Latvijas Republikas 6.Saeimas

pavasara sesijas septītā sēde

1996.gada 9.maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Labrīt, deputāti! Sākam Latvijas Republikas Saeimas 1996.gada 9.maija sēdes darba kārtības izskatīšanu. Turpinām iepriekšējā sēdē pārtraukto darbu. Likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu likumā". Lūdzu ziņotāju! Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - Roberts Zīle, frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Pagājušajā sēdē šo likumprojektu uzsākām izskatīt, tika nobalsots par steidzamību. Tā kā Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir izstrādājusi arī alternatīvu projektu par šiem pašiem grozījumiem Kredītiestāžu likumā, situācija tagad ir tāda pati, kā balsojot pēc būtības par pirmā lasījuma atbalstīšanu. Mums ir jābalso par diviem projektiem. Tātad pirmais likumprojekts ir Ministru kabineta 81.panta kārtībā pieņemtie noteikumi, un, tā kā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedoklis ir noraidīt šo likumprojektu, no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas tiek virzīts alternatīvais likumprojekts - dokuments nr.757.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šeit tiešām ir vajadzīga būtiska izšķiršanās. Es atļaušos tomēr nolasīt to pantu, par kuru būtu nopietni jādiskutē. Tas ir 74.pants. Es, protams, saprotu, ka daļa deputātu ir ar to iepazinušies, bet tomēr būtu vēlams šajā tekstā iedziļināties. Tātad šis pants, kurš ir ietverts Ministru kabineta pieņemto noteikumu nr.118 redakcijā, skan šādi: "Nevienai kredītiestādei nav tiesību pieņemt norēķinu dokumentus, kuros nav uzrādīts maksātāja un maksājuma saņēmēja - juridiskās vai fiziskās personas...." Cienītā sēdes vadītāja, es ļoti skaidri dzirdu vismaz triju deputātu balsis zālē. Varbūt tomēr varētu...

Sēdes vadītāja. Ko man darīt ar tām balsīm, jūsuprāt?

J.Dobelis. Izdzīt ārā no zāles tādus, kas pārāk skaļi runā. Es varbūt pagaidīšu tomēr. (Starpsauciens no zāles: "Tu esi pirmais kandidāts!")

Sēdes vadītāja. Dobeļa kungs, pašlaik zālē mums nav izdevies konstatēt pēc balss nevienu, par kuru varētu pateikt, ka viņš pārāk skaļi runā, izņemot jūs, kas esat tribīnē. (Starpsauciens no zāles: "Pagaidi mazliet.")

J.Dobelis. Es pagaidīšu, kamēr apklusīs. Man ir 15 minūtes laika, es pagaidīšu. (Pauze.) Paldies. Tātad: "kuros nav uzrādīts maksātāja un maksājuma saņēmēja - juridiskās vai fiziskās personas - reģistrācijas numurs [..] vai personas kods..." Tātad šeit ir izvēle, uz kuru pusi Latvijas valstij pagriezties. Vai tiešām pieņemt jebkuru naudu, jebkuru ieguldījumu, jebkuru norēķinu dokumentu, absolūti nerēķinoties ar to, no kurienes tas nāk? Nu par ko tad pārvērtīsies šāda rīcība un kādu iespaidu tā atstās? Šeit tomēr nav Šveice, nav tā sistēma izveidota, un līdz ar to tas ir atkal kārtējais paņēmiens, kas varētu būt raksturīgs kaut kādai atpalikušai "trešajai" valstij, kura tiešām ir gatava caur sevi laist visu, kas ienāk prātā. Tādēļ es nekādi nevaru atbalstīt šo alternatīvo projektu, kuru ir ieteikusi Saeimas komisija, un aicinu tomēr deputātus šajā gadījumā padomāt, jo tā jau tomēr ir valsts "seja" zināmā mērā, un atbalstīt Ministru kabineta iesniegtos noteikumus. Paldies.

Sēdes vadītāja. Aleksandrs Kiršteins - Ministru kabineta vārdā.

A.Kiršteins (īpašu uzdevumu ministrs Eiropas savienības lietās).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es gribētu jūs apsveikt šodien Eiropas dienas sakarā. 9.maijs - Eiropas diena, un ir diezgan zīmīgi, ka mēs debatējam it kā par ļoti būtisku likumprojektu, un es esmu diemžēl spiests apbēdināt šoreiz Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju, jo viņu sagatavotais projekta labojums diemžēl nav pieņemams. 1991.gada 10.jūnija Padomes direktīva, Eiropas savienības Padomes direktīva, nosaka, ka nevar pieļaut, ka finansu sistēma tiek izmantota naudas "mazgāšanas" nolūkiem. Tā ir "horizontāla" direktīva, kas aptver kredītiestādes, finansu iestādes un apdrošināšanas firmas. Kopiena stingri iesaka Centrālās Eiropas valstīm, cik vien ātri iespējams, noteikt piemērotus standartus, kas vērsti pret naudas "mazgāšanu", lai nepieļautu, ka to finansu sektori tiek izmantoti tādas naudas "mazgāšanai", kas iegūta no kriminālām darbībām vispār un it īpaši no noziegumiem, kas saistīti ar narkotikām. Ja šādi pasākumi netiek veikti, uzticība šo valstu finansu sistēmām var būt apdraudēta. Pašreizējos Eiropas līgumos ir ietverts pants, kas attiecas arī uz šo jautājumu. Arī Latvijas un Eiropas savienības līgumā ir ietverts šis pants, un Latvija diemžēl jau kotējas kā valsts, kura nav iekļuvusi varbūt to valstu skaitā, kurās ir augsts kredīta reitings finansu sistēmā, un viņa skaitās jau arī to valstu skaitā, caur kurām tiek legalizēti šie nelikumīgie naudas darījumi. Mēs esam saņēmuši pašreiz... un arī Eiropas lietu komisijā Saeimā tiks izskatīti jautājumi, kurus komisija ir atsūtījusi valdībai, lai pēc saņemtajām atbildēm no Latvijas iestādēm, Latvijas valdības, ministrijām, varētu uzrakstīt viedokli par Latvijas gatavības pakāpi iestāšanās procesam Eiropas savienībā. Šajos jautājumos ir vesela rinda problēmu, kas tieši saistītas arī ar šo likumu, un, atbildot jeb aizpildot šos jautājumus tādā veidā, kas būtu pretrunā ar šo 74.pantu, ko ir ierosinājis Ministru kabinets, faktiski mēs dabūsim ļoti negatīvu slēdzienu. Atsauksmi uz to, kas bija iepriekšējās debatēs, es dzirdēju pagājušajā nedēļā. Atsauksme uz to, ka ir arī citas valstis, kurās, lūk, šādi panti neparādās, nav pilnīgi pamatota, jo ir noteikti termiņi (piemēram, līdz šā gada jūlijam), kuros daudzām valstīm ir ļoti stingri jāmaina savi likumi attiecībā uz kredīta un finansu iestādēm. Jūs zināt arī situāciju, kāda ir Austrijā, bet mūsu situācija ir daudz sliktāka, jo mēs neesam Eiropas savienībā un, kā jūs saprotat, laiks negaida. Tāpēc šajā likumā neiekļaut šo pantu nekādā ziņā nevar, jo mēs vienkārši nokļūsim kaut kādā smieklīgā, muļķīgā situācijā. Es lūdzu arī šajā gadījumā atbalstīt Ministru kabineta iesniegtos priekšlikumus. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Edvīns Inkēns - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

E.Inkēns (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Tas, ko teica Aleksandrs Kiršteins, protams, savā būtībā ir pilnīgi pareizs. Tajā brīdī, kad mēs iestāsimies Eiropas savienībā, - tajā brīdī uz mums attieksies visi šie dokumenti, ko nosauca Kiršteina kungs. Es baidos, ka tas nenotiks rīt, un iespējams, ka nenotiks līdz 2002. vai 2005.gadam. Es pilnīgi piekrītu tam, ka līdz tam brīdim, neapšaubāmi, mums šie dokumenti jāparaksta, un nevajadzētu varbūt mēģināt aizstāvēt savas pozīcijas tā kā Austrijai, jo vienkārši mums tā spēka ir par maz. Vienīgais, ko es jums gribu teikt, ir tas, ka mēs ar šo projektu nekā nepasliktinām. Valdības projekts ir tas, kas pasliktina reālo situāciju bankās - iespējams izņemt diezgan lielu naudas daudzumu no bankām, visādā ziņā tas traucē šīs naudas ieplūšanai bankās. Nebūtu vienkārši vēlams šajā gadījumā mums būt ticīgākiem... lai mani atvaino par šo salīdzinājumu katoļi!

Sēdes vadītāja. Roberts Zīle - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Es gribētu izteikties kā deputāts šajā gadījumā, par šo jautājumu. Mēs, protams, varam izlikties, ka "netīrās" naudas "atmazgāšanas" problēma nav tā aktuālākā problēma Latvijā, ka mums ir jāizmanto laika faktors un jāuzkrāj šī nauda, jo tā sniedz zināmu labumu mūsu ekonomikai. Mēs varam teikt, ka mēs to darīsim vēlāk, tad kad mēs būsim tuvāk Eiropas savienībai, un gaidīt, kad ienāks civilizēts kapitāls šeit, Latvijā, kārtām ar, nu, teiksim, "netīro" kapitālu. Šīs ir dziļas bažas, manuprāt. Manas bažas ir tādas, ka šie ir dziļi maldi, jo ir noteikti signāli par to, ka civilizēts kapitāls neienāks valstī, kurā būs samērā liela ietekme, nu, teiksim, tā, "netīram" kapitālam. Mēs varam teikt to, ka valsts parādzīmju procentu likmes... mums jāpateicas tam, ka tās ir noslīdējušas zemāk tagad šim pašam kapitālam, par cik mums ir kodētie konti. Mēs arī "aizvērto" nodokļu iekasēšanas problēmu, kas... Bija vēl viena problēma, kas bija "aizvērta" ar alternatīvo likumprojektu. Par to nodokļu administrāciju - tiesībām iekasēt nodokļus un tikt pie informācijas. Varam tā darīt. Es atzīstu, ka ir nepilnības Ministru kabineta noteikumu formulējumos, jo, piemēram, trūkst valdības kredītu jēdziena, nav arī nepieciešama identifikācija katram darījumam. Bet ir jābūt identifikācijai arī ārvalstu rezidentu darījumiem, sākot no kaut kāda konkrēta apjoma. Piemēram, ASV pastāv tāda kārtība, ka, veicot jebkuru darījumu, kas pārsniedz 10 000 dolāru, ir jāaizpilda speciāla identifikācijas karte un šī informācija aiziet uz valsts kasi, teiksim, "trežerī". Un šajā gadījumā, protams, mums nav arī likuma par informācijas konfidencialitāti, par to, kas var lietot šo informāciju. Mums nav arī šo tehnisko iespēju, lai no bankām šī informācija par darījumiem, kas ir virs kaut kādas noteiktas summas, aizplūstu uz attiecīgo iestādi, kurā būtu ļoti grūti un tikai ļoti atsevišķos gadījumos iespējams šo informāciju izmantot. Nu tādā gadījumā var iznākt, ka šodien, "aizverot" ðos Ministru kabineta pieņemtos noteikumus, mēs, raugoties uz šīm problēmām, aizveram acis, teiksim, ka mēs ķersimies tam klāt atkal kaut kad vēlāk. Es, godīgi sakot, tam visumā neticu. Es vēlreiz atkārtoju: mani neapmierina formulējumi, kādi ir Ministru kabineta pieņemtajos noteikumos, bet, ja mēs nobalsotu par pirmo lasījumu, mums būtu iespējas attiecībā uz otro lasījumu prasīt, lai valdība kopā ar komisijām un arī kopā ar mums visiem mēģina uzlabot šos formulējumus un risināt tomēr šo problēmu. Nevis tā - vienkārši to "aizvērt" un atlikt uz nezināmu laiku. Un vēl - par Šveici. Nav jau tā, ka Šveices labklājība balstās tikai uz bankām. Banku biznesdati rāda, ka iekšzemes kopproduktā principā bankas ir apmēram astotajā vietā no visa Šveices biznesa. Nav jau tā, ka šie kodētie konti, kas ir Šveicē, nav pieejami nevienam. Viņiem ir noslēgtie starpvalstu līgumi, sakarā ar kuriem attiecīgos gadījumos ļoti atbildīgas personas... ja notiek izmeklēšanas gadījumi un ir sagaidāmas tiesas prāvas, tad arī ārvalstu personas tiek klāt pie šīs informācijas, kas ir Šveices bankās. Tā ka mēs varam atsaukties uz dažādām pieredzēm, bieži vien arī līdz galam neizprotot, kā tad tur īsti ir. Tāpēc mans personīgais viedoklis būtu tomēr atbalstīt Ministru kabineta pieņemtos noteikumus pirmajā lasījumā un virzīt tos uz otro lasījumu - ar labotām tām nepilnībām, kas, protams, tur ir. Paldies.

Sēdes vadītāja. Aleksandrs Kiršteins - Ministru kabineta vārdā.

A.Kiršteins (īpašu uzdevumu ministrs Eiropas savienības lietās).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Diemžēl es esmu spiests izkliedēt Inkēna kunga maldus, jo vistiešākajā veidā šis pants ir saistīts ne tikai ar iestāšanos, bet ar periodu, ar šo pārejas periodu, kurā darbojas asociētais līgums, un es gribētu vēlreiz jums atgādināt tieši vienu no Baltās grāmatas norādēm šajā sakarībā. Dibināšanas tiesības Eiropas savienībā, tas ir, dibināšanas tiesības dažādām Eiropas savienības kompānijām, finansu iestādēm, uzņēmumiem, lielajiem uzņēmumiem, kuri normāli kārto un maksā savus nodokļus... tātad dibināšanas tiesības Eiropas savienībai ir bieži vien svarīgas paša līguma saistību dēļ. Eiropas līgumos starp Eiropas savienību un Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, kas šobrīd ir noslēgti, ir ietverta vienošanās, ka Eiropas savienības finansu uzņēmumiem būs tiesības sākt darbību attiecīgajās Centrāleiropas valstu teritorijās vismaz līdz līguma noteiktā pārejas perioda beigām, tātad šā asociatīvā līguma darbības laikā, nevis pēc Latvijas iestāšanās, tomēr kopiena stingri iesaka Centrāleiropas valstīm padarīt šādu nodibināšanu iespējamu pēc iespējas ātrāk, jo tas nāktu par labu pašām šīm valstīm, kas varētu smelties no šo uzņēmumu pieredzes. Tātad tajās valstīs, kurās nav jau sakārtota pārejas periodā likumdošana, tādām valstīm... (Starpsauciens no zāles: "Ja nebūs izdevīgi, viņas nenāks...") uz tādām valstīm Eiropas savienība neiesaka doties, teiksim, attiecīgo Eiropas savienības uzņēmumu, kompāniju, uzņēmumu filiāļu dibināšanas nolūkos. Te ir pateikts skaidri un gaiši: ja Latvija nepieņems normālus likumus, kas attiecas uz nelikumīgās naudas legalizēšanu, Latvijā neienāks neviena nopietna finansu iestāde un neviena nopietna starptautiska korporācija, kura negrib sabojāt savu reputāciju. Te nav nekādu ilūziju, nemānīsim sevi, ka uz mums tas attieksies tikai pēc kāda 2002. vai 2004. gada, kad mēs būsim Eiropas savienībā. Te ir precīzi pateikts: asociācijas līguma periodā... Ja mēs gribam piesaistīt lielus, nopietnus nodokļu maksātājus, tad mums šī likumdošana ir jāsakārto. Tas viss darbojas attiecībā uz šo pārejas periodu.

Un otrs. Pats galvenais. Godājamie deputāti! Kāpēc mums būtu jāuztraucas tik ļoti par 74. pantu? Jo, es domāju, visi šeit saprot, ka Latvijas pilsoņu kontrolētajās bankās nav problēmu ar šiem attiecīgajiem kontiem un kodiem. Mums nav absolūti par ko uztraukties. Padomājiet vēlreiz: mums nav par ko uztraukties, un arī Eiropas savienības finansu iestādēm, kas ir gatavas ienākt civilizētā valstī, nav par ko uztraukties. Kādēļ tad būtu šeit sevišķi pret to jābalso? Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debatēs pieteikušos vairāk nav. Lūdzu zvanu!

Lūdzu! Edvīns Inkēns - "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā.

E.Inkēns (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie deputāti! Mums ir atlicis tikai balsot. Varbūt vienu teikumu tikai piemetināšu. Jēdziens ""netīrā" nauda" ðeit tiek traktēts ārkārtīgi plaši. Ja mēs runātu par "netīro naudu" tiešām tā, kā to saprot pasaulē, - naudu, kas ir iegūta no narkotiku tirdzniecības, no ieroču tirdzniecības un tamlīdzīgām lietām, - neapšaubāmi, mums uzreiz būtu jāslēdz šie konti. Bet vai jūs varat pateikt, vai tā nauda, kura ienāk Latvijā pietiekami plašā straumē un kura bēg pirms Krievijas prezidenta vēlēšanām no Krievijas, - vai tā ir tīra vai netīra? Es domāju, ka ļoti grūti ir atbildēt uz tādu jautājumu, bet jebkurā gadījumā šī nauda strādā mūsu ekonomikā.

Es lūdzu balsot!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus pievērst uzmanību tam, ka mēs balsojam atbilstoši Kārtības ruļļa noteikumiem - likumprojektu iesniegšanas secībā. Tātad pirmais ir Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu likumā". Es gribētu vēl deputātiem atgādināt, ka pagājušajā sēdē mēs nobalsojām par šā likumprojekta steidzamību kopumā. Tātad: pirmais balsojums būs par Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Kredītiestāžu likumā". Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 22, atturas - 17. Likumprojekts ir pieņemts pirmajā lasījumā!

Lūdzu paziņot datumu, kurā notiks likumprojekta otrais lasījums!

E.Inkēns. 21.maijs.

Sēdes vadītāja. 21. maijs. Lūdzu, vai ir kādi citi priekšlikumi, labojumi? Nav. Tātad likumprojekta "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" otrais lasījums... nē, nē, steidzamības gadījumā nav priekšlikuma iesniegšanas datuma, Inkēna kungs. Steidzamības gadījumā ir otrā lasījuma datums. Tātad tas ir 21. maijs. Vai jūs savādāk gribat?

E.Inkēns. 23. maijs.

Sēdes vadītāja. 23. maijs - kārtējā sēde. Tātad precizējam - 23. maijā notiks otrais, galīgais, lasījums.

E.Inkēns. Paldies.

Sēdes vadītāja. Pirms sākam izskatīt tālāko darba kārtību, mums ir jāizskata izmaiņas darba kārtībā.

11 deputātu iesniegums: "Lûdzam izmainīt 9. maija Saeimas sēdes darba kārtību un 41. punktu - lēmuma projektu "Par līdzjūtības izteikšanu Čečenijas tautai sakarā ar prezidenta Džohara Dudajeva nāvi" - izskatīt tūlīt pēc Prezidija ziņojumiem pēc darba kārtības 14. punkta."

Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Šinī gadījumā es gribu runāt par cinisku frakciju "Tçvzemei un Brīvībai" un LNNK rīcību, jo šodien mēs visi labi zinām, ka izskatīšanai ir ielikts likumprojekts par akcīzes nodokli. Un man liekas, ka šodien tas ir daudz svarīgāks Latvijas tautai, jo man pat šodien no rīta zvanīja cilvēki, viņi uzdeva jautājumu: "Kâ varēs pēc tam dzīvot no šiem 24 latiem kaut vai invalīdi, ja paaugstinās vēl akcīzes nodokli?" Un es domāju, ka akcīzes nodokļa izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā ir daudz aktuālāks jautājums, tādēļ es kategoriski uzstājos pret to, lai mēs sāktu diskusiju par cienījamo Džoharu Dudajeva kungu, bet lai tomēr papriekš izskatītu akcīzes nodokli, sakarā ar kuru būs pietiekami garas un nopietnas diskusijas, un tādēļ uzskatu, ka vajag saglabāt esošo darba kārtību, jautājums ir noteiktā vietā, un lai noteiktā laikā viņš arī tiktu izskatīts.

Sēdes vadītāja. Pirms deputāti turpina debates par darba kārtības izmaiņām, - tātad viens ir runājis "pret" -, es jūs informēju, ka, ja jūs esat iepazinušies ar dokumentu, kas jums ir izdalīts, tad jūs redzat, ka Finansu un budžeta (nodokļu) komisija šodien lūdz svītrot no darba kārtības likumprojektu par akcīzes nodokli, bet to mēs izskatīsim kā nākamo. Tātad, pirms mēs izlemjam par izmaiņām darba kārtībā, lūdzu ņemt to vērā.

Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienītie kolēģi! Es ceru, ka nekādas garas diskusijas par šī lēmuma projekta pieņemšanu absolūti nav vajadzīgas. Mēs visi esam pietiekoši skaidri informēti. Mēs pagājušajā sēdē jau, es teikšu tā, zināmas tūļības dēļ novilcinājām šī lēmuma pieņemšanu, tāpēc absolūti nav nekādas vajadzības atkal viņu novilcināt. Tā ka es lūdzu atbalstīt šī lēmuma projekta iekļaušanu, kā tas šajā dokumentā ir teikts, un es neparedzu, ka te būs kaut kādas īpaši garas diskusijas, var izteikties tikai dažos teikumos. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu - izmainīt darba kārtību un 41. punktu, tātad lēmuma projektu par līdzjūtības izteikšanu, iekļaut pēc 14. punkta, pēc Prezidija ziņojumiem. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 7, atturas - 22. Darba kārtībā izmaiņas ir izdarītas.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija mums ir iesniegusi vairākus lūgumus labot šodienas darba kārtību.

Tātad pirmais - pārcelt likumprojekta "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" (darba kārtības 28. punkts) izskatīšanu uz 16. maija sēdi. Deputātiem iebildumu nav? Tātad šodien akcīzes nodoklis tiek svītrots no darba kārtības.

Nākamais - iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"". Deputātiem iebildumu nav? Par kārtību, kurā vietā, es jums pēc tam pateikšu, kad būšu nolasījusi arī tālākos divus, ko vēl bez šī arī lūdz iekļaut.

Tālāk "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"". Pēc būtības iebildumu nav?

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par sociālo nodokli"". Visiem trijiem izskatīšana pirmajā lasījumā. Deputātiem iebildumu nav par šo triju likumprojektu iekļaušanu darba kārtībā? Tātad minētos likumprojektus izskatīt pēc darba kārtības 27. punkta - tas būtu akcīzes nodokļa likumprojekta vietā. Vai deputātiem ir iebildumi, ka mēs izskatām šos trīs likumprojektus pirmajā lasījumā pēc izsludinātās darba kārtības 27. punkta vai arī, savādāk sakot, akcīzes nodokļa vietā? Deputātiem iebildumu nav.

Tikai lūgums deputātiem pārtraukumā pievērst tam uzmanību un atrast šos dokumentus savā dokumentu mapītē, jo viņi šodien jums noteikti nebija līdzi.

Desmit Saeimas deputāti ir iesnieguši Prezidijam sekojošu dokumentu: "Saeimas deputāti lūdz Saeimu 1996. gada 9. maija sēdes darba kārtības trešās sadaļas "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata" 16.punktā iekļautā lēmuma projekta "Par Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja ievēlēšanu" un 17. punktā iekļautā lēmuma projekta "Par Centrālās vēlēšanu komisijas locekļu ievēlēšanu" izskatīšanu atlikt uz šā gada 16.maija sēdi." Deputātiem iebildumu pret šo jautājumu izslēgšanu no šodienas darba kārtības nav. Tātad svītrojam darba kārtības 16. un 17. jautājumu sadaļā "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata".

Šobrīd Prezidijā vairāk priekšlikumu par izmaiņām šodienas darba kārtībā nav. Sākam izskatīt Prezidija ziņojumus.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Likums par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījums likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Atklājam debates. Atis Sausnītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

A.Sausnītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja, cienījamie kolēģi! Pašlaik Saeimā ir iesniegti trīs patstāvīgi likumprojekti: divi no tiem ir Satversmes 81. panta kārtībā izdoto Ministru kabineta noteikumu formā "Par grozījumu likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"". Vienu no tiem Saeima jau ir pieņēmusi pirmajā lasījumā. Otrs ir iekļauts šīsdienas sēdes darba kārtībā kā 33. punkts. Tautsaimniecības komisija, gatavojot likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"" uz otro lasījumu, šos atsevišķos likumprojektus apvienos vienā aptverošā grozījumu projektā, kā arī izskatīs un izstrādās likumprojektus, kas iesniegti saistībā ar tiem. Šo sagatavošanu otrajam lasījumam aizkavē atsevišķu patstāvīgo likumprojektu laika ziņā ietilpīgā nodošana komisijām, izskatīšana tajās un tad sēdē pirmajā lasījumā.

Lai optimizētu šo procesu šajā konkrētajā gadījumā, Tautsaimniecības komisija ierosina Ministru kabinetam atsaukt iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"" (dokuments nr. 776) un iesniegt Tautsaimniecības komisijā to kā priekšlikumus uz otro lasījumu.

Analogi ierosinām Ministru kabinetam rīkoties ar darba kārtības 4., 10. un 11. punktu - likumprojektiem "Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbību"" (šīsdienas darba kārtības 26. punkts), "Grozījumi likumā "Par akciju sabiedrībām"" un "Grozījumi likumā "Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību"". Paldies.

Sēdes vadītāja. Sausnīša kungs, diemžēl man jums jāsaka, ka par katru šo likumprojektu jums būs jānāk vēlreiz tribīnē un jāatkārto, jo mēs nevaram nobalsot kopumā par vairākiem likumprojektiem.

Debatēs vairāk pieteikušos nav? Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojekta "Grozījums likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"" nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 12, atturas - 17. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbību"". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par līgumsabiedrībām"". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījums likumā "Par pašvaldības uzņēmumu"". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību un individuālo darbu"". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījums likumā "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju"". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akciju sabiedrībām"". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību"". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījums likumā "Par paju sabiedrībām"". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījums likumā "Par zemes nodokli"". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Līdz ar to Prezidija ziņojumi ir izskatīti. Atbilstoši izdarītajām izmaiņām darba kārtībā nākamais ir Saeimas lēmums: "Izteikt līdzjūtību Čečenijas Republikas tautai sakarā ar prezidenta Džohara Dudajeva nāvi". Atklājam debates.

Indulis Bērziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Es nerunāju Ārlietu komisijas vārdā, jo, kā jūs pagājušajā reizē lēmāt, Ārlietu komisija neizskatīja šo jautājumu. Tas bija pilnīgi loģiski, ka mēs šeit paši šo jautājumu risinām bez kaut kāda iepriekšēja lēmuma.

Es gribu tomēr jums pateikt dažas lietas, lai mēs vispirms nobalsotu. Tātad mans mērķis ir aicināt vispirms nobalsot 135.panta kārtībā - šo jautājumu neizskatīt Saeimā, bet rīkoties savādāk. Rīkoties tā, kā rīkojās igauņu parlaments, uzrakstot līdzjūtību. Visi, kuri grib izteikt šo līdzjūtību, parakstās, ar savu parakstu to apstiprinot un tad nosūta šo dokumentu attiecīgi Čečenijas valdībai. Kāpēc? Paklausieties uzmanīgi manus argumentus! Es te nekādu politiku netaisu. Vienkārši paklausieties uzmanīgi manus argumentus. Īstenībā tie bija arī igauņu argumenti. Es no viņiem to uzzināju tad, kad viņi šeit viesojās. Lielā mērā, kā es sapratu, tas pilnībā attiecas arī uz mums.

Pirmkārt, ir tas, kāpēc arī pagājušajā reizē radās nesaskaņas un šis jautājums tika noņemts jeb atlikts uz vienu reizi. Vai Džohars Dudajevs ir miris vai nav? Čečeni tiešām uz dzīvību un nāvi cīnās par savu valsti. Pielieto visus paņēmienus - gan starptautiski atļautos, gan neatļautos. No šī viedokļa, ja viņiem politiski tas būtu izdevīgi, lai viņu vadonis uz kādu laiku, piemēram, "aiziet pagrīdē", es domāju, ka viņi nekautrējoties... Un droši vien darītu pilnīgi pareizi, jo tie paņēmieni, ko lieto pret viņiem, tie arī galīgi nav civilizēti. Viņi arī darītu to, ka, piemēram, pasludinātu Džohara Dudajeva nāvi. Atcerieties, kā tas bija jau ar vienu no komandieriem, starp citu, igauņi izteica līdzjūtību, bet pēc tam uzzināja, ka viņš ir dzīvs. No tā laika arī igauņi ir palikuši daudz uzmanīgāki. Es domāju, ka no tā mums vajadzētu mācīties.

Otrkārt. Pavisam atklāti. Cienījamie kolēģi, pagājušajā reizē bija cilvēki, kas izteicās pret šo lēmumu vismuļķīgākajā, teiksim... es nezinu, kā šo situāciju nosaukt, bet es justos ļoti neērti, ja mēs nobalsotu pret šo lēmumu, balsojot "par" vai "pret". Bet kāds būs balsojums - to neviens taču iepriekš nevar pateikt. Mēs varam sist pie krūtīm, bet tad tā būtu pļauka čečenu tautai neatkarīgi no tā, vai Džohars Dudajevs ir miris vai nav. Tā vienkārši būtu pļauka tautai, jo Saeimā ir bijis iesniegts lēmums un šis lēmums ir nobalsots "pret". Tad mēs praktiski iznīcinātu to labo, ko Saeima ir darījusi, pieņemot lēmumu par atbalstu, vēršoties pret Krievijas agresiju un pret cilvēktiesību pārkāpumiem un visu pārējo šajā teritorijā, jo Saeima viennozīmīgi ir paudusi savu nostāju ar lēmumu. Es pats tad balsoju "par" un domāju, ka gandrīz visi balsoja "par". Tas bija gandrīz vienbalsīgs lēmums. Tas ir pilnīgi skaidrs. Tas ir nākamais punkts, kas arī būtu jāņem vērā. Mēs to nevaram, būdami deputāti neņemt vērā.

Beidzot pēdējais. Kā es jau teicu, Saeima viennozīmīgi ir pateikusi savu nostāju pret Krievijas rīcību šajā reģionā. Tas lēmums, ko mēs pieņēmām, bija stingrs un pareizs. Ja būtu jābalso vēlreiz par šo lēmumu, ja laiku varētu atgriezt atpakaļ, es atkal balsotu par šo lēmumu. Tas ir viennozīmīgi.

Treškārt. Latvijas delegācija balsoja pret Krievijas uzņemšanu Eiropas padomē, pirmām kārtām to motivējot ar Krievijas rīcību Čečenijā. Un, kaut arī daudzi šobrīd kritizē šo lēmumu, es uzskatu, ka mūsu deputātiem, mūsu ievēlētajiem pārstāvjiem, bija pilnīgas tiesības izdarīt pareizu izvēli uz vietas. Viņi to situāciju redzēja, kāda bija Eiropas padomē, tāpēc šobrīd vilcināties un pārmest viņiem kaut ko nevajadzētu. Ir jādzīvo kopā. Krievija mums ir blakus, viņai tas nepatīk, bet vai mums patīk viss, ko dara Krievija un ko viņa saka par situāciju Latvijā.

Visbeidzot. Līdzjūtība. Es pasvītroju - līdzjūtība tomēr ir dziļi individuāla lieta. Ja mums tiešām ir noticis kaut kas traģisks, līdzjūtību izsaka vairāk vai mazāk individuāli. Saeimas deputāti, parakstot šo dokumentu un to nosūtot, praktiski būs izdarījuši to pašu, ko balsojot. Mēs vienkārši nebūsim riskējuši ar šo balsojumu. Ja runāsim pavisam atklāti, tad mums nevarēs arī neko pārmest, ka te parlaments vai valdība ir atkal vērsusies pret Krieviju, bet mēs kā cilvēki un kā deputāti būsim izpildījuši savu pienākumu, parakstot šo dokumentu. Jūs droši varat nākt pie manis, ja iesniedzēji uztaisīs šādu dokumentu. Es personīgi... es nezinu, kā "Latvijas ceļš" darīs, bet es viņu parakstīšu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Pēteris Tabūns - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es nesaprotu šādu vilcināšanos, šādu muļļāšanos, šādu baidīšanos - izteikt līdzjūtību čečenu tautai šajā gadījumā, (Starpsauciens no zāles: "Piesakies karot!") un arī to, ko Bērziņa kungs nupat teica: "Neriskēsim. Es atvainojos, ar ko tad mēs riskējam? Vai izteikt līdzjūtību mēs riskējam? Šī mūsu baidīšanās no nezin kā... Tad, Bērziņa kungs, jums vajadzēja paskaidrot, ar ko tad mēs riskējam. Ar ko mēs riskējam, izsakot līdzjūtību? (No zāles deputāts I.Bērziņš: "Es jau neteicu, ka mēs riskējam...")

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti, Saeimā runā no tribīnes. Jūsu izsaucieni ir pārauguši garās frāzēs. Tāpēc, lūdzu, piesakieties debatēs un nāciet, un runājiet!

P.Tabūns. It īpaši dīvaina man liekas šī vilcināšanās, - atlikt no sēdes uz sēdi vai vispār nepieņemt, neizteikt šo līdzjūtību dienās, kad mēs atzīmējam Latvijas neatkarību. Mēs ļoti labi atceramies, kā mēs skatījāmies, kā mēs lūdzām pasauli nākt mums palīgā toreiz, tajās dienās, kad mēs cīnījāmies par Latvijas neatkarību. Pasaules palīdzība, pasaules atbalsts, savs vārds bija tas, kas palīdzēja mums uzvarēt. Tagad mēs minstināmies, no kaut kā mistiska baidāmies, lai izteiktu vienkārši līdzjūtību. Man patiešām tas nav saprotams. Tāpēc es lūdzu izbeigt šo svārstīšanos un pateikt savu "jâ!". Paldies.

Sēdes vadītāja. Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es tāpat kā Tabūna kungs pacentīšos nesvārstīties, it sevišķi tribīnē, bet konkrēti izteikšu domu. Protams, es labi varu saprast gan frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" satraukumu, gan arī LNNK satraukumu, jo slavenais kosmiskais pētnieks Juris Sinka jau bija ciemos tur, ja es nekļūdos, Čečenijā. Protams, līdz šai dienai nav jau zināms jautājums, ko frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" ir noslēgusi ar toreizējo valdību vai pat ar prezidenta kungu, kādu Molotova-Ribentropa paktu. Un tad jau ir saprotams, kādēļ šie kungi šodien te ar putainām lūpām tā bļaustās.

Sēdes vadītāja. Lujāna kungs! Lūdzu, kontrolējiet savus epitetus, ko jūs veltat cilvēkiem gan par viņu ārējo izskatu, gan arī attiecībā uz viņu raksturojumu. tarpsauciens no zāles: "Labosies, labosies.")

M.Lujāns. Paldies. Tādēļ, cienījamie kolēģi, es pilnīgi varētu piekrist arī Indulim Bērziņa kungam, kurš teica, ka tā ir individuāla lieta, jo arī es uzskatu, ka tā patiešām ir jebkura cilvēka normāla... tā ir nepatīkama lieta.

Bet ir vēl pavisam cita lieta, ko mēs nevaram aizmirst. Mēs nevaram aizmirst teroristu saņemto jeb, varētu teikt, brīvības cīnītāju saņemto prāmi Bosfora šaurumā. Un to var traktēt, protams, kā grib, - gan kā brīvības cīnītājus, gan kā terorismu. Tikpat labi es varu uzdot jautājumu, kāpēc līdz šai dienai, ja jau mēs tik ļoti esam satraukti par visām valstīm, par visām atbrīvošanās kustībām, kādēļ mēs neesam izteikuši līdzjūtību Īrijas republikāņu armijai un kādēļ mēs nemēģinām Rīgā ar Dobeļa kunga vieglu roku pie Anglijas vēstniecības atvērt, teiksim, Īru republikāņu ielu. Tas arī būtu ļoti labi.

Man personīgi šodien ļoti uztrauc meksikāņu brīvības cīņas Čapotas apgabalā. Vienīgais, tas ir nedaudz tālāk, bet, ja nu Saeima atrastu līdzekļus, es labprāt arī aizbrauktu tur, lai iepazītos ar situāciju un... (Zālē troksnis, aplausi.) indiāņu tiesībām Meksikā. Tā ka problēmu ir ļoti daudz. Un tādēļ šodien es nevaru atbalstīt to, ko mums mēģina uzspiest, - lūk, Saeimai tagad ir jāieņem pozīcija. Plus tam man nav nevienas izziņas, nav nekādas oficiālas informācijas par to, ka patiešām ir nāves gadījums, jo, ja vēl netīšām pēc kādiem trim gadiem Dudajeva kungs parādīsies Brazīlijā ar saviem naftas dolāriem, tad tā būs īpatnēja situācija, ka vesela valsts būs viņam jau izteikusi līdzjūtību. Patīkami tas, ka Rīgā būs Mazā Dudajevka, Lielā Dudajevka. Tas jau ir pilnīgi pietiekami, un es domāju, ka jūs varat, Dobeļa kungs, par rīdzinieku naudu nolikt arī kādu pieminekli, ja jums dikti gribas, bet nevajag Saeimai uztiept viena vai divu politisko grupējumu intereses. Un tādēļ drīzāk atbalstīsim Induli Bērziņa kungu. Ja gribat, parakstieties! Visi, kas gribēs, varēs parakstīties. Un attiecīgi tas būs daudz normālāks risinājums. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Jānis Urbanovičs - Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāts.

J.Urbanovičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Godātā Saeima! Jautājums ir ļoti, ļoti sāpīgs. Parasti daudz sāpīgāks tas ir tiem, kuri nevis tagad klausās mūs, bet pēc kāda laika dabūs zināt mūsu runu atreferējumus. Iespējams, arī ar atreferētāju komentāriem. Tāpēc, es domāju, vajadzētu būt atbildīgiem savās runās, jo mūsu vārdi, salīdzinājumi, atsauces, kā Lujāna kungs mēģināja to darīt, uz starptautisko praksi, viņaprāt, līdzīgās lietās, var izraisīt ne vienu vien problēmu mūsu ārpolitikas resorā.

Bet tā būtu mazākā bēda. Tādas mēs pieļaujam gandrīz vai katrā sēdē, veidojot par sevi šo te Latvijas "tçlu", bet šie vārdi var arī kaitēt kādam varbūt, - arī dzēst dzīvību vienam vai pat vairākiem Čečenijas cilvēkiem, tāpat arī krieviem. Tāpēc es aicinu, atceroties to, ko teica Indulis Bērziņš. Jo, kā es sapratu, viņš atsaucās uz Kārtības ruļļa 135.pantu, un tur ir teikts, ka, ja kāds deputāts iebilst par jautājuma izskatīšanu pēc būtības, tad šis priekšlikums tiek balsots vispirms. Un, ja viņš netiks atbalstīts, tad, es domāju, nevajadzētu daudz aģitēt vai arī pēc tam balsot par nākošo, teiksim, par pieņemšanu vai nepieņemšanu. Taču nevajadzētu tagad "iekarst" un veidot savu politisko tēlu "par" vai "pret" Èečenijas tautu un tā tālāk. Tas var tikai šai Čečenijas tautai kaitēt. Tāpat var kaitēt arī Krievijai, it sevišķi šajā, Prezidenta priekšvēlēšanu maratonā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Juris Sinka - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

J.Sinka (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Prezidij! Dāmas un kungi! Vispirms es ieteiktu Lujāna kungam iepazīties ar dažu labu starptautisku faktu. Viņš nevarēja zināt, ka es nebiju Čečenijā, bet tur gan bija Ilmārs Dāliņš un Visvaldis Brinkmanis, un, ja man toreiz būtu bijusi iespēja, es labprāt būtu aizbraucis un ticies ar Dudajevu, bet tā nu iznāca...

Bet, kas attiecas uz īru republikāņu armiju, tad saistīt, vilkt paralēles ar čečenu tautas cīņu par brīvību ir pavisam nepareizi. Pirmkārt, šī teroristu organizācija, kuru nosoda un par nelegālu atzīst pati brīvās Īrijas Republikas valdība, ir bijusi lielā mērā atbildīga par civiliedzīvotāju nāvi. Viņu cīņa galvenokārt ir bijusi bumbošana ar vai bez laika degļiem un tā tālāk. Tas ir zināms fakts, un angļu armija, ko vienmēr Ziemeļīrijā var uzskatīt par okupācijas armiju, ir centusies tikai apkarot šos teroristus. Un tādā veidā tā cīņa ir. Bet par to es ieteiktu Lujāna kungam mazliet palasīt grāmatas un iepazīties; ja viņam nav angļu valodas zināšanu, ieteicu to iemācīties un tad lasīt. Iepazīties ar to vai parunāt ar Dublinas valdības pārstāvjiem, pirms viņš salīdzina šo teroristu organizāciju, šo teroristu organizāciju, - es vēlreiz atkārtoju, ar čečenu tautas, visas tautas cīņu par brīvību. Un tādas paralēles, lūdzu, citus maldinot, nevelciet.

Kas attiecas tieši uz šo - vai pieņemt lēmumu, es domāju, ka tas pašlaik nav pat būtiski, vai mēs pavisam simtprocentīgi droši zinām par Džohara Dudajeva nāvi vai ne. Ar šo balsojumu, izsakot līdzjūtību, mēs tomēr vēlreiz apliecināsim savu atbalstu tautai, pret kuru tik ļoti liela netaisnība ir izdarīta un vēl joprojām tiek darīta. Kaut vai tādēļ vien. Taču atgādināšu, ka gandrīz visu čečenu tautu izveda uz Kazahstānu un ka ceļā puse no tās gāja bojā. Ieskaitot veselu vilcienu ar maziem bērniem, kuri nosala. Padomājiet, Lujāna kungs, vai jūs par to varētu smaidīt? Jūs jau varat, jums ļoti labi padodas tā muļķīgā smaidīšana. Jūs esat mūsu klauns, vai ne? Labi...

Sēdes vadītāja. Sinkas kungs, es jums izsaku tieši tādu pašu aizrādījumu kā Lujāna kungam.

J.Sinka. Es atvainojos! Tas ir nepiedienīgi. Es atvainojos! Es to ņemu atpakaļ. Lujāna kungs nelieto muļķīgus smaidus un viņš nav klauns. (Zālē smiekli un aplausi.)

Bet šajā gadījumā es atgādināšu tikai vienu faktu, par kuru rakstīja arī Parīzē iznākošā krievu avīze "Russkaja misļ", kurai, es priecājos, ir daudz lielāka objektivitāte nekā dažai labai krievu avīzei. Nerunāsim jau nemaz par to, kas iznāk šeit, bet arī Krievijā. Un tur ir pieminēts arī tāds fakts, ka tādēļ vien negribēs pasaulei darīt zināmu Džohara Dudajeva mirstīgo atlieku apglabāšanas vietu, lai šo vietu, ja tā nāktu zināma federālajai armijai un viņas atsevišķajām daļām, neapgānītu. Tādēļ vien. Kā jūs to varat prasīt. Tātad neatkarīgi no tā, vai viņš ir patiesi miris vai ne, ar šo balsojumu, speciāli ar šo balsojumu, kurā mēs spiedīsim tās pogas, mēs izteiksim savu līdzjūtību visai čečenu tautai, kas cīnās vēl tagad par savu ne tikvien eksistenci, par savu brīvību, bet liek uz spēles savu dzīvību. Visa mazā tautiņa. Ar to lai mēs viņai izsakām savu goddevību. Paldies.

Sēdes vadītāja. Aleksandrs Golubovs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es lūdzu jūs atcerēties pagājušās nedēļas ceturtdienu, kad mēs atlikām šā jautājuma izskatīšanu. Tās nedēļas ceturtdienas vakarā mūsu "Panorāmas" raidījumā tika sniegts ziņojums par to, ka Džohars Dudajevs atrodas Turcijā. Un es nevaru nepiekrist šai informācijai. Tāpēc es uzskatu, ka mēs nevaram pēc būtības apspriest šo jautājumu šodien. Paldies.

Sēdes vadītāja. Viktors Kalnbērzs - Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts.

V.Kalnbērzs (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Augsti godātie deputāti! Man diezgan smagi piedalīties diskusijā šajā problēmā, jo man kā ārstam ir nācies redzēt karu un upurus Afganistānā un es izjūtu katrreiz to vēlreiz, kad skatos televizora ekrānā - un redzu, kas notiek Čečenijā. Un sanāca tā, ka man ir vislielākā cieņa pret krievu tautu, pret krievu kultūru, zinātni, mākslu. Tā ir ļoti talantīga tauta, bet diemžēl ne jau tauta nospieda šo pogu - sākt karu.

Kas attiecas uz Čečeniju, tā ir maza, bet varonīga tauta. Un vēl nesen man bija diezgan cieši kontakti ar to tautu. Un pie mums, uz Rīgu, atbrauca Dudajeva padomnieks Ruslans Ahtahanovs. Viņš te nodzīvoja nepilnus divus mēnešus manā dzīvoklī. Mums bija diskusijas, sarunas, pēc tam mēs tikāmies kopā - Ahtahanovs, Raimonds Pauls, mana vecākā meita Maija un es, - un divas stundas diskutējām par šo mazo tautu likteni. Mums gribējās nodibināt kultūras un arī zinātnes, medicīnas sakarus un tā tālāk. Pēc kāda laiciņa Ruslans Ahtahanovs atlidoja vēlreiz un atveda man no Dudajeva grāmatas $Nthybcnsq genm r cdj,jlt$> $Rnj tcnm rnj d Xtxyt$> $Xtxyz b xtxtyws$> $Ytgjrjhtyysq yfhjl$. Es pieņēmu šo dāvanu ar interesi un, piedodiet par tādu izteicienu, zināmā mērā "iebraucu" ðajā problēmā. Man bija informācija no valdošajām aprindām, tā, ko sniedza radio un televīzija Krievijā, bet man bija arī informācija no "otra gala". Es pateikšu vēl vairāk: tad, kad apstiprināja Zavgajeva valdību, arī tur atrodas man tuvi cilvēki, un viens no viņiem ir čečens Hasans Musalatovs, kuru es rekomendēju ievēlēt Krievijas Medicīnas zinātņu akadēmijā. Sniedzot šo rekomendāciju, es vēl uzsvēru, ka viņam ir lieli panākumi zinātnē, bet viņam ir viens trūkums - viņš ir čečens. Krievijas akadēmiķi ar smaidu uzņēma šo izteicienu, un viņš jau ar pirmo "piegājienu" tika ievēlēts akadēmijā. Šodien Musalatovs ir vicepremjers Zavgajeva valdībā.

Tātad ir sanācis tā, ka man ir zināmi kontakti ar visām pusēm. Un es uzskatu, ka šeit varbūt nav vainīga krievu tauta. Es neesmu pārliecināts, vai bija "skaidrā" Pāvels Gračovs, kad atļāvās pateikt tādu izteicienu, ka divu stundu laikā ar vienu desantu viņš atrisinās Čečenijas problēmas. Tātad es domāju, ka nav mūsu vidū tāda deputāta, kurš būtu atbalstījis karu Čečenijā, kurš būtu atbalstījis šo agresiju, bet, redzat, man tomēr liekas, ka visprātīgāk un vispareizāk būtu šodien atbalstīt Induļa Bērziņa priekšlikumu, ka līdzjūtība ir individuāla akcija, un man liekas, ka mēs nekādā gadījumā neesam nostādīti tādā situācijā, ka mēs kaut ko nedrīkstam darīt, bet tomēr, ņemot vērā visu situāciju, es aicinu deputātus šo līdzjūtību nepieņemt kā Saeimas lēmumu. Tas var aizvainot kādu no konfliktējošajām pusēm, bet var līdzjūtību izteikt individuāli. Paldies.

Sēdes vadītāja. Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienītie kolēģi! Redzat, tā nu ir iznācis, ka tā vietā, lai mēs skaidri un gaiši vienā teikumā paustu savu nostāju, nezin kāpēc tiek izraisītas ļoti garas debates, kuru galvenais nolūks ir vienkārši "izgāzt" ðī lēmuma projekta pieņemšanu un nekas cits. Ir reizes, kad deputātiem jāpasaka skaidri un gaiši ne tikai sava personīgā nostāja; ir reizes, kad Saeimai ir ļoti skaidri un nepārprotami jāizsaka sava nostāja. Argumentus, lai šo nostāju neizteiktu un rīkotos kaut kādā citādā veidā, var piemeklēt visdažādākos, sākot ar klaju ņirgāšanos, kādu šeit reižu reizēm pauž deputāti. Viņi vienkārši tādi ir, viņi par jebkuru jautājumu ir spējīgi ņirgāties, un tur nekā nevajag darīt. Uz šādu deputātu izteikumiem lai reaģē tie cilvēki, kuri viņus ievēlējuši. Protams, var sameklēt arī citus argumentus - solīdākus, bet nolūks būs viens un tas pats - nepieņemt Saeimā šādu lēmumu, lai tikai, nedod Dievs, Latvijas Republikas Saeima nepaustu savu pārliecību. Un tieši tas ir tas galvenais šeit.

Kā jūs redzat, lēmuma projekta teksts nav garš, ļoti skaidri un gaiši mēs pasakām, ko mēs par to domājam. Arguments, ka mums, redzat, vairs nevajag pieņemt dokumentus par Čečeniju, ka mēs jau esam tos pieņēmuši, ir nepārliecinošs, vismaz manā skatījumā, jo par Čečeniju mēs pieņemsim tik daudz dokumentu, cik būs vajadzīgs, tad, kad to prasīs stāvoklis. Jo mēs nevaram ar vienu kaut kādu vienreizēju dokumentu reaģēt uz procesu, kurš ilgst jau vairāk nekā gadu. Nav nekādas garantijas, ka rīt vai parīt atkal neatgadīsies kaut kas tāds, pret ko mums būs jāpauž sava nostāja. Un atkal bez kaut kādas garas diskusijas.

Cienītie kolēģi, ja nu kāds tiešām domā citādi un nevēlas izteikt savu pārliecību, es jūs aicinātu vienkārši nebalsot. Vismaz neapkaunojiet Latviju, neapkaunojiet latviešu tautu ar savu gļēvulību, ar to, ka jums ir bailes izteikt savu attieksmi vai ka jūs vienkārši ņirgājaties par čečenu tautu. Tad vismaz nebalsojiet. Tas būs daudz vienkāršāk. Šis balsojums tāpat kā citi līdzīgi balsojumi ieies vēsturē, katrs no Saeimas deputātiem ieies vēsturē ar šo savas attieksmes izrādīšanu. Vienalga, lai arī kādi mēs te būtu, mēs esam pārāk dažādi, un vienkārši ar to ir jārēķinās, bet ir lietas, kurās mēs parādām savas valsts nostāju. Vai tiešām tas nav skaidrs? Tāpēc es aicinātu pēc iespējas ātrāk paust šo savu viedokli un, protams, aicinātu atbalstīt konkrēti šī lēmuma tekstu kā Saeimas nostāju. (Starpsauciens no zāles: "Neprovocē!")

Sēdes vadītāja. Jānis Jurkāns - Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāts.

J.Jurkāns (Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāts).

Cienītā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Būsim godīgi un pateiksim atklāti, ka šis jautājums nav jautājums par cieņu pret Čečenijas tautu vai līdzjūtība. Būtība ir tāda, ka mēs esam pret Krieviju, pret Krievijas agresiju Čečenijā, tas būtu godīgāk. Jo kur mēs bijām ar savu līdzjūtību tad, kad Anglijā gāja bojā desmit... vairāk nekā divdesmit bērnu, kurus viens traks cilvēks noslepkavoja? Nupat Austrālijā kāds trakais noslepkavoja vairāk nekā 30 cilvēku. Kur mēs bijām tad, kad simtiem cilvēku gāja bojā Bosnijā un tā tālāk, un tā tālāk? Mēs nebijām šeit tribīnē, un mēs nerunājām par līdzjūtības izteikšanu šīm tautām.

Tālāk. Vai mēs esam vienīgie, kuri redz, kas notiek Čečenijā? Kāpēc savu attieksmi tādā līmenī, kādā mēs gribam izteikt šo attieksmi, neizsaka mūsu skandināvu kaimiņi? Kāpēc to nedara pat tāda valsts, kāda ir Turcija, kurai, kā man liekas, vispirms tas būtu jāizdara. Un es jums pateikšu - kāpēc, Sinkas kungs! Tāpēc, ka mēs emocionālā veidā varam to darīt. Mēs varam būt emocionāli, un, būdami emocionāli cilvēki, mēs, protams, esam sašutuši par katru cilvēku... mums vajadzētu būt sašutušiem par katra cilvēka nāvi, kas dzīvo šajā pasaulē, bet mēs šeit esam politiķi, un mūsu, politiķu, uzdevums vispirms ir ievērot mūsu valsts intereses. Es atkārtoju: mūsu kaimiņi to nedara, neizsaka to, ko mēs gribam izteikt, tikai tāpēc, ka viņiem ir viņu valsts intereses. Un kādreiz ir tā, ka šīs valsts intereses var būt pat ciniskas, var būt, ka viņas stāv pāri visām emocijām, bet tās ir valsts intereses. Un mūsu valsts interesēs šodien nav vēl vairāk sarežģīt mūsu attiecības ar Krieviju, jo viņas jau tā ir ļoti sarežģītas. Un domāju, ka tas, ka Rīgā parādījās Dudajeva iela, dod vairāk iespēju žirinovskiem un zjuganoviem nekā tiem cilvēkiem, kuri grib dzīvot demokrātiskā Krievijā. Un mans jautājums jums būtu tāds: vai jūs gribat palīdzēt tiem spēkiem, kas tiešām reāli varētu apdraudēt mūsu valsts intereses? Vai jūs esat politiķi, vai jūs saprotat, ka šodien šis balsojums ir pret Krieviju, un mums ir jādara nevis viss iespējamais pret Krieviju, bet mums ir jādara viss iespējamais, lai mūsu attiecības ar Krieviju uzlabotos. Un es jūs visus ļoti aicinu: būsim politiķi! Paldies. (Starpsauciens no zāles: "Neesi tik cinisks!")

Sēdes vadītāja. Guntis Eniņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Mīļie cilvēki un nelaimīgie pretinieki! Katru gadu iet bojā daudzas tautas, katru gadu iet bojā kaut kas no augu valsts, iet bojā dzīvnieku sugas. Pasaules zinātnieki ir sapratuši, ka ir jāaizsargā dzīvnieku sugas, ka tas ir traģiski, ka pazūd kaut vai leduslāči vai baltie degunradži, bet to, ka iet bojā kāda tauta, to visa pasaule vēl nav sapratusi. Man šodien būs kauns par tiem deputātiem, kas šeit atturēsies izteikt līdzjūtību čečenu tautai.

Ko tad mēs šeit prasām? Neprasām jau kaut kādu... nu nerunāsim par ieročiem vai par materiālo palīdzību. Mēs tikai izsakām līdzjūtību tautai - dauzcietušajai čečenu tautai vai nu ar Dudajevu, vai bez Dudajeva. Varbūt varētu to formulēt savādāk, bet šajā brīdī tā formula ir tāda. Jā, uz mums jau vēl nešauj. Tikko Jurkāna kungs sacīja - vajag ievērot diplomātiju. Varbūt diplomātiski tas izklausītos mums - savtīgos nolūkos - gudrāk, bet vienkārši mana sirdsapziņa... un es aicinu jūsu sirdsapziņu pievienoties manai sirdsapziņai un izteikt šo līdzjūtību. Vēlreiz saku: man tiešām būs kauns par tiem, kas atturēsies. Vai nu jūs esat opozīcijā, vai esat pozīcijā, vēlreiz aicinu - tikai līdzjūtību...

Sēdes vadītāja. Paulis Kļaviņš - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

P.Kļaviņš (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godājamie kolēģi deputāti! Kad jau nu mēs visi izsakāmies - un diezgan plaši -, tad, es domāju, arī man kā kristīgo demokrātu pārstāvim ir sava doma jāpauž, un es nebaidos to darīt, lai nerastos pārpratumi, ka mēs it kā raujamies malā un mūs neinteresē nacionālie jautājumi. Interesē vairāk nekā viss cits! Ja ir runa par dzīvību un nāvi, tad nevar neinteresēt šāds jautājums. Atcerēsimies, ka Latvijā nacionālā pretestība visu okupācijas laiku tika ķengāta kā bandītisms. Atcerēsimies to! Tikai nesen mēs pieņēmām lēmumu par nacionālās pretestības kustības dalībnieka statusu. Neesam vēl sevišķi tālu aizgājuši savu cīnītāju reabilitācijā, bet, kas attiecas uz Čečeniju un čečenu tautu, mums vajadzētu apliecināt savu solidaritāti ar šo tautu - solidaritāti visaugstākajā formā, cik vien labi tas ir iespējams. Vienādi vai otrādi, bet skaidrai arī šajā sakarā vajadzētu būt mūsu solidaritātei, jo ne jau kādiem vecajiem KGB dezinformācijas nodaļas virsniekiem mēs ticēsim, kur atrodas Dudajevs, tas nav mums jāizspriež, mums pietiek ar faktu, ka čečenu tauta trīs dienu sēras ir izsludinājusi, tātad viņiem ir kaut kāda sāpe. Mēs drīkstam apliecināt solidaritāti. Mums nav jābūt vēstures pētniekiem, vēsturnieki nākamajos gadu desmitos un simtos varēs par to rakstīt. Tātad mēs nevēršamies ne pret Krieviju, ne pret krievu tautu, bet mēs apliecinām solidaritāti ar vienu tādu tautu, kuras lomā nesen bija arī latvieši, proti, pie iznīcināšanas robežas. Mēs gandrīz katru vakaru varam redzēt televīzijā skatus, ka veselu ciemu atkal bombardē, ar artilēriju apšauda "pa tīro" un tad pasludina, ka tur ir pretestība salauzta. Tā ka nevajadzētu šeit gļēvulību demonstrēt, vajadzētu mierīgi un lietišķi apliecināt solidaritāti. Te mēs vēršamies, protams, pret agresiju, militāro agresiju, mēs vēršamies pret militārismu un imperiālismu vispār, tas apdraud joprojām arī mūs. Ne jau Krievija un krievi, ne jau demokrātiskā Krievija mūs apdraud, bet imperiālisms gan apdraud, un te mums ir jāpasaka skaidra pozīcija un nostāja. Es balsošu katrā ziņā par jebkuru projektu, kas ir par to, ka mēs izteikti apliecinām solidaritāti. Un tā nav nekāda uzspiešana, Lujāna kungs, ja Saeima kaut ko lemj. Saeima lemj brīvi, mēs visi esam brīvi pilsoņi un brīvi deputāti, tātad mums neviens neko nevar uzspiest, bet mēs varam izšķirties vai nu par kādas sāpīgas patiesības apliecināšanu, vai arī par tās noliegšanu jeb malā stāvēšanu, jeb gļēvulīgu bēgšanu. Tātad - izteiksim solidaritāti tik labā un augstā formā, cik vien tas ir iespējams!

Sēdes vadītāja. Indulis Bērziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Otro reizi.

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Es ļoti atvainojos visiem tiem, kam šīs debates varēja būt nepatīkamas, jo es tās izraisīju. Bet es to neteicu, ko jūs pēc tam, cienījamie kolēģi, pārmetāt man... vai pret kaut ko cīnījāties. Es to neteicu. Šis lēmums nav ne pret amerikāņu imperiālismu, ne pret krievu imperiālismu, tas ir konkrēts, ļoti cilvēcīgs, normāls lēmums - izteikt līdzjūtību čečenu tautai par Dudajeva nāvi. Es neesmu pret līdzjūtības izteikšanu. Es jau vienreiz teicu: es pats to izteikšu visaugstākajā formā, kādā vien var, parakstot ar savu parakstu, lai mēs nevarētu pēc tam atteikties un pateikt: ka man to balsošanas pogu nospieda kāds cits. Ja runā par drosmi un varonību, tad... man liekas, ka mans vietnieks iepriekš teica: tad, kad, nu piedodiet, es ar savu parakstu apstiprināšu, tad nu es vairs nevarēšu atteikties pēc tam, ja kāds man teiks: "Ko tu tajā brīdī darīji?" Es parakstīšu to. Tā ir mana pārliecība. Jā, es izteikšu šo pārliecību. Bet ar lēmumu, es uzskatu, tās lietas nav jādara. Un es jau iepriekš teicu, kāpēc. Es vēlreiz saku: es neesmu pret līdzjūtības izteikšanu. Es pats aicinu, lai pēc tam, kad tiks Kārtības ruļļa 135.panta kārtībā nobalsots - neizskatīt (nevis pret šo lēmumu; tie, kas balsos par neizskatīšanu... tas nav balsojums pret šo lēmumu; es vēlreiz pasvītroju - tas nav balsojums par vai pret lēmuma pieņemšanu), - es aicinu iesniedzējus iesniegt šo pašu tekstu, un es vēlreiz saku: es domāju, ka viņi paši pirmie parakstīs, bet, ja viņi dos man pirmajam, es parakstīšu šo tekstu, un, es domāju, daudzi parakstīs. Un neviens nebaidīsies, un tā būs pietiekami augsta forma. Manā uztverē, tā ir pati augstākā forma. Paldies.

Sēdes vadītāja. Gundars Valdmanis - Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts.

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Godājamo Prezidij! Godājamie deputāti! Es pilnīgi pievienojos gandrīz visiem vārdiem, kuri šeit ir bijuši izteikti. Ir sāpes abās pusēs šajā konfliktā. Mēs esam politiķi, mums ir jārīkojas mūsu tautas labā. Mēs nedrīkstam rīkoties pret mūsu kaimiņvalsti - Krieviju. Es tam visam piekrītu. Bet es neizprotu, kā mēs rīkojamies pret mūsu tautu? Ja mēs uzstājamies, ka nedrīkst būt militāra citu tautu iznīcināšana, es nedomāju, ka mēs, šeit šo lēmumu pieņemdami, izsakām solidaritāti tikai ar čečenu tautu. Mēs izsakām solidaritāti ar to Krievijas tautas daļu, kas negrib tajā konfliktā būt, kas negrib, ka viņu zeme ir vergu zeme, viņi negrib tādu zemi, kur var cilvēkus un tautas pilnīgi iznīcināt. Mēs esam latviešu tautas pārstāvji, un mums ir izvēle individuāli izteikt savas simpātijas, un tas mums ir jādara, ja mēs tās sajūtam, bet jautājums ir, vai mēs kā tauta šeit izteiksim to līdzjūtību?

Un vēl. Es saprotu, ka laikam šeit nebūs vienprātības, un es gribu, lai mūsu tauta, tie, kas par mums domā ārzemēs un skatās, kas mēs tādi esam, - lai tie zina, kādi šajā Saeimā ievēlēti. Ir Amerikā raksti, ka KGB ir pārņēmusi ekonomisko un politisko varu Polijā, Bulgārijā, Igaunijā un Latvijā. Un es gribētu redzēt, vai patiešām mūsu tauta grib izteikt līdzjūtību - un es ticu, ka viņa grib, - pret čekas slepkavību, kas notiek arī Čečenijā, un es saprotu, ka tiem, kam ir dziļāka līdzjūtība pret brīvību... kam labāk patīk pateikt, kuru pogu kādam jāspiež, kuri ļoti labprāt pieņem, ka mūsu acu priekšā sit vienu tautu nežēlīgi, līdz iznīcināšanai... Es gribu, lai pasaule to saprot, kādi mēs šeit esam, un lai tauta arī to saprot. Varbūt būs ļoti maz tādu, kas balsos par līdzjūtības kopējo izteikšanu, par solidaritāti. Tas arī būs labi. Tad pasaule sapratīs, kas šeit sēž. Mīļie draugi, manuprāt, mūsu tautai ir jāizsaka solidaritāte. Un, ja mēs to nespējam darīt, tad mēs esam ļoti švaka tauta. Un ir jāizsaka ne tikai solidaritāte ar Čečeniju, bet solidaritāte ar visiem, kas stāv pretim šādai tautas sišanai. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs pieteikušos deputātu nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Atgādinu deputātiem Kārtības ruļļa 135.pantu: "Ja kāds deputāts iesniedz priekšlikumu, ka attiecīgā lieta pēc būtības nav apspriežama Saeimā, tad šāds priekšlikums balsojams vispirms." Ir tiesības runāt "par" un "pret". Neviens nevēlas.

Lūdzu balsošanas režīmu! Tātad balsojums ir par to, ka attiecīgā lieta pēc būtības nav apspriežama Saeimā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 28, atturas - 4. Lēmums ir pieņemts.

Tālāk. Izskatām sadaļu "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata".

Saeimas lēmuma projekts: "Ievēlēt deputātu Ilmāru Bišeru par 6.Saeimas balsu skaitītāju".

Lūdzu zvanu! Tātad tas ir Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas iesniegums, jo Ernests Jurkāns, kas pārstāvēja frakciju Balsu skaitītāju komisijā, ir nolicis mandātu un līdz ar to arī šos pienākumus vairs nepilda.

Lūdzu deputātus balsošanas laikā neaizņemt operatoru! Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par Ilmāra Bišera ievēlēšanu 6.Saeimas balsu skaitītājos! Lūdzu saņemt rezultātus pēc balsošanas, deputātu kungi! Vajadzētu nobalsot papriekš, Valdmaņa kungs! Lūdzu balsošanas rezultātu! Par - 73, pret - 1, atturas - nav. Ilmārs Bišers ievēlēts balsu skaitītājos.

Līdz sēdes beigām ir 7 minūtes, bet pieci deputāti lūdz vārdu paziņojumam, tāpēc man būtu priekšlikums dot viņiem vārdu šiem paziņojumiem, lai mēs nekavētu sēdes starpbrīdi.

Oļģerts Dunkers - frakcijas "Latvijai" deputāts.

O.Dunkers (frakcija "Latvijai").

Godājamie kolēģi! Es lūdzu pusdienas pārtraukuma sākumā Austrijas parlamentārās atbalsta grupas dalībniekus sapulcēties šeit blakus. Tātad - pusdienas pārtraukuma sākumā.

Sēdes vadītāja. Dunkera kungs, pusdienas ir ļoti stiepjams jēdziens. Lūdzu, pasakiet precīzi - pulksten cikos? Katrs ēd savā laikā pusdienas. (Starpsauciens no zāles: "Zâle ir aizņemta.")

O.Dunkers. 12.30. Zāle ir aizņemta? Mēs citā varam varbūt?

Sēdes vadītāja. Lūdzu, precizējiet, kurā!

O.Dunkers. Vai Sarkanajā zālē mēs varam sanākt? (Starpsauciens no zāles: "Prezidija...")

Sēdes vadītāja. Bērziņa kungs, kura zāle tad ir aizņemta? Prezidija zāle? Sarkanajā zālē.

O.Dunkers. Paldies. Tātad Latvijas-Austrijas parlamentārās sadarbības grupas locekļus lūdzu pulcēties Sarkanajā zālē pulksten 12.30.

Sēdes vadītāja. Jānis Urbanovičs - Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāts. Vārds paziņojumam.

J.Urbanovičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Latvijas-Uzbekijas parlamentu sadarbības atbalsta grupu lūdzu sapulcēties pulksten 10.30 tepat zālē uz dažām minūtēm.

Sēdes vadītāja. Sēžu zālē, lūdzu, nepulciniet! Zāle ir jāvēdina. Telpas visriņķī ir.

J.Urbanovičs. Nepulcēsimies tur, kur es teicu iepriekš, pulcēsimies blakus - Prezidija zālē. Pulksten 10.30. Vai drīkst?

Sēdes vadītāja. Lūdzu! Neviens vēl nav pieteicies attiecībā uz Prezidija zāli.

Antons Seiksts - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Es lūdzu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju pulcēties uz sēdi komisijas telpās pēc piecām minūtēm. Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad pārtraukumā, darba telpās.

Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie Juridiskās komisijas locekļi! Es atgādinu, ka pulksten 15.00 komisijas telpās būs Juridiskās komisijas sēde.

Sēdes vadītāja. Dzintars Ābiķis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti! Es lūdzu jūs pulcēties uz sēdi šajā starpbrīdī komisijas telpās. Tūlīt, kad sāksies pārtraukums.

Sēdes vadītāja. Es ceru, ka nevienai komisijai nedublējas laiki ar draudzības grupām un ka jūs esat visu apsvēruši.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus!

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies:

Jānis Bunkšs,

Roberts Dilba,

Juris Kaksītis,

Andrejs Krastiņš,

Ģirts Valdis Kristovskis,

Ivars Jānis Ķezbers,

Leopolds Ozoliņš,

Andrejs Panteļējevs,

Andrejs Požarnovs,

Anta Rugāte,

Māris Vītols.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(P ā r t r a u k u m s )

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja

Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Cienījamie deputāti! Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Zālē ir 47 deputāti. Lūdzu zvanu!

Lūdzu atkārtot reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus ieņemt savas vietas, lai jūs varat noreģistrēties! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Zālē ir 50 deputāti reģistrējušies un viens iet uz vietu. Zālē ir 51 deputāts. Varam turpināt darba kārtības izskatīšanu.

Nākamais Saeimas lēmuma projekts - atsaukt deputātu Jāni Rāznu no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas. Un otrs tūlīt būs par viņa ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.

Tātad pirmais balsojums - atsaukt deputātu Jāni Rāznu no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas. Balsojums slēgts, tāpēc lūdzu deputātus sekot līdzi! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par deputāta Jāņa Rāznas atsaukšanu no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas! Lūdzu rezultātu! Zālē nav kvoruma. Lūdzu zvanu!

Lūdzu atkārtoti balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par Jāņa Rāznas atsaukšanu no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas... (Starpsauciens no zāles: "Nedeg!") Nedegs, jo balsojums ir slēgts. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 2, atturas - 1. Jānis Rāzna ir atsaukts no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas.

Nākamais - ievēlēt deputātu Jāni Rāznu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Lūdzu balsošanas režīmu! Šoreiz balsojums ir atklāts. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Zālē nav kvoruma. Lūdzu zvanu!

Lūdzu deputātus balsot par Saeimas lēmuma projektu - ievēlēt deputātu Jāni Rāznu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - nav. Jānis Rāzna ievēlēts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.

Sākam izskatīt ceturto sadaļu "Deputātu jautājumi un atbildes".

Ministru prezidenta Andra Šķēles, zemkopības ministra Alberta Kaula un veselības valsts ministra Jura Viņķeļa atbilde uz Saeimas deputātu Edmunda Grīnberga, Kostandas, Mauliņa, Saulīša, Gannusas, Kazāka, Liepas, Zelgalvja, Čerāna un Rudzīša jautājumiem par veterinārās kontroles veikšanu uz valsts robežas.

Guntars Krasts - Ministru kabineta vārdā.

G.Krasts ( ekonomikas ministrs).

Cienījamā Saeimas Prezidija priekšsēdētāja! Cienījamais Saeimas Prezidij! Cienījamie deputāti! Atbilde uz Saeimas frakcijas "Latvijai" deputātu pieprasījumu ir iesniegta rakstveidā, un es domāju, ka šo 11 lappušu garo materiālu šeit nebūtu vērts man nolasīt. Paldies.

Sēdes vadītāja. Iesniegumu par debašu atklāšanu nav.

Ministru prezidenta Andra Šķēles atbilde uz Saeimas deputātu Mauliņa, Kostandas, Edmunda Grīnberga, Saulīša, Gannusas, Kazāka, Liepas, Zelgalvja, Čerāna un Rudzīša jautājumiem par graudu iepirkšanu no ārzemēm.

Guntars Krasts - Ministru kabineta vārdā.

G.Krasts (ekonomikas ministrs).

Atbilde uz Saeimas dokumentu nr. 797 ir deputātiem iesniegta rakstveidā. Es atļaušos to nenolasīt šeit. Paldies.

Sēdes vadītāja. Iesniegumu par debašu atklāšanu nav.

Ministru prezidenta Andra Šķēles atbilde uz Saeimas deputātu Mauliņa, Kostandas, Edmunda Grīnberga, Saulīša, Gannusas, Kazāka, Liepas, Rubina, Zelgalvja, Dunkera, Ojāra Grinberga un Čerāna jautājumiem par zemo dzimstību Latvijā.

Juris Viņķelis - veselības valsts ministrs.

J.Viņķelis (veselības valsts ministrs Labklājības ministrijā).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Atbilde uz šo jautājumu ir iesniegta rakstveidā un izdalīta deputātiem.

Sēdes vadītāja. Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu - Mauliņa, Stroda, Saulīša, Gannusas, Rubina, Liepas, Grīnberga, Zelgalvja, Čerāna un Dunkera - iesniegumu: "Lûdzam atklāt debates pēc Andra Šķēles atbildes par zemo dzimstību Latvijā."

Pamatojumam vārds Jānim Mauliņam - frakcija "Latvijai"... (No zāles deputāts A.Endziņš: "Kâ tas saprotams?") Kārtības ruļļa 54. pants: runā "par" 5 minūtes.

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Ja jūs esat izlasījuši to atbildi, tad zināt, ka attiecībā uz mūsu jautājumu, kādi radikāli pasākumi tiek plānoti vai veikti, lai novērstu zemo dzimstību Latvijā, šajā atbildē nav nekas teikts. Tas nozīmē, ka nekāda nopietna iedziļināšanās šajā problēmā no valdības puses nav manāma. Es gribu uzsvērt to, ka šis jautājums prasa nopietnu sarunu šeit, parlamentā, ja tā netiek sākta valdībā. 25 gadus, kopš 60. gadu beigām, mūsu tāda grupa, kura bija pārliecinājusies, ka citādi ko mainīt vai cerēt uz iekārtas un sociālisma maiņu tuvākajā laikā nav iespējams... mēs izlēmām, ka jāsāk galvenais, proti, tautas saglabāšana līdz labākiem laikiem. Šī entuziastu grupa veica ļoti lielu darbu, arī represijas piedzīvoja, mani personīgi izsauca un divas dienas pratināja par to, ka skolās es lasīju lekcijas par demogrāfiskiem jautājumiem, par to izsauca uz Drošības komiteju un divas dienas pratināja. Pēc tam 3 gadus praktiski man liedza publicēšanos. Jāsaka, ka toreiz starp partijas funkcionāriem atradās cilvēki, kas saprata to lielo nopietnību, ko nozīmē savas tautas dzīvā spēka saglabāšana, un mani satrauc tas, ka šobrīd no izpildvaras to nejūt. Šī atbilde ir tīri formāla atrakstīšanās un visiem jau zināmā atkārtošana. Tāpēc arī acīmredzot kaunas nolasīt to priekšā, lai dzirdētu tauta.

Es domāju, ka par šo jautājumu ir jārunā ļoti nopietni, jo šobrīd ir tāds stāvoklis, kāda visos tajos stagnācijas gados nebija. Tik zemas dzimstības nebija pat pirmskara laikā, nevienā pirmskara gadā, kaut gan arī toreiz nezin kādu iemeslu dēļ - vai nu tāpēc, ka toreiz bija vispasaules ekonomiskā krīze, vai kāda cita iemesla dēļ - ap 1932. gadu bija zema dzimstība, bet tik zems līmenis, tik fantastiski zems, ka koeficients nokrīt jau līdz 0,5, - tas nozīmē, ka nākamā paaudze, kas aug, ir tikai puse no iepriekšējās paaudzes. Agrāk bija tāds pats zemākais līmenis - 0,86. Tas nozīmē, ka nākamā paaudze bija tikai 86% no iepriekšējās, bet toreiz bija arī citi apstākļi un tautā valdīja cita noskaņa, un valdībā, galvenais, bija cita noskaņa, un pabalsti bija pirms kara lielāki - un it sevišķi vientuļām mātēm. Šobrīd šie pabalsti, kā mēs zinām, ir smieklīgi, dažu latu apmērā, un, ja mēs neatradīsim līdzekļus vai neatradīsim paņēmienu, kā citā veidā atbalstīt tos ģimenes cilvēkus, kuriem ir mazi bērni, un neradīsim perspektīvu tiem, kuriem bērni būtu jārada, bet kuri šobrīd atturas, - tas nozīmē, ka mēs dzīsim savu tautu iznīcībā neatkarīgi no tā, ko mēs skaļās frāzēs te deklarējam par Latvijas aizsardzību, par Latvijas garīgās noskaņas veidošanu attiecībā pret brīvības cīnītājiem. Tas viss būs tukšas runas, ja nebūs mūsu tautas. Es lūdzu tāpēc par šo priekšlikumu izteikties debatēs - un ir jau cilvēki, kas grib runāt un dot konstruktīvus priekšlikumus, ne tikai no mūsu frakcijas, bet arī no citām frakcijām izvirzīs konstruktīvus priekšlikumus šinī jautājumā, lai mēs visi dzirdētu, ka tas jautājums ir nopietns. Paldies tiem, kas klausījās. Es ceru uz atbalstu.

Sēdes vadītāja. Pret debašu atklāšanu nevēlas neviens runāt? Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par 10 deputātu priekšlikumu: "Lûdzam atklāt debates pēc Andra Šķēles atbildes par zemo dzimstību Latvijā." Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 13, atturas - 17. Priekšlikums nav pieņemts.

Finansu ministra Aivara Kreitusa un ekonomikas ministra Guntara Krasta atbilde uz Saeimas deputātu Čerāna, Kostandas, Mauliņa, Saulīša, Gannusas, Kazāka, Rudzīša, Ojāra Grinberga, Dunkera un Zelgalvja jautājumiem par kredītlīgumu lietderību Daugavas HES kaskādei.

Guntars Krasts - Ministru kabineta vārdā.

G.Krasts (ekonomikas ministrs).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Atbilde uz Saeimas dokumentu nr. 798, kas ir no Saeimas frakcijas "Latvijai", ir iesniegta rakstveidā un izdalīta deputātiem. Gan no Finansu ministrijas, gan no Ekonomikas ministrijas.

Sēdes vadītāja. Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu - Čerāna, Rudzīša, Grīnberga, Dunkera, Grinberga, Liepas, Gannusas Saulīša, Stroda, Mauliņa iesniegumu: "Lûdzam atklāt debates pēc finansu ministra Kreitusa un ekonomikas ministra Krasta atbildes uz jautājumiem par kredītlīgumu lietderību Daugavas HES kaskādei."

"Par" - Kārlis Čerāns, frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie deputāti! Es tomēr lūgtu atklāt debates, lai dotu iespēju tomēr ministru kungiem sniegt konkrētas atbildes uz mūsu jautājumiem. Es gribu atgādināt, ka mēs jautājām, kuri speciālisti vai eksperti devuši savus pozitīvos slēdzienus par Daugavas HES kaskādes rekonstrukcijai paredzētā Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas kredīta garantēšanas lietderību, un bija lūgums nosaukt, kuri speciālisti bija tie, kas parakstīja šos pozitīvos slēdzienus. Tie bija pilnīgi konkrēti cilvēki, to skaitā bija arī zinātnieki, un acīmredzot viņiem bija sava motivācija - vai nu viena, vai otra, - kādēļ viņi to parakstīja. Un tādēļ, manuprāt, būtu ļoti būtiski prasīt, lai šie cilvēki tomēr uzņemtos arī publisku atbildību par savu viedokli un ministrijas nemēģinātu viņus piesegt. Un, manuprāt, šī publiskā atbildība būtu it sevišķi jāpieprasa no zinātniekiem, kuri, spriežot pēc Krasta kunga atbildes, tomēr ir piedalījušies un snieguši savu vērtējumu. Es ļoti gribētu zināt, kuri ir tie zinātnieki, kas ir snieguši šo vērtējumu. Ja nav šādas politiskas atbildības, tad iznāk, ka atkal valdība balstās būtībā uz voluntāriem lēmumiem. Arī tad, kad viņa izšķir tik sarežģītas un valstij tik ļoti svarīgas lietas. Es domāju, ka šādu voluntāru lēmumu pieņemšanas prakse būtu jāpārtrauc, it īpaši, ja tās ir 76 miljonu kredītu garantijas un tās ir valsts garantijas, un apmaksas problēmu gadījumā tas viss būs jāatmaksā no valsts budžeta. Tā ir milzīga problēma, un es domāju, ka nekādā ziņā nedrīkst turpināt to praksi, ka šādos gadījumos tiek pieņemti kaut kādi voluntāri lēmumi. Tāpēc ir jāredz pilnīgi skaidri tas mehānisms - kas, par ko un par kādiem šā lēmuma aspektiem uzņemas atbildību. Es lūgtu atklāt debates, lai ļautu ministru kungiem šo paskaidrot. Paldies.

Sēdes vadītāja. Pret debašu atklāšanu Juris Vidiņš - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamā Saeima! Mums šodien bija jāizskata 42 jautājumi. Un atvainojiet man, Saulīša kungs, jo es par Čečeniju neuzstājos.

Sēdes vadītāja. Deputātus no zāles lūdzu nesarunāties ar tribīnē esošo.

J.G.Vidiņš. Un varbūt tos daiļrunības treniņus, ko frakcija "Latvijai" atkal grib uzspiest Saeimai, atliksim uz ārkārtas sēdi, ko es ieteiktu Ilgai Kreitusei, mūsu priekšsēdētājai, sasaukt svētdien. Paldies. Es esmu pret to, lai atklātu debates.

Sēdes vadītāja. Iesniegumus par ārkārtas sēdi atbilstoši Kārtības rullim lūdzu rakstveidā iesniegt Prezidijam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par deputātu iesniegumu: "Lûdzam atklāt debates pēc finansu ministra Kreitusa un ekonomikas ministra Krasta atbildes uz jautājumiem par kredītlīgumu lietderību Daugavas HES kaskādei." Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 20, atturas - 15. Lēmums nav pieņemts.

Labklājības ministra Makarova atbilde uz Saeimas deputātu Apiņa, Požarnova, Urbanoviča, Staša un Jurdža jautājumu par Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdoto noteikumu Nr.127 "Noteikumi par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās" atbilstību pašreizējai sociālajai likumdošanai. Iesniedzēji ir norādījuši - atbildi lūdzam rakstveidā. Mutiska atbilde Saeimas sēdē nav nepieciešama. Rakstveida atbilde ir izdalīta. Iesnieguma par debašu atklāšanu Prezidijā nav.

Deputātu Dobeļa, Tabūna, Seiles, Pētersona un Grīnblata jautājums iekšlietu ministram Dainim Turlajam par likuma "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" traktēšanu sakarā ar personām, kas iesaukšanas brīdī bijušās PSRS Bruņotajos spēkos dzīvoja Latvijā un atvaļinātas no tiem pēc 1992.gada 1.jūlija". Pamatojuma iesniegumā nav. Nododam jautājumu Latvijas Republikas iekšlietu ministram Dainim Turlajam.

Deputātu Dunkera, Kostandas, Gannusas, Čerāna, Saulīša, Mauliņa, Stroda, Grīnberga, Liepas, Rudzīša jautājumi satiksmes ministram Vilim Krištopanam par numura maršruta zīmju izveidošanu autobusiem un trolejbusiem.

Oļģerts Dunkers - frakcijas "Latvijai" deputāts - jautājuma motivācijai.

O.Dunkers (frakcija "Latvijai").

Godājamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es šoreiz gribu runāt un motivēt to "reņģu ēdāju" vārdā, kas nav vīžojuši nopirkt sev Volvo vai Mersedesu un vēl joprojām, pa vecai modei, brauc ar autobusiem. Turklāt šie cilvēki arī slikti redz, neskatoties uz to, ka viņi ēd reņģes un ka reņģēs esot daudz A vitamīna, kas uzlabo redzi. Šie nabaga cilvēki stāv pie autobusa pieturas un gaida autobusu. Un nāk autobuss, kura lodziņš, kurā vajadzētu būt maršruta zīmei, ir izgreznots ar visu ko, piemēram, ar Latvijas ģerboni, ar uzrakstu "Norīkojumā", ar uzrakstu "Dienesta" vai "Rîga". Un, kamēr tu šito visu apskati, tu nekādi nevari ieraudzīt to mazo, ar roku uzšņāpto zīmīti, pa kādu maršrutu šis autobuss brauc. Un kamēr tu, nabags, to meklē, tikmēr autobuss jau ir projām. Nu kas cits atliek? "Reņģu ēdājs" nostājas pie pieturas un gaida nākošo. Viņam laika diezgan. Tad viņš skatās: pienāk autobuss, un tam uz aizmugurējā stikla ir uzraksts "50". Stikls, kā par brīnumu, nav aizķēpāts ar dubļiem, un to "50" var redzēt. Cits "reņģu ēdājs" skrien pakaļ šim 50.numuram, cerēdams tur vēl iekļūt, bet, kad viņš ir iekļuvis, tad izrādās, ka priekšā ir bijis uzrakstīts "32". Priekšā - "32", bet aizmugurē - "50". Un nu jau nabadziņš brauc pavisam uz citu pusi. Un es baidos, ka varētu notikt tāds īpatnējs gadījums: kad beidzot gan mūsu Eiropas lietu ministrs, gan arī Krištopana kungs izsludinās visas tautas totalitāru braucienu uz Eiropu, šie nabaga "reņģu ēdāji" aiz pārskatīšanās sakāps citā autobusā un aizbrauks uz citu pusi. Un Krištopana kungs Eiropā ieradīsies viens pats, jo viņš jau brauks atsevišķi, taču viņam var klāties tā, kā klājās tam kailajam karalim pasakā, ka viņš izrādīsies pliks un turklāt vēl bez tautas atbalsta. Un ko viņš tur pliks un bez tautas atbalsta tajā Eiropā iesāks? Tas ir diezgan tāds traģisks gadījums. Tāpēc es ceru, ka Krištopana kungs ieklausīsies un dos rīkojumu sakārtot to autobusu numerācijas padarīšanu, jo tajā Eiropā, uz kurieni mēs tiecamies, tur šie numuri redzami jau pa gabalu, pa lielu gabalu. Un tāds šoferis, kurš brauktu ar autobusu, kuram priekšā ir "32", bet, atvainojiet par izteicienu, pakaļā - "50", tāds Eiropā nestrādātu nevienu dienu. Tāpēc es ierosinu arī Krištopana kungam attiecīgi padomāt par šo nevīžīgo šoferu sodīšanu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nododam jautājumu satiksmes ministram Krištopana kungam.

Deputātu Kostandas, Gannusas, Čerāna, Saulīša, Mauliņa, Stroda, Liepas, Rudzīša, Grīnberga un Grinberga jautājumi Ministru prezidentam Andrim Šķēles kungam par kultūras ministra Ojāra Spārīša kā kultūras ministra iespējamo demisiju. Iesnieguma jautājumam motivācijas nav. Nododam jautājumu Ministru prezidentam.

Sākam izskatīt mūsu šodienas darba kārtības piekto sadaļu.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbību"". Lūdzu, ziņotāj! Edgars Bāns Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts.

E.Bāns (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.129 "Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbību"". To nepieciešamību nosaka reālā situācija, konkrēti - nesakārtotība nedarbojošos uzņēmumu, sabiedrību likvidācijas procesā. Normatīvie akti nenosaka uzņēmējiem obligātu prasību likvidēt savus uzņēmumus gadījumos, kad tie izbeiguši savu darbību. Pēc likuma labojumiem uzņēmējsabiedrības vai uzņēmuma darbība izbeigsies pēc Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma, ja tie atkārtoti neiesniedz nodokļu likumos noteiktos pārskatus, deklarācijas vai nodokļu aprēķinus un citus nepieciešamos dokumentus. Tautsaimniecības komisija lūdz izskatīt šos labojumus pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbību"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi otrajam lasījumam.

E.Bāns. Lūgums priekšlikumus iesniegt līdz 16.maijam.

Sēdes vadītāja. 16.maijs. Deputātiem citu priekšlikumu nav. Iebildumu nav.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts civildienestu"". Lūdzu ziņotāju! Ziņotāja nav. Pārejam pie nākamā darba kārtības jautājuma. Atbilstoši mūsu izdarītajām izmaiņām darba kārtībā nākamais ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" (dokuments nr.751).

Roberts Zīle - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Vakar notika kopīga četru komisiju sēde - Budžeta komisijas, Tautsaimniecības komisijas, Sociālo un darba lietu, kā arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde, kurā valdības galva Šķēles kungs un projekta izstrādātāji skaidroja šā likumprojekta būtību.

Es varētu teikt pavisam īsi: domāju, ka tas tika izdarīts pietiekami labi. Pavisam īsi atgādināšu galvenās problēmas, kas ir risinātas grozījumos likumā "Par nodokļiem un nodevām".

Tātad šeit tiek risināta problēma par to, ka nodokļu piedziņa ir veicama... ka to ir tiesīga veikt tikai nodokļu administrācija un ka šī piedziņa nav nododama citām institūcijām, citām juridiskajām vai fiziskajām personām.

Par parādu kapitalizāciju, reizē arī par parādu dzēšanu, problēma tiek risināta tajā ziņā, ka vairs nav strikti noteikta kārtība, bet kārtība ir variēta atkarībā no uzņēmuma situācijas, kāpēc šie parādi ir radušies, un kādā kārtībā nodokļu administrācija strādā ar šiem parādiem, izvēloties kapitalizācijas vai parādu dzēšanas variantus.

Tāpat šie grozījumi paplašina to personu loku, uz kurām attiecas skaidrās naudas lietošanas ierobežojumi, novērš arī darījumu fiktīvu sadalīšanu, kad viens skaidrās naudas pēc būtības tiek sadalīts vairākos darījumos, līdz ar to neiekļaujoties šajos ierobežojumos. Un kopumā analīze liecina par to, ka, pieņemot šos grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", ieņēmumi valsts budžetā vienā mēnesī varētu palielināties par pusotra līdz diviem miljoniem latu. Tātad komisija atbalstīja šo likumprojektu pirmajam lasījumam, bet, pirms mēs sākam balsot par pirmo lasījumu, gribu pateikt, ka komisija pieņēma vēl otru lēmumu, kuru atbalstīja arī līdzatbildīgās komisijas, - ierosināt likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" pieņemt steidzamības kārtībā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 5. Steidzamība pieņemta. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu datumu, kad būs otrais lasījums.

R.Zīle. Komisija ierosinātu 23.maiju.

Sēdes vadītāja. Deputātiem citu priekšlikumu nav, iebildumu nav.

Nākamais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"". Dokuments nr.733. Roberts Zīle, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Tātad arī šis likumprojekts, ko valdība iesniegusi Saeimā, vakardien tika apspriests četru komisiju sēdē, tāpēc arī es uzskatu, ka nebūtu nepieciešami papildu komentāri. Un, tāpat kā attiecībā uz iepriekšējo likumprojektu, komisija ierosināja pieņemt to steidzamības kārtībā, pirms balsojam par atbalstu pirmajam lasījumam.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 4. Steidzamība pieņemta. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu datumu otrajam lasījumam.

R.Zīle. Tāpat kā iepriekšējam likumprojektam, būtu lūgums noteikt 23.maiju.

Sēdes vadītāja. Deputātiem citu priekšlikumu nav, iebildumu nav.

Nākamais likumprojekts - "Grozījums likumā "Par sociālo nodokli"". Dokuments nr.752. Roberts Zīle, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Šis bija trešais likumprojekts, kas tika iesniegts vienotā paketē no valdības puses. Arī tas tika komentēts un apspriests samērā ilgstoši kopā ar Sociālo un darba lietu komisiju, kura arī atbalstīja šo likumprojektu. Aicinām pieņemt to steidzamības kārtībā. Un arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedoklis bija tāds pats - atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījums likumā "Par sociālo nodokli"" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 2. Steidzamība pieņemta. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījums likumā "Par sociālo nodokli"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu datumu otrajam lasījumam.

R.Zīle. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ierosināja 23.maiju.

Sēdes vadītāja. Ludmila Kuprijanova - Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāte.

L.Kuprijanova (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Es Sociālo un darba lietu komisijas vārdā lūgtu cienījamos kolēģus šā likumprojekta otrajam lasījumam termiņu noteikt 30.maijā, jo mums nav tikai viens šis valdības grozījums. Tas ir saistīts ar to, ka konceptuāli varbūt būs iespēja cilvēkiem samaksāt arī pašiem par sevi, ja kaut kas notiks ar darba devējiem. Arī premjera kungs tam pieskārās. Mēs vienkārši nepaspēsim tik ātri izskatīt, tāpēc es lūgtu šim likumprojektam noteikt datumu - 30.maiju.

Sēdes vadītāja. Tā, mums ir divi datumi - 30. un 23.maijs. Roberts Zīle - lūdzu!

R.Zīle. Es domāju, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā es varētu teikt, ka mēs neiebilstam pret 30.maiju.

Sēdes vadītāja. Tātad paliek viens datums - 30.maijs. Deputātiem pret to iebildumu nav, citu priekšlikumu arī nav.

Likumprojekts "Par narkotisko un psihotropo vielu likumīgās aprites kārtību". Aida Prēdele Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāte.

A.Prēdele (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.787 "Par narkotisko un psihotropo vielu likumīgās aprites kārtību" - trešais lasījums. Likumprojekta izskatīšanai trešajā lasījumā ir iesniegti divi priekšlikumi, no kuriem pirmais skar 6.panta otro daļu. Tas ir Labklājības ministrijas priekšlikums, kura galvenā doma un ideja ir, lūk, tāda, ka Latvijā kaņepes audzēt tomēr ir aizliegts, bet ierobežotiem rūpniecības un dārzkopības mērķiem paredzēto kaņepju šķiedru un sēklu iegūšana un magoņu audzēšana ir paredzēta ar īpašiem Ministru kabineta noteikumiem, un īpašā kārtībā tā tomēr ir iespējama.

Šajā sakarībā mūsu komisija tika saņēmusi Narkotiku kontroles komitejas un tās vadītāja V.Tērauda kunga atzinumu par kaņepju audzēšanas lietu. Un tur ir teikts, ka šāda kārtība atbilst Apvienoto Nāciju Organizācijas 1961.gada Konvencijai par narkotiskajām vielām, kas paredz, ka konvencijas dalībvalstu valdības nosaka kontroles pasākumus kaņepju audzēšanai savas valsts teritorijā. Un šie principi ir iestrādāti arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Narkotiku kontroles programmas likumprojektā, kuru paredzēts ieviest visās konvencijas dalībvalstīs vistuvāko gadu laikā.

Šis likumprojekts tādā izpildījumā, kādā to šobrīd sagatavojusi Labklājības ministrija, ir ticis apspriests un akceptēts Apvienoto Nāciju Organizācijas Narkotiku kontroles programmas organizētajā konferencē šā gada martā Vīnē. Ir paredzēts, ka kārtību, kādā tiks atļauts audzēt kaņepes, Ministru kabinets deleģēs Zemkopības ministrijai. Tā ka te nav īpašu, teiksim, aizdomu par to, ka tur varētu kaut kādā veidā tikt skartas zemnieku intereses, ja patiešām zemnieks vēlēsies audzēt kaņepes rūpnieciskiem vai pārtikas nolūkiem. Tāpēc es aicinātu jūs, Saeimu, - arī atbildīgā komisija ir atbalstījusi šo Labklājības ministrijas priekšlikumu - atbalstīt šo labojumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Atļaujiet man izteikt neizpratni par tabulā doto tekstu. Šeit pirmajā ailītē ir uzrādīta otrajā lasījumā pieņemtā likumprojekta redakcija, ka Latvijā aizliegts audzēt opija magones, eļļas magones, kokas krūmus un kaņepes, bet otrajā daļā ir noteikts, ka ierobežotiem dārzkopības mērķiem paredzēto magoņu un kaņepju audzēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Man ir klāt otrā lasījuma tabula, kur ir iepriekšējais komisijas slēdziens... tas ir, iepriekšējais - 7.pants, kur Saeima nobalsoja, ka 7.panta pirmajā daļā vajag izslēgt vārdus "vai kaņepes", ko ierosināja Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības un vēl viena frakcija...

Sēdes vadītāja. ...Latgales Demokrātiskās partijas frakcija.

A.Endziņš. Jā. Un tad vēl ir arī papildinājums, ko komisija bija it kā noraidījusi, bet ko Saeima akceptēja, proti, ka šā panta 1.un 2.punkta nosacījumi neattiecas uz vietējo sējas kaņepju ziemeļu formu. Šeit tabulā tiek uzrādīta pavisam cita redakcija, kas neatbilst otrā lasījuma redakcijai, tāpēc man ir jautājums, vai mēs varam šādā veidā vispār viņu tagad izskatīt trešajā lasījumā? Es lūgtu tomēr precizēt redakciju, kāda tika otrajā lasījumā nobalsota, jo šeit ir nepareiza informācija dota. Paldies.

Sēdes vadītāja. Tad jautājuma tālākā izskatīšana pēc būtības tiek apšaubīta. Lūdzu komisijas vārdā!

A.Prēdele. Es gribētu teikt, ka tas variants, kāds šodien ir saņemts no Labklājības ministrijas, tas ir tieši tās konvencijas teksts, kāda vārds vārdā ir pieņemta Apvienotajās Nācijās, un otrajā lasījumā bija pieņemta līdzīga doma, bet ne tieši vārds vārdā šāds teksts.

Sēdes vadītāja. Nē, Prēdeles kundze, te ir mazliet cits jautājums. Endziņa kungs norādīja, ka tabulā, kuru mēs pašlaik izskatām, 6.panta sniegtais teksts neatbilst tam, kādu to pieņēma otrajā lasījumā sadaļā, kur šodien ir dots otrais lasījums, kas mums ir priekšā. Tas neatbilst tam, kā Saeima nobalsoja, pieņemot otrajā lasījumā.

A.Prēdele. Nu tādā gadījumā tas ir jāpārbauda komisijā un jāatliek šis balsojums.

Sēdes vadītāja. Tātad jūs ierosināt un piekrītat Endziņa kunga...

A.Prēdele. To vajag pārbaudīt tehniski. Jā, mēs paņemsim stenogrammu un pārbaudīsim.

Sēdes vadītāja. Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Tā kā šeit ir neprecīzi, es aicinātu šo likumprojektu atgriezt atpakaļ komisijā, lai novērstu šīs pretrunas.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu atgriezt likumprojektu komisijai neprecizitāšu novēršanai un pēc tam atgriezties pie jautājuma izskatīšanas trešajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 3. Lēmums pieņemts.

Likumprojekts "Par prekursoriem", trešais lasījums. Aida Prēdele, Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāte.

A.Prēdele (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Likumprojektam "Par prekursoriem" trešajam lasījumam komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu, tā ka es lūgtu nobalsot par šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Par prekursoriem" pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Ukrainas valdības nolīgumu par automobiļu starptautisko satiksmi". Ārlietu komisija. Lūdzu ziņotāju. Ziņotāja nav. (Starpsauciens no zāles: "Bçrziņ!") Izskatīsim nākamo jautājumu.

Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā". Kārlis Druva Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.588. Aizsardzības un iekšlietu komisija savā 29.aprīļa sēdē izskatīja likumprojektu "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā". Komisija nolēma konceptuāli neatbalstīt minēto likumprojektu un aicina arī Saeimu to noraidīt.

Mēs saņēmām atzinumu, kurš arī neatbalsta, no Iekšlietu ministrijas, Latvijas Ģenerālprokuratūras un par šo pašu jautājumu jau iepriekš arī no Juridiskās komisijas. Par ko ir runa? Runa ir par to, lai mēs izmainītu 139.pantu, kā arī 141.pantu un atkal atsevišķi nosauktu automašīnu un citas līdzīgas zādzības kā īpašu formu. Mēs esam šo jautājumu jau iepriekš vienreiz diskutējuši, tas bija apmēram marta sākumā, un toreiz noraidījām. Un tas pats temats ir izvirzījies otru reizi.

Bez šaubām, mēs visi mēģinātu novērst automašīnu zādzības un uzlabot zādzību atklāšanu, bet, runājot šobrīd ar profesionāļiem no policijas, no Prokuratūras, Iekšlietu ministrijas, visi viennozīmīgi saka, ka to varētu varbūt veikt labāk ar datu bāzes sakārtošanu un policijas darbinieku darbaspēju uzlabošanu, bet nevis ar automašīnu, kā speciālas, atsevišķas, daļas noteikšanu 139. un 141. pantā. Komisija balsoja "pret". Līdz ar to es aicinu cienījamos deputātus arī nobalsot pret šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Jānis Mauliņš - frakcijas "Latvijai" deputāts.

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Šī ideja par atbildības pastiprināšanu par automašīnu zādzību nav mūsu, tā ir nākusi no tautas daudzu, daudzu vēstuļu formā. Un arī vairāki no jums ir izteikušies, ka galu galā atbildība par auto zādzību tādā apmērā, kādu paredz Kriminālkodeksa 139.panta pirmā daļa, kur ir paredzēts pat tikai naudas sods vai brīvības atņemšana tikpat lielā apmērā, cik, teiksim, ir par maizes kukuļa nozagšanu. Tas ir nesamērīgi, ņemot vērā to, kā tas mūsu anotācijā jau rakstīts un kā mēs jau toreiz aizrādījām, ka šeit ir trīs pastiprinoši apstākļi: šīs automašīnas stāv uz ielas, šī manta ir bīstama tādējādi, ka ar to var ātri pārvietoties un veikt noziegumus. Kā mēs zinām, apmēram 7% laupīšanu tiek izdarīti ar zagtām automašīnām vai zagtiem automašīnu numuriem, tātad tā ir ļoti nopietna lieta. Bez tam, kā mēs zinām un kā statistika rāda, Latvijā ik dienas nozog 10 automašīnas.

Jautājums par to, vai vajadzētu atsevišķi izdalīt šādas automašīnu zādzības, ir pilnīgi pamatots tāpēc, ka jau Kriminālkodekss paredz šādu atsevišķu bīstamu priekšmetu, bīstamu mantu zādzību, izdalot atsevišķi arī ļoti pastiprinātu atbildību. Tas attiecas uz ieročiem, pat uz gāzes pistolēm un patronām. To es atkārtoju jau otro reizi. Uzskatu, ka automašīna ir bīstamāks ierocis bandītu rokās nekā gāzes pistole vai patrona. Manuprāt, ja balsos pret šo likumprojektu, pret šo grozījumu, tad tas nozīmē, ka jūs paši labprāt pieņemat savu automašīnu apdraudējumu. Varu piebilst tikai to, ka man personīgi pašlaik automašīnas nav. Es cīnos jūsu labā, nevis savā labā. Lūdzu, atbalstiet balsojumā mūsu likumprojektu. Es tikai baidos, ka tos cilvēkus, kas izrādījuši no dažādām institūcijām, kā es dzirdēju no Druvas kunga, šo noliedzošo attieksmi pret to... es izsaku bažas, ka viņus ir ietekmējuši kaut kādi spēki. Kā mēs zinām, gan Ogrē, gan citur policija ir bijusi saistīta ar automašīnu zagļu bandām. Lūdzu, ņemiet vērā, ka mums stāvoklis ir ļoti bīstams šajā jautājumā un vismaz vienā punktā mēs varētu Latviju attīrīt no noziedzībām. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Druvas kungs jau informēja, ka Juridiskā komisija neatbalstīja šāda veida priekšlikumu un iesniedza savu priekšlikumu par 197.panta izslēgšanu no Kriminālkodeksa, kas jau ir izgājis divus lasījumus. Tā būtu viena lieta.

Un otra lieta, par ko Mauliņa kungs runā, ir par automašīnu vai cita veida mehānisko transporta līdzekļu zādzībām, ka to vajag iekļaut 139.pantā ceturtajā daļā un arī 141.panta otrajā daļā. Un tā ir dārga lieta. Jā, neapšaubāmi, automašīna ir dārgs prieks. Bet tajā pašā laikā es gribu vērst jūsu uzmanību uz sekojošo. Kriminālkodeksa 139.panta piektā daļa jau paredz kriminālatbildību, kura skan šādi: "Par zādzību, kura izdarīta lielos apmēros vai kuru ir izdarījis sevišķi bīstams recidīvists, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no 6 - 15 gadiem, konfiscējot mantu."

Kas ir zādzība lielā apmērā? Augstākās tiesas plēnums ir noteicis, ka par zādzību, laupīšanu, krāpšanu vai mantas piesavināšanos, kas izdarīta lielā apmērā, ja noziegums izdarīts pēc 1992.gada 1.septembra, uzskatāma svešas mantas nolaupīšana, ja nolaupītās mantas kopējā vērtība nozieguma izdarīšanas brīdī nav bijusi mazāka par 50 valdības noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu.

Ministru kabinets šā gada 12.martā ar noteikumiem nr.59 ir noteicis šo minimālo mēnešalgu 38 latu apmērā. Tātad tas nozīmē, ka, ja šī summa - automašīnas vērtība - nav mazāka par 1900 latiem, tad šeit jau ir spēkā 139.panta piektā daļa. Šajā gadījumā mēs laikam diez vai varam nopirkt jaunu automašīnu lētāk par kādiem 5000 latiem, ja tā būs jauna automašīna, kuras vērtība nav tiktāl nolietojusies, ka viņa šodien varbūt maksā vienus 50 latus. Tad kur šeit būs loģika? Tad šajā gadījumā mēs tieši izslēgsim iespēju saukt pie kriminālatbildības pēc 139.panta piektās daļas vai pēc 141.panta piektās daļas. Es tāpēc arī dodu jums vēl šo papildu motivāciju, kāpēc arī mēs neatbalstām šāda labojuma izdarīšanu Kriminālkodeksā un aicinām Saeimu to noraidīt. Paldies.

Sēdes vadītāja. Debatēs vairāk pieteikušos nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu - komisijas vārdā.

K.J.Druva. Jā, es no komisijas puses arī vēlreiz gribu piekrist Endziņa kungam. Un es saprotu arī Mauliņa kunga iebildumus, bet katrā gadījumā es aicinu deputātus darīt visu iespējamo, lai uzlabotu šo automašīnu zādzību atklāšanu, un vajag katru iespēju izmantot, kā mēs šo procesu varētu uzlabot. (Starpsauciens no zāles: "Ko tad mēs darīsim?") Bet man jācitē vēlreiz Augstākās tiesas eksperts, kas mūsu komisijā deva atzinumu par šo likumprojektu. Un viņš vienkārši teica, ka likuma esamība negarantē noziedzības līmeņa krišanos. Manuprāt, tas izsaka visu. Tātad es vēlreiz aicinu šo likuma grozījumu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Atgādināšu deputātiem 86.pantu Kārtības rullī: "Saeimas sēdē izskatāmi arī tie likumprojekti, kurus atbildīgā komisija ir noraidījusi, ja izskatīšanu pieprasa likumprojekta iesniedzēji." Mauliņa kungs ir viens no iesniedzējiem.

Tātad balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 17, atturas - 14. Likumprojekts ir pieņemts. Lūdzu datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi otrajam lasījumam.

K.J.Druva. Līdz 23.maijam.

Sēdes vadītāja. Deputātiem citu priekšlikumu nav. Iebildumu nav. 23.maijs - priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Ārlietu komisijas iesniegumu: "Lûdzam izskatīt darba kārtības 31. jautājumu pēc darba kārtības 32. jautājuma." Vai deputātiem ir kādi iebildumi?

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Ukrainas valdības nolīgumu par automobiļu starptautisko satiksmi".

Indulis Bērziņš - Ārlietu komisijas vārdā. Frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Ārlietu komisija ir izskatījusi šo jautājumu un vienbalsīgi nobalsojusi, un tās vārdā es lūgtu vispirms, pirms izskatām to, nobalsot par šā jautājuma steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Par Latvijas Republikas valdības un Ukrainas valdības nolīgumu par automobiļu starptautisko satiksmi" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 1. Steidzamība ir pieņemta.

I.Bērziņš. Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā daudzus faktorus - gan politiskos, gan, it sevišķi, ekonomiskos (gribu atgādināt, ka tirdzniecībā ar Ukrainu mums ir pozitīva bilance), - aicinu nobalsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Ukrainas valdības nolīgumu par automobiļu starptautisko satiksmi" pirmajā lasījumā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

I.Bērziņš. Ja jums nav iebildumu, es aicinu pabeigt šā jautājuma izskatīšanu šodien un nobalsot par otro lasījumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 1. Likums "Par Latvijas Republikas valdības un Ukrainas valdības nolīgumu par automobiļu starptautisko satiksmi" ir pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"".

Gunta Gannusa - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā. Frakcijas "Latvijai" deputāte.

G.Gannusa (frakcija "Latvijai").

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Strādājam ar dokumentiem nr. 687 un nr.802. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā iesniegtos grozījumus likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"...

Sēdes vadītāja. Es ļoti atvainojos, Gannusas kundze! Tie ir dokumenti nr. 801 un nr. 685, tā tas ir oficiāli. Jūs mums nosaucāt numurus, kas uz nākamo dokumentu attieksies. Tātad - dokuments nr. 685 un nr.801.

G.Gannusa. ...un atzīst, ka izstrādātie priekšlikumi novērš nepilnības šajā likumā un atvieglo likuma piemērošanu praksē. Tie izdara vienlaikus izmaiņas kā valsts īpašuma, tā arī pašvaldības īpašuma privatizācijā. Projektā ir paplašināts privatizācijas subjektu klāsts, paredzēti atvieglojumi privatizācijas subjektiem, jo privatizācijas subjekts ir, piemēram, samaksājis vairāk nekā pusi no privatizācijas noteikumos (projektā) noteiktās objekta pirkuma maksas vai veicis privatizācijas noteikumos paredzētos ieguldījumus. Ja privatizācijas subjekts nav izpildījis saistību, valsts īpašumu privatizēt nevarēs. Projektā iekļauta jauna privatizācijas metode - menedžmenta metode. Tā paredz: ja statūtsabiedrībai privatizācijas noteikumu apstiprināšanas brīdī nav nodokļu un nodevu parādu, ir izmaksātas darba algas strādājošajiem, sabiedrības manta nav apgrūtināta ar parādiem, kas nepārsniedz 10%, tad statūtsabiedrības ir tiesīgas šos objektus privatizēt. Privatizācijas gaitas paātrināšanas nolūkā ir saīsināts termiņš, kurā privatizācijas subjekti var iesniegt pieteikumus par pirmpirkuma tiesību realizēšanu, ir noteikta objekta novērtēšanas kārtība, paredzēta kreditoru saistību ievērošana, kā arī paredzēta sociālā nodokļa nomaksas kārtība. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, izskatot sēdē priekšlikumus, lūdz jūs, deputāti, nobalsot par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu paziņot datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi!

G.Gannusa. Priekšlikumus otrajam lasījumam iesniegt līdz 16. maijam.

Sēdes vadītāja. 16. maijs. Deputātiem iebildumu un citu priekšlikumu nav?

Likumprojekts "Grozījumi Likumā par ostām". Imants Liepa - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā. Frakcijas "Latvijai" deputāts.

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Pievērsiet, lūdzu, uzmanību dokumentiem, kuru numuri ir 802 un 687. Tie ir grozījumi Likumā par ostām, kurus Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā ir iesniedzis Ministru kabinets. Kā redzams no 687. dokumenta, ir iesniegti astoņi grozījumi. Šo astoņu grozījumu būtība un motivācija ir izsakāma trīs punktos. Pirmkārt, ar šiem likumiem ir iespējams uzlabot... citiem vārdiem sakot, atļaut ostā veikt arī tādu saimniecisko darbību, kas nav saistīta tikai ar kuģošanu vien, kā tas bija iepriekšējā likumā... pašreizējā variantā.

Otrkārt, tas dotu iespēju sakārtot jautājumus, kas ir saistīti ar zemes īpašuma tiesībām ostā un zemes nomu.

Un treškārt. Tas uzlabotu ostu pārvaldes struktūru un funkcijas. Trīs šādi pamatojumi ir šo grozījumu Likumā par ostām iesniegšanas pamatā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja šos grozījumus, uzskata tos par loģiskiem, pamatotiem un aicina Saeimu tos atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi Likumā par ostām" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu paziņot datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi, lai likumprojektu sagatavotu otrajam lasījumam.

I.Liepa. Paldies par balsojumu. Priekšlikumi ir iesniedzami līdz 16. maijam.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu un citu priekšlikumu nav?

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību uzņēmumu nomu un nomu ar izpirkumu"".

Indulis Emsis - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā. LNNK un LZP frakcijas deputāts.

I.Emsis (LNNK un LZP frakcija).

Godātie deputāti! Es lūdzu sameklēt dokumentu nr. 690., arī dokumentu nr. 803. Šos grozījumus likumā "Par valsts un pašvaldību uzņēmumu nomu un nomu ar izpirkumu" ir pieņēmis Ministru kabinets Satversmes 81. panta kārtībā, un tie ir izskatīti Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Likuma grozījumu jēga ir sakārtot šo likumu, novērst likumā esošās neprecizitātes un atvieglot šā likuma pielietošanu. Ir vairāki atvieglojumi iznomātājiem, ir noņemts ierobežojums nomas termiņam, kas bija noteikts uz 5 gadiem, tagad iznomātājs un nomātājs var izdarīt pagarinājumu, savstarpēji vienojoties, un šeit ir arī vairāki sakārtojumi, kur jautājumi ir pielīdzināti gan valsts, gan pašvaldību uzņēmumu nomas līgumu... noteikumi ir pielīdzināti viens otram, lai nebūtu atšķirības.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izvērtēja Satversmes 81. panta kārtībā iesniegto likumprojektu un atbalstīja to, komisija ierosina deputātiem akceptēt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību uzņēmumu nomu un nomu ar izpirkumu"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu paziņot datumu, līdz kuram iesniedzami priekšlikumi likumprojekta sagatavošanai otrajam lasījumam.

I.Emsis. Man ir lūgums priekšlikumus iesniegt komisijai līdz 16. maijam.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Citu priekšlikumu nav.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem"".

Gundars Kleinbergs - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā. Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

G.Kleinbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Lūdzu jūs pievērst uzmanību dokumentam nr. 673. "Grozījumi likumā "Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem"". Likumprojekta būtība jeb likuma izmaiņu būtība: likuma izmaiņas ir izstrādātas, lai novērstu likumā esošās neprecizitātes un neskaidrības un atvieglotu likuma piemērošanu praksē. Šis likumprojekts ir Ministru kabineta pieņemtie un apstiprinātie noteikumi nr. 125, kas ir pieņemti Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šo jautājumu izskatīja un savā sēdē akceptēja šo likumprojektu, un tādēļ komisijas vārdā ir lūgums atbalstīt likunmprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Godātie deputāti, lūdzu balsošanas laikā atrasties savās vietās! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 1, atturas - 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu paziņot datumu attiecībā uz otrā lasījuma priekšlikumiem!

G.Kleinbergs. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 16. maijam.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Citu priekšlikumu nav. 16. maijs.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā"".

Guntars Grīnblats - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā. "Tçvzemei un Brīvībai" frakcijas deputāts.

G.Grīnblats ( frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šie grozījumi likumā ir izdoti Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā. Tos ir izskatījusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Grozījumi balstās uz nepieciešamību saskaņot likumā "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" paredzētās normas ar Eiropas līgumā paredzētajām normām. Grozījumi izdarīti ar mērķi saskaņot likumu "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" ar Latvijas Republikas noslēgtajiem līgumiem par ieguldījumu veicināšanu un savstarpējo aizsardzību.

Grozījumi likuma 1. un 3. pantā paredz atļaut ārvalstu ieguldījumiem piemērot nacionālo režīmu. Šīs izmaiņas likumā ir paredzēts veikt, lai realizētu plašāku ārvalstu ieguldījumu piesaisti Latvijas tautsaimniecībai. Turklāt šajās nozarēs nevēlamu ieguldījumu ierobežošanai efektīvāk ir piemērojams likums "Par uzņēmējdarbību" un Ministru kabineta noteikumi "Par uzņēmējdarbības ierobežojumiem".

Kopumā Tautsaimniecības komisija atbalsta šos grozījumus un iesaka tos pieņemt pirmajā lasījumā. Ir arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas un Eiropas lietu komisijas konceptuāls atbalsts grozījumiem likumā un pirmajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu paziņot datumu, līdz kuram ir iesniedzami priekšlikumi likumprojekta sagatavošanai otrajam lasījumam!

G.Grīnblats. Attiecībā uz otro lasījumu priekšlikumus ierosinām iesniegt līdz 16. maijam.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu un citu priekšlikumu nav. Paldies.

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu"".

Imants Liepa - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā. Frakcijas "Latvijai" deputāts.

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Lūdzu, pievērsiet uzmanību dokumentiem nr.80 un nr.634. Ministru kabinets Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā ir iesniedzis grozījumu likumā "Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu". Pamatojums ir ļoti labi izteikts mežu valsts ministra Ozola rakstītajā anotācijā, un tas ir saistīts ar to, ka no likuma par ārvalstu investīcijām Latvijā "tiek izņemti ierobežojumi ārvalstu kapitālam iegūt kontroli pār atjaunojamo un neatjaunojamo dabas resursu izmantošanu". Vērtējot pašreizējo situāciju mežu jomā, Valsts meža dienests piedāvā pārejas periodu, tas ir, periodu, kamēr nebūs atceltas izvedmuitas kokmateriāliem, kā arī nebūs atceltas celmu naudas. Un, lai koksnes cenu noteiktu tirgus un lai tomēr nodrošinātu valsts kontroli pār šiem jautājumiem, tiek ieviestas šīs izmaiņas likumā.

Tautsaimniecības komisija izskatīja to, uzskata par pamatotu šāda grozījuma ieviešanu un lūdz Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījums likumā "Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu paziņot datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi, lai likumprojektu sagatavotu otrajam lasījumam.

I.Liepa. Lūgums tos iesniegt līdz 16.maijam.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Citu priekšlikumu nav. Man būtu lūgums deputātiem, kas veic savstarpējas konsultācijas, darīt to klusāk, lai citi deputāti var dzirdēt ziņotāju, kas atrodas tribīnē.

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par ostām"".

Imants Liepa - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā. Frakcijas "Latvijai" deputāts.

I.Liepa (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Tātad ir dokuments nr.807 un nr.654. Ir parastā kārtībā iesniegts viens grozījums likumā "Par ostām", un tas attiecas uz 14.panta trešo daļu. Šeit ir izmaiņas: 5% vietā ir 3%. Un vēl: ar šo grozījumu tiek ieviestas plašākas iespējas izmantot ostu fondā ieskaitītos līdzekļus.

Tautsaimniecības komisija izskatīja šo jautājumu un atzina, ka tas ir akceptējams, un aicina Saeimu to atbalstīt. Vēl jo vairāk - arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi šādu grozījumu un iesaka Saeimai to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījums likumā "Par ostām"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu paziņot datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi, lai likumprojektu sagatavotu otrajam lasījumam.

I.Liepa. 16.maiju, lūdzu!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Citu priekšlikumu nav.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegumu: "Komisijas vārdā lūdzu..." Izmaiņas izdarīt mēs nevaram. Mēs varam tagad izskatīt darba kārtības 27.punktu pēc 39.punkta. Par 27.punktu nebija ziņotāja. Deputātiem iebildumu pret šādu lūgumu nav. Lūdzu, izskatīsim "Grozījumi likumā "Par valsts civildienestu"".

Valdis Krisbergs - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā. Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

V.Krisbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienītie kolēģi! Lūdzu uzmanību pievērst dokumentiem nr.769 un nr.443. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz izskatīt pirmajā lasījumā Ministru kabineta akceptēto likumprojektu par grozījumiem likumā "Par valsts civildienestu". Kāds būtu pamatojums izskatīšanai? Visi šie grozījumi zināmā mērā sakārto nesakārtotās daļas Valsts civildienesta likumā. Ļoti būtiska lieta ir tā, ka šis likums tiek pakārtots arī Korupcijas novēršanas likumam, un ir dažas ļoti būtiskas lietas, kas ir steidzīgi jāizdara. Piemēram, 44.panta otrā daļa tiek papildināta ar tekstu, ka nedēļas laikā pēc vēlēšanu saraksta apstiprināšanas Centrālajā vēlēšanu komisijā ierēdnim vai ierēdņa kandidātam par to rakstveidā jāziņo civiliestādes vadītājam un jāpieprasa bezalgas atvaļinājums. Atcerieties, cienījamie kolēģi, kādas problēmas radās dažiem deputātiem pirms 6.Saeimas vēlēšanām!

Šādu labojumu ir daudz. Man tikai jāizsaka nožēla, ka bieži vien ir Ministru kabineta un Saeimas komisiju nesaskaņota darbība. Mūsu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā tūlīt tiks likuma labojumi gatavoti otrajam lasījumam, diemžēl mums ir vēl viens jauns likuma labojums. Tomēr es aicinu deputātus atbalstīt šo likuma labojumu pirmajā lasījumā un nodot šo likumprojektu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un atbalstīšanas gadījumā kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu akceptēt 16.maiju.

Sēdes vadītāja. Sāksim pēc kārtas. Vispirms par pirmo lasījumu balsosim. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts civildienestu"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu paziņot datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi otrajam lasījumam.

V.Krisbergs. Priekšlikumus otrajam lasījumam lūdzu iesniegt līdz 16.maijam.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Citu priekšlikumu nav.

V.Krisbergs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu iesniegumu: "Lûdzam turpināt 09.05.96. Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz visu dienas kārtības jautājumu izskatīšanai." Deputātiem iebildumu...

Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

Lujāna kungs, Saeimā žestu valoda vēl nav ieviesta. Lūdzu, nāciet tribīnē!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Paldies Saeimas priekšsēdētājas kundzei! Cienījamie kolēģi! Tā kā pēc jūsu lūguma... tad es atsaku, ka nav vajadzīgs balsojums par šo jautājumu. Turpināsim darbu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Mēs strādājam līdz visu jautājumu izskatīšanai.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"".

Ludmila Kuprijanova - Sociālo un darba lietu komisijas vārdā. Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāte.

L.Kuprijanova (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.668.

Sēdes vadītāja. Mikrofonu, lūdzu, paceliet uz augšu, lai jūs var dzirdēt.

L.Kuprijanova. Dokuments nr.668. Tie ir Ministru kabineta noteikumi nr.120 "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"".

Būtībā šie grozījumi ir radušies, ņemot vērā jau četru mēnešu pieredzi, realizējot jauno likumu "Par valsts pensijām". Šeit ir izdarīti dažādi tehniskas dabas precizējumi un papildinājumi, un varbūt ir novērstas dažas nepilnības, kas bija jau pieņemtajā likumā. Komisija izskatīja šos Ministru kabineta noteikumus un aicina Saeimu pieņemt tos pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu paziņot datumu, līdz kuram iesniedzami priekšlikumi otrajam lasījumam.

L.Kuprijanova. Komisija lūdz iesniegt priekšlikumus līdz 20.maijam.

Sēdes vadītāja. 20.maijs. Deputātiem iebildumu nav. Citu priekšlikumu nav.

Lēmuma projekts "Par Ludmilas Pismennajas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā".

Aida Prēdele - Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā. LZS, KDS un LDP frakcijas deputāte.

A.Prēdele (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pilsonības likuma izpildes komisija ir savā sēdē pieņēmusi pozitīvu lēmumu, lai par īpašiem nopelniem piešķirtu pilsonību kordiriģentei un Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijas profesorei Ludmilai Pismennajai. Ja mūsu valstī ir augsti attīstīta koru kultūra, tad liela nozīme šai ziņā ir arī Ludmilas Pismennajas darbam, jo viņa ir bijusi audzinātāja un skolotāja veselai plejādei mūsu labāko kordiriģentu.

Es gari nerunāšu. Jūs esat iepazinušies ar visiem dokumentiem, kurus sagatavoja mūsu komisija. Pieminēšu tikai, ka mūzikas zinātnē ir pazīstamas viņas publikācijas - tādas kā monogrāfija "Jâzeps Vītols un latviešu kora kultūra", kā arī "Latviešu kora mūzikas hrestomātijā" publicētie viņas pētījumi par Andreja Jurjāna, Jāzepa Vītola un Jāņa Ķepīša daiļradi. Ludmila Pismennaja viesojās mūsu komisijā, viņa perfekti pārvalda latviešu valodu, ir lojāla mūsu valstij, un es gribētu lūgt, lai jūs atbalstītu viņas kandidatūru pilsonības piešķiršanai par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas lēmuma projektu: "Ludmilu Pismennaju uzņemt Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā." Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 5, atturas - 7. Ludmila Pismennaja ir uzņemta Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis divus iesniegumus, bet par vienu un to pašu jautājumu. Sociālo un darba lietu komisija saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.panta pirmo daļu lūdz grozīt šīsdienas sēdes darba kārtību un iekļaut darba kārtībā likumprojekta "Par narkotisko un psihotropo vielu likumīgās aprites kārtību" izskatīšanu trešajā lasījumā. Līdzīgu iesniegumu ir iesniedzis arī deputāts Aivars Endziņš un deputāti Seiksts, Apsītis, Tomašūns, Bērziņš un Grinovskis. Deputātiem iebildumu nav. Tātad izskatām likumprojektu "Par narkotisko un psihotropo vielu likumīgās aprites kārtību".

Aida Prēdele - Sociālo un darba lietu komisijas vārdā. LZS, KDS un LDP frakcijas deputāte. Atgriežamies pie dokumenta nr.787.

A.Prēdele (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tā kā es jau pamatoju to, kāpēc mūsu komisija ir atbalstījusi Labklājības ministrijas iesniegto priekšlikumu, es vairs neatkārtošos un lūgšu Saeimu nobalsot un atbalstīt atbildīgās komisijas lēmumu 6.panta otro daļu izteikt tādā redakcijā, kāda ir šeit lasāma.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par 6.panta otro daļu iebildumu nav. Pieņemts.

A.Prēdele. Kas attiecas uz 42.pantu, deputāts Pēteris Apinis ir devis savu panta redakciju. Gan komisijas dotajā variantā, gan arī deputāta Apiņa ieteiktajā variantā būtība ir viena un tā pati. Tajā ir runāts par aizliegumu reklamēt pirmā un otrā saraksta vielas nespeciālistiem domātos masu informācijas līdzekļos. Un, tā kā jebkuram tekstam, it īpaši jau likuma tekstam, ir jābūt lakoniskam, skaidram un viegli uztveramam, komisijas viedoklis bija, ka tomēr īsāks, lakoniskāks un skaidrāks ir komisijas ieteiktais variants, tāpēc es aicinu atbalstīt komisijas izstrādāto variantu.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti, es jūs vēlreiz lūdzu: noskaidrojiet savas attiecības tik skaļā balsī ārpus Saeimas zāles! Deputāt Ābiķi, Dobeli un Vidiņ, lūdzu!

Es ceru, ka deputāti, tie, kas vēlējās dzirdēt, dzirdēja komisijas slēdzienu par deputāta Apiņa 42.panta iesniegto labojumu. Komisija šo labojumu neatbalstīja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

A.Prēdele. Vairāk ierosinājumu no deputātiem mēs neesam saņēmuši, un tāpēc es aicinu pieņemt likumprojektu "Par narkotisko un psihotropo vielu likumīgās aprites kārtību" trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Par narkotisko un psihotropo vielu likumīgās aprites kārtību" pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 3. Likums ir pieņemts.

Desmit deputātu - Čerāna, Kušneres, Saulīša, Stroda, Mauliņa, Grīnberga, Zelgalvja, Dunkera, Gannusas un Kostandas pieprasījums Latvijas Republikas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Mārim Gailim par reģionālās attīstības politikas realizēšanu. Kārlis Čerāns - jautājuma motivācijai. Frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie deputāti! Tas tiešām ir ļoti patīkami, ka mēs šodien strādājam tā ļoti operatīvi un esam ar šo darba kārtību pamatā tikuši jau galā, bet es tomēr gribu vēl pievērst jūsu uzmanību vienam, manuprāt, ļoti būtiskam jautājumam. Patiesībā man būs divi šādi jautājumi, bet sāksim ar šo pirmo, un tas ir jautājums par mūsu valsts reģionālo attīstību. Es varu jūs informēt, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nolikuma 4.punkts nosaka, ka viens no ministrijas galvenajiem uzdevumiem ir izstrādāt un kopīgi ar citām valsts institūcijām īstenot valsts reģionālās attīstības politiku. Šā paša nolikuma, tātad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nolikuma, 9.1.punkts nosaka, ka ministrs ir atbildīgs par ministrijas darbību, tās stratēģiju un uzdevumu izpildi. Nu jau ir pagājuši vairāk nekā četri mēneši, kopš Gaiļa kungs darbojas ministra amatā, un šajā pašā laikā mēs redzam, ka bezdarbs Latvijas reģionos, sevišķi Latgalē, ir sasniedzis īpaši kritisku līmeni. Atsevišķās pašvaldībās reģistrētais bezdarbnieku skaits pārsniedz pat vienu trešo daļu no visiem darbspējīgajiem iedzīvotājiem. Turku pagastā šis skaitlis ir pat 40%. Es ceru, ka jūs saprotat, kas tie ir par skaitļiem. Un, ja mēs vēl ņemam klāt slēpto bezdarbu, es domāju, ka jums ir skaidrs, ka ilgi tas tā turpināties nevar. Bez tam neveiksmīgas valsts reģionālās politikas dēļ daudzām pašvaldībām nav dota iespēja iegūt budžetā līdzekļus, kas nepieciešami to likumā noteikto un iedzīvotājiem nepieciešamo funkciju pildīšanai. Nu, un, tā kā situācija, kas ir izveidojusies Latvijas reģionos un, kā mēs redzam, ir vietām pat īpaši kritiska un arī ļoti kritiski ietekmē demogrāfisko situāciju un izraisa tautas dzīvā spēka neatjaunošanos, un draud pat ar saimnieciskās darbības pārtraukšanu, dzīves pārtraukšanu šajos reģionos vispār un tā kā tajā pašā laikā no Gaiļa kunga puses mēs neesam redzējuši nekādu konkrētu rīcību šo problēmu risināšanai, tad mēs uzskatām, ka tas ir mūsu pienākums - pieprasīt no Gaiļa kunga atskaiti par viņa darbu reģionālās politikas veidošanā. Un es uzskatu, ka šobrīd tas patiesībā ir arī visu to Saeimas deputātu pienākums, kam rūp situācija Latvijas reģionos. Mēs pieprasām no Gaiļa kunga skaidrojumu par šādiem jautājumiem.

Pirmkārt. Kādus konkrētus pasākumus jūs esat veicis bezdarba problēmas tūlītējai risināšanai Latvijas reģionos?

Otrkārt. Ko jūs esat konkrēti darījis uzņēmējdarbības vides uzlabošanai tieši bezdarba visvairāk skartajos reģionos?

Treškārt. Kāda ir jūsu ministrijas un jūsu kā ministra valsts reģionālās attīstības koncepcija? Vai tā paredz vēl kaut ko citu bez jūsu iecerētās pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas, kas neatstāj tiešu ietekmi uz saimnieciskās darbības uzlabošanos? Es ļoti gribētu dzirdēt arī, kādus pasākumus no jūsu pasākumu plāna jūs reģionālajā attīstībā jau esat paspējis realizēt.

Certurtkārt. Mani ļoti interesētu - un arī pārējos deputātus interesētu - skaidri un gaiši pateikta jūsu nostāja attiecībā pret reģionālajai saimnieciskajai darbībai nepieciešamo dominējošā stāvokļa izmantošanas iespēju ierobežošanu atsevišķās saimniecības nozarēs. Gribētu dzirdēt arī jūsu skaidrojumu, kā tā ir savienojama ar jūsu rīcību, bremzējot Monopoldarbības uzraudzības komitejas iniciatīvu - kļūt no Ekonomikas ministrijas pakļautībā esošas iestādes par Ministru kabineta vai Saeimas pakļautībā esošu iestādi, kas būtu mazāk atkarīga no dažādu izpildvaras institūciju spiediena un tādējādi varētu labāk realizēt savas funkcijas visu Latvijas pilsoņu interesēs. Mēs lūdzam, lai jūs dotu konkrētu skaidrojumu, atbildot uz šiem konkrētajiem jautājumiem. Paldies.

Sēdes vadītāja. Pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Saeimas deputātu Čerāna, Kušneres, Saulīša, Stroda, Mauliņa, Grīnberga, Zelgalvja, Dunkera, Gannusas un Kostandas pieprasījums Latvijas Republikas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Mārim Gailim par vienotas bīstamo atkritumu saimniecības koncepcijas trūkumu.

Vārds pamatojumam Kārlim Čerānam - frakcijas "Latvijai" deputātam.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Cienījamā sēdes vadītāja! Prezidij! Godātie deputāti! Šī ir otra problēma, kurai es gribētu šobrīd pievērst jūsu uzmanību.

Vispirms - neliels skaidrojums par to, kas notiek. Dobeles rajona Auru pagasta Gardenē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir sākusi veidot bīstamo atkritumu novietni. Darbi notiek lielā steigā, bez rūpīgiem plāniem...

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti, es jūs vēlreiz lūdzu: ir atlikušas darbam apmēram 10 minūtes, ja kāds nevar to izturēt, lūdzu, atstājiet zāli līdz reģistrācijai un veiciet savas sarunas tur. Cieniet tribīnē esošo deputātu, kas jūs uzrunā!

K.Čerāns. Jā, darbi Gardenē notiek lielā steigā, bez rūpīgiem plāniem un plašas un objektīvas situācijas analīzes, un šajos darbos ministrija neņem arī vērā pamatotus iedzīvotāju iebildumus, kas šobrīd jau ir izskanējuši arī ļoti daudzos signālos presē. Acīmredzot, lai šo procesu vēl vairāk paātrinātu un "dabūtu cauri" ðīs savas ieceres, kamēr iedzīvotāji vēl pilnībā neapjauš problēmas nopietnību, tiek lietots pat tāds visai nekorekts paņēmiens kā iedzīvotāju maldināšana - turklāt pat oficiālā vēstulē. Tātad ministrija maldina gan iedzīvotājus, gan arī pašvaldību. Ministrijas pārstāvis sarunās ar iedzīvotājiem, sniedzot informāciju iedzīvotājiem, cenšas radīt iespaidu, ka novietnē tikšot izvietoti lauksaimniecības pesticīdi, kaut gan patiesībā tiek iekārtota bīstamo atkritumu novietne. Es domāju, ka deputātiem ir skaidrs, ka šeit ir starpība, ņemot vērā vēl to aktivitāti kuģniecībā, kur vairāku kuģu tilpņu pārklāšanai lietoja ķimikālijizturīgu krāsu, bet diemžēl ministrijas darbiniekiem atsevišķās situācijās acīmredzot ir nevēlēšanās šo atšķirību redzēt. Es šeit saskatu kārtējo mēģinājumu turēt tautu muļķa lomā. Tautas kustībai "Latvijai" ðāda nostāja nav pieņemama, un es ļoti ceru, ka šī nostāja nebūs pieņemama arī citu frakciju deputātiem. Bet tas apsvērums, kura dēļ mēs šoreiz noformējām pieprasījumu, nevis deputātu jautājumu, ir tas, ka šajā objektā jau trīs mēnešus pirms Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas par objekta būves uzsākšanu notiek nelikumīga būvniecība. Mūsu cilvēki tur ir bijuši un par to pārliecinājušies, un mūsu rīcībā ir arī fotogrāfijas par to, kā tur izskatās. Vēstulēs, kuras ir pieliktas klāt pieprasījumam, jūs redzat, kādu saraksti ar institūcijām šī ministrija veic šobrīd. Šo nelikumīgas būvniecības faktu netieši apstiprina arī šīs ministrijas izejošie dokumenti, kas ir pielikti pieprasījumam klāt.

Mums ir skaidrs, ka ministrijai nav stratēģijas šo bīstamo atkritumu saimniecības izveidošanai Latvijā, tādēļ tā nauda, kas šobrīd tiek tērēta šīs bīstamo atkritumu novietnes izveidošanai, patiesībā var izrādīties vējā izsviesta. Lai ieviestu skaidrību šajā procesā, mēs pieprasām no jums pilnīgi konkrētus skaidrojumus. Tātad no Gaiļa kunga pieprasām skaidrojumus:

pirmkārt, par viņa lomu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas organizētajos priekšlaicīgajos būvdarbos Dobeles rajona Gardenē, kur paredzēts izveidot bīstamo atkritumu novietni;

otrkārt, par vienotas bīstamo atkritumu saimniecības koncepcijas trūkumu, risinot atsevišķas šīs jomas problēmas.

Tātad konkrētie jautājumi ir šādi.

1) Kādēļ pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pasūtījuma, bez projekta saskaņošanas likumīgā kārtībā, jau vairāk nekā trīs mēnešus pirms Ministru kabineta lēmuma notiek nelikumīga būvniecība, tātad mežu izciršana, zemesdarbi, kabeļu līniju ierīkošana, liela apjoma celtniecība un namdaru darbi Dobeles rajona Auru pagastā, Gardenē, kur paredzēts ierīkot bīstamo atkritumu novietni?

2) Kā saprotama jūsu ministrijas valsts ministra Emša kunga un citu amatpersonu apgalvojumi - jeb, pareizāk sakot, dezinformācija - Auru pagasta padomes deputātiem, Dobeles rajona padomes deputātiem un it īpaši iedzīvotājiem, ka Gardenē atradīsies tikai lauksaimniecības pesticīdu pagaidu novietne, kaut gan dokumentos tiek minēts objekta nosaukums - "bîstamo atkritumu novietne"? Vai ministrijā ir kādā dokumentā fiksēts, ka šajā objektā bez lauksaimniecības pesticīdiem citu bīstamo atkritumu novietošana nav plānota, vai arī ministrijas vadība uzskata, ka bīstamo atkritumu jēdziens nav plašāks par lauksaimniecības pesticīdu jēdzienu?

3) Vai, uzsākot bīstamo atkritumu pagaidu uzglabāšanas vietas izveidi Dobeles rajona Gardenē un paredzot, ka vēlāk sadedzināšanai piemērotie atkritumi tiks nogādāti uz Brocēniem... vai šādā situācijā jūsu vadītā ministrija varēja sākt darbus pirms atkritumu pārvietošanas iespējas uz Brocēniem saskaņošanas ar akciju sabiedrību "Brocēni", kā arī Brocēnu un Saldus rajona pašvaldībām? Vai jūs nepieļaujat iespēju, teorētisku iespēju, ka, ņemot vērā ārkārtīgi bīstamu un termiski transformētu neprognozējamu vielu nonākšanu atmosfērā, kas var nopietni apdraudēt Brocēnu un Saldus iedzīvotāju veselību, šīs pašvaldības var nedot savu piekrišanu bīstamo atkritumu dedzinātavas ierīkošanai Brocēnos un ka tas tādējādi varētu izjaukt visus jūsu plānus bīstamo atkritumu uzkrāšanas un apstrādes saimniecības izveidošanai Latvijā (ja jums šādi plāni vispār ir)?

Mēs lūdzam jūs sniegt atbildi uz šiem jautājumiem, kā arī pievienot tai konkrētus dokumentus, kuri šajā pieprasījumā ir norādīti. Paldies.

Sēdes vadītāja. Pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai. Pirms sēdes slēgšanas - paziņojums. Vārds Alfredam Čepānim - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputātam.

A.Čepānis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs pateicamies jums par ražīgu darbu šodien. Taču preses konference un frakciju viedokļi Latvijas radio tiešajā ēterā, kā parasti, pulksten 17.00. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais paziņojums. Vārds Modrim Lujānam - pie frakcijām nepiederošam deputātam.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Šodien daudzas valstis atzīmē antihitleriskās koalīcijas uzvaru pār fašistisko Vāciju un tās satelītiem. Šodien mēs kopā ar Aleksandru Bartaševiča kungu pusdienas pārtraukumā - tagad jau vairs nebūs pusdienas pārtraukuma - noliksim ziedus pie Uzvaras pieminekļa, godinot 130. latviešu strēlnieku korpusu un Latvijas sarkanos partizānus, kā arī citu antihitlerisko valstu kareivju varonību Otrajā pasaules karā un Lielajā tēvijas karā. Tāpēc es uzaicinu visus demokrātiski domājošos Saeimas deputātus pulksten vienos pulcēties frakciju ēkā 211.telpā. Tos, kas grib mums pievienoties ziedu nolikšanā pie Uzvaras pieminekļa. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Es gribu tikai atgādināt, ka Otrā pasaules kara upuriem ziedus vakar Saeimas Prezidijs un frakciju pārstāvji nolika Brāļu kapos.

Indulis Bērziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

I. Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Kā Ārlietu komisijas priekšsēdētājs arī šoreiz... tātad aicinu Ārlietu komisiju un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju pulcēties nevis šeit, Prezidija zālē, bet Sarkanajā zālē. Iepriekš jau es runāju ar Dunkera kungu, un viņš laipni piekrita, ka sadarbības grupa varētu sanākt šeit blakus zālē. Tā kā tā iepriekšējā informācija bija nepareiza, atgādinu vēlreiz. Tikšanās ar Šķēles kungu Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības komisijai būs Sarkanajā zālē tūdaļ pēc sēdes beigām. Paldies.

Sēdes vadītāja. Un Austrijas grupa pulcēsies Prezidija zālē, tātad šeit, blakus sēžu zālei.

Kārlis Druva - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

K. J. Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Lūdzu Aizsardzības un iekšlietu komisijas biedrus tūlīt pēc mūsu sēdes tikties mūsu pašu telpās. Tikai uz pāris minūtēm. Lūdzu!

Sēdes vadītāja. Antons Seiksts - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Paldies, godātā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi, sakarā ar darba ritma izmaiņām Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija pulksten 14.00 pulcēsies savās telpās. Es ļoti lūdzu frakciju "Tçvzemei un Brīvībai" izraudzīt pilnvarotu pārstāvi, kas atnāktu uz mūsu komisiju, lai saskaņotu viedokļus pilsonības jautājumā. Mēs izskatīsim šo jautājumu pulksten 14.00 mūsu komisijas telpās. Lūdzu visus ierasties!

Sēdes vadītāja. Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie Juridiskās komisijas locekļi! Iepriekš es aicināju pulcēties pulksten 15.00. Tā kā mēs esam beiguši sēdē darbu ātrāk, es lūdzu ierasties pulksten 13.30 komisijas telpās uz komisijas sēdi. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus!

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies:

Jānis Bunkšs,

Roberts Dilba,

Juris Kaksītis,

Andrejs Krastiņš,

Ģirts Valdis Kristovskis,

Ivars Jānis Ķezbers,

Leopolds Ozoliņš,

Andrejs Panteļējevs,

Andrejs Požarnovs,

Anta Rugāte,

Māris Vītols.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. 9.maija sēdi pasludinu par slēgtu. Nākamā kārtējā sēde 16.maijā pulksten 9.00.

Redatores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

SATURA RĀDĪTĀJS

1996.gada 9.maija pavasara

sesijas sēde

Likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu likumā"

(1.lasījums) (Steidzams)

(666. un 757. dok.)

Alternatīvais likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu

likumā" (1.lasījums) (Steidzams) (Nav pieņemts)

(757. dok.)

Ziņo - dep. R.Zīle - 1.lpp.

Debates - dep. J.Dobelis - 1.lpp.

- īpašu uzdevumu ministrs Eiropas savienības lietās

A.Kiršteins - 3.lpp.

- dep. E.Inkēns - 4.lpp.

- dep. R.Zīle - 5.lpp.

- īpašu uzdevumu ministrs Eiropas savienības lietās

A.Kiršteins - 6.lpp.

- dep. E.Inkēns - 8.lpp.

Par darba kārtību - 9.lpp.

Priekšlikumi - dep. M.Lujāns - 9.lpp.

- dep. J.Dobelis - 10.lpp.

Par likumprojektu "Likums par uzņēmumu un

uzņēmējsabiedrību maksātnespēju"

(775. un 775.-a dok.) - 11.lpp.


Par likumprojektu "Grozījums likumā "Par valsts un

pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"

(776. un 776.-a dok.) - 12.lpp.

Debates - dep. A.Sausnītis - 12.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par

uzņēmējdarbību""

(777. un 777.-a dok.) - 13.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā"

(779. un 779.-a dok.) - 13.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par

līgumsabiedrībām""

(778. un 778.-a dok.) - 13.lpp.

Par likumprojektu "Grozījums likumā "Par pašvaldības

uzņēmumu""

(780. un 780.-a dok.) - 13.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par individuālo

(ģimenes) uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka

saimniecību un individuālo darbu""

(781. un 781.-a dok.) - 14.lpp.

Par likumprojektu "Grozījums likumā "Par

lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu

privatizāciju""

(782. un 782.-a dok.) - 14.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akciju

sabiedrībām""

(783. un 783.-a dok.) - 14.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par sabiedrībām

ar ierobežotu atbildību""

(784. un 784.-a dok.) - 14.lpp.

Par likumprojektu "Grozījums likumā "Par paju

sabiedrībām""

(785. un 785.-a dok.) - 14.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi Latvijas

Civilprocesa kodeksā"

(809. un 809.-a dok.) - 15.lpp.

Par likumprojektu "Grozījums likumā "Par zemes

nodokli""

(814. un 814.-a dok.) - 15.lpp.

Lēmuma projekts "Par līdzjūtības izteikšanu Čečenijas

Republikas tautai sakarā ar prezidenta Džohara

Dudajeva nāvi" (Nav izskatāms pēc būtības)

(810. dok.) - 15.lpp.

Debates - dep. I.Bērziņš - 15.lpp.

- dep. P.Tabūns - 17.lpp.

- dep. M.Lujāns - 18.lpp.

- dep. J.Urbanovičs - 20.lpp.

- dep. J.Sinka - 20.lpp.

- dep. A.Golubovs - 22.lpp.

- dep. V.Kalnbērzs - 22.lpp.

- dep. J.Dobelis - 24.lpp.

- dep. J.Jurkāns - 25.lpp.

- dep. G.Eniņš - 26.lpp.

- dep. P.Kļaviņš - 27.lpp.

- dep. I.Bērziņš - 28.lpp.

- dep. G.Valdmanis - 29.lpp.

Lēmuma projekts "Par deputāta I.Bišera ievēlēšanu par

balsu skaitītāju"

(812.-a dok.) - 30.lpp.

Paziņojumi - dep. O.Dunkers - 31.lpp.

- dep. J.Urbanovičs - 32.lpp.

- dep. A.Seiksts - 32.lpp.

- dep. A.Endziņš - 32.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 33.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 33.lpp.

Lēmuma projekts "Par deputāta J.Rāznas atsaukšanu

no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas"

(816. dok.) - 34.lpp.

Lēmuma projekts "Par deputāta J.Rāznas ievēlēšanu

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās

politikas komisijā"

(816. dok.) - 34.lpp.

Ministru prezidenta A.Šķēles, zemkopības ministra

A.Kaula un veselības valsts ministra J.Viņķeļa

atbilde uz Saeimas deputātu jautājumiem par

veterinārās kontroles veikšanu uz valsts robežas

(796. dok.)

Ziņo - ekonomikas ministrs G.Krasts - 35.lpp.

Ministru prezidenta A.Šķēles atbilde uz Saeimas

deputātu jautājumiem par graudu iepirkšanu no

ārzemēm

(797. dok.)

Ziņo - ekonomikas ministrs G.Krasts - 35.lpp.

Ministru prezidenta A.Šķēles atbilde uz Saeimas

deputātu jautājumiem par zemo dzimstību Latvijā

(798. dok.)

Ziņo - veselības valsts ministrs J.Viņķelis - 36.lpp.

Debates - dep. J.Mauliņš - 36.lpp.

Finansu ministra A.Kreitusa un ekonomikas ministra

G.Krasta atbilde uz Saeimas deputātu jautājumiem

par kredītlīgumu lietderību Daugavas HES kaskādei

(799. dok.)

Ziņo - ekonomikas ministrs G.Krasts - 38.lpp.

Debates - dep. K.Čerāns - 38.lpp.

- dep. J.Vidiņš - 39.lpp.


Labklājības ministra V.Makarova atbilde uz Saeimas

deputātu jautājumu par Satversmes 81.pantā noteiktajā

kārtībā izdoto noteikumu nr.127 "Noteikumi par valsts

un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās"

atbilstību pašreizējai sociālajai likumdošanai

(800. dok.) - 40.lpp.


Deputātu jautājums iekšlietu ministram D.Turlajam

par likuma "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu,

kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības"

traktēšanu sakarā ar personām, kas iesaukšanas

brīdī bijušās PSRS bruņotajos spēkos dzīvoja

Latvijā un atvaļinātas no tiem pēc 1992.gada 1.jūlija

(815. dok.) - 40.lpp.

Saeimas deputātu jautājumi satiksmes ministram

V.Krištopanam par maršruta numura zīmju

izveidošanu autobusiem un trolejbusiem - 40.lpp.

Motivācija - dep. O.Dunkers - 41.lpp.


Saeimas deputātu jautājumi Ministru prezidentam

A.Šķēlem par kultūras ministra O.Spārīša iespējamo

demisiju - 42.lpp.


Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par

uzņēmējdarbību"" (1.lasījums)

(675. un 764. dok.)

Ziņo - dep. E.Bāns - 42.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem

un nodevām"" (1.lasījums) (Steidzams)

(751. dok.)

Ziņo - dep. R.Zīle - 43.lpp.


Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmuma

ienākuma nodokli"" (1.lasījums) (Steidzams)

(733. dok.)

Ziņo - dep. R.Zīle - 45.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par sociālo

nodokli"" (1.lasījums) (Steidzams)

(752. dok.)

Ziņo - dep. R.Zīle - 45.lpp.

Priekšlikums - dep. L.Kuprijanova - 46.lpp.

Likumprojekts "Par narkotisko un psihotropo vielu

likumīgās aprites kārtību" (3.lasījums) (Atgriezts

atpakaļ komisijai)

(787. dok.)

Ziņo - dep. A.Prēdele - 47.lpp.

Debates - dep. A.Endziņš - 48.lpp.

Priekšlikums - dep. A.Endziņš - 50.lpp.

Likumprojekts "Par prekursoriem" (3.lasījums)

(786. dok.)

Ziņo - dep. A.Prēdele - 50.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā"

(1.lasījums)

(588. un 794. dok.)

Ziņo - dep. K.J.Druva - 50.lpp.

Debates - dep. J.Mauliņš - 51.lpp.

- dep. A.Endziņš - 52.lpp.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un

Ukrainas valdības nolīgumu par automobiļu

starptautisko satiksmi" (1.lasījums) (Steidzams)

(548. un 788. dok.)

Ziņo - dep. I.Bērziņš - 54.lpp.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un

Ukrainas valdības nolīgumu par automobiļu

starptautisko satiksmi" (2.lasījums)

(548. un 788. dok.)

Ziņo - dep. I.Bērziņš - 55.lp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un

pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju""

(1.lasījums)

(685. un 801. dok.)

Ziņo - dep. G.Gannusa - 56.lpp.



Likumprojekts "Grozījumi "Likumā par ostām""

(1.lasījums)

(687. un 802. dok.)

Ziņo - dep. I.Liepa - 57.lpp.


Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un

pašvaldību uzņēmumu nomu un nomu ar

izpirkumu"" (1.lasījums)

(690. un 803. dok.)

Ziņo - dep. I.Emsis - 58.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par īpašuma

tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem

īpašuma objektiem"" (1.lasījums)

(673. un 804. dok.)

Ziņo - dep. G.Kleinbergs - 59.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par ārvalstu

ieguldījumiem Latvijas Republikā" (1.lasījums)

(663. un 805. dok.)

Ziņo - dep. G.Grīnblats - 60.lpp.

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par meža

apsaimniekošanu un izmantošanu"" (1.lasījums)

(634. un 806. dok.)

Ziņo - dep. I.Liepa - 61.lpp.

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par ostām""

(1.lasījums)

(654. un 807. dok.)

Ziņo - dep. I.Liepa - 63.lpp.


Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts

civildienestu"" (1.lasījums)

(443. un 769. dok.)

Ziņo - dep. V.Krisbergs - 64.lpp.

Priekšlikums - dep. M.Lujāns - 65.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts

pensijām"" (1.lasījums)

(668. un 811. dok.)

Ziņo - dep. L.Kuprijanova - 65.lpp.

Lēmuma projekts "Par L.Pismennajas uzņemšanu

Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas

labā"

(808. dok.)

Ziņo - dep. A.Prēdele - 66.lpp.

Likumprojekts "Par narkotisko un psihotropo vielu

likumīgās aprites kārtību" (3.lasījums)

(787. dok.)

Ziņo - dep. A.Prēdele - 67.lpp.

Saeimas deputātu pieprasījums vides aizsardzības

un reģionālās attīstības ministram M.Gailim par

reģionālās attīstības politikas realizēšanu - 69.lpp.

Motivācija - dep. K.Čerāns - 69.lpp.

Saeimas deputātu pieprasījums vides aizsardzības

un reģionālās attīstības ministram M.Gailim par

vienotas bīstamo atkritumu saimniecības koncepcijas

trūkumu - 71.lpp.

Motivācija - dep. K.Čerāns - 71.lpp.

Paziņojumi - dep. A.Čepānis - 74.lpp.

- dep. M.Lujāns - 74.lpp.

- dep. I.Bērziņš - 75.lpp.

- dep. K.J.Druva - 75.lpp.

- dep. A.Seiksts - 75.lpp.

- dep. A.Endziņš - 76.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 76.lpp.

Trešdien, 28.februārī
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
12:00  Saeimas deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Čehijas parlamentu tikšanās ar Čehijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Martin Vítek
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde
13:00  Saeimas Deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Kazahstānas parlamentu tikšanās ar Kazahstānas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Dauren Karipov
13:10  Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijas sēde
15:30  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēde
16:30  Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja tikšanās ar Izraēlas Valsts ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Sharon Rappaport-Palgi