Latvijas Republikas 5. Saeimas sēde

1995. gada 27. jūlijā.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Saskaņā ar Saeimas lēmumu 5. Saeimas 1995. gada rudens sesija ir sākusies 24. jūlijā. Rudens sesijas kārtējo 27. jūlija sēdi paziņoju par atklātu.

Par Saeimas Prezidija ziņojumiem, bet vispirms par 27. jūlija Saeimas sēdes darba kārtību. Ir saņemti priekšlikumi no komisijām, deputātiem par izmaiņām Saeimas darba kārtībā. Iesniegšanas secībā. Pirmo priekšlikumu ir iesniedzis Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Jevgēnijs Zaščerinskis (dokuments nr. 795). Esiet tik laipni un paņemiet šo dokumentu. Viņš lūdz likumprojektus "Grozījumi likumā "Par zemes komisijām"", "Par grozījumiem likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"", "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās", likumprojektu "Likums par zemes dzīlēm", "Grozījumi likumā "Par mežu apsamniekošanu un izmantošanu"", "Par grozījumiem likumā "Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi"" , "Grozījumi likumā "Par cukuru"", likumprojektu "Likums par īpašuma tiesību atjaunošanu uz zemi, kura aizņemta ar īpaši aizsargājamiem dabas objektiem" - ieslēgt likumprojektu izskatīšanas sadaļas sākumā, tas būtu pēc kārtas darba kārtībā pirms 38. punkta.

Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC).

Augsti godāto Saeimas priekšsēdētāj, kolēģi deputāti! Man ir pilnīgi saprotams, ka šie likumprojekti ir ļoti svarīgi un ka viņus nepieciešams izskatīt, tomēr darba kārtībā jau vairāk nekā mēnesi ir Korupcijas novēršanas likums, un, ja gadījumā Saeima šodien nobalsos par Jevgēnija Zaščerinska priekšlikumu, tad manis vadītā komisija acīmredzot ierosinās sasaukt ārkārtas sēdi Korupcijas novēršanas likuma pieņemšanai.

Sēdes vadītājs. Deputāts Zaščerinskis - Tautsaimnieku politiskā apvienība, Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu!

J.Zaščerinskis (TPA).

Cienījamie kolēģi! Varbūt, ņemot vērā sasprindzināto situāciju darba kārtībā un ņemot vērā arī tos priekšlikumus, ko mēs šeit šorīt saņēmām, Tautsaimniecības komisija lūdz un arī ir iesniegusi Prezidijam otru savu iesniegumu - ieslēgt darba kārtībā iepriekš prasītajā vietā vismaz divus likumprojektus, tas ir, par zemes komisiju... atvainojos, par zemes privatizāciju pilsētās un laukos. Acīmredzot Tautsaimniecības komisija iesniegs arī Prezidijam iesniegumu par papildu sēdes sasaukšanu, jo mums droši vien visām komisijām ir sakrājies ļoti daudz likumprojektu, kuriem ir jāpasteidzina viņu izskatīšana. Paldies.

Sēdes vadītājs. Tātad jūs pirmo savu iesniegumu atsaucat?

J.Zaščerinskis. Jā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, paņemiet dokumentu nr. 794. Komisijas vadītājs jums jau nosauca šos likumprojektus. Vai man vēlreiz viņa priekšlikums ir jāatgādina? Nav. Vai ir iebildes? Iebildes nav. Priekšlikums pieņemts.

Tālāk gan komisijas priekšsēdētāja Kehra, gan komisijas priekšsēdētāja Jāņa Lagzdiņa priekšlikums par darba kārtību ir izskatāmi pie Prezidija ziņojumiem. Atkarībā no tā, ko Saeima lems par iesniegtajiem likumprojektiem, un ja to akceptēs tās pašas komisijas, kuras ir iesniegušas šos likumprojektus, ja tās ir atbildīgās komisijas, tad acīmredzot lemsim kopā par iekļaušanu darba kārtībā.

Nākošais. Sociālo un darba lietu komisija ierosina grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un izskatīt likumprojektus "Par sociālo palīdzību", "Par valsts pensijām", "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām" pirmajā lasījumā pirms patstāvīgo priekšlikumu izskatīšanas.

Lūdzu, Andrejs Panteļējevs - "Latvijas ceļš".

A.Panteļējevs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie klātesošie! Es tomēr iebilstu pret to, ka šo jautājumu mēs pārceļam pirms jautājuma par "Lattelekom" izskatīšanu. Mēs jau ieiesim vēsturē ar "Lattelekom" jautājuma nemitīgu atlikšanu, un es iebilstu pret to, ka šo jautājumu par valsts pensijām... Es domāju, ka tas ir pietiekami liels, plašs un debatējams jautājums, un es iebilstu, ka tas tiek pārcelts pirms jautājuma par "Lattelekom" izskatīšanas. Tāpēc es iebilstu pret šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godāti deputāti! Zvans nedarbojas, tāpēc vajadzētu mehānisko zvanu... Lūdzu Kanceleju mobilizēties un kaut kā izkārtot šo jautājumu. Mēs, protams, varētu diskutēt, kādā veidā, bet tas būtu nepieciešams, lai deputāti, kuri atrodas ārpus sēžu zāles, tomēr zinātu, ka notiek balsojumi. Kaut vai uz katra trepju pakāpiena jāstāv vienam darbiniekam un jāziņo pa ķēdi...

Lūdzu, balsosim par Sociālo un darba lietu komsijas priekšlikumu - grozīt darba kārtību un likumprojektus "Par sociālo palīdzību", "Par valsts pensijām", "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām" pirmajā lasījumā izskatīt pirms patstāvīgo priekšlikumu izskatīšanas - pirms 35. punkta. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 13, atturas - 30. Priekšlikums nav pieņemts.

Vai par darba kārtību deputātiem vēl bija kādi priekšlikumi? Nav vairs priekšlikumu. Līdz ar to sākam izskatīt darba kārtības jautājumus.

Prezidija ziņojumi. Likumprojekts "Grozījumi Nolikumā par darba strīdu komisiju". Vai ir kādas iebildes pret Prezidija atzinumu? Nav. Līdz ar to Saeima nolemj nodot to Sociālo un darba lietu komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Nākošais likumprojekts - "Grozījumi Latvijas Darba likumu kodeksā". Ministru kabinets iesniedzis. Deputātiem nav iebildes? Līdz ar to Saeima nolemj nodot Sociālo un darba lietu komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". Ministru kabinets iesniedzis. Lūdzu! Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es lūgtu Ministru kabinetu atsaukt šo te priekšlikumu. Laikam tomēr ir jāstrādā parlamentārajiem sekretāriem. Mēs jau tikko 19. jūlijā grozījām Administratīvo pārkāpumu kodeksu, un tas tieši skar 215.1 pantu, 226. pantu. Es nezinu, kā tas atkal iznāk. Es lūdzu atsaukt, jo tur ir tikai nelielas redakcionālas atšķirības. Laikam valdības pārstāvjiem tomēr būtu jāseko, ko dara arī Saeimā. Paldies. (No zāles Ministru prezidents M.Gailis: "Neiebilstu.")

Sēdes vadītājs. Jautājums tiek noskaidrots. Māris Gailis - Ministru prezidents - neiebilst... Jā, lūdzu, nāciet tribīnē!

M.Gailis (Ministru prezidents).

Ja nu es esmu šeit, tad es atsaukšu arī nākamo - tātad likumprojektu "Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā", dokumenti nr. 749 un 749.-a.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākošais likumprojekts - "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"". Nav iebildes? Līdz ar to likumprojekts tiek nodots Juridiskajai komisijai, mēs nosakām, ka tā ir atbildīgā. Man šeit ir piezīme, ka komisija lūdz viņu iekļaut darba kārtībā. Nē... tāda lūguma nav... Ir? Man ir atzīme, bet lūguma nav. Tātad komisija lūdz viņu iekļaut darba kārtībā saskaņā ar Kārtības ruļļa attiecīgo pantu. Nav iebildes? Bet būtu tikai precizējams, kurā vietā. Ja jūs nenorādat vietu, tad mēs viņu darba kārtības secībā... Paldies. Iekļaujam darba kārtībā un izskatām iesniegšanas secībā.

Nākošais likumprojekts - "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām". Iebildes nav, līdz ar to Saeima nolemj nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu, Jānis Lagzdiņš. Ir iesniegums, vai jūs vēlaties komentēt? Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC).

Augsti godātie kolēģi deputāti! Es negribētu atkārtot to, kas ir mūsu komisijas iesniegumā. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 86.pantu komisijai, ja tā pati ir izstrādājusi likumprojektu un ja šis likumprojekts izstrādāts sadarbībā ar Juridisko biroju, tātad mūsu komisijai, ir tiesības gadījumā, ja tas tiek nodots vienai komisijai, uzreiz iekļaut šo likumprojektu darba kārtībā. Bez tam, godātie kolēģi, es gribētu jūs informēt, ka saskaņā ar komisijas lēmumu gadījumā, ja jūs atbalstīsit šī likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā, mēs gribētu viņu izskatīt kā steidzamu - divos lasījumos, šodien izskatot pirmajā lasījumā. Šodien šī izskatīšana varētu ilgt ne vairāk par 5-10 minūtēm, bet otrais lasījums būtu pēc nedēļas, arī tas nebūtu ilgi, jo likumprojekts nav sarežģīts. Tur ir elementāras normas, un, ņemot vērā to, ka vēlēšanas ir pēc diviem mēnešiem un ka likumprojekts attiecas tieši uz priekšvēlēšanu periodu, es gribētu lūgt kolēģus deputātus atbalstīt mūsu iesniegumu un pieņemt lēmumu iekļaut šo likumprojektu šodienas darba kārtībā pirms 25.darba kārtības punkta. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes pret šo priekšlikumu? Nav. Priekšlikums ir pieņemts, un šis jautājums par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām tiek iekļauts darba kārtībā pirms 25.darba kārtības punkta.

Tālāk ir Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi. Noteikumi nr.180 "Grozījums Ministru kabineta 1994.gada 4.janvāra noteikumos nr.5 "Par ministriju iekārtu"". Zvans sāk skanēt! Deputātiem iebildes nav, līdz ar to Saeima nolemj nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Nākošais jautājums - noteikumi nr.192 "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā". Deputātiem iebildes nav, līdz ar to Saeima nolemj nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Nākošais jautājums - noteikumi nr.193 "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es aicinātu neatbalstīt šo grozījumu nodošanu komisijām sekojošu apsvērumu dēļ. Šie noteikumi ir pieņemti šā gada 11.jūlijā, bet šā gada 19.jūlijā Saeima izdarīja grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā un izdarīja grozījumus 45.1 pantā, izdarīja grozījumus 46.1 pantā, izdarīja grozījumus 2281. , 228.2 pantā, bet tajā pašā laikā šeit tiek papildināts kodekss ar 45.2., 45.11. pantu, kuru iepriekš Administratīvo pārkāpumu kodeksā nebija. Un tomēr, tā kā ir atšķirības starp to redakciju, tām sankcijām, kuras ir pieņēmusi Saeima un kuras ir pieņēmusi valdība, lai neradītu sajukumu likumdošanā, es aicinātu to svītrot, nenodot komisijām. Juridiskā komisija ir gatava... mēs strādājam tālāk pie Administratīvo pārkāpumu kodeksa, tiesa gan, tas ir saistīts ar Medību likuma pieņemšanu, bet arī ar virkni citu jautājumu, tā ka mēs tādā gadījumā to varētu iekļaut iekšā, bet tāda prakse, ka mēs nenododam komisijām un tajā pašā laikā atstājam kādus citus pantus, kuri varētu būt spēkā, es domāju, nav pieņemama. Un acīmredzot valdībai tomēr ir jāskatās, strādājot un pieņemot 81.panta kārtībā noteikumus, lai tos saskaņotu ar komisijām un nerastos šādas pretrunas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Cienītais Induli Bērziņ, atļaujiet Ministru prezidentam izteikt viņa viedokli par jautājumu, kuru viņam tikko uzdeva. (No zāles Ministru prezidents M.Gailis: "Es jau nevaru to noņemt - jābalso!") Paldies. Lūdzu zvanu! Zvans atkal nestrādā! Lūdzu, balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu - Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.193 "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 8, atturas - 42. Ministru kabineta noteikumi nr.193 "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" ir noraidīti.

Nākamais - noteikumi nr.199 "Grozījumi Latvijas Augstākās padomes lēmumā "Par Latvijas Republikas apgabaltiesu Zemesgrāmatu nodaļu nodibināšanu un to priekšnieku un viņu vietnieku iecelšanu". Vai deputātiem ir iebildes pret Saeimas Prezidija atzinumu? Nav. Līdz ar to Saeima nolemj nodot šos Ministru kabineta noteikumus Juridiskajai komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Noteikumi nr.200 "Grozījums Latvijas Kriminālkodeksā". Deputātiem nav iebildes. Līdz ar to Saeima nolemj nodot to Aizsardzības un iekšlietu komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Noteikumi nr.201 "Grozījums Latvijas Kriminālkodeksā". Iesniedzis Ministru kabinets. Deputātiem nav iebildes. Līdz ar to Saeima nolemj nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Noteikumi nr.202 "Grozījums Ministru kabineta 1995.gada 5.janvāra noteikumos nr.6 "Par valsts apdrošināšanas Latvijas uzraudzības inspekciju"". Deputātiem nav iebildes. Līdz ar to Saeima nolemj nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Noteikumi nr.203 "Latvijas attīstības aģentūras darbības noteikumi". Nav iebildes. Līdz ar to Saeima nolemj nodot tos Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Noteikumi nr.204 "Noteikumi par Valsts cilvēktiesību biroju". Saeimai nav iebildes. Līdz ar to Saeima nolemj nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Mums tāda lēnāka... Es jau pavisam lēni vadu sēdi, taču deputāti līdz ar to reaģē vēl lēnāk. Acīmredzot vajag ātrāk vadīt, tad arī jūsu reakcija būs ātrāka. Es atsaucu teikto, ka nav iebildes. Iebildes ir. Māris Gailis - Ministru prezidents. Runāsim pieteikumu iesniegšanas secībā. Pēc tam - Viesturs Pauls Karnups - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība.

M.Gailis (Ministru prezidents).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Ministru kabinets 81.panta kārtībā ir pieņēmis noteikumus par Valsts cilvēktiesību biroja izveidi. 1991.gada konstitucionālajā likumā "Par cilvēka un pilsoņa tiesībām un pienākumiem" likumdevējs izteicās šādi par cilvēktiesībām: "Cilvēks, viņa dzīvība, brīvība, cieņa un tiesības ir Latvijas valsts augstākā pamatvērtība. Valsts pienākums ir aizsargāt cilvēku, viņa dzīvību, brīvību, drošību, cieņu, tiesības un īpašumu". Uzsākot šodien pārrunas par tēmu "Cilvēktiesības", atgādināšu, ka Latvijā jēdzienam cilvēktiesības ir tāds saturs, kāds ir ielikts šajā 1991.gadā pieņemtajā konstitucionālajā likumā. Un pie reizes mēs varam jautāt: vai šodien valsts pienācīgi pilda savā likumā noteikto pienākumu - aizsargāt šīs cilvēktiesības?

Atceroties iepriekšējās debates Saeimā par šo jautājumu, nākas secināt, ka pārdzīvotie okupācijas gadi ir daudz ko nodarījuši mūsu pašu izpratnei par cilvēktiesībām. Daži cilvēktiesības uztver vairs tikai kā divu tautību konfliktu risināšanu, nevis kā katra indivīda pamattiesību nodrošināšanu. Citi cilvēktiesību aizstāvēšanu uztver kā kaut ko kaitīgu mūsu valsts interesēm, aizmirstot, ka šādu tēlus kā "cilvēktiesību aizstāvis", kā "valsts grāvējs" un "tautas ienaidnieks" ir radījusi Padomju vara. Neaizmirsīsim, ka pirms pavisam nedaudz gadiem tie, kuri pirmie ievirzīja mūsu valsti cīņā par neatkarību, cīnījās arī augstākās idejas vārdā. Tās bija cilvēktiesību idejas, kas tika izklāstītas Helsinku deklarācijā.

Cilvēktiesības nevar attiecināt tikai uz minoritāšu vai nepilsoņu tiesībām, cilvēktiesības ir arī pamattautas tiesības un bērnu tiesības, sievietes un vīriešu tiesības uz vienlīdzību, arī fiziski un garīgi mazspējīgo tiesības. Un valstī ir jādomā, kā šīs tiesības aizsargāt, īpašu uzmanību pievēršot tām grupām, kuras pašas sevi nevar aizsargāt.

Valsts cilvēktiesību birojam ir trīs pamatfunkcijas: izglītot par cilvēktiesību jautājumiem, analizēt mūsu valstī notiekošās norises un sniegt rekomendācijas par cilvēktiesību stāvokļa uzlabošanu, kā arī samierināšanas ceļā risināt individuālās sūdzības par cilvēktiesību pārkāpumiem. Birojs būs valsts cilviliestāde, kura atradīsies Tieslietu ministrijas pārraudzībā. Direktora apstiprināšana būs Saeimas kompetencē. Vitāli nepieciešama ir biroja neatkarība, ko rada gan izvēlētais pārraudzības modelis, gan direktora iecelšana un atbrīvošana Saeimā, lai birojs būtu brīvs un varētu vērsties pret jebkuru, kurš pārkāpis indivīda tiesības, vienalga, vai tas būtu darba devējs vai ierēdnis, vai ministrs.

Atgādinu, ka līdzekļi šīs institūcijas izveidošanai ir jau paredzēti likumā "Par valsts budžetu 1995.gadam". Tomēr, īpaši ņemot vērā saspringto finansiālo stāvokli, mums nav iespēju līdzekļus vienlaicīgi atvēlēt vairākām institūcijām ar līdzīgām funkcijām. Tāpēc līdz ar jūsu pozitīvo balsojumu par Valsts cilvēktiesību biroja radīšanu tiks likvidēts cilvēktiesību valsts ministra amats. Šāds dokuments ir jau sagatavots manam parakstam. Valsts cilvēktiesību biroja radīšana pavērs ceļu arī ārvalstu līdzekļu piesaistei šai mērķim, un šā jautājuma steidzamība ir saistīta tieši ar mūsu iespējām maksimāli izmantot ārvalstu atbalstu jau šajā budžeta gadā.

Valsts cilvēktiesību biroja loma indivīda tiesību aizsardzībā ir līdzīga ombudsmena lomai mūsu kaimiņvalstīs, Ziemeļvalstīs. Ombudsmena institūcija ir tradīcijām bagāta. Tā tiek respektēta gan valdībā, gan parlamentā, gan plašā sabiedrībā. Tā ir vēl viena parlamentāras valsts un demokrātiskas politiskās sistēmas tradīcija, kas mums 50 okupācijas gados ir pagājusi secen. Latvijas Valsts cilvēktiesību birojs būs vēl viens solis pretī mūsu pilnvērtīgai integrācijai Eiropas sabiedrībā.

Noslēgumā jūsu uzmanību pievērsīšu vēl tādam faktam, ka Latvijas nevalstiskās organizācijas ir augstu vērtējušas šāda biroja nozīmi demokrātijas un neatkarības nostiprināšanā. Atklātā vēstulē mums, Saeimas deputātiem, savu atbalstu 81.panta kārtībā pieņemtajiem noteikumiem ir izteikusi virkne nevalstisku organizāciju. To vidū Latvijas bērnu fonds, Demokrātijas attīstības centrs, Latvijas mediju fonds, Ārpolitikas institūts un citi. Cienījamie kolēģi, citēju šo vēstuli: "Atbalstot biroja izveidi jūs, deputāti, apliecināsit savu gatavību iestāties par bērnu, invalīdu un citu mazaizsargāto iedzīvotāju grupu tiesībām, kā arī veicināsit tiesiskas valsts nostiprināšanos. Nepārvilksim svītru pāri šīm cerībām". Paldies.

Sēdes vadītājs. Viesturs Pauls Karnups - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

V.P.Karnups (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Kā Erevānas radio kādreiz stāstīja, principā esmu "par", bet tas ir saistīts ar vairākiem momentiem.

Pirmkārt, no Ministru prezidenta teiktā izriet, ka Valsts cilvēktiesību birojs tiek izveidots divu iemeslu dēļ. Viens - ka visiem tas patīk. Un otrs - ja mēs to neizveidosim, tad mēs nesaņemsim naudu no ārzemēm. Un tas principā ir viss pamatojums. Bet ir pēdējais laiks, lai mēs tiešām sāktu domāt valstiski, sāktu domāt par mūsu reālo situāciju, sāktu domāt par reālām budžeta iespējām un sāktu domāt par to, kādas mums ir prioritātes. Un šeit es runāju par prioritāšu noteikšanu un izvirzīšanu. Ir daudzas lietas, kas būtu ļoti vēlamas šajā valstī. Ir daudzas aģentūras, daudzas darbības, kas būtu ļoti vēlamas šeit. Būtu vēlams, lai tās šeit eksistētu, bet diemžēl mums nav ne līdzekļu, ne cilvēku, kas varētu šos darbus veikt un šos jautājumus risināt. Un tāpēc katrai valdībai vajag izvirzīt savas prioritātes, proti, noteikt, kas tai šķiet svarīgs. Šajā sakarā es esmu jau iesniedzis priekšlikumus 1995.gada budžeta grozījumu likumam - svītrot paredzēto budžeta iedalījumu šā Cilvēktiesību biroja izveidošanai, kas ir turpat 91 tūkstotis latu, un es ceru, ka Ministru prezidenta kungs man piedos, bet es budžeta grozījumos neredzēju, ka Ministru kabineta iekārta tiktu samazināta par 91 tūkstoti latu, respektīvi, ka cilvēktiesību valsts ministrs "pazustu no skatuves". Bet jautājums ir - uz kādu prioritāti šī nauda tika likta. Protams, šo 91 tūkstoti latu daudz efektīvāk varētu izlietot, un vislielākā prioritāte šodien ir mūsu tautas svētnīcas - Brāļu kapu - uzturēšana un restaurācija un mūsu Brīvības pieminekļa uzturēšana un restaurācija. Nesen LNNK deputātu grupa kopā ar Pieminekļu pārvaldes pārstāvjiem izstaigāja Brāļu kapus, un es jums varu liecināt, ka stāvoklis ir kritisks. Absolūti kritisks! Bet mēs esam gatavi izdot 91 tūkstoti latu, lai izveidotu vienu biroju, kura darbība ir neprognozējama, kura darbībā ir ietverts viss, kas vien ir iespējams. Es esmu pārsteigts, ka šeit nav vēl ierakstīts par dzīvnieku aizsardzību, suņu un kaķu aizsardzību, peles aizsardzību un visādu citādu kukaiņu un rāpuļu, kas staigā pa pasauli, aizsardzību. Birojs gandrīz visus pārējos aizsargās. Tādi darba apjomi vienkārši nav iespējami! Un tāpēc es lūgšu deputātus mani atbalstīt, šodien noraidot šos noteikumus, kā arī budžeta grozījumos šā biroja izveidei paredzētos līdzekļus novirzot Brāļu kapu un Brīvības pieminekļa uzturēšanai. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Edvīns Kide - Tautsaimnieku politiskā apvienība.

E.Kide (TPA).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Protams, kā Karnupa kungs teica, prioritāte ir Brāļu kapi un Brīvības piemineklis. Bet es tomēr uzskatu, ka viena no prioritātēm, kaut gan man nemaz negribas šo vārdu lietot, ir cilvēktiesības. Es negribētu teikt, ka cilvēktiesības un tiesiskais nodrošinājums mūsu valstī ir tādā līmenī, ka mums par šīm lietām nevajadzētu domāt. Pašreizējais cilvēktiesību nodrošinājums neatbilst mūsu neatkarīgās Latvijas valsts prasībām. Ja mēs runājam par Pilsonības un imigrācijas departamentu, tad ir jāsaka, ka tieši tas ir viens no tiem avotiem, kas rada vislielākos cilvēktiesību pārkāpumus - un, ja ne cilvēktiesību pārkāpumus, tad tādu fonu, kas rada cilvēkos nepatiku un nedrošības sajūtu par savām tiesībām. Es neteikšu, ka cilvēktiesību valsts ministra institūcija ar savu departamentu arī ir tikusi galā ar savu funkciju. Kaut vai "mazs" piemērs - Daugavpilī sadedzinājās cilvēks. Man grūti teikt, kas tam par dziļiem iemesliem, bet es domāju, ka cilvēktiesību valsts ministram vajadzētu būt tur un vismaz šādu faktu noskaidrot - kas ir kas, un dot savus atzinumus.

Cilvēktiesību valsts ministrs un departaments arī netiek galā ar Pilsonības un imigrācijas departamenta diezgan politisko un patvaļīgo darbību. Manuprāt, ja mēs izdarām reorganizāciju un samazinām Pilsonības un imigrācijas departamenta štatus... un mums ir tāda iespēja - tos samazināt, jo sen ir pilsoņu reģistrācija beigusies, ir sākusies pilsoņu naturalizācija, un šīs naturalizācijas funkcijas var pamatā nodot Naturalizācijas departamentam un Pilsonības un imigrācijas departamentu kā stingru Iekšlietu ministrijas nodaļu varētu atstāt, lai tieši šīs funkcijas risinātu. Un, ja cilvēktiesību valsts ministra posteni un viņa institūciju apvienotu, arī reorganizētu, samazinot štatus gan vienā, gan otrā, tad nevajadzēs pārsniegt līdzekļus, nevajadzēs tērēt arī šos 90 tūkstošus, bet kaut kāda ombudsmena sistēma, kāda ir Rietumu valstīs, cilvēktiesību institūciju sistēma, tiktu radīta. Vismaz mums būtu ceļš uz meklējumiem, uz šādu institūciju. Tā neradīsies uzreiz, ir jāmeklē. Bet, kā vēlreiz uzsveru, cilvēktiesības ir viens no galvenajiem aspektiem mūsu šīsdienas Latvijā, kas iet uz īstenu neatkarību. Tādēļ tomēr es aicinu deputātus skatīties uz nākotni, skatīties arī uz šodienu, skatīties kāds mums ir stāvoklis valstī, un apstiprināt, nenoraidīt šos Satversmes 81.panta kārtībā pieņemtos noteikumus. Paldies.

Sēdes vadītājs. Voldemārs Novakšānovs - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

V.Novakšānovs (LZS).

Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Ja gribi par kādu valsti zināt, kā tajā ir ar cilvēktiesībām, vajag paskatīties, kā tajā jūtas bērni. Un man ir jāsaka ļoti skarbi vārdi - ka katru vakaru es redzu bērnus vecumā no 3 līdz 12 gadiem, skaitā līdz 30 bērniem, kuri atnāk vakarā pēc maizes rieciena. Kad viņiem pajautā: "Kur ir tavi vecāki?" - izrādās, ka dažs bērns vecākus nav redzējis pat divus mēnešus. Taču, kad uzprasi vietējām pašvaldībām, deputātiem, kurš tad atbild par šo jautājumu, vai arī Iekšlietu ministrijā pajautā, vai kāds apseko šos bērnus un interesējas par to, kur viņi atrodas, kur viņi salasās... Patiesībā pēc pieciem gadiem no šā kontingenta jau būs radušies nākamie Latvijas likumpārkāpēji.

Tajā pašā laikā šodien, pieņemot šo likumprojektu, ir jājautā, vai tas nav mēģinājums šajā kritiskajā situācijā, ekonomiskajā krīzē, atkal radīt jaunas darbavietas - nevis ražotājiem, bet ierēdņiem. Un tāpēc - gan par, gan pret... Es lūdzu jūs, cienījamie deputāti, virzīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, bet panākt, lai šo ierēdņu skaits nepalielinās. Lai viņi pāriet - tā kā tikko teica Kides kungs, - no citām ierēdņu iestādēm vai paliek tajās pašās iestādēs, bet lai veic šīs funkcijas, nodarbojas ar cilvēktiesībām. Un vispirms es aicinu... es neredzu, ka pie mums Latvijā cilvēktiesības būtu pārkāptas politiskā ziņā, bet, kas attiecas uz bērniem, viņiem ir jāpalīdz. Un esiet tik laipni, balsojiet, lai šis likumprojekts būtu pirmajā lasījumā!.. Vienīgi gribu lūgt valdību nepalielināt jau tā plašo... nevairot mūsu "ražotāju darbagaldus", ko sauc par ierēdņu galdiem. Nevis palielināt štatus, bet samazināt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Leonards Stašs - Tautas saskaņas partijas frakcija! Pēc tam - deputāts Kiršteins, pēc tam - deputāte Kreituse.

L.Stašs (TSP).

Es nekādi nesaprotu, cik ilgi mēs radīsim visādes instances un institūcijas šajā valstī un cik ilgi mēs tērēsim to naudu?! Šodien pat: mēs apspriežam jautājumu par Cilvēktiesību biroja radīšanu. Vai tad mums nepietiek šodien ar cilvēktiesību valsts ministra posteni? Vai viņš nevar tikt galā ar šīm lietām? Mēs visu laiku tikai to vien darām kā palielinām, palielinām un palielinām!.. Un šodien mēs runājam par 70 vai 80 tūkstošiem izdevumu, kuri pēc gada divkāršosies un trīskāršosies. Velns ar`ārā! Cik mēs tērēsim?! Un tanī pašā laikā mēs visu laiku raudam, ka mums nav naudas nevienai no sociālajām sfērām un tā tālāk. Cilvēktiesību komisija mums ir. Mums ir visvisādas instances, kas galu galā atbild par cilvēktiesībām. Un kāpēc mums jārada vēl viena? Es uzskatu, ka iemesls ir tikai tas, lai mēs vēl vienam cilvēkam iedotu darbu un siltu krēslu, un kārtīgas telpas, mašīnas un tā tālāk. Aicinu noraidīt šā biroja radīšanu. Nav mums tas vajadzīgs! Un vēl būtu jāsamazina štati visās ministrijās un arī cilvēktiesību valsts ministra ministrijā.

Sēdes vadītājs. Deputāt Staš, emocionāli var runāt arī bez velna piesaukšanas! Deputāts Kiršteins - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība.

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es šorīt runāju kādas 20 vai 30 minūtes ar tiem noguldītājiem, kas tur ārā stāv, un viņi domā, ka cilvēktiesības vispirms ir iespēja saņemt atpakaļ to naudu, ko viņi, uzticēdamies šai valstij, ir ieguldījuši bankās un pašreiz cer dabūt atpakaļ. Es drusciņ apšaubu birokrātu tieksmi un šo vienkāršoto domu, ka atkal jauns birojs var atrisināt visas problēmas, pat shēmas: būs birojs - būs cilvēktiesības, nebūs biroja - nebūs cilvēktiesību. Pirms gada vai diviem mēs runājām visu laiku par tiesisku valsti. Tagad šis jēdziens kaut kādā mērā jau ir aizmirsies, tagad mēs domājam, ka, lūk, radīsim vienu jaunu iestādi. Likums kā tāds principā, protams, ir vajadzīgs. Es domāju, ka te vajadzēja vienkārši "Pârejas noteikumos" ierakstīt, ka tad, kad būtu šīs budžeta iespējas, tad, protams, šāds birojs varētu būt, un šī sistēma, kas ir līdzīga, teiksim, ombudsmenu sistēmai, kāda ir Skandināvijas valstīs un citās Eiropas valstīs, neapšaubāmi, kā tāda ir vajadzīga, bet es apbrīnoju gan "Latvijas ceļa", gan valdības absolūto nespēju izraudzīties piemērotu brīdi šādu lietu apspriešanai. Jo tādā gadījumā, kad cilvēki nespēj saņemt pensijas vairākas dienas - un bieži vien tas notiek... vai tās arī nav cilvēktiesības vai tās ir cilvēktiesības? Kas tad ir galvenais pašreizējā brīdī?

Ja mēs kaut kādā mērā saprotam, ka cilvēktiesības vispirms ir tiesības normāli dzīvot, saņemt laikā pensiju, saņemt kaut kādu minimālu medicīnisko palīdzību, medikamentus, zāles un kaut vai silto ūdeni un iespēju samaksāt par dzīvokli, tad tas jau būtu ļoti daudz, ja mēs varētu to garantēt, kā te pareizi teica, arī mazspējīgiem cilvēkiem - invalīdiem un tiem, kas netiek paši saviem spēkiem galā, vai tiem, kuriem nav piederīgo.

Bet tad man ir jautājums: ko tad darīs Labklājības ministrija? Ko darīs Tieslietu ministrija? Ko darīs tiesas? Un vai šis birojs visus šos jautājumus atrisinās? Ja pie mums trūkst invalīdu ratiņu, tādu ratiņu, kādus ražo Eiropas savienības valstīs, - tie invalīdam varbūt nozīmē cilvēktiesības nr.1, vai tad šis birojs viņam izsniegs šos ratiņus? Bet es te sāku runāt par pārāk augstām lietām.

Mani uztrauc divas lietas - skaidri un gaiši pateikšu, kādas. Latvija ir pirmajā vietā pasaulē un arī Eiropā attiecībā uz mirstību ar ērču encefalītu. Pie mums pagājušajā gadā - 1994.gadā - vairāk nekā tūkstotis cilvēku saslima ar ērču encefalītu, turpretim Eiropas valstīs tikai daži desmiti ar to slimo - ja vispār tur ir kādi, kas ar to slimo. Un, ja es izlasu avīzē, ka mūsu valsts ir pirmajā vietā Eiropā arī attiecībā uz saslimstību ar tuberkulozi, piedošanu, difteriju - jā, bet arī tubekuloze pie mums ir izplatīta - un ja mums nav naudas, lai iepirktu kaut kādas potes, un ja man personīgi ir jāizšķiras, vai 90 000 latu piešķirt atkal no budžeta jauna biroja atvēršanai Latvijā vai par šiem 90 000 latu nopirkt attiecīgās potes un nodarboties ar iedzīvotāju vakcināciju, es katrā ziņā nobalsotu par to, lai to naudu vispirms izlietotu šo medikamentu iegādei. Protams, neviens taču nav pret cilvēktiesībām vai pret Cilvēktiesību biroju. Nevajadzētu to tā pasniegt, kā Gaiļa kungs saka, kā te daži esot pagājušo reizi debatējuši. Jautājums ir, kā mēs to saskaņojam ar budžetu. Ja mēs paskatāmies atkal šajos budžeta labojumos, tad redzam, ka izdevumi sociālajām vajadzībām tiek samazināti - miljoniem latu, ka ir problēmas ar mazām un vidējām slimnīcām, ka lielām slimnīcām daudz kā trūkst. Bet mēs nākam šeit un atkal runājam, ka esam budžetā paredzējuši to un to un ka tas neko daudz nemaksāšot, un ka mēs varam radīt atkal kādu jaunu vietu! Kaut gan es saprotu, ka šis cilvēktiesību valsts ministra amats tiek likvidēts, bet es vēlreiz gribu teikt - var būt, ka šeit mēs varam šo naudu ietaupīt, drusciņ pagaidīt. Protams, likumu mēs varam pieņemt, bet "Pârejas noteikumos" tomēr vajadzētu ierakstīt, ka tam visam ir obligāti jābūt saskaņotam ar budžeta iespējām. Nevar pašreiz atļauties kaut vai 90 000 latu iztērēt no budžeta. Es neredzu tādu iespēju. Es domāju, ka, protams, vēlāk mēs to varēsim atļauties - tad, kad mūsu valsts nebūs pirmajā vietā Eiropā nedz saslimstībā ar ērču encefalītu, nedz ar tuberkulozi, nedz ar difteriju. Lūk, tad arī atvērsim šo biroju. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - Demokrātiskās partijas "Saimnieks"frakcija: Pēc tam - Andrejs Siliņš.

I.Kreituse (DPS).

Cienījamie kolēģi! Es gribu pilnībā atbalstīt tos cilvēkus, kas šodien saka, ka Latvijas realitāte ir tāda, ka šis birojs ir jauna birokrātiska vienība, kas tikai tērēs jau tā neesošos budžeta līdzekļus. Tad, kad mēs apspriedām obligāto karadienestu, es domāju, ka vīriešu "rûpes" par sievietēm - pārnestā nozīmē!- beidzot Saeimā ir beigušās. Bet kas tev to deva! Šodien atkal šis birojs "cînīsies" par sieviešu un vīriešu vienlīdzību. Es gribu vēlreiz no tribīnes teikt: "Mîļie Saeimas vīrieši, beidziet cīnīties par mūsu vienlīdzību!" It īpaši tāpēc birojs nav jārada un nauda nav jātērē. Mēs gribam būt sievietes, un jūs esat vīrieši. Un nelieciet tāpēc birojam jaunus pienākumus!

Otra lieta. Birojs kārtējo reizi ir institūcija, kas paceļas pāri visam: Saeimai - trīs gadi, Prezidentam - trīs gadi, šā biroja direktoram - četri gadi. Atkal viena izredzētā persona. Vismaz Televīziju un Radio novedām līdz Prezidenta līmenim. Tagad atkal nākamais postenis. Atkal kaut kas augstāks valstī veidojas.

Tālāk. Birojam ir iedotas tādas pilnvaras, kādas es nezinu nevienam citam valstī. Birojam ir tiesības pēc saviem ieskatiem izvēlēties sūdzības izskatīšanas veidu. Man liekas, ka pat tiesnesim nav tiesību pēc saviem ieskatiem izvēlēties sūdzības izskatīšanas veidu. Pat Augstākās tiesas priekšsēdētājs to nedrīkst darīt. Bet birojs varēs pēc saviem ieskatiem - kā gribu, tā daru! Es nevaru saprast, kāpēc šādas funkcijas ir tieši šajos jautājumos.

Un pēdējais. Tātad divi jautājumi. Vispirms es gribu, lai šeit iznāk priekšā un parādās tie cilvēki, kas tur grib strādāt. Vadošais personāls. Kuras ir šīs ieinteresētās personas, kurām vajag posteņus? Jo tas izskatās pēc Reformu ministrijas ierēdņu nodrošināšanas ar darbu, it īpaši, ja biroja vadītāja alga ir tāda pati kā Augstākās tiesas priekšsēdētāja alga. Vai tad viņš patiešām būs tikpat atbildīgs un pieņems arī tādus pašus lēmumus kā Augstākās tiesas priekšsēdētājs? Varētu samierināties, ka viņš būtu ierēdnis, kā visi citi ministrijas darbinieki. Tas ir viens jautājums.

Un otrs. Novakšānova kungs, ja mēs tā rūpējamies par bērniem... Es jau Počas kundzei teicu: man ir ļoti vienkāršs un praktisks piedāvājums - nākamajā sēdē, kad apspriedīsim budžetu, 97 000 latu sadalīsim patversmēm, internātskolām, bērniem bez vecākiem un tā tālāk un nopirksim katrai lauku mazajai skolai pa autobusam, un bērnu tiesības būs nodrošinātas, es galvoju, desmitreiz labāk, nekā nodibinot šo biroju! Ideja par biroja veidošanu ir ļoti laba - tikai ne šodienas Latvijas ekonomiskajā situācijā, kad mēs runājam par to, ka bērnam nav grāmatas, no kā mācīties, tāpēc ka nav naudas. Birojs grāmatu neiedos. Atdodiet biroja naudu bērniem, un bērnu tiesības un iespējas sevi šajā dzīvē realizēt būs labāk nodrošinātas! Tāpēc mans priekšlikums ir noraidīt šādu likumprojektu par biroja izveidošanu, tāpēc ka tas neatbilst šodienas reālajai situācijai, kāda valstī ir izveidojusies attiecībā uz budžetu.

Un vēl viena lieta. Šeit nav rakstīts, ka likvidē cilvēktiesību valsts ministra posteni. Te ir rakstīts, ka ir paredzēts to likvidēt. To, ko nozīmē "paredzēts", mēs esam piedzīvojuši jau vairākkārt. Kad būs iesniegts projekts par to, kā likvidēs un cik ilgā laikā likvidēs, un kā ierēdņu skaitu samazinās, tad arī runāsim par šāda biroja izveidi. (Starpsauciens no zāles: "Cilvēktiesības pagaidīs kad būs labāki laiki...")

Sēdes vadītājs. Andrejs Siliņš - "Latvijas ceļš"! Pēc tam - Andris Ameriks.

A.Siliņš (LC)

Labrīt, augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Klātesošie! Es šeit uzstājos tādēļ, ka diemžēl man ir rūgta pieredze attiecībā uz faktu, ka likums, par kuru jau runāja Ministru prezidents, likums par cilvēku un pilsoņu tiesībām un pienākumiem... Un tieši tie panti, kurus viņš minēja, tiek pārkāpti tādēļ, ka agrāk Augstākajā padomē pieņēma un arī Saeimā pieņem likumus, kuri ir pretrunā ar šo likumu. Un, kā jūs zināt, jebkura likuma darbība prasa naudu un līdzekļus - un ļoti lielus līdzekļus. Un, ja mēs visi šeit uztraucamies par šiem izdevumiem, kuri būs šim jaunajam birojam, tad mums vajadzētu rēķināt savādāk. Mums vajadzētu rēķināt, kādi ieguvumi būs, ja šis birojs panāks to, kas ir paredzēts kā tā uzdevums 3.panta 7. punktā, un pilnveidos tiesību normas tā, lai nebūtu nesaskaņu starp šo likumu, ko sauc par konstitucionālo un kas varētu būt tikpat svarīgs kā Satversme, un citiem likumiem. Tādēļ es domāju - un daudzi jau arī var to izvērtēt, - ka pašreiz šī nesaskaņa un tie likumi, kas darbojas pretrunā ar šo likumu, ir iztērējuši daudz vairāk līdzekļu - gan Prokuratūra, gan tiesas, gan vēl šis tas, - nekā ir paredzēts šāda biroja uzturēšanai. Skatīsimies un domāsim tieši no šīs puses! Šajā ziņā būs līdzekļu ekonomija - iekšēja. Vēlreiz atkārtoju: likums par cilvēku un pilsoņu tiesībām un pienākumiem netiek pildīts, bet - tieši otrādi - tiek speciāli pārkāpts (diemžēl ar augstāko likumdevēju piekrišanu). Tas ir jānovērš. Ja to izdotos novērst, būtu ļoti liels finansiāls ieguvums - daudz lielāks nekā tēriņš, kāds šeit ir paredzēts šā biroja uzturēšanai.

Tālāk. Nākamā lieta, ko neviens šeit laikam neminēja, ir mūsu visu vēlme iekļauties Eiropā. Jūs ļoti labi zināt, ka jebkura starptautiska institūcija vispirms skatās uz to, vai mums tiešām ir nepieciešamās likumdošanas normas šajā cilvēktiesību jautājumā. Nu, tās it kā būtu. Bet nākamais jautājājums - vai tās tiek pildītas? Un droši vien paskatīsies arī, vai mums nav pretrunīgu likumu, kuri pieļauj, lai praktiskajā darbībā šo likumu varētu pārkāpt. Pamatā - šo likumu. Tādēļ es domāju, ka tur, kur ir minēti šā biroja uzdevumi, 3.panta 7.punktā, kur ir paredzēts, ka tas ne retāk kā reizi gadā sniedz Saeimai un Ministru kabinetam ziņojumus ar ieteikumiem Latvijas tiesību normu pilnveidošanai un citiem pasākumiem, lai novērstu cilvēktiesību pārkāpumus un veicinātu cilvēktiesību ievērošanu, īstenotu nacionālajos likumdošanas aktos noteiktās cilvēktiesības, - tur vēl vajadzētu papildinājumu: lai novērstu tos, kuri ir pretrunā ar šo likumu, kā arī pildītu Latvijas saistības attiecībā uz starptautisko tiesību normām. Ja tas vien tiktu kārtīgi izpildīts, tad būtu gan ieguvumi budžetā daudz lielāki nekā tie 70 tūkstoši, kas pašreiz ir vajadzīgi tā uzturēšanai, gan arī daudz lielākas iespējas Latvijai attīstīties kā valstij un daudz labāka iekšējā situācija Latvijā. Jo pašreizējā, vismaz uz manas ādas izbaudītā situācija, es uzskatu, ir nenormāla. Tādēļ es aicinu atbalstīt šo noteikumu nodošanu komisijai. Protams, darba gaitā tas var tikt pilnveidots un izlabots, bet to nedrīkst apiet un biroju uzskatīt kā tikai kaut kādu līdzekļu tērētāju. Tieši otrādi, - tas ir jāuzskata kā ļoti nepieciešams gan materiālu, gan galvenokārt morālu labumu iegūšanai, morālo vērtību saglabāšanai. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Andris Ameriks - Tautas saskaņas partijas frakcija. Lūdzu!

A.Ameriks (TSP).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka mēs esam pieraduši pie ļoti daudz kā. Man šobrīd ir priekšā laikraksts. Es nopirku Saeimas kioskā vakardienas "Vakara Ziņas" un jau pašā pirmajā lappusē ir rakstīts: ar nazi nogrieza galvu, bulterjers norāvis skalpu... (No zāles deputāts E.Kide: "Nu, un kas?") Mums jau principā tas viss notiek. Mēs esam pieraduši praktiski pie visām šīm lietām, mēs tās uztveram mierīgi, un zināmā mērā tas rada tādu, kā lai saka... mums taču problēmu pietiek. Galu galā kāds cits tās laikam risinās mūsu vietā. Daugavpilī sadedzinās cilvēks... Zināmā mērā es tomēr gribu aizstāvēt šos valdības iesniegtos noteikumus, kas ir pieņemti par šo biroju, jo es domāju, ka tas tomēr būtu solis, kaut arī mazs, uz priekšu mūsu likumdošanas sakārtošanā, jo mums problēmu šobrīd pietiek. Bet ir jābūt pietiekami kompetentiem cilvēkiem, kas spētu šīs problēmas risināt. Un, ja Cilvēktiesību biroja pamatuzdevums ir tomēr atrisināt šīs samilzušās problēmas, kas saistītas ar šo miljonu cilvēku, kas pašreiz vēlas integrēties mūsu sabiedrībā vai vēlas saņemt pilsonību, tādā gadījumā, es domāju, šobrīd nebūtu pareizi runāt par ierēdņu skaitu. Es domāju, ka šobrīd Pilsonības un imigrācijas departamentam būtu jāiekļūst Ginesa rekordu grāmatā, jo, ja pieņem, ka nākamajās vēlēšanās uzvarēs Nacionālās neatkarības kustība, tad viņi izvirzīs šos darboņus ordeņu saņemšanai par viņu gūtajiem panākumiem.

Budžets nepildās. Jā, budžets nepildās, bet šo piecu vai septiņu cilvēku štata vietas neizšķirs to, vai atrisināsies vai neatrisināsies vispār budžeta deficīts kopumā. Bet atrisināsies ļoti daudzas cilvēku problēmas. Būs dienests, kurš būs aicināts tomēr profesionāli risināt šīs problēmas. Tas, ka šie noteikumi nav pilnīgi un tie ir jālabo, - tas ir skaidrs, un Tautas saskaņas partija iesniegs šos labojumus jau tuvākajā laikā, lai šo likumprojektu vēl pilnīgotu. Šajā gadījumā, runājot par to, kur meklēt naudu... šie pieci vai septiņi ierēdņi - tas taču nav tik daudz, lai... šobrīd varam katrā ministrijā atrast piecus vai septiņus cilvēkus, kurus varētu "saīsināt", ja atrisinātu šo problēmu. Es aicinu vēlreiz un vēlreiz padomāt par to, un es uzskatu, ka šobrīd šā likumprojekta, šo noteikumu, atbalstīšana zināmā mērā izšķirs jautājumu par to, vai cilvēki pie mums, Latvijā, dzīvos tiesiskā sistēmā vai ne. Paldies.

Sēdes vadītājs. Māris Budovskis - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka mēs, strādājot parlamentā jau vairākus gadus, esam iepazinušies ar daudzu valstu praksi tieši cilvēktiesību aizsardzības jomā. Mēs zinām šo lielo pieredzi, kas ir saistīta ar ombudsmenu institūcijām. Ombudsmena institūcija patiešām ir saistīta ar cilvēktiesību jautājumu izskatīšanu. Tā ir demokrātiska un atklāta institūcija. Tai ir noteiktas funkcijas, un tās patiešām ir saistītas tieši ar cilvēktiesību pārkāpumu izskatīšanu.

Šajā priekšlikumā par Valsts cilvēktiesību biroja izveidošanu 3.pantā jūs varat izlasīt, kādi ir šā biroja uzdevumi, tā darba saturs. Tātad - ar ko šis birojs nodarbosies? Sāksim kaut vai ar 1. un 2.punktu: sniegt sabiedrībai vispusīgu informāciju par cilvēktiesībām - un tā tālāk. Tātad faktiski ir vesels darbinieku štats, kas sniedz un savāc informāciju. sniedz to, raksta. Tātad tas ir pirmais. Birojam ir kaut kādas informācijas biroja funkcijas.

Ņemsim 3.punktu: izskatīt jebkuru individuālu sūdzību par cilvēktiesību pārkāpumiem. Tātad, pirmkārt, ko nozīmē - izskatīt? Vai tā ir tiesas funkcija - izšķiršana? Jā, izrādās, ka tālāk ir sacīts, ka, pirmkārt, birojam ir tiesības neizpaust... Tātad tu, cilvēks, vari vienkārši uzrakstīt kaut kādu, nu, es nezinu... apmelojumu... tālāk neizpauž, izskata šo jautājumu... Es nezinu, vai tas ir pareizākais ceļš sabiedrībā, kas virzās uz demokrātijas pusi.

Nākamais. Pēc savas iniciatīvas šim birojam ir tiesības noskaidrot iespējamos cilvēktiesību pārkāpumus. Nu, ziniet, cienītie kolēģi, man vispār šķiet ļoti neskaidrs tāds formulējums! Tātad tā ir faktiski kaut kāda... es pat nezinu teikt, kas tā ir par izmeklēšanas institūciju, kurā ietilpst funkcija - noskaidrot iespējamos pārkāpumus. Piedodiet, bet ar šādiem pieļāvumiem strādāt, man liekas, ir vispār nekorekti, un es pat nezinu, vai to ir iespējams tādā veidā izdarīt!

Nākamais. 6. punktā ir minēts - veikt pētījumus un izstrādāt programmas. Cienītie kolēģi, cik es saprotu, tas ir zinātniski pētnieciskā institūta darbības apjoms. Tātad - ko tas viss nozīmē?

Nākamais. Ļoti labi, protams, ir tas, ka ir paredzēts sniegt ziņojumu ne retāk kā reizi gadā. Un visbeidzot - rīkot sēdes cilvēktiesību ievērošanā un tā tālāk. Šeit runāja par 95 000 latu... Cienītie kolēģi, tāda minimāla summa vispār nevar būt, lai kaut kas tāds realizētos! (No zāles deputāts A.Ameriks: "Vajag vairāk.") Protams, lai šādus uzdevumus izpildītu, ir vajadzīgs vismaz dubults naudas daudzums. Un es domāju, cienītie kolēģi, šobrīd mums patiešām ir jautājums par to, vai mums ir likumi par cilvēktiesību ievērošanu. Ir. Vai mums ir institūcijas, kas seko šo likumu izpildei? Un vai mums ir institūcijas, kurām cilvēks var tādā gadījumā rakstīt un sūdzēties? (Starpsauciens: "Jau ir!") Arī ir.

Cienītie kolēģi! Man liekas, ka mēs šobrīd, it sevišķi šinī situācijā, esam ļoti pārsteidzīgi ar šāda biroja izveidošanu. Tāpēc, es domāju, atliksim šā lēmuma pieņemšanu šodien! Patiešām, kā Kiršteina kungs teica, varbūt birojs var pagaidīt, bet potes nepagaidīs. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir deputāti, kas ir pieteikušies runāt? Lūdzu! Tupešu Jānis - cilvēktiesību valsts ministrs.

J.Ā.Tupesis (cilvēktiesību valsts ministrs Tieslietu ministrijā).

Šoreiz ar jums gribu runāt kā cilvēktiesību valsts ministrs, nevis kā Saeimas deputāts, un es ceru, ka es šeit runāšu pēdējo reizi kā cilvēktiesību valsts ministrs un ka šāds amats jeb ministrs Latvijai nekad vairs nebūs vajadzīgs. (Starpsauciens no zāles: "Paldies Dievam!") Bet, ja jūsu balsojums būs negatīvs, tas, protams, tā nenotiks.

Godātais sēdes vadītāj! Ministru prezidenta kungs! Godājamās deputātes un deputāti! Aicinu jūs visus atbalstīt šos noteikumus, proti, noteikumus par Valsts cilvēktiesību biroja izveidi. Es neaicinu jūs aiz populisma, kā mēs jau šodien te vairākkārt dzirdējām, nedz arī tuvojošos vēlēšanu ietvaros. Teikšu jums, kā tas ir. Aicinu jūs tos pieņemt tādēļ, ka Latvijas iedzīvotājiem tie ir vajadzīgi - jums, man un it sevišķi visām mazaizsargāto iedzīvotāju grupām: daudzkārt pieminētajiem bērniem, jauniešiem, veciem ļaudīm, garīgi slimajiem; jā, arī sievietēm, cietumniekiem un daudzām citām grupām. Neder arguments, ka kādam citam (piemēram, tiesu sistēmai) tas būtu jādara. Ja nepieņemsim Cilvēktiesību biroja izveidi un likvidēsim cilvēktiesību valsts ministra amatu... es vēlreiz atkārtoju - ja likvidēsim cilvēktiesību valsts ministra amatu, mūsu tiesiski nesakārtotajā valstī vēl ilgus gadus nebūs nevienas institūcijas, nevienas struktūras, kas aizstāvētu šos maznodrošināto iedzīvotāju grupējumus. Nevienas! Tas lai paliek uz jūsu politiskās sirdsapziņas, visa partija un visa frakcija!

Gribu arī izkliedēt vēl dažas pretrunas. Un, šķiet, informācijas trūkums... Vispirms - par anotāciju. Tie no jums, kas izlasīja anotāciju, redzēja - tur nav absolūti pēdējais variants, kas ir likumprojektā vai šajos nolikumos. Lūdzu, izlasiet tos! Tās pretrunas ir jau likvidētas, arī budžeta summa ir jau mainīta.

Nākamais - par cilvēktiesību valsts ministra amata izbeigšanos. Es tikos ar Ministru prezidenta Gaiļa kungu pirms apmēram pusotras nedēļas, un mēs norunājām, ka formāli cilvēktiesību valsts ministra amats tiks likvidēts ar pogu nospiešanu. Ir jau dokumenti sagatavoti, taču arī tiem, kas runā pretī tam, vajadzētu zināt, ka mēs nevaram jums šeit pasniegt dokumentus, pirms šis Biroja likums ir pieņemts. Tas notiks nākamo pāris dienu laikā. Cilvēktiesību valsts ministra amata vairs nebūs - pēc jūsu attiecīga balsojuma. Viņa amata nebūs.

Par biroja finansēšanu budžetā. To, ko es būtu gribējis teikt, jau pateica deputāts Siliņš. Mēs ietaupīsim naudu. Latvija ietaupīs naudu. Struktūras ietaupīs naudu. Arī es atbalstu - un to var apliecināt Ministru prezidents - visu ministriju birokrātisko struktūru samazināšanos. Gandrīz visiem jums tas nav zināms, ka manas iestādes mazajā aparātā tas ir jau noticis - apmēram 50%. Un arī daudzās citās tam jānotiek. Vēl jo vairāk, - kā es saku, mūs gaida nauda sakarā ar šā Cilvēktiesību biroja nodibināšanos, mūs gaida nauda, kura apmēram ir desmitkārt tik liela, kā paredzēta šai budžetā, un šī nauda nav jauna nauda, tā jau bija paredzēta - bija paredzēta šim Cilvēktiesību biroja aparātam un struktūrai.

Gribu dažus vārdus teikt par paša likuma būtību. Protams, nododot to komisijām, tas ir vēl jānoslīpē. Lielās pretrunas jau tur ir atrisinātas. Tā mēs varam vēl visus likumus noslīpēt, un to arī darīsim.

Uzskatu, ka Cilvēktiesību birojs darbosies kā Latvijas paveida ombudsmena institūcija. Bet ne tikai. Mēs jau esam daudzkārt izpētījuši, aicinājuši cilvēkus, braukuši tur. Tas veids, kā darbojas ombudsmena struktūras un institūcijas pašreiz Skandināvijā, Latvijai pašreiz neder vairāku iemeslu dēļ, un tas jau ir aprakstīts, un par to ir runāts. Šis ir Latvijai raksturīgs ombudsmena institūcijas paveids, ņemot visu to labāko no ombudsmena struktūrām. Tas ne tikai aizsargās cilvēktiesības no valstisko un civildienesta ierēdņu patvaļas (tie, starp citu, ir ombudsmena galvenie uzdevumi un pienākumi), bet arī ar likuma spēku veicinās pamattiesību ievērošanu atbilstoši trim galvenajām lietām: starptautiskajām cilvēktiesību normām, Satversmei un jau pieminētajam konstitucionālajam likumam par cilvēka un pilsoņa tiesībām, visu cilvēku tiesībām Latvijā. It sevišķi - šo tiesību izskaidrošana, veicināšana un ievērošana.

Esam izvēlējušies iekļauties Rietumu ekonomiskajās un kultūras struktūrās (pretēji tām, kas ir Austrumos no mums). Arī tās atbalsta šāda biroja izveidi un cilvēktiesību problēmu noregulēšanu. To apliecina, piemēram, lielie finansu asignējumi, kuri mūs gaida, kā jau es teicu. Bet ne jau citzemju struktūru prasību dēļ - un es gribētu atkārtot: ne jau citu zemju struktūru prasību dēļ - attaisnojama cilvēktiesību aizstāvība Latvijā. Tā ir vajadzīga mums pašiem. Visiem mums. Civilizētai valstij un sabiedrībai vispirms jāaizstāv tie, kuri paši sevi aizstāvēt nespēj. Bet ne tikai. Jo pašreiz lielākais cilvēktiesību pārkāpējs Latvijā ir valsts un pašvaldību aparāts. (Starpsauciens no zāles: "Beidzot.") Lielākais! Katrs no mums varbūt nākamais. Arī jūs. Nav ko runāt šajā sakarā par pelēm vai Brāļu kapiem, vai Daugavpili! Mums ir jārunā par kaut ko paliekošu, valstisku, kas ir jāveicina, lai tiešām šī valsts un šī zeme ieietu Eiropā un pasaulē. Paldies par jūsu uzmanību, un es jau priekšlaikus gribu pateikties par jūsu valstiski ļoti svarīgo balsojumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andrejs Krastiņš - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Krastiņš (LNNK).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Pirms galvenā Latvijas Republikas speciālista cilvēktiesību jautājumos - Tupeša kunga - uzstāšanās es negribēju runāt, bet, noklausījies šo uzstāšanos, es domāju, ka man kā Saeimas deputātam ir noteikti jāsaka kādi vārdi par vai pret šiem noteikumiem. Un Tupeša kungs mani pārliecināja, ka mums kategoriski un ļoti stingri ir jānospiež "pret" poga, balsojot par šiem noteikumiem. Un kāpēc?

Tupeša kungs paskaidroja, ka tie 90 000 latu, kas budžetā ir paredzēti birojam, tāds nieks vien esot - mūs gaida desmit reizes lielāka nauda no ārzemēm. Ka mūs gaida milzīgi šim birojam domāti finansu asignējumi, ar ko varēs padarīt Latvijā dzīvi absolūti laimīgu. Bet palasīsim šos noteikumus! Tur nekur nav rakstīts, ka Cilvēktiesību birojs nodarbosies ar žēlastības dāvanu dalīšanu, invalīdu ratiņu dalīšanu, barošanu, apsildīšanu un tā tālāk, un tā tālāk. Viņi tikai izskatīs sūdzības. Pieprasīs ziņas un virzīs tālāk. Tātad visa šī milzīgā nauda, šie finansu asignējumi un desmitreiz lielākie asignējumi, kā paskaidroja Tupeša kungs, ir vajadzīga biroja darbam. Pavisam nesen man tīri sadzīvisku iemeslu dēļ nācās apmeklēt "Latvenergo" galveno mītni, un man radās pilnīga skaidrība par to, kur ir aizgājusi tā naudiņa, kas tika pieprasīta par paaugstinātiem tarifiem un tamlīdzīgi, jo tādas automātiskās bīdāmās durvis, tādas supermēbeles un elektroniku un visu pārējo es nevienā citā valsts iestādē un kantorī neesmu redzējis. Protams, iestādei ir vajadzīgs prestižs, bet man radās pilnīga pārliecība, ka visa šī nauda ir domāta birojam, jo - es vēlreiz atvainojos - birojam nav paredzēta kaut kāda fondu sadalīšana, kaut kādas kredītu sadalīšanas, izdalīšanas, pirkšanas, pārdošanas un tamlīdzīgas funkcijas attiecībā uz naudu. Tātad visa šī lielā nauda būs greznums šim birojam. Tas būtu tīri no praktiskā viedokļa, un zem tā, es domāju, mums nevajadzētu parakstīties.

Otrs. Šāda biroja radīšana praktiski ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi, jo mums ir paredzētas trīs varas - valsts likumdošanas vara, izpildvara un tiesu vara. Šeit gan ir rakstīts, ka tā esot pārvaldes institūcija. Es ļoti atvainojos, - tā nav pārvaldes institūcija! Tā ir institūcija, kas pacelta pāri pārvaldei, valsts varai un arī tiesu varai. Tā ir kaut kāda jauna tiesu varas modifikācija, kas nav Satversmē paredzēta un par ko nav nobalsots. Te jau kolēģi par to runāja, un es arī tikai gribētu pasvītrot: kurai vēl valsts iestādei Latvijā ir paredzēts, ka tā nedrīkst sniegt informāciju?.. Visām citām, kā ir rakstīts, pēc tiesas un Prokuratūras pieprasījuma ir obligāti jāsniedz šīs informācijas avots un viss pārējais. Cilvēktiesību birojs - ja tāds tiks nodibināts - var, ievērojot šos noteikumus, saņemt tiešām kādu sūdzību, arī anonīmu sūdzību par kaut kādu darbību, un ne tiesa, ne Prokuratūra, ne Saeima, ne valdība nedrīkst pat uzzināt, no kurienes tā sūdzība ir saņemta un uz kādiem materiāliem ir pamatoti visi šie slēdzieni. Te praktiski visas varas ir sajauktas kopā.

Un, ja tā tomēr ir valsts iestāde, ir jādomā par ierēdņu hierarhiju. Ja Cilvēktiesību biroja direktors vai vadītājs saņem Augstākās tiesas priekšsēdētāja algu, kas - es tīri labi neatceros to sarakstu - ir apmēram tāda pati kā Saeimas priekšsēdētāja un Valsts prezidenta alga un kas ir vairākas reizes lielāka par viņu pārraugošā tieslietu ministra algu, šo personu nostāda valsts hierarhijā daudz augstāk. Tātad tā šajā valstī ir izņēmuma persona, kam būs lemt par cilvēku likteņiem, par to, vai viņi ir ievērojuši, šā direktora un biroja izpratnē, likumu. Tad, dabīgi, tam cilvēkam ir gaidāmas bēdīgas sekas... ar visām no tā izrietošajām sekām.

Tātad - kas ir galvenā šo noteikumu kļūda? Man liekas, tiešām par šīm summām un par šīm tiesībām un pienākumiem var strīdēties un lemt, bet galvenā šo noteikumu kļūda ir tā, ka tie ir izrauti ārpus Latvijas valsts iekārtas sistēmas. Latvijas valsts sistēmā, kas ir izklāstīta Satversmē, nav paredzēti šādi biroji ar valstiskām funkcijām. Ja tā būtu sabiedriska organizācija, "ârpusvalstiska" organizācija, - jā, tad būtu cita lieta. Bet, valsts iekārtā radīdami pilnīgi jaunu iestādi, mēs ejam uz haosu. Šodien mums ir Cilvēktiesību birojs, rīt būs, teiksim, noziedznieku aizstāvības birojs, tad būs kaut kāds, nu, nezinu, birojs valsts pārraudzībai pār ekonomiku un apsargāšanas birojs (kurš pašlaik darbojas fonda "Drošība" ietvaros), radīsim šādus birojus, zemnieku biroju radīsim... Tātad - kaut kāda paralēla vara vai pārvaldes institūcijas ārpus pārvaldes struktūras.

Es domāju, ka mēs to vienkārši nevaram atļauties.

Un visbeidzot. Neaizkavējot jūsu uzmanību, godātie deputāti, es domāju, ka rezumējumā tās amatpersonas, kas izvirzīja šos noteikumus, varētu godīgi un atklāti pateikt, kurš tad ir iedomāts... kā jau iepriekš mani godājamie kolēģi te aicināja, kurš ir šī biroja direktors, kurš ir šī direktora vietnieks un darbinieki. Mēs labprāt uz viņiem paskatītos un redzētu lielākos cilvēktiesību speciālistus Latvijā. Nav noslēpums, ka viņi ir jau izvēlēti. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Alfrēds Žīgurs - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība.

A.Žīgurs (LNNK).

Godātais Prezidij, godātie kolēģi! Es esmu ļoti pārsteigts par mūsu cilvēktiesību valsts ministra apgalvojumiem par Brāļu kapiem. Neilgi atpakaļ Neatkarības kustības delegāti, deputāti, ieradās Brāļu kapos, lai pārbaudītu pašreizējo stāvokli, un to administrācija paskaidroja, ka šie krievu meli jeb, teiksim, okupācijas zaldātu izplatītie meli, kas caur Maskavu nokļuvuši ministra ausīs, ir pilnīgi absurds apgalvojums, jo šie krievu karavīri ir apglabāti strēlnieku kapu nodaļā, kurā nevar apglabāt citus karavīrus kā tikai strēlniekus. Nekādus citus!. Un tiem, kuriem ir piederīgie, tika piedāvāts šos izrakt ārā, gādājot par viņu pārapbedīšanas izdevumiem, un vēl tika dots 50 latu. Un ir arī bijuši vairāki pieprasījumi no šiem piederīgajiem, kuri grib šo naudu dabūt, bet tas nekādā ziņā nav tā, kā tur Maskavā teica, - ka izrok ārā tos krievu karavīrus un kaut kur pamet sētmalē. Tā nav, kā ministram tas ausīs ir ienācis un kā tagad viņš mēģina mums, deputātiem, ieskaidrot to pašu. Tie ir meli! Paldies.

Sēdes vadītājs. Inese Birzniece - "Latvijas ceļa" deputāte, Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja. Lūdzu!

I.Birzniece (LC).

Godājamo Prezidij un cienījamie kolēģi! Vispirms es gribētu tikai paprasīt, lai mēs iekļautu ziņojumā Cilvēktiesību komisiju kā vienu no komisijām, kas izskatītu šo atzinumu. Labprāt varētu atstāt, ka Juridiskā komisija būtu atbildīgā, jo, man liekas, tur ir vairāki punkti, kurus viņu eksperti var labāk izskatīt, proti, šos noteikumus. Es esmu jau diezgan daudz agrāk runājusi no tribīnes, kas attiecas uz cilvēktiesībām, un šeit ir runa par Brāļu kapiem un par Brīvības pieminekli. Jā, šie Brāļu kapi un Brīvības piemineklis ir pieminekļi pagātnes upuriem par cilvēktiesībām, lai realizētu tiesiski neatkarīgu suverēnu Latviju, demokrātisku Latviju, un es uzskatu, ka ir iespējams apvienot atplauksmi Brāļu kapiem, Brīvības pieminekļa uzturēšanu un Cilvēktiesību biroja izveidi, jo Cilvēktiesību birojs būtu nākotnes piemineklis, lai godinātu viņu upurus, lai izveidotu un īstenotu to, jo mēs jau visi varam piekrist, ka šodien mums nepastāv tiesiska valsts. Vārdos un likumos ir, bet praksē ļoti daudz kas ir jāuzlabo. Tad es uzskatu un aicinātu, ka šādā veidā mēs varam ne tikai pagodināt pagātni, bet arī uzturēt un godināt viņu tālā nākotnē. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ministru prezidents Māris Gailis, pēc tam - Juris Sinka.

M.Gailis (Ministru prezidents).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Es atļāvos otrreiz pievērst jūsu uzmanību tikai tā iemesla dēļ, ka es ļoti labi saprotu bažas par šiem 90 tūkstošiem, par šiem dažiem ierēdņiem, kuri parādās, nodibinot Cilvēktiesību biroju. Bet jums es varu teikt, ka es pirms 10 dienām parakstīju pavēli par valsts dienestu reorganizāciju, kas mums ietaupītu gandrīz 300 ierēdņu vietas. Tātad mēs gatavojamies... pašreiz tas ir procesa stadijā, tur cilvēkiem jāuzsaka darbs... Aizsardzības ministrijas jomā likvidēt gandrīz 300 darbavietu, līdzīgi mēs gatavojamies rīkoties vēl vairākās citās ministrijās. Šis štatu samazinājums, kuru esmu solījis jau taupības nolūkos sakarā ar budžeta krīzi, pašreiz notiek. Tātad šie līdzekļi, kurus mēs tiešām uzskatām par prioritāriem, nekādā veidā neietekmē to samazinājumu, kuru ir iecerējusi valdība ne tikai budžeta grozījumos, bet kuru vēl arī ierobežotā finansējumā kontrolē Finansu ministrija. Un, ja runā par valsts pārvaldes struktūru, tad jāsaka, ka es biju viens no šīs struktūras autoriem, kā jūs labi zināt, un es varu teikt, ka Cilvēktiesību birojs iederas šajā shēmā, šajā struktūrā. Tādēļ es tiešām aicinātu balsot par šo lēmuma projektu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts izmantos četras minūtes? Lūdzu!

J.Sinka (TB).

Priekšsēža kungs! Es aicinu šos noteikumus atlikt vismaz daudzu to iemeslu dēļ, par kuriem jau iepriekšējie kolēģi jau ir teikuši. Biroja uzdevumi šeit ir vairāki minēti, bet, manuprāt, viņu vajadzētu samazināt uz vienu, proti, uzdevumu numur 3, kas nav ielikts kā numur 1, - izskatīt jebkuru individuālu sūdzību par cilvēktiesību pārkāpumiem. Es pieņemu, ka jūs man piekritīsit, ka katrā Latvijas ciematā, katrā Latvijas pilsētā ir vismaz viens cilvēks, kura tiesības ir pārkāptas. Tātad šis cilvēks, vienalga, vai tas būtu bērns vai sieva, kuru dauza piedzēris vīrs, vai kāda cita persona, ir tiesīgs kontaktēties ar šo biroju, stāties sakaros ar to, bet birojam būtu jāuzklausa atsevišķas sūdzības. Tad iedomājieties - vienā dienā no visiem šiem ciematiem, no visām Latvijas malām ieradīsies bērni un sievietes, ieradīsies šajā birojā Rīgā, un kā tad šie seši vai septiņi cilvēki tiks galā ar šo sūdzību klāstu? Nerunāsim nemaz par tiem visiem citiem uzdevumiem, kuri, man liekas, tādam birojam pat nebūtu darāmi. Vai jūs nedomājat, ka, tā kā mums tomēr ir arī sociālie likumi un noteikumi, ir tiesas, būtu daudz vienkāršāk... Teiksim, Baltinavā kāda sieva ir izmisumā, viņa nezina, kur griezties, jo viņai nekas nav zināms, viņa tad aizies uz vietējo pašvaldību, griezīsies pie sociālo lietu ierēdņa, kuram varbūt mazliet lielāku aldziņu iedos, jo valdība jau ir "nogriezusi" pašvaldībām piemaksas... Un tad šis ierēdnis vai ierēdne paskaidros: jā, kundze, arī bērns, jūs ar savu aizbildni griezieties tiesā! Un tur viņiem ir jāiet. Šo informāciju dos turpat uz vietas. Jūs iedomājieties, kas notiks, ja kāds no attālāka Latvijas nostūra tūlīt brauks uz Rīgu, ies uz šo biroju, kur viņam liks gaidīt, jo tur jau sēdēs kādi pāris simti... Nu padomājiet par šo praktisko aspektu! Bet te mums ir viens kolosāls biroja direktors, un es skatos, ka viņu ir daudz grūtāk atcelt, nekā iecelt, ar kolosālu algu un acīmredzot tikpat augstu stāžu kā augstākajam tiesnesim. Es domāju, ka tas būtu vēl labi pārdomājams, pirms mēs tādu biroju ierīkojam, vai arī tas būtu vismaz atliekams. Paldies.

Sēdes vadītājs. Diemžēl Kārtības rullis neparedz Ministru kabineta pieņemtos noteikumus atlikt, viņi ir vai nu nododami komisijai, vai noraidāmi. Lūdzu zvanu! Vairāk deputāti nav pieteikušies, līdz ar to debates ir pabeigtas. Lūdzu, balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu. Šeit Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja ierosināja vēl papildināt ar Cilvēktiesību komisiju šo Saeimas Prezidija atzinumu, līdz ar to balsosim par šādu Saeimas Prezidija atzinumu: Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.204 "Noteikumi par Valsts cilvēktiesību biroju" nodot Juridiskajai komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, Cilvēktiesību komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu, balsosim par šo Saeimas Prezidija atzinumu. Lūdzu rezultātu! Par- 47, pret - 27, atturas - 12. Lēmums ir pieņemts, un šie noteikumi tiek nodoti komisijām.

Lūdzu reģistrāciju! Reģistrēsimies! Un tagad vārds paziņojumam Mārim Budovskim. Lūdzu uzmanību!

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi! Lūdzu uzmanību! Tas ir saistīts ar mūsu deklarācijām. Tātad šodien Mandātu un iesniegumu komisija izsniedza jums deklarācijas aizpildīšanai, un laiks, līdz kuram jums vajadzētu iesniegt atbildes jeb aizpildīt deklarāciju, ir 15.augusts. Cienītie kolēģi, tātad taksācijas periods ir no šī gada janvāra līdz šī gada 1.jūlijam, tātad jūniju ieskaitot - par pusgadu.

Nākamais. Es gribētu lūgt, lai jūs aizpildāt visas ailes. Grāmatvedība ir sagatavojusi 10.punktam pirmo apakšpunktu, tie ir ienākumi par deputāta amata pildīšanu. Tas viss ir sagatavots augšā grāmatvedībā. Visas pārējās daļas ir uz jūsu atbildību, un jūs aizpildiet, lūdzu, visas ailes. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu Irēnu Folkmane - Saeimas sekretāra biedri - nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies.

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre).

Lūdzu uzmanību, deputāti! Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies šādi deputāti: Dzintars Ābiķis, Eduards Berklavs, Vilnis Edvīns Bresis, Andris Glāzītis, Jānis Jurkāns... Andris Glāzītis ir zālē... Mārtiņš Ādams Kalniņš, Aristids Lambergs, Ruta Marjaša, Valdis Pavlovskis un Modris Spuģis.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu. Tie ir Ministru kabineta noteikumi nr.212 "Komercbanku noteikumi". Atgādinu, ka mēs izskatām Saeimas Prezidija ziņojumu. Vai pret Saeimas Prezidija atzinumu deputātiem ir iebildes? Lūdzu - deputāts Igors Bukovskis, Tautas saskaņas partijas frakcija. Lūdzu!

I.Bukovskis (TSP).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij un cienījamais Ministru kabinet! Es vēl varētu saprast, ka Ministru kabinets kaut kur četros no rīta, noguris, kad daži ir aizmiguši, būdami apgrūtināti ar budžeta krīzi, ir pieņēmis šos noteikumus, neizlasot tos. Bet cilvēku, kas ir rakstījis viņu, es gribētu ierosināt steidzīgi pārbaudīt, vai nav garīga slimība. Un es domāju - jo ātrāk mēs viņu izolēsim no sabiedrības, jo būs labāk. Un tagad es konkrēti paskaidrošu. Redzat, tādu ambīciju uz varu nebija ne Hitleram, ne Staļinam, ne Napoleonam. Šie ģeniālie cilvēki saprata vienu loģisku būtību - lai pārvaldītu kādu teritoriju, viņa vispirms ir jāiekaro. Bet ko mēs redzam šajos noteikumos? Ambīciju uz visas pasaules pārvaldīšanu bez pasaules iekarošanas!

Sēdes vadītājs. Deputāt Bukovski, lūdzu, runājiet par tēmu!

I.Bukovskis. Jā. Tieši par tēmu. Mēs lasām 11.pantu: komercbankas dibinātājs un akcionārs nevar būt uzņēmums vai uzņēmējsabiedrība, kas reģistrēta tā, ka nav pieejamas ziņas par tā dibinātājiem un akcionāriem vai netiek sniegtas ziņas par uzņēmuma kapitāla izcelsmes likumību. Iedomājieties, ka tagad kāda solīda amerikāņu vai Eiropas kompānija iedomājas nopirkt, teiksim, 10% akciju no mūsu komercbankas. Un šajā brīdī mēs uzņemamies tiesas varas, starptautiskās prokuratūras funkcijas un tā tālāk. Iedomājieties, ka tas ir kaut kāds IBM un ka mēs sākam pārbaudīt IBM kapitāla izcelsmes likumību, turklāt Latvijas Bankas norādītajā kārtībā. Mēs atšķiram 64.pantu un lasām, ka Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt no komercbankas un ar to saistītām uzņēmējsabiedrībām (saistītās uzņēmējsabiedrības - tās ir tās, kam pieder mazdrusciņ vairāk par 10%) pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas kārtību, arī termiņus nosaka Latvijas Banka. Es apmēram varu iedomāties tādu situāciju, ka Latvijas Banka pieprasa "General Motor" konsolidējošu bilanci un apšauba Amerikas vai kādas citas Eiropas valsts demokrātiju un tiesiskuma principu. Viņi apšauba, vai šīs valstis spējīgas kontrolēt, vai kapitāls ir likumīgs vai nav likumīgs. Es tomēr domāju, ka laikam šīs valstis pašas tiks ar sevi galā. Un, ja kāds ir nozadzis to naudu vai "atmazgājis" vēl kaut ko... Un tikai tad, kad tas būs pierādīts, to naudu viņam atņems. Bet mēs te pārkāpjam šo te nevainīguma prezumpciju. Tas pats nevainīguma prezumpcijas princips ir pārkāpts arī citos pantos.

Mēs, piemēram, šobrīd lasām, kas drīkst būt par komercbankas valdes vai cita revīzijas orgāna locekli. Ko mēs redzam? To, ka komercbankas priekšsēdētājam un valdes priekšsēdētāja vietniekam ir jābūt personām, kuras nav bijušas notiesātas vai turētas aizdomās krimināllietās. Pat šāda tīša nozieguma izdarīšana. Zināt, krimināllietu ierosināt var pret jebkuru un pēc tam pārtraukt pierādījumu trūkuma dēļ. Bet, ja kāds prokurors vai izmeklētājs rīkojas nelikumīgi, tad pēc tam šis cilvēks nekur nedrīkst būt.

Tālāk. 20. pantā ir 2.punkts: "... kuras ir kompetentas finansu lietu vadības jautājumos". Pats interesantākais ir 3.punkts, kur ir rakstīts: "... kuram ir nepieciešamā izglītība un profesionālā pieredze banku darbībā". Ja viņam ir izglītība un pieredze banku darbībā, kas tad lems par viņa kompetenci? Kuri tie būs? Kā arī ir 5.punkts: "... kuriem ir arī citā ziņā nevainojama reputācija". Kur likumā ir pateikts, kas ir "nevainojama reputācija"? " Vai tas ir stabils finansiālais stāvoklis? Ja mēs domātu, ka likumu vispār ierēdņi un Latvijas Banka pielieto godprātīgi, tad pēc idejas nebūtu nekādas problēmas, ja mums strādātu arī tiesu sistēma un tā tālāk.

Bet diemžēl, kā šobrīd Latvijas Banka traktē reputāciju? Cilvēks, kurš ir sniedzis viltus ziņas Latvijas Bankai, kurš ir safabricējis dokumentus, šīs komercbankas priekšsēdētājs, tas viss ir valdības štats, viņš paliek bankas vadībā. Cilvēks, kurš nozog, kurš paņem skaidrā to naudu un pēc tam piereģistrē firmu, tas turpina vadīt komercbanku. Pēc tam viņš izdara fiktīvus darījumus ar akcijām un atkal turpina vadīt šo komercbanku. Pēdējais ir tas, ka viņš sāk tirgot ar bankas vārdu zagtas mašīnas. Un viņš tomēr līdz šim ir palicis bankas valdes priekšsēdētājs. Neviens viņu nav atcēlis. Kur tad šajā ziņā ir reputācija? Tas cilvēks var darboties, bet citi nevar darboties. Kur ir kritērijs, reputācija? Vai konkrētais ierēdnis lems, ka ir šī sliktā reputācija, un vai tāpēc mēs nedosim atļauju šim vai citam akcionāram? Pats interesantākais ir tas, ka tur pat tiesā nevar griezties. Es domāju, ka tur ir visai daudz pantu, kas atstāj tieši korupcijas iespēju Latvijas Bankas ierēdņiem, ko nevar apstrīdēt tiesā, un tas ir tāds jauns perēklis, ko mēs te uztaisīsim un pēc tam nepārtraukti ar viņu cīnīsimies.

Es agrāk domāju, ka šo likumu var kaut kādā veidā uzlabot, bet tagad es redzu, ka viņš vispār ir vērsts pret šādu komercbanku likvidāciju Latvijā. Mēs apspriedām frakcijā šos likumus. Mēs par diviem nākošajiem likumiem balsosim "par". Bet kādu mērķi grib sasniegt šis likums? Un ar ko viņš atšķiras no iepriekšējā Komercbanku likuma? Ja ir mērķis saglabāt noguldītāju naudu, ja ir mērķis labāk regulēt un tā tālāk, tad tas te nav parādīts. Nekas nav izmainījies šajā ziņā salīdzinājumā ar iepriekšējo likumu. Turpretī, ja mēs runājam par Latvijas Bankas ierēdņu varas paplašināšanu un bezatbildību, tad šajā ziņā viss tas ir ielikts šajā likumā. Maz ir ielikts tādā ziņā, ka to nevar apstrīdēt tiesā.

Es domāju, ka šis konkrētais likums ir vērsts uz Latvijā esošo komercbanku likvidāciju. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka sekos nākošo komercbanku bankrots, ka atkal noguldītāji zaudēs naudu šobrīd, tāpēc ka komercbankas nevar izturēt šādas prasības. Un, treškārt, viņš ir vērsts pret jebkurām ārzemju investīcijām. Ja jūs sāksit apšaubīt ārzemju naudas likumību un vēl kaut ko, sāksit pārbaudīt to, uzņemoties "Interpola" un tiesu funkcijas, tad neviens ar jums vairs nerunās. Jūs teiksit ārzemniekiem: "Zināt, man nav skaidrs, kāda fiziskā persona to pārvalda. Paņem savu naudu un vācies prom no šejienes!" Bez tam es jums varu pateikt, ka Latvijā tādas, legālas peļņas un legālas naudas, kāda uz šodienu ir kapitālajās komercbankās, vispār nav. Latvijā nav, bet ārzemniekiem kā tādiem mēs uzstādām apkaunojošas prasības, un tas viss beidzas ar kopēju bankrotu. Tagad pasakiet - kas vēl te ir palicis Latvijā? Vai mēs gribam arī pārējos cilvēkus nostādīt tādu pašu noguldītāju lomā, kādi ir bankrotējušo komercbanku noguldītāji? Es gribu lūgt jūs neatbalstīt tieši šo likumu. Tad turpina darboties Komercbanku likums. Un, ja tur ir nepieciešams izdarīt labojumus, tad tas ir jāizlabo daļēji. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Imants Kalniņš - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

I.Kalniņš (LNNK).

Godājamais priekšsēdētāj! Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribu jums atgādināt, ka jau tad, kad sāka sabrukt pirmās sabiedrības, kuras puslegālā veidā nodarbojās ar kredītiem un ar iedzīvotāju noguldījumu piesaistīšanu, bet īpaši tad, kad sāka kolapsēt pirmās komercbankas, turklāt skandalozā veidā, ieskaitot tādu respektablu komercbanku kā "Latintrade", LNNK norādīja, ka ir nepieciešama stingra reglamentācija tajos jautājumos, kas saistīti ar banku bankrotu un sanāciju, ar iedzīvotāju noguldījumu aizsardzību. Diemžēl parlamenta pozīcija un Ministru kabinets nereaģēja. LNNK atkārtoti akcentēja šo jautājumu, kad šā gada janvārī no Latvijas Bankas informācijas kļuva zināms, ka tuvu kritiskajai situācijai atrodas vēl 21 komercbanka, bet 7 komercbankas no tām jau dziļi kritiskā situācijā. Par to, ka šī informācija bijusi patiesa, liecināja fakts, ka šogad kolapsēja vēl vesela rinda komercbanku. Reakcija no parlamenta pozīcijas un Ministru kabineta puses - nulle. Reakcija bija nulle arī 3.jūlijā, kad frakcija "Tçvzemei un brīvībai" iesniedza likumprojektu "Par bankas "Baltija" sanāciju". Es vēl neesmu nonācis pie secinājuma, kādēļ šī reakcija bija "nulle", tomēr man aptuveni ir tāda sajūta, ka bija nepieciešams starpsesiju periods, lai Ministru kabinets varētu iesniegt savu versiju minētajos jautājumos.

Kādēļ Ministru kabinetam, pēc manām domām, bija vajadzīgs šis starpsesiju periods un iespēja izmantot 81.pantu? Ministru kabineta metode ir "zaļu" likumprojektu iesniegšanas metode. Es gribu atgādināt parlamentam par katastrofālo likumprojektu, kurš saucās "Jaunais Muitas kodekss" un ar kuru Budžeta komisija nomocījās apmēram gadu, kamēr noveda viņu līdz daudzmaz parlamentam iesniedzamai kondīcijai. Es gribu atgādināt visu jauno nodokļu likumu paketi, kuras pilnveidošanai tādā pašā veidā bija nepieciešams izveidot gan saskaņošanas grupas, gan darba grupas, un vēl līdz šai dienai šis darbs nav pabeigts.

Runājot par konkrēto komercbanku nolikumu, es gribu runāt par to kontekstā ar sekojošiem diviem likumprojektiem, jo ir elementi, kas nosaka, ka visi šie trīs likumprojekti ir pakete. Es gribu informēt Saeimu, ka pirmajā izskatīšanā Budžeta komisija noraidīja šo likumprojektu kā nepilnīgu. Šonedēļ Budžeta komisija izskatīja jautājumu otrreiz, un komisijas sēdē, piedaloties 9 no 14 komisijas locekļiem, tikai 5 nobalsoja par šī likumprojekta, par šīs paketes atbalstīšanu. Turklāt bija notikusi frakciju vadītāju tikšanās, un acīmredzot visai retoriskā līmenī tika pieņemta vienošanās - atbalstīt šo likumu paketi. Es uzskatu, ka šī likumu pakete kopumā ir negatava. Par to liecina arī tas, ka, būdama jau šodien spēkā un runādama par jaunu institūciju, proti, par Banku aģentūru, šī likumu pakete darbojas situācijā, kad nolikums par Banku aģentūru vēl neeksistē.

Otrkārt, piedāvātās normas par šo Banku aģentūru neļauj skaidri saprast, kāds būs kompetences sadalījums starp Latvijas Banku un Banku aģentūru jautājumā, kas attiecas uz komercbanku uzraudzību. Man ir tāda sajūta, ka šī Banku aģentūra vēl vairāk samazinās Centrālās bankas neatkarību, vēl vairāk nekā līdz šim, un tas arī ir tas jautājums, kas manī rada stipras bažas. Es aicinu noraidīt visu trīs nākamo likumprojektu paketi kopumā.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Augsti godātā Saeima! Šis likumprojekts ir uzmanības lokā jau ilgāku laiku, un tas arī Budžeta komisijā ir skatīts. Lielā mērā es piekrītu iepriekšējā runātāja teiktajam par likuma kvalitāti. Sākumā, kad komisija izskatīja šo likumprojektu, tikai divi cilvēki un arī daļa valdošās koalīcijas deputātu Budžeta komisijā šo likumprojektu neatbalstīja. Tātad tikai divi valdības pārstāvji, kas ir komisijā, to atbalstīja. Un ne jau tāpēc, ka likums nav vajadzīgs. Tikai tā iemesla dēļ, ka likums ir ļoti svarīgs un būtiski svarīgs, bet tas ir nekvalitatīvs. Šis sagatavotais dokuments mums bija pieejams tikai īsu laiku, un jau tad tika izteikti daudzi priekšlikumi. Jāatzīst, ka daļu šo priekšlikumu ir mēģināts risināt lielākā vai mazākā mērā veiksmīgi. Budžeta komisijas nostāja bija tāda, ka likums ir vajadzīgs, pie tam ātri vajadzīgs, un tāpēc bija lūgums valdībai nevilkt garumā un iesniegt to ātrāk Saeimā, bet Saeima apņēmās to izskatīt pietiekami strauji, kā to Saeima nodemonstrēja jau atiecībā uz nodokļu likumiem.

Diemžēl šis ieteikums netika ņemts vērā, bet tika pieņemti šie noteikumi. Attiecībā uz pieņemšanas faktu, protams, gan šeit zālē sēdošajiem un, man liekas, arī lielākajai daļai žurnālistu, ir skaidrs, kādā veidā tie tika pieņemti, jo otrdien pēc Kabineta sēdes tika paziņots, ka tie ir izskatīti pirmajā un tiks pieņemti piektdien. Pēc dienas apmēram - pēc 24 stundām - parādījās pirmie paziņojumi, ka tie tomēr esot pieņemti. Protams, ja mēs ejam uz tiesisku valsti un pat cēlu mērķu vārdā lietojam metodes, kas neatbilst šai valstij, tad, manuprāt, ir grūti prasīt, lai valsts pilsoņi un uzņēmēji respektē šos likumus, ja mēs paši tos ignorējam. Protams, tas ir valdības kompetencē.

Tad, kad es nedaudz vēlējos pārliecināties par to, jo Saeimas sēdes tiek translētas un ir zināms, ko katrs saka, ko iesniedz, kā mēs spriežam par likumiem, un ir ļoti atklāts šis process, tad es painteresējos par valdības sēdes protokola izrakstu vai stenogrammu. Protokola izraksts ir ļoti vienkāršs. Ir pieņemts šis jautājums, ir bijuši četri runātāji, ne kādam ir bijuši kādi priekšlikumi, kas ir ko mainījuši, un stenogrammas vēl vairāk. Tātad ir šis slēptais valdības darbības stils, kam trūkst pilnīgas atklātības. Varētu saprast, ja naudiņu tāpat kā līdz šim budžetu varbūt tērē neapdomīgi un tad slēpjas, bet likumdošanas procedūra mūsu valstī ir pietiekami atklāta, un es domāju, ka valdībai vajadzētu sekot vismaz Saeimas piemēram, taču šoreiz diemžēl tā nenotika. Bet tas lai nu paliek uz valdības sirdsapziņas, kādā veidā šeit ir ievēroti likumi.

Tātad, attīstoties tālāk šim likumprojektam, tas tika labots, un principā to varētu uzskatīt par sākuma materiālu darbam. Protams, ir jāatzīst arī tas, ka šī steidzamība varbūt ir arī nepieciešama, bet tad ir arī jautājums valdībai: kāpēc no 1.aprīļa, kad šis likums atradās valdībā, tajā praktiski nav izdarītas būtiskas izmaiņas, jo vairāk izmaiņu radās pēc šīs apspriešanas Budžeta komisijā? Kāpēc tas tik ilgi nav iesniegts Saeimā un tika vilkts, ja šī lieta ir neatliekama un svarīga? Tas, protams, arī liecina par tādu darbības metodi, ka, protams, vieglāk ir šo likumu pieņemt 81.panta kārtībā, jo valdībā nav šīs diskusijas, nav šo viedokļu sadursmes, kas likumam dara labumu un ļauj uzlabot to, nevis pasliktina. Tāpēc šīs problēmas varbūt varētu palikt valdības kompetencē.

Un tagad par pašu likumu. Neapšaubāmi, no visas paketes, no šiem trim likumiem, šis likums ir viskvalitatīvākais. Kāda ir tā kvalitātes pietiekamība, lai tas būtu ar likuma spēku - tas varētu būt cits jautājums, bet neapšaubāmi, paketē šis ir kvalitatīvākais likums. Visizstrādātākais un juridiski precīzākais likums.

Bet šeit varbūt ir arī dažas lietas, par ko gribētos runāt tieši jautājumā, vai šis likums palielina banku drošību vai samazina. Šeit tomēr man ir diezgan būtiskas pārdomas par to, ko šis likums dod - vai drošību vai, tieši otrādi, nestabilitāti.

Pirmais faktors. Ja tik vienkārši tik nopietnu ekonomisku likumu bez tā nopietnas apspriešanas Saeimā un pat bez komisijas atbalsta tanī brīdī valdība var pieņemt 81.panta kārtībā, tad tas liecina, ka šeit ir iespējami jebkuri pārsteigumi. Protams, es nemaz nebūtu pārsteigts, ja valdība izdotu likumus arī Latvijas Bankai, nosakot, ka budžeta problēmas tiek risinātas ar emisijas palīdzību utt. Tas pēc šādas rīcības manī lielu izbrīnu nemaz neradītu.

Tātad šis faktors, ka šobrīd uzņēmēji un arī pilsoņi valstī nav pārliecināti vai nezina, ka būtiski likumi nevar tikt izmainīti pēkšņi - bez informēšanas, varbūt pat bieži nekvalitatīvi, manuprāt, tas nav faktors, kas veicina stabilitāti.

Otrs jautājums ir par šo komerclikumu, kur arī dažas detaļas ir ietvertas. Un viena, piemēram, bija šajā definīcijā. Komercbanka tika definēta kā iestāde, kas piesaista noguldījumus. Tad komisijā par to jau bija strīds, jo arī mūsu valstī ir bankas, kas nepiesaista noguldījumus. Protams, šis pants šeit ir izlabots, šeit ir mēģināts tātad risināt gan to, kas piesaista noguldījumus, gan to, kas veic šīs banku operācijas. Bet ir vēl viena sfēra. Iepriekšējais likums reglamentē banku un kredītiestāžu darbību un attiecas uz šīm iestādēm, uz uzraudzības kārtību. Šis likums attiecas tikai uz komercbankām, tāpēc ārpusē paliek vesela virkne iestāžu, kas nodarbojas ar līdzīgu darbību, bet tās nepieder pie šīs kategorijas. Šīs sfēras regulāciju šis likums nenosaka. Pēc Budžeta un finansu komisijas priekšlikuma arī šeit tika meklēts risinājums un pārskatīti šie pārejas noteikumi. Tajos punktos, kuri nav pretrunā, ir spēkā arī vecais likums.

Protams, problēma ir pamatota, bet vai šis risinājums kaut ko atrisina? Manuprāt, - nē, jo tad, pirmkārt, tas norāda uz to, ka šis likums nerisina visus šos jautājumus, ko valdība ir atzinusi. Tātad praktiski dažās sfērās paliek "baltie plankumi", kuru drošība samazinās, un arī šis risinājums, ka tagad spēkā ir divi likumi, manuprāt, juristiem dod plašu iespēju izmantot savas iespējas un gūt peļņu. Tas arī ir saistībā ar banku drošību.

Vēl ir iepriekšējais likums. Manuprāt, Budžeta komisija bija vairākkārt skatījusi šo koncepciju. Iepriekšējā likumā banku uzraudzībā, manuprāt, bija pilnīgi atvērts variants, jo tas faktiski bija vienīgais likums, kur likumdevējs bija deleģējis kādai institūcijai izdot jebkurus dokumentus, kas ir nepieciešami drošības radīšanai - banku drošības un uzraudzības nodrošināšanai. Šīs tiesības bija dotas Latvijas Bankai. Mēs Budžeta komisijā vairākkārt tikām skatījuši šo jautājumu, vai nevajadzētu visu šeit likt... Un arī pašas bankas viedoklis bija tāds, ka šis process attīstās ļoti strauji. Likums ir ļoti "ciets" un ir grūti maināms. Daudz elastīgāk banka var reaģēt, ja pieņem šos normatīvos noteikumus speciālistiem. Un Saeima šīs tiesības bija deleģējusi. Šobrīd šie normatīvi ir daudz stingrāk reglamentēti, un es baidos, ka te nav visi pārskaitīti un ka situācija var mainīties. Tātad normatīvus šobrīd var izdot par šīm kategorijām, par tiem parametriem, kas ir nosaukti likumā, bet, manuprāt, visi šeit nav ietverti, un tātad šī sistēma ir neelastīgāka - ievērojami neelastīgāka banku uzraudzības jomā. Sevišķi tad, kad parādās kaut kādas jaunas problēmas, kas likumā nav atrunātas. Tad ir nepieciešamas izmaiņas likumdošanā.

Šeit bija vēl daudzi citi panti, kas varbūt arī tika mainīti. Bet vēl par vienu es tomēr gribu runāt arī banku drošības jautājumā. Šeit ir 55.pants (sākumā 53.pants), kas nosaka šo informāciju, ka tai ir jābūt konfidenciālai. Tas ir 55.pants, kur noteikts, kam ir tiesības no bankām iegūt šo informāciju. Neapšaubāmi, kontrolei un tiesībsargāšanas iestādēm ir jābūt šādai iespējai strādāt un iegūt šo informāciju. Bet, ja personu loks, kam ir tiesības pieprasīt jebkuru informāciju no bankas, tiek uzskaitīts astoņos apakšpunktos, pie kam katrā punktā ietverot vairākas kategorijas, tad ir jautājums: kādā veidā tiks nodrošināta šīs informācijas konfidencialitāte? Un, neapšaubāmi, bieži vien noziedzīgās struktūras informāciju iegūst no valsts dienestiem. Tas šobrīd diemžēl nav novērsts, un par šo jautājumu ir bijušas būtiskas sarunas. Tad ir jautājums: vai šādā situācijā drošība palielinās arī noguldītājam, kas ir nopelnījis šo naudu, ja, ieliekot to bankā, ir skaidrs, ka par viņa kontu pārējām struktūrām, kam varētu būt interese "atvieglot viņa kabatu", būs pilna informācija? Vai viņš nemeklēs tādu banku, kur tomēr viņam būs šī drošība, ka vismaz šiem cilvēkiem nebūs pieejama šāda informācija? Tas arī ir saistībā ar drošību.

Te bija arī vēl tāds priekšlikums. Protams, te nav minētas varbūt arī daudzas citas kategorijas, kuras varētu minēt, un neapšaubāmi tāda varētu būt arī komunālo maksājumu maksātāji. Kāpēc mēs nevaram dot, piemēram, sētniekiem tiesības pieprasīt iegūt informāciju visās bankās par savas mājas iedzīvotājiem? Varbūt viņiem tur ir rēķini, taču viņi nemaksā to. No šī plašā pārskaitījuma šādi secinājumi izriet.

Tātad vēl ir arī daudzas citas detaļas un daudzi sīkāki panti, par kuriem būtu jārunā, apspriežot likumprojektu pa pantiem. Tāpēc es uzskatu, ka šajā gadījumā varbūt valdības rīcība ir vairāk darbības imitācija, nevis pati šī darbība, jo ir redzams, ka bankas "Baltija" gadījumā divos mēnešos ir izdarīts maz vai nekas. Un, protams, ir vajadzīga šīs darbības imitācija, lai varētu teikt, ka kaut kas ir darīts. Tomēr, manuprāt, šeit tiek iets uz tiešu konfliktu starp valdību un Saeimu. Tad, manuprāt, vienam ir jāpiekāpjas. Parasti to dara gudrākais. Tāpēc arī es uzskatu, ka Saeimai šobrīd vajadzētu šos noteikumus pieņemt, un Zemnieku savienības frakcija ir pieņēmusi lēmumu - atbalstīt to nodošanu komisijai.

Vēl vairāk. Manuprāt, tie ir jāiekļauj šodienas darba kārtībā un jāizskata arī pirmajā lasījumā, kā to ir lēmusi Budžeta komisija. Argumentācija ir tāda, ka šis likums faktiski ir jau spēkā. Un būtu diezgan paradoksāli šo procedūru aizkavēt vēl kādas divas nedēļas, lai vienotos, ka šis ir pamats, ko mēs tālāk izskatīsim pa pantiem. Manuprāt, Saeimai ir jāuzņemas atbildība un inciatīva labot šeit pieļautās kļūdas un neprecizitātes, lai šis likums tiešām stabilizētu komercbanku sistēmu, paaugstinātu to drošību un realizētu noguldītāju interešu aizsardzību.

Tāpēc es aicinu to nodot komisijai kopā ar visiem šiem būtiskajiem iebildumiem un pēc iespējas ātrāk sākt strādāt, lai šīs neprecizitātes un kļūdas, kas ir šajos likumos, izlabotu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Ojārs Kehris - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

O.Kehris (LC).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Arī Budžeta komisijā mēs runājām par šiem trijiem likumprojektiem. Kaut arī apspriežam vienu, iepriekšējie runātāji runāja par praktiski visu šo paketi. Es uzskatu, ka mēs tādējādi aiztaupītu debates par katru no tiem, tāpēc es arī izsakos, protams, par šo paketi, kur tas viss ir savstarpēji saistīts. Un, proti, šos likumprojektus par banku uzraudzību, par komercbankām un par komercbanku noteikumiem mēs prasījām jau sākot no janvāra,un aprīlī valdībā tika iesniegts viens no šiem likumprojektiem no Centrālās bankas. Un arī abi pārējie projekti tika iesniegti. Tikai pēc atkārtotām prasībām šie likumprojekti tad ieguva kaut kādu likumprojekta izskatu, bet diemžēl nenonāca Saeimā, taču tika pieņemti valdībā, un tāpēc 18.jūlijā Budžeta komisija, izskatījusi šos likumprojektus savā sēdē, neatbalstīja šo likumprojektu pieņemšanu saskaņā ar Satversmes 81.pantu un norādīja tajā laikā vismaz uz sešām būtiskām neprecizitātēm. Vakar, atkārtoti izskatījusi jau Kabinetā pieņemtos likumprojektus, Budžeta komisija ar balsošanu, kā jau šeit minēja Kalniņa kungs, atbalstīja šo likumprojektu nodošanu šodien komisijām. Tiesa gan, pie kolēģa Kalniņa kunga teiktā man būtu jāpiebilst, ka šis balsojums bija pietiekami pārliecinošs, jo pieci balsoja "par", bet sēdē nepiedalījās savas aizņemtības dēļ, kā parasti, ministri Sāmītes kundze un Gūtmaņa kungs, kuri diez vai būtu komisijā balsojuši savādāk, nekā to ir darījuši valdības sēdē, un līdz ar to, protams, komisijas lēmums būtu jau pilnīgi pārliecinošs. Bet es izteikšu galvenos secinājumus, kāpēc mēs tos pieņēmām, un es arī pilnā mērā atbalstu šādu lēmumu.

Pirmais secinājums bija tāds, ka likumprojekti ir būtiski uzlabojušies, jo no izteiktajām sešām piezīmēm, ko komisijas sēdē izteica gan komisijas locekļi, gan Komercbanku asociācija, četras ir ņemtas vērā un divas ir ņemtas vērā daļēji. (Es šeit nerunāšu par katru no detaļām, ko jau lielā mērā komentēja mūsu komisijas loceklis Bērziņa kungs.) Šī izskatīšana bija nākusi par labu, jo likumprojekti tomēr ir būtiski uzlabojušies, un tādēļ arī Komercbanku asociācijas vadība uzskatīja, ka šos likumprojektus ir iespējams pieņemt.

Otrs secinājums ir tāds, ka likumprojekti vēl arvien ir ļoti nepilnīgi, pavirši un atsevišķos momentos, kā tika konstatēts, pat pretrunīgi. Neminot daudzus no sīkumiem, es minēšu tikai divas lietas. Proti, nesaņēmām no izstrādātājiem atbildes uz jautājumu, kā šie likumprojekti sekmēs banku, komercbanku attīstības stratēģiju valstī tieši noguldījumu jomā. Jo mēs dzirdam - un, es domāju, tas ir ļoti pamatoti, - ka depozītnoguldījumus mūsu valstī atļaus pieņemt pašām stiprākajām, labāk uzraudzītajām un kontrolētajām bankām. Tādas varētu būt 10 līdz 15. Bet drīzāk jau tuvāk šim skaitlim... kā rezultātā notiks banku apvienošanās... iespējama arī depozītu pārplūšana no depozītnoguldījumu viedokļa nestabilākajās bankās, jo, protams, ir iespējams, ka kāda banka turpinās strādāt ar tirdzniecības operācijām un nepiesaistīs depozītus, un tāpēc, protams, to nevajadzētu uzskatīt par sliktu banku. Bet ja mēs automātiski... un tas nav skaidrs no šiem likumiem... garantēsim noguldījumus pašlaik visās bankās... apmēram 30 vai vairāk, tad nav drošības, kā šis process notiks.

Otrs jautājums, it kā tāds sīkums, un tomēr: nekādas atbildes netika saņemtas uz jautājumu, vai turpmāk ir jāapdrošina noguldījumi citās valūtās - rubļos, dolāros, vācu markās. Lielākajā daļā valstu prakse ir tāda, ka tur tomēr apdrošina noguldījumus savas valsts valūtā (proti, latos). Pašreiz par to šajos likumprojektos nav nekas minēts.

Trešais secinājums, ko mēs izteicām komisijas sēdē un ko, es uzskatu, ir ļoti svarīgi teikt no Saeimas tribīnes, proti: pilnīgi nepieņemama ir procedūra, kādā tiek pieņemti šie likumi. Latvijai, ja tā grib pretendēt būt par finansu centru - vienalga, pasaules, reģionālu vai lokālu, - nav pieņemama procedūra, kādā tiek pieņemti šādi svarīgi likumi. Jo galvenais, ko prasa, ir tātad prognozējamība un stabilitāte. Jo tik tiešām, - viens no deputātiem (kurš, iespējams, arī pats uzstātos, bet viņš lūdza mani neminēt viņa vārdu, viņam pašam būtu tiesības to darīt) teica tā: "Jâ, man jau ir sagatavots un ir tagad kabatā likumprojekts par centrālo banku, jauna versija, kuru es iesniegšu vai nu tad, kad Kabinets būs... kādi ministri varbūt būs atvaļinājumā šajā Kabinetā, vai tūlīt, iespējams, jaunajā Kabinetā, Satversmes 81.panta kārtībā. Vienā dienā izmainīt un pakļaut centrālo banku valdībai. Un pēc tam jau varēs Saeima spriest, kā būtu šajā situācijā." Tāda situācija nedrīkst būt. Tāpēc, mūsuprāt, šajā sakarā ir jāizdara plašāki secinājumi, iespējams, Juridiskajai komisijai, kā arī, ja paliek Satversmes 81.pantā paredzētā kārtība, tad procedūrai, kādā Kabinets pieņem noteikumus ar likuma spēku, būtu jābūt reglamentētai un būtu jāparedz vismaz trīs lasījumi, jo, ja Saeima diskutē trīs lasījumos, kāpēc lai to neizdarītu arī Kabinets?

Un vēl. Paskatīsimies anotācijā par šo likumprojektu, kurš tik tiešām ir, kā uzsver valdība, viens no ekonomikas stūrakmeņlikumiem, proti, likums par komercbankām, un kurš būtiski maina "spēles noteikumus"! Bet saņemtajā anotācijā, ja mēs precīzi izskaitām, ir septiņas rindiņas. Septiņas rindiņas, ar ko Saeimai un līdz ar to arī sabiedrībai tiek pamatota gan šā likumprojekta nepieciešamība, gan arī steidzamība, ko paredz Satversme. Tā ka no tā arī būtu jāizdara ļoti nopietni secinājumi.

Ceturtais mūsu komisijas secinājums - ko šādā situācijā darīt Saeimai? Ja mēs iestātos par šo likumprojektu noraidīšanu, tas nozīmētu vēl vismaz divas nedēļas. Vismaz divas nedēļas. Bet, es saku, mēs jau no janvāra... mums ir šī pieredze, ka paies divas nedēļas, kamēr tie nonāks Saeimā pirmajā lasījumā, un tad prognozēsim, vai ar to mēs vairosim stabilitāti vai to tikai vēl vairāk sašūposim. Tāpēc es - un tieši tāds ir arī komisijas priekšlikums - aicinu to nodot komisijai. Un vēl vairāk, - es gribētu lūgt jūsu atbalstu arī tam priekšlikumam, ko mēs iesniegsim komisijas vārdā, - šodien izskatīt šos likumprojektus pirmajā lasījumā, ko paredz iespējamā kārtība, ja tie tiek nodoti šodien komisijai, pieņemot tos šodien pirmajā lasījumā... Jo, ja jau mēs tos akceptēsim nodošanai komisijai, tad, es domāju, mēs varam tos akceptēt pirmajā lasījumā. Tas dotu mums, Budžeta komisijai, kuras darbā ir gatavi piedalīties valdības pārstāvji (kuri atzīst, ka likumprojekti ir sasteigti), kā arī Centrālās bankas un, iespējams, arī citi eksperti, iespēju savas darbības laikā tos pieņemt trešajā lasījumā - ar tām izmaiņām, precizējumiem un sakārtojumiem, ko paredzēs Saeima. Tādēļ es jūs vēlreiz aicinu tos visus (jo ir jāatzīst, ka tie ir tomēr savstarpēji saistīti) nodot komisijām, un būtu vēlams atbalstīt šo priekšlikumu - izskatīt tos šodien pirmajā lasījumā. Un pēc tam, protams, no visiem, kas šeit ir kritizējuši šos likumprojektus, mēs labprāt gaidītu priekšlikumus un tos izskatītu, un pēc tam šeit Saeimā mēs šos likumprojektus izskatītu otrajā un trešajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Māris Gailis - Ministru prezidents. Lūdzu! Pēc tam - Aivars Kreituss.

M.Gailis (Ministru prezidents).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godājamie deputāti! Tuvojas 6.Saeimas vēlēšanas, un acīm redzami sabiezē politiskā gaisotne. Man kā valdības vadītājam šis laiks ir divkārt atbildīgs. Lieliski apzinos, ka partiju cīņas ir neatņemama demokrātiskā procesa sastāvdaļa, taču valdībai jāsaglabā vēss prāts un jāturpina iesāktie darbi. Valdība kalpo un tai aizvien ir jākalpo tautas tālākajiem dzīves un labklājības mērķiem, nevis īslaicīgai popularitātes konjunktūrai. Tūlīt Saeimas balsojums izšķirs valdības pieņemto banku darbības noteikumu likteni. Ja balsojums būs šiem noteikumiem labvēlīgs, būs radīts tiesisks pamats kārtības ieviešanai komercbanku sistēmā un bankrotējušajās komercbankās zaudēto depozītu atmaksu uzsākšanai. Jāpiebilst, ka šo paketi atbalsta Latvijas Banka un Latvijas Komercbanku asociācija. Ļoti ceru, ka bažām par to, ka Saeima valdības pieņemtos noteikumus varētu atraidīt, nav pamata, jo vakar, tiekoties ar Saeimas frakciju vadību, šķiet, saņēmu atbalstu valdības spertajiem soļiem. Tas nozīmē, ka politiskie spēki valstī apzinās tiem uzticētās atbildības smagumu un šajā laikā ir gatavi redzēt tālāk par vēlēšanām un šā brīža politisko izdevīgumu. Nav taisnība tiem, kuri apgalvo, ka nauda depozītu atmaksai tiks maksāta no valsts budžeta, tas ir, no nodokļu maksātāju kabatām. Nauda tiks atmaksāta no atgūtajiem bankas "Baltija" un citu banku izsniegtajiem kredītiem. Tomēr mēs nevaram gaidīt, kamēr tiks atgūti pilnīgi visi kredīti. Cilvēkiem un Latvijas ekonomikai nauda vajadzīga tūlīt. It īpaši tas attiecas uz tiem ļaudīm, kuri bankās bija noguldījuši nelielas summas. Uzskatu, ka mums ir jāpalīdz šiem nelaimē nokļuvušajiem, tāpat kā jebkurā valstī tiktu palīdzēts līdzīgā situācijā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Aivars Kreituss - demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija. Pēc tam - deputāts Kide.

A.Kreituss (DPS).

Godājamo priekšsēdētāj un cienījamie deputāti! Es arī gribētu runāt, nevis no partiju populisma viedokļa, bet stingri un tikai viennozīmīgi no noguldītāju aizstāvības viedokļa un paskatīties uz šo likumu paketi kā uz vienotu, kopumā, vadoties no pašreizējās situācijas. Es domāju, ka mums būs izdevība tos atsevišķi analizēt sīkāk. Pirmais. Protams, mēs paliekam pie domas, ka nedrīkstēja šādā veidā bankas "Baltija" darbu rupji izjaukt un ka darbu vajadzēja organizēt savādāk, un, kā ne vienā vien vietā mēs esam teikuši, šobrīd jau katrs no tiem 200 000 noguldītāju būtu varējis atgūt vairāk nekā 200 dolārus. Tas ir aprēķins, tā nav tukša runāšana. No otras puses skatoties, protams, ir jāatbalsta tāda pozīcijā, kāda pašreiz ir valdībai, ka tiek pielikti visi spēki, lai kaut kur dabūtu naudu. Mēs tam sekojam, protams, un mēs redzam,cik grūti tas ir. Mēs izsakāmies par to, ka ir pārsteidzīgi solījumi, ka pašā sākumā mēs apšaubījām to domu, ka diez vai 500 latus varēs kompensēt augustā un tā tālāk. Bet šī pašreizējā likumdošanas pakete, mūsu izpratnē, tomēr ir nepieciešama - un nepieciešama tāpēc, lai Starptautiskais valūtas fonds un citas instances vispār ar mums runātu. Nu, protams, tāpēc ir jāstrādā pie šiem likumiem un pozitīvs ir tas, ka, tos pašreiz pilnveidojot, jau ir ņemti vērā Komercbanku asociācijas ieteikumi un tie ieteikumi, kas bija Budžeta komisijā. Tāpēc mēs tagad tos kopumā atbalstīsim virzīšanai uz priekšu - un ar cerību, ka tie tiks pilnveidoti. Bet, kā es uzsveru, galvenais tomēr šajā situācijā būtu naudas dabūšana, jo cilvēku situācija, bankas "Baltija" noguldītāju un citu situācija, tomēr arī traģiska. Iemeslu es jau minēju: mēs uzskatām - un es atkārtoju, - ka iemesls, kāpēc šī situācija tik traģiska, ir nemākulīgā ieiešana šajā bankā. Šobrīd tomēr ir jādara viss, lai šādu naudu dabūtu. Protams, ir jābūt garantijām, ka, atgūstot bankas "Baltija" izdotās naudas, kredītus, varēs šos noguldījumu... ne šos noguldījumus, bet šo starptautiski dabūto naudu atkal atmaksāt atpakaļ - un atmaksāt atpakaļ tādā veidā, lai tā ar procentiem negultos uz pārējo Latvijas 2,3 miljonu iedzīvotāju pleciem. Tāpēc es domāju, ka uz šo jautājumu valdība var pašreiz visnotaļ atbildēt un pateikt, ka tā negulsies uz visu pārējo iedzīvotāju pleciem, ja pareizi tiks organizēts šis darbs. Mēs, protams, nosodām tādu lētu populismu kā frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu par bankas "Baltija" speciālu likumu izdošanu, kurā netiek doti nekādi priekšlikumi, kādā veidā tad šo naudu varētu reāli atgūt, tur nekas nav teikts par to, kā tas ir pašreiz šajā likumdošanas paketē un šajā rīcībā, kā naudu iegūt. Tas, mūsu izpratnē, ir lēts populisms, lai piesaistītu vēlētāju skatienus. Bet galvenais, kā es jau teicu, ir un paliek šo noguldītāju intereses. Un šajā sakarībā es gribētu citēt vienu dokumentu, atsevišķas daļas no viena dokumenta, kurš bija adresēts Saeimai, valdībai un sabiedrībai. Es nolasīšu tikai dažas rindas: "Netiek lietotas tādas saimniecisko tiesību kategorijas kā obligātā apdrošināšana, civiltiesiskās atbildības apdrošināšana, publiskās reklāmas kontrole. Vienkāršoti izmantotas tādas kategorijas kā licencēšana," - es vēršu īpašu uzmanību: "kâ licencēšana", - "sertificēšana, paaugstinātas prasības pret pamatkapitālu un tā lielumu, kredītu attiecību regulēšana un citas. Pat drošas formas naudas piesaiste bankā, kura atrodas stingrā kontrolē, neglābj naudas aizdevēju no riska to zaudēt, tāpēc katrai personai jāsamēro iespējamais ienākums ar iespējamo risku." (Atkal tālāk izlaižu daļu dokumenta.) "Taču valstī nekavējoties jāizstrādā un jānodrošina stabils, pārdomāts, juridiski korekts, civilizētā pasaulē zināms tiesiskais mehānisms šajā jomā. Tam jākļūst par normu, kas tiesiski regulē publiskās un privātās kredīta attiecības, publisko reklāmu, garantijas, hipotēku un citas privāttiesību jomas, kurās, šodien trūkstot pietiekošam valsts regulējumam, vienkāršs cilvēks neorientējas un ir neaizsargāts." Tātad ir teikts: "trūkstot pietiekošam valsts regulējumam". Tagad es jums pateikšu, kad šis dokuments tika uzrakstīts, iesniegts un kas to ir parakstījis. Šis dokuments tika iesniegts pagājušā gada 7.jūnijā, vairāk nekā pirms gada, šo dokumentu ir parakstījis iekšlietu ministrs Kristovskis, Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Muciņš, Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Staris, valsts sekretāra vietnieks Apelis, ģenerālprokurors Skrastiņš, viņa vietnieks Ziediņš, viņa vietnieks Ancāns un fonda "Drošība" prezidents Čevers. Šis dokuments ir iesniegts vairāk nekā pirms gada, un man ir galvenais jautājums, protams, Latvijas Bankas virzienā: kāpēc vairāk nekā gadu, apzinoties šo situāciju un saņemot šādu dokumentu, kurš bija adresēts gan Saeimai, gan valdībai, nekas netika darīts? Un tas, lūk, ir mūsu galvenais pārmetums: kāpēc Latvijas Banka neko nedarīja visu šo laiku, lai sakārtotu šo likumdošanu?! Un tagad mums ir triecientempā jādzēš šis "ugunsgrēks". Tātad mēs atbalstām šo paketes virzīšanu kā nepieciešamu valstij, bet mēs vēl tālāk runāsim - un ļoti daudz - par Latvijas Bankas un tās vadītāja individuālo atbildību, uz kuru bija vērsta jau ģenerālprokurora un citu augstu cilvēku uzmanība vairāk nekā pirms gada pavisam konkrēti. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Edvīns Kide - Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcija. Lūdzu!

E.Kide (TPA).

Godājamo Prezidij! Godājamie kolēģi! Laikam mums mūsu tautsaimniecībā, arī finansu sistēmā, vienmēr būtu daudz mazāk nepatikšanu un nelaimju, ja mēs kārtotu tiesisko nodrošinājumu visām šīm lietām savlaicīgi. Pašlaik mūsu rīcība veidojas tāda: zibens sen jau ir nozibsnījis, un tad seko vēls pērkona spēriens, pieņemot likumus. Šos likumus, kurus pieņēma valdība Satversmes 81.panta kārtībā un kurus izskatīja jau divas reizes, kaut neformāli, Budžeta komisija, - šos likumus vajadzēja pieņemt, kā jau Kreitusa kungs teica, sen, sen, un arī "Tautsaimnieki" par to runāja. Bet bankas kā tādas un banku likumdošana bija tabu un aiztikt tās nedrīkstēja, jo teica, ka bankas, tā sacīt, tūdaļ salīgosies, ja sāks koriģēt banku likumus. Lūk, bankas salīgojās tieši tāpēc, ka nebija šo likumu, un viņu līgošanos un krišanu zināmā mērā ir grūti nostabilizēt arī tāpēc, ka šo likumu nav, ka mēs šos likumus pieņemam šodien. Un tomēr likumi ir, kaut vēl negatavi, pieņemti. Es ceru, ka Saeima tos nenoraidīs. Arī mūsu frakcija, Tautsaimnieku frakcija, atbalsta šos likumprojektus. Pirmajā Budžeta komisijas sēdē es balsoju "pret", jo likumi bija galīgi "zaļi". Jāpasaka paldies valdībai un tai darba grupai, kas spēja, mācēja un ātri iestrādāja labojumus - visus, kurus lika priekšā Komercbanku asociācija, Budžeta komisija un deputāti, un tagad likums jau ir stipri tuvāks tādai kondīcijai, ka to varētu lietot. Kā jau te teica, - ja Saeimas komisijas šo paketi vēl uzlabos, ar šo likumu jau varēs strādāt. Domāju, ka steidzīgi vajadzētu valdībai un arī Latvijas Bankai strādāt pie tā, lai nāktu klajā vēl viens likums klāt pie šīs paketes, tas ir likums, kas atsegtu šos pašus noteikumus, kas attiecas uz apdrošināšanas sabiedrībām, krājaizdevusabiedrībām, lombardiem un tā tālāk, tad tā būtu pilnīgāka pakete. Un tomēr gribu teikt, ka šodien, pieņemot šo likumpaketi, tā iedarbojas tikai uz priekšu, tas ir, uz tām bankām, kuras var bankrotēt, uz tām bankām, kas pastāvēs un kas šiem likumiem būs padotas. Faktiski šie likumi vairs neiedarbojas uz tām bankām, kuras faktiski ir bankrotējušas. Un, lūk, par tām bankām, es domāju, gan valdībai, gan Saeimai, gan Budžeta komisijai vajadzēs vēl lemt, un ir redzams, ka būs vajadzīgs likums par to, ko tad darīt ar tām, kuras jau ir bankrotējušas. Es arī Budžeta komisijā izteicu priekšlikumu, lai tā darba grupa, kas valdībā strādā pašlaik pie šo bankrotējušo banku analīzes, to skaitā pie bankas "Baltija" situācijas analīzes, nāktu Saeimā ar ziņojumu, kāds tad īsti stāvoklis ir summāri visās bankrotējušajās vai bankrotā ieejošajās bankās. Cik tad īsti lieli ir zaudējumi, cik mēs varam cerēt atgūt šos zaudējumus no kredītu dzēšanas, kādā tempā tas var notikt un kādā tempā mēs varētu izmaksāt noguldījumus no šīs ienākošās naudas, un cik kompensācijas līdzekļu no ārzemju aizdevumiem mums vajadzētu, lai segtu, lūk, šo neatbilstību starp ienākošo naudu no dzēstajiem kredītiem un nepieciešamo apjomu izmaksām, ko valdība ir solījusi. Vajadzētu būt arī ziņām par to, ko tad darīs ar juridiskajām personām, kurām ir konti bankās, jo tām arī ir jautājums, vai, lūk, šie atvieglotie... šīs kredītlīnijas ar atvieglotiem procentiem - vai tas jau ir galīgais risinājums? Cik man zināms, valsts uzņēmumiem kontos ir apmēram 6 miljoni latu, privātiem uzņēmumiem - apmēram 15 miljoni latu, pašai valdībai no budžeta apmēram 2 miljoni latu. Lūk, vajadzētu zināt, ko tad darīs arī ar šīm struktūrvienībām, lai tas nepaliktu karājoties gaisā un lai mēs ne tikai nenomierinātu tos noguldītājus, kuri ir fiziskās personas, bet lai skaidrība būtu arī uzņēmējiem. Jo, ja ir paralizēta viņu darbība, paralizējas zināmā mērā arī tautsaimniecība, un šeit ir jāievieš skaidrība. Tāpēc mans priekšlikums bija, lai šī darba grupa iesniedz nevis audita materiālus, bet audita izvilkuma materiālus par bankrotējošām bankām, lai mēs patiešām zinātu, par kādām summām ir runa. Un tomēr mums, Tautsaimnieku politiskajai apvienībai, šķiet, ka būtu nepieciešams šodien, es domāju, pieņemto "jumta likumu" bāzes, tomēr pieņemt likumu par banku "Baltija", par citām jau bankrotējušām bankām, kur būtu, lūk, šīs strukturālās, skaitliskās... jau skaitliskā informācija attiecināta... Līdz ar to būtu šīs summas apstiprinātas Saeimā, un, es domāju, vajadzētu atrast arī šīm summām saistību ar budžetu, jo nevar valdība rīkoties ar šādām summām, kuras paredzētas dzēšanai tikai, nu, valdības vārdā, bez kaut kādām apropriācijām caur budžetu. Tik un tā vajadzīgs ir līgums... vai tas ir bankai "Baltija" ar Finansu ministriju... kā nauda ienāks, kā nauda apritēs, kāds būs mehānisms... lai netiktu apiets budžets, lai arī Saeimai būtu skaidrība, kā visa šī finansiālā saimniecība ar bankrotējušām bankām tiks nokārtota. Es aicinu deputātus atbalstīt šo valdības 81.panta kārtībā pieņemto likumprojektu paketi, strādāt ar to komisijās un turpināt darbu - šīs krīzes situācijas likvidēšanu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu - Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.212 "Komercbanku noteikumi" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 2, atturas - 15. Saeimas Prezidija atzinums ir pieņemts, un noteikumi tiek nodoti Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

Vai Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai nav iebildumu, ja jūsu priekšlikumu par izskatīšanu pirmajā lasījumā, par iekļaušanu izskatīšanai pirmajā lasījumā mēs izskatīsim pēc tam, kad tiks izskatīti arī pārējie, kā jūs teicāt, šīs paketes noteikumi? Vai ir iebildumi? Nav.

Nākamais jautājums ir noteikumi nr.211"Noteikumi par komercbanku sanāciju un bankrotu". Tos ir iesniedzis Ministru kabinets.

Atklājam debates. Imants Kalniņš - Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcija. Lūdzu!

I.Kalniņš (LNNK).

Godājamais priekšsēdētāj! Godājamā Saeima! Šis ir likumprojekts no paketes, kurš, pēc manām domām, prasa arī nolikumu par Banku aģentūru. 5. panta septītā daļa pieļauj komercbanku sanāciju par Banku aģentūras līdzekļiem. Kas tie būs par līdzekļiem? Vai tie ir tie paši līdzekļi, kas veidos Banku aģentūras kompensācijas fondu? Jau pati 7. pantā ietvertā doma par Banku aģentūras kompensācijas fonda radīšanu no komercbanku iemaksām sākotnēji 0,15%, jaunajā variantā - 0,05% apmērā no fizisko personu noguldījumu ceturkšņa vidējā apmēra attiecīgajā komercbankā... jau pati doma par šo kompensācijas fondu un par šiem līdzekļiem ir tik eksotiska, nemaz nerunājot par to, ka, pastāvot progresējošai komercbanku krīzei, nekādu iedzīvotāju noguldījumu vispār nebūs. Un, ja komercbanku process sāks iet pozitīvā virzienā, tad paies gadi, kamēr šajā kompensācijas fondā radīsies līdzekļi, ar kuriem efektīvi varēs darboties šajā sanācijas sektorā.

Nemaz nerunājot par to, ka situācijai piemīt zināma komisma elementi, jo komercbankām vajadzēs finansēt sanācijas veidā savus neveiksmīgos konkurentus. Nemaz nerunājot par to, ka... ko tad tādā gadījumā darīs vēl viena jaundibināmā aģentūra, proti, konkurences aizsardzības aģentūra? Paldies par uzmanību.

Es uzskatu, ka balsojums par šo likumprojektu ir absolūti bezpriekšmetisks.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienības frakcija. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Šie trīs likumprojekti neapšaubāmi ir pakete, bet šo likumprojektu kvalitāte, virzoties uz šīs paketes tālāko galu, arvien pasliktinās. Pirmais likums bija daudz kvalitatīvāks, turpretī šeit jau ir daudz būtisku piezīmju. Piemēram, dažas no tām. Šī likuma daži panti stājas spēkā pēc Saeimas izdarītajām izmaiņām uzņēmumu ienākuma nodoklī, jo šo nodokli Saeima pieņēma nesen, un Kabinetam nebija tiesību šeit izdarīt izmaiņas. Un viss būtu labi, ja šīs izmaiņas būtu saistītas. Tad vismaz šodienas darba kārtībā šim likumprojektam būtu jābūt iesniegtam, ja šis likums ir tik steidzams. Bet šo Ministru kabineta likumprojektu šodienas darba kārtībā vismaz pagaidām es neesmu redzējis. Tātad nav šīs te sasaistes. It kā steidzams, bet faktiski jau pat iesniegšana Saeimā, kā tas bijis ar visiem šiem likumiem, turpina kavēties. Tātad it kā ir kaut kāda darbība, bet tanī pašā laikā rezultātu nav.

Otrs būtisks jautājums ir pat varbūt par konceptuālu nostādni, jo visos gadījumos ir runa par fizisko personu noguldījumiem, un tas varbūt neapšaubāmi ir pamatoti, bet nav runas par pavisam ko citu - arī par juridisko personu kaut kādu aizsardzību. Ja tiek aizsargātas fiziskās personas, kas, protams, ir vajadzīgs, un tur iebildumu nav, tad ir jārunā arī par fiziskajām personām - uzņēmējiem, jo neapšaubāmi attieksme pret uzņēmējiem pēc tam ietekmēs arī situāciju budžetā. Ja šī attieksme būs varbūt pozitīva, ja valsts, Saeima un valdība uzņēmējos saskatīs nodokļu maksātājus, kas pilda budžetu un ļauj realizēt dažādas sociālās programmas, un līdz ar to mēģinās izprast viņu stāvokli... Bet, no otras puses, ja viņos redzēs tikai "slaucamu govi", no kuriem vajadzības gadījumā paņemt pēc iespējas vairāk naudas, neskatoties uz to, vai šī "govs" tālāk izdzīvos vai neizdzīvos...

Un tāpēc šeit tomēr tālāk apspriešanas gaitā par to būtu jādomā, kad būs izskatīšana pa pantiem, un jādiskutē par šo jautājumu. Jo būtībā ir skaidrs, ka šobrīd mēs dodam ļoti izteiktu signālu šo fizisko personu noguldījumu aizsardzībai, bet nav vēl šobrīd skaidrs, kādas tam būs sekas - vai komercbankās neparādīsies divējādas depozītu likmes, jo komercbankām, iespējams, būs izdevīgāk maksāt juridiskajām personām nedaudz lielākus procentus, un vai, piemēram, fiziskās personas caur juridiskajām personām neieguldīs, jo no šiem noguldījumiem nav jāmaksā maksājumi. Ko darīs tās uzņēmējsabiedrības, kas šobrīd ir zaudējušas ievērojamus līdzekļus bankrotējušajās bankās? Kādā veidā ir iespējams izdzīvot šīm uzņēmējsabiedrībām, ja tur bija visi viņu līdzekļi? Tātad viņas bankrotē, viņas beidz maksāt nodokļus, liedz ievērojamam skaitam cilvēku darba vietas. Neapšaubāmi par to šeit vispār netiek domāts, jo nevienā vietā tas netiek atrunāts, lai gan šeit tomēr ir jādomā arī par šo problēmu.

Trešais būtiskākais moments. Šajos drošības fondos netiek diferencētas šīs te iemaksas un banku maksājumi pēc kaut kādas šo banku drošības. Pavērtēsim situāciju! Šobrīd pārsvarā ir bankrotējušas bankas, kurām bija paši augstākie noguldījumu depozītu procenti. Daudzām bankām, kas šobrīd vēl darbojas, tie šajā laikā bija ievērojami mazāki. Neteiksim, ka tas ir galvenais bankas drošību raksturojošais faktors, bet neapšaubāmi tā ir viena no šīs drošības ārējām izpausmēm. Un neapšaubāmi būtu arī jādomā, kādā veidā šo procesu tomēr diferencēt, jo ir paredzēts, plānojot šīs izmaksas, sasniegt 10% no kopējiem noguldījumiem. Bet kādā veidā tad? Varbūt arī šai bankai ir kaut kādi "griesti"? Ja šis noguldījums ir, piemēram, kaut kāds ilgtermiņa depozīts, tad par viņu maksā nepārtraukti, bet jauna nauda vairs neparādās. Varbūt arī šeit tomēr būtu diferencējams šis jautājums, jo šo noguldījumu aizsardzība un drošība nav saistīta tikai ar to, cik valsts izmaksās, bet arī ar to, cik stabila būs banku sistēma un kādi banku attīstības signāli tiks doti. Tāpēc arī šis jautājums ir nopietni apspriežams.

Par sanācijas metodēm. Manuprāt, sanācija nav tikai viena - visai primitīva naudas ielikšana dažādās formās, un, kā šeit ir uzskaitīts, tai ir četri veidi. Manuprāt, tomēr ir arī daudz sarežģītākas, un, iespējams, arī lētāk maksājošas formas. Kaut vai, piemēram, šobrīd nekur nav atrunāta banku moratorija izsludināšana kaut vai tādā gadījumā, ka šobrīd ir kopējā banku krīze, ka šobrīd varbūt tiek īstenota kaut kāda speciāla banku kampaņa, ka tiek radīta banka, kura ir sabalansēta, kurai bilance ir kārtībā, un tad pēkšņi ažiotāžas dēļ, būtisku pirmstermiņa noguldījumu laušanas dēļ tā kļūst maksātnespējīga - bankrotē. Pēc tam, protams, kredīti tiek sabalansēti, kaut kā šis jautājums tiek atrisināts, un neviens nezaudē, bet banka tiek iedragāta. Varbūt arī šī metode - pirmstermiņa līguma moratorija izsludināšana - ir domāta šo noguldītāju aizsardzībai, šīs bankas stabilitātes garantēšanai? Arī šeit par to nav runas, lai gan es redzu vēl vairākas citas sanācijas metodes, kas nav tik vienkāršas, kā tikai naudas ielikšana.

Šeit ir mēģināts arī definēt, piemēram, komercbanku ļaunprātīgu bankrotu. Manuprāt, tas īpaši veiksmīgi šeit nav definēts, jo pēc šīs definīcijas attiecībā uz komercbankas ļaunprātīgu bankrotu, es domāju, mums var izrādīties, ka tādu neviena nav, un šeit es tomēr neredzu iespēju, kādā veidā to pierādīt.

Runājot par šo likumprojektu kopumā, jāsaka, ka arī šeit ir izdarītas izmaiņas, bet, kā jau es teicu sākumā, šis likums tomēr kvalitātes ziņā atpaliek no iepriekšējiem noteikumiem. Šeit vēl būtiski ir jārunā par līdzekļu plūsmām. Gaiļa kungs arī tikko teica, ka nauda netiks ņemta no nodokļu maksātāju kabatām. Jāatceras, ka viena no lielākajām summām, kas tagad tiek maksāta no budžeta, tas ir, LATA parādi, arī tika raksturota tikpat rožaini. Gaiļa kungs tanī laikā, ja nemaldos, strādāja Ārlietu ministrijā un daļēji bija saistīts arī ar šo kredītu ņemšanu. Arī toreiz bija solījumi, ka nebūs jāmaksā un ka būs uzplaukums. Šobrīd es tomēr esmu pārliecināts, ka visu summu no bankas "Baltija" iekasēt neizdosies. Un šeit, protams, šo situāciju pilnīgi mēs izvērtēt varēsim tikai varbūt pēc kādiem diviem gadiem, jo šobrīd arī pirmie divi mēneši rāda, ka iekasēšanas ziņā praktiski nav nekas noticis, banku mēs bijām spiesti vispār slēgt, jo praktiski netiek nopelnīti pat kārtējie izdevumi bankas uzturēšanai. Tāpēc, protams, var solīt kaut ko, bet arī par šiem vārdiem tomēr ir jānes kaut kāda atbildība, un laiks vēl rādīs.

Es tomēr esmu pārliecināts, ka lielākā vai mazākā mērā šī summa būs jāmaksā nodokļu maksātājiem. Tas šobrīd saprātīgi domājošiem cilvēkiem, kas kaut cik pārzina situāciju, faktiski ir skaidrs. Ir tikai jautājums - cik liela, vai visa summa vai tomēr daļu izdosies iekasēt.

Un tāpēc arī ir būtisks jautājums par šo aģentūras līdzekļu veidošanu. Šeit, protams, ir nedaudz izdarīti arī labojumi, jo pirmajos divos variantos, bija runa par kaut kādu valsts naudu, par valdības naudu, ko iegulda. Protams, ir jau izdarītas izmaiņas, jo ir skaidrs, ka valsts nauda ir budžeta nauda tādā vai citādā mērā. Un šeit tomēr nav akceptēts tas, ka te ir minēts likums "Par budžetu un finansu vadību", kas, protams, nosaka, ka bez apropriācijām nevar veikt nevienu izmaksu, kas saistīta ar valsts budžetu, bet tomēr arī precīzi ir jābūt skaidram, ka tās ir iemaksas no budžeta - vai nu no budžeta, vai speciālā budžeta. Un šī līdzekļu plūsma, šis nepieciešamo līdzekļu daudzums šobrīd varbūt ir pati vājākā vieta, kas šobrīd nav izstrādāta. Tad, kad mēs arī komisijās skatījāmies, mēs arī lūdzām nosaukt šīs summas. Te tiek sauktas ļoti dažādas summas, tātad šīs noguldītāju izmaksas tiek sadalītas divos posmos, un otrā posma - līdz 500 latu izmaksai - sākuma vērtējums bija 64 miljoni latu. Budžeta komisijā premjerministrs un finansu ministre sauca skaitļus - 50 un 55 miljoni, kas atšķīrās tikai par nieka 5 miljoniem. Nu tāda sīknauda vien te ir - kas tie 5 miljoni tādi ir? Un arī dati par pirmā posma sanāciju ir ļoti atšķirīgi. Sākumā bija 43 un pēc tam bija 30. Protams, tiek noskaidrota situācija, tā mainās, faktiski jau summas sveras uz samazināšanās pusi, bet tam tomēr būtu jābūt vismaz anotācijā.

Arī attiecībā uz nākošo noteikumu projektu nav pamatots un nav pat novērtēts tas risks, kāds ir budžetam. Jo jebkurā gadījumā, ja tiek ņemts kredīts, ir tikai valdības garantijas Bet ko šobrīd mēs varam likt pretī, lai šo kredītu saņemtu? Vai šobrīd mūsu "cauro" budžetu un skaistos vārdus kāds ņems pretī? Varbūt no mums prasīs daudz vairāk - ļoti smagus, teiksim, tāpat paverdzinošus kredītnoteikumus. Un katrā ziņā šādus lēmumus bez Saeimas valdība nav tiesīga pieņemt, jo tas ilglaicīgi skar valsti un var radīt neatgriezeniskas un smagas sekas.

Tāpēc būtībā, ņemot vērā gan šos visus iebildumus, gan Budžeta komisijas priekšsēdētāja izteikumu, arī es atbalstu to, ka šis likumprojekts, protams, ir nododams komisijai un ir skatāms šodien arī pirmajā lasījumā, lai varētu sākt strādāt pie pantiem un tomēr būtiski tos uzlabot. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Indra Sāmīte - finansu ministre. Lūdzu!

I.Sāmīte (finansu ministre).

Godājamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es uzskatu, ka ir pilnīgi nepieciešams pieņemt visus šos trīs likumprojektus kopā. Šie trīs likumprojekti ir sagatavoti, lai nostiprinātu likumdošanas pamatu vienā no mūsu ekonomikai vissvarīgākajām darbības jomām.

Likums par komercbankām ir vecā likuma uzlabots variants, kas principā dod likuma spēku Latvijas Bankas noteikumiem, uzlabo un nostiprina bankas, banku uzbūvi un dibināšanas principus.

Noteikumi par komercbanku sanāciju un bankrotu iedibina kārtību grūtībās nonākušo banku darbības uzlabošanai vai profesionālai likvidācijai un organizē noguldījumu fonda un sanācijas fonda uzkrāšanu un izmantošanu. Visi pārmetumi, kas ir izskanējuši par to, ka šajos fondos sākumā nebūs naudas, protams, ir ārkārtīgi pamatoti. Tas ir process, kas ir ilgstošs un prasa laiku, bet, ja mēs viņu nesāksim tagad, tad ar katru dienu, ko mēs kavējam, šis process arī, protams, iekavējas. Es varu tikai atgādināt to, ka pēc šīs krīzes iesākšanās pie mums bija atbraukuši un sniedza padomu norvēģu baņķieri, kuri nesen bija izgājuši cauri līdzīgai krīzei. Viņi savai krīzei bija paspējuši gatavoties 25 gadus, bet tomēr viņiem uzkrita kā sniegs uz galvas, un arī viņiem tā bija krīze. Tātad mums ir jāsāk gatavoties nākotnei.

Pārmetumi par to, ka "veselām" bankām ir kaut kādā veidā jāatbild par "neveselām" bankām, principā nav pamatoti, jo ir šie apdrošināšanas fondi. Un, kā mēs visi ļoti labi zinām, mēs nekad neviens nevaram pateikt, kurā brīdī mums šī apdrošināšana būs nepieciešama. Teiksim, kāda veselīga banka arī var nonākt grūtībās, tai būs nepieciešama sanācija, un viņa tad būs ļoti priecīga, ka šis fonds ir izveidots. Vai arī banka, kura ir nonākusi tiktāl grūtībās, ka viņa būs jālikvidē... Tad būs ārkārtīgi labi, ka būs šis fonds, lai kaut vai dalēji segtu šo mazo noguldītāju līdzekļus šajā bankā. Mēs neviens nekad nevaram būt drošs, ka mums šī apdrošināšana nebūs vajadzīga, un tāpēc arī bankām - veselajām bankām, darbspējīgajām bankām - ir jāiegulda līdzekļi šajos fondos. Atkal - tas ir vajadzīgs nākotnei.

Ir arī Ministru kabineta apstiprinātas un iesniegtas izmaiņas likumdošanā, par kurām runāja Bērziņa kungs, kur galvenais uzsvars ir likts uz to, lai atvieglinātu šo nodokļu nastu tā, lai komercbankām ir šās izmaksas jāveic nevis no peļņas, bet tā, ka tās var norakstīt no izdevumiem.

Bērziņa kungs ir kļuvis par banku speciālistu, un es ļoti priecājos, bet paragrāfs un apraksts par ļaunprātīgu bankrotu ir precīzs un principā pamatots, tas ir pārņemts no Komercbanku asociācijas ieteikumiem.

Un pēdējais, kas attiecas uz noteikumiem par fizisko personu noguldījumu kompensāciju. Te ir pilnīgi nepieciešams dot maksimālas garantijas vienkāršajiem noguldītājiem, jo šo noguldītāju uzticība mūsu banku sistēmai ir mūsu valsts attīstības stūrakmens. Šie ir tie līdzekļi, no kuriem aug un veidojas mūsu tautsaimniecība. Te neapšaubāmi ir nepieciešami ne tikai šie likumi vien, bet vēl arī plašas izmaiņas un uzlabojumi mūsu likumdošanā un tiesu sistēmā. Bet to, protams, nevar visu aptvert vienā rāvienā. Šo likumu pieņemšana ir pirmais solis pareizajā virzienā. Vēl paliek ārkārtīgi liels darbs, un es ceru, ka visi tie, kuri šodien ir izteikuši konstruktīvu kritiku, šo kritiku arī nodos tālāk rakstiskā veidā Budžeta un finansu komisijai, kura to izskatīs cerībā, ka tā uzlabos likumprojektu, un arī iekļaus likumprojektā.

Ministru kabinets ir sagatavojis un ierosinājis arī kārtību, kādā atbalstīt juridiskās personas, kuras ir nokļuvušas grūtībās sakarā ar to, ka ir "iesaldēti" līdzekļi maksātnespējīgās bankās.

Noslēgumā es vienkārši vēlos atgādināt to, ka šā likuma izstrāde arī jums nav bijusi pārsteigums, kā tas dažkārt var likties šeit, klausoties jūsu runas. Likuma izstrādē piedalījās un likuma izstrādi atbalstīja Latvijas Banka, Komercbanku asociācija un vēl vesela virkne dažādu valstu speciālistu, kuri sniedz padomus no savas tiešās pieredzes banku jomā. Viņi, protams, nav nevainojami. Likumi gandrīz nekad nav pilnīgi gatavi, un šie likumi nav gatavoti tikai šodienai, bet šie likumi ir gatavoti, lai iedibinātu pamatus un kārtību mūsu finansu sistēmā un mūsu nākotnei. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Saeimas Prezidija ierosinājumu - Satversmes panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.211 "Noteikumi par komercbanku sanāciju un bankrotu" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un līdz ar to noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 1, atturas - 11. (Starpsauciens no zāles: "17") Es atvainojos, atturas - 17. Līdz ar to šie noteikumi tiek nodoti Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

Nākamais jautājums ir noteikumi nr.213 "Noteikumi par fizisko personu noguldījumu kompensāciju". Jūs piecēlāties abi reizē. Ievērosim secību!

Imants Kalniņš - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Pēc tam - Gundars Bērziņš.

I.Kalniņš (LNNK).

Godājamais priekšsēdētāj! Godājamā Saeima! Es gribu runāt par šo likumprojektu, pirmkārt, kā par Ministru kabineta izšķiršanos risināt šo jautājumu politiskā kontekstā vai risināt šo jautājumu ekonomiskā kontekstā. Esmu spiests konstatēt, ka Ministru kabinets ir izšķīries šo jautājumu risināt politiskā kontekstā. Vai vajag iedzīvotājiem kompensēt viņu zaudējumus? Vajag! Ikviens ar veselu saprātu apveltīts cilvēks nevar atzīt, ka tas nav vajadzīgs. Bet man ir jautājums: vai vajag kompensēt vienas daļas noguldītāju zaudējumus vai vajag kompensēt visu noguldītāju zaudējumus?

Es šeit negribu runāt par to ģenēzi, kuras rezultātā mēs esam nonākuši šodien pie šī konkrētā likumprojekta, kas mēģina risināt vienas daļas noguldītāju problēmas. Es šeit negribu runāt par to, ka šī ģenēze varbūt sākās ar to brīdi, kad jaunā Latvijas valsts ķērās pie ārkārtīgi nepārdomātas, es negribu minēt vārdu - diletantiskas - naudas reformas realizēšanas. Es gribu tikai pateikt to, ka pie iedzīvotājiem, kas ir zaudējuši savus noguldījumus, pieskaitāmi visi tie, kuri šīs naudas reformas rezultātā zaudēja savus ietaupījumus krājbankā.

Es šeit gribu runāt arī par tiem iedzīvotājiem, kuri noguldīja savu naudu, kā jau es iepriekš minēju, dažādās puslegālās sabiedrībās. Un arī šajā ziņā es gribu izteikt pārmetumu Ministru kabinetam jeb Ministru padomei, kas savā laikā neparūpējās par to, lai šīm sabiedrībām bez licences netiktu atļauts nodarboties ar ieguldījumu pieņemšanu.

Es gribu runāt par visu kolapsējošo komercbanku iedzīvotāju noguldījumu zaudējumu kompensāciju. Es Budžeta komisijā jautāju, un nesaņēmu atbildi uz savu jautājumu: kādēļ jūs uzskatāt par iespējamu vienai noguldītāju daļai piešķirt priviliģētu situāciju, salīdzinot ar pārējām? Uz šo jautājumu es atbildi nesaņēmu.

Otrs jautājums ir saistīts tieši ar šo kompensāciju - ar iedzīvotāju noguldījumu kompensāciju. Runājot par pašu principu, es gribu redzēt analīzes rezultātus, kur man skaidri un gaiši skaitliskā izteiksmē būtu parādīts, cik lieli zaudējumi valstij ir radušies no tā, ka savus noguldījumus, vienalga, kādā veidā, ir zaudējuši Latvijas uzņēmēji. Es gribētu redzēt šos skaitļus, teiksim, desmit gadu perspektīvā. Tātad kāda būtu šī perspektīva un kādi būtu skaitļi, kas saistīti ar iedzīvotāju dzīves līmeņa celšanos, ar ienākumiem no nodokļiem, saistībā ar situāciju, ka uzņēmēji nebūtu šos līdzekļus zaudējuši. Tad man būtu iespējams vērtēt, kam dot prioritāti - vai iedzīvotāju noguldījumu kompensēšanai vai uzņēmēju zaudējumu kompensēšanai. Es runāju par visiem tiem cilvēkiem, kuri labprātīgi maksā nodokļus, kuriem ir mazi uzņēmumi, kuri grib darboties un darbojas. Un tad varētu izvērtēt, kam dot prioritāti.

Protams, ikvienam, ikvienai partijai, kura ir iesniegusi savus sarakstus vēlēšanām, šodien ir bīstami uzstāties pret to, ka iedzīvotājiem atdod naudu. Es arī neuzstājos par to, bet neuzstājos šā iemesla dēļ. Es uzstājos pret to, lai tiktu risināts jautājums, kā kompensēt visiem zaudējumus. Es nezinu, kādā veidā. Taču - lai valdība, Ministru kabinets, dod argumentētu savu principiālo nostāju šajā jautājumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies! Lūdzu sekretāra biedri Irēnu Folkmani nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies.

I.Folkmane (5.Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies šādi deputāti:

Dzintars Ābiķis,

Aivars Berķis... Aivars Berķis ir zālē.

Vilnis Edvīns Bresis,

Jānis Jurkāns,

Mārtiņš Ādams Kalniņš,

Odisejs Kostanda,

Andrejs Krastiņš,

Ludmila Kuprijanova... ir zālē.

Aristids Lambergs,

Ruta Marjaša,

Valdis Pavlovskis,

Modris Spuģis.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 13.30.

(P ā r t r a u k u m s)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrēties. Reģistrācija. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 58 deputāti. Turpinām izskatīt noteikumus nr.213 "Noteikumi par fizisko personu noguldījumu kompensāciju".

Turpinām debates. Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienības frakcija. Pēc tam - deputāts Kiršteins.

G.Bērziņš (LZS).

Šajā paketē šis likumprojekts ir trešais - noslēdzošais. Un kvalitātes ziņā arī vissliktāk sagatavotais, jo pret šo likumprojektu bija daudz iebildumu, un viens no būtiskākajiem ir tas, ka ir jāparādās veselai nodaļai par šo līdzekļu plūsmu, no kā tā veidojas, kā tiek šie līdzekļi maksāti vai, piemēram, pietrūkst izmaksai, kādā veidā, no kādiem līdzekļiem tiek maksāts. Un šī būtiskā daļa... tas, kā veidojas šie līdzekļi, nav pietiekami labi atrunāts.

Otrs būtiskākais, kas arī šinī likumprojektā nav un par ko jau runāja sakarā ar iepriekšējo likumprojektu, ir tas, ka šeit ir runa par fiziskām personām, bet nemaz nav runāts par juridiskām personām. Un juridiskām personām, piemēram, sanācijas metodes, kas varētu būt arī citas, piemēram, tie paši atvieglotie kredīti, kas it kā šobrīd tiek doti... bet, ja tā prakse ir un ir nepieciešama, tad tam jābūt atrunātam arī likumā. Arī, piemēram, šo uzņēmēju zaudēto summu ieskaitīšana nodokļu maksājumos, jo faktiski jau daļa firmu būs maksātnespējīgas un faktiski jau nodokļus tās tāpat nesamaksās. Tā ka šādas metodes, kas būtu saistītas ar juridisko personu atdzīvināšanu, sanāciju, arī, manuprāt, būtu ņemamas vērā.

Vēl viens būtisks apstāklis sakarā ar to, ka nav uzrādītas šīs līdzekļu plūsmas un avoti, ir jautājums - cik reāla ir šī kompensācija? Var iznākt tā, ka šobrīd šo naudu izmaksā, bet pēc tam nākas šiem pašiem cilvēkiem no otras kabatas par to samaksāt (piemēram, ar inflāciju, kas ievērojami var paaugstināties un "noēst" šos līdzekļus). Tāpēc, neapšaubāmi, galvenais ir tas, lai šis likums būtu sabalansēts, reāls, jo tikai tad būs iespējams reāli kompensēt, nevis ar vienu roku dot, bet pēc tam ar otru ņemt atpakaļ, kā tas šobrīd ir raksturīgs, piemēram, pensiju izmaksām. Augustā tika paildzinātas izmaksas par divām dienām, septembrī - vēl par divām dienām. Ja par četrām dienām visiem cilvēkiem atliek šīs izmaksas un dienā izmaksas ir miljons latu, tātad četru miljonu latu izmaksas tiek pārceltas faktiski uz nākamo gadu. Un šīs pensijas tiek palielinātas, bet faktiski jau uz to pašu pensionāru rēķina. Ja šī rīcība būs nepārdomāta, var iznākt tāda pati situācija, ka iedod šobrīd šo naudu, bet faktiski pēc tam to paņems tādā pašā apmērā (vai vēl lielākā) atpakaļ - un arī no citiem cilvēkiem. Un, kas attiecas uz jautājumu par līdzekļu plūsmu, es tomēr ceru, ka Kabinets... tātad šeit ir noslēguma jautājumi, pret kuriem mums ir būtiski iebildumi, kā es teicu. Citos likumos šī līdzekļu plūsma bija daudzmaz sakārtota atbilstoši likumam "Par budžetu un finansu vadību". Bet izlasīsim "Noslēguma jautājumu" 2.punktu: "Lîdz Banku aģentūras kompensācijas fonda izveidošanai līdzekļu avotus fizisko personu noguldījumu kompensācijai Finansu ministrija ir tiesīga piesaistīt patstāvīgi, katrā konkrētajā gadījumā saņemot Ministru kabineta atļauju." Tomēr gribu norādīt, ka Budžetu un finansu vadības likumā ir norādīts, kādā veidā tiek kārtoti ārējo parādu jautājumi, aizņēmumu jautājumi, valsts garantēto kredītu saņemšanas jautājumi, un ir noteiktas kompetences, un visaugstākā kompetence šeit pieder Saeimai, akcepts ir jāsaņem tomēr no Saeimas. Ir jāzina, kam šī nauda tiek tērēta un kā tā tiek atspoguļota budžetā.

Un otrs būtiskākais nosacījums - ir noteikts, ka bez apropriācijas kādam mērķim līdzekļu atvērumi nedrīkst tikt veikti. Šobrīd budžetā nav ne rindiņas ar ierakstu par līdzekļu izlietošanu, un jebkurā gadījumā, ja šīs izmaksas tiks pārliktas uz tālāko gadu budžetiem, arī šogad būs jāmaksā par šiem kredītiem procenti.

Otrs jautājums ir - kādā veidā šie līdzekļi tiks saņemti un kas tiks dots pretī. Es domāju, ka, lai strauji saņemtu šādu kredītu, nosacījumi varētu būt ļoti neizdevīgi, varētu teikt, pat verdziski. Un tāpēc, neapšaubāmi, valdībai ir ļoti rūpīgi jāizsver un Saeimai ir jābūt informētai, kas šie ir par līdzekļiem, kādi ir nosacījumi un ko mēs dodam pretī. Var būt, ka mēs pretī ieķīlājam pusi Latvijas un tad, izmaksājot šīs summas, pēc dažiem gadiem var rasties nopietnas problēmas. Neskatoties tomēr uz šiem būtiskajiem trūkumiem un tomēr cerot arī uz valdības saprātu, ka tā tomēr nedarbosies pretī finansu likumdošanai, tas ir, Budžetu un finansu vadības likumam, un neņems nepārdomātus kredītus, kas būtiski var ietekmēt budžeta destabilizāciju un arī, krīzei sasniedzot kaut kādu kritisku robežu, kura, manuprāt, vairs nav īpaši tālu, var radīt arī problēmas ar valūtas, naudas stabilitāti, un šie procesi var būt jau neatgriezeniski. Jo ir procesi un krīze, kur notiek kaut kādas situācijas un procesi, kuri ir atgriezeniski, kur kļūdas ir iespējams labot. Bet, sasniedzot šo kritisko robežu, procesi var kļūt neatgriezeniski. Manuprāt, mēs neesam īpaši tālu no šā sliekšņa, kad iestāsies neatgriezeniski procesi visā finansu sistēmā.

Protams, arī šai naudas izmaksai, ja tā sekos kaut kad augustā, būs noteiktas sekas. Neapšaubāmi, jāraugās, lai arī šī līdzekļu izmaksa, ja tā tomēr notiks, dotu pozitīvus efektus. Kaut gan jau šobrīd ir pilnīgi skaidrs, ka lielākā vai mazākā mērā papildu naudas parādīšanās apgrozībā patēriņa tirgū novedīs pie cenu indeksa pieauguma. Septembrī un oktobrī minimālais, manuprāt, varētu būt ne mazāks kā 3%. Septembra un oktobra cenu indekss, ja šī rīcība būs varbūt nepārdomātāka un tiks pieļautas rupjas kļūdas, varētu būt pat lielāks. Un tas nozīmē, ka tātad visai sabiedrībai iespējas par to pašu naudu pirkt katru mēnesi reāli samazināsies par 3%. Protams, šādi inflācijas rādītāji nebūtu varbūt pārāk satraucoši, ja tie būtu īslaicīgi, kaut gan, ņemot vērā šāgada inflācijas prognozi, kas budžetā ir 15% un kas šobrīd jau ir varonīgi pārsniegta... tas, manuprāt tomēr norāda uz nopietnām problēmām, jo šobrīd ir gandrīz pilnīgi skaidrs, ka pagājušā gada inflācijas cenu indeksu rādītāji tiks pārsniegti.

Neskatoties uz visiem būtiskajiem iebildumiem un cerot uz valdības saprātīgu apdomīgu rīcību, kura varbūt līdz šim nebija tai pārāk raksturīga, šo likumprojektu varētu nodot komisijai, un būtu priekšlikums tomēr to šobrīd jau izskatīt pirmajā lasījumā, lai mēs nopietni varam strādāt sevišķi pie šīm sadaļām, kuras likumā nav atspoguļotas, un es vēlreiz atkārtoju: tātad, šis faktiski ir vienīgais likumprojekts, kur Budžeta komisijas būtiskie iebildumi faktiski nav ņemti vērā un faktiski nav neviens no tiem ietverts un atspoguļots. Tātad šis likumprojekts tomēr no šīs visu triju likumprojektu paketes ir visnekvalitatīvākais. Es aicinu to atbalstīt un pieņemt un šodien noteikti to izskatīt pirmajā lasījumā, lai mēs varētu pēc iespējas ātrāk pie šā jautājuma strādāt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins - Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcija. Lūdzu!

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamais prezidij! Godājamie deputāti! Mēs arī nobalsojām par šo pirmo un otro likumprojektu, bet attiecībā uz šo trešo likumprojektu ir dažas tīri tehniskas iebildes. Un pirmā ir šāda. Likumprojekta 6.pantā ir rakstīts, ka līdzekļi fizisko personu noguldījumu kompensācijai tiek izmaksāti no Banku aģentūras kompensācijas fonda. Banku aģentūras kompensācijas fondu veido, pirmkārt, komercbanku regulārie maksājumi sasakaņā ar 7.pantu (un pret to nevarētu iebilst) un, otrkārt, atskaitījumi no Latvijas Bankas līdzekļiem - ne mazāk par 1 miljonu latu gadā. Tātad tā jau ir tīri brīnumaina lieta, tas ir pieņemts Satversmes 81.panta kārtībā, un mēs atskaitām no Latvijas Bankas 1 miljonu. Man uzreiz ir jautājums - kāpēc ne 4 miljoni vai... teiksim, 1993.gadā bija 7 miljoni. Atskaitām Satversmes 81.panta kārtībā visus četrus miljonus un izdalām.

Nākamais. Ir pareizi Ministru kabineta novirzītie valsts budžeta līdzekļi saskaņā ar likumu "Par budžetu un finansu vadību". Ja šajā situācijā mēs pieņemam tādu pārejas periodu, kas, protams, ir vajadzīgs, jo, kamēr šī Banku aģentūra tiks izveidota, kamēr visi šie fondi tiks uzkrāti, paies kādi gadi... Ideja ir ļoti laba, es domāju. Ja, teiksim, kaut vai 10 gados tiek kaut kādi līdzekļi uzkrāti (un protams, šī summa būs zināma, būs zināms, kāda tā būs, to varētu aprēķināt un, teiksim, šīs summas ietvaros varētu arī saņemt varbūt kaut kādus aizdevumus no starptautiskajām organizācijām), tas viss būtu bijis normāli. Bet uzreiz "Noslēguma jautājumos" ir ierakstīts: "Atbilstīgi minētajai kārtībai, termiņiem un vietai noguldījumu kompensācija izmaksājama tām fiziskajām personām, kuru noguldījumu konti atradās komercbankās, kas ar tiesas spriedumu atzītas par maksātnespējīgām vai bankrotējušām līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai." Tātad mēs it kā izmaksājam ar atpakaļejošu datumu tiem cilvēkiem, kas ir ieguldījuši savus līdzekļus šajās komercbankās. Tajā pašā laikā man nav pārliecības, ka esošais Kriminālkodekss un citi normatīvie akti nav jālabo. Runājot par šiem ļaunprātīgajiem noguldītājiem, varbūt arī, teiksim, par kaut kādu īpašuma atsavināšanu vai vēl par kaut ko citu, ir nepieciešami labojumi, ko mēs tik un tā nevaram izdarīt ar atpakaļejošu datumu. Tas varētu darboties tikai "uz priekšu". Šeit mēs it kā runājam par atpakaļejošu datumu. Uzreiz parādās tīri morāla problēma - ar ko cilvēks, kas ir ieguldījis naudu, teiksim, bankā "Baltija" un ir pazaudējis 500 latus, un grib tos atdabūt, - ar ko viņš ir labāks par to cilvēku, kas ir ieguldījis 500 latus, teiksim, firmā "Latgalīte" vai kādā citā? Jo daudzi cilvēki paguva ielikt naudu likumā paredzētā kārtībā juridiski reģistrētās firmās un uzņēmumos līdz brīdim, kamēr valdība aizliedza pieņemt šīm firmām naudas noguldījumus. Avīzēs un televīzijā visur bija reklāmas, ka var šo naudu ieguldīt, teiksim, attiecīgajā SIA uz 120 procentiem vai uz kaut kādiem lielākiem procentiem, un cilvēki šo naudu ieguldīja. Bet kāda ir starpība starp to cilvēku, kas notic Latvijas Tieslietu ministrijā un Uzņēmumu reģistrā oficiāli nereģistrētam uzņēmumam, iegulda savu naudu un šī nauda viņam pazūd, un to cilvēku, kurš iegulda savu naudu komercbankā? Var būt, ka tā ir tikai morāla problēma, bet es domāju, ka to pirmajā lasījumā vajadzētu pārdomāt, jo - vai nevajadzētu tādā gadījumā kompensēt visiem, vismaz tiem cilvēkiem, kas ir ielikuši naudu vai zaudējuši to līdz šā valdības rīkojuma izdošanai, ka šīs firmas nedrīkst pieņemt naudas noguldījumus? Tas šeit galīgi neparādās. It kā viena cilvēku kategorija ir pirmās šķiras, un nez kāpēc tā otrā cilvēku kategorija ir otrās šķiras.

Un varbūt pats galvenais - tātad kādā veidā tad šī nauda tiks saņemta? Protams, ir uzskaitīts, ka no kaut kādiem kredītiem, kurus mēs dabūsim atpakaļ. Nu, bankas "Baltija" gadījumā var būt, ka mēs 5 miljonus dabūsim, bet nevis 100 miljonus. Bet es esmu redzējis tos aprēķinus. Ja ir runa par to, ka līdz kādiem 500 latiem izmaksā (šī summa svārstījās - apmēram 30 miljoni vai drusciņ vairāk latu), tad diezgan interesants liekas šis punkts "Noslēguma jautājumos". Tātad šajā 2.punktā ir ierakstīts skaidri un gaiši: "Lîdz Banku aģentūras kompensācijas fonda izveidošanai līdzekļu avotus fizisko personu noguldījumu kompensācijai Finansu ministrija ir tiesīga piesaistīt patstāvīgi, katrā konkrētajā gadījumā saņemot Ministru kabineta aļauju." Kādā veidā tad jūs varat piesaistīt patstāvīgi šo naudu un no kurienes? Viens - no Latvijas Bankas var noņemt 1 miljonu latu, bet, teiksim, tos pārējos tātad var, es saprotu, no neizmantotajiem aizdevumiem... Ja mēs ņemam no šiem neizmantotajiem aizdevumiem (un Latvijā ir noteikti kaut kādi "griesti", ir palikuši kādi 40 miljoni vai pieņemsim, 30 miljoni), tas viss varētu būt. Bet tad, mīļie cilvēki un deputāti, un finansu ministr, stājas spēkā Satversmes 81.pants, ko daudzi nemaz nav izlasījuši! Un kas tur ir teikts? Tur ir teikts, ka Satversmes 81.panta kārtībā var daudz ko pieņemt un daudzas skaistas lietas izdarīt, bet ir stingri pateikts, kādus likumus nevar grozīt. Un mīkstāka, drusciņ mīkstākā, formulējumā ir teikts, ka 81.panta kārtībā pieņemtie likumi (citēju) "nevar attiekties uz amnestiju, valsts kases zīmju emisiju, valsts nodokļiem, muitām, dzelzceļa tarifiem un aizņēmumiem". Lai kāds man pierāda, ka šā Satversmes 81.panta kārtībā pieņemtā un pirmajā lasījumā tagad komisijai nododamā likumprojekta noslēguma jautājumu 2.pantā nerunā tieši par šiem aizņēmumiem, par šiem 30 miljoniem! Protams, tie varbūt ir apstiprināti kaut kādā kopējā... teiksim, tajā bilancē, par cik tur Latvijas valsts var aizņemties, bet tas arī ir vēl jāapskatās... Es negribu teikt... es runāju tikai par tehnisko pusi... Ja jau mēs pieļaujam šādu precedentu, ka mēs mierīgi 81.panta kārtībā varam noņemt naudu no Latvijas Bankas, teiksim, kaut kādiem rēķiniem, tad mēs mierīgi varam arī pārkāpt šo Satversmes aizliegumu, kas attiecas uz aizņēmumiem. Vai tad vienkāršāk nebija tomēr nepieņemt to 81.panta kārtībā? Jo šodien Kehra kungs pateica skaidri un gaiši, ka mēs jau pirmajā lasījumā to varam izskatīt... izskatām to parastā kārtībā pirmajā lasījumā, kaut vai nobalsojam par steidzamību, un nākamajā nedēļā pieņemam otrā lasījumā, un viss. Un pa šo nedēļu mēs to iestrādājam. Kāds nu tas būs, tāds nu tas būs. Nu, tas nebūs ideāls, tas būs drusciņ labāks, nekā tagad ir uzrakstīts, bet pieņemts tas tiks, un pēc tam to varēsim uzlabot nepārtraukti, kaut vai nākamos 10 gadus, un nekas briesmīgs tāpēc nenotiks. Bet mans priekšlikums būtu tomēr tāds. Jo mēs radīsim vienkārši bīstamu precedentu, ja katra nākamā valdība 81.panta kārtībā sāks noņemt naudu no Latvijas Bankas vai kaut kādā mērā, teiksim, pieņemt šādus lēmumus, kas ir saistīti ar aizņēmumiem. Mēs vienkārši radīsim nepatīkamu precedentu. Varbūt es neesmu izpētījis tieši šo juridisko pusi, varbūt man paskaidros, teiksim, Sāmītes kundze, bet es domāju, ka to pašu rezultātu mēs ļoti vienkārši varam panākt nākamajā nedēļā Saeimā, nepārkārtojot šo 81.pantu tātad. Jā, komisijām jau tas ir nodots, deputātiem arī tas ir izdalīts jau... kaut kādā veidā, bet ne 81.panta kārtībā, bet... Nu, Saeima jau var to pieņemt izņēmuma veidā un kā steidzamu to nodot arī komisijām parastā kārtībā, un komisija to izskatīs tāpat, jo tas taču visiem zināms, ka tas ir izskatīts, visi to ir desmit reizes izlasījuši, frakcijās ir apsprieduši, un mēs to pirmajā lasījumā varam pieņemt un iesniegt priekšlikumus nākamajā nedēļā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Jūs gribat runāt tomēr? Tad uzskatīsim, ka jūs esat referente, un kā referentei jums ir atļauts teikt galavārdu. Komisija neiebilst? Lūdzu!

I.Sāmīte (finansu ministre).

Paldies. Es vēlētos tikai vēl vienu reizi vērst jūsu uzmanību uz to, ka...

Sēdes vadītājs. Indra Sāmīte - finansu ministre. Lūdzu!

I.Sāmīte (finansu ministre).

Godājamais Prezidij! Vēl vienu reizi gribētos vērst jūsu uzmanību uz to, ka būtu ārkārtīgi nepieciešamī un lietderīgi šos trīs likumprojektus virzīt kopā. Noguldītāju apdrošināšanas noteikumi ir tik tiešām nepieciešami, lai ieviestu jaunu uzticību finansu un banku sistēmā. Es īsi atkārtošu to, ko es teicu iepriekš. Tātad - par mehānismu, kā veidojas aprite mūsu tautsaimniecībā. Banku sistēmā savu naudiņu nogulda pārsvarā uzņēmēji, pārsvarā šo naudu ņem un izmanto, lai veiktu uzņēmējdarbību un paplašinātu tautsaimniecību. Mums jānodrošina un jāveicina tas, lai cilvēki, iedzīvotāji, vēlētos un justos droši, kad viņi aiznes savu naudiņu un nogulda to bankās. Un no tā atkal uzņēmēji var šo naudiņu ņemt un izmantot, lai mūsu tautsaimniecību vairotu un nostiprinātu. Kas attiecas uz jautājumiem, kurus pieminēja Kiršteina kungs, es tikai vēlētos pieminēt to, ka runa ir par to, ka jebkuras izmaksas veikt Budžeta likuma ietvaros. Tātad vēl vienu reizi es tomēr lūgtu jūs arī šo trešo likumprojektu apstiprināt un virzīt tos visus trīs kopā, un visus nepieciešamos vai vēlamos labojumus, kā arī konstruktīvo kritiku iesniegt un iestrādāt otrā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu - Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.213 "Noteikumi par fizisko personu noguldījumu kompensāciju" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 4, atturas - 13. Noteikumi ir pieņemti un tiek nodoti Budžeta un finansu komisijai.

Saeimas Prezidijam ir iesniegts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegums - ierosinājums, par kuru jau šeit runāja komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kehris, kurā viņi lūdz likumprojektus "Noteikumi par komercbanku sanāciju un bankrotu", "Komercbanku noteikumi" un "Noteikumi par fizisko personu noguldījumu kompensāciju", kuri ir pieņemti Ministru kabinetā jeb izdoti Satversmes 81.panta kārtībā un kurus pieņēma izskatīšanai Saeima, iekļaut darba kārtībā pēc darba kārtības 24.punkta un izskatīt pirmajā lasījumā. Pēc darba kārtības 24.punkta Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija jau ir piedāvājusi iekļaut likumprojektu, un mēs esam to iekļāvuši, tātad tas varētu būt pēc 25., 26., 27.punkta. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Līdz ar to šis priekšlikums ir pieņemts.

Tālāk. Noteikumi nr.214 "Noteikumi par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu". Vai deputātiem ir iebildes pret Saeimas Prezidija atzinumu? Aivars Endziņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Tas ir tīri civiltiesisks jautājums, un tādēļ, kaut arī Juridiskajai komisijai jau tā ir liela slodze, es lūdzu nodot to arī Juridiskajai komisijai un noteikt Juridisko komisiju kā atbildīgo komisiju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Līdz ar to Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un nosaka, ka atbildīgā komisija ir Juridiskā komisija.

Noteikumi nr.215 "Grozījumi likumā "Par valsts uzņēmumu"". Iesniedz Ministru kabinets. Deputātiem iebildes nav, līdz ar to Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Tālāk - noteikumi nr.216 "Par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu ar energoapgādes uzņēmumu ārējiem objektiem". Lūdzu! Zigurds Tomiņš - Latvijas Zemnieku savienības frakcija.

Z.Tomiņš (LZS).

Cienījamais Prezidij un godātie deputāti! Tātad pašreiz skatāmais darba kārtības punkts ir likumprojekts "Par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu ar energoapgādes uzņēmumu ārējiem objektiem". Šāds likums (es teiktu un uzsvērtu - likums, nevis noteikumi), ir neapšaubāmi nepieciešams, un Saeima to ir ar savu balsojumu, pirmajā lasījumā pieņemot līdzīgu likumprojektu, arī apstiprinājusi. Šajā gadījumā tā nepieciešamība ir pamatota ar to, ka zemes reformas realizēšanas gaitā Latvijā nav pilnībā noregulētas īpašnieku savstarpējās attiecības un likumdošana pietiekami skaidri nenosaka attiecību starp energoiekārtu īpašniekiem (no vienas puses) un zemes, kā arī ēku īpašniekiem (no otras puses), un tādēļ daudzos gadījumos veidojas konfliksituācijas.

Ko mēs, šā likuma izpratnē, saprotam ar aprobežojumu? Tātad arī saskaņā ar Civillikumu tās ir energoapgādes uzņēmumu tiesības - sabiedrības interesēs izmantot citu īpašnieku nekustamo īpašumu energoapgādes ārējo objektu ierīkošanai, aizsardzībai un ekspluatācijai, vienlaikus nosakot nekustamā īpašuma īpašnieka pienākumu paciest šo tiesību izmantojumu. Un, kā teikts 3.panta pirmajā daļā, ar šiem noteikumiem saskaņā ar Civillikumu sabiedrības interesēs tiek nodibināts pastāvīgs nekustamā īpašuma īpašnieka vai valdītāja īpašuma lietošanas tiesību aprobežojums, ja uz šā īpašuma atrodas vai tiks izvietoti energoapgādes uzņēmumu ārējie objekti. Es uzskatu, ka neizstrādātas ir tieši tās normas, kas attiecas uz aprobežojumu noteikšanu ne tikai attiecībā uz īpašumiem, uz kuriem atrodas šie energoapgādes uzņēmumu objekti, bet arī uz tādiem īpašumiem, uz kuriem tikai tiks izvietoti šie objekti. Tas pats ir arī 10.pantā. Galu galā - kāda kārtība būs aprobežojumu noteikšanā vēl nākotnē paredzamiem objektiem? Kas pieņems lēmumu par šo objektu īpašnieku tiesību ierobežošanu jeb aprobežošanu? Diemžēl tas notiekumos ir ļoti virspusēji pateikts. Ja mēs paskatāmies, piemēram, "Pârejas noteikumu" trešās daļas 1.apakšpunktā, tad redzam, ka tur ir atrunāts, ka šo kārtību noteiks Ekonomikas ministrija. Konkrēti, tekstā ir rakstīts: "energoapgādes uzņēmumu ārējo objektu aprobežojumu noteikšanas kārtība." Tātad šeit ir - varbūt neapzināti, bet varbūt arī apzināti - ieviesusies rupja kļūda, jo aprobežojumu nosaka nevis energoapgādes uzņēmumu ārējiem objektiem, bet nekustamā īpašuma lietošanas tiesībām. Nevis šiem pašiem objektiem! Bet, protams, ka tas ir labojams, un tas būs arī jādara.

Un vēl. Nav saprotama šo Satversmes 81.panta kārtībā pieņemto noteikumu (ar likuma spēku) neatliekamā vajadzība, jo iepriekš minētajā daļā, tas ir, "Pârejas noteikumu" trešajā daļā, šo "energoapgādes uzņēmumu ārējo objektu aprobežojumu noteikšanas kārtību" ir uzdots izstrādāt Ekonomikas ministrijai - un turklāt sešu mēnešu laikā pēc šo noteikumu stāšanās spēkā. Tātad mēs redzam, cik neatliekama ir vajadzība, lai likums reāli varētu tikt realizēts dzīvē. Un vai šo aprobežojumu noteikšanas kārtība būs tā pati, ko Ministru kabinets apstiprinās un par ko it kā ir runāts 4.pantā? Tur gan ir pavisam par kaut ko citu runa. Tur ir runa par aprobežojumu apjomiem. Līdz ar to šajā likumprojektā tātad paliek neskaidrs, kas galu galā būs tiesīgs noteikt šos īpašumtiesību vai īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumus. Jo mēs redzam, ka pieprasījumus iesniegs it kā zemes komisijās, Valsts zemes dienestā, bet galu galā, ja mēs atskatāmies uz Civillikumu, Civillikums skaidri un gaiši pasaka, ka aprobežojumi ir nosakāmi vai nu ar likumu, vai tiesas lēmumu, vai arī privātā kārtā.

Tālāk. Šeit gan ir 3.panta pirmajā daļā atsauce - kā tad galu galā šis aprobežojums var tikt noteikts? Un atsaucē ir teikts, ka tas notiks saskaņā ar Civillikumu. Bet Civillikuma 1082.pants nosaka, ka šie aprobežojumi ir nosakāmi, kā es jau minēju, ar likumu, tiesas lēmumu vai arī ar privātu gribu. Protams, šim pantam ir arī piezīme, kuru var attiecināt uz energoapgādes uzņēmumu ārējiem objektiem, bet es nezinu, kādā veidā šos noteikumus varētu attiecināt... likumprojektā nav noteikta arī kārtība, kas attiecas uz nākotnē paredzētajiem energoapgādes objektiem.

Tālāk. Ir varbūt nekonsekvence attiecībā uz zemes īpašniekiem, uz kuru zemes gabaliem, kā ir pateikts "Pârejas noteikumu" otrajā daļā, ir izbūvēti valsts energoapgādes uzņēmumu ārējie objekti vai to izpilde ir sākta līdz šo noteikumu pieņemšanas brīdim. Un tātad it kā ir saglabājami šie zemes gabali valsts īpašumā visos gadījumos, kad zemi iespējams izmantot vienīgi šo objektu ekspluatācijai. Un ka zemes īpašniekam šajos gadījumos piešķirama līdzvērtīga zeme citā vietā vai izmaksājama kompensācija. Es gan uzskatu, ka tas nav korekti, jo mums ir tomēr privātīpašums. Ja mēs runājam šajā pantā par zemes īpašniekiem, tad ir jārunā par atsavināšanu un attiecīgu atlīdzību - vai nu naudā, vai kā citādi. Tas ir nosakāms vai nu tiesas ceļā, vai labprātīgas vienošanās ceļā. Šeit tātad nav pateikts, vai tas tiks darīts ar privatizācijas sertifikātiem, kuriem, kā mēs zinām, reālā vērtība ir daudzreiz mazāka, nekā to ir deklarējusi valdība.

Tad vēl. Domājams, ka šie noteikumi pēc nodošanas Saeimas komisijām vēl tiks tiešām rūpīgi pārskatīti. Es arī uzskatu, ka vajadzētu atbalstīt pēc būtības to nodošanu komisijām. Kaut gan, kā es minēju, tā neatliekamā vajadzība... kaut gan noteikumi ir vajadzīgi, tā neatliekamā vajadzība, ņemot vērā "Pârejas noteikumu" normas, nav parādīta.

Bet šeit ir vēl viena cita problēma, un tā ir juridiska problēma attiecībā uz šiem Satversmes 81.panta kārtībā pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem. Jo Civillikumā ir skaidri un gaiši pateikts, ka īpašumu lietošanas aprobežojumus nosaka ar likumu. Diemžēl tas nav viens un tas pats, kas Ministru kabineta noteikumi ar likuma spēku. Es varu jums apliecināt, ka daļa juristu ir pauduši līdzīgu nostāju. Jebkurā gadījumā, vadoties no mūsu tiesību sistēmas, varbūt neraksturīgo precedentu prakses, kāda būtu šodien izšķiršanās? Izšķiršanās par šādu precedentu. Vai, neskatoties uz Satversmē teikto, ka likumdošanas vara pieder Saeimai, mēs uzskatām, ka Ministru kabinetā noteikumi (ar likuma spēku) ir pielīdzināmi likumam un ir tas pats, kas likums, par ko ir runāts Civillikumā? Tāpēc, ja juristi varētu izteikties par šo viedokli... arī šis likumprojekts būtu jānodod komisijai, un komisija varētu nopietni piestrādāt... Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu - Ministru kabineta noteikumus nr.216 "Par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu ar energoapgādes uzņēmumu ārējiem objektiem" nodošanu Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 2, atturas - 11. Noteikumi tiek nodoti komisijai izskatīšanai.

Tālāk noteikumi nr. 217. "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā".

Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es lūgtu šos grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā noraidīt, tātad nenodot komisijām. Kāpēc? Man šeit, uz šā teksta, ir atzīmes, tie visi ir tie panti, kurus Saeima akceptēja 19.jūlijā. Kabineta noteikumi ir pieņemti 18.jūlijā. Un ir atšķirības sankcijās. Tā ir viena lieta. Bez tam ir pieļautas arī tīri juridiskas neprecizitātes, kaut vai tie grozījumi, kas ir ierakstīti 230.panta 18.punktā, kur ir teikts: izteikt otrās daļas 1.punkta sankciju, otrās daļas 3.punkta sanciju... Tas ir pants, kurā ir runa par veterināro dienestu un kurā ir runa nevis par sankcijām, bet par attiecīgo personu tiesībām, kādā apjomā var uzlikt administratīvo sodu. Šeit ir arī tāda neprecizitāte. Es tāpēc aicinu cienījamo Saeimu noraidīt šos noteikumus. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu - Ministru kabineta noteikumus nr.217, kuri izdoti Satversmes 81.panta kārtībā, nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 25, atturas - 29. Ministru kabineta noteikumi ir noraidīti.

Nākamais - Noteikumi nr. 218 "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". Vai deputātiem ir iebildes?

Lūdzu! Pēteris Tabūns - Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcija.

P.Tabūns (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Priekšpusdienā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi nr. 204. "Par Valsts cilvēktiesību biroju", un noteikumi nr.218 "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā", kas tika piedāvāti Saeimai pieņemšanai, gribu teikt, patiešām ir unikāls gadījums - radīt jaunu superinstitūciju valstī ar neparastām pilnvarām. Par to jau tika runāts, apspriežot šā biroja izveidošanu.

Te es nepieminēšu ne šīs algas, ne augstās pilnvaras, kas ir augstākas par Augstākās tiesas priekšsēdētāja un vēl citu institūciju pilnvarām, bet es nolasīšu anotācijā par šiem noteikumiem nr.204 rakstīto: "Valsts cilvēktiesību birojs paredzēts kā neatkarīga valsts pārvaldes institūcija Tieslietu ministrijas pārraudzībā". Pilnīgi neatkarīgas, bez kādas padotības institūcijas dibināšanu neparedz Satversme, taču dažkārt nav norādītas pretrunas starp vārdiem "neatkarīga" un "atrodas pārraudzībā". Tālāk, izlaižot dažas varbūt mazāknozīmīgas rindiņas, ir teikts: "bet pārraudzība no ministrijas puses izpaužas tikai kā ieteikums par vadītāja iecelšanu vai atbrīvošanu un ieteikums par finansiālo līdzekļu piešķiršanu". Lūk, es palasīšu otrajā pusē anotācijā rakstīto: "Savu uzdevumu sekmīgai izpildei birojam paredzētas tiesības pieprasīt informāciju, paskaidrojumus attiecībā uz izskatāmo cilvēktiesību pārkāpumu, kā arī uzlikt par pienākumu ierasties noteiktā laikā un vietā. Šo tiesību nodrošināšanai birojam paredzētas tiesības uzlikt sodu līdz pat 1000 latiem fiziskajai personai, un līdz 10 000 - juridiskajai personai. Šāds relatīvi augsts sods paredzēts tādēļ, lai nodrošinātu sekmīgu biroja funkcionēšanu un nenonivelētu tā lomu cilvēktiesību aizsardzībā." Lūk, un tagad jau konkrētajos grozījumos, kas tiek piedāvāti, ir skaidri un gaiši rakstīts:

"Par informācijas vai paskaidrojuma nesniegšanu Valsts cilvēktiesību birojam, kā arī par neierašanos bez attaisnojoša iemesla pēc tā uzaicinājuma uzliek naudas sodu līdz 250 latiem." Un tālāk: "Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas, uzlikt administratīvos sodus Valsts cilvēktiesību biroja vārdā ir tiesīgs Valsts cilvēktiesību biroja direktors." Nu, lūk, tagad īsti nav skaidrs, anotācijā rakstītais par 1000 latiem un 10 000 latiem un šeit rakstītais par 250 latiem. Kurš tad būs īstais? Šeit kodeksā labojumos tātad būs 250 latu un pēc tam attiecīgi šis biroja vadītājs, kuram būs neierobežotas pilnvaras, pats, vadoties, tā sakot, pēc sava garastāvokļa, izvēlēsies, kuru un ar cik sodīt. Agrāk, kā mēs atceramies, padomju laikos, ir bijušas "troikas", tagad šis direktors vienpersoniski izlems, kuru sodīt, kuru apžēlot. Un man gribētos jautāt: kas tad būs šis birojs? Vai Valsts ieņēmumu dienesta filiāle, kura ievāks sava veida nodokļus šādā veidā? Turklāt ar iedoto neierobežoto varu.

Neiedziļinoties tuvāk šā biroja bezjēdzībā, par ko šeit jau daudz tika runāts, es personīgi ierosinu šos grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā nepieņemt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš - "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šoreiz es neaicināšu šos Kabineta noteikumus noraidīt, jo tas ir papildinājums Administratīvo pārkāpumu kodeksā, pie tam nebūt ne tādā interpretācijā, kā to pasniedza Tabūna kungs. Ja jūs pievērsīsit uzmanību vispār Administratīvo pārkāpumu kodeksam, tad šeit, kā redzat, tas ir papildināts ar 236.4. pantu, kura nosaukums ir "Valsts cilvēktiesību birojs". Ja jūs atceraties kaut vai to labojumu bloku, ko mēs skatījām 19. jūlijā, tad, piemēram, tā 230. pants ir "Vides aizsardzības valsts inspekcija", 231.1 - "Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija", zivju aizsardzības iestādes ir nākošais pants, 233. pants - Valsts meža dienesta amatpersonas un tā tālāk. Tā ir tā sadaļa, kur ir norādītas šīs valsts institūcijas, kā arī tas, pret ko es iebildu, - pret kļūdu, noraidot iepriekšējos, kur ir runa par veterinārajām institūcijām, veterinārajām iestādēm, veterinārās uzraudzības iestādēm, kur kļūdaini bija minētas sankcijas ar robežām, kādu katra amatpersona var uzlikt, un šeit, kā redzat, arī jau pati sankcija ir nevis 250 latu, bet "lîdz 250 latiem". Un jebkurā gadījumā šis administratīvais sods var tikt pārsūdzēts.

Cita lieta, ka Juridiskā komisija, strādājot pie Administratīvo pārkāpumu kodeksa pilnveidošanas, acīmredzot apsvērs to, vai biroja direktors pats ir tiesīgs uzlikt šo administratīvo sodu, jo principā Juridiskā komisija iestājas par to, ka, teiksim, ne valsts kontrolieris, ne Latvijas Bankas Uzraudzības departaments pats nevar uzlikt administratīvo sodu. Šeit ir runa par protokola sastādīšanu, un ir arī attiecīgie panti, kur konkrēto sodu jau uzliek un piemēro tiesa. Administratīvais tiesnesis. Iespējams, ka mēs arī šeit izdarīsim šo precizējumu, bet šobrīd no juridiskā viedokļa nav nekāda pamata šos grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā noraidīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Ministru kabineta noteikumu nr. 218 "Grozījumi Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā" nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 11, atturas - 14. Pieņemts. Noteikumi tiek nodoti komisijai.

Nākošais jautājums - par atvaļinājumu piešķiršanu. Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Irēnu Folkmani.

I.Folkmane (5. Saeimas sekretāra biedre).

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 8. pantu Prezidijs 24. jūlija sēdē izskatīja triju deputātu iesniegumus par atvaļinājuma piešķiršanu un nolēma:

Pirmais: piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu deputātam Aleksandram Kiršteinam laikā no 19. līdz 25. jūlijam un par to ziņot Saeimas sēdē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Prezidijs ir izmantojis savas tiesības, jo viņam bija jāizmanto šīs tiesības kā pienākums, izskatot šo jautājumu, tā kā Saeimas sēžu tajā brīdī nebija, kad mēs izskatījām šo jautājumu. Nav iebildes deputātiem? Nav.

Lūdzu, tālāk!

I.Folkmane. Otrais: piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu Aristidam Lambergam laikā no 26. jūlija līdz 1. augustam un par to ziņot arī Saeimas sēdē.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Nav. Tālāk!

I.Folkmane. Trešais: piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu deputātam Modrim Spuģim laikā no 21. jūlija līdz 27. jūlijam un arī ziņot Saeimai.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies.

Nākošais mūsu darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām". Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Jānis Lagzdiņš - "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC).

Augsti godāto Saeimas priekšsēdētāj, kolēģi deputāti! Kā jau es jūs informēju, šo likumprojektu ir izstrādājusi Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija sadarbībā ar Saeimas Juridisko biroju. Likumprojekts sastāv no trijām nodaļām.

Pirmā nodaļa reglamentē aģitācijas noteikumus Latvijas Radio un Latvijas Televīzijā. Otrā nodaļa runā par aģitācijas ierobežojumiem valsts un pašvaldību iestādēs, uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās, savukārt trešā, vismazākā, nodaļa reglamentē aģitācijas materiālu izvietošanu un kārtību publiskajās vietās.

Izstrādājot šo likumprojektu, komisija ņēma par pamatu to likumprojektu, kurš tika pieņemts pirms 5. Saeimas vēlēšanām, kā arī ir papildinājusi šīs normas vēl ar vairākām citām svarīgām normām.

Likumprojekta 5. pants nosaka, ka viena nosaukuma kandidātu sarakstā esošajiem kandidātiem ir tiesības pretendēt uz bezmaksas raidlaiku Latvijas Radio un Latvijas Televīzijā. Atšķirībā no iepriekšējām vēlēšanām bezmaksas raidlaika apjoms ir samazināts par trešdaļu un šo bezmaksas raidlaiku var izmantot divās kārtās - tātad katrs kandidātu saraksts 10 minūtes izmanto laika periodā no 29. līdz 8. dienai pirms vēlēšanu pirmās dienas un otrajā kārtā - arī 10 minūtes katram sarakstam tiek dotas - laika posmā no 7. dienas līdz pēdējai dienai pirms vēlēšanu dienas. Secību, kādā šis raidlaiks tiek izmantots, nosaka izlozes kārtībā. Savukārt likumprojekta 2. pants nosaka, ka tām politiskajām organizācijām, kas vēlas izmantot šo bezmaksas raidlaiku Latvijas Radio un Latvijas Televīzijā, ne vēlāk kā līdz 29. dienai pirms pirmās vēlēšanu dienas ir jāiesniedz raidorganizācijās Centrālās vēlēšanu komisijas apstiprināta izziņa, ka attiecīgais kandidātu saraksts ir pieņemts Saeimas vēlēšanām.

Savukārt likumprojekta 7. pants nosaka, pareizāk sakot, dod tiesības Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai papildus bezmaksas raidlaikam pārdot raidlaiku jebkurai politiskajai organizācijai, kura ir iesniegusi kandidātu sarakstu Saeimas vēlēšanām. Šajā pantā ir ietverts ļoti svarīgs demokrātisks noteikums, kas nosaka, ka gadījumā, ja Latvijas Radio un Latvijas Televīzija ir izšķīrusies un pārdevusi raidlaiku kādai politiskajai organizācijai, tad Latvijas Radio un Latvijas Televīzija uz tādiem pašiem noteikumiem nevar nepārdot savu raidlaiku arī citām politiskajām organizācijām. Savukārt gadījumā, ja Latvijas Radio un Latvijas Televīzija izšķiras par to, ka raidlaiks netiek pārdots, tas nozīmē, ka nevienai politiskajai organizācijai maksas raidlaiks pārdots netiks. Par to runāts likuma 7. pantā. Taču, tā kā Latvijā ir vēl vairākas citas radio un televīzijas, kuru pamatkapitāls pieder valstij un pašvaldībām, tad komisija 7. pantā ir ietvērusi arī otro daļu, kas nosaka, ka uz tādiem pašiem noteikumiem maksas raidlaiku pārdod arī tās radio un televīzijas uzņēmējsabiedrības, kurās valsts vai pašvaldību kapitāla daļa pārsniedz 50%, lai no valsts puses nebūtu nekādas diskriminācijas.

Savukārt attiecībā uz privātajām radio un televīzijas organizācijām, šeit ir pilnīga rīcības brīvība. Privātais radio un televīzija var pārdot raidlaiku par jebkādu cenu pēc vienošanās jebkurai politiskajai organizācijai, kā arī tie var atteikties kādai politiskajai organizācijai pārdot raidlaiku. Komisija uzskatīja, ka nebūtu ieteicams jaukties iekšā šo privāto struktūru darbībā, jo katra privātā radio un televīzijas politisko orientāciju nosaka attiecīgie īpašnieki.

Vienīgais pants, kurā ir runa par privāto tiesību subjektiem, ir likumprojekta 9. pants. 9. pants nosaka, ka gadījumos, ja kāds deputāta kandidāts priekšvēlēšanu aģitācijas laikā kāda radio vai televīzijas uzņēmuma pārraidītajā raidījumā ir izteicis viedokli par kādu deputāta kandidātu, kas ir cita nosaukuma kandidātu sarakstā, tad šim cita nosaukuma kandidātu sarakstā ietvertajam kandidātam ir tiesības nākamajā dienā Latvijas Televīzijā 48 stundu laikā saņemt 1 minūti atbildes sniegšanai. Šīs tiesības ir arī attiecībā uz privātajām radio un televīzijas uzņēmējsabiedrībām.

Likumprojekta 10. pants nosaka, ka priekšvēlēšanu aģitācijas raidījumus reklāmu veidā nedrīkst ietvert Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas ziņu raidījumos. Analoga norma bija spēkā arī 5. Saeimas vēlēšanu likumā.

Savukārt likumprojekta 12. pants nosaka, ka Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas darbiniekiem, sākot ar 60 dienu pirms vēlēšanu pirmās dienas, aizliegts raidījumos aģitēt "par" vai "pret" deputātu kandidātiem vai kandidātu sarakstiem. Tādējādi vismaz no formālā viedokļa tiktu nodrošināta radio un televīzijas darbinieku neitralitāte priekšvēlēšanu periodā. Bez tam tiem radio un televīzijas darbiniekiem, kuri ir pieteikti par deputātu kandidātiem vai kuri pirms vēlēšanām ir publiski paziņojuši par savu līdzdalību kādas politiskās organizācijas darbībā, nav tiesību vadīt Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas raidījumus.

Savukārt likumprojekta otrā nodaļa reglamentē aģitācijas ierobežojumus valsts iestādēs, uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās.

Godātie kolēģi, šajā nodaļā ir ielikta viena svarīga norma, kas nosaka, ka valsts un pašvaldību iestādēs, uzņēmumos, kā arī uzņēmējsabiedrībās, kurās valsts vai pašvaldību daļa pamatkapitālā pārsniedz 50%, aizliegts publiski pieejamās vietās izvietot priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus. Tas nozīmē, ka tādās vietās, kurās notiek iedzīvotāju pieņemšana, piemēram, tiek izsniegti pabalsti pašvaldību iestādēs vai reģistrēti pilsoņi, nedrīkst izvietot aģitācijas materiālus. Jo apmeklētājam un arī valstij ir tiesības prasīt, lai valsts ierēdņi un pašvaldību darbinieki būtu neitrāli, pildīdami savus tiešos darba pienākumus. Valsts iestādes un pašvaldību iestādes nav tās vietas, kurās var nodarboties ar aģitāciju, un darba laiks nav tas laiks, kurā būtu jānodarbojas ar priekšvēlēšanu propagandu.

Savukārt likumprojekta 19. pants nosaka, ka valsts un pašvaldību institūcijas piešķir politiskajām organziācijām vai deputātu kandidātiem telpas tikšanās reizēm ar vēlētājiem par maksu, kas nepārsniedz šo telpu uzturēšanas faktiskos izdevumus. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka valsts un pašvaldību institūcijas, godātie kolēģi, nevar atteikt, ja gadījumā jūs vai arī kādu citu partiju deputātu kandidāti vēlēsies kādā pilsētā vai pagastā izmantot valsts vai pašvaldību institūcijām piederošajās ēkās telpas vai zāles priekšvēlēšanu tikšanās reizēm ar vēlētājiem. Tās nevarēs atteikt un pateikt - nē! Un arī šī maksa būs neliela.

Taču par citu īpašumu, piemēram, automašīnu, izmantošanu ir runa 20. pantā, kurā noteikts, ka gadījumā, ja valsts vai pašvaldību institūcijas iznomā priekšvēlēšanu aģitācijas nolūkiem kādu citu mantu, piemēram, automašīnas, tad visām politiskajām organizācijām šī maksa ir jānosaka vienāda. Savukārt, ja organizācija atsakās kādam iznomāt šo īpašumu, tad tādā gadījumā arī citām politiskajām organizācijām nevar iznomāt šo īpašumu.

Un nobeigumā par trešo nodaļu. Trešajā nodaļā ir noteikts, ka aģitācijas materiāliem, kuri tiek izvietoti publiskās vietās, ir jāatbilst Valodu likuma prasībām. 22. panta pirmā daļa nosaka, ka aģitācijas materiāli var tikt izvietoti vietās, kur to neaizliedz spēkā esošie likumi, citi normatīvie akti vai pašvaldību saistošie noteikumi.

Godātie kolēģi, es aicinātu jūs šodien pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, bet, pirms tiek atklātas debates, es gribētu aicināt saskaņā ar Kārtības rulli komisijas vārdā nobalsot par tā steidzamību. Papildus gribētu informēt jūs, ka otrais lasījums būtu nākošajā nedēļā - tātad 3. augustā.

Sēdes vadītājs. Vai par steidzamību kāds vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par to, lai likumprojektu "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām" pieņemtu kā steidzamu. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 5, atturas - 16. Steidzamība ir pieņemta.

Lūdzu, vai kāds vēlas runāt, pirms mēs balsojam par pieņemšanu pirmajā lasījumā? Nevēlas neviens runāt. Tad, lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 4, atturas - 10. Pieņemts.

Par priekšlikumu iesniegšanas un par to izskatīšanas termiņiem, lūdzu!

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Es aicinātu Saeimu pieņemt lēmumu - noteikt otro lasījumu 3.augustā un termiņu priekšlikumu iesniegšanai - 31.jūliju.

Sēdes vadītājs. Tas ir termiņš orientācijai. Vai pret izskatīšanu 3.augustā nav iebildes? Godātie deputāti! Kārtības rullī noteikts, ka otrais lasījums steidzamam likumprojektam ir jānosaka Saeimai. Jā, 3.augusts! Nav iebildes? Nav. Pieņemts.

Tālāk būs trīs likumprojekti tādā secībā, kādā ir iesniegusi Budžeta un finansu komisija. Pirmais likumprojekts "Noteikumi par komercbanku sanāciju un bankrotu". Lūdzu ziņotāju! Ojārs Kehris - Budžeta un finansu komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu!

O.Kehris (LC).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Es vispirms gribētu komisijas vārdā pateikties par jūsu atsaucību, par to, ka atbalstījāt mūsu uzdrīkstēšanos mainīt šo darba kārtību un ielikt šos likumprojektus tik ātri darba kārtībā. Mēs, protams, esam mazliet apspriedušies komisijā, ka varētu neizvērst ļoti lielas debates, jo mēs jau par to diskutējām, izskatot jautājumu par tā nodošanu komisijām, bet, protams, ja tas būtu nepieciešams, tad finansu ministre būs gatava, ja debatēs izskanēs kādi jautājumi, konceptuāli pamatot savu pieeju šiem likumprojektiem.

Pēc būtības šie noteikumi, proti, komercbanku noteikumi, nosaka komercbanku tiesisko statusu un reglamentē to darbību un uzraudzību. Daudzos jautājumos šeit ir ņemta vērā tā pieredze, arī dažkārt rūgtā pieredze, kas ir bijusi banku attīstībā Latvijā. Vienlaikus komisija uzskata, ka te steigas vai varbūt arī citu iemeslu pēc ir iezagušās dažas neskaidrības, kuras būtu jāizskata uz otro un trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, lai nebūtu pārpratumu: par kuru likumprojektu jūs tagad runājat?

O.Kehris. Mūsu noteiktajā secībā mēs, komisija, pirmo nodevām likumprojektu par komercbankām, un tāpēc es...

Sēdes vadītājs. Diemžēl komisija pirmo nodeva likumprojektu "Noteikumi par komercbanku sanāciju un bankrotu", un tāpēc es esmu arī pieteicis to kā nākamo darba kārtības jautājumu. Ja jums ir iebildes un ja jūs vēlaties vispirms runāt par Komercbanku noteikumiem, bet pēc tam par komercbanku sanāciju un bankrotu un tad par fizisko personu noguldījumu kompensāciju, tad man ir jāatsauc darba kārtība.

O.Kehris. Man nav iebildumu, es labprāt sekotu jūsu ieteiktajai darba kārtībai...

Sēdes vadītājs. Es sekoju komisijas ieteiktajai. Es atvainojos, bet tā mums vienkārši ir sanācis. Es citādi nevarēju.

O.Kehris. Paldies. Es atvainojos, ka tā varbūt ir iznācis manas neuzmanības pēc... Tātad "Noteikumi par komercbanku sanāciju un bankrotu". Uz viņiem, protams, attiecas tas, ko es teicu par visu paketi, tajā skaitā par noteikumiem par komercbankām, bet tieši šā Komercbanku sanācijas un bankrota likuma būtība ir tāda, ka tas paredz izveidot Banku aģentūru, un šajā gadījumā, ja komercbankām būs problēmas un ja līdz ar to Latvijas Banka pieņems lēmumu par komercbankas darbības apturēšanu, tad tā nevis kā līdz šim būtībā paliks zināmā mērā tikai likteņa vai mūsu tiesu sistēmas varā, bet, pieņemot šādu lēmumu, šī komercbanka tiks nodota Banku aģentūras pārvaldījumā. Likumā izsmeļoši ir paredzēti tie gadījumi, kādos Latvijas Banka ir tiesīga pieņemt šo lēmumu. Un bez tam noteikumos ir paredzēts īpašs fonds komercbanku iespējamai sanācijai, kurš veidosies gan no komercbanku atskaitījumiem, gan no Centrālās bankas līdzekļiem, gan no valdības līdzekļiem. Tā būtu pati galvenā šī likumprojekta būtība. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāti nav pieteikušies runāt. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Noteikumi par komercbanku sanāciju un bankrotu" - Satversmes 81.panta kārtībā izdoto Ministru kabineta noteikumu - pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 1, atturas - 11. Pieņemts pirmajā lasījumā.

Lūdzu, izsakiet priekšlikumu par iesniegšanas termiņu!

O.Kehris. Komisija ierosina, ka priekšlikumus varētu iesniegt līdz 7.augustam pulksten 10.00. Tā ir pirmdiena, jo tūlīt pēc šiem pulksten 10.00 komisija jau sāktu tehniski sagatavot jautājumus izskatīšanai.

Sēdes vadītājs. Tas būtu "Alfrēdos". Nav iebildes deputātiem pret 7.augustu? Nav. Pieņemts.

Nākošais likumprojekts ir "Komercbanku noteikumi" - Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi. Lūdzu!

O.Kehris (LC).

Godātie kolēģi! Šie likumprojekti, kā es jau minēju, nosaka komercbanku tiesisko statusu, kā arī reglamentē to darbību un uzraudzību. Pārejas noteikumos ir paredzēta norma, ka līdz ar šo noteikumu spēkā stāšanos likums "Par bankām" tas ir, likums, kas līdz šim reglamentēja banku darbību, zaudē savu spēku tiktāl, ciktāl tas nav pretrunā ar šiem noteikumiem. Es pieņemu, ka šī norma tiks rūpīgi izpētīta uz otro un trešo lasījumu, bet viņa lielā mērā varbūt arī atrisina tās problēmas, kuras šeit izskanēja - ka līdz ar to bez regulācijas paliek tāda sfēra kā lombardi, krājaizdevumu sabiedrības un, iespējams, arī citas lietas. Šis likumprojekts, protams, ir komercbanku darbību galvenais regulējošais dokuments. Tas man īsumā būtu viss. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāti nav pieteikušies runāt. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Komercbanku noteikumi" - Satversmes 81.panta kārtībā izdoto Ministru kabineta noteikumu pieņemšanu pirmajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 1, atturas - 12. Likumprojekts ir pieņemts.

Pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 7.augustu - nav iebildes deputātiem? Nav. Pieņemts priekšlikums.

O.Kehris. 7.augustā arī pulksten 10.00. Es lūgtu fiksēt.

Sēdes vadītājs. Tālāk ir likumprojekts "Noteikumi par fizisko personu noguldījumu kompensāciju".

O.Kehris (LC).

Šie noteikumi par fizisko personu noguldījumu kompensāciju nosaka fizisko personu noguldījumu kompensācijas kārtību Latvijas Bankas licencētajās komercbankās. Tie paredz, ka vienā komercbankā vienai personai tiek kompensēta noguldījumu pamatsumma ne vairāk kā 500 latu apmērā. Kā reālais instruments šī likuma īstenošanai ir paredzēta Banku aģentūra. To reglamentē mūsu nupat kā pirmajā lasījumā atbalstītie kabineta noteikumi, un šī likuma noslēguma jautājumos ir jau paredzētas iespējas, lai valdība varētu sākt sagatavošanās darbu pie Banku aģentūras kompensācijas fonda izveidošanas, kas būtu līdzekļu avots fizisko personu noguldījumu kompensācijai. Finansu ministrija ir tiesīga pastāvīgi piesaistīt šos līdzekļus. Tiesa, arī es, izprotot budžeta un finansu vadību, piekrītu, ka šis likums ir jāsaskaņo pilnīgi precīzi ar to, un attiecībā uz abiem iepriekšējiem tas tika izdarīts pēc izskatīšanas mūsu komisijā, bet šajā tas laikam nav paspēts izdarīt, bet jebkurā gadījumā, ja, protams, tiek tērēti budžeta līdzekļi, tad komisija izprot, ka šī likumprojekta izpratnē, tas, protams, ir budžeta grozījumu jautājums, jo to paredz arī likums "Par budžetu un finansu vadību". Tas pamatā man būtu viss par šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Deputāti nav pieteikušies runāt. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Noteikumi par fizisko personu noguldījumu kompensāciju" - Satversmes 81.panta kārtībā izdoto Ministru kabineta noteikumu pieņemšanu pirmajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 4, atturas - 12. Pieņemts.

Vai deputātiem nav iebildes pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 7.augustu pulksten 10.00 no rīta? Līdz 10.00 no rīta. Nav iebildes. Pieņemts.

Nākošais jautājumu bloks - "Deputātu jautājumi un atbildes".

Latvijas Republikas Ministru prezidenta Māra Gaiļa atbilde uz Saeimas deputātu Kiršteina, Karnupa, Berklava, Stalta, Seiles jautājumiem, kas saistīti ar Rīgas Centrāltirgu un citiem pilsētas tirgiem. Jānis Bunkšs - Ministru prezidenta Māra Gaiļa uzdevumā.

J.Bunkšs(LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Šodien jūs visi esat saņēmuši iekšlietu ministra parakstītu atbildi, kurā ir dots skaidrojums jautājumā par Rīgas Centrāltirgu un tirgus īpašuma attiecībām. Es domāju, ka atbilde ir dota, viņa ir izsmeļoša un ka man nevajadzētu viņu šeit lasīt. Mums jau citas iespējas nav, kā jūsu atbildi pieņemt. Visai skopa tā ir. Vai deputāti ir iesnieguši priekšlikumus par debatēm? Nav. Līdz ar to jautājums ir izskatīts.

Nākamais jautājums ir finansu ministres Sāmītes atbilde uz Saeimas deputātu Rozentāla, Kokina, Berķa, Bērziņa un Putniņa jautājumu par G-24 un Starptautiskā valūtas fonda kredītiem. (No zāles deputāts G.Bērziņš: "Nevajag - saņemta rakstiska atbilde.") Deputāti iesniedzēji ir apmierināti ar rakstisku atbildi, līdz ar to šis jautājums ir izskatīts.

Zemkopības ministra Ūdra atbilde uz Saeimas deputātu Staša, Urbanoviča, Jurkāna, Bukovska un Zaščerinska jautājumu par skābsiena un skābbarības novākšanas tehniku ("E" grupas pļāvēji un smalcinātāji). (No zāles deputāts J.Zaščerinskis: "Saņemta rakstiska atbilde.") Deputāti ir saņēmuši rakstisku atbildi, un līdz ar to nav nepieciešama cita informācija. Par šo jautājumu citu iesniegumu nav, līdz ar to jautājums ir izskatīts.

Latvijas Republikas Ministru prezidenta Māra Gaiļa atbilde uz Saeimas deputātu Grīnblata, Dāliņa, Straumes, Grīga un Grota jautājumu par Saeimas 1995.gada 25.maija lēmuma izpildi. Ir rakstiska atbilde iesniegta, bet 10 deputāti, es atvainojos 11, Grīnblats, Straume, Dāliņš, Grots, Grīgs, Imants Kalniņš, Sinka, Kokins, Prēdele, Rugāte un Pētersons, ierosina atklāt debates pēc Māra Gaiļa atbildes uz Saeimas deputātu Grīnblata, Dāliņa, Straumes, Grīga un Grota jautājumu par Saeimas 1995.gada 25.maija lēmuma izpildi. Mums ir jābalso. Vai vispirms atbildi sniegs? Lūdzu! Izglītības un zinātnes ministrs Gaigala kungs. Lūdzu!

J.Gaigals (izglītības un zinātnes ministrs).

Labdien, cienījamais Saeimas Prezidij, cienījamie Saeimas locekļi, deputāti! Oficiālie skaitļi ir minēti atbildē, bet, ja jums nav iebildumu, es gribēju sniegt zināmā mērā komentāru par Izglītības un zinātnes ministrijas attieksmi pret šo jautājumu. Tā nu ir izveidojusies tāda tradīcija, ka izglītības un zinātnes ministrs arī atbild par šādiem globāliem finansiāliem jautājumiem - vairāk vai mazāk, gribot vai negribot. Kas attiecas konkrēti uz šo 25.maija priekšlikumu pielīdzināt pedagogu algas civiliestāžu ierēdņu vidējām algām, šis priekšlikums, protams, ir ļoti atbalstāms. Pēc būtības tā ir vienīgā iespēja, kā paaugstināt pedagogu prestižu mūsu valstī, un pēc būtības tas ir vienīgais ceļš, kā varētu risināt izglītības kvalitātes jautājumu. Pēc būtības šajā situācijā jautājumi ir tikai divi, - kad to ir iespējams izdarīt, ņemot vērā sarežģīto finansiālo situāciju mūsu valstī, un kā to labāk izdarīt.

Uz pirmo jautājumu acīmredzot bez Finansu ministrijas pētījuma par nākamā gada budžeta ieņēmumu daļas apjomu nav iespējams atbildēt. Cik es zinu, Finansu ministrija pie tā strādā, un Izglītības ministrija ir iesniegusi abus variantus Finansu ministrijai, vēl pie tam ir izdarīts arī aprēķins, kas ir oficiālajā atbildē minēts. Es baidos, ka tajā brīdī, kad mēs dzirdējām par to, ka skolotāju algas pielīdzināmas civiliestādēs strādājošo ierēdņu algām, mēs vēl nesapratām to milzīgo skaitli latos, kas ir nepieciešams, lai šīs algas izmaksātu. Pēc aptuveniem aprēķiniem, ir vajadzīgi 100 miljoni latu nākamajā mācību gadā. 100 miljoni latu - tas ir viss izglītības un zinātnes budžets šim gadam. Izglītības ministrija ir informējusi Finansu ministriju par šiem skaitļiem, un tajā budžeta projektā, kas ir domāts 1996.gadam, ir iestrādāts arī tas variants, kas ir sagatavots, pamatojoties uz 7.marta valdības sēdes protokolu nr.13, kur samaksa no budžeta finansējamo iestāžu pedagoģiskajiem darbiniekiem ir paredzēta atbilstoši attiecīgajām kvalifikācijas kategorijām, un kopumā tie ir 64 miljoni latu, kas arī pārsniedz par 14 miljoniem šāgada līmeni. Arī tā ir nopietna problēma.

Kas attiecas uz otro jautājumu, tas ir, jautājumu par to, kā to izdarīt, acīmredzot visracionālākais priekšlikums būtu tas, ka tas ir jāizdara pakāpeniski, izstrādājot programmu, kā līdz tam nokļūt, un acīmredzot jautājums ir arī par to, vai ir vērts visiem un uzreiz absolūti vienādi palielināt algu līdz tik lielai darba samaksai. Jo, ja mēs domājam par to, lai izglītība Latvijas Republikā būtu salīdzināma ar citur pasaulē iegūstamo izglītību, tad mums ir jāņem vērā tādi faktori kā tas, ka šī izglītība pagaidām tiešām atšķiras no citur Eiropā un pasaulē iegūstamās izglītības. Un mūsu pedagoģiskā metodika - reāli, praksē, skolā - arī atšķiras. Tādēļ būtu jādomā par to, lai algu paaugstinājums, praktiski jebkurš algu paaugstinājums skolotājiem, būtu cieši saistāms ar pedagoģiskās darbības kvalitāti. Protams, zināma daļa no jebkura darba samaksas pieauguma būtu jāparedz visiem vienādi, proporcionāli, tas vienkārši segtu dzīves sadārdzinājumu, bet šī otrā daļa, arī pie jebkura budžeta, būtu, kā jau es teicu, ļoti cieši saistāma ar darba samaksas kvalitāti. Šajā ziņā Izglītības ministrija ir iesākusi jau iepriekšējā darbības periodā ļoti nopietnu darbu attiecībā uz skolotāju turpmākās izglītības fondu. Tātad šie jautājumi ir cieši saistāmi ar skolotāju kvalifikācijas celšanu. Ir bijusi apspriede ar visām Latvijas Republikā esošajām augstākajām pedagoģiskajām mācību iestādēm, ar to rektoriem, un ir panākta šo mācību iestāžu rektoru vienošanās par šādas vienotas politikas izstrādāšanu, pedagoģisko programmu vienotas koncepcijas izstrādi un skolotāju turpmākas izglītošanas nodrošināšanu.

Līdz ar to, īsumā apkopojot šos komentārus, varu teikt, ka tas, protams, ir ļoti vērtīgs un atbalstāms priekšlikums, bet tas jārealizē kā programma noteiktam laika posmam, cieši saistot to ar darba kvalitātes novērtējumu. Šī programma ir jārealizē atbilstoši budžeta iespējām. Vispirms ir jāizanalizē budžeta ieņēmumu daļas iespējas, un pēc tam kopīgi ir jāparedz iespēja realizēt šo algu pielikumu. Izglītības ministrijas pozīcija ir tāda, ka pie jebkura budžeta būtu veidojams zināms fonds, kas tā iespējamo robežu apjomā ļautu zināmam skaitam pedagogu maksimāli ātri saņemt pedagoga prestižam atbilstošu darba samaksu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt par deputātu iesniegumu - atklāt debates? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu atklāt debates attiecībā uz šo atbildi. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 22, atturas - 18. Priekšlikums atklāt debates nav pieņemts, un līdz ar to jautājums ir izskatīts.

Pieprasījumu komisijas atzinums. Vai varam izmantot 3 minūtes vai... es neorientējos... var... Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienības deputāts.

G.Bērziņš (LZS).

Pieprasījumu komisijas atzinums. Pieprasījumu komisija, izskatījusi Saeimas deputātu Grīga, Čepāņa, Milberga, Urbanoviča, Rozentāla, Kokina, Kiršteina, Bartaševiča, Putniņa un Staša pieprasījumu iekšlietu ministram Jānim Ādamsonam par lauksaimniecības stabilizācijai un attīstībai piešķirto valdības garantēto kredītu saņemšanas un izmantošanas likumību Iecavas putnu fabrikas privatizācijas procesā (pavasara sesijas dokuments nr.643) un iepazinusies ar Zemkopības ministrijas privatizācijas komisijas, Iekšlietu ministrijas Policijas departamenta un citiem iesniegtajiem materiāliem, atzīst - iesniegto pieprasījumu nevirzīt kā Saeimas pieprasījumu, jo uz visiem uzdotajiem jautājumiem ir sniegtas apmierinošas atbildes. Pieprasījumu iesniedzēji var iepazīties ar atsūtītajiem materiāliem Pieprasījumu komisijā. Komisija lēmumu pieņēma vienbalsīgi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo komisijas atzinumu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - 7. Pieprasījumu komisijas atzinums ir akceptēts.

Lūdzu!

G.Bērziņš. Pieprasījumu komisija, izskatījusi Saeimas deputātu Berķa, Rozentāla, Kokina, Bērziņa, Lakševica, Brūvera, Sinkas, Putniņa, Seiles un Grīga pieprasījumu labklājības ministram Andrim Bērziņam par Labklājības ministrijas Valsts sociālās apdrošināšanas fonda izsludināto konkursu "Par tiesībām veikt pensiju un pabalstu izmaksu Latvijā" (pavasara sesijas dokuments nr.644), uzklausīja Labklājības ministrijas sociālo lietu valsts ministru Vladimiru Makarovu un Labklājības ministrijas Valsts sociālās apdrošināšanas fonda direktoru Nikolaju Baranovski un iepazinās ar iesniegtajiem materiāliem, kā arī noklausījās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājas Ludmilas Kuprijanovas teikto, ka komisijai ir lēmums atbalstīt Labklājības ministrijas pieeju jautājumā par pensiju piegādēm, izslēdzot kādas organizācijas monopolu. Rūpīgi iepazinusies ar šo jautājumu, Pieprasījumu komisija atzīst, ka ir jautājumi, kas nav atrisināti pilnīgi, piemēram, līgumi ar komercbankām, maksājumi par kontu atlikumiem, līgumu laušanas iespējas un citi, tomēr komisija nolēma pieprasījumu nevirzīt tālāk kā Saeimas pieprasījumu, paredzot, ka Labklājības ministrijas un Ministru kabineta speciālisti strādās pie problēmu risināšanas un Saeima varēs atgriezties pie šā jautājuma, ja konstatēs nepilnības un trūkumus.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsot par šo Pieprasījumu komisijas atzinumu. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 3, atturas - 7. Pieprasījumu komisijas atzinums ir apstiprināts.

Pārtraukums līdz 15.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada

Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Vēlreiz, lūdzu, ieņemiet vietas! Tālāk. Izskatām deputātu Grīnblata, Straumes, Pētersona, Sinkas, Berklava, Kokina, Prēdeles, Čepāņa, Ilgas Kreituses un Karnupa pieprasījumu vides un reģionālās attīstības ministram Iesalnieka kungam. Šo pieprasījumu deputāti ir parakstījuši kā steidzamu. Vai no deputātiem parakstītājiem kāds vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par steidzamību! Balsojam. Lūdzu rezultātu! 16 - par, 24 - pret, 12 - atturas. Steidzamība ir noraidīta. Līdz ar to pieprasījums ir nodots Pieprasījumu komisijai.

Nākamā darba kārtības nodaļa ir "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata".

Lēmuma projekts "Par deputāta Liepiņa ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā".

Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Saeimas lēmuma projektu: Saeima nolemj ievēlēt Andri Liepiņu Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 2, atturas - 3. Nav kvoruma.

Lūdzu, balsosim vēlreiz! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 2, atturas - 9. Andris Liepiņš ir ievēlēts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.
Nākamais lēmuma projekts "Par deputāta Liepiņa atsaukšanu no Saeimas Juridiskās komisijas". Balsojam. Par atsaukšanu - aizklāti? Man šeit izveidojās tāds dialogs. Man uzdeva jautājumu, un es nevarēju atbildēt uzreiz, un tagad esmu atbildējis. Atklāti. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 3, atturas - 5. Deputāts Andris Liepiņš ir atsaukts no Saeimas Juridiskās komisijas.

Nākamais jautājums ir lēmumprojekts "Par dažu rajonu (pilsētu) tiesnešu iecelšanu".

Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Aivars Endziņš, lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi vairākus priekšlikumus, ko ir iesniedzis tieslietu ministrs, - par dažu rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu iecelšanu.

Vispirms komisija izskatīja tieslietu ministra priekšlikumu par Edvīna Andra Baloža iecelšanu par Valmieras rajona tiesas tiesnesi. Jums ir izdalīti visi nepieciešamie dokumenti, kur ir gan viņa raksturojums, gan tieslietu ministra priekšlikums, gan Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas pozitīvs atzinums, kā arī izziņa par iepriekšējām darba gaitām. Juridiskā komisija, uzmanīgi iepazinusies ar lietas materiāliem, kā arī uzdevusi jautājumus un iepazinusies ar pašu pretendentu, vienbalsīgi rekomendē cienījamajai Saeimai iecelt Edvīnu Andri Balodi par Valmieras rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Balsojums būs aizklāts. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 3, atturas - 6. Edvīns Andris Balodis ir iecelts par Valmieras rajona tiesas tiesnesi.

Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī tieslietu ministra priekšlikumu par Evelīnas Barauskas iecelšanu par Jelgavas pilsētas tiesas tiesnesi. Arī attiecībā uz Evelīnu Barausku jums ir izdalīti visi nepieciešamie materiāli, un Juridiskā komisija vienbalsīgi rekomendē iecelt Evelīnu Barausku par Jelgavas pilsētas tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 1, atturas - 6. Evelīna Barauska ir iecelta par Jelgavas pilsētas tiesas tiesnesi.

Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī tieslietu ministra priekšlikumu par Anitas Dzalbes iecelšanu par Jelgavas rajona tiesas tiesnesi. Jums ir iesniegti visi nepieciešamie materiāli, un arī Anitu Dzalbi Juridiskā komisija vienbalsīgi rekomendē cienījamajai Saeimai iecelt par Jelgavas rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - nav, atturas - 8. Anita Dzalbe ir iecelta par Jelgavas rajona tiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī tieslietu ministra priekšlikumu par Indras Litvinovičas iecelšanu par Liepājas rajona tiesas tiesnesi. Arī par Indru Litvinoviču jums ir izdalīti visi nepieciešamie materiāli. Kā redzat, Indra Litvinoviča ir saistīta ar tiesu, sākot no 1987.gada - kā mašīnrakstītāja, kā tiesas sēžu sekretāre, kā priekšsēdētāja palīdze, kā stažiere administratīvā tiesneša amatam - un tagad tiek rekomendēta iecelšanai par rajona tiesas tiesnesi. Juridiskā komisija vienbalsīgi rekomendē cienījamajai Saeimai iecelt Indru Litvinoviču par Liepājas rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Balsosim par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 2, aturas - 4. Nav kvoruma.

Vēlreiz balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - nav, atturas - 7. Indra Litvinoviča ir iecelta par Liepājas rajona tiesas tiesnesi.

Nākamais ir lēmuma projekts "Par dažu rajonu (pilsētu) tiesu administratīvo tiesnešu iecelšanu" . Lūdzu!

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī tieslietu ministra priekšlikumus par dažu pilsētu un rajonu tiesu administratīvo tiesnešu iecelšanu. Vispirms Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra priekšlikumu par Lolitas Dubultas iecelšanu par Jelgavas pilsētas tiesas administratīvo tiesnesi. Jums ir izdalīti visi nepieciešamie materiāli. Juridiskā komisija rekomendē cienījamajai Saeimai iecelt Lolitu Dubultu par Jelgavas pilsētas tiesas administratīvo tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - nav, atturas - 7. Lolita Dubulta ir iecelta par Jelgavas pilsētas tiesas administratīvo tiesnesi.

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī tieslietu ministra priekšlikumu par Initas Dzerkales iecelšanu par Jelgavas rajona tiesas administratīvo tiesnesi. Jums ir izsniegti visi nepieciešamie izziņas materiāli. Inita Dzerkale jau kopš 1988.gada ir saistīta ar tiesu, strādājusi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā kā tiesas sēžu sekretāre, pēc tam - Jelgavas rajona tiesā kā tiesas sēžu sekretāre, un sākot no šā gada maija ir šajā pašā tiesā Jelgavas rajona tiesā, stažiere administratīvā tiesneša amatam. Ir pozitīvs Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas lēmums, un Juridiskā komisija vienbalsīgi rekomendē cienījamajai Saeimai iecelt Initu Dzerkali par Jelgavas rajona tiesas administratīvo tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Balsosim, lūdzu! Balsojam. Rezultātu! Par - 52, pret - 2, atturas - 4. Inita Dzerkale ir iecelta par Jelgavas rajona tiesas administratīvo tiesnesi.

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī tieslietu ministra priekšlikumu par Guntas Vilmanes iecelšanu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā par administratīvo tiesnesi. Arī Gunta Vilmane strādā tiesā jau kopš 1989.gada kā tulks, kā tiesas sēžu sekretāre, kā konsultante, un, sākot no šā gada aprīļa, ir šajā pašā tiesā, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, stažiere administratīvā tiesneša amatam. Ir pozitīvs Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas lēmums un pozitīvs raksturojums. Un šogad ir arī beigusi Juridisko fakultāti. Tātad - ar augstāko juridisko izglītību. Juridiskā komisija vienbalsīgi rekomendē cienījamajai Saeimai iecelt Guntu Vilmani par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas administratīvo tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Balsosim. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - 5. Gunta Vilmane ir iecelta par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas administratīvo tiesnesi.

A.Endziņš. Paldies cienījamajai Saeimai.

Sēdes vadītājs. Tālāk - lēmuma projekts sakarā ar Parlamentārās izmeklēšanas komisijas SIA "Lattelekom" izveidošanas un darbības izvērtēšanai ziņojumu. Komisijas priekšsēdētājs deputāts Bordāns - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

J.Bordāns (LC).

Godāto Prezidij! Priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Man ir tas gods sniegt jums ziņojumu, kuru ir sagatavojusi Parlamentārā izmeklēšanas komisija savas darbības rezultātā sakarā ar SIA "Lattelekom" izveidošanu un darbību.

Saeima 1995.gada 20.janvāra sēdē izveidoja Parlamentāro izmeklēšanas komisiju SIA "Lattelekom" izveidošanas un darbības izvērtēšanai. Laikā līdz 1995.gada 2.maijam ir notikušas 17 sēdes. Komisija ir noklausījusies vairāku kompetentu speciālistu un valsts amatpersonu liecības un ziņojumus. Komisijas sēdēs ir piedalījušies valsts pilnvarnieks "SIA Lattelekom" Guntis Bērziņš, SIA "Lattelekom" izpilddirektors Gavents Džefrijs, SIA "Lattelekom" Direktoru padomes priekšsēdētājs un prezidents profesors Gundars Strautmanis, Latvijas satiksmes ministrs Andris Gūtmanis, Latvijas Zinātņu akadēmijas loceklis profesors Pēteris Guļāns, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis profesors Kalvis Torgāns, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis profesors Juris Bojārs, Telekomunikāciju tarifu padomes priekšsēdētājs Jānis Lelis, Latvijas Bankas viceprezidents, Telekomunikāciju tarifu padomes loceklis Ilmārs Rimšēvics, Latvijas Bankas padomes locekle Valentīna Zeile, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētājs Viktors Kulbergs, advokātu biroja "C.B. & M." partneri Ivars Bārs un Justs Karlsons, advokātu biroja "C.B. & M." zvērināta advokāte Iveta Krodere, Dānijas konsorcija "Tilts Communication" pārstāvji Džeimss Hatts un Kristers Naikops, kuri pārstāvēja uzņēmumus "Cable & Wireless" un "Telecom Finland", komisijas uzaicināts eksperts, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Starptautisko un jūras tiesību katedras vadītājs Aivars Fogels, Radioelektronikas tehnoloģijas centra valdes priekšsēdētājs Jānis Smilga, inženierzinātņu doktors Teodors Rozītis, bijusī SIA "Lattelekom" padomes atbildīgā sekretāre Skaidrīte Pakalna.

Iepazinusies ar ziņojumiem un saņemtajiem dokumentiem un atzinumiem, komisija konstatēja:

"Lai nodrošinātu kvalitatīvu telekomunikāciju pieejamību visiem valsts iedzīvotājiem, telekomunikāciju sektorā nepieciešams ieguldīt ne mazāk kā 300-400 miljonus latu, vienlaicīgi ieviešot mūsdienīgas telekomunikāciju organizācijās pieņemtās vadības metodes un veicot vispusīgu darbinieku apmācību. Ņemot vērā Latvijas ekonomisko stāvokli un nepietiekamo pieredzes līmeni sekmīgai darbībai tirgus ekonomikas apstākļos, problēmas atrisinājums relatīvi īsā laikā var tikt panākts sadarbībā ar kādu no dominējošajām Rietumu telekomunikāciju organizācijām, kas bāzēta uz kopīga uzņēmuma izveidošanu. Ir saprotams Latvijas valdības lēmums izšķirties par ārējo investoru piesaitīšanu, taču speciālistu noklausīšanās izsauc nepieciešamību konstatēt, ka ekonomiskās (tātad faktiskās) vadības nodošana "Tilts Communications" rokās ir nepamatota, jo Latvijā bija un ir pietiekami daudz augstas klases telekomunikāciju speciālistu, kas varēja vadīt projekta izpildi un realizēt politiku, kas aizstāvētu Latvijas intereses.

SIA "Lattelekom" izveidošana ietilpst Latvijas telekomunikāciju modernizācijas projekta pasākumos. Latvijas telekomunikāciju modernizācijas nepieciešamību un mērķus nosaka virkne normatīvo aktu. Tādi ir: Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmums "Par telekomunikāciju sistēmas principiem"(pieņemts 1992.gada 6.oktobrī), kas, cita starpā, noteica, ka akciju sabiedrības"Lattelekom" akcijas tiek pārdotas ārvalstu partnerim, to izvēloties atklātā starptautiskā konkursā, nodrošinot kontrolpaketes turētāja tiesības Latvijas valstij, un telekomunikāciju pakalpojumu sniegšana tiek norobežota no telekomunikāciju pamatlīdzekļu ražošanas); Ministru padomes rīkojums nr. 376-r "Par starptautiskā konkursa organizācijas komiteju" (komitejas sastāvā ietilpa pieci zinātņu doktori, no tiem divi - Rīgas Tehniskās universitātes profesori), likums "Par telekomunikācijām", Telekomunikāciju tarifu padomes nolikums. Balstoties uz minētajiem normatīvajiem aktiem, Latvijas Republikas Ministru kabinets ir veicis Latvijas telekomunikāciju modernizācijas projektu.

Potenciālā ārvalstu partnera izvēle notika pēc šādiem konkursa komitejas noteiktiem kritērijiem, kurus komisija sīkāk neizvērtēja: telekomunikāciju tīkla arhitektūra, lielums, finansiālās iespējas, pakalpojumu

kvalitāte, investīcijas tīkla attīstība, tarifi, uzņēmuma vadība, darbinieku apmācība, ražošanas iespējas.

Novērtējot visus piedāvājumus, par labāko konkursa komiteja vienbalsīgi atzinusi Dānijā inkorporētā konsorcija "TILTS Communications A/S" projektu.

Novērtējot Latvijas Republikas, SIA "Lattelekom" un "TILTS Communications" juridiskās saistības, komisija secināja:

1. Latvijas Republikas kā suverēnas valsts, "TILTS Communications", kas nodibināta un reģistrēta Dānijā, un SIA "Lattelekom", kas reģistrēta Latvijā, juridiskās attiecības Latvijas telekomunikāciju modernizācijas projektā noteiktas SIA "Lattelekom" statūtos, "jumta" līgumā ar pielikumiem, Vadības un Piegādes līgumos. Visas savstarpējās saistības un pienākumi, ko Puses uzņēmušās "jumta" līgumā, vērtējamas SIA "Lattelekom" Statūtu un Latvijas Republikas likumu kontekstā.

2. Jumta līgums ir starptautisks civiltiesisks darījums. Līguma dalībnieki ir Latvijas valsts, "TILTS Communications" un SIA "Lattelekom", tāpēc šī darījuma formu un saturu, atbilstoši starptautisko privāttiesību vispāratzītajam principam, nosaka pēc līguma slēgšanas vietas likuma - lex loci contractus.

Bez tam arī pašā "jumta" līgumā(15.2. pantā) ir nostiprināts noteikums, ka attiecībā uz šo līgumu piemērojami attiecīgie Latvijas Republikas likumi. Tāpēc pilnīgi nepamatoti un tikai sabiedriskās domas ietekmēšanai sev vēlamā virzienā presē vairākkārt ir vērojami dažu cilvēku centieni operēt ar Lielbritānijas Common Law vai arī Eiropas kopienas Vispārējām tiesībām vai šo tiesību atsevišķām normām, kas Latvijai nav juridiski saistošas.

3. Puses saistošie dokumenti nebūt nesatur kaut kādus noteikumus, kas būtu pretrunā ar Latvijas valstisko suverenitāti. "Jumta" līgums nav traktējams kā skaidri neizdevīgs, paverdzinošs Latvijai.

5. Latvijai ir iespējams precizēt sadarbības uzdevumus pēc trešā līguma darbības gada, kā arī ierosināt papildinājumus Latvijas puses interesēs.

6. Šaubas izsauc apstāklis, ka "jumta" līgumā nodaļā "Saulriets" ir paredzēta situācija, ka "TILTS Communications" varētu atteikties garantēt SIA "Lattelekom" kredītus, un tādā gadījumā Latvijas puse ir tiesīga pārdot savas īpašuma daļas, lai nodrošinātu tālāku kreditēšanu. Saskaņā ar Latvijas likumiem par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, tieši "TILTS Communications" ir tas, kam ir priekšrocības tiesības "Lattelekom " Latvijas daļas pirkšanā. Tāpēc ļoti būtisks ir apstāklis, ka jau pirmajā un turpmākajos gados projektētā naudas plūsma ir ļoti atšķirīga no tās, kas sastādīta pēc 1994. gada rezultātiem. Realitāte ir tāda, ka SIA "Lattelekom" jau ar 1995. gadu ir spiesta ņemt kredītus, kas 1997. gadā pēc SIA "Lattelekom" prognozēm varētu būt apmēram 70 miljoni latu. Tātad ātri varētu iestāties apstākļi, kad būs jāpielieto līguma noteikumu iedaļas "Saulriets" noteikumi. Un līdz ar to Latvijai rodas reāla iespēja zaudēt noteikšanu pār "Lattelekom, jo galējā variantā var izrādīties, ka "Lattelekom" monopola faktiskais īpašnieks pēc 20 gadiem būs "TILTS Communications" ar visām no tā izrietošajām sekām.

Šo naudas plūsmu reālo noviržu pamatā, pēc ekonomistu vērtējumiem, ir kļūda projekta sākotnējos nosacījumos un no tiem izrietošais aprēķins, kā arī nekontrolējamais stāvoklis ar iekārtu piegādi, jo faktiski angļu puse to realizē pilnībā savās interesēs un tāpēc, pēc speciālistu vērtējuma, ļoti dārgi. Tas vedina uz atziņu, ka "TILTS Communications" varētu realizēt tādu ekonomisko vadību, kad Latvijas puse, iespējams, būtu spiesta ātrāk pārdot savas īpašuma daļas, kas ir 51%. Un šajā ziņā projektā nav pietiekami līdzsvarojoša nosacījuma, kas ļautu aizstāvēt Latvijas intereses. Tātad ir zināms pamats aizdomām par Latvijas ekonomiskās neatkarības apdraudējumu.

Attiecībā uz jebkādām saistību garantijām un valsts atbildību par jebkādiem "Lattelekom" parādiem, jāmin "jumta" līguma noteikumi. 3.1. punkta ceturtā daļa nosaka, ka Latvijas Republikai nav jāiegulda nekādi papildu maksājumi "Lattelekom" pamatkapitālā vai citi kapitālieguldījumi vai jādod finansiālās garantijas. Un līguma 3.2. punkta pielikumi "M" un "O" nosaka, ka konsorcija "TILTS" "mātes" uzņēmumi garantē saistību izpildi ar savu kapitālu.

Tiek izveidota telekomunikāciju sistēma, kas ir neatkarīga no bijušās PSRS sakaru sistēma, un tās tehniskais līmenis ir nodrošināts pret nesankcionētu sarunu noklausīšanās iespējām.

Vienlaikus jānorāda, ka Latvijas Zinātņu akadēmijas loceklis Pēteris Guļāns un sakaru speciālisti J.Smilga un T.Rozītis ir izteikuši viedokli, ka projekta kapitālieguldījumi ir nepamatoti lieli no diviem aspektiem.

Pirmkārt, tiek mainīts pārāk daudz iekārtu, un tas maksā pārāk dārgi. Tās arī ir iespējams dabūt lētāk, jo pašreizējā tehnoloģija nav pati jaunākā. Un, otrkārt, pārāk optimistiska ir iekšzemes kopprodukta pieauguma vērtējuma prognoze, kā rezultātā "Lattelekom" ienākumi, neskatoties uz augstajiem "griestiem" - 4% no kopprodukta - ilgus gadus nespēs līdzsvarot plānotos kapitālieguldījumus. Tas viss rada reālus draudus Latvijai zaudēt valdījumu pār "Lattelekom" monopola apstākļos.

"Jumta" līgumā ir paredzēta iespēja laika gaitā koriģēt projektu atbilstoši Latvijas attīstībai, taču komisijas sēdēs, vairākkārt atgriežoties pie šī jautājuma, šie priekšlikumi tiek noraidīti kā priekšlaicīgi, taču "Lattelekom" iedzīšana milzīgajos parādos un zinātnieku sliktās ekonomiskās prognozes pašreizējā "Lattelekom" vadībā nerada nekādas bažas, un tas ir izpētes vērts apstāklis.

Pretēji tam SIA "Lattelekom" valsts pilnvarnieks Guntis Bērziņš ir norādījis, ka jāmin sekojoši apsvērumi: projektu veidotāji 1993. gadā uzskatīja, ka Latvijas ekonomiskā nākotne un ar to saistītā "Lattelekom" ekonomiskā nākotne nebūt nav tik viekārši prognozējama. Tādēļ"jumta" līgums ir sastādīts tādējādi, lai būtu iespējams laika gaitā projektu koriģēt atbilstoši Latvijas attīstībai un "Lattelekom" darbības rezultātiem. Šāda koriģēšana notiek jebkurā ilglaicīgā projektā. Ienākumu pieauguma galvenais avots ir nevis tarifu paaugstināšana, bet tas, ka līdz ar labāku kvalitāti pieaugs abonentu iespējas, vajadzības un vēlmes izmantot starppilsētu un starptautiskos sakarus. Pieaugot kopējai slodzei, līdz ar to pieaugs arī ieņēmumu daļa.

Nedrīkst aizmirst par potenciālo iespēju tranzītsakaru veidošanai caur Latviju, kas ļauj cerēt uz papildu ienākumiem.

Vērtējot Latvijas rūpniecības iesaistīšanu projekta realizēšanā, jākonstatē sekojošais:

1) Latvijas rūpniecība ir spējīga ņemt lielu dalību,

2) Latvijas valdībai bijusi nepietiekoši ieinteresēta rīcība konkursa gaitā, kā rezultātā Latvijas rūpniecība faktiski atstāta ārpus projekta.

Analizējot "Lattelekom" pirmā darbības gada rezultātus, tika konstatēts, ka nodoti sekojoši objekti: starptautiskās telefonu centrāles, divas telefoncentrāles ar iznesumiem Rīgā, zonu un rajonu tranzītu un vietējo sakaru vajadzībām, optiskais maģistrālais kabelis Rīga-Ventspils-Rīga, jūras kabelis starp Latviju un Zviedriju, satelītu zemes stacija darbībai "Eutelsat" sistēmā, starptautisko operatoru zvanu pults sistēma, tīkla vadības un apkalpošanas centrs, abonentu norēķinu sistēma.

Nav pilnā apjomā izpildīti sekojošie pirmajā gadā paredzētie darbi: taksofonu uzstādīšana, lauku apvidus radio sistēmas, norēķinu centrs, tehniskā auditorpārbaude.

Iepriekš minētie modernizācijas projekti apgūti 91 miljona ASV dolāru apjomā. Jāatzīmē, ka, lai "Lattelekom" kā vienīgajam operatoram, kurš Latvijā sniedz telekomunikāciju pakalpojumus, nerastos iespēja noteikt nepamatoti augstas tarifu maksas, ārkārtīgi būtiska loma ir nevainojamai Telekomunikāciju tarifu padomes darbībai. Nākas atzīmēt, ka "Lattelekom" nav pienācīgi pildījis savus pienākumus attiecībā uz visu kontrolei nepieciešamo ziņu sniegšanu Telekomunikāciju tarifu padomei, šādā veidā apgrūtinot un kavējot šīs kontrolējošās institūcijas darbību.

Bez tam īpaši jānorāda, ka valdības kā uzņēmuma valsts daļas pārvaldītājas rīcībai jānodrošina projekta reāla realizēšana pilnā apjomā, nepieļaujot konkursa noteikumos izvirzīto un līgumos ar ārvalstu partneri apstiprināto prasību par tīkla modernizēšanu nepamatotu neizpildi jebkādā apjomā, kā arī atbildīgu Latvijas interešu aizstāvību.

Izmeklēšanas gaitā komisija konstatēja, ka vairāki "jumta" līgumā ietvertie noteikumi var tikt traktēti kā neizdevīgi Latvijai. Tāds ir vadības līgums, kura noteikumi dod zināmas privilēģijas "TILTS Communications" ieceltiem darbiniekiem gan attiecībā uz lēmumu pieņemšanu, tas ir, "TILTS" izvirza finansu direktoru, gan uz darba apmaksu, kas ir aptuveni piecas reizes lielāka par vadošo darbinieku algu, un dažādās dzīvošanas izmaksas - auto, dzīvoklis un tamlīdzīgi. Un vadība 10 gadu laikā kopā ar kadru sagatavošanu notērē aptuveni 100 miljonu ASV dolārus.

Piegādes līgumu noteikums, ar kuru "TILTS" apņemas izmantot lielu daudzumu savu pirkšanas iespēju, lai izvēlētos un iegādātos iekārtas "Lattelekom" vajadzībām ar atlaidēm, saņemot samaksu 5% apmērā, kas šajā vadības attiecību sistēmā nepavisam nedod cerības uz lētāku iekārtu iegādi.

Projekta realizēšanā nav paredzētas priekšrocības Latvijā ražotajai produkcijai, maksimālais tarifu lielums var sasniegt 4% no vidējā ģimenes ienākuma.

Komisija uzskata, ka ir jāturpina telekomunikāciju modernizēšanas projekta realizēšana, ņemot vērā, ka modernā telekomunikāciju sistēma ir Latvijas saimnieciskās attīstības svarīgākais priekšnoteikums. Tāpat uzskatām, ka Satiksmes ministrijai un "Lattelekom" ir jāturpina sarunas un kopdarba organizēšana ar Latvijas ražošanas uzņēmumiem un zinātniskajām iestādēm par iespējamo Latvijas ražojumu un izstrādņu izmantošanu. Pie tam "jumta" līguma nosacījumu pārskatīšana jādara iespējami ātri un noteikti.

Līdz ar šo ziņojumu lūdzu Saeimas deputātus arī balsot par lēmuma projektu, kuru komisijas vairākums ir ieteicis atbalstīt Saeimas sēdē. Tas jums ir pievienots ziņojumam un iesniegts iepazīšanās nolūkā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Andris Gūtmanis - satiksmes ministrs. Lūdzu! Pēc tam - deputāts Lucāns.

A.Gūtmanis (satiksmes ministrs).

Godātais priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputāti! Noklausoties SIA "Lattelekom" izveidošanas un darbības izvērtēšanas komisijas ziņojumu, un iepazīstoties ar lēmuma projektu, es gribētu teikt sekojošo. Satiksmes ministrija regulāri seko telekomunikāciju modernizācijas projekta īstenošanai. "Jumta" līguma izpildes pirmā gada rezultātus izskatīja arī Ministru kabinets. Ne pirmā gada rezultāti, ne apstiprinātais finansu plāns 1995. -1999. gadam nedod pamatu komisijas ziņojumā norādītajām aizdomām par Latvijas ekonomiskās neatkarības apdraudējumu.

"Lattelekom" darbības stratēģiju nosaka Direktoru padome, kurā balsu vairākums ir Latvijas pusei un kuras lēmumi, ieskaitot finansu plāna apstiprināšanu, ir obligāti gan finansu direktoram, gan visai vadības komandai. Sīkumaina administrēšana, iejaucoties pieaicināto speciālistu darbībā, kamēr tie nepārkāpj finansu plānu vai citus priekšrakstus, mūsuprāt, nav nepieciešama.

Es gribētu teikt, ka Latvijas telekomunikāciju speciālisti nav atstumti no projekta realizācijas. Visi speciālisti, izņemot nedaudzus - pensijā aizgājušos, turpina strādāt savos amatos. 50 labākie speciālisti tieši piedalās "Alcatel" centrāļu uzstādīšanā, notiek jaunu speciālistu sagatavošana, izveidots mācību centrs Bulduros, kurā nākotnē, iespējams, mācīsies arī citu valstu pārstāvji.

Parlamenta komisijas ziņojumā ir izteiktas bažas par "Lattelekom" ieslīgšanu parādos un līdz ar to par iespējamību pārdot Latvijas daļu ārvalstniekiem. Arī šīs bažas neliekas pamatotas. Latvijas telekomunikāciju modernizācijas projekts ir ilgtermiņa projekts 10 gadiem, kas sākotnēji paredz lielu līdzekļu investīcijas sākumperiodā, bet efektīvu atdevi vēlākajos gados. Pasaules prakse rāda, ka telekomunikācijās ieguldītie līdzekļi atmaksājas seškārtīgā līdz septiņkārtīgā apmērā. Latvijai ir vitāli nepieciešams attīstīt sakarus kā būtiski svarīgu priekšnoteikumu visu citu ekonomikas nozaru attīstībai, kā arī iedzīvotāju ērtībām. Finansu plāns paredz izdevīgu ilgtermiņa kredītu piesaistīšanu ar kredītu procentu 4-6 procenti gadā, kas 1997. gadā būtu 63,5 miljoni latu. Kredīta dzēšanā ir ieinteresēti abi "Lattelekom" dibinātāji - gan Latvijas valsts, gan arī "TILTS Communications", it īpaši pēdējais, kas par kredītiem sniedz garantijas ārvalstu bankām.

Salīdzinot kredītu summas ar "Lattelekom" pamatfondiem vien, neskaitot apgrozāmos līdzekļus, kas 1994. gadā bija 80 miljonu latu, bet 1999. gadā paredzam 245,8 miljonus latu, nav pamata runāt par "Lattelekom" iedzīšanu milzīgos parādos. Pārliecību, ka projekts ir perspektīvs, ir izrādījusi arī starptautiskā finansu korporācija IFC - viena no pasaules bankas institūcijām, kas ar Ministru kabineta piekrišanu kļuvusi par līdzīpašnieku projekta izpildē, investējot 10% no kopuzņēmumu pamatkapitāla.

Ziņojumā ir norādīts, ka "jumta" līguma 15. un 20.punkts, kas saucas "Saulriets", var novest pie Latvijai piederošās daļas 51% pārdošanas ārvalstu partneriem. Tāds apgalvojums neatbilst šī punkta satura būtībai, jo tajā pirmām kārtām ir noteikts, ka pat nepārvaramu šķēršļu gadījumā "Lattelekom" netiek likvidēta un ka puse palīdz "Lattelekom" turpināt uzņēmējdarbību kā valsts telekomunikāciju organizācijai Latvijā. Latvijas valdībai nav pienākuma, bet ir tikai tiesības pārdot savu daļu, un tā var kaut šodien paziņot, ka nepārdos savu daļu ārvalstniekiem. Iegādāties šo daļu konsorcijam "TILTS" vai citai ārzemju kompānijai nav nekādas ekonomiskas intereses, jo likums "Par telekomunikācijām" un Latvijas Republikas Augstākās padomes 1992.gada 6.oktobra lēmums par Latvijas telekomunikāciju sistēmas principiem, nosakot valsts monopolu, neļauj ārvalstniekiem bez valsts līdzdalības izdarīt Latvijā telekomunikāciju pamatpakalpojumu veikšanu.

Es gribētu teikt, ka "Lattelekom" sadarbība ar "TILTS Communications" līdz šim noritējusi lietišķā un savstarpējas sapratnes atmosfērā. Satiksmes ministrija uzskata, ka nav pamata apšaubīt, ka Latvijas pārstāvji Direktoru padomē darbojas Latvijas interesēs, tāpat to, ka viss projekts atbilst Latvijas attīstības un ekonomiskās patstāvības nostiprināšanas interesēm.

Telekomunikāciju modernizācijas projekts ir lielākais ārvalstu investīciju projekts Latvijā, analoga tīkla uzturēšanai "Lattelekom" turpina iepirkt Latvijā ražotās centrāles un turpina sarunas par Latvijā ražoto ciparu centrāļu iepirkšanu lauku rajonu tīkliem pēc projekta realizēšanas trešā gada beigām. Satiksmes ministrija kopā ar "Lattelekom" meklē projekta realizācijas optimālos ceļus un ir gatava iesniegt līgumpartneriem arī Saeimas akceptētus priekšlikumus par līgumu grozīšanu vai papildināšanu.

Parlamenta izmeklēšanas komisijas lēmuma projektā ir ierosināts risināt jautājumu par vadības komandas papildināšanu, projekta palētināšanu, kredītu ņemšanas ierobežošanu, abonentu tarifu kontroli un citu. Tie ir svarīgi un aktuāli jautājumi. Tomēr, neskatoties uz to, ka komisijai, kas strādāja vairāk nekā trīs mēnešus, tika iesniegti dokumenti vairāk nekā 600 lappušu apjomā, tika noklausīti 20 speciālisti, komisijas locekļu priekšlikumi šodien nav pietiekami konkrēti. Tāpēc Satiksmes ministrija uzskata, ka jaunas komisijas izveidošana tādā situācijā nav nepieciešama. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Jānis Lucāns - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Pēc tam - Aivars Berķis.

J.Lucāns (TPA).

Priekšsēdētāja kungs! Godājamie deputāti! Es šo projektu pacentīšos analizēt no Latvijas interešu viedokļa. Šeit Gūtmaņa kunga runa lielā mērā it kā nomierināja prātus, kuri bija sakarsuši dažus mēnešus atpakaļ. Diemžēl es nevarēšu turpināt šajā pašā garā, jo acīmredzot man vajadzēs atkal drusku uzkurināt kaislības. Tātad kādiem vajadzēja būt sākuma nosacījumiem, strādājot pie šāda projekta?

Pirmkārt - Latvijai jāmodernizē sava komunikāciju sistēma, un par to, protams, nav nekādu šaubu.

Otrkārt - tas jādara pēc iespējas lētāk un iespējami ātrāk, bet ne uz liela sadārdzinājuma rēķina.

Treškārt - modernizācijas procesā maksimāli jāizmanto Latvijas zinātniskais un ražošanas potenciāls.

Ceturtkārt - meklējot ārvalstu investoru, jāatceras, ka telekomunikāciju sistēmas ekspluatācija visā pasaulē ir izdevīgs bizness, un tāpēc iespējamajam investoram nav jārada ilūzijas, ka viņš varēs paņemt visu sistēmu.

Piektkārt - modernizācijas projekta vadībai ir jābūt tādai, kas ļauj pilnvērtīgi aizstāvēt Latvijas intereses.

Un, sestkārt - Latvijas iedzīvotājiem jābūt spējīgiem maksāt par sniegtajiem pakalpojumiem pēc sistēmas modernizācijas.

Protams, šo nosacījumu sarakstu varētu turpināt, bet aprobežosimies ar šiem svarīgākajiem. Vairāku mēnešu ilgs darbs komisijā, daudzu ekspertu ziņojumu noklausīšanās, konfidenciālās tikšanās ar daudziem zinātniekiem un "Lattelekom" darbiniekiem, kuri demokrātiskai valstij nepiedienīgā veidā negribēja, lai viņu vārdi tiktu pieminēti, vedina uz nopietnām pārdomām. Zinātnieki savu īpatnējo nostādni pamatoja tādējādi, ka, atklājot savus vārdus Gūtmaņa kunga laikā, viņi varētu ieiet vēsturē kā "bijušie" zinātnieki. Nezinu, cik pamatotas ir šīs bažas, bet patiesības labā jāsaka, ka radās tāds iespaids, ka "TILTS Communications" vara caur Gūtmaņa kungu sniedzas tālu. Domāju, ka šis ir īpašas uzmanības vērts apstāklis nākamajai, īstajai, izmeklēšanas komisijai. Jo vairāk tāpēc, ka šīs bažas ir zināmā mērā ar pamatu. Piemērs - pietika Videnieka kungam - bijušajam "Lattelekom" prezidentam - sacelties pret konsorcija "TILTS" nodomiem un mēģināt vadīt "Lattelekom", aizstāvot Latvijas intereses tieši salētināšanas virzienā, kad tūdaļ Gūtmaņa kungs Videnieka kungam nekavējoties "ïāva" (pēdiņās) aiziet no prezidenta amata pat bez atlūguma rakstīšanas. Es atļāvos atgādināt šo sīko epizodi, kur bija runa tikai par nieka 30 miljonu latu ekonomiju, lai piesaistītu tam Saeimas uzmanību.

Tātad atgriezīsimies pie Latvijas interesēm. Kā tad tika realizēti šie loģiskie Latvijas interešu nosacījumi? Lai arī cik paradoksāli tas izklausītos, nevienā punktā Latvijas intereses nav realizētas, izņemot daļēji 1.punktu, kas runā par modernizāciju. Bet arī tad tikai daļēji, jo, pēc inženierzinātņu doktora T.Rozīša kunga ieskata, pie mums ieviešamā tehnoloģija bija jauna pirms 20 gadiem.

Kas attiecas uz projekta iespējamo lētumu, tad šeit gribu atsaukties uz profesora Guļāna analīzi, kurš pierādīja, ka projekts ir nesamērojami dārgs salīdzinājumā ar valsts un valsts iedzīvotāju reālajām un reāli paredzamajām ekonomiskajām iespējām tuvākajos gados. Šeit nedaudz ir jāiztirzā projekta finansēšanas iecere, lai deputātiem būtu saprotama situācija.

Tātad sākotnējā iecere ir bijusi šāda: apmēram 150 miljonus dolāru kapitālieguldījumu sākuma etapā iegulda "TILTS", turpmākajā laikā, apmēram līdz 1997.gadam, modernizācija turpinātos no šā starta kapitāla un "Lattelekom" peļņas, un vēlāk vēl paredzēti daži miljoni kredītu, ko garantētu kreditoriem "TILTS" ar savu kapitālu. Šis visumā saprotamais plāns, izrādās, nespēj pastāvēt pat pirmo gadu, un "Lattelekom" iekļūšana parādos ir sākusies jau pagājušajā gadā, un 1997.gadā tie sasniegs vismaz 70 miljonus. Tātad jau ir pirmā nopietnā atkāpe no projekta. Jau pašā sākumā. Un piedevām jaunākā informācija ir tāda, ka arī šie skaitļi var izrādīties pārāk mazi, ka situācija šajā sistēmā ir ekonomiskā ziņā vēl sliktāka. Kādi ir cēloņi šādam stāvoklim? To ir visai daudz, tāpēc minēšu tikai galvenos.

Pirmais - ieprojektētie kapitālieguldījumi, pēc elektronikas speciālista Smilgas kunga aprēķiniem, ir par 350 miljoniem dolāru lielāki, nekā bija nepieciešams.

Otrs - konsorcija "TILTS" sākotnējie ieguldījumi apmēram 90 miljonu apjomā ir izlietoti nepiedodami izšķērdīgi. Dārgais angļu speciālistu vadības aparāts un tā uzturēšana, algas līdz 18 000 dolāru mēnesī, nevajadzīgi dārgā apmācību sistēma, ko varēja augstākā kvalitātē (uzsveru šo teicienu: "augstākā kvalitātē") realizēt Rīgas Tehniskā universitāte, nesamērīgi dārgās iekārtas - tas izriet no praktiski pilnīgas Latvijas interešu ignorēšanas, pret ko ir protestējis pat viens no somu direktoriem, modernizācijas pat anekdotiski nekompetentā vadība, kas noveda pie 1994.gada saistību neizpildes - 40 000 abonentu nepieslēgšanas un attiecīgu ienākumu neiegūšanas. Lūk, otrā ļoti būtiskā atkāpe no projekta sākotnējā gara.

Protams, ļoti dārgās taksofonu iekārtas, kuras šobrīd vēl joprojām netiek uzstādītas savas nepiemērotības dēļ, tātad ir saņemtas šeit bez sertifikācijas. Izcili dārgie "Phillips" sistēmas radiotelefoni, kurus varēja ražot lētākus, pieejamākus patērētājiem - varēja ražot tepat VEF.

Visam tam gribu pievienot vēl savu īpašo viedokli. "TILTS" realizē īpašu ekonomisko politiku, kuras mērķis ir iespējami drīz saņemt "Lattelekom" îpašuma lielāko daļu un tādējādi kļūt par monopoluzņēmuma īpašnieku uz vismaz 20 gadiem, tas līgumā ir nostiprināts.

Kas attiecas uz Latvijas zinātniskā un ražošanas potenciāla izmantošanu un projekta realizāciju, jāsaka, ka tas ir viens no visgrūtāk saprotamajiem stāvokļiem. No vienas puses, analīze rāda pilnīgu Latvijas valdības neieinteresētību šā potenciāla izmantošanā, pat projekta ekspertīze netika veikta. Tas ir beidzies ar to, ka pat telefona kabīnes ieved no ārzemēm par 1400 latiem gabalā, bet šeit tikai samontē. Liekas, ka man nav īpaši jāpierāda, ka daudzas Latvijas rūpnīcas labprāt izpildītu šo kabīņu būvi ne sliktākā kvalitātē, jo vajag tūkstošiem kabīņu.

No otras puses, visai īpatnējs ir angļu ekspertu vērtējums konkursa laikā (es uzsveru - angļu ekspertu vērtējums konkursa laikā), ko Latvijas valdība ir akceptējusi tieši šajā jomā. "Hansatel" projekts, kurā bija tiešām reāli priekšlikumi, tika novērtēts zemāk nekā konsorcija "TILTS" priekšlikumi, no kuriem neko pat negatavojas realizēt.

Visai interesanti ir tas, ka ne valdība, ne "Lattelekom" vadība pret to neprotestē, bet konsorcija "TILTS" pozīciju dedzīgi aizstāvēja visās komisijas sēdēs. Kas attiecas uz ceturto interešu punktu - Latvijas īpašumtiesībām uz "Lattelekom", - tad atliek tikai konstatēt, ka ar latviešu izcelsmes advokātu Bāra un Karlsona kungu palīdzību un Latvijas valdības atbalstu konsorcijam "TILTS" ir izdevies iestrādāt projektā tādus nosacījumus, kas garantē "Lattelekom" nonākšanu pilnīgā konsorcija "TILTS" îpašumā, ne tikai vadībā. Ir runa par "jumta" līguma nodaļu "Saulriets", kur ir paredzēta "Lattelekom" Latvijas īpašuma daļu pārdošana, ja tas ir nepieciešams projekta realizācijas kreditēšanas nodrošināšanai. Redzot, kā tas viss norit dzīvē, šīs nevainīgās normas, ko Bāra kungs raksturoja kā formālas un nenozīmīgas, rada pārliecību, ka "Lattelekom" pārņemšana pilnīgā konsorcija "TILTS" valdījumā ir tikai neliela laika jautājums, ja Latvija jau šodien nesāks nopietni aizstāvēt savas intereses. Diemžēl tādi ir fakti, kas, tā sakot, vedina tā domāt, un arī pēdējie notikumi šajā uzņēmumā sakarā ar naudas trūkumu un visu pārējo liecina par to pašu. Tieši par to pašu! Saprotot visu to, nav grūti izskaidrot konsorcija "TILTS" devīgumu, samaksājot Bāra kunga firmai par pakalpojumiem 15 miljonus, kaut gan, pēc lietpratēju domām, būtu pieticis ar 3 miljoniem. Savukārt saprotamāks kļūst Bāra kunga firmas devīgums, aplaimojot, piemēram, "Latvijas ceļa" partijas vēlēšanu kampaņu ar kādiem 60 tūkstošiem dolāru, un kopumā saprotamākas, liekas, kļūst Latvijas valdības īpatnējās pozīcijas šajā jautājumā. Domāju, ka visi šie jautājumi ir nākamās izmeklēšanas komisijas īpašas uzmanības vērti, nebaidoties izdarīt nepatīkamus slēdzienus par dažu valdības locekļu īpatnējo nostādni Latvijas interešu aizstāvībā.

Kas attiecas uz "Lattelekom" projekta realizācijas vadību, komisijai nācās sadurties ar pilnīgi bezcerīgu stāvokli. "Lattelekom" it kā Latvijas nodrošinātā vadība ar balsu pārsvaru atbilstoši īpašumtiesībām šobrīd ir faktiski pilnīgi bezspēcīga konsorcija "TILTS" ieceltā finansu direktora priekšā. Liekas, prezidents Strautmaņa kungs un valsts pilnvarnieks Bērziņa kungs ir no Videnieka kunga liktenīgā piemēra izdarījuši "pareizos" secinājumus (pēdiņās!). Viņi "nepīkst" pretī Džefrija kungam, jo Gūtmaņa kungs var kļūt dusmīgs. Liekas, ka šajā jautājumā Saeimai ir jāizdara savi secinājumi, ja Saeima patiesi grib iestāties par Latvijas interesēm.

Un visbeidzot - par "mazo" cilvēku, kā Birkava kungs teica savas valdīšanas laikā. Cik tad viņam būs jāmaksā? Pagaidām tie ir 4% no kopprodukta, ko "TILTS" paredzējis savākt. Pasaules praksē ir apmēram 2-2,5 procenti, citādi cilvēks sāk ekonomēt, viņš savas lietas sāk kārtot no darba telefona un tā tālāk. Protams, to visu varētu uzskatīt par ievērības necienīgu sīkumu, ja vien tas viss nesaistītos ar prognozēm attiecībā uz kopproduktu un ja tas viss kopumā nekalpotu par starta pozīciju nodaļas "Saulriets" noteikumu realizācijā, jo tieši šīs projekta daļas kļūdainība iedzīs "Lattelekom" parādos un nodos konsorcija "TILTS" pilnīgā valdījumā, jo trūkstošā nauda, ko nevarēs maksāt abonenti, būs jāsedz ar kredītiem, un šī kreditēšana jau ir sākusies. Un nav grūti paredzēt, ka šī kreditēšana nebūs bezgalīga, jo Latvijas īpašuma daļa arī ir apmēram 150 miljoni dolāru, tātad mēs varētu cerēt, ka līdz 150 miljoniem dolāru šāda kreditēšana varētu būt un tālāk būs jāatdod īpašums. Un tas ir loģiski.

Un vēl viens "sîkums". Projekts paredz stingru darbavietu skaita saglabāšanu "Lattelekom". Bet savukārt uzņēmuma direktors saņems jo lielākas prēmijas, jo vairāk cilvēku atbrīvos no darba. Šogad esot paredzēts atlaist 800, un no tiem tikai 400 ir pensionāri, vārdu sakot, cilvēki pensionēšanas vecumā.

Un tomēr es gribētu teikt tā: līgums, slikts vai labs, ir tomēr līgums, tāpēc ar to jokoties nedrīkst, un, ja domājam aizstāvēt Latvijas intereses, projekts ir nopietni jāuzlabo, neizslēdzot iepriekš teikto. Domāju, tam par ieganstu, kā tas ir paredzēts mūsu likumdošanā, var kalpot projektā iestrādātais maldīgums. Šāds maldīgums projektā ir iestrādāts.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, deputāt Lucān, - dzirdot tik draudīgus signālus, jums būtu jālūdz papildu laiks! Piecas minūtes. Deputāts Lucāns vēl lūdz piecas minūtes. Vai ir iebildumi? Nav. Lūdzu!

J.Lucāns. Tātad - kāds ir šis projektā iestrādātais maldīgums? Pirmkārt, kopprodukta prognoze un lata kursa prognoze, uz kā balstās viss ekonomiskais aprēķins, ir acīm redzami kļūdaina, nepildās tādā veidā, kā tas ir paredzēts, līdz ar to ir iemesls runāt par šādu maldīgumu. Otrkārt, projektā ir virkne interesantu nekorektību, ko ir atraduši Latvijas zinātnieki un ir gatavi atklāt, ja Saeima garantēs viņu nesodāmību par to (uzsveru - ja Saeima garantēs viņu nesodāmību par to!) Un, treškārt un visbeidzot, pagājušā gada saistību lielā neizpilde, par ko konsorcijam "TILTS" būtu jākompensē Latvijai, un paredzamā vēl lielākā neizpilde šogad (tas ir, attiecībā pret projektā paredzēto izpildes līmeni).

Pēc manām domām, stāvoklis nav tik bezcerīgs, ja grib aizstāvēt Latvijas intereses šodien, bet esmu pārliecināts, ka neko vairs nebūs iespējams darīt pēc pāris gadiem, kad "Lattelekom" būs angļu firma.

Tātad beidzot es gribētu izteikt šādus secinājumus:

1. "Lattelekom" modernizācijas projekts, neapšaubāmi, respektē visas "TILTS Communications" intereses, bet maksimāli ignorē Latvijas intereses.

2. "Lattelekom" projekts ir nepiedodami dārgs.

3. Ir visas pazīmes, kas liecina, ka "Lattelekom" var kļūt par gadsimta afēru Latvijā, tāpēc valdības goda aizstāvēšanai ir vajadzīga jauna un jau speciāla komisija, kas pierādītu, ka viss līdz šim sacītais ir pārpratums, taču Saeimai ir jākļūst par garantu šo speciālistu darbībai.

Nekavējoties ir jāpanāk, pirmkārt, projekta realizācijas vadības līdzsvara atjaunošana, nomainot Latvijas puses vadību un varbūt arī kādu ministru. Jāpanāk izteikti neizdevīgo nosacījumu koriģēšana. Piemēram, attiecībā uz iekārtu piegādēm ir vajadzīgi obligāti konkursi, jo šobrīd iekārtas piegādā iespējami dārgas; kaimiņi, lietuvieši, piemēram, taksofonus pērk uz pusi lētākus. Jā, starptautiskos taksofonus - uz pusi lētākus, nekā Latvijai piegādā "TILTS" ar savām organizācijām!

Treškārt, pilnībā jāizslēdz iespēja Latvijai pazaudēt kontroli pār "Lattelekom". Šis "Saulrieta" punkts ir jāizmet no līgumprojekta ārā. Ja reiz Gūtmaņa kungs apgalvo, ka tas nekad nedarbosies, tad to tur arī nevajag! Izsviedīsim ārā! Un jāsāk nopietna izmeklēšana visa "Lattelekom" projekta sakarā, bet tas, pēc manām domām, ir jādara jau nākamajai Saeimai. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Aivars Berķis - Latvijas Zemnieku savienības frakcija. Lūdzu! Pēc tam - Ilga Kreituse.

A.Berķis (LZS).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Man par šo lietu ir visai pretrunīgs viedoklis, jo es atceros, ka vēl Augstākās padomes laikā šeit nāca tāpat zinātnieki un sabiedrības pārstāvji un lūdza darīt visu iespējamo, lai tiktu lauzts līgums ar zviedru firmu, un tas pats Radioelektronikas tehnoloģijas centra valdes priekšsēdētājs Jānis Smilga un jurists Ivars Bārs un vēl arī citi panāca to, ka šis kontrakts tika lauzts un tika slēgts jauns līgums, kurš atkal izrādās nederīgs un atkal tātad ir pārskatāms. Un šajā gadījumā mums tomēr ir jāapzinās, ka līgums ir līgums, kurā katra puse cenšas panākt sev iespējamo, katra kaut kādā ziņā piekāpjas, katra kaut ko panāk, un tad ir līgums kā kompromiss. Tikai tāpēc jau šis līgums tiek slēgts, lai šos kompromisus nostiprinātu, un, ja līgumi atkal un atkal tiek lauzti, tad nekādi darījumi, protams, nav iespējami un nekāds nopietns partneris tāds līguma lauzējs, protams, nav, tāpēc es arī izsaku viedokli, ka, protams, līgums nevar tikt lauzts. Es domāju, ka ir beidzot jāsaprot tas, ka mēs esam nokļuvuši vai atgriezušies kapitālisma pasaulē (par ko tik daudz lasīja mūsu politekonomijas pasniedzēji), kur ir gan šo firmu noslēpumi... Tur cilvēks, kas iesaistījies darbā firmā, paraksta kontraktu, ka viņš glabās firmas noslēpumu, un, ja viņš grib šajā darbā palikt, viņš ir spiests šo kontraktu pildīt. Un, ja viņš grib šo kontraktu lauzt, tad diez vai viņam ir pamats prasīt saudzību vai apelēt pie Saeimas. Tā ka tur tad ir jāizšķiras starp savām un valsts interesēm, un drosmīgi katrs esam. Un tur ir arī, protams, firmas peļņas intereses, un, runājot ar diezgan daudziem ārzemju speciālistiem, es esmu sapratis, ka šī firma, protams, slēgs līgumu ar savām "meitas" firmām un pirks iekārtas no tām, un nepirks no citas firmas, kura to pašu iekārtu piedāvā lētāk, jo pirmajā variantā šai firmai tomēr ir lielāka peļņa un lielāks ieguvums, un tās visas acīmredzot ir tādas ābeces patiesības, kuras mums, kā saka, uzspiedīs un kurām mēs nespēsim pretoties. Un tikai vienā gadījumā mēs varam pavisam reāli prasīt līguma pārskatīšanu un šis līgums tomēr var tikt pārskatīts, un tas ir tādā gadījumā, kad šis līgums reāli netiek pildīts. Un, mums par laimi vai par nelaimi, tāda iespēja tomēr ir, jo, kā jau atzīmēja izmeklēšanas komisijas ziņojumā un kā to teica arī Lucāna kungs, ir šis galvenais līgums un ir tam pievienotie pielikumi, un tur ir rakstīts, ka vienīgi tādā gadījumā, ja "TILTS" būtiski pārkāpj līgumu, Latvijas Republikai un "Lattelekom" ir tiesības celt prasību uz izpildes garantiju pamata un tad "TILTS" ir atbildīgs par zaudējumu atlīdzību Latvijas Republikai un "Lattelekom" saskaņā ar darījuma dokumenta noteikumiem. Un par būtisku līguma pārkāpumu ir uzskatāmi arī gadījumi, kad "TILTS" neizpilda modernizācijas plāna pamatelementus, kā paredzēts, un tur ir minēti veseli panti. Detalizēti tas ir noteikts pielikumā "A1". Un tālāk ir arī šis pielikums, kur minēts, cik nav uzstādīts, cik no 20 000 paredzētajiem pieslēgumiem līnijās nav pieslēgti, cik ir faktiski izpildīts un kā nav veikusies paredzētā lauku telefonizācija, un kā nav uzstādīts vajadzīgais tālsarunu līniju skaits un tā tālāk. Tas viss ir šajā pielikumā iekšā, un uz šā pamata, es domāju, mēs arī varam runāt ar konsorciju "TILTS" un līdz ar to panākt arī atbilstoši citādus noteikumus - sev labvēlīgākus. Ir tiesa, ka, pārskatot šo līgumu, ir redzams un ir skaidrs, ka "TILTS" ir panācis sev izdevīgus noteikumus un ka par Latvijas pusi un par Latvijas kā valsts vispārīgajām interesēm, protams, domāts ir mazāk. Nu, kaut vai minēsim tādu gandrīz anekdotisku gadījumu, ka šīm tālsarunu kabīnēm pat cementa pamatne tiek gatavota Vācijā un, kad atved to šeit, tad tā jau daudzkārt ir salūzusi, jo tā nemaz nav tik izturīga. Lai nu ko, bet vismaz vienkāršu betona pamatni arī Latvijā varēja izliet! Tas attiecas arī uz līguma slēgšanu ar somu strādniekiem, ar somu firmām. To pašu varēja veikt Latvijas strādnieki. Tā tas ir daudzos citos gadījumos. Kas attiecas uz izglītību, nu ir izglītības centrs Bulduros, tajā pašā laikā mūsu pašu Tehniskajā universitātē, kur ir atbilstoša Sakaru fakultāte, kurā ir attiecībā uz Latvijas pusi ieinteresēti un spējīgi cilvēki, kas varētu gatavot šeit speciālistus un varētu vienlaikus šo speciālistu mācīšanu saistīt ar tām modernajām iekārtām, kas tiek ieviestas, veidojot, teiksim, jauno telefonizācijas sistēmu, jauno sakaru sistēmu, šīs iekārtas nav izmantotas, jo, lūk, firmai daudz izdevīgāk ir nošķirties, atsevišķi izveidot mazu centriņu Bulduros, pieaicināt tur speciālistus, kuri jau pirmo kursu pabeiguši - varbūt arī tajā pašā Tehniskajā universitātē, - un, lūk, tur gatavot savus speciālistus. Tā ka tas viss parāda firmas attieksmi pret valsti. Valsts, protams, nav ērts partneris, un no tās ir jātiek vaļā. Tas, ka pārmetumi ir pamatoti, ir arī redzams, piemēram... Manā rīcībā ir viens no dokumentiem, ko, protams, redzēs arī komisija, - ir runa par "Lattelekom" direktoru padomes Latvijas puses locekļu tikšanos ar galveno funkcionālo daļu un struktūrvienību vadītājiem 1994.gada 26.augustā. Un lasām pārmetumus par tehnisko politiku, nav savstarpējas izpratnes tehniskās politikas veidošanā, partneri pieņem lēmumus, nekonsultējoties ar Latvijas speciālistiem un neievērojot vietējos apstākļus, dažkārt pat pretrunā ar Latvijas Republikas likumiem, instrukcijām, kurus partneri nezina. Kopējā komanda nav izveidota, partneri neiedziļinās mūsu problēmās. Nevar "viens pret vienu" pārcelt pie mums uz šejieni Rietumiem raksturīgās vadīšanas metodes. Šobrīd it kā strādājam divās dimensijās, nav savstarpējās saiknes starp modenizācijas plāna virzieniem, partneru menedžeriem, ir šaura specializācija, nav atbildības par visu darbu kopumā, netiek paredzēti līdzekļi analogā tīkla uzturēšanai un attīstībai, vadības zonu direktoriem un izpilddirektoriem ir tikai virspusīgs priekšstats par notiekošo, uz konkrētiem jautājumiem atbildēt nevar. Ne visi partneru speciālisti ir pietiekami profesionāli sagatavoti, traucē augstāk minētā ārzemēs parastā šaurā specializācija, kas neļauj aptvert problēmas kopumā. Darbu apgrūtina arī neskaidrības struktūrās un tā tālāk. Vārdu sakot, tas viss, kas ir zināms, tas viss, kas ir izmeklēšanas komisijas rīcībā, tas, kas ir arī attiecīgajiem deputātiem nodots, - tas tomēr liecina, ka ir jārīkojas, pašreiz maksimāli izmantojot visu neizpildīto, to, kas līgumā paredzēts. Ir jāmēģina, ir jāiet un jāpārskata līgums un jāizpilda tie noteikumi, ko mēs, Zemnieku savienība, esam paredzējuši savā lēmuma projektā, kurš ir, mūsuprāt, precīzāks un radikālāks nekā izmeklēšanas komisijas izveidotais lēmuma projekts un krietni radikālāks nekā "Latvijas ceļa" deputātu izvirzītais variants. Es nepārlasīšu visus šos priekšlikumus, tie visi ir jūsu priekšā. Radikālākais tur ir tas, ka mēs tomēr prasām, arī ņemot vērā parlamentārās izmeklēšanas komisijas SIA "Lattelekom" izveidošanas un darbības izvērtēšanai rīcībā nonākušos faktus par pašreizējā "Lattelekom" prezidenta Strautmaņa un valsts pilnvarnieka Bērziņa neapmierinošo darbību Latvijas puses interešu aizstāvībā, uzraugot "Lattelekom" darbību, lūgt Ministru kabintu iecelt divus jaunus uzņēmuma direktoru padomes locekļus no Latvijas puses Strautmaņa un Bērziņa vietā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija. Pēc tam - Aleksandrs Kiršteins.

I.Kreituse (DPS).

Cienījamie kolēģi! Mums ir izveidojusies tāda savāda situācija - visu laiku, ja darbojās komisijas, tad bija komisijas lēmums, to nu balsoja "par" vai "pret", bet tagad izrādās, ka nav nemaz vajadzīga komisija, ka sanāk 10 deputāti, pieņem savu lēmumu, paraksta un iesniedz Saeimā. Un mani visvairāk pārsteidza "Latvijas ceļa" viena deputāta paraksts zem šā lēmuma, un tas ir Glāzīša kunga. Viņš nebija parlamentā, kad vispār šo jautājumu pieņēma izskatīt, un atnāca uz parlamentu piecas dienas pirms šo lēmumprojektu parakstīšanas. Ja šādi ir darba tempi un, kā saka, informētības pakāpe, tad, es domāju, mēs visi šeit esam nekas attiecībā pret šādu darba tempu. Tas ir tā, runājot par lēmumu projektiem. Bet es tā jūtu, ka manā rīcībā ir dokumenti, kādu nav citu komisijas locekļu rīcībā, un šajā sakarā man jāsaka ļoti liels paldies Černaja kungam, jo es iepazinos ar Valsts kontroles pārvaldes materiāliem. Un mani teorētiskie spriedumi un pieņēmumi par "Lattelekom" Èernaja kunga atskaitē ir saņēmuši pilnīgi materiālu pamatojumu.

Pirmais. Komisija patiešām saņēma ļoti daudz dokumentu. Tikai uzreiz jāsaka, ka lielākā daļa dokumentu bija angļu valodā un nebija tulkoti latviski. Tāpēc pirmā, kam būtu jāpievērš tam uzmanība un kam būtu jāiekasē soda naudas no "Lattelekom", būtu Valodas inspekcija. Jo, man liekas, angļu valoda Latvijā ir tieši tāda pati svešvaloda kā krievu valoda un šiem tulkojumiem būtu jābūt. Bet izrādās, ka tas, ka mēs nesaņēmām visu prasīto dokumentāciju, nav nekas. Valsts kontroles komisijas slēdzienā ir norādīts, ka Valsts kontroles komisija 1995.gada 3.aprīlī ir secinājusi, ka veselai rindai dokumentu, kurus tā ir izskatījusi, nav nepieciešamo amatpersonu apstiprinājuma parakstu, tātad dokumenti, kuri darbojas, vispār ir bez paraksta. Citēju:

1. "Jumta" līguma 1994.gada 11.janvāra labojums.

2.Grozījumi Latvijas - Dānijas sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Lattelekom" Statūtos.

3. Vadības līgums. Un tā tālāk. Astoņi dokumenti, uz kuriem nav amatpersonu paraksta. Kā rīkoties tālāk? Kā vērtēt šos dokumentus? Un vai komisija, kura saņem šādus dokumentus, var pieņemt kvalitatīvu, pareizu lēmumu?

Otrs jautājums, uz kuru mēs tā arī nesaņēmām atbildi. Kāpēc "TILTS Communications" tik vienkārši piekrita samaksāt 15 miljonus advokātu kantorim? Tā ir grandioza summa - ne tikai Latvijas apstākļos, bet arī ārzemēs. Un izskaidrojums varētu būt tikai pavisam vienkāršs: tā bija maksa par to, ka "TILTS Communications" saņēma monopoltiesības iepirkt iekārtas, kabeļus un visu, kas ir saistīts ar telefontīklu pārveidošanu Latvijā. Saņemot šīs monopoltiesības, viņi vienlaicīgi saņēma arī 5% , kā lai saka, "Cash", tulkojumā no angļu valodas - tīro naudu, savā kabatā, no visas iepirktās iekārtas kopsummas. Un ir skaidrs, ka šie 15 miljoni tiks atpelnīti ne jau 10 gados, kā ir jāizpilda šis līgums.

Vēl par kaut ko citu. Mēs nesen iepazināmies ar Lagzdiņa kunga likumprojektu par īpašumu legalizāciju. Tur bija rakstīts, ka būs jāatskaitās par visiem īpašumiem, kas iegūti, sākot no 1990.gada 4.maija. Un tad es sāku skatīties - kas tad īsti strādā šajā advokātu kantorī? Un viens no juristiem, kas izstrādāja šo līguma projektu un līdz ar to piedalījās šo 15 miljonu saņemšanā, ir Justs Karlsons, "Berga bazāra" mantinieks. Man būtu liels lūgums "Latvijas ceļam" - mums norādīt, cik viņi maksā Justam Karlsonam par sava biroja telpām, kas atrodas viņa īpašumā. Kāda ir šīs samaksas summa?

Un cik likumīgi ir tas, ka ilgāku laiku Justa Karlsona īpašumos strādā galvenā arhitekte, kura ir mūsu premjera sieva? Vai tā ir vai nav ieinteresētība? Kā tas viss saistās kopā? Es šeit negribu nevienu apvainot, es tikai gribētu dzirdēt, kā tas ir interpretējams un izskatāms kopā ar Lagzdiņa kunga priekšlikumiem.

Nākamais jautājums. Valsts kontroles komisija apstiprināja to viedokli, ko izteica mūsu komisijā Latvijas speciālisti, - ka iegādātās iekārtas nav bijušas lietderīgas un nav bijušas tādas, kas ir nepieciešamas Latvijai. Un Rozīša kungs izteica domu, ka koncerna "Alcatel" piegādes Rietumos jau skaitās novecojušas. Priekš mums tās ir modernākās, bet nevis pasaulē! It īpaši - elektroniskā vadības sistēma. Ļoti dārgas lauku telefonizācijas iekārtas, kuras izrādījās Latvijai nepiemērotas. Un Valsts kontroles komisija to apstiprina. Un te nu ir atbilde Berķa kungam.

"Izskatot SIA "Lattelekom" pirmā gada darbības pārskatu, ir konstatēts, ka tika pildītas "Lattelekom" tīkla fiziskās uzlabošanas saistības, bet nebija izpildītas vairākas citas saistības, to skaitā modernu taksofonu pakalpojumu ieviešana, kā arī daudzpunktu radio sistēmas lauku abonentiem realizācija. Mēs komisijā tā arī nesaņēmām atbildi uz to, vai kāds kaut vai par santīmu ir par to sodīts materiāli vai kāds ir atstājis posteni tāpēc, ka nav izpildītas šīs saistības - it īpaši, ja mēs runājam par lauku telefonizāciju.

Nākamais moments. Komisija tā arī nesaņēma atbildi, cik naudas ir ieguldīts jaunajās līnijās, cik - veco līniju uzturēšanai. To mums tā arī neizdevās nekādā veidā - ne latviski, ne angliski - "izmānīt" no tiem cilvēkiem, kas runāja "Lattelekom" sēdēs. Un tā arī mums šī skaidrība par 70 miljoniem (mīnusā) neradās. Kāpēc ir tik liela uzmanība veltīta šim mīnusam? Tāpēc, ka projektā nav mīnusi paredzēti, bet ir paredzēti tikai plusi. Un kāpēc jautājums ir aktuāls? Kurš ir vainīgs? Latvijas puse, kas iedeva nepareizu informāciju, ja tā tas ir noticis, vai otra puse - "TILTS Communications", kas nemācēja novērtēt Latvijas rīcībā esošo informāciju un nemācēja pieņemt pareizus secinājumus?

Par to, ka šī situācija ir reizēm traģikomiska, liecina viens cits dokuments. Komisija tomēr saņēma no "Lattelekoma" vienu atskaiti par izdevumiem. Es jums, kolēģi, atļaušos citēt pāris rindiņu no šīs atskaites. Varbūt jums ir gaišākas galvas un jūs sapratīsiet, ko nozīmē šādi izdevumi firmā:

1) apgērbu inventārizācija - 98 000 latu;

2) amortizācijas inventarizācija - 90 000 latu;

3) formas - 116 000 latu;

4) apmācība (dzīvošana, ceļošana) - 429 000 latu;

5) citas izmaksas - 319 000 latu. Un tā tālāk.

Es līdz šim brīdim neesmu sapratusi ne to, kas ir "apģērbu inventarizācija", ne to, kas ir "amortizācijas inventarizācija". Un nesaprotu arī, kas ir vienkārši "formas". Agrāk bija - formastērpi. Vai arī formas, uz kurām rakstīja padomju laikā... Tā arī neesmu sapratusi, kur šie, jāsaka godīgi, tūkstošiem un tūkstošiem latu ir aizgājuši un kam iztērēti?

Tālāk. Cik mēs zinām, piecus mēnešus darbojas ciparu centrāles. Tie, kas pirmos mēnešus bija pieslēgti pie ciparu centrālēm, bija ļoti priecīgi. Viņi nesaņēma nekādus rēķinus, jo, izrādījās, pavisam elementāri bija nekvalitatīva norēķinu sistēma, kas nedarbojās. Es personīgi esmu saņēmusi piecas abonentu sūdzības par to, ka viņiem ir nepareizi aprēķināta telefona maksa. Visus piecus nosūtīju "Lattelekom" valdei. Uz visām piecām pienāca atbilde - jā, jums ir nepareizi aprēķināta maksa! Aprēķinos kļūda svārstījās līdz pussummai, kas būtu jāmaksā. Tātad tas pierāda, ka šī sistēma nedarbojas, un man gribas teikt: pirms maksājiet, pārbaudiet, jo var izrādīties, ka jums pārdesmit latu ietaupās un paliek jūsu makā.

Un pēdējais. Ne pēdējais, bet viens no sarežģītākajiem un grūtākajiem jautājumiem, kas ir bijis, ir jautājums par to, cik liels tarifs ir jāmaksā un kāpēc? Komisijā tika viennozīmīgi pateikts, ka tarifam būs jābūt 4% no 117 latiem, kas ir vidējais ieņēmums uz ģimeni, tas ir, 5,16 latiem, ja jūs runājat ne vairāk par 5 - 6 minūtēm dienā, un vienu republikas mēroga tālsarunu. Ja jūs runāsit aptuveni 20 minūtes dienā, tad jūs maksāsit vismaz 14 latus. No kurienes ir ņemti šie aprēķini - 117 lati, grūti pateikt, jo, pēc oficiālās statistikas, vidējais ģimenes ienākums 1994.gadā bija 99 lati. Kā parāda statistika, tad 30% ģimeņu vidējais ienākums ir līdz 80 latiem un 20 procentiem - līdz 100 latiem. Tātad visus šos cilvēkus, lietojot šādu aprēķinu - 4% no 117, jūs varat izskaitīt ārā un atzīt par maksātnespējīgiem.

Bet bija vēl tādas pārdomas. Kāpēc ir noteikts šāds tarifs un no kurienes ir ņemta līgumā noteiktā konstantā dolāra un lata attiecība? Tur nav 0,5! Līgumā ir noteikts, ka dolārs pret latu mainās ar 0,78. Komisijā mēs nekādi nevarējām saprast, kāpēc neviens mums to nevarēja atbildēt. Tagad es noliecu galvu Bērziņa kunga, "Lattelekom" valsts pilnvarnieka un valdes locekļu priekšā, kurš atsūtīja paskaidrojumu uz šo manu jautājumu. Un paskaidrojums ir satriecošs. Un es varu teikt, viņš ir izracis blakus mums citiem "reālo kapu" Einaram Repšem, jo Bērziņa kungs - Latvijas izcelsmes angļu speciālists, ir uzrakstījis ļoti vienkārši, ka šāda lieta un šāds kurss ir noteikts tāpēc, ka lata reālā vērtība Latvijā visu laiku pazeminās, jo Amerikā inflācija ir 4%, bet Latvijā - 34%. Tāpēc viņi ir spiesti ņemt to vērā. Un viņi uzskata, ka lata pārdošanas vērtība atbilstoši valūtas kursam nav tā reālā vērtība valstij, kurā tā ir nacionālā valūta. Varbūt, kolēģi, tagad visi kopā padomāsim par to, kā tas ir iespējams un kāpēc ir izveidojusies tāda situācija?

Arī Valsts kontroles komiteja ir bijusi ļoti korekta un viennozīmīgi atzinusi, ka situācija ar "Lattelekom" naudu veidojas traģiska. Es jums atļaušos nocitēt: "Projektētais kapitālieguldījumu apjoms desmit gados - 613 miljonu dolāru. Tas vairākkkārt pārsniedz "TILTS Communications" ieguldījumu - 160 miljonu dolāru. Starpību iecerēts segt ar ārējiem aizņēmumiem un investīcijām. Tātad šie 452, 7 miljoni dolāru - aizņēmums un investīcijas - būs jāsedz no peļņas. Valsts kontroles komiteja tā atzīst. Faktiski vajadzība ir ievērojami lielāka, jo par aizņemtajiem līdzekļiem ir jāmaksā arī procenti. Kā galvenais naudas ieguves avots ir minēta palielināta maksa par sniegto pakalpojumu, šajā gadījumā - par tarifu. Bet izrādās, ka komiteja nav saņēmusi pilnu informāciju par to, kā tiks aprēķināti tarifi. Valsts kontroles komiteja mums paskaidroja sīkāk, ka saskaņotie tarifi, tātad tas, ko es jums teicu, katru ceturksni tiks mainīti atbilstoši vispārējam inflācijas koeficientam un lata devalvācijai.

Tātad vispirms Valsts kontroles komiteja paskaidro par lata devalvāciju, ko atbalsta "Lattelekom". Un, otrkārt, ka tarifi augs reizē ar inflāciju. Man interesē: kuram alga valstī aug reizē ar inflāciju? Vai pensija aug reizē ar inflāciju? Kas vēl pieaug? Kādi ieņēmumi vēl? Vai bērnu pabalsti pieaug reizē ar inflāciju? Bet telefona tarifi pieaugs reizē ar inflācijas izmaiņām katru ceturksni.

Līdz ar to es gribu kolēģus aicināt pārdomāt reālo situāciju, kāda ir valstī, kāda tā ir izveidojusies ar telefona tīkliem, un atbalstīt komisijas lēmumu. Līgums nav jālauž, bet līgums ir krietni jāpārskata. Un pirmais un svarīgākais ir jautājums par 5% peļņu, iepērkot iekārtas no ārzemju monopolfirmām. Šā punkta obligātu pārskatīšanu kategoriski pieprasīja Kulberga kungs, kad bija atnācis uz mūsu komisiju, jo citādi Latvijas ražotājam telefonizācijas tīklā neiekļūt.

Ir vēl atsevišķi punkti arī par tarifiem. Tāpēc man ir lūgums: "Kolēģi, kuri nestrādāja komisijā, it īpaši tie, kuri Saeimā ienāca pēdējā brīdī, atsauciet savu parakstu un noņemiet šo lēmuma projektu, jo citādi mēs par katru komisiju sāksim rakstīt 5-6 lēmuma projektus, ja sadalīsimies pa 10 deputātiem lielās grupās. Izdomājiet un pārskatiet vēlreiz komisijas lēmumu! Lūdzam jūsu atbalstu."

Sēdes vadītājs. Deputāt Kirštein, vai jūs izmantosit 8 minūtes, jo pēc tam mums ir jābalso. Lūdzu!

A.Kiršteins (LLNK).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es saprotu, ka mums ir divas lietas. Tātad viena lieta, ka mums nevajag neko, kas ir saistīts ar moderno infrastruktūru. Un otrs, kā es sapratu no dažādiem rakstiem, - un tas arī šeit tika pieminēts, - ka visas organizācijas - sabiedriskās un politiskās - dalās divās daļās. Un arī ziedotāji dalās "labajos" un "sliktajos". Es gan neesmu redzējis sarakstu, bet man ir skaidrs, ka visi tie, kas ir ziedojuši LLNK, ir nekur nederīgi blēži, bet visi tie, kas finansē organizāciju "Saimnieks", - tie ir kristāltīri eņģeļi.

Es mēģināšu varbūt nedaudz paskaidrot savu tēzi tuvāk tālākajā gaitā, bet man ir skaidrs, ka viss, kas ir saistīts ar pakalpojumu eksportu kādreiz, bija slēpts - Latvijā slepens, un tas viss atradās Maskavas pārziņā. Tādi ir dzelzceļa ienākumi, noliktavas preču sadalīšanai, ostas, aviolīnijas, tātad viss, kas ir saistīts ar pakalpojumu eksportu, bija slepens. Un kā tāds tas ir arī daudzu bijušo padomju ekonomistu aprēķinos, tas vispār netiek ieskaitīts. Latvijā ekonomisti nezina, ka čehu tirdzniecības bilances deficīts vienā mēnesī ir 400 miljoni, bet viņi sedz to no tūrisma ienākumiem, tāpat kā Latvija var segt no pakalpojumu eksporta. Tas, ka šīs ostas daudziem traucē šeit, tas ir skaidrs, bet neviens taču neteiks: "Nost ar Latvijas ostām! Nost ar modernu infrastruktūru! Nost ar telekomunikācijām!". Pagriezīsim šo lietu drusciņ savādāk! Viss jau ir labi. Bet saprotiet, nāks kaut kāds neredzēts padomju inženieris, kas ir beidzis 1960.gadā padomju skolu ar rokas griežamu telefona aparātu, un viņš pārsniegs "Alkatel", kurš gadā tikai zinātniskiem pētījumiem vien ziedo 3 miljardus dolāru. Mums ir vesela rinda "sprigulīšu" - šie izstrādātie nacionālie projekti, kuru princips ir viens un faktiski ir izsakāms divos teikumos - savākt pēc iespējas vairāk depozītu un labākajā gadījumā, teiksim, par kaut kādu trešo daļu vērtības pārdot to visu Krievijas bankai, pa ceļam ieraujot kādus 100 miljonus; sliktākajā gadījumā - paņemt 80% uzreiz un pazust uz neatgriešanos. Es pagaidām nevienu liela mēroga nacionālo projektu neesmu redzējis, bet es ceru, ka drīz mēs "Neatkarīgajā Cīņā" þurnālista Zalūkšņa rakstos to visu izlasīsim.

Tagad nākošais. Skaidrs, ka Latvija ar savu ģeogrāfisko vietu ir nostājusies, teiksim, starp Krieviju un Atlantijas okeānu un pinas te visiem pa kājām. Un ļoti precīzi to ir formulējis izcils autors, diemžēl jāsaka - putrotājs, Bojāra kungs, kurš saka tā: "Bet vēl septiņus gadus (es citēju no "Neatkarīgās Cīņas") mēs taču varējām izmantot vecos VDK kabeļus". Nu te taču viss ir pateikts. Nu prīmā! Vecie VDK kabeļi - lēti, labi, jāmaksā nekas nav. Tas, ka telefoni pļerkst un atslēdzas no datoriem, tas ir normāli. Kādēļ gan vispār mums dators ir vajadzīgs? Mēs taču esam, zināt, pieticīga tautiņa, mums nevajag datorus, un es saprotu, mums viņu nav arī uz robežas. Mašīnu nozog un pazūd - visi gali ūdenī. Un arī nebūs. Bet tas arī nav tik svarīgi.

Tātad, vārdu sakot, no visa teiktā es sapratu, ka Latvijai nevajag pirmās šķiras telekomunikāciju projektu. Tas nu man ir skaidrs, ka mēs vēl varam iztikt lēti, labi un kaut kā kulties cauri tos septiņus gadus, bet pēc tam - kaut vai ūdens plūdi. Tad būs pavisam cita Saeima un valdība.

Nākošais. Es, protams, ticu Lucāna kungam un, kā jau teicu, es ļoti ticu arī "Neatkarīgajai Cīņai" jeb tagad "Neatkarīgajai Rīta Avīzei", bet nav skaidrs viens. Ja mums ir tik daudz labu projektu, tad kāpēc visa šī "kreisā fronte" neliekas ne zinis par tiem 20 projektiem, kuri vispār netiek realizēti. Es jums dažus nosaukšu, cienījamie kungi! Nevienu neuztrauc mūsu izcilo speciālistu radītais, kā jau es teicu, teiksim, bankas "Baltija" depozītu grandiozais projekts, ko, starp citu, "Neatkarīgā Cīņa" pašreiz ļoti aizstāv un arī slavē, ka tas viss labs bijis, bet kaut kādi ļaunprāši tagad grib nogremdēt to visu. Tur taču vēl var 5 miljonus iekasēt un tos 400 miljonus atdot... Protams, devalvējot latu. Kāpēc nevienu neuztrauc lieliskie Latvijas dzelzceļi? Tur taču ir milzīgas iespējas visu ko uzlabot. Bet es kaut kā neredzu nevienu deputātu, kas te uzstātos ar tik grandioziem projektiem. Paņemiet šos kredītus un reorganizējiet! Cik daudz runu bija par to, ka nevajag nekādu reorganizāciju aviācijā, nevajag SAS, nevajag tur kaut kādu "Lufthansa"... Vilciens ir aizgājis. Tāpēc, ka ir arī projekts "Tallina" - reģionālais centrs ar simtiem miljonu dolāru ieguldījumu. Banka "Baltija" attīstīja savas aviolīnijas un lidos ar kura tur gada lidmašīnu, kuras nekur vairs nelaiž iekšā. Ideāli, saprotiet, - telekomunikāciju nebūs, prāmji nebrauc no Skandināvijas. Piedošanu, brauc "Iïjičs" - visiem tik ļoti dārgais kuģis, kas pieder, izrādās, Sanktpēterburgai, ar balalaikām, un tur visi tie zviedri un skandināvi, kas brauc uz Latviju, tā arī nesaprot, uz kurieni viņi brauc. Bet tas visiem ir ļoti labi, tas visus apmierina, un neviens vispār te nenāk klajā ne ar kādām idejām. Aprakstiet taču šos lieliskos projektus latviešu inženieru vadībā, kur, es saku, ir simtiem neizmantotu iespēju. Es absolūti nesaprotu.

Bet nu viens projekts ir radies. Skaidrs, ka viņš nekur neder. Kāpēc? Tāpēc, ka viņu nav iztaisījuši, teiksim, vācieši vai nav uzvarējuši konkursā vācieši vai zviedri. Mēs viņus varētu lamāt kā vēsturiskos ienaidniekus uzreiz, un daudz ko viņiem "pierakstīt". Tagad, teiksim, tur ir briti un somi. Viņus par vēsturiskajiem ienaidniekiem grūti nosaukt. Ne tur tie automāti nopirkti, ne tā nauda ņemta. Advokātiem samaksāti pieci miljoni, pašmāju advokāti būtu par 5 miljoniem uztaisījuši. Tiesa gan, nederīgu projektu, bet tas jau neko nenozīmē. Nav tik svarīgi!

Tagad tālāk. Protams, lielu uzņēmumu privatizācija - tas ir blefs. Galvenais ir sasniegts - nav ārzemju kapitālieguldījumu. Polija dabūja savā laikā 30 miljonus, kurus viņa norakstīja, un pēc tam dabūja vēl kādus 40 miljardus - nevis miljonus! un šis te ir "Centrāleiropas motors" ar 7% ekonomikas pieaugumu. Bet mums galvenais - lai nebūtu šo kapitālieguldījumu. Mums vajag apkarot infrastruktūru, kapitālieguldījumus, visu pārējo.

Tagad nākošais, ko es vēl gribēju pateikt. Tie ir vietējie ētikas principi. Šodien "Neatkarīgajā Cīņa" es izlasīju vienu grandiozu rakstu, kur ir pateikts, ka "Lattelekom" vadība nekam neder, jo tur ir finansu direktora pavēle - nepirkt datorus, nešķiesties ar naudu, un kārtējais žurnālists tur... kā nu bija... raksta tā, ka tas neatbilst vietējiem ētikas principiem. Es domāju: kas tie vietējie ētikas principi tādi ir? Beigās es sapratu - tas ir tas, ka paņem tos depozītus, nopērk "Mersedes" un pazūd. Bet to es jau pieminēju. Tātad izrādās, ka trūkst naudas, jo, lūk, tur tieši ir pateikts, ka šo rajonu vai nodaļu vadītāji nespēj iesniegt prognozes par naudas plūsmām. Tāpat šie nabaga padomju inženieri. Es domāju, ka jebkurš, kas te atnāktu, - vācietis, polis, ķīnietis vai, teiksim, tibetietis, viņš apmulstu, jo viņš nezina veco PSRS principu - ja ir kaut kas slikts, reizini ar divi un pieliec nulli galā. Visas telekomunikācijas ir "sapuvušas" apmēram 20 reižu vairāk, nekā visos šajos projektos bija uzrādīts. Šie lieliskie padomju inženieri to bija parādījuši. Es pats esmu redzējis sapuvušus telefona stabus, kas ir apgāzušies. Es domāju, ka vislielākajos murgos nevar redzēt tādu stāvokli, kādā ir šīs mūsu telekomunikācijas. Protams, mēs paši to ātri un bez naudas atrisināsim. Es tam tiešām ticu, un lai Dievs to dod nākošajai valdībai. Es ceru, ka tā tiešām būs saimnieks un arī to atrisinās.

Tagad pēdējais, ko es vēl gribēju pateikt. Tātad Vēlēšanu likums...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, cik minūtes jums papildus vajag?

A.Kiršteins. Man? Trīs.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Lūdzu!

A.Kiršteins. Tātad jautājums - kur tad bija šie lieliskie latviešu inženieri, kad vajadzēja konstatēt, ka šis stāvoklis ir 10 reižu sliktāks, nekā viņš ir? Kur viņi bija?

Nākošais jautājums. Vēlēšanu likumā mēs steidzīgi ierakstīsim... lai gan, ja runā nopietni, tad LNNK bija priekšlikums, ka vajadzētu ieviest šo sistēmu un no valsts budžeta finansēt Vēlēšanu likumu. Jā, pensionāri kliedz, ka tas ir dārgi, bet tas nedod iespēju spekulēt, teiksim, dažādiem spekulantiem, ka, lūk, LNNK ir saņēmusi... tiesa gan, ne no "Lattelekom", lai gan arī to "Neatkarīgā Cīņa" iemanījās ierakstīt savā laikā, bet gan no advokātu firmas. Tad varbūt ierakstīsim Vēlēšanu likumā to firmu sarakstu, tās "labās", kuras drīkst finansēt vēlēšanu kampaņu, un "slikto" firmu sarakstu, kuras nedrīkst finansēt vēlēšanu kampaņu? Vai arī pieņemsim likumu, ko mēs ierosinājām, ka Saeima, teiksim, atļauj zināmu summu izlietot visiem vienādi, lai pēc tam iegūtu balsu skaita, vai kaut kā citādi, teiksim, pēc biedru skaita. Bet tad skaidri un gaiši to pateiksim, nevis te nāksim un sacīsim tā: "Redziet, tas birojs ir tajā rajonā, bet tam māsīca ir tur un tur". Runāsim tātad par telekomunikācijām.

Es domāju tā, ka lai jaunā valdība... protams, es ceru, ka tā nebūs LNNK valdība... lai viņa, protams, to visu uzlabo. Bet secinājumi ir tādi. Tātad pirmais. Es gribētu tomēr redzēt vienu lielisku projektu, ko būtu izstrādājusi šī kreisā fronte. Varbūt tas ir... Es zinu tikai vienu - privatizācijas atcelšanas un lata devalvācijas projektu. Lai nebūtu jāatdod tā nauda, kas ir aizņemta no šiem depozītu noguldītājiem. Es citus projektus te neesmu dzirdējis.

Otrs projekts, ko es esmu dzirdējis, - varbūt vajadzētu atcelt latu un nacionālo valūtu nosaukt par "santīmu", lai viens dolārs būtu 52 santīmi, japāņiem - 8 jēnas, tad eksports būtu fantastisks.

Trešais projekts - ja "Latvijas gāze" un "Latvenergo" turpinās kreditēt visus šo padomju monstrus, tad, protams, mēs nekādu naudu neatradīsim. Ja es ticētu, ka ir projekti, kā beidzot pabeigt šo liela mēroga privatizāciju, tad es ticētu, ka mums ir brīva nauda un ka kredīti nav vajadzīgi, un tad mēs varam modernizēt arī telekomunikācijas. Es šādus projektus pašreiz neesmu redzējis, kā privatizē šos lielos objektus.

Un pēdējais, ko es pateikšu, - mēs, LNNK, atbalstījām (pretēji tam, ko rakstīja "Neatkarīgā Rīta Avīze") šo komisijas ziņojumu kā tādu. Protams, valdībai ir jākontrolē un tā tālāk, bet tagad vilciens jau ir aizgājis. Plus, teiksim, es esmu uzzinājis daudz ko interesantu - ja kāds žurnālists ietaisa 100 tūkstošu lielu parādu, tas nebūtu nekas bīstams - paņemt kredītu, ja viņš tur, teiksim neveiksmīgi ar uzņēmuma darbību ir nodarbojies, jo kaut kā ekonomikai ir jāmācās, bet, ja viņš pārdodas uz visu mūžu šīs naudas dēļ un raksta muļķības, tad man ir žēl šīs avīzes, kas šādas muļķības publicē. Es tagad aicinu, es gribu skaidri pateikt, ka man ir žēl šīs "Neatkarīgās Cīņas", kura nu saucas "Neatkarīgā Rīta Avīze", jo viņa ir kļuvusi par vislatvijas vientiešu muļķošanas tribīni un neko normālu vairs neraksta. Diemžēl. Es ceru, ka tās īpašnieki izdarīs kaut kādus secinājumus.

Un pēdējais. Es, piemēram, vairs negribu balsot par šo, lai gan frakcija nobalsoja, bet man roka neceļas vairs balsot ne par vienu no šiem četriem projektiem. Pirmkārt, tāpēc, kā jau es minēju, ka te es neko labāku neredzu. Otrkārt, tāpēc, ka pēc diviem mēnešiem būs jauna valdība. Skaidrs, ka tā varbūt atradīs lētākus šos aparātus un ka viņi to kontrolēs bez visiem šiem lēmumiem, ko mēs te pieņēmām.

Un vēl ko es gribu pateikt. Es domāju, ka mums vajadzētu vairāk uztraukties, kāpēc Vjetnama pēdējos divos gados pārņem bez kaut kādas iepriekšējas pieredzes Kanādas un Amerikas tekstilrūpniecības tirgu, kāpēc pēdējos divos gados šajā situācijā nauda miljardiem aiziet uz Velsu un simtiem miljonu - uz Igauniju. Kāpēc mūs absolūti neuztrauc tas, ka šī nauda ir pilnīgi apstājusies ceļā uz Latviju? Bet mēs sēžam un fantazējam, kā samazināt kapitālieguldījumus. Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Deputāti Gundars Bērziņš, Tomiņš, Rozentāls, Prēdele, Putniņš, ierosina turpināt sēdi bez pārtraukumiem un starpbrīžiem līdz 35.darba kārtības punkta izskatīšanai. Vai kāds vēlas runāt par šo priekšlikumu? Lūdzu balsosim par šo priekšlikumu!. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 31, atturas - 24. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu vēlreiz zvanu reģistrācijai! Reģistrācija! Reģistrējamies. Saeimas sekretāra biedri lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies. Lūdzu uzmanību!

I.Folkmane (5.Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies šādi deputāti:

Andris Ameriks,

Dzintars Ābiķis,

Aivars Berķis... Preses konferencē Berķa kungs.

Vilnis Edvīns Bresis,

Imants Daudišs,

Māris Grīnblats... arī preses konferencē.

Andris Grots,

Andris Gūtmanis... zālē.

Jānis Jurkāns,

Edvīns Kide... preses konferencē,

Mārtiņš Ādams Kalniņš,

Odisejs Kostanda,

Andrejs Krastiņš,

Aristids Lambergs,

Ruta Marjaša,

Andrejs Panteļējevs... preses konferencē.

Valdis Pavlovskis,

Aida Prēdele... preses konferencē.

Andris Rozentāls... arī preses konferencē.

Modris Spuģis,

Anita Stankēviča,

Pēteris Tabūns...zālē.

Alfrēds Žīgurs... arī zālē.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Sēdi paziņoju par slēgtu. Nākošā sēde 3.augustā pulksten 9.00.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

SATURA RĀDĪTĀJS

1995.gada 27.jūlija rudens sesijas sēde




Par darba kārtību - 1.lpp.

Priekšlikumi deputāts J.Lagzdiņš - 1.lpp.

deputāts J.Zaščerinskis - 2.lpp.

deputāts A.Panteļējevs - 3.lpp.


Par likumprojektu "Grozījumi Nolikumā par

darba strīdu komisiju"

(747. un 747.-a dok.) - 4.lpp.


Par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Darba

likumu kodeksā"

(748. un 748.-a dok.) - 4.lpp.


Par likumprojektu "Grozījumi Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksā"

(Atsaukts)

(750. un 750.-a dok.)

Priekšlikumi deputāts A.Endziņš - 4.lpp.

Ministru prezidents M.Gailis - 5.lpp.



Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par

Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru""

(760. un 760.-a dok.) - 5.lpp.

Par likumprojektu "Par priekšvēlēšanu aģitāciju

pirms Saeimas vēlēšanām"

(786. un 786.-a dok.)

Priekšlikums - deputāts J.Lagzdiņš - 5.lpp.

Par noteikumiem nr.180 "Grozījums Ministru kabineta

1994.gada 4.janvāra noteikumos nr.5 "Par ministriju

iekārtu""

(764., 765. un 765.-a dok.) - 6.lpp.

Par noteikumiem nr.192 "Grozījumi Latvijas

Kriminālkodeksā"

(764., 766. un 766.-a dok.) - 6.lpp.

Par noteikumiem nr.193 "Grozījumi Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksā" (Noraidīts)

(764., 767. un 767.-a dok.)

Priekšlikums - deputāts A.Endziņš - 6.lpp.

Par noteikumiem nr.199 "Grozījumi Augstākās padomes

lēmumā "Par Latvijas Republikas apgabaltiesu

Zemesgrāmatu nodaļu nodibināšanu un to priekšnieku

un viņu vietnieku icelšanu""

(764., 768. un 768.-a dok.) - 7.lpp.

Par noteikumiem nr.200 "Grozījums Latvijas

Kriminālkodeksā"

(764., 769. un 769.-a dok.) - 8.lpp.

Par noteikumiem nr.201 "Grozījums Latvijas

Kriminālkodeksā"

(764., 770. un 770.-a dok.) - 8.lpp.

Par noteikumiem nr.202 "Grozījums Ministru

kabineta 1995.gada 5.janvāra noteikumos nr.6

"Par valsts apdrošināšanas Latvijas uzraudzības

inspekciju""

(764., 771. un 771.-a dok.) - 8.lpp.

Par noteikumiem nr.203 "Latvijas Attīstības

aģentūras darbības noteikumi"

(774., 775. un 775.-a dok.) - 8.lpp.

Par noteikumiem nr.204. "Noteikumi par Valsts

cilvēktiesību biroju"

(774., 776. un 776.-a dok.) - 8.lpp.

Debates Ministru prezidents M.Gailis - 8.lpp.

deputāts V.P.Karnups - 11.lpp.

deputāts E.Kide - 12.lpp.

deputāts V.Novakšānovs - 13.lpp.

deputāts L.Stašs - 14.lpp.

deputāts A.Kiršteins - 15.lpp.

deputāte I.Kreituse - 17.lpp.

deputāts A.Siliņš - 19.lpp.

deputāts A.Ameriks - 21.lpp.

deputāts M.Budovskis - 22.lpp.

cilvēktiesību valsts

ministrs J.Ā.Tupesis - 24.lpp.

deputāts A.Krastiņš - 26.lpp.

deputāts A.Žīgurs - 29.lpp.

deputāte I.Birzniece - 30.lpp.

Ministru prezidents M.Gailis - 30.lpp.

deputāts J.Sinka - 31.lpp.

Paziņojums deputāts M.Budovskis - 33.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa Saeimas sekretāra

biedre I.Folkmane - 33.lpp.

Par noteikumiem nr. 212 "Komercbanku noteikumi"

(774., 777. un 777.-a dok.) - 34.lpp.

Debates deputāts I.Bukovskis - 34.lpp.

deputāts I.Kalniņš - 37.lpp.

deputāts G.Bērziņš - 39.lpp.

deputāts O.Kehris - 44.lpp.

Ministru prezidents M.Gailis - 48.lpp.

deputāts A.Kreituss - 49.lpp.

deputāts E.Kide - 51.lpp.

Par noteikumiem nr.211 "Noteikumi par komercbanku

sanāciju un bankrotu"

(774., 778. un 778.-a dok.) - 54.lpp.

Debates deputāts I.Kalniņš - 54.lpp.

deputāts G.Bērziņš - 55.lpp.

finansu ministre I.Sāmīte - 59.lpp.


Par noteikumiem nr. 213 "Noteikumi par fizisko

personu noguldījumu kompensāciju"

(774., 779. un 779.-a dok.) - 62.lpp.

Debates deputāts I.Kalniņš - 62.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa Saeimas sekretāra

biedre I.Folkmane - 64.lpp.

Debašu turpinājums deputāts G.Bērziņš - 65.lpp.

deputāts A.Kiršteins - 68.lpp.

finansu ministre I.Sāmīte - 72.lpp.

Par darba kārtību - 73.lpp.

Par noteikumiem nr.214 "Noteikumi par sauszemes

transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības

obligāto apdrošināšanu"

(774., 780. un 780.-a dok.) - 73.lpp.

Priekšlikums deputāts A.Endziņš - 73.lpp.

Par noteikumiem nr.215 "Grozījumi likumā "Par

valsts uzņēmumu""

(774., 781. un 781.-a dok.) - 74.lpp.

Par noteikumiem nr.216 "Par nekustamā īpašuma

lietošanas tiesību aprobežojumu ar energoapgādes

uzņēmumu ārējiem objektiem"

(774., 782. un 782.-a dok.) - 74.lpp.

Debates deputāts Z.Tomiņš - 74.lpp.

Par noteikumiem nr.217 "Grozījumi Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksā" (Noraidīts)

(774., 783. un 783.-a dok.) - 77.lpp.

Debates deputāts A.Endziņš - 78.lpp.

Par noteikumiem nr.218 "Grozījumi Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksā"

(774., 784. un 784.-a dok.) - 78.lpp.

Debates deputāts P.Tabūns - 78.lpp.

deputāts A.Endziņš - 80.lpp.

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma

piešķiršanu deputātam A.Kiršteinam"

(790.dok.)

Ziņo Saeimas sekretāra

biedre I.Folkmane - 81.lpp.

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma

piešķiršanu deputātam A.Lambergam"

(790.dok.)

Ziņo Saeimas sekretāra

biedre I.Folkmane - 82.lpp.

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma

piešķiršanu deputātam M.Spuģim"

(790.dok.)

Ziņo Saeimas sekretāra

biedre I.Folkmane - 82.lpp.

Likumprojekts "Par priekšvēlēšanu aģitāciju

pirms Saeimas vēlēšanām" (1.lasījums) (Steidzams)

(786. un 786.-a dok.)

Ziņo deputāts J.Lagzdiņš - 82.lpp.


Likumprojekts "Noteikumi par komercbanku sanāciju

un bankrotu" (1.lasījums)

(774., 778. un 778.-a dok.)

Ziņo deputāts O.Kehris - 87.lpp.

Likumprojekts "Komercbanku noteikumi" (1.lasījums)

(774., 777. un 777.-a dok.)

Ziņo deputāts O.Kehris - 89.lpp.

Likumprojekts "Noteikumi par fizisko personu

noguldījumu kompensāciju" (1.lasījums)

(774., 779. un 779.-a dok.)

Ziņo deputāts O.Kehris - 90.lpp.

Latvijas Republikas Ministru prezidenta M.Gaiļa

atbilde uz Saeimas deputātu A.Kiršteina, V.P.Karnupa,

E.Berklava, D.Stalta un A.Seiles jautājumiem, kas

saistīti ar Rīgas Centrāltirgu un citiem pilsētas tirgiem

(629.dok.)

Ziņo pašvaldības valsts

ministrs J.Bunkšs - 91.lpp.

Latvijas Republikas finansu ministres I.Sāmītes

atbilde uz Saeimas deputātu A.Rozentāla, J.Kokina,

A.Berķa, G.Bērziņa un P.Putniņa jautājumu par G-24

un Starptautiskā valūtas fonda (SVF) kredītiem

(645. un 645.-a dok.) - 91.lpp.


Latvijas Republikas zemkopības ministra Ā.Ūdra

atbilde uz Saeimas deputātu L.Staša, J.Urbanoviča,

J.Jurkāna, I.Bukovska un J.Zaščerinska jautājumu par

skābsiena un skābbarības novākšanas tehniku (E-grupas

pļāvēji un smalcinātāji)

(638.dok.) - 91.lpp.

Latvijas Republikas Ministru prezidenta M.Gaiļa atbilde

uz Saeimas deputātu M.Grīnblata, I.Dāliņa, J.Straumes,

O.Grīga un A.Grota jautājumu par Saeimas 1995.gada

25.maija lēmuma izpildi

(696. un 785.dok.)

Ziņo izglītības un zinātnes

ministrs J.Gaigals - 92.lpp.

Pieprasījumu komisijas atzinums par š.g. 22.jūnija

Saeimas sēdē iesniegto Saeimas deputātu

O.Grīga, A.Čepāņa, R.Milberga, J.Urbanoviča,

A.Rozentāla, J.Kokina, A.Kiršteina, A.Bartaševica,

P.Putniņa un L.Staša pieprasījumu iekšlietu ministram

J.Ādamsonam par lauksaimniecības stabilizācijai un

attīstībai piešķirto valdības garantēto kredītu

saņemšanas un izmantošanas likumību Iecavas

putnu fabrikas privatizācijas procesā

(643. un 757.dok.)

Ziņo deputāts G.Bērziņš - 94.lpp.

Pieprasījumu komisijas atzinums par š.g. 22.jūnija Saeimas

sēdē iesniegto Saeimas deputātu pieprasījumu labklājības

ministram A.Bērziņam par Labklājības ministrijas Valsts

sociālās apdrošināšanas fonda izsludināto konkursu "Par

tiesībām veikt pensiju un pabalstu izmaksu Latvijā"

(644. un 787.dok.)

Ziņo deputāts G.Bērziņš - 95.lpp.

Deputātu M.Grīnblata, J.Straumes, A.Pētersona, J.Sinkas,

E.Berklava, J.Kokina, A.Prēdeles, A.Čepāņa, I.Kreituses un

V.P.Karnupa pieprasījums vides un reģionālās attīstības

ministram J.Iesalniekam - 96.lpp.

Lēmuma projekts "Par A.Liepiņa ievēlēšanu Budžeta un

finansu (nodokļu) komisijā"

(697.dok.) - 96.lpp.

Lēmuma projekts "Par A.Liepiņa atsaukšanu no

Saeimas Juridiskās komisijas"

(698.dok.) - 97.lpp.

Lēmuma projekts "Par dažu rajonu (pilsētu) tiesu

tiesnešu iecelšanu"

(E.A.Balodis, E.Barauska, A.Dzalbe, I.Litvinoviča)

(761.dok.)

Ziņo deputāts A.Endziņš - 97.lpp.

Lēmuma projekts "Par dažu rajonu (pilsētu) tiesu

administratīvo tiesnešu iecelšanu"

(L.Dubulta, I.Dzerkale, G.Vilmane)

(762.dok.)

Ziņo deputāts A.Endziņš - 99.lpp.

Lēmuma projekts sakarā ar Parlamentārās

izmeklēšanas komisijas SIA "Lattelekom" izveidošanas

un darbības izvērtēšanai ziņojumu (Pārtraukts)

(532. un 532.-a dok.)

1. "Par Parlamentārās komisijas SIA "Lattelekom"

izveidošanas un darbības izvērtēšanas darba

rezultātiem"

(575.dok.)

2. "Par Parlamentārās komisijas SIA "Lattelekom"

izveidošanas un darbības izvērtēšanas darba

rezultātiem"

(592.dok.)

3. "Par Parlamentārās komisijas SIA "Lattelekom"

izveidošanas un darbības izvērtēšanas darba

rezultātiem"

(614.dok.)

Ziņo deputāts J.Bordāns - 101.lpp.

Debates satiksmes

ministrs A.Gūtmanis - 108.lpp.

deputāts J.Lucāns - 111.lpp. deputāts A.Berķis - 118.lpp.

deputāte I.Kreituse - 121.lpp.

deputāts A.Kiršteins - 127.lpp.

Par sēdes turpinājumu - 133.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa Saeimas sekretāra

biedre I.Folkmane - 133.lpp.

Ceturtdien, 22.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 22.februāra ārkārtas sēde
10:30  Saeimas 2024.gada 22.februāra kārtējā sēde
12:00  Saeimas Prezidija sēde
17:00  2024.gada 22.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem