Latvijas Republikas 5.Saeimas sēde

1995.gada 26.janvārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu visus ieņemt vietas! Godātie deputāti, 26.janvāra sēdi paziņoju par atklātu un lūdzu jums vārdu īsai uzrunai par 26.janvāri kā Latvijas de jure atzīšanas dienu.

A.Gorbunovs (5.Saeimas priekšsēdētājs).

Godātie deputāti! Uzsākot sēdi, es gribētu pakavēties pie šodienas, 26.janvāra, vēsturiskās nozīmes. Šajā dienā 1921.gadā Latvijas Republika tika tiesiski atzīta kā neatkarīga valsts. 26.janvāris kā Latvijas de jure atzīšanas diena tika oficiāli atzīmēts visu Latvijas neatkarības laiku līdz padomju okupācijai 1940.gadā. 1921.gada 26.janvārī Parīzē notika Antantes valstu Augstākās padomes sēde, kurā bija pārstāvētas Anglija, Francija, Itālija, Japāna un Beļģija. Šīs sēdes laikā tika pieņemts lēmums, kuru parakstīja toreizējais Francijas premjerministrs Aristīds Briāns un kurā teikts, ka, izskatot Latvijas valdības atkārtotos pieprasījumus, nolemts atzīt Latviju kā valsti de jure. Šī lēmuma pieņemšanai sekoja vispārēja Latvijas atzīšana. Turklāt pasaules valstu lielākā daļa, kā zināms, neatzina Latvijas inkorporāciju Padomju Savienībā un paturēja šo atzīšanu spēkā arī pēc 1940.gada. Fakts, ka Latvija visus šos gadu desmitus bija turpinājusi juridiski pastāvēt, palīdzēja mums atgūt savu valstiskumu un panākt Latvijas atjaunotās neatkarības atzīšanu pēc tam, kad tika pieņemta 1990.gada 4.maija Neatkarības deklarācija un 1991.gada 21.augusta Konstitucionālais likums. Tātad bija 1918.gada 18.novembris - Latvijas proklamēšanas diena, bija ilgas un smagas Latvijas brīvības cīņas, bet bija arī ilgstoša un grūta diplomātijas cīņa par Latvijas starptautisko atzīšanu. Tāpēc ar šo uzrunu es gribētu aicināt, lai mēs, Saeimas locekļi, apliecinām cieņu šim nozīmīgajam Latvijas vēstures notikumam un to cilvēku piemiņai, kuriem bijuši ievērojami nopelni, izcīnot Latvijas neatkarību un panākot tās starptautisko atzīšanu, kā arī lūgt Saeimas Vides un sabiedrisko lietu komisiju izskatīt saņemtos priekšlikumus par to, lai 26.janvāris tiktu no jauna atzīmēts kā Latvijas Republikas atzīšanas oficiālā piemiņas diena. Pateicos par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Izskatām Prezidija izsludināto 26.janvāra sēdes darba kārtību. Ir saņemti priekšlikumi no frakcijas "Latvijas ceļš" deputātiem, kuros viņi lūdz iekļaut darba kārtībā jautājumu par uzticības izteikšanu Pēterim Apinim - veselības aizsardzības valsts ministram Labklājības ministrijā - un šo jautājumu izskatīt trešajā nodaļā "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata". Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

Budžeta un finansu komisija lūdz iekļaut 26.janvāra sēdes darba kārtībā likumprojektu "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1995.gadā" izskatīšanai trešajā lasījumā. Te gan nav pievienotas nekādas norādes. Tā kā nav nekādas norādes, tad loģiski būtu, ka šis jautājums, ja deputāti neiebilst, tiktu izskatīts iesniegšanas secībā kā pēdējais. (Starpsauciens: "Mçs pēc tam lūgsim!") Nav iebildes deputātiem? Ministru prezidents Māris Gailis, lūdzu! (No zāles Ministru prezidents M.Gailis: "Pârpratums. Es pēc tam.") Jā, šeit notika pārpratums... Andrejs Panteļējevs, "Latvijas ceļš", - lūdzu!

A.Panteļējevs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj! Klātesošie! Mēs, mūsu frakcija, rakstām priekšlikumu, bet, par cik tagad šis jautājums tiek pacelts, mūsu priekšlikums ir šo izlīdzināšanas fondu skatīt aiz... iekļaut darba kārtībā aiz divdesmit sestā darba kārtības jautājuma - tātad aiz likumprojekta "Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par tehnisko palīdzību Krievijas Federācijas Bruņoto spēku Latvijas teritorijā izvietoto un agrāk kontrolēto parasto ieroču sistēmu un militāro objektu iznīcināšanā". Tātad aiz šā darba kārtības 26.jautājuma varētu to iekļaut.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Līdz ar to šis jautājums tiek iekļauts un deputāta Panteļējeva priekšlikums ir atbalstīts.

Deputātu iesniegums. Deputāti Rozentāls, Resnais, Putniņš un Grīgs ierosina izdarīt grozījumus Saeimas sēdes darba kārtībā - atlikt darba kārtības 28.punkta (likumprojekts "Grozījumi likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"") izskatīšanu uz nākamo Saeimas sēdi. Vai pret šo ierosinājumu deputātiem ir kādas iebildes? Lūdzu! Deputāte Larisa Laviņa - "Lîdztiesība".

L.Laviņa (L).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Es šobrīd gan runāšu tikai savā vārdā. Es uzskatu, ka šis likumprojekts jau savu laiku ir sagaidījis, un mēs to sen esam apskatījuši Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Pretrunas ir noskaidrotas arī savstarpēji. Es domāju, ka nav nekādas vajadzības to nemitīgi atlikt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pauls Putniņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

P.Putniņš (LZS).

Godāto priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Jā, tas ir mūsu lūgums, un Zemnieku savienības frakcija to atbalsta, jo šeit klāt nevar būt Berķis un arī es turpmāk nevarēšu būt klāt sēdē. Un mums tur ir daži ļoti svarīgi punkti, un mēs gribam lūgt Saeimas izpratni, un tāpēc - tikai, nu, tādu tehnisku iemeslu dēļ - mēs lūdzam atlikt izskatīšanu uz vienu nedēļu, nekādu citu motīvu nav. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai deputāte Laviņa uztur spēkā savu priekšlikumu un pieprasa balsojumu? Deputāte Laviņa uztur spēkā priekšlikumu un pieprasa balsojumu. (No zāles deputāte L.Laviņa: "Jâ!") Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par priekšlikumu - likumprojekta "Grozījumi likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"" izskatīšanu atlikt uz nākamo Saeimas sēdi! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 8, atturas - 7. Priekšlikums ir pieņemts. Šis likumprojekts tiek atlikts uz nākamo Saeimas sēdi.

Vai par darba kārtības izmaiņām un papildinājumiem visus priekšlikumus esam izskatījuši?

Godātie deputāti, Prezidijs ir saņēmis dažus pieprasījumus. Turpināsim līdzšinējo praksi: Prezidijs jautājumus un pieprasījumus vienmēr iekļauj darba kārtībā attiecīgajā sadaļā, līdz ko tie ienāk Prezidijā, un atsevišķi par to nebalsojam. Vai ir iebildumi? Nav.

Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem. Likumprojekts "Papildinājums Latvijas Republikas konstitucionālajā likumā "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi"". Deputāti Urbanovičs, Kuprijanova, Bukovskis, Ameriks, Jurkāns. Vai pret Prezidija atzinumu deputātiem ir iebildes? Vārds deputātam Viesturam Paulam Karnupam - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

V.P.Karnups (LNNK).

Godājamie kolēģi! Es aicinu noraidīt Saeimas Prezidija atzinumu - nodot šo iesniegto likumprojektu komisijām. Pēc LNNK frakcijas domām, šis grozījums, kas ir pieteikts, būtiski mainīs esošo likumdošanu un arī sarežģīs vispārējo zemes reformu, jo šeit ir, ka jebkurš varēs, nepilsoņi arī - par samaksu pirms... jeb visādā veidā nelikumīgi vai negodīgi kļūt par zemes īpašnieku, tas būtu pretrunā tieši ar visu mūsu domāšanu, mūsu likumdošanu sakarā ar zemi Latvijā. Pēc mūsu domām, šo priekšlikumu vajadzētu noraidīt, vismaz līdz tam laikam, kamēr zemes reforma nav pabeigta un nav sakārtots visas zemes jautājums, kas ir saistīts tieši ar pilsoņiem, un tad pēc tam varbūt varēsim domāt par izmaiņām gan konstitucionālajā likumā, gan likumos par zemes pirkšanu un pārdošanu. Es aicinu Saeimu noraidīt šo Prezidija atzinumu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība! Pēc tam - Jānis Urbanovičs. (No zāles deputāte A.Seile: "Es par nākošo!") Es ļoti atvainojos, par nākamo Anna Seile runās. Jānis Urbanovičs, Tautas saskaņas partija, - lūdzu!

J.Urbanovičs (TSP).

Cienījamie deputāti! Būtībā Karnupa kungs... labāk par viņu laikam es nevarētu aģitēt par to, ka šis jautājums nododams komisijā, tos tie vārdus, ar kuriem viņš runāja "pret" es varētu teikt "par", jo šodienas likumdošana ir tāda nesakārtota, ka, neizdarot šos grozījumus, vismaz tos komisijā neizsverot, mēs turpinām šo nesakārtotības principu uzturēt mūsu likumdošanā. Jo par ko ir runa? Šajā pantā, konstitucionālajā likumā, ir... mēs esam iesnieguši priekšlikumu par to, ka mantošana... Nekur pasaulē tādas prakses nav. Ja ir vēlēšanās ierobežot kāda pilsoņa brīvību novēlēt savu zemi nepilsonim, citas valsts pilsonim un tā tālāk, tad tas būtu darāms tajā reglamentējošajā likumā par mantošanas procedūru. Ja šodien tas tā nav, tad būtu nepieciešams šajā konstitucionālajā likumā arī atainot šīs tiesības. Ja pilsoņa pēdējā griba ir bijusi, ka novēl savu īpašumu savam dēlam, kurš dīvainā kārtā, mūsu pašu pieņemto likumu nesakārtotības dēļ, nav pilsonis, tad šīs tiesības būtu realizējamas, un tāpēc ir šis labojums. Bet, kas attiecas uz Karnupa kunga apsvērumiem un viņa domām par to, ka varētu kāds iepriekš samaksāt par mantošanu, - nu, tas jau, ziniet, vairāk izklausās pēc zaimiem! Es aicinu tomēr šo jautājumu nevis "nogriezt", kā saka, uzreiz neizskatīt, bet to izsvērt komisijā, un, man liekas, pret to nevajadzētu būt daudz pretenziju. Paldies. (Starpsauciens no zāles: "Divi jau runāja!")

Sēdes vadītājs. Par nodošanu komisijām var būt debates, godājamie kolēģi. Tātad debates ir izbeigtas. (Starpsauciens: "Balsot!") Lūdzu, balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu - iesniegto likumprojektu "Papildinājums Latvijas Republikas konstitucionālajā likumā "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi"" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 24, atturas - 3. Šis Saeimas Prezidija atzinums ir apstiprināts, un likumprojekts tiek nodots Juridiskajai komisijai, un tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"". Iesnieguši deputāti Urbanovičs, Kuprijanova, Bukovskis, Ameriks, Jurkāns.

Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie Prezidija locekļi un deputāti! Vēl tikai 20.decembrī likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" tika izsludināti pēdējie labojumi, to skaitā arī labojumi šajā pantā, kuru grozīt nupat iesaka Urbanovičs, Kuprijanova, Bukovskis, Ameriks un Jurkāns. Tādas nestabilitātes radīšanu Latvijā zemes reformas laikā, ik pa pusmēnesim grozot likumu, es domāju, deputātiem nevajadzētu pieļaut. Nupat mēs nobalsojām par nodošanu komisijām un ierosinājām grozīt Cilvēka un pilsoņa tiesību un pienākumu konstitucionālo likumu, bet Urbanoviča kungs nupat no tribīnes aicināja grozīt arī 1937.gada likumu mantošanas jautājumos. Tas ieviestu ļoti lielu nestabilitāti Latvijā. Tāpēc es jums varu paskaidrot, ka Latvijā attiecībā uz nepilsoņiem ir noteikta šāda kārtība zemes iegūšanas lietās. Tātad jebkurš cilvēks, kurš ir Latvijas iedzīvotājs un zemi ir ieguvis zemes reformas gaitā, var lietot šo zemi, un arī viņa mantinieki var mūžīgi lietot šo zemi paaudžu paaudzēs. Var lietot, bet var arī mantot cilvēks, kurš nav pilsonis, - varbūt šo zemi ar testamentu var novēlēt kādam itālim, spānim vai ķīnietim... un šādā gadījumā šiem testamentārajiem mantiniekiem būtu jāiegūst Latvijā zeme? Ja šāds testamentārais mantinieks pilnīgi no citas valsts šo zemi grib lietot, lūdzu, lai nāk, lai ķīnietis apstrādā latviešu zemi, un arī viņa bērni var šo zemi apstrādāt. Tāda ir mūsu likumdošana. Pilsētās šādos gadījumos, ja nepilsonis ar mantošanas tiesībām izmanto zemi, zeme tiek reģistrēta uz valsts vārda, bet lauku apvidos... Es atvainojos, pilsētā šī zeme tiek reģistrēta uz bijušā īpašnieka vārda, - bijušajam zemes īpašniekam vai viņa mantiniekam, ja viņš ir pieteicies, tiek atdotas īpašuma tiesības, bet lauku apvidos šo zemi iegūst valsts. Tātad tā tiek reģistrēta uz valsts vārda un nekādu lietošanas ierobežojumu šeit nav. Ar šādu likumu, kāds pašreiz ir spēkā, tikai varētu tikt ierobežoti nelegāli novēlējumi, tāpēc es aicinu neatbalstīt šo labojumu iekļaušanu darba kārtībā un noraidīt tos. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Jānis Urbanovičs - Tautas saskaņas partija. Lūdzu!

J.Urbanovičs (TSP).

Un atkal tas pats. Kaut kādi nelegāli mantošanas novēlējumi... Nu kas tas ir? Kāpēc tad vajag tādas nobīdes? Ir situācija, ka Pilsonības likums, kuru mēs esam pieņēmuši (atvainojiet, tad es vēl nebiju deputāts), neļauj dēlam, kas ir tēva-pilsoņa tiešais pēcnācējs, vai meitai šo divu gadu laikā iegūt šo pilsonību. Šī procedūra mums ir tāda, ka viņš nespēs, būdams dēls, novēlēt vai mantojot paturēt tieši šo zemi. Vai mēs neesam drusku niknāki par tiem boļševikiem, kurus mēs te bieži vien atceramies savās kvēlajās runās? Viņam tiek nacionalizēta šī zeme, kura viņam ir varbūt drusku svētāka nekā... es nezinu... tā ir viņa Latvijas daļiņa, tā ir viņa dzimtene. Un viņš grib šo zemi paturēt lauku apvidos. Un tā pretruna, starp citu, ir.

Drusku savādāka situācija ir pilsētās, kur nepilsonim vai citas valsts pilsonim - es uzsveru! - zeme varētu piederēt. Laukos - ne. Tas taču ir absurds. Es atkal atkārtoju: lūdzu, tas būtu izsverams, un arī visas šīs atsauces uz citiem likumiem. Tieši tāpēc mēs arī iesniedzām, lai paskatītos uz šo problēmu drusku plašāk.

Toreiz, kad mēs 20.decembrī ar joni gatavojāmies budžeta apspriešanai, šis jautājums un ar Nodokļu likumu kopā skatāmais jautājums nepamatoti tika izskatīts pavirši. Tieši tāpēc mēs aicinām šo jautājumu drusku sīkāk un detalizētāk izskatīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu! Pēc tam - Gunārs Resnais.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es negribu iedziļināties problēmas būtībā, bet mēs tikko jau nobalsojām par labojumu konstitucionālajā likumā par cilvēka un pilsoņa tiesībām, par tā nodošanu komisijām, nosakot Juridisko komisiju par atbildīgo komisiju. Man būtu lūgums: ja Saeima nobalso par šā likumprojekta nodošanu komisijām, tad vajadzētu to nodot arī Juridiskajai komisijai. Paldies.

Sēdes vadītājs. Gunārs Resnais - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Resnais (LZS).

Cienījamo Prezidij! Kolēģi! Es aicinu neatbalstīt šā likumprojekta nodošanu komisijām. Ļoti atbalstu Seiles kundzes teikto un papildinu ar jautājumu: ko mēs gribam panākt ar šā likuma grozījumu? Mēs nesen pasludinājām Latvijas neatkarību. Eksistē Latvijas kā republikas zemes nedalāmība. Tā pieder Latvijas Republikai, Latvijas valstij un Latvijas pilsoņiem, kuri to pārstāv. Un šodien atsaukties uz decembra zemes reformas grozījumiem, kad mēs tur iestrādājām ne ar absolūto balsu vairākumu, bet tikai ar vairākumu zemes piešķiršanu juridiskajām personām, plaisa ir radīta jau ļoti liela, jo tur nav atrunāts, kas notiks ar tām juridiskajām personām, ja viņas mainīs profilu, ja mainīsies proporcionālā attiecība šajās iestādēs. Tas jau tiek atlikts līdz nākošajai Saeimai. Šodien mantinieki ir tiesīgi saņemt vai nu dāvinājuma kārtā šo zemi, vai kompensāciju par šo zemi. Ir noteikts termiņš - divi gadi. Un esošajā likumā ir noteikts, ka šie 2 gadi var tikt pagarināti. Es uzskatu, ka tā nodošana komisijā ir kārtējais "íīlis" Latvijas zemes vienotībā, veselumā, līdz ar to arī zināmā mērā neatkarībā. Mani šis jautājums ne tikai uztrauc, bet faktiski pilnīgi apvaino kā centieni drumstalot Latvijas neatkarības veselumu. Es aicinu nenoslogot komisijas ar darbiem, par kuriem faktiski šodien zināms, ka tie ir jānoraida. Un neviens Latvijas pilsonis šeit necieš, arī neviens apdāvinātais mantinieks necieš, jo viņš saņems par šo zemi kompensāciju, nevis zemi īpašumā, kuru tālāk tirgot nākošajiem.

Sēdes vadītājs. Viesturs Pauls Karnups - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

V.P.Karnups (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Es gribu varbūt precizēt Urbanoviča kunga teikto. Ja tēvs ir pilsonis un nodod savu zemi mantojumā savam dēlam, tad dēls arī ir pilsonis. Un tas nav... Nevajadzētu tādā veidā samudžināt šo jautājumu. Kā Resnā kungs jau minēja, šeit ir runa par zemes nodošanu nepilsoņiem - ārvalstniekiem, bet nav runas par kaut kāda pilsoņa atvases mantojuma aizliegšanu. Arī es aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Alfrēds Žīgurs - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Pēc tam - deputāts Ameriks.

A.Žīgurs (LNNK).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Pagājušajā gadā pie manis griezās ļoti daudz lauku cilvēku šajā sakarībā, ka viņu zemi ir ieguvuši labticīgie ieguvēji jeb tā ir nodota izmantošanā. Un vislielākā problēma ir tā, ka tie ir tieši šie nepilsoņi, kas bija kolhozos, to vadībā. Un, lai viņi izvairītos no izsūtīšanas... tā bija uz mata ar manu tēvu... kad manus brāļus aizsūtīja uz Sibīriju, tēvs nodeva... Dokumentu par to nav, lai šos manus brāļus neaizsūtītu, un tagad viņi pastāv, ka tiesa ir viņiem, un viņi arī to zemi lieto tur. Un tas nav vienīgais gadījums. Gulbenē viena kundzīte uz mata tādā pašā... Viņa ir pensionāre, un tas krievs, kas tur ieguva to zemi, tas arī tagad dzīvo tajā pašā mājā un to māju zāģē kopā malkai, jo viņa nevarot pierādīt, ka tā māja ir viņai piederējusi. Es ar tādām diezgan lielām pūlēm šos dokumentus te Rīgā atradu, bet šādas lauku situācijas ir tiešām ārprātīgas, kur kolhozu vadītāji ir piespieduši atdot mājas citiem. Un zemi tāpat. Un tagad mēs sakām, ka negribam to novēlējumu atļaut. Šis taču nav īstais novēlējums, šī jau ir izspiešana. Kā nu mēs tagad pateiksim, kur ir robeža starp novēlējumu, īstu, no savas gribas, vai arī to, kur tas novēlējums ir ar izspiešanas metodēm iegūts? Mums tas ir jāsakārto, bet mēs nevaram nekādā ziņā tā atstāt, ka mēs varam novēlēt kuram katram. Nē, tam ir jāiet cauri juridiskām instancēm, jo likums nav sakārtots, un šodien būs jārunā par to. Un es taisni runāju, ka mēs nevaram piekrist tādai lietai. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāts Ameriks - Tautas saskaņas partija. Lūdzu!

A.Ameriks (TSP).

Cienījamie kolēģi! Es vēl varētu saprast, ka Resnā kungs nav izlasījis līdz galam Pilsonības likumu, bet es gribu šaubīties, vai Karnupa kungs arī to nav izlasījis. Es domāju, ka viņš to ļoti labi zina. Būsim konsekventi, ievērosim šos likumus un centīsimies atrisināt tās pretrunas, kas ietvertas šajos likumos! Bet mēs, man liekas, šobrīd steidzamies uz priekšu. Mēs neapspriežam pirmajā lasījumā šos labojumus, mums šis jautājums, un es pilnīgi paklausu šeit Endziņa kungu - ir jāizdiskutē, pirmkārt, Juridiskajā komisijā. Otrkārt, visi tie deputāti, kuri vēlas, var iesniegt savus priekšlikumus. Un pirmām kārtām jautājums ir pamatā būtisks, būtisks šim pārejas laikam, šiem diviem gadiem, par kuriem mēs šobrīd iesniedzām šo priekšlikumu un kuru laikā šīs problēmas, kas saistītas ar naturalizāciju, pastāvēs. Šobrīd komisijām ir jāizspriež, vai tas ir lietderīgi vai nav lietderīgi. Un pamatā es šobrīd aicinu jūs nosūtīt šo likumprojektu, atbalstīt tā nosūtīšanu komisijām, jo mums ir jāizdiskutē tur pirmām kārtām, un, ja tas tik tiešām būs nepieciešams, atgriezīsimies pie tā pirmajā lasījumā šeit, Saeimas sēdē.

Sēdes vadītājs. Deputāts Rozentāls - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

A.Rozentāls (LZS).

Cienījamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Es gribu pateikt tikai divus teikumus. Pirmkārt, man ir ļoti neērti klausīties, ka radioklausītāji dzird, ka mums visiem grib iestāstīt, ka kāds pilsoņa dēls ir nepilsonis un var nedabūt šo pilsonību. Tāda lieta ir vienkārši nolaidība, jo visi pilsoņu bērni ir kļuvuši par pilsoņiem, ārlaulību bērni ir noformulēti par pilsoņiem. Un nevajag mūs, lūdzu, maldināt! Tāpēc šā likuma izskatīšana, kā Seiles kundze teica, vispār pēc tik ilgām diskusijām, gadu labojumiem Zemes likumā vienkārši ir nevajadzīga. Nevajag to nosūtīt nekādām komisijām. Par vienu, teiksim, nepamatotu jautājumu, kas samudžina, ka dēls un meita nevar saņemt zemi mantojumā, nav ko kavēt laiku. (No zāles deputāts A.Ameriks: "Sievas vai vīri arī var būt nepilsoņi!")

Sēdes vadītājs. Deputāts Grīgs - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

O.Grīgs (LZS).

Prezidij! Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Es kā latviešu zemnieks, zināt, šoreiz redzu, ka tiešām notiek nejēdzība. To es varu sacīt visiem Latvijas pilsoņiem un Latvijas zemniekiem. Ja jūs gribat dabūt spriedzi sabiedrībā, it sevišķi no lauku puses, tad jūs, Amerika kungs, un vēl citi, kas šeit runājāt, Urbanoviča kungs, jūs to dabūsit! Kad es pacēlu augšā nejauši dokumentu tieši par jums, Amerika kungs, kādās firmās jūs piedalāties un kādas firmas saskaras ar jums, sākot ar Haritonovu un visbeidzot ... tad man ir skaidrs, kas jūs esat.

Bet es šeit gribu pasacīt vienu - to, ko sacīja Seiles kundze un pietiekami precīzi un argumentēti izklāstīja. Varbūt, nonākot līdz Endziņa kungam, es ceru, ka varētu būt arī tāds pieļaujams moments, ka varētu izlaist caur šo Juridisko komisiju un tur it kā velti laiku zaudēt, atgriezties pie tā paša stāvokļa, kāds pašlaik ir bez šā labojuma. Es pieļauju, ka tas tomēr var būt, ka Endziņa kungs ļoti loģiski pieiet savā komisijā. Es gribu brīdināt un griežos pie Latvijas pilsoņiem - šī ir tīša spriedzes radīšana. Nedariet to!

Sēdes vadītājs. Deputāts Ameriks - otrreiz.

A.Ameriks (TSP).

Grīga kungs! Tad, kad vairs nav argumentu, tad sākas apvainojumi un sākas demagoģija.

Arī cienījamie radioklausītāji! Tā kā Grīga kungs to teica. Tautas saskaņas partija šobrīd ierosina izskatīt tos labojumus, kas neskar tikai bērnus, bet šobrīd ir vīri un sievas, kuri nav pilsoņi.Un šobrīd, notiekot nelaimes gadījumam vai kādam cilvēkam mirstot, ir arī viņa, kā teikt, nākošais cilvēks, kas ir vīrs vai sieva. Šo divu gadu laikā, kamēr noritēs šī naturalizācija, mēs nespējam to šobrīd, viņi ir pirmās kārtas naturalizējamie, bet mēs radīsim daudzas problēmas, kas ir saistītas ar šīm mantojuma tiesībām. Es vēlreiz saku, ka mēs varam labot vai ienest šīs nianses iekšā, kas ir nepieciešamas, lai varētu pilnvērtīgi šā likuma labojumu izskatīt un izdiskutēt, bet pirmām kārtām tas ir jādara komisijās. Un nerunāsim šobrīd par personīgiem apvainojumiem, bet meklēsim reālu izeju no tām problēmām, kas šobrīd pastāv un pastāv arī mantošanas lietās, jo tik tiešām ir tā, ka daudzi mūsu laulātie dzīvesbiedri ir pilsoņi, nav pilsoņi, un šo jezgu nevajadzētu turpināt, radīt atkal šo nacionālo noskaņojumu, kā Grīga kungs šobrīd to pasniedz ar demagoģijas piegaršu, bet meklēsim racionālus risinājumus.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Es atkārtoti jūs aicinu cita deputāta argumentus nesaukt par demagoģiju, jo tad loģiski varētu secināt, ka arī pašam trūkst argumentu. (No zāles deputāts O.Grīgs: "Tie nav apvainojumi." Deputāts A.Panteļējevs: "Kâpēc tad Grīgam neaizrāda?")

Godātais deputāt Panteļējev! Es šo aicinājumu izteicu visiem deputātiem.

Deputāts Stroganovs - "Lîdztiesība". Lūdzu!

F.Stroganovs (L).

Cienījamie kolēģi! Kāpēc mums šodien par šo jautājumu ilgi jārunā? Mūsu frakcija visu laiku bija pret zemes pārdošanu. Tāda bija mūsu pozīcija. Mēs vienreiz risinājām šo jautājumu, mēs devām tiesības juridiskajām personām dabūt zemi. Juridiskā persona var, tad kāpēc nevar dabūt zemi mantinieki? Kāpēc mēs šodien runājam par šo jautājumu? Šo jautājumu mēs vēlreiz šeit risinām. Es domāju, tā ir šodiena, kad būs risinājums tāds, kā risināja pirmo reizi. Juridiskajām personām būs tiesības, a konkrētam cilvēkam nebūs mantinieku? Nu tad es nesaprotu.

Sēdes vadītājs. Leonards Stašs - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!

L.Stašs (TPA).

Godājamie kolēģi! Man sanāk baigās dusmas, ka mēs runājam, runājam un visu darām otrādi, nekā tas ir. Nu kāpēc mēs nevaram... (Zālē smiekli.) Kāpēc mēs šodien runājam par to, ka nevar būt latvieši - pilsoņi nelatvieša - pilsoņa dēls vai meita? Nu kāpēc nevar būt? Tas ļoti var būt. Teiksim, manas sievas māsas vai tuvākie radinieki kaut kur dzīvo Francijā un viņi ir Francijas pavalstnieki. Kāpēc es nevaru novēlēt savu zemi viņiem? Nu kāpēc es nevaru? Arī Krievijā. Teiksim, mana sieva ir krieviete, un Krievijā ir viņai brālis vai tuvākie radinieki. Kāpēc es nevaru to novēlēt? Un tiešām, kamēr naturalizācija pienāks, būs divi gadi. Kas tad būs galu galā? Tas cilvēks, mans tuvākais radinieks - dēls vai meita, vai tur nākamie radinieki, būdami Krievijā, viņi zaudēs vispār tiesības saņemt zemi. Es uzskatu, ka tas ir jāizskata Juridiskajā komisijā. Un tas ir jādara! Un nevis uzreiz tā lemt.

Un otra lieta. Mēs jau visu laiku cīnāmies un strīdamies par zemes tirgu. Un visi mēs vienādi uzskatām, ka nedrīkst zemi pārdot un nedrīkst tā būt tirgošanās objekts. Tas tak ir tirgus galu galā! Un visā pasaulē tas ir rakstīts. Un ir jābūt zemes tirgum un zemei ir jābūt vērtībai. Ja mums nebūs pašā pamatā zemei vertības, nebūs zemes tirgus, tad mēs neko nepanāksim ekonomikā.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputātu Urbanoviča, Kuprijanovas, Bukovska, Amerika, Jurkāna iesniegtā likumprojekta "Grozījums likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"" nodošanu Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 25, atturas - 5. Saeimas Prezidija atzinums akceptēts.

Nākamais likumprojekts "Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ratificēšanu". Ministru kabinets iesniedzis. Pret Saeimas Prezidija atzinumu deputātiem ir, lūdzu, iebildes? Citi priekšlikumi? Nav. Līdz ar to Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Ārlietu komisijai un Vides un sabiedrisko lietu komisijai un nosaka, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Nākamais ir "Grozījums likumā "Par policiju"". Ministru kabinets iesniedz. Par Saeimas Prezidija atzinumu ir, lūdzu, kādas iebildes vai citi priekšlikumi? Nav. Līdz ar to Saeima nolemj nodot to Aizsardzības un iekšlietu komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Nākamais ir "Grozījums likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"". Vai deputātiem iebildes nav? Citu priekšlikumu arī nav? Līdz ar to Saeima nolemj nodot to Budžeta un finansu komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Par aizsargjoslām". Ministru kabinets iesniedz. Iebildes nav? Līdz ar to Saeima nolemj nodot to Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un Vides un sabiedrisko lietu komisijai un nosaka, ka Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

"Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā". Ministru kabinets iesniedz. Iebildes pret Saeimas Prezidija atzinumu nav. Līdz ar to Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un nosaka, ka Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību". Ministru kabinets iesniedz. Deputātiem nav iebildes? Līdz ar to Saeima nolemj nodot to Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu komisijai un nosaka, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Atvaļinājumu piešķiršana. Zigurds Tomiņš - Saeimas sekretāra biedrs, Latvijas Zemnieku savienība, - lūdzu!

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Saeimas Prezidijs šā gada 23. janvāra sēdē izskatīja deputāta Ojāra Kehra iesniegumu par atvaļinājuma piešķiršanu. Prezidijs nolēma ieteikt Saeimai piešķirt Ojāram Kehrim neapmaksātu atvaļinājumu laikā no 1995. gada 6. februāra līdz 12. februārim. Saeimai par to jālemj.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Vai... ja deputātiem nav iebildes. Mūsu līdzšinējā praksē mēs arī nebalsojām. Vai ir iebildes? Nav. Līdz ar to Saeima akceptē.

Tālāk ir atbildes uz jautājumiem. Ministru prezidenta Māra Gaiļa atbilde uz Saeimas deputātu Gundara Bērziņa, Rozentāla, Putniņa, Resnā un Novakšānova jautājumu. (No zāles Ministru prezidents M.Gailis: "Lûdzu atļaut Iesalnieka kungam atbildēt uz šo jautājumu.")

Lūdzu! Vārds Iesalniekam - vides un reģionālās attīstības ministram.

J.Iesalnieks (vides un reģionālās attīstības ministrs).

Cienījamie klātesošie! Saņēmu šo deputātu pieprasījumu par to, kāpēc tiek kavēta likumprojekta "Par zemes dzīlēm" iesniegšana Saeimā, kas esot bijis jāizdara līdz 1. janvārim. Pie likumprojekta mūsu ministrija sāka strādāt jau 1993. gada decembrī, un šis ir ļoti sarežģīts likumprojekts, jo principiālās nostādnes ļoti daudzās vietās atšķiras no tām, kas ir bijušas iepriekš, bet šā gada jūlijā tas bija novests līdz tādai stadijai, ka tika iesniegts Ministru kabinetā konceptuālai izskatīšanai, un tas notika nevis maijā, kā ir minēts iesniegumā, bet jūlijā - divus mēnešus vēlāk. Jaunajai valdībai pārņemot lietas, šā gada septembrī mēs sastādījām grafiku, pēc kāda likumprojekti tiek virzīti tālāk uz Ministru kabinetu un tālāk uz Saeimu, un pēc šā grafika mums bija jāiesniedz likumprojekts izskatīšanai... tam bija "jâiziet ārā" no mūsu ministrijas līdz 1995.gada 1. februārim. Likumprojekta izstrādāšanā tika iesaistīti ļoti daudzi speciālisti, jo principiālās nostādnes bija tādas, ka Latvijā ļoti trūkst juristu, kas ir specializējušies zemes dzīļu jautājumā, - praktiski ir tikai ģeoloģiskā dienesta juristi -, un konsultējoties vajadzēja iepazīties ar ļoti daudzu valstu, ārvalstu, pieredzi tādos jautājumos kā zemes dzīļu izmantošanas kvotas, kā tiek izmantotas zemes dzīles, ja ir dažādi īpašnieki, īpašnieku maiņas gadījumā, kādas ir pašvaldību un valsts attiecības. Ar vienu vārdu sakot, likums ir ļoti sarežģīts, un, godīgi sakot, septembrī, pārņemot lietas no Zemnieku savienības veidotās valdības, šis likumprojekts, tā maigi izsakoties, bija ļoti nekvalitatīvā līmenī. Un tāpēc nācās ļoti daudz pūļu vēl pielikt, lai to novestu līdz kaut kādam normālam stāvoklim.

Par cik mēs uzzinājām, ka Saeima ir izmainījusi šo datumu un ir bijis jāiesniedz līdz 1. janvārim, - mūsu ministrijā šāda ziņa nonāca tikai 27. decembrī - trīs dienas pirms šā termiņa -, mēs esam ievērojuši to pašu - savu jau septembrī sastādīto grafiku, ka tas līdz 1. februārim ir jāiesniedz Ministru kabinetā. Pašreiz tas jau ir izdarīts, un viss tālākais atkarīgs no tā, kā tas būs saskaņojams ar citām ministrijām un Ministru kabinetā. Mēs savu grafiku esam ievērojuši, un vēlreiz atkārtoju, ka no Saeimas tādu informāciju, ka tas ir bijis jāiesniedz jau līdz 1. janvārim, mēs saņēmām tikai 27. decembrī. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Desmit deputāti ir iesnieguši priekšlikumu atklāt debates par šo atbildi. Lūdzu zvanu! Viens var runāt "par", viens - "pret".

Godātie deputāti, lūdzu, balsosim par priekšlikumu atklāt debates par vides un reģionālās attīstības ministra Iesalnieka atbildi uz Saeimas deputātu jautājumu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 35, atturas - 11. Priekšlikums nav pieņemts.

Nākamais jautājums ir Saeimas priekšsēdētāja biedra Andreja Krastiņa atbilde uz Saeimas deputātu Stankēvičas, Gravas, Bukovska, Seiksta un Birznieces jautājumu. Godātie deputāti, sakarā ar to, ka Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andrejs Krastiņš nepiedalās plenārsēdē slimības dēļ, mēs lūdzam jūs ļaut šo atbildi sniegt nākamajā plenārsēdē. Vai iesniedzējiem ir iebildes? Nav. Paldies.

Par pieprasījumu, lūdzu, Zigurds Tomiņš - Saeimas sekretāra biedrs, Latvijas Zemnieku savienība.

Z.Tomiņš ( Saeimas sekretāra biedrs).

"Ministru prezidentam Mārim Gailim, finansu ministram Andrim Piebalgam. Steidzams pieprasījums. Par Finansu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta paziņojumu (1995. gada 11. janvāris) "Par peļņas nodokļa avansa maksājumu noteikšanas kārtību un ar to saistīto spēkā esošo likumu neievērošanu".

Finansu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta paziņojums "Par peļņas nodokļa avansa maksājumu noteikšanas kārtību" ("Latvijas Vēstnesis", 1995. gada 14. janvāris) nosaka peļņas nodokļa avansa maksājumus uzņēmumiem, uzņēmējsabiedrībām un uzņēmumiem, kas neizdara avansa maksājumus.

Mēs, apakšā parakstījušies 5. Saeimas deputāti, vēršam jūsu uzmanību un nevaram pieļaut spēkā esošo likumu neievērošanu, pirmkārt, likuma "Par peļņas nodokli" 20.4. panta patvaļīgu ignorēšanu. Otrkārt, likuma "Par 1925. gada 1. aprīļa likuma "Ministru kabineta iekārta" atjaunošanu" 15. pants nosaka, ka instrukcijās un ieteikumos jābūt norādei, uz kāda likuma vai noteikumu pamata tie ir izdoti. Laikā, kad lauksaimnieki nav saņēmuši noteiktās subsīdijas par 1994. gada 4. kvartālu un valdība nesteidzas ar to izmaksu termiņu paziņošanu, Finansu ministrijas ierēdņi izdod nelikumīgus paziņojumus, tādā veidā diskriminējot cieņu pret likumiem, valdības kompetenci un radot zaudējumus uzņēmējdarbībā ne tikai lauksaimniekiem.

Tādēļ pieprasām paskaidrot:

1) kādu iemeslu vadīta Finansu ministrija ir paplašinājusi likuma "Par peļņas nodokli" piemērošanu;

2) kādēļ paziņojumā nav norādes, uz kāda likuma vai noteikumu pamata tas ir izdots;

3) kā finansu ministrs var izskaidrot Finansu ministrijas ierēdņu atsauksmi uz vēl nepieņemtu likumu, ko tie izmanto savas patvaļas motivācijai;

4) kas atbildēs par materiālajiem zaudējumiem un no kādiem līdzekļiem tiks segti radušies zaudējumi?

Pieprasām:

1. Sniegt šī paziņojuma nepieciešamības motivāciju un juridisko pamatojumu.

2. Veikt dienesta izmeklēšanu par šī paziņojuma pieņemšanu un par rezultātiem ziņot Saeimai.

Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 124. punktu, lūdzam dot vārdu, lai motivētu pieprasījumu.

1995. gada janvārī. Saeimas deputāti Resnais, Tomiņš, Laviņa, Krasohins, Brūvers, Budovskis, Seile, Lakševics, Lambergs, Čepānis."

Sēdes vadītājs. Lūdzu, kurš no deputātiem ņems vārdu? Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība.

G.Bērziņš (LZS).

Tātad sakarā ar šo pieprasījumu. Strādājot ar jauno likumu paketi, viens no galvenajiem principiem bija tiesisku principu veidošana nodokļu iekasēšanā un vēršanās pret to patvaļu, kas bija saistīta ar instrukciju, vēstuļu izdošanu, likumu patvaļīgu skaidrošanu no to dienestu puses, kam ir jāiekasē šī nauda. It kā likumā šīs normas tiek liktas pakāpeniski, bet šī patvaļa tomēr turpinās, un nodokļu paketē šobrīd dominē tikai viena - fiskālā interese, jo tikai Finansu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests aizstāv nodokļu likumus un rūpējas par viņu īstenošanu dzīvē. Tātad, manuprāt, absolūti tiek ignorētas intereses, vai pēc diviem trijiem gadiem būs vairs ko iekasēt, vai tomēr ražošana, pamatojoties arī uz šo patvaļu, pilnīgi tiks izskausta.

Būtiskākais ir tas, ka ar Jauno gadu ir sākusies lauksaimnieciskās darbības aplikšana ar peļņas nodokļa avansa maksājumu. 24. pants nosaka, ka lauksaimnieciskā darbība netiek aplikta, bet jaunajā likumu paketē ir dažādas normas - ka tiek aplikta, bet ar zināmām atlaidēm. Bet fakts ir tāds, ka šis paziņojums attiecas uz lauksaimniekiem un ka lauksaimnieki, tīrie lauksaimnieki, kas vēl nemaksāja, šodien jau sākuši maksāt šos nodokļus.

Otrs būtiskākais ir tas, ka tomēr, lai cik ir bijuši jautājumi par to, vai kādi ierēdņu izdotie normatīvie dokumenti ir atbilstoši vai nav atbilstoši likumam, nekādas dienesta izmeklēšanas nav veiktas un nekādi lēmumi nav pieņemti. Trešais jautājums ir augstākie valsts ierēdņi, augstākās kategorijas ierēdņi. Kāda ir šīs ierēdņu atestācijas jēga, ja viņi nepārzina valsts pamatlikumus un savas pamattiesības, savus šos te arī pienākumus?

Ceturtais punkts, ka šī Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu sistēma ir uzbūvēta tā, ka zemākie ierēdņi pilnībā pakļaujas augstākajiem, un šobrīd šis dokuments, kas varbūt skan kā tāds maznozīmīgs... ir tādi divi panti tikai, bet viņš ļoti stingri tiek no Valsts ieņēmumu dienesta nodaļām iekasēts, un, protams, neviens jau arī nerunā, jo tie cilvēki, kas ir spiesti iekasēt Valsts ieņēmumu dienesta tajā zemākajā līmenī, es arī viņus varbūt nemaz negribētu vainot, jo viņiem nākas izbaudīt visu to, ko domā gan par valsti, gan par valdību, gan par Saeimu, uz savas ādas, jo, kad cilvēkiem prasa šīs nepamatotās summas, viņi ir tie cilvēki, kas saņem visu to, ko pienāktos saņemt varbūt Finansu ministrijai, valdībai, arī Saeimai, ka Saeima nepietiekami šo jautājumu kontrolē un ļoti reti paceļ šos te jautājumus par pilnvaru pārsniegšanu no augstāko valsts ierēdņu puses.

Šeit ir arī vēl daudzas citas problēmas, kaut vai tas pats... Iekasējot šis peļņas nodoklis ir domāts kā iedzīvotāju ienākuma nodoklis mazajiem uzņēmējiem, tātad, pirmkārt, ja viņš tādā redakcijā kā pašreiz tiks pieņemts, tad viņš ies pašvaldībām, nevis valstij. Un tāpēc es... iesniedzēji, finansu ministru bija brīdinājuši, ka pirmdien pulksten sešos vakarā, būs šī saruna. Tātad iespēja sagatavoties ir bijusi, nav tā, ka tas ir pēkšņi.

Pirms viņš tika rakstīts, ar finansu ministru tika pārrunāts un brīdināts, ka, mūsuprāt, ir pieļauta patvaļa, un vajag dot šim te skaidrojumu.

Tāpēc es lūgtu nobalsot par šo steidzamo pieprasījumu, jo vajag tomēr vismaz skaidrību. Ja šeit ir kaut kāda cita pieeja likumu traktēšanas ziņā un varbūt kāds uzskatīs, ka šāda darbība ir likumīga, tad turpināsim un veicināsim tālāk. Bet es tomēr aicinātu balsot par šo steidzamo pieprasījumu, jo tas ir vairāk saistīts ar uzņēmējdarbību, šeit mazāk ir iekšā politika. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, tātad jums ir šis pieprasījums, tas ir iesniegts kā steidzams pieprasījums, un saskaņā ar 127. pantu Saeima lemj, vai pieprasījums atzīstams par steidzamu, ja iesniedzēji to ir atzinuši par steidzamu. Viens runā "par", viens - "pret", un Saeima balso. Finansu ministrs Andris Piebalgs. Lūdzu!

A.Piebalgs (finansu ministrs).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs, cienījamie kolēģi! Es tomēr runātu pret steidzamību. Vispirms es nolasīšu pamatojumu un tomēr ne visai korekto Bērziņa kunga atsauksmi. Jā, tiešām tas bija un tika veikts, jau iesākts šis darbs. Kāpēc viņš tika pieņemts, uz kāda pamata, es varu daudz ko atbildēt. Tajā pašā laikā es uzskatu, ka tomēr Pieprasījumu komisijai ir jāizrunā viss šis jautājumu bloks, kas ir krietni plašāks, nekā minēts šajā pieprasījumā. Tāpēc es atbildēšu tikai uz galvenajiem punktiem.

Tātad pirmais ir par to, ko saka Peļņas nodokļa likuma (šībrīža redakcijā) 40.pants. 40.pants saka: "Peļņas nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtību, kā arī maksātāja atbildību par nodokļu pareizu un savlaicīgu nenomaksāšanu nosaka saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem". Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 11.pants saka, ka Valsts ieņēmumu dienests izstrādā un publicē instrukcijas par nodokļu un nodevu aprēķināšanas un maksāšanas kārtību un uzskaiti, kā arī nodokļu deklarācijas izpildīšanas metodiku un, saskaņojot ar grāmatvedības metodisko padomi, nosaka kārtību, kādā grāmatvedībā atspoguļojamas operācijas, kas saistītas ar nodokļu aprēķināšanu. Tātad secinājums ir viens - peļņas nodoklim nav speciālas kārtības un tātad nodokļos un nodevās šīs tiesības ir dotas Valsts ieņēmumu dienestam.

Kāds ir pamatojums, kāpēc vajadzēja vispār šo pieņemt? Protams, tam ir fiskāls aspekts, jo peļņas nodokļa maksājumiem avansa maksājumi ir gājuši gada garumā. Vai tas ir labi vai slikti - tas ir cits jautājums, bet šāda kārtība jau eksistē no 1991.gada 31.janvāra, ir izdota instrukcija, un viņa ir spēkā arī 1994.gadā. Tikai avansa maksājumu apjoms, salīdzinot ar 1994.gadu, šoreiz ir samazināts divkārtīgi. Protams, es gribu arī atzīmēt jau šajā divu dienu darbībā, ka dokuments ir izstrādāts neprecīzi un šeit ir pieļautas daudzas paviršības. Tādēļ es lūgtu noraidīt šī pieprasījuma steidzamību, izskatīt viņu Pieprasījumu komisijā, ja nepieciešams, arī Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijā un atgriezties pie tā vai nu nākošajā, vai aiznākošajā sēdē. Līdz tam Finansu ministrija, protams, veiks visu darbu, lai sakārtotu šo likumdošanu, nepieciešamības gadījumā atceļot šo paziņojumu.

Sēdes vadītājs. Vairāk runātāji nav pieteikušies. Pirmais bija motivētais. Pēc tam "par" un "pret" varēja. Lūdzu, balsosim par deputātu iesniegtā pieprasījuma "Par Valsts ieņēmumu dienesta paziņojumu "Par peļņas nodokļa avansa maksājumu noteikšanas kārtību un ar to saistīto spēkā esošā likuma neievērošanu"" steidzamību. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 34, atturas - 6. Steidzamība nav pieņemta. Un šis pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai izskatīšanai.

Vai vēl, lūdzu, ir pieprasījumi? Un jautājumu arī nav? Paldies.

Nākamā sadaļa - "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata". Lēmuma projekts "Par Marisa Andersona deputāta mandāta apstiprināšanu". Dokuments nr.83, kurā Valdis Birkavs, ārlietu ministrs, lūdz nolikt deputāta mandātu uz ārlietu ministra amata pildīšanas laiku. To viņš paziņo Saeimas Prezidijam. Pēc tam jums ir visi pārējie dokumenti - gan no Centrālās vēlēšanu komisijas, gan Marisa Andersona iesniegums par to, ka viņš piekrīt pildīt deputāta pienākumus, gan arī lēmuma projekts un Mandātu un iesniegumu komisijas atzinums, kurai nav iebildumu pret Marisa Andersona deputāta pilnvaru apstiprināšanu. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par lēmuma projektu: "Apstiprināt Saeimas deputāta mandātu Marisam Andersonam". Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - nav, atturas - 1. Saeimas deputāta mandāts Marisam Andersonam apstiprināts. Vēlam sekmes jūsu darbā!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Zigurdam Tomiņam.

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Diemžēl Saeimas Prezidijs ir spiests darīt zināmu Saeimai un arī deputātam Marisam Andersonam, ka pašreiz nav līdz galam atrisināts jautājums par Marisa Andersona vietu, jo "Latvijas ceļam" paredzētajā deputātu sektorā vietu bez saskaņošanas ar "Latvijas ceļa" frakciju ir aizņēmis deputāts Odisejs Kostanda un atsakās šo "Latvijas ceļam" paredzēto vietu atbrīvot. Saeimas Prezidijs būs spiests atslēgt balsošanas iekārtu. (Starpsauciens no zāles: "Andersons ir gruntīgs vīrs!")

Sēdes vadītājs. Nākošais ir lēmuma projekts "Par Rīgas apgabaltiesas tiesnešu apstiprināšanu". Juridiskā komisija.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja Tieslietu ministrijas iesniegumu par Rīgas apgabaltiesas izveidošanu un konkrētu personu apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnešiem. Un vispirms Juridiskā komisija izskatīja Skaidrītes Buivides kandidatūru uz Rīgas apgabaltiesas tiesneses amatu, iepazinās ar Augstākās tiesas tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu, ar viņas raksturojumu, uzklausīja pašu pretendenti un vienbalsīgi rekomendē cienījamajai Saeimai apstiprināt Skaidrīti Buividi par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi, vienlaicīgi uzdodot turpināt pildīt Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesneses amata pienākumus līdz Rīgas apgabaltiesas darbības uzsākšanai. Lūdzu atbalstīt šo rekomendāciju.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsojums aizklāts. Lūdzu, balsosim par Juridiskās komisijas priekšlikumu. Balsojam! Lūdzu rezultātu. Par - 51, pret - 4, atturas - 7. Skaidrīte Buivide apstiprināta par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi, uzdodot pildīt Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesneses amata pienākumus līdz Rīgas apgabaltiesas darbības uzsākšanai. Tālāk!

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī Māras Marijas Čerkasovas kandidatūru uz Rīgas apgabaltiesu par tiesnesi, arī iepazinās ar kvalifikācijas kolēģijas atzinumu, ar viņas iepriekšējām darba gaitām, raksturojumiem, uzklausot viņu pašu, un rekomendē cienījamajai Saeimai apstiprināt Māru Mariju Čerkasovu par Rīgas apgabaltiesu tiesnesi, uzdodot arī vienlaicīgi turpināt pildīt pašreizējos amata pienākumus līdz Rīgas apgabaltiesas darbības uzsākšanai.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par Juridiskās komisijas priekšlikumu. Balsojam. Lūdzu rezultātu. Par - 58, pret - 4, atturas - 5. Māra Marija Čerkasova apstiprināta par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī Tieslietu ministrijas ierosināto kandidatūru uz Rīgas apgabaltiesu par tiesnesi, konkrēti Laimas Eihes kandidatūru. Arī Laima Eihe raksturota pozitīvi, ir Augstākās tiesas tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atbalsts, rekomendācija. Iepazinusies un uzdevusi Laimai Eihei jautājumus, Juridiskā komisija vienbalsīgi ierosina cienījamo Saeimu apstiprināt Laimu Eihi par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi, arī vienlaicīgi uzdodot turpināt pildīt Jūrmalas pilsētas tiesas tiesneses amata pienākumus līdz Rīgas apgabaltiesas darbības uzsākšanai.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu. Par - 58, pret - 2, atturas - 8. Laima Eihe apstiprināta par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi. Tālāk!

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī Marijas Goldšmites kandidatūru iecelšanai jeb apstiprināšanai par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi. Arī Marija Goldšmite ir izgājusi Augstākās tiesas tiesnešu kvalifikācijas kolēģiju, ir kolēģijas pozitīvs atzinums, ir pozitīvs raksturojums, un, iepazinusies arī personīgi ar Mariju Goldšmiti, Juridiskā komisija viennozīmīgi un vienbalsīgi ierosina cienījamajai Saeimai apstiprināt Mariju Goldšmiti par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi, arī uzdodot turpināt pildīt pašreizējos amata pienākumus līdz Rīgas apgabaltiesas darbības uzsākšanai.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par Juridiskās komisijas priekšlikumu. Rezultātu! Par - 53, pret - 2, atturas - 9. Marija Goldšmite ir apstiprināta par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī Olgas Putānes kandidatūru apstiprināšanai par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi. Arī Putānes kundze raksturota pozitīvi, ir nokārtojusi kvalifikācijas eksāmenu Augstākās tiesas tiesnešu kvalifikācijas kolēģijā, raksturota pozitīvi, un arī Juridiskā komisija vienbalsīgi rekomendē cienījamajai Saeimai apstiprināt Olgu Putāni par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi, arī uzdodot turpināt pašreizējos amata pienākumus līdz Rīgas apgabaltiesas darbības uzsākšanai.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 2, atturas - 10. Olga Putāne apstiprināta par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi. Tālāk!

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī Ināras Šteinertes kandidatūru apstiprināšanai par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi. Juridiskā komisija arī vienbalsīgi rekomendē cienījamajai Saeimai apstiprināt Ināru Šteinerti par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi, uzdodot vienlaicīgi turpināt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses amata pienākumus līdz Rīgas apgabaltiesas darbības uzsākšanai.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu. Par - 54, pret - 2, atturas - 9. Ināra Šteinerte apstiprināta par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī Edītes Vernušas kandidatūru apstiprināšanai par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi. Edīte Vernuša strādā pašreiz Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā par tiesnesi. Savus pienākumus veic ļoti labi, arī Augstākās tiesas tiesnešu kvalifikācijas kolēģija rekomendē Edīti Vernušu apstiprināt par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi. Ir pozitīvs raksturojums, un arī Juridiskā komisija vienbalsīgi rekomendē cienījamajai Saeimai apstiprināt Edīti Vernušu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi, uzdodot vienlaicīgi turpināt pildīt Centra rajona tiesas tiesneses amata pienākumus līdz Rīgas apgabaltiesas darbības uzsākšanai.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par Juridiskās komisijas priekšlikumu. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 2, atturas - 9. Edīte Vernuša apstiprināta par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja Voldemāra Zariņa kandidatūru apstiprināšanai par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi. Juridiskā komisija arī uzklausīja Voldemāru Zariņu, ņēma vērā Augstākās tiesas tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas rekomendāciju, pozitīvo raksturojumu un arī vienbalsīgi rekomendēja cienījamajai Saeimai apstiprināt Voldemāru Zariņu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi, vienlaicīgi uzdodot turpināt pildīt Ogres rajona tiesas tiesneša amata pienākumus līdz Rīgas apgabaltiesas darbības uzsākšanai.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par Juridiskās komisijas priekšlikumu. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 2, atturas - 8. Voldemārs Zariņš apstiprināts par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi. Tālāk!

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī Aivara Zāģera kandidatūru apstiprināšanai par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi. Arī Aivars Zāģeris ir uzklausīts Augstākās tiesas tiesnešu kvalifikācijas kolēģijā. Šī kolēģija pozitīvi viņu vērtē un arī rekomendē apstiprināt viņu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi. Ir arī pozitīvs raksturojums, un līdz ar to Juridiskā komisija viennozīmīgi un vienbalsīgi rekomendē cienījamajai Saeimai apstiprināt Aivaru Zāģeri par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi, uzdodot turpināt pildīt pašreizējos amata pienākumus līdz Rīgas apgabaltiesas darbības uzsākšanai.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par Juridiskās komisijas priekšlikumu. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 3, atturas - 7. Aivars Zāģeris apstiprināts par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi.

Pirms pārejam pie nākamā punkta, apstiprinot šodien Rīgas apgabaltiesas tiesnešus, vēlam viņiem visiem sekmīgu darbu.

Lūdzu, nākamo!

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja Tieslietu ministrijas iesniegumu par Pētera Dzalbes apstiprināšanu par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi un iecelšanu par Zemgales apgabaltiesas priekšsēdētāju. Pēteris Dzalbe pašreiz ir Jelgavas pilsētas tiesas tiesnesis un Jelgavas pilsētas tiesas priekšsēdētājs. Arī Augstākās tiesas tiesnešu kvalifikācijas kolēģija un Tieslietu ministrija dod pozitīvas atsauksmes par Pēteri Dzalbi, par viņa pašreizējo darbu - gan kā tiesnesi, gan kā tiesas priekšsēdētāju, un līdz ar to Juridiskā komisija, vispusīgi iepazinusies ar visiem lietas materiāliem, uzklausījusi pašu Pēteri Dzalbi, vienbalsīgi rekomendē cienījamajai Saeimai apstiprināt Pēteri Dzalbi par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi un iecelt viņu par Zemgales apgabaltiesas priekšsēdētāju, vienlaicīgi uzdodot turpināt pildīt Jelgavas pilsētas tiesas tiesneša un tiesas priekšsēdētāja amata pienākumus līdz Zemgales apgabaltiesas darbības uzsākšanai.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo Juridiskās komisijas priekšlikumu. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 2, atturas - 8. Pēteris Dzalbe apstiprināts par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi un iecelts par Zemgales apgabaltiesas priekšsēdētāju.

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī Tieslietu ministrijas priekšlikumu par vairāku Zemgales apgabaltiesas tiesnešu apstiprināšanu. Un vispirms jau Dainas Andersones kandidatūru apstiprināšanai par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi. Daina Andersone pašreiz ir Jelgavas pilsētas tiesas tiesnese, raksturota pozitīvi, ir arī Augstākās tiesas tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinums, Tieslietu ministrijas pozitīvs raksturojums, un Juridiskā komisija, uzklausījusi Dainu Andersoni, vienbalsīgi rekomendē cienījamajai Saeimai apstiprināt Dainu Andersoni par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi, uzdodot vienlaicīgi turpināt pildīt Jelgavas pilsētas tiesas tiesneses amata pienākumus līdz Zemgales apgabaltiesas darbības uzsākšanai.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo Juridiskās komisijas priekšlikumu. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 2, atturas - 7. Daina Andersone apstiprināta par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī Marikas Krotkovas kandidatūru apstiprināšanai par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi. Arī Marika Krotkova pašreiz ir Jelgavas tiesas tiesnese, raksturota pozitīvi, un Juridiskā komisija, uzklausījusi viņu un iepazinusies ar visiem lietas materiāliem, ierosina cienījamajai Saeimai apstiprināt Mariku Krotkovu par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi, uzdodot turpināt Jelgavas pilsētas tiesas tiesneses amata pienākumus līdz Zemgales apgabaltiesas darbības uzsākšanai.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo Juridiskās komisijas priekšlikumu. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 2, atturas - 8. Marika Krotkova apstiprināta par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī Ingūnas Preisas kandidatūru apstiprināšanai par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi. Arī Ingūna Preisa šobrīd ir Jelgavas pilsētas tiesas tiesnese, raksturota pozitīvi. Arī Juridiskā komisija, iepazinusies ar pozitīvajām atsauksmēm un raksturojumu, kā arī uzklausījusi pašu pretendenti, vienbalsīgi rekomendē cienījamajai Saeimai apstiprināt Ingūnu Preisu par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi, uzdodot vienlaicīgi turpināt pildīt Jelgavas pilsētas tiesas tiesneses amata pienākumus līdz Zemgales apgabaltiesas darbības uzsākšanai.

Sēdes vadītājs. Balsojam par Juridiskās komisijas priekšlikumu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 3, atturas - 7. Ingūna Preisa apstiprināta par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī Veltas Silamiķeles kandidatūru apstiprināšanai par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi. Arī Velta Silamiķele šobrīd ir Jelgavas (tikai ne pilsētas, bet Jelgavas rajona) tiesas tiesnese, ir raksturota pozitīvi, un, arī uzklausījusi Veltu Silamiķeli, kā arī iepazinusies ar visiem lietas materiāliem, Juridiskā komisija vienbalsīgi rekomendē cienījamajai Saeimai apstiprināt Veltu Silamiķeli par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi, uzdodot turpināt pildīt Jelgavas rajona tiesas tiesneses amata pienākumus līdz Zemgales apgabaltiesas darbības uzsākšanai.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo Juridiskās komisijas priekšlikumu. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 4, atturas - 9. Velta Silamiķele apstiprināta par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi.

Līdz ar to, apstiprinājuši Zemgales apgabaltiesas tiesnešus, vēlam sekmīgu darbu viņiem.

Tagad pulkstenis ir 10.28. Pirms pārtraukuma ir paziņojumi. Pirmais paziņojums: sēdes pārtraukumā pulksten 10.30 Prezidija zālē notiks Starpparlamentārās padomes cīņai pret antisemītismu Saeimas grupas sēde. Aicināti visi tie deputāti, kuri vēlas iesaistīties šīs grupas darbā.

Dzintars Ābiķis - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

Dz.Ābiķis (LC).

Cienījamie kolēģi! Pilsonības likuma izpildes parlamentārās kontroles komisijas sēde notiks šā gada 31.janvārī - otrdien pulksten 14.00 Saeimas Prezidija zālē. Darba kārtībā - pilsonības piešķiršana par īpašiem nopelniem un organizatoriskie jautājumi. Un, otrkārt, es ne tikai kā deputāts, bet arī kā šīs komisijas amatpersona gribu paziņot, ka tos vārdus, kas presē man ir piedēvēti, proti, ka komisijā nevarētu būt opozīcijas deputāti, kas balsojuši pret likumprojektu, es nekad neesmu teicis, jo uzskatu, ka, pirmkārt, tas ir klaji antidemokrātiski un, otrkārt, ka opozīcijas deputātu klātbūtne Pilsonības likuma izpildes kontrolē tikai sekmēs likuma pārkāpumu iespējamo novēršanu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Reģistrācija! Zigurdu Tomiņu, Saeimas sekretāra biedru, lūdzu nosaukt deputātus, kuri nepiedalās sēdē.

Godātie deputāti! Lūdzu, ievērojiet elementāro kārtību, jo notiek reģistrācija, un pēc tam ir dažādi pārpratumi par to, vai deputāti ir reģistrējušies vai nav. Galu galā runa ir par soda naudām un par kārtību Saeimas sēžu zālē, pirms sēde nav slēgta.

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies: Aivars Berķis, Mariss Andersons...

Sēdes vadītājs. Mariss Andersons ir zālē.

Z.Tomiņš. Andris Grots, Juris Janeks, Imants Kalniņš, Ojārs Kehris, Aleksandrs Kiršteins, Andrejs Krastiņš, Ruta Marjaša, Valdis Pavlovskis, Aleksandrs Pētersons, Aida Prēdele. Paldies par uzmanību!

Aida Prēdele ir zālē.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrāciju kvorumam! Rezultātu! Reģistrējušies 59 deputāti. Turpinām darbu. Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs. Izskatīsim nākamo jautājumu par dažu rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu iecelšanu.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Tikko Saeima izteica uzticību un apstiprināja virkni Rīgas apgabaltiesas tiesnešu un Zemgales apgabaltiesas tiesnešu, bet Juridiskā komisija izskatīja arī vairākas kandidatūras iecelšanai par rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešiem. Un vispirms Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra iesniegumu par Olgas Macpānes iecelšanu par Ventspils pilsētas tiesas tiesnesi. Olga Macpāne šobrīd strādā Latvijas Iekšlietu ministrijā, bija Iekšlietu ministrijas izmeklētāja, ir tiesnese stažiere, ir nokārtojusi kvalifikācijas kolēģijā eksāmenus. Raksturota pozitīvi, un Juridiskā komisija vienbalsīgi rekomendē cienījamajai Saeimai iecelt Olgu Macpāni par Ventspils pilsētas tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par Juridiskās komisijas priekšlikumu. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 1, atturas - 5. Olga Macpāne iecelta par Ventspils pilsētas tiesas tiesnesi. Vēlam sekmes darbā!

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī Jurija Vasiļkovska kandidatūru iecelšanai par Ludzas rajona tiesas tiesnesi. Jurijs Vasiļkovskis ir dzimis Ludzas rajona Mērdzenes pagastā, no 1984.gada ir strādājis Ludzas rajona Iekšlietu daļā par autoinspektoru, par izmeklētāju, bet no 1991. līdz 1994.gadam Ludzas rajona Izmeklēšanas daļā par sevišķi svarīgu lietu izmeklētāju. Arī Jurijs Vasiļkovskis ir nokārtojis kvalifikācijas eksāmenu. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija rekomendē Juriju Vasiļkovski iecelt par Ludzas rajona tiesas tiesnesi. Juridiskā komisija, iepazinusies ar visiem dokumentiem un uzklausījusi arī pašu pretendentu, vienbalsīgi rekomendē cienījamajai Saeimai iecelt Juriju Vasiļkovski par Ludzas rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo Juridiskās komisijas priekšlikumu. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret -2, atturas - 6. Jurijs Vasiļkovskis iecelts par Ludzas rajona tiesas tiesnesi. Vēlam sekmes darbā!

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī tieslietu ministra iesniegumu par dažu rajonu un pilsētu administratīvo tiesnešu iecelšanu. Vispirms Juridiskā komisija izskatīja Intas Kalniņas kandidatūru iecelšanai par Saldus rajona tiesas administratīvo tiesnesi. Inta Kalniņa raksturota pozitīvi. Latvijas Republikas Tiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģija ir devusi pozitīvu slēdzienu - rekomendē iecelšanai par administratīvo tiesnesi, ir pozitīvs raksturojums, un Juridiskā komisija, iepazinusies ar visiem materiāliem un uzklausījusi pašu Intu Kalniņu, vienbalsīgi rekomendē viņu iecelt par Saldus rajona tiesas administratīvo tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo Juridiskās komisijas priekšlikumu. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - nav, 6 - atturas.

A.Endziņš. Juridiskā komisija...

Sēdes vadītājs. Inta Kalniņa iecelta par Saldus rajona tiesas administratīvo tiesnesi. Vēlam sekmes!

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī Ineses Mudeles kandidatūru iecelšanai par Tukuma rajona administratīvo tiesnesi. Inese Mudele strādāja Tukuma rajona tiesā par tiesas izpildītāju, tad iestājās Juridiskajā fakultātē, strādājusi arī par juriskonsulti un pašreiz ir Tukuma rajona tiesā kā stažiere administratīvās tiesneses amatam. Arī Inese Mudele ir nokārtojusi kvalifikācijas eksāmenu. Kvalifikācijas kolēģija viņu rekomendē, ir pozitīvs raksturojums no tiesas. Un Juridiskā komisija arī vienbalsīgi rekomendē iecelt Inesi Mudeli par Tukuma rajona tiesas administratīvo tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 1, 4 - atturas. Inese Mudele iecelta par Tukuma rajona tiesas administratīvo tiesnesi. Vēlam sekmes darbā!

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī tieslietu ministra iesniegumu par Lūcijas Rietas iecelšanu par Kuldīgas rajona tiesas administratīvo tiesnesi. Lūcija Rieta ir dzimusi 1952.gadā, 1990.gadā beigusi Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti. Juridiskā prakse ir no 1982.gada, strādājusi par juriskonsulti. Šobrīd ir Kuldīgas rajona tiesas stažiere administratīvā tiesneša amatam. Arī ir nokārtojusi kvalifikācijas eksāmenu un Latvijas Republikas Tiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģija rekomendē iecelt Lūciju Rietu par Kuldīgas rajona tiesas administratīvo tiesnesi. To vienbalsīgi atbalsta arī Juridiskā komisija.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par Juridiskās komisijas priekšlikumu. Balsojam. Rezultātu! Par - 51, pret - 1, atturas - 4. Lūcija Rieta iecelta par Kuldīgas rajona tiesas administratīvo tiesnesi. Vēlam sekmes darbā!

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī tieslietu ministra iesniegumu par Andreja Strautiņa iecelšanu par Jūrmalas pilsētas tiesas administratīvo tiesnesi. Arī Andrejs Strautiņš ir ar augstāko juridisko izglītību, 1981.gadā ir beidzis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti. No 1980.gada juridiskajā darbā ir strādājis par izmeklētāju, par prokurora palīgu, par prokurora vietnieku un pašreiz ir Jūrmalas pilsētas tiesā administratīvā tiesneša amata kandidāts, pareizāk sakot, stažieris. Arī Juridiskā komisija, iepazinusies ar lietas materiāliem un ar pašu Andreju Strautiņu, vienbalsīgi rekomendē iecelt Andreju Strautiņu par Jūrmalas pilsētas tiesas administratīvo tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 5, atturas - 4. Andrejs Strautiņš iecelts par Jūrmalas pilsētas tiesas administratīvo tiesnesi.

A.Endziņš. Beidzot Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra priekšlikumu par Irēnas Vikmanes iecelšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas administratīvo tiesnesi. Arī Irēna Vikmane ir ar augstāko juridisko izglītību. Universitātes Juridisko fakultāti viņa ir beigusi 1968.gadā, ar juridisko darbu saistīta praktiski jau no 1957.gada, kad ir strādājusi Augstākajā tiesā par tiesas sēžu sekretāri, pēc tam jau kā juriskonsulte pēc Universitātes beigšanas. Tad no 1991. gada līdz 1993.gadam strādājusi Augstākajā tiesā kā vecākā konsultante, tad Tieslietu ministrijā un pašreiz ir Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas stažiere administratīvās tiesneses amatam. Arī Irēna Vikmane ir nokārtojusi Kvalifikācijas kolēģijā atbilstošo eksāmenu, pozitīvi raksturota. Juridiskā komisija arī vienbalsīgi rekomendē iecelt Irēnu Vikmani par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas administratīvo tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret -2, atturas - 8. Irēna Vikmane iecelta par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas administratīvo tiesnesi. Vēlam sekmes darbā!

A.Endziņš. Paldies cienījamajai Saeimai!

Sēdes vadītājs. Izskatām dokumentus nr. 94, 85. Ministru prezidents Māris Gailis ar šo paziņojis, ka par veselības aizsardzības valsts ministru uzaicinājis Pēteri Apini. Lūdz Saeimu izteikt viņam uzticību.

Tālāk ir Saeimas lēmuma projekts: pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 59. pantu, izteikt uzticību veselības aizsardzības valsts ministram Labklājības ministrijas Veselības departamentā Pēterim Apinim.

Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par šo Saeimas lēmuma projektu! Balsojums atklāts. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 13, atturas - 16. Līdz ar to Saeima izsaka uzticību veselības aizsardzības valsts ministram Labklājības ministrijas Veselības departamentā Pēterim Apinim. Vēlam sekmes! (Aplausi.)

Izskatām nākamo jautājumu - likumprojektu "Par valsts meža izmantošanas kārtību". Atbildīgā ir Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija. Komisijas vārdā runās Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Godājamie Prezidija locekļi! Saeimas deputāti un klātesošie! Šis likumprojekts ir sagatavots izskatīšanai otrajā lasījumā. Dokuments nr. 1292. Ministru kabinets Satversmes 81.panta kārtībā 19. jūlijā pieņēma noteikumus "Par valsts meža izmantošanas kārtību". Šie noteikumi tika nodoti Saeimai izskatīšanai komisijās. Tautsaimniecības komisija ir pilnībā atbalstījusi Ministru kabineta sagatavoto noteikumu tekstu, pārveidojot ļoti nedaudzās vietās tikai redakcionāli. Piemēram, 1.nodaļas virsraksts bija "Noteikumu mērķi, uzdevumi un pamats", turpretim tagad tas skan tā: "Likuma mērķi, uzdevumi un pamats". Tātad noteikumi pārveidoti par likumu. Neviens ierosinājums šajā laikā (priekšlikumi bija jāiesniedz līdz 9.decembrim) netika iesniegts. Es aicinu nebalsot pa pantiem, jo neviena priekšlikuma nav. Tiesa gan, ir Pašvaldību savienības Prezidijam adresēts iesniegums, kas lūdz apturēt šā likuma izskatīšanu otrajā lasījumā, bet motivācijas nav un priekšlikumu nav. Es iesaku Pašvaldību savienībai organizēt caur deputātiem priekšlikumu trešajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Jūs dzirdējāt šos argumentus par mūsu tālāko procedūru. Vai jums ir kādas iebildes? Nav. Lūdzu zvanu! Esiet tik laipni, deputāti, - ieņemiet savas vietas! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par valsts meža izmantošanas kārtību" pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts pieņemts otrajā lasījumā. Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

A.Seile. Tautsaimniecības komisija ierosina priekšlikumus iesniegt līdz 6.februārim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Esam akceptējuši šo priekšlikumu.

Nākamais ir likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Čehijas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību". Pirmais lasījums. Ārlietu komisija. Ilga Grava-Kreituse -Demokrātiskā partija. Ārlietu komisijas vārdā. Lūdzu!

I.Grava-Kreituse (DP).

Vispirms Ārlietu komisijas vārdā mēs lūdzam nobalsot par šā līguma izskatīšanu steidzamības kārtā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - nav. Steidzamība pieņemta.

I.Grava-Kreituse. Gatavojot pirmo lasījumu, Ārlietu komisija jau ir izdarījusi redakcionālas dabas labojumus, kas ir redzami pievienotajā tabulā. Tie skar tikai pareizu vārdu izkārtojumu atsevišķos pantos. Un tāpēc, ja nav iebildumu, lūdzu nobalsot par pirmo lasījumu šobrīd!

Sēdes vadītājs. Vai deputāti ir pieteikušies debatēs? Nav. Lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts.

I.Grava-Kreituse. Ja ir kādi labojumi, lūdzu tos iesniegt līdz 31.janvārim.

Sēdes vadītājs. Vai pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu ir iebildes? Nav. Pieņemts.

Es atvainojos, deputāte Ilga Grava-Kreituse, mēs abi esam kļūdījušies! Mums ir jānosaka, tas ir, jums jāliek priekšā un man attiecīgi jālūdz Saeima akceptēt: ja ir jāizskata steidzami, tad nosaka otro lasījumu, nevis priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

I.Grava-Kreituse. Tas ir, kāda sēde... Ceturtdien ir ...

Sēdes vadītājs. Septiņas dienas jāpieliek klāt. Tas ir ... (Smejas.)

I.Grava-Kreituse. Tātad 2.februāris. Tātad nākamo ceturtdien.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes. Nav. Pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanos starptautiskās operācijās". Ārlietu komisijas vārdā runās deputāts Ameriks - Tautas saskaņas partija. Lūdzu!

A.Ameriks (TSP).

Cienījamie kolēģi! Mums būs jāstrādā ar dokumentu nr. 1298.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

A.Ameriks. Ārlietu komisija ir saņēmusi priekšlikumus no Aizsardzības un iekšlietu komisijas, kā arī izstrādājusi savus priekšlikumus un labojumus likumprojekta otrajam lasījumam. Ārlietu komisija piedāvā pirmo pantu, kas bija pirmajā lasījumā... nosaukti ir šie termini un terminu skaidrojumi... ietvert šos terminus un šos terminu skaidrojumus 1.pantā, līdz ar to izveidot 1.pantu, kurā būtu ietverti visi šie iepriekš minētie starptautiskie termini un šo terminu skaidrojumi latviešu valodā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

A.Ameriks. Tātad termins "starptautiskās operācijas" ir ietverts 1.panta pirmajā daļā. Tātad: "Latvijas Nacionālo bruņoto spēku apakšvienības, ievērojot Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtus un Eiropas drošības un sadarbības organizācijas dokumentus un tajos noteiktos principus, piedalās starptautiskās operācijās pēc to starptautisko organizāciju lēmuma, rekomendācijas vai lūguma, kurās Latvijas Republika ir dalībvalsts (turpmāk - starptautiskās operācijas)."

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Ameriks. Tālāk tieši tādā pašā veidā termins "Starptautiskās miera uzturēšanas operācijas" ir ietverts 1.panta otrajā apakšpunktā. Vai ir nepieciešams nolasīt?

Sēdes vadītājs. Visiem deputātiem ir šī redakcija, un mēģināsim lēnāk. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Ameriks. Tālāk - par nākamajiem terminiem "starptautiskās glābšanas operācijas", "starptautiskās humānās operācijas". Likumprojekta 1.panta trešā daļa.

Sēdes vadītājs. Vai pret šo trešo daļu jeb trešo apakšpunktu ir iebildes deputātiem? Nav. Akceptēts.

A.Ameriks. Tālāk. Pirmā lasījuma 1.pants. Otrajā lasījumā tas ir 2.pants. Ārlietu komisija iesaka izteikt to šādā redakcijā: "Latvijas Nacionālo bruņoto spēku apakšvienības darbojas Apvienoto Nāciju Organizācijas vai citas starptautiskas organizācijas apstiprināta mandāta ietvaros un saskaņā ar Latvijas Republikas likumos noteiktajiem principiem, ievērojot Saeimas vai Ministru kabineta lēmumu par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku apakšvienību piedalīšanos starptautiskajās operācijās." Ir ietverti arī daži valodas speciālistu labojumi, lai šis teksts skanētu labāk, būtu labskanīgāks.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, - vai deputātiem ir kādas iebildes? Iebildes nav. Akceptēts.

A.Ameriks. Tālāk. Ir izveidots 3.pants. Tas ir jauns. Redakcionāli tas nesaskan ar pirmā lasījuma pantiem. Vai ir kādi iebildumi?

Sēdes vadītājs. Lūdzu, deputāti! Nav iebildumu. Līdz ar to mēs pantu akceptējam.

A.Ameriks. Tālāk. Pirmā lasījuma otrais pants - "Latvijas Nacionālo bruņoto spēku apakšvienību, kas piedalās starptautiskās operācijās, veidošana". Ārlietu komisija iesaka to pārcelt kā 6.pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

A.Ameriks. Tālāk - pirmā lasījuma 3.pants, 3.panta pirmā daļa. Šī pirmā daļa ir iestrādāta jau minētā 1.panta pirmajā daļā. Tātad nav nepieciešamības to vēlreiz atkārtot.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Akceptējam.

A.Ameriks. Otrā daļa. Pirmā lasījuma 3.panta otrā daļa ir iestrādāta kā atsevišķs likuma 3.pants ar redakcionālas dabas labojumiem. To jau mēs akceptējām.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Pieņemts.

A.Ameriks. 3.panta trešā daļa tiek regulēta jau ar 1.pantu. Ar jautājumiem, kas skar... likumprojekta otrā lasījuma 1.pantā. Līdz ar to tas arī nav nepieciešams.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Ameriks. 3.panta ceturtā daļa ir izdalīta kā atsevišķs pants ar redakcionālas dabas labojumiem, un tas ir jūsu priekšā.

Sēdes vadītājs. Nosauciet...

A.Ameriks. "Militārpersonu skaits līdzdalībai starptautiskajās operācijās": "Lîdzdalībai starptautiskajās operācijās ārzemēs var nosūtīt Latvijas Nacionālo bruņoto spēku apakšvienības, kurās kopskaitā ir ne vairāk par 500 militārpersonām."

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir kādas iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Ameriks. 4.pants pirmajā lasījumā. Es atvainojos, tātad deputātiem par... Tātad jums ir priekšā kopējais teksts otrajam lasījumam, un šeit 3.pantā ir ieviesusies drukas kļūda - kopējā tekstā. Tas nav labojumos. Par 3.pantu. Tas skan: "Latvijas Republika var izveidot kopējas militārās apakšvienības ar Rietumeiropas savienību un Ziemeļatlantijas līguma organizāciju (NATO), kā arī ar citām valstīm," un turpmākajā tekstā ir ieviesusies kļūda: "ievērojot šā likuma 12.pantu". Tātad šāds pants likumprojektā vispār vairs nav paredzēts. Tātad šo pēdējo palīgteikumu lūdzu svītrot!

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Ameriks. Tātad - par 4.pantu. Par 4.pantu ir saņemti Aizsardzības komisijas priekšlikumi. Pirmkārt, tas tātad jaunajā redakcijā ir kā 5.pants.

Pirmais ir priekšlikums saskaņot ar likuma "Par valsts aizsardzību" 11.panta 9.apakšpunktu, ka Saeima lemj par Nacionālo bruņoto spēku vienību izmantošanu ārpus valsts teritorijas. Šeit ir dažas būtiskas lietas, un, apkopojot citu valstu pieredzi, varētu teikt, ka līdzīga bruņotu spēku vienību nosūtīšana dalībai starptautiskajās operācijās lielajā vairumā gadījumu ir tikai valdības pārziņā. Zviedrijā, saskaņā ar viņu 1983.gada likumu, valdība lemj par starptautiskajām miera uzturēšanas operācijām. Mēs ierosinām starptautiskās miera uzturēšanas operācijas atstāt Saeimas pārziņā. Apzinoties šā jautājuma nopietnību, gadījumos, kad ir nepieciešama operativitāte, piemēram, katastrofu novēršanai, tas ir noteikti valdības kompetences jautājums. Iesakām saskaņot ar šo vispārpieņemto praksi arī jau spēkā esošo likumu "Par valsts aizsardzību". Līdz ar to 5.pants tiek formulēts šādā veidā: "Lçmuma pieņemšana par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku apakšvienību piedalīšanos starptautiskajās operācijās". Tas ir, 5.panta pirmā daļa. Tā tiek formulēta, kā šeit jau jums ir tekstā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Pieņemts.

A.Ameriks. Tālāk. Atbildīgā komisija ierosina saskaņot panta daļu ar pastāvošo starptautisko organizāciju kompetenci, ierosinot dažāda veida starptautiskās operācijas, un šo organizāciju institūciju kompetenci, realizējot atbilstošās operācijas. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt, aizvietot vārdus "3.pantā" ar vārdiem "1.panta pirmajā daļā un 2. pantā", kas izriet no tā, ka mēs esam izmainījuši pantu numerāciju. Līdz ar to -izveidot šo 5.panta 2.apakšpunktu šādā redakcijā, kādā tas jums ir.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk!

A.Ameriks. Aizsardzības komisija ierosina iestrādāt normu, kas regulē Nacionālo bruņoto spēku vienību atsaukšanas kārtību. Tas jau ir iestrādāts panta 1. un 2. punktā. Un līdz ar to 3. apakšpunkts skan šādi. Tas ir jums priekšā.

Sēdes vadītājs. Vai pret šo redakciju nav iebildes deputātiem? Nav. Tālāk!

A.Ameriks. Tālāk - 5. pants pirmajā lasījumā, un tas ir 7. pants otrajā lasījumā. Šeit Ārlietu komisija ierosina papildināt pirmo daļu ar šāda satura formulējumu: "Saskaņā ar šā likuma 2. panta noteikumiem un pamatojoties uz kopēju militāro apakšvienību izveidošanas dokumentiem vai atsevišķiem līgumiem, kuri ir jāapstiprina Saeimai...". Līdz ar to 7. pants ar diviem šiem apakšpunktiem ir jūsu priekšā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Pieņemts.

A.Ameriks. Tālāk. Pirmā lasījuma 6. pants ir otrā lasījuma 8. pants: "Latvijas Nacionālo bruņoto spēku apakšvienību piedalīšanās kopējās militārajās mācībās ārzemēs".

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Pieņemts.

A.Ameriks. Tālāk. Pirmā lasījuma 7. pants ir otrā lasījuma 9. pants: "Lçmumu pieņemšana par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku apakšvienību kopējām militārajām mācībām Latvijas Republikas teritorijā un ārzemēs". Šeit šā panta, 9.panta, nosaukuma tekstā ir izlaists vārds "mâcībām". Un šeit ir priekšlikums, kas saistīts ar Ārlietu komisijas iniciatīvu, - izteikt pantu jaunā redakcijā, saskaņojot ar prasību, ka līgumi par bruņotajiem spēkiem ir ratificējami Saeimā.

Sēdes vadītājs. Arī pret šo nav iebildes?

A.Ameriks. Tālāk ir likumprojekta pirmā lasījuma 8. pants, kas tagad ir 10. pants otrajā lasījumā, - "Sociālās garantijas to apakšvienību militārpersonām, kas piedalās starptautiskās operācijās". Un Ārlietu komisija ierosina aiz vārda "atbilstoši" izteikt pantu šādā redakcijā: "...Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem un Latvijas Republikas likumiem, kā arī saskaņā ar individuāliem līgumiem par aktīvo dienestu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku apakšvienībā."

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Pieņemts.

A.Ameriks. Tālāk - 9. pants pirmajā lasījumā, kas ir otrā lasījuma 11. pants, - "Individuālā un kolektīvā pašaizsardzība".

Sēdes vadītājs. Arī pret šo nav iebildes? Pieņemts.

A.Ameriks. Tie ir visi labojumi, un es Ārlietu komisijas vārdā aicinu pieņemt šo likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanos starptautiskās operācijās" pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 2, atturas - 4. Pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

A.Ameriks. Es lūdzu iesniegt priekšlikumus Ārlietu komisijā līdz 2. februārim.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes? Nav. Pieņemts.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas līgumu par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās". Ilga Grava-Kreituse - Ārlietu komisijas vārdā, Demokrātiskās partijas frakcija. Lūdzu!

I.Grava-Kreituse (DP).

Uz otro lasījumu nekādu labojumu komisijā nav, līdz ar to varam balsot par tā pieņemšanu.

Sēdes vadītājs. Zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas līgumu par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās" pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 2. Tā kā šis likumprojekts tika izskatīts steidzamības kārtā, līdz ar to likums ir pieņemts. Nākamo.

I.Grava-Kreituse. "Par līgumu starp Latvijas Republikas valdību un Nīderlandes Karalistes valdību par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību". Ārlietu komisijā nekādi priekšlikumi un labojumi nav saņemti. Lūgums nobalsot, lai pieņemtu.

Sēdes vadītājs. Balsosim par komisijas priekšlikumu. Balsojam. Rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

I.Grava-Kreituse. Tā... "Par līgumu starp Latvijas Republikas valdību un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdību par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību". Tāpat - nekādi būtiski labojumi nav iesniegti. Lūgums balsot par pieņemšanu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

I.Grava-Kreituse. "Par Latvijas Republikas un Polijas Republikas līgumu par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās". Tāpat - komisijai labojumi un priekšlikumi nav ieniegti. Lūgums nobalsot par pieņemšanu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par komisijas priekšlikumu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts. Tālāk!

I.Grava-Kreituse. "Par Latvijas Republikas un Izraēlas Valsts valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību". Situācija tieši tāda pati: labojumu, papildinājumu nav. Ārlietu komisijas vārdā lūdzu nobalsot "par"...

Sēdes vadītājs. ...likuma pieņemšanu. Lūdzu, balsosim par šo Ārlietu komisijas priekšlikumu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par tehnisko palīdzību Krievijas Federācijas Bruņoto spēku Latvijas Republikas teritorijā izvietoto un agrāk kontrolēto parasto ieroču sistēmu un militāro objektu iznīcināšanā". Ārlietu komisijas vārdā runās Mārtiņš Virsis - "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

M.Virsis (LC).

Godātie kolēģi! Ārlietu komisijā nekādi priekšlikumi nav iesniegti, un tekstā izmaiņu nav.

Sēdes vadītājs. Un kāds ir priekšlikums?

M.Virsis. Priekšlikums ir nobalsot otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par Ārlietu komisijas priekšlikumu! Balsojam. Rezultātu. Par - 56, pret - 1, atturas - 2. Likumprojekts pieņemts otrajā lasījumā.

M.Virsis. Tā kā ir nepieciešams arī trešais lasījums, ir lūgums - ja ir tomēr priekšlikumi, tos iesniegt līdz 31. datumam Ārlietu komisijā un trešo lasījumu nolikt uz 9. februāri.

Sēdes vadītājs. Vai pret šo termiņu ir iebildes? Nav. Pieņemts.

Tagad - likumprojekts par pašvaldību izlīdzināšanas... pareizāk sakot, likumprojekts "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1995. gadā". Trešais lasījums. Komisijas vārdā - Andris Piebalgs, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Piebalgs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Dokumenta numurs ir 91.

Tātad - 1. pants. Par 1. pantu ir saņemti šādi priekšlikumi. Pirmais ir LNNK frakcijas priekšlikums papildināt 1. pantu ar šādu tekstu: "Gadījumā, ja tiek paaugstināts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums, ieņēmumu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanās kompensē no valsts budžeta." Budžeta komisija neatbalstīja šo priekšlikumu divu iemeslu dēļ. Pirmais - jebkurš lēmums, ka valdība samazina pašvaldību ieņēmumus, pēc tam ir, protams, jākompensē no valsts budžeta, un otrs ir tas, ka tajā dokumentā, kas ir parakstīts starp Pašvaldību savienību un Ministru kabinetu, ir ierakstīts, ka valdība garantē, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis kopumā nebūs mazāks 1995. gadā par 109 miljoniem latu. Tātad nebija nepieciešamības iekļaut šo normu likumprojektā.

Sēdes vadītājs. Vai frakcija uzstāj, ka vajag balsojumu? Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par LNNK frakcijas priekšlikumu papildināt 1. pantu: "Gadījumā, ja tiek paaugstināts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums, ieņēmumu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanās kompensē no valsts budžeta." Balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 29, atturas - 13. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Piebalgs. Nākamais priekšlikums ir Budžeta un finansu komisijas priekšlikums, kurš sastāv no divām daļām. Pirmā daļa ir faktiski 1. panta precizēta redakcija: "Ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa tiek ieskaitīti republikas pilsētu budžetos 100% apmērā, bet pārējās administratīvajās teritorijās - 85% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa tiek ieskaitīti pilsētu vai pagastu budžetos un 15% rajona budžetā." Un vēl ir teikts, ka "1.pielikumā minētajām pašvaldībām noteiktu daļu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem ieskaita pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā. Ieskaitāmā summa nedrīkst pārsniegt šajā pielikumā noteikto lielumu". Tas sakrīt ar to priekšlikumu, ko LNNK frakcija iesniedz par 2. pantu, un tas ir pilnīgi normāli, tātad tiek noteikts procents atbilstoši tai finansu izlīdzināšanas shēmai, kas ir saskaņota ar Pašvaldību savienību, un tiek noteikti maksimālie "griesti". Tā kā šeit nekādas pretrunas nav, Budžeta un finansu komisija atbalsta šādu panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Piebalgs. Tālāk - 2. pants. 2. pantā ir LNNK frakcijas priekšlikums: "Atskaitījumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa nedrīkst pārsniegt 1.pielikumā noteiktās maksimālās summas. Palielinoties pašvaldības ieņēmumiem no iedzīvotāju ienākuma nodokļa virs prognozētās summas, tie pilnā apmērā saskaņā ar 1. pantā noteikto sadalījumu tiek ieskaitīti pašvaldību budžetos". Pēc būtības tas ir pilnīgi iestrādāts tajā redakcijā, ko mēs iebalsojām 1. pantā.

Sēdes vadītājs. Vai frakcijai ir iebildes? Nav. Piekrīt. Tālāk!

A.Piebalgs. Budžeta un finansu komisija precizēja 2. panta redakciju. Tātad: "Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda ieņēmumi ir 75,1 miljons latu, ko veido pašvaldību atskaitījumi - 12,4 miljoni latu un valsts dotācija - 62,7 miljoni latu." Kāpēc radās šis precizējums? Tas ir saistīts ar to, ka, gatavojot trešo lasījumu, tika precizētas visas iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozes 1995. gadam pēc 1994. gada rezultātiem un atbilstoši tam ir prognozēts vienots pieaugums visām pašvaldībām. Rezultātā pēdējos mēnešos, tātad sadaloties iedzīvotāju ienākuma nodoklim starp pilsētām un tiem strādājošajiem, kas nedzīvo pilsētās, pilsētas, protams, kļuva par mazākiem donoriem tīri naudas izteiksmē, jo viņu prognoze... tātad tā, kas bija otrajā lasījumā, kas bija par pilsētām, bija pārvērtēta. Tāpēc kopējā summa ir 75,1 miljons latu, un no tā dod pašvaldības 12,4 miljonus un 62,7 miljonus dod valsts budžets.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Piebalgs. Bija vēl Demokrātiskās partijas priekšlikums - pirmajā pielikumā noteikt, ka Ventspils pilsētai pašvaldību finansu izlīdzināšanai jāatskaita 38 % no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Kā jau es teicu, precizējot iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozi 1995. gadam, Ventspils pilsētas pašvaldībai atskaitījumu procents ir 31,1 %, tātad 38% ir augstāks, un tādējādi Demokrātiskās partijas priekšlikums vienkārši nav balsojams, jo tas ir automātiski virs šīs shēmas, tātad tam pēc būtības... tas ir izpildīts, pat var teikt, ka ir pārpildīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes frakcijai? Nav.

A.Piebalgs. Par 3. pantu. 3. pants noteica maksimālo apjomu - 40% no attiecīgās pašvaldības iedzīvotāju ienākuma nodokļa kopējā ieņēmuma, ka tos nedrīkst pārsniegt. Tā kā šis likums ir uz gadu un nevienai pašvaldībai nav vairāk kā 40%, šis pants vienkārši zaudē savu jēgu, un tādēļ arī Budžeta un finansu komisija ierosina svītrot šo pantu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildes? Nav. Tālāk.

A.Piebalgs. Tālāk 4. pants. Šis tātad ir, varētu teikt, vissarežģītākais pants, kurā pirmais ir tas, ka mērķdotācijas tiek izdalītas sociālās nodrošināšanas un arī izglītības pasākumiem. Šeit ir atšifrēts, ka tie ir speciālie bērnudārzi bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem, internātskolas un sanatorijas-internātskolas, speciālas internātskolas bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem. Tātad tā ir kārtība, kāda bija arī 1994. gadā, un šo kārtību tātad Budžeta un finansu komisija ierosina saglabāt arī 1995. gadā, lai neradītu sarežģījumus tajā sistēmā, kas jau ir iestrādājusies. Acīmredzot 1996. gadā noteikti šīm speciālajām internātskolām un arī speciālajiem pansionātiem neapšaubāmi, manā skatījumā, būtu jāpāriet attiecīgo ministriju pakļautībā, jo tas principā sarežģī to situāciju. No vienas puses, mēs, protams, prasām ieskaitījumu no pilsētām pašvaldību izlīdzināšanas fondā, bet, no otras puses, mēs ar mērķdotāciju viņiem atgriežam naudu atpakaļ šiem diviem konkrētajiem pasākumiem. Tā sistēma, protams, ir laba šīm speciālajām skolām, bet viņa rada lieku naudas kustību, un es domāju, ka 1996. gadā, protams, abām ministrijām būtu jāpārņem šīs iestādes, lai 1995. gadā, teiksim, sagatavotos, un 1996. tas būtu jāizdara, jo tad mums nevajadzētu to darīt ar šo mērķdotāciju un tam, teiksim, nebūtu vairs īpašas jēgas nākošajā gadā. Šogad vienkārši viss projekts radās vēlu, un tāpēc arī mēs paliekam pie tās sistēmas, lai gadījumā nerastos problēmas tām iestādēm, kuras ir speciālās iestādes, un arī viņu izvietojums nav proporcionāls tieši rajoniem, jo ir rajoni, kur šādu iestāžu ir stipri vairāk nekā citos rajonos. Tāpēc ir mērķdotācijas paredzētas.

Otrs ir par dotācijām pašām pašvaldībām. Šeit, protams, ir vissarežģītākais jautājums, un tāpēc es vēlreiz atgriezīšos pie shēmas, kāda tad tika piedāvāta no Pašvaldību savienības puses. Tātad Pašvaldību savienība piedāvāja 1995. gadā izlīdzināšanu veikt proporcionāli iedzīvotāju skaitam. Un tā rezultātā, protams, salīdzinot ar 1994. gadu, veidojas būtiskas izmaiņas, jo tiem rajoniem, kuros ir vairāk iedzīvotāju, protams, attiecīgais finansu līmenis ir lielāks. Un jums pielikumā atbilstoši tam, ko prasīja LNNK frakcija, ir iedots arī viss algoritms. Jūs varat pārbaudīt, ka atbilstoši šim Pašvaldību savienības ierosinātajam algoritmam viss ir sarēķināts cipars ciparā, tāpēc nav pamata īpaši viņu grozīt, jo, ja ir šāds ierosinājums, kas nāk no institūcijas, kas pārstāv pašvaldības, tad acīmredzot tīri voluntāri viņā iejaukties nebūtu pareizi. Protams, var rasties jautājums, kas notiks tad, ja šī krasā pāreja ietekmēs reālo stāvokli, piemēram, kā jau te Latgales deputātu grupa ierosina, Balvu rajonā. Ir dots šeit mehānisms - līdz 31. maijam tātad valdība vēlreiz pārskata, precizē visu ieņēmumu un izdevumu prognozes un iesniedz jaunu projektu, kas paredz izmaiņas. Šajā projektā varbūt mēs jau arī varētu pieļaut atkāpšanos no vienkāršotās shēmas, kāda ir ierosināta, jo tā ir godīga shēma no tāda viedokļa, ka visi cipari ir skaidri redzami. No otras puses, kā jau es saku, pāreja ir ļoti strauja no 1994. gada uz 1995. gadu, un tādēļ Budžeta un finansu komisija, izskatot šo jautājumu, tomēr palika pie tās shēmas un neizdarīja nekādas izmaiņas tātad visu izlīdzināšanu atstāja atbilstoši šim aprēķināšanas algoritmam. Tāpēc 4. pantā ir šīs "a" un "b" redakcijas.

Šeit Latgales deputātu grupa ir iesniegusi par Balvu rajonu. Šo priekšlikumu Budžeta un finansu komisija izskatīja. Jāsaka, ka Balvu rajonam 1995. gadā kopējais budžets, salīdzinot ar 1994. gadu, ir 116%. Tas, protams, no vienas puses, ir mazāk nekā vidējais, kas ir 125, bet, no otras puses, viņš tieši ir atbilstošs, kā jau es teicu, šim ierosinātajam algoritmam, par ko ir vienošanās ar Pašvaldību savienību. Un tādējādi nekādā veidā nevarēja atrast nekādu formālu shēmu, kas varētu atrisināt šo problēmu. Un vēl otra problēma - nebija norādīts avots. Šoreiz mums ir tāda situācija, ka ir noslēgtā naudas summa, tas ir, izlīdzināšanas fonds ir pilnīgi precīzi noteikts, tātad 62,7 no vienas puses, un no pašvaldībām atskaitījumi tātad ir 12,4 miljoni. Un pārdale var notikt tikai iekšējos ietvaros, tas ir, ja vienam rajonam palielina, tad kaut kam ir jāsamazina, un tas, protams, nozīmē jau tīru, teiksim, politisku iejaukšanos pašā šajā shēmā, kura līdz šim varēja precīzi to visu pamatot. Tā ka šo Latgales deputātu grupas priekšlikumu Budžeta un finansu komisija neatbalstīja, bet neatbalstīja arī tāpēc, ka nebija šī formālā finansēšanas avota.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Atklājam debates par 4.pantu.

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Mums diviem Kurzemes deputātiem, Dainim Staltam un man, radās neizpratne, kāpēc šajā 3.pielikumā no Talsu rajona saraksta ir izslēgts Kolkas pagasts. Kolkas pagastā ir ļoti maz iedzīvotāju, un varbūt tāpēc šāds pārpratums ir radies? Pašā Kolkā ir tikai 1100 iedzīvotāju, bet arī zemes platība, no kuras ienāk viņiem galvenie nodokļi, ir ārkārtīgi maza. Un Kolka vienmēr ir dzīvojusi praktiski no dotācijām. Visnabadzīgākais pagasts visā rajonā. Gribētos dzirdēt, pirms mēs balsojam par šo 3.pielikumu, motīvus, kāpēc no šī izlīdzināšanas saraksta ir pazudusi Kolka.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas par šo pantu. Lūdzu, referent!

A.Piebalgs. Tātad, atbildot uz deputātes Seiles jautājumu, es gribu vienīgi minēt to, ka tātad jums pielikumā ir klāt visa aprēķinu shēma. Un pēc šīs shēmas, kas, es vēlreiz atkārtoju, ir saskaņota ar Pašvaldību savienību, iznāk, ka Kolkas pagasta ieņēmumu bāze ir pietiekama salīdzinoši ar visām pārējām pašvaldībām, un tāpēc šā pagasta nav. Te es vienīgi varu šādu atbildi sniegt.

Sēdes vadītājs. Tagad, lūdzu, runāsim par šā panta balsošanas procedūru. Vai deputātes Rugātes priekšlikums ir balsojams, pirms mēs balsojam 4.panta "b" punktu - dotācijas pašvaldībām saskaņā ar 3.pielikumu.

A.Piebalgs. Viņa pēc būtības nav, jo nav avota.

Sēdes vadītājs. Kā es izprotu, šis arguments varbūt nav visai korekts, jo nauda ir viena un avots - viens. Un kādā veidā viņš tiek dalīts - tā ir cita lieta. Es sapratu no jūsu argumentiem, ka piedāvātajā sistēmā šīs summas nav, bet, kā es atkal saprotu, deputāte Rugāte acīmredzot grib piedāvāt savu sistēmu. Tikai ļoti žēl, ka deputāte Rugāte nepieteicās debatēs un debates jau ir pabeigtas. Tāpēc balsosim par atsevišķiem šī panta "a" un "b" apakšpunktiem. Un pirms "b" apakšpunkta balsojuma būs deputātes Rugātes priekšlikuma balsojums. Vai pret šo procedūru nav iebildes deputātiem? (Starpsauciens no zāles: "Jâbalso!")

A.Piebalgs. Priekšsēdētāja kungs! Tas automātiski nozīmētu, ka tad, ja mēs iebalsojam palielināt Balvu rajona dotāciju, tad mums būs proporcionāli jāsamazina dotācijas visiem pārējiem rajoniem. Tādā gadījumā tas nozīmē to.

Sēdes vadītājs. Es ceru, ka to visi saprot. Lūdzu zvanu! 4.pants "a" apakšpunkts - mērķdotācijas sociālās nodrošināšanas pasākumiem (psihoneiroloģisko pansionātu uzturēšanai) un izglītības pasākumiem speciālo bērnudārzu bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem, internātskolu un sanatoriju - internātskolu, speciālo internātskolu bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem uzturēšanai (saskaņā ar otro pielikumu). Lūdzu, balsojam par 4.panta šā apakšpunkta redakciju. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Pār - 67, pret - nav, atturas - 4.panta 3. "a" apakšpunkts pieņemts.

Tagad, lūdzu, par deputātes Rugātes ierosinājumu "b" apakšpunktā - dotācijas pašvaldībām saskaņā ar trešo pielikumu (deputātes Rugātes ierosinājums trešajā pielikumā palielināt Balvu rajona dotāciju apjomu par 536 725 latiem). Lūdzu, balsojam par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 27, (Starpsauciens: "Pret" - 21!") atturas - 26. Es atvainojos, nosaucu vēlreiz: par - 16, pret - 21, atturas - 26. Deputātes Rugātes priekšlikums nav pieņemts.

Balsojam par "b" apakšpunkta redakciju - dotācijas pašvaldībām saskaņā ar trešo pielikumu. Lūdzu rezultātu. Par - 47, pret - 3, atturas - 11. "b" apakšpunkts pieņemts.

A.Piebalgs. Tālāk.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, nobalsosim par 4.pantu kopumā, lai formālā puse būtu ievērota. Par 4.pantu Budžeta un finansu komisijas redakcijā. Lūdzu rezultātu. Par - 52, pret - 6, atturas - 5. 4.panta redakcija apstiprināta. Pieņemta.

A.Piebalgs. Tālāk. 5.pantā bija zināma problēma - 5.pants pēc būtības ir tādā formā, kā viņš ir šobrīd. Protams, nekādas jēgas tālāk viņam vairs nebūtu, bet ir priekšlikumi, kas pēc būtības ieliek jaunu saturu šajā piektajā priekšlikumā. Pirmais ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kur starpība starp kopējo pašvaldību kopbudžeta pieauguma prognozi un to atsevišķo rajonu pašvaldību kopbudžeta pieauguma prognozi, kam tā ir mazāka par kopējo pieauguma prognozi, nedrīkst būt lielāka par 10%. Ko tas nozīmē dabā? Tas nozīmē, ka, ja vidējais pieaugums ir 125%, tad visām pašvaldībām pēc tam jāatrodas intervālā no 115 līdz 135%. Un tādā gadījumā notiek diezgan būtiska līdzekļu pārdale, kuru jūs varat redzēt atbilstošajā pielikumā, tur, kur ir rakstīts "Papildmateriāls". Un te ir virsraksts "Rajonu dotāciju izmaiņas, mainot 5.panta redakciju".

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

A.Piebalgs. Es gribētu teikt par otro priekšlikumu. Tas ir deputāta Piebalga priekšlikums, kas pēc būtības ir līdzīgs, bet piedāvā mazākas izmaiņas šajā kopējā izlīdzināšanā. Tātad tiek noteikts tikai tas, ka rajonu kopbudžeta ieņēmumu prognoze, ņemot vērā visu, kas šeit ir minēts, nedrīkst būt mazāka par iepriekšējā gada rajona kopbudžeta ieņēmumiem. Tātad lai šī izlīdzināšana nebūtu tāda, kuras rezultātā 1995.gada budžets būtu mazāks nekā 1994.gada budžets. Kā es jau teicu, jaunā sistēma, protams, ietekmē šo un ir pašvaldības, kuras ir zem šī līmeņa. Tātad ir piedāvājums vienkārši "rajoniem, kuriem neizpildās šā panta pirmā daļa, trūkstošie līdzekļi tiek kompensēti no rajoniem, kuriem kopbudžeta pieauguma prognoze pārsniedz 10% no republikas vidējā pieauguma". Tātad otrais priekšlikums šajā shēmā piedāvā mazākas izmaiņas.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Bunkšs - "Latvijas ceļa deputāts". Lūdzu!

J.Bunkšs (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es domāju, ka Piebalga kungs pilnīgi pareizi uzsvēra, bet varbūt neakcentēja to, ka faktiski abi šie priekšlikumi ir identiski. Un, manuprāt, Piebalga kunga piedāvātā redakcija ir precīzāka. Es vienkārši atgādināšu, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, gatavojoties uz otro lasījumu, līdzīgu priekšlikumu jau bija izteikusi, un otrajā lasījumā tas netika atbalstīts. Galvenais jautājums, protams, mūsu priekšlikumā ir atkal līdzīgs tam, ko mēs jau runājām pie 4.panta, tas ir - uz kā rēķina šo te starpību segt? Protams, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai nebūtu nekādu iebildumu, ja šos līdzekļus varētu paņemt ārpus šī izlīdzināšanas fonda un valsts mērķdotāciju veidā varētu līdzekļus piešķirt. Tādā gadījumā, protams, mēs noteikti atbalstītu šos 10%, bet, tā kā tas ir šajā situācijā, kad tā pārdalāmā summa diemžēl ir krietni lielāka nekā iepriekšējā pantā minētā, līdz ar to, protams, pašvaldību interesēs ir pēc iespējas šo summu samazināt, un es domāju, ka te ir tāds racionāls priekšlikums no Piebalga kunga puses. Tas būtu tas priekšlikums, ko vajadzētu atbalstīt Saeimai. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēl ir pieteikušies runāt par šo pantu? Nav. Debates pabeigtas. Lūdzu referentu.

A.Piebalgs. Tātad, kā es sapratu, Bunkša kungs atsauc savu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu. Balsojams vispirms bija deputāta Piebalga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tad jau arī citu nav vairāk. Vai deputātiem ir iebildes par šī panta redakciju, kuru izteica deputāts Piebalgs? Viņa jums ir izsniegta. Nav. Pieņemts.

6.pants.

A.Piebalgs. Par 6.pantu ir deputāta Tomiņa priekšlikums, kur pirmā daļa izteikta redakcijā: "Noteikt pašvaldībām veselības aizsardzības izdevumu minimālo normatīvu - 25 lati uz vienu iedzīvotāju". Jāsaka, ka par šo priekšlikumu diskusijas laikam bija visgarākās, jo formāli tiešām varētu noteikt šādu normatīvu, kas uzliktu pašvaldībām par pienākumu minimālo normatīvu likt 25 latu apmērā. Tajā pašā laikā visi aprēķini rāda to, ka, lai izpildītu visas pašvaldībām uzliktās funkcijas, acīmredzot šis solis būtu pārāk riskants. Un tomēr ir jāvadās pēc tā, kas ir ielikts līdz šim aprēķinos - 21 lats. Lai gan, es vēlreiz saku, viņš skan ļoti vilinoši un atrisina it kā daudz problēmu, bet radīs diemžēl jaunas problēmas. Tādēļ Budžeta un finansu komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, jo it īpaši tas skar tās pašvaldības, kuras dod atskaitījumus izlīdzināšanas fondā, tā kā viņas principā dzīvo no saviem ieņēmumiem un vēl daļu dod izlīdzināšanas fondā. Tāpēc uzlikt viņiem, tieši vienai funkcijai, palielinātus izdevumus automātiski nozīmētu samazināt šos izdevumus citām sfērām. Tāpēc ir ierakstīts 21 lats - minimālais, kas ir ielikts aprēķinos. Ja kāda pašvaldība, pieņemsim, Ventspils vai vēl kāda cita, noteiks 25 vai 27, vai pat 30, tad nav nekādu problēmu. Bet tomēr minimālo robežu Budžeta un finansu komisija negribēja celt augšā, lai arī, es vēlreiz saku, tas skanēja ļoti vilinoši, bet tomēr, ņemot vērā tos aprēķinus, kas ir ielikti, tas varētu radīt pašvaldībām pastiprinātas problēmas vēl klāt pie tām problēmām, kas tām jau ir.

Sēdes vadītājs. Deputāts Zigurds Tomiņš savu priekšlikumu noņem. Vai deputāti uztur balsojumu? Nē. Līdz ar to paliek komisijas piedāvātā redakcija.

A.Piebalgs. Tālāk 7.pants. Par 7.panta pirmo daļu ir deputāta Tomiņa priekšlikums - pašvaldības var izveidot rajona rezerves fondu 10% apmērā no rajona pašvaldību aprēķināto dotāciju izlīdzināšanas fonda apjoma. Budžeta un finansu komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāts Tomiņš neuzstāj. Vai citiem deputātiem nav iebildes? Nav.

A.Piebalgs. Tālāk par 7.panta otro daļu. Šeit bija tīri juridiskas dabas pretruna, jo, ja par pirmo daļu faktiski šeit bija tīri tādi labāka formulējuma jautājumi, tad otrais priekšlikums ir par šo rezerves fonda sadalījumu, kā tīri juridiski to korekti veikt. Budžeta un finansu komisija ierosināja, ka lēmumu par kopējo rezerves fonda izveidošanu un sadali pieņem attiecīgā rajona pašvaldība, konsultatīvā padome, likumā "Par pašvaldībām" noteiktajā kārtībā. Tajā pašā laikā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina citu redakciju, kura acīmredzot pēc Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ieskata ir labāka. Budžeta un finansu komisijā viņa ienāca tad, kad vairs nebija kvoruma, un mēs nevarējām viņu izskatīt. Es personiski uzskatu, ka varētu atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu, jo kas gan vēl labāk zina šo likumdošanu attiecībā uz pašvaldībām kā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu, jums vārds!

J.Lagzdiņš (LC).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Es gribētu jūs informēt, kādas sekas būtu, ja pieņemtu Finansu un budžeta komisijas priekšlikumu. Šajā gadījumā saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām" jautājumu par rezerves fonda izveidošanu un izlietošanu izskata konsultatīvajā padomē, kurā saskaņā ar likumu ietilpst tikai trīs pašvaldību pārstāvji un septiņi valsts institūciju vadītāji. Tātad saskaņā ar Pašvaldību likuma 82.pantu rajonu konsultatīvajā padomē ietilpst rajona padomes priekšsēdētājs, viens pārstāvis no attiecīgā rajona (pilsētas) domes, viens pārstāvis no attiecīgā rajona (pagasta) padomes, Valsts reformu ministrijas pārstāvis, rajona sociālās apdrošināšanas nodaļas priekšnieks, Valsts ieņēmumu dienesta rajona nodaļas priekšnieks, Nodarbinātības dienesta priekšnieks, policijas pārvaldes priekšnieks, Vides aizsardzības komitejas pārstāvis, bet pierobežas rajonos arī viens pārstāvis no aizsardzības spēkiem. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija uzskata, ka jautājumu, kas attiecas uz rezerves fondu izlietošanu un veidošanu, kas ir tikai un vienīgi pašvaldību iekšējās darbības jautājums un savstarpējās darbības saskaņošanas jautājums, ka šo problēmu nevajadzētu risināt institūcijai, kurā nospiedošā pārsvarā ir valsts institūciju vadītāji, kam nav nekāda sakara ar konkrēto problēmu. Bez tam saskaņā ar Pašvaldību likuma 84.panta otro daļu konsultatīvās padomes lēmumiem ir ieteikuma raksturs. Viņi nav obligāti izpildāmi pašvaldībām. Tādējādi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosināja veidot īpašu kārtību šā jautājuma izlemšanai, un mēs ierosinām noteikt, ka lēmumu par rezerves fonda izveidošanu un sadali pieņem to pašvaldību vadītāji, kuru pašvaldības veido attiecīgajā rajonā šo rezerves fondu. Savukārt šo priekšsēdētāju sanāksmi saskaņā ar mūsu piedāvāto priekšlikumu sasauc rajona padomes priekšsēdētājs, un šīs sanāksmes lēmums ir saistošs tām pašvaldībām, kuras izveidojušas rezerves fondu. Tātad saskaņā ar šo 7.pantu, kurš piedāvāts mūsu redakcijā, padomju priekšsēdētāju kopsapulce kļūst par publisko tiesību subjektu un tās lēmums ir saistošs. Es aicinātu, godātie kolēģi, atbalstīt mūsu priekšlikumu, kuru lielā mērā arī atbalsta pagastu un rajonu padomju priekšsēdētāji. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu referentu.

A.Piebalgs. Tātad es tikko runāju ar Budžeta un finansu komisijas priekšsēdētāju, viņš neiebilst, ja mēs noņemam Budžeta un finansu komisijas priekšlikumu, bet, protams, te jājautā, vai visi komisijas locekļi neiebilst, un tad palika tikai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas redakcija.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, vai kāds no jums iebilst, ka mēs balsojam tikai par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ieteikto redakciju 7.pantam? Nav iebildes. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7.panta redakciju, kuru kā priekšlikumu iesniedza Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija: "Lçmumu par rezerves fonda izveidošanu un sadali pieņem attiecīgo pašvaldību domju un padomju priekšsēdētāju sanāksmē, kuru sasauc rajona padomes priekšsēdētājs. Šīs sanāksmes lēmums ir saistošs tām pašvaldībām, kuras izveidojušas rezerves fondu. Izmaksas no rezerves fonda nodrošina rajona padome." Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - nav, atturas - nav. 7.pants pieņemts.

A.Piebalgs. Tālāk. Par 8.pantu priekšlikumu nebija.

Pārejas noteikumu 1.punktā Budžeta un finansu komisija ierosināja precizēt šo punktu un uzlikt Ministru kabinetam vairāk saistību. Tātad pirmā rindkopa ir ļoti līdzīga - Ministru kabinetam precizēt statistisko bāzi, uz kuras pamata tiek noteikti dotāciju un atskaitījumu apmēri pašvaldību finansējuma izlīdzināšanai. Nepieciešamības gadījumā līdz 1995.gada 31.maijam sagatavot šī likuma grozījumus. Un otra rindkopa - Ministru kabinetam mēneša laikā apstiprināt un novadīt pašvaldībām iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozi un pašvaldības finansu izlīdzināšanas aprēķinu algoritmu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildes? Nav. Tālāk!

A.Piebalgs. Tālāk. 2.punktā tātad bija divi priekšlikumi. Tātad deputāts Bērziņš ierosina vispār izslēgt (par otro daļu ir runa) panta otro daļu. Tajā pašā laikā deputāts Bunkšs ierosina izmainīt otro daļu un papildināt ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā. Budžeta un finansu komisija neatbalstīja deputāta Bunkša priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Deputāts Jānis Bunkšs - "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

J.Bunkšs (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es šoreiz nevaru piekrist priekšlikumam, kas ir tāds, ka pārejas noteikumu otro daļu vajadzētu izslēgt. Šos priekšlikumus Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iesniedza uz otro lasījumu, un no otrā lasījuma tie šeit ir saglabājušies. Es atkārtoti uzturu prasību par to, lai šī panta otrā daļa tiktu saglabāta, un mani motīvi ir sekojoši. Kā jau varbūt es esmu iepriekšējā reizē, kad mēs skatījām šo likumu, teicis, pagājušā gada nogalē es tikos kādas 5 vai 6 reizes dažādos Latvijas reģionos ar dažādiem pašvaldību vadītājiem un pārstāvjiem, un šajās sanāksmēs izskanēja zināmas bažas par to, ka, ņemot vērā, ka tieši izglītības finansēšanā un izglītības darba organizēšanā dažādos rajonos pastāv diezgan lielas atšķirības, tad šajos te vismaz pārejas noteikumos likumā par finansu izlīdzināšanu 95.gadam vajadzētu iekļaut tādas stingrākas normas un paredzēt tos gadījumus, kad kāda atsevišķa pašvaldība vai pašvaldību grupa nespēj finansēt vai nespēj savstarpēji vienoties par izglītības iestāžu uzturēšanas finansēšanu. Tātad šis priekšlikums jau, pirmkārt, ir izskanējis, es vēl vienu reizi atkārtoju, - no pašu pašvaldību pārstāvju vidus. Otrkārt, man arī bija iespēja šīgada sākumā piedalīties Izglītības komisijas sanāksmē, un no šīs komisijas deputātu vidus arī izskanēja zināmas bažas un satraukums - tika minēti arī atsevišķi gadījumi, kur šie savstarpējie norēķini par izglītības iestāžu uzturēšanu varētu nedarboties, un izskanēja arī tāda prasība, ka vajadzētu stingrākas normas te paredzēt vismaz šajā gadā.

Arī vakar es piedalījos Valsts reformu ministrijas organizētajā pašvaldību pārstāvju sanāksmē un par šiem saviem priekšlikumiem konsultējos vēlreiz ar pašvaldību vadītājiem. Un bija principiāla piekrišana tam, ka vismaz 1995.gadā būtu saglabājami zināmi centralizācijas elementi tieši saistībā ar izglītības iestāžu finansēšanu. Principā tas tika atbalstīts.

Es, protams, saprotu, ka droši vien būs kādas pašvaldības, kuras varbūt iebilstu pret šādas normas iekļaušanu, un es jums minēšu pavisam konkrētu piemēru. Šodien Jelgavā Jelgavas rajona pagastu un Jelgavas pilsētas pašvaldību vadītāji noslēdz līgumu par izglītības iestāžu finansēšanu un savstarpējiem norēķiniem ne tikai rajona robežās, bet, kā es jau teicu, arī par attiecībām starp Jelgavas rajonu un Jelgavas pilsētu. Šo koplīgumu ir atteikusies šobrīd parakstīt tikai viena pašvaldība. Tas varbūt arī nebūtu nekas briesmīgs, tā arī varētu būt, jo šo līgumu šī atsevišķā pašvaldība var slēgt arī individuāli ar tām pašvaldībām, kurās viņu bērni mācās skolās, taču vajadzētu padomāt par to, kas notiek tad, ja šādu līgumu vispār nenoslēdz. Un tāpēc manu piedāvāto priekšlikumu jēga ir tāda, ka pašvaldībām tiek dots zināms handikaps, zināms laika intervāls, - tātad tas būtu līdz 1.martam. Šajā laika sprīdī vajadzētu šos te līgumus noslēgt. Gadījumā, ja šie līgumi netiek noslēgti, tad vajadzētu saglabāt tiesības atrisināt šo jautājumu administratīvi rajonu līmenī jautājumos, kas skar vairāku administratīvo teritoriju robežas, un dot šādas pilnvaras Finansu ministrijai. Es ļoti labi apzinos, ka tas ir administratīvs solis un ka viņš ir principā varbūt nedaudz vērsts pret pašvaldību principiem, kurus es vienmēr esmu aizstāvējis, bet, ņemot vērā tomēr reālo situāciju, es aicinātu tātad šos priekšlikumus atbalstīt un likuma tekstā atstāt.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Referents, lūdzu! Varbūt es balsošanas procedūru pateikšu, lai jūs varat arī savu viedokli izteikt. Vispirms jābalso Gundara Bērziņa priekšlikums un tad deputāta Bunkša. Lūdzu, vai jūs piekrītat?

A.Piebalgs. Jā, jā!

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes pret procedūru? Nav. Lūdzu, balsosim par deputāta Gundara Bērziņa priekšlikumu - izslēgt panta otro daļu. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 30, atturas - 13. Priekšlikums nav pieņemts.

Deputāta Bunkša priekšlikums - izteikt 2.punkta otro daļu šādā redakcijā: "Rajona pašvaldība savā administratīvajā teritorijā ir tiesīga tām pilsētu un pagastu pašvaldībām, kuras nav izpildījušas šo pārejas noteikumu 4.punkta prasības, samazināt dotācijas par summu, kas nepārsniedz skolēnu uzturēšanai pamata un vidējās izglītības iestādēs nepieciešamo summu." Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 7, atturas - 15. Pieņemts.

Nākamais Bunkša priekšlikums - papildināt 2. punktu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā: "Gadījumos, ja pašvaldības, kuras atrodas dažādās rajona administratīvajās teritorijās, nav izpildījušas šī likuma pārejas noteikumu 4.punktā paredzētās prasības, Finansu ministrija ir tiesīga tām samazināt dotācijas par summu, kas nepārsniedz skolēnu uzturēšanai pamata un vidējās izglītības iestādēs nepieciešamo summu." Balsojam par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 8, atturas - 15. Pieņemts.

Lūdzu, balsosim kopumā par pārejas noteikumu 2.punktu ar labojumiem, kurus esam pieņēmuši. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 5, atturas - 13. Ir pieņemts. Vai mēs šeit nevarētu apstāties?

A.Piebalgs. Diemžēl tas ir jādara, jo mums vēl ir vairāki punkti, tā ka mēs nevaram paspēt.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam Jānim Lagzdiņam.

J.Lagzdiņš (LC).

Godātie Saeimas deputāti! Šodien beidzas termiņš priekšlikumu iesniegšanai likumam "Par dzīvokļu privatizāciju". Joprojām ir iesniegts ļoti maz priekšlikumu, es aicinātu kolēģus deputātus, frakcijas un komisijas līdz pirmdienai iesniegt priekšlikumus šim svarīgajam likumprojektam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, reģistrēsimies! Saeimas sekretāra biedru Zigurdu Tomiņu lūdzu nosaukt deputātus, kuri nepiedalās Saeimas sēdē.

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies: Aivars Berķis, Andris Grots, Juris Janeks, Imants Kalniņš, Viesturs Pauls Karnups, Aleksandrs Kiršteins, Andrejs Krastiņš, Ruta Marjaša, Valdis Pavlovskis un Aleksandrs Pētersons. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada

Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Turpinām darbu! Lūdzu referentu! Izskatām likumprojektu "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1995. gadā".

Andris Piebalgs - komisijas vārdā.

A.Piebalgs (LC).

Tātad mēs nonākam pie 4. panta (pārejas noteikumi), kur ir divi priekšlikumi. Deputāta Bērziņa - izsvītrot pantu. Un deputāta Bunkša priekšlikums, kas ir nedaudz vienkārši modificēts. Tas ir priekšlikums, kas tika pieņemts otrajā lasījumā. Komisija atbalstīja deputāta Bērziņa priekšlikumu, bet, tā kā mēs Saeimā esam iebalsojuši 2. pantā attiecīgos punktus, kas atsaucas uz 4. punktu, kas ir šajos pārejas noteikumos, tad loģiskāk būtu atbalstīt deputāta Bunkša priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti ir pieteikušies runāt? Lūdzu! Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība.

G.Bērziņš (LZS).

Ļoti žēl, ka ir jārunā par tām redakcijām, kuras komisija ir atbalstījusi, bet Saeima ir lēmusi savādāk. Jo, runājot par šiem punktiem, rodas ļoti daudz problēmu, un komisija, izdiskutējusi un juridiski konsultējusies ar Juridisko biroju, nonāca pie slēdziena, ka tur, kur ir sākta kaut kāda attiecību regulēšana sakarā ar to, ka vienas pašvaldības bērni mācās citā, kur ir skola... Šā panta izsvītrošana jau to neliedz darīt, un tās lietas turpināsies, bet masveidā piespiedu kārtā sākt šo kārtību, kamēr nav mehānisma...

Otrs ir likums par pašvaldībām, tas pašreiz ir otrajā lasījumā. Par pašvaldību izlīdzināšanu. Tur tiek precizēts šis mehānisms, un tikai tad, kad tas ir, vajadzēja likt to iekšā 1995. gada izlīdzināšanā. Es tomēr aicinu atbalstīt komisijas variantu - svītrot šo pantu, jo principā tur, kur ir vēlme šīs problēmas risināt tādā ceļā, kā ir norādīts šajā pantā, nav nekādu problēmu. Tas turpinās, tikai šis pants uzliek obligātumu. Pie tam termiņš ir 1. februāris. Līdz šā līguma slēgšanai. Tāpēc es aicinu atbalstīt - tomēr šo svītrot, un, ja tas ir nepieciešams, ja rodas pretrunas starp šiem pantiem, tātad atgriezties un šo otro daļu svītrot.

Neapšaubāmi, uz šo sistēmu mēs iesim, un arī jaunais likums par pašvaldībām jau nosaka, ka šī nauda seko līdzi šiem iedzīvotājiem, skolniekiem, vai arī citās sfērās, bet šobrīd tas ir pāragri, tas radīs haosu un nesakārtotību, un tāpēc komisija to rūpīgi bija izsvērusi. Man ir ļoti nesaprotams, kāpēc Saeima neatbalstīja komisijas lēmumu iepriekšējā pantā, kur tomēr bija bez tādām politiskām kaislībām ļoti pragmatiski viss izdiskutēts.

Otrs. Nevar neņemt vērā arī tos milzīgos protestu plūdus, kas šobrīd plūst par šo likumu uz Saeimu. Es aicinu atbalstīt komisijas redakciju. Es nezinu, - ja nonāktu pretrunā, tad atgriezties pie šā panta. Atbilstoši šim pantam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Bunkšs - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

J.Bunkšs (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es neatkārtošu visu to, ko es jau teicu, runājot par pārejas noteikumu 2. punktu, es vienīgi gribu vēlreiz uzsvērt šādu lietu, ka galvenās pretrunas, kas šobrīd ir, - tās ir pretrunas starp likumu par pašvaldībām attiecībā uz šo izglītības jautājumu kārtošanu. Un uz attiecīgajiem izglītības likumiem. Ņemot vērā to, ka šobrīd valdība strādā pie jauna Izglītības likuma, bet Izglītības komisija ir sagatavojusi arī grozījumus pašreiz spēkā esošajā Izglītības likumā, šos precizējumus, par kuriem runāja Bērziņa kungs šeit, mēs varētu diskutēt un par šīm lietām vienoties, izskatot konkrētos grozījumus tātad Izglītības likumā un likumā par pašvaldībām. Bet šobrīd tātad būtu nepieciešams šajā pārejas periodā tomēr saglabāt šo priekšlikumu, par kuru mēs jau nobalsojām 2. punktā.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Referents, lūdzu!

Gundars Bērziņš priekšlikumu uztur spēkā un pieprasa balsojumu? (No zāles deputāts G.Bērziņš: "Jâ!") Lūdzu, balsosim par Gundara Bērziņa priekšlikumu - izsvītrot 4. pantu! (No zāles deputāts G.Bērziņš: "Komisijas slēdziens - atbalstīt!") Jā, šeit mūsu materiālos ailē "Komisijas attieksme" ir slēdziens - atbalstīt. Lūdzu rezultātu! 23 - par, 26 - pret, 7 - atturas. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, balsosim par deputāta Bunkša priekšlikumu, kurš jums arī ir formulēts un kuru komisija neatbalsta. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 15, atturas - 8. 4. pants pieņemts deputāta Bunkša priekšlikumā ieteiktajā redakcijā. Es atvainojos, nevis pants, bet pārejas noteikumu 1. punkta 4. apakšpunkts. Tā pareizi būtu? Vai jūs, Piebalga kungs, nevarētu...

A.Piebalgs. Šeit ir precīzi. Tātad tā ir pārejas noteikumu 4. punkta redakcija. Šeit ir kļūda - tajā izdalītajā materiālā. Tas ir 4. punkts, jo Bunkša priekšlikums bija precīzs. Ceturtais. Un šeit ir pārejas noteikumu 4. punkts.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Piebalgs.Pārejas noteikumu 5.punktu ierosina papildināt deputāts Piebalgs. Šā papildinājuma būtība ir tāda, ka atbilstoši ieņēmumu nodokļa prognozēm tiek avansētas pašvaldības. Un pamatojums tam ir šāds. Grūtības ar iedzīvotāju ienākuma nodokli saistās ar to, ka iekasē pēc darbavietas, bet saņem pēc dzīvesvietas. Tā rezultātā veidojas salīdzinoši ļoti garš cikls, kura rezultātā nauda ilgstoši nenonāk pie pašvaldībām, jo kamēr viņas sadala... Tāpēc ierosinājums ir tāds, ka atbilstoši prognozei avansē pašvaldības un ik pa ceturksnim pārbauda, cik precīza šī avansēšana ir bijusi, tas ir, izdara korekcijas katru ceturksni. Ja ir būtiskas novirzes no šīs prognozes, tādā gadījumā nauda nekādā gadījumā... nenotiek šī kavēšanās naudas plūsmai, lai tā nonāktu pie attiecīgās pašvaldības. Budžeta un finansu komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Piebalgs. Tālāk ir deputātes Počas priekšlikums - papildināt pārejas noteikumus ar punktu šādā redakcijā: "Likums darbojas visu saimniecisko gadu." Tas ir saistīts ar to... lai sakarā ar to, ka tas tiek pieņemts vēlāk, nerastos izkropļojums attiecībā uz janvāri.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

A.Piebalgs. Un ir LNNK frakcijas priekšlikums, ka nepieciešams likumu papildināt ar pielikumu. Tātad ir pie šā projekta pielikts pielikums, kur ir parādīts viss rēķināšanas algoritms un visi skaitļi. Un ir arī pārejas noteikumu 1. punktā uzdots Ministru kabinetam novadīt gan algoritmu, gan arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu prognozi. Tā kā tās ir apmierinātas - šīs prasības.

Sēdes vadītājs. Ir iebildes? Nav.

A.Piebalgs. Līdz ar to varētu pieņemt šo likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1995. gadā" pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 5, atturas - 7. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Par pašvaldību budžetu". Atbildīgā ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Komisijas vārdā - Aija Poča, "Latvijas ceļa" deputāte.

A.Poča (LC).

Godātais Prezidij! Godātā Saeima! Šodien mums jāizskata otrajā lasījumā likumprojekts "Par pašvaldību budžetu". Lai paātrinātu mūsu darbu, es jūs gribu informēt, ka Budžeta komisija strādāja ciešā sadarbībā ar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju sakarā ar šo likumprojektu. Ļoti daudzus priekšlikumus mēs saņēmām tieši no deputāta Bunkša. Viņš arī piedalījās komisijas sēdē, un, kas attiecas uz visiem tiem priekšlikumiem, kurus Budžeta komisija neatbalstīja, deputāts Bunkšs pilnvaroja mani pateikt, ka viņš neuztur tos spēkā un nepieprasa balsojumu šeit, plenārsēdē, viņš pieņem komisijas viedokli. Vienlaicīgi gribam arī paskaidrot, ka darbs turpināsies un visi jautājumi, kur būs neprecizitātes attiecībā uz pašvaldībām, uz Pašvaldību likumu, tiks vēl saskaņoti, gatavojot trešo lasījumu. (Starpsauciens: "Fantastiski jūs strādājat!")

Tagad - par pašu likumprojektu. Jums ir nepieciešams darbam dokuments nr. 1297-a.

Pirmais priekšlikums ir Budžeta un finansu komisijas priekšlikums. Vispirms ir priekšlikums par likumprojekta tīru juridiskās formas sakārtošanu atbilstoši pieņemtajai kārtībai un metodiskajiem norādījumiem.

Otrs priekšlikums bija - izsvītrot visā likumprojektā aiz vārda "rajoni" lietoto terminu "apriņķi", jo mēs nesen šeit, plenārsēdē, arī diskutējām un vienojāmies, ka turpmāk gan likumā par pašvaldībām, gan arī citos pašvaldību skarošajos jautājumos mēs lietosim tikai terminu "rajona". Tāpat visā likumprojektā tekstā ir ierosināts vārdu "ienākumi" aizstāt ar vārdu "ieņēmumi", jo šis termins tiek lietots likumā "Par budžetu un finansu vadību". Šie būtu tie termini, kas būtu saskaņojami. Tātad tas ir komisijas variants un ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Tālāk!

A.Poča. Tālāk par likumprojekta... Es atļaušos šeit vēl lietot veco numerāciju, kas neatbilst vispārpieņemtajai kārtībai. Tātad par likumprojekta 1.1., 1.2., 1.3., 1.4., 1.5. pantu priekšlikumu nebija.

1.6. pants. Budžeta komisija ierosināja šeit nedaudz citu redakciju, kas precizē pašvaldību budžeta veidošanās un izlietošanas atklātuma procesu. Bet būtībā šeit nekādas izmaņas nav.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. Tālāk ir otrā nodaļa jeb 2.1. pants. Arī šeit Budžeta komisija sagatavoja jaunu redakciju, kas precizē, kādi likumdošanas akti regulē pašvaldību budžeta veidošanu un tiesības.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Tālāk!

A.Poča. Par 2.2. pantu priekšlikumu nebija. Par 2.3. pantu bija deputāta Bunkša priekšlikums papildināt šo pantu, ka pašvaldībām ir tiesības noteikt to sniegto maksas pakalpojumu tarifus, bet, tā kā šis pants attiecas uz pašvaldību nodokļu un nodevu likmēm, mēs uzskatījām, ka šim teikumam te nebūtu īstā vieta. Komisija to neatbalstīja, un arī deputāts Bunkšs neuztur spēkā savu priekšlikumu un nepieprasa balsojumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Tālāk!

A.Poča. Savukārt Budžeta komisija vienojās par nedaudz citu redakciju attiecībā uz pašvaldību tiesībām noteikt konkrētās nodokļu likmes un nodevu likmes atbilstoši nu jau trešajam lasījumam sagatavotajam likumprojektam par nodokļiem un nodevām, kurā būs noteikts, kā tiks noteikti pašvaldību nodokļi, kā tiks noteiktas viņu nodevas un kāda būs kārtība. To regulēs Ministru kabineta noteikumi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk!

A.Poča. 2.4. pants. Šeit ir tīri redakcionāls labojums - svītrot vārdu "vietējās", jo mums ir tikai pašvaldības.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Poča. 2.5. pants. Bija Budžeta komisijas priekšlikums šo pantu izsvītrot. Būtība bija, ka pašvaldību budžeta īpatsvars valsts kopējā budžetā nedrīkstētu gada gaitā samazināties. Bet šis jautājums bija diskutējams, tāpēc ka var tomēr izmainīties valsts budžeta lielums, palielinoties valsts investīcijām, kā arī tāpēc, ka šā paša likumprojekta 4.1. pantā notiek saskaņošanas process attiecībā uz summām, dotāciju lielumiem, kuras valsts budžets piešķir pašvaldību budžetiem, un šeit mēs nevaram runāt par kādu noteiktu stabilu īpatsvaru. Šis jautājums ir risināms sarunu ceļā. Līdz ar to komisija ierosināja šo pantu izsvītrot.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Poča. 2.6. pantā bija deputāta Bunkša priekšlikums izsvītrot šo pantu. To komisija atbalstīja, jo šīs normas ir iestrādātas jau 2.1. pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Jā.

A.Poča. 3. sadaļa. Par 3.1. pantu... Šeit bija tīri redakcionāli Budžeta komisijas precizējumi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Piekrīt.

A.Poča. 3.2. pants. Deputāta Bunkša priekšlikums bija šeit noteikt, kādiem informatīviem mērķiem... kādos dažādos griezumos vai aspektos varētu pašvaldības veidot savus kopbudžetus. Komisija uzskatīja, ka šī nav likuma norma, jo analītiskos nolūkos jebkura pašvaldība var dažādus aprēķinus veikt, bet tas nebūtu jānosaka ar likumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Poča. Par 3.3. pantu. Šeit ir vienkārši precizēta redakcija, lai nebūtu problēmas un jāmeklē likums par budžeta un finansu vadību, šeit ir noteikts, ka pašvaldību budžeta ieņēmumu un izdevumu daļas klasifikāciju nosaka Ministru kabinets, tātad šie ir saistoši noteikumi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildes ir, lūdzu? Nav. Pieņemts.

A.Poča. Par 3.4. pantu. Budžeta komisija šeit nedaudz precizēja 1. panta... panta pirmo daļu par speciālajiem budžetiem un izslēdza jautājumu... šā panta otro daļu par to, ka pašvaldības varētu speciālos budžetus un pamatbudžetus apvienot vienā budžetā. Atkal tas ir analītiskiem mērķiem, pašvaldības to var darīt, bet, tā kā speciālie budžeti ir īpaši budžeti, tiem ir īpaša ieņēmumu un izlietošanas kārtība un arī īpaša apropriācija, noteikti dot tādas atļaujas tieši... uzskatīja, ka tas nebūtu pieņemams.

Sēdes vadītājs. Vai ir kādas iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Poča. 4. daļa un 4.1. pants. Šis ir tas pants, par ko mēs jau runājām... par ko es jau runāju, svītrojot 2.5. pantu, - ka nosaka šo saskaņošanas procesu pirms pašvaldību budžeta, teiksim, veidošanas un saskaņošanas. Deputāta Bunkša priekšlikums, kuru komisija neatbalstīja. Pēc būtības pirmā daļa tikai nedaudz redakcionāli precizēja šo jau pirmajā lasījumā esošo redakciju, papildinot šeit tikai ar to, ka nepieciešami īpaši aprēķināšanas normatīvi. Bet tālāk likumprojekta 4.9. pantā ir īpašs pants par šiem normatīviem un par to izmantošanu un apstiprināšanu, tāpēc šinī daļā komisija nolēma nepapildināt. Savukārt otro daļu, ka katras atsevišķas pašvaldības iemaksas un izmaksas apjomu pašvaldību izlīdzināšanas fondā, kā arī valsts dotāciju nepieciešamību plānojamajā finansu gadā Ministru kabinets nosaka saskaņā ar likumu par pašvaldību finansu izlīdzināšanu... pēc ilgām diskusijām Budžeta komisijā Budžeta komisija sliecas uz variantu, ka īpašs speciālais likums par pašvaldību izlīdzināšanu varbūt nebūtu nepieciešams, bet šo pašvaldību izlīdzināšanu kā tādu noteikt ar ikgadējo pašvaldību izlīdzināšanas likumu, kuru pieņem reizē ar valsts budžeta pamatlikumu. Jo, kā jau mēs redzējām, arī šīsdienas diskusija to parādīja, ir ļoti grūti likumā ļoti strikti noteikt šo metodiku. Ir jautājums vienīgi par šo metodiku. Mēs to varētu vēl pilnveidot, izstrādāt, mēģināt, teiksim, arī izskaidrot vairāk pašvaldībām, un tā varētu būt kā īpaša Ministru kabineta apstiprināta kārtība, jo tiem būtu Ministru kabineta noteikumu raksturs.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas izteikties? Vai ir kādi iebildumi? Nav. Akceptējam komisijas variantu.

A.Poča. Pants nr. 4.2. Priekšlikumu nebija.

Par 4.3. pantu. Šeit ir Budžeta komisijas nedaudz precizēta redakcija. Tiesa, mums pašiem beigās radās viena problēma sakarā ar izpilddirektora tiesībām, bet to mēs precizēsim, gatavojot uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Arī pret šo nav iebildes? Piekrītam.

A.Poča. Par 4.4. pantu. Deputātam Bunkšam bija priekšlikums šeit papildināt ar to, kādas ir domes un priekšsēdētāja tiesības budžeta sastādīšanas procesā, bet, par cik tas ir noteikts ar citiem likumiem, komisija nolēma vispār šo pantu izsvītrot.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Lūdzu, tālāk!

A.Poča. Līdzīgi ir arī ar 4.5. pantu.

Sēdes vadītājs. Arī pret šo nav iebildes?

A.Poča. Par 4.6. pantu bija deputāta Bunkša priekšlikums, kuru komisija neatbalstīja, bet nolēma šo pantu izteikt ļoti vispārīgā formā, ka, sastādot budžetu, pašvaldības nodrošina Latvijas Republikas likumu un Ministru kabineta noteikumu ievērošanu. Tātad pašvaldību budžeta veidošanai jābūt veiktai atbilstoši visiem Latvijas valstī pieņemtajiem normatīvajiem aktiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Tālāk!

A.Poča. Par 4.7. pantu. Deputāta Bunkša priekšlikums bija šo pantu svītrot, tomēr Budžeta komisija uzskatīja, ka šai normai ir jāsaglabājas, un tātad neatbalstīja šo deputāta Bunkša priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Tālāk!

A.Poča. Par 4.8. pantu. Šeit pamatā ir... deputāta Bunkša priekšlikums bija, ka valsts pašvaldību budžeta saturu nosaka Valsts kases noteiktā klasifikācija. Šī redakcija nebija pieņemama sakarā ar to, ka Valsts kases noteikumi vai instrukcijas nav saistošas citām institūcijām; atbilstoši likumam šīm saistoši var būt tikai vai nu likuma noteikumi, vai Kabineta noteikumi. Bet, nedaudz precizējot šo redakciju, lai atbilstu pašvaldību budžeta dokuments, teiksim, šī klasifikācija, likumam par budžetu un finansu vadību, Budžeta komisija piedāvāja precizētu redakciju.

Sēdes vadītājs. Arī pret šo nav iebildes?

A.Poča. 4.9. Tas ir pants, par ko es runāju jau nedaudz agrāk. Deputāta Bunkša priekšlikums bija šo pantu svītrot, jo tas ir iekļauts jau 4.1. pantā, bet, tā kā Budžeta komisija šādu priekšlikumu nebija atbalstījusi, jau izskatot 4.1. pantu, tad loģiski, ka mēs neatbalstām arī šā panta svītrošanu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Tālāk!

A.Poča. Par 4.10. pantu ir līdzīgi priekšlikumi - 4.10. pantu svītrot, jo tas iekļauts 4.8. panta pirmajā daļā... Nē, tas nav līdzīgs priekšlikums... Deputāts Bunkšs uzskatīja, ka 4.8. pants kā budžeta dokuments ietver tieši to pašu informāciju ko budžeta projekts. Šeit tomēr Budžeta komisija uzskatīja, ka budžeta projekts ir nedaudz plašāks dokuments, viņš var saturēt daudz lielāku paskaidrojošo informāciju, un tātad būtu tomēr saglabājama šī redakcija par budžeta projekta dokumenta saturu.

Sēdes vadītājs. Arī deputātiem nav iebildes?

A.Poča. Par 4.11. pantu. Budžeta komisija nedaudz precizēja šo redakciju, kādā kārtībā ir finansējami pašvaldību... izdalāmas dotācijas, mērķdotācijas pašvaldībām, ja vēl nav stājies spēkā ikgadējais Valsts budžeta likums vai arī nav šis Pašvaldību izlīdzināšanas fonda likums stājies spēkā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Tālāk!

A.Poča. 5.1. pants. Šeit bija deputāta Bunkša priekšlikums par to, ka pašvaldību budžeta ienākums veidojas no dažādiem šiem ieņēmumiem un ka vajadzētu papildināt ar vārdiem: "... dotācijas un mērķdotācijas arī izmaksām no pašvaldību izlīdzināšanas fonda". Komisija uzskatīja, ka tas ir nepieciešams precizējums, un atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav deputātiem iebildumu? Akceptēts.

A.Poča. 5.2. pants. Šis pants ir par to, kādi nodokļi un kādā veidā veido pašvaldību ieņēmumus. Budžeta komisija nolēma, ka principā tas, kādos budžetos ir jāieskaita katri nodokļi, tiek noteikts katrā speciālā nodokļa likumā, un tādēļ uzskatīja, ka šeit šis pants nav nepieciešams, un to ierosināja izslēgt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Piekrīt.

A.Poča. Par 5.3. pantu. Tātad vietējo nodevu apjoms pašvaldību budžetos tiek noteikts atbilstoši likumam par vietējām nodevām. Budžeta komisija ierosināja šo pantu izslēgt, jo, kā jau es teicu, mēs esam sagatavojuši šo likumprojektu par nodokļiem un nodevām, kur ir īpaši panti par pašvaldību nodevu noteikšanas un iekasēšanas kārtību.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Pieņemts.

A.Poča. 5.4. pants. Šis ir deputāta Bunkša priekšlikums - svītrot šeit atsevišķas panta daļas, jo tās tiks ietvertas likumā par pašvaldību finansu izlīdzināšanu, bet, ņemot vērā jau to, kā mēs teicām, ka ir šī diskusija, vai ir nepieciešams šis speciālais likums par pašvaldību finansu izlīdzināšanu, komisija nolēma precizēt šī panta redakciju uz trešo lasījumu, sliecoties uz to, ka tas varētu būt ikgadējais finansu izlīdzināšanas likums.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Poča. 5.5. pants. Deputāta Bunkša priekšlikums par panta daļas svītrošanu... par panta svītrošanu ir atbalstīts, jo tas tiešām ir...

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Nav.

A.Poča. Līdzīgi ir arī priekšlikumi par 5.6. pantu - svītrot. Deputāta Bunkša priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Par 5.7. pantu - komisija par svītrošanu... Komisija deputāta Bunkša priekšlikumu atbalstīja.

Par 5.8. pantu - komisija atbalstīja arī šī panta svītrošanu.

Sēdes vadītājs. Pret šiem svītrojumiem nav iebilžu deputātiem? Nav. Pieņemts.

A.Poča. Par likumprojekta 5.9. pantu. Deputāta Bunkša priekšlikums bija pārcelt šo pantu uz jaunu - sesto nodaļu. Un tās ir būtiskas izmaiņas šinī likumprojektā, salīdzinot ar pirmo lasījumu, jo šeit ir parādījusies pilnīgi jauna nodaļa par to, kā pašvaldības var aizņemties naudu un kādos gadījumos, kādi normatīvi viņām būtu jāievēro un kādi būtu arī ierobežojošie faktori. Tātad komisijas priekšlikums bija šo 5.10. pantu pārcelt uz 6. nodaļu.

Par 5.11. pantu. Tās ir izmaiņas budžeta ienākumu un izdevumu daļā. Gadījumos, ja mainās pašvaldību funkcijas, arī pašvaldību ieņēmumi vai izdevumi, valstij tad attiecīgi ir jākompensē šīs papildu funkcijas veikšana no budžeta vai arī jāizdara citas korekcijas pašvaldību budžeta ieņēmumu un izdevumu daļā. Bet, tā kā šīs normas jau regulē likums par budžeta un finansu vadību, mēs uzskatījām, ka, ņemot vērā to, ka jau likumprojekta otrās nodaļas 1. pantā ir atsauces uz šo likumu, nebūtu lietderīgi pārrakstīt šīs likuma normas šinī likumā, tāpēc komisijas priekšlikums bija šo pantu svītrot.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. Tātad šeit ir jaunā sestā nodaļa - "Pašvaldību aizņēmumi un aizdevumi". Te bija deputāta Bunkša priekšlikums, kas maksimāli tika ņemts vērā, izveidojot jaunu Budžeta un finansu komisijas redakciju un nedaudz precizējot atsevišķas normas.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Tālāk!

A.Poča. Par 6.1. pantu. Tātad tā būtu jauna nodaļa, pēc tam būs septītā nodaļa, attiecīgi mainot numerāciju, bet es vados pēc vecās numerācijas. Tātad sestā nodaļa - "Pašvaldību budžeta izpilde". Šeit 6.1. pantā bija deputāta Bunkša redakcionāli labojumi, kurus komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes?

A.Poča. Par 6.2. pantu priekšlikumu nebija. Par 6.3. pantu bija deputāta Bunkša priekšlikumi par precizējošām normām. Komisija tos atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Poča. Par 6.4. pantu priekšlikumu nebija. Septītā nodaļa - "Uzskaite un finansu pārskati". Par septītās nodaļas 1. pantu bija deputāta Bunkša priekšlikums, ko komisija akceptēja un komisijas variantā nedaudz precizēja panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

A.Poča. 7.2. pants. Komisija nedaudz precizēja redakciju, kā pašvaldības iesniedz pārskatus un ziņojumus par budžetu, ieskaitot speciālo budžetu izpildi.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Poča. Par 7.3. pantu. Deputāta Bunkša priekšlikums bija par to, ka pašvaldību gada finansu pārskatu sastāda un iesniedz saskaņā ar Valsts kases apstiprināto instrukciju. Šeit atkal bija problēma par to, ka Valsts kases instrukcijas nav saistošas citām institūcijām, tikai Ministru kabinets to var noteikt. Un šis pants arī saskaņots ar ceturtās nodaļas 8. pantu, kas norāda, kādai informācijai ir jābūt budžeta dokumentos. Un vēl Budžeta un finansu komisija precizēja to, ka atbilstoši Pašvaldību likumam nevis valde var pieņemt šeit lēmumu, bet dome vai padome.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

A.Poča. Par 7.4. pantu bija deputāta Bunkša priekšlikums - svītrot šo pantu. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Poča. Par astoto nodaļu - "Atbildība un sankcijas". Šeit 8.1. pantā Budžeta komisijas priekšlikums atkal bija izslēgt vārdu "vietējās...", jums ir tikai "pašvaldības". Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Poča. Par 8.2. pantu. Deputāta Bunkša priekšlikums tika ņemts vērā par precizējošo redakciju - ir izveidota Budžeta un finansu komisijas šī panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Poča. Par 8.3. pantu. Šeit deputāta Bunkša priekšlikums bija papildināt šo pantu ar dažiem precizējošiem vārdiem par to, ka valsts budžeta līdzekļus, ko saņem pašvaldības, kontrolē Valsts kontrole, bet Budžeta komisija uzskatīja, ka šis pants vispār nav nepieciešams, jo ir šis īpašais likums par Valsts kontroli, kurā arī noteikts, kādā veidā, kādā kārtībā un ko tieši pārbauda Valsts kontrole attiecībā uz valsts budžeta līdzekļiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

A.Poča. Un nu par pārejas noteikumiem. Šeit bija deputāta Bunkša priekšlikums - papildināt pārejas noteikumus ar 2. punktu par to, ka līdz likuma par pašvaldību finansu izlīdzināšanu pieņemšanai pašvaldību finansu izlīdzināšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu saistībā jau ar tiem argumentiem, ko es izteicu par šo Pašvaldību finansu izlīdzināšanas likumu.

Un vēl Budžeta komisija ierosināja - papildināt pārejas noteikumus ar jaunu punktu, ka līdz ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums par Latvijas Republikas budžeta tiesībām, jo pagaidām tika saglabātas atsevišķas šī vecā likuma normas, kas regulēja pašvaldību budžeta veidošanas kārtību un tiesības.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir kādas iebildes? Nav.

A.Poča. Visi priekšlikumi ir izskatīti, un es lūdzu Saeimu akceptēt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Zvanu, lūdzu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par pašvaldību budžetu" pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsojam. Rezultātu! Par - 67, pret - 2, atturas - 2. Pieņemts otrajā lasījumā.

A.Poča. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu iesniegt priekšlikumus likumprojekta trešajam lasījumam līdz 7.februārim.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Nav. Pieņemts.

Tālāk likumprojekts "Par privatizācijas sertifikātiem". Otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija. Raimonds Jonītis komisijas vārdā - "Latvijas ceļa" deputāts.

R.Jonītis (LC).

Godātais priekšsēdētāj! Godātā Saeima! Tas ir dokuments nr.1321. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija saņēma ļoti daudz priekšlikumu par šo likumprojektu "Par privatizācijas sertifikātiem", un es vienīgi varētu komisijas vārdā izteikt nožēlu, ka mēs viņu neizskatījām jau pagājušajā gadā, bet esam iekavējuši par veselu mēnesi viņa izskatīšanu.

Tātad pirmais iesniegtais priekšlikums ir saņemts no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas par noteikumos lietotajiem terminiem. Un šī komisija vēl iesaka konkrēti skaidrot jēdzienus, kas ir sertifikātu vērtība, nominālā vērtība, tirgus vērtība, un tālāk likuma tekstā attiecīgi precizēt. Mūsu komisija, izskatot šo likumprojektu, uzklausīja gan likuma autoru, gan arī likuma pielietotāju un juristu slēdzienus. Tātad pamatprincips - komisija vienojās par to, ka visā likuma tekstā ir jālieto jēdziens "nominālvērtība", jo viss likums tika rakstīts, pamatojoties uz šo nominālvērtību, kas pašreizējā brīdī Latvijā ir šie 28 lati. Es aicinātu Saeimu atbalstīt šī jēdziena lietošanu turpmākajā tekstā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Nav. Pieņemts.

R.Jonītis. Nākošais priekšlikums ir pirmajā nodaļā par 1.pantu - "Personas, kurām piešķir sertifikātus". Frakcija "Lîdztiesība", runājot par 1.panta 3.punktu, ierosināja izslēgt vārdus "kuri ir represēti Latvijā vai ir Latvijā", bet komisija neatbalstīja šo slēdzienu tā iemesla dēļ, ka likuma autori izskaidroja, ka šis ir priekšlikums, kas ir saņemts no Represēto apvienības, un Latvijas valstij faktiski nebūtu jāuzņemas kāda konkrēta saimnieciska saistība pret personām, kuras ir represētas citās valstīs vai citās bijušās PSRS republikās. Es aicinātu arī komisijas vārdā neatbalstīt šo labojumu vai paplašinājumu.

Sēdes vadītājs. Frakcija uztur balsojumu? Jā. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par frakcijas "Lîdztiesība" priekšlikumu - izslēgt 1.panta 3. punktā vārdus "kuri ir represēti Latvijā vai ir Latvijā" ar vārdiem "vai ir".

R.Jonītis. Tas papildinājums nebūs nepieciešams, jo bija priekšlikums izslēgt.

Sēdes vadītājs. Mēs nevaram traktēt dažādi. Šeit ir priekšlikums, kurš ir uzrakstīts. Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 34, atturas - 10. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Jonītis. Komisija, izskatot vēl šo 1.pantu, pieņēma lēmumu - svītrot šī panta piezīmi kā paskaidrojošu un likumā nevajadzīgu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Nav. Tālāk!

R.Jonītis. Nākošie priekšlikumi par 2.pantu - "Sertifikāta vērtība". Šeit ir Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikums - izteikt 2.panta 2.punktu jaunā redakcijā, kā arī papildināt šo pantu ar 3. punktu. Un komisijas viedoklis bija - neatbalstīt Kristīgo demokrātu savienības priekšlikumu, bet izteikt visu 2.pantu jaunā redakcijā, kas ir redzama trešajā ailītē.

Sēdes vadītājs. Uldis Lakševics - Kristīgo demokrātu savienība. Atklājam debates par 2.pantu.

U.Lakševics (KDS).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj, godātie deputāti! Aizstāvot mūsu iesniegto likuma 2.panta 2. un 3. punkta redakciju, gribētos pateikt dažas vispārējas tēzes un apsvērumus, pēc kuriem vadījāmies, sagatavojot savus priekšlikumus. Mūsu Kristīgo demokrātu savienību un frakciju ļoti uztrauc lēnais privatizācijas un ar to saistītais sertifikācijas process Latvijā. Uztrauc tas, ka daļa uzņēmumu īsti nezina, kas tos uzrauga un kā pārziņā tie atrodas - Latvijas Privatizācijas aģentūras, Valsts īpašuma fonda, nozaru ministriju vai pašvaldību pārraudzībā? Tā ir nesakārtotība. Uzskatām, ka, ja privatizācijas un sertifikācijas process būtu sākts daudz agrāk, tad daudzkārt paaugstinātos arī uzņēmumu dzīvotspēja. Man šķiet, ka mūsu valstī ir maz cilvēku, kuri domā, ka privatizācija nav veicama. Arī mums nav šaubu, ka ir jāprivatizē, bet privatizāciju var veikt dažādi. Un dažādas var būt metodes un modeļi. Dažādi var būt arī pielietotie mērķi.

Kādas sabiedrības daļas labā mēs veicam privatizācijas un sertifikācijas procesu? Kristīgo demokrātu savienība uzskata, ka šajā privatizācijas procesā ir jāiesaista ievērojama Latvijas iedzīvotāju daļa un līdz ar to privatizācijas gaitā jārisina arī ļoti svarīgi mūsu jaunās sabiedrības veidošanas procesi, jāveicina sabiedrības vidusslāņa veidošanās. Bet mūs uztrauc reālais sertifikācijas un tikko kā iesāktais privatizācijas process, kas pašreiz notiek valstī. Mūs uztrauc, ka privatizācija par sertifikātiem ir nokavēta un ka mēs nezinām, cik daudz ir noslēgto vienošanos starp sertifikātu īpašniekiem un juridiskajām personām. Bet mēs zinām, ka šie sertifikāti ir iegādāti par ļoti lētu naudu. Par to lasām presē, par to runā un to apgalvo arī Latvijas privatizācijas aģentūras direktors Jānis Naglis. Tā, piemēram, Baltijas Vērtspapīru nams vēl iegādājās šīs sertifikātu izmantošanas tiesības par puslatu un zemāk. Un daudzi pašreiz arī braukā pa laukiem un iepērk sertifikātus par padsmit santīmiem. Un, lūk, mūs uztrauc tas brīdis - un tas pienāks -, kad pretī sertifikātiem būs reāla prece, teiksim, lielie uzņēmumi. Domājams, sertifikātu vērtība tad pieaugtu, un mēs novērtējam, ka tas ir labi. Bet uztrauc tas, ka tirgū tiks piedāvāti objekti, izmantojot oficiālo nominālvērtību - 28 lati gabalā. Bet vidējā sertifikāta cena no darbības sākuma līdz šā gada 13.janvārim taču ir 3,623 lati. Uzņēmējsabiedrību gūtā peļņa būs apmēram no 500 līdz 700%. Tad rodas jautājums: kā labā mēs ieviešam visas valsts sertifikāciju - šo sociālisma elementu mežonīgā kapitālisma apstākļos? Neviļus ir jādomā, ka tādēļ, lai cilvēki, kas novesti trūkumā, pārdotu šos sertifikātus uzpircējiem. Tātad cenšamies to labā, kuri gūst peļņu, lētāk pērkot un dārgāk pārdodot, un cer vēl uz lielāku peļņu nākotnē, kad varēs šos - tagad par smiekla naudu iegūtos -sertifikātus izmantot dzīvokļu, zemes, uzņēmumu un citu objektu iepirkšanai un, iespējams, tālākai pārdošanai, gūstot pasakainu peļņu. Vai tāds tad ir tas mūsu sertifikācijas mērķis?

Protams, man tūlīt oponēs par mūsu iesniegto 2.panta redakciju un droši vien teiks, ka tā, kā mēs piedāvājam, izdarīt tehniski nav iespējams, ka ir jau nodibināti dažādi sertifikātu konti un tā tālāk. Teiks, ka sertifikātu "vilciens" ir jau ieskrējies, ka apturēt to vairs nevar un ka sertifikātu dalītājiem, tas ir, valstij, nav morālu tiesību mainīt spēles noteikumus. Teiks, ka sertifikāts ir un paliek tikai vērtspapīrs, kaut gan sākumā mēs zinām, ka sertifikāts bija domāts kā maksāšanas līdzeklis. Un tās 292 uzņēmējsabiedrības, kas saņēmušas licenci līdz šā gada 18.janvārim, jau ir par sertifikātu darījumiem un darījumu starpniecību ieguvušas peļņu. Un būtu netaisni, ja mēs liegtu plānoto cerību vēl vairāk nopelnīt rīt. Varbūt arī teiks, ka sāktos taču banku un firmu bankroti, kas būtu vēl neizdevīgāki sabiedrībai, un tas būtu satricinājums. Sāktos sertifikātu viltojumi un citas nevēlamas parādības.

Tomēr mēs, Kristīgo demokrātu frakcija, rakstot šo priekšlikumu un aicinot papildināt ar 3.punktu, ka sertifikāta vērtība, kuri tiek pārdoti uzņēmējsabiedrībām, kas saņēmušas licenci sertifikātu tirgū, atbilst to tirgus vērtībai, mēs tā nedomājam. Mēs gribam ietekmēt sabiedrības veidošanās procesu ar pamatdomu, ka centrā ir cilvēks, nevis firma, arī ne tas bagātais cilvēks. Tāpēc aicinu balsot par mūsu iesniegtajiem priekšlikumiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Augstākās padomes laikā, piešķirot sertifikātus tikai privātpersonām, bija arī plānots, ka apgrozīt savā starpā viņus varēs tikai privātpersonas. Tagad loks ir daudzkārt paplašinājies un sertifikāti vairākkārtīgi apgrozās uzņēmējsabiedrību vidū, viņu cena aug un mainās, bet šis pirmais pārdevējs ir tas zaudētājs, jo viņš par vislētāko cenu ir pārdevis savus sertifikātus. Ļoti daudzu ārvalstu pieredze, šo bijušo sociālisma valstu pieredze rāda, ka tikai privātpersonām vajag izmantot šos sertifikātus. Un tādēļ es atbalstu Kristīgo demokrātu frakcijas priekšlikuma otro daļu, kas otrajā ailītē ir atzīmēts ar ciparu "3" par sertifikātu vērtību, - ka sertifikāta vērtība varētu atbilst tālākajā darbībā tikai sertifikātu tirgus vērtībai, bet, runājot par pirmo daļu, es domāju, ka precīzāka ir Tautsaimniecības komisijas ieteiktā redakcija.

Droši vien tūlīt radīsies iebildumi, vai ir iespējams tagad konstatēt šo tirgus vērtību. Jā, pēc ziņām presē un pēc Statistikas komitejas oficiāli publicētajiem datiem šī vērtība ir nosakāma. Un tāpēc, atbalstot Kristīgo demokrātu priekšlikumu, par kuru es faktiski nezināju, ka tas ir iesniegts, es sagatavoju arī priekšlikumu 16.panta 7.punktā, kurš tieši sasaucas ar Kristīgo demokrātu priekšlikumu. Un tas skan tā: "Pârdotos sertifikātus privatizācijas procesā ir atļauts izmantot tikai par vidējo tirgus cenu. Sertifikātu tirgus cena ir starpniecības uzņēmuma rīkotajās izsolēs un biržās noslēgto pirkumu līgumu vidējā cena pēdējo 10 dienu laikā, kuru oficiālā laikrakstā publicē Ekonomikas ministrija". Šādi dati ir, un abi šie priekšlikumi acīmredzot būs balsojami, bet es iesaku tātad atbalstīt šo Kristīgo demokrātu savienības izteikto priekšlikumu, kas ir atzīmēts ar 3.punktiņu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vienu mirklīti! Jūs gribat kā deputāts runāt? Raimonds Jonītis, kā deputāts - lūdzu!

R.Jonītis (LC).

Es vēlētos runāt pēc Lakševica kunga uzstāšanās Kristīgo demokrātu savienības vārdā, un es tiešām aicinu noraidīt šo redakciju tīri ekonomisku apstākļu dēļ, un nevis argumentējot ar tiem pamatojumiem, ko viņš minēja savā runā, jo tādi pamatojumi... tiešām šī sākotnējā redakcija, kas ir redzama pirmajā ailītē un ko Kabinets pašreiz ir pieņēmis, un kas pašreiz ir spēkā, runā par sertifikātu novērtējumu naudā, un tādus novērtējumus naudā... nevarēja palikt nekādā gadījumā. Tāpēc arī komisija nosliecās uz to - par cik šis ir vērtspapīrs, tad jebkuram vērtspapīram ir nominālvērtība, un vērtspapīra pirkšanas un pārdošanas laikā tā patieso vērtību tiešām nosaka tirgus. Tāpēc arī komisija tekstā mainīja vārdus - visā šajā likuma tekstā vārdus "novērtējums naudā" un arī "vçrtība" aizvietoja ar vārdu "nominālvērtība". Tātad tā ir tā vērtība, kā tiek aprēķināts segums valsts īpašumiem un arī pašvaldības īpašumiem, lai varētu šos sertifikātus atprečot. Runājot par tām sabiedrībām vai uzņēmējsabiedrībām, kuras ir saņēmušas licences uzņēmējdarbībai sertifikātu tirgū, gan šie noteikumi, gan arī Ministru kabineta noteikumi, kas paredz sertifikātu izmantošanas, pirkšanas un pārdošanas noteikumus, jau paredz sākotnēji, ka šīs uzņēmējsabiedrības nav tiesīgas izmantot šos sertifikātus privatizācijas procesā. Šīs uzņēmējsabiedrības drīkst nodarboties tikai ar šo bankas operāciju - pirkt un arī pārdot sertifikātus. Šīs uzņēmējsabiedrības nedrīkst piedalīties ar nopirktajiem sertifikātiem privatizācijā, lai iegūtu kādu valsts īpašumu. Līdz ar to, tieši runājot par šīm licencētajām uzņēmējsabiedrībām, šis punkts ir pilnībā patiess, viņi nopērk un pārdod sertifikātus, bet viņš šeit nav nepieciešams. Priekš šīm firmām vērtība viņam ir tikai kā precei, viņš nopērk lētāk, pārdod dārgāk, iegūst peļņu, samaksā nodokļus. Bet mums ir jāievēro, ka šīs uzņēmējsabiedrības šajā privatizācijas procesā nepiedalās. Un tāpēc es tomēr aicinu turpmāk arī likuma tekstā runāt par nominālvērtību, par to vērtību, kādu katrs Latvijas pilsonis vai sertifikāta saņēmējs, tātad arī pārējie iedzīvotāji, ir cerējis iegūt no valsts. Un nekādā gadījumā nevajadzētu mēģināt pilsoņiem jau saņemto sertifikātu daudzumu, ko katrs pašreiz apzināti vai neapzināti tur savā krājgrāmatiņā vai arī cenšas pārdot... nevajadzētu šo sertifikātu summu no šiem iedomātiem 28 latiem nominālvērtības mēģināt padarīt 5 līdz 6 reizes bezvērtīgāku cilvēku apziņā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēl runās debatēs? Nav pieteikušies. Debates pārtraucam. Lūdzu, balsosim! Zvanu! Vai mēs varam balsot par jūsu priekšlikumu kopumā? Atsevišķi? (No zāles deputāts U.Lakševics: "Atsevišķi!") Jā, labi. Tātad balsojam atsevišķi. Kristīgo demokrātu savienības frakcija ierosina izteikt 2. panta 2. punktu šādā redakcijā: "Sertifikātu, kuri piešķirti saskaņā ar šā likuma 1. pantu, tiek mantoti vai pirkti (dāvināti) no pirmās vai otrās pakāpes radiniekiem, novērtējumu naudā nosaka Ministru kabinets." Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 32, atturas - 15. Priekšlikums nav pieņemts.

Otrais priekšlikums: "Sertifikātu vērtība, kuri tiek pārdoti uzņēmējsabiedrībām, kas saņēmušas licences uzņēmējdarbībai sertifikātu tirgū, atbilst to tirgus vērtībai." Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 31, atturas - 9. Nav pieņemts.

Tagad, lūdzu, balsosim par komisijas redakciju - izteikt 2. pantu šādā redakcijā: "Viena sertifikāta nominālvērtība atbilst dzīvokļa kopplatības 0,5 kvadrātmetru celtniecības vidējai izmaksai naudā sērijveidā celtajos dzīvojamos namos. Sertifikātu nominālvērtību naudā nosaka Ministru kabinets." Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - nav, atturas - 8. Pieņemts.

R.Jonītis. Nākamais pants - 3. pants "Privatizācijas konta atvēršanas kārtība". Ir saņemts priekšlikums no deputātes Seiles par šā panta 6. punktu. Komisija to atbalstīja, tikai nedaudz mainīja redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav.

R.Jonītis. Nākamais ir priekšlikums par šā paša panta 9. punktu. Arī to ir iesniegusi deputāte Seile. Tieši par šo pašu punktu ir Budžeta un finansu komisijas priekšlikums un arī frakcijas "Lîdztiesība" priekšlikums - mainīt vārdus. Komisija daļēji atbalstīja visus priekšlikumus un ir izteikusi 3. panta 9. punktu jaunā redakcijā: "Sertifikātu pretendentam ir tiesības iesniegt deklarāciju privatizācijas sertifikātu saņemšanai līdz 1995. gada 31. janvārim un atvērt privatizācijas sertifikātu kontu līdz 1995. gada 30. aprīlim. Šie termiņi (1995. gada 30. aprīlis) nav attiecināmi uz pretendentiem, kuri saņem sertifikātus mantojumā, kurš ir atklājies līdz 1994. gada 31. janvārim, kompensācijai par īpašumu un politiskām represijām. Ministru kabinets termiņu var pagarināt."

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, it sevišķi priekšlikumu iesniedzēji! Vai jums nav iebildes pret šo redakciju? Nupat ziņoja, ka jūsu priekšlikumi ir daļēji atbalstīti. Pauls Viesturs Karnups - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Es ļoti atvainojos, Viesturs Pauls Karnups.

V.P.Karnups (LNNK).

Godājamie kolēģi! Es tikai skatos uz datumiem. Ja sertifikātu pretendentam ir tiesības iesniegt deklarāciju privatizācijas sertifikātu saņemšanai līdz šā gada 31. janvārim, agrākais datums, kad mēs varam pieņemt šo likumu trešajā lasījumā, būs jau februāra pirmā nedēļā. Es nezinu, kas te īsti notiek. Varbūt vajadzētu, gatavojot uz trešo lasījumu, tomēr mainīt to datumu un pārcelt uz 28. februāri - vismaz.

Sēdes vadītājs. Debates tomēr nav pabeigtas, jo deputāte Seile vienlaicīgi piecēlās - līdz ar āmura sitienu, un tāpēc... Deputāte Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība.

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Es vienkārši sabaidījos no āmura sitiena un apsēdos. Bet lietas būtība - visu izšķir šī pēdējā frāze, ka Ministru kabinets termiņu var pagarināt, un Ministru kabinets šo termiņu jau ir pagarinājis, un tāpēc arī es, kas iesniedza šo priekšlikumu, lai vienkāršotu šo sistēmu un tomēr atļautu cilvēkiem tos sertifikātus saņemt, ja viņi līdz jaunajam gadam nebija tos vēl noformējuši, atbalstu komisijas ierosināto priekšlikumu, kur ir visi varianti apsvērti, un Ministru kabinets jau savu labo gribu šajā gadījumā ir parādījis.

Sēdes vadītājs. Tagad gan debates ir pabeigtas. Referents vēlas runāt?

R.Jonītis. Es vienīgi paskaidrošu Karnupa kungam, ka šī nelielā "kalendāra nesaskaņa" ir radusies tikai tādēļ, ka jau no 17. decembra šis likumprojekts ir darba kārtībā. Ja tas būtu pieņemts, darba kārtību īstenojot, tad tas arī būtu stājies spēkā normāli.

Sēdes vadītājs. Deputātiem tātad nav iebildes pret šā panta redakciju, kuru šeit ir izteikusi komisija, apkopojot visus deputātu iesniegtos priekšlikumus. Nav. Tālāk!

R.Jonītis. Nākamie priekšlikumi ir otrajā nodaļā 4. pantā - "Par Latvijā nodzīvoto laiku piešķiramo sertifikātu daudzums". Pirmais priekšlikums ir par 4. panta 3. punktu. Tie ir frakcijas "Lîdztiesība" priekšlikumi - izsvītrot šajā punktā vārdu "pçdējās" un izsvītrot arī pēdējo teikumu no šā punkta. Komisijas viedoklis, izskatot šo jautājumu, tomēr bija - neatbalstīt, lai nemainītu šo sertifikātu izsniegšanas koncepciju, un iebraucējam Latvijā par sertifikātu aprēķināšanas atskaites punktu tomēr skaitīt momentu, kad viņš pēdējo reizi ir iebraucis Latvijā uz pastāvīgu dzīvesvietu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par frakcijas "Lîdztiesība" priekšlikumu - izsvītrot 4. panta 3. punktā vārdu "pçdējās" un pēdējo teikumu. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 40, atturas - 15. Nav pieņemts.

R.Jonītis. Nākamais priekšlikums ir par 4. panta 4. punktu. Arī šeit ir ierosināts izsvītrot vārdu "pçdējās". Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par frakcijas "Lîdztiesība" priekšlikumu - 4. panta 4. punktā vārdu "pçdējās" izsvītrot! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 31, atturas - 19. Nav pieņemts.

R.Jonītis. Tieši tāds pats priekšlikums ir arī par 4. panta 5. punktu, arī šeit ir ierosinājums izsvītrot vārdu "pçdējās". Arī šeit komisija to neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu - frakcijas "Lîdztiesība" priekšlikumu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 37, atturas - 15. Nav pieņemts.

R.Jonītis. Nākamie priekšlikumi ir par 5. pantu - "Ierobežojumi sertifikātu piešķiršanai par Latvijā nodzīvoto laiku". Par 5. panta 1. punktu ir divi priekšlikumi: viens - no frakcijas "Lîdztiesība", kas ierosina izsvītrot vārdu "dzelzceļa", un ir arī iekšlietu ministra parakstīts priekšlikums izsvītrot no 5. panta vārdu "militārajā". Līdz ar to praktiski būtu izsvītroti tie termiņi, kad sertifikātus nepiešķir par dienesta laiku dzelzceļa karaspēkā. Un ka tas nebūtu attiecināms uz tiem virsniekiem un virsdienesta karavīriem, kuri pēc 1990. gada 4. maija brīvprātīgi iestājušies Aizsardzības spēkos, Zemessardzē, Drošības dienestā, Iekšlietu ministrijas militārajā dienestā. Tātad abos divos gadījumos komisija ierosināja šo loku nepaplašināt, tātad neatbalstīja ne vienu, ne otru priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par frakcijas "Lîdztiesība" priekšlikumu - svītrot 5. panta 1. punktā vārdu "dzelzceļa"! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 42, atturas - 11. Nav pieņemts.

Un tālāk - izsvītrot 5. panta 5. punktu. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 45, atturas - 8. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk!

R.Jonītis. 6. pants - "Privatizācijas konta atvēršana sertifikātiem par Latvijā nodzīvoto laiku". Šeit ir priekšlikums, tas bija tikko...

Sēdes vadītājs. Par 5.5. punktu mēs balsojām. Paldies. Deputātam Karnupam nav iebildes. (Starpsauciens no zāles: "Nepaspēja!")

R.Jonītis. Tātad priekšlikums ir par šā 6. panta 6. daļu. Tas ir deputātes Seiles priekšlikums, kas redzams otrajā ailītē. Tātad runa ir par to, ka sertifikāti ir mantojami, un komisijas viedoklis bija - atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes deputātiem? Nav. Tālāk!

R.Jonītis. Trešā nodaļa - "Sertifikāti politiski represētajām personām". 7. pants. Frakcijas "Lîdztiesība" priekšlikums - aizstāt vārdus "pilsoņi vai kuras ir represētas Latvijā" ar vārdu "iedzīvotāji". Komisijas viedoklis bija - neatbalstīt šīs izmaiņas.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par frakcijas "Lîdztiesība" priekšlikumu - vārdus "pilsoņi vai kuras ir represētas Latvijā" aizstāt ar vārdu "iedzīvotāji"! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 39, atturas - 11. Nav pieņemts.

R.Jonītis. Par 8., 9., 10., 11. un 12., 13. pantiem, kā arī par 14. pantu priekšlikumu nebija.

Sēdes vadītājs. Ja nebija priekšlikumu, mums arī īpašas intereses nav par tiem.

R.Jonītis. Nākamais priekšlikums ir 13. lappusē, par 14.1. pantu. Tas ir zemkopības ministra priekšlikums - izsvītrot šā panta 2. punkta pēdējo teikumu. Komisijas viedoklis šajā gadījumā bija - neatbalstīt šo. Ir runa par to, ka atlīdzību par valsts vajadzībām nodoto sākotnēji apvienoto mantu izmaksā naudā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņos.

Sēdes vadītājs. Deputāte Poča, lūdzu! Deputāte Poča nenāk. (No zāles deputāte A.Poča: "Lûdzu balsot!")

Godātie kolēģi! Šeit ir maza nesaprašanās. Dainis Viesturs - Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu!

D.Viesturs (Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Pirms izšķirties, pieņemot lēmumu par 14.1. pantu, centīšos pievērst jūsu uzmanību dažiem būtiskiem momentiem.

Pirmais moments. Likumprojektā paredzēts visu valsts vajadzībām paturēto kapitāla daļu specializētajos valsts lauksaimniecības uzņēmumos, tas ir, 12 mācību un 13 izmēģinājumu saimniecībās (tās ir tādas saimniecības kā "Vecauce", "Pûre", "Stende", "Priekuļi" un citas), tai skaitā pat sākotnēji apvienoto mantu, ko īpašniekiem kompensē tikai sertifikātos... Bet ar Saeimas 1994.gada 12.maija grozījumiem likumā "Par privatizācijas sertifikātiem" - 14.1. pantā paredzēto atlīdzību par valsts vajadzībām nodoto sākotnēji apvienoto mantu izmaksāt naudā.

Otrs. Šādā veidā to reāli nevarēs atrisināt. Ministru kabinets neatrada līdzekļus šai kompensācijai 1994.gadā, un šādi līdzekļi nav paredzēti arī 1995.gada budžetā. Kompensācija par sākotnēji apvienoto mantu, pielietojot korekcijas koeficientus mantas pārvērtēšanai, kā likumprojektā paredzēts, pašreizējās cenās sastāda 1 miljonu 20 tūkstošus latu. Šāda nauda tātad budžetā nav paredzēta. Ja nemaina šā punkta redakciju par kompensācijas izmaksu naudā, tad būtu jāizdara grozījumi 1995.gada budžetā.

Trešais. Šāda kompensācijas izmaksa naudā ir pretrunā ar pastāvošo kompensācijas izmaksu par zemi un īpašumu un radītu nevajadzīgu precedentu. Pašreiz izņēmums ir tikai represētajiem - par zemi.

Ceturtais. Jautājums par kompensācijas principiem un apmēriem, tātad par šo veidu, ir ievilcies divu gadu garumā. Sākotnēji 1991.gada cenās kompensācijas apmērs sastādīja tikai 48 700 latu, turpretim šobrīd jau ir vajadzīgs 1 miljons un 20 tūkstoši latu.

Piektais. Šajā laikā Zemkopības ministrijā ir nācies uzklausīt daudzas sūdzības par neatrisināto jautājumu. Un, ja šā punkta redakcija, 14.1. punkta redakcija, netiks mainīta, šāds stāvoklis turpināsies.

Sestais. Varbūt viens no galvenajiem punktiem pēc būtības. Ja sertifikātus aprēķinās un piešķirs tagad, tātad šogad, to īpašnieki varēs piedalīties lielo objektu masveida privatizācijā, bet vēlāk šie kompensācijas sertifikāti, kā jūs paši zināt, varētu kļūt nevērtīgāki.

Uzskatām, ka iepriekšminētie apsvērumi runā par labu priekšlikumam svītrot 14.1. panta 2.punkta pēdējo teikumu, kurš skan: "Atlīdzību par valsts vajadzībām nodoto sākotnēji apvienoto mantu izmaksā naudā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā." Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Pirmais, uz ko es gribu vērst uzmanību iesniedzējiem, tātad tiem, kas iesniedz: likumos ir precīzi noteikts, kam ir likumdošanas iniciatīvas. Un, ja tā ir Zemkopības ministrija, tad tas varētu būt tikai Ministru kabinets. Manuprāt, diemžēl pēc Kārtības ruļļa Zemkopības ministriju īsti nevarētu uzskatīt kā likumdevēju iniciatīvu.

Otra problēma ir daudz būtiskāka. Tad, kad pieņēma 81.pantu, šos sertifikātu noteikumus, tika jau izsvītrota tā daļa, kur bija noteikts - līdz 1994.gada 20.jūlijam izstrādāt apmaksas kārtību un sākt izmaksāt. Termiņš nebija noteikts. To 81.panta kārtībā valdība pieņēma, bet Saeima, neskatoties uz rupju Satversmes 81.panta kārtības pārkāpumu, vienalga, šos noteikumus neatcēla. Bija "Pârejas noteikumi", kuri šobrīd nekur vairs neparādās, bija termiņi.

Otrs. Šis priekšlikums principā, pamatā nāca arī no "Latvijas ceļa" puses. Tieši Gorbunova kungs bija viens no tiem, kas visbūtiskāk šo priekšlikumu atbalstīja, un, pateicoties varbūt arī viņa lielajai ietekmei, šis punkts tika ierakstīts. Un tagad ir pagājis jau labs laiks. Tātad likums netiek pildīts. It kā nav naudas. Mēs tagad ejam vieglāko ceļu - tātad svītrojam ārā. Tā summa, kas ir vajadzīga, ir 1 miljons latu, it kā ne maza, bet nav noteikts arī termiņš, cik ilgā laikā tas ir maksājams.

Otrs. Arī, protams, ir iespējams noteikt šo brīvprātīgo izvēli; ja kāds tiešām, kā te teica, grib labāk tos sertifikātus ātrāk, tad brīva izvēle jau šeit ierobežota nevar tikt. Bet, manuprāt, nekādā gadījumā šobrīd to svītrot tomēr nevarētu. Jo tas ir bijis spēkā. Tas vienkārši nav pildīts. Cilvēkiem šis process ir nobremzēts, jo līdz ar to, ka valdība nevarēja atrast un saprast, vai tas ir finansējams un no kurienes finansējams, viss šīs kompensācijas kārtības mehānisms ir nobremzēts, jo nevarēja vienoties, vai Privatizācijas fonds vai budžets... vai vispār ir nauda vai vispār nav naudas. Tāpēc es tomēr redzu lielas problēmas, ja šis pants tiks izsvītrots.

Vēl viens būtisks arguments. Tātad principā jau tiek nomainīts viens valsts īpašums pret otru. Un šī manta, kas ir apvienota, ir piederējusi privātpersonām, un tā ir apvienota. Un, ja ir jāmaksā, ja ir jāparaksta papīrīši par sertifikātiem, nu tad tos papīrīšus... jūs paši zināt, kāda tiem ir nominālā vērtība un kāda šobrīd ir tirgus vērtība - bišķi pāri 10 procentiem. Tur vēl kādu miljonu uzdriķēt - nu, tā jau nav problēma. Tur parakstīs bez domāšanas. Bet tad, ja būs jāmaksā arī šī nauda, tad tiks izvērtēts, vai valstij tiešām ir vajadzīgi tik daudzi šie īpašumi, vai tas īpašums, kas ir atsavināts un paliek valsts īpašumā, ir pamatots un vajadzīgs, un tikai tad, manuprāt, sāks rēķināt. Ja būs iespēja ar vienu spalvas vilcienu vēl nodriķēt vienu kaudzi šo sertifikātu, tad par to arī rūpīgi netiks domāts. Var būt, ka nemaz tik liels nav vajadzīgs. Varbūt Ministru kabinets iesniegto projektu samazina un uzskata, ka valstij ir vajadzīgs nedaudz mazāk, ka valsts nevar atļauties vairāk šos īpašumus paturēt valsts īpašumā to funkciju nodrošināšanai, un šie īpašumi tad nonāks atpakaļ īpašnieku rokās. Tāpēc, protams, es lūdzu ļoti rūpīgi apsvērt un tomēr neatbalstīt šā punkta svītrošanu. Te tikai ir šī iespēja brīvprātīgi izvēlēties, to var ielikt savādākā redakcijā, to es varētu atbalstīt. Tātad, ja šis īpašnieks, kam pienākas kompensācija, uzskata, ka viņš varētu apmierināties arī ar sertifikātiem, šiem kompensācijas sertifikātiem, varbūt par to viņam tie varētu tikt izmaksāti. Tātad brīvu izvēli nekādā gadījumā nevajadzētu liegt. Bet, ja cilvēks uzskata, ka tādā veidā netiek kompensēta šī viņa daļa, tad tomēr lai paliek šī iespēja noteiktajā laikā - neviens nesaka, ka mēnesī, divos, trijos, pusgadā, - noteiktā laika periodā saņemt šo atlīdzību naudā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Aija Poča - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Poča (LC).

Godātie kolēģi! Klausoties šo diskusiju par to, vai izsvītrot šo normu, par to, vai valsts vajadzībām sākotnēji apvienotās mantas īpašumu kompensācijas sertifikātu vērtību izmaksāt naudā, man rodas tādas zināmas analoģijas ar slavenā Orvela romānu, kur bija teikts, ka visi dzīvnieki ir vienlīdzīgi un daži ir vienlīdzīgāki. Tā arī šeit: visi sertifikāti ir vienlīdzīgi, bet daži ir vienlīdzīgāki. Mums jau ir tagad pieņemts likumā par zemes privatizāciju pilsētās un laukos šiem īpašumu kompensācijas sertifikātiem īpašs statuss. Šajā gadā tikai šie sertifikāti var piedalīties valsts un pašvaldību brīvo zemju privatizācijā, pārējie sertifikāti no šā tirgus ir izslēgti. Ņemot vērā šo nozīmi, kāda ir šiem īpašumu kompensācijas sertifikātiem, tiem būs arī lielāka tirgus vērtība. Kāpēc vēl kādus no šiem īpašuma kompensācijas sertifikātiem padarīt par kādiem īpašiem un viņu vērtību izmaksāt naudā? Zinot vēl to, ka tas arī nav reāli, jo budžetā tas nav paredzēts, es lūdzu tomēr atbalstīt šo Zemkopības ministrijas priekšlikumu par šā 14. panta 2.punkta pēdējā teikuma svītrošanu.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Ja mēs nobalsosim par Zemkopības ministrijas ierosināto priekšlikumu, tad būs nesaiste likumos. Likumā par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju jau ir izdarīts šis labojums, un ir tiesības to saimniecību cilvēkiem, kuri atdeva savu mantu zinātniski pētniecisko saimniecību vajadzībām, izmaksāt naudu. Un jau pagājušā gada budžetā neliela šāda naudas summa tika paredzēta. Diemžēl man nav skaidrs, kāpēc tā netika izdalīta Zemkopības ministrijai un kāpēc tā nenonāca līdz šiem prasītājiem, kuriem jau bija pagājušajā gadā tiesības saņemt par savu sākotnēji apvienoto mantu samaksu naudā. Un, izmantojot Aijas Počas salīdzinājumu par vienlīdzīgākajām tiesībām starp dzīvniekiem un cilvēkiem, un citām dzīvajām radībām, es gribu pateikt, ka fiziskajām personām, kurām atsavina valsts vai nu piespiedu kārtā, vai labprātīgi savām vajadzībām zemi, par šo zemi samaksā naudā. Par visu pārējo mantu, ja valsts kaut ko paņem savām vajadzībām, samaksā naudā, - izņēmums ir šie bijušie kolhoznieki, kuru manta ietilpst zinātniski pētniecisko staciju statusā, un tikai viņiem mēs gribam izdot sertifikātus. Gluži otrādi var pārvērst arī šo salīdzinājumu. Tāpēc es iesaku noraidīt šo Zemkopības ministrijas iesniegto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāts Zaščerinskis, lūdzu, -Tautsaimnieku politiskā apvienība! Vai jūs izmantosit 5 minūtes? Lūdzu!

J.Zaščerinskis (TPA).

Cienījamie kolēģi! Ar visu sirdi es principā atbalstu to domu, ka mums vajadzētu izmaksāt kompensāciju par savulaik apvienoto mantu - izmaksāt naudā. Un savulaik, kad šo labojumu pieņēma, es to aizstāvēju un to arī atbalstīju. Diemžēl man jāsaka, ka situācija ir nedaudz mainījusies. Ja mēs tomēr budžetā neesam paredzējuši līdzekļus šīm vajadzībām, bet atstājam šo ierakstu, cilvēki cerēs saņemt līdzekļus, saņemt naudu, bet nesaņems praktiski ne naudu, ne kompensāciju, ne sertifikātus.

Pašlaik pēc labojumiem likumā par zemes privatizāciju, kad mēs ielabojām, ka juridiskās personas varētu pirkt zemi par kompensācijas sertifikātiem, kompensācijas sertifikātu vērtība varētu ievērojami celties. Bez šaubām, ar steigu ir jānokārto visi tie mehānismi, kas tur ir vajadzīgi. Tādā gadījumā cilvēkiem tomēr būtu vismaz cerība saņemt kompensācijas sertifikātus, tos realizēt un varbūt saņemt to pašu naudu, kāda šeit varētu, teiksim, tikt kompensēta no budžeta. Es principā esmu par to, ka cilvēkiem ir jābūt skaidrībai. Mēs, atstājot šo ierakstu, varam nodarīt tieši ļaunu, nevis labu. Es tomēr aicinu Ministru kabinetu ātrāk risināt jautājumu par to, lai īpašuma kompensācijas sertifikātu darbība iedarbinātu to izsniegšanu un izmantošanu zemes privatizācijā, lai celtos to vērtība un tādā veidā arī tiktu kompensēts par apvienoto mantu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 15.30 - pusčetriem.

( P ā r t r a u k u m s )

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Par 14.1. panta 2. punkta pēdējo teikumu, kuru ierosina Zemkopības ministrija, - izslēgt. Es kolēģiem deputātiem Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijā esmu vairākas reizes lūdzis ievērot Kārtības rulli par priekšlikumu iesniegšanas kārtību. Zemkopības ministrija nevar iesniegt priekšlikumu, un tāpēc es noraidu šī priekšlikuma izskatīšanu.

Tālāk, lūdzu!

R.Jonītis (LC).

Tad es saprotu, ka jāskata nākošais pants.

Sēdes vadītājs. Jā.

R.Jonītis. Tas ir nākošais priekšlikums 15. pantā - sertifikātu izmantošanas veidi. 14. lappusē par 15. panta 2. daļu... (no zāles kaut ko saka)... Bija priekšsēdētāja komentārs tikko par to. Ā, ... es atvainojos...

Sēdes vadītājs. Es vēlreiz atkārtoju - es to teicu par Zemkopības ministrijas ierosinājumu, kurš tiek uzskatīts kā oficiāls priekšlikums, kuru saskaņā ar Kārtības rulli tādā veidā nevar izskatīt kā priekšlikumu. Un es vēlreiz atkārtoju, ko es teicu arī komisijā: ja kāds no deputātiem iebildīs - bet tādi iebildumi bija - , tad sēdes vadītājam ir jāievēro Kārtības rullis.

R.Jonītis. Es atvainojos, vienkārši komentārs bija par piezīmi pie 14.1. panta, kur ir komisijas viedoklis - izslēgt šo piezīmi kā paskaidrojošu un nevajadzīgu. Es aicinātu Saeimu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

R.Jonītis. Tātad nākošais ir par 15. pantu. Priekšlikums ir par 15. panta otro daļu - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegums. Tautsaimniecības komisija izskatīja šo priekšlikumu un atbalstīja viņu nedaudz mainītā redakcijā. Un tagad šī redakcija paredz to, ka sertifikātu īpašniekiem ir tiesības nodot savus sertifikātus statūtsabiedrības rīcībā, lai tā varētu izpirkt valsts vai pašvaldības īpašumu un pēc tam ieguldīt šos īpašumus pamatkapitālā. Pašreiz spēkā esošā redakcija tieši paredzēja sertifikātu ieguldīšanu pamatkapitālā, un pēc tam, ja privatizācija nenotiktu, būtu jāveic kādi pārrēķini vai jāpārreģistrē pamatkapitāls. Tāpēc es aicinātu atbalstīt komisijas iesniegto redakciju. Viņa ir precīzāka.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Lūdzu, Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība.

G.Bērziņš (LZS).

Protams, šeit šī ieguldīšana pamatkapitālā un pēc tam ar to saistītās problēmas ar pārreģistrāciju un ieguldīšanu privatizācijā ir šinī pantā, bet šeit es tomēr saskatu vienu daudz būtiskāku lietu, ja paskatāmies to redakciju, kas ir spēkā pašreiz. Nerunājot par šiem mehānismiem, pārvērtēšanas mehānismu, tiesībām ieguldīt šo mantisko ieguldījumu, tad šeit ir tāda daļa, ka katrs sertifikāta īpašnieks iegūst ieguldīto sertifikātu vērtībai atbilstošu kapitāla daļu un balsu skaitu. Tātad, ieguldot statūtsabiedrībās, viņa ieguldījums pēc tam tiek personificēts arī privatizētajā objektā. Ja šī ieguldīšana notiek bez personificēšanas, tad starpniecības uzņēmumi, kuri ir atrunāti trešajā, ceturtajā daļā ir kopieguldījuma fondi, kur, ja tiek uzticēts kopieguldījuma fondiem un pats ieguldītājs negrib būt šīs te daļas īpašnieks, viņš iegulda tur. Sestajā daļā ir runa par pensiju fondiem. Šinī pantā tomēr būtiskākais, varbūt risinot šo te statūtkapitāla problēmu par nepalielināšanu un šo arī juridisko daļu, kas ir saistīta ar dažādām niansēm, tomēr, manuprāt, šis pats būtiskākais līdz ar šo labojumu tiek zaudēts. Tātad principā sertifikāti tiek savākti, manuprāt, bezmaksas kārtībā un ir tiesības viņus izmantot. Tātad tiem, kas ir ieguldījuši, vairs nav nekādu tiesību ar viņiem rīkoties. Ja šī statūtsabiedrība ir pietiekami labi noformēta, tad viņa tiek kontrolēta, un tātad lielākā daļa, kas ir ielikusi te sertifikātus, viņi tos ir nodevuši bezmaksas rīcībā kādai grupai. Un šeit es redzu ļoti lielu bīstamību, sevišķi sākoties privatizācijai, ļaunprātīgai šī panta izmantošanai. Un tāpēc, pieļaujot, ka ir jārisina šī problēma par šo statūtkapitālu kaut kādā veidā, es tomēr aicinu ļoti rūpīgi izsvērt, izlasīt šo piedāvāto pantu, jo visi tie gadījumi, ja sertifikātu īpašnieks gribēs bezpersonificēti ieguldīt šos savus sertifikātus, uzticoties kādai uzņēmējdarbības formai, ir noteikti ietverti citos pantos. Un, ja viņš tomēr grib, tad šis pants, šī jaunā redakcija zaudē viņa iespēju ietekmēt šī privatizētā uzņēmuma darbību un viņa daļa tanī uzņēmumā principā netiek personificēta. Es uzskatu par ļoti bīstamu šī panta pieņemšanu un aicinu viņu noraidīt. Ja ir nepieciešams, trešajā lasījumā precizēsim spēkā esošo, bet šis pants ir ļoti ļoti bīstams. Es lūdzu apzināties šī panta nozīmi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu - deputāts Zaščerinskis, Tautsaimnieku politiskā apvienība, Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs.

J.Zaščerinskis (TPA).

Cienījamie kolēģi! Nepieņemot komisijas redakcijā šā panta formulējumu, mēs faktiski mazās SIA, atlikušās paju sabiedrības, izslēgsim no privatizācijas procesa par sertifikātiem. Un kas šinī sakarībā zaudēs? Zaudēs, pirmkārt, lauku cilvēks, kuram ir privatizācijas sertifikāti un kurš varbūt nezina, kur izmantot privatizācijas sertifikātus. Nododot uzņēmējsabiedrībai savus privatizācijas sertifikātus, viņš, cilvēks, personīgi palielinās savu ieguldījumu šajā uzņēmumā... kā saka, uzņēmumos kapitāldaļu palielinās pēc nominālvērtības, tas ir, par 28 latiem. Ja viņam nav citas izejas, viņam vēl atliek pārdot, bet pārdot viņš var tikai par 3 latiem. Paju sabiedrība, SIA, uzņēmējsabiedrība, lai arī kāda tā nebūtu, izmantojot šos sertifikātus privatizācijas procesā, iegūst reālu mantu, uz kuras pamata palielina savu kapitālu un līdz ar to arī konkrētā cilvēka ieguldījumu šajā sabiedrībā. Es uzskatu, ka šis formulējums tomēr būtu jāatbalsta, aicinu viņu atbalstīt, jo ar to iegūst tieši lauku sertifikātu īpašnieki, nevis zaudēs un dos iespēju privatizācijas procesā piedalīties arī uzņēmējsabiedrībām. Tas ir ļoti svarīgi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - jūs otrreiz?

G.Bērziņš. Jā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Es atvainojos, ka otrreiz runāšu par šo pantu. Es tomēr gribētu precizēt. Tā īsti nav, kā Zaščerinska kungs saka, ka nezaudē... jo zaudē šīs SIA, bezpersoniski ar tiem sertifikātiem rīkojoties. Šīs SIA varēs ieguldīt tikai tajā uzņēmumā, kas tiks privatizēts, porporcionāli tam, kas būs ieguldījis šīs pajas. Viņām proporcionāli tanī uzņēmumā būs tik daudz balsu, un viņas varēs ar savām balsīm rīkoties. Tas ir manā piedāvātajā redakcijā. Jūsu piedāvātajā redakcijā SIA rīkosies bezpersoniski ar šo indivīdu sastāvdaļu, un šo zemnieku tiesības praktiski, manuprāt, nav aizstāvamas. Un es zinu, Jonīša kungs, tātad.... cik es zinu, piedāvās to daļu, ko es teicu trešajā lasījumā iekļaut... Es tomēr piedāvātu noraidīt šo, un trešajā lasījumā mēs atradīsim ļoti pieņemamu visām pusēm šo priekšlikumu, nebūs nekādu problēmu. Tātad saliekot to labo, kas ir šinī komisijas priekšlikumā, ar iepriekšējo, to, kas ir būtisks, un šis priekšlikums beigās būs pieņemams. Bet es šobrīd tomēr vēlreiz aicinu viņu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - LNNK. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Es aicinu noraidīt abus priekšlikumus - kā komisijas, tā Budžeta un finansu komisijas ierosināto - un atstāt pirmajā lasījumā esošo redakciju. Kā jau Bērziņa kungs paskaidroja, katram statūtsabiedrības biedram ir tiesības nodot šo savu sertifikātu statūtsabiedrības pamatkapitāla palielināšanai, un viņam paliek daļa un rīcība, un atbildība par šo sertifikātu un savu statūtu ... un šo savu statūtsabiedrību, bet pārējos priekšlikumos, kurus ierosina Budžeta un finansu komisija un arī Tautsaimniecības komisija, statūtsabiedrības dalībniekam ir tiesības nodot savu sertifikātu. Nu nodod! Un kas par to? Nodod, un viss. Ne tev kapitāla daļas, nekā! Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Referents! Vai varam balsot?

R.Jonītis. Nē, es tomēr gribētu vēlreiz minēt tos argumentus, kāpēc komisija pieņēma šo viedokli un kāpēc arī es aicinātu tomēr atbalstīt komisijas variantu. Šajā gadījumā šis pamatstrīds tiešām nav par to, ka katram sertifikātu īpašniekam jāiegūst atbilstoša kapitāla daļa un balsu skaits, un tas varbūt ir komisijas neizdarības vai neievērības dēļ paslīdējis garām, un uz trešo lasījumu mums šis teikums tiešām tur būtu jāatgriež atpakaļ esošajā redakcijā. Galvenais pamatjautājums ir šis tīri juridiskais jautājums - vai šos sertifikātus var ieguldīt... vai ar ieguldītajiem sertifikātiem var palielināt pamatkapitālu. Šajā gadījumā ļoti daudzas šīs uzņēmējsabiedrības, kas nepiedalīsies privatizācijas procesā, izmantos šo pantu un centīsies kaut uz nelielu laika sprīdi palielināt šos pamatkapitālus, jo, izmantojot sertifikātu nominālvērtību, kas ir atļauts pēc likuma, un tātad, par cik nav noteikts vēl privatizācijas beigu termiņš, vismaz mēs neesam tikuši līdz tik tālai perspektīvai, tad tikai šajā gadījumā, ja sertifikāti nav izlietoti privatizācijā, viņi būs jāpārrēķina atpakaļ pēc kaut kāda zināma laika, un tas radīs zināmu nedrošību, veicot kādus norēķinus ar šīm uzņēmējsabiedrībām, kur pamatkapitālā būs sertifikāti un kas būs tātad tikai palielinājis pamatkapitālu.

Es tomēr aicinātu Saeimu atbalstīt pašreizējā brīdī komisijas atbalstīto redakciju un tiešām komisijas vārdā apņemos iesniegt vai personīgi. Mēs komisijā izskatīsim, vai papildināt ar šo teikumu, par kuru runāja deputāts Gundars Bērziņš, - ka katram sertifikātu īpašniekam ir jābūt savai daļai. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, par balsošanas kārtību. Vispirms balsosim par Budžeta un finansu komisijas priekšlikumu un tad redzēsim tālāk... Bet viņa ir balsojama pirmā. Budžeta un finansu komisijas priekšlikums ir balsojams pirmais - izteikt 15. panta otro daļu šādā redakcijā: "Sertifikātu īpašniekiem, kuri ir statūtsabiedrības dalībnieki, ir tiesības nodot savus sertifikātus statūtsabiedrībai, lai tā izmantotu šos sertifikātus valsts un pašvaldības īpašuma objektu privatizācijā." Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 27, atturas - 10. Priekšlikums nav pieņemts.

Balsosim par Tautsaimniecības komisijas priekšlikumu: "Sertifikātu īpašniekiem, kuri ir statūtsabiedrības dalībnieki, ir tiesības nodot savus sertifikātus statūtsabiedrībai, lai tā izmantotu šos sertifikātus valsts un pašvaldības īpašuma objektu privatizācijā." Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 22, atturas - 5. Priekšlikums pieņemts.

R.Jonītis. Nākošais priekšlikums ir par 16. pantu - "Sertifikātu izmantošanas kārtība". Faktiski tā ir komisijas izstrādāta redakcija par 16. panta 4. punktu, pamatojoties uz deputāta Zaščerinska un deputātes Seiles izstrādātajiem priekšlikumiem. Nē... 4. punkta otro daļu - es atvainojos! Tas ir faktiski komisijas izstrādāts jauns precizējums. Runājot par 16. panta 4. punkta otro daļu, tā ir komisijas izstrādātā redakcija.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir kādas iebildes pret 16. panta 4. punkta redakciju?

R.Jonītis. Otrā daļa...

Sēdes vadītājs. Jā. Nav. Tālāk!

R.Jonītis. Tātad nākošā ir 16. panta 4. punkta trešā daļa. Un šeit komisijas viedoklis ir - atbalstīt priekšlikumu... deputāta Zaščerinska un deputātes Seiles priekšlikumu par pēdējā panta izteikšanu. Faktiski šis ir par 16. panta 4. punkta trešo daļu - izteikt jaunā redakcijā. Un 3. ailītē ir redzams komisijas piedāvātais variants. Un varbūt šo deputātes Seiles priekšlikumu par punkta papildināšanu varētu izskatīt pēc tam, ja varbūt tas būtu kā papildinājums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu runātājus! Anna Seile - LNNK. Jums vārds!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti, es piekrītu tai redakcijai, kādu ir izveidojusi Tautsaimniecības komisija, apvienojot Zaščerinska kunga un manu priekšlikumu, bet par otru priekšlikumu - papildināt esošo tekstu ar jaunu - es tomēr uzturu balsojumu. Un kāpēc? Es šeit gribu paskaidrot. Teksts skan tā: "Dokumenti, kas apliecina laulāto vai personu, kurām ir pirmās vai otrās pakāpes radniecības attiecības, uzrādāmi Ministru kabineta noteiktajās bankās un institūcijās pirms sertifikātu dāvināšanas noformēšanas. Būtībā pašreiz tiek pieprasīti visu šo dokumentu noraksti. Ja es gribu novēlēt sertifikātus savam pieaugušajam dēlam, tad ir vajadzīgs viņa laulības apliecības noraksts, dzimšanas apliecības noraksts, bet visi šie noraksti maksā naudu. Ja bankā sēž ierēdnis, kurš ir atbildīgs par savu darbu, tad ļoti vienkārši var paņemt līdzi savu pasi, savu laulības apliecību un parādīt viņus. Kur bankā liks visus šos garos norakstus? Ja ir atklāta kāda blēdība pēc tam, tad, lūk, arī šis ierēdnis var atbildēt par šiem ierakstiem, kurus viņš ir fiktīvi veicis, neredzēdams šos dokumentus varbūt. Bet ir ļoti daudz vecu cilvēku, pat uz slimības gultas, kuri grib novēlēt vai nu savam laulātajam draugam, vai kādam bērnam, vai citam tuvākam radiniekam savus sertifikātus, bet šī procedūra ir tik sarežģīta un zināmā mērā arī dārga, jo katrs noraksts prasa naudu. Tādēļ es lūdzu balsot par manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Par deputāta Zaščerinska priekšlikumu un tālāk par komisijas redakciju deputātam Zaščerinskim nav iebildes? Nav. Vai deputātiem ir iebildes? Arī nav. Par deputātes Seiles priekšlikumu, lūdzu, balsosim. Lūdzu rezultātu. Par - 35, pret - 18, atturas - 9. Priekšlikums pieņemts.

R.Jonītis. Nākošais priekšlikums par 16.panta 5. punktu. Deputāta Zaščerinska priekšlikums bija saņemts, komisija viņu ir atbalstījusi un izteikusi nedaudz mainītā redakcijā visu šo 16.panta 5. punktu. Un es aicinātu atbalstīt...

Sēdes vadītājs. Vai pret komisijas redakciju un priekšlikumu iesniegšanu deputātam Zaščerinskim vai citiem deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

R.Jonītis. Nākošais priekšlikums - par 16.panta 6. punktu. Arī saņemts no deputāta Zaščerinska. Komisija ir atbalstījusi tādā redakcijā, kā bija iesniegts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

R.Jonītis. Nākošais priekšlikums ir - papildināt 16.panta 7. punktu ar šādu tekstu, kāds redzams 18.lapaspusē otrajā ailītē. Iesniegusi deputāte Seile. Tas runā par to, ka pārdotos sertifikātus privatizācijas procesā atļauts izmantot tikai par vidējo tirgus cenu. Un komisijas viedoklis bija - neatbalstīt šo redakciju. Varbūt tieši runājot par šo 7.punktu, ir arī deputāta Zaščerinska priekšlikums - mainīt šī punkta pirmo teikumu. Un šo priekšlikumu komisija atbalstīja, izsakot visu 7.punktu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāta Zaščerinska priekšlikums ir atbalstīts. 16.panta 6.punkts. Vai citiem deputātiem nav iebildes? Nav. Tālāk deputātes Seiles priekšlikums. Deputāte Seile lūdz balsot priekšlikumu - papildināt 16.panta 7.punktu ar šādu tekstu: "Pârdotos sertifikātus privatizācijas procesā ir atļauts izmantot tikai par vidējo tirgus cenu. Sertifikātu tirgus cena ir starpniecības uzņēmuma rīkotajās izsolēs un biržās noslēgto pirkumu vidējā cena pēdējo 10 dienu laikā, kuru oficiāli publicē laikrakstā Ekonomikas ministrija". Balsojam. Un tagad lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 27, atturas - 14. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk ir deputāta Zaščerinska priekšlikums.

R.Jonītis. To mēs izskatījām.

Sēdes vadītājs. Tas ir atbalstīts. Vai deputātiem nav iebildes? Nav. Tālāk, lūdzu!

R.Jonītis. Nākošais priekšlikums par 16.panta astoto daļu. Te ir divi priekšlikumi: viens ir Budžeta un finansu komisijas priekšlikums - izteikt arī šo astoto daļu jaunā redakcijā - , bet deputāte Seile ierosina šo punktu vispār izslēgt. Komisija ir atbalstījusi Budžeta un finansu komisijas priekšlikumu, nedaudz mainot redakciju, un attiecīgi nav atbalstījusi deputātes Seiles priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu - deputāte Poča, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Poča (LC).

Es vienkārši gribētu cienījamajiem deputātiem norādīt, ka šeit Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcijā, kas jums ir nodrukāta, ir kļūda - ir domāts "uzņēmējsabiedrībām ir tādas pašas tiesības izmantot sertifikātus kā sertifikātu īpašniekiem". Šeit ir "juridiskajām personām", bet bija domāts "fiziskajām personām". Vienkārši pārrakstot ir kļūda. Tā ka pareizi ir uztvērusi Tautsaimniecības komisija, norādot, ka fiziskajām personām...

Sēdes vadītājs. Vispirms balsosim par deputātes Seiles priekšlikumu - izslēgt 16.panta 8.punktu. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 28, atturas - 10. Priekšlikums nav pieņemts.

Pret komisijas ierosināto redakciju ir iebildes deputātiem? Nav. Pieņemta.

R.Jonītis. Vairāk priekšlikumu par pantiem arī nebija, un tāpēc mums būtu jābalso par visu likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par privatizācijas sertifikātiem" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 10, atturas - 8. Pieņemts.

Par priekšlikumu iesniegšanu, lūdzu!

R.Jonītis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņu lūdzu noteikt līdz 10.februārim.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes? Nav. Pieņemts. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"" - ziņos Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Deputāts Bunkšs - komisijas vārdā, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

J.Bunkšs (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir sagatavojusi likumprojektu "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"" un iesniedz to Saeimai apstiprināšanai pirmajā lasījumā. Šeit vajadzētu varbūt minēt to, ka likums "Par pašvaldībām" ir spēkā kopš pagājušā gada jūnija un jaunievēlētie deputāti, pašvaldību deputāti, saskaņā ar šo likumu ir strādājuši, varam teikt, jau pusgadu. Šī pusgada pieredze liecina par to, ka pieņemtajā likumprojektā ir vairāk, teiksim, tehnisku nepilnību, ir daži panti, kurus praktiski realizējot, rodas varbūt nepieciešamība pēc likuma precizējumiem, un tāpēc Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir saņēmusi daudzu pašvaldību priekšlikumus par to, kādi labojumi un papildinājumi likumā "Par pašvaldībām" būtu jāizdara.

Bez pašvaldību iesniegumiem mūsu komisijā ir saņemti arī priekšlikumi no Valsts reformu ministrijas, kura arī tika apkopojusi to pašvaldību priekšlikumus, kuri tika iesūtīti Valsts reformu ministrijā kā ministrijā, kas ir atbildīga par pašvaldību darbu. Ir arī priekšlikumi par jautājumiem, kur šis minētais likums būtu grozāms.

Gribu teikt, ka šo grozījumu saturs galvenokārt ir tehnisks, tātad šeit tiek labotas tīri tādas tehniskas kļūdas, kuras diemžēl likumā ir parādījušās. Piemēram, 7.panta trešajā daļā pēdējā teikumā ir pazudusi (es domāju, vienkārši tehnisku iemeslu dēļ) atsauce arī uz 16.pantu, jo gan 15., gan 16.pants nosaka pašvaldību pastāvīgās funkcijas. Un tātad šī panta saturs, protams, attiecas uz rajona, bet tikpat labi arī uz pagasta un pilsētu pašvaldībām. Dažās vietās ir varbūt tādas juridiskas neprecizitātes, kas var izsaukt dažādu interpretēšanu, un tāpēc arī tās būtu jāprecizē. Piemēram, viens tāds neliels piemērs: 25.pantā mēs ar savu likumprojektu iesakām aizstāt vārdus "nespēj pildīt" ar vārdiem "nepilda", jo "nespēj pildīt" - tas nav juridisks termins, un grūti ir pierādīt, vai nespēj vai negrib. Un šeit ir vajadzīgs pavisam konkrēts termins, kas nepārprotami pasaka, ko tad īsti attiecīgais pants prasa.

Bez tam bez šādiem tīri tehniskiem un sīkiem labojumiem ir arī dažas tādas neprecizitātes, kuras ir radušās sakarā ar to, ka varbūt likumdošana attiecībā uz citiem likumiem nav tik ātri gājusi uz priekšu. Un šeit piemērs ir kaut vai likums "Par izglītību". Un arī tāpēc mēs iesakām kaut vai 15.pantā precizēt tos terminus, kādi viņi šobrīd ir iekļauti likumā, pēc tiem priekšlikumiem, kādi ir attiecībā uz grozījumiem likumā "Par izglītību" un jaunajā likumprojektā.

Kopumā šāda pieeja par to, ka likums būtu grozāms un precizējams tehniski, ir saskaņota arī ar Latvijas Pašvaldību savienību. Un arī tieši Latvijas Pašvaldību savienība ir piekritusi tam, ka likumu mēs grozām, neizdarot tajā šobrīd konceptuālus grozījumus. Tāpēc es komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt mūsu likumu, lai no šīm tehniskajām nepilnībām mēs šajā likumā varētu izvairīties un izdarīt šos grozījumus, pieņemot likumu "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"". Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti ir pieteikušies debatēs? Nav pieteikušies debatēs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - 6. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā. Lūdzu par termiņiem!

J.Bunkšs. Lūdzu iesniegt priekšlikumus šim likumprojektam līdz 13.februārim.

Sēdes vadītājs. Pret termiņu ir iebildes? Nav. Tad ir akceptēts.

Nākamais likumprojekts - "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas civilo aizsardzību"". Andris Līgotnis - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu!

A.Līgotnis (LC).

Godātie kolēģi! Mēs skatām nupat dokumentu nr.5. Šim likumprojektam ir vairāki Iekšlietu un aizsardzības komisijas priekšlikumi.

Pirmais tātad attiecas uz likumprojekta 2.pantu. Tas ir komisijas priekšlikums, un tā būtība ir sekojoša. Mēs ārkārtas situāciju komisiju veidošanu līdz ar šo priekšlikumu paceļam augstākā līmenī, jo ne pagasta, ne rajona pilsētas pašvaldībai faktiski nav nedz pietiekamu finansiālo, nedz tehnisko līdzekļu, lai šos jautājumus risinātu, tātad mēs to paceļam uz rajona un republikas pilsētas līmeni.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Līgotnis. Otrs priekšlikums attiecas uz likuma 18.pantu un ar to faktiski tiek precizēti finansēšanas avoti republikāniskajām un vietējām lokālajām civilās aizsardzības institūcijām.

Sēdes vadītājs. Arī deputātiem nav iebildes.

A.Līgotnis. Trešais priekšlikums. Arī tas ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas darba rezultāts, un ar šo priekšlikumu mēs objektu riska grupu noteikšanā bez jau likumā iepriekš nosauktā Civilās aizsardzības centra iesaistām arī pašvaldības, jo tieši pašvaldībām šie objekti pieder un pašvaldības vislabāk tos pārzina.

Sēdes vadītājs. Nav deputātiem iebildes. Akceptēts.

A.Līgotnis. Un tālāk ir faktiski ceturtais priekšlikums, kurš, godātie deputāti, šeit tehniskas kļūdas dēļ nav numurēts. Faktiski tas ir priekšlikumu ailē - redziet, pēdējie divi teikumi! - un tas skan: "Izslēgt 23.panta pēdējā teikumā vārdus "katru gadu"". Tātad tiek izslēgti šie divi vārdi, jo nav nepieciešamības apdrošināšanas maksājumu lielumu pārskatīt ik gadu. Tad, kad to vajag darīt, tad arī tas ir darāms. Tātad es lūdzu atbalstīt arī šo pēdējo - ceturto - priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai ir kādas iebildes?

A.Līgotnis. Citu priekšlikumu par šo likumprojektu nav, un es lūdzu kolēģus atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas civilo aizsardzību"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 3. Pieņemts otrajā lasījumā.

A.Līgotnis. Priekšlikumus trešajam lasījumam es lūdzu iesniegt līdz 31.janvārim.

Sēdes vadītājs. Pret priekšlikumu iesniegšanas termiņiem nav iebildumu? Nav. Pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas obligāto valsts dienestu"".

A.Līgotnis. Kolēģi! Par šo likumprojektu nav iesniegts neviens labojums, neviens papildinājums un mēs varam par to balsot trešajā lasījumā tūlīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas obligāto valsts dienestu"" pieņemšanu trešajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - nav, atturas - arī nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu". Pēteris Elferts - Sociālo un darba lietu komisijas vārdā, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu! (Smiekli zālē.)

P.Elferts (LC).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Likumam "Par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu" ir ļoti vienkāršs mērķis. Šā likuma mērķis ir aizsargāt katra cilvēka veselību un tiesības uz tīru no tabakas dūmiem apkārtējo vidi, kā arī ar valsts noteiktām normām regulēt sabiedriskās attiecības, lai samazinātu tabakas un tās izstrādājumu smēķēšanu. Izstrādājot šo likumprojektu, Labklājības ministrija ir vadījusies konkrēti no tautas veselības aizsardzības interesēm, jo iedzīvotāju vidū ir ļoti augsta mirstība no sirds un asinsvadu slimībām, kā arī no plaušu, balsenes, bronhu vēža, kas ievērojami paaugstina iedzīvotāju mirstību darbspējīgā vecumā. Pieaugusi saslimstība ar augstāk minētajām slimībām lauku iedzīvotāju vidū, kuri ekonomisku apsvērumu dēļ smēķē lētās bezfiltra cigaretes. Pieaug smēķēšana sieviešu un jauniešu vidū, ko ļoti veicina plašās pasaules vadošo tabakas izgatavotāju firmu reklāma, kas ir pārplūdinājusi mūsu valsti. Gribu pievērst uzmanību dažiem datiem. Latvijas medicīnas darbiniekus satrauc smēķētāju pieaugums skolēnu un jaunatnes vidū. Pēc Labklājības ministrijas, Medicīnas akadēmijas, Kardioloģijas un onkoloģijas centra 1991.gada aptaujas datiem, sievietes Latvijā smēķē 5 reizes mazāk nekā vīrieši, 12,1% pret 67,3%, bet pusaudžu vidū meitenes smēķē tikai 2 reizes mazāk nekā zēni - 34,4% pret 65,6%. Kas attiecas uz pēdējiem datiem, smēķētāju skaits, tieši vīriešu, ir viens no augstākajiem Eiropā. Izstrādājot likumprojektu, ņemti vērā galvenokārt Apvienoto Nāciju Pasaules veselības organizācijas ieteikumi, arī Eiropas tabakas pretdarbības plāni, kā arī ir izstudētas un ņemtas vērā ļoti daudzu Eiropas valstu līdzīgos likumos iekļautās normas. Te es gribu arī pateikt to, ka ir bijuši ļoti daudzi raksti, kas ir parādījušies presē, tieši konkrēti par šo likumu, arī šodienas laikrakstā "Neatkarīgā Cīņa" bija publikācija ar virsrakstu "Smēķēt vai nesmēķēt?". Raksta autors ir Sandijs Semjonovs. Es gribu pateikt to, ka šajā rakstā pēdējā teikumā ir rakstīts šādi: "Likumprojektu nosodījušas arī Saeimas komisijas, ieskaitot arī rūpniecības un enerģētikas apakškomisiju, sociālo lietu un darba komisiju." Es gribu teikt to, ka Sociālo un darba lietu komisija vienbalsīgi pieņēma šo likumu konceptuāli un aicina arī Saeimu nobalsot par šo likumu pirmajā lasījumā. Tātad Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu Saeimu nobalsot par to pirmajā lasījumā un, protams, piekopt veselīgu dzīvesveidu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, atklāsim debates! Mūsu kolēģi ir pierakstījušies uz šā likuma apspriešanu. Šeit ir plaša tēma - tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošana. Kolēģi ir pieteikušies runāt par smēķēšanas ierobežošanu, par smēķēšanu, par tabakas izstrādājumu ierobežošanu un par pīpēšanu. Dzintars Ābiķis - "Latvijas ceļš". Lūdzu! Pēc tam - Māris Graudiņš.

Dz.Ābiķis (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es saprotu jūsu ironiju, jo, es domāju, ne viens vien ir redzējis, ka man kādreiz ir pīpis mutē, bet es gan sevi uzskatu par tādu svētdienas pīpmani. Tas tomēr nenoņem atbildību no manis. Es vienam otram varbūt esmu traucējis. Ilgi jūsu uzmanību nekavēšu. Neapšaubāmi, šis likums ir ļoti vajadzīgs, un es, kā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas loceklis, arī apsolu, ka mūsu komisija šo likumu nopietni izskatīs, tomēr man ir dažas iebildes pret atsevišķām likuma normām, lai šis visnotaļ nopietnais un vajadzīgais likums nekļūtu komisks. Un ir... tās nav vienīgās iebildes, bet es nosaukšu tikai dažas. Teiksim, iebilde, ka tabakas izstrādes, realizācijas ierobežojumi attiecas uz teritorijām 100 metru rādiusā ap bērnu iestādēm, skolām, jaunatnes centriem, audzināšanas un izglītības iestādēm. Jā, tas varētu attiekties, teiksim, uz atklātiem kioskiem, bet, ja Vecrīgā šī norma būtu spēkā, tad praktiski gandrīz nevienā kafejnīcā vai restorānā nedrīkstētu pārdot tabakas izstrādājumus. Respektīvi, slēgta tipa iestādēs. Es domāju, uz slēgta tipa iestādēm šo normu nevar attiecināt. Tāpat arī ir tāda norma - aizliegt izgatavot pārdošanai Latvijā un pārdot cigaretes bez filtra. Šodien, kad cigaretes bez filtra ražo Igaunijā, Lietuvā, Krievijas Federācijā, Baltkrievijā, tātad zemēs, kas robežojas ar Latviju, un zinot mūsu robežu "caurspīdīgumu", jāsaka, ka tas, neapšaubāmi, novedīs tikai pie lielas kontrabandas un iedzīvošanās, un bez tam es domāju, ka nebūtu pareizi aizliegt Rīgas tabakas fabrikai ražot cigaretes bez filtra. Nu, varbūt viņi šīs cigaretes realizēs kaut kur citur pasaulē, un tas, protams, varbūt nebūs humāni, bet nezinu, vai tas būtu īsti pareizi, ņemot vērā šīs kontrabandas iespējas.

Un pēdējais. Es gribu jums teikt, ka visiem vajag sekot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas pozitīvajam piemēram. Proti, pirmais lēmums, ko pieņēma Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, pirmo reizi sapulcējusies Saeimā, bija tas, ka mēs aizliedzām pīpēšanu komisijas telpās, un, atklāti sakot, arī man tas ir palīdzējis vismaz šajās stundās simtprocentīgi atturēties no pīpēšanas, un es aicinu kolēģus sekot mūsu komisijas piemēram. Paldies par uzmanību. (Starpsauciens no zāles: "Bravo!")

Sēdes vadītājs. Māris Graudiņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

M.Graudiņš (LC).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Es arī gribu izteikties par šo jautājumu tādēļ, ka mūsu apakškomisijā - Rūpniecības un enerģētikas apakškomisijā - esam pārrunājuši šo jautājumu gan ar ministru Bērziņa kungu, gan ar narkologu Strazdiņu, šā likumprojekta dvēseli, gan arī ar reklāmas un rūpniecības, industrijas pārstāvjiem. Es domāju, pašā sākumā, lai nav... nepārprotami, arī mūsu apakškomisija atbalsta to, ka šis likumprojekts ir jāpieņem, bet mēs atzīstam, ka tas ļoti daudzējādā ziņā ir pārāk drakonisks mūsu sabiedrības pašreizējās attīstības pakāpei. Man tāpat kā daudziem citiem nepatīk staigāt cauri kuluāriem, pa gaiteņiem, caur dūmu mākoņiem, lai tiktu uz komisijas sēdi, uz Saeimas sēdi un citur. Bet man tikpat ļoti nepatīk staigāt arī pa Valdemārielu, kur satiksmes līdzekļi nepārtraukti pūš netīrus dūmus man sejā, kamēr nonāku līdz Saeimas telpām. Un tikpat labi mēs Saeimā varētu ar dekrētu, ar kādu parakstu aizliegt vecām mašīnām pūst dūmus uz ielas.

Kā mēs spēsim iedzīvināt šo pretsmēķēšanas likumu šajā stingrības pakāpē, kādā tas šobrīd ir uzrakstīts? Kā es jau minēju, mēs esam sazinājušies arī ar Latvijas vietējo rūpnīcu un reklāmas aģentūras pārstāvjiem, un jāsaka tā, ka ne tikai viņu pašu uzņēmumi tiktu būtiski vājināti, bet visa Latvijas kase ciestu milzīgi lielus zaudējumus. Tie, kā var aplēst, būtu virs 10 miljoniem latu, un šo līdzekļu zuduma rezultātā ciestu ne tikai valsts budžets, bet arī neskaitāmas, daudzas individuālas ģimenes, jo cilvēki zaudētu darbavietas sakarā ar šīs industrijas radikālu, strauju apturēšanu. Un šie zaudējumi būtu krietni lielāki nekā tie 4 miljoni latu, kurus veltām onkoloģiskajai ārstniecībai kopumā gadā.

Taču pamatā mūsu iebildumi neattiecas uz naudu. Ciešanas, kas izriet no šā netikuma, ir reālas un plaši izplatītas, un tas mums ir jāapkaro katrā ziņā. Tāpēc arī mēs atbalstām šo likumprojektu kopumā. Likuma būtība ir tāda, ka tas cenšas reglamentēt smēķēšanas kārtību, izskaužot smēķēšanu katrā (es uzsveru - katrā!) sabiedriskā vietā, atskaitot atsevišķas slēgtas telpas un privātmājas. Un paradoksālā kārtībā varbūt mēs iedzīsim kāpņutelpu smēķētājus atpakaļ dzīvoklī - pie saviem bērniem. Pat smēķēšana brīvā dabā būtu aizliegta - pēc atsevišķu pašvaldību pieņemtajiem lēmumiem, pat brīvā dabā potenciāli smēķēšana ir aizliegta pēc šā likuma. Lai nebūtu atkal politisku pārpratumu, atkārtoju, ka mūsu apakškomisija principā atbalsta šo likumu, bet tas ir pārāk drakonisks mūsu sabiedrības smēķēšanas attīstības līmenim. Likums nevar darboties, ja par to nav sapratnes sabiedrībā. Mēs varam pajautāt sev, vai tam ir likumsakarīgi jāizriet, ka valstī, kurā pašlaik ir augstākais smēķēšanas koeficients Eiropā (kopā ar Poliju - apmēram 60%), - ka šeit mums būtu jāievieš visradikālākais pretsmēķēšanas likums pasaulē - turklāt laikā, kad Strazdiņa kunga sniegtie statistikas dati norāda, ka saslimstība ar plaušu vēzi ir samazinājusies pēdējos 5 gados un arī mirstība no plaušu vēža ir kritusies pēdējos pāris gados. Es atkārtoju, šī ir informācija no Latvijas onkoloģijas centra. Pēdējos 5 gados saslimstība ar plaušu vēzi Latvijā ir samazinājusies, un mirstība no plaušu vēža pēdējos gados ir kritusies. Vai tas neliecina, ka mums, sekojot vispārējai attīstībai pasaulē, vajadzētu turpināt likt uzsvaru uz izglītības kampaņu šajā jomā, nevis uzspiest zināmus nosacījumus no augšas? Šeit varbūt varētu atsaukties arī uz Talsu rajona galvenā ārsta vietnieku Kampara kungu, kurš arī ir secinājis, - vai tik šis likums nebūs līdzīgs zināmiem mēģinājumiem atsevišķās citās jomās - tāpat kā pirms vairākiem gadiem, Ligačova laikā, Gorbačova laikā, tika kontrolēta alkohola lietošana? Vai tik neradīsies "aizliegtā augļa" sindroms, kurš varētu pat pastiprināt jaunatnes tieksmes smēķēt? Tātad kopumā likumprojekts nosprauž pareizu virzienu, bet tas izteikts šobrīd pārāk radikālos soļos: pirmām kārtām, neievērojot sabiedrības esošo attīstības un izpratnes pakāpi; otrām kārtām, neievērojot iespēju, ar dekrētu tūlīt gribam likvidēt gadiem ilgi piekoptās sociālās normas; trešām kārtām, - neievērojot valsts administratīvā aparāta spējas pārraudzīt un konkrēti iedzīvināt šādas visaptverošas drakoniskas maiņas. Šeit es varbūt tūlīt citēšu likumprojekta sadaļu, kur teikts, ka sanitārās uzraudzības iestādes būs atbildīgas, lai ieviestu kontroli pār šo likumu. Šīs būs tās iestādes, kuras patrulēs pa Latgales, pa Kurzemes diskotēkām, pa maziem restorāniem, pa pašvaldību vadītāju birojiem, kontrolējot, vai tik kāds nesmēķē. Vai tas mums ir pa spēkam šobrīd? Rūpniecības un enerģētikas apakškomisijas locekļi savās pārdomās izteica dažādus viedokļus, ka vispirms mums vajadzētu ieviest stingrāku kārtību tirgū un līdz ar to pastiprināt (es uzsveru - pastiprināt) atsevišķas šā likuma sadaļas, kas attiecas uz tirdzniecības licenci, uz eksporta un importa licenču izsniegšanu. Šeit ir atslēga, kā mēs varam sākt kontrolēt šo tirgu, lai nerodas situācija, ka 90% no akcīzes marķējuma ienākumiem maksā Latvijas kopuzņēmums tepat Rīgā un viss pārējais ir kontrabandas cigaretes. Lai nerodas tādi apstākļi kā šodien, kad pat pēdējos mēnešos Rīgas tabakas fabrikas marķēto cigarešu produkcija ir samazinājusies, respektīvi, eksportētāji, tā saucamie eksportētāji, pērk, bet patiesībā tirgū nonāk kontrabandas cigaretes. Mēs esam arī pārrunājuši, vai nevajadzētu mīkstināt vairākus proponētos aizliegumus un veltīt lielākas pūles arī citai likumdošanai, kas nodrošina izglītības jomu, un tādēļ daži mūsu apakškomisijas locekļi ir iesnieguši papildinājumu mūsu Radio un televīzijas, elektronisko masu mediju likumam, lai nodrošinātu raidlaiku televīzijas un radio ēterā izglītības pasākumiem tieši tādēļ, lai apkarotu tabakas un alkohola draudus mūsu jaunatnei. Es neiedziļināšos detaļās. Es domāju, ka būšu izteicis savu pamatdomu par šo likumprojektu pirmajā lasījumā, proti, ka tas ir jāatbalsta, bet ka tas ir krietni jāmīkstina daudzās sadaļās. Bet es gribētu minēt atsevišķus punktus.

Ir ļoti miglainas sadaļas. Piemēram, gribētu aizliegt tautisku simbolu izmantošanu mūsu cigarešu reklāmā, bet ir taču jāpadomā, vai kosmopolītiski simboli ir labāki nekā tautiski. Ir ļoti daudzas šādas miglainas un varbūt nepārdomātas sadaļas. Būtu aizliegts reklamēt cigaretes ar augstu darvas saturu. Citā likuma sadaļā ir minēts, ka augsts darvas saturs ir 10 miligrami. Nu, zināšanai: 10 miligrami ir tas saturs, kas ir mūsu vieglajās, tā saucamajās vieglajās, cigaretēs šobrīd. Tas nozīmē, ka būtu aizliegts reklamēt visas cigaretes, kuras lielais vairums smēķētāju pīpē, - ka būtu galīgi aizliegta to reklāma un pat imports būtu aizliegts šajā jomā.

Reklāmas aizliegums. Mazliet par šo. Katrā ziņā būtu jāpatur reklāmas aizliegumi tādos pasākumos, kas ir saistīti ar jaunatni un kas ir saistīti ar sportu, bet pašlaik likumprojektā sacīts, ka cigarešu reklāma būtu aizliegta visos masu informācijas līdzekļos Latvijā (es uzsveru - visos masu informāciju līdzekļos!) un aizliegta visos masu sarīkojumos. Manuprāt, šie aizliegumi ir pārāk stingri, jo mēs nonāksim tādā situācijā, ka mūsu reklāmas tirgus aizies uz mūsu kaimiņvalstu struktūrām, uz mūsu kaimiņvalstu izdevumiem, radio, televīziju un citur, un zaudētāji būs tikai mūsu vietējais tirgus un uzņēmēji, jo šobrīd gan reklāmas laukā, kur mēs nespējam... nu piedodiet, reklāmas laukā mēs būtu zaudētāji, gan arī šā nepārdomātā bezfiltra cigarešu ražošanas aizlieguma dēļ mēs būtu lieli zaudētāji, jo, saprotams, apstākļos, kad Krievijā, Baltkrievijā, Lietuvā un citur ražo bezfiltra cigaretes, - mēs šajos apstākļos nespējam kontrolēt cigarešu kontrabandu, un tam piekrīt mūsu Muitas direktors Arnīša kungs.

Man nav daudz laika atlicis, es līdz ar šo beigšu un vienkārši aicināšu visus labi domājošos šā likuma atbalstītājus pārdomāt šos dažus radikālākos soļus, ko šis likumprojekts liek priekšā, un aicinu pieņemt racionālu likumu, kas reglamentētu smēķēšanas kārtību, reklamēšanu un ražošanu mūsu valstī. Paldies.

Sēdes vadītājs. Gunārs Resnais - Latvijas Zemnieku savienība, pēc tam -Aida Prēdele.

G.Resnais (LZS).

Divdesmit četrus gadus esmu nepīpētājs - absolūts. Pirms tam biju pīpētājs. Un nepiekrītu kolēģim Ābiķim, kas uzskata, ka šāds likums ir ārkārtīgi nepieciešams. Ar dažām iebildēm. Es apšaubu. Man šīs pārliecības nav. Un atļaušos izteikt jums dažas savas šaubas.

Cienījamie kolēģi! Mēs šeit Saeimas darbībā bieži skatāmies, kas ir svarīgāks, kas ir steidzīgāks. Daudzus likumus pieņemam kā steidzamus. Darba kārtību pat mainām, dažu likumprojektu izskatīšanu atceļam un dažus pabīdām augstāk, jo tas ir tautsaimnieciski vai socioloģiski nepieciešams. Šodien, izskatot šo likumprojektu par pīpēšanas, tabakas ražošanas un pārstrādes un tirdzniecības ierobežojumu, es šādu nepieciešamību vienkārši neredzu. Iznāk, it kā mums vairs nebūtu darba - steidzama. Komisijas ir nenoslogotas, un skatīsimies un praktiski labosim vai pārrakstīsim likumu. Sekojošu iemeslu pēc: šodien bez kaitīguma, kas kaitē cilvēka veselībai, eksistē narkomānija, kura Latvijā un Baltijas valstīs agrāk nav bijusi plaši izplatīta jeb vispār nebija izplatīta. Šodien tā dīgst un aug. Mēs par to klusējam. Narkomānija ir tiešā saistībā ar noziedzību. Ar noziedzību cīnīties mums veicas grūti. Panākumi ir neapmierinoši.

Nākamais, kas vēl ir kaitīgs mums. Manuprāt, trakāks par tabaku ir alkoholisms. Tas ir tiešā saistībā ar izvirtību, ar veselības bojāšanu. Amoralizē sabiedrību. Mēs par to runājam, bet uzskatām, ka speciālu likumu nav, un var būt, ka tos arī nevajag. Gaisa piesārņotība. Šeit es neatkārtošos, jo izteicās iepriekšējais runātājs ļoti labi. Tad vajadzētu daudz ko slēgt un pārtraukt, jo saslimstība un mirstība no šīs piesārņotības ir daudz lielāka nekā no šīs tabakas. Pārmērīga taukvielu uzņemšana. Un ļoti maz produktos lietojam saknes un augļus. Tās arī ir slimības, mēs par to nerunājam. Atradām iespēju atspēlēties attiecībā uz tabaku. Tad kāpēc, ja mums eksistē tik daudz veselību bojājošu faktoru, mēs par primāro izvirzām tabakas ražošanu, tabakas reklāmas aizliegšanu, smēķēšanas aizliegšanu? Mani tas nepārliecina. Kāpēc? Ir jādomā visiem kopā - kāpēc? Ja mēs ieskatāmies tajā likumā dziļāk, ko tas paredz? Tad es šajā likumā redzu konkrēti izpildāmus punktus, ko var nodrošināt: pārtraukt ražošanu, pārtraukt reklāmu un ļuļķēsim vaļā kontrabandu! To var panākt. Un pārējais ir apiets - visa tā veselība un tā tālāk. Nav skaidrs. Reklāmas aizliegums ieviesīs vairāk zaudējumus - tikai no nodokļiem, ekonomiski - pāri par 2 miljoniem. Bet es uzskatu, ka reklāma ir nepieciešama, lai ar reklāmas palīdzību valdzinātu sabiedrību, lai nepirktu surogātus, lai pirktu mūsu ražotās cigaretes, kuru ražošanā mēs esam spējīgi iejaukties, pieprasīt kvalitāti. Mēs esam spējīgi to darīt. Mēs to negribam. Uzskatām, ka pārtrauksim ražot. Pīpēs vienalga!

Otrs jautājums. Ražošanas aizliegums. Ražot cigaretes bez filtra. Faktiski - kas tas ir? Latvijā ir vienīgais tabakas ražošanas uzņēmums ar apmēram pusotra simta strādājošo. Nenoliedzami, tūlīt šis aizliegums izvērtīsies par darbaspēka samazināšanu, bezdarba pieaugumu. Jo cigarešu ražošana, ticiet man, ir augsti mehanizēts process, kurā strādā sarežģīta automātika. Un tā nav pārtaisāma no tādas, kas ražo bezfiltra cigaretes, par tādu, kura ražo filtra cigaretes. Tās mašīnas ir jāaptur. Tas ir nesaprotami. Ekonomiski Latvijas tautsaimniecība, Latvijas valsts budžets zaudē ne mazāk kā 6, 7 līdz 8 miljonus no nodokļiem. Vai tas mums ir vajadzīgs? Vai nevajadzētu vēlreiz ražot to savu tabaku un to naudiņu novirzīt tai pašai medicīnai? Mēs uzskatām, mums piedāvā, ka labāk būtu pārtraukt ražot - un cauri.

Vienīgais uzņēmums, kurā 49% šie tabakas ražojumi, ir valsts rīcībā. Mēs upurējam, es gribētu teikt, lozungā.

Vēl tālāk. Vai ir izdevīgi un kam ir nepieciešams šo kopuzņēmumu faktiski torpedēt? Viņa saimniecisko darbību torpedēt. Es citu vārdu neredzu. Nu galīgi jau to neapturēs. Varbūt tāpēc, lai paaugstinātu pieprasījumu pēc kontrabandas cigaretēm. Cita salīdzinājuma es neredzu. Darbojas ārzemju - dāņu firma, kura nebaidījās ieguldīt līdzekļus šā procesa mehanizācijā, automatizācijā vēl tad, kad šeit bija krievu armija. Šodien mēs to torpedējam. Nezinu, kam tas ir izdevīgi? Faktiski notiktu tā. Ja mēs šo likumu pieņemtu, ko mēs būtu panākuši? Nenoliedzami, ar ražošanas sašaurināšanu, kura faktiski ir vienīgā tabakas un cigarešu ražošana, izdzīvojusi visus šos laikus, kad pārējās rūpnīcas ir apstājušās, mēs panāktu bezdarba pieaugumu, ekonomika zaudētu manis minētos 6-8 miljonus, kontrabandu veicinātu un ekonomikā grautu draudzību ar ārvalstu firmām. Faktiski tā būs starptautiskās uzticības graušana. Un tā jau vairs nav ekonomiskā politika. Šeit jau ir politika - un vēl starptautiska.

Es negribu teikt, ka šis projekts ir populistisks. Bet, ja tas nav populistisks, kam tad tas kalpo? Un es nekādā gadījumā negribu teikt, ka šis likumprojekts ar nolūku veicinātu kontrabandu un melnā biznesa attīstību. Bet tas netieši to veicinās. Un pavērs durvis. Un, ņemot vērā Amerikas Savienoto Valstu pieredzi "sausā likuma" ieviešanā un miljardieru rašanos, šeit arī, kā var prognozēt, pēc zināma laika atradīsies ļoti iespaidīgi lobiji, kas neļaus pieņemt pat likumu, lai varētu ražot un brīvi pārdot cigaretes. Tas būs melnā monopola rokās. Vai mums ar savu lēmumu tas ir jāveicina? Un faktiski viss šis likums, ja tā paskatās un ja no tā atmet nost šo ražošanu un reklāmu, nu vieni kumēdiņi vien ir. Manuprāt, tas nav nopietni. Jo faktiski es varētu tā iztēloties, ka ir kā vecos labos laikos: pēc pusgada atskaitās par to likumu pārtraukt ražošanu, mazāk izlaist - tik un tik miljonus cigarešu par tik un tik tūkstošiem rubļu. Apturētas tādas un tādas iekārtas, kas maksā desmitiem tūkstošu... Tas viss ir ieguldīts cilvēka veselības uzlabošanā. Valsts ir atteikusies no 7 - 8 miljoniem ienākumu nodokļu veidā. Viss iet labumā, bet nopīpēts netiks ne par vienu cigareti mazāk, jo pīpēsim kontrabandu. Un vienalga pīpēsim! Un šodien es gribu teikt tā: ja arī nebūs kontrabandas cigarešu un būs jāpīpē tikai filtrs, zemnieki sāks audzēt savā dārziņā, meklēsim Maskavas avīzi "Izvestija", cirtīsim gabalos, tīsim iekšā, un būs "samokrutka", un pīpēsim, ka smird ne tikai pats, bet arī visa apkārtne! Tas tā būs. Es to saku kā cilvēks, kas savulaik ir dzīvojis spiedīgos apstākļos, kad nav ko ēst, bet vienmēr atradās spēks atdot pēdējo maizes riecienu, lai dabūtu tabaku. Tas likumprojekts ir priekšlaicīgs, to nevar darīt.

Es piekrītu, ka ir jādarbojas ļoti nopietni, ļoti aktīvi šo pret tirdzniecību. Tā ir jāregulē. Šeit ir jāvērš uzmanība, bet ne pret reklāmu un ražošanu. Un ar to varbūt ir jāsāk. Šeit ir ļoti lielas pretrunas - jau tagad - par tabakas ražošanas ierobežošanu starp Baltijas valstīm. Arī mūsu pašu pieņemtais akcīzes nodoklis jau ir pretrunā ar Baltijas valstīm. Mēs uzlikām tos 7 santīmus uz lētām un uz dārgām cigaretēm, uz paciņu, uz visām kopā, nešķirojām. Tajā pašā laikā Igaunija uzskatīja, ka lētām cigaretēm akcīze ir tikai 2 santīmi, filtra cigaretēm - 4 santīmi. Tātad paprovējiet novaktēt robežu starp Igauniju un Latviju, lai tās lētās cigaretes šeit nenāktu un netiktu! Tas nav iespējams, mīļie cilvēki! Mēs varam ieviest kārtību, tikai ražojot, kontrolējot savu ražošanu, un tādā gadījumā, cenu regulējot, nepieļaut, ka pie mums nāk iekšā nekvalitatīvs produkts. Tā ir vienīgā izeja. Tādēļ es uzskatu, ka ne tikai... ka šis likums šodien ir lietderīgs, jo, manuprāt, notiek tā. Ja mēs tiešām izsvītrojam ārā šo reklāmas aizliegumu, ražošanas aizliegumu, faktiski vairs nav ko aizliegt pārējo. Tas ir regulējams ar citiem dokumentiem. Tādēļ uzskatu, ka likumprojekts šodienas ekonomiskajā un sociālajā situācijā ir priekšlaicīgs, un lūdzu Saeimu to noraidīt, un aicinu deputātus risināt reāli veicamus un neatliekamus jautājumus. Pīpēšanas neatbalstītājus, kas aktīvi cīnās pret šo projektu, es ļoti lūdzu izlasīt šodienas "Neatkarīgajā Cīņā" Sandija Semjonova rakstu "Smēķēt vai nesmēķēt?". Tur ir argumentēts ar skaitļiem, ar pasaules pieredzi - un tā tālāk. Varbūt daži cipari nesakrīt, bet tomēr es to atbalstu. Un tik tiešām man ļoti žēl, cienījamie kolēģi, ja mēs... viss tas, ko mēs varam izdarīt šajā sarežģītajā situācijā... Vēlreiz atkārtoju: alkohols, narkotikas, noziedzība. Citu neko vairs nevaram izdarīt, kā izņemt šodienas dzīvei priekšlaicīgu likumu. Eiropā to varbūt var darīt. Varbūt to var darīt. Bet tauta šodien pīpē un pīpēs to, ko var dabūt. Tad dosim tai kontrolētu produkciju, nevis kontrabandu! Paldies.

Sēdes vadītājs. Aida Prēdele - Kristīgo demokrātu savienība. Pēc tam - Alfrēds Žīgurs.

A.Prēdele (KDS).

Cienījamie kolēģi! Es centīšos runāt pēc iespējas īsāk. Pirmām kārtām...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Godātie kolēģi, lūdzu kārtību!

A.Prēdele. Pirmām kārtām manī izraisa lielu izbrīnu tas, ka mūsu Ministru kabinets nebija noorganizējis šā likumprojekta apspriešanu tā, lai varētu uzstāties galvenais speciālists un eksperts visās šajās lietās - dakteris Strazdiņš. Tad varbūt šeit nebūtu tāda ciniska un brīžiem pavisam aplama runāšana par to, ka pīpēšana ir gandrīz vai vienīgais ceļš uz Eiropu un uz laimīgu dzīvi.

Minēšu pāris skaitļus, kuri ir manā rīcībā. Ik gadu Latvijā tieši smēķēšanas upuri, kuri nomirst no plaušu vēža un sirds un asinsvadu slimībām, ir 2,5 tūkstoši cilvēku. Es domāju - ja ne citādi, tad šo cilvēku aiziešana un saslimšana, un mokas ir tā vērtas, lai mēs kaut ko mēģinātu darīt. Un uz šā fona pavisam ciniski skan tādas runas par ekonomiskajiem jautājumiem un pārējiem, kad šeit ir runa par to, ka mirst mūsu tauta. Mirst cilvēki. Es neminēšu visus šos skaitļus, kurus man dakteris Strazdiņš ir uzticējis, bet tikai pāris.

Latvijā vidēja vecuma vīriešu mirstība ir divas reizes augstāka nekā analoģiska vecuma grupās Eiropas attīstītajās valstīs. Vairāk nekā 20% smēķētāju, kuri sasnieguši 35 gadu vecumu un turpina smēķēt, aizies bojā smēķēšanas dēļ, nesasnieguši 70 gadu vecumu. Mūsu valstī katru gadu smēķēšanas dēļ iet bojā vismaz 5000 smēķētāju, kas ir attiecīgi daudz vairāk nekā mūsu kaimiņos - Lietuvā un Igaunijā. Tie ir tikai daži pavisam sīki skaitļi. Bet es gribu uzsvērt arī to. Šobrīd mēs esam daudz runājuši par pensijas vecuma paaugstināšanu. Par to, ka mūsu cilvēki, īpaši laukos, ir ar ļoti sliktu veselības stāvokli, ka viņiem ir ļoti sabojāta veselība. Lielā mērā tas ir tādēļ, ka neprātīgos daudzumos tiek patērēts alkohols un gandrīz katrs cilvēks laukos smēķē. Tādēļ mēs klusējam par to, ka šo slikto veselības stāvokli lielā mērā izraisa viņu pašu... izraisa gan alkohols, gan smēķēšana. Tā ka pateikt, ka mēs iestājamies vienīgi un tikai pret smēķēšanu, - tas būtu pavisam aplami, jo tas viss ir jāskata vienā kopējā komplektā - gan alkohola lietošana, gan narkotikas. To speciālisti zinās teikt, ka gan viens, gan otrs, gan trešais... Ir galvenais -atkarība. Cilvēks bieži vien sāk ar smēķēšanu un beidz ar narkotikām.

Es gribu vēl pievērst jūsu uzmanību tam, ka daudzi saka, ka aizliegumi itin neko nemaina. Ja mēs palūkojamies tajos grafikos, ko speciālisti ir uzzīmējuši par vīriešu mirstību Latvijā, tad mēs redzam, ka 1984. gadā šī līkne pēkšņi ievērojami samazinās, jo ievērojami samazinās Latvijā mirstība. Kas tad notika 1984. gadā? Arī toreiz notika it kā tādi bezcerīgi un daudziem nevajadzīgi pasākumi likumu līmenī - tika aizliegts alkoholisms, vismaz ierobežots šis alkoholisms. Uzreiz redzamā veidā samazinājās vīriešu mirstība!

Tālāk. Es gribētu runāt par tabakas aizliegumu. Šī tabakas reklāma, kura šobrīd darbojas visur un bez jebkādiem ierobežojumiem, manuprāt, ir, vienkārši sakot, netikumiska un amorāla. Ir jādara viss, lai aizliegtu tabakas reklāmu radio, televīzijā un tajos masu informācijas līdzekļos, kas ir pieejami jaunatnei. Kā jūs zināt, televīzijā tiek rādīts kāds ļoti brašs jauneklis, kurš, uz motocikla braukdams, smēķē un ir visnotaļ brašs. Kā mēs zinām, jebkurai reklāmai ir jābūt patiesai reklāmai. Tur ir jābūt patiesībai. Kāpēc tad tādā gadījumā neteikt tiem jauniešiem, kuri skatās šo reklāmu, pilnu patiesību, ka šis jaunais un brašais jauneklis pavisam drīz sanīks un kļūs par drīzu veci, un beigās nomirs dēļ tā, ka viņš ir pīpējis un lietojis šo reklamēto tabaku?!

Es gribētu vēl sacīt arī to, ka es pieļauju, ka vecie smēķētāji šā likuma iespaidā smēķēšanu neatmetīs, tāpēc īpaša uzmanība ir jāvelta profilakses darbam skolās, veselīga dzīvesveida propagandai. Un likumprojektā izteiktais priekšlikums par 10% atskaitījumu no akcīzes nodokļa varētu daudz palīdzēt tieši šajā darbā.

Te tika runāts arī pret bezfiltra cigarešu ražošanu. Kā zināms, bezfiltra cigaretes ir īpaši kaitīgas, un tās smēķē lielākoties maznodrošināti cilvēki. Tātad maznodrošinātie - tieši tie sevi visvairāk pakļauj saslimšanas briesmām. Manuprāt, bezfiltra cigarešu ražošanas aizliegums, ja to apvienos ar līdzīgiem aizliegumiem kaimiņvalstīs, arī glābs daudzus tūkstošus dzīvību. Un, manuprāt, nekādā gadījumā nedrīkst tautas veselības un cilvēku izdzīvošanas jautājumus jaukt ar ekonomiskiem aprēķiniem, lai varētu runāt par to, ka ir ekonomiski izdevīgi bojāt tautas veselību. Bez tam runāja arī par to, ka, kaut kādā veidā ierobežojot tabakas ražošanu, tiks atņemtas darbavietas. Bet ņemiet vērā, draugi, ka darbavietas tiks atņemtas arī kapračiem un arī zārku taisītājiem! Tātad ir arī zināms prieka moments šajā brīdī.

Būtiski ir iekļautie aizliegumi smēķēt sabiedriskās vietās. Lielā mērā tas ir kultūras jautājums, un lielā mērā tas ir atkarīgs no katra kolektīva un vietas. Taču es gribu sacīt - atbildot Resnā kungam -, ka, par laimi, ir izaugusi diezgan saprātīga un gudra jaunā paaudze un viņiem ir nepatīkami ieiet gan tādās diskotēkās, gan tādos bāros, kurus tie vecākie smēķētāji ir piesmēķējuši, un viņi nemaz nav tik briesmīgā sajūsmā par iespēju elpot šo gaisu.

Vēl es gribu pašās beigās pateikt to, ka manuprāt, ir pienācis laiks veidot īpašu nacionālo alkoholisma un arī smēķēšanas profilakses, novēršanas komiteju, kurā ietilptu gan mediķi, gan kultūras darbinieki, gan arī speciālisti citās nozarēs. Jo šie jautājumi ir jārisina kompleksi. Es saprotu, ka mans runas laiks ir beidzies, tāpēc beigšu un aicinu saprātīgi domājošus cilvēkus balsot par šo likumprojektu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Pirms dosim vārdu Alfrēdam Žīguram, lūdzu mazu uzmanību! Godātie kolēģi, saņēmis deputātu jautājumus, pieprasījumus, Prezidijs vienmēr iesniedz Saeimai tos tuvākajā sēdē, tas ir, tajā pašā sēdē, kurā tie ir saņemti. Šajā sakarā Saeimas Prezidijs ierosina Augstākās tiesas tiesneša Jaunbelzēja vēstuli un tai pievienoto tiesājamā deputāta Rubika atklāto vēstuli Saeimas priekšsēdētājam, un sagatavoto Saeimas Prezidija atzinumu par to, un Saeimas lēmuma projektu tomēr izskatīt šodien un tāpēc sēdi pagarināt un ļaut runāt tiem deputātiem, kuri šeit ir pieteikušies. Tie ir deputāti Žīgurs un Mārtiņš Ādams Kalniņš un labklājības ministrs Andris Bērziņš. Bet par sēdes pagarināšanu, lai pabeigtu izskatīt šo jautājumu, ir jālemj Saeimai, bet to ierosina Saeimas Prezidijs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu! Jums vārds tiks dots. Neuztraucieties! Deputāt Žīgur, vienu mirklīti!

A.Žīgurs (LNNK).

Godātie kolēģi!..

Sēdes vadītājs. Deputāt Žīgur, es ļoti lūdzu, atļaujiet mums nobalsot par sēdes pagarinājumu, lai pabeigtu šā jautājuma izskatīšanu un lai Saeimas Prezidijs var celt priekšā to jautājumu, kuru es jums nolasīju! (Starpsauciens: "Nevajag!")

Lūdzu, balsosim! Balsojam. Lūdzu rezultātu! 21 - par, 40 - pret, 20 - atturas. Sēde netiek pagarināta.

Lūdzu - vārds deputātam Žīguram! Četras minūtes.

A.Žīgurs (LNNK).

Godātie kolēģi! Prezidij! Ir jau visā pasaulē jeb, teiksim, Rietumu pasaulē vairāk nekā 20 gadus konstatēts, ka smēķēšana ir kaitīga. Un tā rezultātā arī mums Latvijā uz katras cigarešu paciņas ir uzrakstīts, ka smēķēšana ir kaitīga. Bet vai tamdēļ ir smēķēšana palikusi mazumā? Nekādā ziņā! Ja mēs tikai paskatāmies, kas notiek visā pasaulē, arī tiem Austrumos, - katram karavīram tiek izdota kantīna, un šajā kantīnā līdzi ir arī cigaretes. Katram ļaunumam ir savs labums arī. Šinī gadījumā arī es teikšu: alkohols, narkotika un smēķēšana - visi trīs ir kaitīgi. Nu, vismazāk kaitīgais ir, saprotams, smēķēšana. Ja mēs to aizliedzam, mēs atņemam tomēr personīgo brīvību. Mēs nerunājam, ka mēs nevaram... ka mums nevajadzētu aizliegt skolās, sabiedriskās ēkās un tā tālāk smēķēt, nē! Tur vajag aizliegt. Bet ja nu cilvēkam aizliedz smēķēt pašam savās mājās jeb, teiksim, to mēs regulējam - uzliktu nodokli, un mūsu nodoklis cigaretēm ir ļoti liels, un tas varētu vēl lielāks būt, tāpat attiecībā uz alkoholu varētu daudz lielāks vēl būt, - bet kaut ko aizliegt - es domāju, tas ir pilnīgi nevietā! Ja mēs sakām, ka no smēķēšanas cilvēki paliek slimi, tad jāsaka - arī no tomātu ēšanas paliek cilvēki slimi. Un tādā veidā mēs nevaram pieiet pie šīs problēmas, jo tā nav atrisināta un arī mēs to neatrisināsim. Un ja tagad ir teikts, ka tu nevari lidojumos smēķēt... Jā, es tam piekrītu - visam, bet individuālo brīvību atņemt - to nu nevaram! Paldies par uzmanību. )Starpsauciens no zāles: "Personīgā brīvība nav ierobežota!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu - reģistrācijai. Lūdzu reģistrēties! Reģistrējamies. Lūdzu Saeimas sekretāra biedru Zigurdu Tomiņu nosaukt deputātus, kuri nepiedalās sēdē.

Uzmanību! Paziņojumam vārds Jurim Sinkam - "Tçvzemei un brīvībai". Lūdzu!

J.Sinka (TB).

Paldies. Čečenijas atbalsta grupas zināšanai: šosestdien, tas ir, parīt pulksten 11.00 pie mums atbrauks lietuviešu parlamentārieši runāt par Čečeniju, un tas būs apmēram pulksten 11.00 Kamīna zālē virs kafejnīcas Jēkaba ielā 16. Varbūt būs arī igauņi. Tā ir viņu vēlēšanās - speciāla. Un, ja kādam ir interese un iespēja, tad - lūdzu! Paldies par uzmanību.

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies:

Eduards Berklavs,

Aivars Berķis - preses konferencē,

Andris Grots,

Juris Janeks,

Imants Kalniņš,

Aleksandrs Kiršteins,

Andrejs Krastiņš,

Aristids Lambergs - preses konferencē,

Ruta Marjaša,

Valdis Pavlovskis,

Aleksandrs Pētersons,

Andris Piebalgs,

Aida Prēdele - preses konferencē,

Pauls Putniņš,

Andris Rozentāls - preses konferencē,

Leonards Stašs - preses konferencē.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Nākamā sēde 2. februārī pulksten 9.00.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datorspeciālistes: S.Bērziņa, B.Strazdiņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

SATURA RĀDĪTĀJS

1995.gada 26.janvāra ziemas sesijas sēde

Saeimas priekšsēdētāja A.Gorbunova uzruna

par 26.janvāri kā Latvijas de jure atzīšanas

dienu - 1.lpp.

Par darba kārtību - 2.lpp.

Priekšlikumi - dep. A.Panteļējevs - 2.lpp.

- dep. L.Laviņa - 3.lpp.

- dep. P.Putniņš - 3.lpp.

Par likumprojektu "Papildinājums Latvijas Republikas

konstitucionālajā likumā "Cilvēka un pilsoņa tiesības

un pienākumi""

Debates - dep. V.P.Karnups - 4.lpp.

- dep. J.Urbanovičs - 5.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zemes

privatizāciju lauku apvidos""

Debates - dep. A.Seile - 6.lpp.

- dep. J.Urbanovičs - 7.lpp.

- dep. A.Endziņš - 8.lpp.

- dep. G.Resnais - 8.lpp.

- dep. V.P.Karnups - 9.lpp.

- dep. A.Žīgurs - 10.lpp.

- dep. A.Ameriks - 11.lpp.

- dep. A.Rozentāls - 11.lpp.

- dep. O.Grīgs - 12.lpp.

- dep. A.Ameriks - 12.lpp.

- dep. F.Stroganovs - 13.lpp.

- dep. L.Stašs - 14.lpp.

Par likumprojektu "Par Apvienoto Nāciju Organizācijas

Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām

ratificēšanu" - 15.lpp.

Par likumprojektu "Grozījums likumā "Par policiju"" - 15.lpp.

Par likumprojektu "Grozījums likumā "Par Valsts

ieņēmumu dienestu"" - 15.lpp.

Par likumprojektu "Par aizsargjoslām" - 15.lpp.

Par likumprojektu "Par uzņēmējdarbības regulēšanu

enerģētikā" - 15.lpp.

Par likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības

un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu "Par

ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību"" - 16.lpp.

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma

piešķiršanu deputātam O.Kehrim"

Ziņo - Saeimas sekretāra biedrs Z.Tomiņš - 16.lpp.

Ministru prezidenta M.Gaiļa atbilde uz Saeimas

deputātu G.Bērziņa, A.Rozentāla, P.Putniņa,

G.Resnā un V.Novakšānova jautājumu (par likum-

projekta "Par zemes dzīlēm" iesniegšanas kavēšanu)

Ziņo - vides un reģionālās attīstības ministrs J.Iesalnieks - 16.lpp.

Saeimas priekšsēdētāja biedra A.Krastiņa atbilde

uz Saeimas deputātu A.Stankēvičas, I.Gravas,

I.Bukovska, A.Seiksta un I.Birznieces jautājumu

(Atlikta) - 18.lpp.

Deputātu G.Resnā, Z.Tomiņa, L.Laviņas, N.Krasohina,

O.Brūvera, M.Budovska, A.Seiles, U.Lakševica,

A.Lamberga, A.Čepāņa pieprasījums Ministru preziden-

tam M.Gailim, finansu ministram A.Piebalgam par

Finansu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta

paziņojumu (1995.gada 11.janvāris) "Par peļņas nodokļa

avansa maksājumu noteikšanas kārtību un ar to saistīto

spēkā esošo likumu neievērošanu"

Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs Z.Tomiņš - 18.lpp.

Debates - dep. G.Bērziņš - 20.lpp.

- finansu ministrs A.Piebalgs - 22.lpp.

Lēmuma projekts "Par Marisa Andersona deputāta

mandāta apstiprināšanu"

Ziņo - Saeimas sekretāra biedrs Z.Tomiņš - 24.lpp.

Lēmuma projekts "Par Rīgas apgabaltiesas tiesnešu

apstiprināšanu" (S.Buivide, M.M.Čerkasova, L.Eihe,

M.Goldšmite, O.Putāne, I.Šteinerte, E.Vernuša,

V.Zariņš, A.Zāģeris)

Ziņo - dep. A.Endziņš - 24.lpp.

Lēmuma projekts "Par P.Dzalbes apstiprināšanu par

Zemgales apgabaltiesas tiesnesi un iecelšanu par

Zemgales apgabaltiesas priekšsēdētāju"

Ziņo - dep. A.Endziņš - 28.lpp.

Lēmuma projekts "Par Zemgales apgabaltiesas

tiesnešu apstiprināšanu" (D.Andersone, M.Krotkova,

I.Preisa, V.Silamiķele)

Ziņo - dep. A.Endziņš - 29.lpp.

Paziņojums - dep. Dz.Ābiķis - 31.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs Z.Tomiņš - 32.lpp.

Lēmuma projekts "Par dažu rajonu (pilsētu)

tiesu tiesnešu iecelšanu" (O.Macpāne,

J.Vasiļkovskis)

Ziņo - dep. A.Endziņš - 32.lpp.

Lēmuma projekts "Par dažu rajonu (pilsētu)

tiesu administratīvo tiesnešu iecelšanu"

(I.Kalniņa, I.Mudele, L.Rieta, A.Strautiņš, I.Vikmane)

Ziņo - dep. A.Endziņš - 34.lpp.

Lēmuma projekts "Par uzticības izteikšanu veselības

aizsardzības valsts ministram Labklājības ministrijā

P.Apinim" - 36.lpp.

Likumprojekts "Par valsts meža izmantošanas

kārtību" (2.lasījums)

Ziņo - dep. A.Seile - 37.lpp.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un

Čehijas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu

veicināšanu un savstarpēju aizsardzību" (1.lasījums)

(Steidzams)

Ziņo - dep. I.Grava-Kreituse - 38.lpp.

Likumprojekts "Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku

piedalīšanos starptautiskajās operācijās" (2.lasījums)

Ziņo - dep. A.Ameriks - 39.lpp.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas un

Baltkrievijas Republikas līgumu par tiesisko

palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās,

ģimenes un krimināllietās" (2.lasījums) (Steidzams)

Ziņo - dep. I.Grava-Kreituse - 46.lpp.

Likumprojekts "Par līgumu starp Latvijas Republikas

valdību un Nīderlandes Karalistes valdību par

ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību"

(2.lasījums) (Steidzams)

Ziņo - dep. I.Grava-Kreituse - 47.lpp.

Likumprojekts "Par līgumu starp Latvijas Republikas

valdību un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās

Karalistes valdību par ieguldījumu veicināšanu un

savstarpēju aizsardzību" (2.lasījums)

(Steidzams)

Ziņo - dep. I.Grava-Kreituse - 47.lpp.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Polijas

Republikas līgumu par tiesisko palīdzību un

tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes

un krimināllietās" (2.lasījums) (Steidzams)

Ziņo - dep. I.Grava-Kreituse - 47.lpp.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Izraēlas

Valsts valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu

un savstarpējo aizsardzību" (2.lasījums)

(Steidzams)

Ziņo - dep. I.Grava-Kreituse - 48.lpp.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un

Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par

tehnisko palīdzību Krievijas Federācijas bruņoto

spēku Latvijas Republikas teritorijā izvietoto un

agrāk kontrolēto parasto ieroču sistēmu un

militāro objektu iznīcināšanā" (2.lasījums)

Ziņo - dep. M.Virsis - 48.lpp.

Likumprojekts "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu

1995.gadā" (3.lasījums)

Ziņo - dep. A.Piebalgs - 49.lpp.

Debates - dep. A.Seile - 54.lpp.

- dep. J.Bunkšs - 57.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 60.lpp.

- dep. J.Bunkšs - 63.lpp.

Paziņojums - dep. J.Lagzdiņš - 65.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs Z.Tomiņš - 66.lpp.

Debašu turpinājums (likumprojekts "Par

pašvaldību finansu izlīdzināšanu l995.gadā")

- dep. G.Bērziņš - 67.lpp.

- dep. J.Bunkšs - 68.lpp.

Likumprojekts "Par pašvaldību budžetu"

(2.lasījums)

Ziņo - dep. A.Poča - 70.lpp.

Likumprojekts "Par privatizācijas sertifikātiem"

(2.lasījums)

Ziņo - dep. R.Jonītis - 83.lpp.

Debates - dep. U.Lakševics - 85.lpp.

- dep. A.Seile - 87.lpp.

- dep. R.Jonītis - 88.lpp.

- dep. V.P.Karnups - 91.lpp.

- dep. A.Seile - 91.lpp.

- Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs

D.Viesturs - 95.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 96.lpp.

- dep. A.Poča - 98.lpp.

- dep. A.Seile - 99.lpp.

- dep. J.Zaščerinskis - 100.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 102.lpp.

- dep. J.Zaščerinskis - 104.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 104.lpp.

- dep. A.Seile - 105.lpp.

- 108.lpp.

- dep. A.Poča - 110.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām""

(1.lasījums)

Ziņo - dep. J.Bunkšs - 111.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Latvijas

Republikas civilo aizsardzību"" (2.lasījums)

Ziņo - dep. A.Līgotnis - 113.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Latvijas

Republikas obligāto valsts dienestu"" (3.lasījums)

Ziņo - dep. A.Līgotnis - 115.lpp.

Likumprojekts "Par tabakas izstrādājumu ražošanas,

realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu"

(1.lasījums)

Ziņo - dep. P.Elferts - 115.lpp.

Debates - dep. Dz.Ābiķis - 117.lpp.

- dep. M.Graudiņš - 118.lpp.

- dep. G.Resnais - 122.lpp.

- dep. A.Prēdele - 126.lpp.

Par sēdes pagarināšanu (deputāta A.Rubika

atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājam) - 129.lpp.

Debašu turpinājums - dep. A.Žīgurs - 130.lpp.

Paziņojums - dep. J.Sinka - 131.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs Z.Tomiņš - 131.lpp.

Ceturtdien, 29.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 29.februāra kārtējā sēde
10:30  Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde
17:00  2024.gada 29.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem - atcelta