Latvijas Republikas 6.Saeimas rudens sesijas

divdesmit piektās (ārkārtas) sēdes

turpinājums

1996.gada 7.novembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas sēžu zālē! Turpināsim, cienījamie kolēģi, apspriest jautājumu, kurš tika iekļauts 1996.gada 28.oktobra Latvijas Republikas Saeimas ārkārtas sēdes darba kārtībā. Likumprojekts "Valsts obligātā militārā dienesta likums", trešais lasījums. Atgādinu, cienījamie kolēģi, ka deputāti divās dienās par šo jautājumu ir uzstājušies 267 reizes, ir izskatīti 42.panti. Šodien turpināsim izskatīt likumprojekta 43.pantu. Debatēs bija pieteicies Ģirts Valdis Kristovskis - frakcija "Latvijas ceļš". Atvainojos, Kristovska kungs jau ir runājis par šo jautājumu. Bija pieteicies debatēs Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts. Vai Dobeļa kungs uztur prasību debatēs runāt? Lūdzu, (No zāles deputāts J.Dobelis: "Par ko man jārunā?") Dobeļa kungs, par ko jums jārunā - tas acīmredzot būtu jums jāzina. Saskaņā ar mūsu reglamentu mums ir atvēlētas piecas minūtes pirmo reizi... nē, trīs minūtes pirmo reizi un viena minūte - otro reizi.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Paldies, Čepāņa kungs, es atcerējos, par ko man jārunā. Tātad, cienītie kolēģi, mēs tūlīt acīmredzot balsosim, un šajā sakarā es tikai vēl vienu reizi gribēju atgādināt to, ka mēs balsosim vai nu par vienu deklaratīvu punktu, par kādu lētu, tukšu solījumu, kurš nedarbosies ne 1997.gadā, visticamāk arī ne 1998.gadā. Tādējādi par kaut kādu ideju, kurai valsts budžetā nav absolūti nekāda seguma. Tātad mēs gribēsim izlikties labi un vienkārši kaut ko tukšu sasolīsim, vai arī mēs balsosim par to, kas notiks tiešām reāli, jo tomēr šis likums ir domāts kā pragmatisks dokuments šodienas armijas problēmu sakārtošanai, tāpēc nevajadzētu vienlaikus šādā dokumentā iekļaut dažādus lētus solījumus. Tieši tāpēc es gribētu uzsvērt to. Un ar savu balsojumu mēs, protams, varam parādīt savu nostāju, ko tad mēs galu galā šodien Latvijā gribam, - vai mēs gribam iezīmēt skaidru ceļu uz to, kāda veidosies mūsu armija, kādas būs mūsu godīgas lietišķas attiecības ar mūsu armiju, vai arī mēs tomēr par katru cenu turpināsim nodarboties ar lētiem solījumiem. Un tādā gadījumā mēs ieliksim atkal pamatu tam, lai mūsu armijā dažādu iemeslu dēļ nokļūtu gadījuma cilvēki. Vai tad jums vēl nepietiek ar nopietnu mācību spēku protestiem sakarā ar to, ka mēs sasolījām tik un tik vietu ārpus kārtas augstskolās? Vai ar to mums nepietiek? Tagad mēs sasolīsim tik un tik māju par kaut kādu miglainu kredītu, par kuru mums nevienam nav nekādas konkrētas informācijas un kurš budžetā vispar nav paredzēts. Protams, katrs balsos, kā viņš gribēs, bet es tomēr aicinātu nebalsot par šādu priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Leonards Stašs - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

L.Stašs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka armija ir neatņemama sastāvdaļa, visas mūsu dzīves un mūsu tautas neatņemama sastāvdaļa, tā ka vispirms vajag nokārtot un sakārtot to, kas mums ir, un vajag būt naudai, lai realizētu to, ko mēs te lemjam. Cik es zinu, Elizabetes un Krišjāņa Valdemāra ielas stūra mājā šodien apmēram ir tikpat daudz komandējošā sastāva, cik bija padomju laikā, kad Baltijas kara apgabalā bija divas armijas, bet šodien mums nav pat pilna divīzija, ja tā var teikt. Un tomēr tā stūra māja ir gandrīz pilna. Tātad te ir viens moments.

Otrs moments, teiksim, ir kaut vai tā ieroču pirkšana, kuru mēs esam izdarījuši, bet kam nav kalibra. Es domāju, te varētu labot šo kļūdu tā, ka varētu gatavot patronas paši un šaut ar skrotīm, tad uzreiz būs trāpīšanas koeficients daudz lielāks un arī ieroči būs, tā sakot, izmantojami. Un jau kā nākošo ieroču partiju varētu iegādāties vecās kramenīcas par puscenu, kas šodien visā Eiropā... ja reiz mums tā strādā mūsu intendanti un mūsu sagādnieki armijā.

Es domāju, ka vispirms ir vajadzīga nauda. Atkal atkārtoju - un nevajag naudu tērēt veltīgi! Es domāju, ka mums šodien neviens neuzbrūk un netaisās uzbrukt, tāpēc nav lielas vajadzības armiju palielināt līdz nez kādiem apmēriem.

Un trešais. Mums ir jāpadomā... un es domāju, ka Krastiņa kungs arī pēc 20 gadiem būs ministrs... es nevaru saprast, ko viņš iesauks armijā pēc 20 gadiem, jo šodien mirstība pārsniedz dzimstību divas reizes. Es domāju, ka tad mūs ar Grinovska kungu, tādus spēka mitriķus kā Guntars... un citus varēs iesaukt armijā. Es domāju, ka mums vispār jāsakārto ekonomika un dzīves līmenis, un tikai tad mēs varēsim domāt un gudrot par armiju un tā tālāk. Un par kredītiem - tas katra paša ziņā, lai balso, kā vien viņš grib. Es neredzu vajadzību ne kredītu došanai, ne arī viņu noņemšanai. Ja mums ir tāda nauda - varam dot, ja mums tās nav - tad nav ko par tādām lietām balsot. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debatēs vēlas runāt Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Godātais Valsts prezidenta kungs! Es jums gribu atgādināt, par ko mums būs jābalso, un es gribu aicināt deputātus balsot par Aizsardzības ministrijas iesniegto priekšlikumu - izslēgt 43.pantu no šā likumprojekta. Mēs jau pagājušajā sēdē aizrunājāmies tik tālu, ka šo kredītu, ko ļoti reāli saņems divdesmitgadīgs jauneklis, pielīdzinājām Latvijas Republikas 20.gados izsniegtajiem kredītiem jaunsaimniekiem, teikdami, ka, redz, kā viņi atdeva, redz, kā viņi uzplauka... Man liekas, ka, nonākdami līdz šādam absurdam Saeimā, mēs vairs nesaprotam, kas vispār notiek valstī, - kam tiek dots kredīts, uz kāda mehānisma pamata un kāpēc, jo jaunsaimniekam ir zeme, ko ķīlā ielikt, un viņš saņēma tikai mērķa kredītus, bet nesaņēma nākamo naudu, kamēr nebija izpildījis pirmo mērķi. Šajā gadījumā es tiem, kuri tik ļoti grib atbalstīt tos jaunekļus, kas godprātīgi izpildīs savu pienākumu pret valsti, ierosinātu padomāt par citu jautājumu. Ja tik ļoti gribas materiāli par tiem 12 mēnešiem pateikt paldies, ka viņš ir pildījis to, kas viņam pienākas, tad vajadzēja domāt par to un nākamajā gadā iesniegt labojumu šajā likumprojektā - 1998.gada budžetā to paredzēt un ļaut šiem jauniešiem saņemt kredītu, lai studētu tajās augstskolās, kurās vairs nav bezmaksas grupu, sākot ar Medicīnas institūtu un turpinot ar Juridisko fakultāti. Un šeit sēdošie Universitātes juristi profesori ļoti labi zina, ka Juridiskajā fakultātē bezmaksas vietas sarūk arvien straujāk un straujāk. Ja grib kāds jaunam cilvēkam palīdzēt, tad ļaujiet viņam iegūt līdzekļus, lai viņš iegūtu izglītību un profesiju, lai varētu sevi nostiprināt dzīvē, bet šādā veidā piesolīta nauda... Es jums vēlreiz saku, vispirms to, ko teica Dobeļa kungs, tā ir tukša skaņa. Otrkārt, budžetā šāda nauda nav paredzēta, treškārt, tā ir jaunas ierēdņu armijas radīšana, lai tie kontrolētu, pārbaudītu un to naudu piedzītu. Līdz ar to mēs darbojamies pilnīgi pretēji tiem principiem, pēc kādiem gribam veidot Latvijas valsti. Un tāpēc es vēlreiz ierosinu pārdomāt šo iespēju nākamajā gadā un 1998.gada budžetā iestrādāt jautājumu par izglītības finansēšanu šiem jaunekļiem, kā tas būtu iespējams, bet šobrīd šo pantu no likumprojekta svītrot kā pilnīgi neatbilstošu valsts reālajai ekonomiskajai situācijai.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - LNNK un LZP frakcijas deputāts. Lūdzu!

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka visi vēl neesat varbūt tā īsti iejutušies šā likumprojekta trešās dienas apspriešanā. Staša kungs arī. Viņu, protams, neinteresē Latvijas armija, tas ir skaidrs. Viņš ar savu bijušo kolhozu droši vien labprāt pievienotos Krievijai, tur tā pavisam tuvumā. Šī nostādne mums ir sen jau skaidra. Bet es vēlreiz atgādināšu skaitļus. Es, tā provizoriski rēķinot, sacīju, ka šī panta neizslēgšana un tā ielikšana likumprojektā mums izmaksātu aptuveni gadā 50 miljonus. Aizsardzības ministrs Krastiņa kungs pavisam pieticīgi aprēķināja, un tik un tā sanāca 16 miljoni. Tad padomājiet, ko mēs darām! Ko mēs darām, dāvinot... es vēlreiz atgādinu, grasoties dāvināt šiem jauniešiem, kuri nodienēs 12 mēnešus, šos miljonus no ļoti, ļoti nabadzīgā budžeta. Un tas var pienākt ļoti drīz, jo jauniešus taču sauks armijā, viņi nodienēs 12 mēnešus un saņems šo faktiski neatmaksājamo kredītu. Un saņems noteikti un ņems noteikti. Tad vēlreiz aicinu jūs patiešām ieskatīties, padomāt un izslēgt šo pantu, kā to piedāvā Aizsardzības ministrija. Paldies, cienījamie kolēģi!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, es lūdzu jūs pašus atcerēties, kuro reizi par kuru pantu katrs no jums runā, un lūdzu nepārkāpt reglamentu. Man nupat protestēja, ka Tabūna kungs runā otro reizi, tad kāpēc viņam ir iedotas trīs minūtes. Es to nezināju. (No zāles deputāts P.Tabūns: "Vairāk tā nebūs...")

Ludmila Kuprijanova - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāte. Cik jums, Kuprijanovas kundze, pienākas pēc reglamenta - vai trīs vai viena?

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Noteikti trīs! Mani Tabūna kungs iedvesmoja atnākt un parunāt tieši par šo pantu. Es patiešām tā domāju. Pirmkārt, es gribētu kliedēt visas tās bažas, kas ir dažiem deputātiem par nākamā gada budžeta finansējumu. Es gribētu jums atgādināt, ka mums ir vēl nedēļa laika, lai iesniegtu priekšlikumus. Nākamā gada budžets vēl nav pieņemts, un tādēļ oponēt par to, ka šie līdzekļi nav paredzēti... Es domāju, ka viss ir mūsu rokās.

Otrkārt, es gribētu teikt, ka neviens - ne Tabūna kungs, neraugoties uz visu manu mīlestību pret šo cilvēku, jo viņš vienmēr ir atbalstījis sociālos jautājumus, ne Krastiņa kungs acīmredzot kā ļoti labs mūsu aizsardzības ministrs - šobrīd nevar konkrēti nosaukt ciparus. Un es gribētu jūs aicināt noteikti atbalstīt šo priekšlikumu, jo būtībā, kā jūs saprotat, mēs līdz ar to veidosim šo mūsu jauno paaudzi. Viņi varēs, godīgi atnākot no armijas, godīgi celt sev māju, apprecēties, audzināt pēc tam bērnus. Jo jūs saprotat, - mēs šobrīd darām tikai vienu - mēs nemitīgi atņemam un tajā pašā laikā aģitējam, aģitējam par mīlestību, par atbildību pret šo valsti. Es domāju, ka ne jau visi ņems tos kredītus, un kredīti mūsu valstī ir izšiverēti galīgi citiem mērķiem. Ir jautājums par šo kontroli, bet nekādā gadījumā nevajadzētu te runāt tikai par to, ka mēs pateiksim paldies šiem cilvēkiem. Mēs veidosim normālu bāzi mūsu jaunajai paaudzei, lai viņi patiešām arī bērnus dzemdētu un audzinātu viņus mīlestībā, uzticībā un cieņā pret šo mūsu valsti. Vai tad mēs patiešām arī šo paaudzi tagad galīgi gribam nogremdēt un pataisīt zināmā mērā par mums līdzīgiem? Mēs plēšamies par sīkumiem un neredzam, ka mums tas lielais iet garām.

Tāpat ir ar šiem kredītiem. Domāju, tas ir tikai kontroles jautājums, un es vēlreiz atkārtoju, ka šobrīd runāt par 1997. gada budžetu nebūtu korekti. Mums ir iesniegts 21 likumprojekts, kas ir jau iestrādāts budžetā, bet nav Saeimā pieņemts. Kādēļ mēs nevarētu piedāvāt valdībai 22.?

Sēdes vadītājs. 3 minūtes ir pagājušas, Kuprijanovas kundze!

L.Kuprijanova. Tādēļ, kungi un dāmas, cienītie kolēģi, es jūs lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu un noraidīt Aizsardzības ministrijas priekšlikumu - izslēgt šo pantu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pauls Putniņš - Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās partijas frakcija.

P.Putniņš (LZS, KDS un LDP frakcija).

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs, godātais Saeimas vadītāj, godātie kolēģi! Šis piegājiens, ko Aizsardzības un iekšlietu komisija mums piedāvā, ir visnotaļ balstāms tādā nozīmē, ka, lūk, tam jaunajam cilvēkam, kas to gadu atdevis valstij, valsts Bruņotajiem spēkiem, valsts pasaka paldies, nevis šis ačgārnais piegājiens, ka, lūk, tāpēc, ka tu esi ieguvis izglītību ar valsts palīdzību, tev nav jāiet aizsargāt šo valsti.

Un, lūk, balstot Kreituses kundzes domu par to, ka tiek kreditēts šis jaunais cilvēks izglītošanās iegūšanai pēc atgriešanās no armijas, es tomēr gribu balstīt arī to domu, ka, ja tas cilvēks neies mācīties, tad valsts viņam nāk pretī un, kā šeit rakstīts, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, lūk, garantē šo kredītu vai nu mājas būvniecībai, vai kam citam. Es gribu uzsvērt šo punktu: "Ministru kabineta noteiktajā kārtībā". Ja budžetā nebūs šīs naudas tik daudz, cik vajadzīgs, tad Ministru kabinets noteiks mazāku naudu vai pat ļoti mazu naudu, bet kaut kas tur būs. Svarīga ir šī attieksme un šis piegājiens - dziļi pareizais, dziļi motivētais, dziļi mūsu kopīgo lietu - valsts aizsardzību un vispār valsts patriotismu - veicinošais piegājiens. Un tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs... Māris Vītols - Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās partijas deputāts. Lūdzu! Viņš vēlas runāt kā Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu!

M.Vītols (Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godātie kolēģi, cienījamais sēdes vadītāj, godātais Prezidenta kungs! Šeit ir runa, kurai mums tiešām vajadzētu pievērsties no analītiskās puses - ar skaitļiem, ar analīzi, ar pamatojumu, un es gribu teikt, ka mūsu valdība jau pagātnē ir garantējusi kredītus, ir garantējusi aizdevumus, kuru neatmaksas gadījumā šis slogs gulstas uz mūsu nodokļu maksātājiem valsts budžetā.

Es gribu runāt konkrēti par G-24 kredītu, kuru arī ir garantējusi valsts, un šis garantētais kredīts tika izsniegts juridiskajām personām, kurām tomēr bija kaut kāds zināms statūtkapitāls, kuras veica uzņēmējdarbību, bet mēs šobrīd zinām, ka situācija ir tāda, ka vairāk kā 60% gadījumu šī nauda mums būs jāatmaksā no valsts budžeta, tātad no visu nodokļu maksātāju kabatām.

Šeit šajā gadījumā bija runa par kaut kādiem noteiktiem kritērijiem, par biznesa plāniem, par uzņēmējdarbības veikšanu, par statūtkapitālu. Konkrētajā priekšlikumā šādi kritēriji ietverti nav. Šeit nav izvirzīti kritēriji kredītnodrošinājumam. Un bankas ir tieši tās, kuras nelabprāt šodien izsniedz kredītus, aizdevumus dzīvokļa vai dzīvojamās mājas iegādei uz tā pamata, ka šāds kredīts un aizdevums nav pienācīgi nodrošināts. Tur, kur tas notiek šodien, tur, kur fiziskajām personām šādus aizdevumus bankas izsniedz, tur tiek prasīts pusotrkārtīgs, pat dubultīgs nodrošinājums, lai viņi šādus aizdevumus izsniegtu.

Runājot par šiem skaitļiem, kas jau tika nosaukti. Šie skaitļi ir precīzi aprēķināti, uzskatot, ka trešā daļa no tiem, kas ir atvaļinājušies no dienesta, varētu pretendēt uz šiem kredītiem. Tātad trešā daļa, un šī pamatsumma jeb pamataizdevums, kura atmaksa būtu jāgarantē no valsts budžeta, sastādītu 15,68 miljonus latu plus vēl aptuveni 4 miljoni latu procentu atmaksai. Tātad šī kopējā summa ir tuvu 20 miljoniem, kas ir jāgarantē kā atmaksa no valsts budžeta. Mēs varam pieņemt, ka ne jau visa šī summa būs jāatmaksā no valsts budžeta katru gadu, bet, ja mums nav izvirzīti noteikti kritēriji, ja mēs zinām, ka tikai retais spēs šo kredītu atdot, ka tikai retais spēs atmaksāt šo kredītu, tad mums ir jārēķinās, ka lielākā daļa diemžēl šajā ekonomiskajā situācijā šīs naudas mums būs jāatdod no valsts budžeta. Un mums ir jārēķinās arī ar to, ka neviena no ārzemju bankām...

Sēdes vadītājs. 3 minūtes ir pagājušas, Vītola kungs!

M.Vītols. Jā... Ja man ir iespēja runāt šīs trīs minūtes, tad es vairs nevaru neko pateikt. Es Finansu ministrijas vārdā aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu, bet atbalstīt Aizsardzības ministrijas priekšlikumu, kurš paredz svītrot šo panta punktu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Otro reizi - viena minūte.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs, Prezidij, kolēģi! Es runāju otro reizi tādēļ, ka mums šis jautājums ir dziļi svarīgs, un man ir ļoti nepatīkami, ka no šīs te zināmā mērā svētās tribīnes viens otrs vēsturnieks mēģina atgādināt, ka, lūk, jaunsaimniekiem bija ko ielikt ķīlā. Jaunsaimnieks zemi izpirka, bet tad, kad viņš saņēma šos kredītus, viņam īpašuma vispār nebija. Te ir runa par divdesmitajiem gadiem. Tas ir pirmkārt.

Mēs šeit runājam, bet katram vajadzētu izlasīt šo pantu. Mēs šeit runājam nevis par situāciju, kura veidosies 1997. gadā, bet mēs šeit runājam par situāciju, kura veidosies pēc tam, kad jaunietis būs pabeidzis aktīvo dienestu. Mēs sakām, ka šis jauneklis, šis nepieredzējušais, to izpostīs, mēs velkam paralēles ar G-24. Nevajadzētu būt tik nekorektiem! Mēs runājam par cilvēkiem, kuriem mēs...

Sēdes vadītājs. Kaksīša kungs, viena minūte ir pagājusi!

J.Kaksītis. ... kuriem mēs uzticēsim ieročus un Dzimtenes aizsardzību. Tādēļ būsim korekti pret tiem, kurus mēs saucam par savas Dzimtenes aizsargātājiem, bet tūlīt a priori domājam, ka viņi neatdos naudu.

Sēdes vadītājs. Es ļoti lūdzu deputātus ievērot reglamentu! Mēs paši par to esam balsojuši un, manuprāt, daudzkārt veltīgi zaudējam laiku.

Juris Sinka - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

J.Sinka (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Paldies, priekšsēža kungs! Dāmas un kungi. Te jau daži runātāji izteica vienu otru lietu, ko es biju domājis teikt, un proti, ka 20 gadu vecumā jauneklim vēl ir jāmācās. 12 mēneši ir viņa pienākums pret savu tautu, Tēvzemi, nevis kaut kāds devums, par ko tad nu viņam nākas automātiski kompensācija kā kādam algotnim. 12 mēnešus ir viņa svēts pienākums kalpot savai Tēvzemei. Bet, protams, ja valsts varētu atļauties, tad 20 gadu vecumā, jo 12 mēnešu laikā viņš nav varējis izmantot šo laiku, lai sagatavotos amatam, viņam varētu palīdzēt apgūt profesiju vai nu Universitātes līmenī, arodskolas līmenī, vai jebkurā citā līmenī. Tur varbūt tas atbalsts varētu nākt, lai viņš varētu sagatavoties arī savai personīgajai dzīvei, proti, laulībai, bērnu uzturēšanai un arī savas mājas iekārtošanai. Apkraut divdesmitgadīgu ar hipotēku, ko viņš nevar nest un atmaksāt - un te jau skaitļus Vītola kungs minēja no Finansu ministrijas puses - tas gandrīz ir negodīgi. Ja viņš armiju padara par savu karjeru - tā ir cita lieta. Un daudzās zemēs armijas cilvēkiem, viņu ģimenēm dod finansiālus līdzekļus un arī atbalstu dzīvokļu un māju veidā. Bet tad jau viņš ir kļuvis par profesionāli armijā, un tad mēs varam ar šādiem atbalstiem vilināt, ja grib lietot tādu izteicienu, jaunus cilvēkus palikt armijā. Bet vienam divdesmitgadīgam uzlikt šo nastu, ko viņš nespēj nest, ir pat netaisni. Tā ka es tiešām šo utopisko piedāvājumu noraidu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Aivars Kreituss - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

A.G.Kreituss (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Valsts prezidenta kungs, cienījamie deputāti! Es esmu pārsteigts, dzirdot visus šos priekšlikumus par došanu. Vispirms viņi izskan, vismaz lielākā daļa, pilnīgi neprofesionāli runājot par to, kas budžetā ir un kā budžetā nav, un kādā veidā no budžeta kas ir jāatmaksā. Šeit jau iepriekš tiek runāts par to, ka budžetā ir jāiedala kaut kāda noteikta summa, un iznāk, ka tā ir tātad pēc tam jāsadala. Protams, tā ir ar valsts garantijām, un, ja viņa budžetā iedalīta, kādā veidā tā tiek sadalīta. Tad ir skaidrs, ka nevienam viņa atpakaļ vispār nav jāatdod! Viņa atpakaļ nav jāatdod. Tas, kas šeit tiek runāts, tā ir runa par dāvanu pasniegšanu ar valsts garantijām. Pie tam Vītola kungs jau nosauca, kāda ir tā summa, aptuveni vien ņemot, bet es domāju, ka praksē, ja par tādu lietu nobalsotu, tad nu gan tikai 1/3 neņemtu šādu kredītu. Šādu kredītu ņemtu 100%! Ja viens procents neņemtu, ja tikai viens cilvēks neņemtu, tad tas nebūtu īsti vesels. Ja dod lielu naudu par to, lai tu vari dzīvokli pirkt, un ja tev viņu dod tāpat, tad, ja kāds to neņem, pie tam iepriekš zinot, ka nebūs jādod atpakaļ, tad tas cilvēks ir slims. Tātad ņems un droši visi 100% ņems, tad nu uzreiz sareizināsim Vītola kunga nosauktos 15,7 miljonus ar 3 un paskatīsimies, ka tie ir gandrīz 50 miljoni valsts budžetā. Un tad es nesaprotu vispār, par ko šeit ir runa. Kā var būt runa par tādu kaut kāda veida apdāvināšanu? Tāds sociālisms nebija pat sociālisma gados, nerunājot par to, ka tagad mēs runājam, ka visiem ir jāstrādā, konkrēti jāzina, ko viņi dara un kā viņi dara. Un naudu komercbankas dod pēc tam, kad ir šīs garantijas. Šeit runātāji nesaprot, vismaz viena daļa, kādā veidā šī nauda tiek dota. Paldies par uzmanību! Es aicinu, protams, balsot pret šādu absurdu priekšlikumu, jo viņš tik un tā dzīvē nav īstenojams.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Komisijas vārdā, Druvas kungs, vai vēlaties ko piebilst? Lūdzu!

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Augsti godātais Valsts prezident! Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Man šķiet, vajadzētu vēlreiz padomāt par šo pantu. Mēs jau visi ieklausījāmies, kā Lamberga kungs definēja, kā šis pants darbojas praksē. Un vairāki no mums arī ir redzējuši, kā tiešām viņš darbojas, - kā viņš darbojas gan jaunā cilvēka labad, gan arī valsts labad. Tajā pašā laikā Stikuta kungs jums pēdējā sēdē pastāstīja, kā tas ekonomiski varētu darboties šeit, Latvijā. Šodien mēs uzklausījām mūsu Paulu Putniņu, un viņš mums pastāstīja, kādai attieksmei būtu jābūt pret mūsu jaunajiem cilvēkiem. Man šķiet, ka šeit ir viena norma, kas ir tik tiešām tālredzīga, un mums ir iespēja šobrīd kaut ko labu darīt ne vien jauniešiem, kas uzņemsies aizstāvēt šo valsti, bet arī mūsu pašu valsts labā vispār, gan ekonomiski, gan citos veidos. Es lūdzu deputātus atbalstīt šo komisijas pieņemto normu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim par Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas priekšlikumu - izslēgt 43.pantu. Lūdzu deputātus balsot! (Starpsauciens no zāles: "Par.") Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 20, atturas - 11. Priekšlikums ir pieņemts. Līdz ar to attiecībā uz deputāta Kristovska priekšlikumu balsojums vairs nav uzturams spēkā.

Lūdzu, tālāk, Druvas kungs!

K.J.Druva. Nākamais ir 44.pants. Ir Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas piedāvātais grozījums - izslēgt panta trešo, ceturto, piekto un sesto daļu. Aizsardzības un iekšlietu komisija šo piedāvāto grozījumu noraidīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Runās Māris Vītols - Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu, Vītola kungs!

M.Vītols (Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs).

Šeit ir vairākas lietas, kuras es vēlos komentēt no Finansu ministrijas kompetences viedokļa. Vispirms 44.panta pirmajā daļā nav noteikts konkrēti, no kādiem valsts budžeta līdzekļiem tiks apdrošināta šo personu dzīvība un veselība. Līdz ar to 44.panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā noteiktajai papildu pensijai, kuru piešķir papildus otrajā daļā minētajai pensijai, nav skaidrs finansēšanas avots. Valstī visi pensiju veidi ir noteikti likumā "Par valsts pensijām". Šajā likumā nav paredzētas šādas pensijas, un līdz ar to pašreiz tās nevar būt iekļautas valsts speciālajā sociālās apdrošināšanas budžetā.

Tāpat arī 44.panta astotajā daļā noteiktajiem vienreizējiem pabalstiem nav norādīts finansēšanas avots. Pašreiz Aizsardzības ministrijas ierindas un komandējošā sastāva personu valsts obligāto apdrošināšanu reglamentē Ministru padomes 1993.gada 18.janvāra lēmums, tajā šie jautājumi ir reglamentēti. Saskaņā ar šo lēmumu Aizsardzības ministrijai šim mērķim aprēķinātā summa 1997.gada budžetā ir 34 204 lati, kas nevar nodrošināt likumprojekta 44.panta ceturtajā un astotajā daļā paredzētās summas. Uz šo nosaukto faktu un skaitļu pamata es aicinu jūs atbalstīt Aizsardzības ministrijas priekšlikumu - izslēgt 44.panta trešo, ceturto, piekto un sesto daļu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Oskars Grīgs - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

O.Grīgs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Valsts prezident! Cienījamais sēdes vadītāj! Es ļoti atvainojos, bet es iepriekšējo balsojumu par 43.pantu grozu, un tas būtu pret 43. panta izslēgšanu. (Starpsauciens no zāles: "Vajag formulēt precīzi!")

Sēdes vadītājs. Mēs to pieņemam zināšanai. Paldies.

O.Grīgs. Jūsu formulējums, manuprāt, nebija visai precīzs, un daudzi mani kolēģi kļūdījās. Tā ka es pat gribu lūgt atgriezties pie pārbalsošanas par 43.pantu - par Aizsardzības ministrijas priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Tas nav iespējams, Grīga kungs! Likums to nepieļauj. Vai vēl kāds vēlas runāt par 44.pantu?

Lūdzu, Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kungi! Es domāju, ka šajā gadījumā taisni Vītola kungu nevarētu atbalstīt, jo es nedomāju, ka, ja Vītola kungs tagad pastāstītu, kā... viņš saka, ka nedrīkst to darīt. Viņš varētu pastāstīt, cik pagājušajā gadā armijā bijis tādu traumatismu gadījumu, kuriem tātad būs vajadzīgas tās pensijas, kas šajā gadījumā tiek garantētas. Es domāju un ceru, ka Latvijas armijā, vismaz pagaidām, miera apstākļos, ir pietiekami zems traumatisms, vai nu nošaujas, vai arī, teiksim, nav tādu smagu traumu. Es domāju, ka, augstākais, pieci cilvēki varbūt nokļūst tādā līmenī. Tādēļ labāk... ja jau Vītola kungs apelē, lai viņš apelē ar konkrētiem faktiem par pagājušo gadu, cik cilvēku ir dabūjuši invaliditāti pēc armijas, nevis vienkārši tikai deklaratīvi pasaka - nē, nē. Un no tā mēs tad arī varētu spriest, cik tad tās naudas ir vajadzīgs. Varbūt patiešām izrādās, ka visi, kas aiziet Latvijas armijā, pēc tam paliek par kropļiem un prasīs pensijas.

Bet šajā gadījumā es domāju, ka Vītola kungs nodarbojas ar demagoģiju. Tādēļ arī es šajā gadījumā nevaru atbalstīt Aizsardzības ministriju, jo, cik es varu spriest pēc Krastiņa kunga teiktā, tad mūsu armija ir gandrīz vai kā atpūtas māja. Viss ir kārtībā, viss ir labi. Gan Valsts prezidenta kungs risināja šos jautājumus, gan arī "Tçvzemei un Brīvībai" vīri brauca, un nav ne "ìedovščinas"... nekādas problēmas vairs neeksistē, un tādēļ šis pants ir pilnīgi normāls, un tā tas būtu kaut kādā nelaimes gadījumā, un tādēļ es personīgi šajā gadījumā... ja Vītola kungs argumentēti nedos ziņas, cik par pagājušo gadu būtu pensiju jāuzskaita, es nevaru atbalstīt Vītola kunga viedokli.

Sēdes vadītājs. Ludmila Kuprijanova - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi, es gribu, pirmkārt, pievērst jūsu uzmanību tam, ka šeit ir divi Aizsardzības ministrijas priekšlikumi. Tas ir zīmīgs rādītājs. Es domāju, ka pati Aizsardzības ministrija saprot, ka, ja pieņem viņu pirmo priekšlikumu, tad... es uzskatu, ka tā ir ņirgāšanās principā par šo pantu. Tad mēs varētu ierakstīt, ka šiem cilvēkiem vispār nekas nepienākas. Jo tad paliek divi punkti, kas, jūs man piedodiet, ir likumā "Par valsts pensijām", un tad ir vienalga, vai armijā tas cilvēks tiek sakropļots vai ir, piedodiet man, dzērumā salauzis kāju. Tad tā ir ņirgāšanās. Tad patiešām būtu jāsvītro šis pants un jādeklarē, ka mēs neko negarantēsim vispār. Bet es saprotu, ka Aizsardzības ministrija un attiecīgi acīmredzot arī Ministru kabinets to apzinās, tādēļ ir parādījies otrs priekšlikums, par kuru mēs varētu arī šeit debatēt. Kur ir ieraksts, ka šie noteikumi 44.pantā attiecas uz miera periodu? Es ceru, ka mums tas kara periods nekad neiestāsies. Un tur mēs varētu atklāt debates par tādām garantijām... ka būtībā visa valsts, teiksim, atrodas ekstremālā situācijā.

Es jau nerunāšu par to, ka šis nav izgudrojums "no griestiem", būtībā tās ir tās pašas garantijas (tikai, protams, formulētas saskaņā ar valsts likumiem), kas ir piešķirtas mūsu Baltijas bataljonam. Es gribu jums paskaidrot vismaz savu pozīciju. Baltijas bataljonā cilvēki iet brīvprātīgi.Viņiem arī maksā par to valsts lielas algas un arī piešķir lielas garantijas. Vai tad patiešām mēs par iešanu armijā, ko mēs uzliekam par obligātu, vispār vairs neko viņiem negarantēsim? Likumā par "Par valsts pensijām" ir paredzēta apdrošināšana. Tas ir pielīdzinātais periods. Es ceru, ka arī šie likuma panti par invaliditātes papildu naudām tomēr stimulēs to, ka armijā virsnieki arī sekos šim procesam. Un arī Aizsardzības ministrija un Ministru kabinets. Un arī mūsu cienījamais Valsts prezidenta kungs, kas ir virspavēlnieks. Nu tad nevajag taisīt tos invalīdus un nevajag maksāt to naudu viņiem! Bet es jūs aicinu kategoriski noraidīt šo pirmo Aizsardzības ministrijas priekšlikumu, jo tā, piedodiet man, ir patiešām klaja ņirgāšanās. Izlasiet, un tad mēs varētu debatēt par to otru priekšlikumu, par to kara periodu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteikušos vairāk par šo pantu nav?

Andris Līgotnis - Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu!

A.Līgotnis (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godātie deputāti! Šie zināmā mērā ir divi konkurējoši priekšlikumi. Un, lai nebūtu tādas problēmas, Aizsardzības ministrija otru priekšlikumu atsauc.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs pieteikušos vairāk nav?

Imants Liepa - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

Godātais Valsts prezident! Godātais Saeimas vadītāj! Cienījamie kolēģi! Teikšu uzreiz, ka iepriekšējā balsojumā es balsoju par Aizsardzības ministrijas priekšlikumu, proti, noraidīt tās privilēģijas, ko katram 12 mēnešus nodienējušam jauneklim piešķir ar valsts garantētu kredītu. Iepriekš minēto apsvērumu dēļ. Taču šajā gadījumā es nekādi nevaru pievienoties Aizsardzības ministrijas priekšlikumam izslēgt trešo, ceturto, piekto un sesto daļu. Ja reiz jaunie cilvēki ir aizgājuši dienēt un, godprātīgi dienot, neatkarīgi no viņu gribas tiek sakropļoti vai kaut kā citādi nokļūst invalīda statusā un ja tādā gadījumā valsts novēršas no viņiem, tas ir amoralitātes augstākais gadījums, kādu vispār var iedomāties. Lai arī cik grūta ir pašreizējā situācija armijā, es ļoti, ļoti ceru un esmu pārliecināts, ka pienāks diena, kad šo situāciju sakārtos un kad būs tikai atsevišķi šādi nelaimes gadījumi. Atkārtoju vēlreiz: valstij novērsties no šiem atsevišķajiem gadījumiem - tas ir amoralitātes augstākais līmenis, kādu vien mēs varam iedomāties.

Tādēļ es aicinu nekādā ziņā neatbalstīt šo Aizsardzības ministrijas priekšlikumu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Ģirts Valdis Kristovskis - frakcija "Latvijas ceļš".

Ģ.V.Kristovskis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Protams, mums pret šo likumu un pret tiem cilvēkiem, kuriem jāiet obligātajā militārajā dienestā, ir acīmredzot dažāda attieksme, un visi iepriekšējie panti, kuri saņēma tādu vai citādu vērtējumu, arī bija daļēji par jautājumu, kā mēs attiecamies pret cilvēkiem, kuriem uzliekam šo pienākumu. Manā uztverē, šis 44.pants faktiski ir pieņemams šādā redakcijā, tāds, kāds tas ir komisijas redakcijā, kāds tas ir bijis jau otrajā lasījumā pieņemts, mums ir pienākums to atbalstīt. Jo, es domāju, savādāk mēs cilvēkā, kurš veic šo obligāto pienākumu, nevaram veidot kaut kādu uzticību šai valstij. Jo, es domāju, obligātais militārais dienests noteikti ir pietiekami bīstams. Kaut vai attiecībā uz tiem dažiem cilvēkiem, kuri cieš, kuri zaudē veselību, kuri pēc tam ir spiesti visu dzīvi ar šo sāpi, ar šo kaiti pavadīt un visā savā dzīvē ar to būt kopā. Es domāju, ka mums ir ārkārtīgi svarīgi nākt viņiem pretī. Mums ir jāparedz šādas situācijas, lai arī cik bēdīgas tās būtu.

Un tāpēc es jūs tomēr aicinu 44.pantu paturēt pilnā sastāvā un neatbalstīt Aizsardzības ministrijas priekšlikumus. Es esmu pret šiem priekšlikumiem, kurus izvirza Aizsardzības ministrija. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - LNNK un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Jūs dzirdējāt, cik strikti es esmu iestājies sakarā ar dienestu, ar jauniešu dienēšanu armijā, ar šīm iepriekšējā pantā paredzētajām privilēģijām, kādas gribēja viņiem dot. Bet pavisam savādāk es domāju, ja runājam par šo pantu. Jā, patiešām, es arī nepiekrītu šoreiz šim Aizsardzības ministrijas priekšlikumam. Mūsu pienākums ir dot šīs garantijas, kas paredzētas šajā pantā cilvēkiem, jauniešiem, kuri dienesta laikā guvuši invaliditāti. Un visu pārējo, kas šeit pantā paredzēts. Es nerunāšu gari, es tikai skaidri un gaiši saku, ka es balsoju par šo pantu šādā redakcijā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Druvas kungs.

K.J.Druva. Cienījamie kolēģi, es lūdzu jūs atbalstīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas pieņemto variantu un noraidīt Aizsardzības ministrijas piedāvāto grozījumu - izslēgt šo pantu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Aizsardzības ministrijas priekšlikumu - izslēgt 44.panta trešo, ceturto, piekto un sesto daļu. (Starpsaucieni no zāles: "Pret", "Par") Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 45, atturas - 10. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Cienījamie kolēģi, tā kā nākamais Aizsardzības ministrijas priekšlikums ir noņemts no balsošanas, mums tagad ir jāapspriež Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums - redakcionāli precizēt 44.pantu, kas ir izklāstīts jums tabulas labajā pusē. 44.pants ir dokumenta 35., 36. un 37. lapaspusē. Vai kāds vēlas runāt par šo priekšlikumu? Nevēlas. Paldies. Lūdzu zvanu! Vai balsojums ir nepieciešams, kolēģi? Nav nepieciešams. Neviens neprasa. Paldies. Pieņemts ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums par 44.panta redakcionālu precizēšanu. Teksts jums ir redzams. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir 45.pants, un šeit ir deputāta Ģirta Kristovska piedāvātais grozījums, kuru Aizsardzības un iekšlietu komisija noraidīja, pamatojot savu attieksmi ar to, ka jau esošajā redakcijā ir precīzi izteikts viss, kas ir vajadzīgs.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Runās Ģirts Kristovskis - frakcija "Latvijas ceļš".

Ģ.V.Kristovskis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Es nerunāšu gari. Manā uztverē, ir nodalītas divas domas. Tajā vecajā redakcijā, kas tika pieņemta otrajā lasījumā, vienā teikumā ir divas pretējas domas ieliktas iekšā, un man likās, ka ir svarīgi tās nodalīt. Viena ir par obligātā aktīvā militārā dienesta karavīriem, un otra ir par rezerves karavīriem jeb rezervistiem, par viņu attiecībām pret atvaļinājumu - vai viņiem tas pienākas vai nepienākas. Manuprāt, šīs domas ir precīzi jānodala, lai tās būtu pārskatāmas likuma normā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Kristovska kungs, ko jūs ierosināt?

Ģ.V.Kristovskis. Es aicinu balsot par manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Par jūsu priekšlikumu. Paldies. Vai vēl kāds vēlas runāt? Vairāk runāt neviens nevēlas. Debates beidzam. Druvas kungs, lūdzu! Arī jūs nevēlaties. Lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Kristovska kunga priekšlikumu par 45.pantu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 7, atturas - 19. Priekšlikums pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Pētera Apiņa piedāvātais grozījums, un šeit lietas būtība ir tāda, ka ārkārtējos gadījumos vajadzētu papildus dot 10 dienas ilgu atvaļinājumu, lai jaunietis varētu iet un glābt savu ģimeni. Šāda lieta ir paredzēta pašlaik jau reglamentā, un tādēļ Aizsardzības un iekšlietu komiteja noraidīja šo priekšlikumu, jo tas jau ir spēkā.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Pēteris Apinis - frakcija "Latvijas ceļš".

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Tā kā reglamentam ne vienmēr ir likuma spēks un, kā mums zināms, Latvijas armijā notiek visādi, es lūdzu šo normu iekļaut likumā un atbalstīt šo labojumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai debatēs deputāti vairāk nevēlas runāt?

Vēlas runāt Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kungi! Es šinī gadījumā atbalstītu Apiņa kungu. Un kādēļ es atbalstītu? Jo varbūt, protams, te varētu atstāt taisni to ideju, kurā ir papildus Aizsardzības ministrija. Jo diemžēl diez vai mēs tagad vairs pagūsim šinī likumā kaut ko izdarīt. Mēs vakar likumā par pašvaldību vēlēšanām apstiprinājām, ka arī kareivis var piedalīties vēlēšanās kā kandidāts, un tagad man rodas jautājums - kā kandidāts kareivis veiks priekšvēlēšanu aģitāciju? Kurā laikā? Vienīgi šinī punktā varētu atstāt to ar vārdiem "nosaka Aizsardzības ministrija", jo viņa tomēr pakļausies likumam par pašvaldību vēlēšanām. Jo citādi te būtu jāizdara vēl papildinājums, kurā parādītos arī šis mehānisms, lai kaut kāds rotas komandieris... izdalīs kareivim kaut kādas citas politiskās... kaut vai "Saimnieka" kareivim iedalīs laiku, lai viņš varētu veikt priekšvēlēšanu aģitāciju. Ziniet, es diez vai ticu šai Nacionālā bloka pārstāvju labvēlībai pret citas partijas pārstāvi, kas dienētu armijā. Tādēļ šinī gadījumā ir jāsaglabā Apiņa kunga priekšlikums, jo diemžēl šodien labojumus šajā likumā nav vairs iespējams izdarīt, un iespējams, ka Valsts prezidenta kungs labi saprot, ka tuvākajā laikā šis likums būs jāpārskata no jauna, jo tas jau ir pretrunā ar vairākiem likumiem, ko Saeima ir pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš - frakcija "Latvijas ceļš".

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es tomēr aicinu atbalstīt komisijas viedokli un balsot par šā priekšlikuma noraidīšanu. Un kāpēc? Tāpēc, ka šajā normā, ko piedāvā Apiņa kungs, viņš ir apvienojis kopā gan to karavīru, kurš pilda obligāto militāro dienestu, gan to, kurš ir iesaukts kā rezervists. Likums mums pasaka, ka rezervistus var iesaukt ne vairāk kā uz 30 dienām četros gados. Tātad šī rezerves karavīru iesaukšana apmācībai ir ļoti... minimāli īsa. Un acīmredzot laikam jau ir loģiski, ka Aizsardzības ministrija... un, ja tiešām tāda situācija radīsies, vienmēr šī problēma tiks atrisināta. Bet, ja būtu runa tikai par obligātā dienesta karavīriem, tad viņi varētu... Bet pašreiz, tā kā tas ir savienots kopā, es uzskatu, ka tas nebūtu vajadzīgs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Modris Lujāns - otro reizi.

M.Lujāns. Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka liela nelaime nebūs, ja likumā būs norādīts tas. Jo tagad izveidojas Endziņa kungam loģika tāda paradoksāla - ja rezervista tuvinieks nomirst, tad šo problēmu risinās Aizsardzības ministrija. Piedodiet, - kāpēc šo jautājumu nevar risināt caur likumu, lai tas būtu skaidrs? Tātad, ja tam rezervistam nomirst tā mēneša laikā kāds tuvinieks, tad viņam jāgriežas pie Krastiņa kunga vai, es nezinu, tiešā priekšnieka ar lūgumu, priekšnieks izskatīs, jo viņam varbūt ir palikusi vēl kāda nedēļa, ko dienēt... Piedodiet, es uzskatu, ka šinī gadījumā tā ir normāla parādība. Ja tas būs likumā, tad mēs noņemsim liekas rūpes un papīru rakstīšanu armijas komandierim. Jo es domāju, tā ir normāla cilvēciska parādība, ja kāds tuvinieks... ka likumā ir norādīts, ... ka šādā gadījumā viņam tiek dota šāda iespēja. Bet, ja mēs likumā to neieliekam - un varam neielikt - , tad vienkārši rakstīs papīrus...

Sēdes vadītājs. Lujāna kungs, viena minūte ir pagājusi. Debatēs deputāti runāt vairs nevēlas. Debates beidzam.

Vai Druvas kungs vēlas ko teikt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par deputāta Apiņa priekšlikumu par 45.pantu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 17, atturas - 21. Šis priekšlikums nav pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir frakcijas "Latvijai" piedāvātais grozījums 46.pantā. Lietas būtība ir tāda, ka frakcija "Latvijai" piedāvā pagarināt izbraukšanas termiņu, par kuru būtu jāziņo, no trijiem mēnešiem uz sešiem mēnešiem. Frakcijas iesaka arī to, ka pēc atgriešanās ir septiņu dienu jeb vienas nedēļas laikā jāpasaka, ka jaunietis ir atgriezies. Aizsardzības un iekšlietu komisija palika pie iepriekš pieņemtās normas, tātad trīs mēneši ir izbraukšanas laiks, par kuru ir jāpaziņo, un 10 dienas ir laiks, kas ir paredzēts, lai jaunietis atkal ietu un paziņotu, ka viņš ir atbraucis atpakaļ. Tādēļ Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdza, lai noraida frakcijas "Latvijai" piedāvāto grozījumu.

Sēdes vadītājs. Druvas kungs, dokumentā gan ir ierakstīts: "Daļēji pieņemt."

K.J.Druva. Taisni šīs divas normas. Bet daļēji.

Sēdes vadītājs. Paldies. Runās Odisejs Kostanda - frakcijas "Latvijai" deputāts.

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Mēs piedāvājām pagarināt termiņu, par kuru rakstveidā ir jāziņo valsts militārā dienesta pārvaldei, līdz sešiem mēnešiem, jo uzskatām, ka trīs mēneši... Redzat, tad jau nepārtraukti, izbraucot uz vienu vai otru zemi, piemēram, darbā vai apmeklējot īslaicīgus kursus, četras reizes gadā tas jaunietis būs spiests rakstīt. Es domāju, seši mēneši ir optimāls laiks, lai tiešām, ja šis cilvēks izbrauc, tad augstākais divas reizes gadā viņam būtu par to jāinformē. Pretējā gadījumā mēs radīsim nepārtrauktus šos birokrātisko papīru plūdus un paši sev tikai sarežģīsim darbu.

Ir labi tas, ka komisija ir daļēji akceptējusi frakcijas "Latvijai" vienu priekšlikuma daļu, tas ir, attiecībā uz to, ka dzīvesvietas maiņa iepriekš jauniesaucamajam... Tagad otrajā lasījumā pieņemtajā tekstā bija rakstīts, ka triju dienu laikā tas ir jāpaziņo valsts militārā dienesta pārvaldei. Protams, tas laiks ir par īsu, ja ņem vērā, ka to fiziski var nepaspēt izdarīt, jo ir izejamās dienas, svētki, citas problēmas un arī transports laukos. Un, ja mēs pagarinām šo laiku, kā mēs piedāvājam, būtībā dubultīgi, tad, protams, nedēļas laikā to jau var izdarīt. Komisija šeit ir palikusi pie desmit dienām, tātad tas ir vēl labāk.

Es aicinu atbalstīt tomēr arī frakcijas "Latvijai" priekšlikuma pirmo daļu par izbraukšanu no Latvijas uz laiku, kas ilgāks par trim mēnešiem, nomainot to ar izbraukšanu no Latvijas uz laiku, kas ilgāks par sešiem mēnešiem, ka tad tas ir jāpaziņo rakstveidā valsts militārā dienesta pārvaldei.

Sēdes vadītājs. Jūs tātad, Kostandas kungs, aicināt balsot savas frakcijas priekšlikumu pa daļām. Vai mēs varam vai nevaram to darīt - tas saskaņā ar Kārtības ruļļa 133. un 54.pantu ir jāizlemj balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Kostandas kunga priekšlikumu - balsot frakcijas "Latvijai" priekšlikumu par likumprojekta 46.pantu pa daļām! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 7, atturas - 11. Priekšlikums pieņemts.

Tātad balsosim par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - likumprojekta 46.panta pirmo daļu izteikt šādi: "Par izbraukšanu no Latvijas uz laiku, kas ilgāks par sešiem mēnešiem, iesaucamais rakstveidā paziņo valsts militārā dienesta pārvaldei." Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 14, atturas - 12. Priekšlikums ir pieņemts.

Par otro daļu Kostandas kungs balsojumu neuztur. Paldies.

46.pants.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Ģirta Kristovska piedāvātais grozījums, kas pilnībā apkopo vienā pantā 46., 47. un 48.pantu. Aizsardzības un iekšlietu komisija šo grozījumu pieņēma, bet, tā kā mēs tikko nobalsojām frakcijas "Latvijai" piedāvāto grozījumu un tas īstenībā atvieto 2.apakšpunktu Aizsardzības un iekšlietu komisijas un Kristovska kunga piedāvātajā grozījumā, tad es lūgtu atbalstīt pieņemto grozījumu, ko piedāvāja Kristovska kungs un ko arī pieņēma Aizsardzības un iekšlietu komisija, 2.apakšpunkta vietā ieliekot frakcijas "Latvijai" piedāvāto grozījumu, par kuru mēs tikko nobalsojām.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par deputāta Ģirta Kristovska priekšlikumu - izteikt 46., 47. un 48.pantu kā vienotu 46.pantu jums izklāstītajā redakcijā? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir vēl viens grozījums saņemts no frakcijas "Latvijai" par 47.pantu, bet pēc būtības, tā kā mēs tikko nobalsojām un pieņēmām Kristovska kunga piedāvāto grozījumu, tas vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Frakcija tam piekrīt. Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts komisijas viedoklis. Acumirkli, vēlas runāt Odisejs Kostanda par 47.pantu. Kostandas kungs, lūdzu! Nevēlaties runāt? Paldies. Tiek pieņemts komisijas slēdziens šajā jautājumā.

K.J.Druva. Tālāk. Bijušo 49.pantu frakcija "Latvijai" piedāvā izteikt šādā redakcijā: "Pasu galdi par Latvijas pilsoņu (vīriešu no 18 līdz 60 gadiem) pierakstu vai izrakstu no dzīvesvietas divu nedēļu laikā informē attiecīgās valsts militārā dienesta pārvaldes." Ðo piedāvāto grozījumu Aizsardzības un iekšlietu komisija noraidīja, pieņemot faktu, ka jau esošā redakcija nosaka, ka militārā dienesta uzskaite tiek veikta un kādā veidā tā tiek veikta, tā jau pietiekoši labi precizē šo pasākumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu šajā jautājumā? Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Protams, šis punkts tiks pieņemts, jo tā koncepcija, kas šeit ir ielikta, "izies cauri". Bet tagad padomāsim par nākamo momentu - vai mēs nenonāksim atkal konceptuālā strīdā ar to ideju, ko mēs paši ieliekam, jo mēs tuvākajā nākotnē plānojam to, ka mēs likvidējam pieraksta sistēmu? Tad jau mēs iekuļamies ar šo pantu iekšā tādā lietā, ka pieraksta sistēma funkcionēs labākajā gadījumā tikai mājasgrāmatā, būs tur, kur tu dzīvo. Šeit mēs iekļaujam kaut kādus pasu galdus un vēl visas pārējās izdarības.

Protams, es saprotu, ka Līgotņa kungs mums iešķiņķos tuvākajā laikā katram pa vienai militārās... kā viņa saucas... tā armijas grāmatiņa katram būs kabatā, un tad mēs skraidīsim un prasīsim tur zīmodziņus, jo citādi nevarēs pierakstīties ne pie sievas, ne kur citur. Tā ir realitāte, ko mēs tagad tālāk darīsim.

Protams, šajā gadījumā mēs varam pilnībā atbalstīt šo ideju, kas te ir ielikta. Tas nu ir vajadzīgs, lai var stingri kontrolēt, lai tu netīšām kaut kur nepārvietotos un lai kāds militārists zinātu, kur tu atrodies. Bet šeit mēs atjaunojam vistīrākajā veidā padomju komisariātu un to grāmatiņu principus. Protams, to var izdarīt, bet tikai ir tāds jautājums, ka es šeit neredzu to mehānismu.

Būs nākamais likums, ka mēs noņemam to pierakstu sistēmu, un tad būs jāskrien uz departamentu... Migrācijas departamentu? Vai viņš ir spējīgs to veikt? Tad varbūt mēs kopā ar nepilsoņiem stāvēsim rindiņā, lai mums iespiestu kārtējo zīmogu, tikai tas šoreiz būs militārās klausības grāmatiņā. Tas arī ir viens no priekšlikumiem, ko Kazāka kungs piedāvā. Nu, varam mēs jau atbalstīt, bet tas būs tukšs pants. Protams, Aizsardzības ministrija tam atvēlēs lielu naudu, drukājot grāmatiņas, un dzenās cilvēkus pa koridoriem.

Sēdes vadītājs. Paldies. Odisejs Kostanda - frakcijas "Latvijai" deputāts.

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Es lūdzu kolēģus atbalstīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. Izlasīsim to redakciju, kā tagad skan 49.pants: "Ir aizliegts pierakstīt (reģistrēt) dzīvesvietā un no tās izrakstīt (noņemt no uzskaites) Latvijas pilsoņus[...] kuriem nav noformēti ar obligātā militārā dienesta uzskaiti saistītie dokumenti." Es nezinu, bet tas, manuprāt, izskatās jau pēc cilvēktiesību pārkāpuma, un šis aizliegums tiešām "oþ" un ļoti atgādina PSRS režīma tradīcijas, un absolūti neatbilst demokrātisko valstu likumdošanas praksei šajā jomā. Domāju, ka šajos gadījumos tas striktais aizliegums pierakstīt vai izrakstīt pilsoņus nozīmē pilsoņu cilvēktiesību ierobežošanu, un es domāju, ka tas nodara mūsu cilvēkiem, šajā gadījumā - mūsu pilsoņiem, papildu morālus, varbūt pat finansiālus vai galarezultātā arī vēl citus zaudējumus. Uzskatu, ka, no demokrātiskās prakses viedokļa, pilnīgi pietiek ar to, ka pasu galdi informē valsts militārā dienesta pārvaldes par tā vai cita pilsoņa, kas atrodas militārajā uzskaitē, pierakstīšanās vai izrakstīšanās faktu. Pārējā visa rīcība, protams, ir valsts dienesta pārvaldes ierēdņu ziņā. (No zāles deputāts M.Lujāns: "Odisej, bet kas ir valsts?")

Sēdes vadītājs. Paldies. Vēl kāds vēlas runāt? Vairāk runāt neviens nevēlas. Druvas kungs, lūdzu!

K.J.Druva. Cienījamie kolēģi, es jums vēlreiz vēlētos atgādināt, ka pēc būtības šeit tiek piedāvāta kļūda no frakcijas "Latvijai" puses, jo viss pārējais likums runā par 45 gadu vecumu, bet šeit ir piedāvāts līdz 60 gadu vecumam. Tātad es vēlreiz lūgtu noraidīt šo piedāvāto grozījumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - izteikt 49.pantu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 28, atturas - 12. Priekšlikums nav pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Kazāka piedāvātais grozījums. Tāpat kā iepriekš frakcijai "Latvijai" izteiktie iebildumi, šie paši attiecas arī uz Kazāku. Šeit ir runa par 50 gadiem, lai gan viss pārējais likums runā tikai par 45 gadiem, un tādēļ arī lūdzu noraidīt šo piedāvāto grozījumu.

Sēdes vadītājs. Deputāts Kazāks vēlas runāt. Lūdzu! Frakcijas "Latvijai" deputāts.

J.Kazāks (frakcija "Latvijai").

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Prezidija priekšsēdētāja kungs! Dārgie kolēģi! Es uzskatu, ka pierakstīt tur beigās 60 vai 50 gadus - tā nebūtu tā lielākā problēma. Diemžēl es uzskatu, ka tā problēma ir citur. Un ir jāpiekrīt Kostandas kungam par to, ka šādai uzskaitei tomēr vajadzētu būt un šiem cilvēkiem vajadzētu domāt par sevi un par savu nākotni. Jā, arī Lujāna kungam bija liela taisnība, jo nevajadzētu atgriezt vecos laikus, nevajadzētu ar veco laiku jeb padomju laika metodēm šo lietu, šo pantu virzīt, un tāpēc, saprotot to, ka šis mans grozījums jeb ieteikums neradīs jūsos atbalstu, es noņemu savu balsojumu.

Sēdes vadītājs. Paldies, Kazāka kungs. Tad mums vēl ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums šajā pantā. Lūdzu, Druvas kungs, tribīnē!

K.J.Druva. Jā, es vēlreiz lūgtu cienījamos kolēģus noraidīt šo grozījumu, jo mehānisms, kas ir iestrādāts pašreizējā redakcijā, tiešām dod iespēju kontrolēt mūsu jaunos cilvēkus, kur viņi atrodas, tā, lai, viņiem sasniedzot pietiekošu gadu skaitu, mēs varētu viņus iesaukt, lai viņi būtu iesaucami dienestā.

Sēdes vadītājs. Druvas kungs, bet mēs tagad runājam par Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu - papildināt 49.pantu aiz vārda "noformēti" ar vārdu "obligātā". Jūs arī par to runājāt.

K.J.Druva. Bet mēs nenobalsojām par Kazāka kunga...

Sēdes vadītājs. Viņš to atsauca tikko...

K.J.Druva. Es atvainojos.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu - pieņemt Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu: papildināt 49.pantu aiz vārda "noformēti" ar vārdu "obligātā". Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es lūgtu vai nu parlamentāro sekretāru, vai Druvas kungu šeit paskaidrot, kas par lietu. Vai vīrietim kas, teiksim, 40 gadu vecumā varētu tikt iesaukts (Starpsauciens no zāles: "Tas ir visā laikā...") kā rezervists uz apmācībām, vai viņam arī tas ir obligātais militārais dienests vai ne? Vai arī obligātais militārais dienests ir saistīts tikai ar šo iesaukšanas vecumu, kad cilvēks tiek iesaukts obligātajā militārajā dienestā uz 12 mēnešiem? Un šeit iznāk, kā saka, tā, ka, ja ir no 18 līdz 45 gadiem, bet mums obligātais aktīvais dienests ir līdz 27 gadiem, tad es vienkārši... Tāpēc, pirms mēs akceptējam Juridiskā biroja priekšlikumu, es lūdzu tomēr Līgotņa kungu dot šo skaidrojumu, vai tas ir pareizi tomēr darīts.

Sēdes vadītājs. Andris Līgotnis - Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs.

A.Līgotnis (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Juridiskā biroja priekšlikums ir pareizs, jo tiešām personas līdz 45 gadu vecumam skaitīsies obligātajā dienestā, nevis aktīvajā. Viņi nebūs aktīvā obligātā dienesta karavīri, viņi būs šī dienesta rezervē. Tādējādi šis priekšlikums ir pareizs un loģisks.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs vairāk ... Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kungi! Patiešām man liekas, ka šodien laikam ir ceturtā prognoze, jo, jau kādu trešo reizi klausoties Līgotņa kungu, es nāku pie secinājuma, ka nekas labs ārā nenāk, papriekš piedāvā noņemt invaliditāti, ja notiek trauma armijā, tad vēl šīs... Vai jūs, cienījamie kungi, sajutāt, ko Līgotņa kungs saka? Līdz 45 gadiem mēs, sažņauguši to armijas kartīti rokās, skraidīsim pa tām valsts institūcijām, ja mēs gribēsim kaut kur izbraukt, pārvietoties. Nedod Dievs, kaut kur ilgstošāk... Man jau rodas sajūta, ka man nebūs pat tiesību izbraukt, jo varbūt tur būs vēl otrs zieģelis kā padomju laikā. Ja valsts dienests neuzspiedīs to zieģeli, tad mani pār robežu nelaidīs.

Kolēģi, es personīgi piedāvāju vispār neatbalstīt šo pantu. Šis pants tagadējā veidā tikai ierobežos cilvēka tiesības, un es ceru, ka arī Seiksta kungs, kurš ir profesionāls cilvēks cilvēktiesībās, pastāstīs, kā tas atsauksies uz starptautisko tiesību pamata. Es domāju, ka tas ir rupjš cilvēktiesību pārkāpums, un, ja mēs šinī gadījumā Līgotņa kunga "izgājienus" atbalstīsim, tad tiks ierobežotas manas pilsoņa tiesības, pārvietošanās tiesības un kāds onkulis atkal lūrēs pa atslēgas caurumu, kā es pārvietojos kaut kur.

Sēdes vadītājs. Lujāna kungs, gribu jums atgādināt, ka 4. laika prognoze uz visiem deputātiem iedarbojas vienādi, arī uz jums. (No zāles deputāts M.Lujāns: "Viņš nav deputāts...")

Ģirts Kristovskis - frakcija "Latvijas ceļš".

Ģ.V.Kristovskis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais Valsts prezident, cienījamie klātesošie, cienījamie kolēģi! Es aicinātu jūs tomēr atbalstīt šo komisijas piedāvāto variantu, jo mēs taču labi apzināmies, ka mūsu valsts joprojām ir šādā pārejas, veidošanās, situācijā. Diemžēl es domāju, ka pat šeit zālē lielajam vairumam klātesošo, kuri ir līdz 45 gadu vecumam, vēl īsti nav skaidrības, kā viņi tiek piereģistrēti un kā viņi ir pakļauti obligātajam militārajam dienestam. Un šajā pantā faktiski tiek ielikts mehānisms, kas tādā vai citādā veidā pamazām piespiež tuvāko gadu laikā cilvēkus, arī mainot dzīvesvietas, dzīves apstākļus, domāt par to, ka viņiem ir jāaiziet uz konkrēto valsts dienesta pārvaldi un jāstājas kaut vai tīri formāli šajā uzskaitē, un jāsaņem šis dokuments.

Varbūt pēc kādiem gadiem pieciem, kad šie jautājumi būs noregulēti, sakārtoti, šī panta nozīmības kā tādas nebūs, bet praktiski šis pants netiešā veidā palīdz valsts dienesta pārvaldei bez aicinājumiem laikrakstos arī šos jautājumus sakārtot, un tie cilvēki, kuri varbūt par šo tēmu šad un tad padomā, nonākot situācijā, kad ir jāmaina dzīvesvieta, diemžēl būs spiesti vienreiz aiziet uz šo valsts dienesta pārvaldi. Jo mēs zinām, ka valsts dienesta pārvalde šiem cilvēkiem, kuri ir pēc 26 gadu vecuma, nevienam pakaļ šodien nestaigā, un nav tādas lietas. Tas varbūt ir arī šo dienesta pārvalžu, tā teikt, noslogojums vai varbūt arī nespēja pietiekami ātri tikt galā ar šo jautājumu.

Tāpēc es uzskatu, ka šis pants mūsu laikam ir ļoti raksturīgs un nepieciešams. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Aigars Jirgens - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie kolēģi! Es ierosinātu pārtraukt diskusiju par šo pantu, jo priekšlikums - izslēgt to, kā šeit runāja Lujāna kungs... tāds priekšlikums nav iesniegts, tāpēc par to mēs nevaram balsot. Tātad jebkurā gadījumā, ja nepieņem komisijas ierosināto redakciju, kas ir piedāvāta trešajam lasījumam, tad paliek otrā lasījuma redakcija, un atšķirība šeit ir tikai vienā vārdā, ko piedāvā Juridiskais birojs, lai precizētu attiecīgo pantu. Tā ka vienkārši nebūtu nozīmes tālāk diskutēt par to.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vairāk neviens runāt par šo jautājumu nevēlas? Debates slēdzam.

Druvas kungs, vēlaties ko piebilst? Tādā gadījumā lūdzu zvanu! (Starpsauciens: "Nav vajadzība balsot.") Nav vajadzības balsot, kolēģi? Domas dalījās, tāpēc domāju, ka ir jānobalso par Juridiskā biroja priekšlikumu. Daži protestēja. Arī jūs, Endziņa kungs... (No zāles deputāts A.Endziņš: "Es tikai prasīju noskaidrot!") Kolēģi, vai ir vajadzīgs balsot? Lujāna kungs, es jūsu žestus tur no pēdējā sola īsti nesaprotu... Debates mēs esam beiguši, Lujāna kungs. (Lujāns no zāles kaut ko runā.) Lujāna kungs... Mēs tagad izskatām Juridiskā biroja priekšlikumu par šo panta daļu. Cienījamie kolēģi, vai kāds pieprasa par to balsojumu? Ja nepieprasa, tad šis priekšlikums tiek pieņemts atbildīgās komisijas izteiktajā redakcijā. Nav iebildumu? Nav. Paldies.

Lujāna kungs pieprasa balsot par pantu kopumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta 49. pantu kopumā. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! 49 - par, 3 - pret, 6 - atturas. Pants pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk 50. pantā ir deputāta Kazāka piedāvāta redakcionāla izmaiņa - vārda "septiņi" vietā likt "desmit". To komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par Kazāka kunga priekšlikumu?

K.J.Druva. Tālāk 51. pantā ir atkal...

Sēdes vadītājs. Numerācija tātad, kolēģi, līdz ar to mainās, jo pēc jaunās numerācijas mēs tagad izskatām 58. pantu. Tā, Druvas kungs?

K.J.Druva. Nē, nē... Tur bija tehniska kļūda ielaista, bet vispār pēc jaunās numerācijas vajadzētu būt ap 45, jo mēs apvienojām...

Sēdes vadītājs. Druvas kungs, mēs nevaram izskatīt "kaut kur ap", mēs varam izskatīt konkrētu pantu.

K.J.Druva. Mums jāorientējas pēc vecās.

Sēdes vadītājs. Pēc vecās orientēsimies? Jā. Paldies.

K.J.Druva. Tātad tālāk 51. pantā (pēc vecās numerācijas) ir Kazāka kunga piedāvātais grozījums - mainīt vārdu "septiņi" ar "desmit". Un šo grozījumu komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par deputāta Kazāka priekšlikumu 51. pantā nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Juridiskā biroja piedāvātā redakcionālā izmaiņa par to pašu desmit dienu sastāvu... Un arī šo piedāvāto grozījumu komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti neiebilst. Pieņemts.

K.J.Druva. 52. pantā ir Saeimas Juridiskā biroja piedāvātā redakcionālā izmaiņa, ko jūs redzat. Arī šo grozījumu komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

K.J.Druva. Tāpat ir arī deputāta Kristovska analoģisks piedāvājums, un arī šo piedāvājumu komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Tātad pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk par 53. pantu ir deputāta Endziņa piedāvātais grozījums, ko jūs redzat, ka aktīvā dienesta karavīriem nepieciešamības gadījumā nodrošina psihologa palīdzību. Šo ... (No zāles deputāts A.Endziņš: "Es noņemu savu priekšlikumu.")

Sēdes vadītājs. Deputāts Endziņš savu priekšlikumu noņem. Līdz ar to tas nav balsojams. Bet par šo pantu vēlas runāt deputāts Pēteris Apinis. Par 52. pantu Apiņa kungs! Ja nevēlaties - paldies! Turpināsim!

K.J.Druva. Tālāk ir Aizsardzības ministrijas piedāvātais grozījums izslēgt 53. pantu. Komisija to pieņēma, jo tādu pašu tālāk piedāvā arī frakcija "Latvijai".

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Guntis Eniņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs un deputāti! Kur ir mūsu samuļļātās armijas nelaimes saknes? Pirmkārt, tas ir alkoholisms. Otrkārt, tā ir "ìedovščina", tas nozīmē - biedrisks sadisms vienam pret otru, tas nozīmē - nav tikumības, nav morāles, nav dzimtenes mīlestības, nav tēvzemes sarga izjūtas. Tās ir tikai trulas domas, kā varētu piedzerties, kā varētu savu jaunāko, vājāko biedru vairāk pazemot, spīdzināt. Kur ir Latvijas brašais tēvzemes sargs? Es prasu jums. Kur ir drosmīgais, kas palīdz vājākajam un kas karsti mīl savu dzimteni Latviju, un kas ir paraugs citiem ar stāju, ar garaspēku, taisnības un patiesības karavīrs, karavīrs, varonis, patriots? Bet, kad es ierosinu šajā "ìedovščinas" deklasētajā armijā ieviest tikumības mācību un dzimtenes mīlestības mācību, tad Aizsardzības un iekšlietu komisija, lūk, šo jau pieņemto priekšlikumu noraida. Man jāsecina, ka, pēc komisijas domām, iluzori brīvās Latvijas armijā vajadzīgi dzērāji, alkoholiķi, netikumīgi, truli karavīri. Te tika izteikta aizbildināšanās, ka 53.pants, kurā ir runa par tikumības mācības un dzimtenes mīlestības mācības obligātu ieviešanu armijā, neatbilstot likuma būtībai un ka tas esot armijas reglamenta jautājums. Šādam aizbildinājumam nav pamata. Es to apgāžu kā ļaunprātību. Mūsu tikumiski degradētās armijas pašreizējai situācijai likuma pants par tikumisko audzināšanu ir ļoti atbilstošs un ir pilnīgi nepieciešams Armijas likumā kā viena no svarīgākajām tā sastāvdaļām. Tauta taču mums ir uzticējusi pieņemt tādus likumus, kādi ir visvairāk vajadzīgi. Tas ir mūsu, Saeimas, ziņā - izlemt, vai attiecīgais jautājums ir tik svarīgs, ka ir jāpieņem kā likumā iekļaujams pants, vai ir atstājams tikai kā armijas reglamenta jautājums. Bet šodien taču reglamentā šādu prasību par tikumības mācību nav. Es uzskatu, ka jautājums par to, vai mūsu armijā nepieciešami pieci vai 50, vai 150 000 iesaucamo, ir tikai otršķirīgs jautājums. Pirmās kārtas jautājums ir armijas kvalitāte. Tikumiska, inteliģenta, zinoša, labi organizēta, dzimtenes mīlestībā jutīga armija. Sargājoša armija, nevis uzbrūkoša un postoša armija. Par "gaļas kluču" armiju mēs nebalsosim. (Starpsauciens no zāles: "Pareizi!")

Sēdes vadītājs. Odisejs Kostanda - frakcijas "Latvijai" deputāts.

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Cienījamie kolēģi, es īsti nesaprotu, ko Eniņš mums centās šeit pierādīt, bet, ja šādi paši "brāļi Teodori" dosies tagad, teiksim, uz armijas daļām un tādā pašā veidā, kādā viņš šeit runāja no tribīnes, lasīs mums šādas lekcijas par tikumību, tikumisko audzināšanu, tad es nezinu, par ko mūsu Bruņotie spēki vispār beigās pārvērtīsies. Katrā ziņā es, būdams karavīrs, nevēlos klausīties šādus "pâtarus".

Nav nekas iebilstams pret idejām par dzimtenes mācību, par vēstures zināšanām, par mūsu militārās vēstures mācīšanu armijas daļās, par šo kaujas tradīciju saglabāšanu, par to, lai mūsu jaunie puiši armijā zinātu, kas bija Pirmā pasaules kara cīņas, kas bija Ložmetējkalns un Tīreļpurvs, kas bija nacionālo partizānu cīņas un tā tālāk, pret to nevienam nekas nav iebilstams. Bet tas ir mācību programmu jautājums, tur ir jāparedz šis stundu skaits. Kāpēc mums tieši šeit vajadzētu noteikt, ka būs divas stundas nedēļā? Varbūt to būs vairāk, tas ir mācību programmas jautājums. Šādu priekšlikumu, kādu ir izvirzījis Eniņš, var izvirzīt cilvēks, kuram vispār nav izveidojušies konceptuāli uzskati par valsts aizsardzību. Viņš nesaprot, kā vispār ir jāsagatavo jaunie cilvēki, ka tas ir jāsāk no skolas sola, jāsāk caur šo jaunsargu kustību, to vienkārši mēģina tā populistiski "aizlāpīt", iznākt priekšā un teikt: tagad mums te būs obligāto tikumisko pātaru stundas. Un tad nāks visādi sektanti, kā es teicu, "brāļi Teodori" un "eniņi" uz mūsu karaspēka daļām un lasīs savus sprediķus. Paldies, to mums nevajag. Tāpēc es aicinu svītrot šo pantu.

Sēdes vadītājs. Vairāk par šo jautājumu neviens nevēlas runāt?

Modris Lujāns vēlas runāt. Lūdzu!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es iedomājos - ja tagad Kostandas kungs aizbrauks uz armijas daļu, vai viņš kādā armijas daļā kādam no kareivjiem varēs uzdot jautājumu: kas ir mūsu aizsardzības ministrs? Es domāju, ka lielākā daļa to nevarēs atbildēt. Labi, ja lielākā daļa zinās, kas ir mūsu Valsts prezidents. Kaut arī par to es šaubos. Protams, - ja mēs šajā gadījumā ielikām iekšā to, ka būs jāiesauc studenti, tad, iespējams, šajā gadījumā varētu arī neatbalstīt Eniņa kunga priekšlikumu, ko pagājušoreiz mēs iebalsojām, jo tad jau tikumisko mācību mācīs bakalauri, maģistri un visi pārējie. Protams, ja viņi to spēs izdarīt. Un varbūt pārējā daļa viņiem mācīs kaut ko citu. Bet, protams, mums ir jāpadomā... varbūt ne tikumības mācību... Vismaz padomju laikā, kad tur savāca, tad tur bija arī tādi, kam bija četru klašu izglītība, tad vismaz kaut kāda tālāka izglītošana bija vajadzīga. Protams, šodien jau cienījamais Vītola kungs pateiks, ka nav naudas priekš tā, tad nu mēs viņiem vēl grāmatas pirksim, lai viņi izglītotos. Bet tomēr šis punkts ir tāds duālistisks, ka ir jāpadomā. Protams, mēs varētu to izslēgt un teikt, ka pēc Krastiņa kunga pavēles tur nu tagad būs tā tikumiskā audzināšana. Bet es personīgi uzskatu, ka mēs jau vienreiz esam to atbalstījuši. Vai šajā gadījumā ir korekti to otrreiz Saeimā izskatīt un svītrot laukā? Jo mēs pagājušajā reizē, kad izskatījām šo jautājumu, par to nobalsojām un to atbalstījām. Man rada izbrīnu, ka tagad mēs to gribam vēlreiz skatīt un balsot laukā. Es neredzu... Es varētu saprast, ja būtu izmaiņas šajā likumā, bet ar kādām tiesībām tagad tiek aicināts balsot laukā to, par ko Saeima vienreiz ir nobalsojusi?

Cienījamie kungi, tādēļ es personīgi uzskatu... Kādā veidā tā tikumības mācība izpaudīsies? Caur reglamentu vai kādā citādākā veidā? Par to es neņemos spriest, protams. Bet es domāju, ka šajā gadījumā mums būtu tas jāatstāj, jo es skatos uz atsevišķiem pārstāvjiem, kas mums pasniedz šo likumu, un man liekas, ka arī viņiem būtu jāmācās tikumības mācība. Un tas, atvainojiet, jau ir ministru līmenī. Es nevaru runāt par to, ka viņu tikumiskā audzināšana izskatās kvalitatīva. Tādēļ es personīgi aicinu Eniņa kunga priekšlikumu atbalstīt un saglabāt. Un, ja viņi iemācīsies kaut ko vairāk par dzimteni, tad tas nebūs liels grēks. Es patiešām tā domāju. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātais Valsts prezident! Cienījamie kolēģi! Es, protams, nebūtu kāpis tribīnē, bet iepriekšējā reizē Saeima šo priekšlikumu atbalstīja, un tas man radīja tādu nelielu šoka sajūtu. Es ļoti cienu Eniņa kunga labos nodomus. Tie ir brīnišķīgi, skaisti un ļoti jauki, bet mani izbrīnīja fakts, ka mēs iepriekšējā reizē... 19 deputāti atbalstīja to domu, ka, ja zaldāts tiek pieķerts alkohola lietošanā, viņa dienestu pagarina par 10 dienām. Zinot mūsu zaldātu kāri pēc alkohola un to, ka diemžēl armijā šobrīd sevišķi lielas kārtības nav, mums nevajadzētu pēc pieciem sešiem gadiem runāt par profesionālu armiju, jo mums jau būtu alkoholiķu armija, kas būtu diezgan konstanta un sastāvētu tikai no alkoholiķiem. Tā ka labas idejas, skaistas idejas, ja tās ir nepārdomātas, var apgriezties visas ar kājām gaisā.

Un gluži tāpat ir arī ar šo priekšlikumu. Tikumiskā audzināšana. Mīļie cilvēki, nu kas vispār ir tikumiskā audzināšana? Vai kāds īsti to var formulēt, un kas būs tie pasniedzēji, kas šo tikumisko audzināšanu pasniegs?

Es esmu bijis padomju armijā, un es ļoti labi atceros, ka tur bija virsnieki, kas nostādīja vakarā pulksten desmitos, kad bija jāiet gulēt, mūs ierindā un tad līdz pulksten divpadsmitiem un kādreiz pat vēl ilgāk nodarbojās ar to tā saucamo "smadzeņu skalošanu", tajā skaitā arī ar, viņu izpratnē, "tikumisko audzināšanu", kas, protams, viss bija briesmīgi.

Neapšaubāmi, ka tāda lieta kā ģeogrāfija, vēsture ir vajadzīga, un pie mums ir obligātā izglītība un māca šos mācību priekšmetus, un varbūt daudziem armijā arī derētu savas zināšanas paplašināt, un tāpēc es ceru, ka armijā mums būs izglītoti virsnieki, kas, izmantojot reglamentu, varēs arī šīs lietas pārrunāt un zaldātus izglītot, bet tāpēc jau šodien paredzēt konkrēti nodarbību ilgumu, zinot, ka tas viss maksā naudu, un piesaistīt speciālistus un tā tālāk...

Eniņa kungs, es lieku roku uz sirds un no sirds saku, ka jūsu nodomus es atzīstu par brīnišķīgiem, bet diemžēl praksē tie ir neīstenojami. Tāpēc es ļoti lūdzu kolēģus būt tomēr nopietniem un darīt nevis tā kā iepriekšējā reizē un pēc tam pašiem smieties par savu balsojumu, bet tomēr šoreiz atbalstīt Aizsardzības ministrijas un frakcijas "Latvijai", un arī deputāta Seiksta priekšlikumu un izslēgt šo punktu.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam. Es pirms pārtraukuma pasludināšanas gribu aicināt deputātus, kuri šaubās, vai kāpt vai nekāpt Saeimas tribīnē, tomēr to nedarīt. Pārtraukums līdz pulksten 11.00. (Aplausi.)

Paziņojumam vārds Andrim Amerikam.

A.Ameriks (6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs).

Godātie deputāti! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Imanta Liepas, Edmunda Grīnberga, Jāņa Rāznas, Rudītes Leitenas, Ilmāra Bišera, Viestura Gredzena, Aivara Kreitusa, Ilgas Kreituses, Jāņa Rubuļa, Ivara Kalniņa, Andra Rubina, Gundara Valdmaņa, Māra Rudzīša, Jura Sinkas, Oskara Grīga, Aleksandra Pētersona, Māra Vītola, Antas Rugātes, Viktora Kalnbērza, Oļģerta Dunkera un Guntas Gannusas priekšlikumu Latvijas Republikas Saeimā izveidot Latvijas - Čehijas partnerattiecību parlamentāro grupu. Es aicinu visus deputātus, kas vēl vēlas pievienoties šai grupai, Saeimas Prezidija zālē uz pirmo grupas sanāksmi.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(P ā r t r a u k u m s)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas sēžu zālē. Turpināsim apspriest likumprojektu par valsts obligāto militāro dienestu.

Debatēs par 53.pantu ir pieteicies Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Otro reizi - viena minūte.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Te ir vēl viens svarīgs arguments, kādēļ šis punkts ir jāsaglabā. Mēs taču paši nobalsojām, ka armijā varēs brīvprātīgi dienēt sievietes, un tādēļ it sevišķi šinī gadījumā tikumiskā audzināšana ir daudz svarīgāka, jo šis "X" spēks var sagraut mūsu vājo armiju, kura ir tāda slāba un galīgi vēl nav nostiprinājusies savās morāles pozīcijās. Tādēļ es vēl papildus uzskatu, ka Eniņa kunga priekšlikums ir jāatbalsta, lai tiktu veikta tikumiskā audzināšana jaunkareivju vidū.

Sēdes vadītājs. Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Par šo jautājumu mēs dzirdējām divas spilgtas uzstāšanās. Viena - deputāta Eniņa, kuru es pilnīgi atbalstu. Un otra - deputāta Ābiķa, pēc kuras, ja tas viss ir taisnība, ko Ābiķis saka, iznāk, ka visa Latvijas armija ir viena vienīga dzertuve un dzērāju pilna. Ja tas ir tā, tad es domāju, ka nepieciešama ir tūlītēja un pilnīga armijas reorganizācija un ministram Krastiņam būtu jāapsver sava demisija.

Atbalstāmi ir arī tie runātāji, kas saka, ka tikumību, ētiku un dzimtenes mīlestību ir jāsāk mācīt no bērnības - ģimenē, skolā. Diemžēl daudzi mūsu jaunie armijas karavīri nav ticīgie un nav bijuši kristīti un iesvētīti. Mēs, kas esam iesvētīti, esam mācījušies 10 baušļus, un, Ābiķa kungs, tie ir "Tev nebūs nokaut", "Tev nebūs mīlēt cita sievu", "Tev nebūs zagt" un tā tālāk. Es domāju, ka pilnīgi atbalstāms ir Eniņa ierosinājums, un armija izlems, kā izmantot šīs divas stundas nedēļā - vai pilnīgi teorētiskām nodarbībām vai arī daļu izmantot sporta nodarbībām.

Es atbalstu Eniņa ierosinājumu un aicinu par to balsot.

Sēdes vadītājs. Guntis Eniņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Otro reizi - viena minūte.

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti pagodinājušies deputātu kungi! Jūs esat ne tikai komunisma sabojāti, bet arī sabojāti ar modernās jurisdikcijas dogmām. Atgādināšu - katra valsts pieņem tādus likumus un tādos līmeņos, kādus tās sabiedrība vai tās vadoņi atzīst par nepieciešamiem (piemēram, daļā arābu pasaules valstu ar likumu nosaka pat to, kā sievietei jāģērbjas). Atcerēsimies, kā dziedāja mūsu vectēvi: "Mçs gribam būt kungi šai zemē un paši sev likumus lemt." Tad lemsim arī mēs paši jau šodien, jau šajā stundā, jau šajā brīdī tā, kā mums tas ir vajadzīgs. Un man ļoti interesēs balsojuma rezultāti. Mani interesēs, kā tagad mani jau gadu man pazīstamie kolēģi šo jautājumu izpratīs un kā balsos. Un, protams, es ļoti brīnos arī par Kostandas kungu, kurš saskata tikai vēsturi un "sausu", enerģisku armiju.

Paldies par uzmanību. Ceru, ka jūs nobalsosiet savādāk, tāpat kā pagājušajā reizē.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcija "Latvijai".

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Es arī esmu pret šā panta atstāšanu likumā, šajā likumā, (Starpsauciens: "Nav cita likuma pagaidām...") jo šajā likumā absolūti visi pārējie panti ir tikai par karaklausību un par kārtību dienestā. Karaklausībā nav likuma vēl līdz šim. Ir reglamenti, kurus komandieris apstiprina, un tā tālāk. Mēs sākumā iebalsojām, ka šis likums attiecas it kā uz obligāto militāro dienestu, likdami liekus vārdus un tā tālāk... No tā, kā mēs redzējām, mēs iztaisījām trīs darba dienas. Jo tad, kad iesāk nepareizi kaut ko pašā sākumā, pēc tam laužas, kā manā novadā saka, "kâ govs ar sakām". Un šinī gadījumā mēs tiešām laužamies un laužamies, un bija žēl skatīties uz sēdes vadītāju, kā viņš nevarēja tikt... pat pavīdēja vajadzība it kā pārkāpt Kārtības rulli, lai varētu šo nepareizo sākotnējo formulējumu dabūt iekšā. Un tagad es gribu... uzskatu, ka kārtība un audzināšana ir vajadzīga armijā, neapšaubāmi, ļoti. Un tā domā arī Odisejs Kostanda. Bet nevar šeit, šajā likumā, kas ir tikai iesaukuma likums, karaklausības likums, ielikt pēkšņi tādu punktu, kas ir par audzināšanu. Tas ir absurds no likumdošanas viedokļa, un lūdzu ņemt to vērā. Vismaz beigsim lietot šo absurdo, nepareizo nosaukumu ar no tā izrietošajām absurdajām sekām! Par mums jau smejas un smiesies. (Starpsauciens no zāles: "Kas smiesies?") Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies vairāk nav. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā Druvas kungs vēlas ko teikt? Lūdzu!

K.J.Druva. Cienījamie kolēģi! Arī mēs Aizsardzības un iekšlietu komisijā augsti cienām Eniņa kunga piedāvāto grozījumu un arī šos ideālus. Bet mēs redzam, ka tas tik tiešām ir reglamentā paredzēts, un tādēļ lūdzam neiekļaut šo pantu iesaukšanas likumā un noraidīt.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi, tādēļ lieku uz balsošanu Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas, frakcijas "Latvijai" un deputātu Antona Seiksta, Jāņa Kazāka un Ģirta Kristovska priekšlikumu svītrot 53.pantu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 13, atturas - 12. Priekšlikums pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk. Pārejas noteikumos pirmais piedāvātais grozījums ir no deputāta Māra Vītola. Viņš piedāvā papildu noteikumu: "Ðā likuma 22.panta 4.punkts stājas spēkā ar 1998.gada 1.janvāri, un līdz tam valsts licencētu augstskolu absolventus militārajā vai darba dienestā neiesauc." Pēc būtības šis piedāvātais grozījums būtu noraidāms, jo likumā nav paredzēts darba dienests.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Ir iebildumi.

Runās Māris Vītols - Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās partijas frakcijas deputāts.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātie kolēģi! Šis priekšlikums bija saistīts ar priekšlikumu, kurš bija par 24.pantu un kuru Saeima neatbalstīja. Līdz ar to arī šis priekšlikums nav balsojams, un es atsaucu šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies, Vītola kungs.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Endziņa piedāvātais grozījums, kurš ir būtisks, un es lūgtu cienījamos deputātus iedziļināties šinī piedāvātajā grozījumā. Tas skan: "Uz personām, kuras līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai atbrīvotas no aktīvā valsts dienesta, ieskaitot rezervē, attiecināmi šā likuma noteikumi par rezervistiem." Ko būtisku šis grozījums pasaka? Ja mēs to pieņemam, visi studējošie jaunieši automātiski ir rezervē. Un kādēļ mēs vispār šo likumu grozījām? Kāpēc mēs vispār strādājam? Lai mums būtu iespēja iesaukt studentus. Bet šis ir piedāvājums, kas saka - vienalga, ko šis jaunais likums saka... tas nav pieņemams. Un tādēļ Aizsardzības un iekšlietu komisija šo grozījumu noraidīja un lūdz arī cienījamos deputātus to noraidīt.

Sēdes vadītājs. Runās Aivars Endziņš - frakcija "Latvijai"... (No zāles deputāts A.Endziņš: "Latvijas ceļš") Piedodiet "Latvijas ceļš".

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Mazliet neprecīzs Druvas kungs bija savos komentāros, sacīdams, ka tas skar tikai studentus. Nebūt nē! Pašreiz spēkā esošā likuma 3.panta pirmā daļa pasaka, ka personas pēc 25 gadu vecuma sasniegšanas nav pakļautas iesaukšanai aktīvajā valsts dienestā, bet tiek ieskaitītas rezervē. Tātad visiem, kuri sasnieguši 25 gadu vecumu uz šo brīdi, jābūt ieskaitītiem rezervē. Spēkā esošā likuma 20.pants no aktīvā valsts dienesta atbrīvo, ieskaitot rezervē:

1. Iesaucamos ar pabeigtu augstāko izglītību;

2. Iesaucamos, kuri iesaukšanai atliktajā laikā sasnieguši 25 gadu vecumu.

Tas attiecas arī uz zemniekiem, kuri strādā vecāku vai savā saimniecībā, ja viņi sasnieguši 25 gadu vecumu, jo visu laiku iesaukšanas maksimālais vecums bija 25 gadi, tagad ir 27. Mēs ar atpakaļejošu spēku gribam piedot šim likumam to, lai tas skar tik tiešām ļoti daudzus cilvēkus, lai gan principā jurisprudencē ir pamatprincips, ka atpakaļejošs spēks likumam vai tiesību normai var būt tikai tādā gadījumā, ja viņa kaut ko mīkstina, nevis būtiski izmaina. Un tagad iedomāsimies - cilvēks ir sasniedzis 25 gadus, un viņu ar steigu var tagad iesaukt armijā, bet tas sajauc visus viņa plānus, jo viņš ir rēķinājies ar tiem priekšnosacījumiem, kādi pastāvēja uz šodienu, bet tagad mēs gribam to visu izmainīt. Tieši tāpēc es aicinātu visus cienījamos kolēģus ieklausīties manī un mainīt spēles noteikumus, jo piedot likumam atpakaļejošu spēku ir nepiedodami, un tāpēc es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies, Endziņa kungs! Andris Līgotnis - Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs.

A.Līgotnis (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Šeit nav runa par likuma atpakaļejošu spēku, jo šīs normas nedarbosies pagātnē, tās darbosies tikai nākotnē, un, ja valsts nolemj, ka ar šo dienu jānodibina citi spēles noteikumi, tad tie ir spēkā un darbojas uz priekšu. Šeit nekas netika runāts par tiem zemniekiem, kuri jau ir iesējuši ziemājus un kuriem pēc šī likuma nebūs iespējas nākošajā rudenī tos novākt. Te ir runa tikai par studentiem.

Godātie deputāti, ja priekšlikumi par nedienēšanu summējas un pārsniedz kritisko masu, tad likums no konstruktīva kļūst par destruktīvu, un šī priekšlikuma pieņemšanas gadījumā būs tieši tā. Jūs neļāvāt iesaukt armijā tēvus, kam ir bērni; jūs neļāvāt saskaņā ar šī likuma 3.pantu iesaukt augstskolu beidzējus. Kas tad mums paliek? Mums paliek milzīgs deficīts, kas uz šodienu ir 2000, bet pēc šī likuma spēkā stāšanās, saīsinot dienesta laiku par trešo daļu, deficīts pieaugs līdz 3500 karavīriem. Ko mēs iegūstam? Mēs iegūstam tikai uz zemnieku rēķina, tik tiešām uz šo nabaga zemnieku rēķina, lai gan šis cipars ir tikai viens tūkstotis. Tātad reālais deficīts nevis samazināsies, bet pieaugs, un tas būs 2500, un arī nosegt to nebūs iespējams, ja šis priekšlikums tiek pieņemts. Mēs, protams, iestrādājām šādu normu, lai varētu pārskatīt rezerves, un rezerves mums ir pietiekamas. Ja šis priekšlikums, ko ierosinājis Endziņa kungs, tiek noraidīts, tad ir vēl jēga šo likumu pieņemt, bet, ja tas tiek pieņemts, tad nav nepieciešamības tālāk par šo likumu runāt.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Otro reizi.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais Līgotņa kungs, es nekādi nevaru piekrist, ka nav paredzēts atpakaļejošais spēks. Lasiet pirmo pārejas noteikumu, par kuru nav priekšlikumu: "Iesaucamajiem, kuriem līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai iesaukums ir atlikts, tiek piemēroti šā likuma nosacījumi." Tātad tās visas ir tās personas, kuras nav ieskaitītas rezervē uz šo brīdi, bet kurām iesaukums dažādu iemeslu dēļ ir atlikts, un līdz ar to vecums no 25 gadiem pagarinās līdz 27 gadiem, tāpēc nevajag maldināt Saeimu, ka atpakaļejoša spēka šim likumam nav. Tas skaidri un gaiši pateikts pirmajā nosacījumā, bet mans priekšlikums mazliet ierobežo.

Sēdes vadītājs. Andrejs Krastiņš - aizsardzības ministrs.

A.Krastiņš (aizsardzības ministrs).

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Godājamais Prezidij un godājamie kolēģi! Es lūgtu atbalstīt visādā gadījumā komisijas lēmumu - noraidīt godājamā kolēģa Endziņa priekšlikumu, jo tik tiešām šim jautājumam nav nekāda atpakaļejoša spēka, tas neattiecas uz šiem karavīriem, kas jau iziet šo dienestu.

Kas attiecas uz atlikšanu iepriekš, kas ir 1.punktā teikts, tad līdz šim atlikšana (pēc vecā likuma) notika ar aizsardzības ministra pavēli, un savas darbības laikā, ja nemaldos, es esmu parakstījis divas šādas pavēles, un tur šis atlikšanas laiks laikam diviem vai trim cilvēkiem tiešām pamatojās uz ļoti būtiskiem pamatiem. Tā ka šī te nav dienesta laika atlikšana šī likuma izpratnē, un mēs arī noraidījām šo iespēju - atlikt uz trim gadiem. Vienkārši ar šo likumu tiek noteikts cits dienesta laiks, tiek noteikti citi dienesta termiņi līdz šiem 27 gadiem, cits rezervē ieskaitīšanas laiks, un viņš darbojas līdz ar šī likuma spēkā stāšanos, jo, ja cilvēks līdz šim ir bijis viena veida rezervē un tiek pārskaitīts cita veida rezervē, tad tas nekādā gadījumā neiespaido šī likuma darbības noteikumus.

Un es gribētu vēlreiz uzsvērt to, ko godājamais Līgotņa kungs jums šeit teica. Ja pieņem šādu pārejas noteikumu, tad tik tiešām šis kritiskais punkts tiek nojaukts un šim likumam, viņa pieņemšanai, praktiski nekādas jēgas vairs nebūs, jo šis likums būs likums par neiesaukšanu aktīvajā militārajā dienestā nevis aktīvā militārā dienesta likums, jo tas praktiski likvidē visu šo rezervi, jo šā likuma jēga, par ko es esmu vairākkārt runājis šeit no tribīnes, nav vis iesaukt vairāk, nevis veidot kaut kādas jaunas apakšvienības, bet gan mainīt mūsu Nacionālo bruņoto spēku kvalitāti. Dot iespēju tiešām viņiem gūt savienojumu ar modernajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā un citur. Šis kvalitātes jautājums ir galvenais iesaukuma mērķis, nevis kaut kādas kvantitātes jautājums, un līdz ar šo šī kvalitāte... Tāpēc es ļoti lūgtu tomēr ņemt vērā komisiju, kura ļoti rūpīgi ir izanalizējusi visus šos jautājumus gan skaitliski, gan no likuma viedokļa, un noraidīt godājamā kolēģa deputāta Endziņa priekšlikumu daļā par šo 2.punktu pie pirmā pārejas noteikuma par tām personām, uz kurām tas it kā neattiecas, bet pieņemt komisijas variantu, lai saglabātos likuma struktūra un jēga. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

Ģ.V.Kristovskis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais Valsts prezidenta kungs! Cienījamie klātesošie! Cienījamie kolēģi! Savukārt es nāku aizstāvēt Endziņa kunga priekšlikumu, jo, ja mēs padomājam par tiem cilvēkiem, kuri varēja tikt iesaukti laika gaitā, bet kuri netika iesaukti, tad faktiski ir divas kategorijas. Viena kategorija, kura izvairījās, un otra, kuru vienkārši neiesauca. Un šie cilvēki nu jau ir sasnieguši 23, 24 vai 25 gadu vecumu, bet tagad pēkšņi tiek radīts jauns likums, un no viņiem neatkarīgu apstākļu un neatkarīgas lemšanas dēļ mēs viņus atmetam atpakaļ tajā situācijā, kad viņiem bija 19 vai 20 gadu, kad viņus tiešām varēja iesaukt. Iedomāsimies, varbūt laika gaitā var rasties vēl cits jauns likums un varbūt obligātā militārā dienesta laiks, iesaukšanas periods, iespējams, tiks palielināts līdz 30 gadiem. Kas notiks tādā situācijā? Ar šo likumu mēs nosakām, ka cilvēks savas attiecības ar obligāto aktīvo militāro dienestu izbeidz 27 gadu vecumā, tad nāk jauna Saeima, nāk jauns likums, kas pēkšņi paplašina līdz 30 gadiem. Beigu beigās kaut kādai likuma kontinuitātei būtu jābūt un arī atbildībai par to.

Runājot par atbildību. Tagad mēs jau redzam, ka principā šis likums rada problēmas, bet tad, kad bija 12.pants un kad es šeit nācu priekšā un runāju par to, ka ir atbildība faktiski ielikta 12.pantā, tad no pusotra gada obligātā militārā dienesta laiks tiks samazināts uz 12 mēnešiem. Kāpēc tad tika pieņemts šāds lēmums? Paredzot to, ka tas būs jāattiecina uz citām kategorijām, uz cilvēkiem, kuri faktiski no viņiem neatkarīgu apstākļu dēļ netika iesaukti. Viņi varbūt gribēja tikt iesaukti tajā laikā, kad viņiem tas bija piemērots, kad bija tāds tīri objektīvs laiks.

Šodien es esmu pret to, ka tiek iesaukti cilvēki, kuriem ir 25-26 gadi, no viņiem neatkarīgu lēmumu dēļ. Valsts varbūt nespēja iesaukt viņus tajā laikā, kad viņiem tas bija optimālais, tāpēc es nevaru iestāties par Aizsardzības un iekšlietu komisijas šo lēmumu un atbalstu Endziņa kunga priekšlikumu. Un es arī visus klātesošos aicinātu atbalstīt to. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā Druvas kungs. Lūdzu!

K.J.Druva. Jā, cienījamie kolēģi, es vēlreiz gribētu atgādināt šī panta būtību. Ja mēs pieņemam šo pantu, tad principā mēs nevis uzlabojam, bet pasliktinām stāvokli militārajā dienestā, kā jau jūs to dzirdējāt no Līgotņa kunga un arī no aizsardzības ministra. Tātad lūdzu jūs noraidīt šo pantu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu viedokli par deputāta Aivara Endziņa priekšlikumu - papildināt pārejas noteikumus ar jaunu punktu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu balsot! (Starpsauciens: "Pret") Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 20, atturas - 7. Priekšlikums pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Kazāka piedāvātais grozījums - redakcionāli mainīt pārejas noteikumu 2.punktu, un tas ir daļēji pieņemts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav pret komisijas slēdzienu? Nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Ģirta Kristovska piedāvātais grozījums, kas arī tika daļēji pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Un tālāk ir Iekšlietu ministrijas piedāvātais grozījums, kas tika pilnībā pieņemts.

Sēdes vadītājs. Arī deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Endziņa piedāvātais grozījums, kurš tika noraidīts. Un kādēļ tas tika noraidīts? Tāpēc, ka jau 12.pantā ir izteikts, kādā veidā Latvijas pilsoņi, kuriem dzīvesvieta pašlaik nav Latvijā, tiek reģistrēti.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumi pret komisijas slēdzienu ir. Runās deputāts Aivars Endziņš - frakcija "Latvijas ceļš".

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šeit ir vienkārši minēts konkrēts datums, līdz kuram šī reģistrācija ir uzsākama. 12.panta otrā daļa tikai pasaka, kas šīs funkcijas veic, taču bez šī konkrētā datuma. Un tad arī ir grūti pateikt, kad tas viss sāksies. Tāpēc mans priekšlikums ir tieši saistīts ar 12.panta otro daļu, un te ir norādīts, konkrēti līdz kuram laikam ir jāuzsāk. Es aicinu viņu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk par šo jautājumu runāt neviens nevēlas, tāpēc lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret deputāta Endziņa priekšlikumu - pārejas noteikumos ierakstīt jaunu noteikumu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 15, atturas - 14. Priekšlikums nav pieņemts. (Starpsauciens: "Ir pieņemts!") Piedodiet, ir pieņemts!

K.J.Druva. Tālāk. 3. pārejas noteikumu punktā ir deputāta Ģirta Kristovska piedāvātais grozījums, kurš tika daļēji pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Endziņa piedāvātais grozījums, kurš saka: "Personas, kuras nav ieskaitītas rezervē, bet ir ieguvušas augstāko izglītību līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, triju mēnešu laikā ieskaitāmas rezervē." Ðis, man šķiet, ir papildinājums Endziņa kunga jau piedāvātajam grozījumam, kurš bija izteikts 3. pantā. Tādēļ, ka komisija noraidīja šo piedāvāto grozījumu 3. pantā, tā noraidīja to arī šeit. Un vēl joprojām tā uztur spēkā lūgumu - noraidīt Endziņa kunga piedāvāto grozījumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumi ir pret komisijas slēdzienu? Runās Aivars Endziņš - frakcija "Latvijas ceļš".

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Mans priekšlikums ir cieši saistīts ar pašreiz spēkā esošo likumu, kurš pasaka, ka ir ieskaitāmas rezervē tās personas, kuras ir ieguvušas augstāko izglītību. Mēs jau esam pieņēmuši normu, ka perspektīvā bakalaura grādu ieguvušos, tātad tos, kuri ir ieguvuši augstāko izglītību, tālākajā nākotnē vai jau ar nākošo gadu varēs iesaukt, bet šobrīd, ja Aizsardzības ministrija un attiecīgās valsts dienesta pārvaldes to nav izdarījušas, kas tām bija jāizdara jau pēc spēkā esošā likuma, tad tā ir papildu garantija, lai atkal netiktu mainīti spēles noteikumi spēles laikā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Vairāk neviens nevēlas. Debates slēdzam.

Druvas kungs? Arī nevēlas runāt. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret Endziņa kunga priekšlikumu -pārejas noteikumus papildināt ar viņa ieteikto redakciju. (Starpsauciens no zāles: "Pret") Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 18, atturas - 11. Priekšlikums pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk. Pārejas noteikumu 4. punktā ir Aizsardzības ministrijas piedāvātais grozījums, kurš saka: "Ðī likuma 8. pants stājas spēkā 4 mēnešus pēc likuma izsludināšanas. Līdz tam dienesta ilgums ir iepriekšējais - 18 mēneši." Ko tas nozīmē? Jauniešiem, kuri ir nodienējuši savus 12 mēnešus, ir jāturpina dienēt vai nu līdz tam brīdim, kad dienesta laiks sasniedz 18 mēnešus, vai vismaz 4 mēnešus pēc 12 mēnešu nodienēšanas. Šo priekšlikumu komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Ir iebildumi. Andris Līgotnis - Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs.

A.Līgotnis (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Kaut Endziņa kungs "kuģi" jau nogremdēja, Aizsardzības ministrija stāvēs līdz galam! Godātie deputāti, šī panta otrajā lasījumā nobalsotā redakcija rada situāciju, ka, likumam stājoties spēkā - visiem pantiem vienlaicīgi vienā dienā, uzreiz ir jāatvaļina viena trešā daļa no pašlaik dienošajiem karavīriem. Atvaļināt šos cilvēkus var vienā dienā, vienā stundā, bet vienā dienā un vienā stundā nevar iesaukt tos, kuriem viņi būs jāaizvieto. Un vienā dienā viņus nevar apmācīt. Šis apmācības process ilgst vismaz mēnesi vai divus - atkarībā no dienesta vietas. Tātad jūs visi, kuru vairākums tomēr esat vienā vai otrā armijā dienējuši, saprotat, ko nozīmē, ja pēkšņi tiek atvaļināta trešā daļa no esošā personālsastāva. Tas nozīmē, ka robežapsardzība un arī cietumu apsardzība mūsu valstī pārstās funkcionēt.

Man šeit ir dokuments, ko ir uzrakstījis Sardzes pulka komandieris pulkvedis Koržanovs, un viņš raksta skaidri un gaiši, ka šāda likuma ieviešanas gadījumā viņam būs jāsūta karavīri postenī pildīt savus pienākumus uz divām vai trim diennaktīm. Es domāju, ka jūs saprotat, ka nekāda cietumu apsardze reāli vairs nenotiks.

Šādu situāciju nedrīkst pieļaut nekādā gadījumā, un tāpēc ir jābalso par šo Aizsardzības ministrijas priekšlikumu. Tā ir vienīgā iespēja glābt no tūlītēja sabrukuma mūsu apakšvienības. Jūsu rīcībā tagad ir visa šī informācija, jums ir gan tiesības, gan pienākums šo jautājumu lemt, lemiet, jūs esat deputāti.

Sēdes vadītājs. Andrejs Krastiņš - aizsardzības ministrs.

A.Krastiņš (aizsardzības ministrs).

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Godājamie kolēģi! Es gribētu lūgt jūsu absolūtu uzmanību šajā jautājumā, balsojot par šiem pārejas noteikumiem. Tiešām, iepriekš iebalsojot godājamā kolēģa Endziņa man nezināmu iemeslu dēļ izvirzītos pārejas noteikumus, kas praktiski likvidēja iespēju iesaukt armijā tos cilvēkus, kam ir jādien... un gribētu kategoriski noraidīt šo frāzi par "spēles noteikumu maiņu". Šeit nav spēle, šeit ir pienākums pret valsti un pienākums pret valsts drošību, nevis spēle ar valsti. Ar valsti var spēlēt "Sportloto" loterijā, un tur katrs ir atbildīgs, bet šeit ir pienākums pret valsti, ne tikai tiesības. Diemžēl ar iepriekš nobalsotajiem pārejas noteikumiem tika veselai kategorijai cilvēku dota iespēja izvairīties pildīt savu pienākumu pret valsti un pret savu ģimeni, un pret sevi pašu, šo drošību garantējot.

Pieņemot nākamo pārejas noteikumu, tiks likvidēti Latvijas Republikas Nacionālie bruņotie spēki. Šobrīd komplektējums nesastāda vairāk par 50 - 58 - 60% pēc štatā paredzētā, pēc plānotā. Es pat nerunāju par to, cik cilvēkiem ir jābūt štatā vienā vadā, rotā, bataljonā. Es runāju par tiem, kuri tur ir, pateicoties 1996. gada budžetam, un kurus ir iespējams uzturēt un atalgot. Tātad, stājoties spēkā šim likumam, tā aina būs tiešām tāda, kādu atspoguļoja Līgotņa kungs. Uz robežām vairs nevarēs iet pat tā viena puse, kas līdz šim iet. Vispār nebūs, kas uz robežas stāv... nerunājot jau par "zaļo" robežu, bet arī par kontroles punktiem... kamēr arī uz Iekšlietu ministriju tas attiecas... pēc 1. janvāra, kad pāries... Tas pats attiecas uz Sardzes pulku, kur tiešām ir ļoti kritiska situācija ar komplektēšanu un kur šajā gadījumā ir vienkārši jāatbrīvo no dienesta cilvēki, kas pilda savu pienākumu, apsargājot noziedzniekus. Tad tiešām es aicinātu šā likuma atbalstītājus... šā pārejas noteikumu labojuma atbalstītājus... Nu tad tiešām vajag kaut kādu brīvprātīgo sardzi, - un es nezinu, kā viņu nosaukt -, kas sargās Latvijas cietumus. Tas pats attiecas uz to, ka nodrošināt ar to minimumu, to tehniku, kas ir... tās telpas, ēkas, treniņu laukumus un visu pārējo... pat to nevarēs izdarīt, un tur būs jādomā par konservāciju. Praktiski runāšana par kaut kādu mūsu virzību uz NATO un integrāciju ar Eiropas spēkiem ir absolūtas muļķības šinī gadījumā, jo mēs paši ar šo balsojumu parādīsim: nē, mēs negribam, ka Latvijā ir armija, - lai mūs sargā citi! Un es jums gribu pateikt - neviena organizācija mūs neuzņems, ja mēs nebūsim gatavi radīt un izveidot savus kaujas spējīgus Nacionālos bruņotos spēkus. Eiropas drošībai nav vajadzīgas tādas valstis, kas negrib pašas sevi aizsargāt.

Un papildinot teikšu vēl pavisam praktiskas lietas. Līdz šim šo kareivju apmācība bija 18 mēneši - ne tāpēc, lai viņi nonīktu tos 18 mēnešus kaut kur. Visa mācību programma ir sastādīta šiem 18 mēnešiem. Jaunie... pirmapmācības daļa... Šie divi mēneši, viens vai divi mēneši, ir viss mācību kurss, ko viņi apgūst labāk vai sliktāk - atkarībā no materiālās apgādes. Tagad, viņus atvaļinot pirms laika, viņi nebūs pat sagatavoti kā karavīri un viņi pat nebūs rezerves sagatavotības līmenī. Tas ir pilnīgi skaidrs. Paskaitiet - ja šodien ir 60% nodrošinājuma, tad, vismaz pusi vai vēl vairāk atvaļinot nekavējoties, tik tiešām Nacionālie bruņotie spēki pārstās eksistēt kā Nacionālie bruņotie spēki. Tas pats attiecas uz to iesaukuma daļu, kas apsargā cietumus un kas ir Mobilajā policijas pulkā, un tamlīdzīgi.

Godājamie deputāti! Es ļoti lūdzu respektēt šinī gadījumā Aizsardzības ministrijas viedokli, jo tā ir atbildīga par valsts aizsardzību un drošību. Un lūdzu ne tikai respektēt šo viedokli (jo līdz šim ir bijusi tāda noliedzoša attieksme), bet vienkārši aritmētiski paskaitīt 2. klases līmenī, lai redzētu, ko tas nozīmē.

Es godājamos kolēģus deputātus lūdzu tiešām izturēties atbildīgi pret valsti, par kuras augstākajiem likumdevējiem jūs esat ievēlēti. Citādi nākamais balsojums būtu tikpat labs - ka mēs atsakāmies arī no savas valsts suverenitātes, neatkarības un tamlīdzīgi... un, kā šeit iepriekšējā sēdē tika aicināts, - ka labāk vajag draudzēties ar lielajiem kaimiņiem, ar "lielo brāli".... Nu tad balsosim, ka mēs draudzējamies ar "lielo brāli", un lūgsim atkal krievu armiju nākt un piepildīt to Krišjāņa Valdemāra ielas un Elizabetes ielas stūri, tikai tad jau noteikti tas vairs nebūs Krišjāņa Valdemāra ielas un Elizabetes ielas stūris, bet gan Kirova ielas un Gorkija ielas stūris. Ja jūs to gribat, lūdzu, nospiediet par to pogas un nobalsojiet! Tā būs jūsu izvēle. Paldies par uzmanību. (Starpsauciens no zāles: "Pareizi!")

Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis - frakcija "Latvijas ceļš".

Ģ.V.Kristovskis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamo Valsts prezident! Cienījamie kolēģi! Cienījamie klātesošie! Es arī šeit nāku priekšā, jo te ir arī mans priekšlikums, kurš tika pieņemts, un tas faktiski ir tikai redakcionālas dabas priekšlikums. Ja mēs paskatāmies vēsturiski, kā pārejas noteikumos šis priekšlikums ir radies, tad redzam, ka tas ir radies tikai un vienīgi uz pirmajā lasījumā iesniegtā Aizsardzības ministrijas iesnieguma pamata. Neviens cits kā Aizsardzības ministrija iesniedza šo priekšlikumu. Krastiņa kungs, es vēl ko teikšu: tad, kad bija runa, ka šis likums ir jāpieņem Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā, neviens cits kā jūs runājāt tieši par šāda punkta nepieciešamību un tieši šādā veidā traktējāt šo jautājumu. Tieši tā un nekā savādāk. Jūs toreiz uzsvērāt, ka ir nepieciešams pieņemt Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā jauno likumu, lai tie cilvēki, kuri, nabadziņi, dien pusotru gadu, varētu tikt atbrīvoti laicīgi jau pēc gada - tā, kā to paredz tagad jau pieņemtais likums. Tāda bija jūsu argumentācija. Un tāpēc es tagad pilnīgi nesaprotu, kāpēc jūs šeit nākat un kratāt deputātiem ar pirkstu. Tas ir Aizsardzības ministrijas radīts pants, un šeit viņu tikai mēs esam uzturējuši spēkā, un tagad, kad ir trešais lasījums, jūs, protams, redzat reālo situāciju, kāda tā ir, bet daudzi cilvēki reālo situāciju redzēja jau tad, kad jūs gribējāt Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā šo jautājumu risināt, un tāpēc iestājās pret šā jautājuma risinājumu - tādu, kādu jūs paši esat radījuši.

Tā ka atbildība faktiski ir jāprasa no priekšlikuma iesniedzējiem. Protams, mēs varam jūs atbalstīt, mēs varam iet jums pretī, mēs varam saprast šo jautājumu, bet šinī gadījumā pilnīgi objektīvi jums nav tiesību šeit kaut ko pārmest deputātiem. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - LNNK un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Valsts prezidents, apzinoties šīs problēmas, šā likuma svarīgumu, aicināja mūs uz nopietnu darbu, uz ātrāku darbu, uz papildu sēdi. Mēs jau trešo dienu tagad spriežam. Un ko mēs esam izdarījuši? Vai jūs, cienījamie kolēģi, apzināties, ko mēs esam izdarījuši? Mēs esam šo likumu faktiski "nogremdējuši" un padarījuši to par gandrīz neesošu. Ja neapzināties, tad tā ir pusvaina, bet, ja apzināties, tad tā ir vienkārši kaitniecība. Un Endziņa kunga demagoģiskā likumu tulkošana ar atpakaļejošu datumu - un tā tālāk - mani izbrīnī un satrauc. Jo, ja jūs tā likumus tulkosiet arī Satversmes tiesā, kurā jūs esat ievēlēts, tad neko labu es tur neparedzu. Un, kolēģi, es lūdzu... es lūdzu pašā noslēgumā saglabāt vēl kaut drusciņu, kaut ko no šā likuma un pieņemt to, ko liek priekšā Aizsardzības ministrija. Lai gan faktiski mēs esam patiešām, kā Līgotņa kungs saka, "kuģi nogremdējuši" jeb, pareizāk sakot, Latvijas armiju esam praktiski iznīcinājuši. Padomājiet par to! "Spēles" trīs dienu garumā te ir risinājušās, "loto" ir spēlēts un viss kaut kas. Bet kur ir atbildība? Kur ir atbildība Latvijas priekšā un tautas priekšā? Padomāsiet vienreiz par to vai nepadomāsiet galu galā? Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

O.Grīgs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Valsts prezident! Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Likumprojekta izskatīšana tuvojas nobeigumam, un es nebūšu tas, kas šeit runās pēdējo vārdu, bet būšu tas, kas teiks vienu no pēdējiem vārdiem.

Paldies Dievam, ka mums vēl ir Zemessardze, tā ka nu gluži bez aizsardzības mēs nepaliksim. Bet es gribētu citēt mūsu augsti godātā Valsts prezidenta vārdus "Neatkarīgajā Rīta Avīzē": "Pieņemot Obligātā militārā dienesta likumu, valsts iegūs uzticamus savas zemes sargus, kuri dienēs Latvijas armijā vai arī apgūs karamākslu skolās, un līdz ar to Latvijas armija atgūs savu spožo slavu." Paldies, Valsts prezidenta kungs! Es pilnīgi pievienojos jūsu optimistiskajam izteikumam. No visas sirds es piekrītu tam. Bet jūs nepasakāt - kādu likumu. Ja šāda veida likumu mēs apstiprināsim, tad šim jūsu optimismam absolūti nav reālā, praktiskā seguma. Un es domāju, ka jums pietiks gribasspēka nosūtīt šo likumu atpakaļ Saeimai. Es vismaz personīgi tā ceru. Un man ļoti gribējās, lai likums par zemes privatizāciju lauku apvidos būtu skatīts pirms šā likuma. Tad es būtu sacījis tādus vārdus... Ja jūs nobalsotu par lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārdošanu ārzemniekiem un citiem nepilsoņiem, tad es būtu pateicis tā: "Neviens vairs neies šajos Bruņotajos spēkos sargāt svešam cilvēkam piederošu zemi." Tas būtu izslēgts pilnīgi. Paldies par uzmanību. (No zāles deputāts K.Leiškalns: "Dievs, svētais, kas mums nav jāklausās...")

Sēdes vadītājs. Andrejs Krastiņš - aizsardzības ministrs.

A.Krastiņš (aizsardzības ministrs).

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Godājamie kolēģi! Es gribēju labot Kristovska kunga šeit izteiktos pārmetumus, lai tie nepaliktu Saeimas sēžu protokolos kā vienīgā patiesība uz mūžīgiem laikiem. Aizsardzības ministrija ierosināja šo likumu pieņemt Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā 1996.gada jūnijā, Saeimas brīvdienu laikā, lai to paātrinātu. Un viņai bija pilnīga taisnība, redzot to, kas ar šo likumu ir noticis, kā viņš ir pārstrādāts un cik ilgi velkas viņa apstiprināšana Saeimā. Tātad 1996.gada jūnijā un jūlijā bija jautājums par to, lai šis likums sāktu darboties reizē ar rudens iesaukumu. Tagad mums ir 1996.gada novembris - drīz jau būs novembra vidus, un tuvojas Lāčplēša diena. Tagad ir jau cits personāla skaitliskais sastāvs Nacionālajos bruņotajos spēkos un citas iesaukuma iespējas nekā tās, kas bija vasaras vidū. Mēs dzīvojam ne tikai savās politiskajās ilūzijās un juridiskajās zināšanās un tamlīdzīgi, bet mēs arī dzīvojam laikā, un situācija kopš tā laika ir mainījusies. Ir pavisam cita situācija. Tāpēc es gribētu noraidīt šos pārmetumus Aizsardzības ministrijai un cieši saistīt ar dažādu priekšlikumu iesniegšanu. Šobrīd jums ir Aizsardzības ministrijas ieteiktais variants - pārejas noteikumu 4.punktu izteikt kompromisa variantā, ka četrus mēnešus pēc likuma izsludināšanas, stāšanās spēkā... Pa šo laiku var sakārtot jautājumu ar apmācību programmām, var sakārtot jautājumu ar komplektāciju. Tā ka, godājamie kolēģi, lūdzu tiešām saistīt šos labojumus ar laiku, kad mēs tos pieņēmām, un ar to, kādā veidā notiek šie iesaukumi.

Lūdzu atbalstīt Aizsardzības ministrijas ieteikto variantu pārejas noteikumu 4.punktam. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamo Valsts prezident! Cienījamo Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es pilnīgi piekrītu Grīga kungam. Pats vārds "Zemessardze" jau pierāda, kas mūsu zemi sargā. Un šajā sakarībā man gribētos dot mazu repliku Krastiņa kungam. Man ir pilnīgi neskaidrs, ko tad mēs īsti gribam aizsargāt. Pilnīgi pareizi teica Grīga kungs un arī Kristovska kungs - armijai ir jāsargā sava zeme. Ko tad mēs sargāsim, ja ir mums viens cienījams deputāts un ministrs, kurš, ieguvis benzīntanka uzbūvēšanas atļauju, savu zemi, kas pavisam netālu no Rīgas, caur trešo personu noformē krievu pircējam? Es domāju, ka pilnīgi precīzi pašreiz jāpieiet šai tēzei. Var atbalstīt vai neatbalstīt to, ko pats Krastiņa kungs ir ieteicis savā laikā. Kopsummā likums ir tāds, kurš diemžēl nespēs izpildīt mūsu cienījamā Valsts prezidenta vēlmi - uzspodrināt mūsu armijas kaujas slavu. Grūti gan atcerēties to milzīgo kaujas slavu, ja neskaita sarkanos strēlniekus. Man gribas pateikt tikai vienu lietu - mēs varam gan atbalstīt Aizsardzības ministrijas priekšlikumu, gan noraidīt to, bet padomāsim, vai šis likums ir domāts Latvijas aizsardzībai. Es domāju, ka ne.

Un līdz ar to acīmredzot pašās beigās, kad mums būs jābalso par likumu kopumā, šādu likumu es atbalstīt nevarēšu. Pilnīgi pareizi rīkosies Valsts prezidents, ja tādā gadījumā, ja šis likums varbūt tiktu pieņemts, viņš, izvērtējis šo likumu, nosūtītu to atpakaļ Saeimai, un tad jau mums būs neērti par to, ka mēs nebūsim spējuši atšifrēt, ka šis ir neiesaukšanas likums, mūsu zemes neaizsardzības likums.

Šis likums būtu jānoraida kopumā, lai beidzot profesionāļi, Aizsardzības ministrija, Aizsardzības un iekšlietu komisija, izstrādātu Latvijai vajadzīgu un pieņemamu likumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis - frakcija "Latvijas ceļš". Otro reizi - viena minūte.

Ģ.V.Kristovskis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie klātesošie! Pavisam īsi es gribētu teikt Krastiņa kungam: ja šis likums ir tāds, kurš tik nepiemērots ir kļuvis dažu mēnešu laikā (vasarā, kā jūs teicāt, tas būtu bijis piemērots, bet tagad, rudenī, tas vairs nav piemērots), tad mums nav vērts par šo likumu vispār runāt. Bet, ja jūs šeit nākat un kratāt ar pirkstu un mums vēl norādāt uz savas ministrijas iesniegtajiem priekšlikumiem un aizrādāt to mums, tad šādā veidā jums atbalstu ir ļoti grūti dabūt. Es pat mēģinātu jūs saprast un varētu arī nobalsot par jūsu priekšlikumu, un saprast to, ka tas tā ir vajadzīgs, bet, lūdzu, nedariet turpmāk tā un par savām neveiksmēm nerājieties uz deputātiem, kas ir šeit zālē. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - LNNK un Latvijas Zaļās partijas frakcijas deputāts.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienītie kolēģi! Es tomēr neesmu tik uztraucies un neuzskatu, ka vispār kāds "kuģis" te grimtu. Labi jau nav darīts dažos punktos, bet patlaban, pieņemot Aizsardzības ministrijas priekšlikumu, ir iespējams ieviest zināmu skaidrību. Un, ja nebūtu šīs nelielās neskaidrības iepriekš bijušas, tad varētu diskutēt par 4.punktu. Šodien, šinī brīdī, kad mums ir tāds teksts, kādu mēs esam pieņēmuši, visloģiskāk ir nobalsot par Aizsardzības ministrijas priekšlikumu, un tas dotu šos četrus mēnešus un ieviestu zināmu skaidrību.

Latvija ļoti bieži ir bijusi grūtā stāvoklī, un vienmēr ir jāprot arī grūtībās precīzi atrast pareizo virzienu. Es nedomāju, ka šodien stāvoklis ir tik traģisks, ka šo likumu, kā kolēģi izteicās, nav vērts pieņemt. Zināmu sakārtotību tas dos, zināmu skaidrību tas ieviesīs, un galu galā nevajadzētu te pretendēt uz to, ka mēs te kaut ko ideālu varam uzreiz radīt.

Tā ka es ļoti aicinu kolēģus atbalstīt Aizsardzības ministrijas priekšlikumu. Ja mēs šo priekšlikumu atbalstīsim, tad ar likumu varēs šodien vēl kaut ko sakārtot, un tālākā nākotnē mēs varēsim domāt, protams, par šā paša likuma papildinājumiem. Bet mums ir vajadzīgs šis likums šobrīd, lai Aizsardzības ministrija var reāli strādāt. Lai var strādāt pie armijas sakārtošanas.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Aivars Endziņš - frakcija "Latvijas ceļš".

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es gribu uzreiz pateikt, ka es atbalstīšu Aizsardzības ministrijas priekšlikumu par šo četru mēnešu atlikšanu attiecībā pret 12 mēnešiem, bet es gribu pievērst uzmanību tām runām, kas te izskanēja, - te teica, ka Endziņš ir demagogs... vai Krastiņš... apmēram no kurienes kas un kā te ir nācis... Man, tieši otrādi, visu laiku ir neskaidrība - ko ir darījuši gan esošie, gan bijušie aizsardzības ministri ar visu savu aparātu, ko ir darījusi Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija, lai nodrošinātu pašreiz spēkā esošā likuma izpildi? Tad, kad es jautāju gan Līgotņa kungam, gan citiem šā resora pārstāvjiem: "Bet cik krimināllietu jūs galu galā esat ierosinājuši par izvairīšanos no militārā dienesta?", - tad viņi plāta rokas. Tātad, manuprāt, paši dienesti nav strādājuši tā, kā vajag. Tagad to pārmet mums, jo domā vienkārši tā: ja mēs tagad it kā paplašināsim šo loku, nu tad visas problēmas izzudīs pašas par sevi.

Ir izveidota pat speciāla militārā prokuratūra. Bet kur ir rezultāti? Tāpēc es domāju, ka šādā veidā apmainoties ar "komplimentiem", kurš ir vainīgais un kurš nav vainīgais... Man liekas, ka drīzāk Aizsardzības un iekšlietu komisijai pašai vajadzēja tikt skaidrībā.

Šinī gadījumā es tomēr aicinu atbalstīt Aizsardzības ministrijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - LNNK un Latvijas Zaļās partijas frakcijas deputāte.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Godātais Valsts prezident! Prezidija priekšsēdētāj un deputāti! Es aicinu atbalstīt Aizsardzības ministrijas priekšlikumu un neatbalstīt komisijas viedokli. Komisijā lēmumi tika pieņemti ar ārkārtīgām grūtībām. Ja šo Aizsardzības ministrijas priekšlikumu neatbalsta, tad es pievienojos tam, ko teica jau daži iepriekšējie runātāji. Es aicinu Valsts prezidentu neizsludināt šo likumu, jo nevar būt tāda valsts, kurā rīkojas tā kā pie mums - atlaiž vienu trešdaļu armijas tajā laikā, kad Austrumos ir bīstams kaimiņš, tajā laikā, kad cietumi ir pilni ar ieslodzītajiem un jaunais iesaukums ir paredzēts tikai pavasarī.

Bet vēl es gribu piebilst, ka man kļūst baigi sēdēt šajā Saeimā, kur Saeimas deputāti vīrieši viens par otru runā kā tirgus sievas. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Kaut arī morālā ziņā jums piekrītu, es tomēr izsaku piezīmi jums, Seiles kundze, par apzīmējumiem, kādus jūs veltījāt deputātiem.

Vai vēl ir pieteikušies deputāti debatēs par šo jautājumu? Debatēs pieteikušos vairs nav. Komisijas vārdā Druvas kungs nevēlas runāt. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par Aizsardzības ministrijas priekšlikumu - pārejas noteikumu 4.punktu izteikt jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā. (Starpsauciens no zāles: "Par.") Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 10, atturas - 9. Priekšlikums ir pieņemts.

K.J.Druva. Nākošais ir deputāta Kristovska piedāvātais grozījums, un pēc būtības tas jau vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Paldies. Piekrītam.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Māra Vītola piedāvātais grozījums, kurš nosaka, ka līdz 1997.gada 1.jūlijam licencēto valsts augstskolu studenti var apgūt militārā dienesta instruktora un virsnieka pamatapmācību, un uzliek šo iespēju...

Sēdes vadītājs. Paldies, godājamie kolēģi, paldies, Druvas kungs, jo Māris Vītola kungs savu priekšlikumu noņem. Līdz ar to tas nav apspriežams.

K.J.Druva. Nākošais ir deputāta Endziņa piedāvātais grozījums, un tas sastāv no piecām daļām. Dažas no šīm daļām Aizsardzības un iekšlietu komisija pieņēma, dažas - noraidīja. Tā ka varbūt būtu jābalso par atsevišķām daļām.

Sēdes vadītājs. Kā uzskata deputāti? Iesniedzējs balsojumu pa daļām nepieprasa. Vai deputātiem ir iebildumi pret Aizsardzības un iekšlietu komisijas slēdzienu par deputāta Endziņa izteiktajiem priekšlikumiem?

Vēlas runāt Aivars Endziņš - frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētāj! Es tomēr aicinātu balsot pa punktiem. 1. un 2.punkts ir iekļauts komisijas piedāvātajā variantā. Ir iekļauts arī 5.punkts. Un arī būtībā, tātad paliek tikai 3.punkts. 3.punkts ir saistīts ar to, kas jau ir iebalsots pašā likumā. Acīmredzot ir jānosaka arī termiņi, tas, kādā kārtībā tad šī problēma tiks risināta. Tāpēc es tomēr aicinu par viņu balsot. Es saprotu, ka komisija viņu noraidīja tāpēc, ka tika noraidīti arī attiecīgie priekšlikumi pašā likuma tekstā. Saeima viņus ir akceptējusi, tātad te būtībā ir kontroles termiņš.

Sēdes vadītājs. Andrejs Krastiņš - aizsardzības ministrs. Lūdzu!

A.Krastiņš (aizsardzības ministrs).

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Endziņa kungs jau teica, ka praktiski ir atlicis tikai šis 3.punkts, kas būtu balsojams no viņa izteiktā priekšlikuma. Es tomēr aicinu viņu noraidīt un saglabāt Aizsardzības un iekšlietu komisijas ieteikto variantu. Kāpēc?

Pirmkārt, te ir noteikts, ka līdz 1997.gada 1.janvārim Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā valsts licencēto augstskolu studenti apgūst militārā dienesta pamatapmācību. Protams, kļūda jau tika izdarīta ar to, kā tas šeit tika iebalsots, jo militārā pamatapmācība nebūt nenozīmē, ka viņš ir atvaļināms rezervē, ka ir izgājis apmācību. Jo pamatapmācība ir domāta tam, lai karavīrs varētu tālāk pildīt savu dienestu un turpināt profesionālo apmācību. Tā ka šī pamatapmācība nebūt nenosaka to, ka viņš jau ir ieskaitāms rezervē un tamlīdzīgi. Tas, dabīgi, nākotnē mums ir jāskatās likumā, ja šis likums tiks pieņemts, jādomā par grozījumiem un labojumiem.

Otrkārt. Lai noteiktu šādu pamatapmācību, ir jāparedz arī līdzekļi valsts budžetā valsts licencētām iestādēm. Es jums atgādināšu, ka mums pavisam drīz nāks šeit priekšā Saeimā budžeta lasījums 1997.gadam, bet tur nekas tamlīdzīgs nav paredzēts, - šie miljoni, kas tur ir vajadzīgi šādai apmācībai.

Trešais. Ir aizmirsts, ka mūsu augstskolas tomēr ir suverēnas un ka viņām ir savas Satversmes, kurās ir paredzēts, kādas struktūras ir šajās augstskolās, kā viņas darbojas, un tamlīdzīgi. Ar Ministru kabineta noteikumiem šeit vēl nekas nebūs labots. Te ir vajadzīgs, lai pildītu šo Saeimas pieņemto likumu un šos punktus, ir vajadzīgs nopietns darbs, lai saskaņotu šos dažādos likumus. Mums ir vēl arī Augstskolu likums, kurš darbojas un kurā ir jāizdara nepieciešamie grozījumi un labojumi, lai viss varētu stāties likumīgā spēkā, jo Ministru kabinets izdod noteikumus, pamatojoties uz kādu no likumiem. Ar šo likumu vēl ir par maz, lai Ministru kabinets izdotu darbojošamies noteikumus šajā sakarā. Tādā brīdī šis 1997.gada 1.janvāris, kas būs pēc pusotra mēneša, ir absolūti nenopietns skaitlis, un, tā kā te cits variants nemaz nevar būt, tad es tomēr aicinu godājamos kolēģus aprobežoties ar tiem noteikumiem, kādus ir izstrādājusi Aizsardzības un iekšlietu komisija, un palikt pie šiem pārejas noteikumiem, kādi ir izteikti 5.punktā, noraidot godājamā kolēģa Endziņa izteikto 3.punktu un arī citus. Kopumā arī, jo viņš pieprasīja balsot pa daļām, tad arī kopumā viņa ieteiktos labojumus.

Sēdes vadītājs.Ģirts Kristovskis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

Ģ.V.Kristovskis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais Valsts prezident! Cienījamie deputāti! Cienījamie klātesošie! Es tomēr domāju, ka mums jābūt konsekventiem, jo šā likuma 3.panta trešajā daļā mēs pieņēmām tieši šo pašu atsauci, ka valstī pastāv šāda speciāla militārās apmācības sistēma augstskolu studentiem, un, ja mēs to šeit neieliekam... Mēs varam, protams, mainīt datumu, mēs varam noteikt pusgadu uz priekšu, lai gan tas varbūt nav vēlams, varbūt varētu likt kādus trīs mēnešus, tad tas nosacīti varētu būt 1.marts vai 1.aprīlis, vai kāds cits datums. Varbūt Endziņa kungs varētu nākt un pateikt šo datumu priekšā, bet, kā jau mēs debatēs runājām, otrajā un trešajā lasījumā tas ir vijies cauri. Mums ir nepieciešama šāda sistēma. Un, ja mēs šajos pārejas noteikumos par to nerunājam un izliekamies, ka tādu vispār nav, ja neesam runājuši par to un neesam arī iebalsojuši, tad tas nozīmē, ka mūsu valstī, kamēr netiks pieņemts jauns likums vai iesniegtas kaut kādas izmaiņas, par šo jautājumu neviens nekad nopietni nedomās. Bet ir jādomā par šo jautājumu! Var teikt, ka mums nav līdzekļu, bet kaut kad tomēr būs šie līdzekļi. Un tik ilgi, kamēr mēs par šo jautājumu nedomāsim, mēs pat minimālus līdzekļus šai tēmai nesāksim veltīt. Un jāsaka, ka mums daudziem ir ļoti kļūdaini priekšstati par šīs apmācības sistēmas izveidošanu. Mums ir jāveido vienots priekšstats, un to var izveidot Aizsardzības ministrija vai kāda cita institūcija, bet par to ir jārunā. Un šai institūcijai ir jāstrādā. Un tad mēs redzēsim konkrētos rezultātus un konkrētos augļus. Jo šeit faktiski tas neprasa nekādus līdzekļus. Šis priekšlikums uzliek veikt tikai intelektuālu darbu - izveidot darba grupu Aizsardzības ministrijā, izveidot trīs, četrus modeļus, likt tos deputātiem vai Ministru kabinetam priekšā un pie vienas no šīm iespējām strādāt.

Es esmu runājis gan ar Zemessardzes, gan ar Nacionālās aizsardzības akadēmijas pasniedzējiem, un nez kāpēc viņiem nerodas nekādas problēmas, lai šo jautājumu risinātu. Viņi uzskata, ka mūsu valstī militāro speciālistu vidū intelektuālais potenciāls ir tik liels, ka mēs varam šādu apmācību nodrošināt. Mēs varam to izveidot. Protams, tas prasa koncentrēt spēkus. Bet varbūt darīsim tā un ierakstīsim to šeit iekšā, vienīgi izmainot datumu, ja Endziņa kungam ir priekšlikums? Varbūt liksim 1.aprīli, bet lai cilvēki sāk domāt, lai ministrijas sāk domāt par priekšdienām, par nākotni. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt?

Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Nupat skanēja ārkārtīgi īpatnējs priekšlikums - mēs varot izmainīt datumu. Neko mēs nevaram vairs izmainīt. (No zāles deputāts Ģ.Kristovskis: "Ja gribam, tad varam.") Saprotiet, lūdzu, ka mēs patlaban varam tikai balsot par konkrēto tekstu. Tādu, kāds viņš mums ir. Un varbūt atcerēsimies, ka šis ir trešais lasījums. Ja mēs vēl otrajā lasījumā varējām kaut ko iebalsot un pārbalsot, tad tagad mēs to vairs nevaram izdarīt. Teksts ir nemaināms, un tādu mēs to pieņemsim. Tālāk šajā brīdī runāt par ideju ir galīgi nevietā, jo mums piedāvā konkrētu tekstu ar konkrētu datumu - līdz 1.janvārim. Tas ir nereāli! Absolūti nereāli! Būs vēl viens deklaratīvs punkts, kur mēs uzdodam jau noteikt kārtību. Tas vienkārši nav iespējams!

Kā jūs atceraties, mēs nupat Aizsardzības ministrijai devām šos četrus mēnešus, šo iespēju pārkārtot armiju. Šo atkāpi mēs devām. Tagad mēs uzgrūdīsim galīgi nevajadzīgi... Parēķiniet! Šodien ir 7.novembris. Varbūt atcerēsimies to! Un tur ir, ka līdz 1.janvārim jau jānosaka kārtība. Pa kuru laiku tas notiks? Pie tam līdztekus strādājot pie ļoti daudziem svarīgiem jautājumiem, to skaitā drebot par nākamā gada budžetu. Tā ka, cienījamie kolēģi, ja mēs gribam iebalsot vēl kaut kādu ideju, vēl kaut kādu "sapņu pili" vai deklarāciju, tad - lūdzu! Bet, ja mēs gribam iebalsot konkrētu tekstu ar konkrētu datumu, kurš ir negrozāms pēc šī balsojuma, izņemot, ja Prezidents mums viņu atsūta atpakaļ, tad tādā gadījumā mēs nedrīkstam atbalstīt kaut ko tādu, kas pagaidām ir tomēr nereāls. Es aicinu neatbalstīt šo 3.punktu.

Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Otro reizi.

Ģ.V.Kristovskis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie klātesošie! Cienījamie kolēģi! Protams, mēs varam pēc Kārtības ruļļa vilkt līdzi ar pirkstu, bet, ja mūs kādreiz vada arī veselais saprāts un patiesa vēlēšanās domāt par reālas lietas sakārtošanu, tad mēs kādreiz varbūt arī varam vienkārši mainīt kādu datumu. Bet, ja nu nevaram, tad mēs varam atstāt arī šo 1.janvāri, jo galu galā par šo tēmu tika runāts ilgi un dikti. Un beigu beigās vēl ir pusotrs mēnesis laika, lai tad Aizsardzības ministrija parāda, ka viņa arī spēj kaut ko izdarīt pusotrā mēnesī! Pusotrā mēnesī ir ļoti daudz stundu. Un šīs idejas sakārtošanai nav vajadzīgs tik daudz stundu. Beigu beigās - lai cilvēki sāk strādāt! Vai tad mēs ar šādu armiju, kura nevar atrisināt šādu problēmu - nevar uzrakstīt kaut kādus konkrētus priekšlikumus un izstrādāt konkrētu kārtību, vai ar šādu armiju mēs savu valsti aizsargāsim? Mums valsts būs jāaizsargā pirmajā minūtē vai pirmajā stundā, kad kaut kas notiks. Un, ja mēs nevaram pusotrā mēnesī dokumentu izstrādāt, tad jau mums varbūt tiešām nav vērts par aizsardzības budžetu vispār runāt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Kristovska kungs, es noraidu jūsu aicinājumus - neievērot Kārtības rulli.

Andrejs Krastiņš - aizsardzības ministrs.

A.Krastiņš (aizsardzības ministrs).

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Godātais Prezidij un godātie kolēģi! Es domāju, ka pilnīga taisnība ir manam godājamajam kolēģim Kristovska kungam, kurš teica, ka pusotra mēneša laikā var uzrakstīt dokumentu. Var! Arī 10 dokumentus var uzrakstīt un, man liekas, pat 100. Bet, kāda jēga ir tādam dokumentam, ja viņš nedarbosies?

Pirmkārt. Es gribu uzreiz uzsvērt, ka šī kārtība, kāda tiek prasīta šajā 3.apakšpunktā, ka Ministru kabinets izdod sekojošus likumdošanas aktus - izdod rīkojumus, izdod noteikumus... Noteikumi tiek izdoti uz likuma pamata. Lai šie noteikumi darbotos, ir jābūt izdarītām izmaiņām likumos - mūsu Augstskolu likumā, likumā "Par valsts aizsardzību", likumā "Par valsts budžetu 1997. gadam". Šos likumu grozījumus var izdarīt tikai godātie kolēģi šeit, Latvijas Republikas 6.Saeimā, tāpēc runāt par to, ka... Dokumentu tik tiešām var uzrakstīt un kaut kādu kārtību noteikt, un mums jau ir dažādi projekti.

Es pilnīgi piekrītu godājamajiem Zemessardzes un mūsu Nacionālās aizsardzības akadēmijas pārstāvjiem, ka tas potenciāls ir un ka šādu dokumentu var sastādīt. Arī šeit Saeimā šāds potenciāls ir. Taču, nosakot šo termiņu - 1.janvāri - Ministru kabineta noteikumu pieņemšanai, jūs praktiski aicināt Ministru kabinetu uz nelikumību, jo viņiem būtu jāpieņem noteikumi, nebalstot tos uz likumiem. Tā ka, godājamie kolēģi, izturēsimies nopietni.

Tik tiešām šāds uzdevums likumā ir dots - nodrošināt militāro apmācību valsts licencēto augstskolu studentiem. Tas arī tiks izdarīts, un Aizsardzības ministrija savas kompetences robežās pildīs Latvijas Republikas likumu. Bet tam ir jādod noteikti laiks, jo, nosakot šādus nereālus termiņus, praktiski tiek sagandēta un nogremdēta arī pati ideja. Tāpēc es vēlreiz aicinu godājamos kolēģus rīkoties Kārtības ruļļa ietvaros, jo mēs nevaram izmainīt nekādus likumus un akceptēt to 5.panta formulējumu, kādu ir izstrādājusi Aizsardzības un iekšlietu komisija. Mums ir jāsasprindzinās un jāstrādā, un šie ir pamatā kaut cik reāli izstrādājami dokumenti. Paldies.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīga kungs savu pieteikumu uzstāties ir atsaucis, bet toties ir pieteicies Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai". (Starpsauciens no zāles: "Kârli, nevajag!")

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais Valsts prezidenta kungs! Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es arī gribu aicināt atbalstīt Endziņa kunga priekšlikumu par piekto pārejas noteikumu... šo viņa iesniegto 3.punktu, ka līdz 1997.gada 1.janvārim Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā valsts licencēto augstskolu studenti un absolventi apgūst militārā dienesta pamatapmācību. Mēs jau nobalsojām par Endziņa kunga priekšlikumu 3.pantā, ka rezervē ir ieskaitāmi tie, kas ir šo militāro pamatapmācību apguvuši, un šis priekšlikums šeit ir jāatbalsta kaut vai tikai tāpēc vien, lai mēs būtu konsekventi savā likumdošanā un neradītu pretrunas, vienā likuma daļā nosakot, ka tie, kas ir apguvuši šo pamatapmācību, ir ieskaitāmi rezervē, bet otrā nenosakot kārtību, kādā šī pamatapmācības apguve ir organizējama. Nenosakot to mehānismu, kādā veidā šī pamatapmācība varētu tikt apgūta. Un es aicinu būt konsekventiem un arī šeit atbalstīt šo Endziņa kunga priekšlikumu, un neatstāt šeit tīri deklaratīvas lietas. Un es, protams, aicinu ievērot Kārtības rulli un balsot par Endziņa kunga priekšlikumu - tādu, kāds tas ir, un es domāju, ka šis likums arī var būt par pietiekamu pamatu, lai uzliktu Aizsardzības ministrijai pienākumu izstrādāt un Ministru kabinetam pieņemt noteikumus, kas regulētu šīs pamatapmācības apguves kārtību. Šis likums var uzlikt par pienākumu izdot noteikumus, un tad šie noteikumi tiks izdoti saskaņā ar šo likumu. Šeit es neredzu nekādas pretrunas, un es aicinu atbalstīt deputāta Endziņa priekšlikumu - konkrēti, šo 3.punktu piektajā pārejas noteikumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Imants Liepa - frakcijas "Latvijai" deputāts.

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

Godātais Valsts prezident un Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es gribu darīt zināmu vienu informāciju. Šā gada 23.septembrī notika Zemessardzes štāba sēde, un šajā sēdē piedalījās vairāki Saeimas deputāti, to skaitā arī es. Šajā sēdē izskatīja tieši šo jautājumu par iespējām studējošo jaunatni apmācīt studiju laikā, lai viņi iegūtu pamatizglītību militārajā jomā. Un šajā sēdē tie vīri, kas tur referēja, patiešām uzstājās ar pārdomātām runām, ar pārdomātiem dokumentiem, tajā skaitā bija paredzēta studiju programma, kas tika izklāstīta pārliecinoši, bija šajā studiju programmā paredzēti attiecīgie mācību priekšmeti; teorētiskajiem, ja atmiņa mani neviļ, bija 866 stundas paredzētas, un bija paredzēta divus mēnešus ilga praktizēšanās Zemessardzes mācību centrā. Šajā sēdē bija ļoti laba saskaņa, tur praktiski bija jau izstrādāts tas dokuments, par kuru šeit ir runa. Vai tad tiešām pusotra mēneša laikā Aizsardzības ministrija nevar izskatīt un iesniegt Ministru kabinetam jau gatavu dokumentu, jau gatavu mācību programmu, studiju programmu, kurā pat visi mācību priekšmeti bija minēti? Kāpēc to nevar izdarīt? Kāpēc nevar šo kontroles datumu ņemt vērā un tādējādi atbalstīt arī Zemessardzes štābā patiesi nopietni izstrādātos dokumentus? Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Otro reizi.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Mans priekšlikums jau arī bija tieši tāpēc, ka arī man bija šāda informācija, ka ir jau būtībā pamatdokumenti izstrādāti un šeit ir tikai sakārtots... Un vēl es gribu atkārtot, ka mans priekšlikums tika iesniegts 12.septembrī, laiks ir pagājis. Arī presē šī problēma tika atspoguļota, arī diskusijās, kas notika ar augstskolu rektoru piedalīšanos, ar studentu pārstāvju piedalīšanos, ar Zemessardzes pārstāvju piedalīšanos un, ja es nemaldos, arī ar Aizsardzības ministrijas pārstāvju piedalīšanos. Tā ka pamats jau ir ielikts, šeit ir vienkārši tas, kas ir jāizdara... Un tas nebūt nenozīmē, ka jau 1.janvārī šīs mācības jāuzsāk. Tas ir mācību gada vidus. Acīmredzot to varētu uzsākt nākamajā mācību gadā, tātad 1997.gada rudenī. Bet pamats ir jāieliek. Savādāk ir skaidrs, ka... man tā politika ir skaidra, ka mēs vienkārši tādā gadījumā neko nedarīsim, un cauri. Un tad norma paliks deklaratīva. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Otro reizi.

O.Grīgs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Valsts prezident! Cienījamais sēdes vadītāj! Es tieši to gribēju teikt, ko Liepas kungs sacīja. Ja atmiņa neviļ, mēs jau iepriekš uzstājāmies tieši par šo apmācības variantu, ko piedāvāja Zemessardze. Redzat, Ministru kabinets ļoti čakli mums vasarā deva darbu - ja nemaldos, kādi 70 vai 80 likumprojekti tika iesniegti Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā. Tik veikli un tik ārkārtīgi racionāli un produktīvi mums iedeva šos likumprojektus! Nu tad es domāju, arī šoreiz nesagādās grūtības izstrādāt šos noteikumus. Un tāpēc es arī ieteicu atbalstīt, jo pašreiz augstskolās jau notiek studentu mācības militārajā jomā - gan Tehniskajā universitātē, gan Latvijas Universitātē, gan Jelgavā... Caurmērā šīs mācības jau notiek. Es domāju, apmēram bataljona sastāvā tas notiek, un es pat pieļauju, ka ne visi studenti izteiks savu vēlēšanos iet...

Sēdes vadītājs. Grīga kungs, viena minūte ir pagājusi. Vai vēl kāds vēlas runāt? Neviens nevēlas. Debates beidzam. Druvas kungs, vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Ja nē, tad balsojam.

K.J.Druva. Balsojam par apakšpunktiem...

Sēdes vadītājs. Paldies, Druvas kungs. Vispirms izšķirsimies, kolēģi, par kārtību, kādā veidā mēs to darīsim. Tātad Endziņa kungs pieprasīja, ka viņa priekšlikums ir balsojams pa daļām. Tādas tiesības saskaņā ar Kārtības ruļļa prasībām viņam ir. Bet vienlaicīgi viņš piekrita, ka nebūtu balsojams viņa priekšlikuma 1., 2., 4. un 5.punkts, jo komisija tos principā arī ir atbalstījusi. Nebija gan runa par 6.punktu, bet acīmredzot, tā kā par to debašu nebija, varbūt mēs varētu, kolēģi, vienoties un piekrist 6.punkta tādai redakcijai, kādā tas ir iesniegts... Nē, piedodiet, piedodiet, komisija to ir noraidījusi, un jūs, deputāti, neiebilstat. Endziņa kungs to pat atsauca, tas vēl atvieglo mūsu darbu. Tātad strīda objekts un jautājums, ja iesniedzējam un deputātiem nav iebildumu, ir tikai Endziņa kunga priekšlikuma 3.punkts, kuru vajadzētu likt uz balsošanu. Neviens neiebilst? Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret piekto pārejas noteikumu - deputāta Endziņa priekšlikuma 3.punktu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 19, atturas - 11. Šis priekšlikums ir pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Kristovska piedāvātie grozījumi pārejas noteikumos, un tagad tie būs rūpīgi jāizskata viens pēc otra. Man šķiet, pirmais apakšpunkts jau ir noteikts, pieņemot Endziņa kunga piedāvātos grozījumus, tātad tas nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt šādam komisijas viedoklim? Piekrīt. Paldies.

K.J.Druva. Arī 2.punkts nav balsojams, jo arī tas jau tika noteikts.

Sēdes vadītājs. Arī tam deputāti piekrīt. Paldies.

K.J.Druva. 3.apakšpunkts... nu, tas būtu balsojams, bet jautājums ir tāds: tā kā nekur nav runāts par izlozi, tas īstenībā bija iekļauts sastāvā... militārās iesaukšanas dienesta sastāva noteikumos, tātad, ja mēs nobalsotu par šādu punktu, tas īstenībā būtu galīgi jauns punkts, kurš nav minēts nekur iepriekš likumā.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi, tā kā Kristovska kunga priekšlikumā ir minēts konkrēts datums - 1996.gada 1.novembris - un šodien ir jau 7.novembris, tad balsojuma jēga pilnīgi zūd. Manuprāt, arī tas nebūtu balsojams. Vai deputāti piekrīt? Paldies. Pieņemts.

K.J.Druva. Un 4.apakšpunktā ir teikts, ka "lîdz 1996.gada 31.decembrim apstiprina iesaucamo iedalījumu kategorijās". Šis...

Sēdes vadītājs. Druvas kungs, Kristovska kungs šo priekšlikumu atsauc.

K.J.Druva. Paldies. Tālāk ir deputāta Lujāna kunga piedāvātais grozījums - svītrot 5.punktu, attiecīgi mainot punktu numerāciju. Man šķiet, ka tas vairs nav balsojams, jo mēs jau pieņēmām visu, kas attiecas uz šo punktu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lujāna kungs vēlas runāt par šo jautājumu. Lūdzu!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es šo priekšlikumu, dabiski, atsaukšu, bet es gribu vienīgi norādīt uz to, ka Prezidijs, pārkāpjot Kārtības rulli, nelika papriekš balsot par radikālāko un pēc tam par tālāko. Šajā gadījumā jūs vienkārši esat pārvērtuši manu priekšlikumu par bezjēdzību, un tā ir šajā gadījumā tieši Prezidija vaina.

Sēdes vadītājs. Paldies, Lujāna kungs, jūsu piezīme ir pieņemama, bet, tā kā jūs pēc būtības savu priekšlikumu atsaucat, tad tas balsojams nav.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Māra Vītola piedāvātais grozījums pārejas noteikumos, un šeit ir runa atkal par darba dienestu, un līdz ar to...

Sēdes vadītājs. Druvas kungs, arī Vītola kungs, kā es saprotu, atsauc savu priekšlikumu.

K.J.Druva. Paldies. Tālāk ir deputāta Bišera piedāvātais grozījums, kurā sacīts, ka... (No zāles deputāts I.Bišers: "Noņemu!")

Sēdes vadītājs. Arī deputāts Bišers savu priekšlikumu atsauc.

K.J.Druva. Paldies. Un tad tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais grozījums, un šo grozījumu Aizsardzības un iekšlietu komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Juridiskā biroja priekšlikumu un atbildīgās komisijas slēdzienu par šo priekšlikumu? Iebildumu nav.

K.J.Druva. Un visbeidzot ir arī Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais grozījums. Ir runa par to, kā likums stājas spēkā. Zināms, arī to komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Ir pieteikušies divi deputāti. Pēteris Apinis - frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi! Līdz ar šo pēdējo punktu mēs pieņemsim jaunu likumu, un, lasot šo likumu, man radās laiku pa laikam doma, ka kaut kur es jau to esmu lasījis. Un tāda grāmata tiešām ir jau uzrakstīta - jau gadsimta sākumā -, un tas ir Jaroslava Hašeka "Ðveiks", un tur ir ļoti daudz no tā, par ko mēs esam šodien runājuši, un ļoti daudz no tā, ko mēs esam pieņēmuši.

Un pavisam nesen mēs skatījāmies televīzijā, "Panorāmā", tādu klipu, kurā redzējām, kā četri mūsu armijas zaldāti ar tādām beretēm galvās sita pret savu galvu alus pudeles, tās alus pudeles tika pārsistas, un radās iespaids, ka tie būs tie nākamie Latvijas studenti, tie, kuri, pateicoties mūsu likumam, tiks bez konkursa uzņemti augstskolā.

Es jums vēlu priecīgus svētkus - atbilstoši šā likuma garam!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es iesaku jums ieskatīties Kārtības ruļļa 113. pantā. Tajā ir norādīts: "Ja Saeima likumprojektu trešajā lasījumā nepieņem, to nodod atpakaļ atbildīgajai komisijai un tas var tikt no jauna iesniegts izskatīšanai trešajā lasījumā..." Ðinī gadījumā es vienkārši jums piedāvāju izmantot šīs tiesības, jo es esmu gandrīz pilnīgi pārliecināts, ka vai nu Ulmaņa kungs pats personīgi nolems... vai arī, teiksim, deputāti, tajā skaitā es, griezīsies pie viņa ar lūgumu šo likumprojektu nosūtīt atpakaļ Saeimai, lai veiktu jaunu izskatīšanu, jo šis sacerējums, kas ir radies kopsummā... Es brīnos, kādēļ Ulmaņa kungs uzspiedis ir Saeimai... vajag komisijas darbu. Papriekš komisijai bija konceptuāli jāapspriež šis likums, bet tagad man liekas, ka te ir pielikti nagi, ragi, aste un Dievs vien zina kas vēl klāt, un ir iznācis kaut kāds tāds īpatnējs hibrīds, nevis likums. Protams, var jau te teikt, ka tas ir īsu brīdi, bet šinī īsajā brīdī, vadoties pēc šā hibrīda, būs jādien mūsu zēniem, un tas būs tas likums. Un es negribētu, ka Ulmaņa kungs pēc brīža televīzijā pateiktu: redziet, kāda mums tā Saeima ir dumja... Un tādēļ es personīgi aicinu šinī gadījumā neatbalstīt šo likumu. Lai komisija pārstrādā! Tagad, kad ar visām šīm problēmām viņa ir saskārusies un ir šīs koncepcijas, būs daudz ātrāk un vieglāk to izdarīt nekā pēc tam, kad Ulmaņa kungs vēl atsūtīs to likumu atpakaļ. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Guntis Eniņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie deputāti! Jaunā Aizsardzības ministrija darbojas jau gandrīz gadu, bet mūsu dzērāju samuļļātajā armijā mēs īpašus uzlabojumus vēl neredzam.

Es aicinu jūs atcerēties pirmās brīvās Latvijas armiju un lūdzu salīdzināt to ar šodienas "patriotisko" (pēdiņās) armiju, kas bija visas tautas gods, lepnums un skaistas disciplīnas paraugs.

Es mēģināju ierosināt dažus, manuprāt, būtiskus armijas likuma pantus, kas uzlabotu armijas stāvokli no iekšienes, uzlabotu tās kvalitāti, bet tie tika noraidīti.

Pirmkārt, jūs atbalstījāt alkoholisma turpināšanu armijā. Otrkārt, jūs noraidījāt tikumības un dzimtenes mīlestības audzināšanu armijā. Jūs ķīvējaties šeit un rūpējaties tikai par armijas kvantitāti, nevis par armijas morāles un tikumības kvalitāti. Šādu nostāju es nevaru atbalstīt, un tāpēc neņemiet ļaunā, ka es balsošu pret šo likumu kopumā.

Sēdes vadītājs. Viktors Kalnbērzs - Latvijas Vienības partijas frakcija.

V.Kalnbērzs (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs, augsti godātie deputāti! Es atkārtošu jautājumu: kādu armiju mēs veidosim, ja mēs pieņemsim šo likumu? Vai tā armija varēs karot, vai tā armija baidīs pasauli, vai tā armija turēs savu tautu paklausībā? Es uzskatu, ka nevienam mērķim šī armija nekalpos. Nevienu mērķi viņa nevarēs sasniegt. Es uzskatu, ka armijai šodien jābūt profesionālai. Un, ja kaut kas ar jums notiek, es jums iesaku piekrist, lai jūs operētu ķirurgs dzērumā, nekā terapeits skaidrā. Ar to es gribu pateikt, ka profesionalitātei ir milzīga nozīme.

Agrāk bija tāda rubrika - ja ministrs būtu es... Vai - ja es būtu direktors... Es teikšu tā: ja es būtu valdnieks, tad es savai tautai nodrošinātu robežsargus, zemessargus, policiju, un, ja runātu par armiju un man būtu līdzekļu trūkums, es noteikti veidotu tādu karavienību, kura būtu profesionāla.

Es ļoti apbrīnoju Druvas kunga centību veidot labu armiju, bet es domāju, ka Druvas kungs ļoti labi zina, ko tas nozīmē un kādai jābūt armijai, lai tā nebūtu "lielgabalu gaļa".

Un nobeigumā es gribu pateikt, ka šeit ir "simts gudrākās galvas". Un viens treneris pārmeta savam vārtsargam: "Priekš kam tev galva?!" Un tas vārtsargs atbildēja: "A z t/ tv." Es ar savu galvu ēdu. Tātad varbūt izmantosim savas gudrās galvas ne tikai ēšanai, bet pieņemsim tādu lēmumu, lai būtu pavisam cita koncepcija! Es aicinu jūs neatbalstīt šo likumu. Vajag mainīt koncepciju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers - par Kārtības ruļļa pārkāpumiem.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Man nākas aizrādīt, ka patlaban notiek Kārtības ruļļa pārkāpums - deputāti ir pieteikušies runāt par pēdējo priekšlikumu, taču viņi nerunā par šo priekšlikumu, bet izsakās par balsošanas motīviem, par likumu kopumā. Tādā gadījumā es ierosinātu viņiem izlasīt Kārtības ruļļa 144. pantu un ievērot kārtību, kādā viņi var izteikties par saviem balsošanas motīviem.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - LNNK un Latvijas Zaļās partijas frakcijas deputāts.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! To kvēlo runu autoriem, kuras nupat izskanēja, es tomēr ieteiktu sekot vismaz tam, kas notiek šeit zālē. Tās brīnišķīgās runas, ko jūs bijāt sagatavojuši, jūs varējāt drusku vēlāk teikt... sniegt no tribīnes. Bet jums pat nav bijis laika paskatīties 44. lapaspusē un konstatēt, ka mums ir palicis viens priekšlikums, kuru mēs varam vai nu pieņemt, vai noraidīt. Bet jūs te nākat un kaut ko filozofējat. Tā ka te nav runa tikai par Kārtības ruļļa pārkāpumu, te vienkārši ir runa par to, ka cilvēki kāpj tribīnē un paši nesaprot, ko viņi te runā.

Tā ka es aicinu atgriezties pie šā dokumenta izskatīšanas un izskatīt to līdz beigām, un tad jūs varēsiet dziedāt savas "dziesmas", cik jums patīk.

Sēdes vadītājs. Dobeļa kunga piezīme visnotaļ ir vietā.

Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Paldies. Debates beidzam.

Vai ir iebildumi pret Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu - pārejas noteikumu pēdējā daļā vārdus "izsludināšanas dienā" aizstāt ar vārdiem "nâkamajā dienā pēc tā izsludināšanas"? Iebildumu nav. Tas ir pieņemts. Paldies.

Druvas kungs, kādi ir jūsu priekšlikumi? (Starpsauciens no zāles: "Balsojam!")

K. J.Druva. Tātad nu esam izskatījuši visus piedāvātos grozījumus, arī visus pārejas noteikumus, un tagad es aicinātu jūs visus balsot par likumu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsojot izteikt savu viedokli par Obligātā militārā dienesta likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 11, atturas - 8. Likums pieņemts.

Godājamie kolēģi! Divi paziņojumi. Vispirms es atsaucu savu vakardienas paziņojumu... piedodiet, paziņoju Latvijas Republikas Saeimas ārkārtas sēdi par slēgtu.

Otrkārt, atsaucu savu vakardienas paziņojumu par 6. novembra kārtējās sēdes slēgšanu un paziņoju, ka 6. novembra kārtējā sēde turpināsies pulksten 13.30.

Un tagad vārdu paziņojumam lūdz Anta Rugāte - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāte. Lūdzu! Pēc tam reģistrācija, godājamie kolēģi!

A.Rugāte (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātie Saeimas deputāti! Vēlos jūs informēt savlaicīgi. Pulksten 15.00 Sarkanajā zālē aicinu Latvijas-Francijas parlamentārās sadarbības grupas deputātus uz sēdi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

Godājamie kolēģi, reģistrācijas rezultāti!

J.Kušnere (6. Saeimas sekretāra biedre).

Godājamie deputāti! Nav reģistrējušies:

Edgars Bāns,

Kārlis Jūlijs Druva,

Pēteris Keišs,

Paulis Kļaviņš,

Ivars Jānis Ķezbers,

Juris Sinka,

Andris Tomašūns.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Druvas kungs ir zālē...

J.Kušnere. Jā, Druva ir zālē.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 13.30.

(Pārtraukums)

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

SATURA RĀDĪTĀJS

1996.gada 7.novembra rudens

sesijas 25.(ārkārtas) sēde

(1996.gada 28.oktobra 25.(ārkārtas)

sēdes 2.turpinājums)

Likumprojekts "Obligātā militārā dienesta

likums" (3.lasījums) (Turpinājums)

(1637. dok.)

Debašu turpinājums - dep. J.Dobelis (43.pants) - 1.lpp.

- dep. L.Stašs - 2.lpp.

- dep. I.Kreituse - 3.lpp.

- dep. P.Tabūns - 4.lpp.

- dep. L.Kuprijanova - 5.lpp.

- dep. P.Putniņš - 7.lpp.

- Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs

M.Vītols - 7.lpp.

- dep. J.Kaksītis - 9.lpp.

- dep. J.Sinka - 10.lpp.

- dep. A.Kreituss - 10.lpp.

- Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs

M.Vītols (44.pants) - 12.lpp.

Paziņojums - dep. O.Grīgs (par balsojuma

                        rezultātiem) - 13.lpp.

Debašu turpinājums - dep. M.Lujāns - 14.lpp.

- dep. L.Kuprijanova - 15.lpp.

- Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs

A.Līgotnis - 16.lpp.

- dep. I.Liepa - 16.lpp.

- dep. Ģ.V.Kristovskis - 17.lpp.

- dep. P.Tabūns - 17.lpp.

- dep. Ģ.V.Kristovskis (45.pants) - 19.lpp.

- dep. P.Apinis - 20.lpp.

- dep. M.Lujāns - 20.lpp.

- dep. A.Endziņš - 21.lpp.

- dep. M.Lujāns - 21.lpp.

- dep. O.Kostanda (46.pants) - 22.lpp.

- dep. M.Lujāns (49.pants) - 25.lpp.

- dep. O.Kostanda - 26.lpp.

- dep. J.Kazāks - 27.lpp.

- dep. A.Endziņš - 28.lpp.

- Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs

A.Līgotnis - 29.lpp.

- dep. M.Lujāns - 29.lpp.

- dep. Ģ.V.Kristovskis - 30.lpp.

- dep. A.Jirgens - 31.lpp.

- dep. G.Eniņš (53.pants) - 34.lpp.

- dep. O.Kostanda - 35.lpp.

- dep. M.Lujāns - 36.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 37.lpp.

Paziņojums - dep. A.Ameriks - 38.lpp.

Debašu turpinājums - dep. M.Lujāns (53.pants) - 39.lpp.

- dep. A.Rubins - 39.lpp.

- dep. G.Eniņš - 40.lpp.

- dep. J.Mauliņš - 41.lpp.

- dep. M.Vītols - 42.lpp.

- dep. A.Endziņš - 43.lpp.

- Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs

A.Līgotnis - 44.lpp.

- dep. A.Endziņš - 45.lpp.

- aizsardzības ministrs A.Krastiņš - 45.lpp.

- dep. Ģ.V.Kristovskis - 46.lpp.

- dep. A.Endziņš - 48.lpp.

- 49.lpp.

-Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs

A.Līgotnis - 50.lpp.

- aizsardzības ministrs A.Krastiņš - 51.lpp.

- dep. Ģ.V.Kristovskis - 53.lpp.

- dep. P.Tabūns - 54.lpp.

- dep. O.Grīgs - 55.lpp.

- aizsardzības ministrs A.Krastiņš - 56.lpp.

- dep. V.Krisbergs - 57.lpp.

- dep. Ģ.V.Kristovskis - 58.lpp.

- dep. J.Dobelis - 58.lpp.

- dep. A.Endziņš - 59.lpp.

- dep. A.Seile - 60.lpp.

- dep. A.Endziņš - 61.lpp.

- aizsardzības ministrs A.Krastiņš - 62.lpp.

- dep. Ģ.V.Kristovskis - 63.lpp.

- dep. J.Dobelis - 64.lpp.

- dep. Ģ.V.Kristovskis - 65.lpp.

- aizsardzības ministrs A.Krastiņš - 66.lpp.

- dep. K.Čerāns - 67.lpp.

- dep. I.Liepa - 68.lpp.

- dep. A.Endziņš - 69.lpp.

- dep. O.Grīgs - 69.lpp.

- dep. M.Lujāns - 72.lpp.

- dep. P.Apinis - 73.lpp.

- dep. M.Lujāns - 73.lpp.

- dep. G.Eniņš - 74.lpp.

- dep. V.Kalnbērzs - 75.lpp.

Par Kārtības ruļļa pārkāpumu - dep. I.Bišers - 75.lpp.

Debašu turpinājums - dep. J.Dobelis - 76.lpp.

Paziņojums - dep. A.Rugāte - 77.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 77.lpp.

Trešdien, 28.februārī
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
12:00  Saeimas deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Čehijas parlamentu tikšanās ar Čehijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Martin Vítek
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde
13:00  Saeimas Deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Kazahstānas parlamentu tikšanās ar Kazahstānas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Dauren Karipov
13:10  Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijas sēde
15:30  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēde
16:30  Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja tikšanās ar Izraēlas Valsts ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Sharon Rappaport-Palgi