Latvijas Republikas 13. Saeimas
rudens sesijas divpadsmitā (attālinātā ārkārtas) sēde
2021. gada 21. oktobrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Sākam Latvijas Republikas Saeimas 2021. gada 21. oktobra trešo attālināto ārkārtas sēdi.

Darba kārtībā – Prezidija ziņojumi.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Andreja Judina, Jura Juraša, Jura Pūces, Raivja Dzintara un Andas Čakšas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Andrejs Judins. Lūdzu!

A. Judins (JV).

Labdien, kolēģi! Pagājušajā nedēļā Krimināltiesību politikas apakškomisijā mēs uzaicinājām policijas, KNAB, Ģenerālprokuratūras un Tieslietu ministrijas pārstāvjus, lai noskaidrotu, kāda ir situācija ar viltotiem sertifikātiem, vai esošais regulējums ir pietiekams, vai mēs varam rīkoties.

Kopumā atbilde bija tāda, ka ir uzsākti vairāki kriminālprocesi, ir vairāki Krimināllikuma panti, kas ir piemērojami attiecīgajos gadījumos. Proti, ir Krimināllikuma 275. pants, kas paredz atbildību par dokumenta viltošanu un izmantošanu, ir paredzēta atbildība personām, kas ieņem zināmus amatus, bet nav amatpersonas... par labuma piedāvājumu šīm minētajām personām... ir paredzēta atbildība par nepatiesas informācijas ievadīšanu datubāzēs. Tātad ir panti, kas var tikt piemēroti.

Vienlaikus mēs saņēmām informāciju, ka tomēr ir arī problēmas, un ar šo likumprojektu mēs gribam problēmas risināt. Proti, saskaņā ar Krimināllikuma 275. pantu pie atbildības var saukt cilvēku, kurš vilto dokumentu un kurš izmanto dokumentu. Ir jāsaprot, ka attiecībā uz vakcinācijas sertifikātiem mūsu lielveikalos un citās iestādēs nefiksē,  kurš tieši ir uzrādījis dokumentu, līdz ar to pierādīt, ka cilvēks ir izmantojis dokumentu, var būt ļoti, ļoti sarežģīti. Mēs, piemēram, saņēmām informāciju, ka vienā no kriminālprocesiem ir vairāk nekā 150 cilvēku, kuri, iespējams, izmanto viltotus dokumentus.

Jūs varat iedomāties, kāda kapacitāte vajadzīga policijai, lai pārbaudītu, kurā lielveikalā, kurā teātrī vai citā iestādē persona ir uzrādījusi šo dokumentu. Bet mēs visi arī saprotam, ka cilvēki iegādājas tādus dokumentus... sertifikātus, nevis lai vienkārši tos kolekcionētu. Līdz ar to mēs piedāvājam noteikt atbildību par viltota sertifikāta iegādāšanos. Tas ļaus efektīvāk strādāt policijai un reaģēt gadījumā, kad šis dokuments ir iegūts. Tas ir viens no priekšlikumiem.

Otrs priekšlikums saistīts ar situāciju, kad viena persona izmanto citai personai izsniegtu sertifikātu. Ir paredzēts un piedāvāts noteikt kriminālatbildību tikai tām personām, kuras nav vakcinētas, tātad cilvēkam nav tiesību uz tādu dokumentu. Tas nav gadījums, kad kāds aizmirsa savu un paņēma citai personai izsniegtu dokumentu. Jautājums ir par situāciju, kad cilvēks skaidri apzinās, ka viņam tāda dokumenta nav, bet viņš mēģina izmantot... un šādā veidā veic krāpniecisko darbību.

Mūsu mērķis nav sodīt cilvēkus, mūsu pamatmērķis ir novērst pārkāpumu izdarīšanu, atturēt viņus. Tādēļ likumā paredzēts arī noteikt, ka gadījumā, ja persona labprātīgi ziņos par sertifikāta iegādāšanos, tā ir atbrīvojama no kriminālatbildības.

Un ceturtais. Mēs piedāvājam palielināt sodu par piedāvājumu personām veikt darbības par kaut kādu atlīdzību. Tā nav kukuļošana, jo kukuļošana attiecas uz amatpersonām, bet, piemēram, medmāsa vai kāds cits darbinieks, kuram piedāvāta tāda atlīdzība... par tādu piedāvājumu var saukt pie atbildības. Patlaban sods ir piespiedu darbs un naudas sods, un tas acīmredzami nav samērīgs ar to kaitējumu, kas var tikt radīts.

Es aicinu atbalstīt šo likumprojektu, nodot to Juridiskajai komisijai. Es domāju, ka mums jāstrādā ar šo projektu pietiekami ātri, lai attiecīgie grozījumi būtu pēc iespējas ātrāk pieņemti un tos varētu piemērot.

Paldies.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Judina, Juraša, Pūces, Dzintara un Čakšas iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par - 76, pret - 2, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Darba kārtībā - sadaļa “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Reinis Znotiņš. Lūdzu!

R. Znotiņš (JK).

Labdien vēlreiz, cienījamie kolēģi! Cienījamā Saeimas sēdes vadītājas kundze! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā” (Nr. 1204/Lp13).

Uz otro lasījumu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi deviņus priekšlikumus un tos arī izskatījusi.

1. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Butāna priekšlikums. Tas nosaka pārejas posmu, kurā taksometriem, kuri operē starptautiskās lidostas “Rīga” teritorijā, tiek pagarināts pārejas posms, pirms tiek noteikti jauni noteikumi. Iepriekš termiņš bija 2021. gada 31. decembris, kad vajadzēja stāties spēkā šiem papildu nosacījumiem. Termiņš tiek pagarināts uz 2022. gada 31. decembri. Priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 2. - deputātes Petravičas priekšlikums. Paredz vienreizēju pabalstu 500 eiro apmērā pensiju saņēmējiem, kā arī personām ar invaliditāti. Šāds pabalsts tiktu maksāts neatkarīgi no vakcinācijas vai nevakcinācijas. Par šo priekšlikumu izvērtās diezgan plašas debates. Tas, ko norādīja arī Juridiskais birojs, - pāris lietas.

Pirmām kārtām Juridiskais birojs norādīja, ka šis ir jauns pabalsta veids, tātad tas nav saistīts ar vakcinēšanās pabalstu, ko mēs šajā likumprojektā mēģinām virzīt. Tāpat arī šeit nav paredzēts, kā tas ietekmētu budžetu, cik tas izmaksātu budžetam. Arī juridiski būtu nepieciešams stiprināt un precizēt šo priekšlikumu, lai tas būtu atbalstāms. Pēc debatēm komisija izlēma šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai. Lūdzu!

R. Petraviča (Neatkarīgie).

Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Pabalstu 20 eiro apmērā nekādā gadījumā nevar attiecināt uz elektroenerģijas, gāzes vai apkures sadārdzinājuma kompensāciju, kā tas sākotnēji izskanēja un arī šodien šī likumprojekta pirmajā lasījumā šeit, no Saeimas tribīnes, tika ziņots, - ka tas varētu būt kā atbalsts cenu kāpuma laikā.

Papildu finansiālais atbalsts senioriem vienmēr ir vērtējams pozitīvi, lai kā šo atbalstu nosauktu un kādam mērķim tas būtu paredzēts, tomēr šis ir mēģinājums, motivējot ar 20 eiro, iedodot 20 eiro mēnesī apmaiņā pret vakcīnu, nopirkt seniorus. Zinot, cik neapskaužamā situācijā ir lielākā daļa Latvijas senioru, protams, šādu iespēju izmantos, un tas jau nav nosodāmi. Tā ir senioru bezizeja un izmisums.

Neapšaubāmi, seniori un personas ar invaliditāti ir riska grupā, un ir jāmēģina viņus pasargāt no saslimšanas visiem iespējamiem spēkiem. Neatkarīgi no naudas piedāvāšanas ir saprātīgāk (un tas ir arī ļoti nepieciešams), ja senioru uzrunā ģimenes ārsts, lai cilvēks saņemtu atbildes uz visiem viņu interesējošiem jautājumiem, rastu pārliecību, uzticēšanos vakcīnai, gūtu sirdsmieru. Bet, ja nemāk cilvēku uzrunāt, tad mēģina nopirkt. Un dažkārt arī tas ir risinājums.

Tomēr ir jārod risinājums, kā kompensēt strauji pieaugošo cenu kāpumu. Par senioriem rūpe ir jātur Labklājības ministrijai, nevar maldināt sabiedrību, ka Ekonomikas ministrija kaut ko jau dara - trūcīgām personām un daudzbērnu ģimenēm pa kādam eiro jau piemetīs.

Trūcīgām personām tiek izmaksāts mājokļa pabalsts. Trūcīgas personas ienākumu līmenis šobrīd ir noteikts 272 eiro apmērā pirmajai personai un 190 eiro katrai nākamajai personai mājsaimniecībā. Mājokļa pabalsta aprēķinā tiek ņemti vērā visi izdevumi, kādi rodas par mājokli, un tas ir stājies spēkā no šī gada 1. jūlija. Tātad par elektroenerģiju atbilstoši skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā 100 kilovatus mēnesī apmaksā vienas personas mājsaimniecībā un 30 kilovatu izmaksas mēnesī par katru nākamo personu mājsaimniecībā, bet ne vairāk kā 200 kilovatu izmaksas mēnesī vairāku personu mājsaimniecībā.

Mājokļa pabalstu aprēķina kā starpību starp garantēto minimālo ienākumu, faktiskajiem izdevumiem un ienākumiem mājsaimniecībā. Līdz ar to cilvēki ar pensiju nedaudz virs 272 eiro nekādu pabalstu no Ekonomikas ministrijas nesaņems. Turklāt cenas aug ne tikai elektrībai, gāzei un apkurei, bet arī pārtikai un apģērbam. Seniori, lai varētu izdzīvot, tomēr arī strādā... vēl daļa, kas to varēja. No šodienas tā iespēja arī ir liegta, jo daudzās sfērās nedrīkst vairs strādāt.

Labklājības ministrija ar šiem grozījumiem gribēja nošaut divus zaķus ar vienu šāvienu - noteikt elektrības kompensāciju tikai vakcinētajiem senioriem, kas pie viena būtu gan vakcinēšanās pabalsts, gan arī elektrības kompensācija, bet attapās, ka tad gan par tik smagu diskrimināciju no Satversmes tiesas neizvairīties.

Kāpēc 500 eiro? Rēķinot, kāda ir inflācija, izdevumi varētu pieaugt par 30 līdz 40 eiro mēnesī. Latvijas Banka prognozē, ka tāds augsts inflācijas līmenis varētu saglabāties līdz pat nākamā gada rudenim.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā es arī piedāvāju... ja ir kādi citi piedāvājumi - vai tā ir cita summa, vai ir vēl kas precizējams... jo priekšlikumu iesniegšanas termiņš tiešām bija ļoti īss - 30 minūtes... Tā ka es piedāvāju Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai veidot savu priekšlikumu, bet diemžēl arī tas neguva atbalstu, tāpēc lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko. Lūdzu!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Mēs varam atcerēties, cik daudz reižu Saeima ir balsojusi par samazināto PVN enerģētikas pakalpojumiem - gāzei, elektrībai, apkurei. Mums ir bijušas vairākas diskusijas ManaBalss.lv priekšlikumu ietvaros, kurus Saeima vienmēr ļoti, ļoti labprāt atbalsta, jo zina, ka atbildības nekādas...

Mēs varam paskatīties, kādas darba grupas šobrīd strādā Ekonomikas ministrijā Vitenberga kunga paspārnē. Visticamāk, mēs neatradīsim nevienu darba grupu, kura darbojas ar to, lai samazinātu PVN šiem pakalpojumiem. Tas, protams, būtu risinājums visiem, un tā arī būtu palīdzīga roka senioriem. Šajā gadījumā... Mēs redzam arī to, ka Saeima vairākas reizes ir noraidījusi atsevišķu deputātu pēdējos priekšlikumus par samazināto PVN apkurei un gāzei. Nekas netiek darīts no valdības puses, lai apturētu šo cenu kāpumu, kompensējot iedzīvotājiem šīs cenas.

Es saprotu, ka Latvija nevar iejaukties lielajos darījumos, bet kaut kādā veidā, kā to ir darījušas citas valstis, mēs to būtu varējuši darīt. Šajā gadījumā, jā, tiešām te notiek tāda knapināšanās... mēs redzam, jo... Cik cilvēku šajā ziemā nevarēs samaksāt rēķinus, es domāju, neviens no jums nav parēķinājis, īpaši, ņemot vērā to, ka vairākus tūkstošus cilvēku jūs vienkārši atstāsiet bez darba. Par to noteikti vēlāk būs runa.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un atbalstīt to tieši tādā apjomā, kādā tas tiek prasīts. Par juridiskajām niansēm, es domāju, tā tiešām ir atruna, jo mēs zinām, ka komisija vienmēr jebkuras juridiskās nianses, kuras būtu labojamas, spēj izlabot... ik uz soļa, ja tikai būtu politiskā griba un ja būtu vēlme tādu priekšlikumu redzēt likumā. Tāpēc aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, vai komisijas vārdā ko bildīsiet?

R. Znotiņš. Varbūt tikai atkārtošu Juridiskā biroja argumentāciju un... jautājumus. Tātad pirmām kārtām šis priekšlikums paredzēja ieviest principā jaunu pabalsta veidu, kāds līdz šim nav bijis. Tāpat arī 500 eiro atbalsts visām šīm mērķa grupām droši vien veido diezgan lielu kopējo summu valsts budžetā, un nav skaidrs, kāda tā ir... un nav arī izvērtēts, vai šis ir labākais atbalsta veids, ko varētu sniegt objektīvi. Attiecīgās iestādes droši vien tik ātri nevar paspēt to (Nav saklausāms.)... vai šis vislabāk sasniegs mērķi.

Līdz ar to, ņemot vērā šos argumentus, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātes Ramonas Petravičas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 32, pret - 50, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Znotiņš. 3. - deputātu Tavara un Valaiņa priekšlikums. Principā šis priekšlikums paredz saglabāt šo pašu... jau piedāvāto atbalstu, mainot vienu būtisku niansi. Šis atbalsts, ko Labklājības ministrija virza, būtu maksājams ne tikai pabeigta vakcinācijas kursa gadījumā, bet (šajā gadījumā - ja mēs atbalstītu) šo atbalstu maksātu uzsākta vakcinācijas kursa... rezultātā.

Šeit rodas jautājumi - vai tas motivēs cilvēkus pabeigt vakcinācijas kursu, vai tas ir pietiekami labs mehānisms, lai sasniegtu rezultātu, ko Labklājības ministrija ir plānojusi. Līdz ar to šis priekšlikums izraisīja plašas debates, bet beigās balsojot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nolēma, ka saglabāt “pilnu vakcinācijas kursu”, tātad pabeigtu šo kursu... būtu tas precīzākais veids, kā tiešām veicināt vakcināciju, nevis maksāt tajā brīdī, kad tā tiek uzsākta.

Līdz ar to Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Par šo priekšlikumu. Es domāju, ikviens saprot to, ka viens no priekšlikuma mērķiem (un vispār likumprojekta mērķiem) ir palīdzēt cilvēkiem šajā brīdī pārvarēt ne tikai Covid‑19, kaut kā veicināt šo vakcinācijas aptveri senioriem, bet arī tikt galā ar pieaugošajiem komunālajiem rēķiniem, kas neizbēgami šobrīd ikvienam Latvijas iedzīvotājam būs, īpaši senioriem.

Šeit es gribētu vērst uzmanību, kolēģi. Tas piedāvājums ir... Savā ziņā pamatpiedāvājums ir pareizs, bet tas nedomā par apstākļiem, kāpēc virkne senioru nav gājuši vakcinēties. Piemēram, ja mēs paskatāmies Latvijas Pensionāru federācijas vadītājas Barčas kundzes pausto jau jūlijā, kad viņa aicināja... jau jūlijā viņa aicināja atbildīgās institūcijas īpaši pievērsties komunikācijai ar senioriem, īpaši - komunikācijai ar senioriem vecumā virs 90 gadiem, kur vakcinācijas aptvere bija 30 procenti. Jautājums, vai valdība vispār ir kaut ko darījusi šajā periodā, lai vērstos pie šiem iedzīvotājiem pēc būtības? Es domāju, ka mēs visi varam nemānīt sevi - pēc būtības nekādas vēršanās nebija.

Izbraukuma vakcinācijas, kas šobrīd notiek tuvāk iedzīvotājiem, jo īpaši tas ir svarīgi senioriem, nupat tikai sākušās. Situācijas var būt ļoti dažādas, un tieši tie seniori, kuriem dzīves situācija ir visgrūtākā, bieži vien ir tie, kuri nemaz nevar tikt pēc šīs vakcīnas. Varbūt tieši šie 20 eiro no tā brīža, kad viņš saņem pirmo vakcīnu... jau sāktu maksāt tāpat kā visiem pārējiem pensionāriem, kuri izgājuši pilno vakcinācijas kursu... būtu zināms motivators, palīgs un aptvertu lielāku daļu cilvēku, tieši šo senioru, kur mēs diemžēl esam diezgan bēdīgā situācijā, ja mēs salīdzinām ne tikai Baltijas valstu mērogā, bet arī Eiropas mērogā.

Tāpēc šis priekšlikums, manuprāt, ir vietā. Tas ir pareizs. Un pats galvenais... Es neesmu medicīnas jomas eksperts, nepretendēju par tādu būt, bet, cik var lasīt dažādās publikācijās par šo vakcīnu pozitīvajām īpašībām, tad arī pirmā vakcīnas deva... jau no tā brīža, kad ir saņemta... mazina hospitalizācijas riskus un kaut kādā veidā... dod kaut kādu iespēju, ka šī  saslimšana, ja tāda notiks, būs vieglākā formā. Tā ka neizbēgami... Pat pirmās vakcīnas devas saņemšana jau palīdz, atslogo mūsu veselības aprūpes sistēmu, kas, manuprāt, šobrīd ir pats, pats svarīgākais.

Nākamais, kolēģi. Paskatieties, kāda šobrīd ir reālā situācija. Šobrīd faktiskā situācija... Ja seniors, ieraugot šo likumprojektu, izdomā - jā, es gribu vakcinēties, tad brīdis, kad viņš varēs pretendēt uz šo pabalstu... tas būs zināms laiks... paies mēnesis, pat pusotrs - atkarībā no tā, kādu vakcīnu viņš būs dabūjis. Jautājums, cik ilgā laikā viņš vispār var tikt pie vakcīnas... šobrīd. Pat tad, ja viņam nav problēmu ar mobilitāti, pat tad, ja viņam ar mobilitāti viss ir kārtībā, ja viņš var aizbraukt līdz tai vietai, arī tādos gadījumos gaidīšanas laiks atsevišķās vietās var sasniegt pat 10, padsmit... un padsmit dienas. Tāda ir šodienas realitāte.

Ja cilvēkam ir iespēja aizbraukt ar mašīnu uz jebkuru vietu, nav problēmu. Gan jau var dabūt to vakcīnu arī rītdien vai pat šodien, bet ir situācijas... un diemžēl Latvijā ir tāda situācija, ka ne visi seniori visur var aizbraukt. Ir virkne tādu, kuri vispār nekur nevar aizbraukt, un tā vakcīna viņiem ir jāaizved uz mājām. Tā tas diemžēl ir. Vai mēs šobrīd varam godīgi pateikt, ka mēs esam izdarījuši visu, lai viņi šo vakcīnu saņemtu? Es domāju, ka ne. Un nevajag mānīt sevi, ka viss ir izdarīts. Nav viss izdarīts. Nedz mēs viņus esam uzrunājuši, nedz esam spējuši viņiem piegādāt šīs vakcīnas viņiem pieņemamā veidā.

Tāpēc, kolēģi, es uzskatu, ka šis priekšlikums, ja mēs tiešām domājam par veselības aprūpes sistēmu, ir īstajā vietā un īstajā laikā, un, manuprāt, tas ir jāatbalsta.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim. Lūdzu!

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie kolēģi! Pašreizējā situācijā mēs atbalstām šo valdības soli, proti, maksāt senioriem šo pabalstu par vakcināciju. Bet savā steigā un vīzdegunībā valdība kārtējo reizi pieļāvusi brāķi.

Ja mēs paskatāmies uz šo piedāvājumu, tad... Tas, kas tiek piedāvāts, - tas, ka minētā pabalsta izmaksu sāk ar tā mēneša pirmo datumu, kurā persona ir pabeigusi pilnu vakcinācijas kursu.

Kolēģi! Mēs visi skatāmies ziņas... Pensionārs, kurš šodien, atsaucoties uz mūsu šodien pieņemto likumu (es domāju, ka pieņemsim šodien šo likumu), sāk meklēt vakcinācijas iespējas... Mēs visi skatāmies ziņas, mēs visi redzam, kas notiek faktiski, kas notiek mikrorajonos, - kā cilvēki, pensionāri stāv rindās, lai vakcinētos; kā viņi sūdzas par to, ka viņi nevar savās dzīvesvietās piekļūt pie vakcīnām.

Un tad... pēc tam paies vēl kāds laiks, dažām vakcīnām - varbūt pat mēnesis, pirms viņi spēs pilnībā pabeigt vakcinācijas procesu. Bet apkures un elektrības rēķini jau šodien ir divreiz lielāki, viņiem tie jāmaksā jau šodien, nevis pēc mēneša jeb tad, kad viņi pabeigs šo vakcinācijas kursu. Tāpēc kolēģu priekšlikums ir absolūti pareizajā virzienā.

Mēs Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē... es piedāvāju komisijas kolēģiem šo priekšlikumu modificēt, radīt atbildīgās komisijas priekšlikumu, kurš paredzētu, ka pensionāriem šis pabalsts tiek izmaksāts jau tad, kad viņi vakcinējas pirmo reizi, ar pirmo devu. Otrā izmaksa - nākamajā mēnesī - jau būtu atkarīga no tā, vai šis pensionārs ir vakcinējies arī otro reizi.

Šajā situācijā mēs tādējādi palīdzētu arī tiem cilvēkiem... dotu pabalstu, palīdzētu samaksāt pieaugušos elektrības un apkures rēķinus arī tiem pensionāriem, kuri ir uzsākuši vakcinācijas procesu, bet kuri to pabeigs tikai pēc kāda mēneša. Jau šodien, kolēģi, palīdzētu.

Bet, kā jau es teicu, savā vīzdegunībā koalīcijas deputāti šo priekšlikumu noraidīja un tagad lielā steigā ies uz priekšu ar šo, tā teikt, puscepto versiju, kura neapšaubāmi izraisīs daudzu pensionāru dusmas - to cilvēku dusmas, kuri sāks vakcinācijas procesu, bet kuri nespēs saņemt pabalstus jau tagad. Viņi tos saņems tikai pēc mēneša - tad, kad vakcinācijas process tiks pabeigts.

Nu, kolēģi, šeit šobrīd es varu pateikt tikai - diemžēl... Es ļoti vēlētos, lai mūsu kolēģi no koalīcijas beidzot izdarītu secinājumus.

Mēs, starp citu, redzēsim nākamajos priekšlikumos... Tas kārtējo reizi liecina, ka valdība pati izdara kļūdas faktiski visu laiku, pēc tam tās kļūdas labo. Šī ir kārtējā reize. Pat ja uz to jums, cienījamie kolēģi no koalīcijas, norāda kolēģi no opozīcijas.

Jūs, protams, varat to visu principiāli noraidīt, bet, ticiet man, jums pašiem no tā būs sliktāk, jo šie priekšlikumi ir ļoti vietā. Un tie vēlētāji - tie jau būs tie paši pensionāri, kuri tagad novērtēs to, cik liels brāķis ir tas likumprojekts, ko jūs lielā steigā esat radījuši un atsakāties principiāli to grozījumu modificēt.

Paldies.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram. Lūdzu!

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Mēs katru dienu lasām ar šausmām, zināmām šausmām, cik daudzi Latvijas iedzīvotāji tiek hospitalizēti, nonāk reanimācijā un cik daudzi mirst no Covid‑19.

Mēs šobrīd šeit, šajā priekšlikumā, nerunājam par to vēsturi, par to, kā bija jādara, par to, kas būtu bijis jādara būtiski citādāk, bet risinām kopīgi, kā mēs kopīgi varam kaut nedaudz mazināt hospitalizēto cilvēku skaitu un iespējamo nāves gadījumu skaitu. Mēs zinām, ka stimuli, lai cilvēks izvēlētos pasargāt savu veselību, var būt dažādi. Var būt negatīvie stimuli - ar sodīšanu, ar drastiskiem ierobežojumiem -, un var būt pozitīvie stimuli.

Ja runājam par šo konkrēto priekšlikumu, par šo pabalstu, faktiski vakcinācijas veicināšanas pabalstu, 20 eiro apmērā - tā summa, manuprāt, nav milzīga, tā nebūt nenosegs daudziem šo energoresursu izmaksas, cenu vājprātīgo pieaugumu gāzei, elektrībai, siltumam, degvielai un līdz ar to arī pārtikai un daudzām citām lietām, bet tas tomēr būtu stimuls vakcinēties.

Šajā priekšlikumā mēs neaiztikām šo summu, jo tā ir valdības paredzēta, ir valdībā izdiskutēta, ir veikti zināmi budžeta aprēķini. Tas, ko mēs rosinām, un tas, ko mēs... Starp citu, varam izlasīt arī medicīnas profesionāļu viedokli, ka jau pēc vakcīnas pirmās devas saņemšanas būtiski mazinās - protams, ne tik ļoti kā pēc otrās, pēc pilna vakcinācijas kursa, bet pietiekoši būtiski mazinās - iespēja tikt hospitalizētam vai nomirt. Nepietiekoši, bet tomēr.

Manuprāt, mums būtu jādara viss iespējamais, lai cilvēki jau šobrīd būtu gatavi to darīt un lai būtu pozitīvi aspekti, lai cilvēki izvēlētos spert pirmo soli, jo mūsu kopīgās bažas un arī medicīnas jomas bažas ir par to, ka cilvēki atsakās no vakcīnas vispār, ka dzīvo atsevišķās informatīvajās telpās. Ļoti daudz dezinformācijas ir saistībā ar vakcināciju. Un tas ir abos virzienos - ir gan tādi cilvēki, kuri ir ļoti karsti “par” vakcināciju, gan arī tādi, kuri ir ļoti karsti “pret” vakcināciju, tur ir kļūdas, bet...

Daudzi cilvēki baidās veikt pirmo soli. Taču, mūsu ieskatā, tieši pirmais solis ir ļoti, ļoti svarīgs: pirmkārt, cilvēks uzsāk šo vakcinācijas kursu; otrkārt, viņš var novērot savu veselību, viņš jūt, ka pēc vakcīnas saņemšanas nenotiek nekas no tā, ar ko lielākā daļa viņu biedēja, viņu baidīja, - kas varētu notikt ar viņa veselību. Mums pastāv pamatota, faktiski pamatota, pārliecība, ka hospitalizēto cilvēku skaits un nomirušo cilvēku skaits mūsu valstī tad varētu kaut nedaudz mazināties.

Tāpēc, kolēģi, vakcinācijas kursa uzsākšanu ielikt šajā konkrētajā
normā - tas ir vitāli svarīgi, lai cilvēki spertu pirmo soli. Un kāpēc vakcinācijas uzsākšana ir... pilnīga pabeigšana?

Ja mēs skatāmies šo normu... par šo konkrēto datumu, līdz kuram tas ir jāpaspēj, tad paralēli... Mēs ziņās varam lasīt, ka daudzi cilvēki, kuri stāvējuši stundām rindā, tomēr nav saņēmuši vakcīnu - vai nu tāpēc, ka ir beigusies tā vakcīna, kuru viņi vēlējās, vai arī tāpēc, ka nav bijušas konkrētajā vietā vakcīnas pietiekošā apjomā piegādātas, vai arī tāpēc, ka ir bijuši kādi citi iemesli, kuru dēļ cilvēks ir devies prom no vakcinācijas centra, lai nāktu uz turieni, iespējams, pēc nedēļas, divām vai pēc mēneša.

Tāpēc, kolēģi, ja mēs gribam... vismaz mūsu ieskatā... un tas, ko es arī lūdzu komisijā, bet acīmredzot... nebija klāt medicīnas eksperti, kuri apstiprinātu to, ka ir ļoti svarīgi, lai cilvēks sper pirmo soli - uzsāk savas veselības aizsardzību, izmantojot vakcīnu. Un, runājot par cilvēku grupu “60+”, tas ir vitāli svarīgi. Tāpēc neskatīsimies šeit tā: pozīcija un opozīcija. Ejam uz priekšu, apstiprinām šo priekšlikumu!

Ja mēs redzēsim... vai ja būs bažas, ko minēja arī ziņotājs, - ka kāds cilvēks varētu tādējādi nepabeigt savu vakcinācijas kursu, tad, es varu pateikt, atgriezīsimies pie šī jautājuma visi kopā komisijā, Saeimā grozīsim normu, bet šobrīd ir svarīgi, lai cilvēki sāk savu veselību aizsargāt.

Tāpēc, kolēģi, es tiešām aicinu atbalstīt šo konkrēto priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evitai Zālītei‑Grosai. Lūdzu!

E. Zālīte-Grosa (JK).

Labdien, godātie deputāti! Jautājums par “mazliet palīdzēt” un “mazliet aicināt” ir noteikti kādreiz vietā, bet šoreiz, ja mēs runājam - un mēs šobrīd runājam! - par cilvēku dzīvībām... tas “mazliet” - tas nepalīdzēs cilvēkiem izkļūt no... nāves. Un tieši tāpēc šā likumprojekta mērķis ir aicināt cilvēkus pabeigt vakcinācijas kursu, iet līdz galam, lai paliktu dzīvi.

Šāda pati diskusija izvērtās arī 12. oktobrī Ministru kabinetā, kur... Iespējams, sākotnēji bija doma, ka varbūt pietiek tikai ar iesāktu vakcinācijas kursu, bet tie skaitļi ir nepielūdzami: šodien no 23 mirušajiem 21 ir vecumā virs 60. Šajā pandēmijā mēs esam zaudējuši kopumā jau vairāk nekā divus tūkstošus cilvēku virs 60 gadiem. Un “mazliet” palīdzēt nav iespējams. Mēs varam vienkārši aicināt cilvēkus izdarīt to, kas viņiem ir jāizdara līdz galam. Un tāds ir šā likumprojekta mērķis.

Es aicinu nebaidīties būt precīziem un tiešiem savos mērķos, jo tad mēs sasniegsim mērķi. Bet, ja mēs novirzīsimies no mērķa un teiksim: “Mazliet mēs varam, mazliet mēs nevaram... Varbūt iesāciet tikai...” Cik daudz ir jau ziņots par tādiem gadījumiem, ka cilvēks, kas iesācis, bet nav pabeidzis vakcināciju, nokļūst slimnīcā un mirst.

Es domāju, ka mērķis ir skaidrs, un arī Juridiskais birojs to norādīja. Mūsu mērķis ir veicināt vakcināciju, kas ir koviddroša vakcinācija - pilns kurss.

Tādēļ es lūdzu būt drosmīgiem un noraidīt šo.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Godātie kolēģi! Es arī sekoju līdzi šīm valdības diskusijām (tāda iespēja bija ikvienam) un gribētu teikt, ka mērķi ir: viens ir veicināt vakcinācijas aptveri, otrs - palīdzēt iedzīvotājiem saistībā ar topošajiem siltuma rēķiniem... un mazliet arī paskatīties atpakaļ uz tiem iemesliem, kāpēc mēs esam tādā situācijā, kādā esam.

Kā jau sākumā minēju... Cik tad ļoti mēs esam paši strādājuši, lai šī vakcinācija būtu šiem senioriem augstākā līmenī? Diemžēl... Nešķirojot - pozīcija, opozīcija... Mēs savā ziņā neesam izdarījuši visu savu darbu līdz galam; arī mēs no opozīcijas neesam tam īpaši pievērsuši uzmanību... tieši šai sadaļai. Noteikti vajadzēja vairāk.

Bet šāds lēmums šajā brīdī, kad ir šāda situācija slimnīcās... Pat vakcinācijas iesākšana jau būtu pozitīvs signāls... un tiešām - divos virzienos.

Šiem cilvēkiem jau tūlīt pat... oktobra, novembra rēķini gan par elektrību, gan par siltumu būs tādi, ka šāds atbalsts būs nepieciešams. Ja atbalsts, šie 20 eiro, būs kaut kad decembrī, janvārī, šie cilvēki varbūt jau būs iedzīvojušies kādās slimībās tādēļ, ka nebūs spējuši nopirkt sev īstās, vajadzīgās zāles vajadzīgajā apjomā, un varbūt viņi to otro vakcināciju... otro vakcīnas devu neaizies saņemt tikai tāpēc, ka viņiem pietrūks naudas sabiedriskajam transportam, lai aizbrauktu līdz tam vakcinācijas centram.

Mums šobrīd seniori jāatbalsta - ar visām iespējamām metodēm! - jau no pirmā soļa, proti, jau no brīža, kad viņi ir izvēlējušies veikt šo vakcināciju. Viņiem šobrīd šāda palīdzība ir vajadzīga.

Ja jau ejam tādu ceļu, nu tad ejam - palīdzam jau no pirmā soļa! Un te nav stāsts par drosmi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim otro reizi. Lūdzu!

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Man šķiet, ka te dažiem kolēģiem tomēr nav skaidrs, ka šeit ir starpība starp “labi” un “ļoti labi”. Un, ja pienācīgi un rūpīgi analizētu piedāvātos risinājumus, nevis tā pārsteidzīgi ar to visu skrietu uz priekšu, tad iespējams izdarīt arī “ļoti labi”.

Bet šeit... Es atkārtoju: nedz šis iesniegtais priekšlikums... varbūt arī nekvalificējas kā uz “ļoti labi”, lai gan laiks, lai iesniegtu priekšlikumus... Arī laika netika dots tik daudz, kolēģi, vai ne?

Vēlreiz: pašlaik tie pabalsti tiks maksāti tikai pēc pilna vakcinācijas kursa, tātad tie pensionāri, kuri tagad sāks šo vakcinācijas kursu, viena mēneša pabalstu droši vien nesaņems.

Ja mēs atbildīgajai komisijai, atsaucoties uz mūsu... uz manu priekšlikumu, noformulētu komisijas priekšlikumu, kurš paredzētu, ka pirmā mēneša pabalstu var izmaksāt, personai sākot vakcināciju, bet turpmākie pabalsti būtu maksājami tikai tad, ja vakcinācija tiktu pabeigta, tad šis būtu ļoti labs priekšlikums, ļoti laba iniciatīva.

Bet, kā es jau teicu, diemžēl pozīcija dod priekšroku kļūdas izdarīšanai, brāķa pieļaušanai: labāk brāķis, nekā atbalstīt opozīcijas priekšlikumu. Tāds ir šīs valdošās koalīcijas, tā teikt, lozungs. Un rezultāti, kolēģi, mums visiem šodien ir redzami.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā, Znotiņa kungs, ko teiksiet? Lūdzu!

R. Znotiņš. Principā, kā jau es minēju, komisijā bija diezgan plašas debates. Un Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre diezgan labi skaidroja arī to, kādas debates par šo jautājumu ir notikušas Ministru kabinetā.

Galarezultāts, uzklausot abas šīs puses un argumentāciju... Paldies deputātiem par iesniegto saturīgo priekšlikumu, bet komisija tomēr izšķīrās, ka labāks mērķis... labāk, vieglāk būtu sasniegt paredzēto mērķi... ka precīzāk to būtu izdarīt, neatbalstot šo, 3., priekšlikumu. Un komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputātu Tavara un Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 32, pret - 48, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Znotiņš. 4. - labklājības ministra Eglīša priekšlikums, kas paredz precizēt 74. panta pirmo daļu. Tā būtība ir šāda: vārds “konsilijs” tiek mainīts uz “speciālists vai speciālistu konsilijs”. Tā kā nedaudz paplašināts, bet... vairāk redakcionāli. Komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 5. - labklājības ministra Eglīša priekšlikums. Saistīts ar šo... Tātad redakcionāli precizēts... un saistīts... Un arī tas komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 6. - labklājības ministra Eglīša priekšlikums, kas paredz izslēgt tekstu... un saistīts ar iepriekšējo priekšlikumu. Tātad redakcionāli precizē... un paredz to, ka... jā, iesniegumu... Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā būs jāvēršas ar iesniegumu, ja šāds vakcinācijas fakts nebūs iespējams konkrētajā gadījumā. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 7. - labklājības ministra Eglīša priekšlikums. Saistīts ar iepriekšējo. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 8. - labklājības ministra Eglīša priekšlikums, kas paredz 76. panta pirmās daļas 2. punkta paplašinājumu ar vārdiem “vai arī atzinumu par nepieciešamību atlikt vakcināciju pret Covid-19”, tātad saistīts ar šo pašu, ko es iepriekš skaidroju. Ja ārstu konsilijs vai speciālists atzīst... Tātad nosaka kārtību, kādā tas tiek iesniegts, lai saņemtu šo pabalstu jebkurā gadījumā. Deputāti komisijā atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. Un 9. - labklājības ministra Eglīša priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus šajā likumprojektā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 82, pret - 1, atturas - nav. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Līdz ar to mēs esam izskatījuši sēdes darba kārtību.

Gribu jūs iepazīstināt ar deputātu iesniegto jautājumu.

To ir iesnieguši deputāti Jūlija Stepaņenko, Māris Možvillo, Ļubova Švecova, Ramona Petraviča un Karina Sprūde, un tas adresēts veselības ministram Pavļutam. Tajā ir papildinoši jautājumi... pie jau iesniegtajiem... par testiem... un vesela virkne citu jautājumu. Jautājums tiek nodots ministram.

Godātie kolēģi! Deputātu klātbūtnes reģistrācija arī ir noslēgusies.

Paldies par darbu. Sēdi slēdzu.

Arlabvakaru!

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas rudens sesijas 12. (attālinātā ārkārtas) sēde
2021. gada 21. oktobrī

Par likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 1211/Lp13)
(Dok. Nr. 4882, 4882A)
   
- Priekšlikums - dep. A. Judins (par)
   
Likumprojekts “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā” (Nr. 1204/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 4857B)
   
- Ziņo - dep. R. Znotiņš
   
- Debates - dep. R. Petraviča
  - dep. J. Stepaņenko
  - dep. V. Valainis
  - dep. V. Dombrovskis
  - dep. E. Tavars
  - dep. E. Zālīte-Grosa
  - dep. V. Valainis
  - dep. V. Dombrovskis
   
Informācija par deputātu J. Stepaņenko, M. Možvillo, Ļ. Švecovas, R. Petravičas un K. Sprūdes jautājumu veselības ministram Danielam Pavļutam “Papildinoši jautājumi deputātu jautājumiem Nr. 288/J13 (Nr. 295/J13)
   
Informācija par reģistrācijas rezultātiem

Balsojumi

Datums: 21.10.2021 15:12:27 bal001
Par - 76, pret - 2, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krimināllikumā (1211/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 21.10.2021 15:24:00 bal002
Par - 32, pret - 50, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 2. priekšlikums. Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā (1204/Lp13), 2.lasījums

Datums: 21.10.2021 15:47:13 bal003
Par - 32, pret - 48, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: 3. priekšlikums. Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā (1204/Lp13), 2.lasījums

Datums: 21.10.2021 15:51:02 bal004
Par - 82, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā (1204/Lp13), 2.lasījums

Datums: 21.10.2021 15:51:48 bal005
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes videotranslācija

21.10.2021. 9.00
11.00
12.10
15.05



Trešdien, 28.septembrī
09:00  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Ārlietu komisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
11:15  Saeimas priekšsēdētājas biedres Ineses Lībiņas-Egneres tikšanās ar Moldovas Republikas audiovizuālās padomes priekšsēdētāju Liliana Viţu
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēde
15:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Mājokļa jautājumu apakškomisijas sēde