Latvijas Republikas 13. Saeimas
rudens sesijas astoņpadsmitā (attālinātā ārkārtas) sēde
2021. gada 28. oktobrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)

Sēdes vadītāja. Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Sākam Latvijas Republikas Saeimas 2021. gada 28. oktobra trešās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtības izskatīšanu.

Darba kārtībā – likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Rancāns. Lūdzu!

J. Rancāns (JK).

Labdien, godātie kolēģi! Kā jau jūs zināt, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē šodien izskatījām Ministru kabineta sagatavotos grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā.

Pastāstīšu par būtiskākajām lietām, kas tiek grozītas šajā likumā. Domāju, ka šī brīža saslimstības un mirstības rādītāji, kā arī infekcijas izplatība papildu komentārus neprasa. Likumprojektā galvenās lietas attieksies uz darba devēju un darba ņēmēju attiecībām un kompensāciju, kuru cilvēks varēs saņemt, ja no Covid-19 vakcīnas radīsies blakusparādības un to rezultātā būs kāds kaitējums veselībai vai pat dzīvībai. Mazliet pastāstīšu – aptuveni... plus mīnus piecās minūtēs –, un tad jau skaidrība būs lielāka.

Tātad likumprojekts tiek papildināts ar jaunu nodaļu – par epidemioloģisko drošību darba vidē. Šī nodaļa nosaka, ka darba devējs darbu organizē, ievērojot Ministru kabineta noteiktos epidemioloģiskās drošības pasākumus, ievērojot Ministru kabineta attiecīgajos noteikumos noteiktās prasības, tajā skaitā arī prasības par sadarbspējīga sertifikāta, kas apliecina vakcinācijas vai pārslimošanas faktu, nepieciešamību noteiktām profesiju grupām amata vai dienesta pienākumu pildīšanai.

Jaunā nodaļa arī paredz, ka tieši darba devējs ir tas, kurš nosaka viņa pārvaldībā esošās darbinieku kategorijas vai amatus, kuriem sadarbspējīgs sertifikāts būtu nepieciešams. Savukārt darbiniekam tiek noteikts pienākums uzrādīt šādu sadarbspējīgu sertifikātu, ja darba devējs ir noteicis, ka tāds nepieciešams turpmākai darba pienākumu pildīšanai.

Nodaļa arī paredz darba devēja tiesības un rīcību gadījumā, ja darbinieks šādu sadarbspējīgu sertifikātu neuzrāda vai atsakās to uzrādīt. Tad tā rīcība turpmāk ir tāda, ka saskaņā ar šo likumu ir pietiekams pamats uzskatīt, ka darbinieks neatbilst konkrētajam amatam, kuram ir izvirzīta prasība šādu sertifikātu uzrādīt.

Tālāk. Ja darbinieks neuzrāda sertifikātu vai atsakās to uzrādīt, darba devējs izvērtē, ko šādā situācijā ar viņu darīt, izvērtē, vai viņu var pārcelt tādā amatā, kurā šāds sertifikāts nebūtu nepieciešams. Savukārt, ja tāda amata nav un objektīvu apstākļu, iemeslu dēļ nevar pārcelt tādā amatā, darba devējs var lemt par šī darbinieka atstādināšanu no darba pienākumu veikšanas vai nosūtīšanu dīkstāvē, neizmaksājot darba samaksu jeb algu par to laiku, kamēr persona nestrādā vai atrodas dīkstāvē.

Privātā sektora darba devēji, ja viņi atstādinās vai aizsūtīs dīkstāvē šādu darbinieku, varēs lemt, ja uzskatīs par nepieciešamu... ka viņi varētu maksāt algu. Viņi to varēs darīt, bet to nekādā gadījumā nevarēs darīt valsts pārvalde... respektīvi, valsts pārvaldē strādājošos – vienīgais variants – atstādinot, tas ir, nesaglabājot viņiem mēnešalgu.

Tālāk. Atstādināšana varēs ilgt līdz trīs mēnešiem – šāda atstādināšana un dīkstāve. Savukārt pēc trīs mēnešiem, ja darbinieks joprojām nebūs ieguvis nepieciešamo sadarbspējīgo sertifikātu, darba devējs varēs ar viņu nekavējoties pārtraukt darba vai dienesta attiecības. Mazliet piebildīšu. Tātad šeit ir tā frāze (arī likumā tā ir ierakstīta) – ja darbinieks bez attaisnojoša iemesla nebūs ieguvis šo sertifikātu. Par attaisnojošu iemeslu minēšu...  Likumprojektā ir arī teikts, ka Ministru kabinets izdos noteikumus... jeb izņēmumus, kādos gadījumos personai veselības stāvokļa dēļ (visticamāk, kā es saprotu, tas būs ar ārstu konsilija atzinumu) šo sertifikātu vai... vakcinēšanās var nenotikt attaisnojoša iemesla dēļ.

Tātad, ja nebūs attaisnojošs iemesls un nebūs iegūts sertifikāts, darba devējs varēs nekavējoties izbeigt dienesta vai darba attiecības ar šādu darbinieku, izmaksājot atlaišanas pabalstu vienas mēnešalgas apmērā vai, ja ir noteikta akorda alga, – viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā.

Savukārt darbiniekam no savas puses būs tiesības, ja viņam nav šī sertifikāta un viņš nevēlas to iegūt, un ir gatavs pamest darbu, uzteikt darba līgumu. Viņš to varēs darīt, neievērojot Darba likuma 100. pantā noteikto darba līguma uzteikšanas termiņu.

Ja runā par valsts pārvaldi un valsts amatpersonām, tad darba devējam... amatpersona varēs nekavējoties izbeigt dienesta attiecības, ja viņa pat neplāno iegūt šo sertifikātu... tiklīdz viņai tas tiek prasīts.

Protams, šeit ir paredzēti arī izņēmumi, kad darba devējs uz šāda pamata nevarēs atstādināt vai izbeigt darba attiecības, – tātad ar grūtnieci vai sievieti pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam. Ja sieviete baro bērnu ar krūti, – visā barošanas laikā, bet ne ilgāk kā līdz divu gadu vecumam. Šādā gadījumā darba devējam būs jāpiedāvā grūtniecei vai sievietei, kura baro bērnu ar krūti, atvaļinājums un būs jāsaglabā viņai iepriekšējā vidējā izpeļņa.

Likumprojekts tātad arī paredz, ka Ministru kabinets noteiks izņēmumus, kad sadarbspējīgu sertifikātu varēs neprasīt.

Kā jau minēju, likumprojekts paredz arī īpašu regulējumu par kompensācijām gadījumā, ja vakcinēšanās pret Covid-19 būs izraisījusi blakusparādības, kas savukārt būs nodarījušas smagu kaitējumu pacienta veselībai vai dzīvībai. Kompensāciju izmaksu noteiks Ministru kabinets atbilstoši Ārstniecības riska fonda atlīdzības izmaksas principiem. Tur tas sīkāk būs noregulēts.

Likumprojekts arī paredz paplašinātu valsts iestāžu loku, kas atbilstoši kompetencei turpmāk varēs skatīt administratīvā pārkāpuma lietas par epidemioloģiskās drošības pasākumu pārkāpumiem, proti, tās būs pašvaldību administratīvās inspekcijas, pašvaldības policija, Izglītības kvalitātes valsts dienests, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Pārtikas un veterinārais dienests, Valsts darba inspekcija, Valsts ieņēmumu dienests, Valsts policija, Valsts robežsardze, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, kā arī Veselības inspekcija.

Mazliet ir precizēts 50. pants... mazliet precīzāk izteikts, un arī paredzēts, ka varēs piemērot ne tikai naudas sodu, kā tas bija noteikts iepriekš, bet arī brīdinājumu.

Likumprojekts paredz, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Komisijā, uzklausot likumprojekta autorus, kas ir Tieslietu ministrija, Veselības ministrija... arī Aizsardzības ministrija... Tiesībsarga biroja pārstāvi un, protams, arī Juridisko biroju... Mēs saprotam, ka uz otro lasījumu būs tādas tehniskas lietas, bet konceptuāli likumprojekts komisijā ir atbalstīts, tāpat kā komisijā ir arī atbalstīta steidzamība, saprotot, kas šobrīd notiek saslimstības ziņā, mirušo skaita ziņā un slimnīcu pārslodzes ziņā.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šī likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vispirms mums ir jābalso par likumprojekta atzīšanu par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim! Par - 47, pret - 8, atturas - 8. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

J. Rancāns. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam. Lūdzu!

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labdien visiem vēlreiz! Ziņotājs diezgan izvērsti stāstīja, ko šis likumprojekts paredz saistībā ar visiem ierobežojumiem attiecībā uz nevakcinētajiem, bet nez kāpēc gandrīz nemaz nepieskārās tam, kas attiecas uz visiem vakcinētajiem... var attiekties, proti, saistībā ar iespējamiem kaitējumiem, kuri var rasties no šīm vakcīnām... par kompensācijām.

Man nav saprotams, kāpēc šinī regulējumā attiecībā uz iespējamo kaitējumu no vakcinācijas tiek piemērots savādāks regulējums, nekā tas būtu attiecībā uz citiem veselības kaitējumiem... citos gadījumos. Proti, ar šo likumprojektu... Tie, kas virza šo likumprojektu, piedāvā, ka tiks kompensēts tikai smags bojājums, smags kaitējums veselībai vai dzīvībai, nevis jebkāds kaitējums, kā to paredz Ārstniecības riska fonda darbības principi.

Tad man ir jautājums - kāpēc attiecībā uz vakcinācijas kaitējumu tiek piemērots šāds specifisks regulējums? Kāpēc es to jautāju? Tāpēc, ka šis, manuprāt, ir viens uzskatāms piemērs, kā šī valdība, šī vara, kura jau vienreiz ir izgāzusi pamatīgu vakcinācijas procesu ar savu neveiksmīgo komunikāciju, atkal dod iespēju visdažādākajām spekulācijām. Proti, šī vara apzinās, ka vakcinācija būs kaitīga. Tas ir tas, kā tagad var izmantot šādus grozījumus, lai pasniegtu, ka šī vakcinācija ir kaitīga cilvēku veselībai. Vara pati to apzinās un tāpēc jau laikus sāk ierobežot, lai nevajadzētu maksāt par šo iespējamo kaitējumu... Tikai tad, ja acīmredzami... kāds nomirs vai būs pavisam slikti, un tikai tad, ja to kāds vēl pierādīs...

Tāpēc es vēlētos, lai ziņotājs... Ja jūs komisijā esat atbalstījuši, tad kāds no komisijas piesakieties un paskaidrojiet, kāpēc attiecībā uz šo vakcināciju tiek piemērots šis specifiskais regulējums - attiecībā uz kompensāciju par iespējamo kaitējumu veselībai. Pretējā gadījumā, ja šeit nebūs skaidrības, jūs, kā es minēju, atkal dosiet papildu iespēju torpedēt vakcinācijas procesu, pasakot, ka šī vara nav gatava uzņemties atbildību par iespējamām blaknēm, kas var rasties no vakcinācijas.

Mans priekšlikums, ko es jau biju iesniedzis iepriekšējā likumprojektā, kurš iestrēga vasarā, ir tāds, ka mēs ņemam laukā vārdu “smags” un atstājam tādu pašu principu, kāds... attiecas uz jebkurām citām iespējamām blaknēm no citām medicīniskām manipulācijām, kas nav saistītas ar kovidu... visiem ir vienāds šis princips.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, jūs spiežat cilvēkus vakcinēties, lai viņi varētu saglabāt darbu. Savādāk to nevar nosaukt. Jūs ierosināt kriminālatbildību par to, ka cilvēki mēģinās šo likumu apiet, un vienlaicīgi sakāt, ka jūs nekādā veidā (tiešām tā mēs patiesībā redzam no šiem priekšlikumiem un šiem grozījumiem) īsti neatbildēsiet par to, ka pēc vakcinācijas iestāsies kādas sekas. Mēs to redzam dzīvajos piemēros, mēs to redzam cilvēkos, kuri šobrīd sūdzas par to, ka pēc tam, kad ir veikta vakcinācija un ir iestājušās blaknes, viņus ignorē visas iestādes.

Es nešaubos, ka tieši tāpat notiks arī ar tiem cilvēkiem tad, kad būs pieņemts šis likums. Šī dīvainā konstrukcija par to, ka šie principi būs līdzīgi Ārstniecības riska fonda principiem, liek domāt, ka patiesībā tie nodomi nav tie īstākie, jo, visticamāk, jums nemaz nav tik daudz līdzekļu, lai varētu atlīdzināt tās blaknes, kuras, iespējams, kādam būs radušās, jo jums, visticamāk, līgums ar šiem piegādātājiem nemaz neļauj šīs iespējas realizēt.

Ja mēs runājam par šī likumprojekta pirmo daļu, tad, jā, mēs atkal redzam atgriežamies to augusta likumprojektu, kuru jūs nevirzījāt, jo nobijāties, jo jūs uzskatījāt, ka likums radīs ļoti lielas sabiedrības dusmas. Šis likumprojekts joprojām sabiedrībā tiek uztverts neviennozīmīgi un pat ļoti negatīvi. Tas, ka jūs esat piespieduši lielu daļu cilvēku, kuri to negribēja, novakcinēties tikai tāpēc, lai viņi varētu saglabāt savu darbu dienestā vai kādā privātā firmā, vai valsts iestādē, nenozīmē to, ka šie cilvēki šobrīd piekrīt šim likumprojektam.

Tāpēc, kolēģi, šis likumprojekts, ar kuru tiek mēģināts apiet darba tiesiskās attiecības, ar kuru tiek mēģināts apiet Darba likuma 6. pantu, nepaliks bez uzmanības arī no visu nepieciešamo iestāžu puses. Mēs darīsim visu, lai šis likumprojekts tiktu apstrīdēts visos veidos, kādos vien būs iespējams. Ja mūsu opozīcija vairs nav tik spēcīga un nebūs spējīga savākt 34 parakstus, lai apturētu šo likumprojektu, mēs zinām, kā to izdarīt savādāk.

Tāpēc, kolēģi, es aicinu jūs nevis vienkārši atturēties, kā te daži šodien izdarīja attiecībā uz steidzamību, bet tiešām izlemt, kurā pusē jūs īsti esat, - vai jūs runājat ar tiem cilvēkiem, kuri jums raksta vēstules un sūdzas par to, ka viņiem šobrīd tiek pilnībā liegta iespēja strādāt, vai jūs kaut ko mēģināt skatīties un koķetēt ar iespējamo nākotnes valdību vai... nākotnes valdības aprisēm. Es domāju, tas laiks ir pienācis, kad tomēr ir jāizlemj, kurā pusē jūs esat.

Mēs paliksim to cilvēku pusē, kuri iestājas par brīvprātīgumu, tikai un vienīgi par brīvprātīgumu, par to, ka... Mēs redzam, ka citās valstīs brīvības vārdā notiek lieliskas pārmaiņas. Mēs redzam, ka Francija nobalsojusi pret obligāto vakcināciju. Mēs redzam, ka arī Itālijā notiek pārmaiņas.

Līdz ar to, kolēģi, šī jūsu radītā sistēma sabruks, tā sabruks - un diezgan drīz sabruks. Tas, ka jūs šobrīd mēģināt aiz bailēm paredzēt kriminālatbildību par sertifikātu viltošanu, tas, ka jūs mēģināt pilnībā nospiest uz ceļiem tos cilvēkus, kuri aizies no darba pēc 15. novembra, liedzot viņiem vispār jebkādas sociālās garantijas... tas, protams, nekādā veidā nepalīdzēs jums būt cienītiem politiķiem, un nekādā veidā jūs nepaliksiet tautas atmiņā un vēsturē kā cilvēki, kuri ir spējuši atrisināt krīzi, jo tas, ko jūs šobrīd darāt, - jūs pārliekat veselības ministra (pilnīgi veselības ministra!) atbildību uz cilvēku pleciem, uz tiem cilvēkiem, kas strādā degvielas uzpildes stacijās, uz cilvēkiem, kas strādā policijā, uz cilvēkiem, kas strādā muzejos, zoodārzos, skolās... Visur, kur vien cilvēki strādā, - gan valsts, gan pašvaldību iestādēs, gan privātās iestādēs, rūpnīcās - visur viņi saskaras ar šo problēmu, kuru jūs esat viņiem radījuši. Un jūs uzskatāt, ka šiem cilvēkiem, kuri līdz šim ir maksājuši nodokļus, lai jūs varētu samaksāt par saviem degvielas čekiem, Latkovska kungs, šobrīd ir jāatbild par to, ko jūsu valdība ir izdarījusi nepareizi, un par to, ka jūsu valdība kārtējo reizi ir izpļekarējusi visu naudu dažādās reklāmas kampaņās, birojos un absolūti nevajadzīgos tēriņos?! Un mēs esam tur, kur mēs esam, - pie sasistas siles, pie nespējas risināt krīzi, kuru jūs varējāt paredzēt un kura jums bija jāparedz.

Tāpēc es aicināšu tos opozīcijas kolēģus, kuri varētu nobalsot “pret”, tiešām to darīt... un aicinātu arī apturēt šo likumprojektu un likt to uz balsošanu, uz tautas nobalsošanu. Tas, ka jūs patiesībā vēlaties savas bailes piesegt ar to, ka tagad liegsiet dažiem Saeimas deputātiem turpināt darbu, jā, jūs to noteikti darīsiet. Iespējams, ka jums būs ļoti bail šo likumprojektu virzīt tālāk. Tas vien liecina par to, ka jūs esat sasnieguši pilnīgu izmisumu. Tas jums nepalīdzēs tautas acīs atmazgāties no tā, ko jūs šobrīd radāt, jo, ja jūs liegsiet iespēju dažiem Saeimas deputātiem turpināt savu godprātīgo darbu, jūs tāpat paliksiet nodevēji tautas acīs.

Tāpēc es aicinu balsot “pret” šo likumprojektu un meklēt iespēju opozīcijas vidū apturēt šo likumprojektu un piedāvāt sabiedrībai izlemt, kā tad īsti mēs gribam dzīvot - divās dažādās grupās vai tomēr vienā... vienotā Latvijas sabiedrībā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (Neatkarīgie).

Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Valdības kārtējie grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā robežojas ar tiesību prettiesisku ierobežošanu un diskrimināciju. Likumprojekts klaji un netaisnīgi prioritizē koalīcijas vēlētāju bāzi, noliekot visus citādāk domājošos zemāk.

Gribu norādīt arī uz dažām problēmām likumprojektā un ar tām saistītajos valdības lēmumos.

Pirmkārt. Ir jābūt skaidram, ka preču un pakalpojumu pieejamības ierobežošana, balstoties uz vakcinācijas statusu, ir klaja diskriminācija. Nevakcinējusies persona ir spiesta atteikties no savas brīvas izvēles lemt par savu ķermeni, lai nodrošinātu iztiku, saglabātu darbavietu... saglabājot brīvu izvēli atteikties no tiesībām tikt nodarbinātam un būt vienlīdzīgam ar pārējiem sabiedrības locekļiem.

Tā kā vakcinācijas process ir neatgriezenisks, proti, nākotnē nerada brīvu iespēju no tā atteikties (tāpat kā no reliģiskiem uzskatiem, ādas krāsas un tā tālāk), tiesību ierobežošana uz tā pamata ir tikpat diskriminējoša kā, piemēram, pret citas reliģiskās piederības personu. Papildus iepriekš teiktajam sabiedrībā, protams, eksistē arī bailes no blakusefektiem, ilgtermiņa veselības problēmu risks. Tas viss ir uzskatāms par leģitīmiem iemesliem izvēlēties nevakcinēties. Tā kā valdība nav spējusi atbildēt uz šiem iemesliem ne ar ko vairāk kā vien ar noliegumu, tai ir jārespektē cilvēku viedokļi.

Otrkārt. Par atļauju darba devējiem vakcinācijas statusu lietot kā iemeslu darbinieku atstādināšanai. Šis likumprojekts sagrauj vienlīdzīgas tiesības uz darbu un šo tiesību aizsardzības principus. Apzinoties koalīcijas nespēju izrādīt empātiju pret smagāk skartajiem, lietošu piemēru. Nevakcinēta persona nav gatava pakļaut sevi nezināmam veselības riskam, par ko tiktu atstādināta, tomēr saskaņā ar šī Covid-19 infekcijas likuma 7.3 pantu tā nevarēs saņemt nekādu atbalstu. Un šādā situācijā ir spiesta palikt bez ienākumiem, bez pieejas pakalpojumiem vai bez tiesībām uz izvēli. Un šī ir teju diskriminācijas definīcija.

Un treškārt. Vēlos atgādināt, ka valdības uzdevums ir ieviest samērīgus un pēc iespējas mazāk ierobežojošus mērus infekcijas apkarošanai. Tā pati divu metru distance, masku nēsāšana, pulcēšanās ierobežošana - tie ir mehānismi, kuri būtu jāizmanto. Un tie nav diskriminējoši kādai sabiedrības grupai.

Eiropas Parlamenta rezolūcijā par Covid-19 izplatības novēršanas pasākumu ietekmi uz demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesībām ir teikts, ka “ārkārtas pasākumi nedrīkst būt diskriminējoši un valdības nedrīkst izmantot ārkārtas tiesību aktus, lai panāktu pamattiesību ierobežojumus”, kas tagad notiek, “valdībām jāveic arī virkne darbību, lai mazinātu šādu pasākumu negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju dzīvi”.

Arī Satversmē ir noteiktas tiesības.

“Valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar šo Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskiem līgumiem.”

“Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.”

“Ikviena tiesības uz dzīvību aizsargā likums.”

“Ikvienam ir tiesības uz brīvību un personas neaizskaramību.”

Un vēl ir teikts: “Valsts aizsargā cilvēka godu un cieņu. Spīdzināšana, citāda cietsirdīga vai cieņu pazemojoša izturēšanās pret cilvēku ir aizliegta.” Bet šī tik tiešām ir spīdzināšana un cietsirdīga attieksme pret cilvēku, liedzot viņam strādāt un nopelnīt iztikas līdzekļus. “Nevienu nedrīkst pakļaut nežēlīgam vai cilvēka cieņu pazemojošam sodam.”

Arī Pacientu tiesību likumā ir teikts, ka nepieciešama “pacienta piekrišana ārstniecībai, kuru viņš dod mutvārdos, rakstveidā vai ar tādām darbībām, kas nepārprotami apliecina piekrišanu, turklāt dod to brīvi”.

“Aizliegts sodīt pacientu vai citādi tieši vai netieši radīt viņam nelabvēlīgus apstākļus, ja pacients aizstāv savas tiesības.”

Arī ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 12. un 23. pants to nosaka.

12. pants: “Nedrīkst patvaļīgi pārkāpt neviena cilvēka privātās dzīves, ģimenes, mājokļa un korespondences neaizskaramību [..].”

Un 23. pants: “Katram cilvēkam ir tiesības uz darbu, uz brīvu darbavietas izvēli, uz taisnīgiem un labvēlīgiem darba apstākļiem, kā arī aizsardzību pret bezdarbu.”

Bet tas, kas šobrīd tiek darīts, - tie vairs nav tikai ierobežojoši pasākumi un obligāta vakcinācija kādām noteiktām profesijām; tas viss attiecas uz ikvienu - uz mūsu valsts iedzīvotāju, kurš strādā. Un vēl vairāk! Tiek pielietota arī diskriminācija, liedzot šiem cilvēkiem, kuriem tagad nav atļauts strādāt, saņemt atbalstu, saņemt algas subsīdiju. Tas, ko tagad dara valdība, - tā nodarbojas vienīgi ar cilvēku diskriminēšanu.

Jā, tie nevakcinētie nav jūsu elektorāts. Līdz ar to viņi tiek sodīti.

Līdz ar to es nevaru atbalstīt šos likuma grozījumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Jurim Rancānam.

J. Rancāns (JK).

Paldies par doto vārdu. Tas, ko es gribētu teikt, - atbildēt uz Zariņa kunga izteiktajām pretenzijām un arī paskaidrot, kas tad īsti komisijā notika. Es uzskatu, ka svarīgi būtu zināt par visām šīm lietām.

Tātad, pirmais. Es aicinātu nesagrozīt šo konkrēto likuma normu, mēģinot to pasniegt kaut kā citādāk, nekā tā ir domāta. Proti, valsts ar šo likuma normu nemēģina teikt, ka konkrētās vakcīnas ir bīstamas. Tieši otrādi - valsts noregulē šo situāciju, pasakot un raidot vēstījumu jeb signālu visai sabiedrībai, iedrošinot cilvēkus vakcinēties.

Atbildot uz demagoģisko, es teiktu, un nepatieso argumentu, ka valsts, nosakot obligāto vakcināciju, neuzņemas par to nekādu atbildību, saku: tā nav taisnība. Šī konkrētā norma diezgan skaidri un precīzi turpmāk noteiks, kādā veidā, ja tieši no kovidvakcīnu iespējamām blakusparādībām tiek nodarīts smags kaitējums veselībai vai dzīvībai, varētu saņemt šīs kompensācijas.

Bet, runājot komisijā par šīm lietām, tur bija tā, ka Veselības ministrija, kad mēs pajautājām... proti, es pajautāju konkrēti par jau esošo regulējumu, kas paredz, ka principā potēšana kā profilaktisks pasākums ietilpst ārstniecības plašajā jēdzienā, līdz ar to... es uzskatīju, ka kompensācijas var saņemt arī jau šobrīd... vēl bez šīs konkrētās likuma normas. Tomēr Veselības ministrija mums izskaidroja, ka viņi interpretē to tā, ka tomēr vakcinācijas process... tieši tas ietilpst ārstniecības jēdzienā, bet pati vakcīna, kas arī esot tas iespējamais cēlonis... ka to tomēr attiecinot uz zālēm.

Es gan teiktu, ka tas nav tik viennozīmīgi, tā ka, ja tagad, šobrīd, vēl līdz likuma spēkā stāšanās... šīs normas spēkā stāšanās brīdim... ja kādam būtu šīs blaknes un viņš vērstos pēc kompensācijas Ārstniecības riska fondā un pie iestādēm, un ja kāds mēģinātu šādi interpretēt, tad es teiktu, ka Administratīvā procesa likumā ir norma, kas aizliedz juridisko obstrukciju. Tas savukārt nozīmē, ka, ja nav attiecīga regulējuma, tad valsts tik un tā nevar atteikties risināt konkrēto problēmu. Respektīvi, tāds ir jāmeklē. Un, ja kāds mēģinātu tiesāties sakarā ar šīm blaknēm un iesniegtu šādus pieteikumus, tad, es domāju, to varētu izdarīt.

Bet ir skaidrs, ka mums tas ir jāizdara - jāpasaka vēl skaidrāk, lai cilvēkiem nebūtu, tā teikt, jāiet cauri interpretācijām, to skaitā izmantojot vēl... Administratīvā procesa likumā, kur ir noteikts, ka jūs nedrīkstat atteikties... valsts... it sevišķi gadījumā, ja ir noteikta obligātā vakcinācija... no šīm sekām, kas var iestāties. Neviens nenoliedz to, ka kādreiz - varbūt vienam no miljarda vai miljona - kaut kādas sekas var būt. Tā ka tā arī būtu nepatiesa informācija, ja kāds saka, ka tagad valsts pasaka kaut ko tādu.

Tālāk. Es gribētu pieminēt arī vēl to, ka tieši šī diskusija par juridisko interpretāciju... Tādā gadījumā, ja tas tiek interpretēts šādi... es aicināju Veselības ministriju tādā gadījumā risināt arī jautājumu par šādu pašu kompensāciju saistībā ar visām pārējām vakcīnām, kuras šobrīd minētas Vakcinācijas noteikumos (Ministru kabineta noteikumi Nr. 330, kuri, vēlos uzsvērt, spēkā kopš 2000. gada) un ar kurām tiek vakcinēti bērni. Proti, tās ir vakcīnas pret garo klepu, pret poliomielītu, pret tuberkulozi, pret to pašu gripu, starp citu... lai viņi izstrādā arī attiecīgu mehānismu, veidu, kādā tad kompensētu. Respektīvi, vēl plašāks regulējums ir nepieciešams.

Šobrīd mums ir tā situācija izveidojusies tāda, ka mēs bieži vien, risinot vienu šauro jautājumu - kovidlikumu, kovidsituāciju... Mums sāk parādīties, kur ir mūsu vājās vietas. Piemēram, viena no tādām lietām ir tā, ka Brīvprātīgā darba likums neparedz, ka slimnīcas varētu organizēt brīvprātīgo darbu ārkārtas situācijas vai izņēmuma stāvokļa laikā.

Līdz ar to mēs, visticamāk, šādu priekšlikumu šobrīd ieliksim specifiski uz kovidu. Bet tas, ko es gribu teikt deputātiem un sabiedrībai, - ka ne tikai kovids var būt situācija, kurā var būt vajadzīga palīdzība brīvprātīgajam darbam slimnīcās, var būt jebkādas citas katastrofas, tāpēc arī tas būtu jālabo. Un šeit mēs redzam... šeit tā pozitīvā loma...

Jā, mums šis likumdošanas process brīžiem ir ļoti emocionāls, ir milzīgi daudz kritikas, milzīgi daudz tā saucamo aktoru, kas tur ir iesaistīti, - valdība, Saeima, mediji, atsevišķas interešu grupas... Tur ir iesaistīti ļoti daudzi, tāpēc ir tik grūti pieņemt šos konkrētos lēmumus. Bet jebkurā gadījumā... Es uzskatu, ka mēs virzāmies pareizā virzienā un sakārtojam likumdošanu.

Tieši tāpēc... Šī konkrētā norma tieši tam arī ir domāta - tam, lai mēs ieviestu skaidrību un cilvēkiem, kuri vēl nav vakcinējušies, dotu skaidru signālu, ka valsts uzņemas atbildību par šo obligāto vakcināciju.

Tā ka aicinu joprojām visus, kuri nav vakcinējušies, vakcinēties. Un, ja jūs patiešām tik ļoti baidāties no tām sekām... ja tās būs, tad valsts uzņemas atbildību maksāt kompensācijas.

Es arī no savas puses aicināju noteikt Veselības ministrijai iekšējo kārtību, lai šīs konkrētās blaknes tiktu izmeklētas prioritāri - prioritāri attiecībā pret visu pārējo. Respektīvi, cilvēks sapotējās pret kovidu, viņam uzreiz, pēkšņi, radās veselības problēmas, un ir aizdomas, ka tā ir kovidvakcīnas ietekme. Lai šādi gadījumi tiktu izmeklēti maksimāli ātri, un lai šīs kompensācijas tiktu izmaksātas pēc iespējas ātri.

Šobrīd likumprojekts saka, ka šis process var aizņemt līdz sešiem mēnešiem. Tātad sešu mēnešu laikā jābūt tam galīgajam lēmumam. Ja tur ir vajadzīgs kaut kas vēl ilgāks, tad var arī pagarināt. Bet tā būtība - tas, ko valdība ar šo vēlas pateikt, - ir absolūti nepieciešama, vajadzīga tieši valsts...  sakārtošanai un situācijas risināšanai.

Tā ka es aicinātu opozīciju tomēr būt konstruktīviem un nemēģināt interpretēt likuma normas pretēji tam, kā tās ir bijušas domātas šajā likumprojektā.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Možvillo.

M. Možvillo (Neatkarīgie).

Labdien, cienījamā sēdes vadītāja! Labdien, kolēģi! Labdien, tie, kas skatās un klausās! Valdība nu jau divus gadus mēģina tikt galā ar šo kovidproblēmu, diemžēl visi mēģinājumi beidzas ar kaut kādu fiasko. Un pēdējais izmisuma salmiņš ir mēģināt savas problēmas uzkrāmēt iedzīvotāju pleciem. Tas atgādina tādu padomju laiku kolhoza ugunsdzēsēju darbošanos: pie nodeguša siena šķūņa viņi ierodas precīzi tajā laikā, kad beidz degt pēdējais iespējamais degmateriāls, kas vien tur bija degošs.

Runājot par šo mēģinājumu vēlreiz reanimēt, manā uzskatā, pilnīgi beigtu likumu, mēģināt tam iepūst jaunu dzīvību un palaist to atkal tautās - tas atgādina tādu izmisīgu mēģinājumu: nu nesanāca, pamēģināsim vēlreiz, varbūt opozīcija guļ vai ir kā citādāk aizņemta ar kaut ko; mēs te tā savāksimies un nolemsim, ka tomēr tas bija labi, ka šis beigtais likumprojekts ir ceļams augšā un laižams tautās, un tas būs Latvijas glābējs... un tā.

Jā, šis likums glābs... ne jau cilvēku dzīvības, šis likums glābs daža laba par sevi pašpārliecināta ministra pakaļu vai arī kaut kāda biznesa projekta turpmāko norisi. Nav cita skaidrojuma.

Nevajag iežēlināt tagad deputātus, ka slimnīcās mirst un ir šausmas. Slimnīcās mirst arī no gripas, slimnīcās mirst no vēža, slimnīcās mirst no ļoti daudzām citām slimībām, kuras nav modes slimības un par kurām šobrīd neviens nerunā.

Tuvojas Ziemassvētki. Joprojām mēs saskarsimies ar to, ka pirms Ziemassvētkiem tiek rīkoti labdarības pasākumi, kuros tiek vākta nauda mūsu pašu iedzīvotājiem, mūsu pašu bērniem, kuri tādu vai citādu iemeslu pēc ir saslimuši ar tādām slimībām, kuras nav modes slimības un attiecībā uz kurām nepienākas valsts atbalsts. Bet tie ir mūsu valsts iedzīvotāji! Un galu galā - viņi arī ir... arī viņu vecāki ir maksājuši nodokļus, ir paļāvušies uz valsti. Valsts viņus ir piekrāpusi, atstājusi savā vaļā.

Runājot konkrēti par šo likumu - ir nožēlojami, ka joprojām notiek dzīvošana kaut kādā pārprastā... burbulī, pārliecībā, ka šis likums jau neko ļaunu nenodarīs. Bet es jau neskaitāmas reizes esmu atgādinājis, ka aiz tās baltās zīmes - ar uzrakstu “Rīga” un sarkano svītru pāri - dzīvo cilvēki, kuriem diemžēl... šī likuma pēc viņiem nāksies doties tanī pusē, kur arī daļa kovidslimnieku šobrīd atrodas... un tikai tāpēc, ka viņiem nebūs iespējas nedz strādāt, nedz saņemt ienākumus.

Valsts pagriež muguru pret tiem, kuri nav pie vainas, kuri nav vainīgi pie tā, ka valdība iekārtoja dārgu vakcinācijas biroju, ka valdība nespēja nomenedžēt vakcīnu iegādi, joprojām nespēj nomenedžēt vakcinācijas pasākumu; joprojām cilvēki uz saviem jautājumiem nevar saņemt atbildes, jo nav sazvanāms neviens no ērti uzbūvētajiem un aiz skaistiem vārdiem, skaistiem nosaukumiem noslēptajiem kantoriem... nav sazvanāms joprojām, un, ja cilvēkiem ir jautājumi, viņi joprojām nevar sazvanīt nevienu. Nav telefona numura, nav nekādas sakaru iespējas.

Precīzi to mēs redzējām jau Latvijas Ārstu biedrības un veselības ministra... šajās sarunās. Izrādās, ka viņi arī nemāk viens ar otru sarunāties un sazvanīties. Acīmredzot - viņi arī. Ja jau tādā līmenī nav informācijas apmaiņas, tad ko mēs varam gaidīt no iedzīvotāju informēšanas?!

Pēdējās ziņas - tagad piesaistīti pašvaldību bibliotekāri, tie mēģina visādos veidos pierunāt cilvēkus. No vienas puses, - labi, bet, no otras puses, - atkal mēģinājums ķerties pie salmiņa, kas neglābs šajā situācijā. Cilvēki ir noguruši no tā, ka ik dienu neko citu ziņās neredz kā vien to: ar kovidu saslimuši tik un tik, ar kovidu inficēti tik un tik, no kovida nomiruši tik un tik. Šī informācija vienkārši atgrūž cilvēkus, nemudina iet un kaut ko darīt, jo viņi saprot: valdība nespēj tikt galā ar šo problēmu un, lai būtu vienkāršāk, uztaisa kaut kādu iekšējo cirku - pastrīdas viens ar otru, palamājas, un ar to tas viss beidzas, un viss turpinās ierastā kārtībā - tā, kā šim biznesa projektam būtu jāripo.

Par komisijā dzirdēto - tad, ja no vakcinācijas blaknēm kādam kaut kas slikts notiks, valsts kompensēs. Es tā saprotu, ka Veselības ministrijai ir kaut kāda recepte; ka cilvēkam ir vismaz trīs vai četras dzīvības vai veselības: ja viena tiek sabojāta ar vakcīnu, tad samaksā kompensāciju, cilvēks restartējas, viņam ir atkal jauna veselība. Vai arī - es varbūt kaut ko nesaprotu no veselības nozares un no cilvēka dzīves kā tādas?

Man tas izskatās pēc tādas retorikas, ka tas jau nekas slikts nebūs, ja būs kaut kādas blakusparādības, - mēs samaksāsim kompensāciju, un cilvēks varēs mierīgi dzīvot tālāk. Ikviens, kurš šo iedomājas kā tādu vieglu pastaigu mežā, lai iejūtas to cilvēku ādā, kuri jau šobrīd izjūt komplikācijas no šīm vakcīnām.

Es neesmu antivakseris, es arī aicinu savus tuvākos pieņemt lēmumu vakcinēties, bet darīt to brīvprātīgi, ja viņi paši to grib un apzinās.

Līdz ar to es domāju, ka šis likums ir beigts un pagalam. Un varbūt tomēr derētu sekot tai senajai indiāņu parunai “Ja zirgs ir beigts, tad ar viņu jāpārstāj jāt”, nevis sekot senajai latviešu tradīcijai, ka tiek izpildītas dažādas darbības ar šo mirušo zirgu - varbūt izdosies pierunāt viņu tomēr piecelties un sākt iet.

Kolēģi! Šis likums - tādā izpildījumā, kādā tas ir šobrīd, - ir, godīgi sakot, gan nāvējošs mūsu ekonomikai, gan uz mūsu sirdsapziņas uzliks tos cilvēkus, kuri būs spiesti šī likuma pēc aiziet no darba, zaudēt savus ienākumus un savu dzīvi beigt ne dabiskā veidā. Aizdomāsimies par to!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Augsti godātie kolēģi! Ja šo likumprojektu var raksturot ar vienu frāzi, tad, manuprāt, te vislabāk iederas tā, kuru kādreiz pateicis slavens amerikāņu rakstnieks Aizeks Azimovs, - ka vardarbība ir nekompetento pēdējais glābiņš.

Protams, varbūt mēs vēl nerunājam par vardarbību kā tādu, bet šo risinājumu arī nav iespējams nosaukt par valdības mēģinājumu, kārtējo mēģinājumu, pārliecināt cilvēkus. Skaidrs, ka tas jau ir diezgan tālu no cilvēku pārliecināšanas un... nu, neatkarīgi no tā, vai mēs to nosauksim par obligātu vai piespiedu... tas jau nonāk diezgan, diezgan tuvu...

Bet, kolēģi, galvenais jautājums, ko vajag uzdot, ir šāds: vai šis likumprojekts panāks jeb sasniegs mērķi? Un, lai uz to atbildētu, vajag, protams, vispirms saprast, kāds ir mērķis. Vai mērķis ir kaut kā novērst cilvēku inficēšanos ar kovidu? Ja jūs tā domājat, tad es jūs aicināšu par to padomāt vēlreiz un rūpīgi.

Jau pirms kāda mēneša, uzstājoties jūsu priekšā, pateicu, ka galu galā ar šo novērst vīrusa izplatību kā tādu nav iespējams. Galu galā būs tā: visi vai nu pārslimos, vai vakcinēsies, vai... nu, visticamāk, būs tā, ka gan pārslimos, gan vakcinēsies un arī pārslimos. Ļoti iespējams, ka arī liela daļa to, kuri vakcinēsies, pārslimos kovidu. Vismaz, ciktāl var spriest no tā, ko mēs zinām no ekspertu novērtējumiem, no zinātnes, ar šo vīrusu ir tā: izskatās, ka vakcīnas nedara tik ļoti labu darbu - pasargāt vakcinētos cilvēkus no inficēšanās.

Jā, inficēšanās varbūtība vakcinētajiem ir mazāka nekā nevakcinētajiem, bet tā tomēr, izskatās, ir diezgan būtiska. Tās vakcīnas tiešām dara ļoti labu darbu tajā ziņā, ka tās ļoti nopietni mazina smagas pārslimošanas varbūtību un arī, protams, nāves varbūtību. Vakcīnas pasargā no nāves, vakcīnas pasargā no hospitalizācijas, no saslimšanas smagā formā, bet neizskatās, ka vakcīnas tik ļoti labi pasargā no inficēšanās.

Paskatieties arī uz to, kas notiek tajās valstīs, kur vakcinācijas līmeņi ir ļoti augsti, varbūt vieni no augstākajiem pasaulē. Tā pati Dānija. Šodien ir ziņas, ka Dānijā sācies jauns inficēšanās vilnis. Singapūra... un tā tālāk.

Godātie kolēģi! Es domāju, ka uz šo brīdi jau vajadzēja būt skaidram, ka galvenais mērķis ir ne tik daudz pasargāt no inficēšanās, cik pasargāt riska grupas no inficēšanās, pirmām kārtām - seniorus. Taču šeit... Kolēģi, paskatieties uz šo likumprojektu un uzdodiet sev jautājumu: vai šis likumprojekts tiešām ir vērsts uz to galveno mērķi - veicināt tieši senioru, šīs riska grupas, vakcināciju? Es baidos, ka atbilde būtu šāda: ne tik ļoti, vismaz ne tiešā veidā.

Pat likumprojekta anotācijā... ja jūs tur pameklēsiet vārdu “seniori”, tad jūs atradīsiet vārdu “seniori” tikai pašreizējās situācijas aprakstā. Šis likumprojekts neuzstāda to kā tādu tiešu mērķi - vakcinēt seniorus.

Es baidos, ka valdība joprojām nesaprot, ka senioru vakcinācija - tas ir tas galvenais mērķis, kas ir pāri visam. Tā vismaz varu izsecināt, skatoties... Paskatieties, kolēģi, uz Ministru kabineta šīsnedēļas darba kārtību, paskatieties uz to ziņojumu... uz to, ko Ministru kabinetam rāda no Veselības ministrijas... par vakcinācijas procesu! Jūs tur neieraudzīsiet, neredzēsiet neko par senioru kā atsevišķas riska grupas vakcināciju. Šis ziņojums ir par vakcināciju kopumā; tur valdībai nav nekā atsevišķi izdalīts tas. Netiek ziņots tieši par senioru, šīs grupas, vakcināciju. Tas nozīmē, ka valdība joprojām nesaprot, ka pa lielam tas viss - par senioru vakcināciju, jo... uz 80-83 procentiem... tieši seniori - tieši šī riska grupa! - ir tie, kas rada slimnīcu pārslodzi.

Tātad, kolēģi, galvenā problēma ar šo likumprojektu ir tāda. Kā es jau teicu, valdība necenšas risināt... sasniegt to, kas ir patiesais mērķis, tā necenšas, lai novērstu slimnīcu pārslodzi.

Es varu pateikt, ka es nevaru piekrist valdības metodei. Es redzu, ka valdībai, piedāvājot šo risinājumu, ir fokuss uz nepareizu mērķa grupu. Es redzu, ka valdība rāda savu nespēju pārliecināt un arvien vairāk iet piespiedu metodes virzienā.

Es redzu, ka valdība ignorē šo lielo grupu - cilvēkus, kuri ir pārslimojuši un līdz ar to dabūjuši imunitāti dabiskā - pārslimošanas - veidā, bet pārslimošanas faktu nav reģistrējuši. Protams, šie cilvēki ārkārtīgi pretosies vakcinācijai, jo uzskatīs, ka viņiem dabiskā imunitāte jau ir.

Kolēģi! Ir ļoti liels jautājums par to, vai tā valdības metode - to cilvēku sodīšana, kuri atsakās vakcinēties, - ir proporcionāla, jo, kā atceramies, pavisam nesen valdība piedāvāja tādu risinājumu - šos cilvēkus vispār izmest uz ielas. Pēc dažām dienām valdība grozīja savu pieņemto lēmumu un tagad piedāvā viņiem izmaksāt viena mēneša... “lielu” kompensāciju.

Protams, šeit neviens nerunā par to, lai šiem cilvēkiem... pilnībā viņus nosūtītu, tā teikt, apmaksātā atvaļinājumā, bet ir... tā teikt, kaut kādai proporcionalitātei jābūt.

Ir ļoti lielas šaubas, vai valdība... Ņemot vērā to, kādā steigā un cik neapdomāti, nepārdomāti valdība bieži vien pieņem lēmumus, ir liels jautājums par to, vai šis konkrētais risinājums arī ir pārdomāts.

Diemžēl valdība veicina sabiedrības polarizāciju, mēģinādama sadalīt sabiedrību divās nometnēs: ja tu esi pret to, ko piedāvā valdība, tad tu noteikti esi antivakseru nometnē. Diemžēl tā situācija, tā polarizācija ir sasniegusi tādu līmeni, ka mums pat... jau ģimenes ārsti sāk runāt par senioru lielo gaidāmo mirstību, sakot, ka, lūk, tā pozitīvā lieta tam... ka tas atslogos sociālo budžetu.

Tātad, kolēģi, šim piedāvātajam risinājumam piekrist ir grūti. Taču mums te ir tā: ir valdošā koalīcija, kura, kā mēs redzam, absolūti kolektīvi uzņemas atbildību - kopā ar valdību - par visu to savu, tā teikt, risinājumu. Mēs redzēsim, vai šis risinājums strādās. Es jums saku, ka es redzu, ka valdība nesaprot problēmu un piedāvātais risinājums nestrādās, bet, protams, radīs ļoti lielu polarizāciju sabiedrībā. Un, protams, tā ir ne tikai valdības, bet arī visas valdošās koalīcijas atbildība. Un iestāsies tas brīdis, pienāks tā diena, kad par visu šo nāksies politiski atbildēt.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Diemžēl man sava runa ir jāsāk ar to pašu aicinājumu, ar kuru es biju vērsusies pie valdības iepriekšajā savā uzrunā.

Jums ir jāatkāpjas. Vai jūs tiešām to nesaprotat?

Vai jūs nesaprotat, ka jūs vienkārši nevienu nedzirdat - nedz ekspertus, nedz sabiedrību, nedz opozīciju? Jūs uzskatāt, ka jūs paši visu labi zināt, bet... Jums ir jāizdara tikai viens - valdībai ir jāatzīst, ka cīņa par vakcinācijas aptveri tika zaudēta jau vasarā, jo septembrī mums bija jābūt tādai vakcinācijas aptverei, lai mēs šā epidēmijas gada rudenī varētu ienākt ar kolektīvo imunitāti. Tas netika panākts. Tas netika panākts, un par to, ka tas netika panākts, mums “jāpateicas” valdības bezspēcībai un valdības impotencei. Absolūtai.

Ir noticis tas, par ko es brīdināju jau pirms gada. Pašlaik visi feiki, visas feikziņas jau ir stereotipizētas un pat mitoloģizētas cilvēku uztverē, un no viņu galvām izņemt to visu vairs nav iespējams. Jūs varētu piespiest viņus vakcinēties, bet viņi vienmēr uzskatīs jūs par saviem ienaidniekiem.

Diemžēl valdībai ir jāatzīst... un jūs to zināt lieliski, jo zinātnieki un eksperti jums uz to norādīja valdības sēdēs... tad bija tie matemātiskie modeļi, kuri skaidri un gaiši parādīja, ka, neskatoties ne uz kādām pašreizējām pūlēm piespiest cilvēkus vakcinēties, cilvēki turpinās mirt, turpināsies inficētu cilvēku skaita pieaugums un tā tas notiks līdz pat Jaunajam gadam, jo tie, kurus jūs piespiedīsiet pašlaik vakcinēties, iegūs savu imunitāti... saskaitiet, lūdzu!... aptuveni jau uz Jauno gadu.

Un kas notiks? Cilvēks saņems pirmo poti, bet tik un tā inficēsies, saslims, un tas tikai pastiprinās cilvēku galvās stereotipu, ka pastāv kaut kāda sasaiste starp vakcīnu un saslimšanu. Diemžēl tādas ir sekas tam, ka cīņu par vakcinācijas aptveri valdība zaudēja jau vasarā. Un rudenī mēs iegājām ar nepietiekamu sabiedrības aizsardzību pret gaidāmo epidēmiju - epidēmiju ar delta vīrusu, par kuru mēs jau visi zinājām, bet valdība tik un tā nedzirdēja šos brīdinājumus, nesagatavoja plānu, kā no tā izvairīties.

Jūs atkal pārmetīsiet opozīcijai: “Ko tad jūs pozitīvu piedāvājat? Vai jums ir plāns?” Atkārtošu - jā, protams, visu šo laiku kopš pandēmijas sākuma opozīcijai ir plāns, kurš mainās atkarībā no konteksta, atkarībā no tā, kā izplatās pandēmija gan globāli, gan konkrēti Latvijas teritorijā.

Pateikšu tikai to, kas, manuprāt, pašlaik ir svarīgākais, - tos pasākumus, kurus es uzskatu par prioritāriem pasākumiem. Mēs, frakcija SASKAŅA, uzskatām, ka mums ir jākoncentrējas uz diviem pamatpasākumiem. Pirmais - tas ir riska grupu vakcinēšanas tempa pieaugums, un otrais - jau inficēto cilvēku primārā aprūpe un smagi slimo cilvēku dzīvības glābšana.

Tagad - pa punktiem.

Pirmais. Riska grupu vakcinēšanas tempu pieaugums. Kas ir jādara? Lūdzu, aktivizējiet ģimenes ārstus! Lūdzu, piešķiriet tiem papildresursus, jo joprojām - joprojām! - nav apzvanīti visi cilvēki vecumā “60+”, joprojām nav apzvanīti visi hroniskie slimnieki. Man ir daži cilvēki kā marķieri, kuriem es zvanu regulāri un prasu: “Vai jums, lūdzu, piezvanīja jūsu ģimenes ārsts?” Nē, pusotra gada laikā neviens šiem cilvēkiem nebija piezvanījis. Tātad pirmām kārtām, vēlreiz uzsveru, - aktivizēt ģimenes ārstus.

Otrām kārtām - uzrunāt pensionārus - visus! - individuāli un tādā valodā, kurā viņi saprot, tātad - dzimtajā valodā. Jums ir jāatmet malā visas cīņas par valsts valodas aizsardzību. Pašlaik mums svarīga ir tikai viena aizsardzība - cilvēku dzīvību aizsardzība.

Ir jāvakcinē seniori mājās. Ir jābūt skaidram plānam - kad tiks sasniegts katrs no cilvēkiem vecumā “60+”.

Tas bija par pirmo punktu - riska grupu vakcinēšanu. Tas pats attiecināms arī uz cilvēkiem ar invaliditāti; mums ir jāsasniedz absolūti katrs no šiem cilvēkiem.

Mums ir jāizbeidz tā prakse, ka vakcinācijas aptvere tiek panākta uz jauno cilvēku skaita rēķina. Kāpēc mums ir jāvakcinē bērni un jaunieši tad, kad mums ir jāvakcinē pirmām kārtām riska grupas?

Otrais. Inficētu cilvēku primārā aprūpe.

Par ko ir stāsts? Cilvēks inficējas, viņam ir kaut kādi simptomi, bet viņš vēl nezina, vai viņam ir kovids. Pat tad, ja viņam tiek apstiprināta saslimšana ar kovidu, viņu turpina konsultēt pa tālruni, bet viņam joprojām nav skaidras un gaišas informācijas par to, kā viņam ir jārīkojas.

Cilvēkam ir jāsaprot, ka tad, kad viņam vairs nav temperatūras, bet ir iestājies vājums, tas varētu būt kovidpneimonijas sākums, bet to, vai tā ir kovida izraisīta pneimonija, tātad vīrusa izraisīta pneimonija, varētu noteikt tikai rentgens vai MRT. Tikai tas.

A mums ir tā: cilvēks paliek mājās līdz pat brīdim, kad viņš vairs nevar elpot, tad viņš sauc ātros, tad... stāv ātrās palīdzības mašīna un gaida, vai viņu uzņems slimnīcā vai ne. Un, kā atzīst ārsti, dažreiz ir tā, ka cilvēki mirst, pat nesasnieguši uzņemšanas nodaļu slimnīcā.

Mūsu valstī cilvēki nav informēti par to, kā viņiem pašiem mājās noteikt slimības gaitas smaguma pakāpi. Viņi par to nav informēti. Tieši tāpēc slimnīcā ir pašlaik tik daudz, piemēram, vīriešu vecumā no 40 līdz 60 gadiem, jo tieši vīrieši līdz pēdējam brīdim baidās no ārstiem un domā: es esmu stiprs, es esmu sportisks, es izturēšu. Taču tieši tādi cilvēki pašlaik mirst - blakus riska grupām, blakus pensionāriem.

Tālāk. Smagi saslimušu cilvēku dzīvības glābšana. Tas, ka cilvēks tiek atvests uz slimnīcu, vēl nenozīmē, ka viņam tiek garantēta absolūti kvalitatīva ārstēšana.

Vai jums ir informācija par to, ka Latvijas slimnīcās trūkst skābekļa...? Vai jums ir informācija par to, ka piegādātājs, kurš nodrošina gan valsts slimnīcas, gan reģionālās slimnīcas, netiek galā ar pieprasījumu pēc skābekļa mazajiem baloniem?

Vai jums ir informācija par to, ka abas universitātes slimnīcas nav parūpējušās par papildu tvertņu uzstādīšanu tajās, lai centralizēti būtu nodošināti ar skābekli visi cilvēki, kuri tiek vesti uz izveidotām vai jaunizveidotām nodaļām, kur guļ kovidslimnieki? Tieši tāpēc, ka lielās slimnīcas - universitātes slimnīcas - pieprasa tos mazā skābekļa balonus, reģionālajām slimnīcām to trūkst.

Šodien es saņēmu ziņu, ka Slokas slimnīcā tiek gatavota jauna nodaļa kovidslimniekiem, bet tur tā skābekļa nav vispār.

Jūs vedīsiet cilvēkus uz slimnīcām, kurās viņiem vienkārši nebūs tā skābekļa. Par skābekli - par to ir jāparūpējas vispirms.

Frakcija SASKAŅA šodien atturēsies balsojumā par šo likumprojektu, jo situācija nemainās jau ilgāku laiku. Jūs mēģināt vienā likumā salikt gan labas lietas, gan tādas, kuras ir vispār nepieņemamas jebkuram normālam cilvēkam.

SASKAŅA ir par vakcināciju, bet ir kategoriski pret piespiedu vakcināciju un cilvēktiesību uz darbu pārkāpumiem. Par to runāja jau mans kolēģis Ivars Zariņš.

Tas, kas ir labs šajā likumā, - beidzot tur ir norma, kura paredz to, ka valsts maksās kompensāciju cilvēkam, ja viņam pēc vakcīnas saņemšanas būs kaut kādas blakusparādības, komplikācijas. Šī norma tur ir un arī dažas citas normas, kuras tiešām aizsargā cilvēka veselību. Bet nekad mēs nenobalsosim “par” likumu, kurā būs tādas lietas - normas, kuras pasaka nevakcinētam cilvēkam, ka viņam vairs nav tiesību uz darbu un tātad nav arī iespējas saņemt godīgi nopelnīto atalgojumu, lai pabarotu savu ģimeni.

Jā, balsojumā mēs atturēsimies, bet... un joprojām ceram, ka šī valdība kritīs, jo, jāatzīst, tieši šī valdība ir atbildīga par pašlaik notiekošo Latvijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Latvijas sabiedrība! Es gribu, lai jūs ļoti uzmanīgi ieklausītos vairākos argumentos - gan juridiskos argumentos, gan statistiskos argumentos -, kā arī ņemtu vērā to, kāda vispār vēsture faktiski ir bijusi.

Tātad: šis likumprojekts runā par to, ka valsts atbalstīs... un maksās kompensācijas, un tamlīdzīgi.

Es savulaik esmu praktizējis kā advokāts, turklāt esmu praktizējis diezgan daudzās lietās, kurās pieprasa cietušie cilvēki kompensācijas, to skaitā - pieprasa no valsts. Mīļie cilvēki, lielākā kompensācija, ko valsts ir izmaksājusi cilvēkiem, ir aptuveni 20 tūkstoši - aptuveni 20 tūkstoši! - par nāvi.

Tad, kad Daugavā noslīka izpletņlēcēji, ģimene vērsās tiesā, valsts izmaksāja trīs... piesprieda caur tiesu, daudzus gadus tiesājoties... piesprieda katram no bērniem trīs tūkstošus - kompensāciju par bojāgājušo tēvu. Kaut kas tamlīdzīgs...

Un tagad ar lielu pompu saka, ka valsts kaut ko kompensēs.

Redziet, tā problēma ir tāda, ka arī citās lietās, kurās es esmu bijis... Ir vai nu daudzus gadus jātiesājas... Turklāt šīs tiesas vienmēr ir valsts pusē. Faktiski tas ir bezcerīgi - cilvēkiem kaut ko tur panākt. Tas nestrādā.

Tas nestrādā šajos apstākļos, kādi ir šobrīd, un cilvēki vienkārši neticēs, jo objektīvā dzīves realitāte ir tāda, ka valsts neko nekompensē. Valsts čakarē cilvēkus, un nekādu kompensāciju reālajā dzīvē... taustāmu... tādu, kuras būtu adekvātas attiecībā pret dažādiem nelaimes gadījumiem, Latvijā vienkārši nav. Pat Zolitūdes lietā cilvēkiem bija daudzus gadus jātiesājas, jācīnās, lai no privātas kompānijas saņemtu kompensācijas izlīguma ceļā; nebija vis tā, ka to kompensēja valsts... vai ka vismaz iztiesāja valsts ļoti ātri. Tātad, no šāda viedokļa, šī norma absolūti... nepanāks nekādu mērķi.

Tālāk. No juridiskā viedokļa, protams, tas ir vienkārši antidemokrātiskuma un cinisma kalngals - cilvēkiem liegt strādāt, liegt saņemt kompensācijas par to, ka viņi nevar strādāt. (Nu, vēl ciniskāk tas ir bijis tikai koncentrācijas nometnēs.) Un vēl vairāk! Tas ir cilvēktiesības pārkāpjoši - ja runājam no juridiskā viedokļa! -, un tas neko nepanāks.

Tālāk. Par to, ka cilvēki te runā, ka nu vakcinācija izglābšot pasauli. Redzat, tas, par ko nerunā, bet vajadzētu runāt... un es to saku kā cilvēks, kurš... Es neesmu vakcinējies pret kovidu, bet esmu dzīves gaitā vakcinējies pret citām saslimšanām. Un tā ir bijusi mana brīva izvēle.

Es skatos to faktisko situāciju, kāda ir Latvijā un kāda ir atšķirība starp valstīm, kuras veiksmīgi vai samērā veiksmīgi cīnās ar tā saucamo pandēmiju. Tā mūsu atšķirība no tām ir tāda, it kā mums būtu jānokļūst līdz Mēnesim vai līdz Saturnam, - tik liela, gaismas gados mērāma atšķirība.

Proti, skaidroju. Skābekļa baloni, portatīvās skābekļa ierīces... Kāpēc tās nav iepirktas un izdalītas ģimenes ārstiem? Tas būtu līdzeklis, kā atslogot veselības aprūpes sistēmu. To jau divus gadus varēja darīt. Divus gadus varēja iepirkt portatīvās skābekļa sistēmas un cilvēkiem mājās tās piegādāt. Tā darīja Zviedrijā, tā darīja Igaunijā; Latvijā tā nedara. Latvijā nozaga 500 miljonus - reāli! -, kaut kur izklakarēja, tikai - ne kovidslimnieku ārstēšanai.

Otra lieta, ko darīja tajā pašā Zviedrijā, Igaunijā (tie ir tuvāko valstu piemēri, es nerunāšu par tālāku valstu piemēriem), - valsts iepirka tā saucamos monoklonālos būsterus agrīnai saslimšanas stadijai. Kāpēc tie ir svarīgi?

Es paņemu šodienas publikāciju, proti, atveru SPKC mājaslapu, un skatos: septembrī miruši 139 cilvēki. Piebilde: visiem mirušajiem (uzsveru - visiem!) viena vai vairākas blakussaslimšanas - gan vakcinētajiem, gan nevakcinētajiem. Visiem - gan viena, gan vairākas saslimšanas! Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka šī slimība, kovids, ir kaitnieciska īpaši tām personām, kuras ir neveselas. Taču - ko mēs darām? Mēs ieslogām cilvēkus, mēs pasliktinām viņu psihoemocionālo stāvokli, mēs viņiem neļaujam sportot.

Tātad... Tie, par kuriem es šobrīd runāju, ir cilvēki ar ļoti lieliem ķermeņa apmēriem, cilvēki ar liekā svara problēmām, ar cukura... problēmām, ar neveselīga dzīvesveida izraisītām problēmām un tamlīdzīgi. Lielākā daļa to - tie nav veseli, spēcīgi, jauni cilvēki. To lielākā daļa ir neveseli cilvēki. Un mēs veicinām neveselu sabiedrību!

Mēs neesam gatavi arī citās pozīcijās.

Tālāk. Parunāsim par citām pozīcijām. Man ir jāatkārto tas, ko jau teicu, bet tas ir būtiski.

Rīgas 1. slimnīca - Rīgas centrā milzīgs korpuss, ko varētu izmantot. Šajā slimnīcā nav sagatavotas nodaļas, kur varētu tikt pievadīts skābeklis kovidslimnieku gultām. Tā vienkārši nav objektīvi gatava... pilnībā. Joprojām mums ir tāda superkrīze, joprojām Rīgas centrā stāv faktiski tukšs milzīgs komplekss.

Aizsardzības ministrijai simtiem miljonu budžets... Viņš, Pabriks, tur dejo pa to Ādažu poligonu...

Slimnīca “Linezers” tukša stāv, pilnīgi tukša, - neviena kovidslimnieka.

Runā par kaut kādu lauka hospitāli. Šobrīd notiek sarunas ar 2. slimnīcu (nevarētu teikt, ka ļoti sekmīgas).

Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca un “Gaiļezers” - uzkaras...

Pie mums atlaiž no darba cilvēkus, faktiski neļauj strādāt manikīriem, frizieriem... Visai skaistumkopšanas nozarei neļauj strādāt, lai gan šajā nozarē daudzi cilvēki ir ar iemaņām veselības aprūpē; viņiem ir bijis jāiziet kaut kādi kursi (vismaz kursi!), lai varētu strādāt skaistumkopšanas nozarē. Šos cilvēkus varētu nodarbināt slimnieku aprūpē. Tas netiek darīts. Tiek činkstēts par to, ka mums pietrūkst darbinieku... un tādā garā.

Padomājiet, lūdzu, par šiem jautājumiem.

Un tagad jūs iedomājaties, ka vakcinācija atrisinās visas dzīves problēmas. Vakcinācija neatrisinās visas dzīves problēmas. Vakcinācija nevar tās atrisināt. Primārās veselības aprūpes sistēmā ir katastrofa. Viss cauri!

Viss cauri ir tāpēc, ka cilvēkus vienkārši “nomarinē” - mājās “nomarinē”.

Es varu pastāstīt savu personīgo pieredzi, man jau tālu nav jāmeklē. Man konstatēja pozitīvu kovidtesta rezultātu - pozitīvu! -, un es... Nevienam nepārmetu neko... Man ļoti pieklājīgi piezvanīja epidemiologs, prasīja paskaidrot, kādi man ir bijuši kontakti... vai nav bijuši kontakti... un tamlīdzīgi.

Bet tagad parunāsim par “Uzticies zinātnei!” un visiem pārējiem jautājumiem.

Tātad: cilvēks, kurš ar mani ir bijis kontaktā, bet kuram ir QR kods - zaļais sertifikāts -, var turpināt ar mani komunicēt kā kovidpozitīvu un var turpināt pārvietoties pa pilsētu, iet uz teātri, iet uz lielveikalu, jo - “Uzticies zinātnei!”.

Otra lieta. Labi, pieņemsim, ka es esmu samērā labi informēta sabiedrības daļa un pats zinu, kā atrast informāciju, kā man būtu jāārstējas mājas apstākļos, ja man paliek sliktāk; kāds režīms man jāievēro, kas man ir jādara, kādas zāles jādzer vai kādas nav jādzer; vai man ir jāguļ gultā vai jāiet staigāt - svaigu gaisu elpot.

Kas man ir jādara kā kovidslimniekam ar potenciāli ļoti lielu bīstamību nomirt - es līdz pat šai dienai, līdz pat šai runai, šādu protokolu neesmu saņēmis, kaut gan man bija kovidpozitīvs tests. Un tādu protokolu nav saņēmis neviens kovidpozitīvs pacients. Neviens!

Nosūtīt īsziņu... valstij noorganizēt, nosūtīt visai sabiedrībai īsziņu ar protokolu, kādā veidā būtu jāārstējas no Covid-19, nemaksā neko - ne četrus miljardus, ne 500 miljonus, ne pat tūkstoti. Tas ir nospiest pogu pie operatora. Tikai veselības nozares speciālistiem šis protokols ir jāuzraksta, nevis ir jāmeklē kaut kādās mājaslapās, kur kaut kas ir rakstīts. Neviena ome vai tante Bauskā no rīta līdz vakaram nesēž mājaslapās. Vienai daļai cilvēku nav skārienjutīga telefona.

Īsziņu elementāri aizsūtīt tad, kad iebrauc cilvēki Latvijas Republikas teritorijā... viņiem sekundes laikā no Iekšlietu ministrijas atnāk īsziņa, ka viņi ir ieradušies Latvijā un ka viņiem ir jāreģistrējas... nu, ar visiem tiem kodiem - vai viņiem ir kods, vai nav koda -, kas liecina, ka tam nav nekāda sakara ar veselības aprūpi un nekāda sakara ar drošību veselībai. Tam ir sakars tikai un vienīgi ar kontroli, jo, ja tam būtu sakars ar veselības aprūpi, tad visiem, kas iebrauc Latvijas Republikas teritorijā, šāda īsziņa, par kuru es iepriekš runāju, atnāktu - ar skaidrojumu, kas jādara, kā jārīkojas un tamlīdzīgi.

Starp citu, šāds protokols ir. Varat aizbraukt... Nevajag braukt jums tajos tālajos luksusa ceļojumos, polittūrisma koalīcija, aizbrauciet līdz Igaunijai, apskatieties. Visiem Covid-19 slimniekiem tiek izdalīts šāds protokols, kā viņiem ir sevi jāaprūpē, lai atslogotu slimnīcas un lai nenonāktu līdz tam “nomarinētajam” stāvoklim, kur ir lielā mirstība.

Tālāk - ko mēs darām? Mums ir čempioni, mēs esam sasnieguši pusi no vakcinācijas... tur vēl kaut ko. Novakcinējām jauniešus. Es uzdevu jautājumu Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas vadībai - tiešu jautājumu: cik bērni Latvijā ir miruši no kovida? Saņēmu atbildi - par diviem gadiem -, ka, paldies dievam, neviens. Bet pirmos... ko mēs darām - bērnus tagad, jauniešus... ejiet vakcinēties un tamlīdzīgi, nevis pensionārus un omes.

Tas, ko dara tālāk Jaunā VIENOTĪBA... Protams, tas ir liels pagodinājums, ka Gobzems viens ir tagad spējīgs būt atbildīgs par visām Kariņa neveiksmēm, par premjera neveiksmēm, kurš var katru vakaru būt “Panorāmā”, un ka visas Latvijas omes tagad klausās Gobzemā... muti pavērušas klausās: ko Gobzems teiks, tā viņas rīkosies. Tas ir liels pagodinājums, bet - kā tas sanāk, ka 18 gadus mums VIENOTĪBA ir pie varas - 18 gadus! -, no kuriem 10 gadus ir premjera amats, vairāk nekā 10 gadus, nu jau vairāk nekā 10 gadus ir ārlietu ministra amats, tikpat arī ir finanšu ministra amats, bet mums līdz kliņķim ir nolaista veselības aprūpes sistēma. Aizejiet uz jebkuru policijas iecirkni, tur viss ir nolaists līdz kliņķim. Pie ugunsdzēsējiem tas pats - līdz kliņķim. Ej, uz kuru nozari gribi, - visur ir līdz kliņķim. Gobzems vainīgs, ja? Jaunā VIENOTĪBA jau nekad ne, Kariņš jau nekad ne.

Kā tas sanāk, ka mums ministra postenī vienmēr, kad ir lielākās traģēdijas, ir Pavļuts? Tad, kad Zolitūdes traģēdija bija, bija Pavļuts. Viņš nevarēja uzņemties atbildību, tagad - tieši tas pats. Vienmēr... kā vislielākās šausmas Latvijā notiek, tā Pavļuts ir ministrs. Jūs to neredzat? Es redzu.

Visas omes, kurām ir izskalotas smadzenes, atveriet acis! Tā ir Kariņa un Jaunās VIENOTĪBAS atbildība, neviens cits nav atbildīgs. Izzaga 500 miljonus, lai jūs nevarētu ārstēt, lai nebūtu, kur jūs aizvest... uz tām slimnīcām. Stradiņos par 150 vietām ir samazinājies gultasvietu kopējais skaits, jo nav jau, kur izvietot, nekas nav attīstīts, lai būtu vairāk gultasvietu. Slimības tiek ielaistas. Un tādā garā.

Varat to laiku varbūt apvienot?

Sēdes vadītāja. Debašu laiki apvienoti.

A. Gobzems. Paldies liels. Tad izrunājam līdz galam.

Un tad jūs tagad sakāt, ka risinājums būs atkal - “Uzticies zinātnei!”, ka visus tagad piespiedīs... atlaidīs no darba, nu, un tad tikai būs risinājums.

Saprotiet, vīrusam ir tāda tendence, ka tam ir sava dabiskā gaita. Un tu vari ieslodzīt vai neieslodzīt, ir cilvēka dabiskā gaita - visi tāpat ies uz lielveikalu, pirks ēst.

Tas viss tagad ir jau nokavēts. Tad, kad pavasarī vīruss beigsies, tad šie teiks, ka viņiem ir veiksmes stāsts. Būs nomiruši ļoti daudzi cilvēki, kuri vienkārši objektīvi nebūs bijuši aprūpēti.

Šajā kontekstā man ir vēl viens tāds interesants jautājums. Labi, kritika ir viena lieta, bet otra lieta - ko tad valsts vadītājs dara? Valsts vadītājs aicina nākt palīgā veselības aprūpes sistēmai? Aicina pieņemt tādus noteikumus, lai Latvijas sabiedrība var palīdzēt visiem, kas ir slimnīcās? Nē.

Es to varētu izdarīt tagad no Saeimas tribīnes.

Mīļā Latvijas sabiedrība! Visi - visi! -, kas ir palikuši bez darba, visi, kas ir dusmīgi uz Kariņu, uz Gobzemu, visi, kas ir dusmīgi uz mediķiem, visi, kas tic zinātnei un kas netic zinātnei, visi provakseri un visi antivakseri! Mīļie cilvēki! Mums ir tikai viena iespēja iziet no šīs krīzes, tas ir, saliedēties un palīdzēt. Katram no mums ir iespēja veltīt nedēļā stundu, divas vai vairāk un iet palīgā svešiem cilvēkiem. Vienalga, vai tas ir nomazgāt ātrās palīdzības mašīnu vai izmazgāt grīdas, vai atnest, aiznest mantas, vienalga, saliedēties un palīdzēt viens otram - nepazīstamiem cilvēkiem, latviešiem un krieviem.

Mēs pārvarēsim krīzi, nevis pazemojoties un pieņemot žēlsirdības dāvanas no zviedriem, kuri mums piegādā aparatūru, lai gan mums ir daudz naudas... Tā mēs nepārvarēsim krīzi, mēs pārvarēsim krīzi, ja saliedēsimies, jo mēs esam stipra un lepna tauta, mēs paši varam. Mēs varam pārkāpt pāri savām dusmām, aizvainojumam un saliedēties.

Es aicinu visus Veselības ministrijas birokrātus un visu slimnīcu vadību - atveriet durvis brīvprātīgajiem! Ātrā palīdzība, atveriet durvis brīvprātīgajiem! Es zinu, ka Latvijā ir ļoti daudz cilvēku, kas ir gatavi iet palīgā, šodien ir gatavi iet palīgā. Arī mana ģimene ies palīgā. Bez pompa, bez nekā. Ja vajadzēs - sestdienā, ja vajadzēs - svētdienā. Un tas būs veids, ko mēs varam parādīt visai pasaulei, - ka visa Latvijas sabiedrība sadodas rokās, saliedējas, saprot, ka ir pakaļā, es atvainojos, un tiek tādā veidā galā ar šo problēmu.

Jā, mīļā sabiedrība, mums nav premjera, kurš ir spējīgs šādu runu pateikt, jo viņš ne uz ko nav spējīgs, tas jādara opozīcijas deputātam, kurš daļai sabiedrības varbūt nepatīk, tāpēc ka meinstrīma mediji ir izskalojuši smadzenes. Bet kādam tas ir jāpasaka.

Es aicinu atsaukties brīvprātīgos, pašiem pieteikties. Es aicinu birokrātus atvērt - nevis aizvērt durvis, nevis diskriminēt, pazemot, bet atvērt - durvis un ļaut visiem, kas ir pazaudējuši darbu, iet palīgā no šodienas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam otro reizi.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Atgriežoties pie debatēm par likumprojektu pēc būtības, es gribēju pateikties Rancāna kungam par to, ka viņš pieteicās debatēm. Diemžēl viņš laikam tik karstasinīgi bija uztvēris manis teikto, ka tā arī nesaprata manu vēstījumu. Vismaz tas... vismaz viņš neatbildēja uz manis uzdoto jautājumu un centās man piedēvēt to, ko es neesmu apgalvojis.

Tāpēc es vēlreiz mēģināšu paskaidrot, par ko tad es... uz ko es vēršu uzmanību šajā likumprojektā. Tā, manuprāt, ir ļoti svarīga nianse.

Pirmām kārtām - ko nosaka Ārstniecības likuma 16. pants? Tas nosaka pacienta tiesības saņemt kompensāciju par tam izdarīto kaitējumu. Savukārt - ko jūs darāt ar šo likumprojektu? Jūs šinī likumprojektā attiecībā uz iespējamo kaitējumu, kurš var rasties no kovida vakcīnas, pasakāt, ka vakcinētajiem būs tiesības saņemt šo kompensāciju tikai tajos gadījumos, ja izdarīts smags kaitējums. Tas ir, jūs diskriminējat viņu tiesības saņemt kompensāciju, kā to paredz Ārstniecības likums, tad, ja kaitējums veselībai ir izdarīts citos gadījumos.

Mans jautājums bija - kāpēc jūs šinī likumprojektā piedāvājat šādu regulējumu, diskriminējošu regulējumu, kurš tālāk var izraisīt visas šīs reakcijas, kuras es mēģināju skaidrot. Tas, ko jūs nosaucāt par demagoģiju. Es mēģināju skaidrot, kā jūs paši šo demagoģiju radāt.

Pēc būtības, Rancāna kungs, jūs jau ar savu reakciju nodemonstrējāt, kā jūs veidojat šo demagoģijas vilni, kā jūs ar savu nekompetento, nepārdomāto un bieži bezatbildīgo rīcību (es dotajā gadījumā domāju nevis jūs personīgi, bet varu) radāt šo demagoģijas vilni. Proti, šinī situācijā jums pamatoti uzdos jautājumu - kāpēc attiecībā uz kovidvakcīnu kaitējumu valsts nav gatava uzņemties tādu pašu atbildību, kā uzņemas par citu medicīnisko manipulāciju kaitējumiem? Kāpēc? Un tālāk pajautās - a kāpēc vara slēpj no mums līgumus par šīm piegādes... no piegādātājiem... par šīm vakcīnām? Kāpēc mums liek parakstīties, ka mēs uzņemamies visu atbildību, kad mēs iesim vakcinēties? Visi šie jautājumi kopā radīs to retoriku, par ko es jums stāstu. Jūs paši ar šādu rīcību... un šis ir viens konkrēts piemērs, kā jūs torpedējat vakcinācijas procesu un padarāt to par neveiksmīgu.

Tas, uz ko es jūs aicinu, - pieteikties tagad debatēs un paskaidrot, kāpēc jūs šinī likumprojektā piedāvājat šādu pret Covid-19 vakcinētiem diskriminējošu normu, ka viņiem būs tiesības gūt kompensāciju tikai tajos gadījumos, ja viņiem būs izdarīts smags kaitējums, lai gan Ārstniecības likuma 16. pants nosaka, ka jebkuram cilvēkam ir tiesības par jebkuru kaitējumu vērsties... un dabūt šo kompensāciju, ko jūs tagad ar šo likumprojektu mēģināt ierobežot.

Nāciet, lūdzu, un paskaidrojiet!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Īpaši Rancāna kungs! Ir skaidri redzams skaitļos, ka situācija šobrīd Latvijas valstī, īpaši slimnīcās, tiešām ir dramatiska. Var saprast arī ārstu pausto attieksmi ne tikai pret veselības ministru, bet arī kopējo koalīcijas, īpaši premjera, īstenoto valsts politiku veselības jomā.

Tas ir ārkārtējās situācijas novērtējums un ārkārtējā situācijā - ārstu rīcība. Tieši tādēļ droši vien es sagaidītu, Rancāna kungs, no jums (jūs esat šobrīd uzņēmies zināmu atbildību, protams, kā Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs) debatēs... nu, varbūt arī veselības ministrs pēkšņi piedalās mūsu sēdē... sagaidītu atbildes par turpmāko rīcību.

Pirmkārt. Kāda būs turpmākā rīcība? Vai jūsu komisija ir nolēmusi aktīvāk iesaistīties šā procesa virzīšanā un jēdzīgākā pārvaldībā? Kādas varētu būt turpmākās darbības pēc - droši vien - šī likumprojekta apstiprināšanas? Varbūt to var izdarīt vēl līdz otrajam lasījumam, ja tāds ir paredzēts.

Otrkārt. Uz kādiem un kuru ekspertu ieteikumiem - lai arī bijušajiem vai kā citādi... iespējams, arī attiecīgajās sadarbības padomēs un tikšanās reizēs šobrīd, tai skaitā ar Latvijas Ārstu biedrības kolēģiem un pārstāvjiem... Kādi ekspertu ieteikumi ir ņemti vērā šajā rīkojumā, kurus tomēr jūs uzklausīsiet un, iespējams, iestrādāsiet nākamajos šī likuma grozījumos?

Treškārt. Vai ir izvērtēta un paredzēta, kāda pozitīvā nozīmē skaitļos, darbībā - nevis naudā, bet skaitļos un darbībā - būs kovida pārvaldības kontekstā... tai skaitā šodien likumprojekta... pieņemto lēmumu ietekme? Tas ir diezgan svarīgi, jo, zinot, ka mūsu sēdi klausās dažādi cilvēki, tai skaitā arī ārsti, tai skaitā arī, iespējams, šaubīgie cilvēki, kuri ir nolēmuši vakcinēties, nu... kurus varētu pārliecināt, ka šobrīd valdība, saprotot sarežģīto situāciju, tomēr rīkosies pragmatiski un jau zina nākamos soļus, jo ir izvērtējusi ietekmi.

Es atkārtoti gribu teikt, ka atbalstu vakcināciju kā tiešām preventīvu darbību slimības mazināšanai, bet tai pašā laikā šis likumprojekts nav par to, šis likumprojekts ir par to, kā pārvaldīt esošo situāciju.

Tādēļ es ļoti ceru, Rancāna kungs, ka... iespējams, ir vērts ieskatīties arī mūsu priekšlikumos budžeta paketē, kur es esmu iesniegusi priekšlikumu par valsts sociālās apdrošināšanas (Skaņas pārrāvums.)... jo, manuprāt, nekaitētu, ja to iestrādātu arī šajā likumprojektā, un, iespējams, tas var būt arī komisijas piedāvājums, jo likumprojektu pilnveides procesā, tai skaitā komisijas sēdē, ir izmantojama arī šāda darbība, ka komisija veido savu priekšlikumu kāda likumprojekta kontekstā, jo patiešām es novērtēju kā pozitīvu soli to, ka var kompensēt blaknes.

Jautājums nav, cik ilgā laikā Ministru kabineta noteikumi tiks izveidoti un tamlīdzīgi, jautājums varētu būt, kurš būs tas, kas izvērtēs, kas ir smagi vai nesmagi... bet es nolasīšu mūsu priekšlikumu, un varbūt Rancāna kungs to var iekļaut jau šobrīd šajā likumprojektā, ja tas juridiski ir iespējami, vai, atbildot uz jautājumu par ietekmi vai par nākamajām darbībām, varbūt var pateikt, ka to varētu izskatīt un atbalstīt turpmākajās darbībās.

Proti, mūsu priekšlikums ir šāds - papildināt attiecīgā likuma pantu šādā redakcijā: “Personai pienākas veselības apdrošināšana pret Covid‑19 vakcīnas izraisītajām blakusparādībām. Veselības inspekcija, izvērtējot atlīdzības pieprasījuma iesniegumu un tam pievienotos dokumentus, uzsāk ekspertīzi vai pieņem lēmumu par atteikumu izskatīt atlīdzības pieprasījuma iesniegumu Ministru kabineta noteikumu Nr. 1268 noteiktajā kārtībā.”

Var būt, ka arī šāda darbība ļautu tiem cilvēkiem, kas baidās no iespējamām sekām un kam varbūt ir kādi jau negatīvi piemēri, nevis - balstoties uz pozitīviem piemēriem un pragmatiskiem lēmumiem... varbūt šie cilvēki, dzirdot, ka valsts patiešām uzņemas konkrētu atbildību un ļauj arī šādu apdrošināšanas veidu īstenot attiecībā uz kovidu... varbūt tas būtu arī pozitīvs valsts solis, un cilvēki, kas šaubās, to novērtēs un teiks - jā, mēs paļaujamies un darīsim to.

Patiešām - uzsveru - jebkurā brīdī vakcinācijas process ir svarīgs un ir atbalstāms. Tomēr šajā brīdī, kad politiķi, ja drīkst tā teikt, ir savārījuši ziepes, tad no ziepēm būtu jāiet ārā un jāveic konkrētas darbības, lai rādītu cilvēkiem, ka politiķi ne tikai prot izvēlēties un uzņemas atbildību, bet arī zina, kā labot savas kļūdas. Tas varbūt būtu vislabākais vēstījums cilvēkiem, kuri šobrīd šaubās, baidās vai kā citādi... ko jūs esat arī iestāstījuši daudz... cilvēkiem, kuri ir gatavi pieņemt pragmatisku lēmumu par savu veselību un arī atbildību par savu lēmumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēgtas.

Rancāna kungs, komisijas vārdā...?

J. Rancāns. Komisijas vārdā paldies kolēģiem par debatēm.

Es kā likumprojekta referents tomēr atļaušos atbildēt par to, kas tika runāts komisijā, un komisijas vārdā arī vēlreiz paskaidrošu to, ka pirmām kārtām runa ir nevis par Ārstniecības likuma 16. pantu, bet gan par Pacientu tiesību likuma 16. pantu. Tas skaidrojums no Veselības ministrijas puses bija tāds, ka līdz šim šīs vakcīnas ir tikušas uzskatītas par medikamentiem un nevienā mirklī netika interpretēts, ka tas varētu attiekties uz Pacientu tiesību likuma 16. pantu. Tas bija līdz šim.

Es saprotu Zariņa kunga bažas par to, ka šeit ir specifiski noteikts, ka -smagi veselības traucējumi vai pat cilvēka nāve... ka tas ir ierakstīts... Šādi vārdi salīdzinājumā ar Pacientu tiesību likumu, kur ir minēts, ka... tur ir tātad tas, ka par jebkādu, tajā skaitā arī morālo... Bet tieši šajā atšķirības arī ir, ka tur tas regulējums ir plašāks. Mēs, protams, kaut kādā brīdī varam mēģināt runāt arī par citām, kas var būt vidēja smaguma komplikācijas... ja ir radušās no vakcīnām, bet, nu, piedodiet, šeit būtu jāvērtē arī samērīgums - vai pēc katras vakcīnas, ja tur ir radusies temperatūra, kas ir ļoti īslaicīgs pasākums, jums patiešām pienāktos... tāda milzīga tiesvedība un ņemšanās, skriešana pie Ārstniecības riska fonda un kompensācijas prasīšana. Manuprāt, tas nebūtu gluži samērīgi, ja mēs par katru temperatūru un katru tādu neērtību, mazām sāpēm plecā skrietu prasīt valstij kompensāciju. Mums jāapzinās solidārās iespējas.

Vēl - absolūtā komisijas vairākuma vārdā es tomēr gribētu aicināt opozīciju uzrunāt savu elektorātu un aicināt viņus vakcinēties, nevis raidīt viņiem naratīvus, ka mēs, ziniet, Saeimā liksim šķēršļus vakcinācijas procesam. “Jums viss būs brīvprātīgi, tās ir jūsu tiesības, un jūs nevienu neapdraudat.” Tieši šis naratīvs, ko jūs esat raidījuši saviem vēlētājiem līdz šim, ir radījis šībrīža situāciju.

Jūs bļaujat par pozīcijas atbildību. Es aicinu apzināties jūsu atbildību, kas šajā gadījumā absolūti ir pat acīmredzama... brīžiem. Jūs esat bijuši tie, kas cilvēkus ir motivējuši nevakcinēties, stāstot visus savus šos... mēģinot atrast juridiskus iebildumus, visus iespējamos iebildumus. Es aicinātu katru no jums apzināties, cik cilvēki jūsu pozīcijas dēļ ir atlikuši vakcinēšanos, šobrīd ir saslimuši un nonākuši slimnīcā.

Paldies, kolēģi! Man tas būtu viss, ko es vēlējos pateikt.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim! Par - 49, pret - 9, atturas - 15. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un Saeimas sēdes dienu likumprojekta izskatīšanai otrajā, galīgajā, lasījumā.

J. Rancāns. Tātad komisija vienojās par priekšlikumu iesniegšanas termiņu - viena stunda. Izskatīšana otrajā lasījumā - nākamajā Saeimas sēdē pēc komisijas sēdes. Tāds ir tas formulējums, visticamāk, šī sēde būs tuvākajā laikā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojektam uz otro lasījumu ir šodien, 28. oktobrī, pulksten 17.23. Izskatīšana - nākamajā Saeimas sēdē.

Kolēģi, jau kādu laiku ir pienācis pārtraukuma laiks. Tātad dosimies pārtraukumā līdz pulksten 16.40. Atgādinu - pārtraukums ir īsāks - līdz pulksten 16.40, kad turpināsim darba kārtības izskatīšanu.

Uz tikšanos!

Vēl tikai reģistrācija.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Evita Zālīte-Grosa.

E. Zālīte-Grosa (JK).

Labdien, godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi un atbalstījusi pirms pirmā lasījuma likumprojektu “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” (Nr. 1213/Lp13).

Likumprojekts paredz noteikt no 2021. gada 25. oktobra līdz 2021. gada 31. decembrim personām, kurām ir sadarbspējīgs vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts vai kuras ir saņēmušas atzinumu par nepieciešamību atlikt personas vakcināciju pret Covid-19, piešķirt slimības pabalstu no pirmās darbnespējas dienas sakarā ar izsniegtajām darbnespējas lapām B saistībā ar Covid-19 saslimšanu.

Ja izsniegta darbnespējas lapa akūtu augšējo elpceļu infekcijas dēļ, par laiku no darbnespējas pirmās līdz darbnespējas trešajai dienai izsniedz darbnespējas lapu B, un par šo periodu piešķirams un izmaksājams slimības pabalsts. Ja persona ir nosūtīta veikt analīzes par saslimšanu ar Covid-19 un analīzes būs pozitīvas, slimības pabalstu piešķirs par laiku no darbnespējas pirmās dienas, līdz persona atgūs darbspējas; ja analīzes būs negatīvas, bet darbnespēja turpināsies, izsniegtā darbnespējas lapa noslēdzama trešajā darbnespējas dienā un atverama darbnespējas lapa A. Slimības nauda un slimības pabalsts izmaksājams vispārējā kārtībā.

Komisija lūdz šim likumprojektam piešķirt steidzamību.

Sēdes vadītāja. Tātad neviens no deputātiem par steidzamību runāt nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par - 67, pret - 1, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

E. Zālīte-Grosa. Aicinu komisijas vārdā atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (Neatkarīgie).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Kāds ir šī likuma grozījumu mērķis? Te nav nekāda sakara ar pandēmijas apkarošanu. Mērķis ir politisks, un mērķis ir sodīt.

Jau divas Saeimas sēdes es aicināju atjaunot darbnespējas lapas B apmaksu tiem, kuri ir saslimuši ar Covid-19, jo līdz šī gada 30. jūnijam darbiniekiem saslimšanas gadījumā ar kovidu tika izsniegta B lapa ar mērķi mazināt saslimstību, lai darbiniekam nerastos finansiāli zaudējumi un tā nebūtu arī kā motivācija slimam iet uz darbu.

Šobrīd saslimstība ir daudz augstāka, nekā tas bija pavasarī, vasarā, kad tāds regulējums bija spēkā. Koalīcija lielā vienprātībā abas šīs Saeimas sēdes šos priekšlikumus noraidīja. Nu labi, ka tagad vismaz attapās, tagad, kad dienā mums ir jau trīs tūkstoši pozitīvu kovida gadījumu.

Bet kas tad ir izdarīts tagad? Slimības lapas būs apmaksātas no pirmās dienas, tās būs valsts apmaksātas B lapas, bet kam - tikai vakcinētajiem! Tātad, ja darbinieks ir saslimis ar kovidu un viņš nav vakcinēts, tad slimības lapa būs kā līdz šim jāapmaksā darba devējam. Tātad darba devējs tiek sodīts par to, ka viņš vēl nav atlaidis nevakcinēto darbinieku. Protams, darba devējam tie ir papildu izdevumi slimības lapā, un, ja saslimstība ir liela, tad, protams, arī tas finansiālais slogs uz darba devēju ir krietni lielāks. Tā pat ir darba devēja tāda šantāža - tātad tieciet vaļā no nevakcinētajiem!

Kā arī vakcinētais darbinieks saņems slimības naudu lielākā apmērā, un tas būs varbūt tā kā tāda parāda atdošana vakcinētajiem par sasolīto brīvo dzīvi. Un tomēr galarezultātā - par piekrāpšanu, jo B lapas tiek apmaksātas ar pirmo dienu un arī otrajā un trešajā dienā procentuālā izmaksa ir lielāka, nekā tas ir A lapām.

Ja arī runājam par trīs dienu slimības lapu, ja darbiniekam ir respiratorās saslimšanas simptomi, tātad, lai varētu cilvēks palikt mājās, neiet uz darbu, neinficēt pārējos, bet tomēr pārliecināties, vai nav saslimis ar kovidu, tad arī trīs dienas tika apmaksāta B lapa. Tātad šobrīd arī: vakcinētajiem - jā, nevakcinētajiem - nē.

Bet kas tad ar to ir mēģināts pateikt - ka nevakcinētais cilvēks ir varbūt mazāk bīstams sabiedrībai? Vai - kāds sakars ir slimības lapu neizsniegšanai ar pandēmijas apkarošanu? Kāds sakars ir slimības lapu izmaksu diskriminācijai ar vīrusa izplatības ierobežošanu? Un kādi būs tie tālākie soļi, jo ne par velti jau izskan - varbūt pensijas netiks izmaksātas nevakcinētajiem. Vai varbūt stundu likme tiks noteikta atšķirīga - tad vakcinētajiem paaugstināta, bet nevakcinētie tā kā tādā verga lomā?

Līdz ar to es nevaru atbalstīt šāda veida likumprojektu. Noteikti sniegšu priekšlikumu pārstāt diskrimināciju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

E. Zālīte-Grosa. Komisijas vārdā es aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 69, pret - 5, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

E. Zālīte-Grosa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir pusstunda, izskatīšana - šā gada 4. novembra sēdē.

Sēdes vadītāja. Labi. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - līdz cikiem?

E. Zālīte‑Grosa. Līdz pulksten 17.20.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šodien, šā gada 28. oktobra pulksten 17.20. Izskatīšana - šā gada 4. novembra Saeimas sēdē.

Tālāk - Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputāti nav pieteikušies. Līdz ar to uzskatāms, ka deputātiem iebildumu nav un likumprojekts ir nodots Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Godātie kolēģi! Sēdes darba kārtība ir izskatīta.

Ir iesniegts deputātu jautājums.

Deputāti Stepaņenko, Možvillo, Petraviča, Švecova un Sprūde ir iesnieguši deputātu jautājumu “Par pārkāpumiem Latvijas Jūras akadēmijas darbā”, ko nododam izglītības un zinātnes ministrei atbildes sniegšanai.

Vēl deputātu klātbūtnes reģistrācija. Reģistrācija noslēgusies.

Paldies visiem šodien par darbu.

Sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas rudens sesijas 18.(attālinātā ārkārtas) sēde
2021. gada 28. oktobrī

Likumprojekts “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā” (Nr. 1212/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 4904, 4929)
   
- Ziņo - dep. J. Rancāns
   
- Debates - dep. I. Zariņš
  - dep. J. Stepaņenko
  - dep. R. Petraviča
  - dep. J. Rancāns
  - dep. M. Možvillo
  - dep. V. Dombrovskis
  - dep. R. Ločmele
  - dep. A. Gobzems
  - dep. I. Zariņš
  - dep. E. Papule
   
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” (Nr. 1213/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 4905, 4926)
   
Informācija par reģistrācijas rezultātiem
- Ziņo - dep. E. Zālīte-Grosa
   
- Debates - dep. R. Petraviča
   
Par likumprojektu “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā” (Nr. 1217/Lp13)
(Dok. Nr. 4930)
   
Informācija par deputātu J. Stepaņenko, M. Možvillo, R. Petravičas, Ļ. Švecovas un K. Sprūdes jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Anitai Muižniecei “Par pārkāpumiem Latvijas Jūras akadēmijas darbā” (Nr. 302/J13)
   
Informācija par reģistrācijas rezultātiem

Balsojumi

Datums: 28.10.2021 14:56:18 bal001
Par - 47, pret - 8, atturas - 8.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (1212/Lp13) atzīšanu par steidzamu

Datums: 28.10.2021 16:22:26 bal002
Par - 49, pret - 9, atturas - 15.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (1212/Lp13), 1.lasījums

Datums: 28.10.2021 16:23:57 bal003
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 28.10.2021 16:45:48 bal004
Par - 67, pret - 1, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (1213/Lp13) atzīšanu par steidzamu

Datums: 28.10.2021 16:50:49 bal005
Par - 69, pret - 5, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (1213/Lp13), 1.lasījums

Datums: 28.10.2021 16:52:50 bal006
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes videotranslācija

28.10.2021. 9.00
9.20
11.00
12.10
13.30
14.45
16.40



Otrdien, 27.septembrī
08:30  Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
13:00  Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēde