Latvijas Republikas 13. Saeimas
rudens sesijas piecpadsmitā (attālinātā ārkārtas) sēde
2021. gada 25. oktobrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Sāksim šā gada 25. oktobra otro attālināto ārkārtas sēdi.

Darba kārtībā – lēmuma projekta izskatīšana.

Lēmuma projekts “Par likumprojekta “Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā” (Nr. 1187/Lp13) izslēgšanu no 2022. gada valsts budžeta likumprojektu paketes”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Bondars.

M. Bondars (AP!).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja likumprojektu paketi, kas nāk kopā ar 2022. gada budžetu un daudzgadu budžetu, un šajā paketē atrada vienu likumprojektu – “Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā” –, kuru vajadzētu izslēgt no šīs paketes, jo tas tiešā veidā neskar 2022. gada vai 2023. gada, vai 2024. gada budžetu, bet, protams, ir nepieciešams šo likumu pieņemt tā, lai tas varētu stāties spēkā līdz nākamā gada jeb 2022. gada 1. janvārim. Mēs šo likumprojektu redzēsim jau tuvākajā Saeimas sēdē virzāmies pa Saeimas pieņemto... pēc Saeimas pieņemtās kārtības, bet tas nebūs šajā budžeta likumprojektu paketē.

Tādēļ lūgums – gluži tāpat kā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalstīja šī likumprojekta izņemšanu no paketes un iekļaušanu jau tuvākajā laikā Saeimas sēdē, kā arī steidzamības noteikšanu šim likumprojektam... lūdzu arī jums atbalstīt šī likumprojekta izslēgšanu no 2022. gada valsts budžeta likumprojektu paketes.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti debatēm nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par likumprojekta “Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā” izslēgšanu no 2022. gada valsts budžeta likumprojektu paketes”! Lūdzu, balsosim! Par - 77, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Tātad likumprojekts “Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā” ir izslēgts no nākamā gada valsts budžeta likumprojektu paketes.

Godātie kolēģi! Līdz ar to sāksim darbu pie nākamā gada valsts budžeta projekta un ar to saistītajiem likumprojektiem.

Darba kārtībā - likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts “Grozījumi... Tā... Kolēģi, informēšu jūs par gadskārtējā valsts budžeta un ar to saistīto likumprojektu izskatīšanas kārtību. Vēlos atgādināt, ka, izskatot gadskārtējo valsts budžetu un ar to saistītos likumprojektus pirmajā lasījumā, vispirms aicināsim Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju ziņot par Saeimai iesniegtajiem likumprojektiem un pēc tam, ņemot vērā atbildīgās komisijas izteikto lūgumu, proti, noteikt steidzamību šiem likumprojektiem, balsosim par steidzamības noteikšanu katram likumprojektam. Pēc balsojuma par steidzamību uzsāksim debates, un atbilstoši Saeimas kārtības rullī noteiktajam deputāti varēs debatēt par visu budžeta likumprojektu paketi kopumā.

Un tagad dodu vārdu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam Mārtiņam Bondaram.

M. Bondars (AP!).

Kā jau Saeimas priekšsēdētāja minēja, vispirms skatīsim katru likumprojektu, un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā es lūgšu atbalstīt steidzamību, jo visus šos likumprojektus mēs esam noteikuši par... precīzāk sakot, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā esam nobalsojuši par steidzamību. Tāpēc lasīšu par katru likumprojektu atsevišķi un lūgšu jums balsot par steidzamību.

Par likumprojekta “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par - 60, pret - 24, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M. Bondars (AP!).

Nākamais likumprojekts, kuru lūgšu atzīt par steidzamu, ir likumprojekts “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par - 60, pret - 22, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M. Bondars (AP!).

Nākamais ir likumprojekts “Grozījums Filmu likumā”. Lūdzu atbalstīt steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Filmu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par - 60, pret - 23, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M. Bondars (AP!).

Nākamais ir likumprojekts “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”. Lūdzu atbalstīt steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par - 60, pret - 23, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M. Bondars (AP!).

Arī likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atzina par steidzamu. Lūdzu arī jums atbalstīt steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par - 52, pret - 31, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M. Bondars (AP!).

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi Starptautiskās palīdzības likumā”. Lūdzu arī jums atbalstīt steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Starptautiskās palīdzības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par - 58, pret - 22, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M. Bondars (AP!).

Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””. Lūdzu arī jums atbalstīt steidzamību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par - 60, pret - 23, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M. Bondars (AP!).

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi Konkurences likumā”. Komisijā atzīts par steidzamu. Lūdzu arī jums atbalstīt steidzamību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Konkurences likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par - 59, pret - 24, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M. Bondars (AP!).

Kolēģi! Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””. Komisijā atzīts par steidzamu. Lūdzu arī jums atbalstīt steidzamību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par - 59, pret - 22, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M. Bondars (AP!).

Kolēģes un kolēģi! Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”. Komisijā atzīts par steidzamu. Lūgums arī jums atzīt par steidzamu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par - 61, pret - 23, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M. Bondars (AP!).

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā”. Komisijā atzīts par steidzamu. Lūgums arī jums atzīt par steidzamu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par - 60, pret - 24, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M. Bondars (AP!).

Nākamais atzīšanu par steidzamu gaida likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Komisijā atzīts par steidzamu. Lūgums arī jums atzīt par steidzamu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par - 58, pret - 22, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M. Bondars (AP!).

Nākamais ir likumprojekts “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam”. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā tas tika atzīts par steidzamu. Lūgums arī jums atzīt to par steidzamu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par - 53, pret - 28, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M. Bondars (AP!).

Visbeidzot - likumprojekts “Par valsts budžetu 2022. gadam”. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā šis likumprojekts tika atzīts par steidzamu. Lūgums arī jums to atzīt par steidzamu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par valsts budžetu 2022. gadam” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par - 51, pret - 32, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Godātie kolēģi, tātad likumprojektu “Par valsts budžetu 2022. gadam”, kā arī to pavadošo likumprojektu paketi esam atzinuši par steidzamu.

Komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Bondars.

M. Bondars (AP!).

Vēlreiz tātad... turpinot ziņošanu par budžeta projektu un budžeta paketi, vēlos teikt, ka šī gada 19. oktobrī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā uzklausījām valsts premjerministru un finanšu ministru, kuri ziņoja par... savu redzējumu par 2022. gada budžetu.

Protams, viņiem nācās secināt, ka šobrīd ir trīs krīzes. Viena ir Covid-19 krīze, otra ir robežkrīze, un trešā ir enerģētikas krīze. Neskatoties uz to, viņiem ir redzējums, kā veidot 2022. gada budžetu, lai, teiksim tā, valsts varētu funkcionēt atbilstoši noteiktajam.

2022. gada budžets, atbilstoši premjera teiktajam, ir jautājums par... viens no jautājumiem ir jautājums par konkurētspēju. Tātad neapliekamais minimums no 1. janvāra būs 350 eiro, bet jau no 1. jūlija - 500 eiro. Zinātnei tiks palielināti... 32 procenti klāt. Eksportspējīgo uzņēmumu aizdevumi. Plus, protams, atbalsts reģionālajai attīstībai.

Otrs. Bez konkurētspējas būs valsts pakalpojumu finansējuma palielināšana. Tātad mediķu algas pieaugs. Šajā budžetā pieaugs atbalsts onkoloģijai.

Trešdaļa no visa... no jaunās naudas tātad jeb fiskālās telpas, kā sauc... jaunās naudas būs veselības aprūpei. Pēdējos piecos gados mēs esam dubultojuši - dubultojuši! - veselības aprūpes finansējumu.

Bez veselības aprūpes finansējuma, protams, arī tiks (Nav saklausāms.)... un izglītības darbiniekiem. Bez konkurētspējas un valsts, teiksim... pakalpojumu finansējuma palielinājums... arī nacionālajai identitātes stiprināšanai tiks piešķirti resursi. Tātad samazināts PVN grāmatām un periodikai. Dziesmu svētkiem tiek piešķirta nauda, un papildus tiek atbalstīts kino.

Tā ka mēs varam lepoties ar to, ka šajā budžetā, jā, ir trīs ļoti būtiskas lietas, un par to runāja premjerministra kungs.

Savukārt finanšu ministrs bez tā, ko jau teica premjers, pieminēja, ka ir ticis sakārtots rezidentu apmācības jautājums. Vēl finanšu ministrs minēja, ka ar Pašvaldību savienību sarunas bija konstruktīvas un produktīvas. Ja citus gadus 20-25 jautājumi palika nesaskaņoti, tad šogad tikai seši, kas arī ir progress. Vidējais pieaugums katrai pašvaldībai ir 3,1 procents, un palīdzēs tām pašvaldībām, kurām ir mazāki ienākumi. Tā ka tas ir tas... Jāņem vērā, ka 2022. gadā - ko minēja arī finanšu ministrs - strauji pieaugs Eiropas Savienības līdzekļi.

Bez finanšu ministra un premjerministra Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē 19. oktobrī piedalījās Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka, kura minēja, ka pēc būtības atbalsta valdības virzīto projektu. Kovida dēļ, protams, budžeta virzība ir pietiekoši sarežģīta. Tas, kam Šteinbukas kundze vērsa uzmanību, - ka ļoti, ļoti svarīgs jautājums ir risku izvērtēšana. Nākamajā gadā būs inflācijas pieaugums.

Ja mēs skatāmies... Protams, ir satraukums par pieaugušo aizņemšanos. Latvija ir viena no tām Eiropas Savienības valstīm, kurai aizņemšanās apjoms iepretim iekšzemes kopproduktam ir viszemākais.

Nu, aptuveni tādā veidā premjers, finanšu ministrs un Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja noziņoja pa visu laukumu. Turklāt mēs uzklausījām ministrus un ministriju pārstāvjus, kuri runāja par... kas tad tajā budžetā ir paredzēts ministrijām un kādā veidā varētu izskatīties... tas redzējums... ministriju griezumā...

Cerams, ka arī ministri pieteiksies debatēs un varbūt detalizētāk pastāstīs par savu redzējumu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalstīja gan paketi, gan likumprojektu “Par valsts budžetu 2022. gadam” kopumā. Lūgums jums to atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies komisijas ziņotājam.

Godātie kolēģi! Man jūs jāinformē par debatētāju secību.

Tātad: debatēs vispirms runās Ministru prezidents Arturs Krišjānis Kariņš; pēc tam - finanšu ministrs Jānis Reirs, kurš ir pieteikts kā Ministru kabineta pārstāvis; pēc tam - aizsardzības ministrs Artis Pabriks; tad - deputāts Vjačeslavs Dombrovskis; tad - deputāts Ivars Zariņš, tad - iekšlietu ministre Marija Golubeva. Šie runātāji ir debatēm pieteikušies rakstveidā.

Tālākā runātāju secība (pieteikšanās kārtībā): deputāti Valērijs Agešins, Krišjānis Feldmans, Tālis Linkaits, Arturs Toms Plešs, Ļubova Švecova, Inga Goldberga, Reinis Znotiņš, Ramona Petraviča.

Un tagad uzsākam debates.

Vārds Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam.

A. K. Kariņš (Ministru prezidents).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes un godājamie deputāti! Dāmas un kungi! Gadskārtējais valsts budžets ir veids, kā valdība parāda, kādā veidā tā cer īstenot savu politiku. Tātad pamatā ir politika, un budžets ir veids, kā mēs piedāvājam Saeimai... kā piešķirt līdzekļus, lai īstenotu šo nosprausto politiku.

Taču, lai labāk saprastu 2022. gada valsts budžeta projektu, valdības plānus, es piedāvāju vispirms nedaudz ieskatīties nesenā pagātnē, lai saprastu, kur mēs kā valsts esam bijuši un kur mēs ejam (arī ar 2022. gada budžeta palīdzību).

Es piedāvāju, ka mūsu valsts... pēdējos 30 gadus mēs varam sadalīt šādos četros posmos. Pirmais posms bija neatkarības atgūšanas posms. Otrais bija privatizācijas posms. Trešais posms bija reintegrācijas posms. Un ceturtais - tas, kurā mēs šobrīd esam; es to esmu nosaucis par reindustrializāciju vai viedo industrializāciju. Tas ir tas, kurā mēs šobrīd esam.

Tātad - kas bija neatkarības atgūšanas posmā? Tur faktiski trīs lietas, protams, vissvarīgākās. Mēs atguvām savu neatkarību, atjaunojām savu neatkarīgo valsti, un mēs izveidojām demokrātisku valsts pārvaldi. Bet tajā pašā laikā... jāatceras, ka vēl bija jāizved... un tas arī tika izdarīts līdz 1994. gadam... bija jāizved viss Krievijas bruņotais... bruņotie spēki no Latvijas teritorijas. Tas viss tik aizdarīts tajā - pirmajā - posmā, kas... faktiski līdz ar Krievijas karaspēka izvešanu 1994. gadā tas posms noslēdzās.

Un sākās nākamais posms - privatizācijas posms. Protams, tas bija svarīgi - denacionalizēt īpašumus un izveidot privāto kapitālu. Protams, viss šajā posmā nenotika tā, kā tas būtu vislabāk varējis... izveidoties. Un rezultāts bija tas, ka arī mūsu valstī tapa jeb “dzima” tā saucamie oligarhi vai... tie, kuri veiksmīgi bija ne tikai panākuši sev labvēlīgus privatizācijas lēmumus, bet arī... vairāki no kuriem iesaistījās mūsu valsts politiskajā dzīvē ilgus gadus.

Nākamais, trešais, posms mums bija reintegrācijas posms. Tas bija posms, kur mēs kā valsts pievienojāmies... aizvien vairāk... dažādu veidu organizācijām, sevi iecementējot Eiropas, Rietumeiropas politiskajā vidē.

Pirmais uzdevums mums bija iestāties Pasaules Tirdzniecības organizācijā; tai mēs pievienojāmies 1999. gadā. Pēc tam sekoja vērienīgs gads - 2004. gads: togad mēs pievienojāmies gan Eiropas Savienībai, gan NATO - drošības aliansei. Pēc tam, 2007. gadā, mēs pievienojāmies Šengenas zonai. Pēc tam mēs pievienojāmies eirozonai - tas bija 2014. gadā. Un pēdējais šāds lielais solis bija tas, ka 2016. gadā mēs pievienojāmies tā saucamajam bagāto valstu klubam jeb OECD.

Kopš tā laika... Kurp mēs tagad ejam? Uz to, ko sauc par reindustrializāciju. Ja jau reiz mēs esam pievienojušies visām Rietumu organizācijām un “klubiem”, tagad mums tas viss ir jāizmanto, lai celtu savu... kopējo labklājību.

Salīdzinājumā ar iepriekšējiem soļiem šis ir daudz mazāk redzams. Šis posms mazāk iezīmējas ar lieliem notikumiem, jo pārsvarā tas ir saistīts ar vides sakārtošanu. Bet nenoliedzami... Ja mēs iedomājamies, ka attīstība, arī ekonomiskā attīstība, valstī notiek pa tādiem kā pakāpieniem, tad redzam, ka mēs šobrīd darām visu, lai mēs virzītos uz augšu un sasniegtu nākamo labklājības pakāpienu. Protams, tas viss ir vērsts uz mūsu valsts eksportu, uz to, lai mēs varam piesaistīt no ārzemēm līdzekļus tieši mūsu pašu sistēmas un labklājības uzlabošanai.

Protams, pa vidu, kamēr valsts iet šos, teiksim, attīstības posmus, nāk - un arī nākotnē diemžēl nāks! - dažādas krīzes. Es minēšu vairākas, kas šajā laikposmā ir bijušas. Mums bija tā saucamā Krievijas krīze 1998., 1999. gadā. Mums bija pasaules ekonomikas milzu krīze 2008., 2009. gadā... apmēram ar desmit gadu intervālu.

Šobrīd, kā jau Bondara kungs minēja, mums faktiski ir trīs krīzes, kuras sakrīt vienlaikus (tā tas laikam agrāk valstī nav īsti bijis!), - mums ir Covid‑19 pandēmija, kas sākās 2020. gadā un vēl turpinās; mums ir Baltkrievijas robežas krīze, kas sākās šogad; un tagad, visu šo vasaru un rudeni, mums, izrādās, ir arī zināma enerģētikas krīze. Arī tas ir saistīts ar apstākļiem ārpus mūsu valsts robežām, bet arī tas, protams, negatīvi ietekmē mūsu valsts ekonomiku. Bet jāatceras, ka katra šāda krīze ir iespēja valstij mainīties, mācīties un kaut ko uzlabot.

Tātad - kas notika Krievijas krīzes rezultātā? Ja jūs skatāties uz mūsu eksporta rādītājiem, kādi tie bija līdz 1998., 1999. gadam, - mūsu valsts ārējā tirdzniecība... trīs... ceturtā daļa joprojām bija saistīta ar Krieviju un citām NVS valstīm. Šīs krīzes rezultāts bija tas, ka no 75 procentu... varētu teikt, atkarība no Krievijas eksporta mums pārgāja... uz 75 procentiem, kas... bija saistīts ar Eiropas Savienību... Tātad mūsu valsts un mūsu uzņēmēji prata izmantot šo krīzi, lai pilnībā pārorientētu savu darbību uz Eiropas virzienu.

Kad uznāca pasaules ekonomikas krīze, toreizējais premjers Dombrovskis nosprauda mērķi iestāties eirozonā, un tas arī tika panākts. Kā mēs atceramies, agrāk jebkuras krīzes gadījumā, arī naudas... finanšu krīzes vai ekonomikas krīzes gadījumā, visu laiku bija valūtas noturības un dārdzības jautājums, taču šobrīd mums šis valūtas risks... arī visiem mūsu uzņēmējiem, eksportējošiem uzņēmumiem šis ir pilnībā pazudis.

Tagad... Mums ir trīs krīzes tagad - Covid‑19, Baltkrievijas robežas un enerģētikas. Un, protams, lai pārvarētu šīs krīzes... Piemēram, lai pārvarētu Covid‑19 izraisīto krīzi, kas šobrīd notiek, mēs turpinām ļoti ievērojami ieguldīt līdzekļus mūsu veselības aprūpes sistēmā. Protams, šī nauda vien neizlabos sistēmu, bet ar šo naudu ir vieglāk gādāt labākus pakalpojumus mūsu valsts iedzīvotājiem. Tātad mums šī pandēmija ir jāizmanto, lai mēs ne tikai palielinātu finansējumu veselības aprūpei, bet, protams, arī šo sistēmu daudz labāk sakārtotu, jo daudzējādā ziņā tas vēl līdz galam nav izdarīts, tas vēl ir procesā.

Baltkrievijas robežas krīze mums parāda faktiski to, cik... varētu teikt, parāda to, kādā izaicinājumiem bagātā vidē mēs dzīvojam. Mūsu dienvidu kaimiņvalsts - Baltkrievija... Tās pašreizējais vadītājs tādā pilnīgi agresīvā nostājā pret Eiropas Savienību, Baltijas valstīm, tātad - arī pret Latviju to skaitā...

Šīs krīzes rezultāts būs tas, ka mēs iekustināsim šo jautājumu un izbūvēsim mūsu ārējo robežu - robežu ar mūsu dienvidu kaimiņiem un austrumu kaimiņiem. Protams, tas arī mudina visu Eiropas Savienību no jauna skatīties uz savu... kopējo drošības situāciju un domāt, kā mēs kopumā Eiropā, ne tikai Latvijā vai Baltijas valstīs, to varam uzlabot.

Un enerģētikas krīze... Ir ļoti skaidri redzams, ka visai Eiropas Savienībai ir milzu atkarība no dabasgāzes - pārsvarā tās, kas ir importēta. Un lielākais individuālais piegādātājs ir Krievija: vairāk nekā 40 procenti - 41 procents! - gāzes... visai Eiropas Savienībai gāze nāk no Krievijas. Šī milzu atkarība ir tas, no kā ir jātiek vaļā. Mēs Latvijā to esam sen sapratuši, mums aizvien vairāk attīstās atjaunojamie energoresursi. Mums šī krīze ir jāizmanto, lai vēl jo ātrāk un straujāk veicinātu jaunus ieguldījumus elektrības ražošanā.

Mums ir starpvalstu projekts... starp Latviju un Igauniju, tas ir jūras vēja parka attīstībai, tas mums virzās uz priekšu. Un mums ir jāpārvar pretestība, kas ir bijusi līdz šim vairākās pašvaldībās... pašvaldību līmenī... pret jauniem sauszemes vēja parkiem, mums ir jāattīsta pašmāju energoražošana, lai samazinātu mūsu valsts atkarību no importētiem avotiem un no lieliem iespējamiem pasaules triecieniem, kuri var būt saistīti ar energoresursu cenām.

Bet es esmu pārliecināts par vienu - līdzīgi kā mūsu valsts agrāk ir pārvarējusi jebkuru un katru krīzi, kas tai ir uznākusi, mēs arī šobrīd kopīgiem spēkiem pārvarēsim gan kovidkrīzi, gan Baltkrievijas robežkrīzi un arī, protams, šo izaicinājumu energoresursu tirgū.

Galvenais mums valstī ir turēt vēsu prātu un neļauties kārdinājumam sašķelties, neļauties kārdinājumam rādīt ar pirkstu vienam uz otru un teikt: cik es pats gudrs, bet otrs - ne. Šī tendence, kas mūsu valstī sāk iezīmēties, ir ļoti negatīva. Es aicinu to nedarīt, jo spēki, kuri ir ārpus mūsu valsts, kuri ilgstoši ir strādājuši pie stāsta, ka Latvija kaut kādā veidā ar sevi netiek galā, - tie arī kurina šo savstarpējo nesaprašanos, cenšas mūsu sabiedrībā izveidot naidīgas nometnes - vienu pret otru.

Kolēģi! Ne mēs Saeimā, ne mēs valstī... neesam pretinieki viens otram. Pandēmijā mums ir viens pretinieks, un tas ir šis šausmīgais vīruss, no kā var glābties vakcinējoties.

Baltkrievijas robežkrīze - tur mūsu valsts ir izšķirīgi un ātri reaģējusi; mēs esam noslēguši savu robežu un to arī turpmāk tā noturēsim, nodrošinot Eiropas Savienības un Šengenas zonas ārējo robežu.

Un vēl. Sakarā ar energoresursu cenu pacēlumu valdība jau ir pieņēmusi lēmumus, lai palielinātu pieejamos naudas resursus mazturīgām ģimenēm un mājsaimniecībām, kurām ir grūtības samaksāt savus rēķinus. Pēc vajadzības mēs šīs programmas varēsim arī pārskatīt un papildināt.

Kopīgiem spēkiem mēs pārvarēsim...!

Tagad vēl drusku par to kopējo... stadiju, kurā, kā jau es argumentēju, mēs esam, - tā saucamo viedo reindustrializāciju. Ko tas īsti nozīmē, un kas mums kā politiķiem ir darāms? Galvenais ir turpināt vairākās jomās uzsāktās reformas, pilnveidot tās.

Iedomājamies, ka mēs esam kā zemnieks, kurš gatavo savu lauku, - tur ir jāveic ļoti lieli priekšdarbi, pirms pavasarī un vasarā parādās raža. Un tas, ko mēs šobrīd darām, - mēs sakārtojam vidi, sakārtojam lauku tā, lai mūsu ekonomika varētu vēl jo labāk atsperties un izaugt.

Kādas tad ir šīs dažādās reformas? Es minēšu piecas.

Izglītības joma. Tur mums ir faktiski divi vienā, tā varētu teikt, - mums ir skolu tīkla un satura reforma, kas notiek. Un, protams, mums ir arī augstākās izglītības pārvaldes reforma, par kuru ir jau Saeimā nobalsots un kura palīdzēs padarīt mūsu augstskolas konkurētspējīgākas. Mainot pārvaldes struktūru, mēs vairāk iekļaujamies pārējās Rietumu pasaules tradīcijās, un tas nāks par labu gan mūsu studentiem, gan, protams, arī mūsu valsts ekonomikai. Tas nāks par labu!

Veselības aprūpe. Bondara kungs to jau minēja. Kopš 2016. gada - piecu gadu laikā - mūsu ieguldījums veselības aprūpē, veselības aprūpes budžets, ir dubultojies. Mums ir dubultojies veselības aprūpes budžets pēdējos piecos gados. Un mēs turpināsim arī 2022. gada budžetā vērienīgus ieguldījumus, līdzekļu palielinājumu veselības aprūpei.

Un mums vēl priekšā stāv svarīgs darbs - tā saucamā slimnīcu līmeņu reforma, kura, varētu teikt, ir analogs skolu tīkla reformai, - koncentrēt, lai slimnīcu būtu skaitliski mazāk, bet lai tās būtu spēcīgākas. Mēs aizvien vairāk ejam uz to - uz pacientu pārvietošanu uz spēcīgu slimnīcu, nevis... varbūt katram pacientam pārdesmit kilometru attālumā ir slimnīca. Mēs ejam uz tādu modeli, kas ir visur citur Eiropā, - ka slimnīcas, ārsti, speciālisti un iekārtas tiek koncentrētas vienuviet un pacienti no malu malām tiek nogādāti pie speciālistiem, kuri spēj viņiem sniegt kvalitatīvu veselības aprūpi. Šis vēl ir procesā.

Nākamā joma. Tiesiskums un likuma vara. Daudziem varbūt ir piemirsies tā saucamais finanšu sistēmas kapitālais remonts - finanšu uzraudzības vai finanšu... nu, finanšu sistēmas uzraudzības maiņa. Tā ir bijusi vērienīga, un tā ir bijusi ļoti veiksmīga.

Izveidojot šo valdību pēc pēdējām... iepriekšējām Saeimas vēlēšanām, mūsu valsts ārējais tēls bija ļoti sliktā stāvoklī, teju vai sagrauts. Mēs... Pārkārtojot banku pārvaldes sistēmu, kā arī ieceļot jaunus cilvēkus amatos, tā dēvētajos atslēgas amatos, un šobrīd virzoties uz to, ka finanšu uzraugs un centrālā banka atkal saies kopā vienotā sistēmā, tas mums ir izdevies - mēs esam atguvuši mūsu starptautisko reputāciju. Un tas arī, protams, atspoguļojas mūsu... pieaugošās investīcijās, par ko es vēl runāšu.

Valsts drošība. Tā ir ceturtā joma. Aizsardzībai mēs turpinām un turpināsim veltīt tagad jau vairāk nekā divus procentus no mūsu valsts iekšzemes kopprodukta. Un, līdzīgi kā veselības aprūpes budžets, arī aizsardzības budžets pēdējos piecos gados ir dubultojies.

Tātad veselības aprūpē un valsts aizsardzībā mēs esam piecos gados efektīvi dubultojuši ieguldījumus, un mēs turpināsim arī šajā virzienā iet.

Un arī iekšlietās, kam ilgstoši varbūt nav pievērsta nepieciešamā uzmanība, mums ir jau... Jau līdz šim ir uzsāktas, piemēram, reformas VUGD darbā un policijā, bet... arī ar 2022. gada budžetu stiprinās izglītību... Par to arī mūsu ministre varēs runāt... Protams, ir paredzēti lieli līdzekļi, lai mēs varētu celt atalgojumu un samazināt šīs izveidojušās plaisas starp aizsardzības spēkiem un valsts iekšējiem drošības spēkiem.

Visbeidzot - reģionālā attīstība (bet varbūt tā ir pati svarīgākā). Mums administratīvi teritoriālā reforma ir ne tikai likumā pieņemta, bet jau... tagad jau ir ievēlētas jaunas - lielākas un līdz ar to spēcīgākas - pašvaldības. Arī 2022. gada budžetā mēs plānojam turpināt ieguldīt mūsu pašvaldībās, lai šie jaunie reģionu centri kļūtu spēcīgāki un arī ekonomiski augtu tālāk.

Visas šīs reformas notiek. Var rasties jautājums - nu kad tad būs rezultāts? Ko tas viss nozīmē? Es varu jums teikt, ka rezultāts jau šobrīd ir redzams, konkrēti - mūsu ekonomiskajā izaugsmē. Mūsu, Latvijas, ekonomika šobrīd, lai gan ir pandēmija, turpina augt. Otrajā ceturksnī... koriģētie dati... par 11 procentiem mēs izaugām. Ļoti svarīgs rādītājs, lai redzētu, vai tā izaugsme ir ilgtspējīga un kā nāk investīcijas, kas rada, protams, jaunas darba vietas, jaunas eksporta iespējas.

Investīciju ziņā 2020. gads, kas bija ļoti drūms - kovida gads -, mums bija labākais gads no iepriekšējiem septiņiem (ja mērām ar investīciju piesaisti). Proti, 2020. gadā tika piesaistīti 250 miljoni. Savukārt 2021. gadā, šī gada pusgadā, kas arī... vēl joprojām ir kovida zīmē, jau vairāk par 300 miljoniem ir piesaistīti. Tātad šī gada pusgadā mēs jau pārspējām visu iepriekšējā gada rezultātu.

Es esmu runājis ar vairākiem no šiem uzņēmējiem, kuri ir izlēmuši investēt mūsu valstī... vai vēl vairāk investēt līdzekļus, un viņiem visiem ir viena atbilde: vide, kuru mēs esam izveidojuši Latvijā, ir laba. Un tā kļūs vēl labāka! Turpināsim sakārtot vidi. Mēs piesaistīsim aizvien vairāk investīcijas, kuras... aizvien prasīs labāk kvalificētu darbaspēku, bet līdz ar to arī spēs samaksāt - un spēj samaksāt! - labākas algas mūsu strādājošajiem.

Galvenais mums, veidojot nākamā gada budžetu, ir turpināt šo ļoti labo ekonomisko attīstību, kas ir uzsākta. Mēs to nevaram atļauties apturēt nekādā veidā.

Tagad, atgriežoties pie paša 2022. gada budžeta... valdības piedāvātā valsts budžeta projekta, es runāšu par trim sadaļām - par valsts konkurētspējas celšanu, par valsts pakalpojumu pieejamības un kvalitātes paaugstināšanu un par mūsu nacionālās identitātes stiprināšanu. Tātad - ko mēs konkrēti piedāvājam? Ir ļoti daudz, es izcelšu tikai dažas lietas.

Mūsu valsts konkurētspējas celšana. Pirmkārt, mēs turpināsim jau uzsākto darbu - samazināt darbaspēka nodokļus. Kolēģi, jūs atminaties, ka kopīgiem spēkiem mēs visi... Nolēmām jau šogad, 2021. gadā, sociālo nodokli samazināt par vienu procentpunktu. Nākamgad mēs piedāvājam turpināt šādu darbību, bet šoreiz koncentrēties uz zemākām algām, proti, neapliekamo minimumu no 1. janvāra pacelt līdz 350 eiro, bet no 1. jūlija - līdz 500 eiro.

Otrkārt, ieguldījumi zinātnē. Mēs visi zinām, ka tā ir tāda sena patiesība, ko var vērot, piemēram, Skandināvijā... Ziemeļvalstīs, Vācijā un citur, - ka, ieguldot zinātnē... tas ir ļoti nepieciešams ieguldījums valsts ilgtermiņa attīstībai.

Šogad budžeta piedāvājumā... un par to arī runās mūsu izglītības un zinātnes ministre... mēs piedāvājam celt bāzes finansējumu zinātnei par 32 procentiem - par veselu trešdaļu. Šis ir vērienīgs ieguldījums. Vispār varētu uzdot jautājumu - vai jebkura nozare spētu efektīvi izmantot vairāk par vienu trešdaļu pieauguma viena gada laikā? To mēs šobrīd piedāvājam, šādā veidā liekot investīcijas tajā, kur... Mēs visu laiku sakām, ka zinātne ir svarīga; 2022. gada budžetā to konkrēti varēs redzēt.

Tad arī... Mēs saprotam, ka ekonomiku virza... tajā skaitā - lielie uzņēmumi, kuru darbības rezultātā... ap tiem veidojas daudzi mazi uzņēmumi... varētu teikt, tajā vērtības ķēdes pilnveidošanā. Mēs turpinām... plānojam turpināt tā saucamo lielo investīciju fonda palielinājumu par apmēram 40 miljoniem.

Kā es jau minēju, reģionālajā attīstībā mēs plānojam... 100 miljoni eiro - mūsu pašvaldībām: 70 miljoni, kas būtu aizdevumu ziņā, un 30 miljoni, kas būtu ieguldījumu vai grantu veidā. Un tas ir visu veidu infrastruktūrai, kas veicinās mūsu ekonomisko attīstību... protams, tātad arī ceļiem.

Otrā sadaļa. Par valsts pakalpojumu pieejamību un kvalitātes stiprināšanu. No visas mūsu bāzes... budžeta bāzes pieauguma... Budžeta bāzi mēs piedāvājam palielināt par aptuveni 300 miljoniem eiro. Vairāk nekā viena trešā daļa - vairāk nekā simts miljoni - no šī ies tieši veselības aprūpei. Veselības ministrs varēs stāstīt sīkāk par plānoto sadalījumu, bet tur ir paredzētas gan vērienīgas summas mediķu algu paaugstināšanai, gan arī tādu nepieciešamu funkciju vai pakalpojumu palielināšanai kā, piemēram, onkoloģijas ārstēšanai, citu reto slimību ārstēšanai... un daudz kas cits.

Tad izglītībā. (Par zinātni es jau minēju.) Tur mēs ieguldām par trešo daļu vairāk budžeta bāzē, bet pašā izglītībā pedagogiem ir paredzēts pilns algu pielikums atbilstoši grafikam, kas ir izstrādāts. Tas šajā budžetā jau ir pilnībā piedāvāts.

Iekšlietās, kā es minēju, algām paredzēti vairāk nekā 20 miljoni eiro, un speciālajam transportam, kas būtu VUGD un policijai, gandrīz 12 miljoni eiro klāt. Protams, vēl daudz kas cits, bet par to ministri, protams, arī finanšu ministrs, varēs sīkāk skaidrot.

Trešais bloks budžetā mums ir nacionālās identitātes stiprināšana. Ir lieki atgādināt kolēģiem, ka vienīgi Latvija - Latvijas valsts! - var stiprināt mūsu, latviešu, nacionālo identitāti. Šeit ir vairākas tīri praktiskas lietas. Tātad mums ir mediju atbalsts, drukātai presei un grāmatām PVN tiks samazināts līdz pieciem procentiem, lai veicinātu šo, teiksim, industriju attīstību mūsu valsts valodā. Mediju atbalsta fondam gandrīz... vairāk nekā divarpus miljoni eiro kopumā tiks ieguldīti. Tas ir ļoti svarīgi arī demokrātijas stiprināšanai. Kas ir ļoti svarīgi - kā mēs labi zinām, jebkuras valsts ilgtermiņa ekonomiskajai attīstībai, demokrātijai, demokrātiskajām tradīcijām un institūcijām jābūt ļoti stiprām, un mediju kontrole un kritika, un komentāri par to visu... neatkarīgai mediju kontrolei un kritikai... tas ir ļoti svarīgs stūrakmens, un mēs turpināsim ieguldīt, lai šo nodrošinātu. Un visbeidzot - šajā jomā mums ir tāda ļoti spēcīga tradīcija kā Dziesmu svētki, un mēs plānojam ieguldīt četrus miljonus eiro, lai šo tradīciju varētu tikai stiprināt, šī ir tradīcija, kura ir izjutusi saprotamā veidā ļoti lielus izaicinājumus tieši pandēmijas laikā.

Viss šis budžets un visas šīs trīs sadaļas ir virzītas uz to, lai mēs varētu īstenot tā saucamo viedo reindustrializācijas politiku, lai mēs varētu turpināt iet augšā pa attīstības kāpnēm, celt mūsu iedzīvotāju labklājību. Pieņemu, ka mēs turpināsim visas būtiskās reformas, mēs ieguldīsim naudu zinātnē, veselības aprūpē, izglītībā un iekšlietu sistēmā, un, protams, darbaspēka nodokļi tiks samazināti, lai padarītu mūsu uzņēmējus konkurētspējīgākus.

Kolēģi! Šis budžets ir šīs valdības ceturtais budžets un pēdējais budžets šim Saeimas sasaukumam līdz nākamā gada oktobra Saeimas vēlēšanām. Es vēlos pateikties ikkatram Saeimas kolēģim par nenogurstošo darbu, īpaši mūsu koalīcijas deputātiem par darbu un ieguldījumu visā šajā laikā, protams, veidojot arī valsts šī gada vai nākamā gada valsts budžetu šajos īpaši sarežģītajos pandēmijas apstākļos, kur kārtēji (varētu teikt - laikam otro gadu pēc kārtas) mēs budžetu izskatām šādā attālinātā veidā.

Protams, es vēlos pateikties arī visiem valdības ministriem un ministrijām par pašaizliedzīgo darbu ne tikai pandēmijas apstākļos, bet arī veidojot šo valsts budžetu. Īpašs paldies finanšu ministram Jānim Reiram un visai Finanšu ministrijai par milzu darbu, ko viņi ir ieguldījuši, veidojot šo budžetu. Es domāju, ka šis darbs šogad, iespējams, bija vissarežģītākais, un gribu teikt paldies finanšu ministram par viņa milzu ieguldījumu, lai šis budžets varētu tapt.

Kolēģi, es aicinu jūs visus atbalstīt sagatavoto 2022. gada valsts budžetu. Es aicinu jūs visus pielikt savu artavu mūsu valsts ekonomikas turpmākās attīstības virzienā, mūsu labklājības celšanā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam.

Vārds finanšu ministram Jānim Reiram.

J. Reirs (finanšu ministrs).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Godātie kolēģi! Par spīti augstas nenoteiktības apstākļiem, pandēmijai, kas ilgst jau otro gadu, un hibrīdkaram pie Latvijas austrumu robežas un informatīvajā telpā, Latvijas valdība pie 2022. gada budžeta ir strādājusi mobilizēti un vienoti.

Šodien Saeimā izskatām svarīgākos valsts finanšu dokumentus - 2022. gada valsts budžeta projektu un likumprojektu, kas tuvākajos trijos gados veidos mūsu budžeta ietvaru.

Sagatavotais budžeta projekts nodrošina finansiālu stabilitāti gan valsts funkciju veikšanai, gan arī pakalpojumu nodrošināšanai. Izdevies sabalansēt budžetu visos valdības līmeņos. Tas ļaus mums nosargāt valsts finanšu stabilitāti, iedzīvotāju drošību un vajadzības gadījumā izturēt arī nākamās krīzes.

Šis budžets ir uz attīstību vērsts, atbildīgs un sabalansēts starp nozarēm. Tajā ir atvēlēti līdzekļi gan rūpēm par iedzīvotāju veselību un labklājību, gan nauda valsts attīstībai un investīcijām.

Šis budžets ir koncentrēts uz trim izaugsmes virzieniem: valsts pakalpojumu pieejamības stiprināšanu, valsts konkurētspējas paaugstināšanu un nacionālās identitātes stiprināšanu.

Lai aptvertu visas Latvijas sabiedrības vajadzības, mēs produktīvās budžeta sarunās tikāmies ar pašvaldību pārstāvjiem, valdības sociālajiem partneriem, sadarbības partneriem, nevalstiskajām organizācijām, politiķiem. Mēs esam ņēmuši vērā gan tuvāko, gan tālāko reģionu iedzīvotāju vajadzības, kā arī to, lai valdības politika veicinātu uzņēmējdarbību, kas nodrošina darba vietas un nodokļu ieņēmumus valsts budžetā.

Esam parūpējušies par mediķu, skolotāju, pirmsskolas pedagogu, sociālo darbinieku, kultūras, iekšlietu sistēmā strādājošo un citu nozaru atalgojumu un darba apstākļu uzlabošanu. Budžetā risinātas daudzas citas akūtas un hroniskas vajadzības izglītības, veselības, iekšlietu un citās jomās, kā, piemēram, rezidentu apmācības jautājuma sakārtošana.

Šajās budžeta sarunās esam panākuši, ka daudzi būtiski jautājumi, uz ko norādīja mūsu partneri, tiek risināti. Šajā un nākamo trīs gadu budžeta ietvarā mēs tiešām atrisināsim daudzas jo daudzas problēmas.

Es gribu pateikties koalīcijas partneriem, pateikties ministriem par konstruktīvo un koleģiālo sadarbību budžeta sarunās, par izrādīto solidaritāti, spēju vienoties par valdības prioritātēm un kopīgiem mērķiem.

Godātie deputāti! Tagad nedaudz par fiskālo ietvaru. Ņemot vērā pandēmijas izraisīto nenoteiktību, Eiropas Savienības fiskālās disciplīnas noteikumi tika atviegloti. Fiskālās disciplīnas likuma un Stabilitātes un izaugsmes pakta nosacījumu vietā tiek piemērotas Eiropas Savienības fiskālās rekomendācijas, kas paredz, ka nacionāli finansētie kārtējie izdevumi nepieaug straujāk par 10 gadu potenciālo IKP pieaugumu; tiek atbalstītas publiskās investīcijas, kas pamatā ir īstenojamas nākamajā - 2022. - gadā; un tiek atbalstīti Covid-19 krīzes pārvarēšanas pasākumi.

Šī budžeta plānošanā mēs ievērojām gan Eiropas Komisijas prasības, gan arī izmantojām tās piedāvātās iespējas, kas atspoguļojas mūsu investīciju projektos.

Strādājot pie nākamā gada budžeta, mums bija svarīgi nodalīt kārtējos izdevumus no vienreizējiem krīzes izdevumiem. Covid-19 krīzes pārvarēšanas pasākumus Latvija ir finansējusi uz parāda rēķina un nepieciešamības gadījumā darīs to arī turpmāk.

Augot iekšzemes kopproduktam, parāds attiecībā pret IKP samazināsies, nodrošinot parāda ilgtspēju. Vienlaikus ir jāatceras, ka pārmērīgi un nepamatoti tēriņi ilgtermiņā var nelabvēlīgi ietekmēt mūsu valsts finansiālo situāciju un labklājību, tādēļ nekādā gadījumā nav pieļaujama valsts kārtējo izdevumu finansēšana uz parāda rēķina.

Tā kā atvieglotie fiskālie noteikumi ir noveduši vairumu Eiropas Savienības valstu pie augstāka parādu līmeņa, Eiropas Komisija ir uzsākusi diskusiju par fiskālās disciplīnas noteikumu pārskatīšanu. Arī Latvija ir paudusi savu atbalstu stingrākai fiskālās disciplīnas ievērošanai pēcpandēmijas apstākļos. Visticamāk, nākamgad budžeta veidošanā jau tiks piemēroti fiskālās disciplīnas noteikumi.

Kolēģi, nedaudz par mūsu valsts finanšu stabilitāti un reputāciju, jo šis ir viens no ļoti svarīgiem rādītājiem, kas palīdzēja mums pārvarēt šo krīzi. Neraugoties uz Covid-19 pandēmijas ietekmi un tās izaicinājumiem, Latvija ir saglabājusi stabilu pozīciju kredītreitinga A grupā, apliecinot augstu investoru uzticību valsts kredītspējai. Augstais kredītreitings nodrošina iespēju Latvijai saņemt aizņēmumus ar zemu, tuvu nullei, procentu likmi. Tas nodrošina to, ka valsts budžetā neveidojas papildu izdevumi valsts parāda apkalpošanai. Turklāt S&P Global Ratings Latvijai 2020. gada februārī piešķīra A+ kredītreitingu. Šis ir augstākais kredītreitings, kāds Latvijai ir bijis kopš 1997. gada, kad Latvija pirmo reizi tika vērtēta šajā kredītreitingā.

Godātie kolēģi! Par budžeta galvenajiem rādītājiem. Kā jau ierasts, nākamā gada budžets ir lielāks gan ieņēmumu, gan izdevumu daļā. Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi 2022. gadā ir plānoti 10,6 miljardu eiro apjomā. Izdevumi ir plānoti 12,4 miljardu eiro apjomā. Valsts pamatbudžetā plānotie ieņēmumi sastāda 7,5 miljardus eiro, bet izdevumi - 9,3 miljardus eiro. Savukārt speciālais budžets ir sabalansēts - gan ieņēmumu, gan izdevumu pozīcijā veido 3,4 miljardus eiro.

2022. gada vispārējās valdības budžeta deficīts ir plānots 1,62 miljardu eiro apjomā jeb 4,8 procenti no iekšzemes kopprodukta, kur pastāvīgo izdevumu apjoms ir 3,8 procenti un viens procents ir novirzīts investīcijām.

Kolēģi! Nedaudz par makroekonomiku un riskiem. 2022. gadā, Latvijas ekonomikai turpinot atgūties pēc kovidkrīzes, IKP... pēc Finanšu ministrijas datiem, kuri ir saskaņoti gan ar mūsu iekšzemes IKP makroekonomistiem, gan arī ar Eiropas Komisiju un citām starptautiskām institūcijām, plānojam piecu procentu apjomā. Vienlaikus ar straujāku ekonomisko izaugsmi paātrināsies arī patēriņa cenu pieaugums, saglabāsies darba samaksas pieaugums, kuru mēs plānojam sešu procentu apjomā.

Bezdarba līmenis turpinās sarukt, un mēs domājam, ka tas nepārsniegs septiņu procentu atzīmi.

Savās prognozēs Finanšu ministrija ir balstījusies uz konservatīviem pieņēmumiem, kā arī izvērtējusi iekšējos un ārējos riskus.

Covid-19 krīzes pārvarēšanā būtiska loma ir valdības īstenotajiem ekonomikas atbalsta un izaugsmes veicināšanas pasākumiem. Šeit jāatzīmē, ka Latvijā īstenoja vienu no dāsnākajām Eiropas Savienības atbalsta programmām uzņēmējiem un strādājošajiem. Tas sniedza būtisku atbalstu gan ekonomikas izaugsmei (ko mēs redzējām, un arī premjers minēja otrā ceturkšņa izaugsmes rādītājus), gan arī palīdzēja saglabāt vairāk nekā 60 tūkstošus darba vietu gada sākumā, kad mums bija slēgta uzņēmējdarbība.

Jāatzīmē, ka atbalsta pasākumi tomēr nespēs pilnībā atjaunot krīzes smagāk skartās nozares, kas ir transports, izmitināšana, ēdināšana, māksla, izklaide, atpūta, profesionālie pakalpojumi. Arī turpmāk, vidējā termiņā, šo nozaru attīstība ir nenoteikta un lielā mērā atkarīga no Covid-19 ierobežošanas sekmēm.

Līdzīgi kā visas prognozes kopš Covid-19 krīzes sākuma, arī 2022. gada budžeta prognozes ir izstrādātas augstas nenoteiktības apstākļos. Būtiskie prognožu riski saistās ar slimības izplatību un vakcinācijas gaitu. Covid-19 trešais vilnis rudenī un jauni ierobežojumi nozaru darbībā var pazemināt ekonomiskās izaugsmes rādītājus. Negatīvie riski ir saistīti arī ar iespējamu pārkaršanu un jaudu trūkumu būvniecības nozarē, kas var izraisīt strauju cenu kāpumu. Pastāv arī riski saistībā ar ēnu ekonomikas pieaugumu un straujo energoresursu cenu pieaugumu, kas var bremzēt ekonomisko izaugsmi.

Starp pozitīviem riskiem savukārt var atzīmēt to, ka straujāka ekonomiskā izaugsme ir Latvijas ārējos tirgos, tirdzniecības partneros... mūsu svarīgākajās eksporta valstīs. Vidējā termiņā Latvijai būs pieejama liela daļa Eiropas Savienības struktūrfondu, Atveseļošanas fonda līdzekļi, kā arī investīcijas Rail Baltica projekta īstenošanai.

Būtiska loma Covid-19 krīzes seku pārvarēšanā būs jaunajam Eiropas Savienības fondu investīciju plānošanas periodam no 2021. līdz 2027. gadam, kur mums ir pieejami vairāk nekā četri miljardi eiro.

Ļoti svarīga budžeta sastāvdaļa (jau sākot no pirmā budžeta; atgādināšu, ka šis ir šīs valdības ceturtais budžets) ir izdevumu pārskatīšana. Arī šogad šis darbs tika veikts. Te es gribu pateikties visiem iesaistītajiem, sākot ar Finanšu ministrijas parlamentāro sekretāru Zakatistova kungu, Finanšu ministrijas pārstāvjiem, arī citu nozaru un ministriju pārstāvjiem, kuriem izdevās atrast līdzekļus vairāk nekā 170 miljonu eiro apjomā, ar ko tiek finansētas jaunas politiskās iniciatīvas, aizstājot tās programmas, kuras varbūt ne visai labi strādā.

Cienījamie deputāti! Tagad par valdības prioritātēm. Kā jau tika minēts, viena no svarīgākajām prioritātēm ir darbaspēka nodokļu mazināšana. Ja mēs atceramies, tad konsekventi gan 2020. gadā, gan šajā gadā, gan arī nākamajā gadā mēs piedāvājam darbaspēka nodokļu mazināšanu.

2020. gadā šī darbība bija, palielinot neapliekamo minimumu līdz 300 eiro. Ja pagājušajā gadā mēs samazinājām sociālās iemaksas par vienu procentu - pusprocentu darba devēja pusē un pusprocentu darbinieka pusē -, kas uzņēmumu kontos un maciņos atstāja vairāk nekā 80 miljonus, tad šogad... piedāvājot šo budžetu, mēs ejam tālāk un samazinām neapliekamo... es atvainojos, no 1. janvāra palielinām neapliekamo minimumu uz 350 eiro, un no 1. jūlija - uz 500 eiro, kas iedzīvotāju maciņos (un šeit jāatzīmē, ka tieši mazāk turīgo iedzīvotāju maciņos) atstās vairāk nekā 90 miljonus eiro.

Turpinot par valdības prioritātēm. Straujākais finansējuma pieaugums ir veselības nozarei. Tas nākamgad sasniegs jau vairāk nekā pusotru miljardu eiro. Precīzi - 1,531 miljards eiro. Veselības joma ir starp mūsu valdības prioritātēm. Tik straujš finansējuma pieaugums nav bijis nevienai nozarei, un, kā jau tika minēts, pēdējos sešos septiņos gados veselības nozares finansējums ir teju dubultojies (kas noticis ir arī ar aizsardzības finansējumu).

Salīdzinot ar citām nozarēm, veselībai atvēlētais budžets pēdējos gados ir pieaudzis visstraujāk, 2021. gadā kopā ar Covid-19 izdevumiem tas ir sasniedzis teju sešus procentus no IKP. Neraugoties uz to, arī turpmākajos gados būs nepieciešams gan finansējuma palielinājums, gan veselības aprūpes sistēmas pilnveidošana. Nākamā gada veselības budžeta palielinājumu pamatā veido mediķu atalgojuma pieaugums, taču veselības aprūpei ir jābūt pieejamai iedzīvotājiem un pakalpojumiem ir jābūt vērstiem uz cilvēku, jābūt iespējai laikus nokļūt pie ārsta.

Turpinot par budžeta prioritātēm, varu teikt, ka valdība ir vienojusies paredzēt papildu 700 miljonus eiro veselībai, izglītībai, iekšlietām, kultūrai un citām nozarēm nozīmīgu pasākumu finansēšanai. 385 miljoni eiro ir paredzēti valdības un nozaru prioritātēm, kam pamatā ir ilgtermiņa efekts,
270 miljoni eiro - nozīmīgām investīcijām, kam nepieciešami vienreizēji ieguldījumi, 41 miljons eiro - Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai, kas pēc nepieciešamības tiks piešķirts 2022. gada budžeta izpildes procesā, mērķēti sniedzot atbalstu tur, kur tas visvairāk ir nepieciešams.

Valdība, gatavojot budžetu, atbalstīja papildu finansējumu atlīdzības palielināšanai, un šīs nozares ir ļoti plašas. Minēšu dažas: mediķi, pedagogi, policisti, sociālie darbinieki, kultūras jomā strādājošie.

Daudz diskutēts par algu palielinājuma apmēriem, bieži dzirdot, ka tas ir nepietiekami. Izskanējuši arī aicinājumi atalgojumu palielināt daudz straujāk, bet, kolēģi, mēs rīkojamies saskaņā ar Eiropas Komisijas ieteikumiem fiskālajā disciplīnā.

Kolēģi! Tagad konkrētāk par šīm prioritātēm.

Atalgojuma palielināšanai veselības, izglītības, iekšlietu nozarē strādājošajiem, arī kultūras nozarē strādājošajiem ir teju 80 miljoni eiro. Atalgojuma palielinājums paredzēts arī sociālajiem darbiniekiem, aprūpētājiem, pirmsskolas pedagogiem un kultūras darbiniekiem. Un šeit ir attiecīgi
15 miljoni eiro.

Latvijas valsts iedzīvotāju drošība šajos augstas nenoteiktības apstākļos ir īpaši svarīga, tāpēc finansējums ir palielināts vairākās ar valsts ārējo un iekšējo drošību saistītās jomās.

Latvijas aizsardzības budžets nākamgad ir 2,23 procenti no IKP jeb 757 miljoni eiro. Tas paaugstinās Nacionālo bruņoto spēku un Zemessardzes kaujas spējas, sekmēs Latvijas aizsardzības industrijas un reģionālo attīstību, veicinās jauniešu patriotisko audzināšanu un visaptverošas valsts aizsardzības ieviešanu.

Ar valsts drošību saistītiem prioritāriem pasākumiem atvēlēti 5,3 miljoni eiro. Finansējums paredzēts valsts austrumu robežas izbūvei.

Palielināts Valsts probācijas dienesta nodarbināto atalgojums. Pieaugs algas Finanšu policijā. Kā jau iepriekš minēju, pieaugs arī iekšlietu nozarē strādājošo algas. Tiks pilnveidota Valsts policijas amatpersonu izglītības sistēma, tai skaitā izveidots izmeklētāju apmācības centrs.

Droša ir pilsoniski aktīva, iesaistīta un demokrātiska sabiedrība, un tam ir nepieciešams spēcīgs nevalstiskais sektors, tāpēc līdzekļi ieplānoti arī Sabiedrības integrācijas fonda prioritātēm.

Godātie kolēģi, turpinot par skaitļiem. Būtisks finansējums paredzēts veselības aprūpes pakalpojumiem. Ja iepriekšējos gados līdzekļi, apjomīgi līdzekļi, tika novirzīti tikai atalgojuma palielināšanai, tad šajā budžetā līdzekļi ir paredzēti arī veselības aprūpes pakalpojumiem, un tie ir 55 miljonu eiro apjomā. Onkoloģijai - kompensējamo zāļu iegādei, iekārtām un aprīkojumam; paliatīvās aprūpes nodrošināšanai; ierīcēm insulīna patstāvīgai ievadīšanai bērniem un daudzām citām prioritārām lietām.

Neskaitot iepriekš minētās pedagogu algas, izglītības un zinātnes attīstībai paredzēti vairāk nekā 11 miljoni eiro - zinātnes bāzes finansēšanai, fundamentālajiem un lietišķajiem pētījumiem paredzēti 10 miljoni eiro.

Paredzēti līdzekļi darba ar jaunatni kvalitatīvas ilgtermiņa sistēmas izveidei un attīstībai, jauniešu līdzdalības veicināšanai. Paredzēti papildu līdzekļi valsts funkciju sporta nozarē izpildes nodrošināšanai nemainīgā līmenī.

Kolēģi! Par pašvaldību finansēm. Pašvaldības ir ļoti svarīgs valdības sadarbības partneris, un šīs bija pirmās budžeta veidošanas sarunas pēc administratīvi teritoriālās reformas. Ir acīmredzami, ka reformai ir būtiska pozitīva ietekme uz budžeta plānošanu un sabiedrība sajutīs ieguvumu jau 2022. gadā un ilgtermiņā.

Vēlos pateikties Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdim Kaminska kungam un valdei par konstruktīvu sadarbību. Redzams, ka pēc administratīvi teritoriālās reformas pašvaldību intereses ir kļuvušas vienotākas un pieeja - strukturētāka. Pateicoties koleģiālam darbam un izpratnei, nākamā gada budžetā panāktas nozīmīgas vienošanās par valstij un pašvaldībām būtiskiem jautājumiem.

Par pašvaldību budžeta ieņēmumu prognozēm un stabilitāti varu teikt, ka darbaspēka nodokļu sloga mazināšana (kā jau gan es minēju, gan Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Bondara kungs un premjers minēja) ir svarīga un, samazinot šo slogu, pašvaldību budžetos pieaugums būs 3,1 procents. Bez šī pieauguma esam raduši arī risinājumu, lai atbalstītu tās pašvaldības, kurām pieaugums ir zem trim procentiem un ienākumi uz vienu iedzīvotāju ir mazāki par 800 eiro, kā arī esam novirzījuši 100 miljonus eiro pašvaldību investīciju fondiem, no kuriem 30 miljoni ir grantu formā un 70 miljoni ir aizņemšanās formā.

Tāpat arī paredzēti papildu 57 miljoni eiro ceļu remontiem un būvei, turpinot saistībā ar teritoriālo reformu nepieciešamo infrastruktūras sakārtošanu. Mēs arī garantēsim 100 procentu apmērā pašvaldībām plānotos ieņēmumus.

Godātie kolēģi! Vēl nedaudz par investīcijām un ārkārtas pasākumiem. Tātad investīcijām, kā jau es minēju, esam plānojuši vairāk nekā 250... konkrēti - 270 miljonus eiro. Kapitālieguldījumi un investīcijas Veselības ministrijas kapitālsabiedrībās - Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrā, Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā.

Mēs arī investēsim valsts sociālo aprūpes centru infrastruktūras sakārtošanā. Investīcijas tiks novirzītas Latvijas militārās un aizsardzības industrijas attīstības projektiem, speciālo ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu iegādei, Zemkopības ministrijas nozaru infrastruktūras pilnveidošanai un tehniskā nodrošinājuma atjaunošanai, valsts reģionālo autoceļu pārbūvei un atjaunošanai. Un, kā jau minēju, - arī pašvaldību investīciju projektiem.

Ļoti nozīmīga investīciju sadaļa ir investīcijas uzņēmējdarbības veicināšanai. Sadarbībā ar Ekonomikas ministriju ir paredzēts ieviest īpašu finanšu instrumentu, lai veicinātu straujāku uzņēmējdarbības attīstību pēc Covid-19 krīzes. Tas nodrošinātu aizdevumus investīciju projektiem (Skaņas pārrāvums.)... lielāks šis atbalsts.

Tālāk - par Eiropas fondiem. Vēlos akcentēt, ka papildus budžeta investīcijām plānojam nozīmīgu Eiropas Savienības fondu pienesumu attīstībai... ekonomikas finansēšanā, sākot jau no nākamā gada.

Nākamā gada budžets iezīmēs vēsturiski lielāko ikgadējo Eiropas Savienības līdzfinansējumu budžeta investīcijām ar turpmāku ievērojamu pieaugumu vidējā termiņā. Tas pozitīvi ietekmēs investīciju plūsmu. 2022. gadā kopumā mēs plānojam un būs pieejami līdzekļi 1,2 miljardu eiro apjomā - gan Eiropas Savienības fondi, gan arī RRF.

Nākamgad intensīvi turpināsim esošā Eiropas Savienības fondu plānošanas perioda projektu īstenošanu ar šiem pieejamajiem līdzekļiem. Nākamgad pilnā sparā tiks aktivizēta arī RRF vai Atveseļošanas fonda investīciju projektu pakete, kur ir jāveic investīcijas līdz 2026. gadam un būs pieejami 1,8 miljardi eiro. Šeit gribu atzīmēt galvenās lietas - digitālā transformācija, klimata neitralitāte, daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošana, kas ir ļoti svarīga šajos energoresursu krīzes brīžos, jo mums ir informācija no uzņēmumiem, kas apkalpo mājas, ka ietaupījums siltinātām mājām ir pat līdz 60 procentiem, kas samazina šos rēķinus.

Uzņēmumu digitālo pamatprasmju attīstībā arī tiek ieguldīti nozīmīgi līdzekļi. Atbalsts inovāciju klasteru attīstībai, jaunu inovatīvu produktu izstrādāšanai.

Būtisks Eiropas Savienības finansējuma ieguldījumu apjoms ir arī veselības nozarē. Veselības pakalpojumu tīkla efektivitātes reformai kopumā Atveseļošanas plānā ir paredzēts 181 miljons eiro. Tiks īstenots projekts - atbalsts universitātes un reģionālo slimnīcu veselības aprūpes infrastruktūras stiprināšanai -, aptverot vismaz 10 lielās slimnīcas un 40 sekundāro ambulatoro pakalpojumu sniedzējus. Daļa no šīs summas - 23 miljoni eiro - ir paredzēta uzlabotu pakalpojumu sniegšanas modeļu attīstībai, tai skaitā uzlabojot ārstniecības personu tālākizglītības sistēmu un izveidojot vienotus principus onkoloģijas jomā. Tādējādi jau 2022. gadā tiek plānoti budžeta izdevumi - 720 miljonu eiro līdzfinansējums - šo projektu ieviešanai.

Godātie deputāti! Tagad rezumējot... vēlos norādīt uz galvenajiem 2022. gada budžeta ieguvumiem.

Budžets ir veidots ciešā sadarbībā ar sociālajiem partneriem un Latvijas Pašvaldību savienību, diskutējot un meklējot optimālākos risinājumus šajā ne visai vienkāršajā situācijā.

Panākta vienošanās ar pašvaldībām par svarīgiem finanšu jautājumiem, nodrošinot būtisku finansējumu pašvaldību investīcijām 100 miljonu eiro apjomā.

Plānotas papildu investīcijas infrastruktūrā - reģionālajos ceļos -, ar valsts drošību saistītos objektos.

Tiks nodrošināts mērķēts atbalsts pašvaldībām ar zemākiem ieņēmumiem, pašvaldībām nodrošināta budžeta ieņēmumu prognozējamība un stabilitāte, uzņemoties 100 procentu garantiju par ienākumiem.

Budžeta plānošana ir ilgtspējīga, izdevumi vidējā termiņā tiek segti, nepalielinot nodokļus.

Tiek turpināta darbaspēka nodokļu sloga mazināšana, paaugstinot mūsu uzņēmumu konkurētspēju Baltijas tirgū.

Plānots būtisks finansējums nākotnes attīstībai, ieguldot to izglītībā un zinātnē, lietišķajos pētījumos un dalībai starptautiskajos projektos.

Plānots papildu finansējums veselības aprūpes pieejamībai, tajā skaitā onkoloģijas jomā.

Paredzēts finansējums ārstniecības personu darba samaksas pieaugumam, pedagogu atlīdzības pieauguma grafika izpildei. Tātad šis ir piektais gads, noslēdzošais gads, pedagogu samaksas grafika izpildei.

Sagaidāms straujš Eiropas Savienības finansējuma pieaugums, pozitīvi ietekmējot investīciju plūsmu, kā arī turpinās esošo Eiropas Savienības fondu un Eiropas Ekonomikas zonas atbalsta programmu projektu ieviešana.

Tiek uzsākta Eiropas Savienības nākamā daudzgadu budžeta ieviešanas perioda programma. Atgādināšu, ka Latvijai līdz 2027. gadam šajā programmā kopumā pieejami 4,43 miljardi eiro.

Reformu un investīciju ieviešanai līdz 2026. gadam no RRF fonda mums ir paredzēti 1,82 miljardi eiro.

Kopā ar ministriem valdībā un kolēģiem Finanšu ministrijā esam, var teikt, noslīpējuši šo budžetu.

Gribu izmantot iespēju pateikties Finanšu ministrijas komandai, kas strādāja gan darba laikā, gan ārpus tā, lai budžeta projekts, ko jūs, cienītie deputāti, skatīsiet, būtu kvalitatīvs un laikus sagatavots.

Tāpat arī gribu izteikt pateicību visiem tiem finanšu nozarē strādājošajiem katrā ministrijā, kuri strādāja, nerēķinoties ar savu darba laiku, arī ārpus darba laika, lai šis budžets tiktu sagatavots.

Kolēģi! Valsts budžets ir pamats visu nozaru norisēm gan ikdienā, gan arī krīzes situācijās. Laikā pieņemts, līdzsvarots budžets būs pamats valsts stabilitātei un attīstībai.

Godātie Saeimas deputāti! Aicinu jūs diskutēt, atbildīgi vērtēt un atbalstīt nākamā gada valsts budžetu un vidēja termiņa budžetu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies finanšu ministram.

Kolēģi! Debates turpināsim pēc stundu gara pārtraukuma.

Vēl deputātu reģistrācija.

Pārtraukums līdz pulksten 12.30. Tātad darbu atsākam pulksten 12.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Dagmāra Beitnere‑Le Galla.

Sēdes vadītāja. (Skaņas pārrāvums.)... pēc pārtraukuma un turpinām debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā sēdes vadītāja! Es lūdzu apvienot abus debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Jūsu laiki ir apvienoti. Lūdzu!

V. Valainis. Ļoti cienītā sēdes vadītāja! Augsti godātais Ministru prezident! Ministri! Kolēģi deputāti! Budžets neapšaubāmi ir valsts politikas svarīgākais dokuments. Budžets ietekmēs gan jaunieti no Sēlijas, gan vecmāmiņu Kurzemē, ģimenes Latgalē, Rīgā. Budžets rādīs, kā dzīvosim, un pats galvenais - ar kādiem izaicinājumiem saskarsimies ne tikai nākošajā gadā, bet arī turpmākajos gados.

Ir pilnīgi skaidrs, ka 2022. gads būs grūts. Papildu tēriņi par elektrību pilsētās un novados, siltuma tarifu pieaugumi pat par 40 procentiem - to ikviens sajutīs jau ar pirmajiem rēķiniem. Dzīves dārdzība Latvijas iedzīvotājiem laukos pieaugs, minimums, 22 eiro apmērā... pilsētās tas var sasniegt pat 55 eiro un vairāk mēnesī. Grūtības sagaida arī mūsu uzņēmējus, kuri smagi saskaras ar vietējiem ierobežojumiem un starptautiskiem izaicinājumiem.

Kopējā inflācija nākamajā gadā, pēc Latvijas Bankas aplēsēm, būs četri procenti, kas ir ārkārtīgi daudz, īpaši situācijā, kad katrs trešais Latvijas iedzīvotājs jau tagad bez topošajiem tarifu pieaugumiem sastopas ar milzīgām problēmām, lai segtu ikdienas rēķinus. Izaugsmes prognoze piecu procentu apmērā, uz kuras balstās šis budžets, man un maniem kolēģiem liek uzdot jautājumu: vai tiešām, vērojot šodien apkārt notiekošo (ne tikai Latvijā, bet arī citur), Kariņa kungs, jūs domājat, ka šī prognoze vēl joprojām ir reāla? Vai tiešām šeit ir ņemts vērā mājsēdes mēnesis un tā nenoteiktība, kas valsti sagaida turpmākajos mēnešos? Piemēram, Lielbritānijas veselības speciālisti paredz, ka ar kovidu hospitalizēto pacientu augstākais punkts Apvienotajā Karalistē tiks sasniegts janvāra vidū (pat pie viņu vakcinācijas aptveres!) un aicina cilvēkus jau tagad uz trešo vakcīnu.

Šeit rodas jautājums, ko mēs gaidām un vai šī piecu procentu izaugsme nevar izrādīties nesasniedzams mērķis, kas sagraus jau pašos pamatos visu nākošā gada budžeta aprēķinu.

Turpmāk sīkāk par pašu budžetu. Protams, nodokļu reforma, ko mēs redzam... Piemēram, mūsu kolēģi Lietuvā no jūlija līdz 2022. gada beigām ievieš samazināto PVN likmi krīzes skartajām nozarēm - sabiedriskajai ēdināšanai, sporta klubiem, sporta pasākumiem, kino, izklaidēm, kultūras pasākumiem, restorāniem. Latvijā - tikai grāmatām. Kolēģi, kāpēc tā?

Tāpat nevar nepieminēt Saeimas un valdības kopīgi virzīto nodokļu reformu, kas Latvijā pārsteidza un savā ziņā “sniedza palīdzīgu roku” jau šogad 270 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, no 1. jūlija ieviešot obligātās sociālās iemaksas. Tie ir tieši mazo algu saņēmēji, tas ir tieši Latvijas mazais bizness, kas no tā cietīs visvairāk.

Jaunā sistēma darbojas jau 116 dienas, bet liela daļa no tiem 270 tūkstošiem Latvijā strādājošo nodokļu maksātājiem par to uzzinās, tuvojoties Ziemassvētkiem, kad mūsu valsti pārplūdinās ziņas par Valsts ieņēmumu dienesta veiktajiem uzrēķiniem. Kolēģi, tas ir neizbēgami. Tas būs pilnīgi nevajadzīgs trieciens mūsu uzņēmējiem un darba ņēmējiem, un nekādi sociālā nodokļa likmes samazinājumi vai neapliekamie minimumi šo situāciju nerisina. Tādēļ aicinu ieklausīties un labot kļūdu. Uz to aicina arī Latvijas lielākā uzņēmēju organizācija - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Uz kļūdas labojuma nepieciešamību norāda arī Valsts prezidents.

Zaļo un Zemnieku savienības ieskatā, risinājumam jābūt visaptverošam, nevis šauras nišas interesēs. Mums diemžēl bija speciālie nodokļu maksātāju režīmi, šobrīd to pēc būtības vairs nav, un arī šajā budžetā jūs to neatradīsiet. Tā ir kļūda, kas atspoguļojas neglaimojošos ēnu ekonomikas rādītājos. Mēs jau tā esam ar būtiski lielāko ēnu ekonomikas īpatsvaru nekā kaimiņvalstīs - iepriekšējā gadā pieaugums par 1,6 procentiem un vairāk nekā simts miljonu eiro zaudējums valsts budžetam. Šādu politiku turpinot, nākamajā gadā ēnu ekonomika tikai palielināsies, un tie vairs nebūs simts miljoni, tie jau būs vairāki simti miljoni, kurus budžets zaudēs nepārdomātas nodokļu politikas rezultātā. Tas nekādi nekompensēsies citu nodokļu pieauguma veidā, tieši otrādi - tas vairos valdības un nodokļu maksātāju savstarpējo neuzticēšanos. Krīzes laikā Zaļo un Zemnieku savienība aicina sniegt roku, nevis stumt galvu zem ūdens mūsu uzņēmējiem un mazajam biznesam.

Par izglītību. Mēs redzam pieaugumu zinātnē par 30 procentiem, bet nepasakām, ka tie ir tikai 10 procenti no kopējā nepieciešamā finansējuma apjoma zinātnei. Mēs redzam algu plāna izpildi, bet augstskolu pedagogiem, kolēģi, šis plāns beidzas 2021. gadā, un nekas par augstskolu pedagogu algām 2022. gadā netiek runāts. Vai tad viņiem rēķini nepieaugs?

Tāpat, ja mēs skatāmies OECD veikto analīzi par mūsu skolu skolotāju slodzēm, - mums ir augstas slodzes, bet atalgojums ir trešais zemākais. Pirmsskolas pedagogiem... Tā vietā, lai izlīdzinātu nevienlīdzību starp vispārējo izglītību un pirmsskolu, tā tikai tiek palielināta. Un kāpēc tā? To ministre nespēja atbildēt arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Valdības apspriestais modelis pedagogu algu finansēšanai, kas balstās tikai un vienīgi uz skolu tīkla optimizāciju, ir absolūta nekompetence. Strādājot Administratīvi teritoriālās reformas komisijā, deputātiem bija iespēja iepazīties ar visas Latvijas skolu tīkla sakārtošanas plāniem ikvienā novadā. Daudz kas ir procesā, bet cerēt, ka tas vien spēs kompensēt skolotāju algas, ir nepareizi un kļūdaini.

Jaunajam algu plānam, finansējumam ir jābūt valsts budžeta pusē. Uz to norāda arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, kā arī Latvijas Pašvaldību savienība. Vai tiešām vairs nav vajadzīgas mazās skolas, piemēram, Krāslavas pusē - pie Baltkrievijas robežas vai Leišmalē - Zemgalē. Aizbrauciet un pasakiet tiem bērniem, kur viņiem tālāk mācīties. Diez vai jūs tik ātri atradīsiet atbildes, bet absolūti lielākajā daļā Latvijā skolu tīkls jau ir optimizēts. Kur Jelgavā vai Ventspilī jūs vēl atradīsiet kaut ko, ko optimizēt?

Attiecībā uz senioriem mēs redzam to, ka tiek ieviests neapliekamais minimums, diemžēl tikai no jūlija. Tas ir solis pareizā virzienā, tomēr mums ir jāatgādina, ka vairāk nekā 100 tūkstošus senioru šīs izmaiņas neskars un četru procentu inflācija viņu dzīvēs būs mērāma 10 un vairāk procentu robežās, neskaitot nemaz energoresursu cenu kāpumu un citus izmaksu pieaugumus. Pensiju pielikums pāris procentu apmērā to nerisina. Lai arī mēs redzam mēģinājumus to risināt, ir nepieciešami ilgtermiņa risinājumi, kādus šajā budžetā mēs neredzam. Mazaizsargātie seniori jau tagad izvēlas, par ko maksāt - par rēķiniem vai zālēm, un, mūsu ieskatā, tā tas nedrīkst turpināties, un situācija tikai un vienīgi saasinās.

Arī veselības aprūpē, kas pēdējo gadu laikā ir izvirzījusies kā prioritāte numur viens, finansējums joprojām atpaliek no nepieciešamā. Pēc Pasaules Veselības organizācijas aplēsēm tam jābūt 12 procentu apmērā pretstatā mūsu
8 līdz 10 procentiem. Lai to sasniegtu, papildus nepieciešami 300 miljoni veselības budžetā. Kaimiņos, Lietuvā, tas ir par 30 procentiem vairāk nekā mums, Igaunijā - pat par 50 procentiem vairāk nekā mums. Un valdība zina šos skaitļus, bet nekas netiek darīts lietas labā.

Mums ir jāsper solis pretī mediķiem. Algu pieaugumu solījām, visi kopā solījām šeit, Saeimā, 10 procentu apmērā, kas realitātē pārvērtušies par
4,4 procentiem. Un tas viss jau ir šodien, kad mediķi it kā mums, tā teikt, ir pirmajās līnijās, kad krīze ir tieši medicīnas jomā. Kāpēc viņus šodien mēs noliekam lūdzēju lomā? Kā var nepamanīt, kolēģi, situāciju slimnīcās, kad veidojas jauni izdevumi saistībā ar paaugstināto PVN medicīnas precēm, energoresursu cenu pieaugumu. Tā vietā, lai atbalstītu slimnīcas... Tās gaida, kad valdība samaksās par jau padarīto. Mēnesi no mēneša situācija neuzlabojas.

Kad apskata budžetu, liekas, kāds dzīvo ilūzijās, ka slimnīcu izdevumi nepieaugs. Kolēģi, tā ir kļūda! Tam ir jābūt ierēķinātam, un mēs nedrīkstam pieļaut, ka tas tiek uzlikts uz iedzīvotāju pleciem. Jelgavā, Daugavpilī, Talsos vai Valmierā cilvēki nedrīkst piedzīvot to, ka tiek atteiktas operācijas vai citi pakalpojumi tikai šī iemesla dēļ. Tas ir ļoti svarīgi, kolēģi!

Ģimenēm ar bērniem veidojas pilnīgi aplama situācija, īpaši pie mazākajām algām. Saliekot atbalsta veidus kopā, mēs redzam (pētot politiku kopumā) - cilvēkiem, kuriem bērnu nav, pieaugums būs lielāks nekā cilvēkiem ar vienu vai diviem bērniem. Vai tas ir gudri? Vai tas ir pareizi?

Godātie kolēģi no JKP, šī ir jūsu atbildība, un jums jāveic šīs izmaiņas, lai būtu tiešām šī situācija tāda, kādai viņai būtu jābūt, nevis pilnīgi aplama, kā tas ir tagad.

Attiecībā uz pašvaldību budžeta pieaugumu - jā, tas ir vidēji trīs procenti. Un šeit es gribētu izcelt un pie viena arī pateikt lielu paldies valdībai, īpaši finanšu ministram, ka ir rasts risinājums Latgales pašvaldību problemātikai, lai nebūtu jāatkārtojas situācijai, kāda bija pagājušogad, kad uzreiz pēc budžeta bija jāmeklē risinājumi, kā nodrošināt resursus pamatvajadzībām, nemaz nerunājot par kaut kādām jaunām politikas iniciatīvām.

Tomēr jāsaprot, ka arī pašvaldības skars četru procentu inflācija un trīs procentu ieņēmumu pieaugums nesedz pat inflācijas pieaugumu pretstatā valsts budžeta ieņēmumu pieaugumam, kas ir 10 procentu apmērā. Pašvaldībām šis būs īpaši grūts gads. Pirmām kārtām, jau izdevumu pieaugums, pedagogu algu samaksas nepieciešamība, enerģētika un daudzi citi jautājumi. Un skaidri redzam arī pieaugošo pieprasījumu pēc pabalstiem.

Valsts līdzmaksājums mājokļa pabalstam no 2023. gada ir novēlots un jau šobrīd satricinājis daudzu pašvaldību budžetus. Tam jāsākas ātrāk, vai jādomā cits mehānisms, kā sniegt palīdzību iedzīvotājiem mājokļa izmaksu segšanai. Pašvaldības vienas pašas to nespēs.

Arī investīciju sadaļā atļaušos būt kritisks. Tā ir izteikti politiska, nevis balstīta stratēģiskā redzējumā, kas varētu palīdzēt valstij atkopties no krīzes. To savā atzinumā, teiksim tā, caur puķēm pauž arī Fiskālās disciplīnas padome. Un šeit arī par uzņēmējdarbības attīstību šī premjera pieminētā reindustrializācija. Arī ir labi, bet, kad mēs apskatāmies šos teju 700 miljonus, ko valdība ir sadalījusi, tad budžetā nav atradies nekas, kas atbilstu Eiropas Komisijas kopējai nostājai par zaļo kursu. To nepiemin nedz premjers, nedz finanšu ministrs. Vienīgi zemkopības ministrs ir ieplānojis pētījumu par zaļo kursu, kas ir svarīgi, vēlos atzīmēt, bet, runājot par tiem pašiem zemniekiem, kas nodrošina
22 procentus no kopējā valsts eksporta, kas ir lielākais rādītājs Eiropas Savienībā, un kopā ar mežiem tie sastāda 47 procentus no valsts kopējā eksporta, tad šīs jomas attīstībai Zemkopības ministrijai ir iezīmēti tikai nepilni 33 miljoni eiro no kopējiem 1,82 miljardiem eiro no atjaunošanas fonda.

Zemnieki attīstībai nākamajos gados saņems par 15 procentiem mazāk. Un, lai to novērstu un izpildītu vides klimata mērķus, lauksaimniecības jomai ir nepieciešami 30 procenti valsts līdzfinansējuma to fondu projektiem, kā tas ir bijis arī iepriekš, kas kopā veido aptuveni 250 miljonu eiro investīcijas, uz ko norāda visas lauksaimnieku organizācijas - Zemnieku saeima, LOSP, Jaunie zemnieki un citas.

Šajā budžetā nav pat iedīgļu šīs problēmas risinājumam. Tad no šādām programmām ir attīstījušies tādi uzņēmumi kā “Dobeles dzirnavnieks” un daudzi citi, kurus novērtējam ne tikai mēs šeit, Latvijā, bet visā pasaulē.

Bet, ja mēs skatāmies, ko tad mēs redzam, kas būtu jādara? Ko rosina Zaļo un Zemnieku savienība? Tās ir vairākas lietas, kam mēs vēlamies pieskarties. Pirmām kārtām jau veselības aprūpe, nodokļi, izglītība, seniori un, protams, attīstība. Un veselības aprūpē ir jātur vārds. Mediķiem jāsaņem tāds algu pieaugums, kāds tiem ticis apsolīts, - 10 procentu apmērā. Slimnīcu pamatbāzē ir jāierēķina visas izmaksu pieauguma pozīcijas, lai tas nenotiktu uz pacientu rēķina. Ir arī jāparedz nauda, lai varētu samazināt rindas. Par to vispār netiek runāts! Situācija veselības aprūpē kļūs grūti prognozējama. Jau šobrīd daudzi plānveida pakalpojumi kļūst akūti un tieši cilvēku daļa ar mazākiem ienākumiem cieš, jo viņi nevar atļauties maksas medicīnu.

Darbaspēka nodokļu sistēmā arī ir jāveic izmaiņas. Sociālo iemaksu reforma ir jāpārceļ vismaz uz 2023. gada beigām. Tādā veidā, panākot pretī uzņēmējiem, vairosim savstarpējo uzticību, ko esam šobrīd acīmredzami zaudējuši. Tas jādara jau šajā budžetā, negaidot Ziemassvētku pārsteigumus. Mēs mazināsim ēnu ekonomiku un, tieši otrādi, vairojot budžeta ienākumus, varēsim tos novirzīt citu mērķu sasniegšanai.

Attiecībā uz izglītību ir jāparedz algu likmju izlīdzināšana pirmsskolās un vispārējā izglītībā strādājošo algām. Un papildus jāparedz pieaugums arī zinātniekiem. Tāpat uzreiz arī jāiebudžetē nauda, kas ir domāta jaunajam atalgojuma modelim. Šis ir beidzies, bet jaunajam vajag naudu, šajā budžetā tā nav.

Seniori. Ir pilnīgi noteikti jāuzsāk mazo pensiju indeksēšana divreiz gadā. Jāsāk jau aprīlī, un tas jāsāk darīt tā, kā tas jau ir bijis iepriekš. Ir jāparedz, ka
20 eiro pabalstu saņem arī tie seniori, kas uzsāk vakcināciju, mēs tos nedrīkstam aizmirst. Bet nedrīkstam arī aizmirst... un uzgriezt muguru tiem senioriem, kas ir vairāk nekā 100 tūkstoši, kuriem dažādu iemeslu dēļ nav izdevies vēl pagūt vakcinēties, tomēr rēķini arī viņiem būs jāmaksā. Par to mēs nedrīkstam aizmirst, jo ne jau tikai viņi ir vainīgi pie tā, ka nav saņēmuši savu vakcīnu. Un to mēs, kolēģi, visi, es domāju, šeit apzināmies.

Mums jau šajā budžetā ir jāsāk reformēt otrais pensiju līmenis. Ir pienācis laiks, kad ir jāveic pārmaiņas. Šobrīd Latvijas pensiju nauda tiek ieguldīta Latvijā 12, 13 procentu apmērā. Ja mēs paskatāmies, kur vēl Latvijas pensiju nauda tiek ieguldīta, - piemēram, Luksemburgā, Īrijā tā tiek ieguldīta trīsreiz vairāk nekā Latvijā. Mūsu senioru nauda! Tā pakāpeniski jānovirza vairāk pensiju kapitāla naudas investīcijām Latvijā, palielinot to vismaz par četriem procentiem gadā, kas iedotu nozīmīgu impulsu ekonomikas izaugsmei.

Šobrīd mēs esam ļoti sliktā situācijā ar kapitāla piesaisti, uz ko norāda pēdējais Latvijas Bankas ziņojums kreditēšanā. Salīdzinot ar citām valstīm, situācija šobrīd nav laba. Šāds investīciju kredītu pieplūdums tikai veicinātu uzņēmēju domas par attīstību, un mēs redzētu arvien jaunus spīdošus uzņēmumus reģionos, kādi tie ir Liepājā, Līvānos un citur visā Latvijā.

Tāpat arī būtiski jāpārskata attīstības investīcijas - kā tās atbilst ekonomikas izaugsmes mērķiem. Šobrīd tas ir pats svarīgākais. Ikvienam eiro, ko investējam no valsts puses, ir jābūt mērķētam uz attīstību pēc Covid-19 krīzes.

Protams, arī par reformām. Saeimā daudz laika un spēka veltām tādām lietām...

Sēdes vadītāja. Valaiņa kungs, atvainojiet, jūsu debašu laiks ir beidzies.

V. Valainis. 15 minūtes, kolēģi. Man 20 minūtes laika bija.

Sēdes vadītāja. Labi, labi, turpiniet.

V. Valainis. Paldies, paldies, sēdes vadītāja! Tātad attiecībā uz Saeimā tik daudz diskutētām reformām, mēs redzam, ka tie ir tikai mīnusi, kur nav saprotams racionālais mērķis. Pašvaldību jomā, tikai un vienīgi pārzīmējot robežas, radīts apjukums un neērtības cilvēkiem... Kolēģi, augstākajā izglītībā, reformējot ar mērķi iejaukties augstskolu autonomijā un ielikt tikai savējos amatos, sistēma ir satricināta.

Graujoša situācija Latvijas tranzīta biznesā. Valdības piedāvātais risinājums nekādi neaptur nu jau 2000 atlaisto cilvēku “Latvijas dzelzceļā”... un no pelnošas jomas “Latvijas dzelzceļš” kļuvis par dotējamu. Drīz vien arī mūsu ostas būs dotējamas. Vienīgie risinājumi transporta jomā ir saistīti ar valsts un pašvaldību uzņēmumu privatizāciju... mūsdienu gaumē, tas notiek mūsu acu priekšā. Drīz vien, vēsturē nonākot virknei sabiedriskā transporta uzņēmumu, kas bija lieli darba devēji reģionos vairāku gadu desmitu garumā, tiks papildinātas dažu veiklu uzņēmēju kabatas ar simtiem miljoniem eiro.

Finanšu tirgus kapitālais remonts, ko kritizēja pat valdības ministri, ir nopietni iedragājis mūsu konkurētspēju. Mēs tikai noskatāmies, kā lieli uzņēmumi par vietu, kur maksāt nodokļus, izvēlas citas valstis tepat Eiropas Savienībā. Kā iemeslu min tikai un vienīgi slogu, ko rada finanšu iestādes.

Tas notiek mūsu acu priekšā, bet mēs izliekamies to neredzam. Tad, kad paskatāmies uz valsts pārvaldi - diskusijas par vēl vienu ministriju, speciālo, sabiedrības muļķošana ar vakcinācijas biroju - it kā likvidēts, it kā nav, bet darbojas. Tas tikai vairo neticību valdībai kopumā. Cilvēki to redz!

Un jaunais reformu plāns par 42 procentu algas pieaugumu premjeram un 33 procentu - ministriem... kolēģi, vai jūs esat to nopelnījuši? Vai ir samazināta kaut viena ministrija, ko solījāt uz vēlēšanām? Vai 58 tūkstošu cilvēku parakstītais iesniegums par atbrīvojumu no nekustamā īpašuma nodokļa ir sasniedzis kaut vienas dzirdīgas ausis? Vai Saeimas lēmums par OIK atcelšanu ir sadzirdēts tagad - energokrīzes laikā? Un pats galvenais - vai tas, ka vakcinācijas aptvere ir apmierinoša un Covid‑19 laikā iztērētie trīs miljardi ir noveduši tikai pie šodienas mājsēdes, jums, godātā koalīcija, dod kaut mazāko morālo pamatu iesniegt savu algu pieaugumu par 42 procentiem?

Šodien mēs nevaram balsot par budžetu, kur ārstiem ir ieplānots
4,4 procentu pieaugums, bet valdošajām amatpersonām - 42.

Kolēģi! Šis budžets - vai tas ir sabalansēts? Mēs esam aizņēmušies tik daudz kā nekad, bet tērējam to, apmierinot dažas politiskas ambīcijas, neredzot nevienu stratēģisku mērķi, ko gribam sasniegt, kas kaut kā būtu pamatots šajā budžetā.

Šim budžetam bija jābūt veselības un izaugsmes budžetam, bet tas tāds nav, tāpēc mēs šo budžetu neatbalstīsim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu ievērot debašu laiku. Turpinām debates ar pieteiktajiem debatētājiem.

Vārds debatēs aizsardzības ministram Artim Pabrikam. Lūdzu!

A. Pabriks (aizsardzības ministrs).

Liels paldies par iespēju uzrunāt mūsu godātos deputātus un Saeimu. Un es varbūt turpināšu nedaudz citādā izpratnē par to, ar ko iepriekšējais runātājs beidza.

Šis budžets ir izaugsmes budžets, par spīti krīzei, un šis budžets ir tas budžets, kas dod iespējas arī Latvijas uzņēmējiem.

Protams, ka mēs varam savus argumentus jums likt priekšā uz galda, balstoties tikai uz katras mūsu nozares rīcībā esošajām finansēm, to, kas jaunajā budžetā šai nozarei ir paredzēts, un to, ar ko mēs savā nozarē, konkrēti - aizsardzības nozarē, arī plānojam nodarboties tuvākajos gados.

Ja man jārunā par aizsardzības budžetu, tad es gribētu vispirms pateikt pozitīvo - ka mēs savu budžetu neplānojam ne vienam gadam, ne diviem gadiem, bet mūsu plānošana balstās patiesībā uz 12 gadu plānu, no Finanšu ministrijas puses skatoties - uz trīs gadu plānu.

Mums arī, runājot par Latvijas drošību un aizsardzību, ir vienmēr jāskatās kontekstuāli, proti, ko dara mūsu sabiedrotie NATO, ko dara mūsu sabiedrotie reģionā, kas ir Baltijas jūras reģions, un ko dara mūsu tuvākie kaimiņi baltieši Igaunijā un Lietuvā.

No šāda viedokļa skatoties, man ir jāsaka, ka reģionāli patiesībā visām valstīm (gan Somijai, gan Zviedrijai, kas nav NATO valstis, bet Eiropas Savienības valstis, bet vienlaikus mums ir laba un pieaugoša sadarbība arī drošības jautājumos)... arī šeit aizsardzības budžeti par spīti krīzei turpina pieaugt.

Igaunijā šogad aizsardzības budžets ir pieaudzis par aptuveni
100 miljoniem eiro. Tas ir vairāk nekā Latvijas budžeta pieaugums, bet arī mums bija vienošanās gan ar Igaunijas, gan ar Lietuvas kolēģiem, ka, domājot kopīgi par reģionālo drošību, šajos ģeopolitiskajos izaicinājumos mums ir svarīgi saglabāt divus rādītājus.

Pirmais rādītājs - lai mēs, protams, nenokristos zem absolūtā minimuma procentuāli, kas ir divi procenti no iekšzemes kopprodukta. Otrs - lai, par spīti kovida krīzei vai citiem izaicinājumiem, mums tomēr būtu arī absolūtais pieaugums šajā budžetā. Tas ir izdevies, izskatās, visās trijās Baltijas valstīs, tāpat kā arī, piemēram, Zviedrijā, Somijā, Polijā. Un mūsu gadījumā, protams, to procentuālā ziņā, kā finanšu ministrs Jānis Reirs ziņoja, bija vienkāršāk saglabāt, jo iepriekš ir bijis IKP kritums, līdz ar to nav, protams, brīnums, ka mums ir nedaudz virs diviem procentiem, bet, ja mēs skatāmies tuvāko gadu perspektīvā, izskatās, ka tā procentuālā sadaļa aizsardzības budžetam krītas. Bet tas jau būtu tikai viens rādītājs.

Otrais rādītājs ir šī absolūtā izaugsme, un tā tomēr mums nākamajā gadā ir ieplānota, un es gribētu arī pateikt, ka mēs esam līdz ar to sastapušies ar pozitīvu, izprotošu attieksmi no Finanšu ministrijas. Un viens no tiem iemesliem šai izprotošai attieksmei ir tas, ka mēs aizsardzības nozarē domājam ne tikai par mūsu karavīriem, ne tikai par mūsu armiju, bet mēs mēģinām šos līdzekļus izmantot maksimāli racionāli, lai mums būtu arī tautsaimniecības izaugsme. Un šeit man ir jāsaka, ka mums ir trīs galvenie virzieni, kuros mēs plānojam attīstīties un turpināt savu attīstību.

Pirmais, protams, ir mūsu pašu bruņotie spēki, kur aiziet aptuveni
75 procenti no aizsardzības budžeta, bet divas nākamās prioritātes, kas ir ļoti svarīgas, ir Latvijas industrijas attīstība, jo mēs redzam, ka mums ir nepieciešama loģistika, mums ir nepieciešama ražošana uz vietas, mums ir nepieciešami uzņēmēji, kas spēj apgādāt mūsu armiju un mūsu sabiedrību šeit pat uz vietas, lai nebūtu tikai naudas aizplūšana dažādos iepirkumos uz ārzemēm. Un trešais virziens ir patriotiskā audzināšana, visaptverošā valsts aizsardzība, sabiedrības, teiksim tā, atbalstīšana visos jautājumos, kas ir saistīti ar aizsardzības nozari un drošību.

Ja mēs runājam par otro sadaļu, par šo industriju, kas ir, manuprāt, sevišķi uzsverama šī gada griezumā un arī nākamā gada attīstībā, es domāju, mēs varam lepoties, ka Aizsardzības ministrija ir kļuvusi par otru Ekonomikas ministriju valstī, jo mēs šī gada laikā esam piesaistījuši no Somijas vienu plānoto investīciju apmēram 63 miljonu apmērā un pirmoreiz Latvijas, atjaunotās Latvijas, vēsturē mēs atsākam auto ražošanu Latvijā no nulles līdz beigu etapam, un tā nebūs tikai auto ražošana, bet tā būs bruņumašīnu ražošana.

Vēl vairāk. Pirmajām bruņumašīnām šeit, uz Latvijas zemes, vajadzētu izripot pēc diviem gadiem. Un mēs esam apvienojuši virkni uzņēmēju, kas Latvijā ir gatavi darboties, grib kaut ko panākt, izmantojot Somijas investīcijas, un nākotnē, kad šos transportlīdzekļus gribēs iegādāties kādas citas trešās valstis, ne tikai Somijas valdība, ne tikai mēs, tad mēs kopā ar Somiju jau esam vienojušies, ka piesaistām savu industriju arī šī eksporta veicināšanai.

Līdz ar to es gribētu aicināt visus uzņēmējus, kuriem ir ambīcijas, spējas un vēlme, - nekautrējieties, aizsardzības nozare ir atvērta jūsu piedāvājumiem! Mēs varam izskatīt arī grantu iespējas, varam izskatīt veidus, kā mēs varam kopīgiem spēkiem virzīties uz priekšu, lai stiprinātu mūsu bruņotos spēkus un arī Latvijas industriju, Latvijas eksportu, radītu jaunas darba vietas, jo tikai sadarbībā ar mūsu uzņēmējiem mūsu valsts un arī bruņotie spēki kļūst spēcīgāki.

Mēs nopietni piedalāmies arī reģionālajā attīstībā, sevišķi pēc novadu reformas. Un samērā liela daļa mums aiziet uz dažādu veidu infrastruktūras projektiem, kas ir gan poligonu, gan dažādu noliktavu būvniecība. Šeit mēs vienmēr izmantojam vietējo darbaspēku, mēs radām jaunas darba vietas. Latvijā nav tādu novadu, kur atrastos Latvijas bruņotie spēki un nebūtu iespējas papildu izaugsmei un papildu sadarbībai.

Šajā sakarā es gribētu arī pateikt paldies Saeimai par to lēmumu, kas tika pieņemts pirms pāris gadiem, par to konsekvenci, ko bijušie aizsardzības ministri - gan Raimonds Vējonis, gan arī Raimonds Bergmanis - ir izrādījuši pirms manis, jo, tikai turpinot iesākto darbu, mēs varam pateikt, ka mūsu bruņotie spēki pašlaik, es gribētu teikt tā, arī kaujas gatavībā ir, manuprāt, vislabākie Baltijā.

Runājot par sabiedrības gatavību un par Saeimu - šis lēmums par valsts aizsardzības mācības ieviešanu Latvijas skolās nozīmē arī to, ka šeit Latvijas Aizsardzības ministrija arvien nopietnāk piedalās patriotiskajā audzināšanā. Un šie infrastruktūras objekti, kas top, - gan kazarmas, gan mācību vietas - tiks izmantoti ne tikai reģionālajām Zemessardzes brigādēm, bet arī šo jauniešu sagatavošanā, teiksim tā, nākotnes pieaugušo cilvēku dzīvei.

Man arī ir jāsaka, ka šeit lielākie ieguvumi būs Zemessardzei, jo lielās investīcijas Ādažu bāzē, kas ir lielākā bāze Latvijā, ir beigušās, ja neskaita to, ka arī šeit, Ādažu bāzē, notiek nopietna sadarbība ar Latvijas industriju, jo mēs esam pirmā valsts aizsardzības nozarē, kas ir savu militāro bāzi apgādājusi ar 5G sistēmām un ļaus šeit arī izmantot to mūsu uzņēmējiem.

Tā ka es aicinu atbalstīt šo budžetu. Un es domāju, ka kopīgiem spēkiem mums būs arī ekonomiskā izaugsme un drošāka valsts.

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Paldies aizsardzības ministram par dalību debatēs.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim. Lūdzu!

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā sēdes vadītāja! Es arī lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Jūsu laiki ir apvienoti. Lūdzu!

V. Dombrovskis. Paldies.

Augsti godātais premjera kungs! Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Šis ir 13. Saeimas un šīs valdības pēdējais budžets. Laiks izvērtēt valdošās koalīcijas panākumus, vadot mūsu valsti gandrīz četru gadu laikā... vai vismaz mēģinot to vadīt.

Šodien valdība piedāvā 12 miljardu eiro lielo nākamā gada budžeta projektu. Budžeta deficīts ir gandrīz pieci procenti no iekšzemes kopprodukta jeb apmēram pusotrs miljards eiro. Valsts parāds sasniegs 17 miljardus eiro.

Pirms dažām dienām, kolēģi, Igaunijas parlaments arī pieņēma savas valsts budžeta projektu. Neskatoties uz krietni mazāku iedzīvotāju skaitu, Igaunijas budžets ir par vairāk nekā miljardu eiro lielāks nekā Latvijas valsts budžets. Vairāk nekā 13 miljardu eiro liels. Un budžeta deficīts ir tikai
2,6 procenti no iekšzemes kopprodukta. Uz pusi mazāks nekā Latvijā. Valsts parāds - tikai seši miljardi eiro.

Pirms dažiem gadiem premjers mums paziņoja, ka mēs tuvojamies Ziemeļvalstīm. Es baidos, ka ne. Labākajā gadījumā esam tik tālu līdz Ziemeļvalstīm, kā mēs bijām pirms trim gadiem. Kāpēc?

Punkts viens. 13. Saeimas laikā atpalicība no kaimiņvalstīm tikai pieaugusi, ja mēs rēķinām kā iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju starpību. Atpalicība no Igaunijas pa šiem gadiem nav mainījusies, bet atpalicība no Lietuvas 13. Saeimas laikā pieaugusi par gandrīz 50 procentiem.

Punkts divi. Šīs valdības laikā naudas tiešām bija tik daudz, kā nekad nav bijis. Parāds šīs valdības laikā palielināsies par septiņiem miljardiem eiro. Kolēģi, es aicinu jūs padomāt - četru gadu laikā šī valdība aizņēmusies vairāk, nekā Igaunijas valdība aizņēmusies 30 gadu laikā, Igaunijas jaunās republikas pastāvēšanas laikā.

Punkts trīs. Šis budžets stāv uz morāli apšaubāmiem pamatiem. Mēs runājam par nepamatotu naudas atņemšanu pašvaldībām (atceramies tos piecus procentus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem). Mēs runājam par būtisku darbaspēka nodokļa sloga palielināšanu vairāk nekā 200 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju. Uz tā rēķina šodien ir vismaz puse no valdības tā saucamā pārdalāmā finansējuma.

Valdība pat aizgāja tik tālu, ka divas reizes samazināja dotācijas brīvpusdienu nodrošināšanai sākumskolās. Valdība saīsināja bezdarbnieku pabalstu izmaksas garumu. Šādi mēs šajos gados tuvojamies Ziemeļvalstīm?!

Punkts ceturtais. Nekas neraksturo valdību un 13. Saeimu labāk nekā tās vārdi un darbi izglītības jomā. Spilgtākais piemērs ir augstākās, tieši augstākās, izglītības jomā. Kā atceramies, valdība apņēmusies četru gadu laikā panākt, lai vismaz viena Latvijas augstskola būtu pasaules reitingā Top 500. Kāpēc? Jo Igaunijas Tartu Universitāte pirms trim gadiem bija viena no pasaules Top 500. Šodien mums visiem ir pilnīgi skaidrs, ka, beidzoties 13. Saeimas pilnvarām, neviena Latvijas augstskola tā arī netiks pasaules Top 500. Un Tartu Universitāte jau kādu laiku arī vairs nav Top 500 - tā jau kādu laiku atrodas pasaules Top 200.

Vārdu par izglītības nozīmi bija ļoti daudz - plūdi! -, bet darbi... darbi bija citi. 2019. gada budžetā augstākajai izglītībai bija veltīti 70 miljoni eiro. Uz šodienu kas būtiski ir mainījies? Nākamā gada budžetā augstākajai izglītībai ir vien 82 miljoni eiro.

Ar ko nodarbojās valdība pa visiem šiem gadiem? Ar dīvainu reformu, kuras galvenais rezultāts ir padomes visām augstskolām - padomes, kuras... maksās miljonus eiro katru gadu... un kuras galu galā vajadzēs finansēt pašām universitātēm, augstskolām (protams, uz augstākās izglītības rēķina!).

Kāds ir bijis progress ar zinātnes finansējumu? 2019. gadā tam bija
44 miljoni eiro. Šīs valdības pēdējais budžets paredz - vien 61 miljons eiro. To grūti nosaukt par būtisku uzlabojumu. Ir aplēsts, ka atpalicība ieguldījumos pētniecībā un attīstībā, salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu, ir šāda: apmēram divas trīs reizes. Un šo četru gadu laikā šī atpalicība būtiski nav mainījusies.

Godātie kolēģi! Visu šo četru gadu laikā kopējais šīs valdības un šīs koalīcijas piešķirtais finansējums Izglītības un zinātnes ministrijai ir bijis vien 113 miljoni eiro. Tas ir mazāk, nekā šī valdība un Saeima atvēlēja Liepājas cietuma būvniecībai. Tam ir 147 miljoni eiro.

Punkts piektais. Veselības aprūpe. Lai gan milzīga nauda ir ieguldīta sakarā ar kovidu un ir rekordliels - pusotru miljardu eiro liels - budžets nākamajam gadam, nozarē joprojām trūkst 300 ārstu un astoņi tūkstoši medmāsu. Vēl vairāk! Budžeta projekts nākamajiem trim gadiem skaidri saka: valdība neplāno palielināt ārstu skaitu, valdība neplāno palielināt medmāsu skaitu.

Kā jau minēja kolēģes, ārstu darba samaksas pieaugums šajā budžeta projektā ir 5,4 procenti. Plānotais atalgojuma kāpums premjeram un Saeimas priekšsēdētājai - vairāk nekā 40 procenti; ministriem - par trešdaļu vairāk. Komentāri lieki, kolēģi.

Beidzot - tā saucamais zaļais kurss. Visus šos gadus savās budžeta runās premjers mums stāstījis par zaļo un viedo reindustrializāciju. Bet pagaidām mēs neesam sākuši ražot un eksportēt ne saules baterijas... vai vēja turbīnas. Premjers visu šo laiku ir bijis kluss par zaļā kursa ieviešanas pasākumiem un izmaksām. Un šis jautājums nav triviāls. Vēl iepriekšējās valdības bija apņēmušās līdz 2030. gadam samazināt CO2 emisijas par diviem miljoniem tonnu. Taču valsts pārvaldei līdz šai dienai nav skaidras atbildes, kā to panākt.

CO2 emisijas galvenokārt tiek radītas trīs sektoros - lauksaimniecībā, enerģētikā un transportā. Emisiju samazināšanas iespējas lauksaimniecībā un enerģētikā ir ļoti ierobežotas, jo elektrību no oglēm neražojam. Un, lai būtiski samazinātu emisijas lauksaimniecībā, jālikvidē lopkopība... nu, laikam pilnīgi jālikvidē. Paliek transports, kur lauvas daļu no visiem izmešiem veido vieglās automašīnas. Lai samazinātu CO2 emisijas par diviem miljoniem tonnu gadā, nepieciešams, lai viens miljons autobraucēju pārsēstos uz dzelzceļu, sabiedrisko transportu, riteni vai pārvietotos ar savām divām kājām. Bet mūsu valstī pat tik daudz vieglo automašīnu nav.

Godātie kolēģi! Uz šā fona, ka mēs īsti nezinām, kā panākt emisiju samazinājumu par diviem miljoniem tonnu, šogad valdības vadītājs uzņēmies vēl lielākas saistības - samazināt CO2 emisijas par gandrīz astoņiem miljoniem tonnu. Spriediet paši, vai tās saistības vispār ir izpildāmas, bet ir skaidrs, ka par neizpildi Eiropas Komisija piemēros bargus sodus. Ir skaidrs arī tas, ka, pat mēģinot drusku izpildīt tās saistības, tas nozīmē drakoniskus pasākumus - būtiski lielākus nodokļus degvielai, lietotām automašīnām un tā tālāk.

Līdz vēlēšanām palicis mazāk nekā gads, valdībai šodien ir klusums kā kapos... klusē par savu uzņemto saistību sekām.

Augsti godātie kolēģi! Tātad - kāds ir 13. Saeimas un Kariņa valdības mantojums nākamajai Saeimai? Atpalicība no kaimiņvalstīm būtiski palielinājusies. Valsts parāds palielinājies par septiņiem miljardiem eiro. Piešķirto resursu ziņā Kariņa valdības laikā turpinājusies stagnācija izglītības un zinātnes jomā. Lai gan milzīga nauda ieguldīta veselības aprūpē, valstī ir akūts ārstu un medmāsu trūkums. Valdība uzņēmusies, iespējams, finansiāli neizpildāmas saistības zaļā kursa ietvaros.

Pirms dažiem gadiem budžeta debatēs premjers pateica tādus vārdus (atcerieties!): ēzelītis nevar pavilkt. Cik mēs atceramies, bija domāts, ka ēzelītis ir Latvijas sabiedrība, kura nevar pavilkt pārāk lielo vezumu, kas nemitīgi tiek palielināts. Bet ko darīja valdība un koalīcija visus šos gadus, ja ne pielika arvien lielāku vezumu tam ēzelītim?

Kolēģi! Redzot šo lielo bildi, man ir grūti iedomāties, ka valsts augstākās amatpersonas var mierīgi gulēt naktī. Jebkurš cilvēks, kurš rūpējas par Latvijas valsti, nemitīgi uzdod sev jautājumus, kā mēs varam izrauties no šīs bedres, kas mums jādara, kādi lēmumi jāpieņem, lai mēs vairs nebūtu starp pirmajiem no beigu gala. Turpretim valsts augstākās amatpersonas domā par koncertflīģeļa iegādi par 183 tūkstošiem eiro. Situācijā, kad akūti trūkst skolotāju, medmāsu, ārstu, paredz būtiski celt atalgojumu valdībai un amatpersonām. Acīmredzot mūsu izpratne par realitāti ļoti atšķiras.

Premjers savā runā stāstīja mums par mūsu valsts vēstures posmiem (vismaz - savā izpratnē). Es arī minēšu vienu posmu, kuram jau sen vajadzēja aiziet vēsturē. Trīsdesmit gadu laikā ir bijis nišu partiju posms, un arī šī valdība sastāv no nišu partijām. Katra partija uztraucas galvenokārt par... varbūt pat - vienīgi par savas nišas vēlētājiem, pretnostatot viņus kādai citai iedzīvotāju grupai. Neviena no valdību veidojošajām partijām nedomā par valsti kopumā, par visiem tās iedzīvotājiem. Un šodien mēs redzam šā modeļa bankrotu, jo valdība nespēj tikt galā ar nopietnu krīzi, nespēj mobilizēt visu sabiedrību.

Kolēģi! Es ceru, ka kļūdu bija pietiekami daudz, lai no tām izdarītu skaidrus secinājumus. Es ceru, ka līdz ar 14. Saeimas sanākšanu sāksies jauns posms ar partijām un ar valdību; ka tās būs balstītas nevis nišu politikā, bet kopējā misijas izpratnē un ka tās patiesi vienos visus Latvijas iedzīvotājus šīs misijas, kopīgās misijas, realizācijā. Alternatīva, kolēģi, ir bēdīga - šādi turpinot, pienāks diena, kad ēzelītis vairs nevilks.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Nākamajam debatēs ir jārunā deputātam Ivaram Zariņam.

Lūdzu, deputāt Ivar Zariņ, pieteikties vēlreiz sistēmā, lai mēs varētu dot jums vārdu.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam. Lūdzu!

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labdien visiem! Vispirms es vēlētos reflektēt par debatēs dzirdēto.

Mēs visi te klausāmies varas pārstāvju uzrunas. Un šie varas pārstāvji savās uzrunās... izskatās kā tādi mazi, nevarīgi kaķēni, kuriem galvenais ir piezīsties pie mātes pupa, tas ir, apgūt - sev vēlamā veidā - valsts naudas maciņā esošo naudu, tās ir viņu vienīgās rūpes. Tā var rīkoties vai nu bezatbildīgi mazspējnieki, kuriem, protams, pašiem šķiet, ka viņi jau nu rīkojas vareni un atbildīgi...

Patiesībā tā ir kārtējā šīs varas mazspējas, bezatbildības un nekompetences manifestācija, par kuru Latvijas tautai būs jāmaksā ar tūkstošu dzīvībām, kuras tiks zaudētas šīs varas bezatbildīgās rīcības dēļ, tāpēc ka šī vara nespēj pieņemt atbilstošus un atbildīgus lēmumus; būs jāmaksā ar simtiem miljonu eiro izšķiestas naudas, kuru šī vara aizņemsies, lai dzēstu pašas uzpūsto ugunsgrēku... savas bezatbildīgās rīcības dēļ, savu absurdo vai vispār neadekvāto... un nepieņemto lēmumu dēļ. Tas viss būs ilgi vēl jāatmaksā mums visiem šeit, Latvijā, dzīvi palikušajiem pēc šīs varas bezatbildības un mazspējas manifestācijas.

Vai arī, ja jūs neuzskatāt, ka esat bezatbildīgi mazspējnieki, kuri nesajēdz, ko viņi dara, tad tā var rīkoties tikai rafinēti nelieši, kuri ir pārliecināti par savu, varas, visatļautību un tur savās rokās šo varas establišmentu, kurš paklausīgi un iztapīgi apkalpos šīs varas kaprīzes, iestāstot sabiedrībai, ka jebkurš šīs varas lēmums, pat pretlikumīgs, ir pieņemts atbildīgi un Latvijas sabiedrības interesēs, kā tas reiz bija, lemjot par budžetā paredzēto atalgojumu mediķiem.

Un tas bija zīmīgs pagrieziena posms mūsu valsts tiesiskuma un demokrātijas demontāžā. Tā bija Pandoras lādes atvēršana, jo pēc tam, kad viss varas establišments... un šeit es domāju pirmām kārtām medijus un sabiedrības viedokļu līderus, kuri paklausīgi un iztapīgi atstrādājuši šai varai, maldinot sabiedrību un iestāstot tai, ka patiesībā šīs varas rīcība bijusi atbildīga un pamatota... un līdz ar to novērsa tautas dusmas un Saeimas atlaišanu. Tas bija tāds tiešām zīmīgs... mūsu valsts tiesiskuma un demokrātijas demontāžas punkts.

Ja Saeima būtu tikusi atlaista, tad šodien mums būtu pavisam cits Saeimas sastāvs, būtu pavisam cita varas koalīcija un pavisam cita varas atbildība... vara, kura zinātu, ka tai par pieņemtajiem lēmumiem nāksies atbildēt, nevis tiks dota iespēja turpināt ērti manipulēt ar saviem solījumiem un tad, kad tuvosies vēlēšanas, rīkoties jau pēc iestrādātas shēmas - skaisti solīt, pirkt sev labvēlību un vilkt sarkanās līnijas, lai atkal nosargātu šīs varas karteļa tālāko pastāvēšanu.

Rezultāts... Šodien mēs saņemam likumsakarīgu rezultātu, kuru es paredzēju jau tad, kad mēs pieņēmām pirmo budžetu, un brīdināju, kas notiks, ja atļausim tā izrīkoties ar likumā paredzētajiem solījumiem mediķiem. Rezultāts - šodien mediķi atkal ir piesmieti.

Šī vara savā mazspējā un nekompetentajos, bezatbildīgajos lēmumos vaino visus un visu, ko vien iespējams. Nu gluži kā tas dejotājs, kuram viss kas traucēja. Tikai - atšķirībā no šī dejotāja - jums nav pat tā, kas viņam traucēja. Tāpēc šai varai jebkas, kas neļauj peldēt kā beigtai zivij pa straumi, rada krīzi un gandrīz nepārvaramas grūtības, un tāpēc šeit tiek runāts par krīzēm, tiek piesauktas dažādas krīzes. Manuprāt, pati galvenā krīze, kas plosa mūsu valsti, - tā ir šīs varas mazspēja un bezatbildība.

Šeit ļoti vietā - uzskatāmi! - ir šī anekdote. Kādā salā iezemieši vāc kokosriekstus. Pie viņiem atbrauc tūristi un prasa: “No kā jūs pārtiekat?” Viņi saka: “Mēs pārtiekam no kokosriekstiem.” Tūristi skatās uz tām kokospalmām un saka: “Jā, bet tās ir tik augstas! Kā jūs tos savācat?” - “Nē, mēs tos nevācam, vējš nopūš.” - “Nu, a ja vējš nepūš?” - “Nu tad mums ir krīze, tad mums ir neražas gads.”

Pēc tāda paša principa strādā Kariņa valdība. Tā nespēj izdarīt neko. Savulaik viņiem tika iedots šis bezatbildības mandāts - šī visatļautība -, ka viņi var darīt dajebko un viss viņiem tiks piedots, un viņi varēs palikt pie varas un turpināt pieņemt bezatbildīgus un nekompetentus lēmumus. Un tas tiek turpināts, šī vara turpina to īstenot.

Manuprāt, šajā budžeta projektā mēs ļoti uzskatāmi redzam, kādā veidā šī vara atkal taisās pirkt balsis. Un stāstīs jums, kāpēc mediķu darba samaksai naudas atkal nepietiek. Kolēģi, tā ir tiešām... nu, reāla ņirgāšanās, vienkārši ņirgāšanās par mediķiem! Tātad jūs varat atļauties budžeta deficītu - vairāk nekā divus miljardus! -, bet šajos divos miljardos jūs nevarat atrast pat tos papildu 40 miljonus, kuri būtu nepieciešami pat tam minimumam, par kuru jūs vienojāties ar mediķiem.

Ja mēs paskatāmies, kāds ir šis algas pielikums, kuru paši sev paredzējuši ministri, šī valdība, tad redzam, ka premjeram būs aptuveni 52 procentus liels algas pielikums, ministriem (Skaņas defekts.)... procenti. Mediķiem nav pat četri procenti. Tas ir apmēram tas, cik... ko inflācija noēdīs. Principā par viņiem turpina ņirgāties.

Tas ir tas, ko būtu ļoti svarīgi saprast sabiedrībai. Ja mēs, Latvijas sabiedrība, vēlamies tiešām dzīvot demokrātiskā un tiesiskā valstī, tad mums, visai sabiedrībai, ir laiks rīkoties demokrātiski un tiesiski. Proti, ja jūs redzat, ka šī vara pieņem bezatbildīgus lēmumus, tad pietiek ticēt varas establišmenta uzspiestajam naratīvam par to, ka šī var būt vienīgā iespējamā vara. Labākais no sliktākā, kas var būt. Patiesībā pats sliktākais demokrātijā ir tad, kad varu nevar nomainīt, un tas ir tas, kas ir noticis Latvijā.

Latvijā varas līmeņi pēc būtības nestrādā kā demokrātiska valsts. Demokrātiska valsts ir efektīva tikai tad, ja vara ir spiesta atbildēt sabiedrības priekšā par saviem pieņemtajiem lēmumiem. Ja vara var pieņemt dajebkādus lēmumus, dajebkādu budžetu un varai par to nevajadzēs atbildēt, tad jūs saņemsiet šādu rezultātu, kādu jūs tagad saņemat, - šo visatļautību, bezatbildību un nekompetenci it visā. Tas, ko jūs redzat (koalīcija vienkārši to ir izgaismojusi!), - bezatbildība un visatļautība ir it visā.

Uzskatāms piemērs bija stāsts par OIK; tur tiek maksāti miljardi. Miljardus izmaksājusi...! Tagad ir vesela rinda jaunu stāstu - tie paši personāži, zaļā kursa īstenotāji, tikpat bezatbildīgi un nekompetenti piedāvā Latvijai īstenot šo. Rezultāts būs tas, ka mēs par to samaksāsim ļoti dārgi.

Tāpēc, kolēģi, personīgi es, no savas puses, likšu varai atbildēt par saviem solījumiem, iesniegšu priekšlikumus par mediķiem, jo, manuprāt, šinī situācijā turpināt, vēl turpināt ņirgāties par mediķiem - tas nozīmē vienkārši apzināti programmēt mūsu valsti uz tālāku sabrukšanu. Pašlaik mediķi - tas ir viens no svarīgākajiem - viens no svarīgākajiem! - aspektiem, par ko mums ir jāparūpējas. Un šinī situācijā valdība pasaka, ka mums nepietiek naudas! Mēs esam gatavi aizņemties divarpus miljardus, bet mediķiem mums tie daži miljoni nepietiks?! Nu, piedodiet.

Otrs, kas mani visā šinī stāstā fascinē, ir tas, kādā veidā šī vara domā īstenot savu viedo industrializāciju. Lai jūs saprastu, cik liela, tukša muldēšana tā ir, paskaidrošu: lai īstenotu šo industrializāciju, ir nepieciešami cilvēki ar atbilstošām zināšanām, atbilstošām kompetencēm. Un šeit mēs runājam vairāk par šīm... nosacīti... tehniskajām zinātnēm. Vai jūs zināt, cik vispār ir studentu, skolēnu, kuri ir likuši fizikas eksāmenu un kuri to ir sekmīgi, ar labām atzīmēm, nolikuši? “Pateicoties” šai varai - tikai 252, lai gan būtu vajadzīgi entie tūkstoši.

Jūs varat stāstīt visādas pasakas, ko jūs gribat, - kā jūs tūlīt visu viedi industrializēsiet. Jūs esat visu ļoti “viedi” salaiduši galīgā dimbā. Un jūs ar savu “rīcībspēju” to nespēsiet izmainīt. Viss, ko jūs varat darīt, - vienkārši turpināt vilkt Latviju aizvien lielākā bedrē un ērti apsaimniekot sev izdevīgos projektos naudu, stāstot, cik nepieciešams tas viss bija Latvijai.

Kolēģi, es šādu budžetu nevaru atbalstīt. Es par to nebalsošu.

Uz otro lasījumu iesniegšu savus priekšlikumus un ļoti detalizēti par tiem debatēšu. Un ceru sagaidīt, ka valdība nāks un tikpat detalizēti un pamatoti stāstīs, kāpēc šādi priekšlikumi nav pieņemami.

Aicinu šādu budžeta projektu neatbalstīt šajā, pirmajā, lasījumā, jo tas var nozīmēt arī, ka mēs šo mazspējnieku varzu varētu sūtīt mājās... no kurienes viņi nākuši.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds iekšlietu ministrei Marijai Golubevai. Lūdzu!

M. Golubeva (iekšlietu ministre).

Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Pēdējos gados, īpaši šogad, vairāk nekā agrāk ir aktualizējies jautājums par drošību. Mēs uz savas ādas esam izjutuši... esam pieredzējuši to, cik ļoti saistīta ir valsts iekšējā un ārējā drošība. Tāpēc šajā budžetā īpaši svarīgs ir ieguldījums iekšlietu dienestos strādājošo - robežsargu, policistu, ugunsdzēsēju un glābēju - atalgojumā, kuram paredzēts palielinājums - ap 20 miljoniem eiro.

Nozīmīgs ir budžetā paredzētais atbalsts robežsargiem, rodot finansējumu piemaksām. Šīs piemaksas veidos motivējošu papildu stimulu cilvēkresursu piesaistei un noturībai Valsts robežsardzē.

Svarīgs arī atbalsts amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm - kapacitātes stiprināšanai. Tie ir izmeklētāji un operatīvie darbinieki.

Valsts kontrole ir norādījusi, ka ir nepieciešams pielīdzināt izmeklētāju mēnešalgas rajonu prokuroru mēnešalgai. Šis solis ir paredzēts 2022. gadā.

Atbalsts policistiem un robežsargiem ir īpaši nozīmīgs laikā, kad izaicinājumi ir gan valsts iekšienē - sakarā ar kovidkrīzi -, gan uz valsts un Eiropas Savienības ārējās robežas.

Vēlos arī izcelt plānoto finansējumu Valsts policijas izglītības sistēmas pilnveidei. Lielākā daļa noziegumu mūsdienās ir ar digitālo komponenti - krāpniecība internetā, ekonomiskie noziegumi un tā tālāk. 2022. gadā izveidosim izmeklētāju mācību centru Valsts policijas koledžā, lai uzlabotu pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti, labāk izmeklētu noziegumus digitālajā vidē. Tomēr pie tā mēs neapstāsimies.

Lielākā daļa no jums jau ir dzirdējuši par iekšējās drošības akadēmijas koncepciju, kas sevī ietver spēcīgu un mūsdienīgu izglītības programmu izveidi. Es ceru, ka valdība apstiprinās šo koncepciju un pirmās jaunās programmas varēs sākt darbību jau 2023. gadā.

Šajā budžetā mēs spērām arī divus nozīmīgus soļus iekšlietu sistēmas transporta nodrošinājumā. Pirmkārt, Valsts policijas noteikto uzdevumu un funkciju kvalitatīvai izpildei un ātrai reaģētspējai nepieciešami moderni un speciāli policijas darbam pielāgoti transportlīdzekļi. Otrkārt, 2022. gadā uzsāksim Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta autotransporta bāzes atjaunošanu.

Pašreiz esam situācijā, ka ugunsdzēsēju autocisternas tiek lietotas ilgāk par 20 gadiem. Šobrīd, 2021. gadā, ugunsdzēsējiem ir 95 autocisternas ar ekspluatācijas ilgumu, kas ir lielāks par 30 gadiem, un 100 speciālie transportlīdzekļi, kuri ražoti uz ZIL šasiju bāzes. Tas nozīmē, ka tās ir ekspluatētas kopš padomju laikiem. Šīs lietas mainīsies līdz ar jaunu ugunsdzēsības transportlīdzekļu iegādi, kas arī ir paredzēta budžetā.

Lai gan investīcijas cilvēkkapitālā ir 2022. gada budžeta prioritāte, ne mazāk nozīmīgi ir arī infrastruktūras projekti. Par vairāk nekā diviem miljoniem eiro mēs uzlabosim policistu darba apstākļus, aprīkosim Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta mācību poligonu, kā arī investēsim tehnoloģijās, speciālajā audio un video tehnikā, radiosakaros un informācijas sistēmās. Tās būs nozīmīgas investīcijas, kas ļaus stiprināt robežkontroli, kā arī efektīvāk nodrošināt satiksmes kontroli un sabiedrisko kārtību. No līdzekļiem neparedzētiem izdevumiem mēs ne tikai turpināsim aprīkot Latvijas ārējo robežu, bet arī uzcelsim astoņus ugunsdzēsēju depo.

Ir dažas iekšlietu nozares prioritātes, kuras netika atbalstītas, tomēr mēs centīsimies rast iespējas pārdalīt finansējumu nozares ietvaros, lai arī tās īstenotu. Īpaši vēlos uzsvērt divas. Pirmām kārtām ir steidzami nepieciešams stiprināt Nodrošinājuma valsts aģentūras kapacitāti ne tikai kontekstā ar sarežģītiem būvprojektiem un iepirkumiem, kuri aģentūrai jārealizē un kuru efektīvai īstenošanai ar pašreizējām valsts pārvaldes algām ir grūti piesaistīt personālu. Jāatceras, ka līdz ar to, ka mainās noziegumu veidi un daudzi no tiem norisinās digitālajā telpā, mums ir jānodrošina, ka aģentūrā strādā cilvēki, kas var efektīvi pārraudzīt arī, piemēram, kriminālprocesa ietvaros atsavināto kriptovalūtu.

Mums ir nepieciešams stiprināt policijas kapacitāti, veidojot kiberpolicijas struktūrvienību. Ir jāstiprina policijas spējas monitorēt internetā notiekošo un veikt izglītošanas darbu sabiedrībā. Internets nedrīkst kļūt par nekontrolētu kaujas lauku, kurā ikviens var izteikt draudus, izplatīt viltus ziņas un palikt nesodīts.

Esmu pateicīga Iekšlietu ministrijas un visu dienestu darbiniekiem, kuri piedalījās budžeta pieprasījuma sagatavošanā, Finanšu ministrijai un visiem kolēģiem Ministru kabinetā, kuri atbalstīja mūsu prioritātes.

Es ļoti ceru uz jūsu atbalstu šim budžetam, jo tas būtiski cels iekšlietu nozares kapacitāti. Un ceru, ka jūs atbalstīsiet iekšlietu nozari arī nākotnē, jo darbs pie mūsu sabiedrības drošības nebeidzas nekad.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies iekšlietu ministrei Marijai Golubevai par dalību debatēs.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V. Agešins (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Iepazīstoties ar likumprojektu “Par valsts budžetu 2022. gadam”, likumprojektu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam”, kā arī grozījumiem pavadošajos likumos, rodas vairāki jautājumi un komentāri. Vēlos paust savu viedokli par budžeta prioritātēm, izaicinājumiem un riskiem.

Ministru prezidents raksturo valsts budžetu kā līdzsvarotu un absolūti vērstu uz attīstību. Tomēr grūti saprast, kur tieši valdības vadītājs un ministri saskata līdzsvaru starp ieplānotu būtisku algu pielikumu pašiem sev un ienākumu palielinājumu skolotājiem, mediķiem un sociālās aprūpes jomā strādājošajiem.

Paskaidrošu. Likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” paredz būtisku atalgojuma palielinājumu valsts pārvaldē. Piemēram, Valsts prezidenta alga pieaugs no pašreizējiem 5960 eiro līdz 7600 eiro mēnesī. Tādu pašu algu kā prezidents saņems arī Saeimas priekšsēdētājs un Ministru prezidents, kuriem tas nozīmēs algu kāpumu no 5000 līdz 7600 eiro mēnesī. Pieaugums plānots arī ministriem, kuru alga kāps no 5000 eiro līdz 6700 eiro mēnesī. Parlamentārajiem sekretāriem pieaugums paredzēts no 3900 eiro līdz nepilniem 6000 eiro mēnesī.

Nedomāju, ka ir īstais laiks arī Saeimas deputātu atalgojuma palielināšanai.

Protams, visi šie algu palielinājumi, sākot no prezidenta un beidzot ar ministriju un pašvaldību ierēdņiem, attiecas uz 2023. gada budžetu. Nākamo gadu tas it kā neskar. Bet tur jau ir tā būtība! Jau tagad jādod skaidrs signāls, vēstījums savējiem: “Ar jums viss būs kārtībā! Lai kas notiek valstī, uz jums nepieciešamība solidarizēties neattiecas, savu dabūsiet, kaut arī tā būs aizņemta nauda, tikai nākamgad 1. oktobrī atcerieties par mums, labajiem.”

Budžeta autoriem vēlos atgādināt, ka ik gadu no Latvijas aizbrauc 200 ārstu, mums šobrīd trūkst trīsarpus tūkstoši medicīnas māsu. Bet izskatās, ka koalīcijai tagad ir citas rūpes: bagātīgi jāapdarina savs galvenais balsts - visu līmeņu ierēdniecība.

Ierēdniecība mūsu valstī nav profesionāla, bet politiska. Tur gadu gadiem nosēdušies partiju ielikteņi, tāpēc tā ir tik nespējīga pieņemt savlaicīgus lēmumus. Valdības lēmumi saistībā ar Covid‑19, piemēram, ir haotiski, grūti saprotami un bieži vien neizpildāmi.

Ko, piemēram, valdība, relaksēti vadot vasaru, paveica, lai uzrunātu pensionārus - šo pret vīrusu visneaizsargātāko sabiedrības daļu? Domāju, ka reklāmas plakāti ar atsegtiem pleciņiem nebija tas pārliecinošākais arguments.

Tomēr izskatās, ka tieši šī atbalstītāju grupa - ierēdņi - valdošajiem ir nepieciešamāka par mediķiem, skolotājiem, sociālajiem darbiniekiem un pensionāriem. Apstākļos, kad cilvēki ir tik vīlušies, ka neiet uz vēlēšanām, ierēdņi disciplinēti ies un balsos par savējiem, par varas partijām. Zemas aktivitātes apstākļos tas būs izšķiroši, lai esošā koalīcija saglabātu savu varu.

Vēl viena nopietna problēma budžeta paketē - likumprojekts “Grozījumi Konkurences likumā”. Likumprojekta mērķis - stiprināt Konkurences padomes kā lēmējinstitūcijas kapacitāti. Taču, palielinot administratīvo aparātu, tiek palielināts administratīvais slogs. Likumprojekts paredz, ka turpmāk padomi veidos padomes priekšsēdētājs un četri padomes locekļi (šobrīd - divi padomes locekļi). Konkurences padomes darbības nodrošināšanai nepieciešams attiecīgs papildu finansējums: 2022. gadā - 168 490 eiro apmērā, 2023. gadā - 221 668 eiro un 2024. gadā - 230 471 eiro.

Domāju, ka šādu pieeju būtu nepieciešams sasaistīt ar kopējo valsts pārvaldes reformēšanu, samazinot ierēdņu skaitu, un pārskatīt birokrātiskā aparāta funkcijas.

Savukārt likumprojekts “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” paredz paaugstināt kancelejas nodevas par rajona (pilsētas) tiesu veiktajām darbībām zemesgrāmatu lietās:

par jauna nodalījuma atklāšanu (pašlaik jāmaksā 28,46 eiro, plānotā nodeva - 30 eiro);

par dzīvokļa īpašuma nodalījuma atklāšanu (pašlaik - 14,23 eiro, plānotā summa - 15 eiro);

par jaunas tiesības nostiprinājumu katrai personai (pašlaik - 14,23 eiro, plānotā nodeva - 15 eiro);

par nostiprinājuma pārgrozījumu un atzīmes ierakstīšanu (pašlaik -
7,11 eiro, plānotā nodeva - 8 eiro);

par zemesgrāmatu apliecības izsniegšanu (pašlaik - 7,11 eiro, plānotā summa - 8 eiro);

par tiesneša lēmuma apliecinātas datorizdrukas izsniegšanu (pašlaik - 4,27 eiro, plānotā nodeva - 5 eiro). Un tā tālāk.

Kopumā valsts budžeta projekts izskatās apmēram tā: domās esam ar jums, dārgā tauta, bet nauda mums pašiem noderēs.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam. Lūdzu!

K. Feldmans (JK).

Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Dārgie kolēģi deputāti! Kā cilvēks, kurš piedalījās budžeta sarunās, es vēlētos komentēt 2022. gada budžetu un tāpēc sākšu ar tām lietām, kuras ir, manuprāt, pašas būtiskākās.

Neapšaubāmi, kā jau iepriekš ir izskanējis, valsts šobrīd atrodas veselības krīzē. Un tāpēc es priecājos, ka vairāk nekā 130 miljoni eiro nākamā gada budžetā ir paredzēti tieši veselības nozarei. Jāpiebilst, ka Saeima bija devusi uzdevumu valdībai - domāt par onkoloģijas jautājumiem, un tādēļ gandrīz 50 miljoni no šī finansējuma ir paredzēti dažādām ar onkoloģiju saistītām aktivitātēm - gan zālēm, gan aparatūrai, gan iekārtām. Un šajā sakarā jāatzīmē arī tas, ka Saeimas deputātu grupa onkoloģijas pacientu atbalstam ir izrādījusi diezgan lielu aktivitāti, lai šī budžeta pozīcija būtu tieši tāda - pēc iespējas lielāka.

Runājot par tautsaimniecības attīstību, jo kopumā šo budžetu vērtē kā tautsaimniecības izaugsmes budžetu, esmu dzirdējis no opozīcijas kolēģiem: “Kā?! Vai tad šajā budžetā ir kaut kas par tautsaimniecības attīstību vispār?” Taču man ir labas ziņas: vairāk nekā 48 miljoni eiro ir paredzēti tieši konkurētspējas veicināšanai (tas ir vairāk Ekonomikas ministrijas resorā) un vairāk nekā 70 miljoni - produktivitātes celšanai (tas arī ir Ekonomikas ministrijas resorā).

Vēl viena lieta, kuru es vēlētos pieminēt un par kuru man īpašs prieks, ir atbalsta programma mājokļu iegādei ne tikai daudzbērnu ģimenēm, bet arī jaunajiem speciālistiem; arī subsīdiju programma, kas... arī tas ir Ekonomikas ministrijas resorā ieplānotais finansējums... vairāk nekā 50 miljonu apmērā.

Vēl viena lieta. Es domāju, ir jāatzīst, ka šobrīd atrodamies hibrīdkara apstākļos, tāpēc ir pilnībā pamatota un saprotama aizsardzības finansējuma celšana atbilstoši tām saistībām, kuras valsts ir uzņēmusies, gan esot kā... tātad...  pret savām tuvākajām kaimiņvalstīm Igauniju un Lietuvu... protams, tātad arī tas ir NATO kontekstā... aizsardzības nozares finansējumam stipri pārsniedzot divu procentu robežu.

Un tas finansējums šajā gadījumā paredzēts, lai to izmantotu ne tikai kaujas spēju stiprināšanai, bet arī vietējās ražošanas, tās pētniecības, kura ir saistīta ar aizsardzības industriju, stiprināšanai. Man liekas, tas labi veido sinerģiju ar Izglītības un zinātnes ministrijas resoru, kur šoreiz - pa ilgiem gadiem! - zinātnes bāzes finansējums ceļas vairāk nekā par 30 procentiem; tam paredzēti vairāk nekā 10 miljoni eiro.

Jāpiemin, protams, arī tas, ka ministre ir uzstājusi... un arī šajā... nākamā gada budžetā ir iekļauti līdzekļi pedagogu algu pieauguma grafika īstenošanai; varbūt arī tā summa neliekas liela, bet tie ir vairāk nekā 15 miljoni eiro.

Vēl. Ir tāda nebijusi lieta - izglītības resorā ir tieši atbalsts studējošajiem. Tātad... Viena lieta ir šī sen necelto stipendiju celšana par 40 procentiem - līdz 140 eiro mēnesī -, bet otra lieta, ko es vēlētos uzsvērt šajā kontekstā, - no 1. janvāra spēkā... ģimenes valsts pabalsta reforma, kas stāsies spēkā no 1. janvāra... ir arī šis - sociālo stipendiju jautājums... Tātad daudzbērnu ģimenes, kurās jau ir studenti... kurās ir jaunieši, kuri sāk studēt, pretendē uz 160 eiro lielām stipendijām.

Atgādināšu, ka ģimenes valsts pabalsta reforma ietvers būtisku ģimenes valsts pabalsta pieaugumu tieši par reāli apgādībā esošiem bērniem (reāli apgādībā esošiem bērniem!): par vienu bērnu - 25 eiro, par diviem bērniem -100 eiro, par trim bērniem - 225 eiro, par četriem bērniem - 400 eiro un par katru nākamo - 100 eiro vēl... ģimenes valsts pabalstam nāks klāt.

Arī šāda reforma daudziem likās neticama, bet par to jau vienošanās bija, runājot par šī gada budžeta kontekstu, - ka to mēs darām no 2022. gada 1. janvāra. Tas arī notiek, un šeit arī tas sociālo stipendiju jautājums labi tiek risināts.

Ir arī vēl tāda nebijusi lieta, ka pieaugs finansējums darba ar jaunatni atbalstam... darbam ar jauniešiem, teiksim tā... vairāk nekā par 100 procentiem. Es esmu redzējis sociālajos tīklos jauniešu sajūsmu par šo pozīciju, tāpēc aicinu visus deputātus, kuri atbalsta jauniešus, atbalstīt arī budžetu.

Par Labklājības ministriju. Nu, attiecībā uz šo resoru tas tā ir tiešām bijis vienmēr - vienmēr saka par Labklājības ministriju: tur strādāt ir grūti ministram. Nu, bet šajā gadījumā arī ministrs... nākamā gada budžetā, arī sadarbojoties ar visu koalīciju... ir paredzēti šie atalgojuma pieaugumi... pirmām kārtām sociālās aprūpes centros strādājošajiem, kas tātad maksās... aptuveni 10 miljonu eiro budžetā, bet, protams, arī caur subsīdijām pašvaldībām sociālo darbinieku atalgojuma celšanai - arī kādi divi miljoni eiro. Tātad katram šīs nozares darbiniekam būtu jāsajūt kaut kāds pieaugums savā maciņā.

Runājot par algu pieaugumiem, jāuzsver arī tas, ka tieslietās... Valsts probācijas dienesta darbiniekiem... tas ilgstoši ir bijis viens no mazāk atalgotajiem resoriem... arī ir plānots algu pieaugums.

Taču, runājot par Tieslietu ministrijas panākto nākamā gada budžetā, es gribētu īpaši uzsvērt to, ka tiks piešķirti nepieciešamie līdzekļi PSRS režīma Latvijai nodarīto zaudējumu aprēķināšanas komisijai, lai noslēgtu darbu pie PSRS totalitārā komunistiskā režīma upuru skaita... masu kapu vietu noteikšanas, aprēķinātu iespējamos zaudējumus, iegūtu informāciju par represijām, par deportācijām un visu pārējo. Arī šis ir varbūt kādam paslīdējis garām, opozīcija par to galīgi nerunā, bet es vēlējos izcelt tieši šo pozīciju budžetā.

Attiecīgie ministri jau ir... vēl gan nerunāja kultūras ministrs, bet... Ir paredzēts, kā jau arī iekšlietu ministre uzsvēra, atalgojuma pieaugums ne tikai iekšlietu sektorā strādājošajiem, bet arī attiecībā uz kultūru; kā jau teica premjers, arī kultūras nozarē strādājošajiem ir paredzēts atalgojuma pieaugums.

Un te nu es nonāku - cik tad var runāt par to atalgojumu?! - pie savas mīļākās sadaļas nākamā gada budžetā - pie tā, kas bija viens no tādiem maniem... arī konservatīvo vispār kopumā... uzstādījumiem, proti, pie sadaļas, kura attiecas uz plāna “3 × 500” izpildi, kurš 2018. gadā priekšvēlēšanu kampaņas laikā tika vērtēts kā nereāls. To par nereālu sauca dārgā opozīcija. Tagad man jāsaka labas ziņas, ka no 1. janvāra tiks celts neapliekamais minimums pensionāriem - jau līdz 350 eiro, un pēc tam, no 1. jūlija, - līdz 500 eiro. Un atcerēsimies - tas ir “plakanais” neapliekamais minimums, kurš nav diferencēts.

Savukārt tiem strādājošajiem, uz kuriem šobrīd attiecas diferencētā neapliekamā minimuma sistēma, arī celsies neapliekamais minimums: no 1. janvāra celsies līdz 350 eiro un pēc tam, no 1. jūlija, - līdz 500 eiro. Atgādināšu: minimālā alga mums jau ir 500 eiro.

Un kas ir labā lieta šī gada budžetā? Tātad... 2021. gada budžetā mēs jau pieņēmām diferenciācijas diapazonu diferencētajam neapliekamajam minimumam līdz 1800 eiro. Tas bija arī solis, lai tiktu vaļā no 2017. gada nodokļu reformas blakusefekta. Toreiz bija jāfinansē nodokļu reforma, ieviešot neapliekamā minimuma diferenciāciju.

Nu, lūk, šobrīd tātad šī augšējā diapazona robeža ir 1800 eiro. Un, es domāju, tas praktiski nozīmē, ka viss šis neapliekamā minimuma pieaugums... tā vai citādi to sajutīs... varbūt lielu algu saņēmēji, relatīvi lielāku algu saņēmēji, mazāk to sajutīs, bet to kaut kā sajutīs praktiski lielākā daļa Latvijā strādājošo iedzīvotāju, to skaitā arī manis iepriekš pieminētie iekšlietu nozares darbinieki, policisti, kā arī mediķi un skolotāji. Arī uz viņiem attiecas šis neapliekamā minimuma pieaugums. Un tad nu varēs rēķināt, cik nu kuram vairāk naudas maciņā paliek.

Runājot par Latviju kopumā - budžetā nav aizmirsts arī par reģioniem. Finanšu ministrs jau pieskārās jautājumam par centrālās valdības garantiju attiecībā uz pašvaldību ieņēmumiem, par ko pašvaldībām bija zināms uztraukums saistībā ar neapliekamā minimuma celšanu. Tātad šis jautājums šobrīd faktiski ir noņemts no dienaskārtības.

Bet vēl papildus pašvaldībām ir paredzēti šie 100 miljoni kopumā, un
70 miljoni no tiem ir šī aizdevuma limita palielināšana, kas kopumā rada situāciju, ka gandrīz 190 miljoni eiro ir paredzēti tieši pašvaldību aizdevumiem. Savukārt vēl 30 miljoni ir tā saucamā dzīvā nauda - tieši pašvaldību grantiem, dažādu augstas gatavības projektu realizācijai. Un kopumā tātad tas... ir 100 miljoni investīcijās pašvaldībām papildus centrālās valdības garantijām... tieši iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu un, protams, arī nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu sakarā.

Nedrīkst aizmirst, ka vienmēr... jau ilgus gadus ir bijušas problēmas ar Latvijas autoceļiem, bet nākamgad, lai finansētu autoceļu atjaunošanu un jaunu autoceļu izbūvi apmēram 280 kilometru garumā, ir paredzēti budžetā 60 miljoni eiro. Līdz ar to tas darbs, ko satiksmes ministrs šobrīd ir iesācis saistībā ar autoceļu atjaunošanu, tiks turpināts arī nākamajā gadā. To vajadzētu pamanīt, ja tas vēl nav pamanīts, gandrīz katram Latvijas iedzīvotājam.

Un viss manis iepriekš pieminētais, ticat vai ne, tiek panākts, nepalielinot nekādus nodokļus. Gluži otrādi! Ilgo gadu laikā šī ir tā retā reize, kad ir samazināts viens nodoklis, - proti, piecu procentu PVN likme tiks piemērota drukātajai presei un grāmatām. Es domāju, ka tas ir labs signāls šīm industrijām.

Un tas viss - ar diezgan pieklājīgo budžeta deficītu, kuru, par spīti kovidpandēmijai, mums ir izdevies... proti, Finanšu ministrijas speciālistiem, sastādot šo budžetu, ir izdevies salāgot, lai tas nepārsniegtu, nu, orientējoši...
4,8 vai 4,9 procentus. Un, protams, tas ir, neņemot vērā, ka potenciāli IKP pieauguma prognoze... varētu arī vēl celties, jo, kā zināms, šobrīd vērojams ļoti... nu, teiksim tā, neliels bezdarbs, tātad bezdarba līmenis krīt. Un, protams, Latvijai arī eksportspēja ir saglabājusies. Tā ir labā ziņa.

Protams, ir problēmas ar energoresursu cenām un tā tālāk, bet... Tātad kopumā es vērtēju, ka IKP prognoze... vajadzētu tai palielināties, un līdz ar to situācija ar šo tā saucamo deficītu varētu uzlaboties tuvākajā laikā.

Ir, protams, arī diskutējami jautājumi budžeta sakarā. Piemēram, daudzi iepriekš mēģināja tā nedaudz... tā kā maldināt, runājot par amatpersonu algu celšanu. Es gribu uzsvērt, ka Saeimas deputātiem algas ir iesaldētas; šī sasaukuma deputātiem algas nekādā gadījumā nedrīkst tikt celtas un netiks celtas.

Ja runājam vispār par valsts amatpersonām un valsts sektorā strādājošajiem, tad uzskatu, ka valsts pārvaldei jābūt pēc iespējas mazai, bet adekvāti apmaksātai un jebkuru šīs... algu pieaugums, kas ir paredzēts... un es arī centīšos sekot tam līdzi... ir jābūt esošā budžeta ietvaros, jānodrošina esošā budžeta ietvaros. Protams, būs situācijas, kurās tas galīgi nav iespējams, kur vienkārši mehānika... grāmatvedībā... tas nav iespējams, kur nav, piemēram, savi ieņēmumi... Lūdzu apvienot debašu laikus!

Sēdes vadītāja. Jūsu debašu laiki ir apvienoti.

K. Feldmans. Paldies.

Tātad būs situācijas, kur, protams, nav iespējams... teiksim, nav savu ieņēmumu kādai iestādei un ir tikai šīs algu izdevumu pozīcijas, kuras, protams, ir praktiski pielāgotas tieši tam algu apmēram. Tur, protams, neko nevarēs izdarīt.

Bet kopumā... Kāpēc šis likumprojekts ir atbalstāms? Jo būtībā tur ir runa par valsts pārvaldes efektivizāciju. Tātad, kā es to saprotu, priekšniekam būs iespēja izvēlēties maksāt... darbiniekam, kurš labi dara savu darbu vai kurš ir neaizstājams savas labās izglītības vai labo iemaņu dēļ, maksāt vairāk esošā budžeta ietvaros... varbūt uz štatu saīsināšanas rēķina. Es domāju, ka tas nav nekas slikts. Tas būtībā saskan ar mazākas valsts pārvaldes... uzstādījumu, par ko konservatīvie visā pasaulē ir iestājušies vienmēr.

Vēl, protams, ir nianses, kas tiks labotas uz otro lasījumu. Tās laika gaitā parādās. Piemēram, Valsts prezidents jau ir paziņojis, ka iesniegs priekšlikumus attiecībā uz dažādām iegādei paredzētām lietām, kuras acīmredzot pandēmijas laikā nemaz nevarētu izmantot. Tātad tā ir labā ziņa. Protams, būs arī priekšlikumi no deputātiem - gan no opozīcijas, gan no pozīcijas.

Iepriekšējos gados, skatot budžetu, novēroju, ka tā sauktā konstruktīvā opozīcija arī balsoja par budžeta projektu pirmajā lasījumā un pēc tam iesniedza priekšlikumus. Es domāju, tas ir, nu, kā minimums... jādara arī šai opozīcijai šobrīd, jo, es domāju, neviens nevar teikt, ka budžets ir, teiksim, slikts... ka tas ir slikts budžets. Es domāju, ka tas ir viens no labākajiem budžetiem, kas ir sanācis šai valdībai, un tam nav sakara ar to, ka es esmu aktīvāku dalību ņēmis šajās budžeta sarunās, bet vienkārši kopumā ir bijušas lietas, par kurām ir bijušas panāktas vienošanās agrāk, bet tagad tās tiek īstenotas. Nu kaut vai tā pati ģimenes valsts pabalstu reforma.

Es domāju, ka neviens līdz ar to nevar iebilst pret budžeta kvalitāti kā tādu. Te jānovērtē arī Finanšu ministrijas ekspertu pienesums, sabalansējot budžetu, rodot iespēju šīs daudzās jaunās politiskās iniciatīvas finansēt, noturot tās zināmā budžeta rāmī. Protams, ka būs liels darbs priekšā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai Saeimā. Es domāju, ka opozīcija būs iesniegusi daudzus priekšlikumus, diemžēl arī nekonstruktīvus.

Un es varu šobrīd pateikt, ka nevarēšu nevienu aicināt atbalstīt nekonstruktīvus priekšlikumus, piemēram, no sērijas - “visiem visu” vai, piemēram, “simts miljonus vienkārši no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt kādai vienai vai otrai nozarei”. Es, protams, saprotu, ka opozīcijai ir jādara savs darbs, ir jākritizē budžets, bet es aicinu arī uz konstruktīvu darbu, lai mēs līdz... optimālā veidā līdz valsts svētkiem arī budžetu būtu pieņēmuši.

Ar to es arī vēlos noslēgt savu īso ieskatu 2022. gada budžetā. Vēl, protams, ministri nāks un runās par savām nozarēm daudz sīkāk, ko arī labprāt klausīšos.

Un tiekamies jau arī budžeta izskatīšanā otrajā lasījumā. Nu, teiksim, šajā sakarā, protams, mēs tiksimies arī kādā no nākamajām Saeimas sēdēm, piemēram, ceturtdien, bet tieši budžeta sakarā tiksimies otrajā lasījumā, skatot daudzos - pārsvarā opozīcijas un ne vienmēr konstruktīvos - priekšlikumus.

Paldies par uzmanību, kolēģi. Balsojam “par”!

Sēdes vadītāja. Tālim Linkaitam jautājums. Satiksmes ministr, vai jums pietiks ar trīs minūtēm laika debatēm?

T. Linkaits (satiksmes ministrs).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Domāju, ka nevarēšu iekļauties trīs minūtēs.

Sēdes vadītāja. Jā, saprotu.

Godātie kolēģi, mums ir laiks pārtraukumam.

Deputātu klātbūtnes reģistrācija ir notikusi.

Dodamies pārtraukumā līdz pulksten 14.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes vadītāja. Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Turpinām Latvijas Republikas Saeimas 2021. gada 25. oktobra otrās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtības izskatīšanu pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā... tātad norit debates par likumprojektu “Par valsts budžetu 2022. gadam”.

Un vārds debatēs ir satiksmes ministram Tālim Linkaitam. Lūdzu!

T. Linkaits (satiksmes ministrs).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Godājamie kolēģi deputāti! Pēc izsmeļošās kolēģa Krišjāņa Feldmana uzstāšanās ir diezgan liels izaicinājums pieminēt vēl kādas būtiskas īpašības, kas piemīt nākamā gada budžeta projektam.

Ņemot vērā, ka šis ir jau ceturtais Kariņa valdības budžeta projekts, es gribētu atzīmēt koleģiālo raksturu, kādā šis budžeta projekts tika izstrādāts. Tas notika iekļaujoši un deva iespēju ņemt vērā visu nozaru vajadzības un prioritātes, protams, pieejamā finansējuma ietvaros. Sagatavojot šo budžeta projektu, valdība ir strādājusi kā vienota komanda, un te lielā mērā pateicība ir jāizsaka arī Finanšu ministrijai par darbu.

Ja mēs runājam par satiksmes nozari, tad satiksmes nozare ir ieguvusi papildu 73,7 miljonus eiro valsts budžeta līdzekļu tādiem prioritāriem pasākumiem kā, piemēram, reģionālo ceļu būvniecībai - 57,7 miljoni, sabiedriskā transporta nodrošināšanai - 15,7 miljoni un arī veloceliņu izbūvei.

Satiksmes nozarē katrs ieguldītais eiro ir vizuāli redzams, tas dod pienesumu gan mūsu tautsaimniecības funkcionēšanai, gan mūsu iedzīvotāju ikdienas ērtībām.

Nākamgad Satiksmes ministrijas galvenie darbības virzieni un prioritātes paliks nemainīgas. Tātad mūsu mērķis ir izveidot drošu, ērtu un pieejamu transporta sistēmu, kas nodrošina iedzīvotāju mobilitātes vajadzības. Prioritāte mums būs valsts reģionālo ceļu sakārtošana, kas ar plašiem ceļu atjaunošanas darbiem tika uzsākta jau iepriekšējos gados.

Mums ir plāns nākamajos sešos gados reģionālos ceļus pārbūvēt tā, lai viss ceļu tīkls būtu labā un teicamā stāvoklī. Vienlaikus ar ceļu atjaunošanu svarīga ir arī veloinfrastruktūras izveide gar valsts autoceļiem. Tāpēc priecājos, ka pirmo reizi Latvijas vēsturē valsts budžetā ir jauna prioritāte - veloceļa izbūve.

Kopumā nākamajā gadā plānoti ceļu būvdarbi aptuveni 870 kilometru kopgarumā, tai skaitā reģionālo autoceļu būvniecība - aptuveni 560 kilometru kopgarumā visā Latvijas teritorijā. Nākamgad tiks uzsākti darbi arī vienā nozīmīgā ceļu būves projektā - Ķekavas apvedceļa būvniecība, kur pirmo reizi publiskās un privātās partnerības veidā tiks izbūvēts Ķekavas apvedceļš Via Baltica trasē.

Tāpat plānoti darbi ceļu drošības uzlabošanai, savukārt valsts mikromobilitātes infrastruktūras plānošana un izveide sekmēs velobraucēju un gājēju drošāku un ērtāku pārvietošanos ikdienā. Tāpat nākamgad turpināsim sabiedriskā transporta modernizēšanu. Jau šogad daļā Latvijas novadu braucienus starp pilsētām pārvadātāji sāka nodrošināt ar jauniem un mūsdienīgi aprīkotiem autobusiem, tai skaitā arī ar elektroautobusiem. Šis darbs turpināsies arī nākamgad.

Stiprināsim dzelzceļu kā sabiedriskā transporta mugurkaulu. Nākamgad sāks kursēt pirmie jaunie elektrovilcieni. Tāpat arī “Latvijas dzelzceļš” ir sācis peronu paaugstināšanas projektu, lai iekāpšana būtu ērta un līdz ar to arī sabiedriskā transporta pakalpojums pieejamāks. Šis projekts tiek īstenots
48 pieturvietās visā Latvijas dzelzceļa sistēmā. Tāpat arī paredzēts palielināt ātrumu līdz 140 kilometriem stundā vilcienu kustībai no Rīgas uz Krustpili un Jelgavu, kas ļaus ietaupīt braukšanas laiku līdz galamērķim.

Pasažieru pārvadājumiem... sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai un attīstībai budžetā paredzēti vairāk nekā 200 miljoni eiro. Kā jau minēju, reģionālajā satiksmē visā valstī tiks nodrošināti pasažieru pārvadājumi ar mūsdienīgiem autobusiem. Esam jau šogad sākuši un nākamgad turpināsim atsevišķos maršrutos nodrošināt bezmaksas sabiedrisko transportu. Nākamā gada budžeta projektā ir iekļauts, ka arī turpmāk tiek nodrošinātas daudzbērnu ģimenes un ģimenes, kuru aprūpē ir bērns ar invaliditāti, un citas pasažieru kategorijas ar braukšanas maksas atvieglojumiem. Plānots ieviest arī vienotu sabiedriskā transporta biļešu sistēmu reģionālajos pasažieru pārvadājumos, kas būs papildu ērtība pasažieriem. Jaunā sistēma dos iespēju iegādāties vienotu biļeti no braukšanas sākumpunkta līdz galamērķim reģionālās nozīmes maršrutos.

Viens no vissvarīgākajiem investīciju projektiem Latvijā nenoliedzami ir Rail Baltica dzelzceļa līnijas būvniecība. Tā jau ir uzsākta Rīgas Centrālajā stacijā un Rīgas lidostā. Nākamgad turpināsies projekta īstenošana gan minētajās būvniecības vietās, gan arī visas Latvijas trases kopgarumā tiks veikti projektēšanas darbi un tiks uzsākta arī reģionālo pieturu projektēšana.

Mums pretī, protams, ir daudz izaicinājumu, kas ir saistīti ar kovidkrīzes pārvarēšanu, bet nenoliedzami nākamā gada budžets dod iespēju satiksmes nozarē nodrošināt ērtus, drošus un pieejamus transporta sistēmas pakalpojumus.

Lūgums atbalstīt piedāvāto budžeta projektu pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies, ministra kungs.

Kā nākamajam debatēs vārds vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam. Lūdzu!

A. T. Plešs (vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! Ministri! Kolēģi! Spēcīgas pašvaldības ir viens no būtiskākajiem reģionālās attīstības virzītājspēkiem. Un pašvaldības jauda mērāma tās spējās un arī iespējās uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti visā tās teritorijā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, īstenojot pašvaldību reformu, tādējādi arī radot platformu, uz kuras bāzes pašvaldībām dota iespēja apvienot spēkus un celt veiktspēju, ir devusi skaidru signālu, ka kopā mēs varam vairāk.

Par galveno nākamā gada budžeta prioritāti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā esam izvirzījuši - turpināt iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanu un valsts budžeta aizdevumu un investīciju programmas pašvaldībām nodrošināšanu. Tas dos vajadzīgo stimulu gudri strādāt novada attīstības vārdā. Ieguvēji ir to jaunizveidoto novadu iedzīvotāji, kuru priekšstāvji nav laiduši garām iespēju radīt izrāvienu valsts attīstībā, un ministrijas nākamā gada budžets pašvaldībām sniegs līdzvērtīgas iespējas izmantot valsts atbalsta mehānismus teritorijas izaugsmei.

Arī pašvaldības uzsver, ka šis atbalsts ir vitāli svarīgs gan reģionālās attīstības veicināšanai, īpaši pēc pašvaldību reformas stāšanās spēkā, gan arī Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai. Šīs investīcijas ļauj realizēt iedzīvotājiem būtiskus projektus, rada jaunas darba vietas un palīdz saglabāt jau esošās. Tādēļ šai aizdevumu programmai nākamajā gadā paredzēts papildfinansējums 70 miljonu eiro apmērā.

Savukārt pašvaldību investīciju programma, kurai budžetā papildus paredzēti 30 miljoni eiro, ļaus īstenot augstas gatavības pašvaldības projektus un nodrošinās iedzīvotājiem pieejamus un kvalitatīvus valsts un pašvaldību pakalpojumus.

Ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atbalstu jau trešo gadu tiks būvētas, kā arī atjaunotas pirmsskolas izglītības iestādes, tādējādi mazinot rindu uz bērnudārziem. Un šeit jāatzīmē, ka šīs programmas ietvaros jau ir izdevies samazināt kopējo rindu uz bērnudārziem par aptuveni 30 procentiem, kas ir ļoti nozīmīgs skaitlis.

Tāpat atbalsts būs pieejams arī Latgales speciālās ekonomiskās zonas kapacitātes stiprināšanai, lai palielinātu projekta apjomu un turpinātu iesākto labo praksi virzībā uz straujāku reģionālās nevienlīdzības mazināšanu, kas sevišķi būtiski ir tieši Latgales reģionā.

Kaut arī Covid-19 pandēmijas iegrožošana un ar to saistīto ekonomisko seku mazināšana joprojām ir dienaskārtības galvenā prioritāte, vides aizsardzības jautājumi nav zaudējuši savu aktualitāti un nozīmīgumu, tādēļ 2022. gada budžetā esam paredzējuši finansējumu vides aizsardzības iestāžu veiktspējas stiprināšanai vides aizsardzības kontroles un politikas jomā, kā arī vēsturiski piesārņoto vietu izpētes un sanācijas nodrošināšanai, tādējādi novēršot piesārņojuma draudus, kā arī sekmējot ilgtspējīgu attīstību reģionos.

Vides sektora kapacitātes stiprināšanai kopumā esam atvēlējuši teju
2,5 miljonus eiro. Un šeit arī jāpiebilst, ka tādi stratēģiski virzieni, kas mūsu valsts attīstībai ir svarīgi, kā zaļais kurss un digitālā transformācija, ieņem aizvien nozīmīgāku lomu mūsu politikās. Un skaidrs, ka tie aizvien būs horizontāli jautājumi, par kuriem jādomā katra resora ietvaros. Tādēļ man ir liels prieks arī šodien jau no vairākiem kolēģiem - no Aizsardzības ministrijas, arī nupat no Satiksmes ministrijas - dzirdēt šos labos piemērus, kādā veidā mēs valsti varam padarīt gan zaļāku, gan daudz digitālāku un kas dod ļoti lielas iespējas attīstīties mūsu uzņēmējiem un padarīt mūsu dzīves telpu kopumā labāku.

Taču šeit arī kopumā jāpiemin tas, ka jau ir pagājušas vairāk nekā
100 dienas, kopš spēkā stājās administratīvi teritoriālā reforma. Un nu jau mēs varam novērot pirmos ieguvumus, ko ir devusi reformas ieviešana. Tā, piemēram, pašvaldības ir pārskatījušas virkni pakalpojumu, un redzam, ka tās ir spējušas izlīdzināt atšķirības iepriekš dažādo novadu starpā.

Ludzas novadā pašvaldība radusi iespēju pilnībā segt ēdināšanas maksu visiem iedzīvotājiem, visā Kuldīgas novada teritorijā ir izlīdzināts un palielināts bērna piedzimšanas pabalsts. Tas pats attiecas uz pabalstu audžuģimenēm Talsu novadā. Šos ieguvumus visbūtiskāk jūt iedzīvotāji no mazākām pašvaldībām, rajoniem un pagastiem, kas tagad iekļaujas lielākā un jaudīgākā administratīvajā vienībā.

Tāpat reformas rezultātā arī Ogres pašvaldības budžetā plānotais ietaupījums pašvaldības amatpersonu atlīdzībai ir aptuveni 30 tūkstoši eiro mēnesī, savukārt Valmieras novadā tie kopumā sasniedz teju 200 tūkstošus eiro. Tie ir ievērojami finanšu līdzekļi, ko novirzīt pakalpojumu kvalitātes celšanai, infrastruktūras attīstībai un iedzīvotājiem būtisku iniciatīvu realizēšanai. Arī citviet vērojamas līdzīgas tendences, un darbs pie reformas mērķu sasniegšanas noris kā pašvaldībās, tā, protams, arī ministrijā. Un nodrošināt šo augšupejošo attīstības kursu ir mūsu kopīga atbildība, tādēļ ministrijas piedāvātie atbalsta mehānismi nākamā gada budžeta ietvaros ir mērķēti uz līdzsvarotas reģionālās attīstības veicināšanu visā Latvijas teritorijā.

Šis atvēlētais finansējums investīciju un aizdevumu formā, kas būs vairāk nekā 100 miljoni eiro, kopumā ļaus pašvaldībām sasniegt reformā noteiktos mērķus un realizēt iedzīvotājiem nozīmīgus projektus. Un te ir runa par jau pieminēto ceļu tīkla sakārtošanu, ēku energoefektivitātes celšanu, dažādu izglītības iestāžu būvniecību, kā arī pakalpojumu pieejamību un iedzīvotāju dzīves telpas uzlabošanu kopumā.

Jau līdz šim ministrijas sniegtais atbalsts ir rezultējies virknē veiksmīgi īstenotu projektu dažādās Latvijas pašvaldībās, un šie piedāvātie atbalsta mehānismi radījuši labvēlīgu augsni ne vien novada, bet arī visa reģiona izaugsmei.

Tādēļ es arī vēlos pievienoties to kolēģu vārdiem, kas ir izteikuši pateicību par šo budžeta procesu. Paldies Finanšu ministrijai, paldies kolēģiem, ar kuriem kopā mēs spējām rast risinājumu ļoti sabalansēta un uz attīstību vērsta budžeta veidošanai. Skaidrs, ka bez spēcīgiem reģioniem nav iespējama pilnvērtīga un līdzsvarota Latvijas attīstība, tādēļ aicinu deputātus atbalstīt šo Ministru kabineta piedāvāto budžeta projektu nākamajam gadam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies, ministra kungs.

Turpinām debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai. Lūdzu!

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Kolēģi! Nodokļus maksā visi Latvijas iedzīvotāji, taču valsts budžetu jeb izdevumu daļu veido tikai koalīcijas partijas. Un, protams, ka nākamajā gadā un 2022.-2024. gada budžeta pakotnē primāri tiek finansētas tās prioritātes un iniciatīvas, kuras ir aktuālas pie varas esošai politiskajai elitei.

Ļoti interesantu gradāciju pa posmiem piedāvāja budžeta apspriešanas pirmajā sadaļā. Proti, pirmais posms bija valsts pārvaldes demokratizācija. Un, jā, noteikti Latvija sasniedza valsts pārvaldes demokratizācijas jautājumā ļoti izcilus rezultātus - valsts pārvaldē strādājošo skaits uz vienu iedzīvotāju Latvijā ir viens no augstākajiem Eiropas Savienības dalībvalstu vidū. Protams, pateicoties pirmajā Latvijas attīstības posmā izveidotajai valsts pārvaldes demokratizācijai, mums arī ļoti veiksmīgi izdevās apcietināt un notiesāt valsts otrajā attīstības posmā izveidojušos nacionālo buržuāziju jeb tā saucamos oligarhus, jo, kā izriet no otrajā Latvijas attīstības posmā notikušās privatizācijas rezultātiem, mums izveidojās tādi ne īpaši veiksmīgi oligarhi, kurus noteikti, pateicoties veiksmīgai rīcībai, izdevās, tā teikt, neitralizēt. Un esošā politiskā elite uzskata to par sasniegumu. Vienlaicīgi Latvijas augstākās amatpersonas neuzskata par nosodāmu rīcību tikties un veidot labas attiecības ar ārvalstu oligarhiem, kurus noteikti var nosaukt par pareiziem oligarhiem. Un tikšanās ar viņiem ir atbalstāmas.

Piemēram, kapitālā remonta laikā notiek valsts augstāko amatpersonu tikšanās ar Valenbergu ģimeni. Precizējoša informācija - Valenbergu ģimenei pieder apmēram 80 procenti no Zviedrijas lielo kompāniju kapitāla, un Latvijā tai pieder SEB banka. Runa ir arī par politiski attiecināmām investīcijām. Var pieminēt publiski zināmo Ripplewood vadītāja Kolinsa ciešo draudzību ar bijušo valsts stratēģijas sekretāru un esošā Luminor akcionāra Blackstone īpašnieku saites ar republikāņu politiķu klubiņu. Tāpēc šajā sakarā jāatklāj ir... būtisks jautājums. Vai darījumu noteikumi, tai skaitā arī nerakstīti, Latvijas pusei patiešām bija un ir tik izdevīgi? Un, visticamāk, šo darījumu laikā ir pārrunātas iespējamās korekcijas finanšu tirgus uzraudzībā, noteikumos, tirgu ietekmējošu spēlētāju sastāvā, lai veidotu investoriem īpaši labvēlīgu klimatu.

Ļoti ciniski skatoties, var atļauties uzdot jautājumu, vai investori, izmantojot un veikli manipulējot ar ģeopolitiskajām norisēm un savu klātbūtni, izmantoja to, lai iegūtu sev maksimāli izdevīgus noteikumus darījuma noslēgšanai? Es jau nerunāju par brāļu banānu lepni izplatīto bildi sociālajos tīklos, piedaloties veikala Lidl atvēršanā. Ir taču skaidrs, ka rezultātā bankrotēs virkne mazo Latvijas veikaliņu.

Pievienojoties bagāto valstu klubiņam un reintegrējot ekonomiku rietumvalstu tirgū, Latvija pazaudēja 200-300 tūkstošus iedzīvotāju. Un tās ir sekas valsts politikas iekšējā tirgus aizsardzības instrumentu neesamībai.

Neskatoties uz ekonomikas izaugsmi, ko mums nosauc par cipariem, nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits Latvijā aizvien ir viens no augstākajiem Eiropas Savienības dalībvalstu vidū. Un pēc pirktspējas paritātes standartiem aiz Latvijas atrodas tikai Horvātija un Bulgārija. Un tie ir sasniegumi ekonomikas izaugsmē?

Ļoti būtisks ir arī jautājums par to, vai ES un starptautisko organizāciju politika vai vismaz rekomendācijas ir patiešām izdevīgas un jēdzīgas Latvijas nacionālajām interesēm. Ir ļoti maz gadījumu, kad Latvija ir patiešām spējusi aizstāvēt savas nacionālās, tajā skaitā arī konkrētu ekonomikas nozaru un sabiedrības, intereses. Daudz vienkāršāk un ērtāk ir vietējā līmeņa lēmumu pieņemšanas procesā operēt ar jēdzienu - to taču prasa Eiropas Savienība, starptautiskās organizācijas vai standarti. Ja reiz Latvija ir šo organizāciju biedre un ierēdņi vai ministri piedalās šo organizāciju politikas veidošanā, tad pašos pamatos tiem jāaizstāv Latvijas nacionālās intereses, bet ierēdņiem ir vēlme būt labiem un paklausīgiem ārvalstu institūciju un organizāciju acīs. Tas ir valsts vājums un valstiskās apziņas klīnisks trūkums.

Kapitālais finanšu sistēmas remonts ir paraugs totālai valsts varas mazspējai, kas bez ārēja spiediena risināt nacionālās ekonomikas problēmas nav spējīga. Bet nekas. Par spīti birokratizētai, administratīvi pārslogotai un pārmērīgi pārregulētai uzņēmējdarbības videi, valsts tautsaimniecība turpina virzīties uz augsti nosprausto mērķu sasniegšanu - kļūt par viedas reindustrializācijas valsti. Bet Lietuva jau kļuvusi par FinTech tehnoloģiju un Igaunija - startapa uzņēmumu līderi Baltijas valstu vidū un ne tikai Baltijas valstu vidū, bet Latvijas reitingi tehnoloģijas attīstību ieviešanas līmenī pagaidām nepieaug.

Ir saprotams, ka, lai noturētos pie varas, politiskā elite turpina dāsno politisko partiju finansēšanas modeli. Lai nezaudētu atbalstu no ieliktiem ierēdņiem, protams, nepieciešams paaugstināt arī atalgojumu lojālajam elektorātam - valsts pārvaldē strādājošajiem. Es šeit nerunāju par nepieciešamo finansējumu veselības jomai un izglītības jomai, jo tās aizvien netiek finansētas atbilstoši pieprasījumam un sabiedrības vajadzībām. Un nekas, ka kovidkrīze izgaismoja totālu neprofesionalitāti valsts pārvaldē, starpresoru horizontālās sadarbības neesamību, neveiksmīgu komunikāciju, neskatoties uz miljoniem vērtām iešpricēm PR aģentūrās un speciālistos.

Diemžēl budžeta pakotnē nav skaidri redzama horizontālā sasaite starp ministriju realizētajām programmām un reāli ieguvumi pensionāram, studentam, skolēnam, pacientam un ģimenei. Pašslavinošas runas par neapliekamā minimuma celšanu nekādā veidā nekorelējas ar nesen tapušo diferencētā iztikas minimuma aprēķinu. Kolēģi! Iztikas minimums pensionāram laukos ir aprēķināts 360 eiro. Jūs nopietni - par sasniegumu uzskatāt no nākamā gada neapliekamā minimuma celšanu pensionāriem līdz 350 eiro? Rīgā pieaugušajam iztikas minimums ir noteikts 423,27 eiro, bet ģimenei ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem - 1216,97 eiro. Kāpēc šie aprēķini netika ņemti vērā, veicot šī un nākamo gadu budžeta... pakotni? Jo šis iztikas minimuma aprēķins ir nosacījums tajā skaitā arī... un izrietēja no Satversmes tiesas spriedumiem, lai nodrošinātu cienīga iztikas minimuma ieviešanu Latvijas visnabadzīgākajam slānim.

Gandrīz trešdaļa no fiskālās telpas... nākamgad tiks tērēta diferencētā neapliekamā minimuma robežām un pensionāru neapliekamā minimuma izmaiņām, bet tas nekādā veidā nerisina nevienlīdzības problemātiku, jo pirmais palielina nevienlīdzību starp mājsaimniecībām ar un bez apgādājamiem, bet savukārt otrais nedaudz mazina nevienlīdzību starp pensionāriem un pārējo sabiedrību, bet palielina to sociālās grupas ietvaros.

Savukārt tas, kas nepietiekami tiek nodrošināts, - tā ir veselības aprūpes sistēmas pieejamība. Tas veicina visnežēlīgāko nevienlīdzības formu, jo, ja tev ir nauda, tu vari ārstēties, ja tev nav naudas, tu paliec bez veselības aprūpes. Un Latvija šajā ziņā ir rekordiste. Mēs zinām, ka Latvijā veselības aprūpes sistēma 15 gadus tika atstāta novārtā. Iedzīvotāju veselības stāvoklis, pēc Pasaules Veselības organizācijas aprēķiniem, ir viens no sliktākajiem, bet mēs vēl aizvien medicīnai nevaram dot nepieciešamo finansējumu, ko tā pieprasa.

Mēs uzskatām, ka izglītība ir tas pamats, kas nodrošina izaugsmi un konkurētspēju valstī, bet mēs vēl aizvien neuzskatām, ka pirmsskolas pedagogi, kas ieliek izglītības pamatus, ir pelnījuši arī konkurētspējīgu atalgojumu. Ne tikai valsts pārvaldē strādājošie vai politiķiem lojāli ierēdņi.

Jā, budžetā ir arī labas lietas, bet prioritātes budžetā kārtējo reizi liktas uz sev lojālas ierēdniecības atalgojuma palielinājumu, uz ministriju attiecīgo pētījumu un dažādu PR projektu realizāciju. Vai patiešām miljonu tērēšana ik gadu valsts tēla pētījumiem Ekonomikas ministrijā var būt nozīmīgāka nekā, piemēram, ieguldījums to pašu ārvalstu filmu uzņemšanas subsidēšanai? Un vai šos līdzekļus nebūtu lietderīgāk izmantot tās pašas iespējamās finanšu pratības audzināšanai skolēniem skolās, nekā pētīt tēlu, kurš veidojas no saskarsmes, no reālās dzīves?

Kā var neredzēt, ka attiecīgi... Ja Ekonomikas ministrija pievieno Latvijas Institūtu kopā ar štata vietām un ja institūta instrukcijā ir rakstīts, ka viņu pienākums ir rūpēties par valsts tēla... reducēšanu ārvalstīs... vēl papildus tērēt līdzekļus... finansējumu pētījumiem - tā ir budžeta līdzekļu un publiskās naudas izšķērdēšana. Un tādu projektu, paslēptu lielajā tabulā, katrā ministrijā ir pietiekoši daudz. Ir saprotams, ka nepieciešams pētīt, taču pētījumiem jābūt saprātīgiem un vērstiem uz iedzīvotāju interešu nodrošināšanu.

Es, izpētot un iepazīstoties ar budžeta pakotni, pagaidām neredzēju nevienu pētījumu, kas patiešām uzlabotu dzīves kvalitāti iedzīvotājiem un nodrošinātu viņiem konkurētspējīgāku un arī augstāku atalgojumu salīdzinājumā ar kaimiņiem. Tikmēr mūsu iedzīvotāji, kas dzīvo Valkā, turpina deklarēties, dzemdēt bērnus un reģistrēties kā Igaunijas iedzīvotāji, saņemot tur pabalstus un medicīnas pakalpojumus.

Patiesībā ir grūti vērtēt lietas, kad kā sasniegumi vai kā pozitīvi rezultāti tiek pasniegta rīcība, kas patiesībā ir nacionālo kapitālu iznīcinoša un kas padara arī attiecīgas uzņēmējdarbības vides kvalitāti nepieejamāku vai grūtāk realizējamu tieši Latvijas uzņēmumiem un Latvijas mazajam kapitālam. Līdz ar to, kopumā vērtējot budžeta pakotni, neskatoties uz pozitīvajām tendencēm, jāsaka, ka ir arī negatīvas lietas un tās paslēptas vienkārši politiskās reklāmās finanšu līdzekļu aizpludināšanā. Tāpēc diemžēl nevarēšu atbalstīt šo budžeta pakotni.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds debatēs deputātei Ingai Goldbergai.

I. Goldberga (SASKAŅA).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā tiek virzīti steidzamības kārtībā budžeta paketē. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir līdzatbildīgā komisija, tādēļ šodien vairāk par šo likumprojektu, bet paužot gan savu personīgo viedokli.

Kolēģi, atgādināšu, ka, izsludinot 2021. gada budžeta likumu pagājušā gada nogalē, Valsts prezidents vērsās ar vēstuli pie Saeimas priekšsēdētājas un Ministru prezidenta, akcentējot virkni jautājumu saistībā ar budžeta paketes apstiprināšanas procedūru. Ar vēstuli mēs, visi kolēģi, arī tikām iepazīstināti. Ar interesi pārlasīju arī šogad šo konstruktīvo aicinājumu un šodien droši varu teikt, ka nekas no Valsts prezidenta vēstulē norādītā joprojām konsekventi netiek ņemts vērā.

Piemēram, minētā likumprojekta anotācijā norādīts, ka paredzētās atalgojumu sistēmas valsts un pašvaldību institūcijās ieviešana notiks esošā budžeta ietvaros bez papildu finansējuma piesaistes un tikai sākot ar 2025. gadu, kad iestādes būs veikušas funkciju un amatu pārskatīšanu, varēs lemt par optimālo algu budžeta lielumu un identificēt iestādes, kurām būs nepieciešams papildu finansējums.

Līdz ar to neizpildās neviens kritērijs, kādēļ šis likumprojekts būtu virzāms kā steidzams budžeta paketē. Par steidzamību neizpratnē ir Finanšu ministrija, norādot uz to savā atzinumā, un Valsts kontrole savā vēstulē, kas adresēta Saeimas atbildīgajām komisijām. Visinteresantākā atbilde, ko nācās dzirdēt no likumprojekta virzītājiem: “Citādi mēs to nedabūsim cauri vispār.” Jautājums ir tikai - kas un kam jādabū cauri?

Varbūt baidās, ka nebūs atbalsta no sabiedrības, varbūt nesaskaņos atbildīgās institūcijas, nezinu. Likums, kuru šodien paredzēts grozīt... pirmajā lasījumā... pieņemts 2009. gadā arī steidzamības kārtībā. Tas ir grozīts 33 reizes un no tām 23 reizes - steidzamības kārtībā, divos lasījumos. Un ir trīs Satversmes tiesas spriedumi attiecībā uz šo likumu. Tā katru reizi, grozot šo likumu, tiek palielināta alga kādai amatpersonu grupai. Nu tai, kurai stiprāks lobijs, vai tai amatpersonai vai nozarei, par kuru panākta politiskā vienošanās, neizsverot, neizdiskutējot un tā padziļinot nevienlīdzību, netaisnīgumu iestāžu darbinieku starpā un vairojot sabiedrības neuzticēšanos.

Lai izvairītos no haosa, pēc Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iniciatīvas Saeima 2016. gadā uzdeva Ministru kabinetam līdz 2017. gadam izstrādāt jaunu likumprojektu. Tikai 2020. gada sākumā Valsts kanceleja varēja informēt par topošo atlīdzības likumu. Likumprojekts tika izstrādāts un tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē 2020. gada 30. janvārī, bet tā arī nekad nenonāca Ministru kabineta darba kārtībā.

Mēģināju saprast, kas tad īsti ir mainījies pa šo laiku un kādas ir atšķirības starp izstrādāto jauno likumu un šiem piedāvātajiem grozījumiem. Un atradu. Piemēram, jaunajā likumā, kas tika prezentēts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā 2020. gadā, augstākajām amatpersonām algas koeficients jau bija būtiski palielināts, un tas bija paredzēts 6,5, bet šajos grozījumos - jau 7. Mainot koeficientu tikai par 0,5, atalgojums augstākajām amatpersonām palielinās par vairāk nekā 600 eiro.

Tāpat vēlos jūs, kolēģi, informēt arī par Latvijas Pašvaldību savienības bažām un Valsts kontroles iebildēm. Abas vēstules tika adresētas ne tikai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, bet arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Tomēr, uzmanīgi noklausoties apspriešanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, - ne ar vārdu par tām netika pieminēts. Lieki teikt, ka ne Pašvaldību savienībai, ne Valsts kontrolei vārds netika dots.

Pašvaldību savienība gan konceptuāli atbalstīja likumprojektu, jo baidās, ka pašvaldību sadaļa netiks skatīta vispār. Tomēr atzīmēju: lai gan likumprojekta anotācijā ir minēts, ka, nosakot mēnešalgu, tai skaitā mēnešalgu koeficientus, ir ņemts vērā varas atzaru līdzsvars un hierarhijas princips, iepazīstoties ar likumprojekta normām, kas attiecas uz pašvaldību augstāko amatpersonu atalgojumu, secināms, ka iepriekš minētais netiek nodrošināts. Pašvaldību savienība vērš uzmanību arī uz to, ka nav vērtēts, vai visas pašvaldības varēs nodrošināt minimālās mēnešalgas likmes likumprojektā noteiktajā apmērā. Savukārt Valsts kontrole atzīmē, ka likumprojekta izskatīšanā Ministru kabinetā netika nodrošināts pienācīgs process un labas likumdošanas principa ievērošana.

Tāpat - atzīmējot arī konkrētas lietas. Piemēram, aizstājot visā likumā vārdus “un kompetenču novērtējumu” ar vārdiem “kompetenču un darba snieguma līmeni”, tomēr netiek risināts jautājums par valsts pārvaldē nodarbināto atalgojuma politikas balstīšanu darba sniegumā. Tāpat netiek risināts jautājums par augstāko amatpersonu tiesībām savienot amatus kapitālsabiedrībās vai citās publiskas personas institūcijās, un netiek risināti arī citi jautājumi.

No tā visa secināms, ka likumprojekts ir nekvalitatīvs, tiek virzīts neatbilstošā kārtībā un pilnīgi neatbilstošā laikā, tā izrādot necieņu pret sabiedrību kopumā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Reinim Znotiņam.

R. Znotiņš (JK).

Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Skatītāji! Gribu uzsvērt pāris lietas par šo budžetu un uzdot arī pāris jautājumus, kas man kā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātam, skatot šo piedāvāto budžetu, ir radušies.

Sāksim ar pozitīvo. Vispirms jāsaka, ka kopumā šo budžetu es vērtēju ļoti pozitīvi. Manuprāt, valdība ir izdarījusi labu darbu, lai iekļautu daudzas tiešām būtiskas prioritātes šajā budžetā.

Pirmām kārtām gribu ieskicēt vienu tādu ainu, kas mums tika atstāta mantojumā, tā teikt, no iepriekšējās valdības. Sākot strādāt šajā valdībā, šajā Saeimā - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā -, mēs salīdzinājām... un skatījāmies uz nodokļu likmēm, tieši uz darbaspēka nodokļu likmēm, Baltijas valstīs. Tas negatīvais mantojums, kas mums bija atstāts, ir... Principā mēs, Latvija, darbaspēka nodokļu jomā bijām visnekonkurētspējīgākā starp visām Baltijas valstīm. Un tas attiecās uz visiem algu līmeņiem. Gan pie zemākām algām, gan pie augstiem algu līmeņiem - visā diapazonā.

Ko ir izdarījusi šī Saeima un šī valdība? Ir būtiski uzlabota nodokļu konkurētspēja, patiesībā būtiski ir samazināti darbaspēka nodokļi, un šeit tiešām nevar novērtēt par daudz “3 × 500” - šī neiespējamā - plāna izpildi, kas tiek izpildīts un tiek padarīts par iespējamu.

Tātad 500 eiro - neapliekamais minimums strādājošajiem, tāpat arī, protams, 500 eiro no 1. jūlija pensionāriem. Šeit jāuzteic Labklājības ministrijas darbs šajā jomā. Tāpat arī minimālā alga, protams, ko mēs esam panākuši, -
500 eiro apmērā. Jāpiebilst arī par jau pagājušogad budžetā pieņemtā viena procentpunkta samazinājumu sociālajā nodoklī visiem strādājošajiem, kas principā strādā kopējā nodokļu režīmā. Un augšējā diferencētā neapliekamā minimuma palielinājums, diapazona palielinājums, uz 1800 eiro, kas arī ļoti būtiski uzlaboja situāciju.

Rezultātā no situācijas, kurā, piemēram, Baltijas valstu uzņēmumi un starptautiskie uzņēmumi, kuriem bija darbība visās trīs Baltijas valstīs, izvēloties, kur viņiem nodarbināt savu menedžmentu Baltijas valstīs... protams, 2018. gadā (droši vien tādi piemēri tika dzirdēti) izvēlējās Lietuvu vai Igauniju, jo nodokļu slogs, kas bija jāmaksā Latvijā, bija krietni lielāks.

Savukārt šobrīd mēs jau principā lielākajā daļā esam panākuši... un izlīdzinājuši šo nodokļu likmi, līdz ar to piesaistīt kvalificētu darbaspēku un arī menedžmenta līmeņa darbaspēku Latvijā ir stipri pievilcīgāk, nekā tas ir bijis. Šīs nodokļu samazināšanas iniciatīvas ir kaut kas samērā unikāls, jo, runājot ar citu valstu... starptautiskajiem ekspertiem par nodokļu samazināšanu - vismaz manā pieredzē - viņi neticēja, ka kaut kas tāds ir iespējams, sakot, ka valdības lielākoties nesamazina nodokļu slogu. Šoreiz es gribu teikt, ka tas ir fantastiski izdevies, patiesībā nodokļu slogs ir samazināts, un tas ir samērā unikāli, un tam ilgtermiņā vajadzētu būtiski palīdzēt Latvijas ekonomikas izaugsmē.

Uzsverot citas būtiskas lietas, gribu teikt, ka ļoti būtiska bija algu palielināšana mediķiem, skolotājiem un arī iekšlietu nozares darbiniekiem. Šeit ir izdarīts labs darbs. Tātad gan veselības nozarei ir piešķirti tuvu pie
130 miljoniem eiro, gan izglītībai (skolotāju algu paaugstināšana tiek turpināta, kas ir ļoti labi), tāpat arī iekšlietu nozarei. Un arī veselības nozarei šis onkoloģijas atbalstam izcīnītais - tieši Saeimas izcīnītais - samērā lielais finansējums ir ļoti būtisks stimuls nozares attīstībai.

Tālāk runājot, protams, laba iniciatīva ir arī šie 10 miljoni zinātnes pamatbudžeta jeb bāzes budžeta celšanai. Arī tas ir kaut kas, kas ilgi ticis aizkavēts un ir izdevies, tā ka ir prieks par to.

Protams, ģimenes valsts pabalsts arī ir kaut kas lielisks, ko ir izdevies atrisināt ar šo budžetu kopumā.

Tāpat arī jau minētie papildu 100 miljoni pašvaldībām. Pretēji uzskatam, ka pašvaldībām tiek samazināts finansējums, patiesībā tas pieaug, un valdība un Saeima arī kompensē šo finansējumu. Arī Satiksmes ministrijas uzsvērtais - vēl papildu 60 miljoni ceļiem. Ceļi ir kaut kas tāds, ko lielākā daļa no mums noteikti izmanto katru dienu, katrā ziņā ļoti bieži, līdz ar to tas, protams, ir ļoti noderīgi.

Kopumā jāsaka, ka budžeta ienākumi, par spīti šim nodokļu samazinājumam, nodokļu sloga samazinājumam, ir diezgan stabili, un, pēc dažādiem Latvijas Bankas un citiem datiem, nodokļu ieņēmumi tikai turpinās pieaugt, par spīti tam, ka tiek samazināts nodokļu slogs. Līdz ar to varētu teikt, ka šī baidīšana ar nodokļu samazināšanu, arī ar “3 × 500” plānu, ka valsts budžetā ienāks krietni mazāk naudas... gluži piepildījies tas nav, jo tā nauda citādos veidos atgriežas valsts budžetā, un par to ir liels prieks. Nodokļu iekasējamības ziņā arī... šis palielinās, bet cilvēkiem reāli naudas maciņā paliek vairāk, tā ka tas ir pats būtiskākais.

Skatot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā arī visus nozaru budžetus, jāsaka, ka lielākoties bija labas iniciatīvas un labas lietas, tomēr gribu uzsvērt... un uzdot pāris jautājumus, gribu arī izmantot iespēju, ka Ministru kabineta locekļi mūs klausās, - varbūt šis kaut kur aizķersies. Es gribu iezīmēt pāris lietas.

Tātad visvairāk jautājumu patiesībā man izraisīja... netipiski, bet Ekonomikas ministrijas budžets. Un šeit ir runa par tādām... politiskajām prioritātēm un izšķiršanos. Ko konkrēti es gribu minēt. Tātad viena lieta, kas... Divas lielas lietas, kas praktiski nekur neparādās, un, iztaujājot Ekonomikas ministriju arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, nebija īsti atbildes, kā uz to skatās vai kā tas tiek risināts.

Bezdarbs Latvijā. Ja jūs skatāties... esat pētījuši un sekojuši līdzi Latvijas Bankas datiem, tad droši vien esat dzirdējuši, ka bezdarbs Latvijā ir sasniedzis principā līmeni, ko Latvijas Banka priekš Latvijas dēvē - “zem dabiskā bezdarba līmeņa”... tātad līmeni, kur ir cilvēki, kas maina darbu, ir ilgtermiņa bezdarbnieki, teiksim tā, kuri vai nu negrib strādāt, vai ir citas sarežģītas situācijas, kāpēc tas tā ir, bet tas brīvais darbaspēka resurss, ar ko mēs varētu celt savu ekonomiku un attīstīt savu uzņēmējdarbību, tādējādi arī iekasēt vairāk nodokļus valstij un arī cilvēku turību veicināt, - šī darbaspēka resursa praktiski vairs nav.

Vienlaicīgi... Es lasu 2021. gada Ekonomikas ministrijas analītiskā dienesta ziņojumu, kur arī pati Ekonomikas ministrija saka, ka ir redzamas problēmas, īpaši ar kvalificēta darbaspēka pietiekamību valstī, īpaši tajās nozarēs, kas no kovida nav tik stipri cietušas, kā IT nozare, finanšu nozare, varbūt citas nozares, kur kvalificēts darbaspēks ir nepieciešams. Šīs kompānijas, šie uzņēmumi un industrijas aug, bet mums fiziski vienkārši vairs nav, no kurienes šos darbiniekus ņemt.

Jā, ir labas iniciatīvas pārkvalifikācijai, kvalifikācijas celšanai un tā tālāk... gan Izglītības un zinātnes ministrijai, gan Ekonomikas ministrijai, gan Labklājības ministrijai, bet ar to nebūs pietiekami. Ja jūs skatāties uz šiem jaunuzņēmumiem, startapiem, kuri piesaistījuši simtiem miljonu investīcijās un plāno lielāko daļu investīciju ieguldīt tieši cilvēkkapitālā, tātad algojot darbaspēku, algojot cilvēkus, kas varētu celt šos uzņēmumus tālāk, tad vienkārši nav vairs, no kurienes smelties. Ja mēs šo problēmu nerisinām, tad tas notiks tādā veidā, kā tas jau ir sācis notikt, - šie darbinieki tiks pieņemti darbā Igaunijā vai citur un nodokļus maksās tur.

Tā ka es aicinu par to tiešām padomāt. Arī Ministru prezidents šeit visu laiku piesauc viedo reindustrializāciju, un tur, ja es pareizi saprotu, ko Ministru prezidents ar to domā, ceturtās industriālās revolūcijas sakarā ir arī liela loma automatizācijai, robotizācijai un produktivitātes celšanai. Darbaspēks, kurš ar šīm jaunajām tehnoloģijām mācēs apieties, ir nepieciešams, un tas ir jāmeklē.

Otra liela lieta, kas Ekonomikas ministrijas budžetā īsti neparādās (es neredzēju vismaz un arī uz jautājumiem nesadzirdēju atbildes), ir par enerģētiku. Mums ir enerģētikas krīze - gaisā ir gan elektroenerģijas cenas, gan gāzes cenas. Krievi acīmredzami ir izmantojuši iespēju, ka Nord Stream 2 projekts ir pabeigts, un šobrīd gāzes cenas ir kosmosā. Tuvojas ziema, kolēģi. Protams, mēs varam dot kaut kādus pabalstus, atbalstus un tā tālāk, bet tas nav ilgtermiņa risinājums.

Ekonomikas ministrijai kā attīstības ministrijai būtu jārisina šie jautājumi. Es gribu norādīt, ka Jaunā konservatīvā partija jau sen aicināja nokāpt no šīs krievu adatas - Krievijas gāzes, no šiem 90 procentiem, ko mēs pērkam, un celt sašķidrinātās gāzes termināli Skultē, tāpat arī būvēt vēja parkus. Šis pats, ko premjerministrs pieminēja, vēja parks jūrā uz Latvijas-Igaunijas robežas, - šis projekts ir jau vairākus gadus. Mēs, strādājot Baltijas Asamblejā, runājot ar kolēģiem no Igaunijas, šo projektu esam apskatījuši un sūtījuši valdībai izskatīšanai jau sen. Latvijai ir visas iespējas būt enerģētiski neatkarīgai, maksimāli nodrošināt visu savu enerģiju pašai un saražot pašai. Visi šie attīstības fondi, arī Atveseļošanas un noturības mehānisms, ir... Teiksim, tas bija tas, kur to varēja lieliski izmantot. Un šeit nav atbildes, kāpēc tas netiek darīts. Jā, ir runas, ka tas kādreiz notiks, bet šodien, uzdodot Ekonomikas ministrijai jautājumu, vai valsts budžetā vai “Latvenergo” budžetā, vai kādā citā Eiropas finansējumā ir paredzēta, piemēram, nauda šai vēja parka celtniecībai, atbilde
ir - nē.

Tā ka šo vajadzētu pārdomāt. Varbūt dažreiz ir vajadzīga nopietna krīze, lai attaptos un ieguldītu attīstībā un ilgtermiņā. Un par šo es aicinu domāt.

Un trešais lielais, protams, ir šis jaunuzņēmumu potenciāls. Jā, Ekonomikas ministrijai ir ielikti 30 miljoni produktivitātei, 70 - konkurētspējai, kas ir labi, bet tieši jaunuzņēmumu kopienas attīstībai praktiski nav paredzēta nauda. Mēs redzam, kā aug kaut vai “Printify”... nesenais gadījums. Uzņēmums, kurš sešu gadu laikā no nulles ir sasniedzis 300 miljonu vērtību. Sešu gadu laikā! Latviešu uzņēmums, kur lielākā daļa kapitāla vēl joprojām pieder latviešiem. Šis uzņēmums sešu gadu laikā ir izaudzis tik liels kā “Latvijas dzelzceļš” - kāda vērtība ir “Latvijas dzelzceļam”.

Padomāsim, kolēģi! Varbūt tomēr ieguldīsim tur, kur mums ir potenciāls, kur ir lielas izaugsmes iespējas. Liksim tur iekšā, un tas rezultāts būs ilgtermiņā, turklāt tas būs mūsu kapitāls, tās būs Latvijā izaudzētas latviešu kompānijas, un arī peļņa no šī kapitāla paliks, cerams, lielākoties Latvijas valstij. Tā ka šis ir dubultsvarīgi, un es aicinu tam pievērst uzmanību.

Pēdējais, ko es gribu minēt, ir ierēdniecības jautājums. Mans personiskais uzskats - ierēdniecībai ir jābūt mazai, efektīvai un labi apmaksātai. Iztaujājot arī Valsts kanceleju - iepriekšējo gadu laikā ir izdevies panākt ierēdniecības samazināšanu valsts sektorā par septiņiem procentiem, kas ir labi, bet es saprotu, ka jauni mērķi nav uzstādīti. Sabalansējot šo... Ja ierēdniecībai tiek paceltas algas, tad vienlaicīgi arī ierēdņu skaitu vajadzētu samazināt. Vairāk apmaksāt, plus tehnoloģijas, bet mazākā skaitā. Šādas iniciatīvas vairs es neredzu. It īpaši vajadzētu domāt, kā samazināt pašvaldību sektorā strādājošo... tur mums ir... Ja valsts sektorā mēs vēl salīdzināmies ar citām valstīm, tad pašvaldībās strādājošo īpatsvars ir milzīgs attiecībā pret Latvijā kopējo nodarbināto skaitu.

Te jau vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs ieskicēja, ka, piemēram, tiek samazināts deputātu skaits pašvaldībās, veidojot lielākas pašvaldības, un tā tālāk... kas ir ļoti labi. Par šo jautājumu noteikti ir jādomā, ierēdniecība ir jāsamazina skaita ziņā. Protams, tai jābūt labi apmaksātai, lai tur ir spējīgi cilvēki. Bet tas ir jādara vienlaikus samērīgi un pakāpeniski.

Kopumā labi vērtējams budžets. Protams, ir šīs lietas, par kurām būtu jādomā un uz kurām man gribētos likt lielāku uzsvaru, bet kopumā tiešām ir ļoti daudz labu iniciatīvu, kas atvieglos dzīvi, uzlabos dzīvi lielai daļai Latvijas sabiedrības, it īpaši nodokļu samazināšanas jomā.

Tā ka liels paldies, un aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds debatēs deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (Neatkarīgie).

Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Vai šajā budžetā ir domāts par nabadzības apkarošanu un nevienlīdzības mazināšanu? Pavisam noteikti - nē. Kas nākošgad mainīsies nabadzības riskam visvairāk pakļautajām cilvēku grupām, piemēram, personām ar invaliditāti? Viņu pabalsta apjoms paliks tādā pašā apmērā, kā tas tika paaugstināts pagājušajā gadā. Palielinājumu nākošgad noēdīs inflācija, elektroenerģijas, gāzes un apkures rēķinu kāpums, kā arī pārtikas cenu sadārdzinājums. Rezultātā - dzīves līmeņa kritums.

Kas mainīsies pensionāriem, kuru pensija ir zem 350 eiro? Viņiem būs jāizdara izvēle starp rēķinu apmaksu un pārtikas iegādi. Koalīcija lielā vienprātībā noraidīja manu priekšlikumu par vienreizēja pabalsta izmaksu
500 eiro apmērā pensionāriem un personām ar invaliditāti, un tāds nav iekļauts arī budžetā. Tā vietā, ar 20 eiro kā ar vīģes lapu mēģinot piesegt savu kailumu, mēģina atpirkties vismaz no vakcinētajiem pensionāriem. Nevakcinētajiem senioriem acīmredzot Ziemassvētki būs jāsagaida aukstumā un tumsā. Ar 20 eiro valdība ir pacentusies sašķelt arī vecākā gadagājuma sabiedrību. Un te, protams, būs darbs Satversmes tiesai.

Budžetā ir paredzēts finansējums Satversmes jubilejas svinībām, sabiedrības izpratne par Satversmi tiks vairota par 155 tūkstošiem eiro. Tikai Satversmē noteiktās tiesības jau vairs neeksistē.

Pensionāriem... Netiks atjaunotas piemaksas par darba stāžu līdz 1996. gadam pensijām, kuras piešķirtas no 2012. gada. Pensionāri nav nākamā gada prioritāte. Arī indeksācijas nav plānots pārskatīt, lai tās atbilstu reālajai situācijai. Tikko aprēķinātais iztikas grozs parāda, ka izdzīvošanai viena pensionāra mājsaimniecībai laukos ir nepieciešami 362 eiro, ģimenei ar vienu bērnu - 800 eiro. Tas ir izdzīvošanai, nevis cieņpilnai dzīvei, neņemot vērā šo straujo cenu kāpumu, kāds ir šobrīd.

500 eiro neapliekamais minimums. Labi, bet tas nekādi neatvieglo situāciju ģimenēm ar bērniem, kuras jau šobrīd nespēj izmantot tām pienākošos atvieglojumus. Vai tās ir rūpes par ģimenēm? Vai tās ir rūpes par demogrāfiju? Tas nedod nekādu pienesumu gandrīz pusei no pensionāriem, kuru pensija ir zemāka par neapliekamo minimumu.

Mediķiem solītais algu pielikums tā arī paliek neizpildīts, pietrūka
45 miljonu, bet Valsts prezidenta kanceleja stiprinās kapacitāti, lai veicinātu personāla darba produktivitāti un darbinieku noturēšanu, nodrošinot konkurētspējīgu, amata atbildībai, sarežģītībai, publiskumam un darba sniegumam atbilstošu atalgojumu. Mediķus acīmredzot noturēt nevajag, un produktivitāti veicināt arī nav nepieciešams.

Palielinās cilvēku mirstība. Strauji pieaug mirstība ar asinsrites sistēmas saslimšanām. Gadu no gada mēs zaudējam arvien vairāk cilvēku, jo viņi nevar laikus saņemt medicīnas pakalpojumus, maksas medicīnu nevar atļauties, bet nekas netiek darīts, lai uzlabotu medicīnas pakalpojumu savlaicīgu pieejamību. Valsts neņem aizņēmumus, lai mazinātu mirstību no ļaundabīgiem audzējiem.

Valsts prezidenta kanceleja labiekārtos pils dārzu, apcer flīģeļa iegādi un par pusmiljonu organizēs Trīs jūru iniciatīvas samitu, bet sociālās aprūpes centros strādājošie nesaņems algu paaugstinājumu saskaņā ar Labklājības ministrijas rīcības plānu, kas tika apstiprināts Ministru kabinetā. 400 miljonu vietā tiek piedāvāta vien ceturtā daļa no nepieciešamā, toties dāsns algu pieaugums ir sagatavots amatpersonām, prezidentam, Ministru kabineta locekļiem, parlamentārajiem sekretāriem, deputātiem. Un tas laikā, kad jau šodien daļa darbinieku tiek atstādināti no darba. Viņi nezina, kā pabaros savas ģimenes, kā apmaksās rēķinus, lai gan Satversmē ir rakstīts: cilvēka tiesības tiek īstenotas bez diskriminācijas, ikvienam ir tiesības uz brīvību un neaizskaramību.

ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 23. punkts nosaka: katram cilvēkam ir tiesības uz darbu, kā arī uz aizsardzību bezdarba gadījumā. No šodienas cilvēkiem Latvijā vairs nav tiesību uz darbu, jo viņus atstādina no darba, liedzot iespēju saņemt jebkādu finansiālu palīdzību, un šajā budžetā par to netiek domāts.

Līdz ar to es nevaru atbalstīt šo budžetu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Es lūdzu apvienot laikus.

Sēdes vadītāja. Abi debašu laiki ir apvienoti.

I. Pimenovs. Paldies.

Labdien, godātais Ministru prezident! Valdības locekļi! (Ceru, ka dāmas un kungi turpina mūs klausīties.) Cienījamie Prezidija locekļi! Sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Budžeta projekta pirmais lasījums ir tas retais brīdis Saeimas darba kārtībā, kad var runāt par Latvijas ekonomikas stratēģiskās attīstības mērķiem un uzdevumiem. Faktiski tās ir ekonomikas debates, tāpat kā janvāra beigās mums notiek ārpolitikas debates. Tomēr budžeta debatēm ir arī savi nerakstīti likumi, kuriem jāseko, tāpēc sākumā - budžeta kritika.

Nākamā gada budžets jau izraisījis iebildumu un vilšanās vilni. To mēs dzirdējām arī šodien.

Lai gan ministri un viņu atbalstītāji klāsta, ka 2022. gadā valsts budžeta prioritāte ir atalgojuma pieaugums publiskajā sektorā, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība, tāpat arī Latvijas Ārstu biedrība uzsver, ka valdība, veidojot budžeta projektu, nav pildījusi mediķiem doto solījumu par ikgadēju algu pieaugumu 10 procentu apmērā un, lai to izpildītu, pietrūkst 45 miljonu eiro. Ar Covid-19 pandēmiju saistītā krīze medicīnā liecina, ka trūkst mediķu. Neproporcionāli liela summa no veselības aprūpei paredzētajiem līdzekļiem ir atvēlēta ieguldījumiem infrastruktūrā, nevis cilvēkos.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība norāda, ka budžetā ir būtiski trūkumi - jau minētais nepietiekamais finansējums mediķu algām, tāpat arī pedagogu darba samaksai. Lai gan pozitīvi ir novērtēta neapliekamā minimuma paaugstināšana, vienlaikus, arodbiedrību ieskatā, no nākamā gada vidus būtu jāpalielina arī minimālā alga līdz 540 eiro.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera pauž bažas, ka nav pildīts valdības solījums samazināt darbaspēka nodokļu slogu. Lai arī neapliekamā minimuma paaugstināšana ir solis pareizā virzienā, ar to nepietiek.

Nav pietiekams valsts atbalsts grūtībās nonākušajām pašvaldībām. Par to šodien jau runāja mana kolēģe Goldbergas kundze. Es par to gribētu arī turpināt. Valsts līdzfinansēs izdevumus palielināta garantētā minimālā ienākuma finansēšanai, taču pašvaldības uztrauc, kas notiks 2022. gadā, kad šādas vienošanās nav.

Pašvaldībām, kurām neapliekamā minimuma palielināšanas dēļ rodas lielākie iztrūkumi budžetā, valsts piešķirs papildu finansējumu, taču draudus pašvaldībām rada gaidāmie pieaugošie izdevumi, kurus budžeta pieaugums nespēs segt, - pirmsskolas iestāžu pedagogu un sporta skolotāju atalgojumu pieaugums, kas prasīs apmēram septiņarpus miljonus eiro no pašvaldību budžetiem, elektrības cenu palielinājums - papildu apmēram 19 miljoni no pašvaldību budžetiem, kā arī garantētā minimālā ienākuma un mājokļa pabalsta palielinājums - 20 miljonu eiro apmērā. Trīs procentu lielais pašvaldības budžeta pieaugums netiks galā ar šiem izdevumiem. Tādēļ, neskatoties uz budžeta palielinājumu, pašvaldību vadītāji 2022. gada budžetu nosauca par izdzīvošanas budžetu.

Kāpēc valstij pietrūkst naudas? Tāpēc, ka nodokļu izpilde ir maza, tāpēc, ka ar nodokļiem apliekamā bāze ir maza, tāpēc, ka valstī, kurai nacionālā bagātība uz vienu iedzīvotāju ir zemāka par Eiropas Savienības vidējo, izaugsmes tempi ir nepieļaujami mazi. Uzrunājot Saeimu, es jau vairākkārt esmu atsaucies uz Pasaules Bankas izaugsmes pētījumu par noturīgas izaugsmes un iekļaujošās attīstības stratēģiju.

Lai valsts dubultotu savus ienākumus 10 gadu laikā un sasniegtu attīstības līmeni, kāds raksturīgs Eiropas vecajām demokrātijām, ir jānodrošina nepārtraukta izaugsme - vidēji septiņi procenti gadā. Viena no svarīgākajām ziņojuma atziņām ir, ka šāds izaugsmes ātrums ir sasniedzams, ja kopējais investīciju apjoms valstī ik gadu sasniedz 25 procentus no iekšzemes kopprodukta, skaitot kopā privātās un valsts investīcijas un investējot vēl septiņus procentus klāt no IKP izglītībā un veselības aprūpē, tātad kopā -
32 procentus no IKP.

Tikmēr investīciju kopapjoma īpatsvars Latvijā, ieskaitot izglītību un veselības aprūpi, 2022. gadā būs 24 procenti. Tātad nevis 32, bet 24 procenti no iekšzemes kopprodukta. Starpība starp Pasaules Bankas rekomendāciju un faktisko investīciju apjomu Latvijā ir astoņi procentpunkti. Tātad Latvijai ir vajadzīgas vēl divu miljardu 720 miljonu eiro lielas investīcijas, lai ekonomika varētu ieskrieties un pieaugt līdz septiņiem procentiem gadā.

Nepietiekama investīciju politika rada nepietiekamu budžeta ieņēmumu pieaugumu. Kā palielināt investīcijas Latvijas ekonomikā? Līdzšinējā ekonomikas attīstības politika pamatojās uz privāto investīciju piesaisti un aprobežojās ar makroekonomikas stabilizēšanu, cerot, ka privātpersonu nauda ienāks reālajā ekonomikā. Tomēr redzam - pat ja tas notiek, šis process ir īslaicīgs un privāto investīciju pieaugumam seko to kritums. Šādos apstākļos investīciju politikas prioritātei ir jābūt publisko investīciju palielināšanai. Un tam ir divi cēloņi.

Publiskās investīcijas ir nepieciešamas, lai palielinātu iekšzemes pieprasījumu un motivētu privātās investīcijas. Otrkārt, valsts finansējums ir nozaru investīciju drošuma rādītājs, tāpēc privātās investīcijas vienmēr labprāt seko publiskajām. Valstij, nevis finanšu tirgiem ir jāizdara grūdiens ekonomikas attīstībai. Un ekonomikas izaugsmei ir nepieciešams dzinējs. Par tādu dzinēju varētu kļūt valsts dibināta attīstības banka valsts atbalsta mērķprogrammu nodrošināšanai.

Bankas statuss ļautu efektīvāk izmantot iestādes kapitālu. Saskaņā ar banku darbības uzraudzības standartiem banka var izsniegt kredītus vai sniegt garantijas atbilstoši kapitāla pietiekamības prasībām. Tas nozīmē, ka uz katru miljonu eiro kapitāla attīstības banka var izsniegt no astoņiem līdz 10 miljoniem eiro garantijās vai kredītos. Tāpēc 100 miljonu eiro kapitāls, piemēram, dos bankai iespēju piesaistīt vēl vismaz vienu miljardu eiro dažādām valsts atbalsta programmām. Bet, sadarbojoties ar komercbankām, varēs aizdot tautsaimniecībai vairāk par vienu miljardu kredītu veidā.

Valstij piederošai attīstības bankai, kura darbojas atbilstoši starptautiskajiem banku uzraudzības standartiem, ir iespējas aizņemties finanšu resursus kapitāla tirgū ne tikai ar valsts garantijām, bet arī bez tām. Šī nauda tiks piešķirta jaunu aktīvu izveidošanai, tātad tā neradīs inflāciju un neveicinās importa pieaugumu. Valsts attīstības bankas investīcijas motivē arī privātās investīcijas, jo mazina privāto investoru šaubas par projektiem, kurus valsts banka jau kreditē. Privātās investīcijas nāk tur, kur valsts izrāda interesi un iegulda līdzekļus. Savukārt attīstības finanšu institūcija “Altum” garantētu komercbanku kredītus, tādējādi arvien vairāk veicinot komercbanku kredītu izsniegšanu.

Kas traucē veikt publiskās investīcijas? Neoliberālā ticība, ka sabalansēts budžets cels kredītreitingu un piesaistīs investorus, un izturēšanās pret aktīvo fiskālo politiku kā pret izšķērdēšanu. Desmit gadus pēc kārtas Eiropas valstu premjeri atkārtoja atkal un atkal iemācītās Eiropas Komisijas neoliberālās mantras: ir jādzīvo atbilstoši saviem līdzekļiem, nedrīkst dzīvot uz nākamo paaudžu rēķina. Un tika tīšām noklusēts un nodots aizmiršanai, ka dzīvošana uz parāda ir brīvā tirgus ekonomikas attīstības ābece, ka nākamās paaudzes bez parādiem iemanto arī jaunu bagātību, kura tiek radīta, investējot aizņemto naudu. Vēsturiski tieši aktīva fiskālā politika ir bijusi visu Rietumu ekonomiku viens no galvenajiem attīstības līdzekļiem.

SASKAŅA uzstājās pret aktīvas fiskālās politikas nicināšanu kopš 2012. gada, kad tika parakstīts starpvaldību Līgums par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā un izdarīti grozījumi Stabilitātes un izaugsmes paktā. SASKAŅA uzstājās pret, jo tas līgums kļuva par stingras taupības politikas tiesisko pamatu, izraisīja nabadzības paplašināšanos visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, tai skaitā arī Latvijā. Savukārt Latvijā tika pieņemts līgumam atbilstošs Fiskālās disciplīnas likums, kurš noteica valstij saistošu politiku un pret kuru SASKAŅA kategoriski iebilda.

Kļūdu labošanai par labu kalpoja Covid-19 izraisītā krīze. Jau sen pamanīts, ka krīzes laikā galu galā stājas spēkā viss, kas ir nobriedis pirms krīzes, un izlaiž garu viss, kam jau sen vajadzēja aiziet. Ja tā nebūtu mirstība un saslimušo cilvēku ciešanas, mums vajadzētu būt pateicīgiem Covid-19 infekcijai, kas pavēra fiskālās politikas vārtus attīstībai.

Eiropas Komisija aktivizēja izņēmuma atrunu Stabilitātes un izaugsmes paktā un atcēla stingrus ierobežojumus budžeta deficīta veidošanai (citēju): “[..] lai atbalstītu dalībvalstis to pilsoņu aizsardzībā.” (Citāta beigas).

Rodas jautājums - ja tā, kāpēc pēc pandēmijas ir jāpārtrauc iedzīvotāju aizsardzība? Tikmēr ir atvērts logs aktīvai e-fiskālajai politikai, un, kamēr atvērts šis logs, tas ir jāizmanto. Cits attīstības līdzeklis ir darba nodokļu samazinājums, tomēr, lai nodrošinātu darba nodokļu izpildi, algas nodokļu samazinājumi lielam algotu darbinieku skaitam, kam algas ir tuvas valstī vidējai algai, rada nepieciešamību celt iedzīvotāju ienākuma nodokļu likmes tām algu daļām, kas ir ievērojami lielākas... reizes lielākas virs vidējām. Šāda progresivitātes principa īstenošana Latvijas nodokļu sistēmā jau sen nobriedusi. Par to mums 2016. un 2017. gadā norādīja arī Pasaules Bankas darba grupa, kura pēc valsts pasūtījuma analizēja Latvijas nodokļu sistēmu un sniedza valdībai savus secinājumus.

Patlaban īstenojamā progresivitāte algu aplikšanā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli ir bāla kopija tai progresivitātei, kuru jau sen gaida Latvijas ekonomika. Mēģinājumos pielāgoties tās vajadzībām Latvijā ir izveidota nodokļu sistēma, kas izskatās pēc segas, kura sašūta no dažādu drānu gabaliem. Tas ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kurš ir dekorēts ar mīkstu un biklu progresivitāti, bažās neapbižot valsts amatpersonas, valstij piederīgo uzņēmumu vadītājus un lielo algu saņēmējus, tie ir arī progresivitātes aizstājēji - solidaritātes nodoklis un regresīvais diferencētais iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamais minimums.

Visa šī konstrukcija ir jānomaina ar vienu nodokli, kurš atbilst OECD jeb EDSO valstu labākajai praksei, - aplikšanu ar progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli, proti, likmju lielumiem, ienākumu sliekšņiem, uz kuriem likmes mainās, likmju skaitam. Turklāt progresīvā nodokļa piemērošana Latvijā ir nekonsekventa. Ja uzņēmuma ienākumi ir sadalīti dividendēs, tās ir apliktas ar 20 procentu ienākuma nodokli un šī likme neprogresē, tā ir līdzena likme, kas turklāt sakrīt ar viszemāko iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi. Gan kafejnīcas īpašnieks, gan Latvijas miljonāru saraksta dalībnieks maksā 20 procentu nodokli. Tātad progresivitātes princips tiek piemērots algām, bet netiek piemērots dividendēm.

Te ir arī atbilde, kur ņemt naudu skolotāju un mediķu algām. Dividendes ar ienākuma nodokli ir jāapliek, vienlaikus piemērojot progresivitātes principu. Tikmēr nākamā gada budžetā, kā arī vidēja termiņa budžetā ieplānotā valsts investīciju politika nav pietiekama, lai radītu augošai ekonomikai nepieciešamo budžeta ieņēmumu pieaugumu un nodrošinātu Latvijas ļaudīm Eiropas līmeņa sociālo vienlīdzību, sociālās garantijas un labklājību.

Šādus budžetus es neatbalstu un aicinu balsot “pret” arī jūs, godātie kolēģi.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds debatēs veselības ministram Danielam Pavļutam. (Pauze.)

Pavļuta kungs, mēs jūs nedzirdam. Mēs jūs redzam, bet nedzirdam.

D. Pavļuts (veselības ministrs).

Tā, un kā ir tagad?

Sēdes vadītāja. Paldies, tagad ir ļoti laba dzirdamība.

D. Pavļuts. Tā, dīvaini... Paldies, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas biedres kundze! Ministru prezidenta kungs! Ministri! Kolēģes un kolēģi! Deputāti! Pirmām kārtām liels paldies finanšu ministram, valdības kolēģiem par darbu pie nākamā gada budžeta. Es pievienojos savu kolēģu vērtējumam, ka darbs ir bijis konstruktīvs un process ir bijis labākais... no šīs valdības sastādītajiem budžetiem. Paldies arī veselības nozarei kopumā un Veselības ministrijas kolēģiem, kas ieguldījuši milzīgu darbu akūto vajadzību apzināšanā un pamatošanā, izstrādājot mediķu atalgojuma modernu modeli jeb reformu, strādājot pie psihiskās veselības, onkoloģijas, paliatīvās aprūpes pasākumu plāniem, digitālās veselības ieviešanas un citiem jautājumiem. Paldies visiem.

Pandēmijas gads. Pandēmija beigsies, mēs uzvarēsim vīrusu, un tad mūsu šodienas lēmumam par nākamā gada un turpmāko gadu bāzes finansējumu veselības aprūpē būs īpašs svars. Kā nozare attīstīsies, kā gatavosimies tiem pārbaudījumiem, kas mūs sagaida nākotnē, cik gatavi būsim nākamajām pandēmijām, nākamajām krīzēm.

Veselības aprūpes jomā mēs nākamajā gadā speram krietnu soli pretī tam mērķim, kurš mums būtu jāsasniedz - finansējuma apjomā, sasniegtajos veselības iznākumos, kas ir veselīgi nodzīvotie mūža gadi, pasargātas dzīvības un novērstas priekšlaicīgas nāves.

Lai arī mēs skaidri zinām visas pārējās vajadzības, kādas ir veselības aprūpes sistēmā, piešķirtie papildu 103,7 miljoni eiro bāzes finansējuma (kopumā 130 miljoni, ja ieskaitām arī vienreizējos ieguldījumus) ir taustāms, reālistiski īstenojams budžeta palielinājums situācijā, kurā valdība, nemainot nodokļus, esošajā budžeta ietvarā visām nozarēm kopā nākamajā gadā varēja atvēlēt papildu izdevumos ap 300 miljoniem eiro. Tas atspoguļo mūsu kopējo izpratni par veselības aprūpes nozīmību valsts un sabiedrības kopējā labklājībā, ja veselības aprūpe ir valdības prioritāte. Tā ir joma ar vislielāko finansējuma pieaugumu, tā ir trešā daļa no kopējā pieauguma, kas pieejams ministrijām un iestādēm. Nākamgad mēs būsim labākā situācijā, nekā esam šobrīd. Tomēr es brīnišķīgi apzinos, ka visām vajadzībām līdzekļu nepietiek un par šo budžeta projektu no nozares izskanēs arī kritika. Šī kritika izskan arī šodien šajās debatēs.

Mums jāapzinās, ka veselības aprūpe Latvijā vēl arvien ir viena no vispieticīgāk finansētajām Eiropā. Latvijai arī turpmākajos gados būs jākāpina stratēģiski ieguldījumi veselības aprūpē.

Kam tad mēs esam iecerējuši novirzīt šos 100... aptuveni 100 papildu miljonus eiro bāzes finansējuma veselības aprūpes pamatfunkciju īstenošanai? Man neizbēgami sanāk atkārtoties pēc Ministru prezidenta, finanšu ministra un citu kolēģu izvērstajām runām, kurās pieminēta arī veselības aprūpe, tomēr ir dažas būtiskas lietas, kuras vēlreiz vēlos īpaši uzsvērt par nākamā gada budžeta projektu veselības jomā.

Iepriekšējos divos gados šīs valdības galvenā un faktiski vienīgā budžeta prioritāte veselības jomā bija mediķu atalgojums. Tas tiks turpināts arī nākamgad, taču šogad pats svarīgākais ir papildfinansējums ārstniecībai. Nākamā gada budžeta palielinājumu izjutīs pacienti. Vairāk naudas onkoloģijai, paliatīvajai aprūpei, mentālajai veselībai, medikamentiem.

Piemēram, onkoloģijas plāna projekts 2022.-2024. gadam paredz 30 miljonu pieaugumu šī plāna īstenošanai nākamgad. Būs vairāk naudas jaunām zālēm, plašāks vēža skrīnings, mazākas rindas, vairāk sieviešu, kurām būs iespējams veikt krūšu rekonstrukcijas operācijas, un tā tālāk, un tā tālāk. Vēl nepilni 20 miljoni eiro būs pieejami pacientiem vajadzīgajām vēža ārstēšanas iekārtām, ilgi gaidītajam vēža reģistram.

Ļoti ilgi gaidīts un vajadzīgs bāzes finansējuma palielinājums sagaida paliatīvo aprūpi - gandrīz pieci miljoni eiro. Dažādu pakalpojumu palielināšana, tostarp reto slimību pacientiem (5,3 miljoni eiro), psihiskajai veselībai. Būs papildu finansējums jaunu iedzīvotāju grupu vakcinācijai pret gripu. Senioriem, hroniski slimajiem - gandrīz divi miljoni eiro. Un daudz, daudz citu pozīciju.

No veselības aprūpes pieejamības viedokļa, kuru nesen, uzstājoties Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, uzsvēra Pasaules Veselības organizācijas pārstāvis... būtiski pieminēt 8,2 miljonus eiro pacienta iemaksas segšanai II grupas invalīdiem.

Tā ka es nepiekritīšu deputātei Ramonai Petravičai, ka nav nekas darīts attiecībā uz veselības aprūpes pieejamību cilvēkiem.

Nākamgad varēsim turpināt mediķu atalgojuma palielināšanu un uzsākt izstrādātā mediķu atalgojuma modeļa ieviešanu. Tas gan vēl iepriekš ir jāizskata un jāapstiprina valdībā.

Es saprotu, ka nozare ir gaidījusi vairāk nekā piešķirtos 40 miljonus eiro, mēs arī bijām prasījuši vairāk, tomēr aicināšu nozari konstruktīvā dialogā vienoties par neatliekamiem un īstenojamiem modeļa elementiem uz reāli pieejamā piešķirtā finansējuma pamata.

Par nākotni, kolēģi. Nākamā gada budžets stiprinās arī jaunos mediķus un māsu praksi. Par to arī šeit debatēs jau ir izskanējis. Varēsim palīdzēt tiem rezidentiem, kuri strādā slimnīcās, bet mācās par saviem līdzekļiem, - tā dēvētajiem maksas rezidentiem. Mēs viņiem varēsim samaksāt tādu pašu atalgojumu kā valsts budžeta rezidentiem. Būs papildu finansējums budžeta rezidentu vietām. Turpmākajos gados mēs varēsim katru gadu papildus nodrošināt 30 jaunas budžeta finansētas rezidentu vietas. Māsu profesijas attīstībai - trīs miljoni eiro.

Kolēģi, nākamgad veselības aprūpei būs atvēlēti 4,59 procenti no iekšzemes kopprodukta Latvijā. Mums joprojām ir, kur augt, iepretim septiņiem procentiem no IKP, kas ir vidējais valsts finansējums veselības aprūpē Eiropas Savienībā. Augšupejai ir jāturpinās, un tai jābūt straujākai.

Šajā budžeta projektā ir daudz pārnozaru un citu nozaru jautājumu, kurus es gribētu izcelt. Nevēlos jūs aizkavēt, tomēr vēlos atzīmēt, ka priecājos, ka mēs kā valdība, turpinot mediķu atalgojuma palielināšanu, esam spējuši rast iespēju nodrošināt tik sen gaidīto atalgojuma pieaugumu arī iekšlietu, kultūras, izglītības jomas darbiniekiem un citiem.

Man īpaši svarīgs šķiet neapliekamā minimuma būtisks palielinājums, kuru kā pēcnodokļu ienākumu palielinājumu īpaši sajutīs cilvēki ar zemiem ienākumiem. Un ļoti apsveicu arī būtisko finansējuma pieaugumu pētniecībai.

Šis būs jau otrais pandēmijas krīzes laika budžets. Pagājušajā gadā būtiski palielinājām algas mediķiem, to turpināsim darīt arī nākamgad, vienlaikus nākamgad ieguldījumus veselības aprūpē jutīs arī pacienti.

Pasaules Veselības organizācija uzsver (un es pievienojos): ieguldījumi veselības aprūpē ir ieguldījumi veselīgi nodzīvotos mūža gados, pasargātas dzīvības un novērstas priekšlaicīgas nāves.

Vēlreiz paldies Finanšu ministrijai, valdības kolēģiem un nozarei par kopdarbu. Aicinu balsot par konceptuālu atbalstu 2022. gada valsts budžeta projektam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies ministra kungam.

Vārds kultūras ministram Naurim Puntulim.

N. Puntulis (kultūras ministrs).

Labdien, ļoti cienītā sēdes vadītājas kundze! Premjer! Kolēģi ministri! Godātie deputāti! Šodien vairākkārt tiek uzsvērts, ka šis ir līdzsvarots budžets. Jā, tas ir līdzsvarots - līdzsvarots starp visām nozarēm, kultūras nozari neatstājot tādā pabērna statusā, kā tas nereti šo 30 gadu laikā ir bijis. Par to tiešām paldies visiem koalīcijas kolēģiem.

Kultūras ministrijai - 30 miljonu pieaugums, ko apjoma ziņā varētu dēvēt par vēsturisku. Tas dos iespēju līdzsvarot arī pašas Kultūras ministrijas budžetu, palielinot atbalstu visām Kultūras ministrijas noteiktajām prioritātēm gan valsts sektorā, gan privātajā sektorā, gan profesionālai, gan amatiermākslai, gan materiālajam un nemateriālajam kultūras mantojumam, gan kultūrizglītībai, starptautiskai atpazīstamībai un jaunām iniciatīvām, un, protams, arī Kultūras ministrijas horizontālajām prioritātēm - mediju un sabiedrības saliedētībai.

Un tagad īsi par mūsu galvenajām prioritātēm. Prioritāte numur viens - atalgojuma palielināšana kultūras nozarē. Tie ir papildu astoņi miljoni, kuri sadalot nonāks līdz ikvienam kultūras nozarē nodarbinātajam, vidēji palielinot atalgojumu kultūras nozarē par 110 eiro. Es atgādināšu, ka no beidzamajiem trīs budžetiem, kas pieņemti Kultūras ministrijas šībrīža vadībā, atalgojuma palielinājums par astoņiem miljoniem panākts jau otro reizi.

Prioritāte numur divi - nacionālā identitāte, kas budžeta kontekstā sastāv no trīs komponentēm: a) nacionālais kino - esam pratuši noturēt to atbalsta apjomu, kas ļauj kino nozarei saglabāt simtgades renesansē sasniegto apjomu un kvalitāti; b) nacionālā grāmatniecība - pēc vairāku gadu diskusijām beidzot esam vienojušies par pievienotās vērtības nodokļa likmes samazinājumu grāmatām; c) viens no mūsu nācijas stūrakmeņiem - Dziesmu svētku kustība. Valdība ar šo budžetu ir devusi signālu, ka izprot kovida ietekmi uz Dziesmu svētku procesu, ka apzinās šī procesa valstisko nozīmi gan tālā pagātnē, gan tālā nākotnē, tādēļ ceļā uz 2023. gada Dziesmu svētku simt piecdesmit gadiem Dziesmu svētku kustības nodrošināšanai papildus no valsts budžeta paredzēti četri miljoni.

Prioritāte numur trīs - radošums. Valsts kultūrkapitāla fonds ir vienīgais instruments, kas nodrošina kultūras nozares nevalstiskā un privātā sektora radošumu. Pateicoties jaunajam Valsts kultūrkapitāla fonda finansējuma modelim, Valsts kultūrkapitāla fonds 2022. gadā kļūs par vairāk nekā miljonu bagātāks, bet, piesaistot arī Eiropas finanšu instrumentus, - pat par trim miljoniem. Teju par vienu Valsts kultūrkapitāla fonda budžeta trešdaļu bagātāks.

Un pavisam īsi par citām prioritātēm nākamā gada budžeta kontekstā. Kultūrizglītība. Šeit es uzsvēršu mūsu veiksmes stāsta - projekta “Skolas soma” - turpināšanu un finansējumu pilnvērtīgākai programmu realizācijai kultūras un mākslas augstskolās.

Starptautiskā atpazīstamība. Šeit es minēšu atbalstu, pieņemot milzīgu izaicinājumu, piesakot Latvijas valsti 2025. gadā viesvalsts statusā Frankfurtes grāmatu tirgū, simboliski atzīmējot pirmās grāmatas latviešu valodā piekto simtgadi.

Sakrālais mantojums. Šeit es minēšu par papildu vienu miljonu, kas tiks... par kuru tiks īstenots Doma baznīcas pamatu stiprināšanas projekts. Mūsu jauno iniciatīvu nodrošināšana - Brīvības pieminekļa apsaimniekošana un vēsturisko zemju likuma ieviešanas process, kā arī daudzas citas.

Un, protams, mūsu horizontālās prioritātes - mediji. Šeit es atkal minēšu pievienotās vērtības nodokļa samazinājumu drukātajai presei, finansējumu Mediju atbalsta fondam, kā arī sabiedrības saliedētību un atbalstu nevalstiskajām organizācijām.

Kolēģi! Es šodien saku paldies - es saku paldies Nacionālās apvienības komandai par to, ka palīdzējāt argumentēt, palīdzējāt pamatot un aizstāvēt. Es saku paldies premjeram, finanšu ministram, Finanšu ministrijai - par jūsu pacietību šinī procesā, par jūsu iedziļināšanos, izpratni un beigu beigās arī atbalstu. Un, protams, arī paldies visiem iesaistītajiem Kultūras ministrijas darbiniekiem - par jūsu nesavtīgo darbu šajā procesā.

Kolēģi! Saeimas deputāti! Es aicinu atbalstīt šo budžetu pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies, ministra kungs.

Kā nākamajai debatēs vārds izglītības un zinātnes ministrei Anitai Muižniecei. Lūdzu!

A. Muižniece (izglītības un zinātnes ministre).

Augsti godājamā sēdes vadītāja! Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! Nākamā gada Izglītības un zinātnes ministrijas budžets ir ar akcentu uz zināšanu sabiedrību - kā atslēgu uz sabiedrības labklājību.

Ar papildus piešķirtajiem 42 miljoniem, no kuriem lielākais pieaugums (un tas patiešām ir kas ilgi nebijis) ir tieši valsts pamatfunkciju īstenošanai, mēs esam apmierināti, jo redzam, ka mums būs iespējas konsekventi un mērķtiecīgi īstenot un virzīt nozarei svarīgas ieceres.

Vispārējā izglītībā nākamajā gadā lielākais uzsvars, protams, saistīts ar pedagogu atalgojuma minimālās likmes palielināšanu saskaņā ar pedagogu atalgojuma grafiku, tam atvēlot 15,2 miljonus eiro. Un tas ļaus veikt zemākās darba algu likmes palielināšanu no 830 līdz vismaz 900 eiro par likmi. Vismaz tāpēc, ka jau tuvākajās nedēļās valdībā prezentēsim konceptuālo ziņojumu par pedagogu atalgojuma kāpināšanu, beidzoties atalgojuma grafikam, kas, visticamāk, ļaus minimālo atalgojuma likmi kāpināt vēl straujāk.

Mēs redzam, ka tieši šobrīd (jo īpaši ņemot vērā tikko notikušo administratīvi teritoriālo reformu) ir pienācis laiks beidzot pēc jēgas konsolidēt skolu tīklu, tā atbrīvojot arī neefektīvi izlietotos resursus vispārējā izglītībā un nodrošinot pedagogiem pilnas slodzes darbu un konkurētspējīgu atalgojumu.

Un, jā, sistēmā resursi patiešām ir, pretēji tam, ko šodien esam dzirdējuši debatēs, jo tur, kur skolu tīkls ir sakārtots jau šobrīd, - jau tagad pedagogi par savu darbu saņem krietni virs vidējā atalgojuma valstī.

Un, nē, šīs izmaiņas nenozīmēs automātisku mazo skolu slēgšanu, kā esam to piedzīvojuši ar dažādajiem minimālā skolēnu skaita kritērijiem iepriekšējos gados, bet gan pašvaldību atbildību par izglītības iestāžu tīkla plānošanu un efektīvu līdzekļu izlietošanu. Un, ja mēs vienmēr gribam līdzināties kaimiņvalstīm, tad tieši šoreiz ir vērts paskatīties uz kaimiņiem un pajautāt, kāpēc igauņiem skolotāju un skolēnu proporcija ir 15 skolēni uz vienu skolotāju, kamēr mums - nepilni deviņi. Un te katrs pats sev var uzdot jautājumu, vai ir vai nav iespējams rast līdzekļus cienīgām skolotāju algām, optimizējot skolu tīklu.

Tieši stiprinot pašvaldību kā iestāžu dibinātāju lomu, ļaujot tām kļūt par aktīviem sabiedrotajiem kvalitatīvas izglītības nodrošināšanā ikvienam bērnam, Latvijai arī izdosies beidzot izrauties no šķietami nebeidzamā loka par nepietiekamu finansējumu pienācīgam skolotāju atalgojumam. Tāpat šajā budžetā ir paredzēts arī papildu finansējums, kas ļaus šogad uz 872 eiro paaugstināto pirmskolas skolotāja minimālās algas likmi kāpināt līdz 942 eiro. Un arī ceļā uz arvien iekļaujošāku izglītību papildus piešķirtie līdzekļi asistenta pakalpojuma nodrošināšanai izglītības iestādēs mums ļaus nodrošināt arvien atvērtāku, pieejamāku un - kas nav mazsvarīgi - kvalitatīvi iekļaujošu izglītības pakalpojumu ikvienam bērnam, kam tas nepieciešams. Kā arī papildus piešķirtie līdzekļi eksaminācijai ļaus veiksmīgi noslēgt pārejas uz jauno mācību saturu ieviešanas posmu.

Savukārt augstākajā izglītībā mūsu prioritāte ir ar fokusu uz augstākās izglītības pieejamības nodrošināšanu. Un jau tika pieminēts, ka pirmo reizi kopš 2004. gada tiek palielināts gan stipendiju saņēmēju skaits, gan arī pašas stipendijas apmērs, to palielinot par 40 procentiem no līdzšinējiem 99 eiro līdz 140.

Tāpat ar šo mācību gadu tika izveidots pirmais sociālo stipendiju fonds studējošajiem no daudzbērnu ģimenēm, kā arī, protams, turpināsim jau uzsākto studiju kreditēšanu. Ar šo, mēs redzam, tiks veicināta augstākās izglītības pieejamība, samazināts studējošo atbirums un veicināta studentu motivācija pilnvērtīgām studijām.

Dzirdējām, ka joprojām aktuāls ir jautājums par līdzekļiem augstskolu reformas ieviešanai, gan arī par finansējumu augstskolu mācībspēku atalgojumam. Te jāsaka, ka tieši mācībspēku atalgojums veidojas no trīs avotiem - no valsts dotētajām studiju vietām, no pētniecības bāzes un konkursa finansējuma un pašu studentu studiju maksas. Mūsu kā ministrijas galvenais uzdevums ir nodrošināt finansējumu studijām un pētniecībai, lai augstskolas savas autonomijas ietvaros maksātu konkurētspējīgu atalgojumu. Savukārt mēs šim mērķim palielināsim zinātnes naudu. Un esam paredzējuši pieaugumu struktūrfondu finansējumā, jo īpaši pētniecībai, kā arī novirzām Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējuma investīcijas 82,5 miljonu apmērā, un tās tiks virzītas gan sektora konsolidācijas risinājumiem, gan lai veidotu efektīvāku un konkurētspējīgāku augstākās izglītības sistēmu, gan arī lai iedzīvinātu Augstskolu likumā paredzētās augstskolas stratēģiskās specializācijas, spēcinātu sadarbību ar industriju un veidotu akadēmiskā personāla kapacitāti akadēmisko karjeru veidošanai, proti, ar finansējumu doktorantūrai un pēcdoktorantūrai veidosim cilvēkresursu ataudzi un ar finansējumu profesūrai stiprināsim izcilību.

Tomēr, līdzīgi kā augstākās izglītības pieejamība, protams, zinātnei vienmēr nepietiekamais finansējums joprojām... turpina būt aktuāls. Bet šogad beidzot mēs varēsim arī finansiāli - ne tikai vārdos - parādīt, ka zinātne ir valsts prioritāte un nozarei tiks sniegts atbalsts.

Kopumā no papildus piešķirtajiem 12,2 miljoniem zinātnei jau pieminētie 7,6 miljoni ir tieši zinātnes bāzes palielināšanai, kas arī ļaus ieviest jaunu zinātnes bāzes finansējuma modeli.

Šeit ir vērts uzsvērt, ka kopš 2008. gada, kad krīzes apstākļos bāzes finansējums tika samazināts teju uz pusi, tas lēnām (bet nepietiekami) ticis kāpināts līdz pirmskrīzes līmenim, taču beidzamajos gados bija palicis praktiski nemainīgs. Tāpēc šie 7,2 miljoni pavisam noteikti ir liels un sen vajadzīgs pirmais solis, pie kura nedrīkstam apstāties arī turpmākajos gados, jo tieši zinātnes bāze ir visu stratēģisko mērķu un ilgtspējas pamats.

Protams, esam priecīgi arī par papildu trīs miljoniem fundamentālo un lietišķo pētījumu programmai, kas būtiski ļaus palielināt atbalstāmo projektu skaitu un tālāk kalpos kā pamats ne tikai zinātnes, bet arī nākotnes inovāciju bāzes radīšanai.

Vēlos arī izcelt, ka sporta nozarē budžeta sagatavošanas procesā ir izdevies atrisināt jautājumu par valsts sporta budžeta bāzes izdevumu palielināšanu, kas beidzot ļaus nozarei iegūt stabilitāti un prognozējamību par pamatprogrammu finansējuma apmēru ne tikai 2022. gadā, bet arī nākamajos.

Papildus gan jāsaka, ka, lai arī Izglītības un zinātnes ministrija parasti par reformām runā skolu vai augstskolu sakarā, arī sportā priekšā stāv gan sporta nozares valsts kapitālsabiedrību pārvaldības centralizācija, gan sporta nozares finansēšanas pārvaldības un administratīvās pārvaldības modeļa reforma, gan arī profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas finansēšanas modeļa pārskatīšana.

Un noslēgumā - par ko šajā budžetā ir īpašs prieks. Par to, ka mēs, būdami atbildīgi arī par jaunatnes politiku, bijām gana ambiciozi un pieteicām finansējuma pieaugumu budžeta bāzē darbam ar jaunatni par 754 tūkstošiem eiro jeb 131 procenta palielinājumu, tā sasniedzot optimālu finansējuma apmēru arī Baltijas mērogā. Un šis patiešām ir vēsturiski, jo jaunatnes politikas joma kaut kā nepelnīti vienmēr bijusi kā tāda sērdienīte.

Tomēr, es domāju, tieši šis sarežģītais laiks mums arvien vairāk un arvien biežāk parāda, cik milzīga nozīme ir kritiski domājošai, medijpratīgai un pilsoniski aktīvai un atbildīgai sabiedrībai. Un tieši nevalstiskais sektors - jaunatnes organizācijas - ir tā vieta, kur šāda sabiedrība veidojas.

Noslēgumā vēlos teikt lielu paldies kolēģiem valdībā par konstruktivitāti, vienojoties par nākamā gada budžetu, un, protams, visai Izglītības un zinātnes ministrijas komandai, un kolēģiem Finanšu ministrijā.

Pateicos par uzmanību un, protams, aicinu jūs atbalstīt šo budžetu.

Sēdes vadītāja. Paldies, ministres kundze.

Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Visi klātesošie! Tātad ir pienācis laiks kārtējam pārtraukumam.

Pirms ejam pārtraukumā - vēl deputātu klātbūtnes reģistrācija. Tā sekmīgi noritējusi.

Pārtraukums līdz pulksten 16.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma. Turpināsim debates.

Tātad vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns (JK).

Labdien, kolēģi! Šodien pievienošos pozitīvi domājošo deputātu daļai un izteikšos labi par valsts budžeta likumprojektiem, jo sliktu vienmēr var kaut ko atrast un kritizēt ir vieglāk nekā pateikt kaut ko labu.

Papildināšu jau satiksmes ministra teikto par Satiksmes ministrijas budžeta sadaļu, kur Satiksmes ministrija ir izstrādājusi gan valsts galveno autoceļu sakārtošanas un attīstības programmu, gan reģionālo un vietējo ceļu sakārtošanas programmu.

Līdzvērtīgi autoceļu sakārtošanai Satiksmes ministrija beidzot ir arī noteikusi mikromobilitātes infrastruktūras attīstību, ar ko mēs saprotam veloceļu un gājēju ceļu attīstību. Un nākamā un turpmāko gadu bāzes budžeta finansējumā pirmo reizi ir ielikta pozīcija veloceļu attīstībai vairāk nekā miljona eiro apmērā.

Ko tad paredz šī Satiksmes ministrijas pozīcija un veloceļu turpmākā attīstība? Tātad galvenokārt Satiksmes ministrija ir plānojusi veloceļus attīstīt divos galvenajos virzienos. Viens virziens ir nacionālā līmeņa veloceļu attīstība - tie ir veloceļi, kas savieno Latvijas lielākās pilsētas, galvenokārt veloceļi, kas radiāli iet ārā... uz apkārtējām lielākajām pilsētām no Rīgas. Un reģionālas nozīmes veloceļi jeb mikromobilitātes infrastruktūras attīstība, kur reģionālie attīstības centri tiek savienoti ar tuvākajām apdzīvotajām vietām, lai iedzīvotāji varētu nokļūt no tuvākās apdzīvotās vietas uz skolu vai darbu, iepirkties vai citās nepieciešamajās darīšanās.

Šis politiskais virziens, ko norādām ar šīs budžeta pozīcijas izdalīšanu, iekļaušanu, nozīmē arī kopējo darbu šīs infrastruktūras attīstībai jeb konkrēti - valsts nav tā, kas viena var attīstīt visu nepieciešamo infrastruktūru, tāpēc šādā veidā mēs uzrunājam arī pašvaldības un rādām pašvaldībām to ceļu, kurā nepieciešams ieguldīt. Un jau pašreiz ir pozitīvi piemēri no pašvaldībām, kur pašvaldības gan savās pilsētās, gan pilsētas savienojot ar tuvākajām apdzīvotajām vietām par saviem līdzekļiem izbūvē šo infrastruktūru. Jāatzīst, ka nav tikai gadījumi, kad valsts vai pašvaldība šo infrastruktūru izbūvē, bet ir arī kopīgi sadarbības piemēri, kur gan pašvaldība, gan valsts kopīgi iegulda, tādējādi panākot sev vēlamo mērķi.

Līdz ar to esmu priecīgs, ka pirmo reizi šāda pozīcija iekļauta, un aicinu deputātus atbalstīt kopā visu budžeta paketi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds tieslietu ministram Jānim Bordānam.

J. Bordāns (tieslietu ministrs).

Labdien, cienījamais Saeimas Prezidij! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Ja reiz vairāki no deputātiem un arī ministri ir nedaudz atkāpušies no sarunas tikai par šī gada budžetu, bet iezīmējuši kaut kādu kopējo lauku par to, kāds ir šis budžets un kādi ir bijuši budžeti vispār šīs valdības darba laikā, atļaujiet arī man nedaudz par to izteikties un piefiksēt svarīgākās lietas attiecībā uz Tieslietu ministrijas budžetu.

Kā Jaunās konservatīvās partijas vadītājs, Ministru prezidenta biedrs un arī tieslietu ministrs es vēlos atgādināt visiem kolēģiem, ka šis ir ceturtais budžets, ko jums, Saeimai, apstiprināšanai ir iesniegusi šī jūsu sastādītā valdība.

Apskatoties datubāzēs, man nākas konstatēt, ka neviena valdība līdz šim Latvijas Republikas pastāvēšanas laikā nav apstiprinājusi četrus budžetus, varbūt ar pārtraukumiem tā ir bijusi... bet šī ir bijusi ļoti konkrēta viena valdība, kas ir izgājusi visu Saeimas sasaukšanas laiku un sastādījusi četrus budžetus pēc kārtas.

Lieki atgādināt, ka ne tikai augsti godātā opozīcija, bet arī augsti godātie kolēģi no vecajām partijām šajā valdībā ir ar diezgan lielu skepsi bijuši par to, vai konkrētā valdība pastāvēs vienu divus gadus, varbūt nedaudz ilgāk... un vai spēs noturēties dažus mēnešus.

Kā es jau minēju 2019. gadā, jūs būsiet... un tagad domāju, katrs sabiedrības loceklis, kas seko politikai, var konstatēt, ka viņam ir pārsteigums, kā ir nostrādājusi šī konkrētā valdība.

Daudziem medijiem un politiķiem (galvenokārt agrākajā oligarhu pārvaldītajā Latvijā bāzētajiem un sponsorētajiem medijiem) tiek lietots tāds apzīmējums - “sliktākā valdība, kāda ir bijusi”. Tad es atgādinātu, ka šī valdība četru gadu budžetu laikā ir panākusi algu pieaugumu neticamos apmēros, kādi līdz šim vienas valdības laikā nav bijuši: algu apmēru mediķiem, skolotājiem un, jā, arī tiesībsargājošo iestāžu tiesnešiem, prokuroriem, darbiniekiem.

Šis konkrētais budžets nav paredzējis nodokļu palielinājumu, bet, izpildot plāna “3 × 500” noteikumus, faktiski tas nozīmē - ir samazināti nodokļi, jo ir palielināts neapliekamais... budžets, ir līdz ar to... tādējādi samazināta nodokļu bāze. Ir palielinātas arī vidējās... tātad ir palielinātas arī minimālās algas. Un ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka šo četru budžetu laikā mēs esam ļoti būtiski strādājuši un konsekventi strādājuši pie tā, lai palielinātu vidusslāņa, Latvijas sabiedrības vidusslāņa, bāzi. Kā zināms, vidusslānis ir tas, kas veido katras nācijas, katras sabiedrības kodolu.

Mēs esam tāpat rūpējušies arī par cienījamiem senioriem, kuri savā... pēc padarītā... mūžā padarītā darba pēc samaksātajiem nodokļiem ir pelnījuši saņemt pensijas. Un arī pensiju pieaugums šajos četros gados ir pieaudzis neticami lielā apmērā. Un visu to ir padarījusi šī Latvijas vēsturē sliktākā valdība - oligarhiem sliktākā valdība un veco laiku korumpētajiem politiķiem sliktākā valdība Latvijas vēsturē.

Attiecībā uz Tieslietu ministriju varu pastāstīt, ka šo četru gadu laikā, neskatoties uz to, ka Tieslietu ministrijā ir par 11 procentiem samazināts darbinieku skaits, tieslietu resorā kopumā par 11 procentiem ir samazināts darbinieku skaits, mēs esam būtiski katru gadu spējuši gan atrast iekšējās rezerves, ar kurām, piemēram, nostiprināt izdevuma “Latvijas Vēstnesis” darbību, ka tam vairs nav jālūkojas katru gadu pēc papildu finansējuma, gan esam spējuši izpildīt visas tās funkcijas, kas Latvijas Tieslietu ministrijai ir jāpilda tradicionāli, - šīs funkcijas ir uzņēmējdarbības attīstību un konkurētspēju stimulējošas tiesiskās vides nodrošināšana, sodu izpildes nodrošināšana, bērnu tiesību aizsardzība, sabiedrības nodrošināšana ar informāciju par nekustamajiem īpašumiem un tos veidojošiem objektiem valstī, kā arī pārējās jomas, kas ietver konstitucionālo tiesību politiku.

Mēs esam no mūsu budžeta... gan pārpalikumu, gan papildus saņemtā budžeta... mēs esam galvenokārt ieguldījuši tieši izglītības jomā. Ministru prezidents jau minēja, ka tieslietu jomā ir notikušas reformas, taču Ministru prezidents pieskārās galvenokārt vienai no jomām, faktiski vienai no reformām, kuru patiešām pamatā veica Tieslietu ministrijas speciālisti, Tieslietu ministrijas juristi, proti, to, lai Latvija nenonāktu Moneyval sarakstā, taču tas bija jautājums, kas bija... kur bija pamatā neizdarība tiesībsargājošo iestāžu darbā un kas bija novedusi pie noteikta kraha. Bet tās nebija no tādām plānotajām Tieslietu ministrijas reformām.

Šī valdība ieplānojusi to, lai panāktu būtiskas izmaiņas vairākās nozarēs. Un galvenokārt mēs saskatījām, ka ir nepieciešams ieguldīt izglītībā, lai gan tiesneši, gan prokurori, gan izmeklētāji un zināmā mērā arī advokāti spētu interpretēt likuma normas vienādi, lai tiesu procesos viņi spētu runāt par pierādījumiem, par tiesību izpratni vienādā apmērā, vienādi labā līmenī, Eiropas prasībām atbilstoši.

Tos līdzekļus, ko papildus Latvijas budžetam mēs esam atlicinājuši šobrīd no ANM fondiem, no Eiropas Savienības struktūrfondiem, mēs ieguldām, pamatā izveidojot jaunas mācību iestādes gan tieslietu jomā, gan atbalstot arī iekšlietu jomā tādus pašus fondus un tādas pašas izglītības nozares.

Un es gribētu pieminēt vienu faktu - to visu mēs esam paveikuši milzīgas krīzes situācijā. Salīdzinot ar to krīzi, kas bija 2008. gadā, kas, manā ieskatā, bija mazāka krīze nekā šī, ar kovidu saistītā, krīze, mēs esam nevis aizvēruši mācību iestādes, bet mēs šobrīd jau nopietni strādājam, ieguldām un veidojam jaunas mācību iestādes.

Mēs esam izveidojuši specializētu tiesu, esam izveidojuši reformu ekspertīžu centru jomā, par kuru runāja arī kopš deviņdesmitajiem gadiem. Mēs esam izveidojuši un šogad uzsākuši... reāli jau ir notikuši pirmie juristu vienotie eksāmeni visā valstī... un arī aizsākuši reformas ieslodzījuma vietu infrastruktūrā. Tā, piemēram, esam aizvēruši vienu no visvecākajiem un varbūt infrastruktūrai... visnepiemērotākajiem cietumiem, un šobrīd tiek uzsākts nopietns darbs pie infrastruktūras attīstības.

Nozīmīgākie sabiedrības ieguvumi tieslietu nozarē no šīm summām, kas ir budžeta izmaiņas attiecībā pret iepriekšējo gadu... es minēšu to, ka iedzīvotājiem bez maksas būs pieejama informācija atvērto datu veidā no Nekustamā īpašuma valsts kadastra, Valsts adrešu reģistra, augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas un apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas. Šī atvērto datu politika ir ļoti būtiska tieši jaunuzņēmumiem, par kuriem minēja Reinis Znotiņš savā runā par budžetu un par kuriem minēja arī citi mani kolēģi ministri.

Atalgojuma palielināšana un sociālo garantiju nodrošināšana Valsts probācijas dienestam.

Pabeigts 10 gadu darbs pie PSRS okupācijas nodarīto zaudējumu aprēķināšanas. Un tās nav vienkārši tukšas runas par sarunām, par zaudējumiem un tamlīdzīgi, bet zinātniski pamatots darbs, ar kuru mēs varēsim aizstāvēt savas pamatotās prasības, ne tikai pieprasot Padomju Savienības mantiniecei Krievijai attiecīgas kompensācijas par veiktajām masu deportācijām un noziegumiem okupācijas laikā, bet arī varēsim stāvēt pretī šai naidīgajai propagandai, kas hibrīdkara apstākļos ir īpaši izteikta šobrīd.

Digitālo risinājumu uzlabošana tiesās un tieslietu pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem, lai nodrošinātu mūsdienu apstākļiem atbilstošas informācijas tehnoloģijas un kvalitatīvu klientu apkalpošanu, arī ir paredzēta no papildus piešķirtajiem līdzekļiem.

Un pirmo reizi, kā es jau minēju, pēdējo 90 gadu vēsturē valsts pārvaldē tiks izveidots latgaliešu rakstu valodas konsultanta amats, lai stiprinātu otro latviešu valodas rakstības paveidu, latgaliešu rakstību, rakstu valodu.

Nobeigumā es gribētu teikt, ka, lūdzu, atbalstiet šo budžetu. Šī valdība spēs to apsaimniekot bez tādiem draudiem, kādi ir pastāvējuši iepriekšējos 30 gadus, par budžeta izzagšanas apmēriem. Lai arī varbūt mūsu specializētajām korupcijas apkarošanas iestādēm ne pārāk labi ir veicies šobrīd ar korumpantu, jaunu korumpantu, noķeršanu, atklāšanu, noziegumu atklāšanu, tomēr, iespējams, tas ir saistīts arī ar to, ka šai valdībai gluži vienkārši šādi noziegumi piemīt daudz mazāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Rihardam Kozlovskim.

R. Kozlovskis (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Ministri! Godātie kolēģi! Likumprojekts par nākamā gada un vidēja termiņa budžetu ir 13. Saeimas sasaukuma pēdējais budžets, kas deputātiem nodots izvērtēšanai. Tas sagatavots situācijā, kad ne tikai Latvijas valdība, bet arī kopumā visa sabiedrība atrodas nopietna izaicinājuma priekšā.

Jau gandrīz otro gadu mēs dzīvojam Covid-19 pandēmijas apstākļos, un visiem mums ir zināms, kas pašlaik notiek veselības aprūpes sistēmā saistībā ar Covid-19 trešo vilni. Mūsu mediķi pašaizliedzīgi cīnās par mūsu iedzīvotāju dzīvību un veselību, un tas prasa ļoti milzīgu fizisko un garīgo piepūli. Tādēļ, manuprāt, būtiski uzsvērt, ka Latvijas valdība ir noteikusi veselības nozari par prioritāro nozari nākamā gada budžetā un apmēram 40 miljoni tiek novirzīti tieši mediķu atalgojuma palielināšanai.

Mūsu valstī ir tikai divas nozares, kurām pēdējo sešu gadu laikā budžets ir dubultojies, un viena no tām ir veselības nozare. Nenoliedzami, ka veselības nozarei pašlaik pieejamais finansējums nav pietiekams.

Taču, godātie kolēģi, papildus veselības nozarei ir virkne citu nozaru, kurām finansējums arī ir tālu no optimālā, un to mēs varējām dzirdēt arī kolēģu teiktajā šodien debatēs.

Līdz ar to valdībai bija jāizšķiras par prioritātēm. Tā izdarīja savu izvēli, nosakot par prioritārajām veselības nozari, iekšējo drošību un izglītību. Es vēlos pozitīvi uzsvērt to, ka arī iekšējā drošība nākamajā gadā ir tikusi ietverta valdības prioritāšu sarakstā, un, veltot aptuveni 20 miljonus eiro atalgojumam, atlīdzības palielinājumam, iekšlietu nozarei tas ir ļoti būtisks ieguldījums.

Tāpat es pozitīvi vērtēju gandrīz trīs miljonu eiro piešķiršanu izmeklētāju izglītības centra izveidei, lai celtu mūsu izmeklētāju kapacitāti un kvalifikāciju, un, protams, arī 20 miljonus, kas ir nozīmēti un būs pieejami glābšanas dienestam jaunu transportlīdzekļu iegādei.

Savukārt, runājot par iekšējo drošību, es gribu uzsvērt to, ka mēs acīmredzami redzam to, ka iekšējā un ārējā drošība šodien ir nesaraujami saistītas. Zināmā mērā, es domāju, iekšlietu nozare var pozitīvā ziņā apskaust aizsardzības nozari, ņemot vērā, ka uz starptautiskām saistībām balstīts noteikts un garantēts finansējuma pieaugums dod aizsardzības nozarei iespēju plānot mūsu valsts aizsardzības spējas ilgtermiņā. Diemžēl, runājot par iekšlietu jomu, tai ir jāreaģē uz sekām. Un, runājot par ilgtermiņu, tas vēl ir tālā nākotnē. Līdz ar to, protams, es uzskatu, ka tas arī varbūt būtu jāpārvērtē un turpmāk arī jāvelta tam... lai iekšlietu nozare un iekšējā drošība kopumā būtu pārliecināta par noteiktu finanšu pieaugumu un būtu iespēja arī plānot... savas spējas.

Papildus tam es gribu arī uzsvērt to, ka valdība turpinās un apņemas turpināt pedagogu atalgojuma pieauguma grafika finansēšanu... atbalsts pašvaldībām, atbalsts reģionālo ceļu remontam, neapliekamā minimuma celšana - tas nebūt nav izsmeļošs uzskaitījums par tām jomām, kurām nākamajā gadā valdība ir paredzējusi finansējuma pieaugumu. Mēs jau šodien debatēs dzirdējām no kolēģiem tās nozares, kurās būs šis pieaugums.

Manuprāt, atbildīgas valdības fiskālās politikas rezultāts ir augsts Latvijas kredītreitings. Tas savukārt valdībai ir devis iespēju aizņemties uz ļoti izdevīgiem nosacījumiem starptautiskajos finanšu tirgos. Un šos līdzekļus mums bija iespēja un arī ir iespēja izmantot kovidpandēmijas seku pārvarēšanai.

Valdības nodrošinātā finanšu stabilitāte sniedz mums arī zināmas garantijas nākotnes izaicinājumiem. Manuprāt, kopumā valdībai ir izdevies sagatavot sabalansētu budžetu, arī rodot šajā budžetā iespēju izaugsmei. Es gribu uzsvērt to visu - nevis palielinot nodokļus, bet, tieši otrādi, samazinot nodokļus.

Līdz ar to, kolēģi, es gribētu pateikt lielu paldies Finanšu ministrijas komandai, finanšu ministram, Ministru prezidentam, Ministru kabinetam kopumā par savlaicīgi sagatavotu valsts budžeta projektu un tā iesniegšanu Saeimā. Tāpat paldies arī kolēģiem no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, kas atbalstīja likumprojektu paketi pirmajam lasījumam.

Tādēļ aicinu arī jūs, kolēģi, šodien balsot “par” un atbalstīt budžeta likumprojektu paketi pirmajā lasījumā.

Kolēģi, paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Labdien, kolēģi! Šī un arī nākamā gada prioritāte mums visiem ir un būs veselība. Tas redzams arī valsts budžetā. Bet vēlos uzsvērt 2022. gada valsts budžeta būtiskos ieguldījumus vairākās jomās, kuras visas ir svarīgas, - veselība, atbalsts ģimenēm un bērniem, nacionālās identitātes stiprināšana, valsts ekonomiskās izaugsmes veicināšana, konkurētspēja un arī attīstība kā tāda, īpaši reģionos.

Lielākā daļa no papildus atvēlētā finansējuma ir tieši veselības nozarei - vairāk nekā 130 miljoni eiro. Ir paredzēts palielinājums ārstniecības personālam un paredzēts arī palielināt izdevumus rezidentu atalgojumam, kas sniegs ilgi gaidīto iespēju palielināt rezidentūrā studējošo skaitu, un arī tiks apmaksāts maksas rezidentu darbs, kas ir svarīgi.

Gandrīz 50 miljonu papildu finansējums onkoloģijas jomā, ieguldot medikamentu pieejamībā un ārstniecības uzlabošanā. Tas parāda, ka tiek sperts pirmais, bet ļoti nozīmīgais solis onkoloģijas plāna īstenošanas virzienā. Ir sadzirdēti onkologi, sadzirdētas pacientu organizācijas, un, es domāju, nozīme ir arī onkoloģijas pacientu atbalsta grupas deputātu veiktajam darbam Saeimā.

Papildu finansējums ir plānots arī valsts apmaksātās medicīniskās apaugļošanas programmas paplašināšanai un valsts apmaksātai epidurālajai anestēzijai dzemdībās, kas noteikti ļoti svarīgi ir Latvijas jaunajām ģimenēm.

Atbalstam ģimenēm ar bērniem no nākamā gada janvāra tiks īstenota ilgi gaidītā ģimenes valsts pabalstu reforma, sniedzot būtiski lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem. Jau iepriekš kolēģi teica, ka tas ir svarīgs solis ne tikai šodienai, bet arī nākotnei, un par vienu apgādībā esošu bērnu pabalsts tiks proporcionāli palielināts, varētu teikt - pat dubultots, kādam pat varbūt trīskāršots, jo tas šobrīd tiks maksāts par konkrēti apgādībā esošajiem bērniem. Ja tā būs ģimene ar četriem bērniem, tie jau būs 400 eiro mēnesī.

Šī reforma ietver arī sociālo stipendiju programmu studējošajiem jauniešiem no daudzbērnu ģimenēm. Tas ir kā papildu ieguvums tiem jauniešiem, kas grib iegūt izglītību, un šī programma ir sākusi savu darbību jau septembrī, dodot iespēju papildus saņemt ikmēneša stipendiju 160 eiro mēnesī.

Vienlaikus prieks par iniciatīvu un arī Izglītības un zinātnes ministrijas atbalstu, lai rūpētos par jauniešu iesaistīšanos sabiedriskajās aktivitātēs, attīstītu valstiskuma izpratni, paaugstinātu līdzdalības līmeni, un tam pēc ilga pārtraukuma papildus ir ieplānoti 750 tūkstoši eiro darbam ar jaunatni.

Ļoti svarīgi budžetā ir ieraudzīt... un prieks ir, ka arī visi sadarbības partneri ir novērtējuši nacionālās identitātes stiprināšanas nozīmi tieši šobrīd, tagad - šajos pandēmijas apstākļos. Papildus šai prioritātei ir ieplānoti vairāk nekā 11 miljoni eiro, un tie ļaus pilnvērtīgi sagatavoties Dziesmu un deju svētkiem un to tradīcijas simtpiecdesmitgades cildināšanai 2023. gadā. Tostarp tur arī paredzēts finansējuma piešķīrums 1638 kolektīvu vadītājiem, kas gatavos savus kolektīvus dalībai svētkos.

Paredzēts atbalsts arī grāmatniecības nozarei, samazinot pievienotās vērtības nodokli iespieddarbiem. Papildu finansējums ļaus Latvijas Nacionālajai bibliotēkai veikt jaunu grāmatu iepirkumu, kā arī īstenot lasīšanas veicināšanas programmu un uzņemt jaunas filmas, tā turpinot nacionālā kino attīstību.

2022. gada budžetā netiek plānota neviena nodokļa palielināšana, turpretī no 2022. gada plānots piemērot PVN likmi piecu procentu apmērā periodiskajiem izdevumiem, grāmatām, kas ir būtiski mazāk un ļaus saglabāt mums iespieddarbu pieejamību gan grāmatnīcās, gan bibliotēkās un sniegs arī atbalstu vietējiem masu medijiem.

Tāpat piešķirts arī finansējums Latvijas Republikas Satversmes pieņemšanas simtgades atzīmēšanai. Ļoti būtiski, ka esam raduši iespēju finansējumu divarpus miljonu vērtībā piešķirt, lai turpinātu “Latvijas skolas somas” programmu, kas veiksmīgi tika uzsākta simtgades svinību laikā. Šī programma 232 tūkstošiem Latvijas skolēnu sniegs iespēju pieredzēt gan klātienes, gan digitālās kultūras norises.

Arī kultūras mantojumam ir valstiska nozīme. Un vēsturisko un piemiņas vietu, tostarp Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu, saglabāšanai, kā arī sakrālā mantojuma un pieminekļu glābšanas programmai, Doma baznīcai... un citiem darbiem ir papildus piešķirti trīs miljoni eiro.

Nākamajā gadā plānots turpināt ieguldīt Latvijas izaugsmē un konkurētspējā. Un šeit svarīgi būtu pieminēt, ka, lai mūsu valsts augtu gudri un ar lielāku pievienoto vērtību, ir paredzēts būtisks papildu ieguldījums zinātnē - ne tikai vairāk nekā 10 miljoni eiro zinātnes bāzes finansēšanai un fundamentāliem un lietišķiem pētījumiem, bet pirmo reizi ilgā laikā - arī četri miljoni eiro inovāciju fondam nozaru pētījumu programmām, kas dos iespēju zinātniskos sasniegumus pēctecīgi turpināt jau līdz pat konkrētiem nozaru inovāciju projektiem un ieviest, varētu teikt, gan ražošanā, gan pakalpojumu sniegšanā, gan pievienotās vērtības palielināšanā.

Investīciju piesaiste ir ļoti nozīmīga turpmākajos gados, un tam lielu ieguldījumu dos lielo investīciju fonds, kas... šogad izveidota ir atbalsta programma uzņēmējiem lieliem investīciju projektiem, kas nozīmē projektus vismaz 10 miljonu eiro apmērā. Tas sniegs kombinētu finanšu instrumenta atbalstu, un iecerēts, ka jau 2022. gadā ar papildu finansējumu no valsts budžeta kopējais programmas finansējums sasniegs 100 miljonus eiro. Programma tiks atvērta jau līdz šī gada beigām.

Lai turpinātu samazināt nodokļu slogu zemu ienākumu saņēmējiem un uzlabotu Latvijas konkurētspēju Baltijas valstu starpā, būtiski, ka tiks samazināts darbaspēka nodokļu slogs tieši zemo algu saņēmējiem, paaugstinot diferencētā neapliekamā minimuma slieksni no 1. janvāra uz 350 eiro, no 1. jūlija - jau
500 eiro mēnesī. Šo neapliekamo minimumu piemēros arī pensionāriem. Šīm izmaiņām plānots iztērēt 93 miljonus eiro, kas ir būtisks ieguldījums, varētu teikt, nākotnes ekonomikas izaugsmē, audzējot konkurētspēju.

Kā prioritāte budžeta sagatavošanā ir arī reģionu attīstība. Uzņēmējdarbības iniciatīvas attīstībai reģionos, nodrošinot inkubatoru darbību ar pilnu jaudu un saglabājot esošo atbalsta intensitāti uzņēmējiem, esam raduši risinājumu, pārdalot papildus sešus miljonus eiro finansējumu no citām programmām. Būtisks ieguldījums reģionu attīstībā būs arī 57 miljoni eiro valsts reģionālo autoceļu pārbūvei un atjaunošanai vairāk nekā 500 kilometru garumā.

Arī 50 miljoni eiro Zemkopības ministrijas nozaru infrastruktūras pilnveidošanā un tehniskā nodrošinājuma atjaunošanā, meliorācijas sistēmās un papildu ieguldījums zaļā iepirkuma uzraudzībā, lai atbalstītu veselīgāku, videi draudzīgāku un vietējiem uzņēmējiem sasniedzamāku preču un pakalpojumu iegādi iedzīvotāju vajadzībām.

Simts miljoni eiro pašvaldību projektiem - 30 miljoni eiro kā granti un
70 miljoni pašvaldību aizņēmumu limitu palielinājumam - arī sniegs būtisku ieguldījumu dzīves vides un uzņēmējdarbības vides attīstībā reģionos.

Reģionu attīstībai ļoti būtiska ir mājokļu pieejamība. Tas tiks risināts Eiropas Savienības finansētajās programmās jau nākamajā gadā. No valsts budžeta resursiem tiks turpināta mājokļu pieejamības atbalsta programma ģimenēm un jaunajām ģimenēm, un speciālistiem, kā arī mājokļu grantu programma “Balsts” daudzbērnu ģimenēm. Tās abas tiek aktīvi izmantotas jau šobrīd. Garantiju šogad izmantojuši vairāk nekā 18 tūkstoši ģimeņu, kurās aug vairāk nekā 26 tūkstoši bērnu, un programmu “Balsts” šogad izmantojušas un atbalstu saņēmušas vairāk nekā 240 ģimenes ar vairāk nekā 750 bērniem.

Drošas dzīves vides nodrošināšanā tiks sperts būtisks solis un stiprināta arī iekšlietu nozare, nozarē strādājošo darba samaksas pieaugumam kopumā paredzot 20,7 miljonus eiro. Finansējums... atbalsts paredzēts Ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, Valsts policijai nepieciešamajiem transportlīdzekļiem un izglītības pilnveidošanai iekšlietu nozarē.

Ņemot vērā, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa izmaiņas tieši skar pašvaldību ieņēmumus, ir paredzēts valsts budžeta papildu finansējums pašvaldību ienākumu izlīdzināšanai, kas nodrošinās pašvaldību izlīdzināto ieņēmumu pieaugumu 2022. gadā par 3,1 procentu, salīdzinot ar 2021. gadu. Tāpat ir plānots 2022. gadā saglabāt arī garantijas pašvaldībām iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozēs 100 procentu apjomā. Tas nodrošinās pašvaldībām budžeta ieņēmumu prognozējamību un stabilitāti.

Frakcijas vārdā gribu teikt paldies ministriem, visām iesaistītajām ministrijām un darbiniekiem par nesavtīgo un, varētu teikt, lielo darba ieguldījumu šajā saspringtajā budžeta plānošanas procesā, kā arī par konstruktīvu sadarbību.

2022. gada budžets ir veidots mūsu valsts izaugsmei, konkurētspējai, ģimenēm un nacionālajai identitātei. Būs ieguldījumi gan cilvēkos, kultūrā, inovācijās un tehnoloģijās, gan arī onkoloģijas medikamentos un ģimeņu atbalstā.

Nacionālās apvienības frakcijas vārdā aicinu atbalstīt šo budžeta projektu pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze un Ministru prezidenta kungs, un arī kolēģi! Klausos debates, un ir tāda sajūta, ka 2022. gadā plūdīs piena upes. Tai pašā laikā no veselības ministra bieži dzirdam, ka esam kraujas malā. Diemžēl nākas secināt, ka šie vārdi tiek izmantoti, lai tikai iebiedētu - lai biedētu, nevis atzītu pieļautās kļūdas un absolūti tuvredzīgo veselības, izglītības un zinātnes nozares politiku.

Jā, situācija tiešām šobrīd ir dramatiska.Tomēr es aicinu rūpīgi vērtēt dziļākos un patiesos cēloņus, kāpēc Latvija ir nonākusi tur, kur pašlaik esam.

Vairāk nekā skaidrs, ka dažas virspusējas reklāmas kampaņas, arī dzeltenā krāsā, nevar mainīt sabiedrības attieksmi pret zinātni, ja pati valdība ir ilgstoši ņirgājusies par Latvijas zinātniekiem, ik gadu piešķirot iespējami maz budžeta līdzekļu šai jomai, neskatoties uz to, ka pašu pieņemtajā likumā vēl joprojām ir rakstīts citādi.

Katastrofālais stāvoklis, kurā šobrīd esam, nav kovidvīrusa dēļ. Visa pamatā ir valdības un līdzšinējo koalīcijas partiju nihilistiskā attieksme pret veselības aprūpi, zinātni un izglītību. Gadiem ilgi šīm nozarēm netiek piešķirts adekvāts finansējums, neveicinot izglītības kvalitāti un sabiedrības uzticību zinātnei un tās progresam. Un šodien mēs redzam sekas. Tas, protams, neveidojas vienā dienā, bet ir pēdējais laiks ieguldīt šajās nozarēs, jo rezultāti būs pēc vairākiem gadiem. Kamēr no bedres izkārpīsimies, Latvija Eiropas Savienībā vairumā jomu būs pirmajā vietā no beigām. Priekšvēlēšanu solījumos visām partijām izglītība un zinātne ir pirmajā vietā, bet, kurā vietā tā ir patiesi, pierāda šo valdību veidotie budžeti un šā brīža sabiedrības rīcība un attieksme.

Arī šā gada budžets nevieš cerības, un izskatās, ka vēl joprojām tā veidotāji nav sapratuši un mācījušies. Nevajag brīnīties, ka izglītības sistēmā neienāk jauni cilvēki, jauni, spējīgi pedagogi. Paskatoties vakances un piedāvāto atalgojumu, sētniekam un pirmsskolas skolotāja palīgam, kas strādā ciešā kontaktā ar bērniem, maksājam gandrīz vienādi - minimālo algu valstī. Arī prasības abiem amatiem diez ko neatšķiras.

Skolotājiem piedāvātā alga nesniedzas līdz vidējai algai valstī. Neviens neanalizē, kādēļ skolotāji pamet darbu. Pedagogus visu laiku publiski pātago, kritizē, tiek izstrādāti atalgojuma modeļi viens pēc otra, pašiem saprotot, ka atbilstoši finansējuma trūkuma un... trūkumu nevar atrisināt ar jebkādu modeli. Pastāvīgi nievājoši mēs izsakāmies par pedagogu darbu un atsevišķās situācijās vispārinām to uz visu pedagogu saimi. Nu tā taču nedrīkst! Nemākulīgās nozares pārvaldības dēļ izglītības sistēma ir tieši tikpat kraujas malā, cik veselības sistēma. Visiem skaidrs, ka, gandrīz gadu mācoties attālināti, tas nepaliks bez sekām. Atbalsts pedagogiem, atbalsts personālam un skolēniem, kuriem radušās mācību grūtības, ir akūti nepieciešams šobrīd... nevis piena upes solot... bet šobrīd.

Mazās piemaksas, ko saņēma pedagogi, nav uzskatāmas par ekonomiski būtiskām, jo tās nenosedza pat atskaitēm patērēto laiku. Vai plānotais pedagogu atalgojuma paaugstinājums visiem pedagogiem nosegs inflāciju, enerģētikas cenu pieaugumu, dzīves sadārdzinājumu, kā arī visus papildu pienākumus, kas nākuši līdz ar pandēmiju? Mazi plāksteri, kas tiek piešķirti, lai skaļi varētu teikt, ka atalgojuma pieaugums būs... Tas tomēr nedos nekādu ieguldījumu izglītības kvalitātē.

Visbeidzot, pārskatot budžetu, jāsecina, ka valsts pārvaldei šībrīža krīze neko nav iemācījusi. Minēšu tikai dažus piemērus. Pašām nespējot ievērot Satversmi, dažādas valsts institūcijas nolēmušas sarīkot Satversmes simtgades svinības par diezgan prāvām summām. Plānots reprezentācijas izdevumu palielinājums, valsts pārvaldes atalgojuma pieaugums. Par ko? Par labi pārvaldītu krīzi? Un ko reprezentēsim? Valsti, kas ir kraujas malā!

KNAB ieskatā 600 tūkstošus eiro var tērēt 7.-9. klašu skolēniem, veidojot spēles. Un tas ir pieņemams budžeta izlietojums krīzes laikā? Vai tas ir tas, kas visvairāk vajadzīgs skolēniem pēc attālināta mācību gada, kas diemžēl atkal turpinās? Reālā dzīve un budžets ir kā paralēlas pasaules, kas viena otru nesastop. Ja šībrīža katastrofālā situācija mums neko nevar iemācīt, tad man ir jautājums - kas gan to var?

Laikā, kad, es ceru, ministriju ierēdņi risina krīzes operatīvos uzdevumus, jo krīzes plānu Latvijai jau tā īsti nav, mums, Saeimas deputātiem, vairāk nekā jebkad ir jāuzņemas atbildība par budžeta veidošanu. Tieši šodien ir jāsāk ilgtspējīgas Latvijas attīstības virzība, un es ceru, ka vismaz tagad visiem ir skaidrs, ka tai pamatā ir izglītība un zinātne.

Un vēl. Es tiešām ceru, ka Covid‑19 krīze visiem atvērs... un varbūt dažiem jau ir atvērusi acis un visiem ir skaidrs, ka veselības aprūpe, izglītība un zinātne ir mūsu valsts šābrīža prioritātes, un tam ir jāatspoguļojas budžetā. Covid-19 skaitļi ir kliedzoši. Izskatās, ka Latvijas 103. dzimšanas dienas priekšvakarā valsts savā attīstībā ir nonākusi tik tālu, ka bērni neies uz skolu, visi, kam tas būs nepieciešams, nesaņems primāro un pat neatliekamo veselības aprūpi un joprojām būsim spiesti (Skaņas pārrāvums.)... ir nožēlojami. Un tikpat nožēlojami ir (Skaņas pārrāvums.)...

Sēdes vadītāja. Papules kundze, mēs redzam, ka ir interneta savienojuma problēmas, un laiku pa laikam jūsu teiktais nav dzirdams.

E. Papule. Jā. Es varu to atkārtot, ja dosiet laiku.

Sēdes vadītāja. Par interneta savienojuma kvalitāti diemžēl katrs deputāts pats ir atbildīgs.

E. Papule. Jā, tad es turpināšu.

Tikpat nožēlojami ir tas, ka Latvijā daudzi vēža pacienti šo diagnozi uztver kā nāves spriedumu un viņu vienīgā iespēja iegūt nepieciešamās zāles ir vērsties pie sabiedrības un lūgt ziedojumus. Tas taču nav pieļaujami! Citās valstīs onkoloģiskās slimības tiek uzskatītas par hroniskām saslimšanām, ko var ārstēt ar efektīvām, inovatīvām zālēm.

Pārskatot budžetu, redzams, ka atsevišķām ministrijām un valsts institūcijām vēl joprojām diemžēl nav izpratnes par to, kas šajā laikā ir prioritāte, un mums ir iespēja līdzekļus, kuru lietderība ir vairāk nekā apšaubāma, novirzīt sabiedrības veselībai. Jā, arī onkoloģisko slimību ārstēšanai un inovatīvām zālēm. Inovatīvās onkoloģijas zāles, kuras gadiem stāv rindā, lai tās iekļautu Latvijas kompensējamo medikamentu sarakstā, citās valstīs jau sen vairs par inovatīvām netiek uzskatītas un tās par tādām nesauc. Kāpēc mums nav svarīgi mūsu cilvēki, viņu dzīvība un veselība un arī viņu dzīves kvalitāte? Nebūsim augstprātīgi - katrs no mums vienu dienu var nonākt šādā situācijā, ko es, protams, nevienam nenovēlu... ar šādu diagnozi. Bet varbūt tikai tad cilvēki, tai skaitā arī mēs, var saprast, ka nekas nav izdarīts, lai šajā jomā situāciju uzlabotu.

Man jāatzīst, ka Veselības ministrija ir radījusi onkoloģijas plānu un 2022. gadā inovatīvajiem medikamentiem ir paredzēti miljoni, taču budžetā to īsti nav. Kārtējo reizi papīrs pacieš visu. Tad kāpēc mēs maksājam algu par šādu plānu radīšanu, kuriem paši nevaram piešķirt atbilstošu finansējumu un kurus, izrādās, neviens pat neplāno ieviest. Gribu teikt, ka deputātu grupa “Republika” rūpīgi pārskatīs budžeta pozīcijas un piedāvās iespējas atrast līdzekļus arī šai pozīcijai. Es aicinu koalīcijas partijas izdarīt solīto, izvērtēt prioritātes un atvēlēt līdzekļus patiešām prioritātēm - veselībai, izglītībai un zinātnei.

Es aicinu neatbalstīt budžetu šādā izskatā, bet vēl uz otro lasījumu... tai skaitā koalīcijas partijas (lai piena upes tiešām var tecēt)... izdarīt izmaiņas atbilstīgi šodienas situācijas vajadzībām un jūsu pašu noteiktajām prioritātēm.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jurim Pūcem.

J. Pūce (AP!).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ļoti cienījamās kolēģes un augsti godātie kolēģi! Saeima šodien pirmajā lasījumā skata 2022. gada valsts budžeta likumprojektu un ar to saistītos likumprojektus. Šis ir budžets, kas gan risina vairākas ilggadējas problēmas, gan reaģē uz šodienas izaicinājumiem. Kādas tad ilglaicīgas problēmas budžets risina?

Pirmkārt, atlīdzības nesabalansētība publiskajā sektorā ir kavējusi nozīmīgu publisku pakalpojumu pieejamību un kvalitāti. Līdz ar šo budžetu tiks palielināts atalgojums gan veselības aprūpē, gan izglītībā, gan iekšlietu sistēmā, gan sociālajā sfērā, gan kultūrā strādājošajiem. Vienlaikus tiek pieņemti īpaši svarīgi un nozīmīgi grozījumi vienotajā atlīdzības likumā, uz ko Saeima tiešām ir gaidījusi vairākus gadus, un šie grozījumi atstās pozitīvu efektu ilgtermiņā uz valsts pārvaldes un publiskā sektora darba kvalitāti.

Otrkārt, Latvijā ļoti ass ir nevienlīdzības jautājums. Ienākumu nevienlīdzība negatīvi ietekmē mūsu konkurētspēju. Līdz ar ievērojamu neapliekamā minimuma pieaugumu - pat līdz 500 eiro ar nākamā gada 1. jūliju gan strādājošajiem, gan vecuma pensionāriem - mēs esam spēruši platu soli, lai nevienlīdzību būtiski mazinātu.

Treškārt, valsts turpinās nozīmīgas investīcijas reģionālajā attīstībā. Reģionālo ienākumu nevienlīdzība ir būtisks kavēklis mūsu valsts attīstībai, tāpēc bija svarīga administratīvi teritoriālā reforma, un tāpēc bija svarīgi un joprojām ir svarīgi ieguldījumi reģionos.

Līdz ar 2022. gada budžetu un jau pieņemtajiem lēmumiem Atveseļošanas un noturības mehānismā pilnībā būs nodrošināts finansējums tā sauktajai 300 miljonu eiro ceļu programmai, kas tika solīta ATR apstiprināšanas laikā. Vienlaikus šai budžetā jau otro gadu pēc kārtas faktiski ir atjaunota valsts investīciju programma pašvaldībām, lieta, ko pašvaldības pieprasīja 15 gadus, jau divus gadus darbojas.

Ceturtkārt, finansējums veselības aprūpei, finansējums zinātnei, finansējums iekšējai drošībai, finansējums darbam ar jaunatni un pilsonisko sabiedrību - tās ir bijušas jomas, kur valsts gadu gadiem nav spējusi pieņemt atbilstošus lēmumus. Šis budžets ir solis, lai šo pieeju lauztu un lai šīs īpaši svarīgās jomas saņemtu pienācīgu finansējumu.

Vēl būtu tik daudz vērtīgu iniciatīvu, ko pieminēt, kuras risina ilglaicīgās problēmas mūsu valsts pārvaldē, bet kas ir bijusi atbilde uz šodienas izaicinājumiem?

Pirmkārt, Covid-19 pandēmija skaidri iezīmējusi nepieciešamību ilgtermiņā investēt veselības aprūpē daudz vairāk. Šī Saeima šai virzienā ir daudz darījusi. 2018. gada budžetā veselības aprūpei bija mazāk nekā trīsarpus procentu no iekšzemes kopprodukta, 2022. gadā, neskaitot Covid-19 vajadzībām nepieciešamo veselības aprūpes finansējumu, mēs tuvosimies lēnu garu - bet tuvosimies! - pieciem procentiem no iekšzemes kopprodukta. Skaidrs, ka nākamgad nāksies ieguldīt vēl vairāk, lai apkarotu pandēmiju, par to šodien vairs nav šaubu, tomēr ir sperti būtiski soļi pareizajā virzienā.

Otrkārt, ieguldījumi investīcijās. Būs svarīgi, lai stimulētu ekonomikas izaugsmi Covid-19 pandēmijas ietekmes mazināšanai. Šajā budžeta projektā gan tiek turpinātas investīcijas publiskajā sektorā, gan tiek sniegts nozīmīgs atbalsts privātajam sektoram, tai skaitā, protams, atkārtoti jāuzsver nodokļu sloga samazināšana zemāk atalgotajiem. Tam būs būtiska ietekme šī nolūka... sasniegšanā.

Treškārt, ieguldījumi valsts drošībā - lai cienīgi pretstāvētu asajā hibrīdkarā, kuru pret mūsu valsti ir izvērsusi nedraudzīga kaimiņvalsts. Ieguldījumi iekšlietu sistēmā daudzus gadus ir kavēti, tagad tie ir prioritizēti. Ieguldījumi valsts aizsardzībā konsekventi visus šos četrus gadus būs lielāki par diviem procentiem no iekšzemes kopprodukta - rādītājs, kas vēl pirms dažiem gadiem šķita nereāls.

Ceturtkārt. Visbeidzot... Valsts turpinās lielāka apjoma ieguldījumus medijos - gan sabiedriskajos medijos, gan komerciālajos un privātajos nevalstiskajos medijos. Tas ir ilgtermiņa ieguldījums gan mūsu valsts drošībā, gan sabiedrības attīstībā.

Frakcija “Attīstībai/Par!” atbalsta valsts budžetu un to pavadošo likumprojektu pieņemšanu. Es gribu pateikt paldies Ministru kabinetam, it īpaši finanšu ministram, par ieguldīto darbu budžeta sagatavošanā, koalīcijas partneriem par konstruktīvu sadarbību valsts attīstībai svarīgā jautājumā. Nākamais - 2022. - gads būs izaugsmes gads. Valsts budžets šo izaugsmi atbalsta. Balsosim “par”!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilgai Šuplinskai.

I. Šuplinska (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien! Loba dīna! Jõvā pǟva! No vienas puses, klausoties šīs dienas diskusiju, patiešām rodas iespaids, ka ļoti daudzas, kā jau Pūces kungs pieminēja, ilgtermiņā ielaistas problēmas... šajā budžetā sāk reālu risinājumu.

Protams, no vienas puses skatoties, tieši šis neapliekamā minimuma, jāsaka, palielinājums, tāpat kā satiksmes ministra izrunātā problēma, ka šai budžetā principā visas jomas ir saņēmušas pa drusciņai, liek domāt, ka mēs joprojām neapzināmies, ka mūsu valstī ir mainījusies valsts formācija un ka pilnīgi katrā nozarē ir jābūt mazai daļiņai, kas tiek iedalīta. Tieši tāpēc šī, no vienas puses, iluzorā, drošā, pārdomātā valsts attīstība neiet kopā patiešām ar realitātes ainu. Šeit man ir jāpaturpina Papules kundzes iesāktā gan analoģija, gan arī problemātika.

Pirmais, ko noteikti es ļoti skarbi redzu Saeimas darbībā un, godīgi sakot, arī šīsdienas budžeta sēdē, ir tas, ka absurda teātris, ko piedāvāja arī Dailes teātris un uz ko ļoti daudzi ministri steidzās... būt pirmizrādē, turpinās dzīvē. Ja tas neskartu mūs katru atsevišķi un visu sabiedrību kopumā, liktos ļoti jauki paskatīties uz sevi no malas un šādā absurda izrādē ieraudzīt, kas ir izdevies un kas nav izdevies.

No otras puses, žurnālisti pēc šīsdienas Saeimas sēdes noteikti varēs likt virsrakstus, ka Latvijai ir labākais budžets, tas ir, jāsaka, ilgtermiņa attīstībai, katra cilvēka labklājībai domāts.

Bet, no tās otras puses, no absurda teātra puses, paliek visu laiku jautājums. Un tas jautājums ir: kādēļ neviens no ministriem īpaši neuzsver (un droši vien visvairāk jau Finanšu ministrija), ka iepretim šiem skaitļiem, kas patiešām ir gaidīti, - kad pieaugs atalgojums ļoti svarīgās valsts lomās un pozīcijās -, netiek likti skaitļi par inflāciju, par elektroenerģijas tarifu pieaugumiem un par to, kā cilvēki sabalansēs savu elementāro izdzīvošanu šī gada garumā? Ja šie skaitļi tiktu likti lietā, tad principā šī gada budžets parādītu, ka mēs joprojām balansējam uz izdzīvošanu.

Otra lieta. Šo absurdu stiprina pašslavināšana. Tas patiešām ir jautājums, ko visu laiku uzdodu arī sev: kādā veidā būtu nepieciešams strukturēt komunikāciju ne tikai ar sabiedrību, bet pozīcijai ar opozīciju, jebkuras nozares pārstāvjiem, lai pamatenerģiju vērstu uz problēmas risinājumu, nevis uz to, ka tiek demonstrēta varas un tā brīža, jāsaka, pārstāvētā vairākuma pozīcija? Atbilde nav viennozīmīga. Atbilde, protams, ir, ka nemitīgā ne tikai komunikācijas meklējumā, bet prioritāšu izvirzījumā. Īstenībā, kamēr prioritātes nav izvirzītas, izkustēties no nulles punkta... jeb atgriešanās visu laiku absurda riņķī... nav iespējams. Un prioritātes visi sauc - tās patiešām ir veselība, izglītība un zinātne.

Diezgan rūgti ir dzirdēt, ka ļoti daudzi šīsdienas runātāji joprojām mēģina atsperties uz pieciem miljoniem pētniecībā, kas tika piešķirti Covid-19 apstākļu analīzei. Īstenībā piekrītu katram, kurš saka, ka principā tieši tādēļ, ka izglītībā un zinātnē nav ielikts pienācīgs finansējums, mēs šobrīd redzam gan viltus ziņu izplatību, gan Covid-19 krīzes samilzumu, gan to, kādēļ šīs prioritātes visu laiku baidās izvirzīt. Un kādēļ īstenībā tās baidās izvirzīt? Tādēļ, ka tajā brīdī, kad tiek ielikts pietiekams finansējums izglītībā, cilvēks kļūst neatkarīgs. Viņš principā vairs nav balsošanas mašinērija, viņš vairs neuzticas šādam budžetam, kurā redz skaitļus, kur vienā pusē ir palielinājums, bet otrā, jāsaka, pozīcija “y” netiek atspoguļota realitātes ainā. Tas nozīmē, ka viņš vairs nav manipulējams.

Tas, ko diemžēl nācās konstatēt un redzēt šībrīža pozīcijā, esot valdībā un šodien esot arī neatkarīga deputāta statusā, ir tieši tas, ka Latvijas valdībai joprojām ir vajadzīgs manipulējams vēlētājs. Īstenībā tas ir ļoti sāpīgi, jo šie
30 gadi, man šķiet, ir iemācījuši daudzas lietas, bet nav iemācījuši pašu svarīgāko: ja mēs vēlamies atrisināt kādu problēmu, mēs ne tikai uzņemamies atbildību, mēs ne tikai skatāmies uz šo problēmu starpnozaru griezumā ilgtermiņā, bet mēs skatāmies arī prioritārā griezumā.

Un tāpēc pavisam vienkārši... Man liekas, ka tas, kas būtu jāizdara līdz otrajam lasījumam, - visās ministrijās būtu jāatsakās no šī paaugstinātā toņa, kurā mēs sakām, ka pietrūkst, sākot no, jāsaka, 10 miljoniem līdz 100 miljoniem kapacitātē. Ir tik daudz brīnišķīgu iniciatīvu, kuras ir arī šajā budžetā un kuras ir aizsākušās ļoti... ilgtermiņā, kurām ir nepieciešams attieksmes izmaiņas jautājums un kurām ir nepieciešams pavisam neliels finansējums.

Ja mēs runājam par izglītību, tad principā pagājušie gadi ir iezīmējuši vairāku ļoti svarīgu un izglītības nozarei kritisku jautājumu iezīmēšanu, nosaukšu tikai dažus.

Pirmais ir EMU rīks, pagājušajā gadā pilotēts, šajā gadā bija nepieciešami 800 tūkstoši, lai to ieviestu pilnīgi katrā Latvijas pamatskolā. Ko tas ļautu un dotu? Tas ļautu 1. klases skolēnus, tāpat kā atbilstoša vecuma posmiem - citu klašu skolēnus, novērtēt atbilstoši vecuma posma attīstībai, iedot ceļa karti katram skolotājam, ja nepieciešams, arī sociālajam pedagogam un psihologam - kā strādāt ar bērnu, lai atvērtu viņa potenciālu, lai patiešām mēs varētu sākt runāt, ka izglītība ir vērsta uz bērnu un šī kvalitāte ir saistīta ar bērna spēju un talantu attīstīšanu.

Otrs ir “Mācītspēks”. Mēs, protams, dzirdam, ka tas ir bijis Eiropas Savienības projekts, un tāds patiešām tas ir bijis. Dzirdam, ka universitātes ir gatavas to pārņemt, un dzirdam arī, ka ļoti daudzi kolēģi runā par to, cik sabalansēts ir reģionu attīstības finansējums. Bet mēs ļoti labi apzināmies arī to, ka, piemēram, šai projektā ir trīs universitātes, kas strādāja kopā, - Latvijas Universitāte, Liepājas Universitāte un Daugavpils Universitāte. Šai brīdī nez kādēļ šī attīstība tiek atkal virzīta tikai uz centru, tai paša laikā saprotot, ka gan Liepājas, gan Daugavpils kapacitāte, kas ir saistīta ar pedagoģisko programmu nodrošināšanu, ir gana spēcīga un jaudīga, un tai pašā laikā nerespektējot, ka tieši sadarbība, kas ir izcila programmu sagatavošanā, ir augstākās izglītības nākotne.

Ja mēs runājam par augstāko izglītību, tad vairāki ir ļoti lepni paziņojuši, ka tiks paaugstināta pieejamība augstākajai izglītībai, jo, redziet, ir ieviesta sociālā stipendija. Neapšaubāmi, atbalsts ļoti dažādos līmeņos, ļoti dažādām mērķgrupām ir vajadzīgs, bet par ko mēs runājam šai gadījumā?

Tātad, pirmkārt, daudzbērnu ģimenēm, ja to sekmju līmenis ir bijis septiņi un augstāks, Vītolu fonds nepārtraukti ir ļāvis studēt augstākajā izglītībā.

Otrkārt, budžeta vietas, kā mēs dzirdam, arī šogad paliek neaizpildītas, kas nozīmē - tā nav tik liela problēma. Cits jautājums - vai tajā brīdī, kad mēs ejam uz augstākās izglītības reformu un runājam par to, ka mums nav, ko piedāvāt mūsu labākajām eksporta firmām, mums nav, ko piedāvāt inovācijām, un nav, ko ieviest ražošanā, mēs joprojām paaugstinām pieejamību vai mēs tomēr mērķtiecīgi meklējam studentu, kas spēj šo jomu attīstīt, uzlabot un konkurēt Eiropas un visas pasaules līmenī? Vai šī pieejamība ir jāpaplašina, ļaujot studēt katram, vai tomēr tā ir jāvērš uz starptautisku konkurenci un mūsu augstskolu savstarpēju sadarbošanos, radot izcilas programmas, radot platformas, kurās katrs studējošais, kuram ir potenciāls, patiešām tiek atbalstīts ar kreditēšanas palīdzību, ar Vītolu stipendijas palīdzību, ar citām lietām, un tomēr ieliekot... tieši tajā jomā, kas ļauj izcilākajiem pabeigt šīs studijas, organizēt savu darbu šeit un šo inovāciju atstāt Latvijai.

Vēl viena lieta, par ko ļoti daudzi runā un kas arī rada bažas, - patiešām ir divas ļoti būtiskas reformas, kas ir notikušas jeb, precīzāk, kas notiek šobrīd. Tā ir gan administratīvi teritoriālā reforma, gan arī augstākās izglītības reforma.

Gan šodienas runātājos, gan tajā, kas izskan mediju telpā... tas viss rada bažas, un pirmām kārtām - kādēļ? Tādēļ, ka nez kāpēc abās reformās, kas bija vērstas uz pārvaldības izmaiņu, šobrīd mēs redzam, ka pamatproblēma būs milzīgais finansējums, kas tiks tērēts tieši pārvaldībā. Droši vien visiem prātā ir tik tikko redzētais Aizkraukles novada sižets un arī visu laiku pieminētais, ka augstskolu padomju finansēšana ir viena no pamatproblēmām. Abos gadījumos nevis šis finansējums ir pamatproblēma, bet tas, vai augstskolā un pašvaldībā esošais personāls spēj, pirmkārt, stratēģiski domāt, otrkārt, piesaistīt tos cilvēkus, kas ar savu kapacitāti, ar savu spēju redzēt un izjust situāciju, kurā atrodas, piesaistīt spēcīgākos un, protams, arī šai ziņā ilgtermiņā domājošos speciālistus... Un tāpēc tas, ka vienā vai otrā jomā tiek ieguldīts noteikts finanšu daudzums, nenosaka, ka Latvijas attīstība būs vērsta uz cilvēku, uz kvalitāti un uz attīstību.

Ļoti gribētos, lai šis laiks līdz otrajam lasījumam... patiešām uzklausītu tās jomas, kur Latvijai ir ļoti spēcīgas iestrādes un kur ir vajadzīgs ļoti neliels finansējums, lai kvalitāti katrs bērns, skolotājs, students, zinātnieks... izglītības jomā un droši vien arī citās jomās, kur šis padziļinātais skatiens tiek vērsts no citu deputātu un ministru puses... būtu respektēts. Ja to mēs izdarītu, tad es teiktu, ka patiešām šis laiks, neskatoties uz kovidkrīzi, ir izmantots, lai Latvija ieraudzītu savu perspektīvu. Vēl vairāk - ne tikai ieraudzītu, bet beidzot noticētu, ka ir iespējams atrast savu piepildījumu līdzās mums tik daudz pieminētajai Lietuvai un Igaunijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ralfam Nemiro.

R. Nemiro (Neatkarīgie).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātais Ministru prezidenta kungs! Kolēģi deputāti! Klātesošie! Runājot par šo budžetu, manuprāt, tie posmi, par kuriem runāja Ministru prezidents, ir sadalīti diezgan precīzi, taču tam klāt pievienojies ir vēl viens posms. Tas ir aizņemšanās posms. Ja mēs paskatāmies uz skaitļiem, tad, sākot darbu 13. Saeimā, mūsu ārējais parāds bija 11 miljardi eiro, nu jau - 17. Faktiski visas tās labās lietas, par ko mēs šeit runājam, es varētu sadalīt divās daļās. Viena daļa ir tekošās... kārtējās lietas, kuras mums patiešām jau hroniski ir bijis nepieciešams finansēt, un jaunās politiskās iniciatīvas.

Ja mēs runājam par darbinieku atalgojumu valsts pārvaldē (un šajā gadījumā es vairāk pieskaros, piemēram, iekšlietu darbinieku, izglītības darbinieku, arī medicīnas darbinieku finansēšanai), tad nevienlīdzība mums visiem nu jau ir ļoti labi zināma. Ja mēs paskatāmies, piemēram, medicīnas darbinieku atalgojumu dažādās... sfērās, tad tas var būt pat desmit reižu lielāks. Un tad tie ir vajadzīgi darbi, kas ir jādara, vajadzīgas... nepieciešamības, kuras ir jāfinansē.

Tomēr šāda veida apmērs, ko mēs aizņemamies... tad ir jāpaskatās soli uz priekšu. Mēs, protams, šobrīd aizņemtu naudu sadalīsim, nosegsim tās nepieciešamības, kas ir vajadzīgas, bet kas būs pēc tam? Kas nākamajai valdībai, piemēram, pēc gadiem pieciem būs jādara gadījumā, ja ārējā parāda apkalpošana kļūs arvien dārgāka? Un tas, starp citu, ir iespējams. Kā segt šādus izdevumus, kā segt aizdevuma atmaksu? To varēs darīt tikai un vienīgi ar nodokļu palielināšanu. Un šobrīd stāsts par to, ka nodokļi netiek celti, pat daži tiek samazināti, - tas, protams, ir jauki, bet ārējais parāds mums tomēr pieaug, un tas nozīmē, ka vienā brīdī tas būs arī jāatdod, un jāatdod, protams, būs no mūsu iedzīvotāju un uzņēmēju samaksātās naudas, kura būs jāpalielina, un jāpalielina tā neapšaubāmi būs tikai vienā iespējamā veidā, tas ir, būs jāpalielina nodokļi. Tās ir ļoti vienkāršas perspektīvas. Līdz ar to šis posms, kurā mēs šobrīd iebraucam, saucas “aizņemšanās posms”, un tas jau šobrīd mums rāda ļoti lielus ciparus.

Mums tika stāstīts par to, ka ir neskaitāmas... faktiski nodefinētas trīs krīzes, un mēs tikām skumdināti ar šo aspektu, bet īstenībā mēs varam saukt vēl vairākas krīzes: inflācijas krīze, hroniskas ekonomikas atpalicības no mūsu kaimiņvalstīm krīze un vēl citas. Krīze pēc savas definīcijas ir apstākļu kopums, kas ir gan neparedzēts, gan neprognozējami attīstās, gan ir grūti kaut kādā veidā, piemēram, pēc šabloniem, to atrisināt.

Neapšaubāmi pie šāda jautājuma... es nepieskaitu Covid-19 pandēmiju, jo to jau, protams, neviens nevarēja prognozēt, un kļūdas, kuras bija pielaistas, mēs skatām arī parlamentārās izmeklēšanas komisijas ietvaros. Jāsaka, ka arī tur mēs redzam hronisku kļūdu atkārtošanos un secinājumi netiek izdarīti. Ierēdņi viens uz otru skatās, ļoti bieži viņiem diemžēl amnēzija ir iestājusies... un tādas problēmas, kuras mēs, protams, komisijā risinām.

Taču jebkurā gadījumā... piemēram, valsts robežas stiprināšanas jautājums ir bijis aktuāls jau kopš deviņdesmitajiem gadiem, tas nav nekas jauns. Ārējais apdraudējums, vai tas būtu no Baltkrievijas puses vai no Krievijas puses, patiešām ir bijis prognozējams, modelējams, un žogam jau sen bija jābūt, līdz ar to ar šo jautājumu varēja nodarboties daudz agrāk, savlaicīgāk, tad šobrīd mēs, iespējams, tādas problēmas nemaz neredzētu.

Enerģētiskā krīze. Arī šajā gadījumā mēs paskatāmies, piemēram, mūsu starpsavienojumus... Mūsu kaimiņi bieži vien mums ir stāstījuši dažādus... jautājumus (šajā gadījumā es runāju par lietuviešiem) gan par sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību, gan par starpsavienojumiem, gan par sadarbību ar Baltkrieviju. Šodien mums no Baltkrievijas elektrība vairs neplūst. Tas, protams, ir politisks lēmums, to mēs varējām pieņemt, tā bija politiska izšķiršanās, šajā gadījumā es to nekritizēšu... ne pozitīvi, ne negatīvi. Neapšaubāmi lētas enerģijas ieplūšana šobrīd mums ir mazinājusies - to mēs varam redzēt visi - starpsavienojumu rezultātā.

Nedaudz smieklīgi likās... klausīties par to, ka mums attīstās atjaunojamo energoresursu kapacitāte. Ja mēs paskatāmies vienkāršus skaitļus, tad vēja enerģija, piemēram, Latvijā sastāda 80 megavatus, Igaunijā tā sastāda apmēram 320 megavatus un Lietuvā - 550 megavatus. Kur tad mēs varam runāt par atjaunojamo energoresursu attīstību! Nacionālais enerģētikas un klimata plāns tiešām ir paredzējis ļoti ambiciozus mērķus, bet kur mēs ar tiem virzāmies? Baidos, ka nekur.

Īpaši, protams, ir jāpiemin transporta enerģētikas jautājums, kas diemžēl ir izkaisīts praktiski pa piecām ministrijām, viens atbildīgais praktiski nav atrodams, un līdz ar to pie šī jautājuma ir arī ļoti grūti strādāt. Tāpēc atjaunojamo energoresursu kapacitāte tiešām neliekas tas, ar ko mēs varētu lepoties, enerģētisko drošību šobrīd mēs nesekmējam.

Ja mēs skatāmies budžetu kā tādu, tad, piemēram... jā, tika paslavēts Aizsardzības ministrijas budžets, ka tas ir palielinājies. Nav nekādu iebildumu, ja arī izglītības budžets būtu palielinājies. Šajā gadījumā pētniecībai nodalītie
10 miljoni... nu, es atvainojos, tas tiešām nav nekas nopietns. Pētījumiem un izglītības nozarei mums noteikti būtu jābūt lielākiem līdzekļiem, jo pētījumi noteikti ir būtiski pēc tam, kad tie tiek komercializēti. Tāpēc šajā gadījumā noteikti ir ļoti būtiski strādāt pie šiem aspektiem.

Medijiem piešķirtie līdzekļi. Ja tie būtu sabiedriskie mediji, jautājumu nav - sabiedriskais pasūtījums, bet komercplatformā... uz komerciāliem principiem strādājoši mediji tiek finansēti no valsts. Kolēģi, vai tā nav tāda kā mazliet pielaizīšanās medijiem, tādā vienkāršotā valodā izsakoties? Iespējams, ka jā, iespējams, ka nē, bet tas nav tas virziens, par ko mēs varētu runāt gadījumā, ja finanšu līdzekļi būtu piešķirti tieši sabiedriskajiem medijiem. Mēs pat esam izveidojuši sabiedrisko mediju uzraudzības padomi, kas tad varētu īstenībā arī šo jautājumu apsekot.

Nacionālais attīstības plāns. Par šo plānu jau bija ļoti, ļoti plašas diskusijas. Tas tiek pieņemts ilgiem gadiem, nosaka mūsu pamata nostādnes, kur mēs virzāmies, bet budžets, kolēģi, katru gadu neseko Nacionālajam attīstības plānam. Tas tiek izveidots atsevišķa politiskā tirgus rezultātā pēc dažādu ministriju pieprasījumiem. Vai kāds ir atšķīris Nacionālo attīstības plānu un pēc tam veidojis budžetu? Tad kāda jēga no šī Nacionālā attīstības plāna? Tieši kāda?

Vēl viena būtiska lieta. Un tā ir ar Covid-19 saistīta lieta. Atbalsts senioriem, vakcinētajiem. Nu un nevakcinētajiem savukārt nav šī atbalsta. Kad viņi maksāja nodokļus, vai viņiem kāds teica: “Ziniet, jūs maksājiet nodokļus, mēs tos vienlīdzīgi pieņemsim, bet pēc tam pēc saviem principiem izdalīsim. Jūs būsiet tie, kas saņems, bet jūs būsiet tie, kas nesaņems.” Es domāju, šāda nevienlīdzība ir ļoti slikts piemērs tam, kā mēs virzāmies. Ja mēs ieskatāmies Satversmē, šķirošana nav pieļaujama. Tieši tādēļ gan vakcinēts, gan nevakcinēts pensionārs grūtos brīžos (un es jau nosaucu vairākas krīzes) būtu jāatbalsta, bet šobrīd tas netiek darīts un par to netiek domāts. Ar budžetu tas ir saistīts tieši tādēļ, ka visi līdzekļi, par kuriem mēs šeit lemjam, spriežam, ir nodokļu maksātāju un mūsu tautas samaksāti. Līdz ar to būtu arī pēc Satversmē norādītajiem principiem vienlīdzīgi... vienlīdz godīgi, taisnīgi arī jāizlieto.

Runājot par kopumu, tad laikam nu... mēs redzam to krīzi, kas ir pati galvenā krīze. Un tā ir Covid-19 pārvaldības krīze. Kad eksperti aizmūk no sadarbības ar valdību un kāds ministrs, piemēram, paziņo, ka ir pienācis laiks nodot grožus aizsardzības struktūrām, tas laikam ir ļoti, ļoti skarbs apliecinājums tam, ka mēs faktiski šobrīd esam Covid-19 pārvaldības krīzes priekšvakarā.

Neapšaubāmi, ir lietas, par kurām var runāt kā par labām... budžetā esošām, bet mēs atkal runājam par tām daļām, kas ir kā ikdienišķa nepieciešamība, kuras ir jāsedz. Un tās mēs varam segt. Un tad ir politiskās iniciatīvas, kuras šobrīd, manuprāt, nav bijušas īsti precīzā virzienā.

Kolēģi, ja mēs skatāmies uz mūsu kaimiņvalstīm (un mēs bieži vien vēlamies salīdzināt sevi ar mūsu kolēģiem Lietuvā un Igaunijā), tad diemžēl
e-komercija, industrializācija, biznesa vides attīstība, investīciju piesaiste šajās valstīs sekmējas daudz... labāk. Un man ir skumji par to.

Īstenībā mūsu valsts ir ar labiem resursiem, ar labu platformu, ar iespējām sadarboties, bet kāpēc mēs neesam tur, kur ir igauņi un lietuvieši? Acīmredzot politiskais virziens nav precīzs. Ja mēs runājam ar uzņēmējiem, tad bieži vien uzņēmēji vēl joprojām runā par šo kapitālo remontu, kurš ir aizremontējies tik tālu, ka faktiski daudziem uzņēmējiem ir grūti atvērt kontus mūsu kredītiestādēs. Ja nav konta, nekāda uzņēmējdarbība nav iespējama. Tas ir pamatnosacījums, kādēļ daudzi uzņēmēji dodas uz Poliju un Lietuvu un tur tos jautājumus arī atrisina. Tas nav melns vai balts, vai pelēks... kāds uzņēmējs, bet, iespējams, mēs šeit esam kaut ko par daudz saregulējuši, un, iespējams, iestādes, kas ar to nodarbojas, prasa dažādus pārlieku birokrātiskus dokumentus un izvirza prasības, kas liedz uzņēmējiem šeit attīstīties, un uzņēmējs, kā vienmēr, izvēlas vieglākās pretestības... iespējas. Līdz ar to, protams, tā vide, kas viņu gaida... tur viņš arī atnāk.

Pēc savas būtības, es domāju, šis budžets būtu jāpārstrādā, jāskatās vairāk ir uz pelnīšanu. Ja mēs ieklausāmies Latvijas Bankas ekspertos (un būtiski tomēr ir ieklausīties ekspertos), tad mēs dzirdam, ka, ja budžetā ir paredzēti līdzekļi algu celšanai, dažādu vienkāršu nepieciešamību apmierināšanai... kas ir nepieciešams gadu no gada... tas nav tas virziens, kurā valsts varētu attīstīties un ar laiku šo parādu sekmīgi atmaksāt. Pats galvenais būtu ieguldīt šo naudu ekonomiskajā attīstībā, lai mēs varam pelnīt, lai šeit rodas pēc iespējas vairāk uzņēmumu ar pievienoto vērtību un lai mūsu tautieši izvēlas strādāt nevis valsts pārvaldē, bet gan privātajā sektorā, tādējādi ieaudzinot šajos cilvēkos tā saukto uzņēmēja gēnu.

Es aicinu neatbalstīt šo budžetu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Mārim Možvillo.

M. Možvillo (Neatkarīgie).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, Ministru prezidenta kungs! Labdien, kolēģi! Šodien dzirdam daudz pateicības vārdu par brīnišķīgo budžetu. Vai tas tā ir? Šaubos. Joprojām redzu to, ka neviens ministrs, neviens ierēdnis vai runājošais deputāts no pozīcijas nespēj saņemties un pateikt, ka valsts pārvalde nodokļu maksātājiem ir kļuvusi nepanesama. Par to liecina neviens vien fakts. Kaut vai tas, ka visādu ierēdņu izdomātās jaunās iniciatīvas tiek ražotas ne jau tāpēc, ka to vajag iedzīvotājiem, bet gan tāpēc, ka jāpamato sava atrašanās ieņemamajā amatā. Ikvienam valsts pilsonim, kurš maksā nodokļus, būtu jāzina, ka naudai Rīgas kabinetos nav nekādas vērtības. Izdevumi tiek plānoti vismaz sešciparu skaitļos. Kad tiek prasīts paskaidrojums par tēriņiem, iestājas nezināšanas, nesaprašanas vai pilnīgs amnēzijas stāvoklis. Nav tālu jāmeklē miljonos mērāmi pasākumi, kas absolūti neko nav devuši valstij un tās iedzīvotājiem, izņemot valsts parāda pieaugumu, kurš būs jāsedz bērniem un mazbērniem.

Lielīšanās ar mazāku ārējo parādu kārtējo reizi liek noprast, ka valdība nespēj atšķirt aizņemšanos no pelnīšanas. Ir viegli tērēt aizņemtu naudu, taču tā būs jāatdod ar smagu darbu. Es dzirdu slavinājumus, kur dažādās nozarēs plānotas gandrīz vai piena upes ķīseļa krastos. Te jāsaka paldies manai kolēģei Papules kundzei par doto iedvesmu. Diemžēl uz vietas skats ir stipri atšķirīgs.

Daži piemēri. Cīnoties ar kovidu un mēģinot piekukuļot valsts iedzīvotājus administratīvi teritoriālās reformas sakarā, tika remontēti, tā sacīt, atsevišķi ceļu posmi, kas tika paveikts ar šķembiņu uzbēršanas metodi. Vai nu darbu veicēju līkās rokas, vai arī naudas devēja skopums parādīja savu... rezultātu. Daļa no šiem ceļiem šobrīd veiksmīgi atbrīvota no uzbērtajiem akmentiņiem, jo tie netika iestrādāti pietiekami kvalitatīvi, nerunājot par izsistajiem auto stikliem un radītajām neērtībām ceļu lietotājiem, jāuzsver arī pilnīgā ignorance... ignorēšana no ministrijas puses, lai šos brāķus novērstu. Diemžēl nekā iepriecinoša nav arī šobrīd. Kad satiksmes ministram tika pajautāts par iespējamo... brāķu novēršanu, viņš atbildēja, ka tas tiks izdarīts līdz šī gada 1. jūlijam, tad - līdz 15. jūlijam. Atklāšu noslēpumu - joprojām tas nav izdarīts. Varbūt mana kļūda ir tā, ka tā īsti pārliecinoši nepaprasīju, kurā gadā tas bija domāts.

Nākamais - airBaltic saņēmusi entos simtus miljonus eiro, lai varētu izdzīvot krīzē un sagatavoties darbības atjaunošanai. Atkal atklāšu noslēpumu - cilvēki lido, lidmašīnas - jaunas, taču viss pārējais ir nolaists līdz kliņķim. Lidosta zaudē savu pievilcību, bagāžas saņemšanas zona ir kļuvusi par moku vietu ikvienam lidotgribētājam. Jā, varbūt VIP zonā, kur debesīs ceļas un kur nolaižas sabiedrības svarīgākie locekļi, viss ir kārtībā, taču parasto cilvēku apmeklētajās vietās viss ir nobružāts. Izskatās, ka nevienam no lidostas vadības tas nerūp.

Mēs dzirdam kvēlas runas par pūlēm, lai kovids neizplatās un lai to neieved valstī. Man bija iespēja pieredzēt ceļotāju “rūpīgo” pārbaudi, kas aprobežojās ar papīrīšu rakstīšanu uz maza galdiņa bagāžas saņemšanas zonā - plecu pie pleca... Un neviena atbildīgā cilvēka, kurš izrādītu kaut mazāko interesi par rakstu darbiem un censtos vismaz notēlot, ka kādam tas ir svarīgi!

Nākamais. Apskatot budžeta projektu, nākas secināt, ka tā vietā, lai samazinātu valsts pārvaldes aparātu, tiek pieprasītas arvien jaunas darba vietas valsts pārvaldē. Te neviļus nāk prātā solījumi no Finanšu ministrijas puses par budžeta pārskatīšanu un izdevumu samazināšanu. Nevienā pozīcijā līdz šim nav pamanīta personāla samazināšana, kas būtu saistīta ar administratīvo aparātu. Joprojām ministrijas un citas valsts līdzekļu apguves vietas uzbriest, un nav aiz kalniem tas brīdis, kad valsts ierēdņu būs vairāk nekā ražošanā nodarbinātu darbinieku.

Plaisa starp tautu un valsts pārvaldi plešas arvien platāka un paliek dziļāka. Nemitīgā iedzīvotāju biedēšana ar kovidcipariem un vakcinācijas sakarā, dārgi projekti, kuri beidzas ar nekādu rezultātu, augstprātīgā un selektīvā attieksme pret iedzīvotāju problēmām ir par pamatu... ir pamatiemesli, kāpēc tas tā ir noticis.

Nav noslēpjams fakts, ka izveidojušās krīzes - kovidkrīze, robežpārkāpēju krīze un energocenu krīze - neskars valsts pārvaldi kaut vai tikai tāpēc, ka nevienam no viņiem nav jāuztraucas par iztikas līdzekļiem. Citādāk būs tiem, kuriem par datumiem un summām jādomā pašiem - kad saņemt savus līdzekļus un kā tos tērēt.

Neatkarīgi no tā, vai tie ir darba devēji vai darba ņēmēji, kuri nedarbojas valsts sektorā, katram no viņiem būtu jāsajūt valsts atbalsts. Tā vietā šie ļaudis saņem nepamatotu kritiku, ka nespēj nopelnīt pietiekami, lai pabarotu izsalkušo valsts pārvaldes aparātu.

Masu medijos, kuru sniegtās informācijas īstenumu jeb, lietojot ierēdņu jaunvalodu, drošticamību mēs nedrīkstam apšaubīt, tiek aktīvi apspriests jauns kandidāts premjera amatam. Iespējams, ka debašu beigās uzstāsies arī premjers Krišjānis Kariņš, un ceru, ka viņš kā valstsvīrs spēs pateikt tieši - ka valdība darbojas stabili un cita premjera kandidatūra netiek apspriesta; ka valdība uzņemas atbildību par visiem lēmumiem, kas ir tikuši un tiks pieņemti, ievērojot augstas morāles un valstsgribas principus.

Es gan neslēpšu pārliecību un secinājumus, ka šī valdība sevi izsmēlusi un ir nepieciešamas pārmaiņas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Augsti godātais Ministru prezident! Es šo, 2022. gada, valsts budžetu varētu dēvēt... raksturot ar teicienu “Tērēt nav pelnīt”.

Ministru prezidenta debašu runā saistībā ar šo budžetu mēs dzirdējām vēstures izklāstu - par dažādām krīzēm, kurām gājusi cauri Latvija... kuros gados, un par to, kad un kādiem Rietumvalstu bagātajiem “klubiem” mēs esam pievienojušies. Citstarp Ministru prezidents atkārtoti minēja arī viedo reindustrializāciju, tādējādi norādot it kā uz valdības vēlmi veicināt ekonomisko attīstību, bet neviena vārda - neviena vārda! - mēs nedzirdējām par to, kāpēc šī budžeta izstrādes laikā Latvijas lielākā uzņēmēju organizācija - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera - nav bijusi iesaistīta, lai dotu savu vērtējumu par prognozēm ieņēmumu sadaļā. Neviena vārda mēs nedzirdējām par to, kāpēc Latvijas ekonomika aizvien ieņem stabilu pēdējo vietu Baltijas reģionā konkurētspējas jomā. Neviena vārda mēs nedzirdējām par to, kāpēc mediķiem aizvien nav pielikts pie algas tik, cik bija solīts, lai gan veselības jomas finansējums ir būtiski pieaudzis. Tā vien šķiet, ka mēs vērtējam infrastruktūru un betonu augstāk nekā mediķus.

Neviena vārda šajā budžetā nav par to, kā... un arī budžeta debatēs mēs no Ministru prezidenta nedzirdējām par to, kā mēs efektīvi un jēgpilni mazināsim energoresursu cenu kosmisko pieaugumu un tā ietekmi uz mūsu tautsaimniecību, uz cilvēku maksātspēju vai... faktiski - uz jaunu maksātnespējas procesu veicināšanu.

Ir ļoti daudzas dažādas labas lietas ietvertas budžetā, bet tās visas ir uz aizņemtas naudas rēķina. Mēs neliekam akcentu šajā budžetā... precīzāk sakot, valdība neliek šajā budžetā akcentu uz to, kur un kā mēs pelnīsim, kā mēs atdosim šo kosmiski lielo parādu, lai nosegtu šo labo darbu sarakstu, kas ir ietverts 2022. gada budžetā. Kā mēs attīstīsim mūsu ekonomiku, veicināsim tautsaimniecības izaugsmi un līdz ar to arī budžeta ieņēmumus. Kā mēs panāksim to, lai investori, tostarp no Baltkrievijas režīma mūkošie investori, Latvijā varētu atvērt bankā kontu. Kā mēs panāksim to, lai mūsu uzņēmēji nepārceļas nedz uz Lietuvu, nedz uz Igauniju. Un visbeidzot - kā mēs panāksim to, lai, ja no ASV nāk liela starptautiska kompānija uz Baltijas reģionu, tā izvēlas Latviju, nevis Lietuvu.

Kolēģi! Tērēt nav pelnīt. Es saprotu... un klausos šīs budžeta debates, un, klausoties šajos labajos un saldajos vārdos, kurus koalīcijas deputāti un ministri viens otram velta, tā vien šķiet, ka drīzumā sekos Triju Zvaigžņu ordeņu kavalieru... jau sērija. Bet, kolēģi, šis budžets... ar šķietami daudziem labiem darbiem, bet ar milzīgo dzirnakmeni pie kājām... mums var izrādīties ļoti smaga nasta jau nākamajos, tuvākajos gados, jo aizņemtā nauda būs jānopelna, lai to varētu atdot. Ja mēs to nevarēsim nopelnīt, tad... Nekas šajā budžetā neliecina, ka mēs veicinātu tiešām to, lai mēs savu naudu budžetā varētu paši nopelnīt. Mums nāksies kaut ko atdot. Mums nāksies atdot to, ko, iespējams, kādi aizdevēji mums prasīs. Es ļoti ceru, ka tie nebūs mūsu meži, ka tās nebūs mūsu ostas vai enerģētiskie objekti.

Ministru prezident! Es tiešām ceru, ka mēs šo budžetu jau drīzumā varēsim pārstrādāt un likt lielāku uzsvaru uz to, kā mēs nopelnīsim, lai ekonomika mums attīstītos, lai Latvija nebūtu pārliecinoši pēdējā starp Baltijas valstīm; lai budžeta ieņēmumi palielinātos.

Tāpēc... Kolēģi, tērēt nav pelnīt! Lai cik daudzas labas un sabiedrībai vajadzīgas lietas šajā budžetā būtu ietvertas, kopumā tas mums var izrādīties ļoti bīstams jau tuvākajos gados.

Es aicinu neatbalstīt šo budžetu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Labdien, Latvijas sabiedrība! Par budžetu runājot, es gribu jums pateikt savu viedokli. Un sākšu ar nelielu ievadu - ar nelielu citātu, kas raksturo šo valdību... un raksturo šo valdību ne tikai 2021. gadā, bet jau no tās pastāvēšanas sākumbrīža.

Mēs ļoti labi atceramies, ka, uzstādamies televīzijā, šīs valdības vadītājs Krišjānis Kariņš pateica tādu spārnotu izteicienu: “Mums ir tik daudz naudas, kā nekad nav bijis.”

Taču šīs daudzās naudas, izrādās, mums nav bijis pietiekami pat medicīnas aparatūrai, kura mums kā humānā palīdzība šodien ir jāpieņem no Zviedrijas, kuras veselības aprūpes sistēmu mūsu epidemiologi kritizēja vēl pavisam nesenā pagātnē.

Šodien faktiski varas koalīcijas partiju deputāti runāja tieši tāpat, kā pirms dažiem gadiem Krišjānis Kariņš, - par daudzo naudu. Pats Krišjānis Kariņš šodien par budžetu būtībā nerunāja; viņš runāja par viedo reindustrializāciju... vai kā to tur sauc.

Vienīgais, kas liecina par viedo reindustrializāciju, - apspriede, kādu dzīvnieku liks Sēlijas ģerbonī. Tie ir tie griesti tam, kas Latvijā ir noticis biznesa vidē.

Mums ir bijis “kapitālais remonts”, kura vienīgais pienesums ir maksātnespējīgas kredītiestādes un cilvēkiem aizvērti bankas konti, un uzņēmēji, kas pamet Latviju. Šobrīd cilvēki, ģimenes - ģimenes! - rindā stāv, lai dotos vienā virzienā - prom no savas dzimtenes.

Arī šis, 2022. gada, budžets ir veidots bez skata uz nākotni, mehāniski, tāpat kā visi pārējie. Latvijas valdība, veidojot šo budžetu, atgādina zaglīgu trusīti, kurš sabijies sēž un gaida savu likteni. Nekādu ambīciju. Naudu ir pārdalījuši par labu valstij, atņemot pašvaldībām. Tagad ir skaidrs iemesls administratīvajai reformai - sterilizēt pašvaldības.

Valdība īsteno strausa politiku - iebāž galvu smiltīs un izliekas neredzam šīs ziemas sezonai prognozēto izdevumu pieaugumu - energoresursu sadārdzinājumu -, kamēr citas Eiropas Savienības valstis paralēli Covid-19 izraisītajai krīzei risina nu jau arī energokrīzi. Mūsu varneši tam nevelta uzmanību nedz budžetā, nedz citā politiskajā rīcībā. Kur ir OIK atcelšana vai izkompensēšana no “Latvenergo” dividendēm, kas ļautu samazināt maksājamos rēķinus ziemas sezonā? Kur ir rīcība PVN likmes atcelšanai elektroenerģijai un citas darbības?

Izglītības un veselības aprūpes sistēmas intereses ir upurētas betonam un birokrātijai.

Šodienas apstākļos, kad Rīgas pilsētā - Rīgas! -, kurā dzīvo aptuveni puse no visiem Latvijas iedzīvotājiem, visu vasaru prioritāte bija zagt stabiņus vai pārlikt velojoslas Čaka ielā... Šodien Rīgas pilsētā... Rīgas 1. slimnīca nav gatava uzņemt pacientus. Tā nav pielāgota, tajā ir jāveic remonts, lai varētu nodrošināt skābekļa padevi kovidpacientiem. Ja neticat, varat pārbaudīt. Šodienas apstākļos arī citas Rīgas pašvaldības slimnīcas faktiski... vārdos varbūt saka, ka ir gatavas, bet darbos nav gatavas palīdzēt risināt šo problēmu.

Šodienas apstākļos mēs redzam, ka intereses, kuras tiek upurētas... tiek finansētas ar aizņemtiem līdzekļiem. Budžeta deficīts ir kosmisks un turpina augt. Tāda tā Kariņa valdība ir. Tā faktiski pastāv tikai un vienīgi uz tautai uzlikto parādu nastas rēķina. 17 miljardi, kas būs jāatmaksā tautai tikai tāpēc, lai Kariņš varētu būt premjers un lai šī vara joprojām varētu turpināt eksistēt.

2022. gada budžets ir priekšvēlēšanu budžets. Palielināti izdevumi, kā jau es minēju, betonam un administratīvajai kapacitātei, bet ne ilgtermiņa lietām. Vienīgā un būtiskā ilgtermiņa lieta, kurā bija jāiegulda, ir izglītība, taču tur nekas - faktiski nekas! - nav ieguldīts.

Atņemt naudu pašvaldībām - tas, kā jau es minēju, vispār ir pilnīgs neprāts šajos apstākļos, pat no priekšvēlēšanu viedokļa tas ir neprāts. Un deficīts valsts budžetā ir milzīgs... bez jebkāda plāna, kā to mazināt. Tas ir budžets bez plāna, kā palielināt budžeta ieņēmumus.

Atgādināšu, ka nākamo gadu - 2023., 2024. gada - deficīts būtiski pārsniegs Eiropas fiskālajā paktā - Stabilitātes un izaugsmes paktā - noteiktos griestus, kuri atsāks būt spēkā no 2023. gada.

Vēl jāpiebilst, ka budžets sastādīts koalīcijas, nevis tautas interesēs - tikai šīs 51 balss interesēs, labumu gūstot šiem varnešiem, bet parādus atstājot tautai.

Šis ir šīs valdības pēdējais budžets. Nu tad tā arī rauj, ko var. Varbūt - pēdējo reizi... Lai tikai būtu šī vara. Tikmēr valsts parāds (atkal man ir jāsaka tas, ko es jau minēju) būs 17 miljardi.

Tikmēr cilvēki brauc ar mašīnām Daugavā vai ar asarām acīs pamet savu dzimteni.

Un Kariņš atļaujas šodien te runāt par viedo reindustrializāciju, kad valstij ar 1,9 miljoniem iedzīvotāju (droši vien ir nedaudz mazāk iedzīvotāju) ir pilnīgs kolapss veselības aprūpes sistēmā... pie tūkstoš saslimušajiem slimnīcās. Par ko viņš lielās?!

Viņš šodien varas apmaksātajos PR medijos raksta, ka te sabiedrību šķeļot kaut kādi ārvalstu dienesti... Šādi raksti ir labākajās Lukašenko vai - vēl šausmīgāk! - diktatora tradīcijās: vainīgi ir visi citi - ārvalstnieki, nevakcinētie, populisti -, tikai ne Kariņš. Bet vienīgais, kuram ir paraksta tiesības, ir Kariņš! Kariņa dēļ Latvijas iedzīvotāji brauc ar mašīnām Daugavā skaidrā dienas laikā. Kariņa dēļ Latvijas cilvēki pamet Latviju.

Un nebūs melots, ka Latvijas sabiedrību šķeļ no ārvalstīm; Kariņš kā Amerikā dzimis un uzaudzis cilvēks to droši vien zina ļoti labi.

Jūs runājat par pieaugumu budžetā - uz kā rēķina? Uz mūsu bērnu rēķina, kuriem nebūs izglītības? Vai - uz mūsu vecāku rēķina, kuriem nav pieejama veselības aprūpes sistēma?

Uz uzņēmēju rēķina, kuriem ir jāaizver bizness? Jūs neredzat ne pie Ministru kabineta, ne Vecrīgā, kur ir Valsts kase un Finanšu ministrija... Izejiet cauri Vecrīgai! Tur izskatās kā pēc apokalipses, tā tur izskatās.

Mūs jau vairs nesalīdzina ne ar ko. Par mums atklāti saka, ka neviena cita valsts, kura... uzdod kādus jautājumus... ka nevienas citas valsts amatpersonas nevēlas vispār nokļūt kaut kādā salīdzināmā kategorijā ar Latviju. Tikt salīdzinātai ar Latviju - tas tai valstij nozīmētu pazemot sevi.

Un par to atbildīgs ir Kariņš ar savu daudzo naudu. Viņš teica, ka ir daudz naudas. Daudz naudas zagšanai? 500 miljonus, pusmiljardu, šī valdība it kā ieguldīja veselības aprūpes sistēmā - it kā! -, bet simt gultas ir acīmredzot vienīgais, kas ir iegādāts par šiem 500 miljoniem. Mums ir kolapss - pie tūkstoš cilvēkiem slimnīcā. Un 500 miljoni ir izzagti - tāpat kā ir nozagti visi pārējie 3,5 aizņemtie miljardi.

Neredzēt nabadzību Latvijā - tas nozīmē būt pilnīgi, pilnīgi atpalikušam, pilnīgi, pilnīgi neizglītotam vai arī būt šīs varas pakalpiņam; tikai tad var neredzēt to nabadzību, kas ir Latvijā. Un pie tās nav vainojami nedz specdienesti, nedz antivakseri; pie tās ir vainojams Kariņš, atbildīgs ir Kariņš.

Saeimas kuluāros jau runā par to, ka nākamais premjers būšot Pabriks. Vajagot restartēt visu šo sistēmu, lai tie paši, kas jau ir pie varas, būtu pie varas arī pēc mēneša, pēc diviem, pēc gada. Mīļie cilvēki, neuzraujieties arī uz to! Tie būs tie paši, samainīs ierakstus vizītkartēs un turpinās tāpat.

Esot palielināts Aizsardzības ministrijas budžets - kovidkrīzes laikā!

Taču es jums nosaukšu divas lietas.

Pirmā no tām ir Linezera slimnīca. Jūs varat aizbraukt apskatīties - tie, kas Rīgas tuvumā dzīvo -, kā tur izskatās.

Viena no bagātākajām ministrijām ir Aizsardzības ministrija. Laikā, kad bija jāiegulda veselības aprūpē, Pabriks runāja par lauka hospitāļiem, lai gan Linezera slimnīcu atjaunot varēja.

Un otra lieta. Pie tiem žogiem uz Baltkrievijas... Izrādās, mums nav robežas. Izrādās, ka pie mums naidnieks var iebraukt kā caurstaigājamā sētā. Bet tikmēr Zemkopības ministrijā... jo Nacionālā apvienība tur visu šo satur kopā... kādi 50 miljoni aizies meliorācijā vai kur. Laikam kaut kāda milzīga krīze ir zemkopībā. Vēl lielāka nekā pandēmija.

Es nerunāšu par flīģeļiem. Un es nerunāšu par Leonīda Iļjiča Brežņeva laika piegājienu... starp Staķi un Pavļutu... Viņi noslēdza memorandu savā starpā. Tagad jau bez memoranda neko nevar izdarīt. Tieši tas pats. Jaunākās ziņas ir, ka Pavļuts personīgi tagad zvanīšot pensionāriem. Brežņevam arī tāda bilde ir bijusi - ar personīgiem zvaniem pensionāriem.

Un tas ir tas, kas ir jāpasaka par šo budžetu un šo valdību: Kariņš ir atbildīgs pie Latvijas iznīcināšanas, un pienāks diena, kad viņš bēgs vai tiks tiesāts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Labvakar, kolēģi! Pirms 30 un nedaudz vairāk gadiem mēs, manas paaudzes cilvēki, cīnoties un darot visu, lai Latvija atgūtu neatkarību, ļoti paļāvāmies uz to, ka izglītota sabiedrība, zinātnē balstīti gan valsts pārvaldes, gan arī biznesa lēmumi, patstāvīgi un kritiski domāt spējīgi cilvēki būs tas demokrātijas pamats, uz kā tālāk mūsu valsts attīstīsies. Un ļoti labi arī sapratām, ka, lai tas tā notiktu, ir nepieciešami ieguldījumi.

Un tagad, kad jāskatās uz šībrīža situāciju un nākamā gada budžetu, man ir jāsaka... Es pats esmu bijis ļoti cieši saistīts ar vairāku Latvijas valsts budžetu veidošanu, es ļoti labi zinu šo procesu; es zinu, kā tas notiek; es zinu tos ierobežojumus, kādi ir bijuši budžeta veidošanas procesā; es zinu tās tendences un tās apņemšanās, kādas ir bijušas, veidojot vismaz pēdējos  desmit budžetus; es zinu, kā tie ir veidojušies Saeimā un valdībā. Tagad ir viena būtiska atšķirība. Tā atšķirība ir tā, ka tie fiskālās disciplīnas... tie ierobežojumi... neteiksim, ka to šoreiz nav, bet tie ir būtiski citādāki, un tas arī ir saprotams, jo mēs dzīvojam pandēmijas laikā.

Parasti mēs mūsu kaimiņvalsti Igauniju budžeta sakarā esam stādījuši kā paraugu tajā ziņā, ka igauņi jau nez kuro gadu bija veidojuši savu budžetu bez deficīta. Šogad mēs redzam, ka arī Igaunijā ir parādījies budžeta deficīts, bet tas ir samērīgs - samērīgs ar izdevumiem.

Un tā ir pirmā lieta, par ko es gribētu runāt. Ja mēs paskatāmies uz mūsu budžeta deficītu, tad, rēķinot pret ieņēmumiem, pret budžeta ieņēmumiem... starpība starp ieņēmumiem un izdevumiem ir 16 procenti. Sešpadsmit procenti! Tas nozīmē, ka katrs sestais eiro, ko mēs tērēsim, caur budžeta ieņēmumiem nebūs... ieņemts.

Ja mēs paskatāmies... pret iekšzemes kopproduktu - tie ir šodien jau minētie nepilnie pieci procenti; tas ir būtiski vairāk nekā visos iepriekšējos gados, un tas nozīmē, ka tiešām ir jautājums par valsts parāda augšanu.

Tiešām - šībrīža situācijā, kad procentu likmes starptautiskajos tirgos ir ļoti zemas vai praktiski nekādas, valsts parāda apkalpošana ir ļoti lēta, bet, kā jau vairāki deputāti šodien minēja, - situācijā, ja ekonomiskā attīstība kļūst tāda, ka finanšu resursi kļūst pieprasīti, tad šīs likmes var diezgan būtiski mainīties. Un tad tā, ko mēs šodien saucam par lētu naudu, - tā tik un tā būs jāpārfinansē, un tad tā nauda jau kļūs daudz dārgāka. Un tas var apgrūtināt valsts pastāvēšanu ilgtermiņā.

Tātad tas valsts parāds, kas šodien tika minēts... šie 17 miljardi - tātad tā ir puse no gada laikā Latvijā nopelnītās naudas - iekšzemes kopprodukta naudas. Tātad - praktiski puse no tā, ko mēs gada laikā nopelnām. Tas nozīmē, ka pusgadu mums visiem kopā būtu jāstrādā, lai mēs atpelnītu valsts parādu.

Protams, finanšu speciālisti teiks, ka visas valstis jau...  gandrīz visas valstis dzīvo uz parāda un ka tā nav nekāda problēma modernā sabiedrībā, bet gluži bez sekām tas tomēr nav.

Taču tā lieta, kas man visvairāk sāp, - šajā budžetā... Ņemot vērā, ka tiešām iespēja piesaistīt resursus ir bijusi būtiski lielāka, ir jautājums, ko jau vairāki runātāji šodien pieminēja, - tas ir jautājums par izglītības un zinātnes finansējumu.

Jūs zināt, ka savulaik dažādos likumos tika iestrādātas normas... par vienu no tām ir bijis arī Satversmes tiesas spriedums, ka... tādā veidā tām normām nevajadzētu būt... ka kaut kāda daļa no iekšzemes kopprodukta ir novirzāma tai vai citai lietai. Bet savulaik... Tad, kad Zinātniskās darbības likumā tika iestrādāti šie procenti - 0,15 procenti no IKP - kā summa, par kuru gada laikā būtu jāpalielina finansējums zinātnei, tā norma tika iestrādāta tādēļ, lai mēs pakāpeniski kļūtu par tādu valsti, kura no tās pēdējās vietas vai priekšpēdējās vietas Eiropas Savienībā attiecībā uz finansējumu... procenti pret IKP... pamazām celtos uz augšu un uzceltos vismaz līdz vienam procentam no IKP.

Tātad, ņemot vērā tos skaitļus, kuri šeit šodien izskanēja... tātad tur bija runa par 10 miljoniem vai par 7,8 miljoniem, bet... Tātad šie 0,15 procenti no iekšzemes kopprodukta, kas nākamgad ir 34 miljardi... ņemiet vērā - tas ir
51 miljons. Tātad tas nozīmē: lai to, kas tajā likumā būtu ierakstīts, īstenotu, būtu pētniecībai jābūt vismaz 51 miljonam eiro papildus. Savukārt, lai to vienu procentu no iekšzemes kopprodukta mēs nodrošinātu pētniecībai un zinātnei, būtu jābūt šai nozarei 340 miljoniem.

Mēs esam visai tālu no šiem cipariem. Un tāpēc stādīt to kā kādu lielu sasniegumu arī šajā, teiksim, visai brīvajā budžeta plānošanas procesā? Es tam nekādi nevaru piekrist.

Es ļoti ceru, ka šīs manas piezīmes... Uz otro lasījumu mums izdosies kaut kā vēl koriģēt, strādājot kopā pozīcijai un opozīcijai, jo tiešām... Es atkārtošu to, ko es teicu sākumā, - es esmu pārliecināts, ka izglītota sabiedrība, zinātnē balstīti valsts pārvaldes un arī biznesa lēmumi un patstāvīgi un kritiski domāt spējīgi cilvēki ir Latvijas kā demokrātiskas valsts pamats.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Priekšsēdētājas kundze, es jums teikšu godīgi: pēc tik garām un karstām debatēm man nav ko bilst komisijas vārdā.

Komisijā likumprojekts “Par valsts budžetu 2022. gadam” tika atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Labi, paldies.

Es cerēju, ka komisijas priekšsēdētājs Bondara kungs aicinās mūs balsot par katru likumprojektu pirmajā lasījumā.

M. Bondars (AP!).

Nu jā, tā mums nāksies darīt. Tātad tagad jāiet atpakaļ uz sākumu -jāveic balsojums par katru likumprojektu.

Likumprojekts “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā”. Lūgums atbalstīt pirmajā lasījumā. Komisijā tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 77, pret - 6, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

M. Bondars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šī gada 26. oktobra pulksten 17.00, un izskatīšana Saeimas sēdē  - 15. novembrī.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Termiņš priekšlikumiem - šā gada 26. oktobris, līdz pulksten 17.00. Izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 15. novembrī.

Likumprojekts “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”.

M. Bondars (AP!).

Lūgums atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”. Komisijā tas tika atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 79, pret - 3, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

M. Bondars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 26. oktobra pulksten 17.00, un izskatīšana otrajā lasījumā Saeimas sēdē - 15. novembrī.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Termiņš priekšlikumiem - šā gada 26. oktobris, līdz pulksten 17.00. Izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 15. novembrī.

Likumprojekts “Grozījums Filmu likumā”.

M. Bondars (AP!).

Likumprojekts “Grozījums Filmu likumā”, pirmais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā likumprojekts tika atbalstīts. Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Filmu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 82, pret - 3, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

M. Bondars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šī gada 26. oktobra pulksten 17.00, un izskatīšana otrajā lasījumā - šā gada 15. novembrī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Termiņš priekšlikumiem - šā gada 26. oktobra pulksten 17.00. Izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 15. novembrī.

Likumprojekts “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”.

M. Bondars (AP!).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā likumprojekts “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” tika izskatīts un atbalstīts pirmajam lasījumam. Lūgums Saeimai atbalstīt... jā, atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 79, pret - 3, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

M. Bondars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šī gada 26. oktobra pulksten 17.00, un likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā - šī gada 15. novembrī.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Termiņš priekšlikumiem - šā gada 26. oktobra pulksten 17.00. Izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 15. novembrī.

Likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”.

M. Bondars (AP!).

Arī likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā tika atbalstīts pirmajam lasījumam, tādēļ lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” pirmajā lasījuma! Lūdzu, balsosim! Par - 55, pret - 33, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

M. Bondars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šī gada 26. oktobra pulksten 17.00, un izskatīšana Saeimas sēdē otrajā lasījumā - šī gada 15. novembrī.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Termiņš priekšlikumiem - šā gada 26. oktobra pulksten 17.00. Izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 15. novembrī.

Likumprojekts “Grozījumi Starptautiskās palīdzības likumā”.

M. Bondars (AP!).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Starptautiskās palīdzības likumā” un to atbalstīja pirmajam lasījumam. Lūgums to atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Starptautiskās palīdzības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 79, pret - 7, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

M. Bondars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šī gada 26. oktobra pulksten 17.00, un izskatīšana otrajā lasījumā - šī gada 15. novembrī.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 26. oktobra pulksten 17.00. Izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 15. novembrī.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””.

M. Bondars (AP!).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” un to atbalstīja pirmajam lasījumam. Lūgums to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 80, pret - 2, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

M. Bondars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šī gada 26. oktobra pulksten 17.00. Un izskatīšana otrajā lasījumā - šī gada 15. novembrī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 26. oktobra pulksten 17.00. Izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 15. novembrī.

Likumprojekts “Grozījumi Konkurences likumā”.

M. Bondars (AP!).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Konkurences likumā” un to atbalstīja pirmajam lasījumam. Lūgums atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Konkurences likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 63, pret - 22, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

M. Bondars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šī gada 26. oktobra pulksten 17.00. Un izskatīšana Saeimas sēdē - šī gada 15. novembrī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 26. oktobra pulksten 17.00. Izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 15. novembrī.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””.

M. Bondars (AP!).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” un to atbalstījusi pirmajam lasījumam. Lūgums atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 82, pret - 3, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

M. Bondars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šī gada 26. oktobra pulksten 17.00. Un izskatīšana Saeimas sēdē - 15. novembrī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 26. oktobra pulksten 17.00. Izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 15. novembrī.

Likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”.

M. Bondars (AP!).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” un to atbalstījusi pirmajam lasījumam. Lūgums atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 82, pret - 3, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

M. Bondars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šī gada 26. oktobra pulksten 17.00. Un izskatīšana otrajā lasījumā - šī gada 15. novembrī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 26. oktobra pulksten 17.00. Izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 15. novembrī.

Likumprojekts “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā”.

M. Bondars (AP!).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi arī likumprojektu “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” un to atbalstījusi pirmajam lasījumam. Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 64, pret - 5, atturas - 14. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

M. Bondars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šī gada 26. oktobra pulksten 17.00. Un izskatīšana otrajā lasījumā - šī gada 15. novembrī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 26. oktobra pulksten 17.00. Izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 15. novembrī.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””.

M. Bondars (AP!).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” un to atbalstījusi pirmajam lasījumam. Lūgums atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 76, pret - 3, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

M. Bondars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šī gada 26. oktobra pulksten 17.00. Un izskatīšana otrajā lasījumā Saeimā - šī gada 15. novembrī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad termiņš priekšlikumiem - šā gada 26. oktobra pulksten 17.00. Izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 15. novembrī.

Likumprojekts “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam”.

M. Bondars (AP!).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam” un to atbalstījusi pirmajam lasījumam. Lūgums atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 55, pret - 36, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

M. Bondars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šī gada 26. oktobra pulksten 17.00. Un izskatīšana Saeimas sēdē - šī gada 15. novembrī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad termiņš priekšlikumiem - šā gada 26. oktobra pulksten 17.00. Izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 15. novembrī.

Un likumprojekts “Par valsts budžetu 2022. gadam”.

M. Bondars (AP!).

Kolēģi, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu “Par valsts budžetu 2022. gadam” un to ir atbalstījusi pirmajam lasījumam. Lūgums atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par valsts budžetu 2022. gadam” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 55, pret - 36, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

M. Bondars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šī gada 26. oktobra pulksten 17.00. Un izskatīšana otrajā lasījumā Saeimā - šī gada 15. novembrī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad termiņš priekšlikumiem - šā gada 26. oktobra pulksten 17.00. Izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 15. novembrī.

Kolēģi, darba kārtībā - lēmuma projekta izskatīšana.

Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas kārtību (formu) 2022. gada valsts budžeta likumprojektu paketei”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Bondars.

M. Bondars (AP!).

Cienītās kolēģes un godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā tika izskatīts lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas kārtību (formu) 2022. gada valsts budžeta likumprojektu paketei”.

Bez debatēm tika šis lēmuma projekts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstīts. Lūgums arī to atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas kārtību (formu) 2022. gada valsts budžeta likumprojektu paketei”! Lūdzu, balsosim! Par - 73, pret - 5, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Sēdes darba kārtību esam izskatījuši.

Vēl deputātu reģistrācija. Reģistrācija noslēgusies.

Līdz ar to 25. oktobra otro attālināto ārkārtas sēdi slēdzu.

Paldies par darbu.

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas rudens sesijas 15. (attālinātā ārkārtas) sēde
2021. gada 25. oktobrī

Lēmuma projekts “Par likumprojekta “Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā” (Nr.1187/Lp13) izslēgšanu no 2022. gada valsts budžeta likumprojektu paketes” (Nr. 768/Lm13)
(Dok. Nr. 4884)
   
- Ziņo - dep. M. Bondars
   
Par 2022. gada budžeta likumprojektu paketi
   
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā” (Nr. 1180/Lp13) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 4808, 4885)
   
- Ziņo - dep. M. Bondars
   
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 1181/Lp13) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 4809, 4885)
   
- Ziņo - dep. M. Bondars
   
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums Filmu likumā” (Nr. 1182/Lp13) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 4810, 4885)
   
- Ziņo - dep. M. Bondars
   
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (Nr. 1183/Lp13) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 4811, 4885)
   
- Ziņo - dep. M. Bondars
   
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 1184/Lp13) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 4812, 4885)
   
- Ziņo - dep. M. Bondars
   
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Starptautiskās palīdzības likumā” (Nr. 1185/Lp13) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 4813, 4885)
   
- Ziņo - dep. M. Bondars
   
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nr. 1186/Lp13) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 4814, 4885)
   
- Ziņo - dep. M. Bondars
   
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Konkurences likumā” (Nr. 1188/Lp13) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 4821, 4885)
   
- Ziņo - dep. M. Bondars
   
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” (Nr. 1189/Lp13) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 4822, 4885)
   
- Ziņo - dep. M. Bondars
   
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 1190/Lp13) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 4823, 4885)
   
- Ziņo - dep. M. Bondars
   
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” (Nr. 1192/Lp13) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 4838, 4885)
   
- Ziņo - dep. M. Bondars
   
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 1193/Lp13) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 4839, 4885)
   
- Ziņo - dep. M. Bondars
   
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam” (Nr. 1194/Lp13) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 4841, 4885)
   
- Ziņo - dep. M. Bondars
   
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Par valsts budžetu 2022. gadam” (Nr. 1195/Lp13) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 4842, 4885)
   
- Ziņo - dep. M. Bondars
   
2022. gada budžeta likumprojektu pieņemšana 1.lasījumā
   
- Debates Ministru prezidents A. K. Kariņš
  finanšu ministrs J. Reirs
   
Informācija par reģistrācijas rezultātiem
   
- Debašu turpinājums - dep. V. Valainis
  aizsardzības ministrs A. Pabriks
  - dep. V. Dombrovskis
  - dep. I. Zariņš
  iekšlietu ministre M. Golubeva
  - dep. V. Agešins
  - dep. K. Feldmans
   
Informācija par reģistrācijas rezultātiem
   
- Debašu turpinājums satiksmes ministrs T. Linkaits
  vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs
  - dep. Ļ. Švecova
  - dep. I. Goldberga
  - dep. R. Znotiņš
  - dep. R. Petraviča
  - dep. I. Pimenovs
  veselības ministrs D. Pavļuts
  kultūras ministrs N. Puntulis
  izglītības un zinātnes ministre A. Muižniece
   
Informācija par reģistrācijas rezultātiem
   
- Debašu turpinājums - dep. J. Butāns
  tieslietu ministrs J. Bordāns
  - dep. R. Kozlovskis
  - dep. I. Indriksone
  - dep. E. Papule
  - dep. J. Pūce
  - dep. I. Šuplinska
  - dep. R. Nemiro
  - dep. M. Možvillo
  - dep. E. Tavars
  - dep. A. Gobzems
  - dep. J. Vucāns
   
Likumprojekts “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā” (Nr. 1180/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 4808, 4885)
   
- Ziņo - dep. M. Bondars
   
Likumprojekts “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 1181/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 4809, 4885)
   
- Ziņo - dep. M. Bondars
   
Likumprojekts “Grozījums Filmu likumā” (Nr. 1182/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 4810, 4885)
   
- Ziņo - dep. M. Bondars
   
Likumprojekts “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (Nr. 1183/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 4811, 4885)
   
- Ziņo - dep. M. Bondars
   
Likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 1184/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 4812, 4885)
   
- Ziņo - dep. M. Bondars
   
Likumprojekts “Grozījumi Starptautiskās palīdzības likumā” (Nr. 1185/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 4813, 4885)
   
- Ziņo - dep. M. Bondars
   
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nr. 1186/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 4814, 4885)
   
- Ziņo - dep. M. Bondars
   
Likumprojekts “Grozījumi Konkurences likumā” (Nr. 1188/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 4821, 4885)
   
- Ziņo - dep. M. Bondars
   
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” (Nr. 1189/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 4822, 4885)
   
- Ziņo - dep. M. Bondars
   
Likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 1190/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 4823, 4885)
   
- Ziņo - dep. M. Bondars
   
Likumprojekts “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” (Nr. 1192/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 4838, 4885)
   
- Ziņo - dep. M. Bondars
   
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 1193/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 4839, 4885)
   
- Ziņo - dep. M. Bondars
   
Likumprojekts “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam” (Nr. 1194/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 4841, 4885)
   
- Ziņo - dep. M. Bondars
   
Likumprojekts “Par valsts budžetu 2022. gadam” (Nr. 1195/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 4842, 4885)
   
- Ziņo - dep. M. Bondars
   
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas kārtību (formu) 2022. gada valsts budžeta likumprojektu paketei” (Nr. 769/Lm13)
(Dok. Nr. 4886)
   
- Ziņo - dep. M. Bondars
   
Informācija par reģistrācijas rezultātiem

Balsojumi

Datums: 25.10.2021 10:04:20 bal001
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta “Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā” (Nr.1187/Lp13) izslēgšanu no 2022.gada valsts budžeta likumprojektu paketes (768/Lm13)

Datums: 25.10.2021 10:07:25 bal002
Par - 60, pret - 24, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā (1180/Lp13) atzīšanu par steidzamu

Datums: 25.10.2021 10:08:20 bal003
Par - 60, pret - 22, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (1181/Lp13) atzīšanu par steidzamu

Datums: 25.10.2021 10:09:13 bal004
Par - 60, pret - 23, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījums Filmu likumā (1182/Lp13) atzīšanu par steidzamu

Datums: 25.10.2021 10:10:10 bal005
Par - 60, pret - 23, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (1183/Lp13) atzīšanu par steidzamu

Datums: 25.10.2021 10:11:11 bal006
Par - 52, pret - 31, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1184/Lp13) atzīšanu par steidzamu

Datums: 25.10.2021 10:12:09 bal007
Par - 58, pret - 22, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Starptautiskās palīdzības likumā (1185/Lp13) atzīšanu par steidzamu

Datums: 25.10.2021 10:13:03 bal008
Par - 60, pret - 23, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (1186/Lp13) atzīšanu par steidzamu

Datums: 25.10.2021 10:13:57 bal009
Par - 59, pret - 24, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Konkurences likumā (1188/Lp13) atzīšanu par steidzamu

Datums: 25.10.2021 10:14:54 bal010
Par - 59, pret - 22, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (1189/Lp13) atzīšanu par steidzamu

Datums: 25.10.2021 10:15:51 bal011
Par - 61, pret - 23, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (1190/Lp13) atzīšanu par steidzamu

Datums: 25.10.2021 10:16:45 bal012
Par - 60, pret - 24, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Zemesgrāmatu likumā (1192/Lp13) atzīšanu par steidzamu

Datums: 25.10.2021 10:17:42 bal013
Par - 58, pret - 22, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (1193/Lp13) atzīšanu par steidzamu

Datums: 25.10.2021 10:18:52 bal014
Par - 53, pret - 28, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13) atzīšanu par steidzamu

Datums: 25.10.2021 10:19:54 bal015
Par - 51, pret - 32, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Par valsts budžetu 2022.gadam (1195/Lp13) atzīšanu par steidzamu

Datums: 25.10.2021 11:31:47 bal016
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 25.10.2021 13:57:34 bal017
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 25.10.2021 16:03:05 bal018
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 25.10.2021 18:21:00 bal019
Par - 77, pret - 6, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā (1180/Lp13), 1.lasījums

Datums: 25.10.2021 18:22:22 bal020
Par - 79, pret - 3, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (1181/Lp13), 1.lasījums

Datums: 25.10.2021 18:23:37 bal021
Par - 82, pret - 3, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Filmu likumā (1182/Lp13), 1.lasījums

Datums: 25.10.2021 18:25:05 bal022
Par - 79, pret - 3, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (1183/Lp13), 1.lasījums

Datums: 25.10.2021 18:26:30 bal023
Par - 55, pret - 33, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1184/Lp13), 1.lasījums

Datums: 25.10.2021 18:27:52 bal024
Par - 79, pret - 7, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Starptautiskās palīdzības likumā (1185/Lp13), 1.lasījums

Datums: 25.10.2021 18:29:07 bal025
Par - 80, pret - 2, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (1186/Lp13), 1.lasījums

Datums: 25.10.2021 18:30:21 bal026
Par - 63, pret - 22, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Konkurences likumā (1188/Lp13), 1.lasījums

Datums: 25.10.2021 18:31:40 bal027
Par - 82, pret - 3, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (1189/Lp13), 1.lasījums

Datums: 25.10.2021 18:32:58 bal028
Par - 82, pret - 3, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (1190/Lp13), 1.lasījums

Datums: 25.10.2021 18:34:11 bal029
Par - 64, pret - 5, atturas - 14.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Zemesgrāmatu likumā (1192/Lp13), 1.lasījums

Datums: 25.10.2021 18:35:30 bal030
Par - 76, pret - 3, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (1193/Lp13), 1.lasījums

Datums: 25.10.2021 18:37:03 bal031
Par - 55, pret - 36, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 1.lasījums

Datums: 25.10.2021 18:38:26 bal032
Par - 55, pret - 36, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par valsts budžetu 2022.gadam (1195/Lp13), 1.lasījums

Datums: 25.10.2021 18:40:19 bal033
Par - 73, pret - 5, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas kārtību (formu) 2022.gada valsts budžeta likumprojektu paketei (769/Lm13)

Datums: 25.10.2021 18:40:37 bal034
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes videotranslācija

25.10.2021. 9.30
10.00
12.30
14.30
16.30



Piektdien, 19.aprīlī
09:00  Saeimas 2024.gada 19.aprīļa ārkārtas sēde