Latvijas Republikas 5. Saeimas sēde

1995. gada 28. septembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Labrīt! Godātie deputāti, lūdzu, ieņemiet vietas! Saeimas 28. septembra sēdi paziņoju par atklātu.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumus par darba kārtību, bet, godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas... Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kehris lūdz izdarīt izmaiņas 28. septembra Saeimas sēdes darba kārtībā: izskatīt darba kārtības sestās sadaļas 12. punktu - likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"", 13.punktu - "Grozījumi likumā "Par grāmatvedību"" un 14. punktu - likumprojektu "Grozījumi likumā "Par muitas nodokļiem (tarifiem)"" pēc šīs sadaļas 33. punkta - likumprojekta "Grozījumi likumā "Par sociālo nodokli"" izskatīšanas. Vai nav iebildumu deputātiem pret šo priekšlikumu? Nav. Pieņemts.

Tālāk. Komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kehris lūdz svītrot no darba kārtības 15. punktu - likumprojektu "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"" un izskatīt to vienlaicīgi ar likumprojektu "Par kredītiestādēm" nākošajā Saeimas sēdē. Pieņemam zināšanai un svītrojam no šīs darba kārtības. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts pensiju pagaidu aprēķināšanas kārtību"". Komisija atkārtoti izskatīja šo likumprojektu un aicina Saeimu izskatīt to kā steidzamu un pieņemt pirmajā lasījumā. Vai iesniedzēji nevēlas komentēt? Mans komentārs ir tāds, ka šis dokuments, kuru mēs izskatām, nepieder pie šīs lietas. Tad, kad mēs izskatīsim konkrēti šo jautājumu, tad arī acīmredzot referents ziņos par to, kā viņi vēlas, lai mēs izskatām šo likumprojektu. Viņš ir iekļauts darba kārtībā.

Nākošais priekšlikums. Juridiskā komisija lūdz izdarīt Saeimas 28. septembra sēdes darba kārtībā izmaiņas, pārceļot aiz darba kārtības ceturtās sadaļas "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata" 17. jautājumu - likumprojektu "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"" un 22. jautājumu - likumprojektu "Par dzīvokļa īpašumu", tātad lūdz pārcelt tos aiz darba kārtības ceturtās sadaļas. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav iebildumu. Pieņemts.

Tālāk Juridiskā komisija papildus iesniegtajiem priekšlikumiem lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 28. septembra sēdes darba kārtībā, pārceļot aiz darba kārtības ceturtās sadaļas "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata" 21. jautājumu - likumprojektu "Grozījumi likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"". Vēlaties runāt vai balsosim? Lūdzu zvanu! Deputāti lūdz balsot par šo priekšlikumu. Ir iebildumi? Es nolasīšu... Tikai sakoncentrējaties un, galvenais, ieņemiet savas vietas. Tātad, godātie deputāti! Juridiskās komisijas priekšsēdētāja biedre Ruta Marjaša komisijas vārdā ir iesniegusi priekšlikumu izdarīt izmaiņas darba kārtībā, pārceļot aiz darba kārtības ceturtās sadaļas "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata" 21. jautājumu - likumprojektu "Grozījumi likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"". Vai varam balsot? Varam. Lūdzu, balsosim! Man nerādiet... Jūs... Tikmēr es pats... Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 19, atturas - 14. Priekšlikums nav pieņemts.

Nākošais priekšlikums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz Saeimas 1995. gada 28. septembra sēdes darba kārtības 16. punktu - likumprojektu "Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem pilsētās" izskatīt kā darba kārtības 11. punktu, tātad pēc lēmuma projekta par Janīnas Kušneres atsaukšanu no Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas" izskatīšanas. Tur mums gan pārmaiņas jau ir izdarītas, bet kā vienmēr mēs, ja deputāti atbalsta, iesniegšanas secībā pievienojam klāt. Vai deputātiem nav iebildes pret šo priekšlikumu? Nav. Līdz ar to mēs esam pieņēmuši šo priekšlikumu.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu no pieciem deputātiem. Māris Grīnblats, Aleksandrs Kiršteins, Andris Rozentāls, Aida Prēdele, Edvīns Kide un tālāk vēl ir bez parakstiem... "Satversmes 81. panta kārtībā pieņemtie Ministru kabineta 1995. gada 18. jūlija noteikumi..." Es atvainojos jums, kolēģi, ka nav pavairots šis iesniegums. Es nolasīšu, un tad mēs lemsim, vai mēs izskatīsim bez pavairošanas un izsniegšanas deputātiem vai tomēr pavairosim viņu un izsniegsim deputātiem. Tātad "Satversmes 81. panta kārtībā pieņemtie Ministru kabineta 1995. gada 18. jūlija noteikumi nr. 211 ir radījuši stāvokli, ka Latvijā nav nevienas institūcijas, kas varētu iesniegt tiesā prasību par komercbanku atzīšanu par maksātnespējīgām jeb bankrotējušām un ierosināt to likvidāciju, jo līdz šim laikam nav izpildīta minēto noteikumu prasība par Banku aģentūras izveidi, kuras nolikums Finansu ministrijai kopā ar Latvijas Banku saskaņā ar noteikumu pārejas jautājumu 1. punktu bija jāiesniedz līdz šā gada 1. augustam, paredzot Banku aģentūras darbības uzsākšanu šā gada 1. septembrī. Tas ne tikai paralizē vairāku banku darbu, bet arī paver iespējas negodīgiem banku vadītājiem patvaļīgi manipulēt ar banku līdzekļiem.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51. panta pirmo daļu ierosinām iekļaut Saeimas šī gada 28. septembra sēdes darba kārtībā likumprojekta "Par dažu kredītiestāžu maksātnespējas, bankrota un likvidācijas lietu izskatīšanu tiesā" (dokuments nr. 1056) izskatīšanu pirmajā lasījumā kā pirmo jautājumu sadaļā "Likumprojektu izskatīšana"."

Budžeta komisijas vadītāja biedre... sekretāre... Deputāte Poča, vai jūs esat amatā Budžeta komisijā? Godātie deputāti, neizskatot to Budžeta un finansu komisijā, nezinot tās attieksmi pret šo lietu, pirmajā lasījumā mēs nevaram izskatīt šo likumprojektu.

Aija Poča - "Latvijas ceļš". Lūdzu! Esiet tik laipna un nāciet tribīnē!

A.Poča (LC).

Šis jautājums, cienījamā Saeima, ir saskaņots ar Budžeta un finansu komisiju, lūdzu iekļaut to darba kārtībā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Līdz ar to priekšlikums ir pieņemts.

Vai esam izskatījuši visus jautājumus, kurus iesniedza deputāti sakarā ar darba kārtību?

LNNK frakcija iesniedza priekšlikumu - izvirzīt Kazāka kandidatūru darbam Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Ir priekšlikums iekļaut to darba kārtībā, bet lēmuma projektu, es ceru, sagatavos un pievienos. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Lūdzu, sagatavojiet lēmuma projektu un izsniedziet deputātiem!

Sākam izskatīt darba kārtību. Vispirms Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem.

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par budžetu un finansu vadību", iesniedz Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Deputātiem iebildumu nav? Līdz ar to Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā.

Nākošais. Likumprojekts "Par norēķiniem ar nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem". Iesniedz Ministru kabinets. Deputātiem iebildumu nav? Līdz ar to Saeima nolemj nodot Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības līgumu par gaisa satiksmi". Ministru kabinets iesniedz. Deputātiem iebildumu nav? Līdz ar to Saeima nolemj nodot Ārlietu komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu". Iesniedz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Iebildumu deputātiem nav? Līdz ar to Saeima nolemj nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un nosaka, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.

Atbildes uz deputātu jautājumiem. Latvijas Republikas Ministru prezidenta Māra Gaiļa atbilde uz Saeimas deputātu Grīnblata, Pētersona, Dāliņa, Grīga un Novakšānova jautājumiem par krāsaino metālu uzpirkšanu un eksportu Latvijā.

Romāns Apsītis - tieslietu ministrs. Lūdzu! Lūdzu uzmanību, kolēģi!

R.Apsītis (tieslietu ministrs).

Godātā Saeima! Ministru prezidents ir pilnvarojis atbildēt uz šo jautājumu iekšlietu ministru Ādamsona kungu, bet viņš pašlaik nav varējis ierasties Saeimā. Un savukārt viņš ir pilnvarojis Iekšlietu ministrijas parlamentāro sekretāru Muciņa kungu sniegt atbildi, ja Saeima...

Sēdes vadītājs. Lūdzu - parlamentārais sekretārs Muciņa kungs!

L.Muciņš (Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godāto priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Ir sagatavota atbilde uz deputātu pieprasījumu. Deputātu pieprasījumā bija trīs jautājumi...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, deputātu jautājums, manuprāt, bija.

L.Muciņš. Es atvainojos, jā, deputātu jautājums.

Sēdes vadītājs. Jā. Lūdzu!

L.Muciņš. Pirmais jautājums: cik no Latvijā reģistrētajām uzņēmējsabiedrībām nodarbojas ar krāsaino metālu uzpirkšanu vai eksportu? Atbilde: saskaņā ar 1993.gada 26.oktobra Ministru kabineta lēmumu nr.40 speciālas atļaujas melno un krāsaino metālu lūžņu iepirkšanai Latvijā un to eksportam uzdots izsniegt Ekonomikas ministrijai. Melno un krāsaino metālu lūžņu iepirkšana ārpus Latvijas teritorijas un to eksports netiek ierobežots. Taču atsevišķas darbības ar metāllūžņiem, kuras reglamentē Ministru kabineta 1993.gada 2.novembra noteikumi nr.15 "Par preču un citu priekšmetu tranzītu Latvijas Republikas teritorijā" un grozījumi tajos, ir aizliegtas; to skaitā ir krāsaino metāllūžņu eksports, krāsaino metāllūžņu iepirkšana no fiziskajām personām.

Ekonomikas ministrijas Licencēšanas komisijas sastāvā ir iekļauti pārstāvji no Iekšlietu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Muitas departamenta, Valsts īpašuma fonda, un tā izsniedz attiecīgās licences uz vienu gadu. Uz šo brīdi 14 uzņēmēji ir tiesīgi iepirkt krāsainos metāllūžņus Latvijā, bet septiņi uzņēmēji - eksportēt Latvijā iepirktos krāsainos metāllūžņus. Pavisam Latvijā kopumā mums ir reģistrēti 97 tūkstoši uzņēmumu. Latvijā 37 uzņēmēji ir tiesīgi iepirkt melnos metāllūžņus, taču nevienam no tiem nav tiesību izvest no valsts iepirktos melnos metāllūžņus. Visi uzņēmēji, kuri ir saņēmuši licences melno metāllūžņu iepirkšanai Latvijā, ir noslēguši līgumus par metāllūžņu piegādi ar valsts akciju sabiedrību "Liepājas metalurgs". Tādējādi, licencējot melno metāllūžņu iepirkšanu, Latvijā praktiski tiek īstenota valsts monopola politika.

Otrais jautājums: cik krāsaino metālu zādzību vai laupīšanas gadījumu ir reģistrēts Latvijā, sākot ar 1995.gada 1.janvāri, cik lieli materiālie zaudējumi ir radīti šajos gadījumos? Kā mainījušies šie skaitļi salīdzinājumā ar atbilstošo 1994.gada periodu? Cik krimināllietu par krāsaino metālu zādzībām vai par laupīšanām ir ierosinātas 1995.gadā un cik atbilstoši 1994.gadā? Cik notiesājoši spriedumi par šādām lietām ir stājušies spēkā 1995. un 1994.gadā? Atbilde: krāsaino metālu nelikumīga piesavināšanās var notikt zādzības, atklātas zādzības vai laupīšanas veidā. Šī gada 8 mēnešos Latvijā ir reģistrēti 347 krāsaino metālu piesavināšanās gadījumi 584 458 latu apjomā, atbilstošā periodā 1994.gadā - 188 gadījumi par 118 115 latiem. Visos šajos gadījumos tiek veiktas noteiktas procesuālas darbības. Pašreiz jau ir atklāti vainīgie 86 gadījumos, kas sastāda 24,7% no visiem gadījumiem. Attiecīgi 1994.gadā 8 mēnešos atklāti bija 41 gadījums jeb 21,8%. Tieslietu ministrijas statistikas sistēma vēl nenodrošina uzskaiti par notiesātajiem pēc zādzības vai laupīšanas priekšmeta, šajā gadījumā - krāsaino metālu zādzības. Līdz ar to mēs šādus datus nevaram dot.

Vienlaikus pie atbildes uz uzdotajiem jautājumiem paskaidrojam, ka Ministru prezidents sakarā ar krāsaino metālu zādzību skaita pieaugumu valstī no svarīgiem tautsaimniecības objektiem uzdeva Iekšlietu ministrijai 1995.gada 4.augustā aktivizēt pasākumus krāsaino metālu zādzību ierobežošanai, to skaitā arī tādus, kas vērsti uz metālu nelikumīgu iepircēju atklāšanu, pārbaudot sludinājumus presē, kā arī veikt regulāras pārbaudes uzņēmumos un firmās, kas tiesīgas veikt darījumus ar metālu, un noskaidrot, vai ir dokumenti par metālu ieguves pirmavotu un to izcelsmi.

Izpildot šo norādījumu, Iekšlietu ministrijas Ekonomikas policijas pārvalde ir izstrādājusi speciālu operatīvo pasākumu plānu, kurā paredzēto pasākumu realizācija jau notiek. Bez tīri operatīvajiem pasākumiem plānā liela vērība piešķirta arī profilaktiskajiem pasākumiem un analītiskajam darbam ar preses materiāliem. Ekonomikas policija ir radījusi un realizē ar metālu uzpirkšanu saistīto uzņēmumu pārbaudes grafiku. Pēdējā laikā konstatēti vairāki likumpārkāpumi. Tā, piemēram, 1995.gada 19.septembrī firmā "Stratos" pēc atkārtotas pārbaudes atklātas nelikumības, kas izpaužas krāsaino metālu iepirkšanā lielos vairumos no nezināmām fiziskajām personām. Nedaudz agrāk par līdzīgiem pārkāpumiem šai firmai jau tika konfiscēti krāsainie metāli 13 tūkstošu dolāru vērtībā. Tiek veiktas attiecīgas procesuālās izziņas darbības. Ekonomikas ministrija un Tieslietu ministrija pašreiz analizē tiesību aktus, kas regulētu krāsaino metālu tirgu, lai nepieciešamības gadījumā sagatavotu grozījumus šajos aktos un iesniegtu tos izskatīšanai Ministru kabinetā. Tiek apsvērta iespēja par speciāla likuma par krāsaino un melno metāllūžņu un atgriezumu valsts monopolizstrādi un par krāsaino un melno metāllūžņu atgriezumu un iepirkšanas jaunu speciālu noteikumu nepieciešamību. Paldies.

Sēdes vadītājs. Tālāk ir Latvijas Republikas tieslietu ministra Apsīša atbilde uz Saeimas deputātu Brūvera, Aivara Kreitusa, Čepāņa un Bekasova jautājumu sakarā ar drošības līdzekļa maiņu apcietinātajam Jānim Kaļvam. Lūdzu - Romāns Apsītis, tieslietu ministrs.

R.Apsītis (tieslietu ministrs).

Godātā Saeima! Es esmu centies godprātīgi atbildēt uz man uzdotajiem diviem jautājumiem un esmu sagatavojis rakstveida atbildi, kas ir pavairota un izsniegta visiem deputātiem. Es domāju, ka līdz ar to nebūtu lietderīgi tagad šo atbildi vēlreiz no šīs tribīnes nolasīt, bet es tikai gribētu sniegt nelielu komentāru šai atbildei.

Godātā Saeima! Bez šaubām šī problēma par drošības līdzekļa piemērošanu pašlaik ir ļoti aktuāla. Ir pagājis viens gads kopš tā laika, kad šādas tiesības tika dotas tiesnešiem. Nesen, tas notika 13.septembrī, kārtējā Noziedzības novēršanas nacionālās padomes sēdē šis jautājums tika vispusīgi izanalizēts. Šajā sēdē piedalījās pārstāvji arī no Iekšlietu ministrijas un no Prokuratūras, protams, arī no Tieslietu ministrijas, un visi bija vienisprātis par to, ka šāda rīcība principā ir pareiza. Taču šī prakse viena gada garumā mums dod nopietnu vielu pārdomām, un katrā ziņā šajā praksē ir daudz kas jālabo. Kādā veidā mēs varētu šo lietu labot? Deputātu jautājumi galvenokārt ir vērsti uz to, vai ir ierosināta kāda disciplināra lieta pret tiesnesi, kas ir pārkāpis likumu. Es esmu sniedzis rakstveida atbildi, ka jā, ir divas tādas lietas. Janvārī, tātad šā gada sākumā, bija viena lieta, un tagad es esmu ierosinājis otru lietu pret šo tiesnesi Rubeni. Taču ar šādu metodi - tikai ierosināt disciplinārlietas, es domāju, problēmu atrisināt nevarēs. Un tāpēc Noziedzības novēršanas nacionālā padome pieņēma lēmumu - Tieslietu ministrijai uzdot sagatavot grozījumus Kriminālprocesa kodeksā. Runa ir par šā kodeksa 222.1 pantu. Jā, mēs operatīvi esam izveidojuši nelielu darba grupu 3 cilvēku sastāvā, un šajā darba grupā ietilpst pārstāvji no Tieslietu ministrijas, no Iekšlietu ministrijas un no Prokuratūras, tāpat tika aicināta arī Tiesnešu biedrība, šī sabiedriskā organizācija, iesniegt savus priekšlikumus, un tieši šī biedrība bija tā, kura iesniedza priekšlikumu, kā mums vajadzētu koriģēt, grozīt šo 222.1 pantu Kriminālprocesa kodeksā. Balstoties uz šiem priekšlikumiem, darba grupa ir izstrādājusi attiecīgu likumprojektu, kas likumā noteiktajā kārtībā tuvākajā laikā tiks iesniegts valdībai, un pēc kāda laika šis likumprojekts arī nonāks Saeimā. Šis 222.1 pants jaunajā redakcijā nosaka daudz pamatīgāku, detalizētāku kārtību drošības līdzekļu noteikšanā un piemērošanā. Vārdu sakot, Tieslietu ministrija uzskata, ka šis jautājums ir jālemj kompleksi, protams, neaizmirstot arī šīs disciplinārlietas. Es šorīt agri no rīta parakstīju atkal vienu pieprasījumu kādam tiesnesim sniegt paskaidrojumus, kāpēc ir grozīts drošības līdzeklis. Tas ir mans īss komentārs mūsu rakstveida atbildei. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais jautājums - atbilde uz deputātu steidzamu pieprasījumu. Latvijas Republikas Ministru prezidenta Māra Gaiļa atbilde uz deputātu Kides, Zaščerinska, Lucāna, Berklava, Kokina, Breša, Pētersona, Staša, Folkmanes un Kuprijanovas steidzamu pieprasījumu par spirta un alkoholisko dzērienu ražošanas un importēšanas valsts monopola darbību. Aija Poča - valsts ministre. Lūdzu!

A.Poča (valsts ministre).

Godātais Prezidij! Godātā Saeima! Atbilde uz steidzamu pieprasījumu, ko bija iesnieguši deputāti Kide, Zaščerinskis, Lucāns un pārējie, ir jums sagatavota rakstveidā un izdalīta, tur ir apkopots ārkārtīgi plašs izziņas materiāls par visiem šiem jautājumiem, kas bija izvirzīti pieprasījumā. Tajā pašā laikā es gribētu tomēr jums nedaudz šeit no tribīnes akcentēt, mūsuprāt, būtiskākās atbildes, lai noņemtu, teiksim, šo interesi par šiem jautājumiem. Tātad saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopols ir vienota kārtība, kādā veic jēlspirta, spirta un alkoholisko dzērienu ražošanu, izvešanu jeb eksportu, ievešanu jeb importu, vairumtirdzniecību, mazumtirdzniecību, glabāšanu, vietējos un tranzīta pārvadājumus, kā arī nodrošina valsts kontroli pār šīs kārtības ievērošanu. Šāda spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopola izpratne ir arī Tautsaimniecības komisijas sagatavotajā likumprojektā par spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopolu, kur 2.pantā ir noteikts, ka šis monopols ir valsts iespēja pilnībā kontrolēt visus šos jautājumus. Līdz ar to pieprasījumā minētie Valsts kontroles dati par licenču skaitu neraksturo situāciju spirta un alkoholisko dzērienu ražošanas, importa un tirdzniecības sfērā, jo saskaņā ar vairākiem normatīvajiem dokumentiem, tas ir, ar 1990.gada 26.septembra likumu "Par uzņēmējdarbību", ar Ministru kabineta 1994.gada 25.janvāra noteikumiem nr.37 "Par spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopolu", kuri ir zaudējuši spēku sakarā ar to, ka ir pieņemti jauni noteikumi, kur ir noteikta jau daudz stingrāka kārtība spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopola realizācijai... tātad tie ir šie noteikumi nr.173, kas pieņemti šā gada 27.jūnijā, ir izšķirami vairāki termini, kas raksturo darbojošos licenču skaitu, licenču pārreģistrāciju, licenču izsniegšanu, licenču anulēšanu. Līdz 1994.gada 1.februārim, kad vēl nedarbojās šie vecie - trīsdesmit septītie - spirta monopola noteikumi, licenču skaits tika izsniegts, balstoties uz likumu "Par uzņēmējdarbību", uz pieciem gadiem. Šīs licences izsniedza atbilstoši dažādiem normatīvajiem aktiem: alkoholisko dzērienu importam - Ekonomikas ministrija; alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecībai un mazumtirdzniecībai - pašvaldības pēc uzņēmuma juridiskās adreses; jēlspirtu, spirtu un alkoholisko dzērienu ražošanai - Zemkopības ministrija, bet, vadoties pēc šiem jaunajiem spirta monopola noteikumiem, licenču pārreģistrācija tika uzticēta Spirta monopola pārvaldei. Un tas tika veikts šādos termiņos - spirta un alkoholisko dzērienu ražošanai, alkoholisko dzērienu importam, alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecībai - no 1994. gada līdz 1994.gada 1.aprīlim, mazumtirdzniecībai - no 1994.gada 1.marta līdz 1994.gada 1.jūlijam. Licenču pārreģistrācijas rezultātā tika izveidotas vienota parauga licences, kas darbojās alkoholisko dzērienu importam, vairumtirdzniecībai vai mazumtirdzniecībai uz vienu gadu, jēlspirta, spirta, vai alkoholisko dzērienu ražošanai - pieci gadi. Ministru kabineta noteikumi paredz licenci katrai ražotnei, vairumtirdzniecības noliktavai vai mazumtirdzniecības vietai, nevis uzņēmumam. Līdz ar to licenču skaits neraksturo licencēto uzņēmumu skaitu un nevar arī raksturot darbojošos licenču skaitu, jo atbilstoši šiem noteikumiem licenču skaits var palielināties, jo piesakās arvien jauni uzņēmēji, bet tajā pašā laikā sankciju rezultātā licences par pārkāpumiem tiek arī anulētas. Tātad šeit notiek nepārtraukta kontrole un darbība.

Kādi ir budžeta ieņēmumi, balstoties uz šo spirta monopola noteikumu darbību? Valsts budžetā kā... (Zālē liels troksnis)

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos! Godātie deputāti! Liekas, ka jūs ļoti uzmanīgi klausāties, bet zālē tomēr ir troksnis. Varbūt pamēģiniet vēl uzmanīgāk klausīties.

A.Poča. Valsts budžetā kā nodevu summu par izsniegtajām licencēm Spirta monopola pārvalde laika periodā no 1994.gada 21.jūnija līdz 1995.gada 22.septembrim ir ieskaitījusi 1,4 miljonus latu. Un vislielākais ieņēmuma avots ir alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai izsniegto... Es atvainojos. Pašlaik spēkā esošo licenču skaits ir šāds:

alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai - 7676,

alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecībai - 206,

alkoholisko dzērienu ievešanai (importam), brīvai realizācijai - 59,

alkoholisko dzērienu ievešanai bez tiesībām realizēt tos citām juridiskajām personām (tas ir attiecībā uz īpašām institūcijām jeb institūciju kategorijām; tās varētu būt, piemēram, vēstniecības, kas ierobežoti lieto šo alkoholu, teiksim, savām vajadzībām, un tamlīdzīgas), - tādas ir 8,

alkoholisko dzērienu izvešanai (eksportam) - 14,

spirta izvešanai (eksportam) - 3,

jēlspirta ražošanai - 3,

spirta ražošanai (rektifikācijai) - 2, (to skaitā viena - konfiscēto alkoholisko dzērienu pārstrādei tehniskajā spirtā),

alkoholisko dzērienu ražošanai - 19.

Pēc Spirta monopola pārvaldes ierosinājuma, sākot no šā gada 12.jūlija ir paredzēti ekonomiska rakstura papildu ierobežojumi licenču saņemšanai, mēneša vidējā neto apgrozījuma robežu licences saņemšanai nosakot šādā apmērā:

uzņēmumiem ar licenci alkoholisko dzērienu ievešanai brīvai realizācijai

importējot degvīnus - 100 000 latu,

importējot pārējos plaša sortimenta stipros alkoholiskos dzērienus - 50 000 latu,

importējot dabīgos vīnus - 10 000 latu,

importējot šampanieti, dzirkstošos vīnus un pārējos vājos alkoholiskos dzērienus - 20 000 latu;

uzņēmumiem ar licenci alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecībai - 50 000 latu.

Šo ierobežojumu, kā arī piemēroto sankciju rezultātā laikā no 1995.gada 15.jūnija līdz 1995.gada 26.septembrim spēkā esošo mazumtirdzniecības licenču skaits ir samazinājies par 97 licencēm, vairumtirdzniecības - par 74 licencēm jeb 26%, importa - par 6 licencēm jeb 8,2 %. Spēkā esošo licenču skaitu pēc uzņēmuma noslodzes raksturo šādi rādītāji: vienas alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības vietas vidējais apkalpojamo iedzīvotāju skaits ir 326, vienas alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecības vietas vidējais apkalpojamo mazumtirdzniecības uzņēmumu skaits - 37. Manuprāt, nav pamata pieprasījumā izteiktajam apgalvojumam, ka izsniegto licenču skaits spirta un alkoholisko dzērienu importam, kā arī ražošanai izslēdz iespējas kontrolēt kontrabandas ieplūšanu un ievērojami samazina iemaksas valsts budžetā. Tieši pretēji - alkoholisko dzērienu ražošanas, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības licencēšana ļauj mums palielināt nodokļu ieņēmumus, par ko jums liecina arī dati dokumentam klāt pieliktajās tabulās. Valsts budžetā augustā ir iemaksāts akcīzes nodoklis par alkoholiskajiem dzērieniem - 2,5 miljoni latu (noapaļojot). Turpretī jūlijā, pirms šo noteikumu darbības, bija tikai 697 000 latu. Gribu jums arī nosaukt skaitļus, kas liecina par to, ka ir pieaugušas akcīzes nodokļa iemaksas valsts budžetā par ievesto alkoholisko dzērienu. Tās jūlijā bija 112 000, augustā - 200 000, šobrīd, 27.septembrī - 248 000. Šajā sakarā gribu jums pateikt arī to, ka praktiski legālais imports šobrīd ir tikai apmēram 10% visa patēriņa. Galvenais ražotājs un arī patēriņa nodrošinātājs ir ražošanas apvienība "Latvijas balzams", un šajā sakarā es gribētu teikt, ka nav nekāda pamata uzskatīt, ka valsts akciju sabiedrība "Latvijas balzams" varētu saražot un realizēt Latvijas iekšējā tirgū 3 reizes vairāk produkcijas nekā pašlaik, kad augustā tika pārsniegta 1 400 000 litru produkcijas apjoma robeža, kas atbilst 1,8 litriem uz vienu iedzīvotāju mēnesī jeb 21,4 litriem uz iedzīvotāju gadā. Šie skaitļi, ja vien netiek iznīcināti pārējie alkoholisko dzērienu ražotāji Latvijā, ir tuvu valsts akciju sabiedrības "Latvijas balzams" ražotā alkohola patēriņa spēju robežai vietējā tirgū. Savukārt trīskārtīgas palielināšanas rezultātā gandrīz viss palielinājums būtu jāeksportē, no kura, kā no eksportējamas produkcijas, akcīzes nodoklis netiktu iegūts.

Ņemot vērā visus šos argumentus un arī vēl tos, kas ir izklāstīti jums izdalītajā dokumentā, uzskatu, ka minētā lēmuma projekta teksts par to, ka būtu jāizskata jautājums par Spirta monopola pārvaldes darbības atbilstību Latvijas valsts interesēm, nebūtu objektīvs. Līdz ar to ir deputātu parakstīts un iesniegts alternatīvs lēmuma projekts, kur ir izteikti, manuprāt, divi paši būtiskākie priekšlikumi: viens - atzīt šobrīd Spirta monopola pārvaldes darbību par atbalstāmu, un otrs - ka, protams, ir jāturpina darbs pie šīs darbības uzlabošanas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Edvīns Kide - Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcija. Lūdzu!

E.Kide (TPA).

Cienījamo Prezidij! Godājamie kolēģi! Visas šīs dienas, klausoties pirmsvēlēšanu runas, mēs dzirdam vienu tēmu - ka galvenais trūkums līdzekļu pieplūdumam mūsu valsts budžetā ir vāja kontrole pār alkoholisko dzērienu kontrabandistisko ievešanu un alkohola monopola kontrole kā tāda. Noklausoties godājamās Počas kundzes atbildi uz mūsu steidzamo pieprasījumu un izlasot sīkāk plašo atbildi uz šo pieprasījumu, var izdarīt vienu secinājumu - ka kārtība, kādā ir veicama alkohola kontrole valstī, faktiski ir pilnīga un pietiekama un nav nekāda pamata apgalvot, ka šeit būtu kādas lielas kļūmes. Apstāšos pie dažiem punktiem šajā atbildē uz šo pieprasījumu.

1.punktā ir teikts, ka "A.Čepāņa vadībā izstrādātā likumprojekta "Likums par spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopolu" 2.panta norma nosaka, ka jēlspirta, spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopolam ir jānodrošina valsts iespējas pilnībā kontrolēt jēlspirta, spirta un alkoholisko dzērienu ražošanu, izvešanu, ievešanu, vairumtirdzniecību..." Un ir pastrīpots vārds "kontrolēt" -pilnībā dod iespēju kontrolēt. Cienītie deputāti! Šis likums nav pieņemts. Nemaz nav šā likuma, kas dotu iespēju to kontrolēt. Es Čepāņa kungam tikko kā prasīju: "Vai tad šis likums ir pieņemts?" Nē! Tautsaimniecības komisija šo likumu nav spējusi nodot Saeimai izskatīšanai. Tāpēc kļūdaini būtu uzskatīt, ka šis likums jau darbojas.

Ja kopumā vērtē visu atbildi uz šo steidzamo pieprasījumu, tad var ievērot vienu tendenci, ka atbilde ir vērsta uz to, ka ar spirta ražošanu un ar alkohola tirdzniecību pamatā viss ir kārtībā. Es gan gribu piebilst, ka noteikumi nr.37, ko izdeva Ministru kabinets, - "Par spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopolu" - patiešām ir devuši ievērojamu naudas pieplūdumu mūsu valsts budžetā un zināmā mērā ierobežojuši kontrabandu. Tomēr tas vēl ir nepilnīgi. Šajā pieprasījuma atbildē ir teikts, ka pasaules valstu pieredze rāda, ka spēkā esošie normatīvie akti nepieļauj licenču skaita administratīvu ierobežojumu. Mēs neprasām licenču skaita administratīvu ierobežojumu, mēs prasām kontroli pār licenču skaitu un, ja notiek pārkāpumi alkohola tirdzniecībā vai ražošanā, tad šīs licences anulēt.

Tālāk. Licenču skaits, par kurām arī ziņoja Počas kundze, šodien ir tik liels, ka, pēc mūsu uzskata, tirdzniecība - un it īpaši tirdzniecība ar kontrabandas alkoholu - faktiski nav izkontrolējama. Un tomēr šeit tiek rakstīts, ka nav pamata Saeimas deputātu pieprasījumā izteiktajam apgalvojumam, ka izsniegto licenču skaits spirta un alkoholisko dzērienu importam, kā arī ražošanai izslēdz iespējas kontrolēt šo alkohola kontrabandu. Tad man rodas jautājums - kādēļ tad viens pats "Latvijas balzams" iemaksāja budžetā 15 miljonus latu, ražojot apmēram 15-20% alkohola, bet par 80% pārējā alkohola, importa un kontrabandas alkohola, iemaksāja tikai 2 - 2,5 miljonus? Kur tad ir tā kontrole?

Tālāk. Tiek rakstīts, ka šajā ziņojumā uzrādītie dati norāda uz valsts politikas pareizību. Šī politika ir stimulējusi legāli darboties lielu uzņēmumu skaitu. Šāda politika ir radījusi iespējas valsts budžetam saņemt akcīzes nodokļa samaksas veidā summu, kas 1995.gada augustā ir par 125 8000 latu vairāk nekā iepriekšējā gadā. Bet mediķi gaida akcīzes nodokļa papildinājumu un prasa, lai šajā uzraudzības padomē būtu arī viens mediķu pārstāvis, kas varētu kontrolēt ienākumus no šā alkohola akcīzes nodokļa un tā novadīšanu mediķu vajadzībām.

Tālāk. Tiek apšaubītas "Latvijas balzama" iespējas palielināt ražošanu divas vai trīs reizes. Galvenais atbildes devēju uztraukuma iemesls ir tas, ka, ja "Latvijas balzams" saražotu vairāk alkohola, tad būtu jāpalielina alkohola eksports. Vai tad mums būtu jāuztraucas par to, ka mums palielināsies alkohola eksports? Par to mums būtu jāpriecājas! Un jābēdājas par to, ka imports mums ir tik liels, kas nedod nekādus ienākumus.

Ļoti interesanta ir atbilde par parādiem budžetā. Atbildētāja - godātā Sāmītes kundze - par parādiem budžetā nemaz nerunā. Viņa nerunā par to, kādi parādi ir no alkohola kontrabandas tirdzniecības, bet viņa saka, ka galvenais vaininieks ir "Latvijas balzams", kas nav nomaksājis akcīzes nodokli - 1,2 miljonus. Tātad lielākais nodokļu maksātājs "Latvijas balzams" ir lielākais vaininieks nodokļu nemaksāšanā un par pārējiem šeit vispār nemaz nav nekādas runas! Es negribu tālāk izvērst šīs manas piebildes par šo atbildi mūsu steidzamajam pieprasījumam, bet gribu teikt vienu - ka šāda virzība kontrolē pār alkohola ražošanu un tirdzniecību Latvijā nedos mums iespējas tuvākajā laikā papildināt budžetu ar ievērojamiem ienākumiem. Ienākumus būtu iespējams palielināt, ja mēs ļoti nopietni un ļoti objektīvi risinātu šo problēmu, tas patiešām var dot mums vajadzīgo naudu valsts budžetā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Aija Poča, valsts ministre, - ārpus kārtas. Lūdzu! Pēc tam - Alfreds Čepānis.

A.Poča (valsts ministre Finansu ministrijā).

Gribu norādīt godājamajam debatētājam uz divām neprecizitātēm. Šeit nav runa par to, ka šis likumprojekts, ko mēs pieminējām, atbildot uz steidzamo pieprasījumu, - ka tas darbojas. Šeit bija runa par to, ka nav pretrunas starp tiem Ministru kabineta noteikumiem - bijušajiem noteikumiem nr. 37 un tagad noteikumiem nr. 173, kas nosaka, ka valsts monopols, šo noteikumu izpratnē, ir vienota kārtība un kontrole pār ražošanu, importu un eksportu. Šeit nav šīs pretrunas arī ar šā likumprojekta otrajam lasījumam sagatavoto variantu, kur ir tādā pašā veidā teikts, ka valstij ir jānodrošina iespējas to visu pilnībā kontrolēt. Vēl es gribu jums šajā sakarā atgādināt, ka šie noteikumi nr.37, kuri varbūt nebija pietiekami labi izstrādāti - tas neļāva varbūt tik labi kontrolēt šo ražošanas un realizācijas tirgu, - ir izmainīti un ka tagad ir spēkā no jūnija un sāka reāli darboties no 1.augusta jauns grozījumu variants - noteikumi nr.173 par spirta un alkohola monopolu Latvijas valstī. Tieši šo noteikumu rezultātā tieši šo pēdējo divu mēnešu laikā, augustā un septembrī, ir reāli palielinājušies akcīzes nodokļa ieņēmumi valsts budžetā. Tie ir šie divi būtiskie akcenti, kurus es jums gribēju norādīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Alfreds Čepānis - Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija. Lūdzu! Pēc tam - Jānis Lucāns.

A. Čepānis (DPS).

Kolēģi! Kā jau te teica, šā gada februārī tika izveidota Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas darba grupa, kurā bija jādarbojas man, Modrim Spuģim no "Latvijas ceļa" un toreiz vēl neatkarīgajam deputātam Erikam Kažam, tad vēl bija 9 dažādu organizāciju pārstāvji ar mūsu komisijas lēmumu šajā grupā ietverti, un tur bija arī šo dokumentu parakstījušais Ivars Roķis - Spirta monopola pārvaldes priekšnieks. Tur bija arī pārstāvji no Drošības policijas, no Valsts ieņēmumu dienesta, bija tie, kas ražo, - pārstāvji no "Latvijas balzama", tie, kas tirgo, kas importē. Vārdu sakot, mēs mēģinājām to darba grupu izveidot tā, lai tā būtu tāda daudzmaz vispusīga. Piecus mēnešus mēs nostrādājām, pirms apmēram pusotra mēneša darbu pabeidzām, iesniedzām likumprojektu Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijā, bet tad 5.Saeimai sākās jau agonija, un sakarā ar to, ka uzskatīja, ka ir jāpieņem svarīgāki likumi, piemēram, likums par radio un televīziju, šito atstūma malā, un, vai to kādreiz skatīs vai neskatīs, - to es prognozēt nevaru.

Bet man šajā dokumentā, kuru ir parakstījusi Sāmītes kundze, nepatīk 1.punkts, kur vēlamo pasniedz par esošo. Tātad es sāku savu runu ar to, ka nav tā likuma - tas ir izstrādāts, bet nekur juridiski nav pieņemts. Tādēļ atsaukties uz to, ka tajā ir paredzētas normas... Jā, patiešām, - mēs darba grupā paredzējām normas, ka jēlspirta un spirta imports Latvijas valstī ir aizliegts. Tā bija viena no kategoriskajām normām, jo ražotāji pārliecināja, ka viņi visam patēriņam - medicīniskajām un tehniskajām vajadzībām - var saražot spirtu vairāk nekā pietiekami, arī rektifikātu. Otra norma bija tikpat strikta: mēs ierakstījām, ka visi mājas ražojumi, nelegālie ražojumi - kandžas, "krutkas" un pārējie - ir atzīstami par dzīvībai un veselībai bīstamiem. Un sakarā ar to, ka Kriminālkodeksā ir paredzēta pavisam cita veida atbildība, tās ir tādas galvenās normas, kuras mēs tur centāmies iestrādāt.

Es neapstrīdu šā dokumenta pārējos skaitļus, jo gluži vienkārši tos nezinu. Mums komisijā nav tādas informācijas. Bet, manuprāt, tas ir nekorekti no Finansu ministrijas puses - atsaukties uz normatīvo aktu, kurš ir tikai izstrādāts un vēl nav pieņemts. Tādēļ, ja jau pirmais punkts šajā dokumentā neatbilst īstenībai, tad, protams, man un arī jebkuram citam rodas šaubas, vai tas vispār ir vērā ņemams un izmantojams šeit Saeimā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Jānis Lucāns - Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcija. Lūdzu! Pēc tam - Pēteris Tabūns.

J.Lucāns (TPA).

Godātie deputāti! Es gribu teikt, ka šajā gadījumā atbildes garums ir apgriezti proporcionāls skaidrībai, kas rodas no šīs atbildes. Man liekas, ka, jo garāka atbilde ir dota, jo mazāk skaidrības ir autoriem, ko viņi īsti ir gribējuši argumentēt. Bet manai argumentācijai ir tikai skaitļi - bezkaislīgi skaitļi, kas, tā sakot, pasaka būtību. Un šī būtība ir šāda: astoņos mēnešos Labklājības ministrijas Veselības departamentam vajadzēja saņemt 9,5 miljonus latu no alkohola akcīzes nodokļa. Piedodiet, astoņos mēnešos! Un Veselības departaments ir saņēmis 2,4 miljonus latu. Un pārējais, kas rakstīts šajā papīrā, ko sauc par atbildi, - es uzskatu, ka tā ir makulatūra, par kuru nav vērts runāt. Ir jārunā par šiem diviem skaitļiem, kāpēc nav savākti šie nodokļi. (Starpsauciens no zāles: "Nemāk!") Ja var savākt, tad kāpēc nav savākti? Es uzdodu jautājumu. Ja, teiksim, kāds nemāk to darīt, tad acīmredzot ir jāpielaiž "pie kloķiem" tāds, kas māk. (Starpsauciens no zāles: "Pareizi!") Bet mēs piedāvājam priekšlikumu, kādā veidā šīs lietas var sakārtot. Bet mēs negribam to lietu sakārtot. Diemžēl tā ir tā nelaime, kura liek domāt par daudz lielākām problēmām, kas būtībā "sçž" zem šā nelaimīgā alkohola jautājuma. (Starpsuciens no zāles: "Pareizi!")

Redziet, šajā atbildē arī ir, teiksim, tāds saturs, ka Latvijas ražotājs nespēj saražot vajadzīgo spirta daudzumu. Šādā situācijā, kādā atrodas Latvijas ražotājs pašreiz - pareizāk sakot tādā, kādā viņš ir nostādīts, - viņš nespēj arī saražot, jo situācijā, kāda ir ar nodokļiem - vieni maksā nodokļus, konkurējošie nemaksā nodokļus, - ir skaidrs, ka Latvijas ražotājs nevar to saražot. Bet tehniskā ziņā Latvijas ražotājs var pilnībā saražot nepieciešamo spirta daudzumu, un Latvijas zemnieki būtu pateicīgi, ja tas notiktu, jo būtu graudiem un kartupeļiem daudz lielāks noiets. Diemžēl tas tā nenotiek. Un šajā atbildē šā satura patiesībā nemaz nav. Tā ka es uzskatu, ka šī atbilde nav atbilde uz uzdoto jautājumu, un līdz ar to jautājums paliek atklāts. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcija. Pēc tam - deputāts Zaščerinskis.

P.Tabūns (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Šis jau ir otrs pieprasījums, pie tam steidzams pieprasījums šīs tēmas - spirta vai alkohola - sakarā. Atminieties šīs Saeimas sākumposmu! Tad vēl bija Birkava valdība, kad mēs - LNNK - iesniedzām steidzamu pieprasījumu, lai izskatītu problēmu, kas bija radusies, kad bija "Latvijas balzams" pārdots vāciešiem. Atcerieties! Bija izveidots uzņēmums "Berlat". Nācās šeit runāt, pierādīt, un no valdības puses nāca šeit tribīnē un teica, ka Tabūnam nav taisnība un ka viņš dezorientē deputātus, un ka LNNK nav taisnība, iesniedzot šo pieprasījumu. Izrādījās, ka bija taisnība, simtprocentīga taisnība, jo pāris mēnešu ilgas nopietnas cīņas rezultātā šis "Berlat" līgums tika lauzts un "Latvijas balzams" turpināja pastāvēt un pastāv vēl šodien. Un, lūk, šodien šis pieprasījums jau ir no citiem deputātiem, un mēs to pilnībā atbalstām - es personīgi arī atbalstu, tāpēc iepriekšējā sēdē es par šo tēmu runāju un teicu, ka ir jāpieņem šis steidzamais pieprasījums. Lieta ir visai nopietna. Netiek domāts par to, lai šeit, Latvijā, ražošana attīstītos, lai ražotu šo spirtu šeit uz vietas mūsu ražotāji, pārstrādātu mūsu zemnieku saražoto produkciju, nevis ievestu miljoniem litru no ārzemēm.

Kāpēc nekas netiek darīts šajā virzienā? Kāpēc neko nedara, lai atbalstītu, lūk, šo spirta ražošanu šeit, Latvijā, un neievestu spirtu no ārzemēm? Bet tad laikam būs tā, ka nenopelnīs lielas naudas summas attiecīgie cilvēki, kuri palīdz dabūt to milzīgo alkohola daudzumu šurp, pāri robežām.

Pareizi teica Kides kungs, - ka tas, kas rakstīts šajā atbildē un kas teikts šajā atbildē, patiešām nav pamatots. Nav tā. Es domāju, ka pie šīs tēmas sen jau vajadzēja Saeimai ķerties - un ķerties daudz nopietnāk. Es pilnībā neatbalstu šo alternatīvo likumprojektu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Jevgēnijs Zaščerinskis - Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcija.

J. Zaščerinskis (TPA).

Cienījamie kolēģi! Mēģināšu runāt pavisam īsi un konkrēti. Iepazīstoties ar Sāmītes kundzes parakstīto atbildi uz šo pieprasījumu, ir jānāk pie secinājuma, ka attiecībā uz alkoholisko dzērienu ražošanu un tirdzniecību mūsu valstī ir ideāla kārtība. Citēšu dažus izteicienus: "Nav pamata Saeimas deputātu pieprasījumā izteiktajam apgalvojumam par to, ka izsniegto licenču skaits spirta un alkoholisko dzērienu importam, kā arī ražošanai izslēdz kontroles iespējas par kontrabandas ieplūšanu un ievērojami samazina iemaksas valsts budžetā." Ðajā ziņojumā uzrādītie dati norāda, ka valsts politika ir pareiza.

Cienījamie kolēģi, vai tiešām ir tāda situācija? Vai nav tā, ka tirgū uz katra stūra piedāvā "spirtiķus"? Vai nav tā, ka surogāti, tā saucamās "krutkas", par lētām cenām ir dabūjami gandrīz jebkurā diennakts laikā un praktiski, kā saka, jebkurā vietā? Vai tiešām Valsts kontrole, kas izdarīja analīzi un, kā saka, izmeklēšanu šajā jautājumā, tik kardināli kļūdās, ja viņi izdara secinājumu, ka Valsts kontroles pārbaužu rezultāti liecina, ka nepietiekamas likumdošanas bāzes un kontroles mehānisma trūkums ir devis iespēju izveidoties daudzām komercstruktūrām, kas nodarbojas ar spirta un alkoholisko dzērienu kontrabandu, nelegālu alkohola ražošanu, tādējādi pārplūdinot Latvijas tirgu ar sliktas kvalitātes un lētiem alkoholiskiem dzērieniem? Ja jau mums būtu tik ideāla kārtība, cienījamie kolēģi, kā tas būtu iespējams, ka tad, kad Počas kundze stājās savā amatā un daudzmaz sāka enerģiskāk strādāt pie šiem jautājumiem, - ka tad, kad radās jautājums par alkohola kontrabandu un par šiem jautājumiem sāka runāt pat vairāki deputāti, un tika iesniegti šie pieprasījumi, augustā ienākumi no akcīzes nodokļa palielinājās par 85,6%? Citēšu atbildē teiktos vārdus: "legālā importa akcīzes nodokļa veidā 1995.gada augustā valsts budžets saņēma par 92,5 tūkstošiem latu jeb 85,6% vairāk nekā vidēji mēnesī 1995.gada janvāra-jūlija periodā". Ja jau ir tik ideāla kārtība un ja jau viss ir tik labi, kā pēkšņi, kā saka, pirmie pasākumi šā jautājuma risināšanā varēja dot tādus rezultātus?

Nākamais jautājums. Kolēģi, atbildes 6.lappusē ir teikts (citēšu): "1994.gadā legāli pārdots 1 miljons 80 tūkstoši 456 litri importēto alkoholisko dzērienu, pārrēķinot absolūtajā alkoholā, jeb 14,8% no visa legāli pārdotā alkohola daudzuma." Kolēģi, ieejiet jebkurā veikalā un paskatieties uz plauktiem! Vai tiešām tur ir tikai 14% importa alkohola? Vai šis skaitlis vien nenorāda, ka mums ir kaut kādi ieinteresēti spēki, dodot tādu atbildi, lai šo jautājumu neatrisinātu tā, kā viņš būtu jāatrisina?

Es domāju, ka krāju rezerves, lai palielinātu budžetu un risinātu daudzas tās sasāpējušās problēmas, kuras saistītas ar budžeta līdzekļiem. Tie šeit ir ievērojami, un nedrīkst to neievērot.

Tāpēc es lūdzu atbalstīt Tautsaimnieku politiskās apvienības iesniegto lēmuma projektu šinī jautājumā (tas ir dokuments nr. 52), un acīmredzot, kamēr nav stājies spēkā un nav pieņemts jaunais likums par alkoholu, ir jāveic pasākumi šo jautājumu kārtošanai kaut vai ar Saeimas lēmumu. Lūdzu atbalstīt Tautsaimnieku iesniegto lēmuma projektu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aija Poča - valsts ministre. Lūdzu!

A.Poča (valsts ministre).

Noklausoties arī pārējo debatētāju izteiktās piezīmes par minētā pieprasījuma atbildes saturu un arī izvirzītos pārmetumus, es vēlreiz gribētu tikai nosaukt dažus skaitļus, iezīmēt dažas tendences.

"Latvijas balzams" jūlija mēnesī ir palielinājis akcīzes... es atvainojos, augusta mēnesī ir palielinājis par 85% akcīzes nodokļa nomaksu, salīdzinot ar jūlija mēnesi. Man ir bijušas tikšanās ar "Latvijas balzama" pārstāvjiem radio studijā, un tas izskanēja arī ļoti plašai auditorijai, kad viņi teica, ka tik tiešām šo jauno Ministru kabineta 171. noteikumu "Par spirta realizāciju" darbības rezultātā viņiem ir izdevies ievērojami palielināt realizāciju, taču tagad, runājot par realizāciju, par ražošanu, ir jāizšķir divi jautājumi - alkoholisko dzērienu ražošana un spirta ražošana. Alkoholisko dzērienu ražošanas pamatā ir izejviela - spirts, diemžēl šobrīd mūsu vietējie ražotāji... mums nav atļauts... šinī brīdī nav izsniegta neviena licence rektificētā etilspirta ievešanai, viņi šobrīd vairs nespēj nodrošināt tos apjomus, kas būtu nepieciešami, lai palielinātu spirta ražošanu. Ir divi iemesli.

Pirmais iemesls - mums trūks izejvielas graudu. Diemžēl šogad ražas nebija tādas, lai mēs spētu nodrošināt pienācīgo graudu daudzumu. Šobrīd valdība jau strādā pie priekšlikumiem par pazeminātiem muitas tarifiem, lai mēs varētu ievest nepieciešamajā apjomā graudus gan pārtikai, gan pārstrādei, gan arī lopbarībai... (Zālē liels troksnis)

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos... Godātie kolēģi, vēlreiz lūdzu ievērot klusumu, jo tie kolēģi, kuri uzmanīgi klausās, ja viņi sēž attālākajās zāles rindās, nedzird, un viņi lūdz visus mūs būt klusākiem.

Lūdzu, tālāk!

A.Poča. Tātad šobrīd Spirta monopola pārvalde ir akceptējusi iespēju atvērt jaunas ražotnes šeit, Latvijā, tieši nacionālajiem ražotājiem, kas spētu ražot spirtu. Šobrīd tā doma, kas izskan šeit, lai ierobežotu, faktiski nozīmē veidot šo monopolu - tieši "Latvijas balzama" monopolu.

Es gribētu arī nedaudz pieskarties tām piezīmēm, kas tika izteiktas par legālo un nelegālo importu. Faktiski šie ir skaitļi par 1994. gadu un par 1995. gadu. Un šeit ir jāsaka, ka imports samazinās un palielinās vietējā ražojuma īpatsvars, bet jautājums ir par to, ka, ieejot veikalā, ja mēs redzam ļoti plašu sortimentu, tas nebūt neliecina par apjomiem, kas tiek realizēti, jo veikalos ir ārkārtīgi plašs šo dzērienu sortiments. Realizētie apjomi ir stipri citi, citādāki.

Bez tam par to, ka daļēji ir ierobežota arī kontrabanda, liecina tā informācija, ko saņem no Finansu ministrijas izziņas dienesta un arī no Spirta monopola pārvaldes, - agrāk spirtu tajā pašā Centrāltirgū varēja nopirkt par 1 latu, turpretī šobrīd šī cena ir cēlusies jau līdz 3 latiem par pudeli. Tātad arī šī operatīvā informācija liecina par to, ka šī Spirta monopola likuma vai noteikumu darbība dod jau zināmus rezultātus.

Vēlreiz par lēmuma projektu. Ja mēs atbalstīsim lēmuma projektu, ko ir iesniegusi Tautsaimnieku politiskā apvienība, kur ir 2. punkts, kas iesaka izskatīt Spirta monopola pārvaldes darbības atbilstību valsts interesēm, tad man ir jautājums: kur ir alternatīva, kas tiek likts priekšā? Vai ierobežot šīs institūcijas darbību? Likvidēt šo institūciju? Kas tad veiks šo kontroli? Kas tad šo darbu turpinās? Tāpēc jau arī jums ir piedāvāts šis alternatīvais lēmuma projekts, kurā ir teikts, ka ir jāturpina darba pie likuma par spirta monopolu valstī, jāturpina arī darbs un jāiestrādā šajā likumā tās normas, kuras šobrīd varbūt nav vēl pietiekamas, kas varbūt pilnībā nenodrošina šo kontroli pār spirta un alkoholisko dzērienu ražošanu un realizāciju valstī. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Mums ir iesniegti divi lēmuma projekti. Mēs balsosim tos iesniegšanas secībā. Vispirms balsosim par deputātu Lucāna, Zaščerinska, Kides, Folkmanes un Kuprijanovas iesniegto lēmuma projektu. Lūdzu, paņemiet viņu! Un otrs būs deputātu Počas, Inkēna, Elferta, Panteļējeva, Bērziņa, Bunkša, Zvaigznes, Bordāna, Seiksta, Oļģerta Pavlovska iesniegtais lēmuma projekts. Vai ir nepieciešams nolasīt, pirms balsojam? Ir nepieciešams? Lūdzu - nolasu... Bet pret pašu procedūru nav iebildumu? Nav.

Pirms balsojuma nolasu lēmuma projektu. Deputāti lūdz to izdarīt. Tātad pirmais, par ko balsosim:

"Latvijas Republikas Saeima, noklausījusies ziņojumu par deputātu pieprasījumu attiecībā uz spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopolu, nolēma:

1. Latvijas Republikas Ministru kabinetam pilnveidot Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumus nr. 37 "Par spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopolu". Anulēt iesniegtās... " - droši vien izsniegtās, bet šeit ir rakstīts... - " iesniegtās licences spirta un alkoholisko dzērienu ražošanai tām ražotnēm, kuras pieļauj nelegālu spirta un alkoholisko dzērienu ražošanu un importu, pārkāpjot likumdošanas aktus un nemaksājot nodokļus valsts budžetā.

2. Izskatīt jautājumu par Spirta monopola pārvaldes darbības atbilstību Latvijas valsts interesēm."

Lūdzu, balsosim par šo lēmuma projektu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 17, atturas - 17. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākošo jautājumu. Lēmuma projekts "Par dažu apgabaltiesu tiesnešu apstiprināšanu". Juridiskā komisija.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra priekšlikumu par Andreja Grūbes apstiprināšanu par Kurzemes apgabaltiesas tiesnesi.

Jums ir izsniegts viss nepieciešamais izziņas materiāls, kur ir gan raksturojums, gan Apgabaltiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas lēmums, gan izziņa par Andreja Grūbes iepriekšējām darba gaitām, un Juridiskā komisija, uzklausījusi un uzdevusi jautājumus Andrejam Grūbem, vienbalsīgi aicina cienījamo Saeimu apstiprināt Andreju Grūbi par Kurzemes apgabaltiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par priekšlikumu - apstiprināt Andreju Grūbi par Kurzemes apgabaltiesas tiesnesi! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 4, atturas - 4. Andrejs Grūbe apstiprināts par Kurzemes apgabaltiesas tiesnesi.

Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī tieslietu ministra priekšlikumu par Gintas Kukaines apstiprināšanu par Vidzemes apgabaltiesas tiesnesi. Arī par Gintu Kukaini jums ir izsniegti visi nepieciešamie izziņu materiāli, kur ir gan raksturojums, ko parakstījis ģenerālprokurora vietas izpildītājs Šabanska kungs, gan Apgabaltiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas pozitīvs lēmums ar rekomendāciju, gan arī izziņa par Gintas Kukaines iepriekšējām darba gaitām.

Juridiskā komisija, uzklausījusi Gintu Kukaini un uzdevusi jautājumus, arī vienbalsīgi rekomendē cienījamajai Saeimai apstiprināt Gintu Kukaini par Vidzemes apgabaltiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par priekšlikumu - apstiprināt Gintu Kukaini par Vidzemes apgabaltiesas tiesnesi! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 3, atturas - 4. Lēmums ir pieņemts.

A.Endziņš. Paldies cienījamajai Saeimai!

Sēdes vadītājs. Nākošais jautājums - lēmuma projekts "Par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļu ievēlēšanu".

Godātie deputāti! Atgādināšu 42. pantu - "Nacionālās radio un televīzijas padomes izveidošanas kārtība": "Padomi izveido Saeima, ievēlot tās sastāvā 9 locekļus. Padomes sastāvā var būt Latvijas pilsoņi, kas pastāvīgi dzīvo Latvijā. Padomes locekļus izraugās no sabiedrībā pazīstamām personām. Padomes locekļus Saeima ievēlē tās Kārtības rullī noteiktajā kārtībā. Padomes locekļu kandidatūras var izvirzīt ne mazāk kā 5 Saeimas deputāti, iesniedzot savu priekšlikumu Saeimas Prezidijam. Kandidatūras iesniedzēju paraksts nozīmē, ka izvirzītais kandidāts piekritis savas kandidatūras izvirzīšanai. Izvirzīto kandidātu sarakstu publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", norādot katra kandidāta vārdu, uzvārdu, dzīvesvietu, darbavietu un ieņemamo amatu (nodarbošanos). Sestais. Padomes priekšsēdētāju un viņa vietnieku aizklāti ievēlē Nacionālā radio un televīzijas padome 14 dienu laikā pēc iepriekšējā priekšsēdētāja vai viņa vietnieka pilnvaru laika izbeigšanās. Padomē nedrīkst būt vairāk par 3 locekļiem no vienas politiskās organizācijas (partijas)." Nākošais pants runā par izvirzāmajām prasībām, tāpēc atļaujiet to nenolasīt.

Tātad lūdzu Sekretariātu visus dokumentus, kuri ir iesniegti šajā sakarā... Vispirms pirmais dokuments... varbūt vispirms par kandidatūrām, kuras ir iesniegtas. Taču atļaujiet nosaukt arī citus dokumentus, kuri ir iesniegti... Lūdzu - par procedūras pārkāpumiem Ilga Kreituse.

I.Kreituse (DPS).

Cienījamie kolēģi! Pirms mēs sākam apspriest šo padomi, arī kandidatūras un viņu vēlēšanu, mums ir jābūt skaidrībā par vairākiem jautājumiem, kuri vakar izskanēja arī no televīzijas ekrāna.

Vispirms es gribu pateikt savu attieksmi šodien pret šīs padomes vēlēšanām. 45 stundas pirms mūsu, 5. Saeimas, noiešanas no skatuves, mēs veidojam jaunu institūciju, kas valdīs pār 6. Saeimu un ieies arī 7. Saeimā. Es personīgi uzskatu, ka mums nav ne ētisku, ne morālu tiesību šodien to darīt.

Bet ir cits jautājums. Šodien valdes sastāvā tiek izvirzītas kandidatūras, kuras balotējas uz 6. Saeimu. Likums nosaka, ka ievēlēšanas gadījumā Saeimas deputāts noliek savu deputāta mandātu. Kā tagad būs ar tiem, kuri tiks ievēlēti šajā padomē, bet sestdien par viņiem balsos kā par 6. Saeimas deputātiem? Tad ir jāizdara vai nu labojumi sarakstā, viņi jāsvītro, un viņi līdz ar to nebalotējas uz 6. Saeimu, vai mēs jau iepriekš zinām, ka mēs mānām vēlētājus un ka šie cilvēki neienāks 6. Saeimā, jo vakar televīzijā izskanēja vēl viens kuriozs, kad Pīka kungs paziņoja, ka viņš pēc 6. Saeimas spriedīs, ko darīt, - vai palikt padomē vai kļūt par deputātu.

Es domāju, ka šeit ir skaidri un gaiši jāpasaka, ka šie cilvēki deputāti nebūs un ka par viņiem nevajag balsot, jo viņi 6. Saeimā neietilps. Taču tādā gadījumā vēlēšanu biļeteni ir nepareizi sastādīti.

Sēdes vadītājs. Godātā deputāte, es aicinu jūs... citu reizi tā nedarīt, jo runa bija par to, ka mums vajag vispirms tos dokumentus, kuri ir iesniegti, vajag konstatēt, par ko mēs runāsim un ko mēs darīsim, un, protams, pēc tam var aģitēt. Jūsu runa būtu vietā nedaudz vēlāk, bet tagad man līdz ar to arī citiem deputātiem ir jādod vārds, un jūs saprotat, ka jūs radāt situāciju pretēju tai, ko jūs propagandējat.

Vispirms par apspriešanas kārtību. Godātie kolēģi! Jebkuru lēmuma projektu iesniedzot, deputātiem ir tiesības piedalīties debatēs, tāpēc debates šeit būtu vietā pēc tam, kad mēs vienosimies, par ko debatēsim - vai par kārtību vai kopumā par padomi, vai atsevišķiem kandidātiem un tā tālāk.

Tātad likumā ir noteikts, ka padomes locekļus Saeima ievēlē tās Kārtības rullī noteiktajā kārtībā. No Kārtības ruļļa mēs varam secināt, ka padomes locekļi mums ir jāievēlē aizklāti. Mēs to varam darīt vai nu ar mūsu elektronisko balsošanas mehānismu vai sistēmu, vai ar biļeteniem - vēlēšanu zīmēm, tā pareizāk sakot.

Tālāk. Mēs varam izmantot Kārtības rullī noteikto kārtību un līdzšinējo praksi, kura mums ir bijusi tāda, ka mēs esam balsojuši par visām iesniegtajām kandidatūrām, bet ievēlētas tika tās, kuras saņēma visvairāk balsu un ne mazāk par pusi, taču, ja tās netika ievēlētas pietiekamā skaitā, tādā veidā balsojot, tad par atlikušajām tika balsots, pa vienai noņemot nost un balsojumu atkārtojot. Šis balsojums izriet no Kārtības ruļļa, bet no Kārtības ruļļa un no likuma var izsecināt arī tos priekšlikumus, kuri šeit ir iesniegti. Vispirms Vides un sabiedrisko lietu komisija ierosina - par kandidātiem balsot alfabēta kārtībā par katru atsevišķi; tas nozīmē, ka balsošana šeit ir paredzēta ar mūsu elektronisko sistēmu. Un balsošana notiek aizklāti atbilstoši Kārtības ruļļa 31.pantam. Tas ir skaidrs. Pēc tam Nacionālo radio un televīzijas padomi izveido ar Saeimas lēmumu no 9 kandidātiem, kuri saņēmuši visvairāk balsu un kuri atbilstoši Kārtības ruļļa 32.pantam ieguvuši klātesošo deputātu absolūto balsu vairākumu. No šī punkta es personīgi secinu, ka tas atbilst Kārtības rullim tādā ziņā, ka pēc tam balsošana notiek par tiem, kuri ir palikuši neievēlēti, bet Kārtības rullis nosaka to, ka vispirms pēc tam balso par visiem vēlreiz un pēc tam pa vienam ņem nost, kamēr ievēlē visus.

Tālāk. Ir iesniegts arī priekšlikums par kandidātiem balsot aizklāti ar vēlēšanu zīmēm, un par derīgām tiek atzītas tās vēlēšanu zīmes, kurās neizsvītroto kandidātu skaits nepārsniedz deviņus. No šī priekšlikuma, ja mēs tālāk atsaucamies uz Kārtības rulli, acīmredzot arī jāattiecina gadījums, ka, ja netiek ievēlēti 9, tad balsojums turpinās - vispirms atkal par visiem neievēlētajiem kopā, tad pa vienam ņemot nost, kamēr visi tiek ievēlēti.

Un pēc tam Saeima vienojas kopējā lēmumā par padomes izveidošanu. Tā piedāvā šeit komisija. Un tas arī viss, ko es gribēju jums komentēt. Mums būtu jābalso iesniegšanas secībā, bet, protams, deputāti var izteikt savu viedokli. Un tagad nu būtu jārunā, bet mēs jau sākām debates, tāpēc, lūdzu, vai deputāti vēlas kāds runāt? Vai balsosim iesniegšanas secībā? Tātad būtība ir tāda: pirmais balsojums - vai mēs balsojam ar mūsu elektronisko sistēmu un otrais balsojums - vai mēs balsojam ar zīmēm, un, protams, šeit pie zīmēm ir noteikta arī kārtība, ka derīgas ir tikai tās vēlēšanu zīmes, kurās ir atstāti deviņi kandidāti. Vai vēlas kāds runāt? Jā, deputāts Siliņš, "Latvijas ceļš". Lūdzu! Vai jūs piekristu runāt 3 minūtes, jo mums pēc tam būs pārtraukums. (Starpsauciens no zāles: "Balsosim!")

A.Siliņš (LC).

Augsti godātie Prezidija locekļi! Godātie kolēģi! Es gribētu aicināt tomēr izvēlēties variantu, kad balsojums notiek ar vēlēšanu zīmēm, jo tikai šis variants garantē tiešām aizklātu balsojumu, jo, ja balsojumi notiek pēc kārtas kaut vai par katru kandidatūru aizklāti, tad viņi īstenībā nav aizklāti par visiem deviņiem, jo iepriekšējo rezultāti jau ir acu priekšā un zināmi. Tāpēc tas var iespaidot rezultātus tiem cilvēkiem, kuru uzvārds pēc alfabeta ir beigās, un tāpēc viņu izredzes ir apdraudētas, es gribētu teikt. Tāpēc īsts, pareizs aizklāts balsojums ir ar vēlēšanu zīmēm. Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir pieteikušies runāt? Mums ir laiks, mēs varētu izšķirt šo jautājumu balsojot, un tad, kad mēs izvēlēsimies veidu, kādā notiks balsošana, tad vēl šeit būs daži iesniegumi par kandidatūru atsaukšanu vai par atkal iesniegto iesniegumu atsaukšanu, taču to mēs darīsim vēlāk. Nav iebildumu? Nav. Tad, lūdzu, balsosim par Vides un sabiedrisko lietu komisijas piedāvāto lēmuma projektu par balsošanas kārtību, kurš paredz aizklātu balsošanu ar mūsu elektronisko sistēmu. Lēmuma projekta punkti jums ir izsniegti, tāpēc atļaujiet jums viņus nelasīt. Balsosim par elektronisko aizklāto sistēmu. Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 37, atturas - 18. Lēmums vai priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, balsosim par 10 deputātu iesniegumu - Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļu vēlēšanas veikt sekojošā kārtībā: par kandidātiem balsot aizklāti ar vēlēšanu zīmēm, par derīgām tiek atzītas tās vēlēšanu zīmes, kurās neizsvītroto kandidātu skaits nepārsniedz deviņus. Tālākais - es vēlreiz atkārtoju - neievēlēšanas gadījumā notiek Kārtības rullī noteiktajā kārtībā: vispirms balso par visiem, kas ir palikuši pāri... es atvainojos, pēc tam pa vienam ņem nost un balso par katru... Nevis par katru, bet par visiem, ņemot pa vienam nost. Lūdzu... Es atvainojos, es vienkārši paskaidroju, lai nebūtu pārpratumu pēc tam. Tātad balsosim par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 2, atturas - 14. Priekšlikums ir pieņemts.

Godātie deputāti, vai nebūtu lietderīgi aizkavēties vēl pāris minūšu, un es jums nosauktu visus dokumentus, kuri ir iesniegti, lai starpbrīdī varētu sākt strādāt balsu skaitītāji. Jums nav iebildumu aizkavēties pāris minūšu? Nav. Vai jums visi šie dokumenti ir iesniegti? Vispirms Druvja Skultes: "Lûdzu izslēgt manu kandidatūru no Nacionālās radio un televīzijas padomes kandidātu saraksta. Iepazīstoties ar izvirzītajām kandidatūrām, uzskatu, ka esošo kandidātu sastāvā ir kompetentas un sabiedrībā plaši pazīstamas personas, kas labāk un profesionālāk spēs darboties šajā institūcijā." Līdz ar to Druvis Skulte savu kandidatūru ir noņēmis. (Starpsauciens no zāles: "Piekrītam.")

Deputātei Veltai Puriņai ir divi iesniegumi, kur viens atsauc, bet otrs - vēlreiz atsauc iepriekšējo iesniegumu. Līdz ar to nekomentēsim, Velta Puriņa paliek kandidātu sarakstā.

Vai ir vēl kādi iesniegumi? Nav. Līdz ar to saraksts deputātiem ir izsniegts, tāpēc man nebūtu tas vēlreiz jānolasa. Tālāk ar to rīkosies balsu skaitītāji. Un agrāk mēs nepulcēsimies, kā vien pēc pārtraukuma, tas ir 11.00. Bet tagad reģistrēsimies. Zināšanai - mūsu balsu skaitītāji ir deputāti Bartaševics, Grots, Leiškalns, Liepiņš, Pētersons, Puriņa, Resnais, Stašs. Starpbrīdī pulcējieties blakus - Prezidija zālē.

Un, ja deputāti vēlēsies runāt par šo lietu pēc būtības, tad, protams, var pieteikties un pēc starpbrīža debatēt. Godātie kolēģi, vai visi ir reģistrējušies? Nospiediet vēlreiz pogu, kuri nav reģistrējušies. Irēnu Folkmani, Saeimas sekretāra biedri, lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies.

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Andris Gūtmanis, Jānis Jurkāns, Vilnis Kazāks...

Sēdes vadītājs. Vilnis Kazāks ir zālē. Acīmredzot jūsu balsošanas sistēma nedarbojas tādā veidā. Pārbaudiet!

I.Folkmane. ...Odisejs Kostanda, Janīna Kušnere, Gunārs Meierovics, Roberts Milbergs...

Sēdes vadītājs. Roberts Milbergs ir zālē.

I.Folkmane. ...Uldis Osis, Valdis Pavlovskis, Aleksandrs Pētersons, Jānis Ritenis, Andris Saulītis un Jānis Urbanovičs.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Cienījamie deputāti! Turpināsim sēdi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Vēlreiz aicinu visus ieņemt vietas. Godātie deputāti! Turpinām izskatīt jautājumu par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļu ievēlēšanu. Debatēs ir pieteicies Mārtiņš Ādams Kalniņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

M.Ā.Kalniņš (LZS).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Balsojot par šīs padomes sastāvu, es ceru, ka mēs izvēlēsimies tās lielākās personības, jo, bez šaubām, tas ir ļoti svarīgs postenis. Šajos pāris gados, darbojoties Saeimā, es esmu nācis pie slēdziena, ka arī šajā samērā nelielajā grupā ir daudzas lielas personības, dažas no kurām ir arī šajā sarakstā. Ir tādi, kuri ir gan diženi augumā, gan garā. Arī tādi, kuri varbūt ir mazi augumā, bet diženi garā. Un ir arī tādi, kuri, ietilpst kādā trešajā kategorijā. Ja kalendārs nerādītu 1995.gadu, bet 1895.gadu, es ar savu cimdu būtu skāris deputāta Seiksta vaigu, jo šis ir gadījums, kur kāds deputāts ir nepatiesi apvainojis otru deputātu, un tas parādījās arī presē, un laikam arī lielākā daļa no lasītājiem to saprata, ka tas nav nopietni domāts. Tomēr daži to novērtēja citādāk, un pat no dažiem dzīvnieku draugiem es saņēmu draudus savai dzīvībai, it kā es būtu darījis pāri kādam dzīvniekam. Un tamdēļ es atgriežos pie iepriekš teiktā, ka vēlēsim par tādām personībām šajā padomē, kuras ir lielas garā, jo tas ir vissvarīgākais postenis šinī laukā un tā pienākums ir visai nopietns. Pateicos.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēl ir pieteikušies? Nav. Debates ir pabeigtas. Balsu skaitītāji ir organizējušies darbam? Es lūdzu Sekretariātu noskaidrot. Andris Grots - balsu skaitītāju vārdā. Lūdzu!

A.Grots (KDS).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Balsošanas procedūra būs tāda, kāda tā ir bijusi parasti. Lūgšu jūs ieiet pa tām aizmugures durvīm, pieteikties, lai jūs reģistrē. Paņemiet balsu zīmīti. Vajadzības gadījumā abas balsošanas būdiņas ir brīvas. Atzīmējiet, kā vajag. Un turpat būs urna, pie kuras stāvēs viens no Balsu skaitīšanas komisijas locekļiem...

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Uzklausiet. Un pēc tam par procedūru jūs varēsit izteikt savu viedokli, bet, lūdzu, nepārtrauciet runātāju. Esiet tik laipns, turpiniet!

A.Grots. ...Un tad iemetiet jūsu balsu zīmīti urnā un pa šīm galadurvīm, lūdzu, ejiet ārā. Jāatzīmē! Tur jau ir uzrakstīts uz zīmītes, bet, lai būtu droši, jums ir jāsvītro tie vārdi, par kuriem jūs negribat balsot. Jūs nedrīkstat atstāt nesvītrotus vairāk kā deviņus vārdus, jo citādi tā zīmīte tiks uzskatīta par nederīgu.

Sēdes vadītājs. Bet no zāles sauc: "Un ja mazāk?"

A.Grots. Tad tas ir okey!

Sēdes vadītājs. Latviski kā tas būtu? Skaidrs - labi tas būtu. Vai par procedūru kāds vēl vēlas runāt? Deputāts Siliņš - "Latvijas ceļš". Pus minūte.

A.Siliņš (LC).

Augsti godātie Prezidija locekļi! Godātie kolēģi! Acīmredzot kolēģis no Balsu skaitīšanas komisijas mazliet neprecīzi izteicās, ka var iet vai neiet kabīnēs. Ja ir jāsvītro, tad obligāti šajā gadījumā droši vien visiem ir jāiet kabīnēs. (Starpsauciens no zāles: "Paldies Tev!")

Sēdes vadītājs. Paldies par šo ieteikumu. Vai ir vēl kādi priekšlikumi? Esiet tik laipni! Pēc tam gaidīsim zvanu, kurš aicinās zālē mūs visus. Bet tagad, kā mūs aicināja komisija, sāksim balsošanu.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Balsu skaitītāju vārdā deputāts Grots aicināja deputātus, kuri vēl nav piedalījušies balsošanā, to izdarīt, jo pēc tam balsu skaitītāji sāks skaitīt balsis. Pēc pāris minūtēm viņi to sāks darīt, tāpēc lūdzu, ja kāds vēl varbūt ir aizķēries...

Grota kungs, es jūs aicinu nedaudz uzgaidīt, lai deputāti sanāk zālē un ieņem savas vietas. Vēlreiz lūdzu: ieņemiet vietas! Balsu skaitītāju vārdā deputāts Grots - Kristīgo demokrātu savienība. Lūdzu!

A.Grots (KDS).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Paziņoju jums pirmā gājiena balsošanas rezultātus par Nacionālās radio un televīzijas padomes ievēlēšanu.

Viktors Avotiņš ir saņēmis 18 balsis,

Ulvis Ābiķis - 11,

Aivars Āķis - 6,

Aivars Berķis - 60,

Aija Cālīte - 12,

Vladlens Dozorcevs - 11,

Dainis Īvāns - 13,

Jānis Kalniņš - 4,

Larisa Laviņa - 17,

Kārlis Leiškalns - 14,

Gunta Līdaka - 56,

Raimonds Pauls - 28,

Rihards Pīks - 59,

Velta Puriņa - 44,

Romāns Pussars - 52,

Juris Rozenvalds - 16,

Ojārs Rubenis - 56,

Antons Seiksts - 46,

Atis Skalbergs - 11,

Helmī Stalta - 63,

Tālivaldis Tālbergs - 6,

Rolands Tjarve - 54.

Tātad absolūto vairākumu, tas ir, pāri par 50 balsīm, ir ieguvuši 7 kandidāti: Aivars Berķis - 60, Gunta Līdaka - 56, Rihards Pīks - 59, Romāns Pussars - 52, Ojārs Rubenis - 56, Helmī Stalta - 63 un Rolands Tjarve - 54.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Jūs teicāt: "... vairāk par 50 balsīm". Būtu pareizi, ja mēs ievērotu Kārtības rulli un sacītu "50% no klātesošajiem", ja balsošanā piedalās kvorums.

A.Grots. Mums bija Balsu skaitīšanas komisijā debates par šo jautājumu, un komisija nolēma, ka skaitīs tos, kam vairāk kā 50...

Sēdes vadītājs. Tas diemžēl ir pretrunā ar Kārtības rulli, jo Kārtības rullī izsmeļoši ir pateikts: "Gadījumi, kad balsojot jāskaita 50 + 1." Un tas gadījums, kā jūs zināt, ir Valsts prezidenta vēlēšanas.

A.Grots. Tā es viņiem arī teicu. Labi.

Sēdes vadītājs. Ko jūs darīsit? Vēlreiz. Labi, lūdzu!

(Pārtraukums)

Sēdi vada

Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieņemiet vietas! Apsēdieties! Balsu skaitītāju vārdā deputāts Grots - Kristīgo demokrātu savienība. Lūdzu!

A.Grots (KDS).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Atvainojos par mazo kļūmi. Pirmais gājiens arī bija pēdējais. Nolasu jums protokolu par šīsdienas balsu skaitīšanu un Nacionālās radio un televīzijas padomes ievēlēšanu. Komisijas darbā piedalījās deputāti A.Grots, G.Resnais, A.Liepiņš, L.Stašs un A.Bartaševics. Balsošanai bija sagatavotas 99 zīmes. Balsošanā piedalījās 86 deputāti. Viena zīme tika atzīta par nederīgu. Saskaņā ar balsu skaitīšanas rezultātiem tiek ievēlēti:

Helmī Stalta - ar 63 balsīm,

Aivars Berķis - ar 60,

Rihards Pīks - ar 59,

G.Līdaka - ar 56,

O.Rubenis - ar 56,

Rolands Tjarve - ar 54,

R.Pussars - ar 52,

A.Seiksts - ar 46,

V.Puriņa - ar 44 balsīm.

Parakstījušies komisijas locekļi Liepiņš, Grots, Bartaševics, Stašs un Resnais. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Tagad, lūdzu, balsosim par Saeimas lēmuma projektu: "Izveidot Nacionālo radio un televīzijas padomi 9 cilvēku sastāvā". Atļaujiet nosaukt alfabēta kārtībā: Aivars Berķis, Gunta Līdaka, Rihards Pīks, Velta Puriņa, Romāns Pussars, Ojārs Rubenis, Antons Seiksts, Helmī Stalta, Rolands Tjarve. Lūdzu, balsosim par šo lēmuma projektu "Izveidot Nacionālo radio un televīzijas padomi 9 cilvēku sastāvā". Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 1, atturas - 5. Nacionālā radio un televīzijas padome ir izveidota. Cienījamie kolēģi, līdz ar Nacionālās radio un televīzijas padomes ievēlēšanu šodien sākas 5.Saeimā pieņemtā likuma realizācija, tāpēc, es domāju, mums būtu īstais brīdis pateikties iepriekšējai Radio un televīzijas padomei, kas visus šos gadus pildīja līdzšinējo likumu. Un īpašu atzinību lai izsakām Zigmundam Skujiņam kā šīs padomes vadītājam un padomes locekļiem, to skaitā arī vairākiem mūsu kolēģiem deputātiem.

Nākamais jautājums ir lēmuma projekts "Par Janīnas Kušneres atsaukšanu no Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas". Esiet tik laipni, paņemiet attiecīgos dokumentus! Visus pārējos dokumentus noliksim malā.

Tātad sakarā ar to, ka pie frakcijām nepiederošā deputāte Janīna Kušnere pēc kārtas nav piedalījusies sešās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdēs (5., 6., 12., 13., 19. un 20.septembrī), komisija saskaņā ar Kārtības ruļļa 34.panta otro daļu un 165.pantu aicina Saeimu atsaukt deputāti Janīnu Kušneri no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas. Komisijas priekšsēdētājs Siliņš. Tālāk ir lēmuma projekts: "Saeima nolemj atsaukt deputāti Janīnu Kušneri no Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas." Lūdzu zvanu! Balsojums aizklāts. Lūdzu, balsosim par šo Seimas lēmuma projektu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 3, atturas - 11. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums ir Saeimas lēmuma projekts: "Ievēlēt deputātu Vilni Kazāku Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā". Iesniedz LNNK frakcijas deputāti Kiršteins, Lambergs, Budovskis, Žīgurs, Karnups, Stalts, Dreģe, Imants Kalniņš un Kazāks. Lūdzu, balsosim par šo lēmuma projektu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 2, atturas - 2. Lēmums ir pieņemts. Deputāts Kazāks ir ievēlēts Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.

Saskaņā ar mūsu lēmumu tagad ir jāizskata likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"". Trešais lasījums. Atbildīgā ir Juridiskā komisija. Aivars Endziņš, Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts, - lūdzu!

A. Endziņš (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Lūdzu izmantot dokumentu nr.1087. Par grozījumiem likumā "Par tiesu varu"priekšlikumi laikā no otrā līdz trešajam lasījumam iesniegti nav, un arī Juridiskā komisija grozījumus un papildinājumus nav ierosinājusi. Priekšlikumi ir saņemti un izskatīti tikai attiecībā uz "Pârejas noteikumiem", kuros ir runa par šo grozījumu spēkā stāšanās kārtību. Konkrēti - par 2. pārejas noteikumu.

Juridiskā komisija ierosina izteikt "Pârejas noteikumu" 2.punktu jaunā redakcijā, kura diezgan būtiski atšķiras no iepriekšējās redakcijas. Otrajā lasījumā tika uzskatīts un paredzēts, ka lietas, kas Saimnieciskajā tiesā iesniegtas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, izskatāmas Saimnieciskajā tiesā triju mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas. Ņemot vērā pašas Saimnieciskās tiesas priekšlikumu, kā arī Tieslietu ministrijas ieteikumu, Juridiskā komisija tomēr ierosina "Pârejas noteikumu" grozījumu: proti, tās lietas, kuras līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai iesniegtas Saimnieciskajā tiesā, bet kuru izskatīšanu tiesa nav uzsākusi, ir nosūtāmas pēc piekritības rajonu (pilsētu) tiesām vai apgabaltiesām. Tātad tikai tās lietas, kurās tiesvedība jau ir sākta, tiek turpināts izskatīt Saimnieciskajā tiesā. Un ir arī noteikts, ka šo lietu maksimālais izskatīšanas termiņš ir līdz 1995.gada 15.decembrim. Ir precizēts 2.punkta trešajā daļā tas, kas bija teikts pārejas noteikuma otrajā daļā, proti: "Norādītajā termiņā neizskatītās lietas (kā pirmajā, tā apelācijas instancē) Saimnieciskā tiesa nosūta izskatīšanai pēc piekritības rajonu (pilsētu) tiesām vai apgabaltiesām, bet arhīvu un citas materiālās vērtības nodod Tieslietu ministrijai." Šeit ir izsvītrots vārds "telpas", jo telpas nav Tieslietu ministrijas īpašums.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Lūdzu, tālāk!

A.Endziņš. Tālāk. Ir grozījums attiecībā uz ceturto pārejas noteikumu, proti, ir ierosinājums papildināt ceturto pārejas noteikumu ar jaunu daļu - otro daļu. Tās izriet no Saimnieciskās tiesas priekšlikuma, kuru akceptē Juridiskā komisija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Pieņemts.

A.Endziņš. Juridiskā komisija vēl ierosina papildināt "Pârejas noteikumus" ar jaunu punktu - 5. punktu, kur ir runa par pārejas periodu, un tas ir saistīts ar grozījumiem Kriminālprocesa kodeksā. Proti, tātad tas ir tas, kas tika izdarīts saistībā ar Civilprocesa kodeksa grozījumiem, bet tas netika izdarīts tad, kad Saeima akceptēja un pieņēma grozījumus Kriminālprocesa kodeksā. Tātad šeit, lai nerastos neskaidrības, ir šis piektais pārejas noteikums ierosināts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Tā kā tas ir ir saistīts ar Civilprocesu kodeksa grozījumu spēkā stāšanos 15.oktobrī, lai šie datumi būtu pēc iespējas pietuvināti, Juridiskā komisija ierosina arī to, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Sēdes vadītājs. Arī pret to nav iebildumu? Pieņemts.

A.Endziņš. Citu grozījumu un papildinājumu nav. Lūdzu Saeimu nobalsot par šo likumprojektu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"" pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - nav, atturas - 2. Likums ir pieņemts.

Nākamais ir 22. jautājums - likumprojekts "Par dzīvokļa īpašumu". Juridiskās komisijas vārdā Kristiāna Lībane - "Latvijas ceļa" deputāte. Lūdzu!

K.Lībane (LC).

Cienījamie kolēģi! Dokumenta numurs ir 2004. Likumprojekts "Par dzīvokļa īpašumu", trešais lasījums. Juridiskā komisija nav saņēmusi nekādus (izņemot 107.panta kārtībā iesniegtos) priekšlikumus, bet par atsevišķiem pantiem ir atbildīgās komisijas priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

K.Lībane. Pirmais priekšlikums ir par 2. panta pirmo daļu, ir izdarīts labojums. Tātad pants ir attiecināms arī uz neapdzīvojamu telpu. Arī otrā daļa ir redakcionāli precizēta.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, godātie deputāti! Kā jūs redzat, šeit ir ļoti daudzi redakcionāli precizējumi. Atļaujiet man nejautāt jums pēc katra, vai jums ir iebildumi vai nav, bet es vērīgi lūkošos zālē un vismazāko iebildumu mēs izskatīsim un sāksim debates. Lūdzu!

K.Lībane. Redakcionāli precizēta ir arī 3.panta pirmā daļa. Un arī 3.panta otrā daļa ir precizēta. Tātad tas attiecas tikai uz kopīpašumu šā likumprojekta nozīmē.

Redakcionāli precizēts ir 4.pants, kā arī 5.panta otrā daļa. Redakcionāli precizēts ir arī otrās nodaļas nosaukums un 8.panta pirmā daļa.

9.panta otrā un trešā daļa ir apvienotas tīri jēdzieniski, un šajā pantā ir arī redakcionāli precizējumi.

11.pantā ir svītrota atsauce uz likumā noteikto kārtību, jo tāda likuma nav.

Otrajā daļā ir neliels, bet būtisks labojums, kas nosaka šajā likumā ieviest konsensusa principu.

12.pantā pirmais labojums ir redakcionāls, tas atkārtojas arī tālāk tekstā. Tātad - aizstāt vārdu "inženierkomunikācija" ar "komunikācija".

Otrs priekšlikums attiecībā uz zemes gabalu ir saskaņots ar citiem šā likuma pantiem, un vēl ir arī citi redakcionāli precizējumi.

13.panta pirmā daļa ir izteikta jaunā redakcijā, saskaņota ar tiem grozījumiem, kas jau ir akceptēti šā likumprojekta 3.panta otrajā daļā.

Redakcionāli precizēta ir arī 13.panta otrā daļa. Vietām mainīti ir šā likumprojekta 14. un 15.pants. Iemesls bija... vienkārši no sistēmas viedokļa tas tika darīts.

Vecajā 15. pantā (jaunajā 14. pantā) ir vairāki priekšlikumi. Pirmais saistās ar dažu vārdu svītrošanu, jo šī norma ir paredzēta jau citur šajā likumprojektā.

Otrs priekšlikums ir redakcionāls, arī otrajā daļā ir šis pats redakcionālais precizējums un ir vēl citi redakcionāli precizējumi.

15.panta jaunā redakcija - pēc atbildīgās komisijas priekšlikuma. Tas ir sakarā ar to, ka visiem dzīvokļu īpašniekiem ir pienākums piedalīties... es atvainojos... piedalīties mājas pārvaldē.

16. panta pirmās daļas 1. punkts ir izteikts jaunā redakcijā un ir attiecināms tikai uz atsevišķo īpašumu.

Otrais priekšlikums ir saistīts ar viena vārda svītrošanu, jo, kā jau es teicu, mēs attiecinām šo likumu arī uz neapdzīvojamām telpām.

16. panta otrā un trešā daļa ir redakcionāli precizēta.

Trešā nodaļa. 18. pantā ir atbildīgās komisijas priekšlikums svītrot dažus vārdus, bet tas ir tīri precizējošs, un ir arī citi redakcionāli precizējumi.

Ir izdarītas strukturālas izmaiņas. 19. panta ceturtā daļa ir pārveidota par tā paša panta otro daļu, un arī šis pants ir redakcionāli precizēts.

Tāpat redakcionāli precizēta ir 20. panta otrā daļa.

Nākamais priekšlikums ir 23. pantā. Tā ir tabulas 7. lappuse. Šis pants ir izteikts jaunā redakcijā, un ir tātad diferencētas tās iemitinātās personas, kuras ir minētas šā likumprojekta 10. un 11. pantā.

24. pants. Ir atbildīgās komisijas precizējošs priekšlikums. Tas ir attiecībā uz pirmo daļu.

Arī uz trešo daļu attiecas tas pats.

Nākamais priekšlikums attiecas uz 25. panta trešo un ceturto daļu. Tās ir jaunas daļas un reglamentē tos gadījumus, kad pašvaldība nav mājas īpašnieks, un, ja šis nams ir privatizēts saskaņā ar citiem likumiem, tad mēs dodam iespēju dzīvokļa īpašniekam reģistrēt šo īpašumu.

26. pantā ir vairāki priekšlikumi. Pirmais ir precizējošs - ir runa par dažu vārdu aizstāšanu. Otrs - par papildināšanu. Arī tas ir precizējošs, jo arī juridiska persona var būt īpašnieks.

Redakcionāli precizēta ir likumprojekta 27. panta pirmā un trešā daļa, piektās nodaļas nosaukums, 28. panta pirmā un otrā daļa, 29. panta pirmā daļa.

29. panta otrā daļa ir pārveidota par 31. panta pirmo daļu. 29. panta trešā daļa ir redakcionāli precizēta.

31. pantā mēs jau tikko akceptējām jaunas daļas pārnešanu no 29. panta. 31. pants ir redakcionāli sakārtots, faktiski pirmā daļa ir redakcionāli sakārtota. Otrā daļa, tagadējā trešā daļa... trešā lasījuma tekstā trešā daļa ir redakcionāli precizēta. Tālākajās panta daļās mainās numerācija.

32. panta pirmā daļa. Priekšlikums par pirmo daļu ir precizējošs. To pašu var teikt par priekšlikumiem, kuri attiecas uz otro daļu.

33. pants ir izteikts jaunā redakcijā. Šeit ir iestrādāts cits, mūsuprāt, taisnīgāks princips, kas veicina īpašuma apsaimniekošanu, jo nerada nekāda veida veto tiesības.

34. panta trešajā daļā redakcija ir papildināta ar atrunu attiecībā uz tiem sabiedrības dalībniekiem... tātad ir runa par tiem, kas nav sabiedrības dalībnieki.

Nākamais priekšlikums ir pie nobeiguma noteikumiem. Šie nobeiguma noteikumi ir iestrādāti likumprojektā kā jauna nodaļa, jo, mūsuprāt, daži no otrajā lasījumā akceptētajiem pārejas noteikumu punktiem ne visai labi iederējās pārejas noteikumos pēc būtības.

35. pants ir otrajā lasījumā akceptētais pārejas noteikumu 1. punkts.

36. pants ir jauns, tas reglamentē to, kas notiek laikā līdz dzīvokļu īpašnieku sabiedrība tiek izveidota.

37. pants ir otrā lasījumā akceptētais pārejas noteikumu 3. punkts.

Līdz ar to pārejas noteikumos... no pārejas noteikumiem tiek svītrots otrā lasījuma 1. un 3. punkts. Tas, kas paliek, ir punkts par atsevišķu likumu spēka zaudēšanu, un teksts ir papildināts ar to, ka Ministru kabinetam ir pienākums izstrādāt īpašnieku sabiedrības paraugstatūtus un likumprojektu par grozījumiem Zemesgrāmatu likumā.

Tas man būtu viss. Aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par dzīvokļa īpašumu" pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - nav, 4 - atturas. Likums pieņemts.

Nākošais ir darba kārtības 16. punkts - "Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem pilsētās". Mums gan ir atlikušas 5 minūtes, bet komisijas priekšsēdētājs Siliņš grib mūs uzrunāt, un tāpēc - lūdzu!

A.Siliņš (LC).

Paldies. Augsti godātie Prezidija locekļi, godātie kolēģi! Es vēlētos sākt šo jautājumu jau tagad tādēļ, ka šeit būtu jāstrādā pamatā ar dokumentu nr. 2016, bet lietas labā noteikti vajadzētu acu priekšā turēt arī dokumentu nr.869. Un vēl nobeigumā ir viens komisijas priekšlikums, kurš ir dokumentā nr. 2016.-a. Un tāpēc būtu labi, tā kā tuvojas starpbrīdis, ja kādam šo visu dokumentu nav pie rokas, starpbrīža laikā tos sameklēt.

Bet izskatīšanu sāksim varbūt tiešām ar dokumentu nr. 2016, kurš ir otrajam lasījumam sagatavotais likumprojekts, un mēs varbūt vēl paspēsim apspriest šī likumprojekta pirmos priekšlikumus, kur pirmajā ailītē ir priekšlikumi un jautājumi par virsrakstu.

Šeit jautājumā par virsrakstu ir trīs priekšlikumi: izglītības un zinātnes ministra priekšlikums - papildināt virsrakstu ar nacionālajām sporta bāzēm pilsētās. Deputāta Ābiķa priekšlikums - no virsraksta svītrot vārdu "pilsētās", kurš nav atbalstīts, bet pirmais priekšlikums ir atbalstīts. Un vēl deputāta Siliņa priekšlikums par vārdu maiņu virsrakstā, kuru deputāts Siliņš neuztur spēkā. Šie priekšlikumi, kuri šeit ir deputāta Siliņa vārdā... daļa no tiem faktiski ir priekšlikumi, kurus iesniedza Izglītības un zinātnes ministrijas Augstskolu un zinātnes departaments, bet, tā kā tur nebija ministra akcepta, tad tie šeit parādās Siliņa vārdā.

Līdz ar to šeit mums būtu jāizšķiras starp diviem variantiem - tātad starp komisijas atbalstīto variantu un starp deputāta Ābiķa ieteikto variantu, kurš arī ir apspriežams, jo zināmā mērā deputātam Ābiķim ir argumenti, kāpēc šis priekšlikums būtu jābalso. Es ceru, ka viņš pats par to arī uzstāsies.

Sēdes vadītājs. To viņš mums pavēstīs pēc pārtraukuma.

A.Siliņš. Labi.

Sēdes vadītājs. Un tagad lūdzu zvanu! Reģistrēsimies! Lūdzu visus reģistrēties! Irēnu Folkmani, Saeimas sekretāra biedri, lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies. Lūdzu uzmanību!

I.Folkmane (5. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies:

Andris Gūtmanis,

Jānis Jurkāns,

Edvīns Kide,

Odisejs Kostanda,

Ludmila Kuprijanova...

Sēdes vadītājs. Ludmila Kuprijanova ir zālē.

I.Folkmane.

Janīna Kušnere,

Gunārs Meierovics,

Andrejs Panteļējevs,

Valdis Pavlovskis,

Aleksandrs Pētersons,

Andris Saulītis,

Antons Seiksts,

Jānis Urbanovičs.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 13.30.

(P ā r t r a u k u m s )

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Reģistrācija kvorumam! Reģistrējamies. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 46, 47 deputāti... Zvaniet, lūdzu! 48... Ko darīt? Vai ir izredzes sagaidīt vēl divus deputātus... 49, 50 un 51. Paldies. Turpinām. Tātad mēs izskatām likumprojektu "Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem pilsētās". Atklājam debates par deputāta Dzintara Ābiķa priekšlikumu. Dzintars Ābiķis - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

Dz.Ābiķis (LC).

Cienījamie kolēģi! Es ļoti lūgtu jūs atbalstīt manu priekšlikumu, jo lietas būtība ir tāda. Šajā likumprojektā ir uzrādītas visu to iestāžu juridiskās adreses, kuru pakļautībā atrodas dažādi izglītības, kultūras un zinātnes objekti, kuru adreses šajā sarakstā nav uzrādītas, bet Valsts īpašuma fonds pēc šī likumprojekta, es ceru, apstiprināšanas divu mēnešu laikā tātad izvērtēs situāciju un arī sastādīs šo neprivatizējamo objektu sarakstu.

Un kāpēc es aicinu svītrot no virsraksta vārdu "pilsētās"? Tā lietas būtība ir tāda, ka atsevišķām organizācijām vai iestādēm, kuru juridiskās adreses šeit ir uzrādītas un par kurām, es ceru, mēs nobalsosim, ir atsevišķi objekti ne tikai pilsētās, bet arī lauku apvidū. Šādu objektu eventuāli ir ļoti maz, tie varētu būt, iespējams, Latvijas Lauksaimniecības universitātei, vai, es nesaukšu, vēl kādai konkrētai iestādei, bet to ir ļoti maz.

Tālāk, no likuma sakārtošanas viedokļa, nākamā - 6.Saeima varēs šo likumprojektu papildināt vēl ar daudzām citām iestādēm, kuru juridiskās adreses arī ir lauku apvidū un arī kuru objekti varbūt atrodas lauku apvidū. Tā ka es ļoti tomēr aicinu jūs atbalstīt šo manu priekšlikumu, jo šobrīd, es atkārtoju, ir daži objekti vai pareizāk sakot iestādes, kas ir iekļautas šajā sarakstā, kuru pakļautībā ir objekti, kuri atrodas lauku apvidū. Katrā ziņā to saraksts ir ļoti mazs. Es, starp citu, par šo jautājumu runāju ar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāju Lagzdiņa kungu, es konsultējos arī ar Seiles kundzi, un neviens neuzskata, ka šī vārda "pilsētās" svītrošana būtu kaut kādā veidā pretrunā ar likumu "Par zemes reformu lauku apvidos". Es ļoti lūdzu, aicinu atbalstīt manu priekšlikumu un vēlāk arī deputāta Siliņa 1.panta redakciju, kur arī ir nepieciešams labot. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Pēc tam - Pēteris Elferts.

J.Lagzdiņš (LC).

Augsti godātie kolēģi deputāti! Es gribētu atbalstīt Dzintara Ābiķa priekšlikumu, jo tas ir loģisks, lai vēlāk mums nerastos sarežģījumi. Es aicinātu, godātie kolēģi, viņu atbalstīt un izdarīt šo nelielo grozījumu likumprojektā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pēteris Elferts - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

P.Elferts (LC).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Ābiķa kunga priekšlikums ir ļoti loģisks, jo tālāk, tad, kad būs daži šādi ļoti svarīgi izglītības, kultūras un zinātnes objekti, kuriem ir juridiskā adrese pilsētā, bet ir objekti laukos, un arī otrādi - ir arī daži objekti, par kuriem būs jālemj nākamajā Saeimā un kurus Ābiķa kungs te minēja, to juridiskā adrese varētu būt laukos, bet tiem piederēt var arī īpašums pilsētā, un, izņemot vārdu "pilsētās", manuprāt, tas sakārtos tieši šo ieteikumu. Es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Šis Ābiķa kunga ierosinājums ir būtisks citādākā nozīmē, jo ir divu veidu likumi par zemi, un būtībā šis grozījums, viss šis sagatavotais likumprojekts paredz, ka pilsētās esošie kultūras un izglītības objekti var saņemt zemi zem sev piederošām ēkām un būvēm un ka viņiem ir prioritāte attiecībā pret bijušiem īpašniekiem un citiem, kas ir pieteikušies uz šo zemi. Tas ir pilsētās. Laukos - Lauku likumā - situācija ir citādāka - tur jau likumā ir ierakstīts, ka sevišķi svarīgiem objektiem, un to skaitā ir valsts kultūras un izglītības objekti, ir jau prioritāte, un tikai Pilsētu likumā bija vajadzīgs šis īpašais labojums, tāpēc ka par pilsētām ir pateikts, ka šo objektu skaitu nosaka ar atsevišķu likumu. Un šis nu ir tas atsevišķais likums, kuru mēs esam sagatavojuši priekš pilsētām. Ja kādam ir kāda filiāle lauku apvidos, bet nav problēmu, jo viņi dabūs zemi zem sev piederošām ēkām, un šī zeme praktiski viņām visām jau ir piešķirta. Ja rodas vēl kaut kāda cita problēma, tad var ar atsevišķu likumu arī lauku apvidos sagatavot kādu izņēmumu, bet tad ir jāatsavina piespiedu kārtā, bet nav nekādas vajadzības izmainīt virsrakstā šo normu, jo tikai Pilsētu likums liedz šiem izglītības objektiem saņemt zemi, tāpēc tur ir tas vārdiņš "pilsētās". Visi uzskaitītie objekti tik tiešām atrodas pilsētās, un autori, kas sagatavoja šo likumprojektu, ir rūpīgi izvēlējušies visus objektus. Tie tiešām ir pilsētu objekti. Es uzskatu, ka Ābiķa kunga priekšlikums šajā gadījumā praktiski nav vajadzīgs.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Varētu piekrist Seiles kundzei, ja nebūtu grozīts un nebūtu komisijas atzinuma par atbalstu deputāta Siliņa priekšlikumam - izteikt šā likuma 1.pantu jaunā redakcijā. Un šajā jaunajā redakcijā nav neviena vārda, atsauces uz likumu "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās". Un šeit nav neviena vārda. Šajā gadījumā, ja Saeima pieņems šādu 1.panta redakciju par kaut kādām īpašuma tiesībām vai tiesībām saņemt zemi zem šiem objektiem, tad es nesaprotu, kādā veidā šeit Izglītības, zinātnes un kultūras komisija ir skatījusi un lēmusi, jo tādā izskatā nevar atstāt, jo, ja ir tāda redakciju, kā piedāvā Siliņa kungs, tad ir ļoti loģisks Ābiķa kunga priekšlikums. (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: "Tieši tā.") Ja tas netiek atbalstīts, tad var piekrist Seiles kundzei, bet pašreiz šeit pēc tā priekšlikuma, ko izvirza Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, uzreiz rodas neskaidrība.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - LNNK, otrreiz. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Endziņa kunga paskaidrojums ir ļoti būtisks, un tik tiešām es domāju, ka komisija, labi nepārzinādama zemes reformas likumus, ir atbalstījusi Siliņa kunga priekšlikumu, kurš laikam ir arī šīs komisijas priekšsēdētājs. Vecajā redakcijā viss bija kārtībā, tur ir ļoti konkrēti - atsauksme uz konkrēto likumu par zemes reformu pilsētās, un tik tiešām būtu jāsvītro Siliņa priekšlikums, viņu nevajadzētu atbalstīt, tad likumu, kā viņš bija sagatavots, kā iesniedzēji viņu sagatavoja, varētu arī pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāte Seile, deputāts Siliņš ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs. Bez "laikam".

Vēl deputāti vēlas runāt? Nevēlas. Debates ir pabeigtas. Lūdzu komisijas priekšsēdētāju komentēt.

A.Siliņš. Paldies, augsti godātie Prezidija locekļi! Godātie kolēģi! Vispirms par konkrēto priekšlikumu, kuru es gribētu lūgt balsot atsevišķi, respektīvi, šo virsrakstu, pa daļām. Vispirms par deputāta Ābiķa priekšlikumu jautājumā par pilsētām un pēc tam arī par papildinājumu, ko ir sniedzis izglītības un zinātnes ministrs Gaigals, tas ir, papildināt šo virsrakstu vēl ar nacionālajām sporta bāzēm.

Attiecībā uz deputāta Ābiķa priekšlikumu es to uzskatu par loģisku un pieņemamu. Diemžēl tad, kad mēs apspriedām to komisijā, šie argumenti neizskanēja, bet vēlākajās sarunās ar komisijas kolēģiem nevienam nebija iebildumu, ka šis "pilsētās" tiek svītrots.

Tālāk. Tā kā tika skarts arī 1.pants, tad es šeit pakavēšos pie argumentācijas, kādēļ 1.pants ir jaunā redakcijā, ko viennozīmīgi atbalsta mūsu komisija. Par to konkrēti es runāšu vēlāk, bet - tikai par būtību.

Būtība ir tāda, ka likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 12.pantā tiešām ir norāde, ka bijušajiem zemes īpašniekiem atjauno zemes īpašuma tiesības, izņemot gadījumus, ja uz bijušo zemes īpašnieku zemes atrodas valsts īpaši aizsargājami dabas objekti, tātad valsts īpaši apsargājami dabas objekti, ja tie vai to daļas ir kaut kur definēti un ja sarakstu ir apstiprinājusi Vides aizsardzības komiteja. Tātad ir tāds saraksts, kuru apstiprināja. Un es domāju, ka tam sarakstam nekādā ziņā nav tāds virsraksts, ka viņš ir apstiprināts tikai tādēļ, lai realizētu šo likumu. Un līdzīgā veidā - vai ar likumu vajag noteikt valsts nozīmes izglītības un zinātnes objektus. Nekur nav teikts, ka jāuzrāda tikai tādi objekti. Tad te vajadzētu rakstīt iekavās vai tālāk, attiecībā uz kuriem ir problēmas ar zemes īpašumu. Tādas piebildes šeit nav. Tātad ir vajadzīgs likums, kurā ir uzrādīti objekti, un tādā gadījumā viņam, šim likumam var būt arī cita nozīme, kas varbūt citos momentos ir piemērota citā likumdošanā, bet šeit nav prasīts, ka jāuzrāda tikai tādi objekti, kuriem ir problēmas ar zemi. Te vienkārši ir jāuzrāda šo objektu saraksts. Diemžēl līdz šim, tā kā šo objektu un iestāžu saraksta nav, uzskata, ka šādi objekti Latvijā neeksistē. Un līdz ar to visām valsts nozīmes iestādēm ar tajās ietilpstošajiem objektiem ir radušās ļoti lielas grūtības, bet šis likums ir plašāks, kas atrisinās nevis tikai šīs problēmas, tāpēc es personīgi aicinu balsot par deputāta Ābiķa priekšlikumu un pēc tam atbalstīt arī izglītības un zinātnes ministra Gaigala priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Deputāts Aivars Endziņš un deputāte Anna Seile runāja kopsakarībās par 1.pantu un arī šī likuma nosaukumu. Jūs arī tagad mums komentējāt šo lietu tā. Tiešām varbūt vajadzētu vēlreiz lūgt deputāti Seili kā Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāju un Aivaru Endziņu kā Juridiskās komisijas priekšsēdētāju pateikt tomēr šīs lietas nosaukto likumu kopsakarībās. Es jūtu, ka mēs tagad balsosim un balsosim it kā par deputātu priekšlikumiem, bet mēs taču atbalstām visus priekšlikumus, es tā domāju. Taču mums ir ļoti svarīgi, lai no juridiskā viedokļa šeit tiešām būtu korekta šī lieta un lai būtu arī taisnība. Un jūs vēlreiz arī varēsit runāt. Nav deputātiem iebildumu? Nav. Lūdzu - Aivars Endziņš!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es gribētu vēlreiz atkārtot to, ko jau faktiski teica Seiles kundze. Manuprāt, 1.panta redakcija, kāda viņa bija pirmajā lasījumā, tāda viņa būtu arī jāatstāj, un nevajadzētu atbalstīt Siliņa kunga priekšlikumu par šo 1.panta redakciju. Un tad līdz ar to ir loģisks arī izglītības un zinātnes ministra Gaigala kunga priekšlikums, jo tas tiek papildināts ar nacionālajām sporta bāzēm. Tātad šeit tas tiek iekļauts iekšā. Un šinī gadījumā tad arī nebūtu atbalstāms Ābiķa kunga priekšlikums par šī vārda "pilsētās" svītrošanu, jo to jau reglamentē attiecīgi gan zemes reforma pilsētā, gan laukos. Un līdz ar to gan Ābiķa, gan Siliņa kunga priekšlikums nebūtu atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Un par 1.pantu?

A.Endziņš. Par 1.pantu es ierosinātu to saglabāt pirmā lasījuma redakcijā, jo tā ir precīzi saskaņota ar likumu "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās". Jo, tiklīdz mēs dodam citu redakciju, kā to piedāvā Siliņa kungs, šeit uzreiz rodas neskaidrības, un tad var mēģināt viņu tulkot atkal tā, kā katram ienāk prātā. No juridiskā viedokļa tas būtu precīzāk. Paldies.

Sēdes vadītājs. Anna Seile. Lūdzu! Kā Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāja.

A.Seile (Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāja).

Paldies. Šis likumprojekts, es atkārtoju vēlreiz, tika sagatavots sakarā ar grozījumiem likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās", un tāpēc nav vajadzības grozīt virsrakstu, un līdz ar to mēs nevaram atbalstīt Ābiķa kunga priekšlikumu - mainīt virsrakstu, attiecinot uz visu, arī Latvijas lauku zemi, šo likumu. Izglītības ministrija ir sapratusi, ka ir jāsagatavo īpašs likums sakarā ar noteikumiem, kādi ir likumā par pilsētu zemi, un ar šo likumu tiek noteikts īpaši svarīgo objektu skaits un nosaukumi, kuriem zemi zemes reformas gaitā iedod prioritārā kārtībā. Tātad šiem balsojumiem, manuprāt, vajadzētu būt tādiem... Es lūdzu ieklausīties visas frakcijas, jo šeit nav politiskā cīņa, bet šeit ir vienkārši likuma sakārtošana. Es pilnīgi piekrītu Endziņa kunga ieteiktajam variantam, bet mums likums ir iesniegts šādā kārtībā ar visiem priekšlikumiem, un es rekomendēju, lai mēs nesataisītu pretrunas zemes reformas likumos, ja balsojam, tad tā, kā ir iesniegti priekšlikumi, - tad Gaigala kunga priekšlikumu vajag atbalstīt, bet Ābiķa kungam es iesaku savu priekšlikumu noņemt. Bet, ja viņš nenoņem, tad neatbalstīt un tālāk arī Siliņa kunga priekšlikumu neatbalstīt, to nav atbalstījusi arī komisija. Un 1.pantā vajadzētu noraidīt Siliņa kunga priekšlikumu, kuru ir atbalstījusi arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisija.

Sēdes vadītājs. Nu tad vēlreiz Siliņa kungs. Deputāts Siliņš - komisijas priekšsēdētājs. Un tad, ja nu komisija nepiekrīt, tad deputātiem, es ceru, ir zināma skaidrība par šo situāciju, un mēs balsosim.

A.Siliņš. Paldies, augsti godātie Prezidija locekļi! Godātie kolēģi deputāti! Es ceru, ka šoreiz manu uzstāšanos klausīsies mani oponenti - deputāts Endziņš un deputāte Seile. Jo uzstāšanās bija tieši tāda, kāda tā bija pirmo reizi, - neņemot vērā tos argumentus, kurus es izteicu. Un tagad es viņus izteikšu. Šeit mēs, protams... es saprotu, ka varbūt Seiles kundzei ir ļoti liela vēlēšanās, uzskatīt vienu likumu par prioritāru attiecībā pret citiem likumiem, bet es uzskatu, ka jau pats likums par zemes reformu pilsētās šajā 12.panta trešajā daļā nebūt neuzskata, ka mums ir apakšlikums, pakārtots likums. Viņi tikai uzskata, ka ir jābūt likumam, kurā ir noteikti valsts nozīmes, izglītības, kultūras un zinātnes objekti, bet te nav teikts, ka ir jābūt likumam, kur ir noteikti tādi objekti, kuriem ir problēmas ar zemi. Ir jābūt tikai tādam likumam. Tāpat kā iepriekš tur ir rakstīts, ka atrodas valsts īpaši aizsargājami dabas objekti vai to daļas, kuru sarakstus ir apstiprinājusi Vides aizsardzības komiteja. Vides aizsardzības komiteja, apstiprinot šo sarakstu, es esmu pārliecināts, nerakstīja, ka tas ir tādēļ, lai izpildītu šī likuma prasības. Viņi apstiprināja tādu sarakstu tāpēc, ka Latvijā eksistē īpaši aizsargājami dabas objekti. Līdzīgi Latvijā eksistē valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objekti, un mums ir jāraksta līdzvērtīgs likums šim likumam par zemes reformu. Es, protams, saprotu cilvēku vēlēšanos, ka likums par zemi stāv pāri visam un ka šos pārējos likumus var rakstīt tikai kā pakārtotus, bet tā nav lietas būtība. Šoreiz lietas būtība ir tāda, ka ir jāsakārto jautājums par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem Latvijā. Un šajā sakarībā deputāta Ābiķa priekšlikums ir ļoti loģisks, jo mums šāda likuma nav. Un šo likumu, protams, pēc tam citā likumdošanas sakarā atkal varēs izmantot, jo mums ir ļoti liela neskaidrība tieši šajā jautājumā, kuri ir valsts nozīmes un kuri nav valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objekti ne tikai attiecībā uz to, vai viņiem dot vai nedot to zemi, vai atstāt, bet arī citos jautājumos, arī izglītības jautājumos un citās sfērās. Un tāpēc es uzskatu, ka priekšlikums par virsrakstu ir pamatots un arī 1.pantam ir pamatots, jo 1.pantam, ja viņu atstāj pirmā lasījuma redakcijā, ir pretrunas ar tālākajiem pantiem, bet par to es runāšu vēlāk, tad, kad mēs atgriezīsimies pie 1.panta. Taču es vēlreiz atkārtoju, godātie kolēģi, varbūt tomēr uzskatīsim, ka likumi ir līdzvērtīgi, nevis noteikti centīsimies vienmēr kaut ko pakārtot kaut kam. Šeit tikai ir viens iemesls, kādēļ ir vajadzīgs tas likums, - lai atrisinātu zemes problēmas. Bet var parādīties daudzi citi iemesli, kādēļ ir vajadzīgs likums par valsts nozīmes kultūras, izglītības un zinātnes objektiem Latvijā. Tāda likuma nav, un likuma deficīts ir jālikvidē. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Trīs balsojumi, kas ir visi kopā saistīti. Debates jūs esat dzirdējuši. Pirmais balsojums - deputāts Ābiķis ierosina no virsraksta svītrot vārdu "pilsētās". Otrs balsojums būs - papildināt ar nacionālajām sporta bāzēm, ministra Gaigala priekšlikums. Trešais balsojums ir par 1.panta redakciju komisijas piedāvātajā variantā. Lūdzu - komisijas priekšsēdētājs.

A.Siliņš. Augsti godātie Prezidija locekļi! Godātie kolēģi! Es atvainojos, bet es vēlētos, lai 1.pants tiktu apspriests vēl atsevišķi pēc virsraksta apspriešanas, jo 1.pantā, kā es jau minēju, bez tās problēmas, ka pirmā daļa ir noņemta, ir arī otrā daļa, kas ir redakcionāli izmainīta, un tā ir jāapspriež. Es par to šeit nerunāju. Es gribētu 1.pantu vēl apspriest atsevišķi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nekas cits neatliks, kā spriest atsevišķi. Tad būs divi balsojumi tagad. Lūdzu, balsosim par deputāta Ābiķa priekšlikumu - no virsraksta svītrot vārdu "pilsētās". Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 16, atturas - 18. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu balsosim par ministra Gaigala priekšlikumu - papildināt "un nacionālajām sporta bāzēm pilsētās". Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 2, atturas - 3. Priekšlikums ir pieņemts.

Komisijas priekšsēdētājs Siliņš lūdz vēl papildus debatēt par 1.pantu. Lūdzu!

A.Siliņš. Paldies, augsti godātie Prezidija locekļi! Godātie kolēģi! 1.pantu komisija iesaka izteikt redakcijā, kāda šeit ir redzama. Tātad: "Valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objekta statuss ir objektiem, kuri atrodas šādās valsts dibinātās un finansētās, kā arī vienīgajās valsts mēroga attiecīgās nozares izglītības, kultūras un zinātnes iestādēs...". Neatkarīgi no tā, vai paliek šim pantam pirmajā lasījumā pieņemtā pirmā daļa, kurā ir norādīts likums par zemes reformu, bet otrā daļa pirmajā lasījumā pieņemtajam pantam ir jāgroza, jo viņa ir pretrunā ar pirmajā lasījumā pieņemto otro daļu. To diemžēl nevarēja izdarīt pirmajā lasījumā, bet Ministru kabinets šādu likumprojektu bija iesniedzis. Kur ir pretruna? Tātad lasiet pirmajā lasījumā pieņemto 1.panta otro daļu. Tur ir otrādi - valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objekta statuss ir objektiem, kuros atrodas šādas valsts dibinātas un finansētas, kā arī vienīgās valsts mēroga attiecīgās nozares izglītības, kultūras un zinātnes iestādes. Tātad šeit objektos ir iestādes, bet īstenībā tālāk mēs definējam iestādi kā juridisko personu, kurā ir objekti. Un tas ir pēc tam 2.pantā arī definēts. Tātad šī 1.panta otrā daļa, kas ir pieņemta pirmajā lasījumā, ir nelietojama. Es gribētu teikt, ka tā katrā ziņā ir pretrunā ar visu tālāko likuma būtību. Es nezinu, kā mēs šeit varam balsot, bet katrā ziņā nevar atbalstīt pirmajā lasījumā pieņemto redakciju, jo tādā gadījumā viss likums tālāk ir pretrunā ar... tālākais likuma veidojums ir pretrunā ar šo 1.pantu. Tādēļ es aicinu tomēr atbalstīt šo 1.panta redakciju, kuru iesaka komisija un šeit nekas briesmīgs nenotiks. Vēlreiz es gribu, dārgie kolēģi, atgādināt, ka likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" nav norādes, ka šim ir jābūt pakārtotam likumam. Ir norāde, ka ir jābūt tikai likumam par šiem objektiem, un es vēlreiz gribu teikt, ka es ceru, ka šis likums tiks izmantots arī citur, ne tikai lai atrisinātu zemes reformu, jo tādā gadījumā būtu ļoti žēl, ka mēs izdodam likumus, lai atrisinātu tikai vienu vienīgu jautājumu, bet ar šo likumu vajadzētu risināt arī citus jautājumus. Paldies.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Siliņa kunga priekšlikums ir Latvijas kultūrai kaitīgs. Varbūrt viņš, cilvēks, pats nesaprot, ko dara. Bet es mēģināšu jums to paskaidrot. Redzat, 1.pantā ir atsauce un ir pieminēts likums "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās". Šis likums tieši sasaucas ar Latvijas Republikas likumu "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās, " un, ja nebūs atsauces uz šo likumu, kuras trūkst Siliņa kunga priekšlikumā, tad tādā gadījumā darbojas speciālais likums pilsētās un šo likumu mēs būsim pieņēmuši "pa tukšo", un tur nebūs neviena vārda par likumu "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" un viņš vispār nedarbosies, jo arī Zemes reformas likums ir speciālais likums. Tā ir viena lieta.

Kāpēc es tik droši izteicos, ka Siliņa kunga priekšlikums ir kaitīgs un kultūrai nepieņemams? Tāpēc, ka viņš nosaka, ka kultūras un zinātnes objektu statusi tiek tikai tiem objektiem, kurus valsts ir dibinājusi un kurus valsts finansē. Mēs zinām, ka bieži vien ir šī dubultā finansēšana. Un Rīgas Ekonomiskā augstskola vai kāda cita kultūras vai mācību iestāde, ja tai būs klāt kaut bišķiņ kaut kas cits, kas nav valsts finansējums, ir ārā no sevišķi svarīgajiem objektiem.

Vēl ir viena lieta: ne visas tās pieder valstij. Es jums vēlreiz... Jau iepriekšējā lasījumā mēs runājām par to, ka šajā sarakstā ir arī, piemēram, Talsu hokeja klubs. Un, ja nu tas valstij ir ārkārtīgi nepieciešams un ja tā ir hokeja zāle, kur trenējas visa jaunā paaudze, bet to sākumā ir dibinājusi šī sabiedriskā organizācija, tādā gadījumā šādas iestādes arī nebūs iekšā. Es jūs aicinu neatbalstīt Siliņa kunga priekšlikumu. Tie Izglītības ministrijas un Kultūras ministrijas pārstāvji, kas gatavoja šo likumprojektu, konsultējās ar visiem speciālistiem, juristiem, bet perfekts un pareizs ir tas variants, kurš mums bija iepriekšējā lasījumā - pirmajā lasījumā. Aicinu noraidīt Siliņa kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir deputāti, kas vēlas runāt? Neviens nevēlas runāt. Tad, Siliņa kungs, jūs vispirms kā deputāts un pēc tam kā referents. Lūdzu!

A.Siliņš (LC).

Augsti godātie Prezidija locekļi! Godātie kolēģi! Sākumā runāšu kā deputāts. Es, protams, saprotu, ka Seiles kundzei no saviem augstumiem ir grūti izlasīt visu, kas rakstīts, līdz beigām. Pirmajās trijās rindiņās jau tā ir, bet tālāk ir rakstīts: " kā arī vienīgās valsts mēroga attiecīgās nozares izglītības, kultūras un zinātnes iestādes". Tātad šeit ir tieši tas pats, kas pirmā lasījuma redakcijā tika pieņemts, un es neredzu, ar ko tas ir labāks. Bet es vēlreiz uzsveru: godātie kolēģi, būsim korekti! Var jau mēģināt atkal apcelties, jo tam mēs esam jau labi uztrenējušies, bet - šoreiz pie lietas! Es vēlreiz aicinu iedziļināties 1. panta otrajā daļā. Man ir vienalga, vai pirmā daļa tur ir klāt vai ne, bet otrā daļa ir ļoti būtiski jāgroza. Jo tā pirmajā lasījumā pieņemtajā redakcijā ir pretrunā ar tālāko likumdošanu. Šeit ir "apgriezti" norādīts, ka objektiem, kuros atrodas iestādes... Bet tālāk ir definēts - iestādes kā juridiskas personas, kurās ir objekti... Un tā tas ir visā tālākajā tekstā. Un, ja mēs 1.pantu atstājam šādi, tad šis likums ir nederīgs, darboties nespējīgs. Ļoti jūtu līdzi priekšsēdētājam tāpēc, ka šeit būs grūti ar balsošanu.

Sēdes vadītājs. Nē, nē!

A.Siliņš. Paldies, ja nav grūtību, bet es noteikti aicinu izprast 1.panta būtības izmaiņu. Un šeit tā attieksme pret kultūras, izglītības un zinātnes iestādēm ir tāda pati kā pirmajā lasījumā, attieksme nav izmainīta, bet ir izmainīta būtība, lai likums būtu darboties spējīgs. Tādēļ ir nepieciešams pieņemt vismaz to 1.panta otro daļu tajā redakcijā, kuru ir atbalstījusi mūsu komisija. Tātad es ceru, ka visi paspēja iedziļināties šajā problēmā un mēs nemēģināsim pieņemt tādu likumu, kurš pēc tam nevar darboties. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu! Tad jūs vēl varēsit, jā.

A.Endziņš (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Atklāti sakot, man vēl neskaidrāka šī lieta sāk palikt. Par kādu otro daļu tagad Siliņa kungs vispār runā? Ir 1.pants, un tālāk seko 1.punkts, kur ir minētas valsts nozīmes izglītības iestādes. Es atvainojos, Siliņa kungs! Pat ar visām brillēm otro reizi es saskatīt nevaru - ne pirmajā lasījumā, ne tagad, sagatavotajā otrā lasījuma redakcijā, jo izdalīts ārā, ka tā ir otrā daļa, šeit nav. Un līdz ar to jūs šeit pilnībā sajaucat lietu kārtību. Es nezinu.

Vēl viena lieta. Ja tādā veidā ir... Mēs tagad atbalstījām to, ka iekļautu šeit nacionālās sporta bāzes, lai tas būtu fiksēts un arī nacionālās sporta bāzes varētu pretendēt uz šiem atvieglojumiem, ko paredz likums "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās". Faktiski gan pirmā lasījuma redakcijas 1.pants, gan arī tas, ko piedāvā Siliņa kungs tagad... arī šeit ir runa tikai par izglītības, kultūras un zinātnes iestādēm. Nacionālās sporta bāzes būtībā paliek tikai nosaukumā, un faktiski tālāk jau parādās priekšlikums (tas ir 4.lappusē), ko ierosina izglītības un zinātnes ministrs Gaigala kungs, - papildināt 1.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā: "Latvijas Republikas Augstākās padomes apstiprinātās nacionālās sporta bāzes". Tas arī nav sakārtots, faktiski nav saskaņots ar šā panta, 1.panta, daļu, un arī šeit ir tagad jautājums - vai tās ir daļas vai tie ir punkti? Jo, spriežot pēc tā noformējuma, nu šeit nav...

Otrkārt. Šeit ir uzrādītas šīs adreses. Pēc tam tālāk seko, ka ir jāiesniedz objektu saraksts, tas tiek piedāvāts 2.pantā, to piedāvā Siliņa kungs. "Objektu sarakstu, kuri nepieciešami minēto iestāžu darbībai, pēc attiecīgo ministriju pieteikuma sastāda Valsts īpašuma fonds un divu mēnešu laikā to iesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetam." Ja šeit tagad ir šīs adreses zināmā mērā uzrādītas... Es tajā pašā laikā skatos - ir 11.priekšlikums, būtībā 81. apakšpunkts. Siliņa kungs ierosina: Latvijas Jūras akadēmija Rīgā, Kronvalda bulvārī 6. Juridiskā adrese. Pagājušajā sestdienā biju Jūrnieku savienības kopsapulcē, tur es dzirdēju Jūras akadēmijas rektora teikto, cik es sapratu, viņiem jau ir piešķirta jeb nodota bāze Daugavgrīvā, kur bija armijas kaut kāda... Te vajadzētu vēl to paskaidrojumu, bet es saprotu to, ka šo priekšlikumu pieņemt tādā veidā, kā piedāvā Siliņa kungs, tomēr nevar, jo, Siliņa kungs, lieta ir tāda, ka jūs uzskatāt, ka šis likums ir "jumta" likums vai kaut kas tamlīdzīgs, bet Zemes reformas likums ir speciālais, un tomēr ir zināma sakārtotība un ir arī zināms, kurš likums ir augstāks par otru. Šeit ar jūsu redakciju mēs faktiski to novēršam, un nav skaidrības. Jo es saprotu, ka Siliņa kungs pēc tam traktēs šo likumu pēc savas izpratnes, Seiles kundze - pēc savas izpratnes, tiesa - atkal pēc savas izpratnes. Jo galu galā mums ir arī likums par tiesību aktu, likumu spēkā esamību, to darbību laikā un telpā, tur ir norādīta šī hierarhija. Ja ir pretrunas un ir dažāda veida likumi, pēc kura ir jāvadās? Bet mēs ar jūsu priekšlikumu šeit salaižam to lietu krustām šķērsām un neizprotam. Tāpēc es tomēr aicinu vadīties pēc pirmā lasījuma redakcijas. Kaut gan vislabāk būtu, ja tas būtu sakārtots vēl arī saistībā ar nacionālajām sporta bāzēm. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nu tagad debates esam pabeiguši. Lūdzu, Siliņa kungs - kā referents! Un tad mums nekādi jautājumi nerodas. Mēs esam gatavi balsot.

A.Siliņš (LC).

Paldies. Augsti godātie Prezidija locekļi! Godātie kolēģi! Endziņa kungs, es tiešām ļoti atvainojos, ka es lietoju neprecīzu juridisko terminoloģiju. Es nepateicu, ka tā ir teikuma otrā daļa, bet es ceru, ka visi pārējie saprata, par ko es runāju. Varbūt Endziņa kungam bija grūtības.

Bet vēlreiz šeit... (Kāds kaut ko saka no vietas.) Nu, Endziņa kungs jau parasti neklausās, tāpēc ir skaidrs, kāpēc viņš nevar saprast! Bet es esmu spiests vēlreiz atgriezties pie lietas būtības. Kādēļ mēs nedrīkstam pieņemt 1.pantu pirmajā lasījumā pieņemtajā redakcijā? Mēs komisijā to pamanījām jau tad, kad izskatījām pirmo lasījumu, - pamanījām, ka šeit ir pretrunas ar nākamo pantu un būtību. Bet pirmajā lasījumā mēs grozījumus nevaram likt priekšā. Tādēļ ir šī nepieciešamība vismaz 1.panta teikuma otro daļu izteikt tādā redakcijā, kādu ir atbalstījusi komisija, un ievērojot tieši šo loģisko sakarību, ka objekti atrodas iestādēs un ka tālāk tiešām ir noteikts... tos vēl definēs attiecīgā valsts institūcija.

Tālāk - par likuma prioritātēm vai neprioritātēm. Es, protams, domāju, ka likumi var būt arī līdzvērtīgi. Es nedomāju, ka visiem likumiem vienmēr ir jābūt pakārtotiem, ka vienam ir jābūt pakārtotam otram, kaut gan es neiebilstu, ja tā pakārtotība tiktu uzrādīta, ja to ļoti prasa un uzstāj cilvēki, kuri uzskata, ka zeme ir viss un pārējais - nekas. Tad var būt, ka tā vajag, bet šeit jau uzskata, ka jautājumi attiecībā uz valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem ir līdzvērtīgi zemes problēmām, tad tie varētu būt līdzvērtīgi likumi un tālāk arī līdzvērtīgi izmantojami. Un es domāju, ka juristiem nerodas problēmas, jo mūsu valstī pamatā ir līdzvērtīgi likumi, nevis viens otram pakārtoti. Tādēļ mans aicinājums joprojām ir - atbalstīt mūsu komisijas ieteikto redakciju un izteikt 1. pantu tā, kā tas šeit ir uzrakstīts Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas ieteiktajā redakcijā.

Tālāk. Es tomēr gribu aicināt kolēģus - ja mēs esam nemierā ar kādu priekšlikumu... atkal Endziņa kungs... ja mēs esam nemierā ar kādu priekšlikumu, tad mēs varam diskutēt par to tieši tad, kad šis priekšlikums tiek apspriests. Jo tik tiešām, kas attiecas uz Jūras akadēmiju, šis jautājums komisijā tika vispusīgi apspriests, un mums ir atbildes, bet es nedomāju, ka pašreiz šīs atbildes būtu jādod. Mēs tikai tērētu laiku. Bet pašreiz atgriežamies pie 1.panta, un es vēlreiz lūdzu balsot par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas ieteikto jauno redakciju, jo bez tās likumam nav iespējams darboties. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas ieteikto 1.panta redakciju otrajam lasījumam! Lasījums ir steidzams. Likumprojekts ir izskatāms kā steidzams, tāpēc tas ir pēdējais lasījums. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 19, atturas - 23. Priekšlikums nav pieņemts. 1.pantam paliek pirmā lasījuma redakcija.

Lūdzu, tālāk!

A.Siliņš. Tālāk - 5.priekšlikums. Tas attiecas uz valsts nozīmes izglītības iestādēm, un šeit ir precizēts Latvijas Mūzikas akadēmijas nosaukums. Pareizi ir - J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija. Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Tātad esam akceptējuši šo priekšlikumu.

Godātais referent, Prezidijs ir saņēmis no deputātiem iesniegumu: "Atbilstoši Kārtības ruļļa 93.pantam ierosinām atcelt lēmumu par steidzamību. Elferts, Endziņš, Lībane, Bunkšs, Zvaigzne, Bordāns, Oļģerts Pavlovskis, Andersons, Ābiķis, Birzniece." Mums ir jābalso par šo priekšlikumu. Kā, lūdzu? Viens var runāt "par", viens - "pret". Lūdzu - deputāts Siliņš!

A.Siliņš. Augsti godātie Prezidija locekļi! Augsti godātie kolēģi! Es uzskatu, ka atcelt steidzamību - tā ir ļoti liela problēma. Iemesls: šis likumprojekts diemžēl ir ļoti iekavēts - un ne jau mūsu komisijas vainas dēļ. Šoreiz tā ir iesniedzēju vaina, un iesniedzēji ir Ministru kabinets. Jo pēc tam, kad tika pieņemts likums "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās", šī reforma tika uzsākta un ir jau ļoti daudzas problēmas radītas, jo, uzsākot tieši šo reformu un redzot, ka nav definēti šie valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objekti, ļoti veikli tas ir jau izdarīts vai daļēji izdarīts - īpašniekiem ir atdota zeme zem diezgan ievērojama skaita šo objektu, un tuvākajās dienās, oktobra sākumā, jau ir gaidāmi tiesas darbi, kuru rezultātā ir paredzams... jeb tādi, kur tiek prasītas ļoti lielas naudas summas, konkrēti - no zinātnes objektiem. Un tādā gadījumā vispār nav iespējams vairs zinātnei šajos objektos pastāvēt, jo īpašnieki pieprasa par zemi tādas nomas maksas, kas ir lielākas nekā finansējums, kādu vispār saņem šīs iestādes. (Šajā sakarā esam saņēmuši vēstules, un arī tās izskatījām komisijā.) Ja jau mēs gribam, lai visa šī lieta tiek novesta līdz šādiem absurdiem, tad, protams, mēs varam vilcināties, jo, pārejot uz trešo lasījumu, mēs zaudējam arī vēl laiku likuma izsludināšanā, un tādā gadījumā tik tiešām būs ievērojams skaits valsts nozīmes iestāžu un objektu, kuri cietīs tādēļ, ka šis likums nav pieņemts, un es nezinu, kuri no deputātiem, kuri tagad balsos par steidzamības atcelšanu, būs ar mieru finansiāli palīdzēt šīm iestādēm. Tad to būtu ļoti interesanti redzēt! Aicinu nebalsot par steidzamības atcelšanu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis "pret". Tagad viens - "par".

Aivars Endziņš - "Latvijas ceļš".

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Gan no visas iepriekšējās diskusijas, gan arī no tikko Siliņa kunga teiktā, man liekas, visiem vajadzētu būt skaidram, ka ar steigu kaut ko "lâpīt" nav iespējams. Un tieši tāpēc, ka šeit parādās šīs pretrunas un parādās arī, teiksim, nesabalansētība un ir nenofiksēts arī jautājums par nacionālajām sporta bāzēm, - tieši tāpēc mēs ierosinām atcelt šo steidzamību, un nevajag šeit runāt un raudāt, kāds būs finansējums, ka būs problēmas. Šinī gadījumā, ja jau tiešām - es nezinu, kā vainas dēļ - šis likumprojekts ir tik ļoti iekavēts... Bet ar steigu mēs varam tikai izdarīt sliktāk, nevis labāk, un tāpēc es ierosinu tomēr atbalstīt šo priekšlikumu par steidzamības atcelšanu un noteikt priekšlikumu iesniegšanas minimālo termiņu - 5 dienas - tā, lai, visvēlākais, 12. oktobrī sēdē mēs varētu to pieņemt. Mēs varam "Pârejas noteikumos" arī noteikt, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, lai maksimāli saīsinātu... Un katrā ziņā, ja likums ir pieņemts, tad, es domāju, problēmas, kas skar finansiālo pusi, kas skar zemi, nevarētu rasties. Es domāju, ka ar steigu mēs izdarītu tikai daudz sliktāk, nevis palīdzētu izglītībai, zinātnei, kultūrai un arī nacionālajām sporta bāzēm.

Es tāpēc aicinu tomēr šo priekšlikumu atbalstīt, lai mēs varētu to precīzi sakārtot tīri no juridiskā aspekta, lai nevarētu rasties nekādas pretrunas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Zvanu! Godātie deputāti, tagad mēs balsosim par priekšlikumu - atcelt lēmumu par steidzamību, un jebkurā situācijā mēs turpināsim izskatīt to otrajā lasījumā šodien.

Lūdzu, balsosim par priekšlikumu - atcelt lēmumu par steidzamību! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 7, atturas - 7. Priekšlikums ir pieņemts. Turpinām izskatīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

A.Siliņš. Paldies. Augsti godātie Prezidija locekļi, godātie kolēģi! Nākamais ir 6. priekšlikums. Ir precizēts augstskolas nosaukums - "Rîgas Ekonomikas augstskola".

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Tālāk!

A.Siliņš. Nākamais ir 7. priekšlikums. Ir precizēta adrese Lauksaimniecības universitātei.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

A.Siliņš. Nākamais ir zemkopības ministra priekšlikums - svītrot 60. apakšpunktu "Rçzeknes Pārtikas rūpniecības skola", jo tā atrodas citā juridiskā iestādē.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Siliņš. Arī nākamais ir zemkopības ministra priekšlikums - svītrot apakšpunktu "Rîgas 2. pārtikas rūpniecības skola" līdzīgu iemeslu dēļ.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Siliņš. Tālāk ir 10. priekšlikums - precizēt adresi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

A.Siliņš. Tālāk - 11. priekšlikums. Ir ierosināts papildināt sarakstu ar divām jaunām izglītības iestādēm - Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolu un Latvijas Jūras akadēmiju. Latvijas Jūras akadēmijas juridiskā adrese pašreiz ir šāda - Rīgā, Kronvalda bulvārī 6. Ja akadēmija pārcelsies uz citurieni un tai būs cita adrese, tad acīmredzot būs jāgroza likums un jāmaina tajā šī adrese. Pašreiz mēs neko citu ierakstīt šeit nevaram.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

A.Siliņš. Ir zemkopības ministra priekšlikums - panta otro daļu definēt kā "Valsts nozīmes zinātnes iestādes", nevis "objekti".

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

A.Siliņš. Tālāk. Ir priekšlikums precizēt Botāniskā dārza nosaukumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

A.Siliņš. Tālāk - 14. priekšlikums, adreses precizējums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

A.Siliņš. Tālāk. Ir priekšlikums sarakstu papildināt ar virkni zinātnisko iestāžu, kuras pirmajā lasījumā nebija ietvertas pārpratuma dēļ - tādēļ, ka tie, kas sastādīja šo sarakstu, bija iedomājušies, ka Zinātņu akadēmijas pakļautībā vēl joprojām ir visi Zinātņu akadēmijas institūti. Tā tas vairs nav, tie ir kļuvuši par juridiski patstāvīgām iestādēm, un tādēļ visas šīs iestādes ir šeit uzrādītas.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

A.Siliņš. Tālāk ir 16. priekšlikums - zemkopības ministra ieteikums papildināt sarakstu ar divām zinātniskām iestādēm.

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Juris Sinka - frakcija "Tçvzemei un brīvībai".

J.Sinka (TB).

Piedodiet, varbūt neievērojāt, bet pie 15. priekšlikuma...

Sēdes vadītājs. Lūdzu, atgriezīsimies pie tā! Jā...

J.Sinka. Kāpēc mēs paturam to nosaukumu "Augusta Kirhenšteina"? Vispār arī ielas nosaukums... Man liekas, Rīgas Domei tas būtu jāapsver. Vārds "Kirhenšteins" saistās ar 1940. gadu. Paldies par uzmanību!

A.Siliņš. Paldies. Augsti godātie Prezidija locekļi! Godātie kolēģi! Diemžēl mēs komisijā neesam tiesīgi mainīt ne institūta oficiālo nosaukumu, ne ielas nosaukumu. Ceru, ka šo sadzirdēs attiecīgo institūtu pārstāvji, kuriem par to ir jādomā. Komisija to nevar izdarīt.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Siliņš. Tagad, kā es sapratu, ir jārunā par 17. priekšlikumu. Deputāts Gorbunovs ierosina iekļaut valsts nozīmes kultūras objektu sarakstā vienu objektu - Latvijas Fotomākslinieku savienības Fotonamu Rīgā, Mārstaļu ielā. Priekšlikums ir atbalstīts, bet ir precizēts šā objekta juridiskais nosaukums.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Aivars Berķis.

Sēdes vadītājs. Vai ir deputātiem iebildumi? Nav.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Siliņš. Tālāk - 18. priekšlikums. Ir deputāta Stalta priekšlikums papildināt šo objektu, valsts nozīmes kultūras objektu, sarakstu ar diviem objektiem - Rīgas pilsētas Mākslas darbinieku namu un Rīgas Kultūras un tautas mākslas centru.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tālāk!

A.Siliņš. Tālāk. Ir deputāta Putniņa priekšlikums - papildināt sarakstu ar Latvijas Rakstnieku savienību.

Sēdes vadītājs. Jā, lūdzu! Ilga Kreituse - Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

I.Kreituse (DPS).

Cienījamie kolēģi! Mēs tikko kā par to diskutējām. Jautājums ir tāds: kāpēc šis nams ir atdots vienai radošajai savienībai, bet pārējās radošās savienības, kas atrodas šajā namā, kā arī Dāņu kultūras institūts, ir Rakstnieku savienības rentnieki? Ar ko Rakstnieku savienība ir pārāka par citām un kāpēc tai ir tiesības rentēt telpas citām radošajām savienībām? Jā, mums saka, ka uz šo adresi var būt tikai viena juridiskā persona. Taču tad ir pretruna ar citu punktu, jo viena un tā pati adrese "Rîgā, Krišjāņa Valdemāra ielā 10a" ir norādīta divām personām - Latvijas Mākslas muzeju apvienībai un Valsts mākslas muzejam. Šeit nav ievērota sakarība, un būtu ļoti patīkami, ja mums paskaidrotu, kāpēc izredzētā statusā ir nonākusi Rakstnieku savienība.

Sēdes vadītājs. Pauls Putniņš - Latvijas Zemnieku savienības frakcija. Lūdzu!

P.Putniņš (LZS).

Augsti godātais Prezidija priekšsēdētāja kungs! Cienītie un godātie kolēģi! Rakstnieku savienība ir šīs mājas apsaimniekotāja saskaņā ar līgumu, kas ir noslēgts ar pašvaldību. Un, kas attiecas uz īpašniekiem, īpašumtiesības vēl nav atzītas, un uz trijiem gadiem ir šis līgums noslēgts, un tāds tas tiesiskais statuss ir pašlaik. Tātad Rakstnieku savienība ir slēgusi līgumu ar pašvaldību kā mājas apsaimniekotāja.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Steidzamība ir atcelta, kā jūs zināt, un laikam būtu pareizi, ja, gatavojot trešo lasījumu, tiktu precizēta šī lieta par pārējām šajā namā mītošajām radošajām savienībām un citām organizācijām.

Lūdzu, tālāk!

A.Siliņš. 20. priekšlikums ir izglītības un zinātnes ministra priekšlikums papildināt pirmo pantu ar piekto daļu: "Latvijas Republikas Augstākās padomes apstiprinātās nacionālās sporta bāzes". Šo sporta bāzu saraksts ir apstiprināts, tādēļ to atkārtot nebūtu nepieciešams. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tālāk, lūdzu!

A.Siliņš. Tālāk - 2. pants. Komisija atbalsta deputāta Siliņa izteikto priekšlikumu - papildināt šo pantu ar vārdiem "pçc attiecīgo ministriju pieteikuma": "Objektu sarakstu, kuri nepieciešami minēto iestāžu darbībai, pēc attiecīgo ministriju pieteikuma sastāda Valsts īpašuma fonds un divu mēnešu laikā iesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetam." Tas ir nepieciešams tādēļ, lai nerastos tās problēmas, kas radās, kā redzams, tagad, gatavojot šo likumprojektu pirmajam lasījumam. Ne visas attiecīgās ministrijas tika pie teikšanas, ja tā varētu teikt, sastādot šo sarakstu, un tādēļ mūsu komisijā vēl parādījās papildu priekšlikumi, un, lai to novērstu, ir nepieciešama konkrēta šo priekšlikumu iesniegšana.

Sēdes vadītājs. Raimonds Jonītis - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

R.Jonītis (LC).

Godātais priekšsēdētāj, godātā Saeima un arī godātā Izglītības, kultūras un zinātnes komisija! Tā kā šā likuma steidzamība jau ir atsaukta, es vienkārši lūgtu precizēt, no kura brīža ir skaitāmi šie divi mēneši, jo pretējā gadījumā būs tieši tāpat, kā mēs valdības sēdē cerējām, - ka šie divi mēneši būs divi mēneši no saraksta iesniegšanas brīža Saeimā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Komisija precizēs. Lūdzu, tālāk!

A.Siliņš. Tālāk ir 22. priekšlikums: papildināt likumprojektu ar 3. pantu šādā redakcijā: "Valsts nozīmes izglītības, zinātnes un kultūras iestāžu Ministru kabineta veiktas reorganizācijas gadījumā..." (Atskan zvans.)

Sēdes vadītājs. Lūdzu, neliecieties traucēts! Tas ir signāls deputātiem, kuri neatrodas zālē.

A.Siliņš. "... valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektu statuss saglabājas tiem objektiem, kurus izmanto minēto iestāžu tiesību un pienākumu pārmantotāji." Šis pēc būtības ir Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības un zinātnes departamenta priekšlikums, un es aicinu to atbalstīt tāpat, kā to izdarīja mūsu komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta, bet šo priekšlikumu precizēt... tomēr ņemiet vērā.

A.Siliņš. Jā, par iepriekšējo...

Sēdes vadītājs. Un pēdējais...

A.Siliņš. Un pēdējais ir priekšlikums papildināt likumprojektu ar 4.pantu: "Ministru kabinetam ir tiesības veikt valsts nozīmes izglītības, zinātnes un kultūras iestāžu likvidāciju, saglabājot valsts nozīmes izglītības, zinātnes un kultūras objektu statusu šādos gadījumos:

1) objektu pārņem cita valsts nozīmes izglītības, zinātnes un kultūras objektu iestāde savu funkciju veikšanai,

2) objekta tālākai izmantošanai valsts dibina un finansē jaunu vienīgo valsts mēroga izglītības, zinātnes un kultūras iestādi." Lūdzu atbalstīt arī šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Iebildumu nav?

A.Siliņš. Vēl, ja drīkst...

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

A.Siliņš. Es aicināju arī pakavēties pie dokumenta nr. 216-a. Varbūt tas pašreizējā momentā nav aktuāls, bet es domāju, ka mēs to noteikti iestrādāsim.

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos... Šis dokuments ir jāizskata trešajā lasījumā.

A.Siliņš. Jā, trešajā.

Sēdes vadītājs. Jā...

A.Siliņš. Paldies. Tādā gadījumā lūdzu zvanu!

Sēdes vadītājs. Vēlreiz zvanu! Lūdzu, kolēģi, ieņemiet vietas, balsosim!

Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem pilsētās" pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - nav, 1 - atturas. Pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņu, lūdzu!

A.Siliņš. Tātad paldies. Ja es pareizi sapratu Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Endziņa ieteikumu, tad priekšlikumus mēs varētu lūgt iesniegt līdz 2. oktobrim, tas ir piecas dienas, šodienu ieskaitot.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Nav. Pieņemts. Paldies.

A.Siliņš. Paldies par līdzdalību!

Sēdes vadītājs. Nākošais ir lēmuma projekts "Par Latvijas valsts kultūrpolitikas pamatnostādnēm". Lūdzu! Pauls Putniņš - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā, Latvijas Zemnieku savienības deputāts. Lūdzu!

P.Putniņš (LZS).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs un Prezidija locekļi! Godātie kolēģi deputāti, cienītās deputātes! Godātais kultūras ministra kungs un ministrijas speciālisti un speciālistes! Godātie kultūras pamatnostādņu veidotāji un veidotājas ar Imantu Ziedoni priekšgalā, ja esat šeit zālē vai arī citādi mūs vērojat vai klausāties! Godātie preses, radio un televīzijas cilvēki! Un visi pārējie, kas šajā brīdī ir ap un ar mums! Šodien Latvijas parlamenta vērtējumam un apstiprinājumam tiek nodotas Latvijas valsts kultūrpolitikas pamatnostādnes. Tas ir dokuments nr.1019-a ar atkārtotu grafiski kvalitatīvāku pielikumu. Īstenībā šis brīdis nav parasts, vismaz tam nevajadzētu būt parastam, jo, apliecinot šajā augstajā, ja tā var teikt, dokumentā pausto Latvijas valsts kultūrstāju, mēs vistiešākajā veidā apliecinām savu Latviju un latviešu nāciju. Kultūra visplašākajā nozīmē īstenībā ir vienīgais šīs nacionālās valsts attaisnojums, tās tapšanas moku un Latvijas valsts veidošanai atdoto visu mūsu pūliņu attaisnojums, jo nacionālais jēdziens, tautas jēdziens ir saistāms tieši ar kultūras jēdzienu, un savā savdabībā nācija spēj izpausties tikai ar savu kultūru visplašākajā un visdziļākajā nozīmē. Kā vienkārša, parasta ļaužu kopa - Latvijas zemes apdzīvotāji - ar visu savu teritoriju mēs mierīgi varētu pievienoties bagātajai (pēdiņās un bez pēdiņām) Krievijai vai lūgt provinces statusu Zviedrijas valstij. Un varbūt drīza turīga dzīvošana mums būtu sagaidīta. Taču tas nav iespējams, jo pie savas nacionālās valsts idejas mūs saista pašas tautas pastāvēšana kā milzīga vērtība, kā neatkārtojama, unikāla kultūras vērtība. Taču šīs vērtības uzturēšana ļoti daudz prasa no mums - no katra, no valsts. Lūk, cik viss īstenībā ir vienkārši! Par to mēs varam runāt daudz, no dažādām šķautnēm, bet vienmēr nonāksim turpat. Materiāli bagāti mēs varam kļūt daudz kur pasaulē, bet Latvijai un latvietim pilnasinību kultūras dzīvē mēs spējam veidot un kopt tikai šeit, savā zemē, savas valsts paspārnē, tad to lai arī darām. Lai tam kalpotu šis dokuments, ja to šodien mēs akcentēsim.

Godātie kolēģi un kolēģes! Īstenībā šī vieta un šī tribīne, šī zāle nav emocijām domāta, kaut arī to nekad šeit nav trūcis. Taču, pieskaroties kultūras parādībām lielā konkrētībā, ir grūti paturēt tikai vēsu prātu. Īstenībā jau mēs emocionāli pārdzīvojam skaisti sakoptu kultūrainavu, labu dziesmu, gleznu vai bagātīgi melodisku valodu, vai saposušos laipnu pretimnācēju gluži tāpat kā pārdzīvojam, taču nu jau ar negatīvām emocijām, nekoptu, aizaugušu, piedraņķētu lauku vai gluži tādu pašu līdzcilvēku. Saskaroties ar šo mūsu kultūras dokumentu, gribētos, lai tas ikkatrā no mums izraisītu tikai labas emocijas, jo šajā nākotnes metā ir ielikts tik daudz laba vairāku gadu garumā un daudzu gaišu prātu atdevīgumā. Šāda tipa un mēroga programmas top ilgi un lēni, un ne katra valsts jau ilgas pastāvēšanas laikā ar šādām kultūrprogrammām var lepoties. Mums ir piekritusi šī iespēja, turklāt sagadījies tā, ka Latvijas pirmo šāda veida koncepciju, kultūras koncepciju, mēs, mūsu paaudzes, paceļam un turam sev priekšā, pārkāpjot gadsimtu slieksni un ieejot jaunā gadu tūkstotī. To arī gribējām atspoguļot Saeimas lēmumā, ja šis dokuments tiks pieņemts. Lasot šo grandiozo projektu, metu, mēs brīdi it kā kavējamies tajā pasaulē, kādu gribam uzcelt te, Latvijā. Pamatnostādnes ir uzrakstītas tagadnes izteiksmē, it kā jau esam tur, kur mums vēl jānokļūst, un arī tas ir emocionāli.

Bet tagad nedaudz par pašu dokumentu, ar kuru visi šeit esat jau iepazinušies.

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos referentam! Godātie deputāti! Esiet tik laipni, varbūt zāles malās izvietojieties vai kā citādi, bet tur ir arī viesi, un deputātam Krištopanam ir ražens augums... Lūdzu, tālāk!

P.Putniņš. Preambula definē šī dokumenta racionālu vai praktisko jēgu. Dokuments izklāstīts secīgi, kārtojas septiņās daļās. Pirmā daļa - "Kultūra un valsts politika". Manuprāt, ir labi, ka šajā daļā ir atšifrēts kultūras jēdziens kā tāds. Bez tam visdziļākajā kontekstā ar nācijas dzīvošanu. Tāpat ir noteikti Latvijas valsts kultūrpolitikas pamatprincipi, pamatuzdevumi, pamatmērķi.

Otrā daļa uzskaita valsts kultūrpolitikas svarīgākos uzdevumus jau pietiekamā konkrētībā.

Trešā daļa - "Kultūrpolitikas īstenošanas mehānisms". Nosaukti galvenie instrumenti kultūrpolitikas īstenošanai, kas visi ir vienlīdz svarīgi, - likumdošana, finansējums, kultūras pārvaldes organizatoriskā uzbūve, informācija, izpēte, sabiedriskās domas veidošana un aprite. Tiek paredzēts liels likumu un lēmumu īpatsvars kultūras jomā, salīdzinot ar citu zemju praksi. Tas nepieciešams gan ekonomiskās, gan gluži psiholoģiskās pārkārtošanās periodā, lai nostiprinātu kultūras vietu gan sabiedrībā, gan atsevišķu cilvēku apziņā. Tiek paredzēta izvērsta likumu pakete ar vairākiem "jumta" likumiem, kā piemēram, likums "Par nacionālo kultūras mantojumu". Gribu šeit pieminēt arī akcentu uz kultūras attīstību stimulējošiem nodokļu likumiem.

Vēl šajā daļā gribu vērst uzmanību uz kultūras decentralizācijas principu, kultūras finansēšanu. Valsts kultūrpolitikas īstenošanā galvenais finansējuma avots ir valsts budžets. Un, protams, ne tikai. Īpašu interesi un cerību rada valsts garantija kultūrai paredzēto budžeta līdzekļu nodrošināšanā, nosakot valsts budžetā kultūrai paredzēto daļu - 5% no kopējā budžeta, bet ne mazāk par 2,5%. Šāds princips un potenciālā prakse Latvijas valstī ir aktuāla un arī jau daudzkārt diskutēta lieta. Arī psiholoģiskais aspekts te nav mazsvarīgs. Cilvēku apziņā tiktu dzēsts gadu desmitos ieaudzinātais uzskats, ka kultūra var dzīvot un dzīvo no pārpalikuma. Šis ir ne tikai stabilu finanšu, bet arī pašcieņas jautājums. Jāteic, šī pamatnostādņu daļa ir ļoti nozīmīga un būtiska, jo te jau praktiskā rīcībā tiek atrisināta kultūras iespēja tautā un valstī - gan pašvaldību funkciju akcentējums, gan kultūras pārvaldes organizatoriskā uzbūve, kur liela loma tiek piešķirta konsultatīvajām padomēm, radošajām savienībām, fondiem un citiem sabiedriskajiem veidojumiem, gan tiek novērtēta informācija, izpēte, sabiedriskās domas veidošana un aprite.

Ceturtā daļa - "Izglītība kā kultūras pamats un nākotne". Jau šīs daļas virsraksts neprasa īpašus komentārus. Šo daļu man gribētos nosaukt ne tikai par mūsu kultūras koncepcijas pamatu, bet par tautas un nacionālas valsts dzīvošanas pamatu. Vairākās apakšnodaļās, manuprāt, pietiekoši detalizēti ir izklāstīts viss nepieciešamais, lai realizētu šo augsto mērķi.

Piektā daļa - "Kultūras process, tradīcija un jaunrade". Še likumsakarība ir tāda, ka liels uzsvars tiek likts uz kultūras mantojumu, taču ne mazāks uzsvars ir likts uz tagadnes māksliniecisko kultūru, uz radošo darbu, ir novērtēts talants kā unikāla saudzējama nacionāla bagātība, atsevišķi tiek iezīmēta profesionālā mākslinieciskā jaunrade un tautas māksla, amatniecība, amatiermāksla, nepretstatot to, bet arī nekādā gadījumā nejaucot to visu kopā. Un tas ir svarīgi.

Sestā daļa - "Kultūras infrastruktūra kultūrai. Kultūras izplatība un pieejamība." Šajā ziņā tiek noteikta valsts kompetence. Tā ir plaša un dziļi ieinteresēta. Tālāk šajā daļā tiek noteikta valsts noteicošā loma gan atsevišķu mākslas žanru, gan atsevišķu kultūras nozaru vai infrastruktūru uzturēšanā un raisīšanā. Šeit atsevišķi tiek pievērsta uzmanība skatuves mākslai un teātra darbībai, atskaņotājmākslai, mūzikai, vizuālajai mākslai, muzejiem, bibliotēkām, arhīviem, tā saucamajai kultūras industrijai, tas ir, grāmatniecībai, kinoindustrijai, skaņu ierakstu producēšanai, elektrotehniskajiem masu mēdijiem un eletroniskajiem masu mēdijiem un presei.

Nākošā - septītā - kultūras pamatnostādes daļa - "Kultūrvide un kultūrsadarbība". Šīs daļas priekšvārdā ir teikts, citēju: "Dzīves telpas un vides sakārtotība un sakārtota uzturēšana ir sevišķi aktuāls ilgtermiņa kultūrattīstības uzdevums. Kultūrainava, ainavas kultūra pieder pie nacionālā mantojuma un ir aizsargāta ar likumu. Dabas ainavai ir tāda pati kultūrnozīme kā cilvēka arhitektoniski veidotajai videi." Citāta beigas. Tātad valsts atbildība un līdzatbildība vides sakārtotībā.

Tālākajās šīs daļas apakšnodaļās tiek noteikta valsts, kā arī pašvaldību un dažādu sabiedrisko organizāciju līdzdalība, bet, galvenais, tieši valsts atbildība gan novadu kultūras novērtēšanā un stimulēšanā, gan valsts loma ārvalstīs dzīvojošo latviešu un Latvijā dzīvojošo cittautiešu kultūras centienu un kultūras vērtību balstīšanā.

Tāpat īpašā apakšnodaļā ir noteiktas valsts funkcijas starptautiskajā kultūrsadarbībā. Te gribu vērst uzmanību uz to, ka valsts ne tikai visādi stimulē starptautisko kultūrsadarbību, bet arī aizsargā nacionālo kultūras tirgu. Un tā, kā lasām šī dokumenta nobeigumā, valsts kultūrpolitikas pamatnostādnes apliecina kultūras klātesamību visos tautas eksistences līmeņos un nosaka pašus galvenos sabiedrības interesēs veicamos kultūras pārraudzības uzdevumus. Valsts regulāri pārskata un atjaunina šī dokumenta prasības atbilstoši Latvijas tautas interesēm un kultūrprocesa vajadzībām.

Cienījamā Saeima! Godātie kolēģi! Es gribētu teikt, ka mums jābūt gandarītiem, ka mums ir iespēja šeit runāt par visu, kas ir ierakstīts šajās kultūrpolitikas nostādnēs, jo tas viss ir iespējams tāpēc, ka tam ir pamats. Šī pārliecinošā iespēja apliecina, ka mēs esam kā tauta, kā nācija bagāta, savdabīga, sena, neatkārtojama, citus cienītspējīga un sevi cienīt liekoša.

Un visbeidzot. Galvenajam dokumentam ir pievienots pielikums nr.2 ar savu skaudro un tiešo uzskatāmību par kultūrprocesa dinamiku pēdējos gados, kuru, ja nepieciešams, šeit komentēs arī kultūras ministrs vai nozaru speciālisti. Šis pielikums mūs it kā ieceļ atpakaļ tagadnes īstenībā. Un arī tas ir labi. Mēs ieraugām ejamo ceļu, darāmo darbu. Tad uzticēsimies tam! Aicinu cienījamo Saeimu pieņemt lēmumu par Latvijas valsts kultūrpolitikas pamatnostādnēm. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Jānis Dripe - kultūras ministrs. Lūdzu! Pēc deviņām minūtēm būs starpbrīdis.

J.Dripe (kultūras ministrs).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Prezidija locekļi! Cienītās deputātes un godātie deputāti, un kolēģi kopīgajā kultūras darbā! Man tiešām ir patiess gandarījums, ka mēs šodien varam skatīt dokumentu, kāds acīmredzot nav līdz šim skatīts, tādu rekomendējošu dokumentu, ko loģiskā sadarbībā ar Kultūras ministriju ir pieņēmusi un akceptējusi Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija un kas varētu iezīmēt mūsu kopīgo darbu šī gadsimta beigās un varbūt pat arī nākošās tūkstošgades sākumā.

Taču atgriezīsimies kādā situācijā 1993.gada vasarā, kad daudzi no jums gatavojās 5.Saeimas vēlēšanām, bet Imants Ziedonis kopā ar Daini Īvānu, Viktoru Daugmali trijos turpinājumos "Dienā" publicēja valsts kultūrpolitikas ievirzi. Un tobrīd daudzi nākamie politiķi un valstsvīri iedomājās: "Ko tas Ziedonis uzdrīkstas?", kurš, starp citu, dienas pirmo daļu pavadīja kopā ar mums šeit, zālē. Tādu valsts atbildību paģērēt tieši kultūras jomā! Jo mēs taču gribējām būt tik ļoti liberāli, mēs gribējām, lai iesākas reāls tirgus un lai iesākas reāls tirgus arī jomā, kuru mēs saucam par kultūru. Un būtībā sākās tāda maza iekšēja tirgošanās, kur, no vienas puses, bija valsts ar savu noteikto atbildību, bet, no otras puses, valstij pretī tās svarīgākā daļa - brīvs, radošs pilsonis. Un šajā strīdā varbūt lieti bija atcerēties to, ko kādreiz ir teicis Tolstojs: "Ïaudis strīdas, vai jātnieks vada zirgu vai zirgs - jātnieku, tajā laikā, kad vajadzētu vienkārši pajautāt: kas viņus sūtīja un kurp viņi dodas?" Tātad svarīgāka ir sūtība un virzība.

Ir svarīgi, kādas ir vadulas mūsu dzīvē. Un tieši šīs Saeimas laiks mums pagāja kopā ar kolēģiem, ar darba grupu, kuru vadīja dzejnieks Imants Ziedonis, kopā ar Rutu Čaupovu, Rūtu Muižnieci un citiem kolēģiem, meklējot šīs vadulas un vadlīnijas. Mēs uzrunājām vairākus simtus līdzdomājošo kolēģu, šīs kultūrpolitikas pamatnostādnes tika diskutētas divās publiskās diskusijās, kur piedalījās arī mūsu Valsts prezidents, un vienā zinātniski praktiskajā konferencē. Šāds mums iznāca rezultāts.

Pauls Putniņš iezīmēja šī dokumenta saturu, turpretī es gribētu jums mazliet iezīmēt šī dokumenta starptautisko satiksmes nozīmi, jo būtībā ar šīm pamatnostādnēm mēs ieejam sakārtotā vidē tieši tajā reģionā, kur mēs visvairāk to vēlamies. Tieši zviedri bija tie, kuri 1974.gadā pirmie nāca klajā ar savas valsts kultūrpolitikas pamatnostādnēm. Tad sekoja somi, norvēģi, holandieši, un arī mēs esam tagad radījuši pirmo dokumentu, kas parāda, ko valsts dara, kādu atbildību uzņemas šajā jomā. Šis dokuments acīmredzot būs par pamatu arī Latvijas ziņojumam Eiropas padomei, ar kuru mēs esam sākuši nopietnu dialogu tieši kultūras sadarbības jomā. Tik daudz par starptautisko satiksmi.

Ko nozīmē šis dokuments pašai Latvijai? Es domāju, ka pirmām kārtām tas nozīmē šodienas situācijas saprašanu un to raksturo arī realitātes pielikumi, tie grafiki, kurus jūs varat pētīt un redzēt pilnīgi atklāti, kāda šodien ir situācija kultūrā. Tātad ir vērojama situācijas apsvēršana. Šis dokuments nozīmē arī ilgtermiņa orientierus, jo, esot mūžīgā ceļā - un ceļā ir arī šis dokuments, un, procesā arī šī dokumenta attīstība - , mums arvien ir vajadzīgi šie orientieri, jo nebūtu prātīgi maldīties, it sevišķi gadsimtu mijā, jo mainās telpa un ainava ap mums, bet nevajadzētu mainīties mūsu vērtību orientieriem. Šis dokuments, manuprāt, ir arī izšķiršanās par noteiktu garīgās un kultūras dzīves modeli, kur sabalansētas ir individuālās intereses un sabiedrības prasības.

Nākošais nozīmīgais moments būtu ekonomisko, sociālo un kultūras procesu vienlaicīguma uzsvēršana un līdztiesīga attīstība, jo visa veida rīcība būtībā sakņojas kultūras simbolos, sākot ar karoga krāsām un beidzot ar Nacionālās bibliotēkas idejas skici, kura rotā šī dokumenta pašu apvāku. Skaidrs arī tas, ka šis dokuments iezīmē noteiktu decentralizāciju varas jomā un ka tas iezīmē kā principu neiejaukšanos radošu, brīvu cilvēku domāšanas procesos. Tātad dokuments ir par vērtībām.

Es vēlreiz jums iesaku arī atgriezties pie reālās dzīves apjēguma, kas ir dots šajos pielikumos. Un tieši reālā dzīve varētu būt tā, kas mums liktu padomāt par šodienas situāciju un vērst skatu uz nākotni, jo daudziem līdzcilvēkiem, kuri ilgojas pēc drosmīga un universāla brīnumlīdzekļa, kas reizi par visām reizēm atrisinātu visas problēmas, šāda programma varbūt nešķiet pārlieku iedvesmojoša, jo tā prasa pārāk daudz darba un praktisku saprātīgumu, sniedzot pretī vien cerības izveidot nedaudz labāku pasauli par pašreizējo, pie tam šai pasaulei būs nepieciešams pastāvīgs "remonts" un tai būs jāvelta neapslābstoša uzmanība. Tik daudz par šo dokumentu, kurš, kā jau teicu pašā sākumā, ir rekomendējošs ilgtermiņa dokuments mūsu tālākajam darbam kultūras jomā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Mums debates būs jāturpina pēc pārtraukuma. Sinkas kungs, jūs par procedūru? Nē. Tad pēc pārtraukuma pirmā runās, jo ir jau pieteikusies, Irēna Folkmane, pēc tam Juris Sinka, un tad turpināsim. Godātie deputāti! Kā jau jūs saprotat, lūgsim viens otru ierasties laikā zālē pēc pārtraukuma, lai neaizkavējoties varētu arī šīsdienas darba kārtību tāpat kā iepriekšējā sēdē kopīgi izskatīt. Pārtraukums līdz 15.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Lēmuma projekts "Par Latvijas valsts kultūrpolitikas pamatnostādnēm". Lūdzu reģistrēties kvorumam! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 63 deputāti. Turpināsim debates. Irēna Folkmane - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Pēc tam - Juris Sinka

I.Folkmane (TPA).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Varbūt nekad visu šo aizvadīto 50 gadu laikā tik aktuāli nav skanējis jautājums: kurp tu iesi, Latvija? Kāds ir tavs nākamības ceļš, kamēr tu 5 gadus galvā nesi savu neatkarības kroni? Šobrīd, kad lēnām dziest tautas dzīvības līnija, kad prātus mulsina lētu spīguļu pirkšanas un pārdošanas drudzis, kad netikumiskais tiek sludināts par augstāko baudu un dzīves normu, bet zelta teļš tiek celts augstāk par brīvības statuju, tad ir pienācis brīdis apstāties, notraukt tīmekļus no acīm un apzināt savas tautas un nācijas patiesās garīgās vērtības - nacionālo pašapziņu un pašcieņu.

Cienījamie kolēģi! Daudzu partiju priekšvēlēšanu programmās kultūrai ir veltīta neliela sadaļa, bet tikai kā maza saktiņa pie lepnā smokinga vai vakarkleitas, lai pasvītrotu, ka pavisam neesam aizmirsuši arī šo sfēru. Taču ne jau ar dārgas gleznas pielikšanu pie sienas lepnā ofisā vai arī kādas skandalozas skanīgas muzikālas grupas finansēšanu, vai arī mūsu Latvijai tik netradicionālo brīnumu rādīšanu ar uguņošanu, ar raķešu vālēšanu gaisā un bungu rībināšanu mēs apliecināsim savu garīgumu, savu vietu zem saules. Kultūra var attīstīties tikai saskaņā ar tiem iekšējiem likumiem, kas ir raksturīgi attiecīgās valsts politikai. Es, būdama kultūras darbiniece, kas 30 gadus esmu nostrādājusi ne jau šeit, galvaspilsētā, bet perifērijā, gribu teikt, ka pēc daudziem gadiem ir apzināts, izvērtēts un apkopots tāds materiālu klāsts, kas objektīvi atspoguļo reālo situāciju un piedāvā arī konkrētus risinājumus.

Cienījamie kolēģi! Projekta autori ilgstošu meklējumu, analīžu un izvērtējumu rezultātā ir ietērpuši apzīmējumos un aprēķinos mūsu kultūras dzīves apriti un devuši norādi virzībai caur nopamatotiem formulējumiem. Tiesa, dvēseles stāvokli vai garīguma pakāpi ne vienmēr var izteikt svara mērvienībās, taču mums tiek piedāvāts nopietns dokuments, kas ļoti nopietni piesaka Latvijas valsts kultūrpolitikas pamatnostādnes. Šajā dokumentā ir skaidri formulēta norma, ka kultūra un valsts politika ir nešķirami jēdzieni. Ja šo dokumentu mēs pieņemsim, mēs būsim noteikuši arī kultūratbildības virzību plašākā nozīmē un visos līmeņos - valstiskajā, pašvaldības, sabiedriskajā un individuālajā. Dokuments norāda arī virzienu, kā sekmēt Latvijas novadu kultūras tālāku attīstību, pamato nepieciešamību veidot kultūras centrus ārpus Rīgas, lai pilnvērtīga un bagāta kultūrvide veidotos ne tikai galvaspilsētā, bet visā Latvijā.

Viens no kultūrpolitikas svarīgākajiem uzdevumiem ir bijis un arī turpmāk būs mērķis - veicināt latviešu tautas un citu tautu kultūras dzīves progresīvo ideju un pieredzes auglīgāku apriti daudzveidīgajā kultūras saskarsmē. Beidzot ar šo dokumentu mūsu valsts kultūras celtnei ir izstrādāts projekts, kur redzamas arī ēkas kontūras. Radīts projekts, uz kuru balstoties, var izvērst šīs jaunās ēkas celtniecību gan plašumā, gan augstumā. Jā, Latvijai kā mazai valstij būs grūti cīnīties konkurencē ar ārvalstu masu kultūrpolitiku, taču jācer, ka tiem varasvīriem, kuriem tauta būs devusi pilnvaras lemt nākotni, Dievs dos arī gaišu prātu, tālredzību, lai atvēlētu subsīdijas un ļautu īstenot diferencētu nodokļu politiku.

Cienījamie kolēģi! Mēs pasaulei esam un būsim interesanti, ja pratīsim apliecināt, ka Latvijas tauta apzinās savas valsts kultūrvērtību mantojumu, dod iespējas plašam speciālistu un sabiedrības lokam piedalīties valsts sabiedrības kultūrpolitikas īstenošanā. Mēs pasaulei būsim saprotami, jo Latvijas valsts kultūrpolitikas pamatnostādnes balstās uz starptautiski atzītiem principiem un normām. Es aicinu atbalstīt izstrādāto dokumentu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Juris Sinka - frakcija "Tçvzemei un brīvībai". Lūdzu!

J.Sinka (TB).

Paldies, priekšsēža kungs! Dāmas un kungi! Ieteicot tagad katram ļoti uzmanīgi izlasīt visu šo koncepciju tiešām no sākuma līdz galam, es pats atzīstos, ka neesmu viņu tik smalki izlasījis cauri, bet, kādreiz iemācījies laika trūkuma dēļ un lielās lektīras daudzuma dēļ ātri lasīt, tā sakot, šķērsām. Es tikai ceru, ka mani izteicieni tagad nebūs kaut kādi šķērsu izteicieni. Es, protams, pilnīgi apzinos, ko teica iepriekšējie runātāji, un tas viss ir ļoti jauki un simpātiski, ja tas vārds ir tāds... Mana pirmā reakcija ir tāda, ka šeit ir bezgala daudz klišeju, bezgala daudz vispārinātu izteicienu, ārkārtīgi maz norāžu uz mūsu kultūras gandrīz 50, varētu teikt, iznīcināšanas gadiem, kurā mūsu folkloras grupas, kopas - tagad jau viņas sauc par kolektīviem, tas parādās arī šeit - kaut kādi cīnījās par to, lai saglabātu latvisko - mūsu tiešām latviskās tradīcijas, mūsu ap tūkstoš gadu veco mantojumu. Šeit pāris vietās ir it kā negribīgi pieminēti šie grūtumi, šī vēl samērā nesenā pagātne, un tomēr nav skaidras norādes uz to postu, ko šis iepriekšējais laiks ir izdarījis, tāpēc mums lielāks svars ir jāliek tieši uz latviešu tautas gara mantām - uz to, ko mums centās atņemt. Ir minēta arī valoda, bet padomājiet, jo arī šajā preambulā, visā šajā konceptā jūs atradīsit nelatviskus padomes izteicienus. Es domāju, ka par šo konceptu būtu vēl krietni jāpadomā, nāks jaunā Saeima, un tai būs jāskatās atkal. Es atceros, "lejot aukstu ūdeni"... protams, es saprotu to slaveno vai bēdīgi slaveno Kultūras sakaru komiteju, šo uzsvaru "kultūra". Es personīgi, būdams bērns, iepazinos ar šo vārdu "kultūra" lielā mērā ar vārdu "fizkultūra" un vienu padomju dziesmu "Fizkultūra - urā! urā!". Piemēram, man ir tāda sāja garša mutē, kad es dzirdu šo vārdu "kultūra", bet nu tagad skatīsim mazlietiņ šeit šo tekstu. Te ir tāds kā mazliet Orvela dokuments, manuprāt, jo runa vienā paragrāfā ir par brīvību, otrā - ir par to, ka tas viss ir kontrolējams. Jau pašā preambulā, pirmkārt, tas ir ilglaicīgs dokuments, un tātad, vai mēs gribam to vai ne, ja mēs to esam pieņēmuši, tad plānots ir "no augšas", bet kā var vispār kultūru plānot? Kā mēs varējām plānot "no augšas" tos 2 miljonus tautasdziesmu, kas tagad mums jau ir tik tālu publicētas? Tās nāca bez plāna un bez grafikas. Bet šeit - 3.punktā - ir noteikts, ka Latvijas valsts kultūrpolitikas pamatnostādnes ir saistošas visos sabiedrības un indivīda eksistences līmeņos. Tātad Saeimai tas ir saistošs. Mēs vairs tur nekā nevaram grozīt, bet kas tad ir tie "lielie dūži", kas mums tās saistības ir uzlikuši pēc Dieva, - kas?

Tālāk. Te ir tāds mazs pieminējums 5.lappusē: "Latvijas valsts kultūrpolitikas pamatmērķis ir brīva..." uzsvars mans "...radoši darbīga, garīgi bagāta, humāna, nacionāli pašapzinīga personība, demokrātiskas, nacionālas valsts garīgi izkoptā humānā sabiedrībā", tātad - brīvība. Otrajā nodaļā 4.pantā jeb sadaļā tekts: "Veicināt decentralizāciju kultūras pārvaldē..." Jauki! Es priecājos par to! Tajā pašā laikā, pārlecot tālāk, kur runa ir par kultūras pārvaldes organizatorisko uzbūvi, un tas arī tā ir brīvības decentralizācijas vārdā, saikni starp valsti un pašvaldībām valsts kultūras īstenošanā uztur un koordinē valsts kultūras inspektori. Varbūt domas inspektori? Ai, Džordž Orvel, kur tu atrodies pašlaik? Tad te vēl ir piemetināts, ka Saeima, pamatojoties uz valsts pārvaldes struktūrās un parlamentārajās komisijās veikto sagatavošanas darbu, pieņem likumdošanas aktus, kas juridiski balsta valsts kultūrpolitiku. Saeima tātad atkal nodarbojas ar balstīšanu, nevis veidošanu, un man šķiet, ka tas kaut kur Saeimai paņem nost viņas kompetenci. Tad te ir teikts, ka mums visumā ir jāpiemērojas un jāievēro, kas notiek citās zemēs, bet tomēr ir brīvība.

Tad vēl Latvijas kultūrpolitikas nostādnes paredz samērā lielu likumu un lēmumu īpatsvaru kultūras jomā salīdzinājumā ar citu zemju praksi. Tātad samērā lielu likumu īpatsvaru. Un tātad mums tas ir nepieciešams, citādi mums nebūs kultūras. Tas ir nepieciešams radikāla ekonomiskās un sabiedrības dzīves pārkārtojuma periodā, lai nostiprinātu kultūras vietu sabiedrībā, bet beigās nav īstas skaidrības, ko tas nozīmē - kultūras vieta un kas tā ir par kultūru, kas ar šiem likumiem it kā ir nostiprināma. Bet pāri visam man liekas, ka te nav skaidri parādīta šī atdalīšanās - atdalīšanās no šī pagātnes murgu laika, kurā mūsu mazās folkloras grupas satikās Brīvdabas muzejā vai kur citur un mēģināja kaut ko noturēt un saglabāt, katrreiz skatoties pāri plecam. Taču te kaut kā nav pateikts, ka mēs izbeidzam šo pagātnes murgu, šo komunistu laiku. Te ir runāts tikai tā, ka pēc kara tad nu mums radās kaut kādas atšķirības starp Latviju un trimdu. Tas viss ir ļoti miglaini pateikts. Kur ir tā Kultūras sakaru komiteja, kuras padomes locekļi ir piedalījušies šā dokumenta veidošanā? Paldies.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - "Latvijas ceļš". Lūdzu! Pēc tam - Aivars Endziņš.

Dz.Ābiķis (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Man nedaudz palika skumji, klausoties Sinkas kungu. Varbūt viņa teiktajā bija arī atsevišķi pieņemami domu graudi, bet tomēr es gribu saviem kolēģiem atgādināt, ka pie šī dokumenta ir daudz strādājuši tādi cilvēki kā Imants Ziedonis, Jānis Stradiņš, Ruta Čaupova, arī mūsu redzamāko augstskolu rektori un daudzi daudzi citi pazīstami mūsu kultūras darbinieki.

Cienījamie kolēģi! Pamatpatiesība ir tā, ka kultūra, protams, nav atsevišķa tautsaimniecības nozare, bet ka tā ir viss, ko cilvēks ir radījis un rada, ieskaitot sabiedrību un sevi pašu. Un kultūra, neapšaubāmi, veic savu funkciju neatkarīgi no politiķu diktāta. Mēs šeit varam arī nelemt par šo jautājumu, bet kultūra Latvijā būs vienmēr un pastāvēs. Un neatkarīgi no tā, ko saka mūsu politiķi, mēs ar savu kultūru neapšaubāmi jau sen esam Eiropas valsts, un mums nav vajadzīgs nekāds Latvijas tēls šajā jomā. Mūsu kultūra ir pietiekami unikāla, un mēs varam teikt ar pilnu apziņu, ka mēs esam neapšaubāmi Eiropas kultūrtauta.

Tāpēc politiķiem nekādā gadījumā, Sinkas kungs, nevajadzētu iejaukties radošo procesu regulēšanā. Tas nav politiķu uzdevums. Mūsu Saeimas galvenais uzdevums, izskatot šo jautājumu, ir tas, lai mēs radītu, lai mēs sekmētu kultūras infrastruktūras funkcionēšanu. Un šīs kultūrpolitikas nostādnes pirmām kārtām ir vajadzīgas mums kā bāze, lai, izejot no šīm kultūras pamatnostādnēm, mēs izstrādātu likumu par muzejiem, izstrādātu likumu par bibliotēkām, par kino mākslu, par tautas daiļamata mākslu utt. Un es patiešām esmu gandarīts, ka Saeimas pastāvēšanas laikā mūsu Kultūras ministrija ir ļoti daudz strādājusi tieši likumdošanas jomā. Šobrīd ministrijā ir tapušas ar sabiedrības lielu atbalstu ne tikai šīs kultūrpolitikas pamatnostādnes, bet ir jau izstrādāts likumprojekts par muzejiem, par bibliotēkām, un, neapšaubāmi, ir arī iestrādes citiem likumprojektiem. Neapšaubāmi, viens no 6.Saeimas galvenajiem uzdevumiem būs pieņemt šos likumprojektus, tādējādi radīt garantētu bāzi, lai pastāvētu mūsu kultūras infrastruktūra un lai attīstītos mūsu kultūra. Un tas ir mūsu un arī nākamo Saeimas deputātu pamatuzdevums, jo šobrīd mēs taču neesam tiesīgi atņemt šos vismaz minimālākos līdzekļus mūsu obligātajai izglītībai, jo mums ir Izglītības likums, kas garantē, ka šis minimālais finansējums, lai visi mūsu bērni varētu iegūt šo pamatizglītību, tomēr ir, un tas tā būs, pastāvot jebkuram Saeimas sastāvam. Pieņemot šīs kultūrpolitikas pamatnostādnes, mēs jau ieliekam šo bāzi, lai deputāti, apspriežot nākamā gada, aiznākamā gada un aizaiznākamā gada budžetu, vadītos pēc šīm pamatnostādnēm, lai šis minimums kultūras infrastruktūrai būtu garantēts.

Mēs vakar "Latvijas ceļa" frakcijā apspriedām šo dokumentu un vienbalsīgi nolēmām to atbalstīt. Jā, es zinu, ka juristiem ir atsevišķas iebildes pret lēmuma tekstu, bet es domāju, ka to mēs, neapšaubāmi, atrisināsim un ka šīs juristu iebildes tiks ņemtas vērā, bet es aicinu visus deputātus atbalstīt šīs pamatnostādnes kā bāzi mūsu kultūras perspektīvai attīstībai. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Ir ļoti apsveicama Kultūras ministrijas un pazīstamo kultūras darbinieku inciatīva šādu Latvijas valsts kultūrpolitikas pamatnostādņu izstrādāšanā, taču šeit jau iepriekšējais runātājs teica, ka juristiem var būt iebildes. Es mēģināšu motivēt, kāpēc un kādas varētu būt šīs iebildes.

Ja mēs pieņemam šo lēmuma projektu, ko ierosina Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, proti, 1.punktā apstiprināt kultūrpolitikas pamatnostādnes (pielikums nr. 1), tad uzreiz rodas jau uzreiz vesela virkne problēmu. Es varētu uzskatīt, ka tās ir arī preambulā, ka kultūrpolitikas pamatnostādnes ir Saeimas apstiprināts sabiedrības un valsts kopīgs kultūrizpratnes nolīgums. Man ir jautājums: kas tas tāds ir par nolīgumu - kultūrizpratnes nolīgums? Ja mēs ņemsim trešo daļu, kur ir ietverts kultūrpolitikas īstenošanas mehānisms, kur ir minēti galvenie instrumenti valsts kultūrpolitikas īstenošanai, un tā ir likumdošana (likumi, lēmumi, normatīvie akti)... Gan likums, gan lēmums ir normatīvs akts, un tas, no juridiskā viedokļa, ir absurds, kas šeit ir ierakstīts iekšā.

Tālāk. Ja šeit pirmajā daļā ir likumi, valdības lēmumi, normatīvie akti... Atkal tas pats atkārtojas, vēlreiz, atkal. Jo normatīvais akts ir tiesību akts, kas ir domāts daudzkārtējai piemērošanai. Un tāds ir likums, ko pieņem Saeima, tāds var būt valdības lēmums, ar kuru tā ir apstiprinājusi kaut kādus noteikumus. Tie var būt arī citi likumā pamatotie akti. Bet tie visi ir normatīvie akti. Šeit 1.2. punktā ir rakstīts: "Likumdošanas akti, kas skar kultūru, to tapšanas stadijā tiek saskaņoti ar valsts kultūrpolitikas pamatnostādnēm." Ja es paskatos uzreiz jau tālāk, piemēram, kaut vai ceturtajā sadaļā "Izglītība kā kultūras pamats un nākotne", 2. punktā jeb daļā, kuras virsraksts ir "Kultūrizglītība"... Tur ir dota piramīdas veidā kultūrizglītības struktūra, mācību iestāžu skaits 1995.gada septembrī. Tur ir norādītas trīs akadēmijas, 17 mākslas, mūzikas vidusskolas un koledžas, 126 bērnu mūzikas un mākslas skolas. Tad man rodas uzreiz jautājums: kā tas, tā teikt, iet kopā ar to, kas ir teikts tālāk, 2.1. punktā? Tur ir rakstīts, ka mākslas, kultūras un citas humanitārās augstskolas (Kultūras akadēmija, Mākslas akadēmija, Mūzikas akadēmija, Latvijas Universitāte un citas)... Tātad tas jau vairs neiet kopā ar to, kas šeit ir pirmajā uzskaitījumā. Te ir tikai trīs akadēmijas - tātad kā augstākās mācību iestādes. Kādā veidā tad Saeima, gatavojot un izstrādājot likumprojektus, saskaņos? Ar ko saskaņos?

Acīmredzot tas pats attiecas arī uz mākslas, mūzikas vidusskolām un koledžām, kā arī bērnu mūzikas un mākslas skolām. It kā tālāk koncepcijā visur ir jāstimulē, lai pilnveidotu un attīstītu šo tīklu, lai būtu vairāk, bet mēs jau būtībā, šādā veidā formulējot, uzliekam "sakas". Mēs būtībā to iekonservējam. Ja tā tīri ņemsim, ja šādā veidā analizēsim.

Tas pats var būt arī ar 1.2. punktu, ar šo saskaņošanu. Un šāda veida pretrunu šeit ir diezgan daudz. Es atkārtoju vēlreiz: es apsveicu šo ideju pašu par sevi, to, ka šie jautājumi tiek risināti, ka tie tiek pacelti sabiedrības un arī Saeimas diskusijas līmenī. Bet tālāk, ja mēs atkal runāsim jau par šo konkrēto lēmuma projektu, ja mēs pieņemam šo 1.punktu, tad mēs jau uzņemamies zināmas saistības. Jo šī kultūras politika nav tādā veidā šeit formulēta, lai mēs to varētu pieņemt un ka tas mums būtu it kā likums, ko Saeima pati sev nosaka - kādā veidā viņa varēs rīkoties tālāk jau dažādu aktu izstrādāšanā, kas skartu kultūrpolitku.

Lēmuma projekta 2.punktā ir rakstīts: "Atzīt, ka Latvijas valsts kultūrpolitikas pamatnostādnes ir ilglaicīgs dokuments"... Nu cik ilglaicīgs dokuments? Pēc pāris dienām ir Saeimas vēlēšanas, un, ja nu nākamā - 6.Saeima nolems kaut ko grozīt, vai tas būs ilglaicīgs dokuments? Man liekas, ka jebkurš akts, ko pieņem Saeima, ir it kā domāts ilgākam laika periodam, kamēr tas netiek atcelts un darbojas vai kamēr tajā netiek izdarīti kaut kādi grozījumi.

3.punktā ir šāds formulējums: "Noteikt, ka Latvijas valsts kultūrpolitikas pamatnostādnes ir saistošas visas sabiedrības un indivīdu eksistences līmeņos: Saeimai, Ministru kabinetam, Kultūras ministrijai, pašvaldībām, dažādām valsts sabiedriskām un privātām institūcijām, kā arī personām - katram savā kompetencē un savstarpējā sadarbībā." Tātad es saprotu - vismaz mana saprašana man tā liek domāt, - ka arī Saeima tātad ir indivīda eksistences līmenis. Acīmredzot laikam visi deputātu kandidāti tikai tā saskata savu eksistences līmeni - tikt ievēlētam Saeimā, un ārpus Saeimas viņš pastāvēt nevar. Ministru kabinets - tāpat. Kultūras ministrija - tāpat. Pašvaldība - tāpat. Un tā tālāk. Lūk, es domāju, ka tieši šādā veidā... ka tas varētu būt kā labs dokuments, pie kura būtu jāstrādā un kurš būtu jāpilnveido.

Vēl arī pirmajā daļā, kur ir nosaukums ir "Kultūra un valsts politika", mēs rakstām tā: "Visplašākajā izpratnē kultūra nav atsevišķa dzīves joma, bet ir viss, ko cilvēks sabiedrībā ir radījis un rada, ieskaitot sevi pašu un sabiedrību." Kā tas ir jāsaprot - rada? Cilvēka radīšana tātad arī ir kultūras process? Vai tā to saprast? Man liekas, ka tomēr ir jāpārdomā, lai, teiksim, šīs vispārfilozofiskās tēzes tomēr tiktu precīzāk formulētas, un es tāpēc tomēr ierosinātu, lai šādā veidā šo lēmumu Saeima šodien nepieņemtu. Acīmredzot ir jādomā par to, kā mēs to varētu akceptēt. Var būt, ka tomēr Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai kopā ar kultūras un mākslas ekspertiem būtu vēl mazliet jāpastrādā pie šiem formulējumiem, jo šādā izskatā tomēr, es uzskatu, to pieņemt nebūtu pareizi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāts Siliņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Siliņš (LC).

Augsti godātie Prezidija locekļi! Godātie kolēģi! Šis ir lēmums, kuru pieņēma mūsu komisija, un atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 176. panta noteikumiem komisijas atzinumi, kas apstiprināmi Saeimā, ja nepieciešams, ir formulējami Saeimas lēmuma projektu veidā. Tā mēs arī izdarījām, un tieši šajā aspektā arī ir šī būtība - šis ir rekomendējošs dokuments (vismaz mūsu komisijas izpratnē tas noteikti ir rekomendējošs dokuments) un tādēļ arī darba gaitā uzlabojams dokuments. Šajā sakarā es tomēr, kolēģi, gribu atgādināt, ka ja... Es drusku esmu pārsteigts par tiem, kuri paziņo, ka viņi ir šo dokumentu izlasījuši pašā pēdējā brīdī. Dokuments bija pieejams jau no 6. septembra, un es domāju, ka nevienam nav noslēpums, ka mūsu komisija jau gribēja, lai šis dokuments tiktu izskatīts ātrāk, īpašā Saeimas ārkārtas sēdē, bet tas diemžēl tika noraidīts. Mūsu komisija vienmēr ir atsaucīga pret jebkuriem priekšlikumiem par precizējumiem vai grozījumiem, un mēs būtu bijuši pateicīgi, ja līdz šai dienai vai vakardienai tādi būtu saņemti, un mēs katrā ziņā tos būtu iestrādājuši. Pašreiz diemžēl to izdarīt nevar, jo šie priekšlikumi parādās tikai tagad, šo lēmuma projektu apspriežot. Nu, vismaz labi, ka tie parādās tagad, to apspriežot. Bet es līdz šim vēl nejūtu, ka kāds no priekšlikumiem būtu tik kardināls, lai varētu izvirzīt jautājumu par šā lēmuma projekta nepieņemšanu... šā lēmuma nepieņemšanu. Tādēļ, ka šis dokuments ir rekomendējošs. Vēlreiz uzsveru - vismaz mūsu komisijas izpratnē tas ir rekomendējošs, un tajā iestrādātās normas, arī finansiālās, nav ārpus pašreizējām iespējām. Pašreizējās iespējas kultūrai, gan Kultūras ministrijai, gan pārējām ministrijām, jau ir robežās... budžeta finansējums ir 2,3 līdz 2,5%. Ja tur ir norādīti 2,5%, tas nav "nepaceļams" skaitlis.

Vēlreiz par to, vai šīs nostādnes veicina nacionālās kultūras attīstību. Gribu pievērst jūsu uzmanību piektajai nodaļai - "Zinātne" (kura ir 11. lappusē), kur viennozīmīgi ir pateikts, ka galvenais uzdevums zinātnes jomā ir garantēt finansiālu atbalstu nacionālā kultūras mantojuma zinātniskai apzināšanai, analizēšanai un popularizēšanai, finansiāli, organizatoriski un informatoriski sekmēt humanitāro un sociālo zinātņu atpalicības pārvarēšanu (tas viss ir tieši tas, kas ir nepieciešams mūsu valsts patstāvības nostiprināšanai), finansiāli atbalstīt nacionālās enciklopēdijas veidošanu un tā tālāk. Respektīvi, šeit tiek uzsvērta tā nozare, kur zinātne tiešām var dot mūsu valsts suverenitātes garantijas, tās no zinātnes var tikt lielā mērā atbalstītas un stabilizētas.

Tādēļ es aicinu... protams, ievērojot un arī uzskatot, ka nevienam no šā projekta sastādītājiem, arī mūsu komisijai, nebūs iebildumu, ja te tiks laika gaitā ieviestas redakcionālas korekcijas, kuras tiešām ir nepieciešamas, jo dažos teikumos ir iekšējas pretrunas, uz kurām jau tika norādīts... To visu tiešām vajag izlabot, bet es uzskatu, ka to var izdarīt arī pēc tam, kad šis lēmums ir pieņemts kā rekomendējošs, un pēc tam sadarbībā ar Juridisko biroju mēs ļoti labprāt vēlētos arī saņemt... Nu, protams, mēs studēsim šīs uzstāšanās stenogrammas un tās ņemsim vērā, un to visu var iestrādāt, bet, ja mēs noraidīsim šo lēmumu, tad zināmā mērā tā būs attieksme pret kultūru, un es domāju, ka nevienam no klātesošajiem deputātiem negribētos pašreiz klaji demonstrēt šo negatīvo attieksmi pret kultūru. Savādāk iznāk tā, ka deputāti deklarē, ka... Tie, kas neatbalsta šādu rekomendējošu lēmumu, vēlreiz klaji nostājas pret kultūru Latvijā.

Tādēļ aicinu balsot par šo lēmumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Inese Birzniece - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

I.Birzniece (LC).

Godājamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es ļoti apsveicu šo lielo pamatdokumentu, bet varbūt es... man ir juridiskā izglītība un 10 gadu pieredze kā juristei, tomēr es nevaru lasīt lēmuma projekta 3. punktu, kurā ir sacīts: kultūrpolitikas pamatnostādnes ir saistošas. Tas nenozīmē - rekomendējošas. Varbūt es nesaprotu latviešu valodu, bet man liekas, ka ir starpība. Var būt morālas saistības, kaut kas morāli saistošs vai juridiski saistošs. Un man liekas, ka es... varbūt tā doma, ar kādu šis dokuments bija rakstīts, - ka tam vajadzētu būt "jumta" likumam vai arī... Ir jāizvēlas, vai ir vēlme, lai šis dokuments būtu "jumta" likums un lai tiktu saskaņoti visi citi likumi, kas skar kultūrpolitiku, vai... Ja tas tiešām ir domāts kā rekomendējošs, to vajag atspoguļot lēmuma projektā, jo dokumentā tiek minēti un lietoti vārdi "garantēt", "finansiāli atbalstīt", visādi tādi ļoti konkrēti vārdi, kas man izklausās ļoti saistoši, nevis rekomendējoši.

Tātad es negribētu piekrist Siliņa kungam, ka ja mēs... Es negribu nokļūt tādā situācijā, ka mēs noraidām šo lēmumu. Es uzskatu, ka vērtīgāk būtu pagarināt termiņu, lai iesniegtu labojumus vai grozījumus šim lēmuma projektam, lai mēs varam nākamajā sēdē pilnīgi atbalstīt šo pareizo pieeju - it īpaši, ja tā doma ir, ka tas ir rekomendējošs un ka šīs saistības ir vairāk morālas nekā juridiskas. Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Andrejs Krastiņš.

Sēdes vadītājs. Deputāts Gorbunovs - "Latvijas ceļš".

A.Gorbunovs (LC).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Klausoties savu kolēģu atziņās par iesniegto dokumentu, es redzu - protams, katram ir savi argumenti; es saprotu, ja ir politiska rakstura argumenti un iebildes un ja ir iebildes pret dažādiem teikumiem, kuri ir uzrakstīti deklaratīvā formā, un varbūt citas iebildes, bet nekādā ziņā es negribu piekrist savam kolēģim Endziņa kungam, ka viņš ierosina... ierosina kultūras darbiniekiem šo dokumentu uzrakstīt tā, lai juristiem nebūtu nekādas iebildes. Tas ir, lai viņi to uzraksta juristu valodā. Nu neuzrakstīs viņi to juristu valodā, lai nevienam vārdam... un lai nekur nevarētu pēc tam komentēt un teikt, ka šeit nav juridiski korekti līdz galam šī lieta uzrakstīta.

Es katrā ziņā biju priecīgs, ka man, tiekoties ar kultūras darbiniekiem, šis dokuments tiešām bija klāt un ka es varēju arī zināmā mērā pats informāciju gūt no šā dokumenta un atkal runāt par to, ka Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā šāds dokuments top, un katrā ziņā kultūras darbinieki to atbalsta.

Bet kāds ir mans priekšlikums? Godātie kolēģi! Mēs varam šeit ilgi diskutēt un nodot šo dokumentu atpakaļ, lai kultūras darbinieki to uzraksta juridiskā valodā. Protams, kultūras darbinieki varētu lūgt juristus uzrakstīt to juridiskā valodā, bet tad tas nebūs pieņemams kultūras darbiniekiem, un tā mēs šeit šo lietu lemsim.

Ja jau konceptuāli tas ir pieņemams, tad es katrā ziņā aicinātu un lūgtu komisiju, tas ir, Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, izņemt no šā lēmuma projekta 2. un 3. punktu, jo galvenais Saeimas šodienas jautājums ir apstiprināt Latvijas valsts kultūrpolitikas pamatnostādnes. Šeit jau runa ir par pamatnostādnēm. Pārējais, 2. un 3. punkts, jau izriet no tā, ka šī lieta ir apstiprināta, un tad var gari un plaši rakstīt, gandrīz vai katru no šīm sadaļām var komentēt un rakstīt 3., 4., 5. un 6. punktu. Un tad, protams, nāks juristi un šeit runās, ka tas līdz galam nav... un juristiem ir taisnība. Tāpēc es, protams, redzot šo situāciju, pats personīgi atbalstu, kā deputāts atbalstu šīs kultūrpolitikas pamatnostādnes, un es negribu sākt diskutēt ar kolēģiem, kuri saka, ka tur ir arī deklaratīvas lietas. Jā, tur ir arī deklaratīvas lietas, bet varbūt kaut kas dažreiz ir arī jādeklarē. Tas, ka tur ir arī juridiski līdz galam nenostrādātas lietas, - arī tas ir pareizi. Bet, ja komisija to ierosina, tad katrā ziņā es aicinātu nobalsot par 1. punktu, un lēmums tiktu pieņemts, un kultūras pamatnostādnes tiktu apstiprinātas, un viss pārējais jau izriet no... gan no šā pirmā punkta, gan no katras konkrētas sadaļas satura.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Pagaidiet... es ļoti atvainojos, bet, manuprāt, jūs bijāt... Tupešu Jānis - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Pēc tam...

J.Ā.Tupesis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais priekšsēdētāj, deputāti un deputātes! Visnotaļ atbalstot iepriekšējā runātāja teikto un uzskatot šo lielo un ļoti svarīgo dokumentu kā Latvijas kultūrpolitikas pamatnostādnes, kuras mums būtu jāatbalsta (un tiešām juristiem būtu vēlāk jāizstrādā arī tie pamati un likumi, ar kuriem tās vairāk ieviestu dzīvē), es tomēr gribu runāt par divām konceptuālām lietām. Tā kā mēs apspriežam šeit Latvijas kultūras pamatnostādnes un viena no tām ir tā, kurai jau pieskārās deputāts Sinka... Manuprāt, tautu un viņas kultūru attaisno tikai viņas īpatnības. Absolūti nekas cits to neattaisno - vien tauta un viņas īpatnības. Un arī, manuprāt, šis modelis ir nenoliedzami modelis, no kura kultūra nāk "no augšas". Tas ir Eiropas modelis, un mēs esam Eiropā, un mēs tiecamies arvien vairāk Eiropā, bet, ja mēs neatbalstīsim kultūras veidošanu un neļausim tai pašai veidoties "no apakšas", kā saka, saknēs, tad ar laiku šī kultūra kļūs par tādu "muzeja gabalu", un šajā sakarā es gribu pieminēt tās pašas tautasdziesmas, kuras deputāts Sinka pieminēja. Mums gan ir 1 250 000 pierakstīts, nevis 2 000 000. Tās tiešām kļūs par "muzeja gabaliem" un neveidosies tālāk. Un šajā sakarā es gribētu minēt divus piemērus. Viens ir ļoti aktuāls - tā pati Opera, kura ir visu mūsu redzeslokā. Bet ar šo Operu, manuprāt, mēs neieiesim pasaulē tanī nozīmē, ka tā būs Latvijas simbols. Un otrs (varbūt negatīvais) piemērs (es domāju, ka tas notika iepriekšējā kultūras ministra laikā) - Mūzikas akadēmijā tika likvidēta Tautas mūzikas jeb etnomūzikas katedra. Cik es saprotu, tādas vairs nav šajā zemē. Ar to, ka latviešu valodu... ar to vien mums nepietiek, mums vajag daudz ko citu... Tātad tie ir šie trūkumi, manuprāt, tie lielie trūkumi šajā kultūras lielajā modelī, šajā politikā. Tas ir internacionāls modelis. Tikai latviešu valodā un Latvijā... Tur nav tās īpatnības, kuras ir tikai šai zemei, šai tautai, šai vēsturiskajai kultūrai.

Un otrs - runājot par nākotni. Kaut arī tur ir maza sadaļa par citām kultūrām, citām tautībām, kas ir šajā zemē, ir lieta, par kuru mums nepatīk bieži runāt, - mēs dzīvojam de facto divkopienu zemē, un to var attiecināt uz izglītību, to var attiecināt uz valodu, un - tas ir vēl briesmīgāk - to var attiecināt uz apziņu, proti, cilvēku apziņu - jauniešu un veco cilvēku, - ka ar laiku viņiem nebūs jākļūst par šīs lielās kultūras sastāvdaļu. Tas nav pretrunā ar to, ka viņi var attīstīt savu kultūru, viņiem vajag ļaut attīstīt savu kultūru. Bet šajā dokumentā trūkst tāda pārliecinoša nosacījuma, ka tiešām visiem, kas šajā zemē dzīvo un uzturēsies (un ilgi uzturēsies), blakus tam, ka viņi var attīstīt un attīsta savu kultūru, viņiem būs jābūt šīs lielās kultūras sastāvdaļai, jo pretējā gadījumā šis dokuments neattaisno savu biezumu.

Un nobeidzot jāsaka - vienreiz par visām reizēm iemācīsimies, ka "latviskā kultūra" nav sinonīms "latviešu kultūrai"! Tas, ko latvieši dara, nenozīmē, ka tas ir latvisks. Mums tikai jāatver acis, pastaigājoties pa Rīgu. Mums tikai jāieklausās, kā runā, un jāskatās, ko dara latvieši. Tās lietas nav latviskas! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Andrejs Siliņš - "Latvijas ceļš".

A.Siliņš (LC).

Augsti godātie Prezidija locekļi! Godātie kolēģi! Esmu pateicīgs mūsu priekšsēdētājam par izteikto priekšlikumu - šajā lēmuma projektā atstāt tikai 1.punktu. Pēc tā izteikšanas es aptaujāju kultūras ministru un astoņus no deviņiem klātesošajiem Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas locekļiem, un visi vienbalsīgi piekrita šim priekšlikumam. Līdz ar to oficiāli, komisijas vārdā, man ir tiesības izņemt no šā lēmuma projekta 2. un 3.punktu un aicināt balsot par lēmuma projektu, kurā ir tikai 1.punkts. Paldies.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - "Latvijas ceļš".

Dz.Ābiķis (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es ļoti atvainojos, - gribu teikt vienu repliku. Tupeša kungs! Šis dokuments nekādā ziņā nediktē kultūras dzīvi, kā jūs teicāt, "no augšas". Es vēlreiz atkārtoju, ka kultūra ir viss, ko cilvēks ir radījis un rada (ieskaitot sabiedrību un sevi pašu), un ka kultūra veic savu funkciju neatkarīgi no politiķu diktāta. Politiķiem nekādā ziņā nevajadzētu iejaukties radošo procesu regulēšanā. Šā dokumenta uzdevums un tā daļa, kas ir adresēta politiķiem, ir, proti, tas, ka politiķu galvenais uzdevums ir sekmēt kultūras infrastruktūras funkcionēšanu un ar budžeta palīdzību noteikt prioritātes nacionālajai kultūrai. Tas ir tas, par ko jūs runājat. Bet nekādā ziņā šis dokuments nav vērsts uz kultūrpolitikas diktātu "no augšas". Tāpēc es aicinu atbalstīt Siliņa kungu, to, ko komisija ir nolēmusi, un balsot par šo dokumentu.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Tātad komisijas priekšsēdētājs deputāts Siliņš komisijas vārdā lūdz izņemt no lēmuma projekta 2. un 3.punktu, un paliek viens punkts: "Apstiprināt Latvijas Valsts kultūrpolitikas pamatnostādnes (pielikums nr.1)." Lūdzu, balsosim par šo lēmuma projektu! Balsojam. Vai zvans bija? Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 3. Pieņemts.

Tagad pēc visiem mūsu balsojumiem būtu jāizsakata darba kārtības 18. jautājums - "Grozījumi likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli". Šo likumprojektu izskatām trešajā lasījumā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - Aija Poča, "Latvijas ceļa" deputāte.

A.Poča (LC).

Cienījamie kolēģi! Attiecībā uz likumprojekta "Grozījumi likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli"" trešo lasījumu priekšlikumi Budžeta komisijā netika saņemti. Līdz ar to paliek spēkā otrā lasījuma redakcija, kuru es lūdzu akceptēt trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Mēs tagad balsosim. Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli"" pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Tagad mums deputāti iesniedza likumprojektu par kredītiestādēm, un jūs atbalstījāt tā izskatīšanu. Kas būtu ziņotājs? Maza aizkavēšanās. Tūlīt noskaidrosim. Aija Poča - komisijas vārdā. Lūdzu!

A.Poča (LC).

Likumprojekts, kurš mums jāizskata tagad pirmajā lasījumā, ir piecu deputātu iesniegts, un šā likumprojekta pieņemšanas nepieciešamība...

Sēdes vadītājs. Esiet tik laipna, vēlreiz atkārtojiet nosaukumu, lai deputāti var orientēties, par ko ir runa!

A.Poča. Tātad tas ir likumprojekts "Par kredītiestāžu maksātnespēju, bankrotu un likvidāciju". Iesniegts ir saistībā ar likumprojektu jeb Ministru kabineta noteikumiem "Par komercbanku sanāciju un bankrotu". 1056.

Sēdes vadītājs. Mēs pēc deputātu lūguma iekļāvām to darba kārtībā. Vai deputātiem ir izsniegts šis likumprojekts? Tas ir izsniegts. Lūdzu, turpiniet!

A.Poča. Šis likumprojekts pēc būtības sastāv no viena panta un nosaka to, ka par Saimnieciskajā tiesā iesniegtajām prasībām par kredītiestāžu maksātnespēju, bankrotu un likvidāciju... ka tiesa šos gadījumus izskata saskaņā ar to likumdošanu, kas bija spēkā prasības iesniegšanas dienā. Praktiski tas ir tāpēc, lai nerastos pārrāvums tiesas procesos jeb prasību izskatīšanas gadījumos, kamēr stājas spēkā jaunā komercbanku likvidācijas... bankrotu maksātnespējas un likvidācijas noteiktā kārtība, un būtu piemērojama tā likumdošana, kas bija pirms tam. Budžeta komisija šo likumprojektu izskatīja, atbalstīja tā nepieciešamību, lai paātrinātu to banku maksātnespējas un bankrota procedūru izskatīšanu, kas jau ir praktiski nonākušasi šādā situācijā, un lūdz Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā. Ņemot vērā, ka šis likumprojekts ir ļoti nepieciešams, jo process stāv, Budžeta komisija atbalstīja šā likumprojekta izskatīšanu steidzamības kārtā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Vai par steidzamību vēlas kāds runāt? Neviens nevēlas. Lūdzu, balsosim par ierosināto priekšlikumu - izskatīt šo likumprojektu kā steidzamu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - 1. Lēmums par steidzamību ir pieņemts.

Vai kās vēlas runāt debatēs tagad? Neviens nevēlas. Lūdzu, deputāte Poča!

A.Poča. Pateicos, ka Saeima atbalstīja šā likumprojekta izskatīšanu steidzamības kārtā. Lūdzu tagad atbalstīt to arī pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Zvanu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - nav. Ir pieņemts.

Lūdzu termiņu priekšlikumu iesniegšanai un likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā.

A.Poča. Budžeta komisija lūdz Saeimu atbalstīt šā likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā šodien.

Sēdes vadītājs. Vai nevienam deputātam nav iebildes? Aivars Endziņš.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es tomēr gribētu, lai būtu viena maza maza pauzīte, jo mēs šodien pieņēmām arī grozījumus likumā "Par tiesu varu". 15.oktobrī stājas spēkā grozījumi Civilprocesa kodeksā, taču šajā likumprojektā ir runa tikai par Saimniecisko tiesu. Saimnieciskā tiesa funkcionēs, kā šie grozījumi likumā "Par tiesu varu" stāsies spēkā, ļoti īsu brītiņu. Un tajā pašā laikā atkal... tātad, ja netiek šī aģentūra dibināta un lietas, kuras agrāk bija piekritīgas Saimnieciskajai tiesai, tiks izskatītas parastajā tiesā, tad būs šī problēma. Es tāpēc aicinu tomēr to pieņemt nevis uzreiz šodien, bet noteikti nākamajā sēdē. Tad mēs to izskatīsim otrajā un galīgajā lasījumā, lai tomēr mēģinātu pārdomāt un sabalansēt, lai nerastos atkal jauna kārtējā "sprauga". Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, mūsu līdzšinējā prakse ir bijusi tāda: ja nevienam, nevienam, nevienam, nevienam nav iebildumu... bet, ja ir, tad nākamā izskatīšana, kā ierosināja deputāts Endziņš, ir veicama 5.oktobrī.

A.Poča. Jā, Budžeta komisija varētu iebilst, ņemot vērā Kārtības rulli un to, ka deputāts iebilst.

Sēdes vadītājs. Jā. Nav deputātiem citu priekšlikumu? Priekšlikums pieņemts - 5.oktobris.

A.Poča. Paldies.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību"", trešais lasījums. Lūdzu, turpiniet! Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - Aija Poča.

A.Poča (LC).

Cienījamie deputāti! Darbam mums ir nepieciešams dokuments nr.1091, kur ir apkopoti priekšlikumi likumprojekta "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību"" trešajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Es atvainojos, es nesapratu jūs!

A.Poča. Tātad šeit ir apkopoti priekšlikumi. Ir divi redakcionāli labojumi, kurus ir iesniegusi Juridiskā komisija. Tie ir par likumā lietotajiem terminiem, un komisija tos atbalstīja, un arī 1.panta otrajā daļā ir juridiski precizējumi terminos.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret šiem precizējumiem? Nav. Tālāk!

A.Poča. Paldies. Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzu akceptēt šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim likumprojekta "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību"" pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par izlozēm un azartspēlēm"", trešais lasījums. Lūdzu, turpiniet!

A.Poča. Paldies. Darbam ir nepieciešams dokuments nr.1093. Tabulā ir apkopoti priekšlikumi trešajam lasījumam. Ir saņemts priekšlikums par 2.pantu, tas ir Juridiskā biroja priekšlikums - precizēt panta redakciju. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav.

A.Poča. Par 6.pantu priekšlikumu nav. Arī par 13.pantu ir Juridiskā biroja priekšlikums izteikt šo pantu jaunā precīzākā redakcijā, kā arī ierosinājums papildināt likumprojekta "Pârejas noteikumus" ar to, ka šā panta redakcija stājas spēkā 1996.gada 1.janvārī. Komisija pēc būtības šo priekšlikumu atbalstīja, taču noteica citu spēkā stāšanās datumu, un šis priekšlikums būs arī iestrādāts "Pârejas noteikumos".

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Ir pieņemts.

A.Poča. Par 15., 16., 17., 21. pantu priekšlikumi netika saņemti. Par 21.panta ceturto daļu bija priekšlikums apvienot šos punktus un izteikt tekstu jaunā redakcijā. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai iesniedzēji un pārējie deputāti atbalsta komisijas priekšlikumu? Nav iebildumu - pieņemts.

A.Poča. Par pārējiem 21.panta punktiem priekšlikumu nebija. 22., 23.pants un 24.panta pirmā daļa ir bez priekšlikumiem. Par otro daļu ir Juridiskā biroja priekšlikums precizēt redakciju, un komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Poča. Par 24.panta trešo daļu priekšlikumi netika saņemti. Es atvainojos, ir priekšlikums - juridiski precizēt. Komisija arī to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

A.Poča. Par 26.pantu ir Juridiskā biroja priekšlikums apvienot 7.un 8.punkta redakciju. Komisija arī to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Par likumprojektā esošajiem pantiem vairāk priekšlikumu nebija. Ir priekšlikumi likumu papildināt ar jauniem pantiem - 26.2, 26.3, 26.4 pantu. Likumprojekta 26.4 panta pirmo daļu izteikt precizētā redakcijā - šo priekšlikumu iesniedza finansu ministre Sāmīte, un komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir kādi iebildumi? Nav. Akceptēts.

A.Poča. Par 27., 28., 29., 33., 35., 38.pantu priekšlikumu vairāk nav. Ir Juridiskā biroja priekšlikums precizēt 40.pantu, svītrot daļu un precizēt likumprojekta 40.panta otrās daļas redakciju. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Ir pieņemts.

A.Poča. Un par "Pârejas noteikumiem". Šeit ir jau pieminētais Juridiskā biroja priekšlikums - noteikt, ka likuma 3.pants stājas spēkā 1996.gada 1.janvārī. Budžeta komisija ierosināja, ka šā panta spēkā stāšanās termiņš ir 1996.gada 1.aprīlis. Tādējādi ir arī ņemts vērā Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu atbalstīt komisijas ieteikto redakciju.

Sēdes vadītājs. Jūs pārteicāties, likums stājas spēkā...

A.Poča. Jā, es atvainojos, likums stājas spēkā...

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par izlozēm un azartspēlēm"" pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"", trešais lasījums. Atbildīgā ir Juridiskā komisija. Bet Saeimas Prezidijs ir saņēmis 20 deputātu iesniegumu: deputāti Kiršteins, Berklavs, Lambergs, Budovskis, Tabūns, Karnups, Stalts, Dreģe, Puriņa, Seile, Kazāks, Prēdele, Rozentāls, Novakšānovs, Resnais, Mārtiņš Ādams Kalniņš, Gundars Bērziņš, Tomiņš, Rugāte, Lakševics, es, atvainojos... lūdz izdarīt sēdes darba kārtībā grozījumu - izslēdzot likumprojekta "Grozījumi likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"" izskatīšanu, pāriet uz nākamo darba kārtības punktu. Viens var runāt "par", viens - "pret". Balsosim. Un pulkstenis drīz būs 17.00. Nav pieteikušies runāt? Ir. Lūdzu! Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. (Starpsauciens no zāles: "Atdot atpakaļ.")

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Juridiskās komisijas vārdā es izņemu šo likumprojektu no darba kārtības, un tad nav vajadzīga balsošana.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds grib runāt? Runātāju nav.

Es sapratu tā no jūsu dialoga, gan no tribīnes, gan no starpsaucieniem zālē... Protams, es neuzstāju... Nākamais jautājums ir likumprojekts "Grozījums likumā "Par augu šķirņu aizsardzību"". Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā - Voldemārs Novakšānovs, Latvijas Zemnieku savienības frakcija. Lūdzu!

V.Novakšānovs (LZS).

Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Lūdzu strādāt ar dokumentu nr.2005. Tautsaimniecības komisija priekšlikumus trešajam lasījumam nav saņēmusi, tāpēc lūdzu deputātus apstiprināt trešajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par augu šķirņu aizsardzību"".

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par augu šķirņu aizsardzību"" pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - nav, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"". Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā - Anna Seile, Latvijas Nacionālās neatkarības kustības deputāte. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.931 un nr.2007. Ir iesniegti vairāki priekšlikumi attiecībā uz likumprojekta "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"" trešo lasījumu.

Par 2.pantu. Frakcija "Tçvzemei un brīvībai" ir iesniegusi priekšlikumu, lai arī zemes dzīlēs esošie derīgie izrakteņi tiktu bez ierunām atdoti bijušiem īpašniekiem. Protams, šāda prasība ir bet šajā likumā to nevajag iestrādāt tāpēc, ka ir speciāls likums par derīgajiem izrakteņiem, kurš Saeimā tiek apspriests jau otrajā lasījumā. Tādēļ komisija neatbalstīja šādu priekšlikumu. Iebildumu nav.

Sēdes vadītājs. Es lūkojos uz frakcijas pusi. Deputāti piekrīt. Es nesapratu jūsu žestus. Balsot? (Starpsauciens no zāles: "Balsot.") Jā, labi. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" iesniegto priekšlikumu - papildināt 2.panta 4.punktu ar vārdiem "kâ arī zemes dzīlēs esošie izrakteņi". Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 19, atturas - 26. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Seile. Nākamais labojums ir 3.pantā. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija precizē termiņu, līdz kuram vēl zemi var piešķirt fiziskai personai lietošanā, un šis termiņš ir saskaņots ar zemes reformas lauku apvidos pirmo kārtu. Tātad zemi vēl var piešķirt lietošanā līdz 1996.gada 1.novembrim. Bija radušies pārpratumi ar zemesgrāmatām, un es domāju, ka pēc šā labojuma tādi vairs neradīsies. Komisija šo priekšlikumu ir iesniegusi un pati sevi atbalstīja. Es aicinu arī jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Ir pieņemts. Lūdzu, tālāk!

A.Seile. Nākamais ierosinājums ir 4.pantā. Frakcija "Tçvzemei un brīvībai" ierosina papildināt panta tekstu ar vārdiem "(tiesību pārņēmējiem)". Pēc Juridiskās komisijas atzinuma un arī Tautsaimniecības komisijas atzinuma, šis teiciens būtībā neko neprecizē, jo jau esošajā likuma tekstā ir iekšā vārdi "îpašuma tiesību atjaunošana zemes īpašniekiem vai mantiniekiem", un mantinieks acīmredzot ir šo tiesību pārņēmējs.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Lūdzu, tālāk!

A.Seile. Nākamais labojums ir 5.pantā. Labojumu iesniedza frakcija "Tçvzemei un brīvībai". Tautsaimniecības komisija šo priekšlikumu - aizstāt vārdu "pilsoņi" ar vārdu "personas" ir atbalstījusi, jo šajā likumā ir runa gan par fiziskajām personām, kuras ir pilsoņi, gan arī par juridiskajām personām. Tas ir redakcionāls precizējums, un komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi ? Nav. Ir pieņemts.

A.Seile. Nākamais labojums ir šajā pašā pantā. Tiek paplašināts šis darījumu loks - vārdi "izpirkuma līguma" tiek aizstāti ar vārdiem "citu darījumu". Tomēr visi šie darījumi, kas noslēgti līdz 1940.gada 21.jūlijam un nebija reģistrēti zemesgrāmatā, ir minēti šajā jau otrajā lasījumā nobalsotajā daļā, un komisija uzskatīja, ka šo loku paplašināt ar vārdiem "citu darījumu" būtu lieki, jo visi šie darījumi, lai kādi arī tie nebūtu, tā vai tā ir jāizskata tiesā. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu frakcijas viedokli! Vai jūs lūdzat balsot? Jā. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par priekšlikumu - aizstāt 5.panta trešajā daļā vārdus "izpirkuma līguma" ar vārdiem "citu darījumu". Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 19, atturas - 31. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, tālāk!

A.Seile. Nākamais labojums ir 5.panta trešajā daļā. Tiek ierosināts precizēt to darījumu uzskaitījumu, kuri līdz 1940.gada 21.jūlijam nebija reģistrēti zemesgrāmatā. Šo darījumu uzskaitījumu papildina ar jau noslēgtajiem zemes atsavināšanas līgumiem, un šo panta daļu papildina arī ar tekstu, ka zemes izpirkšanas gadījumā tiesa pierāda, ka ir bijusi daļēja vai pilnīga iemaksa. Tātad - arī daļēja iemaksa par visiem darījumiem, kuri tika slēgti līdz 1940.gadam. Tas atbilst zemes reformas koncepcijai, jo arī visiem bijušajiem īpašniekiem, kuriem nebija viss izpirkums izdarīts līdz 1940.gadam, tiek dotas šādas tiesības - gan atjaunot īpašuma tiesības zemi, gan mantot.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Lūdzu, tālāk!

A.Seile. Nākamais labojums ir 5.panta ceturtajā daļā. Ir priekšlikums aizvietot vārdus "valsts nodevas" ar vārdiem "tiesas izdevumiem". Tas nozīmē, ka, bijušie īpašnieki vai viņu mantinieki ierosinātu zemes strīdus tiesā, viņi būtu pilnīgi atbrīvoti no visiem tiesas izdevumiem, to skaitā arī no izdevumiem par advokātu pakalpojumiem. Gan Centrālā zemes komisija, gan Tautsaimniecības komisija domā, ka šādā gadījumā nenormāli palielinātos tiesu procesu skaits, jo īpašnieks, vienalga, vai viņam ir taisnība vai nav taisnība, var griezties tiesā bez kādiem ierobežojumiem, nepadomādams, ko tas var valstij un tiesai izmaksāt. Komisija noraidīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu - aizstāt 5.panta ceturtajā daļā vārdus "valsts nodevas" ar vārdiem "tiesas izdevumiem"! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 21, atturas - 33. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

A.Seile. Nākamais priekšlikums ir 6.panta pirmajā daļā. Frakcija "Tçvzemei un brīvībai" ierosina no jau spēkā esošā likuma teksta svītrot vārdus "çku, būvju un". Šis priekšlikums nozīmē to, ka valstij un pašvaldībām, ja tām pieder ēkas un būves, nebūtu tiesības saņemt zemi zem šīm ēkām. Šis priekšlikums nozīmē arī to, ka kultūras un izglītības objekti, par kuriem mēs runājām šīs sēdes pirmajā daļā, nesaņemtu arī lauku apvidos zemi zem šīm ēkām. Pašreizējais likums tātad paredz, ka šiem sevišķi svarīgajiem valsts objektiem un šīm ēkām un būvēm zeme zem šīm ēkām pienākas. Tātad tikai zem šīm ēkām un būvēm. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par priekšlikumu - svītrot 6.panta pirmajā daļā vārdus "çku, būvju un" Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 23, atturas - 29. Nav pieņemts.

A.Seile. Nākamais priekšlikums ir 6.panta otrajā daļā. Frakcija "Tçvzemei un brīvībai" izsaka priekšlikumu, ka visiem cilvēkiem, kuriem ir augļu dārzi vai zemesgabali, vai piemājas saimniecības, nav tiesību saņemt šo zemi lietošanā un izpirkt par sertifikātiem, bet ka viņi paliek mūžīgi nomnieki attiecībā pret bijušo īpašnieku un mantinieku. Var būt, ka šis princips bija pareizs, ja to sāka zemes reformas sākumā, un es domāju, ka toreiz to vajadzēja ieviest, bet tagad, kad zemes reforma praktiski jau tuvojas savai finiša taisnei, ir ārkārtīgi grūti mainīt noteikumus, un tādēļ šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par 6.panta otrās daļas redakciju, kuru ierosina frakcija "Tçvzemei un brīvībai"! Šī redakcija jums ir iesniegta. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 15, atturas - 31. Priekšlikums nav pieņemts.

Es ļoti atvainojos referentei. Mums nav nekādu priekšlikumu par sēdes turpināšanu vai šā jautājuma izskatīšanu pēc pulksten 17.00, tāpēc es lūdzu zvanu, un tagad būs reģistrācija. Nākamajā sēdē turpināsim izskatīt 6.panta trešajā daļā ierosinātos priekšlikumus. Pirms reģistrācijas lūdzu uzklausīt Saeimas sekretāra biedri Irēnu Folkmani. Katrā ziņā Prezidijs negribētu atstāt deputātu jautājumus šeit Prezidijā, bet nodot adresātam. Tas būs neilgu laiku. Lūdzu, uzklausiet! Lūdzu!

I. Folkmane (5.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Prezidijs ir saņēmis deputātu jautājumu, kas ir adresēts veselības aizsardzības valsts ministram Pēterim Apinim. Teksts ir šāds: "Par Jūsu šā gada 7. septembra rīkojumu nr. 239 "Par augšanas hormona preparāta iepirkšanu". Valsts Slimokases direktoram Bočkānam ir uzdots izdalīt klīnikai "Linezers" augšanas hormona preparāta genotropīna iepirkšanai 58 064 latus. Vai, piešķirot šo preparātu piegādes izpildes tiesības, ir rīkota izsole vai konkurss, kā to paredz 1994.gada 1.martā pieņemto Ministru kabineta noteikumu nr. 60 (protokols nr. 13, paragrāfs nr.4) "Par darbiem un piegādēm valsts vajadzībām" 41.punkts, kas tikai tajos gadījumos, kad darījumu summa nepārsniedz 2000 latu, ļauj šīs tiesības piešķirt bez izsoles vai konkursa organizēšanas?" Jautājumu ir parakstījuši deputāti Grīnblats, Straume, Sinka, Grīgs un Dāliņš.

Sēdes vadītājs. Jautājumu nododam veselības aizsardzības valsts ministram Apiņa kungam.

Lūdzu, reģistrēsimies! Godātie deputāti, kamēr tiks nosaukti deputāti, kuri nav reģistrējušies, lūdzu mazu uzmanību!

Par šā brīža vēsturisko būtību es negribētu runāt - jūs paši visi to labi izprotat - bet par nākamo sēdi gan. Kopā ar komisiju vadītājiem un frakciju vadītājiem lemsim par to pirmdien Prezidija sēdē pulksten 15.00.

I.Folkmane (5.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Šodien, 28.septembrī, pulksten 16.57 nav reģistrējušies Andris Grots, Andris Gūtmanis, Jānis Jurkāns, Odisejs Kostanda, Janīna Kušnere, Gunārs Meierovics, Uldis Osis, Andrejs Panteļējevs, Valdis Pavlovskis, Aleksandrs Pētersons, Aida Prēdele, Andris Rozentāls, Andris Saulītis, Antons Seiksts, Leonards Stašs un Jānis Urbanovičs.

Sēdes vadītājs. Sēde ir slēgta.

Redajktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

SATURA RĀDĪTĀJS

1995.gada 28.septembra rudens sesijas sēde

Par darba kārtību - 1.lpp.

Priekšlikums -dep. A.Poča - 4.lpp.

Par likumprojektu æGrozījums likumā æPar budžeta un

finansu vadībuææ

(1086., 1086.- dok.) - 4.lpp.

Par likumprojektu æPar norēķiniem par nepārstrādātās

lauksaimniecības produkcijas ražotājiemæ

(1096., 1096.-a dok.) - 4.lpp.

Par likumprojektu æPar Latvijas Republikas valdības un

Igaunijās Republikas valdības līgumu par gaisa satiksmiæ

(1097., 1097.-a dok.) - 4.lpp.

Par likumprojektu æPar Valsts prezidenta darbības

nodrošināšanuæ

(2008., 2008.-a dok.) - 5.lpp.

Latvijas Republikas Ministru prezidenta M.Gaiļa

atbilde uz Saeimas deputātu M.Grīnblata,

A.Pētersona, I.Dāliņa, O.Grīga un V.Novakšānova

jautājumiem par krāsaino metālu uzpirkšanu vai

eksportu Latvijā

(1094.dok.) - 5.lpp.

Paziņojums - tieslietu ministrs R.Apsītis - 5.lpp.

Ziņo - Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs L.Muciņš - 6.lpp.

Latvijas Republikas tieslietu ministra R.Apsīša atbilde

uz Saeimas deputātu O.Brūvera, I.Kreituses, A.Kreitusa,

A.Čepāņa un M.Bekasova jautājumu sakarā ar drošības

līdzekļa maiņu apcietinātajam J.Kaļvam

(1095. dok.)

Ziņo - tieslietu ministrs R.Apsītis - 8.lpp.

Latvijas Republikas Ministru prezidenta M.Gaiļa atbilde

uz deputātu E.Kides, J.Zaščerinska, J.Lucāna,

E.Berklava, J.Kokina, V.E.Breša, A.Pētersona, L.Staša,

I.Folkmanes un L.Kuprijanovas steidzamo pieprasījumu

par spirta un alkoholisko dzērienu ražošanas un

importēšanas valsts monopola darbību

(1052.dok.)

Ziņo - valsts ieņēmumu valsts ministre

Finansu ministrijā A.Poča - 10.lpp.

Debates - dep. A.Kide - 14.lpp.

- valsts ieņēmumu valsts ministre A.Poča - 17.lpp.

- dep. A.Čepānis - 18.lpp.

- dep. J.Lucāns - 19.lpp.

- dep. P.Tabūns - 20.lpp.

- dep. J.Zaščerinskis - 21.lpp.


Lēmuma projekts æPar dažu apgabaltiesu tiesnešu

apstiprināšanuæ (A.Grūbe, G.Kukainis)

(1085.dok.)

Ziņo - dep. A.Endziņš - 26.lpp.

Lēmuma projekts æPar Nacionālās radio un televīzijas

padomes locekļu ievēlēšanuæ

(1084., 1084.-a dok.) - 27.lpp.

Par procedūru - dep. I.Kreituse - 28.lpp.

Priekšlikums - dep. A.Siliņš - 30.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre I.Folkmane - 32.lpp.

Debates - dep. M.Ā.Kalniņš - 33.lpp.

Par procedūru - dep. A.Grots - 34.lpp.

- dep. A.Siliņš - 35.lpp.

Balsošanas rezultāti

Nolasa - dep. A.Grots - 35.lpp.

Lēmuma projekts æPar J.Kušneres atsaukšanu no

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijasæ

(1084., 10.84.-a dok.) - 38.lpp.

Lēmuma projekts æPar V.Kazāka ievēlēšanu Saeimas

Izglītibas, kultūras un zinātnes komisijāæ - 39.lpp.

Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar tiesu varuæ

(3.lasījums)

(1308.dok. 1994.g.; 957., 1087.dok. 1995.g.)

Ziņo - dep. A.Endziņš - 39.lpp.

Likumprojekts æPar dzīvokļa īpašumuæ (3.lasījums)

(889., 926., 1098.dok.)

Ziņo - dep. K.Lībane - 41.lpp.


Likumprojekts æPar valsts nozīmes izglītības, kultūras,

zinātnes objektiem pilsētāsæ (2.lasījums) (Steidzams)

(869., 2016.dok.)

Ziņo - dep. A.Siliņš - 45.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre I.Folkmane - 46.lpp.

Debates - dep. Dz.Ābiķis - 47.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 48.lpp.

- dep. P.Elferts - 49.lpp.

- dep. A.Seile - 49.lpp.

- dep. A.Endziņš - 50.lpp.

- dep. A.Seile - 51.lpp.

- dep. A.Endziņš - 53.lpp.

- dep. A.Seile - 53.lpp.

- dep. A.Seile (par 1.pantu) - 58.lpp.

- dep. A.Siliņš - 59.lpp.

- dep. A.Endziņš - 60.lpp.

Priekšlikums par steidzamības atcelšanu

- dep. A.Siliņš - 64.lpp.

- dep. A.Endziņš - 64.lpp.

Debašu turpinājums - dep. J.Sinka - 68.lpp.

- dep. I.Kreituse - 69.lpp.

- dep. P.Putniņš - 70.lpp.

Par procedūru - dep. R.Jonītis - 71.lpp.

Lēmuma projekts æPar Latvijas valsts kultūrpolitikas

pamatnostādnēmæ

(1019., 1019.-a dok.)

Ziņo - dep. P.Putniņš - 73.lpp.

Debates - kultūras ministrs J.Dripe - 79.lpp.

- dep. I.Folkmane - 82.lpp.

- dep. J.Sinka - 84.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 86.lpp.

- dep. A.Endziņš - 88.lpp.

- dep. A.Siliņš - 91.lpp.

- dep. I.Birzniece - 92.lpp.

- dep. A.Gorbunovs - 93.lpp.

- dep. J.Tupesis - 95.lpp.

- dep. A.Siliņš - 96.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 97.lpp.


Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar izložu un

azartspēļu nodevu un nodokliæ (trešais lasījums)

(424., 955., 1089.dok.)

Ziņo - dep. A.Poča - 98.lpp.


Likumprojekts æPar kredītiestāžu maksātnespēju,

bankrotu un likvidācijuæ (1.lasījums) (Steidzams)

Ziņo - dep. A.Poča - 98.lpp.

Priekšlikums - dep. A.Endziņš - 100.lpp.

Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar uzņēmumu,

iestāžu, organizāciju darbības apturēšanas kārtībuææ

(trešais lasījums)

(526., 953., 1091.dok.)

Ziņo - dep. A.Poča - 101.lpp.

Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar izlozēm un

azartspēlēmææ (trešais lasījums)

(1093.dok.)

Ziņo - dep. A.Poča - 102.lpp.

Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar ārvalstnieku

un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos

Latvijas Republikāææ (trešais lasījums) (Noņemts)

(889., 926., 1098.dok.) - 104.lpp.

Priekšlikums - dep. A.Endziņš - 105.lpp.

Likumprojekts æGrozījums likumā æPar augu šķirņu

aizsardzībuææ (trešais lasījums)

(1034., 2005.dok.)

Ziņo - dep. V.Novakšānovs - 105.lpp.


Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar zemes

privatizāciju lauku apvidosæ (trešais lasījums)

(931., 2007.dok.)

Ziņo - dep. A.Seile - 106.lpp.

Deputātu jautājums veselības aizsardzības valsts

ministram par augšanas hormonu iepirkšanu

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre I.Folkmane - 110.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre I.Folkmane - 111.lpp.

Ceturtdien, 29.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 29.februāra kārtējā sēde
10:30  Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde
17:00  2024.gada 29.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem - atcelta