Latvijas Republikas 5.Saeimas ārkārtas sēde

1995.gada 23.augustā

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Godātie deputāti! 1995.gada 23.augusta Saeimas ārkārtas sēdi paziņoju par atklātu. Darba kārtībā ir divi jautājumi - Saeimas lēmuma projekts "Par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnešu skaitu" un likumprojekts "Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā", otrais lasījums. Sākam izskatīt pirmo jautājumu. Lūdzu referentu! Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Lūdzu izmantot dokumentu nr.763, kurā ir Saeimas lēmums "Par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnešu skaitu" un kura būtība ir palielināt Augstākās tiesas tiesnešu skaitu uz 47 tiesnešiem (pašreiz ir 35 tiesneši). Jums šim dokumentam ir pievienota arī Augstākās tiesas priekšsēdētāja vēstule, kura adresēta Saeimas priekšsēdētājam Gorbunova kungam, kā arī projekts par Augstākās tiesas struktūras reorganizāciju, kā arī štatu saraksts kā tāds. Kāpēc mums būtu jāizskata šis lēmums tagad un kāpēc es lūdzu kopā ar grozījumiem Civilprocesa kodeksā Saeimas Prezidiju sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi? Tāpēc, ka mums ir jāpieņem šis lēmums, lai varētu praktiski reāli veikt reorganizāciju Augstākajā tiesā, lai varētu izveidot tos departamentus, kurus paredz likums "Par tiesu varu", lai varētu izveidot Augstākās tiesas senātu un līdz ar to lai ar šā gada 1.oktobri reāli varētu sākt funkcionēt apelācijas instances. Šobrīd mums vēl ir saglabājusies vecā padomju sistēma, kur kā pirmās instances tiesa ir minēta rajona vai pilsētas tiesa, jo apgabaltiesa vēl neveic apelācijas tiesas funkcijas, un tātad pastāv tikai kasācijas iespējas. Šis lēmuma projekts paredz, ka, palielinot tiesnešu skaitu, - tas nebūt nenozīmē, ka tiesnešu skaits tiek palielināts uzreiz šodien, bet tas dod iespēju Augstākajai tiesai jau tā finansējuma ietvaros, kāds ir pašreiz... Bez tam gribu jūs informēt, ka, gatavojot budžeta grozījumus, ko izstrādājusi valdība un ko Saeima jau ir akceptējusi pirmajā lasījumā, ir arī valdības priekšlikums par Augstākās tiesas budžeta palielinājumu par 12 tūkstošiem un vēl dažiem latiem, lai varētu reāli šogad vēl palielināt ar nelielu tiesnešu skaitu, bet šis tiesnešu skaits ir nepieciešams, lai varētu plānot nākamā gada budžetu jau izejot no tā, kāda ir reālā Augstākās tiesas funkcionēšanas nepieciešamība. Tāpēc es aicinātu cienīto Saeimu atbalstīt šo priekšlikumu un pieņemt šo lēmumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Andrejs Siliņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu! Deputāta Andreja Siliņa nav zālē? Lūdzu!

A.Siliņš (LC).

Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es šeit gribu runāt par šo jautājumu tādēļ, ka, neskatoties uz to, ka reformas ir vajadzīgas, mēs visi saprotam, ka pašreiz mūsu valsts finansiālais stāvoklis ir ļoti sarežģīts un ka šīs reformas diemžēl paredz arī grozījumus budžetā tajā virzienā, ka tiek palielināts finansējums Augstākajai tiesai. Un es domāju, ka tas Kārtības rullī nav rakstīts vis par lēmumiem, bet par likumiem, ka, pirms izskata pirmajā lasījumā, ir jābūt Finansu ministrijas atzinumam par šiem jautājumiem. Šeit šāds atzinums nav redzams, tādēļ es domāju, ka tā iemesla dēļ vien šo jautājumu vajadzētu atlikt un izskatīt saņemtajiem dokumentiem pamatojumu, vai tas tagad ir iespējams - papildus izdalīt finanses, tagad, kad trūkst naudas ļoti daudzās sfērās. Es saprotu, ka reformas ir vajadzīgas visās vietās, bet es nepiekrītu tam, ka reformas var veikt, tikai palielinot darbinieku skaitu, palielinot naudu, un tad cerēt, ka būs kaut kas labāks. Reformām - tieši otrādi! - vajadzētu būt tādām, lai skaits samazinātos un lai arī finanses galu galā samazinātos. Šis jautājums atrisināts šeit netiek. Tieši otrādi! Reformas ir reformu dēļ, bet varbūt vēl sliktāk - to tiesnešu dēļ, kuri grib saņemt ļoti pieklājīgas algas.

Un tagad es gribu pievērst jūsu uzmanību šim Latvijas Republikas Augstākās tiesas štatu sarakstam, kas ir pievienots projekta beigās. Šeit ir ļoti interesanta vieta vienā vietā apslēpta - tajā rindiņā, kur priekšsēdētājam paliek tā pati alga, arī priekšsēdētāja vietniekam tāpat, pie kam tās ir ļoti solīdas algas - 412 latu un 358 lati. Tiesnešiem, kuru skaits palielinās no 32 uz 41, līdz šim alga ir bijusi 295 lati, bet pēc tam, ja izdala ar 41, ir paredzēta 336 lati, tātad katram tiesnesim nāk klāt 41 lats mēnesī. Tas ir mazliet mazāk par skolotāja vidējo algu, un tas nozīmē, ka mēs ar vieglu roku sakām, ka šī reforma mums nozīmē likvidēt 41 vai 40 skolotājus. Pieliekam šeit klāt, un reforma ir izdarīta. Tiesneši laimīgi, neskatoties uz to, ka varbūt vajadzēja veikt tieši otrādu analīzi - izanalizēt, cik labi un kārtīgi ir strādājuši tiesneši. Ir daudz piemēru, kad tieši Augstākās tiesas tiesnešu darbs ir bijis nekvalitatīvs, un tad pēc tam varētu domāt par to. Taču tagad ar vieglu roku, ar Saeimas lēmumu, bez Finansu ministrijas atzinuma mēs nobalsosim, lai iet vaļā - no 35 paaugstināt līdz 47 tiesnešiem, un vispār 58 jaunas štata vienības klāt. Es uzskatu, ka tas pašreiz ir nepiemēroti pašreizējiem apstākļiem, bet galvenokārt es tomēr gribētu dzirdēt un redzēt, pirms to apspriež, Finansu ministrijas slēdzienu, ka tas ir iespējams šajos apstākļos, kad visiem tiek samazinātas finanses, ka vienā vietā tomēr ir iespējams viņas palielināt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk runātāji nav pieteikušies. Līdz ar to debates pabeidzam. Lūdzu referentu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamais Siliņa kungs! Ja jūs būtu ieklausījies tajos vārdos, ko es teicu pašā sākumā, ka valdība ir iesniegusi un Budžeta un finansu komisijai ir priekšlikums par finansējuma palielināšanu budžeta grozījumos par 12 tūkstošiem 99 latiem, ja mani atmiņa neviļ. Tātad šeit nav runa par to, ka visi šie štati tiek aizpildīti uzreiz šodien. Tā ir viena lieta. Līdz ar to, ja tas nāk no valdības, tad tas nav Finansu ministrijas... tad atzinums nekāds nav vajadzīgs, jo nenāk jau Juridiskā komisija ar šādu priekšlikumu. Tātad šeit tas viss jau ir paredzēts par skaita palielināšanu. Es saprotu, ka varbūt daudzās sfērās var veikt reformas, nevis palielinot štatus, bet tos samazinot, bet, ja mēs runāsim nopietni, Siliņa kungs, tad tiesu struktūras ir tās, kuras ir palikušas skaita ziņā ļoti mazskaitlīgas, un, gribam mēs to vai negribam, perspektīvā mums nāksies ne tikai Augstākās tiesas tiesnešu skaitu palielināt, bet arī palielināt tiesnešu skaitu rajonu un pilsētu tiesās, arī apgabaltiesās, jo jau šodien lietas izskatīšanai tiek noliktas ar milzīgu amplitūdu atkarībā no tā, kādas kategorijas ir šīs lietas. Un, ja lietas tiek nozīmētas uz izskatīšanu pēc diviem mēnešiem, pēc trijiem mēnešiem, pēc pusgada - vai tas ir normāli? Un tas ir tikai tāpēc, ka nav pietiekošs cilvēku skaits.

Mēs šodien Saeimā pieņemam arvien jaunus likumus, kuros paredzam iespēju cilvēkam griezties tiesā, lai aizstāvētu savas aizskartās intereses. Pārsūdzības iespējas, ja mēs saglabāsim to pašu tiesnešu skaitu, būtībā mēs padarām par neiespējamām, par nerealizējamām. Es lūdzu to ņemt vērā. Šeit nav runa arī ne par kādu algas palielinājumu. Es nezinu, no kurienes Siliņa kungs to ir izņēmis ārā. Un, ja mēs runājam par algām, tad es jūs gribētu informēt arī par vēl tādu lietu, ka, piemēram, Norvēģijā Augstākās tiesas priekšsēdētājam alga ir lielāka nekā parlamenta priekšsēdētājam, nekā valdības galvam. Tā ir trešā vara. Un, ja mēs gribam, lai tiesu sistēmā mums strādātu augsti kvalificēti profesionāļi, tad mums ir jādomā par viņu atalgojumu. Un es vēlreiz atkārtoju - neizdarot to, mēs atstājam veco sistēmu, mēs neradām cilvēkiem iespēju lietu pārsūdzēt apelācijas kārtībā, tas ir, lai jau augstāka instance ar kvalificētāku tiesnešu sastāvu varētu lietu izskatīt pēc būtības, ne tikai procesuālo normu pārkāpumu, un tāpēc es tomēr aicinu cienījamo Saeimu atbalstīt šo lēmumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Saeimas lēmuma projektu - noteikt, ka Latvijas Republikas Augstākās tiesas sastāvā ir 47 tiesneši, tajā skaitā senātā - 19 tiesneši un tiesu palātās - 28 tiesneši. Balsosim, lūdzu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 6, atturas - 6. Lēmums ir pieņemts.

Nākošais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā". Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā "Latvijas ceļa" deputāts Bordāns. Lūdzu!

J.Bordāns (LC).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 910, un Juridiskā komisija lūdz izskatīt un pieņemt grozījumus Latvijas Civilprocesa kodeksā otrajā lasījumā.

Īsi par visiem grozījumiem kopā gribētu teikt, ka likumprojektā ir pavisam 32 priekšlikumi, kas būtībā nosaka to, ka tiesu reforma turpinās un šīs reformas gaitā tiek būtiski mainīta Latvijas Augstākās tiesas struktūra, tiek pabeigta tiesas senāta struktūras izveide, Augstākās tiesas senāta izveidošana, un visi grozījumi ir saistīti tieši ar šīm procesuālajām lietām.

Komisijai būtībā arī iepriekš neradās lielas domstarpības par principāliem jautājumiem, tāpēc visi šeit iesniegtie priekšlikumi galvenokārt runā par tehniskām detaļām.

Tātad likumprojekta 1. priekšlikums. Ir priekšlikums izteikt Civilprocesa kodeksa 7. pantu jaunā redakcijā, kur ir mainīts nosaukums, ir minēta civillietu koleģiāla izskatīšana un ir ieteikts izslēgt 7. panta piekto daļu. Šis tieslietu ministra priekšlikums ir pieņemts. Tas nosaka jaunu Augstākās tiesas struktūru, kādā veidā viņa darbojas.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi deputātiem? Nav. 7. pants ir akceptēts. Tālāk, lūdzu!

J.Bordāns. Tātad izteikt 7.1 pantu redakcijā, kādu ir piedāvājusi Juridiskā komisija. Šī panta grozījumu būtība ir tāda, ka padomju civiltiesiskās normas un termini tiek aizstāti ar civiltiesiskiem terminiem, kādi ir minēti un tiek lietoti Latvijas Civillikumā.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Bordāns. Nākošais priekšlikums ir tieslietu ministra priekšlikums - izslēgt 12. pantu. Komisija ir pieņēmusi šādu priekšlikumu un ierosina par to...

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu? Tālāk! (Zālē liels troksnis.)

Es atvainojos! Kolēģi deputāti! Esiet tik laipni un izturieties nedaudz klusāk... Lūdzu, turpiniet!

J.Bordāns. Tieslietu ministra priekšlikums - izslēgt 13. pantu, kas runā par prokuratūras uzraudzību civilprocesā. Tas ir saistīts ar Prokuratūras likuma jaunu redakciju, kas ir diezgan sen jau pieņemta, bet nebija izdarīti attiecīgi grozījumi Civilprocesa kodeksā, kas nosaka tiesu varas neatkarību no prokuratūras un no valsts varas.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav? Lūdzu, tālāk!

J.Bordāns. Izteikt Civilprocesa kodeksa 15. pantu jaunā redakcijā. Un ir pieņemts arī tieslietu ministra priekšlikums par atsevišķiem redakcionāliem precizējumiem. Jā, te varbūt varētu piebilst, ka šis pants, šie grozījumi nostiprina sacensības principu Latvijas tiesu tiesvedībā un nedaudz atšķiras no tā, kā tas tika izskatīts iepriekš padomju tiesībās.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Lūdzu, tālāk!

J.Bordāns. Priekšlikums - izslēgt 17. panta piekto daļu - tika pieņemts.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Bordāns. 7. priekšlikums - izslēgt 26. panta pirmās daļas pirmajā punktā vārdus, kas ir minēti dokumentā. Tie ir saistīti ar Saimnieciskās tiesas reformu, faktiski ar tiesu sistēmas reformu un Saimnieciskās tiesas darbības paredzēto izbeigšanu saskaņā ar mūsu pirmajā lasījumā pieņemto likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Pieņemts.

J.Bordāns. Šī paša minētā iemesla dēļ ir priekšlikums izslēgt 27. pantu.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Bordāns. Izslēgt 29. pantu ar šādu pašu motivāciju.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Bordāns. 10. priekšlikums - izteikt Civilprocesa kodeksa 41. pantu sekojošā redakcijā. Paskaidrošu, ka īpaši būtisku izmaiņu šajā pantā nav. Ir noteikts, ka tātad prokuroram paliek tiesības darboties noteiktā kārtībā - piedalīties civilprocesā, veikt nepieciešamās darbības pilsoņu interešu aizsardzībā - gan pilsoņu, gan valsts interešu aizsardzībā, taču te liek akcentu uz viņa tiesībām, bet neuzliek striktus pienākumus.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Bordāns. Izteikt 80. pantu sekojošā redakcijā. Tātad ir pieņemta Ministru kabineta piedāvātā redakcija, un jūs varat redzēt, kādā veidā tiek izstrādātas valsts nodevas, attiecīgas civilprasības tiesvedībā.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav? Pieņemts komisijas priekšlikums.

J.Bordāns. Papildināt 88. panta pirmo sadaļu. Jā, šī varbūt ir būtiska lieta, kas saistīta ar to, ka laulātajiem un arī pirmās un otrās pakāpes radiniekiem mantojuma lietās daļā par privatizācijas sertifikātu mantošanu viņi ir atbrīvoti no tiesas izdevumu samaksas.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Bordāns. Izteikt jaunā redakcijā 114. panta pirmo daļu, kura būtībā saistīta ar apelācijas instances iekļaušanu civilprocesa tiesvedībā... tiesvedības civilprocesā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

J.Bordāns. 119.1 pants - civillietu piekritība apgaltiesai. Pants izteikts jaunā redakcijā un ir saistīts ar tiesu reformas turpināšanu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem?

J.Bordāns. Jaunā redakcijā izteikts arī 123. pants - "Izņēmuma piekritība". Tas nedaudz atšķiras tātad no pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta, taču ir izslēgta trešā daļa, kura pēc būtības nosaka to, ka, mūsuprāt, - nav nepieciešams atsaukties uz atsevišķu likumu, jo tiesai tik un tā tas ir jāievēro un viņa arī vadīsies pēc tā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Pieņemts.

J.Bordāns. 17. priekšlikums - likumprojektu papildināt ar jaunu 137.1 pantu - "Prasības nodrošinājums pirms prasības celšanas". Pants ir ļoti būtisks. Šādas prakses līdz šim nebija, - tā netika pieļauta tiesvedībā, ka iespējamais prasītājs varēja lūgt nodrošināt prasību arī pirms prasības celšanas, un pantā ir noteikti gadījumi, kādos šīs darbības var tikt izdarītas. Tas ir gadījumos, ja pastāv draudi, ka iespējamais atbildētājs izvairīsies vēl pirms prasības celšanas... ka varēs izvairīties no viņa parādu piedziņas.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Pieņemts.

J.Bordāns. Izslēgt Civilprocesa kodesa 199.1 panta 4. punktā vārdus... Un šis ir redakcionāls labojums.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Bordāns. Izteikt 209. panta pirmo daļu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Būtu labi, ja būtu dažu vārdu komentārs par jauno redakciju... (Starpsauciens no zāles: "Nav iebildumu.")

J.Bordāns. Šis ir saistīts ar to, ka mainīja... tātad rodas apelācijas iespējas. Pants nosaka, kādā veidā stājas spēkā pirmās instances tiesas spriedums, jo līdz šim šī kārtība bija citāda tieši tādēļ, ka trūka vienas tiesvedības pakāpes - pārsūdzēšanas iespējas. Un arī tā, kādā veidā tiek izskatīts apelācijas kārtībā... Tātad otrajā instancē šīs normas ir atrunātas sekojošā likuma... jaunā likumprojekta nodaļā, Civilprocesa kodeksa nodaļā. Tālab ir bijis jāgroza tieši šis pants.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tālāk, lūdzu!

J.Bordāns. Arī saistībā ar šo apelācijas instances ieviešanu tiesvedībā ir piedāvājums tātad - un ir pieņemts - izteikt 211. pantu jaunā redakcijā. Tie ir nekavējoties izpildāmie tiesas spriedumi. Un nākamajos pantos, ko mēs izskatīsim, būs noteikta arī kārtība, kādā veidā stājas spēkā... kādā veidā tiek izpildīti šie spriedumi un kādā veidā lietas var būt pārsūdzētas arī šinīs gadījumos, kad spriedumi tiek nekavējoties izpildīti. Tas ir saistīts arī ar tiesvedības ... tātad tiesu darbības paātrināšanu.

Sēdes vadītājs. 211. pants ir pieņemts. Tālāk!

J.Bordāns. Svītrot 212. pantu. Šis ir saistībā ar 211. pantu. Faktiski šī daļa, kas nosaka, kādā veidā var pieļaut tiesas spriedumu nekavējoties izpildīt, ir, jūs redzat, esošajā redakcijā pasvītrotais teksts. Tas ir ievietots 211. pantā, un tādējādi šā panta būtība ir jau izteikta, un saistībā ar pārējiem labojumiem Civilprocesa kodeksā pārējās 212. panta daļas vairs nav nepieciešamas. Tādēļ šis pants ir svītrojams.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

J.Bordāns. Tāpat tiek svītroti arī 233. panta ceturtajā daļā vārdi "kasācijas kārtībā", jo arī turpmāk šajā mūsu izskatāmajā tekstā parādīsies faktiski pilnīgi cita kasācijas kārtība civilprocesuālajā tiesvedībā.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Bordāns. Juridiskā komisija ir iesniegusi pilnīgi jaunu priekšlikumu, kas pirmajā lasījumā netika iesniegts un izskatīts, - precizēt Civilprocesa kodeksa pantu numerāciju. Šī ir tīri tehniska lieta un saistīta ar to, ka rudenī... pavasarī Saeimā pieņemtie Civilprocesa kodeksa labojumi... tika atrastas kļūdas pantu numerācijā: 285., 285.1 un 285.2 pants dublējas esošajā Civilprocesa kodeksā, un, lai novērstu šo nepilnību, tātad ir piedāvājums uzskatīt šos pantus attiecīgi par 284.1, 284.2 un 285. pantu.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Bordāns. Likumprojekta 24. pants nosaka svītrot kodeksa trešo sadaļu - "Tiesvedība kasācijas instancē".

Sēdes vadītājs. Tālāk!

J.Bordāns. Tātad ļoti būtiska lieta ir tā, ka no kodeksa tiek svītrota vesela sadaļa un pazūd vesels jēdziens - "kasācijas instances" - tādā izpratnē, kādā tas pastāvēja visus padomju laikus, un turpmāk tiek piedāvāta jauna sadaļa, jo mainās šī kasācijas būtība - nākotnē ir paredzēts to mainīt sakarā ar to, ka tiek ieviesta arī apelācijas instance.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

J.Bordāns. Par šo pašu labojumu. Es uzskatu, ka acīmredzot nebūtu nepieciešams lasīt katru pantu atsevišķi, jo šis ir viens likumprojekta pants, un es tātad nelasīšu katru svītrojamo pantu. Būtu arī jāmin, ka šajā pašā priekšlikumā tiek ietilpināta arī likumīgā spēkā stājušos... jā, es atvainojos, tas ir jau 25.priekšlikums - par likumīgā spēkā stājušos spriedumu un lēmumu jaunu izskatīšanu. Arī šī kārtība tiek grozīta nākamajos pantos, kādi tiek likti priekšā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav.

J.Bordāns. Un 26.priekšlikums, likumprojekta 26.pants, ir - papildināt kodeksu ar jaunu sadaļu, tas ir, trešo A sadaļu: "Tiesas spriedumu un lēmumu pārsūdzēšana". Šī sadaļa ir varbūt pati būtiskākā visā likumprojektā un nosaka tiesvedības kārtību gan apelācijas instancēm, gan arī kasācijas instancēm jaunā izpratnē. Ja jums nebūtu priekšlikumu vai jautājumu par kādu no atsevišķiem pantiem, jo te ir izteikti un piedāvāti pilnīgi jauni panti, un salīdzinot ar priekšlikumu, kāds ir saņemts no Ministru kabineta, ir redzams, ka Juridiskajā komisijā izdarītie precizējumi attiecas faktiski tikai uz tehniskām detaļām un redakcionāliem labojumiem... tāpēc, ja jums nebūtu iebildumu un ja jūs to apstiprinātu, mēs varētu pāriet pie likumprojekta 27.panta un visus šajā likumprojekta pantā iekļautos Civilprocesa kodeksa pantus atsevišķi nelasīt un neizskatīt.

Sēdes vadītājs. Kurā lapaspusē tas būtu?

J.Bordāns. Nākamais ir 43.lapaspusē.

Sēdes vadītājs. O, jā! Tāds pamatīgs gājiens uz priekšu. (Starpsauciens nio zāles: "Labi ir!") Vai deputātiem ir kādi iebildumi? Deputāts Rozentāls izteica atbalstu, tas ir stenogrammas labad. Nav iebildumu. Līdz ar to, lūdzu, 44.lapaspuse!

J.Bordāns. Likumprojekta 27.pants. Es saklausīju no Jonīša kunga runu, tātad varbūt aizrādījumu, ka bija jau iepriekš grozījumi, kas ir būtiski. Varbūt tiešām, lai šis jautājums nepaliktu neizrunāts, ir jāsaka, ka tajā pašā likumprojekta 26.pantā tomēr ir lietas, kas tika pēc būtības noraidītas Juridiskajā komisijā, un tas ir tieslietu ministra priekšlikums - papildināt 347.pantu ar 12.punktu šādā redakcijā: "Valsts kontroles lēmumi par uzrēķiniem". Tātad šis priekšlikums deva tiesības kā izpildu dokumentu uzskatīt arī Valsts kontroles lēmumus par uzrēķiniem. Juridiskās komisijas viedoklis un arī no Tieslietu ministrijas pieaicināto speciālistu viedoklis sakrita ar mūsu viedokli, un mēs analizējot nonācām pie secinājuma, ka šādi Valsts kontroles lēmumi netiek izsniegti, pamatojoties uz tiesu spriedumiem, un tas būtu būtisks tiesu varas... tātad iejaukšanās tiesvedības principos, un tas nesaskan ar Civilprocesa kodeksa vispārīgajām normām un nesaskan arī ar, varētu teikt, konstitucionālajiem principiem par tiesu varas dalīšanu. Tātad, ja pret to nav iebildumu, mēs varbūt varētu pāriet pie nākamā jautājuma.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Bordāns. Likumprojekta 27.pants - izteikt 348.panta pirmo un otro daļu jaunā redakcijā. Šis pants nosaka izpildraksta izsniegšanas būtībā tehniskas detaļas, kas ir saistītas ar apelācijas instances ieviešanu un to, kādā veidā tiek izsniegti izpildraksti par pirmās instances vai apelācijas instances tiesas spriedumiem.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Bordāns. Lkumprojekta 28.pants: 353.panta pirmā daļa tiek izteikta jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Arī pret šo nav iebildumu.

J.Bordāns. Likumprojekta 29.pants - izteikt Civilprocesa kodeksa 354.panta otro daļu jaunā redakcijā, un, kā jūs redzat, tas ir saistīts vienkārši ar vārda "pilsoņi" svītrošanu no esošā Civilprocesa kodeksa teksta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Bordāns. Nav uzskatīts par atsevišķu likumprojekta pantu arī deputātes Počas ieteiktais papildinājums - papildināt 356.pantu ar vārdiem "izņemot nodokļu administrācijas lēmumus par nodokļu parāda piedziņu, kurus izpilda nodokļu administrācijas ierēdņi". Juridiskā komisija ir noraidījusi šo priekšlikumu tiešā saistībā ar manis minēto argumentāciju attiecībā uz 347.panta 12.punktu, kas ir saistīts ar Valsts kontroles darbību, un šeit tas ir arī saistīts ar nodokļu administrācijas lēmumiem, un iebildums ir tieši tas pats - ka valsts izpildinstitūciju iejaukšanās tiesvedības darbībā... faktiski tā nebūtu iejaukšanās, bet šo tiesvedības funkciju saplūšana ar valsts izpildvaras funkcijām nebūtu vēlama.

Un likumprojekta 30.pants.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Bordāns. Likumprojekta 30.pants: aizstāt Civilprocesa kodeksa 362.pantā vārdus "pçc šā kodeksa 207.panta noteikumiem" ar vārdiem "pçc šā kodeksa 207. vai 307.1panta noteikumiem". Un 307.1 panta noteikumi nosaka izpildāmā apelācijas instances sprieduma izskaidrošanu. Tehnisks papildinājums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Lūdzu, tālāk!

J.Bordāns. Likumprojekta 31.pants, kurā ir analoģiska motivācija kā likumprojekta 30.pantā. Tiek papildus minēta 309.1 pantā noteiktā kārtība, un tas attiecas uz apelācijas instances tiesas sprieduma izpildīšanas atlikšanu vai sadalīšanu termiņos, sprieduma izpildīšanas veida un kārtības grozīšanu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

J.Bordāns. Likumprojekta 32.pants - svītrot 370.panta otro un trešo punktu un attiecīgi ceturto, piekto un sesto punktu uzskatīt par otro, trešo un ceturto punktu. Argumenti, kālab komisija piekrita šim priekšlikumam ir tādi, ka otrais un trešais punkts, kā jūs redzat, nosaka, ka tiesu izpildītājam ir tiesības apturēt izpildīšanas lietvedību tajā gadījumā, ja to lūdz parādnieks, kas atrodas obligātajā valsts dienestā vai kam ir uzdots veikt kādu valstisku pienākumu, un arī tad, ja parādnieks atrodas ilgstošā dienesta komandējumā. Šāda nosacījuma izpildīšana bija iespējama tikai sociālistiskā saimnieciskā kārtībā, kad valsts noteica kādus valstiskus pienākumus, komandējumus un tamlīdzīgi, un viņi arī varēja tiesai uzdot tādā veidā apturēt izpildīšanas lietvedību. Pašlaik Civillikums nosaka precīzu kārtību, kādā veidā... kas notiek ar parādnieka mantu, ja parādnieks ir ilgstošā prombūtnē. Un arī jebkurš obligātais valsts dienests nebūtu šādā veidā attaisnojams attiecībā uz tiesvedību pret šo obligātajā valsts dienestā esošo personu.

Sēdes vadītājs. Arī pret šo nav iebildumu.

J.Bordāns. Un tiek noraidīts priekšlikums - papildināt 375.panta otro daļu pēc vārdiem "izpildu uzrakstiem" ar vārdiem "vai nodokļu administrācijas iestāžu lēmumiem" un arī papildināt šā panta ceturto daļu šādā redakcijā: "Lietās par nodokļu parāda piedziņu saistītos izdevumus ieskaitīšanai valsts ienākumos, kā arī atlīdzību nodokļu administrācijas ierēdnim no parādnieka piedzen pēc nodokļu administrācijas iestādes lēmuma. Par šo lēmumu nodokļu administrācijai var iesniegt sūdzību". Argumentāciju sakarā ar deputātes Počas iesniegtajiem iepriekš minētajiem priekšlikumiem es jau minēju, - ka šīs nebūtu tiesvedības un tiesas funkcijas un tiesu izpildītāju funkcijas.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā" pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts ir pieņemts otrajā lasījumā.

J.Bordāns. Lūdzu priekšlikumu iesniegšanai termiņu noteikt līdz 10.septembrim.

Sēdes vadītājs. Vai pret šo priekšlikumu ir iebildumi? Nav. Pieņemts.

Līdz ar to Saeimas ārkārtas sēdes darba kārtība ir izskatīta. Lūdzu zvanu - būs reģistrācija! Lūdzu, reģistrēsimies! Reģistrējamies. Saeimas sekretāra biedri Irēnu Folkmani lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies. Lūdzu uzmanību!

I.Folkmane (5.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Ārkārtas sēdē šodien nav reģistrējušies šādi deputāti:

Andris Ameriks,

Aivars Berķis,

Igors Bukovskis,

Jānis Bunkšs,

Olga Dreģe,

Gaļina Fjodorova,

Māris Graudiņš,

Andris Gūtmanis,

Ojārs Kehris...

Sēdes vadītājs. Ojārs Kehris ir zālē.

I.Folkmane. Ojārs Kehris zālē.

Edvīns Kide... zālē,

Aleksandrs Kiršteins,

Nikolajs Krasohins,

Andrejs Krastiņš,

Vilis Krištopans,

Valdis Pavlovskis,

Aija Poča,

Indra Sāmīte,

Juris Sinka,

Jānis Straume,

Zigurds Tomiņš,

Jānis Vaivads un

Joahims Zīgerists.

Sēdes vadītājs. Saeimas 23.augusta ārkārtas sēdi paziņoju par slēgtu. Līdz pulksten 15.00 pārtraukums. 15.00 sāksim kārtējo sēdi.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute



SATURA RĀDĪTĀJS

1995.gada 23.augusta rudens sesijas

ārkārtas sēde


Likumprojekts æPar Latvijas Republikas Augstākās tiesas

tiesnešu skaituæ (1.lasījums)

(763.dok.)

Ziņo - dep. A.Endziņš - 1.lpp.

Debates - dep. A.Siliņš - 2.lpp.

Likumprojekts æGrozījumi Latvijas Civilprocesa

kodeksāæ (2.lasījums)

(910.dok.)

Ziņo - dep. J.Bordāns - 5.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa Saeimas sekretāra

biedre I.Folkmane - 17.lpp.

Ceturtdien, 29.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 29.februāra kārtējā sēde
10:30  Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde
17:00  2024.gada 29.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem - atcelta