Latvijas Republikas 5. Saeimas sēde

1995. gada 12. oktobrī.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Saeimas 12.oktobra sēdi paziņoju par atklātu. Atgādināšu jums, ka sēde tika slēgta, jo mēs izskatījām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"". Divas reizes balsojot, nebija kvoruma, un sēdes vadītājs saskaņā ar Kārtības rulli sēdi slēdza. Tātad tagad saskaņā ar Prezidija lēmumu šī sēde ir izsludināta un atklāta. Prezidijā ir divi iesniegumi - no frakcijas "Latvijas ceļš", kur deputāti saskaņā ar Kārtības ruļļa 52.pantu lūdz atlikt likumprojekta "Grozījumi likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā "" izskatīšanu. Parakstījuši 20 deputāti: Krištopans, Elferts, Zvaigzne, Pavlovskis, Indulis Bērziņš, Glāzītis, Spuģis, Bordāns, Meierovics, Seiksts, Vaivads, Siliņš, Gūtmanis, Ritenis, Liepiņš, Virsis, Ābiķis, Lagzdiņš, Tupešu Jānis, Jonītis.

Otrs iesniegums: "Pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 52.pantu, lūdzam pārtraukt likumprojekta "Grozījumi likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"" izskatīšanu un pāriet uz nākamo darba kārtības punktu". Iesniedz deputāti Karnups, Tabūns, Kazāks, Stalts, Seile, Puriņa, Budovskis, Krastiņš, Dreģe, Lambergs, Kiršteins, Žīgurs, Berklavs, Grīnblats, Grīgs, Straume, Sinka, Pētersons, Dāliņš, Prēdele. Es jums nolasīju šos iesniegumus iesniegšanas secībā. Viņi skan dažādi. Tāpēc jāpaskatās vēlreiz 52.pants: "Pirms vienas lietas izskatīšana nav pabeigta, nedrīkst pāriet uz citu lietu, izņemot gadījumus, kad debašu pārtraukumu un pāreju uz citu lietu prasa Saeimas komisija vai vismaz 20 deputāti un Saeima tam piekrīt". Man jāprasa pirmajiem iesniedzējiem - "Latvijas ceļa" deputātiem: "Kâpēc jūs tā traktējāt 52.pantu?" Jūs šeit atsaucaties uz 52.pantu un lūdzat atlikt, kaut gan 52.pants paredz pārtraukt likumprojekta izskatīšanu un pāriet uz nākamo punktu... (No zāles deputāts A.Panteļējevs: "Pâriet.") Tad es saprotu, ka būtība ir tā pati, bet tomēr 52.pants runā citas lietas. Tāpēc es domāju, ka, tā kā abi atsaucas uz 52.pantu, es atļaušos citēt 52.pantu un balsot par 52.panta formulējumu. Nav iebildumu deputātiem? Nav. Tātad, lūdzu, balsosim par priekšlikumu - pārtraukt likumprojekta "Grozījumi likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"" izskatīšanu un pāriet uz nākamo darba kārtības punktu. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 7, atturas - 4. Priekšlikums ir pieņemts.

Nākošais - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti lūdz atlikt likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā" (darba kārtības 16.punkts), "Grozījumi likumā "Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu"" (17.punkts) un "Grozījumi likumā "Par Iedzīvotāju reģistru"" (29.punkts) izskatīšanu. Godātie deputāti! Precīzi būtu, ja katru likumprojektu balsotu atsevišķi tad, kad mēs izskatītu darba kārtības jautājumus. Bet, ja jau deputāti ir iesnieguši un ja pārējiem deputātiem nav iebildes, vai mēs varam izskatīt kopā šo iesniegumu? Vai deputāti lūdz balsot katru atsevišķi? Nav iebildumu? Nav. Tad, lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu - atlikt likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā", "Grozījumi likumā "Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu"", un "Grozījumi likumā "Par Iedzīvotāju reģistru"" izskatīšanu. Es gribu atgādināt Kārtības ruļļa noteikumus - "pârtraukt" un "atlikt" ir dažādas lietas, un šeit tas ir vietā - atlikt. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 2, atturas - 3. Arī šis priekšlikums ir pieņemts.

Nākošais priekšlikums, kurš man šeit ir priekšā, un tāda acīmredzot ir iesniegšanas secība. Frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti lūdz Saeimu 12.oktobra sēdes darba kārtībā izdarīt izmaiņas un darba kārtībā iekļautos likumprojektus... Vienu mirklīti, vai secība ir? Es atvainojos, secība tomēr ir cita. Vai vēl ir kādi iesniegumi, lai var ievērot secību? Nav. Tad ievērosim iesniegšanas secību, jo tas ir ļoti svarīgi.

Pirmais mums ir jāizskata šis - Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz 1995.gada 12.oktobra Saeimas sēdes darba kārtībā 25.jautājumu - likumprojektu "Augstskolu likums" izskatīt pēc darba kārtības 15.jautājuma - likumprojekta "Par valsts nozīmes izglītības, kultūras, zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm pilsētās". Nav iebildumu deputātiem? Nav. Pieņemts.

Un tagad frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti Vaivads, Lagzdiņš, Elferts, Kehris, Panteļējevs, Daudišs, Krištopans, Seiksts, Ābiķis, Zvaigzne lūdz likumprojektus "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām" un "Par valsts pensijām" izskatīt pēc darba kārtības 15. punkta - likumprojekta "Par valsts nozīmes izglītības, kultūras, zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm pilsētās". Nu jau to vairs var izskatīt tikai pēc likumprojekta "Augstskolu likums", ja mēs neko nemainām, jo ar iepriekšējo jūsu piekrišanu, kas līdzinās balsojumam, pēc 15.jautājuma ir iekļauts "Augstskolu likums". Tātad pret šiem likumprojektiem, ja viņi secīgi tiek izskatīti pēc Augstskolu likuma, nav deputātiem iebildumu? Nav. Vai vēl ir kādi iesniegumi par darba kārtību? Nav. Paldies.

Prezidija ziņojumi. Par saņemtajiem likumprojektiem. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"", deputāti Poča, Seile, Imants Kalniņš, Gundars Bērziņš, Gūtmanis. Vai deputātiem ir iebildumi pret Saeimas Prezidija piedāvāto atzinumu? Nav. Līdz ar to Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"" iesniedzis Ministru kabinets. Deputātiem iebildumu nav. Saeima nolemj nodot to Budžeta un finansu komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par 1937.gada 22.decembra Zemes grāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību"". Ministru kabinets iesniedzis. Saeima nolemj nodot to Juridiskajai komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības nolīgumu par automobiļu starptautisko satiksmi". Ministru kabinets iesniedza. Saeima nolemj to nodot Ārlietu komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Uzbekistānas valdības līgumu par gaisa satiksmi". Ministru kabinets iesniedzis. Saeima nolemj to nodot Ārlietu komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Portugāles līgumu par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību". Ministru kabinets iesniedzis. Saeima nolemj nodot to Ārlietu komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Inkēnam. Irēna Folkmane - Saeimas sekretāra biedre.

I.Folkmane (5.Saeimas sekretāra biedre).

Saeimas Prezidijs ir saņēmis un izskatījis deputāta Edvīna Inkēna iesniegumu, kurā viņš lūdz piešķirt bezalgas atvaļinājumu laikposmā no 12. līdz 20.oktobrim. Par to Prezidijs ziņo Saeimai un lūdz Saeimas piekrišanu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Tad esam akceptējuši šo Prezidija lēmumu.

Tālāk - deputātu jautājums. Saeimas deputātu Prēdeles, Putniņa, Rugātes, Rozentāla un Lakševica jautājums Latvijas Republikas veselības aizsardzības valsts ministram Apinim "Par stomas operēto invalīdu aprūpei piešķirto līdzekļu (Ls 250 000) izlietojumu". Te gan vēl jāsaka, ka jautājumu mēs formāli nebijām nodevuši ministra kungam, jo mēs pārtraucām sēdi, bet, protams, visus materiālus ministra kungs ir saņēmis, un viņš, kā redzat, ir gatavs doties uz tribīni, un līdz ar to uzskatīsim, ka jautājums ir uzdots, nolasot šo jautājumu. Uzklausīsim ministra atbildi. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Lūdzu - veselības aizsardzības ministrs Apiņa kungs.

P.Apinis (veselības aizsardzības valsts ministrs).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Cienījamie deputāti! Es esmu iesniedzis atbildi rakstveidā un ceru, ka jūs viņu esat izlasījuši. Ja kādam ir jautājumi, es ļoti labprāt uz viņiem atbildēšu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Diemžēl tāda procedūra nav paredzēta, ka jūs esat atbildējuši uz jautājumu. Desmit deputātu pieprasījums debatēm nav iesniegts, līdz ar to šis jautājums ir izskatīts. Pateicamies.

Tālāk - "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata". Juridiskās komisijas vārdā Kristiāna Lībane.

K.Lībane (LC).

Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija ir saņēmusi Saimnieciskās tiesas priekšsēdētāja vietnieka Ziedoņa Špengeļa iesniegumu par atbrīvošanu no tiesneša amata. Dokumentā nr.2056 jūs redzat, ka ir arī Tieslietu ministrijas valsts sekretāra Maldupa kunga parakstīts Tieslietu ministrijas akcepts, un Juridiskā komisija nolēma atbalstīt Ziedoņa Špengeļa vēlēšanos tikt atbrīvotam no amata un lūdz Saeimu balsot par šo jautājumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Aizklāts balsojums. Lūdzu, balsosim par Juridiskās komisijas ierosinājumu - atbrīvot Ziedoni Špengeli no Latvijas Saimnieciskās tiesas tiesneša un priekšsēdētāja vietnieka amata. Balsojam. Lūdzu visus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 3. Ziedonis Špengelis atbrīvots no Latvijas Saimnieciskās tiesas tiesneša un priekšsēdētāja vietnieka amata pēc paša vēlēšanās.

Nākošā sadaļa - "Likumprojektu izskatīšana".

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"". Trešais lasījums. Lūdzu - Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs deputāts Zaščerinskis, Tautsaimnieku politiskā apvienība.

J.Zaščerinskis (TPA).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 2044. Tas ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"" trešajam lasījumam. Uz trešo lasījumu ir iesniegti šādi priekšlikumi:

1. Frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums par terminu "zemes gabals". Frakcija "Tçvzemei un brīvībai piedāvā šādu redakciju: "Zemes gabals - juridiski noteikta teritorija konkrētam zemes īpašniekam vai izmantotājam". Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, pamatojoties uz to, ka "izmantotājs" ir plašāks jēdziens un ietver sevī arī jēdzienu "îpašnieks". Tā ka šāds papildinājums varētu radīt tikai nevajadzīgas domstarpības. Lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? (Starpsauciens no zāles: "Jâbalso!") Nepiekrīt. Ir jābalso. Jums tur ir dažādi viedokļi, bet katrā ziņā balsojumā to izšķirsim. Lūdzu zvanu!

Lūdzu, balsosim par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" iesniegto priekšlikumu: "Zemes gabals - juridiski noteikta teritorija konkrētam zemes īpašniekam vai izmantotājam". Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 5, atturas - 25. Pieņemts priekšlikums. Tālāk, lūdzu!

J.Zaščerinskis. 4.panta ceturtās daļas 2.punktā un 4.panta ceturtās daļas 3.punktā ir Juridiskā biroja priekšlikumi, kurus Tautsaimniecības komisija atbalstīja un piedāvā precizētu redakciju. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Pieņemts. Lūdzu, tālāk!

J.Zaščerinskis. Nākošais ir Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšlikums, kurš piedāvā precizēt redakciju 6.panta 2.punkta otrajam teikumam.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Pieņemts.

J.Zaščerinskis. Tālāk Tautsaimniecības komisija atbalstīja Juridiskā biroja priekšlikumu 8.panta 2.punkta 1.apakšpunktā par zemes lietošanu.

Sēdes vadītājs. Pieņemts. Nav iebildumu.

J.Zaščerinskis. Nākošais ir frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums - papildināt 9.panta otrās daļas 2.punktu. Šā priekšlikuma būtība nosaka, ka tiek atjaunotas īpašumtiesības arī tām juridiskajām personām, kurām bijušie zemes īpašnieki ar testamentu ir novēlējuši savus zemes īpašumus. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu un piedāvā savu precizēto redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Piekrīt. Pieņemts.

J.Zaščerinskis. Tālāk ir Juridiskā biroja priekšlikums par 9.panta trešo daļu, un šis priekšlikums dod iespēju atjaunot īpašumtiesības tiem pilsoņiem, kuri bija ieguvuši vācu izceļotāju zemes, bet nebija paspējuši tās reģistrēt zemesgrāmatā. Komisija atbalsta to un piedāvā precizētu redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Pieņemts.

J.Zaščerinskis. Komisija atbalsta arī Juridiskā biroja priekšlikumu - konkretizēt 11.pantā zemes komisijas nosaukumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Pieņemts.

J.Zaščerinskis. Nākošais ir Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - tiek precizēta redakcija 12.panta pirmās daļas 2.punktam. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Šeit ir runa par 12.panta pirmās daļas 2.punktu...

J.Zaščerinskis. ...Tautsaimniecības komisijas piedāvāto redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai šeit Gunāra Resnā priekšlikums pēc tam seko? Vai pret Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu 12.panta pirmās daļas 2.punkta redakciju nav iebildumu deputātiem? Nav. Tālāk, lūdzu!

J. Zaščerinskis. Tālāk seko deputāta Resnā kunga priekšlikums un tā būtība ir šāda: tātad 12.panta pirmās daļas 2.punkts nosaka, ka, ja uz bijušo zemes īpašnieku zemes gabaliem Latvijas Republikas pilsoņi likumā noteiktajā kārtībā ir uzcēluši dzīvojamās ēkas vai būvē tās, tad pilsoņiem ir tiesības saņemt zemes gabalu īpašumā par maksu tādā platībā un robežās, kādās šī zeme tika piešķirta apbūvei, bet ne lielāku par 1200 m2, izņemot gadījumus, ja palikusī zemes lietojuma daļa ir mazāka par pilsētas apbūvei noteiktā minimālā apbūves gabala lielumu. Šādos gadījumos zemes īpašuma daļa tiek pievienota ēkas un būves īpašnieka apbūves gabalam un viņš var to iegūt par samaksu.

Resnā kunga priekšlikuma būtība ir šāda, ka, ja zemes īpašnieks ir bijušais īpašnieks vai viņa pirmās pakāpes mantinieki ir politiski represētās personas, tad ēkas vai būves īpašnieks uz šo zemes gabalu virs 1200 m2 iegūst pirmpirkuma tiesības, bet īpašuma tiesības saglabā zemes īpašnieks. Komisijai vienbalsīga lēmuma par šo jautājumu nav, balsis sadalās: 4 - "par" un 4 - "atturas", konkrētu lēmumu tā šajā jautājumā nepieņēma.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība.

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Es kā Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāja gribu paskaidrot deputāta Gunāra Resnā kunga šā priekšlikuma būtību. Protams, šāds priekšlikums ir radies tādēļ, lai politiski represētajai personai, kura ir zemes bijusī īpašniece vai mantiniece, būtu tiesības par šiem nelielajiem gabaliņiem saņemt naudu. Bet formulējums, kādā ir izteikts šis priekšlikums, absolūti netrāpa mērķī. Lieta ir tāda, ka pirmpirkuma tiesības jebkurā gadījumā ir tam cilvēkam, kam pieder ēkas un būves, bet šīs pirmpirkuma tiesības stājas spēkā tikai tad, ja kāds kaut ko pārdod.

Kādos gadījumos ir paredzēts šis papildinājums - palielināt zemes platību ēku ieguvējam virs 1200 m2? Praksē tas notiek tā. Mazs, mazs stūrītis - varbūt 10, varbūt 15 vai 20-30 m2 - ir palicis pāri kaut kādā joslā, teiksim, starp šo zemes īpašumu, ko iegūst ēku īpašnieks, un ceļu vai grāvi. Var būt, ka tas ir kāds skvēra stūrītis. Robežu izlīdzināšanas nolūkos zemes ierīcības dienests piedāvā šo gabaliņu tam mājas īpašniekam. Protams, viņu var atdot bijušajam īpašniekam atpakaļ, bet šis gabaliņš ir tik mazs, tas ir mazāks par apbūves gabala lielumu, ka bijušajam īpašniekam izdevīgāk ir paņemt zemi citā vietā.

Pieņemot šādu labi domātu Resnā kunga priekšlikumu, var iznākt tā, ka tas bijušais īpašnieks nemaz negrib šo mazo gabaliņu, jo ir skaidrs, ka tas mājas īpašnieks negribēs lielāku zemes gabalu papildināt tāpēc, ka šis gabaliņš, šis stūrītis - šie 20 vai 30 m2 - praktiski nav izmantojami. Kādēļ lai tas jaunais mājas īpašnieks pirktu to par naudu? Ja te būtu ierakstīts, ka viņš piespiedu kārtā ir jāatpērk no bijušā zemes īpašnieka par naudu, tad būtu cita lieta. Bet šādā gadījumā nedarbojas deputāta Resnā priekšlikums, tādēļ no likuma precīzas realizēšanas viedokļa viņam būtībā nav jēgas. Es aicinu to neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Debates pabeidzam. Referents vēlas runāt? Nevēlas. Vai deputāts lūdz balsojumu? Deputāts nelūdz balsojumu. Bet mēs esam tādā situācijā, ka mums tomēr ir jābalso, jo komisija nespēj vienoties. Labāk nobalsosim. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputāta Resnā priekšlikumu! Jūs debates dzirdējāt un situāciju izprotat, ka šeit varbūt ir arī cita izeja, bet tomēr balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 4, atturas - 30. Priekšlikums nav pieņemts.

Par nākamo, lūdzu!

J.Zaščerinskis. Nākošais ir deputāta Kokina priekšlikums - papildināt 12.panta pirmās daļas 2.punktu ar šādu teikumu: "Garāžu kooperatīva biedram, ja viņam zeme bija piešķirta garāžas būvei, ir tiesības privatizēt zemi zem garāžas, kā arī to zemi garāžas priekšā, kas nepieciešama garāžas normālai ekspluatācijai". Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Es mēģināju pārliecināt Tautsaimniecības komisiju tās sēdē, ka nevajag atbalstīt šo priekšlikumu, un balsojums nebija manam ierosinājumam par labu. Es atkārtoti aicinu sēdi iedziļināties šajā priekšlikumā. Tātad garāžu kooperatīva biedram ir tiesības attiecībā pret bijušo īpašnieku privatizēt zemi zem garāžas par sertifikātiem. Zemes īpašniekam, uz kura zemes uzbūvēta šī garāža, tādā gadījumā nav tiesību saņemt ne nomas maksu, ne ko citu. Mēs jau paši nojautām, ka šis zemes īpašnieks bieži vien ir arī politiski represētā persona. Ja šādā redakcijā pieņem šo labojumu, tad iznāk tā, ka individuālo garāžu īpašniekam nav nekādu tiesību saņemt šo zemi zem savas garāžas īpašumā, jo, tiklīdz ir šis garāžu kooperatīvs, tā uzreiz viņš par sertifikātiem attiecībā pret bijušo īpašnieku var izpirkt zemi.

Es gribu tādā gadījumā papildināt šo likumu un iekļaut arī tajā nākošajā likumā, kur ir runa par sevišķi svarīgiem valstiskiem objektiem, visus garāžu kooperatīvus, un tad nu būs tā, ka, ja mēs tagad mainām reformas noteikumus un ja ir juridiskajai personai piederoša ēka vai būve, tad zem viņas zemes īpašuma tiesības atjauno bijušajam īpašniekam vai viņa mantiniekam, izņemot garāžas.

Cienījamie deputāti, mēs kļūsim smieklīgi, ja Zemes reformas beigu posmā mēs mainīsim likumu par labu garāžām. Varbūt kādam no deputātiem ir sava kooperatīvā garāža un viņš ir ieinteresēts, lai šo zemi atļautu izpirkt par sertifikātiem, bet padomāsim par to cilvēku, kuram tiek atjaunotas zemes īpašuma tiesības, kurš saņem nevērtīgo sertifikātu, bet šis garāžas īpašnieks iegādājas zemi par sertifikātu, kura faktiskā vērtība ir 1 lats. Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Gunārs Resnais - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Resnais (LZS).

Cienījamais priekšsēdētāj! Kolēģi! Visnotaļ atbalstot Seiles kundzes priekšlikumu, es varbūt pāris vārdos mēģināšu pamatot vēl ar citiem argumentiem. Es biju spiests piekrist un atsaukt savu priekšlikumu iepriekšējā sadaļā, atzīstot to par neveiksmīgi formulētu un savā ziņā kautrīgi nepieprasot kompensāciju politiski represētajiem par zemi naudā. Es arī neloloju lielas cerības, jo komisijā neguvu atbalstu, un domāju, ka arī šeit ne. Visumā - ko nozīmē 12.pants? 12.pants ierobežo īpašnieka vai viņa mantinieka tiesības un uzskaita tos gadījumus, kad šie ierobežojumi darbojas. Šodien šeit labu domu deputāts ir piedāvājis, it kā labu domu, lai tie, kuriem ir kooperatīvās garāžas un laikam ne tikai garāžas, varētu šo zemi privatizēt. Es iebilstu pret to ar tiem pašiem argumentiem, ko teica Seiles kundze, un domāju arī par politiski represētajiem, domāju par tiem gadījumiem, kad Latvijas mazpilsētās, ja tā var atļauties teikt, ir paplašinājušās teritorijas un kad kooperatīvi šodien aizņem kādreizējās lauku zemes teritorijas, kuru nomales pa lielākajai daļai ir apbūvētas ar dārzkopību, ar garāžu kooperatīviem, laivu stacijām utt. Ja mēs dodam priekšrocību šiem garāžu īpašniekiem, tad es neredzu pamatojumu - kāpēc.

Pirmkārt, tās garāžas jau neviens nost nejauks. Par tām īres nauda ir jāmaksā vai nu pašvaldībām, vai kam citam. Un, ja tā tiešām ir persona, kuru mēs saucam par politiski represēto, kas lielākā daļa ir bez mantiniekiem, bez pēcnācējiem, tad viņai ir cerības saņemt vismaz to pusotru īres maksu, atstājot 1/3, no kā dzīvot, par izīrēto placi, nevis jādod priekšroka šim sabiedriskajam veidojumam.

Nevar salīdzināt kooperatīvo garāžu ar individuālo māju, kuru cilvēks ir uzcēlis - labestīgi dabūjis apbūvei zemes gabalu, tērējis naudu un cēlis māju, bet šis kooperatīvs jau daļēji ir juridiskā persona. Un tikai katrs garāžas gabaliņš ir personīgs. Tātad šī juridiskā persona - garāžu kooperatīvs ir spējīgs norēķināties ar šo zemes īpašnieku, noslēdzot ar viņu līgumu utt. Un tā būtu kaut kāda nauda. Par to naudu varētu arī nerunāt, ja darbotos likums visumā, bet mēs šodien zinām, ka nedarbojas likuma punkts, kas nosaka iespēju saņemt kompensāciju. Kompensācijas praktiski nav. Ir sertifikāts. Un šodien 5. Saeima beidz savu darbību, tā arī īsti nenoformulējusi, kas galu galā ir tas sertifikāts. Vērtspapīrs arī tas nav, bet mēs likumā rakstām: "Îpašnieks saņem kompensāciju". Kādu kompensāciju, ja šīs kompensācijas nav? Un tikai tāpēc, ka nav šīs kompensācijas, es uzskatu, ka dot garāžu kooperatīviem pēkšņi šādu pielaidi nav pieļaujams. Es atkārtošu Seiles kundzes teikto, ka tas maina zemes reformu. Likums taču darbojas. Zemes reforma pilsētās darbojas, un šis ir šā esošā likuma grozījums. Grozījums, kas vērsts pret īpašnieku.

Cienījamie kolēģi! Ar ko atšķiras 5.Saeima no iepriekšējās Augstākās padomes? Ar to, ka tā pasludināja Satversmi, ar to, ka mainījām savu sociālo iekārtu. Ar to, ka īpašums un ražošanas līdzekļi ir privātās rokās. Un mēs esam ļoti dārgi maksājuši par šo pārejas periodu. Sabiedrībai ir ļoti grūti. Un tas ir šā īpašuma vārdā. Un šodien pēc tik ilga laika mēs gribam to visu nonivelēt un izveidot kaut kādu... es nezinu, kas tas ir - socializētais privātīpašums vai vēl kāds cits. Es aicinu atbalstīt Seiles kundzes priekšlikumu un šo noraidīt.

Sēdes vadītājs. Jānis Kokins - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

J.Kokins (LZS).

Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie kolēģi! Acīmredzot šeit ir jāpiemēro nupat teiktajam, ko teica Seiles kundze un ko teica arī Resnā kungs, krievu paruna, ka dūres vicina pēc kaujas. Zemes reforma ir jau tik tālu izvērsusies, ka faktiski šobrīd garāžu kooperatīvi ir palikuši pēdējie. Un procentuāli viņi aizņem ļoti nedaudz zemes pilsētās. Ja jau privātmāju īpašnieki, kas visas būvētas galvenokārt uz svešām zemēm, var atļauties, kā saka, privatizēt attiecīgo zemi, tad garāžu kooperatīvs neglābs īpašnieku. Neglābs, bet saglabās vēsturē Brīvdabas muzeja eksponātu - kolhozu, jo garāžu kooperatīvi ir tīri formāli veidojumi, un Resnā kunga cerība, ka viņi sagrabinās līdzekļus nomas maksai, ir apšaubāma.

Tādēļ acīmredzot, tā kā tas privatizācijas process ir aizgājis ačgārni vispār kopumā, jo beigu beigās lauku zemes tūkstoši, varbūt simtiem tūkstošu hektāru, arī ir šobrīd iegūti īpašumā par tādiem pašiem nevērtīgajiem sertifikātiem, tad tie daži procenti tās pilsētu zemes kopplatības, varbūt pat procenta daļas - manā rīcībā nav tādu ziņu, - neglābs.

Tādēļ es aicinu jūs atbalstīt garāžu kooperatīvu biedru tiesības tomēr privatizēt, un lai jau pēdējās kolhozu paliekas pazūd no Latvijas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Debates beidzam. Vai referents vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Kolēģi deputāti, es jūs aicinu ieņemt vietas! Lūdzu, balsosim par deputāta Kokina priekšlikumu - papildināt 12. panta pirmās daļas 2. punktu ar šādu teikumu: "Garāžu kooperatīva (sabiedrības) biedram, ja viņam zeme bija piešķirta garāžas būvei, ir tiesības privatizēt zemi zem garāžas, kā arī to zemi garāžas priekšā, kas nepieciešama garāžas normālai ekspluatācijai." Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 7, atturas - 37... atvainojos, 31. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

J.Zaščerinskis. Tālāk. Ir deputāta Zaščerinska priekšlikums papildināt 12. panta pirmās daļas 2. punkta piezīmi ar teikumu šādā redakcijā: "Ja ēkas īpašnieka pilsonība atzīta saskaņā ar Pilsonības likuma 1995. gada 16. marta labojumu, bet zemei uz šo datumu atjaunotas īpašuma tiesības bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, tad šīs zemes nomas maksas maksimālais lielums nedrīkst būt nosakāms augstāks par zemes (nekustamā īpašuma) nodokli." Ðī priekšlikuma būtība ir šāda: lai tos Latvijas pilsoņus, kuri pilsonību ieguva saskaņā ar Pilsonības likuma 1995. gada 16. marta labojumu pēc savām tiesībām un iespējām pielīdzinātu visiem Latvijas Republikas pilsoņiem. Tas nozīmē praktiski... kā saka, mūsu Saeimas varbūt darba trūkuma rezultātā...

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi?

J.Zaščerinskis. Es atvainojos, komisija daļēji atbalstīja tieši šo priekšlikumu, nosakot, ka zemes nomas maksas maksimālais lielums nedrīkst būt nosakāms augstāks par pusotrkārtīgu zemes nodokli. Lūdzu par šo priekšlikumu nobalsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Tātad ir deputāta Zaščerinska priekšlikums un ir komisijas ieteiktā redakcija. Deputāts Zaščerinskis lūdz balsot par savu priekšlikumu. Lūdzu ieņemt vietas! Kam jūs to jautājat? Kārtības rullī nav paredzēts, ka var uzdot jautājumus. Jūs starpbrīdī varēsiet aprunāties par šo lietu un izzināt detaļas.

Lūdzu, balsosim par deputāta Zaščerinska priekšlikumu - papildināt 12. panta pirmās daļas 2. punkta piezīmi ar teikumu šādā redakcijā... Skatiet 8. lapaspusi, lūdzu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 3, atturas - 28. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu, balsosim par komisijas ieteikto redakciju! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 1, atturas - 7. Pieņemts.

Tālāk!

J.Zaščerinskis. Tālāk. Ir frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums par 12. panta pirmās daļas 2. punkta piezīmi. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, jo šie formulējumi ir zināmā pretrunā ar jau nobalsoto, tie rada dažādas atšķirības starp ēku īpašniekiem - pilsoņiem un nepilsoņiem, netiek atrisināti starpgabalu jautājumi. Un trešais: ir pieņemta otrā lasījuma redakcija, ka zemes reformas laikā pilsētu pašvaldībām ir tiesības noteikt iepriekšminētās zemes nomas maksas apmēru - ne lielāku par zemes nodokļa divkāršu apmēru, taču frakcija "Tçvzemei un brīvībai" to piedāvā ne mazāku par zemes nodokļa divkāršu apmēru. Augstākā robeža netiek noteikta. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tā kā bija vesela "buķete" argumentu, acīmredzot arguments, ka par to ir jau balsots, nevar tikt uzstādīts šeit kā vienīgais. Tad mums ir jābalso par šo priekšlikumu. Es jautāju referentam...

J.Zaščerinskis. Ja uzstāj iesniedzējs.

Sēdes vadītājs. Jā. Lūdzu, balsosim! Lūdzu, balsosim par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu - izteikt pašreizējo 12. panta pirmās daļas 2. punkta piezīmi kā otro piezīmi un izteikt šādā redakcijā, kādu jūs redzat 8. lapaspusē. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 8, atturas - 23. Nav kvoruma. Zvanu! Liekas, ka tagad kvorumam būtu jābūt... Balsosim vēlreiz! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 9, atturas - 31. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, tālāk!

J.Zaščerinskis. Nākamais ir frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums svītrot 12. panta pirmās daļas 3. punkta otrajā teikumā vārdus "vai kompensāciju". Un, ja nav līdzvērtīgas zemes vai īpašnieks atsakās to saņemt, tad īpašuma tiesības uz zemi, kur atrodas īpaši aizsargājamie dabas objekti, valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objekti, nacionālās sporta bāzes, ceļu pārvadi, dzelzceļa līnijas, ostas, nebūs iespējams nostiprināt uz valsts un pašvaldības vārda. Tādā gadījumā mēs atgriežamies tajā situācijā, par kuru jau daudz debatējām pirmajā lasījumā.

Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu - svītrot 12. panta pirmās daļas 3. punkta otrā teikuma vārdus "vai kompensāciju". Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 11, atturas - 32. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk!

J.Zaščerinskis. Tālāk. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija piedāvā precizēt redakciju 12. panta pirmās daļas 3. punkta otrajam teikumam, saskaņojot to ar jau pieņemto likumu "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatā". Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Pieņemts.

J.Zaščerinskis. Tālāk. Frakcija "Tçvzemei un brīvībai" piedāvā izteikt 12. panta pirmās daļas 3. punkta trešo teikumu šādā redakcijā: "Gadījumā, ja bijušais zemes īpašnieks vai viņa mantinieks nevēlas saņemt līdzvērtīgu zemi citā vietā, tad šiem objektiem nepieciešamās zemes vērtība viņam tiek kompensēta naudā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņos." Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, uzskatot, ka pašreizējā finansiālajā un ekonomiskajā situācijā tas nav reāls un izpildāms.

Sēdes vadītājs. Tā... Lūdzu, zvanu, un balsosim! Lūdzu, balsosim par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" ierosināto priekšlikumu - izteikt 12. panta pirmās daļas 3. punkta trešo teikumu tādā redakcijā, kādu jūs redzat 9.lappusē. Lūdzu, balsosim par šo redakciju! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 16, atturas - 24. Priekšlikums nav pieņemts.

Nākamo, lūdzu!

J.Zaščerinskis. Nākamais ir frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums - papildināt 12. pantu ar jaunu daļu. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu, un tas ir iestrādāts Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas redakcijā 12. panta pirmās daļas 2. punkta trešajā teikumā, ko mēs esam jau pieņēmuši.

Sēdes vadītājs. Vai iesniedzējiem ir iebildumi? Nav. Tālāk!

J.Zaščerinskis. Nākamais. Ir divi Juridiskā biroja priekšlikumi - precizēt 13. panta pirmo daļu un 13. panta pirmās daļas otrajā teikumā vārdus "bûvniecības noteikumiem" nomainīt ar vārdiem "apbūves noteikumiem". Komisija atbalstīja abus šos priekšlikumus un otrajā teikumā ierosina svītrot vārdus "un servitūtus".

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tālāk, lūdzu!

J.Zaščerinskis. Tālāk. Ir frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums svītrot vārdus "vai citiem mērķiem" no 22. panta pirmās daļas redakcijas: "Latvijā reģistrētajām juridiskajām personām ir tiesības pirkt zemi zem ēkām un būvēm, ko tās ieguvušas privatizācijas rezultātā, un ēku un būvju uzturēšanai vai citiem mērķiem nepieciešamo zemi." Komisija uzskatīja, ka tas stipri ierobežotu šīs iespējas, un neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu, un balsosim! Balsosim par priekšlikumu - svītrot 22. panta pirmajā daļā vārdus "vai citiem mērķiem". Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 14, atturas - 25. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu zvanu!

J.Zaščerinskis. Vēl ir...

Sēdes vadītājs. Ā... es atvainojos, vēl ir viena lappuse.

J.Zaščerinskis. Cienījamie kolēģi! Ir lūgums tagad paņemt dokumentu nr. 2044A. Tā ir dokumenta nr. 2044 14. lapaspuse, kas jums ir izsniegta precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai visiem deputātiem šis dokuments ir? Jā. Lūdzu, skatīsim to!

J.Zaščerinskis. Šeit ir Juridiskā biroja priekšlikums - attiecināt šā likuma 19., 20., 21. un 24. pantā minētos noteikumus arī uz gadījumiem, kad juridiskās personas zemi iegūst īpašumā dāvinājuma, maiņas rezultātā vai arī kā mantisko ieguldījumu, zemes īpašniekam iestājoties uzņēmējsabiedrībā. Šie panti risina šos jautājumus, paskaidro, kas ir pirkšanas objekts, subjekts, nosaka pirkšanas kārtību un arī juridisko personu zemes pirkšanas līgumu izskatīšanas kārtību. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Priekšlikums ir pieņemts.

J.Zaščerinskis. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija ierosina papildināt "Pârejas noteikumus" - pēc vārda "pieņemtie" papildināt ar vārdiem "pilsētas domes". Tātad tiek precizēts, kas pieņēmis to lēmumu. Komisija lūdz atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav? Arī šis priekšlikums pieņemts.

J.Zaščerinskis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"" pieņemšanu trešajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! 59 - par, 2 - pret - 2 - atturas. Likums ir pieņemts.

Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Ojāra Kehra iesniegumu. Pamatojoties uz Kārtības ruļļa 51. pantu, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 12. oktobra Saeimas sēdes darba kārtībā - iekļaut darba kārtībā un izskatīt pirmajā lasījumā kā steidzamu likumprojektu "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"" (dokuments nr. 2051). Komisija lūdz iekļaut to pēc darba kārtības piektās sadaļas 12. punkta - likumprojekta "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"".

Tātad mēs tagad varam lemt par tā iekļaušanu darba kārtībā. Komisijai ir tādas tiesības. Mēs esam nodevuši šo likumprojektu izskatīt komisijai, un komisija lūdz to iekļaut darba kārtībā. Par steidzamību lemsim tad, kad izskatīsim šo likumprojektu. Vai deputātiem ir iebildumi? Lūdzu!

Aleksandrs Kiršteins - Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcija.

A.Kiršteins (LNNK).

Jā, man ir tikai viens priekšlikums - iekļaut to pēc 13., nevis pēc 12. punkta, jo arī šis ir saistīts ar muitu.

Sēdes vadītājs. Deputāts Siliņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Siliņš (LC).

Augsti godātie Prezidija locekļi, godātie kolēģi! Es arī gribētu lūgt šeit saglabāt tradīciju, ka vispirms tiek izskatīti otrie - steidzamie un trešie lasījumi un pēc tam tie, kuri jau ir izmainīti darba kārtībā, un tāpēc loģiski būtu iekļaut pēc tiem grozījumiem - pēc 16. punkta.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Šādos gadījumos viens var runāt "pret" un viens - "par". Kā es saprotu, deputāts Kiršteins bija"pret" un deputātam Siliņam vajadzēja pēc Kārtības ruļļa loģikas būt "par", bet nu tagad divi ir runājuši "pret". "Par" tomēr viens vēl var runāt... Uzskatīsim, ka sēdes vadītājs šeit ir pieļāvis neprecīzu sēdes vadību.

O.Kehris. Godātais priekšsēdētāj, godātie deputāti! Šajā gadījumā Budžeta komisija izpildīja valdības un, pirmkārt, Emša kunga lūgumu, kurš ļoti iestājās par saviem attīrīšanas lietu projektiem, un tur ir nepieciešams izskatīt jautājumu par valsts investīciju programmā ietverto projektu, kas saistīts ar dabas aizsardzību un muitas noteikumu realizāciju, proti, ar šīm paredzamajām izmaiņām attiecībā uz muitas nodokli (tarifiem). Komisijā mums šeit nebija garu diskusiju, tāpēc mēs prognozējam, ka šis jautājums paņemtu maz laika.

Es noteikti piekristu Kiršteina kunga priekšlikumam, proti, izskatīt pēc 13. punkta. Manuprāt, tas būtu daudz labāk, jo šie pārējie varētu būt stipri garāki likumprojekti. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Mums jābalso. Lūdzu, balsosim par priekšlikumu - iekļaut un izskatīt pirmajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"" (Starpsaucieni no zāles: "Piekrītam, piekrītam...") pēc darba kārtības piektās sadaļas 13.punkta. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 3, atturas - 3. Priekšlikums ir pieņemts.

Tagad, lūdzu, likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"", otrais lasījums. Budžetu un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kehris, "Latvijas ceļa" deputāts.

O.Kehris (LC).

Godātie deputāti! Tātad mums būtu jāatrod un jāpaņem dokuments nr.913...

Sēdes vadītājs. Kurš pēc kārtas viņš mums bija? Ā, viņš jau nav mainīts...

O.Kehris. Nē, viņš nav mainīts, tas ir 12.punkts, proti, likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"" (dokuments nr.913-d). Šī likumprojekta būtība bija saistīta ar to, lai kredītiestādēm līdzekļi, ko viņi novirza nedrošajiem parādiem un uzkrājumiem, kas paredzēti noguldījumu apdrošināšanai, netiek aplikti ar peļņas nodokli. Un, tā kā šis likumprojekts ir atzīts par steidzamu, līdz ar to šis otrais lasījums ir galīgais lasījums.

Šeit mēs esam saņēmuši priekšlikumus, un pirmais priekšlikums ir saņemts par šī likumprojekta 2.pantu, kurš gan pēc būtības netika diskutēts pirmajā lasījumā. Tas ir deputāta Mārtiņa Ādama Kalniņa priekšlikums, kas neskar to ideju vai to domu, kas bija pirmajā lasījumā, bet tomēr tā ir problēma, kuru deputāts Kalniņš bija jau izvirzījis, diskutējot savu priekšlikumu likumprojektā "Par kredītiestādēm". Un, proti, viņa priekšlikuma būtība ir papildināt pantu ar jaunu 4.pantu tādā redakcijā, ka uzņēmumu ienākuma nodokli nemaksā krājaizdevumu sabiedrības un ka ienākumu sadale notiek krājaizdevumu sabiedrību biedriem, bet krājaizdevumu sabiedrības iesniedz deklarāciju par sadalītās peļņas saņēmējiem. Proti, tas paredzētu, ka krājaizdevumu sabiedrības nemaksā uzņēmumu ienākuma nodokli, bet ka to biedri saņem dividendes un maksā no viņām iedzīvotāju ienākuma nodokli. Komisijā mums bija diezgan gara un pamatīga diskusija par šo punktu, bija viedokļi gan "par", gan "pret". "Par" bija tāpēc, ka tas varētu arī sekmēt krājaizdevumu sabiedrību veidošanos, bet "pret" galvenokārt bija Finansu ministrijas pārstāvji, jo tas sarežģītu uzņēmuma ienākuma nodokļa administrēšanu. Un būtībā balsojot komisija izšķīrās par to, ka tā neatbalsta deputāta Mārtiņa Ādama Kalniņa priekšlikumu. Mārtiņš Ādams Kalniņš bija aicināts, bet nebija ieradies komisijas sēdē. Tas man būtu viss par šo...

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Mārtiņš Ādams Kalniņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu! Līdz pārtraukumam ir 10 minūtes.

M.Ā.Kalniņš. (LZS).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šis ir īss papildinājums - priekšlikums likuma grozījumam, bet tas ir ārkārtīgi svarīgs. Es gribu šo svarīgumu izcelt, sacīdams, ka tas būtībā ir jautājums par krājaizdevu sabiedrību "bût vai nebūt". Citur pasaulē krājaizdevu sabiedrības neattīstījās un neauga, kamēr nebija attiecināts šāds likums attiecībā uz peļņas nodokli jeb ienākuma nodokli. Krājaizdevu sabiedrības būtībā ir biedru kooperatīvi, un viņi ir, kā tas ir definēts, vai nu vienas draudzes biedri, vai pagasta iedzīvotāji, vai arī kāda uzņēmuma darbinieki - tātad ļoti ierobežota grupa sava izplatījuma ziņā. Un šis punkts par to, vai krājaizdevu sabiedrībām ir jāmaksā ienākuma nodoklis vai ne, ir jautājums, kurš izšķirs, vai Latvijā atkal attīstīsies un plauks, un zels krājaizdevu sabiedrības vai ne. Pašlaik bankas šo sektoru neapkalpo, tie ir mazie aizņēmēji, mazie krājēji, un tipiski tie ir zemnieki, tie ir amatnieki, tie ir lauksaimnieki. Amatnieki izlieto tādus aizdevumus, lai iegādātos darbarīkus vai materiālus, mazie uzņēmēji varbūt iegādājas kādu kravas automašīnu, lai savu ražojumu varētu pārvadāt uz tirgu, bet zemnieki varbūt aizņemas, lai iepirktu sēklu vai iepirktu sivēnus. Un, kā jau daudzi zemnieki pārāk labi zina, pašlaik šāds kredīts tādām vajadzībām par zemām likmēm vienkārši nav pieejams, un tas ir tas apstāklis, kas būtiski ir traucējis Latvijas ekonomikas "atkopšanos", tas ir viens no iemesliem, kāpēc mūsu ekonomika ir tādā stāvoklī šodien, kādā viņa ir. Un mūsu cienījamais banku lobijs domā, ka varbūt, kavējot krājaizdevu sabiedrību attīstīšanos, it kā pasargās lielākas peļņas iespējas mūsu bankām. Šis ir visai kļūmīgs apsvērums, kurš vienkārši neiztur kritiku, jo bankas neapkalpo šo sektoru - šos mazos krājējus un mazos aizņēmējus. Viņiem tas ir daudz par neērtu, jo ir samērā sarežģīti un grūti nodrošināt aizņēmumus ar drošību, ar ko garantēt šo aizdevumu. To daudz labāk var veikt krājaizdevu sabiedrības, kuru vadība pazīst tos cilvēkus, kuri šajā krājaizdevu sabiedrībā sastāv, un tur tā drošība rodas no tā, ka klientus pazīst, ka biedri cits citu pazīst un zina, kuriem var aizdot un kuriem nevar aizdot.

Ir izteikts arī tāds arguments, ka varbūt šis būs mehānisms, kā izvairīties no nodokļu maksāšanas, ka no pilsētas bagātniekiem it kā varētu aizplūst nauda uz krājaizdevu sabiedrībām, un tādējādi viņi varēs izvairīties no nodokļu maksāšanas. Tas ir galīgs absurds, jo gan noguldītāji, gan arī aizņēmēji nāk no krājaizdevu sabiedrības biedru saraksta, un kurš tad pilsētnieks pārcelsies uz laukiem tāpēc vien, lai varbūt kādu procentu mēģinātu ietaupīt no nodokļiem tāda iemesla dēļ. Tas vienkārši ir neloģiski. Tāpēc šis jautājums ir jāizsver no valstiskā viedokļa, kas ir svarīgi Latvijas attīstībai un vai mums vajag attīstīt krājaizdevu sabiedrības kā tādas, kuras var apkalpot mazos aizņēmējus un mazos krājējus laukos un amatniekus, varbūt arī mazos uzņēmējus pilsētās, taisni tos uz kuriem mēs ceram, ka viņi attīstīsies, augs un būs pamats mūsu ekonomiskajai attīstībai un izaugsmei nākotnē. Tāpēc es ierosinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo šis ir būtisks jautājums krājaizdevu sabiedrībām - būt tām vai nebūt. Pateicos par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai mums nav debatētāji pierakstījušies? Nav. Vai jūs 4 minūtes runāsit? Lūdzu! Vilis Krištopans, "Latvijas ceļa" deputāts.

V.Krištopans (LC).

Godājamais Prezidij! Godājamā Saeima! Protams, ir diezgan smieklīgi baidīt bankas ar tādiem konkurentiem kā krājaizdevu sabiedrības, jo šīs sabiedrības nav konkurenti komercbankām, tām, kuras atrodas pilsētā. Mani vairāk uztrauc cita lieta, tas, ka, šādā veidā iestrādājot to uzņēmumu ienākuma nodoklī, mēs atkal uztaisīsim spraudziņu, kura var kļūt diezgan liela nodokļu nemaksai. Jo, piemēram, nav nekādu grūtību trim vīriem, kas tur dzīvo, nodibināt Ādažu pagastā krājaizdevu sabiedrību, katram iemaksāt miljonu latu kapitāla un kreditēt turpat šos uzņēmumus, nemaz nepiesaistot noguldījumus, bet saņemot tam bankas licenci, jo tas ir atļauts, un nemaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli. Mēs tiešām tādā veidā radām precedentu, kā izvairīties no ienākumu nodokļa uzņēmumiem, jo šādi šī krājaizdevu sabiedrība varētu vienus 5 gadus strādāt un šo visu ienākumu iemaksāt kapitālā, bet pēc kādiem 5 - 6 gadiem likvidēties. Un tas galīgi nav apsveicams. Tajā pašā laikā šis nav arguments, lai neveidotos krājaizdevu sabiedrības, jo ienākuma nodoklis 25% apmērā tas nav šķērslis, turklāt tas ir jāmaksā gada beigās. Un mēs paši labi zinām, ka krājaizdevu sabiedrības strādās vai nu ar mazu peļņu, vai vispār bez peļņas, tad rodas jautājums: kāpēc viņas vēl no tā visa ir jāatbrīvo? Tas nav arguments, lai nerastos krājaizdevu sabiedrības. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vēl vēlas otrreiz runāt deputāts Mārtiņš Ādams Kalniņš, pēc tam vēl arī komisijas vadītājs, noslēdzot debates, varēs runāt, bet mums tagad ir pārtraukums, tāpēc lūdzu zvanu reģistrācijai. Pēc pārtraukuma mēs uzmanīgi uzklausīsim visus viedokļus jā, jā būs! Kolēģi, lūdzu, reģistrēsimies, bet pēc tam būs divi svarīgi paziņojumi. Īsi, bet svarīgi. Reģistrējamies. Un tagad lūdzu uzmanību paziņojumam.

Pirmais paziņojums ir tāds, ka mēs sveicam mūsu kolēģi Andreju Siliņu 55 gadu jubilejā. (Aplausi.)

Un otru paziņojumu sniegs Aleksandrs Kiršteins - Ārlietu komisijas priekšsēdētājs.

A.Kiršteins (LNNK).

Es arī gribu sveikt Ārlietu komisiju divarpus gadu jubilejā, bet galvenais es gribu pateikt, ka sēde būs tagad un tūliņ Ārlietu komisijas telpās. Aicināti visi Ārlietu komisijas locekļi.

Sēdes vadītājs. Un tagad noklausīsimies, lūdzu, reģistrācijas rezultātus. Es arī iešu pieteikties...

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies šādi deputāti: Mariss Andersons, Aivars Berķis, Inese Birzniece, Igors Bukovskis, Aivars Endziņš, Māris Graudiņš, Edvīns Inkēns, Jānis Jurkāns, Imants Kalniņš...

Sēdes vadītājs. Imants Kalniņš ir zālē.

I.Folkmane. ...Ēriks Kaža, Edvīns Kide, Odisejs Kostanda, Ludmila Kuprijanova, Janīna Kušnere, Ruta Marjaša, Valdis Pavlovskis, Aija Poča, Indra Sāmīte, Andris Saulītis un Jānis Vaivads...

Sēdes vadītājs. Jānis Vaivads ir zālē.

Pārtraukums līdz 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieņemiet vietas! Reģistrēsimies! Reģistrējamies. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 47 deputāti. 48, 49... 50. Mēs izskatām grozījumus likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli". Debatējam Mārtiņa Ādama Kalniņa priekšlikumu. Lūdzu - Mārtiņš Ādams Kalniņš, Latvijas Zemnieku savienība.

M.Ā.Kalniņš (LZS).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti un deputātes! Vēlreiz gribu uzsvērt, ka šis ir ļoti svarīgs jautājums, tas ir "bût vai nebūt" jautājums kredītsabiedrībām vai krājaizdevu sabiedrību attīstībai Latvijā, to gaida amatnieki, zemnieki, mazie uzņēmēji kā atbildi lielajai problēmai ar kredītiem mazos apmēros par pieņemamām likmēm, un šis ir tas sektors, kuru bankas neapkalpo.

Par iepriekšējā runātāja - deputāta Krištopana piemēru, ka it kā trīs bagātnieki no Ādažiem katrs ar miljons latiem varētu nodibināt kredītsabiedrību un tad izvairīties no nodokļiem, varu sacīt, ka tas ir vienkārši nereāls piemērs, jo neviens taču neieguldīs miljonus, lai pelnītu nedaudzus procentus. Ja viņiem tādas summas arī ir, tad viņi atradīs daudz ienesīgākus veidus, kā ieguldīt savus līdzekļus. Bez tam krājaizdevu sabiedrību dibināšanu regulē likums ar saviem paraugstatūtiem, un tādi trīs fiktīvi vai nenopietni dibinātāji vispār nevarētu krājaizdevu sabiedrību nodibināt un arī panākt, lai viņa darbotos, tāpēc tas ir vienkārši nederīgs piemērs.

Tad vēl attiecībā uz to, ka varētu izvairīties no nodokļiem. Te nekāda izvairīšanās no nodokļiem nav paredzēta, nav iespējama. Šajā priekšlikumā pēdējā teikumā ir minēts, ka krājaizdevu sabiedrības iesniedz deklarāciju par sadalītās peļņas saņēmējiem. Tātad deklarācija tiek iesniegta un Ieņēmumu dienestam ir skaidri zināms, kurš ir saņēmis un cik, un, ja viņi kvalificējas ienākumu nodokļa maksāšanai, tad viņiem arī nebūs nekādas iespējas izvairīties. Taču, ja mēs pieļaujam tādu iespēju, ka kāds būtu ieguldījis miljonu latu savā krājaizdevu sabiedrībā, tad, bez šaubām, viņam šī deklarācija uzrādītu, ka viņš ir saņēmis pietiekami lielu summu, lai maksātu pilnā apmērā attiecīgos ienākuma nodokļus. Tāpēc noslēgumā gribu teikt, ka šis ir tiešām svarīgs jautājums, kas varētu nākotnē, tuvākajos gados, līdzēt atrisināt šo ļoti, ļoti sāpīgo problēmu, ka mūsu amatniekiem nav pieejams lēts vai par pieņemamām likmēm izsniegts kredīts, lai dabūtu jaunus darbagaldus, instrumentus vai darba rīkus. Arī mūsu zemniekiem nav naudas, par ko nopirkt sivēnus, lai varētu varbūt kaut kā tādā veidā piepelnīties, vai sēklu, vai mākslīgos mēslus. Tātad ir vesela rinda nepiepildītu vajadzību, kuras šīs krājaizdevu sabiedrības varētu līdzēt risināt, tādēļ es ļoti aicinu jūs apsvērt šo jautājumu un nerūpēties par banku veselību. Šis jautājums tiešām neskar bankas pat visminimālākajā veidā, jo pašlaik šo sektoru bankas tiešām neapkalpo, un tas ir visiem skaidri zināms. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir pieteikušies runāt deputāti? Nav. Debates pabeidzam. Lūdzu, referent!

O.Kehris. Godātie kolēģi! Es jau minēju un vēlreiz atkārtošu, ka šajā jautājumā komisijā domas dalījās, bet ar balsošanu bija pieņemts komisijas lēmums - neatbalstīt. Vēl tikai varētu pieminēt to, ka šī priekšlikuma izskatīšanas gaitā mūsu komisijas deputāts Imants Kalniņš saņēma atzinību par nedēļas citātu, proti, viņš teica, ka šis priekšlikums parāda ceļu, kā blēdībām no pilsētas pārvietoties uz laukiem, bet tas, protams, nav varbūt tas nopietnākais. Taču katrā ziņā šis ir būtisks jautājums, un jūs dzirdējāt arī argumentus un šo komisijas attieksmi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputāta Mārtiņa Ādama Kalniņa priekšlikumu 2. pantā - ietvert jaunu 4.punktu: "Uzņēmumu ienākuma nodokli nemaksā krājaizdevu sabiedrības. Ienākumu sadala krājaizdevu sabiedrības biedriem. Krājaizdevu sabiedrības iesniedz deklarāciju par sadalītās peļņas saņēmējiem". Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 8, atturas - 20. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

O.Kehris. Nākamie ir par 7.pantu iesniegtie priekšlikumi, kas tika jau diskutēti pirmajā lasījumā, un šeit sakarā ar to, ka pirmajā lasījumā bija nobalsots priekšlikums par to, ka, nosakot apliekamo ienākumu kredītiestādēm, peļņu samazina par to atskaitījumu summu, kuri saskaņā ar Banku aģentūras noteikto kārtību gada laikā izdarīti Banku aģentūras fondos. Taču atbilstoši jau pieņemtajai banku likumdošanai šādas Banku aģentūras nav, līdz ar to, ņemot vērā deputāta Tomiņa priekšlikumus, ir tapusi jauna Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcija, proti, kredītiestāžu nedrošajiem parādiem paredzēto speciālo uzkrājumu un maksājumu Banku aģentūras fondos iekļaušana ienākumos vai izdevumos, nosakot apliekamo ienākumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret 7.pantu Budžeta un finansu komisijas redakcija ir kādi iebildumi? Es ļoti atvainojos... Dāmas un kungi, sēdiet vai turpiniet sarunas blakustelpās! Nav iebildumu deputātiem? Nav. Pieņemts.

O.Kehris. Līdz ar to būtu iespējams balsot par šī likumprojekta pieņemšanu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"" pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par- 46, pret - 1, atturas - 6. Likums ir pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Par starptautisko konvenciju par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu". Aleksandrs Kiršteins - Ārlietu komisijas priekšsēdētājs, LNNK deputāts. Lūdzu!

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Ārlietu komisija savā 29.septembra sēdē izskatīja likumprojektu "Par starptautisko konvenciju par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu", un, tā kā nekādu labojumu vai papildinājumu par iepriekšējo variantu nebija, tad es jūs aicinātu nobalsot, tādējādi veicinot un sekmējot starptautisko tirdzniecību. Aicinu jūs nobalsot par starptautisko konvenciju par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par starptautisko konvenciju par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu" pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par- 47, pret - 1, atturas - 1. Nav kvoruma. Deputāti, kuri nepiedalās balsošanā, vai jūs nebūtu tik laipni un to darītu? Deputāt Siliņ, mēģiniet atgādināt kolēģiem! Nav kvoruma. Lūdzu, balsosim vēlreiz! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 1, atturas - 3. Likums ir pieņemts.

Tagad ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"". Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kehris - "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

O.Kehris (LC).

Godātie kolēģi deputāti! Lūdzu jūs paņemt dokumentu nr.2051, no kura ir redzams, ka likumdošanas iniciatīvas kārtībā pieci deputāti - Poča, Seile, Imants Kalniņš, Gundars Bērziņš un Andris Gūtmanis - ir iesnieguši priekšlikumu, proti, izdarīt grozījumus likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)", - papildināt likuma 22.pantu ar 5.punktu tādā redakcijā, ka tiek atbrīvotas no muitas nodokļa piegādes valsts investīciju programmā ietverto projektu realizācijai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Mēs Budžeta un nodokļu komisijas sēdē bijām ar mieru pirmajā lasījumā atbalstīt šo priekšlikumu, par ko visvairāk argumentēti Ministru kabineta vārdā uzstājās tā pilnvarotā persona šajos jautājumos - ministrs Emša kungs, bet tomēr mēs vienojāmies, ka acīmredzot uz otro lasījumu šis priekšlikums tiks precizēts, proti, varbūt nevis Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, bet ka šie ir valsts investīciju programmā ietvertie projekti un ka par tiem ir starpvalstu līgums. Taču pirmajā lasījumā es lūgtu atbalstīt šī likumprojekta pieņemšanu.

Sēdes vadītājs. Jūs savā iesniegumā vēl vienu lūgumu bijāt izteikuši. Vai to nevajag ņemt vērā?

O.Kehris. Jā, es pateicos jums! Mēs komisijas vārdā ierosinājām izskatīt šos grozījumus likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)" kā steidzamu - divos lasījumos.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai par steidzamību neviens nevēlas runāt? Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par ierosināto steidzamību! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 2, atturas - 2. Steidzamība ir pieņemta. Lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā, ja neviens nevēlas debatēt. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 2, atturas - 1. Pieņemts.

Godātais komisijas priekšsēdētāj Ojār Kehri! Vai jūs nebūtu tik laipns un neturpinātu savus pienākumus pildīt no tribīnes?

O.Kehris. Mēs komisijas sēdē atbalstījām ministra Emša priekšlikumu - iesniegt priekšlikumus vienas dienas laikā, dodot tam vienu dienu, ja jūs esat...

Sēdes vadītājs. Bet kad jūs esat iecerējuši otro lasījumu?

O.Kehris. Nākamajā sēdē.

Sēdes vadītājs. Tas ir 19.oktobrī. Nav iebildumu deputātiem? Nav. Pieņemts. Paldies.

Nākošais likumprojekts "Par Aglonas svētvietu", trešais lasījums. Cilvēktiesību komisijas vārdā Antons Seiksts - "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

A.Seiksts (LC).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Cilvēktiesību komisijā uz trešo lasījumu tika iesniegta vesela rinda priekšlikumu, kurus mēs saskaņojām ne tikai ar autoriem, bet arī ar Juridisko biroju. Un Cilvēktiesību komisijas doma šodien ir tāda, ka likumprojekts ir sakārtots juridiski pietiekoši korekti, lai viņu varētu arī pieņemt, bet, skatot pa pantiem, atļaujiet sākt ar virsrakstu.

Cilvēktiesību komisija, kas ir atbildīgā komisija, lika priekšā izteikt nosaukumu šādā redakcijā "Par starptautiskas nozīmes svētvietu Aglonā". Būtībā šis bija Siliņa kunga priekšlikums, ko Cilvēktiesību komisija akceptēja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Pieņemts.

A.Seiksts. Pirmā nodaļa 1.pants. Deputāta Endziņa priekšlikums - izteikt pantu šādā redakcijā: "Aglonas svētvieta ir Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma daļa - kultūras piemineklis un reliģisku svētceļojumu vieta." Komisijā tas ir pieņemts nedaudz precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Pieņemts.

A.Seiksts. 2.panta otrajā daļā ir pieņemts atbildīgās komisijas precizējums, kura tagad skan tā: "Aglonas svētvietā ietilpst bazilikas sakrālās ēkas, svētavots, klosteris, sakrālais laukums un Aglonas kapsēta. Aglonas svētvietas aizsardzības zonā ietilpst citas Aglonas bazilikai piederošās zemes, ēkas un būves."

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seiksts. 3.pantā ir pieņemts deputāta Endziņa priekšlikums - izteikt panta otro daļu šādā redakcijā: "Reliģisko darbību Aglonas svētvietā nosaka Reliģisko organizāciju likums."

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Pieņemts.

A.Seiksts. Tāpat nedaudz mainītā redakcijā ir pieņemts deputāta Siliņa priekšlikums attiecībā uz šī panta trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem. Pieņemts.

A.Seiksts. 4.pantā priekšlikumu nebija. 5.pantā atbildīgās komisijas priekšlikums par 1.punktu ir pieņemts šādā redakcijā: "Nav pieļaujama tādu nodevu noteikšana, kas saistīta ar Aglonas svētvietas apmeklēšanu." Komisijā tas ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. Komisija noraidīja Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu - izteikt 3.punktu šādā redakcijā: "Ar valsts nozīmes pasākumiem saistītie Aglonas svētvietas uzturēšanas izdevumi finansējami no valsts budžeta." Òemot vērā budžeta stāvokli, kā arī dažus citus aspektus, komisija šo obligātuma formu neatbalstīja, tāpēc ir atstāts varbūtības formā - "var finansēt".

Sēdes vadītājs. Frakcija neuzstāj balsot. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Pieņemts.

A.Seiksts. Otrā nodaļa, 6.pants. Te ir deputāta Endziņa priekšlikumi. Ja kolēģi atļaus, es nenolasīšu visus, kas ir daļēji pieņemti. Deputāts Endziņš ir pilnvarojis paziņot, ka viņš piekrīt šādai redakcijai.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu - deputāts Stalts, Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Atklājam debates.

D.Stalts (LNNK).

Godātais Prezidij! Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Pie šī panta, to izlasot, man radās zināmas pārdomas. Ir noteikta Aglonas svētvietas finansēšana, noteikts, kas veido šos finansu līdzekļus, bet nav redzams, kāds ir pārbaudes mehānisms šo finansu līdzekļu izlietošanā. Pirms neilga laika no Aglonas puses bija atbraukuši ļaudis, un viņi pastāstīja par dažām niansēm šajā kopsakarībā. Tad, kad pirmajā lasījumā šis likumprojekts tika virzīts, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā tika uzdots tāds jautājums un tika izteikts vēlējums - redzēt aplēses, kādi tad ir līdzšinējie izdevumi, kas ir tikuši izlietoti, un tā tālāk. Un, lūk, tas ir visai interesants skats.

Jau 1993.gadā Aglonas bazilikai ar Augstākās padomes lēmumu ir tikušas piešķirtas mērķdotācijas - tātad 42 miljoni toreiz (tas ir apmēram 240 000 latu). Tad 1993.gadā Latvijas Valsts banka caur Rēzeknes nodaļu ir devusi kredītu - 350 000 latu, kas, ja šis Aglonas ļaužu teiktais ir tiesa, vēl šobaltdien nav pilnā mērā apmaksāts, bet 1995.gada augustā - es ceru, ka šī informācija nav speciāli kļūdaina dota, bet tāda ir, - ir saņemti turpat 200 000 latu. Tātad četros gados apmēram 900 000 latu ir izsniegts no valsts. Darbs ir veikts milzīgs, bet jāpiebilst, ka ir bijuši arī cita veida ziedojumi un tie, protams, ir minēti, ka tādi ir pieļaujami. Tos ziedojušas gan fiziskās, gan juridiskās personas un tā tālāk. Protams, arī Vatikāns. Un, lūk, mans vēlējums būtu, lai likumprojektā, kurš paredz valsts budžeta līdzekļu izlietojumu ar valsts nozīmes pasākumiem saistīto izdevumu segšanai, parādītos arī norma, kādā veidā tad varētu tomēr paskatīties, kā tiek izlietoti šie valsts budžeta līdzekļi un kurš par ko atbild. Šādā gadījumā, ja tāda norma nav paredzēta, es atturos balsot par šādu likumprojektu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāti vairāk nav pieteikušies runāt. Lūdzu referentu!

A.Seiksts. Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Jums, Stalta kungs, ir taisnība, jo zināma neskaidrība valsts budžeta piešķirto līdzekļu izlietojumā tiešām ir pastāvējusi. Taisni tāpēc mēs ierakstījām, pirmkārt, ka tas notiek tikai ar Finansu ministrijā apstiprinātu tāmi, un, otrkārt, skaidriem, konkrētiem mērķiem - drošībai, satiksmei, medicīniskajai aprūpei svētceļojuma laikā, un nekam citam. Taisni tādēļ, lai būtu šī skaidrība, mēs to ierakstījām. Paldies par jūsu piezīmi, bet es ļoti lūgtu atbalstīt komisijas redakciju tajā ziņā, ka turpmāk šīs neskaidrības, es atļaujos cerēt un būt pārliecināts, tiks novērstas. Lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Es atvainojos, jūs vēl neatbildējāt uz jautājumu - kas kontrolēs? Valsts kontrole kontrolē budžeta izlietojumu.

A.Seiksts. Finansu ministrija, valsts kontrolē, likumdošanā paredzētajā kārtībā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par otrās nodaļas "Aglonas svētvietas finansēšana" 6.panta redakciju, ko iesaka komisija! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 4, atturas - 14. Nav kvoruma. Lūdzu zvanu! Balsosim vēlreiz! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 5, atturas - 18. Pieņemts 6.pants. Lūdzu, tālāk!

A.Seiksts. Paldies. Šajā pašā pantā ir deputāta Endziņa priekšlikums, kuru komisija pieņēma, ieliekot to 5.panta 1.punktā. Citu priekšlikumu šajā pantā nav.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Nav. Pieņemts. Tālāk!

A.Seiksts. 7.pantā ir divi priekšlikumi. Ir deputāta Endziņa priekšlikums. Kolēģi, kas seko, piekritīs, ka varbūt nav vajadzības visu nolasīt. Un ir deputāta Siliņa priekšlikums. Tā kā šie priekšlikumi nav konfrontējoši, bet tomēr atšķiras, komisija apstājās pie deputāta Siliņa priekšlikuma un akceptēja to kā piemērotāku.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu?

Nav. Pieņemts.

A.Seiksts. 8.pantā priekšlikumu nav. Trešā nodaļa, 9.pants. Atbildīgā komisija izslēdza vārdus "Aglonas bazilikas pilnvarotās personas". Tas bija Endziņa kunga priekšlikums, kuru komisija akceptēja, ka pilnvarotās personas izraidīšanas jautājumos tomēr regulē valsts, nevis sabiedriskās vai tamlīdzīgas organizācijas. Tas ir pieņemts.

Tad ir pieņemts arī Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums - pirmajā teikumā svītrot vārdus "sakrālo ēku un sakrālā laukuma robežās".

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem. Lūdzu, tālāk!

A.Seiksts. 10. pantā ir Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums - svītrot ceturtajā daļā vārdus "Aglonas pagasta padome". Komisija to nepieņēma nevis tāpēc, ka neatbalstītu būtību vai neizprastu šā priekšlikuma jēgu, bet tāpēc, ka mēs visus šos saskaņošanas jautājumus esam pacēluši Katoļu baznīcas vadības un Ministru kabineta līmenī. Un pats par sevi ir saprotams, ka šajā gadījumā tas ir automātiski, (Starpsauciens no zāles: "Kas ir automātiski?") ka pagasta padome tāpat kā rajona padome saskaņā ar Pašvaldību likumu nevar būt izslēgta no procesa, bet saskaņošanas augstākais līmenis visos jautājumos ir Ministru kabinets un kūrija. Tikai tāpēc.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Nav. Pieņemts.

A.Seiksts. Paldies. Par pārejas noteikumiem ir deputāta Endziņa priekšlikums - izslēgt 1. un 2.punktu - ir pieņemts, jo tas ir iestrādāts pašā likumā. Vairāk priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Aicinu kolēģus nākt un ņemt dalību balsošanā. Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par Aglonas svētvietu" pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 2, atturas - 14. Likums ir pieņemts.

Tālāk - likumprojekts "Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm pilsētās". Trešais lasījums. Andrejs Siliņš - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

A.Siliņš (LC).

Augsti godātie Prezidija locekļi! Godātie kolēģi! Šis likumprojekts ir sagatavots trešajam lasījumam mūsu komisijā pēc... Paldies. Tagad ir labāk dzirdams. Šis likumprojekts ir sagatavots Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā trešajam lasījumam, ievērojot ļoti lielo diskusiju, kas notika, izskatot likumprojektu otrajā lasījumā. Tādēļ komisija konsultējās ar juristiem, to skaitā arī ar Saeimas Juridiskā biroja pārstāvjiem, jo, lai šis likumprojekts, pārtapdams par likumu, iegūtu patiesu juridisku spēku, bija precīzi jādefinē pantu nosaukumi. Un pēc tam mēs kopīgi nonācām pie secinājuma, ka tā precizitāte var tikt panākta tikai tad, ja pantos parādās tieši šis termins "objekti". Un objekti ir jānodefinē viennozīmīgi šajā likumā, savādāk šis likums turpmāk varētu būt ar pamazinātu juridisku spēku. Līdz ar to otrajā lasījumā pieņemtais 1.pants ir pārtapis trešajā lasījumā par trim atsevišķiem pantiem. Un ir arī papildināts šis panta sastāvs ar dažiem priekšlikumiem, kurus ir iesnieguši gan deputāti, gan Kultūras ministrija. Līdz ar to ir arī mainījusies pārējo pantu numerācija, un tagad likumprojektā kopumā ir septiņi panti.

Diemžēl, sagatavojot likumprojektu, tika pieļautas pāris tehniskas nepilnības, un tās tika vēlāk izlabotas. Tādēļ tās izraisīja nelielas izmaiņas likumprojekta 8. un 9.lapaspusē ( šīs izmaiņas ir pievienotas kā dokuments nr. 2066A) un arī 12.lapaspusē (kuras pašreiz ir pievienotas kā dokuments nr. 2066B). Bet pamatdokuments ir dokuments nr. 2066. Ar šā dokumenta izskatīšanu lūdzu uzsākt likumprojekta pieņemšanu.

Pirmais ir deputāta Ābiķa priekšlikums - izteikt likumprojekta nosaukumu šādā redakcijā: "Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm". Komisija neizteica savu slēdzienu, bet es personīgi atbalstu šo priekšlikumu. Lūdzu arī Saeimu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Siliņa kungs, vai mēs otrajā lasījumā nebalsojām par šo priekšlikumu?

A.Siliņš. Formāli mēs par tieši šādu priekšlikumu nebalsojām, bet pēc būtības kaut kas tuvs bija. Es ceru, ka deputāts Ābiķis varēs pamatot, kādēļ viņš tomēr uzskata, ka šis ir jauns priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Vārds Dzintaram Ābiķim - "Latvijas ceļš". Lūdzu! Uzsākam debates par jūsu priekšlikumu.

Dz.Ābiķis (LC).

Cienījamie kolēģi! Otrajā lasījumā formāli tas priekšlikums atšķīrās, bet pēc būtības tas neatšķiras. Tā ka es domāju, ka likums pārkāpts nav, un atgriezties pie šā priekšlikuma un nedaudz izmainīt redakciju, es domāju, var. Kāpēc es vēlreiz aizstāvu šo ideju? Proti, likumprojektā ir minētas tādas iestādes vai organizācijas, kurām atsevišķi objekti atrodas lauku apvidū. Un mēs komisijā konsultējamies - un arī es personīgi konsultējos - ar daudziem juristiem, un visi kā viens apgalvoja, ka nebūtu neviens likums pārkāpts, ja mēs virsrakstu izteiktu tādā redakcijā, un tas arī atvieglotu turpmāk 6.Saeimai šo likumu - es ceru, ka to pieņems, - papildināt arī ar objektiem, kuri atrodas lauku apvidū. Tā ka vēlreiz atkārtoju: neviens likuma pants, citu likumu pants, netiek pārkāpts. Šādu priekšlikumu pieņemt var. Kā piemēru es varētu nosaukt Latvijas Lauksaimniecības universitāti, kam pēc Valsts īpašuma fonda izvērtējuma un valdības pieņemtā lēmuma... pilnīgi iespējams, ka par īpaša statusa objektu tiks pasludināts arī kāds objekts, kas atrodas lauku apvidū. Tāpēc es ļoti lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Neviens nevēlas runāt? Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputāta Ābiķa priekšlikumu - izteikt likumprojekta nosaukumu šādā redakcijā: "Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm". Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - nav, atturas - 7. Nav kvoruma. Zvanu, lūdzu! Aicinu tomēr tos kolēģus, kuri ir zālē, tiešām piedalīties balsojumā, jo tērējam laiku veltīgi. Lūdzu, vēlreiz balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - 9. Pieņemts. Lūdzu, tālāk!

A.Siliņš. Tālāk. Ir otrs priekšlikums - atbildīgā komisija lūdz no otrajā lasījumā pieņemtā 1.panta izveidot 1.pantu, konkretizējot valsts nozīmes izglītības objektus, un izteikt pantu šādi: "Valsts nozīmes izglītības objekta statuss ir šādām iestādēm..." Mēs komisijā pēc ilgākām diskusijām nonācām pie secinājuma, ka šajā likumā var uzrādīt tikai iestādes nosaukumu, nevis adresi, jo, tiklīdz tiek uzrādīta adrese, kaut arī tā ir juridiskā adrese, tas var izraisīt nepatīkamas juridiskas sekas sakarā ar šīs iestādes pārējām sastāvdaļām, kurām ir citas adreses, un tas var tikt pārprasts, un var rasties problēmas. Piemērs ir Latvijas Universitāte: ja mēs uzrādītu tikai šo adresi - Raiņa bulvārī 19, - tad šī ģeogrāfiskā vieta tiktu aizsargāta, bet visas pārējās Universitātes ēkas jeb sastāvdaļas netiktu aizsargātas. Šajā redakcijā tiek aizsargātas visas Universitātes ēkas. Tāpat tas ir izdarīts arī ar pārējām šīm otrajā lasījumā pieņemtajām iestādēm, un īstenībā šeit ir paplašināta vārda "objekts" nozīme un termins "objekts" ietver visu iestādi. Tādā veidā mēs atradām šo iespēju. Saprotam, ka šādi parādās iespēja tiešām aizsargāt šos visiem zināmos objektus. Komisijas ieteiktajā variantā ir iestrādāti vēl papildus daži izglītības objekti, kurus savā iesniegumā uzrādīja Kultūras ministrija, ar ministra parakstīto vēstuli. Diemžēl šī vēstule pienāca vēlāk, nekā bija noteikts priekšlikumu iesniegšanas termiņš, un tādēļ šeit tie nav parādīti kā atsevišķi priekšlikumi, bet ir tikai papildinājums šajā sarakstā.

Faktiski jau atkārtoti tiek otrajā lasījumā... pamatā tiek atkārtots otrajā lasījumā pieņemtais objektu jeb iestāžu saraksts, vienīgi ir sakārtota numerācija un izdalīts atsevišķs pants. Komisijas vārdā lūdzu deputātus atbalstīt šo mūsu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos! Mēs apspriežam strikti pa pantiem. Atklājam debates par 1.pantu. Lūdzu - Imants Kalniņš, Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcija! Es atvainojos, ir jālasa iesniegums sēdes vadītājam.

Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcija! Imants Kalniņš nogādāja šo iesniegumu Sekretariātā. Ļoti atvainojos!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Protams, izglītības un kultūras objektiem ir jābūt zināmai prioritātei un ir jānosaka šo valstiski nozīmīgo objektu statuss. Bet, salīdzinot otrā lasījuma tekstu ar trešajā lasījumā piedāvātajiem priekšlikumiem, kurus ir izstrādājusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, ir redzamas ļoti būtiskas izmaiņas. Šeit vispār vairs nav teksta. Šis likums ir pārvērties par sarakstu, kurā ir nosaukti valsts nozīmes kultūras un izglītības objekti. Nav pamatojuma, kas tas īsti ir - valsts nozīmes objekts, un likumā vairs nav noteiktas tās prioritātes, kas ir tad, ja šis objekts ir iekļauts šajā valstiski nozīmīgo objektu sarakstā. Iepriekšējā redakcijā bija paskaidrots, ka šādā gadījumā šiem objektiem ir tiesības uz zemes piešķiršanu par sertifikātiem attiecībā pret bijušo īpašnieku, taču tagad šīs atsauces vairs nav. Šajā sarakstā ietilpst kā privātpersonām piederoši objekti, tā arī valstij un pašvaldībām piederoši objekti. Tā, piemēram, sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskola "Attīstība" - kas tā tāda ir? Tā ir privāta augstskola, bet tā ir iekļauta šajā valstiski nozīmīgo objektu sarakstā.

Tālāk. Viļānu mākslīgās apsēklošanas stacija. Bez šaubām, tas ir šausmīgi valstiski nozīmīgs objekts, vienīgā no visām mākslīgās apsēklošanas stacijām, kādas ir Latvijā, tieši Viļāniem ir piešķirts šis īpašais un augstais valstiskās nozīmes izglītības objekta statuss.

Vēl viena lieta. Šajā sarakstā ir pazudušas šo konkrēto objektu adreses. Un nākamajos pantos ir pateikts, ka Ministru kabinets var noteikt, kas ir šā objekta sastāvdaļas. Tā, piemēram, Lauksaimniecības universitāte ir šis nozīmīgais objekts, un tai ir jābūt šo objektu skaitā. Bet vai šo objektu skaitā ir jābūt šīs universitātes dzīvojamai mājai attiecībā pret bijušo īpašnieku, vai šo objektu skaitā ir jābūt šīs universitātes garāžām? Par to gan mums būtu jāpadomā. Un tādus papildinājumus var noteikt, pamatojoties uz attiecīgās ministrijas priekšlikumu, Ministru kabinets.

Tātad es uzskatu, ka šajā likumprojektā ir būtiski trūkumi. Manā izpratnē, otrais lasījums bija daudz labāk, daudz pilnīgāk sagatavots, un mēs pārtraucam šā likumprojekta steidzamību, lūgdami atzinumu no Juridiskās komisijas un varbūt arī no Juridiskā biroja. Diemžēl ir tikai apgalvojumi, ka šis teksts ir saskaņots gan ar Juridisko komisiju, gan ar Juridisko biroju, bet šādu rakstisku atzinumu nav.

Protams, ir ārkārtīgi grūti kavēties ar šā likuma pieņemšanu, jo zemes piešķiršanas process iet uz priekšu. Bet uz priekšu iet arī šis valsts un pašvaldību īpašumu privatizācijas process, un šajā likumā nav pat ierosinātas nekādas izmaiņas, lai šie nozīmīgie objekti kļūtu par valsts īpašumu privatizācijas procesā un lai uz tiem attiektos kaut kādi īpaši privatizācijas aizliegumi.

Un tāpēc es uzskatu, ka tā koncepcija, pēc kādas ir izstrādāts šis likums, pēc būtības man nav pieņemama. Nav izdarītas arī konsultācijas ar Centrālo zemes komisiju. Tāpēc es atturēšos balsojumā kopumā un tālākā šī likumprojekta apspriešanā nepiedalīšos. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Ojārs Kehris - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

O.Kehris (LC).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Man jāsaka, ka es kā deputāts savas aizņemtības dēļ ar budžetu un finansu likumprojektiem tiešām varbūt neesmu pievērsis šim likumprojektam pirmajā, otrajā lasījumā nepieciešamo uzmanību un pašlaik iznāk runāt jau trešajā lasījumā. Bet tiešām, nedaudz ar to iepazīstoties un redzot šeit tādus formulējumus, kā, pieņemsim, 7.lapaspusē 24. punkts - "Izstāžu zāle "Latvija"", bez adreses, bez kāda precizējuma, - padomāsim, ko tas nozīmē! Cik es zinu, izstāžu zāle... nevis izstāžu zāle "Latvija", bet viesnīca "Latvija" pašlaik ir starptautiskajā tenderī, kas ir publicēts "Financial Times" un citās avīzēs. Izstāžu zāle "Latvija", kā es saprotu, aizņem daļu no pirmā vai kāda cita šīs ēkas stāva.

Tālāk, kādā citā punktā, bija minēts ēku komplekss ap kādas baznīcas drupām. Ko nozīmē "çku komplekss", ja šeit nav pateikts ... šeit nav precīzi norādīta zemes platība, cik tā ir liela.

Tālāk ir minēts Talsu pilskalns, bet tad ir... kāpēc varbūt ne Kolkas rags? Man tiešām liktos, ka, ja ir taisnība tas, ko teica Seiles kundze, - ja nav Juridiskās komisijas un nav arī... vai vismaz Saeimas Juridiskā biroja kompetenta rakstiska slēdziena, šeit drusku vajadzētu uzmanīties... nu diemžēl es saku, ka mēs iepriekš, gatavojot šo likumprojektu, to neesam rūpīgi skatījuši - varbūt sakarā ar vēlēšanām, - bet, redziet, ja attiecībā uz vienu lasījumu var pielikt kaut vai vienu kādu objektu klāt šādā sarakstā... es saprastu, ka te būtu jābūt pamatīgai dokumentu paketei klāt, kur ir redzams, cik liela ir tā teritorija. Jo, ja te ir minēts kultūras muzejs "Dauderi", droši vien, ka tā tam arī noteikti ir jābūt, bet precīzi cik liela ir tā zeme... un tad, teiksim... jā... Nu, un es jau dzirdu, ka kāds domā, ka būtu labi, ja būtu minēts arī Benjamiņa nams vai Maikapara nams, kuriem arī ir sava kultūras vai kāda savādāka nozīme. Kādreiz Godmaņa kungs parakstīja tādu rīkojumu, ka pēc saraksta visi uzņēmumi, kas atrodas pašvaldību bilancē, pāriet viņu īpašumā. Un pēc tam, protams, juristiem tur bija ko darīt un būs - laikam vēl kādus septiņus līdz septiņdesmit gadus.

Es tiešām... protams, ja Juridiskā biroja cilvēki saka, ka šeit viss ir kārtībā, es varētu par to balsot, bet, ja nē, manuprāt, būtu vēlams to atlikt kaut uz nedēļu, lai saņemtu šos slēdzienus, lai nerastos pārpratumi un nerastos bažas. Jo pats par sevi jau tas mērķis noteikti ir vajadzīgs, un, nenoliedzami, ir ļoti daudzas izglītības un kultūras iestādes, kurām tas noteikti ir nepieciešams. Bet vai tas saraksts ir tiešām pārdomāts? Jo kaut vai... es saku - ko nozīmē šis punkts "Izstāžu zāle "Latvija"" un kādā veidā tas ir saskaņots ar šo kopējo ēkas kompleksu? Un ir arī vairākas citas lietas. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Deputāt Kehri, vai es varu fiksēt, ka jūs ierosināt atlikt?.. Paldies.

Lūdzu! Ilga Kreituse - Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

I.Kreituse (DPS).

Cienījamie kolēģi! Es gribētu atbalstīt abus iepriekšējos runātājus, jo šodien saņemtais likumprojekts trešajā lasījumā, manuprāt, ir pilnīgi jauns dokuments, veidots pēc citiem principiem, un ir vismaz trīs reizes lielāks, nekā ir bijis līdz šim. Un jautājums jau ir par šiem principiem, ko mēs runājam. Jo, ja mēs ierakstām tikai iestādes nosaukumu, tad kaut vai šo divu nedēļu laikā, kamēr šo likumu Valsts prezidents parakstīs un izsludinās, tā pati privātā skola var ieņemt, sarunājot ar pašvaldībām, vismaz vēl 3-4 ēkas, un viss būs kārtībā, ja adreses nav pieliktas klāt.

Mēs baidāmies no likuma apjoma. Mums bija "tranzītlikums", kuram pielikums bija 800 lappuses, bet tas mums netraucēja šo likumu izskatīt un pieņemt. Tāpat arī šeit tam būtu jābūt klāt. Kāpēc man tādas pārdomas radās? Vēl viena aspekta dēļ. Tāpēc, ka šeit, piemēram, Lauksaimniecības universitāte ir fiksēta divas reizes - gan kā universitāte, gan kā Jelgavas pils (pie kultūras objektu uzskaitījuma). Tāpat divas reizes ir fiksēta Bauskas pils. Tad parādās pavisam mistisks objekts, un es nekādi nevarēju iedomāties, kur tāds dabā eksistē - varbūt kāds deputāts zina, - "Valmieras viduslaiku pils". Es zinu tādu mazu, mazu drupu strēmelīti tur pie parka malas, es nekur nezinu Valmieras viduslaiku pili. Pēc tam šinī likumā parādās vēl viens objekts, par kuru es zinu, ka tas ir vismaz četrās izpausmes formās, nevis vienā, - "Raiņa memoriālais muzejs". Es skolas gados četrus apbraukāju, ceļojot pa Latviju, es nezinu, varbūt vēl ir piektais. Tad kurš no tiem ir ielikts iekšā tanī sarakstā?

Es domāju, ka likumprojekts nav pārdomāts, objektu nosaukumi ir bez adresēm, un šādā, piedodiet man, nesagatavotā veidā tas šeit nebūtu apspriežams, un es ierosinu tā turpmāko apspriešanu atlikt vismaz uz nedēļu.

Sēdēs vadītājs. Jānis Vaivads - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

J.Vaivads (LC).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es saprotu, ka šis likums taps - arī tad, ja mēs to atliksim, taps ar lielām grūtībām, tas top ar lielām grūtībām. Bet kas, manuprāt, šeit ir būtiskais?

Pirmkārt, vajadzētu izvērtēt tos līmeņus - to, kas jādara Saeimai, un to, ko var tiešām darīt Ministru kabinets. Ja mēs pievērsīsimies konkrētām adresēm, tad tik tiešām mēs Saeimā būsim spiesti lemt par katru šķūnīti vai par katru garāžu. Tādēļ iet uz tādu variantu, ka mēs šajā likumā fiksējam visu objektu izvērstu sarakstu, ietverot katru objektu, - manuprāt, tas ir pilnīgi neloģiski. Tādēļ arī šī funkcija tiek deleģēta Ministru kabinetam. Mēs Saeimā fiksējam tikai to juridisko personu sarakstu, kas var pretendēt uz valsts nozīmes izglītības un kultūras objektu statusu. Tādam ir jābūt pamatprincipam. Un tālāk jau konkrētais objektu saraksts, precizētais variants, top Ministru kabinetā, atsaucoties tiešām uz likumu, kur ir definētas tieši šīs juridiskās personas.

Man ir jāpiekrīt, ka tā vēlme pasargāt daudzus objektus no nepārdomātas privatizācijas, šā procesa priekšā neaizsargātus daudzus nozīmīgus objektus, - ka tā arī Kultūras ministrijā ir bijusi daudz lielāka nekā spēja to juridiski sakārtot, un tiešām mums likumprojektā ir dažas vietas, kur mēs esam sajaukuši juridisko personu ar konkrētu vietu jeb konkrētu objektu. No šāda viedokļa, šis likumprojekts pagaidām tiešām nav pilnīgi līdz galam izslīpēts, un mans priekšlikums būtu - ja to Kārtības rullis pieļauj, es to nezinu precīzi, - tiešām vēl uz nedēļu atlikt šā likumprojekta izskatīšanu un izslīpēt to, un ņemt vērā tos iebildumus, kas jau tagad ir izskanējuši, un saglabāt šo principu, tas ir, to, ka mēs fiksējam to juridisko personu sarakstu, nenosaucot objektus (jo to mēs nevaram atļauties, tas būtu pārāk apjomīgi), lai mēs te kaut ko izdarītu, un likumu pieņemt, un pēc tam uzticēt Ministru kabinetam sakārtot pārējo - līdz katram konkrētajam objektam.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Tur nav nekādu šaubu - Kārtības rullī ir tāds pants, kurš nosaka, ka pirms balsošanas pēc būtības izšķirami priekšlikumi par lietas atlikšanu, nodošanu atpakaļ komisijai, papildu ziņu ievākšanu un tamlīdzīgi. Tas ir 136. pants, un mūsu līdzšinējā prakse bija tāda, ka šo pantu var pielietot pirms balsojuma par katru pantu vai panta daļu. Tāpēc, līdzko debatētāju pulks saruks vai viņu nebūs, tā mēs tūlīt ķersimies pie šā priekšlikuma izlemšanas, tas ir, pie balsojuma.

Lūdzu - ministrs Gaigala kungs!

J.Gaigals (izglītības un zinātnes ministrs).

Labdien, godājamo priekšsēdētāj! Labdien, deputāti! Runājot par šo kultūras, izglītības un zinātnes objektu sarakstu, es pilnīgi piekrītu, ka par to variantu, kāds viņš tagad ir sagatavots trešajam lasījumam, var rasties jautājumi, un līdz ar to ir pilnīgi pamatots Seiles kundzes, Kehra kunga un arī Kreituses kundzes priekšlikums tajā variantā, kāds viņš ir sagatavots uz trešo lasījumu, ka tur būtu jāprecizē un jādabū nedēļas laikā šis papildu atzinums. Bet pastāv arī vēl viens variants, kuru es gribēju likt priekšā. Otrajā lasījumā ir to objektu saraksts, kurš tika izskatīts Ministru kabinetā un kurā ir uzrakstītas juridiskās adreses un šo mācību iestāžu juridiskie nosaukumi, kādi viņi ir pašreiz. Es saprotu, ka katrā likumā ir iespējams nepieciešamības gadījumā arī izdarīt papildinājumus, un tas nozīmē, ka, ja pie šī otrā lasījuma varianta pēc kāda laika būs nepieciešams kaut ko pievienot, tad to var izdarīt. Līdz ar to mans priekšlikums ir - absolūti vienkārši paskatīties otrā lasījuma variantu un, ja tas ir iespējams, to pieņemt arī trešajā lasījumā, tāpēc ka šis likums ir nepieciešams tā vienkāršā iemesla dēļ, ka tām mācību iestādēm, kuras reāli funkcionē, ir vajadzīga zināma valsts aizsardzība. Un runa ir par šo izglītības, kultūras un zinātnes objektu tīklu, kas pašreiz ir valsts pārziņā, un caur šīm visām iestādēm valsts realizē savu politiku izglītībā, kultūrā un zinātnē. Tie priekšlikumi, kas ir ienākuši vēlāk, teiksim, ieslēdzot arī kultūras pieminekļus, ir vienkārši principiāli nepareizi, jo runa nav par kultūras pieminekļiem, bet runa ir par reāli funkcionējošām mācību un zinātnes iestādēm. Un tātad vēlreiz aicinu vienkārši pieņemt otro variantu izskatīšanai trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Tas tā varētu būt, ja nebūtu priekšlikuma - atlikt. Ir priekšlikums - atlikt, un tas būs pirmais balsojams. Es vienkārši varu teorētiski izteikt savu viedokli par ministra kunga priekšlikumu - tas ir interesants priekšlikums, bet no teorētiskā viedokļa tādu lietu var panākt tad, ja nav šāda priekšlikuma - atlikt, un to var panākt, balsojot par katru pantu un noraidot visus priekšlikumus. Es tagad runāju teorētiski, ka visi priekšlikumi tiek noraidīti, un tad paliek otrais lasījums, bet tādā veidā, ka balso par otro lasījumu, neņemot vērā trešajam lasījumam iesniegtos priekšlikums, to nav iespējams darīt.

Par procedūru Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu! Debatēt? Jūs teicāt, ka jūs nepiedalāties vairs debatēs. Par procedūru - jā, lūdzu! Es pareizi tad esmu pateicis...

A.Seile (LNNK).

Jā, par procedūru! Es domāju, ka Gaigala kunga priekšlikums būtu ļoti loģisks, jo ar šo likumu nevar kavēties, tā kā zemes reforma rit uz priekšu. Otrā lasījuma tests, bez šaubām, bija daudz optimālāks ar visām adresēm un arī ar atsauci uz konkrētiem likumiem, attiecībā uz kuriem šīm iestādēm būtu īpašs statuss, uz kuru darbību būtu īpašs statuss, bet tikai ir viena nelaime - tomēr tas loks otrajā lasījumā, kurš tika piedāvāts, ir nedaudz par šauru, konkrēti tur trūkst kaut vai visu arhīvu ēku, un tāpēc acīmredzot nevar šajā ceturtdienā tomēr par viņu nobalsot. Šis balsojums būtu jāatliek līdz nākamajai sēdei, bet ministrijai rūpīgi jāpiestrādā pie likuma teksta. (Starpsauciens no zāles: "Balsojam...")

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par valsts nozīmes..." Es atvainojos, par atlikšanu. Pagaidiet, kāpēc jūs mani apstādināt? Tas attiecas uz jums! Es vēl nepateicu, ko mēs gribam darīt, bet man jau izsaka priekšlikumus, ko darīt. Redzat nu, kā iznāk, ka jūs, būdams komisijas priekšsēdētājs, Siliņa kungs, sākāt vispārīgi un arī deputāti runāja vispārīgi, bet tagad mums it kā būtu jānobeidz un jādod vārds jums kā referentam - bet par ko? Vispārīgi nevar, bet ir priekšlikums - atlikt, un par atlikšanu viens runā "par" un viens - "pret", bet jūs gribat noslēguma vārdu par debatēm, kuras bija. Diemžēl ir jādod šis vārds, bet mēs tā īsti nedebatējām par pantu, mēs debatējām vispār. Labi, arī vispārējās debates esam pabeiguši un runā referents.

A.Siliņš. Augsti godāto Prezidij, godātie kolēģi! Es tiešām gribētu informēt par to darbu, kas tika darīts, un saņemt arī zināmu izpratni no kolēģu puses. Balsojums, protams, to parādīs. Šeit tik tiešām konsultācijas ir bijušas gan ar Juridiskās komisijas priekšsēdētāju, gan ar Juridisko biroju. Droši vien birokrātijas līmenis mūsu komisijā nav tik lielā cieņā, tāpēc mēs neesam visur rakstveida atzinumus saņēmuši, bet acīmredzot - dzīvi dzīvo, dzīvi mācies! Kas attiecas uz to, ka likums tiešām ir nepieciešams, es tikai gribu pateikt jeb atgādināt tos pašus piemērus, kuri bija aktuāli, jau runājot par otro lasījumu, un situācija ir tāda, ka...

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos, debates var būt tikai par 1.pantu.

A.Siliņš. Jā.

Sēdes vadītājs. Un arī noslēguma vārdā jums jārunā par 1.pantu, jo es jau pieļāvu kļūdu kā sēdes vadītājs, atļaudams jums runāt vispār un kopumā pēc ievada. (No zāles deputāts M.Budovskis: "Runājot un domājot par 1.pantu.")

A.Siliņš. Runājot par 1.pantu un arī par to domājot, šeit viss būtībā tiešām ir ietverts šajā mūsu komisijas ieteiktajā jaunajā variantā. Un tā ir tāda, ka šis objekta statuss ir jānosaka iestādēm, bet nevar būt tā, kā ir pieņemts otrajā lasījumā, ka iestādes sastāv no objektiem. Tādā gadījumā šim likumam nav juridiska spēka tā tālākajā lietojumā, kā to mums izskaidroja Juridiskā biroja kolēģi.

Par situāciju. Ja 1.pantā minētie objekti šodien netiek atzīti par valsts nozīmes objektiem, tad virknei šo objektu, it sevišķi tas attiecas uz zinātniskajām iestādēm, rodas, es gribētu teikt, ļoti smagas finansiālas problēmas. Konkrēti tie ir institūti, kur jau ir uzliktas ļoti lielas nomas maksas, jo zeme pilsētās ir paspēta privatizēt, un tiesa, pēdējā tiesa, būs pirms nākamās ceturtdienas. Var jau būt, ka vēl var kaut ko iztiesāt arī pēc pēdējās tiesas - to es nezinu. Šeit es tomēr uzskatu, ka ir iespējams šodien arī apskatīt šo sarakstu, jo saskaņā ar Kārtības rulli ir iespējams balsot par jebkuru apakšpunktu atsevišķi, un, ja deputāti uzskata, ka kāds no komisijas ierosinātajiem apakšpunktiem nav cienīgs tur būt, tad viņu var izbalsot, ja viņš nav bijis nobalsots arī otrajā lasījumā. Pamatā tie tiešām ir kultūras objekti, kuri parādījās šeit klāt, bet attiecībā uz zinātnes objektiem tie pilnīgi sakrīt ar otro lasījumu, bet trešajā ir tikai formā izmaiņa. Es pilnīgi piekrītu deputāta Vaivada teiktajam, ka Saeimā laikam būtu neiespējami definēt pēdējo ģeogrāfisko vietu katrai iestādei kā objektam, mēs šeit to nepaspētu izdarīt vairākos mēnešos. Bez tam es gribu atgādināt, ka šādā veidā to sarakstu mēģināja sastādīt Ministru kabinets un ka apmēram pusgada laikā arī tur nonāca pie tāda paša secinājuma, ka ir jālieto juridiskās adreses. Tas diemžēl izrādījās juridiski nekorekts, jo korekti ir lietot tikai šo iestāžu nosaukumus un atzīt šīs iestādes par objektiem. Acīmredzot balsojums izšķirs, vai mēs šodien tālāk skatīsim vai to izdarīsim pēc nedēļas. Tātad es paļaujos uz jūsu izpratni. Paldies. (Starpsauciens no zāles: "Balsojam.")

Sēdes vadītājs. Tagad, lūdzu, par priekšlikumu - atlikt izskatīšanu un nodot atpakaļ komisijai. Viens runā "par", viens - "pret". 5 minūtes katram runātājam. Nav deputātu, kuri vēlētos runāt. Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu - atlikt izskatīšanu un nodot atpakaļ komisijai. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 9, atturas - 5. Lēmums ir pieņemts. Likumprojektu nododam atpakaļ komisijai.

Nākamais ir "Augstskolu likums", otrais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā Jānis Vaivads, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

J.Vaivads (LC).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Tātad jums ir izsniegts dokuments nr.2067, bet, pirms mēs sākam darbu pie šī apjomīgā likumprojekta otrajā lasījumā, man ir jāatvainojas, ka tiešām, sagatavojot šo likumprojektu un rūpīgi vēlreiz skatot arī izsniegto dokumentu, esam atraduši arī tīri tehniskas kļūdas, drukas kļūdas un citus sīkumus, kurus mēs mēģinājām maksimāli pēc tam tomēr novērst, un tāpēc jums ir izdalīts arī dokuments nr.2067-a, kurš faktiski ir tikai iztīrīts no šīm drukas kļūdām, tāpēc būtu priekšlikums strādāt ar dokumentu nr.2067-a, kas būtībā ir tas pats dokuments, bet tikai kvalitatīvāk sagatavots.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, vai visiem ir dokuments "a"? Lūdzu!

J.Vaivads. Pirms mēs sākam izskatīt šo likumprojektu pa pantiem, es gribu atgādināt tos būtiskākos momentus, kuri izskanēja diskusijā jau pirmajā lasījumā un kuri tagad ir ņemti vērā, sagatavojot šo likumprojektu otrajam lasījumam. Pirmkārt, es gribu pievērst uzmanību tam, ka likumprojekta sagatavošanā otrajam lasījumam līdzidarbojās arī pārstāvji no Rektoru padomes un ka lielā mērā tika uzklausīti visi priekšlikumi, kas tika iesniegti Rektoru padomes vārdā. Tāpat arī tika strādāts kopā ar pārstāvjiem no Latvijas Universitātes senāta. Protams, šie priekšlikumi tika arī diskutēti un ir iesniegti kā atbildīgās komisijas vai kā atsevišķu deputātu priekšlikumi.

Vispirms tīri konceptuāli. Viens no būtiskākajiem momentiem, kas izskanēja, debatējot pirmajā lasījumā Augstskolu likumu, bija tieši jautājums par Augstskolu padomes statusu un vietu visā augstskolas sistēmā. Ja atceraties, tad viens no momentiem, kas tika šeit diskutēts, bija tas, lai augstskolu politika jeb augstskolu stratēģija lielā mērā nebūtu saistīta ar kopējo politiku, jo tā tomēr ir daudz ilglaicīgāka, varētu teikt, mazāk nepieciešams saistīt ar īslaicīgu politisko konjunktūru, un tādēļ arī šajā likumā, likumprojekta otrajā lasījumā, īpaša vērība tam tika pievērsta, sagatavojot tieši šo sadaļu, kas tagad izdalīta kā atsevišķa sadaļa tieši par Augstskolu padomi, kas tagad ir pārdēvēta par Augstākās izglītības padomi. Ja jūs atceraties, tad pirmajā lasījumā šīs padomes darbība tika definēta tikai vienā punktā, turpretī tagad šī daļa ir izvērsta.

Vēl arī tika ņemti vērā visi priekšlikumi, ko bija iesnieguši atsevišķi deputāti. Jāsaka, ka to nebija pārāk daudz, bet no frakcijām šinī sakarībā tikai viena frakcija, tas ir, frakcija "Saimnieks", ir iesniegusi savus priekšlikumus.

Tagad atļaujiet pāriet pie izskatīšanas tieši pa pantiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

J.Vaivads. Tātad pirmais priekšlikums ir - uzreiz ietvert lietotos terminus jau kā konkrētu 1.pantu. Šo priekšlikumu komisija ir atbalstījusi. Tas būtu tīri no likumprojekta sakārtošanas viedokļa.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Vaivads. Ir tātad deputāta Vaivada priekšlikums - svītrot no terminiem "studiju programma". Studiju programma pēc savas būtības nav termins, bez tam šajā likumprojektā 58.pants ir veltīts tieši izvērstam studiju programmas raksturojumam. Līdz ar to nebūtu pamata viņu vienkārši definēt kā terminu un ietvert šajā terminu sarakstā, jo tam ir veltīts vesels pants.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

J.Vaivads. Līdzīgi ir ar studiju programmas akreditāciju. Te ir vesels pants par studiju programmas akreditāciju - kas tā ir par procedūru, kas to veic, kādā kārtībā, tātad tam ir veltīts atsevišķs pants. Līdz ar to vajadzētu svītrot no terminu saraksta.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

J.Vaivads. Analoģiski ir ar studiju programmu licencēšanu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Vaivads. Līdz ar to 1.pants ir komisijas piedāvātajā variantā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, par 2.pantu!

J.Vaivads. Par 2.pantu priekšlikumu nav.

Tālāk ir jāseko ļoti uzmanīgi numerācijai, jo līdz ar to, ka mēs iekļaujam terminus tagad kā 1.pantu, protams, mainās numerācija.

Nākošajā pantā...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, jūs tad varbūt sauciet divus ciparus, jo tad deputātiem būs ērtāk.

J.Vaivads. Iepriekšējais 2.pants, tagadējais 3., ir "Augstskolas". Ir deputāta Kokina priekšlikums par to, ka universitātes var būt arī tādas iestādes, kur var izveidot, kur ir iespēja izveidot vairākas stabilizācijas padomes atšķirībā no tā, kas ir teikts pašā pantā, - ka tādas var būt universitātes, kur eksistē šīs vairākas habilitācijas padomes. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu, tieši tādēļ, ka, ja reiz ir iespēja izveidot habilitācijas padomes tādā augstākajā mācību iestādē, tad tas ir jādara un nav nekāda pamata, teiksim, viņas neveidot un turēt kaut kādu tikai potenciālu iespēju un pēc tā raksturot, kas šī ir par augstāko mācību iestādi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Pieņemts.

J.Vaivads. Ir papildinājums (pēc iepriekšējās numerācijas) 2.pantā - trešo rindkopu papildināt ar piedalīšanos zinātniskajos projektos, forumos un konferencēs, ts ir, lai pilnīgāk raksturotu universitātes.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Vaivads. 3.pantā pēc iepriekšējās numerācijas jeb tagadējā 4.pantā ir frakcijas "Saimnieks" priekšlikums, ka studiju saturu nepieciešams saskaņot ar Izglītības un zinātnes ministriju vai ar citu ministriju, kuras pārziņā ir augstākā mācību iestāde. Šis priekšlikums ir zināmā mērā pamatots, it sevišķi tad, ja mēs runājam par profesionālās izglītības augstākajām mācību iestādēm. Tieši tad šī mācību satura profesionālā līmeņa izvērtēšana, protams, ir nepieciešama. Tikai ir jautājums - kādā veidā to darīt? Un vai ministrija kā valsts pārvaldes institūcija ir tā, kas tiešām tad arī nosaka, spriež par šo mācību saturu? Principā akreditācijas process pats par sevi tad arī ir tas process, kas izvērtē gan šo studiju programmu saturu, to būtību un atbilstību līmenim, un lielā mērā mums ir jāorientējas uz to. Es pieļauju, ka nākotnē šis precizējums būs nepieciešams, kādā veidā iesaistīt profesionālās organizācijas tieši augstākās izglītības satura izvērtēšanā, bet es nekādā gadījumā nepiekrītu tam ceļam, ka mēs gribam augstskolu sistēmu atkal sadalīt pa atsevišķām nozarēm ar ministriju resoru sadalījumu. Tas nav, manuprāt, pareizais izvēles ceļš, ņemot vērā arī to, ka mēs jau pamazām pamazām tiekam vaļā no atsevišķu šauru nozaru ministrijām, tāpēc mums arī augstskolu sistēma tomēr ir jāatbrīvo no ministriju resorisma. Bet tas, ka ir jābūt iesaistītām arī profesionālajām organizācijām, pati par sevi šī ideja ir atbalstāma, turpretī es neatbalstu ideju, ka tas ir jādara ar ministrijas starpniecību.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Ilga Kreituse - Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija. Lūdzu!

I.Kreituse (DPS).

Cienījamie kolēģi! Es vispirms negribētu piekrist Vaivada kungam, ka mēs pamazām tiekam vaļā no atsevišķu nozaru ministrijām. Bet es gribu redzēt, kad mēs tiksim vaļā no Labklājības ministrijas, kad mēs tiksim vaļā no Zemkopības ministrijas un kādas vispārējās ministrijas aizvietos. Mums jau viena otra ministrija veiksmīgi ir aizvietota, un tagad mēs esam atjaunojuši departamentus. Bet runa jau ir ne tikai par to. Tad kādā veidā tiks realizēts šā paša likuma 82.pants, kur ir noteikts: "Valsts kreditē studijas augstskolās atbilstoši reālajai nepieciešamībai pēc noteikta veida speciālistiem"? Kas noteiks to, cik speciālistu valstī ir reāli nepieciešams? Kas tie būs, kas noteiks, cik valstī reāli ir nepieciešams ārstu, medmāsu, cik ir reāli nepieciešams augstākās izglītības, lauksaimniecības darbinieku un tā tālāk, un tā tālāk? Nerunājot par privātām struktūrām. Kas to veiks tādā gadījumā? Ja nepieņem šāda veida labojumu, tad ir jālabo citi panti, jo tie ir savstarpējā pretrunā šodien. (Starpsaucieni no zāles: "Brīvais tirgus! Valsts pasūtījums?")

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Neviens nevēlas. Debates esam pabeiguši.

J.Vaivads. Ja drīkst, es atbildēšu deputātes Kreituses teiktajam.

Sēdes vadītājs. Tātad jūs tagad, pirms balsošanas, runāsiet kā referents? Lūdzu!

J.Vaivads. Jūsu teiktais ir pilnīgi atšķirīgs no tā, par ko patlaban ir jūsu priekšlikums šajā pantā. Ir runa par mācību saturu. Jā, ja mēs runājam par studentu skaitu, kas tiks apmaksāts no valsts budžeta, un tā tālāk, likumā ir teikts, ka augstskolu padomes ir kompetentas arī šajā ziņā. Bet šeit ir runa par mācību saturu. (No zāles deputāte I.Kreituse: "Ja valsts maksā, tad arī pasūta.")

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Procedūra un Kārtības rullis ir jāievēro. Vairāk nevaram runāt par šo priekšlikumu, jo debates mēs pabeidzām un referents teica galavārdu. Un tagad, lūdzu, balsosim par Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas priekšlikumu - papildināt otro daļu ar šādu tekstu: "Studiju saturu nepieciešams saskaņot ar Izglītības un zinātnes ministriju vai citu ministriju, kuras pārziņā ir augstākā mācību iestāde." Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 11, atturas - 22. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, tālāk!

J.Vaivads. Nākamajā pantā ir Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas priekšlikums - svītrot panta otrajā daļā vārdu "apkalpojošās". Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

J.Vaivads. Tālāk. Ir Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas priekšlikums - panta ceturtajā daļā aiz vārda "augstskolas" iestarpināt vārdus "organizē savu darbu sabiedrības interesēs un". Arī šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

J.Vaivads. Tālāk ir runa... Kā jūs atceraties, arī pirmā lasījuma debatēs tika uzsvērta nepieciešamība likumā vairāk uzmanības pievērst tieši akadēmiskajai brīvībai un šīm garantijām, un tādēļ ir priekšlikums papildināt 4.pantu ar sesto un septīto daļu, kurās šīs brīvības faktiski ir nostiprinātas.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

J.Vaivads. 5. pantā (vadoties pēc iepriekšējās numerācijas) ir papildinājumi, ko ir iesniegusi Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija. Tas attiecas tieši uz pētniecības brīvības tiesību nostiprināšanu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Vaivads. Tālāk - 6.pants "Augstskolu juridiskais statuss un atribūtika". Ir precizēta šā panta pirmās daļas redakcija, un ir precizēts, kādos gadījumos, kā rīkoties tām augstskolām, kas ir valsts dibinātas, bet vēl nav izgājušas akreditācijas procesu, un kādā veidā tiek izsniegti izglītības dokumenti.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Vaivads. Ir priekšlikums panta trešo daļu izteikt šādā redakcijā: "Valsts akreditēto studiju programmu apguvējiem augstskola izsniedz Latvijas Republikā noteikta parauga diplomu ar Latvijas Republikas valsts ģerboņa attēlu." Arī tas ir ietverts šajā komisijas piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Vaivads. Deputāte Laviņa 7.pantā ir iesniegusi priekšlikumu: "Universitāšu satversmes apstiprina Latvijas Republikas Saeima." Atceros, ka arī pirmā lasījuma debatēs bija būtisks jautājums - vai šis likums pietiekami izvērš un pietiekami atspoguļo to plašo diapazonu, kādas ir mūsu augstskolas, un bija runa par to, ka tomēr ir jābūt starpībai starp, teiksim, vienkāršas profesionālas ievirzes augstskolu un universitāti, kas ir plaša profila akadēmiska mācību iestāde, un arī tās statusam būtu jāatspoguļojas citādi. Šis priekšlikums uz to ir vērsts. Komisijā kopā ar Rektoru padomes pārstāvjiem tika ilgi un gari diskutēts, un komisija izšķīrās atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Ir pieņemts.

J.Vaivads. Atbildīgās komisijas priekšlikums ir mainīt, precizēt šā panta 4.punkta redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

J.Vaivads. 8.pantā ir priekšlikums - papildināt panta pirmo daļu ar otrās daļas pēdējo teikumu un mainīt otrās daļas redakciju, to vienkāršojot.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Vaivads. Arī trešo daļu komisija iesaka izteikt precīzākā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Vaivads. Tīri no panta sakārtošanas viedokļa, būtu nepieciešams arī mainīt otro un trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Vaivads. Tālāk. Ir Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas priekšlikums - 8.panta otro daļu, kas tagad būtu trešā daļa, papildināt ar šādu rindkopu: "Augstskolu un studiju programmu akreditācija Izglītības un zinātnes ministrijai ir jāsaskaņo ar attiecīgajām nozaru ministrijām." Tas ir piedāvātais tās pašas problēmas risinājums, ka arī akreditācija ir jāsaskaņo ar nozaru ministrijām. Šajā ziņā mani iebildumi ir vēl būtiskāki, proti, visā... varētu teikt - pasaulē, bet neuzdrošinos tā teikt... visā Eiropā, akreditācijas process nekad netiek saistīts ar pārvaldes institūciju procesu. Tas ir būtībā neatkarīgs vērtējums. Protams, var notikt, ka tiek piesaistīti speciālisti un profesionāļi no līdzīga profila augstākajām mācību iestādēm, bet tas nekādā veidā netiek saistīts ar vienas vai otras, teiksim, administratīvas iestādes vēlmēm vai priekšlikumiem. Un šinī gadījumā tieši studiju process... studiju programmu akreditācijai pēc savas būtības ir jābūt pilnīgi "atsaistītai" no valsts pārvaldes. Es saprotu, ka Kreituses kundzei būs iebildumi.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Mums tagad ir pārtraukums - veselu pusstundu, līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada

Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Reģistrēsimies kvoruma noteikšanai! Reģistrācija! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 45 deputāti. Lūdzu zvanīt! Lūdzu vēlreiz reģistrēties! Reģistrācija! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 50 deputāti. Turpinām izskatīt Augstskolu likumu. Tagad mēs atklājam debates.

Ilga Kreituse - Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija. Lūdzu!

I.Kreituse (DPS).

Cienījamie kolēģi! Te iznāk tā diskusija, kas bija jau par iepriekšējo pantu...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos. Tagad ir jāskata 8.pants, otrā daļa. Jūsu priekšlikums.

I.Kreituse. Jā. Vispirms jau ir jautājums par augstskolu akreditēšanu. Šeit trūkst viena ļoti svarīga atšķirība - par to, kā laikā un telpā akreditē valsts un privātās augstskolas. Jo šodien ir izveidojusies situācija, ka veselai rindai privāto augstskolu licence ir izsniegta un akreditācijas dokumenti miermīlīgi guļ iesniegti ministrijā, un nav neviena likuma panta, kas noteiktu, cik ilgi var strādāt privātā augstskola bez akreditācijas. Un tad mēs brīnāmies, ka mums ir šādas mācību iestādes. Bet, no otras puses, pašas licencētās privātās augstākās mācību iestādes ar šo oktobra mēnesi un šā likuma pieņemšanu ir nostādītas ļoti īpatnējā situācijā. Akreditēto augstskolu un valsts augstskolu studenti obligātajam dienestam nav pakļauti, bet privāto licencēto, bet neakreditēto iestāžu studenti obligātajam dienestam būs pakļauti. Un šī akreditācija nenotiek vis tāpēc, ka tās ir atzītas kā svērtas un par vieglu atrastas, bet gan tāpēc, ka nav likuma, kas regulē šo procesu. Tas ir pirmais. Tātad šeit būtu jābūt šim dalījumam.

Otrais. Ja mēs runājam par valsts mācību iestādēm, tad - par tām mācību iestādēm, kuras uztur valsts. Principā šodien mācību saturu valsts augstākajās mācību iestādēs neregulē nekas cits, kā tikai Izglītības ministrija. Izglītības ministrija, kuras darbība ir galvenokārt vērsta uz skolu jautājumu un problēmu risināšanu. Ja būtu pieņemts mūsu ieteiktais iepriekšējais labojums, šis varētu pazust, bet mēs jau rēķinājāmies ar to, ka šobrīd, vēl 5.Saeimā, mūsu frakcijai ir ļoti grūti kaut ko "dabūt cauri". Lai no mums pieņemtu un nobalsotu... Tāpēc parādījās šis labojums. Un atkal iznāk tā, ka pazūd gan Labklājības ministrija, gan Zemkopības ministrija, gan visas citas, neviena specialitāte valsts augstskolā neskatās, neregulē, nepārbauda un neseko tam, ko māca. Un beigās parādīsies valsts pasūtījums. Tāpēc šeit nav šīs saskaņotības, un šīm nozaru ministrijām... es esmu ļoti pārliecināta, ka tuvāko desmit gadu laikā mēs nelikvidēsim ne Veselības aizsardzības departamentu, ne Labklājības ministriju, ne Zemkopības ministriju un ka tām valsts mācību iestādēs ir jābūt savai teikšanai par mācību kursu un to saturu, ko māca. Jo mums ir ļoti svarīgi, ko māca Valsts Medicīnas akadēmijā, - vai tur māca, kā cīnīties ar lepru un holēru vai kaut ko tamlīdzīgu, kas mūsu valstij ir mazsvarīgi, vai tur māca, kā cīnīties ar slimībām, kas ir pirmajā plānā mūsu valstī, tepat uz vietas. Tāpēc nedrīkstētu būt šī atrautība.

Otra lieta. Mums taču arī šobrīd ir vidējās mācību iestādes, kas ir pakļautas nozaru ministrijām. Ja mums būtu izveidota vienota sistēma - visa izglītības sistēma būtu pakļauta tikai vienai ministrijai, - tad šis arguments, kuru izvirza Vaivada kungs, būtu spēkā. Bet tā tas šobrīd nav. Mums arī šobrīd izglītības sistēma ir sadalīta pa dažādām ministrijām, un līdz ar to arī šajā ziņā nav šīs savstarpējās koordinācijas, ja mēs augstskolai, tā teikt, principā noņemam to visu nost. Es runāju par valsts mācību iestādēm.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Debates beidzam. Lūdzu referentu!

J.Vaivads. Es lielā mērā varu piekrist Kreituses kundzei attiecībā uz to, ka nav pašlaik noteikts laiks, cik ilgi var strādāt privātas un, es pat teiktu, arī valsts augstskolas, kas vēl nav akreditētas, un es būtu priecīgs, ja Kreituses kundze attiecībā uz trešo lasījumu mēģinātu šo problēmu šajā likumā atrisināt. Un tas būtu iespējams.

Bet attiecībā uz akreditāciju es tomēr domāju, ka nevar teikt, ka šis process vienkārši nenotiek. Faktiski jau Izglītības ministrija arī ir gatava izveidot sev nepieciešamās institūcijas, kas garantētu tiešām neatkarīgu akreditāciju. Pie tam mēs esam parakstījuši vienošanos ar Igauniju un Lietuvu par akreditācijas procesa starptautiskošanu. Proti, tiks piesaistīti arī kaimiņvalstu profesionāļi, lai izvērtētu mācību saturu.

Ja mēs ejam pa to ceļu, ka to dara ministrijas, mēs varam iekļūt ļoti nepatīkamā situācijā, jo no atsevišķu nozaru ministriju puses, piemēram, tiks uzskatīts, ka ekonomisti lauksaimniecībai noteikti ir jāgatavo Lauksaimniecības universitātē, kaut gan varbūt šajā universitātē tas līmenis un spēja gatavot tiešām augstākajai izglītībai atbilstošus ekonomistus var izrādīties par mazu. Es tikai kā piemēru to saku. Ja tādā gadījumā mēs skatāmies tikai ar ministrijas acīm, mēs varam daudzos gadījumos tieši augstākās izglītības līmeņa ziņā nokļūt ļoti nepatīkamā situācijā. Tādēļ šis process praktiski netiks saistīts ar administratīvu pārvaldes institūciju līdzdalību. To dara tiešām profesionāļi, kas vērtē augstākās izglītības līmeni un saturu. Tādēļ paliek spēkā mans priekšlikums - atbalstīt to, ko komisija ir nolēmusi, proti, nepieņemt šo Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas priekšlikumu - papildināt 8.panta otro daļu ar šādu rindkopu: "Augstskolu un studiju programmu akreditācija Izglītības un zinātnes ministrijai ir jāsaskaņo ar attiecīgajām nozaru ministrijām." Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 13, atturas - 18. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk!

J.Vaivads. Nākamajā pantā ir šīs frakcijas precīzēta atsauce uz pantu. Paldies. Tā ir pamatota.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Vaivads. Tālāk. Ir deputātes Laviņas priekšlikums, kas atbilst tam, ko mēs jau pieņēmām, proti, ka universitāšu satversmes un izmaiņas pēc to pieņemšanas pašā augstskolas koleģiālās vadības institūcijā tiek apstiprinātas Saeimā.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Vaivads. Tālāk. Ir atbildīgās komisijas priekšlikums papildināt šo pantu ar jaunu daļu, kurā ir runa par augstskolu saimnieciskās darbības kontroli.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

J.Vaivads. Tālāk - 10. pants (pēc vecās numerācijas). Priekšlikumu nav. 11.pantā ir Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas priekšlikums - aizstāt terminu "apkalpojošais personāls" ar terminu "palīgpersonāls". Es domāju, ka tas ir tāds lingvistisks strīds zināmā mērā, un tomēr ar palīgpersonām es saprotu tiešām kāda noteikta darba darītāju palīgus. "Apkalpojošā sfēra" nav zemāka statusa termins, bet daudz plašāks, un es neredzu pamatojumu runāt par palīgpersonālu, ja ir termins "apkalpojošā sfēra" tieši šādā nozīmē. Es domāju, ka tas ir ietilpīgāks un arī augstāka statusa termins.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Ilga Kreituse - Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija. Lūdzu!

I.Kreituse (DPS).

Cienījamie kolēģi! Es jums gribu teikt tādu piemēru, kas mazliet attiecas uz mums pašiem. Mums Saeimā nav "apkalpojošo cilvēku" - mums ir "deputātu palīgi", nevis "deputātus apkalpojošie cilvēki". Palīgpersonāls ir tas, kas palīdz apkalpot ļoti noteiktu sfēru. Arī tautsaimniecībai ir apkalpojošā sfēra, kurai ir tādas samērā ļoti šauras robežas. Un tāpēc diez vai, Vaivada kungs, jums būtu taisnība - kaut vai, piemēram, tāpēc, ka jums ir palīgs, nevis apkalpotājs.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to debates beidzam.

J.Vaivads. Es domāju, te katrs var izvēlēties, kā viņš saprot katru no šiem terminiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Un balsosim! Balsojam par Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas ierosināto priekšlikumu - aizstāt 11.panta pirmās daļas 2.punktā terminu "apkalpojošais personāls" ar terminu "palīgpersonāls". Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 2, atturas - 16. Būtu pieņemts, bet nav kvoruma. Lūdzu zvanīt!

Godātie kolēģi! Ir tomēr jābalso. Es saprotu, es atvainojos, es nekomentēšu. Lūdzu, balsosim vēlreiz! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 2, atturas - 19. Priekšlikums ir pieņemts. Tālāk!

J.Vaivads. Tālāk. Ir nopietnāk izvērtējams priekšlikums, ko ir iesniegusi frakcija "Saimnieks". Proti...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, - ir jāsaka pilns nosaukums!

J.Vaivads. Jā. Es arī atvainojos. Proti, 12.panta ceturtās daļas pašreizējā redakcijā ir noteikts, ka profesora, asociētā profesora, docenta un administratīvus amatus augstskolās var ieņemt līdz 65 gadu vecumam. Un ir priekšlikums šo redakciju mainīt un noteikt, ka profesora, asociētā profesora un docenta amatos var ievēlēt atbilstošas personas līdz 65 gadu vecumam. Kāda ir starpība? Tātad, ja nosakām, ka līdz 65 gadu vecumam var ievēlēt, tad, ņemot vērā noteikto laiku, - šādā gadījumā tiek arī noteikts, uz cik ilgu laiku šis amats tiek pildīts, tas ir, uz sešiem gadiem, - tas nozīmē, ka mēs ar šādu normu nosakām, ka var līdz 71 gada vecumam pildīt profesora, asociētā profesora un docenta amatus. Kāda ir problēma? Problēma ir tāda, ka, palielinot šo vecumu virs 65 gadiem - arī pati šī robeža, protams, ir diskutējama - mēs mākslīgi kavējam jaunu mācībspēku ienākšanu augstskolās. Ja mēs ņemam vērā to, ka šajā likumā ir iestrādāta norma par emeritus profesora nosaukuma piešķiršanu, tādā veidā nodrošinot iespēju arī pēc 65 gadu vecuma sasniegšanas strādāt augstskolā, ar noteiktas daļas apmaksu... tādā gadījumā, es domāju, šāds priekšlikums nebūtu atbalstāms. Protams, ir arī pretiebildumi, bet katrā ziņā problēma ir - panākt, lai mēs neaizkavētu jaunu mācībspēku ieplūšanu augstskolās. Tāda norma ir daudzu valstu likumdošanā, un bieži vien šī norma ir ļoti stingra, nepieļauj nekādas atkāpes, un tādēļ komisijas priekšlikums ir - neatbalstīt Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Jūs piekrītat vai lūdzat balsojumu? Piekrītat. Iesniedzēji nelūdz balsot par šo priekšlikumu. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Līdz ar to komisijas priekšlikums ir pieņemts.

J.Vaivads. Nākamajā pantā ir tīri redakcionāls priekšlikums - iestarpināt vienu vārdu. Pirmais priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

J.Vaivads. Nākamais priekšlikums sasaucas ar to, par ko mēs nupat runājām. 13.panta otrajā daļā ir skaitli "65" aizstāt ar skaitli "70". Komisija neatbalsta šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tālāk! Mēs esam jau lēmuši vienreiz par to.

J.Vaivads. Jā. Tālāk ir priekšlikums - svītrot 13.panta trešajā daļā vārdu "îstenot". Īss komentārs: noteikt, ka tikai pēc ievēlēšanas profesora vai citā akadēmiskā amatā var īstenot māksliniecisko jaunrades procesu, - es domāju, ka tā nav pieņemama norma, tas ir, mēs it kā aizliedzam nodarboties ar māksliniecisko jaunradi visiem citiem, visplašākajā nozīmē, ja viņi nav, teiksim, profesori vai docenti - un tā tālāk. Ja svītro šo vārdu "îstenot", šī norma iegūs citu raksturu, profesori iegūst tiesības, proti, profesori iegūst tiesības vadīt mākslinieciskās jaunrades procesu augstskolā. Un tad tas atbilst tiešām tai būtībai.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Vaivads. Tālāk. Ir priekšlikums papildināt 13.panta ceturto daļu ar 5.punktu - manuprāt, būtisku punktu, jo tajā ir noteikts, ka viens no profesora galvenajiem uzdevumiem ir jaunās zinātnieku paaudzes sagatavošana.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

J.Vaivads. Tālāk - 14.pants. Ir deputāta Kokina priekšlikums, ka profesoru vietu skaitu nosaka nevis Izglītības un zinātnes ministrija, bet pati augstskola. Es domāju, ka mums ir diezgan bēdīgi precedenti, ka atsevišķās mācību un zinātniskajās iestādēs vēl nesenā pagātnē burtiski kā sēnes pēc lietus savairojās gan profesori, gan arī tika atklātas šādas štata vietas, un līdz ar to šis process var būtiski degradēt un zināmā mērā devalvēt jēdzienu "profesors". Un tādēļ es domāju, ka ir ļoti pamatota šī norma, ka ir šī lieta saskaņojama, tas ir, profesoru vietu skaits dažādos zinātniskajos virzienos ir saskaņojams tomēr ar ministriju.

Sēdes vadītājs. Jānis Kokins - Latvijas Zemnieku savienības frakcija. Pēc tam - Ilga Kreituse, pēc tam - Juris Sinka.

J.Kokins (LZS).

Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie kolēģi! Var jau pārmest, ka vienā augstskolā tā "laktiņa" profesoram ir augstāka, bet otrā - zemāka, taču beigu beigās profesoru raksturo viņa zinātniskā darba rezultāti, un šajā likumā ir strikti noteikts, kas var būt par profesoru. No otras puses, ja mēs nedodam iespēju augstskolai pašai noteikt vēlamo profesoru skaitu, tad augstskolas autonomija kā tāda ir zaudējusi jēgu. Jo - pavērojiet, kas ir ieteikts! Tātad Augstskolu padome to iesaka ministrijai. Padomē noteikti notiks "rîvēšanās", jo katra augstskola mēģinās dabūt vairāk štata vienību, jo tām nāks līdzi finansējums. Otrkārt, ministrija būs tās šķīrējtiesnesis, un viņai gluži vienaldzīga galu galā būs attiecīgās augstskolas attīstība, ja tikai viņa var sadalīt tā, kā tas bija padomju laikos. Vēl jo vairāk, - noliedzot augstskolu autonomiju, faktiski mēs neļaujam viena virziena zinātniskos spēkus, attiecīgā zinātnes nozarē augsti kvalificētus speciālistus, koncentrēt vienā augstskolā, lai veidotu attiecīgo augstskolas zinātnes skolu. Es runāju par zinātniskajām skolām (nejauksim tās ar citām skolām!), kas ir zinātnē kaut kas daudz vairāk nekā pati augstskola. Tādēļ aicinu, kolēģi, atbalstīt augstskolu tiesības noteikt profesoru skaitu pašām. Galu galā augstskola atbild ar savu likteni, ja viņa kļūdās šajā jomā vai - vēl jo vairāk - ja viņa rīkojas vieglprātīgi vai nenopietni. Tādēļ uzskatu, ka tomēr tām ir jābūt augstskolas pilnīgi autonomām tiesībām. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija. Pēc tam - Juris Sinka.

I.Kreituse (DPS).

Cienījamie kolēģi! Šajā sakarībā gribu jums atgādināt vienu mazu lietu, ko mēs pirms tam jau esam nobalsojuši un pieņēmuši. Ja augstskolai ir sava satversme, tad kāpēc augstskola nedrīkst noteikt savu iekšējo štatu sadalījumu? Tad kāpēc augstskolai tāda satversme ir vajadzīga un kāpēc mēs augstskolai dodam autonomijas tiesības? Kāpēc? Augstskola pati vai fakultāte vislabāk zina, kāds tās iekšienē ir kadru specializācijas līmenis, cik daudz var dot vienam vai otram, vai ir pilns profesoru vietu skaits vai nav. Katedrās tas tagad, pēdējā laikā, ir "peldošs", jo disertāciju... jo profesoram ir zināmi kritēriji. Tad jau nevajag augstskolai dot satversmi un patstāvību un nevajag rektoru apstiprināt Ministru kabinetā, bet tad vajag, tā teikt, noņemt satversmi, un tad Izglītības ministrija, kā jau mēs te ierakstījām, regulēs visu kas vien ienāks prātā! Ja augstskola ir patstāvīga iestāde, kam ir sava satversme, tad savu štatu iekšējo sadalījumu - un arī profesoru vietu sadalījumu - augstskola nosaka pati.

Sēdes vadītājs. Juris Sinka - frakcija "Tçvzemei un brīvībai". Lūdzu!

J.Sinka (TB).

Priekšsēža kungs! Dāmas un kungi! Gribu tikai papildināt to, ko jau teica Kokina kungs un arī Kreituses kundze. Es domāju, ka tas bija diezgan svinīgs akts, kad Latvijas Universitātei atdeva tās apzīmējumu - Latvijas Universitāte, nevis paturēja apzīmējumu - Latvijas Valsts universitāte. Tas bija ļoti būtisks. Es domāju, ka ministrs varētu būt ar labu akadēmisku izglītību, bet viņš nekādā ziņā nav akadēmiķis, viņš ir politiķis, birokrāts, kas nevar lemt par akadēmisko dzīvi un izvērtēt akadēmisko kvalitāti un spējas. Un, ja mēs esam mūsu universitātei, Latvijas Universitātei, nevis Latvijas Valsts universitātei, atdevuši to autonomiju, tad, kā mani kolēģi jau izteicās, ministram būtu, tā sakot, jāsavaldās šajā tīri akadēmiskajā laukā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai jūs kā deputāts vēlaties runāt? Debates pabeigtas. Lūdzu, runājiet kā referents!

J.Vaivads. Cienījamie kolēģi, es mēģināšu tomēr paskaidrot. Es negribētu, ka šī norma tiek saprasta kā mēģinājums aizskart augstskolu autonomiju, proti, runa ir, kas ir cienīgs ieņemt šo štata vietu, kādi ir kritēriji, kā tas tiks izvērtēts. Tas šajā likumā tālāk ir noteikts, kāda ir procedūra, un tā ir pilnīgi autonoma procedūra no valsts pārvaldes institūcijām, bet, no otras puses, ja augstskolas nesaskaņo arī šo štatu sarakstu - un tas nav profesoru kritērijs, bet tas ir štatu saraksts attiecībā uz profesoru vietām, - tad tādā gadījumā jājautā: kā var atbildēt izglītības un zinātnes ministrs atbilstoši arī par budžeta iespējām, ja mēs, piemēram, paļausimies uz to, ka katra augstskola noteiks sev vēlamo profesoru vietu skaitu? Kādā situācijā tad mēs būsim budžeta priekšā? Un tieši šajā ziņā ir nepieciešama šī saskaņošana. Bez tam es gribētu teikt, ka ne jau tikai ministrs ir tas, kurš šajā gadījumā izvērtē to. Ja jūs izlasāt likuma normu, tad tur ir noteikts, ka Augstskolu padome būtībā pārrauga arī stratēģiski visu augstākās izglītības sistēmu, arī viņa tātad iesniedz priekšlikumu par šo štata vietu sadalījumu. Un tam ir jābūt valsts pārvaldes institūcijā saskaņotam, lai tas saskaņotos arī ar valsts budžetu, jo pretējā gadījumā valdība faktiski tiek nostādīta fakta priekšā, augstskolu zināma diktāta priekšā, ja mēs pasakām: lūdzu, katra augstskola pasaka šo profesoru štata vietu skaitu, un tas ir štata vietu skaitu, bet arī šīs štata vietas augstskola pēc tam ir tiesīga, ja nav iespējams viņas aizpildīt normāli ar kandidatūrām, kas atbilst tieši profesora amata nosaukumiem, aizpildīt arī ar asociētā profesora, teiksim, mācību spēku. Un tādā gadījumā tik un tā šī štata vieta kā tāda tiks aizpildīta, un faktiski tas ir tāds nesaskaņots spiediens uz valdību attiecībā uz līdzekļiem, tāpēc es domāju, ka šeit ir nepieciešama abpusēja saskaņotība.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Kokina un Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas priekšlikumu - 14.pantā vārdkopu "profesoru skaitu nosaka izglītības un zinātnes ministrs" aizvietot ar vārdiem "profesoru skaitu nosaka augstskola". Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 7, atturas - 21. Priekšlikums nav pieņemts. Referent, lūdzu, bez tām pēdējām replikām!

J.Vaivads. Nākamajā pantā ir piedāvāts terminu "asociētie profesori" aizstāt ar terminu "ârkārtas profesori". Šis piedāvājums nāk no Demokrātiskās partijas frakcijas "Saimnieks". Es tomēr pasaules praksē ar tādu "ârkārtas profesoru" neesmu sastapies, un tas kaut kādā ziņā asociējas arī ar ārkārtas situācijām un tā tālāk. Asociētā profesora statuss ir vispārpazīstams, un es tomēr ierosinātu saglabāt šādu terminu. (No zāles deputāte I.Kreituse: "Pasaulē docentu arī nav...")

Sēdes vadītājs. Vai iesniedzēji lūdz balsot? Atklājam debates. Lūdzu - Ilga Kreituse, Demokrātiskā partija "Saimnieks".

I.Kreituse (DPS).

Te ir atkal tas pats jautājums, kā mēs izmantojam latviešu valodu un arī ārzemju valodas ieviestos vārdus. Ja mēs runājam par pasaules praksi un ņemam nevis tulkojumu, bet latviskojam no ārzemju vārdiem, tad viss ir kārtībā, bet tad uzreiz ir piebilde, Vaivada kungs, jo pasaules praksē docentu nav. Tā ka nav kārtības likumā ar šiem terminiem, kā mēs tos lietojam, tāpēc mums ir kaut kādā veidā jāvienojas, vai nu mēs pieņemam Latvijā eksistējošo praksi un izmantojam ārzemniecisko vārdu tulkojumus, vai mēs pieņemam pasaules praksi un tad atsakāmies no tiem vārdiem, kas šeit nav pareizi lietoti, jo jūs nekad ārzemniekam - amerikānim vai anglim - nestādāties priekšā kā docents, bet jūs sakāt "profesora asistents".

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu, referent!

J.Vaivads. Es varētu tikai mazliet iebilst. Nav gluži tā, ka vārdu "docents" nepazīst, ka tas ir tikai Latvijas izgudrojums. Docentu kā amatu pazīst, un docēšana pati pēc savas būtības ir arī akadēmiskajā sabiedrībā saprotama lieta.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim! Iesniedzēji nelūdz balsot, līdz ar to komisijas priekšlikums tiek akceptēts.

J.Vaivads. Nākamais priekšlikums ir trešajā daļā - vārdu "apstiprināšanu" aizstāt ar "ievēlēšanu". Paskaidrojot varu teikt, ka ir zināma starpība, proti, "apstiprināšana" ir tad, kad ir beigusies ievēlēšanas procedūra un rektors slēdz darba līgumu ar ievēlēto personu, bet tiesību nozīmē būtiskais ir šis ievēlēšanas process, jo tālākais administratīvais sakārtojums, tas ir, konkrētā darba līguma slēgšana rektoram ar profesoru tiesību nozīmē nedrīkst apdraudēt paša ievēlētā profesora vai kāda cita akadēmiskā amata pildīšanu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

J.Vaivads. 16. pantā priekšlikumu nav. 17. pantā... Es atvainojos, iepriekšējā pantā bija arī priekšlikums svītrot vārdu "îstenot" mākslinieciskās jaunrades procesa sakarā, tas ir tas pats, ko mēs jau iepriekš bijām izskatījuši un tam piekrituši.

Sēdes vadītājs. Mēs to tā arī uztvērām.

J.Vaivads. Paldies. 17. pantā vēlreiz... tātad arī šajā pantā ir ieteikums - svītrot vārdu "îstenot".

Sēdes vadītājs. Tālāk!

J.Vaivads. Tālāk 18. panta (pēc vecās numerācijas) trešajā daļā ir Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas priekšlikums - svītrot, kā arī ceturtās daļas pēdējo teikumu, proti: "Ja balsošana notikusi par mazāk nekā trim kandidātiem, tad tas īpaši jāpamato". Jā, un arī trešo daļu...

Sēdes vadītājs. Trešo daļu un ceturtās daļas pēdējo teikumu.

J.Vaivads. Jā. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu, bet attiecībā uz šo pēdējo teikumu izteikšu varbūt īsu komentāru. Proti, mēs ļoti daudz esam diskutējuši un šeit ir izskanējušas arī šīs bažas par to, ka mums joprojām ir process, ko mēs saprotam ar zinātnes un augstākās izglītības integrāciju, ļoti bieži tiek kavēts tieši tāpēc, ka pamatā visa vēlēšanu procedūra ir to pašu - pašreiz arī akadēmiskos amatus pildošo - cilvēku rokās. Tas nozīmē, ka šie "vârti" pārējiem uz akadēmisko un zinātnisko sabiedrību ir gandrīz aizslēgti un ka bieži vien, jā, mums ir viena štata vieta pasludināta, teiksim, par vakantu, taču viņai jau ir zināms kandidāts, un līdz ar to šīs vēlēšanas praktiski jau iegūst tādu formu un veidu, ka šis vienīgais kandidāts tad arī parādās kā kandidāts uz šo amatu un līdz ar to arī tiek ievēlēts.

Lai šādu situāciju tomēr padarītu atklātāku, pieejamāku un arī nopietnāku, lai tā, teiksim, nebūtu tik formāla, ir priekšlikums - ja ir tikai viens kandidāts nominācijā, teiksim, iesniegts, tad tādā gadījumā ir jāraksturo situācija, kāpēc ir tikai viens kandidāts. Lai tiešām tā būtu atklāta, publiski redzama un arī izvērtējama situācija, ka tiešām... Un var būt arī tā, ka atsevišķās nozarēs mums, piemēram, nav kandidātu, jo arī zinātnē, kā zināms, ir diezgan šaura specializācija, tāpēc var izrādīties, ka Latvijā tiešām daži cilvēki ir vienīgie, kas varētu pretendēt uz šādu amatu, bet tādā gadījumā šai situācijai jābūt nopamatotai un redzamai. Tāpēc arī ir šāds priekšlikums.

Es domāju, ka tas nekādā veidā neietekmēs tur, kur šāda situācija tiešām ir objektīva, bet katrā ziņā, lai neparādītos arī šī subjektīvā pieeja, ir jābūt šim pamatojumam.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - Demokrātiskā partija "Saimnieks". Lūdzu, atklājam debates!

I.Kreituse (DPS).

Cienījamie kolēģi! Runājot par 3. punktu, pamatjautājums ir viens - kas finansēs šo procesu? Un vai kāds ir izrēķinājis, cik tas maksā? Savā laikā mēs ļoti ātri nomierinājām nostrifikācijas padomes tad, kad tās iedomājās, ka visiem disertantiem ir jāatved recenzijas no tām zinātniskajām padomēm, kur viņi ir aizstāvējušies, vienalga, kur pasaulē. Un tad, kad mēs, tie, kuri nav aizstāvējušies Latvijā, šīm nostrifikācijas padomēm lūdzām apmaksāt komandējumu izdevumus, lai saņemtu šīs recenzijas, tad šī prasība izpalika pati no sevis, tad nevienam to vairs nevajadzēja, jo neviens nebija spējīgs par to samaksāt. Tāpat arī šoreiz. Kurš profesors, piemēram, var apmaksāt savu braucienu uz Amerikas Savienotajām Valstīm, lai saņemtu recenziju? Kura augstskola var apmaksāt profesoru komandējumu? Man teiks: jā, saņem tepat Viļņā, saņem tepat Tallinā! Bet vai Viļņā un Tallinā ir? Ja mēs vienkārši ierakstām, ka starptautiskais, tad jau arī Novosibirska ir starptautiskais, un viss ir kārtībā. Tāpēc šis jautājums pilnībā, manuprāt, nav pārdomāts, un mēs lūdzam svītrot šo punktu, lai viņu izdomātu un saskaņotu līdz galam.

Otra lieta. Ierakstot šādu pantu, mēs principā noliedzam savu nacionālo zinātni. Iznāk tā, ka Latvijā zinātnieki nav spējīgi novērtēt savu kolēģu darbu, un tikai tad, ja kāds no malas - ārpus Latvijas ir teicis, ka tu esi labs, tad tu esi labs, bet ir ļoti daudzas specifiskas Latvijas kultūras iekšējās nozares, kurās izmantot ārzemju kritērijus un dabūt vērtējumus... Es nezinu, kā mūsu filologiem tur ies ar patskaņu lietošanu, kuri ir aizstāvējuši savus darbus, un to zinātnisko novērtējumu. Es nezinu, kurš var latviešu valodas specifiskos zinātniskos pētījumus starptautiski izvērtēt, jo tad ir jābūt arī uzreiz tulkojumiem klāt. Tas ir ļoti sarežģīts jautājums. Tāpēc es lūgtu šobrīd viņu svītrot un uz trešo lasījumu pārstrādāt jaunā redakcijā.

Un tagad pie viena par 4. punkta pēdējo teikumu. Mēs viņu frakcijā saucam par "Gorbačova demokrātiju". Tie, kuri šeit dzīvoja astoņdesmito gadu beigās, ļoti labi atceras, ka mēs nedrīkstējām nevienu nekur ievēlēt, ja nebija vismaz vēl viens cits pretendents. Atcerieties, mēs rakstījām protokolus, lai gan bija skaidrs, ka ievēlēs to cilvēku, bet bija jābūt obligāti vēl kādam, un mēs spēlējām demokrātijas spēles. Tagad ir iznācis apmēram tas pats. Ja nav trīs pretendentu, tad rakstiet, lūdzu, papīru čupu, kāpēc jums nav trīs pretendentu. Bet ko lai dara, ja Latvijas Universitātē ir tikai viena profesore? Viena speciāliste, kas var lasīt Austrumu vēsturi? Nav citas. Un tad, lai viņu ievēlētu par profesori, mums ir jāraksta vesela kaudze pamatojumu. Tas ir absurds, tā ir demokrātijas spēle un tai nav nekāda sakara ne ar liberālismu, ne ar tirgus attiecībām, ne ar zinātnisko vērtējumu. Nav pretendentu - neatbilst statusam? Nu ko lai dara? Ir tikai viens - balsot par vienu. Ja ir piedāvājums, kas "iet cauri" ðim, kā saka, profesora "sietam", tad balso kaut vai par desmit, bet tā ierakstīt, ka, ja nav trīs pretendentu, tad ir jāraksta pamatojums... Es jums vēlreiz saku, ka man tas atgādina "Gorbačova demokrātiju".

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu referentu!

J.Vaivads. Par apmaksāšanu. Lai saņemtu starptautisku vērtējumu, nav runa par komandējumiem un par kaut kādu īpašu maksāšanu. Profesorus un zinātniekus pasaulē pazīst vairāk nevis pēc viņu sejām, bet pēc viņu darbiem. Tie ir starptautiski pieejami, un par viņiem tad arī tiek sniegts vērtējums, nevis jau par personas pievilcību. Un tādēļ šādu starptautisku vērtējumu saņemšana nav nekāda dārgā, ne arī kāda procedūra, kas būtu saistīta ar komandēšanu, un tā tālāk.

Runājot par savas nacionālās zinātnes noliegšanu, redzat, mēs savu nacionālo zinātni varam tikai tad tiešām ar lepnumu uzskatīt, ja mēs viņu nepārtraukti salīdzinām arī starptautiski. Un tas ir pats bīstamākais, kas var notikt, un, manuprāt, arī vēsturē ir tādi piemēri, kad mēs esam pārcirtuši šo nepārtraukto salīdzināšanu un līdz ar to faktiski nokļuvuši zinātniskā izolācijā paši par sevi. Un arī mūsu zinātniskais līmenis bieži vien līdz ar to ir stipri apšaubāms.

Ja runājam par tām zinātniskajām nozarēm, par kurām jūs minējāt, tad es tam piekrītu, - es jums šinī ziņā pilnīgi piekrītu, jo ir zinātnes nozares, kuras nevar starptautiski izvērtēt, jo viņas skar tieši nacionālo kultūru, nacionālo vēsturi... nu vēsturi varbūt... bet katrā ziņā es piekrītu, ka arī valoda... Mans priekšlikums būtu piekrist idejai kā tādai un varbūt papildināt šo pantu trešajā lasījumā, kas tiešām to precizētu. Tāds būtu priekšlikums attiecībā uz trešo daļu kā tādu.

Par "gorbačovismu". Jā, paldies par salīdzinājumu! Bet, redziet, starpība ir tikai tāda, ka šajā variantā, kā jūs to raksturojāt, bija vajadzīgi kandidāti, bet te ir vajadzīgs tikai pamatojums. Un, ja tiešām ir viens profesors, tad tas pamatojums ir viens teikums, nevis kaut kāda papīru kaudze. Bet tas ir vismaz publiski apliecināts pamatojums, un tas ir tas būtiskākais.

Sēdes vadītājs. Jā, bet diemžēl mēs nevaram piekrist idejai kā tādai. Mums ir jābalso.

J.Vaivads. Tātad es ierosinātu neatbalstīt kopumā šo deputātu frakcijas "Saimnieks" ierosinājumu, bet piekrist tam, ka trešajā lasījumā šis 3. punkts tiek precizēts attiecībā uz tām zinātnes nozarēm, kas starptautiski nevarētu zināmā mērā tikt izvērtētas.

Sēdes vadītājs. Ir jābalso. Ir jau jauki klausīties jūs abus, bet mums tomēr ir jālemj. (No zāles deputāte I.Kreituse: "Mçs trešajā visu skaidrosim... Par trešo daļu nē.") Par trešo daļu iesniedzēji nelūdz balsot, bet ceturtās daļas pēdējo teikumu lūdz balsot. Lūdzu zvanu! Balsosim par ceturtās daļas pēdējā teikuma svītrošanu. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 13, atturas - 21. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, tālāk!

J.Vaivads. Nākamajā pantā Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija ir ierosinājusi studējošajai pašpārvaldei dot tikai padomdevēja tiesības. Tātad: "Padomes sastāvā studējošo viedokli pauž studējošo pašpārvalde, kurai piešķirtas balsstiesības." Ir tāda sākotnējā redakcija. Tātad šīs frakcijas priekšlikums ir - ar padomdevēja balsstiesībām. Es domāju, ka varbūt tas laiks, kad studenti ļoti pavirši izturējās pret to, ko viņi dara augstskolā, ir aiz muguras. Tagad katrs students, manuprāt, ar ļoti lielu atbildību vērtē gan savu darbu, gan arī lielā mērā universitātes akadēmisko mācību spēku darbu. Es domāju, ka ļoti daudzi ir saskārušies ar tādu situāciju, ka no studentu puses tiek daudz kritizēts, kāds mācību līmenis ir vienā vai otrā studiju programmā, vienā vai otrā augstskolā. Un līdz ar to atbīdīt studentus no šāda vērtējuma arī šajā Habilitācijas padomē, kā mēs uzskatām, nebūtu pieņemami. Un līdz ar to šo priekšlikumu arī komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Neuztur spēkā iesniedzēji. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas lēmumu? Nav.

J.Vaivads. Nākošajā pantā ir Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas priekšlikums - attiecībā uz lektoriem uzturēt spēkā tādas pašas prasības kā uz asistentiem. Paskaidrošu situāciju. Proti, ja runājam par asistentiem, tad tas ir, varētu teikt, jauns akadēmiskais mācību spēks ar mērķi tālāk kļūt par docentu, profesoru un tā tālāk. Viņam ir divas iespējas - vai nu kļūt, vai nekļūt. Runājot par lektoru, mēs ļoti bieži sastopamies ar tādu situāciju, ka ir profesionāli varbūt atsevišķas nozares, atsevišķa mācību priekšmeta augsti kvalificēti lektori, kuri neizvirza vairs sev mērķi, teiksim, savā tālākajā zinātniskajā izaugsmē, tas ir, nedomā aizstāvēt doktora disertāciju, kļūt par profesoru, bet kuri tomēr kā lektori noteiktā mācību priekšmetā ir augsti profesionāli. Līdz ar to izvirzīt tādas prasības asistentam ir saprotami. Jā, viņam ir jāiet šis ceļš! Ja viņš to neiet, jo viņš izvēlas šo otru atzaru vai vispār aiziet no augstskolas, viņš kļūst par lektoru vai vispār izvēlas kaut ko citu. Tātad asistentam zināmā mērā ir vēl iespēja augt, bet lektoram zināmā mērā ir iespēja profesionāli pildīt savu darbu kā lektoram. Un tāpēc izvirzīt vienādas prasības arī attiecībā uz atkārtotu ievēlēšanu, es domāju, nav pamatoti. Mums ir tomēr arī ļoti svarīgi, lai šādi lektori atrastu savu vietu augstskolā.

Sēdes vadītājs. Neuztur spēkā balsojumu. Tālāk!

J.Vaivads. Nākošajā pantā priekšlikumu nav.

23. pantā priekšlikumu nav.

24. pants. Tātad arī te ir tas pats, ar ko mēs jau iepriekš saskārāmies, - aizstāt vārdus "ieņemt docenta amatu" ar "ievēlēt docenta amatā".

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Vaivads. 25.pantā attiecībā uz viesprofesoriem, viesdocentiem un vieslektoriem ir priekšlikums revidēt to, ka arī atalgojums tiek pielīdzināts profesoru, asociēto profesoru un docentu lektoru atalgojumam. Proti, situācija šinī gadījumā ir jāatstāj, varētu teikt, "atvērta", bez tam bija arī tāds priekšlikums šo normu svītrot. Pie tam es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka komisija atbalstīja šādu priekšlikumu, bet diemžēl te ir tehniska kļūda, tāpēc beigu redakcijā tas ir palicis. Tas arī būs jāsvītro.

Sēdes vadītājs. Labojiet, lūdzu, trešajā lasījumā. Tālāk!

J.Vaivads. Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija attiecībā uz viesprofesoriem ir ieteikusi normu, ka viņi nevar piedalīties vēlēto pārvaldes institūciju darbā. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

J.Vaivads. Tālāk ir deputātes Laviņas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

J.Vaivads. Tīri terminoloģiski - vārdu "nozīmē" aizstāt ar vārdu "iecelt".

Sēdes vadītājs. Tālāk!

J.Vaivads. Tālāk ir runa par tiesībām izmantot akadēmisko atvaļinājumu, lai strādātu noteiktos amatos citās augstskolās; tātad aizstāt ar to, ka vienkārši "akadēmiskos amatos".

Sēdes vadītājs. Tālāk!

J.Vaivads. Tālāk ir Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas priekšlikums, ka šādu aizstāšanu, (tas ir 27.panta trešajā daļā) apstiprina augstskolas senāts. Mūsuprāt, arī komisijā par to runājot un diskutējot, tā šķita pārāk sarežģīta procedūra, lai šādā situācijā, kad ir nepieciešams pieaicināt viesprofesoru, viņš būtu jāapstiprina senātam. Ja situācija ir tāda, ka mums tiešām šī štata vieta ir, ja nav kas to aizpilda un ja ir iespēja kādu pieaicināt, tad tā ir tik loģiska situācija, ka senātam to apstiprināt diez vai ir nepieciešams.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Ilga Kreituse - Demokrātiskā partija "Saimnieks".

I.Kreituse (DPS).

Kolēģi! Te jau ir tā runa par naudas izmantošanu, par to, ko mēs atļaujam, ko neatļaujam un cik daudz var atļauties. Un apstiprināšana senātā jau nav sēde ar trim lasījumiem. Tā ir senāta sēde augstskolā, kur atnāk fakultātes pārstāvis ar savu priekšlikumu, un tur to apstiprina vai noraida. Tur nav trīs lasījumu un komisijas pa vidu, kā ir pie mums, un mēnesis darba, bet viennozīmīgi atļaut fakultātē... Jo te jau nav rakstīts, kas galu galā to atļauj, kas to neatļauj, kas to izlemj. Jo laiks ir līdz diviem gadiem. Un te jau arī ir tas jautājums, ka fakultāte saaicinās vieslektorus un tad no valsts prasīs naudu vai arī no savējiem paņems to naudu. Turklāt naudu taču tomēr nedala fakultāte viena pati viennozīmīgi. Ir jābūt tomēr augstākai augstskolas institūcijai, kura to nosaka. Un es saku, ka te nav runa par 24 lekcijām, bet par 24 mēnešiem. Un šis jautājums tomēr ir saskaņojams ar augstskolas vadību, ar augstāko šo pārvaldes organizāciju - cik, kādus vieslektorus un vai tas ir mērķtiecīgi, jo tas ir arī naudas jautājums. Es uzstātu šoreiz tomēr par balsojumu un tātad lūgtu pārdomat kolēģiem šo lietu.

Sēdes vadītājs. Debates pabeidzam. Referent, lūdzu! Balsosim par priekšlikumu - papildināt 27.panta trešo daļu ar šādu teikumu: "Aizstāšanu apstiprina augstskolas senāts". Rezultātu! Par - 24, pret - 3, atturas - 14. Nav kvoruma.

Kolēģi! Vajag vairāk klausīties, tad nevajadzēs skatīties. Lūdzu, balsosim vēlreiz! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 7, atturas - 21. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Vaivads. Tālāk komisija ir atbalstījusi priekšlikumu - izteikt 28.pantu precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

J.Vaivads. Tālāk par 29.pantu bija priekšlikums - augstskolu pārstāvības institūcijā iekļaut arī prorektorus, un daļēji tas ir ietverts jaunā redakcijā. Prorektori ir izsvītroti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

J.Vaivads. "Satversmes sapulce". Ir piedāvāts viņu izteikt jaunā, precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Vaivads. Tālāk ir piedāvājums vārdu "maina" satversmes sapulces uzdevumu 1. punktā aizstāt ar "groza". Juristi apgalvo, ka "maina" - tas nozīmē, ka visu groza...

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Lūdzu, tālāk!

J.Vaivads. Tālāk ir Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas priekšlikums par 75% akadēmiskā personāla pārstāvju, ka tādiem jābūt senātā. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

J.Vaivads. Tālāk ir tīri redakcionāls priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Vaivads. Tālāk 33.pantā ir Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas priekšlikums - izveidot Sabiedriskās uzraudzības padomi, kas realizē sabiedrības interešu saskaņošanu. Principā tas viss ir ietverts arī jau esošajā panta redakcijā par Augstskolas padomes konventu. Komisijas priekšlikums ir - neatbalstīt, jo tomēr tas ir jau izdiskutēts plašā sabiedrībā, un šādai Sabiedriskās uzraudzības padomei ir mazliet cita pieskaņa. Tā ir tāda kā mazliet policejiska institūcija, bet patiesībā tā ir padomdevēja institūcija un tiešām ar funkcijām saskaņo šīs intereses. Es domāju, ka pants ir uzrakstīts pietiekami korekti.

Sēdes vadītājs. Iesniedzēji piekrīt. Tālāk!

J.Vaivads. Tālāk ir redakcionāli priekšlikumi attiecībā uz pirmo daļu.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

J.Vaivads. Tālāk par konventa sasaukšanas kārtību ir priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

J.Vaivads. Un arī vārdus "koleģiālās vadības institūcija", kas ir tāds nenoteikts formulējums, aizstāt ar Satversmes sapulci.

Sēdes vadītājs. 34. pants - vecais, 35. - jaunais.

J.Vaivads. Arī precizēt šo "koleģiālo vadības institūciju", un bez tam ir priekšlikums 34.panta pirmajā daļā, kas ir būtisks, - rektora pilnvaru laiku no 6 gadiem samazināt uz 5 gadiem. Jā, šādam priekšlikumam ir pamatojums, jo seši gadi tomēr, ņemot vērā arī mūsdienu dzīves attīstības tempus, tomēr ir pārāk ilgs laiks.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

J.Vaivads. Tālāk ir redakcionāls priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Vaivads. Tālāk ir...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, būtu tāds ieteikums - tie komentāri var būt īsāki, bet pants ir jānosauc.

J.Vaivads. Labi! Šajā pašā pantā ir Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas priekšlikums par rektoru atcelšanu. Principā viņš ir atbalstīts, bet tikai precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

J.Vaivads. 35.pantā arī ir precizējums terminoloģijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Vaivads. 36.pantā - tas pats.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Vaivads. Priekšlikums precizēt redakciju par šķīrējtiesu ir 36.pantā.

Sēdes vadītājs. Vai par to, ko iesniedz Demokrātiskā partija "Saimnieks", jūs runājat?

J.Vaivads. Nē, tas ir deputāta Vaivada priekšlikums...

Sēdes vadītājs. Deputāta Vaivada. Paldies. Nav iebildumu. Tālāk!

J.Vaivads. Tālāk ir Demokrātiskās partijas "Saimnieks" priekšlikumi par augstskolu amatpersonām, kas ir principā pieņemti un iestrādāti komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Vaivads. 37.pantā ir precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Vaivads. Tālāk ir deputāta Siliņa priekšlikums - 1.pantā precizēt, kas ir augstskolas struktūrvienības. Šis priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāts neuztur spēkā šo priekšlikumu. Tālāk!

J.Vaivads. Tālāk ir redakcionāls priekšlikums attiecībā uz terminu "juridiskais statuss" jeb "juridiskās personas statuss".

Sēdes vadītājs. 38.pantā...

J.Vaivads. Piedodiet, 38.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Lūdzu, tālāk!

J.Vaivads. 38.panta trešajā daļā arī ir precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Arī pret to nav iebildumu.

J.Vaivads. Tātad bija priekšlikums svītrot šo atsevišķo struktūrvienību izvērsumu konkrētu pantu veidā, proti, ir runa par katedrām, profesoru grupām, institūtiem. Es atsaucos uz to diskusiju, kas mums bija arī pirmajā lasījumā, kad mēs pārāk strikti regulējām augstskolu struktūru un tādā veidā padarām mazāk fleksiblas šīs augstskolas, un ir mazākas iespējas izvērst arī jaunus zinātniskus virzienus, jo viss ir pārāk sastrukturēts. Un šāds priekšlikums bija, un komisija pēc ilgām diskusijām šādu priekšlikumu noraidīja, kaut gan es to joprojām uzturu spēkā - tagad ne kā referents, bet kā deputāts - un lūdzu par to balsot. Es tomēr uzskatu, ka nebūtu nepieciešams tik strikti definēt arī šo iekšējo struktūru un ka tā ir atstājama augstskolu ziņā.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt par deputāta Vaivada priekšlikumu - svītrot 39., 40. un 41.pantu, attiecīgi mainot pantu numerāciju? Neviens nevēlas runāt. Lūdzu zvanu, un balsosim! Lūdzu, balsosim par deputāta Vaivada ierosinājumu (44.priekšlikums)! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 8, atturas - 4. Priekšlikums ir pieņemts.

J.Vaivads. Tādā gadījumā mums ir jāpāriet uzreiz uz 42.pantu.

Sēdes vadītājs. Tā būtu.

J.Vaivads. Ir Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas priekšlikums - 42.panta otro daļu papildināt ar vārdiem "un Latvijas Zinātnes padomi". Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

J.Vaivads. 43.pants (pašreizējā numerācijā). Nav priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

J.Vaivads. 44.pantā ir Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas priekšlikums terminu "Habilitācijas" - "Habilitācijas padomes" - nomainīt ar vārdiem "vismaz Promociju": "vismaz Promociju padomes". No komisijas viedokļa, šis priekšlikums ir zināmā mērā vērsts uz zinātniskā līmeņa kritēriju samazināšanu attiecībā uz fakultāti. Proti, ja mēs pieļaujam to, ka fakultātē nevar tikt izveidota Habilitācijas padome, bet samierināmies tikai ar Promociju padomi... tas ir faktiski doktora līmeņa apstiprināšanas, nu, tāds kopējais potenciāls... tādā gadījumā pretendēt uz fakultāti būtu pāragri.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Ilga Kreituse - Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

I.Kreituse (DPS).

Cienījamie kolēģi! Te nav jautājums par jaunu fakultāšu atklāšanu, te ir jautājums vispār par to, kā mēs esam zinātniskos grādus piemērojuši sev. Jo es esmu viena no tiem, kas atbalstīja ideju, ka habilitācija kā tāda ir mākslīgi izveidota, lai vecie profesori sev iedotu habilitēto doktoru grādus, pēc tam saņemtu profesoru grādus, pēc tam saņemtu emeritus un mūžīgi mūžos atrastos tur, kur viņi ir. Pasaules praksē, ko mēs gribam piemērot, tādu habilitēto doktoru atzīst tikai dažās valstīs - un nevis tāpēc, lai viņu ievēlētu par profesoru. Un nevis kā prasību, lai strādātu augstskolā. Bet jautājums jau, Vaivada kungs, ir par to, cik fakultātes šodien ir profesionāli gatavas tādām habilitācijas padomēm. Ja mēs vadāmies no pasaules viedokļa, tad nevis nevarēs jaunas fakultātes dibināt, bet, man liekas, vienai otrai fakultātei būtu jāver durvis ciet. Un, ja mēs pasaules kritērijus izvirzām, tad ir jāņem vērā, ka pasaules praksē atzīts kritērijs ir doktors. Tas habilitētais, es jums vēlreiz saku, ir mūsu pašu pārejas perioda mākslīgs "piekarinājums". Un Promociju padome, ja gatavo doktorus un aizstāv tur... ir pilnīgi atbilstoša, jo fakultāte neveic pilnīgu zinātnisko darbu, fakultātes pamatuzdevums ir mācība, akadēmiskā izglītība plus zinātniskais darbs. Zinātniskais darbs ir pamatnoteikums zinātniskajiem institūtiem, kas atrodas, piemēram, Universitātes sastāvā. Un tāpēc veido kopējās zinātniskās padomes. Tā ir realitāte, ka veido institūtu un fakultāšu kopējo zinātnisko padomi, nevis tikai fakultātes, jo mēs pārejam uz to pasaules praksi. Jo fakultātes bija agrāk... Universitāte - pati par sevi, Zinātņu akadēmija ar saviem institūtiem - par sevi. Ja mēs šodien uzskatām, ka beidzot, beidzot tiks pabeigts tas process, ka institūti vairs neeksistēs atrauti no akadēmiskajām mācību iestādēm, bet ka visi institūti būs saistīti ar konkrētām akadēmiskajām mācību iestādēm un ka zinātniskais un akadēmiskais darbs būs savstarpēji savienots, tikai katram konkrētajam zinātniekam uzliekot īpatsvaru uz vienu vai otru pusi, tad šāda prasība pret fakultāti kā viennozīmīgu elementu šobrīd neiztur kritiku.

Sēdes vadītājs. Debates esam pabeiguši. Vai kā referents runāt nevēlaties? Tātad balsosim: 44.pants, 49.priekšlikums - aizstāt 44.pantā terminu "Habilitācijas" ar vārdiem "vismaz Promociju". Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 6, atturas - 8. Lūdzu visus balsot! Lūdzu visus piedalīties balsošanā, jo nav kvoruma. Vēlreiz balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 6, atturas - 10. Pieņemts.

J.Vaivads. Nākamais ir priekšlikums svītrot 44.panta trešo daļu, kurā ir teikts, ka, ja šīs kvalifikācijas prasības netiek izpildītas, fakultātei atbilstošo struktūrvienību sauc par nodaļu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Pieņemts.

J.Vaivads. Tālāk. Ir Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas priekšlikums precizēt koledžu statusu. Komisija noraidīja šo priekšlikumu, jo pats pants attiecībā uz augstskolu koledžām ir pilnīgi aptverošs un nekā jauna arī šajā priekšlikumā nav.

Sēdes vadītājs. Iesniedzēji piekrīt. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Pieņemts.

J.Vaivads. 46.pantā ir tikai redakcionāls priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

J.Vaivads. 47.pantā nav priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Es atvainojos, - nu, nevajag lasīt tos pantus, par kuriem nav priekšlikumu! Tad es jums līdzi lasu, ka nav iebildumu.

J.Vaivads. 48.pantā ir Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas priekšlikums attiecībā uz īpašām prasībām uzņemšanai augstskolā. Šis priekšlikums komisijā ir noraidīts. Proti, pašreizējā redakcijā nav iekļauts veselības stāvoklis.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija. Lūdzu! Atklājam debates: 48.pants, 55.priekšlikums.

I.Kreituse (DPS).

Jā, cienījamie kolēģi, es saprotu, ka man nav tiesību prasīt kaut ko referentam, bet es tomēr debatēs uzdošu tādu jautājumu: kā saprast komisijas lēmumu - "Noraidīt, precizējot trešajam lasījumam"? Kas tiks precizēts, ko noraidīt, ko nenoraidīt? Ko nozīmē šāds formulējums? (Starpsauciens no zāles: "Precizēt!") Ko precizēs? To, ko noraidīs?

Sēdes vadītājs. Vai līdz ar to debates esam pabeiguši? Faktiski mēs tās nemaz neuzsākām. Lūdzu, izsakiet precīzāk savu viedokli un priekšlikumu komisijas vārdā!

J.Vaivads. Tātad, ja mēs salīdzinām pašreizējo redakciju ar Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas piedāvāto, mēs redzam, ka starpība ir ļoti minimāla. Pašreizējā redakcijā ir sacīts, ka augstskola drīkst noteikt papildu prasības - uzņemšanas noteikumos papildus var pieprasīt arī speciālu iepriekšējo izglītību, piemērotību, sagatavotību un arī citu iepriekšējo nosacījumu izpildi. Jūsu priekšlikums ir pilnībā līdzīgs, bet jūsu priekšlikumā ir tikai viena papildu prasība - atsevišķos gadījumos prasība attiecībā uz veselības stāvokli. Nu, tas tiks ietverts trešajā lasījumā, bet attiecībā uz visu šo redakciju ir priekšlikums šo ieteikumu noraidīt, atstāt esošo pantu, bet prasību par veselības stāvokli iestrādās trešajā lasījumā. (No zāles deputāte I.Kreituse: "Kâpēc to nevar tagad?")

Sēdes vadītājs. Nu, tagad neko nevar vairāk... Sēdes vadītājs nedrīkst debatēt ar deputātiem, kuri runā vai izsaka savus priekšlikumus zālē vai no tribīnes. Vai jūs lūdzat balsojumu par savu priekšlikumu? (No zāles deputāte I.Kreituse: "Jâ!") Lūdz balsojumu. Lūdzu, balsosim par 48.panta otrās daļas 2.c punkta redakciju: "uzņemšanas noteikumos papildus var tikt pieprasītas īpašas iemaņas, sagatavotība, veselības stāvoklis vai citu iekšēju nosacījumu izpilde". Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 15, atturas - 12. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Vaivads. Tālāk. 48.panta ceturtajā daļā ir precizējums - aiz vārda "iepriekš" iespraust vārdus "vai dibinot", tas ir, arī īpašos gadījumos uzņemšanas nosacījumiem jābūt skaidriem.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk, lūdzu!

J.Vaivads. 49.pants. Ir redakcionāls priekšlikums attiecībā uz otro daļu.

Sēdes vadītājs. Arī pret to nav iebildumu.

J.Vaivads. 50.pantā arī ir precizējums. Ir deputāta Siliņa priekšlikums attiecībā uz saistību ar obligāto karadienestu, proti, noteikt, ka augstskolas absolventus obligātajā valsts dienestā neiesauc, ja pēc studiju programmas beigšanas viņi ir sasnieguši 27 gadu vecumu. Komisija šo priekšlikumu noraida.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Lūdzu! Deputāts Siliņš - "Latvijas ceļš".

A.Siliņš (LC).

Augsti godātie Prezidija locekļi! Godātie kolēģi! Par šā priekšlikuma būtību es jau runāju tad, kad tika apskatīts šis likumprojekts pirmajā lasījumā, un lieta ir tāda, ka tas ir saskaņots ar priekšlikumu likumā "Par obligāto valsts dienestu". Gribu komentēt tā priekšlikuma būtību. Priekšlikuma būtība ir šāda. Ja students, jaunietis, Latvijā sekmīgi studē, pārejot no vienas pakāpes uz otru - sāk ar bakalaura grādu, tad pāriet uz maģistratūru un pēc tam studē rezidentūrā vai doktorantūrā, - tad šajā studiju laikā viņu, protams, obligātajā valsts dienestā neiesauc. Mana priekšlikuma būtība ir, ka viņu nevajag iesaukt arī dienestā un vispār šim cilvēkam nebūtu pienākumu pret obligāto dienestu, ja viņš ir tik sekmīgs, ka, beidzot savas studijas, ir sasniedzis doktora grādu jeb augstāko grādu. Un tātad parasti tas notiek 27 gadu vecumā. Protams, es piekrītu, ka trešajā lasījumā varētu būt precizējums - ja kāds šo augstāko līmeni sasniedz arī ātrāk, tad Aizsardzības ministrijai nav iebildumu, ka šādiem cilvēkiem nav jāiet dienēt. Bet būtu jāizslēdz varianti, ka students pāriet no vienas augstskolas uz otru augstskolu, un nepārtraukti studē tikai to sākotnējo... tādā gadījumā to nevajadzētu. Tādēļ es piekrītu un arī saprotu šo noraidījumu mūsu komisijā; šis būtu jāprecizē, gatavojot likumprojektu trešajam lasījumam. Bet pēc būtības es domāju, ka cilvēkam, kurš studē un vēlas veltīt sevi šim radošajam darbam, būtu jābūt zināmai atbildībai pret to - ka, ja viņš šajā ziņā sekmīgs visu laiku nav, tad viņam tomēr ir jāizpilda savs pienākums pret valsts dienestu, bet, ja viņš ir sekmīgs un savu dzīvi velta šim darbam arī turpmāk, tad šis pienākums viņam nav jāizpilda, viņš tiek no tā atbrīvots. Tā ir priekšlikuma būtība. Neatkarīgi no tā, vai šis priekšlikums tiks vai netiks noraidīts, es saprotu, ka, gatavojot šo likumprojektu trešajam lasījumam, tas ir jāprecizē, bet es, protams, aicinu pašreiz to atbalstīt un noteikti trešajā lasījumā precizēt tā, lai izslēgtu šīs zināmās pretrunas, kuras var rasties, ne tik konkrēti definējot šo laiku. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Andris Līgotnis - "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

A.Līgotnis (LC).

Godātie kolēģi! Es kāpju tribīnē, lai atbalstītu deputāta Siliņa priekšlikumu, jo tas tik tiešām ir nevis no zilām debesīm ņemts, bet ar loģisku pieeju abās komisijās saskaņots. Deputāts Siliņš ieradās mūsu Aizsardzības un iekšlietu komisijā, kad mēs otrajam lasījumam gatavojām likumprojektu "Par obligāto valsts dienestu", un tur mēs panācām savstarpēju vienošanos un izpratni tajā jautājumā, ka studenti armijā nebūtu jāsauc, arī visi, kas izvēlējušies tālākās izglītības iespējas un arī zinātnisko darbu, bet, kas attiecas uz cilvēkiem, kas ir beiguši augstu skolu un pēc tam sāk strādāt, viņi nonāk tādā pašā situācijā kā visi citi Latvijas Republikas pilsoņi.

Ja mēs paskatāmies šo komisijas priekšā likto 51.panta variantu, tad šāds risinājums nav pieņemams divu iemeslu dēļ. Un būtība ir divos momentos. Pirmais ir tas, ka no dienesta atbrīvo augstskolu absolventus, un otrs ir tas, ka savukārt visus absolventus ir paredzēts iesaukt uz diviem mēnešiem militārās pamatapmācības veikšanai.

Vispirms - par šo otro momentu. Šo otro realizēt nav iespējams gluži vienkārši tā iemesla dēļ, ka mūsu valsts aizsardzības budžetā nav ne santīma vairāk, nekā ir nepieciešams tieši regulārās armijas, Aizsardzības spēku vajadzībām. Visu tautu, kaut vai tikai tās daļu, kas ir beigusi augstskolas, militāri apmācīt tagad, nedz finansiālu iemeslu dēļ, nedz arī otra iemesla dēļ - mums armijā trūkst 40% virsnieku sastāva, lai nodrošinātu tās vajadzības, kas saistītas ar regulāro armiju, kur nu vēl mācīt kaut ko sānis no Aizsardzības spēkiem.

Un otrs iemesls - par šiem augstskolu beigušajiem. Likumā "Par obligāto valsts dienestu" ir iestrādāta koncepcija, ka ir jāpaplašina iesaucamo kontingents divu iemeslu dēļ - pirmkārt, lai uzlabotu armijas kvalitatīvo sastāvu, un, otrkārt, lai būtu iespējams saīsināt šo obligātā dienesta laiku par 1/3, tātad no pusotra gada uz vienu. Samazinot dienesta laiku, palielinās, tieši proporcionāli palielinās karavīru aprite armijā. Tātad vienlaicīgi būs gan vairāki jāatvaļina no armijas, gan vienlaicīgi būs vairāki arī jāiesauc. Patlaban situācija mūsu valstī ir tāda, ka ir tikai divi avoti, no kuriem šo papildu kontingentu smelt. Un tie ir šādi.

Pirmkārt, tie ir tie, ko tagad neiesauc, - augstskolu beigušie cilvēki. Un otrs avots ir tie cilvēki, kas ir saistīti ar zemnieku saimniecībām. Mēs gribam iekļauties NATO struktūrās, mēs gribam savu armiju veidot pēc NATO valstu parauga, bet, saprotiet, šie NATO standarti nenozīmē ieroču kalibru, tie nozīmē armijas vadīšanas, komandēšanas un komplektēšanas principus. Vācijā, Norvēģijā un Dānijā nekāda diskusija nav par to, ka arī augstskolu beigušajiem ir jādien savas valsts armijā un savi pienākumi valsts priekšā ir jāizpilda, un tāpēc es uzskatu, ka Latvijai šajā ziņā nebūtu nekādas īpašas atkāpes izdarāmas, jo, ja mēs šo kontingentu nepaplašināsim, tad tā situācija, kāda patlaban ir Latvijas Aizsardzības spēkos, nemainīsies. Tādēļ es uzskatu, ka ļoti pareizu priekšlikumu ir izvirzījis deputāts Siliņš un ka tas ir atbalstāms, jo pretējā gadījumā, dabiski, nav arī nekādu resursu, no kuriem gūt šo papildus iesaucamo kontingentu. Es lūdzu atbalstīt deputāta Siliņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

Dz.Ābiķis (LC).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es savukārt kategoriski aicinu noraidīt deputāta Siliņa priekšlikumu, jo kārtējo reizi darba tirgū tiks radītas priekšrocības nepilsoņiem. Esmu runājis ar vairāku augstskolu rektoriem, un viņi pilnīgi simtprocentīgi man piekrīt. Es saprotu, ka ir vajadzīgi mums armijā zaldāti un ka šobrīd ir grūtības, bet es domāju, ka, ja mūsu Aizsardzības ministrija strādātu labāk, tad arī labāk pildītos tā saucamais iesaucamo plāns. Ja mēs pieņemsim deputāta Siliņa priekšlikumu, tad tas vai nu mākslīgi stimulēs studentus kļūt bezmaz par mūžīgiem studentiem, mācīties līdz 27 gadu vecumam, vai arī - vēlreiz atkārtoju - tas kārtējo reizi nostādīs privileģētā stāvoklī darba tirgū nepilsoņus. Jo - kā tas šobrīd ir? Reālā situācija ir tāda, ka ļoti daudzās specialitātēs studenti, mācoties pēdējos kursos, jau slēdz darba līgumus un, nobeidzot studijas, jau noteikti strādā. Ja viņiem tūlīt pēc tam ir jāiet armijā, viņi faktiski no šā darba tirgus tiek izmesti ārā un kārtējo reizi mēs būsim radījuši priekšrocības nepilsoņiem. Tāpēc es aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu - noraidīt Siliņa kunga priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andris Līgotnis - otrreiz. Pēc tam - Ilga Kreituse.

A.Līgotnis (LC).

Par privilēģijām un par pienākumiem pret savu valsti. Kolēģi, es domāju, jūs saprotat, ka pilsonība nozīmē ne tikai tiesības, tiesības piedalīties Saeimas vēlēšanās, tikt ievēlētiem, iegādāties savā īpašumā Latvijas zemi, ieņemt ierēdņu amatus, bet šis pilsonības jēdziens izvirza arī savus pienākumus - un viens no šiem pienākumiem ir dienēt savas valsts armijā. Tā tas ir visās valstīs. Un, ja mēs gribam iet šo Eiropas ceļu, tad šajā momentā jau nu par privilēģijām nevajadzēja runāt, man šķiet.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija. Lūdzu!

I.Kreituse (DPS).

Cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka "vîru spēlēm" - armijai - ir jābūt un ka sievietēm laikam nebūtu īpaši tur jājaucas iekšā. Bet man pašlaik nav skaidrs. Līgotņa kungs aicina visus iet armijā un pildīt savu pienākumu. Siliņa kunga labojums izslēdz ārā tos, kas studē, iet maģistratūrā, doktorantūrā, tie ir tie, kam ir tie 27 gadi. Tad tie neies, ja pieņem Siliņa kunga priekšlikumu. Bet man ir cits jautājums. Jūs esat likumprojektā ierakstījuši, ka studentiem ir tiesības vasarā divus mēnešus nometnē apgūt visas militārās mācības. Tas ir šeit ierakstīts. To Siliņa kungs grib izsvītrot un ierakstīt citu lietu iekšā. Tad man ir jautājums tiem, kas ir paredzējuši tās vasaras nometnes, - kura ministrija par to maksās? Ja jūs šodien liekat augstskolai algot vasaras nometnēm militāros pasniedzējus, atrast vietu, samaksāt rentes maksu par telpām un par to zemi, visur, kur tas notiek, noorganizēt studentu barošanu vēl šos divus mēnešus, tad kura augstskola šodien no sava budžeta to var samaksāt? Šeit vispār nav skaidrs, kas to organizē - kaut kas tāds "no augšas", es nezinu, kas, to dara, ja? Tā ka šis pants ir pilnīgi nesakārtots, un šeit ir pilnīga pretruna. Es īsti nesaprotu, kas tad ir jādara? Ir jāpilda visiem pienākums - un labākie nepilda? Vai var pildīt vasarā. Tikai nav skaidrs, kas par to maksā. Es jums vēlreiz pasaku - augstskolas šodien un Izglītības ministrija... Es domāju, ka Gaigala kungs to apstiprinās. Ja šodien Gaigala kungam liktu samaksāt no Izglītības ministrijas par to, ka ziemā notiktu nometne studentiem militārās mācības apgūšanai, man liekas, viņš, es baidos teikt, laikam demisionētu. Demisionētu, ja viņam liktu apmaksāt šādu militāro nometni. Bet citi objekti, kas par to maksā šeit nav norādīti. Es domāju, ka vispirms ir jābūt skaidrībai, kas ko kam maksā, kā tas sadalās un kāds tad ir mērķis. Vai visi dien vai nedien. Vai ir tomēr tādi, kas nedien un nepilda šo pilsoņa pienākumu.

Sēdes vadītājs. Andrejs Siliņš - "Latvijas ceļš". Pēc tam - Alfrēds Žīgurs.

A.Siliņš (LC).

Augsti godātie Prezidija locekļi! Godātie kolēģi! Lietas būtība tiešām ir tāda. Es tagad cenšos atbildēt un turpināt deputātes Kreituses izvirzīto problēmu. Šajā priekšlikumā šī problēma tiek atrisināta. Priekšlikumā, kuru es esmu iesniedzis, tas nav paredzēts: šis otrais teikums ir izteikts citā redakcijā, un līdz ar to šie divi mēneši vairs nav paredzēti. Tas jautājums ir atrisināts. Protams, var izsaukt emocijas šīs vecums - 27 gadi. Varbūt šo vecumu pat nevajadzēja šeit likt, jo tas jau ir paredzēts likumā "Par obligāto valsts dienestu". Ja cilvēks sasniedz 27 gadu vecumu, tad viņš tiešām vairs neiet obligātajā valsts dienestā. Un te pareizāk būtu ielikt tādu normu, ka, ja cilvēks studējot ir sasniedzis augstāko pakāpi - doktora grādu, tad viņu vairs neiesauc. Nevis noteikt šo vecumu - 27 gadi. Šajā ziņā es piekrītu. Un šeit nav paredzēta "mûžīgo" studentu stimulēšana, bet - tieši otrādi - šeit ir paredzēts, lai tie cilvēki, pilsoņi, kuri studē, daudz nopietnāk izturētos pret šīm studijām un izmantotu laiku lietderīgi, censtos iegūt visaugstāko kvalifikāciju un darba tirgū būtu daudz spējīgāki konkurēt, nekā tie, kas pēc bakalaura studijām aiziet kaut kur projām. Es domāju, ka šādā veidā mēs zināmā mērā stimulēsim tieši pilsoņu - studentu, vīriešu - tieksmi iegūt visaugstāko izglītības pakāpi un radīsim viņiem lielāku nepieciešamību to iegūt, un līdz ar to mēs šo kvalitāti palielināsim salīdzinājumā ar nepilsoņiem, kuriem darba tirgū it kā ir priekšrocības. Bet viņiem trūkst šā stimula, un viņi tās priekšrocības pēc tam zaudēs. Līdz ar to es domāju, ka priekšlikuma būtība ir loģiska, un es vēlreiz uzsveru, ka neatkarīgi no balsojuma rezultāta noteikti tiks iesniegta precizēta redakcija, gatavojot likumprojektu trešajam lasījumam. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Alfrēds Žīgurs - Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcija. Sešas minūtes, lūdzu! Un tad mums ir jābalso. Lūdzu!

A.Žīgurs (LNNK).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Mans uzskats ir, ka militārais dienests ir jāpilda ikvienam, vai tas būtu augstskolas students, vai tas nebūtu augstskolas students, bez kaut kādas atšķirības. Ja viņš ir augstskolas students un studiju beigas ir tuvu, tad, saprotams, mēs varam viņu atbrīvot no dienesta. Bet, ja mēs runājam par to, ka šeit mēs nevarētu iekļaut profesorus un militāros apmācītājus, jo tie jau visi ir no Latvijas pilsoņiem salasīti... vai tas būtu militārā skolā, vai tas būtu augstskolā, taču, vienalga, vai ne... tas nāk no mūsu pilsoņu naudas... Un katra pilsoņa pienākums ir nodienēt savu obligāto dienestu. Un mēs varam tikai atlikt. Bet noteikti ir jādien. Ja kāds fizisku iemeslu dēļ to nevar, tad tā ir cita lieta. Bet tāpēc, ka viņš augstskolā ir ļoti labs vai ļoti slikts, - nē. Viņam nekāda attaisnojuma nav, viņam ir jāiet dienēt, un mēs nevaram tā grozīt: priekš bagātiem - vienu likumu, priekš nabagiem - otru. Nē, tā mēs nevaram! Mums ir jādod visiem vienāds likums. Paldies.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - otrreiz. Bet ir tikai trīs minūtes laika. Lūdzu!

Dz.Ābiķis (LC).

Cienījamie kolēģi! Es tomēr vēlreiz aicinu nepārsteigties un labāk atlikt šo diskusiju uz nākamo reizi, bet nenobalsot tagad par absurdiem priekšlikumiem. Es...

Sēdes vadītājs. Bet es atvainojos... tad jūs piesakieties debatēs!

Dz.Ābiķis. Jā, bet man vēl ir divas minūtes laika.

Cienījamie kolēģi! Šobrīd redakcija, ko piedāvā... Es saprotu, ka varbūt daudziem no jums priekšā nav šā likumprojekta, bet aicinu ieklausīties! Šobrīd redakcija, ko piedāvā komisija, ir šāda: "Obligātā valsts dienesta pamatapmācību (divus mēnešus) studējošie, saskaņā ar studiju programmu pēc savas izvēles, apgūst studiju gados vai pēc studiju programmas beigšanas." Tātad, ja mēs atbalstām komisijas ieteikto redakciju, tad studenti pēc otrā vai trešā, vai ceturtā... Un, ja likums ir pieņemts, tad valdībai tas ir jāgarantē, divus mēnešus viņi mācīsies kursos un apgūs to pamatapmācību, elementāro militāro apmācību, kāda būs nepieciešama, un viņiem pietiks šo divu mēnešu, lai apgūtu militārās iemaņas plus savai specialitātei... vai nu mediķiem, vai tehniķiem un tā tālāk... Bet Siliņa kunga piedāvājums ir tāds, ka absolventiem obligāti ir jāiziet pilns dienests, un viņš vēl piedāvā absolūti absurdu - manā izpratnē - lietu, ka atbrīvot varētu tādā gadījumā, ja cilvēks studē līdz 27 gadu vecumam. Tas nozīmē, ka tie, kas gribēs varbūt izvairīties, "mâkslīgi" studēs līdz 27 gadu vecumam. Tas vispār manā izpratnē - un mēs komisijā par to diskutējām - ir absurds priekšlikums.

Tāpēc es tiešām aicinu šo priekšlikumu noraidīt, jo, - es vēlreiz atkārtoju, - pieņemot šo priekšlikumu, mēs nepilsoņiem radīsim nepamatotas priekšrocības darba tirgū, jo mūsu pilsoņiem ir jāiet armijā un viņi zaudē savu karjeru, šo atspēriena punktu. Piedodiet man. Es aicinu to neatbalstīt. (Starpsauciens no zāles: "Bravo!")

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Mums ir laiks reģistrēties. Protams, ka, lai pabeigtu skatīt šo pantu, vēl var debatēt, un arī referentam ir jādod normāls laiks galavārdam, bet ir laiks reģistrācijai. Bet 10 deputāti - Panteļējevs, Elferts, Lagzdiņš, Virsis, Lībane, Zvaigzne, Bordāns, Seiksts, Līgotnis un Spuģis - ir iesnieguši priekšlikumu pagarināt sēdi un turpināt to bez pārtraukuma, līdz tiks izskatīts šis darba kārtības jautājums - likums par augstskolām. Mēs esam, kā jūs redzat, tikuši šim likumprojektam apmēram līdz pusei.

Viens var runāt "par", viens - "pret". Lūdzu!

J.Vaivads. Cienījamie deputāti, es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu divu apstākļu dēļ.

Pirmkārt, tādēļ, ka mēs zināmā mērā esam kopīgi uzņēmušies šīs saistības - šo likumprojektu novest līdz galam. Tas ir pirmais apstāklis.

Otrs. Kas attiecas uz šā likumprojekta turpmāko izkatīšanu, šajā likumprojektā vairs nav šādu "mezgla punktu", kādu mēs patlaban skatām, un lielākā daļa pantu būtu ļoti viegli un ātri akceptējami. (Starpsaucieni no zāles: "Ir, ir!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par priekšlikumu - turpināt sēdi bez pārtraukuma, līdz tiks izskatīts darba kārtības jautājums "Augstskolu likums". Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 35, atturas - 15. Priekšlikums nav pieņemts.

Līdz ar to mēs esam apstājušies pie 50. panta (kas tagad, otrajā lasījumā, ir 51. pants). Varēsim nākamajā sēdē vēl debatēt, un arī referents vēl teiks galavārdu par šā panta labojumiem.

Tagad lūdzu reģistrēties! Lūdzu uzmanību!

I.Folkmane (5. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies 27 deputāti:

Andris Ameriks,

Mariss Andersons,

Eduards Berklavs,

Aivars Berķis,

Inese Birzniece,

Jānis Bordāns...

Sēdes vadītājs. Ir zālē.

I.Folkmane.

Vilnis Edvīns Bresis,

Igors Bukovskis,

Jānis Bunkšs,

Aivars Endziņš,

Māris Graudiņš,

Edvīns Inkēns,

Jānis Jurkāns,

Ēriks Kaža,

Odisejs Kostanda,

Ludmila Kuprijanova,

Janīna Kušnere,

Ruta Marjaša,

Roberts Milbergs...

Sēdes vadītājs. Ir zālē.

I.Folkmane.

Voldemārs Novakšānovs ( Novakšānovs ir preses konferencē),

Oļģerts Pavlovskis,

Valdis Pavlovskis,

Aija Poča,

Indra Sāmīte,

Andris Saulītis,

Dainis Stalts,

Jānis Urbanovičs.

Sēdes vadītājs. Sēdi paziņoju par slēgtu. Nākamā sēde 19. oktobrī pulksten 9.00.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece

SATURA RĀDĪTĀJS

1995.gada 12.oktobra rudens sesijas sēde

Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar ārvalstnieku un

bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas

Republikāææ(3.lasījums) (Turpinājums) (Pārtraukts)

(889., 926., 1098. un 2039.dok.) - 1.lpp.

Par darba kārtību - 2.lpp.

Par likumprojektu æGrozījumi likumā æPar muitas

nodokli (tarifiem)ææ

(2051. un 2051.-a dok.) - 3.lpp.

Par likumprojektu æGrozījumi likumā æPar Valsts

ieņēmumu dienestuææ

(2057. un 2057.-a dok.) - 3.lpp.

Par likumprojektu æGrozījumi likumā æPar 1937.gada

22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka

atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtībuææ

(2058. un 2058.-a dok.) - 4.lpp.


Par likumprojektu æPar Latvijas Republikas valdības

un Baltkrievijas Republikas valdības nolīgumu par

automobiļu starptautisko satiksmiæ

(2065. un 2065.-a dok.) - 4.lpp.



Par likumprojektu æPar Latvijas Republikas valdības

un Uzbekistānas Republikas valdības līgumu par gaisa

satiksmiæ

(2064. un 2064.-a dok.) - 4.lpp.

Par likumprojektu æPar Latvijas Republikas un

Portugāles Republikas līgumu par ieguldījumu

savstarpēju veicināšanu un aizsardzībuæ

(2063. un 2063.-a dok.) - 4.lpp.

Par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam E.Inkēnam

(2069.dok.)

Ziņo - Saeimas sekretāra

biedre I.Folkmane - 4.lpp.

Saeimas deputātu A.Prēdeles, P.Putniņa, A.Rugātes,

A.Rozentāla un U.Lakševica jautājums Latvijas

Republikas veselības aizsardzības valsts ministram

P.Apinim par stomi operēto invalīdu aprūpei piešķirto

līdzekļu (Ls 250 000) izlietojumu

(2055. dok.)

Ziņo - veselības aizsardzības valsts ministrs P.Apinis - 4.lpp.


Lēmuma projekts æPar Latvijas Saimnieciskās tiesas

priekšsēdētāja vietnieka Z.Špengeļa atbrīvošanu no

amataæ

(2056. dok.)

Ziņo - dep. K.Lībane - 5.lpp.


Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar zemes reformu

Latvijas Republikas pilsētāsææ (3.lasījums)

(929., 2044., 2044.-a un 2044.-b dok.)

Ziņo - dep. J.Zaščerinskis - 6.lpp.

Debates - dep. A.Seile - 9.lpp.

- 11.lpp.

- dep. G.Resnais - 12.lpp.

- dep. J.Kokins - 13.lpp.

Par darba kārtību - 20.lpp.

Priekšlikumi - dep. A.Kiršteins - 20.lpp.

- dep. A.Siliņš - 21.lpp.

- dep. O.Kehris - 21.lpp.

Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar uzņēmumu

ienākuma nodokliææ (2.lasījums) (Steidzams)

(811., 913. un 913.-a dok.)

Ziņo - dep. O.Kehris - 22.lpp.

Debates - dep. M.Ā.Kalniņš - 23.lpp.

- dep. V.Krištopans - 25.lpp.

Paziņojums - dep. A.Kiršteins - 26.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre I.Folkmane - 26.lpp.




Debašu turpinājums - dep. M.Ā.Kalniņš - 27.lpp.

Likumprojekts æPar starptautisko konvenciju par preču

aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmuæ

(2.lasījums) (Steidzams)

(275. un 2035. dok.)

Ziņo - dep. A.Kiršteins - 30.lpp.

Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar muitas nodokli

(tarifiem)ææ (1.lasījums) (Steidzams)

(655. un 2061. dok.)

Ziņo - dep. O.Kehris - 31.lpp.

Likumprojekts æPar Aglonas svētvietuæ(3.lasījums)

(1063. un 2059.dok.)

Ziņo - dep. A.Seiksts - 32.lpp.

Debates - dep. D.Stalts - 35.lpp.

Likumprojekts æPar valsts nozīmes izglītības, kultūras,

zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm

pilsētāsæ (3.lasījums) (Atlikts. Nodots atpakaļ

komisijai)

(2016., 2016.-a un 2066. dok.)

Ziņo - dep. A.Siliņš - 38.lpp.

Debates - dep. Dz.Ābiķis - 39.lpp.

- dep. A.Seile - 41.lpp.

- dep. O.Kehris - 43.lpp.

- dep. I.Kreituse - 45.lpp.

- dep. J.Vaivads - 46.lpp.

- izglītības un zinātnes ministrs J.Gaigals - 47.lpp.

Par procedūru - dep. A.Seile - 48.lpp.

Likumprojekts æAugstskolu likumsæ (2.lasījums)

(878. un 2067.dok.)

Ziņo - dep. J.Vaivads - 51.lpp.

Debates - dep. I.Kreituse - 55.lpp.

- 60.lpp.

- 64.lpp.

- dep. J.Kokins - 67.lpp.

- dep. I.Kreituse - 68.lpp.

- dep. J.Sinka - 69.lpp.

- dep. I.Kreituse - 71.lpp.

- 74.lpp.

- 80.lpp.

- 86.lpp.

- 89.lpp.

- dep. A.Siliņš - 91.lpp.

- dep. A.Līgotnis - 92.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 93.lpp.

- dep. A.Līgotnis - 94.lpp.

- dep. I.Kreituse - 94.lpp.

- dep. A.Siliņš - 96.lpp.

- dep. A.Žīgurs - 97.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 97.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre I.Folkmane - 99.lpp.


Latvijas Republikas 5.Saeimas

5.oktobra ārkārtas sēdes turpinājums

1995.gada 12.oktobrī.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie deputāti! Lūdzu zvanu, mēs reģistrēsimies. Reģistrācija kvoruma noteikšanai. Reģistrēsimies! Reģistrējamies. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 50 deputāti... 51 deputāts.

Turpinām 5.oktobrī iesākto Saeimas ārkārtas sēdi, kurā saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 59.pantu un, pamatojoties uz Saeimas lēmumu, tika pasludināts pārtraukums līdz 12.oktobrim pulksten 9.00.

Izskatām likumprojektu "Par atsevišķu kredītiestāžu maksātnespējas, bankrota un likvidācijas lietu izskatīšanu tiesā". Ojārs Kehris - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

O.Kehris (LC).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Likumprojekts "Par atsevišķu kredītiestāžu maksātnespējas, bankrota un likvidācijas lietu izskatīšanu tiesā", ko ir iesnieguši frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" deputāti, pēc Kredītiestāžu likuma pieņemšanas - un to mēs izdarījām iepriekšējā sēdē - ir zaudējis savu aktualitāti un nozīmi, tādēļ mēs lūdzam to neizskatīt. Tāds ir komisijas priekšlikums, un tam piekrīt arī iesniedzēji - frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" deputāti.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas lēmumu un arī pret iesniedzēju lēmumu? Nav. Līdz ar to piekrītam.

Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par sociālo nodokli"". Otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Lūdzu, turpiniet! Ojārs Kehris - komisijas priekšsēdētājs.

O.Kehris (LC).

Godātie deputāti! Komisija ir saņēmusi virkni priekšlikumu attiecībā uz grozījumiem likumā "Par sociālo nodokli", un neviens no tiem radikāli nemaina likumprojekta būtību, tādēļ es bez kāda īpaša ievadziņojuma pārietu pie izskatīšanas pa pantiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

O.Kehris. Pirmais, par kuru ir iesniegti priekšlikumi, ir 4.pants. Ir saņemts deputātu Kuprijanovas un Elferta priekšlikums - papildināt panta otro daļu pēc vārdiem "darba devēja" ar vārdiem "neņemot vērā jebkurus ieturējumus". Komisija to ir atbalstījusi, un lūdzam arī jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Esam pieņēmuši komisijas priekšlikumu.

O.Kehris. Būtiskākais pants, par kuru arī ir vienas no lielākajām diskusijām, ir 5.pants "Sociālā nodokļa likme", kurš būtu jāizskata pa šā panta apakšnodaļām jeb daļām.

Pirmajā daļā tiek definēta sociālā nodokļa likme, un par šo daļu bija saņemti trīs priekšlikumi - deputāta Leiškalna, deputāta Kehra un deputāta Elferta. Deputāta Leiškalna priekšlikums ir diezgan... ir ļoti interesants, bet tas principā atšķiras no šā likumprojekta koncepcijas un tās koncepcijas, ko aizstāvēja likumprojekta iesniedzēji. Tādēļ komisija neatbalstīja deputāta Leiškalna priekšlikumu.

Deputāta Kehra priekšlikums - samazināt sociālā nodokļa likmi līdz 33% - daļēji ir iestrādāts, vismaz tajā virzienā, - ir iestrādāts deputāta Elferta priekšlikumā, kurā ir paredzēts sociālā nodokļa likmes samazinājums līdz 34%. Bet es vienlaikus lūgtu deputātus paskatīties arī "Pârejas noteikumos", kur ir paredzēts pakāpenisks sociālā nodokļa samazinājums - no šiem 38%, kas ir spēkā pašlaik, līdz 34%, būtībā līdz šā gadsimta beigām. Tādējādi komisija ir atbalstījusi deputāta Elferta priekšlikumu, un mēs lūdzam arī jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vvai deputāti vēlas runāt par šiem priekšlikumiem? Deputāt Leiškaln, vai jūs lūdzat balsojumu? (No zāles deputāts K.Leiškalns: "Nç, paldies!") Deputāts Leiškalns nelūdz balsot par viņa priekšlikumu. Līdz ar to paliek komisijas priekšlikums. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Līdz ar to esam pieņēmuši komisijas priekšlikumu par 5.pantu.

O.Kehris. Par 5.panta pirmo daļu.

Sēdes vadītājs. Jā.

O.Kehris. Attiecībā uz 5.panta otro daļu ir saņemti deputātes Kuprijanovas, deputāta Kehra un deputāta Elferta priekšlikumi, un uz šo priekšlikumu bāzes tika radīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas variants, kurā daļēji ir iestrādāti visi trīs iepriekš minētie priekšlikumi. Un līdz ar to mēs lūdzam atbalstīt mūsu komisijas izstrādāto redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Komisijas priekšlikums ir pieņemts.

O.Kehris. Šā panta trešajā daļā lūdzam atbalstīt deputāta Elferta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Pieņemts.

O.Kehris. Pēc tam vēl ir divi papildinājumi 5.pantam. Ir priekšlikums papildināt pantu ar jaunu daļu, proti, ka Ministru kabinets ir tiesīgs samazināt šā panta pirmajā daļā noteikto likmi. Ja tas tiešām būtu iespējams, tas nozīmētu, ka arī pirms šā noteiktā grafika... Un mēs lūdzam atbalstīt šo redakciju, kurā ir iestrādāts deputāta Elferta priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Ir pieņemts.

O.Kehris. Vēl lūdzam papildināt pantu ar jaunām daļām - piekto un sesto daļu - deputāta Elferta ieteiktajā redakcijā. Lūdzam to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums ir pieņemts.

O.Kehris. Līdz ar to mēs esam izskatījuši 5.pantu un pārejam pie 6.panta.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

O.Kehris. 6.panta ceturtā daļa. Ir deputāta Tomiņa priekšlikums izteikt šo daļu šādi: "kompensācijas izmaksām Ministru kabineta vai Saeimas noteikto normu ietvaros, izņemot kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu atlaišanas gadījumā;". Tas attiecas uz ienākumiem, kas nav apliekami ar sociālo nodokli. Lūdzam atbalstīt šo deputāta Tomiņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts ir komisijas priekšlikums.

O.Kehris. 6.panta divpadsmitajā nodaļā ir deputātu Kuprijanovas un Elferta ierosināti redakcionāli uzlabojumi, ko lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī pret to nav iebildumu. Pieņemts.

O.Kehris. Tālāk. Mēs pārejam pie 8.panta. Ir deputāta Tomiņa priekšlikums - papildināt šo pantu ar jaunu daļu, proti, ka speciālā valsts sociālās apdrošināšanas budžeta un sociāli apdrošināto personu maksājumu konti atverami Latvijas Republikā reģistrētās komercbankās, kurās valstij pieder vairāk nekā 50% īpašumtiesību. Komisija, rūpīgi izskatījusi šo priekšlikumu, to neatbalstīja. Ja deputāts Tomiņš to uzturēs spēkā, tad es galavārdā pateikšu argumentus, uz ko balstījās komisija.

Sēdes vadītājs. Jūs runāsiet debatēs? Kehra kungs, deputāts Tomiņš vēlas, lai būtu otrādi - lai jūs vispirms runājat. Un pēc tam - viņš.

O.Kehris. Godātie kolēģi! Komisija, izskatot šo jautājumu, balstījās uz to, ka Latvijas Republikā reģistrētās komercbankas, kurās valstij pieder vairāk nekā 50% īpašumtiesību, ir ļoti ierobežotā skaitā un nav paredzēts, ka arī turpmāk valstij piederēs komercbankas. No esošajām komercbankām tā varētu būt Latvijas Republikas Krājbanka, kur Tomiņa kungs ir padomes loceklis, un līdz ar to arī varētu izprast viņa vēlmi rūpēties par šo vienu banku, bet, ja mēs iedziļināmies oficiālajos Latvijas Bankas un arī finansu ekspertu slēdzienos par šīs bankas stāvokli, tad redzam, ka mums nebūt nebūtu jāspiež valsts sociālās apdrošināšanas budžeta un sociāli apdrošināto personu maksājumu kontus atvērt kādā vienā Latvijas Republikas komercbankā. Tā rezultātā varētu par šo lēmumu tie, kas to būtu pieņēmuši, šajā gadījumā likumdevēji... šās bankas problēmu gadījumā viņi nestu attiecīgi kādu atbildību. Tāpēc mums likās, ka šis priekšlikums... principā būtu gan labāk, ja Tomiņa kungs būtu no tā atteicies, jo arī... protams, ka šīs sociālās apdrošināšanas koncepcijas izstrādātāji uzskatīja to par pilnīgi nepieņemamu, jau pašreizējā brīdī šie konti atrodas virknē, un, kā uzskata Bērziņa kungs (es domāju ministru Bērziņa kungu), tas praktiski nebūtu īstenojams. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Zigurds Tomiņš - Latvijas Zemnieku savienības frakcija. Atklājam debates par jūsu priekšlikumu. Lūdzu!

Z.Tomiņš (LZS).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Tātad es varu teikt, ka es tiešām pārstāvu valsts intereses vienā no šīm bankām, kurās īpašumtiesības pieder valstij. Un mēs arī šeit, Saeimā, pārstāvam valsts intereses, un mums ir jādomā pirmām kārtām par valsts interesēm. Manā priekšlikumā tātad ir runa par to, ka attiecīgā budžeta daļa būtu apkalpojama komercbankās, kurās valstij pieder vairāk nekā 50% īpašumtiesību, un, kā mēs zinām, tādas bankas Latvijā pašreiz ir trīs - gan Latvijas Hipotēku un zemes banka, gan Latvijas Investīciju banka, gan arī Latvijas Krājbanka. To teica arī Kehra kungs. Un vai ir pilnīgi nepieļaujams, ka šajās bankās tiek izvietots, kā Kehra kungs teica, valsts budžets un budžeta apkalpošana? Tad es redzu, ka pilnīgi nepieņemama ir tā līdzšinējā prakse, ka ir izvietots vienā otrā bankā... kur, kā mēs redzam, bēdīgi beidzās šis process. Mēs zinām, ka bankā "Baltija", ja nekļūdos, 800 000 latu tā arī palika iesaldēti un nav cerību dabūt tos atpakaļ, atceramies bēdīgo pieredzi ar Alejas banku Daugavpilī un daudzām citām, redzam bēdīgo pieredzi, kā tad tika izlietoti G-24 kredīti caur šīm bankām, banku "Olimpija" un banku "Baltija", un daudzām citām. Kopumā no 18 vai 19 bankām, kurām tika uzticēts apkalpot G-24 kredītus, pašreiz lielākā daļa ir vai nu jau atzītas par maksātnespējīgām, vai tas tuvākajā laikā varbūt ir sagaidāms. Tāpēc es redzu, ka ir pilnīgi nepieļaujams drīzāk izvietot komercbankās, kurās nav valsts regulācijas, valsts īpašumtiesības. Tāpēc es ļoti labi saprotu tos lobijus, kas mēģina panākt, lai tas tā nebūtu. Tāpēc jums, deputātiem, saku - es uzturēšu spēkā savu priekšlikumu un pieprasīšu balsojumu, un jūs katrs savu personīgo pilsonisko attieksmi parādīsiet savā balsojumā - kurš ir tātad par to praksi, kāda līdz šim ir bijusi, un kurš ir tātad par to, lai tomēr šī kontrole būtu. Tātad - lai būtu kā tagad, pašreiz, ka šī kontrole ir, izmaksājot šo noguldītāju kompensāciju nevis caur komercbankām, kurās ir tīri privātais kapitāls, bet ar valsts īpašuma daļu.

Tā ir cita runa, vai valstī ir jābūt kādai valsts kontrolētai bankai vai bankai ar daļēju šo kapitālu - komercbankai, kura vai nu pelnītu, vai citādākas funkcijas veiktu. Un ne vienmēr bankas uzdevums - kā Hipotēku un Zemes bankas... ir ne tikai pelnīt, bet varbūt arī veikt kādu valstisku funkciju - gan stabilizējot banku sistēmu, gan arī veicot zemes īpašuma jautājumu kārtošanu. Šajā gadījumā, piemēram, Krājbanka veic bankas "Baltija" noguldītāju kompensāciju izmaksu, un tā tālāk... Ir daudzas lietas, kas ne tikai ir atstājamas tīri tirgus regulācijas iespaidā... Un pie tam varbūt jau būs sakārtota apdrošināšana un tā tālāk... Bet apdrošināšana, kā mēs zinām, būs fizisko noguldījumu apdrošināšana, nevis valsts budžeta noguldījumu apdrošināšana.

Mēs redzam, kā beidzās valsts budžeta un pašvaldību budžeta līdzekļu apkalpošana, it sevišķi pašvaldību budžeta līdzekļu apkalpošana komercbankās. Pašvaldības daudzos gadījumos ir palikušas pilnīgi bez līdzekļiem, neskatoties uz to, ka budžets... nav pilnīgi finansējums atvērts, bet tas, ka bankās tika iesaldēti līdzekļi... Un šis mans priekšlikums ir tāds. Varbūt, ka tas ir saistīts ar pārejas periodu, kamēr beidzot tiks sakārtota banku sistēma, panākts banku sistēmas drošums. Pašreiz tā prakse diemžēl ir ļoti bēdīga.

Es pieņemu, ka šajā ziņā varētu būt problēmas sakarā ar to, ka pašreiz ir noslēgti līdz gada beigām līgumi par to, ka šos budžetus un speciālos un sociālā budžeta līdzekļus apkalpo komercbankas, bet tad jautājums ir par pārejas noteikumiem, nevis uz tā pamata noraidīt pašreiz šo manu priekšlikumu... Bet tātad es domāju, ka jūs katrs ar savu balsojumu izšķirsities un jūsu balss tātad būs, un jūs nesīsit atbildību par to, kas nākotnē notiks ar budžeta līdzekļiem un pašvaldību līdzekļiem - un to skaitā, kā ir teikts šajā likumā, ar sociālā budžeta līdzekļiem. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Valsts ministrs Makarovs. Lūdzu!

V.Makarovs (sociālo lietu valsts ministrs Labklājības ministrijā).

Cienījamā Saeima! Jūs diskutējat par, manuprāt, smagu jautājumu, un šobrīd ne vienmēr var pateikt, ka tas ir viennozīmīgi atbildams jautājums. Tomēr es gribu pateikt dažus precizējumus. Sociālās apdrošināšanas budžetam nekas nav palicis bankā "Baltija". Tā ir valsts kases problēma, jo Valsts kases departaments bija tas, kas izraudzījās šīs bankas.

Otrkārt. Gribu pateikt, ka ir samērā grūti uzreiz nozīmēt tās bankas, kur mēs glabāsim savu naudu, jo tādā gadījumā šīm divām bankām būs monopoltiesības un sociālās apdrošināšanas budžeta līdzekļi nekad nesaņems pietiekamus procentus par savu kontu atlikumiem.

Un pēdējais, ko es gribu tomēr pateikt: šis jautājums tādā gadījumā nav risināms likumā "Par sociālo nodokli", bet kopumā ir risināms likumā par budžeta vadību. Tā ir vispārēja norma. Tādā gadījumā ir jāievieš valstī... kas apkalpo valsts budžetu, nevis ierobežo tikai sociālās apdrošināšanas budžeta tiesības. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Neviens nevēlas. Vai jūs vēlaties runāt kā deputāts vai kā referents? Tātad debates ir pabeigtas un referents runā. Lūdzu!

O.Kehris. Godātie kolēģi! Komisija tātad aicinātu šo priekšlikumu neatbalstīt, jo Makarova kungs jau minēja arī vēl papildu argumentus. Un viņš jau minēja, ka varētu teorētiski pretendēt uz to divas bankas. Teiksim, Tomiņa kunga minētā Latvijas Investīciju banka nav nodarbojusies un nekad nenodarbosies ar kontu atvēršanu. Tā nodarbojas ar vidējā termiņa un ilgtermiņa finansēšanas jautājumiem, investīciju projekta jautājumiem, un cerams, ka tai sekmēsies vismaz šajā tās darbībā.

Kas attiecas uz "Unibanku", iespējams, jā... ka tās koncepcijas attīstībā, kā viņa attīstās... ka šī banka piederēs Latvijas Republikas pilsoņiem - vairāk nekā 50%... jo akcijas... "Unibankas" akcijas, tiks laistas brīvā pārdošanā un tās varēs iegādāties, bet nav domājams, ka valstij ilglaicīgi tur varētu piederēt, kā jau minēts Tomiņa kunga priekšlikumā, vairāk nekā 50%. Un savukārt Krājbanka ir tā banka, kura tik tiešām valstij pašai būtu jāsakārto, lai parādītu... ja tai ir viena banka, tad to arī vajag sakārtot un tad varbūt vismaz konkurēt ar spēcīgākajām komercbankām. Bet, protams, komisija piekrita tam, ko minēja arī ministra kungs, - ka uzskatīt, ka pašlaik valstij budžeta līdzekļi tiek izvietoti optimāli, nevar, un Budžeta komisija vairākkārt ir aicinājusi valdību iesniegt priekšlikumus par kārtību, kādā tas notiktu, un tas iepriekš arī ir bijis paredzēts koncepcijā par Valsts kases departamenta attīstību. Diemžēl tās lietas visas ir apstājušās, jo tas tiešām ir cita likuma... un arī praktiskās darbības rezultāts. Tādi bija komisijas apsvērumi. Es lūgtu balsot. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputāta Tomiņa priekšlikumu - 8.pantu papildināt ar jaunu daļu: "speciālā valsts sociālās apdrošināšanas budžeta un sociāli apdrošināto personu maksājumu konti atverami Latvijas Republikā reģistrētajās komercbankās, kurās valstij pieder vairāk nekā 50% īpašumtiesību". Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 20, atturas - 20. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, tālāk!

O.Kehris. 9.pants. Par šā panta pirmo daļu ir saņemts deputātu Kuprijanovas un Elferta priekšlikums, kas ir atbalstīts. Lūdzam arī jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Komisijas priekšlikums ir pieņemts.

O.Kehris. Tālāk - 11.pants. Ir deputātu Kuprijanovas un Elferta priekšlikums - 11.panta otrajā daļā svītrot vārdus "no darba devēja", un lūdzam to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Pieņemts.

O.Kehris. Tālāk. Pāreju pie 14.panta. Šeit ir deputātes Kuprijanovas priekšlikums papildināt 14.pantu ar jaunām daļām - otro un trešo daļu, un lūdzam to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Atklājam debates. Lūdzu!

Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienības frakcija.

G.Bērziņš (LZS).

"Jumta" likumā jau ir noteiktas šīs sankcijas, kādas nodokļu administrators var uzlikt, un šeit, paskatieties, tātad ir teikts, ka ir jāpiedzen 0,1% par katru dienu, un vēl 100% par to, ja ir kaut kas nepareizi. Bet ne jau vienmēr tas notiek ļaunprātīgi, un, ja tas ir atkārtoti, maksāt divkāršā apmērā... Bet kāda ir atbildība no nodokļu administrācijas puses, ja ir nepareizi sarēķināts nodoklis? Es domāju, ka šeit ir tomēr nedaudz pārspīlēts, jo galvenais uzdevums taču ir precīzi analizēt šo bāzi, nevis ar šīm milzīgajām soda sankcijām iznīcināt uzņēmējus, lai vispār vairs nav, kas maksā. Jo pārsvarā jau kļūdas maksājumos visbiežāk gadās mazajiem uzņēmējiem, kam nav iespējas izmantot kvalificētus ... kas nespēj samaksāt kvalificētiem grāmatvežiem un tā tālāk. Es domāju, ka šīs sankcijas tomēr ir pārspīlētas, jo šeit pat nav runas par ļaunprātību, varbūt tas ir noticis kļūdas dēļ, un tūlīt noteikt sankcijas - bezstrīdus kārtībā piedzīt 100%, otrreiz - 200%... Un tas mazais uzņēmējs ir beigts un pagalam - uzreiz! Pat tad, ja ir kļūdījies, nevis to darījis ļaunprātīgi. Tāpēc es tomēr iesaku šo priekšlikumu neatbalstīt un atrast kaut kādu civilizētāku formu, kādā veidā šo jautājumu risināt, vismaz izskatīt, vai tas ir darīts ļaunprātīgi, vai tā ir dokumentu viltošana vai neuzrādīšana, vai varbūt vienkārši aprēķinu kļūda. Šeit nav ievērota nekāda starpība, un šīs sankcijas ir ļoti fantastiskas. Es tomēr domāju, ka, tikai uzņēmējiem attīstoties, varēs nodokļus maksāt. Ja mēs gribam tos iznīcināt jau pašos pamatos, tad mēs varam likt šādas drakoniskas sankcijas. Es domāju, ka tas neuzlabos situāciju, bet pasliktinās.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Konkrēti jūsu priekšlikumu... Deputātes Kuprijanovas priekšlikums. Tātad deputāts Gundars Bērziņš lūdz neatbalstīt abus divus deputātes Kuprijanovas priekšlikumus.

Vai vēl kāds vēlas runāt? Jā, lūdzu! Pēteris Elferts - "Latvijas ceļš".

P.Elferts (LC).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Man šķiet, ka šī norma ir jau likumā "Par nodokļiem un nodevām", tā ir vienkārši pārrakstīta no likuma "Par nodokļiem un nodevām" un ielikta šajā likumā. Tātad, ja tā tiks noraidīta, tā tik un tā būs spēkā. Ja tā nav, tad, lūdzu, to izskaidrojiet. Paldies.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - otrreiz. Lūdzu - 5 minūtes.

G.Bērziņš (LZS).

Tātad man blakus nav šī "jumta" likuma, bet, ja tas ir "jumta" likumā, tad vēl jo vairāk, tas šeit nav jāatkārto, jo tur ir noteiktas administrācijas tiesības un noteikts, kas ir sociālā nodokļa administrācija. Tai ir šīs tiesības.

Otrkārt. Es tomēr lūdzu ieskatīties šajā pantā. Piemēram, par šo ziņu iesniegšanas termiņa kavējumu. Vienu dienu nokavē atskaites iesniegšanu, un 100% soda sankcijas! Nu, piedodiet, tas uzņēmējiem tomēr ir graujoši! Ja arī šeit ir kaut kādas sankcijas, tad ir vajadzība skatīt tomēr daudz rūpīgāk, jo ir arī otras puses kļūdas, kad administrācija nepareizi aprēķina, un "jumta" likumā, ko minēja Elferta kungs, ir otrpusēja atbildība, kaut gan dzīvē tā nedarbojas, bet šeit par to vispār nav runāts. Vieni ļaunie uzņēmēji ir vainīgi, tad sodīsim un nīcināsim tos ārā, un pavisam nebūs ko maksāt. Es piedāvāju, ka, neapšaubāmi, atbildība ir vajadzīga, bet daudz rūpīgāk un daudz prātīgāk pārdomāta. Nevis jārunā par to, ka vienu dienu es nokavēšu atskaites iesniegšanu gadā, vēl otru un trešo, un man iznāks 300% soda sankcijas... Nerunājot par visu to. Es domāju, ka tas nav prātīgi. Vismaz "jumta" likumā tādas formulas par vienas dienas kavējumu 100% apmērā sankcijas nav.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt par šo priekšlikumu? Jā, lūdzu! Sociālo lietu ministrs Makarovs.

V.Makarovs (sociālo lietu valsts ministrs).

Jā, es piekrītu, ka šīs normas kļūst drakoniskas, bet viņām arī ir jābūt drakoniskām, jo, pirmkārt, šobrīd ir runa par nodokli, kas finansē izdevumus, kuri saistīti ar pensiju izmaksu, bezdarbnieku pabalstu izmaksu, par šiem laikā vai nelaikā iesniegtajiem termiņiem. Redzat, atskaišu iesniegšanai tiek dots laiks - 15 dienas, un pēc tam sākas šo atskaišu apkopošana, bet, ja uzņēmēji kavē šo datumu, ziņu laikus iesniegšanu, tad tādā gadījumā mēs nekad nesaņemsim savlaicīgi precīzu informāciju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates pabeidzam. Lūdzu referentu!

O.Kehris. Godātie kolēģi deputāti! Man jums ir jāpaskaidro, ka komisijā par šiem priekšlikumiem nebija īpašu debašu, jo tos priekšlikumus un argumentus, kurus izteica deputāts Bērziņš, kas ir arī mūsu komisijas loceklis, viņš tos komisijā neizteica, un mēs būtībā balstījāmies uz to, ka priekšlikumus, ko iesniedza deputāte Kuprijanova, likumprojekta autori, proti, valdība, uzskatīja par pieņemamiem, un mēs bez liekām debatēm viņus pieņēmām.

Tāpēc es nevaru pretendēt uz to, ka mēs būtu veikuši ļoti dziļu šo analīzi, bet to mēs noteikti izdarīsim uz trešo lasījumu. Tātad, es paskaidroju, pēc kādas procedūras komisija ir atbalstījusi šos priekšlikumus, bet katrā ziņā es domāju, ka pēc jebkura jūsu balsojuma mēs uz trešo lasījumu tiešām iedziļināsimies un sniegsim arī tās atbildes, kuras pašlaik varbūt palikām parādā, tāpēc es neriskēšu šeit to teikt par saskaņojumu ar nodokļu "jumta" likumiem un līdzīgi. Tāpēc lūdzam pašlaik izšķirt to ar balsojumu.

Sēdes vadītājs. Diemžēl jūs provocējat sēdes vadītāju uz komentāru, kurā, kā jūs saprotat, viņš nav ieinteresēts. Jūs teicāt, ka jums īsta skaidrība šajā jautājumā tātad būs trešajā lasījumā... es drusciņ varbūt īsāk to saku... un neatkarīgi no balsojuma jūs trešajā lasījumā izpētīsit to lietu. Ņemot vērā visu teikto, es tad aicinātu jūs varbūt citādi darīt... jā, bet deputātes Kuprijanovas nav šeit zālē, līdz ar to arī mani komentāri paliek nepabeigti.

Katrā ziņā mums ir jābalso, un, kā jau jūs dzirdējāt no komisijas vadītāja, tad komisija strādās pie šī jautājuma trešajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputātes Kuprijanovas priekšlikumu- papildināt 14. pantu ar jaunu otro un trešo daļu redakcijā, kura jums ir piedāvāta 7. lapaspusē. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 9, atturas - 27. Nav pieņemts priekšlikums.

Tālāk, lūdzu!

O.Kehris. Nākamais ir 15. pants, par kuru ir iesniegti priekšlikumi, un šeit tika saņemti deputāta Tomiņa, kā arī deputātu Kuprijanovas un Elferta priekšlikumi, kuri iesnieguši kopēju priekšlikumu. Un tā rezultātā ir tapusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcija, kura precizē to, kā izlietots Valsts sociālās apdrošināšanas fonda darbības attīstībai un veicināšanai paredzētie 20% no sociālā nodokļa maksājumiem, kuri papildus aprēķināti veikto pārbaužu, revīziju un kontroles darba rezultātā. Un mēs lūgtu atbalstīt šo mūsu komisijas priekšlikumu, kurā ir iestrādāti deputātu priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Līdz ar to esam akceptējuši komisijas priekšlikumu. Lūdzu, tālāk!

O.Kehris. 15. panta otrajā sadaļā komisija ir atbalstījusi deputāta Zigurda Tomiņa priekšlikumu - svītrot 15. panta otrās daļas otro teikumu. Lūdzam to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Pieņemts.

O.Kehris. Un, godātie kolēģi, pārejas noteikumos jūs redzat izklāstīto Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakciju, kura paredz šo kārtību pa gadiem, kādā sociālais nodoklis samazinās no 38 līdz 34%. Un pēc būtības mēs, manuprāt, šo esam izšķīruši jau ar balsojumiem par 5. pantu, bet, protams, tāpēc mēs lūgtu arī šeit atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakciju pārejas noteikumiem.

Sēdes vadītājs. Sākam debates! Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība, pēc tam - valsts ministrs Makarova kungs.

G.Bērziņš (LZS).

Protams, šis priekšlikums ir jāatbalsta, tas ir ļoti loģisks, un viss šeit ir kārtībā. Tikai šeit ir vēl viena tāda pretruna, kas noteikti trešajā lasījumā ir jāatspoguļo, jo 5. panta sestajā daļā jaunā Elferta kunga ierosinātā redakcija nosaka, ka sociālā nodokļa likmē neieskaita sociālās apdrošināšanas maksājumus pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, bet šo maksājumu likmi nosaka Ministru kabinets. Tātad faktiski tās ir papildu maksājumu likmes šodien pie sociālā nodokļa. Ja šobrīd ar 1996. gada 1. janvāri paliek 38% un ja mēs it kā sakām, ka šis nodoklis tiek samazināts pakāpeniski, tad faktiski ir tā, ka ar 1996. gada 1. janvāri šis nodoklis tiek palielināts, jo šie maksājumi, kas ir jāveic papildus, tiek iekasēti. Pie tam šeit ir diezgan brīvā formā atstāts formulējums, ka Ministru kabinetam jānosaka gan likmes, gan kārtība, un Ministru kabinets nosaka vai nu 4% no apliekamā objekta, vai 5, vai 1,24 procenus. Katrā ziņā trešajā lasījumā... es domāju, ka nodokļu maksimālo likmju uzlikšana ir Saeimas kompetence, un tāpat kā šeit Ministru kabinetam ir tiesības šo likmi samazināt arī ātrāk, un arī šo maksājumu maksimālā likme ir jānosaka Kabinetam, un, ja šī likme mainās vai attīstās, tad tas jāparedz arī šajos pārejas noteikumos.

Es, protams, aicinu atbalstīt, un šie pārejas noteikumi paredz šo samazinājumu, bet šī 5. panta sestās daļas atšifrējums - likmes noteikšana un attīstība - trešajā lasījumā ir ļoti precīzi jādefinē. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu - valsts ministrs Makarova kungs!

V. Makarovs (sociālo lietu valsts ministrs).

Cienījamā Saeima! Es ārkārtīgi piesardzīgi skatītos uz trešo daļu, kur ir paredzēta šī sadale procentos, un, godīgi sakot, es pilnībā piekrītu pašai šai normai, ka jābūt sadalījumam starp darba devēju un darbinieku, bet es esmu ļoti piesardzīgs tieši attiecībā uz šiem termiņiem, kad tas notiek, - 1996. gada 1. janvāris. Tas ir ziemas laiks, kad cilvēkiem ir jāmaksā komunālie maksājumi un kad jau tāpat šie izdevumi, kas ar to ir saistīti, cilvēkam ir pietiekoši lieli. Tāpēc Labklājības ministrija patur sev tiesības uz trešo lasījumu iesniegt papildinājumus par šiem termiņiem.

Un, atbildot Gundaram Bērziņa kungam, es gribētu pateikt tā: tas ir ļoti normāli, ka šie apdrošināšanas maksājumi pret nelaimes gadījumiem un arodslimībām ir ārpus. Kāpēc? Tāpēc, ka būs vesela virkne nozaru, kur šie apdrošināšanas maksājumi būs ļoti niecīgi - 0,1 vai 0,5%, kur arodslimības ir ārkārtīgi zemā līmenī, bet būs darba devēji, kur ir ļoti kaitīgi apstākļi vai kur ir milzīgs traumatisms, kāds šobrīd, piemēram, ir meža darbos, kur šie maksājumi varētu būt arī lielāki. Tāpēc Labklājības ministrija patur vienkārši sev tiesības iesniegt uz trešo lasījumu labojumus šajos datumos. Paldies.

Sēdes vadītājs. Uz jūsu tiesībām neviens nepretendē, tāpēc esiet pilnīgi droši, ka jūs to varat darīt. Un tagad Ojārs Kehris lūdz vārdu kā deputāts.

O.Kehris (LC).

Godātie kolēģi! Protams, ka te nav izslēdzams... jo es kopā ar Elferta kungu un citiem arī esmu viens no autoriem, es neizslēdzu, ka uz trešo lasījumu šeit var būt vēl tomēr kādi precizējumi, un tad mēs droši vien kopā ar ministrijas cilvēkiem būsim gatavi pie tā strādāt. Un tomēr, manuprāt, šeit ir arī viena ļoti principiāla lieta šim procentu sadalījumam. Es saku, ka var jau diskutēt par janvāri, par ziemas mēnešiem un ņemt tos argumentus vērā, var arī varbūt vēl pat par šiem procentiem drusku padomāt, bet pieejai ir jābūt principiālai, ka šiem procentiem ir jābūt, un viņi nevar būt tādi, kādi viņi bija līdz šim, kad bija 37 plus 1, jo toreiz, kad mēs pieņēmām šos 37 plus 1, - tiesa, to darīja Latvijas Republikas Augstākā padome, iepriekšējais likumdevējs -, tad skanēja solījumi: nekas, pieņemsim šos viens plus 37% un tad pakāpeniski nonāksim pie kaut kāda labāka sadalījuma! Bet mēs tā arī nodzīvojām ar to, ka ir jāmaksā būtībā šis ražošanas attīstībā neiespējamais nodoklis - 30 un 37, un tas viens palika tīri simboliski. Tāpēc, lai uzņēmēji un lai darba devēji tam jau gatavotos, lai zinātu šo procentu sadalījumu, es domāju, mēs katrā ziņā to aizstāvēsim, ka viņam noteikti ir jābūt un ka viņam arī ir jāsasniedz aptuveni šī puse, aptuveni puse no... Labi, ja tas nav iespējams īsā laikā, tad jāizdara pietiekoši garā laikā. Protams, mēs jau šeit esam iesākuši šīs debates uz trešo lasījumu, bet var būt, ka mums tas palīdzēs izstrādāt un saskaņot priekšlikumus tieši trešajam lasījumam. Protams, šī redakcija pašlaik būtu jāatbalsta, un es saprotu, ka šeit nav arī nekādu pretrunu starp pusēm. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Tā kā runa bija par priekšlikumiem, kuri būs trešajā lasījumā, vai šo otrā lasījuma redakciju kāds deputāts lūdz balsot? Nelūdz balsot. Līdz ar to iebildumu nav. Ir pieņemti pārejas noteikumi, un tad, kā jau jūs paši šeit teicāt, trešajā lasījumā iesniegsit savus priekšlikumus.

Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par sociālo nodokli"" pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - nav, atturas - 6. Pieņemts.

O.Kehris. Godātie kolēģi! Mēs šoreiz lūgtu diezgan īsu priekšlikumu iesniegšanas termiņu - lūgtu strādāt piektdien un, ja ir nepieciešams, arī brīvdienās. Es lūgtu komisijas vārdā noteikt iesniegšanas termiņu līdz 16. oktobrim pulksten 10.00, līdz pirmdienai pulksten 10.00.

Sēdes vadītājs. Vēl vienu dieniņu vajadzētu, jo ir paredzētas piecas dienas, bet jums tagad sanāk, manuprāt, četras dienas.

O.Kehris. Tātad ieskaitot visu pirmdienu...

Sēdes vadītājs. Tad līdz kuram datumam?

O.Kehris. Tātad (Starpsauciens no zāles: "Pirmdien līdz 12.00") pēdējais priekšlikumu iesniegšanas termiņš mums būtu 16., tātad līdz 17. oktobrim pulksten 10.00.

Sēdes vadītājs. Līdz 17. oktobrim pulksten 10.00. Nav iebildumu? Nav. Pieņemts.

Nākošais jautājums - "Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"". Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - Imants Kalniņš, Latvijas Nacionālās neatkarības kustības deputāts. Lūdzu!

I.Kalniņš (LNNK).

Augsti godājamais priekšsēdētāj, godājamā Saeima! Atļaujiet man atgādināt, ka runa ir par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"", par šā likuma 6. panta pirmās daļas 14. punktu, ko godājamā Saeima ir pieņēmusi pirmajā lasījumā ar šādu tekstu: "... kā arī maksājumus par komunālajiem pakalpojumiem, izņemot maksu par telefonu". Budžeta un finansu (nodokļu) komisija saņēma finansu ministres Indras Sāmītes priekšlikumu attiecībā uz šo punktu, kas konkretizē šos konkrētos komunālos pakalpojumus atsevišķi. Komisija atbalstīja Sāmītes kundzes priekšlikumu un lūdz arī Saeimu atbalstīt šo redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

I.Kalniņš. Nākamais priekšlikums arī attiecas uz šī paša panta pirmo daļu, un šeit bija LNNK frakcijas priekšlikums - papildināt pantu ar 26.punktu šādā redakcijā: "Parku, apstādījumu un labiekārtošanas objektu uzturēšana." Arī par to Budžeta un finansu komisija saņēma finansu ministres Sāmītes priekšlikumu - šo pantu izslēgt. Ja LNNK frakcija uztur spēkā savu priekšlikumu, tad šeit ir jāizdara balsojums.

Sēdes vadītājs. Neviens neatbild, līdz ar to piekrīt.

I.Kalniņš. Budžeta un finansu komisija lūdz Saeimu apstiprināt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"" pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - nav, atturas - 4. Pieņemts otrajā lasījumā.

I.Kalniņš. Budžeta un finansu komisija lūdz noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam līdz nākamajai otrdienai pulksten 10.00.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts. Paldies.

I.Kalniņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrēties! Reģistrācija! Irēnu Folkmani, Saeimas sekretāra biedri, lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies.

Godātie deputāti! Pēc tam, kad sēdi slēgsim, uzklausiet paziņojumu.

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi, ārkārtas sēdes noslēguma daļā nav reģistrējušies šādi deputāti: Andris Ameriks, Dzintars Ābiķis...

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis ir zālē.

I.Folkmane. ...Mariss Andersons, Aivars Berķis, Inese Birzniece, Igors Bukovskis, Jānis Bunkšs, Aivars Endziņš, Māris Graudiņš, Edvīns Inkēns, Jānis Jurkāns, Ēriks Kaža, Odisejs Kostanda, Andrejs Krastiņš, Ludmila Kuprijanova, Janīna Kušnere, Kristiāna Lībane, Ruta Marjaša, Uldis Osis, Andrejs Panteļējevs, Valdis Pavlovskis, Aleksandrs Pētersons, Aija Poča, Jānis Ritenis, Andris Rozentāls, Indra Sāmīte, Andris Saulītis, Anita Stankēviča un Jānis Vaivads. Anita Stankēviča ir zālē.

Sēdes vadītājs. Deputāts Ošs, deputāts Panteļējevs arī ir zālē.

Ārkārtas sēdi paziņoju par slēgtu. Godātie deputāti, kā jūs zināt, Prezidijs kārtējo sēdi ir sasaucis šodien pulksten 11.00. Lūdzu uzmanību! Esiet tik laipni... vienu minūti! Pēc tam jums būs ļoti ilgs laiks pārrunām. Vienu minūti tikai! Tātad Prezidijs ir paziņojis par sēdes sasaukšanu šodien pulksten 11.00, tomēr Saeimas Prezidijs lūdz Saeimu akceptēt priekšlikumu un uzsākt kārtējo sēdi 11.15, jo šodien mums Saeimā ir Francijas deputātu grupa, Francijas un Latvijas atbalsta deputātu grupa un vēl Francijas Eiropas lietu ministrs, mums paredzēta pusstundu ilga tikšanās, bet prakse tomēr rāda, ka drusciņ vairāk laika paiet, un tad nebūtu ērti, ja mēs pārkāptu mūsu noteikto laiku un uzsāktu ar nokavēšanos, tāpēc gribu jautāt: vai deputātiem nav iebildumu, ja mēs kārtējo sēdi sāksim pulksten 11.15? Nav iebildumu? Paldies.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece

Ceturtdien, 22.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 22.februāra ārkārtas sēde
10:30  Saeimas 2024.gada 22.februāra kārtējā sēde
12:00  Saeimas Prezidija sēde
17:00  2024.gada 22.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem