Latvijas Republikas 5.Saeimas sēde

1995.gada 16.februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Godātie deputāti! Mums ir jāturpina izskatīt likumprojekts "Par pārtiku". Pirms mēs turpinām izskatīt šo likumprojektu un turpinām debates par 14. pantu, es lūdzu jūsu atļauju runāt par procedūru. Jūs jau zināt, ka mūsu Saeimā oficiālā vizītē ir ieradusies Zviedrijas Karalistes Riksdaga spīkere Birgita Dāla un Zviedrijas Karalistes parlamentāriešu delegācija, un es lūdzu Saeimu akceptēt pulksten 11.00 piecpadsmit minūšu pārtraukumu kārtējā jautājuma izskatīšanā, lai mēs varētu sveikt Zviedrijas Karalistes parlamentāriešu delegāciju un lūgt tribīnē uz 15 minūtēm Zviedrijas Karalistes Riksdaga spīkeri Birgitu Dālu. Vai deputātiem ir iebildes vai citi priekšlikumi par šo procedūru? (Starpsaucieni no zāles: "Nav, nav!") Nav. Līdz ar to uzskatām, ka Saeima ir pieņēmusi lēmumu par to, ka pulksten 11.00 būs 15 minūšu ilgs pārtraukums kārtējā jautājuma izskatīšanā.

Tātad turpinām izskatīt otrajā lasījumā likumprojektu "Par pārtiku". Mums bija atklātas debates par 14. pantu, un debatēs pieteicies ir Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Tātad šajā pantā ir komisijas variants un ir Zigurda Tomiņa priekšlikumi, un principā Tomiņa priekšlikumi pārsvarā ir ietverti komisijas variantā, tikai nav ietverta viena tāda būtiska lieta, kas, mūsuprāt, ir viena no svarīgākajām šajā likumā, jo šeit ir runa par pārtiku, par kontroles kārtību, bet ir runa par kontroli, pārtikas kvalitātes atbilstības kontroli, tikai ražošanas uzņēmumos. Tā kā Tirdzniecības kodekss mums kavējas - mēs par to jau runājām sen - un tirdzniecība ir pilnīgi neregulēta, mūsu skatījumā, ļoti svarīgi ir, lai šajā pantā būtu runa arī par tirdzniecības uzņēmumu kontroli pār pārtikas kvalitāti. Tanī gadījumā, kad tiks pieņemts Tirdzniecības kodekss, kur varbūt būs precīzi tas atrunāts... varētu būt, ka šī norma tiek mainīta vai ietverta tanī likumā, Tirdzniecības kodeksā, bet, tā kā pašreiz tas nav sācis savu izskatīšanas gaitu Saeimā... Dokuments ir ļoti liels, un es domāju, ka tuvākajā laikā diemžēl Tirdzniecības kodekss netiks pieņemts. Un tāpēc - par procedūru: ierosinu balsot. Pirmkārt, Tomiņa priekšlikumi ir plašāki nekā komisijas un iesniegti iepriekš, un ierosinu principā balsot par šo pantu pa punktiem - un tā, kā šeit Tomiņa priekšlikumā rakstīts, par 1., 3., 4., bet tas ir attiecībā pret iepriekšējā lasījumā pieņemto redakciju, bet pirmais ar otro punktu ir principā apvienots - gan Tomiņa, gan komisijas variantā, un līdz ar to šie punkti tagad attiecībā pret Tautsaimniecības komisijas variantiem atbilst attiecīgi pirmajam, otrajam un trešajam punktam. Un tāpēc es lūdzu par katru no šiem punktiem balsot atsevišķi. Un pārējos formulējumos tie pilnībā sakrīt, jo, ņemot vērā Tomiņa izstrādāto redakciju, komisija jau principā ir to pieņēmusi pilnīgi, tikai nav likusi diemžēl šo vārdu "tirdzniecības". Un tāpēc, balsojot par Tomiņa priekšlikumiem, par pirmajiem trijiem punktiem... tālāk komisijas variants būtu pieņemams. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt debatēs par šo pantu? Debates pabeigtas. Lūdzu referentu!

V.Novakšānovs (LZS).

Labrīt, godājamais Prezidija priekšsēdētāj, Prezidij, cienījamie deputāti un klātesošie! Jāsaka, ka deputāta Zigurda Tomiņa priekšlikumos ir... tā, kā teica cienījamais deputāts Gundars Bērziņš, bet viņa priekšlikumi daļēji ir ietverti arī komisijas priekšlikumos, un tāpēc es neuzstāju, bet pašiem deputātiem nu ir jāizšķiras par balsojumu, vai viņi piekrīt Zigurda Tomiņa priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, lūdzu, uzklausiet, kāda būs procedūra! Vispirms balsosim par tekstu, kas ir 10. lappusē, - deputāta Zigurda Tomiņa priekšlikumi. 14. panta 1., 3., 4. apakšpunkts šādā redakcijā. Par katru atsevišķi - pirmais, trešais, ceturtais. Kā jau paskaidroja šeit Gundars Bērziņš, tie atbilst pirmajam, otrajam, trešajam Tautsaimnieku komisijas ieteiktajam variantam 9. lappusē, bet, kā mēs sapratām no... (Zālē liels troksnis.) es ļoti lūdzu uzmanību! ...kā mēs sapratām no komisijas vārdā runājošā pārstāvja jeb no komisijas priekšlikuma, komisija lūdz par tās priekšlikumu balsot kopumā. Līdz ar to būs trīs balsojumi par katru punktu atsevišķi deputāta Zigurda Tomiņa priekšlikumos, un pēc tam būs komisijas piedāvātais variants - par šo pantu balsot kopumā. Lūdzu, balsosim par deputāta Zigurda Tomiņa pirmo priekšlikumu - "apmeklēt visus pārtikas ražošanas un tirdzniecības uzņēmumus, lai veiktu pārtikas valsts uzraudzību"! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 22, atturas - 19. Nav pieņemts.

Nākamais - 3. punkts: "pârtikas kontroles nolūkā veikt izpēti pārtikas ražošanas un tirdzniecības uzņēmumos un Pārtikas valdes apstiprinātajos gadījumos un apjomā ņemt pārtikas paraugus laboratoriskai izmeklēšanai." Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 21, atturas - 19. Nav pieņemts.

Un tagad - 4. punkts: "saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem līdz apstākļu galīgai noskaidrošanai apturēt pārtikas ražošanas vai tirdzniecības uzņēmuma vai to attiecīgās struktūrvienības darbu," - tālāk kā tekstā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 22, atturas - 22. Nav pieņemts.

Tagad, lūdzu, balsosim par komisijas ieteikto 14.panta redakciju. Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 3, atturas - 6. Pieņemts... Godātie deputāti, diemžēl es pieļāvu neprecizitāti: šo pantu komisija vēl papildina ar tekstu 10. lappusē. Lūdzu, komentējiet!

V.Novakšānovs. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija lūdz papildināt likuma pantu ar šādu redakciju: "Epidēmiju, epizootiju un masveida toksikožu, kā arī to draudu gadījumos ekskluzīvas tiesības pārtikas uzraudzībā un kontrolē ir Labklājības ministrijas Vides veselības departamenta, kā arī Valsts veterinārā departamenta noteiktajām amatpersonām saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošo likumdošanu un normatīvajiem aktiem. Lūdzu šādu redakciju atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes pret šo redakciju? Lūdzu! Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība.

G.Bērziņš (LZS).

Šis pants noteikti, manuprāt, izriet no tā, ka iepriekš mēs nenobalsojām par to, ka mēs kontrolējam tirdzniecību un savos ražošanas uzņēmumos šo atbilstību, un, lai nebūtu šīs epidēmijas, mēs sēdēsim un kontrolēsim. Importa pārtikai šī netiks kontrolēta, un, protams, tad jau, kā komisija paredz, sāksies epidēmijas, un tad kaut ko jau sāks darīt. Tas, manuprāt, lielā mērā... jābalso "par", un tas izriet no tā, ka mēs iepriekš neatbalstījām to un principā veicinām šādas situācijas rašanos.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu, balsosim par komisijas papildinājumu šim pantam! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 1, atturas - 2. Pieņemts. Lūdzu nākamo pantu!

V.Novakšānovs. Tautsaimniecības komisija lūdz svītrot 18. pantu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Tautsaimniecības komisija lūdz svītrot arī 19. pantu.

Sēdes vadītājs. Arī pret šo nav iebildes.

V.Novakšānovs. Tautsaimniecības komisija lūdz izteikt 20. pantu šādā redakcijā: "Pârtikas atbilstības sertificēšanu veic Nacionālajā sistēmā akreditētas vai pilnvarotas struktūrvienības - sertifikācijas iestādes. Pārtikas starptautisko atbilstības sertificēšanu var veikt starptautiski atzītas institūcijas. Tas neatbrīvo uzņēmējus no Latvijas Republikā pastāvošo obligāto kvalitātes prasību ievērošanas un pakļaušanās valsts uzraudzībai." Lūdzam šādu tekstu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Tautsaimniecības komisija lūdz izteikt 21. pantu šādā redakcijā: "Maksu par pārtikas ekspertīzi, tehniskās dokumentācijas novērtēšanu, kā arī atbilstības sertificēšanu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sedz persona, kura vēlas iegūt sertifikātu (pieteicējs)." Lūdzam atbalstīt šādu tekstu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Tautsaimniecības komisija lūdz izteikt 25. pantu šādā redakcijā: "Pârtikai atļauts pievienot tikai tādas piedevas un tādos daudzumos, lai netiktu pārkāptas obligātās kvalitātes prasības." Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī pret šo nav iebildes deputātiem. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Tautsaimniecības komisija lūdz izteikt 26. pantu šādā redakcijā: "Kaitīgais piesārņojums pārtikā nedrīkst pārsniegt obligātajās kvalitātes prasībās pieļautos daudzumus." Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī šoreiz nav iebildes. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Tautsaimniecības komisija lūdz izteikt 28. panta pirmo teikumu šādi: "Labklājības ministrijas Vides veselības departamenta, Valsts veterinārā departamenta, Latvijas Pārtikas centra izstrādātie Ministru kabineta noteikumi regulē...," - un tālāk kā tekstā. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Es tomēr lūdzu rūpīgi izlasīt šo pantu un apskatīties, kāds bija piedāvātais. Piedāvātais, manuprāt, bija ļoti precīzs. Ministru kabineta noteikumi regulē, un kas izstrādā šos Kabineta noteikumus... tās jau ir Kabineta funkcijas, - kā tagad sadalīs? Tātad šeit ir Labklājības ministrijas Vides veselības departamenta, Valsts veterinārā departamenta, Pārtikas centra izstrādātie Ministru kabineta noteikumi. Tad jau ir precīzi jāsadala, kurš kādus noteikumus... kādas ir kompetences. Ministru kabineta noteikumi. Ministru kabinets uzdod kam izstrādāt, un apstiprināt - tā ir Ministru kabineta lieta. Manuprāt, ir pilnīgi neloģisks šis priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Vai vairāk nav deputātu, kas ir pieteikušies runāt? Debates pabeidzam. Lūdzu referentu!

V.Novakšānovs. Es vēlos paskaidrot deputātiem, ka šā likuma pamatā ir izstrādāta Pārtikas likuma izpildes jeb realizācijas shēma, kur viss, ko teica tikko deputāts Gundars Bērziņš, ir, un Ministru kabinets patiesībā ir pats augstākais, un neies viņš lejā darīt to darbu, kas jādara Labklājības ministrijai, Zemkopības ministrijas Veterinārajam departamentam, jo, godīgi sakot, šīs ministrijas taču ietilpst Ministru kabineta sistēmā.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to, lūdzu, balsosim par komisijas piedāvāto 28. panta redakciju. Balsojam. Rezultātu! Par - 54, pret - 5, atturas - 9. Komisijas piedāvātā 28. panta redakcija ir pieņemta. (Zālē liels troksnis.)

Godātie deputāti, es jūs ļoti lūdzu izturēties nedaudz klusāk, tikai nedaudz klusāk! Lūdzu!

V.Novakšānovs. Tautsaimniecības komisija lūdz izteikt 30. pantu šādā redakcijā: "Latvijas Republikā izplatāmajiem pārtikas produktiem jābūt marķētiem saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem un apstiprināto normatīvi tehnisko dokumentāciju." Lūdzam...

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - "Latvijas ceļš", Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs. Mazs pārpratums: Jānis Lagzdiņš runās par nākamo pantu, lūgs vārdu. Vai deputātiem pret šo pantu ir kādas iebildes? Nav. Tad akceptējam. Tālāk, lūdzu!

V.Novakšānovs. 31. panta otro daļu deputāts Lagzdiņš lūdz izmainīt, un Tautsaimniecības komisija, izskatot šo priekšlikumu, iestrādāja to komisijas priekšlikumā. Komisijas priekšlikums, kā jūs redzat, ir izteikt 31. pantu šādā redakcijā: "Jebkuram importētam pārtikas produktam, kura marķējums nav latviešu valodā, ir jāpievieno marķējuma tulkojums valsts valodā."

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļš".

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Es esmu gandarīts, ka Tautsaimniecības komisija pēc būtības ir izskatījusi šo priekšlikumu un to pamatā pieņēmusi, bet šai svarīgajai normai, manuprāt, jābūt ļoti precīzai un nepārprotamai. Manuprāt, ja pieņemtu Tautsaimniecības komisijas redakciju, tad nebūtu īsti skaidrs, vai katrai atsevišķajai pārtikas produktu vienībai, kuru mēs iegādāsimies veikalos, kura ir ražota citās valstīs un kuras oriģinālais marķējums nav latviešu valodā, būtu jāpievieno obligāti arī marķējuma tulkojums latviešu valodā uz atsevišķas lapiņas, uzlīmes vai kādā citā veidā. Varētu saprast arī tā, ja pieņem Tautsaimniecības komisijas priekšlikumu, ka arī tranzītveidā Latvijai cauri vedamajai pārtikas produkcijai būtu jāpievieno marķējums. Manuprāt, šāds marķējums tranzīta produkcijai nav jāpievieno. Un arī vairumtirdzniecības bāzēs, kur ir produkcija, par to vairumtirgotājs neatbild. Mēs, pircēji, esam ieinteresēti, lai latviešu valodā šāds uzraksts vai marķējums, vai kāda lapiņa būtu pievienota, lai tā būtu tiem produktiem, tām produktu vienībām, ko mēs iegādājamies veikalos. Tādēļ, manuprāt, tā redakcija, ko piedāvā deputāts Lagzdiņš, ir precīzāka, un es aicinātu balsot par šo redakciju.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

Dz. Ābiķis (LC).

Cienījamie kolēģi! Es aicinātu atbalstīt šo priekšlikumu. Manuprāt, tas, ko Lagzdiņa kungs teica, lai varbūt Novakšānova kungs paskaidro... Imports - tas nozīmē, ka šeit pārdod, un tas vairs nav tranzīts? Tā ir. Es redzu, ka māj ar galvu, bet es aicinātu komisijas locekļus atbalstīt. Un it īpaši es aicinu atbalstīt Zemnieku savienību un arī visus tos deputātus, kas vienmēr runā par to, ka vietējai produkcijai jākļūst konkurētspējīgākai, jo īstenībā šobrīd situācija ir tāda, ka tie, kas godīgi pilda šo nosacījumu - tulko, marķē vai arī ražo savu produkciju tepat uz vietas Latvijā, ir neizdevīgākā situācijā, jo tam ir jātērē lieki līdzekļi, līdz ar to prece sadārdzinās. Savukārt tiem importētājiem, kas pārdod produktus bez šī marķējuma, netulkojot to latviešu valodā, neapšaubāmi, produkts ir lētāks. Un, atklāti sakot, tā nav tik triviāli vienkārša lieta ka, teiksim, konjaka etiķete, ja viņa nav tulkota. Es domāju, ka tad tur briesmīga nelaime neradīsies, bet Latvijā diemžēl ir bijuši gadījumi - un ne viens vienīgs -, kad mātes nopērk saviem bērniem produktus, kas ir domāti attiecīgā vecuma bērnam, piemēram, zīdaiņa vecumā, bet izrādās, ka viņa ir nopirkusi produktus, kas nav domāti zīdainim. Jā, tur ir bērns virsū, bet tas ir stipri vecākam bērnam, un mediķi man ir sūdzējušies, ka Latvijā ir diezgan daudz jau gadījumu, kad ar importētu un netulkotu produkciju bērni ir saindējušies un pat nonākuši diezgan kritiskā veselības stāvoklī. Es ļoti lūdzu un aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. (Starpsauciens no zāles: "Mazie tirgotāji to nevar izdarīt!")

Sēdes vadītājs. Vai vēl deputāti vēlas runāt par šo labojumu? Nevēlas. Debates pabeigtas. Lūdzu referentu!

V.Novakšānovs. Cienījamie kolēģi! Šeit jāsaka, ka starpība it kā būtu maza - komisija saka, ka "pârtikas produktam", deputāts Lagzdiņš iesaka - "produkta vienībai". Var tam piekrist. Bet es skatos, ka vārds šeit tiek diskriminēts, jāsaka... mazumtirgotājs. Es vēlētos, lai šo vārdu "mazumtirgotājs", ja to izņem... Bet ko tad lielās tirdzniecības bāzes? Tās ved no ārzemēm un vai tad viņām nav jātulko? Un tas lauķis, kas nopirks vai iegādāsies to preci, meklēs tulkotāju praktiski Latvijā? Es uzskatu, ka, ja tu no ārzemēm ievedi, ievedi savā lielajā vairumtirdzniecības noliktavā, tad tulko uzreiz un pārdod tam mazumtirgotājam. Es lūdzu, ja ir tulkojums, tad lai tulkojums ir ne tikai mazumtirgotājam, bet arī vairumtirdzniecības bāzei. Tiklīdz preci laiž Latvijas teritorijā, lūdzu, tulko, jo, piedod man, ar to angļu vai vācu valodu mums vēl tās lielās precizitātes Latvijā nav, un lai atbild, lūdzu, lielo bāžu direktori. Tad var atbalstīt Lagzdiņa kunga...

Sēdes vadītājs. Debates ir pabeigtas, āmurs skanēja, un tāpēc tagad tikai par procedūru. Procedūra varētu būt sekojoša un tādai tai arī jābūt, jo šeit ir divi priekšlikumi - ir deputāta Lagzdiņa priekšlikums (viņš ir balsojams pirmais) un pēc tam ir Tautsaimniecības komisijas priekšlikums, kas būtu balsojams otrais. Vai par procedūru ir kādas iebildes vai citi priekšlikumi? Nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Lagzdiņa priekšlikumu: "Jebkurai importētajai pārtikas produkta vienībai, kuras marķējums nav latviešu valodā, mazumtirgotājam jāpievieno arī marķējuma tulkojums valsts valodā." Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 5, atturas - 13. Ir pieņemts. Līdz ar to komisijas variants nav jābalso, bet būtu jānobalso 31. pants kopumā ar deputāta Lagzdiņa papildinājumu. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 2, atturas - 6. Pieņemts 31. pants. Tālāk!

V.Novakšānovs. Izteikt 32. pantu šādā redakcijā: "Ja Latvijā tiek fasēti importētie pārtikas produkti, tad marķējumā jānorāda ražotājvalsts, firma, izgatavošanas datums un derīguma termiņš." To lūdz Tautsaimniecības komisija.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir kādas iebildes pret šī panta redakciju, ko piedāvā Tautsaimniecības komisija? Nav? Pieņemts.

V.Novakšānovs. Tautsaimniecības komisija lūdz vārdkopas "ekoloģiski labvēlīga pārtika" vietā likt vārdkopu "pârtikas, kas ražota, izmantojot bioloģiskās lauksaimniecības metodes". Lūdzam atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes? Pieņemts.

V.Novakšānovs. Tautsaimniecības komisija lūdz izteikt 34. pantu šādā redakcijā: "Marķējumā un reklāmā aizliegts izmantot informāciju, kura pārtikas produktam piedēvē īpašības, kuras tam nepiemīt." Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Pieņemts.

V.Novakšānovs. Izteikt 36. pantu šādā redakcijā lūdz Tautsaimniecības komisija: "Pârtikas apritē var iesaistīties tikai tādi pārtikas uzņēmumi, kuri atbilst Ministru kabineta apstiprinātajām prasībām. Sanitārhigiēniskās prasības nosaka Labklājības ministrijas Vides veselības departaments. Dzīvnieku produkcijas ieguvējiem jāievēro veterinārsanitārās prasības, kuras saskaņā ar likumu "Par veterinārmedicīnu" nosaka Valsts veterinārais departaments. Attiecībā uz augu produkciju jāievēro fitosanitārā dienesta prasības." Lūdzam atbalstu!

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildes? Jā, lūdzu, - Gundars Bērziņš, Zemnieku savienība!

G.Bērziņš (LZS).

Es tomēr ieteiktu komisijai arī izmantot juristu pakalpojumus. Manuprāt, šis pants ir pretrunā ar likumu "Par Ministru kabineta iekārtas atjaunošanu", tātad kam ir tiesības izdot saistošus lēmumus kādai iestādei. Manuprāt, kārtība ir noteikta visur, un tomēr viņai vajadzētu vienotai būt. Ja mēs to citos likumos liekam, tad es ieteiktu uz trešo lasījumu ļoti rūpīgu juridisko analīzi veikt šim pantam. Manuprāt, viņš neatbilst spēkā esošajiem likumiem.

Sēdes vadītājs. Vai vēl deputāti vēlas runāt? Nevēlas par šo jautājumu. Debates pabeigtas. Lūdzu referentu!

V.Novakšānovs. Paldies. Es domāju, ka, ja būs kādas iebildes, lūdzu, deputāti, iesniedziet priekšlikumus, bet šoreiz es domāju, ka tieši medicīnas zinātnē, veterinārijas zinātnē, man liekas, tieši šie speciālisti ir spēcīgāki par jebkuru Ministru kabinetu.

Sēdes vadītājs. Deputāt Gundar Bērziņ, es sapratu jūsu uzstāšanos kā balsojumu vai... kā komentāru? (No zāles deputāts G.Bērziņš: "Nevajag balsot!") Paldies. Tad iebildes nav, paliek šī redakcija otrajam lasījumam. Trešajā lasījumā tad acīmredzot būs citas debates un konkrēti priekšlikumi.

Par nākošo pantu, lūdzu!

V.Novakšānovs. 37. pantu Tautsaimniecības komisija lūdz šādā redakcijā: "Pârtikas uzņēmumu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, starptautisko atbilstības sertificēšanu veic starptautiski atzītas institūcijas. Tas neatbrīvo uzņēmējus no pastāvošo likumu un noteikumu ievērošanas un pakļaušanās valsts uzraudzībai."

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Pieņemts.

V.Novakšānovs. Paldies. Tautsaimniecības komisija sniedz informāciju, ka 40. pantu mēs lūdzam... mēs precizēsim tā redakciju uz trešo lasījumu, un 42. pantu Tautsaimniecības komisija izsaka šādā redakcijā: "Ar pārtikas apriti saistītu darbu var strādāt tikai tādas personas, kuru veselības stāvoklis atbilst Labklājības ministrijas noteiktajām prasībām un kuras saņēmušas par to attiecīgu dokumentu. Strādājot ar pārtiku, darbiniekiem jāievēro Labklājības ministrijas noteiktās personīgās higiēnas prasības un spēkā esošās pārtikas higiēnas prasības." Lūdzam atbalstīt 42. pantu šādā Tautsaimniecības komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildes nav? Pieņemts.

V.Novakšānovs. 45. pantu Tautsaimniecības komisija lūdz izteikt šādā redakcijā: "Pârtikas pavaddokumentos jābūt norādītām īpašumtiesībām uz ievedamo pārtiku, derīguma termiņiem un citiem datiem, ko nosaka Pārtikas centrs vai Labklājības ministrijas Vides un veselības departaments, Valsts veterinārais departaments un Valsts augu aizsardzības stacija, lai pasargātu valsti no cilvēku, dzīvnieku un augu lipīgo slimību ierosinātāju ievešanas." Lūdzam atbalstīt šo komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Par 45. pantu nav iebildes deputātiem? Nav. Pieņemts.

V.Novakšānovs. 46. pantu Tautsaimniecības komisija lūdz izteikt šādā redakcijā: "Valsts veterinārā dienesta, Vides veselības dienesta un Valsts augu aizsardzības inspekcijas inspektoriem savas kompetences ietvaros ir tiesības pilnīgi apskatīt kravu saskaņā ar muitas noteikumiem un kvalitātes pārbaudei ņemt paraugus no ievedamās pārtikas atbilstoši spēkā esošajiem noteikumiem, bet aizdomu gadījumos - aizturēt pārtikas kravu līdz laboratorisko izmeklējumu rezultātu saņemšanai. Latvijas Republikas noteikumiem neatbilstošu pārtiku neielaiž valstī." Lūdzam atbalstīt šo komisijas priekšlikumu, šo 46. panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Pieņemts.

V.Novakšānovs. 51. pantā Tautsaimniecības komisija lūdz vārdu "komponentus" aizvietot ar vārdu "sastāvdaļas".

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes? Pieņemts.

V.Novakšānovs. Un lūdzu 16. lapaspusē iepazīties ar Tautsaimniecības komisijas tekstu - 53. pantu šādā redakcijā. Lūdzu, deputāti, pastrādājiet paši, jo tur ir garāks teksts.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildes deputātiem pret šī panta redakciju? Nav. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Paldies. Tāpat Tautsaimniecības komisija lūdz izteikt 54. pantu šādā redakcijā: "Izplatīšanai nederīgu pārtikas produktu turpmākās izmantošanas iespējas, arī pārstrādi citos produktos noteiktā tehnoloģiskā režīmā, kā arī iznīcināšanas kārtību nosaka Pārtikas centrs, Labklājības ministrijas Vides veselības departaments, Valsts veterinārais departaments, Zemkopības ministrija vai Vides un reģionālās attīstības ministrija savas kompetences ietvaros, bet kārtību, kādā izplatīšanai nederīga pārtika tiek pārstrādāta dzīvnieku barībā, - Valsts veterinārais departaments. Izdevumus, kas saistīti ar izplatīšanai nederīgu pārtikas produktu pārstrādi vai iznīcināšanu, sedz attiecīgo pārtikas produktu īpašnieks." Lūdzam atbalstīt šādu 54. panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Nav. Pieņemts.

V.Novakšānovs. 8. nodaļā ir saņemti no deputāta Tomiņa un deputāta Lagzdiņa šādi priekšlikumi. Deputāts Tomiņš saka: "Izteikt 8. nodaļas virsrakstu šādā redakcijā: "Atbildība par šā likuma pārkāpšanu"". Deputāts Lagzdiņš iesaka šādu virsrakstu: "Nobeiguma noteikumi", un Tautsaimniecības komisija iesaka šo tekstu izteikt "Nobeiguma jautājums". Tautsaimniecības komisija lūdz atbalstīt, protams, savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš - "Latvijas ceļš". (No zāles deputāts A.Endziņš: "Svītrot!")

V.Novakšānovs. ...Nobeiguma jautājums... vispār svītrot...

Sēdes vadītājs. Lūdzu, runājiet mikrofonā stenogrammai!

V.Novakšānovs. Paldies. Tātad svītrot tekstu "8. nodaļa. Nobeiguma jautājums".

Sēdes vadītājs. Nav deputātiem iebildes? Svītrot tekstu: "8.nodaļa. Nobeiguma jautājums". Nav.

V.Novakšānovs. Saņemts ir priekšlikums no deputāta Lagzdiņa: "Izteikt pārejas noteikumu virsrakstu šādā redakcijā: "Pârejas noteikumi"", kā jau teicām, bet deputāts Tomiņš ieteica svītrot pārejas jautājumu. Komisija atbalstīja deputāta Tomiņa priekšlikumu - svītrot pārejas jautājumu.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - "Latvijas ceļš". Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs.

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi deputāti! Svītrot pārejas noteikumus tomēr nevarētu, bet tos arī nedrīkstētu pieņemt tādā redakcijā, kādu piedāvā deputāts Lagzdiņš, jo pants, kurā ir runa par importa produkcijas obligātu marķēšanu, nevar stāties spēkā, kolēģi, vispārpieņemtajā kārtībā, jo ir vajadzīgs tomēr laiks, lai varētu sagatavoties šīs normas izpildei. Attiecīgi importētāji un mazumtirgotāji. Tādēļ uz trešo lasījumu vajadzētu šeit precizēt redakciju, jo 1. janvārī, tas ir, pirms pusotra mēneša, neapšaubāmi šī norma spēkā stāties nevar. Tādēļ es aicinu šobrīd atbalstīt Tautsaimniecības komisijas priekšlikumu un uz trešo lasījumu precizēt šo normu.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu, referent, ja vēlaties, komentējiet!

V.Novakšānovs. Paldies. Es lūdzu atbalstīt pašreiz deputāta Lagzdiņa priekšlikumu, atbalstīt šodien otrajā lasījumā Tautsaimniecības komisijas priekšlikumu, bet var iesniegt uz trešo lasījumu arī savus priekšlikumus. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par pārtiku" pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - nav. 2 - atturas. Pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņu, lūdzu!

V.Novakšānovs. Likuma "Par pārtiku" trešajam lasījumam lūdzu priekšlikumus līdz 21. februārim.

Sēdes vadītājs. Vai pret priekšlikumu par iesniegšanas termiņu deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts. Paldies.

Tagad, lūdzu, paņemiet Saeimas Prezidija izsludināto 16. februāra sēdes darba kārtību. Prezidijs ir saņēmis deputātu priekšlikumus. Izskatām iesniegšanas kārtībā.

Pirmais. Saeimas frakcija "Tautsaimnieku politiskā apvienība". Deputāti lūdz Saeimu 16. februāra sēdes darba kārtībā iekļaut jautājumu par deputāta Kārļa Jurkovska ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijā un šo jautājumu izskatīt pie sadaļas "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata". Vai deputātiem ir iebildes pret šo priekšlikumu? Balsot nav nepieciešams. Nav. Līdz ar to Saeima ir pieņēmusi lēmumu.

Nākamais ir Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Aivara Endziņa iesniegums sakarā ar to, ka likumprojektā "Par zvejniecību" ir virkne pretrunu ar Civillikumu un citiem spēkā esošajiem likumiem, bet minētā likumprojekta pārejas noteikumos nav paredzēta attiecīgo likuma daļu spēkā stāšanās atbilstoši Kārtības ruļļa 111. panta otrajai daļai. Juridiskā komisija lūdz saskaņā ar Kārtības ruļļa 51. pantu izslēgt no Saeimas 16. februāra sēdes darba kārtības likumprojektu "Par zvejniecību" un iekļaut 16. februāra Saeimas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Par zvejniecību" trešajam lasījumam" darba kārtības 8. sadaļā aiz 13. punkta.

Voldemārs Novakšānovs - Latvijas Zemnieku savienība.

V.Novakšānovs (LZS).

Cienījamais Prezidij, priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Vakar šis likumprojekts "Par zvejniecību" Latvijas sabiedrībā ir guvis lielu ievērību, un vakar es pat saņēmu ielūgumu uz makšķernieku kongresu, lai aprunātos par šīm problēmām, ko viņi izvirza. Es piekrītu. Domāju, ka nekas nav pretim līdz 1. martam uzgaidīt šos priekšlikumus, un iesim pretim sabiedriskajai domai. Es atbalstu šo priekšlikumu - pagarināt.

Sēdes vadītājs. Pret šo darba kārtības punktu - Juridiskās komisijas ierosinājumu - ir deputātiem iebildes? Nav. Līdz ar to tiek iekļauts darba kārtībā jautājums par lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam "Par zvejniecību"". Iesniegšanas secībā izskatām, lūdzu. Tad, kad rakstveida iesniegumus izskatīsim, nākošais vārdu lūgs deputāts Panteļējevs.

"Saeimas Prezidijam. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.1. pantu lūdzam iekļaut Saeimas 16. februāra sēdes darba kārtībā kā steidzamu lēmuma projektu sakarā ar viltotu darījumu konstatēšanu darbībās ar privatizācijas sertifikātiem." Lēmuma projekts ar 16 deputātu parakstiem ir pievienots saskaņā ar Kārtības rulli, taču šis jautājums mums tagad nav balsojams, bet kā patstāvīgais priekšlikums tas ir izskatāms tajā sēdē, kur tas ir iekļauts. Kad sāksim izskatīt, tad tur būs atkal citi noteikumi no Kārtības ruļļa, kuri ir paredzēti izskatīšanai, bet darba kārtībā šis jautājums līdz ar to, ja tas ir iesniegts, ir iekļauts.

Tālāk. Ārlietu komisija mums ir atsūtījusi izrakstu no protokola, un man būtu jānolasa Ārlietu komisijas lēmums, kurā tā lūdz izdarīt grozījumus Saeimas sēdes darba kārtībā - pārcelt 50. darba kārtības jautājumu - likumprojektu "Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās", 53. darba kārtības jautājumu - likumprojektu "Par vienošanos starp Igaunijas Republiku, Latvijas Republiku un Lietuvas Republiku par kopīgas miera uzturēšanas vienības izveidošanu", kā arī 38. darba kārtības jautājumu - likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par tehnisko palīdzību Krievijas Federācijas Bruņoto spēku Latvijas teritorijā izvietoto un agrāk kontrolēto parasto ieroču sistēmu un militāro objektu iznīcināšanu" pēc 13. darba kārtības jautājuma. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Līdz ar to rakstiskie iesniegumi ir visi izskatīti.

Vārdu lūdz Andrejs Panteļējevs. Lūdzu! "Latvijas ceļš". Par darba kārtību.

A.Panteļējevs (LC).

Labdien, cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Runājot par darba kārtību, 117. panta kārtībā es iebilstu pret divu lēmuma projektu (nr. 11 un nr. 12) izskatīšanu šodien. Runa ir par divu deputātu mandātu atjaunošanu. Neiebilstot pret ideju, es uzskatu, ka mums vajadzētu šo jautājumu atlikt uz nākamo nedēļu, tāpēc ka šo mandātu anulēšana bija saistīta ar nelikumīgu lēmumu šeit, Saeimā, tā skāra trīs deputātus, un acīmredzot mums arī attiecīgais lēmuma projekts ir jāsagatavo. Tātad faktiski es iebilstu 117. panta kārtībā pret šā lēmuma izskatīšanu šodien. (Starpsaucieni no zāles: "Tâ nav! Mums jābalso!")

Sēdes vadītājs. Līdz ar to, godātie deputāti, ja kāds no deputātiem iebilst pret lēmuma projektu vai deputātu patstāvīgo priekšlikumu, kurš ir iesniegts šajā sēdē, tad mums šis jautājums šajā sēdē netiek izskatīts. Bet tālāk "... Ja celti iebildumi, Saeima lemj (54. pants) par šāda priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā vai nodošanu komisijām, nosakot termiņu, kādā iesniedzami priekšlikumi." Tātad viens jau runāja par to un ierosināja, ka tas ir iekļaujams nākamās sēdes darba kārtībā.

Lūdzu, vēl viens var runāt par šo jautājumu. Deputāts Budovskis.

M.Budovskis (LNNK).

Cienītie kolēģi! Priekšsēdētāja kungs! Es piekrītu Panteļējeva kungam, kas ierosina šos jautājumus noņemt no šīsdienas izskatīšanas, no dienas kārtības. Tajā pašā laikā, ja mēs neizdarām tālāko procedūru un nebalsojam, tad tādā gadījumā automātiski šie paši divi lēmuma projekti tiek izskatīti nākošajā sēdē. Līdz ar to man liekas, ka šodien būtu loģiski mums izdarīt balsojumu, un, ja mēs noraidām, tad tādā gadījumā šie projekti tālāk netiek izskatīti. Tā būtu pareizā procedūra, kura ir atbilstoša Kārtības rullī noteiktajam. Paldies!

Sēdes vadītājs. Tikai mazs precizējums. Jebkurā situācijā ir balsojams šis jautājums, jo, ja tiek celti iebildumi, tad par šādu priekšlikumu iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā Saeima lemj. Precizējums.

Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par priekšlikumu - neizskatīt šīsdienas sēdes darba kārtībā šos jautājumus, bet iekļaut tos nākamās sēdes darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 14, atturas - 12. Priekšlikums ir pieņemts.

Vai vēl deputātiem ir kādas iebildes, priekšlikumi vai papildinājumi par darba kārtību? Nav. Sākam izskatīt darba kārtību.

Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem. Likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas līgumu par valsts robežas atjaunošanu starp Latvijas Republiku un Lietuvas Republiku". Vai pret Saeimas Prezidija atzinumu ir kādas iebildes? Citi priekšlikumi? Nav. Tad Saeima nolemj nodot Ārlietu komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par 1937. gada 22. decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību"". Par Saeimas Prezidija atzinumu. Lūdzu - Aivars Endziņš, Juridiskās komisijas priekšsēdētājs.

A. Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Juridiskās komisijas vārdā man būtu ļoti liels lūgums - šo likumprojektu, kurš ir ļoti neliela apjoma, un kurš bija pieejams visiem deputātiem no 9. februāra, iekļaut darba kārtībā šodien tūlīt pēc Ārlietu komisijas ierosinātajiem trijiem likumprojektiem, jo mēs arī lūdzām šajā pavadrakstā, ka komisija aicina Saeimu izskatīt šo likumprojektu steidzamības kārtībā, lai mēs varētu nākamo ceturtdien veikt nākamo lasījumu. Šeit ir runa par tādu jautājumu atrisināšanu, kuri izriet no reorganizācijas Rīgas pilsētā. Runa ir par Zemesgrāmatu nodaļu priekšniekiem - mums bija Zemesgrāmatu nodaļu priekšnieku vietnieki, skaitījās, bija Rīgas rajoni, bet tagad vairs šīs pašvaldības kā tādas nepastāv, un mums tīri tehniski šis jautājums ir jāsakārto, tāpēc mēs lūdzam šo steidzamību un lūdzam tūlīt, jau šodien, ja varētu, izskatīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Es nedaudz par agru uzaicināju Aivaru Endziņu tribīnē, es lūdzu jūs palikt tribīnē! Vispirms mēs nobalsosim par Saeimas Prezidija atzinumu, un pēc tam komisijas izteiktais lūgums būs spēkā, un tad mēs varēsim lemt.

Vai pret Saeimas Prezidija atzinumu ir iebildes? Nav. Līdz ar to Saeima nodod šo likumprojektu Juridiskajai komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija. Tā kā šo likumprojektu ir iesniegusi Juridiskā komisija, tad Juridiskās komisijas priekšsēdētāja lūgums ir pamatots. Vai deputātiem ir iebildes, ka mēs to iekļaujam šodien darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā? Nav iebildes. Lēmums pieņemts.

A.Endziņš. Juridiskās komisijas vārdā es ļoti lūgtu, ka mēs šo likumprojektu varētu izskatīt jau pēc akceptētajām izmaiņām, tas ir, pēc šiem trijiem likumprojektiem, kurus lūdza izskatīt Ārlietu komisija kā pirmos. Un tūlīt aiz tā izskatīt šo te. Tas neaizņems laiku.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes pret šā likumprojekta izskatīšanas secību - konkrēti, pret vietu darba kārtībā, par ko runāja Aivars Endziņš? Nav. Pieņemts. Paldies.

Likumprojekts "Par nacionālās svētvietas statusa piešķiršanu Aglonas bazilikai". Vai pret Saeimas Prezidija atzinumu ir iebildes deputātiem?

Deputāts Jānis Urbanovičs - Tautas saskaņas partija. Lūdzu!

J.Urbanovičs (TSP).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Šodien mēs saņēmām no Preiļu rajona padomes vēstuli. Kopumā atbalstot šo likumprojektu, viņi izsaka tādu domu, ka viņiem varētu būt priekšlikumi kādā no punktiem, tāpēc es gribu aicināt atbalstīt Prezidija sagatavoto atzinumu, bet varbūt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vietā ierakstīt "Pašvaldības komisija" vai arī vienkārši pielikt klāt kā vēl vienu komisiju, kas skatītu to pašu ko Pašvaldības komisija. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Andrejs Krastiņš - Latvijas Nacionālās Neatkarības kustība.

A.Krastiņš (LNNK).

Godājamie kolēģi! Mēs arī vakar frakcijā skatījāmies šo projektu, un, protams, tas ir visai īpatnējs likumprojekts, diezgan nebijis vēl. Bet šim likumprojektam ir tādas īpatnības, ka tur ir paredzēts ļoti ievērojams finansējums no valsts budžeta, un tajā sakarībā es domāju, ka iztikt bez mūsu godājamās Budžeta un finansu komisijas, kurai arī būtu jādomā par nākamā gada budžetu vai pat par grozījumiem šā gada budžetā, vienkārši šinī gadījumā te nevarētu, jo viņiem tik un tā arī būtu jādod savs kompetents atzinums šajā jautājumā. Tāpēc mans lūgums būtu uzticēt šā jautājuma izskatīšanu arī Budžeta un finansu komisijai. Paldies.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte - Kristīgo demokrātu savienība. Lūdzu!

A.Rugāte (KDS).

Labrīt, godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šā likumprojekta sakarā es gribētu dot nelielu informāciju, kas varbūt kolēģiem dos iespēju pamatotāk izšķirties par balsojumu. Aglonas pagasts ir unikāls pagasts Latvijā, un tas ir vienīgais tāds, kurā atrodas katoļu svētceļnieku vieta - Aglonas bazilika. Un tieši kā pret šādu vietu mums Latvijā arī pret to vajadzētu attiekties - jebkurā gadījumā. Arī šajā konkrētajā, kas ir saistīts ar likumprojektu "Par nacionālās svētvietas statusa piešķiršanu Aglonas bazilikai". Kā pret unikālu parādību Latvijā! Un man negribētos, lai šī procedūra, kura mums ir bijusi Saeimā starp kolēģiem nepilnu mēnesi, zināmā mērā atainotu tādu kā nolaišanas procedūru no augšas vai paģērēšanu pat likuma izskatā. Mums ir bijusi ļoti nopietna iestrāde ar šo likumprojektu Aglonas pagastā, taču līdz jautājumam par Aglonas pagastu mēs nonācām tikai tad, kad pirms nepilna mēneša kolēģis Urbanovičs man piedāvāja likumprojektu par svētvietas statusa piešķiršanu Aglonai - tajā ieskatīties un turpmākajai rīcībai. Es sapratu, ka tas ir priekšlikums Latgales deputātu grupai, un tūdaļ arī izdarīju atbilstošus organizatoriskus secinājumus. 25. janvārī man bija iespēja to izdalīt visām Latgales rajona pašvaldībām - ar lūgumu un komentāru par nepieciešamību šo jautājumu izskatīt iespējami drīz, jo Latgalē ir vislielākā katoļu koncentrācija un šī došanās uz Aglonas svētvietu ir katoļu dzīves neatņemama sastāvdaļa Latgalē. Šo atsauci mēs saņēmām, un 31. janvārī Latgales deputātu grupas sēdē, kurā piedalījās arī Ekselence -Arhibīskaps un Aglonas dekāns, mēs vienojāmies par to, ka ir nepieciešama ļoti nopietna saruna ar autoru, ar juristu, kas ir gatavojis šo dokumentu, kurš tajā brīdī, mūsu skatījumā, nebija pietiekami sagatavots, lai to sūtītu Saeimai. Un ka ir nepieciešams, lai šī saruna notiktu pagastā ar draudzi, ar pagasta ļaudīm, ar pagasta vecāko, ar pagasta deputātiem, ar pagasta iedzīvotājiem, pilnsapulcē, lai izvairītos no jums jau pazīstamās situācijas, kas reiz bija Aglonā, kad diemžēl nepietiekamas informācijas dēļ bija samērā apgrūtināta Aglonas rekonstrukcija un arī Pāvesta vizītes nodrošinājums. Lai no tā visa izvairītos un mācītos no vēstures, lūk, bija šī vienošanās par to, ka pagasts ir gatavs divu nedēļu laikā, tas ir, apmēram līdz 16., 17. februārim, izskatīt šo jautājumu pagastā un dot savu atzinumu, taču, iekams viņi dotu savu ieteikumu šā likumprojekta papildināšanai, bija vienošanās par to, ka būtu vēl atkārtota saruna ar daudz plašāku deputātu pārstāvniecību un saruna pagastā ar ļaudīm, lai šis jautājums taptu skaidrs, iekams tas sāk griezties lielajos apgriezienos, tas ir, šeit, Saeimā. Taču, kad 9. februārī Prezidijā tika iesniegts šis likumprojekts, tad mēs, tie, kuri bijām Aglonas pagastā un devām šīs saistības un šos solījumus visas Latgales deputātu grupas vārdā, jutāmies nedaudz pārsteigti - lai neteiktu vairāk! Un tādēļ, izvērtējot šo iesniegto priekšlikumu, proti, likumprojektu, ir jāatzīst, ka tajā tomēr nav pietiekami korekti noformēts viss saturs, jo ir atsauce likumprojektā uz divām shēmām un arī vienā dotajā shēmā ir atsauce uz otro shēmu, kuras nav. Taču šie jautājumi par apkārtnes aizsardzības zonu ir skatīti, ja nemaldos, gadu desmitiem, un pēdējā gadu desmitā ir izstrādāti vairāki projekti, pēc kuriem vajadzētu orientēties un vadīties ļoti nopietni, lai nerastos nākamie pārpratumi. Mums bija runa Aglonas pagastā ar Aglonas bazilikas vadību (draudzes pārstāvniecības gan tajā reizē nebija mūsu sarunā) un ar pagasta deputātiem, ka ir nepieciešama vēl viena pielikuma klātbūtne šajā dokumentā, likumprojektā, - proti, par tām dienām, kurās šo svētvietu apmeklē svētceļnieki. Tas atvieglotu tieši to, par ko runāja Krastiņa kungs, proti, prasību, kas ir ielikta šajā likumā, - no valsts budžeta līdzekļiem kompensēt šo svētceļnieku atrašanās nodrošinājumu. Taču arī šā pielikuma šajā dokumentā nav. Un, visbeidzot, tieši tādēļ, ka tas ir unikāls pagasts Latvijā, mēs, Latgales deputāti, uzskatām, ka pagasta intereses šajā likumprojektā ir jāatspoguļo pilnīgi un vispusīgi. Tikai tad mēs varēsim uzskatīt, ka šis likumprojekts pildīs savu uzdevumu. Un tādēļ šis lūgums - nesteigt un pilnvērtīgi, publiski apspriest šo likumprojektu - ir ļoti likumsakarīgs, tas ir ticis izteikts ne vienā vien, arī sabiedriskā un vērā ņemamā kontekstā; arī 10. februārī Latgalē notikušās kultūras pieminekļu aizsardzības biedrības zonālajā apspriedē šis jautājums tika izteikts ļoti nopietni, un mēs neviens nebijām gatavi tam, ka šāda saruna nevarētu būt. Un arī jautājums, kādēļ gan tā nedrīkstētu būt. Tādēļ ir priekšlikums šo likumprojektu atlikt un izskatīt to tad, kad tas būs pietiekamā gatavības pakāpē. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Urbanovičs - otrreiz. Piecas minūtes. Tautas saskaņas frakcija. (Starpsauciens no zāles: "Nerunā gari!")

J.Urbanovičs (TSP).

Cienījamie deputāti! Pie šā likumprojekta ir pievienots Aglonas pagasta lēmums par šā likumprojekta atbalstu. Šim likumprojektam ir pievienota pagasta karte, uz kuras ir Aglonas pagasta zīmogs un lēmuma izvilkums, un paraksts. Šis jautājums ir saskaņots pagastā, un pagasts iniciē šo, jo tik tiešām šis likumprojekts ir ļoti vajadzīgs tieši šim pagastam.

Nākamais. Es domāju, ir ļoti slikti, ka mēs runājam par likumu kā par vajadzīgu, taču sakām, ka to vēl vajag pētīt. Mums ir tāda darba kārtība, ka mēs nododam jautājumus, par kuriem mums ir dažādi priekšlikumi, kādai no komisijām un tur to darbu darām. Ja mēs šodien šo darbu nedarīsim, tad mēs nevajadzīgu spriedzi radīsim ap šo jautājumu. To gan nevajadzētu darīt!

Un vēl kas ir. Šis likumprojekts ir sagatavots kā, zināt, koks mežā starp citiem likumiem, viņš nav pretrunā ne ar vienu no šodien esošajiem likumiem. Viņš vienīgi dara divas lietas - viņš piešķir to statusu, kāds jau cilvēka apziņā ir Aglonai, it sevišķi pēc Pāvesta vizītes, un viņš tuvina citām līdzīgām vietām pasaulē, kāda ir Lurda Francijā, Fatima Vācijā... atvainojiet, Portugālē vai Čenstohova Polijā. Un tikai. Nekādas ekonomiskās pretenzijas baznīca neizsaka apkārtējai videi un tā tālāk.

Vēl kas ir. Ir baznīcas komitejas, Aglonas bazilikas komitejas, vēstule, kas arī ir pievienota likumprojektam. Es domāju, ka gan Rugātes kundze, gan citi cilvēki, kas grib strādāt un, cik es saprotu, grib to darīt, un uzlabot viņu, iepazīstoties ar šiem dokumentiem, varēs to darīt ļoti labi. Paldies. (Zālē troksnis - deputāti sarunājās savā starpā.)

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Prezidijs jau sāk saņemt nepārtrauktus protestus par troksni zālē. Un, lūdzu, valdības vīru un godāto deputātu rīcība ir pretrunā ar elementāro prasību, lai zālē būtu kārtība. Šeit es domāju klusumu, lai tie deputāti, kuri vēlas klausīties un sekot, un attiecīgi izteikt savus viedokļus, balsojot vai runājot tribībē... Tādā troksnī tas nav iespējams. Un sēdes vadītājam iespējas ir tikai lūgt deputātus. Protams, var lūgt deputātus atbrīvot no dažām sēdēm, bet tas vēl nav pielietots. Šis varbūt ir tāds līdzeklis... un es nebūt neuzskatu, ka viņš būtu jāpielieto, jo mums ir ļoti laba pieredze, ka jūs ievērojat arī klusumu.

Kurš mums ir nākošais runātājs? Antons Seiksts. Lūdzu! "Latvijas ceļš". Bez replikām! Lūdzu!

A.Seiksts (LC).

Godātie kolēģi! Es ļoti gribētu šajā tā saucamajā diskusijā lūgt jūs punktu pielikt tajā vietā, kur runāja godātais kolēģis Krastiņa kungs, proti, nodot, iekļaujot te arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju. Godātie kolēģi! Nenodot - nozīmē "norakt" problēmu, "norakt" jautājumu, bet nodot, uzklausot gan pagasta, gan Preiļu rajona pašvaldību, gan Pašvaldību savienību, ja vajag, gan Finansu ministriju, nozīmē - risināt problēmu. Nenodot - nozīmē no problēmas novērsties. Mums ir recidīvi vai piemēri, kad deputātu grupas iesniegtie likumprojekti (konkrēti par Rīgas Domi) jau vairākus mēnešus tiek pētīti. Tas ir deputātu Panteļējeva, Bērziņa, Zvaigznes, Prēdeles, Brūvera, Seiksta un citu deputātu parakstītais projekts par Rīgas Domi, kas ir līdzīgs drusciņ. Nu jau vairākus mēnešus tas guļ, un neviens... (signāls). Tā pīkstēšana uz mani attiecas vai uz...?

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos, es nebiju izslēdzis.

A.Seiksts. ...Un neviens par to nav uztraucies, pēta. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija pēta, un viss ir normāli. Kāpēc šeit nevar iet to pašu ceļu? Tāpēc es ļoti lūdzu nodot komisijām, iekļaujot - kā Krastiņa kungs lika priekšā, un es pilnīgi pievienojos - Finansu un budžeta komisiju. Es domāju, mēs neiztiksim arī bez Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas kaut kādas konsultācijas, bet šīs konsultācijas - tā ir jautājuma risināšana. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas! Es atsaucu šo āmura sitienu, jo Sekretariāts... (Starpsauciens no zāles: "Divreiz sist!") Tas tiešām ir sēdes vadītāja kļūdas dēļ, jo Sekretariāts informē par to, ka deputāts Novakšānovs bija pieteicies debatēs. Lūdzu - vārds deputātam Novakšānovam, Latvijas Zemnieku savienība.

V.Novakšānovs (LZS).

Cienījamais Prezidij! Godājamie deputāti! Patiesi Latgales grupas deputāti aktīvi iekļāvās visa šā likumprojekta apspriešanā un arī darbībā ar sabiedrību gan uz vietas Aglonā, gan arī pārējos Latgales rajonos. Un jāsaka, ka šī doma jau virmoja pat pirms 5. Saeimas Aglonas apkārtnē, bet tā, kā viņa ir pasniegta, es, izlasot šo likumprojektu, cienījamais Urbanoviča kungs, saklausu tādu lietu. Gan pagājušajā sēdē izteiktais priekšlikums par 8. vai 9. maiju, gan arī šis likumprojekts, kurš patiesībā ir nenobeigts, man atgādina likumprojektu vai tādu šova "mîkstčauli", kur ir speciāli nenostrādāts likums, nesagatavots, un tāds tiks iesniegts sēdē, lai jūs, deputāti, šeit paplēšaties.

Cienījamais Prezidij! Kad jūs izlasījāt priekšlikumu, ļoti skaistu virsrakstu, vai jūs neredzējāt, ka tur pietrūkst viena dokumenta? Un tā ir shēma nr. 2, kura prasās arī likumā, bet viņas nav. Un vai tā ir shēma nr. 1, kas patiesībā ir no tūrisma kartes piezīmēta. Es uzskatu, ka šis dokuments nav sagatavots, un vienkārši tur, Aglonas apkārtnē, sabiedrībā ceļas, tā mīksti sakot, pārrunas gan par skolas un ģimnāzijas jautājumiem, gan arī par pārējiem. Es ļoti piekrītu priekšlikumam, ka vajag iesniegt šo likumprojektu, protams, sagatavotā veidā, arī Budžeta un finansu komisijā, bet vai nevajadzētu vēl Saeimai sniegt arī atskaiti par tiem līdzekļiem, kas bija domāti baznīcas rekonstrukcijai, un kāda situācija ir tur. Un tad var iet tālāk, jo es gribu pateikt, ka šodien Latgalē bojā iet Pasienas unikālā baznīca, ir jānobeidz Ludzas baznīca, pareizticīgie Ludzā par saviem līdzekļiem remontē baznīcu, Preiļos vecticībnieki ceļ savu ticības namu, bet paskatiet, kas notiek ar baznīcām, luterāņu baznīcām, Kurzemē, Vidzemē. Vai tur arī nav vajadzīga nauda? Bet ja mēs atdodam vienam pagastam? Un vēl es šeit saskatu, ka tiek apspiests likums, cienījamais Urbanoviča kungs, ka ar Pašvaldību likumu šis likumprojekts ir pretrunā, bet viņš ir vajadzīgs - vajadzīgs Aglonai kā svētvietai. Taču ar tekstu, ar kādu tagad viņš tiek pasniegts, šis likums juridiski nav gatavs, lai pieņemtu viņu pat izskatīšanai komisijā. Es lūdzu - nejauciet Dievu ar monētu! Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Deputāt Urbanovič, jūs jau esat runājis divas reizes. Par balsošanas motīviem jūs varēsit runāt pēc tam, kad Saeima būs nobalsojusi. Otrreiz Anta Rugāte. Lūdzu, iepazīstieties ar Kārtības rulli! Trešo reizi jūs varat runāt pēc tam, kad Saeima būs nobalsojusi par balsošanas motīviem.

A.Rugāte (KDS).

Paldies. Cienījamie kolēģi! Tikai daži precizējumi. Jā patiešām, šis jautājums pārlieku sarežģās, jo principā ir visur atbalsts likumam, kurš regulētu šādu statusu Aglonas bazilikas teritorijā. Pret to nevienam nav iebildumu, arī man to skaitā. Taču man ir arī iebildumi pret to. Es gribētu, nedaudz pārfrazējot Seiksta kunga teikto, atsaukties tīri uz valodas spēli. Patiešām attiecībā uz pagastu viedokli un pagastu interesēm "nodot" nozīmē nodot arī kopīgās intereses. Es ceru, ka jūs man atvainosit šo nelielo joku, un es gribētu teikt to, Urbanoviča kungs, ka jūs nebijāt klāt Aglonas pagasta un Aglonas bazilikas kopīgajā sēdē, kurā mēs bijām pēc mūsu kopīgās vienošanās. Un arī jūs, Seiksta kungs, nebijāt klāt. Taču šī vienošanās bija ļoti noteikta - divu nedēļu laikā, un es jums to darīju zināmu, Urbanoviča kungs, ka divu nedēļu laikā pagasts dos savu atzinumu -, tad, kad viņš būs iepazinies ar likumprojektu un devis savu vērtējumu pēc atkārtotas deputātu, pagasta ļaužu un arī bazilikas draudzes kopīgās sēdes. Un, ja tā, tad man gribētos teikt, ka patiešām mums nevajadzētu izmantot mūsu, deputātu, iespējas šeit, Saeimā, un tulkot katram savas iespējas pa savam. Mums vajadzētu tās izmantot to interesēs, kuru vārdā mēs šeit atrodamies un kuri mūs ir deleģējuši tiesīgai rīcībai. Kas attiecas uz Preiļu rajona padomes informāciju, tad jums visiem deputātiem šodien... tad tas patiešām atbilst patiesībai, ka rajons ir informēts, rajons gatavojas to spriest. Tas ir skatīts tikai komitejās, bet rajona valdes sēde nav bijusi, un vispār nav nekādas informācijas par to, ka būtu nepieciešama šāda steiga. Es lūdzu vēlreiz šo jautājumu atlikt, sagatavot likumprojektu pilnā komplektā tā, kā tas ir nepieciešams, un iesniegt visām minētajām komisijām, ieskaitot Pašvaldības komisiju un Budžeta komisiju, un tad jau arī lieta tālāk ies savu gaitu ļoti mierīgi un bez komplikācijām. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu - deputātu Urbanoviča, Staša, Seiksta, Virša iesniegto likumprojektu "Par nacionālās svētvietas statusa piešķiršanu Aglonas bazilikai" nodot Cilvēktiesību komisijai, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, Budžeta un finansu komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 10, atturas - 22. Saeimas Prezidija atzinums ir akceptēts, un šis likumprojekts tiek nodots komisijām.

Tālāk - deputātu jautājumi. Saeimas sekretārs Imants Daudišs. Lūdzu!

I.Daudišs (Saeimas sekretārs).

"Jautājums Ministru prezidentam Mārim Gailim. Latvijas Republikas 5.Saeimas Latvijas Zemnieku savienības frakcijas deputāti aicina Ministru prezidentu Gaiļa kungu atbildēt uz jautājumu par iemesliem, kādēļ Latvijas Radio ir reāli samazināti budžeta asignējumi, kā rezultātā tiek pārtraukta Latvijas Radio otrās programmas raidīšana vidējo viļņu diapazonā jau tuvākajā laikā. Latvijas Zemnieku savienības frakcijas deputāti uzskata, ka otrā programma ir viena no pieejamākajām programmām visā Latvijas teritorijā, kuru klausās gan latvieši, gan krievu valodā runājošie iedzīvotāji. Budžeta apspriešanā Zemnieku savienība jau norādīja, ka budžeta asignējumu pieaugums 9% apjomā ir nepietiekams Latvijas Radio darbam, diemžēl šie norādījumi tika ignorēti. Kā redzam no pašreizējās situācijas, ignorance nav ekonomisko jautājumu konstruktīvs risinājums. Lūdzam atbildēt, kādi pasākumi tiks veikti, lai novērstu radušos situāciju. Saeimas deputāti Gundars Bērziņš, Kokins, Mārtiņš Ādams Kalniņš, Oskars Grīgs, Voldemārs Novakšānovs."

Sēdes vadītājs. Jautājums tiek nodots Ministru prezidentam Mārim Gailim. Tālāk, lūdzu!

I.Daudišs. "Jautājums Ministru prezidentam Mārim Gailim. Deputātu jautājums par Pasaules bankas rehabilitācijas kredīta veselības aizsardzībai sadali un izlietojumu. 1993./1994.gadā Pasaules bankas piešķirtā rehabilitācijas kredīta ietvaros Latvijas Republikas veselības aizsardzības sistēma saņēma 14 miljonus 500 tūkstošus Amerikas Savienoto Valstu dolāru. Šā kredīta termiņš ir 10 gadi. Atmaksāšana jāuzsāk jau pēc 3 gadiem. Procentu likme 7,6%. Kredīta saņēmēji ir: medikamentu lieltirgotava "Tamda" - 739 691 dolārs, valsts farmaceitiskā firma "Grindex" - 6 893 709 dolāri, valsts uzņēmums "Olaines ķīmiski farmaceitiskā rūpnīca" - 3 750 000 dolāri, SIA "Farmserviss" - 1 254 686 dolāri. Ievērojot Latvijas līdzšinējo negatīvo pieredzi kredītu sadales un izlietojuma jomā, piemēram, "Lata international" gadījumā, pieprasām Ministru prezidentam sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Pēc kāda principa notika Pasaules bankas rehabilitācijas kredīta sadale? Cik zināms, atklāts kredīta izlietojumu projekta konkurss nav noticis.

2. Kas ir rehabilitācijas kredīta garantētājs? Valsts uzņēmuma "Olaines ķīmiski farmaceitiskā rūpnīca" finansiālais stāvoklis ir nestabils, kas rada pamatotas šaubas par iespēju atmaksāt kredītu. Vai šādā gadījumā parāds nebūs jāatmaksā Latvijas valstij?

3. Visas četras minētās farmaceitiskās iestādes kredītus saņēma medikamentu un iekārtu veidā. Vai tiek īstenota kontrole pār naudas, kas iegūta, pārdodot šos medikamentus, tālāko izlietojumu?

4. Vai ir novērsta iespēja, ka šie līdzekļi varētu tikt novirzīti citām uzņēmējsabiedrībām, kredītu saņēmējiem tādējādi izvairoties no tā nomaksas?

5. Vai minētajiem rehabilitācijas kredītiem ir sākusies aizdevumu procentu atmaksa, un, ja ir sākusies, kā šie maksājumi tiek pildīti?

Iesniedz Saeimas deputāti Jānis Straume, Māris Grīnblats, Juris Sinka, Aleksandrs Pētersons, Ilmārs Dāliņš."

Sēdes vadītājs. Jautājums tiek nodots Ministru prezidentam Mārim Gailim. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Godātie deputāti! Es lūgšu jums atļauju pārtraukumu izsludināt 5 minūtes agrāk - uz pusstundu, un es jūs lūgšu 10.55 būt šeit zālē. 10.55 minūtēs, tas ir, bez piecām minūtēm vienpadsmitos. Un varbūt vēl kas - citu valstu parlamentu praksē, kad uzaicinātie godaviesi dodas tribīnē uzrunāt šos parlamentus, deputāti viņus sveic pieceļoties. Varbūt arī mēs varam šo praksi... katrā ziņā es aicinātu šo praksi arī mūsu parlamentā ievērot. Un tagad, lūdzu, reģistrēsimies. Reģistrācija! Vienu mirklīti. Vārds paziņojumam deputātam Bordānam - "Latvijas ceļš".

J.Bordāns (LC).

Lūgums "Lattelekom" darbības izmeklēšanas komisijas locekļiem sapulcēties Pieprasījumu komisijas telpās uz pāris minūtēm.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, nākošreiz uzrakstiet iesniegumu. Lūdzu, Saeimas sekretāru Imantu Daudišu nosaukt deputātus, kuri nepiedalās sēdē. Godātie kolēģi! Lūdzu uzmanību, un tiešām bez piecām vienpadsmitos atgriezīsimies zālē, lai pēc tam mums nebūtu jāsveic jūsu atgriešanās, kā tas notiek dažreiz ar piecu minūšu pārtraukumu.

I.Daudišs (Saeimas sekretārs).

Godātie deputāti, sēdē nepiedalās šādi deputāti: Andris Ameriks, Aleksandrs Kiršteins, Ludmila Kuprijanova, Indra Sāmīte, Juris Sinka, Anita Stankēviča, Zigurds Tomiņš, Joahims Zīgerists. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 10.55.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Saeimā oficiālā vizītē ir ieradusies Latvijai draudzīgās kaimiņzemes Zviedrijas Karalistes Riksdaga spīkere Birgita Dāla un Zviedrijas Karalistes parlamentāriešu delegācija. Sirsnīgi sveiksim viņus un lūgsim Zviedrijas Riksdaga spīkeri Birgitu Dālu tribīnē. Lūdzu! (Aplausi.)

B.Dāla (Zviedrijas Karalistes Riksdaga spīkere; runas tulkojums latviešu valodā).

Priekšsēdētāja kungs! Godājamie deputāti! Tas man kā Zviedrijas parlamenta spīkerei ir liels gods, ka man ir tā privilēģija runāt Latvijas Republikas Saeimā. Man ir arī liels prieks, ka vienu no manām pašām pirmajām vizītēm kā spīkere ar Zviedrijas parlamenta, Riksdaga, delegāciju varu veikt tieši šeit, Latvijā.

Kā mēs visi zinām, Zviedrijai un Latvijai ir ilga kopīgā vēsture. Zviedrijai un Latvijai jau ilgu laiku ir miermīlīgas un ļoti draudzīgas attiecības. Piecdesmit tumšie kara un okupācijas, apspiestības un izolācijas gadi nozīmēja nedabisku pārtraukumu mūsu tuvajās attiecībās. Tieši tāpēc mēs šo attiecību atsākšanos jūtam kā atbrīvošanos divējādā nozīmē. Es nesu sev līdzi neaizmirstamās atmiņas no manas oficiālās vizītes Latvijā, Lietuvā un Igaunijā Zviedrijas apkārtējās vides ministres postenī 1989. gada rudenī, kad cīņa par nacionālo neatkarību atradās izšķirošajā fāzē. Šai vizītei bija divējāds nolūks - veicināt sadarbību apkārtējās vides jomā un atbalstīt Baltijas valstu cīņu par brīvību un demokrātiju. Tad arī tika likti pamati šodien notiekošajai plašajai sadarbībai.

Apmēram tajā pašā laikā, pirms 5 gadiem, nopietni sāka attīstīties tiešie kontakti starp mūsu parlamentiem. Mums, zviedriem, šķita ļoti nozīmīgi tuvoties Latvijas tautai caur tautas ievēlētajiem pārstāvjiem, lai visādā veidā atbalstītu Latvijas cīņu par demokrātiju un nacionālo neatkarību.

Pēc pirmajiem kontaktiem jau 1991. gada ziemā pie mums kā viesi bija Latvijas parlamenta delegācija, lai studētu mūsu demokrātisko sistēmu un parlamenta darbu. 1991. gada pavasarī Riksdagā notika manifestācija ar trīs Baltijas valstu vadošajiem pārstāvjiem.

Kopš Latvija atkal kļuvusi par suverēnu valsti, kopš atkal pilnā plašumā atvērušās diplomātiskās attiecības, kopš Latvija kļuvusi par pilntiesīgu locekli Apvienoto Nāciju Organizācijā, Eiropas drošības un sadarbības organizācijā un šajās dienās - arī Eiropas padomē, varbūt gribētos pavisam aizmirst tos grūtos brīžus, kad apspiešana un varas valoda bija valdošie spēki Latvijā. Bet es no savas puses uzskatu, ka ir tikpat svarīgi paturēt dzīvā atmiņā to, pie kā var novest ļaunums, kā nekad neaizmirst to, ka galu galā labas gribas cilvēkiem ir iespējams uzvarēt ļaunumu un apspiestību.

Priekšsēdētāja kungs! Godājamie delegāti! Es gribētu tikai uz acumirkli atgriezties pie Zviedrijas Riksdaga un zviedru tautas nostājas tajā laikā. Mēs nepārtraukti prasījām, lai tiktu respektēti tautas brīvās vēlēšanās izraudzītie demokrātiskie pārstāvji un lai sarunu ceļā tiktu sasniegta ilgotā neatkarība. Pret latviešu tautu izdarīto varmācīgo rīcību Riksdags vienprātīgi nosodīja. Es gribu īpaši atgādināt, par cik svarīgu lietu mēs uzskatījām to, lai sniegtu savu morālo atbalstu draudīgajā situācijā, kurā Latvijas parlaments atradās 1991. gada sākumā. Toreizējais parlamenta spīkera otrais vietnieks Bertils Fiskešē ieradās šeit un nodeva vēstījumu no Zviedrijas Riksdaga un tautas par atbalstu Latvijas brīvības cīņai.

Cik daudz iepriecinošāk ir tas, ka tagad varam konstatēt, ka garais nebrīves periods ir pārtraukts un nomainīts ar brīvību latviešu tautai pašai veidot savu nākotni. Latvijā tiešām kopš manas pirmās vizītes pirms vairāk nekā - jeb tikai - pieciem gadiem ir notikušas lielas un radikālas pārmaiņas. Es izjūtu lielu un patiesu prieku par to, ka tik daudz kas no tā, ko no sirds cerējām, jau varējis īstenoties.

Bet lielas pārmaiņas ir notikušas ne tikai šeit, Latvijā. Visā Eiropā ir izmainījusies ārpolitikas un drošības politikas aina. Politiskās norises ir ciešāk viena otrai satuvinājušas Ziemeļvalstis un Baltijas valstis. Jauni draudi un nopietni konflikti mūsu apkārtējā pasaulē uzliek jaunas prasības sadarbībai. Kopējais Ziemeļvalstu uzskats ir tāds, ka drošību vairs nevar aplūkot tradicionālos terminos. Drošībā liela nozīme ir arī tādiem jautājumiem kā apkārtējā vide un sociālā labklājība, demokrātija un cilvēka tiesības. Ziemeļvalstu Padomei ir tuva sadarbība ar Baltijas Asambleju, un tam mēs no Zviedrijas Riksdaga puses piešķiram lielu vērtību.

Zviedrija gadumijā iestājās Eiropas savienībā. Tas nozīmē dziļas izmaiņas mūsu lēmumprocesos, kas uzstāda jaunas prasības kā Zviedrijas Riksdagam, tā arī Zviedrijas valdībai. Pēc plaša izpētes darba ir pieņemti lēmumi, kas nodrošina Riksdaga ietekmi uz lēmumprocesiem un kas tādējādi pastiprina tautvaldību Zviedrijā.

Valdība katru nedēļu apspriedīsies ar īpašu Riksdaga institūciju, kurā iekļauti pārstāvji no visām mūsu septiņām partijām. Tā nolūks ir tāds, lai valdība nopamatotu savus viedokļus Riksdagā, pirms tiek pieņemti lēmumi Eiropas savienības Ministru komitejā. Bet jau ilgi pirms tam visam Riksdagam un tā nozaru komisijām rūpīgi jāseko un jāiespaido pārrunu darbs. Un par valdības politiku Eiropas savienībā katru gadu būs jāatskaitās Riksdagā, kurš to arī izpētīs. Riksdags būs arī atbildīgs par atklātu informāciju pilsoņiem par Eiropas savienības jautājumiem.

Ministru komitejai ir, kā mēs visi zinām, izšķiroša ietekme Eiropas savienības politikas noteikšanā. Vienlaicīgi Eiroparlamentā vietas ieņēmuši 22 Zviedrijas Riksdaga deputāti, kas veido savu Savienības parlamentārisko nozarojumu. Parlamentam nav gluži tāds pats stāvoklis kā nacionālajai parlamentārajai sanāksmei, bet dažos jautājumos, piemēram, par jaunu dalībnieku uzņemšanu, parlamenta vārdam ir izšķirošais spēks. Eksistē arī attīstība uz Eiroparlamenta ietekmes palielināšanos, ko aktīvi atbalsta Zviedrija. Zviedrija tagad ir ieguvusi savu pirmo Eiropas savienības komisāru, kas atbild par bēgļu un patvēruma jautājumiem, policiju sadarbību un noziegumu apkarošanu, kā arī par Eiropas savienības līdzekļu nepareizas lietošanas apkarošanu. Zviedrijas komisāram ir arī līdzatbildība vīriešu un sieviešu līdztiesības jautājumos.

Zviedrijas iestāšanās Eiropas savienībā ir uzsākusi Zviedrijā svarīgas debates par tautvaldības priekšnoteikumiem un nosacījumiem. Bet debates ir arī saasinājušas uzmanību uz citām lietām, tādām kā nacionālās īpatnības, kultūras un vēsturiskās tradīcijas - tas ir, visiem tiem faktoriem, kas rada mums identitāti un mantojumu, kas mums jāpārvalda. Tas ir ārkārtīgi svarīgi, vai nu tas attiektos uz zviedriem vai latviešiem, vai citu tautību pārstāvjiem, lai mēs saudzētu mūsu pašu kultūru un koptu savas nacionālās īpatnības, vienlaicīgi mums visiem veicinot vēl ciešāku starptautisko sadarbību, lai tiktu galā ar mūsu priekšā esošajiem izaicinājumiem. Rietumeiropa nedrīkst izolēties, tai vajag izprast, kā mēs to darām, ka Eiropai ir arī Centrālā un Austrumu daļa. Nepieciešams intensificēt attīstību uz sadarbības palielināšanos starp Eiropas savienību un Centrāleiropu un Austrumeiropu. Zviedrija, pats par sevi saprotams, atbalsta Latvijas tuvošanos Eiropas savienībai. Tālākā perspektīvā mēs saskatām Eiropas savienības paplašināšanos.

Ļaujiet man, cienījamie deputāti, šajā sakarībā izteikt manu un Riksdaga lielo prieku par to, ka Latvija pirms nedaudzām dienām ir kļuvusi par pilntiesīgu locekli Eiropas padomē. Latvija tiek ļoti gaidīta uz sadarbību šajā Eiropas organizācijā, kurā arī mūsu parlaments aktīvi piedalās darbā Strasbūrā. Man nesen bija iespēja pārrunāt Eiropas padomes attīstību ar Parlamentārās asamblejas prezidentu Migelu Martinesu, kad viņš apmeklēja Zviedriju tūlīt pēc vizītes Latvijā. Tad es arī saņēmu tiešas un labas vēstis par diskusijām par Latvijas līdzdalību Eiropas padomē.

Demokratizācijas process Eiropā pats par sevi ir uzmundrinošs. Bet vienlaicīgi tas mums ir liels izaicinājums - gādāt, lai tās valstis, kas neatbilst šodienas prasībām, turpinātu savus centienus uz patiesas demokrātijas sasniegšanu. Ar lielām raizēm un satraukumu uzņēmām ziņas par pēdējā laika attīstību Čečenijā - par traģiskajiem cilvēku dzīvību zaudējumiem, par neizsakāmajām cilvēku ciešanām, par veselas pilsētas izpostīšanu un plašiem postījumiem citās Čečenijas daļās. Pēc maniem un mūsu uzskatiem, tas ir pilnīgi nepieņemami, ka kāda Eiropas valsts, Krievija, kas arī pieteikusies uz iestāšanos Eiropas padomē, rīkojas tādā veidā, kas nopietni pārkāpj fundamentālās cilvēktiesības un starptautiskās humanitārās tiesības. Tāpat, ja Krievija ir apņēmusies pildīt saistības, ko nosaka Eiropas drošības un sadarbības apspriede, tai ir jāizpilda arī tās prasības, kas ir Eiropas padomē.

Eiropas padomes Parlamentārās asamblejas pēdējā sesijā pirms divām nedēļām tika pieņemta rezolūcija, kurā Asambleja uz nenoteiktu laiku atlika Krievijas iesnieguma par uzņemšanu izskatīšanas procedūru. Es, tāpat kā daudzi citi, izjūtu bažas, ka pašreizējā notikumu attīstība apdraud demokrātiju Krievijā un drošību reģionā. Varmācīgajai rīcībai nekavējoties jādara gals un jāpanāk atrisinājums sarunu ceļā. Mums kopīgi jārīkojas starptautiskajos forumos un mūsu bilaterālajos kontaktos, lai atbalstītu demokrātiskos spēkus visā mūsu apkārtējā pasaulē. Tas attiecas arī uz Krieviju.

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Šodien mūsu valstis un mūsu tautas vieno cieša sadarbība veselā rindā dažādu jomu. Tas, piemēram, attiecas uz ekonomiskajiem jautājumiem un aizvien dzīvāko tirdzniecības apmaiņu, apkārtējās vides jautājumiem, kultūras jautājumiem un izglītības jautājumiem. Interese par sadarbības attīstību ir patiesa, un zviedru tauta to apsveic. Tagad mēs redzam, ka Baltijas jūra atkal ir tā jūra, kas vieno mūsu valstis. Ļaujiet man nobeigt ar to, ka izsaku visas zviedru tautas simpātijas un draudzību ar latviešu tautu, ko mēs uzskatām kā vienu no mūsu tuvākajiem kaimiņiem šo vārdu visdziļākajā nozīmē. Es nākotnē sagaidu tālāku ciešu sadarbību ar Latviju vismaz parlamentārajā līmenī.

Es esmu ielūgusi Saeimas priekšsēdētāju un Saeimas delegāciju apmeklēt Zviedrijas Riksdagu. Es ceru, ka man būs iespēja drīz atlīdzināt man un manai delegācijai šeit, Latvijā, izrādīto laipnību. Sirsnīgs paldies par uzņemšanu, ko guvām, un sirsnīgi gaidām Zviedrijas Riksdagā! Paldies! (Aplausi.)

Sēdi vada

Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Aivars Berķis.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Turpinām sēdi! 4. jautājums. Atbilde uz deputātu jautājumu. Izglītības un zinātnes ministra Vaivada un finansu ministra Piebalga atbilde uz Saeimas deputātu Rugātes, Novakšānova, Grīga, Resnā, Putniņa, Folkmanes, Kokina, Kušneres, Prēdeles un Brūvera jautājumu par Daugavpils Pedagoģiskajai universitātei neieskaitīto 1994. gadā paredzētā budžeta finansējuma daļu.

No 10 deputātiem ir saņemts priekšlikums par debašu atklāšanu atbilstoši 139. pantam. Mums ir jābalso par to, bet tas būs pēc Vaivada kunga ziņojuma.

J.Vaivads (izglītības un zinātnes ministrs).

Cienījamie deputāti! Mēs visi atceramies pagājušā gada nogalē saspringto finansiālo situāciju budžeta ieņēmumos, un šajā sakarībā ir arī jautājums, kas skar tieši Daugavpils Pedagoģiskās universitātes finansēšanu. 1994. gada budžetā izglītībai, tas ir, tieši izglītībai, (tā ir 200. iedaļa), bija paredzēti 64 miljoni 825 tūkstoši 974 lati, tas ir, bez kapitālieguldījumiem, no kuriem Finansu ministrija atvēra kredītus tikai par 64 miljoniem 45 tūkstošiem 794 latiem. Pamatojoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas atkārtotajām prasībām un sakarā ar to, ka decembra sākumā izglītības vajadzībām vēl nebija atvērti kredīti par aptuveni 1,48 miljoniem latu, mēs vairākkārt griezāmies Finansu ministrijā (pat pie Ministru prezidenta) ar kategorisku prasību šos līdzekļus izglītības vajadzībām atrast, un 1994. gada 21.decembrī tika izdalīti 700 000 latu, bet 780 000 tā arī līdz gada beigām netika atvērti. Jāsaka, ka datums - 21. decembris ir burtiski dažas dienas pirms visu kases norēķinu operāciju slēgšanas, līdz ar to šie līdzekļi tika piedāvāti vispirmām kārtām visām augstskolām, to skaitā arī Daugavpils Pedagoģiskajai universitātei, bet 22. decembrī Daugavpils Pedagoģiskās universitātes grāmatvede (tas ir arī rakstiskā atbildē norādīts) Rita Kaktiņa atteicās šos kredītus pieņemt, motivējot ar to, ka tik īsā laikā viņa šos līdzekļus nevar tīri finansiālu operāciju dēļ, laika trūkuma dēļ izmantot, un līdz ar to arī šie līdzekļi var palikt neizmantoti.

Šādā sakarībā varētu teikt sekojošo tieši Daugavpils Pedagoģiskās universitātes jautājumā. Jā, tā ir vienkārši paspēšana vai nepaspēšana izmantot līdzekļus, bet es gribu vērst deputātu uzmanību uz citu un daudz būtiskāku lietu, kas, manuprāt, vēl joprojām ir nesakārtota mūsu likumdošanā. Izglītības likuma 63. pants paredz, ka visi budžeta līdzekļi, kas nav izlietoti izglītības vajadzībām līdz gada beigām, var tikt izmantoti nākošajā gadā. Līdz ar to arī mūsu prasībā tas bija ietverts, lai, atverot kredītus, tiktu dota šāda iespēja. Ja šie līdzekļi nav paspēti izmantot iepriekšējā finansu gadā, lai tie nezustu nākamajā gadā. Taču ir Valsts kases departamenta 13. decembra rīkojums, kurā ir norādīts, - jā, izglītības iestādēm atvērt pilnā apjomā kredītus, bet tas ir papildināts ar otru rindkopu, tas ir, ka minēto iestāžu kases izdevumu kopējais apjoms pieļaujams atvērto asignējumu robežās, vienlaicīgi nepieļaujot izglītības iestādēm naudas līdzekļu pārskaitīšanu uz uzdevumu summu kontiem, kas nozīmē to, ka, ja nav šie līdzekļi paspēti izmantot, tad tie automātiski arī tagad pāriet valsts ieņēmumos.

Es gribu norādīt uz pretrunu, kas līdz ar to izveidojas likumā "Par budžeta un finansu vadību" un Izglītības likumā. Tātad likuma "Par budžeta un finansu vadību" 4. pants nosaka, ka saimnieciskais gads sākas 1. janvārī un beidzas 31. decembrī un ka visi nenomaksātie parādi pāriet nākošā finansu gada apropriācijā. Tas ir pretrunā ar Izglītības likuma 63. pantu. Pagājušā gada 18. jūnijā ir izsludināts likums par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, pielietošanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību. Šā likuma 8. panta trešā daļa nosaka: "Ja konstatētas pretrunas starp normatīvajiem aktiem, ietverošiem vispārīgās un speciālās tiesību normas, vispārīgās tiesību normas ir spēkā tiktāl, ciktāl tās neierobežo speciālās tiesību normas". No šāda viedokļa Budžeta un finansu vadības likums, kas ir "jumta" likums un nosaka vispārējo kārtību budžeta formēšanai un izlietošanai, ir vispārīgs likums, un tajā ietvertā norma attiecībā uz finansu gada no 1. janvārā līdz 31. decembrim norēķiniem un to pāreju uz jaunā budžeta gada apropriāciju ir vispārīgā norma, savukārt Izglītības likuma 63. pants ir speciālā norma, kas pasaka, kā šajā gadījumā rīkoties tieši jautājumā par līdzekļiem, kas atvēlēti Izglītības likumā. Līdz ar to minētais pagājušā gada 18. jūnija likums pēc būtības nosaka to, ka, ja izglītības vajadzībām paredzētie līdzekļi nav iztērēti, nav paspēti iztērēt iepriekšējā finansu gadā, tad tie tādā pašā neiztērētā apjomā ir jāatver un jāatdod iestādēm nākošajā budžeta gadā. Šāda pretruna starp Izglītības un zinātnes ministriju un Finansu ministriju pastāv. Šeit interpretācija, protams, ir pilnīgi dažāda, bet acīmredzot pēc savas būtības tas būtu Satversmes tiesas jautājums, un tā tiešām izšķirtu, pēc kādas normas šajā gadā vadīties. Finansu ministrija vadās pēc Budžeta un finansu vadības likuma. Mēs arī, protams, uzskatām, ka nav atcelts Izglītības likuma 63. pants. Šī pretruna paliek spēkā. Dotajā gadījumā tātad šie līdzekļi, ja mēs runājam par Daugavpils universitāti... Jā, Daugavpils universitāte uzskatīja, ka viņi nevar paspēt šos līdzekļus izmantot pēc 22. decembra līdz norēķinu beigām, un tā no šiem līdzekļiem ir atteikusies, bet jautājums pēc savas būtības par kopējo parādu, kas ir sakrājies, neatverot visus kredītus pagājušā gada nogalē, paliek atklāts. Paldies.

Sēdi vada

Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Deputāti ir iesnieguši priekšlikumu - atklāt debates. Viens runā... Vai vēl kāds grib lūgt vārdu? Lūdzu - finansu ministrs Andris Piebalgs arī atbild uz šo jautājumu.

A.Piebalgs (finansu ministrs).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es gribu varbūt ne tik daudz pieskarties konkrētajam jautājumam, bet tomēr paskaidrot to neizpratni, kas bieži vien ir ļoti daudzos cilvēkos, ka Finansu ministrija ir tā iestāde, kas nedod naudu. Finansu ministrijai ir tikai tā nauda, ko mēs ievācam ar nodokļiem, nodevām un citiem maksājumiem, kas ienāk budžetā, un ir apstiprināts deficīta limits, ko ir nobalsojusi Saeima. Tā rezultātā Finansu ministrija var piešķirt citām ministrijām jeb atvērt kredītus tikai par to naudas summu, kas ir viņas rīcībā. Tādēļ mums vienmēr tomēr ir tā problēma, ka nevaram nekad pilnīgi precīzi prognozēt, kādi ir pilnīgi precīzie izdevumi budžeta gadā un kādi būs ieņēmumi. Mēs to nevaram izdarīt, jo abiem "galiem" ir jāsakrīt matemātiski. Tādējādi atvērumi tiek veidoti atbilstoši ienākumiem. Šajā gadījumā Izglītības un zinātnes ministrijai izglītības izdevumiem pagājušajā gadā kredīti ir atvērti 98,9% apmērā no plānotās summas. Tas ir augsts rādītājs, teiksim, ja mēs salīdzinātu to ar Zemkopības ministriju, kurai neapšaubāmi bija mazāks atvērums, un mēs vienkārši arī vairāk nevarējām atvērt, cik mums bija iespēju un kāda bija summa. Tādējādi es domāju, ka šeit nav runas par to, ka Finansu ministrija nav atvērusi, bet par to, cik valstij kopumā iegāja nauda.

Bez tam šogad, lai izvairītos no šīm neizpratnes situācijām, mēs tomēr valdībā pa ceturkšņiem izskatām kredītu atvērumus. Tātad ceturkšņa ietvaros var prognozēt jau precīzi, kāds būs ieņēmums, vadoties pēc iepriekšējā gada dinamikas vai pēc iepriekšējā ceturkšņa dinamikas. Tādā veidā visas ministrijas zina, kāds atvērums viņām sagaidāms attiecīgajos mēnešos. Protams, šeit ir iespējamas korekcijas, bet pie šī plāna mēs pieturamies samērā precīzi. Bet ir pilnīgi, es domāju, nepamatoti, ka mēs varētu pārnest kaut kādu naudas summu no viena gada uz otru, jo tas automātiski... mēs to varam tehniski darīt, bet, ja šīs naudas nebūs, mēs tik un tā nespēsim atvērt šo kredītu. Un tādējādi tas vienkārši kļūst par pašapmānu. Valstij ir tikai viena nauda, un tātad 31. decembrī mēs slēdzam attiecīgo budžeta gadu un 1.janvārī sākam. Ir jaunas apropriācijas, un tikpat labi mēs varam vienmēr teikt, ka šī summa ir iekšā šajā apropriācijā. Tātad mēs, protams, plānojot izdevumus, vadāmies arī pēc tā, kas iepriekšējā gadā nav bijis atvērts, bet teikt, ka mēs varētu pārnest, - tas ir pilnīgi absurdi, manā skatījumā, un es domāju, ka likuma "Par budžeta un finansu vadību" 4. pants saka pilnīgi precīzi: "Saimnieciskais gads sākas 1.janvārī un beidzas 31. decembrī." Visi saimnieciskās darbības norēķini par 1994. gadu bija jābeidz līdz 31. decembrim. Tātad es domāju, ka šis ir vispareizākais ieraksts un pie tā ir jāturas. Valdībai tātad kopumā (tas varbūt tika mazāk darīts pagājušājā gadā) ir jāizstrīdas, kurās nozarēs un cik lielā apjomā mums jāatver šis kredīts, bet vienmēr, protams, prioritāte paliks darba algas, sociālā nodokļa un stipendiju izdevumu segšanai. Tātad šīs ir prioritātes, un atbilstoši tām mēs atveram citus kredītus.

Bez tam es gribu paskaidrot arī to, ka Finansu ministrija atver kopēju paragrāfu, bet, teiksim, atsevišķās pozīcijas, protams, izlemj katra atsevišķā ministrija. Tā ka, es domāju, šī kārtība ir normāla kārtība, jo mēs tomēr gribam nodrošināt stingru monetāro politiku valstī, un šajā gadījumā mums ir jāievēro pilnīgi precīzs deficīta līmenis, kāds ir valstī. Iepriekšējā gadā mēs iekļāvāmies šajā deficītā, bet tajā pašā laikā sakarā ar problēmām, kas mums ir enerģētikas sektorā, mēs bijām spiesti pārsniegt tieši šo tīro aizdevumu posteni un gada beigās aizdot "Latvenergo" naudu, lai viņi norēķinātos ar "Latvijas gāzi", kura var iepirkt gāzi Krievijā. Bet arī tas principā ir nepieļaujams solis, jo tomēr apgrūtina realizēt antiinflācijas politiku un monetāro politiku. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēc atbildes pieļaujamas debates, ja to prasa vismaz 10 deputāti un ja Saeima tam piekrīt. Lūdzu zvanu! Vai par debašu atklāšanu kāds no deputātiem vēlas runāt? Nevēlas. Tad, lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu - atklāt debates. 10 deputāti ir iesnieguši tādu prasību, bet Saeimai ir jālemj, vai tā piekrīt. Lūdzu rezultātu. 29 - par, 21 - pret, 10 - atturas. Līdz ar to šis priekšlikums nav atbalstīts. Debates netiek atklātas, un jautājums ir izskatīts.

Nākošais ir Pieprasījumu komisijas atzinums par pieprasījumu Ministru prezidentam Mārim Gailim par pasākumiem, kādi tiek veikti, lai radītu iespējas lauksaimniekiem saņemt nepieciešamos līdzekļus kredītu formā lauku darbu veikšanai. Raimonds Jonītis ("Latvijas ceļš") Pieprasījumu komisijas vārdā. Lūdzu!

R.Jonītis (LC).

Godātais priekšsēdētāj! Godātā Saeima! Pieprasījumu komisija, izskatījusi Saeimas deputātu Rozentāla, Gunāra Resnā, Mārtiņa Ādama Kalniņa, Oskara Grīga, Kokina, Novakšānova, Gundara Bērziņa, Berķa, Tomiņa, Putniņa pieprasījumu Ministru prezidentam Mārim Gailim par pasākumiem 1995. gada lauksaimniecības darbu sezonas kreditēšanas iespēju nodrošināšanai lauksaimniekiem, uzskata, ka pieprasījums ir aktuāls un pamatots, bet, pamatojoties uz to, ka, pēc Zemkopības ministrijas aprēķiniem, sējai ir nepieciešami 25 miljoni latu un laukiem daļēji apmaksātas dotācijas par pagājušā gada ceturto un šīgada pirmo kvartālu, kā arī uz to, ka valdība un Zemkopības ministrija ziņos presē par rastajām kredītu iespējām, nolēma pieprasījumu nevirzīt tālāk kā Saeimas pieprasījumu, tomēr nepieciešamības gadījumā atgriezties pie šī jautājuma vēlāk. Paldies.

Sēdes vadītājs. Par pieprasījuma pieņemšanu vai noraidīšanu lemj Saeima. Lūdzu zvanu! Mums ir jābalso par Pieprasījumu komisijas atzinumu, kura nolēma pieprasījumu nevirzīt tālāk kā Saeimas pieprasījumu, bet nepieciešamības gadījumā atgriezties pie šī jautājuma, kad valdībai būs precīzāks viedoklis. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 14, atturas - 9. Pieprasījumu komisijas atzinums ir akceptēts.

Nākošais jautājums - atbilde uz Saeimas pieprasījumu. Latvijas Republikas iekšlietu ministra Ādamsona atbilde uz Saeimas pieprasījumu sakarā ar Iekšlietu ministrijas darbinieku veikto akciju sabiedrības "Lainbanka" amatpersonu Dambiņa un Vīganta arestu, kā arī izdarīto kratīšanu Zemes bankas prezidenta Ruseļa mājā. Latvijas Republikas iekšlietu ministrs Ādamsona kungs. Lūdzu - jums vārds!

J.Ādamsons (Latvijas Republikas iekšlietu ministrs).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Izskatījis šāgada 9. februāra sēdē pieņemto Latvijas Republikas Saeimas pieprasījumu man sakarā ar veikto akciju - sabiedrības "Lainbanka" amatpersonu Dambiņa un Vīganta arestu, kā arī izdarīto kratīšanu Zemes bankas prezidenta Ruseļa mājā, paskaidroju sekojošo.

Ministru kabineta deklarācijā par iecerēto darbību uzsvērta nepieciešamība aktīvi un reāli cīnīties ar ekonomiskajiem noziegumiem, it sevišķi, ja tie izdarīti lielos apmēros. Manā uzstāšanās reizē 5. Saeimas ārkārtas sēdē, kas bija veltīta cīņai ar noziedzību, tika arī pasvītrots neapmierinošais stāvoklis tieši cīņā ar ekonomiskajiem noziegumiem. Ekonomikas jomā 1994. gadā reģistrēti tikai 860 noziegumi. Pie tam pārsvarā tie ir viltošanas, viltojot galvenokārt vienu vai divas naudas banknotes vai monētas, un sīki kontrabandas gadījumi, kopā veidojot vairāk nekā 80% no visu ekonomisko noziegumu skaita. Ar valdības lēmumu Kriminālpolicijas sastāvā tika radīta speciāla ekonomiskā policija, kurā tika koncentrēti ekonomisko noziegumu izmeklēšanā specializējušies izmeklētāji un operatīvie darbinieki. Latvijas Republikas Saeima nav iebildusi pret šādu rīcību, neapstiprinot valdības deklarāciju, neapspriežot jautājumu ārkārtas sēdē. Arī masu medijos netika apšaubīta šādas rīcības vajadzība. Neizraisījās protests arī dažādos sabiedrības slāņos. Par to, ka Iekšlietu ministrija ir stājusies pie minēto norādījumu realizācijas, tika uzsvērts arī Ministru prezidenta atskaitē Saeimā par 100 darbības dienām. Lai koordinētu un plānotu valsts institūciju rīcību cīņā ar noziedzību, Ministru prezidenta Gaiļa kunga vadībā sistemātisku darbību ir uzsākusi Latvijas Noziedzības novēršanas nacionālā padome, kuras sastāvā iekļauti Latvijas Republikas Prokuratūras, Tieslietu, Iekšlietu, Finansu, Aizsardzības ministriju, citu valsts institūciju vadītāji, zinātnes un sabiedrības pārstāvji.

Par vienu no savām prioritātēm Padome uzskata cīņu ar ekonomiskajiem noziegumiem visos to izpausmes veidos. Tādēļ es uzskatu, ka, cīnoties ar pretlikumībām jebkurā ekonomiskās darbības jomā, nevar pārmest vēršanos pret amatpersonu nelikumīgu darbību arī banku aktivitāšu jomā. Atbildot uz pirmo jautājumu par to, kāda bija nepieciešamība Dambiņa un Vīganta aizturēšanā izmantot terorisma apkarošanas vienību un kas deva pavēli tai piedalīties šajā akcijā un plānoja tās norisi, paskaidroju, ka Kriminālprocess prasa izmeklētājam pēc krimināllietas ierosināšanas pieņemt to pirmstiesas izmeklēšanā. No šī momenta viņš ir procesa virzītājs, plāno visas procesuālās darbības un to taktisko realizāciju. Ekonomisko noziegumu izmeklēšanas taktikā ļoti svarīga ir krimināllietai vajadzīgo dokumentu izņemšana. Lai nodrošinātu to savlaicīgu izņemšanu, izmeklētājs ir tiesīgs iesaistīt nepieciešamo izmeklēšanas darbību realizācijā arī citas amatpersonas, kurām ir policijas tiesības, atbilstoši likumam "Par policiju". Tā kā akciju sabiedrībā "Lainbanka" varēja rasties nepieciešamība vienlaikus dokumentus izņemt vairākās vietās, taktiski tika plānots iesaistīt procesuālajās darbībās pietiekami lielu policistu skaitu. Noteikt pirmstiesas izmeklēšanas darbības taktiku likums piešķīris procesa virzītājam un nevienam citam. Lai nodrošinātu likumā noteiktā kārtībā sankcionētu nepieciešamo procesuālo darbību veikšanu, šā gada 3. februārī "Lainbankā" tika iesaistīti arī policisti no drošības policijas speciālās apakšvienības. Uzsveru, ka šīs vienības darbinieki ir policisti un tādēļ viņi tiek regulāri izmantoti darbībās, kurās viņiem atļauj piedalīties likums "Par policiju". Valsts nav tik bagāta, lai šīs vienības štatus izmantotu tikai brīžos, kad notiek terorisma akts. Vajadzības gadījumā jebkuram policistam jāizpilda jebkurš ar likumu noteikts policista pienākums. To prasa no viņa arī ar likumu noteiktais zvērests Latvijai. Ja šo vienību, novēršot terorisma gadījumu, iesaista pilnā sastāvā un speciālā ekipējumā, lēmumu drīkst pieņemt tikai iekšlietu ministrs vai valsts sekretārs. Pārējos gadījumos, kad vienības atsevišķiem policistiem tiek uzdots veikt parastas policista darbības, lēmumu pieņem struktūras vadītājs.

Atbildot uz otro jautājumu par to, kāpēc šāgada 3. februārī vakarā vajadzēja izņemt akciju sabiedrības "Lainbanka" rīcībā esošo kredītu dokumentu oriģinālus Latvijas Saimnieciskajā tiesā nozīmētajās lietās, paskaidroju, ka šo jautājumu lemj procesa oficiālais virzītājs, kurš uzskatīja, ka tieši kredītu dokumentu oriģināli ir ļoti nepieciešami likumīgi ierosinātās krimināllietas materiālos. Apstrīdēt to var tikai Kriminālprocesā noteiktajā kārtībā.

Atbildot uz trešo jautājumu par akciju sabiedrības "Lainbanka" sakaru sistēmas traucēšanu, paskaidroju, ka lēmumu par aresta uzlikšanu "Lainbankas" korespondencei, kura tiek nosūtīta un saņemta pa faksu, pieņēma 1995. gada 3. februārī Vidzemes priekšpilsētas tiesa. Analoģisks lēmums tajā pašā dienā un tajā pašā tiesā tika pieņemts par aresta uzlikšanu informācijai, kas tiek raidīta pa teleksu. Tiesas lēmumu izpilde tika nodota attiecīgajām sakaru iestādēm. Kriminālprocesa noteiktajā kārtībā pārsūdzot šos lēmumus tiesā, izteiktā motivācija tika atzīta par vērā ņemamu un šā gada 7.februārī tiesa pieņēma lēmumu par aresta atcelšanu.

Ceturtais. Vai ir un pamatojoties uz kādiem Kriminālkodeksa pantiem ierosināta krimināllieta par akciju sabiedrības "Lainbanka" amatpersonu Dambiņa un Vīganta darbībām? Kāds bija šīs lietas ierosināšanas pamats un kuras personas ir parakstījušas iesniegumu? Lēmums par krimināllietas ierosināšanu un tās pieņemšanu pirmstiesas izmeklēšanā ir pieņemts šī gada 2. februārī Izmeklēšanas departamentā. Tajā teikts, ka materiālos ir pietiekošas ziņas, kas norāda uz nozieguma pazīmēm, kas paredzētas Latvijas Kriminālkodeksa 142. panta 3. daļā - krāpšana sevišķi lielos apmēros. Procesuālo darbību iesākumam pamatā ir personas iesniegums. Iekšlietu ministrija uzskata, ka, atklājot šo personu pašreiz, tiek izpausts pirmstiesas izmeklēšanas noslēpums. Likumā norādīts, ka pirmstiesas izmeklēšana krimināllietās par šādiem noziegumiem ir obligāta. Izmeklētāja pareizo rīcību, pieņemot šo lēmumu, apliecina tiesnešu lēmumi par drošības līdzekļa izvēli, kratīšanas un citu procesuālo darbību sankcionēšanu. Arī šā gada 9. februārī, tiesai mainot drošības līdzekli Dambiņam, nav apšaubīta procesuālo darbību pareizība, kā arī lietā esošie materiāli, bet gan ir ņemti vērā tikai Dambiņa ģimenē radušies apstākļi. Vīgantam izvēlētais drošības līdzeklis ir atstāts bez izmaiņām. Pašreiz pirmstiesas izmeklēšanas materiāli dod pamatu secināt, ka minēto amatpersonu rīcībā ir arī nozieguma sastāva pazīmes, kuras ir paredzētas 162. pantā, 166., 147. pantā. Šā gada 15. februārī tika izvirzīta apsūdzība Dambiņam un Vīgantam, pamatojoties uz trim tikko nosauktajiem Kriminālkodeksa pantiem. Tāpēc es lūdzu... es atvainojos Iekšlietu ministrijas vārdā, ka tajā rakstiskajā ziņojumā ir mazliet neprecīzi dati.

Piektais. Vai atbilst patiesībai informācija, ka Dambiņš bija ievietots vienā kamerā ar Korobeiko? Jā, tas atbilst patiesībai. Latvijā esošie iepriekšējās aizturēšanas izolatori ir pārpildīti. Ieslodzījuma vietu departamenta iepriekšējās aizturēšanas izolatorā Centrālcietumā praktiski ikvienā kamerā atrodas vairāk par 20 cilvēkiem. Pārpildīts ir arī Policijas departamenta iepriekšējās aizturēšanas izolators Brīvības ielā 61. Tur kameras ir divvietīgas un trīsvietīgas. Arestētie tiek izvietoti atbilstoši izmeklētāja norādei, ievērojot principu, ka viņu krimināllietās nav kopīgu epizožu. Dambiņš bija ievietots trīsvietīgā kamerā divatā ar Korobeiko. Viņa fiziskā drošība tika pilnībā apdrošināta atbilstoši režīma prasībām.

Sestais. Atbildot, uz kāda pamata tika pieņemts lēmums par kratīšanu Zemes bankas prezidenta Ruseļa mājā, paskaidroju, ka atbildi par šo gadījumu publiski masu medijos ir sniegusi Latvijas Republikas Prokuratūra, kurai Iekšlietu ministrija pilnībā pievienojas. Šī kļūdainā gadījuma saistība ar akciju sabiedrības "Lainbanka" atbildīgo personu pretlikumīgās rīcības izmeklēšanu pilnīgi izslēdzama un noraidāma.

Atbildot uz jautājumu par Iekšlietu ministrijas darbinieku lietoto valodu šā gada 3.februārī notikušajā kratīšanā, paskaidroju, ka krievu valoda tika lietota tikai atbildot uz atsevišķu bankas darbinieku uzdotajiem jautājumiem krievu valodā. Konkrēti ir runa par juristu Čikotinu.

Astotais. Atbildot uz jautājumu par īpašu Latvijas prestiža graušanu banku stabilas darbības jomā, uzskatu, ka banku prestižu ne mazāk kā stabilitāte ietekmē banku amatpersonu pretlikumīgā darbība, it sevišķi, ja rezultātā rodas smagas ekonomiskās sekas. Nereaģējot uz akciju sabiedrības "Lainbanka" atbildīgo darbinieku pretlikumīgo rīcību, tiešām varēja rasties situācija, kas ietekmētu Latvijas banku sistēmas prestižu, tajā skaitā arī starptautiskajā līmenī. Vēlreiz varu atgādināt, ka pirmstiesas izmeklēšanas darbības ir vērstas nevis pret akciju sabiedrību "Lainbanka", bet gan pret dažām tās atbildīgajām amatpersonām.

Pēdējo divu mēnešu laikā Iekšlietu ministrija ir aktivizējusi cīņu ar noziedzību, gan veicot ar labiem rezultātiem sistemātiskus profilaktiskus pasākumus, gan atklājot konkrētus noziegumus. No nedēļas uz nedēļu palielinās iereģistrēto noziegumu atklāšanas procents. Vienlaikus pieaug arī aktivitāte cīņā ar ekonomiskajiem noziegumiem. Varu informēt, ka, cieši sadarbojoties Latvijas Republikas Prokuratūrai, Valsts ieņēmumu dienestam un Iekšlietu ministrijai, kā arī Valsts kontrolei, ir sākusies oficiāla pirmstiesas izmeklēšana "Lata international" lietā. Likumā noteikto operatīvo un kriminālprocesuālo darbību rezultātā par pretlikumīgām ekonomiskām darbībām panākts, ka Zviedrijā arestēts un tiks izdots Latvijai firmas "Tess Petroleum" viceprezidents Kadirovs. Lietuva ir izdevusi tur aizbēgušo šīs pašas firmas komercdirektora vietas izpildītāju Patrīciju Karatejevu, kura ir arestēta. Sadarbība šajā jomā, tajā skaitā starptautiskā, turpināsies un kļūs vēl ciešāka un koordinētāka. Es kā iekšlietu ministrs un Iekšlietu ministrijas darbinieki darīs likuma robežās visu, lai aktivitātes temps cīņā ar noziedzību, tajā skaitā arī ar ekonomiskajiem noziegumiem, nesamazinātos.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Vārds debatēs Andrejam Krastiņam - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu! Pēc tam deputāts Pauls Karnups.

A.Krastiņš (LNNK).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Godājamie kolēģi deputāti! Mēs noklausījāmies godājamā iekšlietu ministra Ādamsona kunga atbildes uz šiem jautājumiem, kaut gan, protams, vēl aktuālāk būtu, ja šīs atbildes būtu izskanējušas pirms nedēļas, kad viņas tiktu sniegtas žurnālistiem, un mums arī apmēram atbildes uz šiem jautājumiem jau bija zināmas. Bet notikumu gaita visā šajā nedēļā ir aizkavējusies tādēļ, ka ir pāraugusi jau varbūt vienu šo jautājumu par "Lainbanku", bet jau ir izvirzījusies daudz plašākā mērogā un skar ne tikai komercbanku struktūru Latvijā, bet skar arī Latvijas finansiālo pamatu, un tāpēc es domāju, ka ir pēdējais laiks, ja jau nav par vēlu, šeit, Saeimā, tomēr apspriest šo jautājumu, un, man liekas, ka pēdējā laikā mēs šeit, Saeimā, nešķirojot pa partijām un frakcijām, esam palaidušies tādā veidā, ka izpildvara sāk uzskatīt, ka augstākais valsts likumdevējs vairs viņus nevar kontrolēt, nedrīkst kontrolēt un tā nav viņa daļa.

Spilgts piemērs. Pirms kāda laika ļoti augsta policijas amatpersona (pulkveža pakāpē), atbildot televīzijā uz kritiku, pamatotu vai nepamatotu, ko bija izteikuši pašvaldību deputāti, minēja vēsturiskus vārdus: "Suņi rej, bet karavāna iet tālāk." Es negribētu, ka šādi vārdi tiktu attiecināti arī uz Augsto namu, uz Latvijas Republikas Saeimu, un tāda loma, es domāju, mums nepiestāv. Tāpēc mums ir pietiekami daudz parlamentārās reaģēšanas līdzekļu, lai tomēr iedarbotos un strādātu. Šeit tiešām nav jautājums par to, vai atbilst savam amatam Ādamsona kungs, - kā te masu informācijas līdzekļi jau izpūta, ka tiekot pieprasīta viņa demisija, kaut gan tādu dokumentu, cik es zinu, Saeimā neviens nav iesniedzis. Te nav jautājums par to, vai ir vainīgs Dambiņa kungs vai Vīganta kungs. Par to spriedīs izmeklēšana, prokuratūra, tiesa. Te ir jautājums par valsts politiku noziedzības apkarošanā. Un valsts politika nav tikai koncepcija - kaut kāda, pieņemtā. Valsts politika ir arī metodes, kā šo koncepciju realizēt, stratēģija un taktika. Un es nu gribētu minēt salīdzinājumu, varbūt tādu zināmu līdzību: jo, ja godājamā un enerģiskā policija konstatēs, ka ātrvilciena vadītājs ir nupat, pagājušajā naktī, noslepkavojis savu vecmāmiņu, viņi ieradīsies un viņu arestēs, izraus no vadītāja kabīnes - absolūtā vienaldzībā par to, kas tālāk notiks ar šo vilcienu un tiem pasažieriem! Un teiks: "Jâ, mēs enerģiski cīnāmies pret noziegumu, mēs viņu noķērām, iesēdinājām, un viņš vairāk nevienam nedarīs ļauna un atbildēs par savu jautājumu!" Pilnīgi abstrahējoties no tā, kas notiek, no visa pārējā. Līdzīga situācija ir radusies arī policijas darbinieku rīcībā attiecībā uz šo gadījumu ar "Lainbanku". Tas ir spilgts piemērs. Es domāju, ka mums arī ir jāuzņemas atbildība par to, ka tas tā ir noticis, jo mēs varbūt neesam pietiekami iespaidojuši izpildvaru un rīcību, lai viņi darbotos likuma robežās. Un šeit es gribētu oponēt godājamam ministram Ādamsona kungam un vēl citiem policijas darbiniekiem, kas ir uzstājušies pēdējā laikā presē. Un tiešām, - šeit arī prese ir polarizējusies, jo, piemēram, laikraksts "Neatkarīgā Cīņa" un tās štata autors Seleckis savā parastajā bezkaunībā izplata apvainojošus izdomājumus par citiem politiskiem spēkiem un cilvēkiem. Tas tikai liecina par cilvēka kultūru un attīstības līmeni. Es domāju, to varēs novērtēt arī tālāk. Citi laikraksti karsti iestājas par citu pusi. Es domāju, ka Saeimai šinī gadījumā ir jāvadās nevis no laikrakstu publikācijām, savstarpējām simpātijām un antipātijām, bet no konkrētiem faktiem, konkrēti ekonomiski, finansiāli un juridiski novērtējot.

Un, ja mēs atgriežamies tieši pie pašiem mūsu uzdotajiem jautājumiem, kas ir apspriešanas priekšmets - un tālu mēs no tā, protams, nedrīkstam aiziet savās debatēs un pārdomās... tādā sakarībā, kādā mēs uzdevām tos jautājumus toreiz, pirms nedēļas, un toreiz mums likās tas viss aktuālāk.

Tātad - par šo terorisma vienību. Mēs esam dzirdējuši vairāku veidu atbildes uz šo jautājumu. Pirmā Ādamsona kunga atbilde televīzijā bija tāda, ka nekāda "teroristu" vienība nav izmantota, jo to var izmantot tikai ar viņa pavēli. Pēc tam sekoja versija, ka ir izmantoti daži šīs terorisma apkarošanas vienības policisti, dalībnieki. Man nav bijis iespējams iepazīties ar nolikumu, kas reglamentē šīs vienības darbību, kas to tieši komandē, bet praktiski mēs vadāmies no situācijas, ka šāda pretterorisma vienība, speciāli sagatavota vienība... ka ir tiesības ar šo vienību rīkoties bez iekšlietu ministra, bez valsts sekretāra ziņas. Vai tie ir daži... un ko nozīmē - daži? Vai tas nozīmē, ka tikai komandieris ir slims mājās, vai tas nozīmē, ka tur saimniecības pārzinis nav un tad tie nav pilnā sastāvā? Kas ir pilns ekipējums, - tas ir diskutējams jautājums. Bet es gribu vērst godājamo deputātu uzmanību uz vienu lietu - šajā gadījumā objektu "Lainbanka", kur tika pielietota pretterorisma vienība, sargā Latvijas Republikas policisti, ar policistu tiesībām, pilnā apbruņojumā. Kur bija atbildība šai personai, kas sūtīja apsargājamā objektā, kuru sargā valsts policisti, apbruņoti ar ieročiem, citu valsts policijas vienību, apbruņotu ar ieročiem, tamlīdzīgu? Kas būtu atbildējis, ja abas šīs puses būtu cītīgi pildījušas savu pienākumu - policistu pienākumu un zvērestu Latvijas Republikai? Mums būtu par dažiem policistiem mazāk, un varbūt būtu mazāk par dažiem bankas klientiem, kas nejauši bija bankā. Būtu mazāk par dažiem pretterorisma vienības dalībniekiem, un no valsts budžeta būtu jāmaksā pensijas apgādnieka zaudējuma gadījumā. Kas atbildēs par šo? Un šeit es pāreju jau pie visiem pārējiem jautājumiem: vai mums ir spēja paredzēt tālākās sekas, lai gan varbūt tajā momentā liekas, ka rīkojamies vispareizāk?

Nākamais mūsu jautājums bija par "Lainbankas" rīcībā esošo kredītu dokumentu oriģinālu izņemšanu. Es lūdzu vērst uzmanību uz to, ka šeit ir jautājums par to, ka visi šie oriģināldokumenti bija par lietu, kas atradās Saimnieciskās tiesas tiesvedībā, un tur nākamajā dienā vajadzēja šai tiesai notikt. Labi, es arī neizpaudīšu iesniedzēja vārdu, kaut gan man viņš ir zināms, ir zināms šis iesniedzēja vārds, kas iesniedza par šīm amatpersonām... Tas ir otras ieinteresētās puses pārstāvis, kas iesniedza. Lūk, it kā apturēta Saimnieciskās tiesas darbība. Tas, ka tie dokumenti tur atradās, bija zināms... un kādā veidā... bet diemžēl tika izņemti arī daudzi citi dokumenti, tātad tika apturēta Saimnieciskās tiesas darbība. Un jau tagad tiešām no otras puses ir ļoti labi, ka... Nedēļa pagājusi, un vakar ir uzrādīta apsūdzība Dambiņam un Vīgantam. No šīs apsūdzības ir svītrots pants par krāpšanu sevišķi lielos apmēros, tātad pamats, uz kura ierosināja un par kuru iesniegumā rakstīja šī anonīmā persona - iesniedzēja. Nav vairs šā panta, tātad pamats, kas bija dokumentu izņemšanai, ir zudis. Pat vēl jo vairāk, - cik var saprast no apsūdzības teksta, tad pie kriminālatbildības ir saucams viens no iesniedzējiem jeb pārējiem iesniedzējiem. Tātad atkal ir izmainījies... it kā precīza mums informācija un atbildes tiek sniegtas, bet būtība ir pavisam cita. Un kas ir noticis tā visa rezultātā?

Nākamais - par sakaru sistēmas traucēšanu. Mani neapmierina tā atbilde, kuru ir sagatavojuši Iekšlietu ministrijas darbinieki un kuru šeit nolasīja Ādamsona kungs, jo tā ir apzināta Saeimas maldināšana. Es šeit nevainoju Ādamsona kungu: materiālu viņam sagatavoja darbinieki, kas nodarbojas ar izmeklēšanu, kas ir juristi, jo tiesa nepieņem lēmumu par kādas sakaru sistēmas izslēgšanu. Tiesa sankcionē aresta uzlikšanu korespondencei, un teleksa izslēgšana nenozīmē aresta uzlikšanu. Tādā gadījumā vajadzēja vienu policistu tur nosēdināt - ja nemācēja savādāk šo arestu uzlikt teleksa pārraidītai informācijai, vajadzēja nosēdināt pie teleksa vienu policistu, kurš māk rakstīt un lasīt, un tam tad nu vajadzēja fiksēt visus pārraidāmos tekstus un visu citu. Nevis izraut kontaktu! Cik es zinu no informācijas, ko saņēmu no cilvēkiem, kas nejauši bija visā tanī epopejā klāt, kāds ļoti cītīgs policijas ierēdnis bankā visur meklēja, kur esot tas šifrs, ar kuru, kā viņam esot pateikts, varot izslēgt, - nemaz nezinādams, kā saka, ka tā ir speciāla bankas sakaru sistēma, nevis kaut kāds viens slēdzis vai poga! Tātad vislabākais bija izslēgt. Uz vienu diennakti tika pārtraukti bankas teleksa sakari. Es gribu pasvītrot, ka bankas teleksa sakari bija domāti sakariem ar NVS valstīm un Krieviju. Tātad visas bankas operācijas un pārējais tika pārtraukts uz šo diennakti, kur tiem korespondentiem un kontu turētājiem nezināma iemesla dēļ... tikai tāpēc, ka bija nekvalificēti ierēdņi, kas diemžēl... Tātad nebija vis uzlikts arests, bet tika pilnībā traucēta bankas darbība. Un pie tam arestu korespondencei uzliek pēc izmeklētāja lēmuma, ar tiesas sankciju. Izmeklētājs pieņem šo lēmumu un mācēja pierādīt tiesai... taču es arī domāju, ka ne tiesnesei Poļikarpovai, ne tiesnesei Tālerei, kas tur ņēma dalību, pat prātā neienāca, ka aresta uzlikšana korespondencei var izpausties tādā veidā, ka tiek noplēsta pastkastīte vai uzspridzināta pasta nodaļa. Šādas fantastiskas metodes, es domāju, nevienam prātā nevarēja ienākt, bet tas tika izdarīts!

Nākamais jautājums, uz kuru mēs tomēr nesaņēmām atbildi, ir jautājums par šiem Kriminālkodeksa... nākamais, es ļoti atvainojos, nākamais jautājums... atbilde ir sniegta, tas ir faktisks jautājums, uz to brīdi tas nebija zināms un nebija skaidrības, tagad mēs zinām. Te ir zināmi šie Kriminālkodeksa panti, par kuriem ir uzrādīta šī apsūdzība, sākotnējā apsūdzība, bet ka šajā apsūdzībā vairs nav to pantu, pēc kuriem tika ierosināta krimināllieta. Tiešām smaga nozieguma panti. Un par to analīzi es jau devu iepriekš.

Nākamais šajā secībā ir jautājums par to, kur atradās Dambiņa kungs un Korobeiko kungs. Jautājums bija viennozīmīgs. Kāpēc tas bija izvirzīts? Tāpēc, ka savā sākotnējā preses konferencē televīzijā godājamais Ādamsona kungs teica, ka viņam par to nekas nav zināms, kaut gan informācija jau tāda bija. Bet šeit ir jautājums par citu lietu - atkal par šo valsts politiku, par stratēģiju, taktiku un metodēm. Kā tiek uztverts: ja vienas bankas prezidents tiek ievietots kamerā kopā ar reketieriem, nevis atdalīts kaut kādā veidā, tā ir vienlīdzības zīme, tā nav domāta mums, tas ir... jā, cīņa pret blēžiem. Taču es gribētu šeit pieminēt, ka nu visai lielai Latvijas iedzīvotāju daļai liekas, ka bandīts un blēdis ir jebkurš, kura kabatā ir vairāk par 5 latiem. Un tiek speciāli arī šis jautājums pacelts pret uzņēmējiem, pret baņķieriem... Vienā no preses konferencēm - un daudzas ir bijušas šo divu nedēļu laikā - viens ļoti vadošs Iekšlietu ministrijas darbinieks teica, ka mēs pret viņiem cīnīsimies kā pret šķiru. Ziniet, man ļoti bail paliek no šīs šķiru cīņas ieviešanas Latvijā!

Nākamais - par kratīšanu Zemes bankā. Jā, tas nav saistīts ar "Lainbankas" jautājumu, bet tas ir jautājums par šo valsts politiku cīņā pret noziedzību kopumā. Par to, kādā veidā un cik viegli, un cik bezatbildīgi var pieņemt lēmumus. Man nav jāsaka Iekšlietu ministrijas darbiniekiem, ka ir simts un viena metode, kā var noskaidrot šādas anonīmas informācijas patiesīgumu, un ka nav jāieņem māja triecienā, lai noskaidrotu, kas dzīvo attiecīgajā dzīvoklī. Ir citi (un daudzi) paņēmieni, kas maksā daudzreiz lētāk nekā šis gadījums. Un bija jāpadomā, ka viens no vadošās Latvijas bankas prezidenta rīkotā... Un es varu pateikt, ko tas tad maksāja, šoreiz tas ir pilnīgi precīzi zināms, skrupulozi, līdz centam. Lūk, šī bezatbildīgā rīcība maksāja kredītlīniju 10 miljonu Amerikas Savienoto Valstu dolāru apmērā no Eiropas attīstības un rekonstrukcijas bankas. Precīzi - 10 miljoni. Ja mums būtu attiecīgā likumdošana, tad to vajadzētu, protams, atskaitīt no godājamās Latvijas Republikas Prokuratūras un Iekšlietu ministrijas budžeta līdzekļiem nākamajam gadam. Precīzi 10 miljonus zaudēja Latvijas valsts, ne jau Ruseļa kungs, ne jau kas cits, pārējais!

Nākamais - par šo krievu valodu. Nu, es domāju, ka, ja tiks iedibināta šī izmeklēšanas komisija, par kuru ideja ir, un šis jautājums tiks izvirzīts, tas tiks noskaidrots. Es domāju... es vienīgi ierosinu Iekšlietu ministrijas darbiniekiem neaizmirst, ka moderno banku aprīkojumā ir videoiekārtas, arī ar skaņu ierakstiem, un viss ir ļoti labi dzirdams. Diemžēl no Saeimas tribīnes nav pieņemts lietot necenzētus vārdus, tāpēc es nevaru citēt tos vārdus, kādus lietoja attiecīgās grupas darbinieki pret bankas darbiniekiem un klientiem. Tie ir ļoti skaidri dzirdami, un ir pat zināms, kas tos ir teicis un kādā veidā.

Un pēdējais - astotais - jautājums ir par šiem būtiskiem kaitējumiem Latvijas valsts ekonomiskajām interesēm un valsts prestižam. Es domāju, ka tas ir visbūtiskākais jautājums, jo pārējie jautājumi tikai virza uz šo jautājumu, un tālāk mums ir jālemj, ko darīt, lai... Nu, varbūt to, kas ir noticis, - to mēs daudz neko nelabosim, tur varbūt Saeimas izmeklēšanas komisija varēs kaut kādā zināmā veidā iedarboties un pārbaudīt tos faktus sīkāk, bet, lai tas nenotiku nekādā gadījumā tālāk un lai apturētu to procesu, kas pašlaik Latvijā notiek... Es atvainojos, godājamais priekšsēdētāja kungs! Manas runas laiks tuvojas beigām, tādēļ es gribētu lūgt Saeimas atļauju, kā tas paredzēts Kārtības rullī, pagarināt manu debašu laiku vēl par 10 minūtēm.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? (Starpsauciens no zāles: "Nav!") Nav. Lūdzu - 10 minūtes.

A.Krastiņš. Paldies godājamai Saeimai. Tātad ir būtiskais jautājums par to, kā tas ir kaitējis šim prestižam. Es te minēšu vairākus piemērus. Vienu konkrētu piemēru, kā tas ir kaitējis "Lainbankas" gadījumā, jo jautājums tik tiešām nav vairs par "Lainbankas" amatpersonām, bet par Latvijas banku sistēmu. Un es ar pilnu atbildību gribu pateikt, ka nu, ja ne šodien, tad sākot ar rītdienu vai parītdienu Latvijas Industriālā banka pārstās eksistēt. Tādas bankas nebūs. Šādas bankas nav un nebūs. Tā ir varbūt pirmā no Latvijas komercbankām, pie tam ne tā sliktākā, kā mēs zinām. Bet, pēc Latvijas Bankas atzinuma, pēdējā gada laikā tā ir visai progresējoša un ir darbojusies pietiekami efektīvi pēdējā laikā. Tātad - kādi zaudējumi līdz ar "Lainbankas" likvidāciju būs Latvijai? Un valdībai šis jautājums būs jārisina - tā vai savādāk, lai arī nedodot naudu, bet šis jautājums būs jārisina. Un parēķināsim - cik tas maksā? Tātad, pirmkārt, tiek paralizēta 4000 noguldītāju un norēķinu kontu turētāju darbība, aizskarot noguldītāju intereses. Es tiešām neapskaužu tos cilvēkus, kas nodarbosies ar šiem bankas jautājumiem tālāk, kad šie 4000 cilvēku prasīs viņiem naudu.

Otrais. Ņemot vērā, ka bankas klientu vidū ir daudz Latvijā pazīstamu valsts uzņēmumu, pašvaldības un uzņēmējstruktūras, bankas darbības apturēšana neizbēgami izsauks satricinājumu Latvijas tautsaimniecībā.

Trešais. Banka pašreiz pārstāv klientu intereses tiesu procesā ASV par klientu noguldījumu atgūšanu, kas ir ļoti darbietilpīgs un finansiāli dārgs process. Pēc bankas darbības apturēšanas ir apdraudēta šā procesa tālākā virzība, kas nav iedomājama bez bankas vadības aktīvas līdzdalības. Tādējādi es izsaku ļoti lielu līdzjūtību godājamam Gūtmaņa kungam - arī viņš ir šeit, zālē -, jo tiek apdraudēta Satiksmes ministrijas līdzekļu atgūšana. Un tās ir tiesiskas sekas Latvijas Republikas budžetam. Cik es zinu, arī Satiksmes ministrijas ceļu fonds atrodas šajā bankā: pateiksim "Sveiki!" ceļu fondam! Sagraujot banku, kuras aktīva kopsumma pārsniedza 20 miljonus latu un kura nekad nav aizturējusi savu saistību izpildi pret klientiem un sadarbības partneriem, nopietni tiek kompromitēta Latvijas komercbanku sistēma kopumā, to mijiedarbība ar valdību. Par to liecina daudzu Rietumu korespondējošo banku palielinātā piesardzība attiecībā pret Latvijas komercbankām, kā arī fakts, ka tiek izņemti valūtas depozīti, kurus Latvijā noguldījuši nerezidenti. Tādējādi tiek radīti priekšnosacījumi, lai Latvijas banku sistēma ļoti īsā laikā zaudētu Rietumu un Austrumu partnerus, kam jau tā ir piesardzīga politika.

Vēl viens būtisks jautājums. Jau pusotru gadu "Lainbanka" veiksmīgi apkalpoja Krievijas Federācijas militārās un sociālās nodrošināšanas struktūras. Visā tās darbības laikā no klientu puses nebija saņemtas nekādas pretenzijas. Pašreizējā laika posmā - nu, praktiski jau var teikt noteikti - bez kaut kādām speciālām sankcijām, līdzekļu piesaistīšanas, šā gada februāra pensiju izmaksas Krievijas Federācijas atvaļinātajiem virsniekiem un pensionāriem netiks izdarītas. Var pateikt: ahā, to būs izdarījuši tie nolādētie radikāļi! - bet jautājums ir pārāk būtisks, tas ir jautājums par to, vai Latvijas valsts pilda savus līgumus ar Krievijas Federāciju. Es vēl līdz šim brīdim uzskatu, ka tie ir netaisnīgi līgumi un ka tādus mums nevajadzēja slēgt, bet tas ir cits jautājums. Ir jautājums tāds, ka Latvijas valsts savus līgumus nepildīs. 24 tūkstoši Krievijas armijas atvaļināto pensionāru vakar pensijas nesaņēma Latvijā. Nesaņems šodien un nesaņems rīt. Un, kad viņi saņems, - to mēs nezinām. Parēķiniet to summu, - tas ir vairāk nekā miljons un 800 000 latu! "Lainbanka" apkalpo arī Skrundas lokatora visas izmaksas, visa šī kredītlīnija iet caur "Lainbanku". Tātad kas maksās par to un kas atbildēs? Es vēl gribētu teikt, ka līdz pat vakardienai "Lainbanka" visiem klientiem, kas slēdza savus depozītus un kontus, izmaksāja absolūti visas summas tikai no saviem - bankas līdzekļiem, un tas pierāda bankas dzīvotspējīgumu. Šīs bankas vairs nav.

Nākamais. Ar bankas darbības pārtraukšanu tiek pārtraukts arī kredītu atgūšanas process. Ņemot vērā, ka pēdējā gada laikā bankai bija vērā ņemama pieredze un rezultāti šo jautājumu risināšanā, bankas tālākie soļi kredītu atgūšanai ir tieši atkarīgi no bankas darbības turpināšanas. Tātad šeit ir tiešs jautājums, piemērs ar šo vienu banku. Te ir tā saucamais "domino princips", kas notiek ar šo domino ķēdītē: aiztiek vienu mazu kauliņu, nepadomājot par to, kas notiks tālāk. Svētā lieta - cīņa pret noziedzību - , nepārdomājot metodes, nepārdomājot taktiku un stratēģiju, ir novedusi - tik tiešām! - pie Latvijas finansu un komercbanku sistēmas satricinājuma. Un šeit ir jautājums - kas būs atbildīgs par visu tālāko rīcību? Vai tādā veidā to vajadzēja? Šajās dienās es arī konsultējos pie vairākiem Rietumu kolēģiem, es domāju, Ādamsona kunga Rietumu kolēģiem, lai uzzinātu, kā viņi risina šādus jautājumus, jo arī pie viņiem arestē gan banku direktorus, gan prezidentus, gan kompāniju direktorus un tamlīdzīgi. Tur šie jautājumi tiek lemti ārkārtīgi augstā līmenī, ārkārtīgi precīzi tiek izstrādāta taktika un metodika, lai vienas personas apsūdzība nozieguma izdarīšanā vai personu grupas apsūdzība nekādā veidā nekaitētu bankai un banku sistēmai.

Mans runas laiks šeit beidzas, un es tikai gribētu atgādināt... man varbūt būs iespēja arī otrreiz vēl runāt debatēs saskaņā ar Kārtības rulli, bet es tikai gribētu atgādināt, ka Latvijas ekonomika, gribam to vai negribam, šobrīd stāv uz diviem vaļiem, un šobrīd, lai kā mēs to gribētu, tie vaļi nebūt nav nedz agrārā tautsaimniecība, zemniecība, nedz rūpniecība, ražošana, tas ir tranzīts: preču tranzīts un finansu tranzīts. Un mēs esam ieguvuši savu prestižu arī Eiropā un pasaulē ar to, ka mēs esam sākuši šo virzīt un ka mēs esam daudzmaz stabila valsts. Kas notiks un kādā veidā mēs savu ekonomiku attīstīsim, ja šīs divas tranzītplūsmas tiks slēgtas? Kas notiks ar Latvijas valsti? Es gribēju pievērst godājamo kolēģu uzmanību... vēl un vēlreiz... ka, liekas, neliela policejiska operācija, skaļa, patīkama, kas izsauc atbalstu, vēstuļu plūdus laikrakstos: "Malači policisti, sitiet bandītus!" - un kas tiešām tautai patīk... kādas sekas tai ir Latvijas valstī. Es gribu atgādināt, ka par visiem šiem zaudējumiem... šo nerealizēto kredītu līnijas atklāšanas gadījumā šos zaudējumus segs Latvijas valsts tik un tā - no nodokļu maksātāju naudas. Parēķināsim izmaksas un salīdzināsim! Un, protams, priecājoties par policijas darbības aktivizāciju, par jaunām metodēm tās darbībā, es tomēr domāju, ka, pirmkārt, cilvēkiem, kas realizē šīs darbības, ir jābūt ar minimālo atbildības sajūtu - juristiem un tomēr arī politiķiem. Tur tas ir absolūti un noteikti nepieciešams, lai viņi varētu arī prognozēt savas spoži izplānotās operācijas sekas. Savādāk iznāks kā ar šo godājamo Šmitiņa kungu, kas ir vienlaicīgi gan Izmeklēšanas departamenta darbinieks, gan arī kriminālpolicijas, ekonomiskās policijas priekšnieks, tātad tāds, kuram ir milzīgas pilnvaras - izmeklētāja, prokurora, praktiski virsprokurora pilnvaras, operatīvā darbinieka pilnvaras - un kurš apzināti melo sabiedrībai un stāsta, ka aizturēja, ka drošības līdzekļa... apsūdzības uzrādīšanas termiņš sākoties no brīža, kad izraugās šo drošības līdzekli. Jebkurš otrā kursa students pateiks, ka tie ir nekaunīgi meli! Un uz to arī atbildēja Aksenokas kundze. Vīganta kungs ir arestēts, un tā ir tiesas darīšana - konstatēt, vai viņš ir pareizi vai nepareizi arestēts, tā ir viņa advokāta darīšana, bet es gribu atgādināt, ka Vīganta kungs absolūti nelikumīgi atradās brīvības atņemšanas vietā vairāk nekā vienu diennakti. Es gribu atgādināt, ka Kriminālkodeksā ir arī pants - nelikumīga brīvības atņemšana. Un ka tur arī ir paredzēta atbildība - cietums. Es domāju, ka turpmāk Iekšlietu ministrijas darbinieki strādās rūpīgāk, lai nebūtu protestu par to, ka Vīganta kungs, piemēram, sēž vienā kamerā ar Šmitiņa kungu, tas būtu pavisam nelabi... Ir zināma atbildība un zināšanas vajag, it sevišķi publiski paužot viedokli, kas ir pieņemts par aksiomu. Nu, paldies, ka Prokuratūra, Aksenokas kundzes personā, paskaidroja tomēr presē, ka nav tiesa tas, ko saka Iekšlietu ministrijas darbinieki par šiem aizturēšanas un arestā turēšanas termiņiem, bet tas ir jautājums par cilvēku brīvību un tiesībām. Es aicinu godājamos kolēģus izteikties šajā jautājumā un varbūt tos, kam ir dziļākas ekonomiskās un finansu zināšanas, paanalizēt šo situāciju, lai galarezultātā tomēr būtu rezultāts, nevis iedibināt to, ko mēs, parlamentārieši, šobrīd varam, kad tā karavāna mēģina mums tikt garām, - iedibināt speciālu izmeklēšanas komisiju, kurā tad arī pārbaudītu visus esošos faktus un finansu situāciju Latvijā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons - iekšlietu ministrs. Ārpus kārtas. Lūdzu! Līdz starpbrīdim ir 7 minūtes.

J.Ādamsons (iekšlietu ministrs).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Es gribētu sākt ar to, ka Krastiņa kunga uztraukumam būtu pamats, ja tam tik tiešām būtu pamats. (Smiekli zālē.)

Pats būtiskākais jautājums ir sekojošs: vai policija, aizturot šīs amatpersonas, ir pārkāpusi šo likumu vai nav? Nekur diemžēl tas nav nofiksēts, ka tas ir, ka policija būtu pārkāpusi savas pilnvaras. To ir atzinusi arī tiesa. Un man tik tiešām bija patiess prieks sekot tiesas procesam, kad mēs kopā ar Skrastiņa kungu vienojāmies par drošības līdzekļu maiņu, piedāvājām pāriet uz mājas arestu, bet tiesa pieņēma savu lēmumu absolūti neatkarīgi. Tas nozīmē, ka mēs tik tiešām ejam uz tiesisku valsti.

Man bija liels atklājums, dzirdot, ka "Lainbanku" ir apsargājusi valsts policija. Dabiski, ka es to izmeklēšu, bet, cik man ir zināms, tad valsts policija bankas neapsargā, viņiem ir pašiem sava apsardze.

Gribētu arī informēt vēlreiz, ka, kaut gan bija pieņemts lēmums par sakaru... par informācijas arestu, kura nāk caur telefoniem, teleksiem un citām sistēmām, lēmums faktiski netika īstenots dzīvē. Tā ir jau cita lieta, kāpēc viņš netika izpildīts, bet faktiski nevienu minūti, cik man ir zināms, sakaru līdzekļi netika atslēgti.

Nākošais jautājums. It kā aizturēti ir pēc viena, bet apsūdzība ir celta pēc trim citiem pantiem. Jautājums: kas ir labāk - vai pēc viena panta celt vai pēc trim pantiem? Laikam atšķirība arī šeit ir diezgan tāda jūtama.

Runājot par Zemes bankas kredītiem. Es atvainojos, negribu arī neko teikt skaļāk, bet Zemes bankai kredītu līnija nav slēgta, viņi saņem, un viņi ir saņēmuši arī attiecīgas vēstules, apstiprinājumu, ka tā kredītu līnija nav slēgta. Un valstij nebūs no tā jācieš.

Man nav saprotams arī tāds jautājums, ka, no vienas puses, noguldītāji it kā esot izņēmuši naudu, bet, no otras puses, būs 4 000 noguldītāju, kuri nav izņēmuši naudu. Cik man zināms, tad noguldītāji tieši šeit necietīs.

Un pats galvenais, par ko vispār vajadzētu šeit acīmredzot runāt, ir par cēloņiem un sekām. Sekas bija tās, ka policija iejaucās šajā nelikumīgajā darbībā, bet cēloņi acīmredzot ir pavisam citur. Un šeit ir jārunā acīmredzot par to, ka mums ir vajadzīga nopietna kontroles sistēma, jāpieņem attiecīgi likumi, un, ja jau mēs skatāmies uz Rietumiem, kā tur tas notiek, tad tā situācija, ka, piemēram, tiek aizturēti bankas vadītāji, Amerikā ir daudz traģiskāka priekš tām amatpersonām, tāpēc ka tur piedalās visi - arī prese - un parāda visu uzreiz tiešajā ēterā.

Dabiski, ka mani kā iekšlietu ministru un arī policijas darbiniekus var apvainot par daudzām lietām. Mums tik tiešām daudzas lietas nav sakārtotas vēl līdz galam, bet tanī pašā "Lainbankas" lietā arī policistus apvainoja, ka viņi ir atteikušies no kafijas dzeršanas, bet dzēruši ūdeni no krāna... Un es tik tiešām gribētu, lai šeit izskanētu diskusijas par to, kas policijai būtu jādara, lai uzlabotu situāciju, lai mēs labāk varētu cīnīties ar ekonomiskajiem noziegumiem, un kādi likumi būtu jāpieņem parlamentam, lai sakārtotu banku sistēmu. Tas nevar tā būt, ka, aizturot divus blēžus, divas personas, tiek sagrauta visa ekonomika. Tātad acīmredzot ar pašu sistēmu kaut kas nav kārtībā, ja tiek aizturētas divas personas un ar to tiek saistīta visa ekonomika.

No otras puses, es arī nesaprotu, kāpēc šis jautājums vispār tiek pacelts parlamentā, tāpēc ka ir tiesa, ir prokuratūra, kur arī pieņem attiecīgus lēmumus. Un līdz šim laikam ne no prokuratūras, ne no tiesas puses, ne arī no aizstāvības puses nav bijis neviena pārmetuma par to, ka Iekšlietu ministrijas darbinieki ir rīkojušies nelikumīgi. Arī par to, ka mani apvaino, ka es esmu neprecīzi pateicis, ka nav piedalījusies specvienība "Lainbankas" darbinieku aizturēšanā. Tas absolūti atbilst patiesībai. Es ļoti gribētu, lai mēs uzmanīgi sekotu katram vārdam un katram jautājumam. Man tika uzdots jautājums: "Vai specvienība tika izmantota?" Nē, specvienība netika izmantota, bet tika izmantoti šīs specvienības darbinieki. Un tā ir liela un būtiska atšķirība.... Cienījamie deputātu kungi, varat smaidīt, bet lēmumu par specvienības izmantošanu pilnā ekipējumā - ar visiem speclīdzekļiem, kādi ir, tātad snaiperi un tā tālāk, pieņem iekšlietu ministrs vai valsts sekretārs, bet par to, ka viņi ikdienā veic kādas funkcijas... es atvainojos, es nevaru atbildēt par katru cilvēku Iekšlietu ministrijā. Aptuveni Iekšlietu ministrijā strādā 20 tūkstoši cilvēku. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Zvanu reģistrācijai! Lūdzu, reģistrēsimies! Reģistrācija! Saeimas sekretāru Imantu Daudišu lūdzu nolasīt deputātu uzvārdus, kuri nepiedalās sēdē.

I.Daudišs (Saeimas sekretāra biedrs).

Sēdē nepiedalās šādi deputāti:

Andris Ameriks,

Aivars Berķis,

Gundars Bērziņš...

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš ir zālē.

I.Daudišs.

Kārlis Jurkovskis,

Aleksandrs Kiršteins...

Sēdes vadītājs. Deputāts Jurkovskis ir zālē.

I.Daudišs.

Ludmila Kuprijanova,

Ruta Marjaša...

Sēdes vadītājs. Ruta Marjaša ir zālē.

I.Daudišs.

Gunārs Meierovics,

Anta Rugāte,

Juris Sinka...

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte arī ir zālē.

I.Daudišs.

Juris Sinka,

Zigurds Tomiņš,

Joahims Zīgerists.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Pusdienu pārtraukums līdz 13.30... Pusdiviem.

(P ā r t r a u k u m s )

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Godātie deputāti, šeit ir uzdots jautājums par to, kurā radioprogrammā tiek translēta sēde. Tātad 2. radioprogramma netiek raidīta vidējos viļņos, kā jūs zināt tagad, bet to var klausīties ultraīsviļņos, 99,5 mgH frekvencē, šeit tad arī tiek translēta Saeimas sēde.

Turpinām izskatīt atbildi uz Saeimas pieprasījumu. Latvijas Republikas iekšlietu ministra Ādamsona atbilde uz Saeimas pieprasījumu sakarā ar Iekšlietu ministrijas darbinieku veikto akciju - sabiedrības "Lainbanka" amatpersonu Dambiņa un Vīganta arestu, kā arī izdarīto kratīšanu Zemes bankas prezidenta Ruseļa mājās. Mēs esam atklājuši debates, un ir pieteikušies deputāti debatēs. Pagaidām 9 deputāti ir pieteikušies. Vārds Viesturam Paulam Karnupam - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība.

Godātie deputāti, šeit Sekretariātā notikusi kļūda. Tagad iesniegumu kārtībā un reģistrācijas kārtībā, kura tika mainīta. Tagad vārds Pēterim Tabūnam - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība.

P.Tabūns (LNNK).

Godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es negrasos uzstāties pret Ādamsona kungu, it īpaši vēl ņemot vērā viņa sāpīgo reakciju, kuru mēs redzējām pēc Krastiņa kunga uzstāšanās, bet es gribētu sacīt: jauns paliek jauns - es domāju to stāža ziņā šajā amatā. Es nešaubos, ka darīt gribošs var arī kļūdīties, it īpaši, ja to labprāt vēlas un dažādā veidā no dažādām pusēm mēģina paklupināt. Un es par to nešaubos, ka Ādamsona kungu... ka arī ir spēki, kas labprāt mēģina paklupināt.

Žēl tikai, ka Ādamsona kungs neatzīst arī savas pieļautās kļūdas, kuras ir bijušas, varbūt tās nav bijušas tik milzīgas un lielas, bet es nešaubos, ka viņš pats sevī tās ir atzinis, bet vienkārši publiski nevar atzīties.

Žēl, ka Ādamsona kunga atbildes ir ļoti formālas, tās pašas atbildes, ko viņš ar ļoti lielu steigu jau pirms nedēļas steidza izklāstīt žurnālistiem, nolasot no papīra... Nekas papildus nav nācis, bet tas, kas ir noticis šīs nedēļas laikā, rada vēl papildus daudzus, daudzus jautājumus. Ja šodien mēs rakstītu šo pieprasījumu, un tagad parādās skaidri un gaiši, ka LNNK pareizi darīja, uzrakstot šo pieprasījumu ar daudzajiem jautājumiem, jo notikumi liecina - un Krastiņa kungs to ļoti pārliecinoši parādīja savā runā, - ka ir pamats uztraukumam, pie tam ļoti nopietnam uztraukumam.

Bet es palūkošos uz šo notikušo no šāda redzesleņķa. Pieņemsim, ka "Lainbanka" vai tās atsevišķi vadītāji ir krāpnieki, blēži, kā Ādamsona kungs teica, un arests bija pamatots, izmeklēšana to visu noskaidros, bet neaizmirsīsim, ka krāpušies šajā spēlē ir no divām pusēm. Mēs taču zinām, ka figurē veidlapas, kuras esot parakstītas neaizpildītas, pēc tam attiecīgi aizpildītas, tātad te jau jaušami vismaz krāpnieki no divām pusēm tādā gadījumā, bet no otras puses netiek nemaz minēts un skatīts, un kurš lielāks - par to, es ceru, mēs uzzināsim, bet vēl vairāk es domāju, ka mēs diemžēl pagaidām neuzzināsim. Es pieļauju, ka cīņa, šī izrēķināšanās sava veida notikusi pašu - es nosaukšu tā - "zirnekļu" starpā, kuri kā tādā stikla burciņā, kur telpa ir ļoti ierobežota, cīnās par savām interesēm. Un diez vai te bija īstā reize izrādīt to lielāko centību. Varēja, protams, un vajag, es saprotu, arī tad iejaukties varas struktūrām, kad plēšas divas ieinteresētas puses, vienalga, kādas tās būtu, - mafiozas vai savādākas, bet es gribētu atgādināt, ka valstī - un par to mēs pārliecinājāmies ārkārtas sēdē par noziedzību - ir simtiem noziegumu, kuru dēļ cieš valsts, kuru dēļ cieš tauta, un diemžēl šie noziedznieki vēl aizvien turpina veikt šos noziegumus.

Paldies, ka jau ir aizturēti tādi lieli krāpnieki kā "Lata International", divi pagaidām tikai, bet, redzat, tā slimība jau ir sākusies krietni, krietni vien agrāk. Mēs aizmirstam, un es to esmu atgādinājis, vēl žurnālists būdams, un esmu daudzos komentāros runājis par Ģēģera, Šķēles un tamlīdzīgu vīru izdarībām. Šī slimība ir ieilgusi, un tur sākas visa tā lieta ar šīm "villām", un mēs vakar redzējām, kā viens cilvēks šodien, nostrādājis parastā ierēdņa darbā, lai gan līdz ministram arī izkalpojies, var uzcelt šādas villas. Par to jau mēs sen esam runājuši, bet neko neesam izdarījuši un noskaidrojuši... Ar puķu audzēšanu un gurķu audzēšanu šādu villu nevar uzcelt. Lūk, no šīs konkrētās krāpšanās, ja tāda arī notikusi, diez vai sevišķi būtu cietusi valsts un tauta.

Es saprotu, ka šī divu ieinteresētu pušu plēšanās ir ļoti gudri virzīta, un redziet, kas nu ir iznācis. Krastiņa kungs jums ļoti precīzi to ilustrēja. Vai tas nenotiek... šī saķeršanās, par kuru ministra kungs absolūti nemaz neizvērta diskusijās sarunu, kādu citu, augstāku, figūru interesēs? Man liekas, - lūk, tas ir pats galvenais jautājums, un no šī aspekta vajadzētu palūkoties uz notiekošo. Un te tādā gadījumā ir jāizvēlas. Diemžēl nav pašlaik ne valdībai, ne arī Iekšlietu ministrijai izstrādāta stratēģija šīs noziedzības apkarošanā, nav diemžēl. Mēs veltījām sēdi, un tā tas arī izčabēja, un nekas, godīgi sakot, pēc šīs ārkārtas sēdes noziedzības apkarošanā, izņemot dažu noziedznieku apcietināšanu, nav nekas noticis. Bet vajadzēja. Tātad nav stratēģijas, nav taktikas un nav metožu.

Un mums šodien, Saeimas deputātiem, jāredz šī lielā spēle, kas notiek valstī un kas ir ļoti, ļoti draudoša. Jāvērtē daudz lielākās dimensijās. Man ir vesela shēma šinī sakarībā, man ir darbojošās personas, man ir dokumenti, bet šodien es neizklāstīšu, kas te ir noticis un cik daudz te ir ieinteresēto personu, šodien netiek runāts ne par vienu, ne par otru, ne par trešo - ne par šīm firmām, ne par holdingkompānijām, ne par "Drošību" ar Čeveru priekšgalā un tā tālāk un tā joprojām. Viss tas kaut kur tiek apiets, nezinu, varbūt vēl nākamie kolēģi deputāti runās par to. Ir vietā par to visu parunāt.

Mums ir jāsauc trauksme par to, kas notiek pašlaik šī incidenta rezultātā, par šo draudošo finansu krīzi. Draudi patiešām pastāv, to jau jūs dzirdējāt. Bet kam par labu? Vai Latvijas valstij? Vai Latvijas tautai? Tātad, ja "Lainbankas" vadība noziedzīgi rīkojusies, paskatīsimies no šāda redzespunkta, un ja tā rezultātā draud sabrukt finansu sistēma, draud devalvēties lats, jājautā: kas tad valda mūsu valstī? Tādā gadījumā jāsaka - tikai ne valdība, tikai ne varas struktūras. Kas? Mafija? Ja tā, tad ir jāpadomā un jādomā daudz lielākās dimensijās, kā tad rīkoties. Jādomā par to, ko Krastiņa kungs - es jau vairākas reizes šobrīd atkārtoju - ļoti precīzi izklāstīja. Vai tā nav īpaši veidota provokācija, kas izsauc un, cik redzams, jau izsaukusi un izsauks diezgan bēdīgas sekas? Lūk, par ko šodien jādomā! Un žēl, ka Ādamsona kungs nevērtē šodien situāciju no šī redzespunkta. Es ceru, ka valdības vīri pavērtēs no šī redzespunkta, jo jautājumu tagad ir krietni vairāk saradies. Tā ir formāla atbilde, cienījamais Ādamsona kungs! Un es nemaz nešaubos, ka jūs šajā spēlē esat tikai kā kārts, kā ierocis kādu citu spēku rokās. Tā ir ļoti vērā ņemama atziņa un no tās arī vajadzētu vadīties.

Un es domāju šobrīd par to, ko Krastiņa kungs arī teica, par komisijas izveidi. Es saprotu, ka mēs esam veidojuši daudzas īpašas komisijas, speciālas, liela jēga no tā nav bijusi, bet par to, ka arī šajā gadījumā vajadzētu izveidot šo komisiju, es esmu pārdomās, vēl šobrīd es nevaru teikt - jā, bet laikam gan. Tāpēc pavisam nopietni, kolēģi, es jūs aicinu paskatīties uz šo lietu no daudz augstāka redzespunkta. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Andris Grots - Kristīgo demokrātu savienība. Pēc tam - Aristids Lambergs.

A.Grots (KDS).

Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Mēs šodien pārrunājam tikai vienu incidentu daudzu incidentu starpā. Mēs liekam savu uzsvaru uz varbūt dažu amatpersonu ne visai pilnīgu rīcību, bet es gribu jums atgādināt dažus vienkāršus un dažiem klātesošajiem nepatīkamus faktus.

Pirmām kārtām mums ir jāatceras, ka Iekšlietu ministrijā un iekšlietu sistēmā mums ir daudzas grūtības, lietošu veco terminu - mums ir kadru grūtības un mums ir liels naudas trūkums. To vienu ir ļoti grūti atrisināt, ja naudas trūkst, jo tad nevar maksāt pienācīgas algas. Un ja nevar maksāt pienācīgas algas, tad ir diezgan grūti prasīt no cilvēkiem, kas dabū varbūt 60-70 latus mēnesī, tādu atbildīgu rīcību, kuru varbūt varētu prasīt, ja viņiem šitā alga būtu divkāršota vai trīskāršota. Mums ir jāapzinās, ka, pārejot uz demokrātisku un likumu vadītu valsti, tiesisku valsti, arī iekšlietu struktūras ir jāpārbūvē. Un, dabīgi, ja lietas tiek pārbūvētas, ja struktūras tiek pārbūvētas, tad nevar sagaidīt no viņām tādu rīcību, kāda ir sagaidāma, kad struktūra jau ir daudzus gadus strādājusi, daudzus gadu desmitus ir strādājusi un ir stabila pieredze. Un tāpēc sagaidīt no Latvijas Iekšlietu ministrijas struktūrām tādu darbību, kādu varētu sagaidīt no Vācijas vai no Francijas, vai no ASV struktūrām, - tas vienkārši ir nereāli.

Un tomēr mums ir jāatzīst, ka, nākot ministram Ādamsona kungam pie darba, rezultāti nav izpalikuši. Mēs redzam vairāk policistu uz ielām, to objektīvi var redzēt, ka tiešām nav bijis, ka ir liels policistu skaita palielinājums, bet viņu tomēr ir vairāk uz ielas, viņi vairāk savu darbu dara. Darba rezultāti neizpaliek. Un ne tik vien, ka mēs runājam par sīko ļaundaru ķeršanu, par kādiem kabatzagļiem vai maziem blēžiem. Beidzot Iekšlietu ministrija ir ķērusies klāt pie tiem, kuri līdz šim ir baudījuši tādu kā imunitāti, kuri līdz šim nav tikuši arestēti, kuri nav tikuši tvarstīti. Ķeras klāt pie tiem, kuriem ir liela nauda, lieli līdzekļi, un cilvēki teic: "Nu tiem jau nekad neķersies klāt! Tie var kukuļot policiju, tie var kukuļot Prokuratūru!" Un tomēr pie tādiem beidzot ķeras klāt.

Un visbeidzot gribu parunāt par to pašu drošību banku sistēmā. Mēs ļoti daudz dzirdam par to, ka Rietumi kļūst daudz piesardzīgāki, tagad viņi ir daudz negribīgāki ieguldīt savu naudu Latvijā. Bet tas nedrīkst tā būt, ka, ja divus cilvēkus arestē, tad visa banku sistēma sāk ļodzīties. Jo tas nozīmē, ka mūsu bankas ir patiešām nedrošas. Un Rietumi jau zina. Rietumi saprot, ka daudzās bankās ir nelikumības, ir nelikumīgi cilvēki - blēži.

Un vēl viena lieta. Es gribu atgādināt, ka "Topbanka" neaizgāja bojā dēļ Iekšlietu ministrijas rīcības. Tautas banka nepārdzīvoja savas grūtības dēļ Iekšlietu ministrijas rīcības. Kur bija protesti tad, kad šīs bankas gāja bojā? Drīzāk negodīgu cilvēku un blēžu rīcības dēļ šīs bankas aizgāja bojā. Tad, lūdzu, atcerēsimies šos faktus, kad mēs runājam par situāciju ar "Lainbanku". Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Aristids Lambergs - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Pēc tam - Alfreds Čepānis.

A.Lambergs (LNNK).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Nenāku šeit, lai atkārtotu lietas, kuras jau ir minējuši mani kolēģi, bet viena lieta mani dziļi satrauc, ko teica iekšlietu ministrs savas uzstāšanās laikā. Ir jāatzīst, ka visās civilizētās valstīs, kad cilvēku apvaino kādā kriminālā noziegumā, viņu apzīmē kā apvainoto vai aizturēto. Nekad nesaka - tas ir zaglis, blēdis, slepkava, pirms viņš nav notiesāts. Un es uzskatu, ka iekšlietu ministra vārdi šodien, ja saka: kā var apdraudēt Latvijas prestižu, ja aiztur divus blēžus... Līdz ar to tas nozīmē, ka iekšlietu ministrs ir jau notiesājis abus aizturētos. Tiesa vēl nav notikusi, ir aizdomas, bet viņš ir jau notiesājis. Šī prakse Latvijā ir ļoti plaši izplatīta presē, it sevišķi "Neatkarīgās Cīņas" slejās, kur apvaino cilvēkus bez pierādījumiem un sauc visādos vārdos. Bez pierādījumiem. Tagad tas ir pārgājis jau valsts struktūrās. Es, protams, saredzu zināmu saistību šeit ar pieminēto avīzi, varbūt arī ar šīm struktūrām, jo viņas abas divas laiž vienā laidā. Tādēļ es lūdzu, dziļi protestēju pret šādu rīcību un lūdzu Latvijas varas instancēm, arī presei ņemt šo vērā, ka cilvēku, kurš nav notiesāts, nedrīkst saukt par blēdi, vienalga, kādā apvainojumā viņš ir apvainots. Tikai tad, kad ir bijis tiesas process, tad viņu var tādā vārdā saukt. To derētu ievērot, un es ceru sagaidīt no iekšlietu ministra atvainošanos šiem diviem "Lainbankas" ierēdņiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Alfreds Čepānis - Demokrātiskā partija. Pēc tam - Leonards Stašs.

A.Čepānis (DP).

Cienījamie kolēģi. Es domāju, ka būtu bijis loģiskāk, ja šāds deputātu pieprasījums sakarā ar Iekšlietu ministrijas darbībām un aktivitātēm būtu uzrakstīts agrāk, tad Iekšlietu ministrija nebūtu izdarījusi to, ko viņa izdarīja. Tad varētu rakstīt pieprasījumu un pamatoti prasīt Ādamsona kungam, kāpēc viņš nedara to, kas viņam ir jādara.

Otrkārt. Es uzskatu, ka šis jautājums nav apspriešanas vērts šeit, Saeimā, ka Iekšlietu ministrija gadījumā arī rīkojās nelikumīgi, un varbūt tas tā ir, tad tādēļ ir Latvijas Republikas likumdošana, kura paredz, ka Iekšlietu ministrijas darbs ir jāuzrauga Prokuratūrai vai tiesai. Tāpēc personīgi uzskatu, ka mēs šeit veltīgi zaudējam laiku.

Sēdes vadītājs. Leonards Stašs - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Pēc tam - Ēriks Kaža.

L.Stašs (TPA).

Godātie deputāti! Šeit skaidri redzama zināmu politisko aprindu ieinteresētība tanī, lai mūsu iekšlietu ministru Ādamsona kungu varētu kaut cik nomelnot, it kā viņš būtu tas grēkāzis un vainīgais par to, kas notika "Lainbankā". Mēs neesam neviens tik naivi, lai nesaprastu un nezinātu, ka daudzas mūsu politiskās aktivitātes un politiskos darbiniekus finansē taisni bankas. Dažādas bankas dažādus politiskos grupējumus. Un šodien ap "Lainbanku" mēs cīnāmies. Tas izklausās tā, kā agrāk bija - kultūra ir nacionāla pēc formas un sociālistiska pēc satura. Šodien mēs to atkal tā atkārtojam. Iekšlietu ministrijai ir jācīnās ar "baltiem cimdiem", jāsaglabā forma, jo nedrīkst neviens cilvēks tur ieiet ar kalašņikovu utt., bet tanī pašā laikā pieprasām ieviest mūsu valstī kārtību. Kārtības nekad nebūs. Un tieši tur, kur apgrozās liela nauda, un taisni bankās, kur apgrozās tās lielās naudas, tur taisni apgrozās mafija. Un mēs labi zinām, ka organizētā noziedzība savu naudu "atmazgā" tieši caur bankām.

Un tas tā ir. Un tas tā vienmēr ir bijis un būs. Un kāds statuss ir bankām un banku darbiniekiem, kāpēc viņi ir "svētās govis", ka viņus nevar? Žuļikam un huligānam mēs varam sagriezt rokas aiz muguras, sasiet viņu un nogāzt gar zemi, kā nu gribat un arestēt, bet banku, arī "Lainbankas" un citus darbiniekus mēs nedrīkstam aiztikt, jo redzat, apstājās tur sakari, kādu laiku bija zaudējumi un tā tālāk un tā tālāk. Ko mēs te runājam? Kam tas ir jāstāsta? Nav ko mums te stāstīt tādas pasaciņas, nav ko atkārtot šīs lietas, ka it kā ir pielaistas rupjības, it kā tas un šis, bet tas, ka noziedznieki dara, ko grib, - to mēs nemaz neredzam. Te nav ko mums acis mālēt, atvainojiet par izteicienu! Es tomēr gribu pateikties Ādamsona kungam un gribu atkārtot to, ko es teicu, kad mēs viņu apstiprinājām darbā, - ka vienreiz mums ir viens iekšlietu ministrs, kurš sāk ķerties tam mafijas bullim pie ragiem. Un labi, ka viņš ir ķēries. Un ja nu galu galā būs tāds politisks spiediens no zināmām aprindām un tā tālāk, ka Ādamsona kungs, kā es teicu toreiz, nospļausies un aizies, kas tad būs? Labāk būs? Ādamsona kungam, es nedomāju, ka rūp taisni šis postenis. Es domāju, ka viņš vienmēr darbu dabūs un vienmēr atradīs ko strādāt, bet paldies, ka viņš to ir darījis, un jādara vēl vairāk! Jau tas vien, kas notika ar "Lata Internacional" un tā tālāk, ar Tovanceva pazušanu un tā tālāk, un tā mēs šodien kaut ko darām tanī ar tām noziedzībām, kas notika kādreiz, citas valdīšanas laikā, šodien mēs strebjam to, ko izdarīja citi. Un ja mēs strebjam, tad es domāju, ka mēs galu galā izstrebsim tās lietas un vienreiz būs mums tiesiska valsts. Un jābūt tai tiesiskai valstij - nevis pēc formas, bet pēc satura tai ir jābūt. Un jāsāk to vērsi gāzt gar zemi.

Sēdes vadītājs. Ēriks Kaža - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Pēc tam - Māris Grīnblats.

Ē.Kaža (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Es gribu sākt no tā, ka es laikam esmu viens no tiem cilvēkiem, kurš patiešām pieņēma lēmumus daudzos bankas... un mēs nosūtījām vēstuli uz policiju, lai patiešām pārbaudītu to faktu, vai bija saņemta savulaik nauda vai nebija. Un šeit bija dažādi pārmetumi - piemēram, ka bija atlikta tiesa un ka tie, kuri saņēma kredītus, neatdeva tos atpakaļ. Es gribu sākt no cita. Ja šodien - vai tā ir struktūra vai banka - nekādu naudu nesaņēma, bet kaut kāda struktūra parādīja, ka tā bija... Tā īstenībā nav. Šeit nav taisnība. Un to, ko mēs uzsākām, es domāju, ka tas ir tikai, lai parādītu, ka mūsu valstī visur un tāpat arī finansēs vajag būt taisnībai. Un šodien es jau dzirdēju no Nacionālā bloka, ka mēs gribam pierādīt, ka mūsu valstī viss ir stabili, ka mums ir ļoti stabila ekonomika, ka mums ir ļoti stabils lats, ka mums ir ļoti stabila bankas struktūra. To mēs gribam pierādīt. Bet mums arī vajag pašiem saprast, vai mums tāda ir vai nav. Piemēram, es nevaru saprast to, ko šeit stāstīja Krastiņa kungs, - ka "Lainbanka" bankrotēja. Piemēram, es tādu faktu pagaidām nezinu. Ja patiešām tā ir, tad tas nozīmē, ka tur bilancē kaut kas nav kārtībā. Ja tā ir normāla banka un ja tā pilda normāli visus normatīvus, tad tas nozīmē, ka viņai ir normāla likviditāte un viņa normāli atdos naudu atpakaļ, un nekādu problēmu nav. Varbūt viņi uzreiz nevar atdot to naudu, bet viņi atdos, tas nozīmē, ka šī nauda nav zaudēta.

Bet šobrīd es gribu runāt par to, ka jau mūsu bankās kaut kur iekšā patiešām nauda ir zaudēta. Un paldies par to arī Ādamsona kungam, ka mēs jau paceļam šo jautājumu. Laikam jau kaut kur stāv šie kredīti, tas ir G-24, šie ir valsts garantētie kredīti, kaut kur viņi ir, bet tajā pašā laikā viņu nav. Mēs varam ar skaitļiem pierādīt, - jā, bilance man ir, bet reāli tur ir tukšums. Un šodien es saku, ka varbūt par agru ir runāt, jo to pierādīs tiesa, kaut gan es domāju, ka no abām pusēm tas bija... no Daugavas bankas puses, un mēs neesam ieinteresētā persona. Šajā gadījumā mēs redzam sevi kā cietušo pusi, bet tāpat no "Lainbankas" puses arī bija pierādītas dažādas shēmas. Tā patiešām tas bija taisīts, ka patiesi bankās iekšā ir gaisa burbulis, bet nevis tie aktīvi, ko viņi visi tur uzskaita, un mēs rādām: "Re, cik liela banka! Cik lieli aktīvi!" Kas ir iekšā? Nekas! Kungi, mēs varam tāpat pateikt: "Redz, cik bagāta mums ir valsts!" Bet kas ir iekšā? Kaut kā trūkst. Tas nozīmē, ka vienalga pienāks laiks - vai nu tas būs šajā Saeimā, vai tas būs nākošajā Saeimā -, kad mēs patiešām ievāksim sekas, bet nevis tās, par ko runāja Krastiņa kungs. Piemēram, mums imidžs ir pazeminājies mūsu valstī. Nē, mēs dabūsim kaut ko citu. Pienāks laiks, kad mums vajadzēs atdot visus parādus. Valstij tas šodien daļēji ir sekas. Tas ir "Lata International". Mēs jau no budžeta savācām naudu un atdevām par vienu struktūru. Tā nav banka, tā, varētu teikt, ir pusprivāta struktūra, bet šo naudu mēs savācām un jau atdevām. Un vajag atcerēties to, ka vairāk nekā 200 miljonu latu mums šis parāds stāv. Un, ja, piemēram, mūsu "Latvijas gāzei" ir parāds 60 miljonu dolāru, tad vajag atcerēties to, ka mums vajag to atdot atpakaļ. Un, ja mēs vēl atradīsim citās bankās kaut kādus "burbuļus", tas nozīmē, ka šī nauda mums jau ir iztērēta. Un to mums vajag arī saprast un to, ka varbūt tas ir... Es nedomāju, ka tas ir diezgan mierīgi, es domāju, ka šodien ir normāli, ka mēs bišķi uztraucamies par to, par Iekšlietu ministrijas sākto darbu. Es ceru, ka pēc šādiem paņēmieniem, ko iztaisīja iekšlietu ministrs, mums jau nebūs vēl "Max holding", tāds pats "Pilāra" vai "Pils" gadījums. Mēs visi savulaik runājām, kāpēc cilvēki nesaņem naudu, bet viņiem bija līdzīga struktūra kā bankai, viņi nogremdēja.

Šodien patiešām mums vajag vairāk pievērst uzmanību tieši banku sistēmai, lai tur tik tiešām būtu šī nauda, lai tā nebūtu izsaimniekota. Un lai šo viltojumu nebūtu. Lai varbūt, ja mums būs kaut kādas mazākas bankas, tām būtu mazāks statūtu kapitāls, bet lai tas būtu reāls. Nevajag radīt to, kā mums nav. Es runāju tieši par to. Un, ja šodien iekšlietu ministrs pierādīs to, es viņam tikai pateikšu paldies, bet tiem cilvēkiem, kuri grib kaut ko parādīt... Atvainojiet, viņš nenopelnīja šo naudu, reāli viņas nav. Un, ja šodien tā uztraucas Nacionālais bloks, piemēram, tad man nav skaidrs - kāpēc? Kāda problēma? Kāda ir atšķirība starp vienu privātstruktūru un kaut kādu banku? Varbūt kādai citai privātai struktūrai šodien īpašumā pieder vairāk nekā jebkādai bankai. Kāda tad te ir problēma? Kāpēc mēs neuztraucamies tad, kad kaut kāda privātstruktūra grimst? Tāpēc, ka viņa nevar normāli strādāt. Ja viņi zog, tad viņus patiešām vajag iesēdināt cietumā, un lai viņi atbild par to. Tāpēc, ka, ja viņi paņem no kaut kurienes naudu, tas nozīmē, ka vienalga būs kāds - vai tā būs valsts, vai tās būs konkrētas personas, vai cilvēks, kurš šo naudu atdos. Tas nozīmē, ka zaudēs cilvēki. Un to vajag saprast. Lai tie cilvēki, kuri to iztaisīja, tos "burbuļus", tās mahinācijas, - lai viņi kaut vienu reizi atbild par to. Un par šo gadījumu es varu pateikt tikai paldies Iekšlietu ministrijai, ka viņi uzsāka to darbu. Tāpēc, ka pirms tam mums bija tikai domas: nu kad tas būs? Kad uzsāka, tad mēs bijām diezgan aktīvi. Tad labāk varbūt dzīvot tādos melos, kādi bija? Es domāju, ka ne. Par šo, piemēram, es varu pateikt tikai paldies!

Sēdes vadītājs. Māris Grīnblats - "Tçvzemei un brīvībai". Pēc tam - Jānis Lucāns.

M.Grīnblats (TB).

Godātie deputāti! Varbūt tiešām var piekrist Čepāņa kungam, ka šā jautājuma apskatīšana ir aizņēmusi pārāk daudz laika. Tomēr es negribu piekrist tam, kas uzskatīja, ka pieprasījumi vispār un pieprasījumi tādā sakarībā, ka valdības vai kāda konkrēta ministra rīcība izsauc vismaz šaubas, būtu nevajadzīga lieta. Jo pretējā gadījumā, es domāju, opozīcija neatkarīgi no apspriežamā temata satura vienkārši nepildītu savu funkciju un tikpat labi varētu pārmest opozīcijai, ka tā situācijās, kurās tomēr nav skaidrības, neatļaus kaut vai tādu vienkāršu soli kā pieprasījumu valdībai. Protams, jaukāk būtu, ja šī atbilde būtu nākusi pirms nedēļas, bet tādas nu ir Saeimas kārtības ruļļa īpatnības. Šī nedēļa bija pagājusi, ir radusies vesela virkne varbūt jaunu faktu, iekšlietu struktūras enerģiski rīkojas, līdz ar to varētu teikt, ka daudz kas it kā ir kārtībā. Jo tiešām būtu ārkārtīgi idiotiski, ja kāds no politiskajiem grupējumiem neapsveiktu to, ka parādās pazīmes enerģiskai cīņai ar organizēto noziedzību. Tomēr konkrētajā situācijā, pirms nedēļas un vairāk, uz to iepriekš zināmo notikumu fona, kuru rezultātā ļoti daudzas visai apšaubāmas kvalitātes uzņēmējsabiedrības bankrotēja vai, pareizāk sakot, pat izzuda, kā rezultātā daudzi cieta... šis gadījums, kurā neviens nekur nebēga un neviens vēl nekur nebija aizbēdzis, tomēr katrā ziņā atstāja iespaidu par neproporcionāli stingru rīcību. Un katrā ziņā šī neproporcionāli stingrā rīcība un ārkārtīgi enerģiskā iejaukšanās būtu attaisnojama vienīgi no tāda viedokļa, ja tā būtu sākums pilnīgi jaunai ērai šajā rīcībā. Un es domāju, ka Iekšlietu ministrija varbūt arī pēdējās nedēļas laikā ir centusies radīt pārliecību, ka tas tā tiešām ir. Ja tā tas ir, tad, protams, mums īpašu iebildumu nevarētu būt. Tajā pašā laikā strīds būtībā bija par kredītlīgumu, par to, vai šāds līgums ir bijis, vai bija jāmaksā vienai pusei; vai kredīts bija dots, vai arī šāds kredīts vispār nebija dots. Katrā ziņā tā bija divu fizisku personu strīda situācija, bija nozīmēta saimnieciskā tiesa, un, kaut arī es neesmu jurists, man tomēr liekas dīvaini, ka viena tiesībsargāšanas iestāde saimnieciskās tiesas priekšvakarā konfiscē lietisku pierādījumu, kurš būtu jāizskata lietā, kura jau faktiski ir sākusies. Jā, ja šeit nekāda tiesa nebūtu bijusi un visi būtu klusējuši, varētu teikt, ka rīkojas enerģiski, bet šajā gadījumā tomēr kaut kas laikam notika; nezinu, kādas ir attiecības starp Iekšlietu ministriju... un kā tā skatās uz Saimnieciskās tiesas kompetenci. Tomēr, kamēr šī Saimnieciskā tiesa nebija nonākusi strupceļā un nebija sapinusies varbūt neatšķetināmos mudžekļos, diez vai bija iemesli izjaukt un traucēt viņu rīcību - vēl jo vairāk tādēļ, ka mēs runājam par virzību uz tiesisku valsti, un tiesiskas valstis tomēr nozīmē to, ka lemj tiesa, nevis rīkojas ar policejiskām metodēm tur, kur tās varbūt nemaz nav vajadzīgas. Es izsaku to tikai varbūtības formā. Jo, protams, loģiski, ka cilvēkiem, kuri tur bija klāt un to visu organizēja, ir labāk redzams nekā tiem, kas par to visu lasīja no avīzēm vai ieguva informāciju no masu informācijas līdzekļiem. Tomēr šāds iespaids radās, proti, iespaids, ka situācija nepavisam nav tik skaidra. To vēl jo vairāk pastiprināja iekšlietu ministra pretrunīgās liecības vairākos būtiskos momentos pirmajās dienās pēc divu "Lainbankas" vadītāju aresta, un šīs pretrunas ir visiem labi zināmas. Es tās neatkārtošu, tās jau šeit pieminēja. Katrā ziņā, manuprāt, ministrija un valdība varēja parūpēties par to, lai pareizāk un nopietnāk apgaismotu visas šīs lietas būtību. Ja šādas aizdomas papildus nebūtu radušās, tad droši vien arī šāda pieprasījuma nebūtu. Šeit nav runa par to, ka mēs varam, sēžot deputātu krēslos izspriest, kā vajadzēja vai nevajadzēja tā rīkoties, bet tik nopietnā situācijā valdībai un konkrēti iekšlietu ministram vajadzēja būt gataviem pārliecinošā veidā argumentēt un pamatot šādas rīcības nepieciešamību. Manuprāt, šī pamatošana nebija tik pārliecinoša, kā rezultātā radās vesela virkne sabiedriskā noskaņojuma svārstību gan presē, gan politiķu aprindās - un tā tālāk. Kaut arī kopumā viss ir saprotami - tauta, vēlētāji gaida enerģisku rīcību pret noziedzību. Protams, ka tauta ir apmierināta, ka ir vairāk arestēto, nevis ir mazāk. Tas ir loģiski. Tikpat loģiski kā tas, ka cilvēki neizjūt simpātiju pret naudu - it sevišķi pret to naudu, kas neatrodas pašu kabatā, bet citu kabatā. Tā ir tāda argumentācija, kas, protams, ir pilnīgi neizbēgama. Pie tām lietām, kas paliek neskaidras, ir arī šis iesniegums vai prasība par aresta piemērošanu, tātad pamats, uz kā tas tika izdarīts. Ja reiz šeit runa bija nevis par situāciju, kurā viena puse nepildīja kredīta saistības un neatdeva laikā naudu, bet bija runa par to, ka bija kāds fiktīvs vai viltots darījums, kā nu juristi to kvalificēs, kur tika parakstīta vai nu balta papīra lapa, vai tika izdarīta kāda cita fikcija bankas galveno raksturlielumu izmainīšanai, tādā gadījumā nav skaidrs, kādēļ uz viena (pēdiņās, varbūt nepierādīta) blēža ziņojuma pamata otrs blēdis tiek arestēts un netiek arestēti abi. Katrā ziņā arī jautājums, kādēļ varbūt Iekšlietu ministrijas rīcība izsauc neizpratni šādā gadījumā. Katrā ziņā tas, ko mēs varētu vēlēties kopumā, skaidrs ir tas, ka politiķiem nav jāiejaucas izmeklēšanas un tiesu iestāžu darbā. Viņi arī to neizdarītu. Tajā pašā laikā politiķi varētu prasīt vienādu stingru attieksmi pret visiem un cerēt, ka turpmāk šāda vienāda stingra attieksme pret visiem līdzīgos gadījumos tiks parādīta, un tādā gadījumā, es domāju, gan politiķi, gan sabiedrība apsveiks to, ka tas nebūs gadījums, kurā Iekšlietu ministrija parādīs izņēmuma aktivitāti, bet ka tā ir aktivitāte, kas turpmāk būs norma, nevis tāda situācija, par kādu varbūt rodas aizdomas, vērojot faktus iztālēm, ka zināmas finansu vai ekonomiskās struktūras kārto rēķinus ar citām finansu un ekonomiskām struktūrām, izmantojot savas personiskās pazīšanās iekšlietu iestādēs, bet iekšlietu iestāžu vadība ir spiesta piemēroties un izlikties par zinošām attiecībā uz tiem faktiem, kas varbūt sākumā ir notikuši bez viņu ziņas. Godīgi sakot, man tāds iespaids radās - vismaz brīžiem, jā.

Visbeidzot, - par Latviju kā investīcijām drošu vai nedrošu valsti, par ko šeit runāja un izteica pilnīgi diametrāli pretējus spriedumus. Katrā ziņā es gribētu nobeigt ar vienu domu, ka neatkarīgi no tā, vai bija vai nebija pamats arestēt šos cilvēkus... pieņemsim, ka Iekšlietu ministrija pārliecinoši pierādīs vēlāk, ka noteikti arī forma, kādā tas notiek, nevar kaitēt plašākā mērogā kaut kam, daudz kam citam. Ja kāds policists, arestējot, piemēram, zagli kristāla vāžu veikalā, kur viņš apzadzies, piemēram, par 1000 latiem, atklāj plašu uguņošanu, kuras rezultātā veikalā tiek sadauzītas preces par 10 000 latiem, tad likumīgi viņš būs rīkojies gan, jo tiešām vajadzēja šo zagli aizturēt, - bet vai sagādātie zaudējumi galarezultātā nav lielāki par to nelaimi, kas varbūt ir novērsta? Es to izsaku vienkārši jautājuma formā. Es domāju, ka varēsim skaitļot, vai tiešām Latvijas investīciju drošības un veicināšanas politika ir cietusi. Varbūt nav cietusi, varbūt, tieši otrādi, Latvija izskatās drošāka, jo arī ministrs minēja pretēju argumentu, ka Latvijas investīciju - un tā tālāk - drošība neveicina šādu noziedzīgu faktu. Jā, neveicina, bet vai līdzekļi, kas tiek lietoti, ir samērīgi ar to, kas ir izdarīts? Tas ir jautājums. Katrā ziņā es domāju, ka, ja šī ir provokācija vai šie notikumi bija ar mērķi radīt situāciju, kurā daļa Saeimas deputātu uzstātos ar neuzticības izteikšanu iekšlietu ministram, tad es, protams, gribētu izteikt lielas šaubas, vai mums būtu jāriskē līdz tādai pakāpei, ka ministrs, kurš katrā ziņā ir centies parādīt lielāku enerģiju nekā visi iepriekšējie iekšlietu ministri, tiktu nostādīts zem sitiena un mēs atkal riskētu atgriezties situācijā, kurā varbūt nekas netiek darīts. Katrā ziņā es galīgi šādu pozīciju neatbalstīju. Tomēr vēlreiz uzsveru, ka ministrijām un valdībai jābūt gatavām skaidrot, kāpēc tas vai cits tiek darīts, jo neizpratne vai nezināšana par vienu vai otru motivāciju rada aizdomas. Lai kādas nebija atbildes uz astoņiem jautājumiem, es tomēr nesaklausīju skaidri un gaiši, uz kāda pamata, ar kādu motivāciju bija izdarīta kratīšana Zemes bankas prezidenta mājā. Arī tas ir tomēr visai būtisks notikums. Tomēr mēs to nesaklausījām. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Jānis Lucāns - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Pēc tam - Edvīns Kide.

J.Lucāns (TPA).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Man gribētos iebilst Čepāņa kunga izteiktajai domai, ka mēs pašreiz veltīgi zaudējam laiku. Varbūt, ja objektīvi vērtētu, varētu tai piekrist, bet, ņemot vērā, ka situācija ir izveidojusies tāda, ka šobrīd masu informācijas līdzekļi uzbrūk tikai vienam, tas ir, iekšlietu ministram, tad liekas, ka tomēr ir pareizi, ja šodien mēs šeit, šajā zālē, par to runājam. Un, vienu otru deputātu klausoties, man nejauši nāk prātā tā latviešu dziesmiņa: "Es zinu, šie vārdi tev nenāk no sirds!" Un tomēr mums acīmredzot šodien kaut kas, kāds nopietnāks vērtējums par šo notikumu ir jāpasaka. Un pirmais vērtējums, kas ir jāpasaka, - ir jākonstatē viena lieta: ka Latvijā policija beidzot ir sākusi strādāt. Un to parāda tas apstāklis, ka tā ir pieķērusies tādai lietai klāt, kura sabiedrības apziņā ir bijusi gandrīz vai tabu. Un tas nu ir radījis veselu sajukumu, neizpratni: kā tas var būt?! Pēc manām domām, tas ir normāli, sen jau tā vajadzēja būt, un paldies Dievam, ka tas beidzot vienreiz ir sācies! Atliek tikai cerēt, lai šeit nebūtu, teiksim, kļūdu. Protams, labāk būtu, ja to vispār nebūtu, bet tomēr es ceru, ka šajā rīcībā nebūs kļūdu.

Ja apspriežam šo lietu pēc būtības, tad faktiski izdalās it kā divi tādi momenti, par kuriem rit diskusija. Pirmais moments ir tas, ka, lūk, banku darbība balstās uz uzticību, pret ko nu nekādi nevar iebilst. Tā ir pilnīga patiesība, ka banku darbība balstās uz uzticību. Bet, lūk, otrs secinājums ir tāds, ka policija ar savu rīcību ir sadragājusi šo uzticību. Es domāju, ka jebkuram ieguldītājam jūs varat prasīt, vai šo uzticību sadragāja policijas rīcība vai neuzticība bankas vadībai. Es domāju, ka ir skaidrs jautājums, kāpēc katrs ieguldītājs ņem savu naudu ārā. Varbūt ir cita lieta, ka šie paņēmieni varēja būt delikātāki. Es pieļauju tādu varbūtību, ka tas tā varēja būt. Bet tas nemaina būtību. Ja, teiksim, uzticība būs bankas vadībai, tad arī ieguldītājs savu naudu ārā neņems. Bet, lūk, pēdējā laika notikumi rāda, ka pārāk uzticēties šīm vadībām nevar.

Otra tēze, par kuru runā un kuru arī varbūt der šodien iztirzāt, ir tā, ka ir apdraudēta kaut kādā mērā - vismaz šī doma visu laiku cirkulē arī šajā zālē, es to dzirdu, - ir apdraudēta banku stabilitāte Latvijā. Nu man atkal jāatvainojas un jāsaka tā: ziniet, ja divi miljoni pēkšņi no bankas izņemtas naudas apdraud banku stabilitāti Latvijā, tad tas ir vienkārši... kā lai pasaka... tas ir neprofesionālisms - izdarīt šādus secinājumus. Bet, ja tas tiešām tā ir, ka šī banku stabilitāte ir kaut kādā mērā apdraudēta, tad, pasarg Dievs, ir ar steigu jāķeras šai lietai klāt un jātiek skaidrībā, kā tas var būt, ka, teiksim, tāds sīkums spēj apdraudēt Latvijas banku stabilitāti. Un šeit, pa šo taciņu ejot uz priekšu, man gribētos pateikt vienu šādu domu. Man nesen gadījās lasīt Latvijas finansu ministra 1935.gada ziņojumu. Ja šeit, šajā zālē, paņemtu un šo ziņojumu nolasītu, neatsaucoties uz izpildījuma laiku, jūs konstatētu, ka ir saruna par Latvijas mūsdienām: šie paši ķīviņi ap bankām, šie paši skandalozie banku bankroti, šī pati ieguldītāju neuzticība bankām un viss pārējais, ko mēs jau dzīvē redzam. Interesants ir tikai secinājums, kādu izdara finansu ministrs tajā laikā. Viņš izdara tādu secinājumu, ka ir steidzīgi jārada viena valsts kredītu iestāde, stabila kredītu iestāde, kas balstās uz valsts kapitālu, kuram būtu cilvēku uzticība. Vai jūs neredzat atkal kopsakarus te starp notikumiem ap "Lainbanku" un to, uz kurieni dodas šī nauda? Vismaz tāda informācija man ir, ka daudzi ieguldītāji dodas taisnā ceļā uz Latvijas krājbanku. Kaut arī mēs zinām, ka tā pēc savas būtības ir nestabila, bet tai aiz muguras stāv valsts kapitāls. Tā vai citādi. Šajā ziņā es gribu vienkārši atgādināt, vai vienmēr ir pareizi tas, ka mēs sakām - Latvijā nav vajadzīga neviena valsts kredītu iestāde. Ir vērts padomāt par šo lietu, kamēr mēs visas šādas kredītu iestādes vēl neesam nolikvidējuši.

Un pēdējais. Būtu vēlējums Ādamsona kungam - no kļūdām vajag mācīties. Bet tajā pašā laikā es gribu teikt, ka ceļš ir iesākts pareizs un lai Dievs dod jums spēku iet pa to uz priekšu! Paldies.

Sēdes vadītājs. Edvīns Kide - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu! Pēc tam - Gunārs Resnais.

E.Kide (TPA).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Uzreiz gribu teikt, ka es atbalstu filigrānu Iekšlietu ministrijas darbību, civilizētu darbību. Bet gribu teikt tomēr arī kaut ko citu. Pavisam nesen mēs šeit, Saeimas namā, sastapāmies ar Nacionālā bloka prasību - izskatīt jautājumu, vai nevajag izsludināt Latvijā ārkārtas stāvokli ar ārkārtas paņēmienu pielietošanu. Ar ārkārtas paņēmienu pielietošanu. Veselu dienu Saeimas nams sprieda, ka rīcība ir par mīkstu, ka rīcībai ir jābūt zināmā mērā ārkārtējai. Šodien es varbūt nevērtēju augstu šo ne visai smalko rīcību, kāda izpaudās no Iekšlietu ministrijas šajā gadījumā, bet šī ir tikai maziņš elementiņš no tā, ko jūs, cienījamais Nacionālais bloks, piedāvājāt toreiz. Man ir liels izbrīns, ka jūs pagriezāties atpakaļ, pilnīgi pretējā virzienā. Es atceros, viens no jūsu deputātiem teica, ka kārtību varētu ieviest tad, ja katru nedēļu ar revolveri nošautu vismaz vienu noziedznieku. Nē, man tas nebija pieņemams. Man nebija pieņemama arī ārkārtējā stāvokļa apspriešana, ārkārtējā situācija. Bet tādēļ nav izprotams, kāpēc mainās domu virzība pilnīgi pretējā virzienā. Tad, kad dibinājās Krastiņa kunga Kabinets, es priecājos par viņa projektētās valdības deklarāciju, kurā bija iezīmēta stingrība, kārtība un apsolījums tautai ieviest šo kārtību. Šodien Krastiņa kunga runā es dzirdu pavisam citus akcentus un virziens ir pavisam cits. Gribētu teikt, ka Krastiņa kunga runa šodien bija patiešām kā jurista runa - bet kā jurista runa nevis Saeimā, bet tiesas lēmumā. Un es gribu teikt, ka šī runa man atgādināja zināmu spiedienu uz tiesu, kas nav juristam pieļaujama, un pat zināmu iejaukšanos ar atsevišķiem akcentiem tiesā, izspriežot šeit, kurš ir vainīgs un kurš nevainīgs. Man gribētos jautāt Krastiņa kungam: tad jūs solījāt stingru kārtību vēlētājiem, arī banku sistēmā, bet ko šodien saka tie vēlētāji, kuri kā noguldītāji, tūkstošiem, ir zaudējuši savus mazos ieguldījumus, pieticīgos ieguldījumus, šajās viltus firmās, kur nav ieviesta civilizēta kārtība?

Gribu teikt, ka mēs ne reizi esam jau iejaukušies tiesas funkcijās. Tas bija piemērs par "piecīšu" lietu, kurā arī es ņēmu tādu necienīgu dalību. Un visi šie iejaukšanās mēģinājumi tiesas lietā ir beigušies ar Saeimas necienīgiem rezultātiem. Pavisam nesen arī man niezēja pirksti nospiest balsošanas pogu Rubika lietas izskatīšanā Saeimā - tā vietā, lai izskatītu un nobeigtu pēc iespējas ātrāk tiesā. Es tomēr noturējos. Mums reizi par visām reizēm jātiek vaļā no tā, ka mēs savas funkcijas, Saeimas funkcijas, jaucam ar tiesas funkcijām. Es domāju, ka nav normāli mūsu politiskajā sistēmā un tiesiskajā sistēmā, ka mums uz laukumiem dibinās jaunas politiskas partijas - noguldītāju partijas, kas, Krastiņa kungs, necer ne uz jums, ne uz mums, bet paši uz sevi. Un arī tā nav civilizēta politiska darbība, bet tās ir sekas necivilizētai banku darbībai. Krastiņa kungs saka, ka nevajadzēja sacelt ažiotāžu šeit, lai neradītu paniku tautā. Man šķiet, Krastiņa kungs, ka jūsu uzstāšanās, īpaši noklausoties to translācijā, var radīt bailes un uztraukumu vēlētājos un noguldītājos. Jūs, Krastiņa kungs, teicāt, ka Latvijai jābūt tranzītvalstij un banku valstij. Šeit es jums pilnīgi piekrītu, ka lielai lomai jābūt tranzītam un bankām, bet es gribētu teikt arī ko citu - ka ir jābūt civilizētam tranzītam un civilizētām bankām, Latvijas cienīgām bankām, un man šķiet, ka mums ar savu tiesisko darbību ir jāmotivē, lai banku darbinieki strādātu civilizēti. Civilizēti, tā, lai mēs varētu ar savām bankām lepoties. Es nedomāju, ka ārzemju kolēģi ievēro traucējumus mūsu banku sistēmā tikai tad, kad kāds arestē divus vai trīs banku darbiniekus. Es domāju, ka viņi ir daudz kompetentāki un novēro tās metodes, un izanalizē daudz dziļāk, kā strādā mūsu bankas, un, iespējams, arī tāpēc ir zināma piesardzība, ka ne vienmēr kapitāls tā ienāk mūsu zemē. Nevis tik primitīva pazīme, ka divus arestēja, bet, ja viņi nebūtu arestēti, tad viss ar bankām būtu o'kay. Nenovērtēsim par zemu mūsu ārzemju kolēģus! Es ļoti, ļoti gribētu ticēt, ka tāda statūtkapitāla veidošanas metodika, kāda parādās pašlaik attiecībā uz "Lainbanku" un citām bankām, kas no papīriem veido statūtkapitālu, un šim viltus statūtkapitālam cilvēki tic un iegulda savus pēdējos latus... es gribu ticēt, ka tā metastāze šai slimībai nav iegājusi par tālu un ka Latvijas Banka vēl tiks galā bez dārgām dividendēm. Es pats zināmā mērā visu laiku esmu uzticējies Repšes kungam un Latvijas Bankai, kurai ir dotas ar likumu ļoti plašas pilnvaras uzraudzībā pār komercbankām, un mēs visu laiku priecājāmies par stabilo latu, un tomēr arī Latvijas Banka ir noskatījusi garām šo... nu, šo necivilizēto banku darbības metodi, un simptomi bija gan Tautas bankā, gan Topbankā, gan citās bankās, par to liecināja noguldītāju piketi pie Ministru kabineta durvīm. Vajadzēja reaģēt ātrāk. Es gribu minēt vēl vienu piemēru. Pašlaik jūs esat laikrakstos ievērojuši, ka Tautsaimnieku politiskā apvienība ir izvirzījusi jautājumu par Unibankas privatizēšanu, jo mēs atklājām, ka Unibankas privatizēšanā ielikta viena tāda pati metode, kas balstās uz to, ka statūtkapitāls tiek veidots uz papīriem - nevis uz naudu, bet uz papīriem. Un, proti, dārgākā, lielākā banka, Unibanka, tiek privatizēta: 50% - nevis par naudu, bet par sertifikātiem. Banka - par sertifikātiem! Un šodien sertifikāts laikam maksā vienu, divus latus. Un šos sertifikātus liks statūtkapitālā. Es domāju, ka šāda statūtkapitāla veidošana ir identiska statūtkapitāla veidošanai uz papīriem, kā veido "Lainbanka". Lūk, tur mēs protestējām, un es domāju, ka tā lieta jāpaskatās, jo tā var novest arī pie Unibankas kraha, tikai jau likumīgā ceļā. Nu, kā saka, likuma vārdā, varbūt likumi ir jāpārskata.

Ko es gribu teikt nobeigumā? Es gribu teikt, ka Iekšlietu ministrijai darbs ir jāslīpē. Darbs ir tikai sākts, un es esmu pārliecināts, ka Iekšlietu ministrija un Ādamsona kungs ar saviem darbiniekiem slīpēs šo darbību, bet ceļš ir pareizs, ceļš ir jāturpina, un ceļš ir jāapsveic! Es domāju un esmu pat pārliecināts, ka banku darbinieki būs izdarījuši dziļus secinājumus, ka tāda rīcība draud ar sekām un ka jāpārslēdzas uz civilizētu bankas darbību, rīcību, kāda būtu Latvijas cienīga, un arī par to es esmu pārliecināts. Es esmu pārliecināts, ka Latvijas Banka kopā ar Finansu ministriju un valdību atradīs ceļu, kā stabilizēt šo krīzes situāciju. Ceru, ka mēs atradīsim īsto ceļu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Gunārs Resnais - Latvijas Zemnieku savienība. Pēc tam -Gundars Bērziņš.

G.Resnais (LZS).

Kolēģi! Es atļaušos, savā izpratnē, teikt tā: ir izveidojusies slikta situācija, un arī šodien šeit, Saeimā, dabīgi, ir atbalstītāji un ir noliedzēji - tāpat kā medaļai ir divas puses. Tikai šī situācija ir tāda, ka tā medaļa ir iemesta dubļos un netīras ir abas puses, un arī tas, kurš to medaļu pacels un kuram tā ir jāpaceļ no šiem dubļiem un jānomazgā, nevar palikt tīrs, viņš nosmērēsies. Slikta situācija galvenokārt ir tāpēc, ka divu finansiālu, komerciālu uzņēmumu jeb, pareizāk sakot, banku strīdā ir iejaukta valdība, valdības aparāts, tās Iekšlietu ministrija, kuru uztur nodokļu maksātājs. Ir normāli, ka starp dažādiem grupējumiem notiek strīdi par izdzīvošanu, bet valsts aparāts šeit nevarētu būt par ieroci. Šodien tas tāds ir, un es atļaujos viennozīmīgi pateikt, ka šis valsts aparāts ir saņēmis pasūtījumu, kuru tas ir veicis, un tie rezultāti ir tie, par kuriem mēs šodien runājam. Jā, cīņa notiek - cīņa notiek ne tikai starp bankām, starp komercfirmām, cīņa notiek arī starp "piparu bodēm", cīņa notiek arī par vietu vārtrūmē. Stiprais grib sevi izteikt, veiklais grib sevi izteikt, un to darīt viņam ir tiesības, bet viņam ir tiesības to darīt ar saviem spēkiem, nevis ar valsts nodokļu maksātāju uzturētu aparātu. Lūk, šī ir tā starpība, par ko es šodien šeit gribu runāt.

Es nekādā gadījumā negribu beigt šo runu, dziļāk vainojot Iekšlietu ministriju. Gluži pretēji, es redzu šodien Iekšlietu ministrijā kaut kādu atplaukušu asnu, kuru nedrīkstētu nokaltēt, kuru nedrīkstētu nolauzt, kuram ir jādīgst, kuram ir jāstrādā. Iekšlietu ministrijai šodienas un arī nākotnes apstākļos ir jābūt gatavai ne tikai saņemt apvainojumus, ne tikai izturēt šantāžu, jo tā tiks radīta, jo katrs aizstāvēsies, - vai nu viņš ir mazāknoziedzīgs grupējums, vai pozitīvs grupējums, ikkurš, kam ies grūti, kas tiks caurskatīts, kas tiks apspiests, aizstāvēsies ar tiem līdzekļiem, kas ir viņa rokās. Un es tik tiešām gribētu novēlēt, lai arī šodienas pārpratumi - tie ir nopietni - neradītu pesimismu Iekšlietu ministrijā, jo tautā ir ļoti labs imidžs; arī par mūsu šodienas iekšlietu ministru es negribētu teikt, ka ir kaut kas sasniegts darbos, bet ir panākts process, darbība, ir sākts strādāt, un tas ir jāatbalsta - un mums pirmām kārtām ir jāatbalsta, jo tā ir mūsu valdība, kurai mēs uzticējāmies, tā ir mūsu valdības institūcija. Bet tajā pašā laikā mēs nedomājam neskatīties, ko valdība aizstāv, kā aizstāv un kā tas tiek darīts. Es domāju, ka notikušais, tas, kas šodien ir noticis, nav atgriezenisks process un, lai kādi nebūtu slēdzieni, pasūtītājs ir savu panācis, un var būt, ka tā pat ir labi. Es necenšos aizstāvēt nedz cietēju, nedz pasūtītāju, varbūt ir pat gluži otrādi - manas intereses varbūt ir kaut kur citur. Bet tajā pašā laikā mēs nevaram šodien nepieminēt tādu faktu, ka mēs gribētu uzskatīt, ka Iekšlietu ministrijai ir pietrūcis profesionalitātes. Un visi tie tiesiskie pārkāpumi un nevajadzīgie pasākumi, kas ir veikti, - es neesmu no tiem, kas domā, ka tā ir nejaušība. Tā ir izpildorgānu neprasme, tas ir scenārijs, jo šodien mums diemžēl eksistē situācija, ka daudz ko var darīt ārpus likuma, maz par to atbildot. Tāda ir situācija, un tas atļāva arī šādas interpretācijas. Ļoti žēl, ka šie kolēģi jeb biznesmeņi tika aizturēti par vienu motivējumu, par vienu pārkāpumu, un šis pārkāpums - pateiktais - nepiepildījās. Un šodien mēs gribam teikt, ka nu jau ir trīs citi... Es domāju, ka jebkurš izmeklētājs, ja viņa pamatprasība ir izgāzusies, ar degunu raks zemi un dubļus, lai atrastu citas pretenzijas, lai paturētu spēkā savu prasību. Un tās citas pretenzijas diemžēl ir ļoti raksturīgas daudzām Latvijas šodienas bankām, ne tikai šai "Lainbankai", un man ļoti žēl, ka es uzskatu, ka šai "Lainbankai" šodien ir morālas tiesības prasīt no valsts kaut kādu aizstāvību, jo galu galā valsts - valdības aparāts - bija tas, kas veicinājis šodien tās nokļūšanu tādā situācijā.

Nobeigumā teikšu - dikti gribētos cerēt, ka tā būtu mācība mūsu varas pārstāvjiem, lai nākotnes ekonomiskajās cīņās par izdzīvošanu netiktu pielietots valsts aparāts. Kas attiecas uz mūsu šodienas lēmumu, šeit ir izplatīts pasākums - radīt komisiju, bet es šaubos par šādas komisijas lietderību, jo tiešām mums bija pieredze - un arī šodien bija kritika par tā saucamo ārkārtas sēdi par noziegumiem, kam mēs veltījām dienu, tiešām veselu dienu norunājām, un rezultātā Saeima piedāvāja kaut kādu pasākumu plānu savām komisijām tā vietā, lai pieprasītu no valdības rīcību un prasītu no valdības - ko jums vajag, lai jūs varētu mūsu prasības izpildīt? Un es domāju... pamatoju savu teikumu tikai ar to, ka šodien republikā eksistē divas institūcijas, kuras šo situāciju ir spiestas izanalizēt un piedāvāt Saeimai slēdzienu, - tā ir mūsu Prokuratūra, un tā ir mūsu Valsts kontrole. Un laikam Saeimai vienreiz ir jātiek skaidrībā, cik ilgi viņa jutīsies kā autiņos ietīta, bezzobaina, kā Tabūns saka, ar kaut kādu līdzpastāvēšanas principu... Es ceru, ka Saeima, beidzot šīs debates, pie šāda priekšlikuma nāks, uzdodot šos jautājumu izskatīt Prokuratūrai un Valsts kontrolei. Un, ja viņa to nespēs, tad mums gan laikam būs jāsāk domāt un jārunā par to, vai mums ir Prokuratūra, vai ir Valsts kontrole. Bet Iekšlietu ministrijai es novēlu nenokārt degunu un cīnīties tālāk! Paldies.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība.

G.Bērziņš (LZS).

Pirmais, par ko es gribētu runāt: Zemnieku savienība vakar izplatīja paziņojumu, kurā saistībā ar Ādamsona kungu paziņoja visu, un tādēļ šeit neatkārtošos. Tas, ka ir parādījies enerģisks cilvēks, - par to šeit nebūtu ko diskutēt, un tas ir labi. Manuprāt, arī šis pieprasījums tika iesniegts ātrumā, un šobrīd es redzētu vēl citus adresātus, un galveno adresātu es redzētu Gaiļa kunga personā. Paskatieties, lūdzu, pašreiz uz valdības tribīnēm: Ādamsona kungs ir atstāts viens pats, cīnoties ar šo, nu, kā te daži saka, asinskāro Saeimu! Bet vai situācija nav analoga? Kristovska kunga nomaiņa. Kristovska kungam arī, tāpat kā Ādamsona kungam, bija diezgan labs reitings cilvēkos. Es pats biju liecinieks tam, ka valdība neatbalstīja daudzus viņa iecerētos pasākumus, bet tad, kad bija jāatbild, - tad atbildēja Kristovska kungs viens pats. Es baidos, ka šī valdības attieksme rāda to pašu, un es baidos, ka, ja tautas reakcija nebūtu tāda pozitīva, cerīga saistībā ar Ādamsona kungu, var būt, ka arī viņu šodien atdotu kā upuri. Tikai tas, ka ir tautas ticība, ir tas, kas šobrīd neļauj tik viegli šajā gadījumā rīkoties. Un galveno problēmu es kopumā redzu valdības darbībā. Ja runā par šo gadījumu, kas ir izraisījis bažas, daudzi saka - apspriešana lieka. Es tomēr domāju, ka nav lieka. Kādā ziņā un saistībā ar Iekšlietu ministriju, varbūt... kas ir izsaucis, nu, vismaz interesi, kāpēc šis jautājums jāapspriež? Interesi izsaucis tieši fakts, vai šī rīcība tomēr bija adekvāta. Protams, saka: vienreiz jāsāk, iepriekš nedarījām - jāsāk. Ja tas ir šīs nopietnās cīņas ar noziedzību sākums, tad, protams, tas ir apsveicami. Bet tomēr arī rodas jautājumi, jo, redziet, daudz lielāki krāpnieki līdz šim un arī vēl tagad paliek nesodīti. Piemēram, kaut vai gadījums ar... ja saistāmies ar banku sfēru ar Topbanku, tad, protams, laiks rādīs, bet šobrīd mūsu izpēte liecina, ka tiesībsargājošo... un sevišķi tiesas lēmums par divu mēnešu papildus piespriešanu Topbankai deva papildu iespēju nobēdzināt dokumentus un principā pabeigt šīs bankas pilnīgu izlaupīšanu. Te gan pārsvarā bija tiesas lēmums. Otrs - šie 300 līdz 600 tūkstoši noguldītāju, kas netiek... Trešais. Piemēram, tomēr, ja saliek kopā visu šo ķēdīti, "Lainbanka", šeit neakcentējot kā galveno, piemēram, Zemes banku... kur tomēr bija skaidrs, ka nu apsūdzībai... nekāda pamata nebija kratīšanai... Vai tad tiešām uz katru šo reaģē? Un Zemes bankas gadījumā šis bīstamākais un smagākais posms ir tanī, ka Zemes banka bija vienīgā... Mēs te runājam - valsts budžets maksās valsts garantētos kredītus. Zemes bankai bija pirmā līdz šim līnija, kas nebija jāgarantē valdībai un ko Zemes banka ar savu darbību, ar savu auditvērtējumu kā viena no tīrākajām un caurskatāmākajām bankām izpelnījās ārzemju investoru acīs. Vai šī kratīšana ar tādu lielu ažiotāžu, piemēram, šai bankai nedarīja lielu zaudējumu - un ne tikai bankai, noguldītājiem, varbūt valsts ekonomikai kopumā? Tāpēc principā šie jautājumi jāskatās arī kontekstā. Tāpēc, ja tas iezīmē šo enerģisko rīcības sākumu, tad tas ir apsveicami, jo arī banku sistēma cieš pārsvarā no krāpniekiem. Daudzi no šiem krāpniekiem ir zināmi, viņi ir apkrāpuši ne vienu vien banku, vairākas, un ne tikai bankas, bet tos noguldītājus, kas tur ir, bet pārsvarā viņi visi šodien staigā uz brīvām kājām.

Otrs, piemēram. Valsts bankas, Unibanka... ir gadījumi, kad ir atklāts, ka šie ierēdņi ir parakstījuši nepamatotus dokumentus, nodarot bankai zaudējumus. Trīs reizes Unibanka ir mēģinājusi šos konkrētos cilvēkus saukt pie kriminālatbildības vismaz par nesaimniecisku rīcību, reakcija nav bijusi. Es ceru, ka tas tālāk raksturosies ar šādu pašu konsekventu rīcību, varbūt kādreiz arī pārdomātāku, bet principā tas šobrīd varbūt arī nebūtu tas galvenais. Galvenais, kas šobrīd rada bažas, tomēr ir saistīts ar šā pieprasījuma pēdējo jautājumu - kā tas var atstāt ietekmi uz banku sistēmu, finansu sistēmu un ekonomiku valstī kopumā. Protams, ir skaidrs, ka tikai rīcība, kaut kāda, varbūt arī ne pilnīgi pārdomāta... nevar izsaukt bankas krīzi tikai šī rīcība. Protams, ir skaidrs, ka problēma ir daudz dziļāka, un var būt, ka tas ir signāls, kas parāda, ka ir šī problēma, un indikators... ka ir šī problēma, ne tikai šī rīcība. Ja piemēram, "Lainbankai" būs šī problēma, kaut kāda ar bankrotu (iespējamo) vai kaut kas, - ka tas nebūs tikai ar Iekšlietu ministrijas darbību. Protams, iespējams, ka kaut kādu šo daļu papildus dos šī darbība.

Un šeit ir arī galvenais jautājums - ko es arī sākumā teicu: ne tikai attiecībā uz vienu izpildvaras atzarojumu, tas ir, Iekšlietu ministriju, bet valdības darbību kopumā, finansu sistēmas stabilitāti, Latvijas Bankas darbību, šo darbību koordināciju, banku sistēmas drošību un izpildvaras koordināciju. Jo, piemēram, galvenais, kas šobrīd arī liek... rada problēmas banku sistēmā, ir kriminālie pārkāpumi, kas saistīti gan ar dokumentu viltošanu, gan citiem tādiem notikumiem. Un šobrīd rodas jautājums - kas ir par iemeslu, ka līdz šim šī darbība netika pietiekami koordinēta un ka banka, veicot savu funkciju likumdošanas ietvaros... bet tur, kur viņas... Centrālā Banka, Latvijas Banka...kur tās kompetence neiet, tas ir, kriminālo noziegumu atklāšanā, līdz šim šī darbība netika saskaņota. Un bažas par to, ka pēc tam varētu sākties kādas problēmas, tomēr pastāv. Protams, to rādīs laiks, vai tas tā būs vai nebūs.

Te es gribu tikai nedaudz pieskarties varbūt kam citam: ļoti īsi - Kides kunga skartajai Unibankas problēmai, jautājumam par tās privatizāciju. Es tomēr nu ceru, ka tautsaimnieki iepazīsies nedaudz ar lietas būtību, jo lietas būtība jau nav - ar sertifikātiem uzpūst šo statūtkapitālu, tas ir, iegādāties šīs bankas reāli esošo naudu par sertifikātiem, un tā nauda netiek likta statūtkapitālā. Ar to, es ceru, tiks galā.

Un nobeigumā. Tātad principā šis notikums varbūt ir pastiprināti pievērsis uzmanību vairākām problēmām, un var būt, ka ir labi, ka tas notiek ātrāk nekā vēlāk. Un šobrīd galvenais ir jautājums - vai valdībai, tieši valdībai kopumā, nevis Iekšlietu ministrijai, ir skaidrs, kāda situācija ir banku sektorā, kāda situācija kopumā ir finansu tirgū, kas tomēr ir kopumā saistīts ar ekonomiku. Un, manuprāt, ķēdītē tālāk, protams, ir arī valsts politiskā neatkarība un citi faktori. Jo šobrīd nav 40. gads: ja kāds gribēs šeit radīt jukas vai destabilizēt stāvokli un kaut ko tādu darīt, šobrīd tas tiks darīts ar citām metodēm - nenāks varbūt tanki, bet ies projām nauda. Un, manuprāt, ir skaidrs tas, kam ir tāda interese un kam varbūt šāda kopēja ievirze ir izdevīga, un tāpēc valdībai un Latvijas Bankai kopumā ir jābūt skaidrībā par to, kas ir jādara, lai šī banku sistēma būtu stabila. Un, neapšaubāmi, tas, ka šis jautājums līdz šim tika ļoti maz skatīts... Es arī varu teikt, ka mēs savā frakcijā savā laikā Topbankas jautājumu pēc šo ieguldītāju ierosinājuma skatījām, un bija doma, ka varbūt vajadzētu šeit sākt šo diskusiju pieprasījuma formā, bet mūsu bažas bija, ka tā tomēr ir tāda diezgan delikāta banku sistēmas lieta un, sākot tādu dziļu diskusiju, rodas varbūt šī nestabilitāte. Jo tomēr, manuprāt, bankai lielākā vērtība ir šī uzticība. Un tāpēc mēs šo jautājumu necēlām, varbūt vajadzēja celt ātrāk, un varbūt tad šis gadījums nebūtu tik sāpīgs.

Tāpēc, ņemot vērā šo diskusiju, es principā tomēr neatbalstu šīs komisijas izveidošanu, jo tie parakstītāji, kas ir parakstījuši šo aicinājumu izveidot komisiju, principā dod diezgan kategoriskus slēdzienus. To, ko mēs šeit runājām, - ka, kamēr nav pierādīts - un tā tālāk -, ka nevar dot... un tur ir arī diezgan tādi kategoriski slēdzieni, ko ar saviem parakstiem šie komisijas izveidotāji apstiprina. Bet es tomēr lūgtu, sevišķi Gaiļa kungam, kas diemžēl nezināmu apstākļu dēļ bija ilgā prombūtnē, ķerties tam klāt un nopietni izprast jautājumu, saskaņot rīcību un tikt skaidrībā pašiem un radīt skaidrību un pārliecību citos cilvēkos. Manuprāt, tas šobrīd ir galvenais. Un, runājot par šo situāciju, es, protams, neuzskatu, ka šis "Lainbankas" pasākums ir tāds, kur noteikti vajadzēja būt klāt Ministru prezidentam, bet, manuprāt, tomēr izpildvaras augstākai vadībai, šai izpildvarai, jābūt koordinētai. Šis tomēr, manuprāt, ir otrais gadījums. Ja atceraties, pirmais bija Ruča gadījumā, kad Ministru prezidenta nebija uz vietas un izpildvara netika koordinēta. Labi, ka Prezidents tanī brīdī uzņēmās šo koordināciju. Arī šinī gadījumā, Gaiļa kungam esot prom, nav precīzi reglamentēta šī darbība, kas izpildvarā notiek, un šī rīcība saskaņota. Ja Ministru prezidenta vietas izpildītājs par to uzzina, nu, neteiksim, gandrīz no avīzēm, tad situācija tomēr nav normāla. Lai arī bankām nav nekādu varbūt privilēģiju, viņas ir attiecībās... bet tomēr sekas, ko var radīt šis pasākums... vismaz ja nav uzticības Ministru prezidentam vai vietas izpildītājam par informācijas noplūdi, tad tūlīt pēc šā notikuma ir jābūt viņam informētam.

Un tāpēc es ceru, ka šī apspriešana tomēr dos kaut kādu pozitīvu atlikumu un valdībai un Latvijas Bankai, centrālajai, kopumā būs skaidrība, kas tiks viesta arī cilvēkiem, par šo... par stabilitāti banku sistēmā, finansu tirgū un ekonomikā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds Andrejam Krastiņam - otrreiz. Pēc tam - Oskars Grīgs.

A.Krastiņš (LNNK).

Godājamie kolēģi, man ir tikai piecas minūtes, un es domāju, ka operatori velti skrien, - viņi nepaspēs ieslēgt savus aparātus.

Es gribētu runāt pavisam īsi, par cik ir tiešām otrreiz 5 minūtes, un runāt par to, ka mēs šeit runājam dažādās mēlēs jeb valodās. Tas ir ļoti labi, ka zina daudz valodu, bet ir vēl labāk, ka ne tikai runā tanīs valodās, bet arī saprot viens otru. Tātad šeit katrs mēģināja izteikt apmēram kaut ko savu. Un tāpat kā, runājot par mūsu Latviju, vieni viņu sauc - mūsu republika, (arī šodien te tā notika), bet citi saka ar lepnumu - mūsu valsts. Tāpat arī viena izmeklētāja atsaucās, kā mēs zinām no šīs lietas, uz "LPSR Kriminālkodeksu", bet otri konsekventi lieto "Latvijas Kriminālkodekss". Te ir tā nelielā starpība, un šeit nav runa par "Lainbanku", par Ādamsonu, par Gaili un tamlīdzīgi un tamlīdzīgi. Šeit ir runa par Latvijas valsti un Latvijas valsts ekonomisko un finansu pamatu. Šeit nav runa par to, vai komisija ir vajadzīga vai nav vajadzīga, te ir runa par to, vai mēs pārstāvam šo valsti vai nepārstāvam, un vai mums ir vajadzīga tieša informācija par to, kas valstī notiek, vai viņa nav vajadzīga. Un es domāju, ka šeit mums ir jālemj ļoti konsekventi un kategoriski.

Un beidzot. Man tika pārmests, ka šeit es runājis esot kā jurists. Jā, nu man ir tā nelaime vai laime būt par juristu, un tā arī man ir jārunā. Tāpēc es esmu mācījies, un tāpēc es arī esmu ievēlēts. Man šo 5 minūšu laikā neizdosies tik daudzas reizes nosaukt Kides kunga uzvārdu, cik viņš nosauca manējo uzvārdu, bet šeit nav runa arī par mani un ne par Nacionālo bloku, kurš nekad nav pieprasījis ārkārtas stāvokli, kā te tika atzīmēts. Nevajag jaukt divas dažādas lietas! Un runāsim tikai par vienu - atdalīsim iestādi, organizāciju, banku un citas struktūras no fiziskajām personām, un šeit man tiešām ir jāsaka tas, ko juristi mācās pirmajā kursā, un vajadzētu varbūt deputātiem izdot tādu mazu grāmatiņu "Tiesību pamati" vai kaut ko tamlīdzīgu, lai būtu kaut mazākā nojēga. Arī valdības locekļiem būtu vajadzība šādu grāmatiņu uz galda turēt. Un ir absolūti viena lieta, ka, pirmkārt, krimināllieta tiek ierosināta nevis pret personu, nevis pret iestādi, bet par faktu, kurā ir nozieguma sastāvs, un, izmeklējot šo faktu, tiek noskaidrots. Sākumā ir aizdomās turētā persona, vēlāk viņai tiek uzturēta apsūdzība, pēc tam viņa nokļūst tiesājamo kategorijā un pašās beigās, tad, kad viņa ir notiesāta, jā, tad šī persona kļūst par zagli, slepkavu, blēdi, bandītu un to pašu, ko jau pieminēja te Lamberga kungs. Un nevis kaut kad iepriekš. Un tieši uz šādu kārtību, godājamais Kides kungs, klātneesošais, arī vērsās toreiz, kad mēs runājām varbūt par cita veida Kabinetu. Bet mani pārliecināja varbūt šis te gadījums, kad es alojos, un "Latvijas ceļš" man tomēr pierādīja, ka viņu ticība un dogma ir pareiza - valdībai ir jābūt politiskai tādā nozīmē, ka valdībai ir jāredz politiskās sekas savai rīcībai. Ar vienu veiksmīgu izpildstruktūru laikam ir par maz. Tikai diemžēl mēs neesam arī tie politiķi... Šodien es te nopirku vienu grāmatu, un tur ir moto - ļoti labs teiciens, ka mums jāmācās pašiem būt politiķiem un karavīriem, lai mūsu bērni varētu būt matemātiķi un zinātnieki un lai mūsu mazbērni jau varētu mācīties par komponistiem un rakstniekiem. Tāpēc mums par šiem politiķiem ir jākļūst, un, ja mēs gribam būt politiķi, mums ir jāanalizē situācija, un šī komisija ir vajadzīga.

Es neanalizēšu, ko šeit teica Ādamsona kungs, jo es vēlreiz saku, ka runa nav par Ādamsona kungu, ir runa par to, kāda ir mūsu valsts politika, gan attīstot mūsu finanses, gan kontrolējot šo finansu sistēmu, gan darot visu iespējamo, lai viņu nevarētu sagraut. Nav te vietas, kā es saku, konkrētiem atspēkojumiem, to lai dara citi mani kolēģi, kas varbūt vēl runās un tamlīdzīgi, bet šeit pilnīgi skaidri tiešām arī izpaudās... nu izpaudās šī piederība un tamlīdzīgi. Protams, ka Kažas kungs pateicās Iekšlietu ministrijai, jo līdz ar šo lietas izmeklēšanu Daugavas banka tika izglābta. (No zāles deputāts Ē.Kaža: "Tâ nav!") Nu būsim atklāti! Tā tas ir. Protams, ka tas ir pateicības vērts. Morālas pateicības, protams, vai ne? Protams, kā saka, te visādus secinājumus var meklēt un tā tālāk un vilkt tālāk paralēles, ka Tautsaimnieku politiskā apvienība noslēdz koalīciju ar apvienību "Saimnieks", kas ir tas pats fonds "Drošība"... Var vilkt tādas paralēles, taču nedarīsim to. Atstāsim šo variantu komisijai, lai komisija papēta, cik daudz politiķu ieinteresēti bankās un otrādi. Uzticēsimies mūsu kolēģiem, apskatīsimies, kādus secinājumus viņi sniegs, un varbūt mēs nokļūsim kaut kur ļoti tuvu patiesībai. Un tas ir tas galvenais, kas mums ir vajadzīgs.

Godājamie kolēģi, es domāju, ka mēs tiešām varam diskutēt un daudz strīdēties par kvalifikācijām, par procedūru, bet vienmēr izdarīsim kaut kādu darbu, un varbūt tā būs pirmā komisija, kas tiešām kaut ko vērtīgu un ātrā gaitā izdarīs, tur būs pārstāvēti speciālisti, kas izdarīs savus secinājumus. Tā ka es atbalstu šīs te komisijas izveidošanu un domāju, ka mēs konstruktīvi pieiesim šim jautājumam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs... (Starpsauciens no zāles: "Pârtraukums!") Vai! Es ļoti atvainojos... Es vispirms atvainojos deputātam Grīgam un pēc tam visiem deputātiem un klātesošajiem. Pulkstenis ir 15.00, un tāpēc dosimies pusstundu pārtraukumā un darbu atsāksim 15.30.

(P ā r t r a u k u m s )

Sēdi vada

Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Turpināsim sēdi! Turpinām debates jautājumā "Latvijas Republikas iekšlietu ministra Ādamsona atbilde uz Saeimas pieprasījumu sakarā ar Iekšlietu ministrijas darbinieku veikto akciju - sabiedrības "Lainbanka" amatpersonu Dambiņa un Vīganta arestu, kā arī izdarīto kratīšanu Zemes bankas prezidenta Ruseļa mājā".

Oskars Grīgs - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu - jums vārds! Pēc tam - Piebalgs.

Deputāts Grīgs. Lūdzu pārbaudīt kvorumu! Lūdzu reģistrēties! (Starpsauciens no zāles: "Kvorums ir!") Pieci deputāti var pieprasīt, bet sēdes vadītājs lūdz kvorumu reģistrēt. Reģistrēties kvorumam. Lūdzu rezultātu! 52.

Lūdzu - Oskars Grīgs, Latvijas Zemnieku savienība. Jums vārds! Pēc tam - Andris Piebalgs.

O.Grīgs (LZS).

Cienījamais Prezidij! Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Praktiski es negribēju nākt ārā pēc visām mūsu kolēģu runām. Faktiski jau viss ir izrunāts, tikpat kā. Bet pēc Kides kunga uzstāšanās es tiešām tomēr biju spiests nākt šeit, tribīnē. Viņš sacīja, ka cilvēcīgi ir kļūdīties. Arī es šodien kļūdījos, nospiezdams podziņu par Aglonas svētvietas izveidošanu. Es biju "pret", kaut gan mana poga rādīja "par". Bet tas neattiecas uz to, ko es gribu sacīt.

Faktiski arī Krastiņa kungs pēdējās piecās minūtēs pirms pārtraukuma pasacīja to, ko es gribēju sacīt, tikai, dabiski, ne tādā juridiskajā terminoloģijā, kā viņš gudri sacīja, bet vienkārši zemnieciskāk. Varbūt tiešām mums vēl vienu ārkārtas sēdi vajadzētu vispār par šiem jautājumiem, kas skāra šīs banku problēmas, tautsaimniecības problēmas un vispār stāvokli Latvijā. Kā zemnieks sacīšu tā: manis dēļ Ādamsona kungs varētu katru dienu tās bankas pārbaudīt un drebināt. Un no Endziņa kunga, no viņa vadītās komisijas, es gaidītu likumu "Par bankām". Būtu labi, ka likumu par bankām... jūs kā jurists varētu tādu likumu uzrakstīt, kurā varētu būt pieeja visiem kontiem - kādas naudas ienāk, kādas tiek apgrozītas utt. Tas būtu ļoti veselīgi. Dabiski, tas nav demokrātiski, nu skaidrs... Bet Kides kungs tā sacīja par ārkārtas sēdi, ka it kā Nacionālais bloks to esot uztiepis, (Starpsauciens no zāles: "Tâ bija kļūda!") diemžēl tā ir neliela kļūda. Es speciāli gāju nevis pie Nacionālā bloka deputātiem, bet pie pārējiem, lai viņi atbalsta ārkārtas plenārsēdes sasaukšanu par kriminogēno situāciju Latvijā. Mēs tiešām runājam divās valodās šeit par šo problēmu. Un es šeit teikšu, ka metodes, ar kādām tas tiek darīts... Jūs teiksit: "Paklausieties, Grīga kungs, jūs taču bijāt tas, kas gandrīz ar dakšām nāca uz Rīgu." Teicu gan, bet vai es to darīju? Tāpēc, pirms dara, ir jāapdomā, ko darīt un kā darīt. (Aplausi.) Mēs ar Ādamsona kungu esam kaut kur līdzīgi nedaudz tajos asumos un darbībā, tikai, kā sacīju, mani nesatrauc šī rīcība par bankām, bet tas, kā tika veidots. Nu varbūt tā nebija, varbūt bija savādāk, ka tā ir drošības policija ar ārkārtīgi lieliem štatiem. Es atvainojos, gandrīz izteicu valsts noslēpumu, jo mūs, deputātus, jau pratināja Nacionālās drošības komisijā, ka mēs esam ārkārtīgi slepenu dokumentu izlaiduši no savas komisijas, kaut gan man ir klusa aizdoma, ka tas dokuments varbūt tikpat labi izplūda arī no drošības policijas. Tikpat labi es varu pretī teikt un pieprasīt viņu pratināšanu. Bet mani uztrauc visvairāk šī izrīcība Zemes bankas prezidenta mājās. Anonīms zvans, un izkrata vienu māju. Es saprastu, ka anonīms zvans būtu par to, ka bumba ir nolikta skolā vai lidmašīnā ievietota, tad es saprotu, ka būtu jāreaģē. Bet, zināt, vienkārši tik elementāri... Nu, zināt, mēs kļūdījāmies, atvainojiet! Nu kāda garantija, ka... Nu labi, mani, deputātu, sargā Satversme pašlaik, bet jebkuru pilsoni... un tik vienkārši un elementāri: "Nu, atvainojiet!" Vai tur kāds infarktu dabūja vai tamlīdzīgi... pielika pie sienas tur istabā... Nu tā taču nevar, cienījamie kolēģi! Tik tiešām mēs šodien runājam par mūsu Latvijas šo lielo problēmu, par to, kas pašlaik notiek mūsu valstī. Un varbūt tiešām sasauksim ārkārtas sēdi vēlreiz par stāvokli valstī, par to, kas notiek bankās. Un no zemnieka viedokļa es absolūti neuzskatu, ka banku darbība būtu normāla. Viņi lauciniekam dīrā ādu pār acīm, paši par to saņemdami lielus procentus. Šī sertifikātu mahinācijas lieta, kas jau ir notikusi... Es ceru, ka tā tiks izmeklēta. Kāpēc mēs nepieskaramies jautājumam, kas provocē faktiski šo ekonomisko diversiju pret mūsu valsti? Mēs runājam šeit, Ādamsona kungs! Ādamsona kungs! Kāpēc mēs nerunājam, ka tas līdzsvars ir izjaukts no valdības puses jau Latvijā? Un izjaukts līdzsvars par labu kaut kādam lielam spēkam, kas grauj mūsu ekonomiku. Es tiešām šoreiz kā zemnieks praktiski varu spriest, ka mēs stāvam laikam kādas katastrofas priekšā. Tik tiešām Latvija balstās uz diviem vaļiem - uz lauksaimniecību un uz rūpniecību un ne tik vien uz banku sistēmu un preču tranzīta sistēmu, jo tas "burbulītis" ir ļoti ātri plīstošs. Un acīmredzot šie spēki, kas darbojas, skaidri zinādami un radīdami šos divus nestabilitātes vaļus, tūlīt var sagraut, jo apakšā mums nav ne lauksaimniecības, ne rūpniecības. Tad varbūt mēs sāksim reiz par to runāt šeit kā tautas priekšstāvji un lemt par to, un uzņemsimies parlamentāro kontroli pār izpildinstitūcijām, kā es piedāvāju ārkārtas sēdē. Un šeit velti ir pārmest, ka nekas tālāk neturpinās. Zināmā mērā - jā, jo mēs Nacionālās drošības komisijā, kura ir nozīmēta par atbildīgo, bieži vien nevaram savākt kvorumu, jo Kostandas kungam nav laika, viņš braukā strādādams jau pie 6.Saeimas, Riteņa kungam nav laika, Kuprijanovas kundze neatnāk, un tā mēs nevaram izlemt šo lēmuma projektu. Varbūt tiešām kā vēlētāju, mūsu pilsoņu, izvēlētie priekšstāvji runāsim vienreiz par to globālo lietu, kas slēpjas zem šī visa apakšā. Un, ja šeit Kažas kungs pieminēja reizes piecas taisnīgumu un patiesību, tad es drusciņ gribētu apšaubīt to, jo, zināt, pa šo pusotru gadu manā rīcībā tik tiešām šādā vai tādā ceļā ir nonākuši daudzi un dažādi fakti, kurus es pārbaudu un sijāju. Zināt, Kažas kunga rīcība, sākot no Bolderājas ostas... Ādamsona kungs, jūs pietiekoši labi zināt, kas notiek Bolderājā, cienījamais iekšlietu ministra kungs! Ka Kažas kungs tika pie īpašumiem Bolderājā un tā tālāk un tā tālāk. Tā ka varbūt šodien tik tiešām mēs velti zaudējam laiku. Likumu un likumprojektu šodien bija pietiekami daudz, un mēs varējām daudz radošāk strādāt, bet tas nenozīmē, ka parlamentam nebūtu jārunā par šīm problēmām. Varbūt tiešām runāsim par globālām lietām, nevis tikai par iekšlietu ministra vienu vai otru asāku rīcību. Es personīgi Ādamsona kungu atbalstu.

Vēl es tikai gribēju piebilst to, ka, piemēram, vakar preses konferencē izskanēja no augsta iekšlietu ierēdņa Blonska kunga informācija par recidīvista Sniedziņa aizturēšanu, kur ir lieliski pastrādājusi policija. Es jums varu pateikt viennozīmīgi - tā nebija policija, tā bija zemessardze, kas viņu aizturēja. Un visbīstamākais būtu tas, ka Ādamsona kungs ar savu krietno, aso rīcību, ar radikālo rīcību, kas ir pozitīva, tiktu izmantots kā instruments. Tas ir bīstami! Paldies!

Sēdes vadītājs. Andris Piebalgs - finansu ministrs. Pēc tam - Jānis Ritenis.

A.Piebalgs (finansu ministrs).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! (Starpsauciens no zāles: "Stiprāk!") Es domāju, ka iekšlietu ministra atbilde uz pieprasījumu bija pilnīgi precīza un neprasa būtiskus komentārus. Tajā pašā laikā es uzskatu, ka vienas bankas problēmas, kura pie tam, neraugoties uz grūto situāciju, līdz šim ir tikusi veiksmīgi galā ar savām problēmām, tā ir vispārējā finansu krīze. Jā, banku sektorā kā jebkurā sektorā, kurš attīstās valstī, ir problēmas. Visprecīzāk, protams, to raksturojis Einars Repše savā intervijā un tāpēc es gribu citēt viņu: "Rezultātā bankas neuzmanīgi izsniedz kredītus, pieļaujot nepiedodamu nolaidību. Bankas izsniedz pārāk daudz kredītu vienai personai vai izsniedz kredītus bez pietiekamām garantijām. Šādas darbības aizliedz Latvijas Bankas izstrādātie normatīvi. Lai apmānītu Latvijas Banku, kura veic uzraudzības funkcijas pār komercbankām, tās vilto dokumentus, lai mēs to nepamanītu, taču viņas apmāna pašas sevi, jo, kad kredītus nevar saņemt atpakaļ, bankas kļūst maksātnespējīgas, zaudē savu kapitālu, un rezultātā cieš noguldītāji."

Es domāju, ka tā faktiski ir visas problēmas "sâls". Neapšaubāmi šī situācija, kas saasinājās tieši ap "Lainbanku", iemācīja daudz ko. Pirmais ir tas, ka ir nepieciešams mainīt uzraudzības sistēmu pār bankām, jo tomēr, ar normatīviem vien strādājot, tas ir nepietiekami, lai novērstu kaut kādu negatīvu kustību banku sektorā.

Otrs - kādai ir jābūt valdības rīcībai, jo šajā brīdī likums par bankām ir pieņemts. Tajā pašā laikā šeit nav nekādas norādes, kādas ir valdības funkcijas šajā sektorā. Un kāda valdības rīcība būtu tad, ja kāda banka draudētu ar maksātnespēju, jo bankas bankrots, protams, ietekmē gan tās noguldītāju, gan arī kopējo uzticību bankām. Arī Grīga kungam es varu pilnīgi piekrist, ka lauksaimniecība un rūpniecība ir visa pamats, bet tajā pašā laikā bez banku infrastruktūras un bez visas pārējās infrastruktūras nekas nevar darboties. Tāpēc es domāju, ka šis jautājums, protams, vēl tiks analizēts. Gan valdība, gan Latvijas Banka iesniegs priekšlikumus likuma labojumiem, un vēl būtiski mums tomēr ir jāmeklē, ja mēs kaut ko darām šajā sektorā, finansēšanas avoti, jo tas nekādā gadījumā nevar būt budžets, tā kā budžeta līdzekļus Saeima apstiprina un parāda, kādiem mērķiem tie ir izlietojami. Tāpēc es uzskatu, ka šī pieprasījuma izskatīšana bija ļoti vērtīga, jo pievērsa uzmanību banku sektoram. Es domāju, ka šie notikumi arī ietekmēja procesus, kas notiks bankās, un neapšaubāmi banku darbība šajā procesā būs daudz uzmanīgāka.

Tajā pašā laikā valdība turpina darbu, lai atgūtu tos G-24 kredītus, kuriem ir pienācis apmaksas termiņš. Mēs būsim precīzi, nežēlīgi, un es domāju, ka tas arī iemācīs daudzās situācijās bankām daudz uzmanīgāk izvērtēt tos biznesa plānus, kuriem tās izsniedz savus kredītus. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Ritenis - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu! Pēc tam - deputāts Bukovskis.

J.Ritenis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamie kolēģi! Šīs nedēļas sākumā es klausījos ziņojumu, ko mums sniedza Starptautiskā valūtas fonda vadītājs Latvijā pēc tam, kad viņi bija pabeiguši savu divu nedēļu inspekciju jeb darbu mūsu valstī. Šajā ziņojumā cita starpā es saklausīju arī tādu ļoti biedinošu ziņu. Biedinošu ziņu, kurā sacīts, ka starptautiskie pabalsti, kas bija domāti mūsu valsts attīstībai, ir tikuši starplaikā nevis izlietoti šim mērķim, bet ir visā visumā noēsti un it īpaši izdoti parādu nomaksai par tām saistībām, kas radušās kārtojot ļoti neprofesionāli un nesekmīgi mūsu iepriekš uzņemtās lietas. Un, kad nu es klausos šajās debatēs, tad es, saprotams, nevaru pilnīgi paiet garām šai sliktajai ziņai. Un pie viena man nāk pratā, ja es tā paskatos uz to vispārējo situāciju, teiciens par angļiem, kurus, kā jūs zināt, citi sauc "nation of shopkeepers". Ko tas nozīmē? Tāda maza nacionāla veikalnieku nācija. Un man tagad rodas tāda asociācija, ka mēs, latvieši, saprotams, šajā savā parastajā centībā gribam pašreiz mēģināt angļus pārspēt. Un ko mēs gribam panākt? Mēs gribam panākt to, lai mūs sauc par "nation of the bankers". Tātad, ka mums būtu jākļūst par to baņķieru nāciju. Bet kā mēs to darām? Un man liekas, ka te pašreiz ne tikai šo debašu rezultātā, bet arī balstoties uz iepriekšdzirdēto un saņemto informāciju, ir liels pamats domāt, ka mūsu šī pašreizējā banku sistēma darbojas apmēram tā, ka Ozoliņš izraksta parādzīmi Bērziņam un Bērziņš izraksta parādzīmi Ozoliņam, un galarezultātā viņiem abiem ir bankas. Šīs parādzīmes tiek ieskaitītas statūtkapitālā, un, ja mēs gribam šo situāciju kaut kādā veidā nostādīt zem jautājuma zīmes, ja mēs viņu gribam apšaubīt, tad mēs sākam runāt par Latvijas finansiālās drošības sistēmas apdraudējumiem un tā joprojām. Viss tas, saprotams, diemžēl neapstājas, un es šajā brīdī gribu dažas minūtes parunāt arī par mūsu vispārējo finansu sistēmu. Tas viss neaprobežojas tikai ar bankām. Mums pie finansu sistēmas stūrakmeņiem pieder arī apdrošināšanas sabiedrības. Mums ir izveidojušās arī daudzas apdrošināšanas sabiedrības. Tās neviens nepārrauga un nevar pārbaudīt. Un mums nav likumdošanas, kas to varētu izdarīt, bet mēs mēģinām uzrakstīt likumdošanu, kas to it kā darītu. Taču, ja likumdošanas rakstītāji nezina, kā ir jāraksta šī likumdošana, tad līdz ar to, ja tādu likumdošanu ieviestu, tad tā neko nedos. Un, saprotams, tas nozīmē, ka arī tajā otrajā lielajā finansu sektorā mums agri vai vēlu, ja mēs turpināsim tā darboties, kā mēs darbojāmies līdz šim, parādīsies ļoti lielas problēmas.

Tās problēmas parādīsies arī citos sektoros. Viņas tiks pārnestas uz citiem sektoriem, jo, redzat, kas notiek. Notiek tas, ka mēs jau gudrojam, ka radīsim pensiju fondu, kas darbosies tajā nepārraudzītajā apdrošināšanas sektorā. Tie pensiju fondi tajā brīdī, kad viņiem vajadzēs ne tikai naudu iekasēt, bet sākt arī izmaksāt, nonāks grūtībās. Un, saprotams, kam atkal visu to vajadzēs pārņemt. Valstij! Mūsu valstij. Vienmēr tas nonāk valsts rokās, valsts kabatā. Un beigu beigās tas maksātājs ir mūsu nodokļu maksātājs. Un, saprotams, mums, es domāju, vajadzētu no visa tā kaut ko mācīties. Tas vienīgais, ko mēs varētu mācīties, droši vien ir tas, ka šeit šīs problēmas ir jārisina. Jārisina arī tā, kā, es domāju, pašreiz mēģina Iekšlietu ministrija darīt. Ja šeit ir saskatāma visos tajos pasākumos zināma kriminalitāte, tad uz to arī ir tūdaļ jāreaģē. Un to iekšlietu ministrs ir mēģinājis darīt. Līdz ar to es domāju, ka mums vajadzētu nevis mēģināt viņa darbību, viņa tālāko rīcību apturēt, bet mums viņu vajadzētu veicināt un viņam lūgt, lai viņš tiešām pieliek visu enerģiju, lai tās lietas liktu līdz galam noslēgtas.

Runājot par šodienas debatēm un reaģējot uz to, kas tajās tika teikts, neizplūstot, es gribu tikai pateikt vienu teikumu. Un tas teikums ir tāds, ka es šajās debatēs nedzirdēju neko tādu, kas liktu domāt, ka Ādamsona sekmīgi uzsākto rīcību vajadzētu apturēt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāts Igors Bukovskis - Tautas saskaņas partija. Lūdzu!

I.Bukovskis (TSP).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es gribētu parunāt par būtību. Ja mēs runājam par "Lainbanku", tad es varu pateikt precīzi, kad ir izveidojies "caurums" - tas ir 1993.gada 26.maijā. Kas bija par to informēts? Par to bija informēta valdība, par to bija informēta Prokuratūra, par to bija informēta Iekšlietu ministrija. Un par to bija informēta Latvijas Bankas valde. VESAD ir pārbaudījis "Lainbanku" par neatgrieztajiem kredītiem. Tie ir G-24 kredīti pusotra miljona dolāru apmērā, kuri nav izlietoti pēc vajadzības, un tas bija konstatēts jau 1994.gada 23.februārī VESAD kompleksajā revīzijā. Bija uzdots sakarā ar to... Es darbojos Izmeklēšanas komisijā, un sakarā ar to bija uzdoti jautājumi Repšes kungam, bija uzdoti jautājumi Rimšēvica kungam. Man ļoti patika, ka te finansu ministrs nocitēja viņus. Es arī nocitēšu tos protokolus, ko viņi atbildēja uz to.

Bet es tagad gribu parunāt, kādā veidā izveidojās tā situācija. Ļoti vienkārši. Ja Prokuratūra būtu izdarījusi savu darbu, kas viņai pienācās, 1994.gadā, tad mēs neredzētu šodien skandālu. Tā ir atbilde uz jautājumu, ka mums ir Prokuratūra un iekšlietu sistēma, un, ja viņa nedarbosies, tad mēs redzēsim... Izmeklēšanas komisija, kurā ietilpa visu frakciju pārstāvji, vienbalsīgi atzina, ka Prokuratūra nespēj darboties Latvijas valsts interesēs un ka viņa nespēj veikt kaut kādu ekonomisku aizsardzību Latvijas valstī. Nespēj! Vienbalsīgi pateica. Nezin kāpēc tas nevienam nebija interesanti.

Tagad es parunāšu par "Lainbanku", ko uzrakstīja Prokuratūra 1994.gada 18.jūlijā. Tie ir visi trīs kredīti, kur ir garantijas no "Lainbankas". Pārbaudot investīciju slēdzienu individuālajiem uzņēmumiem - zemnieku saimniecībai "Zîlīte" un akciju sabiedrībai "Krogzeme" - piešķirtā G-24 kredīta 500 000 ASV dolāru apmērā izlietošanas likumību, konstatētas Latvijas Kriminālkodeksa 144.panta par mantas piesavināšanos nozieguma sastāva pazīmes. 1994.gada jūlijs. Visos trijos gadījumos piešķirtais kredīts nav izlietots atbilstoši izstrādātajam biznesa plānam, bet gan izlietots citiem mērķiem. G-24 kredītu vajadzēs segt no budžeta. Mēs jau tad konstatējām.

Un tad mēs jau konstatējām, ka Latvijas Bankā bija piestādīti dokumenti no neeksistējošas firmas, kura vispār neeksistē. Latvijas Bankas komisija piešķīra G-24 kredītu pusmiljona dolāru apmērā. Bija atvērts konts neeksistējošai firmai "Lainbankā", tur bija ieskaitīts pusmiljons dolāru, bet firma tika piereģistrēta pēc mēneša, kad nauda bija saņemta.

Ko tad mums uz šitiem jautājumiem atbild Repšes kungs un Rimšēvica kungs? Man ļoti patīk, ka viņi tagad izmainīja pozīciju, bet pozīcija tad bija mazdrusciņ citādāka. Bukovskis jautā: "Mçs pārbaudām ne tikai valsts uzņēmumu, tāpēc mēs interesējamies, jo ir uzņēmumi, kuriem parāds tika pagarināts, kuri nemaksā procentus un kredītus neatdod. Tāpēc mani interesē reglamentējošie dokumenti un bankas darbības". Atbilde - Repše:"Redzat, ir tāda prakse - uzņēmumam, kurš neatdod kredītu un dotajā brīdī ir maksātnespējīgs, tiek pagarināts maksāšanas termiņš. Ko tad citu darīt?"

Un tālāk - no otras puses. Repšem, kuram galva pilna ar daudzām svarīgām problēmām, būtu bijis neloģiski sākt mācīt baņķierus uz vietas. Mēs apzināti gājām uz to, ka nodaļu vadītājiem bija pilnīga brīvība lemt un atbildēt. Tikai neviens nav atbildējis. Neviens netaisās atbildēt. Tā ir Prokuratūras rīcība.

Es vēl gribētu pāris vārdu pateikt par Prokuratūru sakarā ar Ruseļa kungu. Ja Skrastiņa kungs mani dzird, es viņam pateikšu: "Skrastiņa kungs! Meklējiet viņu pie sevis mājās! Jūs atlaidāt viņu, kaut bija provokācija, ka to izdarīju es un Kaža galvoja." Nē, vienpersonīgi ģenerālprokurors atlaida Tovancevu, kurš bija apsūdzēts smagos noziegumos. Kāpēc? Lai viņš tagad skrien un meklē viņu! Un lai kratīšanu taisa pie sevis mājās pirmām kārtām! (Smiekli zālē.)

Ja mēs runājam par jaunizveidoto komisiju... Bija Izmeklēšanas komisijas darbs. Ļoti žēl, ka viņu neviens negribēja klausīties, bet tur ir arī pārējās problēmas aprakstītas. Jūs varat paskatīties, kādi būs nākošie skandāli. Ir jau firmas nobankrotējušas, ir valsts garantijas. Tajā pašā "Lainbankā" ir pusmiljons dolāru "Faber", kuri jau ir aprakstīti. Nekas nav. No "Multibankas" ir aizgājuši. Viss ir kārtībā, tikai atkal tas nevienu neinteresē.

Un tagad parunāsim par jauno Izmeklēšanas komisiju. Padomājiet objektīvi! Puisītis, kuram ir 24 gadi, pārvalda miljonus. Kurš viņam iedos viņus? Kas viņš tāds ir? Ar ko viņš var atbildēt? Varbūt pie citas "austiņas" ir redzams? Un kāpēc tad nebija uztaisīta tā Izmeklēšanas komisija? Tad nevajadzēja tagad taisīt atsevišķi par "Lata International", par vēl kaut ko un vēl kaut ko. Mēs varam taisīt atsevišķi. Tagad būs par "Lainbanku", pēc tam būs par "Faber", pēc tam būs par Ventspili. Lūdzu - nav problēmas! Tikai viens tāds jautājums: ko mēs gribam sagaidīt no tās Izmeklēšanas komisijas. Ja mēs patiesi gribam redzēt, kas te notiek un kas ir "diriģents", ievēliet mani, un es jums parādīšu tās "austiņas". Tikai vai jūs gribat to redzēt? Tur jau ir tā problēma! Tāpēc ka...

Kas ir izdarīts ar iepriekšējās Izmeklēšanas komisijas materiāliem? Zināt, tie ir nodoti arhīvā! Tad, kad žurnālisti skraida un prasa: nu iedodiet kaut ko, pielikumu vai vēl kaut ko. Un atkal nevienam viņi nebija vajadzīgi. Kaut gan par "Lata International" bija nobrīdināts jau tad, kad vēl nekas nebija ieķīlāts bankā, kad vēl nebija 6 miljoni bankā "Baltija". Par "Faber" un "Lainbanku" bija teikts, ka bija izdoti tikai 2 miljoni, nevis 2,8 miljoni... Un ļoti skaidri. Mēs arī neesam te puikas un ļoti labi zinām, kas te notiek. Pie tam tas uzskatāms par normālu. Ja tas tiek uzskatīts par normālu un neviens negrib zināt, tad lai paliek. Bet, ja mēs gribam zināt un gribam normāli uz informācijas pamata veikt stabilizējošus pasākumus, lai mēs tiešām rīt vēl dzīvotu, tāpēc ka problēmas neradīsies vēl šodien. Problēmas radīsies 1995.gada maijā, kad beidzas 3 gadi G-24. Zināt, tur ir kaut kas ap 100 miljoniem. Es zinu bankas, kur ir 15 miljoni aizgājuši, bet lauksaimniecības kredīti neatdoti. Mēs tikai vilcināmies. Ja mēs tagad visu to konkrēti neizpētīsim un neizstrādāsim stabilizējošus pasākumus, tad 6.Saeimai būs lielas problēmas. Ja tagad ir budžets plus kredīti, tad rīt būs budžets mīnus kredīti. Un to ļoti labi valdība zina. Tā ka, ja mēs gribam šajā nozarē darboties un kontrolēt valsti, naudu un tā tālāk, tad darīsim. Tikai es gribu, lai izveidotos jauna Izmeklēšanas komisija, kura parādītu reālus rezultātus, lai atkal materiāli nebūtu nodoti arhīvā. Redzat, bezjēdzīgu darbu nevienam negribas darīt. Tā ka es gribētu nobalsot par jauno komisiju un, dod Dievs, viņai strādāt tā, kā bija strādājusi pirmā komisija. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti nav pieteikušies. Debates pabeidzam. Lēmuma projekts - 180.dokuments, Satversmes 26. pants: "Saeimai jāieceļ noteiktiem gadījumiem parlamentāriskas izmeklēšanas komisijas, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu." Šeit ir 35 deputātu paraksti, un acīmredzot vajag nevis izveidot Saeimas izmeklēšanas komisiju, bet iecelt. Šeit ir drukas kļūda.

Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par lēmuma projektu: iecelt Saeimas izmeklēšanas komisiju septiņu Saeimas deputātu sastāvā, lai izmeklētu cēloņus, kuri radījuši finansu krīzi vairākās Latvijas Republikas komercbankās un tādēļ apdraud valsts finansu sistēmas stabilitāti. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 12, atturas - 9. Lēmums ir pieņemts.

Godātie deputāti! Prezidijā ir iesniegts 10 deputātu priekšlikums. Sakarā ar to, ka darba kārtībā ir 45 likumprojekti, Saeimas frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti lūdz pagarināt 16.februāra sēdi, līdz tiks izskatīts darba kārtības 26.jautājums. Par pārtraukumu šeit nekas nav minēts, tāpēc vispārējā kārtībā. 26.jautājums - "Grozījumi likumā "Par valsts civildienestu"". Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par sēdes pagarinājumu, līdz tiek izskatīti visi jautājumi, kuri ir sēdes darba kārtībā līdz 26.jautājumam, 26.jautājumu ieskaitot. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 13, atturas - 30. Priekšlikums nav pieņemts.

Godātie deputāti, pirms izskatām nākamo jautājumu, es lūdzu jums padomu, kurš varētu būt... Prezidijs lūdz jums padomu, kurš varētu būt Saeimas balsojuma veidā. Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Aivars Endziņš, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Jānis Lagzdiņš un Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Atis Kramiņš ir iesnieguši lūgumu Prezidijam. Lai varētu pienācīgi sagatavoties 6.Saeimas vēlēšanām, ir nepieciešams savlaicīgi pieņemt Vēlēšanu likumu un likumu, kas reglamentē vēlēšanu komisiju darbību. Ņemot vērā to, ka līdz Saeimas vēlēšanām ir palikuši mazāk kā 8 mēneši, viņi ierosina Saeimas Prezidijam februāra ceturtajā nedēļā sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi, nosakot šādu darba kārtību: likumprojekts "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā "Par 5.Saeimas vēlēšanām"", likumprojekts "Saeimas vēlēšanu likums" un likumprojekts "Par rajonu, pilsētu, pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām". Prezidijis izskatīja šo priekšlikumu un atbalsta to, un Prezidijam Saeimas kārtības rullis paredz tādas iespējas sasaukt ārkārtas sēdi, un tas tiks arī izdarīts. Bet Prezidijs arī lēma par to, ka frakcijām vajadzētu izteikt savu viedokli, kurā laikā labāk šī sēde apmierinātu deputātus, un te ir dažādi priekšlikumi. Tātad sēdes diena ir 22.februāris. Ir viens tikai priekšlikums par sēdes dienu, bet par sēdes sākuma laiku ir šādi - pulksten 14.00, 16.00, un Tautas saskaņas partijas frakcija ierosina sēdi sākt dienas otrajā pusē. Līdz ar to būtu jābalso vispirms par priekšlikumu sēdi sākt pulksten 16.00, pēc tam - par priekšlikumu to sākt 14.00. Vai deputātiem nav iebildes, ja mēs nobalsojam par to, kādā laikā jūs iesakāt Prezidijam izsludināt šo ārkārtas sēdi? Vai nu pulksten 16.00, vai pulksten 14.00. Saskaņā ar Kārtības rulli tiek balsots par tālāko laiku, tāpēc pirmais būs balsojums par priekšlikumu sēdi sākt pulksten 16.00, otrais būs balsojums par pulksten 14.00. Ja pirmais priekšlikums gūs lēmuma spēku, tad par otro netiks balsots. Tagad mēs balsojam par priekšlikumu sākt sēdi pulksten 16.00. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 22, atturas - 15. Nav pieņemts. Godātie kolēģi, ja šis lēmums netiks pieņemts, līdz ar to uzskatīsim, ka Prezidijs nav konsultējies ar jums, un Prezidijs pieņems savu lēmumu tad. Tagad - par 14.00, lūdzu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 2, atturas - 4. Paldies.

Līdz ar to Prezidijs izsludinās ārkārtas sēdi 22.februārī pulksten 14.00 -saskaņā ar savu iepriekšējo lēmumu un jūsu rekomendāciju par laiku.

Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata. Lēmuma projekts par Kārļa Beljāņa apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli. Saskaņā ar likumu - Valsts kontroles padomes darbinieku iecelšanas un apstiprināšanas kārtības 10.pantu - Valsts kontroles padomes un Revīzijas departamenta kolēģiju locekļus pēc Valsts kontroliera priekšlikuma apstiprina Saeima uz 4 gadiem. Lūdzu zvanu! Lūdzu aizklātās balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim par iesniegto lēmuma projektu - apstiprināt Kārli Beljāni par Valsts kontroles padomes locekli! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 6, atturas - 12. Kārlis Beljānis apstiprināts par Valsts kontroles padomes locekli. Vēlam sekmes darbā!

Tālāk - par deputātu Jurkovski. Mēs iekļāvām darba kārtībā lēmuma projektu - ievēlēt deputātu Jurkovski Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijā. Paņemiet, lūdzu, dokumentu! Lūdzu zvanu! Balsojums būs atklāts. Lūdzu, balsosim par lēmuma projektu - ievēlēt deputātu Jurkovski Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijā! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 2. Deputāts Jurkovskis ievēlēts Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijā.

Tālāk - lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"". Aija Poča - "Latvijas ceļš" - komisijas vārdā. Lūdzu!

A.Poča (LC).

Godātie kolēģi, šis priekšlikums sēdes darba kārtībā ir jau tik ilgi, ka mūsu komisijas ierosinātie termiņi jau sen ir pārsniegti, līdz ar to komisijas vārdā uzturam spēkā pašu priekšlikumu par iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"". Lūdzu tos iesniegt nevis līdz 26.janvārim, bet līdz 1.martam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 2, atturas - 2. Pieņemts.

Tagad - Juridiskā komisija. Aivars Endziņš - par termiņa pagarināšanu likumprojektam "Par zvejniecību".

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Jums visiem ir izdalīts dokuments nr.178, kur ir dota motivācija, un es lūdzu cienījamo Saeimu pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam "Par zvejniecību" līdz šā gada 1.martam, lai novērstu tās pretrunas, kas ir konstatētas, jo diemžēl jau šis likumprojekts ir sasniedzis trešo lasījumu, bija darba kārtībā, bet ir jānovērš pretrunas.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Vai ir iebildes? Nav. Tad lēmums ir pieņemts bez balsojuma, ja neviens neiebilst.

Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par maizes ražošanas valsts..."". Es atvainojos, nākamais ir Ārlietu komisijas likumprojekts "Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās". Deputāts Zvaigzne, "Latvijas ceļš" - komisijas vārdā. Lūdzu!

M.Zvaigzne (LC).

Cienījamais Prezidij, kolēģi! Es lūdzu jūs sameklēt dokumentu nr.163. Likumprojekta trešā lasījuma redakcija ir tapusi, Ārlietu komisijai sadarbojoties ar Aizsardzības ministrijas un Saeimas Juridiskā biroja pārstāvjiem. Pārsvarā te ir precizējoši redakcionāla rakstura papildinājumi un labojumi, un, pateicoties Juridiskā biroja ekspertīzei, mums izdevās varbūt daļēji novērst pretrunu ar likumu "Par valsts aizsardzību". Un tagad pāriesim konkrēti pie likumprojekta izskatīšanas!

Nākamā lappuse. Ārlietu komisijas vārdā es ieteiktu likuma nosaukumā iztikt bez šā prievārda "par": "Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās".

Sēdes vadītājs. Visiem deputātiem ir šie dokumenti?

M.Zvaigzne. Dokuments nr.163. Ziemas sesijas dokuments nr.163.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, pa pantiem!

M.Zvaigzne. 1.pantā Juridiskais birojs ir iesniedzis priekšlikumu, redakcionāla rakstura priekšlikumu, kas precizē un zināmā mērā sakārto pantu. Precizēti ir tādi termini kā "starptautiskās miera uzturēšanas operācijas", "starptautiskās glābšanas operācijas"un "starptautiskās humānās operācijas". Ārlietu komisija ir to pieņēmusi un izteikusi pantu tajā redakcijā, kas ir redzama 4. ailītē.

Sēdes vadītājs. Vai pret 1. panta redakciju ir deputātiem iebildes? Nav. Pieņemts.

M.Zvaigzne. 2. pants. Ir Ārlietu komisijas priekšlikums, kas redakcionāli precizē pantu, un tas ir iestrādāts tekstā.

Sēdes vadītājs. Vai pret 2. panta redakciju deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

M.Zvaigzne. Par 3. pantu. Ir deputāšu Annas Seiles, Veltas Puriņas un Olgas Dreģes priekšlikums papildināt 3. pantu ar šādu formulējumu: "un ievērojot militāro apakšvienību dalībnieku brīvprātīgas pieteikšanās principu". Ārlietu komisijas viedoklis ir - noraidīt, jo šeit vajadzētu būt saskaņai ar 6. pantu, kur šo struktūru formēšana ir atdota Ministru kabineta kompetencē, un līdz ar to te varētu būt brīvprātības princips, bet pašas šīs vienības iekšienē, protams, brīvprātības princips vairs neeksistētu, tur ir militārās subordinācijas un militārās disciplīnas jautājums. Tā ka es pieņemu, ka varētu būt variants, ka šajā Baltijas bataljonā no Latvijas puses piesakās brīvprātīgi un viņus attiecīgi pieņem vai nepieņem, bet šīs struktūras iekšienē jau nekāds brīvprātības princips vairs nedarbojas.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - LNNK. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Man ir trīs dēli. Viens dienēja tikpat kā pie Černobiļas tajā laikā, kad tur sprāga atomelektrostacija, otrs dienēja Alma-Atā un piedzīvoja visus šos konfliktus, kādi bija starp kazahiem, krieviem un latviešiem, tas vēl bija tajos laikos, kad mums bija tā saucamā padomju armija. Un vēl man ir viens dēls, kuram visa šī dienēšana ir priekšā. Es negribētu, ka viņam bez viņa brīvas izvēles, bez manas piekrišanas būtu jābrauc kārtot starptautiskus rēķinus tā saucamajos "pasaules karstajos punktos". Un tādēļ es nedzirdēju no referenta tādu normu, ka var atteikties no šādas braukšanas un piedalīšanās Baltijas vienībā. Tādēļ es uzturu spēkā savu priekšlikumu un prasu par to balsošanu.

M.Zvaigzne. Es gribētu vēlreiz akcentēt un papildināt sevis teikto, ka Baltijas bataljona ir sevišķas vienības, kas tiek veidotas uz starpvalstu vienošanās pamata un saskaņā ar starptautisko... šajā gadījumā Apvienoto Nāciju Organizācijas statūtiem un mandātu. Līdz ar to šeit nekādā piespiedu kārtā šajā bataljonā nevienu neliks iekšā. Šeit būs vai nu brīvprātības princips,vai arī iesauks un liks vienkārši priekšā, jo tās ir faktiski izlases vienības, Latvijas armijas izlases vienības.

Sēdes vadītājs. Deputāts Līgotnis - "Latvijas ceļš", Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs.

A.Līgotnis (LC).

Jā, kolēģi, šis Ārlietu komisijas lēmums, ka šis priekšlikums būtu noraidāms, ir pilnīgi pareizs - gan šā iemesla dēļ, kādu jau šeit kolēģis nupat minēja, gan arī aiz tā iemesla, ka armija Latvijā nekad nav bijusi un tuvākā laikā arī nebūs brīvprātīgas izvēles objekts. Kur valdība karavīru sūta, tur viņam arī ir jāiet, un nevar izvēlēties, vai es pildīšu komandiera pavēli šodien vai arī to nedarīšu. Mums nav nekad bijusi doma - un nebūs - latviešu karavīrus sūtīt kaut kur starpnacionālos konfliktus risināt, tā kā to šeit pasniedz Seiles kundze. Tāpēc neapšaubāmi visa loģika prasa, lai šāds priekšlikums tiktu noraidīts. (Starpsauciens no zāles: "Balsojam!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputāšu Seiles, Puriņas un Dreģes priekšlikumu papildināt 3. pantu ar šādu formulējumu: "un ievērojot militāro apakšvienību dalībnieku brīvprātīgas pieteikšanās principu". Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 21, atturas - 22. Priekšlikums nav pieņemts.

Balsosim par komisijas 3. panta redakciju. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 7, atturas - 15. Komisijas 3. panta redakcija ir pieņemta. Tālāk, lūdzu!

M.Zvaigzne. Par 5. pantu. Ir Ārlietu komisijas priekšlikumi papildināt 5. panta pirmo daļu un 5. panta otro daļu. Tie ir redakcionāla rakstura precizējumi, un dabiski, ka pie 3. punkta, pie 3. papildinājuma... te ir loģiski, ka šīs pilnvaras atsaukt arī humānās operācijās un glābšanas operācijās... par piedalīšanos humānās un glābšanas operācijās pieņem arī Saeima. Tas ir loģisks papildinājums. Tā ka mēs varam balsot par 1., 2. un 3. papildinājumu kopumā.

Sēdes vadītājs. Jūs tagad runājāt par 5. pantu?

M.Zvaigzne. Jā, par 5. pantu.

Sēdes vadītājs. Vai pret 4. pantu deputātiem nav iebildes?

M.Zvaigzne. 4. pantā nebija papildinājumu.

Sēdes vadītājs. Par 5. pantu?

M.Zvaigzne. 5. pantā ir 1., 2. un 3. papildinājums, ko iesniegusi Ārlietu komisija.Tie ir redakcionāla rakstura, un, kā jau es teicu, tas būtiskākais papildinājums ir 3. papildinājumā, kur blakus Ministru kabinetam ierakstīta arī Saeima. Tas ir loģiski, ka arī Saeima... Ja Saeima spēj savlaicīgi un operatīvi rīkoties un atsaukt no attiecīgajiem reģioniem šīs vienības, tad to var izdarīt arī Saeima.

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Vai deputātiem pret 5. panta redakciju ir iebildes? Nav. Pieņemts. Tālāk!

M.Zvaigzne. Un attiecīgi ir Juridiskā biroja papildinājums 5. panta trešajā daļā. Juridiskais birojs uzskatīja, ka te ir pretruna ar likuma par valsts aizsardzību 10. pantu. Un Ārlietu komisija piekrita šai nostādnei, un tas risinājums ir tāds, ka atstāt... novērst šo pretrunu pārejas noteikumos.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes deputātiem? Nav. Tālāk!

M.Zvaigzne. 6. pantā labojumu un papildinājumu nav.

Sēdes vadītājs. 7. pants.

M.Zvaigzne. 7. pants. Šeit ir Juridiskā biroja redakcionāli papildinājumi, labojumi, un tie ir Ārlietu komisijā akceptēti.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes? Nav. Pieņemts. Tālāk!

M.Zvaigzne. Par 8. pantu papildinājumu nav. Par 9. pantu papildinājumu nav.

Sēdes vadītājs. 10. pants.

M.Zvaigzne. Par 10. pantu ir Juridiskā biroja papildinājumi, sadalot aktīvo dienestu detaļās. Tas ir, par aktīvo militāro dienestu un par ierindas dienestu. Tas ir precizējums, un Ārlietu komisija - arī pēc Aizsardzības ministrijas lūguma - šo normu akceptēja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

M.Zvaigzne. 11. pantā ir Ārlietu komisijas redakcionāla rakstura papildinājumi, un Ārlietu komisijā tas ir akceptēts.

Sēdes vadītājs. Arī pret šo nav iebildes?

M.Zvaigzne. Un pārejas noteikumos ir ņemts vērā Juridiskā biroja ieteiktais variants, kuram ir piekritusi Ārlietu komisija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās" pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam! Rezultātu! 53 - par, 6 - pret, 3 - atturas. Likums pieņemts.

Vienu mirklīti! Godātie kolēģi deputāti! Prezidijs saņēma protestu par to, ka nav izskatīts viens deputātu patstāvīgais priekšlikums. Es protestu pieņemu kā sēdes vadītājs, jo tas tiešām ir jāizskata. Un, tā kā līdz sēdes beigām ir pusstunda, mums ir jāizskata patstāvīgais priekšlikums, jo tas nevar palikt neizskatīts. Un man jau vienreiz ir bijusi prakse, ka atlika uz pēdējām 5 minūtēm un deputāti korekti pateica, ka sēde ir beigusies - un uz redzēšanos! Tāpēc es izmantoju sēdes vadītāja tiesības un jums piedāvāju tūlīt izskatīt 179. dokumentu. Un pēc tam strādāsim tā, kā mums ir iebalsota darba kārtība.

Lūdzu! Saeimas lēmuma projekts "Sakarā ar viltotu darījumu konstatēšanu darbībās ar privatizācijas sertifikātiem". Par šo lēmuma projektu. Lūdzu! Indulis Bērziņš - "Latvijas ceļš".

I.Bērziņš (LC).

Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Kārtības ruļļa 117. pantā ir paredzēts, ka priekšlikumu, ja tam piekrīt... attiecīgu priekšlikumu var izskatīt, ja tam piekrīt iesniedzējs un neviens deputāts neceļ iebildumus. Es šajā gadījumā ceļu iebildumus, lai tas šodien netiktu izskatīts, bet paskaidroju arī, kāpēc. Te nav tikai formālā puse. Pirmkārt, šodien no rīta šeit bija atnācis privatizācijas valsts ministrs Druvis Skulte un viņš bija pilnīgi pamatoti uztraucies par šo lēmumu, un viņš vēl paskaidroja - un es arī te teicu kolēģiem, kas iesniedza, - ka... pirmkārt, Druvis Skulte jau kā... nu praktiski Ekonomikas ministrija un, konkrēti, Druvis Skulte ir jau apturējis juridisko personu sertifikātu pirkšanas un pārdošanas iespējas aizdomās turētajiem, bet nevar to darīt visiem uzreiz. Otrais. Valdība otrdien izskatīs šo jautājumu valdības sēdē. Tāpēc es aicinu šodien šo jautājumu neizskatīt, man ir tādas tiesības, kā es jau teicu, Kārtības ruļļa 117. panta kārtībā, un te nevar būt iebildumu, bet arī paskaidroju, ka tas netiek darīts, lai kaut kādā veidā bremzētu šo iesniegumu, bet tāpēc, ka valdība jau ir sākusi darīt visu iespējamo, lai šo problēmu atrisinātu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos... bet, pasakot pirmo daļu, jums jāpasaka otrā daļa. Tātad šodien tas netiek izskatīts, bet otrā daļa?..

I.Bērziņš. Konsultējoties ar valdības pārstāvjiem... tātad te ir priekšlikums... mans priekšlikums ir nodot to komisijai un attiecīgi tad izskatīt, ja tas būs vajadzīgs, ja šī problēma... tāds ir priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Kādai komisijai? Es atvainojos... bet man jāliek jautājums uz balsošanu.

I.Bērziņš. Jā... Finansu un budžeta...

Sēdes vadītājs. Paldies. Es atvainojos, tiek nodots komisijai - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai. Ja ir citi priekšlikumi, - lūdzu! Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība.

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Varbūt būs par daudz un par ilgu jāgaida, kamēr komisijas izskatīs šos priekšlikumus. Mans priekšlikumus ir savādāks, un es lūdzu arī par to balsot, - iekļaut nākamās nedēļas sēdē ceturtdien šo jautājumu, jo ar sertifikātiem un bankām ir tāpat kā ar bitēm: nekad neko nevar zināt - vienai firmai apturēja šo pirkšanas pārdošanas kārtību, otrai varbūt nav apturēta. Un tādēļ šis iesniegtais lēmuma projekts paredz apturēt uz neilgu laiku, kamēr notiek pārbaude, kamēr Ministru kabinets pārbauda darbību sertifikātu pirkšanā un pārdošanā - un tikai šajā jomā - visām juridiskajām personām. Kamēr Ministru kabinets izdarīs šo pārbaudi un par rezultātiem ziņos Saeimā. Tādēļ es uzturu spēkā savu prasību - iekļaut šo lēmuma projektu nākamās nedēļas ceturtdienas sēdē. (Starpsauciens no zāles: "Piekrīti, Bērziņ!")

Sēdes vadītājs. Balsojums iesniegšanas kārtībā. Bet tiešām ir termiņš jāpasaka sakaņā ar Kārtības rulli. Nosakot termiņu, kādā iesniedzami priekšlikumi... Indulis Bērziņš, lūdzu!

I.Bērziņš. Cienījamie kolēģi! Lai nebūtu uztraukumu, tas termiņš varētu būt viena nedēļa. Bet, Seiles kundze, jūs sakāt, ka ar bitēm ... Nu bet nevajag taču tiesāt visus uzreiz, arī tos, kas nav vainīgi, un šajā gadījumā aizliegt darboties tiem, kas nav vainīgi! Tāpēc jau valdība arī darīja to: vienam aizliedza, citam - ne. Bet es vēlreiz saku, ka es lieku priekšā nedēļas termiņu. (Starpsauciens no zāles: "Pârbaudīt vajag!")

Sēdes vadītājs. Datums - 23. februāris... Lūdzu zvanu! Pirmais balsojums - nodot šo lēmuma projektu Budžeta un finansu komisijai un priekšlikumus iesniegt līdz 23. februārim. Un otrs būs balsojums par priekšlikumu - iekļaut to nākamās nedēļas sēdes darba kārtībā. Divi balsojumi. Balsojam par pirmo - nodot komisijai. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 22, atturas - 11. Priekšlikums pieņemts. Lēmuma projekts tiek nodots Budžeta un finansu komisijai.

Tagad turpinām darba kārtību. Likumprojekts "Par vienošanos starp Igaunijas Republiku, Latvijas Republiku un Lietuvas Republiku par kopīgas miera uzturēšanas vienības izveidošanu."

Deputāts Zvaigzne - "Latvijas ceļš". Ārlietu komisijas vārdā.

M.Zvaigzne (LC).

Cienījamais Prezidij! Kolēģi! Es lūdzu jūs paņemt ziemas sesijas dokumentu nr.148. Ja atļauts, es vispirms Ārlietu komisijas vārdā gribu ierosināt šādu šā likumprojekta izskatīšanas procedūru. Vispirms es gribu, lai šis likumprojekts tiktu izskatīts steidzamības kārtā.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu uzmanību! Komisija piedāvā šo likumprojektu izskatīt steidzamības kārtā. Vai varam balsot? Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, 7 - atturas. Steidzamība pieņemta.

M. Zvaigzne. Tagad es ierosinātu, par cik jūs jau esat, es domāju, savlaicīgi iepazinušies... (Starpsauciens: "Nedzirdam!")

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos! Lūdzu, nāciet mikrofonam tuvāk!

M.Zvaigzne. Par cik jūs esat savlaicīgi iepazinušies ar šo dokumentu un jūs zināt, ka Baltijas bataljons darbojas de facto, - viņiem ir bāze Ādažos, ir trīs sudraba naglas iesistas karogā -, tad es Ārlietu komisijas vārdā liktu priekšā akceptēt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un tad, bez nodošanas komisijai, - arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vispirms - par pirmo lasījumu. Vai kāds deputāts ir pieteicies debatēs? Nav neviens pieteicies. Lūdzu zvanu! Balsojam par vienošanos starp Igaunijas Republiku, Latvijas Republiku un Lietuvas Republiku par kopīgas miera uzturēšanas vienības izveidošanu un par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 3, atturas - 2. Pieņemts pirmajā lasījumā. Kādas ir deputātu domas, iebildumi un priekšlikumi par to, ka komisija lūdz izskatīt tagad arī otro lasījumu? (Starpsauciens no zāles: "Pâriet uz otro lasījumu!") Kārtības rullis, kā jūs zināt, paredz iespēju deputātiem iesniegt savus priekšlikumus starp lasījumiem. Bet, ja deputātiem iebildes nav, tad mēs varētu pāriet uz otro lasījumu. Ja nevienam deputātam nav iebildes. Nav iebildes. Tad, lūdzu, balsosim par šā likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - nav, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

M. Zvaigzne. Paldies cienījamai Saeimai!

Sēdes vadītājs. Tagad - darba kārtības 38. punkts, likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par tehnisko palīdzību Krievijas Federācijas Bruņoto spēku Latvijas teritorijā izvietoto un agrāk kontrolēto parasto ieroču sistēmu un militāro objektu iznīcināšanā". Trešais lasījums.

Mārtiņš Virsis - "Latvijas ceļš". Komisijas vārdā.

M.Virsis (LC).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Tas ir ziemas sesijas dokuments nr.136. Līdz noteiktajam laikam, respektīvi, 31.janvārim, nekādi jauni papildinājumi un precizējumi iesniegti nav. Līdz ar to es lūdzu akceptēt šo likumu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Zvanu! Lūdzu, balsosim par pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam. Rezultātu! Par - 68, pret - nav, atturas - 2. Likums pieņemts.

M.Virsis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību"".

Aivars Endziņš - "Latvijas ceļš", Juridiskās komisijas priekšsēdētājs.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo... (Starpsauciens no zāles: "Priekšsēdētāj, kāds punkts?")

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Šeit deputāti jautā. Pie Prezidija ziņojumiem mēs nobalsojām. Komisija bija iesniegusi ... Juridiskā komisija bija iesniegusi, un mēs tai uzdevām tālāk izskatīt, un tā izmantoja savas tiesības, un tagad tā iesniedz izskatīt pirmajā lasījumā. Nav jautājumu. Lūdzu, turpinām!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es jau Juridiskās komisijas vārdā lūdzu tūlīt iekļaut šīsdienas darba kārtībā šo jautājumu. Vēršu jūsu uzmanību uz to, ka to diktē aktuāla nepieciešamība, lai mēs varētu atrisināt problēmu, kāda ir radusies šobrīd Rīgas pilsētā, jo tad, kad tika izveidotas zemesgrāmatu nodaļas, šī kārtība nebija attiecināta uz to, ka Rīgā ir viena pašvaldība, un līdz ar to mums tas ir jāatrisina steidzīgi, jo tas saistās ar finansējumu. Un tāpēc arī Juridiskā komisija, kaut arī mums ir šobrīd izskatīšanā priekšlikumi - gan grozījumi šajā likumā, gan pašā Zemesgrāmatu likumā... mēs izdalījām ārā šo priekšlikumu kā ļoti steidzamu, un tāpēc arī es ļoti lūdzu cienījamo Saeimu vispirms nobalsot par šā likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par likumprojekta izskatīšanas steidzamību! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 1, atturas - 5. Steidzamība pieņemta.

A.Endziņš. Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka man nav sīkāk jāpaskaidro šā likuma būtība, jo pirmais grozījums ir - izteikt jaunā redakcijā 2.pantu, kur ir atrisināta šī problēma saistībā ar Rīgu, un 3.panta redakcija - sakārtotība, saskaņotība ar likumu "Par tiesu varu", lai dotu zemesgrāmatu nodaļu priekšniekiem tādu pašu statusu, kāds ir paredzēts rajonu un pilsētu tiesu tiesnešiem. Es lūdzu to akceptēt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti ir pieteikušies debatēs? Nav. Lūdzu, balsosim par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, 4 - atturas. Pieņemts.

A.Endziņš. Es lūdzu cienījamo Saeimu otro lasījumu ieplānot nākamajā ceturtdienā, tas ir, 23.februārī, un priekšlikumus iesniegt līdz pulksten 12.00 20.decembrī.

Sēdes vadītājs. Vai pret šo priekšlikumu deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Paldies cienījamai Saeimai!

Sēdes vadītājs. "Grozījumi likumā "Par maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizāciju". Trešais lasījums. Deputāts Zaščerinskis - Tautsaimnieku politiskā apvienība, Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs!

J.Zaščerinskis (TPA).

Cienījamie kolēģi! Paņemiet ziemas sesijas dokumentu nr. 72. Attiecībā uz trešo lasījumu ir saņemti vairāki priekšlikumi par 6.panta pirmās daļas 3.punktu.

Pirmais ir Graudiņa kunga priekšlikums. Viņš ierosina no otrā lasījuma pieņemtās redakcijas šajā punktā izsvītrot vārdus "kâ nedalāmo paketi". Komisijā vienprātīgs lēmums šajā jautājumā nav pieņemts, balsis dalījās, tāpēc šis jautājums jāizlemj šeit, Saeimā.

Sēdes vadītājs. Vai debatēs neviens nevēlas runāt? Kā jūs piedāvājat balsot?

J.Zaščerinskis. Katrā ziņā, izsvītrojot šos vārdus, varētu varbūt būt apgrūtināta privatizēto uzņēmumu pārvalde. Būs vairāk saimnieku, un tādā gadījumā pārvaldes jautājumi varētu risināties sarežģītāk. Es aicinu balsot par to tekstu, kāds bija otrā lasījuma redakcijā.

Sēdes vadītājs. Lēmums nav pieņemts. Es atvainojos, tas nozīmē, ka...

J.Zaščerinskis. Balsis...

Sēdes vadītājs. Līdzīgi dalījās?

J.Zaščerinskis. Jā. Pieci bija par šo priekšlikumu, trīs pret un divi atturējās.

Sēdes vadītājs. Tad mums ir jābalso par deputāta Graudiņa priekšlikumu. Deputāta Graudiņa priekšlikums - 6.pantā, tas ir, 2.lappusē: izsvītrot no otrā lasījuma redakcijas 6.panta pirmās daļas 3.punkta vārdus -"kâ nedalāmo paketi". Komisijas priekšsēdētājs savu viedokli izteica. Vai debatēs ir deputāti pieteikušies? Nav. Lūdzu, balsosim par deputāta Graudiņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 6, atturas - 6. Pieņemts.

J.Zaščerinskis. Tālāk par šo punktu. Ir deputātes Seiles priekšlikums, kas pēc būtības ierosina atgriezties pie pirmā lasījuma redakcijas, un deputāta Zaščerinska priekšlikums, kas pēc būtības faktiski ir otrajā lasījumā izskatītais vairāku deputātu priekšlikums - aizvietot lauksaimniecības produkcijas ražotāju kooperatīvus... "labības audzētāju kooperatīvās sabiedrības" ar vārdiem "lauksaimniecības produkcijas ražotāju kooperatīvās sabiedrības". Un 4.ailītē ir komisijas izstrādātais priekšlikums, vienīgi tas tagad būtu koriģējams, izsvītrojot vārdus "kâ nedalāmo paketi". Par to tikko nobalsojām.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, te, protams, bez debatēm nevar iztikt, un laiks jau ir preses konferencei. Vai nu mēs tagad pārtraucam šo lietu un turpinām nākamajā reizē ar debatēm par 6.pantu, vai tagad turpinām, bet pulksten 17.00, vienalga, ir jāpārtrauc. Godātie deputāti, es tā nevaru! Lūdzu zvanu reģistrācijai! Vai nu jūs ierosināt sēdi pagarināt, un tad es esmu gatavs vadīt ilgi un dikti, kamēr visus jautājumus izskatām... Varam arī nobalsot par tādu priekšlikumu. Vai arī, ja sēde beidzas 17.00, tad mēs ar šo pantu neko neizšķirsim. Deputāte Seile, es sapratu, pieteicās debatēs, un nākamajā sēdē jūs pirmā atklāsiet debates. Bet tagad, lūdzu, reģistrēsimies! Reģistrācija. Lūdzu Saeimas priekšsēdētāja biedru Andreju Krastiņu nosaukt deputātus, kuri nepiedalās sēdē!

A.Krastiņš (Saeimas priekšsēdētāja biedrs).

Godātie kolēģi, tātad nav reģistrējušies Andris Ameriks, Imants Daudišs, Edvīns Kide, Aleksandrs Kiršteins, Ludmila Kuprijanova, Valdis Pavlovskis, Juris Sinka, Zigurds Tomiņš un Joahims Zīgerists. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, jūsu zināšanai! Mūsu balsojums par nākamo sēdi, ārkārtas sēdi: sēde būs 22.februārī pulksten 14.00. Un vēl protokolam jeb stenogrammai - deputāts Endziņš atnāca, atvainojās: viņš pārteicās - nevis 23.decembris, bet 23.februāris. Nāciet un pats pasakiet! Vienu mirklīti, godātie kolēģi!

A.Endziņš (LC).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekta otrais lasījums 23.februārī, bet priekšlikumus lūdzu iesniegt 20.februārī. Te es pārteicos: 20.februārī līdz pulksten 12.00 lūdzu iesniegt priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Viss ir noskaidrots. Paldies.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

S A T U R A R Ā D Ī T Ā J S

1995.gada 16.februāra ziemas sesijas sēde

Likumprojekts "Par pārtiku" (2.lasījums)

(Turpinājums)

Debates - dep. G.Bērziņš - 1.lpp.

- 4.lpp.

- 6.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 8.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 8.lpp.

- dep.G.Bērziņš - 11.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 15.lpp.

Par darba kārtību - 16.lpp.

Priekšlikumi - dep. V.Novakšānovs - 17.lpp.

- dep. A.Panteļējevs - 19.lpp.

- dep. M.Budovskis - 19.lpp.

Par likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Lietuvas

Republikas līgumu par valsts robežas atjaunošanu starp

Latvijas Republiku un Lietuvas Republiku" - 20.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par 1937.gada

22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu

un spēkā stāšanās kārtību""

Priekšlikums - dep. A.Endziņš - 20.lpp.

Par likumprojektu "Par nacionālās svētvietas statusa

piešķiršanu Aglonas bazilikai"

Debates - dep. J.Urbanovičs - 22.lpp.

- dep. A.Krastiņš - 22.lpp.

- dep. A.Rugāte - 22.lpp.

- dep. J.Urbanovičs - 25.lpp.

- dep. A.Seiksts - 26.lpp.

- dep. V.Novakšānovs - 27.lpp.

- dep. A.Rugāte - 28.lpp.

Saeimas deputātu G.Bērziņa, J.Kokina, M.Ā.Kalniņa,

O.Grīga un V.Novakšānova jautājums Ministru

prezidentam M.Gailim par budžeta asignējumu

samazināšanu Latvijas radio

Nolasa - Saeimas sekretārs I.Daudišs - 30.lpp.

Saeimas deputātu J.Straumes, M.Grīnblata, J.Sinkas,

A.Pētersona un I.Dāliņa jautājums Ministru preziden-

tam M.Gailim par Pasaules bankas rehabilitācijas kredīta

veselības aizsardzības sadali un izlietojumu

Nolasa - Saeimas sekretārs I.Daudišs - 30.lpp.

Paziņojums - dep. J.Bordāns - 32.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretārs I.Daudišs - 32.lpp.

Zviedrijas Karalistes Riksdaga spīkeres B.Dāles uzruna - 33.lpp.

Izglītības un zinātnes ministra J.Vaivada un finansu

ministra A.Piebalga atbilde uz Saeimas deputātu

A.Rugātes, V.Novakšānova, O.Grīga, G.Resnā,

P.Putniņa, I.Folkmanes, J.Kokina, J.Kušneres,

A.Prēdeles un O.Brūvera jautājumu par Daugavpils

Pedagoģiskajai universitātei neieskaitīto 1994.gadā

paredzēto budžeta finansējuma daļu

Ziņo - izglītības un zinātnes ministrs J.Vaivads - 38.lpp.

- finansu ministrs A.Piebalgs - 41.lpp.

Pieprasījumu komisijas atzinums par pieprasījumu

Ministru prezidentam M.Gailim par pasākumiem, kādi

tiek veikti, lai radītu iespējas lauksaimniekiem saņemt

nepieciešamos līdzekļus kredītu formā lauku darbu

veikšanai

Ziņo - dep. R.Jonītis - 43.lpp.

Latvijas Republikas iekšlietu ministra J.Ādamsona

atbilde uz Saeimas pieprasījumu sakarā ar

Iekšlietu ministrijas darbinieku veikto a/s "Lainbanka"

amatpersonu V.Dambiņa un V.Vīganta arestu, kā arī

izdarīto kratīšanu Zemes bankas prezidenta A.Ruseļa

mājā

Ziņo - Latvijas Republikas iekšlietu ministrs J.Ādamsons - 44.lpp.

Debates - dep. A.Krastiņš - 49.lpp.

- iekšlietu ministrs J.Ādamsons - 60.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretārs I.Daudišs - 62.lpp.

Debašu turpinājums - dep. P.Tabūns - 64.lpp.

- dep. A.Grots - 67.lpp.

- dep. A.Lambergs - 69.lpp.

- dep. A.Čepānis - 70.lpp.

- dep. L.Stašs - 70.lpp.

- dep. Ē.Kaža - 72.lpp.

- dep. M.Grīnblats - 75.lpp.

- dep. J.Lucāns - 79.lpp.

- dep. E.Kide - 81.lpp.

- dep. G.Resnais - 84.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 86.lpp.

- dep. A.Krastiņš - 91.lpp.

- dep. O.Grīgs - 94.lpp.

- finansu ministrs A.Piebalgs - 97.lpp.

- dep. J.Ritenis - 99.lpp.

- dep. I.Bukovskis - 101.lpp.

Lēmuma projekts "Par Saeimas Izmeklēšanas komisijas

iecelšanu" - 104.lpp.

Par darba kārtību - 104.lpp.

Par Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanu - 105.lpp.

Lēmuma projekts "Par K.Beljāņa apstiprināšanu

par Valsts kontroles padomes locekli" - 106.lpp.

Lēmuma projekts "Par deputāta K.Jurkovska

ievēlēšanu Saeimas Tautsaimniecības, agrārās un

reģionālās politikas komisijas sastāvā" - 106.lpp.

Lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas

termiņa pagarināšanu likumprojektam "Grozījumi

likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu""

Priekšlikums - dep. A.Poča - 107.lpp.

Lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas

termiņa pagarināšanu likumprojektam "Par

zvejniecību""

Priekšlikums - dep. A.Endziņš - 107.lpp.

Likumprojekts "Latvijas Nacionālo bruņoto spēku

piedalīšanās starptautiskajās operācijās"

(3.lasījums)

Ziņo - dep. M.Zvaigzne - 108.lpp.

Debates - dep. A.Seile - 109.lpp.

- dep. A.Līgotnis - 110.lpp.

Par lēmuma projektu sakarā ar viltotu darījumu

konstatēšanas darbībās ar privatizācijas sertifikātiem

Priekšlikumi - dep. I.Bērziņš - 114.lpp.

- dep. A.Seile - 115.lpp.

- dep. I.Bērziņš - 115.lpp.

Likumprojekts "Par vienošanos starp Igaunijas

Republiku, Latvijas Republiku un Lietuvas Republiku

par kopīgas miera uzturēšanas vienības izveidošanu"

(1.lasījums) (Steidzams)

Ziņo - dep. M.Zvaigzne - 116.lpp.

Likumprojekts "Par vienošanos starp Igaunijas

Republiku, Latvijas Republiku un Lietuvas Republiku

par kopīgas miera uzturēšanas vienības izveidošanu"

(2.lasījums) - 117.lpp.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un

Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par

tehnisko palīdzību Krievijas Federācijas bruņoto spēku

Latvijas teritorijā izvietoto un agrāk kontrolēto parasto

ieroču sistēmu un militāro objektu iznīcināšanā"

(3.lasījums)

Ziņo - dep. M.Virsis - 118.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par 1937.gada

22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjauno-

šanu un spēkā stāšanās kārtību" (l.lasījums)

(Steidzams)

Ziņo - dep. A.Endziņš - 118.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par maizes

ražošanas valsts uzņēmumu privatizāciju"

(3.lasījums)

Ziņo - dep. J.Zaščerinskis - 120.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas priekšsēdētāja biedrs A.Krastiņš - 122.lpp.

Paziņojums - dep. A.Endziņš - 122.lpp.

Ceturtdien, 29.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 29.februāra kārtējā sēde
10:30  Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde
17:00  2024.gada 29.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem - atcelta