Latvijas Republikas 6. Saeimas rudens

sesijas astoņpadsmitā (ārkārtas) sēde

1996. gada 7. oktobrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas sēžu zālē! Paziņoju par atklātu 1996. gada 7. oktobra Latvijas Republikas Saeimas ārkārtas sēdi. Sāksim izskatīt darba kārtības pirmās sadaļas jautājumus.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Par jautājumu vēlas runāt deputāts Odisejs Kostanda - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Godājamais priekšsēdētāj, godājamie kolēģi! Es aicinu balsot pret likumprojekta "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" nodošanu komisijām. Šis likumprojekts, ko valdība iesniegusi, ir saistīts ar jauno budžeta projektu, kura, kā mēs ļoti skaidri redzam, pamatmērķis ir radīt vai izveidot bezdeficīta budžetu uz trūcīgo cilvēku rēķina.

Šodien mēs Saeimā izskatīsim Ministru kabineta iesniegto bezdeficīta budžeta projektu 1997. gadam, kuru vēlas, lai mēs to pieņemam ļoti ātri. Budžeta projekta sadaļā par iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu apjoma palielināšanu redzams, ka salīdzinājumā ar 1996. gadu (157 miljoni lati) tagad, 1997. gadā, ir prognozēts iekasēt 171 miljonu latu. Nākamajā lappusē ir teikts, ka 1997. gadā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi tiek prognozēti 180 miljonu latu. Kā redzam, starp abām prognozētajām ienākuma nodokļa ieņēmumu summām starpība ir 18 miljonu latu. Vai tā būtu uzskatāma par kļūdu, par budžeta projekta sastādītāju paviršību? Atbilde ir viennozīmīga - nē, tā nav kļūda, tā ir apzināta, ciniska Šķēles valdības rīcība. To, ka tas nav tukšs apgalvojums, apliecina daudzās Ministru kabineta aktivitātes likumdošanas jomā, piemēram, šis valdības šobrīd Saeimā iesniegtais grozījums likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli".

Daudzie grozījumi būtībā nosaka to, ka nodokļu ieņēmuma palielinājums 18 miljonu latu apjomā pamatā veidojas, atceļot nodokļu atvieglojumus par apgādībā esošajiem ģimenes locekļiem un iekasējot ienākuma nodokli no tā saucamo jauno pensionāru pensijām, ja tie aizgājuši pensijā pēc 1996. gada 1. janvāra un ja to pensijas ir lielākas par 60 latiem. Nav šaubu, ka šie Ministru kabineta akceptētie grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" būtībā nozīmē tikai vienu - pasliktināsies dzīves apstākļi tiem cilvēkiem, kam jau tā šodien klājas visgrūtāk, proti, daudzbērnu ģimenēm, pensionāriem.

Acīmredzot mūsu valsts valdošo partiju politiķiem un valstsvīriem liekas, ka cilvēku pacietības rezerves nav izsmeļamas, ka tie klusējot piekritīs jebkurām valdības iecerēm, bet es ceru, ka šodienas demonstrācija pie Saeimas jūs beidzot pārliecinās par pretējo. Jau tāpat šo cilvēku vairākums dzīvo zem nabadzības robežas. Arodbiedrību noteiktais iztikas minimums jūlijā bija 91,52 lati, bet krīzes iztikas minimums - 56,16 lati. Tātad, lai nodrošinātu ikdienai nepieciešamo, katram cilvēkam mēnesī vajag ne mazāk par 100 latiem, taču patiesā aina ir citāda. Tā apmēram 441 tūkstotim pensionāru vidējais pensijas apmērs ir 38,9 lati un vēl 4,3 tūkstošiem pensionāru vidējā pensija ir 50 latu. Ir redzams, ka pensijas ir mazākas par krīzes iztikas minimumu. Ir patiesi jāapbrīno, kā šādos apstākļos spēj izdzīvot mūsu jau tā daudzcietušie vecie cilvēki, kas spiesti dzīvot pilnīgā nabadzībā.

Valsts Statistikas komitejas dati arī rāda: jo vairāk ģimenē ir bērnu, jo mazāki ir ienākumi uz katru ģimenes locekli. Tāpēc frakcija "Latvijai" uzskata, ka nedrīkst atcelt ienākuma nodokļa atvieglojumus par apgādībā esošajiem ģimenes locekļiem. Jau tā šodien vairāki tūkstoši bērnu neapmeklē skolu nabadzības dēļ. Vai mūsu valdība ir iecerējusi veidot Latviju par analfabētu un noziedznieku zemi? Protams, ar tumšu un neizglītotu tautu jau ir vieglāk manipulēt. Tā piekritīs visam, ko tai mēģinās iestāstīt. Vienīgi nav saprotams, kā tas saskan ar valdošo partiju tik dāsni dāļātajiem solījumiem par rūpēm tautas labā, par centieniem uzlabot cilvēku dzīves apstākļus, panākt viņu gaišu un saulainu dzīvi neatkarīgajā Latvijā.

Frakcija "Latvijai" kategoriski noraida šos ciniskos valdības lēmumus. Mums nav pieņemama šāda Šķēles valdības politika - risināt savas problēmas uz valsts nabadzīgo cilvēku rēķina. Tik plaši reklamētais bezdeficīta budžets vēl vairāk pasliktinās cilvēku dzīvi, radīs tiem jaunas papildgrūtības. Tiesa, bezdeficīta budžets atbilst valdošo partiju politiķu un valstsvīru interesēm, jo nav dzirdēts, ka valstsvīri samazinātu savas algas, neskaitāmos komandējumus un reprezentācijas izdevumus. Tieši pretēji - turpat vai katru dienu dzirdam par jauniem kabinetu remontiem, par jaunu un modernu mēbeļu iegādi, par jaunu automašīnu iegādi un par arvien plašāk izmantotajiem neskaitāmu miesassargu pakalpojumiem. Mūsu valdošā režīma divkosību tas ilustrē ļoti spilgti.

Tautas kustība "Latvijai" darīs visu iespējamo, lai Latvija nekļūtu par ubagu un bezpajumtnieku zemi. Mēs ļoti ceram uz cilvēku izpratni un atbalstu mūsu darbībai. Mēs ceram, ka šodien zālē arī valdošo partiju deputāti pārdomās savu balsojumu. Frakcija "Latvijai" pieprasa valdībai un valdošajām partijām - "Latvijas ceļam", Saimniekam, "Tçvzemei un Brīvībai", LNNK, Latvijas Zemnieku savienībai, Kristīgajiem demokrātiem un Latvijas Vienības partijai - atteikties no prettautiskiem nodomiem - aplikt pensijas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un likvidēt nodokļa atvieglojumus par apgādībā esošajiem ģimenes locekļiem. Šķēles, tautas kapraču, valdībai ir jādemisionē!

Sēdes vadītājs. Vai vairāk neviens runāt nevēlas par apspriežamo jautājumu? Tādēļ lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi, balsojot par Saeimas Prezidija atzinumu par minēto likumprojektu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 16, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par veterinārmedicīnu"". Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par veterinārmedicīnu"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputāti vēlas runāt par šo jautājumu? Nevēlas. Iebildumu nav. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Izglītības likumā" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija.

Vai deputāti vēlas runāt par minēto jautājumu? Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Šo Ministru kabineta kārtējo izgudrojumu es piedāvātu neatbalstīt, jo visiem ir zināma tā situācija, kāda ir izveidojusies ar Izglītības likuma grozījumiem, - viņš ir saņēmis aptuveni 700 labojumu, un, ja jau Ministru kabinets ļoti vēlējās piedāvāt savus labojumus, tad tos varēja tieši iedot komisijai, ja, protams, šis likums netiks vai nu pārveidots, vai arī tiks nosūtīts atpakaļ Ministru kabinetam uz jaunu pārstrādi.

Šinī gadījumā tur ir vēl viena ļoti interesanta norma par to, ka pēc būtības Ministru kabinets pilnībā atsakās... par nodokļiem vairs nebūs nekādu... nebija pat bezmaksas medicīnas, bet nebūs medicīnas vispār tur iekšā... nevis medicīnas, bet izglītības... Tur iekšā ir tieši norādījums uz ziedojumiem, ka skolas varēs saņemt legālus ziedojumus. Protams, šeit nav jautājuma par to, kā tas tiks normatīvi noteikts. Un tādēļ jau šodien skolas, protams, ziedojumus saņem, bet vai šinī gadījumā šis ziedojums nepārvērtīsies klajā maksā, kas tiks pieprasīta paralēli tam, ka iedzīvotāji jau maksā nodokļus, un šiem nodokļiem pēc būtības, ja viņi pareizi tiek lietoti, jābūt novirzītiem uz izglītību.

Un tādēļ es tomēr piedāvātu šos abus Ministru kabineta piedāvātos labojumus neatbalstīt un nosūtīt atpakaļ Ministru kabinetam.

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu! Piedodiet, Krisberga kungs, jūs esat pierakstījies runāt par nākamo dokumentu.

Dzintars Ābiķis - frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais Valsts prezident, cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es aicinātu tomēr šo projektu nodot izskatīšanai komisijām, jo Lujāna kungs runāja par visu ko, tikai ne par šī projekta būtību. Projekts būtībā ir saistīts konceptuāli ar budžeta izskatīšanu, un uz otro lasījumu mums būs jābūt skaidrībai, kādā veidā tiek maksātas skolotāju algas - vai mērķdotāciju veidā vai caur pašvaldību izlīdzināšanas fondu. Es, protams, šobrīd nesaku, ka esmu "par" ðī dokumenta saturu vai "pret", jo tas ir ārkārtīgi rūpīgi jāizsver, un domas dalās. Ir arī iespējams, ka komisijas noraidīs šo dokumentu, bet tanī pašā laikā viņš nepārprotami ir jāizskata. Šis jautājums ir ciešā kontekstā ar budžeta izskatīšanu otrajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsojot izteikt savu attieksmi pret Saeimas Prezidija atzinumu - nodot likumprojektu atbildīgajām komisijām. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 7, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Izglītības likumā" (dokuments nr. 1484-a) nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija. Runās Valdis Krisbergs - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Diemžēl man bija liegts vārds iepriekšējā jautājuma apspriešanā, un šajā jautājumā es neesmu pierakstījies. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Vairāk neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu attiecīgajām komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 5, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993.gada 23.februāra lēmumā "Par Latvijas Medicīnas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt? Andrejs Požarnovs - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Lūdzu!

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godātais Prezidenta kungs! Cienījamais Prezidij! Kolēģi! Es lūdzu šo likumprojektu par Latvijas Medicīnas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu nodot arī Sociālo un darba lietu komisijai.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem nav iebildumu pret deputāta Požarnova priekšlikumu? Iebildumu nav. Runāt neviens nevēlas. Balsot arī vajadzības nav. Paldies, kolēģi, lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Valsts darba inspekciju"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputāti vēlas runāt par šo jautājumu? Runāt neviens nevēlas. Paldies. "Pret" arī nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtībā mums ir Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Zemessardzi"". Tajā tiek ierosināts minēto likumprojektu nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputāti nevēlas runāt par šo jautājumu? Debatēs deputāti pieteikušies nav. Iebildumu arī nav. Paldies. Lēmums pieņemts.

Nākamais. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Konsulārais reglaments"" nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu pret Saeimas Prezidija atzinumu? Iebildumu nav. Paldies. Lēmums pieņemts.

Nākamais. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par budžetu un finansu vadību"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu pret Saeimas Prezidija atzinumu? Iebildumu nav. Runāt neviens nevēlas. Paldies. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Augstskolu likumā" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputāti par Saeimas Prezidija atzinumu runāt nevēlas? Debatēs pieteikušies nav. Iebildumu arī nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Augstskolu likumā" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija. Šajā gadījumā, godājamie kolēģi, ir runa par dokumentu nr.1491A. Vai par Saeimas Prezidija atzinumu runāt neviens nevēlas? Debatēs pieteikušies nav. Iebildumu arī nav. Paldies. Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Iebildumu arī nav. Paldies. Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Iebildumu pret Saeimas Prezidija atzinumu arī nav. Paldies. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993.gada 28.aprīļa lēmumā "Par Latvijas Policijas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu"" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Iebildumu pret Saeimas Prezidija atzinumu arī nav. Paldies, kolēģi. Lēmums pieņemts.

Nākamais. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Iebildumu pret Saeimas Prezidija atzinumu arī nav. Paldies. Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par tiesu varu"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Iebildumu pret Prezidija atzinumu arī nav. Paldies. Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Latvijas Republikas likumā "Par policiju"" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Iebildumu pret Prezidija atzinumu arī nav. Paldies. Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Pret Saeimas Prezidija atzinumu iebildumu arī nav. Paldies. Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par cukuru"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Iebildumu pret Prezidija atzinumu arī nav. Paldies. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zemes komisijām"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Iebildumu pret Saeimas Prezidija atzinumu arī nav. Paldies. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums šīsdienas ārkārtas sēdē - otrā sadaļa "Likumprojektu izskatīšana". Likumprojekts "Par valsts budžetu 1997.gadam". Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - Roberts Zīle, frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Budžeta un finansu (nodokļu) komisija savā sēdē izskatīja valdības iesniegto likumprojektu "Par valsts budžetu 1997.gadam". Sēdē piedalījās premjerministrs, finansu ministrs, Finansu ministrijas darbinieki, arī daži deputāti no citām komisijām, un šajā apspriešanā izskanēja vairāki konstatējumi, kas būtu saistoši, diskutējot šodien tālāk arī šeit sēdē budžeta projekta pirmajā lasījumā. Kopumā budžeta ieņēmumu daļā ir plānots pieaugums par 14%, kas faktiski pirmo reizi ir lielāks par sagaidāmo inflācijas līmeni, un līdz ar to principā pirmo reizi Latvijas Republikai ir iespējas nākamā gada budžetā operēt ar naudu, kas ir reāli vērtīgāka nekā iepriekšējā gadā ieņemtā nauda budžetā. Tajā pašā laikā komisija konstatēja arī tādu faktu, ka izdevumu daļa pieaug tikai par 10,1%, tā ir varbūt mazliet zemāka nekā sagaidāmā inflācija, bet tomēr tā ir reāli daudz vērtīgāka nauda izdevumos visām funkcijām, kas paredzētas budžetā, tātad visām ministrijām un visām struktūrām, kurām jāveic attiecīgas valdības funkcijas un valsts pārvaldes funkcijas vairāk nekā iepriekšējā gadā. Budžeta projektā nav deficīta, tas nozīmē arī to, ka notiks... ir paredzētas būtiskas izmaiņas ekonomiskās telpas uzlabošanā, kas nozīmētu to, ka mazāk ir jāaizņemas. Arī par aizņemto daļu ir jāmaksā lētāk, un vairāk ir jābūt kredītresursiem tautsaimniecībā, tajā skaitā starptautiskajiem kredītiem. Un arī tas, ka Latvijas Bankas refinansēšanas likme šādā budžeta situācijā varētu kļūt vēl zemāka, nozīmē to, ka uzņēmumu parādi arī kļūs zemāki. Jo nav noslēpums, ka daudzi uzņēmumi ir parādā un tiem pieaug tātad soda naudas par šiem parādiem, kas ir radušies iepriekš un kas rodas arī no jauna. Diemžēl.

Tajā pašā laikā ļoti būtisks bezdeficīta budžeta moments tomēr ir tas, ka tas tiek parādīts gan Latvijā, gan arī pasaulē, principiāla nostādne, ka valdība un, iespējams, arī Saeima iet šo ceļu, kas ir ļoti būtisks tādām valstīm, kas atrodas pārveides procesā; tāda, neapšaubāmi, ir arī Latvija.

Tajā pašā laikā Budžeta un finansu (nodokļu) komisija konstatēja arī to, ka izdevumu struktūra ir izveidota pēc jauna principa, pēc programmu principa, kuras būtībā apvieno apakšprogrammas, kuras savukārt ir izvērstas samērā sīkās tāmēs, kuras, kā jūs visi zināt, ir pieejamas pielikumos (iespējams, ne tik daudzos eksemplāros, kā to gribētos deputātiem). Bet katrā ziņā šajā situācijā, sagatavojot priekšlikumus otrajam lasījumam, ja budžets tiks apstiprināts pirmajā lasījumā, deputātiem ir iespējas izdarīt tās izmaiņas, ko viņi grib, un ļoti precīzi tās pamatot un atrast arī tās vietas, kas, viņuprāt, ir neveiksmīgi naudas pieprasījumi. Šādā gadījumā Budžeta un finansu (nodokļu) komisija arī sagatavoja savu lēmuma projektu, kurš tiks izskatīts acīmredzot vēlāk šodienas sēdē un kurā būtu iespējama šī priekšlikumu kārtības noteikšana, tajā skaitā arī tas, ka šādi detalizēti priekšlikumi, kas pašlaik atrodas apakšprogrammu izvērsumā... ir iespējams iecelt likuma pielikumos, tas nozīmē, likuma pantos, un tam būtu likuma spēks. Šie konkrētie skaitļi, kas ir izdevumos, attiecīgajos sadalījumos, attiecīgajās ministrijās vai citās valsts varas iestādēs...

Bez šaubām, komisija konstatēja, ka ir būtiskas strukturālas izmaiņas budžetā, ko rada arī funkciju izmaiņas. Tas visvairāk, protams, skar veselības aizsardzību un izglītību. Šādā situācijā arī ir skaidra šī lieta, ka budžets kļūs centralizētāks, pašvaldību daļa kopbudžeta daļā ir mazāka; tas, protams, rada politisku spriedzi, bet tas ir jautājums, kas mums būs šeit jāizlemj visiem kopā, nevis Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, un tātad jāmēģina rast šeit politisku kompromisu un risinājumus šādai funkciju struktūras maiņai, kurai, protams, ir jāatspoguļojas pieņemtajā likumā budžeta izdevumu daļā.

Ir vēl viena būtiska iezīme, ko komisija konstatēja, - tas, ka budžets ir sastādīts, ņemot vērā paredzamās likumdošanas izmaiņas (ko mēs tikko redzējām: darba kārtības sadaļa "Prezidija ziņojumi" sastāvēja no ļoti daudziem likumiem, kuri ir jāgroza), vai arī sastādītā budžeta projekts šajā gadījumā nesaskanēs ar šiem grozījumiem, ja tie netiks izdarīti tā, kā tas tiek iesniegts valdības projektā... vai arī atrodot kompromisu starp likuma grozījumiem un budžeta izdevumu daļu...

Es domāju, ka neviens nevar apšaubīt to, ka Latvijā vēl ir tālu no situācijas, ka visi likumi ir pieņemti, tie nav jāgroza un valdība normāli var sagatavot budžeta projektu nākamajam gadam, neiesniedzot nekādus grozījumus. Tā ka faktiski šā gada nogalē Saeimai ir paredzams ļoti intensīvs darbs ne tikai attiecībā uz budžeta projektu, bet arī uz šiem ļoti daudzajiem likumiem, kuri citādā gadījumā nonāks pretrunā, sākot ar 1997.gada 1.janvāri, ar budžeta projektu.

Es gribu pieminēt vēl vienu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sēdes konstatējumu, tas ir tas, ka pirmo reizi valdība ir iesniegusi likumu laikā - līdz 1.oktobrim, kā to nosaka Budžetu un finansu vadības likums. Līdz ar to mums būtu iespēja samērā rūpīgi - es pat teiktu, ļoti rūpīgi - izstrādāt galīgo likuma variantu otrajam lasījumam. Tāpēc konstatējošajā daļā Budžeta un finansu (nodokļu) komisija uzskatīja, ka likumprojekts "Par valsts budžetu 1997.gadam" pirmajā lasījumā ir atbalstāms un virzāms uz sēdi. Tas būtu viss no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokļa. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atklājam debates par apspriežamo likumprojektu. Runās Latvijas Republikas Ministru prezidents Andris Šķēle. Lūdzu, Šķēles kungs!

A.Šķēle (Latvijas Republikas Ministru prezidents).

Labdien, godātais Valsts prezidenta kungs! Labdien, godātais Saeimas priekšsēdētāj, Prezidija locekļi! Labdien, cienījamie deputāti! Atklājot debates par 1997.gada budžetu, es vispirms gribu pateikties visiem valdības locekļiem un tiem simtiem cilvēku, kas ir strādājuši pie šā dokumenta sagatavošanas un spējuši demonstrēt maksimālu kompromisa mākslu un ekonomisko domāšanu, atbildības un politiskā brieduma mobilizāciju. Tas bija ilgstošs un smags darbs sešu mēnešu garumā. Paldies par to!

Cienījamie deputāti! Vēsture un liktenis katru tautu un katru atsevišķu cilvēku reizi pa reizei nostāda kādas izšķiršanās priekšā. Visbiežāk mēs tikai vēlāk saprotam, kad un kāda mūsu rīcība ir principiāli izšķīrusi notikumu tālāko attīstību. Lielus notikumus varbūt tāpat kā lielas gleznas var saprast tikai no attāluma. Budžeta apstiprināšana ir liels notikums valsts dzīvē. Tādai valstij kā Latvija pāreja uz bezdeficīta budžetu savā ziņā ir pat vēsturisks notikums. Astoņi mēneši ir pagājuši, kopš jūs šajā zālē nobalsojāt par 1996.gada budžetu. Valsts vēsturē tas ir mirklis, tomēr pirmos šā balsojuma rezultātus mēs jau varam novērtēt. Inflācija ir samazinājusies pusotrkārt un ir viena no zemākajām Austrumeiropā. Valsts ekonomiskās aktivitātes rādītāji ir pieauguši, un tie ir augstākie starp Baltijas valstīm. Latvijas Bankas refinansēšanās likme ir pazemināta no 27% uz 11%, un es paredzu, ka līdz otrā lasījuma laikam tā tiks pazemināta vēl vairāk.

Tāpat ir samazinājušies kredītprocenti. Ir parādījušies pirmie patēriņa kredīti, un tas viss ir vistiešākajā veidā saistīts ar to, ka jūs pirms astoņiem mēnešiem nobalsojāt par budžeta deficīta samazināšanu, un valdība to ir spējusi samazināt vēl zem jūsu apstiprinātās robežas. Protams, tie ne tuvu vēl nav tie panākumi, kurus no mums gaida sabiedrība. Šodien tos spēj novērtēt varbūt tikai eksperti. Taču panākumi ir tieši tik lieli, lai man gribētos teikt, ka labu darbu visvairāk ir žēl sabojāt tad, kad to tikko ar lielām grūtībām ir izdevies uzsākt. Tad, kad beidzot ir kļuvis redzams, ka tas "vezums" ir kustināms.

Cienījamie deputāti! Šodien es jums nepiedāvāju skaitļu tabulas, es nepiedāvāju diskusiju par to, kāpēc vienai programmai ir tik, bet citai - tik. Tas mums vēl ir priekšā. Tā ir izšķiršanās, kuru man ir tas gods jums piedāvāt šodien. Tā ir principiāla izšķiršanās ne tikai par to, vai mēs gribam vai negribam dzīvot valstī, kurā iedzīvotāji ar katru mēnesi kļūst nabadzīgāki, jo valsts tos aplaupa ar inflāciju. Tā ir izšķiršanās ne tikai par to, vai mums pa īstam arī darbos rūp mazā un vidējā biznesa ražošanas un lauksaimniecības attīstība vai tā ir tikai populistiska buldurēšana. Šī galvenokārt ir izšķiršanās par to, vai jūs izvēlaties strauju un dinamisku Latvijas tautsaimniecības attīstības politiku vai ekonomiskās stagnācijas un tautas ilgstošas aplaupīšanas politiku. Tā ir izvēle, vai Latvija nostāsies uz modernas ekonomikas un sabiedrības attīstības ceļa vai tās valstsvīri turpinās īstenot politiku, kuras loģisks un neizbēgams iznākums ir Latvija kā tipiska "trešās pasaules" valstiņa.

Mēs tikko esam sākuši rausties ārā no tā pazemojošā stāvokļa, kurā mūs ir novedušas priekšgājēju kļūdas, vājums un tuvredzība. No tā stāvokļa, kādā darbu uzsāka šī Saeima un šī valdība.

Arī ar pagājušā gada budžetu mēs spērām pirmo uzdrīkstēšanās soli. Mēs nedrīkstam apstāties! Šodien es jums piedāvāju spert nākamo soli un izbeigt līdzšinējo aizņemšanās un aizņemtās naudas aprīšanas politiku, bet pāriet uz principiāli jaunu saimniekošanu, kuras pamatlikums ir ilgtspējīga, uz nākotni vērsta ekonomiskā un finansu politika, kuras mērķis ir visu sabiedrības slāņu dzīves līmeņa celšana un valsts bagātības vairošana.

Bezdeficīta budžets Latvijas apstākļos ir neatņemama šādas politikas sastāvdaļa. Bezdeficīta budžets ļauj paaugstināt tautas dzīves līmeni.

Pirmkārt, samazinot inflāciju.

Otrkārt, padarot pieejamus kredītu resursus mazajam un vidējam biznesam.

Treškārt, darba ņēmējiem padarot pieejamus patēriņa kredītus, tas ir, kredītus televizoram un veļas mašīnai, dzīvoklim un studijām.

Ceturtkārt, atvēlot pensijām un citām sociālajām vajadzībām līdzekļus, kas citādi tiek tērēti budžeta deficīta apvākošanai.

Tātad no tā, vai jūs nobalsosit "par" vai "pret" bezdefīcīta budžetu, vistiešākajā veidā ir atkarīgs tas, cik daudz nākošajā gadā Latvijas cilvēki tiks aplaupīti ar inflācijas palīdzību. Inflāciju var salīdzināt ar nodokli, par kura atcelšanu, teiksim, ar rītdienu jūs tieši nobalsot nevarat. Es atkārtoju vēlreiz: inflācija ir tas nodoklis, kas aplaupa visus, nešķirojot, vai tas ir deputāts vai pensionārs. Vēl vairāk. Tas ir nodoklis, kurš vissāpīgāk skar tieši iedzīvotājus ar mazākiem ienākumiem, jo bagātākais spēj nopirkt zelta karotes, gredzenu ar briljantu, vai kādu vērtspapīru un paglābties no inflācijas. Taču lielākajai Latvijas cilvēku daļai šādu iespēju nav, un visa nauda aiziet, maksājot par ēdienu, īri un apģērbu, un arī tad tās vēl nepietiek. Tad, lūk, šiem cilvēkiem inflācijas dēļ naudas trūkst ar katru brīdi vairāk. Viņiem nākas vienīgi izmisumā secināt, ka viss ir kļuvis dārgāks, ka, neskatoties uz to, ka pensija ir tikpat liela kā pagājušajā mēnesī, nopirkt tagad par to var mazāk. Inflācijas nodokli jūs nevarat atcelt, bet, pavirši pieejot un kļūdaini nobalsojot par to vai citu lēmumu, jūs varat viegli šo nodokli palielināt. Inflācija ir sarežģīts, daudzu faktoru iespaidots lielums. Un budžeta deficīts ir viens no faktoriem, kas tieši ietekmē inflāciju.

Otrs arguments, kas ir par labu bezdeficīta budžetam, ir tas, ka mazajam un vidējam uzņēmējam ir pieejami kredīti. Līdz šim budžeta deficīta finansēšanai valdības bija spiestas aizņemties naudu, kas nodrošināja labu un vieglu peļņu baņķieriem, jo baņķieriem tika maksāti pat 40% par to, ka viņi aizdeva valdībai naudu. Savukārt mazo un vidējo uzņēmēju tas noveda izmisumā, jo viņš bija bezspēcīgs pret šo tuvredzīgo un barbarisko politiku, kuru finansu tirgū realizēja valsts. Valsts politikas dēļ mazie un vidējie uzņēmēji nevarēja iegūt kredītus lētāk par 40%, kurus bankām maksāja valsts. Taču 40% - tā ir cena, kas var valsti novest līdz sabrukumam. Kur nu vēl mazo uzņēmēju! Lielos uzņēmumus, varu atklāti vēlreiz pateikt, šī problēma neskar tik sāpīgi. Lielie uzņēmumi nav atkarīgi no Latvijas bankām, jo viņiem bija un ir pieejami lētāki kredītu resursi ārzemēs, un visi lielākie Latvijas uzņēmumi galvenokārt arī aizņemas ārpus Latvijas. Zemniekam, maza veikaliņa, gatera vai pienotavas īpašniekam šādas iespējas ir liegtas. Un viņa bizness ir atkarīgs no tā, cik lētu kredītu viņš var dabūt Latvijā. Tātad bezdeficīta budžets vistiešākajā veidā nozīmē pieejamus kredītus zemniekiem, kā arī mazajiem un vidējiem uzņēmējiem. Tas nozīmē, kredītus arī ledusskapja, kafijas automāta vai dzīvokļa pirkšanai, mājas celtniecībai, traktora iegādei vai studijām ārzemēs. Pateicoties jūsu pieejai 1996. gada budžeta apstiprināšanā, valdība jau ir piespiedusi bankas strādāt sabiedrības interesēs. Un vairs nav otrādi. Valsts vairs nestrādā banku labā, kā tas bija līdz šā gada sākumam.

Nākošais. Budžetā, kurš jums ir priekšā, nav nevienas pozīcijas, kurā līdzekļi kādam tiktu plānoti mazāki nekā iepriekšējā gadā. Es atkārtoju vēlreiz - nevienam līdzekļi nav mazāki kā iepriekšējā gadā! Cienījamie deputāti! Pajautāsim sev: vai mēs varam vēl vienu gadu izdzīvot tāpat kā šogad? Tad, ja mēs zinām, ka jau vienu gadu vēlāk naudas būs vairāk. Vai mēs izvēlēsimies ceļu, kas pēc gada dod augļus, vai arī mēs gribam dzīvot ar katru gadu aizvien sliktāk un sliktāk? Ja mēs tagad pieņemsim bezdeficīta budžetu, tad tas ieņēmumu līmenis, kurš tiek plānots uz 1997. gadu, jau 1998. gadā ļaus tiešām jūtami palielināt finansējumu tām sfērām, kas tiek finansētas no budžeta. Bezdeficīta budžets 1997. gadā nozīmē, ka jau pēc viena gada vajadzēs mazāk naudas parādu apkalpošanai un būs vairāk naudas veselībai, izglītībai, armijai. Šis budžets sekmēs arī minēto sfēru reformēšanu. Mums ir jāpāriet savā domāšanā no kategorijām "skolotāja alga", "ârsta alga", "ierēdņa alga" uz kategorijām "skolnieks", "slimnieks", "cilvēks" - tātad pensionāra pensija, slimnieka ārstēšanai garantētā nauda, skolnieka izglītībai garantētā nauda. Es aicinu arī jūs domāt kategorijās, kas atbilst tām interesēm un tam valsts modelim, kādu mēs esam izvēlējušies.

Tautas dzīves līmeni nevar pacelt vienā gadā. Pat visveiksmīgāko reformu piemēri citur pasaulē ir mērojami piecu un desmit gadu mērauklās. Taču mums ir jāizšķiras par to, ka mēs uzsākam šo virzību. 1997. gada bezdeficīta budžets ir vistiešākajā veidā saistīts ar dzīves līmeņa uzlabošanos jau 1998. gadā. Viens piemērs - pensijas. Mēs jau vienreiz saskaņā ar likumu indeksējām pensijas. Novembrī valdība otrreiz indeksēs pensijas. Taču atrodiet man to pensionāru, kurš jūtas daudz bagātāks, pateicoties šīm indeksācijām! Augstā inflācija ikdienā šo pensionāra "bagātību" noēd ātrāk, nekā likumā noteiktās pusgada indeksācijas spēj to līdzsvarot. Taču tad, ja inflācija būs samazināta, bet naudas valdībai būs vairāk nekā līdz šim, valdība varēs palielināt pensijas tā, lai pensionāri patiešām sajustu, ka dzīvo labāk.

Cienījamie deputāti! Darbs, kas stāv priekšā līdz otrajam lasījumam, ir grūts un atbildīgs. Budžets šogad pat ārēji nemaz nelīdzinās tai mapītei, kuru mēs saucām par budžetu agrāk. Principi ir citi, detalizējums ir cits, un jūsu priekšā ir sējumu apjoms, kas, man šķiet, mērāms ar metru. Nav viegli ar to iepazīties, visu izsvērt un izanalizēt. Taču šodien jums ir jāizšķiras tikai par diviem skaitļiem - par to, ka valsts pamatbudžeta deficīts ir nulle, bet ieņēmumi un tātad arī izdevumi būs viena miljarda simts vienpadsmit miljonu latu apmērā. Lai to izdarītu, nekāds papildu laiks nav nepieciešams. Es labi saprotu tos, kuri saka, ka mums vēl ir jāizdara grozījumi likumos, lai to nodrošinātu, un ka mēs vēl neesam ar visu iepazinušies un tā tālāk. Jā, to mēs vēl pagūsim. Es gribētu šo situāciju salīdzināt ar mājas remontēšanu. Mēs vēl paspēsim izvēlēties īstās naglas un iejaukt īsto krāsu. Mēs paspēsim atrast vajadzīgos vārdus, lai nomierinātu kaimiņu par radītajām neērtībām. Bet šodien mums ir jāpieņem lēmums par to, ka mēs gribam remontēt savu namu. Jāpieņem lēmums, ka mēs to gribam. Šis ir politiskās gribas jautājums - vai mēs turpināsim pret cauru jumtu cīnīties ar bļodu un slapju lupatu un katru ziemu salt aizvien vairāk, vai mēs izpuvušos pamatus turpināsim lāpīt ar populistiskiem solījumiem vai arī beidzot sāksim kārtīgu saimniekošanu. Sāksim, uzliekot vismaz kārtīgu jumtu un salabojot pamatus. Pārējais vēl ir priekšā. Valdība savu apņēmību ir paudusi, un tā nav tikai kaila deklarācija. Jums sava politiskā griba ir jādemonstrē šodien. Jūsu balsojums būs arī izšķiršanās par uzticību man, un es to gribētu zināt jau šodien. Šis ir uzticības balsojums ne tikai šā vārda parlamentāriski juridiskajā nozīmē. Šis ir balsojums par to, vai jūs uzticaties un paļaujaties, ticat tam, ka valdība, kas šo darbu ir uzņēmusies, spēs īstenot savu un arī jūsu gribu. Šis ir balsojums par to, vai šī valdība ir tie amatnieki, kas spēs veikt iecerēto, pagaidām tikai pamatu un jumta remontu, un izdarīs to tādā kvalitātē, kādā ir solījuši. Ja šī uzticība ir, tad nebūs nekādu grūtību arī ar tiem likumu labojumiem, kuri jāpieņem kopā ar šo budžetu, jo tikai tā viņš ir reāls. Jūs taču piekritīsiet - meistaram, kuram uzticas, aiz muguras ar pamācībām katrā sīkumā nestāv. Šis budžets nepārprotami prasa uzticību pret ministriem un pret mani. Un tā nav kaprīze, tie ir ātra attīstības tempa noteikumi. Mēs valdībā vairs nevaram strādāt, nejūtot aizmugurē Saeimas atbalstu. Ja šāda atbalsta nav, lai nāk un strādā tie, kas jūtas gudrāki un varošāki, bet, šķiet, māk vienīgi intrigas pīt un paslepus dūrītes vīstīt. Monolīts jūsu atbalsts un nesen parakstītā papildu vienošanās par valdības izveidi ir lielisks pamats tam, lai tālāk optimizētu valdības darbu un saliedētu valdību izvirzīto mērķu sasniegšanai. Situācija, kad atsevišķi ministri un pat veselas partijas brīžiem zaudē galvu un staigā ar atlūgumiem piedurknē, situācija, kad pozīcijas deputāti tā kā gribētu uzsākt cīņu ar valdību, liecina par to, ka mums vēl ir rezerves, vēl ir iespējas uzlabot savu darbu un mēs vēl nestrādājam uz savu spēju robežas. Varu piekrist tiem deputātiem, ka budžeta projekts, kas ir jūsu priekšā, protams, nav pati pilnība, un arī mani tas pilnībā neapmierina. Un arī likumu labojumu iesniegšanas grafiks varēja būt cits. Ir desmitiem iespēju noraidīt šo budžetu, vai nu nobalsojot pret to šodien, vai izbalsojot kādu no likuma labojumiem, kas faktiski veido ar budžetu vienotu paketi. Var noraidīt, bet var arī apstiprināt un strādāt. Tas ir politiskās gribas jautājums. Latvija neatrodas tādā situācijā, ka mēs drīkstētu darīt sliktāk, nekā iespējams. Un es negrasos strādāt tās garās stundas tad, ja tas nav vērsts uz iespējami ātru tautas labklājības celšanu, tautsaimniecības atveseļošanu un ilgtspējīgas politikas iedibināšanu Latvijā. Es jums ticu, cienījamie deputāti. Lai veiksmīga jums ir šī diena! Paldies.

Sēdes vadītājs. Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamie Valsts prezident, Ministru prezident, deputāti! Pagājušajā gadā, runājot par budžetu, daudzi, tajā skaitā arī es, pieprasījām bezdeficīta budžetu. To uztvēra, kā gudrs politiķis, arī Šķēles kungs. Nu mans klusais sapnis it kā ir piepildījies. Ir 1997. gada bezdeficīta budžeta projekts. Bet es jūtos apmuļķots vairāk nekā iepriekš, jo kā gan es varu zināt, ka budžets, tie cipari, tās ailes, tās tabulas ir tieši tādas, nevis citādas? Nav neviena eksperta slēdziena. Un es neatrodu arī šo medicīnā svarīgo programmu "Âdas un veneriskās slimības". Neviena vārda par zvīņēdi, sklerodermiju, sifilisu. Un es sev jautāju - vai es esmu vai es neesmu? Un kā es varu ticēt pārējam, kas te uzrakstīts? Es saņēmu pagājušajā nedēļā, ceturtdien un piektdien, smagu nešļavu. Mājās nosvēru: kopā ir 9,7 kg budžeta. Protams, es to nesu uz mājām kā dārgu guvumu, bet daļēji savās divās brīvajās dienās es spēju iepazīties tikai ar labklājībai, sociālajai aprūpei un veselībai veltīto 2,5 kg smago, no trim daļām sastāvošo un tikai 25 eksemplāros sagatavoto... kas ir tikai izredzētajiem (arī es izlūdzos) domāti sējumi... Es nesaprotu, kāpēc nekur nav analīzes, atskaites par šāgada budžeta izlietojumu un kāpēc šis 1997. gada budžets atkal ir viena smalki konfidenciāla lieta.

Labklājības ministrijas 200 cilvēku lielais klerku ansamblis komponē trīsdaļīgu uzvedumu savu vajadzību, interešu un ambīciju apmierināšanai. Uzsākot to lasīt, tūlīt atceros Rūdolfu Blaumani:

"Pâr Tālavas tumšajiem siliem

Jodi un murgi jāj..."

Jo no šā Labklājības ministrijas komponējuma, kura žanrs paliek nezināms - vai tas ir farss, feļetons vai traģēdija -, es uzzinu, ka Latvijā plosās lepra, nevis sifiliss. Jūsu zināšanai, godājamie deputāti, - pēdējais lepras slimnieks Latvijā bija diagnosticēts pirms trīs gadiem. Tomēr ar sifilisu vien pēdējā gadā ir slimi 3000 cilvēku, un šī saslimstība turpina strauji augt. Es uzzinu, ka... baigas tirpas uzdzen sēnīšu īpaša pasuga, no kurām dažreiz var izkrist daži mati, Latvijā tādi šogad bija daži slimnieki.

Bet murgi turpinās. Labklājības budžeta otrajā daļā (256. lapaspusē) ir rakstīts, ka samazinās līdzekļus "oportūnisko mikožu" ârstēšanai. Vladimir Makarov, kā jūs to domājat? Sēnītes, kas uzbrūk oportūnistiem? Nu to mums te ir daudz. Pielāgošanās meistari. Bet tas būtu vēsturnieku skatījums. Bet, ja tā ir jauna sēņu suga, steidzieties to pētīt un aprakstīt! Tas varbūt ir Nobela prēmijas vērts. Es atzīstos, ka līdz šim par "oportūniskām sēnītēm" es nebiju ne dzirdējis, ne tādas redzējis.

Es gatavojos doties uz kārtējo... arī man kārtējo Eiropas dermatovenerologu akadēmijas kongresu Portugālē un lasīšu referātu par sifilisa briesmām Latvijai un Eiropai. Mums, ārstiem ādas un veneriskajās slimībās (jeb Grieķijā - "Afrodītes slimībās"), ir viena organizācija cīņā pret ādas un veneriskajām slimībām Eiropā, kurā jūs arī gribat iesoļot. Amerikā Amerikas Dermatologu akadēmija nodarbojas ar līdzīgām problēmam visā Amerikas kontinentā. Tāpat šīs problēmas tiek risinātas Āzijā un Āfrikā. Tikai šeit, Latvijā, tā kā šeit laiks tiek sagrozīts, daudziem galvās ir liela putra. Sevišķi tas attiecas uz Labklājības ministrijas vadību. Labklājības ministrijas budžeta projekta izklāsts viss ir samudžināts un sakults vienā kultenī, kurā nez kādēļ nav atsevišķi ādas un veneriskajām slimībām paredzēts budžeta cipars, bet 2 miljoni latu ir paredzēti infekcijas, seksuāli transmisīvajām slimībām un lipīgajām ādas slimībām kopā. Seksuāli transmisīvās slimības, jūsu zināšanai, var būt gan vīrusu hepatīts, gan rauga sēnīte, gan hlamīdijas. Kas ar to domāts? To tikai zina Vladimirs Makarovs ar savu tuvāko līdzgaitnieci Jautrīti. Nekur pasaulē pie difterijas nepiebāž kašķi. Nekur pie vīrusu hepatīta netiek pieliktas sēnes kā piedeva. Programmā nav minēts neviens vārds par sifilisu, kurš jau otro gadu mūs izvirzījis saslimstības ziņā kā pirmos Eiropā un par kuru es referēšu Lisabonā.

Man ir pilnīgi skaidrs, kā rodas tāds "kokteilis". Mēs dzīvojam muļķu zemē. Labklājības ministrijā strādā cilvēki, kas neko nav varējuši sasniegt praktiskajā medicīnā vai arī zinātnē. Un, lai nenovirzītos no vēsturiskā kursa, viņus vada vēsturnieks Makarovs Vladimirs, kurš varbūt domā vēsturiski, bet parakstās krieviski un atbild par Latvijas iedzīvotāju labklājību, veselību un medicīnu.

Man ir konkrēti ierosinājumi. Programmas ir jāizstrādā profesionāļiem un speciālistiem, un tādi mums ir Latvijas Medicīnas akadēmijā. Šī simbioze, ko jūs nosaucat par Labklājības ministriju, ir jāizbeidz. Veselības aizsardzības ministrijai ir jābūt pilnīgi atsevišķai. Tad skaidri būs mērķi un vieglāk būs tos īstenot. Nav nepieciešams milzīgais klerku pūlis, lai strādātu. Ministrijā pilnīgi pietiktu ar 10-12 cilvēkiem profesionāļiem. Jau tagad ir programmas, kas uzrakstītas saprotami, skaidri un gaiši: medicīnas izglītībā - Jānis Vētra, psihiatrijā - Velmers, cukura diabētā - Lejnieks, vēl daži, tādi kā Jaksons un Aivars Vētra. Tie ir pazīstami mediķi, un, par laimi, mums Latvijā tādi ir. Labam ārstam aiz muguras nav jāstāv administratoram. Jo mazāk medicīnā būs pavēļu, plānu, pretplānu, jo ātrāk tiksim ārā no šīs "bedres".

Latvijā nav nepieciešama tāda Labklājības ministrija, kāda tā tagad pastāv, kas būtībā neko nedara, izņemot to, ka rīko savas izbraukuma sēdes brīvā dabā, nodarbojas ar līdzekļu pārdali un domā, kā dabūt papildu līdzekļus savu lielo, nevajadzīgo, neizmantoto telpu remontam, kuras tā aizņem, un par ko ir rakstīts budžetā. Šos neracionāli izmantotos budžeta līdzekļus, ko patērē ministrija, var izmantot lietderīgi, piemēram, savedot Bērnu slimnīcas (Vienības gatvē) 17. nodaļā jumtu kārtībā, lai bērniem nepilētu ūdens uz galvas. Neviena patronese te gan nav iegriezusies diemžēl. Tāpēc šim Labklājības ministrijas budžetam ir nepieciešams Latvijas Medicīnas akadēmijas un citu speciālistu slēdziens par visām programmām.

Bezdeficīta budžeta ideja ir laba lieta un atbalstāma. Bet, kā zināms, daudzas idejas tiek sakropļotas. Bezdeficīta budžetu, kas par katru cenu tiktu panākts uz nabadzīgo, neaizsargāto, mātes un bērna rēķina, es atbalstīt nevaru, jo šī cena ir pārāk augsta.

Nobeigumā vēl piezīme. 1997. gada budžeta projekta katru lapu ir parakstījis Aivars Guntis Kreituss. Vai deputāts Kreituss atbildēs par 1997. gada budžetu? Kas par budžetu galvo? Man liekas, ka daudzas lietas te ir sasteigtas. Es ierosinu deputātiem budžeta pieņemšanu pirmajā lasījumā atlikt uz divām nedēļām. Tāpat es līdz balsošanai gribu saņemt vadošo partiju vadītāju rakstisku galvojumu un arī jūsu, Šķēles kungs, galvojumu, tas būtu nepieciešams, lai es noticētu, ka tas ir 1997. gada budžets, un tas būtu daudz efektīvāk, nekā jūs izvadījāt Aivaru Gunti Kreitusu japāņu gaumē no Finansu ministrijas.

Un tālāk. Gribu jums atgādināt šīs rindas:

"Mans zelts ir mana tauta,

Mans gods ir viņas gods."

Un tas atkal ir Rūdolfs Blaumanis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Odisejs Kostanda - frakcijas "Latvijai" deputāts.

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Ziņošu jums par Aizsardzības ministrijas budžeta projektu 1997. gadam, sniegšu tā analīzi un tad došu arī īsu budžeta projekta kopvērtējumu.

Viens no galvenajiem secinājumiem, analizējot aizsardzības budžetu, ir sekojošs: Aizsardzības ministrijas budžeta projekts 1997. gadam nav atbalstāms, un līdz ar to, protams, arī 1997. gada valsts budžeta projekts kā tāds nav atbalstāms pirmajā lasījumā, jo Aizsardzības ministrijas budžets ir viena no tā sastāvdaļām.

No kā tas izriet? Apstāsimies pie dažām Aizsardzības ministrijas programmām un apakšprogrammām.

Pirmkārt, programma "Centralizētie pasākumi". Skatieties 18. lappusi jūsu dokumentos un tālāk! Pirmkārt, galīgi nav skaidrs šīs programmas mērķis. Citēju to: "Nodrošināt ministrijas pakļautībā, pārraudzībā un pārziņā esošo institūciju darbību." Bet tas taču ir citas programmas, konkrēti, centrālā aparāta, mērķis, par to var lasīt 9. lappusē.

Otrkārt. Neskaidrākas ir šo centralizēto pasākumu, uzdevumu prioritātes. Citēju: "Nodrošināt Nacionālās drošības padomes sekretariāta uzturēšanu". Es jautāju: vai šis sekretariāts neietilpst Valsts prezidenta Kancelejas aparātā? Vai tad arī Valsts prezidenta Kanceleja nav ieplānojusi izdevumus šī sekretariāta uzturēšanai? Kāpēc ir šī dublēšanās?

Nākošais. Citēju: "Uzturēt Aizsardzības ministrijas bilancē esošās ēkas Citadeles ielā kā Rīgas rajona valsts dienesta nodaļas, kā arī nodrošināt to ekspluatāciju un apsardzi." Mēs, frakcija "Latvijai", domājam, ka tās ir Aizsardzības ministrijas Celtniecības un apsaimniekošanas departamenta funkcijas, tāpēc šeit atsevišķi tas nebūtu izdalāms.

Tālāk. Tāpat nav izprotams, kāpēc ir izdalītas tikai šīs ēkas un vai izdevumi šo ēku apsaimniekošanai nav iekļauti programmās ar nosaukumu "Centrālais aparāts" vai "Valsts dienesta uzskaites un iesaukšanas nodrošināšana". Kāpēc atkal to dublējam?

Citēju nākošo: "Finansēt izdevumus un pasākumus, kas vienlaicīgi attiecas uz vairākām Aizsardzības ministrijai pakļautām iestādēm." Jā, šeit diplomātiskā veidā, maigi izsakoties, ir domāti izdevumi dažādu prezentāciju un svētku organizēšanai. Var jau piekrist tam, ka kaut kas arī šajā jomā ir vajadzīgs, bet mūs tomēr uztrauc paredzēto summu lielums. Paredzēts ir vairāk par 194 000 latu. Starp citu, šogad šiem pasākumiem bija ieplānots vēl vairāk - 256 000. Tātad tas ir kļuvis jau par tādu zināmu Aizsardzības ministrijas darba tradīciju.

Treškārt. Par šīs programmas "Centralizētie pasākumi" finansējumu. Skatīt 22. lappusē! "Darbinieku atalgojumam", lai gan īsti vispār nav skaidrs, kādi darbinieki šeit ir domāti, jo tā atalgošana ir iekļauta atsevišķi programmā "Centrālais aparāts". Tātad darbinieku atalgojumam ir paredzēti vairāk nekā 42 000 latu, bet šogad bija pat 100 000 latu. Gribētos zināt, kas ir šie 19 darbinieki, kuru vidējais atalgojums ir 180 latu mēnesī, bet šogad, pēc ieplānotā, tas vispār sasniedza astronomisku summu - 438 latus mēnesī. Tas jau ir Ministru prezidenta līmenī. Krastiņa kungs, kas tad ir šie 19 jaunie ministru prezidenti jūsu ministrijas sastāvā?

Izteikšu vienu piezīmi. Arī gadījumā, ja uzskatām, ka iesniegtajā projektā nav ieviesusies atrunas kļūda un centralizēto pasākumu veikšanai ir paredzētas 234 štata vienības, kā varētu mēģināt izprast no 23. lappusē teiktā, tad tik un tā šī situācija nav saprotama. Ar ko tad būs nodarbināti tādā gadījumā šie 234 cilvēki? Jebkurā gadījumā šie skaitļi nav argumentēti budžeta projektā.

Nākošais. Programmā ir paredzēts, ka izdevumi apkurei, apgaismošanai un tamlīdzīgi būs lielāki par 25 000 latu. Salīdzinājumam nosaukšu: visu valsts dienesta pārvalžu izdevumi šiem mērķiem sastāda aptuveni 44 000 latu. Nu var teikt, ka pēc Krastiņa modeļa iznāk, ka valsts aizsardzība ir vienlīdzīga - Andrejs Krastiņš + visu Bruņoto spēku elektrifikācija. Ir ieplānots arī atalgojums ārpusštata darbiniekiem. Vairāk par 6,5 tūkstošiem latu. Tātad pastāv ne tikai agrāk minētie 19 nu vai 234... tas jānoskaidro... mistiski štata darbinieki, bet arī galīgi neredzamie ārpusštata darboņi. Vai tas ir pieļaujams, ka tā mēs tērējam naudu?

Otra programma - "Valsts militārā aizsardzība", 23. lappuse. Principā šeit runa ir par Bruņoto spēku finansējumu. Uz 1997. gadu šeit ir ieplānots atalgojums ārpusštata darbiniekiem gandrīz 540 000 latu apmērā, 23.-f lappuse - kas ir līdzvērtīgi 450 karavīru uzturēšanai gada garumā ar vidējo mēneša atalgojumu 100 latu. Un tajā pašā laikā ministrijas kungi nāk ar paziņojumiem un sūdzas, ka nav naudas profesionālu vienību izveidei. Interesanti gan būtu dzirdēt, ar ko nodarbojas šis ārpusštata bataljons? Šeit tie līdzekļi ir.

Otrkārt. Lieli izdevumi ir ieplānoti arī komandējumiem - vairāk par 220 000 latu. Cik pamatota ir šī summa? No iesniegtā projekta tas nav redzams, nav nekādas argumentācijas, bet salīdzinājumam pateikšu, ka tā ir ceturtā daļa no visa Nacionālās aizsardzības akadēmijas budžeta 1997. gadam. Padomājiet un parēķiniet, cik tas ir attaisnojami!

Treškārt. Subsīdijas investīcijām - 440 000 latu. Grūti, protams, spriest, kas ar to ir domāts. Nevienā no programmām par tām nav teikts ne vārda, kaut gan kopumā tās sastāda 600 000. Ja ar tām domāti izdevumi remontiem, tad tas ir relatīvi par daudz; ja tie ir ieguldījumi bruņojuma un tehnikas iegādei, tad tas ir, protams, daudz par maz. Nav attaisnojams tāds plānojums, ka par ieroču, bruņojuma un tehnikas iegādi nekas netiek runāts. Vai vispār tā tiek plānota? Vai ministrija turpinās darbu šajā virzienā tādā pašā stilā kā agrāk? Atcerēsimies pēdējos skandālus ar 3,8 vai 3,9 miljoniem dolāru, kur ar starpniekfirmu palīdzību no NVS valstīm ir iepirkts liels vairums nelietojamu triecienšauteņu.

Trešā programma - "Starptautiskā sadarbība", 24. lappuse. Pirmkārt, šeit komandējumiem ir paredzēti vēl 140 000 latu bez tā, kas jau bija iepriekš. Kopā Aizsardzības ministrija budžeta projektā komandējumu apmaksai ir ieplānojusi 390 000 latu. Kas tie būs par komandējumiem par šādām summām? Vai tiešām te nevar kaut ko ietaupīt?

Otrkārt. Arī šajā programmā paredzēti izdevumi apkurei, apgaismošanai un tamlīdzīgi. Atkal vēl klāt vairāk par 220 000 latu. Šajā sakarā atkal ir daži jautājumi.

Pirmkārt: vai šie izdevumi jau nav iekļauti programmā "Valsts militārā aizsardzība"?

Otrkārt. Ja ar to ir domāti izdevumi "Baltbatam", Ādažu garnizonam, tad vai tomēr tas nav par daudz, jo sastāda 1/10 daļu no visiem Bruņoto spēku izdevumiem par šiem pakalpojumiem? Jāpiebilst, ka arī Lietuva un Igaunija palīdz segt izdevumus "Baltbata" vajadzībām. Ir arī citu valstu palīdzība. Kāpēc tas nav atspoguļots budžeta projektā? Rodas iespaids, ka Aizsardzības ministrija apzināti pieprasa lielākas summas, nekā tai ir vajadzīgs. Ļoti zīmīgi, ka uz šī fona, kur runa ir par daudziem simtiem tūkstošu latu, budžeta plānotāji nav paredzējuši nevienu latu grāmatu un žurnālu iegādei "Baltbata" vajadzībām. Laikam izglītības un kultūras līmenis "Baltbatā" ministrijas ierēdņus neuztrauc. Varbūt tāpēc ir tāda aina, ka Miera uzturēšanas spēkos mūsu puisis svētā mierā čurā otram uz galvas un uzskata to par pieņemamu.

Ceturtkārt - "Valsts augstāko amatpersonu, svarīgu valsts objektu un ārvalstu delegāciju vizīšu drošības garantēšanas programma", 56. lappuse un tālāk. Precīzāk runājot, tas ir tā saucamais Drošības dienesta budžets. Šajā programmā vislielākās šaubas izsauc ieplānotie 400 000 latu materiālo vērtību iegādei, no kuriem 165 000 ir domāti apkures un apgaismošanas vajadzībām. Ko mēs visu laiku gribam apgaismot tajos Bruņotajos spēkos? Kas tā par Bruņoto spēku elektrifikācijas programmu? Salīdzinājumam pateikšu, ka visa Nacionālās aizsardzības akadēmija šiem mērķiem ir ieplānojusi tikai 346 000 latu, no tiem apkurei un apgaismojumam mazāk par 90 000 latu. 83. lappusē mēs to redzam. Salīdziniet tos daudzos objektus, kurus apsaimnieko Nacionālā aizsardzības akadēmija, un tos, kurus apsaimnieko Drošības dienests! Nu kā var iznākt tā, ka Drošības dienestam tur ir vajadzīgi lielāki izdevumi?! Tas ir absurds! Par Drošības dienesta apsargājamajiem objektiem, starp citu, taču maksā arī citas institūcijas. Tad pasakiet man, Krastiņa kungs, kādām vajadzībām šeit jūs tērēsit tos 165 000 latu?

Piektkārt - programma "Jaunatnes militāri patriotiskā audzināšana", 52. lappusē, kuras izpilde ieplānota, sākot ar 1998. gadu. Jā, ar jaunatnes audzināšanu ir jānodarbojas, te nav ko iebilst. Tāda programma ir nepieciešama, arī ieplānotā naudas summa, kas mazāka par 22 000 latu, ir salīdzinoši niecīga, tomēr arī šī programma izraisa daudzus jautājumus. Pirmkārt: kāpēc ar tās realizēšanu nodarbosies tikai Kurzemes apvienotā valsts dienesta pārvalde Saldū, tikai šī nodaļa? Vai citas pārvaldes - Aizsardzības ministrija un Bruņoto spēku vadība - kopumā ar to nenodarbosies? Kāpēc tad tikai vienā vietā šie līdzekļi ieplānoti? Vai tas atkal nav tiešs Aizsardzības ministrijas un Bruņoto spēku vadības pienākums? Vai tas nav ierakstīts reglamentos? Un kāpēc tad vēl par šo audzināšanu jāsaņem atsevišķa alga? Jā, tieši tā - darba algām šajā programmā ir paredzēti 9 000 latu; 54. lappusē mēs redzam, ka tas ir līdzvērtīgi 7 algotu cilvēku uzturēšanai ar vidējo algu 100 latu mēnesī. Pie tam visi vīri atbilstoši karavīru normām - 1 lats dienā - tiks arī ēdināti un apģērbti uz valsts rēķina. Jāpiebilst, ka šajā programmā nav neviena paskaidrojoša vārdiņa. Nekas cits neatliek, kā vienīgi domāt, ka šajā programmā kaut kas "nav tīrs". Kāpēc ministrija to ir iekļāvusi budžeta projektā pat augstāk par Nacionālās aizsardzības programmu? Varbūt galvenais šīs programmas iekļaušanas iemesls budžeta projektā ir bijusi nepieciešamība vienkārši formāli parādīt, ka Aizsardzības ministrijai ļoti rūp jaunatnes patriotiskā audzināšana? Tikai viens ieraksts, un viss. Lai arī kāda būtu atbilde, mēs lieku reizi pārliecinājāmies, ka Aizsardzības ministrijas vadība un ministrs Krastiņš nav spējīgs šo resoru pārvaldīt, ja jau mēģina ar tādiem paņēmieniem mums pūst miglu acīs. Sestā programma - "Augstākās un vidējās militārās izglītības nodrošināšana", 71.lappuse un tālāk. Uzreiz gribētu pateikt, ka Nacionālās aizsardzības akadēmijas budžeta plānojums ir vispārliecinošākais, bet iedalītie budžeta līdzekļi nepietiekoši. Ne velti es daudzus piemērus augstāk devu salīdzinoši ar Nacionālās aizsardzības akadēmijas budžetu. Diemžēl ir jāsecina, ka ministrijas ierēdņi negrib redzēt šīs problēmas un dažs labs pat gribētu Nacionālo aizsardzības akadēmiju slēgt. Vai tās milzīgās naudas summas, kuru izmantošanas virzieni ir apšaubāmi, nebūtu lietderīgāk novadīt akadēmijai? Vai tas ir attaisnojami, ka kopējie Aizsardzības ministrijas izdevumi komandējumiem vairāk par 390 tūkstošiem latu, kā es teicu, sastāda pusi no Nacionālās aizsardzības akadēmijas budžeta? Vai tas ir attaisnojams, ka grāmatu un žurnālu iegādei visā Aizsardzības ministrijas budžetā ir ieplānoti tikai 12 000 latu un līdz ar to Nacionālā aizsardzības akadēmija šim mērķim ir varējusi ieplānot tikai (uzsveru) 2000, jo visu pārējo ir "apēduši" tā saucamie obligātie maksājumi. Tātad ministrija visžēlīgi atvēl 12 000 latu Bruņoto spēku zinībām, intelekta attīstībai, arī patriotiskajai audzināšanai, tātad valsts militārajai nākotnei, salīdzinājumā ar daudziem simtiem tūkstošu latu ne par ko - komandējumi, kaut kādi neargumentēti izdevumi, elektrifikācija un tamlīdzīgi. Reāli tas nozīmē, ka ir ieplānota Nacionālo bruņoto spēku degradācija un sagraušana, un citu izskaidrojumu es šeit neredzu.

Secinājumi. Aizsardzības ministrijas budžeta projekts šādā veidā kategoriski nav atbalstāms, jo tas nav pietiekoši argumentēts, nav iedalīti prioritārie virzieni, nav paredzēts, teiksim, līdzekļu izlietojums pa Bruņoto spēku veidiem, kur mēs redzētu, kāda attīstība, teiksim, būs katrā no tiem -konkrēti - Jūras spēkos, Sauszemes karaspēkā, Zemessardzē un tā tālāk. Nav tā visa šeit. Nav! Bez tam ir pieļautas daudzas ārkārtīgi nopietnas kļūdas, kuras es šeit ar skaitļiem parādīju - bez kādām emocijām, bez kādas politiskas pieskaņas. Līdz ar to nevar atbalstīt arī valsts budžeta 1997.gadam apstiprināšanu, jo aizsardzības budžets, kā es jau teicu, ir viena no valsts budžeta sastāvdaļām, un par to, kungi, ir jānes politiskā atbildība, un nevar pievērt acis, aizvērt ausis un nospiest podziņas un izlikties: eh, kas tad tur!

Augstāk izklāstītie piemēri parāda, kā es vēlreiz uzsvēru, Aizsardzības ministrijas vadītāja Andreja Krastiņa nespēju plānot savu darbu, noteikt galvenos attīstības virzienus Bruņotajiem spēkiem. Pat vēl vairāk - šie piemēri liek domāt, ka Aizsardzības ministrijā, pirmkārt, nav izslēgta iespēja milzīgu naudas summu nelietderīgai izmantošanai. Otrkārt, milzīgu naudas summu izšķērdēšanai. Un varu gandrīz vai apgalvot, ka tādā veidā, kādu Krastiņš šeit ir iesniedzis aizsardzības budžeta projektu, viņš ir pat ieplānojis šo līdzekļu nelietderīgu izmantošanu, bet tajā pašā laikā vaimanās par to, ka līdzekļu ir par maz, vaimanās par to, cik grūti norit mūsu Aizsardzības spēku veidošana pēc NATO standartiem. Tā ir divkosība.

Mūsu priekšlikums - Aizsardzības ministrijas iesniegto budžeta projektu un līdz ar to valsts budžetu 1997.gadam noraidīt. Lai šo lietu saglābtu, mēs varam ieplānot uz nākamo gadu, 1997.gadu, pagaidām 20 miljonus latu, lai pēc tam izdarītu korekcijas, grozījumus. Taču, lai izdarītu korekti šos grozījumus, Ministru kabinetam, varbūt arī Saeimai jāizveido speciālas pārbaudes komisijas, kuras veiktu visaptverošu finansu revīziju Aizsardzības ministrijas struktūrās, nevis braukātu un skatītos karaspēka daļās, kā saplombēti zobi. Arī tas, protams, ir jādara, bet vispirms jābūt finansu revīzijai. Jaunā budžeta projekts vēlreiz detalizēti jāpakļauj ekspertīzei un tikai pēc tam, pēc komisijas slēdziena, lai Ministru prezidents Šķēle pats varētu ar to pašrocīgi iepazīties un izvērtēt, mēs varam galīgajā variantā apstiprināt Aizsardzības ministrijas budžetu nākamajam - 1997.gadam.

Sēdes vadītājs. Odisejs Kostanda no frakcijas "Latvijai". Otro reizi. Piecas minūtes.

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Tātad vēl gribētu īsi sniegt - papildus tam, ko par vienu budžeta sadaļu sniedzu, - tādas visaptverošas piezīmes par 1997.gada valsts budžetu. Par budžeta stratēģiju, par ko runāja Šķēles kungs. Jā, Šķēle tagad mēģina 1997.gadā darīt to, ko vajadzēja darīt jau, teiksim, 1991., 1992.gadā, proti, sākt ar bezdeficīta budžetu, jo tā ir daļa no pasākumu ķēdes reformu sākumā. Citi pasākumi, kā zināms, ir cenu reforma, pielāgojot vietējās cenas pasaules tirgus cenām, reālistiska valūtas kursa ieviešana, privatizācijai nepieciešamo likumu ieviešana, izstrādājot Komerckodu un pieņemot likumu par pirkšanu, pārdošanu, īpašumtiesībām un tā tālāk. Ja tas viss tiek darīts, tad, protams, pirmais reformu efekts ir šoks, un Šķēle to labi saprot. Cenas ceļas, dzīves līmenis krītas, parādās bezdarbs. Taču apmēram divu trīs gadu laikā pēc šā šoka tautsaimniecība sāk atkopties un četrus līdz sešus gadus pēc šā reformas sākuma visi galvenie rādītāji būs ar kāpjošu tendenci un krīze būs pārvarēta. Iekšējais kopprodukts kāps, cenas stabilizēsies, nodarbinātība privatizētajā saimniecībā pieaugs. Šo stratēģiju pirmo reizi sekmīgi pielietoja Polijā, no kurienes nāk arī šis apzīmējums "ðoka terapija". Poļiem tas lieliski izdevās, samērā labi tas izdevās vēlāk arī igauņiem, kas politiski to izdarīja varbūt pēdējā brīdī, jau pāris gadus pēc neatkarības pasludināšanas un zināmas muļļāšanās, mīņāšanās uz vietas. Latvijā ne Godmaņa, ne Birkava, ne Gaiļa valdība to nespēja izdarīt, bija tikai skaļa runāšana, rīcībā bija īstenībā haotiska "putra" un faktiski netika pieņemti vajadzīgie saimniecību regulējošie likumi, budžetu plānoja ar aizvien lielāku deficītu, līdz ar to privatizācija ir haotiski ievilkusies un Latvija netiek un netiek ārā no reformas sākuma negatīvajām parādībām, un iekšējais kopprodukts joprojām krītas, tautas dzīves līmeņa rādītāji krītas, bezdarbs ar katru gadu pieaug. Šķēle nu mēģina pārcirst daļu no šā Gordija mezgla, sākot ar bezdeficīta budžetu, taču šis pasākums ir nereāls šajā situācijā pēc būtības un nereāls arī politiski.

Valsts budžeta abas sadaļas tiešām ir sabalansētas un nerāda iztrūkumu, otrajā daļā, tā saucamajā speciālajā budžetā, ir pat 541 tūkstotis latu atlikums, taču tā tas ir tikai uz papīra. Budžeta izdevumu kategorijas ir sasprindzinātas un samazinātas līdz pēdējam, un no tā īpaši cieš iedzīvotāju sociālie pabalsti un tādas nozares kā izglītība, zinātne un valsts aizsardzība, nu tā ir apzināta rīcība. Pieņem, ka budžetā visi nodokļi plānotajos apmēros tiks ieņemti, bet tā tas nebūs. Ka izdevumi tiks novirzīti paredzamajiem mērķiem, bez korupcijas un naudas izvazāšanas, bet tā tas nebūs. Es jau šeit parādīju ar Aizsardzības ministrijas budžeta piemēru, ka tauta būs ar mieru bez skaļas kurnēšanas pārdzīvot vēl vienu tādu ziemu kā pagājusī. Bet tomēr tā tas nebūs, un to jūs, kungi, šodien labi redzējāt ārā pie Saeimas. Līdz ar to es varu pateikt, ka šis budžets netiks izpildīts. Šķēle domā, ka tauta ir ar mieru pieņemt vēl vienu gadu, kad jostas jāsajož vēl ciešāk un kad ir vēl grūtāk izdzīvot, lai tad pakāpeniski piedzīvotu stāvokļa uzlabošanos. Tāpēc arī tiek pieņemts, ka pensijas var aplikt ar nodokļiem un tā tālāk. Šķēle savā 1996.gada 7.augusta runā, ko "Lauku Avīze" nopublicēja, teica: "Tautas dzīves līmeņa pazemināšanās nav apstājusies. Vēl vairāk, ir pilnīgi skaidrs, ka nākamā ziema būs drīzāk smagāka par iepriekšējo, nevis otrādi." Jā, diagnoze ir pareiza, bet izrakstītā recepte - ne, jo tautai gan klāsies sliktāk, bet politiski tā vairs nav ar mieru pagājušo ziemu atkārtot. Tie paši kungi, kas šodien skaļi runā par bezdeficīta budžetu, tad vienkārši nobīsies, bezdeficīta budžeta tāpēc īstenībā nebūs. Ko tas viss nozīmē? Manuprāt, to, ka budžeta ienākumu daļa neizpildīsies, jo visu paredzēto naudu nevarēs ievākt. Un izdevumu daļa arī neizpildīsies, jo budžeta sociālos izdevumus ziemā vajadzēs palielināt pēc tam, kad valdošās koalīcijas politiķus būs pārņēmušas bailes no tautas reakcijas. Tāpēc Saeimas frakcija "Latvijai" jau tagad norāda, ka bezdeficīta budžets pašreizējos apstākļos ir nereāls. Otrkārt, - iestājas par sociālo pabalstu un maksājumu palielināšanu, tas ir, par mērenu budžeta deficītu. Treškārt, mēs aizstāvam to, ka jāpāriet uz bezdeficīta budžetu, bet tas jāizdara nevis lēcienveidīgi, nevis vienā gadā kā tagad, bet tas jāizdara divos gados, un tāpēc prasām šajā gadā tomēr 60 miljonus latu papildus sociālajiem pabalstiem, izglītībai un veselības aizsardzībai. Šo naudu var iegūt, ja samazina izdevumus arī daudziem nelietderīgiem tēriņiem. Es jau minēju šeit Aizsardzības ministrijas paraugu. Parādīšu, ka nauda tiek nelietderīgi izlietota arī starptautiskās organizācijās. Jā, ir daudzi maksājumi, kas jāizdara, - ANO, Eiropas savienība, Pasaules tirdzniecības organizācija un tā tālāk... Bet, piemēram, ir garš saraksts - dalībmaksa Riodežaneiro konvencijai par bioloģisko daudzveidību, ANO konvencijai pret spīdzināšanu, Ramsāres konvencijai par mitrājiem un tamlīdzīgi... Es lūgtu vienu minūti papildus, ko es neizmantoju no savas iepriekšējās runas laika.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo vienu minūti?

O.Kostanda. Var samazināt maksājumus šīm konvencijām - kā jau es minēju, Ramsāres konvencijai par mitrājiem un tamlīdzīgām. Ar to pasaule nebeigsies un arī starptautiskā rezonanse nebūs negatīva, jo starptautiskās organizācijas, piemēram, turpina atbalstīt Latviju arī pēc G-24 skandāliem, tātad šie manis nosauktie finansējuma samazinājumi ir sīkumi. Noteikti, es domāju, Kiršteina birojam Briselē var samazināt budžetu. Zemāk tur... var izmantot vairāk trimdas latviešus... Arī Valsts prezidenta Kancelejas izdevumi, kam arī šim gadam ieplānoti 878 tūkstoši latu (un paredzams, ka šī summa var vēl pieaugt), ir mierīgi samazināmi par 50%. Viss manis iepriekš minētais un arī tas, ka budžeta projekts 1997.gadam nav saskaņots ar pašvaldībām, kā to nosaka likuma par pašvaldībām 86.pants, prasa no mums, deputātiem, šobrīd vienu vienīgu iespējamo balsojumu - šodien, šajā situācijā, līdz kamēr nav izdarīti attiecīgi grozījumi un pārmaiņas budžeta projektā, balsot pret tā pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Nākamais runās deputāts Ēriks Zunda, bet, tā kā līdz pārtraukumam ir 10 minūtes, vai jūs... Jā, Ēriks Zunda - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Lūdzu!

Ē.Zunda (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais priekšsēdētāj! Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Kolēģi! Sastādot 1997.gada valsts budžeta projektu, valsts pārvaldes institūcijām bija iespējas paskatīties uz savu izdevumu palielināšanu. Pieaugums ir plānots gandrīz visām ministrijām un citām valsts pārvaldes institūcijām, izņemot pašvaldības (relatīvi, protams). Pašvaldību finansu īpatsvars kopbudžetā, valsts kopbudžetā, no 21,4% 1996.gadā ir samazinājies līdz 16,8% 1997.gadā. Iespējams, ka tas ir rezultāts tam, ka pašvaldībām sevis aizstāvēšanas tiesības bija ierobežotas, kaut arī likuma par pašvaldībām 86.pantā tas ir paredzēts. Vēl vairāk - valdībai, iesniedzot nākamā gada budžeta projektu, bija jāiesniedz arī vienošanās protokols ar Pašvaldību savienību. Atbalstot nostādni, ka kārtējā gada budžetā ieņēmumiem jābūt izlīdzinātiem ar izdevumiem, nepiekrītu attieksmei, kāda ir izveidojusies pret pašvaldībām. Būtībā šeit nav runa par attieksmi pret pašvaldībām, bet ir runa par attieksmi pret tām funkcijām, kas jāveic pašvaldībām. Ekonomiskās krīzes apstākļos, kad iedzīvotāji nespēj nopelnīt savai iztikai nepieciešamos līdzekļus, par nozīmīgu pašvaldības funkciju ir kļuvusi sociālā palīdzība un sociālā aprūpe. Ar lūgumu pēc palīdzības samaksāt par dzīvokli, samaksāt par komunālajiem pakalpojumiem, sagādāt bērniem skolai nepieciešamo, segt izdevumus, kas saistīti ar tuvinieku apbedīšanu, un tā tālāk iedzīvotāji griežas pie pagastu un pilsētu pašvaldībām, jo tās ir tuvāk, jo tās ir pieejamākas un tām likumā ir noteiktas šādas funkcijas. Iedzīvotāji taču ar šādiem lūgumiem nebrauks uz Ārlietu ministriju, Satiksmes ministriju vai Iekšlietu ministriju. Cerams, ka 1997.gada valsts budžeta politika savus augļus ekonomikā nesīs pēc pāris gadiem, bet visādā ziņā tas radīs sociālu spriedzi jau 1997.gadā. Tāpēc aicinu valdību neignorēt šo faktu un pašai izdarīt labojumus iesniegtajā budžeta projektā, paredzot līdzekļu palielināšanu sociālajai palīdzībai. Šajā sakarībā valdībai nepieciešams konsultēties un arī vienoties ar pašvaldībām. Uzskatu, ka, nemainot budžeta ietvarus, bet pamainot tā struktūru, ir iespējams ieplānot lielākus līdzekļus jau pieminētajiem mērķiem. Kas attiecas uz pedagogu algām, tām ir jābūt veidotām kā mērķdotācijām pašvaldībām. Līdz ar to valdība būs uzņēmusies atbildību, ka dotācija ir pietiekamā apjomā, bet pašvaldībai ir jāuzņemas atbildība, ka tā minēto naudu izlietos šiem mērķiem. Bet, ja skolotāju algām paredzēto naudu ieskaitīs finansu izlīdzināšanas kopējā "maisā", tad sāksies vainas velšana no vienas puses uz otru. Valdība teiks: "Mçs iemaksājām!", - bet noklusēs to, ka iemaksā nepietiekami, teiks: "Pašvaldības neizmaksāja". Lai katra pašvaldība spētu novērtēt valsts budžetu no sava konkrētā viedokļa, ir nepieciešams, lai līdz ar valsts budžeta projektu būtu iesniegts arī pašvaldību finansu izlīdzināšanas projekts, tad sarunas par līdzekļu pietiekamību vai nepietiekamību kļūs vēl argumentētākas. Ja šodien piedāvātais Budžeta likuma projekts tiks akceptēts pirmajā lasījumā, tad laika posmā starp pirmo un otro lasījumu ir jāatrisina minētās nepilnības un šim laikam ir jābūt pietiekami garam, lai varētu visu rūpīgi izstrādāt un novērst minētās nepilnības. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godājamie kolēģi, tā kā līdz pārtraukumam ir palikušas 6 minūtes, gribu jūs informēt, ka debatēs par apspriežamo likumprojektu pašlaik ir pieteikušies 23 deputāti. Turpmākā runāšanas secība saskaņā ar viņu pieteikšanās kārtību būs šāda: deputāti Krisbergs, Mauliņš, Lujāns, Ābiķis, Zelgalvis, Stašs, Dobelis, Celmiņš, Bunkšs, Kazāks, Eniņš, Valdmanis, Kuprijanova, Dunkers, Kristovskis, Kreituse, Ādamsons, Tabūns.

Tagad pirms pārtraukuma - paziņojumi.

Roberts Zīle - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātie Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļi! Es aicinu jūs uz īsu sēdi šajā pārtraukumā 12.30 Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Ludmila Kuprijanova - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāte.

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Es arī aicinu Sociālo un darba lietu komisijas dalībniekus uz īsu sēdi komisijas telpās tūlīt.

Sēdes vadītājs. Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Frakciju vadītāji, dažas minūtes atpakaļ mēs saņēmām Juridiskās komisijas sagatavotu vēstuli ar priekšlikumiem par Satversmes tiesas tiesnešu kandidatūru izvirzīšanu. Es šo paziņojumu pasaku tiem deputātiem, kas nepieder pie frakcijām. Līdzīgs paziņojums tiks izvietots arī norādītajā vietā pirmajā stāvā, kur atrodas visi paziņojumi, ko Prezidijs vai kādas komisijas izvieto. Taču šā paziņojumu būtība ir šāda.

Saskaņā ar Satversmes tiesas likumu ne mazāk kā 10 deputātiem ir tiesības izvirzīt Satversmes tiesas tiesneša kandidatūru. Gan valdība, gan Augstākā tiesa, izmantojot likuma iespējas, to ir izdarījusi. Juridiskā komisija ir izskatījusi šos jautājumus kārtējā sēdē. Juridiskā komisija skatīs trešdien pulksten 12.00 tos dokumentus, kas iesniegti par Satversmes tiesas tiesnešu kandidātiem. Šis mana paziņojuma mērķis ir sekojošs: ja deputātu grupas ir ieinteresētas iesniegt šādas kandidatūras, lūdzu to izdarīt līdz 9.oktobrim pulksten 12.00. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Kalviņš - LNNK un Latvijas Zaļās partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Kalviņš (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde notiks tūlīt pēc pārtraukuma pasludināšanas komisijas telpās. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus!

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre).

Godājamie deputāti, nav reģistrējušies:

Dzintars Ābiķis,

Olafs Brūvers... ir zālē.

Kārlis Čerāns,

Ojārs Grinbergs... ir zālē.

Edvīns Inkēns,

Jānis Jurkāns,

Paulis Kļaviņš,

Ivars Jānis Ķezbers,

Valdis Nagobads,

Jānis Priedkalns,

Jānis Urbanovičs.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(P ā r t r a u k u m s )

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Turpināsim apspriest likumprojektu "Par valsts budžetu 1997.gadam". Runās Valdis Krisbergs - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Diemžēl cienījamais klātneesošais Prezident un Premjerministr! Ir 1988.gada 7.oktobris, Mežaparka lielā estrāde. Mēs visi stāvam tur un klausāmies viena neliela cilvēciņa teicienu: "Bet es taču neko sliktu neesmu izdarījis!" Vagris.

Ir 1996.gada 7.oktobris. Saeima. Un Saeimā ir saņemts dokuments, kuru rotā šīs astoņus gadus atpakaļ notikušās manifestācijas dalībnieku paraksti, - Kreitusa un Šķēles budžets 1997.gadam. Virzīts uz politisku satricinājumu pēc teksta, kas, šķiet, katram manam kolēģim ir nolikts priekšā.

Paskatīsimies pakāpenisko gājienu uz šodienas sēdi. Mēs beidzot esam ratificējuši Baltijas vienoto telpu. Ir vienam cilvēkam piederoši gandrīz vai visi lauksaimniecības pārstrādes uzņēmumi Latvijā. Un loģiski, ka Latvijas ekonomiskā telpa ir daudz par mazu, lai būtu pietiekami daudz izejvielu un pietiekoši liels noieta tirgus. Mūsu zemniecība mirst badā, bet pēc teorijas izdzīvos tikai lielkapitāls. Un tas pilnīgi atbilst ekonomiskās attīstības tendencēm. Veiksmīgi ir izpildīta šim cilvēkam arī privatizācija, līdz ar to arī ne visai veiksmīgais tautas sertifikācijas plāns ir steidzīgi jāmaina. Sertifikātu darbības laiks ir jāsaīsina, sertifikātu vērtībai ir jākrītas! Lieks konkurents nav vajadzīgs pat monopolistam.

Visu laiku mums bija unikāla Latvijas Bankas sistēma. Vienīgā postsociālistiskā valsts ar ārkārtīgi stabilu un stingru latu. Tagad mums būs vienīgā postsociālistiskā valsts, kas vienā rāvienā no valsts ar milzīgu valsts budžeta deficītu būs pārvērtusies par bezdeficīta budžeta valsti. Pēc kāda piemēra? Pēc vācu žurnālā "Spiegel" publicētās humoreskas par kivi brīnuma pamatu. Man ir gadījies būt gan Austrālijā, gan Jaunzēlandē, un es šo brīnumu esmu skatījis arī pats ar savām acīm. Tas ir brīnums, bet tas viss ir sīkums.

Kostandas kungs lieliski parādīja, kur nauda palika Aizsardzības ministrijas budžetā. Citi oponenti acīmredzot parādīs arī citas budžeta izlietojuma, maigi izsakoties, neizprotamās ailes. Bet es gribu atgādināt, kolēģi, ka mums ir tikai viens kritērijs, kas šodien ir pilnīgi aizmirsts, bet ko mēs labi atcerējāmies 1988.gada 7.novembrī. Taisnība ir nevis Saeimas sēžu zālē, bet atkal Mežaparka estrādē. Tauta un valsts, un valdība - vienots mehānisms. Toreiz valdībai un valstij bija jākalpo tautai. Šodien tauta un tautas liktenis valdībai un valstij drīzāk ir traucējošs. Ir jau tāds labs teiciens: "Ja valdībai traucē tauta, tad tautu vajag nomainīt!" Viss arī uz to virzās. Tā bija emociju daļa.

Pāriesim pie pragmatiskiem cipariem, kas pierāda mērķtiecīgu genocīdu 1997.gada budžeta projektā pret Latvijas tautu. Acīmredzot visgrūtāk klājas maznodrošinātajai tautas daļai, pirmām kārtām invalīdiem. Kādas tad ir šā likumprojekta rūpes par invalīdiem? 1994.gada Ministru kabineta noteikumi nr.90 nosaka, ka Satiksmes ministrija sedz pārvadātāju izdevumus par I un II grupas invalīdu, arī bērnu invalīdu un personu, kas pavada I grupas invalīdu, vai bērnu invalīdu bezmaksas pārvadāšanu. Šāds pakalpojums 1996.gadā izmaksāja 2 miljonus 570 tūkstošus 650 latus. Valsts piekrāpa pārvadātājus, jo valsts budžetā šim nolūkam paredzēja 533 600 latus. Neskatoties uz valsts budžeta izpildi, Satiksmes ministrijai pirmajā pusgadā ieskaitīja 263 453 latus, ieturot 3347 latus. 1997. gadā valsts atsakās no sava pienākuma un uzliek to uz pagastu un pilsētu pleciem, līdzi piesolot no valsts budžeta tikai 5 330 600 latus. Ja visi invalīdi turpinās lietot sabiedrisko transportu, tad ir skaidrs, ka šoreiz valsts apmāna invalīdus, jo patur savā budžetā 2 203 705 latus. Ja pieaugs biļešu cenas - un tās pieaugs noteikti -, tad valsts piedāvā apkrāpt četras piektdaļas Latvijas invalīdu. Paldies par rūpēm! Tātad pašvaldībām būs jāizlemj, kādiem braucieniem pagastam jākompensē izdevumi - vai visiem braucējiem vai katram piektajam invalīdam, vai līdz baznīcai vai līdz kapsētai. Pēdējais variants būtu ieteicamākais.

Nedod, Dievs, aizskart civilizētā valstī bērnus! Toties mums ir visvienkāršāk to izdarīt. 1996. gadā no valsts budžeta mērķdotācijas šim mērķim paredzēti 197 000 latu. To saņem konkrētā iestāde. Vispirms likvidēsim rajonu pašvaldības, bet naudu pārskaitīsim pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā, no kura dotē nabadzīgākās pašvaldības. Kas un kā nākošgad segs šiem bērniem transporta izdevumus no mājas līdz skolai? Varbūt nesegsim nemaz? Mūsu gaiss vēl ir svaigs, un jaunajai paaudzei desmitiem kilometru mērot kājām ir trakoti veselīgi.

Šodien desmit minūtes atpakaļ Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija uzdeva jautājumu: cik mazo skolu pašvaldībās ir projektēts slēgt? Cepuri nost Jurkāna kungam! Viņš atbildēja: "Nevienu!" Matemātiski to zina un atcerējās - pašvaldības pašas aizslēgs, jo naudiņas jau nav.

Varētu paskatīties, kā mēs, jo sevišķi nacionālais spārns, Saeimā dziļi iestājamies par politiski represēto tiesībām. Šķiet, ka, nospiežot podziņu "par", arī mēs iestāsimies par šiem represētajiem, bet tomēr politiski represētajām personām bija jāsubsidē 50% no biļešu cenām. Bet katrā pagastā un pilsētā nav politiski represēto uzskaites, cik vajag naudas - to pat Dievs nezina, jo Dievs ar politiku sevišķi nenodarbojas. Pārskaitītie līdzekļi fondā - 280 000 latu - ir tikai 30% no nepieciešamā. Tātad vienam var kompensēt, bet divi... Ziniet savu vietu, cienītie politiski represētie, un sevišķi daudz uz citām vietām neskraidiet, klusējiet! Šķiet, ka staļinisma laikā mēs to jau esam iepazinuši.

Varētu uzskatīt, ka notiek milzīga valsts gādība par veselības aprūpi, jo galu galā par kaut ko taču tos nodokļus tā kā vajadzētu maksāt. Drošības nav, izglītības nav, pārvietoties nevaram! Nu tad laikam būsim ļoti veselīgi. Man gribas pateikt tikai vienu citu lietu. Varētu nosaukt veselas skaitļu rindas. Pie tiem ir strādājuši labākie Latvijas eksperti finansu un ekonomiskajās zinātnēs. Atzīti zinātnieki un arī Universitātes mācību spēki. Ir šī analīze izpildīta. Tikai ne jau nu Ministru kabinets viņu izpildīja, bet izpildīja deputāti par saviem līdzekļiem, lai redzētu, ka tautas aplaupīšana nebūt nevar notikt automātiskā procesā. Man diemžēl ir atlicis laika nedaudz vairāk par trim minūtēm. Es nevaru pārcilāt šobrīd šo milzīgo analīzi, kurai es diemžēl līdz pat pēdējam mirklim šorīt nevarēju iesniegt visus ciparus, jo diemžēl visi cipari vēl nav izsniegti arī deputātiem. Ir pārkāpts Pašvaldību likuma 86. pants. Nav izlīdzināšanas likuma. Ir pārkāpts likums "Par izglītību", jo nav nekas zināms, kā tad īsti tiks kompensētas skolotāju algas, jo nauda nāk līdzi bērnam, bet bērnu māca skolotājs. Teiksim, Saulkrastu pagastā trūkst naudas skolas jumta salāpīšanai, kaut kādu algu skolotājiem gan atrod, bet bērni mācās zem pilošiem griestiem, no jumta tērcītes aiz apkaklēm tek, bet tas acīmredzot mūs neinteresē.

Man šķiet, Šķēles kungs, jūs esat lielisks uzņēmējs. Taisnība - lieluzņēmējs, tāpēc runāt par to, ka bankas nevarētu izpirkt vairs nepiedāvātās valsts kredītaizņēmumu zīmes... ka tās tūlīt draudzīgi skries finansēt un kreditēt mazo un vidējo uzņēmēju, ir vairāk nekā nenopietni, jo šodien Latvijas komercbankās ir apmēram miljards dolāru, kurus komercbankas nezina, kur izvietot. It kā. "Parex" bankā, pieņemsim, ir 270 000 dolāru. Parādiet man, lūdzu, to mazo uzņēmēju, kurš, pat ieķīlājot savu zemesgrāmatā atzīmēto zemes gabaliņu, varētu saņemt kredītu, pat spožu biznesa plānu uzstādot pretī? Nav tā! Inflācija kritusies? Tāpēc, ka iedzīvotājiem nav naudas. Nav apgrozāmo līdzekļu. Un, ja burkāns vai kartupelis maksā 10 santīmu, tad cilvēks nespēj to nopirkt. Un zemnieks, lai galīgi neizputētu, pārdod to par 6 santīmiem. Jūsu skatījumā tā ir deinflācija jeb samazināta inflācija. Manā skatījumā - tautas iedzīšana nabadzībā.

Valsts galvenā funkcija ir rūpēties par savu iedzīvotāju un par savu pilsoni. Un pirmām kārtām par sociāli neaizsargāto pilsoni. Sociālās aizsardzības programmas ir "apcirptas" līdz minimumam. Pareizāk sakot, ir dziļi zem krīzes iztikas minimuma. Valdība nav uzdrošinājusies oficiālā līmenī paziņot, ar kādu latu skaitu Latvijā var izdzīvot cilvēks, bet toties mēs taupīsim, tērējot pa kreisi un pa labi, - aizsardzībai, ierēdņiem, komandējumiem un tā tālāk. Deputāti! Cienītie deputāti, es neaicinu partijas biedrus, es neaicinu citu partiju biedrus. Es neaicinu pozīcijas un neaicinu...

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Krisberga kungs, jūsu laiks beidzies.

V.Krisbergs. Es lūdzu vēl piecas minūtes, otro reizi.

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes?

V.Krisbergs. Jā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi, tāpēc lūdzu balsot par to, lai piešķirtu deputātam Krisbergam vēl piecas minūtes papildu laika.

V.Krisbergs. Es prasu otru uzstāšanos.

Sēdes vadītājs. Jūs neesat rakstiski pieteicies, Krisberga kungs!

V.Krisbergs. Tātad, cik es sapratu, lai nebūtu lieki jātērē laiks, es aicinu noraidīt šo pret Latvijas tautu vērsto valsts budžetu. Paldies, Jirgena kungs, arī jums par atbalstu!

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcijas "Latvijai" deputāts.

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Godātais Ministru prezident! Es nerunāšu tik daudz par skaitļiem, bet par galveno, kas nepieciešams, lai Latvija pastāvētu kā valsts un lai mūsu tauta neizmirtu. Kopš es apzinājos, ka tauta tiek mērķtiecīgi iznīcināta padomju laikos, mērķtiecīgi tiek iepludināti tā saucamie jazičnije, lai izšķīdinātu mūs un pārvērstu par vienotu padomju tautu, es ar sāpēm sirdī sāku cīnīties par tautas izdzīvošanu, un tad mēs vairs neviens... Mēs izlēmām: pats galvenais ir saglabāt tautas dzīvo spēku - cilvēkus! Šobrīd Latvijā dzimstība ir sasniegusi tik zemu līmeni, kādu tā nav sasniegusi visā pārskatāmajā periodā, kopš pastāv latviešu tauta. Šobrīd dzimst tikai 50% no tā, kas nepieciešams, lai iepriekšējā paaudze tiktu atjaunota, proti, nākošā paaudze ir tikai pusi tik liela, cik iepriekšējā paaudze. Mēs varam uztaisīt sarežģītus budžeta skaitļus, mēs varam plānot, bet tas viss būs veltīgi, ja nebūs tautas, kas tālāk uztur valsti. Valsts sabruks, jo pēc 18 gadiem būs tikai puse no to jauniešu skaita, kurus varēs iesaukt armijā, un tad būs ļoti viegli plānot armijas izdevumus, un viss būs ļoti vienkārši.

Es pie jums griežos tiešām kā pilsonis. Pie pilsoņiem un pie tādiem cilvēkiem, kam ir sirdsapziņa, tikai tā ir aizsnaudusies. Es zinu, ka dažs labs te norunās varbūt līdzīgi man, bet tad aizies savā solā un, kad vajadzēs balsot, balsos tā, kā prasa. Tā, kā mums prasīja 50 gadus un kā prasa šobrīd. Tā, lai daži saņemtu 7 000 latu mēnesī, bet citi lai būtu spiesti pat maizi vākt pa atkritumu tvertnēm.

Tad, kad 70. gados un 60. gadu beigās mēs ar Bruno Mežgaili uzsākām, tā teikt, demogrāfijas kampaņu par Latvijas tautas dzīvā spēka saglabāšanu, par mums smējās visās malās. Bet mēs toreiz aprēķinājām, ka tas ir vienīgais ceļš, kamēr nav neatkarības, kamēr nav nomesta tā komunistiskā ideoloģija, kura audzināja cilvēkos nevarību, iznīcināja iniciatīvu un tā tālāk, pataisīja viņus par tikumiski nevarīgām būtnēm. Tikmēr vienkārši jāsaglabā dzīvais spēks. Diemžēl - atkārtoju - to, ko neizdarīja komunistiskā tirānija un mūsu nacionālā atkarība un apspiestība, to tagad izdarīsim mēs brīvajā Latvijā. Un zināmā mērā ar jūsu, Andri Šķēle, arī ar jūsu atbalstu un ar galveno partiju atbalstu, jo šodien mēs pieņēmām pašu pirmo likumprojektu, kas ļauj sabalansēt budžetu. Proti, būtībā līdzekļi tiek samazināti pensionāriem un bērniem. Nobalsoja nospiedošais vairākums. Mēs šos skaitļus, tos, kas nobalsoja "pret" un kas nobalsoja "par", izdalījām te tiem cilvēkiem, kas tagad bija sabraukuši no visas Latvijas, lai protestētu pret budžetu, kas ir tautas iznīcības budžets.

Būtībā šo cīņu par Latvijas tautas saglabāšanu es sāku 1956. gadā. Pēc 20 gadien mani par šo jautājumu izsauca uz Valsts drošības komiteju un divas dienas pratināja. Un toreiz es iedrošinājos šim pratinātājam pajautāt, cik viņam ir bērnu un vai viņš tiešām domā, ka var būt tikumīgs cilvēks, kas vēlas savas tautas iznīcību? Viņš man godīgi atbildēja, ka viņš šajos punktos piekrīt man. Es tagad gribētu dzirdēt atbildi no Šķēles kunga - vai arī viņš man šajos punktos piekrīt. Toreiz man tā jautāja... Es jautāju: "Vai tad jūs esat pret stiprām ģimenēm un pret stipru padomju valsti?" Viņi nedrīkstēja teikt, ka ir pret to, viņi teica: "Jâ, mēs esam par stiprām ģimenēm kā valsts pamatu, bet kāpēc jūs runājat tikai par latviešu dzimstību?" (No zāles kāds kaut ko iebilst)... Es tad teicu tā, Vidiņa kungs, ka es jau varētu runāt arī par ķīniešu dzimstības palielināšanu, bet tad mani draugi un paziņas, izņemot vienīgi varbūt Vidiņu, sāktu par mani domāt, ka es neesmu riktīgs. Es vēlreiz atkārtoju: šis budžets, ja viņā nav skaitļu, kas atspoguļo katastrofālo stāvokli demogrāfijas jomā, ja tas nav noskaņots kaut ko grozīt šajā jomā tiešām kā kaut ko kritisku un bīstamu, tad tas budžets nekur neder. Taču šis budžets paredz noturēt ne tikai tajā pašā līmenī, bet, kā dzirdējāt, pat samazināt līdzekļus bērniem un pensionāriem. Šķēles kungs teica - nevienam nekas nav pamazināts. Jā! Skaitļos nav pamazināts, bet, ņemot vērā inflāciju, ir pamazināta vairāk nekā puse. Skaitļos nav. Vienmēr šie budžeta sastādītāji aizmirst skaitļus. Šīgada budžets tika sastādīts ar samazinājumu 8,5% apmērā, ja rēķina inflāciju. Un jūs neko nemanāt. Jūs skatāties skaitļus, esat apburti no skaitļiem un nesaprotat, kur ir būtība. Kāpēc samazinās ienākumi? Tāpēc, ka samazinās ražošana! Un tāpēc, ka mums jau ir izteikti negatīva ārējās tirdzniecības bilance, kas novedīs pie kraha.

Vienīgi 1988. gadā Latvijā iestājās stāvoklis, kad tauta neizmira. Tauta atjaunoja viens pret vienu sevi. Tātad iepriekšējā paaudze atjaunoja nākošo paaudzi simts procentu apmērā. Vienā gadā praktiski. Taču šie skaitļi ir aptuveni.

Tagad visa skolu finansēšana nodota tiek pašvaldībām, dodot tām mērķdotācijas. Tās mērķdotācijas ir tikpat lielas, cik šogad bija vispār skolotājiem. Bez tam tur nav ņemts vērā, ka, paldies Dievam, tajā 1988.-1989. gadā dzimstība bija lielāka un ka tagad palielinās bērnu skaits. Uz vienu bērnu izdevumi izglītībā ir samazināti. Bez tam, ja mēs paskatāmies, daļa izdevumu izglītībai tika dota no pašvaldību budžetiem, bet paskatieties, kā pašvaldību budžeti, salīdzinājumā ar visu valsts budžetu, ir samazinājušies! 1995. gadā bija 25% no visa budžeta, 1996. gadā, tātad šogad, bija tikai 20%, bet 1997. gadā ir ieplānoti tikai 16,8%. No kā tad tā pašvaldība varēs atbalstīt izglītību?

Vai tiešām Latvija kļuvusi neatkarīga, lai ietu bojā? Es prasu jums: vai tiešām Latvija kļuvusi neatkarīga, lai ietu bojā? Un vai ir saskatāmas rūpes, lai viņa noturētos, lai tauta neizmirtu un līdz ar to tautas pamats, dzīvais spēks, nesamazinātos? Pie tam katastrofāli nesamazinātos. Ja to neuzskata par katastrofālu stāvokli, ka nākošā paaudze ir divreiz mazāka nekā iepriekšējā, tad es nesaprotu, kas ir katastrofāls stāvoklis kādai tautai un valstij.

Es gribu atgādināt, ka mums ir tādas struktūras ar valdības, gribas teikt, ar partijas gādību, kuras saņem ļoti lielus līdzekļus, kur ir cilvēki, kas kopā ar prēmijām saņem 5 līdz 7 tūkstošus latu mēnesī. Ja es meloju, lai nāk cilvēks un pasaka, cik tad īsti lieli ienākumi ir Privatizācijas aģentūras darbiniekiem, ja viņi saviem izdevumiem izlieto deviņusarpus miljonus latu. Saviem izdevumiem! Bet tiesas izlieto vairāk nekā desmit reižu mazāk un prokuratūra tāpat. Vai tas nozīmē, ka tiesa, visa tiesvedības sistēma, tiek lemta sabrukumam, lai varētu valdīt... Nu kas varētu valdīt tad tiesas vietā? Mēs zinām, kas cietumos valda. Birokrāti saņems vairāk naudas, ārzemju ekskursanti... Arī šeit no Saeimas kas brauc, teiksim godīgi, ekskursijās, nevis darba vizītēs kaut kur uz ārzemēm. Nu tak' atzīstieties godīgi, ka tās nav darba vizītes! Tā ir izklaidēšanās. Un nekāda labuma no tā Latvijai netiek. Vismaz deviņos no desmit gadījumiem. Un tāds Kiršteins varēs palielināt savus izdevumus un taisīt savu biroju lielāku, kas būtībā nedara neko, izņemot to, ka mūs komunisma vietā aģitē par iešanu uz Eiropu, nemaz neaptverot to, vai Eiropai būs kāds labums no mums - tādiem nabagiem - vai būs sliktums. Kāda tur ir birokrātija? Vai Kiršteina kungs ir izpētījis - kāda birokrātija un kādā veidā tur piešķir līdzekļus? Nekas nav zināms mums. Viņš pats te nāk priekšā un tikai dod nepareizu informāciju, ka viens pats Dobeles rajons varot pabarot visu Latviju. Absolūtas blēņas runā cilvēks, deputāts, ministrs, bet neviens uz to nereaģē! Tāds cilvēks, kas tādas blēņas var izsacīt vienreiz, otrreiz, trešo reizi, ceturto reizi, beigu beigās bija jāpamana, jāpasaka, kas tas ir par cilvēku un kāpēc viņš to izsaka.

Un es gribu atkārtot vēl to, ka nevis tas ir Latvijas patriots, kas te nāk un arī avīzēs skaļi runā par Latviju un neatkarību. Es zinu, ka nāks no frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai", no LNNK un no "Latvijas ceļa" un sacīs, ka viss būs labi, ka tauta cieš, bet mēs darīsim visu, lai tauta neciestu, lai pagrieztu Latviju uz saules pusi. Bet pēc tam aizies savā solā, un jūs redzēsit, ka balsos par šo aplamo budžetu. Jūs to redzēsit, jo tā ir balsots arī šorīt, - samazināt bērnu pabalstus. Un tā tas būs turpmāk. Un šī liekulība man vienkārši ir neizprotama. Es, cīnoties par Latviju, biju kopā ar godīgiem cilvēkiem, kam sirds sāp un kas savu vārdu turēja, kas neblefoja ar skaitļiem, bet tiešām bija nopietni cilvēki. Es ceru, ka arī jūs šajā balsojumā par budžetu atgriezīsities pie sirdsapziņas. (Starpsauciens no zāles: "Pie Zīgerista...") Paldies par uzmanību!

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Mūsu premjeram mīļa ir pasaka, kurā ir Vinnijs Pūks un Sivēns. Un tad, kad viņi nolēma aiziet ciemos pie ēzelīša, tad viņi papriekš izēda medus podu, un pēc tam kārīgais Lācis un naivais Sivēns soļoja ar medus bundulīti un nesa Ēzelītim asti.

Šinī gadījumā man liekas, ka arī atsevišķi mūsu augstākās varas pārstāvji ir atnesuši uz Saeimu to izēsto medus bundulīti ar to asti un mēģina stāstīt, ka tas ir vislielākais sasniegums un ka tā ir mīļa dāvana gan Saeimai, gan tautai. Pēdējā laikā diemžēl Latvija ir kļuvusi par elkdievības zemi: "svētās govis" - premjerministrs, Latvijas Bankas prezidents, Valsts prezidents, lats un tad - bezdeficīta budžets. Ja tas netiks pieņemts, tad laikam sabruks Latvijas valsts. Un ja patiešām tā jūs domājat... es ceru, ka Saeimai atradīsies kāds lieks diploms... ja mēs patiešām nepieņemsim šo bezdeficīta budžetu, tad mēs varēsim "piešķiņķot" arī mūsu cienījamajam Ministru prezidenta kungam kādu diplomu par lielu darbu, lai viņš justos apmierināts par savu ieguldījumu un visi būtu priecīgi.

Ne velti, es skatos, cienījamais Šķēles kungs ir pieņēmis par Finansu ministrijas valsts sekretāru Kristīgo demokrātu Māri Vītola kungu: laikam vajag pie budžeta klāt arī Dieva vārdus, jo Dieva vārdi kopā ar budžetu iznāks kaut kas spēcinošs. Jeb varbūt tie būs domāti mūsu latvju tautai pēc budžeta pieņemšanas - ka vajadzēs atkal daudzus izvadīt... Protams, es jau nevaru saprast to lielo "gleznu", ko mums piedāvā, varbūt uz viņu jāskatās patiešām no liela attāluma, ārpus Latvijas robežas, no Starptautiskā valūtas fonda puses, un tad tā lielā "glezna" izskatās ļoti labi. Bet es skatos no Latvijas, un Latvijā es redzu to, ka patiešām pie mums ir vislielākā bērnu mirstība Eiropā - salīdzinoši, protams, pret vismazāko inflāciju Eiropā, tie ir divi sasniegumi. Es domāju, ka ar visiem šiem Latvijas sasniegumiem mēs tuvākajā laikā iekļūsim gan Ginesa rekordu grāmatā. Un to nevar neievērot. Tāpat, skatoties uz šo lielo "gleznu" no Latvijas, es varu redzēt, cik lielos izmēros palielinās kapsētas. Un tas arī ir jūsu ieguldījums, Šķēles kungs. Un, ja jau mēs tā runājam par firmu, ko bieži vien Šķēles kungs mīl piesaukt, - ka Latvija ir liela firma viņa kabatā, - tad ir jāatceras arī tas, ka firmās, pirms analizē nākamā gada plānus, parasti atskaitās par iepriekšējā gada darbību un konstatē saldo balansu. Diemžēl Šķēles kungs, jau pārkāpjot Satversmi, mūs vēl nav iepazīstinājis pat ar 1995.gada budžeta izpildi, kas Saeimai ir jāapstiprina, un iespējams, ka mēs varam ātri pieņemt 1997.gada budžetu un tad janvārī vai februārī Šķēles kungs mums atskaitīsies par 1996.gada budžeta izpildi, kas arī Saeimai ir jāapstiprina. Un var iznākt paradoksāli, ka mēs kārtējo reizi, iespējams, apstiprināsim utopiju un saņemsim atpakaļ atbildi, kurā būs reāli tas, ka Latvijas valsts gandrīz ir bankrotējusi. Var iznāk tā, ja mēs apstiprinām piecgades plānu vai gada plānu, nesaņemot iepriekšējā gada atskaiti. No kā tad mēs varam analizēt, kā mūsu valdībai ir veicies ar to budžeta izpildi? Parasti jau būtu normāli laikam tā - saņemt atskaiti par budžeta izpildi, apstiprināt to (ja mēs to apstiprinām) un tikai pēc tam pieņemt jauno budžetu. Bet nu mums jau ir tāda valsts - apgriezta ar kājām gaisā.

Un, tā kā cienījamais Krisberga kungs sāka jau lasīt manifestantu aicinājumu, tad arī es nolasīšu, lai arī Ulmaņa kungs un arī Šķēles kungs dzirdētu, jo es neņemos spriest, vai viņi tikās ar manifestantiem, kas viņus ļoti cītīgi gaidīja. "Kreitusa un Šķēles budžets 1997.gadam ir virzīts uz politisko satricinājumu izraisīšanu Latvijā, tāpēc ka 1997.gada budžets ir vērsts pret skolām un izglītību lauku pašvaldībās, vērsts pret atlikušo kultūru lauku pašvaldībās, vērsts pret sociālo palīdzību trūkumā nonākušiem laukos, vērsts pret lauksaimniecību, vērsts pret pagastu un rajonu pašvaldību, tas ir vērsts pret Latvijas tautas vairākumu. Līdz ar to tas ir vērsts pret likumību un kārtību Latvijā." To saka tie, kas ir balsojuši gan par jums, "Saimniek", gan par jums, "Latvijas ceļš" un "Tçvzemei un Brīvībai"! Jo jums paliek vienīgi tas - kauties par posteņiem Prezidijā, tad tas ir, iespējams, jūsu sasniegums. Un varbūt patiešām mēs šodien varbūt neatbalstīsim šo budžetu. Un es domāju, ka Ivars Kalniņa kungs nebūtu slikts Šķēles kunga vietā, viņš varbūt būtu pat fotogēniskāks un dikcija arī būtu labāka. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Es aicinu deputātus būs korektākiem runās.

Dzintars Ābiķis - frakcija "Latvijas ceļš".

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātais Valsts prezident! Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es domāju, mums te nevajadzētu birdināt sev pelnus uz galvas un lamāties, bet meklēt risinājumus un risinājumu veidus, jo, neapšaubāmi, pieņēmums, ka bezdeficīta budžets ir vajadzīgs, ir pareizs. Tāpēc es gribētu runāt par konkrētiem skaitļiem, un, protams, vispirms es gribētu runāt par izglītības sistēmu, par to, kāda rādās situācija šajā sfērā. 1996.gada likumā par budžetu apstiprinātais Izglītības un zinātnes ministrijas pedagoģisko darbinieku darba samaksas fonds bija 61,2 miljoni latu. Pēc ministrijas aprēķiniem, budžets pedagogu algām tika apstiprināts ar 900 000 latu deficītu, tā tas bija. Nu uz slimošanas rēķina vai kā citādāk pašvaldības - diezgan daudzas - ir samērā sekmīgi tikušas ar šo problēmu galā, bet tomēr ne līdz galam. Lai pildītu jaunā mācību gada izglītības programmas, faktiski bija nepieciešami papildus 1,8 miljoni latu. Kāpēc? No šā gada 1.septembra nepieciešami papildu izdevumi tāpēc, ka, gribam mēs to vai negribam, skolēnu skaits ir pieaudzis. (Te es gribu, tā teikt, mest akmeni Izglītības ministrijas dārziņā, jo, pēc vienas informācijas, ministrija apgalvo, ka skolēnu skaits ir 14 771, taču cits ierēdnis sniedz informāciju par 6000 skolēniem. Bet katrā ziņā skolēnu skaits ir pieaudzis.) Lai ilustrētu, kā ir izmainījusies situācija šajā sakarā, es varu iepazīstināt jūs tikai ar viena konkrēta rajonu skaitļiem, lai gan ir arī citi rajoni, kuri šo problēmu nav spējuši atrisināt un kuros skolotāju algas ir samazinājušās. Šogad, šajā mācību gadā, piemēram, Kuldīgas rajonā salīdzinājumā ar iepriekšējo mācību gadu ir samazinājušās pirmsskolas iestādēs algas no 63 latiem 7 santīmiem līdz 61 latam 84 santīmiem un skolās - no 68 latiem 16 santīmiem līdz 66 latiem 90 santīmiem. Protams, tas ir samazinājums, un tas ir bēdīgi.

Nākamais. Ja mēs šo situāciju pārnesam uz nākamo gadu un skolēnu skaits mācību gada laikā praktiski nemainās, tad darba samaksas fondā pietrūkst apmēram 5,4 miljoni latu. Vēl viena objektīva problēma ir tā, ka sakarā ar izmaiņām sociālā nodokļa maksāšanas kārtībā darba samaksas fonda pieaugums paredzams par aptuveni 1 miljonu latu, jo, kā mēs zinām, pēc janvāra darba devējiem (šajā gadījumā - mācību iestāžu vadītājiem) būs jāmaksā šiem cilvēkiem slimības nauda. Un jau šobrīd es esmu ticies ar daudzu rajonu pārstāvjiem, un viņi saka, ka šīs naudas gluži vienkārši nav. Bet tātad kopumā budžetā būtu nepieciešami nākamgad 67,8 miljoni latu, ja mēs gribam saglabāt šāgada līmeni, nereformējot izglītības sistēmu kā tādu. Bet tā traģēdija ir citur. Tā lielākā traģēdija ir tā, ka diemžēl šī summa nekur budžetā neparādās. Jo, pēc Finansu ministrijas 23.septembra paskaidrojošās vēstules nr.01303/446, pašvaldību izglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku darba samaksai paredzēta dotācija: 59 miljoni latu. Arī šī summa principā nekur budžetā neparādās, tā ir abstrakta, vismaz tajos dokumentos, kas mums ir izdalīti. Bet mutiskā sarunā ar Finansu ministrijas speciālistiem es esmu noskaidrojis, ka reāli Izglītības un zinātnes ministrijas sistēmas izglītības iestādēm varētu būt šajā pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā tikai 51 miljons latu, tā ka diemžēl šobrīd šis trūkums ir briesmīgs. Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā paredzētie 68,6 miljoni latu šobrīd reāli nosedz tikai izglītības darbinieku algu izmaksas, jo, kā zināms, arī Kultūras ministrijas pakļautībā esošo mācību iestāžu darbinieku darba algas ir ierēķinātas šajā pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā. Tātad ir jautājums - kur dabūt naudu? Arī es personīgi esmu par bezdeficīta budžetu, bet reāli šīs naudas šajā budžetā nav. Viena lieta, par ko daudzi runā, ir izglītības sistēmas iekšējās rezerves. Jā, es piekrītu, ir atsevišķas skolas... es varu nosaukt pat dažus piemērus - Ugāles krievu plūsmas pamatskola, Ieriķu krievu plūsmas skola... vienā otrā mazpilsētā, kurā ir (kopā ar lauku teritoriju) 3000 iedzīvotāju, ir atvērta alternatīvā skola, ko arī finansē no valsts budžeta... un skolas atrodas viena vienā ielas pusē, otra - otrā... Bet tie ir tikai atsevišķi piemēri. Ja mēs likvidētu jeb aizvērtu 82 skolas, kurās ir mazāk par 50 skolēniem, tad varētu palielināt par 1% pārējo pedagogu algas, bet, ja aizvērtu 168 skolas, kurās ir līdz 100 skolēniem, tad varētu vēl par 6%... Tātad kopumā mēs par 7% varētu... būtu ieguvums algu ziņā, ja mēs aizvērtu krietni pāri 200 skolām. Jūs paši saprotat, ka skolas aizvērt ir nereāli, jā? Kāpēc tad šāda situācija budžetā ir? Situācija ir unikāla: skolas mums ir, pie mums ir obligātā izglītība, bet budžetā naudas nav. Kādi ir tie cēloņi, manuprāt? Pirmkārt, es negribu visur vainot Ministru prezidentu, kā šeit no tribīnes izskanēja. Diemžēl Ministru prezidentam jāatzīst, ka viņam nav padomnieku vispārējās izglītības jautājumos, viņu vienkārši nav.

Otrkārt, es teikšu skarbus vārdus, ka šāgada budžeta apspriešanas laikā valdībā parādījās izglītības ministra absolūta "impotence". Esmu pieredzējis daudzus izglītības ministrus, bet tik bezcerīgi piekāpjošos izglītības ministru, kāds ir šobrīd, es vēl neesmu redzējis. Protams, arī viņu es negribu visur vainot, jo valdībā ir zināmi "spēles noteikumi".

Treškārt. Ir pierādījies, ka budžeta izskatīšanas procedūra ir ačgārna. Pirms valdība pieņem lēmumu, valdībai tomēr ir jākonsultējas ar parlamenta frakcijām. Šobrīd budžetā diemžēl ir atkal vecā nelaime - partijas savas prioritātes nav noteikušas. Visur programmās izglītība ir prioritāte, diemžēl mēs šobrīd esam pēdējā vietā (neskaitot laikam Albāniju) zinātnes finansējumā uz vienu iedzīvotāju. 5 dolāri uz vienu iedzīvotāju. Zviedrijā ir 86 reizes vairāk. Arī mūsu kaimiņvalstīs, kas bija mūsu sistēmā kādreiz, ir vairāk. Un arī izglītībā šā pieauguma nav. Tātad budžeta izskatīšanas procedūra, manuprāt, ir ačgārna. Un vēl ir traģiski, ka tomēr mūsu Ministru kabinets ir pieļāvis likuma pārkāpumu, jo šī saskaņošana ar Pašvaldību savienību nav notikusi un sekas ir traģiskas, jo deficīts, kaut vai izglītībā, šajā pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā ir katastrofāls.

Tagad uz pašvaldību pleciem ir uzliktas ne tikai vispārējās izglītības iestādes, sporta skolas, mākslas un mūzikas skolas, bet ir pieplusētas visas šo iestāžu darbinieku algas. Kā šo situāciju risināt? Protams, manā izpratnē, ja mēs negribam piedzīvot krahu, vēlamākās būtu mērķdotācijas. Mērķdotācijas izglītības darbinieku algām saglabāt - protams, strādājot pie šiem normatīviem, ko ir iecerējis Ministru kabinets, un šis normatīvu princips ir pareizs, rēķinoties ar skolēnu skaitu attiecīgajā teritorijā un, protams, ievērojot konkrēto specifiku, to, kādas tur ir mācību iestādes, infrastruktūra un tā tālāk.

Lai gan Ministru kabinets bija uzdevis Izglītības ministrijai tikt galā ar šiem normatīviem jau līdz 26.septembrim, situācija šobrīd ir diemžēl tāda, ka darba grupa, kuru vada Broka kungs, vēl vispār nav sanākusi, lai pie šiem normatīviem strādātu. Ja budžetā paredzam mērķdotācijas, līdzekļi tām ir no kaut kurienes jāņem. Manā izpratnē... diemžēl jāsaka atklāti, ka šobrīd izskatās, ka gandrīz vienīgais ienākumu avots - jo es pilnīgi nepieļauju iespēju, ka izdosies šeit, Saeimā, atņemt līdzekļus kādai no ministrijām, jo katrai partijai ir savs ministrs, kuru tā aizstāvēs, un mēs atkal sanāksim, kā parasti, "ragos", tāpēc ka diemžēl tās prioritātes sākotnēji nav noteiktas, - vienīgais ienākumu avots ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Un, neapšaubāmi, pie šā jautājuma būs ļoti smagi jāstrādā līdz trešajam lasījumam.

Kādi tad ir secinājumi kopumā par radušos situāciju? Nav apšaubāms, ka, ja budžets tiks apstiprināts tādā veidā, kādā tas ir šobrīd, kad izglītības sistēmai naudas gluži vienkārši nav, tad, pirmkārt, tā tendence, ka no skolām aiziet pedagogi, pastiprināsies vēl vairāk. Kad pēc Birkava valdības laikā pieņemtā lēmuma skolotāju algas palielināja, šī tendence samazinājās, bet tagad tā atkal ir pastiprinājusies, jo, kā jau es minēju, reāli skolotāju algas ir samazinājušās šajā mācību gadā (Kuldīgas rajons ir tikai viens piemērs). Tātad cietīs izglītības kvalitāte.

Nākamā problēma, kas attiecas uz šiem normatīviem, ir tā, ko jau es minēju, - ka šie normatīvi joprojām nav izstrādāti, un, ņemot vērā šo normatīvu komplicētību, es ļoti šaubos, vai šos normatīvus paspēs izmēģināt pašvaldības.

Es nesen runāju ar Līgatnes pagastveci, ja tā varētu teikt, un viņš, ekonomists būdams, minēja faktus, ka pat padomju laikā, ja mēs gribējām izmēģināt kādu jaunu finansu sistēmu, - ka pat padomju laikā tomēr "no augšas" ðī sistēma tika novadīta, šie pieņemtie lēmumi tika darīti zināmi pašvaldībām, un tad tas viss tika piemērots reālajai situācijai, ja tā varētu teikt, un tika apskatīts, kā tas reāli darbosies, un tikai pēc tam, kad pašvaldības bija izteikušas savus secinājumus, "augšas" pieņēma lēmumu. Šobrīd šis posms ir izpalicis.

Un ir vēl viena milzīgi liela problēma, jo, ja mēs iesim uz to reformu, ko ir iecerējis Ministru kabinets, tātad rajonu posmu likvidēšanu... mums šobrīd vēl īsti nav skaidrs, kas pārņems funkcijas un kāda būs šī šobrīd rajonu līmenī esošo funkciju pārņemšanas procedūra, kas to pārņems un cik lielā mērā pildīs. Ja mēs šos normatīvus izrēķināsim pagasta līmenī, kur varbūt ir viena skola, varbūt ir divas skolas, bet varbūt nav nevienas, tad diemžēl mēs neiegūsim pieeju sistēmai kopumā, jo sistēmu var sakārtot tikai tādā gadījumā, ja ir plašāks skolu tīkls, jo tad tā ir sistēma. Tad var redzēt jau veselu rajonu vai reģionu. Un šiem normatīviem tātad ir jābūt rajona līmenī un lielo pilsētu līmenī, jo pretējā gadījumā, ja tie būs "saskaldīti" pa pagastiem un mazajām pilsētām, nevar sistemātiski pieiet šim jautājumam.

Un pēdējais, kur valdība alojas un nedaudz arī Ministru prezidents alojas, domājot par šo "dzimtbūšanu", par to, ka naudai ir jāiet līdzi skolēnam un ka ir jāatsakās no šā "dzimtbūšanas" principa. Ja pašvaldības pārņems savā pārziņā arī šīs algas un ja šīs naudas nebūs pietiekami, tad diemžēl "dzimtbūšanas" tendence ārkārtīgi pastiprināsies. Tā ir absolūta realitāte.

Piemērs. Mēs pagājušonedēļ tikāmies ar Kuldīgas rajona pašvaldībām. Ja pagasta vadībai nepietiks naudiņas attiecīgās skolas un skolotāju finansējumam, viņi būs tendēti par katru cenu paturēt savā skolā to skolēnu (jo finansējums būs uz vienu skolēnu) un nelaist viņu nekādā gadījumā uz citu skolu. Šobrīd Izglītības likums paredz, ka var iet uz citu skolu, un šī sistēma vairumā gadījumu darbojas.

Vēl viena traģēdija, kas tiešām būs traģēdija: pagastā nebūs vidusskolu. Nepietiks naudiņas, pēc esošā budžeta, pagasta skolai, bet pagastam būs jāfinansē... pagasta naudiņai būs jāiet līdzi arī vidusskolēnam uz rajona centra skolu. Bet, ja uz rajona centra vai kādas citas administratīvās teritorijas pleciem gulsies vēl arī šīs algas un ja šī naudiņa skolēnam līdzi neies, jo pagastvecim, es atvainojos par izteicienu, nepietiks... Vai drīkst lūgt vēl vienu minūti? Es tūlīt beigšu...

Sēdes vadītājs. Kā kolēģi uzskata? Lūdzu!

Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi!... tad lauku bērni, - tie galvenokārt ir latvieši - paliks bez vidējās izglītības. Skrundas pilsētas padomes priekšsēdētājs skaidri man pateica: "Es neņemšu vairs to pagasta bērnu, ja viņam līdzi nebūs finansējums!" Bet pagasta vadītājs pasacīs, ka viņam nebūs tās naudas priekš šā vidusskolēna, un tātad šī "dzimtbūšanas" tendence, cienījamais Ministru prezident, diemžēl pastiprināsies, nevis samazināsies.

Līdzīga situācija sagaidāma arī ārpusskolas mācību iestādēs. Tās ir sporta skolas, tās ir mūzikas un mākslas skolas. Arī tur būs tāpat. Ja šis pagasta finansējums neies skolēnam līdzi - un pagasta finansējums neies līdzi, ja šī pagasta skola nebūs nodrošināta, - tad diemžēl arī pilsēta viena neuzturēs šo finansējumu un lauku bērni - varbūt talantīgi sportisti un mūziķi, un tā tālāk - paliks bez finansēm.

Pēdējais. Es vēlreiz atgādinu: ja mēs neatradīsim izeju... un es atkārtoju tos vārdus, ko es daudzkārt esmu teicis, - ka pamatizglītība, obligātā izglītība, ir pamatu pamats valsts jaunceltnei, ieliek to pamatu, no kā ir atkarīga visa situācija tālākajai izglītības sistēmai, situācija valstī daudzus gadus uz priekšu. Ja mēs šo pamatu pamatu nojauksim, tad mūs gaida traģēdija. Mums, cienījamie kolēģi, ir jāmeklē starp pirmo un otro lasījumu izeja no šīs situācijas. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Elmārs Zelgalvis - frakcijas "Latvijai" deputāts. Aicinu kolēģus iekļauties reglamentā.

E.Zelgalvis (frakcija "Latvijai").

Godātais Valsts prezident! Godātais Ministru prezident! Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Šodien mēs apspriežam, es teiktu, gada galveno likumu - likumu par valsts budžetu nākamajam gadam. Un apspriežam to konceptuāli. Kaut gan tūlīt ir jāpiebilst, ka šodien konceptuāli izskatīt valsts budžetu ir ļoti grūti. Kāpēc? Tāpēc, ka šīs budžeta koncepcijas faktiski nemaz nav. Mēs redzam, ka 1.pielikumā ir tikai ziņojums par budžeta projektu, kurš satur dažu makroekonomisko rādītāju prognozes. Bet faktiski valsts fiskālā politika, finansu stratēģija, kādu valsts īstenos nākamajā gadā, - tas viss tā arī nav pateikts. Uz kā rēķina palielinās budžeta ieņēmumus? Kāda būs valsts izdevumu politika? Kāds būs budžeta saldo? Un tā tālāk. Tā visa te nav. Bet, ja nu tomēr šajos daudzajos biezajos sējumos mēs tā dziļāk parokamies, tad kaut ko atrast varam. Protams, tas prasa laiku un tas ir samērā sarežģīti.

Lūk, ko varam secināt, iepazīstoties ar budžeta projektu. Arī es esmu izdarījis vairākus secinājumus.

Pirmais secinājums. Nav ievēroti vairāki likumdošanas akti - un ne tikai vairāki, bet vesela virkne likumdošanas aktu. Šorīt jau mēs šeit Saeimā nodevām komisijām vairākus likumdošanas aktus, likumu grozījumus, kurus ir iesniegusi valdība. Bet, kāpēc tas tiek darīts pēdējā brīdī pirms budžeta projekta izskatīšanas? Ja jau valdība gāja šādu ceļu, tad to varēja izdarīt daudz savlaicīgāk un šie grozījumi varbūt arī tiktu pieņemti. Bet tagad ir problemātiski, vai tie vispār tiks pieņemti. Bet, lūk, par budžetu mums jau šodien ir jābalso. Tikai pēc tam, kad Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā izvirzījās šis jautājums, - tikai pēc tam mēs redzam valdības rīcību.

Bet uz dažiem momentiem es tomēr gribu vērst jūsu uzmanību. Ministru kabinets nav izpildījis likuma "Par budžetu un finansu vadību" 31.panta prasību: iesniegt Saeimai pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem, to finansiālo stāvokli attiecīgajā saimnieciskajā gadā. Šāds pārskats kopā ar Valsts kontroles atzinumu bija jāiesniedz Saeimā līdz 31.augustam. Jāpiebilst, ka šī prasība - iesniegt Saeimā pārskatu par budžeta izpildi - ir fiksēta arī Satversmes 66.pantā.

Tālāk. Nav ievērots likuma "Par pašvaldībām" 86.pants, kurš prasa pašvaldībām piešķiramo dotāciju un mērķdotāciju un pašvaldību finansu izlīdzināšanas kārtību saskaņot ar pašvaldībām, kuras pārstāv Pašvaldību savienība. Kā apgalvo Pašvaldību savienības vadība, šāda saskaņošana nav notikusi. Uzskatu, ka valsts budžets ir jāizskata un jāpieņem kopā ar pašvaldību budžetiem. Tie ir divi "savienotie trauki", kuri nav atdalāmi viens no otra. Pagājušajā gadā, pareizāk sakot, šogad, apspriežot budžetu šim gadam, ar to jau sastapāmies. Proti, ka pašvaldības tad, kad apspriež viņu budžetus saistībā ar izlīdzināšanas fondu, nonāk fakta priekšā... ir nostādītas fakta priekšā. Tad, ja kaut ko grib šeit iesniegt, kaut ko grozīt un mainīt, - tad mums pasaka: "Nç, redziet, lielais budžets ir pieņemts, tur šādi skaitļi ir ierakstīti, vairāk neko mēs darīt nevaram. Mums ir jāiet pa to ceļu." Tāpēc es uzskatu, ka tas nav pareizi.

Otrais un pats galvenais secinājums. Budžeta ieņēmumu un izdevumu daļas līdzsvarošanu plānots panākt, pasliktinot iedzīvotāju dzīves līmeni.

No kā izriet šāds secinājums? Pirmkārt, plānots no 1997.gada 1.janvāra aplikt ar ienākuma nodokli pensijas, kuras pārsniedz 60 latu mēnesī. Tas nozīmē, ka ar nodokli tiks aplikta daļa no valsts institūciju aprēķinātā iztikas minimuma, kurš ir 75 lati. Valdība plāno šādā veidā atņemt iedzīvotājiem 18 miljonus latu.

Otrkārt. Paredzēts atcelt ienākuma nodokļa maksātājiem atvieglojumus par apgādājamajiem. Atvieglojumu atcelšanas rezultātā iedzīvotāji zaudēs 17,6 miljonus latu.

Treškārt. Šāds secinājums izriet arī no valdības iesniegtajiem grozījumiem likumos par pensijām, par maternitātes un slimības pabalstiem un citos, kurus mēs jau šodien šeit arī skatījām. Tātad virzība ir skaidra un viennozīmīga. Proti, visi grozījumi ir vērsti uz iedzīvotāju ienākumu samazināšanu, neviens no tiem nav vērsts pretējā virzienā - lai palielinātu iedzīvotāju ienākumus.

Bez tam jāatzīmē, ka vidējā darba alga, vidējā darba samaksa no valsts budžeta finansējamās izglītības, zinātnes, veselības aizsardzības, sociālās aprūpes, kultūras, mākslas un citās iestādēs ir 75 lati mēnesī, tātad zemāka par valsts institūciju noteikto, aprēķināto iztikas minimumu. Šādu darbinieku skaits pārsniedz 175 tūkstošus. Tāpat pensijas vidējais apmērs ir 39 lati jeb tikai 73% no Labklājības ministrijas aprēķinātā krīzes iztikas minimuma. Tas pats ir sakāms arī par bezdarbnieku pabalstu. Strādājošo ienākumus samazinās sociālā nodokļa pārdale, kas mums ir gaidāma.

Trešais secinājums. Valdība nespēj vai arī nevēlas pilnīgi iekasēt nodokļus. Šāds secinājums izriet no tā, ka neoficiālā ekonomika jeb "çnu ekonomika" veido aptuveni 30% no iekšzemes kopprodukta, kā par to raksta arī Finansu ministrija iesniegtajā budžeta projektā. Neoficiālā ekonomika, kā zināms, nodokļus nemaksā, turklāt šiem procentiem nav tendences samazināties, ja mēs salīdzinām tos ar iepriekšējā gada skaitļiem. Kontrabanda sastāda 14,5 miljonus latu, no kuriem netiek iekasēts muitas nodoklis. Datu analīze liecina, ka lielākā daļa kontrabandas preču ir alkoholiskie dzērieni, tabakas izstrādājumi un degviela. Tas nozīmē, ka par šīm precēm nav iekasēts arī pievienotās vērtības un akcīzes nodoklis. Paskaidrojums 75.lapaspusē: valdība atzīst, ka akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana nav devusi atbilstošu fiskālo efektu. Tātad likmes paaugstināja, cenas paaugstināja, bet budžetā adekvāts ienākums nav gūts. Ja neizdosies būtiski uzlabot akcīzes nodokļa administrēšanu, iekasēšanu, tad, kā atzīst Finansu ministrija, netiks izpildīts arī šā gada - 1996.gada - akcīzes nodokļa plāns. Tāpat valdība atzīst (paskaidrojums 47.lapaspusē), ka uzņēmumi slēpj peļņu un tādēļ uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumi budžetā pieaugs minimāli.

Ceturtais secinājums. Budžeta izdevumu struktūra nenodrošina:

pirmkārt - sociālo problēmu risināšanu, pensiju un budžeta iestādēs strādājošo algas palielināšanu;

otrkārt - budžeta līdzekļu taupīšanu un efektīvu izlietošanu;

treškārt - pašvaldībām nepieciešamos līdzekļus to funkciju veikšanai.

Ilustrēšu to ar dažiem piemēriem. Paskatīsimies tos budžeta projektus, kādus par ministrijām mums šeit iesniedza. Es pieminēšu tikai divas ministrijas.

Finansu ministrija. Ko mēs šeit redzam? Štata vienību skaits pieaugs par 47 vienībām, centrālajā aparātā gan samazināsies par 19 vienībām, turpretī atalgojums pieaugs centrālajā aparātā par 17%, kaut gan visi izdevumi kopumā - tikai par 8,5%.

Izglītības un zinātnes ministrija. Programma "Nozares vadība". Štata vienību skaits - mīnus 12, atalgojums pieaugs par 19,7%, visi izdevumi kopā - par 10,3%. Centrālais aparāts ir tanī skaitā. Štata vienībās izmaiņu nebūs, atalgojums centrālajam aparātam pieaugs par 72%, izdevumi kopumā - tikai par 36%.

Ko mēs varam secināt no šiem skaitļiem? Varam secināt to, ka tagad štatu saraksts netiek likuma veidā apstiprināts un pieņemts, bet ir atstāts ministriju ziņā. Ministri tagad varēs brīvi manipulēt ar šo štata vienību skaitu, lemt, vai šo skaitu samazināt vai paaugstināt, vadoties pēc savām interesēm. Bet, lūk, atalgojums tiem darbiniekiem, kas paliks, būs ievērojami paaugstināts. Tātad, lūk, to situāciju, kas šodien mums ir sabiedrībā, proti, šo ieņēmumu polarizāciju, ienākumu polarizāciju, - to šis budžets arvien vairāk pastiprinās, nevis samazinās. Tātad, lūk, šo turīgo slānis tiks palielināts, bet to nabadzīgo slānis... no tiem, lūk, ņems šos miljonus nost. Lūk, kāda ir šā budžeta koncepcija.

Un galasecinājums. Šādu budžeta projektu atbalstīt, protams, mēs nevaram. Tas ir nododams atpakaļ Finansu ministrijai pārstrādāšanai. Tāds ir ne tikai mans personīgs viedoklis, secinājums. Tāds ir frakcijas viedoklis, un aicinām arī citu frakciju deputātus un pie frakcijām nepiederošos deputātus neatbalstīt šādu budžeta projektu.

Vēl man ir mazliet laika. Es gribu mazliet padiskutēt ar Šķēles kungu. Par to, ko viņš teica šeit sākumā. Proti, runa ir par inflāciju. Šķēles kungs mūs ļoti brīdināja, ka mums ir jāsamazina inflācija, jābēg no tās, jo tā "apēd" daudz naudas, un ka, lūk, pastāv tieša sakarība starp budžeta deficītu un inflācijas līmeni. Es gribu teikt, ka šeit nepastāv tieša sakarība. Tieša sakarība būtu tad, ja budžeta deficītu segtu ar papildu naudas masas pieaugumu un mums būtu tā saucamā piedāvājuma inflācija. Mums šodien nav tādas inflācijas, apgrozībā esošās naudas masa nepieaug ar tādiem tempiem. Un tas, ka budžeta deficīta segšanai šīs valsts aizņēmuma parādzīmes pērk no komercbankām, - tas nenozīmē, ka kopumā naudas masa pieaug. Tā nauda, kas ir komercbankās, -tā jau ir apgrozībā. Tā ir vienkārši tikai pārdale no vienas vietas uz otru. Tāpēc šeit nevarētu vilkt tādas paralēles.

Ja runājam par inflāciju, tad jāsaka, ka inflācija mums ir izmaksu inflācija. Es šeit varu nosaukt skaitļus. Akcīzes nodokļa palielināšanas rezultātā pieaugs inflācija attiecībā uz degvielu. Tas palielinās daudzu citu produktu un pakalpojumu cenas. Sakarā ar maksimālās īres maksas atcelšanu strauji palielināsies īres maksa, pat līdz divarpus reizēm. Siltumenerģijas tarifi pieaugs par 12-14%, gāzes cena - par 12%, maksa par elektroenerģiju - par 10-15%, par telekomunikāciju pakalpojumiem - par 20% ("Lattelekom" esot tiesīgs tarifu paaugstināt pat par 30,2%); pieaugs arī medicīnas pakalpojumu cenas, preses izdevumu cenas un tā tālāk. Bet kāpēc notiek, lūk, šī izmaksu, šo tarifu paaugstināšana? Tas notiek tāpēc, ka tur mēs paši esam vainīgi. Mēs esam noteikuši šo akcīzes nodokļa palielinājumu. Kas to noteica? Mēs to noteicām šeit, Saeimā, nospiežot attiecīgās pogas un balsojot par to. Mēs atcēlām, lūk, šos īres maksas "griestus". Kāpēc? Vai tad mēs domājām par to, ka tas izraisīs, lūk, šo inflācijas pieaugumu? Tad mēs par to nedomājām. Tagad valdība nāk ar, lūk, šādiem priekšlikumiem. Un mēs balsojam. Tagad, lūk, mēs runājam par to, ka pieaugs inflācija.

Un, no otras puses, šie ir faktori, kas šo inflāciju it kā palielina, šīs cenas ceļ uz augšu. Bet ir, protams, bremzējošie faktori, un tie, es teiktu, šobrīd ir pat spēcīgāki. Proti, tas ir maksātspējīgais pieprasījums, kurš ir ārkārtīgi zems un kurš pazeminās nepārtraukti. Lūk, tas ir tas iemesls, kāpēc šī inflācija nenotiek. Bet tam arī ir savas robežas, un tomēr šī inflācija salīdzinot ir ļoti augsta.

Un vēl mēs, ja par to pašu...

Sēdes vadītājs. Zelgalvja kungs, 15 minūtes diemžēl ir pagājušas.

E.Zelgalvis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Es aicinu arī citus kolēģus stingri ievērot reglamentu, jo debatēs ir uzstājušies 10 un pieteikušies ir 26 deputāti.

Runās Leonards Stašs - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

L.Stašs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie prezidenti! Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šodien mēs apspriežam svarīgu jautājumu - budžetu nākamajam gadam - , kas, tā sakot, nosaka mūsu darbības virzienus. Šoreiz ir divi strīdi: viens - par bezdeficīta budžetu, otrs - par deficīta budžetu. Šoreiz mums premjerministrs piedāvā bezdeficīta budžetu un grib mūs pārliecināt, ka tas ir labākais variants, kāds vien var būt. Mēs ļoti labi zinām, ka lielākajā daļā attīstītāko pasaules valstu budžets, teiksim, Amerikas Savienoto Valstu budžets, ir vienmēr ar deficītu, kas sniedzas triljonos, desmitos triljonu dolāru. Un tomēr, neskatoties uz to, mēs visi zinām, kāds tur ir dzīves līmenis un kāds ir Amerikas Savienoto Valstu potenciāls. Lielākā daļa attīstītāko valstu vienmēr ir ar deficīta budžetu. Visā pasaulē ir zināms, ka katra valsts, katra kompānija, pat privātā, biznesmeņi un ražotāji cenšas piesaistīt vienmēr naudu no ārienes, jo zina, ka nauda taisa naudu. Un naudai nauda arī jātaisa: jo vairāk naudas piesaista, jo vairāk paplašina ražošanu, atkal iegūstot naudu, un tā tālāk, un tā tālāk, nauda tā vairojas. Un kas ir bezdeficīta budžets? Tas ir skopuļa budžets, kurš krāj santīmus, krāj gadiem ilgi cerībā vienreiz sakrāt un pēc desmitiem gadu kaut ko iegādāties. Bet tanī pašā laikā tas, kas ņēma kredītus un aizņēmumus un lietderīgi tos izmantoja, laida apgrozībā, - tas jau ir sen daudz ko sasniedzis un aizsteidzies priekšā šim skopulim. Un šoreiz tas ir skopuļa bezdeficīta budžets.

Tātad mēs neprotam izlietot naudu, mēs neprotam naudu vairot, mēs neprotam naudu aizņemties un laist apgrozībā, lai to vairotu. To, ko dara visa cita civilizētā pasaule. Mēs vienkārši to neprotam darīt. Un tāpēc valdība mums liek priekšā, lūk, šo bezdeficīta budžetu.

Labākajā gadījumā mēs protam ņemt kredītu ar valdības garantijām - jeb taisni valdība - un atkal to kredītu atdot atpakaļ ar procentiem tiem, kas mums dod, tikai preču un pakalpojumu veidā. Un tam spilgts piemērs ir "Lattelekom" afēra. Mēs ņemam miljardu dolāru, visu taisa ārzemju firmas, apgādā savus strādniekus ar darbu, ar naudu un saņem atpakaļ ar procentiem šos miljonus. Mums nepaliek nekā. Mums paliek tikai "Lattelekom" pakalpojumi dārgāki dienu no dienas. Tas ir fakts. Un sliktākajā gadījumā mēs ņemam kredītus, lietojam tos, neesam kompetenti, neprotam ar tiem rīkoties, un galu galā šī nauda aiziet garnadžu rokās, tā, kā tas ir noticis ar miljoniem, simtiem miljonu dolāru, kas nonāca žuļiku kabatās caur banku "Baltija", caur citām komercbankām, daždažādām fiktīvām un nefiktīvām iestādēm, kas nodarbojas ar naudu.

Mums ir laikam tāda "slimība", tā ir nacionāla "slimība", ka tiem, kas strādā ar naudu, viņa vienmēr pielīp pie pirkstiem un pēc tam kaut kur pazūd, un nevar viņu vairs atrast. Un nevar piedzīt vairs, un pat vainīgos nevaram atrast. Tur ir tā mūsu nelaime. Un laikam tāpēc Ministru prezidents ir nolēmis: nu zodziet paši no sevis labākajā gadījumā, ja neprotat citādi, bet nezagsim svešu naudu! Varbūt tas ir pareizi. Grūti to pateikt, bet labu tas mums neko nedos. Un tāpēc mēs skopuļa kārtā ilgi būsim nabagi un nekad uz priekšu netiksim.

Nesen valdības galva teica, ka vienam bērnam divi dupši ir par daudz. Citiem vārdiem, mums ir pārāk daudz ministriju, pārāk daudz resoru un visādu iestāžu, kas "noēd" budžeta naudu. Un tas ir tiesa. Viņš solīja, ka veiks radikālas pārmaiņas, samazinās valsts izdevumus un tā tālāk. Galu galā rezultātā nekas nav izdarīts un nekas nav mainīts. Un mainīts nav laikam ne jau tāpēc, ka premjerministrs nesaprot, ka tas ir vajadzīgs, bet viņš vienkārši to nevar, jo mums ir koalīcijas valdība, tātad partiju vadība, partiju diktāts. Esiet tik laipni - katra partija pieprasa sev zināmu skaitu ministru, un mēs nevaram viņus samazināt. Mēs nekādi nevaram sadalīt... teiksim, piecas partijas nekādi nevarētu sadalīt, ja mums būtu tikai 9 ministri. Nu neiznāk viens vesels vienam. (Starpsauciens no zāles: "Pusministrs...") Taču, ja mums būtu ministri - bezpartijiskie, nevis neprašas, kas šinī savā nozarē nekā neprot, bet būtu bezpartijiskie speciālisti, tad varētu varbūt viņus sadalīt vienkārši - ja arī nedalās veselos skaitļos, tad pa daļām. Citādi mums iznāk, ka jātur visa šitā armija. Viņi ir jāapmaksā. Viņi ir jābaro. Viņi ir jāapsilda, jāapgādā ar mašīnām. Un es taisni domāju, ka mums sen būtu laiks šos valsts līdzekļus nešķiest, radikāli samazinot ministriju skaitu un arī personāla skaitu šinīs ministrijās, it sevišķi izdevumus taisni centrālo ministriju aparāta uzturēšanai.

Mums Saeimā ir tāpat kā valdībā. Ja kāds tikai drusku ir kaut cik augstāk par parasto ierindas darbinieku, viņam jau ir limuzīns, un viņš brauc uz mājām, pie radiem un tā tālāk - uz priekšu un atpakaļ braukā. Bet tanī pašā laikā, cik es zinu, no Latgales mēs te esam seši deputāti, mēs braucam un kratāmies ar vilcieniem, no Zilupes kas nāk un no Daugavpils, četras vai piecas stundas uz turieni un piecas stundas atpakaļ. Un nekas nenotiek. Esam dzīvi. Bet tepat, Rīgā un Jūrmalā kuri dzīvo, visa šī lielā masa ierēdņu, viņi brauc ar mersedesiem, lai gan sabiedriskais transports kursē un darbojas. Un man liekas, ka, no vilciena un no tramvaja logiem skatoties, pasaule izskatās daudz citādāka, nekā tā izskatās, caur limuzīna logiem raugoties, ja viņi vēl ir arī aizēnoti. Tad tā pasaule pavisam citāda izskatās. Es domāju, ja arī šie vīri pabrauktu ar vilcieniem un ar tramvajiem, tad viņi drusku citu ko redzētu, kāda ir tā pasaule. Tad nebūt tik rožainā gaismā tā neizskatītos.

Tagad par šo pašu izdevumu samazināšanu. Es nevaru saprast un neredzu, kādu produkciju mums dod, teiksim, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Kādēļ viņa ir vajadzīga? Kādu produkciju mums dod Eiropas lietu ministrija? Eiropas lietu komisija? Latvijas attīstības aģentūra? Centrālā zemes komisija? Daždažādi biroji, iestādes, aģentūras? Es pat domāju, ka Šķēles kungam viņi visi nav ne pazīstami, ne arī... Es arī viņus visus nekādi nevaru... Es nezinu, ar ko viņi nodarbojas. Es domāju, ka visus šos jau sen vajadzēja likvidēt un to naudu novirzīt mērķdotācijām, mērķprogrammām. Un samazināt cilvēku skaitu. Kāpēc mums ir vajadzīgs pašvaldību lietu valsts ministrs? Citi valsts ministri? Es piekrītu, ka mežu valsts ministrs mums ir vajadzīgs, veselības valsts ministrs arī ir vajadzīgs, tie ir speciālisti, kuri ir vajadzīgi. Bet priekš kam mums valsts ministri ir tādos jautājumos, kuros viņi nav vajadzīgi? Nu tur taču mēs varam ieekonomēt miljonu! Un, kā jau teicu, ja visu šo apgādi mēs drusku "piegrieztu", mazāk tērētu arī Saeimas spodrināšanai, balsināšanai, Latvijas tēla veidošanai un tā tālāk, arī ministrijām, tad, es domāju, arī no bezdeficīta budžeta varētu atlicināt kaut ko veselībai, izglītībai, tad daudz vairāk tur būtu.

Taču par to te daudz runāja un pareizi runāja jau Zelgalvja kungs. Viņš pareizi teica, ka inflācija tomēr, pretēji Šķēles kunga apgalvojumam, nav atkarīga tikai no budžeta deficīta vai bezdeficīta. Nav! Tā ir tikai ļoti maza daļa no tā. Teiksim, negatīvs saldo tirdzniecībā, bez šaubām, to iespaido, bet mums negatīvais saldo, jūs paši zināt, kāds ir...

Jau šodien atkal parādās raksti, ka mums republikā ienāk benzīns, alkohols un tā tālāk bez nodokļiem, tātad kontrabanda nāk iekšā. Jau benzīns vien 30-40% ienāk kā kontrabanda. Kāpēc mēs nevaram galu galā nokārtot, lai iekasētu akcīzes nodokli, ievedmuitu? Vai mēs nevaram šeit ekonomēt? Vai mēs nevaram šeit kaut ko darīt?

Un viena vēl lieta, kas ir vissāpīgākā. Tas, manuprāt, prasa momentānu atrisinājumu. Un tā ir lauksaimniecība, kura jau tagad ir tiktāl nogājusi, ir pagrimusi, bet Baltijas brīvās tirdzniecības līgums to vēl vairāk pasliktinās. Un, kad nāks klāt vēl tie visi nodokļi, kurus mums jau šodien nosauca, kad būs vēl klāt transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskā apdrošināšana, tad vairs nav kur tālāk iet.

Un visā šajā kopumā ir vēl viena sāpīga lieta un problēma - tā ir reģiona problēma, tā ir Latgales problēma. Jūs paskatieties pagājušā gada budžetu, šāgada budžetu! Taisni Latgale ir tas apgabals, kur netiek pietiekoši izdalītas ne investīcijas, ne mērķprogrammas, ne dotācijas un tā tālāk. Salīdziniet šodien kaut vai Zemgales zemnieku stāvokli ar Latgales zemnieku stāvokli! Un tas ir pierādāms, tie ir skaitļi. Zemgalē šodien dabiskā zemes auglība, neko tajā neieliekot, ir 30 centneru, turpretī Latgalē tā ar 28-29 zemes ballēm ir 15 centneru. Tas nozīmē, ka Zemgales zemnieks saņem no viena hektāra, audzējot graudus vai arī tehniskās kultūras, divreiz vairāk nekā Latgales zemnieks, pastāvot tām pašām izmaksām un tam pašam ieliktajam darba daudzumam. Un tagad mums, Latgales zemniekiem, izlīdzināšanas fondā 1 hektāram graudaugu ir iedalīti 9 lati, bet šodien labības iepircēji vidēji maksā 10 latus...

Sēdes vadītājs. Staša kungs, arī 15 minūtes jau ir diemžēl pagājušas. Vai kolēģi piekrīt, ka Staša kungs vēl turpina? Jābalso. Cik laika jums, Staša kungs, vēl vajag? (Starpsauciens no zāles: "Pietiek!") Jūs neesat pieteicies uz otrreizēju runāšanu. Paldies. Līdz pārtraukumam ir piecas minūtes. Nākamajam ir jārunā deputātam Dobelim, (No zāles deputāts J.Dobelis: "Pçc pārtraukuma...") tātad pēc pārtraukuma.

Godātie kolēģi, tiek paziņots pārtraukums līdz 15.30. Atvainojiet! Paziņojums ir Indulim Bērziņam - frakcija "Latvijas ceļš".

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi no Ārlietu komisijas! Es jūs lūdzu, es ceru, ne uz ilgu komisijas sēdi Sarkanajā zālē - nevis nākamajā, bet aiznākošajā, tūdaļ pēc pārtraukuma pasludināšanas.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vēl, cienījamie kolēģi, pirms reģistrācijas paziņoju, ka pulksten 15.00 būs Prezidija sēde. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 93 deputāti. Pārtraukums līdz 15.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Lūdzu ieņemiet vietas sēžu zālē! Turpināsim izskatīt darba kārtības jautājumu - likumprojektu "Par valsts budžetu 1997.gadam".

Runās Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šī skaistā ideja par bezdeficīta budžetu, protams, kā tāda nav apspriežama. Šeit vienīgi varētu izteikt zināmas pārdomas par šo ar to sataisīto ieņēmumu daļu, bet tas jau ir atsevišķs un plašs jautājums. Es gribētu nedaudz pieskarties, piemēram, jautājumam par attieksmi pret šī budžeta projekta tapšanu. Un, vērojot šo attieksmi, man tomēr nāk prātā divas parunas. Viena tomēr ir kaut kur zemapziņā: "Kamēr būs auni, tikmēr būs arī cirpēji". Un otra ir, atceroties kāda daiļdarba vārdus, tikai tos nedaudz pārtaisot, ka mēs gribam taisīt vienu lielu eksperimentu un ka jūs visi mums varētu šinī darbā palīdzēt, jo, redzat, līdz pat pēdējam brīdim nebija jau nekādas skaidrības šajā budžeta projektā. Var sacīt, ka pagājušajā gadā, jā, tiešām laika nebija, un to varēja saprast un attaisnot, turpretī šogad nu nekādu attaisnojumu tam es saskatīt nevaru. Un tāpēc tomēr nerunāsim par nopietnu darbu pie šī projekta.

Diemžēl Ministru kabinets kā tāds arī nopietni nav izskatījis šo projektu. To ir radījuši tikai daži ierēdņi. Un es tomēr to lūgtu iegaumēt, jo tas nebūt neliecina par ārkārtīgi lielu atbildības sajūtu, ar kuru vajadzēja pie šī projekta strādāt. To arī mēs esam konstatējuši; piemēram, Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdēs, kad pat uz pēdējo sēdi mēs nesaņēmām Iekšlietu ministrijai paredzēto līdzekļu izvērstu apskatu, nerunājot par to, ka robežapsardzības funkcijas, kuras līdz šī gada beigām ir vismaz jāpārdala, vispār nav apskatītas budžetā. Nav neviens lats paredzēts tieši šai pāriešanai no vienas ministrijas uz otru.

Un tagad varbūt pārrunāsim dažas zināmas lietas. Protams, tas nākotnes skats ir rožains, ka kaut kad, pēc vairākiem gadiem... Bet varbūt paskatieties likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Cienījamie deputāti, varbūt jūs neredzat, ko mēs taisāmies uzkraut uz pašvaldību pleciem. 13.pants, kas tur bija un vēl pagaidām ir, saucas "Atvieglojumi maksātājam". Viņš jau praktiski pazūd, un tas nozīmē, ka visu šo atvieglojumu - gan par nepilngadīgu bērnu, gan par nestrādājošu laulāto, vecākiem, vecvecākiem un vēl par daudz ko citu - viņu, šo atvieglojumu, vairs nebūs. Bet pasakiet, lūdzu, uz kurieni tad ies šie cilvēki? Šie cilvēki ies pie pašvaldību darbiniekiem! Un tur atkal parādīsies sociālā aprūpe un viss kas cits. Par to valdības ierēdņiem nebūs nekādas daļas. Un to es lūgtu saprast, kad mēs tālāk runāsim par to, kas vēl skars pašvaldības.

Jā, mēs jau varam runāt, ka pašvaldību fondos ir daudz neskaidrību un nesaprašanas. Un gadiem ilgi tā ir bijis. Neviens jau neliedz tur ieviest zināmu skaidrību. Un tāpēc ir ļoti vienkārši palielināt ministriju un iestāžu izdevumus, turklāt pamatīgi palielināt - par 27%, un tikpat vienkārši ir samazināt pašvaldību budžetu īpatsvaru par 4,6%. Un tagad ir interesanti tas, ka valdība pārņem daļu no pašvaldību funkcijām veselības aprūpes finansēšanā. Bet vai jūs nesaprotat, ka daļa no šīs aprūpes tik un tā paliks pašvaldību pārziņā? Tīri saimnieciskā darbība - ēkas, to uzturēšana, visa šī kopšana. To jau valdība neuzņemsies. Tas paliks uz pašvaldību pleciem. Un tas nekur nav atrunāts.

Protams, mēs tālāk runāsim par šo īpašo attieksmi par izlīdzināšanas fondu. Galu galā ne jau velti ir šie protesti. Un ne jau velti ir šīs iesūtītās dažāda satura vēstules. Tomēr es gribētu atgādināt likuma "Par pašvaldību budžetiem" 21.panta otro daļu. Viņa taču ir jāzina! Tur ir skaidri un gaiši pateikts, ka dotācijas un mērķdotācijas, kas no valsts budžeta tiek piešķirtas noteikta uzdevuma izpildei, nav pašvaldību izlīdzināšanas fonda sastāvdaļa. Nu tas taču ir pateikts skaidrāk par skaidru! Un tāpēc diezgan miglaina izskatās šī tālākā pašvaldību darbība jautājumā, kas skar šo te izglītības darbinieku nodrošināšanu. Es pievērsīšu jūsu uzmanību vēl vienam faktam. Pieņemsim, ka kaut kādā veidā ar kaut kādiem tarifiem tiks atrisināts šis te jautājums par izglītības darbinieku nodrošināšanu. Bet, cienītie kolēģi, kur paliks pārējās pašvaldības funkcijas? Kā viņi tās varēs pildīt? No kādiem līdzekļiem? Kaut vai ielu apgaismošana, sabiedriskā transporta nodrošināšana, pilsētas sakopšana, pilsētas ārējā izskata veidošana? Vai tad tam līdzekļi nav vajadzīgi? Un tagad paskatieties, lūdzu, budžetā un parādiet, no kurienes tur šie līdzekļi šodien ir dabūjami? Nav tur tādu iespēju!

Šī runāšana jau ir tikai šinī brīdī, lai pievērstu tam cienīto budžeta sastādītāju uzmanību. Var jau būt, ka šīs uzmanības arī nav, bet, saprotiet, ir ļoti jocīga sajūta, ka Saeimas deputātus rāda kā tādus ākstus televīzijā, radio, laikrakstos. It kā te būtu salasījušies kaut kādi ampelmaņi, un, kamēr tādus rāda - turklāt tam tiek dots diezgan liels laiks dažādos raidījumos priekš skatītāju uzjautrināšanas, tikmēr nopietni ierēdņi valdībā 24 stundas dienā ar karstiem pakaušiem strādā pie nopietna budžeta projekta. Lūk, tāds iespaids tiek radīts! Un tad atnāks kārtējais erceņģelis un kaut ko risinās.

Tad, lūk, paņemot šo projektu un paskatoties šos skaitļus, nebūt nerodas tāds iespaids. Es gribētu atgādināt. Tad, kad mēs runājām par 1996.gada budžetu, es labi atceros, ko Rīgā teica: "Tas būs izdzīvošanas budžets". Izdzīvošanas! 1997.gadā tātad būs nomiršanas budžets, jo vairs izdzīvot nevarēs. Šis budžets vairs nenodrošina pat izdzīvošanu. Vai tiešām tas nav redzams?

Nedaudz pievērsiet, lūdzu, cienījamie valdības ierēdņi, uzmanību tam, ko jūs taisāties darīt ar pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondu, kurš tik plaši tiek te apspriests. Man tikai gribētos saprast, vai valdības ierēdnis vispār zina, kas tas tāds ir. Jūs esat saņēmuši ne reizi vien šādus dokumentus, un var jau būt, ka dažas pretrunas tajā likumā, kas attiecas uz pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1996.gadā, arī ir. Tātad ar likumu ir noteikts pašvaldību finansu izlīdzināšanas algoritms, ka pašvaldību ieņēmumus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozē, faktiskos iepriekšējā gada ieņēmumus reizinot ar koeficientu 131 un zemes nodokli - ar koeficientu - 119. Taču, ja Rīgas iedzīvotāju ienākuma nodokļa faktiskos ieņēmumus reizina ar šo koeficientu, tad iegūst citu skaitli, nevis to, kāds ir izmantots. Un tas ir par 36 524 latiem lielāks, nekā nosaka likums. Lūk, tā! Es gribētu atgādināt, ka šī prognoze, kas skar iedzīvotāju ienākuma nodokli, ir ļoti svārstīgs, mainīgais lielums. Un, ja gada prognozi Rīgai noteiktu par 10% mazāku, pārējo nemainot, tad šīs Rīgas iemaksas izlīdzināšanas fondā samazinātos par 25%.

Tagad daži aprēķini par Rīgu, kuri ir veikti, izmantojot sistēmā ieejošo bāzes informāciju un likumā noteikto detalizēto algoritmu. Šajā finansu izlīdzināšanas fondā bija jābūt 19 579 504 latiem. Taču likuma pielikumā ir dots lielums, kas ir vairāk nekā par 1,6 miljoniem lielāks. Un, ja vēl pielabo šo neatbilstību ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozi, tad šī Rīgas iemaksa ir 19 miljoni ar pusi. Tātad vēl par kādiem 29 000 latu mazāk. Lūk, tā! Un tagad ir pieņēmums: vai nu šī likumprojekta autori pretrunas ir iestrādājuši apzināti, ko nu negribētos šodien vēl pagaidām pieņemt, bet jebkurā gadījumā gudri viņi nav bijuši. Tas parāda viņu absolūto nekompetenci šinī jautājumā. Pie tam Saeimas deputāti par aprēķinu precizitāti neatbild, atvainojiet, lūdzu, lai te katrs Saeimas deputāts iepazītos ar visiem šiem skaitļiem, ar visu ieejošās informācijas daudzumu, kur viena pozīcija izsauc izmaiņas visā gala rezultātā. Tas nav iespējams! Tātad par to ir jāatbild šiem likumprojekta iesniedzējiem. Un tāpēc, redzat, ir šāds izvērsums šinī brīdī. Vienkārši ir galīgi skaidrs, ka šī pašvaldību finansu izlīdzināšanas sistēma pagaidām ir diezgan miglaina lielum lielajam vairākumam. Un viņa šodien dod iespēju nevis rūpēties par to, lai palielinātos ieņēmumi, bet, gluži otrādi, liek gaidīt dotācijas un nemaz nedomāt par tiešo ieņēmumu iekasēšanu. Jā, diemžēl tas tiks slēpts. Un līdz ar to pašvaldības mazāk domās par nesamaksāto nodokļu iekasēšanu, bet vairāk nodarbosies ar visādiem bartera darījumiem. Un tie te nekur neparādīsies. Lūk, kāpēc es to beigās pieminēju.

Es nezinu, kādā veidā tālāk notiks darbs pie otrā lasījuma sagatavošanas, bet, saprotiet, sacīt, ka šis ir sastādīts nopietni, man ir ļoti grūti. Ļoti grūti! Vai tiešām mēs nevaram atklātāk runāt? Viena lieta ir rožainais ceļš uz gaišo nākotni un bezdeficīta budžets, par kuru teorētiski neviens nestrīdas, bet otra lieta ir ārkārtīgi paviršais dažu ierēdņu darbs, kurš ir radījis, lūk, šo situāciju. Tā ka te uz otro lasījumu, es nezinu, kāds darbs ir jāiegulda. Diemžēl tas darbs tagad attieksies galvenokārt uz iekšējo pārdalīšanu, kas nebūt nav pats labākais variants. Paldies.

Sēdes vadītājs. Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu parakstītu dokumentu, kurā ierosina saskaņā ar Saeimas kārtības rulli samazināt debašu laiku pirmajā uzstāšanās reizē līdz 5 minūtēm un otrajā - līdz 2 minūtēm, izskatot likumprojektu "Par valsts budžetu 1997. gadam" pirmajā lasījumā. Par vai pret šo iesniegumu runāt neviens nevēlas? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret iesniegto dokumentu. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 18, atturas - 12. Pieņemts.

Nākamais runās Juris Celmiņš - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Celmiņš (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais Ministru prezident! Godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Es gribu rosināt jūs padomāt par to, vai šajos ekonomiskajos apstākļos, kādos ir nonākusi Latvijas valsts, vispār ir iespējams sastādīt daudzmaz normālu budžetu. Tuvāk iepazīstoties ar šo konkrēto budžeta projektu, kas mums ir nodots, esmu nonācis pie secinājuma, ka nākamajā gadā neuzlabosies dzīves līmenis nevienam no tiem strādājošajiem, kuri tiks finansēti no valsts vai pašvaldību budžeta.

Ministru prezidents daudz runāja par pozitīvo efektu, ko dos inflācijas samazināšanās. Es piekrītu: inflācijas samazināšanās rezultātā iedzīvotāju dzīves līmenis 1997. gadā kritīsies procentuāli mazāk nekā 1996. gadā. Bet tas tomēr kritīsies, jo inflācija, kaut mazāka, tomēr būs. Bet vai dzīves līmeņa turpmāka krišanās nenovedīs tautu zem tās "sarkanās līnijas", kur izbeidzas reālās iespējas izdzīvot, zem "sarkanās līnijas", kur beidzas tautas pacietības mērs? Tomēr valdība ir izvēlējusies spert šādu soli, manuprāt, ļoti nopietni riskējot. Mēs varam nonākt pie tādas situācijas, ka šeit apkārt Saeimas ēkai un apkārt Ministru kabineta namam būs jāceļ barikādes, lai pasargātos no pašu tautas, - līdzīgi kā 1991. gadā cēlām barikādes, lai pasargātos no omoniešu uzbrukumiem.

Kaut gan bija arī cita iespēja. Bija iespēja uz bezdeficīta budžetu pāriet pakāpeniskāk, elastīgāk, darot to nevis viena gada laikā, bet gan 2 līdz 3 gadu laikā, kā tas bija paredzēts valdības deklarācijā. Tomēr es respektēju Ministru prezidenta un valdības tiesības uzdrīkstēties un uzņemties atbildību. Tāpēc šobrīd ir jāuzsāk nopietns darbs pie priekšlikumu, labojumu sagatavošanas un iesniegšanas, kā arī pie likumprojektu sagatavošanas.

Personīgi mani īpaši satrauc situācija Latvijas izglītības sistēmā, par ko šeit jau ļoti daudz runāja. Nenoliedzot reformas nepieciešamību izglītības sistēmā, es tomēr nevaru piekrist tam, ka skolotāju darba alga tiek novadīta pašvaldībām šinī pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā, kas jau tagad ir pustukšs un ar parādiem. Ir skaidri jānovada šī darba alga kā mērķdotācija (tam, es ceru, piekritīs lielākā daļa deputātu). Un lai skaidri parādās, kāds ir tas skaitlis, cik lielu summu mēs novadām skolotājiem kā darba algu! Jo šobrīd mēs varam prognozēt, ka samazinājums ir apmēram par 10 miljoniem latu. Ja tāds tas nav, tad arī šinī mērķdotācijā tas parādīsies.

Tanī pašā laikā mēs daudz runājam par skolu optimizāciju. Kādreiz, es atceros, bija tāds periods, kad Latvijā tika masveidīgi likvidētas mazās skoliņas. Tas bija periods no 1940. gada līdz pat 80. gadu vidum. Pēc tam, pateicoties Tautas frontes entuziasmam, mēs uzsākām šo mazo skoliņu atjaunošanas centienus. Kā nu kurā rajonā, citur - divas, citur - četras, citur - pat sešas izdevās atjaunot. Un tagad atkal ar vārdu "optimizācija" jāsaprot tas, ka mēs centīsimies šo skoliņu skaitu samazināt. Es nevaru piekrist un atbalstīt šādu politiku kā politisku kursu, kaut gan es neizslēdzu iespēju, ka urbanizācijas procesa rezultātā mums veidosies apdzīvotas vietas, kur iedzīvotāju skaits samazināsies tik daudz, ka skola varbūt būs jālikvidē, bet tie būs atsevišķi gadījumi, un tie ir jāuzskata par atsevišķiem gadījumiem, nevis par optimizācijas politiku kopumā.

Mani satrauc arī tas fakts, ka zinātnei pie mums tiek atvēlēti šobrīd apmēram 5 dolāri, rēķinot uz vienu Latvijas iedzīvotāju; tas ir viszemākais līmenis Eiropā. Un, ja mums šodien ir Ministru prezidents, kurš prot rēķināt, prognozēt, taupīt, pārvaldīt, tad man gribētos, lai mums vienlaicīgi būtu arī Ministru prezidents, kurš pēc sava domāšanas veida, pēc savas filozofijas ir arī apgaismotājs. Atcerēsimies un pametīsim skatu atpakaļ vēsturē! Visi tie politiķi, kas ir guvuši panākumus ar merkantilisma politiku... kaut vai mūsu pašu Latvijā - hercogs Jēkabs, tas pats Kārlis Ulmanis... cik skolu nav atvēris Kārlis Ulmanis...

Sēdes vadītājs. Celmiņa kungs, 5 minūtes diemžēl jau ir pagājušas.

J.Celmiņš. Tātad es rosinu jums visiem padomāt par šo jautājumu. Mēs negūsim panākumus ekonomikā, ja mēs "apcirpsim" izglītību, zinātni, kultūru.

Sēdes vadītājs. Jānis Bunkšs - frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

J.Bunkšs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamo priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Budžeta apstiprināšana - tā tiešām nav patīkama procedūra, jo pateikt neko labu nevar un parasti runā tie, kuri nav apmierināti, bet tie, kuri it kā varētu kaut ko teikt, stāv klusu, lai kāds neiedomājas pēc tam atņemt viņiem to pašu mazumiņu.

Esmu tribīnē tāpēc, lai tomēr runātu galvenokārt par tām lietām, kas mani uztrauc un kas, manuprāt, nav sakārtotas šajā budžeta projektā.

Un, pirmkārt, tas ir tas pats, ko es teicu pagājušajā gadā, - recidīvisms (un, es teikšu, pat hronisks recidīvisms), jo Pašvaldību likuma 86. pants ir pārkāpts jau otro gadu pēc kārtas. Turklāt jāsaka, ka pagājušajā gadā mēs tādu apšaubāmas kvalitātes protokolu varbūt kaut kur pa gabalu redzējām, turpretim šobrīd runa ir ne tikai par vienu likumu, bet, kā jūs redzējāt, ir veseli 20 likumprojekti, uz kuriem mūs šobrīd aicina piemiegt acis un nobalsot pirmajā lasījumā. Mani izbrīna, ka starp šiem 20 likumprojektiem nav tāda likumprojekta par pašvaldību finansu izlīdzināšanu. Un loģiski būtu, ja tiktu piedāvāts pārkārtot veselības aizsardzībā attiecības starp pašvaldībām un Labklājības ministriju. Arī Pašvaldību likumā attiecīgajām izmaiņām vajadzētu būt. Vismaz šo divu likumprojektu pietrūkst.

Ja mērām iesniegto dokumentu daudzumu kilogramos un salīdzinām to ar kilogramu skaitu, kāds bija iepriekšējā gadā, tad tas nepārprotami runā par labu šāgada projektam. Taču, ja mēģinām palasīt, kas ir šajos projektos un grāmatās ierakstīts, tad... Piemēram, programma, kas ir saistīta ar pašvaldību pārraudzību... starp citu ,tur ir 3 punkti, viens ir par pašvaldību optimizāciju, tur ir teikts, ka turpmāk valsts un attiecīgo struktūru centieni tiks virzīti, lai sekmētu valsts pārvaldes decentralizāciju un palielinātu pašvaldību lomu valsts pārvaldē. (Ja paskatāmies uz to cilvēku skaitu, kas šodien pulcējās pie Saeimas nama, varbūt tā zināmā mērā ciniski var teikt, ka pašvaldību loma ir diezgan liela, jo vismaz viņi ir uz Rīgu atbraukuši.) Un tas ir klajā pretrunā ar tiem skaitļiem, kas ir ierakstīti paskaidrojumā... 41. lapaspusē, kur ir skaidri un gaiši pateikts, ka pašvaldību kopbudžeta procents samazinās no 21% uz 17%. Šie skaitļi pilnīgi precīzi izsaka, kāda ir centralizācijas pakāpe salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Bet šie skaitļi absolūti neko nepasaka par to, cik lielā mērā tās pašas "apcirptās" pašvaldību funkcijas tiks finansētas. Lai salīdzinātu pašvaldību iespējas, tā analīze, kas ir dota šobrīd paskaidrojumos, noteikti ir nepietiekama. Un te ir jāņem vērā strukturālie pārkārtojumi, kas notikuši gan izglītībā, gan veselības aizsardzībā. Es pēc saviem aprēķiniem esmu izdarījis analīzi, kura liecina, ka visoptimistiskākajā gadījumā, ja tiek izpildīti šie 243 miljoni, kā ir rakstīts paskaidrojumos par pašvaldību budžeta izpildi šajā gadā, tad labākajā gadījumā vismaz 5 miljonu deficīts paliek - salīdzinājumā ar tām funkcijām, kas vēl ir palikušas pašvaldību rīcībā... salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tas nozīmē to un tikai to, ka principā, ja skolotāju algas paliks iepriekšējā gada līmenī (tātad šajā ziņā ne par kādu pieaugumu mēs nevaram runāt), tad tā daļa, ko pašvaldības var savā pārziņā ņemt, tiks samazināta ne mazāk kā par šiem 5 miljoniem. Bet, ja tiks mehāniski izpildītas prasības par mērķdotāciju piešķiršanu skolotājiem, tādā gadījumā šī, teiksim, daļa, kas paliek pašvaldību pārziņā, samazināsies vēl vairāk.

Vēl es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka šajā projektā ir, protams, pozitīvais. Un šis pozitīvais ir veselības aizsardzība. 28,4% paņemtu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa nost, pieliktu vēl 9,2 miljonus klāt... Un, ja šī daļa būtu palikusi pašvaldību pārziņā, es varu galvot, ka nekādi 9,2 miljoni šajā finansējumā neparādītos.

Sēdes vadītājs. Bunkša kungs, jums atvēlētās piecas minūtes ir pagājušas.

J.Bunkšs. Nobeigumā gribu teikt tikai to, ka neesmu pravietis, man grūti pateikt, kā turpmāk šīs lietas risināsies, bet katrā ziņā tā situācija, ka šīs "100 gudrākās galvas" ir bijušas spiestas pāris dienu laikā iepazīties ar šiem milzīgajiem foliantiem un ka šīs sarunas ar sabiedrību, ar skolotājiem un pašvaldībām nav bijušas sekmīgas, - tas veicina tikai to, ka pirmajā lasījumā tīri emocionālu apsvērumu dēļ kādas balsis šā projekta atbalstīšanai atkritīs. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Jānis Kazāks - frakcijas "Latvijai" deputāts.

J.Kazāks (frakcija "Latvijai").

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs, premjerministra kungs, priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Es neesmu šodien vēl dzirdējis nevienu jautājumu un nevienu uzstāšanos par Satiksmes ministriju. Tāpēc es atļaušos, ar jūsu atļauju, nedaudz pieskarties arī šai problēmai. Kā zināms, Satiksmes ministrijas pārziņā ietilpst gan autoceļi, gan gaisa ceļi, gan jūras ceļi, gan arī dzelzceļš, kā arī pasta un telekomunikāciju pakalpojumi. Izpētot valsts budžetu 1997.gadam, var secināt, ka tas liek nedaudz šaubīties par šīs ministrijas precīzo darba stilu. Kāpēc? Tāpēc, ka šīs svarīgās un, teiksim, arī lielākās tautsaimniecības ministrijas budžets brīvi iekļauts uz divām lappusēm. Te var atrast nozares vadības programmu, autoceļu programmu, iemaksas starptautiskajās organizācijās (Starptautiskā telekomunikāciju organizācija, Vispasaules pasta savienība, Starptautiskā civilās aviācijas organizācija, Eiropas Transporta ministrijas konference, Eiropas pasta un telekomunikāciju konference, Eiropas pasta savienība)... Transporta programma...autoceļi... Latvijas ostu attīstības programmu fonds... Nekur nav neviena vārda par dzelzceļu. Visas šīs programmas un fondi ir vajadzīgi, bet kur palicis mūsu ļoti cienījamais dzelzceļš? Transporta programmas, kurā vajadzētu iekļaut arī šo svarīgo tautsaimniecības nozari, nav. Vai tad Latvijā dzelzceļu vispār nav? Vai tad visas sliedes ir jau novāktas un par metāllūžņu cenu iztirgotas un aizvestas uz Rietumiem?

Bet tagad ņemam otru grāmatu, kurā skaidri un gaiši ir rakstīts: Satiksmes ministrija, valsts budžeta projekts 1997.gadam, sadalījums pa programmām. Grāmata pabieza, sastāv no 120 lapām. Un pilna ar dažādām programmām un skaitļiem. Bet par dzelzceļu atkal nekā nav, ja neskaita valsts akciju sabiedrības "Latvijas dzelzceļš" pirmsskolas bērnu iestādes, kurām atvēlētas 5 lappuses (konkrēti, no 61. līdz 65.lappusei). Jā, pirmsskolas bērnu iestādes ir ļoti vajadzīgas, jo bērnos ir mūsu nākotne. Kā mēs viņus audzināsim un skolosim, tāda arī būs mūsu nākotnes valsts.

Pētot šo nodaļu, redzam, ka 1997.gada budžeta projektā nav iedalīts ne santīms šai bērnu programmai. Un, apjautājot valsts akciju sabiedrības "Latvijas dzelzceļš" darbiniekus, ir dzirdams: zināms, ka šo sektoru, kā arī visus bērnudārzus valsts akciju sabiedrība "Latvijas dzelzceļš" 1997.gadā likvidē. Tad kāpēc vajadzēja vispār šīs lapas te iekļaut?

Ar nožēlu jāsecina, ka Latvijas valsts budžetā 1997.gadam dzelzceļa tēmai vietas nav un nauda tam nav atradusies. Jau 1996.gada budžets sastāvēja no apmēram 200 lappusēm, turpretim šogad ir iztērēts nedaudz vairāk papīra un cilvēku darbaspēka, bet sakarības nav un atdeve no tā ir tikai "èika" vērtībā. Jā, tā varētu būt arī taktika: sak', re, kā mēs esam strādājuši! Kāda papīru un programmu kaudze! Bet kāds labums no tā? Dzelzceļš, šī ļoti svarīgā tautsaimniecības nozare, šajā papīru gūzmā vispār ir aizmirsts. Zinot samilzušās problēmas valsts akciju sabiedrībā "Latvijas dzelzceļš", manuprāt, dzelzceļš ir jāstāda pirmajā vietā, jo dzelzceļš aprūpē gan kravu pārvadājumus, gan arī pasažieru pārvadājumus. Un visā pasaulē šos pasažieru pārvadājumus dotē no valsts budžeta. Savukārt mēs izliekamies, ka mums šāds transporta veids neeksistē. Vai, precīzāk sakot, esam to kā mazu kucēnu iesvieduši upē, lai ķepurojas, kā pats prot. Nē! Ar šādām metodēm mēs šo tautsaimniecības nozari tikai sagrausim. Tāpat kā tas jau ir izdarīts ar Latvijas rūpniecību un zemniecību. Iesaku budžeta pieņemšanu noraidīt, to atdot atpakaļ Ministru kabinetam un ministrijai tālākai, labākai izstrādei un atgriezties pie tā izskatīšanas pēc apmēram 2-3 nedēļām, un dot vispirms frakcijām un komisijām iespēju ar to rūpīgi iepazīties.

Un tagad, redzot, ka laika vairāk nav... Man ir divas vēstules, viena ir no Dzelzceļnieku arodbiedrības, otra ir no Latvijas Pašvaldību savienības. Un te stāv balts uz melna rakstīts...

Sēdes vadītājs. Kazāka kungs, piecas minūtes diemžēl ir pagājušas...

J.Kazāks. Lūdzu vēl divas minūtes papildus.

Sēdes vadītājs. Vai kolēģi piekrīt, ka Kazāka kungs turpina runāt? Kazāka kungs, otro reizi jūs esat pieteicies, pēc tam rindas kārtībā jūs saņemsit vārdu, bet tagad diemžēl piecas minūtes ir pagājušas un daļa deputātu protestē.

Guntis Eniņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Visi augsti godātie visapkārt! Pilnīgi saprotams un neapgāžams ir tas, ka budžets ir jāpieņem.

Otrais postulāts. Ir jāpieņem bezdeficīta budžets. Es balsošu par bezdeficīta budžetu. Mūsu premjerministrs, kas nu jau vienlaikus ir arī finansu ministrs, mums to ir uzskatāmi pierādījis un ceturtdienas pēcpusdienā ar grafikiem un līknēm to demonstrējis. Jā, 1997.gada programma šogad ir par veselu kārtu augstākā sagatavotības pakāpē nekā pagājušajā gadā sasteigtā. Bet premjerministra ceturtdien demonstrētajās bezdeficīta budžeta ekonomiskajās un finansu diagrammās un tabulās, trūka ļoti, ļoti būtiskas diagrammas, piemēram, diagramma, kas parādītu, kā palielinās latviešu izmiršana, kā samazinās bērnu dzimstība. Būtu bijis labi, ja līdzās valsts finansiālā stāvokļa kāpuma diagrammām redzētu arī tādu diagrammu, kura attēlotu trūcīgā un vidējā iedzīvotāja pirktspēju, kā arī diagrammas par iedzīvotāju un latviešu (es uzsveru - iedzīvotāju un latviešu) veselības stāvokli. Viņu cerību un bezcerības diagrammas. Diagrammas, kas atainotu, cik daudz cilvēku dzīvo izsalkuši, cik daudz bērnu vakarā iet gulēt nepaēduši. Kā pieaug klaiņojošo bērnu skaits, kāda ir tautas patriotisma un tautas garastāvokļa līkne. Lūk, pie šā straujā bezdeficīta budžeta tas ir jāredz un jāzina un ir jāsaprot arī šāda rakstura līknes.

Un tomēr es uzskatu, ka mēs varam un mums vajag pieņemt bezdeficīta budžetu, ja vien valdība būs godīga, pratīs kaunu un žēlos "mazo"cilvēku - reņģu ēdāju.

Augsti godātie kungi deputāti! Un dažas kundzes šajā Saeimā! Un augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Augsti godātais premjerministra kungs! Klātesošie valdības ministri! Man nav saprotama elementāra lieta: kāpēc jaunajam bezdeficīta budžetam trūkstošos miljonus jūs plānojat izspiest no trūcīgās, godīgās tautas daļas, no tiem, kas, uz deguna krizdami, gandrīz četrrāpus vilkdami brīvās Latvijas pilsoņa goda nastu, tomēr maksā visus nodokļus, tomēr laikus samaksā par dzīvokļa īri, siltumu, elektrību? Kāpēc mēs, deputāti, un kāpēc jūs, valdības vīri, nepūlaties un vāji plānojat saņemt naudu no tiem bagātniekiem, kas nodokļus nemaksā pavisam, kas nemaksā gadiem ilgi parādus par elektrību, dzīvokli, īri, siltumu? Un patiesība izrādās tiešām tāda, ka galvenie īres nemaksātāji nav vis nabadzīgie pensionāri, bet gan labāk situētie. Kāpēc jūs joprojām pieļaujat spirta un cigarešu kontrabandu? Kāpēc netiek izdarīts statistisks pētījums, kāda ir to cilvēku daļa, kas savu darba algu saņem aploksnēs, jeb, precīzāk, cik tas ir miljonos un procentos no plānotā valsts budžeta? Eksperti ir vērtējuši, ka šī daļa ir 30%- 40%. Tātad, ja no "çnu ekonomikas" mēs dabūtu kaut vai nelielu daļu, visi bezdeficīta moku jautājumi atrisinātos ar lielu uzviju.

Visās malās, visādos veidos, visādos līmeņos notiek nekaunīga zagšana un Latvijas valsts izlaupīšana. Šīs izlaupīšanas ierobežošanā ir jāmeklē trūkstošie miljoni bezdeficīta budžetam. Dzīvajā dabā starp parazītiem un viņa saimnieku pastāv zināms saprātīgs līdzsvars. Saprātīgi noregulētā sistēmā "saimnieks - parazīts" pēdējie nekad pilnīgi neiznīcina savu saimnieku. Jo pretējā gadījumā arī viņi ietu bojā. Tāpēc es gribu vērsties pie visiem lielbagātniekiem - ne pie viņu sirdsapziņas, bet pie viņu pragmatiskā prāta - ar šādu aicinājumu...

Sēdes vadītājs. Eniņa kungs, arī jums atvēlētās piecas minūtes ir pagājušas... (Starpsauciens no zāles: "Jâbalso!")

G.Eniņš. Zagsim drusku mazāk! Tad jums tas atmaksāsies! Paldies. Es esmu iesniedzis otrreiz...

Sēdes vadītājs. Jūs saņemsit pieteikumu iesniegšanas secībā vārdu otru reizi uz divām minūtēm.

G.Eniņš. Tādā gadījumā es vēršos ar lūgumu - šīs divas minūtes man atļaut tūlīt... Vai minūti man var iedot?

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu, ja Eniņa kungs turpina runāt? Neviens neiebilst? (Starpsauciens no zāles: "Vienu minūti!") Lūdzu, Eniņa kungs, - viena minūte!

G.Eniņš. Paldies. Ja tauta izmirs pavisam, tad jums nebūs vairs no kā iegūt savus ienākumus un nebūs arī vēlētāju, kas jūs ievēlēs nākamajā Saeimā un pašvaldībās. Ar vislielāko nopietnību es vēršos pie mūsu enerģiskā un spēcīgā premjerministra un finansu ministra. Nākamo budžetu vajag lauzt, šo mehānismu, ka trūkstošo naudu bezdeficīta budžetam mēs meklējam pie nabadzīgajiem, godīgajiem muļķīšiem - nodokļu maksātājiem, bet nevēršamies pie gudrajiem, bagātajiem, lai arī uz viņu pleciem gultos Latvijas budžets. Nepabeidzis šo savas runas daļu, es vēršos pie premjerministra. Viņš minēja, ka budžets visādos posteņos ir vairāk vai mazāk palielināts. Jā, patiešām tas visur ir palielināts, diemžēl izņemot kultūru, kur ir kādi 5% samazinājums...

Sēdes vadītājs. Arī šī minūte, Eniņa kungs, ir pagājusi. (Zālē troksnis.)

G.Eniņš. Žēl.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi, Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu ar 15 deputātu parakstiem, kurā ir ierosināts pulksten 17.00 pārtraukt 7.oktobra ārkārtas sēdi un turpināt to 10.oktobrī pulksten 9.00. "Par" vai "pret" ðo iesniegumu neviens runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par 15 deputātu parakstīto iesniegumu šajā jautājumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 30, atturas - 13. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Runās Gundars Valdmanis - Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts.

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Kolēģi Tālavas sardzē un citur! Apskatot šo budžeta jautājumu, es saprotu, ka kodols ir iekšējs kopprodukts, it kā mēs varētu aizņemties, salīdzinot pret iekšējo kopproduktu, daudz vairāk, nekā mēs esam aizņēmušies, it kā trīs reizes vairāk. Ja iekšējais kopprodukts paliktu tāds, kāds viņš ir, - un tagad šis iekšējais kopprodukts apaļos ciparos ir 750 000 latu ražošanā, lauksaimniecībā, zvejniecībā un rūpniecībā - tad tur Šķēles kungs jau vismaz vienu trešo daļu ir pakļāvis triecienam. Un es zinu, ka, teiksim, Sloka ir aiztaisīta, ka Ogre taisās ciet, un tur būs vēl triecieni. Bet pagaidām mums ir 750 000 tur. Un tas pasaules cenās būs varbūt apmēram... to varētu reizināt ar divi. Pakalpojumi - 1 500 000 latu, tas laikam būs pasaules līmenī - tur ir vēstniecības, tūrisms un tā tālāk. Un tad ir tā bēdīgā daļa - sociālie izdevumi, izglītība, veselības aprūpe, komunālie pakalpojumi - 450 000, un tie, ja būtu pasaules līmenī, būtu jau 30 reižu dārgāki.

Mūsu kopprodukts ir uzrakstīts par 11 miljoniem latu mazāks, nekā viņš ir, un tāpat arī mūsu bezdeficīta budžets. Saprotiet, cik tālu Godmanis, Birkavs, Gailis un tagad Šķēle mūs ir novedis, ka mēs patiesībā finansējam uz mūsu apdrošinātās muguras 11 miljonu latu lielu deficītu, un mums pat nav tas gods šos cilvēkus satikt un pateikt viņiem paldies. Mēs noliekam armiju viņiem priekšā un braucam ar saviem foršajiem limuzīniem. Kauns!

Tagad ir jautājums: kā mēs varētu tikt no šis bedres ārā? Mums Šķēles kungs, kad viņš nāca un it kā bija mūsu kalps, pirms kļuva par mūsu kungu, solīja, ka mēs sāksim veicināt ražošanu. Darīsim kaut ko, lai tas sāktu notikt. Es nezinu, lauki ir pakļauti triecienam, Ogri taisīs ciet, Sloku taisīs ciet, Šķēles kungs, ko vēl taisīs ciet? Saprotiet, mums tagad ir tā nežēlojamā lieta, ka mēs ar 750 000 latu ražojumu, kuri ir pakļauti triecienam, mēģinām virzīties uz pasaules cenām, ar kādiem 12 miljoniem latu sociālo budžetu celt. Kad mēs to nespējam, mēs atstājam šos cilvēkus bešā, lai viņi vienkārši mirst badā.

Mums nav ekonomiskās koncepcijas, mums nav domas, kā mēs tiksim no tā ārā, un neviena valdība tur nav nekā darījusi. Skat, Dilbas kungs smejas, viņa ražošana ir pakļauta triecienam, bet tas viņam ir joks. Kauns, Dilbas kungs! Kā mēs celsim ražošanu, lai varētu atļauties šitos sociālos, izglītības un veselības jautājumus risināt? Atbildes šajā budžetā nav.

Ja mēs iekšējo kopproduktu, ko gribam septiņus gadus no šodienas lielāku panākt, ja mēs viņu pārvērstu pasaules cenās, viņš būtu daudz, daudz lielāks, nekā tas, par kuru mēs tagad runājam. Vismaz tā sociālā daļa būtu daudz lielāka, mums būtu it kā 40% no aizdevumu spējas, lai darītu, ko mums vajag.

Vēl viena lieta. Ne Finansu ministrija, ne Šķēles kungs nemāk rēķināt, jo, ja mēs sāktu maksāt sociālos izmaksājumus par pasaules cenām, tad mēs it kā izdotu 10 miljonus latu vairāk, bet, saprotiet, tas nebūtu 10 miljonu latu vairāk, jo tūlīt, tiklīdz tie 10 miljoni latu tiek izdoti, 1,8 miljoni latu nāktu atpakaļ kā pievienotās vērtības nodoklis. Tagad pat, ja tas cilvēks būtu tāds nelietis un pirktu ārzemēs mašīnu, atkal puse no palikušā pāri - 45% nāktu budžetā kā muita. Un šitā papildu nauda grozītos vienreiz un otrreiz. To, ko mēs izdotu, lai atvieglotu šo stāvokli, ko saņemtu mūsu pensionāri, skolotāji, veselības darbinieki, lai viņiem atvieglotu situāciju... manuprāt, ļoti maza daļa no tā paliktu kā īstais deficīts budžetā, jo tā nauda griežas atpakaļ. Es Kreitusa kungam lūdzu, lai man iedod tos ciparus, es gribētu pats, es ar tiem cipariem esmu spēlējies Kanādā, citur, bet man vietējo ciparu nav. Taču ar mūsu nodokļu sistēmu gandrīz visa tā nauda nāktu atpakaļ. Bet saprotiet šo nežēlību! Mums Repše, Gailis un citi ir likuši šito cilpu uz tautas kakla, un, ja mēs tagad to cilpu palaistu vaļā un iztaisītu to šoku, ka mēs varētu sākt iekasēt to, kas mums ir jāmaksā kā sociālais nodoklis, tā būtu šoka ekonomija.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, jūsu laiks ir beidzies.

G.Valdmanis. Es domāju, ka Šķēles kunga laiks ir beidzies. (Zālē smiekli. Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Ludmila Kuprijanova - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāte.

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Man, protams, ir diezgan grūti uzstāties pēc tik spožas runas, diez vai es varēšu izraisīt tādus aplausus, bet es gribētu pakomentēt dažus citātus, uz kuriem mūsu cienījamais premjerministrs vienmēr ir ļoti, tā teikt, izdomas bagāts, jo katrreiz viņš lieto citādus veidus. Es gribētu sākt no priekšpēdējā, ka vajag sākt remontēt māju, bet vienmēr katram kokam ir divi gali un māju var sākt remontēt, ja tur iedzīvotāji dzīvo iekšā, ja viņi turpina dzīvot un remontē savu māju. Protams, viņus var no turienes izmest un uzcelt pavisam citu māju, tikai tad tur dzīvos citi cilvēki.

Es gribētu pateikt vēl vienu citātu, ka tas vezums ir kustināms. Tas ir domāts par ekonomiku, par budžetu, bet es gribētu atkārtot jums, kolēģi, ka kārtējo reizi Saeima ir palikusi par ķīlniekiem valdībai. Mums kārtējo reizi pēdējā dienā, pēdējā momentā ir iedots budžets. Cik man zināms, daudziem ministriem viņa vēl līdz šim laikam nav. Mēs esam apskaužami, mums viņš jau trīs dienas ir rokā. Un kārtējo reizi, lai gan ir pietiekami daudz laika, mums nedod laiku komisijā to apspriest. Un, pat pieņemot, ka varētu būt bezdeficīta budžets un ka varētu arī nepalielināt ienākumu daļu, vajadzētu apspriest 21 likumprojektu, kas visi, starp citu, vēl nav pieņemti. Jā, tas vezums ir kustināms, bet acīmredzot kārtējo reizi mēs neko nevarēsim apspriest, un mums tas būs jāpieņem.

Es gribētu pieminēt arī to, ar ko premjers sāka. Tā ir ļoti skaista frāze par ekonomisko domāšanu un kompromisa mākslu, sastādot budžetu. Es gribētu viņu pakomentēt. Jā, patiešām tā ir liela kompromisa māksla un, es domāju, arī precīzi tēmēta ekonomiskā domāšana, jo vienlaicīgi notiek sitiens ģimenēm ar bērniem. Vienlaicīgi tiek iesniegti likumprojekti par obligāto apdrošināšanu bezdarba gadījumam, par valsts pensijām un likumprojekts par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kurā vienlaicīgi tiek samazinātas garantijas sievietēm ar bērniem un apgādniekiem. Tas viss notiek vienlaicīgi, vienā budžetā.

Otrs piemērs. Ekonomiskā domāšana. 18 miljoni ienākuma nodokļa. Tā kā man vēl ir 2 minūtes laika, es atļaušos nolasīt jums to sarakstiņu, kuri ir tie lielākie mūsu budžeta ienesēji. Un tā: nepilngadīgie bērni, bērni, kamēr viņi turpina vispārīgo izglītību, nestrādājošie laulātie, nestrādājošie vecāki vai vecvecāki, mazbērni vai audzināšanā pieņemtie bērni, brāļi, māsas, kas jaunāki par 18 gadiem, ja viņiem nav darbspējīgu vecāki, apgādībā esošo personu apgādājamie... es te palaižu šo to garām. Pat maksātāja atbildībā vai aizgādībā esoša persona, pirmās, otrās un trešās grupas invalīdi, politiski represētās personas. Tie ir tie mūsu galvenie balsti!

Acīmredzot šis budžets šodien tiks pieņemts pirmajā lasījumā, bet es uzskatu, ka tad, kad mēs balsosim par termiņiem attiecībā uz otro lasījumu... mums ir pietiekami daudz laika vēl visiem padomāt un palielināt šo termiņu, jo tas 21 likumprojekts, kas ir iesniegts, obligāti ir jāpieņem vismaz pirmajā lasījumā, ja ne otrajā. Tad mums galīgi būs skaidra ieņēmumu bāze, un es domāju, ka visas komisijas, kas ir saistītas taisni ar budžetu - te es domāju Sociālo un darba lietu komisiju, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju, Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, Aizsardzības un iekšlietu komisiju -, arī ir spējīgas pārdalīt līdzekļus un atrast arī vēl citus avotus. Vismaz attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokli. Es domāju, kolēģi, ka mēs varam atrast arī citus apliekamos, lai tomēr vismaz vienā nodokļu veidā neaiztiktu bērnus. Tādēļ es jūs aicinu padomāt par reālu termiņu otrajam lasījumam, un es domāju, ka tam nav jābūt mazākam par četrām vai piecām nedēļām.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vārds Oļģertam Dunkeram - frakcijas "Tautai un taisnībai" deputātam.

O.Dunkers (frakcija "Tautai un taisnībai").

Dāmas un kungi! Ekselences un mūsu priekšsēdētāji! Šodien, klausoties debates par tik svarīgu jautājumu, kāds ir budžets, ļoti maz runu ir ar nopietnu budžeta analīzi. Ārkārtīgi daudz ir skaļu frāžu, kas domātas vēlētājiem. Drosmīgi atmaskojošas runas, kas baida ar kapiem, ar izmiršanu un ar citām briesmīgām būšanām, un, kurš nu kuru bildi trakāk uzmālēs, tas būs tas labākais nākamais deputāts. Viegli ir kritizēt, kolēģi, ārkārtīgi viegli ir kritizēt, bet ļoti grūti ir darīt. Grūti ir izvadīt valsts kuģi cauri šīm bezdeficīta budžeta klintīm, un es domāju, ka tas ir varoņdarbs no Ministru prezidenta puses, ja viņš tādu funkciju uzņemas.

Tajā pašā laikā, skatoties budžetu un iepazīstoties ar viņu, man liekas, ka ierēdņi, kas strādā ministrijās, ir izdarījuši daudzus "lâča pakalpojumus" saviem ministriem. Es varētu desmitiem anekdošu izstāstīt par to, kas pašlaik ir budžetā, taču es izstāstīšu tikai vienu. Es atveru Zemkopības ministrijas budžeta priekšlikumus un lasu: medikamenti, ķimikālijas, laboratorijas preces un invalīdu motorratiņi Zemkopības ministrijā - 14 miljoni. Nav pateikts, kurš brauks ar motorratiņiem un kurš lietos ķimikālijas. Vai buļli brauks pie govīm vai govis pie buļļiem, bet apsēklošana būs kolosāla. Es domāju, ka tādu anekdošu ir diezgan daudz, tāpēc visās ministrijās ierēdņiem ir daudz nopietnāk jāpiestrādā pie budžeta, lai nerastos šādas anekdotiskas situācijas.

Šodien bija arī ļoti nopietnas runas ar budžeta analīzi. Viena no nopietnākajām bija deputāta Ābiķa kunga runa, kurš aizstāvēja skolotāju tiesības un ļoti pamatoti to darīja. Skolotāji stāvēja šodien šeit piketā un brēca skaļāk nekā deputāta Vītola aprūpētie studenti, rādot saviem studentiem piemēru, bet tajā pašā laikā es šodien saņēmu ielūgumu: "Lûdzu pagodināt ar savu klātbūtni Pedagogu izglītības atbalsta centra jaunā ofisa prezentāciju." Tātad algām naudas nav, bet prezentācijām ir. Mana māte kādreiz mācīja: "Dçls, ja tu esi ar pliku pakaļu, viesības nevar rīkot!"

Tas pats notiek ar citām mūsu problēmām. Piemēram, pirmais runātājs mūs šodien ievadīja seksuāli transmisīvo slimību ārkārtīgi "skaistajā" gultnē. Viņš runāja par to, un viņš ir iesniedzis arī Saeimas vadībai prasījumu Šķēles kungam, vai šogad valdība izdalīs nepieciešamos 200 000 latu sakarā ar ārkārtējo situāciju attiecībā uz saslimstību ar sifilisu Latvijā. Es atveru valsts budžetu un skatos, ka Rubīna kunga vadītā firma "Dermafarm" valstij ir parādā tieši 200 000 latu, šo minēto summu. Man šī sakritība izskatās diezgan dīvaina, jo es atceros, ka kādreiz bija tāds slavens ebreju izcelsmes ekonomists Kārlis Markss, kurš teica: ja cilvēku starpā valda aizdomīgi liela ieinteresētība vai naids, tad meklējiet tam materiālas dabas izskaidrojumu.

Tālāk. Kādreiz, kad bija priekšvēlēšanu laiks, Tautas kustības "Latvijai" programmā bija ierakstīts, katrā ziņā tās saukļos bija rakstīts, ka Saeima ir ekskursiju birojs, ka visi braukā apkārt un tērē valsts naudu neproduktīviem braucieniem. Es domāju, ka šī frakcija šogad ir braukājusi vairāk nekā kāds cits. Par Saeimas naudu ir braukuši vadītāji un visi pārējie šīs kustības locekļi. Es nezinu, vai Austrālijā iemācīs mūsu deputātiem strādāt tā, kā vajag strādāt Saeimā, un vai šis brauciens simtprocentīgi attaisnosies, bet var būt, ka pēc kāda no braucieniem radīsies, piemēram, grāmata "Senās Grieķijas oratoru kultūras ietekme uz frakciju "Latvijai" un kā tas viss tiks realizēts šeit". Ja tāda grāmata būs, tad šis brauciens katrā ziņā atmaksāsies. Es aicinu atbalstīt budžetu, aicinu atbalstīt Šķēles kunga varonīgo apņemšanos izvadīt cauri visām bezdeficīta klintīm šo briesmīgo budžeta lietu. Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis 13 deputātu parakstītu iesniegumu, kurā rakstīts: "Lûdzam doto budžeta projektu nosūtīt atpakaļ komisijām, jo pēc Kārtības ruļļa 135.panta pirmās daļas dotā lieta pēc būtības nav apspriežama Saeimā." Tāds iesniegums, kolēģi, ir ienācis. Lūdzu! Viens var runāt "par", viens - "pret".

Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es pilnīgi atbalstu cienījamo Juri Dobeļa kungu, kurš pareizi norādīja, ka dotais budžeta projekts nav saskaņots ar pašvaldībām, kā to prasa likums "Par pašvaldībām", uz ko norādīja arī cienījamais Kalviņa kungs. Un tādēļ šodien, kamēr šīs lietas nav notikušas, viņš ir jānosūta atpakaļ uz komisijām, lai viņš tiktu saskaņots ar pašvaldībām attiecībā uz pašvaldību budžetu un uz valsts budžetu kopumā. Un tikai pēc tam viņš būtu izskatāms Saeimā pēc būtības. Un tādēļ es lūdzu atbalstīt un nosūtīt doto budžeta projektu uz komisijām atpakaļ. Paldies.

Sēdes vadītājs. Māris Vītols - Kristīgo demokrātu savienības frakcijas deputāts. Lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātie kolēģi Saeimas deputāti! Es lūdzu mūsu frakcijas vārdā neatbalstīt šo priekšlikumu, izšķirties un šodien nobalsot par budžeta projektu pirmajā lasījumā, lai atstātu lielāku laika sprīdi to konstruktīvo priekšlikumu iestrādāšanai likumprojektā, par kuriem jūs šodien šeit zālē esat izteikušies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret 13 deputātu parakstīto iesniegumu par lietas tālāko virzīšanu - budžeta projekta nosūtīšanu atpakaļ komisijām. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 44, atturas - 11. Priekšlikums tiek noraidīts.

Runās Ģirts Kristovskis - frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

Ģ.V.Kristovskis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie priekšsēdētāji! Cienījamie klātesošie! Tā kā laiks man ir ļoti īss, es runāšu tēžu veidā.

Runājot par budžeta formu un uztveršanu. Jāsaka, rodas tāda sajūta, ka budžets veidots tikai tā sastādītājiem, forma - tikai finansistus interesējošos aspektos un griezumos. Nav visaptveroša, sabalansēta paskaidrojoša teksta, kā tam jābūt saskaņā ar likumu "Par budžetu un finansu vadību". Redzot tādu formu, kādā sastādīts likumprojekts "Par valsts budžetu 1997.gadam", rodas pārliecība, ka tas dos brīvas un plašas interpretācijas iespējas tā lietotājiem. Iedalījums programmās ir ļoti virspusējs, nevienmērīgs, neatspoguļo prioritātes, kas noteiktas Ministru prezidenta darbības tuvākā gada programmā. Nihilistiska attieksme pret Saeimas deputātiem, kuriem šis budžets jāiepazīst, par to jārunā un tas jāpieņem. Budžetam trūkst nepieciešamā atklātuma, tiešuma, caurskatāmības. 1997.gada valsts budžeta projekta piedāvātā forma līdz galam nav pārdomāta. Zudusi virkne nozīmīgu sadaļu un griezumu, kas daudzmaz raksturoja, atklāja un deva priekšstatu par ministriju atbildībā esošo nozaru budžeta izlietojumu iepriekšējos gados.

Man it kā būtu jātic valdības piedāvātajam budžetam. Šķēles kungs pagājušajā nedēļā iepazīstināja mūs ar dažādiem ekonomiskajiem rādītājiem un valsts attīstības tendenču diagrammām. Tur, šajās diagrammās, ļoti neizprotami un nepārprotami ir redzams, ka struktūru sadaļā "Aizsardzība, sabiedriskā kārtība, drošība, tiesību aizsardzība 1997.gadā", salīdzinot ar 1996.gadu, paredzams finansējuma pieaugums par 9 miljoniem latu. Ja mēs atveram Iekšlietu ministrijas budžetu, tad mēs redzam, ka ir nevis mazāk, bet vairāk - par 17 996 989 latiem ir palielināts tikai vienas ministrijas budžets. Ja mēs pieskaitām vēl Aizsardzības ministriju, Augstāko tiesu, Tieslietu ministriju, Prokuratūru un visu pārējo, tad šīs izmaiņas ir 25 miljonu latu apmērā. Tātad šeit kļūda ir par 14 miljoniem latu. Man ir grūti spriest par tām tendencēm un to, ko mums piedāvāja Ministru prezidents, ja šāda nobīde jeb šāda kļūda tiek piedāvāta deputātiem tad, kad šis projekts tiek likts priekšā.

Runājot par Aizsardzības ministrijas budžetu, jāatzīst, ka līdz šim man nav nācies redzēt kādu dokumentu, kas liecinātu par to, ka līdz šim Aizsardzības ministrija ir darbojusies saskaņā ar noteiktu darbības programmu, ka tai ir izstrādāts plāns un ka šis plāns ir atspoguļots pašreizējā ministrijas iesniegtajā budžeta projektā. To, ka pašreizējā situācija Aizsardzības ministrijā ir absurda, apstiprina nupat masu medijos parādījies fakts, ka tad, kad Saeimā jau ir iesniegts Aizsardzības ministrijas budžeta projekts, tas jau ticis vērtēts Aizsardzības un iekšlietu komisijā. Valsts prezidents kā Bruņoto spēku augstākais vadonis tikai lūdz Aizsardzības ministrijai izdarīt nepieciešamos precizējumus.

Jā, kā jau es minēju, būtu vismaz vēlams, lai mums turpmāk, tāpat kā daudzās valstīs, tiktu iesniegts līdz ar budžetu gada noslēgumu nepieciešamais ziņojums, Amerikas Savienotajās Valstīs to sauc par "annual report" vai Vācijā "white paper"- vācu valodā, protams. Kā jau minēju, valdības kopējos paskaidrojumos par 1997.gada valsts budžetu par valsts aizsardzības drošību nekas netiek teikts. Un, ja mēs papētām šo Aizsardzības ministrijas budžetu sīkāk, tad redzam, ka ir ļoti interesanti izdevumi. Programma 0500 - "Valsts augstāko amatpersonu, oficiālo ārvalstu delegāciju vizīšu drošības garantēšana", tās faktiskie izdevumi, kas saistīti ar Valsts prezidenta, Saeimas un tās viesu apsardzi un drošību, šie izdevumi 1 357 000 latu apmērā tiek paslēpti Aizsardzības ministrijas budžetā. Protams, Ministru prezidents izsakās par līdzekļu taupīšanu, un valsts drošības aizsardzības programma ir 300 000 latu apmērā. Valsts drošībai Iekšlietu ministrijā ir paredzētas vismaz divas programmas. Ja mēs šo līdzekļu dublēšanu izdarītu un tad apskatītos, tad redzētu, ka nav nekādas runas par līdzekļu taupīšanu.

Cik līdzekļu tiek tērēts atsevišķiem Nacionālo bruņoto spēku veidiem? Atsevišķi tēriņi, investīcijas struktūrām, Zemessardzei, "Baltbatam", Robežapsardzības spēkiem, obligātajam militārajam dienestam, bruņojumam, transportam, sakaru līdzekļiem. Par to mēs, protams, šeit nevaram gūt nekādu priekšstatu, nezinām, kad būs iespējams redzēt militāros izdevumus tādos militārajā specifikā plaši pazīstamos griezumos kā Bruņoto spēku veidi, ieroču sistēmas, vēl citos, kas saistīti ar militārās tehnikas nodrošinājumu...

Sēdes vadītājs. Kristovska kungs, piecas minūtes diemžēl ir pagājušas.

Ģ.V.Kristovskis. Jā. Es lūdzu... es biju iesniedzis arī par divām minūtēm papildu laika...

Sēdes vadītājs. Jūs to saņemsit iesniegšanas secībā.

Ģ.V.Kristovskis. Pateicos par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Godātais Prezidenta kungs un premjera kungs!

Pirmais, ko es gribēju jums teikt. Es gribētu no jums saņemt šodien atbalstu tam, ka mēs speram otro soli, lai Latvijā beidzot novērstu okupācijas sekas. Un es šodien aicinu Saeimu konceptuāli atbalstīt to, lai Saeimai, Ministru kabinetam un Ministru prezidenta Kancelejai, lai katrai no tām tiktu samazināts budžets par 4 000 latu un lai tas tiktu ieskaitīts Kultūras ministrijā mērķprogrammai "Okupācijas režīma upuru piemiņas vietas izveide Rīgā". 12 000 latu pamatojums ir vienkāršs: 5000 latu ir vajadzīgi, lai veiktu konkursu, un apmēram 7000 latu, lai sāktu vietas iekārtošanu. Es ceru, ka frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" kopā ar LNNK pratīs pietiekami aktīvi strādāt ar saviem deputātiem Rīgas Domē, lai šīgada beigās beidzot būtu atrasta praktiskā vieta, kur šī piemiņas zīme atradīsies.

Kāpēc es par to runāju no šīs tribīnes? Tāpēc, ka būtu ļoti patīkami, ja piecu vai septiņu dienu laikā visu šo triju manis nosaukto institūciju vadība pati pateiktu, no kuras pozīcijas to budžetā var izņemt ārā šos četrus tūkstošus. To, ka Saeimai to var izņemt ārā, par šiem vārdiem es atbildu. Un man liekas, ka arī Ministru kabinetam tā nav problēma, ka Valsts prezidents nebūt nejūtas sliktāk par Saeimu.

Otra lieta. Šodien pie Saeimas mājas stāvēja skolotāji un prasīja naudu. Jā, viņi ir cilvēki, kuriem ir ne tikai jāmāca jaunā paaudze, bet kuriem ir arī jāpaēdina tā jaunā paaudze, kas viņiem ir mājās, - viņu bērni. Šī lieta ir pilnīgi normāla un saprotama. Bet ir jāmeklē atbilde: kāpēc ir tāda situācija? Kāpēc atkal nav naudas? Kāpēc atkal ir pietrūcis kaut kam? Un te es gribu teikt - nemainot sistēmu, turoties pie vecās, nekas nevar izmainīties arī finansējumā. Un te nu, dārgie kolēģi, paskatīsimies paši uz sevi, ko mēs šajā zālē kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju esam izdarījuši, lai 1996.gadā izmainītos izglītības sistēma. Atcerieties februāra mēnesi! Mēs apspriežam Izglītības likumu pirmajā lasījumā. No visiem debatēs runājušajiem cilvēkiem divi teica: nepieņemsim pirmajā lasījumā, atdosim atpakaļ, lai pārstrādā no jauna likumprojektu, tad izskatīsim to, un septembrī viņš sāks darboties. Bet mums ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, kur ir divi vadītāji. Pacitēšu februārī teikto. Juris Celmiņš: "Kâpēc mēs esam tā izšķīrušies par pieņemšanu? Izšķīrušies mēs esam tāpēc, ka šādā veidā varētu iegūt laiku. Varētu iegūt tempu. Un tāpēc mums šodien ir jārunā par to, kad mēs gribam redzēt šo likumprojektu pieņemtu un kādā termiņā. Viena no būtiskākajām izmaiņām ir skolotāju darba algas izmaksas kārtības izmainīšana. Februāris. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja vietnieks Juris Celmiņš."

Kas ir šodien? Oktobris. Ko mēs dzirdam? Nav ne likuma, bet ir tikai izmaiņas, kas nāk ārpus likuma, nemainot pašu sistēmu.

Dzintars Ābiķis. Februāris: "Ðis likumprojekts ir tapis apmēram divu gadu darba rezultātā. Likumprojekts tapis Stratēģiskās plānošanas departamentā Izglītības un zinātnes ministrijā kopumā ar sabiedrības iesaisti, un Ministru kabinetā tas ir apspriests. Tāpēc, neskatoties uz trūkumiem, mūsu komisija saprot to, ka, lai izstrādātu konceptuāli jaunu likumu, tas prasītu ļoti lielu laiku, tas prasītu piesaistīt ļoti daudzus speciālistus, un mūsu komisija šobrīd, es patiešām teikšu atklāti, tam nebija gatava. Lai maksimāli ātri varētu strādāt, pieņemsim viņu pirmajā lasījumā." Un redzat, kolēģi, te ir pamatkļūda, ka mēs šodien spriežam par budžetu. Nestrādā komisijas, nestrādā ministrijas. Kas šodien paprasīs atbildību un no kura par to, ka Latvijā nav Izglītības likuma? Bet to, ka viņam bija jābūt, to savā uzrunā toreiz februārī pateica Andris Tomašūns. Tāpēc tur varētu droši vien izdarīt veselu virkni daž ādu izmaiņu, kas skar gan juridiski, gan ekonomiski, gan sociāli esošo situāciju valstī, kuru šis likums pilnībā vairs neregulē. To mēs atzinām februārī, to mēs atzīstam šodien. Bet likuma kā nav, tā nebūs. Tāpēc naudas prasījumu no skolotāju puses gan var saprast, bet viņiem šis likums nebija jāprasa, viņš ir loģisks. Cik loģiska ir mūsu darbība, šodien vērtējot un strādājot pie šī jautājuma? Šodien mēs saņēmām grozījumu Izglītības likumā. Vecajā Izglītības likumā. Bet, atvainojiet! Grozījums par ekonomisko skolu darbību nāk pēc tam, kad jau ir sastādīts budžets. Varbūt deputāti beidzot padomās, kā mēs strādājam un kā strādā ministri, tie, kuriem ir jādomā, lai cilvēkam būtu ko ielikt makā un bērnam katlā.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Šodienas sēde man atgādina padomju laika konformistu saietu, kad domājam - vienu, runājam - otru, bet balsojam - kā vajag. Un visām tām debatēm, kuras šeit notiek, tām praktiski nav nozīmes.

Es vairākas reizes esmu jau teicis, ka diemžēl Latvija attīstās pēc viena - Latīņamerikas - parauga, kad vara un bagātība tiek koncentrēta nelielas kliķes rokās. Apmēram 4-5% ir superbagātie, pārējie ir nabadzīgi. Dabisks ir sadalījums: bagāti, nabagi un pavisam tādi bomži. Un to es varu arī elementāri pamatot. Saskaņā ar papildu vienošanos, kuru ir noslēgušas valdību veidojošās frakcijas, ir viennozīmīgi pateikts - viss, ko nolemj Sadarbības padome, ir obligāti jāatbalsta visiem frakcijas deputātiem. Un tas nepieļauj nekādas diskusijas. Šajā gadījumā es vēlreiz ierosinu iespēju, ka mūs vispār vajag no šejienes atlaist, lai valdība mūsu vietā pieņem likumus un diskutē, bet mēs vismaz nedeldēsim bikses un kaut kur varbūt piestrādāsim.

Tagad mazliet par to, kas tiek runāts no šīs tribīnes. Visu laiku, jau šo visu gadu, tiek diskutēts par to, ka mums ir nepieciešams bezdeficīta budžets. Jā, es ar rokām un kājām esmu gatavs balsot par to, ka Latvijā ir nepieciešams bezdeficīta budžets. Bet vai iesniegtais budžeta projekts ir bezdeficīta budžets? Te, ar neapbruņotu aci ātri pārskrienot, mēs atrodam, ka jau ir 30 miljoni slēpta budžeta deficīta. Tātad arī no šī viedokļa nevar runāt par to, ka nākošā gada budžets ir bezdeficīta budžets.

Vakar Šķēles kungs, uzstājoties "Panorāmā", teica, ka mums bezdeficīta budžets ir nepieciešams tāpēc, lai mēs pārstātu aizņemties no bankām kredītus, kuri ir nepieciešami valdībai... Paskatieties, lūdzu, uzmanīgi!... Un tādā veidā, ka nenotiks šie aizņēmumi, šī naudiņa galarezultātā tiks novirzīta skolotājiem un pensionāriem. Tīrākais blefs! Paskatieties budžeta projektu! Tur ir skaidri pateikts, ka tāpat tiek plānoti arī aizņēmumi.

Tagad pie dažiem skaitļiem. Lasām: valsts kopējais parāds šāgada jūlija beigās ir 400 miljoni latu. Nākošajā gadā tas tiek plānots 540 miljoni latu. Man ir jautājums: no kurienes vēl papildus rodas 140 miljoni latu? Ja ir aizņēmušies par tik fantastiskiem procentiem, tad acīmredzot kāds ir jāsauc pie atbildības.

Lasām tālāk: valsts ārējais parāds šobrīd sastāda 221 miljonu latu. Uz nākošo gadu valsts ārējais parāds tiek plānots 565 miljoni latu. Tātad tas ir vismaz divreiz palielināts, bet mēs runājam par bezdeficīta budžetu.

Ministru kabinets neparedzētu saistību izpildei paredz 12,2 miljonus latu. Tāpat kā šogad. Komisijas sēdē, kad mēs uzaicinājām Finansu ministrijas pārstāvjus, neviens nevarēja atbildēt, kam ir domāti šie 12,2 miljoni latu.

Mēs vispār ejam ļoti interesantā virzienā un laikam pretendējam uz vietu Ginesa rekordu grāmatā. Mums ir stabilākā valūta pasaulē - lats, un mums būs vislabākais budžets pasaulē - bezdeficīta budžets ar dažādām niansēm. (Starpsauciens no zāles: "Vislielākā muļķība!..") Mēs esam... mūsu valdība pieņem noteikumus ar likuma spēku, kā rezultātā faktiski ir likvidēta muita; valdība pieņem noteikumus ar likuma spēku, kā rezultātā no 1. janvāra policija jāsamazina par 40 procentiem, bet robežapsardze faktiski tiek likvidēta. Jautājums: uz kurieni tad mēs ejam?

Paskatīsimies tagad budžeta pēdējo lapaspusi! "Izsniedzamās garantijas 1997. gadā". Starp citu, šis dokuments, pēc manā rīcībā esošās informācijas, nav apspriests Ministru kabinetā. Tālāk - kredīts Ainažu ostai... kredīts Mērsraga ostai. Mēs jau visi esam "apdedzinājušies" ar kredītiem. Šīs ostas jau daļēji ir privātostas. Tātad valdība garantē privātostu attīstību. Aiz matiem te varētu pievilkt un pamatot, ka ir nepieciešams attīstīt mazās ostas. Tam es varētu piekrist. Tagad atcerēsimies. Pusgadu atpakaļ šeit ar putām uz lūpām satiksmes ministrs apgalvoja, ka mums ir nepieciešama Rīgas tirdzniecības brīvosta. Un pamatojums bija vienkāršs - tur ir vislabākā infrastruktūra, vislabākās komunikācijas, tāpēc no valsts puses nav jāiegulda neviens santīms. Brīvostas galvenais uzdevums...

Sēdes vadītājs. Ādamsons kungs, diemžēl arī jums 5 paredzētās...

J.Ādamsons. Vienu minūti. Pabeigšu. (Starpsauciens: "Atļaut!")

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu par vienu..? Bija iebildumi. (Starpsauciens no zāles: "Jâbalso!"). Tad lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Kas ir par to, lai Ādamsona kungs turpinātu runāt vēl vienu minūti. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 4, atturas - 9. Lūdzu, Ādamsona kungs! (Starpsauciens no zāles: "Kristovskim neļāva, tagad atļauj...")

J.Ādamsons. Tātad brīvostas galvenais uzdevums ir investīciju piesaiste no ārvalstīm. Valdība paredz nākamajā gadā garantēt 16 miljonus latu Rīgas tirdzniecības brīvostai. Tātad man ir jautājums: kad valdība mums meloja? Meloja pirms pusgada vai melo tagad? Dabiski, ka meloja tad un melo arī tagad viena iemesla dēļ - tāpēc, ka likuma par brīvostām 10. pants paredz, ka darbību brīvostās var veikt tikai Latvijas firmas vai Latvijas un ārvalstu kopuzņēmumi. Tātad ne par kādu reālu investīciju piesaisti nevar būt runa.

Un šajā kontekstā man ir priekšlikums. Man nav ne mazākās ticības visām šīm te grāmatām, kuras mums ir iesniegtas. Tās neatspoguļo reālo ainu. Un man ir priekšlikums deputātiem tomēr padomāt par savu sirdsapziņu un beidzot arī balsot pret šā budžeta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - LNNK un Zaļās partijas frakcijas deputāts.

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Ministru prezidenta kungs! Cienījamie kolēģi! Nav normāli, ka deputātam jācīnās par vārdu šajā tribīnē un zālē, runājot par galveno, kā mēs esam to nosaukuši, gada likumu. Tas nav normāli. Un, Čepāņa kungs, es lūdzu nosaukt - kaut vai ar nokavēšanos - tos, kuri iesniedza priekšlikumu debates saīsināt līdz 5 minūtēm, un arī tos, kuri negribēja strādāt ilgāk par pulksten 17. Lai mēs zinām, kas tie ir. Jo tas pierādījies jau ļoti bieži, ka mēs negribam strādāt.

Es biju sagatavojis pieskarties trim svarīgām tēmām, apspriežot budžetu, lai man būtu skaidrība par šo - kā mēs, tiekoties ar Šķēles kungu pirms dažām dienām, dzirdējām - tīkamo augšupeju ekonomiskajā attīstībā. Vai tā tas ir? Par to mums derētu pārliecināties visiem šeit debatējot. Un, lūk, tūlīt beigsies laiks. Es gribēju runāt par to, ka neviens no deputātiem nerunāja - un arī budžetā netiek runāts - par to, vai latviešu tauta šeit Latvijā dzīvos. Vai ir domāts par okupācijas seku likvidēšanas programmu? Vai ir domāts par repatriācijas programmu? Un vēl un vēl. Vai ir domāts, kā paņemt kādus simts miljonus no trīs miljardiem naudas, kas ienāk mafijas makā? Bet diemžēl vairākums neļāva šīs 5 minūtes izteikties, un līdz ar to diemžēl šī budžeta apspriešana, es domāju, nenotiek normāli. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi un Tabūna kungs! Nenosaucu iesniedzēju deputātu uzvārdus tikai un vienīgi tādēļ, lai ekonomētu laiku. Viņu uzvārdi būs redzami stenogrammā, jo dokumenti šeit tiek saglabāti.

Māris Vītols - Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās partijas frakcija.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātie kolēģi Saeimas deputāti! Cienījamie Prezidija locekļi! Šodien pēc šīm debatēm, kuras bija iespējams noklausīties gan mums, gan tiem, kas klausās šo plenārsēdi pa radio, var teikt, ka diemžēl visas šīs debates lielākajā daļā gadījumu raksturoja pārāk pārsteidzoši mazs pozitīvu priekšlikumu un ierosinājumu skaits. Valdību veido nevis abstrakti cilvēki, bet konkrētas personas, par katru no kurām partijas, kuras atrodas šajā zālē, ir uzņēmušās politisko atbildību. Tie ir šo partiju virzīti, šo partiju atbalstīti cilvēki, un šie cilvēki valdībā ir arī līdzatbildīgi par šā budžeta projekta veidošanu un sastādīšanu, tātad arī viņu darbs tur ir ieguldīts. Un diskusijas no pozīcijas partiju puses par nepietiekamo laiku projekta izpratnei, projekta analīzei diemžēl liecina to, ka joprojām šī saikne starp frakcijām parlamentā un mūsu pašu ministriem valdībā ir nepietiekama, ka mēs joprojām nevaram atrast pietiekami daudz laika, lai šos jautājumus jau iepriekš izdiskutētu. Konceptuāli, politiski šodien mums ir jāizšķiras par divām lietām: mums ir jāakceptē budžeta deficīta līmenis nulles vērtībā, un mums ir jāapstiprina tas, ka mēs piekrītam, ka ieņēmumu prognoze nākamajam gadam ir 1,11 miljardi latu. Un, ja šie principi politiskā ziņā mums ir pieņemami, tad tas ir tas politiskais pamats, uz kura mēs šodien varam balstīt pirmajā lasījumā šo budžetu, iestrādājot tos konstruktīvos priekšlikumus un tās pozitīvās programmas, par kurām deputāti šeit izteicās.

Kā Kristīgo demokrātu savienības un Latvijas Zemnieku savienības frakcijas deputāts es uzskatu, ka valdība ir ieguldījusi milzu darbu, lai radītu valstī pozitīvu programmu tautsaimniecības atveseļošanai un dzīves līmeņa uzlabošanai. Nevienai no partijām atsevišķi šādas pozitīvas programmas nav, un arī šādi alternatīvi pozitīvi risinājumi nav piedāvāti. Šis projekts, kurā tiek pārtraukta prakse, ka mēs tērējam vairāk līdzekļu, nekā mēs spējam nodokļos iekasēt, dos gan finansiālu efektu attiecībā uz mūsu valsts finansu situāciju nākotnē, gan arī konkrētus, redzamus rezultātus jau nākamajā gadā. Mums ir tikai viena iespēja - tos līdzekļus, kuri ir absolūtajos skaitļos, palielināt visām nozarēm, nākamajā gadā vēl vairāk pārdalīt to ietvaros. Mūsu frakcijai ir pieņemams tas, ka nākamajam gadam paredzētās investīciju programmas ir paplašinātas, ka investīciju līdzekļi budžeta ietvaros, tā teikt, nozaru griezumā ir lielāki nekā pagājušajā gadā un ka mēs no šā budžeta varēsim tērēt vairāk naudas attīstības izdevumiem.

Mūsu uzdevums ir akceptēt šodien arī šo attīstības programmu - šo izdevumu, šo investīciju līmeni. Un vēl papildus paplašināt sociālās programmas mums ir iespēja, galvenokārt tikai samazinot šos investīciju izdevumus un līdz ar to sašaurinot attīstību, līdz ar to nosakot valstī zemāku un lēnāku attīstības tempu. Mēs savu valsti vēlamies redzēt kā strauji, dinamiski attīstījušās ekonomikas valsti, kurā mēs varam īsākā laikā sasniegt iekšzemes kopprodukta pieaugumu vismaz 5% apjomā. Šis solis bezdeficīta budžeta veidā ir tikai viens no "íieģeļiem", kurus mēs iebūvējam savas valsts ekonomiskās attīstības pamatā. Visiem citiem soļiem ir jāseko pēc šā soļa, kas nodrošinās kopumā šo efektu, ieskaitot Zelgalvja kunga pieminēto inflācijas samazināšanu. Protams, viens pats šis budžeta projekts šo efektu nedos. Bet šis ir priekšnosacījums, lai mēs varētu izpildīt arī visus citus ar makroekonomisko rādītāju uzlabošanu saistītos skaitļus.

Mēs ceram, ka šodien mēs uzņemsimies politisko atbildību un apstiprināsim šo budžetu pirmajam lasījumam un, tāpat kā citas frakcijas, iesniegsim savus priekšlikumus otrajam lasījumam un diskutēsim par tiem gan frakcijā, gan komisijas sēdēs. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs - frakcija "Latvijas ceļš".

A.Panteļējevs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais Valsts prezident! Godājamais Ministru prezident! Cienījamais priekšsēdētāj! Deputāti un kolēģi! Frakcija "Latvijas ceļš" ðorīt pēc samērā ilgas un detalizētas apspriedes ir pieņēmusi lēmumu šodien pirmajā lasījumā akceptēt šo budžeta projektu. Kāpēc? Divi pamatojumi.

Pirmais pamatojums ir tas, ka mēs principiāli piekrītam budžeta bezdeficīta raksturam, proti, principā piekrītam tam, ka mums ir jānomaksā vecie parādi, bet nav jātaisa parādi, kas būs jāatmaksā nākamajām paaudzēm. Un tur jau ir tā bezdeficīta budžeta dziļākā jēga.

Un otrs pamatojums ir tas, ka mēs ticam, vēl aizvien ticam Andra Šķēles valdībai. Un mēs ticam šīs valdības spējai mācīties, un mēs ticam šīs valdības spējai būt par patiesas reformas valdību. Ko nozīmē - reformas valdība? Reformas valdība nozīmē ne tikai uzstādīt mērķus, ne tikai nospraust ekonomiskos uzdevumus, bet prast tos realizēt sociālā miera un saskaņas apstākļos. Austrumeiropā ir daudz piemēru, ka reformu partijas ar labiem nodomiem ir bruģējušas ceļus komunistu nākšanai atpakaļ pie varas. Kāpēc? Tāpēc, ka šīs valdības nav spējušas mācīties no savām kļūdām un nav sapratušas, ka jebkuras reformu valdības uzdevums ir sabalansēt nepieciešamās radikālās ekonomiskās reformas ar tās "sociālās amortizācijas" (sauksim to tā) vai sociālā miera nepieciešamību, kas ir vajadzīgs un ko Latvijā nenodrošinās - tā, kā tas bija Čīlē, ko dažreiz min, - armija, vai tā, kā tas bija pēckara Vācijā, kur to nodrošināja okupācijas karaspēks un palīdzēja reformēt, varbūt dažreiz nerēķinoties ar sociālajiem apstākļiem. Latvijā mums ir jārealizē savas reformas sociālā miera apstākļos.

Es domāju, ka šobrīd valdība ir pietuvojusies diezgan bīstamam izšķiršanās momentam un robežai. Bet es ceru un atkārtoju vēlreiz - mēs, "Latvijas ceļš", ceram, ka Ministru kabinets pats līdz otrajam lasījumam pārskatīs iesniegto iedzīvotāju ienākuma nodokli un pats labos to. To arī frakcija "Latvijas ceļš" ieteiks labot jebkurā gadījumā; tas, manuprāt, šobrīd nav pieņemams un nav attaisnojams. Es domāju, ka to var izdarīt tāpat, tomēr saglabājot bezdeficīta budžetu.

Tāpat es domāju un ceru, ka Ministru kabinets nevis tikai paļausies uz deputātiem, bet pats pārskatīs jautājumu par kārtību, kādā veidā tiks nodrošināta mācībspēku vai skolotāju alga, vai tas būs caur mērķdotācijām vai kā savādāk. Lai nebūtu šīs neskaidrības, šo bažu par savu nākotni, kas šodien skolotājus bija atvedušas šeit uz piketu. Mēs nerunājam šeit par algu lielumu, mēs runājam par algu samaksas kārtību, jo mēs labi zinām... faktiski šobrīd nezinām, jo neesam saņēmuši izlīdzināšanas likumu, bet katrā ziņā no pagājušā gada zinām, kā dažreiz nedroši funkcionē šis izlīdzināšanas mehānisms.

Šī uzticība mums ir, un es uzskatu, ka mēs varam pierādīt, ka Austrumeiropā ir valsts un ir valdība, kas spēj savienot it kā nesavienojamo, proti, sastādīt bezdeficīta budžetu, bet tajā pašā laikā nevienu neizgrūst uz ielas, nevienu iedzīvotāju grupu nenostādīt izmisuma priekšā un nenobruģēt nākamajās vēlēšanās ceļu tiem, kas gribēs pagriezt vēstures ratu atpakaļ. Cerams, ka šie divi mēneši, kas mums ir līdz otrajam lasījumam, pierādīs mums, ka Latvija ir uz to spējīga. Paldies.

Sēdes vadītājs. Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu (nosaucu šo deputātu uzvārdus: Vītols, Putniņš, Prēdele, Panteļējevs, Lībane, Straume, Kaksītis, Sausnītis, Rugāte, Brūvers) iesniegumu ar šādu tekstu: "Ierosinām turpināt 7.oktobra ārkārtas sēdi (ar pārtraukumu 17.00 uz piecpadsmit minūtēm) līdz visu darba kārtībā iekļauto jautājumu izskatīšanai."Par vai pret šo iesniegumu runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsojot izteikt attieksmi pret deputātu iesniegumu. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 23, atturas - 7. Priekšlikums ir pieņemts. Pārtraukums līdz 17.15.

(P ā r t r a u k u m s )

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Turpinām izskatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 1997.gadam". Runās Leonards Stašs - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Otro reizi - 2 minūtes, Staša kungs.

L.Stašs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es atkal aizmirsu līdz galam pateikt vai man nebija laika pateikt to: ja nebūs budžetā nekas attiecīgs iestrādāts un nemainīsies attieksme pret Latgali, būs sliktas sekas. Ja Latgales zemnieks saņem par ieguldīto darbu divreiz mazāku atalgojumu nekā Zemgales zemnieks, tad tas nav normāli. Lauksaimniecības ministram ir budžetā jāpieprasa un jāparedz izlīdzināšanas fonds no budžeta līdzekļiem, lai visur, gan Latgalē, gan Zemgalē, gan arī citur, saņemtu vienādu atalgojumu par vienādu darbu. Vienādu atalgojumu. Ja kāds to nesaprot, var konsultēties.

Jā, un aizmirsu vēl pateikt, ka arī Ekonomikas ministrija mums nav vajadzīga. Un es neredzu vainas...

Un vēl. Ja tomēr attiecībā uz latgaliešiem netiks ievērots vienādības princips visur, tad neapmierinātība var pāraugt separātismā. Tad, es domāju, mēs, čangaļi, nodibināsim savu valsti "Èangladeša" jeb "Latgaļu zeme" un pēc tam uzliksim muitas un nostādīsim robežsargus, lai viss, kas iet uz Austrumiem vai nāk no Austrumiem, maksā muitu, un tad mēs varēsim varbūt kaut ko izdarīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Guntis Eniņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Otro reizi. Eniņa kunga nav zālē.

Jānis Kazāks - frakcijas "Latvijai" deputāts. Otro reizi. Nav zālē.

Ģirts Kristovskis - frakcija "Latvijas ceļš". Otro reizi. Arī nav zālē.

Dzintars Ābiķis - frakcija "Latvijas ceļš". Otro reizi.

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Tā kā Kreituses kundze minēja jaunā Izglītības likuma nepieņemšanu kā cēloni tam, ka izglītības finansējums ir nepietiekams, gribu jums ar visu atbildības sajūtu teikt, ka jauns Izglītības likums diemžēl nu nekādi nespētu atrisināt finansēšanas problēmas. Es gribu atgādināt, ka izglītības sistēmas iekšējās finansiālās rezerves, optimizējot izglītības sistēmu, ir ārkārtīgi minimālas. Es vēlreiz atkārtoju: ja slēgtu 250 skolas, kurās skolēnu skaits nepārsniedz 100, skolotāju algas varētu palielināt par 6%.

Savukārt no reģionālās attīstības viedokļa, no demogrāfijas jeb latviešu tautas izdzīvošanas viedokļa tas būtu nepieņemams solis. Protams, es neiebilstu pret optimizācijas ideju vispār, bet efekts būtu niecīgs.

Otrkārt. Komisija joprojām strādā pie Izglītības likuma projekta, bet šobrīd apzināti (es atkārtoju: apzināti) nevirza tā izskatīšanu otrajā lasījumā, jo vēl šobrīd parlaments nav teicis jāvārdu tai vai citai valsts administratīvās pārvaldes reformai. Kamēr mums nav skaidra valsts pārvaldes sistēma, no kuras izriet izglītības sistēmas pārvalde, nav mērķtiecīgi izskatīt un pieņemt jaunu likumu, kurš varbūt pēc dažiem mēnešiem būtu radikāli jāgroza. Šāda, es atvainojos par izteicienu, "raustīšanās" mūsu izglītības sistēmā būtu ļoti kaitīga, un līdz ar to tā būtu kaitīga katram audzēknim, kas mācās mūsu valsts mācību iestādēs.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Imants Liepa - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

Cienījamais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Man personīgi ir simpātiska tā ideja, ka beidzot Latvija ir nonākusi līdz bezdeficīta budžetam. Gluži tāpat es atbalstu valdības praksi, ja tā ir virzīta uz nebeidzamo kredītu ierobežošanu, tāpat es atbalstu valdības ievirzi tanī aspektā, kas paredz pārvaldes optimizāciju, atlaižot neskaitāmos visādu veidu apakšministrus.

Un tomēr šodien, balsojot par budžetu, mēs, tie, kam ir jābalso, atrodamies dilemmas priekšā. It kā uz svaru kausiem... Vienā svaru kausā ir ielikta ticība valdībai, kuru pasvītroja Panteļējeva kungs (un tieši tādiem vārdiem to minēja). Otrajā svaru kausā ir ļoti daudz nenoskaidrotu jautājumu, no kuriem es minēšu tikai dažus laika trūkuma dēļ. Un tad varam izsvērt, kurš no šiem kausiem ir smagāks.

Pirmais jautājums, kas mani satrauc pirms balsojuma, - vai tiešām šis budžets ir bezdeficīta budžets? Nesākšu šeit to pierādīt. Vieni izteicās, ka reāls. Otri - ka šķietams. Bet aizdomas par šķietamību ir ļoti pamatotas, un tās izpaužas iesniegtā materiāla nepamatotībā, pretrunās un pat kļūdās. Ja šeit tiek atsegtas kļūdas 14 un pat 30 miljonu apjomā, tie taču nav joki! Tie ir miljoni. Kaut vai tādai valstij kā Latvija...

Tālāk. Otrs jautājums, kas ir šajā svaru kausā un kas mani satrauc, - uz kā rēķina tad šis bezdeficīta budžets tiek veidots, ja mēs pieņemam, ka tas ir reāls? Šeit der atcerēties, ka, lūk, 47.lappusē paskaidrojumos skaidri un gaiši minēts, ka samazinās nodokļu nenomaksātība. Taču īstenībā tiek pieļauta nodokļu nenomaksātība attiecībā uz lielajiem nodokļu maksātājiem. Tanī pašā laikā, to neredzot un neiekasējot šos neiemaksātos nodokļus, tiek paredzēts 18 miljonus iekasēt, pensionāru pensijas apliekot ar nodokļiem. Un, teiksim, samazinot nodokļu atvieglojumus mazus bērnus audzinošām mammām no 3 gadiem līdz 1,5 gadiem. Un tā tālāk, un tā tālāk.

Trešais jautājums. Kādēļ tāda sasteigtība? Kādēļ tāda sasteigtība?! Tas visvairāk satrauc. Es domāju, ka šādai sasteigtībai nav nekāda pamata un ka ir nepieciešams šo projektu atdot atpakaļ uz divām nedēļām. Neviens nezaudēs no tā, ka šis projekts tiks atdots atpakaļ, bet tikai vinnēs. Un vinnēs tādējādi, ka būs spiesti strādāt ļoti daudzie valdības ierēdņi. Un, protams, arī deputāti, kas ir saņēmuši līdzšinējos materiālus desmit kilogramu apjomā, - arī viņi turpinās strādāt.

Vēl man tanī svaru kausā ir jautājums, kādēļ šis budžeta projekts ir tik "izmētāts". Iepriekšējā gadā bija viena grāmata, kurā mēs varējām atrast interesējošos skaitļus, turpretim tagad to ir desmitiem un divu dienu laikā šos te foliantus izsvērt nekādu iespēju nav. Tas ir nereāli, lai analizētu, pārrēķinātu, vēl jo vairāk tad, ja ir pamanītas kļūdas un neprecizitātes, un pretrunas. Tādēļ es atkārtoju, ka nekāda vaina nenotiks, ja mēs atdosim šo likumprojektu atpakaļ un izskatīsim pēc divām nedēļām, kad ierēdņi un arī deputāti to būs kārtīgi pārstrādājuši. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - Latvijas Vienības partijas frakcija. Otro reizi.

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Cienījamo Prezidij! Kolēģi Saeimā! Laika trūkuma dēļ tikai trīs temati. Viens ir inflācija. Saprotiet, lats ir saistīts ar ekiju. Bet ko mēs Latvijā darām? Ekija vērtību nemainīsim! Ko gan mēs šeit darīsim ar lielām gudrībām, akcīzes nodokļiem, muitas nodokļiem un tā tālāk, ja ekiju vai lata pirktspēju Latvijā mainīsim? Tas ir nelietderīgi, jo, kā jūs zināt, visa prece Latvijā maksā divreiz vairāk nekā Lietuvā tāpēc, ka dažu cilvēku draugi nemaksā muitu, mūsu valsts budžetā tā nauda neienāk, aiziet kontrabandistiem, bet ekijs Latvijā pazaudē pusi savas pirktspējas. Paldies "Latvijas ceļa" biedriem.

Otrais jautājums - par investīcijām. Ar to mūs maldina. Investīcijas nāks uz Latviju tad, kad viena dāņu parlamentārā ārlietu komisija skaidroja, viņi ticēs, ka neviens tiesnesis Latvijā nevarētu tikt uzpirkts. Mūsu negodīgajā valstī, kur gan ierēdņu, gan prokurora rīcība, gan tiesas lēmumi ir pilnīgi nesaprotami, tas neder. Tas nav saistīts ar budžetu, tas ir saistīts ar ierēdņu un citu cilvēku godīgumu. Bet laikam pamatjautājums, ko uzstādīja... es tad nebūtu stādījis... Vai mēs varam Šķēles kungam uzticēties? Nāciet pie manis un prasiet, ja jums piedāvā attiecībā uz Hipotēku un zemes banku... prasiet, vai var uzticēties, un es teiktu - nē. Prasiet "Sampo" kombainu pircējiem, viņi jums pateiks - nē. Prasiet valdošajām frakcijām. Šķēles kungs teica, ka viņš kalpos un izpildīs viņu vēlmi. Un es jums pateikšu: ja viņi godīgi atbildēs, viņi teiks - nē, jo Šķēles kungs ir uzkundzējies. Es jums pateiktu, ka, pēc mana prāta, ja tas vispār ir no svara, Šķēles kungam uzticību izteikt mēs nedrīkstam. Varbūt varam budžetam, bet ne Šķēles kungam.

Sēdes vadītājs. Jānis Kalviņš - LNNK un LZP partijas frakcija.

J.Kalviņš (LNNK un LZP frakcija).

Godātais Valsts prezidenta kungs! Godātais premjer! Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Kā komisijas priekšsēdētājs esmu pieļāvis kļūdu attiecībā uz komisijas lēmuma noformēšanu iesniegšanai Saeimas Prezidijam. Tāpēc gribu akcentēt komisijas lēmuma motivāciju. Un motivācija bija sekojoša. Mūsu komisijas sēdē šā gada 3.oktobrī mēs pieņēmām lēmumu par 1997.gada valsts budžetu, un tajā ir sekojoši punkti.

Likumprojektam nav pievienots valdības un Pašvaldību savienības vienošanās protokols, tādējādi ir pārkāptas likuma par pašvaldībām 86.panta prasības par valsts budžeta saskaņošanu ar Pašvaldību savienību.

Punkts numur divi. Nav pievienots likumprojekts par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997.gadam.

Un punkts numur trīs. Deputātiem nav bijis iespējas iepazīties ar likumprojektiem, kas būtiski maina pašvaldību un valsts funkciju pārdali.

Šajā sakarībā mūsu komisija ierosināja 1997.gada budžeta projektu atcelt laika ziņā atpakaļ, respektīvi, pārcelt uz priekšu par nedēļu vai divām (atkarībā no tā, kā mēs vienotos), lai kopīgi izskatītu tātad to informāciju, ko mēs saņemtu ar budžeta projektu, tas ir, par šo izlīdzināšanu un par šo vienošanās protokolu. Mūsu komisijas lēmums nav uztverams kā neuzticības izteikšana valdībai, gluži otrādi, mēs gribējām palīdzēt valdībai ar saviem priekšlikumiem, lai tas būtu pieņemams, bet šos priekšlikumus mēs varētu iesniegt tikai tad, ja mēs būtu saņēmuši pilnībā visu informāciju, ko mēs arī pieprasījām. Un, lūk, šī mana kļūda - tas ir pieredzes trūkuma dēļ vai citu iemeslu dēļ, kaut gan balsojums šodien pierādīja to, ka 19 bija "par" šā likumprojekta atbīdīšanu un pārskatīšanu, un pieņemšanu nedaudz vēlāk. Faktiski arī, kā saka, izlēma šo jautājumu pēc būtības. Šodien komisijas sēdē ( mēs starpbrīdī strādājām) bijām uzaicinājuši Jurkāna kungu, bijām uzaicinājuši pārstāvjus no Finansu ministrijas. Kā parasti (diemžēl jāatzīst - kā parasti), viņi nebija... viņu dotā informācija bija absolūti nepilnīga. No viņu teiktā mēs izsecinājām, ka viņi nav gatavi dot informāciju, ka nav gatavs izlīdzināšanas projekts un daudzas citas lietas, kuras būtu vajadzīgas, lai mēs varētu normāli izskatīt 1997.gada budžeta projektu un dot savus priekšlikumus.

Un tagad - no sevis. Es esmu par bezdeficīta budžetu, tikai ar vienu noteikumu, ka savilksim jostas visi proporcionāli saviem izmēriem, tad tas tik tiešām būtu solis uz bezdeficīta budžetu.

Par pašvaldību budžeta daļas īpatnībām. Konsekventi jau vairākus gadus pēc kārtas pašvaldību budžeta daļa valsts budžetā konsekventi samazinās. Tas pats ir arī šogad - apmēram par 4%. Un ir vēl viena konsekvence: pašvaldībām funkciju skaits lēnām, bet neizbēgami iet uz augšu. Arī manā attieksmē nav pausta neuzticības izteikšana valdībai. Gluži otrādi, - es esmu balsojis par šo valdību, un man nav vienalga, kā viņa strādā un ko viņa strādā un tieši tāpēc mana vēlme bija tikai palīdzēt un nekas vairāk. Es atskaitos kolēģiem, ka arī es balsoju par to, lai mēs šodien darbu pārtrauktu pulksten 17.00 un turpinātu strādāt ceturtdien, un darīju to tikai ar vienu domu - ka otrdien un trešdien mēs paspētu apstrādāt informāciju, gan to, kuru mums solīja Jurkāna kungs un kurā būtu runa par izlīdzināšanu, gan citu informāciju, ko mēs palūdzām. Un ceturtdien mēs varbūt būtu varējuši dot savus priekšlikumus un mierīgu sirdi balsot par pirmo lasījumu.

Un nobeigumā gribu teikt, ka man šodien ir iekšējs diskomforts. Teikšu jums godīgi - es jūtos lieks šajā procesā, kaut arī esmu vēl deputāts, jo principā viss jau ir izlemts un mūsu debatēs nav lielas jēgas diemžēl. Kaut gan, kamēr es pildīšu šos savus pienākumus, es darīšu visu, lai iesniegtu priekšlikumus, lai valdība varētu normāli strādāt. Un tomēr tā ir viela pārdomām. Paldies.

Sēdes vadītājs. Guntis Eniņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Otro reizi.

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātais premjerministra kungs! Nāku otro reizi tribīnē, lai no jums varbūt pat, atvainojiet, izspiestu solījumu kultūras programmai, to, ko jūs teicāt, - ka visi posteņi budžetā saņem palielinājumu. Diemžēl... Es esmu izrakstījis datus par visām ministrijām - kāds kopumā ir stāvoklis, cik procentu... Piemēram, Satiksmes ministrijā pieaugums ir par 86%, citās ministrijās arī ir diezgan jūtami pieaugumi, bet izņēmums tiešām ir vienīgi Kultūras ministrija - mīnus 680 000, kas pie šī jau tā nabadzīgā budžeta sastāda mīnus 4,5%. Pie tam tā tas ir jau otrajā kārtā: jau 1996.gadā bija Kultūras ministrijā samazinājums. Nu man gribas jautāt un pat kliegt par to - ja mēs nevaram atvēlēt līdzekļus kultūrai, ja mēs nevaram būt kulturāli... kāpēc gan cilvēkam tad ir vērts dzīvot, ja viņš nevar atvēlēt kultūrai vairāk līdzekļu? Man nav laika runāt par citiem posteņiem, par tiem jau runā visi citi. Lai cik ļoti vajadzīgs ir bērniem un pensionāriem, invalīdiem, bet mēs vienalga nevaram samazināt finansējumu kultūrai. Un, ja jūs teicāt, ka nevienai nav samazināts, es gribu, ka jūs šeit savā gala runā pateiktu, kad jūs šo situāciju izlabosiet un kultūrai būs ne tikai agrākais 1995.gada budžets, bet būs arī kaut minimāls pielikums, lai mums neiznīktu grāmatniecība. Par to būs atsevišķa runa, otrajā lasījumā es runāšu par to. Grāmatniecība pilnīgi iznīkst mums...

Sēdes vadītājs. Eniņa kungs, divas minūtes diemžēl ir jau pagājušas. Jānis Kazāks - frakcija "Latvijai". Otro reizi.

J.Kazāks (frakcija "Latvijai").

Dārgie kolēģi! Es tikai gribēju nolasīt šīs divas vēstules, kuras man šodien atsūtīja. Viena ir no Latvijas dzelzceļnieku arodbiedrības republikāniskās komitejas, otra - no Latvijas Pašvaldību savienības. Ko dzelzceļnieki raksta: "Godātie deputāti! No Baltijas valstīm tikai Latvijā dzelzceļš nesaņem nekādu finansējumu no valsts budžeta, turpretī autotransports saņem. Visā pasaulē vietējie pasažieru pārvadājumi ir valsts vai pašvaldību pasūtījums. Dzelzceļa infrastruktūras attīstībā visā pasaulē līdzekļus iegulda valsts. Dzelzceļa infrastruktūras un nerentablo pasažieru pārvadājumu uzturēšana uz kravas pārvadājumu rēķina var novest pie tā, ka Latvija zaudēs konkurētspēju tranzītpārvadājumos. Tiks zaudētas arī darba vietas un ieņēmumi valsts kasē." To ir parakstījis arodbiedrības priekšsēdētājs Semjonova kungs.

Un otra ir no Latvijas Pašvaldību savienības. "Pirms balsojat par valsts budžetu, lūdzam atcerēties, vai, pārspriežot līdzekļu sadalījumus starp ministriju budžetiem, jūs neesat aizmirsuši, ka veselības aprūpi, izglītību un sociālo palīdzību saskaņā ar mūsu likumiem nodrošina pašvaldība. Pašvaldību daļa valsts kopbudžetā pēdējos trīs gados ir šāda: 1995.gadā - 35%, 1996.gadā - 20% un 1997.gadā tikai 16,8%.

Bezdeficīta budžetu var panākt arī citādi. Vai tiešām jūs nobalsosit par lauku skolu un ambulanču slēgšanu, slimnīcu likvidāciju un apkures slēgšanu pensionāru dzīvokļos? Neliegsim zināšanas mūsu bērniem, maizi un siltumu mūsu vecākiem!" Latvijas Pašvaldību savienība aicina nepieņemt 1997.gada budžeta projektu pirmajā lasījumā un nodot to pārstrādei.

Sēdes vadītājs. Divas minūtes ir pagājušas, Kazāka kungs!

J.Kazāks. Šo parakstījis ir priekšsēdētājs Jaunsleinis.

Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis - frakcija "Latvijas ceļš". Otro reizi.

Ģ.V.Kristovskis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Cienījamie klātesošie! Tā kā te jau tika teikts, ka daudz kas jau ir izlemts un partijas disciplīna liks man acīmredzot balsot "par" ðo budžetu, es tikai gribu saskatīt un divu minūšu laikā izteikt savu viedokli par to, ka mums jau šodien būtu jāskatās nākotnē, domājot par otro lasījumu. Jāsaka, ka es šeit nevaru atrast atsevišķas programmas, tādas, kuras mani interesētu, un tāpēc šodien man nāk prātā kā kuriozs deputāta Vītola saruna ar mani. Deputāts Vītols bija runājis ar ministru Turlo par liecinieku aizsardzības programmu, un ļoti interesanti ir tas, ka šī saruna esot bijusi tāda, ka pat ministrs it kā ir piesolījis, ka šāds līdzeklis varētu būt, ka te varētu izskatīt kaut ko un tamlīdzīgi, bet diemžēl man nav iespējams pat redzēt, kādas vispār programmas visā šajā tiesību aizsardzības sistēmā ir paredzētas, es pat nezinu, kad es viņas varbūt varēšu gūt, kur nu vēl runāt par šādu programmu, kurai vispār vēl nav tiesiska pamata valstī, jo vispār šī sistēma - liecinieku aizsardzība - nav pieņemta.

Otrs. Arī ieskatoties civilās aizsardzības budžetā, es gribēju paskatīties, cik liels ir Ministru prezidenta biedram Čeveram paredzētais finansējums un cik ir paredzēts civilajai aizsardzībai, jo, kā es atceros, šajā pavasarī notika diezgan liela cīņa par to, kurš glābs valsti no plūdiem. Kā es atceros, civilā aizsardzība ar to nenodarbojās, ar to nodarbojās Ministru prezidenta biedrs. Ministru prezidenta biedram tika piešķirti līdzekļi, tātad notika zināma spēlīte šajā valstī, bet, tā kā es nevarēju atrast, cik liels ir Čevera birojam paredzamais ieguldījums, tad līdz ar to es nevarēju arī atrast, cik efektīvi viņš faktiski darbosies, kā tas viss ir novērtēts un tamlīdzīgi. Līdz ar to jāsaka, ka tas man rada pārdomas, un, ja es šodien balsošu "par", tad tas nenozīmē, ka otrajā lasījumā būs viegli to izdarīt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Otro reizi.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienītais Saeimas Prezidij! Cienījamie kolēģi! Diemžēl vēsturē viss attīstās likumsakarīgi un pa spirāli. Latvijas laikā Ulmaņa kungs prata iegūt savu varu, balstoties uz militāru spēku, šodien mēs redzam diktatūras uzvaru caur finansu un politisko oligarhiju. Deputāts Krisbergs var teikt visu, ko vien grib, bet es ieteiktu ieklausīties Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, Latvijas Pensionāru federācijas, organizācijas "Glābiet bērnus!" un Latvijas Bibliotekāru biedrības paziņojumā un aicinājumā Saeimai - neatbalstīt šo Latvijas genocīda budžetu. Man skumīgi bija klausīties, ka šajā zālē nav vis deputāti, bet partiju pārstāvji. Es domāju, ka mēs esam deputāti. Un pirmām kārtām tautas ievēlēti deputāti. Tik tiešām šķiet, ka pats svarīgākais ir tas, kā tiek nospiesta poga - "par" vai "pret". Un ļoti interesanti būs tuvākajā laikā redzēt stenogrammas ar uzstāšanās runām un balsošanas rezultātus. Ceru, ka prese šoreiz strādās profesionāli. Man atliek pateikt tikai vienu - nenodosim sirdsapziņu disciplīnai!

Aicinu balsot par noraidīšanu, bet, ja pieņemsim, tad es vēlos, lai zem šī dokumenta kā 12. būtu mans paraksts. Paldies. (Starpsauciens no zāles: "Kâds pamats!")

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis - frakcija "Latvijas ceļš".

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātais Prezidij! Augsti godātais Prezidenta kungs! Cienījamie kolēģi! Man var pārmest visu, izņemot pārlieku mīlestību pret pašreizējo valdību atsevišķu politisku iemeslu dēļ. Un tad, kad es apskatīju šo budžetu, es sev par lielu pārsteigumu biju spiests secināt, ka šis budžets ir pats profesionālākais un vislabāk sastādītais, kāds līdz šim Latvijā ir bijis. Un tas man gan patīk, gan nepatīk. Man zināmā mērā ir jāatzīst, ka pašreizējai Labklājības ministrijai ir izdevies viņu izveidot profesionālāku un labāk lasāmu, nekā tas izdevās pagājušajā gadā, kad zināmā mērā pie budžeta sastādīšanas strādāju arī es. Man tiešām bija liels prieks skatīties Labklājības ministrijas budžetu, jo tas tiešām arī atšķīrās starp visiem pārējo ministriju veikumiem. Tas bija visprofesionālāk un vissabalansētāk izveidotais budžets.

Arī par veselības aprūpi man jāsaka, ka bija diezgan skumji secināt, ka būs vien jāsaka labi vārdi, jo man jau, bez šaubām, patiktu kārtīgi šo jautājumu pakritizēt. Bet tomēr es palieku pie secinājuma, ka, ja mēs runājam par bezdeficīta budžetu, tad būtu ļoti vēlams, lai mēs runātu par viņu kritērijos, ka visiem vienādi vajag savilkt jostas, nevis tikai skolotājiem un medicīnas darbiniekiem. Mums tomēr mazliet ir "jâsavelk" budžets arī pašam Ministru kabinetam, Finansu ministrijai, Aizsardzības ministrijai, jo tanī mirklī, kad mēs Aizsardzības ministrijas budžetā tur, kur ir rakstīts "Taupības pasākumi", izlasām, ka Aizsardzības ministrijas vadība taisās taupīt uz to, ka iepirks automobiļus, kas mazāk tērēs benzīnu, rodas zināmas pārdomas.

Lielākā problēma, neapšaubāmi, būs izglītība. Un tieši izglītība, tādēļ ka viņa tiek pārvelta uz pašvaldību pleciem. Acīmredzot būs diezgan sarežģīti nākošo gadu izskaidrot, kādēļ par vienu vai otru skolnieku viens vai otrs pagasts nesamaksās citam pagastam vai pilsētas skolai, un par to mēs varam būt pilnīgi pārliecināti. Risinājums, manā uztverē, acīmredzot būtu tas, ka vienā jautājumā Ministru prezidents piekāptos, proti, jautājumā par izglītību un sadarbību ar pašvaldībām. Tie nav tik lieli izdevumi, un tos vēl varētu sabalansēt pašreizējā bezdeficīta budžetā. Bez šaubām, dažās citās vietās "savelkot jostu". Un tad nu būtu gandrīz vai pilna pārliecība, ka šoreiz par šo budžetu mums būtu jānobalso arī otrajā lasījumā. Es katrā ziņā neredzu lielu iemeslu, kādēļ pirmajā lasījumā būtu jābalso "pret" šo budžetu.

Un tomēr attiecībā uz šo pirmo lasījumu es vēlos vēl piebilst, ka, manā uztverē, veselības aprūpei paredzēto daļu no ienākuma nodokļa būtu mērķtiecīgi palielināt līdz 33%, līdz ar to šo valsts dotācijas daļu - 9,2 miljonus - varētu novirzīt izglītībai. Tādējādi mēs varētu mēģināt sakārtot arī šo izglītības problēmu, un tā pašvaldībām būtu daudz pieņemamāka sistēma. Es ceru, ka vismaz jautājumā par pašvaldībām un izglītību mūsu sarunas ar Ministru kabinetu būs ļoti racionālas un tiks ievērota šī pašvaldību interese. Paldies.

Es aicinu balsot "par" pirmo lasījumu valsts budžetam.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Vairāk debatēs deputāti nav pieteikušies. Debates slēdzam.

Prezidijā ir saņemti divi iesniegumi. Izskatīsim un lemsim par tiem iesniegšanas secībā.

Pirmais ir saņemts no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šā gada 3.oktobra sēdē atkārtoti izskatīja likumprojektu "Par valsts budžetu 1997.gadam". Tā atzina: pirmkārt, likumprojektam nav pievienots valdības un Latvijas Pašvaldību savienības vienošanās protokols un tādējādi ir pārkāptas likuma "Par pašvaldībām" 86.panta prasības par valsts budžeta projekta saskaņošanu ar Pašvaldību savienību. Otrkārt, nav pievienots likumprojekts "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997.gadā". Treškārt, deputātiem nav bijusi iespēja iepazīties ar likumprojektiem, kas būtiski maina pašvaldību un valsts funkciju pārdali. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 136.pantu komisija nolēma aicināt Saeimu atlikt likumprojekta "Par valsts budžetu 1997.gadam" izskatīšanu pirmajā lasījumā un nodot to atpakaļ komisijām, lai būtu iespēja valsts budžeta projektu 1997.gadam skatīt vienlaikus ar minētajiem dokumentiem." Iesniegumu ir parakstījis Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Jānis Kalviņš.

Vai deputāti vēlas runāt par iesniegumu "par" vai "pret"? Deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi, balsojot par Kalviņa kunga parakstīto dokumentu. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 38, atturas - 15. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Izskatīsim otru priekšlikumu. "Lûdzu atlikt budžeta projekta 1997.gadam apspriešanu un pieņemšanu pirmajā lasījumā uz divām nedēļām, lai Labklājības ministrija varētu novērst būtiskus trūkumus budžeta projektā, kā arī lai pilnībā varētu ar to iepazīties. Pie frakcijām nepiederošs deputāts Andris Rubins."

"Par" vai "pret" iesnieguma būtību un priekšlikuma izskatīšanu runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izteiksim savu attieksmi pret iesniegto dokumentu balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 50, atturas - 11. Arī šis priekšlikums nav pieņemts.

Tādā gadījumā, godātie kolēģi, mums ir jābalso par likumprojekta "Par valsts budžetu 1997.gadam" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 16, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu, komisijas vārdā, Zīles kungs, izsakiet priekšlikumus par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

R.Zīle. Godātais Valsts prezident! Prezidij! Godātie kolēģi! Priekšlikums būtu 21.oktobris.

Sēdes vadītājs. 21.oktobris. Vai deputātiem iebildumu nav? Ir. Ludmila Kuprijanova - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāte.

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Demokrātiskā partija Saimnieks lūdz pagarināt termiņu priekšlikumu iesniegšanai līdz 6.novembrim. Es motivēšu - kāpēc.

Tātad pirmais - mums vispirms ir jāizskata 21 likumprojekts, kas ir iesniegts Saeimā un kas apstiprina budžeta ienākumu daļu.

Nākamais. Mums tūlīt, ceturtdien, iesniegs 1996.gada budžeta grozījumus. Mums arī viņi būtu jāpieņem un jāizskata. Ļoti daudzi jautājumi ir saistīti ar to, ka pirmajā lasījumā atbalstītais likumprojekts par bezdeficīta budžetu nerisina ļoti lielu sociālo jautājumu kompleksu, kā arī jautājumus par pašvaldībām un par izglītību. Tādēļ, lai mēs būtu konsekventi un varētu pieņemt bezdeficīta budžetu, ir vajadzīgs liels darbs komisijās, lai uzrādītu avotus to problēmu segumam, kuras mums vajadzētu izrisināt sociālajā un izglītības sfērā. Tādēļ Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas vārdā es lūdzu par iesniegšanas termiņu noteikt 6.novembri. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Māris Vītols - Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Mūsu frakcija nāk klajā ar vēl vienu - trešo ierosinājumu. Ņemot vērā to, ka ir ne tikai jāizvērtē iesniegtais budžeta projekts un jāiesniedz priekšlikumi, bet šie priekšlikumi ir jāizvērtē arī komisijā un budžets attiecīgi jāsagatavo otrajam lasījumam, lūdzam noteikt 28.oktobri par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Sēdes vadītājs. 28.oktobris. Deputāts Golubovs - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Sakarā ar to, ka budžets ir nepilnīgs un ka visi par to šodien esam vienojušies, es piedāvāju noteikt 1. decembri.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem citu priekšlikumu par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem nav? Pirmos balsosim, kā mēs to tradicionāli jau esam darījuši, vistālāk noteiktos termiņus. Tātad tas ir 1. decembris, pēc tam - 6. novembris, pēc tam - 28. oktobris un pēdējais - 21. oktobris.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Golubova kunga izteikto priekšlikumu - otrajam lasījumam priekšlikumus iesniegt līdz 1. decembrim. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 52, atturas - 12. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu deputātus balsot par Kuprijanovas kundzes izteikto priekšlikumu - otrajam lasījumam priekšlikumus iesniegt līdz 6. novembrim. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 18, atturas - 8. Šis priekšlikums ir pieņemts.

Godātie kolēģi! Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu - likumprojektu "Grozījumi Saeimas kārtības rullī". Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas un Juridiskās komisijas vārdā Aivars Endziņš - frakcija "Latvijas ceļš".

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais Valsts prezidenta kungs, cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Lūdzu, izmantojiet divus dokumentus, proti, dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 430 - tas ir valdības iesniegtais likumprojekts, dokumentu nr. 1253 un dokumentu nr. 1470.

Juridiskā komisija, kura tika nozīmēta par atbildīgo komisiju par valdības iesniegto likumprojektu "Grozījumi Saeimas kārtības rullī", saņēma Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokli par šo te projektu...

Sēdes vadītājs. Piedodiet, Endziņa kungs... Godātie kolēģi! Lūdzu, koncentrējiet uzmanību uz Endziņa kunga ziņojumu, jo šis jautājums ir ļoti cieši saistīts ar valsts budžeta pieņemšanas procedūru.

Lūdzu!

A.Endziņš. Un, vispusīgi tos izvērtējusi kopīgi ar Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju, nolēma, ka valdības iesniegtais likumprojekts nebūtu atbalstāms, un izstrādāja kopīgu alternatīvu likumprojektu. Kā mani informēja Ministru prezidenta kungs, valdība savu likumprojektu ir gatava atsaukt par labu abu komisiju kopīgi izstrādātajam likumprojektam. Iemesli, kāpēc abas komisijas neatbalstīja valdības iesniegto likumprojektu, ir norādīti dokumentā nr. 1470, kur ir atzinums par likumprojektu "Grozījumi Saeimas kārtības rullī". Es domāju, ka man tas nav jānolasa, visi deputāti ar to ir iepazinušies. Šeit ir skaidri un gaiši parādīti iemesli, kāpēc abas komisijas izstrādāja šo alternatīvo projektu.

Kas attiecas uz pašu alternatīvo likumprojektu, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija un Juridiskā komisija piedāvā izdarīt grozījumus vairākos Saeimas kārtības ruļļa pantos, lai precizētu valsts budžeta izskatīšanas un pieņemšanas procedūru, un tāpēc arī ierosina izdarīt grozījumus Kārtības ruļļa 30. pantā, kā arī Kārtības ruļļa 87. pantā, kas noteiktu to, ka izskatīt likumprojektus, kas paredz budžetā papildu izdevumus vai izmaiņas ieņēmumos, nevar, ja tiem nav pievienota finansu ministra atsauksme. Tad šādus likumprojektus nevar izskatīt... pirmām kārtām, iekļaut izskatīšanai pirmajā lasījumā. Un tālāk citos pantos ir norādīts, ka tos nevar arī iekļaut izskatīšanai otrajā lasījumā, kā arī trešajā lasījumā. Un šī prasība par finansu ministra atsauksmi netiek attiecināta uz paša Ministru kabineta iesniegtajiem likumprojektiem, kā arī uz tiem gadījumiem, kad finansu ministrs nav noteiktajā termiņā devis atsauksmi.

Tiek arī ierosināts izdarīt grozījumu Saeimas kārtības ruļļa 90. panta pirmajā daļā, to papildinot. Un būtībā jau šodien mēs esam liecinieki Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegtajam patstāvīgajam priekšlikumam, kas paredz to, ka, pieņemot pirmajā lasījumā likumprojektu par valsts budžetu vai par grozījumiem valsts budžetā, atbildīgā komisija iesniedz lēmuma projektu par to, kādā veidā ir iesniedzami priekšlikumi par šiem grozījumiem vai nu gadskārtējā valsts budžeta projektā, vai arī valsts budžetā. Un līdz ar to arī mēs ierosinām papildināt Kārtības rulli ar 90.1 pantu, kurā ir runa tieši par šo Saeimas lēmuma projektu, par to, kādas ir prasības, ko pastāvīgā komisija šeit var noteikt.

Tālāk. Abas komisijas ierosina izdarīt grozījumus Saeimas kārtības ruļļa 95. pantā, proti, papildināt 95. panta otro daļu ar jaunu teikumu: ja atbilstoši Kārtības ruļļa 90.1 pantam noteikta priekšlikumu iesniegšanas kārtība likumprojektam par budžetu, šie priekšlikumi iesniedzami šajā lēmumā noteiktajā kārtībā. Ierosina arī papildināt pantu ar ceturto un piekto daļu, kas reglamentē to kārtību, kādā priekšlikumus, kas ir iesniegti par valsts budžeta projektu, nosūta Ministru kabinetam. Ir noteikts 5 dienu termiņš: vismaz 5 dienas pirms šo priekšlikumu izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Turklāt vienlaicīgi ir jāpaziņo, kad šī komisijas sēde notiks.

Un piektajā daļā noteikts arī tas, ka šā panta ceturtajā daļā minētajiem priekšlikumiem alternatīvus priekšlikumus Ministru kabinets var iesniegt līdz brīdim, kad atbildīgā komisija pieņem lēmumu par attiecīgā likumprojekta iesniegšanu izskatīšanai otrajā lasījumā.

Ierosinām papildināt Kārtības rulli ar 95.2 pantu, kurā ir runa par Ministru kabineta atzinumiem par priekšlikumiem likumprojektam par budžetu un ir noteikti konkrēti termiņi, līdz kuram laikam atzinumi ir jāsniedz.

Ierosinām papildināt Kārtības rulli ar 96.1 pantu, kurš nosaka skaidri un gaiši, ka nevienu likumprojektu par budžetu nedrīkst iekļaut darba kārtībā un izskatīt otrajā lasījumā, ja tam nav pievienoti visi noteiktā termiņā un kārtībā iesniegtie priekšlikumi, arī Ministru kabineta iesniegtie alternatīvie priekšlikumi, kurus iesniedzēji nav atsaukuši. Jābūt ir pievienotiem visiem atbildīgās komisijas atzinumiem par priekšlikumiem, arī alternatīvajiem priekšlikumiem, un ir jāpievieno pašas atbildīgās komisijas priekšlikumi un visi noteiktā termiņā un kārtībā iesniegtie Ministru kabineta atzinumi par priekšlikumiem. Un vēl ir noteikts, ka nevienu šādu likumprojektu nedrīkst iekļaut darba kārtībā un izskatīt otrajā lasījumā, ja viss tas nav bijis pieejams deputātiem vismaz 5 dienas pirms izskatīšanas.

Ierosinām papildināt Kārtības ruļļa 98. pantu ar trešo daļu, kas precizē kārtību, kādā notiek debates par valsts budžetu. Tur tiek noteikts, ka, izskatot likumprojektu par budžetu, debates var notikt par vairākiem pantiem, pantu daļām vienlaikus, ja tas izriet no iesniegtā priekšlikuma. Jo bieži vien priekšlikums ir saistīts ne tikai ar vienu konkrētu skaitli, bet paredz varbūt plusus un mīnusus, kad tiek ierosināts pārbīdīt ieņēmumus vai izdevumus no vienas pozīcijas uz otru. Tāpēc arī ir tāds priekšlikums.

Ir priekšlikums papildināt 99. pantu ar trešo daļu, kurā ir runa jau par to, kā notiek balsojums par budžetu. Proti: "... balsojums notiek par priekšlikumu kopumā, vienlaikus izdarot grozījumus, ja nepieciešams, vairākos pantos. Ja šāds priekšlikums ir pieņemts vai noraidīts, tas ir pieņemts vai noraidīts attiecībā uz visiem pantiem, kuros tas paredz grozījumus."

Un vēl. Ierosinām arī papildināt 101. pantu ar trešo daļu, kas nosaka to, ka secību, kādā balsojami priekšlikumi likumprojektam par budžetu, nosaka Saeima pēc atbildīgās komisijas priekšlikuma.

Juridiskā komisija un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, izstrādājušas šo alternatīvo likumprojektu, ierosina cienījamajai Saeimai atzīt šo likumprojektu par steidzamu, lai šie grozījumi varētu stāties spēkā jau tad, kad atbildīgā komisija strādās ar tiem priekšlikumiem, kuri tiks iesniegti, gatavojot valsts budžeta projektu otrajam lasījumam.

Es aicinātu cienījamo Saeimu, ja valdība atsauc savu likumprojektu, atbalstīt abu komisiju iesniegto likumprojektu, bet vispirms es aicinu nobalsot par steidzamību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atklājam debates. Andris Šķēle - Ministru prezidents. Lūdzu!

A.Endziņš. Es atvainojos, priekšsēdētāja kungs, debašu nevar būt... Vispirms ir balsojums.

Sēdes vadītājs. Piedodiet, Ministru prezidenta kungs! Tātad... lūdzu...

A.Šķēle (Ministru prezidents).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Ministru kabineta vārdā es atsaucu Ministru kabineta iesniegto priekšlikumu sakarā ar labāk izstrādātu alternatīvo priekšlikumu no Juridiskās komisijas.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad vispirms mums jānobalso par steidzamību. Komisiju vārdā tika ierosināts iesniegtos labojumus atzīt par steidzamiem. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi par ierosinājumu. Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 4, atturas - 4. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Atklājam debates. Vārds deputātam Valdim Krisbergam - pie frakcijām nepiederošam deputātam.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamais Saeimas Prezidij! Godājamie kolēģi! Es jūsu uzmanību aizkavēšu ļoti nedaudz, jo, man par lielu iepriecinājumu, Šķēles kungs atsauca Ministru kabineta priekšlikumu. Es arī to saprotu, jo tas būtu bišķi par "treknu" vienai dienai - ka lai Saeima pieņemtu budžeta projektu un vēl piedevām neuzdrīkstētos, ne tā kā Ministru kabinets, labot viņu... Tā ka svinīgi jums paziņoju: varam steidzami balsot par alternatīvo likumprojektu, un vārda brīvība zināmā mērā mums tika ļauta. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Vai komisijas vārdā Endziņa kungs vēlas ko teikt? Lūdzu!

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Es aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi Saeimas kārtības rullī" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 2, atturas - 3. Pieņemts. Lūdzu, Endziņa kungs, - par priekšlikumiem un otrā lasījuma izskatīšanas termiņu.

A.Endziņš. Es aicinu iekļaut to 17.oktobra sēdē un priekšlikumus iesniegt līdz 11.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret priekšlikumu - iesniegt savus viedokļus par likumprojektu līdz 11.oktobrim? Un nav arī iebildumu pret priekšlikumu - izskatīt otrajā lasījumā 17.oktobrī? Nav iebildumu. Paldies. Pieņemts.

Pēdējais šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums. Patstāvīgais priekšlikums - Saeimas lēmuma projekts "Par kārtību, kādā noformējami priekšlikumi likumprojekta "Par valsts budžetu 1997.gadam" otrajam lasījumam".

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - Roberts Zīle, frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Mēs strādājam ar dokumentu nr. 1475 un nr. 1475-a. Pagājušajā sēdē komisijai tika nodots šis lēmuma projekts. Līdz šīsdienas rītam, kā tas tika noteikts pagājušajā sēdē, mēs saņēmām priekšlikumus, pareizāk sakot, vienu priekšlikumu - Čerāna kunga priekšlikumu, un šodien Budžeta un finansu (nodokļu) komisija savā sēdē nolēma šo priekšlikumu akceptēt un faktiski izstrādāt alternatīvu lēmuma projektu, kurš ir dots dokumentā nr. 1475-a, kas jums šodien tika izdalīts. Tāpēc man vēl būtu priekšlikums balsot par šo lēmuma projektu, kas ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas alternatīvais lēmuma projekts. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti debatēs ir pieteikušies? Debatēs pieteikušos deputātu nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas lēmuma projektu "Par kārtību, kādā noformējami priekšlikumi likumprojekta "Par valsts budžetu 1997.gadam" otrajam lasījumam". Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 1, atturas - 8. Lēmums ir pieņemts.

Līdz ar to šīsdienas ārkārtas sēdes darba kārtībā izskatāmie jautājumi ir izskatīti. Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus! Kamēr rezultāti tiek saņemti, viens paziņojums.

Godātie kolēģi, no tipogrāfijas ir saņemtas grāmatiņas "Latvijas Republikas 6.Saeima" ar deputātu biogrāfiskajiem datiem un fotogrāfijām. Šīs grāmatiņas jūs varat saņemt lejā - Kancelejā. Tās atrodas jūsu personiskajās pasta kastītēs.

Godātie kolēģi, atgādinu, ka sēde vēl nav slēgta, un kārtējā sēde būs... piedodiet, 10.oktobrī pulksten 9.00.

Lūdzu, Kušneres kundze!

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies:

Pēteris Apinis (ir zālē),

Edgars Bāns (ir zālē),

Kārlis Čerāns,

Roberts Dilba (ir zālē),

Edmunds Grīnbergs (ir zālē),

Edvīns Inkēns,

Jānis Jurkāns,

Viktors Kalnbērzs (ir zālē),

Paulis Kļaviņš,

Ivars Jānis Ķezbers,

Jānis Priedkalns,

Jānis Urbanovičs,

Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Paldies. Sēdi paziņoju par slēgtu.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

SATURA RĀDĪTĀJS

1996.gada 7.oktobra rudens

         sesijas 18. (ārkārtas) sēde

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju

ienākuma nodokli""

(1481. un 1481.-a dok.) - 1.lpp.

Priekšlikums - dep. O.Kostanda - 1.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par

veterinārmedicīnu""

(1482. un 1482.-a dok.) - 4.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas

Izglītības likumā"

(1483. un 1483.-a dok.) - 4.lpp.

Priekšlikumi - dep. M.Lujāns - 4.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 5.lpp.

Par likumprojektu "Grozījums Latvijas Republikas

Izglītības likumā"

(1484. un 1484.-a dok.) - 6.lpp.

Priekšlikums - dep. V.Krisbergs - 6.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas

Augstākās padomes 1993.gada 23.februāra lēmumā

"Par Latvijas Medicīnas akadēmijas Satversmes

apstiprināšanu""

(1485. un 1485.-a dok.) - 6.lpp.

Priekšlikums - dep. A.Požarnovs - 6.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Valsts

darba inspekciju""

(1486. un 1486.-a dok.) - 7.lpp.

Par likumprojektu "Grozījums likumā "Par Latvijas

Republikas Zemessardzi""

(1487. un 1487.-a dok.) - 7.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Konsulārais

reglaments""

(1488. un 1488.-a dok.) - 7.lpp.

Par likumprojektu "Par grozījumiem likumā "Par

budžetu un finansu vadību""

(1489. un 1489.-a dok.) - 7.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi Augstskolu likumā"

(1490. un 1490.-a dok.) - 7.lpp.

Par likumprojektu "Grozījums Augstskolu likumā"

(1491. un 1491.-a dok.) - 8.lpp.

Par likumprojektu "Grozījums Latvijas Republikas

valsts robežas likumā"

(1492. un 1492.-a dok.) - 8.lpp.

Par likumprojektu "Grozījums likumā "Par

uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā""

(1493. un 1493.-a dok.) - 8.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas

Augstākās padomes 1993.gada 28.aprīļa lēmumā

"Par Latvijas Policijas akadēmijas Satversmes

apstiprināšanu""

(1494. un 1494.-a dok.) - 8.lpp.


Par likumprojektu "Grozījums likumā "Par 1937.gada

22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu

un spēkā stāšanās kārtību""

(1495. un 1495.-a dok.) - 9.lpp.


Par likumprojektu "Grozījums likumā "Par tiesu varu""

(1496. un 1496.-a dok.) - 9.lpp.

Par likumprojektu "Grozījums Latvijas Republikas

likumā "Par policiju""

(1497. un 1497.-a dok.) - 9.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas

Republikas Uzņēmumu reģistru""

(1498. un 1498.-a dok.) - 9.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par cukuru""

(1499. un 1499.-a dok.) - 9.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zemes

komisijām""

(1500. un 1500.-a dok.) - 10.lpp.

Likumprojekts "Par valsts budžetu 1997.gadam"

(1.lasījums)

(1413., 1413.-b., 1475. un 1522. dok.) - 10.lpp.

Ziņo - dep. R.Zīle - 10.lpp.

Debates - Ministru prezidents A.Šķēle - 13.lpp.

- dep. A.Rubins - 19.lpp.

- dep. O.Kostanda - 22.lpp.

- dep. Ē.Zunda - 32.lpp.

Paziņojumi - dep. R.Zīle - 34.lpp.

- dep. L.Kuprijanova - 34.lpp.

- dep. J.Kaksītis - 34.lpp.

- dep. J.Kalviņš - 35.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 35.lpp.

Debašu turpinājums - dep. V.Krisbergs - 36.lpp.

- dep. J.Mauliņš - 41.lpp.

- dep. M.Lujāns - 45.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 47.lpp.

- dep. E.Zelgalvis - 53.lpp.

- dep. L.Stašs - 58.lpp.

Paziņojums - dep. I.Bērziņš - 63.lpp.

Debašu turpinājums - dep. J.Dobelis - 63.lpp.

Par debašu laika samazināšanu - 67.lpp.

- dep. J.Celmiņš - 67.lpp.

- dep. J.Bunkšs - 70.lpp.

- dep. J.Kazāks - 72.lpp.

- dep. G.Eniņš - 74.lpp.

- dep. G.Valdmanis - 77.lpp.

- dep. L.Kuprijanova - 79.lpp.

- dep. O.Dunkers - 81.lpp.

Par likumprojekta "Par valsts budžetu l997.gadam"

nosūtīšanu atpakaļ komisijām - 83.lpp.

Priekšlikumi - dep. M.Lujāns - 83.lpp.

- dep. M.Vītols - 83.lpp.

Debašu turpinājums - dep. Ģ.V.Kristovskis - 84.lpp.

- dep. I.Kreituse - 86.lpp.

- dep. J.Ādamsons - 89.lpp.

- dep. P.Tabūns - 91.lpp.

- dep. M.Vītols - 92.lpp.

- dep. A.Panteļējevs - 94.lpp.

- dep. L.Stašs - 96.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 97.lpp.

- dep. I.Liepa - 98.lpp.

- dep. G.Valdmanis - 99.lpp.

- dep. J.Kalviņš - 100.lpp.

- dep. G.Eniņš - 102.lpp.

- dep. J.Kazāks - 103.lpp.

- dep. Ģ.V.Kristovskis - 104.lpp.

- dep. V.Krisbergs - 105.lpp.

- dep. P.Apinis - 106.lpp.

Priekšlikumi - dep. L.Kuprijanova - 109.lpp.

- dep. M.Vītols - 109.lpp.

- dep. A.Golubovs - 110.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi Saeimas kārtības rullī"

(1.lasījums) (Atsaukts)

(1253. dok.)


Likumprojekts "Grozījumi Saeimas kārtības rullī"

(1.lasījums) (Steidzams)

(1253. un 1470. dok.)

Ziņo - dep. A.Endziņš - 110.lpp.

Priekšlikums - Ministru prezidents A.Šķēle - 114.lpp.

Debates - dep. V.Krisbergs - 115.lpp.

Lēmuma projekts "Par kārtību, kādā noformējami

priekšlikumi likumprojekta "Par valsts budžetu

1997.gadam" otrajam lasījumam"

(1475. dok.)

Ziņo - dep. R.Zīle - 115.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 117.lpp.

Trešdien, 28.februārī
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
12:00  Saeimas deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Čehijas parlamentu tikšanās ar Čehijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Martin Vítek
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde
13:00  Saeimas Deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Kazahstānas parlamentu tikšanās ar Kazahstānas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Dauren Karipov
13:10  Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijas sēde
15:30  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēde
16:30  Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja tikšanās ar Izraēlas Valsts ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Sharon Rappaport-Palgi