Latvijas Republikas 5.Saeimas sēde

1995.gada 30.-31.augustā

31.augusta sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Labrīt! Lūdzu, ieņemiet vietas! Vakar sēde tika pārtraukta, atsāksim to šodien pulksten 9.00. Sēde tika pārtraukta, balsojot par 34.pantu, jo pēc diviem balsojumiem nebija kvoruma, un sēdes vadītājs sēdi pārtrauca līdz pulksten 9.00 šorīt. Tāpēc turpināsim. Lūdzu zvanu! Vai Sekretariāts nav saņēmis nekādus iesniegumus? Nav. Tad, lūdzu, balsosim par 34.pantu komisijas redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 10, atturas - 6. Komisijas redakcija 34.pantam ir pieņemta. Lūdzu, tālāk!

A.Endziņš (LC).

Nākamie priekšlikumi ir par 36.pantu, kur ir pirmajā lasījumā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi nr.79. Ir Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums - izslēgt no projekta grozījumus 36.pantā, atstājot spēkā likuma sākotnējo redakciju, bet Juridiskā komisija ierosina izteikt likuma 36.pantu jaunā redakcijā, daļēji pieņemot priekšlikumu, bet nepapildinot pantu ar 14.punktu.

Sēdes vadītājs. Vai pret 36.panta redakciju, kuru pieņēmusi komisija, deputātiem ir kādi iebildumi? Nav. Pieņemts. Lūdzu, tālāk!

A.Endziņš. Nākamais priekšlikums ir par 38.pantu, tie ir Ministru kabineta noteikumi nr.79. Priekšlikumu šeit nav, viņi ir tādā pašā veidā arī izteikti.

Nākamais ir 39.pants. Juridiskā komisija ierosina papildināt likuma 39.pantu pēc vārdiem "Latvijas Republikas pilsoņi" ar vārdiem "vai nepilsoņi".

Sēdes vadītājs. Lūdzu, par 39.pantu! Nav iebildumu. Pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis 20 deputātu iesniegumu. Deputāti Karnups, Seile, Stalts, Tabūns, Berklavs, Lambergs, Puriņa, Grīnblats, Prēdele, Sinka, Straume, Imants Kalniņš, Leiškalns, Budovskis, Milbergs, Grīgs, Pētersons... tālāk nesalasāms paraksts... Rugāte, Gundars Bērziņš: "Lûdzam Saeimas kārtības ruļļa 52.panta kārtībā pārtraukt debates par darba kārtības 41.punktu un pāriet uz nākamo darba kārtības jautājumu". Viens runā "par", viens - "pret", un Saeima lemj balsojot. Viesturs Pauls Karnups - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

V.P.Karnups (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Ir skaidrs, ka šīm izmaiņām, daudzām, kas tika pieņemtas 81.panta kārtībā, un tām, kas ir piekabinātas klāt, ir tikai viens mērķis - lai mīkstinātu mūsu valni pret imigrantiem, lai būtu vieglāk iebraukt Latvijā, lai Latvija kļūtu par imigrantu zemi un par savu zemi. Kad mēs Augstākajā padomē pieņēmām šo likumu, visiem bija skaidrs, kāpēc vajadzēja stingrus noteikumus un stingru stāju tieši šajā jomā, un neviens pret to neiebilda. Tagad mēs esam aizmirsuši, kā bija pirms neatkarības, mēs aizmirsām, ka vairāk par 4 miljoniem imigrantu 50.gados ir caurbraukuši Latvijai un apmēram 1 miljons šeit palika. Mēs aizmirsām, ka tiešām bija tādi laiki, mēs aizmirsām, kas un kāpēc mums tika pieņemts tāds stingrs ieceļošanas likums. Šīs izmaiņas, kas ir paredzētas, īpaši tās, ko diemžēl 34.pantā pieņēmām papildus noteikumiem par ģimenes apvienošanu un kas izraisa tālejošas sekas, neprognozējamas sekas... Es esmu pārliecināts, ka nav šīs Saeimas prerogatīva tālāk izskatīt šo likumprojektu, tāpēc aicinu pāriet uz nākamo darba kārtības punktu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Lūdzu! Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs.

A.Endziņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Ir jūtama tik tiešām priekšvēlēšanu gaisotne, kad Nacionālais bloks, kā viņš sevi pasniedz, tagad mēģina runāt par imigrācijas briesmām un tā tālāk. Es gribētu atgādināt gan jums, gan visiem kolēģiem, ka šī likumprojekta pamatā ir četri Ministru kabineta 81.panta kārtībā pieņemtie noteikumi, kuri ir spēkā, kuri darbojas. Tie paši, par kuriem tik briesmīgi uztraucās Karnupa kungs. Bet ir vēl viena cita problēma, kāpēc Juridiskā komisija tomēr ierosināja viņus skatīt un kāpēc ir tapis šis projekts. Tas ir tāpēc, ka mēs šogad esam pieņēmuši arī likumu par bijušās PSRS pilsoņu tiesisko statusu, kuriem nav ne Latvijas, ne citas valsts pilsonības, kā arī zināmā mērā ir pretrunas starp konstitucionālo likumu un šodien apspriežamo likumprojektu, un, lai tās te novērstu, tāpēc ir šis projekts. Un, ja šeit tiek izvirzīta problēma par to, ka, lūk, nāks iekšā migrācija un tamlīdzīgi, tad likums ir tikpat stingrs, cik ir bijis, viņš ir palicis tāds pats. Šeit ir ielikts iekšā tikai skaidri un gaiši mehānisms, kā, kādā veidā cilvēks to var pārsūdzēt vai kaut kas tamlīdzīgs.

Jau vakar izteica problēmas Budovska kungs un Karnupa kungs par to, kas tās tādas par ģimenes apvienošanām un ka tās būs tātad iespējas pašas par sevi, taču es jums atgādināšu likuma par bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības, 2.panta pirmās daļas 2.punktu: likumā noteiktajā kārtībā uzņem pie sevis no ārvalsts laulāto un viņa apgādībā esošos bērnus un vecākus. Šeit tātad ir runa tikai par tiem, kuri ir apgādībā. Tātad viņi ir vai nu nepilngadīgi, vai ir slimi, vai tie ir invalīdi. Pie tam Pilsonības un imigrācijas departamenta noteikumos šajos gadījumos, ja ir runa par vecākiem, vecākus var uzņemt tikai tādā gadījumā, ja tajā mītnes zemē, kur šie vecāki atrodas, nav citu bērnu, jo tādā gadījumā tas var tikt atteikts. Tātad šeit ir tikai sakārtojums, bet skaidrs ir viens, ka mēs pirms vēlēšanām mēģinām atkal kārtējo reizi vienu vai otru problēmu politizēt. Es tāpēc aicinātu tomēr cienījamo Saeimu neatbalstīt šo priekšlikumu un turpināt izskatīt jautājumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ir divi iesniegumi. Tātad pirmo es esmu nolasījis, un debates 5 minūtes "par", 5 - "pret" ir beigušās. Mums ir jābalso. Un tad vēl frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti pieprasa 30 minūšu pārtraukumu. Tie ir deputāti Bērziņš, Elferts, Inkēns, Zvaigzne, Bordāns, Seiksts, Pavlovskis, Andersons, Marjaša, Birzniece. Es saprotu, ka, ja mēs esam iesākuši izskatīt vienu iesniegumu, viņš ir jāpabeidz izskatīt... (Starpsauciens no zāles: "Viņi nevar pieņemt lēmumu.") Varbūt deputāti, kuri iesniedza lūgumu pārtraukt sēdi, kāds var 5 minūtes motivēt. Indulis Bērziņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

I.Bērziņš (LC).

Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Negaidīti priekš "Latvijas ceļa" ir sākušies savstarpēji asumi likumā, lai gan mums iepriekš likās, ka nekādu domstarpību nebūs. Katrā ziņā "Latvijas ceļš" nekad un arī šoreiz nav ieinteresēts iet uz kaut kādu konfrontāciju, mēs vienmēr esam mēģinājuši visus lēmumus pieņemt, lai pēc iespējas vairāk cilvēku viņiem piekristu. Un attiecīgi tāpēc mēs gribētu, lai mums ļautu apspriesties, jo mēs tiešām esam pārsteigti par mūsu kolēģu nostāju šajā jautājumā. Pavisam godīgi sakot, mums nelikās, ka te ir kaut kādi konfrontēšanās iemesli. Mēs esam pārsteigti par to un gribētu lūgt pirms šī balsojuma, ko ir iesnieguši, cik es saprotu, LNNK un vēl citu frakciju pārstāvji, par šī jautājuma atlikšanu, ļaut mums pakonsultēties frakcijā, jo tas priekš mums tiešām ir negaidīti. Mēs lūdzam kolēģus, kuri ir iesnieguši savu iesniegumu, ļaut par pārtraukumu balsot vispirms. Paldies.

Sēdes vadītājs. Par procedūru Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība.

A.Seile (LNNK).

Cienījamais Prezidij un cienījamie deputāti! Nacionālā bloka pārstāvji, kuri iesniedza iesniegumu pārtraukt šo jautājumu un pāriet pie nākamā darba kārtības punkta, ir dziļi ieinteresēti, lai sēde turpinātos, lai viņā tiktu atrisināti visi pārējie jautājumi, kas ir šodienas darba kārtībā. Tiešām šajā konkrētajā likumprojektā, kuru mēs apspriežam, uzsākām apspriešanu šorīt, ir lielas domstarpības radušās, tāpēc mēs atbalstām "Latvijas ceļa" ierosinājumu - pārtraukt uz pusstundu sēdi un mēģināt frakcijām savā starpā vienoties par turpmāko gaitu un pēc tam balsot par mūsu iesniegto priekšlikumu - pāriet pie nākamā darba kārtības punkta. Mēs uzskatām, ka šādas domstarpības ir jārisina komisijās, ja viņas ir radušās, un netraucēsim sēdes gaitu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par 10 deputātu iesniegto priekšlikumu - pārtraukt sēdi uz 30 minūtēm. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 4, atturas - 6. Pārtraukums līdz pulksten 9.45.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Vēl tā kā būtu viena minūte... Saeimu pēc pārtraukuma vēlas informēt Ministru prezidents Māris Gailis. Lūdzu!

M.Gailis (Ministru prezidents).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputāti! Viens no darbiem, ko iesāka valdība jau 1993. gadā, bija valsts pārvaldes reformas koncepcijas izstrādāšana un pieņemšana. Šīs valsts pārvaldes struktūras reformas koncepcijas ietvaros tika pieņemts likums "Par ministriju iekārtu", kas reglamentē veidu, kā tiek pārraudzītas, pārvaldītas ministrijām padotās un to pārraudzībā esošās iestādes. Un tas notiek tādā veidā, ka jebkuru lēmumu, kurš ir nelikumīgs un kuru ir pieņēmis attiecīgās padotās iestādes vadītājs, var atcelt ministrs vai tā pilnvarota persona, kas var būt valsts sekretārs vai valsts sekretāra vietnieks, kura pārziņā atrodas attiecīgā sfēra. Un tā ir vispārēja norma, kas attiecas pilnīgi uz visām mūsu valsts nozarēm.

Ņemot vērā šo, valdība 81. panta kārtībā izmainīja arī likumu "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā", proti, pantā, kurš nosaka, ka PID direktora lēmums ir galīgs, jo tas pilnībā runā pretim šim vispārējam principam, jo ministru ir apstiprinājusi Saeima ar savu balsojumu, un, neapšaubāmi, viņš pilnībā atbild par visu, kas notiek viņa padotajā ministrijā un apakšnozarēs. Man liekas, ka tas ir ārkārtīgi normāli un pareizi, un šinī sakarā tātad mēs 81. panta kārtībā šo pantu izmainījām, ka PID direktora lēmumu var, ja tas ir nelikumīgs, atcelt ministrs vai tā pilnvarota persona. Un toreiz, kā atceraties, Saeima šos labojumus ar savu balsojumu apstiprināja. Tātad tie šobrīd ir spēkā.

Es redzu, ka ir izveidojusies tāda pati situācija, kas, protams, ir saistīta ar gaidāmajām vēlēšanām, un tādēļ mēs šo jautājumu apspriedām frakcijā un nolēmām, ka ir iespējams kompromiss, saglabājot arī valsts pārvaldes uzbūvi, proti, vajag izņemt no 34. panta palīgteikumu, ka arī ministra pilnvarotas amatpersonas var atcelt PID direktora lēmumu, atstājot tikai ministru, jo tas ir pilnīgi normāli.

Mūsu priekšlikums - un mums bija arī obligātais balsojums, un frakcija balsoja vienbalsīgi - ir virzīties uz priekšu, nobeigt otrajā lasījumā šo likumu un uz trešo lasījumu es pats apsolu iesūtīt labojumu, ka 34. pantā tikai ministram būtu tiesības atcelt nelikumīgu lēmumu. Man liekas, ka tas ir pavisam loģiski, un tā tas ir gandrīz visās valstīs. Tā ir formāla lieta, bet, pēc manām domām, mēs esam "uzķērušies" ðobrīd tieši uz šīs formālās lietas, bet mums ir jāvirzās uz priekšu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Pēc pārtraukuma tā frakcija, kura lūdza pārtraukumu... būtu loģiski, ja viņa arī kaut ko pateiktu pēc pārtraukuma. Bet atklāt debates mēs nevaram, jo mums ir konkrēts iesniegums - 20 deputāti lūdza pārtraukt debates un pāriet pie nākošā darba kārtības punkta. Tāpēc, manā izpratnē, ja deputāts Grīnblats runā par Kārtības ruļļa pārkāpumiem, tad, lūdzu, bet atklāt debates par to, vai mēs pārtraucam vai nepārtraucam... Viens jau ir runājis, kāpēc vajag pārtraukt, ja jūs gribat runāt pret pārtraukšanu, tad - lūdzu! Tāda ir konkrētā situācija, jo atklāt debates mēs tiešām nevaram, jo pēc iesnieguma, kuru ir iesnieguši 20 deputāti, viņi lūdz pārtraukt debates un pāriet pie nākošā darba kārtības punkta. Es atkārtoju: viens runā - par, viens - pret, un notiek balsojums, jo citādi nav lielas jēgas tādam iesniegumam, ja tad vēl sākas vispārējas debates par likumprojektu kā tādu.

Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par 20 deputātu iesniegto priekšlikumu - 52. panta kārtībā pārtraukt debates par darba kārtības 41. punktu un pāriet uz nākamo darba kārtības punktu. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 38, atturas - 9. Priekšlikums nav pieņemts.

Turpinām izskatīt likumprojektu.

A.Endziņš (LC).

Nākošais ir 40. pants, kur ir Ministru kabineta noteikumi nr. 79. Juridiskā komisija šos noteikumus ir tikai redakcionāli precizējusi. Citu izmaiņu nav.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

A.Endziņš. 41. pants - arī Ministru kabineta noteikumi nr. 79. Arī šeit Juridiskā komisija šo pantu ir precizējusi, tagad būtībā šie abi Kabineta noteikumi ir sakārtoti secīgāk - 40. un 41. pantā.

Sēdes vadītājs. Vai pret šo komisijas iesniegto redakciju ir iebildumi deputātiem? Nav. Lūdzu, tālāk!

A.Endziņš. 42. pants. Arī ir Ministru kabineta noteikumi nr. 79. Juridiskā komisija šeit ir ņēmusi vērā tikai valodas speciālistu priekšlikumus. Citu izmaiņu nav.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Lūdzu, tālāk!

A.Endziņš. Nākošie priekšlikumi ir par 53. pantu. Šeit Juridiskā komisija ir redakcionāli precizējusi pirmās daļas 2. punktu. Būtībā, kur bija vārdi "saņemšanai apzināti sniegusi nepatiesas ziņas", atbilstoši krimināllikumdošanai, kā arī administratīvo pārkāpumu likumdošanai mēs esam precizējuši: "sniegusi apzināti nepatiesas ziņas". Tātad atbilstoši citiem likumiem.

Tālāk Juridiskā komisija ir izteikusi šī 53. panta trešo daļu jaunā redakcijā. Pasvītrotais teksts jums ir redzams.

Sēdes vadītājs. Vai pret šo redakciju deputātiem ir iebildumi? Nav.

A.Endziņš. Un ceturto daļu Juridiskā komisija ir papildinājusi ar vārdiem "ðajā pantā noteiktajā kārtībā".

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

A.Endziņš. Tālāk ir 56. pants. Par 56. pantu ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir juridiski precīzāks, un Juridiskā komisija to ir akceptējusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu?

A.Endziņš. Par 57. pantu arī ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir pieņēmusi un papildinājusi ar vārdiem "un apsardzībā turamās".

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

A.Endziņš. 58. pantā arī ir Juridiskā biroja priekšlikums - vārdu "municipālajai" aizstāt ar vārdu "pašvaldību". Juridiskā komisija to ir pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu?

A.Endziņš. 59. pantā - tie ir Ministru kabineta noteikumi nr. 79 - komisija ņēma vērā tikai valodnieku precizējumus, un līdz ar to atbilstoši valodas speciālistu viedoklim ir jauna redakcija šim pantam.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

A.Endziņš. Tālāk ir 13. nodaļa -"Starpvalstu līgumi". Šeit ir Ministru kabineta noteikumi nr. 79, kuri ir nobalsoti un atstāti pirmajā lasījumā. Juridiskā komisija ierosina izteikt likuma 49. un 50. pantu jaunā redakcijā un sakarā ar to, ka pirmajā lasījumā tika pieņemta jauna nodaļa, tad arī uzskatīt 13. un 14. nodaļu attiecīgi par 14. un 15. nodaļu.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. Tālāk ir pārejas noteikumi. Šeit ir Ministru kabineta noteikumi nr. 108. Juridiskā komisija ierosina tos izteikt jaunā redakcijā... šos pārejas noteikumus.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret šo redakciju ir iebildumi? Nav.

A.Endziņš. Līdz ar to par šiem grozījumiem ir izskatīti visi priekšlikumi. Es aicinātu cienījamo Saeimu akceptēt viņu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"" pieņemšanu otrajā lasījumā.

Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - nav, 1 - atturas. Ir pieņemts.

Lūdzu, priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

A.Endziņš. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 10. septembrim.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildes? Nav. Lūdzu, par nākošo!

A.Endziņš. Otrs likumprojekts ir "Grozījumi Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā "Par Latvijas Republikas likuma "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā" spēkā stāšanās kārtību"", kur ir arī Ministru kabineta noteikumi nr. 4. Juridiskā komisija viņu ir akceptējusi, bet tikai redakcionāli precizējusi kādā nozīmē, proti, ir izslēgusi ārā liekos vārdus un atstājusi tikai vārdus "izslēgt 3. punkta 2. apakšpunktu". (Zālē liels troksnis)

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, deputāti! Visai grūti ir dzirdēt referentu. Vēlreiz nosauciet, lūdzu, dokumentu, lai deputāti var šīs lietas mierīgi tālāk skatīt.

A.Endziņš. Tas ir tas pats dokuments - nr. 926., pēdējā - 16. lappuse, kur ir romiešu divi. Tur ir priekšlikums - izdarīt Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā "Par Latvijas Republikas likuma "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā" spēkā stāšanās kārtību"" grozījumus, šis lēmums ir grozīts ar Ministru kabineta noteikumiem nr. 4.

Sēdes vadītājs. Vai visiem deputātiem ir šis dokuments? Viņš tiešām ir 926. dokumenta pēdējā lapā. Lūdzu, turpiniet!

A.Endziņš. Juridiskā komisija šo Kabineta priekšlikumu ir akceptējusi, bet viņu redakcionāli precizējusi un līdz ar to tikai uzrakstījusi: "izslēgt 3. punkta 2. apakšpunktu".

Sēdes vadītājs. Tā, un viņš mums ir jāakceptē...

A.Endziņš. Viņš ir akceptēts jau pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. ...Otrajā lasījumā.

A.Endziņš. Juridiskā komisija ir papildinājusi šos grozījumus ar pārejas noteikumiem, kur ir noteikts, ka līdz ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr. 4 un tālāk kā tekstā. Jums tas ir rakstīts šeit.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir kādi iebildumi? Nav. Līdz ar to ir izskatīts. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā "Par Latvijas Republikas likuma "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā" spēkā stāšanās kārtību"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsosim, lūdzu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - nav, atturas - 1. Nav kvoruma. Lūdzu, vēlreiz balsosim! Lūdzu zvanu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - nav, atturas - 1. Arī nav kvoruma. Saskaņā ar Kārtības rulli tālākais izlemjams sēdes vadītājam. Esmu saņēmis iesniegumu - izsludināt pārtraukumu uz vienu stundu. Laikam man ir tiesības lūgt argumentus, kāpēc ir vajadzīga viena stunda?

Lūdzu - Gundars Bērziņš!

G.Bērziņš (LZS).

Kāpēc viena stunda? Tāpēc, ka jautājums ir ļoti nopietns saistībā ar šiem likumiem, un arī šeit, kur ir ierakstīts par šo profesiju apstiprināšanu... Uztrauc arī ziņas, ka šobrīd diezgan intensīvi norit sarunas ar Krieviju par bezvīzu režīmu, un arī mūsu frakcija, kas ir iesniedzēja, negrib, lai šie likumprojekti... Tātad sēdes pārtraukšana neļautu izskatīt ļoti daudzus darba kārtības punktus, kas ir sakrājušies. Tāpēc ir vajadzīga stunda, lai apspriestos, kā šajā situācijā rīkoties, jo ir ļoti daudzi darba kārtības punkti, kas ļoti ilgi gaida izskatīšanu.

Sēdes vadītājs. Indulis Bērziņš!

I.Bērziņš (LC).

Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Par šo bezvīzu režīmu man šodien pateica arī Seiles kundze. Man nav nekāda pamata domāt, ka Seiles kundze veda šīs sarunas tāpat kā mans uzvārda brālis Bērziņa kungs, jo es tiešām viņiem ticu un uzskatu, ka viņi nekad šīs sarunas neved. Kad es mēģināju noskaidrot avotu, kas tad ved sarunas, uzzināju, ka to dara "Latvijas Radio", jo tieši no turienes ir izskanējis šāds apgalvojums. "Latvijas Radio" nav tiesību - tā man Seiles kundze teica. Es gribu paskaidrot arī Bērziņa kungam, ka "Latvijas Radio" nav tiesību noslēgt līgumu starp Latvijas Republiku un Krieviju par bezvīzu režīmu, lai arī kā viņi to gribētu - "Latvijas Radio" pirmā programma, kā arī citas "Latvijas Radio" programmas. Šādu sarunu nav un nevar būt, ja nu vienīgi cienījamais "Latvijas Radio" ir sajaucis Krieviju ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Nu var jau sajaukt, pastāvot zināmai nekompetencei, kas tur tiek demonstrēta. Bet es vēlreiz atkārtoju: šādu sarunu nav un nevar būt! Es atvainojos, nevajag šeit, piedodiet, izteikt murgainas idejas un musināt tautu! Jo ir cilvēki, kas klausās to, kas skan šeit Saeimas namā. Un, Bērziņa kungs, lūdzu, nāciet un paskaidrojiet, no kurienes ir šāda informācija. No kurienes ir šāda informācija? Kura oficiāla persona kaut kur kādā veidā ir tikusies un runājusi par bezvīzu režīmu ar Krieviju? Tas, kas pašlaik šeit izskanēja, ir vienkārši klajš priekšvēlēšanu triks.

Sēdes vadītājs. Ir pilnīga skaidrība, ka ir vajadzīgs stundas pārtraukums. To arī paziņoju.

I.Bērziņš. Jā... (Starpsauciens no zāles: "Nodevēji!")

(P ā r t r a u k u m s)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Turpināsim darbu! Vai Prezidijā ir kādi iesniegumi? Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā "Par Latvijas Republikas likuma "Par ārvalstnieku, bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā" spēkā stāšanās kārtību"". Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 1, atturas - nav. Nav kvoruma. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim vēlreiz! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 1, atturas - nav. Divreiz balsots, bet nav kvoruma. Sēdes vadītājam ir jālemj, bet... Godātie deputāti! Sēdes vadītājs pieļāva kļūdu jau pirms tam, kad es aicināju izteikties kolēģus un motivēt šo vienas stundas ilgo pārtraukumu. Jūs jau redzējāt, ar ko tas beidzās - ar gariem politiskiem paziņojumiem. Un tagad vienu stundu pārtraukums bija diezgan ilgs, lai varētu izdiskutēt tās lietas. Tad gandrīz jāprasa rakstiski iesniegt, kādu paziņojumu jūs sniegsit - par procedūru, par Kārtības ruļļa neievērošanu vai to, kā lieta tālāk virzāma? Un tas Kārtības rullī tagad ir noteikts.

Lūdzu - Aivars Endziņš. Kārtības ruļļa tiešām viena panta ietvaros.

A.Endziņš (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es pirmām kārtām lūgtu izmantot to normu un ar balsu skaitītāju palīdzību pārbaudīt deputātu klātbūtni šeit, zālē. Otrkārt, es Juridiskās komisijas vārdā noņemu šo likumprojektu, jo Nacionālais bloks vēlas, lai mēs varētu uzaicināt speciālistus no Krievijas, no citām valstīm. Un no citām valstīm arī - jā!

Sēdes vadītājs. Tā. Lai būtu ievērota formālā puse, es paziņoju vienu minūti ilgu pārtraukumu, jo citādi nevar šo lietu tā vienkārši izbeigt, jo nav kvoruma un sēde nevar turpināt savu darbu. Un tad, kad viena minūte beigsies, mēs izskatīsim kārtējos priekšlikumus, ko darīt tālāk. Tikmēr varat arī apsvērt situāciju.

Ar jaunām domām un jaunu procedūru varam veidot... Komisijas vadītājs Endziņš no tribīnes paziņoja, ka viņš atsauc šo likumprojektu, bet es saprotu, ka viņš domā Kārtības ruļļa 52.pantu: "Pirms vienas lietas izskatīšana nav pabeigta, nedrīkst pāriet uz citu lietu, izņemot gadījumus, kad debašu pārtraukumu un pāreju uz citu lietu prasa Saeimas komisija vai vismaz 20 deputāti un Saeima tam piekrīt." Tātad, lai mēs pārtrauktu šīs lietas izskatīšanu, tiešām komisija to var pieprasīt, un tad viens runā "par", viens - "pret" un Saeima lemj. (Starpsauciens: "Balsosim!") Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Juridiskās komisijas priekšsēdētāja priekšlikumu - pārtraukt izskatīt likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā "Par Latvijas Republikas likuma "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā" spēkā stāšanās kārtību""! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 7, atturas - 6. Priekšlikums ir pieņemts. Pārtraucam izskatīt.

Ministru prezidents Māris Gailis, pamatojoties uz savām tiesībām, lūdz vārdu paziņojumam.

M.Gailis (Ministru prezidents).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Tikko Latvijas Zemnieku savienības deputāts Gundars Bērziņš paziņoja, ka valdībai ir intensīvas sarunas ar Krieviju par bezvīzu režīmu. (Starpsauciens no zāles: "Ar Somiju.") Citēju: "Kâ arī uztrauc ziņas, ka šobrīd diezgan intensīvi norit sarunas ar Krieviju par bezvīzu režīmu". Valdība kategoriski noraida šo Latvijas Zemnieku savienības deputāta Gundara Bērziņa apgalvojumu, jo tā neved un negatavojas vest sarunas par bezvīzu režīmu ar Krieviju. Ja mums būtu bezvīzu režīms ar Krieviju, tad pilnībā tiktu izslēgtas - vismaz tuvākajos gados - iespējas noslēgt šādus līgumus par bezvīzu režīmu ar Ziemeļvalstīm, ar Eiropas savienību un Centrāleiropas valstīm. Es domāju, ka rastos problēmas bezvīzu režīmā ar Igauniju. Tātad tas ir pilnīgi absurds apgalvojums un tā nav taisnība. Notiek, neapšaubāmi, konsulārās sarunas ar Krievijas konsulārajām iestādēm, tas ir pilnīgi kaut kas cits, bet no Latvijas puses nav, kā jau es teicu, šādu sarunu un arī tuvākajā laikā, vismaz manas valdības laikā, nebūs. Bērziņa kungs jau vienu reizi nāca ar paziņojumu, ko viņam pašam nācās atsaukt. Es domāju, ka arī tagad būtu vēlams, ka Bērziņa kungs atsauktu savu nepamatoto paziņojumu, ja vien, protams, viņam nav pierādījumu, kur, kad un kas šādas sarunas par bezvīzu režīmu no Latvijas puses ir veicis. Man gribētos teikt, ka pārāk sakaist atmosfēra, tuvojoties vēlēšanām, bet, cienījamie deputāti, mums ir pietiekami liela pieredze, vairāk nekā divus gadus mēs esam strādājuši plecu pie pleca, tādēļ nevajadzētu atļauties pilnīgi nepamatotus puiciskus izlēcienus. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju"". Juridiskā komisija. (Starpsauciens: "Par Eiropas līgumu.") Es atvainojos, ir izdarītas izmaiņas, un es atsaucu paziņoto jautājumu.

Nākamais jautājums ir likumprojekts "Par Eiropas līgumu". Oļģerts Pavlovskis - valsts ministrs. Lūdzu!

O.Pavlovskis (LC; valsts ministrs Ārlietu ministrijā).

Godājamais Prezidij un kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.960. Likums "Par Eiropas līgumu". Vispirms jau pašā sākumā es gribētu vērst jūsu uzmanību uz līguma nosaukumu "Eiropas līgums". Nosaukums "Eiropas līgums" diemžēl ir radījis dažas nopietnas neskaidrības un pārpratumus, un es gribētu uzsvērt, ka šis līgums nekādā ziņā nav par iestāšanos Eiropas savienībā. Es atkārtoju - tas nav līgums par iestāšanos Eiropas savienībā, bet gan Eiropas līgums par asociācijas dialoga izveidošanu starp Eiropas savienības dalībvalstīm un Latvijas Republiku. Diemžēl Eiropas savienība šāda veida līgumus nosauc par Eiropas līgumiem, un līdz ar to rodas šīs neskaidrības un pārpratumi. Tātad šis nav līgums par iestāšanos Eiropas savienībā. Ir saņemti divi papildinājumi, kurus ir iesniegusi Ārlietu komisija un par kuriem es vēlētos izteikties, bet, pirms es sāku, es vēlētos pateikt paldies un izteikt pateicību gan par pozitīvo balsojumu, gan arī par debatēm līguma ratificēšanas pirmajā lasījumā. Tas, kā mums šobrīd visvairāk trūkst un kas nākotnē noteikti būs jāveicina, ir plašas sabiedriskās diskusijas par Latvijas vietu Eiropas savienībā. Tā kā galīgo lēmumu par iestāšanos vai neiestāšanos Eiropas savienībā referenduma ceļā pieņems Latvijas tauta, plašas sabiedriskas diskusijas tai palīdzēs politiski sagatavoties tik svarīga lēmuma pieņemšanai. Gribu atkārtoti uzsvērt, ka šodien nekādā ziņā mēs nebalsojam par iestāšanos Eiropas savienībā, mēs balsosim par Eiropas savienības asociētās valsts statusa iegūšanu Latvijai. Šodien mums ir jāizšķiras, vai atstāt durvis vaļā uz Eiropas savienību vai tās aizcirst ciet jau pie pirmā soļa bez jebkādām pārrunām ar Eiropas savienību paziņot visai pasaulei, draugiem un nelabvēļiem, ka mēs, latvieši, nevēlamies būt daļa no Rietumeiropas. Un tiem, kuri atkārtoti min Norvēģijas piemērus gribu atgādināt un uzsvērt, ka arī Norvēģija gāja šo pašu ceļu, par kuru mums šodien jāizšķiras. Savu lēmumu par neiestāšanos Eiropas savienībā tā pieņēma tikai tad, kad ilgās savstarpējās sarunās ar Eiropas savienību tika izstrādāti visi noteikumi, pēc kuriem Norvēģijai vajadzēja iestāties, un sabiedrība bija spējīga izvērtēt līdzdalības pozitīvās un negatīvās puses. Šis noslēgtais, bet vēl neratificētais Eiropas līgums ir tikai sākums nopietnam dialogam ar reālu segumu.

Pirmais likumprojekta papildinājums skar likumdošanas saskaņošanu, kas ir galvenais priekšnosacījums Latvijas integrācijai Eiropas savienībā, kā arī Eiropas līguma sekmīgai darbībai. Tāpēc ir svarīgi, lai par jebkuru juridisko aktu, kas ir saistīts ar līguma 70.pantā minētajām jomām, tiktu dots atzinums par tā atbilstību Eiropas standartiem. Un es jums atgādināšu, kas ir 70.pantā. Proti, likumu tuvināšana jo sevišķi attiecināma uz šādām jomām: muitas likumi, likumi par kompānijām, banku likumi, likumi par kompāniju kontiem, nodokļiem, intelektuālo īpašumu, finansu pakalpojumiem, konkurences noteikumi, likumi par patērētāju aizsardzību, netiešo nodokļu ievākšanu, tehniskie noteikumi un standarti, likumi un noteikumi, kas attiecas uz kodoljautājumiem, likumi par transportu, telekomunikācijām, apkārtējo vidi un tā tālāk.

Otrais Ārlietu komisijas iesniegtais papildinājums skar jautājumu par pieteikuma sagatavošanu un iesniegšanu Latvijas uzņemšanai Eiropas savienībā. Pieteikuma iesniegšana ir nākamais formālais solis pēc Eiropas līguma noslēgšanas. Šis iesniegšanas process ir saskarē ar Saeimas pieņemto ārpolitikas koncepciju. Gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka pieteikuma iesniegšana nekādā ziņā nepaātrinās Latvijas iestāšanos, pirms nebūs notikušas mūsu debates gan Saeimā, gan sabiedrībā, un nav domājams, ka tas var notikt pirms 2000.gada. Pirmkārt, Eiropas savienība vēl nav gatava uzsākt sarunas par savu paplašināšanos, tas notiks tikai pēc starpvaldību konferences, tātad ne ātrāk par 1997.gadu. Otrkārt, pašas sarunas aizņems ilgu laika posmu, pat vairākus gadus, un, treškārt, daudz kas būs atkarīgs no Latvijas ekonomiskā stāvokļa, tas ir, no tā, cik lielā mērā mēs būsim gatavi līdzdalībai Eiropas savienībā. Bet svarīgi ir tas, ka līdz ar pieteikuma iesniegšanu Latvija dos skaidru un nepārprotamu mājienu par mūsu virzību uz Eiropas savienību. Starpvaldību konferences laikā Latvija tiks iesaistīta pārrunās par Eiropas savienības paplašināšanu, un šis priekšlikums dos pamatu pēc starpvaldību konferences uzsākt sarunas par Latvijas iestāšanos Eiropas savienībā. Daudzas Austrumu un Centrāleiropas valstis ir jau iesniegušas savus pieteikumus, un, ja Latvija to neizdarīs savlaicīgi, mēs varam palikt ārpus sarunu loka un pašas sarunas par Latvijas virzību uz Eiropu tiks atliktas uz nenoteiktu laiku. Pašreiz mums notiek sarunas par to, ka visas trīs Baltijas valstis varētu iesniegt savus pieteikumus vienlaicīgi.

Varbūt tagad atgriezīsimies atpakaļ pie dokumenta nr.960! Likumprojektā "Par Eiropas līgumu" 1.pantā labojumu un papildinājumu nav, un es ieteiktu to akceptēt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, norādiet tikai tos pantus, kuros ir labojumi!

O.Pavlovskis. Labi, paldies. 2.pants. Ir Ārlietu komisijas ierosinājums papildināt likumprojektu ar jaunu 2.pantu, un redakcija ir redzama 3.ailē.

Sēdes vadītājs. Vai pret šo redakciju deputātiem...

O.Pavlovskis. Pēc pārrunām ar Ministru prezidentu Ārlietu komisija ierosina svītrot pēdējo teikumu šajā 2.panta jaunajā redakcijā, proti, svītrot teikumu: "Saskaņošanas darba koordināciju veic Eiropas Integrācijas birojs."

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret to? Nav. Tālāk, lūdzu!

O.Pavlovskis. Ārlietu komisija ierosina pārcelt pirmā lasījuma 2.pantu kā 3.pantu otrajā lasījumā. Citu izmaiņu un papildinājumu šajā pantā nav.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi šīm izmaiņām? Nav. Tālāk!

O.Pavlovskis. Ārlietu komisija ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu 4.pantu. Redakcija ir dota 3.ailē.

Sēdes vadītājs. Arī pret to nav iebildumu. Tālāk!

O.Pavlovskis. Ārlietu komisija ierosina pirmā lasījuma 3.pantu pārcelt otrajā lasījumā kā 5.pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

O.Pavlovskis. Ārlietu komisija ierosina, lai pirmā lasījuma 4.pants būtu 6.pants otrā lasījuma redakcijā. Citu labojumu vai papildinājumu attiecībā uz šo pantu nav.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

O.Pavlovskis. Es ierosinu šo likumprojektu akceptēt kā likumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par Eiropas līgumu" pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 3, atturas - 2. Likums ir pieņemts.

Tālāk. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju"". Atbildīgā ir Juridiskā komisija.

Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Lūdzu izmantot dokumentu nr.826. Šis likumprojekts tika nobalsots kā steidzams. Pēc pirmā lasījuma Juridiskā komisija nevienu priekšlikumu nav saņēmusi, pati nevienu grozījumu nav izdarījusi, tādēļ lūdzu to akceptēt otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju"" pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 1, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Par enerģētiku" (pirmais lasījums). Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā - Māris Graudiņš, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

M.Graudiņš (LC).

Cienījamie kolēģi! Dokuments nr.421. Lūdzu, nesajauciet to ar likumprojektu "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā", kurš arī ir šodienas darba kārtībā un kurš varētu jau tikt pieņemts trešajā lasījumā! Šis likums "Par enerģētiku" varētu tikt uztverts par vispārēju vairāk teorētiskas dabas "jumta" likumu. Tas jau ir pirmajā lasījumā, ir pagājis jau ilgāks laiks kopš to ir iesniedzis deputāts Spuģis. Starplaikā jau Tautsaimniecības komisijas darba grupa Spuģa kunga vadībā, kurā ir piedalījušies arī Enerģētikas departamenta eksperti, ir intensīvi strādājusi, lai būtībā radītu jau tagad iestrādes otrajam lasījumam. Tā ka dokuments Tautsaimniecības komisijā ir akceptēts atbalstīšanai, apzinoties, ka tas pamatīgi mainīsies līdz otrajam lasījumam. Turklāt likumprojekts "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā", kurš tiks izskatīts trešajā lasījumā šodien vai nākamajā sēdē, jau radīs nepieciešamību ieviest vairākas izmaiņas šajā likumprojektā, piemēram, 5.panta trešajā daļā, kur ir teikts, ka nacionālās enerģētikas regulēšanu galvenokārt veic šā likuma ietvaros. Tas būtu pilnīgi pretēji otra likumprojekta jēgai, kurš Saeimā tiks izskatīts jau trešajā lasījumā. Tā ka šis likumprojekts, kā es gribu teikt, tiek pamatīgi pārstrādāts. Šā likuma jēga ir noteikt enerģētikas vietu Latvijas Republikas tautsaimniecībā, valsts lomu enerģētikas pārvaldē, juridiskās un ekonomiskās attiecības starp piegādātājiem un patērētājiem un tamlīdzīgi, kā arī noteikt nacionālās enerģētikas stratēģiju, politiku un tās mērķus. Tautsaimniecības komisija ir pieņēmusi lēmumu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti ir pieteikušies runāt debatēs? Nav pieteikušies. Lūdzu! Piesakās Aivars Kreituss - Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

A.Kreituss (DPS).

Cienījamo priekšsēdētāj un cienījamie deputāti! Mani pārsteidza šā likumprojekta sestajā nodaļā ieliktā koncepcija, un gribētos dzirdēt atbildi. Piemēram, 12.panta trešais apakšpunkts, kur ir runa par uzņēmējdarbību un tās veicināšanu un tā tālāk. Tur ir runa par to, ka valsts garantē elektroenerģijas iepirkšanu no mazām HES par divkāršu cenu. Valsts garantē, kas tās ir valsts dotācijas tiem ražotājiem. No kurienes nāk šī nauda, šīs dotācijas šiem ražotājiem - vai no budžeta vai no citurienes un vai sekos šajā sakarā tarifu paaugstināšanu iedzīvotājiem? Es domāju, ka šī sadaļa par uzņēmējdarbību nav izstrādāta. Vispirms es gribētu dzirdēt atbildi uz šo jautājumu, bet es jau iepriekš redzu, ka ir tikai divas iespējas - vai nu nauda nāk no valsts budžeta, vai seko tarifu pacelšana. Ne viens, ne otrs variants nav pieņemams, un tāpēc es domāju, ka šī sadaļa šeit nekādi neiederas un nav izstrādāta un pasniegta saprotamā veidā.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu referenta galavārdu! Ja vēlaties, varat komentēt, un tad būs zvans balsojumam.

M.Graudiņš. Cienījamie kolēģi! Kā es jau minēju, darba grupa ir jau intensīvi strādājusi un vairākas sadaļas šajā likumprojektā ir jau pārkārtojusi. Es tagad no galvas neatceros, vai šī ir viena daļa vai ne. Bet katrā ziņā politika, kura atbalsta augstākas iepirkuma cenas no mazajām HES, jau šobrīd ir esošā Latvijas valdības politika. Ministru kabinets ir gādājis, lai rastu iespēju atjaunot mazo HES plašo tīklu, kas agrāk pastāvēja Latvijā, lai radītu uzplaukumu vietējā saimniecībā un lai radītu zināmu decentralizāciju mūsu enerģētikas ražošanas tīklā, turklāt izmantojot vietējos atjaunojamos resursus. Kā mēs zinām, ūdens mums nekā nemaksā, bet dabasgāze un daudz kas cits maksā daudz.

Par šiem divkāršajiem tarifiem, kuri šobrīd veido mazāk nekā vienu procentu no mūsu kopējās elektroenerģijas ražošanas. Tas ir jāmaksā patērētājiem, taču, ņemot vērā visu šo kopumā un ņemot vērā darba grupas darbu, ar vairākām iestrādēm otrajam lasījumam, ierosinām šo likumprojektu konceptuāli atbalstīt pirmajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par enerģētiku" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, 2 - atturas. Pieņemts. Priekšlikumus?

M.Graudiņš. Tautsaimniecības komisijas vadības vārdā lūdzam priekšlikumus iesniegt līdz 11. septembrim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Priekšlikums ir pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par augu šķirņu aizsardzību"". Pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā - Voldemārs Novakšānovs, Latvijas Zemnieku savienības deputāts. Lūdzu!

V.Novakšānovs (LZS).

Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijā tika izskatīts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par augu šķirņu aizsardzību"", ko mums ir iesniedzis Ministru kabinets. Ministru kabinets lūdz Saeimu akceptēt šo iesniegto likumprojektu, un Tautsaimniecības komisija izskatīja šo likumprojektu, kuru ir izstrādājusi patiesībā Latvijas Republikas Nacionālā augu šķirņu padome, un tā caur Zemkopības ministriju lūdza kārtot jautājumu par likuma pielikuma "Augu botāniskās ģintis un sugas, uz kurām attiecas Latvijas Republikas likums "Par augu šķirņu aizsardzību"" papildināšanu ar skarenēm, ķimenēm un begonijām. Nepieciešamību izdarīt likumā grozījumus nosaka tas, ka attiecībā uz minētajām augu sugām republikā tiek veikta selekcija un ir reģistrētas jaunas šķirnes, piemēram, selekcionāra profesora Lauvas vadībā ir izstrādāta ķimeņu šķirne"Kamarde". Tautsaimniecības komisija atbalstīja šo likumprojektu, un šis likumprojekts ir saskaņots arī ar Tieslietu ministriju, Finansu ministriju un Ekonomikas ministriju, ņemot vērā viņu aizrādījumus. Tātad šajā likumprojektā ir iestrādātas arī viņu piezīmes.

Tautsaimniecības komisija atbalstīja šos grozījumus likumā "Par augu šķirņu aizsardzību", un tāpēc lūdzu akceptēt dokumentu Nr. 708. Lūdzam deputātu atbalstu, lai šis likumprojekts tiktu akceptēts pirmajā lasījumā un varētu tikt gatavots otrajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti ir pieteikušies debatēs? Nav pieteikušies. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par augu šķirņu aizsardzību"" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Tautsaimniecības komisija lūdz iesniegumus otrajam lasījumam iesniegt līdz 5. septembrim (ieskaitot).

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav? Priekšlikums ir pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Likums par bankas "Baltija" sanāciju un bankrotu". Ojārs Kehris, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts, - lūdzu!

O.Kehris (LC).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Jūsu izskatīšanai tiek nodots deputātu Grīnblata, Straumes, Dāliņa, Pētersona un Grīga iesniegtais likumprojekts par bankas "Baltija" sanāciju un bankrotu. Komisija, kad izskatīja šo likumprojektu, skatīja to kontekstā ar iesniegtajiem, tajā laikā vēl būtībā tapšanas procesā esošajiem likumprojektiem - likumprojektu "Komercbanku noteikumi", likumprojektu "Par banku aģentūru" un likumprojektu "Par komercbanku sanāciju un bankrotu", un bija diezgan grūti tajā laikā prognozēt, kā attīstīsies pārējie notikumi un vai tiks pieņemti vai netiks pieņemti tur, valdībā, Satversmes 81. panta kārtībā... un ko lems savukārt Saeima par šiem citiem likumprojektiem. Un tāpēc, apspriežot šo likumprojektu, komisijā domas dalījās. Bija deputāti, to skaitā valdības cilvēki, kuri uzskatīja, ka šis likumprojekts nebūtu virzāms uz priekšu, tomēr ar balsošanu - ar vienas balss pārsvaru - šis likumprojekts tika virzīts uz priekšu, proti, komisijas lēmums bija to iesniegt pirmajā lasījumā. Es jautāju arī iesniedzējiem, vai viņi vēlētos sniegt kādu ziņojumu. Es ceru, ka Grīnblata kungs vai nu debatēs, vai ziņojumā pamatos, jo nu viņš mēdz teikt arī tā, ka viņi vēl tad domās, vai tas ir jāvirza tālāk vai nav jāvirza tālāk pēc pieņemšanas pirmajā lasījumā.

Tāpēc tāda ir šī situācija. Un mēs bijām arī ieteikuši, ka valdībai būtu vēlams sniegt šā jautājuma izskatīšanas gaitā ziņojumu vai paskaidrojumu par to, kas pašlaik notiek ar banku "Baltija", lai deputāti tad varētu izvērtēt to, vai šāds likumprojekts ir nepieciešams, vai tas jau varbūt pilnībā ir zaudējis savu aktualitāti. Es pieņemu, ka nupat šā likumprojekta izskatīšana gāja strauji uz priekšu. Es diemžēl zālē neredzu ne Ministru prezidentu, ne finansu ministri, ne arī Grīnblata kungu, bet tieši no viņiem, manuprāt, būtu atkarīgs arī tālākais deputātu viedoklis par šo likumprojektu.

Bet tātad, es atkārtoju, komisijas lēmums ar vienas balss pārsvaru (balsu dalījums bija 7 : 6) bija par to, ka likumprojektu vajag virzīt tālāk un līdz ar to mēs darām šo savu darbu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Par procedūras niansēm. Komisijas vārdā ziņoja komisijas priekšsēdētājs, un šis likumprojekts ir iekļauts darba kārtībā un izskatāms pirmajā lasījumā. Tālāk nekādu ziņojumu procedūra vairs neparedz, tālāk notiek debates, un pēc tam notiek balsojums. Un par šiem ziņojumiem vai paziņojumiem... Kārtības rullis paredz sniegt paziņojumus, un tā prakse mums ir, un es domāju, ka tā daudzmaz atbilst Kārtības rullim, ko Zemnieku savienība ir izmantojusi, - ka tiek sniegti paziņojumi, bet tas notiek pēc tam, kad jautājums ir izskatīts un ir noticis balsojums, un tam ir vajadzīgs rakstveida iesniegums Prezidijam.

Tāpēc tagad es aicinu saskaņā ar Kārtības rulli atklāt debates, protams, ja deputāti ir pieteikušies debatēs. Deputāti nav pieteikušies debatēs, tāpēc lūdzu zvanu! Un balsosim par likumprojekta "Likums par bankas "Baltija" sanāciju un bankrotu" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 6, atturas - 25. Likumprojekts ir noraidīts.

Nākamais. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts uzņēmumu"". Pirmais lasījums. Vai referents nebūtu tik laipns un neparādītos tribīnē? Es saprotu, ka... ir grūtības, bet tomēr... Raimonds Jonītis, "Latvijas ceļa" deputāts, - Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā.

R.Jonītis (LC).

Godātais priekšsēdētāj, godātā Saeima! Šie grozījumi likumā "Par valsts uzņēmumu" ir Ministru kabineta noteikumi nr. 215, kas izdoti Saeimas sesijas starplaikā Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā.

Šie grozījumi likumā "Par valsts uzņēmumu" regulē tos pantus, kuri nosaka, kā ir dibināms valsts uzņēmums. Visus šos grozījumus Ministru kabinets ir izstrādājis sakarā ar to, ka Latvijas Republikā ir ar likumu nodibināts Valsts īpašuma fonds, kura atbildība būtu pārvaldīt visus valsts īpašumus valstī. Ir mainīti arī daļa pantu, kas regulē valsts uzņēmumu mantas izmantošanas kārtību, mantas iznomāšanu, mantas nodošanu bez atlīdzības valsts institūcijām vai citām sabiedrībām.

Papildus tam ir noteikti šie regulējumi tādi, ka valsts uzņēmuma vadītājs vairs nevar nodot šo mantu pēc savas iniciatīvas, bet visa šīs mantas nodošana, izpārdošana, dāvināšana vai bezmaksas atsavināšana citām iestādēm vai organizācijām ir veicama tikai ar Ministru kabineta atļauju, un visi šie darījumi ir reģistrējami Valsts īpašuma fondā.

Tautsaimniecības komisija šos noteikumus aicina apstiprināt pirmajā lasījumā un iesaka vēl šai Saeimai jau nedaudz mainīt to redakciju, kas ir, ja deputātiem tādas vēlmes būs.

Tautsaimniecības komisijas vārdā es lūdzu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcija. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Balsojums par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā Tautsaimniecības komisijā nebija vienprātīgs. Es pārstāvēju to daļu, kura nepiekrita, ka šim likumam, šiem Satversmes 81. panta kārtībā izdotajiem noteikumiem, ir jāpiešķir likuma spēks. Un kāpēc?

Vispirms es gribu jums atgādināt, kas ir valsts uzņēmums. Vienā ziņā tas ir mantojums no mūsu iepriekšējās iekārtas. Ir ārkārtīgi daudzi valsts uzņēmumi, kuri pēdējā laikā ir kļuvuši nerentabli un kuri netiek saimnieciski izmantoti, un pašreiz ir tas brīdis, kad daļu no tiem privatizē un daļu stratēģiski nozīmīgu objektu patur kā valsts uzņēmumus, bet daļu pārveido par valsts akciju sabiedrībām, un šis process pašreiz notiek. Ko paredz šie Satversmes 81. panta kārtībā izdotie noteikumi, kuri ir jau spēkā un tādēļ ir vēl jo bīstamāki? Kur ir paredzēts ieskaitīt ienākumus, kurus saņem no valsts uzņēmumu iznomāšanas? Es jums nolasīšu: "Nomas maksa par valsts mantas iznomāšanu ieskaitāma Valsts īpašuma fonda budžetā, ja Ministru kabinets nav noteicis citādi." Pašreiz šī nomas maksa palika specbudžetā tajā nozarē, pie kuras izveidots šis specbudžets, pie kuras pastāvēja šis valsts uzņēmums. Arī tā nav pareiza kārtība. Šajā vietā vajadzētu būt šādam ierakstam: ja kāds atrod par iespējamu iznomāt valsts uzņēmumu (tātad nevis pats ražot, bet nodot jeb uzticēt šo ražošanu kādam citam), tad šī nomas maksa - vai nu tā būtu par telpām, vai par viņiem piederošiem dzīvokļiem - ir ieskaitāma nevis kur citur, bet valsts budžetā. Tieši un skaidri: valsts budžetā, nevis Valsts īpašuma fondā.

Un tagad padomāsim par to, kādas funkcijas pilda Valsts īpašuma fonds! Šajos Satversmes 81. panta kārtībā pieņemtajos noteikumos ir atkal paredzēts, ka revīzijas komisiju veidošanu ne mazāk kā trīs cilvēku sastāvā un uzraudzību veic Valsts īpašuma fonds. Kas liedz viņam uzraudzīt? Tā ir viņa funkcija arī tagad. Tādēļ nav vajadzīgs atkal jauns likums. Uzraudzīt vajag, bet naudu nevajag paņemt, jo Valsts īpašuma fonda līdzekļi arī ir speciālais budžets, un Valsts īpašuma fonda ierēdņu algas, aprīkojums un viss pārējais tālu, tālu, ļoti tālu pārsniedz nabaga vidējā ierēdņa algas, nerunāsim par vidējām tautsaimniecībā strādājošo algām un visu pārējo.

Tāpēc es domāju, ka šobrīd vispareizākais risinājums ir noraidīt šos Satversmes 81. panta kārtībā pieņemtos noteikumus, kuri, tā teikt, izgāja Ministru kabinetam cauri elpu aizraujošā, žilbinošā ātrumā, neviens pat neaptvēra - un daudzu ministriju pārstāvji pat neaptvēra, - ka šie noteikumi pilnīgi izgroza līdzekļu iegūšanas līdzšinējo kārtību, it sevišķi attiecībā uz šīm valsts uzņēmumu nomas maksām.

Es atgādināšu jums, kāda ir situācija ar tā saucamajām bijušajām SCO, kuras tika privatizētas, un daļa vēl pat nav privatizētas, un tādi ir vairāki uzņēmumi, kuri savas tukšās telpas izīrē tikai tāpēc, lai gūtu kaut kādu īslaicīgu labumu, un uz šo īres tiesību rēķina uztur savus kadrus un velk savu vārgo dzīvību. Vai tas mums ir vajadzīgs? Ašāk ir jāizlemj par šo privatizēšanu, lai Valsts īpašuma fonds nebūtu ieinteresēts papildu līdzekļu iekasēšanā savos kontos, un, ja tiešām kaut kas ir jāiznomā, ja tā ir valsts manta - un valsts mums visiem ir kopīga, - tad, lūdzu, ieskaitiet šos līdzekļus valsts budžetā! Es aicinu noraidīt šo likumprojektu, lai tas nedarbotos un lai tas neturpinātu savu muļķīgo darbību. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Andrejs Siliņš - "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

A.Siliņš (LC).

Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Šajā sakarā es gribu pieskarties vēl vienam aspektam, vienai nesakārtotībai likumdošanā, kura zināmā mērā var ietekmēt zinātnisko darbību. Tad, kad tika pieņemts likums par zinātnisko darbību, tad vai nu negribēja, vai nevarēja definēt, ka zinātniskie institūti ir kaut kas īpašs un tos vajadzētu atsevišķi reģistrēt. Tos reģistrē Valsts uzņēmumu reģistrā. Līdz ar to visi zinātniskie institūti nokļūst šajā kategorijā, uz kuriem attiecas šis likums "Par valsts uzņēmumu". Un šajā sakarā es gribu pieskarties tieši tam otrajam aspektam, ka, ievērojot to, ka zinātniski pētnieciskie institūti lielā mērā pašreiz pārdzīvo ļoti smagu laiku un ir sagaidāmas vēl lielākas grūtības (jo pēdējie grozījumi budžetā zinātnei paredz līdzekļu milzu samazinājumu - 19,6%), es neredzu vajadzību vai iespēju, ka zinātni varētu saglabāt, ja par visu ko iznomā zinātniskiem mērķiem... visa noma aiziet vienalga kurā budžetā. Ir jāparedz īpaši noteikumi īpašām sfērām. Es nedomāju, ka tas ir attiecināms uz visiem uzņēmumiem, bet varētu teikt tā: īpatnēji ieskaitītajām zinātniski pētnieciskajām iestādēm šajā reģistrā ir jāparedz īpaša attieksme. Jo savādāk šīs mājas un ēkas vienkārši aizies bojā, ja nebūs iespējams kaut cik līdzekļu no nomas lietot šo ēku uzturēšanai. Nav runa par cilvēku uzturēšanu. Tas viss nav pieļaujams, bet ēku uzturēšanai, ēku ekspluatācijai, lai ēku nolietošanās gadījumā tās neaizietu bojā... jo savādāk tās vienkārši... Izejiet tagad cauri Latvijas institūtiem, un tad jūs redzēsiet, ka nav neviena tāda, kuram netecētu jumts! Visiem ir cauri jumti, bet Finansu ministrija nosaka, ka jumtu remontiem nauda ir jāsamazina vai vispār nav ko dot. Algām - vēl. Tātad es domāju, ka pirmajā lasījumā mēs to varētu pieņemt, bet, protams, šī īpašā attieksme pret šiem īpašajiem valsts uzņēmumiem, kurus īstenībā sauc par zinātniski pētnieciskajām iestādēm, būtu jāiestrādā otrajā lasījumā, un tad varētu arī darboties un kaut cik vēl cerēt uz to, ka zinātne Latvijā saglabāsies. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Vai referents vēlas ko teikt? Lūdzu!

R.Jonītis. Es gribu pateikties deputātiem par izteiktajiem priekšlikumiem, un aicināt Saeimu pirmajā lasījumā atbalstīt šos Ministru kabineta noteikumus un aicinu visus priekšlikumus, kas saistās ar šo likumu "Par valsts uzņēmumu" - tas tiešām ir viens no vissenākajiem likumiem par šādu uzņēmējdarbības formu, - iesniegt attiecībā uz otro lasījumu. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts uzņēmumu"" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 18, atturas - 12. Ir pieņemts pirmajā lasījumā.

R.Jonītis. Es lūgtu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 8.septembris.

Sēdes vadītājs. Vai pret šo priekšlikumu ir iebildumi? Nav. Priekšlikums ir pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā". Andris Līgotnis - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

A.Līgotnis (LC).

Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr. 844. Kā redzat, pats likumprojekts ir neliels. Tas ir visiem zināmais Valsts prezidenta priekšlikums, kas vērsts uz kārtības ieviešanu armijā. Aizsardzības komisija ir izstrādājusi vairākus priekšlikumus tieši šā panta uzlabošanai un arī tādēļ, lai mums un praktizējošiem juristiem neiznāktu strādāt ar ļoti daudz un dažādiem grozījumiem Kriminālkodeksā, ar likumiem, mēs esam centušies apvienot vienā projektā visus tos nelielos labojumus Kriminālkodeksā, projektus, kuri patlaban mūsu komisijas darba procesā ir atradušies. Tātad - pie lietas.

Pirmais priekšlikums. Tiek mainīts 226.pants, kas nosaka militārā nozieguma jēdzienu, un mēs šeit paplašinām šo personu loku, ieviešot šo jēdzienu - militārpersonas, lai to varētu attiecināt ne tikai uz obligātā dienesta karavīriem, bet arī uz virsniekiem, kas arī atrodas šajā militārajā dienestā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Pieņemts.

A.Līgotnis. Otrs priekšlikums. Vārds "dienestnieks" tiek aizstāts ar vārdu "karavīrs", jo tieši tādā veidā terminoloģijas ziņā ir izmainīti visi iepriekšējie likumi: likums par valsts aizsardzību un likums par Aizsardzības spēkiem.

Sēdes vadītājs. Arī pret to nav iebildumu?

A.Līgotnis. Trešais labojums. Šeit ir precizējums. Tas ir nepieciešams tādēļ, lai, ja divi karavīri atvaļinājuma laikā zaļumballē sakaujas, viņi netiktu saukti pie atbildības pēc šā speciālā panta - nr.235.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

A.Līgotnis. Ceturtais labojums. Mūsu komisijai ir priekšlikums papildināt kodeksu ar jaunu pantu, kurā tiek regulētas karavīru un viņu priekšnieku - vai tas ir seržants vai virsnieks - savstarpējās attiecības, lai nebūtu savstarpējas goda aizskaršanas - ne pa vertikāli uz leju, ne pa vertikāli uz augšu. Un ne tikai tādēļ, lai nebūtu goda aizskaršanas, bet arī tādēļ, lai nebūtu citas vardarbības.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

A.Līgotnis. Nākamais labojums - piektais. Ierosinām papildināt kodeksu ar jaunu pantu, un tas ir vērsts uz to, lai mēs varētu ieviest kārtību arī virsnieku dienesta gaitā, jo diemžēl fakts ir tāds, ka dažkārt - un ne visai reti - mēs sastopamies ar virsnieku ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu. Tātad katram par savu darbu, par savu dienestu ir jāatbild - arī Latvijas armijas virsniekiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

A.Līgotnis. Sestais priekšlikums. Tie ir Ministru kabineta pieņemtie noteikumi attiecībā uz kontrabandas pantu, un šeit būtisks ir tas, ka pants tiek sadalīts divās daļās, un otrajā daļā ir šī novitāte jeb jauninājums. Ministru kabinets ir pieņēmis noteikumus par stratēģiskas nozīmes preču produkcijas, pakalpojumu, tehnoloģiju eksportu un importu, lai radītu šo represīvo pantu, ar kuru noteikt sodu. Šī kārtība tiek pārkāpta, tātad šeit ir šis papildinājums kontrabandas panta otrajā daļā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem?

A.Līgotnis. Septītais priekšlikums. Tā autori ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Šī komisija ir izstrādājusi likumprojektu, kurš pašreiz atrodas Saeimas darba apritē un kurā ir noteikta kārtība, kādā jārīkojas ar dzīva vai miruša cilvēka audiem, orgāniem, ja tas nepieciešams medicīnas vai citām vajadzībām. Protams, nevar neko tādu darīt pret paša cilvēka vai viņa radinieku un tuvinieku gribu. Un, ja šie noteikumi, šis nākamais likums, kas tiks pieņemts un stāsies spēkā, tiks pārkāpts, tad ir nepieciešama krimināla atbildība. Šeit mēs to arī esam paredzējuši un esam atbalstījuši šīs komisijas ierosināto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem?

A.Līgotnis. Astotais priekšlikums. Tie ir Ministru kabineta iesniegtie noteikumi, ar kuriem tiek grozīts jau pašreiz Kriminālkodeksā esošais 223.pants. Kreisajā pusē jūs redzat pašreiz spēkā esošo redakciju un labajā to, kas tiek ierosināta. Šeit tas tiek precizēts, sadalīts divās daļās, un tiek atvieglota šā panta piemērošana, jo vairs nebūs jāpierāda, ka kāds ir ar šo ārstniecību nodarbojies profesijas veidā. To ir ārkārtīgi grūti izdarīt. Praktiski tādēļ šis pants reāli dabā netika piemērots.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Tālāk!

A.Līgotnis. Devītais priekšlikums. Tabulas kreisajā pusē jūs redzat Ministru kabineta iesniegto variantu, labajā - mūsu komisijas ieteikto šā panta redakciju. Mēs atbalstījām principā šo nostādni, kādu ir risinājis Ministru kabinets, - ka tiem, kas cenšas elektrosiltumu vai gāzi izmantot patvaļīgi, - ka tiem ir jānes pietiekami smaga atbildība, jo nav labi zagt nevienu materiālu vērtību. Mēs nedaudz pārstrādājām šo priekšlikumu tādējādi, lai to būtu vienkāršāk pielietot. Lai būtu iespējams praktiski pielietot. Šeit atšķirība ir tā, ka mūsu redakcija neprasa pierādīt šos mantkārīgos nolūkus, jo, es domāju, visiem ir saprotams, tā ir pašsaprotama lieta, ka, ja kāds pievienojas elektrotīklam ar skaitītāju, tad citu nolūku kā tikai mantkārība tur nemaz nevar būt.

Nākamais. Mēs arī esam atteikušies no tā, ka būtu jāpierāda, ka ir noticis un nodarīts būtisks kaitējums. To praktiski ir neiespējami izdarīt, jo neviens elektrības zaglis tajā vietā, kur pievienojas tīklam, skaitītāju neuzstāda, tātad pierādīt kaitējumu nav iespējams. Lai šo pantu būtu iespējams darbināt, ir izstrādāta mūsu redakcija, kas ir redzama tabulas labajā pusē, un mēs aicinām to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Pieņemts komisijas redakcijā.

A.Līgotnis. Desmitais priekšlikums arī ir jau pieņemtie, Satversmes 81. panta kārtībā pieņemtie, Ministru kabineta noteikumi, un tie ir vērsti uz to, lai mēs varētu normāli piepildīt savas valsts budžetu, jo tagad vilto ne tikai naudu, ne tikai dokumentus, bet diemžēl tiek viltotas arī nodokļu markas un speciālā marķējuma zīmes, kas tiek izmantotas tirdzniecībā. Atbildība par to līdz šim nebija paredzēta, bet tā neapšaubāmi ir vajadzīga.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem. Pieņemts.

A.Līgotnis. Vienpadsmitais priekšlikums. Arī tas ir šajā pašā sakarībā, tikai papildina 161.3.pantu ar otru daļu. Respektīvi, tiek pastiprināta atbildība par tādu rīcību, ja tas tiek veikts atkārtoti.

Sēdes vadītājs. Arī pret to nav iebildumu. Pieņemts.

A.Līgotnis. Un beidzamais - divpadsmitais - priekšlikums. Ir izstrādāti "Pârejas noteikumi", jo, iedarbinot šo likumprojektu, ir jābeidz eksistēt attiecīgajiem Ministru kabineta Satversmes 81.panta kārtībā pieņemtajiem noteikumiem. Tie ir noteikumi ar numuriem 192., 200., 201.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Pieņemts.

A.Līgotnis. Citu priekšlikumu nav. Aicinu nobalsot par šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā" pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts otrajā lasījumā.

A.Līgotnis. Priekšlikumus es, kolēģi, lūgtu iesniegt līdz 5.septembrim.

Sēdes vadītājs. Priekšlikums ir pieņemts.

Nākošais likumprojekts - "Grozījumi likumā "Par personu noziedzīgu darbību rezultātā, kā arī organizāciju vainas dēļ cietušo ārstēšanai izlietoto līdzekļu atlīdzināšana".

A.Līgotnis. Šeit arī es esmu ziņotājs, kaut gan man jāsaka, ka šis likumprojekts laikam pārpratuma pēc ir nonācis manā komisijā un tikai tādēļ, ka likumprojekta nosaukumā vārds ir saistīts ar noziedzību. Bet principā tā ir sociālās nodrošināšanas problēma, bet tik un tā mēs esam spējīgi tikt galā ar šādu lietu.

Respektīvi, šeit ir divi priekšlikumi, kas nāk no Ministru kabineta. Un tie ir saistīti ar to, ka patlaban medicīnas aizsardzība tiek organizēta stipri savādāk nekā pirms daudziem gadiem un ka ne vienmēr ārstniecības iestāde, kurā noziegumā cietušā persona ārstējas, ir tā, kura ir atlīdzinājusi un kura ir finansējusi šo ārstēšanos. Tādējādi agrāk šīs summas tika maksātas ārstniecības iestādei, turpretī tagad tās pēc šī projekta būtu jāatlīdzina tai institūcijai, kura ir apmaksājusi cietušā stacionāro vai ambulatorisko ārstēšanos. Tāds ir pirmais priekšlikums.

Un otrais ir tāds, ka mums republikā vairs nav Veselības aizsardzības ministrijas, bet ir Latvijas Republikas Labklājības ministrijas Veselības departaments, tātad ir jāmaina šis terminoloģiskais nosaukums. Citur labojumu šeit nav, un tāda ir šī likumprojekta būtība. Es aicinu nobalsot par to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Uzsākam debates. Glāzītis - "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

A.Glāzītis (LC).

Cienījamo Prezidij! Cienījamā Saeima! Es lūgtu šo likumprojektu atbalstīt, jo brīdī, kad medicīnai katastrofāli trūkst naudas, mums ļoti lieli līdzekļi aiziet cietušo ārstēšanai, kuru skaits šodien ar katru brīdi pieaug. Un šis ir viens no veidiem, kā izkļūt no krīzes situācijas medicīnā un piesaistīt papildu līdzekļus. Tāpēc ļoti lūdzu atbalstīt šo likumprojektu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par personu noziedzīgu darbību rezultātā, kā arī organizāciju vainas dēļ cietušo ārstēšanai izlietoto līdzekļu atlīdzināšanu"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts.

A.Līgotnis. Un es arī lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 5.septembrim.

Sēdes vadītājs. Priekšlikums pieņemts.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Ukrainas valdības līgumu par savstarpējo palīdzību muitas jautājumos"". Pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā Indulis Bērziņš - "Latvijas ceļa" deputāts.

I.Bērziņš (LC).

Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Nākošie četri likumprojekti nāk no Ārlietu komisijas. Ārlietu komisija sasauca vēl vienu ārkārtas speciālu sēdi un izskatīja šos likumprojektus. Un es uzreiz gribu pateikt, ka attiecībā uz tiem visiem mēs lūgsim steidzamību, ja tas būs iespējams, ja jūs piekritīsit, un ja neviens neiebildīs, jo tāda tradīcija ir bijusi attiecībā uz ratificējamajiem dokumentiem, ko pieņem Ārlietu komisija. Arī attiecībā uz balsojumu otrajā lasījumā, bet jāskata, protams, ir pēc kārtas.

Šis ir likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Ukrainas valdības līgumu par savstarpējo palīdzību muitas jautājumos". Kā jūs saprotat, šis līgums ir vērsts gan uz mūsu pašu muitas sakārtošanu, gan uz attiecību sakārtošanu ar Ukrainu. Un Ārlietu komisijas, kura nobalsoja vienbalsīgi šo jautājumu, vārdā es lūdzu vispirms balsot par steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai kāds vēlas runāt par steidzamību? Es ceru, ka mēs sapratām, ka tā ir komisijas iekšēja lieta attiecībā uz šo apzīmējumu "ârkārtas speciālu sēdi", jo Kārtības rullis tādas lietas neparedz. Ārlietu komisija acīmredzot var to darīt. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas valdības un Ukrainas valdības līgumu par savstarpējo palīdzību muitas jautājumos" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Es ļoti atvainojos, jo iznāk tā, ka es sāku komentēt kaut ko. Šis balsojums ir par šī likumprojekta steidzamību. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 1. Steidzamība pieņemta.

Vai debatēs ir pieteikušies deputāti? Nav. Tad, lūdzu, balsosim par šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts pirmajā lasījumā.

I.Bērziņš. Komisijas vārdā, ja nav iebildumu, mēs lūgtu nobalsot šo te standarta ratifikāciju arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai nevienam deputātam nav iebildes, ka mēs šo likumprojektu izskatām tagad otrajā lasījumā? Nav iebildes. Tad, lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas valdības un Ukrainas valdības līgumu par savstarpējo palīdzību muitas jautājumos" pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Par Nolīgumu starp Latvijas Republikas valdību un Lietuvas Republikas valdību par valsts robežas šķērsošanas vietām". Pirmais lasījums. Turpiniet, lūdzu!

I.Bērziņš (LC).

Arī attiecībā uz šo likumu Ārlietu komisija vispirms lūdz nobalsot steidzamību.

Sēdes vadītājs. Vai vēlas kāds runāt par šo priekšlikumu? Nevēlas. Tad, lūdzu, balsosim! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - nav. Steidzamība pieņemta.

Vai kāds vēlas runāt, apspriežot šo dokumentu pirmajā lasījumā? Pieteikušies nav. Tad, lūdzu, balsosim par šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts pirmajā lasījumā.

I.Bērziņš. Ārlietu komisija arī vienbalsīgi nobalsoja, ka, ja nav iebildumu nevienam deputātam, lūgt nobalsot šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai nevienam deputātam nav iebildumu, ja mēs izskatām otrajā lasījumā? Nav. Tad lūdzu balsot par likumprojekta "Par Nolīgumu starp Latvijas Republikas valdību un Lietuvas Republikas valdību par valsts robežas šķērsošanas vietām" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākošais likumprojekts "Par 1992.gada Riodežaneiro konvenciju par bioloģisko daudzveidību", tā pieņemšana pirmajā lasījumā.

I.Bērziņš. Tieši tāpat kā par iepriekšējiem Ārlietu komisija lūdz steidzamību.

Sēdes vadītājs. Komisija lūdz balsot par steidzamību. Vai nav iebildumu deputātiem? Nav. Tad, lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - nav. Steidzamība pieņemta.

I.Bērziņš. Lūdzam balsot pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai neviens deputāts nevēlas runāt? Nav pieteikušies. Tad, lūdzu, balsosim par pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts pirmajā lasījumā.

I.Bērziņš. Atšķirībā no diviem iepriekšējiem mēs, protams, lūgtu tieši tāpat nobalsot otrajā lasījumā, bet vienīgā nianse ir tā, ka 4.pantā pati Ārlietu komisija ir izdarījusi izmaiņas. Tātad Vides un reģionālās attīstības ministrija regulē konvencijas izpildi. Šeit ir ierakstīts, ko piedāvā Ārlietu komisija: "Latvijas Republikas Ministru kabinets regulē konvencijas izpildi". Tātad šis ir vienīgais labojums, ko ierosina pati Ārlietu komisija, un mēs aicinātu nobalsot, ja nav nevienam iebildumu par šo labojumu un par otro lasījumu kopumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt, ka mēs izskatām šo likumprojektu otrajā lasījumā? Piekrīt. Vai nav iebildes pret šo Ārlietu komisijas precizējumu? Nav. Tad, lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - arī nav. Likums pieņemts.

Nākošais likumprojekts "Par Eiropas Enerģētiskās hartas nolīgumu".

I.Bērziņš (LC).

Ārlietu komisija lūdz izskatīt šo likumprojektu kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu, jo deputāti nav pieteikušies runāt. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 1, atturas - 1. Steidzamība pieņemta.

I.Bērziņš. Tieši tāpat mēs lūdzam nobalsot pirmo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti nav pieteikušies runāt? Nav. Lūdzu, balsosim par pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - 2. Pieņemts.

I.Bērziņš. Kas attiecas uz otro lasījumu, tad mums arī būtu lūgums viņu tūdaļ nobalsot analogi kā Riodežaneiro konvenciju. Šeit ir viens labojums, ko iesniegusi sākumā bija Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija, bet pēc tam mēs precizējām kopā ar juristiem, un labojums ir tieši nosaukumā. Tātad nosaukums galarezultātā skanētu, ja deputāti par to nobalso, "Eiropas Enerģētiskās hartas līgums".

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu, ja tiek izskatīts šis likumprojekts otrajā lasījumā? Atklājam debates par šo priekšlikumu. Lūdzu - Zigurds Tomiņš, Latvijas Zemnieku savienība.

Z.Tomiņš (LZS).

Cienījamie deputāti! Mēs ļoti strauji sākām izskatīt, bet man būtu iebildums pret pašu virsrakstu, jo līdz šim visur ir figurējis, viņu burtiski tulkojot, kā Enerģijas harta. Tad latviski mēs varētu labākā vai sliktākā gadījumā, tulkot kā Enerģētikas harta, bet "Enerģētiskā harta"... šajā gadījumā es nevaru piekrist tādam nosaukumam. Un vai valodnieki tam var piekrist, saprotot "Enerģētikas" ar šo te vārdu "Enerģētiskā"? Un tāpēc es biju domājis iesniegt priekšlikumus, bet šodien tik strauji rit... tā ka, es uzskatu, varbūt vajadzētu atlikt un apskatīties varbūt pat valodniekiem.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to, godātie deputāti, es domāju, ka, ja kolēģi vēlas precizēt vai arī iesniegt... Mēs esam akceptējuši pirmajā lasījumā, un, lūdzu, tad nosakiet termiņu priekšlikumu iesniegšanai un arī izskatīšanai, jo tas ir steidzami.

I.Bērziņš. Tātad termiņš ir priekšlikumu iesniegšanai... Es nezinu, bet, tā kā Tomiņa kungs vēlas iesniegt priekšlikumu, tad es tieši pie viņa grieztos, un, ja tas būtu iespējams, iesniegt līdz nākamajai otrdienai, lai mēs varētu izskatīt trešdienas sēdē un lai tiktu izskatīts nākamo ceturtdien šis jautājums.

Sēdes vadītājs. Tātad priekšlikums - līdz 5, bet izskatīšana - 7.septembrī. Citu priekšlikumu nav, līdz ar to akceptējam gan šo priekšlikumu iesniegšanas termiņu, gan arī izskatīšanas datumu.

Nākamais likumprojekts ir "Grozījumi likumā "Par sociālo nodokli"". Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kehris, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

O.Kehris (LC).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Jūsu izskatīšanai tiek nodots likumprojekts "Par sociālo nodokli", tātad grozījumi šajā likumprojektā. Likumprojekts, pēc komisijas domām, ir ļoti nepieciešams, jo tas ir izstrādāts, lai nodrošinātu šā likuma atbilstību likumam "Par nodokļiem un nodevām", kā arī lai tas iekļautos sociālās apdrošināšanas likumdošanā, radot šo sistēmas finansiālo pamatu līdz likuma "Par sociālās apdrošināšanas maksājumiem" pieņemšanai.

Bez tam, kolēģi, es ļoti ceru, ka līdz ar šo likumprojektu, ja mēs viņu izskatītu un pieņemtu otrajā un arī trešajā lasījumā, mums vajadzētu ķerties klāt un beidzot pārskatīt vienu no mūsu ekonomikas vistraucējošākajiem momentiem. Tas ir absolūti nepareizi un nepareizi pēc būtības ...un tas pašlaik tiek darīts juridiski nepareizi, kā tiek piemērots šis Sociālā nodokļa likums, jo uzņēmējiem maksāt šo 38% likmi, kura arī lielā mērā netiek maksāta un kura nav salīdzināma ar šādām likmēm vistuvākajās valstīs... Tāpēc, komisijā izskatot šo jautājumu, tas skar likumprojekta 5.pantu. Praktiski mēs jau vienojāmies, ka runāsim par to, ka maksimālā likme varēs būt 38%, nevis to, ka noteikt, ka tas jau... ka tāda viņa paliktu uz laikiem, jo vismaz mūsu komisijas sēdē speciālisti no valdības teica tā, ka, ja šis likums tādā veidā tiek pielietots, pāris gadu laikā noteikti... nē, pusgada laikā noteikti šī summa būtu nepieciešama mazāka, tāpēc, iespējams, mums arī, ja tas tā būtu... Protams, tas ir diskutējams uz otro lasījumu, kā noteikt, ka, pieņemsim, pēc pusgada šī nodokļa likme jau ir zemāka, teiksim 36%. Protams, tas ir jāskatās ar aprēķiniem.

Un otrs būtiskākais moments ir tas, ka Sociālā nodokļa likmes sadalījumu starp maksātājiem, kā šeit ir paredzēts, nosaka Ministru kabinets. Domājam, ka Ministru kabinets varētu noteikt detaļas, bet principā tam, ka pusi maksā darba devējs un otru pusi maksā darba ņēmējs, - lūk, šim momentam noteikti būtu jābūt ietvertam likumā. Pēc tam jau Ministru kabinets varētu, teiksim, kaut kādas detaļas tur precizēt, kas noteikti būtu pareizi, jo līdzīgi solījumi jau skanēja arī tad, kad šis likums tika pieņemts pirmajā... nevis pirmajā, bet pašreiz spēkā esošajā redakcijā pirms vairāk nekā trīsarpus gadiem. Un arī tad teica: jā, kad tiks šis sadalījums... Bet sadalījums, kā mēs redzam, ir 37%, un tāds viņš ir palicis visus šos gadus, lai gan šim sadalījumam būtu jābūt apmēram līdzvērtīgi uz pusēm. Tā ka šīs ir lietas, kuras arī noteikti jārisina ar šo likumprojektu, bet, protams, lai to darītu, viņš ir jāpieņem pirmajā lasījumā, un tad, jau izskatot tālākajos lasījumos, tiešām būtu svarīgi, lai šo likumprojektu mēs pabeigtu. Un tam mums nav atlicis ļoti daudz laika. Tā ka tas arī būtu viss, ko es pašlaik gribēju teikt par šo likumprojektu, un komisija praktiski vienbalsīgi atbalstīja šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāti nav pieteikušies debatēs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par sociālo nodokli"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 1, atturas - 4. Pieņemts pirmajā lasījumā.

O.Kehris. Priekšlikumu iesniegšanas termiņu mēs lūgtu vienu nedēļu.

Sēdes vadītājs. Tātad 7.septembris.

O.Kehris. Tieši tā!

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

Vēl ir 5 minūtes laika, bet nākamais būs "Repatriācijas likums", acīmredzot referentam vajadzēs vairāk laika, lai par viņu runātu, tāpēc tagad būs paziņojums. Es aicinu visus ieņemt savas vietas. Un pēc tradīcijas vispirms reģistrēsimies, un tad būs paziņojums. Reģistrējamies! Lūdzu visus reģistrēties. Irēnu Folkmani pēc tam lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies, bet tagad sirsnīgi sveicam Jāni Jurkānu - Tautas saskaņas partijas deputātu - dzimšanas dienā, 49. dzimšanas dienā. (Aplausi.)

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies šādi deputāti: Igors Bukovskis, Gaļina Fjodorova, Aleksandrs Kiršteins, Odisejs Kostanda, Andrejs Krastiņš, Janīna Kušnere, Larisa Laviņa, Kristiāna Lībane, Andrejs Panteļējevs, Valdis Pavlovskis, Indra Sāmīte, Andris Saulītis un Jānis Vaivads. Jānis Vaivads ir zālē.

Sēdes vadītājs. Jānis Vaivads ir zālē. Pārtraukums līdz 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Reģistrēsimies! Reģistrācija. Lūdzu rezultātu! 57 deputāti.

Izskatīsim nākošo likumprojektu - "Repatriācijas likums". Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja Inese Birzniece - "Latvijas ceļa" deputāte. Otrais lasījums.

I.Birzniece (LC).

Paldies. Godājamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Lūdzu, sameklējiet dokumentu nr. 853, kas ir tabulas formā. Te ir priekšlikumi Repatriācijas likumprojekta otrajam lasījumam.

Cilvēktiesību komisija, sagatavojot šo otro lasījumu, izskatīja Pasaules brīvo latviešu apvienības - PBLA un Krievijas Latviešu biedrības priekšlikumus. Mēs saņēmām priekšlikumus arī no Tautas saskaņas partijas frakcijas. Arī šos priekšlikumus mēs izskatījām kopā ar Pilsonības un imigrācijas departamenta pārstāvjiem, kuri pašlaik darbojas Repatriācijas centrā. Šis likums tika pieņemts alternatīvā variantā pirmajā lasījumā 1. jūnijā un stāv mūsu sēžu darba kārtībā kopš 9. augusta.

Labi, es pieņemu, ka jūs tagad esat atraduši vajadzīgo dokumentu nr.853. Mēs varam sākt izskatīt otro lasījumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

I.Birzniece. Preambulā Tautas saskaņas partijas frakcija iesaka izslēgt preambulu, bet komisija pārrrunās izdiskutēja šo priekšlikumu, un mēs nolēmām atstāt šo preambulu, jo uzskatām, ka šeit ir dots pamatojums šim likumam un ir iekļauts arī aicinājums repatriantiem atgriezties Latvijā, kas ir ļoti svarīgi šiem cilvēkiem. Tātad tas būtu tāds oficiāls aicinājums. Un, ja mēs atstājam preambulu, tad mēs dodam priekšlikumu izdarīt redakcionālu grozījumu, kā parādīts tabulā, - izslēgt vārdus "pçdējā gadsimtā".

Sēdes vadītājs. Vai frakcijas deputāti ierosina balsojumu? Tautas saskaņas partijas frakcija ir ierosinājusi izslēgt preambulu un lūdz par to balsot. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 27, atturas - 11. Nav pieņemts.

Vai šis redakcionālais labojums ir jābalso? Deputāti lūdz balsojumu? Nelūdz. Līdz ar to paliek pirmā lasījuma redakcija, kas ir redakcionāli uzlabota otrā lasījumā.

Tālāk!

I.Birzniece. Nākošais priekšlikums. 2. pantā Tautas saskaņas frakcijai ir priekšlikums - papildināt aiz vārda "vecākiem" ar vārdu "vecvecākiem". Komisija apskatīja likuma tekstu, kas ir tautības... Vārda, uzvārda un tautības maiņas likuma 9. pantā ir minēts, ka divi radinieki... augšupējo radniecību un tautību divu paaudžu robežās. Un tātad mēs gribējām saskaņot šo likumu ar likumu par vārda, uzvārda un tautības maiņu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Pieņemts. Tālāk!

I.Birzniece. 3. pantā Cilvēktiesību komisija ierosina deputātiem redakcionālu grozījumu, kas ir izteikts tabulā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Birzniece. Nākošais priekšlikums ir 6. pantā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

I.Birzniece. Cilvēktiesību komisijas priekšlikums - aizstāt vārdu "kârto" ar "izveido" - ceturtās daļas 1. punktā.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

I.Birzniece. No Tautas saskaņas frakcijas - izteikt ceturtās daļas 3.punktu tajā redakcijā, kādu jūs varat lasīt. Mēs komisijā daļēji pieņēmām šo redakciju, jo mēs gribējām papildināt, uzlabot Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu ar sekojošu papildinājumu: "izsniedz dokumentus, kas apliecina repatrianta statusu".

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu deputātiem? Nav. Tālāk!

I.Birzniece. Un vēl Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums bija - izslēgt ceturtās daļas 5. punktu, bet komisija nolēma, ka vajag saglabāt šo punktu, jo mēs nevaram paredzēt visas funkcijas, kas Repatriācijas centram būs jāveic.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti lūdz balsot savu priekšlikumu? Nelūdz. Citiem deputātiem nav iebildumu? Nav. Tālāk!

I.Birzniece. Nākošais priekšlikums būtu par 8. pantu. Arī redakcionāls grozījums - "var sniegt"... nevis "sniedz".

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

I.Birzniece. Nākošais ir 10. pantā. Šeit ir Tautas saskaņas frakcijas priekšlikums - izslēgt visu 10. pantu. Cilvēkiesību komisijas sēdē mums bija garas diskusijas par šo. Mēs nolēmām, ka svarīgāk būtu apskatīt katru grozījumu, jo tie pamatā bija pārņemti no Pilsonības likuma teksta. Un pēdējais priekšlikums šajā 10. pantā nāk no Cilvēktiesību komisijas - papildināt ar otro daļu šādā redakcijā: "Ðā panta pirmās daļas noteikumi neattiecas uz Latvijas pilsoņiem." Un tā būtu galvenā doma šeit.

Tad tie pārējie Cilvēktiesību komisijas priekšlikumi 10. pantā ir redakcionālie labojumi.

Sēdes vadītājs. Vai Tautas saskaņas partijas frakcija lūdz balsojumu par svītrošanu? Lūdzu! Deputāts Ameriks - Tautas saskaņas partijas frakcija.

A.Ameriks (TSP).

Jā, Tautas saskaņas partijas frakcija ierosināja šo 10. pantu svītrot sekojošu iemeslu dēļ. Ņemot vērā to, ka repatrianta statuss tiek noteikts pēc jau esošās Latvijas pilsonības vai nacionālās piederības, tas ir, latvietis vai līvs, tas jau ir pēc 2. panta, tad ir nesaprotami, kāpēc 10. pantā tiek minēti ierobežojumi repatriācijas atļaujām, jo, pirmkārt, neviens jau nevar aizliegt iebraukt pilsonim savas pilsonības valstī. Tas ir pats par sevi saprotams un skaidrs.

Otrkārt, amatierobežojumi - vai tas būtu policists, prokurors, karavīrs vai vēl kas cits - repatriantiem ir neloģiski, jo ir taču saprotams, ka pirms pārcelšanās uz dzīvi Latvijā repatrianti no šiem ārvalstu dienestiem tā vai citādi izstājas.

Tāpat arī šie norādītie ierobežojumi ir formāli, jo ārvalstīs šāda darbība pret Latviju būs reti sastopama, tas ir, tāda, kas saistīta ar 1., 2. un 6. punktu, un tas diemžēl šajā gadījumā arī netiek ņemts vērā. Kā arī 5. punkts. Ja kāds latvietis ir darbojies ārvalstu izlūkdienestā vai drošības dienestā, tad tas nenozīmē, ka viņš pārstāj būt latvietis. Tātad šajā gadījumā šis nav tas likums, kurš nosaka šo tautību. Tātad viņš var darboties vai nedarboties, bet tas ir jāizlemj citām instancēm, un tad ir citi ierobežojumi tādā gadījumā.

Bet šajā gadījumā tie ir tie iemesli, kāpēc mēs uzskatām, ka šo 10. pantu nevajadzētu atstāt še. Tātad mēs aicinām viņu tomēr svītrot.

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Seiksts (LC).

Godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Es tomēr arī komisijas domas gribētu komentēt dažos teikumos.

Redzat, lieta ir sekojoša. Amerika kungs, kopā ar repatriantu var pārcelties arī ģimenes loceklis, kurš absolūti nekādā veidā... saprotiet, uz viņu var attiecināt un ir jāattiecina... Ja mēs šo izņemam ārā, tad tādā gadījumā mums ir nesakritība un kolīzija ar Pilsonības likumu.

Otrais. Vēl jau viņi nav pilsoņi, tāpēc nevajag automatizēt visu latviešu tautības iedzīvotāju ārpus Latvijas pilsonību. Tāpēc, ja mēs to noņemam, tad ir kolīzija un nekonsekvence saskaņā ar mūsu likumdošanu. Mums var patikt šie ierobežojumi vai nepatikt, bet, ja viņi pastāv, tad mums nav nekāda pamata viņus neattiecināt uz tiem, kuri grib braukt uz šejieni, bet vēl nav pilsoņi.

Es ļoti lūdzu atstāt Cilvēktiesību komisijas redakciju 10. pantā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Referente vēlas komentēt?

I.Birzniece. Jā! Man liekas, ka mums ir jāpadomā arī par tādu lietu. Jums vajadzētu skatīt arī 10. panta 2. apakšpunktu, jo mēs, Cilvēktiesību komisija, īpaši uzskatām, ka nevienos laikos nav pieņemami cilvēki, kas pauž fašisma, šovinisma, nacionālsociālisma, komunisma vai cita totalitārisma idejas vai musina uz nacionālo vai rasu naidu, vai nesaticību. Bet es ierosinu, lai šo jautājumu deputāti izšķir. Mēs uzskatām, ka 10. pantu vajag atstāt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par priekšlikumu - svītrot 10. pantu. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 32, atturas - 11. Priekšlikums nav pieņemts.

I.Birzniece. Tad paliek pārējie... Varbūt mums vajag skatīt atsevišķus redakcionālos grozījumus, kas mums ir par 2. punktu?

Sēdes vadītājs. Vai pret pārējiem redakcionālajiem grozījumiem deputātiem ir iebildumi? Nav. Līdz ar to viņi ir pieņemti.

Lūdzu, par nākošo!

I.Birzniece. Paldies. Nākošie priekšlikumi ir par 11. pantu. Arī šeit būtu redakcionāls grozījums, kuru mēs iekļāvām, - "lçmumu" nevis tikai "atteikumu", ko varētu pārskatīt PID departamenta direktors. Tas ir pirmajā daļā tīri redakcionāls grozījums. Un tad nākošais būtu Tautas saskaņas frakcijas priekšlikums - papildināt ar 3. daļu, paredzot pārsūdzību arī tiesas ceļā. Cilvēktiesību komisija savās diskusijās nolēma, ka šie cilvēki ir ārpus Latvijas, tātad viņiem nebūs iespējas izmantot Latvijas tiesu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti iesniedzēji piekrīt šim skaidrojumam? Lūdz balsot. Lūdzu, balsosim - papildināt ar trešo daļu, paredzot pārsūdzību arī tiesas ceļā. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 26, atturas - 9. Nav kvoruma. Lūdzu zvanu!

Lūdzu, balsosim vēlreiz! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 31, atturas - 16. Nav pieņemts.

Par nākošo!

I.Birzniece. Nākošie priekšlikumi ir par 12. pantu. Tautas saskaņas partijas frakcija vēlas paredzēt, ka, ja repatriants zaudē savu statusu, tad viņam ir tiesības saņemt vīzu vai uzturēšanās atļauju vispārējā kārtībā, ja tam ir likumīgs pamats. Cilvēktiesību komisija nolēma, ka mēs jau debatējām par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā, tur ir citi likumi, kas pastāv un regulē uzturēšanās atļaujas izsniegšanas procedūru. Tā ka tas nav vajadzīgs.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt šim skaidrojumam? Lūdzu, tālāk!

I.Birzniece. Pārējie divi priekšlikumi 12.pantā ir redakcionāli labojumi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Nav. Tālāk!

I.Birzniece. 13.pantā ir Tautas saskaņas partijas frakcijas redakcionāli labojumi, kurus Cilvēktiesību komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Lūdzu, tālāk!

I.Birzniece. Nākamais ir 15.pantā. Šis paplašinājums ir ne tikai panta nosaukumā, bet pants ir papildināts arī ar palīgteikumu par īres tiesībām, jo doma ir tāda, ka repatriantam nav svarīgas tikai tiesības iegūt dzīvokli savā īpašumā, bet arī iegūt īres tiesības uz dzīvokli valsts vai pašvaldības ēkā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

I.Birzniece. Nākamais priekšlikums ir 16.pantā. Ir arī redakcionāli labojumi no Cilvēktiesību komisijas puses.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk, lūdzu!

I.Birzniece. Nākošais būtu 17.pantā. Tie būtu divi redakcionāli precizējumi un labojumi no Cilvēktiesību komisijas puses, un tas ir, lai saskaņotu šā likuma tekstu ar Muitas kodeksu un likumu "Par nodokļiem un nodevām".

Sēdes vadītājs. Nav deputātiem iebildumu? Nav. Tālāk!

I.Birzniece. 18.pantā ir Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums - izslēgt otro daļu. Cilvēktiesību komisijas sēdē mēs pārrunājām šo priekšlikumu arī ar Pilsonības un imigrācijas departamenta Repatriācijas centra pārstāvjiem, un mums ir jāparedz arī gadījumi, ka var būt tā, ka repatriants nepaspēs laikā noformēt uzturēšanās atļauju, ja ir kaut kādi īpaši gadījumi, un tad mums ir jāatstāj tā, kā ir formulēts pirmajā un otrajā daļā šajā pantā. Mēs runājam par otro daļu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Pieņemts.

I.Birzniece. Nākamais priekšlikums ir piektajā nodaļā. Tas ir 19.pants. Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums ir - izslēgt materiālās palīdzības ierobežojumus. Cilvēktiesību komisija uzskata, ka tas ir labs priekšlikums un ka būtu ļoti jauki, ja mums būtu pilns valsts budžets, bet tāda diemžēl nav mūsu šodienas realitā, jo budžetā trūkst līdzekļu, lai palīdzētu visiem. Tātad mēs uzskatām, ka ir svarīgāk, ka mēs aicinām visus atgriezties, tos, kuri vēlas, un solām materiālo palīdzību tikai iespēju robežās. Tātad mēs nepieņēmām šo "Saskaņas" frakcijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Frakcija lūdz balsot. Zvanu! Lūdzu, balsosim 19.pantā Tautas saskaņas partijas frakcijas ierosinājumu - izslēgt materiālās palīdzības ierobežojumus. Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 21, atturas - 18. Pret - 31. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk!

I.Birzniece. Nākošais priekšlikums ir 23.pantā, kuru iesniedza Tautas saskaņas partijas frakcija, lai papildinātu teikumu pirms vārdiem "izceļo brīvprātīgi". Cilvēktiesību komisija uzskata, ka tas ir pats par sevi saprotams, ka izceļošana ir brīvprātīga. Citādi tā būtu izraidīšana.

Sēdes vadītājs. Piekrīt deputāti šim skaidrojumam? Lūdzu, tālāk!

I.Birzniece. Nākamais priekšlikums ir 24.pantā. Tas saņemts no Tautas saskaņas partijas frakcijas. Viņu priekšlikums ir - izslēgt šo pantu. Mēs uzskatām... Cilvēktiesību komisija uzskata, ka tas ir neloģiski, jo šeit ir runa, ka izceļošanas kārtību, kā citas valstis pieņem savus repatriantus, regulē to valstu likumdošana. Tad mums būtu jānoslēdz līgums ar to valsti, kura regulē šo tematu.

Sēdes vadītājs. Vai piekrīt deputāti komisijas redakcijai? Lūdzu, tālāk!

I.Birzniece. Nākošais. 25.pantā ir Cilvēktiesību komisijas priekšlikums. Tas ir - izteikt 1.punktu citā redakcijā, lai saskaņotu šo redakciju ar Muitas kodeksu.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

I.Birzniece. Nākošais ir saņemts no Tautas saskaņas partijas frakcijas - izslēgt vārdu "pieteikto". Tas ir pieņemts no Cilvēktiesību komisijas puses. Cilvēktiesību komisija ierosina papildinājumu - redakcionālu labojumu.

Sēdes vadītājs. Pret 25.panta redakciju deputātiem nav iebildumu? Nav. Lūdzu, tālāk!

I.Birzniece. Nākošais. 26. pantā no Cilvēktiesību komisijas puses ir redakcionāli papildinājumi.

Sēdes vadītājs. Vispirms laikam būtu jāsāk nevis ar komisijas ieteikumu, bet ar izslēgšanu.

I.Birzniece. Ā, jā! Tautas saskaņas partijas frakcijai ir priekšlikums - izslēgt šo pantu. Temats ir "Tiesības uz īpašumu". Mēs uzskatām, ka ir svarīgi, lai cilvēki var uzzināt savas tiesības mūsu Latvijas vispārējo normu ietvaros. Tātad mēs uzskatām, ka vajag saglabāt šo pantu.

Sēdes vadītājs. Vai frakcijas deputāti lūdz balsot? Lūdzu, balsosim par 26.panta svītrošanu. Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 35, atturas - 13. Priekšlikums nav pieņemts.

I.Birzniece. Tātad mēs varam atgriezties pie Cilvēktiesību komisijas priekšlikuma - papildināt pirmo daļu redakcionālā veidā ar vienu vārdu un papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcija: "Ja lauku zemes īpašumu mantošanas ceļā iegūst persona, kas nav Latvijas pilsonis, tad tas ir atsavināms likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" noteiktajā kārtībā". Lai saskaņotu ar šo likumu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Repatriācijas likums" pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsojam. Rezultātu lūdzu! Par - 57, pret - 4, atturas - 2. Likumprojekts pieņemts otrajā lasījumā.

I.Birzniece. Paldies. Mēs ierosinām, aicinām jebkuru deputātu, arī frakciju vai komisiju iesniegt priekšlikumus mums līdz 8.septembrim, jo mēs uzskatām, ka šis ir parāds no Augstākās padomes laikiem, un gribam pieņemt šo likumu trešajā lasījumā šīs Saeimas laikā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu pret terminu? Nav. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nākošais ir likumprojekts "Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumā".

Pēteris Elferts - Sociālo un darba lietu komisijas vārdā. "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

P.Elferts (LC).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Lūdzu jūs paņemt rudens sesijas dokumentu nr. 856. Dokumentam ir pievienota komisijā pieņemtā redakcija otrajā lasījumā, bet otrajā daļā ir tabula. Ir vairāki redakcionāli labojumi, ko iesniedz komisija, un ir arī daži priekšlikumi no Demokrātiskās partijas frakcijas. Tātad mēs mainījām likuma tekstā "apdrošināšana bezdarba gadījumā" ar vārdu "apdrošināšana", lai būtu vienkāršāk un saprotamāk.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Nav.

P.Elferts. 2. pantā ir precizēta redakcija. Arī nosaukumā un tekstā, ko jūs redzat trešajā ailītē.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

P.Elferts. 3.pantā ir redakcionāli mainīts tā nosaukums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

P.Elferts. 3.panta pirmās daļas 2.punktā ir Demokrātiskās partijas frakcijas priekšlikums. Komisija noraidīja šo priekšlikumu, jo šis priekšlikums ir pretrunā ar Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumu. Un, bāzējoties uz to, ka iesniedza šādu priekšlikumu, mēs domājam, ka vajag formulēt ļoti precīzi. Mēs ierakstījām arī to normu, kas ir Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā. Un to jūs redzat melnā drukā trešajā ailītē 2.apakšpunktā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas redakcijai? Iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

P.Elferts. 3.panta 3.apakšpunktā ir precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

P.Elferts. Otrā "sadaļa" ir nomainīta ar otro "nodaļu" un tāpat kā iepriekš tā ir vienkāršota - "apdrošināšana bezdarba gadījumā" aizstāta ar "apdrošināšanas organizācija".

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

P.Elferts. 4.pantā arī ir precizēta redakcija ar tādu pašu redakcionālu labojumu.

Sēdes vadītājs. Deputāte Kuprijanova - komisijas priekšsēdētāja. Lūdzu! Tautas saskaņas partijas frakcija.

L.Kuprijanova (TSP).

Lūdzu deputātus pievērst uzmanību 4.pantam un nākamajiem pantiem - līdz 9.pantam. Viss likumprojekts sastāv no 20 pantiem. Pieci no tiem ir veltīti jaunu institūciju radīšanai un to funkciju aprakstīšanai. Es gribu atgādināt, ka tiešām šis likumprojekts stāvēja no rudens. Vienīgie priekšlikumi bija iesniegti no Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas. Tad, kad komisija to ielaida uz otro lasījumu, praktiski par to vairs neviens neatcerējās. Šobrīd, zinot Kārtības rulli, es, protams, nekādā ziņā neuzstāju, ka vajag kaut kādus balsojumus par to, kas nav tabulā, bet es gribu pievērst jūsu uzmanību šiem pantiem un nosaukt tos. Tie ir: 4. pants "Nodarbinātības fonds", 5. pants "Nodarbinātības fonda valde", 6. pants "Nodarbinātības fonda valdes pienākumi", 7. pants "Nodarbinātības fonda valdes tiesības", 8. pants "Nodarbinātības fonda padome". Tas atkārtosies visos likumprojektos, kas būs šobrīd sociālo likumu paketē. Mums ir viens sociālais budžets, kas knapi... labi, ka vismaz pildās. Atšķirībā no pārējiem valsts nodokļiem. Tagad mēs šo budžetu mēģinām konceptuāli sašķelt vēl piecos mazākos budžetos ar valdēm un padomēm. Protams, visi šie budžeti būs daudz mazāki nekā pensiju izmaksas, nesalīdzināmi mazāki. Bet ir jautājums - vai mums pēc tam pietiks arī Pensiju fondam? Tādēļ - es vēlreiz uzsveru - es nekādā ziņā neaicinu ne uz kādu balsojumu, kas nav paredzēts, par cik nav tabulā, bet pievēršu jūsu uzmanību otrajam lasījumam un ceru, ka attiecībā uz trešo lasījumu citas partijas un frakcijas vēl izteiks savu viedokli, jo šis ir konceptuāls jautājums. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jā, lūdzu! Viesturs Pauls Karnups - Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcija.

V.P.Karnups (LNNK).

Cienījamie kolēģi! No vienas puses, man vajadzētu jums atvainoties, ka mēs, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, diemžēl šo jauno birokrātijas izveidošanu un viņu noteikumus neesam pamanījuši jeb esam palaiduši garām un neiesniedzām savus priekšlikumus otrajam lasījumam. Bet to mēs noteikti darīsim trešajā lasījumā. Varu piekrist daudz kam, ko Kuprijanovas kundze teica, tikai gribu pievērst jūsu uzmanību 5.panta 3.apakšpunktam, kurš nosaka, ka Nodarbinātības fonda valdes amatpersonu darbu finansē no Nodarbinātības fonda līdzekļiem. Nav noteikts, kādā veidā un cik lielos apmēros mēs atkal acīmredzot radīsim tādu fondu, kur maksās sev noteiktās algas, bet, kad nāks laiks un vajadzēs izmaksāt bezdarbniekiem, atkal griezīsies pie budžeta un teiks: "Diemžēl mums pietiekošu līdzekļu nav, un, lūdzu, dotējiet tieši no budžeta!" Es pašlaik vairāk neko negribēju teikt, bet vienkārši brīdināt, ka mēs iesniegsim savus priekšlikumus attiecībā uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Vai pret 4.panta precizējumu deputātiem ir iebildumi? Nav. Vai pret 5.panta precizējumu ir deputātiem iebildumi? Nav. Vai pret 6.panta precizējumu ir deputātiem iebildumi? Arī nav. Pret 7.panta precizējumu ir deputātiem iebildumi? Nav. Pret 8.panta precizējumu un redakciju nav iebildumu? Pret 9.panta precizējumu?.. Jo šie visi ir precizējumi, šeit nav iesniegti priekšlikumi. Pret 9.panta precizējumu?.. Pret 10.panta precizējumu nav iebildumu?

Tagad par 11.pantu. Šeit ir Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas deputātu iesniegums. Lūdzu!

P.Elferts. Šis Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas priekšlikums tika noraidīts, jo šādu normu varētu iestrādāt likumā "Par sociālo nodokli", kura grozījumus Saeima pieņēma šodien pirmajā lasījumā, bet tā nebūtu šā likuma norma. Un tāpēc komisija to noraidīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt šim komisijas viedoklim? Piekrīt. Tālāk, lūdzu!

P.Elferts. 12.pants arī ir precizēts.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

P.Elferts. Arī 13.pantā ir precizēta redakcija un precizēts nosaukums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

P.Elferts. Ir svītrota 13.panta otrā daļa, lai būtu precīzāk un vienkāršāk.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Tālāk!

P.Elferts. 13.pantā ir iekļauta otrā daļa, ir sakārtots panta saturs starp daļām, nevis pa rindkopām.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

P.Elferts. 14.pantam ir nomainīts nosaukums, un pants ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu! Vai pret 5.panta precizējumiem ir deputātiem iebildumu? Nav. Pret 16.panta precizējumu? Arī nav. Turpiniet, lūdzu!

P.Elferts. Ir precizēts arī ceturtās nodaļas nosaukums. Agrāk tā bija sadaļa, bet tagad - nodaļa. Tagad tā saucas "Apdrošināšanas atlīdzība, apdrošināto personu pienākumi un tiesības".

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

P.Elferts. Tāpat 17.pants ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Vai pret 18.panta redakcijas precizēšanu ir iebildes deputātiem? Nav. Lūdzu, tālāk!

P.Elferts. Ir precizēts piektās sadaļas nosaukums. Piektā nodaļa - "Atbildība par likuma pārkāpumiem".

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Elferts. 19.pants ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Arī pret to nav iebildumu.

P.Elferts. 20.pantā ir valodnieciskas izmaiņas.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

P.Elferts. Ir jauni "Pârejas noteikumi", lai būtu pēctecība starp šo likumprojektu un veco likumu, kas vēl darbojas un darbosies, tas ir likums "Par nodarbinātību", jo ir normas, kuras ir likumā "Par nodarbinātību" un pēc kurām mēs šodien izmaksājam bezdarbnieku pabalstus. Un, lai nepazūd pēctecība, ir jāsaglabā šīs vecās normas, pirms jaunie principi var būt iedibināti.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumam" pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 7. Pieņemts.

P.Elferts. Lūdzu iesniegt priekšlikumus komisijā līdz 6.septembrim.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Priekšlikums ir pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Latvijas Attīstības aģentūras darbības noteikumi". Pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā - Raimonds Jonītis, "Latvijas ceļa" deputāts!

R.Jonītis (LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātā Saeima! Tas ir rudens sesijas dokuments nr.775 - Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.203. Visiem ir labi palicis atmiņā, ka līdzīga rakstura noteikumi jau bija iesniegti Saeimai. Saeima šos noteikumus iepriekšējā reizē nepieņēma, jo sākotnēji, pirmajā variantā, bija paredzētas vairākas šai aģentūrai neraksturīgas funkcijas. Pašreizējā brīdī sakarā ar šīs aģentūras spēkā esamību, tās pieredzi un arī iepriekš Saeimā izteiktajiem aizrādījumiem šajos noteikumos šīs nepilnības un šīs papildu funkcijas vairs nav. Šī aģentūra nodarbojas ar ārvalstu ieguldījumu pārraudzību Latvijas Republikā. Tai ir arī uzdots ieviest un apkalpot stratēģiskas nozīmes preču produkcijas, pakalpojumu, tehnoloģijas eksporta un importa tranzīta kontroles sistēmu. Aģentūra reāli pastāv jau no 1993.gada. Lūdzu Saeimu atbalstīt pirmajā lasījumā šos Ministru kabineta noteikumus, šo likumprojektu, un, ja deputātiem būtu kādi konkrēti iebildumi pret atsevišķiem pantiem, nevis pret visu šīs aģentūras likumu jeb noteikumu pastāvēšanu kopumā... Es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Tāds ir arī Tautsaimniecības komisijas lēmums. Paldies.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienības frakcija.

G.Bērziņš (LZS).

Tātad, neapšaubāmi, Attīstības aģentūra ir vajadzīga lieta, kas ir saistīta ar ārvalstu investīciju ieplūšanas veicināšanu. Bet kāpēc iepriekšējā reizē Saeima šos Satversmes 81.panta kārtībā pieņemtos noteikumus noraidīja? Kādi bija šie motīvi? Galvenais motīvs bija tas, ka ir šīs regulējošās, informatīvās funkcijas un ir arī iespēja no valsts puses piedalīties šo projektu realizācijā uzņēmējdarbībā, tieši pārstāvot valsti kopējos projektos. Manuprāt, arī ņemot vērā to pieredzi, kas mūsu valstī ir izveidojusies... piemēram, lata ārējās regulācijas un arī saimnieciskās darbības apvienošana pie kā noveda? Un varbūt vēl viens otrs piemērs rāda, ka šāds ceļš ir, protams, diezgan riskants. Un tāpēc Saeima toreiz šos noteikumus neapstiprināja. Šobrīd it kā šā punkta vairs nav, runājot par aģentūras uzdevumiem, bet ir šis 7.8. punkts, kas ir ļoti izplūdis, bet citos likumos, Ministru kabineta tiesību aktos, aģentūras statūtos noteiktos uzdevumus... Protams, ir diezgan stingri jāizšķiras, vai ir šī uzņēmējdarbība vai nav, jo tad šis jautājums ir ļoti rūpīgi diskutējams.

Otrs, kas liek šaubīties, ir 10.pants, kur ir uzskaitīti aģentūras līdzekļi un veidošanās mehānisms, ir norādīts, no kādiem avotiem veidojas šie līdzekļi. Un viens no šiem avotiem ir arī ieņēmumi no saimnieciskās darbības. Aģentūra gatavojas nodarboties ar saimniecisko darbību. Kādā formā tas ir - vai tas ir atkal tāpat kā speciālos budžetos, lielākā daļa līdzekļu aiziet, tātad valsts īpašums tiek nodots kādai valsts institūcijai, un valsts institūcija nodarbojas ar šo telpu izīrēšanu, veidojot šos milzīgos speciālos budžetus un izlietojot valsts līdzekļus bez pienācīgas kontroles. Tāpēc šis jautājums. Neapšaubāmi, ir jāizšķiras. Gribu atgādināt arī to, ka aģentūrai ir piešķirts Amerikas Savienoto Valstu kredīts - 1,2 miljoni dolāru, un šis kredīts ir izmantots mājas remontam. Šinī mājā šobrīd, ja nemaldos, ir ievākusies Ekonomikas ministrija, un faktiski ir diezgan skaidrs, ka aģentūra, kura varbūt būtu spējusi atpelnīt šos līdzekļus, izīrējot šīs labi apmaksātās telpas... faktiski šī nauda ir pārnesta un būs jāmaksā no budžeta. Tas arī šodien ir skaidri jāpasaka.

Vēl, protams, es redzu šeit arī vienu problēmu, kas ir saistīta ar aģentūras ģenerāldirektora iecelšanu. Tomēr, ja tā tiek veidota pēc akciju sabiedrības principa, tad, manuprāt, šī iecelšana bija jādeleģē vai nu padomei, vai pilnvarniekiem, nevis jānodarbojas ar to Ministru kabinetam. Šie ir jautājumi, kas prasa precizējumu, bet, neapšaubāmi, šis likums ir vajadzīgs, un, neapšaubāmi, tas ir pieņemams pirmajā lasījumā, neaizmirstot tomēr šīs būtiskās lietas, lai pēc tam nebūtu šā interešu konflikta un neizrādītos, ka tas valstij var maksāt kaut kādus diezgan ievērojamus līdzekļus vai atmaksājamus kredītus.

Un otrs. Neapšaubāmi, ir jābūt skaidrībā, kādā veidā šobrīd, jau liekot budžetā iekšā šos 1,2 miljonus dolāru, kuri, neapšaubāmi, būs jāatmaksā no budžeta... Bet kopumā šādas aģentūras izveidošana, neapšaubāmi, ir nepieciešama un ātrāka darba uzsākšana un tieši tanīs sfērās, kas šeit ir, ir nepieciešama. Tāpēc aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, bet tomēr būt ļoti uzmanīgiem - it sevišķi šinī jautājumā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Nav vairāk deputāti pieteikušies. Debates pabeigtas. Lūdzu zvanu! Vai zvans skanēja? Labi. Tad balsosim. Balsosim par likumprojekta "Latvijas Attīstības aģentūras darbības noteikumi" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 5. Pieņemts.

R.Jonītis. Paldies. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 8.septembri.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Priekšlikums ir pieņemts.

Likumprojekts "Par noziedzīgā un nelikumīgā veidā iegūtu finansu līdzekļu legalizācijas ierobežošanu". Pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Jānis Lagzdiņš, "Latvijas ceļa" deputāts, - lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC).

Godāto Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija sadarbībā ar Iekšlietu ministrijas ekspertiem, Ģenerālprokuratūras speciālistiem un Valsts reformu ministrijas ekspertiem ir izstrādājusi šo likumprojektu. Likumprojekta mērķis ir fiksēts likumprojekta 1.pantā. Tātad - izbeigt noziedzīgā un nelikumīgā veidā iegūto finansu līdzekļu legalizāciju, piespiest nodokļu maksātājus maksāt nodokļus un ierobežot korupciju. Likumprojekta 2.pantā ir dots noziedzīgā un nelikumīgā veidā iegūto finansu līdzekļu jēdziens. Godātie kolēģi, tas nav vis kāds teorētisks formulējums! Jūs paši ļoti labi zināt, ka mūsu valstī daudzas fiziskas un juridiskas personas šos finansu līdzekļus un mantu iegūst nelikumīgā un noziedzīgā veidā. Es uzskaitīšu tikai dažus: rekets, tirdzniecība ar narkotikām, kukuļņemšana, laupīšana, zādzības. Savukārt par nelikumīgā veidā iegūtiem finansu līdzekļiem ir uzskatāmi tādi, par kuriem nav nomaksāti nodokļi, un arī tādi, kas gūti no nelikumīgas uzņēmējdarbības, ja par šo pārkāpumu nav paredzēta kriminālatbildība. Likumprojekta 4., 5., 6., 7. pantā ir paredzēts mehānisms, kādā veidā šā likumprojekta autori ir iecerējuši cīnīties pret šo ļoti nevēlamo, bīstamo parādību. Likumprojekta 4.pants, ja jūs atbalstīsiet šo likumprojektu pirmajā lasījumā, tiks precizēts, jo mūsuprāt... izvērtējot šo likumprojektu Noziedzības novēršanas nacionālās padomes sēdē, tika secināts, ka šis subjektu loks ir pārāk plašs un tas būtu jāsašaurina. Tālāk, 7.pantā, ir uzskatīti Valsts ieņēmumu dienesta pienākumi šā likuma realizācijā, 8.pantā - subjekta tiesības, un 9.pantā - nelikumīgas finansu līdzekļu iegūšanas sekas.

Godātie kolēģi, mēs esam šajā likumprojektā iestrādājuši principu, kas ir visās Rietumvalstīs, proti, ka personai pašai ir jāpierāda, ka tā ir nomaksājusi par visu savu iegūto mantu un naudu nodokļus, savukārt valstij ir jāpierāda - ja valsts to vēlas un spēj, - ka persona ir pārkāpusi likumu un izdarījusi noziegumu. Tas ir valsts pienākums. Ja valsts to nespēj izdarīt, tad attiecīgā persona nav uzskatāma par kriminālnoziedznieku un pārkāpēju. Savukārt, ja persona nespēj pierādīt, ka ir samaksājusi nodokļus, tad personai ir pienākums šos nodokļus samaksāt. Šāds ir šā likuma izpildes pamats. Godātie kolēģi, šis likumprojekts tika vairākkārt izskatīts Noziedzības novēršanas nacionālajā padomē, tās sēdēs piedaloties ģenerālprokuroram, iekšlietu ministram, Ministru prezidentam, Latvijas Bankas prezidentam, un šajās sēdēs guva atbalstu, konceptuālu atbalstu. Sagatavojot šo likumprojektu otrajam lasījumam, neapšaubāmi, ir jāizdara precizējumi - precizējumi tādā virzienā, lai šis likums reāli varētu tikt pildīts un lai tas reāli darbotos. Es aicinu kolēģus atbalstīt to šodien konceptuāli un iesniegt pēc iespējas vairāk konkrētu priekšlikumu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Referents ir savu uzrunu beidzis, tāpēc starpsaucieniem vairs nav nozīmes, tie netiek fiksēti. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par noziedzīgā un nelikumīgā veidā iegūtu finansu līdzekļu legalizācijas ierobežošanu" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts.

Referentam diemžēl jānāk tribīnē vēlreiz un jāpaziņo par priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Lūdzu!

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi, es aicinu iesniegt priekšlikumus līdz 6.septembrim.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums ir pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi Nolikumā par darba strīdu komisiju", pirmais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - Pēteris Elferts, "Latvijas ceļa" deputāts.

P.Elferts (LC).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Lūdzu jūs paņemt dokumentu nr.880 un gribu jūs informēt, ka arī nākamais likumprojekts ir saistīts ar šo jautājumu - ar izmaiņām Darba likumu kodeksā, kur ir runa par darba strīdu izskatīšanu tiesās. Un te ir uzskaitīti vairāki punkti, un Darba likumu kodeksa normas nosaka, ka, pirms var izskatīt šādas prasības, tās ir jāizskata darba strīdu komisijā. Un ir četri gadījumi, kad nav nepieciešams tās izskatīt darba konfliktu jeb strīdu komisijā, bet ir izpalikusi tāda norma, ka varētu apiet šo darba strīdu komisiju un griezties tieši tiesā tādos gadījumos kā pēc darbinieku pieteikumiem sakarā ar savlaicīgi neizmaksātās darba samaksas vai darbā nodarīto veselības kaitējumu atlīdzības parāda piedziņu. Tātad, ja neizmaksā algu, prakse ir bijusi tāda, ka vispirms ir jāgriežas darba strīdu komisijā un tad var šīs prasības izskatīt tiesā. Un, izdarot grozījumu Nolikumā par darba strīdu komisiju, mēs ierakstām šo normu, un tad var uzreiz griezties tiesā.

Sēdes vadītājs. Jūs pabeidzāt savu ziņojumu. Paldies.

P.Elferts. Es aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi Nolikumā par darba strīdu komisiju" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts.

P.Elferts. Lūdzam iesniegt priekšlikumus līdz 6.septembrim.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Priekšlikums ir pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi Latvijas Darba likumu kodeksā", pirmais lasījums. Turpiniet, lūdzu!

P.Elferts. Tas ir dokuments nr.879. Komisija ir izstrādājusi tabulu, kurā ir redzama 216.panta spēkā esošā redakcija un redakcija ar ierosinātajiem grozījumiem. Panta nosaukums - "Darba strīdu izskatīšana tiesās". Pants ir papildināts ar to, ko es iepriekš minēju, - ka, apejot darba strīdu komisiju, var izskatīt tiesā darbinieku pieteikumus sakarā ar savlaicīgi neizmaksātās darba samaksas vai darbā nodarītā veselības kaitējuma atlīdzības parāda piedziņu. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Darba likumu kodeksā" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 1, atturas - 1. Pieņemts.

P.Elferts. Tāpat kā sakarā ar iepriekšējo likumprojektu lūdzu iesniegt līdz 6.septembrim priekšlikumus par otro lasījumu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Obligātā valsts dienesta likums". Es atvainojos... Prezidijam ir iesniegts iesniegums: likumprojektu "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā" trešajā lasījumā (darba kārtības 45.punkts) izskatīt kā pirmo devītajā nodaļā, pirms darba kārtības 32.punkta. Un arī no Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas ir saņemts priekšlikums. Sakarā ar to, ka likumprojekts "Grozījumi likumā "Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu"" ir atzīts par steidzamu un Saeimā ir nobalsots par likumprojekta izskatīšanu 31.augustā, Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija lūdz šo likumprojektu izskatīt pēc darba kārtības 31.punkta. Nu sanāk tā, ka abi divi likumprojekti no vienas un tās pašas komisijas pretendē uz vienu un to pašu vietu darba kārtībā, tas ir, uz 31.punktu, bet es domāju, ka mēs nebūsim tik formāli un izskatīsim tos iesniegšanas kārtībā. Viens ir iesniegts 1995.gada 30.augustā pulksten 17.20 un otrs - 1995.gada 31.augustā. Tātad vispirms ir jālemj par ierosinājumu likumprojektu "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā" izskatīt pēc 31.punkta. Izlemsim par to vispirms, un pēc tam ir jālemj par grozījumiem likumā "Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu". Bet lemsim par katru atsevišķi, lūdzu. Vai pret pirmo priekšlikumu deputātiem ir iebildumi? Nav. Priekšlikums ir pieņemts. Un pret otro priekšlikumu? Arī tas ir pieņemts.

Likumprojekts "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā", trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā - Māris Graudiņš, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

M.Graudiņš (LC).

Cienījamie kolēģi! Dokuments nr.959 "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā". Izmaiņas, kas saistās ar trešo lasījumu, ir vairākas. Tās tika ierosinātas attiecībā uz pirmo nodaļu, "Vispārīgajiem noteikumiem" un likumā lietoto terminu definīcijām. 1.panta 1.punktā Tautsaimniecības komisija ir nolēmusi neatbalstīt priekšlikumus par energoapgādes definīciju, jo atzīst, ka esošā definīcija ir tehniskā ziņā atbilstošāka.

Sēdes vadītājs. Vai jūs nebūtu tik laipns un, runājot par priekšlikumiem, pateiktu arī to iesniedzējus?

M.Graudiņš. 1.panta 1.punktā ir deputāta Tomiņa priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Zigurds Tomiņš - Latvijas Zemnieku savienības frakcija. Lūdzu!

Z.Tomiņš (LZS).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Tātad 1.pantā, kur ir norādīti likumā lietotie termini, pašreiz ir šāda redakcija, ka energoapgāde - tā ir uzņēmējdarbība, kura ietver energoresursu ražošanu, uzglabāšanu, pārvadīšanu, sadalīšanu vai realizāciju un kurai ir nepieciešama licence. Mans ierosinājums ir vērsts uz to, lai pēc būtības sakārtotu šo jautājumu, jo, ja uzņēmējdarbība ietver jeb ja tajā ietilpst tas viss, kas tur ir uzskaitīts, tad, protams, šīs uzņēmējdarbības pazīme ir tas viss, kas tur ir uzskaitīts, arī realizācija, kas ir minēta pati pēdējā. Un tāpēc te tīri valodnieciskā ziņā teikt, ka energoapgāde ir uzņēmējdarbība, kura ietver energoresursu ražošanu vai uzglabāšanu, vai pārvadīšanu... nevis izsmeļošs uzskaitījums... kā kopējas pazīmes... kas tad ir energoapgāde... uzņēmējdarbība energoapgādē. Un es ierosināju 1. apakšpunktu izteikt jau minētajā, šeit parādītajā redakcijā, bet komisija uzskatīja, ka tomēr viss ir ļoti labi saprotams, un līdz ar to pēc būtības... varbūt pirms likuma izsludināšanas valodnieki vēl var precizēt. Un es noņemu šo savu priekšlikumu par 1.apakšpunktā ietverto definīciju.

Turklāt ierosināju 1. panta 1. punktā sniegto uzskaitījumu papildināt ar izpētīšanu, ieguvi, pārveidošanu un transportēšanu (protams, lietojot šo vārdus attiecīgajos locījumos). To es pamatoju ar to, ka Eiropas Enerģētiskās hartas nolīgumā, ko mēs šodien skatījām, uzņēmējdarbība enerģētikā traktēta kā ekonomiskās aktivitātes enerģētikas sektorā un attiecas arī uz energomateriālu un produktu izpēti, ieguvi un arī, protams, pārveidi un transportēšanu. Un šajā gadījumā tas komisijai vairāk bija kā problēmas pieteikums, jo neviens cits likums nenosaka un tātad arī šis likums nenoteiks, kas tad regulēs ekonomiskās aktivitātes jeb uzņēmējdarbību energomateriālu un produktu izpētē un ieguvē. Vai to mēs joprojām atstāsim ministriju, attiecīgo resoru kompetencē? Tas ir kaut vai tas naftas jautājums. Un kas izlems to jautājumu par šo izpēti Baltijas jūrā, uz kādiem noteikumiem un kas... Protams, to var darīt arī politiska institūcija, kāds ir Ministru kabinets. Te gan jāņem vērā, ka Enerģētiskajā hartā ļoti liela uzmanība tiek veltīta pirmsinvestīciju problēmām un nosacījumiem, kas ir ļoti svarīgi. Bet, protams, tad, ja komisija būtu šo manu priekšlikumu akceptējusi, tādā gadījumā tam bija jāseko visā likumā... respektīvi, tas, ko es ierosināju, - vēl papildināt šos terminus ar termina "koncesija energoapgādē" skaidrojumu. Būtu jāizskaidro, kas tad ir koncesija attiecībā uz energoproduktu ieguves izpēti un tā tālāk jeb resursiem, resursu ieguvi... Tas nesekoja, un tāpēc es uzskatu, ka šis jautājums tātad nav atrisināts, un tāpēc vienkārši pieņemt šos par izpēti un ieguvi attiecināt arī kā uzņēmējdarbības veidu enerģētikā... tam šobrīd vairs nav nozīmes, jo tālāk neseko...

Tāpēc es šos te divus priekšlikumus pie 1. panta arī noņemu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Neviens nevēlas. Debates beidzam. Jūs vēlaties? Referents arī nevēlas. Lūdzu, balsosim. Vispirms par... Noņēma?.... Ā, es atvainojos, es tik ilgi klausījos... Es ļoti atvainojos.

Lūdzu, tālāk!

M.Graudiņš. Es nesapratu, kas tagad notika.

Sēdes vadītājs. Nu viss ir kārtībā.

M.Graudiņš. Ā... nebija iebildumu komisijas viedoklim?

Sēdes vadītajs. Nē.

M.Graudiņš. Labi. 1. panta 2. punktā jeb otrajā daļā, kurā ir termina "energoresursi" definīcija, komisija neatbalstīja Juridiskā biroja priekšlikumu, bet nolēma svītrot 1. panta 2. punktu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Zigurds Tomiņš - Latvijas Zemnieku savienības frakcija.

Z.Tomiņš (LZS).

Cienījamie deputāti! Es, protams, darba grupā vai komisijā izskatot, atbalstīju šo Juridiskā biroja ierosinājumu, ka ir nepieciešams dot enerģētisko materiālu un produktu uzskaitījumu. Jo šī atsauce, ka enerģētiskie materiāli šā likuma izpratnē ir enerģētiskie materiāli un produkti saskaņā ar Enerģētiskās hartas nolīgumu, ir diezgan, diezgan... tā nepaskaidro lietas būtību. Protams, šim skaidrojumam vajadzētu būt izsmeļošākam.

Diemžēl komisija nav atbalstījusi Juridiskā biroja priekšlikumu un turklāt ierosina vispār svītrot 2. apakšpunktu. Mums jāsaprot, ka tomēr šis otrs apakšpunkts varētu palikt, jo Enerģētiskajā hartā tiešām ir dots izsmeļošs uzskaitījums un tas ir saskaņā ar Muitas kooperācijas padomes vienoto sistēmu un Eiropas savienības kombinēto nomenklatūru un nozīmē... protams, tas attiecas tātad uz atomenerģētiku, sākot no 26. grupas līdz 28., tajā skaitā urāna vai torija rūdas koncentrāta un tā tālāk... lai mēs zinātu, par ko tad te ir runa un uz kādiem materiāliem attieksies šis likums. Tāpat arī uz oglēm, dabasgāzi, naftu, naftas produktiem, elektroenerģiju... ogles, briketes un tā tālāk... tā ir 27. grupa... un elektroenerģija... un arī citiem enerģijas veidiem... metanols, piemēram, un tā tālāk...

Tāpēc es tomēr ierosinu atstāt 2. apakšpunktu, jo tur ir izsmeļoša atsauce uz Enerģētiskās hartas nolīgumu, uzskaitītajām grupām saistībā ar kombinēto nomenklatūru. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Vai referents vēlas komentēt? Nevēlas? Lūdzu, balsosim par komisijas ierosinājumu - svītrot 1. panta 2. punktu! Deputāts Tomiņš izteica savus argumentus. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 13, atturas - 13. Komisijas priekšlikums ir pieņemts.

M.Graudiņš. Tālāk. 1. panta ceturtajā daļā... 4. punktā deputāts Tomiņš ierosina papildināt termina "licences darbības zona" definīciju ar frāzi "un patērētājs vai patērētāju grupa". Tautsaimniecības komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, uzskatot, ka vārdi "un patērētājs vai patērētāju grupa" ir lieki šajā definīcijā.

Sēdes vadītājs. Zigurds Tomiņš - Latvijas Zemnieku savienības frakcija. Lūdzu!

Z.Tomiņš (LZS).

Godātie deputāti! Tik tiešām es ierosināju termina "licences darbības zona" definīciju papildināt ar to, ka licencē norādītajā teritorijā ir tiesīgs darboties arī patērētājs vai patērātāju grupa. Jo - vai vienmēr mēs varēsim noteikt licencē teritoriju, kurā ir tiesīgs darboties licencētais energoapgādes uzņēmums, un kā mēs to darīsim? Vai tās būs attiecīgā mikrorajona robežas, vai tas būs energoražošanas uzņēmums, vai to mēs novilksim līdz ar viņa sētu un kā mēs to darīsim? Vai ar kadastrālo uzmērīšanu un tā tālāk? Mums vajadzētu papildu faktorus, tātad ne tikai viņa norādītā darbības teritorija, bet arī varbūt patērētājs vai patērētāju grupa..., jo tajā pašā teritorijā var atrasties arī patērētāji, kas darbosies no cita licencēta energoapgādes uzņēmuma, un līdz ar to ļoti sarežģīti tas varētu būt. Līdz šim jau vienmēr bija vienkāršāk - līgumi arī par energo- jeb enerģijas patēriņu vai piegādi tiek slēgti ar patērētājiem, nevis ar teritorijām, un līgumos parasti ir norādīts patērētājs vai patērētāju grupa, apjomi un citi nosacījumi, un parasti vismazāk tiek noteikts, vai tas ir uzņēmums (ieskaitot sētu vai ārpus sētas kāds gabaliņš, ja ņem vērā siltumapgādes līnijas).

Tā ka es ierosinātu... es gan komisijai ierosināju, es cerēju, ka tiks izdiskutēts nopietni... varbūt tomēr nobalsot, un es domāju, ka tas atvieglos tālāko darbību, darbojoties jau saskaņā ar pieņemto likumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par deputāta Tomiņa priekšlikumu - 1. panta 4. punkta tekstu izteikt tādā redakcijā, kāda jums ir redzama! Deputāts Tomiņš izteica savus argumentus. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 9, atturas - 14. Priekšlikums ir pieņemts.

M.Graudiņš. Tālāk - 1. panta 6. punkts, termins "energoapgādes uzņēmuma objekts" . Komisija nolēma atbalstīt deputāta Tomiņa priekšlikumu, to nedaudz pārkārtojot, lai aiz vārda "iekārtām" būtu papildinājums "çkas, būves vai iekārtas".

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt ? Lūdzu, tālāk!

M.Graudiņš. Tālāk - 10. punkts, termins "energoresursu pārvadīšana". Komisija nolēma neatbalstīt deputāta Tomiņa priekšlikumu sakarā ar to, ka šī vārdu kārtības maiņa, sadalot frāzi "no ražotājiem līdz sadalīšanai pa maģistrālajiem tīkliem"... Tomiņa kunga priekšlikumā ir precizēts, ka tā ir pārvadīšana pa maģistrālajiem tīkliem līdz sadalīšanai. Uzskatījām to par sīku niansi, bet tomēr esošā otrā lasījuma redakcija precīzāk izteica šo domu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Zigurds Tomiņš - Latvijas Zemnieku savienības frakcija. Lūdzu!

Z.Tomiņš (LZS).

Cienījamie deputāti, es tagad izteikšos par sīko niansi. Nobalsotā otrā lasījuma redakcija... es varbūt pat nebūtu iesniedzis šo priekšlikumu, ja tas nebūtu, tā teikt, izgājis caur otrā lasījuma redakciju un komisija nebūtu šai sīkajai niansei veltījusi nekādu uzmanību. Un kas tad pašreizējā nobalsotajā redakcijā ir sacīts? Ka energoresursu pārvadīšana ir to transportēšana no ražotājiem līdz sadalīšanai pa maģistrālajiem tīkliem. Tātad - transportēšana līdz sadalīšanai pa maģistrālajiem tīkliem. Neieskaitot maģistrālos tīklus. Savukārt nākamajā apakšpunktā - 11. apakšpunktā, termina "energoresursu sadalīšana" skaidrojumā, ir sacīts, ka tā ir energoresursu transportēšana "pa vietējiem tīkliem [..] no maģistrālajiem tīkliem līdz realizācijas vietai". Rodas jautājums: bet kas tad galu galā būs transportēšana pa maģistrālajiem tīkliem? Šī sīkā niansīte, šis starpposms, kurš īstenībā attiecas uz energoresursu pārvadīšanu.

Un tāpēc manā redakcijā ir mainīti vietām vārdi, bet līdz ar to tiek izslēgta šī kļūda. Un manā redakcijā ir teikts, ka energoresursu pārvadāšana (te jābūt vārdam "pârvadāšana", bet to komisija tomēr nav izlabojusi) ir energoresursu transportēšana pa maģistrālajiem tīkliem - un seko to uzskaitījums - līdz sadalīšanai. Un tad seko 11. punkts, kurā ir teikts, ka sadalīšana ir transportēšana pa vietējiem tīkliem no maģistrālajiem tīkliem. Un es apbrīnoju, ka tādu lietu var vispār uzskatīt par sīku niansi, kad vesela energotransporta iekārtu grupa paliek vispār ārpus definīcijas. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu referentu.

M.Graudiņš. Cienījamie kolēģi! Par šo punktu komisijas un darba grupas viedoklis, kurā piedalījās Enerģētikas departamenta eksperti un Spuģa kungs un citi deputāti... tomēr atzina, ka šis termina "energoresursu pārvadīšana" skaidrojums, ka tā ir transportēšana no ražotājiem līdz sadalīšanai pa maģistrālajiem tīkliem, pilnībā tomēr izsmeļ visus iespējamos variantus, kas ir saistīti ar šo energoresursu pārvadīšanu, un uzskatīja, ka tas tomēr ir precīzāks nekā deputāta Tomiņa piedāvātā definīcija. Tādēļ komisija nolēma tomēr neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputāta Tomiņa priekšlikumu 1. panta 10. punktu izteikt šādā redakcijā, (Starpsauciens: "Balsot!") kāda ir redzama tabulā! Deputātu argumenti jums tika teikti. Rezultātu! Par -33, pret - 12, atturas - 14. Priekšlikums ir pieņemts.

M.Graudiņš. Tālāk - 15. punkts, termins "dabīgais monopolstāvoklis energoapgādē". Deputāts Tomiņš ierosināja šā termina definīcijā svītrot vārdus "objektīvu ekonomisku vai". Definīcija skan šādi:"objektīvu ekonomisku vai tehniska rakstura apstākļu ierobežota konkurence". Katrā ziņā doma, ka nevarētu būt objektīvi ekonomiski apstākļi, kādēļ ir monopolstāvoklis, ir man un daudziem citiem ekonomistiem sveša. Katrā ziņā, ja nepastāv konkurence, tad ir objektīvi ekonomiski apstākļi, kādēļ pastāv monopolstāvoklis. Un tādēļ komisija nolēma neatbalstīt šo priekšlikumu un, raugoties uz pārējo likumprojektā un ņemot vērā, ka tālāk likumprojektā šis jēdziens neparādās, komisija ierosināja svītrot šo punktu - 1.panta 15.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Lūdzu, tālāk!

M.Graudiņš. Tālāk. Ir ierosināts 16.punkts. Deputāts Tomiņš ierosina ieviest terminu - "mâkslīgais monopolstāvoklis", kā arī sniedz tā definīciju: "valsts cenu vai nodokļu politikas nosacījumu ierobežota konkurence". Komisija nolēma neatbalstīt šo priekšlikumu, jo šis jēdziens arī neattiecas uz šo likumprojektu kā tādu. Mēs, komisija un darba grupa, apstrīdējām, vai tāda rakstura jēdziens vispār ir vajadzīgs šeit.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Lūdzu, tālāk!

M.Graudiņš. Deputāts Tomiņš ierosina 1.pantu papildināt ar termina "koncesija energoapgādē" skaidrojumu. Komisija nolēma to neatbalstīt, jo tas arī nav precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Lūdzu, tālāk!

M.Graudiņš. Tālāk - 16. un 17.punkts, kurus ierosinājis deputāts Spuģis. Par tiem arī būtu jālemj tālāk, jo tie attiektos uz šo likumprojektu, ja tiek pieņemti Spuģa kunga ierosinājumi 28.pantā.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

M.Graudiņš. 2.pantā... piedodiet, 4.pantā ir ierosinājums - izteikt 4.panta pirmo daļu šādi: "Regulēšanu energoapgādē Latvijas Republikā realizē Energoapgādes regulēšanas padome." Pašlaik otrajā lasījumā ir rakstīts "valsts padome". Te gan laikam nav rakstīts, bet to kā vienu no diviem variantiem ir iesniegusi darba grupa, to formāli ir iesniedzis valsts ministrs Ozoliņa kungs. Komisija nolēma šo pirmo variantu neatbalstīt, bet atbalstīt otro variantu, kas skan šādi, ka Energoapgādes regulēšanas padome realizē... Piedodiet, man tā stāv priekšā rakstīts, ka Energoapgādes regulēšanas padome...

Sēdes vadītājs. Mēs izskatām otro variantu 4.pantam. Ja? (Starpsauciens no zāles: "Reizē balsot!")

M.Graudiņš. Jā. Tātad ir divi varianti, kurus ir iesniedzis valsts ministrs Ozoliņa kungs. Principā tie ir varianti, kuri nāk no darba grupas sēdēm. Un gan pirmais grozījums, gan otrais pēc darba grupas iesnieguma būtu pieņemams, bet komisija ir nolēmusi atbalstīt kā vislabāko valsts ministra Ozoliņa kunga otro variantu, kas skan: "Valsts pārvaldi energoapgādes regulēšanā Latvijas Republikā realizē Energoapgades regulēšanas padome. "Te trūkst vārda "valsts" no otrā lasījuma redakcijas.

Sēdes vadītājs. Tātad ierakstām tur vārdu "valsts". Un varbūt te šo neizpratni radīja tas, ka pirmajā ailītē nav ierakstīts, ka tas ir pirmais variants.

M.Graudiņš. Jā, tā tas ir, bet...

Sēdes vadītājs. Jā, lūdzu!

M.Graudiņš. Lai nebūtu pārpratumu - redakcija ir pareiza, atšķirība no otrā lasījuma ir tā, ka trūkst vārda "valsts". (Starpsauciens no zāles: "Nevajag valsts.")

Sēdes vadītājs. Jā. To mēs pierakstījām klāt. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Ir?

Andrejs Siliņš - "Latvijas ceļš" no paša zāles viņējā gala.

A.Siliņš (LC).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Man likās, ka šeit mēs nonācām pie neizpratnes, un tādēļ, lai tiktu precīzi stenografēts, es gribu pateikt savu izpratni par to, ko teica referents. Tātad otrais variants, kur ir rakstīts: "Valsts pārvaldi energoapgādes regulēšanā Latvijas Republikā realizē Energoapgādes regulēšanas padome.", ir precīzs un tur neko nevajag ierakstīt. Tas, ka viņš atšķiras no pirmajā lasījumā pieņemtā, - "valsts" ir tā atšķirība. Nu būtībā arī būtu jāpieņem. Es tādējādi sapratu referentu, bet no priekšsēdētāja replikas es sapratu, ka varbūt tur vajadzētu vēl ierakstīt "valsts", bet, manā uztverē, nevajag rakstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Es gribētu izslēgt sevi no diskusijām, tas ir, savu priekšlikumu. Es tā biju sapratis. Man liekas, to referents pateica, un es tikai atkārtoju. Tas nav manis teiktais! Varbūt aicināsim enerģētikas valsts ministru, jo viņš jau ir iesniedzis. (Kāds kaut ko skaidro no vietas.) Nu bet otrajā variantā... Vai arī es nepareizi sapratu. Referents lūdza pierakstīt "valsti" klāt. Nevajag, jā? Labi! Tātad mēs nesapratām situāciju un viņu tikai sarežģījām.

M.Graudiņš. Es atvainojos, ka, sniedzot savu skaidrojumu, tur varēja būt pārpratumi, bet es vienkārši norādīju uz atšķirību starp otro lasījumu un trešā lasījuma proponēto otro variantu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

M.Graudiņš. 4.panta 2.punktā otrā daļa ir ieteikta šādā redakcijā: "Padome ir valsts pārvaldes iestāde. Padome tiek finansēta no valsts budžeta." Ðeit trūkst vārdkopas "un tās nolikumu apstiprina Ministru kabinets". Komisija nolēma neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Tālāk!

M.Graudiņš. 4.panta trešajā daļā komisija nolēma daļēji atbalstīt pirmo variantu. Te ir divi varianti: viens parādās 4.lappusē un otrs - 5.lappusē. Un, daļēji atbalstot pirmo variantu, kuru iesniedza darba grupa un ministrs Ozoliņš, tas skan šādi komisijas rediģētajā variantā: "Padomes priekšsēdētāju ieceļ un atbrīvo Saeima pēc Ministru kabineta ierosinājuma. Padomes priekšsēdētāja pilnvaru laiks ir četri gadi. Padomes priekšsēdētājs nevar pildīt Saeimas deputāta pienākumus un darboties kādā no politiskajām partijām." Un paskaidrošu šo iemeslu, kādēļ Tautsaimniecības komisija pieņēma šo, pretstatā otrajam lasījumam, kur ir rakstīts, ka padomes priekšsēdētāju ieceļ Ministru kabinets pēc Ekonomikas ministrijas ierosinājuma. Uzskats bija tāds, ka šī padome tomēr būs ar tik lielu spēku un varu, ka vajadzētu paplašināt un varbūt padarīt demokrātiskāku to loku, kas ieceļ un atbrīvo šo padomes priekšsēdētāju. Tādēļ Tautsaimniecības komisija ieteica, ka tas būtu jādara Saeimai, nevis Ministru kabinetam pēc ekonomikas ministra ierosinājuma.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Aivars Endziņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu! Sešas minūtes līdz pārtraukumam.

A.Endziņš (LC).

Paldies. Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šie abi priekšlikumi - gan pirmais, gan otrais variants - man atgādina to pašu praksi, kāda bija Augstākās padomes laikā, kad Saeima nodarbojās ar dažādu amatpersonu iecelšanu, vienalga, vai tas ir galvenais veterinārārsts vai kaut kas tamlīdzīgs. Pie tam viņi, šie abi varianti zināmā mērā ir pretrunā ar otro daļu, kur ir: "Padome ir valsts pārvaldes iestāde, kas atrodas Ekonomikas ministrijas pārraudzībā." Finansē viņu no valsts budžeta, nolikumu apstiprina Ministru kabinets, un tagad pēkšņi parādās, ka šīs padomes priekšsēdētāju ieceļ atkal Saeima. Ja mēs tādā garā tupināsim, tad valdība nodarbosies laikam ar kaut ko citu un Saeima faktiski pārņems valdības funkcijas. Es neredzu šeit nekādu loģiku, kāpēc ir nepieciešams, lai Saeima ieceltu šo padomes priekšsēdētāju. Saeima ieceļ un apstiprina valdību, valdības vadītāji un valdība realizē valsts pārvaldi. Mēs tagad iecelsim šīs valsts pārvaldes pakļautībā esošu kaut kādu specīālu amatpersonu. Es aicinu neatbalstīt ne vienu, ne otru šo variantu un atstāt otrā lasījuma tekstu, kāds tas ir trešajā daļā: "Padomes priekšsēdētāju ieceļ Ministru kabinets pēc ekonomikas ministra ierosinājuma." Paldies.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcija. Pēc tam - Gundars Bērziņš. Bet diemžēl ir tikai trīs minūtes!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Es aicinu atbalstīt komisijas izstrādāto variantu, ka tomēr šajā svarīgajā nozarē, kas saucas enerģētika, padomes priekšsēdētāju apstiprina Saeima. It sevišķi tāpēc, ka šis priekšsēdētājs darbosies veselus četrus gadus - jau pēc tā laika, kad valdība būs nolikusi savas pilnvaras. Mums par to ir jāizšķiras. Saeimai ir jābalso.

Sēdes vadītājs. Divas minūtes. Lūdzu, - Gundars Bērziņš!

G.Bērziņš (LZS).

Es tomēr aicinu atbalstīt priekšlikumu par to, ka ieceļ Ministru kabinets. Kāpēc? Manuprāt, tad, ja ieceļ Saeima, izpildvara - Ministru kabinets - var censties izvairīties no savu funkciju veikšanas un savas atbildības. Jo kāda ir shēma? Līdz ar to Saeima apstiprina nacionālo enerģētikas programmu, tātad - politiku. Tālāk tā iet uz Ministru kabinetu - uz izpildvaru, kur ir valdības politika enerģētikas sektoram. Un tieši šīs politikas ietvaros tad arī darbojas šī padome un ir radīta šo funkciju realizēšanai. Manuprāt, tā ir izpildvaras atbildība, tāpēc, ja ieceļ Saeima, rodas šī pretruna, kas tad īsti kurā vietā ir.

Un otrs. Neapšaubāmi, tā ir diezgan ilga procedūra, kas var arī nenotikt. Kaut vai, piemēram, šis gadījums ar pievienotās vērtības nodokļa traktēšanu komunālajos maksājumos un kā tas ir atsaucies. Jau šobrīd valdība, kas faktiski rīkojas ačgārni - nekontrolē, lai likums tiktu precīzi traktēts, radīja ļoti lielus zaudējumus cilvēkiem. Faktiski nav neviena, kas par to atbild. Tā ir izpildvaras funkcija - realizēt šos likumus. Un šo politiku realizē arī izpildvara. Un, lai arī kāds ir Kabinets, kam varbūt mums negribētos šodien uzticēties, es tomēr gribu aicināt balsot par to - vai nu atstāt iepriekšējo redakciju, vai atbalstīt Ozoliņa kunga otro variantu, lai izpildvara arī uzņemtos atbildību par šīs amatpersonas un šīs padomes darbību.

Sēdes vadītājs. Debates vēl būs plašas, bet tagad pārtraukums pusstundu. Līdz 15.30.

No zāles. Lūdzu "Lattelekom" Izmeklēšanas komisijas locekļus pulcēties Prezidija zālē!

(P ā r t r a u k u m s )

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Reģistrēsimies! Reģistrējamies. Lūdzu reģistrācijas rezultātu! 54 deputāti. Turpināsim izskatīt likumprojektu "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā". Mēs debatējam par 4.panta trešo daļu. Andrejs Siliņš - "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

A.Siliņš (LC).

Paldies, augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es gribētu šeit ļoti noteikti atbalstīt komisijas variantu šajā redakcijā, kas ir. Tātad: "Padomes priekšsēdētāju ieceļ un atbrīvo Saeima pēc Ministru kabineta ierosinājuma. Padomes priekšsēdētāja pilnvaru laiks ir četri gadi. Padomes priekšsēdētājs nevar pildīt Saeimas deputāta pienākumus un darboties kādā no politiskajām partijām." Kāpēc?

Mums ir jāsaprot, ka mūsu dzīvē ir dažāda svarīguma sfēras. Mēs nesen apskatījām Radio un televīzijas likumu un runājām par Nacionālo radio un televīzijas padomi. Mēs ļoti labi sapratām, ka šī informācijas izplatīšana ir tik svarīga, ka tai institūcijai, kas regulē un kārto šo darbu, un šīs institūcijas vadībai ir jābūt ļoti demokrātiskā veidā ievēlētai vai izveidotai. Arī šeit mēs pieskaramies šādai sfērai - enerģētikai, kura ir ļoti būtiska gan ekonomikā, gan arī politikā, jo, ja ir vēlme kādam, tad tas, kurš ir šajā padomē priekšsēdētājs, ar šīs enerģijas resursu piegādi vai nepiegādi var realizēt politisko noskaņojumu valstī. Tad viņš to ļoti labi var izdarīt, attiecīgi kādam reģionam nepiegādājot kaut kādu enerģiju vai silto ūdeni, vai vēl kaut ko. Tā ka šeit mēs ļoti labi redzam, ka, izmantojot šo enerģijas piegādi, šo mehānismu, var iespaidot ne tikai ekonomisko, bet arī politisko noskaņojumu valstī. Līdz ar to šīs institūcijas, kura to vada, padomes priekšsēdētājam ir jābūt ievēlētam maksimāli demokrātiski.

Kādēļ šeit ir komisijas variants? Tādēļ, ka no visiem piedāvātajiem variantiem šis komisijas variants ir visdemokrātiskākais. Protams, būtu vēl labāk, ja šeit būtu ietverta iespēja kaut kādā veidā to ietekmēt arī sabiedrībai. Varbūt tāpat kā priekšlikumā par Nacionālo Radio un televīzijas padomi, ka kandidātus izvirza radošās apvienības. Šeit varētu būt zinātnieki vai kas cits, bet pašreiz tā nav, un es ceru, ka Saeima šeit varēs orientēties pietiekoši labi, jo laikam nevienam nav šaubu, ka šīs padomes priekšsēdētājam ir jābūt ļoti labam speciālistam enerģētikā. Un tad Saeima šo jautājumu izšķirs. Tāpēc es vēlreiz atgādinu, ka komisijas variants šeit ir visdemokrātiskākais. Viņš radīs vislielāko uzticību šai padomei, un tā varēs tiešām realizēt un izdarīt šo darbu, jo Latvijā realizēt energoresursu piegādi nemaz nav tik vienkārši un viegli, zinot mūsu pašu dabas bagātības - to nabadzību un to, ka daudz kas ir jāiepērk un ar daudz ko ir jāvienojas. Tādēļ šeit, es domāju, šim balsojumam vajadzētu būt zināmā mērā ļoti viennozīmīgam par šo komisijas variantu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Zigurds Tomiņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

Z.Tomiņš (LZS).

Cienījamie deputāti! Es mēģināšu runāt īsi, bet diez vai tas izdosies, jo atkal mēs atgriezāmies trešajā lasījumā pie tās diskusijas, kas bija notikusi otrajā. Kam jāieteic padomes priekšsēdētājs - Saeimai vai Ministru kabinetam? Un pēc garām debatēm otrajā lasījumā Saeima izšķīrās, ka tas ir jādara Ministru kabinetam. Taču komisija, neskatoties uz Saeimas izteikto viedokli, atkal ir nevis uzlabojusi variantu par šo Ministru kabinetu, papildinot ar četriem gadiem un kas nedrīkst tas būt, bet mums šodien iesniegusi jaunu variantu, atkal atgriežoties pie tā, ka viņš ir jāievēlē Saeimai. Un šeit man ir jāpiekrīt gan Endziņa kungam, gan Bērziņa kungam, ka tam vajadzētu būt Ministru kabinetam. Un, kā iepriekšējā lasījumā jau bija pieņemts, viņu ieceļ Ministru kabinets pēc ekonomikas ministra ierosinājuma. Es domāju, ka šeit nevajadzētu taisīt izņēmumu, salīdzinot to ar Enerģētikas attīstības aģentūru, un nostādīt šo padomi atkal augstāk par pārējām institūcijām, to skaitā, augstāk par Monopoldarbības uzraudzības komiteju, un izveidot kārtējo Latvijas Bankas fenomenu, kā jau es iepriekšējā reizē teicu, panākot to, ka valdība nebūs tā, kas realizēs valdības pieņemto politiku enerģētikas sektorā, bet ar šo politiku un izpildinstitūcijai paredzēto darbu tiks politizēta tādas institūcijas vara, kāda būs šī te padome, ja to iecels Saeima. Un tāpēc es aicinātu atbalstīt šeit ekonomikas ministra pilnvarotu personu - enerģētikas valsts ministra Ozoliņa šeit iesniegto otro variantu: "Padomes priekšsēdētāju ieceļ Ministru kabinets uz četriem gadiem. Padomes priekšsēdētāja amats nav savienojams ar deputāta amatu un piederību politiskajām partijām.", jo viņš varbūt tiešām nedaudz precizē otrajā lasījumā pieņemto. Šajā gadījumā, protams, Ministru kabinets pats izlems, vai tas būs pēc ekonomikas ministra ierosinājuma vai kādā citā veidā.

Un nākošais. Par šo komisijas ieteikto redakciju. Komisija tātad ierosina, ka padomes priekšsēdētāju ieceļ un atbrīvo Saeima pēc Ministru kabineta ierosinājuma. Pirmkārt, es teiktu, ka, ja vajadzēja rakstīt, tad vajadzēja padomāt, vai Saeima ieceļ. Saeima tātad vai nu ievēlē, vai apstiprina, vai atbrīvo. Saeima līdz šim ir atsaukusi, varbūt atcēlusi. Tā ka šeit juridiski vienkārši ir nenostrādāts komisijas variants. Un, kā mēs redzam, Saeima tātad... labi, ieliksim "iecelšanas" vietā "ievēlēs", bet atsauksim viņu pēc Ministru kabineta ierosinājuma. Tātad šajā gadījumā atkal ir vienkārši jurisprudencē diezgan negaidīts risinājums. Un šeit arī minēts, ka nevis pēc Ministru kabineta priekšlikuma tiek iecelts vai ievēlēts, bet pēc ierosinājuma. Tātad kārtējo reizi vienkārši ir nenostrādāta redakcija, un es domāju, ka vajadzētu vai nu atstāt iepriekšējā lasījuma redakcijā, vai tiešām izvēlēties šo te otro variantu, kuru ir ierosinājis enerģētikas valsts ministrs Ozoliņš. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Enerģētikas valsts ministrs Ozoliņa kungs. Lūdzu! Pēc tam Novakšānovs.

J.Ozoliņš (enerģētikas valsts ministrs).

Man diemžēl jāapbēdina Tomiņa kungs, jo es gribētu atbalstīt komisijas priekšlikumu. Un kādēļ tas ir parādījies? Tas tiešām ir tādēļ, ka otrā lasījuma redakcija tika pārrunāta, bet pats pirmais variants tomēr bija tāds, ka ir Saeimas iecelts vai Saeimas apstiprināts padomes priekšsēdētājs. Un argumentu ļoti labi pateica Bērziņa kungs. Tieši tas jau arī bija tas, kādēļ viņu vajadzētu iecelt Saeimai. Regulēšanas institūcijai būtu jābūt pēc iespējas uzticamai un viņai būtu jāuzticas patērētājiem, enerģijas sektora finansētājiem un investoriem. Katrā ziņā tā nav traģēdija, ja to ieceļ Ministru kabinets, bet, jo tālāk šī institūcija ir no politiskām lietām, jo labāk. Tā ka, bez šaubām, Saeimai ir daudz lielāka uzticība. Es ceru, ka arī jūs domājat, ka patērētājs bauda lielāku jūsu uzticību. Tā ka katrā ziņā patērētājam un investoram labāk patiktu Saeimas apstiprināts priekšsēdētājs.

Sēdes vadītājs. Deputāts Novakšānovs. Lūdzu!

V.Novakšānovs (LZS).

Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es dzīvē stāvēju ļoti tālu savā laikā no elektroenerģijas un vispār no enerģētikas. Un tad, kad es sāku privāto darbu viens no pirmajiem, man pateica: "Ko? Viņš tur domā taisīt kaut ko privātu? Tūlīt mēs atslēgsim enerģiju, un lai viņš tur pačivina!" Un tā, dzirdot šo vārdu atreferējumus, pirmais, ar ko es saistījos elektroenerģētikā, bija tas, ka es nopirku pārvietojamās eletrostacijas. Un tāpēc es gribu teikt, ka enerģētika ir ļoti svarīga nozare Latvijas tautsaimniecībā. Sadale un enerģētika nav mazāk svarīga kā nauda, kā graudi, kā maize un arī kā vara. Un tāpēc, izejot no tā, ka šodien mēs patiesībā dzenam likumdošanā pirmo vagu šajā enerģētikas papuvē, šodien ir ļoti svarīgi, kā mēs pagriezīsim viņu. Un es arī saku, ka mūsu Latvijā enerģētika tieši tehniskā ziņā - elektrostacijas, termoelektrostacijas - atrodas diezgan kritiskā situācijā. Un viņas prasās pēc ļoti lielām dotācijām, pēc investīcijām, un tās mēs varam saņemt no dažādām valstīm.

Tajā pašā laikā, raugoties pēc mūsu Kabineta uzbūves shēmas, šeit ir jāpiekrīt deputātam Tomiņam. Tā ir! Bet, redzot situāciju, kāda tā ir, lai vieglāk un ātrāk atjaunotu, izremontētu, uzceltu un pilnveidotu šo visu energosistēmu, ir vajadzīga ticība Latvijai, Latvijas uzņēmējiem no ārzemnieku puses. Šeit tikko ministrs Ozoliņš teica: "Ïoti svarīgi, lai ārzemnieki uzticētos Latvijai, tas ir, investētāji, kad viņi ir saistīti ar Saeimu." Jo pie mums valdības, kā paši zināt, jau mūsu laikā divas reizes nomainījās.

Un nākošais. Reizē arī patērētāji. Es aicinu, lūdzu, atbalstīt variantu, ko izstrādājusi Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija. Lūdzu to atbalstīt, izejot no šodienas mūsu ekonomiskās situācijas un skatoties arī nākotnē. Paldies par uzmanību.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Aivars Berķis.

Sēdes vadītājs. Vārds Anatolijam Gorbunovam - frakcija "Latvijas ceļš".

A.Gorbunovs (LC).

Cienītais Prezidij! Godātie deputāti! Protams, šos argumentus mēs varam absolutizēt, un it kā katram būs sava taisnība gan par autoritāti, gan par atbildību. Un es faktiski varu balsot gan par vienu, gan par otru, jo saprotu, ka nekas īpaši ļauns nenotiks ne vienā, ne otrā gadījumā. Bet tomēr tad ir jāsāk domāt par pašu principu. Un šeit jau kolēģi teica, cik ļoti ir labi, ka mums tagad ir padomes. Un tad es domāju par šīm padomēm, kuras tiešām ieceļ Saeima ar lielu autoritāti, ar lielu varbūt atbildību un tā tālāk. Tad faktiski mums ir jau ļoti daudzas padomes, kuras ir ļoti vajadzīgas, un tad ir Ministru kabinets. Taču tad nez kāpēc sāc domāt, ka vēl vajadzētu vienu padomi, kur ir visas padomes. Padomju padomi vajadzētu, kas kaut kādā veidā atbild par viņām. Jo tagad iznāk, ka par visām padomēm būtu jāatbild Saeimai. Bet kādā veidā Saeima var atbildēt par visām padomēm? Protams, ieceļot šīs amatpersonas, kas pati par sevi ir svarīga un ļoti laba lieta. Bet šī tālākā atbildība? Es negribu noliegt, ka tas ir labi vai slikti, bet man katrā ziņā rada bažas tieši šī atbildība. Jo tas no šīs tribīnes ne reizi vien izskanēja, kad ar komercbankām šī krīze radās. Tad faktiski, pēc akadēmiskās pieejas un Saeimas pieejas, valdībai vispār vajadzēja stāvēt malā un Latvijas Bankai šīs lietas kārtot no sākuma līdz galam, un tas būtu pareizi un atbilstoši tai lietai, kura tur izveidojās. Diemžēl mūsu sabiedrībā šī vispārējā attieksme pret lietām nav varbūt tik precīza, un atskanēja no visām pusēm balsis: kur ir valdība, kāpēc tāda situācija pieļauta un tā tālāk? Valdība negrib šo situāciju sarežģīt un kā nu prot, tā rīkojas.

Piemēram, šie argumenti par elektroapgādi, elektroenerģiju un tā tālāk tiešām ir ļoti svarīgi, tā ir ļoti svarīga nozare, bet tad es tiešām varu balsot, ka Saeima šeit ieceļ, ka Saeima visu dara, Saeima atbild un tā tālāk. Tomēr man rodas patiesas bažas: ja nu tiešām varbūt rudenī vai ziemā sāksies kaut kāda krīze enerģētikā... Es nezinu, kurš tad būs Ministru prezidents, bet es viņa vietā pateiktu: piedodiet kungi, tā nav mana sfēra, jo šeit, lūk, ir padome, padomi ieceļ Saeima, un Saeimai šī lieta ir jākontrolē, tālāk jāvirza un jāatbild! Es varu iedomāties, ko cilvēki pateiks: kas tā par valdību, kas neatbild par šīm lietām? Un valdība atkal ķersies pie šo lietu kārtošanas. Varbūt es šeit drusciņ kaut ko vienkāršoti pasaku, lai kaut kādā veidā savu viedokli padarītu iespaidīgāku, bet var jau visādi šo lēmumu pieņemt. Tomēr šīs bažas man paliek. Vēl jo vairāk. Es teicu no šīs tribīnes, ka biju Ķīlē un prasīju šīs zemes enerģētikas ministram (diemžēl tur bija vēl citi nosaukumi klāt, jo viņš plašāku sfēru pārstāvēja) par tarifiem, jo toreiz mēs te strīdējāmies. Viņš teica: "Tarifus nosaku es, būdams ministrs." Es saku: "Dîvaini gan, kā tad tā - jūs viens?" Viņš saka: "Es nosaku un es atbildu par to. Es atbildu!" Un tā atkal varbūt ir tāda zināma... Es par citu valsti nevaru teikt, jo tas varbūt nav tā, tā ir cita pieredze, bet varbūt arī mums tagad vajag vairāk sabiedriskot un radīt padomes? Un tas arī ir pareizi. Bet, ja nav Ministru kabinetam atbildības un līdz ar to Ministru kabinetam arī Saeimas priekšā tādā veidā nav atbildības, tad man rodas šīs bažas un tad es tos argumentus pievienoju tiem argumentiem, ko šeit teica Gundars Bērziņš un Zigurds Tomiņš.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Antolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Jānis Lagzdiņš - "Latvijas ceļš".

J.Lagzdiņš (LC).

Augsti godāto Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Valdība pirms neilga laika apstiprināja valsts pārvaldes reformas koncepciju un šāda tā izskatās: kilogramu smags dokuments. Šeit ir noteikts, kādā veidā ir jāveido mūsu valsts pārvaldes sistēma, ir noteikts tas, kāda institūcija apstiprina normatīvo aktu, kas reglamentē valsts pārvaldes institūcijas darbību, ir noteikti funkciju tipi, ir noteikts, kas ieceļ un atbrīvo attiecīgās struktūrvienības vadību, kas pieņem darbiniekus, kas finansē un kas likvidē attiecīgo struktūrvienību jeb attiecīgo valsts pārvaldes institūciju. Šajā valsts pārvaldes reformas koncepcijā ir noteikts, ka ministriju pārraudzībā esošās valsts institūcijas izveido vai nu Ministru kabinets, vai Saeima un vadītājus ieceļ Ministru kabinets vai Saeima. Tātad, no teorētiskā viedokļa vērtējot, komisijas piedāvātā redakcija pilnībā atbilstu valdības izstrādātajai valsts pārvaldes reformas koncepcijai. Tomēr, godātie kolēģi, izsakot savu personisko viedokli, es gribētu teikt, ka mums būtu jāizvairās pārāk daudzos likumos ierakstīt, ka Saeima ir tā institūcija, kura izveido kādu valsts pārvaldes iestādi un kura ieceļ vadītājus. It īpaši tas attiecas uz tādām institūcijām, kuras nodarbojas ar tehniskiem jautājumiem un kuru darbībai nav politiskas slodzes. Mans personīgais viedoklis ir tāds, ka būtu jāsaglabā pirmajā lasījumā pieņemtā redakcija. Bet, no teorētiskā viedokļa neapšaubāmi komisijas piedāvātā redakcija atbilst valsts pārvaldes reformas koncepcijai. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Andrejs Siliņš, otrreiz. Lūdzu!

A.Siliņš. Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es šoreiz gribu atgādināt tikai vienu momentu - to, ka komisijas ieteiktajā variantā ir vēl vārdi "pçc Ministru kabineta ierosinājuma", un šie vārdi ir ļoti nozīmīgi. Mēs šajā ziņā krītam galējībās: ja ir uzrakstīts - "Saeima", tad iedomājamies, ka viss Saeimai, ja "Ministru kabinets", viss Ministru kabinetam, un nekāds cits... Bet šeit ir divas institūcijas, un šeit ir pamatoti uzrakstīts, ka atbildība ir abām institūcijām, jo Ministru kabinets ierosinot uzņemas atbildību un Saeima - ievēlot vai ieceļot. Es domāju, ka tas ir vienkārši procedūras jautājums un šeit tas tik būtiski nav, to pat redakcionāli vēl var labot... vai nevar, nu, tā ir cita lieta, bet visi saprot, kas te notiek, bet šī Ministru kabineta atbildība šeit nav noņemta. Un vēlreiz gribu atgādināt, ka vēl labāk būtu, ka, jo svarīgāka nozare jeb dzīves sfēra, jo vairāk... jo daudzpusīgākai tai atbildībai ir jābūt. Es jau vēlreiz esmu spiests atgriezties pie tās domas, ko mēģināju aizstāvēt, nesekmīgi runājot par Nacionālo radio un televīzijas padomi, ka arī sabiedrības līdzdalību vajadzētu, arī šeit tā varētu būt, bet tas, ka šeit ir šī dubultā atbildība, - īstenībā tas ir daudz labāk nekā viena pati Ministru kabineta atbildība, jo galu galā - ja ir kaut kur krīze, nedod Dievs enerģētikā, tad tā uzreiz ir saistīta ar finansiālām izmaiņām budžetā vai vēl kaut kur citur, un tad Ministru kabinets tās nevar atrisināt bez Saeimas atbildības. Līdz ar to es domāju, ka šis priekšlikums ir pietiekami izlīdzsvarots un atbildība ir abām šīm institūcijām. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Enerģētikas valsts ministrs Ozoliņa kungs.

J.Ozoliņš (enerģētikas valsts ministrs Ekonomikas ministrijā).

Būtībā, izšķiroties par vienu vai otru variantu, ir ekonomiskās sekas. Uzticamāka regulēšanas struktūra. Un tas būtu tajā gadījumā, ja Saeimas priekšsēdētāju ievēlētu, atvainojiet, ja... ja padomes priekšsēdētāju apstiprinātu Saeima, radītu uzticamāku regulēšanas struktūru, kas nozīmētu lētākus kredītus un galu galā arī akciju vērtību biržā, bet, kā es teicu, protams, var nobalsot, kā grib, tikai tādā gadījumā jūs nobalsosiet par dārgāku elektroenerģiju Latvijas iedzīvotājiem un arī par enerģijas tarifiem.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienības frakcija! Otrreiz.

G.Bērziņš (LZS).

Es domāju, ka būtu lietderīgi apskatīt šobrīd piemēru. Tātad - pievienotās vērtības nodokļa iekasēšana par komunālajiem maksājumiem. Te teica - divi trīs atbildīgie. Kurš šobrīd ir tas, kurš atbildēs par nepamatoti no iedzīvotājiem iekasēto nodokli un nepamatoti iekasētajām summām? Te daži saka - divkārša, trīskārša atbildība. Nosauciet, kurš šodien atbildēs par to! (Starpsauciens no zāles: "Nodokļu inspekcija.")

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Vai referents vēlas ko teikt? Lūdzu!

M.Graudiņš. Cienījamie kolēģi! Mēs daudzi esam te izteikušies par šiem viedokļiem - gan filozofiskā jeb teorētiskā plāksnē, gan arī praktiskajā plāksnē. Es it īpaši priecājos, ka valsts ministrs lieti atgādināja, ka šeit ir ļoti praktiski apsvērumi, kuri saistās ļoti tiešā veidā ar tarifiem, kas varētu rasties, un ar mūsu valsts monopoluzņēmumu vērtību, kas varētu būt ietekmēta atkarībā no tā, kādā veidā mēs izraugām šo padomi. Es domāju, atgriezīsimies arī pie Endziņa kunga sākotnēji... sākumā izteiktajiem pārmetumiem, ka šā panta trešā daļa nesaskan ar otro daļu, kur ir teikts, padome ir Ekonomikas ministrijas pārraudzībā. Es domāju, tas nebūtu loģiski, nebūt neierobežo šo viedokli... Katrā ziņā Satversme neaizliedz Saeimai iecelt tādu padomi, kura atrodas Ministru kabineta, Ekonomikas ministrijas pārraudzībā. Un, kā Lagzdiņa kungs minēja, teorētiskā plāksnē šī struktūra atbilst valsts reformu paredzamajai iekārtai. Politiskā slodze tomēr, kā mēs visi saprotam, šai tarifu noteikšanas un licenču izdošanas padomei būs ļoti liela, jo šīs divas funkcijas lielā mērā arī noteiks, cik labi ekonomiskā ziņā mēs spēsim vadīt enerģētikas politiku Latvijā, un enerģētikas politikas galarezultāts ir tas, ka gandrīz puse no mūsu ārējās tirdzniecības parāda ir saistīta ar izdevumiem par enerģētiku. Mēs redzam, ka nav vienveidības citās neatkarīgajās institūcijās - vai nu tas ir Elektronisko masu mediju padomē, vai Latvijas Bankā, Prokuratūrā un tamlīdzīgi. Mēs redzam, ka te atšķirīgas institucionālas struktūras tiek veidotas, lai pārraudzītu dažādas neatkarīgas vai pusneatkarīgas institūcijas. Šajā gadījumā atkal paraudzīsimies varbūt uz apsvērumiem par šīs institūcijas neatkarību un atbildību, jo varbūt tā ir, ka, rodot šķietami lielāku neatkarību, Saeimai ieceļot šo Energoapgādes regulēšanas padomi, varbūt tiešām atbildības pakāpe tiek samazināta, kā Gorbunova kungs minēja. Ja mēs vēlamies maksimāli augstāko politisko atbildības pakāpi, tad tik tiešām apsveriet - varbūt balsot par otro variantu, nevis par Tautsaimniecības komisijas ieteikto variantu. Tur ir teikts, ka Ministru kabinets ieceļ šo padomi. Es pieņemu, ka pašreizējai Latvijas valdībai nebūtu nekādas pretenzijas šo darbu uzsākt un iecelt šo padomes priekšsēdētāju un tā tālāk. Un pēdīgi - praktiskais apsvērums, kas saistās ar šo lielākas neatkarības uztveri, kas tomēr rastos arī ārzemju investoros, tas ir ļoti konkrētā veidā saistīts ar to, kas arī šobrīd notiek daļējā privatizācijas procesā, piemēram, attiecībā uz "Latvijas gāzi". Laika tecējumā iecerēts piedāvāt Latvijas iedzīvotājiem privatizēt daļu no "Latvijas gāzes", kā arī stratēģiskiem ārzemju investoriem privatizēt daļu no "Latvijas gāzes". Kā valsts ministrs minēja, šī uztvere par šīs padomes neatkarību ir ļoti svarīga, lai ārzemju investori neuztvertu to tā, ka politiskie vēji varētu mainīt šīs padomes sastāvu un līdz ar to - tarifu un licenču noteikšanas politiku. Tas ļoti būtiskā veidā var nozīmēt vairākus miljonus dolāru, iesaistoties līgumattiecībās ar ārzemju investoriem. Tātad izšķiroties, vai balsot par Tautsaimniecības komisijas ieteikto variantu vai par otro - enerģētikas valsts ministra Ozoliņa ieteikto - variantu, es personīgi negribu ieteikt pieturēties pie otrā lasījuma teksta. Lūdzu, ņemiet šos apsvērumus vērā! Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par komisijas ieteikto redakciju: "Padomes priekšsēdētāju ieceļ un atbrīvo Saeima pēc Ministru kabineta ierosinājuma. Padomes priekšsēdētāja..." - un tālāk kā tekstā. Es atvainojos! (No zāles deputāts M.Graudiņš: "Par priekšlikumiem vispirms jābalso!") Par priekšlikumiem? Nu mums jau šeit... Redziet, tā jau ir šeit... Te tā lieta ir drusciņ nepareizi sarakstīta, protams. Pirmais variants ir vienā ailē, otrais variants ir otrā ailē. Ja jau ir tam, kas iesniegts, varianti, tad katrā ziņā tie vispirms parādās kā iesniegtie priekšlikumi, un pēc tam kādu no tiem komisija atbalsta. Šeit ir darīts tā, lai būtu mazāka drukāšana, un tāpēc tas ir iedrukāts kā komisijas variants, bet tas jau ir enerģētikas valsts ministra ierosinātais pirmais variants.

M.Graudiņš. Lai precizētu. Cik es saprotu, valsts ministrs Ozoliņš noņem jeb atsauc savu pirmo variantu, kurš ir līdzīgs Tautsaimniecības komisijas atbalstītajam pirmajam variantam. Vienīgi te trūka tas... jā, pirmais variants no valsts ministra Ozoliņa pirmā priekšlikuma.

Sēdes vadītājs. Mēs tomēr nevaram vērtēt tagad tālāk tā, kā mēs ko saprotam, bet mums ir jābalso pēc kārtas. Tātad - lai nebūtu pārpratumu: vispirms - ekonomikas ministra Ozoliņa ierosinātais pirmais variants un otrais variants, un tad - komisijas redakcija. Jo citādi mums būs grūtības. Tāda, lūdzu, ir procedūra! Vai ir iebildumi? Nav.

Lūdzu, balsosim par ekonomikas ministra Ozoliņa ieteikto pirmo variantu! Atļaujiet man to nolasīt, lai nebūtu pārpratumu. "Padomes priekšsēdētāju ieceļ Saeima pēc Ministru kabineta ierosinājuma. Padomes priekšsēdētāja amats nav savienojams ar deputāta amatu un piederību politiskajām partijām." Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 28, atturas - 14. Nav pieņemts. (Starpsauciens no zāles: "Mçs uzturam otro variantu.")

Tagad - ekonomikas ministra otrs priekšlikums, otrs variants: "Padomes priekšsēdētāju ieceļ Ministru kabinets uz četriem gadiem. Padomes priekšsēdētāja amats nav savienojams ar deputāta amatu un piederību politiskajām partijām." Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 7, atturas - 22. Ir pieņemts ekonomikas ministra piedāvātais otrais variants.

Līdz ar to varam izskatīt nākamo priekšlikumu.

M.Graudiņš. Tālāk, 4.panta ceturtajā daļā, kur arī ir šā likumprojekta "sâls", ir norādīts padomes sastāvs.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Es pārteicos: enerģētikas valsts ministra, nevis ekonomikas ministra.

Lūdzu, tālāk!

M.Graudiņš. Šeit ir divi priekšlikumi no enerģētikas valsts ministra Ozoliņa kunga un viens - no deputāta Spuģa. Tie abi divi ir ļoti līdzīgi, bet abi krasi atšķiras no esošās otrā lasījuma redakcijas. Tautsaimniecības komisijas viedoklis bija tāds, ka it sevišķi šie apsvērumi, šie praktiskie apsvērumi, par kuriem es un valsts ministrs runājām... par ārzemju investoru uzskatiem šajā jautājumā... Būtu ļoti sāpīgi Latvijas valsts ekonomikai, ja mēs atstātu otrā lasījuma redakciju, kura šīs padomes sastāvā atstāja deviņus Pašvaldību savienības pārstāvjus no 20 cilvēku lielas padomes. Pašvaldību pārstāvji nekādā ziņā nepārstāv patērētājus, kuri, kā redzams otrā lasījuma variantā, vispār nav pārstāvēti šajā padomē. Tā kā vienprātīgs viedoklis Tautsaimniecības komisijā, kā arī darba grupā bija tāds, ka vajadzēja pieņemt vienu no alternatīvajiem priekšlikumiem trešajā lasījumā.

Tautsaimniecības komisija nolēma atbalstīt deputāta Spuģa ieteikto variantu, kurš noteica šādu šīs padomes sastāvu: padomes priekšsēdētājs, Ekonomikas ministrijas pārstāvis, Finansu ministrijas pārstāvis, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis, Zemkopības ministrijas pārstāvis (šai maiņai Spuģa kungs piekrita), Monopoldarbības uzraudzības komitejas pārstāvis, galveno energoapgādes monopoluzņēmumu pārstāvis, reģionālo energoapgādes uzņēmumu pārstāvis un divi Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji, kā arī enerģijas patērētāju un iedzīvotāju interešu pārstāvis.

Spuģa kunga ieteiktais variants atšķiras no enerģētikas valsts ministra Ozoliņa ierosinātā varianta. Līdz ar to, ka šeit ir iekļauts Zemkopības ministrijas pārstāvis, kā arī reģionālo energoapgādes uzņēmumu pārstāvji, kas nodrošinātu arī maziem ražotājiem pārstāvniecību šajā padomē...

Es atkārtoju: šim balsojumam ir ārkārtīgi liela nozīme. Tautsaimniecības komisija vienbalsīgi nolēma atbalstīt Spuģa kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Ir pieņemts. Tālāk, lūdzu!

M.Graudiņš. 4. panta piektā daļa. Deputāts Tomiņš ierosināja svītrot piekto daļu kā neadekvātu. Tautsaimniecības komisija neatbalsta šo priekšlikumu. Juridiskais birojs ir ierosinājis: "Konkretizēt padomes lēmējinstitūciju." Tautsaimniecības komisija nolēma atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu, precizējot redakciju šādi: "Padome pieņem nepieciešamos lēmumus un normatīvus, lai nodrošinātu padomes uzdevumu izpildi."

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Zigurds Tomiņš - Latvijas Zemnieku savienības frakcija.

Z.Tomiņš (LZS).

Cienījamie deputāti! Es priecājos, ka mans ierosinājums ir ņemts vērā, jo tik tiešām otrajā lasījumā ir pieņemta neadekvāta redakcija. Jo sākas ar to, ka "Padomes lēmējinstitūcija pieņem nepieciešamos lēmumus..." - un tā tālāk. Iznāk, kāda te padomei ir lēmējinstitūcija... tad mēs vēl padomei vienu padomi atjaunosim, vēl veidosim... Un būs padomes, un beigās vēl atliek Saeimu nodēvēt par Augstāko padomi un mums padomju vara tiek atjaunota.

Bet līdz ar to arī Juridiskais birojs izteica tādu pašu atzinumu, ka tas ir jākonkretizē: kas tad ir domāts to lēmējinstitūciju sakarā? Šis komisijas izstrādātais variants ir pieņemams, un vienīgi žēl, ka te netiek akcentēts, ka padomei uzdoto uzdevumu izpildi... jo savādāk nebūtu jau nepieciešams padomei pieņemt lēmumus jeb vēl kaut kādus uzdevumus... viņu pašu uzdevumu izpildei... Bet, ja mēs skatāmies 5.pantu "Padomes uzdevumi", mēs redzam, ka tātad tie ir padomei domātie uzdevumi. Bet es domāju, ka, šim likumam jau darbojoties jeb esot spēkā, šīs neprecizitātes vienkārši tiks ignorētas. Tā ka es arī atbalstu komisijas ieteikto variantu.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to tālākas diskusijas nav nepieciešamas. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Tālāk, lūdzu!

M.Graudiņš. Paldies Tomiņa kungam par izklāstu šajā jautājumā. Tālāk, 4. panta sestajā daļā, ir iesniegti divi priekšlikumi: deputāta Spuģa un deputāta Tomiņa. Arī šie priekšlikumi ir diezgan... es teiktu, diezgan radikāli atšķiras no likuma pamatjēgas. Šeit varētu teikt tā: Energoapgādes regulēšanas padomei ir galvenokārt divas funkcijas - noteikt tarifus un piešķirt licences. Un, jo tālāk šīs funkcijas attālinās no šīs padomes, jo tām zūd jēga pēc būtības. Tātad Spuģa kunga ierosinājums, lai Latvijas enerģētikas aģentūra būtu licencēšanas izpildinstitūcija, vai Tomiņa kunga ierosinājums, ka Licenču birojs atrastos Monopoldarbības uzraudzības komitejas pārraudzībā, ļoti radikāli atšķiras no šā likumprojekta būtības, ka šai kompetencei būtu jāpaliek padomes tiešajā pakļautībā. Tāpēc otrajā lasījumā teksts skan šādi: "Padomei ir pakļauta izpildinstitūcija, kas veic visas nepieciešamās darbības, lai izpildītu padomes pieņemtos lēmumus, un sagatavo dokumentus izskatīšanai padomē." Tātad Tautsaimniecības komisija ierosināja neatbalstīt Spuģa kunga un Tomiņa kunga priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Zigurds Tomiņš - Latvijas Zemnieku savienības frakcija. Lūdzu!

Z.Tomiņš (LZS).

Jā, mans ierosinājums papildina jeb nedaudz izmaina deputāta Spuģa priekšlikumu, un konkrēti šis mans priekšlikums ir tāds: "Padomes sastāvā atrodas izpildinstitūcija - Licenču birojs, kurš atrodas Monopoldarbības uzraudzības komitejas pārraudzībā." Jo es uzskatu, ka šai sadarbībai jeb šai saiknei ar Monopoldarbības uzraudzības komiteju ir jābūt lielākai nekā viens deleģēts pārstāvis šajā padomē. Un, ja ņem vērā, ka padomes darbību ne tikai atrunās šis likums, bet arī padomes nolikums, kuru apstiprinās Ministru kabinets, tad šis mans ierosinājums dod iespēju šim Licenču birojam, kurš atradīsies padomes sastāvā jeb būs padomes izpildinstitūcija, noteikt to atbildības un sadarbības saiknes lielumu ar Monopoldarbības uzraudzības komitejas pārraudzību, jo mēs līdz šim Monopoldarbības uzraudzības komitejas darbību saprotam kā monopoldarbības ierobežošanu. Bet šīs komitejas darbība ir ne tikai monopoldarbības ierobežošana, bet arī konkurences veicināšana, līdz ar to ierobežojot monopoldarbību, un es uzskatu, ka šajā aspektā šai saiknei ir jāpastāv. Un to, kādi būs šie pārraudzības un atbildības apjomi, - to varēs noteikt ar attiecīgu Ministru kabineta izdotu padomes nolikumu. Var jau paredzēt, ja uzskatīs par nevajadzīgu... tieši simboliskas funkcijas, kādas pašreiz ir Monopoldarbības uzraudzības komitejai... var arī noteikt atsevišķos gadījumos ar veto tiesībām, kuras funkcijas Monopoldarbības uzraudzības komiteja realizēs, veicot šā Licenču biroja pārraudzību, kurš, protams, atradīsies šīs Energoapgādes regulēšanas padomes sastāvā. Un tas nav pretrunā ar pašreiz otrajā lasījumā pieņemto redakciju, ka padomei ir pakļauta izpildinstitūcija. Pakļautība un pārraudzība ne vienmēr ir viens un tas pats. Un šo atšķirību tad arī noteiks Ministru kabinets... vai Ministru kabinets ar saviem... Energoapgādes regulēšanas padome ar savu nolikumu. Tāpēc es ierosinu tādu balsošanas kārtību, ka papriekš balso par priekšlikumiem... pie priekšlikumiem, un tad kopumā aicinu nobalsot arī par deputāta Spuģa priekšlikumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Deputāts Modris Spuģis - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

M.Spuģis (LC).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es paskaidrošu sava priekšlikuma jēgu jeb būtību. Rakstīdams šādu priekšlikumu, vadījos tikai no diviem motīviem.

Pirmais: lai būtu konkrētība. Ja būtu bijusi konkrētība attiecībā uz to, kas ir izpildinstitūcija, es varbūt nerakstītu nemaz.

Otrs. Kāpēc tieši šādā veidā izpildinstitūcija?.. Tikai tādā veidā, ka aģentūrai kādreiz bija jau konkursa kārtībā izvēlēts vadītājs un ka šī institūcija varētu veikt arī šīs funkcijas. Un nevajadzētu papildu līdzekļus. Tikai šie motīvi mani vadīja šā priekšlikuma izveidošanā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Enerģētikas valsts ministrs Ozoliņa kungs!

J.Ozoliņš (enerģētikas valsts ministrs Ekonomikas ministrijā).

Mums atkal kārtējo reizi ir šī problēma - atšķirt enerģijas politikas izstrādāšanu un realizēšanu un jau esošo institūciju uzdevumus. Tāpat arī tie uzdevumi, kādi parasti ir Monopoldarbības uzraudzības komitejai... Nekādā ziņā nebūtu uzticama šādas licences izdošana tai institūcijai, kurai ir uzticēta enerģijas politikas realizācija. Un Enerģētikas aģentūras galvenais uzdevums ir nodarboties ar enerģijas projektu izvērtēšanu un enerģijas taupīšanas pasākumiem.

Mani ļoti pārsteidza Tomiņa kunga priekšlikums, ka šāda licencēšana varētu atrasties monopoluzņēmuma... Monopoldarbības uzraudzības komitejas... nu, vienalga, mani ļoti pārsteidz, jūs tomēr... izdod tomēr diezgan daudz naudas par jūsu izglītošanu, arī Pasaules Banka izdeva naudu, lai jūs iepazītos ar stāvokli citās valstīs, un kā jūs... Nu labi, atvainojiet, ka es jums to pārmetu! Bet tas tiešām nav nevienā valstī... tāda kārtība izdomāta. Tai ir pavisam citas metodes... un ļaunprātīgas monopoldarbības izmantošanas konstatācija ir šīs institūcijas uzdevums. Darbs ar dabīgiem monopoliem ir parastu speciālu institūciju uzdevums, kā tas ir šajā gadījumā.

Sēdes vadītājs. Vai debates varam pabeigt? Tad darīsim to! Lūdzu referentu!

M.Graudiņš. Cienījamie kolēģi! Es gribētu atkārtot valsts ministra teikto, ka tik tiešām pēc būtības Enerģētikas aģentūras šādas funkcijas šobrīd nav izpildāmas, nav profesionālo ekspertu personāla šobrīd, lai veiktu šādas funkcijas. Saprotams, padomei arī vēl šobrīd nav, jo tā vēl neeksistē, un savi ekspertu štati un sava izpildinstitūcija būtu jāpilnveido.

Bet pēc būtības, vadoties pēc šā likuma mērķiem, ir divas galvenās funkcijas, kas Energoapgādes regulēšanas padomei ir jāpilda. Tai ir jāregulē tarifi, jānosaka tarifi, un tai ir jāpiešķir licences. Un, ja nu mēs, tā teikt, atraujam šīs divas funkcijas no šīs padomes, nu tad tik tiešām lielā mērā... daļēji zūd šīs Energoapgādes regulēšanas padomes jēga.

Tādēļ Tautsaimniecības komisija nolēma neatbalstīt Spuģa kunga un Tomiņa kunga priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Vajag balsot. Pareizi būtu, ja vispirms būtu balsojums par deputāta Tomiņa ieteikto papildinājumu vai precizējumu - 4. panta sestajā daļā deputāta Modra Spuģa priekšlikuma pirmo teikumu izteikt tādā redakcijā, kādu jūs redzat. Un pēc tam mēs balsotu par deputāta Spuģa priekšlikumu. Vai pret procedūru nebūtu iebildumu?

Tātad balsosim vispirms par deputāta Tomiņa priekšlikumu, kurš attiecas uz deputāta Spuģa ieteikto redakciju. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 16, atturas - 8. Pieņemts.

Un tagad balsosim par deputāta Spuģa ierosināto redakciju - ar deputāta Tomiņa ieteikto precizējumu, par kuru mēs nupat nobalsojām. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 14, atturas - 11. Deputāta Spuģa ierosinātā redakcija ir pieņemta.

Lūdzu, tālāk!

M.Graudiņš. 4. panta septītajā daļā deputāts Spuģis ir iesniedzis priekšlikumu par padomi un izpildinstitūciju. Tautsaimniecības komisija nolēma palikt pie otrā lasījuma teksta un neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Modris Spuģis - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

M.Spuģis (LC).

Kolēģi, ja jūs par iepriekšējo priekšlikumu nobalsojāt Spuģa redakcijā, tad par šo arī ir jānobalso, ja ne - tad būs putra. Paldies par uzmanību. (Starpsauciens no zāles: "Jâbalso!")

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Neviens nevēlas. Debates beidzam. Vai referents vēlas komentēt? Lūdzu!

M.Graudiņš. Es nedomāju, ka būs... ka tas izslēdz otrā lasījuma variantu. Es domāju, ka vajadzētu atbalstīt Tautsaimniecības komisijas viedokli - palikt pie otrā lasījuma teksta.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par deputāta Spuģa ierosinājumu - izteikt 4. panta septīto daļu šādā redakcijā. Šī redakcija jums ir piedāvāta. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 11, atturas - 12. Pieņemta. Lūdzu, tālāk!

M.Graudiņš. 5. pantā par padomes uzdevumiem deputāts Tomiņš ir iesniedzis garāku sarakstu ar priekšlikumiem, ir arī citi iesniegumi - no deputāta Spuģa, kā arī no Juridiskā biroja. Izskatot šo diezgan plašo priekšlikumu klāstu, Tautsaimniecības komisija ierosināja ietvert deputāta Spuģa priekšlikumus, tas ir, atbalstīt viņus, izslēdzot 12. un 13. punktu, kā arī atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu - aizstāt 11. punktā vārdus "un/vai" ar vārdu "vai".

Drusciņ par šiem uzdevumiem. Šie uzdevumi lielā mērā saistās ar teorētiskiem... es negribētu teikt - ar teorētiskiem, bet ar funkcijām, kuras būtu jāpilda padomei. Atkal galvenās ir divas funkcijas - viena, kura pašlaik ir noņemta šai Energoapgādes padomei... Tā ka te atkal ir jautājums, kā tas tagad saskan. Jo otrajā lasījumā stāv rakstīts, ka veic energoapgādes uzņēmumu licencēšanu. Ar mūsu iepriekšējo balsojumu mēs tagad esam atņēmuši padomei šo funkciju... Neesam atņēmuši šo funkciju, bet tā izpildinstitūcija ir viņas pakļautā institūcija - Monopoldarbības uzraudzības komiteja. Un otra galvenā funkcija - apstiprināt energoapgādes uzņēmumu aprēķinātos tarifus. Visas pārējās funkcijas, kas šeit ir minētas uzdevumos, tās ir varbūt savā ziņā sekundāras un izklāsta zināmus jautājumus, par kuriem padomei vajadzētu rūpēties. Taču galvenie ir izteikti jau pirmajos divos punktos, bet par pārējiem varētu debatēt,vai tur vajadzētu pieņemt vai nepieņemt. Tādēļ Tautsaimniecības komisija pārskatīja deputāta Tomiņa priekšlikumus, bet uzskatīja, ka jau otrā lasījuma variantā ir šie priekšlikumi... ka lielā mērā par viņu pamatdomu ir gādāts, un piekrita Spuģa kunga ierosinājumiem, ka teorētiskas dabas priekšlikumi 12. un 13. punktā būtu jāizslēdz.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Graudiņa kungs jau ļoti precīzi teica un varbūt norādīja arī šo būtisko trūkumu, kas ir otrajā lasījumā pieņemtajā šinī tekstā par padomes uzdevumiem, jo šeit ir minēti tikai padomes uzdevumi. Tomiņa kunga priekšlikumā ir ļoti precīzi rakstīts... tātad ir šie padomes un tās izpildinstitūcijas uzdevumi. Tātad šeit jau ir dažādi, jo padome ir tā... un ne jau visus jautājumus, piemēram, kaut vai šo licencēšanu, ne jau padome to lems. Tātad padome var noteikt kārtību un izpildinstitūcija tālāk veiks šo darbu. Tādējādi šeit ir ļoti precīzi - tātad padomei ir šīs te funkcijas, un viņai jādomā, vai nu viņa pati patur realizēšanu, vai uzdod to izpildinstitūcijām, prasot par šo funkciju realizēšanu atbildību. Tāpēc šeit jau uzreiz sākumā parādās Tomiņa kunga šis priekšlikums - daudz daudz precīzāka un pārdomātāka redakcija.

Un ir arī vēl varbūt daudzi citi būtiski iebildumi. Piemēram, Juridiskais birojs norāda, ka 6., 7., 13. un 14. panta redakcijai ir vispārējs raksturs. Piemēram, nolasīsim, kāds ir otrajā lasījumā nobalsotais 6. punkts: "Veicina energoapgādes uzņēmumu efektīvu un racionālu darbību". Ļoti skaista un ļoti laba funkcija. 7. punkts: "Sekmē vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanu energoapgādē". Un tā tālāk... Tātad es domāju, ka arī šeit vajadzētu izšķirties par daudz precīzāko Tomiņa kunga priekšlikumu, jo faktiski lielu pretrunu... daudzas funkcijas kā šīs pamatfunkcijas ir abos priekšlikumos, tikai te viņas ir daudz precīzāk regulētas, piemēram, energoapgādes uzņēmumu, kuros valstij pieder vairāk kā 50% kapitāla, energoresursu tarifu apstiprināšana. Tātad tur, kur ir valsts... pašvaldības, tātad vietējie, tad šeit apstiprinās visu energoapgādes uzņēmumu... piemēram, katrā pilsētā siltuma tarifus, kur pašvaldības īpašumā ir varbūt gan šī katlumāja, gan tālākā siltuma novadīšana un tā tālāk. Un vēl daudzos šajos te punktos. Tāpēc es aicinātu atbalstīt Tomiņa kunga priekšlikumu, jo būtiskākās funkcijas šeit ir, bet viņas ir daudz precīzāk, daudz korektāk uzrakstītas un arī regulē šo darbību. Tāpēc aicinu atbalstīt Tomiņa kunga redakciju.

Sēdes vadītājs. Enerģētikas valsts ministrs Ozoliņa kungs. Lūdzu!

J.Ozoliņš (enerģētikas valsts ministrs).

Cienījamie deputāti! Protams, tiem, kuri nav sevišķi pazīstami ar enerģētikas ekonomiku, ar tās regulēšanas metodēm, var rasties jautājumi. Es varētu ļoti īsi jums paskaidrot, Bērziņa kungs, ka efektivitāti ļoti efektīvi regulē regulēšanas institūcijas. Viņas var iespaidot uzņēmuma darbību. Bet, protams, vispārsteidzošākais ir tas, ka Tomiņa kunga priekšlikumā pilnībā ir atstāti novārtā patērētāji tajos gadījumos, kad tas būs privāts uzņēmums monopoluzņēmuma varā, un tad viņš netiks nekādā veidā regulēts. Nav absolūti nekādas starpības, kādi uzņēmumi ir jāregulē. Un nav arī principā no šī viedokļa nekādas starpības starp pašvaldības un valsts īpašumu. Tas ir tāds pats sabiedriskais īpašums. Vislielākā problēma ir, lai patērētājs nenokļūtu privātā monopola varā. Tomiņa kunga priekšlikums ļoti jauki atstāja viņam šo iespēju izrīkoties, kā patīk. Tā ka es ierosinātu, lūdzu, nemainīt padomes uzdevumus tā, kā to ir ierosinājusi komisija.

Sēdes vadītājs. Lūdzu - Andrejs Siliņš, "Latvijas ceļš", pēc tam - Zigurds Tomiņš.

A.Siliņš (LC).

Paldies, augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es šeit ļoti īsi vienkārši par tā priekšlikuma, kuru mēs apskatām, - par deputāta Zigurda Tomiņa priekšlikuma - , loģiku. Šeit visi punkti būtu loģiski, izņemot 6., kurš skanētu tagad tā: "Padome un tās izpildinstitūcijas veic... sniedz pieprasīto informāciju Ministru kabinetam par savu darbību un pieņemtajiem lēmumiem." Es nesaprotu, kā to var realizēt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Zigurds Tomiņš - Latvijas Zemnieku savienība, pēc tam -Juris Sinka.

Z.Tomiņš (LZS).

Cienījamais Prezidij! Godājamie deputāti! Man jāsaka ir liels paldies deputātam Siliņam par ļoti vērtīgiem un konstruktīviem priekšlikumiem. Es domāju, valodas speciālisti to locījumu un to formu izlabos pie parakstīšanas.

Tātad kāda ir šī mana priekšlikuma būtība? Pirmais, ko minēja - tātad šeit ir ne tikai padome, bet ir minētas arī izpildinstitūcijas, jo padome ir lēmējinstitūcija, kā tas iepriekšējos pantos jau te tika uzrādīts. Un bez tās funkcijām un kompetences būs, protams, arī šī kompetence sadalīta uz izpildinstitūcijām.

Nākošais, kas, kā es uzskatu, ir ļoti būtisks šajā manā priekšlikumā jeb šajos te punktos, ir uzskaitījums, uz kādiem uzņēmumiem, energoapgādes uzņēmumiem, attiecas šī regulēšana. Un šeit ir ierosināts... jeb, pareizāk sakot, manā redakcijā visu šo priekšlikumu redakcija ir nedaudz izmainīta, salīdzinot ar iepriekšējā lasījumā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto redakciju. Tās ir viņu autortiesības. Tikai, kā atceraties, par cik mēs ļoti pārsteidzīgi pieņēmām šo redakciju, kas tagad ir kā otrā lasījuma un ir parādījusies arī uz trešo lasījumu kā otrajā lasījumā apstiprinātā, tad līdz ar to vienkārši nebalsosim vairs par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumiem. Un šeit ir jāatšķir starpība starp to, uz kādiem uzņēmumiem attiecas valsts regulēšana. Mēs šodien pieņēmām "jumta" likumu pirmajā lasījumā par enerģētiku, un tur skaidri un gaiši ir pateikts, ka pašvaldību uzņēmumu regulēšanu, to tarifus nosaka pašvaldības. Un tāda diemžēl ir arī pasaules pieredze, jo paši īpašnieki un viņu ievēlēti pārstāvji pašvaldībās ir tie, kas realizē viņu intereses, aizstāv viņu intereses un nosaka, bet neveic to valsts.

Taču attiecībā uz šiem iebildumiem, ko Ozoliņa kungs izteica par apgūtām zināšanām, es lūgtu varbūt pataupīt Ozoliņa kungam savu daiļrunību, kad skatīsim šī likumprojekta pārejas noteikumus, un tur sniegt skaidrojumu, kāpēc tik lieli līdzekļi ir iztērēti no ārvalstu, starptautiskajām institūcijām un arī no mūsu valsts budžeta. Un joprojām šobrīd nav izstrādāta un Saeimā iesniegta Latvijas nacionālā enerģētikas programma, jo mēs pieņemam šos likumus un daudzus lēmumus taustoties kā pa tumsu. Es ceru, ka vismaz saņemsim atbildi, kāpēc viņu nevar iesniegt līdz 20.septembrim, kā es ierosinu.

Nākošais. Mana priekšlikuma 10.pantā ir minēta konkurences sekmēšana energoapgādē. Un šis priekšlikums arī nav ietverts otrā lasījuma redakcijā, bet tas ir jautājums, kas ir saistīts ar to pašu Eiropas Enerģētikas hartu, pieejamību tīkliem. Tātad ir iespēja izvēlēties tādu enerģijas piegādātāju, kurš var enerģiju piegādāt daudz lētāk. Un tieši tas pazeminās enerģijas cenu, nevis kaut kādu speciālu valsts uzraudzības institūciju veidošana, bet tieši konkurence. Un tas ir svarīgi, tāpēc arī licenču biroji jānodod zināmā Monopoluzraudzības komitejas pārraudzībā.

Un vēlreiz, pabeidzot šo uzstāšanos debatēs, es atgādināšu, ka šis priekšlikums un autortiesības pamatā pienākas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, kuru mēs vienkārši nebalsojām otrajā lasījumā, jo mēs pasteidzāmies, kā jūs atceraties, nobalsot to redakciju, kāda ir pieņemta otrajā lasījumā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Juris Sinka, jo es esmu jau pieteicis, - "Tçvzemei un brīvībai" un pēc tam ministram Ozoliņam ārpus kārtas vārds.

J.Sinka (TB).

Priekšsēža kungs! Dāmas un kungi! Man kā tautas vēlētam deputātam un politiķim ir iebildumi. Jā, tiešām, ir nepieņemamas valsts ministra izteikas, varētu teikt, arogantās piezīmes par jebkuru deputātu šeit, - šajā gadījumā - par Tomiņa kungu. Ja viņam nav tādi paši uzskati kā Tomiņa kungam, tad tas nenozīmē, ka viņam ir kaut kādi jāizsaka savas pārdomas par Tomiņa kunga izglītību. Es domāju, ka mums šinī Augstajā namā ir jāpieturas pie zināmiem standartiem, un man jāsaka šajā gadījumā tikai "valsts ministrs" un "deputāts".

Sēdes vadītājs. Enerģētikas valsts ministrs Ozoliņa kungs. Lūdzu!

J.Ozoliņš (Enerģētikas valsts ministrs).

Runājot par priekšlikumu, kas atšķiras no komisijas piedāvātā, gribu teikt, ka tālāk seko runa par funkciju deleģēšanu. Līdz ar to šis pants būs pretrunā, runājot par pašvaldību lomu regulēšanā. Tā ka tas radītu zināmu sajukumu. Tomēr būtu labāk pieturēties pie komisijas ieteikuma un nezaudēt likuma jēgu. 50% minētā valsts uzņēmuma regulēšana, bez šaubām, ienesīs absolūtu sajukumu.

Sēdes vadītājs. Māris Graudiņš - kā deputāts. Lūdzu! "Latvijas ceļa" deputāts.

M.Graudiņš (LC).

Cienījamie kolēģi! Lai mēs tālāk neiestigtu kaut kādu pārmetumu purvā, es tikai gribētu teikt, kāpēc Tautsaimniecības komisija nolēma neatbalstīt šos deputāta Tomiņa priekšlikumus. Lūk, ja mēs būtu varējuši izsijāt dažus lietišķākos priekšlikumus, tad viss būtu kārtībā. Daļēji problēma radās tad, kad deputāts Tomiņš nepiedalījās darba grupas sēdēs. Viņš bija ielūgts uz visām darba grupas sēdēm, bet neieradās. Mēs nespējām atsijāt dažus neprofesionālos priekšlikumus, kas atrodas viņa iesniegumā, no dažiem lietišķiem. Un tādēļ mēs palikām pie tā, kas, mūsuprāt, ir vēl joprojām pilnībā lietišķi priekšlikumi otrajā lasījumā, atsijājot dažus nevajadzīgos. Es minēšu dažus paraugus. Kā jau tika minēts, ir norma, ka padome nodarbojas tikai ar tiem uzņēmumiem, kur ir vairāk nekā 50% valsts kapitāla. Nudien, tas vienkārši neatbilst šī likuma jēgai.

4.punktā tas fakts, ka energoapgādes uzņēmumu, kur valstij pieder vairāk nekā 50% kapitāla, kontrolē un ir uzraudzība savas kompetences ietvaros, būtu konfliktā ar likumu "Par akciju sabiedrībām". Padomes uzrauga "Latvenergo", "Latvijas gāzes" darbību, nevis šī Energoregulēšanas apgādes padome, kura veic citas funkcijas, bet kurai būtu vispārīgas pārraudzības funkcijas.

7.punktā padomei ir jābūt plašākām tiesībām, neierobežojoties tikai ar tiem uzņēmumiem, kur ir 50% valsts kapitāla. Viņai ir jābūt tiesībām izšķirt strīdus plašākā mērogā.

8.punkts - enerģijas ražošanas noteikumu izstrāde. Kādi ražošanas noteikumi? Tas ir ļoti tāds plašs neprofesionāli izstrādāts punkts. Tātad, kopumā ņemot Tomiņa kunga punktus, mēs neatradām par iespējamu atbalstīt viņus. Daudz drošāk un daudz skaidrāk ir palikt pie tiem, kuri ir otrajā lasījumā un kuri lielos vilcienos savā teorētiskajā plāksnē arī ietilpina visu to, ko Tomiņa kungs ir gribējis sasniegt. Tā ka, es domāju, jums nav jābažījas par to, ka kaut kādā veidā padomes uzdevumi otrajā lasījumā būtu nepietiekami. Katrā ziņā viss tas, ko Tomiņa kungs grib sasniegt, ir padomes kompetencē, un faktiski šis likuma izpildījums būs atkarīgs no tās padomes, kuru mēs apstiprināsim, kuru Ministru kabinets un tā priekšsēdētāji apstiprinās. Tā ka visas šīs funkcijas principā būs viņiem pa spēkam vienādi vai otrādi. Lai atkal neieviestu lieku jautājuma zīmi šajā jautājumā, kas sāpīgi var ietekmēt jebkādu ārzemju investoru līdzdalību attiecībā uz to maksu, ko viņi ir gatavi maksāt par līdzdalību kādā mūsu energo monopoluzņēmumā, es gribētu lūgt atbalstīt Tautsaimniecības komisijas viedokli - palikt pie otrā lasījuma redakcijas, atskaitot tos punktus, kurus mēs esam ierosinājuši pārveidot vai izslēgt, un nepieņemt Tomiņa kunga priekšlikumus, kuri lieki ieviesīs ļoti daudzas jautājuma zīmes par to, kas īstenībā te notiek, un es domāju, ka mums nevajag radīt lielāku neskaidrību šajā likumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - otrreiz. Piecas minūtes.

G.Bērziņš (LZS).

Es tomēr gribētu runāt par šiem uzņēmumiem ar 50% valsts kapitāla daļu. Tātad kas ir šie energoapgādes uzņēmumi? Definīcija ir dota. Pēc šīs definīcijas iznāk, ka praktiski katrā pagastā šī katlumāja arī ir energoapgādes uzņēmums, tātad viņu ir simtiem varbūt, un vai tiešām šī padome katram šim pagastam apstiprinās šo siltumenerģijas tarifu un arī varbūt tarifus, kas ir pārrēķināti kvadrātmetros.

Otrs jautājums ir par lielajiem monopoluzņēmumiem. Šobrīd varbūt Ozoliņa kungs tiem nepieskārās, taču mēs dzirdam... Protams, tās ir tikai baumas, caur presi, kā izrādās, kam ne vienmēr var uzticēties, par mēģinājumiem daļu šo monopoluzņēmumu privatizēt. Un mans personīgais viedoklis ir tāds, ka tas varētu būt īstenojams, bet katrā ziņā ne tādā formā kā tagad - izpārdodot kādu daļu un faktiski šo naudu virzot kaut kādu neatrisinātu problēmu vai varbūt budžetu problēmu risināšanai. Ja ir šāda privatizācijas nepieciešamība, tad tas ir jādara ar kapitāla piesaistīšanu, palielinot šo uzņēmumu, un vismaz tuvākajā laikā nedodot šajos uzņēmumos šīs kontrolpaketes. Tas tad arī būtu tas. Varbūt Ozoliņa kungs jau zina, kā tālāk virzīsies šī privatizācija, un uztraucas par to, ka visa šī valsts nonāks šo privāto monopolu vai pārsvarā privāto monopolu ietekmē, tāpēc es tomēr aicinātu atbalstīt Tomiņa kunga priekšlikumu.

Un vēl par patērētāju interešu aizstāvību. Katrā ziņā tālāk likumā ir paredzēta šīs Patērētāju komisijas vai komitejas veidošana, un arī šeit jau ir redzams, kādā veidā Ministru kabinets gatavojas aizstāvēt patērētāju intereses. Kabinets izstrādās nolikumu, apstiprinās tos patērētājus, kas būs vajadzīgi šajā komitejā, un tie nu būs tie, kuri tagad aizstāvēs šo patērētāju intereses pēc Kabineta nolikumiem un kuru interese būs dominējošā, kad caur enerģētiku vajadzēs budžetā ieplūdināt kaut kādu naudu. Tādā veidā šīs padomes strādās - ieliks vajadzīgos cilvēkus, un viņi šīs intereses aizstāvēs. Tāpēc es domāju, ka tomēr ir jāizšķiras par šo, jo briesmu vai haosa, kā te brīdina, nav pilnīgi nekāda. Manuprāt, tā ir tieši precīza un skaidra kompetenču sadalīšana, jo arī pašvaldības savās teritorijās, ja viņu īpašumā ir šie mazie uzņēmumi, es domāju, nebūs jau tās, kas mēģinās uzlikt nepamatoti augstus tarifus, un tad arī šeit būs tiesības iejaukties citām valsts institūcijām, jo neapšaubāmi cilvēki šobrīd maksāt nespēj. Bez tam pašvaldības atrodas tuvāk šiem cilvēkiem, nekā viņiem ir valdība un Saeima. Un, ja pašvaldības nepamatoti izmantos šo stāvokli, tad viņām tik viegli izvairīties no atbildības kā, piemēram, pašreiz jautājumā par pievienotās vērtības nodokļa nepamatoto aprēķināšanu, kad netika nokontrolēts... vairākus mēnešus šis process, nebūs tik viegli noslēpties vai nu aiz valdības mājas sienām, vai aiz biezajām Saeimas sienām. Viņiem nāksies atbildēt aci pret aci vēlētājiem, un šeit, es domāju, tāda ļaunprātība nav tik iespējama. Tāpēc es tomēr aicinātu atbalstīt šos te priekšlikumus kā daudz izsvērtākus un pārdomātākus, atbilstošākus šai situācijai. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt debatēs? Nevēlas. Debates pabeigtas. Lūdzu, referent! (Starpsaucieni no zāles: "Debates par katru. Tā ir nenopietna attieksme.")

M.Graudiņš. Jā, es nezinu, ko lai saku tagad, jo baidos, vai vienam otram nav radies noskaņojums, ka par spīti valsts ministra izteikumiem, varbūt nav jāatbalsta Tomiņa kunga priekšlikumi. Vai nebūtu iespējams no procedūras viedokļa balsot par šiem priekšlikumiem atsevišķi, jo tiešām būtu neprātīgi atbalstīt visu to, kas saistās ar šo 50% normu, kā arī atsevišķus citus priekšlikumus, kas ir ierosināti. Es gribētu to ierosināt.

Sēdes vadītājs. Jūs ierosināt katru punktu balsot atsevišķi?

M.Graudiņš. Jā.

Sēdes vadītājs. Tā mēs varētu darīt.

M.Graudiņš. Un, kā saka, es to motivēju vienīgi ar to, ka tik tiešām būtu ļoti bīstami, neskatoties uz mierinājuma vārdiem, ieviest ļoti lielu neskaidrību, pieņemot šos punktus, šīs daļas, kas saistās ar šo 50% normu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Vispirms balsosim deputāta Tomiņa priekšlikumus par 5.panta pirmo daļu. (Starpsauciens: "Tas jānolasa!") Referents lūdza balsot par katru punktu atsevišķi. 6.lappuse, godātie deputāti, jums ir, es ceru, ka arī šie materiāli. Vai vajag katru nolasīt? Ja balsojam par katru atsevišķi, tad tas ir nolasāms. Labi.

"1. Lai nodrošinātu uzņēmējdarbības regulēšanu energoapgādē, padome un tās izpildinstitūcijas veic:

1) energoapgādes uzņēmumu licencēšanu". Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 3, atturas - 6. Pieņemts.

"2) energoapgādes uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), kuros valstij pieder vairāk kā 50% kapitāla, energoresursu tarifu apstiprināšanu". Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 29, atturas - 10. Nav pieņemts.

"3) tarifu aprēķināšanas metodikas izstrādāšanu". Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 4, atturas - 3. Pieņemts.

"4) energoapgādes uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), kurās valstij pieder vairāk kā 50% kapitāla, kontrole un uzraudzība savas kompetences ietvaros". Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 27, atturas - 13. Nav pieņemts.

"5) šajā likumā un Padomes nolikumā noteiktās kompetences ietvaros kontroli pār jebkura energoapgādes uzņēmuma darbības atbilstību likumiem un Ministru kabineta noteikumiem". Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 6. Pieņemts.

"6) sniedz pieprasīto informāciju Ministru kabinetam par savu darbību un pieņemtajiem lēmumiem". Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 4. Pieņemts.

"7) strīdu izskatīšanu starp energoapgādes uzņēmumiem, (uzņēmējsabiedrībām), kuros valstij pieder vairāk kā 50% kapitāla, un enerģijas patērētājiem par jautājumiem, kas saistīti ar enerģijas (energoresursu) tarifiem". Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 25, atturas - 12. Nav pieņemts.

"8) enerģijas ražošanas un piegādes noteikumu izstrādi". Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 19, atturas - 12. Pieņemts.

"9) patērētājiem piegādātās enerģijas ekonomiskas izmantošanas veicināšanu". Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 1, atturas - 1. Pieņemts.

"10) konkurences energoapgādē sekmēšanu". Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 6, atturas - 5. Pieņemts.

Godātie deputāti, man ir priekšlikums: ir atlikušas 8 minūtes līdz sēdes beigām, nekādi priekšlikumi nav iesniegti. Referentam, es ceru, arī vajag šeit sakoncentrēt domas, kā tālāk šeit rīkoties, un sēdes vadītājam arī - kā tagad visu to lietu savietot, jo daži punkti ir akceptēti, daži nav akceptēti. Un ir arī otrā lasījuma redakcija, tāpēc tagad varbūt lūgsim zvanu reģistrācijai! Vajadzētu gan pagaidīt kolēģus, jo pēc tam Prezidijā ir iesniegumi.

Lūdzu, reģistrēsimies! Zvaniet spēcīgāk, lūdzu! Reģistrējamies!

Lūdzu Irēnu Folkmani - Saeimas sekretāra biedri - nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies.

I.Folkmane (5.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Šodien 16.51 nav reģistrējušies zālē šādi deputāti:

Aleksandrs Bartaševics,

Vilnis Edvīns Bresis,

Māris Budovskis... Māris Budovskis ir zālē.

Sēdes vadītājs. Jā, ir zālē!

I.Folkmane.

Igors Bukovskis,

Gaļina Fjodorova,

Ēriks Kaža,

Aleksandrs Kiršteins,

Odisejs Kostanda,

Andrejs Krastiņš,

Janīna Kušnere,

Larisa Laviņa,

Kristiāna Lībane,

Voldemārs Novakšānovs...

Sēdes vadītājs. Zālē...

I.Folkmane.

Andrejs Panteļējevs,

Oļģerts Pavlovskis... Oļģerts Pavlovskis ir zālē.

Valdis Pavlovskis,

Gunārs Resnais...

Sēdes vadītājs. Zālē...

I.Folkmane.

Indra Sāmīte,

Andris Saulītis,

Jānis Vaivads.

Sēdes vadītājs. Jānis Vaivads ir zālē.

Godātie deputāti! Lūdzu vienu sekundi uzmanību! Saeimas Prezidija un Frakciju padomes kopējā sēdē tika nolemts, ka septembra pirmajā pusē būs papildu sēdes trešdienās no 14.00 līdz 18.00. Tāpēc Prezidijs izsludinās sēdi kopā ar darba kārtību. Pirmdien pastāv ļoti, ļoti liela iespēja, ka Prezidijs izsludinās sēdi nākošajā nedēļā trešdien no pulksten 14.00 līdz 18.00. Un ceturtdien no pulksten 9.00 līdz 17.00. Uz redzēšanos!

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

SATURA RĀDĪTĀJS

1995.gada 30.-31.augusta rudens sesijas sēde

(31.augusts)

Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar ārvalstnieku un

bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas

Republikāææ (2.lasījums)

Debašu turpinājums - dep. V.P.Karnups (par 34.pantu) - 2.lpp.

- dep. A.Endziņš - 3.lpp.

Priekšlikums - dep. I.Bērziņš - 4.lpp.

Par procedūru - dep. A.Seile - 5.lpp.

Informācija - Ministru prezidents M.Gailis - 6.lpp.

Par darba kārtību - 7.lpp.

Likumprojekts æGrozījums Latvijas Republikas Augstākās

padomes ēmumā æPar Latvijas Republikas likuma

æPar ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu

un uzturēšanos Latvijas Republikāæææ spēkā stāšanās

kārtību (2.lasījums) (Pārtraukta izskatīšana)

(58., 462.dok. 1994.g.)

(437., 340., 926.dok. 1995.g.)

Priekšlikums - dep. G.Bērziņš - 12.lpp.

- dep. I.Bērziņš - 13.lpp.

Par procedūru - dep. A.Endziņš - 14.lpp.

Paziņojums - Ministru prezidents M.Gailis - 15.lpp.


Likumprojekts æPar Eiropas līgumuæ (2.lasījums)

(steidzams)

(820., 820.-b, 960.dok.)

Ziņo - dep. O.Pavlovskis - 16.lpp.

Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar kooperatīvo

dzīvokļu privatizācijuææ (2.lasījums) (steidzams)

(458., 813.dok.)

Ziņo - dep. A.Endziņš - 20.lpp.

Likumprojekts æPar enerģētikuæ (1.lasījums)

(421., 793.dok.)

Ziņo - dep. M.Graudiņš - 21.lpp.

Debates - dep. A.Kreituss - 22.lpp.

Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar augu šķirņu

aizsardzībuææ (1.lasījums)

(708., 803.dok.)

Ziņo - dep. V.Novakšānovs - 23.lpp.

Likumprojekts æLikums par æBankas Baltijaæ sanāciju

un bankrotuæ (1.lasījums) (noraidīts)

(717., 808.dok.)

Ziņo - dep. O.Kehris - 25.lpp.



Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar valsts

uzņēmumuææ (1.lasījums)

(781., 842. dok.)

Ziņo - dep. R.Jonītis - 26.lpp.

Debates - dep. A.Seile - 27.lpp.

- dep. A.Siliņš - 29.lpp.

Likumprojekts æGrozījumi Latvijas

Kriminālkodeksāæ (2.lasījums)

(435., 844.dok.)

Ziņo - dep. A.Līgotnis - 31.lpp.

Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar personu

noziedzīgu darbību rezultātā, kā arī organizāciju

vainas dēļ cietušo ārstēšanai izlietoto līdzekļu

atlīdzināšanuæ (1.lasījums)

(715., 843.dok.)

Ziņo - dep. A.Līgotnis - 36.lpp.

Debates - dep. A.Glāzītis - 36.lpp.

Likumprojekts æPar Latvijas Republikas valdības un

Ukrainas valdības līgumu æPar savstarpēju palīdzību

muitas jautājumosææ (1.lasījums) (steidzams)

(700., 700.-b, 846.dok.)

Ziņo - dep. I.Bērziņš - 37.lpp.




Likumprojekts æPar Latvijas Republikas valdības un

Ukrainas valdības līgumu æPar savstarpēju palīdzību

muitas jautājumosææ (2.lasījums)

(700., 700.-b, 846.dok.) - 38.lpp.

Ziņo - dep. I.Bērziņš - 38.lpp.

Likumprojekts æPar nolīgumu starp Latvijas Republikas

valdību un Lietuvas Republikas valdību æPar valsts

robežu šķērsošanas vietāmææ (1.lasījums) (steidzams)

(701., 701.-b, 847.dok.)

Ziņo - dep. I.Bērziņš - 38.lpp.

Likumprojekts æPar nolīgumu starp Latvijas Republikas

valdību un Lietuvas Republikas valdību æPar valsts

robežu šķērsošanas vietāmææ (2.lasījums)

(701., 701.-b, 847.dok.)

Ziņo - dep. I.Bērziņš - 39.lpp.

Likumprojekts æPar 1992.gada Riodežaneiro konvenciju

æPar bioloģisko daudzveidībuææ (1.lasījums) (steidzams )

(587., 848.dok.)

Ziņo - dep. I.Bērziņš - 39.lpp.

Likumprojekts æPar 1992.gada Riodežaneiro konvenciju

æPar bioloģisko daudzveidībuææ (2.lasījums)

(587., 848.dok.)

Ziņo - dep. I.Bērziņš - 40.lpp.

Likumprojekts æPar Eiropas Enerģētiskās hartas

nolīgumuæ (1.lasījums) (steidzams)

( 621., 849.dok.)

Ziņo - dep. I.Bērziņš - 40.lpp.

Likumprojekts æPar Eiropas Enerģētiskās hartas

nolīgumuæ (2.lasījums) (atlikts)

(621., 849.dok.)

Ziņo - dep. I.Bērziņš - 41.lpp.

Debates - dep. Z.Tomiņš - 41.lpp.

Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar sociālo

nodokliææ (1.lasījums)

(680., 850.dok.)

Ziņo - dep. O.Kehris - 42.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre I.Folkmane - 44.lpp.

Likumprojekts æRepatriācijas likumsæ (2.lasījums)

(853.dok.)

Ziņo - dep. I.Birzniece - 45.lpp.

Debates - dep. A.Ameriks (par

10.pantu) - 48.lpp.

- dep. A.Seiksts (par

10.pantu) - 49.lpp.


Likumprojekts æPar obligāto sociālo apdrošināšanu

bezdarba gadījumāæ (2.lasījums)

(856.dok.)

Ziņo - dep. P.Elferts - 55.lpp.

Debates - dep. L.Kuprijanova - 57.lpp.

- dep. V.P.Karnups - 58.lpp.

Likumprojekts æLatvijas Attīstības aģentūras darbības

noteikumiæ (1.lasījums)

(775., 873.dok.)

Ziņo - dep. R.Jonītis - 61.lpp.

Debates - dep. G.Bērziņš - 62.lpp.

Likumprojekts æPar noziedzīgā un nelikumīgā veidā

iegūtu finansu līdzekļu legalizācijas ierobežošanuæ

(1.lasījums)

(533., 874.dok.)

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 64.lpp.

Likumprojekts æGrozījumi nolikumā æPar darba strīdu

komisijuææ (1.lasījums)

(747., 880.dok.)

Ziņo - dep. P.Elferts - 66.lpp.





Likumprojekts æGrozījumi Latvijas Darba likumu

kodeksāæ (1.lasījums)

(748., 879.dok.)

Ziņo - dep. P.Elferts - 67.lpp.

Likumprojekts æPar uzņēmējdarbības regulēšanu

enerģētikāæ (3.lasījums) (pārtraukta izskatīšana)

(626., 626.-a, 959.dok.)

Ziņo - dep. M.Graudiņš - 68.lpp.

Debates - dep. Z.Tomiņš - 69.lpp.

- 71.lpp.

- 72.lpp.

- 74.lpp.

- dep. A.Siliņš (par 4.pantu) - 78.lpp.

- dep. A.Endziņš (par 4.panta 3.punktu) - 79.lpp.

- dep. A.Seile (par 4.panta 3.punktu) - 80.lpp.

- dep. G.Bērziņš (par 4.panta 3.punktu) - 80.lpp.

- dep. A.Siliņš (par 4.pantu) - 82.lpp. - dep. Z.Tomiņš - 83.lpp.

enerģētikas valsts ministrs J. Ozoliņš - 85.lpp. - dep. V.Novakšānovs - 85.lpp. - dep. A.Gorbunovs - 86.lpp. - dep. J.Lagzdiņš - 88.lpp. - dep A.Siliņš - 89.lpp. enerģētikas valsts ministrs J.Ozoliņš - 90.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 90.lpp.

- dep. Z.Tomiņš - 95.lpp.

- 96.lpp.

- dep. M.Spuģis - 98.lpp.

energētikas valsts ministrs J.Ozoliņš - 98.lpp.

- dep. M.Spuģis (par 4.panta 7.daļu) - 100.lpp.

- dep. G.Bērziņš (par 5.pantu) - 101.lpp.

enerģētikas valsts ministrs J.Ozoliņš - 103.lpp.

- dep. A.Siliņš - 103.lpp.

- dep. Z.Tomiņš - 104.lpp.

- dep. J.Sinka - 105.lpp.

enerģētikas valsts ministrs J.Ozoliņš - 106.lpp.

- dep. M.Graudiņš - 106.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 108.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre I.Folkmane - 111.lpp.

Ceturtdien, 22.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 22.februāra ārkārtas sēde
10:30  Saeimas 2024.gada 22.februāra kārtējā sēde
12:00  Saeimas Prezidija sēde
17:00  2024.gada 22.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem