Latvijas Republikas 13. Saeimas
ziemas sesijas trešās sēdes turpinājums
2020. gada 30. janvārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē. Turpināsim izskatīt Saeimas šā gada 23. janvāra sēdes darba kārtību.

Vispirms - iesniegtās izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Zakatistovs, Benhena-Bēkena, Geidāns, Krapāne, Pucens, Petraviča, Ģirģens un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) “Par deputāta Alda Blumberga atsaukšanu no Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Zakatistovs, Benhena-Bēkena, Krapāne, Geidāns, Pucens, Petraviča, Ģirģens un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par deputāta Artusa Kaimiņa atsaukšanu no Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Gobzems, Liepiņa, Sprūde, Stepaņenko, Ģirģens, Krapāne un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par deputāta Alda Blumberga atsaukšanu no NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? (Starpsauciens: “Jā!”) Līdz ar to mums ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai sēdes darba kārtībā tiktu iekļauts lēmuma projekts “Par deputāta Alda Blumberga atsaukšanu no NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 41, atturas - nav. Lēmuma projekts sēdes darba kārtībā netiek iekļauts.

Deputāti Gobzems, Liepiņa, Sprūde, Stepaņenko, Ģirģens, Krapāne un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par deputāta Artusa Kaimiņa atsaukšanu no Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? (Starpsauciens: “Jā!”) Tātad ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai sēdes darba kārtībā tiktu iekļauts lēmuma projekts “Par deputāta Artusa Kaimiņa atsaukšanu no Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 40, atturas - nav. Lēmuma projekts sēdes darba kārtībā netiek iekļauts.

Darba kārtībā - Saeimas Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Orlova, Agešina, Dolgopolova, Krišāna un Ribakova iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Labrīt, godātie kolēģi! Latvijā PVN likme zālēm ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā. Medikamentu nepieejamība palielina saslimšanas riskus, ilgumu un nelabvēlīgi ietekmē pacientu veselību. Tāpēc rosinām grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, lai noteiktu samazinātu PVN likmi 5 procentu apmērā tādām kompensējamām zālēm, kas ir iekļautas valsts kompensējamo zāļu reģistrā.

Zāļu iegādes kompensācijas sistēma nodrošina pacientiem iespēju saņemt noteiktu slimību ārstēšanai nepieciešamos medikamentus, kurus pilnībā vai daļēji apmaksā valsts un kuri ir iekļauti valsts kompensējamo zāļu sarakstā. Ja zāles ir iekļautas šajā sarakstā, tad automātiski tās kļūst lētākas un pieejamākas pacientiem.

Jāpiebilst, ka Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā tika saņemta pilsoņu iniciatīva “Par zāļu un medikamentu PVN samazināšanu līdz 5 %”, par kuru savākti jau vairāk nekā 14,5 tūkstoši iedzīvotāju parakstu. Iedzīvotāji ir pamatoti satraukti par zāļu dārdzību mūsu valstī, salīdzinot ar zāļu cenām Lietuvā un Igaunijā, un aicina grozīt normatīvos aktus, kā arī pārskatīt zāļu cenu politiku.

Savukārt Konkurences padome 2019. gada 25. novembra tirgus uzraudzības ziņojumā ir secinājusi: pat tad, ja zāļu ražotāji medikamentiem Latvijā nosaka zemākas cenas nekā Lietuvā un Igaunijā, cenu veidošanas mehānisma dēļ Latvijas patērētājiem zāles var izmaksāt dārgāk. Tāpēc (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)... tāpēc Konkurences padome rosina atbildīgās institūcijas veidot jaunu mehānismu, kas Latvijas patērētājiem kompensējamās un nekompensējamās zāles padarītu finansiāli pieejamākas.

Zāļu ražotāji sen uzskata Latviju, Lietuvu un Igauniju par vienotu tirgu, tikai atšķirība starp Latviju un kaimiņvalstīm ir tāda, ka Latvijā ir patērētājiem nelabvēlīgākais zāļu cenu veidošanas mehānisms Baltijas valstīs.

Pēc būtības mūsu likumprojekta mērķis - rast risinājumus, kā mazināt nabadzību Latvijā, it īpaši pensionāriem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Gandrīz visi šie cilvēki lieto zāles, tāpēc Saeimas balsojums “par” būtu šiem cilvēkiem ļoti labs atbalsts. Viens no likumprojekta uzdevumiem - pievērst uzmanību tam, ka nabadzība it īpaši sāpīgi skar šo sabiedrības daļu un ka izdzīvot cilvēkiem nav viegli. To, ka šī problēma ir aktuāla un nepieciešams risinājums, pamatoti norāda vairākas organizācijas, kuras apvieno seniorus un cilvēkus ar invaliditāti. Tāpēc viens no frakcijas SASKAŅA piedāvātajiem risinājumiem - samazināt PVN likmi kompensējamām zālēm no 12 procentiem uz 5 procentiem. Salīdzinājumam - Lietuvā šī likme jau ilgstoši ir 5 procenti, Igaunijā - 9 procenti. Mēs uzskatām, ka atbalsts likumprojektam “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” ir visu Saeimas deputātu sirdsapziņas jautājums.

Aicinu balsot “par”. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (Starpsauciens.) Ir iebildumi?

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 39, atturas - 2. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dombrovska, Tutina, Pimenova, Agešina un Ribakova iesniegto likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” (Nr. 557/Lp13) nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Augsti godātie kolēģi! Nu vismaz tie no jums, kas Saeimā sēž kādu laiku, atceras, ka katru gadu Saeima izskata vienu vienīgu... vienīgā ministra ziņojumu, tas ir, tā saucamo ārlietu ziņojumu. It kā mums valstī vairs nekādu citu problēmu, izņemot ārpolitiku, nebūtu, it kā mums gandrīz pusmiljons iedzīvotāju nebūtu tuvu pie nabadzības sliekšņa, it kā mums jau ceturto gadu pēc kārtas nekristos dzimstība (Dep. K. Feldmana starpsauciens.), it kā mums nebūtu katastrofālas situācijas veselības aprūpē.

Es jau... Paldies Jūlijai Stepaņenko par to, ka viņa jau iesniegusi priekšlikumus, lai ziņotu katrs ministrs. Mēs varam, protams, aiziet no vienas, tā teikt, galējības, ka ir tikai viena ministra ziņojums, uz otru galējību, ka ziņo absolūti katrs ministrs. Manuprāt, kolēģi, pie tā visa patiesībā ir divi primārie jautājumi.

Pirmais jautājums ir - kā pelnīt naudu, kā veicināt tautsaimniecības izaugsmi... kur centrālā figūra, protams, ir ekonomikas ministrs. Ļoti interesanti redzēt, kāds ir šīs valdības ekonomikas ministra redzējums par tautsaimniecības attīstību.

Un otrais jautājums būs, ka tiem, kas, tāpat kā mēs, netic tam, ka tā saucamais brīvais tirgus taisnīgi sadala resursus - kā mēs nodrošināsim taisnīgu resursu sadali... kur centrālā figūra ir labklājības ministre.

Tāpēc man, kolēģi, ir priekšlikums - vēl viens alternatīvs priekšlikums papildus tam, ko jau iesniedza Jūlija Stepaņenko, - lai mums būtu trīs centrālie ziņojumi. Lai paliek par ārpolitiku, ja tik ļoti interesē kolēģus, bet lai pirmām kārtām par tautsaimniecību un šo pirmo vietu dala arī ar ziņojumu par labklājību.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. “Pret” pieteikusies runāt deputāte Juta Strīķe.

J. Strīķe (JK).

Vēlos atgādināt Saeimas deputātiem, ka likumprojekts “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” (Nr. 178/Lp13) pašlaik tiek izskatīts pirms otrā lasījuma vairākās Juridiskās komisijas sēdēs. Kopā tika saņemti... otrajam lasījumam kopā tika saņemti 82 priekšlikumi. Jau ir izskatīti 54 priekšlikumi.

Juridiskās komisijas 2019. gada 3. septembra sēdē ir atbalstīts 42. priekšlikums. Par priekšlikuma redakciju diskutēts arī 2019. gada 15. oktobra sēdē, tai skaitā vienojoties, ka Juridiskais birojs sagatavos precīzāku šī priekšlikuma redakciju.

Un pats galvenais - Juridiskajā komisijā ir atbalstīts priekšlikums, kurš paredz katra ministra pienākumu ziņot par paveikto un iecerēto attiecīgās nozares politikā. Pēc ziņojuma ir paredzētas arī debates.

Tāpēc šādu dublējošu priekšlikumu iesniegšana tikai paildzinās likumprojekta “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” (Nr. 178/Lp13) izskatīšanu.

Aicinu balsot “pret”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” (Nr. 557/Lp13) nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 55, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Golubevas, Voikas, Dzintara, Orlova un Lībiņas-Egneres iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Nacionālās drošības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti vēlas balsot. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - 19. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kontu reģistra likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par bērnu un jauniešu izglītošanu valsts aizsardzībā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Partnerības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Singapūras Republiku, no otras puses” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidija ziņojums par iesniegto patstāvīgo priekšlikumu.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu “Par 10 496 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par sievietes tiesībām uz 100 % apmaksātu atvaļinājumu dzemdībām” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Iebildumu nav. Līdz ar to lēmuma projekts sēdes darba kārtībā tiek iekļauts.

Prezidija ziņojumi par atvaļinājuma piešķiršanu.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Andrejam Klementjevam 2020. gada 16. janvārī.

Saeimas Prezidijs saņēma deputāta Andreja Klementjeva iesniegumu ar lūgumu piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 16. janvārī. Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un informē par to Saeimu.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Atim Lejiņam 2020. gada 20. un 21. janvārī.

Saeimas Prezidijs saņēma deputāta Ata Lejiņa iesniegumu ar lūgumu piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 20. un 21. janvārī. Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un informē par to Saeimu.

Darba kārtībā - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par deputāta Alda Blumberga atsaukšanu no Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Alda Blumberga atsaukšanu no Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par deputāta Artusa Kaimiņa atsaukšanu no Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Artusa Kaimiņa atsaukšanu no Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Iveta Benhena‑Bēkena.

I. Benhena-Bēkena (KPV LV).

Labrīt, kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” trešajam lasījumam.

Kopā tika saņemti divi priekšlikumi.

1. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Paredz atstāt iespēju nepieciešamības gadījumā juridiskajām personām veikt kredītu restrukturizāciju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 2. - arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tehniska rakstura, precizē likuma stāšanās spēkā laiku. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. Likumprojekts tika atbalstīts trešajam lasījumam. Aicinu jūs darīt tāpat.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ivars Zariņš.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””.

Ir saņemti pavisam seši priekšlikumi trešajam lasījumam.

1. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces priekšlikums, kas paredz paplašināt regulēšanas tvērumu arī attiecībā uz depozīta iepakojuma apsaimniekošanu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. 2. - deputāta Ata Lejiņa priekšlikums par atbildību gadījumos, kad regulatoram netiek iesniegta nepieciešamā informācija par depozīta sistēmu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz izslēgt likuma 49. pantu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. 4. - deputāta Ata Lejiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Zariņš. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas runā par administratīvo atbildību par pārkāpumiem, kas ir izdarīti. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. Un 6. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Meža likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Dūklavs.

J. Dūklavs (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Meža likumā” (Nr. 396/Lp13).

Uz trešo lasījumu ir saņemti pieci priekšlikumi.

1. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz nomainīt vārdus “administratīvā atbildība” ar vārdiem “administratīvie pārkāpumi”. Atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Dūklavs. 2. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Pleša priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Dūklavs. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Dūklavs. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Dūklavs. Un 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Dūklavs. Komisijas vārdā aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Meža likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

J. Dūklavs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Grozījumi Tūrisma likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Atis Lejiņš.

A. Lejiņš (JV).

Kolēģi! Mēs atgriežamies pie grozījumiem Tūrisma likumā. Un tā ir tā daļa, kas attiecas uz LAPK dekodifikāciju.

Es atgādināšu, ka likumprojekts paredz papildināt Tūrisma likumu ar jaunu nodaļu - “Administratīvie pārkāpumi tūrisma pakalpojumu sniegšanas jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā”.

Mēs saņēmām divus priekšlikumus. Tie abi ir no mūsu pašu komisijas.

1. priekšlikums ietver pilnvarojumu pašvaldībai, paredzot pašvaldībai tiesības savos saistošajos noteikumos noteikt administratīvo atbildību par gidu sniegto pakalpojumu pārkāpumiem. Komisija... (Dep. I. Zariņš: “Kas iesniedzis?”) Kā? Komisija! Mūsu pašu komisija. Es to teicu.

Sēdes vadītāja. Deputāti komisijas atbalstīto priekšlikumu atbalsta.

A. Lejiņš. Un komisija atbalstīja. Jā.

2. priekšlikums. Arī to mūsu pašu komisija iesniedza. Priekšlikums precizē pārejas noteikumus. Un tas ir viss. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Lejiņš. Es aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Tūrisma likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījums Trauksmes celšanas likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Dace Bluķe.

D. Bluķe (AP!).

Labdien, godātie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija pirms trešā lasījuma izskatīja likumprojektu “Grozījums Trauksmes celšanas likumā”. Atgādinu, ka šie grozījumi paredz administratīvās atbildības iestāšanos par nelabvēlīgu seku radīšanu trauksmes cēlējam, kā arī administratīvās atbildības iestāšanos par nepatiesu, apzināti nepatiesu, ziņu sniegšanu, izmantojot trauksmes celšanas mehānismu.

Diskusiju rezultātā komisijai radās viens priekšlikums - papildināt likumprojektā piedāvāto 18. pantu, kurš šobrīd skan: “Par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu, izmantojot trauksmes celšanas mehānismu [..]”, ar vārdiem “vai sniedzot informāciju publiski”, “piemēro naudas sodu [..]”, un tālāk jau konkretizēti. Komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Lai gan kopumā ideja par trauksmes cēlēja aizsardzību ir ļoti laba un atbalstāma, taču, kā jūs pamanījāt, šajā likumprojektā ir arī pretējs mehānisms - tātad nepamatotas trauksmes cēlēju sodīšana, ja trauksmes cēlējs ir publiski ziņojis apzināti nepatiesas ziņas. Manuprāt, ir jābūt ļoti uzmanīgiem ar šādiem sodiem. Mums nav patiesības ministrijas, kas varētu izsecināt, kas ir apzināti nepatiesas ziņas un kas nav. Un šajā gadījumā likumprojekts pats... likums pats atzīst... likumdevējs atzīst, ka trauksmes cēlējs ir šis viens mazais cilvēks, iespējams, pret lielo sistēmu. Tāpēc viņš būtu jāaizsargā, un tāpēc ir speciāls likums nepieciešams. Taču šajā situācijā mēs atkal esam nonākuši pie tā, ka tagad mazajam cilvēkam būs jātiesājas ar lielo sistēmu, jāpierāda, ka viņa sniegtās ziņas tomēr ir patiesas, un pēc tam, iespējams, jāsaņem arī sods par to, ja tiks uzskatīts, ka tas, ko viņš paziņoja publiski, nav patiesība.

Īpaši, es domāju, ka jāaizdomājas ir tiem kolēģiem, kuri vienmēr ir iestājušies par vārda brīvību, pret cenzūru un par visām pārējām demokrātiskajām brīvībām. Tāpēc mani mazliet izbrīna tas, ka šis likumprojekts jau ir nonācis finiša taisnē, vēl jo vairāk - pievienojot tam priekšlikumu, kas principā paredz arī publiskas runas ierobežojumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Labrīt, augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Tam, ko iepriekšējā runātāja Stepaņenko kundze minēja, daudzās lietās jāpiekrīt. Bet gribētu vērst uzmanību, ka, izskatot likumprojektu, mēs arī konsultējāmies ar tām organizācijām, sabiedriskajām organizācijām, kas visvairāk ir iesaistītas trauksmes cēlēju institūcijas darbībā. Ar viņiem šie grozījumi ir saskaņoti. Bet pats galvenais, ko mēs komisijā uzsvērām, - šis ir jauns likums, un šis likums ir tapis Saeimā. Valdības iesniegtais likumprojekts jau iepriekšējā Saeimā tika noraidīts pēc būtības, un tādā ļoti sarežģītā, garā procedūrā tika radīts jauns normatīvais regulējums, un ir ļoti svarīgi šo likumu izanalizēt pēc pirmā gada. Šis pirmais gads vēl nav noslēdzies, tāpēc arī es aicinu (un domāju, ka tas tā arī notiks), ka pēc gada būtu jāizanalizē likuma darbība un jāatrod visi šķēršļi un tie vajadzīgie uzlabojumi, lai mēs varētu veiksmīgāk attīstīt šo institūciju un sniegt jaunus uzlabojumus. Tai skaitā izanalizēt visus tos apsvērumus, ko minēja Stepaņenko kundze. Tas būtu komisijas galvenais uzdevums attiecībā uz šo likumu - es domāju, kaut kad maijā atsākt pie tā darbu un izanalizēt, kā gada laikā ir gājis, kur ir bijušas problēmas, tai skaitā, veicot darbu, arī pašiem trauksmes cēlējiem un tiem... tām institūcijām, kas strādā ar trauksmes cēlējiem visos līmeņos - ministrijās, uzņēmumos, pašvaldībās... visos līmeņos veicot šo analīzi un piedāvājot uzlabojumus.

Atgādināšu: šeit mēs veicām ļoti būtiskus labojumus tam, kas bija pirmajā lasījumā iesniegtajā redakcijā, respektīvi, bija... ka atbildība jau iestājas par nepatiesu ziņu sniegšanu, kas automātiski nozīmē to, ka šādi ziņotāji principā varētu tikt atturēti no vēlmes ziņot, ja tev jau par to vien, ka tev doma vien... jau draud atbildība. Tagad ir ievietots vārds “apzināti”. Un, es domāju, tas to situāciju kaut kādā ziņā glābj. Bet, atkārtoju vēlreiz, maijā, es domāju, mums pie šī likuma ir jāatgriežas.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, kolēģi! Uzskatu, ka šis likumprojekts nav īpaši kvalitatīvs. Es ar piemēriem tikai... lai jūs saprastu, kā tas reāli dzīvē darbojas.

Paņemsim piemēru - deputātu Juri Jurašu. Es būšu tā kā tas trauksmes cēlējs, un es tagad celšu trauksmi par deputātu Juri Jurašu. Es vēršos tagad attiecīgajās iestādēs un saku, ka ilggadējais KNAB darbinieks Juris Jurašs visu savu mūžu ir staigājis daudz dārgākā uzvalkā, kādu advokāti nemaz nevar atļauties. KNAB darbinieks ar savu mazo algu var atļauties dārgāku uzvalku, viņš var atļauties māju uzcelt par KNAB darbinieka algu, un tu cel trauksmi. Principā, ņemot vērā, ka Jurim Jurašam ir acīmredzot kā tieslietu sistēmā strādājošam pazīstami ministri šajā jomā, viņš var sodīt personu, kas šādu trauksmi ir cēlusi. (Starpsauciens: “Jā!”) Rezultātā mēs nonākam pie situācijas, ka persona, kura vēlētos celt trauksmi, būtībā tiek pakļauta spiedienam izdarīt izvēli - vai par šo personu drīkst vai nedrīkst celt trauksmi. Un es esmu pilnīgi pārliecināts - ja šādā veidā trauksme tiktu celta, piemēram, par deputātu Jurašu, un to darītu kāds opozīcijas pārstāvis, tad tās problēmas būtu nevis deputātam Jurašam, kuram pārbaudītu, kā viņa ienākumi ir radušies ilgākā laika posmā un kā viņš ar KNAB darbinieka algu ir varējis atļauties tādu dzīvesveidu, kādu viņš dzīvo, bet tās problēmas būtu tam opozīcijas deputātam, kas šādu trauksmi būtu cēlis. Par to ir šie grozījumi. Par to ir šie grozījumi!

Šie grozījumi, piemēram, ir par to, ka... ka, ja celtu trauksmi un arī opozīcijas pārstāvis teiktu, ka Jura Juraša sieva bez konkursa tika iekārtota Rīgas brīvostā, kur tās nelikumības notiek visas... valdē... četri tūkstoši... cik tur tā alga bija?... un... un tika norādīts, ka tas arī faktiski ir, lai piesegtu korupciju... Un atkal mēs nonāksim pie tās pašas situācijas, kas notiks. Maigākajā gadījumā šādam opozīcijas deputātam tiks pateikts, ka viņš ir oligarhu pārstāvis. Bet nopietnākās juridiskās konsekvences būs tas, ka pret viņu ierosinās kādu procesu.

Tāpēc šādi grozījumi nav kvalitatīvi. Tie nav atbalstāmi un... Un faktiski persona, kas ceļ trauksmi, nevar tikt sodīta. Tas ir iestāžu uzdevums - izvērtēt šo lietu. Un es aicinātu iestādes izvērtēt, kā ar KNAB darbinieka algu Juris Jurašs var atļauties tādu dzīvesveidu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Dacei Bluķei.

D. Bluķe (AP!).

Kolēģi! Es gribu atgādināt divas lietas.

Par to, ka administratīvā atbildība iestājas trauksmes cēlējam, ja viņš izmanto šo mehānismu, apzināti sniedzot nepatiesas ziņas, par to jau mēs otrajā lasījumā esam nobalsojuši. Komisijā tika veikts šī... šī panta redakcionāls variants.

Un otra lieta. Es gribu uzsvērt, ka vārda brīvība nav visatļautība un par saviem vārdiem ir jāuzņemas arī atbildība. Un tas bija viens no iemesliem, kāpēc iepriekš šo likumu - Trauksmes celšanas likumu - nevarēja tik ilgi pieņemt. Un, ja ir tiešām trauksme, tad tā ir jāceļ, bet apzināti kaitēt darba devējam - tas nebūtu pieņemami.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es aizmirsu piezīmēt vienu detaļu par šo trauksmes celšanu. Arī - ar konkrētu piemēru.

Satversmes aizsardzības birojā savulaik bija tāds augsta ranga darbinieks Sparāna kungs. Starp citu, Jurim Jurašam tuvu... kā nozarē zināms, šīm personām ir labas savstarpējās attiecības. Satversmes aizsardzības birojā, protams, arī nav tās lielākās algas, bet Sparāna kunga ģimene var atļauties braukt ar X5, X6 vai... man tie iksi jūk... bet nu katrā gadījumā ar kaut kādām šādām automašīnām var atļauties braukt par Satversmes aizsardzības biroja darbinieka algu. Vai šādā gadījumā, ceļot trauksmi, kaut kas tiek pārbaudīts? Protams, ne! Atkal ir jautājums: vai Saeimas deputāts no opozīcijas, par tādu jautājumu ceļot trauksmi, varētu saņemt kādas problēmas? Protams! Jo tas tiek pateikts par personu, kas ir ciešā saistībā ar tieslietas uzraugošu pozīcijas deputātu. Nu aptuveni tā.

Tāpēc nevajag jaukt vārda brīvību ar to, ka tiek sniegta informācija, kas ir jāpārbauda tiesībaizsardzības iestādēm. Un tas ir tieši tiesībaizsardzības iestāžu uzdevums - pārbaudīt, vai šī informācija ir patiesa vai nepatiesa, vai šī informācija satur kādas, piemēram, noziedzīga nodarījuma pazīmes -, nevis cilvēkiem uz paplātes jāaiznes iestādēm. Tas ir kā reiz šo iestāžu uzdevums - pārbaudīt un konstatēt, kura persona faktiski varētu būt iesaistīta koruptīvos darījumos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jutai Strīķei.

J. Strīķe (JK).

Gribu atgādināt, ka šeit ir runa par administratīvo atbildību, kas tiek paredzēta par apzināti nepatiesas informācijas sniegšanu. Tas nozīmē, ka cilvēks zina, ka tā nav patiesība, apzinās un mērķtiecīgi informē par šiem meliem, uzdodot tos par patiesību. Bez tam gribu atgādināt, ka pašlaik jau ir paredzēta pat kriminālatbildība par nepatiesu iesniegumu sniegšanu, piemēram, Valsts policijai.

Tāpēc nenodarbosimies ar demagoģiju un balsosim par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates vēl nav slēgtas.

Vārds Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Atšķirībā no Strīķes kundzes pieminētā kriminālprocesa... Šajā gadījumā sods būs... administratīvais sods būs arī par publiskas informācijas... par informācijas publisku sniegšanu. Tas tiešām nozīmē to, ka persona pēc šī likuma pieņemšanas trīs reizes padomās, vai tiešām ir vērts celt trauksmi, kā to savulaik, iespējams, darīja Strīķes kundze, strādājot KNAB. Mēs visi zinām, kā jūs cīnījāties par savām tiesībām, arī ceļot trauksmi. Nedod Dievs, kādam tobrīd ienāktu prātā, ka jūs esat sniegusi nepatiesu informāciju, un sistēma strādātu pret jums. Šobrīd, protams, jūs esat pozīcijā, bet toreiz jūs bijāt mazais cilvēks, kas cīnījās pret sistēmu.

Ja jūs nonāksiet tieši tādā pašā situācijā, kādā bijāt toreiz, pēc šī likuma pieņemšanas jums, iespējams, klāsies ļoti plāni.

Tāpēc šis likums pagriezīsies arī pret jums pašiem... kādu dienu, iespējams. Esiet, lūdzu, uzmanīgi, pieņemot šādus likumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas vēl skaidrojams?

D. Bluķe. Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 3, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

D. Bluķe. Aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījums Trauksmes celšanas likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Trauksmes celšanas likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 3, atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ivars Zariņš.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labdien vēlreiz! Šodien mēs skatām grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā galīgajā lasījumā. Tā kā šis likumprojekts uzsāka savu virzību vairāk nekā gadu atpakaļ - vēl iepriekšējā Saeimā -, es īsi atgādināšu, par ko ir šis likumprojekts, lai būtu saprotams, kāds bija šī likumprojekta mērķis.

Proti, kolēģi, šo likumprojektu iniciēja pati Tautsaimniecības, agrārās vides un reģionālās politikas komisija 2018. gada rudenī pēc tam, kad Ekonomikas ministrija gadu tika solījusi nākt ar nepieciešamajiem likuma grozījumiem, bet tā arī to nespēja izdarīt.

Kādēļ bija vajadzīgi šie likuma grozījumi?

Šie likuma grozījumi bija nepieciešami tādēļ, lai likuma līmenī noteiktu skaidrus pārraudzības principus šai sistēmai un novērstu šajā sistēmā iespējamās krāpniecības, proti, lai likuma līmenī būtu noteikts, kas ir jādara uzraugošajām iestādēm un kā ir jāizskatās šai atbalsta sistēmai. Tas joprojām likumā nebija noteikts un deva iespēju tāpēc visdažādākajām manipulācijām, kā rezultātā mēs zinām šo fenomenu, ko mēs tagad saucam par OIK afēru.

Likumprojekts paredzēja trīs konkrētas lietas.

Pirmkārt, noteica to, ka tiem, kuri saņem atbalstu... šim ir jābūt reāli pārbaudītam. Tātad ir jāveic reālas pārbaudes.

Otrā lieta - ka tiem komersantiem, kuri nepilda atbalsta nosacījumus vai krāpjas, atbalsts nepienākas.

Un trešā lieta - ka tiem komersantiem, kuriem atbalsts pienākas, atbalsta apmēram jābūt ir samērīgam, nevis pārmērīgam.

Tātad - pašsaprotamas lietas, kuru nez kāpēc līdz šim likumā nebija bijis. Tas deva iespēju manipulēt ar visu šo sistēmu.

Tagad mēs iesim cauri priekšlikumiem. Mēs esam saņēmuši pavisam 103 priekšlikumus, un jūs paši varēsiet vērtēt, kā galu galā šis likumprojekts izskatās.

1. priekšlikums - ekonomikas ministra Ralfa Nemiro priekšlikums attiecībā uz atbalsta periodu. Ļoti svarīga lieta! Ekonomikas ministrija piedāvā papildināt ar to, ka šis periods... periodā jāieskaita ir ne tikai tas atbalsts, kas ir bijis valsts atbalsts, bet arī cits darbības atbalsts.

Proti, kāpēc šis ir svarīgs labojums? Kā jūs zināt, esošā atbalsta sistēma OIK - tas ir tikai viens no atbalsta veidiem. Pirms tam ir bijuši arī citi atbalsta veidi. Un ir ļoti svarīgi šinī atbalsta periodā paredzēt, lai šis atbalsta periods būtu tāds, lai tajā iekļautos visi atbalsta veidi, ko ir saņēmis komersants, proti, arī tas atbalsts, ko saņēma līdz tam brīdim, kamēr tika izveidota OIK. Un tāpēc ir šis papildinājums. Rezultātā - kāpēc tas ir svarīgi? Tāpēc, ka šis atbalsta periods tālāk tiek izmantots pārkompensācijas aprēķinos, kā arī lai noteiktu, cik tad vispār ilgi komersants ir tiesīgs saņemt šo atļauju. Proti, ja komersantam ir bijis kāds cits atbalsts vēl pirms šī OIK atbalsta, tad šis atbalsta periods tiks sākts... rēķināts no šī iepriekšējā... iepriekšējā atbalsta. Jāteic, ka mums par to bija diezgan garas diskusijas, un skaidrībā par to, kā tad šis atbalsta periods tiks rēķināts, mēs tikām tikai 27. novembra sēdē, kurā, kad mēs izskatījām tālāko - 48. priekšlikumu, kas ir saistīts ar pārkompensāciju, precīzi nokonstatējām, kā tad šis atbalsta periods tiek rēķināts. Proti, kad tas ir sācies no šī iepriekšējā - pirmā - atbalsta, tas arī vairs nepārtraucas, tātad arī starpposms iet iekšā atbalsta periodā. Starpposms starp šiem diviem dažādajiem atbalstiem, kas ir bijis.

Komisijā priekšlikums ir ticis atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. Tālāk. 2. - deputāta Ivara Zariņa priekšlikums, kas piedāvā ieviest konkrētu definīciju, ko nozīmē atbalsts elektroenerģijas ražošanai. Komisijā nav ticis atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Manuprāt, arī šis ir ļoti svarīgs priekšlikums. Un priekšlikuma būtība ir sekojoša. Viens no veidiem, kāpēc bija iespējama vispār OIK afēra, bija saistīts ar to, ka esošais likuma deleģējums bija pārāk plašs un pārāk nekonkrēts, tas deva iespējas veikt dažādas interpretācijas. Tātad, proti, lai šīs interpretācijas būtu... pēc iespējas nebūtu iespējams veikt un nevarētu īstenot šīs afērai līdzīgās darbības, es piedāvāju nodefinēt skaidri, kas tad likuma izpratnē ir šis “atbalsts elektroenerģijas ražošanai”.

Kāpēc šī definīcija ir svarīga? Tāpēc, ka, balstoties... ir visdažādākās interpretācijas, ko mēs saprotam ar to, kas tad ir atbalsts. Tas, kas bija līdz šim viens no afēras elementiem, ka, pateicoties tam, ka skaidrs tvērums atbalsta... ko nozīmē “atbalsts elektroenerģijas ražošanai”, nebija noteikts, Ekonomikas ministrija to izmantoja savos noteikumos, nosakot, ka atbalstā jāietver tikai daļa no atbalsta, ko ir saņēmis komersants. Savukārt nozīmīga atbalsta daļa, kas bija saistīta... kas bija sniegta līdz OIK, šajā atbalstā... atbalsta aprēķinos netika iekļauta, kas nozīmē, ka tādējādi Ekonomikas ministrija nodrošināja nepamatotus daudzu miljonu ieņēmumus komersantiem, kuriem tie vispār nepienācās. Jo aprēķinos, pieņemsim, šis iepriekšējais atbalsts, par ko mēs runājām iepriekšējos periodos, vispār netika ņemts vērā. Ekonomikas ministrija to pamatoja, ka nu vienkārši tas nebija jāņem vērā.

Tāpēc mans priekšlikums bija nodefinēt šo... dot šo atbalsta definīciju, lai šādu spekulāciju nebūtu.

Tas arī viss... no manas puses.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas viedokli skaidrosiet?

I. Zariņš. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - d āta Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 54, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Zariņš. 3. - deputāta Ivara Zariņa priekšlikums, kur viņš piedāvā ieviest definīciju, ko nozīmē “lietderīgais siltums”.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Šī ir vēl viena ļoti svarīga lieta, kurai vajadzēja būt likumprojektā. Ja mēs gribam novērst afēru un vēlamies, lai šī atbalsta sistēma, ko mēs esam izveidojuši, būtu likumīga un arī atbilstīga Eiropas Savienības tiesību normām... Proti... kāpēc tā arī ir svarīga? Tāpēc, ka viena no lielākajām krāpniecībām, kas tika veikta šīs OIK afēras ietvaros, bija saistīta ar lietderīgo siltumu. Kad komersants... komersants, kuram bija jāpilda šie nosacījumi, lai vispār saņemtu atbalstu, proti, lai viņš savu siltumu izmantotu lietderīgi, viņš to vispār nedarīja. Un tur bija visdažādākās manipulācijas, kā tas tika darīts, - ka viņš slēdza līgumus pats ar sevi, dibināja... dibināja dažādas sabiedrības, lai šī cita sabiedrība, kas ir viņa sabiedrība, it kā būtu šī lietderīgā siltuma noņēmēja, bet patiesībā šis siltums vispār netika izmantots. Tas nozīmē, ka pēc būtības viņš krāpās un saņēma savu atbalstu nelikumīgi. Tāpēc bija ļoti svarīgi ieviest šo definīciju.

Šī definīcija arī ir ļoti svarīga, lai mūsu atbalsta sistēma atbilstu tiem tiesību normu principiem, ko paredz Eiropas Savienības tiesību normas. Proti, ja tās neatbildīs, tas nozīmēs, ka Latvija īsteno ar Eiropas... Eiropas Savienībai neatbilstošu atbalsta sistēmu, kas ir nelikumīga. Un šeit jau valstī var iestāties reāli tiesvedības riski par to, ka tā ir īstenojusi atbalsta sistēmu, kuru tā vispār nedrīkst īstenot. Tāpēc bija svarīga šāda definīcija, un tāpēc tā arī tika piedāvāta.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad debates slēdzu.

Vai komisijas viedokli skaidrosiet?

I. Zariņš. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 47, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Zariņš. 4. - deputāta Ivara Zariņa priekšlikums ir kontekstā ar 3. priekšlikumu saistībā ar lietderīgo siltumu, kas paredz nodefinēt, ko nozīmē “ekonomiski pamatots pieprasījums”, proti, “pieprasījums, kas nepārsniedz vajadzīgo siltumu vai dzesēšanas jaudu un ko pretējā gadījumā atbilstoši tirgus nosacījumiem apmierinātu, izmantojot elektroenerģijas ražošanas metodes, kas nav koģenerācija”. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Šis arī ir ļoti svarīgs priekšlikums, kas kā reiz novērš šīs... tas, ko jūs esat visi dzirdējuši... noteikti redzējuši televīzijas sižetos par šīm konteinershēmām... kad radās ne no kurienes... pilnīgi uz klaja lauka... pēkšņi tika paredzēts radīt šīs koģenerācijas stacijas, kurām patiesībā tur vispār nav nekāda ekonomiska pamatojuma atrasties. Jo tas, ko nosaka Eiropas Savienības tiesību normas... un šeit ir precīza definīcija no Eiropas Savienības direktīvām, balstoties uz kurām šī atbalsta shēma vispār tiek veidota... nosaka, ka šādas koģenerācijas stacijas varēja rasties tikai tanīs vietās, kur ir reāli šis siltuma pieprasījums. Tās nevarēja rasties uz zaļa lauka vai kaut kur mežā, kur siltuma pieprasījuma vispār nav.

Neskatoties uz to, šādas atļaujas tika izsniegtas un šādas stacijas tika radītas. Tā bija krāpniecība, tas bija tiesību normu pārkāpums. Un tāpēc, lai mēs ar likumu tādas lietas nepieļautu, bija nepieciešams ietvert šādu definīciju. Un tas ir dīvaini, ka komisija šādu priekšlikumu arī ir noraidījusi.

No manas puses tas ir viss.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas viedokli skaidrosiet?

I. Zariņš. Komisijas viedoklis šajā gadījumā balstījās uz Ekonomikas ministrijas sniegto viedokli. Ekonomikas ministrija vienkārši paziņoja: “Mēs nevaram tādu priekšlikumu atbalstīt.” Un pamatojums bija... viņi teica - tāpēc, ka šeit ir ierakstīts nosaukums... ierakstīts ir “siltums”, bet likumā ir “siltumenerģija”. Un komisija to izmantoja par pamatu, lai noraidītu. (Smiekli.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 50, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Zariņš. Jā.

5. - deputāta Ivara Zariņa priekšlikums. Kārtējā definīcija - par to, ko nozīmē koģenerācijas režīmā saražotā elektroenerģija. Arī saistīts ar iepriekšējiem priekšlikumiem.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Jā. Šī arī ir svarīga definīcija. Kādēļ? Tāpēc, ka tā nosaka, kāds ir tas atbalsta tvērums... par ko vispār komersantam ir jāmaksā šis atbalsts. Proti, ja viņš koģenerācijā saražo elektroenerģiju, tad viņam maksās... ja viņam būtu... viņš ir tiesīgs saņemt atbalstu tikai par to elektroenerģijas apjoma daudzumu, par ko paralēli ir saražotā siltumenerģija... arī ir bijusi lietderīgi izmantota. Ja tas tā nav, tad viņam vispār šis atbalsts nepienākas. Un tā ir atkal fundamentāla lieta, kas bija jākontrolē. Tas netika darīts, un tādējādi tika nodrošināti nelikumīgi ieņēmumi vairāku miljonu apmērā.

Komisijā nez kāpēc tas atkal ir noraidīts, protams, balstoties uz Ekonomikas ministrijas iebildumiem. (Starpsauciens: “Kā tad!”)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas viedoklis?

I. Zariņš. Komisijas viedoklis - ka šādu priekšlikumu noraidīja, balstoties uz Ekonomikas ministrijas iebildumiem.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Zariņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 51, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Zariņš. 7. - ekonomikas ministra Ralfa... Sestais?

Sēdes vadītāja. Sestais... Sestais vēl.

I. Zariņš. Es atvainojos.

Jā. 6. - deputāta Zariņa priekšlikums. Arī tas attiecas uz definīciju. Svarīga arī definīcija... nodefinēt likumā, ko nozīmē kopējā efektivitāte. Šis ir termins, kas tiek lietots, lai varētu vērtēt, vai stacija vispār kvalificējas atbalstam vai nekvalificējas. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Kā jau ziņotājs minēja, tā arī ir svarīga definīcija, jo šī definīcija ir nepieciešama principam, pēc kura uzraugošajai iestādei vajadzētu pārbaudīt, vai šis komersants, šī stacija, kas ir... kas pretendē uz atbalstu, vispār kvalificējas tam. Proti, Eiropas Savienības direktīva nosaka konkrētus principus... un šis princips iekļauts šinī definīcijā, pēc kuriem tiek izvērtēts - stacijai pienākas atbalsts vai ne.

Ja mums likumā nav tas skaidri noteikts... un, kā tas ir bijis līdz šim, tas deva iespēju, ka atkal šo atbalstu saņem komersanti, kuriem tas vispār nepienāktos, jo viņu stacija vispār nekvalificējas šādam atbalstam; pēc būtības tas nodrošina nelikumīga atbalsta piešķiršanu šādam komersantam.

Aicinu atbalstīt. Vai arī atnāciet kāds un pasakiet iemeslu, kāpēc šis priekšlikums nebūtu atbalstāms.

Paldies. (Starpsauciens: “Nav laba iemesla!”)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā?

I. Zariņš. Komisijas vārdā nav, ko piebilst. (Smiekli.)

Sēdes vadītāja. Nu, bet ir taču komisijas viedoklis. Kā tad tur nav, ko piebilst? Vismaz viedokli ziņojiet!

I. Zariņš. Ko, lūdzu?

Sēdes vadītāja. Komisijas viedokli ziņojiet.

I. Zariņš. Komisijas viedoklis? Komisijas viedoklis bija neatbalstīt šo, balstoties uz Ekonomikas ministrijas iebildumiem.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Zariņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 51, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Zariņš. Tālāk 7. - ekonomikas ministra Ralfa Nemiro priekšlikums, kas saistīts ar pārkompensāciju, nosakot, ko nozīmē pārkompensācija - “ražotāja saņemtā atbalsta apmērs, kas saistīts ar elektroenerģijas ražošanu, kura rezultātā tiek pārsniegta noteiktā kopējā kapitālieguldījumu iekšējā peļņas norma”.

Šis papildinājums saistīts ar to, ka ir pateikts, ka pārkompensācija attiecas uz atbalstu, kas saistīts ar elektroenerģijas ražošanu. Komisijai aizņēma diezgan ilgu laiku, lai noskaidrotu, kas ar to tiek saprasts, un vienotos, kas tad ietilpst šajā Ekonomikas ministrijas piedāvātajā terminā, kas saistīts ar elektroenerģijas ražošanu... atbalsts, kas saistīts ar elektroenerģijas ražošanu. Proti, ko likumdevējs saprot ar šiem vārdiem - ka šeit ir iekļauts tas viss atbalsts, kas tik tiešām ir saistīts ar elektroenerģijas ražošanu. Ne tikai darbības atbalsts, bet arī investīciju atbalsts, ne tikai tas darbības atbalsts, kas ir kā valsts atbalsts pašlaik OIK, bet arī tas iepriekšējais atbalsts. Tātad viss atbalsts, kas ir bijis sniegts ne tikai caur Ekonomikas ministriju, bet arī Zemkopības ministriju, Lauku atbalsta dienestu; tātad viss atbalsts, kas kaut kādā veidā ir bijis tieši saistīts ar elektroenerģijas ražošanu, ir iekļaujams šinī pārkompensācijas aprēķinā.

Tā ir viena tāda svarīga lieta, kura līdz šim likumā nav bijusi definēta, un tas deva iespēju Ekonomikas ministrijai izveidot noteikumus, kuros daļa no šī atbalsta netika ņemta vērā, rēķinot pārkompensāciju. Tagad ar šo likuma labojumu mēs to novēršam un esam arī kā likumdevējs skaidri pateikuši šo tvērumu. Tātad visam atbalstam, kas saistīts ar elektroenerģijas ražošanu, ir jābūt iekšā šajā pārkompensācijas aprēķinā. Savukārt atbalsts, kas nav saistīts (tāds arī var būt, pieņemsim, darbinieku apmācība, tur vēl kaut kāds atbalsts, mārketings un tamlīdzīgi), šinī gadījumā šeit neiet iekšā. Bet iet iekšā viss atbalsts, kas saistīts ar ražošanu: gan darbības, gan investīciju; gan vecais, gan jaunais.

Sēdes vadītāja. Komisija atbalsta... Ā, jūs vēlējāties vēl debatēt. Sākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Tātad, kolēģi, šeit arī tas parādās - kāpēc bija nepieciešams, lai likumā būtu šī definīcija, lai nebūtu iespējamas interpretācijas. Ja definīcija būtu bijusi, visiem būtu skaidrs. Dotajā gadījumā komisijai vajadzēja vairākas sēdes, lai beigās visiem būtu kopīga sapratne. Jo no sākuma, kad Ekonomikas ministrija nāca ar šo priekšlikumu, kad viņiem prasīja, ko tad jūs saprotat ar “darbības atbalstu”, iestājās pauze, viņi paši to nespēja izskaidrot. Un es izskaidrošu - kāpēc viņi to nespēja izskaidrot. Tāpēc, ka tādā redakcijā, kā Ekonomikas ministrija atkal to bija ierakstījusi, tas deva viņiem interpretācijas iespējas vēlāk pateikt: “Ziniet, šis ir ražošana, tātad tikai darbības atbalsts būtu jāņem vērā!”, un tādā veidā varētu sašaurināt, jo tas, kā Eiropas Savienība bieži skatās uz šīm lietām... tieši tā arī nodalot, ka ir darbības atbalsts un ir investīciju atbalsts. Tāpēc šeit bija ļoti svarīgi, ka mēs kā likumdevējs komisijā tomēr veltījām vairākas sēdes, lai beigās nonāktu līdz tam, ko tad mēs saprotam ar šo atbalstu elektroenerģijas ražošanai. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai Saeimas debatēs parādītos šī definīcija.

Tā ka es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

I. Zariņš. Tālāk.

Sēdes vadītāja. Nē, nav tālāk. Pēc debatēm ziņojiet komisijas viedokli!

I. Zariņš. Komisijas viedokli es jau noziņoju, pirms sākās debates. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. 8. - ekonomikas ministra Ralfa Nemiro priekšlikums, kas piedāvā papildināt nosacījumu, kādos gadījumos ir nepieciešams saņemt atļauju elektroenerģijas ražošanai. Paredzot to, ka: ja jauda... uzstādāmā jauda vai jaudas palielinājums ir lielāks par 11,1 kilovatu, tad ir nepieciešama Ekonomikas ministrijas atļauja. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. 9. - deputāta Ivara Zariņa priekšlikums. Analoģisks priekšlikums par analoģisku principu, paredzot to, ka ir jābūt kaut kādam jaudas slieksnim, par kuru tomēr jāvēršas pie Ekonomikas ministrijas pēc atļaujas. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 10. - ekonomikas ministra priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Zariņš. 10. - ekonomikas ministra Ralfa Nemiro priekšlikums, kurā arī tiek veikts šis labojums par to, ka ir jābūt jaudas ierobežojumam, virs kura tad ir nepieciešama Ekonomikas ministrijas atļauja, proti, 11,1 kilovats jaudas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. 11. - ekonomikas ministra Ralfa Nemiro priekšlikums, kas ir saistīts ar sadales sistēmas operatora pieslēguma... informāciju par pieslēguma jaudām... kādā veidā viņš atskaitās, kā viņš parāda, kas šajā sistēmā notiek. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. (Starpsauciens: “Neatbalsta!”)

I. Zariņš. Nē... Tālāk. Ekonomikas... 12. - ekonomikas ministra priekšlikums par to, kādā veidā tiek publicēti dati, ka sadales sistēmas operatora saņemtie dati... Atbalstīts un iekļauts 13. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Zariņš. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums, redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. 15. - deputāta Ivara Zariņa priekšlikums, ar kuru viņš piedāvā atgriezties pie vecās OIK diferencēšanas kārtības, proti, ka OIK tiek aprēķināta viendaļīgi, tas ir, proporcionāli elektroenerģijas patēriņa apjomam, - tā, kā tas bija līdz 2018. gadam.

Pašlaik, kā jūs zināt, OIK ir divdaļīga. Tātad daļa tiek rēķināta proporcionāli elektroenerģijas patēriņa apjomam, un otra daļa tiek rēķināta proporcionāli pieslēguma jaudai. Šis priekšlikums tātad piedāvā atgriezties atpakaļ pie... pie iepriekšējās kārtības.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Jā, šo priekšlikumu es iesniedzu atkārtoti - nu jau uz trešo lasījumu -, jo otrajā lasījumā es to bija atsaucis, jo mēs vienojāmies, jo bija vasara... lai neievilktu garas debates, mēs vienojāmies, ka šis jautājums tiks izdebatēts trešajā lasījumā.

Kāpēc tas tika iesniegts? Tāpēc, ka šī jaunā OIK diferenciācijas kārtība, kura pašlaik ir spēkā, Saeimā vispār netika izdebatēta. Tā ļoti savdabīgā veidā vispār parādījās un nokļuva likumā. Proti, šis priekšlikums izmainīt OIK diferenciācijas kārtību tika ielikts, 2016. gadā veidojot budžetu uz nākošo gadu, budžeta paketē, lai gan ar budžeta paketi tam nebija vispār nekāda - nekāda! - sakara. Rezultātā šis likumprojekts tika pieņemts steidzamības kārtībā, jo koalīcijai vispār nebija iespējas pret to iebilst, pretējā gadījumā budžets tiktu... netiktu pieņemts un valdība būtu kritusi. Un tādā veidā, bez debatēm, vispār neatbilstoši likumu virzībai, kādai tai vajadzētu izskatīties, šāds... šādi grozījumi stājās spēkā.

Tas, ko es piedāvāju, - es piedāvāju, ka mēs... Un mana priekšlikuma mērķis bija... ka mēs radām pamatu... izdiskutēt šeit, Saeimā, un beigās saprast, kā tad ir pareizi, kā tad šim... OIK diferenciācijai jāizskatās. Jo bija acīm redzami, ka šī vienas politiskās partijas piedāvātā... diferenciācijas modelis, ko viņi ultimatīvi izdzina cauri, bija labvēlīgs atsevišķiem uzņēmumiem - uz visu pārējo uzņēmumu rēķina. Proti, pāris lielie uzņēmumi, kuriem ir ražošanas jaudas... tiek izmantotas pilnā apmērā... viņi bija ieguvēji. Savukārt liela daļa mazo, vidējo uzņēmumu, kuri atrodas attīstības fāzē... lauksaimniecības uzņēmumi (pieņemsim, graudu kaltes, fermas), kuriem nav iespējams šo pieslēgumu izmantot tik efektīvi, kļuva zaudētāji. Citiem vārdiem, visa pārējā tautsaimniecība nosponsorē atsevišķu lielo uzņēmumu labklājību. Un tāpēc mans priekšlikums bija, ka mēs tomēr šādu likumprojektu... šādu diferenciāciju izdiskutējam, un tāpēc arī ieliku šādu priekšlikumu.

Otrajā lasījumā mēs to neizdebatējām, tāpēc ka bija vasara, neviens negribēja darīt, un mēs vienojāmies, ka es to iesniegšu uz trešo lasījumu. Tad nu es to uz trešo lasījumu arī iesniedzu. Savukārt trešajā lasījumā jau tika paziņots, ka tas ir konceptuāls priekšlikums un par to vairs nedrīkst debatēt; ka tas nav pareizi - to trešajā lasījumā skatīt. Līdz ar to... tā bija argumentācija, kāpēc šis priekšlikums tika noraidīts.

Vēl... Vēl ko apsolīja Ekonomikas ministrija. Viņi teica: “Ziniet, a 2021. gadā mums būs jauna atbalsta shēma, un mēs apsolāmies, ka 2021. gadā mēs tad par to debatēsim.”

Nu, ja jau Ekonomikas ministrija apsolījusies to darīt un par to sākt debates, tad es šodien šo priekšlikumu atsaukšu, lai to iesniegtu vēl vienu reizi... un lai to skatītu jau kā atsevišķu priekšlikumu, lai mums būtu tiešām debates. Un ejam... nevis trešajā lasījumā, bet sākot jau no pirmā lasījuma.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai jūs atsaucat priekšlikumu?

I. Zariņš. Jā, es to esmu atsaucis. Vēlreiz apliecinu.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikums ir atsaukts.

I. Zariņš. 16. - ekonomikas ministra priekšlikums, kas saistīts ar izcelsmes apliecinājuma izsniegšanu. Tagad sekos vesela virkne redakcionālu priekšlikumu šinī sakarā. Tātad 16. - ekonomikas ministra Ralfa Nemiro priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 17. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Zariņš. 17. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. Tālāk 18. - ekonomikas ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts Ekonomikas ministrijas... 19. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Zariņš. 19. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. 20. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī atbalstīts. Tie visi ir redakcionāla rakstura priekšlikumi... arī pēc Juridiskā biroja ieteikuma. Saistīti ar to, ka nav pareizi, ka likuma pastāvīgajās normās ir atsauce uz pārejas noteikumiem. Un šeit tas tiek sakārtots, lai šādas atsauces nebūtu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. 21. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. Tālāk 22. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Protams, atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. 24. - ekonomikas ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 25. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Zariņš. Joprojām tie ir redakcionāla rakstura grozījumi.

25. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. 26. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. Tālāk 27. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas saistīts ar atbalsta perioda ierobežojumiem. Šeit tiek mainīts tikai vēl nosaukums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. 28. - ekonomikas ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 29. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Zariņš. 29. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas ir saistīts ar to, ka Ministru kabinets izstrādā kārtību, kādā tiek pārtraukta atbalsta izmaksa. Ministru kabineta noteiktā atbildīgā iestāde pieņem lēmumu par šo tiesību atcelšanu. Šis arī ir svarīgs punkts. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. Jā, šeit ir svarīgi akcentēt to, ka šis atbalsta periods, kad tiek rēķināts... Lai gan mēs par to runāsim tālāk, es... pie nākošajiem priekšlikumiem.

Tātad 30. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī redakcionāla rakstura. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. 31. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. Tālāk 32. - deputāta Ivara Zariņa priekšlikums. Priekšlikuma būtība ir sekojoša: ka attiecināt šo kontroles mehānismu, ko mēs esam likumā izveidojuši, kādā veidā komersanti ir kontrolējami... ka šis kontroles mehānisms būtu jāattiecina ne tikai uz esošo atbalsta shēmu, bet principā: ja komersants saņem atbalstu, tad viņš ir jāpārbauda. Proti, priekšlikuma būtība ir sekojoša - ja OIK atbalsta shēma beidz funkcionēt un parādās cita atbalsta shēma, tad neatkarīgi no tā, vai komersants ir šinī shēmā vai atrodas nākošajā atbalsta shēmā, viņa darbību ir jāturpina kontrolēt. Komisija šo priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Šis ir principiāls un ļoti svarīgs priekšlikums šajā likumprojektā, ja mēs tik tiešām vēlamies izpildīt sabiedrībai dotos solījumus par to, ka mēs tiešām vēlamies sakārtot šo subsidētās elektroenerģijas ražošanas nozari. Proti, šai nozarei viens no iztrūkstošajiem elementiem bija kontrole. Pašlaik pēc Ekonomikas ministrijas priekšlikumiem un uzstājīgās pozīcijas likumprojektā ir izmainīts kontroles sākotnējais tvērums. Proti, likumprojektā sākotnēji tika paredzēts, ka visi komersanti, kuri saņem atbalstu, būs atbilstoši jāpārbauda. Tātad jāveic šīs reālās pārbaudes pēc šiem svarīgajiem kritērijiem - pēc tā, kā tiek lietderīgi izmantots siltums, kāds ir elektroenerģijas pašpatēriņš, kā ir ar šīs stacijas darbību, vai tā vispār atbilst atbalsta nosacījumiem, vai atbilst efektivitāte un tamlīdzīgi.

Tas, ko izdarīja Ekonomikas ministrija, - viņi izmainīja šī likumprojekta tvērumu, nosakot, ka visi šie principi attiecas tikai uz esošo atbalsta shēmu. Pēc tam mēs uzzinājām, ka 2021. gadā esošā atbalsta shēma vairs neeksistēs. Ekonomikas ministrija jau piedāvā... piedāvā, ka būs jauna atbalsta shēma. Tas acīmredzami parāda, kādā veidā Ekonomikas ministrija bija plānojusi... atkal... ir izplānojusi šo jauno OIK afēras piesegu. Proti, 2021. gadā OIK vairs nebūs, būs cita atbalsta shēma. Bet likumā... Ko ir izdarījusi Ekonomikas ministrija? Viņi ir skaidri pateikuši, ka šos kontroles mehānismus... Tas viss, ko mēs šeit lēmām... to varēja piemērot tikai attiecībā uz iepriekšējo... Ja atbalsts būs jau pēc cita... tad uz šo visu vairs neattiecas. Tāpēc bija ļoti svarīgi, lai mēs šo principu saglabātu, ka atbalstu... ka viņi... tiks turpināts kontrolēt. Pretējā gadījumā... viss šis ir stāsts par to, ka no 2021. gada OIK vairs nebūs... ir nevis tas, ka atrisināts šīs afēras jautājums, bet vienkārši elegants... uztaisīts elegants piesegs.

Tāpēc, kolēģi, ja jūs tik tiešām atbildīgi pieejat tam, ko jūs esat solījuši sabiedrībai, un tik tiešām vēlaties cīnīties ar šo afēru, nevis uztaisīt jaunu piesegu nu jau likuma līmenī, es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, aicinu par to balsot.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad komisija nav atbalstījusi.

I. Zariņš. Komisijā nav atbalstīts, jo Ekonomikas ministrija pret to iebilda.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 32. - deputāta Zariņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 50, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Zariņš. 33. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas piedāvā papildināt ar vārdiem... runājot par atbalsta apturēšanu... ka ne tikai “atbalsta apturēšanu”, bet arī “vai lēmuma pieņemšanu par piešķirto tiesību atcelšanu un pienākuma uzlikšanu atmaksāt izmaksāto valsts atbalstu”... Daļēji atbalstīts, iekļauts 35. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Zariņš. 34. - ekonomikas ministra priekšlikums. Arī tas daļēji atbalstīts un iekļauts 35. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Zariņš. Un 35. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas runā par elektroenerģijas ražotāju uzraudzību. Un šeit tiek uzskaitīts, kas ir tās lietas, kuras mēs kā likumdevējs vēlamies... tos principus, pēc kuriem mēs redzam, kas tad būtu jāuzrauga. Un šeit tiek uzskaitīts tātad. Darbības uzraudzība un kontrole, nodrošinot... tātad pati darbības uzraudzība un kontrole, atbilstība atbalsta nosacījumiem, tālāk - pārkompensācijas novēršana... arī attiecībā uz to, ka par lēmuma pieņemšanu par valsts atbalsta apturēšanu... vai lēmumu par piešķirto tiesību atcelšanu, par nelikumīga vai nepamatota atbalsta atgūšanu... Un tas viss... šī kontrole... mēs kā likumdevējs, kas to vēlamies redzēt, jau no pirmā lasījuma esam skaidri noteikuši, ka tas ir jāskata kontekstā ar šī panta... šī likuma 2. panta 2. punktā noteikto mērķu sasniegšanu. Proti, lai nodrošinātu elektroenerģijas piegādi Latvijas patērētājiem visefektīvākajā iespējamā veidā par pamatotu cenu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. 36. - ekonomikas ministra priekšlikums, kas paredz... kas izvērš tālāk... mums runa ir par lietderīgo siltumenerģiju... kā tas tiek kontrolēts... un kas tiek vispār... kādi kontroles mehānismi tiek pievienoti attiecībā uz atbalsta saņēmējiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. 37. - deputāta Ivara Zariņa priekšlikums. Arī tas saistīts ar kārtību, kādā ir atceļamas šīs atbalsta tiesības. Un šeit tiek paredzētas trīs lietas. Viena ir atkal paplašināt šo atbalsta tvērumu, ka šī atbildība un iespēja zaudēt šo atbalstu ir attiecināma ne tikai uz esošo atbalsta sistēmu, bet principā. Tātad ir komersanti... neatkarīgi no tā, vai viņš atrodas šinī sistēmā vai kādā jaunā sistēmā, paredz konkrētu tvērumu attiecībā uz pārkāpumiem, par kuriem ir pienākums... pienākums šo atbalstu atņemt. Paredzot arī to, ka, ja ražotājs pārkāpj pienākumu, ka viņam pašam būtu par šiem saviem pārkāpumiem... jādeklarējas un jānovērš tie paredzētā termiņā... Ja viņš to nav darījis un to ir slēpis, viņam par to arī pienākas atņemt atļauju. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi, šīs ir ļoti principiālas lietas atkal. Ja mēs tik tiešām nevis vārdos, bet reāli darbos vēlamies tikt galā ar šo OIK afēru un uztaisīt regulējumu, kurš tik tiešām efektīvi ļauj kontrolēt krāpniecību šinī nozarē, tad šīs trīs lietas ir principiāli svarīgas.

Pirmā lieta... tas, ko es jau minēju, - ka kontroles mehānismam ir jābūt attiecināmam nevis tikai uz esošo atbalsta shēmu, bet arī uz nākošo. Kāpēc tas ir tik svarīgi? Tāpēc, ka saskaņā ar Ekonomikas ministrijas izveidoto... šo jauno afēras piesegu... kā tas darbosies?... Tātad vispirms Ekonomikas ministrija sašaurināja šī likuma tvērumu, ka visi pasākumi attiecas tikai uz esošo atbalsta shēmu. Pēc tam tālāk Ekonomikas ministrija gandrīz visas tās lietas, ko mēs gribējām, lai tās būtu likumā skaidri noteiktas, ir pārnesusi atpakaļ uz saviem Ministru kabineta noteikumiem, kurus pati izstrādās. Savukārt tos izstrādāt Ekonomikas ministrija ir gatava ne ātrāk par 2021. gadu.

Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka tad, kad šis likums reāli būs piemērojams, tas ir, tikai 2021. gadā, jo līdz tam brīdim nebūs nepieciešamo Ministru kabineta noteikumu, kuri jāizstrādā Ekonomikas ministrijai, bet kura tos nevarēs izstrādāt ātrāk... Tas nozīmē, ka reāli tad, kad šis likums sāks darboties, to vairs nebūs, uz ko to attiecināt, jo visi jau būs pārgājuši uz jauno atbalsta shēmu. Tāpēc ir tik svarīgi atbalstīt, ka šis tvērums tiek paplašināts.

Otrā lieta. Es piedāvāju, ka mēs likumā definējam to, ko mēs arī sākotnēji bijām minējuši paši. Proti, ka gadījumos, ja komersants nepilda atbalsta nosacījumus vai krāpjas, viņam atļauja ir jāatņem. Ekonomikas ministrija atkal iebilda pret to, nevēlējās, lai tas būtu likumā. Man tiešām nav saprotama komisijas attieksme, es vēlētos, lai kolēģi, kas arī iebilda pret šo, nāktu šeit un pamatotu, kāpēc mēs izvairāmies to skaidri ierakstīt likumā, jo tas bija tas... viena no lietām, kāpēc vispār šis likumprojekts tika radīts.

Un trešā lieta, ko es piedāvāju. Es piedāvāju ieviest ļoti efektīvu kontroles mehānismu. Proti, pašlaik, kā mēs zinām un kas visu laiku ir stāstīts, Ekonomikas ministrija gadiem attaisnojas, kāpēc tā neko nevar izdarīt. Viņi saka: “Mums nav kapacitātes, mēs visu nespējam pārbaudīt.”

Tik tiešām - tāds, kāds pašlaik ir izveidots šis kontroles mehānisms, tas ir smagnējs, neefektīvs un dārgs. Es piedāvāju, kā to var izdarīt ar minimālām izmaksām, efektīvi un ļoti vienkārši. Proti, ar likumu nosakot, ka komersantam pašam ir pienākums pašdeklarēties tajos brīžos, kad viņš redz, ka nespēj izpildīt šos atbalsta nosacījumus, kad ar viņa darbību kaut kas nav kārtībā. Tas būs komersanta pienākums uzreiz to ziņot atbilstošajai uzraugošajai iestādei. Savukārt pēc tam... viņam šis atbalsts tiek apstādināts, un viņam tiek dots konkrēts laiks, termiņš, kādā ir jānovērš pārkāpums vai neatbilstība.

Tādā veidā mēs panākam to, ka pret komersantu ir samērīga attieksme. Proti, tik tiešām var būt situācijas, ka komersantam kaut kas ir noticis, teiksim, kurināmais ir pārāk slapjš, tāpēc viņa stacija nespēj strādāt ar atbilstošu efektivitāti, lai kvalificētos atbalstam, un viņam pēkšņi nav, kur likt siltumu. Šinī brīdī viņš godīgi deklarējas, pasaka, ka viņam tāda situācija ir radusies. Viņam tiek apstādināts atbalsts, tiek dots termiņš, kurā viņš neatbilstību novērš.

Lai komersants būtu motivēts to darīt, likumā tiek paredzēta atbildība. Ja gadījumā tu to nebūsi darījis un mēs tevi pieķeram, tu uzreiz... bez variantiem... zaudē atbalstu, plus - pret tevi sākas šī atbalsta... nelikumīga, nepamatota atbalsta... atgūšanas procedūra. Tas motivētu... Tas padarītu šo uzraudzības mehānismu ļoti efektīvu, un tas motivētu komersantus pašiem sekot līdzi. Jo pašlaik (tā, kā tas ir izveidots, kā Ekonomikas ministrija ir izveidojusi šo kontroles mehānismu) komersants var turpināt krāpties, neievērot atbalsta nosacījumus, kamēr netiek pieķerts, un, pat ja viņš tiek pieķerts, viņam vienkārši tiek izteikts brīdinājums.

Tas ir analoģiski, kā jūs braucat pa ceļu... piedalāties ceļu satiksmē... Analoģija ar Ceļu satiksmes noteikumiem būtu, ka jūs varat braukt piedzēries. Jūs apstādina un konstatē, ka jūs esat vienkārši piedzēries, pamatīgi piedzēries. Jums par to nekas nebūs, jums iedos brīdinājumu un pateiks: “Nu, pusgada laikā beidz dzert! Tikmēr mēs tev vēl turpināsim par to piemaksāt.” Tāds pašlaik ir šis regulējums. Lai to novērstu, bija šie priekšlikumi.

Kolēģi! Šie ir ļoti svarīgi priekšlikumi, un es aicinu tos atbalstīt. Pretējā gadījumā šis likumprojekts lielā mērā zaudē jēgu, kāpēc tas tika radīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Augsti godātie kolēģi! Manuprāt, šis ir viens no būtiskākajiem priekšlikumiem šajā likumprojektā, ko iesniedzis Zariņa kungs, un mēģināšu paskaidrot, kāpēc. Mēs, ZZS frakcija, arī līdzīgu priekšlikumu bijām iesnieguši budžeta likumprojektā, paredzot to kā jaunu papildu ieņēmumu veidu valsts budžetam, no kura varētu segt visnotaļ vajadzīgas lietas. Tajā skaitā - medicīnas darbinieku atalgojumam... Jebkurai - jebkurai! - valsts pārvaldes funkcijai varētu šos resursus novirzīt.

Šobrīd pastāvošā kārtība attiecībā uz kontroles mehānismiem paredz principā kontroles neesamību. Ja mēs skatām obligātā iepirkuma... OIK... Komisijā, skatot šos jautājumus, ir pilnīgi skaidrs (vismaz man pilnīgi noteikti ir skaidrs), ka, piemēram, ar pašpatēriņiem, ja varētu tā teikt, krāpniecība notiek vairāk nekā pusē no obligātā iepirkuma komponentes saņēmēju uzņēmumiem. Un šobrīd tāda īsta kontroles mehānisma nav. Šobrīd notiek aptuveni tā: ja tevi pieķer krāpjoties, tev tiek dots laiks - deviņi mēneši -, lai novērstu problēmu. Pēc tam... tad, kad tu esi to problēmu novērsis, neviens tev neliek atgriezt neko... jebkādu finansējumu atpakaļ. Kur nu vēl runāt par atļaujas atņemšanu! Ja tā ir prioritāte - tiešām cīnīties ar OIK... šiem negodprātīgajiem uzņēmējiem -, tad tieši kontroles stiprināšana un iespēja atņemt atļaujas ir viens no galvenajiem instrumentiem, kas dotu iespēju tiešām efektīvi cīnīties un arī preventīvi... novērstu iespējamas krāpniecības shēmas.

Atbildīgajā komisijā, kura vērtē visu šo OIK, mēs bijām uzaicinājuši arī bijušos valsts sekretārus. Un viens no Ekonomikas ministrijas valsts sekretāriem, kas bija tieši pie kontroles mehānismu radīšanas darbojies, arī konkrēti atzina, ka šie kontroles mehānismi ir izveidoti tā, lai tie būtu ļoti pretimnākoši uzņēmējiem, nevis pretimnākoši valsts budžetam, lai kaut kādā veidā aizsargātu valsts budžetu. Vēl jo vairāk - ja likumprojektā ir paredzēts, ka līdz 2021. gadam principā nekas nenotiks, tas arī, manuprāt, ļoti nepieņemami. Tātad tas nozīmē - skaidrs signāls visiem, kuri negodprātīgi izmanto visus likuma robus un caurumus, kas ir šajā normatīvajā regulējumā: līdz 2021. gadam mierīgi var to turpināt darīt. Un arī pēc 2021. gada... Skatīsies, kādi būs MK noteikumi. Un vismaz šobrīd no Ekonomikas ministrijas... nav tādas skaidras pārliecības, ka tiešām vēlētos kaut kādā veidā ierobežot atbalsta sniegšanu negodprātīgajiem uzņēmējiem. Tādu ir ļoti daudz. Kā jau minēju, tā ir vismaz puse, lielākā daļa, vairākums no uzņēmumiem. Šobrīd ir tikai kādi daži, mazāk par 10, pret kuriem ir vērsušies - un pamatoti vērsušies. Bet kopumā lielākā daļa no šiem uzņēmējiem ir tādi, kuriem visiem šīs atļaujas būtu atņemamas uzreiz.

Kā Zariņa kungs jau minēja savā argumentācijā, - nu, ja tu esi pārkāpis likumu... Šī ir Latvijā vienīgā joma, kur tu vari droši pārkāpt likumu, turpināt saņemt valsts atbalstu, un pēc tam tev par to nekas nebūs, tikai pakrata ar pirkstu: “Lūdzu, vairāk tā nedari!”

Manuprāt, ja ir politiskā griba tiešām pēc būtības cīnīties ar šo nelegālo maksājumu saņēmējiem, tad šī ir tā vieta. Šis ir tas priekšlikums, kuru atbalstot, kolēģi, mēs varētu panākt to, ka tiešām arī preventīvi... Uzņēmēji, kas darbojas šajā jomā, sāktu skatīties, pašorganizēties, un varbūt arī rastos viņos kaut kāda atbildības sajūta pret to, ka viņi tomēr saņem valsts budžeta līdzekļus, un viņi veiktu šo uzņēmējdarbību godprātīgi. Pagaidām var pilnīgi viennozīmīgi pateikt - un tas atspoguļosies, es domāju, lielā mērā arī galaziņojumā, kas drīzumā jau būs, - ka šo negodprātīgo uzņēmēju īpatsvars ir pārāk liels. Un tas ir nepieņemami.

Es uzskatu, ka šo priekšlikumu vajadzētu atbalstīt. Kolēģi, aicinu jūs to atbalstīt. Vai arī - vajadzētu nākt kādam no ministrijas... Parlamentārā sekretāra te nav, ministra arī nav... Vismaz KPV LV... Kolēģi, tad nāciet un izskaidrojiet, kāda tad būs šī kontroles mehānisma pastiprināšana! Jo šobrīd mums ir skaidrs, ka tā vienkārši nav.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debašu laiks ir piecas minūtes. Gobzema kungs, vai jums pietiktu līdz pulksten 10.30, ja? (Dep. A. Gobzems: “Man pietiks, jā! Man pietiks! Ja nepārtrauksiet, tad pietiks!”)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Pirmām kārtām, kolēģi, es gribētu aicināt jūs visus aplaudēt deputātam Zariņam, kurš vienīgais ir sagatavojies par elektroenerģiju (Aplausi.) un mērķtiecīgi gadiem... gadiem par to runā. Tajā laikā... skaidrs, šajā zālē nevienu tas neinteresē, visvairāk neinteresē JAUNO VIENOTĪBU. Viņi visi jau aizmiguši, izņemot deputātu Adamoviču. Kāpēc? Tāpēc, ka es viņam šorīt kafejnīcā teicu, ka es viņu nosaukšu no Saeimas tribīnes. Viņš uzmanīgi klausās, kurā mirklī tas notiks. (Smiekli.) Citādāk arī būtu aizmidzis pie šī priekšlikuma. 

Es aicinātu vispār jautājumā par elektroenerģiju - jo mums jau, protams, ir lētākā elektroenerģija Eiropā! - saīsināt debašu laiku uz vienu minūti, jo deputāts Zariņš visus priekšlikumus, ko viņš iesniedz un aizstāv... tie visi ir pamatoti, un tieši tā iemesla dēļ jau jūs tos noraidāt, ka tie ir pamatoti. Jo, ja mēs atbalstīsim Zariņa priekšlikumus, tad mums nebūs OIK shēmas, nebūs, kas sponsorē Jauno VIENOTĪBU. Tāpēc saīsinām, lai jums nav jāguļ tik ilgi, lai Adamoviča kungam nav tik ilgi jāspicē ausis, cik reizes viņa uzvārds tiks nosaukts no Saeimas tribīnes, un tamlīdzīgi.

Pamosties vajag, deputāti! Šis ir ļoti nopietns jautājums. Mums ir dārgākā elektrība ne tikai reģionā, bet Eiropā. Mums OIK shēmās miljardi ir izzagti! Vajag paklausīties to, ko Zariņš saka, un es pilnībā piekrītu visiem viņa priekšlikumiem un pilnībā tos atbalstu.

Un paldies, Mūrnieces kundze, ka jūs mani nepārtraucāt un devāt šo lielisko iespēju uzstāties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas viedokli paudīsiet? Zariņa kungs, atgriezieties pie referenta pienākumiem, lūdzu!

I. Zariņš. Vienkārši bija pieteikušies vēl vairāki debatētāji. Vai viņi ir noņēmuši savu dalību? Noņēma, ja?

Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 37. - deputāta Zariņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 55, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

Kolēģi, darbu ar likumprojektu turpināsim pēc pārtraukuma.

Laiks deputātu reģistrācijai. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Godātie kolēģi! Šodien 35 gadu dzimšanas dienu svin mūsu kolēģis deputāts Aivars Geidāns, un mēs viņu sveicam! (Aplausi.)

Vārds Saeimas sekretāram Andrejam Klementjevam reģistrācijas rezultātiem.

A. Klementjevs (13. Saeimas sekretārs).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs... nav, Marija Golubeva... nav, Armands Krauze... nav, Edgars Kucins... neredzu, Māris Kučinskis... nav, Inese Lībiņa-Egnere... nav, Linda Ozola... neredzu, Didzis Šmits... nav, Normunds Žunna... nav.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”, trešais, galīgais, lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ivars Zariņš.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Tā, kolēģi! Turpinām izskatīt grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā. Mēs tikām līdz 37. - Ivara Zariņa priekšlikumam, kurš tika noraidīts.

38. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš paredz, ka, lemjot par piešķirto tiesību atcelšanu, vienlaikus ir izlemjams jautājums par pienākuma uzlikšanu ražotājiem atmaksāt izmaksāto atbalstu. Tas ir vairāk redakcionāla rakstura priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 40. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Zariņš. 39. - ekonomikas ministra priekšlikums, kas paredz divas lietas.

Viena lieta - paredz, ka... līdzīgi kā Juridiskais birojs... ka vienlaikus ar lēmumu par piešķirto tiesību atcelšanu pieņemams lēmums par pienākuma uzlikšanu komersantam atmaksāt izmantoto... izmaksāto valsts atbalstu.

Un otra lieta (ļoti savdabīga) - ka piedāvā izņemt no likuma tās normas, kuras noteic komersanta pienākumu pierādīt savas darbības atbilstību atbalsta nosacījumiem.

Komisijā tika atbalstīts tikai daļēji.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Tātad, kolēģi, šis ir ļoti interesants un ļoti zīmīgs ekonomikas ministra priekšlikums, kas uzskatāmi raksturo, ar kādu mērķi Ekonomikas ministrija ir sniegusi savus priekšlikumus un ko ir vēlējusies panākt ar šo likumprojektu, un ko tai lielā mērā diemžēl arī ir izdevies panākt, - proti, pēc iespējas piesegt krāpniecību šajā nozarē.

Ekonomikas ministrija pilnīgā nopietnībā... tas, ko piedāvā ekonomikas ministrs ar šo savu priekšlikumu, - tātad gadījumos, kad komersants ir pieķerts pārkāpumos... izņemt no likuma tās normas jeb to prasību, ka komersantam ir pienākums pierādīt, kā viņš ir izpildījis šos atbalsta nosacījumus. Pilnīgā nopietnībā! Un pamatojums? Pamatojums tam, kāpēc viņš to darījis: jo tas, ziniet, būs pārāk liels slogs, ko komersantam nevar... nedrīkst uzlikt.

Tad tika uzdots jautājums Ekonomikas ministrijai: un kā tad būs ar to samērojamību, ar to slogu valstij mēģināt to visu pierādīt?

Paldies Dievam, šo sadaļu attiecībā uz Ekonomikas ministrijas piedāvāto priekšlikumu komisija tomēr neatbalstīja, jo arī Juridiskais birojs pamatoti norādīja - ja ir izdarīts pārkāpums, tad šeit šai samērojamībai, ka tas būtu kaut kas pārmērīgs, ko valsts prasa tagad no komersanta pildīt, nu gan nav nekāda pamata.

Tāpēc, kolēģi, es aicinātu piefiksēt un saprast, kas pašlaik notiek ar šo likumprojektu un kas notiks turpmāk, ja jūs atbalstīsiet šādus Ekonomikas ministrijas priekšlikumus.

Sēdes vadītāja. Debates vēl nav slēgtas.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

Par šo priekšlikumu, Liepiņas kundze? Par procedūru.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā sēdes vadītāja un cienījamie kolēģi! Šis ir ļoti svarīgs likumprojekts, un zālē nav kārtības, tādēļ ir ļoti, ļoti grūti dzirdēt, ko Zariņa kungs saka. Varbūt ievediet kārtību zālē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Kolēģi! Vai kāds dzirdēja, ko teica deputāte Linda Liepiņa? (Starpsaucieni: “Jā!”) Daļa dzirdēja. Tie, kas nedzirdēja. Es atkārtošu: ir grūti dzirdēt runātāju no tribīnes. Lūdzu, respektējiet debates.

Tātad debates slēgtas.

Komisijas...

I. Zariņš. Jā, komisijas vārdā es vēlos sacīt, ka tieši šī sadaļa... Komisija arī nav atbalstījusi. Komisija tikai daļēji atbalstījusi un iekļāvusi šo priekšlikumu 40. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

I. Zariņš. Tālāk. 40. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurā ir daļēji iekļauts šis Ekonomikas ministrijas priekšlikums, bet nav iekļauts tas... Ir saglabāts tas, ka komersantam būs “pienākums pierādīt līdz tiesisku pierādījumu ticamības pakāpei, ka tas, saņemot valsts atbalstu, ir ievērojis normatīvajos aktos noteiktās prasības atbalsta saņemšanai”.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. Tālāk. 41. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas nosaka to, ka “nosacījumus un metodiku elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem vai koģenerācijā nepamatoti vai nelikumīgi saņemtā valsts atbalsta atgūšanai nosaka Ministru kabinets”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. Tālāk. 42. - deputāta Ivara Zariņa priekšlikums. Tā būtība ir sekojoša: “Ja ražotāja darbība neatbilst kādam no atbalsta nosacījumiem vai jebkādā veidā netiek izpildīti atbalsta nosacījumi, ražotāja pienākums ir nekavējoties par to paziņot atbildīgajai iestādei. Šajā gadījumā ražotājam ir pienākums un tiesības novērst šo pārkāpumu Ministru kabineta noteiktajos termiņos. Atbalsta izmaksa netiek veikta par laika periodu, kurā ražotāja darbība neatbilst atbalsta nosacījumiem. Ja ražotājs nav izpildījis šajā punktā paredzēto paziņošanas pienākumu, tas zaudē tiesības saņemt atbalstu elektroenerģijas ražošanai.” Komisijā netika atbalstīts, jo Ekonomikas ministrija uzskatīja, ka gadījumā, ja komersants ir krāpies un slēpis to no uzraugošās iestādes, un tiek pieķerts, tas būs nesamērīgi viņam atņemt atbalstu.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Šis ir viens no ļoti būtiskiem priekšlikumiem, kuru es aicinātu (pretēji komisijas lemtajam) atbalstīt un nepaļauties tai demagoģijai, ko izvērsa Ekonomikas ministrija, jo tas bija acīmredzami, ko viņi tur darīja. Vienkārši, lai šo afēru... Jo, ja mēs atbalstām šo priekšlikumu, tad vienu būtisku punktu, kādā veidā piesegt šo afēru, kā piesegt šīs krāpniecības, ar kurām Ekonomikas ministrija it kā nespēj tikt galā, mēs varētu novērst. Jo pašlaik kas... kāda ir situācija? Patiesībā Ekonomikas ministrijai rokās ir daudz informācijas par ļoti daudziem pārkāpumiem. Par pārkāpumiem, kas vērtējami... kur daudzi no tiem ir acīmredzama krāpniecība sevišķi lielos apmēros. Tie ir entie miljoni, kurus Ekonomikas ministrija nepiedzen, jo tai nav tādu pienākumu. Ekonomikas ministrija ir apspēlējusi to ar saviem Ministru kabineta noteikumiem, un likums arī tādus pienākumus neuzliek.

Savukārt tas, ko es piedāvāju, šī likuma grozījums, ir ļoti vienkārši. Tātad, ja komersants tiek pieķerts, ka viņš krāpjas un viņš to ir slēpis, tas taču ir loģiski, ka viņam atbalsta tiesības vairs nepienākas un būtu arī jāatgūst tas atbalsts, ko viņš ir izkrāpjot saņēmis. Ja mēs šādu prasību nenosakām (kā to vēlējās Ekonomikas ministrija), tad turpinās šis afēras piesegs, kad komersanti it kā tiek pārbaudīti, it kā kaut kas tiek atklāts, tiek fiksēts - tiešām dokumentāri var pierādīt, ka šīs krāpniecības notiek, un to esmu uzskatāmi pierādījis arī Pieprasījumu komisijas sēdēs, kur mēs esam izskatījuši pieprasījumu ekonomikas ministram par Ekonomikas ministrijas rīcību saistībā ar šiem pārbaužu rezultātiem, jo nu jau tik tālu ir aizgājis, ka Ekonomikas ministrija kaut ko pārbauda. It kā ir pārbaudījusi, bet tālāk uz šiem pārkāpumiem nereaģē. Un tikai tad, kad viņus piespiež, viņi ir spiesti veikt kaut kādus pasākumus, kas arī vairāk ir kā piesegs. Jūs esat dzirdējuši šos lepnos Ekonomikas ministrijas paziņojumus par to, kā tur ir 24 miljoni ieekonomēti, samazināts OIK atbalsts. Vai jūs zināt, kāda ir patiesība? Patiesība ir tā, ka par šiem pārkāpumiem zināms bija jau sen un Ekonomikas ministrijai tie jau sen bija jāpārbauda! Un jau sen par šiem pārkāpumiem bija nevis vienkārši jāapstādina atbalsts, bet šis atbalsts sen bija jāatņem, turklāt vēl paralēli šie komersanti būtu jāsoda par krāpniecību sevišķi lielos apmēros!

Ko izdarīja Ekonomikas ministrija? Tā kā ministrija bija spiesta kaut ko darīt un šeit, Saeimā, mēs pierādījām, ka ministrija saistībā ar šīm krāpniecībām nestrādā, tad ministrija izdarīja - ko? Viņi šos pārkāpumus fiksēja, bet tā vietā, lai saistībā ar šiem pārkāpumiem veiktu tādus pasākumus, kādus es minēju, tātad atņemtu šo atbalstu, uzsāktu tiesvedības (iespējams, kriminālprocesus!) par šiem pārkāpumiem, par šīm krāpniecībām, viņi vienkārši uz laiku... apstādināja šo atbalstu uz dažiem mēnešiem, lai dotu iespēju šīs krāpniecības novērst. Un pēc tam, kad šīs krāpniecības bija novērstas, viņi atkal šo atbalstu atjaunoja. Bet savukārt šo periodu, kurā bija apstādināts šis atbalsts, viņi pasniedza kā savu lielo uzvaru, ko viņi ir izcīnījuši Latvijas patērētājiem. Un tie ir minētie 24 miljoni. Un tad iedomājieties... Ja tie bija 24 miljoni, kuri vienkārši pa šo pagaidu periodu, vienkārši atbalstu apstādinot, tika ieekonomēti, tad iedomājieties, cik milzīgas summas nelikumīgi, nepamatoti izsniegta atbalsta Ekonomikas ministrija piesedz un cik būtiski varēja samazināt...!

Tāpēc, kolēģi, šis ir ļoti svarīgs priekšlikums, un šeit es aicinu sevišķi JKP... Jūs, kas esat nākuši par tiesiskumu, par godīgumu cīnīties, aicinu ieklausīties un atbalstīt šo priekšlikumu. Jo pretējā gadījumā... Tās kuluāru sarunas, kas tagad tiek runātas, kāpēc jūs atbalstāt šo Ekonomikas ministrijas afēru, šo jauno piesegu, ir saistītas ar to, ka jums ir vajadzīgs Ekonomikas ministrijas atbalsts jūsu politiskā sponsora projektam - Skultes terminālim. Ja tas tā nav, nāciet šeit un pamatojiet, kāpēc jūs nevēlaties atbalstīt šo priekšlikumu. Kāpēc jūs esat uz vienu roku ar šo afēru - jauno.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim. (Dep. S. Riekstiņš: “Jā, komisijā laikam tikai JKP deputāti. Pēdējā laikā tā šķiet.”)

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Zariņa kungs jau kādu laiku gan ziņo, gan debatē. Divi vienā! Un man tomēr būtu aicinājums ieklausīties tajā, ko saka Zariņa kungs. Un varbūt tie deputāti, kas nolēmuši neatbalstīt šos priekšlikumus, varētu tomēr nākt tribīnē un paskaidrot, kāpēc. Jo tas, es domāju, būtu vērtīgi ne tikai pašam Zariņa kungam, bet visai sabiedrībai kopumā. Mēs pirms vēlēšanām ļoti aktīvi nācām un aizstāvējām... lielākā daļa solīja... liela daļa solīja to, ka OIK tiks izbeigta jau nākamajā dienā pēc vēlēšanām. Mēs esam piedzīvojuši divus budžetus, kuros... katrā no tiem ir iestrādāts būtisks atbalsta mehānisms OIK uzņēmējiem. Un tagad Zariņa kungs ir iesniedzis veselu virkni priekšlikumu un no savas puses diezgan plaši argumentē, kāpēc katrs no tiem būtu atbalstāms, lai panāktu kaut kādu situācijas uzlabojumu. Ja es klausos, ko runā Zariņa kungs, pilnīgi skaidrs ir, ka... no viņa argumentācijas izriet, ka, atbalstot šos priekšlikumus, tiešām tiktu panākts uzlabojums un valsts budžets varētu ieekonomēt kaut kādus resursu apjomus - un diezgan lielus resursu apjomus.

Kad Zariņa kungs kā atbildīgās komisijas ziņotājs runā, tad norāda principā tikai vienu lietu, kas pārsvarā dominē, - ka Ekonomikas ministrija šo pieeju nav atbalstījusi... vai ka tas nav atbalstāms, jo Ekonomikas ministrija tā ir pateikusi. Nu, tad būtu lūgums deputātiem - nākt un izskaidrot, kāpēc Zariņa kungam nav taisnība, kāpēc jūs neatbalstāt viņa priekšlikumus un kāpēc šis likums, kuru mēs šobrīd skatām, būs tā panākumu atslēga, tas lielais ieguvums, kas palīdzēs - cerams, palīdzēs! - kaut kādā veidā ierobežot OIK maksājumus no valsts budžeta.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam otro reizi.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Jā, kolēģi, es tiešām aicinātu, pirms jūs balsosiet, nākt šeit un dot pamatojumu, kāpēc jūs uzskatāt, ka šāds priekšlikums nav vajadzīgs (tātad priekšlikums, kurš sakārtotu šo kontroles sistēmu, padarītu to efektīvu, dotu iespēju tiešām reāli sekot pārkāpumiem šajā nozarē un tos izskaust), kāpēc nav atbalstāms, kāpēc jāsagatavo esošā kontroles kārtība, saskaņā ar kuru... kura nevis vienkārši novērš šos pārkāpumus, bet tieši otrādi - motivē komersantus krāpties. Jo tā ir izveidota tā, ka komersants zina, ka viņam par to nekas nebūs un viņš var krāpties. Sliktākajā gadījumā - kas būs, kad viņš tiks pieķerts? Viņš tiks brīdināts. Tas nozīmē, ka līdz tam brīdim, kamēr es neesmu pieķerts, manas krāpniecības neskaitās.

Es piedāvāju pretējo. Es piedāvāju pretējo principu - ja tu esi krāpies, viss ar to ir skaidrs. Viss! Ja tu esi pieķerts krāpjoties, tev atbalsts vairs nepienākas. Tas ir loģisks princips. Tie, kuri nevēlas atbalstīt to, nāciet, lūdzu, un šeit, no tribīnes, izstāstiet, kāpēc jūs gribat turpināt piesegt šo afēru.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Atim Zakatistovam.

A. Zakatistovs (KPV LV).

Kolēģi! Sarunas un diskusijas jau ir bijušas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Un šeit, nu, mēs atkārtojam kaut ko, kas jau ir izdiskutēts.

Viena lieta, par ko tiek runāts, ir motīvu lieta, ka ir lietoti vārdi “afēra” un “piesegšana”. Es to kategoriski noraidu.

Es domāju, ka ministra pieeja ir nežēlīga. Un tas, ka 24 miljoni eiro pagājušajā gadā tika ietaupīti, ir pierādījums tam, ka neviens netaisās neko piesegt, neko žēlot un nekādas jaunas afēras nenotiek.

Man ir žēl, ka Zariņa kungs ar nicinājumu runā par tiem ietaupītajiem 24 miljoniem un izmanto to kā piemēru - “Kas tur vēl ir iekšā?!”. “Kas tur vēl ir iekšā” ir jāpierāda soli pa solim. Un Zariņa kunga priekšlikumi ir izcili. Manuprāt, tie ir sadzirdēti.

Tā problēma un tā atšķirība ir tehnika - vai tos iestrādā likumā, vai tie tiek paredzēti Ministru kabineta noteikumos. Un Ministru kabineta noteikumi ir daudz elastīgāks un labāks rīks, kā īstenot tos mērķus, par kuriem Zariņa kungs runā. Iestrādājot šīs lietas likumā, mēs paši sev sasienam rokas.

Runājot par kontroli. Šī valdība ir piešķīrusi vienu miljonu (Dep. R. Ločmeles-Luņovas starpsauciens.) eiro papildus - vienu miljonu eiro papildus! - tieši kontroles pasākumiem.

Lūdzu, neatkārtosim tās diskusijas, kas ir notikušas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā septiņu sēžu garumā. Tas ne palīdzēs, ne kaut ko mainīs. Tātad skatāmies uz tiem darbiem, kas ir padarīti. Ir ietaupīta nauda - liela nauda! Tā nauda ir novirzīta saprātīgās “Altum” mājokļu garantiju programmas fondā. Valdība ir piešķīrusi papildu vienu miljonu eiro kontroles pasākumiem. Šeit ir vienkārši tehnikas jautājums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Vairākas lietas - kā papildinājums Zariņa kunga teiktajam, kā daži iebildumi Zakatistova kunga teiktajam.

Sākšu ar iebildumiem. Zakatistova kungs, pirmām kārtām visi deputāti nav Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, un Saeimas tribīne ir paredzēta tam, lai diskutētu (Dep. E. Papule: “Jā, tieši tā! Tieši tā!”) par katru likumprojektu un kā reiz lai diskutētu un izskaidrotu visai sabiedrībai, kura arī nav Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Un vēl, par Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju runājot, - būtu interesanti dzirdēt viedokli, kāds tad bija šis skaidrojums. Numur viens.

Numur divi... ko ir būtiski pateikt. Būtiski ir pateikt to, ka jūs runājat, ka ir ietaupīts tur... 24 miljoni. OIK joprojām turpinās. Atgādināšu - gadā simtiem miljonu tiek izmaksāts. Simtiem miljonu! Katrs iedzīvotājs, katrs uzņēmējs paņem elektrības rēķinu un redz: elektrība lētāka Latvijā nav kļuvusi arī ar tiem it kā ietaupītajiem 24 miljoniem.

Numur trīs - par roku sasiešanu. Tieši tā! Likumprojekta būtība ir sasiet rokas, ka krāpnieki ir, kā saka, jāsauc pie atbildības un jābeidz viņiem maksāt. Tas arī ir viss Vienotības bizness, Ati Zakatistov, - ļaut viņiem turpināt saņemt OIK atbalstu. Tādā veidā jau tā OIK arī darbojas faktiski. Šis priekšlikums ir, lai to aizliegtu.

Un vēl viena maza, nebūtiska, ļoti nebūtiska detaļa. 23. janvāris, 2019. gads. Šī pati tribīne. Krišjānis Kariņš. Valdības apstiprināšanas diena. Krišjānis Kariņš saka, apstiprinot valdību, ļoti lakoniski: “Mēs likvidēsim OIK.” Ir pagājis gads, vairāk nekā gads ir pagājis. OIK nav likvidēta, elektrības rēķini nav kļuvuši mazāki.

Es varu piekrist: Kariņa kungs nav bijis muļķis, viņš nenosauca, pēc cik gadiem likvidēs OIK - 10, 20 vai 100. Viņš ir pateicis, ka tas viņa dzīves laikā notiks. (No frakcijas SASKAŅA: “Tā viņš neteica!”) Bet mūsu uzņēmējiem elektrības cenas samazinājums un uzraudzības stiprums ir vajadzīgs šodien, lai viņi būtu konkurētspējīgi, salīdzinot ar Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Čehijas vai citiem šī reģiona uzņēmējiem. Mūsu iedzīvotājiem elektrības cena ir vajadzīga zemāka šodien, nevis pēc 10 gadiem, kad mēs jau būsim ļoti konkurētnespējīga sabiedrība. Tā ir tā problēma! Un gribu vēlreiz atkārtot, ka visi tie, kas saka, ka viņi likvidēs OIK, un kas ir pie varas... Tieši jūsu pienākums ir kāpt tribīnē un skaidrot sabiedrībai, kas tad ir tie šķēršļi, kāpēc jūs nelikvidējat OIK. Gadu nelikvidējat! Cik gadus jūs to vēl nelikvidēsiet? Kādi ir konkrētie šķēršļi? No kā ir tās bailes, un kāpēc tas netiek izdarīts līdz galam, strauji un efektīvi, Latvijas sabiedrības labā?

Vēl viens būtisks jautājums - diskusija par elektroenerģijas tirgu Latvijā. Šādas diskusijas nav. Koalīciju neinteresē sabiedrībai to skaidrot. Koalīciju vispār neinteresē, viņiem ir vienalga. Nu, uzkāpa tribīnē Zariņš, pats ar sevi diskutē par šo jautājumu. Tāda attieksme pret Latvijas sabiedrību nedrīkstētu būt vienā no visbūtiskākajiem jautājumiem, kas bremzē tirgus ekonomiku Latvijā, kas padara mūsu cilvēkus konkurētnespējīgus. Un tieši tāpēc jābūt ne tikai diskusijai par to; tieši tāpēc ir jābūt vēl stingrākai uzraudzībai šajā jautājumā un vēl lielākam uzsvaram (arī no valdību veidojošajām partijām) uz to, lai tiktu atcelts šāds atbalsts un faktiski iespēja nodarboties ar mahinācijām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Godātie koalīcijas deputāti! A ko jūs te vispār darāt? Jūs par ko saņemat nodokļu maksātāju naudu? Ja jūs to... Zakatistova kungs, ja jūs sakāt, ka viss ir izdiskutēts komisijā, tad ko jūs te darāt ceturtdienā? Nu tad vajag veikt visas diskusijas komisijā, un tad ceturtdien var attālināti nobalsot par visu, un miers! Ko jūs te sēžat vispār? (Dep. K. Feldmana starpsauciens.)

Ja jums absolūti nav, ko pateikt par opozīcijas priekšlikumiem, jūs nevarat neko ne pamatot, ne argumentēt, nevienu nevarat pārliecināt, tad ko jūs te darāt vispār? (Dep. S. Riekstiņš: “Kas tev par daļu?”) Ja jūs turaties tikai pie tā, ka Ekonomikas ministrija ir pret, tad jums ir absolūti... tad ko jūs te, Saeimā, darāt? Tad pietiks ar valdību tikai. Nu, ja Ekonomikas ministrija ir pret, nu tad pret. Nu tad absolūti viss. Vai jūs paši nevarat? Tad piesauciet Ekonomikas ministrijas parlamentāro sekretāru. Tas ir viņa darbs, ne? Lai viņš pamato, ja jūs nevarat.

Tāpēc uzdodiet sev jautājumu, ko jūs te darāt, par ko jūs saņemat to naudu! (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Atim Zakatistovam otro reizi.

A. Zakatistovs (KPV LV).

Droši vien man ir jāatvainojas. Tiešām, es, iespējams, pārsteidzīgi izteicos par to, ka no šīs tribīnes nevajag atkārtot diskusijas. Iespējams, ka vajag. Jums ir tiesības, opozīcija, to darīt.

Tas, kur es nepiekrītu, ir pārgalvīgie izteicieni par cilvēku motivāciju. Jā, iespējams, jums ir vairāk informācijas par Kariņa kunga motivāciju. Tas nav acīmredzams. Tas, ko es gribu runāt, ir pamatot lietas ar faktiem. Manuprāt, ekonomikas ministra motivāciju demonstrē fakti. Jums ir taisnība - Latvijai ir vajadzīga zemāka elektrības cena. Tāpēc ir bijis darbs ar “Sadales tīklu”, un “Sadales tīkls” no šī gada janvāra ir pazeminājis cenas.

Ir svarīgi, lai OIK afēra tiktu apstādināta, tāpēc mums ir OIK parlamentārās izmeklēšanas komisija. Mūsu ministrs ir ķēries klāt kontrolei. (Starpsauciens: “Simulē!”) Līdz ar to ir ietaupīti 24 miljoni. Šī valdība grib kontroli pastiprināt, līdz ar to cilvēku algām ir iedalīts miljons eiro, lai šīs kontroles tiktu veiktas, lai aizietu uz katru vietu, uz katru pļavu, paceltu katru akmeni un redzētu, vai tur ir blēži, vai tā ir īsta uzņēmējdarbība.

Šie ir fakti, kas demonstrē ekonomikas ministra apņēmību. Ja kādam ir informācija par viņa nodomiem, kas citādi nav redzami, nu tad vērsieties pie tiesībsargājošajām iestādēm! Bet pārstāsim runāt par afērām un lietām, kas nav taustāmas. 24 miljoni ir taustāmi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Paldies, Zakatistova kungs, par skaidrojumiem. Interesanti, kam tas miljons būs vajadzīgs?

Bet es gribētu vērst uzmanību uz to, ka nav vajadzīgs miljons, nav vajadzīgi praktiski vispār nekādi līdzekļi, lai gluži vienkārši ar pašas Ekonomikas ministrijas informāciju, piemēram, par pašpatēriņiem, jau skaidri pateiktu to, ka lielākā daļa no biogāzes, biomasas un dabasgāzes stacijām patiesībā krāpjas un nelegāli saņem šo atbalstu pastiprinātā veidā, izmantojot pašpatēriņu shēmas. Es jums, kolēģi... es nerunāju (Starpsauciens no KPV LV frakcijas.)... Nav jābūt lielam enerģētikas ekspertam, lai gluži vienkārši paskatītos šo Ekonomikas ministrijas publiski pieejamo tabulu, kur parādās pašpatēriņi, un saprastu to, ka tur notiek krāpniecība vairāk nekā pusē elektrostaciju.

Es domāju, ja Ekonomikas ministrija to nesaprot... tad, kolēģi, es nesaprotu arī, kāpēc jūs šos Zariņa priekšlikumus neatbalstāt, jo tādā veidā mēs varētu panākt to, ka... ar likumdevēja spēku piespiest tam pievērst uzmanību.

Šobrīd man ir ticamas aizdomas, ka OIK parlamentārās izmeklēšanas komisijā... Ģenerālprokuratūra kaut ko varētu darīt tajā laikā, jo arī viņi, pilnīgi nebūdami enerģētikas speciālisti... Ir acīmredzams vienkārši fakts. Jūs minējāt 24 miljonus, kas arī, lielā mērā pateicoties Zariņa kunga aktivitātei, vispār ir celti gaismā, bet stāsts jau ir par tiem simtiem miljonu, un te var redzēt. Jūs paņemiet mazu daļu no tā kopējā... arī no šiem pašpatēriņiem... Reālas darbības ir sāktas pret pieciem uzņēmumiem, kaut gan varētu pret 120-150 uzņēmumiem - tikai paskatoties uz šo tabulu vien, bez tālākiem paskaidrojumiem. Tur ir tā problēma. Kāpēc to neviens nedara?

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Pirmām kārtām es gribu pateikt vienu vēstures faktu. Pirms šīs valdības apstiprināšanas bija tāda epizode, ka Didzim Šmitam, Saeimas deputātam, tika piedāvāts ekonomikas ministra krēsls. Un toreiz Kariņa kungs, vēl neesot premjers, piegāja pie Didža Šmita... Žēl, ka viņš pats nav šodien zālē, bet viņš to apstiprinās pie nepieciešamības; viņš to ir stāstījis publiski. Kariņa kungs piegāja pie Didža Šmita un teica: “Nu, tu tur par to OIK tā mierīgāk, ja gribi būt mūsu klubiņā!”

Un te ir jautājums - vai jūs gribat būt viņu klubiņā, vai jūs gribat būt sabiedrības klubiņā, tautas klubiņā? Tā ir tā lielā izšķiršanās. Pagaidām jūs gribat būt tajā VIENOTĪBAS klubiņā, nevis tautas klubiņā. Tā ir viena lieta.

Otra lieta, kas ir būtiska. Viss šis... šie jautājumi... ka tur ir apturēts... vai vēl kaut kas... Tā problēma, juridiskā, ir... tā jau patiesībā ir... Varbūt cilvēki, kuriem nav tādas pieredzes, nesaprot, bet tie, kas ilgstošāk ir bijuši nozarē, saprot: ja jūs apturat uzņēmējam, kurš nodarbojas ar OIK un it kā krāpj... apturat uz laiku, lai pārbaudītu... un tamlīdzīgi, tās apturēšanas laikā jau jūs dodat iespēju, vulgāri izsakoties, nokopt situāciju. Patiesībā, ja būtu tāds priekšlikums, kāds ir šis, tad ietaupīti būtu nevis 24, bet, ļoti iespējams, simtiem miljonu... Uzreiz kā ar nazi nogriezt, nevis dot laiku uzņēmējam, kurš krāpjas, nokopt situāciju! Un tas ir tas, kas ir jāizmaina. Tāda ir tā priekšlikuma jēga un būtība.

Un pabeidzot. Daudzos gadījumos... “Lielmežotnes” piemērs ir viens piemērs, ka pēc opozīcijas iniciatīvas... Faktiski uzņēmējam tika atprasīti šie līdzekļi, jo bija tāds opozīcijas pieprasījums. Opozīcijai nav jāpilda šāda loma. Šī loma ir jāpilda ierēdniecības aparātam, kurš ir milzīgs.

Sēdes vadītāja. Gobzema kungs, debašu laiks ir beidzies.

A. Gobzems. Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā?

I. Zariņš. Jā, kā ziņotājs es varu piebilst, reflektēt uz šīm debatēm.

Tik tiešām komisijā mēs debatējām par šo priekšlikumu. Un priekšlikuma iesniedzējs arī pamatoja šī priekšlikuma jēgu saistībā ar Ekonomikas ministrijas rīcību. Uzskatāmi, ar faktiem, ir pierādīts, ka Ekonomikas ministrija gadījumos, kad komersants ir pieķerts krāpniecībā - acīmredzamā krāpniecībā! -, neveic atbilstošus soļus, tas ir, neīsteno šā atbalsta atņemšanu, bet, tieši otrādi, īsteno darbības, kuras ļauj to visu piesegt. Proti, uz laiku apstādina šo atbalstu, dodot iespēju šo krāpniecību noslēpt, un tad to turpina. Un tā, starp citu, Zakatistova kungs, arī radās šie 24 miljoni, ko jūs piesaucāt. Lai gan patiesībā tur varēja būt tiešām simtiem miljonu, ja Ekonomikas ministrija būtu atbilstoši rīkojusies. Komisija šo deputāta Ivara Zariņa priekšlikumu, kas paredz, ka, ja komersants ir krāpies un ir pieķerts mēģinājumā slēpt šo krāpniecību... ka par šādu pārkāpumu būtu jāatņem atbalsts, ir noraidījusi, balstoties uz Ekonomikas ministrijas iebildumiem. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Balsojam!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 42. - deputāta Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 49 (Dep. I. Zariņa starpsauciens.), atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Zariņš. Tālāk. 43. - deputāta Ivara Zariņa priekšlikums, kas ir saistīts ar to, lai precīzāk definētu koģenerācijas elektrostacijas saražotās siltumenerģijas lietderīgo patēriņu. Daļēji atbalstīts un iekļauts 45. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Zariņš. 44. - ekonomikas ministra priekšlikums. Līdzīgs priekšlikums saistībā ar lietderīgo siltumenerģijas patēriņu koģenerācijas stacijā. Daļēji atbalstīts, iekļauts 45. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Zariņš. Jā. Un 45. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš tātad ir saistīts ar koģenerācijas elektrostacijas saražotās siltumenerģijas patēriņu un kurā skaidri tiek pateikts, ko tad mēs saprotam ar lietderīgo siltumenerģiju, - ka tas neiekļaus elektroenerģijas pašpatēriņu. Un ir runa arī par to, ka tas tiek noteikts, balstoties uz ekonomiski pamatotu pieprasījumu, un kas tas vispār... kas ir šis pieprasījums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. Tālāk. Pārejam pie nākošā bloka, kas saistīts ar pārkompensāciju. Tas ir 46. - deputāta Ivara Zariņa priekšlikums, kurš piedāvā paplašināt atkal šo atbalsta tvērumu, proti, lai šī... pārkompensācijas pienākums attiektos tikai... ne tikai uz tiem komersantiem, kas pašlaik izmanto šo shēmu, bet arī... ja viņi to ir izmantojuši un pēc tam pārgājuši uz kādu citu atbalsta shēmu. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 48. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Tātad, kā jau, kolēģi, tas tika ziņots, viena no tādām principiālām lietām, ko... Viens no mērķiem, ko mēs vēlējāmies panākt ar šo likumprojektu, ir panākt, lai atbalsts turpmāk komersantiem būtu samērīgs, nevis pārmērīgs. Tas tiek panākts, piemērojot pārkompensācijas mehānismu. Un diemžēl tā, kā tas atkal ir izdarīts pašlaik... Ko izdarīja Ekonomikas ministrija? Viņi atkal sašaurināja šī jaunā pārkompensācijas mehānisma tvērumu uz to, ka tas var tikt attiecināts tikai uz tiem komersantiem, kuri pašlaik izmanto šo atbalstu. Savukārt, ja mēs zinām, ka no 2021. gada būs cita atbalsta shēma un viņš vairs to neizmantos, tas nozīmē, ka uz viņu šo pārkompensācijas mehānismu attiecināt vairs nevarēs. Manuprāt, tas ir nepareizi. Tas nav pareizi ne pēc būtības, ne arī pēc jēgas.

Otra lieta, ko es arī ar savu priekšlikumu piedāvāju, lai novērstu to esošo afēru, kāda tiek īstenota attiecībā uz pārkompensācijas mehānismu... ko īsteno Ekonomikas ministrija. Proti, Ekonomikas ministrija šinī aprēķinā neiekļauj visu atbalstu, bet tikai daļu no atbalsta. Tāpēc arī skaidri jānosaka, ka jebkāds atbalsts, kas ir bijis elektroenerģijas ražošanai, ir jāiekļauj šinī definīcijā, šinī pārkompensācijas mehānisma aprēķina kārtībā.

Tas arī īsumā viss.

Sēdes vadītāja. Tad debates slēdzu.

I. Zariņš. Aicinu par to balsot kā iesniedzējs.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 46. - deputāta Zariņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 51, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Zariņš. 47. - ekonomikas ministra priekšlikums arī attiecībā uz pārkompensācijas novēršanu. Un šeit parādās viena tāda principiāli jauna lieta, ko pievieno Ekonomikas ministrija. Tātad princips... ka šī peļņas norma nevar būt augstāka par deviņiem procentiem, bet tas jaunais ir tas, ka aprēķinā ieskaita arī periodu starp atbalsta periodiem.

Mums komisijā bija debates par to, lai saprastu, kas šī likumprojekta izpratnē ir atbalsta periods. Un šeit, precizējot Ekonomikas ministrijas pozīciju, tas, ko mēs kā likumdevējs saprotam ir, ka tas būs atbalsta termiņi. Tātad tas, kas attiecas gan uz pārkompensāciju, gan arī... teiksim, ka mēs rēķināsim, cik tad šis maksimālais termiņš - tie 20 gadi - var būt. Tad šinī termiņā jāiekļauj iekšā arī tie periodi. Tātad gan sākotnējais, ja tāds ir bijis, atbalsts, darbības atbalsts, gan esošais darbības atbalsts, gan arī tas starpperiods. Tas arī īsumā par šī priekšlikuma būtību.

Komisijā šis priekšlikums... Mēs tagad runājam par 46. vai par 47.? 47., jā.

47. priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 48. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Zariņš. 48. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Kolēģi, šeit ir tas, ko es tikko stāstīju. Tātad šinī priekšlikumā, ko komisija ir atbalstījusi, svarīgā lieta ir par šo atbalsta termiņu, ka tanī tiek iekļauts... ierēķināti arī šie starpposmi. Kas arī it kā ir loģiski, jo, ja mēs rēķinām šo iekšējo peļņas normu, tad mēs to rēķinām stacijai, nevis atsevišķiem posmiem. Un tad loģiski, ka arī šinī posmā ir iekļauts starpposms un arī tam tiek rēķināta šī peļņas norma. Līdz ar to ir loģiski, ka tas atbalsta periods tiek rēķināts ar šo starpposmu, un tad šis laiks atbalsta periodā, arī šis starpposms, tiek iekļauts iekšā. Tas ir komisijas priekšlikums, kas tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Tātad deputāti atbalsta.

I. Zariņš. Tālāk. 49. - deputāta Ivara Zariņa priekšlikums, kurā tiek piedāvāts noteikt, ka gadījumā... Tātad, kā ir paredzēts šis pārkompensācijas mehānisms. Latvija, saskaņojot šo atbalsta shēmu ar Eiropas Komisiju, vienojās, ka šī pārkompensācija (kas bija viens no nosacījumiem, kā vispār tika saskaņota... kāpēc vispār tika saskaņota šī atbalsta shēma)... ka Latvija no savas puses apņemas novērst šo pārkompensāciju - pārāk dāsno atbalstu. Un mehānisms, kā to izdarīt, ir rēķināt šo peļņas normu, izmantojot līmeņatzīmes. Tas, kas vēlāk parādījās likumprojektā. Arī sākotnēji likumprojektā bija šāds uzstādījums, ka runa ir par šīm līmeņatzīmēm. Vēlāk pēc Ekonomikas ministrijas priekšlikuma parādījās, ka šos aprēķinus var veikt ne tikai pēc līmeņatzīmēm, bet arī pēc faktiskajiem izdevumiem. Tas pēc būtības ir pretrunā tai sākotnējai jēgai un loģikai. Kāpēc vispār bija vajadzīgas līmeņatzīmes? Līmeņatzīmes bija vajadzīgas, lai šie izdevumi netiktu iekļauti augstāk par kaut kādu saprātīgu līmeni. Un, iekļaujot šādu normu par faktiskajiem izdevumiem, mēs pēc būtības apejam prasību par līmeņatzīmju izmantošanu.

Deputāta Zariņa priekšlikums bija papildināt, ka šie faktiskie izdevumi ir pielietojami tikai tad, ja tie nepārsniedz atbilstošajās līmeņatzīmēs noteiktos, bet pārējie faktiskie dati par elektrostacijas darbību nesamazina stacijas rentabilitāti, salīdzinot ar to, kāda tā būtu pie atbilstošām līmeņatzīmēm. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Jā, kolēģi! Es aicinātu ieklausīties, jo šis ir vēl viens ļoti principiāls aspekts, kas ir likumprojektā, par kuru mums vajadzētu debatēt un pieņemt atbildīgu lēmumu. Proti, tas attiecas uz pārkompensāciju.

Kāpēc tas ir svarīgs? Kā jau ziņotājs minēja, tas ir svarīgs pirmām kārtām tāpēc, ka mēs esam apsolījuši Eiropas Komisijai: lai mums šī shēma būtu likumīga, lai tā atbilstu Eiropas Savienības tiesību normās noteiktajiem principiem, mums ir jānovērš tas, kas pašlaik tika izdarīts ar šo shēmu, tātad - šis pārmērīgi dāsnais atbalsts. Jāīsteno... Šī pārkompensācija... Un ar Eiropas Komisiju tika saskaņots konkrēts mehānisms, kā mēs to darīsim, - paredzot, ka tiks izmantotas šīs līmeņatzīmes. Tad, kad Komisija debatēja par to visu, Ekonomikas ministrija jau vienreiz mēģināja ar šādu priekšlikumu nākt. Ministrija vēlas apiet šīs līmeņatzīmes ar faktiskajiem izdevumiem, proti, īstenot likuma līmenī to aprēķinu kārtību, kāda tā pašlaik ir izveidojusies ar Ministru kabineta noteikumiem, kas pēc būtības apiet to solījumu, ko Latvija ir devusi Eiropas Komisijai, proti, nevis izmantot līmeņatzīmes, bet dot iespēju... Ja komersants nepiekrīt šīm līmeņatzīmēm, viņš var nākt ar saviem faktiskajiem izdevumiem, un tādā veidā šis ir viens no afēras aspektiem, kas tiek īstenots. Proti, komersants var ielikt šajos aprēķinos da jebko, da jebkādus izdevumus, piemēram, jebkādus administrācijas izdevumus, teiksim, valdes algas; tur viņš var ielikt visu savu ģimeni, uztaisīt viņiem nesamērīgi augstas algas, un tas viss būs jāņem iekšā, un tas viss mums būs viņiem jākompensē. Luksusa auto nopirkt vai arī... Tie, kuri ir izmanīgāki, to dara savādākā veidā. Viņi taisa ļoti dārgus iepirkumus, kad it kā viņiem vajag modernizēt šīs iekārtas, kuras pēc būtības jau ir savu atbalstu saņēmušas, nokalpojušas un kurām principā vairs nekāds atbalsts nepienāktos. Bet ko izdara komersanti? Izmantojot šādu Ekonomikas ministrijas izveidoto regulējumu, viņi taisa sevišķi dārgus iepirkumus; ļoti bieži tā var būt arī kāda “pareizā” kompānija... Tātad “pareizā” veidā iepērk nepieciešamos pakalpojumus vai lietas priekš šīs stacijas, un pēc tam tas viss mums ir jāiekļauj iekšā šinī pārkompensācijas aprēķinā. Tā to ir izstrādājusi Ekonomikas ministrija. Tas dod iespēju nepamatotā un pēc būtības arī nelikumīgā veidā gūt daudzu, daudzu miljonu ienākumus, kuri pēc tam mums visiem ir jāapmaksā caur šo OIK. Un tas, ko izdarīja Ekonomikas ministrija, - pēc tam, kad atbildīgā komisija otrajā lasījumā, izskatot šādu Ekonomikas ministrijas priekšlikumu par faktiskajiem izdevumiem, bija to noraidījusi un pieņēmusi lēmumu, ka šādi faktiskie izdevumi nevar būt iekšā, jo tas tiešām nav loģiski, Ekonomikas ministrija vēlāk, precizējot redakcijas, ielika atpakaļ šos faktiskos izdevumus, un principā pretēji tam, kā komisija bija lēmusi, tie atkal šeit parādījās likumprojekta redakcijā, un mēs otrajā lasījumā to atbalstījām. Tā parādījās šie faktiskie izdevumi.

Tas, ko es piedāvāju uz trešo lasījumu, - novērst, pirmkārt, šo likumdošanas brāķi un, otrkārt, šo mēģinājumu tiešām šo afēru atkal legalizēt nu jau likuma līmenī (tātad uztaisīt šo nepatieso, aplamo aprēķinu kārtību, kādā komersantiem tiek rēķināts atbalsts). Novērst! Jo pretējā gadījumā viss tas stāsts, ko mēs tagad esam veidojuši, - par to, ka būs šīs līmeņatzīmes un tādā veidā mēs panāksim, ka komersantiem tiek samaksāts tikai samērīgs, saprātīgs atbalsta apjoms... tas nestrādās. Šādā veidā var panākt da jebko, jo tas ļauj legalizēt burtiski jebko, un mēs tagad to taisāmies nostiprināt likumā. Kolēģi, to nedrīkst pieņemt!

Tāpēc šis mans priekšlikums ir ļoti svarīgs, un es aicinu to atbalstīt. Ja jūs to neatbalstāt, tad sanāk, ka pēc būtības mēs tagad izveidojam likuma normu, kura būs pretēja ne tikai Eiropas Savienības principiem, pretēja ne tikai tam, ko mēs esam apsolījuši Eiropas Komisijai, bet pretēja arī tam, ko mēs jau tikko paši apstiprinājām ar 35. priekšlikumu attiecībā uz kontrolēm; tur mēs pateicām, ka komersanta pienākums ir pildīt šā likuma 2. panta otrajā daļā noteiktos mērķus. Proti, ka darbībai jābūt maksimāli efektīvā veidā, par ekonomiski pamatotu cenu. Tāpēc, kolēģi, šis ir... es jūs aicinu atbalstīt šo.

Vēl vairāk. Es vēršos tagad pie VIENOTĪBAS. Ašeradena kunga laikā tika izveidota OIK darba grupa, kura nonāca precīzi pie tiem secinājumiem un tā priekšlikuma, ko es šeit piedāvāju. Tātad - ka mums šīs pārkompensācijas aprēķini jāveic saskaņā ar līmeņatzīmēm. Tā ka es pieņemu, ka Ašeradena kungs - vismaz jūs, ja ne visa frakcija, - balsos par šo priekšlikumu, jo tas ir tas, ko es pašlaik piedāvāju šinī priekšlikumā. Pretējā gadījumā sanāk, ka tas viss, ko jūs, VIENOTĪBA, esat darījuši, pirms vēlēšanām solot cīnīties ar OIK afēru, - tas ir vienkārši meli un apmāns, lai jūs vienkārši tiktu iekšā Saeimā. Jūs savus solījumus, tāpat kā jūsu kolēģi pašlaik, vispār netaisās pildīt.

Kolēģi, aicinu atbalstīt šo principiāli svarīgo nosacījumu, jo pretējā gadījumā tiešām mūsu valsts varbūt tiktu ierauta miljonu tiesvedībās par nepamatoti izmaksāto atbalstu, kuru jau tad vajadzēs maksāt nevis komersantiem, bet gan valstij no sava budžeta.

Kolēģi, aicinu būt atbildīgiem un tik tiešām pildīt savus solījumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā? (Starpsauciens: “Malacis, Ivar!”)

I. Zariņš. Balsot... Komisijas vārdā, kā jau es minēju... Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi. Pamatojuma nebija.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 49. - deputāta Zariņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 44, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Zariņš. Tālāk. 50. - ekonomikas ministra priekšlikums. Komisijā... Arī saistīts ar aprēķina kārtību, ka to veic, “izmantojot Ministru kabineta noteiktās līmeņatzīmes vai faktiskos datus par elektrostacijas darbību un noteiktos gadījumos Ministru kabineta noteiktajai atbildīgajai iestādei piesaistot ārējo ekspertu”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. 51. - deputāta Ivara Zariņa priekšlikums, kas piedāvā, ka, nosakot šo iekšējās peļņas normas maksimālo likmi, kā arī līmeņatzīmes, jāievēro princips, ka šīm līmeņatzīmēm un šai peļņas normai jābūt tādām, “lai garantētu valsts atbalsta samērīgumu, kāds tas būtu minimāli nepieciešams efektīvi strādājošai elektroenerģijas stacijai ar atbilstošu tehnoloģiju un jaudu”. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Tātad, kolēģi... pēc būtības... kas ir šis priekšlikums. Es paskaidrošu šeit. Es piedāvāju, ka mēs savā likumā ierakstām tieši to pašu principu, ko paredz Eiropas Savienības tiesību normas. Kāpēc tas ir svarīgi? Tāpēc, ka... Kā jūs zināt, valsts ir tiesīga sniegt šo atbalstu tikai tanī gadījumā, ja tas ir saskanīgs ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu un ar tām tiesību normām, ko izstrādājusi Eiropas Savienība. Savukārt, ja mēs uztaisām likumu, kurā šīs atbilstības nav, pēc mūsu likuma iznāks tā, ka viss ir kārtībā, ka šī shēma ir likumīga. Bet tā nebūs atbilstīga tiem principiem, ko nosaka Eiropas Savienības tiesību normas, un sanāks, ka Latvija ir īstenojusi nelikumīgu atbalsta shēmu. Tad jau tas būs valsts pienākums šo nelikumīgi izmaksāto atbalstu maksāt no sava budžeta, un tāpēc ir tik svarīgi, ka mēs šādu principu paredzētu likumā.

Diemžēl šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts, un neviens - ne Ekonomikas ministrija, ne kāds cits - lāgā nespēja paskaidrot, kāpēc netika atbalstīts. Bija tāda sajūta, ka Ekonomikas ministrijas pārstāvji vispār nesaprot vai izliekas, ka nesaprot, par ko ir runa.

Kolēģi, es aicinātu... aicinātu šo priekšlikumu atbalstīt, jo tas tiešām ir svarīgs, lai mēs neradītu tiesvedību riskus pret Latvijas valsti. Nu jau - no OIK maksātāju vai no Eiropas Savienības puses.

Aicinu balsot par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Un komisijas viedoklis?

I. Zariņš. Komisijas viedoklis... Kā jau es minēju, komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 51. - deputāta Zariņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 51, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Zariņš. Tālāk. 52. priekšlikums - deputāta Ivara Zariņa priekšlikums. Runa šeit ir par pašpatēriņa līmeņatzīmēm. Tātad kā viens tiek piedāvāts, ka šīs pašpatēriņa līmeņatzīmes Ministru kabinets nevar noteikt zemākas, nekā tas ir reāli... fiziski būtu iespējams, vadoties no šo iekārtu tehnoloģiskajiem datiem. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Tātad tie, kuri vispār kādreiz ir sekojuši līdzi tam, kas notiek ar OIK afēru... Viens no plašāk izplatītajiem veidiem, kā notiek krāpniecība, ir ar pašpatēriņu. Un tas atkal notiek, pateicoties Ekonomikas ministrijas izstrādātajiem noteikumiem, kuri to pieļauj, proti, ka komersants pretēji likumā noteiktajam... Likums nosaka ļoti konkrētu lietu, ka obligātā iepirkuma ietvaros, tas ir, par šo paaugstināto tarifu drīkst pārdot tikai to elektroenerģijas apjomu, kas paliek pāri pār pašpatēriņu. To ir skaidri noteicis likums. Savukārt ko izdarījusi Ekonomikas ministrija? Viņi ar saviem noteikumiem ir izveidojuši tādu kārtību, ka komersants var pārdot principā visu, ko viņš saražo obligātā iepirkuma ietvaros, tas ir, gūt nelikumīgus, nepamatotus ienākumus, pārdodot arī to elektroenerģijas daļu, kura viņam būtu jāiztērē pašpatēriņam. Lai jūs saprastu, cik ir milzīgi tie apjomi, - tātad normāli tāda koģenerācijas stacija uz šķeldu... tai sanāktu vismaz 20 procenti, ja ne vairāk... 20-30 procenti var sanākt pat... biogāzes stacijām pat vēl vairāk... šī... pašpatēriņš. Ja šī stacija gadā saņem... atbalsts ir mērāms miljonos, tad jūs varat izrēķināt, cik liela krāpniecība sanāk ar šādu... šādā veidā manipulējot ar pašpatēriņu. Lai novērstu šādu krāpniecību, es piedāvāju likuma līmenī paredzēt principu, ka Ekonomikas ministrijai, izstrādājot šos jaunos noteikumus attiecībā uz pašpatēriņu, šo pašpatēriņa normu, līmeņatzīmi attiecībā uz pašpatēriņu nevar noteikt zemāku, kā tas fiziski ir iespējams... kā tas ir fiziski iespējams pēc šīs tehnoloģijas. Un to ir ļoti vienkārši pārbaudīt. Tas ir ļoti vienkārši redzams. Vienkārši paņemiet instrukciju, paņemiet šīs... tehnisko specifikāciju... šīs iekārtas, un tas būs redzams. Paralēli ir arī fizikas likumi.

Savdabīgi, ka Ekonomikas ministrija bija tieši tā, kas... un tas ir arī loģiski pēc visa... pēc visa tā, kas... notiekošā... bija tieši tā, kas nikni iebilda pret to visu; viņi mēģināja atrunāties. Viņi mēģināja iestāstīt deputātiem, ka šāda pieeja radītu satversmības riskus. Tātad - pieeja likt komersantiem pildīt likumu pēkšņi radītu satversmības riskus!

Kāpēc? Tāpēc, ka viņi līdz šim nav pildījuši... kādā sakarā mēs viņiem pēkšņi tagad to darīsim, prasīsim darīt? Pilnīgā nopietnībā! Tā bija Ekonomikas ministrijas pozīcija. Pēc tam viņi mēģināja izrunāties, ka tas ir ļoti dārgs un ļoti sarežģīts pasākums. Bet, kolēģi, es jums gribu pateikt, ka Ekonomikas ministrija jau sen priekš tā ir... jau gatavo iepirkumu, tas jau notiks tik un tā, tas tiks gatavots, tas viss.

Vēl viena argumentācija. Tā, kas... tas, kas liecina, liek aizdomāties par Ekonomikas ministrijas vai nu kompetenci, vai patieso motivāciju... ar ko viņi tur nodarbojas. Ekonomikas ministrija mēģina iegalvot, ka viņi paši to nevar izdarīt, viņi nevar tikt skaidrībā ar visām šīm lietām, ar šo... ar šo, lai īstenotu šādu priekšlikumu. Bet man... Zināt, kāpēc Valsts policija var? Valsts policija pašlaik to dara. Viņi mierīgi ir pieprasījuši šos datus no ražotājiem par šiem... atsevišķiem gadījumiem, kur tik tiešām ir acīmredzamas krāpniecības. Valsts policija strādā, dara... tieši to shēmu, ko es tagad piedāvāju. Viņi vienkārši pieprasījuši ir šos datus no ražotāja, pēc tam paskatās pēc šiem datiem, kāds tur ir pašpatēriņa līmenis, un salīdzina to ar pašpatēriņa līmeni, ko ir uzrādījis patērētājs. Elementāri izdarīt! Ekonomikas ministrija komisijā ar putām uz lūpām mēģina iestāstīt, ka tas ir neizpildāms pasākums un vispār nelikumīgs pasākums. Un komisija tam noticēja.

Kolēģi! Es aicinu jūs, nu, kā saka, ieslēgt sirdsapziņu un saprāta dzirksti un atbalstīt šo priekšlikumu. Šis priekšlikums atrisina jautājumu par krāpniecībām simtiem miljonu apmērā, kuras Ekonomikas ministrija pašlaik piesedz. Un tieši tāpēc viņiem bija nepieciešams, lai komisija noraidītu šo priekšlikumu.

Aicinu to atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

I. Zariņš. Komisija, kā jau minēju... komisijas vārdā ziņoju, ka komisija šo priekšlikumu, balstoties uz Ekonomikas ministrijas iebildumiem, ir noraidījusi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 52. - deputāta Zariņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 48, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Zariņš. 54. - ekonomikas...

Sēdes vadītāja. 53.!

I. Zariņš. 53. ... jā, 53. - ekonomikas ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. 54. - ekonomikas ministra priekšlikums, kas ievieš... attiecas uz elektrostacijas darbības vienotā tehnoloģiskā cikla principa pielietojumu. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 56. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Zariņš. 55. - deputāta Ivara Zariņa priekšlikums, kas arī attiecas uz vienotā tehnoloģiskā cikla principa piemērošanu, skaidrāk aprakstot to, kā tas būtu piemērojams attiecībā uz elektrību, attiecībā uz siltumu, kā arī nosakot stacijas efektivitāti. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Zariņš. 56. - atbildīgās komisijas priekšlikums par elektrostacijas darbības vienotā tehnoloģiskā cikla principa piemērošanu. Šo priekšlikumu izstrādāja pati komisija un, protams, to arī atbalstījusi. Šeit ir aprakstīts, kādā veidā šis princips tiks piemērots gan attiecībā uz siltumu, gan attiecībā uz elektroenerģiju, gan attiecībā uz to, lai noteiktu, kā vispār... vai komersantam pienākas... un cik liela pienākas šī atbalsta maksa.

Pēc būtības tas ļoti sakrīt ar to, ko piedāvāja deputāts Ivars Zariņš... kas it kā mums formāli skaitās neatbalstīts, bet tas ir iekļauts šinī komisijas priekšlikumā.

Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. Tālāk 57. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. 58. - deputāta Ivara Zariņa priekšlikums, kurš piedāvā paplašināt tvērumu, uz ko tiek attiecināta maksa par uzraudzību.

Mēs tagad, kolēģi, pārejam pie jauna bloka - pie priekšlikumiem, kas saistīti ar samaksu par nozares uzraudzību. Proti, šis likums piedāvā ieviest tādu principu, ka nozare pati apmaksā tos izdevumus, kas ir saistīti ar tās uzraudzību. Deputāts Ivars Zariņš piedāvā, ka šo nodevu vajadzētu maksāt nevis tiem... ne tikai tiem, kuri pašlaik saņem atbalstu, bet arī tiem, kuri turpmāk saņems atbalstu pēc citas atbalsta shēmas.

Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi, nu, šis ir loģisks priekšlikums, kurš principā, ja tik tiešām Ekonomikas ministrija vēlas izpildīt to, ko ir solījusi, lai nozare pati finansētu savu uzraudzību, nevis tā tiktu finansēta no patērētāja... būtu uz patērētāju pleciem, tad pareizi būtu, ka mēs paredzam, ka šis mehānisms tiek īstenots ne tikai esošās atbalsta shēmas ietvaros... kuri 2021. gadā beidzas, bet arī turpmāk... tiem, kuri saņems šo atbalstu.

Tāpēc, kolēģi, man būtu aicinājums šo priekšlikumu atbalstīt, jo šeit nav vispār nekādas racionālās loģikas, kāpēc tas būtu jānoraida. Jo pretējā gadījumā, nu, līdz 2021. gadam mums ir... ar likumu mēs esam noteikuši, ka komersantiem ir jāmaksā, pēc tam tie, kuri pāries uz citu atbalsta shēmu, - viņiem nebūs jāmaksā. Kādā sakarā? Viņš tik un tā atradīsies šinī sistēmā, un, lai viņu pārraudzītu, būs atbilstoši izdevumi.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas viedoklis?

I. Zariņš. Kā jau minēju, komisijas viedoklis ir šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Bet tas nav arī balsojams.

I. Zariņš. Jā. Tas nav balsojams.

Tālāk. 59. - Ivara Zariņa priekšlikums, kura būtība bija sekojoša. Tā kā atbalsta shēmas uzraudzību ir paredzēts finansēt par pašas nozares līdzekļiem, tad, lai šis sadalījums starp komersantiem būtu samērīgs... Pašlaik esošajā Ekonomikas ministrijas izpildījumā... ir iztaisīts tā... Lai gan Ekonomikas ministrija ir paziņojusi, ka to finansēs nozare, pēc būtības - ko ir izdarījusi Ekonomikas ministrija? Tā ir noņēmusi šo slogu no nozares un uzlikusi uz valsts budžeta pleciem, nosakot, ka gandrīz visu lielāko... lauvastiesu pienākums būs finansēt “Latvenergo”, izveidojot tādu šīs nozares uzraudzības finansēšanas modeli, kur gandrīz visas izmaksas gulsies uz “Latvenergo” pleciem. Pārējiem visiem uzņēmējiem, kas ir šinī sistēmā, nāksies maksāt smieklīgas, nenozīmīgas nodevas summas.

Tā ka ir solījumi un ir darbi, un šeit solījumi no darbiem atkal kardināli atšķiras.

Bet, kā es saprotu, šis arī nav balsojams?

Sēdes vadītāja. Nav balsojams.

I. Zariņš. Jā.

60. - deputāta Ivara Zariņa priekšlikums. Kā es saprotu, arī nav balsojams?

Sēdes vadītāja. Nav balsojams.

I. Zariņš. Jā.

Tālāk 61. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Saistīts ar izcelsmes... Manuprāt... arī komisijā atbalstīts. Komisijā atbalstīts, jā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. Tālāk... Jā, mēs pārejam pie pārejas noteikumiem. Mēs tātad runājam par pārejas noteikumiem. Ir komisijas priekšlikums, redakcionāla rakstura priekšlikums... pēc Juridiskā biroja iniciatīvas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. 62. priekšlikumu deputāti atbalsta.

I. Zariņš. Jā.

Tālāk 63. - ekonomikas ministra priekšlikums. Arī redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. Tālāk 64. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas ir saistīts ar šiem izcelsmes apliecinājumiem. Arī tas komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. Tālāk, kolēģi! Šeit mums ir izmaiņas tabulā. Es nezinu, vai tas jums ir izdalīts, bet saskaņā ar to, kā mēs bijām lēmuši, tagad jāskata 64.A - atbildīgās komisijas priekšlikums. Kāpēc ir šīs izmaiņas? Kamēr mēs skatījām šo likumprojektu, termiņi ir notecējuši. Šeit ir runa par noteikumiem, kuriem jāstājas spēkā jau būtu... pagātnē. Un līdz ar to, lai mēs mainītu šo... kļūdu, mēs esam šeit mainījuši termiņus. Un tāpēc ir 64.A - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. 65. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. Tālāk. 66. - Ekonomikas ministrijas... ekonomikas ministra priekšlikums, kas ir saistīts ar Ministru kabineta noteikumu izstrādi attiecībā uz jaunajām ieviešamajām jaudām, kur Ekonomikas ministrija prasa pagarināt šo termiņu, lai viņi varētu izstrādāt šos noteikumus līdz 2020. gada 1. septembrim. Daļēji atbalstīts, iekļauts 67. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Jā, kolēģi! It kā tehniska lieta, bet rosina pārdomas. Kāpēc? Proti, šeit runa ir par to, kādā kārtībā tiks izsniegtas šīs jaunās... lai izveidotu noteikumus, pēc kuriem tiks reglamentēta šo jauno jaudu... atļauju izsniegšana.

Uz šo brīdi šādi Ministru kabineta noteikumi jau ir. Tie ir Ministru kabineta noteikumi Nr. 883, kuri jau strādā. Debatējot komisijā par šo priekšlikumu, pamatoti es uzdevu Ekonomikas ministrijai jautājumu: kāpēc jums ir vajadzīgs pagarināt laiku - vēl prasāt deviņus mēnešus? Uz to Ekonomikas ministrija nevarēja atbildēt. Jo... kāpēc šāds jautājums pamatoti rodas? Tātad šie noteikumi joprojām ir spēkā. Ekonomikas ministrija piedāvā, ka šie noteikumi... lai turpina darboties vēl deviņus mēnešus, jo viņiem deviņus mēnešus kaut ko vajadzēs uzlabot. Tas nozīmē, ka ar esošajiem noteikumiem kaut kas nav kārtībā. Bet, kas nav kārtībā, Ekonomikas ministrija nevēlas atzīt. Un tad šeit ir jautājums - vai patiesībā netiek veidota shēma Ekonomikas ministrijai, kādā veidā... izmantojot to, ka tagad, pašlaik, likumā radīsies robs... Tātad principā mēs it kā runājam par jaunu regulēšanas mehānismu, bet tanī pašā laikā ar šo likumu atrunājam, ka, kamēr nebūs šī jaunā regulēšanas mehānisma, spēkā būs vecie nosacījumi - vecie nosacījumi attiecībā uz atļauju izsniegšanu jaunām jaudām, vecie nosacījumi attiecībā uz to, kā ir piešķirams atbalsts. Un šeit var parādīties robs, kad šajos vecajos noteikumos tas moratorijs attiecībā uz OIK atļauju izsniegšanu ir beidzies... tas pašlaik ir beidzies, un parādās robs, kur... atkal var iznākt tā afēra, kas tika īstenota, manuprāt, 2012. gadā, kad Ekonomikas ministrija... tad, kad viņi vēlējās izsludināt šo moratoriju... un visi zināja, ka tūlīt spēles nosacījumi mainīsies... Vienkārši, izmantojot to, ka Ministru kabineta noteikumi atļauj, sāka iesniegt šīs atļaujas, lai saņemtu šo atbalstu. Un jautājums ir - vai Ekonomikas ministrija šeit nav sagatavojusi šādu pašu robu kādam komersantam, kurš varētu tā veikli, izmantojot to, ka vecais regulējums vēl nav beidzies, bet jaunais nav sācies, iespēlēt to visu? Jo Ekonomikas ministrija nespēj... Kāpēc tādas bažas rodas? Jo Ekonomikas ministrija nespēj paskaidrot, priekš kam tai būs vajadzīgi deviņi mēneši jaunu Ministru kabineta noteikumu izstrādei... atļaujai par... jaunu jaudu izsniegšanai, ja tādi noteikumi pašlaik jau ir? Un tie ir strādājuši visus šos gadus, darbojušies! Ko jūs te gribat deviņus mēnešus uzlabot? Ekonomikas ministrija to slēpa un neteica.

Tā ka, kolēģi, viela pārdomām.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

I. Zariņš. Tātad, kā jau komisijas vārdā ziņoju, komisija to daļēji atbalstīja un iekļāva 67. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Vai jūs... balsojumu?

I. Zariņš. Nē, es neprasu balsojumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad deputāti piekrīt.

I. Zariņš. Tā. 67. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas, par ko mēs jau runājām. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. Tālāk. 68. - deputāta Ivara Zariņa priekšlikums. Mēs tātad runājam par pārejas normām, kādā termiņā tas, ko mēs likumā esam nolēmuši, varētu stāties spēkā. Tas ir saistībā gan ar Ministru kabineta noteikumiem... izstrādājamiem, gan ar šīm pašām normām. Un tātad šis mans priekšlikums ir saistībā...

Sēdes vadītāja. Paga, paga... Jūs vēl komisijas vārdā runājat, ja?

I. Zariņš. Es atvainojos, komisijas vārdā. Tātad deputāta Ivara Zariņa priekšlikums ir par to, ka prasības normām attiecībā uz lietderīgo siltumu stājas spēkā 2020. gada 1. janvārī. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Jā. Šo priekšlikumu... šī ir viena no būtiskajām lietām. Tātad - kā tiek īstenots šis jaunais afēras piesegs ar šo likumprojektu. Tātad, no vienas puses, pirmajā līmenī cenšas sagrozīt... centās sagrozīt tās normas, kuras var sagrozīt, lai to šeit reāli.... to nebūtu likumprojektā, lai pēc iespējas tās atkal atdotu Ekonomikas ministrijas rokās. No otras puses - tās normas, kuras šeit ir palikušas un kuras tik tiešām būtu noderīgas un varētu strādāt, uztaisīt tā, ka formāli tās likumā ir, bet pēc tam tālāk pārejas noteikumos tiek atrunāts, ka tām būs vajadzīgi... ka to piemērošanai nepieciešamos Ministru kabineta noteikumus izstrādās kaut kad tālā nākotnē - pēc gada vai pēc diviem gadiem.

Ko tas nozīmē? Lai gan reāli mēs tagad pieņemam likumu, kur varbūt tiešām ir atsevišķas lietas, kas palīdz šo afēru sakārtot (kaut vai attiecībā uz lietderīgā siltuma patēriņa prasību), tad tālāk ar šīm pārejas normām mēs pasakām, ka tas sāk darboties kaut kad tālā nākotnē. Mans priekšlikums bija, ka mēs neatliekam tās tik ilgi.

Diemžēl šis likumprojekts tika speciāli ļoti ilgi vilcināts, un laikā, kad es iedevu šos priekšlikumus (tas bija vēl pusgadu atpakaļ), pusgads vēl būtu samērojams un pietiekoši ilgs termiņš, lai šo ieviestu. Tas ir 1. janvāris, kurš jau ir pagājis. Jo diemžēl likumprojekts ir jau ievilcies.

Tātad dotajā situācijā tas, kam es aicinu sekot līdzi, - mums tagad nāks vesela virkne priekšlikumu, kuri būs saistīti kā reiz ar termiņu piemērošanu. Un tas, kas tagad ir, manuprāt, ir absolūti neloģisks priekšlikums. Pašlaik likumprojektā ielikts, ka šī prasība attiecībā uz lietderīgo siltumu tiek atlikta līdz 2021. gada 1. janvārim, tas ir, par veselu gadu. Kāpēc tā ir neloģiska? Tāpēc, ka koģenerācijas stacijas vispār nav tiesīgas saņemt atbalstu, ja neizpilda šo lietderīgā siltuma prasību. Pēc būtības tas, ko mēs darām, - mēs gribam ar likuma spēku uztaisīt pretlikumīgu atbalsta shēmu. Shēmu, kura vispār nedrīkst eksistēt. Dotajā gadījumā es saprotu, ka mans priekšlikums, tā kā šis termiņš jau ir pagātnē, vairs nav atbalstāms, bet es aicinu vismaz tālāk neatbalstīt tos priekšlikumus, kur parādīsies, ka šī norma ir jāatliek līdz veselam gadam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai jūs uzturat balsojumu?

I. Zariņš. Nu, nav jēgas par to balsot, jo...

Sēdes vadītāja. Paldies par pozīciju. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

I. Zariņš. Tālāk 69. - ekonomikas ministra priekšlikums. Analoģisks Ivara Zariņa priekšlikumam, par ko mēs bijām debatējuši jau iepriekš, ka šim termiņam būtu jāstājas spēkā 2020. gada 1. janvārī. Komisija ir daļēji atbalstījusi šo priekšlikumu un iekļāvusi 71. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Zariņš. Tālāk 70. - zemkopības ministra Kaspara Gerharda priekšlikums, kas paredz, ka atsevišķiem ražotājiem, kuriem arī rodas... kuru procesā rodas siltumenerģija, šīs tiesības būtu jāpagarina... šis pienākums attiecībā uz lietderīgo siltumu būtu jāpagarina līdz... būtu jāatliek līdz 2021. gada 1. janvārim. (Dep. I. Benhenas-Bēkenas starpsauciens.)

Tātad kāda bija šī priekšlikuma būtība? Debatējot mums par šī lietderīgā siltuma prasību, Zemkopības ministrija norādīja, ka ir atsevišķas stacijas (tātad dotajā gadījumā tās bija biogāzes stacijas), kurām ir saņemta atļauja saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 262, kurus izdodot šīs atļaujas... pēc šiem noteikumiem... šīs prasības attiecībā uz lietderīgo siltumu nemaz nebija, un viņiem nekavējoties piemērot šīs prasības attiecībā uz lietderīgo siltumu būtu nesamērīgi. Tika minēti vairāki iemesli. Viens no iemesliem bija tas, ka paralēli tiek mainīta (saskaņā ar Zemkopības ministrijas ziņoto) atbalsta kārtība attiecībā uz šīm stacijām; ka, iespējams, nākotnē... pavisam tuvā nākotnē šis atbalsts tiks sniegts nevis par saražoto elektroenerģiju, bet par saražoto metānu, par šo saražoto gāzi. Līdz ar to būtu neloģiski tagad komersantiem uzlikt veikt nozīmīgas investīcijas, lai viņi izpildītu šīs prasības attiecībā uz lietderīgo siltumu, ja pēc tam viņi vispār nepiedalīsies elektroenerģijas ražošanā, bet piedalīsies šīs gāzes ražošanā un tiks nodota gāze. Komisija to visu uzklausīja, un mēs nolēmām, ka tas tiešām būtu samērīgi, ka šāds regulējums... šāds izņēmums attiecībā uz šīm stacijām (tās bija 14 stacijas) tiktu izstrādāts, un uzdevām Ekonomikas ministrijai sagatavot šādu redakciju.

Un tālāk mēs pārejam... tātad... Tādēļ šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 71. - komisijas priekšlikumā, kas ir šis ekonomikas...

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Zariņš. Jā... Un šis priekšlikums, pie kura mēs pārejam, 71. priekšlikums - tas ir šis priekšlikums, kuru sagatavoja Ekonomikas ministrija saskaņā ar to, ko komisija bija lēmusi. Un šinī priekšlikumā Ekonomikas ministrija... ir sagatavojusi priekšlikumu... ir paredzējusi iekļaut nevis vairs tikai šīs 14 stacijas, bet pilnīgi visas koģenerācijas stacijas, kuras ražo siltumu, - ka tām šī prasība par lietderīgo siltumu netiek piemērota līdz 2021. gada 1. janvārim.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Jā... Kolēģi! Šis ir hrestomātisks piemērs! Šis ir hrestomātisks piemērs, kā Ekonomikas ministrija nodarbojas ar šīs afēras piesegšanu. Tas uzskatāmi parāda, ko viņi patiesībā visu laiku ir gājuši un darījuši pretēji visiem tiem skaistajiem stāstiem, kas jums tiek stāstīti. Proti, Ekonomikas ministrija šo vingrinājumu atkārtoja vairākas reizes - gan attiecībā uz šīm faktiskajām izmaksām pārkompensācijai (komisija bija uzdevusi vienu uzdevumu, bet Ekonomikas ministrija izpildīja kaut ko citu), gan attiecībā uz lietderīgā siltuma piemērošanu (tad viņi atkārtoti nāca ar redakcijām, kuras komisija bija noraidījusi), gan arī šinī gadījumā. Kad komisija bija uzdevusi kaut ko vienu, proti, atrast risinājumu attiecībā uz šīm 14 biogāzes stacijām, viņi atnāca ar pilnīgi citu risinājumu, ko viņi piedāvāja izmantot. Viņi, izmantojot šīs debates, sagatavoja pavisam cita - pavisam cita! - tvēruma priekšlikumu, proti, paredzēja, ka pilnīgi visām koģenerācijas stacijām ar likuma spēku tiek pateikts, ka lietderīgā siltuma prasība nebūs jāievēro līdz 2021. gadam. Lai jūs saprastu, ko tas nozīmē, kolēģi, - ja mēs atbalstām šādu priekšlikumu, tad mēs pēc būtības likumā esam ierakstījuši pretlikumīgu atbalsta shēmu - shēmu, kuru Latvija nav tiesīga īstenot. Jo Eiropas Savienības direktīvas ļoti konkrēti ir noteikušas... un arī Eiropas Komisijas lēmumā attiecībā uz to... kad tika lemts par šo atbalsta shēmu, tika pateikts, ka atbalsts pienākas tikai tādai koģenerācijai, kas ir efektīva koģenerācija, kur lietderīgais siltums... kur siltums tiek lietderīgi izmantots. Tātad... Lai jūs saprastu, kas pašlaik notiek, - tiek piedāvāts pieņemt pretlikumīgu shēmu.

Šo grozījumu nedrīkst nekādi atbalstīt. Aicinu to noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. (Starpsauciens.)

I. Zariņš. Jā. Tātad komisijas vārdā... tātad komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. Nē, deputāti prasa balsojumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 71. - atbildīgās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 22, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

I. Zariņš. Tā. Tālāk. 72. - deputāta Ivara Zariņa priekšlikums, kas attiecas uz to, cik ilgā laikā Ministru kabinetam būtu jāsagatavo nepieciešamie noteikumi attiecībā uz līmeņatzīmēm. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Tātad turpinām izsekot, kā tiek veidots šis jaunais OIK afēras piesegs.

Kā es jums minēju, viens mehānisms, kā to var īstenot, - ka no likuma izņem laukā nevajadzīgās normas un uztaisa vajadzīgās normas. Savukārt attiecībā uz tām normām, kuras nav izdevies izņemt, kuras ir neērtas OIK afēras piesegam, tiek īstenoti Ministru kabineta noteikumi, kuriem tiek prasīti ļoti gari piemērošanas... izstrādes termiņi. Un, lai to novērstu, attiecībā uz līmeņatzīmēm es biju piedāvājis, ka tas tiek izdarīts triju mēnešu laikā. Jo pēc būtības Ekonomikas ministrija jau strādā... Viņiem jau ir šādi noteikumi, ka tiek izmantotas līmeņatzīmes, pēc kurām tiek rēķināts. Un, ja tik tiešām ir tā, kā Ekonomikas ministrija saka, - ka šīs līmeņatzīmes ir pārdomātas un ir atbilstošas -, tad nav nekādu problēmu izstrādāt šos precizējošos noteikumus. Trīs mēneši - tas būtu pietiekoši... nu pārpārēm! Vēl jo vairāk, ņemot vērā, ka šie priekšlikumi, kad mēs sākam skatīt... tas jau bija pusgadu atpakaļ. Tas pēc būtības nozīmē, ka viņiem, Ekonomikas ministrijai, gandrīz gadu bija laiks jau to visu gatavot. Viņi jau sen zināju, ka šīs līmeņatzīmes būs vajadzīgas. Pretēji tam, protams, Ekonomikas ministrija teica, ka viņi absolūti tam nav gatavi un ka viņiem vajadzēs daudz garākus laikus. Tāpēc šis priekšlikums netika atbalstīts, kas nozīmē, ka Ekonomikas ministrija vai nu nav kompetenta (vispār nesajēdz, ko dara, un līdz šim ar šīm līmeņatzīmēm vienkārši ir manipulējusi, un tās ir neatbilstošas), vai vienkārši mērķtiecīgi turpina piesegt šo afēru.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

I. Zariņš. Komisijas vārdā - šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 72. - deputāta Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 50, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Zariņš. Tālāk 73. - ekonomikas ministra priekšlikums. Analoģisks, par šiem pašiem Ministru kabineta noteikumiem, piedāvājot tos izstrādāt līdz šī gada 1. jūnijam. Daļēji atbalstīts, iekļauts 74. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Zariņš. Šis 74. - atbildīgās komisijas priekšlikums paredz, ka šie noteikumi tiks izstrādāti līdz šī gada 31. augustam. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. Tālāk 75. - deputāta Ivara Zariņa priekšlikums, kurš paredz, ka šī iekšējās peļņas atbilstības normas izvērtēšana pēc šiem jaunajiem noteikumiem būtu jāveic visiem komersantiem, kuri saņem atbalstu. Proti, neatkarīgi no tā, vai viņš jau ir paguvis aizmukt no šīs atbalsta shēmas vai tajā vēl ir palicis. Ja viņš to ir izmantojis un ir saņēmis šo atbalstu, tad viņam šis pārkompensācijas aprēķins ir jāveic.

Daļēji atbalstīts un iekļauts 76. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Tātad šinī priekšlikumā ir principiāla lieta, ir divas principiālas lietas. Viena daļēji ir atbalstīta - attiecībā uz termiņiem. Tur ir daudzmaz atrasts loģisks risinājums.

Taču otra principiālā lieta, kura nez kāpēc likumprojektā nav atbalstīta, bet kurai vajadzētu atrasties likumprojektā, kā jau ziņotājs minēja, ir ļoti svarīga lieta. Ja mēs vēlamies reāli īstenot, lai šī pārkompensācija... īstenot šīs pārkompensācijas novēršanu un ja mēs vēlamies, lai šī pārkompensācijas aprēķināšana tiek piemērota visiem komersantiem, tad pareizi būtu pieturēties pie tā sākotnējā likumprojekta tvēruma, ka šie likuma grozījumi attiecas uz visiem komersantiem neatkarīgi no tā, kādas atbalsta shēmas ietvaros viņi atrodas, jo pretējā gadījumā tas, ko tagad ir izdarījusi Ekonomikas ministrija, ka ir sašaurinājusi šo likumprojekta tvērumu tikai uz esošo atbalsta shēmu, dod iespēju tiem komersantiem, kuri pāries uz jauno atbalsta shēmu (un, kā mēs zinām, Ekonomikas ministrija to sola 2021. gadā), aizmukt no šīs pārkompensācijas aprēķināšanas. Proti, dāsni nopelnīt, un pēc tam viņam nekas netiek pārrēķināts. Tieši tāds mehānisms tagad saskaņā ar to procedūru, kāda ir izstrādāta, arī sanāk, jo šo jauno pārkompensācijas pārrēķina kārtību principā pēc tiem laika termiņiem, kādi sanāk no šī likumprojekta, varēs īstenot tikai no 2021. gada aprīļa.

Tas nozīmē, ka uz to laiku var sanākt tā, ka atkal nav, kam to piemērot. Tāpēc, kolēģi, es aicinu tomēr pilnībā atbalstīt manu priekšlikumu un par to balsot.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas viedoklis ir...?

I. Zariņš. Kā jau es minēju, tas ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Iekļauts 76. - komisijas priekšlikumā.

I. Zariņš. 76., jā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 75. - deputāta Zariņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 52, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Zariņš. 76. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš paredz veikt šo pārkompensācijas aprēķina pārrēķināšanu un izvērtēšanu sešu mēnešu laikā no tā brīža, kad stājas spēkā atbilstīgie Ministru kabineta noteikumi. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. 77. - atbildīgās komisijas priekšlikums, arī ir attiecībā uz pārejas noteikumiem. Atbildīgā komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. 78. - ekonomikas ministra priekšlikums, kas arī attiecas uz Ministru kabineta noteikumu izstrādi attiecībā uz datu platformas lietošanu. Komisijā atbalstīts. Daļēji atbalstīts, iekļauts 79. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Zariņš. 79. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas tātad ir par šiem Ministru kabineta noteikumiem, nosakot nu jau nedaudz savādāku termiņu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. 80. - ekonomikas ministra priekšlikums, kas ir par to, kādā veidā sadales sistēmas operatoriem lietot šo datu platformu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. 81. - deputāta Ivara Zariņa priekšlikums, kas ir par to, kādā veidā būtu jāaprēķina visu ražotāju, kuri izmanto atbalstu elektroenerģijas ražošanai, darbības atbilstība atbalsta nosacījumiem attiecībā uz stacijas efektivitāti, lietderīgo siltumenerģiju, elektroenerģijas pašpatēriņu. Tiek izvērtēta... vienotā tehnoloģiskā cikla principa ietvaros... ka būtu jāveic sešu mēnešu laikā pēc atbilstīgo noteikumu izstrādes. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Tātad, kolēģi, par ko ir šis priekšlikums? Kā es minēju, viens no veidiem, kā tiek paredzēts īstenot šo afēras piesegu, lai šis likums nevarētu strādāt, - tiek paredzēti ļoti gari to attiecīgo Ministru kabineta noteikumu ieviešanas termiņi, bez kuriem šo likumu nevar iedarbināt. Un tātad viena no tiešām svarīgām lietām, kur šis likums varētu dot pienesumu... tas bija attiecībā uz šo lietderīgo siltumu, uz pašpatēriņu, uz stacijas efektivitāti.

Un tas, ko piedāvāju es (tas jau bija pusgadu atpakaļ, kad mēs šos priekšlikumus sniedzām), ka šim termiņam vajadzētu būt... nu, ne garākam kā līdz šī gada sākumam. Diemžēl gads jau ir sācies. Laiks ir notecējis, mēs šo likumu neesam pieņēmuši, kur nu vēl izstrādājuši atbilstīgos Ministru kabineta noteikumus! Pēc būtības, ņemot vērā to, sanāk, ka nu šis mans priekšlikums vispār pašlaik arī nebūs balsojams, jo vienkārši termiņi jau ir notecējuši - visi.

Sēdes vadītāja. Vai jūs atsaucat priekšlikumu?

I. Zariņš. Jā... Es to neatsaucu, es to... Es pat nezinu. Atsaukt to - tas nozīmē atbalstīt to termiņu, atbalstīt tos nosacījumus, kādus ir piedāvājusi Ekonomikas ministrija. Proti, viņi ir piedāvājuši atkal nesamērīgi, - ka visas tās lietas, kas tiešām būtu svarīgas, sāks īstenot tikai 2022. gadā. Aizdomājieties, ja!

Tas nozīmē, ka vispār vairs uz to visu neattieksies... ka šis likums... vēlreiz atkārtoju - šis likums attiecas tikai uz OIK. Ekonomikas ministrs pateicis, ka no 2021. gada OIK vairs nebūs, bet to visu, ko mēs šeit rakstām, varēs īstenot tikai no 2022. gada. Kāda jēga no tā visa? Tas vienkārši tāds elegants piesegs, kur tiešām ir strādājuši juristi - un, kā izskatās, ne tie juristi, kas strādā Ekonomikas ministrijā, jo bieži Ekonomikas ministrija vispār pati nespēj paskaidrot būtību... sava priekšlikuma jēgu un to pamatot. Tas ir, runājot par šā priekšlikuma būtību, kāpēc tas bija nepieciešams.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Debates jau slēgtas, atvainojiet.

I. Zariņš. Būs vēl nākošais priekšlikums par to pašu. Tātad...

Sēdes vadītāja. Tātad komisijas viedoklis...

I. Zariņš. ... ir neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Tā kā priekšlikums netiek atsaukts, Juridiskais birojs iesaka balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 81. - deputāta Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 55, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Zariņš. 82. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas runā par to pašu, par ko mēs tikko runājām. Tātad - nosakot, ka Ministru kabineta noteiktā atbildīgā iestāde līdz 2021. gada 1. decembrim veic pārbaudi attiecībā uz šī likuma 31.5 pantā noteiktā vienotā tehnoloģiskā principa ievērošanu elektrostacijās. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. 83. - deputāta Ivara Zariņa priekšlikums, kas attiecas uz pārejas noteikumiem, ar kuriem mēs atrunājam, kā stājas spēkā likumprojektā paredzētais ierobežojums attiecībā uz atbalsta termiņu, kurš nedrīkst pārsniegt 20 gadus. Piedāvājums bija izslēgt šo pārejas termiņu, lai nebūtu iespējams pielikt vēl klāt trīs gadus. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Zariņš. Tālāk 84. - Juridiskā biroja priekšlikums. Līdzīgs, analoģisks. Izslēgt šos pārejas noteikumus. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Zariņš. 85. - ekonomikas ministra priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 86. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Zariņš. 86. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Par šiem, kā jau es minēju... par šo atbalsta periodu un pārejas nosacījumiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. Tālāk 87. - deputāta Ivara Zariņa priekšlikums izslēgt arī šo pārejas noteikumu 81. punktu, kas runāja par to, cik ilgā laikā būtu jāizstrādā šī kārtība, kādā ir atceļams atbalsts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Tātad, kolēģi, kā es minēju, viens no veidiem, kādā tiek īstenots šis afēras piesegs likuma līmenī, ir - no vienas puses, tiek pateikts, ka likumā kaut kas ir jāizdara, no otras puses - ar Ministru kabineta noteikumiem tiek izdarīts tā, lai šo likumā paredzēto prasību nevarētu izpildīt. Dotajā gadījumā tas attiecas uz to, kādā veidā tiks pārtraukts atbalsts. Proti, likumā mēs skaisti pasakām, ko Ekonomikas ministrija visiem stāsta - ka mēs tūlīt cīnīsimies, mēs tūlīt atklāsim krāpniecības, mēs tūlīt to atbalstu pārtrauksim, tūlīt visu atmaksāsim. Tanī pašā laikā viņi paredz uztaisīt Ministru kabineta noteikumus, ar kuriem paredz, ka tas notiks kaut kad tālā nākotnē. Tas nozīmē: kamēr nav Ministru kabineta noteikumu, to vispār nevar izdarīt. Tāpēc mans priekšlikums bija atcelt šo Ekonomikas ministrijas piedāvāto ideju, ka vajadzēs vēl 12 mēnešus, lai izstrādātu šādus noteikumus, jo pēc būtības Ekonomikas ministriju nekas netraucēja...

Sēdes vadītāja. Jūs komisijas vārdā ziņojat?

I. Zariņš. Nē. Tagad es savā vārdā to stāstu.

Sēdes vadītāja. Debates vēl nebija sāktas.

I. Zariņš. Es atvainojos.

Sēdes vadītāja. Tad sākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Tātad šo... iepriekšējo es jau minēju savā vārdā. Tātad šo, ko es ziņoju, es atvainojos... priekš protokola... Tas nebija ziņotāja vārdā, tas bija manā vārdā. Ziņotāja vārdā bija ļoti īsi - tātad komisija šo nav atbalstījusi -, bet savā vārdā ir tas, ko es jau stāstīju.

Tātad šis priekšlikums bija nepieciešams tāpēc, lai novērstu kārtējo afēras piesega iespēju - lai vēl ilgu laiku to, kas liegts likumā, nevarētu piemērot. Pašlaik Ekonomikas ministrija piedāvā, skaisti pasakot: “Mēs cīnīsimies, mēs atbalstu atņemsim,” bet pēc tam pasaka: “Ziniet, vajadzīgi Ministru kabineta noteikumi, a mēs tos netaisāmies vēl tuvākajā laikā izstrādāt.” Tos varēja izstrādāt jau sen, tie bija izstrādājami jau līdz ar likuma spēkā stāšanos, jo bija skaidrs, ka tie būs vajadzīgi. Tā vietā Ekonomikas ministrija vispirms novilcināja šo likumprojektu vairāk nekā gadu un pēc tam vēl sola, ka kādu gadu viņi strādās ar šiem noteikumiem. Dažus noteikumus viņi vispār... viņiem vajagot gandrīz divus gadus.

Nu tad jūs man pasakiet - Ekonomikas ministrija tiešām vēlas cīnīties ar šo afēru vai patiesībā visiem iespējamiem veidiem cenšas to piesegt, lai tikai tā varētu turpināties, lai kāds varētu pelnīt miljonus un mēs tikmēr visu to apmaksāt... kas arī notiek.

Kolēģi, aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas viedoklis?

I. Zariņš. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 87. - deputāta Zariņa iesniegto priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 54, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

Kolēģi, darbu pie likumprojekta turpināsim pēc pārtraukuma.

I. Zariņš. Palicis ir pavisam maz.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu.

Laiks paziņojumiem.

Vārds deputātam Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Cienījamie, godātie Ārlietu komisijas deputāti! Pēc 10 minūtēm (pulksten 12.38) aizvadīsim Ārlietu komisijas sēdi komisijas sēžu zālē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti! Aicināti pēc 10 minūtēm (pulksten 12.40) uz komisijas sēdi komisijas telpās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāram Andrejam Klementjevam reģistrācijas rezultātiem.

A. Klementjevs (13. Saeimas sekretārs).

Lūdzu uzmanību! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Marija Golubeva, Armands Krauze, Edgars Kucins, Inese Lībiņa-Egnere, Linda Ozola, Ivans Ribakovs... paldies, redzu, Didzis Šmits.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam turpināt Saeimas sēdi pēc pārtraukuma. Aicinu frakciju vadītājus aicināt kolēģus atpakaļ uz Sēžu zāli.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ivars Zariņš.

I. Zariņš (SASKAŅA).

88., ja?

Kolēģi! Man jums ir divas labas ziņas.

Pirmā ziņa ir tā, ka mēs esam tuvu tam, lai šo likumprojektu... tiktu līdz galam, jau būtu izskatījuši. Atlikuši ir pavisam nedaudz priekšlikumu.

Un otra laba ziņa - ka būs arī kaut kas labs par šo likumprojektu.

Tātad turpināsim.

Esam nokļuvuši līdz 88. priekšlikumam, kas ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 90. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Zariņš. Tālāk. 89. - ekonomikas ministra priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 90. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Zariņš. Tālāk 90. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas nosaka to, līdz kādam laikam Ministru kabinetam ir jāizstrādā nepieciešamie noteikumi, kas saistīti ar šo atļauju... tiesību... atbalsta tiesību atcelšanu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Šeit ir viens uzskatāms piemērs, kādā veidā pakāpeniski, soli pa solim, likumprojekts ir zaudējis savu sākotnējo tvērumu un pārvērties no instrumenta, ar kuru varētu cīnīties pret OIK afēru, par instrumentu, ar kuru tiek piesegta OIK afēra.

Proti, kas ar šiem priekšlikumiem tagad tiek izdarīts, kas tiek darīts? Šis priekšlikums tātad izstrādāts uz Ekonomikas ministrijas piedāvātās pozīcijas, proti, ar šo priekšlikumu tiek pateikts, ka līdz 2021. gada 31. maijam nebūs nekādu Ministru kabineta noteikumu, saskaņā ar kuriem varēs īstenot to, ko likums paredz. Tātad runa ir par atbalsta atļauju atcelšanas kārtību.

Tātad, ja nav šīs kārtības, nav arī iespējas to atcelt. Citiem vārdiem, tagad ar likuma spēku mēs uztaisām, ka šīs krāpniecības mēs nevarēsim sodīt līdz 2021. gada 31. maijam. Tas ir pilnīgi pretēji tam, ko sākotnēji mēs vispār vēlējāmies darīt.

Likumprojekta būtība bija tieši pretēja - ka ar likumu uzlikt pienākumu... par konkrētiem pārkāpumiem Ekonomikas ministrijai vai uzraugošajai iestādei, kas šoreiz vairs nebūs Ekonomikas ministrija, bet Būvniecības valsts kontroles birojs, būtu pienākums atbilstoši reaģēt, nevis nodarboties ar šo krāpnieku... krāpniecību piesegšanu, izsniedzot šos bezjēdzīgos brīdinājumus, bet gan atbilstoši pārkāpumam anulēt atļauju. Tagad tas vairs nebūs iespējams.

No manas puses tas ir viss.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

I. Zariņš. Jā. Atbildīgās komisijas vārdā... tātad komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Vai uzturat balsojumu?

I. Zariņš. Nē, neviens neuztur balsojumu.

Sēdes vadītāja. Tātad deputāti atbalsta.

I. Zariņš. Tālāk 91. - ekonomikas ministra priekšlikums saistībā ar Ministru kabineta noteikumiem attiecībā uz aizsargāto lietotāju. Arī tiek noteikts termiņš, līdz kuram tie būtu jāizstrādā.

Daļēji atbalstīts, iekļauts 92. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Zariņš. 92. - atbildīgās komisijas priekšlikums saistībā ar šiem minētajiem Ministru kabineta noteikumiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. 93. - ekonomikas ministra Ralfa Nemiro priekšlikums saistībā ar jaunajiem grozījumiem attiecībā uz tā saucamo neto sistēmu.

Daļēji atbalstīts... par tās spēkā stāšanās kārtību. Daļēji atbalstīts un iekļauts 94. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Zariņš. 94. - atbildīgās komisijas priekšlikums par šo minēto lietu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. Tālāk. 95. - deputāta Ivara Zariņa priekšlikums, kas paredz konkrētu termiņu, kādā būtu jāveic lietderīgā siltuma pārbaude visām koģenerācijas stacijām, nosakot, ka tas tiek īstenots sešu mēnešu laikā.

Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 96. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Zariņš. Tālāk. 96. - atbildīgās komisijas priekšlikums par to, cik ilgā laikā jāveic šī pirmā pārbaude attiecībā uz lietderīgo siltumu visām elektrostacijām, kuras ražo siltumenerģiju. Noteikts, ka tas būs līdz 2021. gada 1. decembrim.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi, šeit ir vēl viens tāds uzskatāms piemērs, kā šis likums no instrumenta, lai cīnītos ar OIK afēru, tiek uztaisīts par instrumentu, kā piesegt OIK afēru, jo pēc būtības - kas tiek pateikts? Tiek pateikts, ka veselu gadu - veselu gadu! - tiek iedots šis termiņš... pat ne veselu gadu, mēs runājam par 2021. gada 1. decembri. Tas nozīmē divus gadus... divus gadus iedot termiņu, kurā būs jātiek galā ar šo lietderīgā siltuma jautājumu. Šis lietderīgā siltuma jautājums jau sen bija jāatrisina. Šis lietderīgā siltuma jautājums principā... Visi dati, viss nepieciešamais Ekonomikas ministrijai, lai rīkotos, ir jau sen tās rīcībā - no Ekonomikas ministrijas sniegtajām atskaitēm, no tiem pārbaužu rezultātiem, kas viņiem ir iesniegti. Tā vietā tagad mēs ar likuma spēku uztaisām to, ka atkal dodam buferi - laiku, kurā krāpnieki var turpināt strādāt un saņemt nepamatoti, nelikumīgi entos miljonus OIK maksājumos, ko mēs būsim spiesti viņiem samaksāt.

Tas arī viss no manas puses.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas viedoklis?

I. Zariņš. Atbildīgajā komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts, balstoties uz Ekonomikas ministrijas ieteikumiem.

Sēdes vadītāja. Vēlaties balsojumu?

I. Zariņš. Nav jēgas. (Smiekli.)

Sēdes vadītāja. Nē? Tātad deputāti atbalsta komisijas viedokli.

I. Zariņš. Tālāk. 97. - deputāta Ivara Zariņa priekšlikums. Priekšlikuma būtība ir sekojoša: deputāts Ivars Zariņš piedāvā paredzēt pienākumu par uzraudzību atbildīgajai iestādei sešu mēnešu laikā no šī likuma spēkā stāšanās veikt pārbaudes šiem elektroenerģijas ražotājiem, kuri saņem atbalstu, lai pārliecinātos par elektroenerģijas pašpatēriņa patieso... kāds tas ir bijis patiesībā un kāds tas ir bijis deklarēts, - vai šeit nav bijušas krāpniecības. Jo... tā doma ir sekojoša: Ekonomikas ministrijas rīcībā jau ir visa nepieciešamā informācija, lai šīs krāpniecības atklātu un atbilstīgi uz tām reaģētu. Vienkārši Ekonomikas ministrija to nedara. Un tāpēc priekšlikums ir to uzlikt ar likuma spēku, lai Ekonomikas ministrija būtu spiesta to darīt. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Tātad, kā jau ziņotājs ziņoja, šī priekšlikuma būtība ir ļoti vienkārša.

Tātad, ja mēs tik tiešām vēlamies cīnīties ar šīm krāpniecībām subsidētās elektroenerģijas ražošanas nozarē, tad... Vienas no lielākajām krāpniecībām, vienas no plašāk izplatītajām, ir saistītas ar šo pašpatēriņu - elektroenerģijas pašpatēriņu. Un tas ir tieši Ekonomikas ministrijas rīcības dēļ. Pirmkārt, pašas ministrijas rīcības dēļ. Otrkārt, to noteikumu dēļ, kurus Ekonomikas ministrija speciāli izveidoja, lai šīs krāpniecības varētu piesegt.

Visa nepieciešamā informācija... Kas ir zīmīgi - visa Ekonomikas ministrijai nepieciešamā informācija ir tās rīcībā, lai viņi varētu šīs krāpniecības atklāt. Ir gan pašu komersantu sniegtās atskaites, gan tās pārbaudes rezultāti, ko pašlaik ir veicis elektroenerģijas publiskais tirgotājs. Tur uzskatāmi... tos atverot, jūs paši varat pārliecināties - tiešā tekstā... Ļoti skaidri ir ziņots Ekonomikas ministrijai, ka tiek īstenotas šīs krāpniecības. Ja cilvēkam ir kaut cik... mazliet sajēga par matemātiku, uzreiz viņš var izrēķināt, ka tās ir krāpniecības sevišķi lielos apmēros. Visas pazīmes par to liecina.

Ko dara Ekonomikas ministrija tā vietā? Viņi uz to vispār nereaģē. Vai arī, kā tas tika izdarīts, kad mēs šeit, Saeimā, uztaisījām pieprasījumu ekonomikas ministram attiecībā uz viņa rīcību par šo pārbaužu rezultātiem... Vienkārši izvilkām no šo pārbaužu rezultātiem konkrētus staciju piemērus, parādot: nu, lūk, te ir konkrēti, jums ir noziņots par šiem pārkāpumiem, par... kuri liecina par krāpniecībām sevišķi lielos apmēros. Un tad viņi bija spiesti kaut ko darīt, sākt rīkoties attiecībā uz kādām atsevišķām stacijām, bet - sistēmiski neizvērtējot šos datus, nereaģējot uz tiem. Tātad Ekonomikas ministrijas rīcībā ir šī informācija par šīm krāpniecībām, viņi to zina, un viņi uz to nereaģē, viņi to piesedz. Un tāda bija šī priekšlikuma būtība - tad uzlikt to ar likuma spēku, jo savādāk mēs to nekādi nevaram panākt... pretējā gadījumā.

Un nav īsti pareizi teikt, ka šis priekšlikums nav atbalstīts. Patiesībā tas ir pēc būtības atbalstīts un iekļauts 99. - komisijas priekšlikumā. Tāpēc...

Sēdes vadītāja. Tātad...

I. Zariņš. Bet jebkurā variantā es aicināšu atbalstīt šo priekšlikumu, jo šis ir svarīgs priekšlikums tieši kontekstā ar to, ko es minēju par šīm pārbaudēm attiecībā uz elektroenerģijas pašpatēriņu.

Starp citu, pateicoties tieši deputātu aktivitātei, tieši tam, ka mēs norādījām, ka Ekonomikas ministrija ir piesegusi šīs krāpniecības, Ekonomikas ministrija bija spiesta rīkoties, un tad parādījās tie Ata Zakatistova pieminētie 24 miljoni, kas nav Ekonomikas ministrijas nopelns; tas ir Saeimas deputātu nopelns, kuri piespieda Ekonomikas ministriju sākt nodarboties ar šīm... ar jautājumu par šīm krāpniecībām. Un tas, ko izdarīja Ekonomikas ministrija, - viņi uztaisīja šo formālo piesegu, ka viņi it kā kaut ko pārbaudīja, it kā kaut ko sodīja, bet patiesībā šo sodu... nosacīti šo sodu izveidoja tā, lai šīs krāpniecības varētu piesegt un tās varētu turpināties.

Tā ka, kolēģi, aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

I. Zariņš. Komisijas vārdā - šis priekšlikums netika atbalstīts, tas ir - formāli. Protokolā rakstīts, ka netika atbalstīts, bet patiesībā komisija, balstoties uz šo un nākošo priekšlikumu, izveidoja savu redakciju, kas pēc būtības šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 97. - deputāta Zariņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 45, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Zariņš. Tuvojamies jau noslēgumam. 98. - arī deputāta Ivara Zariņa priekšlikums. Līdzīgs priekšlikums par to, lai ar likuma spēku uzliktu Ekonomikas ministrijai vai par uzraudzību atbildīgajai institūcijai konkrētā laika periodā, tas ir, triju mēnešu laikā no likuma spēkā stāšanās brīža, veikt padziļinātu pārbaudi attiecībā uz tiem komersantiem, kuri savās atskaitēs pašpatēriņu ir deklarējuši zemāku, nekā tas fiziski būtu iespējams. Tātad būtībā tas ir. Runājam, ka ir acīmredzamas krāpniecības un, ja Ekonomikas ministrijai šāda informācija ir, tad tās pienākums būtu pārbaudīt šos...

Sēdes vadītāja. Jūs komisijas vārdā runājat?

I. Zariņš. Jā, tas ir komisijas vārdā pašlaik. Komisijā tātad par šo izraisījās debates. Lai gan bija viedokļi, ka vajadzētu to noraidīt, bet argumentācijas, kāpēc noraidīt, nebija, rezultātā tika sagatavots komisijas priekšlikums, un tas ir daļēji iekļauts... šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts jau 99. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Tātad, kolēģi, kāpēc ir šis priekšlikums? Kāpēc tas ir svarīgs? Tas atkal uzskatāmi parāda... principā ar šo priekšlikumu jūs uzskatāmi varat saprast, kāda ir bijusi reālā lietu kārtība attiecībā uz šo OIK afēru, par kuru jums atbildīgās amatpersonas stāsta, kā viņi ar putām uz lūpām ar to cīnās. Patiesībā lietas būtība ir pilnīgi pretēja. Ekonomikas ministrija izmisīgi - ar putām uz lūpām - ir centusies piesegt šīs afēras. Es pamatoti varu teikt, ka nelikumīgā, pretlikumīgā veidā.

Proti, par ko ir stāsts? Ekonomikas ministrijas rīcībā, tā ministra rīcībā, kurš stāsta, ka viņš cīnās ar šo OIK reformu, ir informācija par šiem pārkāpumiem. Informācija ir ļoti izvērsta. Informācija par vairākiem gadiem. Viss, kas būtu jāizdara Ekonomikas ministrijai, - vienkārši jāpaņem šī informācija un jāpārliecinās par tās atbilstību, vai šādi fakti vispār varētu būt pamatoti. Proti, runa šeit ir par vienu ļoti konkrētu aspektu - par elektroenerģijas pašpatēriņu. Tā ir ļoti vienkārši nosakāma un izmērāma lieta.

Tātad viss, kas Ekonomikas ministrijai bija jāizdara, - jāpaņem atskaites, kurās komersants ir rakstījis, cik liels ir bijis šis pašpatēriņš, un jāpārliecinās, jāapskatās šī tehnoloģija, cik reāli, fiziski var būt šis... jābūt šim pašpatēriņam. Proti, ja tur ir rakstīts, ka šai tehnoloģijai vajadzīgi vismaz 20 procenti no saražotās elektroenerģijas, tad nevar būt tā, ka atskaitēs ir rakstīts gandrīz 0 un tas skaitās, ka viss ir kārtībā.

Diemžēl masveidā to, ko mēs esam pierādījuši ar saviem pieprasījumiem un veicot savas deputātu izmeklēšanas... Ekonomikas ministrija masveidā šādus gadījumus ir piesegusi un ignorējusi, tas ir, ka komersants ir deklarējis šo pašpatēriņu nepamatoti, neiespējami zemu, bet Ekonomikas ministrija uz to nav reaģējusi, ir pieņēmusi šo atbalstu... atskaites un turpinājusi maksāt šim komersantam atbalstu. Tātad komersantam, kurš ir krāpies, kuram ne tikai nevajadzēja maksāt atbalstu, ne tikai vajadzēja viņam to apstādināt, - vajadzēja šo atbalstu viņam atņemt un paralēli uzsākt tiesvedību par krāpšanos sevišķi lielos apmēros... Neko tādu Ekonomikas ministrija nav darījusi, lai gan visa informācija ir tās rīcībā.

Tāpēc šī priekšlikuma būtība bija ar likuma spēku uzlikt Ekonomikas ministrijai šādu pienākumu veikt. Proti, tajos gadījumos, kad komersants ir iesniedzis šos datus, kas liecina par acīmredzamu krāpniecību, uztaisīt pārbaudi, ņemot trīs gadu periodu. Kāpēc trīs gadu periods ir tik izšķirīgi svarīgs? Tāpēc, ka tieši tikai trīs gadu periodā mēs varam atklāt šīs krāpniecības pilnā apjomā. Proti, sākot šīs izmeklēšanas funkcijas, kuras es veicu šeit, Saeimā, es pierādīju, ka šī krāpniecība ar pašpatēriņu... ka Ekonomikas ministrija to piesedz. Pēc tam, lai tā... un pierādīju, ka tās pienākums bija atbilstīgi rīkoties un pieņemt šos lēmumus. Ekonomikas ministrija, lai tai to nevajadzētu darīt un lai tai nevajadzētu sodīt šos komersantus, steidzami izgrozīja Ministru kabineta noteikumus (tas bija gandrīz divus gadus atpakaļ... jau vairāk nekā divus gadus atpakaļ), kas tai aizliedza to darīt līdz 2019. gada 1. jūlijam... tātad šīs krāpniecības ar pašpatēriņu. Pēc tam šis termiņš beidzās. Un tad, pēc šī termiņa, Ekonomikas ministrija bija spiesta sākt veikt šīs atbilstīgās pārbaudes. Un tā, Ati Zakatistov, radās tie 24 miljoni. Šie 24 miljoni radās nevis Ekonomikas ministrijas rīcības dēļ, nevis tāpēc ka ministrija to vēlējās, bet tāpēc ka šeit bija kāds Saeimas deputāts, kas vienkārši piespieda to izdarīt.

Un šajā gadījumā, kolēģi, tas, ko es piedāvāju, - ka mēs ar likuma spēku... likumā ierakstām, ka tai jābūt nevis vienkārši kā tādai vienreizējai akcijai, bet kā sistēmai - iziet cauri visiem šiem datiem, iziet cauri visām tām iespējamām krāpniecības... gadījumiem un izvērtēt - tie tur ir bijuši vai nav bijuši un cik lielā mērā... cik liela šī krāpniecība ir bijusi - un atbilstoši uz to reaģēt. Tāda ir šī priekšlikuma būtība.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

I. Zariņš. Jā. Atbildīgā komisija ir daļēji atbalstījusi šo priekšlikumu un iekļāvusi 99. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Balsojumu...?

I. Zariņš. Nē.

Sēdes vadītāja. Balsojums netiek prasīts.

Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

I. Zariņš. Jā.

Tagad 99. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tātad, balstoties uz šiem iepriekšējiem diviem deputāta Zariņa priekšlikumiem, atbildīgā komisija izveidoja savu priekšlikumu. Un tā būtība ir tāda, ka mēs ar likuma spēku uzdodam Ekonomikas ministrijai līdz 2020. gada 1. oktobrim sniegt Saeimai ziņojumu par šī likuma 31.2 pantā noteiktā pienākuma... Šis pants runā par kontrolēm, tātad par pienākumu uzraudzīt un kontrolēt elektroenerģijas ražotāju darbību, par pārkompensācijas novēršanu, par nelikumīgā... nelikumīgi saņemtā valsts atbalsta atgūšanu, šiem izpildes rezultātiem. Ziņojumā iekļauj elektroenerģijas ražotāju sniegto informāciju par elektroenerģijas izlietojumu elektrostacijas vajadzībām, pašpatēriņu... Tātad komisija ir ņēmusi vērā vienu no šiem aspektiem, ko deputāts Zariņš savos priekšlikumos bija teicis... un... norādot, ka tas ir vismaz par pēdējiem trim darbības gadiem. Kā es minēju, tas ir ļoti svarīgs aspekts, lai tieši par... vismaz par pēdējiem trim darbības gadiem, jo tādā veidā mēs varēsim atklāt tās krāpniecības, kuras līdz šim ir bijušas piesegtas un kuras jau tagad ir noslēptas, pateicoties tam, ka Ekonomikas ministrija bija devusi laiku tās noslēpt. Atskatoties atpakaļ, mēs tās varēsim atklāt... un “Sadales tīkla” datus par reālajiem elektroenerģijas... plūsmām saskaņā ar aktuālajām pieslēguma shēmām atbilstošajā periodā, kā arī elektrostacijas darbības rādītājus. Šīs arī ir divas ļoti svarīgas lietas. Tātad mēs runājam par šīm “Sadales tīkla” elektroenerģijas plūsmām saskaņā ar aktuālo periodu. Kāpēc tas ir tik svarīgi? Kāpēc mēs kā likumdevējs vēlamies, lai tas tiktu ņemts vērā? Tāpēc, ka pašlaik, izpildot šo... šo manevru, par ko tika jau minēts, - ka Ekonomikas ministrija savulaik izgrozīja Ministru kabineta noteikumus, ar kuriem ministrija noteica, ka tā sāks pārbaudīt pieslēguma shēmas; komersanti, kuri krāpās un kuri nevēlējās, lai tiktu pieķerti, šīs shēmas ir izmainījuši. Tātad pēc esošajām shēmām šīs krāpniecības vairs nevarēs atklāt. Savukārt, ja skatās pēc tām shēmām, kādas bija uz aktuālo periodu, teiksim, pirms trim gadiem, tad šīs krāpniecības būs acīmredzamas. Un tāpēc likumdevējs arī iekļāvis šādu normu.

Otra lieta - ka mēs runājam par to, ka... veidojot šo atskaiti, kas Ekonomikas ministrijai būs jāsniedz par šiem pārbaudes rezultātiem... mēs runājam tātad... vēlreiz atkārtošu, lai būtu visiem skaidrs, par ko mēs balsojam... tātad - uzraudzīt un kontrolēt elektrostacijas ražotāju darbību... arī tādēļ, lai nodrošinātu pārkompensācijas novēršanu, nelikumīgi saņemtā atbalsta atgūšanu... tātad visus tos parametrus, kas ir minēti 31.2 pantā... tātad - attiecībā uz lietderīgo siltumu, elektroenerģijas pašpatēriņu un pārējām lietām. Tātad ļoti svarīgi, lai tas tiktu korelēts un salīdzināts ar reālajiem elektrostacijas darbības rādītājiem. Proti, tas, ko mēs jau minējām... Ja elektrostacija nodeklarēs, ka tai pašpatēriņš ir, teiksim, 1 procents vai 10 procenti, tad mums, lai... tad Ekonomikas ministrijai pienākums pārliecināties, kā tad ir ar... kādam saskaņā ar reālajiem darbības rādītājiem jābūt šim pašpatēriņam. Un, ja tur rakstīts, ka 20 procenti, tad tas nozīmēs, ka šeit ir acīmredzama krāpniecība, par ko Ekonomikas ministrijai būs jāziņo Saeimai. Balstoties uz šādu ziņojumu, mums būs tomēr iespējams iegūt, teiksim tā, ainu par šo OIK afēru, kāda tā ir bijusi šajos pēdējos gados, to reālo fotogrāfiju.

Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi, un aicinu komisijas vārdā to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. Tālāk 100. - deputāta Ivara Zariņa priekšlikums. Tātad deputāts Ivars Zariņš piedāvā, ka, veicot “likumā paredzētos kontroles pasākumus un pārkompensācijas novēršanas aprēķinus pārejas noteikumos paredzētajos termiņos, tie tiek īstenoti, sākot ar tiem ražotājiem, kuri saņem vislielāko atbalstu”. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Tas ir arī ļoti savdabīgi... Tātad, kolēģi, šis ir vēl viens uzskatāms piemērs, kādā veidā ar šo... šī likumprojekta izskatīšanas gaitā tika īstenots OIK afēras piesegs.

Proti, visur, kur vien ir iespējams, Ekonomikas ministrija centās panākt to, lai šiem OIK saņēmējiem, krāpniekiem, būtu pēc iespējas labāki... pēc iespējas labākie nosacījumi. Šis taču ir ļoti loģisks priekšlikums. Tātad - mēs apstiprinām jauno pārkompensācijas aprēķināšanas kārtību, kurai it kā vajadzētu būt stingrākai. Nu, pieņemsim, ka tā būs stingrāka.

Nu, loģiski, ja mēs rūpējamies par sabiedrību, tad pareizi būtu, ka mēs sākam šo pārkompensācijas kārtību piemērot tiem... jo tā ir jāpārrēķina... Ekonomikas ministrija vai atbildīgā par (kura iestāde tā būs? Būvniecības valsts kontroles birojs)... tā ir tikai viena, tā nevar visiem uzreiz pārrēķināt šo pārkompensācijas kārtību. Tātad tā sāks pēc kārtas ar kādiem komersantiem, un būtu tikai loģiski - ja mums tik tiešām rūp sabiedrības intereses -, ka mēs šo pārrēķinu sākam ar tiem komersantiem, kuri rada vislielāko slogu, tātad - no kurienes varētu dabūt vislielāko labumu sabiedrībai no šī pārrēķina. Ekonomikas ministrija pret to iebilda nez kāpēc. Un komisija to nez kāpēc arī atbalstīja. Kāpēc? Varbūt jūs varat atnākt un pastāstīt, jo loģikas tam nav nekādas!

Ja tik tiešām rūp tas, ko jūs esat saviem vēlētājiem solījuši, kolēģi, es aicinu jūs šeit nākt un pateikt, kāpēc jūs neatbalstāt šo priekšlikumu, jo tas ir loģisks, likumīgs, tas vispār neko neizmaina. Es nepiedāvāju kādus īsākus termiņus, es nepiedāvāju kaut ko mainīt tanīs spēles noteikumos, ko jūs paši esat izveidojuši. Es vienkārši piedāvāju: “Labi! Tad uztaisām šo pārrēķinu ar tādu kārtību, ka sākam no tiem, kas rada vislielāko slogu, kas būtu tikai loģiski un dotu visefektīvāko sloga samazinājumu.”

Atnāciet un pasakiet, kāds bija pamatojums, kāpēc to nevajag atbalstīt!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

I. Zariņš. Ko komisijas vārdā... Kā jau es minēju, priekšlikums nav atbalstīts. Balsot!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 100. - deputāta Zariņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 49, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Zariņš. Tuvojamies beigām. 101. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī par atsevišķiem grozījumiem šinī likumā, par to, kādā termiņā tiem būtu jāstājas spēkā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. 202.

Sēdes vadītāja. Nē, 102.!

I. Zariņš. 102. Jā. Man jau acis... (Dep. M. Bondara starpsauciens. Smiekli.) 102. - ekonomikas ministra priekšlikums. Noteikt, ka likums stājas spēkā 2019. gada 1. decembrī tas ir, mēnesi atpakaļ. Komisijā tika daļēji atbalstīts un iekļauts 103. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi, uz ko es vēlētos vērst uzmanību? Tātad mēs esam pienākuši pie šī likumprojekta beigām, mēs runājam par to, kad reāli šim likumam vajadzētu stāties spēkā. Formāli tātad tam it kā vajadzētu stāties spēkā 2020. gada 15. februārī, taču tas, kā reāli tas izskatās, kas ir noticis ar šo likumprojektu, ja mēs paskatīsimies... To, ko es jums arī centos skaidrot šī likumprojekta izskatīšanas gaitā, ka patiesībā šis likums reāli piemērojams būs tikai pēc 2021. gada, jo daudzas normas vienkārši (kaut vai attiecībā uz to pašu kontroli, attiecībā uz tiesībām anulēt šīs atbalsta atļaujas) nestāsies spēkā. Nebūs Ministru kabineta noteikumu. Pēc būtības tāds, kāds ir šis likumprojekts, tas nevis cīnās ar šo OIK afēru, bet ir uztaisījis tai drošu piesegu uz tuvākajiem gadiem.

Tas absolūti nav tas, kādēļ mēs vispār atvērām šo likumu, kāpēc vispār radījām šo likumprojektu, kāpēc mēs vispār mēģinājām kaut ko šeit izdarīt, un tas ne pavisam nav tas, ko jūs, kolēģi, bijāt solījuši saviem vēlētājiem, kad jūs nācāt uz šejieni, uz Saeimu, un solījāt, ko jūs darīsiet. Tas absolūti nav tas!

Tāpēc, manuprāt, šādam likumprojektam vispār nav jēgas un tas būtu principiāli jāpārstrādā, nemaz nerunājot par termiņu... stāšanās laikiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. (Aplausi.)

Komisija to daļēji ir atbalstījusi.

I. Zariņš. Tātad, kā jau es minēju...

Sēdes vadītāja. Vai jūs lūdzat balsojumu?

I. Zariņš. Nē, es nelūdzu balsojumu, jo nav iespējams balsot par pagātnē... jā.

Sēdes vadītāja. Tātad balsojumu deputāts nelūdz no tribīnes.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

I. Zariņš. Jā. Un 103. - atbildīgās komisijas priekšlikums noteikt likuma spēkā stāšanās termiņu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Danielam Pavļutam.

D. Pavļuts (AP!).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģes un kolēģi! Mēs gandrīz pusi dienas esam skatījuši šo likumprojektu. Es vēlētos teikt dažus vārdus par to, ko tad īsti ietver šis likumprojekts (šajā priekšlikumā ir minēts, ka 15. februārī likums stāsies spēkā), kāda ir tā nozīmība un kas tad tur īsti ir paredzēts. Jo, klausoties deputāta Zariņa kunga runas plūdus un apgalvojumus, brīžiem, es domāju, šo jēgu ir iespējams arī pazaudēt.

Vispirms par pašu likumu. Tam ir gara vēsture. Tas ir pieņemts 2005. gadā 5. maijā, un 15 gadu garumā tas ir bijis tas likums, uz kura vairāk nekā uz jebkura cita ir balstījusies OIK sistēma. Vēl vairāk - 2005. gadā tieši šis likums ieviesa šo burtu savienojumu “OIK” un šo principu kā tādu.

2011., 2012. un 2013. gadā kā ekonomikas ministram man bija iespēja uzsākt cīņu ar OIK un uzsākt tātad arī prasību pastiprināšanu, un paredzēt likumdošanā... Ministru kabineta noteikumos prasības, kā arī veicamās kontroles OIK saņēmējiem tajās stacijās, kas ražo elektroenerģiju un saņem par to OIK maksājumus. (Dep. J. Ādamsona starpsauciens.) Šis likumprojekts ar šiem daudzajiem priekšlikumiem un garajām diskusijām savā ziņā pēc šiem 7-8 gadiem iezīmē zināma posma noslēgumu. Man ir pārliecība, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā ilgstošās diskusijās mēs esam nonākuši pie tā labākā, ko šobrīd ir iespējams panākt, lai līdzsvarotu Latvijas vajadzību pēc atjaunojamās enerģijas un iedotu rokās Ekonomikas ministrijai, Būvniecības valsts kontroles birojam visus nepieciešamos instrumentus, kontroles prasības, nosacījumus, tātad arī pilnvaras Ministru kabinetam izstrādāt noteikumus, kur detalizētāk izrunātu šīs prasības un noteikumus, un termiņus; ka šie ir tie vajadzīgie ieroči un tie ir tagad jāliek lietā.

Zariņa kunga apgalvojumi par shēmām, piesegšanu, afērām, krāpniecību, viss pārējais, kas te šodien daudzkārt, daudzkārt izskanēja. Es neredzu pamatojumu nedz viņa teiktajā, nedz komisijas darbā, es neredzu Ekonomikas ministrijas nolūkos šādus... pamatu šādiem apgalvojumiem. Un, jāsaka, ne pirmo reizi gribu paust nožēlu, ka Zariņa kungs tomēr tik ātri izmuka no PIK jeb no OIK parlamentārās izmeklēšanas komisijas, kur viņš būtu varējis šito visu šķetināt. Visas afēras, visas shēmas, visas piesegšanas un pārējo, kas nu gadu gaitā OIK jautājumā ir bijis. Kādēļ viņš savu kompetenci nelika tur lietā, vēl šodien nevaru saprast.

Tagad īsumā par to, kas tad likumprojektā īsti ir un kas stāsies spēkā šī gada 15. februārī, ja mēs balsosim “par” šo likumprojektu. Nu, piemēram, tādas vienkāršas lietas: kā tiks vienkāršots veids, kādā mēs, cilvēki Latvijā, nākotnē varēsim pašu vajadzībām ražot elektroenerģiju no atjaunojamiem energoresursiem (piemēram, uzstādīt saules paneļus bez Ekonomikas ministrijas īpaša saskaņojuma). Paldies Atim Lejiņam, kas iestājās par šīm lietām.

Enerģijas neto sistēmas ietvaros būs arī vieglāk, vienkāršāk un labāk. No 1. aprīļa, piemēram, nebūs par šo neto elektroenerģiju jāmaksā OIK. Un tiem elektroenerģijas lietotājiem, kuri kvalificējas atlaižu saņemšanai (tātad - lētāka elektroenerģija), turpmāk būs to iespēja darīt, izmantojot arī citus tirgotājus, ne tikai “Latvenergo” tirgotāju “Elektrum”.

Atjaunojamās enerģijas ražotāji varēs pārdot ES atzītas sistēmas ietvaros izcelsmes apliecinājumus... citiem vārdiem, iegūt naudu par zaļās enerģijas ražošanu, un savukārt šo daļu tad varēs izmantot, lai samazinātu OIK izmaksas pārējiem.

Un visbeidzot, un pats svarīgākais, - lielākā daļa no grozījumiem likumprojektā ir par to, lai precīzāk formulētu un noteiktu spēcīgākus instrumentus valstij kontrolēt OIK saņēmējus attiecībā uz tām prasībām, kas tiek izvirzītas, - tiesības valstij atprasīt nepamatoti izmaksātu atbalstu, tostarp nosakot arī to, ka tiek vērtēts atbalsts pirms OIK sistēmas izveidošanas, jo ir bijis elektroenerģijas atbalsts arī pirms 2005. gada, pirms tā, kad parādījās OIK.

Ļoti svarīgs ir ieviestais princips par vienoto tehnoloģisko ciklu un daudzas citas lietas. Līdz ar ko es aicinātu dot Ekonomikas ministrijai, dot Būvniecības valsts kontroles birojam rokās šo instrumentu un rādīt, ka viņi var apkarot nelietīgus saņēmējus un ļaut strādāt tiem, kas ir gatavi strādāt pēc sirdsapziņas un pildīt Latvijas mērķus atjaunojamās enerģijas ražošanā.

Aicinu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Vārds Ekonomikas ministrijas parlamentārajam sekretāram Jurģim Miezainim.

J. Miezainis (Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godājamie deputāti! Latvijas tauta! (Starpsauciens: “Ooo!”)

Kādēļ es pieteicos debatēs tieši par šo jautājumu? Kurā brīdī likumam ir jāstājas spēkā? Likumam jau vajadzēja stāties spēkā pagājušajā gadā. Šīs garās diskusijas, meklējot tiesiskāko un korektāko veidu, kā sakārtot šo sistēmu, sākās principā ar manu pirmo darba dienu.

Mēs esam radījuši veidus, kā daudz efektīvāk piemērot kontroles mehānismu. Jā, tas prasa izstrādāt jaunus Ministru kabineta noteikumus. Jā, tas prasa pilnveidot tiesību aktus. Tas nenotiek vakardienā, tas notiek tajā brīdī, kad likums ir stājies spēkā.

Šobrīd mēs ļoti aktīvi strādājam. Liela daļa no deputāta Zariņa pārmetumiem, ka Ekonomikas ministrija mēģina kaut ko piesegt... Mēs kā Ekonomikas ministrija esam vērsušies tiesībsargājošajās instancēs vairākas reizes. Vai deputāts Zariņš to ir darījis? Retorisks jautājums. (Dep. I. Zariņš: “Protams, ka ir!”) Līdz ar to par nekādām afērām un piesegšanām šobrīd runa nevar... nevar tikt runāts.

Likumprojekts, kā jau Daniels iepriekš minēja, paredz daudzas labas lietas - aizsargātais lietotājs... nodrošinot iedzīvotājiem iespēju izvēlēties elektroenerģijas piegādātāju. Tie ir tie iedzīvotāji... tā iedzīvotāju grupa, kas ir daudzbērnu ģimenes, mazturīgie. Viņiem šobrīd parādās tiesības saņemt atbalstu, ja viņi izmanto citu piegādātāju.

Neto sistēma. Neto sistēma ir viena no brīnišķīgākajām lietām šajā likumprojektā. Kāpēc? Tāpēc, ka valstij un iedzīvotājiem ir izvēle, vai viņš vēlas turpināt mērķu sasniegšanai subsidēt pāris uzņēmumu vai pats aktīvi piedalīties šajā procesā, tādējādi tai skaitā samazinot savu elektroenerģijas rēķinu.

Par elektroenerģijas rēķinu samazinājumiem runājot. Ekonomikas ministrija ir devusi politisko uzstādījumu, un pirmo reizi Latvijas vēsturē tiks samazināts sadales tarifs. (Dep. I. Zariņš: “Kāds sakars ar šo priekšlikumu?”) Šie ir tie jautājumi, kas tiek risināti.

Šis likumprojekts ir instruments, lai mēs varētu kontrolēt daudz efektīvāk, daudz labāk. Mēs pirmoreiz Latvijas vēsturē... Kad iesākās šis likumprojekts, tam, kā jau balsojumos minēja, bija paredzēta funkciju nodošana. Šīs funkcijas ir pārņēmis Būvniecības valsts kontroles birojs. Jau šobrīd ir sākušās klātienes pārbaudes. Iepriekšējos gados šīs klātienes pārbaudes bija skaitāmas principā uz abu roku pirkstiem. Šobrīd šo skaitli mēs jau pārspējam. Līdz ar to efektīvs kontroles mehānisms ir tas ceļš, kā mēs samazināsim rēķinus jau esošā tiesiskā regulējuma ietvaros, kā arī šobrīd strādāsim pie tā, lai šo regulējumu padarītu daudz skaidrāku, daudz labāk īstenojamu un tai skaitā godīgāku.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (KPV LV).

Sveicināti, kolēģi! Šodien man ir tāda kā svētku diena, jo šo likumprojektu komisijā mēs skatījām, manuprāt, kādās 15 sēdēs. Trešajam lasījumam vien bija 7 sēdes. Likumprojekts tiešām bija smags. Un šodien mēs redzam... un vairāk diskutēja Ivars Zariņš, bet es gribu pateikt paldies visai komandai, kas piedalījās. Un tie bija ne tikai deputāti; tikko dzirdējām arī Jurģi Miezaini, kurš... nu, būtībā visu šo laiku, kamēr viņš ir parlamentārais sekretārs, viņš ir strādājis ar šo jautājumu. Manā uztverē, īsts darbarūķis! Un no komisijas puses mūsu pienākums ir arī kontrolēt izpildvaru, un ar šodienu nekas ar šo jautājumu nebeidzas. Jo, kā jau Ivars minēja, 99. priekšlikumā ir minēts tas, ka Ekonomikas ministrijai ir doti visi ieroči, lai viņi varētu turpināt strādāt, kontrolēt un sakārtot šo jautājumu. Un 1. oktobrī Ekonomikas ministrija nāks un stāstīs komisijai... līdz 1. oktobrim... ko viņi ir izdarījuši un kā viņi ir īstenojuši šos... ieročus.

Un turpināsim strādāt, jo likumdevēja vara - tas ir tāds nebeidzams un visu laiku pilnveidojams process. Un, ja būs kādi caurumi vai bažas, mēs... noteikti pie tā strādāsim un pilnveidosim šo likumprojektu.

Paldies, kolēģi, par darbu! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ir meli, ir lieli meli, un tad ir stāsts par OIK (Zālē troksnis. Starpsaucieni.), un stāsts par “Attīstībai/Par!”, VIENOTĪBU un tiem, kas viņus atbalsta.

Es atgādināšu... Daniels Pavļuts kāpa tribīnē... Man vispār ļoti patīk: vienmēr, kad Daniels Pavļuts uzkāpj tribīnē, tad uzmanīgi jāklausās, jo parasti balsojums būs tāds, kas ir “pret”, bet sociālajos tīklos tiks ielikts, ka ir balsots “par”. Tā, kā šodien. Piemēram, Daniels Pavļuts soctīklos ieliek, ka viņi ir ļoti cīnījušies par PVN samazināšanu medikamentiem, lai gan patiesībā balsojumā atturējās, tas ir, bija “pret”. Nu, tā tas ir visos jautājumos.

OIK. Daniels Pavļuts bija tas, kurš... ir viens no visvairāk OIK atļauju izsniegušajiem (Dep. D. Pavļuta starpsauciens.)... kopā ar Pūces kungu tajā laikā Ekonomikas ministrijā bija. Atcerieties tādu situāciju!

Par atkritumiem. Mums bija Saeimā jāskata problēma, ka tur monopoli un tamlīdzīgi. Daniels Pavļuts kā ekonomikas ministrs parakstīja papīrus, lai mums vispār būtu tāda iespēja - tos monopolus uz daudziem gadiem ieviest. (Dep. D. Pavļuts: “Nē! Nē!”) Bija, bija tāda situācija! (Dep. D. Pavļuts: “Aldi, tu kļūdies!”)

Kas vēl? Par mediķu algām. Mediķiem nav algas! Jūs salīmējāt tās uzlīmītes sev virsū, ka jūs atbalstāt medicīnu, bet medicīnai nav algas. Tajā pašā laikā Daniels Pavļuts saka: “Nav problēmas! Mums... mierīgi mēs varam atrast 40 miljonus ebreju īpašumu restitūcijai.” Tur mums 40 miljoni uzreiz ir! Mediķu algām nav, restitūcijai 40 miljoni uzreiz ir! Galvenais - uzlīmīti uzlīmēt! Tā ir vēl viena tāda detaļa, kas ir jāpiezīmē.

Problēma visā šajā stāstā ir tāda, ka jūs, protams, esat kā profesionāli politiķi iemācījušies skaisti runāt un teikt: “Skatieties uz mūsu vārdiem, bet neskatieties uz mūsu darbiem! Neskatieties, ko mēs esam darījuši pagātnē vai ko mēs darīsim nākotnē!”

Jautājums ļoti vienkāršs... Kāds no jums, Daniel Pavļut, kaut vai jūs... Jūs frakcijas vadītājs esat un cīnāties arī, lai Elektroenerģijas tirgus likumā viss būtu sakārtots. Uzkāpiet tribīnē un pasakiet konkrētu datumu, kad OIK tiks atcelta! Konkrētu datumu nosauciet, lai visa sabiedrība zina: tādā un tādā datumā Latvijā OIK vairs nebūs! Un jūs cīnīsieties ļoti smagi par to jautājumu, lai nebūtu atkal tās simts darba grupas, kā Vitenberga kungs tagad saka... ka cik sēdēs ir jāizskata jautājums. Bet varbūt vienkārši vajag atcelt? Jums jau valdība ir - cik ilgu laiku? Ja jūs netiekat galā, es gribu uzslavēt Jutu Strīķi. Pirmo reizi no šīs tribīnes es uzslavēšu Jutu Strīķi. Tāda kārtība, kāda ir šajā pusē, nav vispār nekur parlamentā! Jo, kur pieiet Juta Strīķe, vienalga, vai pie Raivja Dzintara vai pie kāda cita, tā uzreiz visi pārējie miera stājā ir. Visi izpilda to, ko Juta Strīķe saka! (Aplausi.) Varbūt OIK atcelšana ir jāuztic Jutai Strīķei, lai viņa arī pieiet... Jo tad, kad pieiet Juta Strīķe, tad, piemēram, Judina kungs arī tā kā... tā kā, nezinu, mans jaunākais bērns pie rociņas... uzreiz aiziet līdzi Jutai Strīķei. (Starpsauciens.) Tādā veidā! Tā jums ar to OIK vajadzētu cīnīties - uzticiet Jutai Strīķei! Kārtība vismaz būs, disciplīna vismaz būs! Jūs taču viņu klausāt visos citos balsojumos. Šeit arī vajadzētu paklausīt tieši tādā pašā garā to visu jautājumu.

Bet, Daniel Pavļut (Starpsauciens.), es ceru, ka jūs tagad neskatāties kārtējo NBA reportāžu, kā jums ir ierasts to darīt... bet atcerieties - atcerieties! - vienu svarīgu lietu: tad, kad jūs kāpjat Saeimas tribīnē un runājat, pielieciet postskriptu un sabiedrībai pasakiet: “Tas, ko mēs sakām, - mēs tā nedarīsim, mēs darīsim pavisam citādāk. Mēs tikai runāsim vienu, bet darīsim pavisam citādāk.”

Tā - kā jūs šodien par tiem medikamentiem nobalsojāt, publiski pasakot, ka jūs cīnāties par PVN samazināšanu, bet patiesībā jūs nenobalsojāt par PVN samazināšanu.

Varbūt ir jābeidz cīnīties, varbūt vienkārši ir jāizdara. Nosauciet datumu! Aicinu atbildīgo komisiju, komisijas vadītāju, arī Vitenberga kungu, Pavļuta kungu kāpt tribīnē un pateikt, kurā datumā mums nebūs OIK un kurā datumā mums būs lētākā elektroenerģija mūsu reģionā. Ja jūs to izdarīsiet šodien, es turpmāk visu... es apsolu... visos balsojumos balsošu tā, kā jūs gribat, Pavļuta kungs. Visos balsojumos balsošu... atbalstīšu visos amatos, lai jūs ieceļ... ieceļ tā, kā jūsu partijas biedra meitu - Pīkas to jaunkundzi - pie prezidenta. Atbalstīšu visur.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim. (Dep. J. Strīķe: “Par priekšlikumu, lūdzu, ja!”)

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Tāpat kā visi iepriekšējie.

Augsti godātie kolēģi, man, protams, būtu grūti pārspēt iepriekšējo runātāju, es tāpēc gribu... (Starpsaucieni.) Nē, nē, nekādi... jā. Es gribētu sākt ar dažiem pateicības vārdiem.

Pirmām kārtām gribētu pateikt paldies tiem dažiem no jums, kuriem, nu, tomēr sirdsapziņa pamodusies. Jūs te vismaz par pēdējo priekšlikumu kāpāt tribīnē un kaut kā pamatojāt, kāpēc jūs darāt to, ko jūs darāt.

Pat Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs, atsaucoties uz manu aicinājumu, ir ieradies Saeimā, un... paldies!

Es arī gribētu pateikt paldies Saeimas priekšsēdētājai par izpratni, par to, ka mēs te visi tagad runājam par visu ko, izņemot šā likuma spēkā stāšanās datumu.

Kolēģi! Es domāju, ka ir tikai viens galvenais jautājums: vai jūs jau esat likvidējuši OIK? Tas pēc būtības ir tas jautājums. Nu... jūs tā kā solījāt... tā kā bija Saeimas lēmums līdz pagājušā gada, ja es nemaldos, 1. jūnijam iesniegt, kā likvidēt OIK. Jo saprotiet: to OIK maksājumu pārcelt no elektrības rēķiniem uz valsts budžetu, - tā nav likvidācija. Tas nozīmē, ka tas pats Latvijas iedzīvotājs maksās to pašu OIK nevis kā elektroenerģijas patērētājs, bet kā nodokļu maksātājs. Jo “Latvenergo” peļņa - tā taču nav gluži peļņa. Ja jūs no tā nesegtu OIK maksājumus, tā aizietu valsts budžetā. Tāpēc tā nav nekāda likvidācija. Es domāju, ka jums nevajadzētu turēt tautu par muļķiem un viņiem to pārdot, ka tā ir likvidācija.

Tāpēc, kolēģi, tā kā jūs esat solījuši likvidēt OIK, bet tā vietā ir, nu... likumprojekti, tajos varētu būt jēdzīgas lietas. Bet, ja tā nav OIK likvidācija, tad, piedodiet, tas, ar ko jūs nodarbojaties, ir šīs afēras piesegšana. Tā vienkārši ir! Jo jūs cenšaties novērst uzmanību no tā, kas tieši bija apsolīts, kāds bija Saeimas lēmums, par kuru jūs visi vienbalsīgi nobalsojāt, un jūs cenšaties radīt kaut ko citu. Tā ir piesegšana.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Jā, par noslēdzošo priekšlikumu. Zīmīgi tas ir... par stāšanos spēkā. Jau tūlīt būs 15. februāris, kad stājas spēkā šis likums, bet te ir virkne citu lietu, uz ko mēs norādījām, kas stājas spēkā 2021. gadā, par ko tik daudz šodien runāja Zariņa kungs... Ministru kabineta noteikumi, kas paredzēja šo cīnīšanos.

Bet ir viena lieta, ko minēja Pavļuta kungs. It kā to cīņu jūs uzsākāt savulaik, kad bijāt ekonomikas ministrs, bet tā cīņa diemžēl... šodien mēs redzam, ka diezgan nesekmīgi ir veikusies. Un es tikai varētu novēlēt, lai ministrija tagad ar tiem dotajiem instrumentiem... lai tiešām tos pēc būtības izmantotu. Jo šodien, lai vai kā pārmest varētu Zariņa kungam par situācijas uzburšanu - ka tā patiesībā nav -, tomēr daudzās no tām lietām viņam bija taisnība. Attiecībā uz pašpatēriņu - noteikti, jo tur tā situācija ir visredzamākā. Attiecībā uz kontroles mehānismiem - nu, tur vispār būtu grūti ko komentēt. Nu deviņi mēneši laika uzņēmējam, lai novērstu trūkumus un turpinātu saņemt atbalstu. Manuprāt, tā nav īsti pareiza pieeja.

Es tiešām ceru, ka, atbalstot šo likumu, mēs... Protams, jūs minējāt daudzas labās lietas, kas nākotnē stāsies spēkā un cilvēkiem palīdzēs, bet galvenais jautājums jau ir par izsniegtajām atļaujām. Galvenais jautājums ir par visām tām... teiksim tā, negodprātīgajiem uzņēmējdarbības veidiem... tiem, kuri strādā jau vairāk nekā 10 gadus un kuriem tomēr neviens nav pieķēries klāt. Es ceru, ka tas viss tomēr dos kaut kādu tiešām redzamu pienesumu, jo no visa tā runātā... daudz kas ir bijis, bet mēs redzam elektroenerģijas tarifos - mums nav pati dārgākā elektrība Eiropas Savienībā, mums ir trešā dārgākā elektrība Eiropas Savienībā, bet atbalsta ziņā mēs esam visdāsnākie. Un tā ir tā lielākā problēma.

Tāpēc, kolēģi, atbalstiet šo priekšlikumu! Un cerams, ka kaut kādā brīdī Zariņa kungs nobeigs šīs debates.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Man dažas lietas, kas jāpiezīmē. Jūs, koalīcija, sakāt, ka jūs cīnāties ar OIK. Bet ar ko jūs cīnāties, kas ir tas pretinieks? Varbūt jūs varētu uzkāpt tribīnē un pateikt, kurš jums neļauj atcelt OIK? Kurš ir tas sliktais politiķis vai (Starpsauciens.) kas...? Tas, ka no Vienotības puses sākās balsis, - tas, protams, rada zināmas aizdomas, ka jums vajadzētu tajā virzienā skatīties. Bet uzkāpiet tribīnē tie, kas saka: “Mēs cīnāmies, mums neļauj.” Kurš ir tas neļāvējs? Mūrnieces kundze noteikti tā nav. Viņa arī ir par to, lai OIK atceltu. (Dep. A. Lejiņš: “Mēs arī! Mēs arī par to!”)

Nu tad atceliet! Nosauciet datumu! Jūs to solījāt vēlētājiem, 2019. gada 23. janvārī jūs teicāt, ka jūs likvidēsiet OIK. Nosauciet datumu, kurā tas tiks likvidēts!

Problēma ir tā, ka jums vajadzētu nevis lielīties, kā jūs gadu cīnāties un joprojām šo cīņu neesat varējuši izcīnīt, lai gan jums balsu pietiek, bet vajadzētu paskatīties mazliet citādāk. Problēma, man liekas, Latvijā ir tā, ka diemžēl mēs esam pirmajā vietā... Šodien no Valsts prezidenta kancelejas, starp citu, nāk tāds paziņojums, ka, pēc statistikas, Eiropas Savienībā mēs esam pirmajā vietā alkoholisma ziņā. Bet varbūt mums vajadzētu panākt to, ka, pēc statistikas, mēs pirmajā vietā esam ar lētākajām elektrības cenām, ar zemākajiem darbaspēka nodokļiem un visu pārējo, nevis... nevis tajos rādītājos, kas iecienīti arī Saeimas... te dažos nostūros pa labi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Piedošanu, debates jau slēgtas.

Vai atbildīgās komisijas vārdā ir, ko teikt?

I. Zariņš. Atbildīgās komisijas vārdā ziņoju: šis priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Vai kāds no deputātiem, kas runāja debatēs, prasa balsojumu? Neviens balsojumu neprasa. Deputāti priekšlikumu atbalsta.

Zariņa kungs, ziņojiet tālāk, lūdzu!

I. Zariņš. Nu ar to arī mēs esam visus priekšlikumus izskatījuši.

Kolēģi, aicinu atbalstīt... Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! (Starpsauciens.) Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! (Starpsaucieni. Smiekli.) Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Un tagad ziņojums par balsošanas motīviem.

Frakcijas SASKAŅA vārdā - deputāts Ivars Zariņš. (Smiekli. Starpsauciens: “Viņš jau nebalsoja!”)

I. Zariņš (SASKAŅA).

Šis likumprojekts uzsāka savu ceļu Saeimā vēl 2018. gada rudenī, pēc tam, kad Ekonomikas ministrija apmēram gadu bija solījusi Saeimas atbildīgajai komisijai sagatavot un iesniegt nepieciešamās likumdošanas iniciatīvas, kas sakārtotu valsts atbalsta sistēmu elektroenerģijas ražošanai, nodrošinātu atbilstīgu tās pārraudzību un novērstu krāpniecību tajā. Bet Ekonomikas ministrija tā arī nespēja šādus likuma grozījumus sagatavot, tāpēc Saeimas komisija pati nāca ar šādu likumdošanas iniciatīvu.

Šī likumprojekta mērķis bija ļoti skaidrs un vienkāršs - lai turpmāk novērstu to, ka esošā likuma deleģējuma ietvaros Ekonomikas ministrija nespēj vai nevēlas veidot sekundāru likumdošanu tā, lai nodrošinātu atbilstīgu valsts atbalsta sistēmas izveidi un pārraudzību, tika paredzēts noteikt likuma līmenī tādu regulējumu, lai Ekonomikas ministrijai būtu pienākums nodrošināt atbilstošu valsts atbalsta kontroli un lai likumā noteiktais mērķis arī attiecībā uz subsidētās elektroenerģijas ražošanu beidzot tiktu pildīts. Proti, noteikt likuma līmenī īstenot reālu un efektīvu atbalsta saņēmēju darbības kontroli, lai novērstu nepamatotu vai nelikumīgu atbalsta izmaksu, noteikt pienākumu anulēt tiesības saņemt atbalstu tiem ražotājiem, kas nepilda atbalsta noteikumus vai krāpjas, kā arī paredzēt pienākumu atgūt no tiem nepamatoti izmaksāto atbalstu. Paredzēt ministrijas pienākumu nodrošināt, lai izmaksājamais atbalsta apmērs būtu samērīgs, nevis pārmērīgs, skaidri nosakot, ka aprēķinos ir jāiekļauj nevis daļa, kā līdz šim, bet viss komersantam samaksātais atbalsts elektroenerģijas ražošanai, ietverot aprēķinos izdevumus samērīgā apmērā (nosakot šīs līmeņatzīmes), kādi tie būtu pamatoti komersantam, efektīvi strādājot, nevis jebkāda apmēra izdevumus, kā tas ir bijis, iespējams, līdz šim.

Diemžēl likumprojekts galīgajā lasījumā būtiski atšķiras no šī likumprojekta mērķī noteiktā - un lielā mērā tieši Ekonomikas ministrijas virzīto priekšlikumu dēļ, kuri torpedē šī likumprojekta mērķi un šī mērķa kontekstā padara šo likumprojektu par gandrīz bezjēdzīgu.

Tikai daži konkrēti piemēri. Pēc Ekonomikas ministrijas priekšlikuma tika sašaurināts atbalsta tvērums, attiecinot likumprojektā izstrādātās normas, piemēram, attiecībā uz kontroli, pārkompensāciju, tikai uz konkrētos likuma pantos piešķirto atbalstu. Tādējādi tas neattieksies uz jauno atbalsta sistēmu, ar kuru ekonomikas ministrs sola nomainīt esošo OIK atbalsta shēmu jau 2021. gadā, tas ir, pirms vispār šīs likuma normas būs reāli pielietojamas, tām jau vairs nebūs jēgas. No likuma ir izņemta norma, kas noteica to pārkāpumu tvērumu, par kuriem būtu pienākums anulēt atbalsta atļauju. Tas atkal ir deleģēts Ministru kabinetam, nosakot... paredzot, ka līdz 2021. gada 31. maijam to vispār nebūs iespējams izdarīt, jo nebūs atbilstošu noteikumu, bet pēc esošajiem noteikumiem varēs izteikt tikai brīdinājumu. Vai tā nav apzināta visatļautības un liela apmēra krāpniecības piesegšana? Nenosakot ražotāja pienākumu pašdeklarēties atbalsta nosacījumu neizpildes gadījumā un neparedzot pienācīgu atbildību par to, likumā paredzētais kontroles mehānisms būs neefektīvs, dārgs, radīs lielu administratīvo slogu, bet nespēs nodrošināt paredzēto mērķi.

Attiecībā uz pārkompensācijas novēršanu. Ministru kabineta noteikumos pašlaik noteiktā kārtība, kas pieļauj jebkādu izdevumu iekļaušanu aprēķinos, ja vien tie ir pareizi iegrāmatoti, ne tikai netiek novērsta, bet tagad tiek nostiprināta ar likuma spēku. Tie būs daudzi miljoni eiro nepamatotu izdevumu, kas tādējādi tiks legalizēti un sabiedrībai būs jāapmaksā. Savukārt nosacījums, ka visām koģenerācijas stacijām pienākums nodrošināt lietderīgās siltumenerģijas izmantošanu stājas spēkā tikai no 2021. gada 1. janvāra, nonāk klajā pretrunā ar Eiropas Savienības koģenerācijai noteiktajiem atbalsta principiem, jo šāda veida koģenerācijai, kur siltums netiek lietderīgi izmantots, atbalstu vispār nepieļauj. Pēc būtības likums šādā redakcijā nevis novērš OIK afēras tālāku īstenošanu, kāds sākotnēji bija likumprojekta mērķis un visu Saeimā ievēlēto partiju dotie solījumi Latvijas sabiedrībai, bet gan dod iespēju radīt šai afērai jaunu piesegu, nu jau to nostiprinot ar likuma spēku. Tas radīs tālākas tiesiskas sekas un daudzu miljonu zaudējumus Latvijas tautsaimniecībai... kurus varēja novērst.

Lai gan likumā daļēji ir atbalstīts deputāta Zariņa priekšlikums, kas uzliek pienākumu Ekonomikas ministrijai atklāt jau izdarītās krāpniecības, par kurām Ekonomikas ministrijā jau informācija ir pieejama, tas nav pietiekami, lai sasniegtu likumprojekta mērķi. Tādēļ Saeimas frakcija SASKAŅA balsojumā par šo likumprojektu nepiedalījās, jo nevar atbalstīt to šādā redakcijā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Likumprojekts “Grozījumi Apsardzes darbības likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ivans Klementjevs.

I. Klementjevs (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Apsardzes darbības likumā” ietilpst nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas sistēmā, kā arī paredz uzlabot konkurences nosacījumus apsardzes jomā atbilstoši OECD līguma nosacījumiem.

Pievienojoties OECD, Latvija saglabāja atrunu par nerezidentu veiktajām tiešajām investīcijām, kas attiecas uz privātajiem apsardzes un novērošanas pakalpojumiem, kura bija spēkā līdz 2019. gada 31. decembrim. Tādējādi, lai pilnībā izpildītu OECD saistības, ir nepieciešams veikt grozījumus likumā, izslēdzot ierobežojumu attiecībā uz ārvalstu ieguldījumu pamatkapitālā.

Administratīvās atbildības kontekstā likums tiek papildināts ar jaunu nodaļu - par administratīvajiem pārkāpumiem apsardzes darbības jomā - un paredz kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā. Administratīvo pārkāpumu sastāvi tiek aktualizēti, un atbilstoši aktuālajām tendencēm palielināti arī sodu apmēri, īpaši par apsardzes darbības ierobežojumu pārkāpšanu. Juridiskajām personām sods palielināts līdz 300 naudas soda vienībām, kā arī par apsardzes darbības veikšanu bez speciālas atļaujas (licences) - līdz pat 400 naudas soda vienībām.

Ņemot vērā, ka apsardzes darbības uzraudzība ietilpst Valsts policijas kompetencē, kā arī lai vienkāršotu administratīvo pārkāpumu procesa virzību un novērstu nepieciešamību pārsūtīt administratīvā pārkāpuma lietas materiālus apsardzes darbības jomā no vienas iestādes otrai soda piemērošanai, par kompetento iestādi tiek noteikta Valsts policija, kura bieži konstatē pārkāpumus apsardzes darbības jomā, tādējādi atslogojot Valsts ieņēmumu dienestu, kas līdz šim veica lietvedību lietās par komercdarbību bez speciālas atļaujas vai licences.

Komisija likumprojektu savā šī gada 14. janvāra sēdē atbalstīja.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Apsardzes darbības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

I. Klementjevs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 6. februāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 6. februāris.

I. Klementjevs. Jā, paldies.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Rancāns.

J. Rancāns (JK).

Labdien, godātie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” ir saistīts ar tā dēvēto dekodifikāciju - mēs no Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa pārceļam atsevišķas normas uz nozaru likumiem. Šajā gadījumā likumprojektā tiek pārcelta norma par aizliegto vielu un priekšmetu nodošanu notiesātajām personām.

Komisija savā šī gada 14. janvāra sēdē šo likumprojektu ir atbalstījusi.

Aicinu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Rancāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2020. gada 2. marts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 2. marts.

Likumprojekts “Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Rancāns.

J. Rancāns (JK).

Godātie kolēģi! Arī šis likumprojekts ir saistīts ar dekodifikāciju, un šeit arī tiek pārcelta norma no Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa uz grozījumiem... uz Apcietinājumā turēšanas kārtības likumu. Komisijas sēdē šī norma ir atbalstīta.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

J. Rancāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šī gada 2. marts.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 2. marts.

Likumprojekts “Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Rancāns.

J. Rancāns (JK).

Arī likumprojekts “Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā” ir saistīts ar dekodifikāciju, un likumprojektā ir paredzētas Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu tiesības pārtraukt administratīvos pārkāpumus, lietot fizisku spēku, nepieciešamības gadījumā izraidīt no ieslodzījuma vietas teritorijas personas... Tāpat ir noteikts aizliegums personām ierasties ieslodzījuma vietās alkohola un citu apreibinošu vielu ietekmē.

Komisija šo likumprojektu savā sēdē ir atbalstījusi. Aicinu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

J. Rancāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 2. marts.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš arī šim likumprojektam - šā gada 2. marts.

Likumprojekts “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Dūklavs. (Starpsaucieni.)

J. Dūklavs (ZZS).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”.

Zemkopības ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” ir iesniedzis Ministru kabinets atbilstoši nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas sistēmas ieviešanai.

Nu, īsi par šo likumprojektu. Šeit tiek paredzēts papildināt Pārtikas aprites uzraudzības likumu ar normām, kas izriet no Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa, kur noteikti sodi par pārkāpumiem pārtikas aprites un uzraudzības jomā.

Paredzēts, ka likums stāsies spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu. Komisija 15. janvāra sēdē ir izskatījusi šo likumprojektu un atbalstījusi.

Komisijas vārdā aicinu arī jūs atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Dūklavs. Termiņš priekšlikumiem - šī gada 6. februāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 6. februāris.

Likumprojekts “Grozījumi Farmācijas likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - Ilmārs Dūrītis.

I. Dūrītis (AP!).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! “Grozījumi Farmācijas likumā” pirmajā lasījumā.

Tātad likumprojekta mērķis ir nodrošināt administratīvo pārkāpumu kodifikāciju farmācijas nozarē, un plānots, ka likums stāsies spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu. Būtībā likumprojekts piedāvā arī papildināt likumu ar divām jaunām nodaļām, un, proti, viena no tām - par administratīvajiem pārkāpumiem cilvēkiem paredzēto zāļu jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā. Un otra nodaļa - par administratīvajiem pārkāpumiem veterināro zāļu jomā un kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā.

Komisijas vārdā deputātus aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Farmācijas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

I. Dūrītis. Termiņš priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam - 2020. gada 21. februāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 21. februāris.

Likumprojekts “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas joslas ierīkošanai”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Butāns.

J. Butāns (JK).

Godātie kolēģi! Labdien, kurus vēl neesmu sasveicinājis!

Juridiskās komisijas 2020. gada 15. janvāra sēdē tika izskatīts likumprojekts “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas joslas ierīkošanai”.

Veicot Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas robežas ierīcību, nepieciešams atsavināt robežai piegulošos nekustamos īpašumus, kuri atrodas valsts robežas joslā.

Pirmkārt. Nekustamā īpašuma “Aires” daļu - zemes vienības daļu 0,08 hektāru platībā Demenes pagastā, Daugavpils novadā.

Otrkārt. Nekustamā īpašuma “Līgaiši” daļu - zemes vienības daļu 0,05 hektāru platībā Indras pagastā, Krāslavas novadā.

No nekustamā īpašuma “Aires” īpašnieka Ivara Rasčeskina puses komunikācija nav notikusi. Nav saņemtas atbildes uz paziņojumiem, uzaicinājumiem, kā arī īpašnieks nav piedalījies nekustamā īpašuma apsekošanā. Nekustamā īpašuma īpašnieks deklarētajā adresē nedzīvo. Pēc neoficiālas informācijas, nekustamā īpašuma “Aires” īpašnieks dzīvo un strādā Eiropas Savienības valstī.

Savukārt nekustamā īpašuma “Līgaiši” īpašnieks ir SIA “Vasals”. Komunikācija arī no šā īpašnieka puses nav notikusi. Nekustamā īpašuma “Līgaiši” pārstāvis, sazinoties telefoniski, informē, ka atsavināšanas jautājumos nav kompetents, un pāradresē pie nekustamā īpašuma “Līgaiši” faktiskā lietotāja, kuru īpašnieks nav pilnvarojis risināt jautājumus par nekustamā īpašuma atsavināšanu.

Juridiskā komisija likumprojektu pirmajam lasījumam ir atbalstījusi. Aicinu kolēģus to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas joslas ierīkošanai” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Butāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 14. februāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 14. februāris.

Likumprojekts “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - pierobežas ceļa pie Kelovas zemes nodalījuma joslai”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Butāns.

J. Butāns (JK).

Juridiskās komisijas 2020. gada 15. janvāra sēdē tika izskatīts likumprojekts “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - pierobežas ceļa pie Kelovas zemes nodalījuma joslai”.

Pierobežas ceļa zemes nodalījuma joslai nepieciešams atsavināt nekustamos īpašumus:

nekustamā īpašuma “Pēteri” daļu - zemes gabala daļu 2 hektāru platībā Indras pagastā, Krāslavas novadā;

nekustamā īpašuma “Flakas” daļu - zemes gabalu 2,3 hektāru platībā Robežnieku pagastā, Krāslavas novadā;

nekustamā īpašuma “Flikas” daļu - zemes gabala daļu 1,5 hektāru platībā Robežnieku pagastā, Krāslavas novadā.

Nekustamo īpašumu “Pēteri”, “Flakas” un “Flikas” īpašnieks ir SIA “Vasals”. Komunikācija no nekustamo īpašumu īpašnieku puses nav notikusi, nav sniegtas atbildes uz paziņojumiem, uzaicinājumiem, kā arī nekustamo īpašumu īpašnieks nav piedalījies apsekošanā. Sazinoties ar nekustamo īpašumu “Pēteri”, “Flakas” un “Flikas” pārstāvjiem telefoniski (caur “Lursoft” datubāzē pieejamajiem telefona numuriem), tika iegūta informācija, ka pārstāvji atsavināšanas jautājumos nav kompetenti un pāradresē... pie faktiskajiem nekustamo īpašumu lietotājiem, kurus īpašnieks nav pilnvarojis risināt jautājumus par nekustamā īpašuma atsavināšanu.

Juridiskā komisija pirmajam lasījumam ir atbalstījusi. Aicinu kolēģus arī atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - pierobežas ceļa pie Kelovas zemes nodalījuma joslai” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Butāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 14. februāris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 14. februāris.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par 1971. gada 2. februāra Konvenciju par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi””, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Inese Voika.

I. Voika (AP!).

Labdien, kolēģi! Šodien Ārlietu komisija jūsu vērtēšanai nodod Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas virzīto likumprojektu. Mēs zinām, ka Latvijā ir daudz nozīmīgu dabas bagātību, un šodien skatāmais starptautiskais likums aizsargā tieši mitrājus jeb angliski wetlands, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi. Ramsāres konvencija ir noslēgta gandrīz pirms 50 gadiem, tai pievienojusies 171 valsts, un kopumā pasaulē ir 2370 šādas vietas. Latvijā saskaņā ar šo konvenciju noteikti seši starptautiskas nozīmes mitrāji - Lubāna mitrājs, Engures ezers, Pape, Kaņieris, Teiču un Pelečāres purvs un Ziemeļu purvi.

Šī likumprojekta mērķis ir noteikt visu Ķemeru nacionālo parku kā starptautiskas nozīmes mitrāju - “Kaņieris un Lielais Ķemeru tīrelis”. Patlaban kā Ramsāres vieta ir noteikta tikai daļa no Ķemeru nacionālā parka, tas ir Kaņiera ezers, taču konvencijas kritērijiem atbilst viss Ķemeru nacionālais parks.

Ministrija uzskata, ka Ramsāres vietas statusa noteikšana Ķemeru nacionālajam parkam veicinās tā atpazīstamību, nodrošinās iespēju iegūt papildu finansējumu tā attīstībai nākotnē.

Komisija šo likumprojektu atbalstīja pirmajā lasījumā, un aicinu arī jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par 1971. gada 2. februāra Konvenciju par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

I. Voika. Termiņš priekšlikumu iesniegšanai ir 10. februāris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10. februāris.

Godātie kolēģi, vēlos jūs informēt. Deputāti Adamovičs, Latkovskis, Plešs, Zakatistovs un Strīķe lūdz turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības... tātad lūdz turpināt Saeimas šā gada 23. janvāra sēdes darba kārtības izskatīšanu līdz visu darba kārtības punktu izskatīšanai un izsludināt 30 minūšu pārtraukumu līdz Saeimas šā gada 30. janvāra sēdes darba kārtības izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!”; dep. D. Reizniece-Ozola: “Ļoti labi!”; starpsauciens: “Ļoti labs priekšlikums!”) Iebildumu nav.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Andris Skride.

A. Skride (AP!).

Labdien, kolēģi! Konkrētā likumprojekta mērķis ir nodrošināt likuma “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” tiesību normu atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas prasībām par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu.

Latvija ir saņēmusi Eiropas Komisijas paziņojumu, kurā ir norādīts uz Latvijas tiesību aktos, to skaitā reglamentēto profesiju likumā, vairāku tiesību normu neatbilstību direktīvas prasībām. Ar šo likumprojektu neatbilstības tiek novērstas. Ir nošķirts jēdziens “valsts, kurā iegūta izglītība un profesionālā kvalifikācija” un “valsts, kurā ir tiesības veikt profesionālo darbību”. (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Likumprojekts paredz grozīt tiesību normas attiecībā uz prasībām, kas izvirzītas īslaicīgu pakalpojumu sniegšanai reglamentētajās profesijās, tās tuvinot direktīvā noteiktajam. Likumprojekts paredz, ka reglamentēto profesiju likumā tiks noteiktas personu tiesības atzīt ārvalstīs iegūtu profesionālo praksi, kā arī paredz precizēt medicīniskās izglītības daļu, nodalot teorētiskās, praktiskās un klīniskās mācības. Ir veikti arī citi grozījumi likumā; tas veicinās personas profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, lai īslaicīgu pakalpojumu sniedzēji reglamentētajās profesijās pilnībā izmantotu savas tiesības veikt profesionālo darbību Latvijā.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

A. Skride. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 14. februāris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 14. februāris.

Likumprojekts “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Inga Goldberga.

I. Goldberga (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi un virza izskatīšanai otrajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā”.

Likumprojekta mērķis - izslēgt Valsts pārvaldes iekārtas likuma pārejas noteikumu 24. punktu, kas reglamentē publiskas personas līdzdalību kooperatīvajās sabiedrībās, jo šobrīd pašvaldībām veicināt uzņēmējdarbības attīstību un kooperāciju ir iespējams, pamatojoties uz citos... citiem jau spēkā esošiem likumiem. Un likumprojekts paredz tehniski precizēt likuma 98. panta otro daļu, jo stājās spēkā Fizisko personu datu apstrādes likums.

Priekšlikumi otrajam lasījumam nav saņemti.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

I. Goldberga. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir šā gada 4. februāris.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 4. februāris.

Likumprojekts “Grozījums Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā”, pirmais lasījums.

Administratīvi teritoriālās reformas komisijas vārdā - deputāts Jānis Dombrava.

J. Dombrava (NA).

Labdien! Izskatām likumprojektu “Grozījums Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā”, kurš paredz regulēt kārtību, kādā pēc 2021. gada vēlēšanas tiek organizētas.

Komisija izskatīja šo likumprojektu un atbalstīja pirmajā lasījumā.

Aicinu Saeimu atbalstīt to.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Dombrava. Komisija rosina noteikt 24. februāri kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 24. februāris.

Likumprojekts “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā”, pirmais lasījums.

Administratīvi teritoriālās reformas komisijas vārdā - deputāts Jānis Dombrava.

J. Dombrava (NA).

Komisija izskatīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Šajā likumprojektā ir paredzēts noteikt jaunus... ievēlamo deputātu skaitu novadu domēs, ieviešot trīs līmeņu dalījumu: līdz 30 tūkstošiem iedzīvotāju, no 30 tūkstošiem līdz 60 tūkstošiem iedzīvotāju un virs 60 tūkstošiem iedzīvotāju.

Komisijā bija aktīvas diskusijas par šo jautājumu: vai būtu kā citādāk maināms vēlēšanu modelis, kā varētu turpmāk darboties pašvaldībā ievēlētie deputāti un, teiksim, kā tiktu ņemtas vērā iedzīvotāju intereses no mazāk apdzīvotajām vietām.

Bet komisija lēma atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā un noteikt aptuveni mēnesi garu priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi, šis neapšaubāmi ir svarīgs likumprojekts un nav atraujams no Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma. Tomēr šobrīd izskatīšanai Saeimā, manuprāt, tas ir iesniegts daudz par ātru. Mēģināšu paskaidrot, kāpēc.

Pirmām kārtām jau - par ko tad ir likumprojekts? Likumprojekts pēc būtības, kā jau Dombravas kungs minēja, paredz šo jauno sadalījumu, bet tai pašā laikā, ja šobrīd ir 1614 deputāti, tad to skaitu samazinātu uz 686 deputātiem.

Ko gan tas nozīmē? Nu, pēc šīs anotācijas spriežot - ir ielikts iekšā tāds visnotaļ nepārdomāts cipars, ka ietaupīsim vienu miljonu šādā veidā uz deputātu algām. Bet tai pašā laikā mēs nevienā brīdī neesam pateikuši (šādas diskusijas nav bijušas ne šajā komisijā, ne kādā citā normālā formātā Saeimas komisijās), ko tad mēs sagaidām no šiem deputātiem.

Jo šobrīd tas lielais deputātu skaits, kas tiek samazināts, tiek samazināts no tādām teritorijām, kur deputātu ikdienas pienākumi īsti jau ir bijuši tikai nodrošināt šo pārstāvniecību no kādiem pagastiem, respektīvi, no mazākām teritoriālajām vienībām.

Ja mēs viņus izņemam ārā, šis ietaupījums ir tāds visai... visnotaļ tāds iedomāts, jo, manuprāt, notiks tieši pretējais - šeit būs nevis ietaupījums, bet... Loģiski būtu, ja mēs sāktu debates par to, ka mēs vēlamies pašvaldībās profesionālus deputātus, un uzliktu arī deputātiem kaut kādus konkrētus pienākumus.

Nu, pieņemsim. Normāli... normālā pašvaldībā strādājot, deputātiem pienākums būtu (un to daudzās vietās arī dara; ir šīs labās prakses piemēri) apbraukāt arī visus pagastus, piemēram, Daugavpils novadā tie ir 18-19 pagasti, kuri būtu jāapbraukā katram domes deputātam. Protams, tajā brīdī, ja deputāta atalgojums ir 20-40 eiro mēnesī, nu, diez vai deputāts par šādu atalgojumu šo darbu veiks. Bet šajā likumprojektā tiek paredzēts tas, ka tiek būtiski samazināts deputātu skaits, un vēl pasakot, ka mēs uz to ietaupīsim. Kā jau minēju, manuprāt, notiks tieši pretējais.

Otra lielā sadaļa ir, nu, teiksim tā, par demokrātiju. Kāda tad ir pārstāvniecība? Kolēģi no Latvijas Reģionu apvienības ir veikuši aprēķinus, un, tiešām, iepazīstoties ar šiem aprēķiniem, tur diezgan precīzi ir izrēķināts, ka likumprojekta atbalstīšana tādā formātā, kā tas ir, paredzēs to, ka 90 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju vispār zudīs pārstāvniecības iespējas pašvaldībās.

Respektīvi, 90 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju nebūs iespēja ievēlēt savus deputātus. Minēšu dažus piemērus. Pieņemsim, no Jaunpiebalgas novada... jaunajā Cēsu novadā (kas tiek piedāvāts citā - Administratīvo teritoriju un apdzīvotu vietu likumā), kur būs 19 deputāti, sanāk - no Jaunpiebalgas novada nebūs neviens deputāts. Visi 2086 iedzīvotāji, kopīgi vienojoties par vienu kandidātu, nevarēs iebalsot nevienu kandidātu.

Tāda pati situācija mums ir daudzos citos novados. Piemēram, Baltinavas novadā. Arī tur šī pati problēma. Ja pievienos Baltinavas novadu Balviem, tad Balvu 15 deputāti... jaunajā novadā no Baltinavas, visticamāk, netiks ievēlēts neviens. Tāpat arī no Mērsraga novada, tāpat arī no Jaunpils novada, Alsungas novada. Un daudzi citi - tādi novadi, kur varbūt viens vai divi deputāti varētu tikt ievēlēti.

Es runāju par lielām teritorijām, kuras paliks bez savas pārstāvniecības, jo visai loģiski - ja, protams, ir kāda teritorija, kurā ir koncentrēti daudzi iedzīvotāji... nu, pieņemsim, Bauskas novadā... No Rundāles novada varētu būt viens deputāts, bet no Bauskas novada varētu 10 deputāti tikt ievēlēti šajā administratīvajā teritorijā.

Jautājums par tā saukto nulles pārvaldes līmeni absolūti nav atrisināts ar šo... piedāvājot šo deputātu sadalījumu. Šis jautājums... mēs neesam pateikuši nevienā brīdī, ko mēs ceram sagaidīt no pašām pašvaldībām, mēs esam pateikuši tikai to, ka tās būs ekonomiski spēcīgas vienības un ka tās baigi varēs strādāt. Bet tajā pašā laikā mēs nevaram atbildēt Mērsraga iedzīvotājiem, kā tad notiks... kā Mērsraga novadā pārvaldības sistēma darbosies. Ja būtu atrisināts jautājums par nulltā līmeņa pašvaldībām un caur to mehānismu kaut kādā veidā mēģinātu panākt to, ka tomēr iedzīvotājiem ir iespēja lemt par to, kas notiek pie viņu mājām (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.), panākt to, ka iedzīvotājiem ir iespēja lemt par to, kas notiek konkrētā viņu teritorijā, tas būtu pavisam cits stāsts. Šobrīd tāda vienošanās vēl līdz galam nav... Tiek piedāvāts šāds likums, kurš... pašā anotācijā jau minēts tas, kas man likās diezgan pārsteidzoši un kas arī ilustrē visu to likuma pieņemšanas būtību, - primāri ir sakārtot valsts pārvaldes sistēmu, bet sekundāra nozīme ir iedzīvotājiem, kas dzīvo šajās teritorijās.

Manuprāt, būtu jābūt tieši otrādi. Ja runājam par pašvaldībām, - primārai jābūt iedzīvotāju interešu aizstāvībai, iedzīvotāju interešu viedokļa maksimālai uztveršanai. Šobrīd tas netiek piedāvāts ar šo likumu, un vēl joprojām ir liela neskaidrība par to, kādi tad ir tie jautājumi, ar kuriem būs jāstrādā šiem deputātiem.

Tā ka, kolēģi, es aicinu šo likumprojektu atdot atpakaļ komisijai un pēc būtības pārstrādāt arī anotāciju. Komisijā bija ļoti plašas debates par šo jautājumu, taču es neguvu pārliecību par to, ka viss ir tomēr ņemts vērā. Šeit norādīts tas, ka no sabiedriskajām organizācijām nav nekādi priekšlikumi bijuši, kaut gan skaidrs, ka tādi priekšlikumi ir bijuši. Šis ietaupījums - miljons -, es domāju, ir pārvērtēts, būs tieši pretēji: izmaksas - tieši otrādi - pieaugs. Un tām būtu jāpieaug. Ja mēs paredzam to, ka lielā teritorijā būs mazāks deputātu skaits, tad mēs, protams, ceram sagaidīt to, ka... no šiem deputātiem mēs prasām lielāku atbildību.

Kādā veidā tad šīs teritorijas tiks pārvaldītas? Viens domes priekšsēdētājs... Tas nav fiziski iespējams - kvalitatīvi, efektīvi pārvaldīt vienu teritoriju, kas ir tik liela. Mēs varam paņemt piemēru - Rēzeknes novads, kur jau paši ir atzinuši to, ka viņi šo novadu pārvalda četrās autonomās vienībās.

Šāds piedāvājums... Vēlreiz atkārtošu - 90 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju zudīs pārstāvniecības iespējas. Viņi varēs balsot par deputātiem... un ir ļoti augsta iespējamība - šie deputāti tiks ievēlēti tieši no tām vietām, kur ir lielāks iedzīvotāju skaits, jo tas ir pilnīgi normāli pašvaldībās, ka iedzīvotāji ievēlē... viņi balso tieši par tiem cilvēkiem, kuri parūpēsies par apkaimes ceļiem, apgaismojumiem, ūdensvadiem, bērnudārziem, sociālo palīdzību... tieši individuāli... kuri tieši par tiem jautājumiem rūpēsies, kas ir tuvāk viņu mājām. Un šādā gadījumā tie tālākie ciemati, tālākie novadi, kas ir arī ar ļoti plašām teritorijām, gluži vienkārši paliks nesadzirdēti un paliks par nomalēm.

Šāda pati situācija jau ir bijusi, veidojot 2009. gada reformu. Un risinājums diemžēl 2009. gadā netika piedāvāts. Bija piedāvāts viens liels risinājums - apriņķu pašvaldību izveide, tā saukto otrā līmeņa pašvaldību izveide. Un es ļoti ceru, ka tās runas, kas šobrīd ir, kas atbalsta šo, otrā līmeņa, pašvaldību izveidi, nepaliks tikai runas, kā tas bija 2009. gadā, bet ka tiešām tiks ieviestas... Tas varētu kaut ko mainīt, un tāpat nulltā līmeņa pašvaldības arī varētu kaut ko mainīt. Tieši tāpēc vajag no sākuma līdz galam atrisināt jautājumu par nulltā līmeņa pašvaldībām, par otrā līmeņa pašvaldībām vai pārvaldes modeli un tikai tad strādāt ar to, ka mēs pasakām, cik tad deputāti kurā teritorijā būs. Šobrīd šie jautājumi ir pilnīgi neskaidri un es nevaru... un arī aicinu jūs, Saeimu, konceptuāli neatbalstīt, bet atgriezt atpakaļ komisijā šo likumprojektu, uzlabot jau konceptuāli... pirmajam lasījumam... atbilstoši reālajai situācijai, kādas pārmaiņas varētu iegūt tālāk administratīvo teritoriju reformu... izskatīšanas likumprojekti...

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Tomam Plešam.

A. T. Plešs (AP!).

Labdien, kolēģi! Kā jau mēs vienā no sēdēm dzirdējām, ir meli, ir lieli meli un tad ir Viktors Valaiņa kungs. Un šeit tie iezīmējas, gan runājot par pārstāvniecību, gan par to, vai NVO... nevalstiskās organizācijas bija sniegušas savus priekšlikumus likumprojekta apspriešanas gaitā.

Par pārstāvniecību runājot. Jau šobrīd Latvijā ir vairākas pašvaldības, kurās deputātu skaits ir mazāks nekā pagastu skaits šajos novados, un nav dzirdēts par to, ka iedzīvotāju intereses nebūtu pienācīgi pārstāvētas. Ja Valaiņa kungs nav pamanījis, tad Latvijā nepastāv mažoritārā vēlēšanu sistēma, un iedzīvotāji, dodoties uz vēlēšanām konkrētā pašvaldībā, balso par to deputātu... par to sarakstu, kurš, loģiski, rada viņiem uzticību, kurš spēs realizēt programmu un attīstīt novadu. Tas ir ļoti loģiski un skaidrs.

Attiecībā uz priekšlikumiem, ko sniegušas nevalstiskās organizācijas. Jau sēdē par to minējām, sēdē par to runājām. (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Valaiņa kungs bija tam liecinieks sēdē, ka ministrija pauda viedokli, ka visā šajā likumprojekta apspriešanas gaitā, kas ir notikusi vairākos etapos, ir notikušas konsultācijas ar Latvijas Pašvaldību savienību un citām nevalstiskajām organizācijām, lai nonāktu pie šī redzējuma.

Tā ka, kolēģi, šis ir labs likumprojekts. Protams, mēs otrajā lasījumā diskutēsim par to, kādā veidā mēs to varētu uzlabot un padarīt vēl labāku.

Bet es aicinu neizplatīt melus no tribīnes un atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es vēlos nosaukt dažus piemērus. Piemērs ar deputātu Vitenbergu. Deputāts Vitenbergs rosina veidot atsevišķu Kandavas novadu. Viņam ir tādas tiesības, visiem deputātiem ir tādas tiesības. Kāpēc tas tiek darīts? (Dep. J. Vitenbergs: “Tu atbalstīsi?”) Kāpēc tas tiek darīts? Tas tiek darīts tāpēc, ka... Tas nav pārmetums, tiešām, Jāni. Bet tas tiek darīts tāpēc, ka tu esi savu bērnību tur pavadījis, vai ne? (Dep. J. Vitenbergs: “Skolas gadus!”) Skolas gadus un tamlīdzīgi. Tev ir sirds pie Kandavas. Tātad tev kaut kur dziļi sirdī liekas, ka šī reforma nav pareiza attiecībā uz Kandavu, jo tu pārzini to teritoriju. Tā var būt.

Deputāts Dombrava. Deputāts Dombrava ir no Saulkrastiem. Viņš iesniedz priekšlikumus par Saulkrastiem, jo viņam kaut kā liekas, ka šī reforma īsti Saulkrastiem... nav tā, kā vajag.

Rezultātā - šie ir divi piemēri. Principā mēs, visi 100 deputāti, varētu iesniegt priekšlikumus, tur, kur mēs dzīvojām, piedzimām vai uzaugām, skolā gājām. Šie divi piemēri skaidri un gaiši parāda, ka, mīļie deputāti, jūs paši neticat tai reformai tādā izpildījumā, kādā jūs to piedāvājat, un sniedzat priekšlikumus par vietām, kurās jūs paši dzīvojat, jo tur jūs gribat kaut kādus izņēmumus. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Man, protams, gribētos, ka par šo jautājumu būtu ļoti plašas diskusijas, un man bija tiešām patiess prieks, ka puse no JK frakcijas pieteicās runāt. Tajā mirklī atkal, protams, bija ierastā situācija, ka Juta Strīķe piecēlās (Smiekli. Starpsaucieni.) un teica: “Mīļie bērni, beidziet spēlēties ar savu rotaļlietu, atspiediet konkrēto pogu!” Un jūs, JK frakcija, it kā domādami, ka par jums katru Jutai ir kompromats no KNAB laikiem, protams, paklausījāt un atteicāties no runāšanas tribīnē, ja. Es domāju, ka tā ir ļoti nopietna tēma - kāds būs mūsu teritoriālais iedalījums nākotnē. Un tas ir ļoti nopietns jautājums, kāpēc atsevišķi deputāti... Un tā ir - es droši vien Vitenberga vietā rīkotos līdzīgi, ja man būtu, kā saka, tās... 51 balss vai cik balsis... Un teikt: “Nu, izbīdām to, ka tas mans ciems tomēr ir bišķiņ privileģētākā stāvoklī nekā visi pārējie!”... Bet sistēmiski tas liecina, ka piedāvātais risinājums ir nepareizs.

Nākamā lieta, ko es gribu teikt un vērst uzmanību. Principā mums šodien vajadzētu pārspriest nevis jautājumu par deputātu skaitu pašvaldībās (tas nav aktuālākais jautājums, līdz tam mēs nonāktu; tas, es domāju, pats pēdējais jautājums ir), bet pabeigt diskusiju par to, kas līdz šim brīdim nav līdz galam skaidrs, - cik tad mums to līmeņu pašvaldībās būs, vai mums būs viens, vai mums būs divi, vai mums būs mistisks nulltais līmenis... un tādā garā. Un tas atkal liecina par to, ka jūs paši nezināt, kā izskatīsies tā reforma... ko tad tieši jūs piedāvāsiet.

Un līdz ar to es aicinu šodien šo jautājumu... sistēmiski pareizi būtu vispirms konceptuāli izlemt, kādu ceļu mēs ejam... par reformu, un pēc tam mēs droši vien dabiski nonāktu līdz tam, ka mums ir jāsamazina deputātu skaits pašvaldībās. Bet mums no sākuma jātiek līdz tām pašvaldībām... un cik līmeņos mums tās pašvaldības būs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Divas piezīmes.

Pirmā piezīme. Es esmu iesniedzis priekšlikumus arī šinī... šinīs likumprojektos, kas skar administratīvi teritoriālo reformu, - par Babīti un Mārupi. Bet, godīgi saku, es nedzīvoju nekad ne vienā, ne otrā no novadiem.

Otra piezīme. Man tomēr būtu aicinājums - varbūt nevajadzētu lipināt kaut kādas uzsaukas deputātiem par to, ka viņi izsaka savus viedokļus. Es šinī gadījumā runāju par mēģinājumiem (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) ielikt vienu no deputātiem teicienā par to, kas ir statistika...

Un trīs lietas, par ko es gribēju gan teikt. Valaiņa kungam zināma taisnība bija, kad viņš runāja par to, ka, veidojot jaunus vēlētos formējumus, zināmas problēmas tur tiešām veidojas.

Divi piemēri. Aloja un Staicele... Pēc apvienošanās diemžēl ekonomiskā attīstība... atsevišķu bijušo novadu... bija atkarīga no tā, kādi deputāti bija pārsvarā apvienotajā domē. Šāda veida pretrunas noveda pie tā, ka Mērsrags un Roja ar laiku pēc reformas sadalījās. Tāpēc šī problēma tiešām ir problēma, un līdz ar to jādomā par to, kā to risināt. Punkts viens.

Punkts divi. Runājot par deputātu skaitu pašvaldībās, es gribētu, lai katrs no jums atceras... Jo šeit ir ļoti daudz deputātu, kas ir izgājuši pašvaldības deputātu skolu. Tai skolai ir ārkārtīgi liela nozīme kā demokrātijas skolai. Un man liekas, ka šodien arī vairāki viedokļi, ko pauž “Attīstībai/Par!” deputāti, Jaunās konservatīvās partijas deputāti, lielā mērā izriet no tās iepriekšējās pieredzes, kas bija arī pašvaldībās. Līdz ar to tas tiešām ir filozofisks jautājums, vai tā ir pareiza vai nepareiza pieeja - vērtēt pašvaldības darbu no deputātu skaita viedokļa.

Un trešais. Manā skatījumā, deputātu skaits (Zālē troksnis.) pašvaldību domēs ir pēdējais jautājums, kas būtu jārisina, runājot par administratīvo...

Sēdes vadītāja. Vienu mirklīti! Es atvainojos. Kolēģi, lūdzu klusumu! Mēs nolēmām strādāt bez pārtraukuma. Lūdzu, turpinām sēdi!

S. Dolgopolovs. ... teritoriālo reformu. Jo sākumā vajadzētu tomēr paskatīties, kāda būs tā kopējā bilde pēc tam, kad būs realizēta reforma.

Jo nebūt nav teikts, ka to novadu skaits un pašvaldību skaits būs 30 vai 35, vai 40, tas vēl nav noteikts. Varbūt no tā vajadzētu sākumā atrisināt šo te lietu un tikai pēc tam filozofēt, domāt, spriest par deputātu skaita problēmām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam. (Starpsaucieni. Smiekli.)

J. Dombrava (NA).

Šajā jautājumā, protams, ir interesanti uzklausīt kolēģus, kuri nav piedalījušies nevienā no komisijas sēdēm. Tai pašā laikā Administratīvi teritoriālās reformas komisijas sēdes ir atklātas un tajās var piedalīties ikviens Saeimas deputāts. Tiešām vēlos izteikt atzinību Goldbergas kundzei, kura cenšas aktīvi līdzdarboties komisijas darbā, neskatoties uz to, ka pati nav komisijas sastāvā.

Nacionālās apvienības redzējums administratīvi teritoriālās reformas jautājumā ir bijis atšķirīgs, un tas ir ilgstoši bijis atšķirīgs no tā valdošā strāvojuma, kas ir bijis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vadībā kaut kādos atsevišķos laika periodos.

Savulaik, kad tika izstrādāts Nacionālais attīstības plāns 2014.−2020. gadam, Nacionālā apvienība bija tā, kas norādīja tā laika ministram Sprūdžam, ka šī pieeja nav līdz galam pareiza, nosakot 30 reģionālas un nacionālas nozīmes attīstības centrus... ka šim skaitam būtu jābūt lielākam. Toreiz mēs uzstājām uz to, ka varētu būt papildus aptuveni 10 reģionālas nozīmes centri vēl klāt, tai skaitā Salacgrīva, tai skaitā Iecava, tai skaitā Priekule, Aizpute un vairākas citas apdzīvotas vietas, kurām ir potenciāls augt un pilnveidoties.

Arī šobrīd mums kopumā šķiet, ka administratīvi teritoriālā reforma ir nepieciešama, bet mums ir savs redzējums par to gan attiecībā uz šo nullto pašvaldības līmeni, gan attiecībā uz vēlēšanu sistēmu, kā tai būtu jābūt organizētai, gan arī attiecībā uz šo pirmā līmeņa pašvaldības kartējumu.

Manuprāt, tas ir tikai normāli, ka katrai Saeimā ievēlētajai partijai un pat katram deputātam ir savs redzējums par šīs reformas norisi. Ne jau visi mēs pārstāvam Jura Pūces partiju, kurš nāk ar šo savu reformas redzējumu.

Šai gadījumā, par šo konkrēto likumprojektu runājot, arī te būs, es domāju, pietiekami lielas diskusijas par to, kā nodrošināt šo teritoriālo vienību pārstāvniecību vai balsi topošajā novada domē. Modeļi ir daudz un dažādi. Es pieļauju, ka otrajā lasījumā mēs saņemsim pietiekami daudz priekšlikumu, kuros būs runāts par ļoti atšķirīgiem modeļiem, pretrunīgiem modeļiem. Izvērtēsim un meklēsim labākos modeļus, kā iet uz priekšu turpmāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Frakcija SASKAŅA šodien atbalstīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Kāpēc? Tāpēc, ka SASKAŅA uzskata, ka tas ir absolūti loģiski - ja mēs reformējam Latvijas administratīvi teritoriālo sadalījumu, tad arī loģiski, ka deputātu skaits samazināsies. Mēs uzskatām, ka administratīvi teritoriālā reforma ir nepieciešama un arī neizbēgama. Protams, tā forma, kādā notiek reforma, mūs neapmierina. Pamatošu, kāpēc.

Pirmais. Mēs tiešām vēlamies, lai, īstenojot reformu, netiktu apdraudēta demokrātija Latvijā. Tāpēc arī piekrītam tiem iebildumiem, par kuriem runāja Valaiņa kungs, proti, ka jebkurai teritorijai, kura pašlaik ietilpst kādā no 119 Latvijas pašvaldībām, arī turpmāk jābūt pārstāvētai jaunajās pašvaldībās. Tas nozīmē, ka ir jānodrošina gan attiecīgais deputātu skaits jaunajās pašvaldībās, gan arī līdzsvars starp pilsētu un lauku teritoriju pārstāvjiem pašvaldībās.

Otrais. Šeit jau runāja par tā dēvēto nullto līmeni un otro līmeni. Saskaņa uzskata, ka mums ir nepieciešams gan nulltais līmenis, gan otrais. Bet atšķirībā no citām partijām mēs uzskatām, ka gan nulles līmenī, gan otrajā, reģionālajā, līmenī deputātiem ir jābūt ievēlētiem. Otrajā līmenī varbūt ir iespējami dažādi varianti, bet, vienalga, tieši vai netieši tur jābūt ievēlētiem deputātiem, nevis valdības ieceltiem gubernatoriem. Tas ir obligāts nosacījums Saskaņas atbalstam otrā līmeņa izveidošanai, kura izveidi, vēlreiz pasvītroju, mēs atbalstām.

Tāpēc šodien, vēlreiz atkārtoju, Saskaņa atbalstīs šo likumprojektu pirmajā lasījumā, bet mēs paši aktīvi sniegsim priekšlikumus un aicinām arī pārējos deputātus aktīvi sniegt priekšlikumus šī likuma pilnveidošanai, kā arī aicinām aktīvi apmeklēt mūsu speciālās komisijas sēdes un aktīvi debatēt par jebkuru priekšlikumu, par jebko, kas pilnveido demokrātiju mūsu valstī. (Dep. V. Dombrovskis: “Laba reforma!”)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Patiesībā visa tā novadu reforma ir salīdzināma ar vienu senu anekdoti, kuru jūs noteikti zināt. Tā anekdote ir aptuveni šāda. Tur būs arī secinājums beigās. Tā anekdote ir šāda. Ir kāds liels birojs, un tajā birojā menedžeri, darbinieki ļoti nopietni pārbīda mēbeles. Tur meklē labāko piemēroto vietu, un birojā pa vidu ir... stāv kundzīte gados, kas ir laikam apkopēja, tāda vecmāmiņa, viņa saka: “Nu ko jūs darāt? Kāpēc jūs tās mēbeles te tā bīdāt tādām nopietnām sejām?” Un sanāk visi menedžeri. Viņi saka: “Nu, mēs meklējam pēc fen-šui labākās vietas. Mums krītas pārdošanas apjomi, un mēs gribam pacelt pārdošanas apjomus, lai mums, kompānijai, kā saka, labāk ir. Un mēs meklējam, kā tās mēbeles iekārtot.” Uz to vecmāmiņa atbild: “Ziniet, ka šajā mājā pirms kara bija bordelis. Un tad, kad kritās pārdošanas apjomi, mēs nevis gultas mainījām no viena stūra uz otru, bet sievietes ar zemu sociālo atbildību mēs mainījām tajā brīdī, lai uzlabotu to situāciju.” Un tāpēc šajā situācijā, kas saistīta ar novadu reformu, es jums ieteiktu nevis tās mēbeles, tos novadus mainīt no vienas puses, no otras (no tā pārdošanas apjomi nepalielināsies!), bet vispirms tikt vaļā no cilvēkiem ar zemu sociālo atbildību.

Un ko es ar to domāju? Šos cilvēkus ar zemu sociālo atbildību. Pirmkārt, tā ir valdība, kas nepilda solījumus, - valdība, kas nepilda joprojām solījumus par OIK atcelšanu, kas nepilda solījumus par “3 × 500”, kas saka tribīnē vienu un dara citu, kā Pavļuts un visi pārējie. Un tas pats arī par reformu. Ar zemu sociālo atbildību, ka... “Varbūt manam novadam, kurā es dzīvoju, kādus labākus nosacījumus es kā deputāts izsitīšu.” Nu, tā arī nedrīkst! Sistēmiski pareizi mums ir jāpieiet, un jāpieiet sociāli atbildīgi, nevis ar zemu sociālo atbildību tikai tāpēc, ka jums ir vara un ka jūs izdomājāt tagad - uztaisīsim citādāk, jo tad mēs tajā konkrētajā novadā vinnēsim nākamās vēlēšanas.

Paldies. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Jā, ļoti interesantas debates. Tomēr šeit debatētāji uztvēra to, ka pareizi nav - nulltā līmeņa jautājums kaut kad tiks risināts tālāk, otrā līmeņa pārvaldes jautājums arī kaut kad tiks risināts tālāk. Bet tā problēma jau tā, ka mēs šo visnotaļ būtisko jautājumu skatām pārāk ātri, kamēr nav skaidrības par tiem pamatjautājumiem, un Administratīvo teritoriju un apdzīvotu vietu likumā mēs pat šobrīd atbildīgajā komisijā esam sākuši skatīt pielikuma karti. Pamatlikumā visus šos konceptuālos jautājumus atliekot, konceptuāli nobalsoja, ka kaut kas būs, bet šeit ir vietā atgādināt 2009. gada reformu, kad pat likumā bija ierakstīti apriņķi, kuriem jāsāk darboties 2013. gadā. Pat tika ar visām funkcijām uzdevumi pateikti. Pēc tam izveidoja karti, un, protams, nekas tālāk netika darīts, un tas viss tā arī palika.

Man ļoti gribētos, lai šeit tas neatkārtotos. Mēs šodien šo likumprojektu... kā jau minēju, uzskatām, ka tas ir pārāk ātri iesniegts, ka tas ir būtiski jāpārstrādā tieši virzienā uz to, lai nodrošinātu iedzīvotāju maksimālu pārstāvniecību mazāk apdzīvotajās teritorijās. Lai cilvēki jūt, saprot to, kāpēc viņi maksā nodokļus ne tikai kaut kādos lielos attīstības centros, bet arī teritorijās, kas ir tālāk no attīstības centriem. Tāpēc mēs šodien šo likumprojektu neatbalstīsim. Ja tas tiks atbalstīts, kolēģi, tad galvenais uzdevums pie šī likumprojekta ir panākt pārstāvniecības saglabāšanu mazāk apdzīvotajos novados. Par to jau minēju.

Šobrīd tie ir 90 tūkstoši iedzīvotāju, kuriem šī pārstāvniecība būs tuvu nullei.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotājam ir kas piebilstams pirms balsojuma?

J. Dombrava. Gaidīsim priekšlikumus otrajam lasījumam.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 10, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Dombrava. 24. februāris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 24. februāris.

Darba kārtībā - lēmumu projektu izskatīšana.

Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” (Nr. 489/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2020. gada 15. februārim”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” (Nr. 489/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2020. gada 15. februārim”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Valsts robežsardzes likums” (Nr. 490/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2020. gada 15. februārim”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Valsts robežsardzes likums” (Nr. 490/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2020. gada 15. februārim”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana.

Lēmuma projekts “Par 10 496 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par sievietes tiesībām uz 100 % apmaksātu atvaļinājumu dzemdībām” turpmāko virzību”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Aldis Adamovičs.

A. Adamovičs (JV).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! 2019. gada 19. novembrī Saeima saņēma 10 496 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Par sievietes tiesībām uz 100 % apmaksātu atvaļinājumu dzemdībām”.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija 2019. gada 11. decembrī un šā gada 15. janvārī sēdē izskatīja šo iesniegumu, kurā kolektīvā iesnieguma autore aicina piešķirt sievietēm 100 % apmaksātu atvaļinājumu dzemdībām, novēršot situāciju, ka sievietei, dzemdējot bērnu, nākas zaudēt daļu uzkrājumu pensijas apdrošināšanai.

Komisija uzklausīja arī Labklājības ministrijas un Ministru prezidenta padomnieka demogrāfijas jautājumos Imanta Parādnieka viedokļus. Līdz ar to, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.5 panta ceturto un piekto daļu, komisija sagatavoja Saeimas lēmuma projektu “Par 10 496 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par sievietes tiesībām uz 100 % apmaksātu atvaļinājumu dzemdībām” turpmāko virzību”. Komisija vienbalsīgi nolēma nodot šo Latvijas pilsoņu iniciatīvu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai tālākai izvērtēšanai.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 10 496 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par sievietes tiesībām uz 100 % apmaksātu atvaļinājumu dzemdībām” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Kolēģi! Sēdes darba kārtība izskatīta.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu! (Starpsauciens: “Cik tad var!”)

Vārds Saeimas sekretāram Andrejam Klementjevam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

A. Klementjevs (13. Saeimas sekretārs).

Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Iveta Benhena-Bēkena... neredzu viņu, Dace Bluķe... neredzu, Boriss Cilevičs, Marija Golubeva, Armands Krauze, Edgars Kucins, Inese Lībiņa-Egnere, Vladimirs Nikonovs... jā, redzu, paldies... Linda Ozola... neredzu, Didzis Šmits... nav, Jānis Vucāns... nav, Reinis Znotiņš... nav.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sēdi slēdzu.

30. janvāra sēdes darba kārtību sāksim izskatīt pulksten 16.00.

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas ziemas sesijas 3. sēdes
2020. gada 23. janvārī turpinājums
2020. gada 30. janvārī

Par darba kārtību
   
Par likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 556/Lp13) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 1948, 1948A)
   
Priekšlikums - dep. V. Agešins (par)
   
Par likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” (Nr. 557/Lp13) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 1950, 1950A)
   
Priekšlikumi - dep. V. Dombrovskis (par)
  - dep. J. Strīķe (pret)
   
Par likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā” (Nr. 558/Lp13)
(Dok. Nr. 1961, 1961A)
   
Par likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr. 559/Lp13)
(Dok. Nr. 1965, 1965A)
   
Par likumprojektu “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” (Nr. 560/Lp13)
(Dok. Nr. 1976, 1976A)
   
Par likumprojektu “Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā” (Nr. 561/Lp13)
(Dok. Nr. 1977, 1977A)
   
Par likumprojektu “Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā” (Nr. 562/Lp13)
(Dok. Nr. 1978, 1978A)
   
Par likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (Nr. 563/Lp13)
(Dok. Nr. 1979, 1979A)
   
Par likumprojektu “Grozījumi Kontu reģistra likumā” (Nr. 564/Lp13)
(Dok. Nr. 1980, 1980A)
   
Par likumprojektu “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā” (Nr. 565/Lp13)
(Dok. Nr. 1981, 1981A)
   
Par likumprojektu “Par bērnu un jauniešu izglītošanu valsts aizsardzībā” (Nr. 566/Lp13)
(Dok. Nr. 1982, 1982A)
   
Par likumprojektu “Par Partnerības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Singapūras Republiku, no otras puses” (Nr. 567/Lp13)
(Dok. Nr. 1983, 1983A)
   
Par darba kārtību
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Andrejam Klementjevam 2020. gada 16. janvārī
(Dok. Nr. 1963., 611.1.8/1-2-13/20)
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Atim Lejiņam 2020. gada 20. un 21. janvārī
(Dok. Nr. 1964., 611.1.8/7-1-13/20)
   
Lēmuma projekts “Par deputāta Alda Blumberga atsaukšanu no Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas” (Nr. 311/Lm13)
(Dok. Nr. 2007)
   
Lēmuma projekts “Par deputāta Artusa Kaimiņa atsaukšanu no Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas” (Nr. 312/Lm13)
(Dok. Nr. 2008)
   
Likumprojekts “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” (Nr. 476/Lp13) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 1960)
   
Ziņo - dep. I. Benhena-Bēkena
   
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” (Nr. 402/Lp13) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 1962)
   
Ziņo - dep. I. Zariņš
   
Likumprojekts “Grozījumi Meža likumā” (Nr. 396/Lp13) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 1968)
   
Ziņo - dep. J. Dūklavs
   
Likumprojekts “Grozījumi Tūrisma likumā” (Nr. 485/Lp13) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 1969)
   
Ziņo - dep. A. Lejiņš
   
Likumprojekts “Grozījums Trauksmes celšanas likumā” (Nr. 400/Lp13) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 1972)
   
Ziņo - dep. D. Bluķe
   
Debates - dep. J. Stepaņenko
  - dep. V. Valainis
  - dep. A. Gobzems
  - dep. D. Bluķe
  - dep. A. Gobzems
  - dep. J. Strīķe
  - dep. J. Stepaņenko
   
Likumprojekts “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” (Nr. 77/Lp13) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 1973, 1973A)
   
Ziņo - dep. I. Zariņš
   
Debates - dep. I. Zariņš
  - dep. I. Zariņš
  - dep. I. Zariņš
  - dep. I. Zariņš
  - dep. I. Zariņš
  - dep. I. Zariņš
  - dep. I. Zariņš
  - dep. I. Zariņš
  - dep. I. Zariņš
  - dep. V. Valainis
  - dep. A. Gobzems
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretārs A. Klementjevs
   
Debašu turpinājums - dep. I. Zariņš
  - dep. L. Liepiņa
  - dep. I. Zariņš
  - dep. V. Valainis
  - dep. I. Zariņš
  - dep. A. Zakatistovs
  - dep. A. Gobzems
  - dep. V. Dombrovskis
  - dep. A. Zakatistovs
  - dep. V. Valainis
  - dep. A. Gobzems
  - dep. I. Zariņš
  - dep. I. Zariņš
  - dep. I. Zariņš
  - dep. I. Zariņš
  - dep. I. Zariņš
  - dep. I. Zariņš
  - dep. I. Zariņš
  - dep. I. Zariņš
  - dep. I. Zariņš
  - dep. I. Zariņš
  - dep. I. Zariņš
  - dep. I. Zariņš
  - dep. I. Zariņš
   
Paziņojumi
  - dep. R. Kols
  - dep. A. Kaimiņš
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretārs A. Klementjevs
   
Debašu turpinājums - dep. I. Zariņš
  - dep. I. Zariņš
  - dep. I. Zariņš
  - dep. I. Zariņš
  - dep. I. Zariņš
  - dep. I. Zariņš
  - dep. D. Pavļuts
  Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs J. Miezainis
  - dep. J. Vitenbergs
  - dep. A. Gobzems
  - dep. V. Dombrovskis
  - dep. V. Valainis
  - dep. A. Gobzems
   
Par balsošanas motīviem - dep. I. Zariņš
   
Likumprojekts “Grozījumi Apsardzes darbības likumā” (Nr. 508/Lp13) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1782, 1936)
   
Ziņo - dep. I. Klementjevs
   
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” (Nr. 518/Lp13) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1856, 1937)
   
Ziņo - dep. J. Rancāns
   
Likumprojekts “Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā” (Nr. 519/Lp13) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1857, 1938)
   
Ziņo - dep. J. Rancāns
   
Likumprojekts “Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā” (Nr. 520/Lp13) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1858, 1939)
   
Ziņo - dep. J. Rancāns
   
Likumprojekts “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” (Nr. 526/Lp13) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1864, 1942)
   
Ziņo - dep. J. Dūklavs
   
Likumprojekts “Grozījumi Farmācijas likumā” (Nr. 517/Lp13) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1855, 1943)
   
Ziņo - dep. I. Dūrītis
   
Likumprojekts “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas joslas ierīkošanai” (Nr. 333/Lp13) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1015, 1953)
   
Ziņo - dep. J. Butāns
   
Likumprojekts “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – pierobežas ceļa pie Kelovas zemes nodalījuma joslai” (Nr. 419/Lp13) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1415, 1954)
   
Ziņo - dep. J. Butāns
   
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par 1971. gada 2. februāra Konvenciju par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi”” (Nr. 524/Lp13) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1862, 1966)
   
Ziņo - dep. I. Voika
   
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” (Nr. 509/Lp13) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1783, 1967)
   
Ziņo - dep. A. Skride
   
Likumprojekts “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” (Nr. 416/Lp13) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 1971)
   
Ziņo - dep. I. Goldberga
   
Likumprojekts “Grozījums Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā” (Nr. 527/Lp13) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1865, 1974)
   
Ziņo - dep. J. Dombrava
   
Likumprojekts “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” (Nr. 539/Lp13) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1897, 1975)
   
Ziņo - dep. J. Dombrava
   
Debates - dep. V. Valainis
  - dep. A. T. Plešs
  - dep. A. Gobzems
  - dep. S. Dolgopolovs
  - dep. J. Dombrava
  - dep. R. Ločmele-Luņova
  - dep. A. Gobzems
  - dep. V. Valainis
   
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” (Nr. 489/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2020. gada 15. februārim” (Nr. 309/Lm13)
(Dok. Nr. 1988)
   
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Valsts robežsardzes likums” (Nr. 490/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2020. gada 15. februārim” (Nr. 310/Lm13)
(Dok. Nr. 1989)
   
Lēmuma projekts “Par 10 496 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par sievietes tiesībām uz 100% apmaksātu atvaļinājumu dzemdībām” turpmāko virzību” (Nr. 300/Lm13)
(Dok. Nr. 1949)
   
Ziņo - dep. A. Adamovičs
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretārs A. Klementjevs

Balsojumi

Datums: 30.01.2020 09:03:39 bal001
Par - 31, pret - 41, atturas - 0. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par deputāta Alda Blumberga atsaukšanu no NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas (313/Lm13) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 30.01.2020 09:04:30 bal002
Par - 31, pret - 40, atturas - 0. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par deputāta Artusa Kaimiņa atsaukšanu no Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas (314/Lm13) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 30.01.2020 09:09:43 bal003
Par - 36, pret - 39, atturas - 2. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (556/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 30.01.2020 09:13:58 bal004
Par - 31, pret - 55, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Saeimas kārtības rullī (557/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 30.01.2020 09:15:11 bal005
Par - 65, pret - 0, atturas - 19. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (559/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 30.01.2020 09:20:31 bal006
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Alda Blumberga atsaukšanu no Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas (311/Lm13)

Datums: 30.01.2020 09:20:57 bal007
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Artusa Kaimiņa atsaukšanu no Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas (312/Lm13)

Datums: 30.01.2020 09:22:29 bal008
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (476/Lp13), 3.lasījums

Datums: 30.01.2020 09:24:34 bal009
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” (402/Lp13), 3.lasījums

Datums: 30.01.2020 09:26:08 bal010
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Meža likumā (396/Lp13), 3.lasījums

Datums: 30.01.2020 09:27:55 bal011
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Tūrisma likumā (485/Lp13), 3.lasījums

Datums: 30.01.2020 09:42:30 bal012
Par - 81, pret - 3, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījums Trauksmes celšanas likumā (400/Lp13), 3.lasījums

Datums: 30.01.2020 09:42:57 bal013
Par - 80, pret - 3, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījums Trauksmes celšanas likumā (400/Lp13), 3.lasījums

Datums: 30.01.2020 09:49:44 bal014
Par - 21, pret - 54, atturas - 7. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2

Datums: 30.01.2020 09:51:51 bal015
Par - 22, pret - 47, atturas - 5. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (77/Lp13), 3.lasījums

Datums: 30.01.2020 09:54:24 bal016
Par - 22, pret - 50, atturas - 5. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (77/Lp13), 3.lasījums

Datums: 30.01.2020 09:55:51 bal017
Par - 23, pret - 51, atturas - 4. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (77/Lp13), 3.lasījums

Datums: 30.01.2020 09:57:57 bal018
Par - 23, pret - 51, atturas - 1. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (77/Lp13), 3.lasījums

Datums: 30.01.2020 10:14:11 bal019
Par - 24, pret - 50, atturas - 3. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.32. Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (77/Lp13), 3.lasījums

Datums: 30.01.2020 10:29:47 bal020
Par - 31, pret - 55, atturas - 1. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.37. Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (77/Lp13), 3.lasījums

Datums: 30.01.2020 10:30:15 bal021
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 30.01.2020 11:33:30 bal022
Par - 34, pret - 49, atturas - 1. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.42. Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (77/Lp13), 3.lasījums

Datums: 30.01.2020 11:37:00 bal023
Par - 31, pret - 51, atturas - 1. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.46. Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (77/Lp13), 3.lasījums

Datums: 30.01.2020 11:46:25 bal024
Par - 31, pret - 44, atturas - 7. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.49. Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (77/Lp13), 3.lasījums

Datums: 30.01.2020 11:49:21 bal025
Par - 21, pret - 51, atturas - 6. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.51. Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (77/Lp13), 3.lasījums

Datums: 30.01.2020 11:54:04 bal026
Par - 20, pret - 48, atturas - 6. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.52. Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (77/Lp13), 3.lasījums

Datums: 30.01.2020 12:13:19 bal027
Par - 56, pret - 22, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.71. Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (77/Lp13), 3.lasījums

Datums: 30.01.2020 12:15:43 bal028
Par - 23, pret - 50, atturas - 6. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.72. Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (77/Lp13), 3.lasījums

Datums: 30.01.2020 12:19:12 bal029
Par - 21, pret - 52, atturas - 7. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.75. Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (77/Lp13), 3.lasījums

Datums: 30.01.2020 12:23:40 bal030
Par - 18, pret - 55, atturas - 4. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.81. Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (77/Lp13), 3.lasījums

Datums: 30.01.2020 12:28:23 bal031
Par - 22, pret - 54, atturas - 7. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.87. Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (77/Lp13), 3.lasījums

Datums: 30.01.2020 12:28:47 bal032
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 30.01.2020 13:45:38 bal033
Par - 18, pret - 45, atturas - 4. (Reģistr. - 78)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.97. Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (77/Lp13), 3.lasījums

Datums: 30.01.2020 13:57:41 bal034
Par - 19, pret - 49, atturas - 7. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.100. Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (77/Lp13), 3.lasījums

Datums: 30.01.2020 14:24:20 bal035
Par - 61, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (77/Lp13), 3.lasījums

Datums: 30.01.2020 14:32:14 bal036
Par - 72, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Apsardzes darbības likumā (508/Lp13), 1.lasījums

Datums: 30.01.2020 14:33:38 bal037
Par - 72, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā (518/Lp13), 1.lasījums

Datums: 30.01.2020 14:34:44 bal038
Par - 73, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā (519/Lp13), 1.lasījums

Datums: 30.01.2020 14:35:56 bal039
Par - 73, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā (520/Lp13), 1.lasījums

Datums: 30.01.2020 14:37:50 bal040
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā (526/Lp13), 1.lasījums

Datums: 30.01.2020 14:39:32 bal041
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Farmācijas likumā (517/Lp13), 1.lasījums

Datums: 30.01.2020 14:42:41 bal042
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par nekustamo īpašumu atsavināšanu Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas joslas ierīkošanai (333/Lp13), 1.lasījums

Datums: 30.01.2020 14:45:05 bal043
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par nekustamo īpašumu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – pierobežas ceļa pie Kelovas zemes nodalījuma joslai (419/Lp13), 1.lasījums

Datums: 30.01.2020 14:47:29 bal044
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par 1971.gada 2.februāra Konvenciju par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi” (524/Lp13), 1.lasījums

Datums: 30.01.2020 14:50:37 bal045
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” (509/Lp13), 1.lasījums

Datums: 30.01.2020 14:52:14 bal046
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā (416/Lp13), 2.lasījums

Datums: 30.01.2020 14:53:25 bal047
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījums Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā (527/Lp13), 1.lasījums

Datums: 30.01.2020 15:25:02 bal048
Par - 69, pret - 10, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā (539/Lp13), 1.lasījums

Datums: 30.01.2020 15:26:09 bal049
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” (Nr.489/Lp13) otrajam ... (309/Lm13)

Datums: 30.01.2020 15:26:46 bal050
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Valsts robežsardzes likums” (Nr.490/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2020. gada 15.februārim (310/Lm13)

Datums: 30.01.2020 15:28:57 bal051
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par 10 496 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par sievietes tiesībām uz 100% apmaksātu atvaļinājumu dzemdībām” turpmāko virzību (300/Lm13)

Datums: 30.01.2020 15:29:18 bal052
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Ceturtdien, 18.aprīlī
09:00  Saeimas 2024.gada 18.aprīļa kārtējā sēde
12:30  Fotogrāfiju izstādes “Latgalietis XXI gadsimtā” atklāšana
17:00  2024.gada 18.aprīļa atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem