Latvijas Republikas 6.Saeimas rudens

sesijas septiņpadsmitā sēde

1996.gada 3.oktobrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godājamie deputāti, lūdzu, ieņemiet vietas! Paziņoju par atklātu 1996.gada 3.oktobra Latvijas Republikas Saeimas sēdi.

Godājamie kolēģi, daru jums zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis šādu iesniegumu: "No šā gada 2.oktobra esmu atkāpies no finansu ministra amata un atbilstoši Kārtības ruļļa 5.panta otrai daļai paziņoju par deputāta pilnvaru atjaunošanu. Aivars Kreituss." Sakarā ar to, cienījamie kolēģi, izbeidzas deputāta Gundara Kleinberga pilnvaras.

Nākamais. Mēs esam saņēmuši deputāta Māra Vītola parakstītu dokumentu, kurā viņš atsauc savu parakstu no deputātu pieprasījuma Latvijas Republikas aizsardzības ministram Andreja Krastiņa kungam (dokuments nr.1435, tas, kas ir mūsu šīsdienas darba kārtības 10.jautājums), līdz ar to šis jautājums nav skatāms.

Ir arī saņemti priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā. Vienpadsmit deputāti ir parakstījuši dokumentu, kurā lūdz šodienas sēdes darba kārtībā iekļaut Saeimas lēmuma projektu "Par deputāta Andra Saulīša atsaukšanu no Sociālo un darba lietu komisijas". Vai deputātiem ir iebildumi pret šā jautājuma iekļaušanu sēdes darba kārtībā? Runāt neviens nevēlas. Paldies. Tātad, ja deputātiem nav iebildumu, iekļaujam šo jautājumu mūsu sēdes darba kārtības otrajā sadaļā - "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata" - kā desmito. Nav iebildumu deputātiem? Nav.

Bez tam šī pati grupa deputātu ierosina iekļaut šīsdienas darba kārtībā arī Saeimas lēmuma projektu "Par deputāta Andra Saulīša ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā". "Par" vai "pret" runāt neviens nevēlas. Ja deputāti piekrīt, tad mēs varētu arī to iekļaut mūsu sēdes darba kārtības otrajā sadaļā - kā vienpadsmito jautājumu. Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

Saņemts ir arī vienpadsmit deputātu parakstīts iesniegums, kurā deputāti lūdz iekļaut Saeimas šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu "Par deputāta Ojāra Grinberga atsaukšanu no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas". "Par" vai "pret" priekšlikumu neviens runāt nevēlas. Deputātiem iebildumu nav. Tātad vienojamies par to, ka arī šo lēmuma projektu mēs varam iekļaut mūsu sēdes darba kārtības otrajā sadaļā - kā divpadsmito. Paldies.

Ir arī šo deputātu lūgums iekļaut Saeimas šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu "Par deputāta Ojāra Grinberga ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā". "Par" vai "pret" priekšlikumu runāt neviens nevēlas. Ja deputātiem nav iebildumu, iekļaujam šā lēmuma projekta izskatīšanu mūsu darba kārtībā kā trīspadsmito jautājumu - sadaļā "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata".

Ir saņemts arī desmit deputātu parakstīts iesniegums, kurā deputāti lūdz Saeimu 1996.gada 3.oktobra sēdes darba kārtības piektās sadaļas 17.punktu, (kas mūsu darba kārtībā, godājamie kolēģi, ir kā 29.punkts) "Grozījums likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās"" izskatīt pirms šīs sadaļas pirmajā punktā iekļautā likumprojekta "Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā". Tātad darba kārtības piektās sadaļas 13.jautājums ir "Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā", bet deputāti ierosina darba kārtības 29.jautājumu iekļaut un izskatīt pirms šā. Vēlas runāt šajā sakarībā Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Darba kārtības 13.punkts "Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā" ir cieši saistīts ar pieņemto un vakar izsludināto likumu par uzņēmumu maksātnespēju un bankrotu. Šis likums var stāties spēkā tikai līdz ar attiecīgiem grozījumiem Civilprocesa kodeksā. Šis likumprojekts ir kā steidzams iekļauts šodienas darba kārtībā. Es ļoti lūgtu cienījamo Saeimu nevienu likumprojektu nebīdīt priekšā Civilprocesa kodeksa grozījumiem. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Indulis Bērziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Ārlietu komisijas vārdā arī es lūdzu neko nemainīt, jo mums ir situācija, ka līguma ratifikācija starp Latviju, Lietuvu un Igauniju... kā jūs atceraties, pagājušajā reizē šis jautājums netika iekļauts darba kārtībā, bet šoreiz ir. Mēs gribam, lai tas tiktu izskatīts. Tā ka vienkārši Ārlietu komisijas vārdā... Pretējā gadījumā man būs jālūdz mainīt darba kārtību, jo tāds ir komisijas lēmums.

Sēdes vadītājs. Paldies, Bērziņa kungs. Nu mums tagad ir iznācis tā, ka ir pārkāpts Kārtības rullis - ir divi deputāti jau uzstājušies "pret".

Vai "par"? Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šīs deputātu grupas vārdā, kas parakstījuši minēto dokumentu, es lūdzu tomēr atbalstīt šo priekšlikumu un izmainīt darba kārtību, bet izskatīt šo likumprojektu tūlīt pēc likumprojekta "Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā" izskatīšanas. Es gribu pateikt arī vēl to, ka šis likumprojekts nav tik apjomīgs, lai apdraudētu darba kārtības izskatīšanu. Tajā pašā laikā šis jautājums ir pietiekami aktuāls, lai to izskatītu, jo daudziem no zālē sēdošajiem deputātiem ir zināms, ka premjers ir atlicis jautājuma izskatīšanu par padomju nokomplektēšanu privatizācijas jautājumā līdz šā likumprojekta izskatīšanai. Šīs padomes nav nokomplektētas, līdz ar to arī privatizācijas jautājumi tiek, nu, ja ne apturēti, tad zināmā mērā bremzēti jeb kavēti, tādēļ es lūdzu tomēr izdarīt šīs izmaiņas un izskatīt šo likumprojektu tūlīt pēc jau pieminētā likumprojekta "Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā". Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem Endziņam un Bērziņam nav iebildumu pret priekšlikumu, ka šo darba kārtības jautājumu izskata pēc likumprojekta "Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā"? (Starpsauciens no zāles: "Nav!") Citiem deputātiem nav iebildumu? Vajadzības balsot nav? Paldies. Esam vienojušies. Izskatīsim to kā darba kārtības 14.jautājumu (pēc pašreizējās numerācijas).

Vairāk iesniegumu par izmaiņām nav... Acumirkli... Mēs esam saņēmuši arī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja Jāņa Kalviņa parakstītu dokumentu, kurā viņš lūdz iekļaut likumprojekta "Grozījumi Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā" izskatīšanu otrajā lasījumā Saeimas šā gada 3.oktobra sēdes darba kārtībā kā pirmo jautājumu sadaļā pēc Prezidija ziņojumiem.

Jānis Lagzdiņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi deputāti! 8.decembrī ir jāizsludina pašvaldību vēlēšanas. Grozījumus likumā par pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanām šodien mēs izskatām tikai otrajā lasījumā, tie vēl jāizskata ir arī trešajā lasījumā. Pēc izskatīšanas trešajā lasījumā apmēram trīs nedēļas paies, kamēr likumprojekts tiks izsludināts un stāsies spēkā. Ja mēs neizskatīsim šodien šo likumprojektu, kurš ir ļoti apjomīgs, es prognozēju, ka, ņemot vērā to, ka nākamās nedēļas tiks veltītas Budžeta likuma projekta apspriešanai, šie grozījumi nevarēs stāties spēkā līdz 9.decembrim un pašvaldību vēlēšanas nevarēs notikt, balstoties uz šo jauno likuma redakciju. Tādēļ, godātie kolēģi, es aicinu atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Paldies, Lagzdiņa kungs! Vai "pret" vēlas kāds runāt? Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es varētu piekrist šī jautājuma nepieciešamībai, bet varētu arī viņa izskatīšanu tomēr atlikt uz drusku vēlāku laiku - pēc 4.jautājuma, jo visi šie jautājumi, kas ir saistīti ar amatpersonu iecelšanu un atbrīvošanu, ir ļoti īsi, un, ja mēs ķeramies pie šī likumprojekta, tad tas nozīmē, ka mums visi tie var tikt atbīdīti atkal uz kaut kādu nenoteiktu laiku. Tur mums apmēram pusstunda aizies, ne vairāk, varbūt minūtes četrdesmit, tāpēc es tomēr ierosinātu iekļaut piektajā sadaļā - vai nu viņš tur būtu pirms Civilprocesa kodeksa, vai pēc tā, tas jau ir cits jautājums, bet katrā ziņā ne agrāk par piekto sadaļu, ne augstāk par piekto sadaļu. Tā ka es lūgtu tomēr atbalstīt šādu variantu - atļaut vispirms izskatīt visas šīs amatpersonu pārbīdes un pārgrozījumus un tad piektajā sadaļā ķerties pie šī jautājuma izskatīšanas. (Starpsauciens no zāles: "Piekrītam!")

Sēdes vadītājs. Paldies. Godājamie kolēģi, mums ir ienācis viens rakstisks priekšlikums no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas. Un acīmredzot es esmu pieļāvis kļūdu, izskatot iepriekšējo jautājumu par darba kārtības maiņu šīsdienas sēdē. Mums ir jābalso par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu, kādu mēs to esam saņēmuši. Tātad - iekļaut darba kārtībā to kā 1.jautājumu sadaļā pēc Prezidija ziņojumiem, tas ir, kā darba kārtības 5.jautājumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu viedokli, balsojot par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu attiecībā uz izmaiņām darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 29, atturas - 28. Priekšlikums nav pieņemts. Paldies.

Šobrīd citu priekšlikumu par izmaiņām sēdes darba kārtībā nav, tādēļ sāksim izskatīt 3. oktobra Saeimas sēdes darba kārtību.

Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumam"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Vārdu lūdz Odisejs Kostanda - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Godājamais priekšsēdētāj, godājamie kolēģi! Es aicinu balsot pret šī likumprojekta nodošanu komisijām, jo Ministru kabineta akceptētie grozījumi likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumam" paredz mainīt likuma 2. pantu, proti, vispār izslēgt 2. panta 3. punktu un mainīt 4. punktu. Ko tas nozīmē? Paskatīsimies! Ir redzams, ka valdība vairs nevēlas uzņemties atbildību... precīzi tā ir tekstā: "... vispārējo vidējo, arodizglītības, vidējo speciālo un augstāko mācību iestāžu dienas nodaļas audzēkņiem vai studentiem no 15 gadu vecuma mācību laikā". Tāds ir šis 2. panta 3. punkts, kuru ierosina izslēgt. Es uzskatu, ka tādējādi valdība atzīst, ka Latvijai nav vajadzīgi jaunie speciālisti, jauni darbinieki, ir acīm redzams, ka valdība nespēj plānot un prognozēt skolēniem un studentiem varbūtējas darba vietas, nav paredzējusi viņu ienākšanu vietējā darba tirgū. Valdība nespēj vadīt un izstrādāt pasākumus bezdarba novēršanai Latvijā. Tikai tā var izskaidrot centienus izslēgt tieši šo pantu no likuma.

Ko tad valdība piedāvās skolēniem un studentiem nākotnē? Kādas būs viņu perspektīvas izglītoties un strādāt iegūtajā specialitātē Latvijā? Uz šo jautājumu, protams, valdība nespēj atbildēt. Un gribu uzsvērt, ka jauniešu kā sociālas grupas problēmas nebūt nav mazāk svarīgas par pensionāru vai daudzbērnu ģimeņu problēmām.

Arī tas, ka valdība joprojām nav iepazīstinājusi sabiedrību ar savām mērķprogrammām par jauniešu iekļaušanos visas sabiedrības dzīvē, kārtējo reizi liecina par valdības absolūto ignoranci pret sabiedrības problēmām, sevišķi pret sociālajām problēmām, par valdības attieksmi pret sociālajiem jautājumiem kā pret otršķirīgiem un nebūtiskiem.

Otrkārt. Ministru kabinets ir apliecinājis savu "radošo pieeju" (pēdiņās) sabiedrības sociālo problēmu risināšanā, ierosinot mainīt likuma "Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumam" 2. panta 4. punktu. Kas tur līdz šim bija teikts? Tas, ka apdrošināšanai pakļautas mātes vai citas personas, kuras audzina bērnu, bērna kopšanas laikā, līdz bērns sasniedz 3 gadu vecumu. Tagad mierīgi - bez kādas motivācijas, bez kādas argumentācijas - gribam un, teiksim, kā Šķēlem ienāk prātā, samazinām šo laiku divas reizes. Tad varbūt vispār tikai pāris mēnešu vajadzētu to darīt? Kāpēc vispār pusgadu Šķēle ir atstājis? Vai kāds labvēlis! Aplaudēsim! Priecāsimies! Paldies, mīļais Šķēle! Tas ir pilnīgs absurds, kas mums nav pieņemams!

Šāds Ministru kabineta lēmums liek domāt par to, ka Latvijā demogrāfiskā attīstība ir ļoti pozitīva. Iespējams, Latvijā jau ir sācies demogrāfiskais bums un visas sievietes to vien dara, kā nepārtraukti dzemdē vismaz vienu bērnu gadā. Laikam latviešu ģimenēs ir ne mazāk par 10-15 bērniem un jau tagad mums jācenšas, kā saka, to lietu regulēt. Situācija mums draud būt līdzīga tai, kāda ir laikam Ķīnā vai Šķēles propagandētajā Jaunzēlandē vai Turcijā un tamlīdzīgi. Domāju, ka situācija ir daudz citādāka, daudz bēdīgāka.

Šķiet, lieki atgādināt par katastrofālajiem dzimstības un mirstības radītājiem Latvijā. Pēc Valsts statistikas komitejas datiem, šā gada pirmajā pusgadā Latvijā mirstība ir pārsniegusi dzimstības rādītājus, reģistrēti 10,2 tūkstoši dzimušo un aptuveni 18 tūkstošu mirušo, proti, mirušo skaits ir gandrīz divas reizes lielāks par dzimušo skaitu. Kopš 1987. gada, kad Latvijā bija visaugstākā dzimstība pēckara gados, šis līmenis valstī nepārtraukti samazinās. Pērn piedzima gandrīz 2 reizes mazāk bērnu nekā 1987. gadā. 1995. gada pirmajā pusē uz katriem 1000 iedzīvotājiem piedzima 4,5 cilvēki, turpretī šogad tikai 4,1. Vidēji rēķinot šos statistikas skaitļus, Šķēles valdības laikā šie rādītāji ir vēl pazeminājušies, un mēs, pieņemot šo Ministru kabineta iesniegto likumprojektu, šo situāciju padarīsim vēl dramatiskāku.

Frakcija "Latvijai" vēlas uzzināt, vai ir izstrādāta un kāda ir valdības programma demogrāfiskās situācijas uzlabošanai. Mēs esam iesnieguši vairākkārtīgi šos jautājumus, bet uz tiem konkrētas atbildes nav bijušas, un tāpēc mēs uzskatām, ka nekādā gadījumā nedrīkst samazināt bērnu kopšanai paredzēto laiku no 3 gadiem līdz pusotram gadam. Mēs uzskatām, ka bērna kopšanas pabalsts šos 3 gadus ģimenei ir maksājams neatkarīgi no tā, vai kāds no vecākiem izmanto bērna kopšanai paredzēto atvaļinājumu vai ne. Un mēs pieprasām valdību veidojošajām frakcijām un Ministru prezidentam Šķēlem rūpīgi paskatīties pašu pieņemto valdības deklarāciju, kur ir ieraksts par demogrāfiju. Tas varbūt ir pat zaimojoši īss, jo sastāv tikai no trīs vārdiem: "Aktīva demogrāfiskā politika". Vai jūs domājat, ka šis Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts iekļaujas šajā paredzētajā aktīvajā demogrāfiskajā politikā?

Uzskatu, ka deputātiem šodien neatkarīgi no tā, vai viņi ir valdošajā koalīcijā vai opozīcijā, ir jāatbalsta frakcijas "Latvijai" priekšlikums un jābalso, protams, pret šo cinisko, prettautisko, pret mūsu tautas nākotni vērsto Ministru kabineta iesniegto likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk neviens runāt nevēlas, tādēļ lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus izteikt savu viedokli, balsojot par Saeimas Prezidija atzinumu - nodot likumprojektu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 9, atturas - 5. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputāti runāt nevēlas? Iebildumu nav? Paldies. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Runāt par šo jautājumu vēlas Odisejs Kostanda - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Godājamais priekšsēdētāj, godājamie kolēģi! Es redzu, ka argumentācija absolūti nevienu nepārliecina. Acīmredzot ir vienkārši kaut kāda balsošanas mašīna. Kāds iznākums, kādas sekas no tā būs tautai - tas nevienu neinteresē.

Un tomēr es vēlreiz tātad arī par šo likumu gribu akcentēt īsi sekojošas lietas. Es aicinu balsot arī pret šī likumprojekta nodošanu komisijām. Ministru kabineta akceptētie grozījumi likumā "Par valsts pensijām", ko viņi tagad mums iesniedz Saeimā, paredz mainīt likuma 9. pantu, proti, izslēgt no likuma 9. panta trešās daļas 2. punktu. Līdz šim 2. punktā bija paredzēts valsts pensijas piešķiršanai nepieciešamajā apdrošināšanas stāžā ieskaitīt arī mācību laiku augstāko mācību iestāžu dienas nodaļā, maģistratūras dienas nodaļā un pēcdiploma kvalifikācijas celšanas laiku dienas nodaļā. Tas ir 9. panta trešās daļas 2. punkts. Tagad ir paredzēts vispār izslēgt šo punktu.

Es jau minēju par šiem mūsu argumentiem, par to, kādas sekas no tā būs jauniešiem. Es esmu dzirdējis valdošās koalīcijas pārstāvju kvēlās runas par to, ka jauniešu problēmas ir ļoti svarīgas, ka viņas ir jārisina. Māris Vītols ir uzstājies masu informācijas līdzekļos. Es gribētu redzēt arī tagad viņa balsojumu, to, vai viņa darbi tagad atšķirsies no viņa paša vārdiem.

Otrkārt. Tāpat Ministru kabinets ir nolēmis ieskaitīt valsts pensijas piešķiršanai nepieciešamajā apdrošināšanas stāžā laiku bērna kopšanai, līdz viņš sasniedzis pusotra gada vecumu - 9. panta trešās daļas 3. punkts. Atgādināšu, ka līdz šim darba stāžā tika ieskaitīts laiks bērna kopšanai, līdz viņš sasniedz 3 gadu vecumu. Tātad valdība ir nolēmusi divas reizes samazināt laiku bērnu kopšanai, ko ierēķina darba stāžā. Atkal jautājums: kāds tam pamatojums? Kā saistās aktīvā demogrāfiskā politika ar šo īso zaimojošo ierakstiņu Šķēles valdības deklarācijā? Vai tas saskan vai tas nesaskan? Vai tādā veidā mēs risināsim demogrāfisko situāciju?

Atgādināšu vēl dažus skaitļus, ja manis pirmīt pieminētie nepārliecināja. 1995. gadā piedzima 21 595 bērni, kas ir par 11% mazāk nekā 1994. gadā. Katru gadu par 10% mums samazināsies arvien vairāk un vairāk dzimstība. Latviešu tauta izmirst. Vai tiešām tas nav skaidrs kādam šeit zālē sēdošajam? Dabiskais pieaugums 1995. gadā uz 1000 iedzīvotājiem bija negatīvs - mīnus 6,9.

Lai kaut nedaudz radītu priekšstatu par to, kas īsti notiek Latvijā, salīdzinājumam varētu minēt, ka ik gadu Latvijā pēc būtības izmirst viena mazpilsēta. Iedzīvotāju skaits valstī samazinās par 17 000 gadā. Vai tas nepārliecina? Vai tiešām šie skaitļi nerunā skaidru valodu? Šie statistikas dati pamatoti ļauj runāt par to, ka tauta izmirst, un, ja turpināsies šāda demogrāfiskā bilance, izrādīsies, ka, piemēram, 2010. gadā vairs nebūs neviena, kam iestāties augstskolā. Vai to mēs gribam panākt ar šādu Šķēles valdības politiku? Vai tāds ir tas mērķis? Cilvēki aizvien skaidrāk redz to, ka valdība nedomā tālāk par pāris gadiem. Tai izdevīgi, lai būtu mazāk apgādājamu cilvēku. Jā, varēs parādīt - redz, kā mēs bezdeficīta budžetu veidojam! Bet uz kā rēķina? Uz tautas rēķina! Paldies. Kolosāli!

Pensionāri lai izmirst. Tas ir labi, jo nav jāmaksā pensijas. Bērni lai nedzimst. Atkal ir labi. Atkal nebūs jāmaksā pabalsti. Vajadzēs mazāk skolu, mazāki izdevumi būs izglītībai. Kolosāli! Var redzēt, ka Šķēles valdības programma ir vienkārši ģeniāla. Tikai viņa kalpo ne jau tautas interesēm. Šķēles valdības šodien īstenotā politika un tas, ko mums piedāvā Saeimā apstiprināt, nav jāsauc savādāk, kā vien par tautas kapraču politiku.

Es vēlreiz aicinu jūs balsot pret šiem iesniegtajiem likumprojektiem.

Sēdes vadītājs. Ludmila Kuprijanova - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāte. Lūdzu!

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tā kā otrais runātājs drīkst izteikties "par", es jūs aicinu balsot un nodot šo likumprojektu komisijām, jo visi šie trīs likumprojekti ir skatāmi paketē, viņi visi ir saistīti ar valsts bezdeficīta budžetu, kas, protams, notiek uz sociālās sfēras rēķina. Mēs spēcīgi samazinām visas sociālās garantijas ar šiem trim labojumiem, un, tā kā divi iepriekšējie jau ir nodoti, es jūs patiešām lūdzu arī šo nodot komisijām, un tad paketē mēs arī lemsim, cik daudz mēs vēl atņemsim no tā, kas cilvēkiem ir paredzēts bezdarba pabalsta veidā un pensiju veidā.

Tādēļ es lūdzu Saeimu nodot šo likumprojektu komisijai. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu viedokli, balsojot par Saeimas Prezidija atzinumu. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 9, atturas - 7. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Latvijas Republikas Administratīvais kodekss" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, Juridiskajai komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Runāt neviens par to nevēlas? Iebildumu nav. Paldies. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - patstāvīgais priekšlikums, kuru iesnieguši deputāti Kostanda, Mauliņš, Grīnbergs, Zelgalvis, Liepa, Rubins, Čerāns, Kazāks, Kušnere un Celmiņš - lēmuma projekts "Par Latvijas Republikas Aizsardzības koncepcijas apstiprināšanu".

Vēlas runāt šajā jautājumā deputāts Odisejs Kostanda - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Godājamais priekšsēdētāj, godājamie kolēģi! Šodien darba kārtībā mums ir jautājums par aizsardzības koncepciju. Jāsaka, ka, protams, tas notiek ar lielu novēlošanos parlamentā, jo pēc būtības šo problēmu kopā ar nacionālās drošības koncepciju mums vajadzēja izskatīt vismaz 3-4 gadus atpakaļ. Tādējādi mēs būtu izbēguši no daudzām tām kļūdām, kuras esam pieļāvuši šajā jomā pēdējo gadu laikā. Bet tāda nu ir šī politiskā realitāte un mūsu situācija, ka šīs problēmas netika apspriestas iepriekšējos parlamentos, jo mēs apmierinājāmies ar to, ka to risināja Ministru kabinets, un līdz ar to arī atbildība par šo situāciju, kāda ir Bruņotajos spēkos, jāuzņemas, protams, Ministru kabinetam. Taču Saeima nevar palikt malā, un es domāju, ka mums jācenšas labot tās negācijas, kas šobrīd ir ieviesušās Aizsardzības spēkos un vispār mūsu aizsardzības politikā. Mēs esam pārliecināti par to, ka tik svarīgi jautājumi kā koncepcijas, ilgtermiņa attīstības programmas, piemēram, svarīgākajās tautsaimniecības nozarēs, drošības un aizsardzības sfērā ir obligāti jāakceptē Saeimā. Par to liecina arī pasaules valstu pieredze. Šis ceļš jāiet arī mums Latvijā.

Izteikšu dažus apsvērumus un argumentus šī secinājuma sakarībā.

Pirmkārt. Mēs uzskatām, ka nav atbalstāma situācija, ka līdz ar katras jaunas valdības maiņu, ar katru jaunu aizsardzības ministru mainās arī Nacionālo bruņoto spēku struktūra un attīstības programmas. Atcerieties, kādas tik programmas un koncepcijas nav gājušas caur ministru Jundža, Pavlovska, Trapāna, Gaiļa un tagad caur Krastiņa rokām viņu laikos! Bet situācija Bruņotajos spēkos nav būtiski uzlabojusies. Laikam neviens neuzdrošināsies pateikt: jā, Bruņotajos spēkos augstākajos štābos šo Spēku virsnieki jau ir noguruši, desmitiem reižu pārstrādājot attīstības plānus, struktūras, štatus un tamlīdzīgi, bet līdz šim laikam nav izveidots valsts aizsardzības operatīvais plāns, nav atrisinātas arī citas stratēģiski svarīgas problēmas, piemēram, attiecībā uz Robežsargu brigādes pakļautību uz tās reālā darba nodrošinājumu. Kādi tik varianti ar tās pakļautību un struktūru nav izspēlēti! Bet vai ir reāli uzlabojusies robežas kontrole un aizsardzība? Nē! Beidzot mums pašiem ir jāsaprot, ka Nacionālo bruņoto spēku attīstībai ir nepieciešama ilgtermiņa attīstības programma. Programma, kuru konsekventi ievērotu ministrijas vadība un kura stratēģiskajos virzienos nemainītos, mainoties Ministru kabineta sastāvam vai nākot pie varas citiem politiskajiem spēkiem. Šos ilgtermiņa attīstības orientierus spēj dot tikai aizsardzības koncepcija, ko apstiprinātu augstākais likumdevējs - Saeima.

Otrkārt. Stabilitāte šajā jautājumā ir vajadzīga arī no starptautisko attiecību viedokļa. Orientieriem aizsardzības un drošības jautājumos ir jābūt zināmiem un nemainīgiem ilgus gadus. Šie orientieri ir jāredz Eiropas un transatlantiskajām drošības struktūrām. Tikai šādā veidā mēs varam panākt reālu palīdzību aizsardzības struktūru apgādē ar visu nepieciešamo. Ar vienu Baltbatu, kas ir patlaban, mēs to nepanāksim, arī veiksmīgi darbojoties. Stingra un noteikta nostāja aizsardzības politikā atstās zināmu iespaidu arī uz iespējamo agresoru. Līdz ar to apdraudējums tiks samazināts ar politiskiem līdzekļiem.

Nākamais. Aizsardzības koncepcijas pieņemšana Saeimā ir nepieciešama arī no mūsu valsts ekonomiskās stabilitātes viedokļa. Stabili Nacionālo bruņoto spēku attīstības plāni pavērs iespēju precīzāk plānot izdevumus, kas saistīti ar valsts aizsardzību. Tas savukārt atvieglos valsts finansu sistēmas stabilizēšanu. Parādīsies vai kļūs stabilākas arī zināmas perspektīvas nozarēm, kuras kaut kādā veidā ir saistītas ar aizsardzību. To pašu var attiecināt arī uz iespējamiem militārās produkcijas ražotājiem mūsu valstī.

Gribētos skart arī vēl vienu aspektu. Cilvēcisko. Karavīram ir jābūt drošam par savas karjeras iespējām Nacionālo bruņoto spēku sastāvā un par sociālās nodrošinātības garantijām, kad viņš armiju atstās, beidzoties izdienas termiņam vai gūstot ievainojumu. Šādas garantijas pašreiz ir tikai par atsevišķiem jautājumiem. Šī nenoteiktība apgrūtina kadru nostiprināšanos Nacionālajos bruņotajos spēkos.

Šajā īsajā motivācijā, protams, man nebija iespējams pieskarties konkrēti katram no mūsu piedāvātās Aizsardzības koncepcijas aspektiem, tāpēc aicinu nodot šo koncepciju komisijām, izanalizēt to. Aicinu to nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Nacionālās drošības komisijai, Ārlietu komisijai. Un, protams, mēs ceram uz jūsu atbalstu šīs koncepcijas akceptēšanā, turpmākajā apspriešanas gaitā Saeimā. Ar pateicību uzņemsim jūsu konstruktīvos priekšlikumus par turpmāko šīs aizsardzības koncepcijas pilnveidošanu un uzlabošanu. Šīs koncepcijas pieņemšana būtu svarīgs solis mūsu tālākajā virzībā uz Eiropas un transatlantiskajām drošības struktūrām. Mēs beidzot pārstātu maldīties pa miglu, redzētu gaišus un skaidrus savas darbības orientierus, un šo mūsu nostāju un stingro apņēmību mēs parādītu gan sabiedrotajiem, gan iespējamajiem nelabvēļiem.

Atzīstot vienotas armijas koncepcijas piedāvātu Nacionālo bruņoto spēku uzbūvi, valsts aizsardzības veidošanas pamatprincipus, principus Nacionālo bruņoto spēku komplektēšanā, bruņojuma apgādes un militāro apmācību jautājumos, mēs demonstrētu pasaulei savu stabilitāti un savu briedumu. Tas būtu labs politisks "gâjiens" gan no valsts drošības un aizsardzības viedokļa, gan arī no starptautisko attiecību viedokļa.

Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

Ģ.V.Kristovskis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Tas, ko iepriekšējais runātājs teica, daudz kas no tā varbūt arī ir taisnība. Viņš minēja, ka tā ir politiskā realitāte, bet es tomēr gribu atgādināt, ka valstī ir juridiskā realitāte. Juridiskā realitāte ir tāda, ka likums par Aizsardzības spēkiem nosaka to, ka valsts aizsardzības koncepciju apstiprina Ministru kabinets. Ja mēs šodien spertu šo soli un novirzītu šo jautājumu Saeimai un komisijām izskatīšanai, dotu iespēju pārskatīt vai kā alternatīvu aizsardzības koncepciju izskatīt, tas nozīmētu to, ka mēs faktiski pierādām nevis savu stiprumu, bet pierādām un pierādām, ka valstī nepastāv administratīva kārtība - mēs, likumdevēji, esam pretrunā paši ar sevi, mēs nepildām likumus. Tā ka pirmais solis, kas būtu jādara, ir izdarīt izmaiņas likumā par Aizsardzības spēkiem, un to mēs arī jau esam izdarījuši, šāds priekšlikums ir novirzīts Aizsardzības un iekšlietu komisijā. Un, pirms šīs izmaiņas nav izdarītas likumā, ir nekorekti attiecībā pret likumu pieņemt šo jauno koncepciju un sākt par to diskutēt. Tāpēc es vēlreiz aicinu jūs - tāpat, kā tas tika izdarīts pirms nedēļas, - šo varbūt pēc sava satura pietiekami labo priekšlikumu, bet no juridiskās disciplīnas viedokļa nekorekto priekšlikumu tomēr ņemt un noraidīt, šobrīd vēl nenovirzīt komisijām. Tad, kad mēs komisijā būsim izskatījuši izmaiņas likumā un akceptējuši, ka Saeima šādus dokumentus pieņem un izskata, - tad mēs varēsim šo jautājumu lemt. Jo citādi šobrīd būs tāda situācija, ka Ministru kabinets ir apstiprinājis vienu koncepciju, bet mēs, Saeima, šeit, apstiprināsim otru. Par ko tas liecinās? Diez vai tas liecinās ārvalstīm par to, ko šeit Kostandas kungs teica, - par to, ka valstī valda kārtība, ka valstī ir sapratne un ka mēs varam iestāties NATO. Tas liecinās tikai par to, ka mēs tam galīgi neesam gatavi. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad mums ir izskanējuši divi viedokļi. Kostandas kungs aicināja nodot lēmuma projektu "Par Latvijas Republikas Aizsardzības koncepcijas apstiprināšanu" komisijām, minēja arī šīs komisijas, kā arī ierosināja, kuru noteikt par atbildīgo komisiju. Deputāts Kristovskis pret to iebilda. Tādēļ izšķirsim šo jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi, balsojot par iesniegto patstāvīgo priekšlikumu un Saeimas lēmuma projektu "Par Latvijas Republikas Aizsardzības koncepcijas apstiprināšanu". Balsosim par to, vai nodot to izskatīšanai Saeimas komisijām.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 39, atturas - 19. Priekšlikums nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Otrā sadaļa - amatpersonu ievēlēšana un atbrīvošana no amata. Lēmuma projekts "Par Vijas Silinieces apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi".

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Juris Kaksītis.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es aicinu jūs pievērst uzmanību dokumentam nr. 1437 un vienlaicīgi arī dokumentam nr. 1438. Tātad Tieslietu ministrija griezās Juridiskajā komisijā, iesniedzot dokumentus un priekšlikumu par Rīgas Centra rajona tiesas tiesnesi apstiprināt Viju Silinieci.

Kā jau teicu, nākamajā dokumentā ir runa par tiesnesi Viju Ratnieci. Šis priekšlikums, kuru Juridiskā komisija atbalstīja, ir saistīts tikai ar to, ka tiesnese, kas šobrīd strādā Centra rajona tiesā Rīgā, dzīvo Jūrmalā, bet savukārt tiesnese, kas strādā Jūrmalā, dzīvo Rīgā. Līdz ar to gan Tieslietu ministrija, gan Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija, gan arī Juridiskā komisija atbalstīja šādu priekšlikumu, tādēļ es lūdzu Saeimu pieņemt lēmumu par Vijas Silinieces apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Jūrmalas pilsētas tiesas tiesneses amata.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas lēmuma projektu "Par Vijas Silinieces apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi". Lūdzu deputātus balsot! Balsojums aizklāts. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 1, atturas - 8. Vija Siliniece apstiprināta par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Jūrmalas pilsētas tiesas tiesneses amata.

J.Kaksītis. Juridiskās komisijas vārdā es lūdzu Saeimu iecelt Viju Ratnieci par Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesneses amata.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu "Iecelt Viju Ratnieci par Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesneses amata".

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 3, atturas - 2. Vija Ratniece iecelta par Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesneses amata.

J.Kaksītis. Juridiskā komisija izskatīja un atbalstīja Gunāra Biškina iecelšanu par Jelgavas pilsētas tiesas tiesnesi, tādēļ es lūdzu Saeimu balsot un iecelt Gunāru Biškinu par Jelgavas pilsētas tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi, balsojot par ierosināto Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 3, atturas - 4. Gunārs Biškins iecelts par Jelgavas pilsētas tiesas tiesnesi.

J.Kaksītis. Juridiskās komisijas vārdā es lūdzu pieņemt lēmumu "Par Mairas Narvilas iecelšanu par Jelgavas pilsētas tiesas tiesnesi".

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret ierosināto Saeimas lēmuma projektu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 2, atturas - 3. Maira Narvila iecelta par Jelgavas pilsētas tiesas tiesnesi.

J.Kaksītis. Turpmāk lūdzu pievērst jūsu uzmanību dokumentam nr. 1439. - "Par dažu rajonu (pilsētu) tiesu administratīvo tiesnešu iecelšanu". Izskatījusi Tieslietu ministrijas dokumentus, Juridiskā komisija atbalsta Marikas Senkānes iecelšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas administratīvo tiesnesi. Tādēļ es lūdzu Saeimu balsot un pieņemt šādu pozitīvu lēmumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Juridiskās komisijas ierosināto Saeimas lēmuma projektu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 2, atturas - 3. Marika Senkāne iecelta par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas administratīvo tiesnesi.

J.Kaksītis. Juridiskās komisijas vārdā es lūdzu par Madonas rajona tiesas administratīvo tiesnesi iecelt Dzintru Apini.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 2, atturas - 3. Dzintra Apine iecelta par Madonas rajona tiesas administratīvo tiesnesi. Paldies.

Tālāk nākamais darba kārtības jautājums. Lūdzu, Kaksīša kungs!

J.Kaksītis. Dokuments nr.1440. Šajā pašā Juridiskās komisijas sēdē tika izskatīta un atbalstīta Dainidas Sarmas iecelšana par Rīgas apgabaltiesas Jūrmalas pilsētas Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci, vienlaikus atbrīvojot viņu no Zemgales apgabaltiesas Tukuma rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieces amata. Šis priekšlikums, kas tika saņemts no Tieslietu ministrijas un kas ir arī Dainidas Sarmas lūgums, ir saistīts arī ar viņas dzīvesvietu. Lūdzu Saeimu pieņemt lēmumu atbilstoši jūsu rīcībā esošajam projektam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Juridiskās komisijas ierosināto Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu. Par - 53, pret - 2, atturas - 4. Dainida Sarma iecelta par Rīgas apgabaltiesas Jūrmalas pilsētas Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci, vienlaikus atbrīvojot viņu no Zemgales apgabaltiesas Tukuma rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieces amata.

J.Kaksītis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Saskaņā ar mūsu izdarītajām izmaiņām darba kārtībā izskatīsim lēmuma projektu "Par deputāta Andra Saulīša atsaukšanu no Sociālo un darba lietu komisijas". Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par Saeimas iesniegto lēmuma projektu. Balsošana aizklāta. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 1, atturas - 7. Andris Saulītis atsaukts no Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas.

Lūdzu deputātus tālāk izteikt savu attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu: "Ievēlēt deputātu Andri Saulīti Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā." Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 6, atturas - 10. Deputāts Andris Saulītis ievēlēts Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā.

Nākamais jautājums, kurš ir jāizskata saskaņā ar mūsu vienošanos. Lēmuma projekts "Par deputāta Ojāra Grinberga atsaukšanu no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas". Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi, balsojot par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu. Par - 50, pret - 1, atturas - 6. Deputāts Ojārs Grinbergs atsaukts no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas.

Nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts "Par deputāta Ojāra Grinberga ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā". Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 2, atturas - 5. Deputāts Ojārs Grinbergs ievēlēts Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā.

Nākamais darba kārtības jautājums - deputātu pieprasījums - sakarā ar deputāta Vītola paraksta atsaukšanu netiek izskatīts.

Pārejam pie Saeimas darba kārtības ceturtās sadaļas - 26.septembra sēdē iekļautie, bet neizskatītie likumprojekti un patstāvīgie priekšlikumi.

Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā" otrais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā deputāts Ģirts Kristovskis - frakcija "Latvijas ceļš".

Ģ.V.Kristovskis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Mums ir jāizskata dokuments nr.1407. Aizsardzības un iekšlietu komisija savā šāgada 11.septembra sēdē izskatīja likumprojektu "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā" otrajā lasījumā un tam iesniegtos priekšlikumus. Līdz ar to mums būtu jāskatās otrā lapa.

Sēdes vadītājs. Tātad, deputāti, atgādinu, ka mēs strādājam ar dokumentu nr.1407. Lūdzu, Kristovska kungs, skatīsim pa pantiem!

Ģ.V.Kristovskis. Mēs izskatām pantu 161.7. Vairākas institūcijas - Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija, Latvijas Republikas Tieslietu ministrija un Latvijas Republikas Kriminālkodeksa projekta izstrādāšanas darba grupa - ir iesniegušas pēc satura ļoti tuvus priekšlikumus, un Aizsardzības un iekšlietu komisija, izskatījusi visus šos ieteikumus, iestrādāja tos kopējā priekšlikumā, kurš tagad ir 161.7.pants piedāvātajā redakcijā. Un komisija aicina šo piedāvāto redakciju otrajā lasījumā apstiprināt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegto likumprojekta 161.panta septītās daļas redakciju? Nav. Paldies, pieņemts.

Ģ.V.Kristovskis. Tālāk skatīsim priekšlikumus par 161.9.pantu. Arī šeit Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija, Tieslietu ministrija un Latvijas Republikas Kriminālkodeksa projekta izstrādāšanas darba grupa ir iesniegusi pēc satura un sankcijām līdzīgu projektu, un visi šie piedāvājumi ir iestrādāti kopējā Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātajā redakcijā. Komisija aicina atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas iesniegto likumprojekta 161.panta devītā punkta pirmās daļas redakciju? Nav. Paldies, pieņemts.

Ģ.V.Kristovskis. Tālāk ir piedāvāts apvienot 161.11 un 161.12.pantu vienā kopējā pantā. Jāsaka, ka arī šeit Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas, Tieslietu ministrijas un arī Kriminālkodeksa projekta izstrādāšanas darba grupas domas ir bijušas līdzīgas, un visi šie priekšlikumi ir iestrādāti vienotā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Šie priekšlikumi, godājamie kolēģi, ir izklāstīti mūsu izskatāmā dokumenta 4.lapaspusē un turpinās 5.lapaspusē. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas ierosinājumu - likumprojekta 161.panta 11.punktu un 161.panta 12.punktu apvienot vienā pantā? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

Ģ.V.Kristovskis. Nākošais priekšlikums attiecas uz likumprojekta 161.13. un 161.14.pantu. Arī šeit ir priekšlikums šos pantus apvienot vienā pantā un izteikt kā 161.12.pantu par maksātnespējas procesa pārkāpšanu. Un arī šeit jau minētās valsts institūcijas - Latvijas Republikas Tieslietu ministrija, Iekšlietu ministrija, Kriminālkodeksa projekta izstrādāšanas darbu grupa - savos priekšlikumos ir bijušas ļoti saskaņotas, un Aizsardzības un iekšlietu komisija tos iestrādāja vienotā priekšlikumā, kurš ir izteikts piedāvātajā 161.12. pantā. Komisija aicina šo pantu pieņemt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas priekšlikumu - likumprojekta 161.13 un 161.14.pantu apvienot vienā pantā un izteikt to deputātiem iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

Ģ.V.Kristovskis. Līdz ar to piedāvātie priekšlikumi ir izskatīti. Es aicinu balsot par likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 1, atturas - 3. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu, Kristovska kungs, jūsu ieteikumu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

Ģ.V.Kristovskis. Es piedāvātu kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu 14.oktobri.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret nosaukto termiņu - 14.oktobri? Neiebilst. Pieņemts.

Ģ.V.Kristovskis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts "Par Ņinas Ezeriņas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā".

Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā - Aida Prēdele, Kristīgo demokrātu savienības, Latvijas Zemnieku savienības un Latgales Demokrātiskās partijas frakcijas deputāte. Lūdzu!

A.Prēdele (KDS, LZS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Jūsu priekšā ir izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdes, kurā tika izskatīts jautājums par Ņinas Ezeriņas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Komisija šo kandidatūru apsprieda un pieņēma pozitīvu lēmumu. Jūsu priekšā ir arī Ņinas Ezeriņas dzīves gaitas apraksts, kā arī pārējie dokumenti un Latvijas Nacionāli konservatīvās partijas LNNK Bauskas nodaļas rekomendācija, kurā baušķenieki stāsta par šiem īpašajiem nopelniem Latvijas labā, kuri ir Ņinai Ezeriņai. Proti, atmodas sākumā, kad Latvijas valsts karogs vēl bija liels retums un kad par tā izgatavošanu draudēja arī kriminālatbildība, Ņina Ezeriņa izgatavoja vairākus desmitus šādu valsts karogu, kuri tika izmantoti atmodas laika demonstrācijās un saietos. Bez tam Ņina Ezeriņa ir pazīstama kā aktīva Tautas frontes dalībniece un aktīva sabiedriska darbiniece gan Bauskā, gan arī šeit, Rīgā. Tāpēc ļoti lūdzu atbalstīt komisijas lēmumu un izteikt savu viedokli balsojot.

Sēdes vadītājs. Paldies, Prēdeles kundze! Debatēs ir pieteicies Juris Dobelis - LNNK un Latvijas Zaļās partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienītie kolēģi! LNNK īpaši nemētājas ar lielu atbalstu, ražojot jaunus pilsoņus Latvijas sabiedrībai, un tieši tāpēc varbūt būtu vēlams atcerēties jēdzienu "îpašie nopelni". Un tieši tāpēc mūsu partija ir ļoti uzmanīgi pārskatījusi to cilvēku loku, kuriem tiešām ir šādi īpašie nopelni. Jo, atklāti sakot, lielākā daļa no mums ir līdz šim izvairījušies balsot par pilsonības piešķiršanu cilvēkiem, kuru rīcībā nav saskatāmi nekādi īpašie nopelni.

Šis gadījums ir vēl atzīmējams sevišķi, jo Ņina Ezeriņa darbojās visvairāk ārpus Rīgas - Bauskā. Mums ir ļoti svarīgi, ka dažādās Latvijas pilsētās sabiedrībā iesaistām cilvēkus, kas tur ir ļoti vajadzīgi kā patrioti un kā šo pozitīvo ideju nesēji. Ja mēs pārskatām tos pilsoņu statusa kandidātus, kuriem līdz šim ir piešķirta šī pilsonība, tad redzam, ka tikpat kā neviens no viņiem nenāk no vietām, kas ir ārpus Rīgas. Tie lielākoties ir bijuši vajadzīgi cilvēki vienam vai otram grupējumam, un, kad šeit jāklausās par viņu padarīto, tad izrādās, ka viņi ir vienkārši strādājuši labi. Nu, es domāju, ka katram no mums ir pienākums strādāt šajā sabiedrībā un par to jau nu nevajadzētu kaut ko īpašu dot.

Tālāk. Tas, kas ir ļoti svarīgs šinī gadījumā un kas mani ir vienmēr atturējis balsot par pilsonības piešķiršanu, ir pilsonības pretendenta valodas prasme, latviešu valodas prasme. Es ceru, ka tie, kas ir runājuši ar Ņinu Ezeriņu, ir pārliecinājušies, ko nozīmē prast latviešu valodu. Un man ir bijis galīgi nepieņemami un būs nepieņemami balsot par pilsonības piešķiršanu cilvēkiem, kuri neprot latviešu valodā pateikt nevienu teikumu normāli. Tāds cilvēks nevar būt Latvijas Republikas pilsonis, lai arī cik slavens viņš nebūtu (ieskaitot pazīstamo tenisisti Larisu - nevis Neilandi, bet gan Savčenko, jo visos dokumentos viņa ir Savčenko).

Vēl dažus vārdus par šo patriotisma izpausmi. Mēs esam diemžēl atgrūduši no aktīvā darba daudzus cilvēkus, kas ir bijuši nesavtīgi dažādos laika posmos, nav domājuši par sevi, bet gan ir domājuši par valsti - gan atmodas laika sākumā, gan barikāžu dienās, gan arī šodien. Šis jēdziens "patriotisms" diemžēl mūsu sabiedrībā kļūst arvien svešāks, un savu virsotni šī patriotisma degradēšana, protams, sasniedza nesenajās studentu izdarībās, par kurām jūs esat pietiekami dzirdējuši. Šie cilvēki diemžēl runāja latviski, bet par Latvijas patriotiem jau nu nevienu no viņiem nosaukt nevarēja. Un tāpēc es aicinu mūsu Latvijas Republikas pilsoņu kopu papildināt ar tādiem cilvēkiem, kuri ir tiešām uzticīgi Latvijai, kuri tiešām ir apguvuši mūsu valodu, kuri ir patriotiski noskaņoti, tādi kā Ņina Ezeriņa. Un šodien es atļaušos pieminēt, ka arī Vilens Tolpežņikovs, kurš nāk no mūsu organizācijas, ir cienīgs kļūt par Latvijas Republikas pilsoni, un arī par šo cilvēku mūsu organizācija ir sagatavojusi attiecīgos dokumentus. Tā ka, cienījamie kolēģi, es aicinu atbalstīt Ņinas Ezeriņas nopelnus un aicinu viņai piešķirt šo pilsonību. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - LNNK un LZP frakcijas deputāts. Lūdzu!

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Juris Dobelis jau kopumā pateica to, ko es arī gribēju teikt, bet es tomēr nācu tribīnē, lai uzsvērtu. Jūs zināt, kāda ir mana attieksme, piešķirot Latvijas pilsonību par īpašiem nopelniem. Es parasti nebalsoju, jo uzskatu, ka pašreizējā prakse, kā jau es esmu teicis, ir diskreditējusi šo augsto godu piešķirt pilsonību. Es gandrīz nešaubos, ka jūs šodien nobalsosit par pilsonības piešķiršanu Ezeriņas kundzei, bet arī es gribu pateikt un parādīt to starpību, kāda ir arī starp tiem cilvēkiem, kuriem esam piešķīruši pilsonību par īpašiem nopelniem, un kādai vajadzētu būt. Ezeriņas kundze faktiski ir latviete, vienīgi viņas dokumentos ir ierakstīts "krieviete" - tikai tāpēc, ka tie dzīves ceļi, kas bija noveduši Krievijā viņas vecākus, un draudi lika ne tikai viņas vecākiem, bet arī daudziem citiem mainīt šo ierakstu - tautību. Kopš četru gadu vecuma viņa jau dzīvo Latvijā. Kopš četru gadu vecuma, tāpēc te nevar būt runa par to, ka viņa vispār te... Juris Dobelis teica par viņas prasmi runāt latviski. Viņa jau faktiski, kā jau latviete, dabīgi, runā latviski, tā ir viņas mātes valoda. Jā, Prēdeles kundze jau teica - tāpēc es neatkārtošu - par viņas nopelniem tautas atmodas laikā. Par to, ka draudēja sods par tām darbībām, ko tautas atmodas labā darīja Ezeriņas kundze. Un es teikšu vēl to, ka viņa ir cilvēks no tautas, faktiski vienīgā, kura pašlaik pretendē uz pilsonību par īpašiem nopelniem. Mēs esam piešķīruši pilsonību ļoti raibai kompānijai, ļoti... Gan tādiem, kuri normāli strādā un kuriem varbūt varētu piešķirt pilsonību vienkārši, nevis par īpašiem nopelniem, gan tādiem, kuriem vispār nevajadzētu piešķirt pilsonību. Un, lai ilgi nerunātu, nobeidzot es gribētu vienkārši nolasīt rekomendācijas teksta pēdējo rindkopu: "Latvijas Nacionāli konservatīvās partijas LNNK valde rekomendē piešķirt Ņinai Ezeriņas kundzei Latvijas Republikas pilsonību ārpus kārtas par aktīvu darbību Latvijas brīvības atgūšanas labā." Tātad - "par aktīvu darbību Latvijas brīvības atgūšanas labā". Lūk, tie ir īpaši nopelni. Un mēs laikam drīz vien atgriezīsimies vēlreiz pie jautājuma par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem hokejistu komandai, tad padomāsim, kas ir īpaši nopelni. Es aicinu balsot par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Ezeriņas kundzei. Paldies.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es atceros, kādas divas nedēļas atpakaļ šie divi kungi, kas tagad aktīvi uzstājas, toreiz runāja par amorālu rīcību, teica, ka Latvijā patiešām tik daudz tiek drukāta goda pilsonība, tagad abi divi skrien un saka... Nu kur tad tā morāle palikusi? Es ceru, ka jūs, Liepas kungs, arī neaizmirsāt, ka pagājušo reizi jūs uzstājāties un teicāt, ka jūs vairāk par tādiem jautājumiem nebalsosiet, kamēr konceptuāli netiks izstrādāti principi. Tad kur ir tie principi gan Dobeļa kungam, gan Tabūna kungam? Ja "noņēmām" hokejistus, tad vajadzēja arī cienījamo Ezeriņas kundzi "noņemt", kamēr izstrādāsim tos principus, par ko dod to goda pilsonību, jo citādāk iznāk īpatnēji - LNNK aktīvistei Ezeriņas kundzei nu mēs tagad dosim. Es jau nesaku, ka es esmu pret. Bet iznāk, ka mēs vieniem dodam un otriem nedodam. Mēs hokejistus "noņemam", kaut arī, cik es sapratu, komisija viņus ir atbalstījusi, latviešu valodu viņi arī labi māk, tikai varbūt Dobeļa kungs ar viņu nav parunājis, nu, varbūt tiešām... Neņemos spriest, vai viņi toreiz karogu turēja mājās un izšuva vai neizšuva, varbūt arī sporta sacensībās viņi pirmie pacēla Latvijas karogu. To vajadzētu arī izdarīt... vēsturisku izziņu, jo šis arguments ir viens no galvenajiem. Un tādēļ, protams, kā mēs sakām, morāle mums jau tāda īpatnēja: tad, kad vajag atbalstīt LNNK, - tad ir morāle, bet tad, kad vajag atbalstīt hokeja komandu, kura pārstāvēs Latvijas intereses, - tad morāles nav, izrādās. Es pasaku reāli, mēs atturēsimies, kolēģi, jo šajā gadījumā tā ir LNNK problēma. Un, protams, patīkami, ka pēc avīzes publikācijas Dobeļa kungs atceras Tolpežņikova kungu. Bet laikam vajadzēja presē parādīties kādām piecām publikācijām, ka Tolpežņikova kungs tomēr ir šodien pastāvīgais iedzīvotājs Latvijā, tikai tad Dobeļa kungs atcerējās, ka viņam jāiedod pilsonība. Nu, bet tāda jau atkal ir LNNK atmiņa: kamēr kāds ar pirkstu neiebaksta, tikmēr atmiņa kaut kur palikusi plauktiņā mājās. Un tādēļ, kolēģi, būtu patīkami, ja patiešām varbūt kādreiz beidzot mums parādītu to koncepciju, cik karogi jātur mājās vai kādi ir noteikumi, tad mēs visi tos zinātu, un tie būtu līdzvērtīgi visiem - gan LNNK, gan "Tçvzemei un Brīvībai", gan sociālistiem, gan arī "Saimniekam" -, un tad mēs vienreiz varētu mierīgi, bez garām diskusijām virzīt cilvēkus un viņi varētu saņemt goda pilsonību. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Piedodiet. Liepas kungs vēl vēlējās runāt. Imants Liepa - frakcijas "Latvijai" deputāts.

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

Godātais priekšsēdētāj un kolēģi deputāti! Mani dažkārt izbrīna cilvēka īsā atmiņa: pagājusi tikai viena nedēļa, bet te nāk Lujāna kungs un man piedēvē to, ko es nemūžam neesmu teicis. Pagājušajā nedēļā es teicu to, ko tagad pasvītrošu, riskēdams aizņemt dažas minūtes jūsu laika, jo šis jautājums ir ārkārtīgi nobriedis un ļoti svarīgs mūsu tautai un valstij. Tad lūk: nav nekādas atkāpšanās no principiem. Pagājušajā reizē es sacīju, ka, ja ir runa par īpašiem nopelniem, tad es varu izvirzīt pagaidām divus kritērijus (kāds cits varbūt var izvirzīt arī citus tikpat nopietnus kritērijus) un, ja ir izpildīts kāds no šiem kritērijiem, tad nav jāskatās parastie ikdienas kritēriji, teiksim, valodas prasme un tā tālāk, jo ir runa par īpašu gadījumu. Un atgādināšu, ka es pagājušajā reizē minēju divus tādus īpašus gadījumus. Viens ir tad, ja cilvēks, riskēdams ar savu veselību un dzīvību, glābj citu cilvēku, tad te vairs nav ko runāt par valodas prasmi vai ko citu tādu, tas ir īpašs gadījums, un mēs ar lepnumu tādam cilvēkam varam piešķirt augstāko mūsu valsts atzinību - tas ir, pilsonību. Otrs gadījums ir tad, ja cilvēks riskēdams ir aktīvi piedalījies tautas atmodas procesā. Mēs ļoti labi zinām, ko tajos laikos nozīmēja uzvilkt sarkanbaltsarkano karogu - tas bija drošs ceļš uz Sibīriju, uz nopietnām represijām. Uzvilkt šo karogu, nemaz nerunājot par šā karoga masveida izgatavošanu. Ja mēs varam ticēt tam, kas ir rakstīts iesniegtajos dokumentos, Ezeriņas kundze atbilst šim otrajam kritērijam, neapšaubāmi, un nav iemesla neticēt kaut kādai organizācijai, kaut kādai cilvēku kopai, kas viņu rekomendē un ar savu parakstu to apliecina. Es šeit nesaskatu nekādu principu pārkāpšanu. Un es iepriekšējā reizē arī sacīju, ka vispār šis jautājums ir jāatliek, ja šādu principu nav. Es divus principus pasacīju, pagaidām es citus nezinu, un, bāzēdamies uz šiem principiem, šajā gadījumā es noteikti balsošu "par". Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies, Liepas kungs! Vairāk debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsojot izteikt savu attieksmi par Saeimas lēmuma projektu - uzņemt Ņinu Ezeriņu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 6. Ņina Ezeriņa ir uzņemta Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā". Juridiskās komisijas vārdā Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Lūdzu!

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es aicinu pievērst jūsu uzmanību dokumentam nr. 1454-a. Tas ir dokuments ar reģistrācijas numuru 431.

Šis likumprojekts šodien tiek izskatīts pēdējā lasījumā, jo tika atzīts par steidzamu, un, kā jau šodien no šīs tribīnes izskanēja informācija, tas ir saistīts ar tikko izsludināto likumu par maksātnespēju, kura iedarbināšanai ir nepieciešamas procesuālās normas, tādēļ šodien es aicinu izskatīt un pieņemt šo likumprojektu. Bet vispirms atbilstoši pēdējā lasījuma prasībām skatīsim pa pantiem.

Es gribu vispirms informēt par sekojošo. Par šo likumprojektu pēc pirmā lasījuma ir iesniegti priekšlikumi tikai no Juridiskā biroja. Vēlreiz caurskatot šo likumprojektu, arī komisija pati ir izdarījusi nedaudzus labojumus, par ko es teikšu tālāk, runājot par katru no pantiem.

Tātad 7. pants. Ir redakcionāls precizējums. Faktiski ir izņemts viens "un". Tekstu jūs redzat 5. ailītē, un es lūdzu jūs atbalstīt šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu - izteikt likumprojekta 7. pantu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 242. pants. Pieteikumu izskatīšana. Ir saņemts Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir iekļauts 3. ailē. Komisija šo Juridiskā biroja priekšlikumu pieņēma un izteica 7. punktu redakcijā, kāda ir 5. ailē, tātad tas ir 242. panta otrās daļas 10. punkts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Kaksīša kungs,vai mēs nepalaidām garām 119. pantu - Civillietu piekritība apgabaltiesai - otrajā lappusē? Tur gan ir tikai redakcionāla rakstura labojumi, bet...

J.Kaksītis. 119.1.pants - priekšlikumu vispār nav.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem pret Juridiskās komisijas atzinumu par likumprojekta 242. panta iesniegto redakciju iebildumu nav? Nav. Paldies. Pieņemts.

J.Kaksītis. Par 33. nodaļu - 285. 24. un 285.25. pantu priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu arī nav. Paldies.

J.Kaksītis. 285.26. pants. Ir redakcionāls precizējums, kas nemaina panta dispozīcijas būtību. Ir sakārtots, varētu teikt, no valodas pareizības viedokļa gan nosaukums, gan dispozīcija.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta 285.26. panta - "Pieteikuma saņemšana un reģistrācija" - atbildīgās komisijas iesniegto redakciju? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

J.Kaksītis. 285.27. pants. Ir saņemts Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt panta sestajā daļā vārdu "komplementārajam". Komisija ir pieņēmusi šo priekšlikumu. Teksts ir redzams 5. ailē.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta 285.27. panta ierosināto redakciju? Nav. Paldies. Pieņemts.

J.Kaksītis. Ir saņemts 285.28. pantā Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt panta sestās daļas pirmo teikumu. Komisija, ņemot vērā šos priekšlikumus, ir izdarījusi sekojošas izmaiņas, kuras ir redzamas 5. ailītē, - tātad ir papildinājusi panta otro daļu ar vārdiem "lîdz tiesas spriedumam ar tiesnešu lēmumu", kā arī panta pēdējā daļā vārdu "tiesa" aizstājusi ar vārdu "tiesnesis" un vārdu "apstiprina" ar vārdu "apliecina" tādēļ, ka tas ir juridiski pareizāk, jo šo dokumentu nevis apstiprina, bet gan apliecību apliecina tiesnesis.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Juridiskās komisijas iesniegto 285.28. panta redakciju? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 285.29. pants. Juridiskā biroja priekšlikums - panta trešajā daļā vārdus "prasījuma grozīšana" aizstāt ar vārdiem "prasījuma priekšmeta grozīšana". Juridiskā komisija daļēji ir piekritusi šādam priekšlikumam, un 5. ailītē jūs redzat, ka tas trešajā daļā ir iestrādāts, tātad aizstājot vārdus "prasījuma priekšmeta grozīšana" ar vārdiem "tâ grozīšana". Un mainīts ir arī panta nosaukums - "Lietas izskatīšana" vietā ir noteikts "Maksātnespējas lietas izskatīšana".

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu par likumprojekta 285.29. panta nosaukuma maiņu un iesniegto redakciju? Nav. Paldies. Pieņemts.

J.Kaksītis. 285.30. pants. Šeit ir izdarīti redakcionāli labojumi. Tie saistās galvenokārt ar minētā panta piekto daļu, jo mēs uzskatījām - un tas tā tiešām šobrīd arī ir -, ka ir pieņemts likums par uzņēmējsabiedrības maksātspēju, tāpēc šeit pieteikuma vietā ir iestrādāts, ka atbilstoši likumam par maksātnespēju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta 285.30. panta "Tiesas spriedums maksātnespējas lietā" atbildīgās komisijas iesniegto redakciju? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

J.Kaksītis. 285.31. pants. Juridiskais birojs ieteica jautājumā par pārstāvju brīdināšanu un par viņu ierašanos uz tiesas sēdi, kā arī nepieciešamības gadījumā piespiedu nogādāšanā uz tiesas sēdi, vārdu "tiesa" aizstāt ar vārdiem "tiesas sēdes priekšsēdētājs". Juridiskā komisija daļēji šo priekšlikumu atbalstīja un vārdus "tiesas sēdes priekšsēdētājs" aizstāja ar vārdu "tiesnesis".

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Juridiskās komisijas iesniegto redakciju 285.31. pantā - "Tiesas darbības pēc maksātnespējas pasludināšanas"? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 285.32. pants. Ir Juridiskā biroja sekojoši priekšlikumi. Vispirms - aizstāt ceturtajā daļā vārdus "tiek aicināts administrators" ar vārdiem "tiek aicināts pieteikuma vai sūdzības iesniedzējs, administrators". Juridiskā komisija ir pieņēmusi šo priekšlikumu, un tas ir iestrādāts tekstā, kurš ir dots 5. ailē.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem nav iebildumu pret Juridiskās komisijas iesniegto 285.32. panta "Tiesas izlemjamie jautājumi pēc maksātnespējas pasludināšanas" redakciju? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Šā paša panta ceturtajā daļā ir iestrādāta norma, kas faktiski ir arī... Juridiskā komisija atbalstīja Juridiskā biroja priekšlikumu, ka atsevišķos gadījumos tiesa var atzīt parādnieka pārstāvja ierašanos par obligātu un tad viņu nogādā tiesas sēdē piespiedu kārtā. Tas ir iestrādāts ceturtajā daļā.

Un vienlaikus šis pants ir papildināts ar piekto daļu par pieteikuma un sūdzības izskatīšanas lēmuma pieņemšanu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret panta ceturtās daļas papildināšanu ar jaunu teikumu, kā arī par šā panta papildināšanu ar piekto daļu? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.

J.Kaksītis. 285.33. pantā un 285.34. pantā priekšlikumu nav. 285.35. pantā Juridiskā komisija pēc savas iniciatīvas precizēja piektās daļas redakciju, kā arī ceturtajā daļā vārda "pielietojot" vietā izmantoja vārdus "lietojot viltu". Tas ir terminoloģijas jautājums atbilstoši maksātnespējas likumam.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret Juridiskās komisijas 285.35. panta "Par sanācijas plānu pieņemtā lēmuma apstiprināšana" redakciju? Neiebilst. Pieņemts.

J.Kaksītis. 285.36. pants - "Lçmums par sanācijas pārtraukšanu". Šeit ir Juridiskā biroja priekšlikums - šā panta ceturtajā daļā vārdus "lçmums pieņemts viltus, spaidu vai maldības ietekmē" aizstāt ar vārdiem "lçmuma pieņemšana panākta...". Faktiski tas ir terminoloģijas jautājums, un, kā jūs redzat, tad Juridiskā komisija to ir respektējusi. Tas ir iestrādāts 5. ailē esošajā 285.36. panta ceturtajā daļā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret 285.36. panta - "Lçmums par sanācijas pārtraukšanu" - iesniegto redakciju? Nav iebildumu. Pieņemts.

J.Kaksītis. 285.37. pants. Pēc komisijas iniciatīvas ir tikai redakcionāls labojums - vārda "pielietojot" vietā ir "lietojot".

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Nē. Paldies. Pieņemts.

J.Kaksītis. 285.38. pants. Pēc Juridiskās komisijas iniciatīvas redakcionāli ir precizēts šis pants, taču pēc būtības izmaiņas nav izdarītas.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

J.Kaksītis. Tāpat redakcionāli precizēts ir 285.40. pants - "Sûdzības par kreditoru sapulces lēmumiem".

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Par 285.42. pantu priekšlikumu nav. 285.43. pants. Šeit ir ieviesusies neliela tehniska kļūda, tādēļ es nedaudz vairāk pateikšu. Tātad trešajā daļā ir Juridiskā biroja priekšlikums - vārdu "tiesa" aizstāt ar vārdiem "tiesas priekšsēdētājs". 4. ailē ir jālasa, ka Juridiskā komisija priekšlikumu ir pieņēmusi daļēji, proti, vārda "tiesa" vietā ir iestrādāts vārds "tiesnesis" un vārda "apstiprina" vietā ir vārds "apliecina". Tas...

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai...

J.Kaksītis. Es atvainojos... Es dažus mirkļus iepriekš par šo te jautājumu jau ziņoju, runādams par vienu citu pantu, tātad šeit faktiski ir panta dispozīcijas saskaņošana.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta 285.43. panta - "Vairāku administratoru iecelšana" - redakciju? Nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 285.44. pants. Pēc komisijas priekšlikuma ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Paldies. Pieņemts.

J.Kaksītis. 344.4. pants, un tā ir ceturtā "A" sadaļa kodeksā, tas ir, "Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana un nekustamā īpašuma labprātīga pārdošana izsolē tiesas ceļā". Šeit 344.4. pantā ir Juridiskā biroja priekšlikums - jēdzienu "pçc parādnieka dzīvesvietas" aizstāt ar vārdiem "pçc parādnieka dzīvesvietas vai atrašanās vietas", tādējādi panākot, ka šo panta normu var attiecināt gan uz fiziskajām, gan uz juridiskajām personām; ja ir fiziskās personas - tad dzīvesvieta, ja juridiskās - tad atrašanās vieta. Un līdz ar to turpmāk mainās arī šī projekta pantu numerācija.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta 344.4. panta iesniegto redakciju? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Kaksīša kungs, tā kā tuvojas pārtraukums, lūdzu, pārtrauksim šajā vietā likumprojekta izskatīšanu.

Ir vairāki paziņojumi.

Ivara Ķezbera (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija) paziņojums par Baltijas asamblejas sanāksmi.

I.J.Ķezbers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie kolēģi, Baltijas asamblejas delegācijas locekļi! Man ir lūgums uz īsu sanāksmi tūlīt šajā pašā starpbrīdī pulcēties Prezidija zālē. Paldies.

Sēdes vadītājs. Atis Sausnītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Paziņojums par komisijas sēdi.

A.Sausnītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības komisijas sēde notiks tūlīt šajā pārtraukumā Sarkanajā zālē.

Sēdes vadītājs. Paldies. Ludmila Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija) par komisijas sēdi.

Ludmilas Kuprijanovas nav.

Gundars Valdmanis - paziņojums par preses konferenci. Lūdzu!

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Miervaldi, mosties - kāds taurētājs sauc,

Miervaldi, mosties tavus pulkus sasaukt!

Pirms naidnieks spēs tavus laukus izkaut,

Miervaldi, mosties, mosties tūlīt,

Jo ar ķengām no egles taisās mani dzīt!

Ropažu iniciatoru grupa starplaikā tura preses konferenci Sarkanajā zālē, viņa cer dzirdēt frakciju viedokļus un lauku deputātu individuālo viedokli par brīvo Baltijas tirgu lauku produktiem. Lūdzu, nāciet visi, paskaidrojiet jūsu sirdsapziņas un to, kā jūs pareizi balsosit šodien.

Sēdes vadītājs. Un pēdējais paziņojums. Mauliņa kungs, jūs nebijāt pieteicies... Pēdējais paziņojums: Saeimas Prezidijs ir saņēmis Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas dokumentu, kurā viņa, lai panāktu kvalitatīvāku 1997. gada valsts budžeta projekta apspriešanu, nolēmusi ierosināt Prezidijam sasaukt Starpfrakciju padomes sēdi, lai noteiktu 1997. gada budžeta projekta izskatīšanas kārtību. Godājamie kolēģi! Tādēļ es daru jums zināmu, ka lielajā pārtraukumā 12.30 Saeimas Prezidija zālē notiks Saeimas Prezidija sēde, kurā mēs ļoti lūdzam piedalīties un aicinām visu komisiju priekšsēdētājus un visu frakciju vadītājus. Sēdē ir apsolījis piedalīties arī Ministru prezidents Andris Šķēle.

Ludmila Kuprijanova - lūdzu!

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Es lūgtu tūlīt pēc reģistrācijas Sociālo un darba lietu komisiju sanākt komisijas telpās. Tūlīt pat. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus.

J.Kušnere (6. Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies:

Gunta Gannusa,

Ojārs Grinbergs,

Jānis Jurkāns,

Aleksandrs Kiršteins (balsis no zāles)...

Paulis Kļaviņš,

Jānis Mauliņš... ir zālē...

Valdis Nagobads,

Māris Rudzītis... ir zālē...

Andris Saulītis,

Jānis Strods.... ir zālē.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim darbu, izskatot likumprojektu "Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā". Juridiskās komisijas vārdā Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Lūdzu, Kaksīša kungs! Mēs turpinām izskatīšanu ar dokumenta 21.lappusi 344.pantu. Lūdzu, Kaksīša kungs!

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

344.4.pantu, manuprāt, mēs jau akceptējām. Priekšlikums, ko Juridiskais birojs ieteica, ir pieņemts un iestrādāts - aizstāt 344.4 pantā vārdus "pçc parādnieka dzīvesvietas" ar vārdiem "pçc parādnieka dzīves vai atrašanās vietas (juridiskās adreses)".

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas iesniegto redakciju šajā pantā? Paldies. Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskā komisija pēc savas iniciatīvas 344.6.panta trešajā daļā 2.punktu izstrādāja ar tādu saturu, kāds ir redzams 5.ailē, un likumprojekts līdz ar to papildinās ar jaunu pantu. Tātad doma ir šāda, ka pieteikumos par bezstrīdus piedziņu līdz šim valsts nodeva bija iekasējama pie pieteikuma iesniegšanas puses apmērā no pieteiktās summas. Ņemot vērā, ka faktiski šīs lietas kā tādas nemaz nav, ka tā ir bezstrīdus piedziņa, kura ir izskatāma bez piedalīšanās, mēs iestrādājām un liekam priekšā ierosinājumu - valsts nodevu samazināt līdz 1% apmēram.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas iesniegto likumprojekta 344.6. panta redakciju? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Par citiem pantiem līdz 344.11. pantam priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Paldies.

J.Kaksītis. 344.11.pants - "Tiesnešu lēmums". Ir tikai redakcionāla rakstura labojums - vārdu "uz" aizstāt ar vārdu "ar".

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret likumprojekta 344.11. pantam - "Tiesnešu lēmums" - iesniegto redakciju? Neiebilst.

J.Kaksītis. Tāpat redakcionāla rakstura labojums ir 344.12.pantā par izsoli. Šā panta 5.punkta pēdējie trīs vārdi ir izteikti nedaudz citādākā redakcijā. Redakcionāla rakstura labojums.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret panta 344.12.panta - "Izsoles kārtība" - iesniegto redakciju? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.

J.Kaksītis. 369.pants. - "Tiesu izpildītāja pienākums apturēt izpildīšanas lietvedību". Ir priekšlikums - papildināt ar jaunu punktu, pantu, un Juridiskais birojs to ir iesniedzis 372.7. pantā. Juridiskā komisija uzskata, ka lietderīgāk būtu papildināt 369.pantu ar 8.punktu redakcijā, kādu faktiski ierosināja Juridiskais birojs, tātad: "ja aprakstītās uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) mantas bilances novērtējums ir mazāks par parādu summu..." iestrādāt kā pirmās daļas 8.punktu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret Juridiskās komisijas slēdzienu - papildināt 369.pantu ar 8.punktu jums iesniegtajā redakcijā? Neiebilst. Pieņemts.

J.Kaksītis. 372.pants ir nākošajā lapā. Kā jau es minēju, tas zināmā mērā ir skatāms kontekstā ar 369.pantu. Juridiskā biroja priekšlikums ir daļēji pieņemts - likumprojekts papildināts ar jaunu punktu, un 5.ailē jūs redzat šā panta redakciju. Tātad 372.panta pirmās daļas 6.punkts ir jaunā redakcijā, kāda ir dota 5.ailē.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu - papildināt 372.panta pirmo daļu ar 6.punktu jums iesniegtajā redakcijā? Nav iebildumu. Paldies. Pieņemts.

J.Kaksītis. Nākošais priekšlikums ir iestrādāts pēc Juridiskās komisijas iniciatīvas. Tas ir 418.pants - "Piedziņas vēršana uz uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), iestādes un organizācijas mantu". Pēc komisijas iniciatīvas šis pants ir izteikts jaunā redakcijā. Jaunās redakcijas būtība ir tāda, lai, vēršot piedziņu vai aprakstot mantu maksātnespējas lietā, netiktu izdarīts tā, ka no uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) tiek, sadzīviski runājot, "izrauts" pats labākais un pēc tam faktiski arī panākts, ka šis uzņēmums vairs nav spējīgs tālāk eksistēt. Bez tam arī tīri no terminoloģijas viedokļa mēs esam centušies izstrādāt šā 418.panta dispozīciju ar to terminoloģiju, kādu prasa Civillikuma trešā nodaļa "Lietu tiesības", kur ir runa par galvenajām, būtiskajām, lietām un blakuslietām. Tātad šeit pēc būtības ir gan jauna redakcija, gan arī sakārtota terminoloģija atbilstoši Civillikumam.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Juridiskās komisijas priekšlikumu - izteikt likumprojekta 418.pantu jums iesniegtajā redakcijā. Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Nākošie labojumi un grozījumi ir saistīti ar Civilprocesa kodeksa 3.pielikumu - "Nolikums par šķīrējtiesu". Es te dažus teikumus gribu pateikt. Tātad šā pielikuma līdzšinējā redakcija regulēja to situāciju, kāda bija iepriekšējā laika periodā, un faktiski tā bija saistīta ar jautājumiem, kuri šķīrējtiesās nemaz netika risināti vai tika risināti ļoti maz. Šķīrējtiesas, varētu teikt, arī nedarbojās. Šobrīd situācija ir mainījusies. Šobrīd ir pastāvīgi darbojošās šķīrējtiesas, un šobrīd šķīrējtiesa tiek izveidota konkrētu strīdu risināšanai pēc vienošanās starp pusēm - strīda dalībniecēm. Līdz ar to šajā pielikumā, šajā nolikumā bija jāizdara izmaiņas atbilstoši minimāli nepieciešamajam, lai strādātu, lai būtu iespējams strādāt kā vienai, tā otrai šķīrējtiesai. Bet vienlaicīgi es gribu pateikt, ka acīmredzot valdībai, Tieslietu ministrijai, ir jādomā par to, lai pieņemtu likumu par šķīrējtiesām un turpmāk organizētu arī šo darbu. Mēs centāmies izpildīt tikai šo minimālo prasību, lai dotu iespēju šīm šķīrējtiesām darboties, tām šķīrējtiesām, kuras šodien jau reāli pastāv. Līdz ar to nolikuma 3.pantā pēc komisijas iniciatīvas vārds "ðķīrējtiesa" ir aizstāts ar "ðķīrējtiesa konkrēta strīda izskatīšanai".

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu, ja likumprojekta sadaļā "Nolikums par šķīrējtiesu" 3.pantā vārdus "ðķīrējtiesa" aizstāj ar vārdiem "ðķīrējtiesa konkrēta strīda izskatīšanai". Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 5.pants. Pēc komisijas iniciatīvas pēc vārda "dzīvesvieta" ir papildināts ar vārdiem "vai atrašanās vieta (adrese)". Es jau vairākkārt esmu šeit teicis, ka tas ir saistīts arī ar to adresi, kura būs jāuzrāda juridiskajai personai. Un, ja ir runa par šķīrējtiesneša nosaukumu, tad tas nav korekti attiecībā uz fizisko presonu - uz cilvēku, ka mēs sakām "ðķīrējtiesneša nosaukums". Korektāk būtu teikt: "vârds un uzvārds", un ja tā ir pastāvīgi darbojošamies tiesa, tad arī šīs tiesas nosaukums.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret Nolikuma par šķīrējtiesu 5.panta papildināšanu ar jaunu 5.panta atbildīgās komisijas iesniegto redakciju, kura jums ir redzama tabulā? Nav iebildumu. Pieņemts.

J.Kaksītis. Par 6.pantu nav priekšlikumu. 9.pantā tātad ir papildinājums - izteikt 9.pantu sekojošā redakcijā, kas ir redzama 5.ailē. Pamatideja šeit ir tāda: ja personas ir noslēgušas vienošanos par lietas izskatīšanu šādā šķīrējtiesā, viņām arī ir korekti jāievēro šā līguma nosacījums un viņas var grozīt šo līgumu tikai tad, ja ir ievērota noteikta kārtība.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Nolikuma par šķīrējtiesu 9.panta iesniegto redakciju? Nav. Paldies. Pieņemts.

J.Kaksītis. Par 10.pantu nav priekšlikumu. Par 11.pantu nav priekšlikumu. Es atvainojos, par 11.pantu ir priekšlikums to izslēgt. Šis ir komisijas priekšlikums, jo visi jautājumi jau ir atrisināti iepriekšējos pantos, tāpēc nav nepieciešamības vēl attiecīgi radīt kaut kādu atsevišķu pantu, kas regulētu šķīrējtiesas nenotikšanas situāciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret atbildīgās komisijas slēdzienu - Nolikumā par šķīrējtiesu izsvītrot 11.pantu? Neiebilst. Pieņemts.

J.Kaksītis. 15.pantā ir šis papildinājums "...un izsniedz (nosūta) tā norakstu pusēm tiesas reglamentā noteiktajā termiņā". Tas galvenokārt ir saistīts ar pastāvīgi darbojošamies šķīrējtiesām.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Nolikuma par šķīrējtiesu 15.panta iesniegto redakciju? Nav. Paldies. Pieņemts.

J.Kaksītis. 16.pants. Pēc komisijas iniciatīvas tas ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret 16.panta redakcionālajiem precizējumiem? Nav. Paldies. Pieņemts.

J.Kaksītis. Tāpat redakcionāli precizējumi, kuri ir ievietoti 5.ailītē, ir par 17.pantu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Nolikuma par šķīrējtiesu 17.pantā izdarītajiem redakcionālajiem precizējumiem, kurus ir iesniegusi atbildīgā komisija? Nav. Paldies. Pieņemts.

J.Kaksītis. 18.pants. Ir precizēta situācija un kārtība, kas ir jādara tiesnesim, izsniedzot izpildrakstu, ja šī lieta ir skatīta šķīrējtiesā. 5.ailē ir komisijas redakcija.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas iesniegtajiem labojumiem Nolikuma par šķīrējtiesu 18.pantā? Nav iebildumu. Paldies. Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskā komisija ierosina papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem, norādot pārejas noteikumos, ka "lîdz laikam, kad tiks noteikta procesuālā kārtība, kādā izskatāmas tiesu lietas par kredītiestāžu atzīšanu par bankrotējušām (likvidējamām), šīs lietas izskatāmas sevišķās tiesāšanas kārtībā..." un tālāk kā tekstā. Šo pārejas noteikumu nepieciešamība ir tāda, lai tad, kad mēs pieņemam šo lietu izskatīšanas kārtību par maksātnespēju, bet nav vēl likuma par kredītiestādēm un nav izstrādāti atsevišķi noteikumi, lai varētu zināt, pēc kādām procesuālajām normām ir jāvadās, izskatot lietas par kredītiestāžu atzīšanu par bankrotējušām.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem nav iebildumu pret Juridiskās komisijas ierosinājumu - papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

J.Kaksītis. Komisija ierosina noteikt, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Tātad ir saīsināta tā spēkā stāšanās kārtība, jo, kā jau es sākumā teicu, jau ir likums par maksātnespēju, lai tas darbotos, un ir arī nepieciešamās procesuālās normas.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret šo ierosinājumu, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Es lūdzu nobalsot par likumprojektu pēdējā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likuma "Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā" pieņemšanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - nav, atturas - 3. Likums pieņemts. Paldies.

J.Kaksītis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Tālāk, cienījamie kolēģi! Saskaņā ar mūsu balsojumu izskatām likumprojektu "Grozījums likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās"".

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā -Indulis Emsis, LNNK un Latvijas Zaļās partijas frakcijas deputāts. Lūdzu, Emša kungs!

I.Emsis (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Lūdzu, sameklējiet dokumentu nr.1443. Izskatīsim grozījumus likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās" otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Emša kungs! Tātad, cienījamie kolēģi, atgādinu, ka strādājam ar dokumentu nr.1443.

I.Emsis. Pirmais ir deputāta Jāņa Lagzdiņa priekšlikums, kur ir precizēts likuma nosaukums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai nav deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par deputāta Lagzdiņa priekšlikumu? Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Paldies. Otrs arī ir deputāta Lagzdiņa priekšlikums - izdarīt likumā redakcionālas izmaiņas, un šīs redakcionālās izmaiņas ir saistītas ar daudzskaitļa formas ieviešanu. Tabulas labajā pusē jūs redzst komisijas atbalstīto variantu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par deputāta Lagzdiņa priekšlikumu - aizstāt vārdu "grozījumu" ar vārdiem "ðādus grozījumus" un izteikt 8.pantu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav, pieņemts.

I.Emsis. Tālākie priekšlikumi. Ir deputātu Zundas, Celmiņa, Bišera, Bāna un Kaksīša priekšlikums par 6.panta redakciju. Priekšlikums ir papildināt 6.panta redakciju ar jaunu otro un trešo daļu. Komisija šo priekšlikumu daļēji atbalstīja - piekrita deputātu priekšlikumam, izsakot to nedaudz citā redakcijā. Proti, komisija iesaka papildināt 6.pantu ar otro daļu, tātad ar otro punktu, šādā redakcijā: "Tajās uzņēmējsabiedrībās ar valsts un pašvaldību kapitāla daļu, kurām ir svarīga stratēģiska vai tautsaimnieciska nozīme, padomes locekļus, kas pārstāv valsts un pašvaldību kapitāla daļu, un valsts pilnvarniekus ieceļ Ministru kabinets. Šo uzņēmēju sarakstu apstiprina Ministru kabinets." Komisija tātad šeit ir atbalstījusi deputātu priekšlikumu, tikai nedaudz izmainījusi tā redakciju.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atklājam debates.

Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Cienījamo sēdes vadītāj! Godātie deputāti! Es aicinu neatbalstīt komisijas izstrādāto redakciju 6.panta otrajai daļai. Un es gribu vērst jūsu uzmanību uz Korupcijas novēršanas likuma 12.panta pirmo daļu, kurā līdzās vispārējam aizliegumam valsts amatpersonām ieņemt citus amatus ir noteikts izņēmums attiecībā uz tiem amatiem, kuros valsts amatpersonas ieceļ Saeima vai Ministru kabinets. Tātad jebkāda valsts amatpersona var darboties tādā amatā, kurā šo amatpersonu ieceļ Saeima vai Ministru kabinets.

Ja mēs lasām šo komisijas izstrādāto redakciju, tad redzam, ka tajā ir teikts skaidri un gaiši, ka Ministru kabinets ieceļ padomes locekļus, kas pārstāv valsts un pašvaldību kapitāla daļu, kā arī valsts pilnvarniekus. Šā priekšlikuma pieņemšana nozīmēs to, ka turpmāk Saeimas deputāti, ministri un citas amatpersonas varēs ieņemt amatus uzņēmējsabiedrību padomēs. Tātad Saeimas deputāti un ministri varēs darboties uzņēmējsabiedrību padomēs.

Godātie kolēģi, citas jēgas šim grozījumam patiesībā nav. Man bija tas gods piedalīties Tautsaimniecības komisijas sēdē, kur skatīja šo grozījumu, un man bija tiešām kauns skatīties, ar kādu kaismi atsevišķi deputāti metās aizstāvēt šo grozījumu pret pavisam loģiskiem pretargumentiem. Un šis loģiskais pretarguments ir pavisam vienkāršs - likumā "Par akciju sabiedrībām" ir teikts, ka akciju sabiedrības padomi kā institūciju, kas pārstāv akcionāru intereses, ievēlē akcionāru pilnsapulce. Neviens padomes locekļus neieceļ. Tātad šo kapitāla daļu turētāji neieceļ savus pārstāvjus, tie tiek ievēlēti akcionāru pilnsapulcē. Šeit tiek piedāvāts pavisam cits mehānisms - Ministru kabinetam iecelt padomes locekļus - un nekas netiek pateikts par to, kas notiks ar citu kapitāla daļu pārstāvjiem. Kas viņus iecels vai ievēlēs. Kāda šeit darīšana Ministru kabinetam? It sevišķi jautājumos par pašvaldību kapitāla daļas pārstāvniecību, bet arī par valsts kapitāla daļu tajās situācijās, kad Ministru kabinets nav šīs valsts kapitāla daļas turētājs. To es jau minēju iepriekš. Tā ir deputātu personiskā ieinteresētība nonākt šajās padomēs. Šeit notiekošo šobrīd var saukt par korupciju un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu visaugstākajā līmenī. Deputāti, tautas ievēlēti pārstāvji tā vietā, lai aizstāvētu tautas intereses, grozīs likumu, lai viņi paši personiski varētu ieiet šajās padomēs un saņemt papildu atalgojumu. Tas ir vienkārši zemiski. Un, ja šāds grozījums tiks pieņemts, tas būs tīrs apliecinājums tam, cik patiesībā sapuvušas ir mūsu valsts varas struktūras. Grābt kaut ko sev, nekautrēties ne no kādiem līdzekļiem, pat no likumu grozīšanas... Manā rīcībā ir materiāli par to, kādi deputāti ir strādājuši padomēs pirms Korupcijas novēršanas likuma pieņemšanas. (Starpsauciens no zāles: "Nosauc!") Teiksim, "Latvijas balzama" padomē - Pēteris Tabūns un Juris Vidiņš, "Latvijas kuģniecībā" - Aleksandrs Kiršteins, "Latvenergo" - Atis Sausnītis, Edgars Bāns, Normunds Pēterkops, Latvijas Krājbankā - Ilmārs Bišers, Juris Dobelis, Māris Vītols, Andrejs Požarnovs, "Ventspils naftā" - Alfreds Čepānis, Māris Vītols, Jānis Kalviņš, Oskars Grīgs un Roberts Zīle, "Latvijas gāzē" - Aivars Kreituss un Jānis Straume. Visi šie dati ir sabiedrībai zināmi. Un es domāju, ka valstij ir speciālisti, kuri var pārstāvēt tās intereses padomē ne sliktāk kā šie cilvēki. Un tādēļ nekādā gadījumā, runājot par šo grozījumu, nevar būt runa par kādu valsts interešu aizstāvību. Valstij pietiek cilvēku, kas ir daudz kompetentāki. Es aicinu Saeimas deputātus neapkaunot pašiem sevi un aicinu balsot pret šo grozījumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godājamais Čerāna kungs, gribu jums un visai Saeimai oficiāli paziņot, ka deputāts Čepānis "Ventspils naftā" nekad nav strādājis un nestrādā arī pašlaik.

Jānis Lagzdiņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi deputāti! Situācija ir tāda. Pirmajā lasījumā, uzstājoties Ministru kabineta vārdā, Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre kā galveno motīvu, kādēļ nepieciešams izdarīt grozījumu šajā likumā, minēja to apstākli, ka Korupcijas novēršanas likums nepieļauj ministrijām un citiem šo kapitāla daļu turētājiem iecelt kā pilnvarniekus uzņēmējsabiedrībās, kurās ir valsts kapitāla daļas, civildienesta ierēdņus, tos speciālistus, kuri strādā attiecīgajās ministrijās un kuri profesionāli varētu pārstāvēt valsts intereses šajās uzņēmējsabiedrībās. Tomēr pirmajā lasījumā mēs pieņēmām galīgi absurdu likumprojektu, kurš pieļāva par valsts pilnvarnieku kļūt jebkurai valsts amatpersonai, tajā skaitā Valsts prezidentam, Saeimas deputātiem, Ministru prezidentam, ministriem, valsts ministriem, parlamentārajiem sekretāriem, tiesnešiem, prokuroriem, zvērinātiem notāriem, jebkuram policijas darbiniekam, valsts kontrolieriem un citām valsts amatpersonām.

Godātie kolēģi, es pievienojos Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres viedoklim, ka atsevišķos gadījumos Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas vai Finansu ministrijas kompetentus un izglītotus, un pieredzējušus civildienesta ierēdņus vajadzētu iecelt par valsts pilnvarniekiem. Bet es kategoriski esmu pret to, ka par pilnvarniekiem ieceļ politiski atbildīgas personas, tātad Saeimas deputātus, ministrus, kā arī tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekus un valsts kontrolierus. Tādēļ, godātie kolēģi... Ko pieļauj ierosinājums, ar kuru ir nākusi atbildīgā komisija un kuru ir iesnieguši tātad pieci deputāti? Pieļauj kļūt par padomes locekļiem, ja šos padomes locekļus ieceļ Ministru kabinets, visu veidu amatpersonām - prokuroriem, deputātiem, tiesnešiem, policijas darbiniekim. Šī norma tik tiešām ir absurda, un es šajā ziņā pilnībā pievienojos deputātam Čerānam un gribētu jūs informēt, ka tas ir ne tikai mans viedoklis, bet arī frakcijas "Latvijas ceļš" viedoklis, un es aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Normunds Pēterkops - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Lūdzu!

N.Pēterkops (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamo Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es nevaru mierīgi uzņemt to, ka Saeimas deputāts Čerāns izplata galīgi nepareizas ziņas attiecībā uz mani un vairākiem citiem Saeimas deputātiem, kurus, kā mēs zinām... Es piekrītu, ka deputāti var izteikt savas domas - un politiski - , bet tomēr ir jāiepazīstas ar dažām lietām, pirms viņi saka un apgalvo dažus faktus. Es, Normunds Pēterkops, nevienu stundu, nevienu mirkli neesmu strādājis kādā valsts uzņēmuma padomē, tajā skaitā "Latvenergo" padomē. Tā ka es domāju, ka vajadzētu godīgam deputātam atnākt un atvainoties par to. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins - LNNK un LZP partijas frakcijas deputāts. Lūdzu! Kiršteina kungs, vai jūs runāsiet kā deputāts vai kā ministrs?

A.Kiršteins (LNNK un LZP frakcija).

Kā deputāts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

A.Kiršteins. Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es saprotu, ka Zīgerista partijai vienmēr ir jāmelo katrā nesvarīgā jautājumā. Es gribētu pateikt, ka "Latvijas kuģniecības" padome ir tikai nesen reģistrēta, saraksti ir bijuši avīzēs, un vēl nekā tur pārstāvji nerunā. Es neesmu šīs "Latvijas kuģniecības" padomes dalībnieks, kā teica tikko Čerāna kungs. Tāpat arī pārējie viņa nosauktie cilvēki (attiecībā uz "Latvijas balzama" un vēl citām padomēm) nav šo padomju sarakstos. Tā ka nevajag uztvert visu par pilnu. Man ir žēl, ka Zīgerista partija turpina tās pašas melīgās tradīcijas. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es arī gribētu paziņot, ka Čerāna kungs ir smagi kļūdījies, paziņojot, ka es jebkad esmu strādājis valsts Krājbankas padomē. Es uzskatu un es varu arī paziņot, ka es nekad nekandidēšu uz tādām lietām, uz kurām kandidē daudz kompetentāki cilvēki par mani, ja man kādreiz piedāvās kaut kur kandidēt un sacensties ar cilvēkiem, kuri kādā jomā ir daudz kompetentāki par mani, kā, piemēram, Čerāna kungs, kurš ir absolūti kompetents visos jautājumos.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts. Otro reizi.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Es tiešām atvainojos godātajiem deputātiem, es tiešām neprecīzi nocitēju laikrakstā "Diena" šā gada 19.jūlijā publicēto informāciju, man tiešām vajadzēja precīzāk runāt par tiem deputātiem, kuri tika apstiprināti šo uzņēmumu padomēs, kurus Privatizācijas aģentūra ir apstiprinājusi un kuri tur būtu strādājuši, ja nebūtu pieņemts Pretkorupcijas likums. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies, Čerāna kungs. Debatēs Pēteris Tabūns - LNNK un LZP frakcijas deputāts. Lūdzu!

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Čerāna kungs, jums derētu vienreiz izbeigt melu kampaņu un nevajadzētu piesaukt cilvēkus dažādās variācijās, izplatīt par viņiem nepatiesas ziņas. Es "Latvijas balzama" padomē neesmu strādājis, bet es gribu pateikt, ka ir gan nepareiza nostāja tiem, kuri domā, ka deputātiem tur nevajadzētu būt. Valstī, Latvijā, tauta mums ir uzticējusi deputātu pienākumus, un tad, ja mēs kādā no uzņēmumu padomēm strādātu, jūs domājat, ka tauta pēkšņi mums vairs neuzticētos? Iznāk tā. Piemēram, ja runāsim par "Latvijas balzamu", es jums gribētu pateikt ļoti vienkāršu faktu, ka tieši toreiz, 5.Saeimā... kad "Latvijas balzams" jau bija pārdots vāciešiem un izveidots "Berlat", tad, lūk, mēs, LNNK un es personīgi, uzrakstījām pieprasījumu Saeimai un šeit bija lielas cīņas. Pēc tam trīs mēnešu laikā šajā kampaņā iesaistījās ļoti daudzi ministri, Saeimas komisijas, un mēs panācām, ka "Latvijas balzams" netika pārdots vāciešiem un šis līgums tika lauzts. Un tāpēc es patiešām pieteicos šajā padomē strādāt. Un es labprāt gribētu redzēt, kas tur notiek privatizācijas procesā. Un es esmu pilnīgi pārliecināts, ka mani vēlētāji man simtprocentīgi uzticētos, uzticētu to darīt, redzēt, kas tur notiek, kādā veidā notiek šis privatizācijas process. Un nekas tur nebūtu slikts. Un, ja jūs kāds domājat savādāk, tad jūs ļoti rūgti maldāties. Bet, Čerāna kungs, es vēlreiz jums lūdzu turpmāk neizplatīt par saviem kolēģiem nepatiesu informāciju. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Man prieks, kā mēs uzreiz tik tiešām ieraugām to, ko bieži vien neieraugām citās reizēs. Un tomēr ne jau Čerāna kungs šeit bija vainīgais. Protams, informācija bija pilnīgi neprecīza. Lūk, laikraksts "Diena", oficiāla avīze, kurā ir tik skaisti viss samudžināts, ka tik tiešām var pārprast - tie, kuri strādā, un tie, kuri tiek apstiprināti... Lūk, šādā veidā masu mediji bieži vien var radīt dezinformāciju, pilnīgi juridiski, nepārkāpjot Preses likuma 7.pantu. Un ir ļoti labi, ka mēs, deputāti, pašreiz to esam ievērojuši. Bet runa ir par pavisam citu lietu. Jā, tik tiešām - deputātam nonākt korumpētā stāvoklī, šķiet, būtu, maigi izsakoties, nesolīdi. Bet kāpēc tajā pašā laikā viens politiskais spēks tik ļoti iestājās par šā likuma negrozāmību? Atcerēsimies, kurš spēks bija noteicošais 5.Saeimā un kas šajās padomēs jau ir bijis iebalsots, iesēdināts un iestabilizēts. Destabilizēt diez vai ļoti gribētos šim politiskajam spēkam savas izpildstruktūras, savus pakalpiņus. Nu ir briesmas, varētu arī citi politiskie spēki sākt novērot tos, kuri tur jau atrodas un ļoti labi ir aklimatizējušies. Un tik tiešām tad, kad teorētiskā ziņā spēcīgs jurists, kurš praktiski ir pats atzinies, ka esot ļoti atrāvies no reālās dzīves, izstrādā likumu (un reālā dzīve tik tiešām parāda to, ko pateica šeit arī Tabūna kungs, - ka nebūt ne visi vēlētāji uzskata, ka deputāti dodas uz turieni, lai papildinātu savu kabatu, bet ka ļoti interesē apskatīties, kā tad notiek šie privatizācijas, "prihvatizācijas" procesi), tādā gadījumā rodas liela jezga. Man ļoti patika Bišera kunga uzstāšanās. Tik tiešām, diez vai normāli domājošs deputāts ies tajā padomē, kurā viņš neko nesaprot. Viņš ies tikai tur, kur viņš ir kompetents. Līdz ar to es domāju, ka šādas izmaiņas acīmredzot ir lietderīgas, jo to apstiprinās, atvainojiet, nevis viens korumpēts cilvēciņš, bet apstiprinās Ministru kabineta noteikumos paredzētā kārtībā. Tātad ir runa nevis par to, ka kādam iedos "konvertu" un kāds varēs šo "konvertu" desmitkārtīgi atpelnīt, bet par to, ka kompetenti tautas pārstāvji atsevišķos gadījumos varētu būt šajās padomēs iecelti. Tas nerunā pret Antikorupcijas likuma garu, tas drīzāk runā par to, ka konkrēta politiska spēka monopols var būt demonopolizēts. Ierosinu atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Jānis Lagzdiņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu! Otro reizi.

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi deputāti! Ja tiktu noraidīts šis priekšlikums, tad es aicinātu atbalstīt grozījumus 8.pantā, jo šie grozījumi tik tiešām paredz, ka civildienesta ierēdņi atsevišķos gadījumos varētu kļūt par valsts pilnvarniekiem valsts uzņēmējsabiedrībās. Un šāda vēlme bija arī šī likumprojekta autoriem, par ko Ministru kabineta vārdā referēja Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre tad, kad mēs apspriedām šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Kas attiecas, Krisberga kungs, uz jūsu teikto, ka politiķi nevar būt valsts uzņēmējsabiedrībās padomes locekļi, ka šādu nostāju, kaut kādu savtīgu interešu vadīti, atbalsta kāds viens vai divi politiskie spēki, es gribētu teikt tā: šis likums attiecas uz visiem - uz visu frakciju deputātiem, pilnīgi uz visiem ministriem -, un tagad jau tiek mainītas šīs padomes. Visi deputāti un ministri ir izstājušies no šīm padomēm neatkarīgi no frakcijas piederības. Tāda ir lietas būtība. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Odisejs Kostanda - frakcijas "Latvijai" deputāts.

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Domāju, ka Kārlis Čerāns šeit nemeloja it nevienā vārdā. Šeit sāka skriet kā circeņi viens pēc otra, teiksim, ar Tabūnu priekšgalā deputāti un taisnoties, ka viņi jau nestrādāja tur nevienu dienu, tikai ļoti grib tur strādāt, kā teica Tabūna kungs, bet nevar tur strādāt, jo šobrīd mēs neesam Saeimā nokārtojuši dažas juridiskās formalitātes, un tāpēc mums šodien vajadzētu par šo priekšlikumu nobalsot. Tad Tabūna kungs ar lielu darba sparu iekļautos "Latvijas balzama" darbā gan degustējot, gan citādi kontrolējot un nodrošinot šīs produkcijas absolūto kvalitāti un konkurētspēju Latvijas un pasaules tirgū. Taču es domāju, ka šajā gadījumā pieiesim tam ļoti pragmatiski un loģiski. Jā, pieņemsim pat, ka būtu taisnība gan Saimnieka partijas, gan citu deputātu izteikumiem par to, ka šobrīd uzņēmumu padomēs esošajiem cilvēkiem varbūt ir lielākas vai mazākas simpātijas pret "Latvijas ceļu", ka viņi ir tikuši iecelti pagājušās Saeimas laikā, kad "Latvijas ceļš" veidoja valdību. Kas rada problēmas, neļauj jums šobrīd virzīt savus kandidātus, savus ierēdņus, lai viņi tad kontrolētu, kā jūs te teicāt? Lūdzu, dariet to! Tomēr nav saprotams, kāpēc jums pašiem, deputātiem, tur ir jālaužas, izņemot to, ka var saprast zināmu personisko ieinteresētību no jūsu puses. Neko citu šeit saskatīt nevar. Un Tabūna kungs to šeit ļoti spilgti apliecināja. Domāju, ka tas tika pilnīgi uzskatāmi šeit nodemonstrēts. Tāpēc es aicinu, ja arī citas partijas grib virzīt savus pārstāvjus, lai viņas dara to, bet lai to nedara deputāti. Tas ir pirmais punkts.

Otrais. Ja deputātiem, vienalga, no kuras partijas, ir tik milzīga vēlme, - tas ir pat apsveicami, protams, - redzēt, kā šie procesi notiek, tad mums ir daudz un dažādas darba formas. Es atgādināšu dažas no tām. Pirmā. Tie ir jautājumi valdībai, pieprasot, teiksim, sniegt konkrētas atbildes par notiekošo tajā vai citā uzņēmumā vai sfērā. Var pieprasīt materiālus, izskatīt viņus komisiju sēdē, un, ja vēl ar to nepietiek, var izveidot speciālu izmeklēšanas komisiju, teiksim, lai veiktu šo darbu. Saeima tādā veidā ir spējīga strādāt un prot labi to darīt. Tādā veidā tiks nodrošināts, es domāju, koleģiāls un kompetents problēmas skatījums, nevis tā, ka, piemēram, tā vai cita uzņēmuma padomē sēdēs Tabūns. Nedomāju, ka no tā, ka tur būs Tabūns, Latvijā uzreiz būs milzīgs uzplaukums un kārtība. Es domāju, ka būs tieši otrādi - jo tālāk Tabūns būs no saimnieciskiem un politiskiem procesiem, jo lielākas iespējas būs valstij stabilizēties. Tāpēc, kolēģi, aicinu atbalstīt frakcijas "Latvijai" un frakcijas "Latvijas ceļš" nostādni un balsot "pret".

Sēdes vadītājs. Edvīns Inkēns - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

E.Inkēns (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētājs! Cienījamie kolēģi! Būtībā mana uzstāšanās būs tikai divas replikas. Krisberga kungs, būtu laiks pamosties, jo "Diena" nav oficiāla avīze, tā ir privātas akciju sabiedrības īpašums, un viņa ir tikpat oficiāla kā "Vakara Ziņas", taču jūs teicāt, ka tā ir oficiāls informācijas avots. Nav! Neapvainojiet avīzi!

Otrs. "Latvijas ceļš" pagājušajā Saeimā tiešām bija vairākumā, bet "slimība", ka deputāti sāka iet uz padomēm, izraisījās tikai 6.Saeimā. "Latvijas ceļš" iepriekšējā Saeimā nebija savus deputātus salicis padomēs. No tā laika padomēs varbūt ir divi vai trīs "Latvijas ceļa" cilvēki, kuri joprojām tur ir un kuru kompetenci neviens neapšauba. Diemžēl šī "slimība" - politiķus bīdīt uz padomēm - ir tikai mūsu, šīs 6.Saeimas, īpatnība.

Un trešais, ko es gribu pateikt kopumā par šo problēmu. Mēs visu laiku pašreiz ķeram politiķus un padomēs esam viņus izķēruši. Paldies Dievam, viņu tur nav. Tas droši vien šim brīžam ir atbilstoši un pareizi. Taču, ja paskatās uz šo problēmu no citas puses un četru vai piecu gadu garumā, tad mēs ar šo likumprojektu un ar tādu nostādni, kāda Saeimā ir pašreiz, liedzam labiem tautsaimniekiem un ekonomikas speciālistiem, kas normālās akciju sabiedrībās zinās likumus un pazīs ekonomiku, mēs viņiem liedzam ienākt ekonomikā. Un tā ir mūsu Saeimas tuvredzība. (Starpsauciens no zāles: "Izrādās, ka Osis ir vislielākais speciālists...")

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu! Komisijas vārdā Indulis Emsis.

I.Emsis. Godātie kolēģi! Es pēc šīm emocionālajām runām ļoti aicinātu atgriezties pie tā teksta, kuru mēs balsosim, jo tas, par ko jūs daudzi šeit runājāt, tekstā nav atrodams, un tāpēc es tiešām vēlreiz lūgtu ļoti uzmanīgi ieskatīties tekstā, ko piedāvā Tautsaimniecības komisija. Un tas ir tāds, ka tajās uzņēmējsabiedrībās, kuras ir ļoti svarīgas un stratēģiski nozīmīgas, padomes locekļus un valsts pilnvarniekus ieceļ Ministru kabinets. Un arī šo uzņēmumu sarakstu apstiprina Ministru kabinets, jo komisija domāja, ka kas gan cits to varētu izdarīt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās komisijas izteikto priekšlikumu - papildināt likumprojekta 6. pantu ar otro daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 40, atturas - 4. Priekšlikums nav pieņemts.

I.Emsis. Tālāk grozījumi ir saistīti ar 7. pantu, kur ir deputāta Jāņa Lagzdiņa priekšlikums. Šis deputāta priekšlikums komisijā tika atbalstīts un precizētā redakcijā ir izteikts labajā ailītē: "Pilnvarniekus var iecelt tikai atklāta konkursa rezultātā. Atklāto konkursu organizē turētājs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā."

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret... Iebildumi ir. Lūdzu, kas vēlas izteikties? Tātad pieprasa balsojumu par šo redakciju. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus izteikt savu viedokli, balsojot par priekšlikumu - papildināt likumprojekta 7. pantu ar otro daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 26, atturas - 12. Šis priekšlikums nav pieņemts.

I.Emsis. Nākamie priekšlikumi. Vispirms mums būtu jāizskata radikālākais priekšlikums, un tas ir frakcijas "Latvijai" ierosinājums, ka visu amatpersonu loku, kas var pildīt pilnvarnieka funkcijas, ir saskaņojams ar šo Pretkorupcijas likumu. Tautsaimniecības komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, jo tādā gadījumā, kā jau Lagzdiņa kungs šeit runāja no tribīnes, nevienam ierēdnim, nevienam pilsētas domes un padomes, pagasta padomes... pašvaldību deputātam nav iespējams pildīt pilnvarnieka funkcijas. Un tādējādi komisija neatbalstīja frakcijas "Latvijai" priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Vispirms es gribu atbildēt Emša kungam. Šie amatu savienošanas ierobežojumi saskaņā ar Korupcijas novēršanas likumu neattiecas uz pašvaldību deputātiem, bet gan tikai uz pašvaldību vadītājiem un viņu vietniekiem, kā arī uz dažām citām amatpersonām, nevis uz deputātiem kopumā.

Tad šī priekšlikuma būtība ir tāda, ka valsts institūcija vai pašvaldība kā kapitāla daļas turētāja par pilnvarnieku var iecelt valsts vai pašvaldības amatpersonu vai arī citu personu, ja uz viņu neattiecas Korupcijas novēršanas likumā paredzētie amatu savienošanas ierobežojumi.

Kāpēc ir šāds priekšlikums? Mēs Saeimā esam pieņēmuši Korupcijas novēršanas likumu un izdarījuši virkni dažādu grozījumu arī citos likumos, kas nosaka, ka dažāda veida valsts amatpersonu amatu apvienošanas tiesības regulē Korupcijas novēršanas likums. Mēs uzskatām, ka būtu ļoti loģiski, ja mēs arī šeit gribētu kaut ko mainīt un atļautu kādām amatpersonām ieņemt šos valsts pilnvarnieka amatus uzņēmējsabiedrībās, un tad attiecīgie grozījumi būtu izdarāmi Korupcijas novēršanas likumā. Un tad šeit nebūtu rakstāms atklātā veidā, ka valsts institūcija vai pašvaldība kā kapitāldaļas turētāja par pilnvarnieku var iecelt valsts amatpersonu - arī ierēdni vai ierēdņa kandidātu, kas pieļautu tātad, kā jau tika minēts, iecelt gan Saeimas deputātus, gan ministrus, gan Valsts prezidentu, gan tiesnešus un vēl citas ļoti daudzas un dažādas amatpersonu kategorijas.

Un, tā kā šeit ir šis precīzais amatpersonu uzskaitījums, kuras gribētu, teiksim, kurām būtu šāda vēlme darboties kā valsts pilnvarniekiem... tas uzskaitījums ir jau detalizēti izveidots, ir tāds dažādu amatpersonu kategoriju saraksts Korupcijas novēršanas likumā, un tad būtu arī loģiski no šī saraksta izvēlēties tās amatpersonas, kurām mēs ļautu būt par valsts pilnvarniekiem un tad tieši šīs normas varētu arī ierakstīt Korupcijas novēršanas likumā. Tādēļ mans aicinājums ir atbalstīt šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu un šīs normas, kas amatpersonām atļauj kļūt par valsts pilnvarniekiem, šajā likumā neietvert. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcijas "Latvijai" deputāts.

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Mani uztrauc kā juristu tas, ka mēs tikko kā pieņēmām Antikorupcijas likumu, bet tagad faktiski jau par 50 procentiem vismaz, ja ne par visiem 90 procentiem, viņu atceļam ar šo patapināto nelielo likuma grozījumu. Turklāt tiešām ir tā, kā Kārlis Čerāns pareizi teica, ka te nav ne vārda pieminēts par to, ka tiek grozīts Antikorupcijas likums. Tātad ko mēs īsti darām? Tauta jau to sapratīs, ko mēs darām. Mēs sevi izsmejam! Tikko esam pieņēmuši Antikorupcijas likumu un tūlīt viņu jau atceļam. Man vienkārši ir kauns, un es ceru, ka lielākajai daļai no jums arī ir kauns. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Tātad balsosim par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - izteikt 8. panta pirmo teikumu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt pret šo priekšlikumu savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 42, atturas - 13. Šis priekšlikums nav pieņemts.

I.Emsis. Cienītie kolēģi! Par 8. pantu ir dots deputāta Jāņa Lagzdiņa priekšlikums, kā viņu izteikt. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja, un tagad ir redzama panta jaunā redakcija, ka valsts institūcija vai pašvaldība par pilnvarnieku var iecelt arī Korupcijas novēršanas likuma 5. panta pirmās daļas 6., 9., 12. un 13. punktā minētās valsts amatpersonas. Valsts vai pašvaldības institūcijas amatpersonu par pilnvarnieku var iecelt vienlaikus ne vairāk kā trijās uzņēmējsabiedrībās. Tātad es šeit paskaidroju, ka tie ir civildienesta ierēdņi un civildienesta ierēdņu kandidāti - 6. punkts, 9. punkts - pilsētu domju, rajonu padomju un pagastu padomju deputāti un pašvaldību Revīzijas komisijas locekļi, 12. punkts - citu valsts un pašvaldību institūciju ar koleģiālu lēmumu iecelti locekļi un 13. punkts - citas valsts un pašvaldību iestādēs un uzņēmumos strādājošas amatpersonas.

Sēdes vadītājs. Paldies. Jānis Lagzdiņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Kolēģi deputāti! Es gribētu informēt, ka, ja tiktu pieņemts šis priekšlikums, tad papildus tiem ierobežojumiem, pareizāk sakot, atļāvumiem, kurus nosaka Korupcijas novēršanas likums, par valsts pilnvarnieku papildus varētu kļūt tikai un vienīgi civildienesta ierēdņi. Es jau trešo reizi atkārtoju šo faktu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs pieteicies nav. Emša kungs, lūdzu.

I.Emsis. Paldies. Mans lūgums ir atbalstīt komisijas redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti pieprasa balsojumu par komisijas ieteikto redakciju šai panta daļai? Nepieprasa. Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

I.Emsis. Citi labojumi šajā likumā otrajam lasījumam nav iesniegti.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Tātad komisijas slēdziens ir pieņemt?

I.Emsis. Ierosina pieņemt.

Sēdes vadītājs. Pieņemt otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi, balsojot par iesniegto likumprojektu. Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 5, atturas - 4. Pieņemts.

Lūdzu termiņu, kādā iesniedzami priekšlikumi trešajam lasījumam.

I.Emsis. Lūgums ir iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam līdz 13. oktobrim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret nosaukto termiņu - 13. oktobri? Iebildumu nav. Pieņemts. Paldies.

I.Emsis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Par Augstākās padomes Prezidija 1991. gada 17. oktobra lēmuma "Par Bauskas rajona bijušo partijas komitejas telpu izmantošanu" atzīšanu". Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā Jānis Kalviņš - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

J.Kalviņš (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamais Prezidija priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 1428-a. Tātad "Par Augstākās padomes Prezidija 1991. gada 17. oktobra lēmuma "Par Bauskas rajona bijušo partijas komitejas telpu izmantošanu" atzīšanu".

Kā jūs pagājušajā reizē jau redzējāt, viņš ir ļoti īss un formālas dabas. Arī uz trešo lasījumu komisijā neviens priekšlikums nav saņemts, un es lūgtu kolēģus balsot par trešo un galīgo lasījumu šim likumprojektam.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Vai runāt neviens nevēlas? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par iesniegtā likumprojekta pieņemšanu trešajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - arī nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

J.Kalviņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Ir saņemts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja Jāņa Kalviņa parakstīts dokuments Saeimas Prezidijam: "Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā lūdzu Saeimas 3. oktobra sēdes darba kārtības 30. punktu - likumprojektu "Grozījumi Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā" - pārcelt to uz 5. sadaļu - pēc likumprojekta "Par Augstākās padomes Prezidija 1991. gada 17. oktobra lēmuma "Par Bauskas rajona bijušo partijas komitejas telpu izmantošanu"atzīšanu".

Vai kāds vēlas runāt "par" vai "pret" iesniegumu? Indulis Bērziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Kolēģi, es būtu ar mieru balsot par to pie noteikuma, ko es lūdzu jau no rīta - lai tomēr līgums, kurš stāv šeit jau ļoti ilgu laiku, tiktu pirms tam izskatīts, kaut arī jūs ratificētu "pret". Ja jūs pēc tam piekrītat vēlreiz mainīt darba kārtību, lai mēs ceļam uz augšu - tad labi.

Sēdes vadītājs. Bērziņa kungs, mums ir priekšlikums, un tas mums būs jābalso bez jebkādiem citiem papildnosacījumiem, jo tādi mums nav iesniegti.

Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Tad lūdzu zvanu! Izskatīsim Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu par izmaiņām Saeimas šīsdienas sēdes darba kārtībā. Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsojot izteikt savu attieksmi. Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 14, atturas - 28. Priekšlikums nav pieņemts.

Turpinām izskatīt Saeimas sēdes darba kārtību - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas civilo aizsardzību"". Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 1429. Aizsardzības un iekšlietu komisija priekšlikumus no deputātiem nav saņēmusi, bet, pirms pārejam pie lietas būtības, gribu atzīmēt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija, izskatot šo dokumentu, ir nākusi arī pie slēdziena, ka Ministru kabinets, gatavojot šos grozījumus likumā "Par Latvijas Republikas civilo aizsardzību", ir strādājis pietiekoši nekvalitatīvi, jo, izdarot grozījumus vienā likumā, nav izdarīti nepieciešamie grozījumi arī citos likumos, tādos kā, piemēram, par ugunsdrošību. Aizsardzības un iekšlietu komisija ir pieprasījusi no Iekšlietu ministrijas nepieciešamos grozījumus šajos likumos un lūgusi tuvākajā laikā iesniegt tos parlamentā.

Kā es jau teicu, priekšlikumu no deputātiem nav bijis. Aizsardzības un iekšlietu komisija ierosina vārdus "kas ir Iekšlietu ministrijas pārraudzībā" aizstāt ar vārdiem "kas ir Iekšlietu ministrijas pakļautībā". Šo vārdu nomaiņa būtiski maina arī šā likuma jēgu, tāpēc ka Ugunsdzēsības un glābšanas departaments saskaņā ar likumu ir Iekšlietu ministrijas pakļautībā. Ja mēs civilo aizsardzību nododam Iekšlietu ministrijai un paredzam tālāko šīs ministrijas reorganizāciju, pareizāk sakot, civilās aizsardzības pārvaldes reorganizāciju, tad viņa organiski var iekļauties tikai Ugunsdzēsības un glābšanas departamentā. Man ir lūgums atbalstīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi pret... Ir. Atklājam debates, Ādamsona kungs! Runās Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es tomēr aicinu neatbalstīt šo Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu - mainīt vārdus no "Iekšlietu ministrijas pārraudzībā" uz "Iekšlietu ministrijas pakļautībā". Šeit ir likums par civilo aizsardzību, tās uzdevumiem. Kabinets 81.panta kārtībā izdarītajos grozījumos noteica, ka ir "pârraudzībā". Vienkārši šī pārraudzība no Aizsardzības ministrijas pārgāja uz Iekšlietu ministriju. Bet, ja "pârraudzību" nomaina ar "pakļautību", tad šeit jau uzreiz tas ir zināmā mērā pretrunā ar pašu likumu, ar likumu "Par Ministru kabineta iekārtu", ar izdotajiem aktiem, kas reglamentē un nosaka, kas ir pārraudzība un kas ir pakļautība.

Otrkārt. Ja mēs paskatāmies šo pašu 5.pantu, kurš tiek grozīts un kurš runā par pārraudzību līdz šim, tad šeit ir tā, ka par sistēmas darbību un tās uzdevumu izpildi atbild Ministru prezidents.

Tālāk. Centra direktora amatā ieceļ Ministru kabinets pēc iekšlietu ministra ierosinājuma. Ja ir pakļautība, tad acīmredzot ministrs arī ieceļ, nevis Ministru kabinets ieceļ, un šeit, manuprāt, tiek sajauktas divas dažādas lietas. Ja ir tāda runa un doma, tad tādā gadījumā ir jāmaina pats likums par civilo aizsardzību, kur ir jāsaliek šie akcenti. Un, cik es zinu, arī tad, kad jautājums tika risināts Ministru kabineta attiecīgajā komitejā, arī tad tika teikts, ka būtībā šeit ir jāpārskata, ka tas varbūt būtu nevis Ministru prezidents, bet Ministru prezidenta biedrs, kurš arī iepriekš vadīja šo speciālo darba grupu attiecībā uz stihiskajām nelaimēm, kas varētu notikt, - plūdiem vai ugunsgrēkiem, vai kaut ko tamlīdzīgu. Tāpēc, ja mēs šeit ierakstīsim iekšā "pakļautība", tad mēs radīsim tieši pretrunas ar virkni citiem spēkā esošajiem likumdošanas aktiem. Tāpēc es aicinu atstāt pirmā lasījuma redakciju, proti, tādu, kādu valdība pieņēmusi 81.panta kārtībā, un nemainīt šos vārdus no "pârraudzības" uz "pakļautību", lai neradītu šīs pretrunas. Ja ir nepieciešami cita veida grozījumi, tad, lūdzu, tas ir jādara, jo kontekstā ar pašu likumu arī citos aspektos tas ir jādara un šī struktūra kaut kur ir jāmaina. Paldies.

Sēdes vadītājs. Odisejs Kostanda - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Frakcija "Latvijai" aicina balsot pret Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu - aizstāt vārdus "Iekšlietu ministrijas pārraudzībā" ar vārdiem "Iekšlietu ministrijas pakļautībā". Problēma, kas saistīta ar šo piedāvāto likuma grozījumu, vispilnīgāk ir izteikta valdības Reformu departamenta negatīvajā atzinumā, kas tika iesniegts jau tad, kad valdība izskatīja šos Aizsardzības ministrijas sagatavotos grozījumus Ministru kabineta sēdēs. Jau toreiz Aizsardzības ministrijas projektā tika minēts tieši šis pakļautības jautājums. Sakarā ar to, ka pirms šā likuma grozījumu pieņemšanas Ministru kabinetā par terminu "pârraudzība" toreiz iestājās, piemēram, arī tieslietu ministrs, frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" grozījumos beidzot loģiski tika paredzēts termins "pârraudzība", nevis "pakļautība". Tieši tā, kā tas bija mums šeit pirmajā lasījumā.

Tagad diemžēl komisijas priekšlikums atkal visu grib sajaukt, un, kā šeit minēja arī "Latvijas ceļa" deputāts Endziņš, tas faktiski situāciju var saputrot un radīt pretrunas ar citiem likumiem. Civilā aizsardzība pastāv visās attīstītajās valstīs, un glābšanas dienests un glābšanas pasākumi ir tikai viena civilās aizsardzības daļa ar tās pasākumiem, tādēļ Civilās aizsardzības centrs, protams, var būt tikpat labi kā Aizsardzības ministrijas, tā Iekšlietu ministrijas, vai, protams, kādas citas ministrijas - gribu uzsvērt - pārraudzībā. Ja pārraudzībā, tad faktiski ir vienalga, zem kuras ministrijas, bet ne pakļautībā, jo šis Civilās aizsardzības centrs koordinē un plāno nevis vienas tautsaimniecības nozares, piemēram, ugunsdzēsības darbu, kārtības sargāšanu, medicīnu, transportu, sakarus, pārtiku un tamlīdzīgi, bet viņam faktiski ir daudz plašāki uzdevumi. Tas koordinē visu tautsaimniecību un civilos iedzīvotājus būt gataviem ārkārtējām situācijām un reaģēšanai uz tām, kā arī seku likvidēšanai. Tātad civilās aizsardzības jautājumiem, Civilās aizsardzības centram ir jābūt ar pietiekami augstu statusu, tam ir jābūt kā tādai "jumta" institūcijai valstī.

Bez tam svarīgi ir arī tas, ka, ja Civilās aizsardzības centrs būs pārraudzībā, tad, piemēram, šā centra vadītāju amatā, protams, apstiprinās, iecels Ministru kabinets, taču tā nebūs tad, ja mēs ierakstīsim vienkārši "pakļautībā". Tā tas ir attiecībā uz Civilās aizsardzības centra direktoru saskaņā ar likumu "Par Latvijas Republikas civilo aizsardzību". Tas dos iedzīvotājiem, kuri arī ir iekļauti civilās aizsardzības sistēmā, zināmu garantiju, ka centrs nav politiska institūcija, ka tas nav vienas partijas institūcija, nav pat vienas ministrijas institūcija, kurai ir daudz citu uzdevumu un struktūrvienību. Tātad ir ļoti svarīgs tieši šis termins "pârraudzība".

Latvija ir relatīvi maza valsts, tādēļ tam ir ļoti liela nozīme, ka gadījumos, ja notikusi valsts mēroga ārkārtēja situācija, liela apjoma plūdi, vispārēji mežu ugunsgrēki, Daugavas piesārņošana, Ignalīnas atomelektrospēkstacijas kaut kāda iespējama avārija un tamlīdzīgi, ka tad atbildību uzņemas tieši Ministru prezidents, nevis viens ministrs, kura ministrijas pakļautībā pēkšņi būtu Civilās aizsardzības centrs, kas uzņemtos atbildību par civilās aizsardzības uzdevumu izpildi. Ir svarīgi, lai šis statuss būtu augstāks un rīkošanās būtu daudz vērienīgāka, mērķtiecīgāka, lai tā būtu Ministru kabineta rīkošanās, nevis viena ministra darbība.

Ceturtkārt. Īpaša nozīme šim likuma formulējumam, lai Civilās aizsardzības centrs būtu pārraudzībā, nevis pakļautībā, ir tāpēc, ka šai lietai piešķir Latvijas virzību uz NATO un tās aktīvu iesaistīšanos programmā "Partnerattiecības mieram".

Latviju divas reizes jau ir apmeklējušas Galvenās civilās ārkārtējās situācijas plānošanas ekspertu grupas, kuras, starp citu, ir atzinīgi novērtējušas pašreizējā, jau spēkā esošajā likumā "Par Latvijas Republikas civilo aizsardzību" ietvertos principus kā atbilstošus NATO dalībvalstu likumdošanas praksei. Komitejas eksperti ir ieteikuši Latvijai pārņemt Zviedrijas pieredzi, kura, nebūdama NATO dalībvalsts, realizē ļoti efektīvu civilo ārkārtējo situāciju plānošanas politiku un cieši sadarbojas ar NATO programmas "Partnerattiecības mieram" ietvaros. Tā pašlaik piedāvā praktisku palīdzību Latvijas Civilās aizsardzības centram tieši šajā jomā. Tas būtu par šo problēmu saistībā ar terminiem "pârraudzībā" vai "pakļautībā". Tātad es aicinu balsot pret to, lai mēs rakstītu nevis vārdu "pakļautībā", bet lai paliktu, kā bija iepriekš, - "pârraudzībā".

Bet, otrkārt, šī problēma ir daudz dziļāka. Faktiski es aicināšu arī frakcijas "Latvijai" vārdā balsot pret šā likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas civilo aizsardzību" pieņemšanu otrajā lasījumā. Un tam ir šādi argumenti.

Faktiski konceptuāli vispār nav saprotama Aizsardzības ministrijas vēlme, jo tieši Aizsardzības ministrija - Krastiņš bija tas, kurš iesniedza šo projektu, - izslēgt no savas kompetences sfēras civilās aizsardzības jautājumus. Konceptuāli tas nav saprotams. Motivējot to kā sistēmu, kas pārsniedz Aizsardzības ministrijas kompetences jautājumus un aptver vairākas pasākumu sistēmas - šāds arguments, kolēģi, ir vienkārši nekorekts, jo Latvijā darbojas vairākas sistēmas, kas pārsniedz vienas ministrijas kompetenci, bet tās tomēr atrodas noteiktas ministrijas pārraudzībā, piemēram, Tieslietu ministrijas pārraudzībā ir Valsts arhīvu ģenerāldirekcija vai Labklājības ministrijas pārraudzībā - Pārtikas centrs. Ārpus kompetences esošos jautājumus jebkurā gadījumā regulē likums sakarā ar to, ka institūcija atrodas pārraudzības, nevis pakļautības statusā (Ministru kabineta 1994.gada 24.janvāra noteikumi nr. 5 "Par ministriju iekārtu").

Pilnībā var piekrist Labklājības ministrijas atzinumā paustajam, ka, mainot Civilās aizsardzības centra padotību, nav jāmaina civilās aizsardzības sistēmas funkcionēšana ārkārtējās situācijās.

Šajā pašā sakarā faktiski ir jāatbalsta arī Iekšlietu ministrijas atzinumā paustā neizpratne par Aizsardzības ministrijas nevēlēšanos risināt civilās aizsardzības jautājumus, par nevēlēšanos uzklausīt Civilās aizsardzības centra priekšlikumus, risinot civilās aizsardzības sistēmas funkcionēšanas jautājumus.

Bez tam jāatgādina, ka jau 1994. gada 24.maijā ar Ministru kabineta rīkojumu nr. 312 tika izveidota darba grupa, kas izstrādāja civilās aizsardzības sistēmas un ekstremālo situāciju likvidācijas pasākumu koncepciju, ārkārtējo situāciju pārvaldīšanas koncepciju. Projekts tika apspriests Ministru kabinetā 1994.gada 15.novembrī un atkārtoti 1995.gada 13.aprīlī, taču joprojām mums, deputātiem, nezināmu iemeslu dēļ tas nav nonācis tālāk, nekas šeit nav apstiprināts un pieņemts.

Faktiski var saskatīt, ka aizsardzības ministrs Andrejs Krastiņš nevēlējās risināt civilās aizsardzības jautājumus un uzskatāmi ar to parādīja savu kā aizsardzības ministra nekompetenci.

Viens piemērs. 1996.gada 3.jūnijā Krastiņš saņēma oficiālu vēstuli ar jautājumu par valsts materiālajām rezervēm, kurā bija norādīts, ka Latvijas Republikas valsts materiālajās rezervēs ietilpst liels daudzums iedzīvotāju aizsardzības līdzekļu, kas saistīti ar civilo aizsardzību, - gāzmaskas, individuālās pretķīmiskās paketes, sanitārās nestuves, radioaktīvā starojuma dozimetri un citi - un to uzglabāšanai tiek aizņemtas lielas platības Rīgā un republikas rajonos. Tika lūgts, lai Aizsardzības ministrija izsaka viedokli par šo rezervju saglabāšanas nepieciešamību, jo to saglabāšanas lietderība un šim nolūkam paredzētie izdevumi ir jāskata saistībā ar valsts aizsardzības plānu, ar Valsts aizsardzības koncepciju, jo šie minētie aizsarglīdzekļi ir pielietojami tikai ķīmiskā kara un kodolkara gadījumā.

Īsa informācija par minēto aizsardzības līdzekļu daudzumu. Dažāda tipa gāzmasku, kas mums glabājas, ir 1,5 miljoni gabalu, bērnu aizsardzības kameru - 29 000 gabalu; individuālo pretķīmisko pakešu - 430 000, radiometrisko un dozimetrisko mērīšanas līdzekļu - 9000 vienību, sanitāro nestuvju - 9300 un tā tālāk. Un vai jūs domājat, ka Krastiņš varēja dot kompetentu atbildi, kā viņš, aizsardzības ministrs, saprot šos ar civilo aizsardzību saistītos jautājumus, pamatojoties uz valsts aizsardzības plānu un uz aizsardzības koncepciju? Nē, atbildi viņš tā arī nav devis, un rezultātā gada beigās, Krastiņš, protams, sasteigti - tā vietā, lai risinātu šos jautājumus, lai izteiktu savu viedokli, lai strādātu, - vienkārši nogrūž šo jautājumu un caur Ministru kabinetu padod mums, deputātiem, šādu konceptuāli nepamatotu risinājumu: sak', es te Aizsardzības ministrijā tāpat neko nesaprotu no tās civilās aizsardzības, iegrūdīsim viņu Iekšlietu ministrijai, nu lai tad viņi tiek galā ar tām problēmām!

Ar problēmām galā netiks ar to vien, ka mēs no Krastiņa šādā veidā noņemsim atbildību. Mums te drīzāk ir jāskata nevis jautājums par šiem grozījumiem likumā, ar kuriem mēs mainām Civilās aizsardzības centra atrašanās vietu, pārceļam to no Aizsardzības ministrijas uz Iekšlietu ministriju - ar to vien nekas līdzēts netiek, - bet drīzāk ir jāizskata jautājums par amatpersonām, kas nav spējīgas konceptuāli neko šeit risināt, tas ir, par Andreja Krastiņa demisiju. Tā faktiski šis jautājums būtu jāstāda.

Tāpēc gribu kopsavilkumā, apkopojot augstāk minēto, pateikt: frakcija "Latvijai" uzskata, ka vispār nav nepieciešams mainīt Civilās aizsardzības centra padotību, ir tikai konceptuāli Ministru kabinetā jāvienojas par civilās aizsardzības sistēmas turpmāko attīstības plānu, par šo koncepciju, tāpēc iesakām atgriezties pie jau manis iepriekš minētā civilās aizsardzības sistēmas koncepcijas projekta virzības un pilnveidošanas. Tātad aicinu balsot gan pret komisijas priekšlikumu par šo termina "pârraudzība" nomaiņu ar terminu "pakļautība", gan arī pret šā likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Jānis Kazāks - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!

J.Kazāks (frakcija "Latvijai").

Godātais priekšsēdētāja kungs! Dārgie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisijas šā gada 26.septembra sēdē mēs izskatījām jautājumu par iespējām Civilās aizsardzības centra pakļautībai pāriet no vienas ministrijas uz otru. Pēc ilgiem strīdiem nonācām pie secinājuma, ka tomēr vārda "pakļautība" nozīme būtu lietderīgāka. Kāpēc? Ja notiek tāda vai citāda veida pārņemšanas, vajadzētu izdarīt revīziju uz vietām, lai redzētu faktisko stāvokli un rentabilitāti tam, kas izdarīts. Nezinot Civilās aizsardzības centra faktisko darbību, ir grūti secināt, kāda forma ir labāka - pārraudzība vai pakļautība. Un, zinot, ka šopavasar Latvijas Republika gatavojās lielajiem plūdiem, visu darbības vadību pārņēma Ministru kabinets ar Ziedoni Čevera kungu priekšgalā. Vai tad tas nebija jādara civilajai aizsardzībai? Kur palikusi šī Civilās aizsardzības centra iniciatīva?

Pārejot tam no vienas ministrijas uz otru, vajadzētu parādīt Saeimai šīs pārejas finansiālo pusi, kādi izdevumi ir sagaidāmi, kādas reorganizācijas - gan kvalitatīvas, gan kvantitatīvas - vispār ir sagaidāmas šajā iestādē. Tā visa diemžēl šodien nav. Skatoties 1996.gada budžetu, redzam, ka tur nav parādīti šīs pārejas izdevumi. Rodas jautājums - kas un no kurienes tos segs? Vai tikai nebūs tāpat kā ar robežapsardzi, kurai šī pāreja arī ir ļoti vajadzīga, bet motivācijas šai pārejai nav. Uzskatu, ka jautājums nav sagatavots nedz no ministrijas, nedz no Ministru kabineta puses. Tikai tad, kad būs izpildīti visi šie iepriekš minētie noteikumi, - tikai tad lemsim, kā šo pāreju veikt. Bet fakts ir viens - tas ir jāizdara līdz šā gada beigām un jābūt skaidrībā, kur un kādā veidā šī iestāde strādās. Beidzot ir jābūt arī Civilās aizsardzības centra koncepcijai, kas iekļaujas visas valsts drošības koncepcijā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

Ģ.V.Kristovskis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es šoreiz nāku tribīnē, lai jūs aicinātu atbalstīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvāto priekšlikumu - nodot Civilās aizsardzības centru Iekšlietu ministrijas pakļautībā. Un es pamatošu, kāpēc. Es domāju, ka mēs daudzi apzināmies, kāpēc, pamatojoties uz vēsturiskajiem aspektiem, Civilās aizsardzības centrs savulaik atradās Aizsardzības ministrijas pārraudzībā. Tas bija tāds "mantojums" no padomju pieredzes, un, kā mēs atceramies, tajā laikā viens no šā centra uzdevumiem bija nodarboties ar iedzīvotāju aizsardzību pret radioaktīvo, ķīmisko, bioloģisko un citu šāda tipa ieroču uzbrukuma iespējām, sagatavot cilvēkus pret šādiem uzbrukumiem.

Otrs pieņēmums, kāpēc tas bija vajadzīgs. Kā jūs atceraties, visa šī struktūra sastāvēja no atvaļinātajām padomju militārpersonām, kurām tā bija laba darbavieta. Vēsturiski izveidojās tāda situācija, ka arī Latvija pārņēma Aizsardzības ministrijas pakļautībā šo struktūru. Diemžēl nepieciešamā finansēšana, varbūt arī drošības sistēmas izmaiņa Eiropā šodien liek mums skatīties uz šiem jautājumiem savādāk, un faktiski prioritāte jau ir mūsu ikdienas civilās aizsardzības nepieciešamības, kas saistītas ar bīstamiem uzņēmumiem un tamlīdzīgām lietām, kas vairs nav raksturīgas Aizsardzības ministrijas uzdevumiem.

Līdz ar to varētu teikt, ka, raugoties no šāda aspekta, Civilās aizsardzības centra nodošana jeb piesaistīšana Iekšlietu ministrijai būtu ļoti nozīmīga un pamatota. Bet, no otras puses, es gribētu teikt, ka saskaroties ar šo iestādi kopš 1990.gada... jāsaka, ka visu laiku šī iestāde ir pierādījusi vienu būtisku lietu - nespēju iesaistīties valsts problēmu risināšanā. Es personīgi atceros 1993.gada ugunsgrēkus, kad man, Zemessardzes toreizējam komandierim, nācās iesaistīties ugunsgrēku dzēšanas pasākumos. Toreiz ļoti kompetenta persona, bijušais PSRS ģenerālis Bruņinieks, bija šā dienesta vadītājs. Toreiz šā dienesta vadītājs faktiski nodarbojās tikai ar telefona klausules cilāšanu, atradās priekštelpā komisijai, kura tajā laikā tika izveidota Ministru padomē, pie Ministru prezidenta. Netika uzrādīti nekādi rīcības plāni. Toreiz vienīgā organizācija, kura varēja kompetenti šos jautājumus risināt, bija Iekšlietu ministrijas Ugunsdzēsības un glābšanas departaments; sadarbībā ar to diezgan lielu darbu veica arī Nacionālo bruņoto spēku vienības, Zemessardze tajā skaitā. Toreiz skaidri pierādījās Civilās aizsardzības centra nespēja risināt konkrētus jautājumus.

Otrs. Es domāju, ka neviens no klātesošajiem šodien nepateiks, vai Civilās aizsardzības centrs ir radījis programmu, kas jūs informētu, kā rīkoties un kāda tipa gāzmaskas jums šodien būtu jālieto, ja tiešām notiktu, teiksim, kāda ķīmiska vai citāda atmosfēras piesārņošana, kura radītu problēmas. Man šādas skaidrības nav, un šodien valstī šādas organizācijas nav.

Ja mēs runājam par pakļautības un pārraudzības jautājumiem, jāsaka, ka jau šobrīd esošais šā centra statuss, atrašanās Aizsardzības ministrijas pārraudzībā, bija pietiekami neatkarīgs un, kā jau mēs konstatējām un kā es to uzskatu, darbības efektivitāte šai iestādei bija nepietiekama. Ja mēs to atstāsim atkal tikai pārraudzības statusā, šī iestāde atkal darbosies pašplūsmā, tai joprojām būs tā pati neefektīvā rīcība. Es pat gribētu teikt, ka vadība, arī šodienas vadība, nav spējīga risināt šos jautājumus valstiski, valstiski nepieciešamajā līmenī. Un, kā jau es minēju, mums valstī šobrīd tiešām ir viena ļoti kompetenta iestāde, kura ikdienā veic - es domāju, kvalitatīvi veic - pienākumus, tas ir Ugunsdzēsības un glābšanas departaments. Ja mēs šo iestādi nodotu šā departamenta vadībā, pakļautībā, tad mēs, es domāju, būtu izdarījuši darbu, kas varbūt šo iestādi, Civilās aizsardzības centru, vestu pie kārtības. Ugunsdzēsības un glābšanas departamenta vadība, es domāju, pilnīgi kompetenti un atbildīgi spētu sakārtot šīs iestādes uzdevumus un vietu valsts saimniecībā, valsts drošībā, iedzīvotāju veselības un dzīvības aizsardzībā. Tāpēc es aicinu šoreiz akcentēt un atbalstīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu. Varbūt tas ir tuvākā laika jautājums, bet tas ir jautājums, kas ir saistīts ar mūsu valsts kārtību, drošību, cilvēku veselību un aizsardzību. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Bišera kungs pieteicies debatēs, bet ir atlikušas tikai dažas minūtes. Vai jums, Bišera kungs, pietiks laika? (No zāles deputāts I.Bišers: "15 minūtes neizmantošu...") Jā, lūdzu! Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Lūdzu!

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienītie kolēģi! Šim jautājumam ir jau gara vēsture. Tas izvirzījās tad, kad veidojās neatkarīgā Latvijas valsts. Un jau tad es valdībā stingri iestājos par to, ka šim centram ir jāatrodas Iekšlietu ministrijas sistēmā. Diemžēl toreiz pārsvaru guva citi un pārliecināja Godmani par to, ka PSRS laikā tas ir bijis Aizsardzības ministrijas sistēmā. Arī dažās Rietumu lielvalstīs tas ir Aizsardzības ministrijas sistēmā, tāpēc tam jāatrodas tur, lai gan ir dažādas situācijas starp lielvalstīm un nelielām valstīm, kāda ir Latvija. PSRS tas bija Aizsardzības ministrijā tāpēc, ka PSRS plānoja atomkaru, un tas bija viens no atomkara sagatavošanas orgāniem. Tāpat arī Amerikai ir jārēķinās ar šo atomkaru.

Mums tā uzdevums ir dzēst lielus ugunsgrēkus, glābt plūdos un, nedod Dievs, glābt, ja, teiksim, Ventspilī vai citā vietā notiktu kāda liela katastrofa, avārija. Tātad šeit tam ir tīri civili uzdevumi, tāpēc īpaša saistība ar aizsardzības resoru nebūtu nepieciešama. Tāpēc es domāju, ka pamatos ir runa par tā nodošanu Iekšlietu ministrijai. Vēl jo vairāk tāpēc, ka tur jau atrodas mobils un reāls spēks.

Jautājumā par pakļautību vai pārraudzību. Atcerieties, kur ir principiālā starpība! Ja tā ir pakļauta iestāde, tad ministrs var dot obligātus norādījumus šai iestādei. Ja tā ir pārraudzībā esoša iestāde, tad ministrs nevar dot nekādus norādījumus, viņš var tikai atcelt šīs iestādes nelikumīgus lēmumus, bet jāvada tā laikam tomēr ir tam ministram, kas tur atrodas. Un šeit, es domāju, ir operatīvi jāsadarbojas ugunsdzēsējiem, policijas darbiniekiem, šiem Glābšanas dienesta darbiniekiem un šī centra darbiniekiem. Un tad nevar gaidīt, ka tur katrā gadījumā ministram būtu jāgriežas pie Ministru prezidenta, lai saskaņotu, kādā veidā viņi tur aplenks, ko viņi tur darīs un kādā veidā cīnīsies. Tur ir jādarbojas aktuāli.Tāpēc es uzskatu, ka Endziņa kunga iebildums par likumu nesaskaņotību... Viņš diemžēl nenosauca konkrētus likumus un neminēja to, cik liela ir šī nesaskaņotība. Tas man vēl rada šaubas, vai te būs liela nesaskaņotība likumos, un, ja tā būs, tad to var nokārtot. Bet tajā pašā laikā, ja tā nesakārtotība ir ministrijas darbā un organizētībā, tad katrā ziņā tā radīsies.

Tāpēc arī es atbalstu Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Aivars Endziņš - otro reizi. Endziņa kungs, bet nu mums ir trīs minūtes. Lūdzu!

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es aicinātu visus kolēģus izlasīt kaut vai 1.pantu, kas ir civilā aizsardzība un tās uzdevumi. Tur ir rakstīts: dabas katastrofas, tehnogēnās katastrofas, epidēmijas, epizootijas un tā tālāk un tā joprojām. Arī bruņoti konflikti. Tas, ka par sistēmas darbību, tās uzdevumu izpildi atbild Ministru prezidents. Ja sistēma būs pakļautībā iekšlietu ministram, tad kurš kuram tagad būs pakļauts - Ministru prezidents iekšlietu ministram vai otrādi? Tā ir viena lieta.

Paskatīsmies 8.pantu - "Sistēmas Ātrās reaģēšanas spēki". Ātrās reaģēšanas spēkus darbā iesaista visā valsts teritorijā - kas? Ministru prezidents! Es tāpēc aicinātu cienījamo komisiju nevis šādā veidā izdarīt grozījumus - no "pârraudzības" uz "pakļautību", bet tādā gadījumā izdariet grozījumus visā likumā, sakārtojiet šo te sistēmu un tad nāciet klajā, nevis šadā veidā - mainot "pakļautībā" vai "pârraudzībā".

Es aicinu vēlreiz balsot pret un atstāt tā, kā Kabinets bija pieņēmis - "pârraudzībā". (Starpsauciens no zāles: "Pareizi!")

Sēdes vadītājs. Paldies. vairāk debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu - izdarīt likumā "Par Latvijas Republikas civilo aizsardzību" otrajā lasījumā jums iesniegtās izmaiņas. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 14, atturas - 25. Priekšlikums ir pieņemts.

Lūdzu Ādamsona kungs, par priekšlikumiem uz trešo lasījumu.

J.Ādamsons. Cienījamie kolēģi! Lūdzu savus priekšlikumus iesniegt līdz 30.oktobrim. Un līdz tam laikam, kā es jau teicu, mēs sakārtosim... Aizsardzības un iekšlietu komisija sagatavos izmaiņas visos pārējos likumos, kurus minēja arī Endziņa kungs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 6, atturas - 10.

Pirms pārtraukuma būs vairāki paziņojumi.

Piedodiet, mēs vēl nevienojāmies par termiņiem. Ādamsona kungs, kāds ir komisijas priekšlikums? Ādamsona kungs, kādi ir priekšlikumi par trešo lasījumu.

J.Ādamsons. Es jau teicu - ir ierosinājums - priekšlikumus iesniegt līdz 30.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Vai pret Ādamsona kunga nosaukto datumu nav iebildumu? Nav. Paldies, pieņemts.

Pirms pārtraukuma vairāki paziņojumi.

Pirmais: 12.35 Prezidija sēžu zālē sāksies Prezidija sēde, kurā es lūdzu piedalīties frakciju un komisiju vadītājus un Ministru prezidenta kungu.

Vārds paziņojumam Antonam Seikstam - frakcija "Latvijas ceļš".

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Jūs lasījāt Prezidija informāciju, un faktiski tas ir paziņojums un atgādinājums reizē. Pie Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas ir izveidota apakškomisija bērnu tiesību aizsardzībai. Komisija ir sākusi darbu deputātes Leitenas vadībā. Tur ietilpst deputāti Lagzdiņš, Nagobads, Saulītis, Seiksts, Prēdele, Brūvers, Rudzītis, Stikuts. Ar informāciju šajos jautājumos vai ar priekšlikumiem lūdzu griezties pie deputātes Leitenas.

Sēdes vadītājs. Paldies. Jānis Kalviņš - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

J.Kalviņš (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde šodien pulksten 13.00 komisijas telpās. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Gundars Valdmanis - Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts.

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Cienījamo Prezidij! Kolēģi Saeimā!

Mosties, Miervaldi! - kāds taurētājs sauc.

Miervaldi, mosties, lai pulku sasauktu!

Okupantus, postītājus pie atbildības dzīt,

Miervaldi, mosties, mosties tūlīt!

Jo ar ķengām no eglēm taisās mūs dzīt! 12.35 Sarkanajā zālē mēs nodosim Kārļa Zariņa sagatavoto prasību pret Vāciju par okupācijas laika postījumu mūsu tautai. Tur būs vairākas uzstāšanās. Es lūdzu visus jūs, kas vienu laiku pierakstījāties vai teicāt, ka jūs esat okupācijas seku novēršanas grupā, ierasties tur, un arī visus citus, kam tā lieta interesē. Tā būs tautai svarīga lieta. Mums it kā ir likts šito prasību nolikt arhīvā, bet es ceru, ka ar šito preses konferenci mēs to jautājumu iedzīvināsim, ka viņš nenomirs arhīvā, bet ka viņš sāks dzīvot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties. Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus. Godājamie kolēģi, pārtraukums diemžēl vēl nav izsludināts.

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre).

Godājamie deputāti! Nav reģistrējušies Roberts Dilba, Gunta Gannusa, Jānis Jurkāns, Paulis Kļaviņš, Valdis Nagobads, Andris Saulītis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Deputāti, lūdzu, ieņemiet vietas! Godājamie deputāti, lūdzu, reģistrēsimies kvorumam! Lūdzu reģistrēties. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 42 deputāti. Lūdzu zvanīt! Lūdzu godājamos deputātus atgriezties zālē, jo mums jāturpina darbs. Lūdzu deputātus vēlreiz reģistrēties! Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu rezultātu! Reģistrējies 51 deputāts. Turpinām darbu.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par 1923.gada 2.augusta likuma "Par Valsts kontroli" atjaunošanu"". Juridiskās komisijas vārdā Aigars Jirgens - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Lūdzu, Jirgena kungs!

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.1444. Otrajā lasījumā Juridiskā komisija likumprojekta preambulā ierosina izdarīt tehniska rakstura labojumu, proti, mainīt atsauci no "Latvijas Vēstneša" uz "Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotāju" atbilstoši mūsu vispārpieņemtajai praksei.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas priekšlikumu - izdarīt likumā komisijas iesniegtos labojumus? Pret šo daļu nav. Paldies. Pieņemts.

A.Jirgens. Par likumprojekta 1.un 2.pantu priekšlikumi nav saņemti.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti neiebilst.

A.Jirgens. Par likumprojekta 3.pantu ir saņemti divi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumi. Pirmais priekšlikums - izslēgt no Valsts kontroles likuma 1.panta otro daļu. Un šo priekšlikumu Juridiskā komisija neatbalsta, jo uzskata, ka Valsts kontrole kā institūcija tiek izveidota ar Saeimas lēmumu, proti, Saeima ieceļ valsts kontrolieri un apstiprina Valsts kontroles padomes locekļus, tāpēc ir neloģiski, tāpēc Saeimas apstiprinātu institūciju kontrolē Saeima. Līdz ar to šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atklājam debates. Jānis Lagzdiņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Kolēģi deputāti! Valsts kontrole nevis revidē... viņai ir nevis jārevidē Saeima, tātad lēmējinstitūcija, bet gan Saeimas Kancelejas darbība atbilstoši likumam par Valsts kontroli - tāda ir šī priekšlikuma jēga. Valsts kontrole nerevidē Valsts prezidenta darbību, un jūs jau atceraties, ka necik sen Valsts kontrole veica revīziju Valsts prezidenta Kancelejā un atklāja tur zināmus pārkāpumus, tāpat es uzskatu, ka Saeimas Kanceleja nav ārpus likuma un Saeimas Kanceleja ir jārevidē tāpat kā Valsts prezidenta Kanceleja, tāpat kā Ministru kabineta Kanceleja. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies, Lagzdiņa kungs! Vai vēl kāds ir pieteicies debatēs? Vairāk nav. Tādā gadījumā lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus izteikt savu viedokli, balsojot par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu. Iebildumu nav? Tātad, kolēģi, atbildīgā komisija to neatbalsta. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina balsojumu par savu priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 19, atturas - 13. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Jirgens. Nākamais Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums ir - aizstāt likumprojekta 3., 4., 5. un 6.pantā vārdus "valsts un pašvaldības mantu" ar vārdiem "valsts un pašvaldības mantu un finansu līdzekļiem". Juridiskā komisija izskatīja šo priekšlikumu, un jāsaka, ka atbilstoši Civillikuma nosacījumiem arī finansu līdzekļi ir ietilpināmi jēdzienā "manta". Līdz ar to Juridiskā komisija neuzskatīja par vajadzīgu izdarīt šādu redakcionālu labojumu visos šī likumprojekta pantos, taču, lai būtu pilnīga skaidrība šajā likumā, ka šis jēdziens ir atbilstošs Civillikumam, tad pirmajā vietā, kur šis priekšlikums parādās, proti, likumprojekta 3.pantā, Juridiskā komisija ierosina iekavās dot paskaidrojumu: "(arī finansu līdzekļi)", tādā veidā daļēji pieņemot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem nav iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu - izteikt likumprojekta 2.pantu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Jirgens. 2.lappusē pie likumprojekta 4.panta atkal ir iepriekš minētais Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, un tas ir iestrādāts, kā es tikko minēju, likumprojekta 3.pantā, līdz ar to ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret šādu Juridiskās komisijas slēdzienu par likumprojekta 4.panta pirmo daļu? Nav. Paldies. Pieņemts.

A.Jirgens. Tālāk par likumprojekta 5.pantu atkal ir divi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumi. Pirmais priekšlikums ir tas, kuru es tikko jau minēju, un arī šeit tātad tas ir iestrādāts likumprojekta 3.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par šo pantu? Nav. Paldies. Pieņemts.

A.Jirgens. Otrs priekšlikums ir - aizstāt likumprojekta 5.pantā vārdus "vai kuras izpilda valsts pasūtījumus un piegādes" ar vārdiem "vai kuras izpilda valsts vai pašvaldības pasūtījumus un piegādes". Šo priekšlikumu Juridiskā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret atbildīgās komisijas slēdzienu - aizstāt likumprojekta 5.pantā vārdus... un tālāk kā tekstā? Neiebilst. Pieņemts.

A.Jirgens. Likumprojekta 6.pantā ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas jau minētais priekšlikums par finansu līdzekļiem, un tas ir iestrādāts 3.pantā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret atbildīgās komisijas iesniegto 6.panta redakciju? Neiebilst. Pieņemts.

A.Jirgens. Likumprojekta 7.pantā ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - aizstāt vārdus "koleģiālo iestāžu" ar vārdiem "koleģiālo lēmējinstitūciju". Juridiskā komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas iesniegto redakciju likumprojekta 7.pantam? Nav. Tātad pieņemts.

A.Jirgens. Likumprojekta 8.pantā ir divi... Tātad te ir deputāta Lagzdiņa priekšlikums, par ko acīmredzot jārunā vispirms, un pēc tam - par otru.

Deputāta Lagzdiņa priekšlikums ir - pagarināt valsts kontroliera pilnvaru laiku, tātad noteikt, ka valsts kontrolieri ieceļ Saeima uz 6 gadiem. Juridiskā komisija izvērtēja šo priekšlikumu, un šajā apspriešanā piedalījās arī pašreizējais valsts kontrolieris. Te tika analizēts arī citu mūsu šāda veida institūciju pilnvaru termiņu garums, un mēs centāmies šo Lagzdiņa kunga priekšlikumu modificēt tādā veidā, lai šeit būtu analoģija gan ar ģenerālprokurora pilnvaru laiku, gan ar Augstākās tiesas priekšsēdētāja pilnvaru laiku, kas ir 7 gadi. Un arī Juridiskā komisija ierosina noteikt, ka valsts kontrolieri ieceļ Saeima uz 7 gadiem. Tāds ir mūsu priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti piekrīt Juridiskās komisijas slēdzienam par Lagzdiņa kunga ieteiktajām izmaiņām 9.pantā un atbalsta komisijas izstrādāto 9.panta redakciju? Atbalsta. Paldies. Pieņemts.

A.Jirgens. Nākamais priekšlikums šajā pašā pantā ir - papildināt likumprojektu ar to, ka tiek izslēgta no Valsts kontroles likuma 9.panta otrā daļa, proti, kas runā par to, ka, stājoties amatā, valsts kontrolieris Saeimā dod zvērestu, kura teksts jums tabulas 1.ailē ir redzams. Juridiskā komisija neatrada pietiekamus argumentus šādam ierosinājumam un neatbalsta šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu? Nav. Paldies. Pieņemts.

A.Jirgens. Tālāk likumprojekta 9.pantā ir deputāta Lagzdiņa priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi, un šis likuma 10.pants ir izteikts jaunā redakcijā. Deputāta Lagzdiņa priekšlikums nav atbalstīts tāpēc, ka šis rotācijas princips, kas bija nepieciešams, uzsākot Valsts kontroles darbību, proti, katru gadu mainīt noteiktu padomes locekļu un Revīzijas departamenta kolēģiju locekļu skaitu, šobrīd vairs nebūtu nepieciešams. Tā uzskata arī pašreizējais valsts kontrolieris, jo ir jau iedibinājusies sistēma, ka šī amatpersonu nomaiņa notiek pakāpeniski, un nav vairs tāda situācija, ka būtu vienā reizē jānomaina visi Valsts kontroles padomes un Revīzijas departamenta kolēģiju locekļi. Līdz ar to šāda kārtība vairs nebūtu nepieciešama.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Jāņa Lagzdiņa priekšlikumu 10.panta redakcijā un vai deputāti piekrīt komisijas iesniegtajai 10.panta redakcijai? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

A.Jirgens. Nākamais ir par likumprojekta 10.pantu. Tas ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums par tiem ierobežojumiem, kādi ir Valsts kontroles amatpersonām. Un Juridiskā komisija daļēji ir pieņēmusi šo priekšlikumu, to precizējot un izsakot tabulas 5.ailē redzamajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Tas ir, Jirgena kungs, par 12.pantu...

A.Jirgens. Tas ir likumprojekta 10.pants, kas izdara izmaiņas likuma par Valsts kontroli 12.pantā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem nav iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu - izteikt 12.pantu jums iesniegtajā redakcijā? Nav. Paldies. Pieņemts.

A.Jirgens. Tālāk 5.lappusē līdzšinējam likumprojekta 8.pantam mainās numerācija, Juridiskā komisija to ir izteikusi ar jauno numerāciju, tas tagad ir 11.pants.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Paldies. Pieņemts.

A.Jirgens. Attiecīgi līdzšinējais 9.pants kļūst par 12.pantu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemts.

A.Jirgens. Līdzšinējais 10.pants kļūst par 13.pantu, kā arī Juridiskā komisija ierosina papildināt šeit likuma 19.pantu ar 8.punktu par to, ka Valsts kontroles padome izskata un apstiprina Valsts kontroles darbinieku štatu sarakstu un darba samaksas sistēmu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Juridiskās komisijas iesniegto priekšlikumu - papildināt 19. pantu ar 8. punktu jums redzamajā redakcijā? Nav iebildumu. Pieņemts.

A.Jirgens. Tālāk. Līdzšinējais 11. pants kļūst par 14. pantu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav? Paldies.

A.Jirgens. Tālāk. Ir deputāta Lagzdiņa priekšlikums par likumprojekta 15. pantu - izteikt Valsts kontroles likuma 37. pantu jaunā redakcijā, kas jums ir redzama; tas ir, runa ir par to, ka Valsts kontrole ir tiesīga izmantot savā darbībā 20% no summām, kas piedzītas no tās noteiktajiem uzrēķiniem. Juridiskā komisija ļoti rūpīgi apsprieda šo priekšlikumu, šeit piedalījās arī Valsts kontrolieris, un mēs lūdzām atzinumu arī Finansu ministrijai. Šis Finansu ministrijas atzinums ir saņemts; tiesa, tas ir negatīvs, bet šeit nav izteikti Finansu ministrijas iebildumi pēc būtības, šeit ir tikai minēts fakts, ka šā gada 4. aprīlī, pieņemot Ministru kabineta noteikumus nr. 103, iepriekš minētais jautājums netika atbalstīts. Juridiskā komisija, vispusīgi izvērtējot, tomēr izšķīrās atbalstīt pēc būtības Lagzdiņa kunga priekšlikumu un izteikt tādā redakcijā, kāda jums ir redzama tabulas 5. ailē.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu par 37. panta redakciju? Nav. Paldies.

A.Jirgens. Tālāk. Ir deputāta Lagzdiņa priekšlikums papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem. Šis priekšlikums nav atbalstīts, bet Juridiskā komisija ierosina papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu, ka spēku zaudē attiecīgie Ministru kabineta noteikumi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu - papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Jirgens. Un pēdējais priekšlikums ir noteikt, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Pieņemts. Paldies.

A.Jirgens. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par 1923. gada 2. augusta likuma "Par Valsts kontroli" atjaunošanu"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Un lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - arī nav.

Lūdzu, Jirgena kungs, priekšlikumus par trešo lasījumu.

A.Jirgens. Ir priekšlikums noteikt kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu 11. oktobri.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto datumu jeb termiņu - 11. oktobri? Nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījums likumā "Par dzīvokļa īpašumu"".

Juridiskās komisijas vārdā - Kristiāna Lībane, frakcija "Latvijas ceļš".

K.Lībane (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Dokumenta numurs ir 1445. Tas ir "Grozījums likumā "Par dzīvokļa īpašumu"" otrajā lasījumā, un tas tika iesniegts kā Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi nr. 132.

Pirmkārt, Juridiskā komisija izdarīja nelielu grozījumu - aizstāja ievaddaļā, preambulas daļā, atsauci uz "Latvijas Vēstnesi" ar atsauci uz "Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotāju".

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Juridiskās komisijas atzinumu - aizstāt atsauci uz "Latvijas Vēstnesi" ar atsauci uz "Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotāju"? Nav iebildumu? Paldies. Pieņemts.

K.Lībane. Tālāk. Varam pāriet pie saņemto priekšlikumu izskatīšanas, kuri ir iesniegti par 25. panta pirmo daļu, kura arī ir tā daļa, kas tika grozīta ar Ministru kabineta noteikumiem. Juridiskā komisija saņēma ekonomikas ministra Guntara Krasta priekšlikumu, kuru mēs noraidījām sekojošu iemeslu dēļ.

Pirmkārt, ekonomikas ministra Krasta priekšlikumā parādās termins "pašvaldībām piekrītošās dzīvojamās mājas", kas šajā likumā nav definēts, un mēs uzskatījām to par zināmu neprecizitāti, bet galvenais iemesls bija tas, ka šajā priekšlikumā nav noteikta termiņa, līdz kādam ir jāveic attiecīgās darbības Ministru kabinetam. Ja jūs pievēršat uzmanību spēkā esošajai redakcijai, tad redzat, ka tur ir termiņš - 6 mēneši no likuma spēkā stāšanās brīža, arī tas nav precīzi. Un tāpēc tad, kad mēs vēlāk pāriesim pie Juridiskā biroja priekšlikuma, tur jau būs iestrādāts konkrētais termiņš, un tas bija iemesls, kāpēc mēs noraidījām Guntara Krasta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu - noraidīt likumprojekta 25. pantā ekonomikas ministra Krasta priekšlikumu? Iebildumu nav. Pieņemts.

K.Lībane. Tālāk. Tika saņemti arī divi priekšlikumi no finansu ministra Aivara Kreitusa. Pirmo no tiem Juridiskā komisija noraidīja dēļ tā paša manis jau minētā iemesla, ka šajā likumā nav definēts piekritības jēdziens. Un, tā kā šis likums daudzus jēdzienus definē nedaudz citādāk kā Civillikums, tad vai nu šis jēdziens ir jādefinē, vai arī šādu priekšlikumu mēs pieņemt nevaram.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu - noraidīt likumprojekta 25. pantā finansu ministra Kreitusa priekšlikumu? Nav. Paldies. Pieņemts.

K.Lībane. Otrs finansu ministra Aivara Kreitusa priekšlikums ir pieņemts un ir iestrādāts Juridiskās komisijas piedāvātajā redakcijā, kam par pamatu ir ņemts Juridiskā biroja priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikuma pārākumu pār iepriekš minētajiem priekšlikumiem noteica tas, ka te bija minēts konkrēts termiņš, ko Juridiskā komisija gan pēc Nekustamo īpašumu aģentūras priekšlikuma nedaudz pagarināja, taču, kā jau es teicu, Juridiskās komisijas piedāvātā redakcija tomēr ir izstrādāta, galvenokārt balstoties uz Juridiskā biroja piedāvāto.

Tas man par iesniegtajiem priekšlikumiem ir viss, un es aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vispirms vienosimies, vai deputātiem nav iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu - šajā 25. panta daļā iestrādāt finansu ministra Aivara Kreitusa otro priekšlikumu un pieņemt Juridiskā biroja priekšlikumu par šo panta daļu?

Normunds Pēterkops vēlas runāt. Lūdzu! Frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

N.Pēterkops (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Kas attiecas uz tiem priekšlikumiem, kas ir palikuši un ko ir atbalstījusi Juridiskā komisija, es gribētu tomēr lūgt deputātus balsot par Juridiskā biroja priekšlikumu pilnā redakcijā, jo Juridiskā komisija būtībā ir nomainījusi šo datumu - 30. jūniju, bet es personīgi neredzu iemeslu, kāpēc būtu jāpagarina šis termiņš, līdz kuram šiem rīkojumiem ir jābūt pieņemtiem. Jo, kā atceramies, pašā pirmajā variantā bija runa par 6 mēnešiem, tas bija jāizdara jau līdz 1996. gada 1. maijam. Līdz tam laikam tas izdarīts nebija. Sekoja nākamais variants, ka būs atsevišķi rīkojumi, un arī tagad nekas nav izdarīts. Tagad savā priekšlikumā Juridiskais birojs piedāvā šeit pateikt datumu, un šinī gadījumā tas būtu it kā, pēc manām domām, daudz labāks, tuvāks datums. Nevajadzētu to pagarināt vēl tālāk, jo šā datuma attālināšana būtībā dod Ministru kabinetam iespēju neko nedarīt, un tas kavē dzīvojamo māju privatizāciju un daudzas citas lietas, kas sakārtotu valsts un pašvaldību īpašuma skaidrību - kas kuram pieder. Es domāju, ka tas ir jāizdara pēc iespējas ātrāk, un tāpēc mums būtu šis termiņš jānosaka pēc iespējas īsāks, lai valdība redzētu, ka ir jau divas reizes šis termiņš pārcelts viņai par labu, bet tālāk vairs nedrīkst nākt tai pretī un šo procesu vilkt garumā, jo šī neskaidrība būtu vēl par 3 mēnešiem tālāka. Protams, ja mēs ņemam vērā to, ka... ja nav iespējams izdarīt to līdz 31. martam, tādā gadījumā, protams, arī 30. jūnijs var būt termiņš, kurā nevarēs to izdarīt, un tad jau vispār labāk atstāt tādu redakciju, kādu piedāvāja Krasta kungs - ka ir atsevišķs rīkojums. Bet, ja mēs nosakām termiņu, tad es esmu par to tuvāko termiņu un aicinu arī deputātus atbalstīt to un nobalsot par to.

Es piedāvāju balsot par Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tādā tekstā, kādā tas ir iesniegts?

N.Pēterkops. Jā.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušies nav. Acumirkli... Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Lūdzu!

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienītie kolēģi! Es arī varētu pievienoties cienījamajam Pēterkopa kungam, kurš gribētu redzēt šo termiņu pēc iespējas īsāku, un arī es varētu teikt, ka valdībai bija vispār laiks, taču jāņem vērā, ka tieši šajā sfērā notika diezgan nopietnas pārmaiņas, kuras mēs paši esam akceptējuši, tas ir, tika likvidēts Valsts īpašuma fonds un tika izveidota Nekustamā īpašuma aģentūra, kura tikai tagad beidz veidoties. Un varbūt tikai vienīgi šā iemesla dēļ komisija uzskatīja par iespējamu dot šai tikko izveidotajai aģentūrai vēl mazliet laika, lai viņa sakārtotu šos valsts īpašumus.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Runāt neviens nevēlas? Komisijas vārdā - Lībanes kundze. Lūdzu!

K.Lībane. Cienījamie kolēģi! Man ir jārunā komisijas vārdā, un tāpēc, lai gan kā deputāte es varētu piekrist Pēterkopa kunga argumentiem par 1997. gada 31. martu, kā referentei man jūs ir jāinformē, ka 1997. gada 30. jūnijs tika iestrādāts pēc Nekustamā īpašuma aģentūras priekšlikuma un mēs uzticējāmies viņiem, ka viņi nosaka reālu datumu un reālu laika periodu, kura laikā šo darbu ir iespējams veikt. Bet par to, ka šāds termiņš, lai kāds tas būtu, ir jānosaka, - par to, gan, cienījamie kolēģi, nevarētu būt nekādu šaubu, jo ir patiešām jānosaka konkrēts datums, līdz kuram ir jāsakārto valsts un pašvaldību īpašuma attiecības, un tikai tad varēs attīstīties tālāk tirgus un tikai tad būs iespējams visus šos namus normāli apsaimniekot un gūt no tiem kaut kādu peļņu. Tā ka komisijas vārdā es aicinu tomēr atbalstīt komisijas izstrādāto redakciju, bet... jābalso ir arī par Juridiskā biroja...

Sēdes vadītājs. Jā, paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par Juridiskā biroja priekšlikumu - izteikt likumprojekta 25. pantu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 7, atturas - 13. Priekšlikums pieņemts.

K.Lībane. Tādā gadījumā mēs varētu balsot par likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījums likumā "Par dzīvokļa īpašumu"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts pieņemts.

Lūdzu, Lībanes kundze, nosaukt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

K.Lībane. Ja deputātiem nav iebildumu, es gribētu ierosināt 15. oktobri.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret nosaukto termiņu - 15. oktobri? Neiebilst. Pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - "Grozījums likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumam"".

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Deņisovs, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

O.Deņisovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr. 1453 - "Grozījums likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumam", trešais lasījums.

Attiecībā uz trešo lasījumu komisijā nav saņemti priekšlikumi, bet komisijā ir pieņemti redakcionāli labojumi preambulā. Otrajā lasījumā tur bija minēts "Latvijas Vēstnesis", bet trešajā lasījumā ir "Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs". Un pārejas noteikumos, kur otrajā lasījumā ir minēti Ministru kabineta noteikumi, trešajā lasījumā ir norādīts, ka tie ir Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi. Komisija lūdz atbalstīt tās priekšlikumus un pieņemt likumprojektu "Grozījumi likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumam"" trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies, Deņisova kungs! Es gribu jums atvainoties par to, ka nepareizi nosaucu jūsu vārdu. Bet tagad - par priekšlikumu būtību. Vai kolēģi vēlas runāt par atbildīgās komisijas izteikto viedokli un slēdzienu? Debatēs pieteikušos nav. Runāt arī neviens nevēlas. Tātad ir priekšlikums likumprojektu pieņemt. Pieņemt likumu.

O.Deņisovs. Jā, trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījums likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumam"" pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 1. Likums ir pieņemts. Paldies.

O.Deņisovs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību"".

Kārlis Leiškalns - Sociālo un darba lietu komisijas vārdā. Frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie deputāti! Mēs strādāsim ar dokumentu nr. 1455. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību"". Skatīsim trešajam lasījumam sagatavoto redakciju.

3.pantā priekšlikumu un grozījumu nav.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 4.pantā priekšlikumu un grozījumu nav.

Sēdes vadītājs. Arī iebildumu nav.

K.Leiškalns. 5.pantā priekšlikumu un grozījumu nav.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemts.

K.Leiškalns. 9.pantā priekšlikumu un grozījumu nav.

Sēdes vadītājs. Arī tas ir pieņemts.

K.Leiškalns. 10.pantā priekšlikumu un grozījumu nav.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemts.

K.Leiškalns. 11.pantā priekšlikumu un grozījumu nav.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemts.

K.Leiškalns. 12.pantā komisija ir izdarījusi redakcionālu grozījumu, kas ailē tabulas labajā pusē ir izcelts ar treknu druku.

Sēdes vadītājs. Tie ir vārdi "ârstniecības iestādes". Paldies. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

K.Leiškalns. 13.pantā vārdi "darba ņēmēja" aizstāti ar vārdu "darbinieka". Redakcionāls grozījums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret redakcionālajām izmaiņām 13.pantā. Pieņemts.

K.Leiškalns. Redakcionālas izmaiņas ir arī 14.pantā, tās ir izceltas ar treknu druku.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret redakcionālajām izmaiņām likumprojekta 14.pantā. Pieņemts.

K.Leiškalns. 15.pantā priekšlikumu un grozījumu nav.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemts.

K.Leiškalns. 11.pantā priekšlikumu un grozījumu nav.

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

K.Leiškalns. Komisija ierosina pieņemt pārejas noteikumus. Tekstu jūs redzat ailē tabulas labajā pusē.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst, ka likumprojekts tiek papildināts ar pārejas noteikumiem jums iesniegtajā redakcijā? Neiebilst. Pieņemts.

K.Leiškalns. Komisijas vārdā aicinu deputātus balsot par likumu trešajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par likumu "Grozījums likumā "Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību"". Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Grozījums likumā "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju"".

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - Edgars Bāns, Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts.

E.Bāns (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Lūdzu pievērst uzmanību dokumentam nr. 1446.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

E.Bāns. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešajam lasījumam priekšlikumus nevienā pantā saņēmusi nav.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas runāt par apspriežamo jautājumu? Atklājam debates.

Roberts Zīle - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Lūdzu!

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Priekšlikumi tik tiešām nav iesniegti, jo likumā tiek paredzēts izdarīt vienu grozījumu. Tas ir samērā būtisks, ja neteiktu vairāk. Šis teikums, kas ir pašlaik paredzēts grozījumos, nozīmē samērā būtisku lietu. Es mēģināšu to paskaidrot. Pagājušā gada beigās bija 122 bijušo kolektīvo un padomju saimniecību tiesību un saistību pārmantotājas - respektīvi, tās paju sabiedrības, akciju sabiedrības, sabiedrības ar ierobežotu atbildību, kuras bija palikušas kā šie juridiskie pārmantotāji no kolhoziem un sovhoziem. Tātad šeit nav runa par tām izveidotajām uzņēmējsabiedrībām, kas ir izveidojušās, nošķirot mantu no šīm paju sabiedrībām saskaņā ar likumu vai arī izveidojot pilnīgi jaunas sabiedrības laukos vai uzņēmumus. Šeit nav runa arī par tām kooperatīvajām sabiedrībām, kurām bija tiesības, samērā ekskluzīvas tiesības, izveidot kooperatīvās sabiedrības attiecībā uz koplietošanas objektiem, tādiem kā mehāniskās darbnīcas vai tamlīdzīgi objekti, kas nav saistīti ar tiešo pamatražošanu lauksaimniecībā. Tātad šā priekšlikuma būtība ir tā, ka šajā gadījumā šīm apmēram 100 sabiedrībām vairs nebūs saistoša šī norma, ka sabiedrība nedrīkst veikt reorganizāciju: proti, sabiedrība varēs pārveidoties kooperatīvā sabiedrībā vai pārveidoties par individuālu uzņēmumu. Ja mēs zinām vispārējo kārtību, kādā notiek šīs sapulces, tad zinām, ka ir normāla tāda procedūra, ka izsludina darba dienas kārtību, paju sabiedrības dalībnieki neatnāk pietiekamā skaitā, kvoruma nav, šī sapulce ar to pašu darba kārtību tiek izsludināta pēc divām nedēļām un ir tiesīga pieņemt lēmumus neatkarīgi no esošā kvoruma šajā atkārtotajā sapulcē. Kooperatīvajām sabiedrībām ir biedru naudas, ir iemaksu līmenis, un, ja šo līmeni nosaka tādu, ka to nevar "pacelt" zināma paju sabiedrības biedru daļa, tad šie cilvēki tiek atstumti no šīs sabiedrības. Labākajā gadījumā ar viņiem noslēgs līgumus, ilgtermiņa līgumus, par to, ka viņiem kaut kādā vērtībā šīs pajas atmaksās atpakaļ. Tātad faktiski šī reorganizācijas noliegšana (kas, cita starpā, ļoti slikti ir reglamentēta Latvijas likumdošanā: ko nozīmē vārdi - uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības reorganizācija?) tiek izņemta ārā no šā likuma un aizvietota ar šo normu, ar šo atļauju šīm apmēram 100, es vēlreiz saku, tiesību un saistību pārņēmējām no kolhoziem un sovhoziem saglabāt šo vienoto kopumu, pilnīgi apturot privatizāciju un mantas nošķiršanu. Tāda ir šo grozījumu būtība. Paldies par uzmanību. Es aicinu tomēr noraidīt šo grozījumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Lūdzu!

I..Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie deputāti! Es diemžēl nesapratu godājamā Zīles kunga priekšlikumu. Mēs nevaram balsot par atsevišķu grozījumu, jo attiecībā uz trešo lasījumu neviens priekšlikums nav iesniegts. Zīles kungs varētu vienīgi aicināt balsot pret šo likumprojektu kopumā. Tas ir cits jautājums, bet par atsevišķu grozījumu mēs nevaram balsot, jo likumprojekts ir otrajā lasījumā jau pieņemts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Zīles kungs - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Otru reizi.

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Es ļoti atvainojos par to, ka es neprecīzi noformulēju savu priekšlikumu. Es tiešām aicinu balsot pret šo likumprojektu kā tādu, jo tas faktiski sastāv no šā viena labojuma.

Sēdes vadītājs. Paldies, Zīles kungs! Vai vēl kāds vēlas runāt? Vairāk debatēs pieteikušos nav. Komisijas vārdā - Bāna kungs, lūdzu!

E.Bāns. Lietas būtība, kā jūs, godātie kolēģi, atceraties, ir tāda, ka tad, kad tika nodibinātas statūtsabiedrības un sevišķi paju sabiedrības, - tad, pēc iepriekšējā likuma, varēja izņemt vienu objektu ārā un tā sadalīt, un tāpēc radās tanī likumā 16.pants, ka bez kopsapulces lēmuma to nevar darīt. Tagad ir spēkā tas, ka nevar saimniecību pārveidot statūtsabiedrībā vai kādā citā formā, un tāpēc ir šis labojums, ka ar kopsapulces lēmumu to var darīt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Tātad, ko jūs ierosināt, Bāna kungs? Pieņemt likumu...

E.Bāns. Pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu - pieņemt likumprojektu "Grozījumi likumā "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju""trešajā lasījumā. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 12, atturas - 8. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Grozījums likumā "Par paju sabiedrībām"". Trešais lasījums.

Edgars Bāns - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā, lūdzu!

E.Bāns (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Lūdzu pievērst uzmanību dokumentam nr. 1447. Tātad tas ir likumprojekts "Grozījums likumā "Par paju sabiedrībām"", trešais lasījums. Komisijas ierosinājums ir - nevis "grozījums likumā", bet labajā pusē pasvītrotais ir "grozījumi likumā". Līdz ar to arī virsraksta apakšējā daļā, runājot par "Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotāju", ir jābūt vārdiem "ðādus grozījumus". Daudzskaitlī.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu - mainīt atsauci uz informācijas avotiem un atbalstīt komisijas slēdzienu? Nav iebildumu. Pieņemts.

E.Bāns. 2.pantā Juridiskais birojs ierosina vārdu "Civilkodekss" aizstāt ar vārdu "Civillikums" un vārdu "likumdošanas" ar vārdu "normatīvie".

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret Juridiskā biroja izteikto priekšlikumu, kuru akceptējusi atbildīgā komisija, par likumprojekta 2.pantu? Neiebilst. Pieņemts.

E.Bāns. 30.pantā vārdu "likumdošanas" aizstāt ar vārdu "normatīvie". Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret izmaiņām likumprojekta 30.pantā un atbalsta komisijas slēdzienu? Atbalsta. Pieņemts.

E.Bāns. 38.pantā Juridiskais birojs ierosina panta piektajā daļā vārdu "likumdošanas" aizstāt ar vārdu "normatīvajiem".

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret Juridiskā biroja izteikto un komisijas atbalstīto priekšlikumu par izmaiņām 38.pantā? Nav. Pieņemts.

E.Bāns. 46.pantā otrajā daļā aizstāt vārdus "Latvijas Republikas likumdošanai" ar vārdiem "normatīvajiem aktiem". Juridiskais birojs ierosina.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret Juridiskā biroja iesniegtajiem grozījumiem likumprojekta 46. pantā? Nav iebildumu. Pieņemts.

E.Bāns. 5.lappusē 49.pantu (tas bija iesniegts uz otro lasījumu) komisija izteica precīzākā redakcijā, kas ir dota 5.ailītē labajā pusē.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta 49.panta atbildīgās komisijas iesniegto redakciju? Iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. Tālāk - šā panta 13.daļā aizstāt vārdu "Civilkodeksā" ar vārdu "Civillikumā", ko atbalstīja arī komisija, izsakot precīzākā redakcijā, ievērojot daļu numerācijas maiņu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret atbildīgās komisijas slēdzienu - atbalstīt ierosinātās izmaiņas, izsakot precīzākā redakcijā, ievērojot daļu numerācijas maiņu? Neiebilst. Tātad pieņemts.

E.Bāns. 54.pants. Izslēgt likuma 54.panta trešajā daļā vārdu "tautas". Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret to? Neiebilst. Tātad pieņemts.

E.Bāns. Juridiskais birojs ierosināja, un komisija atbalstīja priekšlikumu - papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu sekojošā redakcijā, kas ir lasāma 5.ailītē.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret Juridiskā biroja iesniegtā un atbildīgās komisijas akceptētā pārejas noteikuma redakciju, kas jums ir redzama? Neiebilst. Pieņemts.

E.Bāns. Tautsaimniecības komisija lūdz balsot par šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par paju sabiedrībām"" pieņemšanu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - nav, atturas - 2. Likums ir pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību un individuālo darbu"". Trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā Edgars Bāns - Latvijas Vienības partijas frakcija.

E.Bāns (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Likumprojekts "Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību un individuālo darbu" trešajā lasījumā ir dokuments nr.1448.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Bāna kungs!

E.Bāns. Tālāk jau virsrakstā ir deputāta Sinkas kunga ierosinājums - visā likuma tekstā vārdu "individuālo" aizstāt ar vārdu "privāto". Komisija to izvērtēja un sakarā ar to, ka daudzos likumos ir minēts šis individuālais uzņēmums, neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atklājam debates. Runās Juris Sinka - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Lūdzu!

J.Sinka (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais priekšsēža kungs! Kolēģi! Protams, iepriekšējā reizē un Augstākās padomes laikā šādu apzīmējumu lietoja, jo padomju laika krievu valodā vārdu "ïičnoje" izvairījās lietot, arī "privatnoje", bet tas individuālais ienāca sakarā ar piemājas zemi un tā tālāk, tātad izvairījās tieši no kapitālisma apzīmējumiem. Brīvvalsts laikā teica "privātā saimniecība", "privātais uzņēmums" un arī "privātais darbs", nevis "individuālais", jo individuālais attiecas uz vienu cilvēku. "Individuāls" ir tikpat svešvalodīgs kā "privāts", bet tiešām individuāls - "individuaļnij" ir saistāms ar padomju laiku. Un, lai mēs varētu arī šinī gadījumā tomēr mazliet patīrīt savu valodu un arī konceptus, kas apzīmē šo okupācijas, komunistu, laiku, es lūdzu ievērot manu priekšlikumu un par to balsot.

Sēdes vadītājs. Paldies, Sinkas kungs! Debatēs pieteicies Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienītie kolēģi! Es gribētu mazliet oponēt Sinkas kungam. Man tāpat kā viņam būtu patīkami iztīrīt mūsu likumdošanu no padomju laika paliekām, bet es domāju, ka šinī gadījumā viņa dusmas uz padomju laika paliekām nebūtu īsti vietā. Mēs jau sen atzīstam privāto un publisko tiesību objektus, un šajā gadījumā mēs nevaram uzskatīt, ka individuālie visi ir tikai šie privātie uzņēmumi. Ir arī citi privāti uzņēmumu veidi, un tāpēc es domāju, ka šis dalījums, ka tas ir vienai personai piederošs vai otrā gadījumā - ģimenei piederošs, ka tie ir dažādi veidi un ka tos visus mēs nevaram apzīmēt, jo ir arī privātās uzņēmējsabiedrības un tā tālāk. Šeit ir vienīgi dalījums, ka tas ir individuāls - vai nu vienai personai, vai vienai ģimenei piederošs, un tur laikam gan mēs neatradīsim nekādas padomju laika paliekas, jo šajā laikā tādi uzņēmumi vispār netika atļauti.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk par šo jautājumu debatēs deputāti pieteikušies nav. Piedodiet, ir! Aivars Endziņš - frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es negribu atkārtot to, ko jau teica Bišera kungs. Tikai es lūgtu pievērst uzmanību tam, ka, ja šo Sinkas kunga piedāvājumu pieņem, tad jau likuma nosaukums kļūst absurds - "Par privāto (ģimenes) uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību un privāto darbu", ja ņem vērā jūsu priekšlikumu - un visā tekstā vārdu "individuālo" nomaina ar "privāto". Tātad šeit būtu privātais darbs arī, tāpēc arī es aicinātu neatbalstīt šo te priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Sinkas kungs uztur spēkā prasību par balsojuma, tādēļ lūdzu zvanu! Varbūt komisijas vārdā vēl? Lūdzu deputātus balsot par Sinkas kunga priekšlikumu - likuma nosaukumā un visā likuma tekstā vārdu "individuālo" aizstāt ar vārdu "privāto". Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 21, atturas - 14. Priekšlikums nav pieņemts. Paldies.

Lūdzu, tālāk!

E.Bāns. Pirmajā nodaļā Juridiskais birojs ierosina izslēgt atsauces uz likuma publikācijām.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja ierosinājumu - likumprojekta pirmajā nodaļā un citur likuma tekstā izslēgt atsauces uz likuma publikācijām. Paldies, nav iebildumu. Pieņemts.

E.Bāns. Tālāk 3.lapaspusē Juridiskais birojs 1.pantā ierosina vārdu "likumdošanas" aizstāt ar vārdu "normatīvajiem". Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret Juridiskā biroja priekšlikumu - izdarīt izmaiņas likumprojekta 1.pantā? Piekrītam. Paldies. Pieņemts.

E.Bāns. 2.pantā Juridiskais birojs ierosina aizstāt likuma 2.panta pirmajā daļā vārdu "pamatus" ar vārdu "kârtību".

Sēdes vadītājs. Arī pret to deputātiem nav iebildumu. Paldies, pieņemts.

E.Bāns. Juridiskais birojs ierosina aizstāt likuma 2.panta pirmajā daļā vārdus "Latvijas Civilkodekss", "Laulības un ģimenes kodekss" ar vārdu "Civillikums" un vārdus "citi Latvijas Republikas likumi un nolikums par uzņēmumu vai uzņēmuma statūti, ja tādi tiek pieņemti" ar vārdiem "citi likumi" un tālāk kā tekstā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas atbalstīto Juridiskā biroja priekšlikumu - izdarīt iesniegtās izmaiņas 2. pantā? Nav iebildumu. Pieņemts.

E.Bāns. Tālāk - 4.lapaspuse. Juridiskais birojs ierosina aizstāt likuma 7.panta otrās daļas 9.punktā vārdus "likumdošanas" ar vārdu "normatīvajiem". Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret Juridiskās komisijas ierosinājumiem, kurus akceptējusi arī atbildīgā komisija, - izdarīt izmaiņas 7.pantā. Paldies, pieņemts.

E.Bāns. Tālāk - 9.pantā vārdus "Tautas deputātu padomes lēmuma noraksts" un tālāk kā tekstā aizstāt ar vārdiem, kas minēti tālāk: "...pašvaldības domes (padomes) vai zemes komisijas lēmums" un tālāk kā tekstā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret to? Pieņemts.

E.Bāns. 4.punktā aizstāt vārdus "pagasta tautas deputātu padomes..." un tā tālāk ar vārdiem "pagasta padomes lēmums par zivju limita iedalīšanu", ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret izdarītajām izmaiņām likumprojekta 9.panta 4.punktā? Paldies, pieņemts.

E.Bāns. Tālāk 10.pants. Juridiskais birojs ierosina izslēgt otrajā daļā vārdus "Latvijas Republikas". Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies, pieņemts.

E.Bāns. 13.pantā Juridiskais birojs ierosina aizstāt vārdus "nosaka Latvijas Republikas likums "Par uzņēmējdarbību"" ar vārdiem "regulē attiecīgie normatīvie akti".

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret izdarītajām izmaiņām 13.pantā? Neiebilst. Tātad pieņemts.

E.Bāns. 14.pantā Juridiskais birojs ierosina aizstāt šī panta otrajā daļā vārdu "likumdošanas" ar vārdu "normatīvie".

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. Tālāk 15.pantā aizstāt vārdus "Latvijas Republikas likumdošanas" ar vārdu "normatīvajos" Juridiskais birojs ierosina. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. Analoga izmaiņa ir 16.panta otrajā daļā - nomainīt ar vārdu "normatīvajos" un tālāk kā tekstā. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī nav iebildumu. Pieņemts.

E.Bāns. Tālāk. 19.pants ir 7.lapaspusē. Juridiskais birojs ierosina aizstāt 19.pantā vārdus "Valsts finansu inspekcijas" ar vārdiem "Valsts ieņēmumu dienesta".

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Paldies, pieņemts.

E.Bāns. Juridiskais birojs ierosina šinī pantā arī izslēgt vārdus "bet ne biežāk kā reizi gadā". Komisija nobalsoja ar vienādu balsu skaitu, acīmredzot tas šeit bez debatēm būtu jāizšķir.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Aivars Endziņš - frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es aicinātu atbalstīt šeit Juridiskā biroja priekšlikumu, jo savādāk iznāk absurda situācija. Ir izdarīts likuma pārkāpums. Vienreiz ir izdarīta pārbaude, atkārtoti kaut kas tiek izdarīts, bet likums vairāk aizliedz izdarīt pārbaudi, tāpēc, ja šos vārdus - "bet ne biežāk kā reizi gadā" - izņems ārā... Likuma teksts jau pats par sevi pasaka, ka šajā individuālajā (ģimenes) uzņēmumā revīziju var izdarīt pēc Valsts finansu inspekcijas, Valsts kontroles vai tiesību aizsardzības institūciju iniciatīvas likumā paredzētajos gadījumos un noteiktajā kārtībā. Tas vienmēr ir saistīts ar likuma pārkāpumu. Ja ieliek šādu ierobežojumu, tad tas nozīmē, ka vienreiz izdarīja, pārbaudīja, bet, ja ir atkal signāli un atkal kaut kas ir izdarīts, tad vairāk nevar pārbaudīt. Es tāpēc aicinātu to izslēgt ārā, lai tomēr dotu šo te iespēju un lai tomēr likuma prasības būtu vienveidīgas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Valdis Krisbergs - Demokrātiskās partijas Saimnieks... piedodiet, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Un jo sevišķi Endziņa kungs! Diemžēl reālajā uzņēmējdarbībā ir mazlietiņ savādāk. Ja jums, Endziņa kungs, pieņemsim, būtu individuālais uzņēmums un ja jums būtu nepatīkams konkurents, tad šodien Rīgas pilsētā uzņēmējdarbību var kontrolēt 17 institūcijas. Ja katra institūcija kontrolē tikai divas dienas, tad vienu mēnesi jūsu uzņēmums ir slēgts. Un, ja tas notiek 12 reižu gadā, tad visu gadu ir slēgts. Reāli šādā veidā konkurences cīņa var absolūti izsist konkurentu no darba ritma. Tāpēc jau Rīgas domē savā laikā bija doma radīt tirdzniecības koordinācijas pārvaldi, lai šādas pārbaudes notiktu kompleksi. Ja likumā tieši būs ielikts "vienu reizi gadā", tad šīs te profilaktiskās pārbaudes, kas lielākā vai mazākā mērā ir saistītas ar to, ka no uzņēmēja cenšas izspiest pārbaudes labvēlīgu rezultātu veicinošu "prēmiju", sauksim to tā, tad vismaz tikai vienu reizi gadā tas notiks. Nav noslēpums, ka Vides aizsardzības centra inspektori parasti apmierinās, atverot un pārbaudot kafejnīcas un restorānus, tikai ar kārtīgām pusdienām vai vakariņām. Tas ir pilnīgi pietiekoši, lai pārbaudes rezultāts būtu pozitīvs. Ugunsdzēsības un dažas citas institūcijas diemžēl ir nedaudz dārgākas. Un ja šīs pārbaudes būs atļauts izdarīt nelimitēti, tad uzskatīsim, ka mēs esam atkal uzņēmējam uzlikuši slēpto papildnodokli. Diemžēl tāda ir realitāte. Lūk, šeit atšķiras reālā dzīves uztvere no akadēmiskās. Šeit nav Vācija. Šeit nav vēl kārtības. Šeit vēl ir tikai Latvija. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Endziņa kungs, atvainojiet, bet bija Inese Vaidere pieteikusies - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre. Lūdzu, Vaideres kundze!

I.Vaidere (Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre).

Paldies. Ļoti iespējams, ka Endziņa kungs gribēja teikt tieši to pašu, ko gribēju teikt es. Es nekādi nevaru pievienoties Krisberga kungam, jo mēs, būdami šeit, nevaram atbalstīt nelikumības un balsot no tāda viedokļa, ka kāds kādreiz varētu pieļaut nelikumības. Es domāju, ka mums ir jāvadās pēc esošā likuma un jāveido šeit tādi likumi, kādiem tiem ir jābūt. Tāpēc es ļoti lūdzu atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu un to motivāciju, ko izteica Endziņa kungs, - tātad izslēgt šos vārdus "bet ne biežāk kā reizi gadā". Ja ir nepieciešams kontrolēt divas reizes gadā šo uzņēmēju, tad mēs būsim šādu iespēju tomēr sev lieguši, lai arī šis uzņēmējs strādā likumā noteiktajos ietvaros. Tāpēc lūdzu atbalstīt Juridiskā biroja izteikto priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies, Vaideres kundze! Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Otro reizi.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šeit nebūt nav tā, kā Krisberga kungs saka, ka var jebkurš, vienalga, vai tas būs veterinārārsts vai vides aizsardzības vai kaut kas tamlīdzīgs... Šeit ir pateikts skaidri un gaiši - tā ir vai nu Valsts finansu inspekcija, vai Valsts kontrole, vai tiesībaizsardzības institūcija. Un, ja man, piemēram, pieder kaut kāds pārtikas veikals un es ignorēju kārtību - nav kases aparāta, nav uzskaites, es tirgoju "kreiso" preci un līdz ar to nemaksāju nodokļus, tad vienreiz man tiks izdarīta pārbaude, vienreiz mani sodīs, bet man tas tāpat kā zivij ūdens, un es turpināšu atkal... Krisberga kungs, tāpēc, lūdzu, šeit ir runa par individuālo, bet kāpēc šādi ierobežojumi neattiecas uz citiem uzņēmumiem? Uz tiem nav, bet ir attiecībā uz individuālo. Acīmredzot te nav loģikas, jo visiem ir jābūt vienādiem likuma priekšā, un pārkāpt likumu nevienam nav dota iespēja. Un šāds ierobežojums tāpēc ir ļoti lieks. Es aicinātu atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Juridiskā biroja priekšlikumu - izslēgt likumprojekta 19.pantā vārdus "bet ne biežāk kā reizi gadā". Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 5, atturas - 7. Juridiskā biroja priekšlikums ir pieņemts.

E.Bāns. 20.pantā Juridiskais birojs ierosina izteikt pirmo daļu šādā redakcijā... un tālāk kā tekstā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret izmaiņām 20.panta pirmās daļas redakcijā? Neiebilst. Pieņemts.

E.Bāns. Otrajā daļā Juridiskais birojs ierosina izslēgt vārdus: "izņemot...", tos, kas ir kreisajā pusē pasvītroti.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret Juridiskā biroja priekšlikumu izslēgt likumprojekta 20.panta otrajā daļā vārdus, kas jums ir iesniegti attiecīgajā redakcijā? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.

E.Bāns. 21.pantā ir redakcionālas izmaiņas, kas pasvītrotas, - aizstāts "no"ar "ar", "mantas" - ar "mantu".

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret redakcionālajām izmaiņām 21.pantā? Nav. Pieņemts.

E.Bāns. Juridiskais birojs 23.pantā ierosina aizstāt vārdus "civilās un ģimenes likumdošanas noteikumiem" ar vārdu "Civillikumu". Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu pret Juridiskā biroja priekšlikumu - aizstāt likuma 23.pantā attiecīgos vārdus - nav? Nav. Tātad pieņemts.

E.Bāns. 24.pantā Juridiskais birojs ierosina aizstāt pirmajā daļā vārdus "Latvijas Republikas Ministru padomes" ar vārdiem "normatīvajos aktos". Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret Juridiskā biroja iesniegtajām un atbildīgās komisijas akceptētajām izmaiņām likuma 24.panta pirmajā daļā? Nav iebildumu. Pieņemts.

E.Bāns. 9.lappusē 26.pantā Juridiskais birojs ierosina aizstāt likumā vārdus "Latvijas Republikas Ministru padomes" ar vārdiem "normatīvajos aktos".

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret šiem priekšlikumiem nav. Pieņemts.

E.Bāns. 27.pants. Juridiskais birojs ierosina aizstāt likuma 27.panta otrajā teikumā vārdus "nosaka Latvijas Republikas likums "Par uzņēmējdarbību"" ar vārdiem "regulē attiecīgie normatīvie akti", ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret 27.panta otrā teikuma jauno redakciju? Neiebilst. Pieņemts.

E.Bāns. Juridiskais birojs ierosina papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu redakcijā, kas ir minēta zemāk. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret likumprojekta papildināšanu ar pārejas noteikumu, kura redakcija jums ir iesniegta? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.

E.Bāns. Komisija lūdz apstiprināt šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību un individuālo darbu"" pieņemšanu pēdējā, trešajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 1, atturas - 1. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par līgumsabiedrībām"". Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Edgars Bāns - Latvijas Vienības partijas frakcija.

E.Bāns (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Tātad strādāsim ar dokumentu nr.1449. Tas ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par līgumsabiedrībām"" trešajā lasījumā. Likuma 2.pantā Juridiskais birojs ierosina aizstāt pirmajā daļā vārdu "Civilkodekss" ar vārdu "Civillikums" un vārdu "likumdošanas" ar "normatīvajiem". Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret iesniegtajām izmaiņām 2.panta pirmajā daļā? Neiebilst. Pieņemts.

E.Bāns. 4.pantā Juridiskais birojs ierosina izslēgt vārdus "vai arbitrāža".

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret to? Pieņemts.

E.Bāns. 5.pantā Juridiskais birojs ierosina aizstāt vārdu "likumdošanas" ar vārdu "normatīvie", ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret izmaiņām 5.panta redakcijā? Neiebilst. Pieņemts.

E.Bāns. Tālāk - 4.lappusē - Juridiskais birojs ierosina papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu sekojošā redakcijā, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret likumprojekta papildināšanu ar pārejas noteikumu jums iesniegtajā redakcijā? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.

E.Bāns. Komisija lūdz balsot par šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par līgumsabiedrībām"" pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījums likumā "Par pašvaldības uzņēmumu"", trešais lasījums. Edgars Bāns - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā. Lūdzu!

E.Bāns (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Lūgums pievērst uzmanību dokumentam nr.1450. Tātad likumprojekts "Grozījums likumā "Par pašvaldības uzņēmumu""...

Sēdes vadītājs. Lūdzu deputātus nedaudz koncentrēties, citādi pasliktinās dzirdamība.

E.Bāns. Ir mūsu komisijas ierosinājums virsrakstā vārdu "grozījums" rakstīt daudzskaitlī - "grozījumi" - un ievadā vārdus "ðādu grozījumu" aizstāt ar vārdiem "ðādus grozījumus".

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu, ka otrā lasījuma redakcija "grozījums likumā" ðajā lasījumā tiek pieņemta kā "grozījumi likumā"? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.

E.Bāns. 1.pantā Juridiskais birojs ierosina svītrot vārdu "(municipālais)".

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret Juridiskā biroja priekšlikumu - svītrot 1.pantā vārdu "(municipālais)"? Neiebilst. Pieņemts.

E.Bāns. Juridiskais birojs ierosina izteikt 2.pantā nosaukumu citādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret Juridiskā biroja priekšlikumu izteikt 2.panta nosaukumu jums iesniegtajā redakcijā? Neiebilst. Pieņemts.

E.Bāns. Šā panta tālākajā tekstā Juridiskais birojs ierosina nomainīt vārdu "Civilkodekss" ar vārdu "Civillikums" un aizstāt vārdus "citi Latvijas Republikas likumi" ar vārdiem "citi normatīvie akti". Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu pret 2.pantā izdarītajām izmaiņām nav? Nav. Paldies. Pieņemts.

E.Bāns. Juridiskais birojs ierosina aizstāt 3.pantā otrajā daļā vārdus "Pašvaldības izpildinstitūcijai" ar vārdu "Pašvaldībai".

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret izdarītajām izmaiņām likumprojekta 3.pantā? Neiebilst. Pieņemts.

E.Bāns. 4.pants. Juridiskais birojs ierosina panta pirmajā daļā vārdus "Tautas deputātu padomes lēmumu" aizstāt ar vārdiem "pašvaldības domes (padomes) lēmumu". Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret izmaiņām likumprojekta 4.pantā. Pieņemts.

E.Bāns. Un tas pats ir šā panta trešajā daļā.

Sēdes vadītājs. Arī pret izmaiņām 4.panta trešajā daļā deputāti neiebilst. Pieņemts.

E.Bāns. 5.pantā Juridiskais birojs ierosina svītrot vārdus "pilsētas rajona pašvaldības uzņēmumam - pilsētas rajona nosaukums". Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret izdarītajām izmaiņām likumprojekta 5.pantā. Paldies.

E.Bāns. 7.pantā Juridiskais birojs ierosina izteikt pirmo daļu citādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret izdarītajām izmaiņām likumprojekta 7.pantā? Neiebilst. Pieņemts.

E.Bāns. Tālāk. 9.panta otro daļu Juridiskais birojs ierosina izteikt citādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret ierosinātajām izmaiņām 9.panta otrajā daļā? Neiebilst. Pieņemts.

E.Bāns. Tālāk. 5.lappuse. Juridiskais birojs ierosina svītrot 9.panta trešo un ceturto daļu. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta priekšlikumu par 9.panta trešās un ceturtās daļas svītrošanu. Pieņemts.

E.Bāns. 10.pantā Juridiskais birojs ierosina svītrot vārdus "vai valsts arbitrāža". Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret izmaiņām 10.pantā? Nav. Pieņemts.

E.Bāns. 11. pants. Juridiskais birojs ierosina papildināt panta pirmo daļu pēc vārda "pašvaldības" ar vārdiem "domes (padomes)". Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī deputātiem nav iebildumu pret izdarītajām izmaiņām 11.panta pirmajā daļā.

E.Bāns. 6.lappuse. Juridiskais birojs ierosina aizstāt 11.panta otrajā daļā vārdu "izpildinstitūcija" ar vārdiem "dome (padome)". Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret 11.panta otrās daļas redakcionāliem labojumiem nav. Paldies. Pieņemts.

E.Bāns. Tālāk. 7.lappuse. Juridiskais birojs ierosina papildināt 11.panta trešās daļas 2.apakšpunktu pēc vārda "pašvaldības" ar vārdiem "domes (padomes)".

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret šādu komisijas slēdzienu iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. 13.pants. Juridiskais birojs ierosina izteikt panta pirmo daļu citādā redakcijā. Komisija neatbalstīja to.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Lagzdiņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godāto priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Tā kā mums jau ilgāku laiku ir spēkā likums par valsts un pašvaldību pasūtījumu, kurā tiek detalizēti reglamentēta kārtība, kādā pasūtījums izpildāms, nevajadzētu šajā likumā pavirši, neprecīzi šīs lietas reglamentēt, un tādēļ es lūdzu atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu, kurā izdarīta atsauce uz speciāliem likumiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vairāk neviens nevēlas par šo panta daļu runāt? Nē. Lūdzu. Vai komisijas vārdā, Bāna kungs?.. Nav. Tādā gadījumā lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsojot izteikt savu viedokli par 13.panta pirmās daļas redakciju, kura ir iesniegta. Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 8, atturas - 7. Priekšlikums pieņemts. Paldies.

E.Bāns. Juridiskais birojs ierosina svītrot 13. panta 2. un 3. daļu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret priekšlikumu - svītrot 13. panta 2. un 3. daļu? Iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. 4. daļā Juridiskais birojs iesaka vārdu "arbitrāža" aizstāt ar vārdu "tiesa".

Sēdes vadītājs. Arī pret to deputātiem iebildumu nav? Paldies.

E.Bāns. 15. panta 1. daļu Juridiskais birojs ierosina izteikt citādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta 15. panta 1. daļas redakciju? Iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. Ir Juridiskā biroja ierosinājums svītrot 15. panta 2. daļu. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam svītrot 15. panta 2. daļu? Komisija to nav atbalstījusi. Vai deputāti piekrīt komisijas viedoklim? Piekrīt. Vajadzības balsot nav? Tiek pieņemta atbildīgās komisijas redakcija par 15. panta 2. daļu.

E.Bāns. Tālāk. Juridiskais birojs ierosina 16. panta 2. daļu izteikt citādā redakcijā. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret 16. panta 2. daļas izteikšanu šādā redakcijā nav? Paldies. Pieņemts.

E.Bāns. 18. pantu Juridiskais birojs ierosina svītrot. Komisija neatbalstīja to, un komisijas ierosinājums ir izteikt 18. pantu citādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas viedokli - neatbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu svītrot 18. pantu? Un vai deputātiem vienlaicīgi nav iebildumu pret atbildīgās komisijas iesniegto 18. panta redakciju? Nav. Tātad pieņemts.

E.Bāns. Tālāk. 11. lappuse. Ir ierosinājums svītrot 20. panta 2. daļu. Komisija to atbalstīja, un tas ir ietverts komisijas izstrādātajā tālākajā redakcijā. Tālāk. Tautsaimniecības komisija ierosināja šo pantu izteikt tādā redakcijā, kāda ir trešajā ailē un tālāk piektajā ailē.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas iesniegto 20. panta redakciju? Iebildumu nav? Pieņemts.

E.Bāns. Tālāk Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ierosināja papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem, redakcija ir redzama tabulā. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam - neatbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegtos pārejas noteikumus? Piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

E.Bāns. Bet Juridiskais birojs iesaka citu redakciju, ko komisija izskatīja un atbalstīja, iekļāva kā pārejas noteikumu 1. punktu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti atbalsta Juridiskā biroja iesniegto pārejas noteikumu? Atbalsta. Paldies. Pieņemts.

E.Bāns. 13. lappuse. Tautsaimniecības komisija ierosina papildināt pārejas noteikumus ar 2. punktu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam par pārejas noteikumu 2. punktu? Piekrīt. Pieņemts. Paldies.

E.Bāns. Komisija lūdz balsot par šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījums likumā "Par pašvaldības uzņēmumu"" pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 1, atturas - 2. Likums pieņemts.

E.Bāns. Paldies par pacietību.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Par Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas līgumu par brīvo tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm".

Ārlietu komisijas vārdā - Indulis Bērziņš, frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Kā jūs atceraties, pirms trim nedēļām mēs nobalsojām konceptuāli par šo likumprojektu un attiecīgi par līguma ratifikāciju, un šobrīd tas ir sagatavots izskatīšanai otrajā, galīgajā, lasījumā - ar valodnieku ieteiktām korekcijām un ar redakcionāliem precizējumiem. Un tāpēc es lūdzu to izskatīt pa pantiem un sākt ar nosaukumu. Nosaukumā ir izdarīts redakcionāls precizējums - valstu nosaukumi ir samainīti vietām šinī tekstā, atbilstoši tai secībai, kādā šīs valstis ir minētas līguma nosaukumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret to, ka tiek izdarīti redakcionāli precizējumi likumprojekta nosaukumā? Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bērziņš. Redakcionālus precizējumus Ārlietu komisija izdarījusi arī 1. pantā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas izdarītajiem redakcionālajiem precizējumiem likumprojekta 1. pantā? Piekrīt. Tātad pieņemts.

I.Bērziņš. Arī 2. pantā ir izdarīti redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta 2. panta redakcionālajiem precizējumiem? Nav iebildumu, tātad pieņemts.

I.Bērziņš. Tieši tādi paši redakcionāli precizējumi attiecas uz 3. pantu.

Sēdes vadītājs. Vai arī attiecībā uz 3.panta redakcionālajiem precizējumiem deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bērziņš. Tālāk. Komisija saņēma tikai vienu priekšlikumu attiecībā uz šo likumprojektu, kas attiecas uz līguma ratifikāciju, un šis priekšlikums ir no frakcijas "Latvijai". Ārlietu komisija 18. septembra sēdē izskatīja frakcijas "Latvijai" iesniegto priekšlikumu papildināt minēto likumprojektu ar 5. pantu, kuru jūs varat šeit redzēt, un nolēma, ka konkrētā līguma attiecīgajos pantos - 11., 12., 13., 14., 15. pantā... cienījamie kolēģi, jūs paši varat iepazīties ar šo pantu redakciju... ir paredzēti konkrēti gadījumi, kuros ir paredzēta 16. pantā noteiktā aizsargājošo pasākumu pielietošanas kārtība. Ja kāda puse (vai puses), garantētās eksporta subsīdijas atbalstot, noteiktos uzņēmumus vai noteikto preču ražošanu izkropļo vai apdraud konkurenci (kā jūs saprotat, runa ir par to, par ko mēs visi šeit uztraucāmies, kad bija pirmais lasījums... par Lietuvu...) vai arī izraisa puses saimnieciskās situācijas pasliktināšanos, kā tas ir teikts 11. pantā, tad attiecīgi šī pretējā puse (jeb konkrētajā gadījumā - Latvija) var tūdaļ rīkoties.

Otrkārt. Es gribu uzsvērt, ka šis priekšlikums, tā ideja, ir varbūt visnotaļ labs, un tieši tādēļ Ārlietu komisija, kura nevar savas specifikas dēļ, jo mūsu jautājumi ir ārlietu jautājumi, izskatīt jautājumus, kas attiecas uz Lauksaimniecības likumu un kas ir ļoti specifiski... mēs, komisija, nosūtījām jau paši... ja frakcija "Latvijai" grib, var to izdarīt otru reizi... mēs paši nosūtījām uz Tautsaimniecības komisiju šo kustības "Latvijai" priekšlikumu, kurš attiecas uz Lauksaimniecības likumu. Šinī likumā, kura nosaukums jau paredz to, ka tas ir likums par līguma ratifikāciju, mēs varam balsot par ratifikāciju vai pret ratifikāciju, bet mēs nevaram ielikt iekšā pantus, kas nosaka mūsu attieksmi pret lauksaimniecības attīstību vai... vienalga, sauciet to, kā gribat. Un tāpēc šis priekšlikums noteikti ir jāizvērtē speciālistiem Tautsaimniecības komisijā un jādod savs atzinums, bet šinī likumā, tieši no šā viedokļa, iekļaujams tas nav, un tieši tāpēc Ārlietu komisija nobalsoja šā priekšlikuma iekļaušanu šinī likumā. Mēs aicinām frakcijas "Latvijai" pārstāvjus, kas ir iesnieguši šo priekšlikumu, diskutēt par to gan Tautsaimniecības komisijā, gan tad, kad Lauksaimniecības likums, kurā ir paredzētas visas šīs iespējas šo procesu ietekmēt, tiktu izskatīts šeit sēdē. Tāpēc mēs noraidījām šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies, Bērziņa kungs! Bet vai es būšu palaidis garām?.. Vai mēs izskatījām arī redakcionālos precizējumus likumprojekta 4. pantā?

I.Bērziņš. Jā, es ceru, ka mēs izskatījām, bet katrā ziņā... es ceru, ka iebildumu nav nevienam.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tas ir pieņemts. Tā, kolēģi... Debatēs par apspriežamo jautājumu ir pieteikušies divi deputāti - Kostandas kungs un Grīnberga kungs. Bet līdz pārtraukumam mums ir septiņas minūtes. Kostandas kungs, jums pietiks ar septiņām vai runāsiet pēc pārtraukuma?

Tā, nu tad... tā kā attiecībā uz pagājušo pārtraukumu mēs sevi drusciņ apkrāpām, tagad varbūt kompensēsim.

Pirms pārtraukuma viens paziņojums. Vārds Dzintaram Ābiķim, frakcijas "Latvijas ceļš" deputātam, - par komisijas sēdi. Lūdzu!

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Es lūdzu jūs uz komisijas sēdi tūlīt komisijas telpās. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Kolēģi, tiek pasludināts pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi, lūdzu, ieņemsim vietas sēžu zālē! Turpinām apspriest darba kārtības jautājumu "Par Latvijas Republikas..." piedodiet, "Par Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas līgumu par brīvo tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm".

Atklājam debates. Debatēs ir pieteicies Odisejs Kostanda - frakcijas "Latvijai" deputāts.

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Es aicinu atbalstīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, jo mums tomēr rūpīgi vajadzētu šodien izvērtēt, par ko mēs īsti balsojam un kādas tam būs sekas. Es kategoriski nepiekrītu Induļa Bērziņa apgalvojumam, ka šim mūsu priekšlikumam nav vietas šajā dokumentā. Tam ir vieta.

Nedaudz atcerēsimies šā līguma tapšanas vēsturi un mērķus. 1996.gada 16.jūnijā trīs Baltijas valstu premjeri - Vehi, Šķēle un Stankēvičs - parakstīja līgumu par brīvo tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm. Līguma mērķi, protams, izklausās labi. Tie ir: izveidot brīvās tirdzniecības zonu lauksaimniecības pārtikas un zivju produktiem Baltijas valstīs, veicināt valstu savstarpējo saimniecisko sakaru attīstību, nodrošināt godīgus konkurences nosacījumus tirdzniecībā. Tātad uz šo mērķi attiecas frakcijas "Latvijai" priekšlikums - radīt labvēlīgus nosacījumus uzņēmējdarbības attīstībai un investīciju veicināšanai.

Latvijas valdība - gan Ministru prezidents Šķēle, gan zemkopības ministrs Dilba, gan īpašu uzdevumu ministrs Kiršteins - uzsver, ka šis līgums par brīvo tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm nerada briesmas Latvijas lauksaimniecībai. Latvijas tirgus ir 2,5 miljoni cilvēku, Baltijas tirgus - 8 miljoni cilvēku, līdz ar to līguma ratifikācija esot izdevīga Latvijas pārstrādes uzņēmumiem un noteikti iegūšot it kā mazturīgie iedzīvotāji, arī pensionāri, jo pazemināšoties pārtikas produktu cenas. Līgums atbilstot arī valdības ārpolitikas virzienam uz iekļaušanos Eiropas savienībā. Bet, kad mēs šodien balsojam, mums būtu jāatbild uz jautājumu - vai Latvijas zemnieki ar savu produkciju var konkurēt Baltijas valstu tirgū? Vai Zemkopības ministrija ir izstrādājusi aizsardzības mehānismu, kas pasargātu Latvijas zemniekus? Frakcija "Latvijai" uzskata, ka mums ir jāizanalizē, jāatrisina valstī virkne pamatjautājumu, kas nodrošina (es vēlreiz uzsveru: nodrošina) līdzvērtīgus ražošanas un godīgas konkurences apstākļus visu Baltijas valstu ražotājiem. Tāpēc mēs iesniedzām šo savu priekšlikumu, un tam ir jābūt šajā dokumentā, ja mēs gribam, lai tie mērķi, kurus mēs šeit pasludinām un pret kuriem nekas nav iebilstams, tiešām realizētos un atbilstu mūsu tautas un mūsu valsts interesēm, atbilstu mūsu lauksaimnieku interesēm.

Tāpēc uzskatām, ka, pirmkārt, jānodrošina Latvijas zemnieki ar lauksaimnieciskās ražošanas potenciālu - tehniku, ražošanas iekārtām, rezerves daļām par optimālām cenām. Tas ir svarīgi, jo Lietuvā gandrīz pilnībā ir saglabāts lauksaimnieciskās ražošanas potenciāls, pat no Latvijas savulaik iepirktā tehnika. Taču daudziem Latvijas zemniekiem šobrīd saimniekošana ir jāsāk praktiski no nulles. Mēs taču zinām, ka jauns traktors šobrīd maksā apmēram 8000 līdz 10 000 latu, lietots traktors - 4000 līdz 5000 latu. Kombains maksā aptuveni 10 000 latu, arkls - 3000 latu, un šo uzskaitījumu varētu vēl turpināt. Mēs zinām, ka vairumam zemnieku Latvijā nav līdzekļu šādas tehnikas iegādei.

Otrkārt. Jānodrošina vienādas elektroenerģijas un degvielas cenas visās Baltijas valstīs. Kā zināms, Igaunijā degvielas cena ir par 25%-30% zemāka nekā Latvijā. Lietuvā šī cenu starpība ir vēl lielāka.

Treškārt. Jārada vienādi kredītu saņemšanas noteikumi visās Baltijas valstīs. Latvijā kredītus iespējams saņemt, praktiski sākot tikai no 20% un ar augstāku likmi. Lietuvas zemnieki var iegādāties, saņemt kredītus ar 5%-7% likmi gadā. Nav zināms, kā Latvijas valdība domā panākt lauksaimniecībai atvēlēto kredītresursu izlīdzinājumu ar citām Baltijas valstīm.

Ceturtkārt. Jābūt vienādam valstu atbalstam lauksaimniecībai. Tas ir tieši tas, ko prasa frakcijas "Latvijai" priekšlikums. Kā zināms, Lietuvā subsīdijas 1996.gadā sastādīja 65,7 miljonus latu, kas ir 10% no Lietuvas budžeta, bet Latvijā lauksaimniecībai šogad ir atvēlēti tikai 4 miljoni latu jeb 1% no budžeta.

Piektkārt. Baltijas valstīs ir jābūt vienādām iepirkuma cenām lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumos. Latvijā nepārtraukti krītas cenas atsevišķiem produkcijas veidiem - gaļas ražošanā, daļēji arī piena ražošanā.

Sestkārt. Nosakāmas vienādas nodokļu atlaides un atvieglojumi lauksaimniekiem, ņemot par pamatu, piemēram, Lietuvas pieredzi. Lietuvā vietējā ražojuma pārtikas precēm pievienotās vērtības nodoklis ir 9%, bet importa precēm pievienotās vērtības nodoklis ir 18%.

Kā zināms, Latvijā arī vietējā ražojuma pārtikas precēm pievienotās vērtības nodoklis ir 18%. Mēs neredzam, kādu valdības diferencētu pieeju šim jautājumam, lai padarītu mūsu lauksaimniekus, mūsu lauksaimniecības produkcijas ražotājus līdzvērtīgus un spējīgus konkurēt ar kaimiņvalstīm.

Septītkārt. Nav mazsvarīgi arī tas, ka pat pie vienāda preču cenu līmeņa Latvijā un Lietuvā lietuviešiem ir izdevīgi vest savu produkciju uz Latviju. Lietuvieši gūst šobrīd 50% peļņu, mainot valūtu un iegādājoties preces pēc tam savā valstī, tādēļ mūs nepārliecina Šķēles argumentācija, ka Latviju nepārplūdinās Lietuvas preces.

Redzam arī virkni citu smagu problēmu, ar kurām neizbēgami saskarsies Latvijas lauksaimnieki pēc līguma ratifikācijas. Un tās ir šādas. Lietuvā ir divas līdz divas ar pusi reizes lielāks lauksaimniecības produkcijas kopapjoms salīdzinājumā ar Latviju, Latviju pārplūdinās Lietuvas un Igaunijas lauksaimniecības preces, un rezultātā tiks bremzēta Latvijas lauksaimnieciskā ražošana un eksporta potenciāls, un tādējādi Latvija var pārvērsties par lauksaimniecības produktu importētāju valsti. Acīmredzot Latvijā samazināsies pārtikas produktu mazumtirdzniecības cenas. Piena pārstrādes uzņēmumi tātad var noteikt tik zemu piena iepirkuma cenu, ka zemniekiem Latvijā vairs neatmaksāsies turēt govis, un šā iemesla dēļ nebūs izdevīgi nodarboties arī ar gaļas ražošanu.

Smagas problēmas ir gaidāmas arī graudkopībā. Tāpēc frakcija "Latvijai", iesniedzot šo priekšlikumu, uzskata, ka Latvijai ir jāizstrādā un jāīsteno bezdarba likvidācijas programma un ka ražošana ir nevis jābremzē, bet jāattīsta. Tikai tad, ja Latvijas lauksaimniecība spēs sekmīgi izturēt konkurenci Baltijas valstu tirgū, iespējama reāla Latvijas iekļaušanās Eiropas savienības kopējā lauksaimniecības politikā. Tikai tad Latvija pierādīs, ka tai ir svarīga Latvijas lauksaimniecības attīstība, Latvijas zemnieku nākotne.

Frakcija "Latvijai" uzskata, ka šobrīd mūsu valsts valdība nav veikusi nepieciešamos pasākumus, lai Latvijas lauksaimniecība spētu izturēt konkurenci Baltijas valstu iekšējā tirgū. Šobrīd Latvija nav gatava tam, lai sekmīgi, neapdraudot mūsu lauksaimnieku intereses, mūsu valsts intereses, īstenotu līguma par brīvo tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm noteikumus. To varētu darīt tikai tad, ja šodien Saeimas deputāti nobalsotu un pieņemtu frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, kas nosaka (citēju): "Ministru kabinets pirmajos divos gados pēc līguma stāšanās spēkā nodrošina tādu valsts atbalsta līmeni lauksaimniecībai Latvijā, kas nav zemāks par attiecīgo atbalsta līmeni Lietuvā un Igaunijā." Ðis ir loģisks un skaidri argumentēts priekšlikums. Es lūdzu Saeimu par to nobalsot, jo, nepārdomāti nobalsojot šodien par šā līguma ratifikāciju, mēs varam, es domāju, radīt ļoti, ļoti smagas sekas valsts lauksaimniecībai un mūsu valsts turpmākajai attīstībai kopumā. Es lūdzu balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Edmunds Grīnbergs - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!

E.Grīnbergs (frakcija "Latvijai").

Cienījamie deputāti! Veicot jebkuras reformas, ko paredz valdība, jāņem vērā tautas absolūtā vairākuma intereses. Pašreiz, sasteigti apspriežot un ratificējot Saeimā šādu līgumu un tā nosacījumus, tiek ņemts vērā tikai nelielas iedzīvotāju daļas viedoklis. Kopš likumprojekta pieņemšanas pirmajā lasījumā, lai gan ir pagājis jau vesels mēnesis, vēl nav pat uzsākta visu triju valstu ministriju pārstāvju tikšanās informācijas apmaiņai un līguma kontrolei. Ir izveidotas tikai darba grupas Veterinārā dienesta un Pārtikas kontroles dienesta darbības saskaņošanai. Šeit vietā arī atzīmēt, ka iedalītie budžeta līdzekļi šo darbību ievērojami ierobežos, jo šogad valsts apmierina tikai 10%-12% no Veterinārā dienesta vajadzībām, tā nenodrošina pat minimālo pretepizootiju pasākumu izpildi, nemaz nerunājot par Eiropas savienības valstu standartiem attiecībā uz lipīgo slimību diagnostikas bāzes izveidošanu.

Vai Latvijā ir sociālās aizsardzības sistēma tām zemnieku saimniecībām un tiem lauksaimniecības uzņēmumu darbiniekiem, kuri šādas valdības politikas rezultātā paliks bez iztikas līdzekļiem? Valstī sociālā spriedze pieaug.

Nevar piekrist zemkopības ministram, ka, risinot ražošanas problēmas, nav jāņem vērā sociālās problēmas. Uzskatu, ka šie jautājumi ir savstarpēji pakārtoti. Latvijā sevi varam apgādāt ar lauksaimniecības produktiem pilnībā, bet netiek radīti atbilstoši priekšnoteikumi, lai to īstenotu.

Nav saprotams Zemkopības ministrijas valsts sekretāra šorīt sacītais Latvijas radio, ka ražošanas apstākļi starp Baltijas valstīm pašreiz ir vienādi. Ja ņemam vērā kaut vai dabas apstākļus, tad redzam, ka reljefs Latvijā ir visneizdevīgākais, zemes novērtējums - viszemākais. Pārmitrās augsnes visvairāk ir Latvijā.

Pirms reformām, tas ir, 80.gadu beigās, ražošanas apjoms Baltijas valstīs bija sekojošs: Lietuva saražoja 2/3 no kopējā cukurbiešu, linu, augļu un ogu daudzuma un pusi no piena, graudu un gaļas daudzuma. Lietuvā lauksaimniecības politika vērsta tautas vairākuma interesēs. Tur tika novērsta lauksaimniecības uzņēmumu izpostīšana, tika veikta zinātnes potenciāla saglabāšana. Tur nekad nav sludināta ideja par lauksaimniecības nevajadzību, bet tur uzskata, ka lauksaimniecība ir stratēģiski svarīga nozare. Lietuva aizpilda vienmērīgi valsts teritoriju ar iedzīvotājiem, tā tur ir aizsargājama kā tautas dzīves pamats. Ir arī citas atšķirības - subsīdiju apjoma ziņā, kā šeit jau minēja, uz vienu lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru, cenu atbalsta politika, infrastruktūra, tās attīstīšana blakus ražošanai, kredītu subsidēšana, piemaksas sakarā ar mazproduktīvu zemi, simtprocentīga atšķirība pievienotās vērtības nodokļa iekasēšanā, atšķirības energoresursu cenās un citas. Vai tie ir vienādi ražošanas apstākļi? Vairāk nekā pārliecinoši varu teikt - "nç!" Ja Latvijā nesāks īstenoties valsts pasākumu komplekss ražošanas apstākļu atšķirību novēršanai, lauksaimniecības produkcijai neizbēgami pazemināsies iepirkuma cenas, samazināsies ražošanas apjoms.

Nenoslēdzot jau esošo līgumu, neratificējot to Saeimā, Zemkopības ministrijas pārstāvji jau prognozē kviešu graudu cenas pazemināšanos 1996.gada ražai nākamajā ziemā. To visu summējot, frakcija "Latvijai" ierosina papildināt likumprojektu ar to, ar ko jūs jau iepazīstināja iepriekšējais runātājs. Tas nozīmē - iestrādāt pārejas noteikumus, ieviest kārtību lauksaimniecības produkcijas tirgū, aizsargājot vietējo ražotāju pret ārvalstu - un ne tikai lietuviešu - subsidēto produkciju. Tieši šo noteikto subsīdiju atbalstu vajadzētu palielināt vismaz līdz 20 miljoniem latu ražošanas tehnoloģijas pilnveidošanai un produkcijas konkurētspējas paaugstināšanai. Kredītprocentu daļas segt no valsts budžeta līdz Lietuvas līmenim. Pievienotās vērtības nodokli samazināt arī līdz Lietuvas līmenim.

Piektais - jāaprēķina zaudējumi, kādus cietīs Latvijas lauksaimnieki Latvijas un Lietuvas valūtu dažādo kursu rezultātā. Visu triju Baltijas valstu centrālajām bankām jāizstrādā konkrēts valūtu kursa regulēšanas mehānisms, lai atsevišķu valstu iedzīvotāji neciestu zaudējumus. Šie nosacījumi ir tikai daļa, kura ir jāatrisina, lai sagādātu visās valstīs vienlīdzīgus ražošanas apstākļus. Frakcija "Latvijai" iestājas par godīgu konkurenci ražotāju vidū un tādēļ aicina atbalstīt mūsu iesniegto priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - Latvijas Vienības partijas frakcija. (Starpsauciens no zāles: "Nolasi dzejoli!")

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Tautas pārstāvji un deputāti! Tad, kad var, tad labāk ir ar jautrību un ar prieku pie darba ķerties. Bet šoreiz tā lieta ir tik dziļa un tik bēdīga, ka nez vai pat negribētos raudāt. Es nezinu, kā jūs iekustināt, bet jūs zināt no tā, ko frakcija "Latvijai" saka un daudzi citi ir teikuši, ka šis ir pilnīgi bezjēdzīgs... Tur var no viskautkādiem cipariem spriest, viskautkādi skatīties, viskautkādīgi runāt, kur mēs gribam iet... Mums šodien ir pasūtījums - mūsu laukus pataisīt par tuksnesi, un, ja mēs šodien to izdarīsim, tad laukos darba vietu vairs nebūs un nāks vekseļu tirgus. To es jums apsolu. Un par grašiem mūsu lauku zeme aizies citu īpašumā. Tie, kas strādās, strādās par tām algām, līdz kurām beidzamās valdības mūs ir nodzinušas. Latviešu tauta būs ubagu tauta savā vēsturiskajā zemē, un vainīgi būsim mēs. Es jūs aicināju uz preses konferenci šorīt, cerēdams, ka jūs atnāksit un skatīsities lauksaimniekiem acīs, bet atnāca Kide, atnāca Latvijas Vienības partija, atnāca Grinovska kungs. Es vakar dažus no tiem lauksaimniekiem vedu pa mūsu frakcijas namu, un man bija kauns, cik braši runāja un cik maz solīja darīt, kā aprunājās.

Es saprotu, ka pasūtījums ir dots, un laikam tie, kas mūs pārvalda šajā zemē, pieprasa, lai mēs mūsu laukiem uzliekam to cilpu. Tiek runāts, ka būs izglītības mehānisms, aizsardzības mehānisms, ka viss ir pārskatīts un viss ir redzams. Mums vakar premjera kungs paskaidroja, ka nē, nebūs bezdeficīta budžeta, taču saprotiet, ka naudas tādā apjomā, kāds ir vajadzīgs priekš izdevumu izlīdzināšanas, vienkārši nav un nebūs. Saprotiet kaut ko, mīļie draugi, ja jums ir sirdsapziņa! Šī doma nebija jūsu partijas platforma, jūs neesat nekādā veidā solījuši vēlētājiem šito grēku pret mūsu tautu. Kāpēc tad jūs gribat būt līdzvainīgi šajā nežēlīgajā sitienā?

Mēs it kā būsim tiesiska valsts, bet tiesu struktūras nedarbojas, Prokuratūra nedarbojas. Es jums pateikšu, ka šitā cilpa uz laukiem darbosies. Un mēs zinām, cik Šķēles kungs godprātīgi izturas pret tiem, kas ir nelaimē, tāpēc ka viņš un viņa kolēģi iztaisīja problēmu, bet tiem kombainu īpašniekiem tā problēma paliek. Neviens neiet palīgā.

Jūs zināt, cik godprātīgi beidzamās valdības izturējās pret tiem, kas ielika naudu Latvijas labākajā un drošākajā bankā un vēl vienā drošākā bankā, un vēl drošākās bankās. Jums ir bijušas tikai drošas bankas. Cik godprātīgi mēs izturamies pret tiem, kurus mēs iedzenam nelaimē - to es nezinu, Dievs man nav devis to spēju. Es gribētu viņu atrast, jūs iekustināt, lai šitās nejēdzības nenotiktu, lai mēs nebūtu ar tām saistīti. Kas jūs dzen? Kāpēc? Ko jūs no tā gūsit, ja mūsu lauki tiks iznīcināti? Un kurš no jums var šaubīties, ka tas ir mērķis, kas ir labi sagatavots, ka tas viss nāk virsū, ka tas neapšaubāmi nāk virsū, ja mēs to nepareizo pogu nospiedīsim. Ko es varu darīt? Ko es varu izmainīt, lai tas nenotiktu? (Starpsauciens no zāles: "Atbalstīt frakciju "Latvijai".)

Es frakcijas "Latvijai" priekšlikumu atbalstu, ja tur patiešām ir domāts tas, bet tikai nauda netiek parādīta budžetā, ka mēs samazināsim mūsu ražotāju izmaksas līdz Lietuvas līmenim, ka mums būs tās struktūras, lai viss ietu labi un kārtīgi. Nu tad izveidosim tās papriekš! Ja tas ir vajadzīgs, lai mēs tiktu Eiropā. Taču, ja Kiršteina kungs mums stāsta, ka mēs tiksim Eiropā varbūt pēc pieciem vai sešiem gadiem, tad ievedīsim šito likumu. Mums ir laiks izveidot tās lietas, ko frakcija "Latvijai" prasa.

Saprotiet, ka šeit loģika nevalda! Šeit valda asiņu kāre. Mūsu lauksaimnieku asinis kāds ir iekārojis un grib, un prasa, un lūdz, lai jūs piespiežat to pogu un tad ir cauri. Bet ir jautājums: vai mums ir atļauts 200 tūkstošiem cilvēku vai pat vēl vairāk izpostīt dzīvi? Un, ja mums tas ir atļauts, vai mēs to gribam darīt?

Es nezinu, ko darīt. Atbalstīt frakciju "Latvijai" būtu viegli, ja ar to pietiktu. Aizbraukt prom no Latvijas? Tas arī nekā nelīdzētu. Bet es Šķēles kungam apsolu, ka mēs šito likumu vairs neaiztiksim un aizsūtīsim prom. Es nezinu, ko es varētu darīt. (Starpsauciens no zāles: "Vairāk nerunāt!") Es jums tikai lūdzu: "Nedariet šito nejēgu!" Mēs taču visi saprotam, ka šeit nav nekādas loģikas šim gājienam. Nav it nekā no solītajiem aizsardzības mehānismiem un nebūs.

Man vakar stāstīja, ka vairāki gudri kungi, kas pārvalda savas grupiņas Saeimā, satikās runāt par Saeimas nākotni ar valdību un nolēma apmēram tā, ka tomēr Šķēles budžets un problēma ir jāaptur vienu laiku, jo mēs jau esam politiski līķi kļuvuši. Ja mēs iesim tagad pie cilvēkiem nākošajā balotējumā, tad uzvarēs sociālisti, paliks vēl kādi pieci vai seši "Ceļinieki", un kur tad Latvija aizies? Bet es jums lūdzu: "Nepaliksim par tiem..." O, atvaino! Frakcija "Latvijai" arī, jums it kā ir nākotne. Tā stāstīja, ka zīgeristi, sociālisti un kādi pieci "Latvijas ceļinieki" izdzīvos šito kautiņu. Bet vai tad mēs gribam kļūt par politiskiem līķiem? Un es jums pasaku: ja mēs šito likumu laidīsim cauri, tad mums ir jābūt politiskiem līķiem. Mūsu dzīvības nav svētākas par tām dzīvēm, kuras mēs iznīcināsim laukos. Un nedrīkstētu tā būt. Grīga kungs, kur tā runa, ka jūs ar pistoli staigāsit tautas priekšā laukos... Ir kļuvis zūdīgāk. Un kā jūs balsosit šodien? Jūs nāksit arī uz tribīni un... O, viņš pats taisīs pašnāvību! Es saprotu. Labi. Kur šitie lauku varoņi? Mēs vienreiz sasaucāmies par to akcīzes nodokli, bet tad mūs piemānīja, un tagad mēs esam pilnīgai lauku iznīcināšanai pienākuši klāt, bet daži vēl smejas.

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, es ļoti jūs lūdzu un aicinu runāt par apspriežamo jautājumu.

G.Valdmanis. Par kuru jautājumu?

Sēdes vadītājs. Par Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas līgumu par brīvo tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm. Par šo jautājumu.

G.Valdmanis. Tas jautājums ir tik plašs, ka mēs visi saprotam, kur viņš ved. Varbūt jūs ne, Daudiša kungs, bet es domāju, ka jūs saprotat gan. Jūs esat no "vecās gvardes", un jūsu sapratne ir diezgan dziļa, kas šeit notiek. Mēs tiešām... mums ir uzdots tagad paspiest to pogu, iznīcināt to tautu, un bravo! Un kurš no mums būs ar mieru to darīt? Daudiša kungs negrib saprast. Mēs it kā runājam par brīvo tirgu, it kā runājam par Baltijas valstīm, bet mēs runājam par Tēvzemi un par brīvību. Visas foršas lietas. Bet, saliekot šito nejēgu kopā, jāteic, ka mūsu lauksaimnieki nevar par 20% lētāk ražot, kamēr mums ir tāda cenu struktūra, kāda tā ir. Mums nedos to dotāciju vai neizdarīs cenu struktūras izmaiņas, kādas ir vajadzīgas, lai viņi varētu konkurēt. Viņiem šitas likums ir nāves sods. Un kāds būs likums, tā mums būs jādzīvo likumīgi. Kāds ir risinājums?

Pirmais. Mēs balsojam pēc sirdsapziņas un neņirgājamies par to.

Otrais. Mēs norobežojamies no tiem, kas mums liek šitādu lietu darīt. Lai tie politiskie līķi, kas būs politiskie līķi, iet no mums prom šodien. No valsts kases izmaksāsim viņiem to algu, kamēr būs nākošās vēlēšanas. Tiem, kas nevar parakstīties, ka viņi balsos pēc savas sirdsapziņas, nevis pēc pasūtījuma, nav tiesību šinī zālē sēdēt. Es jums tikai varu lūgt: ieskatieties jūsu sirdī un jūsu prātā! Padomājiet, ko mēs darām! Es tikai lūdzu Dievu, lai jūs nedarītu to, ko jums lūdz tas pasūtījums - lai jūs piespiežat to pogu, ar kuru latviešu laukiem būs gals. Visas mūsu dziesmas, viss mūsu patriotisms, viss par nezin ko... Tas viss noies par burbuli, ja mēs kopumā nospiedīsim to pogu, kas uzvedīs šito ļaunumu mūsu laukiem, mūsu tautai, mūsu zemei. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Cienījamais sēdes vadītāj! Godātais Ministru prezidenta kungs! Godātie deputāti! Es runāšu tiešām pilnīgi konkrēti par šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. Mēs uzskatām šī priekšlikuma pieņemšanu par nepieciešamu priekšnoteikumu šī brīvās tirdzniecības līguma ratifikācijai. Tā ir mūsu pozīcija, ka mēs nedrīkstam dzīt ķīli savā sabiedrībā starp dažādiem cilvēku slāņiem. Mums ir jācenšas panākt savstarpēja solidaritāte. Un tas nozīmē, ka, slēdzot šādu līgumu, mums ir nepieciešams paralēli dot garantijas zemniekiem, ka mēs veiksim konkrētus solidārus zemniecības atbalsta pasākumus. Ja šādi pasākumi netiks veikti, tad šī līguma ratifikācija var izrādīties mūsu tautai kritiska. Mēs uzskatām, ka šī līguma ratifikācija un garantiju sniegšana zemniecībai ir jādara ar vienu balsojumu. Jo, ja mēs tagad ratificēsim līgumu bez šīm garantijām zemniecībai, tad pēc tam Bērziņa kungam un citiem var aizmirsties, kā dod šīs garantijas un vai tās vispār ir jādod. Un var aizmirsties dot šo nepieciešamo atbalstu tad, kad mēs skatīsim Lauksaimniecības likumu. Tādēļ mēs uzskatām par ļoti būtisku to, lai šis mūsu priekšlikums tiktu iestrādāts tieši šajā likuma projektā un lai mēs to pieņemtu vienlaicīgi ar šā brīvās tirdzniecības līguma ratificēšanu.

Bērziņa kungs nāca ar iniciatīvu - šo priekšlikumu iekļaut Lauksaimniecības likumā. Nav jau te pretrunas, no vienas puses. Un es aicinātu Bērziņa kungu arī balsot par analoģiskām normām tad, kad tās parādās Lauksaimniecības likumā. Bet, kas attiecas uz šo konkrēto iniciatīvu, tad viņa diemžēl ir nākusi par vēlu no Bērziņa kunga puses, proti, viņa Tautsaimniecības komisijā ir ienākusi tad, kad trešā lasījuma priekšlikumu iesniegšanas termiņš Lauksaimniecības likumam bija garām. Bet tas, protams, nenozīmē, ka nav nekādu iespēju šajā Lauksaimniecības likumā dot zemniecībai kādu atbalstu.

Tautas kustība "Latvijai" ir iesniegusi tur savus priekšlikumus. Mums ir priekšlikumi gan par augstas kvalitātes produkcijas standartu ieviešanu, gan arī par mērķkredītiem zemniekiem, kas ir garantēti ar samazinātām procentu likmēm, gan arī mums ir priekšlikums, ka Latvijas vēstniecībām ārvalstīs ir jāpalīdz veidot Latvijas uzņēmumiem ārējos ekonomiskos sakarus, gan ievācot un apkopojot ārvalstu tirgus un tehnoloģisko informāciju, gan arī veicot Latvijā ražotās produkcijas reklamēšanu un popularizēšanu ārvalstīs. Es tiešām aicināšu visus deputātus, arī skatot Lauksaimniecības likumu, atbalstīt šos mūsu priekšlikumus. Šobrīd, kā jau minēju, es aicinu veikt nepieciešamos solidaritātes pasākumus attiecībā uz zemniecību, lai dotu tai iespēju šobrīd neiznīkt, bet attīstīties tālākajā perspektīvā, un nobalsot par šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. Mēs nevaram iet pāri savas tautas līķiem tikai tāpēc vien, ka kādi daži pārstrādes uzņēmumi varētu dabūt lētākas izejvielas. Paldies, es aicinu balsot par šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins - LNNK un LZP frakcijas deputāts. Lūdzu!

A.Kiršteins (LNNK un LZP frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! LPSR laikos visa Latvijas produkcija praktiski tika izvesta. Latviju varēja apgādāt ar pārtiku viens pats Dobeles rajons. Protams, varbūt šī izvēle nebija liela, arī kvalitāte nebija pietiekama, pārtika bija vienveidīga, bet apmēram viens pats Dobeles rajons ar savām saimniecībām varēja pilnībā apgādāt Latviju ar pārtiku. Cik bija saimniecību Dobeles rajonā? Pāris desmit kolhozu un daži sovhozi. Vai tagad tāda apjoma Latvijas rajons nevarētu apgādāt Latviju ar pārtiku? Protams, varētu, un tirgus ekonomikas apstākļos vēl daudz labāk.

Jautājums ir tāds: ko darīt pārējiem ražotājiem šajā situācijā? Atbilde var būt tikai viena - palielināt eksportu. Ja mēs varam un ja mēs gribam - un es ticu, ka mēs varam to izdarīt - saglabāt desmitiem tūkstošu zemnieku saimniecību, augstvērtīgas ražotājas zemnieku saimniecības Latvijā, tad pirmais un galvenais nosacījums ir orientācija uz eksporta palielināšanu, jo šīs zemnieku saimniecības Latvijā var saražot produkciju desmitiem miljonu patērētāju. Vairākiem desmitiem miljonu! Un tas nav tikai viens pats Sankt-Pēterburgas reģions ar 8 miljoniem, bet tas ir, protams, Baltijas tirgus ar 8 miljoniem konkurences apstākļos un attiecīgi arī pārējās valstis, tajā skaitā viss Eiropas savienības tirgus.

Kas tad ir tas, kas varētu palīdzēt šiem desmitiem tūkstošu zemnieku šeit? Vai valsts regulēta sīkmanīga iejaukšanās, kāda bija savā laikā, teiksim, kolhozos un sovhozos, ar dažāda veida subsīdijām, palīdzību? Jā, nenoliedzami ir vajadzīgas dažādas mērķprogrammas, un viņas arī ir izstrādātas pašreiz Zemkopības ministrijā, bet galvenā acīmredzot ir makroekonomikas sakārtošana. Zemniekiem vispirms ir vajadzīga brīvība un iespēja pašiem izlemt, ko viņi grib ražot, kādā veidā un kādā veidā viņi var ražot. Taču viņi var izlemt tikai tad, ja viņiem ir iespējas saņemt pietiekamā daudzumā lētus kredītresursus.

Šeit ļoti kvēli runāja Zīgerista partijas pārstāvis Kostandas kungs, kurš balsoja arī par šo brīvo zemes tirgu, it kā atraujot šīs dažādās lietas - lētus kredītresursus, normālu hipotēku banku darbību un dažādus mākslīgus apgrūtinājumus, kurus mēs šeit nepārtraukti uzliekam, lai būtu šis zemes tirgus. Es negribu tagad runāt un arī nenovirzīšos no šīs tēmas, bet es gribētu tikai pateikt, ka galvenais, kas ļaus saņemt normālus kredītresursus, pirmām kārtām ir bezdeficīta budžets. Ja kāds šeit domā savādāk, lai viņš nāk un pierāda, kādi bija šie kredītprocenti pagājušajā gadā un kādi šie kredītprocenti ir pašreiz. "Laukkredītā" jūs varat reāli šo naudu saņemt, protams, 12 vai 14% nav zemi procenti; arī 18 vai 20% uzņēmējiem pilsētās nav zemi procenti, bet tie tomēr ir daudz labāki nekā 30, 35 vai 40%, kādi bija gadu iepriekš. Ja mēs gribam atgriezties pie šīs politikas, kāda bija, tad, protams, mēs varam šeit runāt, ka nav vajadzīgs bezdeficīta budžets, ka mums ir jāaizņemas nauda, šī nauda ir jāsadala subsīdijās, jārada inflācija, un tad mēs nonāksim tieši turpat, kur mēs bijām.

Otrs. Es gribētu pateikt, ka, neskatoties uz šeit dažādos "politpulciņos" gūtajām atziņām, kuras klāstīja Kostandas kungs, es gribētu atgādināt, ka lauksaimniecības eksporta produkcijas kvalitāte nav tikai tīrā lauksaimnieciskā ražošana, bet šī eksporta potenciālā attīstība. Un izmaksas būs atkarīgas arī no transporta izmaksām, šīs izmaksas būs atkarīgas no enerģijas izmaksām, arī no reklāmas izmaksām radio un televīzijā, arī no algām, kas ir ražošanas izmaksu būtiska sastāvdaļa. Un jāsaka, ka Latvijā diemžēl mums pašreiz ir viens no augstākajiem algu līmeņiem, salīdzinot ar algām Lietuvā. Tas atkarīgs arī no iesaiņojuma, kādā veidā produkcija tiek pasniegta, cik tā ir pievilcīga, jo iesaiņojums un reklāma ir būtiska šīs konkurences palielināšanas sastāvdaļa. Viena no būtiskākajām. Es negribētu šeit teikt, ka latviešu uzņēmēji, kas nodarbojas ar šo lauksaimniecības infrastruktūras attīstīšanu, vai latviešu mākslinieki, vai, teiksim, latviešu cilvēki, kas ir iesaistīti šajā reklāmā, būtu mazāk spējīgi par igauņiem vai lietuviešiem. Nekādā gadījumā, nē! Tātad mēs saprotam, ka Latvijas produkcijas konkurētspēja veidojas no dažādiem saskaitāmajiem, kurā tiešā lauksaimnieciskā ražošana ir tikai viens faktors.

Trešais. Ja mēs gribam - un es domāju, ka neviens šeit zālē nenoliegs, ka mēs to gribam - iekarot reģionu ar desmitiem miljonu tirgu, jo pretējā gadījumā mums šeit vispār nevajadzētu diskutēt, tad mums jebkurā gadījumā šeit ir jāapzinās, ka pirmais solis ir šis Baltijas reģiona tirgus. Jā, 8 miljoni - tā ir cīņa un tā ir konkurence, un jo ātrāk mēs viņu sāksim, jo ātrāk mēs viņā norūdīsimies.

Nākamais. Es domāju, ka jūs bijāt pavisam nesen notikušajā lauksaimniecības, pārtikas produktu izstādē, kas notika "Skonto" izstāžu paviljonā, kurā bija pārstāvētas Latvijā esošās un strādājošās firmas un uzņēmumi Lietuvā, kā arī tie ārzemju uzņēmumi, kas darbojas pašreiz Latvijā. Un personīgi uz mani ļoti lielu iespaidu atstāja "Rîgas miesnieka" paviljons, kas te bija. Tātad "Rîgas miesnieks" ražo aptuveni 80 produkcijas veidus, dažādus gaļas izstrādājumus. Viņus tur varēja salīdzināt ar "Kauņas miesnieka" produkciju, no kura šeit tik ļoti daudzi baidās. Es gribētu teikt šeit ar pilnīgu pārliecību, ka Latvijā ražotā gaļas produkcija ir daudzveidīgāka, viņa ir kvalitatīvāka un arī cenu diapazons... tātad ir gan lētākās cenas, gan augstākās cenas... arī šis diapazons ir lielāks, un šajā lēto cenu diapazonā jūs varat atrast kvalitatīvākus produktus nekā, manā izpratnē, teiksim, mūsu konkurentiem. Es ar lielu uzmanību izlasīju daudzus rakstus gan "Lauku Avīzē", gan "Neatkarīgajā Rīta Avīzē", un godājamais Boruka kungs tur bija uzrakstījis vairākus rakstus, piemēram, par to, ka Lietuvā pašreiz esot uzkrājušies simtiem un tūkstošiem tonnu piena produktu izstrādājumu, to skaitā - siers. Mīļie deputāti, nebaidieties! Nav tie laiki, kad cilvēki ēda vienu vai divas šķirnes siera, pašreiz ir vairāki tūkstoši šķirņu, un katrs izvēlas to, kas viņa sirdij ir tuvāks. Un mēs varam pārdot gan savu sieru, gan sviestu, es vēlreiz atkārtoju, ne tikai Baltijas tirgū un Krievijā, bet arī Eiropas savienībā. Noteicošais šeit jau nav valsts subsīdijas, bet noteicošais ir kvalitātes un dažādi sanitārie standarti, kas mums ir jāievēro. Un, jo ātrāk šis Baltijas tirgus būs, jo ātrāk šie ražotāji būs spiesti šos standartus ievērot. Viņiem nāks par labu šie standarti un šī cīņa. Es gribētu faktiski nobeigumā vēlreiz atgādināt, ka maza inflācija, zemi Hipotēku bankas kredītprocenti, jaunu darba vietu radīšana - tas ir galvenais, kas ir vajadzīgs lauku infrastruktūras attīstīšanai. Ir viena cita lieta, kas ir ļoti būtiska. Es gribētu piekrist šeit teiktajam, ka ir jāizveido kopīgas, teiksim, elektrolīnijas ap Baltijas jūru, un tad šīs cenas turpinās izlīdzināties. Protams, ir jāstrādā pie tā, lai šajā kopējā tirgū būtu vienādas enerģijas izmaksas, lai būtu, lai izlīdzinātos šīs darba algas, lai konkurētspēju noteiktu galvenokārt katra ražotāja izdoma un darba mīlestība.

Lai izlīdzinātu visas šīs cenas, lai notiktu visi šie procesi, mums ir ne tikai kā pirmais solis jāpieņem šis brīvās tirdzniecības līgums, bet mums ir jāiet tālāk un jādomā par vienotas Muitas ūnijas izveidošanu. Un agri vai vēlu, nenoliedzami, izlīdzināsies šīs cenas gan enerģijai, gan visam pārējam, bet, ja mēs pašreiz sāksim atlikt vai sāksim šeit, teiksim, ieviest šāda tipa labojumus, lai nodrošinātu tur divos vai septiņos gados kaut kādu līmeni... Sāksim nodrošināt ar to, ka radīsim Latvijā mazāko inflācijas procentu, kurš jau ir pašreiz, apstiprināsim bezdeficīta budžetu, radīsim labākus apstākļus kredītu saņemšanai, skatīsimies, vai mums maz ir jārada tādi paši apstākļi, kādi ir Lietuvas un Igaunijas ražotājiem. Es esmu optimists, es ceru, ka Latvijā šie apstākļi būs labāki, jo mums ir pašreiz zemāka inflācija, tāpēc es aicinu, pirmkārt, neatbalstīt šo Zīgerista partijas labojumu un, otrkārt, nobalsot par šo līgumu, lai mēs varētu iet tālāk uz Muitas ūniju un uz pārējiem sadarbības procesiem. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš - par Kārtības ruļļa pārkāpumiem. Lūdzu!

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Kārtības ruļļa 70.pantā sacīts, ka runātājs nedrīkst novirzīties no apspriežamā temata. Mēs esam izskatījuši visus četrus pantus, un pašreiz ir sākta diskusija par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, bet debates mums pašreiz ir tādas pašas kā konceptuālā apspriešanā pirmajā lasījumā. Es tāpēc aicinu jūs vadīties pēc 73.panta, kas dod jums tiesības pārtraukt runātāju un izteikt viņam piezīmi, jo šeit ir atsauce uz 70.pantu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Odisejs Kostanda - frakcijas "Latvijai" deputāts. Otro reizi.

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Godājamo priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Frakcijas "Latvijai" priekšlikums ir gan loģisks, gan nepieciešams, gan pietiekami argumentēts. Tas, ko šeit teica Edmunds Grīnbergs un ko runāju šeit arī es un runāja Kārlis Čerāns... neviens nav spējis šeit uznākt tribīnē un šos argumentus atspēkot, tāpēc ka tie ir argumenti, kuri skaidri un gaiši rāda, ko saka Latvijas lauksaimnieki, ko saka Latvijas zemnieki. Mēs šeit skaidri paužam viņu pozīciju. Jā, protams, mēs domājam, ka ar šo priekšlikumu, ko mēs iesniedzām, vajadzēja varbūt nākt klajā valdībai, nevis opozīcijas frakcijai. Valdības priekšlikumam tam vajadzēja būt, valdībai par to vajadzēja iestāties. Protams, ir slikti tas, ka tas nav noticis, valdība varbūt steigā to ir palaidusi garām. Taču priekš tam jau ir deputāti, lai aizrādītu uz valdības darba nepilnībām, atrastu kļūdas un pielabotu tās. Priekš tam esam mēs šeit, Saeimā. Un tieši tāds ir frakcijas "Latvijai" kā konstruktīvas opozīcijas darba mērķis. Mēs gribam pateikt, ka pret to formulējumu, ko šobrīd mēs esam iesnieguši, - pret to nevar būt iebildumu nevienam, nedz šeit Latvijā, nedz arī mūsu kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā. Jo - kas varētu būt lietuviešiem un igauņiem iebilstams pret to, ka mēs savā valstī nodrošināsim valsts atbalsta līmeni lauksaimniecībai tādu pašu, lai tas nebūtu zemāks par attiecīgo atbalsta līmeni Lietuvā un Igaunijā? Tas nekādus sarežģījumus neradīs, nekādus iebildumus mūsu kaimiņiem neradīs. Varbūt ir tieši otrādi - viņi tieši gribētu un gaidītu, lai mēs pieņemam šādu formulējumu, lai tas būtu vairāk izdevīgs viņiem nekā mums? Es domāju, ka ne. Mēs jau šeit runājam par Baltijas valstu vienotību, tātad arī starptautiski nekādu iebildumu nebūs. Tāpēc vēl jo vairāk man nav saprotams, kāpēc šeit mēģina nākt un vispārīgi runāt par Zīgerista partijas it kā kādiem konceptuāliem iebildumiem. Mums nav konceptuālu iebildumu pret brīvās tirdzniecības līgumu, bet tam ir jābūt, teiksim, precīzam, lai tiešām aizsargātu savus ražotājus, savus lauksaimniekus, un tāpēc ir šis mūsu priekšlikums. Bet es redzu to, ka valdībā ir ministri, kas acīmredzot savu pozīciju ir uztiepuši arī citiem, kā, piemēram, Kiršteins, kas neizprot un nesaskata, kādas sekas būs līguma ratifikācijai tādā formā, kā viņš ir tagad, ja netiks papildināts ar šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. Un viņš te runā... es ceru, ka drīzumā tur kaut kas atrisināsies dažu gadu laikā... ir interesanti, ka tāpat Slakteris - kooperācijas valsts ministrs - arī... atbildot uz jautājumu, vai šī brīvā tirdzniecība starp Baltijas valstīm būs ieguvums ražotājiem, saka - gribētos ticēt, ka jā; protams, sākumā būs dažādi nepatīkami brīži, bet gan jau viss izlīdzināsies, turklāt, ceru, ļoti īsā laikā, jācer, ka Baltijas valstu robežas sargās nopietni... Visa analīze, visi pieņēmumi jums, Kiršteina kungs, un jums līdzīgiem balstās tikai uz kādām neskaidrām cerībām, nevis uz argumentētu situācijas analīzi. Nabadziņš... ko jūs esat jau iemaldījies Ministru kabinetā? Tāpēc es vēlreiz aicinu pieņemt šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. Aicinu gan "Latvijas ceļu", kas ir iestājušies par lauksaimniekiem vismaz savās priekšvēlēšanu programmās, aicinu "Tçvzemei un Brīvībai", kas to ir solījuši saviem vēlētājiem, jo daudzi no zemniekiem nobalsoja par jums, aicinu Zemnieku savienību, kaut jūs mazā skaitā esat šobrīd pārstāvēti Saeimā, aicinu tos, kas šeit, Saeimā, bieži mēdz uzsvērt, ka viņi ir zemnieki un zemnieku intereses aizstāvēs, lūdzu arī jūs no Latvijas Vienības partijas, aicinu Seiles kundzi no LNNK un citus: parādiet savā balsojumā, ka jums tiešām rūp Latvijas zemniecības intereses! Un, ja tas tā ir, tad jūs balsosiet pēc sirdsapziņas un ieklausīsieties argumentācijā, ko mēs tikko izklāstījām. Lūdzu, atbalstiet frakcijas "Latvijai" priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Protams, patīkams ir Valdmaņa kunga solījums, ka nākamajās vēlēšanās mēs būsim valdošais vairākums (bet mēs pagaidām tik lielas, rožainas cerības nelolojam), bet es arī labi saprotu frakcijas "Latvijai" centienus kaut kādā veidā šeit aizsargāt Latvijas zemniecību, bet diemžēl varu arī saprast, ka šajā gadījumā diez vai tas ir korekti, jo, cik es saprotu, šeit nav arī finansu ministra slēdziena. Tā kā šeit, šajā punktā, pēc būtības tiek prasītas dotācijas, dotācijas laukiem, uz diviem gadiem, tad es brīnos, kādēļ Indulis Bērziņa kungs nav pielicis klāt Finansu ministrijas slēdzienu par to, vai šādas dotācijas ir vai nav plānotas mūsu slavenajā bezdeficīta budžetā. Un, protams, es arī labi saprotu... iespējams, ka arī Šķēles kungs kādreiz paskaidros... Es domāju, ka tas ir likumsakarīgs ceļš, ko mūsu valdība dara, tas ir, zemniecības sagrāve, lai no 18% mums paliktu kādi 5% turīgāka slāņa laukos. Tikai, protams, man gribētos redzēt kādā citā likumā vai arī mūsu budžeta pārskatā, ko Šķēles kungs mums piedāvās tuvākajā laikā, kā tiks iedalīti līdzekļi, lai šos cilvēkus pārtransformētu, pārvietotu no laukiem vai nu uz pilsētu, vai uz citiem reģioniem, kā tiks risināts viņu darbā iekārtošanās, viņu ģimeņu darbā iekārtošanās jautājums. Šis jautājums šeit nav nekur redzams. Protams, mēs varam iet uz vienoto Baltijas telpu tirdzniecībai ar lauksaimniecības precēm, protams, šinī gadījumā mēs izdarīsim piekāpšanos Lietuvas un Igaunijas pusei un sagrausim šodien savu zemniecību. Protams, tas varbūt ir vajadzīgs arī, kā Kiršteina kungs saka, iestājai Eiropas savienībā, kur būs vēl stingrāki noteikumi, - lai tas notiek varbūt ātrāk, nekā mēs gaidīsim... vēl pēc diviem vai trim gadiem, kad tas notiks.

Un, protams, šinī gadījumā es nevaru vispār piedalīties balsojumā, jo diemžēl šinī likumprojektā šis teksts ir nekorekti ievietots. Jo, es vēlreiz saku, bez Finansu ministrijas slēdziena tas nav balsojams vispār. Tādēļ savā veidā tās ir drīzāk tomēr tādas politiskas pārrunas, bet tās nebūs korektas pārrunas, jo šo piedāvāto jautājumu nevar balsot.

Sēdes vadītājs. Imants Liepa - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

Cienījamais priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Es runāšu tieši par šo punktu, jo, kad apspriedām konceptuālās nostādnes, es arī izteicos par šo jautājumu. Sacīšu atklāti, ka šis līgums ir ļoti, ļoti sasteigts un ļoti steidzamā veidā tiek mēģināts to akceptēt. Turklāt šādu norisi nevarētu kritizēt, ja šim līgumam būtu pietiekama ekonomiskā argumentācija. Cienījamie kolēģi! Mēs šo jautājumu apspriedām Tautsaimniecības komisijā, kur bija uzaicināti speciālisti gan no valdības struktūrām, gan arī no nevaldības struktūrām, un uzdevām jautājumus, ekonomiska rakstura jautājumus, un neviens no uzaicinātajiem nevarēja pamatot, kāpēc tas ir vajadzīgs, no ekonomiskā viedokļa raugoties. Par cik sadārdzināsies pēc šī līguma stāšanās spēkā, teiksim, maizīte vai sviests, kas ir pamatu pamats mūsu izdzīvošanai. Nedz analīzes, nedz prognozes, nedz viena vienīga skaitļa - viss ir tikai tādu pieņēmumu un vēlmju garā izteikts. Tā kā mēs šodien dzirdējām viena valdības pārstāvja argumentāciju par labu šai iecerei, es saprotu, ka ir politiskā prasība, lai ceļā uz Eiropu mēs kā tādai šķīstītavai izietu cauri Baltijas brīvajam tirgum. Pret to nevarētu iebilst. Tikai iebilst... Jā, un otrs arguments, ko šodien dzirdējām, - par lielāka tirgus iekarošanas iespējām. Lūk, tie ir divi momenti, kurus var atbalstīt un kuriem varētu piekrist, un gandrīz vai ir jāpiekrīt, - bet kāpēc uz Latvijas zemniecības rēķina? Lūk, tas nav skaidrs! Un nav nekādas argumentācijas, lūk, šādai jautājuma nostādnei. Nav kompensācijas mehānisma šodien. Vēl jo vairāk - tautsaimniecībā nav stratēģiskās skaidrības: kur mēs ejam, kā mēs ejam, ko mēs varam, ko nevaram? Tas nav skaidrs. Ko nozīmē noslēgt šādus līgumus bez šāda mehānisma? Es aicināšu atcerēties dažus vārdus, un zemnieki sapratīs šos vārdus, tie ir tādi vārdi kā "Sampo", tie ir tādi vārdi kā "Mepu", tie ir tādi vārdi kā "Valmet"... Un, lūk, šie jautājumi ļoti pārliecinoši ir parādījuši, ko nozīmē Latvijas zemniecībai nepārdomāti soļi.

Ko darīt šodienas situācijā? Neapšaubāmi, ka konceptuāli mēs atbalstām šo līgumu, mēs atbalstām šā līguma politisko ievirzi, bet tanī pašā laikā mēs stingri stāvam par to, ka mums ir jāaizsargā Latvijas zemniecība. Mēs piekrītam tam, ka Latvijas zemnieks savā darbībā un konkurētspējā neatpaliek no saviem kaimiņiem, bet tieši tādēļ viņš ir jānostāda uz vienas un tās pašas starta līnijas šajā konkurences cīņā, nevis par 30% viņš jāatvelk atpakaļ. Ko darīt šādā situācijā? Acīmredzot ir jāmeklē kompromiss, un šāda kompromisa meklējumos mēs arī nonācām pie tā priekšlikuma, kuru mēs iestrādājam, lūk, šajā likumprojektā, - proti, ka mēs, atbalstot šo līgumu, tomēr aizsargājam savu zemniecību. Kas attiecas uz šā priekšlikuma vietu likumprojektā, es nevaru piekrist Bērziņa kungam, kas ar savām sarunām ar zāli man te visu laiku traucē uzstāties. Es nevaru viņam piekrist, ka šai tēzei nav vietas konkrētajā likumā un ka tā ir jāatvirza uz Lauksaimniecības likumu, turklāt tad, kad Lauksaimniecības likums jau ir apspriests trešajā lasījumā mūsu Tautsaimniecības komisijā. Taisni šeit ir tā īstā vieta šim labojumam, jo, ja noslēgs vēl kādu līgumu un vēl, un vēl, vai tad pēc katra līguma noslēgšanas mēs konkrētajos likumos atkal un atkal ieviesīsim labojumus? Tad jau labāk šo te paredzēt pārejas noteikumos katrā konkrētajā slēdzamajā līgumā. Tā ka, lūk, šai iebildei, ka mūsu priekšlikumam nav vietas šajā te likumprojektā, tas ir galīgi neargumentēti.

Paldies, kolēģi. Es ceru, ka es neatvirzījos no konkrētās tēmas un nesaņemšu aizrādījumu par to attiecīgā panta ietvaros. Paldies.

Sēdes vadītājs. Liepas kungs, paldies, aizrādījumu jūs tiešām nesaņemsiet.

Jānis Rāzna - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

J.Rāzna (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamais Ministru prezident! Godātie deputāti! Es nebiju domājis šodien runāt, bet pēc atsevišķu deputātu uzstāšanās man tomēr gribētos dažus teikumus pateikt.

Un, pirmkārt, gribu atbildēt jeb nedaudz oponēt Kiršteina kungam. Es jums, Kiršteina kungs, nosaukšu skaitļus, par kuriem jūs runājāt... Nosaukšu to, ko 1990. gadā mēs ražojām Latvijā, un cik daudz no tā mēs izvedām no Latvijas Republikas. 1990. gadā mēs ražojām 380 000 tonnu gaļas, no tām 90 000 tonnu mēs vedām uz Leņingradu un Maskavu. 1990. gadā mēs ražojām apmēram 2 miljonus tonnu piena, un no tām 700 000 tonnu piena un piena produktu mēs izvedām no Latvijas Republikas. 1990. gadā mēs ražojām 2 miljonus tonnu graudu un savu iedzīvotāju un lopkopības vajadzības pārsvarā nodrošinājām - nodrošinājām gan iedzīvotājus ar pārtikas graudiem, gan arī mūsu lopkopību ar graudiem, lopkopībai saražojām graudus. (Šeit varbūt tika zināma daļa ievesta - tikai priekš mūsu lielajām putnu fabrikām; kā jūs zināt, tādas mums pamatā ir trīs - tās ir Ķekava, Zaķumuiža un Iecava). Un, protams, mēs izvedām vēl lielu daļu dārzeņu un arī citu produkciju. Taisnība jums ir, ka tikai ne viens pats Dobeles rajons, bet apmēram viena trešā daļa no Latvijas kolhoziem saražoja Latvijas iedzīvotājiem vajadzīgo produkciju. Bet diemžēl, man jāsaka, tas bija 1990. gadā. Attiecībā uz šodienu te ir 1995. gada rezultāti. Gaļu mēs ražojam 120 000 tonnu jeb 50% no republikas vajadzības, pienu ražojam miljonu tonnu, apmēram tik daudz, cik republikā vajadzētu (tikai diemžēl viņš nav sabalansēts cauru gadu vienādā daudzumā). Graudus ražojam 700 000 - 800 000 tonnu. Šogad bilance rāda, ka, neskatoties uz labo graudu gadu, mums tomēr 30 000 tonnu kviešu pārtikai pietrūks. Tāda ir situācija šogad, un balstīties uz to, ko mēs kādreiz ražojām, acīmredzot šobrīd nevajadzētu. Un jautājums te ir - kāpēc. Un es salīdzināšu... tikai tāpēc, ka es vakar biju "Latvijas balzamā"... es jums salīdzinājuma labad minēšu vienu lauksaimniecības uzņēmumu (nosaukums nav svarīgs), kurš būtībā ražo tikai lauksaimniecības produkciju, viņa realizācijas ieņēmumi ir 670 000. Nodokļos viņš ir samaksājis budžetā pagājušajā gadā 150 000 - 23% no realizācijas ieņēmumiem. Es gribētu redzēt vēl kādu valsti, kur zemniekiem jeb lauksaimniecības uzņēmumiem ir tik liela nodokļu nasta. Šeit jūs, Kiršteina kungs, kādreiz teicāt, ka lauksaimnieki nodokļus nemaksā. Tas tā ir citur - civilizētā pasaulē. Pie mums, Latvijā, viņi maksā - un maksā vairāk nekā 100 latus uz vienu hektāru, bet atpakaļ saņem subsīdijās 4 latus uz vienu hektāru.

Cienījamie deputāti! Es šeit nerunāju par to, ka tas būtu jāņem šodien vērā, acīmredzot mēs visi nobalsosim par to, lai šis brīvais tirgus sāktu darboties, bet acīmredzot nākotnē, ja mēs gribam, lai pastāv mūsu lauksaimniecība, mums ļoti nopietni par to ir jādomā. Un tuvākajā laikā jādomā, kā izdarīt, lai mūsu lauksaimnieki kaut vai uz priekšu (ja mēs nerunāsim par pagājušo periodu) ietu, varētu uz vienādiem noteikumiem strādāt kopā ar lietuviešiem un igauņiem. Ja tas nenotiks, tad vēl pēc 2 gadiem būs tā: tā kā kādreiz "Ïeņina spuldzītes" dega pa visu Padomju Savienību, tā mēs vienā Tukuma rajonā redzēsim Grīga zemnieka saimniecību, kaut kur Alūksnē būs vēl kāda viena, un vairāk viņu nebūs. Jo salīdzinot šos nodokļus... Vakar mēs bijām "Latvijas balzamā". Izrādās, akcīzes nodoklis tieši uz "Latvijas balzama" kolektīvu neattiecas, tas attiecas uz tiem, kas pērk šo alkoholu, un tur ir situācija tāda - minēšu to tikai salīdzināšanai -, ka no realizācijas ieņēmumiem, kas ir 30 miljonu, "Latvijas balzams" maksā 15 miljonus nodokļos. No šiem 15 miljoniem viņš maksā 10,5 miljonus kā akcīzes nodokli un 4,5 miljonus pārējos nodokļos. Tas sastāda tikai 17% no realizācijas ieņēmumiem. Tātad lauksaimnieki ir sliktākā situācijā nekā pārstrādes uzņēmumi, nekā rūpniecības uzņēmumi. Es par visiem rūpniecības uzņēmumiem gan nevaru tā teikt, bet katrā ziņā viņiem nav nekādu privilēģiju.

Un tāpēc es... godīgi sakot, es šodien šeit runāju kā zemnieks, es jūs visus aicinu atbalstīt šo brīvo tirgu, bet šis jautājums paliek atklāts un par to jādomā mūsu valdībai un Saeimai kopā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Indulis Bērziņš. Lūdzu!

I.Bērziņš. Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Vispirms es gribētu runāt par procedūru. Un es gribētu, lai arī jūs, cienījamie radioklausītāji, to dzirdētu. Šodien šeit notika tas pats, kas notiek parasti, - Tautas kustība "Latvijai" bija iepriekš sagatavojusi runas, kurām nebija, par nožēlu, nekāda sakara ar apspriežamo konkrēto jautājumu, bet kuras bija ļoti labas runas attiecībā uz lauksaimniecības attīstību un kuru daudzām tēzēm es varētu piekrist. Bet šodien jūs te skaisti norunājāt un melojāt zemniekiem, kas mūs šodien klausās, jo šinī līgumā, šinī likumā par šo līgumu mēs neko izdarīt nevaram. Īstenībā ar šo priekšlikumu jūs gribat torpedēt šo līgumu un gribat, es atvainojos, rupji ieriebt, piemēram, Latvijas pensionāriem un tiem cilvēkiem, kam ir mazi ienākumi. Tas ir ciniski. Var saukt armiju par ezi, bet vērsties pret saviem Latvijas iedzīvotājiem nav korekti.

Bet tagad pēc būtības. Pēc būtības mēs runājam par Tautas kustības "Latvijai" priekšlikumu. Ļoti konkrētu. Un es tad, kad runāju, ļoti konkrēti ar pantiem... un tie deputāti, kas ir lasījuši šo līgumu, un tie cilvēki, kas mūs klausās un lasīs šo līgumu, to zina... pierādīju, kāpēc šeit to nevar ievietot. Un komisija, es atvainojos... jūs teicāt, ka bija par vēlu. To es nezināju, jūs paši varējāt iesniegt šo pantu arī Tautsaimniecības komisijā. Mūsu komisija to izdarīja tajā pašā dienā. Es parakstīju šo papīru, pārsūtot jūsu priekšlikumu uz citu komisiju.

Tāpēc, cienījamie kolēģi, lai mēs šeit tiešām nevilktu laiku, otrajā lasījumā es lūdzu nobalsot pret konkrēto priekšlikumu. Un tādā veidā 5.panta vispār nav, nevar šinī likumprojektā iekļaut 5.pantu Tautas kustības "Latvijai", Zīgerista partijas, ieteiktajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - papildināt likumprojektu ar 5.pantu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 38, atturas - 15. Priekšlikums nav pieņemts.

I.Bērziņš. Lūdzu nobalsot otrajā lasījumā un pieņemt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Par Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas līgumu par brīvo tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas rezultātu! Par - 55, pret - 4, atturas - 8. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Piedodiet. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu parakstītu deputātu pieprasījumu Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem par Korupcijas novēršanas likuma atsevišķu pantu un normu ievērošanas kārtību.

Motivācijai vārds Kārlim Čerānam, frakcijas "Latvijai" deputātam.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Cienījamo sēdes vadītāj! Godāto Ministru prezident! Godātie deputāti! Korupcija - tā ir varas koncentrācija un monopoli plus licences un varas aparāta iejaukšanās tirgus attiecībās mīnus atklātība. Šāda formula tika atklātā veidā formulēta nesenajā 14.starptautiskajā simpozijā par ekonomiskajiem noziegumiem. Tas notika Kembridžā septembra vidū un bija veltīts tieši korupcijas problēmām gan dažādās pasaules valstīs, gan arī starptautiskajā mērogā. Un es domāju, ka pret šādu formulu nekas nebūtu iebilstams, vadoties tīri arī no veselā saprāta pozīcijām. Jo skaidrs ir tas, ka gan varas koncentrācija, gan monopoli - vienalga, publiskie vai privātie - deleģē atsevišķām personām vai šaurām to grupām pārāk lielas lemšanas tiesības, kas neapšaubāmi tās nostāda paaugstināta riska situācijā attiecībā pret korupcijas iespējām. Jebkuras licences izsniegšana arī ir akts, kas potenciāli var kļūt par ierosinājumu uz koruptīvām attiecībām. Tāpat šāds ierosinājums var rasties jebkurā brīdī, kad kādam ierēdnim ir jāpieņem lēmums, no kura pieņemšanas ir atkarīga labuma gūšana kādam pilnīgi konkrētam cilvēkam vai kādai cilvēku grupai.

Atklātības trūkums ir vēl viens stimulējošs papildu faktors koruptīvo attiecību izveidē. Jo, ja ierēdnim vai kādai citai valsts amatpersonai pastāv motivēta cerība, ka viņa amorālos un pretlikumīgos darījumus neatklās, tas tikai veicinās iespēju šai amatpersonai iesaistīties šajos darījumos, proti, koruptīvajās attiecībās. Un mēs, protams, varam analizēt to, kāda ir šo korupciju veicinošo faktoru dinamika Latvijā, un nonākt pie gauži bēdīgiem secinājumiem. Mēs varam arī akcentēt to, ka korupcija kā problēma ir ļoti aktuāla visās pasaules valstīs, un mums nebūtu pamata domāt, ka Latvija ir izņēmums. Bet šī ir tēma citai reizei.

Šoreiz pieprasījums būtībā ir konkrēti par atklātību. Mēs prasām Ministru kabinetam izpildīt likumu amatpersonu darbības atklātības nodrošināšanā. Konkrēti, Korupcijas novēršanas likuma 23.panta otrās daļas 7.punktā ir norma, kas nosaka, ka valsts amatpersonām tajās deklarācijās, kuras tās iesniedz, stājoties amatā, un pēc tam arī ikgadējās deklarācijās ir jānorāda to skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumi. Ir nepieciešams panākt Korupcijas novēršanas likuma izpildi un tā efektīvu darbību korupcijas ierobežošanā un novēršanā Latvijā. Mēs pieprasām no jums, Ministru prezidenta kungs, skaidrojumu.

Pirmkārt. Kāpēc Ministru kabinets, izstrādājot amatpersonu deklarāciju formas, tajās, pretēji likuma prasībām, nav paredzējis nepieciešamību un iespēju amatpersonām uzrādīt savus bezskaidras naudas uzkrājumus?

Otrais. Vai Ministru kabinets uzskata, ka šāda izvairīšanās no amatpersonu bezskaidras naudas uzkrājumu atklāšanas sabiedrībā veicinās korupcijas iespējamu novēršanu Latvijā?

Trešais. Kā izskaidrot to, ka Ministru kabinets labāk izraisa masveidīgu likuma neievērošanu, nekā veic elementārus, ar likumu noteiktus un papildu līdzekļus neprasošus pasākumus korupcijas ierobežošanai? Vai šāda Ministru kabineta rīcība nevar dot sabiedrībai skaidru signālu par to, ka pats Ministru kabinets ir jau dziļi koruptīvu attiecību varā?

Un visbeidzot ceturtais. Kad valdība labos savu likumpārkāpumu un nodrošinās Korupcijas novēršanas likuma izpildi attiecībā uz nepieciešamību amatpersonām deklarēt bezskaidras naudas uzkrājumus? Paldies.

Sēdes vadītājs.Vai deputātiem ir iebildumi, ja deputātu iesniegto pieprasījumu mēs nododam Pieprasījumu komisijai? Iebildumu nav. Balsot vajadzības nav. Paldies.

Mums, kolēģi, tālāk jāizskata arī piecu deputātu iesniegts Saeimas Prezidijam adresēts iesniegums, kurā deputāti Zīle, Straume, Lambergs, Inkēns un Balodis, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 117.pantu, lūdz iekļaut 3.oktobra Saeimas sēdē Prezidija ziņojumu par Saeimas lēmuma projektu "Par kārtību, kādā noformējami priekšlikumi likumprojekta "Par valsts budžetu 1997.gadam" otrajam lasījumam". Ierosinām šo jautājumu izskatīt pēc Saeimas sēdes darba kārtības 25.punkta - likumprojekta par brīvo tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm.

"Par" vai "pret" kāds runāt vēlas?

Roberts Zīle - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Lūdzu!

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es lūgtu šo lēmuma projektu nodot komisijām, respektīvi, par atbildīgo komisiju noteikt Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju un noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 7.oktobra pulksten 9.00 no rīta.

Sēdes vadītājs. Paldies, Zīles kungs! Vai deputātiem ir iebildumi pret Zīles kunga ierosinājumu? Iebildumu nav. Balsošana vajadzīga nav. Paldies. Esam izskatījuši.

Nākamais Prezidijam adresētais iesniegums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Jānis Kalviņš griežas pie deputātiem ar šādu iesniegumu un lūdz Saeimas šā gada 3.oktobra sēdes darba kārtības 30.punktu - likumprojektu "Grozījumi Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā" pārcelt aiz darba kārtības 25.punkta - likumprojekta par brīvo tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm.

"Par" vai "pret" kāds vēlas runāt? Nevēlas. Balsošana ir vajadzīga? Arī nav vajadzīga. Paldies, pieņemts.

Un pēdējais, cienījamie kolēģi! Diemžēl, sastādot šīsdienas sēdes darba kārtību, ir pieļauta tehniska kļūda un darba kārtībā nav iekļauts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts civildienestu"", kurš ar Saeimas balsojumu 18. un 19.septembra sēdē tika atzīts par steidzamu, bet 3.oktobris tika noteikts par dienu, kad tas jāizskata otrajā lasījumā. Līdz ar to atbilstoši Saeimas lēmumam mēs papildinām darba kārtību ar šo likumprojektu un to iekļaujam piektajā sadaļā pirms 26.punkta "Grozījums Kredītiestāžu likumā".

Godātie kolēģi, līdz sēdes beigām ir atlikušas 20 minūtes. Saskaņā ar nupat izdarītajiem labojumiem izskatīsim likumprojektu "Grozījumi Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā".

Referē Jānis Lagzdiņš Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi deputāti! Pēc pirmā lasījuma komisijas, frakcijas un atsevišķi deputāti ir iesnieguši pavisam 146 priekšlikumus. Tā kā priekšlikumu ir ļoti daudz, es komisijas vārdā izteikšu motivāciju, komisijas vērtējumu par vienu vai otru priekšlikumu tikai tad, ja jūs uzstāsities debatēs un iebildīsit pret komisijas izteikto viedokli.

Pirmais priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt likumprojekta preambulā aiz skaitļa "3" ar skaitli "5".

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Frakcija "Latvijai" ierosina visā likumprojektā vārdus "sekojošā redakcijā" aizstāt ar vārdiem "ðādā redakcijā". Priekšlikums pieņemts. Skatiet, godātie kolēģi, attiecīgos pantus!

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tālāk ir konceptuāls priekšlikums, kuru ierosinājuši deputāti Andris Saulītis un Strods. Proti, šie deputāti ierosina, ka vienlaikus ar pašvaldību domju (padomju) vēlēšanām tiešās vēlēšanās būtu ievēlējami arī domju (padomju) priekšsēdētāji. Šo priekšlikumu atbildīgā komisija ar lielu balsu pārsvaru noraidīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu par deputātu Saulīša un Stroda priekšlikumu? Nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Līdzīgs priekšlikums bija Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās partijas frakcijai. Tas ir 4.priekšlikums. Arī šie deputāti ierosina, lai domju (padomju) priekšsēdētāji tiktu vēlēti tiešās vēlēšanās. Turklāt šie deputāti ierosina, ka domes (padomes) būtu ievēlējamas uz četriem gadiem. Tālāk ir 5., 6. un 7.priekšlikums, kur deputāti Māris Vītols, Jānis Urbanovičs un Normunds Pēterkops arī ierosina, ka domes (padomes) būtu ievēlamas uz četriem gadiem. Vispirms mums būtu jāizskata 4.priekšlikums, jo tur ir runa arī par priekšsēdētāja vēlēšanām. Ierosinām šo priekšlikumu daļā par priekšsēdētāja vēlēšanām noraidīt.

Sēdes vadītājs. Lagzdiņa kungs, tātad atkārtojiet, kuru - frakcijas vai kāda atsevišķa deputāta - priekšlikumu mēs tagad izskatām?

J.Lagzdiņš. Mēs izskatām 4.priekšlikumu. Šis priekšlikums ir daļēji...

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu par LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikumu? Nav iebildumu. Pieņemts atbildīgās komisijas ieteiktajā redakcijā.

J.Lagzdiņš. Tātad deputāts Māris Vītols ierosina, ka domes (padomes) būtu ievēlamas uz četriem gadiem, nevis uz trijiem, kā bija līdz šim.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies, pieņemts.

J.Lagzdiņš. Analogs priekšlikums ir Jānim Urbanovičam, tas ir 6.priekšlikums, un Normundam Pēterkopam - tas ir 7.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī pret to deputāti neiebilst. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tālāk ir 8.priekšlikums. Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās partijas frakcija ierosina palielināt ievēlamo deputātu skaitu. Ja šo priekšlikumu pieņemtu, tad līdzšinējo mazliet vairāk nekā 4000 deputātu vietā būtu jāievēlē apmēram piecarpusi tūkstoši deputātu. Šo priekšlikumu komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu par LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikumu - likuma 2.pantā tekstu aiz vārdiem "reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā" izteikt šādā redakcijā... Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 9.priekšlikums. Deputāti Andris Saulītis un Strods ierosina to pašu koncepciju, ka arī priekšsēdētājs būtu jāvēlē tiešajās vēlēšanās. Šo priekšlikumu komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret atbildīgās komisijas slēdzienu? Neiebilst. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tālāk 10.priekšlikums, kuru iesniedzis deputāts Jānis Urbanovičs. Tas arī ir konceptuāls un par šo problēmu, godātie kolēģi deputāti, mēs esam runājuši ļoti daudz. Proti, Jānis Urbanovičs ierosina dot tiesības vēlēt domes (padomes) ne tik vien pilsoņiem, bet arī nepilsoņiem. Šo priekšlikumu ar vienu balsi "pret" atbildīgā komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Jānis Urbanovičs. Atklājam debates. Pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

J.Urbanovičs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie deputāti un cienītās deputātes! Jūs jau zināt, ko es teikšu un uz ko es aicināšu, tāpēc es taupīšu jūsu nervus un pacietību un neizmantošu visas 15 minūtes, lai atkārtotu to, ko es jau pāris mēnešu atpakaļ vienreiz teicu. Es varu tikai dažus vārdus bilst. Protams, es uzstāju par balsojumu par manu priekšlikumu, jo atzīstu, ka tā būtu godīgi un taisnīgi.

Vēl vairāk. Es gribu teikt, ka igauņu pieredze triju, ja nemaldos, gadu garumā, ir pierādījusi šāda godīguma un taisnīguma lietderību Igaunijā. Es domāju, tikpat lietderīgi to būtu darīt šeit.

Vēl es gribu teikt, ka nepilsoņi ir tādi paši kā mēs, visi pārējie, ne tikai kā cilvēki, bet arī kā nodokļu maksātāji. Manuprāt, ne politiku taisīt, bet piedalīties spriešanā par to, kādiem pilsoņiem uzticēt tērēt, vai, pareizāk sakot, vadīt viņu nomaksāto nodokļu izlietojumu būtu godīgi un taisnīgi. Tāpēc es ļoti lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu. Manuprāt, mēs izdarīsim vienreiz ļoti svarīgu un labu darbu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aigars Jirgens - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Lūdzu!

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Es arī ilgi neaizkavēšu jūsu uzmanību. Es aicinu noraidīt deputāta Urbanoviča priekšlikumu. Es vēlos to pamatot arī ar to, ka lielākajā daļā Eiropas valstu, piemēram, Beļģijā, Vācijā, Francijā, Itālijā, Spānijā, Šveicē un citās, ārvalstniekiem netiek dotas nedz aktīvās, nedz pasīvās vēlēšanu tiesības. Turklāt aizliegums ārpilsoņiem piedalīties vēlēšanās ir noteikts konstitucionālā līmenī lielākajā daļā Eiropas valstu. Pastāv arī izņēmumi. Eiropā ir septiņas valstis, kurās ārpilsoņiem ir dotas šādas vēlēšanu tiesības, tās ir Ziemeļu padomes valstis un Lielbritānija un Holande. Taču šeit ir jāņem vērā šo valstu imigrācijas īpatnības.

Piemēram, Lielbritānijā lielākā daļa iebraucēju ir bijušo koloniju iedzīvotāji, un vēlēšanu tiesības tiem pienākas tiesību pēctecības rezultātā. Savukārt Ziemeļvalstīs lielākā daļa iebraucēju ir citas Ziemeļvalsts pilsoņi.

Svarīgs ir arī tas apstāklis, ka valstīs, kur ārpilsoņiem ir dotas šādas vēlēšanu tiesības, viņu skaits nepārsniedz 10% no iedzīvotāju kopskaita. Latvijā šis skaitlis ir pavisam savādāks. Līdz ar to ir daudz bīstamāk pieļaut šādus precedentus.

Pamatojoties uz to, ka nav nekāda pamata Latvijā dzīvojošajiem ārpilsoņiem piešķirt tiesības piedalīties vietējo pašvaldību vēlēšanās, jo Eiropas demokrātiskajās valstīs tā nav vispārpieņemta prakse, kā to nereti mums ir mēģinājuši apgalvot, es vēlreiz aicinu noraidīt šo deputāta Urbanoviča priekšlikumu un atbalstīt atbildīgās komisijas atzinumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Jānis Urbanovičs - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Otro reizi.

J.Urbanovičs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Diemžēl man ir jālabo sava kolēģa un svarīgās amatpersonas Aigara Jirgena runa, jo piesaukt šodien Beniluksa valstu, Francijas vai citu valstu pieredzi ir maigi, ļoti maigi izsakoties, nekorekti! Jo tajās valstīs, kur ir gadsimtiem ilgas valsts veidojumi un tradīcijas sabiedrības iekārtā, tiem ārvalstniekiem nav nekā kopēja ar tiem ārvalstniekiem un nepilsoņiem, par kuriem es runāju šajā savā priekšlikumā, un ar to, kā tas ir pie mums. Šie cilvēki šeit ir dzimuši un varbūt pat vairākās paaudzēs dzīvo šeit. Tas nav korekti, vismaz nemelosim. Ja gribat taisīt politiku, dariet to, bet, lūdzu, nevajag te stāstīt pasakas! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pēteris Tabūns - LNNK un Latvijas Zaļās partijas frakcijas deputāts. Tabūna kungs, līdz sēdes baigām ir 10 minūtes. Jums pietiks?

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tā ir nekaunība. Es citu vārdu neatrodu. Tautas saskaņas partija, nu tagad šie neatkarīgie deputāti, kuru frakcijas vairs nav Saeimā, ar Urbanoviča kungu priekšgalā, ar Jurkāna kungu... "par īpašiem nopelniem" Latvijas pilsonību saņēmušais Dozorceva kungs... (Aplausi.) ...mēģina "dabūt cauri" tādas lietas, kas ir absolūti nepieņemamas. Pilsoņus viņi pielīdzina nepilsoņiem. Bet es negribu īpaši runāt par to. Es ne reizi vien esmu par to izteicies. Tā ir vienkārši nekaunība, un es jūs lūdzu ne tikai balsot pret to, bet nosaukt to par kārtējo šo cilvēku pretvalstisku uzvedību.

Vēl precīzāk. Paskatieties, kā priekšlikumā raksta šie vīri: "Tiesības vēlēt domi (padomi) ir Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem." Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem. Tas nozīmē, ka zem nosaukuma "nepilsoņi" drīkst vēlēt absolūti visi pasaules cilvēki. Jebkurš, kurš iebrauks Latvijā. Tātad tur nav minēti ne pastāvīgie iedzīvotāji, ne kaut kas cits, nekāda precīza uzskaitījuma nav. Tātad jebkurš, kurš iebrauc šeit, Latvijā, var piedalīties vēlēšanās. Tā to var saprast no šā panta.

Es varētu daudz runāt par šiem mēģinājumiem. 5. Saeimā veselām paketēm nāca šādi dažādi priekšlikumi, tagad arī 6.Saeimā. Kategoriski noraidīt, un punkts! Paldies.

Sēdes vadītājs. Dozorceva kungs ir pieteicies debatēs. Bet vai jūs izmantosit tās atlikušās minūtes? Lūdzu!

V.Dozorcevs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Es gribu atgādināt Tabūna kungam, ka uz vāka tam dokumentam, kurš būs izdots, būs tāds uzraksts: "Nepilsoņa pase". Tas kaut ko nozīmē tomēr. Tas nav ārvalstniekiem.

Bet - pēc būtības. Es uzmanīgi klausījos, ko teica Jirgena kungs. Man liekas, ka viņš runāja par kaut ko citu. Viņš runāja par ārvalstniekiem. Šeit nekādu ārvalstnieku nav. Šeit ir nepilsoņi. Tā ir kaut kāda pavisam cita substance. Tātad es uzskatu, ka Jirgena kungs nebija pret šā labojuma ievietošanu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Acumirkli! Aleksandrs Golubovs - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Bet, Golubova kungs, man jūs jābrīdina, ka jums ir tikai četras minūtes!

A. Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātā Saeima! Mēs šeit nerunājam par ārvalstniekiem. Mēs šeit runājam par saviem Latvijas iedzīvotājiem - nepilsoņiem, kuri maksā nodokļus un kuri dzīvo šajos pagastos, bet šajos pagastos, šajās padomēs nekad nerisina politiskos jautājumus, tieši šo pagastu ekonomiskos jautājumus. Tāpēc es lūdzu balsojumu par to priekšlikumu un lūdzu balsot par to! (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs... Dzintars Ābiķis. Ābiķa kungs, jums...Tātad, cienījamie kolēģi, šajā apspriežamajā jautājumā mēs debates pārtraucam. Turpināsim to nākamajā sēdē.

Tagad lūdzu jūs, cienījamie kolēģi, reģistrēties. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus! Bet, kamēr tie tiek gatavoti, es gribu darīt zināmu godājamajai Saeimai, ka šodien ir pieņemts Saeimas Prezidija lēmums par ārkārtas sēdes sasaukšanu 1996.gada 7.oktobrī, tātad nākamās nedēļas pirmdienā, pulksten 11.00 pēc Ministru kabineta ierosinājuma, un pēc Ministru kabineta ierosinājuma ir apstiprināta arī šīs sēdes darba kārtība. Tas ir pirmais paziņojums.

Otrais. Godājamie kolēģi, es gribu ar jums pakonsultēties. Tradicionāli ceturtdienās mēs esam darbu turpinājuši ar sēdi, kurā valdība ir sniegusi atbildes uz deputātu jautājumiem. Pašlaik tāds ir tikai viens. Pie tam Prezidijs uzskata, ka šis jautājums ir stratēģisks un, mūsuprāt, nebūtu steidzīgi skatāms. Vai deputāti piekristu tam, ka šodien pulksten 17.30 mēs sēdi, veltītu atbildēm uz deputātu jautājumiem, nesasaucam? (Zālē troksnis.) Neviens neiebilst? Paldies par lielo vienprātību. Lūdzu, Kušneres kundze, reģistrācijas rezultātus!

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie deputāti, nav reģistrējušies:

Gunta Gannusa,

Jānis Jurkāns,

Paulis Kļaviņš,

Andrejs Krastiņš,

Valdis Nagobads,

Andris Saulītis.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Saeimas 1996.gada 3.oktobra sēdi paziņoju par slēgtu.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

SATURA RĀDĪTĀJS

1996.gada 3.oktobra

rudens sesijas 17.sēde

Prezidija ziņojums par deputāta A.Kreitusa

pilnvaru atjaunošanu - 1.lpp.

Par darba kārtību - 1.lpp.

Priekšlikumi - dep. A.Endziņš - 2.lpp.

- dep. I.Bērziņš - 3.lpp.

- dep. J.Kaksītis - 3.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 4.lpp.

- dep. J.Dobelis - 5.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par obligāto

sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumam""

(1417. un 1417.-a dok.) - 6.lpp.

Priekšlikums - dep. O.Kostanda - 6.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par obligāto

sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem

darbā un arodslimībām""

(1416. un 1416.-a dok.) - 8.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts

pensijām""

(1415. un 1415.-a dok.) - 9.lpp.

Priekšlikumi - dep. O.Kostanda - 9.lpp.

- dep. L.Kuprijanova - 11.lpp.

Par likumprojektu "Latvijas Republikas Administratīvais

kodekss""

(1452. un 1452.-a dok.) - 11.lpp.


Lēmuma projekts "Par Latvijas Republikas Aizsardzības

koncepcijas apstiprināšanu" (Nav pieņemts)

(1436. dok.) - 11.lpp.

Priekšlikumi - dep. O.Kostanda - 12.lpp.

- dep. Ģ.V.Kristovskis - 14.lpp.


Lēmuma projekts "Par V.Silnieces apstiprināšanu par

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi"

(1437. dok.)

Ziņo - dep. J.Kaksītis - 16.lpp.


Lēmuma projekts "Par dažu rajonu (pilsētu) tiesu

tiesnešu iecelšanu"

(1438. dok.)

Ziņo - dep. J.Kaksītis - 17.lpp.


Lēmuma projekts "Par dažu rajonu (pilsētu) tiesu

administratīvo tiesnešu iecelšanu"

(1439. dok.)

Ziņo - dep. J.Kaksītis - 18.lpp.

Lēmuma projekts "Par D.Sarmas iecelšanu par

Rīgas apgabaltiesas Jūrmalas pilsētas Zemesgrāmatu

nodaļas priekšnieka vietnieci"

(1440. dok.)

Ziņo - dep. J.Kaksītis - 18.lpp.

Lēmuma projekts "Par deputāta A.Saulīša atsaukšanu

no Sociālo un darba lietu komisijas" - 19.lpp.

Lēmuma projekts "Par deputāta A.Saulīša ievēlēšanu

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā" - 19.lpp.

Lēmuma projekts "Par deputāta O.Grinberga

atsaukšanu no Valsts un pašvaldības komisijas" - 19.lpp.

Lēmuma projekts "Par deputāta O.Grinberga

ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā" - 20.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi Latvijas

Kriminālkodeksā" (2.lasījums)

(779. un 1407. dok.)

Ziņo - dep. Ģ.V.Kristovskis - 20.lpp.

Lēmuma projekts "Par Ņ.Ezeriņas uzņemšanu

Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem

Latvijas labā"

(1385. dok.)

Ziņo - dep. A.Prēdele - 23.lpp.

Debates - dep. J.Dobelis - 23.lpp.

- dep. P.Tabūns - 25.lpp.

- dep. M.Lujāns - 26.lpp.

- dep. I.Liepa - 27.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Civilprocesa

kodeksā" (2.lasījums) (Steidzams)

(1284. un 1454. dok.)

Ziņo - dep. J.Kaksītis - 28.lpp.

Paziņojumi - dep. I.Ķezbers - 35.lpp.

- dep. A.Sausnītis - 35.lpp.

- dep. G.Valdmanis - 36.lpp.

- dep. L.Kuprijanova - 37.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 37.lpp.

Likumprojekta "Grozījumi Latvijas Civilprocesa

kodeksā" izskatīšanas turpinājums - 38.lpp.

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par valsts un

pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās""

(2.lasījums)

(1162. un 1443. dok.)

Ziņo - dep. I.Emsis - 44.lpp.

Debates - dep. K.Čerāns - 46.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 48.lpp.

- dep. N.Pēterkops - 49.lpp.

- dep. A.Kiršteins - 49.lpp.

- dep. I.Bišers - 50.lpp.

- dep. K.Čerāns - 50.lpp.

- dep. P.Tabūns - 50.lpp.

- dep. V.Krisbergs - 51.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 52.lpp.

- dep. O.Kostanda - 53.lpp.

- dep. E.Inkēns - 54.lpp.

- dep. K.Čerāns - 56.lpp.

- dep. J.Mauliņš - 58.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 59.lpp.

Likumprojekts "Par Augstākās padomes Prezidija

1991.gada 17.oktobra lēmuma "Par Bauskas rajona

bijušo partijas komitejas telpu izmantošanu"

atzīšanu" (3.lasījums)

(1118., 1428. un 1428.-a dok.)

Ziņo - dep. J.Kalviņš - 60.lpp.

Par darba kārtību - 61.lpp.

Priekšlikums - dep. I.Bērziņš - 61.lpp.

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par Latvijas

Republikas civilo aizsardzību"" (2.lasījums)

(1148. un 1429. dok.)

Ziņo - dep. J.Ādamsons - 61.lpp.

Debates - dep. A.Endziņš - 62.lpp.

- dep. O.Kostanda - 64.lpp.

- dep. J.Kazāks - 68.lpp.

- dep. Ģ.V.Kristovskis - 69.lpp.

- dep. I.Bišers - 71.lpp.

- dep. A.Endziņš - 73.lpp.

Paziņojumi - dep. A.Seiksts - 74.lpp.

- dep. J.Kalviņš - 75.lpp.

- dep. G.Valdmanis - 75.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 75.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par 1923.gada

2.augusta likuma "Par Valsts kontroli" atjaunošanu""

(2.lasījums)

(641. un 1444. dok.)

Ziņo - dep. A.Jirgens - 76.lpp.

Debates - dep. J.Lagzdiņš - 77.lpp.

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par dzīvokļa

īpašumu"" (2.lasījums)

(678. un 1445. dok.)

Ziņo - dep. K.Lībane - 83.lpp.

Debates - dep. N.Pēterkops - 86.lpp.

- dep. I.Bišers - 87.lpp.

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par obligāto

sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumam""

(3.lasījums)

(1139. un 1453. dok.)

Ziņo - dep. A.Deņisovs - 88.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par invalīdu

medicīnisko un sociālo aizsardzību"" (3.lasījums)

(1455. dok.)

Ziņo - dep. K.Leiškalns - 89.lpp.

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par lauksaimniecības

uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju""

(3.lasījums)

(1446. dok.)

Ziņo - dep. E.Bāns - 92.lpp.

Debates - dep. R.Zīle - 92.lpp.

- dep. I.Bišers - 94.lpp.

- dep. R.Zīle - 94.lpp.

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par paju

sabiedrībām"" (3.lasījums)

(1447. dok.)

Ziņo - dep. E.Bāns - 95.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par individuālo

(ģimenes) uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka

saimniecību un individuālo darbu"" (3.lasījums)

(1448. dok.)

Ziņo - dep. E.Bāns - 97.lpp.

Debates - dep. J.Sinka - 98.lpp.

- dep. I.Bišers - 99.lpp.

- dep. A.Endziņš - 99.lpp.

- 103.lpp.

- dep. V.Krisbergs - 104.lpp.

- Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre

I.Vaidere - 104.lpp.

- dep. A.Endziņš - 105.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par

līgumsabiedrībām"" (3.lasījums)

(1449. dok.)

Ziņo - dep. E.Bāns - 108.lpp.

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par pašvaldības

uzņēmumu"" (3.lasījums)

(1450. dok.)

Ziņo - dep. E.Bāns - 109.lpp.

Debates - dep. J.Lagzdiņš - 113.lpp.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas, Igaunijas

Republikas un Lietuvas Republikas līgumu par

brīvo tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm"

(2.lasījums)

(1090. un 1412.dok.)

Ziņo - dep. I.Bērziņš - 116.lpp.

Paziņojums - dep. Dz.Ābiķis - 119.lpp.

Debates - dep. O.Kostanda - 119.lpp.

- dep. E.Grīnbergs - 123.lpp.

- dep. G.Valdmanis - 125.lpp.

- dep. K.Čerāns - 129.lpp.

- dep. A.Kiršteins - 130.lpp.

Par Kārtības ruļļa pārkāpumiem

- dep. A.Endziņš - 134.lpp.

Debašu turpinājums - dep. O.Kostanda - 134.lpp.

- dep. M.Lujāns - 136.lpp.

- dep. I.Liepa - 137.lpp.

- dep. J.Rāzna - 139.lpp.

Saeimas deputātu pieprasījums Ministru prezidentam

A.Šķēlem par Korupcijas novēršanas likuma atsevišķu

pantu un normu ievērošanas kārtību

Motivācija - dep. K.Čerāns - 142.lpp.

Par darba kārtību - 143.lpp.

Priekšlikums - dep. R.Zīle - 144.lpp.

Par lēmuma projektu "Par kārtību, kādā noformējami

priekšlikumi likumprojekta "Par valsts budžetu

1997.gadam" otrajam lasījumam"" - 146.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi Pilsētas domes, rajona

padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā"

(2.lasījums) (Izskatīšana pārtraukta)

(743. un 1451. dok.)

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 146.lpp.

Debates - dep. J.Urbanovičs - 149.lpp.

- dep. A.Jirgens - 149.lpp.

- dep. J.Urbanovičs - 150.lpp.

- dep. P.Tabūns - 151.lpp.

- dep. V.Dozorcevs - 151.lpp.

- dep. A.Golubovs - 152.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 153.lpp.

Trešdien, 28.februārī
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
12:00  Saeimas deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Čehijas parlamentu tikšanās ar Čehijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Martin Vítek
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde
13:00  Saeimas Deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Kazahstānas parlamentu tikšanās ar Kazahstānas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Dauren Karipov
13:10  Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijas sēde
15:30  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēde
16:30  Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja tikšanās ar Izraēlas Valsts ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Sharon Rappaport-Palgi