Latvijas Republikas 5. Saeimas sēde

1995. gada 2. februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Aivars Berķis.

Sēdes vadītājs. Sēde ir atklāta. Turpinām izskatīt likumprojektu "Par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu". 27. janvārī mēs atklājām debates par šā likumprojekta principiem. No tiem deputātiem, kas rakstiski pieteicās debatēs, pie vārda netika divi - Mārtiņš Ādams Kalniņš un labklājības ministrs Andris Bērziņš. Tātad pirmajam vārds tiek dots debatēs Mārtiņam Ādamam Kalniņam - Latvijas Zemnieku savienības frakcija.

M.Ā.Kalniņš (LZS).

Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, deputāti, esiet klusāki!

M.Ā.Kalniņš. Šim likumprojektam var būt tālejošs iespaids uz Latvijas valsts iedzīvotāju veselību. Likumā ir daudz laba. Tas nostādīs Latvijas likumdošanu šajā jomā līdzās vairākām Rietumeiropas valstīm. Bez tam tālāks mērķis, bez šaubām, ir padarīt smēķēšanu sabiedriski nepieņemamu un nevēlamu. Bet atzīsim nepatīkamo īstenību - cigarešu smēķēšanas ieradums var būt tikpat grūti atmetams kā spēcīgāko narkotisko vielu lietošana! Tādēļ ir skaidrs, ka daļa mūsu valsts iedzīvotāju turpinās smēķēt - tuvākajā nākotnē vismaz. Ja neieviešam smēķēšanas slepenpoliciju un pilnīgu aizliegumu, smēķētājam tomēr būtu jāatstāj kaut kāda izvēles brīvība, arī izvēle informācijas jomā, piemēram, par cenu, par to, kur tās cigaretes ir ražotas, un arī par darvas un nikotīna sastāvu, lai varētu izvēlēties vienu vai otru ražojumu. Tad jautāsim: no kā tad īsti smēķēšanu iemācās mūsu jaunie cilvēki - vai no reklāmas vai no draugiem? Vai varbūt no vecākiem vai vecākajiem brāļiem un māsām? Vai varbūt no skolotājiem? No kāda piemēra?

Tad vēl gribētu iebilst par pāris tādiem kā... varētu teikt, tādām pārmērībām šajā likumprojektā. Viens attiecas uz ievešanas un izgatavošanas, un realizācijas aizliegumu šņaucamajai un košļājamajai tabakai. Vai šeit ir kādi īpaši apstākļi, kādēļ tas ir pilnīgi aizliedzams? Tad jāsaka, ka lietotājiem, kaut arī tie ir skaita ziņā tikai nedaudzi, atliktu kontrabandas prece vai arī paštaisītais variants, un vai tas būtu tas labākais atrisinājums?

Tad vēl gribētu kaut ko teikt par valsts lomu, par brīvu cilvēka izvēli. Mums ir daudz likumu, kur ir precīzi pateikts, ko var darīt un ko nevar darīt, kas ir jādara un kā ir jādara, un kādas atļaujas jāsaņem. Šinī likumprojektā ir arī minēts, ka jāizprasa no Zemkopības ministrijas atļauja tabakas audzēšanai rūpnieciskiem mērķiem. Vai tad nepietiek, ka katram vajag pat izprasīt atļauju, lai nozāģētu vienu koku paša mežā? Tad jau drīz būs jāprasa Zemkopības ministrijai atļauja, ja gribēs ķirbjus audzēt. Vai tā galu galā nav mazlietiņ galējība?

Un tad vēl gribētu atzīmēt, ka Latvijā var izaudzēt tabaku un ka šī ir arī potenciāla eksportprece. Kamēr pasaulē pastāv zināms tirgus tabakai, mūsu lauku ļaudīm nevajadzētu noliegt šādu iespēju tabaku audzēt. Tabakas audzēšana ir piemērota nelielām platībām, un tur arī izlieto samērā daudz darbaspēka, un var arī tā atdeve būt ievērojama. Tādēļ es domāju, ka mūsu lauku ļaudīm šo potenciālo iespēju nevajadzētu lieki norobežot.

Es aicinu atbalstīt šo likumprojektu, tur ir daudz vairāk laba nekā trūkumu, bet attiecībā uz tiem punktiem, kam ir saskarsme... saskare ar brīvu cilvēka izvēli un ar valsts lomu cilvēka dzīvē, es aicinu deputātus tos jautājumus izvērtēt un apdomāt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kā nākamajam vārds ir veselības... tas ir, labklājības ministram, bet viņa nav pašlaik zālē, jā? Nākamais ir Māris Graudiņš no "Latvijas ceļa" frakcijas pieteicies runāt... Tā. Tādā gadījumā Pēteris Apinis - veselības aizsardzības valsts ministrs.

P.Apinis (veselības aizsardzības valsts ministrs).

Augsti godātais Prezidij, augsti godātie deputātu kungi! Es šodien esmu nācis runāt nevis citu iemeslu dēļ, bet tikai tādēļ, lai aizstāvētu Latvijas valsts budžetu, jo, lai cik tas dīvaini arī neliktos un cik arī es neesmu dzirdējis kritisku vārdu par to, ka jaunais likums pret smēķēšanu Latvijas valsts budžetā sitīs nopietnus robus, es gribu teikt, ka smēķēšana cērt Latvijas valsts budžetā vēl daudz, daudz nopietnākus robus, un it īpaši tas ir saistīts ar to, ka pie mums ir tomēr viena no visaugstākajām saslimstībām un mirstībām ar sirds asinsvadu slimībām. Un tagad plaušu vēzis, kas parasti tiek izvirzīts kā pirmais ierocis no mūsu puses, varbūt nemaz nav tik būtisks, lai gan Latvija arī tieši plaušu vēža jomā ir vienā no pirmajām vietām Eiropā. Bet, neapšaubāmi, visā pasaulē ir sen pierādīta lieta, ka tieši kardiovaskulāro slimību - sirds asinsvadu slimību - pirmais un galvenais ierosinātājs un riska faktors tomēr ir smēķēšana.

Otrs jautājums, kam es nekādi nespēju noticēt - un to man vienmēr pārmet Smēķēšanas likuma kritiķi, - ir tas, ka Latvijas prese nomiršot no tā, ka nebūs tabakas reklāmas. Un es, kā izbijis žurnāla redaktors, vēlos teikt, ka tabakas reklāma nav domāta tādēļ, lai uzturētu Latvijas presi, lai uzturētu Latvijas masu informācijas līdzekļus un uzturētu Latvijas Televīziju vai Latvijas Radio. Diemžēl šī tabakas reklāma ir veltīta tikai vienam mērķim, un tas ir - piesaistīt jaunus smēķētājus pie nesmēķētāju pulka. Tas, kas jau smēķē, tas smēķē, un viņam ir pilnīgi vienalga, kuru no smēķiem reklamē. Tas, kurš nesmēķē, tas, skatoties televīzijas klipus vai klausoties radio, kur pie mums ievērojami aktieri atbalsta vienas vai otras tabakas firmas izstrādājumu, tiek piesaistīts smēķēšanai.

Un pēdējais jautājums. Es ļoti vēlētos aicināt visus deputātus... Es tomēr gribētu teikt, ka mēs... šajā telpā cilvēki ir aicināti cīnīties un lobēt tautas veselību, nevis cīnīties un aizstāvēt - šoreiz neteikšu vārdu "lobēt" - tabakas fabrikas "Prince" intereses. Es ļoti lūdzu pieņemt pirmajā lasījumā šo likumu tādā izpratnē, kā tas šodien ir. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Visi, kas ir vēlējušies un šeit rakstiski iesnieguši pieprasījumus, debatēs ir piedalījušies. Tātad lemsim par likumprojekta "Par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Jā... ak tā, referentam pēdējais vārds.

P.Elferts (LC).

Godājamais Prezidij, cienījamie deputāti! Paldies par ļoti aktīvām un atklātām debatēm. Kā jau pašā sākumā teikts, likuma mērķis ir aizsargāt katra cilvēka veselību un tiesības uz tīru no tabakas dūmiem apkārtējo vidi, kā arī ar valsts noteiktām normām regulēt sabiedriskās attiecības, lai samazinātu tabakas un tās izstrādājumu smēķēšanu. Debatēs izskanēja vairāki priekšlikumi, kas konkrēti attiecas tieši uz profilaktisko darbu. Gribētu pievērst jūsu uzmanību tam, ka ir vesels pants veltīts smēķēšanas profilaksei, kur ir uzdots Izglītības ministrijai iestrādāt visās izglītības programmās jautājumu par smēķēšanas kaitīgumu veselībai un ekonomikai. Tātad tāda norma ir jau iestrādāta, un līdzekļi, kas ir iegūti no soda naudas, kā arī no akcīzes nodokļa, tiks veltīti gan izglītībai, gan veselībai.

Kas attiecas uz bezfiltra cigarešu ražošanu un realizēšanu, tā ir tikai viena norma, kas būtu iestrādāta, un jāpievērš jūsu uzmanība pārejas noteikumiem, ka tieši šī norma, kas attiecas uz bezfiltra cigarešu ražošanu, iesāktos tikai 1996. gadā. Un vairāki debatētāji izteicās, ka ir mūsu kaimiņvalstīs ražotāji, kas ražo bezfiltra cigaretes, ka tas mums nebūtu lietderīgi. Attiecībā uz šo normu es uzskatu, ka mēs faktiski varētu būt priekšzīmīgi tādā ziņā, ka iesāktu šo procesu tādā virzienā, ka varētu iestrādāt un tālāk virzīt šo jautājumu Baltijas asamblejā un Baltijas Ministru padomē, bet tas būs debatējams tieši tajās institūcijās.

Kas attiecas uz smēķēšanas ierobežojumiem, vairāki debatētāji teica, ka būs aizliegts visādās vietās... nu... blunkš! - un nedrīkstēs tur un tur. Tā gluži nav, jo likumā ir atruna, ka iestādēs, uzņēmumos un citās sabiedriskās vietās atļauts smēķēt tikai speciāli smēķēšanai ierīkotās vietās, kur ir laba ventilācija. Tātad būs arī iespēja smēķēt arī šādās iestādēs, bet tikai, ja ir laba ventilācija un ja ir norādīts, ka tur drīkst vai arī nedrīkst. Tas attiecas arī uz restorāniem - un tā tālāk.

Tātad Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un iesniegt priekšlikumus attiecībā uz otro lasījumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies Elferta kungam. Lūdzu balsošanas režīmu! Mēs lemsim par likumprojekta "Par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu, balsosim! Vai visi ir nobalsojuši? Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 3, atturas - 7. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā.

Lūdzu noteikt termiņu, līdz kuram iesniedzami priekšlikumi, Elferta kungs!

P.Elferts. Lūdzam iesniegt priekšlikumus līdz 16. februārim, tas ir, pēc divām nedēļām.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tagad mums ir jālemj par grozījumiem šodien ierosinātajā darba kārtībā.

Vispirms ir Ārlietu komisijas iesniegums - jautājumu par pievienošanos Eiropas padomes statūtiem ierosināt izskatīt Saeimas 2. februāra sēdē un ierosināt šā jautājuma steidzamību, šajā sakarā lūgt Saeimas Prezidiju šo jautājumu iekļaut pirms Saeimas sēdes darba kārtības 14. jautājuma. Vai ir iebildumi? (Starpsauciens no zāles: "Jâ, lai iet!") Paldies, iebildumu nav, tātad jautājums ir iekļauts pirms Saeimas sēdes darba kārtības 14. jautājuma.

Tālāk. Piecu deputātu - Tomiņa, Bērziņa, Rozentāla, Grīga, Resnā - parakstīts iesniegums: "Lûdzam likumprojekta "Par meža ciršanas tāmi 1995.-1999. gadam" (otrais lasījums) izskatīšanu Saeimā šā gada 2. februāra sēdē pārcelt kā pirmo pēc ceturtās sadaļas "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata", arī pirms visiem citiem priekšlikumiem." Nu tas ir ļoti īss jautājums. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav, tātad pieņemts.

Tālāk. Ir frakcijas "Latvijas ceļš" iesniegums. Frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti lūdz Saeimu 1995.gada 2.februāra sēdes darba kārtībā iekļaut jautājumu par deputāta mandāta apstiprināšanu Modrim Spuģim un šo jautājumu izskatīt sadaļā "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata". Ir ierosinājums iekļaut šo jautājumu pēc darba kārtības 11.punkta, proti, pēc lemšanas par Kārļa Jurkovska deputāta mandāta apstiprināšanu. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Pieņemts.

Tālāk. Frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti lūdz Saeimu 1995.gada 2.februāra sēdes darba kārtībā izdarīt šādas izmaiņas: darba kārtības 34.punktu - likumprojektu "Par nodokļiem un nodevām" (dokuments nr.111) - un darba kārtības 33.punktu - likumprojektu "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" (dokuments nr.110) - izskatīt pēc lēmuma projekta "Par K.Valdemiera apstiprināšanu par Latgales apgabaltiesas tiesnesi un iecelšanu par Latgales apgabaltiesas priekšsēdētāju". Nu, un ir desmit paraksti: Poča, Zvaigzne, Graudiņš, Jonītis, Bordāns... Mēs jau esam balsojuši tagad par... esam šajā vietā jau ielikuši divus likumprojektus: par tām tāmēm ielikām un arī par Eiropas savienības statūtiem. Vai deputātiem un arī iesniedzējiem nebūtu nekas iebilstams, ka šo "Par nodokļiem un nodevām" un "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" mēs tomēr izskatītu darba kārtības piektajā nodaļā kā trešo jautājumu (pirms 14.punkta, bet pēc jau iebalsotajiem diviem)? Nav iebildumu.

Vēl ir lūgums iekļaut 1995.gada 2.februāra Saeimas sēdes darba kārtībā Latvijas Republikas Saeimas lēmuma projektu par izmaiņām Pilsonības likuma izpildes komisijā, un to ir parakstījuši Lambergs, Žīgurs, Tabūns, Karnups, Stalts, Puriņa, Kalniņš, Seile, Berklavs, Kide. Tātad mēs ierosinām iekļaut šo kā pēdējo, lemjot par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata. Vai ir iebildumi? Nav.

Vēl Prezidijs ir saņēmis arī pieprasījumus, par kuriem mēs informēsim darba gaitā, un tātad sākam... Jā, Saeimai ir arī iesniegts likumprojekts... lēmuma projekts par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem. Ir priekšlikums iekļaut arī šo jautājumu darba kārtībā. Vai ir iebildumi? Nav. Tātad tas būtu darba kārtībā kā pēdējais, kā patstāvīgs priekšlikums. (No zāles deputāte A.Seile: "Berķa kungs!")

Lūdzu! Seiles kundze, par ko jūs gribat izteikties? )Starpsauciens: "Par procedūru!") Par procedūru - vārds Annai Seilei!

A.Seile (LNNK).

Paldies. Es iebilstu pret to, ka šis likumprojekts tiek nodots darba kārtībā jau šodien, jo tas vispirms būtu jānodod Prezidijam un jānosūta komisijām.

Sēdes vadītājs. Bet šis nav likumprojekts, šis ir patstāvīgs priekšlikums, un Kārtības ruļļa 117.punkts nosaka: "Patstāvīgs priekšlikums iesniedzams ar vismaz desmit deputātu parakstiem Saeimas lēmuma projekta veidā un apspriežams vienā lasījumā. Apspriešana notiek tajā pašā sēdē, kurā priekšlikums iesniegts, ja tam piekrīt iesniedzēji un neviens deputāts neceļ iebildumus. Ja celti iebildumi, Saeima lemj par šāda priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā vai nodošanu komisijām, nosakot termiņu, kādā iesniedzami priekšlikumi". (No zāles deputāte A.Seile: "Es cēlu iebildumus!") Jā, tātad ir iebildums? Tātad Saeimai šādā gadījumā ir jālemj par šā priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā vai nodošanu komisijām. Tātad divi varianti. Vispirms balsosim par to, ka šis priekšlikums ir iekļaujams nākamās sēdes darba kārtībā. Lūdzu, balsosim par šā jautājuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 20, atturas - 9. Iekļauts nākamās sēdes darba kārtībā. Paldies.

Tātad sākam ar Prezidija ziņojumiem. Saeimas deputāti Gundars Bērziņš, Gunārs Resnais, Pauls Putniņš, Oskars Grīgs, Mārtiņš Ādams Kalniņš un Aivars Berķis ir iesnieguši likumprojektu "Grozījums likumā "Par 1925.gada 1.aprīļa likuma "Ministru kabineta iekārta" atjaunošanu"". Prezidija ierosinājums - šo likumprojektu nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Pieņemts.

Ministru kabinets ir nodevis likumprojektu par Latvijas Republikas pievienošanos 1985.gada 1.septembra Eiropas satelīttelekomunikāciju organizācijas konvencijai. Saeimas Prezidijs ierosina šo likumprojektu nodot Ārlietu komisijai un Vides un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Pieņemts.

Tālāk. Juridiskā komisija ir iesniegusi likumprojektu "Grozījums likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"". Saeimas Prezidijs ierosina šo likumprojektu nodot Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Jā, Anna Seile, lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Pēdējie grozījumi likumā par zemes reformu pilsētās tika izdarīti 1994.gada 13.decembrī. Pirms tam apmēram četrus mēnešus mēs turējām spriedzē visu Latvijas sabiedrību, nevarēdami pieņemt šo likumprojektu, un nu pēc nepilniem diviem mēnešiem ir atkal jauns grozījums, kurš nav apsvērts ne Centrālajā zemes komisijā, ne Ministru kabinetā, ne Valsts zemes dienestā, kuri faktiski vada šo zemes reformu. Cienījamie deputāti, es jums gribu paskaidrot, kāpēc es, būdama Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāja, iebilstu pret šāda likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā un nodošanu komisijām pirms rūpīgas izvērtēšanas Ministru kabinetā. Redziet, ļoti daudziem cilvēkiem ir jau zeme piešķirta īpašumā ar Zemes komisijas lēmumu, lielai daļai ir piešķirti jau ar pašvaldību lēmumu šie zemes gabali pilsētās, un šajā likumā, tajā mazajā rindiņā, kas te ir ierakstīta grozījumos, nav nekas pateikts, no kura mirkļa tad mēs atcelsim līdzšinējo kārtību un atsavināsim zemi valsts labā par sertifikātiem (tas nozīmē - samaksājot īpašniekam) un grozīsim visu līdzšinējo kārtību. Līdz šim bija noteikts, kādu daļu no bijušo īpašnieku zemes var reģistrēt uz valsts vārda, ja valstij ir liela nepieciešamība, - tie bija ceļi, tilti, tuneļi, īpaši aizsargājami dabas objekti. Bet, ja īpašnieks nepiekrīt, ka ir šāda vienošanās, ja viņam neiedod zemi citā vietā vai arī nepiekrīt kompensācijai, tad šie objekti ir jāatsavina piespiedu atsavināšanas kārtībā. Par to ir īpašs likums, un šādā gadījumā valsts samaksā naudā. Bet, lūk, zemi zem dzīvokļiem, zem daudzdzīvokļu mājām, pēkšņi valsts grib reģistrēt uz sava vārda, samaksājot īpašniekam tikai kompensācijas sertifikātus. Tā ir ierakstīts šajā labojumā. Nelaime ir arī tā, ka ir jau cilvēki izgatavojuši plānus, ir sameklējuši arhīva izziņas, ir pat maksājuši atsevišķām tautas deputātu padomēm par lēmumu pieņemšanu, un šīs summas ir ārkārtīgi lielas. Kas viņiem to atmaksās, ja viņi saņems par savu zemes īpašumu, nu, piemēram, 30 latus... 30 sertifikātus un varēs tos pārdot pēc pašreizējās cenas par 90 latiem? Šie izdevumi viņiem nesedz to, ko viņi ir izdevuši jau līdz šim. Tādēļ, cienījamie deputāti, es ļoti lūdzu jūs apsvērt - nebalsot politiski. Bet nevar pieņemt tādus lēmumus un pēkšņi iekļaut darba kārtībā, nodot komisijām šādu likumprojektu, kas sagroza visu līdzšinējo kārtību. Acīmredzot šie grozījumi ir iekļauti tādēļ, ka Saeimas apspriešanā ir nonācis likums par dzīvokļu privatizāciju. Jā, protams, šis ir ļoti svarīgs likums, bet šajā likumā ir jau iesniegti daudzi labojumi, kuri sakārto dzīvokļu privatizācijas likumu atbilstoši līdzšinējai zemes reformai. Un tāpēc, ka cilvēkiem tā vai tā - ja viņi privatizēs lielā skaitā kādu daudzdzīvokļu namu - būs savā starpā jākooperējas, nokārtojot bēniņu telpu izmantošanu, jumta labošanu, trepju telpu slaucīšanu... Un šajā gadījumā šiem visiem pakalpojumiem varētu pievienot arī zemes nomu vai zemes izpirkšanu zem daudzstāvu nama. Rēķinieties ar to, kas notiks, ja īpašniekam ir jau aprēķināts, ir jau izgatavots zemes plāns, tas ir jāpārmēra, jāpārtaisa un praktiski jāapstādina visās pilsētās zemes reformas gaita. Es uzskatu, ka, pastāvot šādiem apstākļiem, kad mēs neizsvērti, nesaskaņojot ar atbildīgām institūcijām, sākam grozīt likumus pašos pamatos un pēc būtības, nevar strādāt līdzšinējās institūcijas, kam ir uzticēta zemes reformas vadība, - tas ir gan Valsts zemes dienests, gan Centrālā zemes komisija. Un tagad padomāsim, kam no tā visa paliks labāk, ja mēs šo likumu pieņemsim! Vai tiem, kas privatizēs dzīvokli? Nē, viņiem nekāda labuma no šāda likuma nav. Vai valstij? Valstij būs tikai nekārtības, jo valstij ir jādomā par saviem iedzīvotājiem, nevis par ko citu. Un visbeidzot es gribu piebilst, ka šis likums nav pieņemams arī tāpēc, ka šī zemes nodošana valstij ir paredzēta par sertifikātiem, kuriem jau sen nav vērtības, kurus pārdod viena juridiskā persona otrai, kā pa radio un televīzijā saka, paketēs. Tikpat labi es varētu teikt, ka maisos, ķīpās pārdod! Tiem nav nekādas vērtības, un šādu labojumu nedrīkstētu šodien pieņemt, šādu likumprojektu nedrīkstētu pieņemt Saeimas sēžu darba kārtībā. Aicinu jūs to noraidīt.

Sēdes vadītājs. Nākamais runāt pieteicies Vieturs Pauls Karnups - LNNK.

V.P.Karnups (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Es arī aicinu noraidīt šo likumprojektu, jo tas ir, pirmkārt, par agru. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šonedēļ sāk izskatīt likumprojektu par dzīvojamo telpu privatizāciju, un tieši šis jautājums par zemi, ja tā pieder privātpersonām, fiziskām personām vai juridiskām personām, un kādā veidā dzīvojamās ēkas varētu privatizēt... šis ir konceptuāls jautājums, mēs pašlaik komisijā to izskatām. Šis likumprojekts steidzas pa priekšu un liek jau iezīmes šai dzīvojamo ēku privatizācijas jautājumā, jau iepriekš - rāmjus, robežas un virzienus. Principā šis labojums izsauca otro nacionalizāciju piespiedu kārtā, tā, kā bija 1940.un 1945.gadā, jo šeit ir runa par to, ka valsts pārņem to zemi, ko mēs nupat esam atdevuši atpakaļ īpašniekiem, piespiedu kārtā to atsavināja. Un es aicinātu deputātus šo likumprojektu vispārīgi noraidīt, un tad, kad Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iesniegs pirmajā lasījumā likumprojektu par dzīvokļu privatizāciju, tam būs līdzi attiecīgās izmaiņas citos likumos, lai varētu saskaņot veselu paketi un lai viss būtu pareizā kārtībā. Paldies par uzmanību.

Nākamais Jānis Lagzdiņš - "Latvijas ceļa" frakcija.

J.Lagzdiņš (LC).

Godātie Saeimas Prezidija locekļi! Kolēģi deputāti! Es pilnībā pievienojos iepriekšējo runātāju izteiktajam viedoklim un gribu minēt vēl vienu argumentu par labu tam, ka šis likumprojekts nebūtu nododams izskatīšanai komisijās. Saskaņā ar Satversmi un Kārtības rulli, ja kāds likumprojekts prasa no valsts budžeta papildu izdevumus, tad likumprojektam, kurš paredz šādas izmaksas, ir jāparedz konkrēti finansēšanas avoti, lai varētu vadīt perspektīvos izdevumus, bet šim likumprojektam nav pievienots šāds dokuments. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt, tik tiešām vienīgais iemesls, kādēļ Juridiskā komisija ir izstrādājusi šādus grozījumus likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās", ir tas, ka Juridiskā komisija, izskatot dzīvokļu privatizācijas likumprojektu kā otrā komisija, šīs komisijas locekļu vairākums uzskata, ka jāiet šis otrreizējās nacionalizācijas ceļš. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, kura ir atbildīga par Dzīvokļu privatizācijas likumu, konceptuāli vēl nav izlēmusi, kādu ceļu iet, bet katrā ziņā komisijas locekļu vairākums neatbalsta šo ceļu. Tādēļ, godātie kolēģi, es personīgi aicinu nesteigties, neradīt sajukumu mūsu valsts iedzīvotājos, nemainīt likumdošanu un nenodot šo likumprojektu komisijām, bet noraidīt to.

Sēdes vadītājs. Vairāk runātāju nav pieteikušies? Līdz ar to debates par šo jautājumu ir izbeigtas. Balsojam par likumprojekta "Grozījums likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"" nodošanu komisijām. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 45, atturas - 11. Līdz ar to šis likumprojekts tālāk virzīts netiek.

Nākamais ir Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts "Par grozījumiem likumā "Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām"". Saeimas Prezidijs ierosina šo likumprojektu nodot Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Tātad pieņemts.

Ministru kabinets ir iesniedzis likumprojektu "Par grozījumiem Operatīvās darbības likumā". Saeimas Prezidijs ierosina šo likumprojektu nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Pieņemts.

Ministru kabinets ir iesniedzis likumprojektu "Par 1971. gada 2. februāra Ramsāres konvenciju par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīvesvidi". Saeimas Prezidija ierosinājums ir - nodot šo likumprojektu Ārlietu komisijai un Vides un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai ir iebildumi? Nav.

Tālāk Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir iesniegusi likumprojektu "Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums". Saeimas Prezidijs ierosina šo likumprojektu nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Jā, vārds tiek dots debatēm Jānim Lagzdiņam - frakcija "Latvijas ceļš".

J.Lagzdiņš (LC).

Augsti godātais Saeimas Prezidij! Kolēģi deputāti! Es runāšu kā komisijas pārstāvis. Komisija ir iesniegusi Prezidijam iesniegumu ar ierosinājumu, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 86. panta 1. punktu. Šajā gadījumā, kad komisija pati ir izstrādājusi likumprojektu un tas ir saskaņots ar valsts resoriem, ministrijām un politiskajām frakcijām, šo likumprojektu var virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Šādu kārtību paredz Kārtības ruļļa 86. pants. Lūdzu Saeimu atbalstīt komisijas ierosinājumu.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu? Iebildumu nav. Tātad pieņemts. Šis likumprojekts tiek virzīts izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.

Tālākais darba kārtības jautājums - par atklāto vēstuli Saeimas priekšsēdētājam. (Starpsauciens no zāles: "Priekšsēdētāja nav!") Saeimas Prezidijs šo vēstuli saņēma 24. janvārī, un atbilstoši Satversmes 29. pantam mums šis jautājums ir jāceļ priekšā Saeimai nākošajā Saeimas sēdē - tātad šodien katrā ziņā.

Vārds Andrejam Krastiņam - frakcija LNNK.

A.Krastiņš (LNNK).

Godājamais sēdes vadītāj! Godājamie kolēģi! Neiedziļinoties politiskajās niansēs, kas skar šo jautājumu, es tomēr nevaru piekrist saviem kolēģiem Prezidijā, kaut gan arī es tur esmu, jo, rūpīgāk papētot šos dokumentus un pavaddokumentus, ir pilnīgi skaidrs, ka šīs atklātās vēstules izskatīšanai Saeimas sēdē nav nekāda pamata.

Pirmkārt, no Saeimas Prezidija atzinuma izriet, ka Prezidijs ir saņēmis Augstākās tiesas tiesneša Jaunbelzēja vēstuli un tai pievienoto deputāta Rubika atklāto vēstuli. Es gribu teikt, ka nevis Prezidijs ir saņēmis, bet godājamais Gorbunova kungs - Saeimas priekšsēdētājs - ir saņēmis tiesājamā Rubika atklāto vēstuli, kura tiek nosūtīta adresātam ar pavadrakstu, ko tiešām ir parakstījis tiesnesis Jaunbelzējs. Tā nav vēstule. Tā ir dokumenta sastāvdaļa - pavadraksts, no kura nekas neizriet, tas ir, tikai tiek pavadīts dokuments. Tādējādi 5. Saeimas kārtības rullī nav neviens vārds teikts, ka atklātās vēstules, kuras katru dienu ienāk Saeimā desmitiem un vienas sesijas laikā - simtiem, būtu jāizskata Saeimas sēdē. Šāda panta nav. Šādi dokumenti Saeimas sēdē netiek izskatīti. Tie ir adresēti nevis Saeimai, šī atklātā vēstule ir nevis Saeimas Prezidijam, nevis kādai no Saeimas komisijām, bet tieši personīgi Saeimas priekšsēdētājam Gorbunova kungam. Ja viņš uzskata, ka šo vēstuli ir nepieciešams izskatīt tālāk, dot tai kaut kādu virzību, tad mums ir šī Pilsoņu iesniegumu nodaļa, kuru vada Dreģes kundze, mums ir Mandātu un iesniegumu komisija, kuru vada Budovska kungs. Gorbunova kungs varēja nosūtīt šo vēstuli. Protams, te ir politisks pamats. Bet es domāju, ka mums ir Kārtības rullis un tiesājamais Rubika kungs ir gluži tāds pats tiesājamais kā jebkurš cits, kurš pašlaik atrodas izmeklēšanas cietumā... Ja visi viņi sāks rakstīt atklātās vēstules, tad mums katrreiz tās būtu jāizskata šeit Saeimā. Tas ir precedents.

Otrkārt, šā jautājuma otra puse - tiesiskā puse - par to, vai Saeimai tagad būtu jālemj, kā tas ir minēts lēmuma projektā, par Rubika kunga tālāku paturēšanu apcietinājumā vai atsvabināšanu. Visā šajā atklātajā vēstulē un arī iepriekšējos jautājumos, kas izriet arī no Augstākās tiesas lēmumiem un 1994. gada 6. jūlija Krimināllietu tiesu kolēģijas, šeit ir nobīde laikā un telpā.

Pirmkārt, par Rubika kunga apcietināšanu tika izlemts tad, kad nebija vēl 5. Saeimas un kad viņš vēl nebija ievēlēts par 5. Saeimas deputātu. 5. Saeima ar savu lēmumu nodeva viņu tiesāšanai. Līdz ar to visa rīcība ar Rubika kungu, viņa paturēšana apcietinājumā, drošības līdzekļa izmainīšana, drošības līdzekļa atcelšana no tā brīža ir mūsu Augstākās tiesas kompetencē. Un Augstākā tiesa nav griezusies pie Saeimas ar lūgumu pēc Saeimas speciāla lēmuma, lai šis Rubika kunga drošības līdzeklis tiktu tādā vai savādākā veidā izmainīts. Tas daļēji arī atbilst mūsu Juridiskā biroja atzinumam, kur ir vairāki varianti šeit izklāstīti, bet arī tur ir diezgan strikti noteikts, ka šis gadījums neattiecas uz tiem mūsu Kārtības ruļļa pantiem, kurus min tiesājamais Rubiks savā atklātajā vēstulē Saeimas priekšsēdētājam Gorbunova kungam. Līdz ar to es ierosinu godājamajiem kolēģiem atstāt bez izskatīšanas šo Saeimas lēmumu un lēmumu šajā jautājumā nepieņemt par šīs atklātās vēstules, kas adresēta Gorbunova kungam, nosūtīšanu Mandātu un iesniegumu komisijai, bet nodot atpakaļ vēstules saņēmējam tālākai rīcībai ar šo atklāto vēstuli gluži tādā pašā veidā kā ar citām atklātām vēstulēm... Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Nākamais ir Filips Stroganovs - frakcija "Lîdztiesība".

F.Stroganovs (L).

Cienījamie kolēģi! Šodien mums nevajag runāt ne par kādām vēstulēm. Krastiņa kungs nezina Satversmi mūsu valstī. Šodien mums vajag runāt par Satversmi un tikai par Satversmi. Neiet runa par Rubiku, iet runa par Satversmi. 29. pantā prasa jautājumus par katra deputāta... risināt pirmā plenārsēdē. (Starpsauciens no zāles: "To risināja!") Un Augstākā tiesa pat neiedeva dokuments Saeimai, tad viņi vainīgi. Mēs nezinām, ka mūsu deputāts sēdēja ceturtais, gads cietumā, vai zinām? Jo negribam risināt šo jautājumu, tā kā prasīja Satversme. Vienreiz mums vajag risināt šo jautājums. Pietiek mums spēlēt šeit. Vai mēs nevaram izlasīt 29. pantu Satversmē, kā viņi prasa? Es domāju, tikai tad, kad mēs risināsim visi jautājumi tā, kā prasīja mūsu galvenais dokuments - Satversme, mēs var izbūvēt mums demokrātiska un tiesiska valsti, ka nebūs tā... nekur mēs neaizgājām.

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds Leonardam Stašam - Tautsaimnieku politiskā apvienība.

L.Stašs (TPA).

Es negribu Rubiku ne apvainot, ne attaisnot, bet tomēr, ja mēs attaisnojam Zīgerista prombūtni un izskatām jautājumu par viņu, vai viņš var būt Saeimas deputāts vai nevar, tad arī laikam mums ir jāizskata Rubika lieta, jo galu galā paralēles ir ļoti līdzīgas. Ļoti līdzīgas. Un tomēr te gribot negribot jāpiekrīt Stroganova kungam, ka mēs te nerunājam par Rubiku, bet mums jārunā par Satversmi. Es arī negribētu būt apcietinājumā un lai mani tur turētu kā deputātu bez Saeimas sankcijas. Tomēr mums ir Satversme, kuras pantos ir teikts, ka deputāts bez Saeimas piekrišanas nevar būt apcietinājumā. Tā ir viena lieta. Tātad tas ir jāizlemj tomēr Saeimai. Un te nav ko vilcināties.

Bet man izbrīnu rada (par to es jau preses konferencē teicu) pēdējās rindas, kur devis paskaidrojumu Gorbunovam Juridiskā biroja vadītājs: "Vienlaikus jāatzīst, ka līdz pat šim brīdim Saeimas Prezidijs nav saņēmis attiecīga rakstura paziņojumu par deputāta Rubika atrašanos apcietinājumā".

Nu, mīļie cilvēki, kas pie mums notiek? Vai tas nav farizejisms? Vai tas nav farizejisms galu galā? Mēs nezinājām līdz šim laikam, ka Rubiks atrodas apcietinājumā, kamēr nesaņēmām Rubika atklāto vēstuli? Mīļie cilvēki! Kā tas notiek? Man šajā jautājumā, šajā lietā ir viens liels lūgums Gravai-Kreituses kundzei. Jūs esat vēsturniece, es domāju, ka jūs savā darbā turpmāk, arī tagad, kādreiz vēsturē tomēr atspoguļojat mūsu neatkarīgās Latvijas tiesisko vēsturi Saeimā, kā tas tapa un kā tas viss notika. Es domāju, ka tā būs ļoti laba mācība turpmākajām paaudzēm un turpmākajai Saeimai. Pie viena vēl es jūs lūdzu, Gravas kundze, es domāju, ka pie reizes, kad jums būs visi tie dokumenti, kad jūs nokārtosit to priekš Latvijas un Saeimas vēstures, aizsūtiet, lūdzu, šos materiālus uz Ginesa rekordu komiteju. Aizsūtiet! Es domāju, ka Latvijā pienāks... un Rubika lieta noteikti būs Ginesa rekordu grāmatā ierakstīta, jo jau četrus gadus Rubiks, viens sīks partijas funkcionārs, kurš pusgadu, nu gadu nostrādāja, viņš tagad četrus gadus jau gandrīz atrodas izmeklēšanā, apcietinājumā utt. Esiet tik laipni! Es domāju, ka tas, ka apmaksās jums izdevumus, - pasta izdevumus un jūsu izdevumus, kādi jums radīsies, - es domāju, vēl ir no Inkēna kunga komisijas laikiem, kas radīja Latvijas tēlu, ir palikusi kaut kāda nauda. Es domāju, ka naudu Prezidijs atradīs un apmaksās šito lietu, jo tas tomēr Latvijas tēla sejas vaibstos vienu lieku štrihu ienesīs, tādu patiesu štrihu, lai tas Latvijas tēls tiešām izskatītos tāds, kāds tas tiešām arī ir. (Starpsauciens no zāles: "Nav objektīvi šinī gadījumā!")

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds vēlreiz Andrejam Krastiņam - LNNK.

A.Krastiņš (LNNK).

Godātais sēdes vadītāj! Godājamie kolēģi! Es domāju, ka būsim patiesi pret īstenību un tomēr secināsim, ka mēs šeit Saeimā neizskatām idejas, bet mēs izskatām dokumentus. Tātad jūsu izskatīšanai ir iesniegti divi dokumenti - Jaunbelzēja kunga parakstītais kancelejas dokuments - pavadvēstule, kurš norāda, uz cik lapām un ka aploksnē ir nosūtīta Rubika kunga atklātā vēstule, un Rubika kunga atklātā vēstule, kas ir adresēta personīgi Gorbunovam. Ja jūs uzmanīgi izlasīsit šo vēstuli, tad jūs neatradīsit nevienu rindu, kurā Rubika kungs lūgtu mainīt viņam drošības līdzekli. Viņš šajā vēstulē tikai lūdz izskaidrot, kad un kādā veidā, kas ir skatījis un kas ir kaut ko noraidījis un tamlīdzīgi. Viņš nelūdz viņam mainīt drošības līdzekli un vēl vairāk.

Nākamais. Godājamie kolēģi, es domāju, ka šeit ierosinājumam, ko skatīt, kā skatīt, kurš labāk pazīst Satversmi, kurš sliktāk, es domāju, nav vietas. Mums ir jārīkojas. Mūsu procesuālajai rīcībai pašlaik ir jāatbilst Latvijas Republikas Saeimas kārtības rullim. Tā mums arī ir jārīkojas un attiecīgie lēmumi jāpieņem.

Protams, mēs varam te sekot godājamā Staša kunga aicinājumam un novietot turpat, kur ir Rubika kungs, visus pārējos partijas funkcionārus. Es domāju, ka Staša kungs pārspīlē. Tas nav jādara, un nav viņi jāsēdina cietumā pie Rubika kunga uz četriem vai pat vairāk gadiem un tā tālāk. Te dažādi visu var iztulkot un politiskās diskusijas iesniegt, bet es domāju, ka te nav vērts vienkārši kavēt laiku. Ja Rubika kungs kā Saeimas deputāts, kam Saeima ir atzinusi viņa deputāta mandātu, vērsīsies pie godājamās Saeimas ar iesniegumu - grozīt viņam drošības līdzekli, kamēr viņš ir tiesājamā statusā un atrodas Latvijas Republikas Augstākās tiesas rīcībā, mūsu svēts pienākums būs izskatīt kolēģa Rubika iesniegumu par drošības līdzekļa maiņu. Kamēr šāda iesnieguma mūsu rīcībā nav, mēs nevaram vadīties pēc personīgas vēstules, kur gan rakstīts, ka viņa ir atklāta vēstule, tātad te ir domāts, ka viņu lasīt var jebkurš, un kurā pie tam nav ne vārds lūgts par to, lai mainītu jeb grozītu drošības līdzekli, mēs taču nevaram rīkoties pret šī cilvēka gribu, kurš tikai lūdz izskaidrot, kad ir pieņemts lēmums. `

Šeit jau iepriekš tika minēts, ka Saeima nav saņēmusi nekādu paziņojumu par apcietinājumu. Gluži pretēji - jūsu dokumentiem ir pievienots 1994.gada pavasara sesijas izskatāmais dokuments Nr.701, kas datēts ar 9.jūliju, un te nav vajadzīga vēstule. Latvijas Republikas Augstākā tiesa neraksta vēstules, izņemot saimnieciskos darījumos, tiesas kompetenci izsaka spriedumi un lēmumi. Un tāpēc ir šis Augstākās tiesas Krimināllietu kolēģijas lēmums, kurā melns uz balta rakstīts, ka šis lūgums par drošības līdzekļa maiņu tiesājamajam Rubikam ir noraidīts. Šis lūgums par personīgo galvojumu un lūgums atbrīvot viņu no apcietinājuma ir noraidīts. Šis jautājums jau ir izlemts tiesas kompetencē, un nevajag te piesaukt Satversmi, nevajag te piesaukt Kārtības rulli un tā tālāk un tā tālāk. Šis jautājums ir izlemts pēc būtības un saskaņā ar likumu. Un, ja mēs gribam šajā jautājumā ieviest kaut kādus grozījumus, mums ir jārīkojas pēc būtības un saskaņā ar likumu. Tad, kad mēs saņemsim attiecīgi iesniegumu par drošības līdzekļu grozīšanu, tad arī attiecīgi Saeima - un tas būs viņas kompetencē - varēs izskatīt šo jautājumu, bet ne agrāk. Tāpēc es domāju, ka te nav ko celt politiskas kaislības, bet vajag vienkārši rīkoties pēc likuma un šo vēstuli, šo dokumentu turpmāk neizskatīt. Es lūdzu saskaņā arī ar mūsu Kārtības ruļļa 135.pantu par manu ierosinājumu balsot kā pirmo. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākošajam vārds Jānim Urbanovičam - Tautsaimnieku politiskā apvienība. (No zāles deputāts J.Urbanovičs: "Es neesmu pieteicies. Es tikai aiznesu Staša pieteikumu.") Viens ir jūs pieteicis. Atvainojiet! Tādā gadījumā tālāk vārds ir Odisejam Kostandam - tautas kustība "Latvijai". Skaidrs. Urbanoviča kungs aiznesa sava solabiedra Leonarda Staša pieteikumu. Lūdzu, Kostandas kungs!

O.Kostanda (TK "Latvijai").

Cienījamie kolēģi! Šodien mēs izskatām šo jautājumu sakarā ar apcietinājumā esošā Saeimas deputāta Rubika atklāto vēstuli. Ir, protams, acīmredzot arī kolēģi deputāti, kas vēlas panākt Rubika atbrīvošanu, un daudzi Rubika aizstāvji vēlēsies citiem iestāstīt, ka Rubiks ir svēts cilvēks, visu mūžu esot cīnījies tikai par tautas interesēm, taču nepateicīgie radikāļi viņu netaisnīgi ieslodzījuši cietumā. Un tā mēs visu laiku atvēlam Rubikam tādu kā mocekļa vietu vai lomu Latvijas vēsturē, gribot to vai negribot. Un, jo ilgāk velkas garumā šī Rubika prāva, jo lielāks moceklis viņš kļūst un turpat vai Jēzus Kristus likteni gaida, sēdēdams cietuma kamerā.

Nesen mēs atcerējāmies 1991.gada janvāra barikāžu dienas un tajā laikā bojā gājušos Latvijas neatkarības aizstāvjus - Slapiņu, Zvaigzni, Mūrnieku, policijas darbiniekus un citus, kuri ziedoja savas dzīvības mūsu valsts labā. Man tomēr šķiet, ka šodien būtu muļķīgs un vispār barikāžu aizstāvjus apkaunojošs jautājums - vai skatīt to šeit, Saeimā? Jo kāpēc tad gāja bojā toreiz cilvēki? Kurš par to ir atbildīgs? Mēs visi labi atceramies omoniešu nesodīto ālēšanos Latvijā. Mēs labi atceramies, kā tika ieņemts Preses nams. Mēs labi atceramies, kādus paziņojumus 1991.gada janvārī un augustā sniedza tā saucamās glābšanas komitejas, kādus pasākumus "vienlīdzības" (pēdiņās), nodrošināšanai, kā arī tā saucamo nacionālistisko ekstrēmistu nomierināšanai solīja šo glābšanas komiteju vadītāji. Daudzi vēl atceras arī kompartijas pirmā sekretāra Rubika lielīgo un dižmanīgo uzstāšanos gan televīzijā, gan radio, gan laikrakstos. Un, tiekoties ar cilvēkiem, man vienmēr prasa: "Jûs vadījāt Aizsardzības štābu janvāra barikāžu dienās, jūs devāties arestēt Rubiku augusta puča dienās, bet kāpēc neviens netiek sodīts par tālaika noziegumiem? Kāpēc neviens neatbild par Latvijas valsts neatkarības pretinieku organizētajiem pasākumiem?" Un man ir kauns, tiešām kauns. Nezinu, kā citiem kolēģiem. Šiem cilvēkiem es varu atbildēt vienīgi to: "Prasiet Latvijas ģenerālprokuroram, prasiet tiesā!" Bet atbildes nav jau vairākus gadus. Mēs patiešām vēlamies saņemt atbildes no Prokuratūras, arī no valdības uz daudziem jautājumiem. Piemēram, kādi ir izmeklēšanas rezultāti OMON lietā? Vai tad aizmirsies jau? Vai tiesas farss par omonieti Parfjonovu tā arī paliks vienīgais veikums šajā jomā? Kāpēc visu tālaika aculiecinieku liecību oriģināli tika atdoti Maskavai un kurš par to ir atbildīgs? Kurš tad īsti bija šī scenārija autors, kurš deva pavēles šaut uz Latvijas neatkarības aizstāvjiem? Kāpēc nav nekādas reakcijas uz Saeimas Izmeklēšanas komisijas Augstākās padomes un Ministru padomes darbības izvērtēšanai ziņojumā konstatētajiem pārkāpumiem? Un tā tālāk. Šādu jautājumu ir sakrājies bezgala daudz. Un, jo vairāk laika paiet no 1991.gada notikumiem, jo vairāk mēs redzam, ka acīmredzot mums tā arī būs lemts palikt neziņā. Ir skaidrs, ka laikam nav un nebūs neviena, kas atbildētu par daudzajiem noziegumiem. Domājams, pārāk daudziem Latvijā pat šodien negribētos, ka Rubiks atklātu jaunus faktus par tolaik notikušo.

Par Rubika apcietinājumu. Visās Eiropas valstīs izmeklēšanas apcietinājums vidēji ilgst ne vairāk kā 6 mēnešus. Tā tas ir Itālijā, Holandē, Francijā. Visā Eiropā laikam būs grūti atrast līdzīgu gadījumu, kad tiesa velkas tik ilgi. Kopējais Nirnbergas kara noziedznieku process neilga vairāk par diviem, divarpus gadiem. Rubika process nu jau ir sasniedzis četrus gadus. Ilgstošā Rubika tiesas procesa pamatā varētu būt sekojoši cēloņi. Pirmais - var jau būt, ka policija un tiesu iestādes strādājušas pavirši un nav atradušas precīzus pierādījumus pret viņu. Iespējams, ka varbūt tas noticis ar zināmu aprēķinu. Jebkurā gadījumā te izpaužas mūsu tiesībsargājošo institūciju nepadarītais darbs. Otrkārt, var jau būt, ka tiesas process apzināti tiek vilkts garumā, jo daudziem ir bail no šī tiesas procesa pret Rubiku. Par to liecina daudz kas. Acīmredzot arī šobrīd zināmus krēslus ieņemošas personas baidās, ka Rubiks varētu sniegt arī kādas jaunas ziņas, kas skartu šīs personas. Tādējādi Rubiks apgrūtinātu viņus un viņu pašreizējo statusu sabiedrībā. Šodien viss norāda uz to, ka agrāk vai vēlāk - es domāju, ka tas ir dažu mēnešu jautājums, - Rubiks tiks klusi un mierīgi atbrīvots. Tas būs sava veida "veikals" ar abpusēju norunu un izdevīgumu. Pateicībā par savu atlaišanu Rubiks klusēs un tā arī neatklās patiesību par to, kas tad īsti noticis 1991.gada janvārī un augustā.

Šobrīd es domāju, ka varam pateikt diezgan droši, ka, ja Rubiks būtu guvis panākumus tāpat kā zināmi spēki vispār Padomju Savienībā tolaik, 1991 gada janvārī un augustā, tad daudzi no tiem politiķiem un ierēdņiem, kas šobrīd strādā neatkarīgās Latvijas valsts varas aparātā, tikpat mierīgi šobrīd strādātu, piemēram, Rubika valdībā. Un es domāju, ka daudzi to tā arī apzinās. Līdz ar to Rubika klusēšana un Rubika turēšana apcietinājumā ir vienkārši izdevīga noteiktam cilvēku lokam.

Iespējams, ka šai tiesas prāvas vilkšanai garumā ir arī vēl kāds cits nolūks - tuvojas 6.Saeimas vēlēšanas, un, kļūstot par aizvien lielāku un lielāku cietēju un mocekli, atrodoties cietuma kamerā, Rubiks noteiktam politiskajam spēkam krās politiskos punktus un piesaistīs tikai vēlētāju balsis. Par to, es domāju, vajag padomāt vienkārši visiem dažādu politisko partiju pārstāvjiem. Un varētu pat prognozēt tā, ka neilgi pirms vēlēšanām Rubiks tiks atbrīvots no cietuma - kā es teicu, tātad pēc dažiem mēnešiem, un arī, starp citu, viņam nemaz tik pārāk ļauni neklājas. Viņam katrā ziņā nav jāmēģina mukt no cietuma kā Pārlielupes cietuma vai Daugavpils Grīvas cietuma ieslodzītajam. Un arī saprotams - kāpēc. Viņam arī cietumā bija radīts zināms priviliģēts statuss ar aizbildinājumu, ka viņš jāpasargā varbūt no nacionālista atriebības alkām vai kaut kā tamlīdzīga. Atceroties tiesas farsu pret omonieti Parfjonovu, līdzīgu rezultātu var paredzēt arī šoreiz. Un ir pilnīgi iespējams, ka Rubikam piespriedīs pavadīt cietumā tieši tik gadu, cik viņš jau ir pavadījis šobrīd apcietinājumā. Tad tiesnesis brīnīsies un visi teiks: "Jâ, nu tas gan patiešām gadās reti, taču, redzat, Rubiks savu laiku jau ir atsēdējis!" Es tā domāju, ka tieši tas patlaban briest un tā tas izskatīsies. Tāpēc arī, es domāju, mūs nepārsteidz nevienu un sevišķas emocijas arī šeit, Saeimas zālē, neizraisa šī ieilgusī tiesas prāva pret Rubiku, kādreizējo kompartijas aktīvistu un joprojām pārliecinātu komunistu, kurš atklāti sludina marksisma-ļeņinisma idejas, lai gan es domāju, ka viņam vajadzētu varbūt rādīt paraugu, priekšzīmi, visiem citiem kompartijas un arī čekas darbiniekiem - vienkārši atklāti nožēlot to, ko viņš ir paveicis, to, ko viņš ir darījis, un pārdomāt, kā viņš strādās un dzīvos turpmāk, jo visā pasaulē komunistiskā ideoloģija ir atzīta par tikpat noziedzīgu kā nacionālsociālisma ideoloģija; arī komunistiskās ideoloģijas vārdā tika izvērsts genocīds pret miljoniem cilvēku, to vidū arī pret latviešu tautu. Bet šodien, kad šis jautājums ir izvirzījies Saeimā, izvērtējot šo amorālo rīcību no to puses, kas iztēlo Rubiku kā nevainīgu cietēju, kā mocekli un prasa atbrīvot viņu no cietuma, no otras puses tikpat amorāli rīkojas, manuprāt, mūsu tiesībsargājošās iestādes un tie viņu politiskie aizbildņi, kas tajā ir ieinteresēti, kas velk tiesas procesu garumā. No vienas un no otras puses šobrīd tas ir amorāli. Tāpēc es aicinātu kolēģus jautājumā par lēmuma projektu nebalsot, un katrā ziņā tautas kustības "Latvijai" deputāti nepiedalīsies šajā balsošanā.

Sēdes vadītājs. Andris Līgotnis - frakcija "Latvijas ceļš".

A.Līgotnis (LC).

Godātie kolēģi! Nu, jā, vēlēšanas nāk, un acīmredzot arī man būtu izdevīgi šodien no šīs tribīnes uzstāties no maksimāla humānisma pozīcijām. Taču šis svarīgais jautājums nav politisks jautājums. Tas ir dziļi un tikai juridisks. Tādēļ es gribētu aicināt jūs, kolēģi deputāti, lasīt Satversmē nevis to, ko jūs tur vēlaties izlasīt, bet lasīt to, kas tur ir rakstīts. Un Latvijas Republikas Satversmes 29.pantā ir rakstīts sekojošais: "Saeimas locekli nevar apcietināt, ja tam nepiekrīt Saeima". Rubika kungs nav, nekad nav ticis apcietināts kā Saeimas loceklis. Saeima sanāca 1993.gada vasarā, bet Rubika kungu apcietināja, arestēja 1991.gada augustā, tātad divus gadus iepriekš. Tolaik viņš bija Augstākās padomes deputāts, tolaik šis jautājums par viņa imunitāti, nodošanu vai nenodošanu tiesai, bija jālemj Augstākajai padomei, un tā ar visu atbildību šo jautājumu lēma. Lēmums toreiz bija pozitīvs, un tika dota atļauja viņa arestam, viņa apcietināšanai un turēšanai apcietinājumā. Protams, izejot no manis teiktā, šodien nekāda juridiska problēma ar Rubika kunga paturēšanu apcietinājumā nepastāv, un tādēļ arī Augstākās tiesas tiesneši nav griezušies Saeimā ar attiecīgu iesniegumu. Mums šodien nekas nav jālemj.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - LNNK frakcija.

P.Tabūns (LNNK).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribētu sacīt: nu jau ir par traku! Mēs atkal tērējam laiku, lai runātu par Rubiku šeit, Saeimā, kārtējo reizi. Un Rubiku jau mēs esam iecēluši tagad arī "režisora" lomā. Vai nepietiek ar to, ka viņš tur, tiesā, taisa teātri un cilā kājas, un tēlo dažādas lomas. Tagad mēs piedalāmies šeit, runājam, tērējam laiku tā vietā, lai veidotu likumus un runātu par pavisam kaut ko citu. Krastiņa kungs ļoti precīzi pateica no juridiskajiem aspektiem, ka mums, Saeimai, šobrīd nav absolūti nekāda pamata šo jautājumu izskatīt. Saeima jau vienreiz ir izskatījusi šo jautājumu par Rubiku, un ir nolemts ar Saeimas lēmumu, ka Rubiks tiek izdots tiesāšanai. Skaidrs, ka pie visa tā, ko pašlaik inkriminē Rubikam, varētu vēl daudz ko citu pieskaitīt klāt. Un var būt, ka pēc tam vēl kādreiz atgriezīsimies pie tā, jo uz Rubika sirdsapziņas ir vēl daudz kas cits. Bez visa tā, ko viņš darīja pret Latvijas neatkarību, būdams nevis nevainīgs jērs, kā Staša kungs te iztēloja viņu, pēkšņi aizmirstot visu, kas bijis, mēs arī zinām, ka viņš bija virsvadonis šeit un ko viņi šeit gribēja. Stroganova kungs pēkšņi nāk Saeimas tribīnē un aizstāv Rubiku. Man gribētos jautāt: kur tad pēkšņi jums, Stroganova kungs, ir tik mīļa kļuvusi Latvijas Republikas Satversme? Jums jau visu laiku ir daudz mīļāka bijusi PSRS Konstitūcija, un par to jūs cīnāties vēl šodien visādos līmeņos - skrienat uz Maskavu un no Maskavas skrien pie jums. Tikai tāpēc, ka jūs esat Latvijas Republikas pilsonis un ievēlēts Saeimā. Runāsim visu skaidri un gaiši. Skaidrā latviešu valodā, kuru jūs vēl īsti neprotat.

Tāpēc šodien es aicinu velti netērēt laiku un šo jautājumu vispār tālāk neizskatīt, jo tad mēs varētu šo "teātri" turpināt ilgi. Rubiks nav atsēdējis, viņam vēl krietni vien... Es domāju, ka tiesa drīz vien izskatīs šo jautājumu un Rubiks vēl sēdēs krietnu laiku.

Sēdes vadītājs. Tālāk vārdu lūdz pie frakcijām nepiederošs deputāts Tupešu Jānis.

J.Ā.Tupesis (pie frakcijām nepiederošais deputāts).

Augsti godātais sēdes vadītāj, Prezidij, deputāti, deputātes! Lūdzu manis teikto šodien neuzskatīt par deputāta Rubika aizstāvēšanu vai neaizstāvēšanu. Es gribu runāt par citu lietu un par sava veida būtību. Uzskatu, ka Rubika lietas izskatīšanas lēnā gaita tiešām met un ir metusi tādu negatīvu ēnu uz Latvijas Republikas tiesas sistēmas prestižu. Neskaidrības šajā lietā veicina dažādas politiskas kaislības, kā jau mēs esam dzirdējuši, jo tiešām tuvojas vēlēšanu laiks, un šis ilgais tiesas process dod atsevišķiem politiskiem spēkiem iespēju apgalvot, ka A.Rubiks nemaz... ka viņu nevar nemaz likumīgi notiesāt. Varbūt... varbūt... Bet es neesmu jurists. Nepieciešamības gadījumā būtu jāgroza un jāpapildina Kriminālprocesa kodeksa normas attiecībā uz tiesību normas spēku laikā, lai nebūtu iespējams tiesas procesu nevajadzīgi novilcināt. A.Rubika lietā var saskatīt cilvēktiesību pārkāpumu, un tas ir mans pienākums - šeit runāt par to, kaut arī viņš būtu izdarījis lielākos noziegumus arī pret šo valsti. Starptautiskā pakta par pilsoņu politiskajām tiesībām 14. panta 3. punktā teikts, ka katram ir tiesības, ja tiek izskatīta jebkura viņam uzrādīta kriminālapsūdzība, lai viņš tiktu sodīts bez nepamatotas vilcināšanās. Tādēļ šī lieta pēc iespējas ātrāk ir jāatrisina. Atbilstoši tiesas spriedumam A.Rubiks ir vai nu jāattaisno un jāatbrīvo, vai jāatzīst par vainīgu un viņam jāpiespriež atbilstošais soda mērs. Tiesiskas valsts stiprināšanu veicina likumu ievērošana, tāpēc ir jānodrošina augstākminētā starptautiskā pakta normu ievērošana.

Arī es uzskatu, ka mums šodien nebūtu ar balsojumu jālemj deputāta Rubika liktenis, tas jādara tiesu varai, bet es domāju, ka šeit šodien būtu derējis, un varbūt vēl kāds to pateiks, kā es jau vakar to dzirdēju, ka ir saredzamas šī tiesas procesa beigas, un tas ir tas, par ko es šeit runāju. Vienalga, lai kāds būtu spriedums, bet tam procesam vienkārši ir jāizbeidzas, un to varbūt mēs vēl varētu šodien dzirdēt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds Larisai Laviņai - frakcija "Lîdztiesība".

L.Laviņa (L).

Cienījamie kolēģi! Es gribu tieši vēlreiz teikt - cienījamie kolēģi! Jūs šeit esat tautas pārstāvji. Mums katram ir savi vēlētāji, un es pilnīgi saprotu, ka Kostandas kunga vēlētāji un Rubika kunga vēlētāji nav vieni un tie paši, bet abiem šiem deputātiem ir iespējas paust to vēlētāju gribu, kuri ir viņus ievēlējuši. Un es tomēr gribu atkal atgriezties pie Satversmes, kura pilnā apjomā stājās spēkā 6. jūlijā, tad, kad mēs viņu parakstījām, pirmo reizi ienākot šeit šinī Saeimas zālē. Un tāpēc veltīgas ir atsauksmes uz to, ka Rubikam piekrišanu turēt viņu apcietinājumā deva iepriekšējā Augstākā padome, kura nekādā gadījumā nav Saeimas tiesību priekštece.

Un tagad es gribētu atgriezties ne tikai pie 29. panta, bet arī pie 28.panta, un to es gribu teikt sakarā ar pavisam dīvaino, es gribētu maigi teikt, dīvaino uzstāšanos, ko šeit dzirdējām no Tabūna kunga puses. Saeimas locekli ne par balsošanu, ne par, amatu izpildot, izteiktām domām nevar saukt pie atbildības ne tiesas, ne administratīvā, ne disciplinārā ceļā. Ir jums tiesības to darīt tāpat kā man un tāpat kā Stroganova kungam ir tiesības, bet Saeimas locekli gan var saukt pie tiesas atbildības, ja viņš, kaut arī amatu izpildot, izplata godu aizskarošas ziņas, zinādams, ka tās ir nepatiesas un godu aizskarošas ziņas par privāto dzīvi. Daudz kas no tā, ko jūs šeit no tribīnes teicāt, ir godu aizskarošas lietas, un man diemžēl nepatīkami bija to klausīties. Un es pieļauju, ka tā nebūs ne pirmā, ne pēdējā reize, jūs to darīsit vēl un vēl, bet es gribēju jums to šodien pateikt.

Un tagad par 29. pantu. Jā, par Rubiku mēs esam lēmuši - izdot viņu tiesāšanai, bet mēs neesam lēmuši to, kas ir teikts šinī Satversmes pantā, ka par katru Saeimas locekļa apcietināšanu 24 stundu laikā jāpaziņo Saeimas Prezidijam, kurš to ceļ priekšā nākošajā Saeimas sēdē izlemšanai par Saeimas locekļa paturēšanu apcietinājumā vai par viņa atsvabināšanu. Mēs šeit neprasām attaisnot šinī zālē Rubiku, nesaprotiet to tā un beidziet to tādā veidā propagandēt. Tiesa var lemt viņam 10, 15, 20 gadus varbūt, ja tā uzskatīs, ka viņa noziegums ir to vērts, bet mēs šeit lemjam par to, ka Rubiks ir Saeimas loceklis, uz kuru attiecas - tāpat kā uz mums visiem pārējiem - arī Satversmes 29. pants. Rubika mandātu apstiprinājām gadu pēc tam, kad viņu ievēlēja par tautas priekšstāvi, tātad tajā brīdī mums bija jāsāk lemt par to, vai viņu paturēt apcietinājumā kā Saeimas locekli vai ne. Diemžēl pie šī jautājuma, visādus iemeslus meklējot... mēs esam novilcinājuši apspriešanu tik tālu, ka atgriežamies tikai šodien.

Un tad man vēl jautājums: vai tad Saeimas locekļa vēstule, kā Krastiņa kungs šeit teica, vai tad mēs tik bieži sastopamies ar Saeimas locekļu atklātām vēstulēm, adresētām Prezidijam? Vai vēl ir otra kāda tāda? Un kā tad Saeimas loceklis, kurš nevar piedalīties Saeimas sēdē, lai citādi griežas pie mums, saviem kolēģiem, ja ne ar atklātas vēstules palīdzību? Tātad jārisina šis jautājums un jārisina šodien beidzot. Tā ir mūsu kopīga goda lieta, un tā ir valsts prestiža lieta, un es vēlreiz gribu teikt: es šeit neattaisnoju Rubiku, es neesmu bijusi ar Rubiku saistīta ne darba ziņā, ne privātajā dzīvē, un es domāju, ka daudzi no jums viņu šeit pazīst gan tā, gan citādi, jūs esat droši vien ar viņu tikušies gan darba attiecībās, gan arī ciemos jeb viesos vai sabiedriskajā dzīvē droši vien, un es gribu teikt, ka es uzskatu par savu pienākumu šodien jums to lietu tomēr vēlreiz aktualizēt. Es uzņēmos drosmi nākt šeit priekšā un 6. jūlijā... un teikt, cienījamie kolēģi, ka tas man nemaz nebija viegli, un šodien man arī nav viegli jums to teikt, bet es gribētu, lai vienreiz šis jautājums mūsu Saeimas laikā tiktu atrisināts. Paldies par uzmanību! (Starpsauciens no zāles: "Pareizi!")

Sēdes vadītājs. Vairāk runātāji debatēs nav pieteikušies. Saeimas priekšsēdētājs, saņēmis šo vēstuli, ir nodevis tālāk Prezidijam, un Prezidijs, savu lēmuma projektu gatavojot, vadījās pēc Kārtības ruļļa 179. panta, kur ir teikts, ka "Mandātu un iesniegumu komisija reizi mēnesī sniedz pārskatu par iesniegumiem, kas saņemti no iedzīvotājiem, iestādēm, uzņēmumiem un organizācijām, īsi izklāstot šo iesniegumu saturu. Pārskats izsniedzams deputātiem. Saeimas sēdē pārskats apspriežams tikai pēc komisijas vai vismaz deputātu priekšlikuma 117. pantā noteiktajā kārtībā". Un otrais: "Komisija izskata arī deputātu lietas." Un, lūk, balstoties uz šo pantu, mēs arī uzrakstījām lēmuma projektu: "Saeima nolemj - uzdot Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijai sagatavot Saeimas lēmuma projektu par deputāta Alfrēda Rubika paturēšanu apcietinājumā vai atsvabināšanu." Šodien pēc būtības mēs dzirdējām vēl citu priekšlikumu, kuru izteica deputāts Andrejs Krastiņš un kur... ka attiecīgā lieta pēc būtības nav apspriežama Saeimā. Un Kārtības ruļļa 135. pants saka: "Ja kāds deputāts iesniedz priekšlikumu, ka attiecīgā lieta pēc būtības nav apspriežama Saeimā, tad šāds priekšlikums balsojams vispirms". Tātad mēs vispirms balsosim par to, ka attiecīgā lieta pēc būtības nav apspriežama Saeimā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu. Par - 49, pret - 10, atturas - 8. Līdz ar to Saeima ir nolēmusi, ka Alfrēda Rubika atklātā vēstule un visa ar to saistītā lieta pēc būtības nav apspriežama Saeimā.

Tālāk. Tālāk mēs skatām deputātu jautājumu Latvijas Republikas aizsardzības ministram Trapāna kungam. Jā... un mums atbilstoši Kārtības ruļļa 123. pantam ir saņemta Andreja Krastiņa atbilde uz šo jautājumu, un tā ir deputātiem rakstveidā izdalīta. Atbilstoši Kārtības ruļļa 123. pantam pēc atbildes pieļaujamas debates, ja to prasa vismaz 10 deputāti un ja Saeima tam piekrīt. 10 deputāti nav prasījuši par šo jautājumu atklāt debates, tātad jautājums uzskatāms par atbildētu.

Tālāk. Par nākošo pieprasījumu vārds Saeimas sekretāra biedram Zigurdam Tomiņam.

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

"Ministru prezidentam Mārim Gailim. Latvijas Zemnieku savienības frakcijas steidzams pieprasījums.

Tuvojoties 1995. gada lauksaimniecības darbu sezonai un, pirmkārt, pavasara sējai, lūdzam paziņot, kādi pasākumi tiek veikti, lai radītu iespējas lauksaimniekiem saņemt nepieciešamos līdzekļus kredītu formā lauku darbu veikšanai - degvielas, sēklas, minerālmēslu iegādei. Gadījumā, ja vispār šāda kreditēšanas programma pastāv, tad lūdzam darīt to zināmu, minot, kādi resursi bez esošās lauku kredītu daļas tiek iesaistīti, kāds ir kreditēšanas mehānisms, nosacījumi un kredīta procenta lielums, kā arī, kādi ir reālie kredītu saņemšanas termiņi un kredīta minimālais apjoms.

5. Saeimas deputāti Rozentāls, Resnais, Mārtiņš Ādams Kalniņš, Grīgs, Kokins, Novakšānovs, Gundars Bērziņš, Berķis, Tomiņš, Putniņš."

Sēdes vadītājs. Tā, ir lūgums lemt par šī pieprasījuma steidzamību. Tātad - vai kāds vēlas pamatot steidzamību? Nav. Lūdzu, balsojam par šī pieprasījuma steidzamību! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 25, atturas - 17. Priekšlikums nav atzīts par steidzamu. Tātad tas nododams Pieprasījumu komisijai.

Vai ir vēl kāds pieprasījums? (Starpsauciens no zāles: "Pârtraukums!") Tālāk - pārtraukums. Lūdzu reģistrāciju! Lūdzu sekretāra biedru Zigurdu Tomiņu nolasīt izdrukas rezultātus!

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies:

Andris Ameriks,

Aleksandrs Bartaševičs,

Vilnis Edvīns Bresis... Bartaševičs ir zālē....

Vilnis Edvīns Bresis,

Māris Budovskis,

Aivars Endziņš,

Anatolijs Gorbunovs,

Māris Grīnblats,

Aleksandrs Kiršteins,

Gunārs Meierovics,

Andrejs Panteļējevs,

Oļģerts Pavlovskis,

Valdis Pavlovskis,

Aleksandrs Pētersons,

Jānis Ritenis,

Indra Sāmīte,

Anita Stankēviča.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(P ā r t r a u k u m s )

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aivars Berķis.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām Saeimas sēdi. Mums ir pieprasījums, ko iesnieguši Saeimas deputāti - Gunārs Resnais... (Starpsauciens no zāles: "Kvorums nav!") Kvorums ir. Tā kā tiek apšaubīts kvorums, lūdzu reģistrāciju kvoruma noteikšanai! Lūdzu reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 52 deputāti.

Tātad ir deputātu Gunāra Resnā, Zigurda Tomiņa, Larisas Laviņas, Krasohina, Brūvera, Budovska, Seiles - un tā tālāk - pieprasījums Ministru prezidentam Mārim Gailim un finansu ministram Andrim Piebalgam par Finansu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta paziņojumu "Par peļņas nodokļa avansa maksājumu noteikšanas kārtību". Vārds Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājam Gundaram Bērziņam!

G.Bērziņš (LZS).

Pieprasījumu komisijas atzinums. Pieprasījumu komisija, izskatījusi Saeimas deputātu Resnā, Tomiņa, Laviņas, Krasohina, Brūvera, Budovska, Seiles, Lakševica, Lamberga un Čepāņa pieprasījumu Ministru prezidentam Gailim un finansu ministram Piebalgam par Finansu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta paziņojumu 1995.gada 11.janvārī "Par peļņas nodokļa avansa maksājumu noteikšanas kārtību" un ar to saistīto spēkā esošo likumu neievērošanu (ziemas sesijas dokuments nr.89), nolēma, ka pieprasījums ir pamatots, jo paziņojums "Par peļņas nodokļa avansa maksājumu noteikšanas kārtību" ir izdots pretrunā likumam par peļņas nodokli un likumam par 1925.gada 1.aprīļa likuma "Ministru kabineta iekārta" atjaunošanu. Komisija, iepazinusies ar paziņojumu, secina, ka Finansu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests paziņojumu vērtē augstāk nekā likumus un arī ierēdņi nepārzina likumu uzbūvi, Satversmi, likumu par 1925.gada 1.aprīļa likuma par Ministru kabineta iekārtu atjaunošanu, kas nosaka izpildvaras - Ministru kabineta, ministriju, valsts institūciju - kompetences sadalījumu, pienākumus un tiesības. Nesaprotams šķiet arī tas, ka Reformu ministrija ir apturējusi gandrīz simts pašvaldību lēmumus, bet ne reizi nav protestējusi pret valsts ierēdņu nepamatotiem vai pat pretlikumīgiem lēmumiem. Finansu ministrijai un Reformu ministrijas Civildienesta ierēdņu pārvaldei jāatceļ paziņojums un jāsakārto instrukcijas atbilstoši likumdošanai, jāveic ierēdņu apmācība un atestācija par likumdošanas ievērošanu. Sakarā ar to, ka Finansu ministrija ir apzinājusies, ka šis lēmums nav juridiski precīzs, un izstrādājusi labojumus šim lēmumam, kā arī avansa maksājumi ir samazināti no 1,5 uz 0,75%, iesakām Finansu ministrijai atcelt paziņojumu un izdarīt nepieciešamos labojumus. Tā kā augstāk minētās problēmas ir iespējams atrisināt Finansu ministrijā un Reformu ministrijā, komisija nolēma pieprasījumu nevirzīt tālāk kā Saeimas pieprasījumu. Tātad tas ir Pieprasījumu komisijas atzinums.

Gribētu paust šajā jautājumā savu viedokli - tomēr lūgt to virzīt tālāk kā pieprasījumu, jo šeit ir ļoti daudz precedentu, kas tomēr... kuriem ir sistemātisks raksturs, tātad normatīvo aktu, ko izdod valsts iestādes, neatbilstība likumam, patvaļīga traktēšana. Tendenciozs šķiet arī fakts, ka neviens no ierēdņiem, kas šo likumu izpilda, nevērtēja likumu augstāk par šo instrukciju. Visur tika ievērots tikai šis paziņojums.

Otrs - ka pēc šā pagaidu nolikuma par Finansu ministriju finansu ministram ir tiesības atcelt šo lēmumu, bet līdz šim šis lēmums nav atcelts. Tāpēc es uzskatu, ka Saeimā vajadzētu šo jautājumu ļoti rūpīgi izdiskutēt un tikt skaidrībā par valsts pārvaldes iestāžu kompetenci un tiesībām un par to, kā nepieļaut turpmāk šādu rīcību, jo reformu ministrs regulāri atceļ pašvaldību lēmumus, turpretim neviens valsts ierēdņu lēmums līdz šim nav atcelts. Tātad viss it kā atbilst likumam. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Tātad Pieprasījumu komisija ir nolēmusi pieprasījumu nevirzīt tālāk kā Saeimas pieprasījumu, bet Gundars Bērziņš uzskata, ka tas ir jāvirza tālāk. Un vai deputāti vēlas debatēt par šo jautājumu? Tādā gadījumā balsojam par komisijas atzinumu - pieprasījumu nevirzīt tālāk kā Saeimas pieprasījumu. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 22, atturas - 5. Tātad pieprasījums netiek virzīts tālāk kā Saeimas pieprasījums.

Tālāk ir sadaļa "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata". Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jura Janeka iesniegumu: "Sakarā ar manu veselības stāvokli lūdzu mani atbrīvot no deputāta pienākumu pildīšanas. Savu mandātu nolieku no šā gada 26.janvāra". Un šeit mums ir Centrālās vēlēšanu komisijas informācija sakarā ar Latvijas Republikas Saeimas deputāta Jura Janeka iesniegumu par atteikšanos no deputāta mandāta "Saskaņa Latvijai - atdzimšana tautsaimniecībai" sarakstā Kurzemes vēlēšanu apgabalā. Centrālā vēlēšanu komisija informē, ka saskaņā ar Latvijas Republikas likuma par 5.Saeimas vēlēšanām 57.pantu Jura Janeka vietā stājas nākamais kandidāts no tā paša deputātu kandidātu saraksta - Kārlis Jurkovskis. Ir arī saņemts deputāta kandidāta Kārļa Jurkovska iesniegums: "Piekrītu pildīt deputāta pienākumus Latvijas Republikas 5.Saeimā." Un ir saņemts Mandātu un iesniegumu komisijas atzinums, ka Mandātu un iesniegumu komisijai nav iebildumu pret Kārļa Jurkovska deputāta pilnvaru apstiprināšanu. Tātad Saeimas Prezidija ierosinājums ir balsot par to, lai apstiprinātu Saeimas deputāta mandātu Kārlim Jurkovskim. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 2. Tātad apsveicam - Kārlis Jurkovskis ir kļuvis par Latvijas Republikas Saeimas deputātu! (Aplausi.)

Tālāk. Saeimas frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti lūdza iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā jautājumu par deputāta mandāta apstiprināšanu Modrim Spuģim, un tālāk ir... Ir vispirms iesniegums - sakarā ar studijām... Jā, Saeimas deputāta Ģirta Valda Kristovska iesniegums: "Sakarā ar studijām ASV militāro resursu menedžmentā, kuras finansē ASV administrācija, nevarēšu pildīt deputāta pienākumus Saeimā, tāpēc nolieku deputāta mandātu ar 1995.gada 1.februāri." Un ir informācija no Latvijas Republikas Centrālās vēlēšanu komisijas: sakarā ar Latvijas Republikas Saeimas deputāta Ģirta Valda Kristovska iesniegumu par atteikšanos no deputāta mandāta "Latvijas ceļa" sarakstā Vidzemes vēlēšanu apgabalā Centrālā vēlēšanu komisija informē, ka saskaņā ar Latvijas Republikas likuma par 5.Saeimas vēlēšanām 57.pantu deputāta Ģirta Valda Kristovska vietā stājas nākamais kandidāts no tā paša deputātu kandidātu saraksta - Modris Spuģis. Ir Modra Spuģa piekrišana pildīt deputāta pienākumus Latvijas Republikas 5.Saeimā, un ir lēmuma projekts - apstiprināt Saeimas deputāta mandātu Modrim Spuģim. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Modra Spuģa mandāta apstiprināšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 2. Apsveicam Modri Spuģi ar to, ka viņš ir kļuvis par Latvijas 5.Saeimas deputātu! (Aplausi.)

Par izmaiņām pilsonības likuma izpildes komisijā. Ir desmit deputātu - Lamberga, Krastiņa, Berklava, Tabūna un citu - parakstīts iesniegums par izmaiņām Pilsonības likuma izpildes komisijā. Pamatojoties uz deputāta Imanta Kalniņa iesniegumu, Latvijas Republikas Saeima nolemj atsaukt deputātu Imantu Kalniņu no Pilsonības likuma izpildes komisijas un ievēlēt Pilsonības likuma izpildes komisijā Daini Staltu. Balsojam par šo lēmumu. Lūdzu atlikt balsošanas režīmu!

Tā, vispirms... jā, es atvainojos, ka es saliku šos jautājumus kopā. Mēs vispirms balsosim par deputāta Imanta Kalniņa atsaukšanu no Pilsonības likuma izpildes komisijas, un balsošana ir aizklāta. Tātad vispirms būs balsojums par to, ka Saeima nolemj atsaukt deputātu Imantu Kalniņu no Pilsonības likuma izpildes komisijas. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 15, atturas - 6. Imanta Kalniņa vēlēšanās ir izpildīta, viņš ir atsaukts no Pilsonības likuma izpildes komisijas. Un tagad balsosim par to, lai Pilsonības likuma izpildes komisijā tiktu ievēlēts deputāts Dainis Stalts. Balsošana ir atklāta. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 2, atturas - 10. Tātad Dainis Stalts ir ievēlēts Pilsonības likuma izpildes komisijā.

Tālāk. Vēl ir šāds jautājums - Saeimas frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti lūdz Saeimu 1995.gada 2.februāra sēdes darba kārtībā iekļaut jautājumu par deputāta Kamaldiņa atbrīvošanu no Vides un sabiedrisko lietu komisijas un viņa ievēlēšanu Aizsardzības un iekšlietu komisijā un šo jautājumu izskatīt sadaļā "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata". Vai nevienam nav iebildumu, ka mēs šeit iekļaujam to darba kārtībā? Nav.

Tātad vispirms balsojam par deputāta Kamaldiņa atsaukšanu no Vides un sabiedrisko lietu komisijas. Aizklāta balsošana. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 5, atturas - 5. Tātad deputāts Lainis Kamaldiņš ir atsaukts no Vides un sabiedrisko lietu komisijas. Tagad balsojam par Laiņa Kamaldiņa ievēlēšanu Aizsardzības un iekšlietu komisijā. Balsošana ir atklāta. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 1, atturas - 4. Lainis Kamaldiņš ir ievēlēts Aizsardzības un iekšlietu komisijā.

Un tagad - par deputāta Marisa Andersona ievēlēšanu Vides un sabiedrisko lietu komisijā. (Starpsauciens: "Vispirms vajag iekļaut darba kārtībā!") Jā, vispirms par šā jautājuma... Vai nevienam nav iebildumu pret šā jautājuma iekļaušanu darba kārtībā? Nav. Tātad balsojam par deputāta Marisa Andersona ievēlēšanu Vides un sabiedrisko lietu komisijā. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 3. Deputāts Mariss Andersons ir ievēlēts Vides un sabiedrisko lietu komisijā.

Tālāk par tiesnešu ievēlēšanu. Kas būs ziņotājs? Deputāts Bordāns.

J.Bordāns (LC).

Aicinu atbalstīt Saeimas lēmumu par Edītes Knēgeres apstiprināšanu par Vidzemes apgabaltiesas tiesnesi un iecelt viņu par Vidzemes apgabaltiesas priekšsēdētāju. Juridiskā komisija šo kandidatūru atbalsta saskaņā ar Augstākās tiesas un Tieslietu ministrijas ieteikumu. Izdalītajos materiālos ir viņas raksturojums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas izteikties? Nav. Balsošana aizklāta. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Edītes Knēgeres apstiprināšanu par Vidzemes apgabaltiesas tiesnesi. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 2, atturas - 7. Edīte Knēgere ir apstiprināta par Vidzemes apgabaltiesas tiesnesi un iecelta par Vidzemes apgabaltiesas priekšsēdētāju.

J.Bordāns. Tāpat aicinu atbalstīt lēmuma projektu par Kārļa Valdemiera apstiprināšanu par Latgales apgabaltiesas tiesnesi un iecelt viņu par Latgales apgabaltiesas priekšsēdētāju, uzdodot pildīt Rēzeknes pilsētas tiesas tiesneša un tiesas priekšsēdētāja pienākumus līdz Latgales apgabaltiesas darbības uzsākšanai. Arī par viņu ir iesniegts raksturojums un ieteikums no Tieslietu ministrijas un Latvijas Republikas Augstākās tiesas.

Sēdes vadītājs. Vai neviens nevēlas neko teikt par Kārli Valdemieru? Neviens runāt nevēlas. Tātad aizklātā balsošana. Balsosim par to, lai apstiprinātu Kārli Valdemieru par Latgales apgabaltiesas tiesnesi un ieceltu viņu par Latgales apgabaltiesas priekšsēdētāju, uzdodot pildīt Rēzeknes pilsētas tiesneša un tiesas priekšsēdētāja pienākumus līdz Latgales apgabaltiesas darbības uzsākšanai. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 4, atturas - 8. Tātad Kārlis Valdemiers ir apstiprināts par Latgales apgabaltiesas tiesnesi un iecelts par Latgales apgabaltiesas priekšsēdētāju.

Līdz ar to par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata mēs esam izlēmuši un tālāk pārejam pie likumprojekta "Par meža ciršanas tāmi 1995. - 1999.gadam". Otrais lasījums. Lūdzu komisijas referentu!

Raimonds Jonītis... Nē. Tātad tomēr Tautsaimniecības komisijas referente - Anna Seile.

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Likumprojekts nr. 127 - "Par meža ciršanas tāmi 1995.-1999. gadam". Otrais lasījums. Šajā laikā starp pirmo un otro lasījumu komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu, un teksts ir ļoti īss - apstiprināt šo tāmi 5675 tūkstoši kubikmetru galvenajā cirtē un kopā 8349,3 tūkstošus kubikmetru likvīdās koksnes gadā.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas izteikties debatēs? Tātad balsojam par likumprojekta "Par meža ciršanas tāmi 1995.-1999. gadam" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - nav. Tātad likumprojekts "Par meža ciršanas tāmi 1995.-1999.gadam" ir pieņemts otrajā lasījumā.

Priekšlikumus, lūdzu, par ierosinājumu iesniegšanas termiņiem un par trešo lasījumu. (Kāds no zāles: līdz 8.februārim...) Minimālais laiks ir 5 dienas, tātad ir 7 dienas. Paldies!

Nākamais jautājums - "Par pievienošanos Eiropas padomes statūtiem". Vārds Ārlietu komisijas priekšsēdētāja biedrei Ilgai Gravai.

I.Grava-Kreituse (DP).

Es atvainojos! Darba kārtībā nav "par pievienošanos statūtiem", bet par statūtu ratifikāciju Saeimā, ka mēs viņus ņemam un darbojamies pēc viņiem. Tāpēc jāskatās ir dokuments nr.71. Komisijas vārdā lūdzam vispirms nobalsot par šā dokumenta steidzamību.

Sēdes vadītājs. Tātad mēs balsojam par...

I.Grava-Kreituse. ... par Eiropas padomes statūtiem.

Sēdes vadītājs. Par Eiropas padomes statūtiem, par šā dokumenta steidzamību. Viens var izteikties "par" un viens var izteikties "pret".

Žīgura kungs - LNNK. Par vai pret? (Deputāts Žīgurs: "Par, par!")

A.Žīgurs (LNNK).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Ir ļoti jauki, ka mūs uzņēma Eiropas padomē. Politiski tā mums ir ļoti izdevīga, bet saimnieciski es nezinu, kā mēs samaksāsim šo kļūdu varbūt. Mēs esam priekšlaicīgi aizgājuši. Nu politika ir viena lieta, bet tautsaimniecība un lauksaimniecība ir otra lieta. Bet šī lieta mums ļoti smagi maksās mūsu nākotnē. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt "par". Nav.

I.Grava-Kreituse. Es tā īsti nesapratu, vai tas bija aicinājums balsot "par" vai "pret"? Bet man liekas, ka vienīgais, ko es varu ieteikt Žīgura kungam, - rakstīt protestu uz Strasbūru, lai atsauc lēmumu. Taču, tā kā citiem deputātiem tāda viedokļa nav, tad mans lūgums tomēr ir balsot par statūtiem. Un tātad vēlreiz aicinu balsot par steidzamību.

Sēdes vadītājs. Tātad mēs balsojam par šā dokumenta steidzamību. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 2. Tātad dokuments "Par Eiropas padomes statūtiem" tiek izskatīts kā steidzams.

I.Grava-Kreituse. Otro lasījumu - 9.februārī.

Sēdes vadītājs. Bet mums vispirms tomēr jānobalso par šo dokumentu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem...

I.Grava-Kreituse. Es atvainojos!

Sēdes vadītājs. Vai deputāti šajā sakarībā vēlas pieteikties debatēs? Neviens debatēs nav pieteicies. Tātad balsosim par dokumenta "Par Eiropas padomes statūtiem" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 1. Dokuments "Par Eiropas padomes statūtiem" pieņemts pirmajā lasījumā.

I.Grava-Kreituse. Te mēs varētu atbalstīt Cilvēktiesību komisijas izvirzīto priekšlikumu un lūgt Saeimu šodien arī izskatīt un nobalsot otro lasījumu.

Sēdes vadītājs. Mums vajag Ministru kabineta uzaicinājumu to darīt.

I.Grava-Kreituse. Ierosinātājs nav Ministru kabinets, bet gan Ārlietu komisija. Mēs taču nebalsojam par iestāšanos, mēs balsojam par statūtiem. Mēs balsojam par to, ka mums ir pieņemams šis dokuments un ka mēs vadīsimies pēc šā dokumenta darbības, ka mums ir programma un statūti.

Sēdes vadītājs. Virša kungs vēlas runāt. Deputāts Virsis - "Latvijas ceļš".

M.Virsis (LC).

Tik tiešām es domāju, ka mēs varētu atbalstīt šo priekšlikumu un izskatīt to šodien. Es aicinu to... (Starpsauciens no zāles: "Tûlīt!")

Sēdes vadītājs. Vai ir kāds, kas grib izteikties debatēs vēl par šo dokumentu otrajam lasījumam? Mēs balsojam par dokumenta "Par Eiropas padomes statūtiem" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 1, atturas - 1. Dokuments "Par Eiropas padomes statūtiem" ir pieņemts.

Tālāk mums ir likumprojekts "Par nodokļiem un nodevām" - 111. dokuments. Vārds Aijai Počai.

A.Poča (LC).

Finansu un budžeta (nodokļu) komisijas vārdā. Godātais Prezidij! Godātā Saeima! Šodien mums jāizskata trešajā lasījumā likumprojekts "Par nodokļiem un nodevām", šodien mēs varēsim pielikt punktu ilgam un grūtam darbam, un tas būs pirmais likumprojekts no ilgi gaidītās jaunās likumu paketes. Es gribētu izteikt gandarījumu par to, ka Saeima ir ārkārtīgi aktīvi piedalījusies šā likumprojekta apspriešanā - Budžeta komisijai uz trešo lasījumu bija jāizskata vairāk nekā 120 priekšlikumu par šo likumprojektu, un tas, ka šie priekšlikumi visi bija vērtīgi, faktiski parādīsies jūsu priekšlikumu tabulā, kur lielākā daļa šo priekšlikumu ir atbalstīta vai arī, ja nav atbalstīta, tad faktiski ir iestrādāta citā redakcijā, jo domas ir bijušas ļoti līdzīgas. Un tagad pāriesim pie mūsu dokumenta nr. 111.

Pirmie priekšlikumi ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumi par likumprojekta juridiskās formas sakārtošanu, un komisija tos, protams, atbalstīja. Es ceru, ka arī jums nav nekādu iebildumu.

Pirmā nodaļa un 1. pants - "Likumā lietotie termini". Pirmais priekšlikums no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas bija par termina "nodoklis" precizējumu - paskaidrot, ka tas ir ar likumu noteikts obligāts maksājums. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai neviens neapstrīd komisijas lēmumu? (Starpsauciens no zāles: "Neapstrīd!")

A.Poča. Nākamais priekšlikums ir par termina "nodevu" precizējumu. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosināja šo terminu pēc būtības sadalīt divās daļās, nosakot vispirms termina "valsts nodevas" skaidrojumu. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja un līdz ar to iekļāva terminos jaunu terminu - "pašvaldību nodeva" ar attiecīgu skaidrojumu. Komisija arī šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai ir kādam iebildumi pret komisijas lēmumu? Nav. Tālāk!

A.Poča. Nākamais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - papildināt šo 1. pantu ar jaunu terminu "nodokļu maksātāji". Šis termins pēc būtības bija jau likumprojekta 14. pantā, bet komisija uzskatīja, ka mērķtiecīgāk būtu šo svarīgo terminu pārcelt pie terminu skaidrojumiem.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi? Nav. Pieņemts.

A.Poča. Nākamie priekšlikumi bija no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, kā arī no deputāta Piebalga par termina "nodokļu (nodevu) administrācija" skaidrojumu. Gan Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, gan arī deputāta Piebalga priekšlikums tika ņemts vērā - tika izveidota jauna šā nodokļa (nodevas) administrācijas termina redakcija.

Sēdes vadītājs. Vai deputātam Piebalgam vai arī komisijai ir kādi iebildumi? Nav iebildumu. Pieņemts.

A.Poča. Par tālākajiem terminiem -"nodokļu atlaide", "diferencēšanas likme", "taksācijas periods", "pirmstaksācijas periods", "pçctaksācijas periods" - priekšlikumu nebija.

Sēdes vadītājs. Tātad nav iebildumu pret komisijas variantu. Nav.

A.Poča. Nākamais ir deputāta Piebalga priekšlikums - papildināt pantu ar jaunu terminu "darījums", nosakot, ka darījums ir darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, pārgrozīšanai vai izbeigšanai. Šī termina "darījums" skaidrojums nedaudz atšķiras no Civillikumā lietotā, bet tieši Nodokļu likuma izpratnē komisija uzskatīja, ka varētu būt šāds termina "darījums" skaidrojums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu nevienam? Iebildumu nav. Līdz ar to mēs varam balsot par 1. pantu kopumā komisijas redakcijā. Lūdzu balsošanas režīmu!

A.Poča. Es atvainojos, ja komisijai nav bijušas nekādas iebildes, vai ir nepieciešama balsošana? (Starpsauciens no zāles: "Nevajag!") Nav jābalso.

Sēdes vadītājs. Labi, atcelsim balsošanas režīmu. Pants pieņemts komisijas ieteiktajā variantā. Tālāk par 2. pantu.

A.Poča. 2. pants. Par 2. panta pirmo un otro daļu priekšlikumu nebija. Par panta 3. daļu bija Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - aizstāt vārdus "pašvaldību lēmumi" ar vārdiem "pašvaldības domes (padomes) saistošie noteikumi" atbilstoši likuma "Par pašvaldībām" 41. panta prasībām. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai kāds iebilst pret komisijas lēmumu? Nav. Tātad līdz ar to arī 2. pants var tikt pieņemts tādā veidā, kā to ir sagatavojusi komisija. Nav iebildumu. Tālāk par 3. pantu.

A.Poča. Par 3. pantu bija Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - izslēgt panta pirmās daļas otrajā apakšpunktā vārdu "vietējās", kas ir atbalstīts komisijas priekšlikumā. Bez tam komisija ierosināja sadalīt šo pantu divās daļās - pirmo daļu sadalīt divos punktos.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret šādu variantu? Nav. Lūdzu!

A.Poča. Par panta otro daļu bija Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšlikums - aizstāt šajā otrajā daļā vārdu "samazināt" ar vārdiem "samazināt vai palielināt", jo saskaņā ar likumu "Par zemes nodokli" pašvaldības ir tiesīgas gan samazināt, gan arī palielināt zemes nodokļa likmi. Savukārt komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, bet atbalstīja deputāta Kalniņa priekšlikumu - svītrot vispār šos vārdus "samazināt nodokļu likmi un", jo faktiski nodokļu likmes nosaka Saeima, un likumā tas būs noteikts. Ir arī pārejas noteikumi par to, kā tiks piemērots pēc šī likuma stāšanās spēkā likums "Par zemes nodokli", tāpēc komisija atbalstīja deputāta Kalniņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija neiebilst pret šādu lēmumu un piekrīt, ka viņas priekšlikums nav pieņemts? Neiebilst. Tātad otrā daļa pieņemta šādā variantā. Vai līdz ar to mēs varam arī 3. pantu atzīt par pieņemamu komisijas variantā? Nav iebildumu? Nav. Par 4. pantu.

A.Poča. Par 4. pantu bija deputāta Bērziņa priekšlikums - 4. panta ceturtajā daļā svītrot vārdu "tikai". Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tātad 4. pants ir pieņemts komisijas sagatavotā redakcijā. Par 5. pantu.

A.Poča. 5. pants. Šeit bija deputāta Jonīša priekšlikums un Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikums, kur pēc būtības bija ietverta viena un tā pati doma, ka visas šīs instrukcijas, kuras atbilstoši likumiem vai Ministru kabineta noteikumiem izstrādā nodokļu administrācija, Valsts ieņēmumu dienests, - ka tām ir jābūt publiski pieejamām. Komisija pēc būtības šo priekšlikumu atbalstīja, bet nolēma, ka tam nebūtu jābūt šā panta noteikumam, bet ka vajag papildināt pārejas noteikumus ar tādu redakciju, ka metodiku nodokļu aprēķināšanai un to saistīto operāciju atspoguļošanai grāmatvedībā Valsts ieņēmumu dienests izstrādā un publicē "Latvijas Vēstnesī" līdz attiecīgā nodokļu likuma spēkā stāšanās brīdim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātam Jonītim vai arī Tautsaimnieku politiskajai apvienībai... Jā, deputāts Jonītis tātad nāk ar savu viedokli.

R.Jonītis (LC).

Es tikai gribētu paskaidrot sava priekšlikuma būtību. Skaidrs, ka viens no pamatnosacījumiem ir, ka tas tiek publicēts. Otrs nosacījums, ar ko mēs jau sastapāmies Pieprasījumu komisijā, ir tas, ka nevar publicēt visāda veida norādījumus. Tāda veida... Ja pašreizējā brīdī, es saprotu, tāda informācija netiks publicēta no Valsts ieņēmumu dienesta puses un no Finansu ministrijas puses, tikai tādā gadījumā es varētu piekrist šai redakcijai, ka šeit to nevajag rakstīt, bet paredzēt pārejas noteikumos. Bet es saprotu, ka ne Finansu ministrijai, ne Valsts ieņēmumu dienestam nepietiks ar pašiem Ministru kabineta noteikumiem un tikai ar metodiku: vienalga, tiks izsūtītas rekomendējošas vēstules, kādā veidā ko darīt. Un es tomēr aicinu šo paskaidrojošo normu, ka instrukcijas tiek apstiprinātas un ka tām ir vispārsaistošs raksturs, un ka visam pārējam ir tikai rekomendējošs, atstāt šajā tekstā. Jo mēs jau esam sastapušies ar pieprasījumiem par šo jautājumu.

Sēdes vadītājs. Edvīns Kide - Tautsaimnieku politiskā apvienība!

E.Kide (TPA).

Cienījamie deputāti! Mūsu priekšlikums šim 5. pantam, pēc mūsu domām, ir ļoti būtisks, jo līdz šim laikam mēs sastapāmies ar tādiem recidīviem, ka likums tiek izdots, likums stājas spēkā, bet instrukcijas un metodikas par nodokļu aprēķināšanu nav. Un, lūk, rodas dažādas vēstules un norādījumi, un instruktīvie materiāli, brīvi interpretēti no augšas, kas faktiski bieži vien neiekļaujas likuma rāmjos. Tāpēc mēs uzskatām, ka nepieciešams nevis līdz ar likuma publicēšanas brīdi, bet līdz ar likuma stāšanās spēkā brīdi obligāti publicēt arī to metodiku, pēc kuras pašam nodokļu maksātājam jāaprēķina šie nodokļi, - lai mēs neizsauktu nekādu neizpratni. Mēs piekrītam arī Budžeta komisijas pieejai, ka šo mūsu priekšlikumu iestrādā pārejas noteikumos, jo, ja jau publicēs šo instruktīvo materiālu un šo metodiku reizē ar likumu, tad arī tālākā laikā tas vairs likumā... varbūt šis pants nav tik nepieciešams. Tā ka mēs arī piekrītam šādam traktējumam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk runātāju nav. Tātad Tautsaimnieku politiskā apvienība piekrīt, ka viņu priekšlikums tiks iestrādāts pārejas noteikumos. Bet mums ir jābalso par deputāta Jonīša priekšlikumu - otro daļu papildināt ar viņa ieteikto redakciju. Vārds Aijai Počai - komisijas vadītājai!

A.Poča. Es gribētu, pirms jūs izšķiraties par deputāta Jonīša priekšlikumu, norādīt, ka panta pirmā daļa jau nosaka - un tas arī bija šis mērķis, ko mēs gribējām panākt, - ka nodokļu un nodevu likumu normu piemērošanas kārtību nosaka tikai konkrētie likumi un Ministru kabineta noteikumi. Lai izvairītos tieši no šo patvaļīgo instrukciju, rekomendāciju vai vēstuļu piemērošanas. Deputāta Jonīša redakcijā varētu piekrist šai pirmajai daļai. Metodika tiek apstiprināta un publicēta instrukcijas formā, un tā ir normatīvs. Bet šeit neder vārdi "vispārsaistošs raksturs", jo vispārsaistoši var būt tikai Ministru kabineta noteikumi, nevis Valsts ieņēmumu dienesta dokuments. Līdz ar to šī redakcija nav precīza. Mūsuprāt, šeit tiešām būtu labāki šie pārejas noteikumi, un tam piekrita arī Tautsaimnieku politiskā apvienība.

Sēdes vadītājs. Deputāts Jonītis piekrīt. Tātad jūs atsaucat savu priekšlikumu un neprasāt balsojumu par to? (Starpsauciens no zāles: "Jâ!") Tātad šī panta daļa tiek pieņemta komisijas ieteiktajā variantā. Tālāk!

A.Poča. Par likumprojekta 6. pantu, 7. pantu...

Sēdes vadītājs. Tātad arī... es atvainojos... Tātad arī 5. pants tiek pieņemts komisijas ieteiktajā redakcijā.

A.Poča. Par likumprojekta 6. pantu, 7. pantu, 8. pantu, 9. pantu priekšlikumu nebija.

Sēdes vadītājs. Tātad, ja nevienam pašreiz nav iebildumu, šie panti tiek pieņemti. Par tiem mums tātad nav jābalso. Tālāk!

A.Poča. Trešās nodaļas 10. pants - "Nodevu sistēma". Par panta pirmo daļu ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - aizstāt vārdus "pašvaldības lēmumi" ar vārdiem "pašvaldības domes (padomes) izdotie saistošie noteikumi". Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi? Nav.

A.Poča. Bija Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums par otrās daļas redakcijas precīzāku izteikšanu, arī to komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai arī šobrīd deputātiem nav iebildumu vai citu priekšlikumu? Nav.

A.Poča. Komisija atbalstīja arī šīs pašas komisijas - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas - priekšlikumu par jaunas panta trešās daļas ieviešanu. Redakciju jūs redzat.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Līdz ar to arī 10. pants ir pieņemams komisijas ieteiktajā variantā.

A.Poča. Par 11. pantu "Valsts nodevu objekti" bija viens priekšlikums - otrās daļas 18. punktu izteikt šādā redakcijā: "18) par personas naturalizāciju;". Šo priekšlikumu iesniedza deputāts Piebalgs, tomēr komisija to neatbalstīja, jo Pilsonības likumā attiecīgajā pantā ir noteikts, ka - es citēju no likuma, - "iesniedzot naturalizācijas iesniegumu, personai jāmaksā valsts nodeva Ministru kabineta noteiktajā apmērā". Līdz ar to ir redakcija, kas bija otrajā lasījumā, nobalsota - 18. apakšpunkts: "par naturalizācijas iesniegumu iesniegšanu". Tā ir precīzāk.

Sēdes vadītājs. Deputāts Piebalgs piekrīt.

A.Poča. 12. pants - "Pašvaldību nodevu objekti". Šeit bija diezgan būtiski Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumi par to, kādā veidā tiek noteikti pašvaldību nodevu objekti, kā arī par kārtību, kādā pašvaldības varētu uzlikt šīs nodevas, ir precizētas šīs nodevas un arī vēl papildināts ar to, kādā veidā šie saistošie noteikumi ir jāpublicē jeb jāizliek publiskā vietā un kā šie saistošie noteikumi ir jāreģistrē Valsts reformu ministrijā un Finansu ministrijā. Pēc būtības komisija visiem šiem priekšlikumiem piekrita, izņemot trīs punktus. Pirmkārt, nepiekrita attiecībā uz pašvaldību nodevu par būvdarbu veikšanu. Tas ir 6. punkts. Par šo komisijā izveidojās lielas diskusijas, un komisija tomēr ierosināja šo pašvaldību nodevu veidu neiekļaut šinī uzskaitījumā, jo uzskatīja, ka, ja tāda ir nepieciešama, to varētu iestrādāt likumā par būvniecības noteikumiem. Tas varētu radīt zināmas problēmas cilvēkiem, kas ir nolēmuši"bûvēties" pašvaldībās.

Līdzīgs priekšlikums bija arī par 11. apakšpunktu: ieteica izsvītrot 11. apakšpunktu - nodevu "par speciālu atļauju (licenču) izsniegšanu atsevišķu uzņēmējdarbības veidu veikšanai", jo faktiski to regulē likums, tā ir valsts nodeva, bet tā ir ieskaitāma pašvaldību budžetos.

Un trešais punkts bija par šiem saistošajiem noteikumiem - kādā veidā tie ir jānosūta Valsts reformu ministrijai un Finansu ministrijai. Budžeta komisija, ņemot vērā to, ka ir pieņemts lēmums par Valsts reformu ministrijas likvidēšanu un ka jautājumi saistībā ar nodevām tomēr vairāk ir Finansu ministrijas kompetencē, ierosināja šo daļu izteikt šādi: "Saistošie noteikumi triju dienu laikā pēc to parakstīšanas reģistrējami Finansu ministrijā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā." Pārējie Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumi tika akceptēti šinī Budžeta un finansu komisijas redakcijā, un līdz ar to, ka mēs izsvītrojām šo nodevu par būvdarbu veikšanu, nav jāiekļauj arī Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikums par to, ka šī nodeva būtu saskaņojama projekta stadijā.

Sēdes vadītājs. Vai nevienai no trim komisijām, kas bija iesniegušas savus labojumus, nav iebildumu pret komisijas pieņemto variantu? Tātad 12. pants ir pieņemts komisijas izstrādātajā variantā.

A.Poča. 13. pants. Šeit ir vienīgi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums precizēt redakciju, svītrot vārdu "vietējās", un komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Pieņemts.

A.Poča. Ceturtā nodaļa, 14. pants. Budžeta komisija ierosināja precizēt panta virsrakstu.

Sēdes vadītājs. Jā, nav iebildumu šobrīd. Pieņemts.

A.Poča. Nākamais priekšlikums ir par panta pirmo daļu, praktiski par skaidrojumu, kas ir nodokļu maksātāji. Šis ir termins, kas tagad iekļauts terminu daļā, likumprojekta 1. pantā, un līdz ar to šeit arī netika atbalstīts deputāta Jonīša priekšlikums par to, ka jāpielieto cits termina "nodokļu maksātājs" skaidrojums. Bet ir atbalstīta deputāta Jonīša priekšlikuma trešā daļa, kurā ir teikts, ka šā likuma izpratnē nodokļu maksātājs ir arī ar pievienotās vērtības nodokli apliekama persona. Šo priekšlikumu mēs atbalstījām, un arī terminos tas ir iestrādāts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātam Jonītim ir iebildumi? Nav. Pieņemts.

A.Poča. Par panta otro daļu... jeb tātad kļūdos... Pirmā daļa - priekšlikumu nebija. Par panta trešo daļu ir Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikums - izsvītrot vārdus "vai ierastā", tas ir, attiecībā uz dzīvesvietu, - ka rezidentiem "pastāvīgā vai ierastā dzīvesvieta ir Latvijā", - izsvītrot vārdus "vai ierastā". Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu arī šoreiz? Nav. Tālāk!

A.Poča. Par ceturto daļu. Budžeta un finansu komisija ierosināja precizēt jautājumu par to, kad uzskatīt, ka nodokļu maksātājam ir ciešākas attiecības ar ārvalsti nekā ar Latviju - nodokļu maksāšanas jautājumu izpratnē. Komisija ierosināja papildināt šo panta daļu ar vārdiem iekavās - "(ðai personai ārvalstīs pieder īpašums vai dzīvo ģimene, vai tā veic ārvalstīs sociālās apdrošināšanas maksājumus)".

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? 4. punkts pieņemts.

A.Poča. Par piekto daļu priekšlikumu nebija.

Sēdes vadītājs. Nav arī šobrīd. Par 6. punktu.

A.Poča. Par sesto. Šeit teksts ir nedaudz precizēts. Ir deputāta Piebalga priekšlikums - precizēta redakcija, jo otrajā lasījumā nobalsotajā redakcijā nebija pietiekami skaidri pateikts, ka nodokļu maksātāji, kuri uzskatāmi par nerezidentiem, maksā ne tikai ienākumu nodokli: par gūtajiem ienākumiem maksā nodokli, bet maksā arī citus nodokļus atbilstoši konkrētajiem nodokļu likumiem.

Sēdes vadītājs. Vairāk iebildumu vai papildinājumu nav? Pieņemts.

A.Poča. Par panta 7. daļu bija deputāta Bērziņa priekšlikums - papildināt septītās daļas otro rindkopu - izteikt to šādā redakcijā: "Par nerezidenta pastāvīgo pārstāvniecību tiks uzskatīta tāda pārstāvniecība, kas izpilda kādu no nosacījumiem:". Šis priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

A.Poča. Par panta astoto daļu. Ir deputāta Piebalga priekšlikums, līdzīgs tam, kuru jau mēs nesen atbalstījām, - tas precizē, kādi nodokļi ir jāmaksā Latvijas teritorijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tātad 14. pants tiek pieņemts komisijas sagatavotajā variantā.

A.Poča. Par 15. pantu. Šeit Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - mainīt vietām 15. un 16. pantu, jo komisija uzskata, ka nodokļu maksātājiem vispirms ir pienākumi, pēc tam - tiesības.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Un komisija arī ierosināja papildināt šo pantu ar 9. apakšpunktu, ka nodokļu maksātāju tiesības ir "saņemt savu ienākumu gūšanas vietas rakstisku izziņu ar atzīmi, kādus nodokļus darba devējs ir nomaksājis". Tas ir ļoti būtiski attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokļu nomaksu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Pieņemts. Un līdz ar to arī 15. pants ir pieņemts komisijas sagatavotā variantā. Tālāk!

A.Poča. 16. pants. Šeit bija deputāta Piebalga priekšlikums un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas pēc būtības bija identiski, un komisija atbalstīja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu - šeit lietot terminu "nodokļu administrācija", neuzskaitot katru institūciju, kas nodarbojas ar nodokļu iekasēšanu.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi? Nav. Tālāk!

A.Poča. Par panta otro daļu. Šeit bija Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kā arī deputāta Piebalga priekšlikums - precizēt, kāds ir fiziskās personas kā nodokļu maksātāja papildu pienākums attiecībā uz algas nodokļa grāmatiņas izņemšanu, un komisija nolēma atbalstīt deputāta Piebalga ieteikto redakciju, kas ir īsāka un kas tajā pašā brīdī paskaidro, ka visas šīs normas būs ietvertas likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli".

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tātad 16. pants pieņemts komisijas...

A.Poča. Atvainojiet, mums vēl ir jārunā par citām daļām.

Sēdes vadītājs. Jā, es atvainojos. Tiešām, otrajā pusē vēl ir.

A.Poča. Par otrās daļas 3. punktu. Budžeta komisija ierosināja izteikt to precīzākā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi? Nav.

A.Poča. Otrās daļas 4. apakšpunkts. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosināja aiz vārda "ierēdnis" iestarpināt arī vārdu "darbinieks", jo pašvaldībās ierēdņu reforma vēl nav sākta un tādēļ ar nodokļu administrēšanu šeit nodarbosies kāds no pašvaldības darbiniekiem. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

A.Poča. Un deputāta Piebalga priekšlikums ir otrās daļas 5. punktu papildināt. Komisija arī to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tālāk - trešā.

A.Poča. Par trešo daļu. Trešās daļas 1. apakšpunktā priekšlikumu nebija.

Sēdes vadītājs. Pieņem?

A.Poča. Par 2. apakšpunktu. Šeit ir deputāta Piebalga priekšlikums - ierosinājums "identifikācijas (reģistrācijas) numuru", kas jāuzrāda uzskaites un pārskata dokumentos, aizstāt ar terminu "nodokļu maksātāja kods". Komisija šo priekšlikumu atbalstīja, vienlaicīgi iestrādājot pārejas noteikumus gan par to, kādā veidā lietojams līdz likuma "Par nodokļu maksātāju reģistru" pieņemšanai identifikācijas (reģistrācijas) numurs, gan arī par pāreju uz nodokļu maksātāja kodu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tālāk!

A.Poča. Par 3. apakšpunktu. Deputāta Piebalga priekšlikums precizēt redakciju tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

A.Poča. Par 4. apakšpunktu priekšlikumu nebija.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Poča. Par 5. apakšpunktu. Šeit tika atbalstīts gan deputāta Piebalga priekšlikums aizstāt vārdu "trīs" - 3 tūkstoši latu... Tātad ir runa par deklarācijām par darījumiem skaidrā naudā. Komisija atbalstīja, ka ir jāsniedz deklarācija nevis par pirkumiem, kuri pārsniedz 3 tūkstošus latu, bet par tādiem, kuri pārsniedz vienu tūkstoti latu. Tajā pašā laikā atbalstīja arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu par redakcijas precizēšanu, svītrojot vārdu "institūcijai".

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi? Nav. Pieņemts.

A.Poča. Par 6. apakšpunktu. Deputāta Piebalga priekšlikums par panta redakcijas precizēšanu tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Pieņemts.

A.Poča. Arī priekšlikums par 7. apakšpunkta redakcijas precizēšanu tika atbalstīts. To bija iesniedzis deputāts Piebalgs.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Arī pieņemts.

A.Poča. Piektā nodaļa - "Nodokļu administrācija". 17. pants - "Nodokļu administrācijas..."

Sēdes vadītājs. Tātad... pagaidiet, pret 16. pantu kopumā nav iebildumu? 16. pants pieņemts komisijas sagatavotajā variantā. 17. pants.

A.Poča. "Nodokļu administrācijas tiesības." Ðeit priekšlikumu nebija.

Sēdes vadītājs. Tātad 17. pants paliek otrajā lasījumā pieņemtajā variantā. 18. pants.

A.Poča. 18. pants. Pirmais bija deputāta Bērziņa priekšlikums papildināt pantu ar jaunu 1. punktu, attiecīgi mainot pārējo punktu numerāciju, - "nodrošināt šā likuma un citu nodokļu likumu ievērošanu gan no nodokļu maksātāju puses, gan no nodokļu administrācijas puses". Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

A.Poča. Tāpat tika atbalstīts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums precizēt terminu "nodokļu", jo šis likums attiecas arī uz nodevām. Tātad - "nodokļu (nodevu)".

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Pieņemts.

A.Poča. Tālāk ir Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikums par to, kādā veidā var piemērot sankcijas pret nodokļu (nodevu) likuma pārkāpējiem, nemaksātājiem. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, bet atbalstīja deputātu Počas, Bērziņa un Grota priekšlikumu par panta 3. punkta redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai Tautsaimnieku politiskā apvienība pieņem šādu risinājumu? Punkts ir pieņemts deputātu Počas, Bērziņa un Grota ieteiktajā variantā.

A.Poča. 7. punkta... tas ir, 18. panta 6. punktu izteikt jaunā redakcijā. Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikumu komisija neatbalstīja, jo uzskatīja, ka esošā redakcija jau praktiski to pašu pasaka.

Sēdes vadītājs. Vai Tautsaimnieku...? Jā...

A.Poča. Jā, es atvainojos...

Sēdes vadītājs. Jūs vēl... Deputāts Kide...

A.Poča. Nē, nu es atvainojos vēlreiz. Es gribēju pateikt, ka maksājumu lielums... pēc būtības tā arī ir šī starpība starp deklarēto un pārrēķināto nodokli. Viekārši mēs uzskatījām, ka tā redakcija ir pietiekami precīza.

Sēdes vadītājs. Deputāts Kide - Tautsaimnieku politiskā apvienība.

E.Kide (Tautsaimnieku politiskā apvienība).

Cienījamie deputāti, mēs tomēr uzskatām, ka ir starpība - vai nodokļu maksātājam no šīs kontroles institūcijas paziņo tikai starpību, tas ir, nu, nepareizību, tajā nodokļu aprēķinā vai arī paziņo pareizi aprēķinātā nodokļa lielumu, nenomaksātā nodokļa apjomu un visas sankcijas, jo var būt, ka nodokļu maksātājs nav ļaunprātīgi nepareizi aprēķinājis nodokli un grib redzēt metodiku, pēc kuras to aprēķina nodokļu pieprasītājs. Tāpēc es domāju, ka tas ļoti atvieglotu nodokļu maksātājam... tālāk pareizi aprēķināt nodokļus, ja viņš saņemtu ne tikai starpību, ko aprēķinājis inspektors, bet visu nodokļa lielumu, kas viņam būtu maksājams. Tāpēc mēs uzstājam, ka vajag balsošanu.

Sēdes vadītājs. Ministrijas pārstāvis Kodoliņa kungs.

A.Kodoliņš (Nodokļu un muitas likumdošanas departamenta direktors).

Cienījamie deputāti! Šeit tomēr vajadzētu ņemt vērā vienu ļoti būtisku apstākli. Šis likums paredz tā saucamo nodokļu pašdeklarēšanās principu - pats nodokļu maksātājs deklarē nodokļus, aprēķina nodokļus un samaksā nodokļus. Ja mēs pieņemtu šeit ieteikto redakciju, tad iznāktu, ka šeit darbojas cits princips, ka nodokļu administrācija aprēķina nodokļus. Tātad šeit, šajā 6.punktā, ir runa tikai par to - ja nodokļu administrācija redz, ka ir nepareizi aprēķināts pēc deklarācijām nodoklis, tad viņa veic pārrēķinu un paziņo maksātājam par to starpību. Un tātad, ja mēs pieņemam šo redakciju, iznāk, ka nodokļu administrācijas pienākums ir paziņot... Tas nav viņu pienākums. Viņu pienākums ir paziņot tikai tajā gadījumā, ja viņu aprēķini nesakrīt. Un tā ir tā starpība starp šīm redakcijām.

Sēdes vadītājs. Kides kungs pieprasa balsojumu. Tātad balsojam par Tautsaimnieku politiskās apvienības ieteikto variantu - 18. panta 6. punktu izteikt jaunā redakcijā: "rakstiski darīt zināmu nodokļu maksātājam maksājuma lielumu (tajā skaitā nenomaksātos nodokļus un tā tālāk, atbilstošās soda sankcijas), kāds noteikts aprēķināšanas vai pārrēķināšanas rezultātā". Lūdzu balsošanas režīmu! Vai Počas kundze gribēja vēl ko teikt? Nē? Tad lūdzu balsojumu! Lūdzu rezultātu! Pagaidiet vēl drusciņ, deputāti steidz nobalsot! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 24, atturas - 13. Šī daļa paliek komisijas sagatavotajā variantā, priekšlikums nav atbalstīts - Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikums.

A.Poča. Nākamais - Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikums par 18. panta papildināšanu ar jaunu 9. apakšpunktu, ka nodokļu (nodevu) kontroli (pārbaudi, revīziju) veic, pamatojoties uz nodokļu administrācijas tiešās vadības rakstisku lēmumu, kurā būtu uzrādīts kontroles (pārbaudes, revīzijas) termiņš". Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tātad līdz ar to 18. pants...

A.Poča. Jābalso par pantu kopumā.

Sēdes vadītājs. Jā. Balsosim par 18. panta pieņemšanu komisijas sagatavotajā variantā. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - 9. 18. pants pieņemts komisijas sagatavotajā variantā.

A.Poča. Paldies.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Poča. 19. pantā Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikums daļēji ir atbalstīts komisijas redakcijā, tā ir papildināta: "Zaudējumus, ieskaitot no aprites izslēgtās naudas radītos zaudējumus, kas juridiskajai vai fiziskajai personai ir radušies...". Komisija šo priekšlikumu atbalstīja. Tātad šī ir jaunā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Piekrīt.

A.Poča. Arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums tika atbalstīts, un arī tas bija sagatavotajā Budžeta komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Arī pret šo nav iebildumu? Tālāk!

A.Poča. Par 20. pantu.

Sēdes vadītājs. Pagaidiet, - 19. pants tātad ir pieņemts komisijas sagatavotajā variantā! 20. pants.

A.Poča. Šeit ir deputāta Piebalga priekšlikumi, kas konkretizē, kāda būs kārtība, kādā tiks administrēti atsevišķi nodokļi. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tālāk!

A.Poča. 21. pants.

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, 20. pants pieņemts komisijas sagatavotajā redakcijā. 21. pants.

A.Poča. Šeit priekšlikumu nebija. 22. pants - deputāts Jonītis ierosināja šeit atjaunot otrajā lasījumā noraidīto 22. panta redakciju - "Îpašie lēmumi". Bet sakarā ar to, ka Kārtības rullī ir noteikts, ka otrajā lasījumā nobalsotie... tas ir, noraidītie priekšlikumi nav balsojami trešajā lasījumā, komisija šo jautājumu tātad neizskatīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Jonītis nevēlas izteikties? Deputāts Jonītis atsauc savu priekšlikumu. Tālāk!

A.Poča. 22. pants. Par panta 1. daļu. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosināja precizēt terminu "ierēdnis", paskaidrojot, ka tas var būt arī darbinieks pašvaldībās. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tālāk!

A.Poča. Par 2. daļu. Ir priekšlikums svītrot 3. apakšpunktu. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tālāk!

A.Poča. Ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums precizēt šeit atbilstoši Pašvaldību likuma terminiem. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

A.Poča. Un ir deputāta Piebalga priekšlikums par to, kādos gadījumos nodokļu administrācija drīkst informēt citas personas - saskaņā ar šā likuma... tika precizēts vēl, uz kuriem pantiem balstoties, šī informēšana var notikt. Komisija arī šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī pret šo nav iebildumu? Tātad 22. pants - tas ir viss, jā? 22. pants ir pieņemts komisijas sagatavotajā variantā.

Sestā nodaļa.

A.Poča. "Nodokļu aprēķināšana, iekasēšana un atmaksa". Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums par virsraksta precizēšanu tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tātad nodaļa saucas - "Nodokļu (nodevu) aprēķināšana, iekasēšana un atmaksa". 23. pants.

A.Poča. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums par 23. panta pirmās daļas redakcijas precizēšanu tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

A.Poča. Tika atbalstīts arī deputāta Piebalga priekšlikums un deputāta Grīnblata priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nevienam nav iebildumu pret šiem labojumiem? Nav. Tālāk ir otrā daļa. Nē... jūs gribējāt papildināt pirmo daļu? Vārds Kodoliņa kungam!

A.Kodoliņš (Nodokļu un muitas likumdošanas departamenta direktors).

Redziet, cienījamie deputāti! Deputāta Grīnblata priekšlikuma pieņemšanas gadījumā nodokļu administrācijas darbi tomēr būs ļoti apgrūtināti, jo praktiski, ja tiek veikta pārbaude, sevišķi pievienotās vērtības nodokļa maksāšanas... nemaksāšanas novēršanai, tiek veiktas pretpārbaudes vairākos uzņēmumos. Ja pieņemam šajā redakcijā deputāta Grīnblata priekšlikumu, tad šīs pretpārbaudes nevarēs veikt un līdz ar to nodokļu administrācijas tiesības un faktiski pienākums veikt saistītas pārbaudes vienlaicīgi vairākos uzņēmumos nevar tikt realizēts, un tāpēc šā aspekta dēļ šis priekšlikums tomēr nebūtu atbalstāms. (Starpsaucieni no zāles: "Deputāti var pieprasīt! Neviens nepieprasa!")

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Grīnblats vai kāds no viņa frakcijas nevēlas atsaukt savu priekšlikumu? Nē. Tādā gadījumā mums jābalso par... (Starpsauciens: "Tâ nevar!") Nu, bet Grīnblats nevar aizstāvēt savu viedokli.

A.Poča. Es ierosinu balsot. (No zāles deputāts G.Bērziņš: "Tad es gribu runāt!")

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Gundaram Bērziņam - Zemnieku savienība.

G.Bērziņš (LZS).

Es tomēr iebilstu arī pret procedūru. Nevienam no deputātiem nebija iebildumu, bet Ministru kabinetam bija iebildums, un šeit tomēr lemj Saeima nevis... Ministru kabinetam ir sava vieta, kur lemt. Un kāpēc šis priekšlikums... Tā nu tīri nebūs, ka šīs pretpārbaudes nevarēs veikt, viņas varēs ļoti lieliski veikt, jo, ja atklāsies kāds pārkāpums - tātad dokumentu viltošana, krāpšana vai citi kriminālsodāmi fakti... un šis ir vērsts pret to, ka vienreiz atnāk pārbaude, izdara slēdzienu, ka ir vai nu pārkāpumi vai kas, ka ir nomaksāts vai nu viss... Ka ir kārtībā, ir slēdziens. Paiet laiks, atkal var nākt kāds un pārskatīt šo pat tad, ja netiek mainīti dokumenti. Ja tiek pieprasīts tā kā Kodoliņa kungs... jo pretpārbaudes galvenais uzdevums ir atklāt kādu krāpšanas gadījumu - tātad nav uzrādīti kādi ieņēmumi vai ir uzrādīti savādāk, vai arī citā vietā. Tad šis rezultāts ir pārskatāms, bet, ja visi dokumenti ir uzrādīti, ir bijuši precīzi, tas ir kategoriski... Es iebilstu pret to, ka tiek pārskatīts nepārtraukti, tātad uzņēmējiem nepārtraukti var tikt pārskatīti šie rezultāti. Pat tad, kad viņš iesniedz, pēkšņi atnāk cits revidents, un viņš uzskata, ka cita metodoloģija ir kaut kāda, kas līdz šim ir... Es tomēr lūgtu neatbalstīt šo te Kabineta iniciatīvu.

Manuprāt, Grīnblata kunga formulējums ir ļoti korekts. Komisijā viņš ir guvis atbalstu, un es neredzu šeit vajadzību taisīt kaut kādu pavisam nepārtrauktu šo te revīzijas materiālu revidēšanu, jo paskatieties arī, kāpēc varbūt par šo likumu iet tomēr raiti apspriešana. Tāpēc, ka komisija ir ļoti izsvērusi visus "par" un "pret", viedokļi ir saskaņoti, varbūt reizēm piekāpjoties gan vienai pozīcijai, gan otrai, un likums tāpēc rit ļoti raiti, bet, ja mēs sākam revidēt, un šis ir viens no tādiem diezgan būtiskiem jautājumiem... ja mēs sākam revidēt šo līdzsvaru, tad parādās jautājums: cik reižu var pārbaudīt?

Šeit parādījās, ka tikai ar rakstisku Valsts ieņēmumu dienesta rīkojumu, bet saprotiet, kas notiek šodien. Šodien ir tiesības pārbaudīt katru nodokļa veidu atsevišķi, un uzņēmumos, paskatieties, kas notiek, - beidzas apgrozījuma nodokļa pārbaude, tad nākošais, ja ir akcīzes, nāk akcīzes nodokļa inspektors. Nedēļu visi dokumenti uz galda - visus šurp! Nākamais nāk peļņas nodoklis un vēl... Tā uzņēmējdarbību principā ar nekorektu nodokļu iekasēšanu vai ļaunprātīgi izmantojot šo var pilnīgi paralizēt. Tāpēc ir šis Ieņēmumu dienesta priekšnieka rīkojums, un priekšnieks, ja būs šī pārbaude, uzreiz dos un zinās, ka šodien ir šī te pievienotās vērtības nodokļa... ka mums te arī tie pārējie reizē jāpārbauda, un tad nebūs šis uzņēmums paralizēts. Tāpēc es tiešām aicinu atbalstīt komisijas variantu, jo likums ir ļoti izsvērts, ļoti korekts un sabalansēts visās jomās, tāpēc viņš tik raiti iet, un es negribētu, ka šeit notiek būtiska šī te komisijas priekšlikuma un principā arī likuma būtības revīzija.

Sēdes vadītājs. Tātad mēs balsosim par deputāta Māra Grīnblata ierosināto un komisijas atbalstīto variantu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 3, atturas - 5. Tātad 23.panta pirmā daļa tiek papildināta ar deputāta Māra Grīnblata ieteikto variantu. Tālāk!

A.Poča. Par 23.panta otro daļu. Ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, bet komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. Neatbalstīja arī Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikumu, bet tika izveidota panta trešā daļa, kur pēc būtības tas tika ietverts Budžeta un finansu komisijas redakcijā. Tur faktiski bija ietverta gan Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, gan arī Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikumu būtība. Vienlaicīgi tika atbalstīts arī deputāta Grīnblata priekšlikums par panta pirmajā un otrajā daļā vārdu "to īpašumā vai lietošanā esošās mantas vai kapitāla vērtības pieaugumam"... tātad no šīs vārdkopas svītrot vārdus "vai lietošanā".

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu panta izkārtojumu? Jā, lūdzu - Bunkša kungs, "Latvijas ceļš".

J.Bunkšs (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Man vairāk varbūt ir jautājums tieši ziņotājai, jo, manuprāt, šajā te panta otrajā daļā tiek sašaurināts nodokļa administrācijas jēdziens tikai uz Valsts ieņēmumu dienestu, bet, ja mums viss šis pants attiecas gan uz nodokļu, gan arī uz nodevu aprēķināšanas kārtību, tad tādā gadījumā man šķiet, ka nav pamatota šāda sašaurināšana, tāpēc es lūgtu varbūt Počas kundzi paskaidrot, kā šis otrais punkts ir saprotams. Atkarībā no tā tad mēs arī varētu izlemt, kādā redakcijā šo pantu pieņemt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aija Poča - referente. Jā. Ministrijas pārstāvis Kodoliņš.

A.Kodoliņš (Nodokļu un muitas likumdošanas departamenta direktors). Tātad šajā punkta daļā ir runa nevis par vispārējiem gadījumiem, bet par īpašu gadījumu - gadījumu, kas ir saistīts ar ienākuma nodokli un kur administrāciju veic Valsts ieņēmumu dienests. Pašvaldības piedalās šī nodokļa administrācijā tikai likumā noteiktajos apjomos, tas ir, apzinoties maksātāju loku un skatoties, vai savas pašvaldības teritorijā fiziskās vai juridiskās personas neveic ar nodokli apliekamus darījumus, kamēr šī aprēķina metodika ir Valsts ieņēmumu dienesta funkcija, un tāpēc, mūsuprāt, paplašināt šeit nebūtu nepieciešams.

Sēdes vadītājs. Vai deputātu Bunkšu apmierināja paskaidrojums? Tātad 23.panta 2.punkts paliek komisijas ieteiktajā variantā. Tālāk - trešā daļa 23.pantam.

A.Poča. Tā ir praktiski papildināta.

Sēdes vadītājs. Nav nevienam iebildumu pret komisijas papildinājumu? Tātad līdz ar to arī viss 23.pants ir pieņemts komisijas redakcijā. 24.pants.

A.Poča. 24.pantā ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums par termina "nodokļu administrācija" precizēšanu, un tas ir atbalstīts. Savukārt deputāta Tomiņa priekšlikums ir par to, ka pamatparāda nomaksas termiņus līdz trīs mēnešiem nodokļa administrācija var pagarināt vienu reizi kalendārajā gadā. Tomiņa priekšlikums bija - izsvītrot šo "vienu reizi kalendārajā gadā", tas nozīmē - tātad atkārtoti. Komisija to neatbalstīja, jo pretējā gadījumā varētu parādīties ļaunprātīga vēlēšanās nepārtraukti ik uz trim mēnešiem pagarināt šos maksājumus, un likumā jau ir noteikts, ka tādā gadījumā, ja nevar pagarināt uz trim mēnešiem, ir iespēja pagarināt nodokļu administrācijā līdz vienam gadam.

Sēdes vadītājs. Deputāts Zigurds Tomiņš - Latvijas Zemnieku savienības frakcija.

Z.Tomiņš (LZS).

Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie deputāti! Mana priekšlikuma būtība tik tiešām ir svītrot šo "vienreiz kalendārajā gadā", tiešām dot arī iespēju ne tikai reizi gadā, bet arī, ja nepieciešams, varbūt divreiz vai trīsreiz pagarināt šo nokavēto nodokļu pamatparāda nomaksas termiņu. Kaut vai ņemsim tādu piemēru kā šo pašu piensaimnieku lietas. Ja Piensaimnieku biedrības nodod produkciju piena pārstrādes uzņēmumiem, kuri realizē to varbūt pēc ilgāka laika perioda vai nu Krievijā, vai citur, tad tur laiks ir trīs mēneši. Un saskaņā ar jauno likumu un arī ar veco likumu par apgrozījuma nodokli un par pievienotās vērtības nodokli par piegādes brīdi uzskatāms tas, kad prece ir nosūtīta patērētājam, (šajā gadījumā - pārstrādes uzņēmumam) un izrakstīts rēķins. Bet Piensaimnieku biedrības šajā te posmā samaksu par produkciju saņem varbūt pēc trim mēnešiem vai pat ilgāk, ir gadījumi, kad arī ilgāk, bet viņiem uzreiz ir jānomaksā nodokļi, jānomaksā šis te pats nodoklis tagad, un tā tas ir paredzēts arī jaunajā likumā par pievienotās vērtības nodokli. Par nosūtītu produkciju un nesaņemtu samaksu ir jāsamaksā jau nodoklis, un, ja tas ir 18% - tā ir piektā daļa, tad tās ir milzīgas summas, un šajā gadījumā ir labi, ja ir pagarinājums uz trim mēnešiem par vienu šo te pamatparādu, kad saņem atpakaļ naudu par nodoto produkciju, bet šis te ieraksts, ko ierosina un kāds tas ir otrajā lasījumā, liedz iespēju nākošajā, teiksim, taksācijas periodā zemniekam vai Piensaimnieku biedrībai atkal griezties Valsts ieņēmumu dienestā ar lūgumu pagarināt atkal kārtējā nākošā darījuma nodokļu atmaksas termiņu, lai sagaidītu vismaz to brīdi, kad ienāk šī samaksa par nodoto produkciju. Ja tā tas nav, tad lūdzu izsmeļošu varbūt no referenta puses vai no Ministru kabineta informāciju, vai tas skars tiešām taksācijas periodu vai darījumu summas, tātad, vai tas attieksies, ka nedrīkstēs pagarināt taksācijas periodu vai, iespējams, varbūt ar kādiem normatīvajiem aktiem, ja nebūs pretrunā ar šo likumu, varēs pagarināt atsevišķo darījumu nodokļu pamatparāda summas. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Kurš vēlas paskaidrot? Ministrijas pārstāvis - Kodoliņa kungs.

A.Kodoliņš (Nodokļu un muitas likumdošanas departamenta direktors). Cienījamie deputāti! Bez šaubām, deputātam Tomiņam ir daudzējādā ziņā taisnība. Šeit rodas problēma tieši ar pievienotās vērtības nodokli gadījumā, ja tiek nosūtīta produkcija un netiek saņemta samaksa par šo produkciju. Bet jāņem vērā arī tas, ka mūsu uzņēmumi ļoti pavirši kādreiz nosūta šo produkciju, ļoti nepārdomāti un tāpēc cieš arī lielus zaudējumus. Bez šaubām, ka pievienotās vērtības nodokļu parādos varētu būt arī mazlietiņ savādāka pieeja, ja tas būtu tā definēts, bet attiecībā uz ienākumu nodokļiem tomēr mums ir lielāka problēma pašlaik ar to, ka ir tiešām uzņēmumi, kas nepārtraukti pagarina savus termiņus, un tajā pašā laikā ir pat kuriozi - mums ir kuriozi uzņēmumi, kas nav maksājuši sociālo nodokli vairāku gadu laikā un tajā pašā laikā nav viņiem kavējuma naudas, jo viņiem, izrādās, nepārtraukti ir pagarināts šis termiņš, šie maksājumi, tā ka, atrisinot it kā mazāku problēmu, mēs, manuprāt, radām lielāku problēmu, un tāpēc paliek vēl otrā daļa, kas nosaka, ka Ministru kabinets var noteikt šo maksājumu pēc motivēta iesnieguma. Ministru kabineta noteiktajā kārtībā šis gadījums būtu jāizskata jau ar īpašu grafiku maksājumam un tamlīdzīgi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātu Tomiņu apmierina šis paskaidrojums vai arī jūs pieprasāt balsojumu? Vēl ir Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība.

G.Bērziņš (LZS).

Es tikai vēl par vienu aspektu šajā jautājumā. Šeit tomēr arī nav pietiekami korekti noformulēts, jo, redzat, tiek lietots termins "kalendārais gads". Kalendārais gads ir no 1.janvāra līdz 31.decembrim. Ja man ir, piemēram, gada beigās šis nodokļu parāds, ja man viņu pagarina, teiksim, līdz gada beigām, tad pēc šī formulējuma nākošajā gadā vienalga man ir vēlreiz uz trīs mēnešiem šis te tātad... Es tomēr aicinātu atbalstīt Tomiņa šo redakciju, jo ir jāizstrādā kritēriji, kad ir tiesības, un es domāju, ka to Kabinets var arī izdarīt, bet vienkārši šāda iespēja būtu jādod. Un otrs, ko es teicu, - principā tas formulējums ir nekorekts, jo uz 6 mēnešiem, ja pagarinājums ir gada beigās, vienalga to var izdarīt.

Sēdes vadītājs. Tā. Tātad mēs balsosim par deputāta Zigurda Tomiņa priekšlikumu 24.panta pirmajā daļā svītrot vārdus "vienu reizi kalendārajā gadā".

A.Poča. Jāpiebilst, ka šajā gadījumā tas "vienu reizi kalendārajā gadā" ir minēts tāpēc, ka ir dažādi taksācijas periodi, un, ja būs izdarīts šis pagarinājums šajā kalendārajā gadā, tad skaidrs, ka tiks ņemts vērā, ka tas ir šīgada pagarinājums, un nākošajā to var darīt atkal, teiksim, reizi kalendārajā gadā, kurā ir izdarīts šis pagarinājums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 20, atturas - 8. Tātad vārdi "vienu reizi kalendārajā gadā" tiek svītroti. Tālāk!

A.Poča. Tālāk ir 24.panta otrā daļa. Tautsaimnieku politiskā apvienība bija ierosinājusi šī panta otrajā daļā izslēgt vārdus "...līdz vienam gadam, bet privatizētiem vai privatizējamiem uzņēmumiem - līdz privatizācijas brīdim nokavēto nodokļu maksājumu samaksu valsts budžetā..." un tālāk kā tekstā, respektīvi, būtība ir tāda, ka Ministru kabineta noteiktajā kārtībā tā pilnvarotajai institūcijai ir tiesības pagarināt uzņēmumiem termiņus nokavētajiem nodokļu maksājumiem valsts budžetā līdz trim gadiem. Praktiski tas nozīmē, ka absolūti visiem, nevis tikai privatizējamiem. Nevis tikai privatizējamiem uzņēmumiem, bet visiem uzņēmumiem ir tiesības pagarināt šos nokavētos nodokļu maksājumus līdz trim gadiem. Mūsuprāt, tas tomēr būtu pārāk augsts slieksnis, un varētu būt izņēmums tieši šie privatizējamie uzņēmumi vai tie, kuri tikko ir privatizēti, bet pārējiem uzņēmumiem tomēr tik augstus pagarinājuma sliekšņus nevajadzētu atļaut. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu. (Starpsauciens no zāles: "Pârtraukums!")

Sēdes vadītājs. Edvīns Kide - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Vai jums pietiks ar vienu minūti? Pietiks.

E.Kide (TPA).

Cienītie deputāti! Mēs tomēr Počas kundzes komentāram negribētu piekrist, jo ar savu priekšlikumu mēs esam par to, lai nodokļu ieņēmuma dienesta institūcijai būtu lielākas tiesības, plašākas tiesības pašai lemt - lemt, vai īsāku termiņu dot šim pagarinājumam vai garāku termiņu dot, un lai šī institūcija to nosaka, izejot no uzņēmuma faktiskā stāvokļa. Mēs neliekam ar savu priekšlikumu pagarināt līdz trim gadiem, mēs varam gadu mazāk, bet uzticēsimies šai institūcijai. Šodien šīs institūcijas strādā un pieprasa uzņēmumiem ļoti plašu pārskatu par savu darbību, un, vadoties pēc šiem pārskatiem, arī pieņem lēmumus. Tad neuzliksim tikai to viena gada termiņu šai nomaksai, lai atkal ķertos klāt un atkal dotu pagarinājumu. Manuprāt, šāda pieeja laikā, kad mēs neesam nokārtojuši parādu nomaksu budžetā vispār... Kā to var uzņēmumi nokārtot? Nevajadzētu šķirt privatizējamos uzņēmumus no parastiem uzņēmumiem, bet vajag dot šai institūcijai objektīvas tiesības pašai lemt - dot garāku vai īsāku termiņu, un tad nebūtu to biežo pārbaužu un tad nebūtu to biežo pagarinājumu, bet izlemtu pēc būtības. Mēs tomēr ierosinātu balsot par mūsu priekšlikumu, jo uzskatām, ka tas būtu nepieciešams.

Sēdes vadītājs. Referentes atbildi un balsošanu par šo panta daļu mēs atliksim pēc pusdienu pārtraukuma. Reģistrācija, bet kamēr kārtos reģistrācijas rezultātus, vārds paziņojumam Andrejam Krastiņam.

A.Krastiņš (LNNK).

Godājamie kolēģi! Nākamo otrdien, 7.februārī, pulksten 15.00 Saeimas Prezidija zālē tiek aicināta Starpparlamentu savienības Latvijas nacionālā grupa uz sanāksmi. Lūdzu ierasties maksimālu skaitu dalībnieku, kuri tie ir, visi zina, jo iepriekšējās reizēs mums bijušas grūtības ar kvorumu. Paldies. Un tad otrdien pulksten 15.00 Prezidija sēžu zālē.

Sēdes vadītājs. Vēl vārds paziņojumam Aijai Počai.

A.Poča. Budžeta komisija, kā mēs bijām runājuši, pusvienos pulcēsies blakus - Sarkanajā zālē.

Sēdes vadītājs. Un tagad sekretāra biedrs Zigurds Tomiņš nolasīs reģistrācijas rezultātus.

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies: Andris Ameriks, Vilnis Edvīns Bresis, Māris Budovskis, Aivars Endziņš, Anatolijs Gorbunovs, Māris Grīnblats, Aleksandrs Kiršteins, Aristids Lambergs, Andrejs Panteļējevs, Oļģerts Pavlovskis, Valdis Pavlovskis, Aleksandrs Pētersons, Jānis Ritenis un Indra Sāmīte. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada

Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Aivars Berķis.

Sēdes vadītājs. Reģistrējamies! Lūdzu, reģistrējamies kvorumam! Lūdzu rezultātu! 47 deputāti. (Starpsaucieni: "Pârtraukums!") 5 minūšu pārtraukums.

(P ā r t r a u k u m s)

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Vēlreiz reģistrācija kvorumam. Vai visi ir reģistrējušies? Lūdzu rezultātu! 53 deputāti. Turpinām izskatīt likumprojektu "Par nodokļiem un nodevām" trešajā lasījumā. Mums ir 24. punkta otrā daļa. Pēdējais vārds referentei Aijai Počai. (Zālē smiekli. Starpsauciens: "Pçdējais vārds!")

A.Poča (LC).

Pirms sprieduma... Jā, šeit jau izskanēja argumenti "par" un "pret". Es tomēr vēlreiz gribu deputātiem lūgt padomāt, pirms viņi izšķiras balsojot, jo principā šis triju gadu termiņš tiešām ir ļoti augsts. Nekur pasaulē nav tik augsts termiņš parādu nomaksas atlikšanai. Ja būtu jautājums tiešām par šiem privatizējamiem vai privatizācijai pakļautajiem uzņēmumiem, tad tam varētu piekrist, bet absolūti visiem parādiem paredzēt šādu kārtību, manuprāt, tomēr no valsts interesēm ir varbūt nedaudz nepārdomāti. Bez tam jautājums par vecajiem parādiem tiek risināts jau daļēji likumprojektā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli", kuru mēs izskatīsim tūlīt pēc šī likuma "Par nodokļiem un nodevām". Pārejas noteikumos jau ir paredzētas normas par veco parādu dzēšanu. Tā ka jebkurā gadījumā balsojiet un pieņemiet lēmumu, jo argumenti ir izskanējuši.

Sēdes vadītājs. Balsošanas režīmu! Mēs balsosim par Tautsaimnieku politiskās apvienības iesniegto labojumu 24. panta 2. punktam. Lūdzu, balsojiet! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 22, 7 - atturas. Nav kvoruma. Es lūdzu balsot visus un sanākt visus deputātus savā vietās! Atkārtojam balsošanu par 24. panta 2. punktam iesniegto papildinājumu. Vēlreiz rezultātu! Par - 21, pret - 21, atturas - 8. Tātad nav pieņemts. Tālāk - 3. apakšpunkts.

A.Poča. Par 3. apakšpunktu, par trešo daļu priekšlikumu nebija. Par ceturto daļu ir deputāta Piebalga priekšlikums - precizēt šā panta redakciju attiecībā uz tiem parādiem, kas ir jāsamaksā pēc saistību rakstiem. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Iebildumu nav. Tātad mums būs jābalso par pantu kopumā un es aicinu izturēties ar vajadzīgo nopietnību, citādi mums atkal nāksies atkārtot balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsojiet par 24. pantu kopumā! Lūdzu rezultātu! Par - 48, atturas -3. 24. pants pieņemts. 25. pants.

A.Poča. Par 25. pantu priekšlikumu nebija. Par 26. panta pirmo daļu - laikā nenomaksāto nodokļu iekasēšana - priekšlikumu nebija. Par panta otro daļu bija deputāta Piebalga priekšlikums - to tagad uzskatīt par panta trešo daļu un izteikt sekojošā redakcijā: "Ja nodokļu maksātājs nav pārsūdzējis nodokļu administrācijas lēmumu par nodokļu piedziņu un nav nomaksājis nodokli 30 dienu laikā no maksājuma prasības saņemšanas brīža, nodokļu administrācijai ir tiesības iekasēt šo nodokli un sākt piedziņas izdevumus kā pēc tiesas sprieduma." Tā ir ārkārtīgi smaga norma tiešām, bet vienlaicīgi Budžeta komisija ierosināja papildināt arī pārejas noteikumus, ka šī norma stāsies spēkā tikai pēc tam, kad būs izdarītas izmaiņas likumā par civilprocesu. Pretējā gadījumā šī norma ir ļoti grūti realizējama. Ņemot vērā šos pārejas noteikumus, komisija šo redakciju atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai nevienam nav iebildumu? Nav. Tālāk - trešā daļa.

A.Poča. Par trešo daļu. Tātad, pirmkārt, šeit ir deputāta Jonīša priekšlikums - trešās daļas 1. apakšpunkta pēdējā teikumā pievienot vārdus, ka darba samaksas apjoms nepārsniedz pēdējo 6 mēnešu vidējās darba apmaksas apmēru. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Nākamais ir... Es izskatīšu nākošo deputāta Piebalga priekšlikumu. Viņš ierosināja šī panta trešo daļu uzskatīt par otro daļu un iestarpināt jaunu apakšpunktu, ka nodokļu administrācijai ir tiesības bezstrīdus kārtībā izņemt skaidro naudu no juridisko personu kases Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, ja laikā nav nomaksāti nodokļi. Arī šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Un tad ir vēl priekšlikumi par šā panta daļas 3. apakšpunktu. Šeit ir deputātes Počas priekšlikums un deputāta Jonīša priekšlikums. Deputāts Jonītis ierosināja papildināt šā panta daļu - "Ja nodokļu maksātāju kontā nav pietiekami daudz līdzekļu, ar tiesas lēmumu šo naudu var piedzīt no maksātāju debitoriem". Jonītis to ierosināja papildināt ar vārdiem "par parādiem, kuriem ir pienācis maksāšanas termiņš". Bet šajā jautājumā Budžeta komisijā izraisījās liela diskusija par to, vai šādā veidā no trešajām personām vispār var piedzīt bezstrīdus kārtībā līdzekļus. Un šās diskusijas rezultātā deputātes Počas priekšlikums bija - svītrot šīs trešās daļas 3. punktu. Komisijā lēmums netika pieņemts. Es saprotu, ka pēc Kārtības ruļļa laikam ir jābalso vispirms deputātes Počas priekšlikums par daļas izslēgšanu, un, ja lēmums netiks pieņemts, tad tādā gadījumā būtu balsojams deputāta Jonīša priekšlikums par daļas papildināšanu.

Sēdes vadītājs. Pieņemam. Tātad vispirms balsosim par 26.panta trešās daļas 3. punkta svītrošanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Vai visi nobalsoja? Lūdzu, piedalieties balsošanā! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - nav, atturas - 11. Tātad trešās daļas 3. punkts tiek svītrots.

A.Poča. Līdz ar to nav balsojams deputāta Jonīša priekšlikums. Par 26. panta 4. apakšpunktu bija deputāta Piebalga priekšlikums - vārdu "otrajā" aizstāt ar vārdu "trešajā". To komisija atbalstīja, tāpēc ka ir mainīta šā panta apakšpunktu kārtība.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tad balsojam par 26. pantu kopumā. Lūdzu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - nav, atturas - 4. Tātad 26. pants ir pieņemts. Tālāk 27. pants.

A.Poča. 27.pantā ir deputāta Piebalga priekšlikums par panta pirmās daļas precīzāku redakciju, kādos gadījumos un kādā kārtībā notiek nodokļu iekasēšana, ja nodokļu maksātājs likvidē savus īpašumus vai citus ienākuma avotus. Komisija atbalstīja šo redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Nav. Pieņemts.

A.Poča. Par 28. pantu - par nepareizi piedzīto maksājumu apmaksu. Bija Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikums, kuru pēc būtības komisija atbalstīja. Tā vienīgi precizēja, ka šīs nepareizi piedzītās summas tiek piedzītas nevis no Valsts ieņēmumu dienesta līdzekļiem, kas ir arī budžeta līdzekļi, bet no Valsts ieņēmumu dienesta speciālā budžeta līdzekļiem, kur viņiem ieiet daļa no 1īdzekļiem, - no soda naudām un citiem maksājumiem, kurus viņi administratīvā kārtībā ir kasējuši. Komisija atbalstīja tādu redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Nav.

A.Poča. Septītās nodaļas 29. pants - nokavējumu naudas aprēķināšana.

Sēdes vadītājs. Tātad līdz ar to arī 28. pants ir pieņemts. 29. pants. Turpiniet!

A.Poča. 29. pantā deputāta Piebalga priekšlikums bija papildināt pantu ar trešo daļu, kur teikts, kādā veidā tiek privatizējamiem uzņēmumiem pārtraukta šī nokavējuma naudas aprēķināšana. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

A.Poča. Ir Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikums - 29. panta pirmā punkta otrajā rindkopā aizvietot vārdu "citi" ar "mazāki", - respektīvi, šī teikuma daļā "ja attiecīgajā likumā nav paredzēti citi nokavējuma naudas apmēri" vārdu "citi" aizvietot ar "mazāki": "mazāki nokavējuma naudas apmēri". Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, jo ir ne tikai mazāki, bet arī citādi nokavējuma naudas apmēri, piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodoklis. (Starpsauciens no zāles: "Var piekrist!")

Sēdes vadītājs. Tātad Tautsaimnieku politiskā apvienība atsauc savu priekšlikumu. Pieņemts komisijas variantā. Līdz ar to arī 29. pants ir pieņemts komisijas variantā. Tālāk!

A.Poča. Par 30. pantu. "Skaidras naudas norēķinu ierobežojumi". Deputāts Piebalgs bija iesniedzis praktiski jaunu šā panta redakciju, kuru komisija atbalstīja. Bet diskusijas rezultātā komisija ierosināja papildināt pantu ar jaunu daļu, ka šā panta normas neattiecas uz kredītiestāžu pakalpojumiem. Tas ir, ka klienti... tātad šeit iznāk tā, ka bankām būtu jādeklarē visi tie... skaidrās naudas izmaksas, ko tās izdara saviem klientiem, vai arī šie inkasācijas procedūras maksājumi. Tāpēc bija šī panta daļa ierosināta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tātad šī 30. panta daļa ir pieņemta.

A.Poča. Attiecībā uz Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikumu. Praktiski tā doma ir ietverta jau piedāvātajā jaunajā deputāta Piebalga redakcijā.

Sēdes vadītājs. Tautsaimnieku politiskā apvienība. Nav iebildumu? Ir iebildumi. Jā. Edvīns Kide!

E.Kide (TPA).

Cienījamie deputāti! Šeit, 30.panta otrajā daļā, pastāv šāds noteikums: "Uzņēmumi [..] ik mēnesi deklarē skaidras naudas maksājumus." Mēs piedāvājam, ka uzņēmumiem vajag ik mēnesi deklarēt skaidras naudas maksājumus "ja tiem ir nodokļu parāda pieaugums pret iepriekšējo ceturksni". Jo deklarēšana no tik daudziem uzņēmumiem ik mēnesi - tas ir ārkārtīgs pārslogojums gan Ieņēmumu dienestam, gan arī pašiem uzņēmumiem. Ja uzņēmums godīgi maksā nodokļus un tam nav parādu, tad tas varētu deklarēt par ceturksni, nevis katru mēnesi. Tāpēc mēs pieprasām balsojumu par savu priekšlikumu, lai vienkāršotu šo procedūru tiem disciplinētajiem budžeta nomaksātājiem.

Sēdes vadītājs. Vai referenti Počas kundzi...

Arturs Kodoliņš - ministrijas pārstāvis.

A.Kodoliņš (Nodokļu un muitas likumdošanas departamenta direktors). Cienījamie deputāti! Skaidras naudas norēķins starp uzņēmumiem - runa ir tikai par savstarpējiem uzņēmumu norēķiniem - vienmēr ir tas avots, uz kura rodas dažāda veida nodokļu likuma pārkāpumi, tāpēc praktiski visās valstīs šāda veida norēķini starp uzņēmumiem ir ierobežoti. Savulaik bija runa par to, ka mūsu banku sistēma nespēj ātri nodrošināt bezskaidras naudas norēķinus. Manuprāt, šī problēma Latvijā vairs nepastāv un ir pēdējais laiks pateikt, ka uzņēmumiem savstarpēji ir jānorēķinās ar bezskaidras naudas norēķiniem. Lai šī lieta kļūtu administrējama, ir nepieciešama arī šī deklarācija, jo pretējā gadījumā nav arī pielietojama šā panta otrā daļa, kas paredz arī zināmas soda sankcijas pret tiem, kas veic skaidras naudas norēķinus virs atļautās normas, un arī tiem, kas neiesniedz deklarācijas. Tāpēc es uzskatu, ka nevar atbalstīt Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Kide uztur spēkā savu prasību balsot? Tātad mēs balsojam par Tautsaimnieku politiskās apvienības ierosinājumu - 30. panta otro rindkopu papildināt: "...ja tiem ir nodokļu parāda pieaugums pret iepriekšējo ceturksni".

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim! Vai deputāti paspēja nobalsot? Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 20, atturas - 13. Nav pieņemts. Tālāk!

A.Poča. Bija Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - aizstāt 30.panta pirmajā daļā vārdus "3000 latu" ar vārdiem "300 latu". Tātad uzņēmumiem būtu jādeklarē savstarpējo norēķinu apmērs skaidrā naudā, kas nedrīkstētu pārsniegt 300 latus par vienu darījumu. Komisija uzskatīja, ka šis "slieksnis" ir pārāk zems, un priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija uztur spēkā savu prasību? Nē. Pašvaldības komisija atsakās no sava ierosinājuma. Tātad tas ir pieņemts komisijas variantā. Un līdz ar to mēs varam balsot par 30. pantu kopumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojam! Rezultātu! Par - 42, pret - 3, atturas - 6. 30. pants ir pieņemts komisijas sagatavotajā variantā.

31. pants. Nebija labojumu.

A.Poča. 31. pants - priekšlikumu nav. 32. pants. Ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - vārdu "sodu" aizstāt ar vārdiem "soda naudu". Komisija piekrita.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? 32. pants tātad ir pieņemts komisijas variantā.

A.Poča. 33. pants. Deputāts Piebalgs ierosināja precizēt pirmās daļas redakciju. Komisija to atbalstīja, atbalstīja arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu par terminu precizēšanu - termina "sods" aizstāšanu ar terminu "soda nauda".

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu.

A.Poča. Par otro un trešo šā panta daļu priekšlikumu nebija.

Sēdes vadītājs. Tātad 33. pants pieņemts komisijas variantā.

A.Poča. 34. pants. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums papildināt vārdu "ierēdņi" arī ar vārdu "darbinieki" - attiecībā uz pašvaldībām. Komisijā atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi? Nav.

A.Poča. Komisija atbalstīja arī deputāta Piebalga priekšlikumu - papildināt pantu ar vārdiem " 30 dienu laikā pēc noteiktā termiņa". Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Poča. Kā arī atbalstīja priekšlikumu par 1.apakšpunkta papildināšanu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Poča. Atbalstīja arī deputāta Piebalga priekšlikumu par otrā punkta "c" apakšpunkta papildināšanu ar vārdiem "vai tiesas lēmums;". Arī to komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī pret šo nav iebildumu. Pieņemts. Tātad līdz ar to 34. pants var tikt akceptēts komisijas sagatavotajā variantā. 35. pants.

A.Poča. 35. pants. Bija Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikums. Pēc šīs redakcijas iznāk, ka nodokļu administrācijai par smagiem nodokļu likuma pārkāpumiem nepārtraukti būtu jāiesniedz prasība saimnieciskajā tiesā un tādā veidā jāizskata visi šie gadījumi. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, jo tas ir ārkārtīgi grūti realizējams. Jebkurā gadījumā šeit parādītos... varētu teikt, būtu savā ziņā paralizēta nodokļu administrācija vai Valsts ieņēmumu dienests. (Starpsauciens no zāles: "Mçs noņemam!")

Sēdes vadītājs. Jā. Tautsaimnieku politiskā apvienība savu priekšlikumu atsauc. Tālāk - otrā daļa.

A.Poča. Savukārt par panta otro daļu bija Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - precizēt šo pantu attiecībā uz kriminālatbildību. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tātad arī 35. pants var tikt pieņemts sagatavotajā izskatā.

A.Poča. Astotā nodaļa - "Nodokļu un nodevu jautājumos pieņemto lēmumu pārsūdzēšanas kārtība". Šeit parādījās deputāta Grīnblata priekšlikums par jaunu 36.pantu, kura būtība ir tāda: ja nodokļu maksātājs nepiekrīt nodokļu administrācijas lēmumam par tirgus cenas vai tirgus vērtības noteikšanu konkrētam darījumam, - un tādi gadījumi var būt... Gan likumā par pievienotās vērtības nodokli, gan likumā par uzņēmumu ienākumu nodokli tiek izveidota institūcija lēmuma pārsūdzēšanai - Darījumu novērtējuma komisija. Tas būtu arī šā panta virsraksts un šeit arī parādītu, kāda būtu kārtība, - ka Ministru kabinets izveidotu šādu komisiju, un ir izstrādāta kārtība, kā strādātu šāda komisija, kurā nodokļu maksātājs varētu pārsūdzēt lēmumu, ja viņš uzskata, ka nodokļu administrācija ir viņam noteikusi varbūt nepamatotus nodokļu lielumus. Komisija šo priekšlikumu tātad atbalstīja, bet attiecībā uz likuma struktūru ierosināja šo tekstu pārcelt un iekļaut to kā 39.1 pantu.

Sēdes vadītājs. Vai jūs iesakāt mums to akceptēt kā 39.1 pantu?

A.Poča. Jā, es lūdzu.

Sēdes vadītājs. Tātad mēs esam... Vai nav nevienam iebildumu, ka mēs šo Grīnblata ieteikto un komisijas atbalstīto ierosinājumu pieņemam kā 39.1 pantu? Nav iebildumu.

A.Poča. 36. pants - "Sûdzību iesniegšanas un izskatīšanas kārtība". Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija bija ierosinājusi šo pantu - gan pirmo, gan otro daļu - izteikt nedaudz citādā redakcijā. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja, taču es tagad turpināšu nevis komisijas vārdā, bet kā deputāte. Vēlreiz izskatot likumprojektu un sagatavojot izskatīšanai plenārsēdē, radās tomēr problēma, ka šeit parādās termins, kas ir nedaudz plašāks, - ka nodokļu maksātājam ir tiesības, kad tas ir konstatējis savu tiesību aizskārumu, - tas ir ļoti plašs šis termins, šis "aizskārums", - pārsūdzēt lēmumu pēc 30 dienām. Savukārt 36.panta otrā lasījuma redakcijā bija konkrēts gadījums, ka ir tiesības 30 dienu laikā pārsūdzēt nodokļu administrācijas lēmumu, tas ir, par nepilnīgi nomaksātu nodokli. Savukārt jau akceptētajā likuma redakcijā 15.panta 6.apakšpunkts noteica, ka nodokļu maksātājam ir tiesības, ja viņš ir konstatējis plašu savu tiesību aizskārumu, pārsūdzēt nodokļu administrācijas lēmumu trīs gadu laikā. Līdz ar to, šeit pielietojot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ieteikto pirmās daļas redakciju, varētu rasties pretrunas starp šiem diviem pantiem, un tādēļ es lūdzu atbalstīt 36. panta pirmo daļu otrā lasījuma redakcijā; savukārt panta otro daļu varētu atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosinātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Lūdzu uzmanību! Mums ir jāizšķir svarīgs jautājums, bet daudzi no jums nemaz neklausās. Tātad, kā atkārtoja Počas kundze, mums ir jāizšķiras pašreiz starp komisijas atbalstīto variantu un to, ko jūs pašreiz iesakāt, - tomēr neatbalstīt šo ierosinājumu.

A.Poča. Jā, tātad komisijas variants bija - atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas redakcijā gan panta pirmo daļu, gan otro daļu. Mans priekšlikums būtu atbalstīt pirmo daļu otrā lasījuma redakcijā, savukārt otro daļu varētu atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vārdu sakot, mēs liekam uz balsošanu... tātad mēs liekam Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosināto 36.panta pirmo daļu uz balsošanu. Balsojam par to, ka jūs atbalstāt. Počas kundze iesaka neatbalstīt šo pirmo daļu.

A.Poča. Es iesaku neatbalstīt šo pirmo daļu.

Sēdes vadītājs. Es lieku to tādā redakcijā, kāda ir dokumentā. Jūs varat balsot vai nebalsot, bet es lieku to tādā, kādā tas ir ierakstīts un kādā komisija to ir atbalstījusi, - izteikt 36.pantu šādā redakcijā: "Nodokļu maksātājam ir tiesības 30 dienu laikā pēc tam, kad tas konstatējis savu tiesību aizskārumu, pārsūdzēt nodokļu administrācijas ierēdņa (darbinieka) lēmumu nodokļu administrācijas vadītājam." Ja jūs piekrītat Počas kundzei, balsojiet "pret", bet, ja jūs piekrītat pašvaldību komisijai - balsojiet "par"! Lūdzu! Pašvaldības komisija savu priekšlikumu atsauc, tātad par šo mums nav jābalso. Par pirmo daļu nav jābalso. Un vai pret otro daļu ir kādam iebildumi? Arī nav. Tātad par 36.pantu galarezultātā nav jābalso. Viss paliek tādā veidā: pirmais labojums paliek otrā lasījuma redakcijā, un otrā daļa ir ar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ieteikto papildinājumu. 36.pants pieņemts.

A.Poča. Paldies. Par 37.pantu. Komisija atbalstīja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosināto pirmās daļas redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tātad līdz ar to viss pants ir pieņemts. 38.pantā labojumu nav. 39.pants.

A.Poča. Par 39.pantu. Komisija atbalstīja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu - šo pantu izsvītrot.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu nevienam? Vai deputāts Piebalgs uztur spēkā savu priekšlikumu? Neuztur. Tātad 39.pants tiek izsvītrots un līdz ar to, kā es saprotu, 39.panta vietā nāk 39.pants, ko mēs atzinām kā 39.1, bet tas būs īstais 39. Tālāk - 40.pants.

A.Poča. "Lçmuma izpildes neatkarība no pārsūdzēšanas". Šeit tātad deputāts Piebalgs ierosināja papildināt ar gadījumiem, kas ir noteikti 39.1 pantā, kuru mēs atbalstījām, tātad komisija arī šo redakciju atbalstīja. Atbalstīja arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu aiz vārda "ierēdņa" iestarpināt vārdu "darbinieka".

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi? Nav.

A.Poča. Un attiecībā uz Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikumu man ir jānorāda, ka šeit gan ir drukas kļūda: šeit ir nevis 16.panta 2.punkts, bet ir domāts 26.panta 2.punkts.

Sēdes vadītājs. 26.panta 2.punkts.

A.Poča. Un, tā kā mēs nobalsojām 26.panta 2. punktu, šo 26.panta 2.punktu, kas ierobežo Valsts ieņēmumu dienesta tiesības piedzīt parādus no īpašumiem, un arī ierakstījām šos pārejas... nobalsojām, ka papildināsim pārejas noteikumus, ka šis 26.panta 2.punkts stājas spēkā tikai pēc attiecīgām izmaiņām Civilprocesa kodeksā, komisija ierosināja šo priekšlikumu šeit neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai Tautsaimnieku politiskā apvienība piekrīt, ka viņu punkts... Piekrīt. Tātad 40.pants ir pieņemts komisijas sagatavotajā variantā.

A.Poča. Devītā nodaļa -"Îpaši noteikumi". 41.pants - par kredītiestāžu pienākumiem. Komisijā bija diezgan liela diskusija par šo pantu, jo praktiski deputāta Piebalga piedāvātā jaunā redakcija izraisīja zināmas šaubas komisijas locekļiem par to, vai panta jaunajā, otrajā daļā paredzētās normas, ka bankām un citām kredītiestādēm pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma ir jāsniedz ziņas par Latvijas Republikas rezidentu kontiem un veiktajām operācijām, būs pietiekami konfidenciāla informācija, vai tā netiks izmantota ļaunprātīgos nolūkos. Parādījās arī zināma diskusija par panta jaunās - trešās daļas problēmām. Tur bija noteikts, ka banku un citu kredītiestāžu pienākums ir "trīs darba dienu laikā no nodokļu maksātāja maksājuma pieprasījuma saņemšanas brīža pārskaitīt nodokļu un nodevu maksājumus", jo šīs trīs dienas varētu būt pārāk ilgs laiks, kurās, teiksim, šos kontus apkalpojošās bankas varētu turēt lielus naudas līdzekļus. Un līdz ar to, ka zināmas problēmas bija arī ar šiem dokumentiem, kurus vajadzētu pieņemt bankām, finansu un kredīta iestādēm kā norēķinu dokumentus, kur jāuzrāda dažādi šie parametri, komisija beigās nosliecās uz Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikumu - izsvītrot 41.pantu.

Sēdes vadītājs. Sākam diskusiju. Vārds deputātam Piebalgam - "Latvijas ceļš".

A.Piebalgs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es varētu atteikties no saviem jaunajiem priekšlikumiem - tiem, kas ir otrajā un trešajā daļā, jaunās, ko ierosināja, taču es noteikti pastāvu uz to, ka vajadzētu atstāt 41.panta to redakciju, kas ir nobalsota otrajā lasījumā. Kāpēc nevarētu šo pantu vispār izsvītrot? Diemžēl praksē mēs saskaramies ar to, ka cirkulē viltoti dokumenti un, ja tiem nav identifikācijas numura, tādā gadījumā praktiski ir izslēgta iespēja kaut kādā mērā izsekot šim procesam. Es nedomāju, ka tas radīs kaut kādas problēmas uzņēmējiem, jo norēķinu dokumentos tiek uzrādīts klienta identifikācijas (reģistrācijas) numurs. Es neredzu, ka tas radītu kaut kādu problēmu tiem uzņēmumiem. Tajā pašā laikā no valsts viedokļa, no nodokļu iekasēšanas viedokļa, šī pirmā daļa mums tiešām būtu vajadzīga. Tātad es atsaucu tos priekšlikumus, ko es esmu iesniedzis attiecībā uz trešo lasījumu, bet es lūdzu neizsvītrot šo 41.pantu tajā formulējumā, kādā tas tika nobalsots otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai Tautsaimnieku politiskā apvienība nevēlas neko sacīt? Deputāts Gundars Bērziņš - Zemnieku savienība.

G.Bērziņš (LZS).

Šeit apspriešanā radās arī daudz problēmu un bija skaidrs, ka šis pants ir ļoti nekorekts un nepilnīgs. Un tas tika izsvītrots tikai ar tādu domu, ka tiks iesniegta precīzāka redakcija. Es tomēr lūgtu atbalstīt Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikumu. Jo šeit, redziet, ir kredītiestāžu, muitas iestāžu pienākums, bet ir... tātad nevienai bankai, finansu iestādei... Un finansu iestādes tātad ir visi šie ieņēmumu dienesti, un principā šeit rodas galvenā problēma, ka nodokļu maksātājs iesniedz dokumentus ieņēmumu dienestā un, ja viņam trūkst kāda no šiem te... piemēram, šā koda, tad šo rēķinu var atzīt par neesošu. Piemēram, es iegādājos kādu produkciju, man nav šā koda - atzīst par neesošu. Un tāpēc arī, izsverot visu, komisija šo noraidīja kā nepilnīgu, nevis kā nevajadzīgu. Šī lieta ir vajadzīga, un tā ir ļoti precīzi jāatrunā. Diemžēl Ministru kabinets nepiedāvāja pieņemamu redakciju, un es tomēr iebilstu, ka šādā redakcijā tas paliek. Es pieļauju, ka vēl ir laiks, šis likums tiks pieņemts; ja nepieciešams, šī daļa ir jāizstrādā, bet ir jāizstrādā rūpīgi un precīzi. Pašreizējā redakcijā tomēr to nevajadzētu atstāt. Ne par velti Piebalga kungs atsauca savus priekšlikumus - varbūt ne aiz kaut kādas labdarības vai kā, bet vienkārši tie ir ļoti neprecīzi, šinī likumā nestrādājoši. Jo šeit arī, piemēram, saistībā ar bankām radās jautājums. Kāpēc bankas neievēro termiņus un ļoti ilgi nauda uzkrājas? Bet, piedodiet, tas ir tieši finansu ministra kompetencē. Pēc budžetu vadības likuma, finansu ministrs izvēlas valsts kasi apkalpojošās bankas. Ar bankām tiek slēgti līgumi. Šobrīd, nesen, ir notikušas... banku nomaiņa, pie tam normāli strādājuši. Un, ja tagad nav iespējams to visu līgumā precizēt un noteikt, ja šīs bankas negodīgi izmanto šo budžetu apkalpošanai, tad tas nav šeit likumā jāraksta. Jāprasa ir, lai finansu ministrs pilda ar likumu noteiktās savas funkcijas un tiesības, jo viņš pieņem lēmumus un arī atbild par pamatotu šo banku izvēli, lai valsts kase... un netiktu šie maksājumi aizturēti. Par valsts kases banku izvēli, saruna, es domāju, Saeimā būs, bet, es ceru, pirmā būs Budžeta komisijā, kur nopietni tiks izsvērts... pamatotība, kāpēc ir notikušas tādas izmaiņas un kas šobrīd apkalpo, un vai nav pārāk liela labvēlība pret vienu vai otru atsevišķo banku. Tāpēc es tomēr lūdzu pašreiz neatbalstīt. Kabinetam ir tiesības iesniegt pēc tam labojumus. Šinīs redakcijās, nevienā no piedāvātajām redakcijām, izņemot Tautsaimnieku politiskās apvienības variantu, šis pants nav pieņemams. (Starpsauciens no zāles: "Likumu labojumus ik pa mēnesi!")

Sēdes vadītājs. Es tikai atgādinu Gundaram Bērziņam, ka šis ir trešais lasījums un mums vai nu jāpieņem, vai... Edvīns Kide - Tautsaimnieku politiskā apvienība.

E.Kide (TPA).

Cienījamie deputāti! Jau Gundars Bērziņš šeit minēja par šī panta formulējuma neskaidrībām, kas var radīt lielus sarežģījumus. Es domāju, ka šī panta izslēgšana pašlaik šādā te formulējumā neradīs šos sarežģījumus un Ministru kabinetam ir iespēja dot skaidru formulējumu un šo te labojumu. Tādēļ mēs aizstāvam Budžeta un finansu komisijas mūsu atbalstīto priekšlikumu, un lūdzu balsot.

Sēdes vadītājs. Vai referenti grib ko piebilst? Vai likumprojekts būs kaut kam derīgs, ja mēs šo pantu izslēgsim?

A.Poča. Vienīgais, ko gribētu teikt, ir tas, ka principā ikvienai finansu iestādei un arī bankai tomēr ir jāveicina nodokļu iekasēšana. Un ja banka pieņems dokumentus, kuros nebūs norādīti nodokļu maksātāji, bet, teiksim, reģistrācijas numuri, tad šinī gadījumā tas, protams, veicinās nodokļu nemaksāšanu. Es šoreiz atkal runāju kā deputāte. Es ierosinātu tomēr atstāt šo 41.panta pirmo daļu un atbalstīt finansu ministra priekšlikumu par 41.panta otrā lasījuma redakcijas saglabāšanu.

Sēdes vadītājs. Tātad par kuru mēs balsojam vispirms?

A.Poča. Pirmais balsojums pēc loģikas ir par izslēgšanu.

Sēdes vadītājs. Tātad balsošanas režīmu! Mēs balsosim par Tautsaimnieku politiskās apvienības ieteikumu - 18. ... jā, ieteikto priekšlikumu - izslēgt 41. pantu. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 21, atturas - 4. 41. pants ir izslēgts no likumprojekta. Tālāk!

A.Poča. Tālāk mēs pārejam pie pārejas noteikumiem. Pārejas noteikumos ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas pirmais priekšlikums par šo pārejas noteikumu numurēšanu atbilstoši likumprojekta juridiskajai formai, kā arī ierosinājums pārejas noteikumu 1. punktu izteikt sekojošā redakcijā. Tātad vispirms par to, ka līdz ar šā likuma spēkā stāšanās dienu atzīt par spēku zaudējušu likumu par nodokļiem un nodevām, bet tālākie apakšpunkti ir par šī likuma spēkā stāšanos un ar to saistītajiem lēmumiem - tie ir Augstākās padomes lēmumi, kā arī citi normatīvie dokumenti.

Sēdes vadītājs. Vai tālāk tur nav iebildumu?

A.Poča. Nākošais ir deputāta Piebalga priekšlikums - papildināt pārejas punktus ar jaunu punktu, ka līdz likuma par Nodokļu maksātāju reģistru pieņemšanai šā likuma 16. panta trešās daļas 3. punktā noteiktā reģistrācija jāveic 30 dienu laikā pēc uzņēmējdarbības reģistrācijas Uzņēmumu reģistrā.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu? Nav. Tad ir pieņemts šis papildinājums.

A.Poča. Nākošais ir deputāta Piebalga priekšlikums par jauniem pārejas noteikumiem attiecībā uz šī likuma 26. panta trešās daļas spēkā stāšanos saistībā ar Civilprocesa kodeksā nepieciešamajām izmaiņām, kā arī likumā par Valsts ieņēmumu dienestu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu pret šo papildinājumu? Papildinājums pieņemts.

A.Poča. Ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums -papildināt pārejas noteikumus ar jaunu punktu, ka Ministru kabinetam līdz 1995. gada 1. aprīlim ir jāizstrādā un jāpieņem noteikumi par kārtību, kādā pašvaldības var noteikt vietējās nodevas.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret šo papildinājumu? Papildinājums pieņemts.

A.Poča. Nākošais ir deputātes Počas priekšlikums par pārejas noteikumu punktu, ka Ministru kabinetam līdz 1995. gada 1. aprīlim jāpieņem noteikumi par darījumu novērtēšanas komisijas izveidošanu, kā arī šīs komisijas darbības kārtību likuma 39.1 panta, nu (mēs to pēc tam precizēsim) piemērošanai.

Sēdes vadītājs. 39. panta acīmredzot...

A.Poča. 39.1 panta, jā!

Sēdes vadītājs. Nav nevienam iebildumu? Arī šis papildinājums ir pieņemts.

A.Poča. Nākošais ir frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums par pārejas punktu papildināšanu ar to, ka šī likuma normas, kuru izpildi reglamentē Ministru kabineta noteikumi, nevar tikt piemērotas pirms attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret šo? Komisijas ieteikums ir pieņemts. Atbalstīt, ja? Tātad pieņemts. Tālāk!

A.Poča. Pēc tam ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - papildināt pārejas noteikumus ar jauniem punktiem - (numerāciju mēs precizēsim), ka līdz likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" spēkā stāšanās dienai spēkā ir likums "Par peļņas nodokli", kā arī līdz likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" spēkā stāšanās dienai spēkā ir likums "Par apgrozījuma nodokli".

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu pret šādu papildinājumu? Nav. Tātad arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas papildinājums ir pieņemts. Un vēl viens šīs pašas komisijas priekšlikums.

A.Poča. Jā, nākošais ir tāds, ka Ministru kabinetam ir jāsagatavo un jāiesniedz Saeimā likumprojekts, kas precizē nodokļu administrācijas ierēdņa administratīvo kriminālatbildību par šā likuma 22. pantā noteiktās informācijas izpaušanu. Tas ir par to, lai stingri tiktu ievērota informācijas konfidencionalitāte attiecībā uz finansu darījumiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

A.Poča. Un pēdējais pārejas noteikumu punkts ir attiecībā uz metodiku nodokļu aprēķināšanai un ar to saistīto operāciju atspoguļošanu grāmatvedībā. Valsts ieņēmumu dienests izstrādā metodikas un publicē "Latvijas Vēstnesī" līdz attiecīgā nodokļu likuma spēkā stāšanās brīdim.

Sēdes vadītājs. Tā. Arī nav iebildumu? Tātad arī pārejas noteikumi tiek pieņemti komisijas redakcijā. Vai par šiem pašiem pārejas noteikumiem?

A.Poča. Nē. Un pēdējais ir likuma spēkā stāšanās termiņš. Tātad komisija ierosina, ka likums stājas spēkā ar 1995. gada 1. aprīli, tātad ar otro ceturksni.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Nav.

A.Poča. Un es lūgtu atbalstīt...

Sēdes vadītājs. Tātad mēs liekam uz balsošanu likumprojektu kopumā ar pieņemtajiem priekšlikumiem pieņemšanai trešajā lasījumā. Lūdzu, balsojam! Rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - viens. Tātad likumprojekts "Par nodokļiem un nodevām" ir izskatīts un pieņemts trešajā lasījumā.

A.Poča. Paldies visai Saeimai par atbalstu un līdzdalību šajā darbā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tas tiešām ir bijis liels darbs komisijai un referentiem.

Tālāk - par uzņēmumu ienākuma nodokli - likumprojekta "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" izskatīšana trešajā lasījumā. Lūdzu referentus! Referents Ojārs Kehris.

O.Kehris (LC).

Godātais priekšsēdētāj, godātie Saeimas deputāti! Ķersimies pie likumprojekta "Par uzņēmumu ienākuma nodokli". Es labprāt jūs informētu par nelielu statistiku, ko es nupat veicu. Kopumā šajā likumprojektā uz trešo lasījumu deputāti bija iesnieguši 146 priekšlikumus, izskatīšanas gaitā 115 no šiem priekšlikumiem ir atbalstīti un iestrādāti likumā, 12 ir daļēji iestrādāti un 19 ir noraidīti. Tiesa, daļa no šiem noraidītajiem ir tā vai citādi atspoguļoti daļēji iestrādātajos vai arī atbalstītajos.

Tātad, pārejot pie pantiem un sākot ar vispārīgajiem noteikumiem, pirmajā nodaļā pie lietotajiem terminiem ir atbalstīts terminu skaidrojums, proti, izteikt šo terminu, nosaukumu skaidrojumu kā likuma 1. pantu, attiecīgi mainot pārējo pantu numerāciju. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Pieņemts.

O.Kehris. Tālāk mēs esam atbalstījuši būtībā paši savu priekšlikumu par iekšzemes uzņēmumu skaidrojumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Pieņemts.

O.Kehris. Tālāk. Panta 2. apakšpunktā ir deputāta Jonīša priekšlikums, kurš ir iestrādāts termina - ar uzņēmumu saistītās personas - skaidrojumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Jonītis piekrīt šādam risinājumam?

O.Kehris. Punkta trešā sadaļa ir izteikta jaunā redakcijā, kas ir noformēta kā deputātes Počas priekšlikums, kurš būtībā ir Finansu ministrijas precīzāka un labāka redakcija.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu? Pieņemts deputātes Počas ierosinājums.

O.Kehris. 5. apakšpunktā mēs esam precizējuši termina "saistītie uzņēmumi" skaidrojumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

O.Kehris. Arī pie šīs rindkopas ir atbalstīts frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums par vārdkopu "nodokļu samazināšanas nolūkā".

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Pieņemts.

O.Kehris. Tālāk minētais deputātes Počas priekšlikums jau ir pēc būtības iestrādāts frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Jā, deputāti to atzīst.

O.Kehris. Tālāk ir redzams teksts, kurā mēs papildinām likumā lietotos terminus ar definīcijām "persona" un "ar uzņēmumu saistīta persona".

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tālāk!

O.Kehris. Tālāk ir atbalstīta termina "dividendes" definīcija, bet vārdu "natūrā" mēs iesakām mainīt ar vārdu "graudā".

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

O.Kehris. Un šā panta pēdējā sadaļā ir ņemts vērā deputātes Počas precizējošs priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī komisija ir atbalstījusi. Neviens neiebilst?

O.Kehris. Un pēdējais ir papildinājums, proti, papildināt likumā lietotos terminus ar terminu "saimnieciskā darbība", par kuru mums notika diezgan plašas diskusijas. Mēs nedomājam, ka šis skaidrojums ir ideāls, bet viņš precīzi atbilst šī likuma nepieciešamībai un ir saistīts ar esošo nodokļu paketi. Un, proti, šeit saimnieciskā darbība ir skaidrota kā darbība, kas vērsta uz preču ražošanu, darba izpildi, tirdzniecību, pakalpojumu sniegšanu un cita veida darbību par atlīdzību.

Sēdes vadītājs. Neviens neiebilst pret šādu terminu?

O.Kehris. Mēs pārejam pie 1. panta - "Nodokļa maksātāji", kur 1. panta pirmajā sadaļā komisijā būtībā jau no iesniegtajiem priekšlikumiem tika izdiskutēts un izveidots komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts, un līdz ar to deputātes Počas priekšlikums ir iestrādāts šajā komisijas variantā.

Sēdes vadītājs. Deputātei Počai vai kādam citam nav iebildumu? Nav. Pieņemts.

O.Kehris. Tāpat ir atbalstīts priekšlikums - 3. punktā svītrot vārdus "ârvalstu uzņēmumu" un aizstāt tos ar vārdu "nerezidentu".

Sēdes vadītājs. Nerezidentu... Vai nav iebildumu? Pieņemts.

O.Kehris. 1. panta otrajā sadaļā ir atbalstīts deputātes Počas priekšlikums - vārdus "pašvaldības bezpeļņas uzņēmums" aizstāt ar "bezpeļņas organizāciju".

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

O.Kehris. Šī panta trešajā sadaļā nebija priekšlikumu. 1. panta ceturtajā sadaļā ir deputāta Gundara Bērziņa priekšlikums - 4. punktā svītrot teikumu: "Ðo uzņēmumu īpašnieki maksā iedzīvotāju ienākumu nodokli arī par uzņēmumu ienākumiem". Šis pēc visa likuma teksta nav ļoti būtisks - viņš būtiski neiespaido šo likumprojektu. Balsis komisijā, mums par to balsojot, sadalījās 5 : 5, un tādējādi šis komisijas priekšlikums ir - neatbalstīt šo ierosinājumu. Ja deputāts Bērziņš uzstāj, tad acīmredzot vajadzētu noklausīties viņa argumentus, noklausīties arī Kodoliņa kunga argumentus un izšķirt balsojot, bet es uzskatu, ka formāli komisijas balsojums šeit bija - neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāts Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība.

G.Bērziņš (LZS).

Ņemot vērā, ka Kehra kungs arī teica, ka īpašas nozīmes nav, tad es aicinu nobalsot par šo, bet, manuprāt, šis pants ir viens no izšķirošākajiem, jo šinī pantā atspoguļojas tā daļa, ar kuru šobrīd nodokļu pakete ievērojami palielina nodokļu slogu. Un nodokļu slogs tiek palielināts šiem mazajiem uzņēmumiem, kas pēc definīcijas nesniedz šo gada pārskatu un neieiet šinī kategorijā attiecībā uz uzņēmuma ienākuma nodokļa maksāšanu.

Otrā nozare, kuru tas skar tieši un precīzi, ir lauksaimniecība, kas līdz šim bija atbrīvota. Tātad, piemēram, šī panta nevainīgā strīpiņa laukiem maksās, pēc mana aprēķina, vismaz 25 miljonus latu, kas papildus tiks izņemti no lauku aprites. Un kāpēc arī šis jautājums ir tik būtisks, mūsuprāt? Šeit parādās arī virzība, no kuriem tad mēs grasāmies iekasēt un no kā mēs grasāmies palielināt valsts budžeta pildījumu, - tātad naudas iekasēšanu. Šobrīd nav redzami precīzi pasākumi, lai samazinātu to milzīgo zaudējumu, ko pagājušogad deva akcīzes nodokļa (sevišķi no importa alkohola) neiekasēšana, kas bija apmēram 20 miljonu latu, bet vājākos, neaizsargātākos, kuriem būs grūti sevi aizsargāt, jo tie ir mazie uzņēmumi, kuriem nav kvalificētu grāmatvežu, kas stādīs šos te pārskatus un atskaites, mēs vēlamies aplikt ar šo lielo nodokli. Tāpēc es aicinātu pašreiz to neatbalstīt... šo personu aplikšanu ar šo nodokli.

Vēl viens būtisks arguments ir tas, ka principā mēs šogad pirmo reizi sākam ieviest šīs nodokļu deklarācijas. Es te grasījos jau aizpildīt, bet Saeimā grāmatvedība teica, ka ne, tās, kas esot izdalītas, tās esot vecās, ka tūlīt būšot jaunās, ka neesot ko steigties, jo jāpilda jaunās. Tātad sistēma nav sākusi strādāt.

Cik cilvēku skars šis te pantiņš? 150 - 170 tūkstošus cilvēku, taču sistēma nav vispār sākusi strādāt, - tās ir nodokļu deklarācijas, un absolūti nav skaidrības pat pamatā to ieviest. Mēs vēl vairāk sarežģījam, liekot šiem mazajiem uzņēmējiem ar ārkārtīgi sarežģītu shēmu rēķināt visu šo te, principā veikt pilnīgi visu to pašu uzskaiti, kas ir vajadzīga. Es vēl piekristu tādam variantam, ja tas sāktos, piemēram, no 1996. gada 1. janvāra, kad sistēma būtu sakārtota un būtu kaut kāda skaidrība. Šobrīd, manuprāt, liekas pilnīgi nepamatota šī te avantūra.

Otrs. Šie mazie uzņēmēji principā nav gatavi arī iesniegt šīs te atskaites, jo kāpēc tad arī mēs te cīnījāmies, un tālāk būs ļoti liela cīņa par pantiem, kas skar reglamentāciju, kam ir jābūt šajos finansu dokumentos, jo šī kārtība ir ļoti stingra, un tad, ja ir šis lielais uzņēmums vai ir šis darbinieks, kas precīzi pārzina šo likumdošanu, viņš šo rēķinu var iztaisīt tādu, kāds tas ir vajadzīgs, ja nepieciešams, pat pats koriģējot. Vienkāršie cilvēki - šie 100 vai 150 tūkstoši cilvēku - nespēs izdarīt to, bieži viņu rēķinus, kurus viņi būs izņēmuši, lai apstiprinātu savus izdevumus, ieņēmumu dienesti neatzīs, jo tie neatbildīs likumam. Un paskatatieties! Piemēram, tā pati tantiņa, kas pienu ražo, kad te nesen bija tikšanās, prasīja: nu kas tad tagad būs tur - 25, 50 lati mēnesī vai vēl mazāk? Viņas ieņēmumi tiek fiksēti, jo viņa darbojas caur šīm piensaimnieku kooperatīvajām sabiedrībām, bet attaisnojoša dokumenta, par ko viņai būs tiesības samazināt šos ieņēmumus, viņai jau nebūs, jo, ja viņai kaimiņos traktorists nopļauj, tad šī rēķina, šīs te kvīts jau viņai nav. Un principā iznāks tā, ka šim cilvēkam, kuram šajā daļā tās peļņas praktiski nebūs vai pat būs ar mīnusiem, no visas šitās te summas labākā gadījumā varbūt kādai degvielai būs attaisnojošs dokuments, bet, iespējams, ka degvielu arī pirks tas kaimiņš. Tātad no visas summas par pilnu klapi 25%, un maksās šo te nodokli.

Vēl viens, pats būtiskākais. Protams, ir jābūt tomēr atšķirīgām tām pieejām. Šobrīd ir tikai noteikts, ka uzliks. Piemēram, tas jautājums, ko tikko mēs pārrunājām, par avansu maksājumiem, kas diemžēl jau ir sākti ar janvāri. Lauksaimnieki jau ir sākuši maksāt šos avansa maksājumus. Tātad, ja pēc visām šī te likuma normām viņi maksā tur, tad rodas jautājums: kur tiek sadalītas šīs kompetences par avansa maksājumiem, un tā tālāk? Es tiešām uzskatu, ka šis pants ir vērsts uz to, lai no valsts neaizsargātākajiem, vājākajiem cilvēkiem izņemtu šīs lielās summas, un, manuprāt, netiek pietiekami darīts, lai iekasētu tur, kur iet ļoti lielas summas garām valsts kasei. Un es tiešām ļoti rūpīgi gribētu, lai šis pants tiktu izsvērts. Ne velti Budžeta komisijā bija šis neizšķirtais balsojums, un, ja pat, sakārtojot nodokļu sistēmas, tiešām pieņem, ka tāda sistēma varētu kaut kur tikt ieviesta varbūt pat tuvākajā nākotnē, bet es tiešām neredzu tādu iespēju, ka šī sistēma varētu sākt strādāt ar 1.aprīli.

Es uzskatu, ka tad tiks nodarīts ļoti liels ļaunums un valstī radīsies gan haoss, gan arī ļoti liela cilvēku neapmierinātība, jo bieži vien, arī pieņemot šos likumus, mēs neuzklausām tos cilvēkus, kas ir tieši saistīti ar nodokļu iekasēšanu, - tātad Ieņēmumu dienestu, tos cilvēkus, kas strādā tieši tur. Un viņu viedoklis praktiski netiek uzklausīts. Šogad bija pirmais gads, kad pēc Jaunā gada ieņēmumu dienestos bija redzamas rindas koridoros. Kurš ir izrēķinājis šī nodokļa administrēšanu šādā formā, jo tie Ieņēmumu dienesta cilvēki, kas strādā ar šo peļņas nodokli, skaidri un gaiši pasaka, ka atnāk kvalificēts grāmatvedis, un viņš taču perfekti zina, kas viņam jāiesniedz. Viņa atskaite perfekti sakrīt, un piecās, desmit minūtēs var pieņemt viņa atskaiti. Bet atnāk šis cilvēks, un viņi saka: ir divi varianti - vai nu pateikt, ka nekam neder, sak, lūdzu, ejiet -, vai vismaz stundu viņam ziedot. Tātad rēķināsim, par cik šī administrēšana maksās vairāk. Tāpēc es tiešām ļoti rūpīgi lūgtu izsvērt, jo šis pants ir viens no būtiskākajiem. Un otrs - šis ir tas pants, kas ievērojami... kas daļai iedzīvotāju, neaizsargātākajai daļai, palielina nodokļu slogu. To es lūdzu apzināties balsojot.

Sēdes vadītājs. Vārds Finansu ministrijas pārstāvim Artūram Kodoliņam.

A.Kodoliņš (Nodokļu un muitas likumdošanas departamenta direktors).

Tātad, cienījamie deputāti, šeit varētu rasties tāds iespaids pēc deputāta Bērziņa runas, ka tad, ja mēs svītrosim šo vienu teikumu no šī panta, zemnieku saimniecībām un vispār šiem mazajiem uzņēmumiem, kam jāveic grāmatvedība dubultā ierakstu sistēmā, nebūs jāmaksā nodokļi, bet nav tā. Jūs izlasiet nule pieņemto likumu "Par nodokļiem un nodevām", kur ir rakstīts, ka jebkura persona, kas Latvijā gūst ienākumus, maksā vai nu iedzīvotāju, vai uzņēmumu ienākuma nodokli un ka jebkurš ienākums, kas ir gūts Latvijā, ja vien likums viņu neparedz atbrīvot, ir aplikts ar nodokli - kā ārvalstnieku gūtais, tā arī iekšējais. Tātad šajā pantā nav nekādas runas par atbrīvojumu vai neatbrīvojumu. Automātiski, pilnīgi automātiski un neatkarīgi no šī teikuma, šīs personas, kas nemaksās uzņēmumu ienākuma nodokli, kļūs par iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāju. Šī teikuma jēga pēc būtības ir tīri informatīva, jo cilvēki vienkārši meklēs, meklēs to faktu: sak, ja es esmu reģistrējies kā uzņēmums, es neveicu grāmatvedību dubultā ierakstu sistēmā, es neiesniedzu gada pārskatus, kas ar mani notiek? Un šeit šī informatīvā funkcija ir šim ierakstam. Paldies. (Starpsauciens no zāles: "Sîkos nevajag!")

Sēdes vadītājs. Tātad Gundars Bērziņš, protams, savu prasību uztur. Jā, vēl vārds komisijas vadītājam Ojāram Kehrim.

O.Kehris (LC).

Godātie kolēģi! Pēc Gundara Bērziņa uzstāšanās un nosauktajiem skaitļiem man tomēr būtu drusku viņi jāpakomentē, jo tik brīvi operēt ar miljoniem un ar cilvēku tūkstošiem, manuprāt, tomēr nebūtu ļoti korekti. Jūs minējāt, ka 20, proti, ka valsts varētu zaudēt un līdz ar to no šiem uzņēmējiem ieņemt 25 miljonus, bet tādā gadījumā padomājiet, ko jūs sakāt, - jūs droši vien labi zināt, ka šī likuma budžeta prognoze ir nepilni 90... kaut kur 95 miljoni latu šim gadam. Tas nozīmē to, ka jūs liekat priekšā samazināt šo ieņēmumu daļu par 1/4 daļu. Nav šī summa tik liela, viņa ir vismaz par kārtu zemāka, nekā jūs to pasniedzāt. Protams, var būt, ka jūs to ekstrapolējat no saimniecību skaita, bet man ir ļoti grūti pateikt, kā varētu saskaitīt no 150 līdz 170 tūkstošiem šo saimniecību, un pat pēc tādiem pirmajiem aprēķiniem viņu skaits nekādā gadījumā pēc reģistra datiem nevarētu pārsniegt 9,5 tūkstošus saimniecību.

Un otrs. Kodoliņa kungs jau precīzi, manuprāt, paskaidroja to, ka deklarācijas būs jāaizpilda jebkuram atbilstoši jau likumam "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", ja šie ienākumi pārsniedz 4 tūkstošus latu. Protams, ir jau zināma taisnība tam, ka ir jābūt zināmam sasprindzinājumam kādā brīdī, lai sāktu rēķināt un aprēķināt savas izmaksas un savus zaudējumus uzņēmumā. Un, ja mēs piekrītam tam, kam piekrita arī Bērziņa kungs, ka to varētu darīt ar 1996.gada 1.janvāri, tad tikpat labi tomēr šo sasprindzinājumu var izdarīt arī nedaudz ātrāk, jo, manuprāt, tieši Gundars Bērziņš bija tas, kurš arī atzina, ka tas, ka mēs savā laikā ar Augstākās padomes likumdošanas palīdzību neprasījām normālu grāmatvedību no zemnieku saimniecībām, ļoti lielā mērā noveda pie tā, ka šīs saimniecības nesāka aprēķināt savas izmaksas un zaudējumus, jo grāmatvedība vēsturiski nav veidojusies uzņēmumos tādēļ, lai valsts iekasētu nodokļus no viņiem. Grāmatvedība pirmām kārtām ir vajadzīga dēļ tā, lai uzņēmums pats, lai saimnieks, lai īpašnieks varētu aptvert, kas notiek viņa vadītajā uzņēmumā un lai reāli varētu saskaņot savas izmaksas ar zaudējumiem, tas ir, ienākumus ar izmaksām, tāpēc es saku, ka šajā jautājumā šeit domas komisijā dalījās. Komisijas lēmums bija - neatbalstīt, bet tiešām man šis komentārs bija nepieciešams, lai nepārspīlētu šā jautājuma lomu un ieviestu zināmu skaidrību tomēr skaitļos.

Sēdes vadītājs. Vēlreiz vārds Gundaram Bērziņam - Latvijas Zemnieku savienība.

G.Bērziņš (LZS).

Par aprēķinātajiem skaitļiem un par to summu. Protams, šī summa ir maksimālā, kā es nosaucu, un viņa ir nedaudz zemāka, bet svārstās no 10 līdz 26 miljoniem. Pašreiz budžetā viņa nav iekļauta, jo šie cilvēki pašreiz netiek aplikti. Par 150 - 170 tūkstošiem ir izmantota Finansu ministrijas vēstule, kas ir saistīta ar izmaiņām pievienotās vērtības nodokļa maksātāju un nemaksātāju kategorijās, kur finansu ministra parakstītā vēstule saka, ka tas izsauc šo nodokļu maksātāju palielinājumu par 150 līdz 170 tūkstošiem. Un, ja Kehra kungs runā par reģistrētiem, tad jāteic, ka šeit nav runas tikai par reģistrētiem, jo šeit ir runa par piemājas saimniecībām un tā tālāk. Manuprāt, tas skaitlis nu varbūt nesasniedz šos 150 - 170 tūkstošus, bet principā ir ļoti ļoti tuvu šim skaitlim, un te ir izmantots Finansu ministrijas dotais skaitlis, nevis mans.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, vai vairāk neviens nevēlas izteikties? Varbūt vēlreiz komisijas priekšsēdētājs? Jā, un tagad, kad jūs zināt visu, balsosim par Gundara Bērziņa priekšlikumu - svītrot vārdus "ðo uzņēmumu īpašnieki maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli arī par uzņēmuma ienākumiem". Balsojam par Gundara Bērziņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 22, atturas - 11. Tātad paliek komisijas variants, ka šis punkts netiek izsvītrots. Un līdz ar to mums jābalso arī par visa 1.panta pieņemšanu. Balsojam par 1.pantu komisijas sagatavotajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 11, atturas - 8. Pants pieņemts. Tālāk!

O.Kehris. 2.panta pirmajā sadaļā ir atbalstīta jauna redakcija, kas šeit noformēta kā deputātes Počas priekšlikums, ko pilnībā atbalsta likumprojekta iesniedzēji - Finansu ministrija.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu? Nav.

O.Kehris. Līdzīgi ir arī 2.panta otrajā sadaļā - šeit ir fiksēta būtībā jauna redakcija, ir redakcionāli labojumi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Nav. Pieņemts.

O.Kehris. Līdzīgi 2.panta trešajā sadaļā.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu deputātiem.

O.Kehris. Šī panta ceturtajā sadaļā ir deputāta Jonīša priekšlikums, proti, vārda "autoratlīdzība" vietā rakstīt "samaksa par intelektuālo īpašumu". Mūsu uztverē ir iestrādāts deputātes Počas priekšlikumā, un deputāta Jonīša konsultants, kurš piedalījās komisijas sēdē, tam piekrita. (Starpsaucieni no zāles: "Atvainojos, jānoņem. Neviens nav noņēmis. Neuztur!")

Sēdes vadītājs. Tātad neviens nevēlas apstrīdēt šo variantu. Pieņemts deputātes Počas variantā.

O.Kehris. Un mēs tālāk redzam, ka ir atbalstīta šī panta redakcija deputātes Počas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Kehris. Deputāts Gundars Bērziņš ir piedāvājis svītrot 2.panta 4.punkta pirmo apakšpunktu, proti, ka neaplikt dividendes ar 10% no dividenžu summas. Ja deputāts Bērziņš paliek pie šī sava priekšlikuma, tad acīmredzot viņš izklāstīs savus argumentus.

Sēdes vadītājs. Deputāts Gundars Bērziņš savu priekšlikumu spēkā neuztur.

O.Kehris. Paldies. Deputāta Jonīša priekšlikums šeit nav atbalstīts, bet arī viņš, cik es zinu, būtībā tam piekrīt, jo izpaliek nepieciešamība jaunajās redakcijās pēc šā priekšlikuma.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Jonītis nevēlas uzturēt priekšlikumu? Paliek komisijas variants.

O.Kehris. Un deputāta Jonīša priekšlikums par 3.apakšpunktu - vārdu "saistīti uzņēmumi" vietā rakstīt "saistītas personas" - , mūsuprāt, ir daļēji atbalstīts komisijas variantā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Nav. Pieņemts.

O.Kehris. Ir atbalstīts tālāk... Mēs paši būtībā, kā redzams, daudzus iesniegtos priekšlikumus esam apkopojuši, un Budžeta un finansu komisijas redakcijā 3.punktam ir redzama šāda redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu nevienam? Nav. Pieņemts.

O.Kehris. Nav atbalstīts deputāta Jonīša priekšlikums, pret ko viņš neiebilst.

Sēdes vadītājs. Bet vai deputāts Jonītis nevēlas uzturēt savu priekšlikumu? Nē. Tātad pieņemts.

O.Kehris. Tālāk ir atbalstīts deputāta Gundara Bērziņa priekšlikums - izteikt 6.punktu sekojošā redakcijā, proti, ka ienākumiem no vērtspapīru pārdošanas Latvijā nodoklis ir 10 procenti no šiem ienākumiem. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Kehris. Ir atbalstīta arī deputāta Gundara Bērziņa redakcija ceturtās daļas 7.punktā.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.

O.Kehris. Deputāta Jonīša priekšlikums, kurš ir pēdējais šajā ceturtajā sadaļā, kā mēs uzskatām, ir iestrādāts - vismaz daļēji ir iestrādāts mūsu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Tālāk!

O.Kehris. Pārejot pie šā panta piektās sadaļas, ir redzams, ka ir atbalstīta gan mūsu komisijas jaunā redakcija, gan deputātes Počas redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Līdz ar to arī 2.pants tiek pieņemts komisijas sagatavotajā variantā. Tālāk par 3.pantu.

O.Kehris. Mums nav jābalso par 2.pantu.

Sēdes vadītājs. Tur nebija neviena balsojuma. Neviena strīda nebija, tāpēc nav jābalso.

O.Kehris. 3. panta pirmajā sadaļā valdība ir sagatavojusi jaunu redakciju, kura tika izskatīta un atbalstīta komisijā. Līdzīgi ir arī šā panta otrajā sadaļā. Trešajā sadaļā nav bijis priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt attiecībā uz pirmo un otro sadaļu? Nav nevienam iebildumu. Pieņemts. Ceturtā sadaļa.

O.Kehris. Ceturtajā sadaļā ir līdzīgi redakcionāli labojumi.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi? Nav.

O.Kehris. Piektajā sadaļā arī ir redakcionāli labojumi.

Sēdes vadītājs. Arī pret šo nav iebildumu.

O.Kehris. Sestā sadaļa ir atbalstīta. Būtībā komisijā tapusi jauna redakcija.

Sēdes vadītājs. Arī pret šo nav iebildumu. Līdz ar to arī 3.pants tiek pieņemts komisijas sagatavotajā variantā. Par 4.pantu.

O.Kehris. 4.pantā ir jauns, būtībā valdībā sagatavots variants, kas ir deputātes Počas izteiktajā redakcijā, un komisija to ir atbalstījusi. Deputāta Krištopana priekšlikums lielā mērā jeb daļēji ir ietverts jau iepriekš minētajā deputātes Počas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Par šā panta otro, trešo sadaļu nav saņemti priekšlikumi. Tātad arī 4.pants ir pieņemams komisijas sagatavotajā variantā. Tālāk par - 5.pantu.

O.Kehris. 5.panta pirmajā sadaļā ir atbalstīta deputātes Počas redakcija. Deputāta Jonīša priekšlikums ir iestrādāts jaunā redakcijā, kas ir tapusi mūsu komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāts Jonītis māj ar galvu, ka piekrīt.

O.Kehris. Panta otrajā sadaļā ir atbalstīts deputātes Počas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu.

O.Kehris. Panta trešā sadaļa. Deputāta Krištopana priekšlikums ir ietverts jaunā, valdības izstrādātā variantā.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi? Nav.

O.Kehris. Vēl par šā panta trešo sadaļu ir Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikums, ka apliekamais ienākums būtu samazināms par summu 75% apmērā no investīcijām, kas ieguldītas ražošanas pamatfondu rekonstrukcijā un ražošanas paplašināšanā savā uzņēmumā vai uzņēmējsabiedrībā, kā arī izlietotas procentu maksājumiem par bankas kredītiem, kuri saņemti līdz pagājušā gada beigām, ja šīs izmaksas izdarītas no uzņēmuma rīcībā paliekošās peļņas. Pēc apspriešanas komisijā šis priekšlikums komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Vai Tautsaimnieku politiskā apvienība aizstāvēs savu priekšlikumu? Jā, aizstāv. Ja ne, tad teksts tiks pieņemts komisijas ieteiktajā variantā.

O.Kehris. Ceturtajā sadaļā ir ...

Sēdes vadītājs. Vai kāds uztur spēkā šo priekšlikumu un pieprasa balsojumu? Bet komisija neuztur to spēkā un neprasa balsojumu. Tas ir, nevis komisija, bet iesniedzēji neuztur to spēkā un neprasa balsojumu. Neuztur spēkā. Atsauc.

O.Kehris. Šā panta ceturtajā sadaļā ir atbalstīta jauna šā panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi? Nav.

O.Kehris. Piektajā sadaļā nav priekšlikumu. Sestajā nav atbalstīts deputāta Jonīša priekšlikums izsvītrot šo sadaļu, turpretim ir atbalstīts deputātes Počas priekšlikums aizstāt šajā pantā vārdus "peļņu samazina" ar vārdiem, ka peļņu drīkst samazināt par konkrētu... jā, ka peļņu drīkst samazināt. Un līdz ar to ir atbalstīta, kā redzams tekstā, jauna, mūsu komisijā tapusi, redakcija.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Jonītis piekrīt šādam labojumam? Savu atsauc. Vai kāds uzskata... vai kāds apstrīd komisijas sagatavoto variantu? Neapstrīd. Tātad tas ir pieņemts. Tālāk - septītā daļa jeb 7.apakšpunkts.

O.Kehris. 7. apakšpunktā ir atbalstīta mūsu komisijā tapusī redakcija, kurā ir iestrādāts gan deputātes Počas priekšlikums, gan arī deputāta Jonīša priekšlikums, kas daļēji ir ņemts vērā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Kehris. Mēs pārejam pie šā panta astotās sadaļas. Ir priekšlikums svītrot šo sadaļu, tas ir deputāta Krištopana priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Krištopans grib strīdēties pretī? Negrib. Tālāk!

O.Kehris. Ir atbalstīts mūsu komisijas priekšlikums pēdējās divas rindkopas numurēt kā panta devīto un desmito daļu. Un ir atbalstīts arī frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums - 1.rindkopā svītrot vārdu "divkāršot".

Sēdes vadītājs. Vai neviens neiebilst pret šiem labojumiem? Viss kārtībā.

O.Kehris. Nākamais frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums ir daļēji ņemts vērā tajā redakcijā, ko piedāvā mūsu komisija.

Sēdes vadītājs. Tātad arī tas ir pieņemams. Tālāk!

O.Kehris. Deputāts Bērziņš ierosināja papildināt šo pantu ar jaunu daļu - devīto pantu, izsakot to šādā redakcijā: "Nosakot apliekamo ienākumu, to samazina par ienākumu, ko gūst no vērtspapīru pārdošanas, ja šie vērtspapīri ir iegādāti par privatizācijas sertifikātiem." Pēc apspriešanās komisija izšķīrās par termina "privatizācijas sertifikāti" nelietošanu šajā likumā. Vai Bērziņa kungs vēlas sniegt savus argumentus?

Sēdes vadītājs. Jā, deputāts Bērziņš vēlas iebilst, tad tas droši vien aizņems ilgu laiku, un mēs to atliksim pēc pārtraukuma. Tādā gadījumā vispirms ir jāveic reģistrācija.

O. Kehris. Es sapratu, ka deputāts Bērziņš nevēlējās...

Sēdes vadītājs. Nē, deputāts Bērziņš, kā es saprotu, uztur spēkā savu prasību. (No zāles deputāts G.Bērziņš: "Ko?") Tu uzturi spēkā savu prasību? Viņš uztur spēkā savu prasību. (No zāles deputāts G.Bērziņš: "Jâ!") Turpināsim likumprojekta apspriešanu pēc pārtraukuma. Šobrīd ir reģistrācija. Bet vārds ir deputātam Jurim Sinkam - paziņojumam. Es atvainojos, - mēs nereģistrējāmies, jā. Bet vārds ir Jurim Sinkam - paziņojumam. Lūdzu uzklausīt īsu paziņojumu, un tad arī atpūtīsimies.

J.Sinka (TB).

Paldies, priekšsēža kungs! Paziņojums būs apmēram 3 minūtes. Proti, vakar man zvanīja no Maskavas demokrāts parlamentārietis Terentjevs, kurš bija piedalījies 22. janvārī Maskavā forumā "Fašisms totalitārās un pēctotalitārās sabiedrībās", un šis forums pieņēma šādu aicinājumu (šis ir tulkojums no krievu valodas, kas šodien pienāca tieši no Maskavas): "Aicinājums savu valstu un valdību vadītājiem. Foruma dalībnieki ar bažām un sašutumu vēro Krievijas bruņoto spēku noziedzīgo pielietošanu pret Čečenijas Republikas tautu. Mēs nosodām Krievijas prezidentu par Krievijas Federācijas Konstitūcijas pārkāpšanu, dodot pavēli bombardēt un iznīcināt Čečenijas pilsētas un ciemus. Mēs uzskatām Čečenijas iedzīvotāju masveida iznīcināšanu par genocīdu un noziegumu pret cilvēci. Mēs atgādinām valstu un valdību vadītājiem, kā arī starptautiskajām organizācijām, ka nepastāv likumīgs līgums starp Čečenijas Republiku un Krievijas Federāciju. Federācijas līgums nav parakstīts. Vienīgi tas būtu radījis starptautiski likumīgu pamatu Čečenijas Republikas ieslēgšanai Krievijas Federācijas sastāvā pēc PSRS sadalīšanās. Tādēļ mēs aicinām pasaules valstu vadītājus mainīt savu nostāju, ka notikumi Čečenijā esot Krievijas iekšējā lieta. Čečenija bija Krievijas impērijas daļa vienīgi uz spēka tiesību pamata, bez likumīga dokumenta. Bija noslēgti vienīgi daži līgumi ar atsevišķu klanu vadītājiem, kuri nepārstāvēja visu čečenu tautu tagadējās Čečenijas Republikas robežās. Tādēļ mēs pieprasām, lai Čečenija tiktu atzīta par starptautisko likumu objektu. Tā nebūtu nekādā ziņā iejaukšanās Krievijas iekšējās lietās. Mēs uzskatām, ka Čečenijas Republikas tauta, kura ir ievēlējusi savu prezidentu, tāpat kā Krievija ir ievēlējusi savējo, ar ieročiem rokās aizstāv savu neatkarību, kura ir pamatota ar viņu neapstrīdamām tiesībām uz pašnoteikšanos. Ar šo Čečenijas tauta ir izlēmusi savu likteni. Lai aizstāvētu civilizāciju un saglabātu demokrātiju Krievijā, mēs pieprasām, lai starptautiskās sabiedrības vadītāji spertu visus nepieciešamos likumīgos soļus pret agresiju un genocīdu Čečenijā." Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 16.00. Nē, reģistrācija ir beigās. Es atvainojos! Līdz 15.30 pārtraukums. Reģistrācija ir beigās.

(P ā r t r a u k u m s)

Sēdi vada

Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Aivars Berķis.

Sēdes vadītājs. Turpinām apspriest likumprojektu "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" trešajā lasījumā. Esam tikuši līdz 5.panta devītajai daļai. Es lūdzu deputātus un referentu ieņemt savas vietas! (Starpsauciens no zāles: "Kvoruma nav!") Kvorums, pēc maniem aprēķiniem, ir, jo es te jūs visus skaitu.

Vārds deputātam Gundaram Bērziņam - Latvijas Zemnieku savienības frakcija.

G.Bērziņš (LZS).

Šeit ir runa par vērtspapīru iegādi par sertifikātiem. Šis priekšlikums nav vērsts varbūt uz to, ka starpnieki šeit pelnītu un tiktu atbrīvoti no šās peļņas, šeit tomēr ir viens šis galvenais jautājums. To, ko mēs tajā punktā, par kuru bija šī lielā diskusija... tātad visa šī sistēma, kas ir attiecināta uz lielajiem maksātājiem, attiecas arī uz tiem, kas maksās iedzīvotāju ienākuma nodokli. Šī aprēķināšanas shēma. Tad, piemēram, man rodas jautājums. Es tikko, vēl vairākas reizes... otrajā lasījumā ir pieņemts likums par privatizācijas sertifikātiem, tagad ir, ja nemaldos, iesniegti šie priekšlikumi 3.lasījumam. Un Privatizācijas sertifikātu likumā Budžeta komisija lūdz precizēt. Tātad ir šī nominālvērtība, un tur šaubu nav. Bet likumā nekur nav runa par tirgus vērtību un citām vērtībām. Kādā veidā tad tā tiks aprēķināta?

Un otrs. Tātad, iegādājoties šos vērtspapīrus, būs šī..., ka peļņa... peļņu apliksim. Kas būs tad, ja būs šie zaudējumi? Ja tātad tiks izmantots šis privatizācijas sertifikātu īpašnieks, piemēram, kas būs iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs un iegādāsies par šiem sertifikātiem vērtspapīrus, un būs šie zaudējumi. Tātad, ja tas tiek saprasts tā, ka tad arī šie zaudējumi... drīkstēs iekļaut aprēķinos un iedzīvotāju ienākuma nodoklī to. Ja, piemēram, par šiem 28 latiem zaudēs 3/4 vai vairāk, atļaus viņiem noņemt kā zaudējumus, tad es savu priekšlikumu atsaucu. Bet, ja tā tas nav, tad es neredzu pašreiz mehānismu, kā aprēķināt peļņu vai zaudējumu, iegādājoties vērtspapīrus par sertifikātiem. Ja kāds... Ja Kodoliņa kungs man to paskaidros, es esmu gatavs atsaukt šo priekšlikumu, jo es negribu, lai... ja tas ir īstenojams un ja tas jautājums ir skaidrs, kaut gan komisijā šis jautājums netika noskaidrots.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Kodoliņa kungs, paskaidrojiet, lai Bērziņa kungs zina, vai savu priekšlikumu atsaukt vai neatsaukt.

A. Kodoliņš (Nodokļu un muitas likumdošanas departamenta direktors). Cienījamie deputāti! Es, bez šaubām, to darīšu, bet pirms tam tomēr lēnām izlasīsim piedāvāto redakciju. "Nosakot apliekamo ienākumu, to samazina par ienākumu, ko gūst no vērtspapīru pārdošanas, ja šie vērtspapīri ir iegādāti par privatizācijas sertifikātiem." Tātad būtībā piedāvātā redakcija vispār neskar sertifikātu tirdzniecības jautājumus. Bet gan ir tā: ja jūs esat iepircis vērtspapīru par latiem, tad tas ir apliekams ienākums. Ja jūs esat nopircis vērtspapīru par sertifikātiem, tad tas ir neapliekams ienākums. Es domāju, ka tas ir pilnīgi nepieņemami, jo, pirmkārt, šajā brīdī vērtspapīrus par latiem ir, manuprāt, grūtāk iegādāties nekā par sertifikātiem. Bet ne jau tas ir galvenais. Galvenais ir tas: kā būs iespējams grāmatvedībā uzskaitīt šīs divas vērtspapīru plūsmas? Mums būs jāpasaka - vieni vērtspapīri un otri. Tā ka manā izpratnē... es tomēr neredzu šā piedāvājuma loģiku.

Kas attiecas uz ienākumiem no sertifikātu pārdošanas, tā ir cita problēma. Šeit, bez šaubām, ir problēmas sakarā ar prasībām, kas ir Grāmatvedības likumā. Ja sertifikāts ir vērtspapīrs, tad ienākumi un zaudējumi, kas var būt teorētiski no to pirkšanas un pārdošanas, ir jāiegrāmato atbilstoši tām prasībām, kuras ir izvirzītas grāmatvedībā par vērtspapīru pārdošanu. Proti, tie ir jāiegrāmato pēc nomināla. Un tātad principā varētu parādīties gadījums,ka, ja jūs iepērkat ļoti daudz sertifikātu par zemu cenu, jūs ciešat tādā veidā zaudējumus, ka jums palielinās apliekamais ienākums. Nākamajā gadā jūs tos varētu pārdot, kas atkal ir zem nomināla, jums parādās zaudējumi. Bet šie ienākumi un zaudējumi izlīdzinās. Un, cita starpā, tā ir problēma, bet tā ir atrisināta likumā par grāmatvedību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāts Bērziņš tagad atsauc savu priekšlikumu? Atsauc, jā? Balsojam tomēr. Vēl runās komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kehris.

O.Kehris. Manuprāt, būtu tiešām daudz labāk, ja atsauktu šo priekšlikumu, jo tādā redakcijā, kādā tas ir izteikts, tas tiešām neiederas šajā likumā un nevarētu būt šajā likumā. Tas varētu tikt risināts vai nu citā redakcijā, vai citā likumā. Ar to mēs... esam ļoti daudz kritizēti, ka šī nodokļu pakete ir pretrunīga vai neskaidra. No šā viedokļa, manuprāt, būtu labi, ja tas tiktu atsaukts. Ja ne, tad mums ir jābalso.

Sēdes vadītājs. Balsojam par to, lai papildinātu 5.pantu ar devīto daļu, kura izteikta Gundara Bērziņa piedāvātajā redakcijā. Vai visi nobalsoja? Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 22, atturas - 11. Deputāta Gundara Bērziņa priekšlikums nav atbalstīts. Paliek komisijas variants. Tālāk!

O.Kehris. Arī nākamajā - 5.panta desmitajā daļā ir priekšlikums, kuru iesniedza deputāts Bērziņš un kurš būtībā turpināja šo iepriekš teikto. Manuprāt, ja netika noraidīts pirmais, nav nozīmes arī šim. Bet var būt, ka deputāts Bērziņš grib šeit izteikties. (No zāles deputāts G.Bērziņš: "Noņemu. Tev taisnība!")

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš atsauc savu priekšlikumu. Paldies. Līdz ar to mēs balsojam par pantu kopumā. Tā kā tur mums tomēr bija dažādas domstarpības, mēs balsojam par 5.pantu kopumā. Visi paspēja nobalsot? Rezultātu! Par - 39, pret - 6, atturas - 9. Piektais pants ir pieņemts. Pārejam pie sestā.

O.Kehris. Līdz ar to mēs nonākam pie ļoti īpaša panta, proti, pie panta par kredītiestāžu procentu un nedrošiem parādiem paredzēto speciālo uzkrājumu iekļaušanu ienākumos vai izdevumos, aprēķinot apliekamo nodokli. Un šajā pantā ir trīs priekšlikumi - deputāta Krištopana, deputātes Počas un "Tçvzemei un brīvībai", un visi šie trīs priekšlikumi ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tālāk!

O.Kehris. Par pārējām šā panta sadaļām priekšlikumi nav saņemti.

Sēdes vadītājs. Tātad 6.pants ir pieņemts komisijas sagatavotajā variantā. 7.pants.

O.Kehris. Godātie deputāti! Septītais ir vienīgais pants, par kuru nav saņemti priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Tālāk! 8.pants.

O.Kehris. 8.pants - zaudētie parādi. Ir veikta, kā tas būtu arī pareizi, gatavojot trešo lasījumu, šā panta redakcionāla sakārtošana, un tas ir izteikts jaunā redakcijā. Turklāt ir paredzēts svītrot šā panta otro daļu. Tas jau ir redzams redakcijā, bet šajā pantā ir iezagusies... būtībā jaunajā redakcijā ir iezagusies viena neprecizitāte, kas gan būtībā ir ne tikai redakcionāla rakstura, bet skar arī būtību, taču tas jau ir izklāstīts arī atsevišķā dokumentā - dokumentā nr.110a, kas jums ir izdalīts šodien, un, proti, 8.panta "d" apakšpunktā vārdu "maksātnespējīgu" aizstāt ar vārdu "bankrotējošu". Tas būtu vienīgais papildinājums, kas ir izklāstīts dokumentā nr.110a, pie šā 8.panta. Citu labojumu nav.

Sēdes vadītājs. Tātad vārdu "maksātnespējīgu" aizvietot ar vārdu "bankrotējošu". Deputāti neiebilst pret šiem labojumiem? Pieņemts. Tātad 8.pants ir pieņemts komisijas ieteiktajā variantā.

O.Kehris. Par 9.pantu ir saņemti deputātes Počas un Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikumi, kuri ir iestrādāti - tā vai citādi - un izteikti jaunā redakcijā, arī šeit formulētajā Budžeta un finansu komisijas redakcijā. Un tādējādi mēs uzskatītu, ka deputātes Počas un arī Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikumi ir daļēji ņemti vērā, un lūdzam atbalstīt tās redakcijas, kas šeit ir fiksētas.

Sēdes vadītājs. Tas ir, jūs runājat par visu 9.pantu?

O.Kehris. Es šajā gadījumā runātu par visu 9.pantu, bet praktiski es runāju par konkrēto redakciju, kas ir atbalstīta, - tātad izteikt 9.panta trešo daļu jau pēc jaunās numerācijas - redakcijā, kas ir Budžeta un finansu komisijas ieteiktā redakcija.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi? Nav. Vārds deputātam Jurim Sinkam - "Tçvzemei un brīvībai".

J.Sinka (TB).

Paldies, priekšsēža kungs! Ja to neuzskatītu par grozījumu, bet tikai par valodas korektūru: vai to vārdu "stihisks", kas arī ienāca ar padomju tankiem, nevarētu apmainīt ar vārdiem -"no cilvēka neatkarīgu vai dabas nelaimju vai katastrofu rezultātā"? Tā "stihija" ir šausmīgs vārds, manuprāt.

Sēdes vadītājs. Komisijas priekšsēdētāja viedoklis?

O.Kehris. Es domāju, ka valodas rediģēšana, pēdējā redakcija, parasti tiek veikta vēl pēc akceptēšanas, un es ļoti ceru, ka valodnieki varētu ņemt šo deputāta Sinkas priekšlikumu vērā: pieņemt šo tekstu vai nu vai tajā redakcijā, ko viņš ieteica, vai kādā citā variantā, kas būtu latviski ļoti labskanīgs.

Sēdes vadītājs. Neviens neiebilst. Tālāk! Tātad par 9.pantu viss. Mēs to varam pieņemt ieteiktajā variantā.

O.Kehris. Jā, es tā domāju, godātais priekšsēdētāja kungs! 10.pantā ir veikti redakcionāli labojumi, un tas ir izteikts jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi? Nav. 11.pants.

O.Kehris. 11.pants būtu jāizskata pa apakšpunktiem. 1.apakšpunktā nav iesniegti priekšlikumi. 2.apakšpunktā ir atbalstīta komisijā tapusī redakcija, kurā ir ņemti vērā iesniegtie priekšlikumi, šajā gadījumā ir deputātes Počas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Kehris. Trešajā sadaļā ir līdzīgi - ir sagatavota jauna redakcija, kas nemaina būtību, un tajā ir ņemts vērā arī deputātes Počas precizējums.

Sēdes vadītājs. Arī pret šo nav iebildumu.

O.Kehris. Ceturtajā sadaļā ir līdzīgi - ir izstrādāta komisijas redakcija, kurā ir iestrādāti frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" un valdības jaunie priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Kehris. Šeit es minēju frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu par šī panta ceturto daļu, bet šeit ir divi frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumi. Un otrs ir tāds, ka šī likuma 2.panta ceturtajā daļā noteiktie ieturējumi no procentu maksājumiem augļiem nav piemērojami tad, ja uzņēmumi nav saistīti citādi, kā vienīgi pēc šinī pantā paredzētās pazīmes. Tā bija diezgan gara diskusija, un saistīto uzņēmumu būtība ir atspoguļota visā 11.pantā, bet tieši šī redakcija tika noraidīta.

Sēdes vadītājs. Vai frakcija "Tçvzemei un brīvībai" uztur savu prasību? Neuztur. Tātad ir pieņemts šis punkts un līdz ar to arī viss 11.pants pieņemts komisijas piedāvātajā variantā. 12.pants.

O.Kehris. 12.panta 1.apakšpunktā ir atbalstīti divi deputātes Počas priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Nav nevienam iebildumu pret labojumu šajā pirmajā un trešajā daļā. Tālāk vēl ir 4.apakšpunkts.

O.Kehris. 4.apakšpunktā līdzīgi kā 5., 6. un arī 7.punktā ir atbalstīti būtībā terminoloģiski deputātes Počas priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Nav nevienam iebildumu? Nav.

O.Kehris. 8. nav priekšlikumu. Pareizāk sakot, 8. par ievadu nav priekšlikumu, bet par apakšpunktiem ir ņemti vērā deputātes Počas un deputāta Krištopana priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Nav nevienam iebildumu? Tālāk mēs esam...

O.Kehris. Mēs esam pie...

Sēdes vadītājs. Skatīsimies. Tur ir ļoti daudz priekšlikumu. 20.lapaspuse.

O.Kehris. Piektajā sadaļā ir jauna Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcija, kurā ir iestrādāts arī Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Vai Tautsaimnieku politiskā apvienība piekrīt tādam risinājumam? Piekrīt. Paldies, tātad pieņemts.

O.Kehris. Šī panta sestajā, noslēguma sadaļā ir jauna septītā un astotā daļa, kas būtībā ir valdības iesniegta un arī pietiekoši izskatīta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Nav. Līdz ar to arī 12.pants tiek pieņemts komisijas sagatavotajā variantā. 13.pants.

O.Kehris. 13.pantā ir atbalstīta jauna redakcija.

Sēdes vadītājs. Tas ir 21.lapaspusē. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo komisijas tagad sagatavoto variantu?

O.Kehris. Līdz ar to mēs esam nonākuši pie...

Sēdes vadītājs. 13.pants pieņemts. Trešā nodaļa, 14.pants - "Nodokļu atlaides un atlaižu piemērošana".

O.Kehris. Es vēršu deputātu uzmanību uz to, ka mēs esam nonākuši pie trešās nodaļas, kas acīmredzot ir aizraujošākā šī likuma daļa, jo ir runa par nodokļa atlaidēm, kas vienmēr, protams, ir interesanta un vienmēr ir vēlēšanās kādam maksāt mazāk nekā citi. Bet, ja mēs skatāmies konkrēti, tad 14.pantā, kur ir runa par atlaižu piemērošanu, šeit nav nekādu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. 14.pants tātad paliek tāds, kāds bijis. 15.pants.

O.Kehris. 15.pantā ir atbalstīta jaunā valdības iesniegtā redakcija, kurā ir ņemts vērā arī deputāta Jonīša priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Nav.

O.Kehris. 16.pantā...

Sēdes vadītājs. Tātad 15.pants pieņemts komisijas sagatavotajā variantā. 16.pants.

O.Kehris. 16.pantā nav atbalstīts deputāta Gundara Bērziņa priekšlikums. Mēs runājam par 16.panta pirmo sadaļu, kur ir jauni... Jā, mums ir jāatvainojas, ka deputāta Gundara Bērziņa priekšlikums attiecas uz 16.1 pantu.

Sēdes vadītājs. Tātad 16.pantā mēs to neapspriežam. Tur ir tikai deputātes Počas iesniegtais labojums, kuru komisija ir atbalstījusi.

O.Kehris. Tieši tā.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

O.Kehris. Bija runa par 16.panta pirmo sadaļu. Otrajā sadaļā nav atbalstīts frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" papildinājums panta otrajai daļai, ka nodokļu atlaide ir 40%, ja visi uzņēmuma īpašnieki, kapitāla daļu turētāji ir Latvijas Republikas pilsoņi.

Sēdes vadītājs. Vai frakcija "Tçvzemei un brīvībai" uztur savu prasību un prasa balsot? 16.panta otrā daļa. Jā, deputāts Sinka uztur frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" prasību balsot. Tātad mēs balsosim. Vai komisijai ir vēl ko piebilst?

O.Kehris. Ja notiek balsošana, es labprāt paskaidrotu argumentus. Komisijā tomēr valdīja viedoklis, ka uzņēmējdarbībā, nosakot nodokļu atlaides, būtu nepieņemami dalīt uzņēmējdarbības dalībniekus pilsoņos un nepilsoņos.

Sēdes vadītājs. Tātad mēs balsojam par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu - papildināt 16.panta otro daļu ar šādu tekstu "...un 40%, ja visi uzņēmuma īpašnieki, kapitāla daļu turētāji ir Latvijas Republikas pilsoņi". Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu. Par - 18, pret - 17... 13. (Starpsauciens: "Nav kvoruma!") Jā, balsosim vēlreiz! Paskatieties, lūdzu, blakusistabās un žurnālistu ložās. Balsojam vēlreiz par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Vienu mirklīti vēl! Vēl visi deputāti nav paspējuši atskriet uz savām vietām. Lūdzu rezultātu. Par - 27, pret - 19, atturas - 21. Nav pieņemts. Tālāk!

O.Kehris. 16.panta trešajā sadaļā nav priekšlikumu. Ceturtajā - nav, bet ir atbalstīts deputātes Počas priekšlikums - papildināt pantu ar jaunu piekto daļu sekojošā redakcijā, ka, nosakot pamatlīdzekļu bilances vērtību, šī panta vajadzībām jāņem vērā 12.panta, ko mēs jau izskatījām, trešās daļas nosacījumi. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Nav. Tātad mums ir jābalso tagad par 16.pantu kopumā. Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - nav, atturas - 10. Pants pieņemts komisijas sagatavotajā variantā. 16.1 pants.

O.Kehris. 16.1 pantā mums vispirms būtu lietderīgi izskatīt nodokļu atlaides uzņēmumiem, kas veic lauksaimniecisko darbību, uz kuru attiecas 22. lapaspuses augšējā daļā divos variantos izklāstītais deputāta Gundara Bērziņa priekšlikums, kas nav guvis komisijas atbalstu. Turpretī ir atbalstīti deputātes Počas labojumi šai jau nobalsotajai redakcijai otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vispirms izskatīsim Gundara Bērziņa piedāvātos variantus. Lūdzu, Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība.

G.Bērziņš (LZS).

Tātad šinī pantā ir runa par nodokļu atlaidi uzņēmumiem, kas veic lauksaimniecisko darbību. Počas priekšlikums reglamentē, kas ir šī lauksaimnieciskā darbība, un viņas priekšlikums ir atbalstīts. Bet mana priekšlikuma būtība ir tāda, ka varētu pielietot šo veco shēmu, kas šobrīd ir spēkā. Tātad šobrīd lauksaimnieciskā darbība nav aplikta ar peļņas nodokli, bet šis jaunais nodoklis paredz viņu aplikt.

Un tagad saistībā ar jautājumu, ka tie skaitļi... par tiem 150 tūkstošiem. Es stāstīju, no kurienes rodas šie 26 miljoni. Mēs izmantojam tikai Finansu ministrijas oficiāli pieejamos skaitļus. Plānojot šīgada budžetu, ieņēmumu nodokli, iedzīvotāju ienākuma nodokli, jo pārsvarā visi šie te nav vis peļņas nodokļa lielie maksātāji, jo lauksaimnieciskajā ražošanā tik lielu, kas izpilda trīs no diviem šiem lielajiem kritērijiem, ir maz. Viņi pārsvarā iet kā iedzīvotāju nodokļu maksājumi. Un paskatieties! Tātad pašvaldību budžetos šogad iedzīvotāju ienākuma nodokļa kāpums ir paredzēts 26 procenti, sociālā nodokļa kāpums, kas ir tieši saistīts ar algu, ir paredzēts 16 procenti, tātad 10 procentus šī kāpuma dod cita daļa, kas tiks iekasēta iedzīvotāju ienākumu nodokļa veidā no citām darbībām, kas nav saistītas ar algām. Un šī daļa ir tikai tā, kas nāk papildus no nodokļa aplikšanas lauksaimniecībai. Ļoti precīzi, izmantojot tikai Finansu ministrijas datus, šie skaitļi ir izrēķināti. Tātad ir jautājums - vai te ir kļūda tajos datos? Es pieļāvu, ka šeit arī kļūda ir, jo ir pārāk liels kāpums uzlikts pašvaldībām, un šis te ienākuma nodokļa kāpums, un tā ļoti brīvi un vaļīgi ir prognozēts arī sociālā ienākuma kāpums, bet Finansu ministrijas skaitļi rāda šo te starpību. Tātad tā ir starpība, par ko principā mazie uzņēmēji tiks aplikti papildus ar iedzīvotāju šo ienākumu nodokli, jo lielākā daļa, kaut arī mēs runājam par šo peļņas nodokli... tomēr lielākā daļa šo te maksātāju būs tanī kategorijā, jo manu priekšlikumu tomēr nenobalsoja, un viņi visi tiks aplikti. Un šī prakse nav nekas jauns arī citās valstīs, pie kam šis slieksnis - 90 procenti - ir ļoti augsts. Šeit ir šī te problēma, ka, lai dotu atlaides lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem, ir jāpanāk, lai šie uzņēmumi, kas nodarbojas ar lauksaimniecību, tiešām pamatā nodarbotos ar lauksaimniecību, bet, ja ir citas darbības, tad veiktu to citās formās, un tikai tad viņi saņems šo atlaidi. Ja ne, tad notiek šī iekšējā pārdale no citiem veidiem, kā saka, ja ir peļņa, tiek pārdalīts uz šo lauksaimniecību un maksā nodokli kopēji. Piemēram, Lietuvā tieši šādā formā pašreiz lauksaimnieki ir atbrīvoti, pie kam šis slieksnis ir ievērojami zemāks - 50 procenti, jo, lai sasniegtu 90 procentu slieksni pašražotās produkcijas... Es te lieku klāt arī lauksaimniecisko pakalpojumu sniegšanu, jo tas ir ar kooperatīvajām sabiedrībām saistīts un tā nav tikai realizācija, bet tieši 90 procentus tātad vajadzētu atbrīvot tomēr no šī te iedzīvotāju ienākumu nodokļa, jo tiešām mans rēķins, kā jau es teicu, pamatojoties uz Finansu ministrijas izejas datiem, rāda šo milzīgo summu, un es neredzu citu izskaidrojumu kā tikai to, ka šī summa tiks izņemta no tiem jaunajiem maksātājiem, kas šobrīd likumā šo nodokli nemaksā. Tāpēc es lūgtu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, deputāt Bērziņ, - pirmo variantu vai otro variantu? Tā... tātad vai... Artūrs Kodoliņš - ministrijas pārstāvis - izsaka savus argumentus.

A.Kodoliņš (Nodokļu un muitas likumdošanas departamenta direktors).

Tātad pēc būtības tiek piedāvāts svītrot 16.1 pantu piedāvātajā redakcijā un otrajā lasījumā nobalsotajā redakcijā un pielietot šo pantu citā redakcijā. Kur tad ir principiālā atšķirība starp šīm divām pieejām? Valdības piedāvātā un otrajā lasījumā nobalsotā redakcija noteica, ka no viena hektāra lauksaimnieciski izmantojamās zemes tiek dota nodokļu atlaide 10 lati. Savukārt 10 latu nodokļu atlaide ir vienlīdzīga ar 250 latiem no hektāra tīrā ienākuma - nevis no bruto ieņēmuma, bet tīrā ienākuma. Pēc idejas šī atlaide pilnīgi droši nosargā zemnieku un vēl dod nodokļu kredītu pret citu ienākumu aplikšanu. Es saprotu, kāpēc ir mēģinājums nomainīt šo redakciju. Tāpēc, ka pateikt, cik liels ienākums ir no lauksaimnieciskās darbības un cik ir no citas darbības, nav iespējams. Grāmatvedībā nereģistrē ienākumus pa ienākumu veidiem. Ir vienkārši ienākums, kurš veidojas no jūsu ieņēmumiem mīnus jūsu izdevumi, un faktiskais mēģinājums šeit ir nevis pasargāt lauciniekus no aplikšanas ar nodokli, bet taisni pretēji - pasargāt sevi no aplikšanas par citām darbībām. Un šinī gadījumā es tomēr uzskatu, ka šeit ir apzināta manipulācija ar faktiem, jo 10 latu nodoklis jeb 250 lati tīrais ienākums no hektāra nostādītu... Jūs parēķiniet uz simts hektāriem, cik ir tādā gadījumā tīrais ienākums! Tas ir pilnīgi droši, ka tuvāko 10 vai 15 gadu laikā nevar būt ienākumi, tīrie ienākumi no lauksaimnieciskās darbības. Tāpēc deputāta Bērziņa priekšlikums, manuprāt, galīgi nebūtu atbalstāms.

Kas attiecas uz Finansu ministriju, kura ir paredzējusi, tad jāteic, ka šeit tomēr tiek rēķināts pavisam kaut kas cits. Kāda ir starpība starp sociālo nodokli un ienākuma nodokli? Starpība ir tā, ka ienākuma nodoklī, pirmkārt, ir divas likmes un neapliekamais minimums, tāpēc, pieaugot ienākumam, palielinās procents - nodokļu efektīvais procents, turpretī sociālajā nodoklī viņš ir neatkarīgs no izmaksātās summas un ir pilnīgi stabils. Tas ir viens. Otrkārt, tā, ka ne visi ienākumu veidi, kas ir aplikti ar iedzīvotāju ienākumu nodokli, ir aplikti ar sociālo nodokli. Ar sociālo nodokli tiem, kas ir mazie uzņēmumi, tiek aplikts pēc principa - divas minimālās algas reiz 37 procenti, bet ienākumu nodoklī tiek ņemts pēc cita veida kritērija - tīrais ienākums. Un tāpēc šeit tomēr tādas paralēles, kā Gundars Bērziņš teica, manuprāt, nav korektas.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vārds komisijas priekšsēdētājam Ojāram Kehrim. Vai arī jūs negribat neko teikt?

O.Kehris. Nu es vienīgi varētu faktiski par procedūru, jo būtībā deputāta Gundara Bērziņa priekšlikums, kurš, kā es saku, ir izteikts divos variantos, jau paredz svītrot esošo pantu. Tāpēc es nezinu, vai balsojums pēc procedūras vispirms būtu par svītrošanu vai, teiksim, par jauno redakciju, kas praktiski... Jā, jo praktiski tas nosvītro to, kas ir bijis pieņemts līdz šim, bet visus argumentus izklāstīja Kodoliņa kungs.

Sēdes vadītājs. Tātad - vai Gundars Bērziņš piekrīt, ka mēs balsojam svītrot šo pantu?

G.Bērziņš. Es tomēr tad nepiekristu tādā veidā, jo tad, ja izsvītrosim vienu un neieliksim vietā, tad pavisam tukšs paliks. Man liekas, ka balsot... Ja šis variants ir pieņemams, tad runāt par svītrošanu... Es tomēr iebilstu, ka vispirms mēs balsojam par svītrošanu, jo tad izsvītrosim un neieliksim neko. Un otrs. Kāpēc tās shēmas par atlaidēm nav? Lai atlaidi piemērotu, šis nodoklis ir jāizrēķina, un es jau teicu, nosaucu to skaitli, cik cilvēkiem šis nodoklis būs jāizrēķina, lai piemērotu šo atlaidi. Tāpēc es esmu pret svītrojumu... Ja ir tāda procedūra, ka jāsvītro, tad es varbūt būtu gatavs noņemt...

Sēdes vadītājs. Nē, tādas procedūras nav, jo...

G.Bērziņš. Tad vispirms vajag balsot par pirmo variantu, bet otro variantu es noņemu, un, ja tas neiziet, tad par svītrošanu nebalsot.

Sēdes vadītājs. Deputāts Gundars Bērziņš tātad ierosina 16. pantā svītrot visus trīs punktus un izteikt pantu šādā redakcijā: "Uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko darbību un 90 procentus gada ienākuma gūst no pašražotās lauksaimnieciskās produkcijas un lauksaimniecisko pakalpojumu realizācijas... variants - nemaksā uzņēmuma ienākuma nodokli." Mēs balsojam par šādu priekšlikumu. Lūdzu! Vai visi ir paspējuši nobalsot? Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 24, atturas - 9. Nav pieņemts. Tātad tālāk!

O.Kehris. Es saprotu tātad, ka par svītrošanu mēs nebalsojam un tāpēc papildinām ar deputātes Počas priekšlikumu, kas ir atbalstīts šajā panta sadaļā.

Sēdes vadītājs. Vai pret deputātes Počas priekšlikumu nav iebildumu? Tas ir skaidrojums, kas ir lauksaimnieciskā darbība. Nav iebildumu. Tātad mums ir jābalso... jā, par 16.1 pantu kopumā - vai tāds paliek vai tāds nepaliek. Lūdzu, balsojam par 16.1 pantu. Visi nobalsoja? Lūdzu rezultātu! Tā, par pantu - 44, pret - 4, atturas - 4. Pants pieņemts redakcijas variantā, un ir deputātes Počas papildinājumi. Tālāk 16. ...

O.Kehris. 16.2. 1 pants. Jā, jo, godātie kolēģi, mums ir arī šāds pants, ko ir iesniedzis iekšlietu ministrs Ādamsona kungs, un komisija... Proti, šis pants paredz to, ka nodokļu atlaide būtu uzņēmumiem, kuri izmanto notiesāto darbaspēku. Pēc diskusijām komisija noraidīja šo priekšlikumu, balstoties galvenokārt uz sekojošiem argumentiem, ka ir konkurence starp uzņēmumiem, kuri ir gan iekšpus ieslodzījuma sētas, gan ārpusē, un izkropļot šo konkurenci nebūtu vēlams, dodot labākus apstākļus tiem, kas izmanto notiesāto darbu. Viens. Otrs, ka bezdarbs pašreizējā situācijā ir arī ārpus ieslodzījuma vietām, un līdz ar to, radot labākus apstākļus, mēs varam atņemt konkrētus darbus parastajā sektorā. Turklāt nevajadzētu jaukt divas lietas - tas ir, apcietinājuma vietas un uzņēmējdarbību, jo, protams, iepriekšējā sistēmā, kas bija daļa no Gulaga sistēmas, mums ir radīti 13 lieli ražošanas uzņēmumi apcietinājuma vietās... Un šī problēma kā tāda nenoliedzami ir valdībai jārisina un jāpalīdz Iekšlietu ministrijai to darīt, kur tas ir iespējams, atbrīvojoties no šīm jaudām, nevis radot nosacītas šīs brīvās ekonomiskās zonas cietuma iekšienē. Arī finansu ministrs komisijas sēdē neatbalstīja šo iekšlietu ministra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tā, atklājam debates. Pirmajam vārds Linardam Muciņam - Iekšlietu ministrijas parlamentārajam sekretāram.

L.Muciņš (Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs).

Cienījamo priekšsēdētāj, godātie deputāti! Pēc kā vadījās Iekšlietu ministrija, sagatavojot un iesniedzot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā šādu priekšlikumu - grozīt un papildināt šo likumu? Mēs paši esam vairākkārt bijuši liecinieki, ka netiek pietiekošā mērā caur valsts budžetu materiāli atbalstītas brīvības atņemšanas vietas. Finansējums soda izciešanas iestādēs gan agrākajos finansu gados, gan arī šajā gadā, kā uzskata Iekšlietu ministrija, ir nepietiekošs. Tādējādi ir jāmeklē visas iespējas, kādā veidā šos jautājumus risināt, kā šeit Kehra kungs teica, - pašu spēkiem. Jautājums ir valdībā konceptuālā līmenī izdiskutēts un Iekšlietu ministrijai tika norādīts sagatavot grozījumus likumos par nodokļiem. Tādējādi arī tika iesniegts šis grozījums likumā par juridisko personu ienākumu nodokli. Tikko jūs paši pieņēmāt likumu "Par nodokļiem un nodevām", kur 16. panta 2. punktā ir teikts, ka nodokļu maksātājiem ir tiesības izmantot likumos paredzētās nodokļu atlaides. Šobrīd mēs apskatām likuma par juridisko personu ienākumu nodokli nodaļu, šīs nodokļu atlaides. Mēs redzam veselu rindu uzņēmumu, kur tiek šis princips, par ko runāja komisijas priekšsēdētājs, apzināti pārkāpts. Tātad tiek apzināti nostādīti nelīdzvērtīgā situācijā dažādu nozaru uzņēmumi, un tā ir apzināta politika. Tātad, ja mēs vēlamies stimulēt lauksaimniecību, mēs dodam atlaidi lauksaimniecības uzņēmumiem, ja mēs vēlamies stimulēt mazos uzņēmumus, mēs dodam atlaidi mazajiem uzņēmumiem. Tātad ir jautājums: vai mēs vēlamies šodien stimulēt ražošanu sodu izpildes iestādēs?

Dažus vārdus par situāciju sodu izpildes iestādēs. Ja agrāk tie tiešām bija 13 plaukstoši uzņēmumi, kuri padomju Gulaga sistēmā darbojās ļoti efektīvi, tad šodien ieslodzītie, kuri izcieš sodu, strādā mazāk nekā 6 procenti. Šīs iestādes pēc būtības, kur nodarbojas ar ražošanu, plānveida ekonomikā ir bankrotējušas. Milzīgi parādi budžetam, nespēja organizēt preču ražošanu, nespēja konkurēt brīvajā tirgū ir pierādījusi šīs plānveida sociālistiskās diktatūras ražošanas nespēju. Atjaunot ieslodzīto nodarbināšanu cietumos mēs varam, tikai piesaistot brīvos uzņēmējus. Uzņēmējiem ir jānāk iekšā cietumos, jāveido tur savi uzņēmumi, jāveic investīcijas un tādā veidā jādod iespēja ieslodzītajiem strādāt.

Kādi ir Iekšlietu ministrijas argumenti, ka to ir iespējams izdarīt tikai tādā veidā? Kā jau es teicu, tas ir apmēram miljons parāda pagājušajā budžeta gadā ieslodzījuma vietām un šiem uzņēmumiem gan norēķinos ar budžetu, gan norēķinos ar piegādātājiem, nespēja finansēt dažādus kapitālieguldījumus no valsts budžeta un arī nespēja vadīt šādus uzņēmumus ar administratīvajiem ministrijas vadības līdzekļiem. Tātad mēs piedāvājam tikai vienu ceļu - aicināt šeit iekšā uzņēmēju. Bet vai uzņēmējs nāks iekšā šobrīd cietumā un investēs savu ražošanu, ja blakus ir brīvas krievu armijas kazarmas, ja mums ir bezdarbs un ja varam šeit sadabūt cilvēkus, kas strādā? Mēs šo uzņēmēju varam iesaistīt tikai tādā veidā, ka mēs viņam piedāvājam atlaides. Ja valsts, parlaments un jūs kā tautas priekšstāvji uzskatāt, ka šādai ražošanai cietumos ir jābūt, tad, lūdzu, atbalstiet šo labojumu, jo savādāk šīs investīcijas nevar būt.

Kādi ir bijuši vēsturiskie apstākļi iepriekšējos likumos? Latvijas laikā likumā par ieslodzītajiem, līdz 1940.gadam kas darbojās, bija speciāls ieraksts - ieslodzītie tiek atbrīvoti no visa veida nodokļiem. Toreiz gan ražošanu (tāpat kā padomju sistēmā) organizēja administrācija. Mēs balstāmies uz šī vēsturiskā principa.

Otrām kārtām mēs uzskatām tā- ja ieslodzītie strādās, viņi būs aizņemti, viņi nenodarbosies tik daudz ar pretsabiedriskām parādībām, neraks šīs ejas un neplānos savas bēgšanas. Bet es aicinu jūs padomāt arī par tām personām, kuras ir cietušas no nozieguma. Vai šodien nozieguma radītie zaudējumi var tikt atlīdzināti pilnā mērā? Nē! Ja agrāk šie ieslodzītie strādāja un kaut kādā veidā varēja atmaksāt noziedzīgi nodarīto kaitējumu, tad šodien nekādas naudas summas cietušajiem no cietumiem neienāk. Veidojot šīs darbavietas, mēs varēsim kaut daļēji cietušajiem atlīdzināt naudas summas, kuras viņi ir zaudējuši nozieguma izdarīšanas rezultātā. Tas pats jāsaka par šo noziedznieku bērniem, kuri nesaņem nekādus alimentus šajā laikā, kamēr vecāki atrodas cietumā.

Un trešām kārtām - par pašu panta uzbūvi. Es uzskatu, ka pants ir uzbūvēts korekti. Speciāli ir jānodibina šāda uzņēmējsabiedrība vai uzņēmums, speciāli ir jāreģistrē Uzņēmuma reģistrā, un katrs dalībnieks, dibinātājs vai darbinieks, tiek pārbaudīts Iekšlietu ministrijā, un kopumā šis uzņēmums var tikt nodibināts tikai ar Iekšlietu ministrijas atļauju. Tātad nekāda runa nevar būt par to, ka kaut kur strādās viens cilvēks un ieslodzītais, bet viss uzņēmums saņems nodokļu atlaidi. Šāda atlaide tiks dota tikai uzņēmumam, kas pilnībā darbosies cietumā, sniegs pietiekošas investīcijas un atbalstīs tos cilvēkus, kas dos ieslodzītajiem darbu. Un otrām kārtām mums ir jānāk pretī arī uzņēmējam, jo darbība cietumā, protams, ir daudz bīstamāka nekā citos apstākļos. Es aicinātu jūs, cienījamie deputāti, atbalstīt iekšlietu ministra Ādamsona priekšlikumu, un tādā veidā mēs varētu runāt par veselu grupu nodokļu atvieglojumu arī citos nodokļos, kas stimulētu mūs sakārtot ieslodzījuma vietas, ko mēs esam uzsākuši šeit pagājušā gada decembra beigās, pieņemot likumu par progresīvo sodu izpildes sistēmu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Tālāk vārds Antonam Seikstam - frakcija "Latvijas ceļš".

A.Seiksts (LC).

Godātie kolēģi deputāti! Man, kamēr Muciņa kungs runāja, bija diezgan dīvaini vērot, ka šis 16.2.pants neizraisīja pietiekošu uzmanību. Cilvēktiesību komisija ne vienu vien reizi, pētot un skatot jautājumus par nepilngadīgo noziedzību, par noziedzības stāvokli valstī, ir konstatējusi, ka viens no lielākajiem vai svarīgākajiem aspektiem, kādēļ noziedznieks cietumā kļūst vēl lielāks profesionālis, nekā viņš tur ienācis iekšā, ir taisni tas, ka viņš tur iekšā var tikai atrasties vai, atrodoties iekšā, tikai celt savu "kvalifikāciju". Kehra kungam ir pilnīga taisnība, ka no ekonomiskā viedokļa šeit varētu būt apšaubāmi momenti, bet, ja ņem no sociālpsiholoģiskā vai no sabiedrības šīsdienas stāvokļa, tad man ir ļoti neizprotami, kāpēc mēs atrodam argumentus, lai ieslodzītos padarītu par bezdarbniekiem kvadrātā. Es ļoti lūgtu neanalizēt šoreiz tik daudz ekonomiskos aspektus, jo, protams, padomju laikā Valmieras ieslodzījuma vietā ražotie rakstāmgaldi neiztur kvalitāti brīvajā tirgū, nerunāsim, Rietumos, bet kaut vai salīdzinot ar Rīgas mēbeļu kombināta rakstāmgaldiem. Taču šie cilvēki, īpaši jaunatne, te kaut kādu profesiju apguva.

Un pēdējais. Ja mēs prasītu šim nolūkam līdzekļus tieši no valsts budžeta, tad es saprastu, ka tas ir tik saspringts, ka tur ir ļoti grūti kaut ko meklēt, bet, ja mēs runājam tikai par atlaidēm tiem, kas iegulda šajā sfērā, tad man ir grūti saprast oponentus šajā jautājumā. Es ļoti lūdzu visus balsot par ministra Ādamsona kunga iesniegtajiem labojumiem šajā aspektā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Tālāk - Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcija - Edvīns Kide.

E.Kide (TPA).

Cienījamie deputāti! Pavērojot zāli, kad tiek apspriests šis 16.2.pants par nodarbinātību mūsu ieslodzījumu vietās un par nodokļu atlaidēm šiem uzņēmumiem ieslodzījumu vietās, šķiet, ka mums nemaz tādu ieslodzījuma vietu nav un ka mēs nezinām, kāds stāvoklis šajās ieslodzījuma vietās ir. Ļoti žēl, ka Muciņa kunga nebija Budžeta un finansu komisijā, ka man nekādi neizdevās pārliecināt ar saviem argumentiem par šī panta nepieciešamību šajā likumā. Es domāju, ka Muciņa kungs ļoti labi noargumentēja to nepieciešamību. Un man ir izbrīns par to, ko Kehra kungs šeit teica, - ka neradīsim bezdarbu ārpusē. Vai tad ir labāk šiem strādniekiem ārpusē pelnīt un maksāt ieslodzījuma vietām? Katrs mūsu ieslodzītais mēnesī mums izmaksā 40 latus, budžeta līdzekļu mums nepietiek, mums nav kur kamerās atslēgas ielikt, kameras ir bez atslēgām, sienas ir izlauztas... Mēs varētu piesaistīt privātuzņēmēju kapitālu, lai daļēji to kapitālu viņi ieguldītu pēc līguma arī kameru remontos, lai daudzmaz nokārtotu šos apstākļus.

Pareizi Muciņa kungs runāja, ka varētu būt uz viņu darba rēķina kaut kāds algu uzkrājums, ar kuru viņi varētu norēķināties par tiem nodarījumiem, ko izdarījuši ārpusē un par ko viņi sodīti. Viņiem būtu kāds algas uzkrājums, ar kuru viņi varētu cerēt iziet brīvībā, lai viņiem atkal brīvībā nevajadzētu sākt laupīt.

Tur ieslodzījuma vietās ir lielas ražotnes, kuras, ieguldot privātkapitālu, varētu uzlabot, un šie cilvēki varētu strādāt - gan uzlabot savu ieslodzījuma vietu tehnisko un higiēnisko stāvokli, gan arī uzlabot savu stāvokli, kā arī kompensētu budžeta līdzekļus, kas ir nepieciešami šīm ieslodzījuma vietām. Jūs dzirdējāt, ka parādi vien mums no budžeta jānomaksā vairāk nekā viens miljons, bet mēs liekam strādāt un maksāt, kā saka, uzņēmumiem, lai varētu kompensēt to ieslodzītajiem.

Ja es runāju par ieslodzījuma vietām jaunatnei, vai jūs varat iedomāties, cienītie deputāti, ka divus, trīs, četrus vai piecus gadus jaunietis, kas ir pašlaik notiesāts, nedrīkst strādāt, ka viņam jābūt bezdarbībā, ka viņš nevar mācīties? Viņš potenciāli tiek sagatavots par potenciālu nākamo noziedznieku, kad viņš iznāks atkal no šīs ieslodzījuma vietas. Ir Cēsu kolonija, kurā visus iepriekšējos gadus jaunatne strādāja, bet pašlaik tur darbs nav iespējams, jo tā nevar konkurēt ar to produkciju, ko valsts, ko uzņēmumi ražo ārpusē. Bez nodokļu atlaides tas nav iespējams, un tāpēc es ļoti ļoti lūgtu atbalstīt Iekšlietu ministrijas šo priekšlikumu. 16.2.pantu, kurš ne vienu reizi vien ir iesniegts jau Saeimā un kādreiz Augstākajā padomē, bet kurš nav radis dzirdīgas ausis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Tālāk Eduards Berklavs - LNNK. Lūdzu, zvaniet, lai sanāk deputāti zālē, es saprotu, ka drīz balsosim.

E.Berklavs (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Es pilnā mērā atbalstu Iekšlietu ministrijas priekšlikumus. Es atzīstu, ka Muciņa kungs ļoti pārliecinoši argumentēja tādu nepieciešamību, un es vēl varētu tikai papildināt ar to, ka okupētās Latvijas laikā cietumā bija visādas darbnīcas - jau pašā Centrālcietumā. Es, piemēram, zinu: bija grāmatsietuve, bija galdnieku darbnīcas, bija krāsotāju darbnīca. Bija arī Kalnciema akmeņlauztuves, kur nodarbināja "smagāku", garāku termiņu noziedzniekus. Bija Siguldā kūdras izstrādes purvi, kur atkal nodarbināja šos cietumniekus. Kāpēc gan... es nesaprotu arī, ka... mēs gribētu it kā iegūt budžetā naudu, to var saprast, protams, no ienākumiem, bet mēs negribam, lai ieslodzītais nopelnītu sev iztiku pašā tajā cietumā un nopelnītu arī kādu nelielu summiņu. Kad viņš, izcietis savu termiņu, izcietis savu sodu, iznāk ārā, viņam arī kaut kāda naudas summiņa jau ir pašam nopelnīta. Tā ka, lai no kāda aspekta arī neskatītos, pat arī no audzināšanas viedokļa, es nedomāju, ka mēs patiešām ceram pāraudzināt tos ieslodzītos ieslodzījuma vietās, ja ieslodzītais visas dienas un naktis sēž kamerā kopā ar citiem ieslodzītajiem un atkal tikai kaļ jaunus plānus, viens otra "kvalifikāciju" ceļ, bet viņš nav nostrādājis savu dienu, un tikai darbs var būt tas, kas dod kaut kādas cerības - ja vispār šeit cerība ir, - kaut kādas cerības, lai tas cilvēks būtu ieinteresēts strādāt, ieinteresēts laboties un nopelnīt sev arī kaut kādu naudiņu. Tā ka valsts, es domāju, arī neko nezaudēs, te jau ļoti daudzi runātāji pirms manis to teica, bet pats galvenais ir pašā principā - kāpēc mums ir jāuztur šie noziedznieki uz valsts budžeta rēķina, neliekot viņiem nopelnīt pašiem?. Tā ka es aicinu gan Nacionālās neatkarības kustības frakciju, gan arī visus pārējos deputātus atbalstīt šos Iekšlietu ministrijas priekšlikumus. Paldies.

Sēdes vadītājs. Tā, un tagad, kā es saprotu, mēs varam balsot. (Starpsauciens no zāles: "Nevaram!") Tātad... es atvainojos, es neredzēju. Juris Sinka - "Tçvzemei un brīvībai".

J.Sinka (TB).

Paldies, priekšsēža kungs! Es neesmu pieteicies un lūdzu vārdu, un tādēļ es izsaku pateicību. Man, no vienas puses, liekas atbalstāms tas, ka vispār noziedzniekam vai katrā ziņā cietumniekam, kam ir ierobežota brīvība, liek kaut ko produktīvu un varbūt sociāli noderīgu darīt un zināmā mērā atmaksāt zināmos gadījumos arī varbūt savam upurim nodarītos zaudējumus - finansiālus, piemēram. Bet, no otras puses, tas padara... nevar izslēgt, ka starp apcietinātajiem, ieslodzītajiem ir arī sava darba speciālisti, kas tieši noder tai firmai, kas viņus nodarbina. Un tāds uzņēmums iegūs dubulti: pirmkārt, viņam laikam minimāli ir jāmaksā šim nodarbinātajam, un, otrkārt, viņš saņems vēl nodokļu atlaides. Un citi uzņēmumi to varētu uzskatīt par netaisnu konkurenci. Pārējie justos sodīti par to, ka viņi nenodarbina ieslodzītos, ka viņiem ir ienākumi un ka viņiem vēl jāmaksā pilnas algas. Es domāju, ka tur jāatrod kaut kāds kompromiss, bet vienkārši tā atlaist nodokļus uzņēmumiem, kas nodarbina ieslodzītos, - tas varētu būt ļoti netaisni attiecībā pret citiem uzņēmumiem. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Tā. Vai vēl ir kāds pieteicies? Tātad debates ir pabeigtas un balsojam. Jā, vēl ir vārds komisijas priekšsēdētājam!

O.Kehris. Daudzi iepriekšējie runātāji, izņemot, manuprāt, Sinkas kungu, varbūt sajauca mērķus ar līdzekļiem. Viņu izklāstītais mērķis visnotaļ ir cēls un visnotaļ ir ļoti apsveicams un ļoti vajadzīgs. Jautājums, vai to var panākt ar šādiem līdzekļiem, ar simtprocentīgu nodokļu atlaidi, es pasvītroju - ar šeit paredzēto simtprocentīgu nodokļu atlaidi un arī ar diezgan neskaidru otrās daļas izklāstu, kur ir minēts, ka tajā skaitā... atsavinot uzņēmumu, uzņēmējsabiedrībai pārvēlot izpildinstitūcijas locekļus... Diemžēl šis ir trešais lasījums, un tāpēc pie redakcijas vairs mums... ja mēs šādu atbalstītu, uzlabot vairs mums tādu nebūtu iespējams, jo, kā es minēju, šie līdzekļi, kā nodarbināt vai kā normāli organizēt cietumu dzīvi Eiropas valstīs, par kurām mēs tik daudz runājām, ir diemžēl pavisam savādāki, nevis tādi, kādus mēs redzam no šā priekšlikuma, jo, protams, situācija mums ir absolūti citāda nekā pirms četriem pieciem gadiem, kad ieslodzīto darbs deva kādus 3 līdz 4% no nacionālā kopprodukta, bet tajā laikā iekšlietu ministram (tā laika), ziņojot par to, kāpēc ir krities ražošanas apjoms ieslodzījuma vietās, nācās teikt: jā, nu diemžēl ir krities ieslodzīto skaits, līdz ar to ir jāpieņem varbūt kādi mēri, lai risinātu šo darbinieku deficītu, problēmas šajos jautājumos. Tā ka šeit, nenoliedzami, šāda redakcija ne tuvu nav ideāla - pat ja mēs gribam atrisināt šo lietu, un tas ir valdības uzdevums - risināt jautājumu, ko darīt ar šiem nekustamajiem īpašumiem un ko darīt ar pašu ieslodzīto dzīvi. Nenoliedzami. Paldies.

Sēdes vadītājs. Tā, un tagad balsosim par 16.2. pantu iekšlietu ministra Jāņa Ādamsona piedāvātajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 10, atturas - 11. 16.2.pants ir apstiprināts un iekļauts likumprojektā. 17.pants.

O.Kehris. 17.pantā ir atbalstīts Budžeta komisijas, Kristīgo demokrātu savienības frakcijas un deputāta Krištopana priekšlikums, un deputāta Bērziņa priekšlikums daļēji ir iestrādāts deputāta Krištopana ieteiktajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai kāds grib iebilst pret šiem papildinājumiem? Iebildumu nav. Par otro.

O.Kehris. Otrajā daļā nav atbalstīts deputāta Bērziņa priekšlikums -palielināt no 90 uz 95% nodokļu samazinājumu Latvijas Kultūras fondam un Latvijas Olimpiskajai komitejai.

Sēdes vadītājs. Deputāts Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība!

G.Bērziņš (LZS).

Počas kundze saka, ka otrajā lasījumā netika balsots tāpēc, ka 95% tikai bija Stalta kunga priekšlikumā, kur nebija minēta Olimpiskā komiteja. Tātad otrajā lasījumā šis priekšlikums tādā formā nav balsots. Tātad lietas būtība. Šā priekšlikuma jēga ir vienkārši nepasliktināt kultūras stāvokli attiecībā pret to, kāds ir šodien. Šodien atlaide ir 95%, un, samazinot to uz 90%... jau tā iepriekšējais gads rāda šo ziedoto summu ievērojamu samazinājumu, un nākamajā gadā tiek prognozēts ievērojams samazinājums šīs naudas ziedojumu veidā, jo jūs redzat peļņas nodokļa dinamiku, ienākumu nodokļa dinamiku - tie samazinās, un tikai no šā nodokļa maza daļiņa var būt kā atlaides... ar atlaidēm izmantot... kā šī ziedošana. Un tāpēc tas tomēr ļoti būtiski skar šo kultūras un sporta finansēšanu, un šie 5% nerada nekādas lielas problēmas budžetā, bet ļoti lielas problēmas rada tieši kultūrai, jo uzņēmējam vienkārši vairs nebūs izdevīgi ziedot, tāpēc ka atlaide tomēr ir par mazu, un šī nauda ziedota netiks.

Vēl šajā kontekstā mani priekšlikumi ir sakarā ar akcīzes nodokli. Arī Latvijas laikā bija šī prakse, ka daļa summas... tika veidoti šie speciālie budžeti kultūras atbalstīšanai. Arī attiecībā uz akcīzes nodokli es esmu iesniedzis šo priekšlikumu - ar 1996. gadu sākt ļoti mazu atskaitījumu: 2% no alkohola akcīzes ziedot šim mērķim, - bet es tomēr aicinu atbalstīt, jo principā, ja paliks šie 90%, es gribu atgādināt... tātad es tikai aicinu, lai saglabātu pašreizējo stāvokli. Šī redakcija, 90%, ir ievērojams pasliktinājums, par ko jūs varēsit pārliecināties nākamajā gadā, kad šī ziedojumu summa saruks divkārt un trīskārt. Un tās programmas... Tomēr, manuprāt, Kultūras fonds ļoti daudz dara, un ļoti daudzas labas programmas arī šogad tiek izstrādātas, un vairs nebūs no kā šīs programmas finansēt. Tāpēc es aicinu nepasliktināt kultūras stāvokli vismaz, - lai cik slikts un lai cik trūcīgi ir šobrīd līdzekļi, - nepasliktināt vēl attiecībā pret šābrīža stāvokli.

Sēdes vadītājs. Vai komisijas pārstāvji aizstāvēs savu viedokli, vai var jautājumu likt uz balsošanu? Ojārs Kehris.

O.Kehris (LC).

Jā, šis priekšlikums, protams, ir balsojams. Komisijas slēdziens jums ir redzams, bet pēc būtības tā ir deputātu izšķiršanās. Protams, ka, palielinot šo, palielinās atšķirība starp šiem diviem un pārējiem, kuriem ir 85%, bet tas nekādā ziņā nemaina paša nodokļa uzbūvi vai ko citu. Tā ka tā ir deputātu izšķiršanās.

Sēdes vadītājs. Balsojam par deputāta Gundara Bērziņa priekšlikumu - 17.panta 2.punktā vārdus "90 procentiem" aizstāt ar "95 procentiem". Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 14, atturas - 18. Tātad deputāta Gundara Bērziņa priekšlikums nav atbalstīts un Kultūras fondam un Latvijas Olimpiskajai komitejai šo nodokli samazina tikai par 90%.

Sēdes vadītājs. Tālāk - par deputātes Počas priekšlikumu.

O.Kehris. Deputātes Počas priekšlikums būtībā ir par to, ka vajag pievienot divām minētajām organizācijām - Latvijas Kultūras fondam un Latvijas Olimpiskajai komitejai, kurai tradicionāli bija šīs atlaides vēl ar Augstākās padomes īpašiem lēmumiem, - ka tām vajag pievienot arī Latvijas Bērnu fondu.

Sēdes vadītājs. Arī šis priekšlikums nav atbalstīts. Vai deputāte Poča uztur spēkā savu priekšlikumu? Balsot, jā? (No zāles deputāte A.Poča: "Balsot!") Tātad, lūdzu, balsosim par deputātes Počas priekšlikumu - papildināt, ka arī Latvijas Bērnu fondam ir šie atvieglojumi. Lūdzu! Par Počas priekšlikumu. Mēs balsojam "par" vai "pret". Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 6, atturas - 14. Deputātes Počas priekšlikums ir pieņemts, un ar to ir papildināms 17. pants.

Tālāk. Vēl viens Počas priekšlikums - 24.lappusē. Šajā priekšlikumā ir izklāstīts, ka rezidentiem šo nodokli samazina par 10% no summām, kuras likumā paredzētajā kārtībā ziedotas Latvijā reģistrētām politiskām organizācijām un partijām. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu par atvieglojumiem.

Sēdes vadītājs. Vai deputāte Poča aizstāv savu priekšlikumu? Neaizstāv. Tātad - vai kāds... Tātad šis priekšlikums... Vai deputāti piekrīt, ka šā panta daļa paliek komisijas ierosinātajā variantā?

Tālāk. Vēl ir deputātes Počas priekšlikums trešajā daļā.

O.Kehris. Ir atbalstīts trešajā daļā deputātes Počas priekšlikums. Ceturtajā un piektajā daļā nav priekšlikumu. Es atvainojos, - pareizāk sakot, piektajā daļā. Es vēlreiz atvainojos! Tātad piektajā daļā nav priekšlikumu, toties ir priekšlikums, deputātes Počas priekšlikums, - papildināt pantu ar jaunu sesto daļu, bet, tā kā ir atsaukts viņas iepriekšējais priekšlikums, tad arī acīmredzot zustu nozīme mums balsot par to, ka partijām būtu jāsniedz publisks pārskats par saņemto ziedojumu summu izlietojumu.

Sēdes vadītājs. Deputāte Poča piekrīt, ka tā. Tātad mums ir tagad jābalso par 17.pantu kopumā.

Lūdzu balsošanas režīmu! Par 18.pantu. 17.pants ir pieņemts. Par - 56, pret - nav, atturas - 3. Par 18.pantu.

O.Kehris. 18.pantā nav saņemti deputātu priekšlikumi. 19.pantā, precīzāk sakot, pirmajā sadaļā ir atbalstīti jauni redakcionāli labojumi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

O.Kehris. Līdzīgi ir arī 19. panta 2., 3., 4. sadaļā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Tālāk!

O.Kehris. Vēl par šo pantu. Nav atbalstīts Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikums - papildināt šo pantu ar jaunu 5.apakšpunktu šādā redakcijā: "Lauksaimniecības uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības ar nepārstrādātas lauksaimnieciskās produkcijas ražošanu ienākuma nodokli maksā pēc faktiskajiem ienākumiem par iepriekšējo ceturksni līdz nākamā mēneša 25.datumam."

Es šeit labprāt paskaidrotu to, ka šī problēma, ko ierosināja Tautsaimnieku politiskā apvienība, ir risināta 20.pantā, 20. panta apakšpunktā, kur ir atbalstīts deputāta Krištopana priekšlikums ar šādām divām jaunām daļām, proti, ka uzņēmumi, kas ir izveidoti taksācijas gadā, var brīvprātīgi maksāt nodokļa avansa maksājumus un ka uzņēmumiem ar būtisku darba sezonalitāti Valsts ieņēmumu dienests nosaka, ja ir pamatots maksātāju iesniegums, citu nodokļa avansa maksājumu kārtību saskaņā ar to ienākumu sadalījumu pa avansa maksājumu periodiem. Abu šo pantu pastāvēšana likumā acīmredzot nebūtu mērķtiecīga, jo tie pārklājas viens ar otru. Komisija nosvērās uz to, ka, atbalstot deputāta Krištopana priekšlikumu... ka tas skar ne tikai lauksaimniecības uzņēmumus, bet visus uzņēmumus, ja viņiem ir pamatots maksājumu iesniegums, tādā gadījumā tiek pielietota cita šā nodokļa avansa maksājumu kārtība.

Sēdes vadītājs. Tautsaimnieku politiskā apvienība aizstāv savu priekšlikumu. Deputāts Zaščerinskis.

J.Zaščerinskis (TSP).

Cienījamie kolēģi! Lauksaimnieciskajai ražošanai ir savas īpatnības, un viena no tām ir, ka gada sākumā līdzekļi tiek ieguldīti, bet peļņa galvenokārt nāk gada beigās, kad tiek vākta raža. Gada sākumā lauksaimnieciskajai ražošanai tiek ņemti kredīti. Un, ja mēs tagad noteiksim avansa maksājumus par peļņu jeb ienākumu, kuru nezin vai viņš vēl dabūs gada beigās... Tātad ražotājam, lauksaimnieciskās produkcijas ražotājam, būs jāņem kredīts, lai nomaksātu nodokli, peļņas nodokli, kuras var nebūt gada beigās.

Otrs. Pašlaik noteikta kārtība, ka peļņas nodoklis pirmajos četros mēnešos jāmaksā par gadu pirms taksācijas gada. Tas nozīmē, ka šogad par pirmajiem četriem mēnešiem peļņas nodoklis būs jāmaksā jau gada sākumā - par to peļņu, kāda bija 1993.gadā. Varu pateikt, ka kopš 1993.gada lauksaimniecībā peļņa ir tik strauji samazinājusies, ka šajā brīdī ņemt nodokli jau gada sākumā, par 1993.gada peļņas apjomu, būtu absolūti neloģiski. Kaut vai rezerves daļas: lemeši, kalti sadārdzinājušies šajā periodā trīskārtīgi. Trīskārtīgi! Es, kolēģi, aicinu lauksaimniecības uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām noteikt, ka ienākuma nodoklis tiek maksāts par faktisko peļņu pirmajā ceturksnī līdz... iepriekšējā ceturksnī līdz nākamā ceturkšņa 25. datumam. Uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības katru ceturksni taisa bilanci, un kāpēc mēs nevaram noteikt, ka atbilstoši šai bilancei peļņas nodokli maksā par faktisko peļņu, kāda tā ir? Tā ka Krištopana kunga priekšlikums, manuprāt, 12.pantā, kas zināmā mērā skar arī šo jautājumu, manuprāt, ir ļoti nenoteikts, un tas skan tā: Valsts ieņēmumu dienests nosaka, ka, ja ir pamatots maksātāja iesniegums... tātad mēs taisām papildu birokrātiju, mēs maksājam pēc bilances par faktisko peļņu, bet jāgriežas Ieņēmumu dienestā, jāmēģina pierādīt, ka tas ir pamatots iesniegums. Viens birokrāts domās, ka ir pamatots, otrs domās, ka nav pamatots, un sāksies visādi spriedelējumi. Un otrs. Ja ir iespēja noteikt par faktisko peļņu - un tāda šinī gadījumā ir - , manuprāt, tas arī būtu jāatbalsta. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai ir vēl runātāji? Man ir tāds ierosinājums - pašreiz vārdu dot Saeimas priekšsēdētājam. Mēs nevaram pabeigt šo daļu, tur, kā es skatos, būs vēl daudz runātāju, un mēs nepaspēsim... Ir iesniegums par sēdes pagarinājumu, un mēs turpināsim šā likumprojekta apspriešanu un, ceru, pabeigsim līdz galam pēc pagarinājuma, bet pašreiz vārds paziņojumam... Nobalsosim vispirms par to, vai jūs piekrītat šim pagarinājumam! Saeimas frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti lūdz pagarināt 1995.gada 2.februāra sēdi, līdz tiks izskatīts darba kārtības jautājums par uzņēmumu ienākuma nodokli. Bez pārtraukuma.

Vēl vārds Kehra kungam.

O.Kehris. Godātie kolēģi! Man būtu tiešām lūgums, arī komisijas vārdā, - atbalstīt šo priekšlikumu. Mums nav palicis daudz pantu. Un tas būtu saistīts arī ar šā likuma spēkā stāšanās laiku. Paldies. (Starpsauciens no zāles: "Balsošana ir vai nav?")

Sēdes vadītājs. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 29, atturas - 12. Tātad vispirms vārds Saeimas priekšsēdētājam Anatolijam Gorbunovam, pēc tam - reģistrācija.

A.Gorbunovs (5.Saeimas priekšsēdētājs).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Esmu atgriezies kopā ar kolēģi deputātu Aleksandru Kiršteinu no Eiropas padomes Parlamentārās asamblejas. Un jūs jau zināt, ka Eiropas Parlamentārā asambleja vienbalsīgi nobalsoja par Latvijas uzņemšanu Eiropas padomē. Es domāju, ka tas ir ļoti nozīmīgs gan mirklis, gan arī solis Latvijas tālākajā attīstībā. Un šajā brīdī es, godātie kolēģi, domāju, ka tas arī ir zināms posms mūsu, Latvijas Republikas 5.Saeimas deputātu, darbā. Un es jūs gribēju apsveikt, jo es ļoti labi saprotu, ka Eiropas Parlamentārajā asamblejā ļoti daudzi deputāti bija pieteikušies runāt, un viņi runāja faktiski par mūsu darbu, par 5.Saeimas deputātu darbu, par to, kā mēs esam veidojuši mūsu likumdošanu, cik tā atbilst tai izpratnei par demokrātiju un demokrātisku valsti, kāda ir šodien Eiropā. Un šis vienbalsīgais atbalsts zināmā mērā ir arī mūsu darba vērtējums. Un, neskatoties uz to, ka varbūt dažādām frakcijām ir dažādi vērtējumi par pieņemtajiem likumiem, es domāju, ka mēs visi varam būt gandarīti par to, ka šajā Eiropas padomes Parlamentārajā asamblejā vispirms ļoti augstu vērtē mūsu valsts pamatlikumu, tas ir, Satversmi, mūsu konstitūciju, kura, neskatoties uz to, ka ir pieņemta 1922.gadā, pilnīgi atbilst šodienas modernas demokrātiskas valsts izpratnei, kurā ir sabalansētas un atsevišķi nodalītas visas varas - likumdevēji, izpildvara un tiesu vara. Protams, nākamais solis, kas no mums prasīs ļoti daudz darba, būs saistīts ar to, ka mums būs jāpieņem gan labojumi, gan dažādi papildinājumi, kuri izrietēs no tām konvencijām, kurām mēs pievienosimies kā Eiropas padomes locekļi. Un, protams, viss tālākais būs atkarīgs no tā, kā turpmāk vēlēs šo mūsu valsts parlamentu jeb nākamo Saeimu. Šis vērtējums būs ļoti atkarīgs no tā, kā mēs īstenosim šos likumus, kurus mēs paši esam pieņēmuši, un šos likumus, kuri mūsu valsti raksturo kā demokrātisku valsti. Tas, protams, prasīs vēl ļoti daudz - gan no mums kā parlamenta, gan arī no mūsu valdības vai valdībām, kuras nāks pēc tam. Bet šinī brīdī, atgriezies no Eiropas Parlamentārās asamblejas, es uzskatīju par savu pienākumu tiešām sveikt jūs ar šo Latvijai un varbūt arī mūsu Saeimas darbam tik izšķirīgo brīdi. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Sēdi pasludinu par slēgtu. Reģistrācija. Un pēc tam vārds Saeimas sekretāra biedram Zigurdam Tomiņam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai. Nākamā Saeimas sēde 9.februārī pulksten 9.00.

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies:

Andris Ameriks,

Eduards Berklavs (ir zālē),

Aivars Berķis (ir zālē),

Vilnis Edvīns Bresis,

Māris Budovskis,

Olga Dreģe (ir zālē),

Aivars Endziņš,

Māris Grīnblats,

Kārlis Jurkovskis,

Imants Kalniņš,

Andrejs Krastiņš (ir zālē),

Andrejs Panteļējevs,

Oļģerts Pavlovskis,

Valdis Pavlovskis,

Aleksandrs Pētersons,

Jānis Ritenis,

Indra Sāmīte.

Paldies par uzmanību.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datorspeciālistes: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

SATURA RĀDĪTĀJS

1995.gada 2.februāra ziemas sesijas sēde

Likumprojekts "Par tabakas izstrādājumu ražošanas,

realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu"

(1.lasījums) (Turpinājums)

Debates - dep. M.Ā.Kalniņš - 1.lpp.

- veselības aizsardzības valsts ministrs P.Apinis - 3.lpp.

Par darba kārtību - 6.lpp.

Par procedūru - dep. A.Seile - 7.lpp.

Par likumprojektu "Grozījums likumā "Par l925.gada

1.aprīļa likuma "Ministru kabineta iekārta" atjaunošanu" - 8.lpp.

Par likumprojektu "Par Latvijas Republikas pievienoša-

nos 1985.gada 1.septembra Eiropas satelīttelekomuni-

kāciju organizācijas (EUTELSAT) konvencijai" - 8.lpp.

Par likumprojektu "Grozījums likumā "Par zemes

reformu Latvijas Republikas pilsētās"" (Noraidīts)

Debates - dep. A.Seile - 9.lpp.

- dep. V.P.Karnups - 11.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 11.lpp.

Par likumprojektu "Par grozījumiem likumā "Par

kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām"" - 12.lpp.

Par likumprojektu "Par grozījumiem operatīvās

darbības likumā" - 12.lpp.

Par likumprojektu "Par 1971.gada 2.februāra

Ramsāres konvenciju par starptautiskas nozīmes

mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīvesvidi" - 12.lpp.

Par likumprojektu "Politisko organizāciju (partiju)

finansēšanas likums"

Priekšlikums - dep. J.Lagzdiņš - 13.lpp.

Lēmuma projekts sakarā ar tiesājamā deputāta

A.Rubika atklāto vēstuli Saeimas priekšsēdētājam

(Nav pieņemts)

Debates - dep. A.Krastiņš - 14.lpp.

- dep. F.Stroganovs - 15.lpp.

- dep. L.Stašs - 16.lpp.

- dep. A.Krastiņš - 17.lpp.

- dep. O.Kostanda - 19.lpp.

- dep. A.Līgotnis - 23.lpp.

- dep. P.Tabūns - 24.lpp.

- dep. J.Ā.Tupesis - 25.lpp.

- dep. L.Laviņa - 26.lpp.

Saeimas priekšsēdētāja biedra A.Krastiņa atbilde uz

Saeimas deputātu A.Stankēvičas, I.Gravas, I.Bukovska,

A.Seiksta un I.Birznieces jautājumu - 28.lpp.

Latvijas Zemnieku savienības frakcijas steidzams

pieprasījums Ministru prezidentam M.Gailim

(Steidzamība nav pieņemta)

Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs Z.Tomiņš - 29.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs Z.Tomiņš - 29.lpp.

Pieprasījumu komisijas atzinums uz deputātu G.Resnā,

Z.Tomiņa, L.Laviņas, N.Krasohina, O.Brūvera,

M.Budovska, A.Seiles, U.Lakševica, A.Lamberga un

A.Čepāņa pieprasījumu Ministru prezidentam M.Gailim

un finansu ministram A.Piebalgam par Finansu ministri-

jas un Valsts ieņēmumu dienesta paziņojumu par

peļņas nodokļa avansa maksājumu noteikšanas kārtību

Ziņo - dep. G.Bērziņš - 31.lpp.

Lēmuma projekts "Par Kārļa Jurkovska deputāta

mandāta apstiprināšanu" (J.Janeka vietā) - 32.lpp.

Lēmuma projekts "Par Modra Spuģa deputāta

mandāta apstiprināšanu" (Ģ.V.Kristovska vietā) - 33.lpp.

Lēmuma projekts "Par deputāta I.Kalniņa atsaukšanu

no Pilsonības likuma izpildes komisijas" - 34.lpp.

Lēmuma projekts "Par deputāta D.Stalta ievēlēšanu

Pilsonības likuma izpildes komisijā" - 34.lpp.

Lēmuma projekts "Par deputāta L.Kamaldiņa

atsaukšanu no Vides un sabiedrisko lietu komisijas" - 35.lpp.

Lēmuma projekts "Par deputāta L.Kamaldiņa

ievēlēšanu Aizsardzības un iekšlietu komisijā" - 35.lpp.

Lēmuma projekts "Par deputāta M.Andersona

ievēlēšanu Vides un sabiedrisko lietu komisijā" - 35.lpp.

Lēmuma projekts "Par E.Knēgeres apstiprināšanu

par Vidzemes apgabaltiesas tiesnesi un iecelšanu

par Vidzemes apgabaltiesas priekšsēdētāju"

Ziņo - dep. J.Bordāns - 35.lpp.

Lēmuma projekts "Par K.Valdemiera apstiprināšanu

par Latgales apgabaltiesas tiesnesi un iecelšanu par

Latgales apgabaltiesas priekšsēdētāju"

Ziņo - dep. J.Bordāns - 36.lpp.

Likumprojekts "Par meža ciršanas tāmi

1995.-1999.gadam" (2.lasījums)

Ziņo - dep. A.Seile - 36.lpp.

Likumprojekts "Par Eiropas padomes statūtiem"

(1.lasījums) (Steidzams)

Ziņo - dep. I.Grava-Kreituse - 37.lpp.

Priekšlikums - dep. A.Žīgurs - 37.lpp.

Likumprojekts "Par Eiropas padomes statūtiem"

(2.lasījums)

Ziņo - dep. I.Grava-Kreituse - 39.lpp.

Priekšlikums - dep. M.Virsis - 39.lpp.

Likumprojekts "Par nodokļiem un nodevām"

(3.lasījums)

Ziņo - dep. A.Poča - 39.lpp.

Debates - dep. R.Jonītis - 44.lpp.

- dep. E.Kide - 44.lpp.

- 56.lpp.

- Nodokļu un muitas likumdošanas departamenta

direktors A.Kodoliņš - 56.lpp.

- 61.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 61.lpp.

- dep. J.Bunkšs - 63.lpp.

- Nodokļu un muitas likumdošanas departamenta

direktors A.Kodoliņš - 64.lpp.

- dep. Z.Tomiņš - 65.lpp.

- Nodokļu un muitas likumdošanas departamenta

direktors A.Kodoliņš - 66.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 67.lpp.

- dep. E.Kide - 68.lpp.

Paziņojumi - dep. A.Krastiņš - 69.lpp.

- dep. A.Poča - 69.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs Z.Tomiņš - 70.lpp.

Debašu turpinājums - dep. E.Kide - 76.lpp.

- Nodokļu un muitas likumdošanas departamenta

direktors A.Kodoliņš - 76.lpp.

- dep. A.Piebalgs - 84.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 85.lpp.

- dep. E.Kide - 86.lpp.

Likumprojekts "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"

(3.lasījums)

Ziņo - dep. O.Kehris - 91.lpp.

Debates - dep. G.Bērziņš - 94.lpp.

- Nodokļu un muitas likumdošanas departamenta

direktors A.Kodoliņš - 97.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 99.lpp.

Paziņojums par Maskavas foruma "Fašisms

totalitarās un pēctotalitārās sabiedrības" aicinājumu

Nolasa - dep. J.Sinka - 108.lpp.

Debašu turpinājums (likumprojekts "Par uzņēmumu

ienākuma nodokli") - dep. G.Bērziņš - 109.lpp.

- Nodokļu un muitas likumdošanas departamenta

direktors A.Kodoliņš -110.lpp.

Priekšlikums - dep. J.Sinka - 114.lpp.

Debates - dep. G.Bērziņš (16.1 pants) - 120.lpp.

- Nodokļu un muitas likumdošanas departamenta

direktors A.Kodoliņš - 122.lpp.

Par procedūru - dep. O.Kehris - 123.lpp.

Debates - dep. G.Bērziņš - 123.lpp.

- Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs

L.Muciņš - 125.lpp.

- dep. A.Seiksts - 128.lpp.

- dep. E.Kide - 129.lpp.

- dep. E.Berklavs - 130.lpp.

- dep. J.Sinka - 131.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 133.lpp.

- dep. J.Zaščerinskis - 137.lpp.

Saeimas priekšsēdētāja A.Gorbunova ziņojums par

Latvijas uzņemšanu Eiropas padomē - 139.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa Saeimas sekretāra biedrs Z.Tomiņš - 140.lpp.

Ceturtdien, 22.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 22.februāra ārkārtas sēde
10:30  Saeimas 2024.gada 22.februāra kārtējā sēde
12:00  Saeimas Prezidija sēde
17:00  2024.gada 22.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem