģijas slimību ārstēšanu.

Šis priekšlikums ir atbalstāms.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā, Bondara kungs...?

M. Bondars. Komisijas vārdā es varu teikt, ka patiešām ir ļoti interesanti klausīties Saeimas budžeta debates, jo tās neatkārtojas gluži kā komisijā. Tik inovatīvi, kā, piemēram, Dombrovska kungs pieiet šīm budžeta debatēm, komisijā viņš noteikti nepiegāja. 143. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 143. - deputātu Dombrovska, Ģirģena, Papules un Pucena priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 27, pret - 50, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 144. - deputātu Dombrovska, Ģirģena, Papules un Pucena priekšlikums. Atkal paņemsim no Valsts prezidenta kancelejas līdzekļiem un tālāk nodosim Veselības ministrijai. Arī šoreiz... šis priekšlikums neguva atbalstu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Kasparam Ģirģenam. Lūdzu!

K. Ģirģens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ja šobrīd tika runāts par Vjačeslava Dombrovska inovativitāti Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē, tad to nevar teikt par Veselības ministrijas pārstāvjiem, kuriem noteikti vajadzēja būt tajās sēdēs un informēt par procesiem, kuri saistīti ar onkoloģiju un retajām slimībām, kā arī informēt deputātus, kādi ir turpmākie soļi. Tieši tāpat no Finanšu ministrijas būtu nepieciešama informācija par naudas resursiem, kurus varētu atvēlēt nākamajos gados.

Nav jau žēl, lai Levita kungs sēž skaistā dārzā vai brauc ar jaunu automašīnu, bet tas viss ir iespējams tad, ja mēs esam parūpējušies un sakārtojuši prioritātes, kas ir mūsu valstī.

Un tās noteikti ir izglītība, noteikti veselības joma, par ko mēs, partija “Republika”, šodien esam iestājušies un snieguši daudz un dažādus priekšlikumus. Protams, mēs redzam, ka šī atbalsta nav no koalīcijas puses, bet tas neliedz mums norādīt tos galvenos virzienus un problēmas, kuras šobrīd ir Latvijā un ar kurām būtu jāstrādā. Veselības jomā tā noteikti ir onkoloģija un retās slimības, un neaizmirsīsim, protams, ka arī kovids ir starp mums, šeit visapkārt, bet mums ir jārūpējas par katru cilvēku, kuram ir nepieciešamas inovatīvās zāles, kurām savukārt nepieciešams papildu finansējums.

Tādēļ šis ir atklāts jautājums, par kuru ir tālāk jādiskutē un jārunā, un jāmeklē finansējums tieši tāpat, kā es esmu to darījis iepriekš (Skaņas defekts.)... likumprojektu, ar iespēju tur dabūt papildu finanšu līdzekļus, jo šī ir problēma.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei. Lūdzu!

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies, sēdes vadītājas kundze! Kolēģi un kolēģes! Nu ir skaidrs, ka arī onkoloģisko slimību pacientu izmeklējumiem, reto slimību pacientu izmeklējumiem ir nepieciešams papildu finansējums ne tikai tādēļ, ka tās ir retas slimības vai izplatītas slimības, bet arī tādēļ, ka tie ir vairāki speciālisti, vairāki ārsti, kuru izmeklējumi diagnostikai ir ļoti, ļoti svarīgi.

Līdz ar to ir saprotams, ka šobrīd šiem pacientiem ir nepieciešams ļoti nopietns papildu atbalsts gan tādēļ, lai varētu nonākt līdz diagnozei (un šāds atbalsts nebūtu jāvāc caur ziedot.lv vai tikai Ziemassvētkos uz ziedojumu pamata, bet gan valstij par to jārūpējas), gan arī tādēļ, lai krietni vairāk cilvēku varētu izmēģināt jaunas zāles un jaunas inovatīvas ārstēšanas metodes, ja valsts palielinātu kompensējamo zāļu finansējuma apjomu.

Bet piezīmējot tam, kādēļ Valsts prezidenta kanceleja - šajā gadījumā un šajā priekšlikumā. Jā, mēs esam izmantojuši papildu piešķirtos 70 tūkstošus prezidenta pils dārza uzturēšanai. Droši vien ir jau arī pamatizdevumi dārza sakopšanai un uzturēšanai, bet šis ir papildu piešķirtais finansējums, un līdz ar to, manuprāt, ja nedodam medicīnai, kas ir viennozīmīgi prioritāte, ja nedodam onkoloģijai, kas ir viennozīmīgi Eiropas Savienības prioritāte un līdz ar to arī Latvijas prioritāte, tad prezidenta pils dārzam būtu jāstrādā 24/7 online režīmā, un tas būtu jāatver publiski pieejams jebkuram Latvijas iedzīvotājam, arī rīdziniekiem un Rīgas viesiem. Tad šī dārza kopšanai atvēlētie līdzekļi būtu, manuprāt, pragmatiski izmantoti.

Un tomēr labāk ieguvēju skaitu palielināt veselības uzlabošanai un arī inovatīvai ārstēšanai mūsu Latvijas iedzīvotājiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram. Lūdzu!

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Mēs daudz un dikti šī budžeta pieņemšanas laikā runājam par nepieciešamo finansējumu veselības aprūpei, bet tas, ko der atcerēties, - mēs ļoti bieži... vismaz es, strādājot Eiropas lietu komisijas sēdē, dzirdu, ka ministri vai ministriju pārstāvji nāk un ziņo par saviem priekšlikumiem, un izskan tādas frāzes: mēs gribam būt ambiciozi, Eiropai ir jābūt ambiciozākai, mums ir jābūt ambicioziem, mums visur un absolūti visur ir jābūt ļoti ambicioziem. Šobrīd pašā veselības krīzē, kad visa Eiropas Savienība ir zināmā veselības krīzē Covid-19 izraisītās pandēmijas dēļ, šis budžets absolūti nav ambiciozs veselības jomā.

Mēs esam ambiciozi daudzās lietās. Mēs esam ambiciozi prezidenta dārza iekopšanā, klavieru pirkšanā un tad to atteikšanā... ne klavieru, es atvainojos, flīģeļa, bet rezultātā nav nedz flīģeļa, nedz arī vairs flīģeļa naudas nav. Mums ir jebkādas ambīcijas, tikai ne veselības jomā, tāpēc, ja šis konkrētais priekšlikums paredz stiprināt veselības jomu kādā šaurā nišā (mēs runājam par reto slimību ārstēšanu), tad, kolēģi, šī summa, ko opozīcijas deputāti ir sagatavojuši (tā nav liela, tā ir izdiskutēta ar nozares ekspertiem), ir tiešām tas, kas ir nepieciešams, pats, pats mazākais minimums.

Parādīsim to, ka mums tiešām ir kāda ambīcija, tiešām laikā un vietā, kad tas ir nepieciešams, ka mēs gribam cīnīties pret veselības aprūpes problemātiku, uzvarēt to un būt tiešām kā paraugs Eiropā veselības aprūpes jomā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi, manuprāt, ironizēt par to, kādas debates bija Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, ir absolūti nevietā, jo komisijā pēc būtības nebija nekādu debašu, bija viedokļu paušana no opozīcijas puses, uz kuru nesekoja nekāda reakcija.

Ja mēs skatāmies šī budžeta sagatavošanu, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera ļoti asi kritizēja procesu, kas bija izskatīšanas laikā valdībā, kā budžets vispār nonāca līdz Saeimai. Mēs varējām tiešraidē vērot šo procesu, kad Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents ļoti asi kritizēja šī budžeta izstrādes gaitu - procesu, kādā vispār tas ir tapis.

Tai pašā laikā, kad tas nonāca Saeimā, pēc būtības nekādas diskusijas jau nenotika. Ministri 20 minūšu formātā (labākajā gadījumā) prezentēja savus budžetus ļoti vispārīgi, plaši, bez jebkādas iedziļināšanās detaļās, un, ja kāds kaut ko prasīja, tad atbilde reti kad skanēja, un pēc tam, kad bija debates par pašiem priekšlikumiem, pēc būtības nebija jau neviena, kas spēj atbildēt uz šiem pārmetumiem.

Ģirģena kungs iesniedzis priekšlikumu par kompensējamām zālēm. Tā summa, kas šeit tiek piedāvāta, ir absolūti nepietiekama arī Ģirģena kunga priekšlikumā, bet vismaz kaut kāds priekšlikums kaut kādā virzienā. Kāpēc šie plāni netiek pildīti pienācīgā apjomā tajā laikā, kad veselības jomā ir krīze? Manuprāt... Veselības ministrijas pašas izstrādāti plāni, paša Pavļuta kunga izstrādāti plāni, kas atkal un atkal netiek pildīti. Tad priekš kam tie plāni, priekš kam muļķot sabiedrību? Kam tas ir vajadzīgs? Paskatieties, kāds ir onkoloģijas plāns un kas šajā budžetā no tā plāna iekļauts. Priekš kam tādu plānu, ja to neviens netaisās pildīt? Tā ir muļķošana.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā, Bondara kungs...?

M. Bondars. Komisijā 144. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 144. - deputātu Dombrovska, Ģirģena, Papules un Pucena priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 28, pret - 50, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 145. - deputātu Dombrovska, Ģirģena, Papules un Pucena priekšlikums. Uzminiet - no kurienes nauda? No Valsts prezidenta kancelejas -uz Veselības ministriju. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Kasparam Ģirģenam. Lūdzu! (Pauze.)

Mēs jūs nedzirdam, Ģirģena kungs! Lūdzu, ieslēdziet skaņu! Nedzirdam, nedzirdam. (Pauze.)

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim. Lūdzu!

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Šeit es par finansējuma avotu atgādināšu vēlreiz: ja mēs salīdzināsim izmaksas - to, cik Valsts prezidenta kancelejas uzturēšana izmaksā Latvijas nodokļu maksātājiem - ar Igaunijas Valsts prezidenta kancelejas izmaksām, tad mums sanāks, ka tā starpība ir divi miljoni eiro nākamgad. Un šī starpība nav par labu mums.

Tātad, ņemot vērā to, ka Igaunijā valsts budžets, neskatoties uz mazāku iedzīvotāju skaitu, izdevumu daļā ir par vairāk nekā vienu miljardu eiro lielāks nekā Latvijas nākamā gada budžets un budžeta deficīts ir vismaz uz pusi procentuāli mazāks, es uzskatu, kā es jau vairākkārt esmu teicis, ka Valsts prezidenta kancelejai ļoti rūpīgi jāizvērtē savi izdevumi, īpaši šajos laikos, kad mums veselības aprūpes nozare ir faktiski uz sabrukšanas robežas, kad slimnīcas aicina brīvprātīgos, kad mums ir medmāsas... mums trūkst astoņu tūkstošu medmāsu un 300 ārstu valstī.

Tātad tāpēc, jā, vēlreiz un vēlreiz kā finansējuma avots, tai skaitā onkoloģiskajām zālēm, tiks norādīta Valsts prezidenta kanceleja.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā sēdes vadītāja! Protams, šī priekšlikuma autori ir vērsušies Valsts prezidenta kancelejā pēc tā finansējuma risinājuma, jo kāds jau to flīģeli bija paprasījis. Un, ja runa nav tikai par flīģeli, protams, tas ir likumsakarīgi, ka deputāti arī paskatās, kas tad vēl Valsts prezidenta kancelejā ir bijis tik svarīgs. Tik tiešām attiecībā uz flīģeli Valsts prezidents tomēr ar citu darbinieku starpniecību lūdza atteikties no tā, bet no savas algas gan viņš nespēj atteikties. Nevienu zilbi mēs no viņa nedzirdējām. Šī saliedētība šajā gadījumā arī mediķiem... 42 procentu pieaugums Valsts prezidenta algai, bet tam pretstatā ir 4,4 procentu pieaugums mediķiem, un tas neliecina neko par kaut kādiem vismaz centieniem būt saliedētam kopā ar tiem, kam iet visgrūtāk.

Bet, ja mēs skatāmies uz mērķi, tad mērķis gan, manuprāt, ir ļoti labs, kam šo naudu novirzīt. Pēc Pasaules Veselības organizācijas aplēsēm, šim finansējumam būtu jābūt 12 procentu apmērā pretstatā 8-10 procentiem, kas šobrīd mums ir Latvijas finansējumā. Tam būtu nepieciešami papildu 300 miljoni eiro, lai sasniegtu kaut kādu minimālo līmeni veselības aprūpē.

Te jautājums ir politisks, tātad par budžeta prioritātēm. Šī valdība ir sadalījusi 700 miljonus eiro - 700! -, vairāk nekā 700 miljonus jūs sadalījāt, precīzs skaitlis jāpaskatās, bet neatradāt 300 miljonus, kas būtu papildus piešķirami veselības jomai. Jūs tos neatradāt. Tāpēc tagad nevajag brīnīties par šādiem priekšlikumiem, avotiem un mērķiem... kam deputāti palīdz. Mēs signalizējam to, ka ir vesela grupa jomu, kurām finansējums ir nepietiekams.

Ir jāatbalsta šādi priekšlikumi!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies, debašu laiks ir beidzies.

Debates slēdzu.

Bondara kungs, lūdzu, komisijas vārdā...?

Es atvainojos, Papules kundze, es neredzēju jūs sistēmā. Debates ir slēgtas.

Lūdzu, Bondara kungs!

M. Bondars. 145. priekšlikums Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 145. - deputātu Dombrovska, Ģirģena, Papules un Pucena priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 25, pret - 51, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 146. - deputātu Dombrovska, Ģirģena, Papules un Pucena priekšlikums. Arī ir finansējuma pārdale no Valsts prezidenta kancelejas uz Veselības ministriju.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Evijai Papulei. Lūdzu!

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies, ka ieraudzījāt sistēmā, bet es varu izmantot arī šo laiku debatēm, lai atbalstītu onkoloģijas ārstēšanu un arī reto slimību ārstēšanu.

Mazlietiņ vēl no statistikas. Faktiski šobrīd uzlabojoties arī veselības sistēmā diagnostikai, mēs redzam, ka pieaug reto slimību pacientu skaits, pareizāk sakot, pieaug to cilvēku skaits, kam var un prot diagnosticēt retās slimības. Jāteic, ka vienam pacientam to ir vairākas, tas darbojas kā vesels komplekss.

2020. gadā vienu reģistrēto pacientu skaits dubultojās, 2021. gada sākumā Latvijā bija reģistrēti jau 11 167 pacienti ar 1246 dažādām diagnozēm, kas faktiski norāda, cik sarežģīts ir šis jautājums, un ne velti Eiropas Komisija šobrīd jau veido risinājumus arī Eiropas Savienības līmenī reto slimību pacientu atbalstam, ne tikai diagnosticējot, bet arī ārstējot un paildzinot šo cilvēku dzīvildzi.

Jāteic, ka 583 diagnozes bija reģistrētas katram vienam pacientam un 191 diagnoze bija diviem cilvēkiem Latvijā. Kopumā viena piektdaļa jeb 22 procenti no Latvijā reģistrētajām diagnozēm ir bijušas 10 vai mazāk pacientiem.

Vēlreiz atkārtoju, Latvija zināmā mērā, skatoties arī uz onkoloģijas risinājumiem kā prioritāti, var jau sagatavoties... Un mūsu priekšlikumi to zināmā mērā nosaka - arī reto slimību pacientu atbalstam, reto slimību diagnostikai un kompensējamo zāļu iegādei, atbalstam veidotus pasākumus.

Aicinu atbalstīt un arī ieraudzīt sistēmā tos, kas varbūt kādam nepatīk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kasparam Ģirģenam. Lūdzu!

K. Ģirģens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es ceru, ka dzirdat šoreiz.

Sēdes vadītāja. Dzirdam.

K. Ģirģens. Paturpināšu Viktora Valaiņa iepriekš teikto par plānu. Kā piemēru var ņemt... Kopumā iepriekš tika izstrādāti divi plāni Veselības ministrijā attiecībā uz retajām slimībām. Pirmajam plānam bija izgāšanās, jo nesekoja nekāds finansējums. Otrajam plānam (no 2017. līdz 2020. gadam) arī viena no būtiskākajām problēmām ir finansējums. Tas šobrīd ir bijis nemainīgs - apmēram septiņi miljoni eiro. Tie uzdevumi un darbības, kas tika veikti - piemēram, izveidots reto slimību koordinācijas centrs, tāpat sagatavoti metodiskie materiāli, sagatavota pārskatāma tabula par medikamentu iekļaušanu, - varbūt nav bijuši finansiāli ietilpīgi, bet tas pamatmērķis tomēr ir ne tikai sakārtot, protams, šos visus procesus ar retajām slimībām, bet arī tam visam ir jāseko finanšu resursiem. Ne par velti arī Evija Papule jau vairākas reizes ir minējusi to, cik strauji pieaug pacientu skaits, kuriem tiek diagnosticētas retās slimības. Tie ir no 4700 līdz 11 tūkstošiem šobrīd.

Mums kā deputātiem un arī Veselības ministrijai ir pienākums meklēt finanšu resursus, jo bez resursiem diemžēl mēs nekādi nevaram palīdzēt šiem pacientiem. Bet šiem pacientiem noteikti var palīdzēt, jo ir pieejamas inovatīvās zāles, mums ir jāmeklē finanšu resursi. Arī farmācijas uzņēmumi šobrīd ienāks tirgū, un noteikti mēs spēsim saglābt papildus... saglābt dzīvības un...

Vai var, lūdzu, apvienot...?

Sēdes vadītāja. Jūsu laiki ir apvienoti, lūdzu!

K. Ģirģens. Tādēļ es varu gan šajā, gan nākamajā... Varu vēl desmit priekšlikumus rakstīt gan par šo... no Valsts prezidenta kancelejas prasīt papildu finansējumu. Tāpat arī ir ļoti, ļoti daudz un dažādi finansējumi, kuri, manā skatījumā, ir nelietderīgi un ko veikušas arī citas ministrijas. Noteikti arī turpmāk uzdevums būs meklēt papildu finansējumu, un noteikti vēl papildu priekšlikumus rakstīšu, kur varētu finansējumu rast, jo šī ir aktuāla problēma Latvijā. Uzskatu, ka veselības joma ir tā, kura vispirms mums ir jāsakārto.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Nu, raisa jautājumus Valsts prezidenta dārzs. Es domāju, lielākā daļa no mums ir bijuši šajā dārzā, ikviens Latvijas iedzīvotājs, ejot pāri Vanšu tiltam, var apskatīt, kā tas izskatās. Manuprāt, nav ne vainas tam dārzam. Es nesaprotu, kāpēc tur vajadzīgas šādas investīcijas, bet, nu, cerams, kādam tas ir izskaidrots, un deputāti ir gatavi par to balsot. Tā ir jūsu izvēle.

Bet, kolēģi, es tomēr gribētu akcentēt to, ka mūsu budžetā... Ja salīdzinām ar kaimiņiem Lietuvā, tad Lietuvā veselības jomas finansējums ir par 30 procentiem lielāks. Turpretī Igaunijā šis budžets ir par 50 procentiem lielāks. Prezidenta kanceleju izdevumi, kā jau Dombrovska kungs minēja, būtiski atšķiras, un tur mēs esam spējuši izrauties līderos, ja skatāmies Baltijas valstu kontekstā.

Bet, kolēģi, šī valdība ir izdarījusi visu iespējamo, lai finansējuma nebūtu. Tieši šī valdība bija tā, kas atteicās teju no 100 miljoniem, kas varētu tikt novirzīti veselības jomai. Iepriekšējā - Kučinska - valdība tādus risinājumus bija atradusi. Šī valdība izdomāja, ka ir citas prioritātes, un tajā brīdī, kad veselības jomā sākās grūtāki laiki, veica nodokļu reformas izmaiņas, šos 100 miljonus pēc būtības veselībai noņemot nost. Līdz ar to arī ir radusies šī situācija, kad veselības jomai akūti trūkst finansējuma. Pati šī valdība pie tā ir vainīga.

Es atbalstīšu gan šo, gan citus priekšlikumus, kas paredz veselības jomai papildu finansējuma piešķīrumu.

Aicinu arī citus kolēģus ieklausīties un atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā, Bondara kungs...?

M. Bondars. Komisijas vārdā... 146. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 146. - deputātu Dombrovska, Ģirģena, Papules un Pucena priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 28, pret - 51, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 147. - Dombrovska, Ģirģena, Papules un Pucena priekšlikums. Pārdala finansējumu no Valsts prezidenta kancelejas uz Veselības ministriju. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā šis priekšlikums neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 147. - deputātu Dombrovska, Ģirģena, Papules un Pucena priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 24, pret - 49, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. Klausoties deputātu runas, mazliet novēloti nāk 148. -deputātu Dombrovska, Ģirģena, Papules un Pucena priekšlikums, kur no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja tiek pārdalīts finansējums uz Veselības ministriju. Arī šis priekšlikums nav guvis atbalstu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim. Lūdzu!

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Es lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Jūsu laiki ir apvienoti. Lūdzu!

V. Dombrovskis. Paldies.

Es arī atvainojos kolēģiem par to, ka es jau daļu esmu norunājis par šo priekšlikumu, bet pie cita priekšlikuma. Laikam pēc četrām budžeta debašu dienām varu pateikt tikai to, ka - gadās.

Tātad, kolēģi, es gribētu atkārtot savu galveno vēstījumu attiecībā uz šo priekšlikumu, kur tai datorspēlei iecerētais finansējums no KNAB puses ir nevis 40 tūkstoši eiro, kā es pateicu iepriekš, bet 60 tūkstoši eiro.

Tas galvenais vēstījums, kolēģi, manuprāt, ir sekojošais. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam ir steidzami nepieciešams pievērsties saviem tiešajiem darba pienākumiem, tas ir, radīt gan esošajos, gan potenciālajos korumpantos pārliecību, ka viņu nonākšana aiz restēm ir laika jautājums. Kā es jau teicu iepriekš, redzētais pēdējā gada laikā man nevieš pārliecību, ka KNAB ir izdevies sasniegt šo mērķi.

Tas, ko ir izdevies sasniegt, - ir ierosināti vairāki desmiti krimināllietu, kuras pēc tam kaut kā vai nu joprojām tiek izskatītas, vai ir izbeigtas, vai kaut kā savādāk pazūd.

Ir jautājumi par to, kā pats KNAB vispār organizē savu darbu, kā uztver mērķus un rezultatīvos rādītājus. Piemēram, no paskaidrojuma dokumentiem budžeta projektā var redzēt, ka viens kvalitātes rādītājs, kas ir pieminēts tieši attiecībā uz biroju, norāda... Lūk, šis kvalitātes rādītājs ir - izglītošanas pasākumos veikto pārbaudes testu rezultāti rāda, ka pieaug to valsts amatpersonu skaits, kas labi pārzina korupcijas novēršanas pamatjautājumus. Nu, kolēģi, es domāju, ka tas nav gluži tas, ko mēs sagaidām no labi funkcionējoša Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja. Rezultāts tomēr ir tas, ka tie, pār kuriem krīt pamatotas aizdomas, ka viņi ir korumpanti, protams, gadījumā, ja viņi ir vainīgi, nonāk aiz restēm. Tikai tas. Nevis tas, cik liels procents labi pārzina korupcijas novēršanas pamatjautājumus. Tas varbūt nozīmē, ka viņi labi pārzina, kā izvairīties no KNAB izmeklēšanas.

Līdz ar to es, kolēģi, aicinu nosūtīt skaidru signālu. Beidzam ar aisbergiem, beidzam ar datorspēlēm! Laiks darīt savu tiešo darbu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei. Lūdzu!

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi un kolēģes! Ir saprotams, ka nebūtu mums jāiesniedz padsmit priekšlikumu, lai kopā veidotu onkoloģijas un arī reto slimību ārstēšanai, diagnostikai, tai skaitā inovatīvu ārstēšanas metožu izmantošanai, nepieciešamo summu, kas (kā jau minēju, un nozare to atzīst) onkoloģijas plānā ir norādītas kā vajadzības. Šajā brīdī tie cilvēki, kas strādā onkoloģijas jomā, tai skaitā BIOR - vienas no valsts zinātniskajām institūcijām... pētniecības iestādēm - faktiski direktore... vadītāja saka: ja Latvijas valsts ātri nepievērsīs uzmanību un neiedos nepieciešamo finansējumu vēža ārstēšanai, tad, godīgi sakot, vēža slimnieki var nepaspēt nobalsot nākamajās vēlēšanās par jums, jo vienkārši viņus nevarēs izārstēt.

Otrs fakts, ko min speciālisti un ko kolēģi jau arī minēja, - ka Baltijas valstu vidū mēs tiešām izskatāmies ne tikai slikti, ne tikai vēl sliktāk, bet izskatāmies ļoti slikti, zinot arī, cik augsts ir saslimstības ar vēzi rādītājs Latvijā. Ar to slimo visu profesiju pārstāvji, un vēzis var ienākt ģimenē jebkurā brīdī. Nenovēlot to nevienam... un tomēr...

Jūs, atrisinot veselības problēmas ar vienu pozitīvu balsojumu kopējam finansējumam, kas ir nepieciešams kompensējamām zālēm, atrisinātu vienu problēmu un varētu risināt nākamās. Šajā gadījumā, ja mēs vācam no dažādiem avotiem nepieciešamo summu, ir skaidrs, ka šo summu kompensējamām zālēm onkoloģijā un reto slimību ārstēšanai var atrast. Vajag tikai izvairīties no šajā gadījumā neaktuāliem izdevumiem. Jā, arī Valsts prezidenta kancelejā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam. Lūdzu!

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labvakar, cienījamie deputāti! Labvakar, kolēģi! Priecājos dzirdēt, ka šajā priekšlikumā nav pieminēts vārds “flīģelis” vai “dārzniecība”. Ļoti labi.

Dombrovska kungs, es jums piekrītu par to, ko jūs runājāt attiecībā uz KNAB, un es atbalstīšu šo priekšlikumu. Tas ir pamatoti, jo, manuprāt, KNAB, nu, pārāk labā maizē šobrīd tiek turēts pret to izdarīto. Es nerunāju par savu personīgo pieredzi ar KNAB, es runāju par to, kādam tam būtu bijis jābūt, varbūt kāds tas bija un par ko šobrīd kļuvis. Šī nauda... Viņi var iztikt bez tās.

Es nemaz negribu pat pieminēt to būvnieku karteli pirtiņā, ka vienīgie, kas atrada, kādā veidā var atrast pārkāpumu, bija Konkurences padome. Konkurences padome! KNAB bija teicis, ka pārkāpumu nav. Te džeki vienkārši dala savas lietas. Nu, tur īstenībā no tiem džekiem, kas bija tajā pirtiņā, neviens īsti negribēja to KNAB taisīt, jo KNAB taču arī tagad ir jaunā ādā ietērpts.

Šajā gadījumā, es domāju, šis signāls tiešām ir jāraida. Es tikai nesaprotu, kur pie šāda opozīcijas priekšlikuma... kur ir Valaiņa kungs? Kur ir Tavara kungs? Deputāti no ZZS, vai jūs tiešām neko neteiksiet par iespējamo KNAB naudas pārņemšanu un aizskaitīšanu uz onkoloģiju?

Es, Vjačeslav, šajā gadījumā atbalstīšu šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā, Bondara kungs...?

M. Bondars. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā 148. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par 148. - deputātu Dombrovska, Ģirģena, Papules un Pucena priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 24, pret - 49, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 149. - deputātu Dombrovska, Ģirģena, Papules un Pucena priekšlikums. Novirza līdzekļus no Sabiedrības integrācijas fonda uz Veselības ministriju. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti grib balsot.

Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par 149. - deputātu Dombrovska, Ģirģena, Papules un Pucena priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 22, pret - 50, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. Nākamais - 150. - deputāta Orlova priekšlikums. Paredz papildu finansējumu veselības aprūpei jeb Veselības ministrijai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā šis priekšlikums neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Vitālijam Orlovam. Lūdzu!

V. Orlovs (SASKAŅA).

Labvakar, sēdes vadītāja! Labvakar, kolēģi! Turpinot tēmu par kompensējamiem medikamentiem. Latvijas Pensionāru federācija, rakstot Sociālo un darba lietu komisijai, lūdza atrisināt divus jautājumus, kuri viņiem ir ļoti tuvi. Pirmais jautājums - palielināt par katru nostrādāto gadu pensiju. Un otrais - atgriezties pie medikamentu kompensēšanas sistēmas, kura bija 2012. gadā.

2012. gadā bija iepriekšējā krīze, un tad valdība nolēma ne tikai apgriezt pensiju pensionāriem, bet arī medikamentu kompensēšanas sistēmu. Neskatoties uz to, ka jau pagājuši praktiski 10 gadi, laiki ir manījušies, un naudas mums tik daudz, cik nav bijis līdz šim, atgriezties pie iepriekšējās sistēmas valdība... nevar atrast to naudu.

Šis jautājums skar 800 tūkstošus iedzīvotāju. Jūs varat iedomāties - 800 tūkstoši iedzīvotāju no savas kabatas pārmaksā par medikamentiem, kurus izrakstījis ārsts... ģimenes ārsts un par kuriem maksā valsts no sava budžeta.

Šis jautājums ir ļoti jūtīgs un ļoti... To vajag atrisināt tuvākajā laikā.

Lūgums piešķirt finansējumu un atbalstīt mūsu pensionārus un pacientus, kuri pārmaksā par medikamentiem no savas kabatas.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijā 150. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 150. - deputāta Orlova priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 25, pret - 51, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 151. - deputātu Dombrovska, Ģirģena, Papules un Pucena priekšlikums. Tas arī paredz palielināt finansējumu veselības aprūpei no... faktiski ieņēmumi būtu no dividendēm. Tas finansējums iet, lai finansētu onkoloģijas slimniekus un reto slimību slimniekus. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim. Lūdzu!

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Es lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Jūsu laiki ir apvienoti. Lūdzu!

V. Dombrovskis. Paldies.

Godātie kolēģi! Šis ir vēl viens partijas “Republika” absolūti reāls priekšlikums tādā ziņā, ka finansējuma avots ir absolūti reāls, proti, te nav ne līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, ne lielais deficīts, bet fakts, ka “Latvenergo” peļņa šogad būs daudz lielāka, nekā prognozēts. Tā būs par 28... Pēc mūsu aprēķiniem, tā būs par 28 miljoniem eiro lielāka. Mūsu priekšlikums ir šo finansējumu novirzīt onkoloģijai.

Tātad par “Latvenergo” peļņu. Kā es jau vairākkārt esmu teicis, šis budžeta projekts tika veidots vasarā, kad valdība nenojauta... neuzķēra energoresursu cenu lēcienu, un tāpēc tās prognozes par šā gada “Latvenergo” peļņu, kura pilnībā būs zināma, protams, tikai gada beigās, ir... Šī prognoze ir uztaisīta vasaras laikā. Kopš tiem laikiem elektroenerģijas cena biržā, kā jūs zināt, kolēģi, ir palielinājusies četras reizes.

Ja mēs runājam konkrēti par “Latvenergo”, tad kopumā, ja skatāmies uz iepriekšējiem gadiem, laika periodā no septembra līdz decembrim hidroelektrostacijas ražo apmēram 45 procentus no saražotās elektrības. Tā kā hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas pašizmaksa ir praktiski nulle, tas nozīmē, ka tā peļņa, ko “Latvenergo” saņem no hidroelektrostacijām, palielināsies par tiem četriem mēnešiem četras reizes.

Ne visai sarežģīti aprēķini liecina, ka peļņa šogad būs par 28 miljoniem eiro lielāka un kopējā peļņa no “Latvenergo” šogad būs apmēram 98 miljoni eiro.

Interesanti, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē, kurā bija ļoti īsas, nelielas debates par šo jautājumu, Ekonomikas ministrija vispār izvēlējās paklusēt. Tās pārstāvis vai nu nepiedalījās komisijas sēdē, vai izvēlējās neko neteikt. Savukārt Finanšu ministrija informēja Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, ka prognozes tiešām ir vecas un ka Ekonomikas ministrija vispār saka, ka tā peļņa varētu būt vēl mazāka. Tas ir absolūts absurds.

Līdz ar to es, godātie koalīcijas kolēģi, varu jums teikt, ka Finanšu ministrija slēpj no jums tos 28 miljonus eiro un jums varbūt ir, par ko aizdomāties jūsu koalīcijas sarunās.

Tātad šis ir reāls priekšlikums.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Cienītā sēdes vadītāja! Kolēģi! Es arī aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Manuprāt, Dombrovska kunga izteiktā prognoze ir pilnībā ticama, jo tās prognozes, uz kā balstīts šis budžets, visas pārsvarā ir veidotas vasarā, kad bija zināmi dažādi mainīgie rādītāji, kas netika ņemti vērā budžeta izstrādes tālākajā procesā. Par elektroenerģijas cenu izmaiņām jau nu pilnīgi noteikti... un kā tas atspoguļojas dažādos tarifos, vai tā ir pašvaldība, vai tās ir valsts kapitāla... valsts iestādes, slimnīcas, vai vienalga kas, tas netika respektēts šajā budžetā.

Līdz ar to arī šie peļņas rādītāji objektīvi mainīsies un mainīsies ar pieaugošu tendenci. Es nedomāju, ka tie varētu kristies. Ikviens iedzīvotājs var redzēt, kāds ir viņa elektrības rēķins šobrīd, un, protams, tas viss atspoguļojas arī šī uzņēmuma ienākumos. Kopējās peļņas rādītājos tas parādīsies mazliet vēlāk, bet jau šobrīd mēs varam droši prognozēt, ka tas tā būs.

Tāpēc es, kolēģi, aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Katrā ziņā Saeimas budžeta debates ir īstā vieta, kad izdarīt šādas izvēles un paredzēt šī finansējuma novirzīšanu attiecīgajam mērķim.

Paldies.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam. Lūdzu!

I. Zariņš (SASKAŅA).

Nu ar tām “Latvenergo” peļņas prognozēm un to, ko slēpj vai neslēpj Finanšu ministrija vai Ekonomikas ministrija, var sanākt dažādi. Šeit ir vairāki riska faktori, kas netika pieminēti.

Pirmkārt, jau jāatzīmē tas, ka HES saražotā elektroenerģija tomēr nav bez maksas. Lai to saražotu, ir zināmas tekošās izmaksas, un tās nav mazas, bet, protams, HES dos lielu peļņu. Bet ir vēl virkne citu lietu. Lielākās ģenerējošās jaudas reāli parasti ir TEC. Un, kā mēs zinām, termoelektrostacijas strādā ar gāzi.

Un šeit jautājums, kas tā publiski netiek afišēts un analizēts, - kā tad “Latvenergo” ir iepircis šo gāzi, kādas ir iepirkuma cenas. Jo, ja skatāmies sistēmas operatora ziņojumus, tad nez kāpēc tur vietējo termoelektrostaciju jaudas izmantošana ir ļoti zema. Tad ir jautājums, kāpēc šajos augstās elektroenerģijas cenas laikos, kad tiešām būtu iespēja ražot elektroenerģiju un labi nopelnīt, tas netiek darīts ar termoelektrostacijām.

Otrs jautājums, kas nav atbildēts, - cik profesionāli “Latvenergo” ir slēdzis šos līgumus ar saviem patērētājiem, jo, ja atkal nav paredzēts mehānisms, kā reaģēt uz cenu svārstībām, tad tagad “Latvenergo” tā vietā, lai pelnītu, pārdodot savu elektroenerģiju, var ciest zaudējumus, pārdodot šo elektroenerģiju zem pašizmaksas.

Tā ka šeit ir jautājums par to, cik profesionāli ir strādājis “Latvenergo” un cik profesionāli to ir uzrādījusi viņu jaunā padome, kuru ir savēlējusi šī vara un kurā ir cilvēki, kam ar enerģētiku ļoti tāls sakars. Savukārt daudzi profesionāļi no “Latvenergo” ir aizgājuši.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram. Lūdzu!

E. Tavars (ZZS).

Labvakar, cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Tiešām 151. priekšlikuma būtība... Neskaitāmas reizes jau šovakar un šodien, un ne tikai, visu šo budžeta pieņemšanas laiku, mēs esam runājuši par veselības aprūpei nepieciešamo finansējumu, bet šeit tiešām mums būtu ļoti vērtīgi dzirdēt Ekonomikas ministrijas pārstāvju uzstāšanos budžeta debatēs, ja runājam par priekšlikumu finansēšanas avotu.

Vairāki cilvēki, kas ir saistīti ar enerģētiku un ekonomiku, saprotot to, kā potenciāli varētu veidoties “Latvenergo” iespējamā peļņa ar pašreizējām augstajām, nesamērīgi augstajām, biržas cenām... Vai mēs nebūsim situācijā, ka nākamgad pateiksim: nu, jā, mēs esam nopelnījuši būtiski vairāk nekā prognozējuši, nu tad tas ir novirzāms kādu citu aktivitāšu segšanai... nevis laikā, kad šie resursi tiešām ir ļoti, ļoti vajadzīgi ne tikai sabiedrībai, kam ir augsti elektroenerģijas rēķini, bet arī veselības aprūpei un veselības aprūpes finansēšanai... Konkrēti, kā mēs runājām, arī par pacientu dzīvildzi, lai var izārstēt arī onkoloģiskās slimības, zinot to, ka onkoloģisko slimību izraisīto nāvju skaits ir katastrofāli liels mūsu valstī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā, Bondara kungs!

M. Bondars. Komisijas vārdā man jāsaka, ka kolēģis Vjačeslavs Dombrovskis ļoti precīzi norādīja to, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā par šo jautājumu uzstājās Finanšu ministrija un teica, ka dividendes, ko ir paredzējusi Ekonomikas ministrija, ir optimistiski paredzētas. Tā ka nu, kolēģi, varu jums teikt: ja patiešām tā peļņa būs liela, tad varbūt varam teikt, ka šīs dividendes ir paredzētas konservatīvā veidā un formā. Bet kopumā 151. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 151. - deputātu Dombrovska, Ģirģena, Papules un Pucena priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 28, pret - 51, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Godātie kolēģi, ir pienācis laiks kārtējam 15 minūšu pārtraukumam.

Deputātu klātbūtnes reģistrācija. Tā ir notikusi.

Pārtraukums sēdē 15 minūtes. Atgriežamies pulksten 20.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā - likumprojekts “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Bondars.

M. Bondars. Kolēģi! 152. - deputātu Pucena, Ģirģena, Papules un Dombrovska priekšlikums. Pārdala līdzekļus no Sabiedrības integrācijas fonda uz Veselības ministriju. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 152. - deputātu Pucena, Ģirģena, Papules un Dombrovska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 24, pret - 47, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 153. - deputātu Pucena, Ģirģena, Papules un Dombrovska priekšlikums. Pārdala līdzekļus no Zemkopības ministrijas uz Veselības ministriju. Arī šis priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 153. - deputātu Pucena, Ģirģena, Papules un Dombrovska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 22, pret - 49, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 154. - arī deputātu Pucena, Ģirģena, Papules un Dombrovska priekšlikums. Pārdala līdzekļus no Zemkopības ministrijas uz Veselības ministriju. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 154. - deputātu Pucena, Ģirģena, Papules un Dombrovska priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 19, pret - 49, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 155. - deputātu Pucena, Ģirģena, Papules un Dombrovska priekšlikums. Pārdala līdzekļus no Zemkopības ministrijas uz Veselības ministriju. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 155. - deputātu Pucena, Ģirģena, Papules un Dombrovska priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 20, pret - 49, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 156. - deputātu Pucena, Ģirģena, Papules un Dombrovska priekšlikums. Pārdala līdzekļus no Zemkopības ministrijas par labu Veselības ministrijai. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 156. - deputātu Pucena, Ģirģena, Papules un Dombrovska priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 21, pret - 51, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 157. - deputātu Pucena, Ģirģena, Papules un Dombrovska priekšlikums. Pārdala līdzekļus no Zemkopības ministrijas uz Veselības ministriju. Priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 157. - deputātu Pucena, Ģirģena, Papules un Dombrovska priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 21, pret - 50, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 158. - deputātu Pucena, Ģirģena, Papules un Dombrovska priekšlikums. Pārdala līdzekļus no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas uz Veselības ministriju. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 158. - deputātu Pucena, Ģirģena, Papules un Dombrovska priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 20, pret - 51, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 159. - deputātu Pucena, Ģirģena, Papules un Dombrovska priekšlikums. Pārdala līdzekļus no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas uz Veselības ministriju. Priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 159. - deputātu Pucena, Ģirģena, Papules un Dombrovska priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 22, pret - 52, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 160. - deputātu Pucena, Ģirģena, Papules un Dombrovska priekšlikums. Paredz pārdalīt līdzekļus no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas uz Veselības ministriju. Komisijā tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 160. - deputātu Pucena, Ģirģena, Papules un Dombrovska priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 24, pret - 51, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 161. - deputātu Pucena, Ģirģena, Papules un Dombrovska priekšlikums. Pārdala līdzekļus no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas uz Veselības ministriju. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 161. - deputātu Pucena, Ģirģena, Papules un Dombrovska priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 21, pret - 51, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 162. - deputātu Pucena, Ģirģena, Papules un Dombrovska priekšlikums, paredzot pārdalīt līdzekļus no VARAM uz Veselības ministriju. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 162. - deputātu Pucena, Ģirģena, Papules un Dombrovska priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 21, pret - 51, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 163. - kolēģu Pucena, Ģirģena, Papules un Dombrovska priekšlikums, kas paredz pārdalīt līdzekļus no VARAM uz Veselības ministriju. Un tas arī komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Kasparam Ģirģenam.

K. Ģirģens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi, šis ir pēdējais priekšlikums šobrīd, kurā mēs izskatām jautājumu par šo, teiksim, finansiālo atbalstu retajām slimībām un tieši tāpat arī onkoloģijas pacientiem. Tomēr, teiksim, šī cīņa un arī sadarbība ar šo visu nebeidzas. Tādēļ es noteikti vēršos arī pie parlamentārā sekretāra - Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra - ar aicinājumu tomēr veselības nozarei veidot ar tām pašām biedrībām, asociāciju un arī ar cilvēkiem, kurus ir skārušas šīs slimības, atvērtāku šo komunikāciju. Šobrīd arī par šo finansējumu, kas paredzēts 2022. gadam, joprojām ir daudz jautājumu - pēc kādiem kritērijiem tas tika piešķirts un vai ir iespējams varbūt vēl kādus papildu atbalsta mehānismus piešķirt -, tādēļ tā komunikācija ir nepieciešama. Un joprojām... es pateikšu lielu paldies saviem... deputātiem, kuri ir iesaistījušies šajā reto slimību pacientu atbalsta grupā. Bez jūsu palīdzības noteikti arī daudzi jautājumi netiktu veiksmīgi risināti.

Un, protams, arī nākamajā - 2022. - gadā mēs noteikti strādāsim tālāk pie finanšu resursu piesaistes. Un noteikti es aicinu pāriet no šīs pogu spaidīšanas “pret”... bet vairāk “par” - atbalstīt šo jomu, jo veselība, teiksim tā, ir pirmajā vietā, un pārējais tad jau mums ir pakārtots.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā vēlos teikt, ka 163. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 163. - deputātu Pucena, Ģirģena, Papules un Dombrovska priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 23, pret - 51, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 164. - kolēģu Papules, Ģirģena, Pucena un Dombrovska priekšlikums, kas paredz pārdalīt finansējumu no Valsts prezidenta kancelejas uz Veselības ministriju. Tātad priekšlikums, jā, nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi un kolēģes! Jā, mēs arvien rosinām atbalstīt veselības sistēmu, un, zinot, cik ļoti nepietiekams ir medicīniskais personāls jeb medicīniskā personāla nodrošinājums, esam paredzējuši papildu finansējumu, domājot, ka Valsts prezidents varētu būt labsirdīgs un iedot šo finansējumu arī jaunu ārstu, jaunu medmāsu piesaistei.

Saprotams, ka koalīcijas kolēģi... tai skaitā Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs ne vienu reizi vien ir runājis par to, ka, jā, tiešām mums pietrūkst personāla medicīnā. Līdz ar to atrast nelielu summu, kas būtu 220 tūkstoši (mazlietiņ ar astīti), lai piesaistītu jaunu medicīnisko personālu, īpaši medmāsas, jau nu varētu, tai skaitā no Valsts prezidenta kancelejai papildus piešķirtajiem finanšu līdzekļiem.

Atgādināšu, ka šobrīd arī medicīnas koledžas ir gatavas ātri sagatavot jau debatēs manis pieminētos ārsta palīgus, un droši vien, koledžas sagatavotu arī nepieciešamo skaitu medmāsu, iespējams, iesaistot cilvēkus no tām nozarēm, kur šobrīd ierobežojumu dēļ varbūt nav attīstības un nav iespējas strādāt, īpaši domājot par skaistumkopšanas nozari, kur pamatā cilvēkiem jau ir medicīniskā izglītība un ir nepieciešama tikai šo zināšanu aktualizēšana. Tas nozīmē, ka papildus piešķirtais finansējums ātri varētu dot rezultātu un medicīniskā personāla pieejamību.

Aicinām atbalstīt un tik ļoti slimīgi nesargāt Valsts prezidenta kancelejai papildus piešķirto finansējumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

M. Bondars. 164. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 164. - deputātu Papules, Ģirģena, Pucena un Dombrovska priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 20, pret - 50, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 165. - kolēģu Latkovska, Pūces, Dzintara, Juraša un Čakšas priekšlikums, kurš komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 166. - deputātu Čakšas, Latkovska, Pūces, Judina un Ašeradena priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 166. - deputātu Čakšas, Latkovska, Pūces, Judina un Ašeradena priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 65, pret un atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.

M. Bondars. 167. - Ministru kabineta priekšlikums, kas komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 167. - Ministru kabineta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 70, pret un atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Bondars. 168. - Ministru kabineta priekšlikums, kurš komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 168. - Ministru kabineta priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 69, pret un atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.

M. Bondars. 169. - Ministru kabineta priekšlikums, kurš komisijā ir atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 170. - Ministru kabineta priekšlikums, kurš komisijā ir atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 171. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kurš komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Ingai Goldbergai.

I. Goldberga (SASKAŅA).

Labvakar, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ar šo Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu ir atrasts veids, kā piešķirt aizmirsto finansējumu Centrālajai vēlēšanu komisijai, bet neatbalstīt opozīcijas deputātu priekšlikumus par to pašu. Atgādināšu, ka šīs Saeimas laikā esam ieviesuši virkni jauninājumu, attīstot vēlēšanu sistēmu, kas, protams, prasa arī papildu finansējumu.

Pēc Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vairākkārtēja aicinājuma Ministru prezidents 2020. gada martā uzdeva Pārresoru koordinācijas centram sadarbībā ar Valsts kanceleju sniegt priekšlikumus par vēlēšanu politikas attīstības izstrādes atbildīgo personu... tai skaitā vērtējot Centrālās vēlēšanu komisijas lomu un tās atrašanos institucionālajā sistēmā.

Arī Centrālā vēlēšanu komisija ir sagatavojusi un iesniegusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai priekšlikumus grozīt likumu “Par budžetu un finanšu vadību”, nosakot, ka arī Centrālajai vēlēšanu komisijai ir neatkarīgas iestādes statuss. Un, ja šim grozījumam būs Saeimas atbalsts, tad jau 2023. gada budžetu Centrālā vēlēšanu komisija varētu aizstāvēt tieši un nepastarpināti Ministru kabinetā un izvairīties no šādām situācijām.

Ņemot vērā, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir sagatavojusi komisijas priekšlikumus, kas paredz papildu finansējuma piešķiršanu Centrālajai vēlēšanu komisijai, kas bija iekļauts arī manos priekšlikumos, tad aicinu atbalstīt 171. un 173. - komisijas priekšlikumu. Un savukārt savus - 175. un 176. - priekšlikumus es atsaucu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Deputāti arī nelūdza balsojumu, lūdz atbalstīt šo Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Un komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā - 171. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 172. - deputāta kolēģa Možvillo priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 173. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādāts priekšlikums (ko jau minēja Goldbergas kundze), kurš komisijā ir atbalstīts. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 174. - deputāta Možvillo priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 175. - deputātes Goldbergas priekšlikums, kurš ir atsaukts un, jā...

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikums ir atsaukts.

M. Bondars. 176. - deputātes Goldbergas priekšlikums, kurš arī ir atsaukts.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums ir atsaukts.

M. Bondars. 177. - deputāta Kucina priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Kucinam.

E. Kucins (SASKAŅA).

Lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki tiek apvienoti.

E. Kucins. Kolēģi! Izglītības jomas digitalizācija ir viens no būtiskiem elementiem, lai veidotos zināšanu sabiedrība, lai nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi izglītības pakalpojumiem dažādām iedzīvotāju grupām, kā arī veicinātu to iekļaušanos sabiedrībā.

Mūsdienīga mācību ideja nav iedomājama bez dažādu tehnoloģiju, digitālo mācību līdzekļu, datoru, viedtālruņu, daudzveidīgu mācību platformu, kā arī virtuālās realitātes tehnoloģiju izmantošanas mācību satura demonstrēšanai un kompetences attīstībai. Īpaši aktuāli tas kļuva, sākoties Covid-19 pandēmijai. Un pandēmijas laiks paātrinātā tempā mācību procesu ir ievirzījis digitalizācijas virzienā. Skolotāji šajā gandrīz divu gadu attālināto mācību laikā steigšus papildināja savas zināšanas un ieguva fantastiskas digitālās prasmes, kas atklāja vēl neapjaustas iespējas mācīt pa jaunam un mācīt citādāk. Un, lai sekmīgi varētu strādāt skolās, aizvien plašāk izmanto digitālās mācību līdzekļu platformas.

Diemžēl pašlaik Latvijas un starptautisko digitālo mācību līdzekļu tirgū plaši izmantotu pakalpojumu, piemēram, soma.lv, uzdevumi.lv, maconis.zvaigzne.lv vai letonika.lv pieejamība skolām ir atšķirīga, jo lielākoties atkarīga no dibinātāju - pašvaldību - piešķirtā finansējuma.

Atgādināšu, ka 2020. gada novembrī spēkā stājās grozījumi Izglītības likumā, ar kuriem pilnveidots Izglītības likumā iekļautais mācību līdzekļu uzskaitījums, kā arī precizētas normas par to, kādi mācību līdzekļi tiek nodrošināti no valsts budžeta līdzekļiem un valsts budžeta mērķdotācijām un izrietoši - kādi no izglītības iestāžu dibinātāju budžeta.

Ja kādam piemirsies, citēju: “[..] pirmsskolas izglītības vadlīnijām, pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības valsts standartiem atbilstošas mācību literatūras, spēļu, metodisko līdzekļu, papildu literatūras [..] iegādi, kā arī” - uzmanību, kolēģi! - “mācību vadības platformu iegādi vai abonēšanas maksu finansē no valsts budžeta līdzekļiem un valsts budžeta mērķdotācijām.”

Faktiski likums mums uzliek pat par pienākumu nodrošināt finansējumu, lai katrai izglītības iestādei nepieciešamajā apjomā nodrošinātu valsts mērķdotācijās paredzēto finansējumu digitālo mācību līdzekļu platformu, kurās ir iekļauts izglītības procesa īstenošanai nepieciešamais saturs un tā dažādās apguves iespējas, abonēšanai, lai izglītojamiem un pedagogiem tomēr būtu pieejami visi nepieciešamie resursi kvalitatīvai un mūsdienīgai izglītības...

Sēdes vadītāja. Paldies, paldies.

Debašu laiks ir beidzies.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijā 177. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 177. - deputāta Kucina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 27, pret - 51, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 178. - arī kolēģa Kucina priekšlikums, kas paredz pārdalīt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem uz mērķdotāciju pašvaldībām... Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Kucinam.

E. Kucins (SASKAŅA).

Lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki ir apvienoti.

E. Kucins. Kolēģi! Izglītības likums paredz, ka ikvienam cilvēkam ir tiesības iegūt izglītību neatkarīgi no mantiskā un sociālā stāvokļa, rases, tautības, etniskās piederības, dzimuma, reliģiskās un politiskās pārliecības, veselības stāvokļa, nodarbošanās un dzīvesvietas. Un faktiski nodrošināt šo tiesību ievērošanu ir iekļaujošās izglītības būtība.

To iespējams īstenot, atzīstot un novērtējot ikkatra skolēna dažādās mācību vajadzības, nodrošinot to apmierināšanu, izmantojot daudzveidīgas metodes un pieejas, atvērtu komunikāciju, kā arī veidojot skolā drošu un atbalstošu vidi un nepieļaujot diskrimināciju.

Šodien arvien vairāk bērnu ar speciālām vajadzībām Latvijā mācās vispārizglītojošās skolās. Saskaņā ar IZM datiem iekļaujošu izglītību mūsu valstī īsteno 67 procenti pašvaldību skolu. Lai nodrošinātu iekļaujošās izglītības sistēmas pilnvērtīgu funkcionēšanu, nepieciešama psihologa, sociālā pedagoga, logopēda un pedagoga palīga pieejamība, kolēģi, ikvienam bērnam ar speciālām vajadzībām. Un, neskatoties uz to, ka veicināt kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību ir valsts izglītības politikas virsmērķis, pašlaik šo speciālistu likmes izglītības iestādēs ir nepietiekamas vai vispār tādi speciālisti bērniem ar speciālām vajadzībām nav pieejami. Šis budžeta projekts kārtējo reizi liecina, ka mūsu izglītības politikas veidotāju vārdi nesakrīt ar darbiem.

Lai varētu palielināt amata likmes logopēdiem un lai no valsts budžeta mērķdotācijas tiktu finansēti visi bērni pirmsskolas speciālās izglītības programmās, tai skaitā arī bērni līdz piecu gadu vecumam, ierosinu nodrošināt papildu finansējumu pedagogiem darbam ar izglītojamiem ar speciālām vajadzībām. Un tas ir atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 566.

Kolēģi! Ikvienam bērnam jau no mazotnes ir jābūt vērtībai sabiedrības acīs. Tātad ikvienam bērnam ir jābūt vienādām tiesībām augt un izglītoties drošā un cieņpilnā vidē, kur bērnu neapdraud pazemojumi, diskriminācija, vardarbība vai izstumšana.

Aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi un kolēģes! Es arī aicināšu atbalstīt šo priekšlikumu vairāku iemeslu pēc.

Pirmkārt, tādēļ, ka, jā, patiešām iekļaujoša izglītība ir vēl arvien, vēl arvien izglītībā viena no prioritātēm ne tikai starptautiski, bet arī Latvijā. Un iekļaujošas izglītības īstenošana, protams, kaut ko maksā. Tādēļ, ka bērniem ar īpašām vajadzībām mācoties ir nepieciešams papildu personāla atbalsts - katram individuāli, lai varētu veiksmīgāk iekļauties kopējā mācību procesā, lai varētu sekot mācībām un atbilstīgi savām spējām arī attiecīgi veikt darbības.

Kā zināms, ir notikušas vairākas izmaiņas. Vairākas speciālās izglītības programmas vairs nav speciālās izglītības programmu statusā, tai skaitā ar valodas traucējumiem... Un ir skaidrs, ka arī, runājot par logopēdisko, psiholoģisko atbalstu, par speciālā pedagoga atbalstu... Ir nepieciešami speciālisti, kuriem ir jāmaksā atalgojums. Un, lai nodrošinātu, ka tiešām bērni ar īpašām vajadzībām var atrast skolu un tā ir pieejama ne tikai infrastruktūras dēļ, bet arī personāla dēļ, tam ir nepieciešams papildu finansējums.

Un šajā brīdī patiešām jūs atbalstītu ne tikai skolotāju arodbiedrības rosinājumu gadu no gada, bet atbalstītu arī vecākus, kuri tiešām vēlas savus bērnus mācīt pieejamā skolā, integrētā skolā un iekļaujošā izglītībā.

Aicinu atbalstīt priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijā 178. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 178. - deputāta Kucina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 27, pret - 52, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 179. - arī kolēģa Edgara Kucina priekšlikums. Paredz pārdalīt finansējumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem uz mērķdotāciju pašvaldībām. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Kucinam.

E. Kucins (SASKAŅA).

Lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki tiek apvienoti.

E. Kucins. Kolēģi! Pirmsskolas izglītības iestāde ir vieta, kur savus pirmos soļus ārpus ierastās ģimenes vides sper mūsu bērni. Tieši bērnudārzā mūsu nākamie ārsti, inženieri, žurnālisti, varbūt arī politiķi sāk iepazīt pasauli, tāpēc ir ļoti svarīgi, lai šajā periodā viņiem līdzās būtu profesionāli un zinoši pedagogi.

Diemžēl jau gadiem īstenotā pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu atalgojuma sistēma nav motivējoša. Vēl aizvien turpinās dažādās izglītības pakāpēs strādājošo pedagogu nevienlīdzība, darba slodze un darba samaksa, kas ir diskriminējoša tieši pirmsskolas izglītības pedagogiem. Par šo situāciju no Saeimas tribīnes tiek runāts ne pirmo gadu, un faktiski tas nav pirmais budžets, kurā, ieklausoties Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībā, SASKAŅAS frakcijas deputāti rosina rast līdzekļus, lai pārtrauktu jau ilgu gadu garumā pastāvošo nevienlīdzību, kas būtiski ir ietekmējusi pirmsskolas pedagogu profesionālo dzīves kvalitāti.

Kolēģi, turpmāk situācija reāli var radīt riskus pirmsskolas pakalpojumu nodrošināšanai valstī. Un gribētos visiem ieteikt aiziet un pamēģināt vismaz vienu dienu tikt galā ar 20 trīsgadnieku četrgadnieku grupu, atbildēt uz visiem viņu “kas” un “kāpēc”, saplānot un noorganizēt nodarbības, kas būtu interesantas visiem 20 bērniem, atrast iespēju veltīt katram no 20... un tajā pašā laikā visu dienu būt laipniem un mīļiem. To pamēģināt iesaku arī tiem, kas uzskata, ka tas ir normāli, ka pedagogs, kas ieguvis augstāko izglītību un maģistra grādu un strādā 40 darba stundas nedēļā, par vienu darba stundu nopelna mazāk tikai tāpēc, ka viņš ir pirmsskolas izglītības pedagogs.

Kolēģi, piedāvātajā budžeta projektā plaisa starp vispārējās izglītības pedagogu un pirmsskolas pedagogu vienas darba slodzes atalgojumā no 2022. gada 1. septembra nevis samazināsies, bet gan pieaugs. Pašlaik tas ir 1,47 eiro un būs 1,61 eiro.

Kolēģi, mūsu spēkos ir to mainīt un beidzot novērst šo nevienlīdzību, tāpēc piedāvāju nodrošināt finansējumu, lai pilnībā novērstu nevienlīdzīgu darba samaksu starp pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksu un pārējo izglītības pakāpju un izglītības veidu pedagogiem, nosakot pirmsskolas izglītības pedagogiem zemāko mēneša darba algas likmi 1200 eiro.

Paldies.

Lūdzu atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies, priekšsēdētājas kundze! Kolēģi un kolēģes! Neatkārtojoties... nepārtraukti, gadu no gada... jau trešo gadu opozīcijas kolēģi lūdz atbalstīt pirmsskolas pedagogus, lai pašvaldības varētu ar valsts budžeta atbalstu novērtēt pedagogu darbu ar kaut mazliet konkurētspējīgu atalgojumu, kas kaut mazliet tuvotos Igaunijas kolēģu atalgojumam.

Šajā gadījumā tikai atkārtošu, ka ekonomiski attīstītās valstis kovida seku novēršanā šobrīd īpašu uzmanību pievērš tieši pirmsskolas bērniem, pirmsskolas izglītībai, līdz ar to atbalsta arī pirmsskolas pedagogus. Jā, arī pirmsskolās agri vai vēlu papildinoši būs attālinātas mācības, jā, arī pirmsskolās agri vai vēlu arvien vairāk ienāks modernās tehnoloģijas, un tas prasīs no pedagogiem ne tikai jaunas pieejas, bet divreiz lielāku uzmanību katram bērnam individuāli.

Latvijai būtu jādara viss, lai arī pirmsskolas pedagogi saņemtu adekvātu vai pielīdzināmu darba samaksu... tik mazu, kā Latvija šobrīd vēl atvēl, bet tomēr līdzvērtīgu skolotājiem. Šajā gadījumā - vienādojot darba samaksu, nevis maksāt tikpat... kā par 30 stundām, kā skolotāji saņem... un par 40 stundām pirmsskolā, bet adekvāti palielināt atalgojumu, apmaksājot arī tās 10 stundas, kur šobrīd pastāv slodžu atšķirība, nu, pedagogu modeļa dēļ.

Un vēl jāsaka, ka nevienam... lai cik ģeniāls pedagogu atalgojuma modelis tiks radīts vai ieviests, tam šobrīd finansējuma nepietiek un pedagogu atalgojuma mērķdotācijā ir nepieciešama papildu nauda. To noteikti zina visi eksministri, kuri šobrīd ir deputāti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Protams, pirmsskolas pedagogiem šīs likmes izlīdzināšana - tas būtu normāli, tas būtu pašsaprotami. Paldies Kucina kungam par šī priekšlikuma iesniegšanu un problēmas aktualizēšanu. Arī mēs, Zaļo un Zemnieku savienība, pēc konsultācijām ar LIZDA esam snieguši līdzīgus priekšlikumus.

Bet, ja mēs šobrīd skatāmies kopumā, valdība konsekventi turas pie savas pozīcijas, neskatoties uz to, ka valdības deklarācijā šis tas ir ierakstīts par pirmsskolas pedagogu finansējuma modeļa maiņu, un galvenais, kad šo valdību veidoja, es atceros, bija sarunas par to, ka pirmsskolas pedagogu finansējumu valsts varētu pilnībā paņemt savā pārraudzībā, vismaz virzīties uz to. Ko mēs dabūjām dienas beigās? Mēs esam dabūjuši to, ka valsts ne tikai sistemātiski virzās prom no šo problēmu risināšanas pēc būtības, bet arvien vairāk un vairāk to uzkrauj uz pašvaldību pleciem, kam jau tā ir uzkrauta vesela virkne ar problemātiskām... un būtisku finansējuma samazinājumu.

Tajā pašā laikā mēs dzirdam par jaunu finansējuma modeli, bet nedzirdam un neredzam neko šajā budžetā, kā šis finansējuma modelis varētu tikt finansēts, kas varētu būt tie finansējuma avoti. Kā vienīgie avoti, kas ir atrodami (un to mēs varam lasīt jau no valdības darba kārtībā esošiem dokumentiem), ir pašvaldību skolu optimizācija, kas, manuprāt... stipri atrauti no realitātes ir cilvēki, kas kaut ko tādu vēl šobrīd ir gatavi rakstīt, nesaprotot to, kāda šobrīd ir situācija pašvaldībās un novados, īpaši attālākajos.

Aicinu šo priekšlikumu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā vēlētos bilst, ka 179. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 179. - deputāta Kucina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 32, pret - 51, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 180. - arī deputāta Edgara Kucina priekšlikums. Paredz līdzekļu pārdali no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem uz mērķdotācijām pašvaldībām. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Kucinam.

E. Kucins (SASKAŅA).

Lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiks tiek apvienots.

E. Kucins. Kolēģi! Bieži mēdzam teikt, ka mūsu nākotne ir mūsu bērni. Domāju, ka tikai retais iebildīs šim apgalvojumam, tāpēc, pieņemot lēmumus, mums ir jābūt atbildīgiem, jo tie nosaka mūsu jaunās paaudzes iespējas iegūt labu izglītību, attīstīt savus talantus, dzīvot drošā vidē, justies sociāli aizsargātiem un būt veseliem.

Diemžēl pētījumu rādītāji par skolēnu veselības stāvokli nav gluži iepriecinoši. Profilaktiskajās apskatēs bērniem aizvien biežāk tiek konstatēti stājas traucējumi, skolioze, arī viena no pasaulē lielākajām veselības problēmām - aptaukošanās - ir diezgan augsta. Iemesli, kāpēc bērniem ir palielināta ķermeņa masa un aptaukošanās, ir dažādi, taču pārsvarā tas ir fizisko aktivitāšu trūkums un, protams, neveselīga uztura paradumi.

Pētījumi rāda, ka pirms pandēmijas fiziskajām aktivitātēm lielākā daļa skolēnu veltīja no vienas stundas līdz trim stundām dienā. Diemžēl, sākoties ar Covid-19 izplatību saistītajiem ierobežojumiem, attālinātajām mācībām, pulcēšanās ierobežojumiem, dažādu pasākumu aizliegumam, būtiski samazinājās jau tā nelielais fiziskajām aktivitātēm atvēlētais laiks, bet ievērojami pieauga elektronisko un viedierīču lietošana. Tas viss nelabvēlīgi ietekmē bērnu veselību.

Bet, kolēģi, neskatoties uz to, ir arī labas ziņas. Interese par sporta skolu piedāvātajām nodarbībām ir aizvien lielāka, pieaug arī audzēkņu skaits, tāpēc man nav saprotams, kāpēc, gatavojot budžetu, šis fakts netika ņemts vērā, jo finansējums, lai nodrošinātu valsts atbalstu profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu īstenošanai, ir palicis nemainīgā līmenī. Audzēkņu skaita pieaugums faktiski netiek ņemts vērā. Tas ne tikai neveicina jauniešu iesaisti sportiskās aktivitātēs, bet arī apdraud mūsu jaunās paaudzes veselību.

Lai to nepieļautu, aicinu nodrošināt papildu finansējumu - lai pilnā apmērā tiktu nodrošināts finansējums valsts akreditēto profesionālās ievirzes izglītības sporta programmu īstenošanai arī gadījumos, kad profesionālās ievirzes izglītības iestādē izglītojamo skaits ir palielinājies.

Paldies.

Lūdzu atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Cienītā priekšsēdētāja! Kolēģi! Šis priekšlikums, manuprāt, ir vietā. Arī mums Zaļo un Zemnieku savienības frakcijā par šo jautājumu bija saruna ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāvjiem, kur šis tika aktualizēts. Arī mēs šāda tipa priekšlikumus esam snieguši budžetā, bet vēl jo vairāk, manuprāt... ir šis fons, ne pārāk patīkamais, attiecībā uz to, kā vispār šobrīd sporta nodarbības tiek finansētas, kāda ir šī sistēma. Un šeit nedz Izglītības un zinātnes ministrija, nedz kāds cits nav viesis nekāda veida skaidrību attiecībā uz to, vai būs kaut kādas izmaiņas, vai vecāki arī turpmāk būs spiesti maksāt uz rokas sporta nodarbību treneriem tikai par to, lai nodarbības notiktu. It kā tam būtu jābūt finansētam no valsts budžeta vai no pašvaldības budžeta, bet realitāte ir pavisam savādāka.

Šobrīd, ignorējot šo situāciju, kas ir izveidojusies, kā Kucina kungs minēja, mēs nekādā veidā neuzlabojam situāciju sporta pedagogu jomā, mēs radām, tieši otrādāk, vēl lielāku spriedzi. Un ir dīvaini, ka šie problēmjautājumi netiek risināti normālā budžeta izskatīšanas procesā, tie tiek atlikti. Manuprāt, šīs ir lietas, ko atlikt īsti nevajadzētu. Problēmas ir, tās ir jārisina, un šobrīd pēc būtības no jūlijā gatavotā valsts budžeta šī ir vēl viena no tām lietām, kas šo dažu mēnešu laikā ir iznākusi ārā kā problēma, kas ir fiksēta, par to runā arodbiedrība, bet par to nerunā koalīcija, un to nerisina valsts budžets. Varbūt Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs var atbildēt un paskaidrot, kas tad īsti notiek. Varbūt mēs kaut ko nezinām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Šis priekšlikums sasaucas ar daļu no noraidītajiem priekšlikumiem, bet tieši tādēļ - varbūt šobrīd kolēģi attopas un atbalsta šāda tipa priekšlikumu! Būtībā trīs iemeslu dēļ.

Ja mēs paskatāmies uz Zemkopības ministriju, kas ir saņēmusi ceturto lielāko papildu finansējumu vidēja termiņa budžetā, tad viena no papildu finansējamām aktivitātēm kopsummā ir arī zaļais kurss - faktiski veselīgs dzīvesveids, pārvietošanās veidi, izmantojot ne gluži jau esošos transportlīdzekļus, bet, iespējams, velo un daudzus citus, ko vēl izdomās. Tas viss ir saistīts arī ar sporta, nu, tādu higiēnas pieradumu un paradumu veidošanu, līdz ar to ir skaidrs, ka, veidojot arī veselīgu attieksmi pret kustībām, pret savu ķermeni, pret savu veselību... var uzskatīt, ka arī tas tiks atbalstīts kā zaļā kursa turpinājums.

Otrkārt, mums ik pa mirklim Veselības ministrija - ar regularitāti, ja nemaldos, ik pa diviem gadiem - veic pētījumu par skolēnu lieko svaru. Un mēs zinām, ka Latvija šajā jomā ir vienā no pirmajām vietām. Ir skaidrs, ka kovida ierobežojumu dēļ sporta nodarbības tika īpaši rūpīgi ierobežotas, mazinātas un neatļautas, īpaši, ja mēs runājam par papildu sporta nodarbībām. Tās brīžiem tika aizliegtas pat svaigā gaisā, kas ar kovida ietekmi varētu būtu mazāk saistīts, bet - lai nu būtu, tas ir epidemiologu zināšanā un epidemiologu nosacījumu ievērošanas dēļ. Bet šobrīd, piedāvājot šo papildu finansējumu, mēs aicinām tomēr neaizmirst, ka bērnu veselība ir pirmajā vietā un problēmas ir jārisina, neskatoties uz to, cik daudz naudas utopiski mēs veltīsim zaļajam kursam vai kam citam... līdzīgi - atbalstīt arī vecākus, kuru ienākumi varbūt ir samazinājušies ierobežojumu dēļ, jo neļāva strādāt.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Faktiski identisks priekšlikums, kādu bija iesniegusi Zaļo un Zemnieku savienība. Paredz finansējumu profesionālo sporta ieviržu mācību iestāžu... šajā gadījumā mēs runājam par treneriem - viņu atalgojumam un nodokļiem.

Kā jau iepriekš arī minēju, treneris ir visu pamatu pamats. Neskatoties uz to, ka iepriekšējie priekšlikumi nav atbalstīti, kolēģi, šī ir otrā iespēja, norādot arī citu finansējuma avotu, atbalstīt šo konkrēto priekšlikumu, lai mums būtu, ar ko lepoties nākotnē - ar veseliem jauniešiem, ar profesionāliem sportistiem, ar nesabojātām veselībām... kuri ir atbilstoši trenēti, kurus ir trenējuši profesionāļi... un, izejot no tā visa, arī mācot bērniem attieksmi, regulāri arī atprasot labas sekmes, lai varētu piedalīties treniņā, un citstarp informējot arī par pārtikas lietošanu... lai nebūtu jālieto šie faktiski saldinātie dzērieni, dažādi čipsi, fast food - neveselīga pārtika. Tā ka labs treneris - tas ir pamatu pamats, jo īpaši mazajiem, jauniešiem, jo īpaši šajā laikā, pēc mājsēdes.

Tā ka, kolēģi, ja mēs runājam par nākamo gadu, tas būtu ļoti, ļoti būtisks atspaids arī mūsu veselības aprūpes sistēmai jau tuvākajā laikā.

Lūdzu, atbalstiet.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, es arī atbalstīšu šo priekšlikumu. Un lūdzu aizdomāties par tādu statistikas rādītāju kā alkohola patēriņš, kur saskaņā ar OECD pētījumu Latvija ieņem diezgan augstu vietu. Tātad sanāk, ka Latvijā uz vienu iedzīvotāju tiek patērēti 20,9 litri alkohola, Lietuvā krietni mazāk - tikai 11,1, un Igaunijā, izrādās, ka tikai 10,4 litri. Kāds sakars alkohola lietošanai un sportam? Manā izpratnē - vistiešākais, jo alkoholu lieto tas, kam nav ar ko nodarboties, vai kas mēģina ļoti sarežģītus psiholoģiskus, ekonomiskus, sociālus jautājumus risināt, aizmirstoties un... lietojot alkoholu, kas ir sava veida pretsāpju līdzeklis grūtos brīžos. Lai paaudze augtu vesela, lai cilvēki labāk izvēlētos tērēt savu laiku... un stresu segt ar sporta nodarbībām, ir nepieciešami konkurētspējīgi, labi zinoši, profesionāli pedagogi. Nav noslēpums, ka šajā jomā mums ir problēmas.

Es lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki apvienoti.

Ļ. Švecova. Paldies. Publiskajā vidē izskanēja virkne, tajā skaitā arī oficiālu, paziņojumu par to, ka vecāki ir spiesti piemaksāt par sporta nodarbībām bērniem. Lai noņemtu šo slogu no vecāku pleciem, lai nodrošinātu jaunajai paaudzei pieejamas un kvalitatīvas sporta nodarbības, ir tikai normāli un adekvāti tām tērēt valsts budžeta līdzekļus. Ne parku labiekārtošanai, ne samitiem, ne klavierēm, ne kaut kādiem citiem... reprezentatīviem izdevumiem vai pētījumiem un ne korupcijas aisbergiem, kuri patiesībā apkauno iestādes, nevis informē sabiedrību... Sports ir tieši tas, kam ir vērts tērēt naudu, un bērni ir tie, kuros ieguldītie naudas līdzekļi ir investīcijas, nevis tēriņi.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei otro reizi.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi un kolēģes! Es tikai atgādināšu jau zināmu faktu, kas varbūt mudinās jūs atbalstīt šo priekšlikumu, - mums ir ne tikai parlamentārais sekretārs, bet šis parlamentārais sekretārs vada arī attiecīgo apakškomisiju, kas ir saistīta ar sporta attīstību.

Es vēlreiz jautāju: vai tiešām sporta jomas attīstība tiek vērtēta kā efektīva, samazinot kopējo finansējumu sporta jomai un sporta nozarei? Šis būtu veids, kā iestāties par bērniem, par veselīgu paradumu veidošanu, par veselības uzlabošanu un, jā, tiešām, par atbalstu vecākiem, kuriem, iespējams, kovida situācijā ir samazinājušies ienākumi, jo nav bijusi iespēja strādāt. Bērniem tādēļ nebūtu jācieš.

Lūdzu atbalstīt priekšlikumu, lai sporta joma nenomirst tikai tāpēc, ka parlamentārais sekretārs nevēlas runāt vai nezina...

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi, mēs par šo jautājumu debatējam ne pirmo dienu, par šo konkrēto jautājumu. Un tie argumenti jau savā ziņā atkārtojas, bet tie atkārtojas tikai viena iemesla dēļ - tāpēc ka mūsu Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji nepiesakās un nenāk skaidrot, kāda tad ir tā otrā puse, varbūt mēs kaut ko tiešām nezinām. Pēc tā, kā izskatās tagad - ja šādu priekšlikumu neatbalstīs, tas radīs spriedzi, uz to norāda Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, pēc konsultācijām ar pašvaldībām arī tur tiek apstiprināts, ka tas tā būs. Ir mums šīs grupas, kur audzēkņu skaits ir palielinājies. Tas tiek pilnībā ignorēts.

Tāpēc arī es aicinu izglītības jomas parlamentāro sekretāru: lūdzu, piesakieties debatēs un skaidrojiet šo situāciju. Manuprāt, bija pietiekoši daudz laika, lai tam varētu sagatavoties. Varbūt komisijas vadītājs var paskaidrot sīkāk, kas tad īsti notiks ar sporta pedagogiem nākotnē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā vēlos teikt, ka 180. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 180. - deputāta Kucina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 35, pret - 51, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 181. - Zaļo un Zemnieku savienības priekšlikums. Arī paredz palielināt mērķdotāciju pašvaldībām. Komisijā šis priekšlikums neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Līdzīgi kā 178. priekšlikums arī 181. priekšlikums paredz finansējumu, kas faktiski ir saistīts arī ar Ministru kabineta noteikumu izpildi, arī ar likuma izpildi. Ja mēs esam nolēmuši, ka bērni ar speciālām vajadzībām mācās vispārizglītojošās programmās skolās, loģiski, tam ir nepieciešams finansējums.

Šo finansējumu, pēc Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības aprēķiniem, nepieciešams sadalīt divās daļās. Pirmā daļa - nepieciešams palielināt atbalstu personāla logopēdiem amatu likmju finansēšanai no valsts budžeta, kas sastāda 3,6 miljonus eiro; otra daļa, ko mums nepieciešams panākt, - lai no valsts budžeta mērķdotācijas tiktu finansēti visi bērni pirmsskolas speciālās izglītības programmās, tai skaitā bērni līdz piecu gadu vecumam.

Mēs esam dzirdējuši šos stāstus, īpaši lielākās skolās, dažādu līmeņu un arī pēc atzīšanas kritērijiem dažādās jomās, ka daudzi vecāki savus bērnus ar speciālām vajadzībām šobrīd var sūtīt apmācībās parastās klasēs kopā ar bērniem, kam nav speciālu vajadzību. Rezultātā pedagogs ļoti lielu laiku velta tieši šim vienam bērnam, kam ir speciālas vajadzības.

Es lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki apvienoti.

E. Tavars. Ļoti bieži šīs situācijas ir tieši tādas. Rezultātā pedagogs skolā velta padziļinātu laiku šim speciālajam bērniņam, bet visas klases kopējais līmenis līdz ar to nesasniedz to izglītības aptveri, ja mēs tā varētu lietot... kas būtu nepieciešams. Tāpēc ir nepieciešams šis papildu atalgojums logopēdiem... kā arī viņu likmju palielināšanai, lai varētu šos papildu speciālistus algot un arī nomaksāt par viņiem nodokļus. Un sākt jau ar pirmsizglītojamiem no piecu gadu vecuma.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi, šis priekšlikums arī mums ir izstrādāts sadarbībā ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību, un es zinu, ka arodbiedrība vērsās ne tikai mūsu frakcijā, bet arī pie citām frakcijām. Mūsu frakcijā mēs tomēr uzklausījām un sadzirdējām, jo šeit tiek norādīts uz atsevišķu Ministru kabineta noteikumu neizpildi. Tā ir problēma, kura būtu jānovērš, un arī šeit jābūt ir skaidrībai.

Pareizi jau Tavara kungs minēja. Tātad šis priekšlikums paredz 4,6 miljonus: 3,6 miljoni ir logopēda amata likmes finansēšanai no valsts budžeta, un vēl viens miljons, lai valsts budžeta mērķdotācijā tiktu finansēti visi bērni pirmsskolas speciālās izglītības programmās, tai skaitā arī bērni līdz piecu gadu vecumam, tas ir, šim mērķim ir nepieciešams viens miljons eiro.

Kolēģi, es aicinu atbalstīt. Šajā gadījumā šie ir jautājumi, ar kuriem Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība vērsusies pie visām frakcijām. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka Izglītības un zinātnes ministrijā arī šie jautājumi ir apspriesti, vismaz tam tā vajadzētu būt, ja tas atbilst labas pārvaldības principiem. Diemžēl mums attiecīgajā komisijā neizdevās dzirdēt nevienu argumentu no Izglītības un zinātnes ministrijas puses par to, kāpēc šis jautājums šobrīd nevar tikt risināts budžeta ceļā un kādas varētu būt šī jautājuma citas, alternatīvas risināšanas metodes. Varbūt tā problēma nemaz nav tāda, kā to min Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība.

Tāpēc es aicinu Riekstiņa kungu: lūdzu, jūs kā Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs... šī ir jūsu tieša atbildība, un mums ir jāsaprot, kas ir noticis, kādi ir citi risinājumi, kāpēc šis netiek atbalstīts.

Kolēģi, es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, šis ir ļoti labs priekšlikums, it īpaši ņemot vērā, ka tas paredz iespēju finansēt tik nepieciešamus speciālistus - logopēdus - pirmsskolas izglītības... jeb bērnudārzos. Ir jāatzīst, ka tiešām tāda problēma pastāv, un bērniņam, lai viņš pareizi runātu, lai viņam veidotos pareiza izruna, tas ir ļoti, ļoti nozīmīgi. Gribu pateikt, ka arī logopēdu pieejamība ir ļoti svarīga, tajā skaitā arī krievvalodīgajiem bērniem, lai viņi varētu pareizi runāt latviešu valodā, lai viņi varētu arī iemācīties pareizi rakstīt. Logopēds ir tas speciālists, kas nodrošina to kvalitāti un kas nodrošina tās zināšanas, kas ir ļoti, ļoti nepieciešamas. Tādu ekspertu un speciālistu esamība bērnudārzā būtu neatsverams palīgs vecākiem, iemācot bērniem mācīties un pareizi mācīties runāt, pareizi mācīties rakstīt. Es uzskatu, ka nekādi samiti, nekādi pētījumi, nekādi PR eksperti, kam ir atrasts finansējums šā budžeta ietvaros, neatsvērs to nozīmīgo, ko varētu iedot labs speciālists, pieejams speciālists bērniem, jo bērni pēc tam attīstīs mūsu valsti, bērni pēc tam veidos nākotni, bērni būs tie, kuriem nāksies arī atdot tos parādus, kurus pašlaik ir paņēmusi un izveidojusi šī Saeima.

Es atbalstīšu šo priekšlikumu un lūdzu arī citus kolēģus noteikti atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi un kolēģes! Jā, nu mēs jau vairākkārt aicinām kādu no Izglītības un zinātnes ministrijas, īpaši parlamentāro sekretāru, ja ne Sporta apakškomisijas vadītāju, izstāstīt, kādēļ izglītības nozarē, kas arī ir jūsu valdības deklarācijas viena no prioritātēm, ir tik mazs papildu budžeta pieaugums, septītā vieta no 13 resoriem, 13 ministrijām, neskaitot tiesu un vēl dažas institūcijas. Septītā! 28,6 miljoni. Kas tas ir? 10 miljoni zinātnei. Piliens jūrā! Pat likums netiek izpildīts.

Lūdzu paskaidrot, kādēļ nozare, kas šobrīd ir tik svarīga, lai risinātu kovida sekas, lai palīdzētu bērniem, atbalstītu arī vecākus, varētu iedod papildu finansējumu un jaunā paaudze varētu atgūties ātrāk, iespējams... kā mēs domājam... Šajā gadījumā neatkārtošos par iekļaujošo izglītību, bet ir saprotams, ka šobrīd, ja runājam par atbalsta personālu, mums nepietiek psihologu, mums nepietiek logopēdu, mums droši vien drīz pietrūks arī speciālo pedagogu.

Bet jāteic, ka, ja netiks piešķirts papildu finansējums iekļaujošai izglītībai tai skaitā, tad šie speciālisti neveidosies, neradīsies no zila gaisa. Cilvēki, paskatoties uz zemajām algām vai uz daudz lielāku iespēju strādāt privātajā praksē, vienkārši neizvēlēsies attiecīgās pedagoģijas nozares, attiecīgās pedagoģijas profesijas, un mums šo speciālistu kļūs arvien... trūkums būs arvien lielāks, un nepieciešamība pēc speciālistiem jeb vakanču daudzums tikai augs. Tikai augs! Un demogrāfijas jautājuma nerisināšana to neietekmēs. Tas nozīmē, ka digitālajā laikmetā, jā, logopēdu nozīme pieaugs, jā, psihologu nozīme pieaugs, bet pieaugs arī speciālo pedagogu vajadzības... vajadzība pēc speciālajiem pedagogiem, pieaugs - pēc izglītības... palīgiem.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi, šis priekšlikums nav par bērnu rotaļu laukuma izveidi daudzdzīvokļu mājas pagalmā. Šis tomēr ir nopietns priekšlikums, kam ir nepieciešama nopietna diskusija. Es gribētu aicināt Riekstiņa kungu pieteikties debatēs, ja jūs esat attālinātajā režīmā pieslēdzies, un tomēr skaidrot. Skaidrot, kāpēc šāds priekšlikums un kāpēc Latvijas izglītības darbinieku prasība, ko pauž arodbiedrība, nav ņemama vērā. Kādā veidā ir rasts cits risinājums, vai kas īsti notiek? Jo šī ir tā vieta, kur ir nepieciešamas tādas nopietnas debates. Savādāk visas šīs parlamentārās debates šodien ir par un ap visnotaļ svarīgiem, bet ne sistēmiskiem priekšlikumiem. Šis ir viens no sistēmiskiem priekšlikumiem, un arī tālāk tādi sekos. Tāpēc aicinu kolēģus - varbūt vismaz pasekojiet līdzi nākamajiem priekšlikumiem un tomēr sniedziet atbildes pēc būtības.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...!

M. Bondars. Komisijas vārdā vēlos bilst, ka 181. priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 181. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 32, pret - 51, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 182. - mūsu kolēģu Švecovas un Stepaņenko priekšlikums. Saistīts ar mērķdotācijām pašvaldībām. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Priekšlikums paredz novirzīt finansējumu no Saeimas ēkas remontam paredzētajiem budžeta līdzekļiem 34 miljonu apmērā uz mērķdotāciju pašvaldībām, lai nodrošinātu konkurētspējīgu atalgojumu pirmsskolas pedagogiem. Un kāpēc? Es uzskatu, ka prioritātes pasaka to būtiskāko par politiķiem un par valdību kopumā. Ja prioritāte nav bērnu izglītība un tās kvalitāte jau pašā sākotnējā posmā - pirmsskolā, tādā gadījumā mēs nevaram arī prognozēt turpmāku konkurētspējīgu valsts attīstību. Es uzskatu, ka Saeimas ēka un tās remonts var pagaidīt, vismaz tikmēr, kamēr ekonomika neattīstīsies... un nebūs papildu līdzekļu. Tērēt 34 miljonus celtniecības izdevumiem, zinot, ka patiesībā attiecīgais būvniecības sektors tāpat jau atrodas uz ļoti plānas pārkaršanas robežas, manā izpratnē, ir nelietderīgi un nav mērķtiecīgi arī izmantot šāda veida publiskos līdzekļus.

Lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki ir apvienoti.

Ļ. Švecova. Paldies.

Vienlaicīgi es gribu pasvītrot to nozīmi, kāda ir tieši pirmsskolnieku izglītībai un tās kvalitātei. Japāņu uzņēmējs, korporācijas “Sony” dibinātājs un arī ļoti slavens politiķis Masaru Ibuka uzrakstīja grāmatu - ka pēc trim gadiem jau ir par vēlu. Šajā grāmatā viņš atspoguļo ļoti būtiskas un nozīmīgas lietas par to, cik svarīgi bērniem jau līdz trīs gadu vecumam iegūt maksimāli daudz kvalitatīvas, interesantas un izglītojošas vielas. Un tieši šāda veida vielu bērniem var pasniegt pedagogi. Bet kā var piesaistīt jaunus pedagogus... konkurētspējīgus un zinošus pedagogus ar to atalgojumu, ko mūsu valsts diemžēl nodrošina pirmsskolas pedagogiem. Tas ir absolūti... ļoti nekonkurētspējīgs, tas nenodrošina pat pamatvajadzību segšanu, ja nu gadījumā pedagogam ir... tikai viens ģimenes loceklis, kas strādā. Es uzskatu, ka mēs nepelnīti nepievēršam uzmanību tieši pirmsskolas izglītībai un pirmsskolas pedagogiem, jo tieši no viņiem ir atkarīgs mūsu bērnu zināšanu līmenis... mūsu bērnu kvalitatīvu zināšanu līmenis un arī mūsu bērnu konkurētspēja nākotnē. Viennozīmīgi tas arī ir ļoti svarīgi, lai nodrošinātu bērnu adaptāciju skolā, lai varētu bērni sagatavoties skolai un arī būt droši...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi un kolēģes! Godīgi sakot, ja jūs paskatītos uz avotu, tad, iespējams, koalīcijas deputāti, līdzīgi kā pirms trim gadiem iesaldējām sev algas, arī māju varētu iesaldēt uz kādu brīdi. Vai arī otra iespēja ir lūgt tautai saziedot Saeimas ēkas remontam. Šķiet, ka tā būtu adekvāta rīcība koalīcijai netērēt naudu tikai sev (nerunājot par amatpersonu algu paaugstinājumu, bet šajā brīdī - par ēkas remontu), bet iedot naudu pedagogiem. Priekšlikums ir saistīts ar piecgadīgo sešgadīgo sagatavošanu, kas faktiski Latvijā ir obligātā izglītība. Tas nozīmē, ka piecgadīgo sešgadīgo sagatavošana šobrīd daļēji tiek segta no valsts budžeta līdzekļiem, bet ir skaidrs, ka nodarbības pirmsskolas izglītības iestādē nenotiek tikai atsevišķas stundas, kad apgūst latviešu valodu vai matemātiku, bet spēlējoties visas dienas garumā. Saprotams, ka būtu jāpārtrauc, nu, jāsaka, vēsturiski neatbalstāms dalījums, ka pēkšņi - piecu gadu vecumā - bērnam vienu daļu maksā valsts, vienu daļu - pašvaldība. Ja šis finansējums būtu pilnībā no valsts budžeta, šī starpība atalgojuma paaugstināšanas kontekstā, tad, jādomā, arī mūsu izglītības kvalitāte paaugstinātos.

Aicinu atbalstīt priekšlikumu un vēlreiz apdomāt avotu. Varbūt tiešām var tautu aicināt saziedot Saeimas ēkas remontam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

M. Bondars. 182. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 182. - deputāšu Švecovas un Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 24, pret - 50, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 183. - Zaļo un Zemnieku savienības priekšlikums. Paredz līdzekļus no veiksmīgākas ēnu ekonomikas apkarošanas novirzīt mērķdotācijām pašvaldībām. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā priekšsēdētāja! Kolēģi! Par 183. priekšlikumu. Šis priekšlikums ir, lai pamatā novērstu to nevienlīdzību, kas šobrīd tikai pastiprinās starp pirmsskolas un vispārizglītojošo pedagogu pamatlikmēm. Ja mēs skatāmies uz šobrīd esošo situāciju... Ja mēs neatbalstām šo priekšlikumu... Ja 2021. gadā, tātad šogad, šī starpība par stundas likmi ir 1,47 eiro, tad no nākamā gada šī starpība palielināsies uz 1,61 eiro. Mēs ar šo priekšlikumu aicinām kolēģus, to atbalstot, atrisināt šo problemātiku, tādējādi mēs varētu panākt to, ka šī likme savā ziņā izlīdzinās.

Ja mēs skatāmies šā priekšlikuma finansiālo ietekmi - tā nav maza, protams, bet arī šis avots, mūsuprāt, ir izskatāms. Ēnu ekonomikas pasākumu ambiciozāka risināšana dotu iespēju mums šo finansējumu rast un tādā veidā arī palīdzētu atrisināt šo problēmu.

Ja mēs skatāmies valdības deklarāciju, tur sākotnēji šāds punkts ir bijis, bet, kā mēs redzam, ar šī pirmsskolas pedagogu jautājuma risināšanu šai valdībai galīgi nav veicies. Mūsuprāt, šis pirmsskolas pedagogu jautājums beidzot ir jāsāk risināt. Tā, kā ir tagad, mūsu ieskatā, nav pieņemami.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Papildinot Valaiņa kunga teikto, jāteic, ka tiešām attiecībā uz ēnu ekonomikas apkarošanu budžeta pakotnē neatrodam nekādu detalizētāku vai skaidrāku informāciju. Vēl viena lieta ir tā, ka, ņemot vērā arī būtiskus Eiropas Savienības fondu papildu pieplūdumus ekonomikā, multiplicējošais efekts noteikti nodrošinās kopumā krietni lielākus (vai tiem vajadzētu būt krietni lielākiem) nodokļu ieņēmumus budžetā. Un šeit patiešām vienai no prioritātēm būtu jābūt konkurētspējīgam atalgojumam tieši pirmsskolas pedagogiem. Ne velti tas pats autors, kas uzrakstīja grāmatu, - ka pēc trim gadiem jau ir par vēlu... par bērnu audzināšanu, par bērnu izglītību... viņš sāka pētīt šo tēmu pēc tam, kad Japānā notika studentu mītiņi un nemieri. Un tā viņš izsecināja... pētīja, kas par problēmu notiek tieši ar izglītību un ar studentiem? Pētījuma rezultātā viņš nonāca... ka visa... sakne slēpjas tieši bērnudārzā un bērnos līdz triju gadu vecumam. Tāpēc, kolēģi, es ļoti silti iesaku atrast finansējumu un ieguldīt šo finansējumu bērnu izglītošanā un bērnu konkurētspējīgas un kvalitatīvas izglītības saņemšanai jau bērnudārzos. Un vienīgais veids, kā to nodrošināt, ir nodrošināt atalgojumu atbilstoši tam darbam un tai atbildībai, kas tiek uzlikta audzinātājiem un pedagogiem pirmsskolas iestādēs. Tāpēc es atbalstīšu šo priekšlikumu un arī vēršu uzmanību uz šā priekšlikuma nozīmīgumu sabiedrībai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi, arī pirmsskolas pedagogi Covid-19 ārkārtas situācijas laikā strādā paaugstināta riska un darba slodzes apstākļos, pēc būtības profesionāli izdegot. Tā rezultātā arvien pieaug pirmsskolas pedagogu vakanču skaits. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība rosina pārtraukt jau ilgu gadu garumā pastāvošo nevienlīdzību, kas ir būtiski ietekmējusi pirmsskolas pedagogu profesionālo... dzīves kvalitāti, kas ar katru gadu arvien vairāk pazemina... un rada riskus pirmsskolas pakalpojumu nodrošināšanai valstī.

Kolēģi, mums pēc tikšanās ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību ir pilnīgi skaidrs, ka tas ir veids... un šī problēma jārisina šī budžeta ietvarā, jo ne velti tieši pirmsskolas pedagogi ir tie, kuri pēc būtības iznesa ļoti... lielu lomu un rūpi par... kad mēs pārvarējām šo Covid-19 pandēmiju. Tāpat kā mediķi, arī viņi strādāja un stājās pretī visiem izaicinājumiem.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijā 183. priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 183. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 34, pret - 49, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 184. - Zaļo un Zemnieku savienības priekšlikums. Arī paredz lielākus līdzekļu ieņēmumus no ēnu ekonomikas apkarošanas un mērķdotāciju pašvaldībām. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Godātie kolēģi! Šis priekšlikums paredz iespēju nodrošināt pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu daļēju darba samaksas finansēšanu no valsts budžeta... bērniem no pusotra gada vecuma... nodarbinātajiem pedagogiem. Mēs paredzam, ka šis priekšlikums varētu izmaksāt aptuveni simts miljonus, un, kā jau minēju, mums valdības deklarācijā ir dažādas apņemšanās un dažādos dokumentos rakstīts par to, ka valsts šo finansējumu uzņemsies tā kā uz sevi, bija arī sarunas par to, ka varētu mainīties pirmsskolu... tātad šo... ar pašvaldībām... attiecībā ar... ēdināšanas jautājumus uzņemties varētu valsts un pašvaldības... un šo jautājumu varētu uzņemties valsts. Ko mēs redzam dienas beigās? To, ka valsts atteicās gan no ēdināšanas, gan arī... šajā jautājumā. Mēs neredzam, ka te būtu kaut kas īpaši mainījies. Tāpēc mēs esam iesnieguši šādu priekšlikumu, kas paredz šo darba algas samaksas finansēšanu no valsts budžeta.

Arī šajā gadījumā es aicinu Riekstiņa kungu nākt un skaidrot, kāds tad ir Izglītības un zinātnes ministrijas nākotnes redzējums attiecībā uz pirmsskolas pedagogu darba samaksas finansējumu, jo bija šādas sarunas, bija valdības deklarācijā šādi ieraksti. Šobrīd mēs skatāmies likumā... budžeta likumu - nekā no tā nav... neatspoguļojas šajā budžetā. Absolūti... Pat nekādu iedīgļu nav. Tāpēc, kolēģi, es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Mēs arī redzam ļoti skaidri finansējuma avotu. Ēnu ekonomikas īpatsvars - 25 procenti - ir ārkārtīgi augsts, un tas vien, ka mēs šajā budžetā pat nemēģinām kaut kādā veidā to apkarot, neko labu neliecina.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Labvakar, kolēģi! Protams, es arī aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, bet vēlos atgādināt, ka šis ir visai klasisks priekšlikums. Cik es atceros savu darbu Saeimā, praktiski katrā budžetā... es domāju, pēdējo 10 gadu garumā mēs par šo lietu esam runājuši. Diemžēl nesekmīgi. Ir bijušas situācijas, kad ir licies, ka tas ledus ir sakustējies. Bet kur tad ir problēma? Tā problēma ir saistīta ar to, ka pirmsskolas izglītībā tās apmācības pēc valsts noteiktām, teiksim, paraugprogrammām ir ne tikai piecgadniekiem un sešgadniekiem, bet Izglītības likums paredz pēc noteikta satura... noteiktam saturam atbilstošas apmācības jau no pusotra gada vecuma. Un, ja šīm apmācībām ir jānotiek atbilstoši... šoreiz ne standartam, bet atbilstoši noteiktām valsts vadlīnijām, tad ir tikai pašsaprotami, ka tas būtu arī no valsts finansējuma... finansējuma aktivitāte.

Diemžēl, kā es jau teicu, tiešām ilgstoši ir bijušas sarunas par to, ka valstij vajadzētu uzņemties šī izglītības sektora finansēšanu. Runa ir tikai par nelielu daļu no pirmsskolas pedagogu atalgojuma, to daļu, kas katrā apmācību nedēļā ietilpst šajās mācību stundās. Tie vecāki, kuriem ir bērni, zina, par ko ir runa. Protams, pārējā daļa, kas ir vienkārši bērna uzturēšanās, uzraudzība pirmsskolas iestādē, - tas tāpat paliktu pašvaldībai. Es ļoti ceru, ka šis varētu būt tas budžets, kurā pirmo reizi mēs tomēr sajūtam pretimnākšanu, it sevišķi, ja tiešām ir šis sauklis “Naudas ir tik daudz, kā nav bijis nekad!”. Tad kad - ja ne tagad - šo jautājumu izkustināt?

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, es arī atbalstīšu šo priekšlikumu un aicinu aizdomāties. Un aizdomāties tieši kontekstā ar to, ka parādus, ko valsts vārdā ir aizņēmusies šī valdība un ko akceptējusi šī Saeima (vairākums), nāksies atdot tieši tiem bērniem, kas tagad iet dārziņā vai kas tuvākajā laikā ies dārziņā. Es uzskatu, ka būtu ļoti prātīgi ieguldīt pietiekoši daudz līdzekļu viņu izglītībā, lai viņi varētu nopelnīt tik daudz, lai norēķinātos par šiem parādiem, ko izveidojāt jūs, kolēģi, no pozīcijas valdības, no politiķiem.

Tāpēc es atbalstīšu šo priekšlikumu. Lūdzu arī pārējos kolēģus, kas loģiski domā, atbalstīt šo priekšlikumu. Nedrīkst uzkraut milzīgus nodokļu parādus un nodokļu slogu nākotnē, potenciālu, jaunajām... paaudzēm, kuru izglītībā un konkurētspējā mēs neko pietiekami nopietnu neesam ieguldījuši. Ieguldīt vajag cilvēkos, it īpaši bērnos, jo tieši viņi būs spiesti atdot mūsu parādus, nevis Saeimas ēkas remontā un cietuma būvniecībā.

Tāpēc es atbalstīšu šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi un kolēģes! Ja Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs no JKP Riekstiņa kungs nu nekādīgi nenāk runāt par to, kāpēc Izglītības un zinātnes ministrija papildu budžeta piešķīrumā ir tikai septītajā vietā no 13 resoriem, tad, iespējams, izdotos koalīcijas atbildes saņemt no Ašeradena kunga, kurš ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājs šajā Saeimā. Šī Saeimas attiecīgā komisija ir vairākas reizes debatējusi (jāsaka, arī pateicoties arodbiedrības rosinājumiem) par pirmsskolas izglītības kvalitāti, pirmsskolas izglītības pedagogu atalgojumu un iespējamiem finansēšanas avotiem, lai tiešām maksātu pedagoga darbam adekvātu atalgojumu. Koalīcijas kungi - Riekstiņa kungs un Ašeradena kungs -, jūsu atbildība ir tā, vai pirmsskolas izglītība saņems vai nesaņems papildu finansējumu. Jā, par to ir debatēts ilgi, un tomēr...

Kovida seku risinājumā, atkārtošu, attīstītās valstis, arī OECD valstis, tai skaitā arī Amerikas Savienotās Valstis, arī Austrālija, šobrīd īpašu uzmanību pievērš pirmsskolas izglītībai, gan pareizi domājot - ko ieliksi sākumposma periodā... pirmsskolas izglītībā, to vēlāk arī baudīsi un pļausi, gan arī risinot kovida sekas izglītībā, tātad jau laikus mācot mazākajiem bērniem mācīties jaunā veidā, jaunā sistēmā, bet svarīgākais, protams, - novērtējot pedagogu lomu ne tikai komunikācijā vai mācību procesā, bet kopumā arī inovāciju ieviešanā. Ašeradena kungs, kā tad Kariņš tiks pie reindustrializācijas Latvijā, ja neieguldīs pirmsskolas izglītībā?

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Mārtiņš Bondars, aizstāvot šo budžetu, publiskā... raidījumā minēja to, ka viņš kā Saeimas pārstāvis... viņiem detaļās nav jāiet, viņiem jāskatās, vai šis budžets atbilst valdības rīcības plānam, deklarācijai.

Nu tad es, kolēģi, ne tikai Mārtiņam Bondaram, bet arī visiem pārējiem kolēģiem varu pateikt - nē, neatbilst valdības deklarācijai. Un tieši šajā punktā neatbilst, jo valdības deklarācijā ir skaidri minēts, ka ir jāsagatavo priekšlikumi normatīvā regulējuma izmaiņām, lai visiem pirmsskolas pedagogiem pakāpeniski ieviestu atlīdzības finansējumu no valsts budžeta.

Kolēģi, šis ir daudzgadu budžets - 2022., 2023. un 2024. gadam. Šī valdība vairs nenāks ne ar kādiem priekšlikumiem, kā veidot 2023., 2024, 2025. gada... Tā jau būs cita valdība, tas jau būs pēc vēlēšanām. Tādēļ droši varu teikt, ka šo punktu var izpildīt, tikai un vienīgi atbalstot šo priekšlikumu. Kolēģi, aicinu to arī darīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Pie iepriekšējiem priekšlikumiem mēs ļoti daudz esam runājuši par finansējumu, kas reāli tiek samazināts pašvaldībām. Mēs esam runājuši arī par to sadaļu, ko valsts neizpilda šajā budžetā saistībā ar pašvaldību ceļiem, ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporcijas pārdali, kas varētu atsaukties ne tikai uz sociālajiem pakalpojumiem, ko pašvaldības sniedz, bet arī uz pirmsizglītības iestāžu pedagogu samaksu un kopumā uz izglītības jomu, uz to sadaļu, par ko atbild pašvaldības, citstarp arī par infrastruktūru.

Tāpēc, kolēģi, šis ir ļoti nopietns priekšlikums, arī gana nopietna summa, lai pret šo jautājumu izturētos nopietni. Tāpēc es pievienojos tiem kolēģiem, kuri aicina Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentāro sekretāru Sandi Riekstiņu skaidrot to, kā valdība šobrīd redz... kā var redzēt palīdzību... kā var palīdzēt mūsu pašvaldībām, kā var nākt pretim, lai mazinātu šo slodzi. Attiecīgi arī... Ja pie iepriekšējiem priekšlikumiem Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs klusēja (kad mēs runājām par sporta pedagogiem, par treneriem), tad šajā brīdī, vismaz pie šāda apjoma priekšlikuma, tiešām gribētos dzirdēt ministrijas otrās personas, kā minimums, ja ne ministra viedokli.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā vēlos teikt, ka 184. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 184. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 34, pret - 51, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 185. - Pūces, Latkovska, Juraša un Indriksones priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Balsosim par 185. - deputātu Pūces, Latkovska, Juraša un Indriksones priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 65, pret - 4, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Bondars. 186. - Latkovska, Pūces, Dzintara, Juraša un Čakšas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Godātie kolēģi! Neapšaubāmi ir nepieciešams finansējums 10 tūkstošu eiro apmērā Balvu Bērnu un jauniešu centra datortehnikas aprīkojuma iegādei. Vispār nav šaubu, ka tas ir nepieciešams un ka tam tā ir jābūt. Tomēr, kolēģi, es atļaušos jums atgādināt, ka tad, kad sākās Covid-19 pandēmija, datortehnikas iegādi un dažādas... atbalstīja... pašvaldībām. Tas vispār ir valsts budžeta pamata, nu, jautājums, kādam tam vajadzēja arī būt. Šajā gadījumā mēs redzam, ka šāds jautājums tiek risināts caur deputātu kvotām. Šis nu ir tas gadījums, kad ir ļoti grūti, manuprāt, paskaidrot to, ka tā nav kvota. Tas viennozīmīgi ir deputātu kvotu jautājums, tikai kurš no deputātiem to ir lūdzis iekļaut šajā frakciju vadītāju rosinātajā priekšlikumā? Es gribētu gūt kaut kāda veida skaidrojumu par to, kas noticis, kāpēc... Varbūt mums kaut kas ir jāmaina sistēmiski, varbūt mums ir jāskatās papildu resursi Izglītības un zinātnes ministrijai... jāparedz, lai visām skolām, visiem bērnu un jauniešu centriem palīdzētu datortehnikas iegādē.

Es nešaubos, ka šim Balvu jauniešu centram tas ir vajadzīgs. Neapšaubāmi! Noteikti ir vajadzīgs. Bet ir jautājums: vai tas ir vienīgais, vai varbūt ir vēl kādi centri, kur ir tāda pati nepieciešamība? Ja jau valdība to ir izvērtējusi, nu tad...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi un kolēģes! Kontekstā... mēs labi zinām, ka šobrīd tiek gatavots liela apjoma un, jādomā, arī ļoti nepieciešams valsts iepirkums... kā valsts programma datortehnikas nodrošinājumam skolēniem. Jautājums būtu, Riekstiņa kungs, jums kā Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārajam sekretāram, var arī VARAM atbildēt, kas droši vien atbildēs par kopējo iepirkumu datortehnikas nodrošinājumam skolās.

Un tomēr, Riekstiņa kungs, vai 10 tūkstošu piešķīrums viena pašvaldības centra datortehnikas nodrošinājumam ir pietiekams, un vai tas nodrošinās to, ka Balvu jaunajā novadā bērni, kuri apmeklēs attiecīgo bērnu un jaunatnes centru, visi varēs strādāt ar jaunajām, modernajām tehnoloģijām? Kā jūs domājat, vai 10 tūkstoši ir pietiekami, vai tomēr tas zināmā mērā ir tāds piliens uz kopējā sociālekonomiskā... nu, tā teikt, situācijas fona... par to, vai visiem bērniem mājās ir nodrošināta datortehnika mācībām, tai skaitā attālināti vai hibrīdformā, nav svarīgi? Izglītības likums ļauj to darīt jau šobrīd.

Jautājums - vai šie 10 tūkstoši ir pietiekami? Riekstiņa kungs, jūs kā Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs no JKP varētu mums pateikt, lai mēs zinātu, cik vēl pēc būtības deputātu kvotas būtu nepieciešamas nevis kultūras namu, kas varbūt pat nav akreditēti, atjaunošanai, bet datortehnikas nodrošināšanai, lai bērni var mācīties moderni, tai skaitā interešu izglītībā.

Riekstiņa kungs no JKP, Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretār, lūdzu!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Nu jā, Riekstiņa kungs jau atrisināja visas sporta problēmas, vadot apakškomisiju sporta jomā, Tagad viņš risina izglītības problēmas. Izskatās, ka ļoti neveiksmīgi, jo savādāk deputātu kvotas... parādījušies priekšlikumi arī liecina par nekvalitatīvu budžeta līdzekļu plānošanu.

Jā, iepriekšējais priekšlikums arī bija saistībā ar deputātu kvotām, un arī nākamie, tuvākie tajā skaitā, kurus vairākums no Saeimas pozīcijas atbalstīs, ir deputātu kvotas. Manā izpratnē, deputātu kvotas norāda uz sistēmiskas pieejas neesamību ministrijas darbā, tas parāda, ka tās amatpersonas, kurām vajadzētu veikt aprēķinus, kurām vajadzētu segt laukumus savā kompetences jomā... to nesedz vai nesaprot, vai nevēlas saprast. Šāda veida budžeta līdzekļu izlietojums parāda ļoti necaurspīdīgu, ļoti nepārdomātu mehānismu.

Tiešām, ar ko tieši Balvu Bērnu un jaunatnes centra vajadzības pēc datoriem ir svarīgākas, iespējams, par kādu no Sēlijas skolām vai centriem vai kāda cita... no mazpilsētām vajadzībām? Kurš varētu pateikt, kurā pilsētā... kurš tieši jauniešu centrs ir tas, kam visvairāk nepieciešama tāda tehnika? Tieši attiecīgā ministrija un attiecīgie kompetentie ierēdņi. Ja ierēdņi klusē un ja budžetā top tādi priekšlikumi, tas norāda, ka ierēdņi ir nekompetenti, ka viņi ir pavirši, ka viņi nezina savu jomu, nepārzina to un ļoti nekvalitatīvi pilda savu darbu. Izskatās, ka tieši tāpēc šī Saeima plāno viņiem paaugstināt atalgojumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Jā, kolēģi, šis... lūdzu, nepārprotiet mani par šo... Balvu jauniešu centram, es domāju, noteikti ir nepieciešama datortehnikas iegāde. Mans jautājums jau vairāk ir valdības pārstāvjiem. Kā mēs redzam šajās budžeta tabulās, tad valdība šo ir atbalstījusi, tātad izvērtējusi un sapratusi to, ka, jā, mūsu plānotais datoru iepirkums pašvaldībām... izglītības iestādēm nenosegs visas vajadzības un arī pašvaldība nevarēs palīdzēt šajā gadījumā, un valdība ir nonākusi pie secinājuma, ka Balvu jauniešu centram ir šī problemātika. Tas, par ko man gribētos redzējumu un... protams, Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvju redzējumu par to, cik tad vēl ir šādu centru, kuriem šāda palīdzība ir vajadzīga. Diemžēl bez kvalitatīvām debatēm mēs to nevaram noskaidrot. Arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā mēs to nenoskaidrojām.

Bet šo konkrēto priekšlikumu es aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 186. - deputātu Latkovska, Pūces, Dzintara, Juraša un Čakšas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 70, pret - 1, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

Godātie kolēģi, laiks pārtraukumam.

Vēl deputātu reģistrācija. Reģistrācija ir noslēgusies.

Pārtraukums līdz šā gada 23. novembra pulksten 9.00. Tātad darbu pie šī likumprojekta atsāksim rīt pulksten 9.00.

Arlabvakaru!

(Pārtraukums.)

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas rudens sesijas 24. (attālinātās ārkārtas) sēdes
turpinājums 2021. gada 22. novembrī

Likumprojekts “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam” (Nr. 1194/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 4841B)
   
- Ziņo - dep. M. Bondars
   
- Debašu turpinājums - dep. R. Jansons
  - dep. K. Ģirģens
  - dep. R. Jansons
  - dep. E. Papule
  - dep. J. Vucāns
  - dep. E. Papule
  - dep. I. Šuplinska
  - dep. J. Vucāns
  - dep. E. Papule
  - dep. I. Šuplinska
  - dep. J. Vucāns
  - dep. E. Papule
  - dep. E. Tavars
  - dep. V. Dombrovskis
  - dep. Ē. Pucens
  - dep. E. Papule
  - dep. E. Tavars
  - dep. E. Papule
  - dep. E. Tavars
  - dep. M. Možvillo
  - dep. R. Petraviča
  - dep. E. Papule
  - dep. A. Gobzems
  - dep. K. Ģirģens
  - dep. E. Papule
  - dep. Ē. Pucens
  - dep. J. Vucāns
  - dep. E. Papule
  - dep. K. Ģirģens
  - dep. V. Dombrovskis
  - dep. E. Tavars
  - dep. V. Valainis
  - dep. E. Papule
  - dep. V. Dombrovskis
  - dep. E. Papule
  - dep. V. Valainis
  - dep. J. Vucāns
   
Informācija par reģistrācijas rezultātiem
   
- Debašu turpinājums - dep. E. Tavars
  - dep. J. Vucāns
  - dep. V. Dombrovskis
  - dep. E. Papule
  - dep. E. Papule
  - dep. J. Vucāns
  - dep. J. Vucāns
  - dep. E. Papule
  - dep. E. Tavars
  - dep. E. Papule
  - dep. E. Papule
  - dep. J. Vucāns
  - dep. V. Dombrovskis
  - dep. E. Tavars
  - dep. E. Papule
  - dep. J. Vucāns
  - dep. E. Papule
  - dep. E. Tavars
  - dep. V. Dombrovskis
  - dep. E. Papule
  - dep. V. Valainis
  - dep. J. Vucāns
  - dep. E. Papule
  - dep. V. Valainis
  - dep. V. Dombrovskis
  - dep. E. Tavars
  - dep. E. Papule
  - dep. I. Zariņš
  - dep. V. Valainis
  - dep. E. Tavars
  - dep. E. Papule
  - dep. V. Valainis
  - dep. E. Tavars
  - dep. V. Valainis
  - dep. R. Petraviča
  - dep. E. Papule
  - dep. R. Dzintars
  - dep. V. Valainis
  - dep. E. Tavars
  - dep. V. Valainis
   
Informācija par reģistrācijas rezultātiem
   
- Debašu turpinājums - dep. V. Valainis
  - dep. E. Papule
  - dep. E. Tavars
  - dep. V. Valainis
  - dep. J. Butāns
  - dep. E. Tavars
  - dep. J. Butāns
  - dep. E. Papule
  - dep. E. Tavars
  - dep. E. Papule
  - dep. V. Valainis
  - dep. R. Petraviča
  - dep. E. Tavars
  - dep. V. Valainis
  - dep. E. Tavars
  - dep. R. Petraviča
  - dep. A. Čakša
  - dep. R. Ločmele
  - dep. R. Ločmele
  - dep. R. Petraviča
  - dep. R. Ločmele
  - dep. R. Petraviča
  - dep. R. Petraviča
  - dep. R. Petraviča
  - dep. V. Valainis
  - dep. R. Petraviča
  - dep. E. Tavars
  - dep. R. Ločmele
  - dep. V. Valainis
  - dep. R. Ločmele
  - dep. R. Petraviča
  - dep. E. Papule
  - dep. R. Ločmele
  - dep. J. Dombrava
  - dep. K. Ģirģens
  - dep. I. Puga
  - dep. V. Valainis
  - dep. E. Papule
   
Informācija par reģistrācijas rezultātiem
   
- Debašu turpinājums - dep. V. Dombrovskis
  - dep. R. Jansons
  - dep. E. Papule
  - dep. V. Dombrovskis
  - dep. V. Valainis
  - dep. J. Dombrava
  - dep. J. Butāns
  - dep. E. Papule
  - dep. E. Papule
  - dep. V. Dombrovskis
  - dep. E. Papule
  - dep. R. Jansons
  - dep. E. Papule
  - dep. V. Dombrovskis
  - dep. V. Valainis
  - dep. R. Dzintars
  - dep. V. Dombrovskis
  - dep. V. Valainis
  - dep. E. Papule
  - dep. E. Papule
  - dep. R. Jansons
  - dep. E. Papule
  - dep. V. Dombrovskis
  - dep. E. Papule
  - dep. V. Valainis
  - dep. I. Zariņš
  - dep. E. Papule
  - dep. Ļ. Švecova
  - dep. E. Tavars
  - dep. Ļ. Švecova
  - dep. V. Valainis
  - dep. I. Zariņš
  - dep. R. Dzintars
  - dep. V. Dombrovskis
  - dep. I. Zariņš
  - dep. Ļ. Švecova
  - dep. V. Dombrovskis
  - dep. I. Zariņš
  - dep. V. Valainis
  - dep. Ļ. Švecova
  - dep. R. Petraviča
  - dep. V. Valainis
  - dep. E. Tavars
  - dep. V. Dombrovskis
  - dep. V. Valainis
  - dep. I. Zariņš
   
Informācija par reģistrācijas rezultātiem
   
- Debašu turpinājums - dep. V. Orlovs
  - dep. I. Zariņš
  - dep. Ļ. Švecova
  - dep. E. Tavars
  - dep. V. Valainis
  - dep. R. Petraviča
  - dep. V. Valainis
  - dep. I. Zariņš
  - dep. E. Papule
  - dep. E. Zālīte-Grosa
  - dep. E. Papule
  - dep. I. Zariņš
  - dep. R. Ločmele
  - dep. E. Tavars
  - dep. E. Tavars
  - dep. I. Dūrītis
  - dep. E. Tavars
  - dep. E. Papule
  - dep. I. Zariņš
  - dep. I. Zariņš
  - dep. I. Zariņš
  - dep. E. Papule
  - dep. I. Zariņš
  - dep. V. Valainis
  - dep. I. Zariņš
  - dep. V. Valainis
  - dep. Ē. Pucens
  - dep. V. Dombrovskis
  - dep. E. Papule
  - dep. R. Ločmele
  - dep. V. Valainis
  - dep. R. Petraviča
  - dep. R. Ločmele
  - dep. V. Valainis
  - dep. V. Valainis
  - dep. V. Dombrovskis
  - dep. E. Papule
  - dep. V. Valainis
   
Informācija par reģistrācijas rezultātiem
   
- Debašu turpinājums - dep. E. Tavars
  - dep. V. Valainis
  - dep. V. Dombrovskis
  - dep. I. Zariņš
  - dep. V. Valainis
  - dep. K. Ģirģens
  - dep. V. Dombrovskis
  - dep. E. Papule
  - dep. K. Ģirģens
  - dep. E. Papule
  - dep. V. Dombrovskis
  - dep. K. Ģirģens
  - dep. V. Dombrovskis
  - dep. E. Papule
  - dep. V. Valainis
  - dep. K. Ģirģens
  - dep. E. Papule
  - dep. E. Tavars
  - dep. V. Valainis
  - dep. V. Dombrovskis
  - dep. V. Valainis
  - dep. E. Papule
  - dep. K. Ģirģens
  - dep. V. Valainis
  - dep. V. Dombrovskis
  - dep. E. Papule
  - dep. A. Kaimiņš
  - dep. V. Orlovs
  - dep. V. Dombrovskis
  - dep. V. Valainis
  - dep. I. Zariņš
  - dep. E. Tavars
   
Informācija par reģistrācijas rezultātiem
   
- Debašu turpinājums - dep. K. Ģirģens
  - dep. E. Papule
  - dep. I. Goldberga
  - dep. E. Kucins
  - dep. E. Kucins
  - dep. E. Papule
  - dep. E. Kucins
  - dep. E. Papule
  - dep. V. Valainis
  - dep. E. Kucins
  - dep. V. Valainis
  - dep. E. Papule
  - dep. E. Tavars
  - dep. Ļ. Švecova
  - dep. E. Papule
  - dep. V. Valainis
  - dep. E. Tavars
  - dep. V. Valainis
  - dep. Ļ. Švecova
  - dep. E. Papule
  - dep. V. Valainis
  - dep. Ļ. Švecova
  - dep. E. Papule
  - dep. V. Valainis
  - dep. Ļ. Švecova
  - dep. V. Valainis
  - dep. V. Valainis
  - dep. J. Vucāns
  - dep. Ļ. Švecova
  - dep. E. Papule
  - dep. V. Valainis
  - dep. E. Tavars
  - dep. V. Valainis
  - dep. E. Papule
  - dep. Ļ. Švecova
  - dep. V. Valainis
   
Informācija par reģistrācijas rezultātiem
   
Informācija par ārkārtas sēdi

Balsojumi

Datums: 22.11.2021 09:10:04 bal001
Par - 17, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 51. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 09:11:08 bal002
Par - 69, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 52. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 09:14:24 bal003
Par - 25, pret - 49, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 54. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 09:21:10 bal004
Par - 32, pret - 48, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 55. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 09:27:50 bal005
Par - 33, pret - 49, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 56. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 09:34:53 bal006
Par - 32, pret - 49, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 57. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 09:35:46 bal007
Par - 68, pret - 2, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 58. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 09:51:06 bal008
Par - 28, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 59. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 09:55:57 bal009
Par - 29, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 60. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 09:58:41 bal010
Par - 24, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 61. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 09:59:34 bal011
Par - 69, pret - 2, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 62. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 10:00:28 bal012
Par - 63, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 63. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 10:17:18 bal013
Par - 69, pret - 1, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 64. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 10:26:51 bal014
Par - 23, pret - 52, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 65. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 10:29:52 bal015
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 22.11.2021 11:09:38 bal016
Par - 26, pret - 52, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 66. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 11:14:53 bal017
Par - 28, pret - 50, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 67. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 11:22:22 bal018
Par - 31, pret - 47, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 68. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 11:25:45 bal019
Par - 29, pret - 49, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 69. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 11:35:39 bal020
Par - 30, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 70. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 11:42:52 bal021
Par - 28, pret - 48, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 71. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 11:49:20 bal022
Par - 27, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 72. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 11:54:04 bal023
Par - 29, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 73. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 12:08:28 bal024
Par - 32, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 74. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 12:17:01 bal025
Par - 25, pret - 50, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 75. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 12:22:17 bal026
Par - 22, pret - 52, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 76. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 12:24:11 bal027
Par - 69, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 77. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 12:30:10 bal028
Par - 30, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 78. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 12:31:06 bal029
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 22.11.2021 13:44:10 bal030
Par - 32, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 79. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 13:52:01 bal031
Par - 36, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 80. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 13:57:52 bal032
Par - 32, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 81. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 13:58:46 bal033
Par - 68, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 83. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 13:59:25 bal034
Par - 65, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 84. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 14:00:07 bal035
Par - 72, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 85. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 14:00:47 bal036
Par - 72, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 86. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 14:03:59 bal037
Par - 30, pret - 52, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 87. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 14:05:03 bal038
Par - 28, pret - 48, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 89. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 14:08:28 bal039
Par - 76, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 90. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 14:09:15 bal040
Par - 67, pret - 1, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 91. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 14:10:02 bal041
Par - 70, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 92. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 14:13:20 bal042
Par - 70, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 94. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 14:16:20 bal043
Par - 28, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 95. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 14:19:13 bal044
Par - 31, pret - 47, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 96. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 14:21:38 bal045
Par - 27, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 97. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 14:25:42 bal046
Par - 30, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 99. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 14:26:26 bal047
Par - 27, pret - 45, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 100. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 14:38:40 bal048
Par - 24, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 101. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 14:45:39 bal049
Par - 28, pret - 53, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 102. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 14:48:42 bal050
Par - 28, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 103. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 14:50:20 bal051
Par - 66, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 104. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 14:51:14 bal052
Par - 64, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 106. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 14:54:40 bal053
Par - 70, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 110. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 14:55:32 bal054
Par - 66, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 112. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 14:56:17 bal055
Par - 66, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 113. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 15:00:45 bal056
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 22.11.2021 15:26:59 bal057
Par - 25, pret - 36, atturas - 9.
Balsošanas motīvs: 114. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 15:28:37 bal058
Par - 64, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 115. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 15:32:20 bal059
Par - 24, pret - 46, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: 116. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 15:37:40 bal060
Par - 74, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 117. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 15:47:12 bal061
Par - 63, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 118. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 15:48:00 bal062
Par - 65, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 119. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 15:53:50 bal063
Par - 26, pret - 48, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 121. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 16:13:13 bal064
Par - 25, pret - 48, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: 122. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 16:21:48 bal065
Par - 22, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 123. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 16:31:30 bal066
Par - 27, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 124. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 16:45:08 bal067
Par - 29, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 125. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 16:45:20 bal068
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 22.11.2021 17:04:06 bal069
Par - 24, pret - 46, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 126. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 17:08:20 bal070
Par - 26, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 127. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 17:12:36 bal071
Par - 23, pret - 49, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 128. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 17:20:07 bal072
Par - 29, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 129. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 17:32:58 bal073
Par - 30, pret - 53, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 130. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 17:42:54 bal074
Par - 33, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 131. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 17:47:10 bal075
Par - 30, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 132. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 17:51:58 bal076
Par - 29, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 133. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 17:57:52 bal077
Par - 28, pret - 49, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 134. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 18:11:19 bal078
Par - 31, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 135. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 18:13:55 bal079
Par - 32, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 136. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 18:17:03 bal080
Par - 32, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 137. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 18:20:28 bal081
Par - 29, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 138. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 18:30:00 bal082
Par - 28, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 139. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 18:31:04 bal083
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 22.11.2021 18:59:42 bal084
Par - 29, pret - 49, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 140. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 19:09:01 bal085
Par - 28, pret - 49, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 141. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 19:17:12 bal086
Par - 26, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 142. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 19:26:55 bal087
Par - 27, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 143. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 19:36:25 bal088
Par - 28, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 144. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 19:42:42 bal089
Par - 25, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 145. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 19:50:46 bal090
Par - 28, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 146. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 19:51:40 bal091
Par - 24, pret - 49, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 147. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 20:00:11 bal092
Par - 24, pret - 49, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 148. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 20:01:12 bal093
Par - 22, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 149. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 20:04:15 bal094
Par - 25, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 150. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 20:14:53 bal095
Par - 28, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 151. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 20:15:13 bal096
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 22.11.2021 20:33:38 bal097
Par - 24, pret - 47, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 152. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 20:34:33 bal098
Par - 22, pret - 49, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 153. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 20:35:26 bal099
Par - 19, pret - 49, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 154. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 20:36:19 bal100
Par - 20, pret - 49, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 155. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 20:37:11 bal101
Par - 21, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 156. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 20:38:02 bal102
Par - 21, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 157. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 20:38:51 bal103
Par - 20, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 158. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 20:39:40 bal104
Par - 22, pret - 52, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 159. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 20:40:28 bal105
Par - 24, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 160. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 20:41:17 bal106
Par - 21, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 161. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 20:42:07 bal107
Par - 21, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 162. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 20:44:56 bal108
Par - 23, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 163. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 20:47:54 bal109
Par - 20, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 164. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 20:48:55 bal110
Par - 65, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 166. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 20:49:35 bal111
Par - 70, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 167. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 20:50:14 bal112
Par - 69, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 168. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 20:57:43 bal113
Par - 27, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 177. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 21:03:02 bal114
Par - 27, pret - 52, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 178. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 21:11:19 bal115
Par - 32, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 179. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 21:26:07 bal116
Par - 35, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 180. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 21:36:51 bal117
Par - 32, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 181. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 21:42:34 bal118
Par - 24, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 182. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 21:48:59 bal119
Par - 34, pret - 49, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 183. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 22:00:40 bal120
Par - 34, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 184. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 22:01:27 bal121
Par - 65, pret - 4, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 185. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 22:09:44 bal122
Par - 70, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 186. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 22.11.2021 22:09:57 bal123
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes videotranslācija

22.11.2021. 9.00
11.00
13.30
15.15
17.00
18.45
20.30



Trešdien, 28.septembrī
09:00  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Ārlietu komisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
11:15  Saeimas priekšsēdētājas biedres Ineses Lībiņas-Egneres tikšanās ar Moldovas Republikas audiovizuālās padomes priekšsēdētāju Liliana Viţu
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēde
15:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Mājokļa jautājumu apakškomisijas sēde