Latvijas Republikas 6.Saeimas sēde

1995.gada 23.novembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Paziņoju Latvijas Republikas 6.Saeimas 23.novembra sēdi par atklātu. Pirms sākam izskatīt Prezidija izsludināto dienas kārtību, es gribētu jūs iepazīstināt ar sekojošu dokumentu. ¿Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājai. Jūsu ekselence! Šā gada 7.novembrī Latvijas Republikas Valsts prezidents ar rīkojumu nr.4 uzaicināja mani sastādīt Ministru kabinetu. Atbilstoši likuma ¿Par Ministru kabineta iekārtu¿ 4.panta prasībām paziņoju tā sastāvu un aicinu jūs celt to priekšā Saeimai tuvākajā sēdē. Ievērojot šī jautājuma svarīgumu valstī, lūdzu jūsu ekselenci aicināt Saeimas Prezidiju iekļaut jautājumu par uzticības izteikšanu manis sastādītajam Ministru kabinetam šā gada 23.novembra sēdes darba kārtībā kā pirmo pēc Prezidija ziņojumiem. Ar cieņu Māris Grīnblats. Rīgā, 1995.gada 21.novembrī.¿ Latvijas Saeimā dokuments saņemts 22.novembrī pulksten 15.00. Ienākošais numurs - 197. Vakar pēc tam, kad Grīnblata kungs bija iesniedzis dokumentus un iepazinies ar izsludināto dienas kārtību, mēs mutiski vienojāmies, ka viņš neceļ iebildumus par to, ka mēs tomēr izskatām visu dienas kārtību, tātad arī vienu deputātu jautājumu, un tad Grīnblata kungam dodam vārdu. Tā kā Grīnblata kungs nav man rakstiski to apliecinājis un mutiska vienošanās ir mutiska vienošanās, es lūgtu jūs apstiprināt, ka jums nav iebildumu pret to, ka mēs izskatām visu dienas kārtību, kas ir izsludināta, un tad jūsu iesniegto deklarāciju.

M.Grīnblats (frakcija ¿Tēvzemei un Brīvībai¿).

Godātie Saeimas deputāti! Jā, tātad pilnīgi pareizi, kā teica Saeimas priekšsēdētājas kundze, es izvēlos kārtas numuru 14 aiz 13. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Tātad, ja nav citu priekšlikumu, tad sākam izskatīt šodienas darba kārtību.

Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem.

Saeima ir saņēmusi likumprojektu ¿Par Latvijas Republikas pievienošanos 1985.gada 15.oktobra Eiropas vietējo pašvaldību hartai¿. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Ārlietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu, ja iebildumu nav, tātad nododam Ārlietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Nākamais. Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu ¿Par Latvijas Republikas valdības un Ukrainas valdības līgumu par gaisa satiksmi¿. Saeimas Prezidijs ierosina iesniegto likumprojektu nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Nododam abām komisijām.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu ¿Par Latvijas Republikas un Spānijas Karalistes līgumu par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību¿. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Nododam abām komisijām.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu ¿Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā¿. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Nododam komisijai.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu ¿Par prekursoriem¿. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Sociālo un darba lietu komisijai un Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Nododam.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu ¿Par narkotisko un psihotropo vielu likumīgās aprites kārtību¿. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Sociālo un darba lietu komisijai un Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Nododam komisijām.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu ¿Grozījumi likumā ¿Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju¿¿. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lamberga, Seiles, Kalviņa, Emša un Krastiņa iesniegto likumprojektu nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav, nododam komisijai.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu ¿Grozījumi likumā ¿Par pievienotās vērtības nodokli¿¿. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Vītola, Putniņa, Rugātes, Druvas un Prēdeles iesniegto likumprojektu nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Nododam komisijām.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu ¿Lauksaimniecības likums¿. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Putniņa, Rugātes, Vītola, Druvas un Prēdeles iesniegto likumprojektu nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Nododam komisijai.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu ¿Grozījumi likumā ¿Par valsts budžetu 1995.gadam¿¿. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Seiles, Pētersona, Lamberga, Tabūna un Gaiļa iesniegto likumprojektu nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Nododam komisijai.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu ¿Par mītiņiem, ielu gājieniem, demonstrācijām un piketiem¿. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dobeļa, Kalviņa, Kiršteina, Krastiņa, Tabūna iesniegto likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu, Modris Lujāns - ¿Tēvzemei un Brīvībai¿ frakcijas deputāts. (Smiekli zālē.) Oi, atvainojos, piedodiet... ļoti atvainojos - deputātu bloka ¿Sociālistiskā partija - Līdztiesība¿ deputāts.

M.Lujāns (deputātu bloks ¿Sociālistiskā partija - Līdztiesība¿).

Cienījamie kolēģi, man būtu tomēr lūgums šo likumprojektu likt uz balsojumu, jo, pirmkārt, viņš ir nepilnīgs un, otrkārt, viņš aizskar reālās iedzīvotāju tiesības izteikt savu viedokli. Līdz ar to es tomēr vēlētos, lai Saeima nobalsotu par šo likumprojektu, un tad jau redzēsim tālāk pēc balsojuma rezultātiem. Paldies.

Sēdes vadītāja. Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es tomēr aicinu atbalstīt šāda te likumprojekta iekļaušanu izskatīšanā, jo man liekas, ka pietiktu mums balstīties uz Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas likumu, no kura es varētu nolasīt pirmo teikumu: Latvijas PSR Konstitūcija atbilstoši tautas interesēm un sociālistiskās iekārtas nostiprināšanas un attīstīšanas nolūkā garantē to un to... Tā ka te ir vienkārši piedāvājums atteikties beidzot no tiem, kas ir palikuši vēl no padomju laikiem, no tiem likumiem, un nodot izskatīšanai komisijām - nekas briesmīgs te nav. Par to, kāds būs galīgais teksts, spriedīs komisijas, un mēs spriedīsim attiecīgajā sēdē, tā ka es ierosinu vienkārši izskatīt šādu te likumprojektu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vēl kāds vēlas izteikties? Nav. Lūdzu zvanu! Tātad es saprotu, Lujāna kungs, ka jūsu priekšlikums ir balsot pret viņa nodošanu vispār izskatīšanai, nevis pret konkrētām komisijām. Lūdzu, tātad balsojam par Modra Lujāna priekšlikumu - neizskatīt un nenodot komisijām likumprojektu ¿Par mītiņiem, ielu gājieniem, demonstrācijām un piketiem¿. Es atvainojos, lūdzu nost balsošanas režīmu! Atvainojos, paldies par procedūras labojumu! Mēs balsojam par Saeimas Prezidija atzinumu - nodot komisijām. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 40, atturas - 9. Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu!Tātad balsojam par Saeimas Prezidija atzinumu - likumprojektu par mītiņiem... es atvainojos, nevajag vēl balsošanas režīmu... Tātad balsojam par Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojekta ¿Par mītiņiem, ielu gājieniem, demonstrācijām un piketiem¿ nodošanu Juridiskajai komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 40, atturas - 9. Saeimas Prezidija atzinums ir pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu ¿Par Latvijas Republikas valdības un Ukrainas valdības līgumu par draudzību un sadarbību¿. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav? Nav. Nododam komisijai.

Paldies. Līdz ar to darba kārtības pirmā daļa ir izskatīta. Lūdzu! Vārds Saeimas sekretāra biedrei Janīnai Kušnerei.

J.Kušnere (6. Saeimas sekretāra biedre).

Ir iesniegti divi jautājumi. Cienījamie deputāti, es nolasīšu tos, un pievērsiet, lūdzu, uzmanību dokumentam nr. 21.

¿Latvijas Republikas finansu ministrei Indrai Sāmītei. 6. Saeimas deputātu jautājums.

Jelgavas pilsētas dome vairākkārt dažādās valsts institūcijās iesniegusi priekšlikumus (skatīt pielikumu) ar lūgumu sekmēt Iekšlietu un Labklājības ministriju iestāžu parādu dzēšanu vai arī izdarīt budžeta iestāžu, Jelgavas ¿Siltumtīkli¿ un valsts akciju sabiedrības ¿Latvijas gāze¿ parādu savstarpējo ieskaiti, tomēr nav panākusi problēmas risinājumu.

Tādēļ lūdzam Finansu ministriju atbildēt uz sekojošiem jautājumiem:

1. Kādēļ nav pieņemams Jelgavas pilsētas domes piedāvātais parādu savstarpējās ieskaites variants?

2. Vai tiek piedāvāti citi savstarpējo parādu problēmas risinājumi?

Iesniedz 6. Saeimas deputāti: Aleksandrs Kiršteins, Pēteris Tabūns, Aristids Lambergs, Jānis Kalviņš, Juris Dobelis.¿

Dokuments nr. 33. Jautājums Latvijas Republikas ārlietu ministram Valdim Birkavam.

¿Latvijas un Lietuvas attiecību nopietna pasliktināšanās, kuras cēlonis - Latvijas noslēgtais naftas ieguves izpētes līgums ar ASV firmu AMOCO un zviedru firmu OPAB, ir acīm redzams, masu informācijas līdzekļu plaši atspoguļots fakts.

Šajā sakarā lūdzam atbildēt Latvijas Republikas ārlietu ministru Valdi Birkavu:

- Kādas savstarpējās saistības uzņēmušās Latvija un ASV firma AMOCO un zviedru firma OPAB? Atbildot lūdzam iepazīstināt ar līguma tekstu visā pilnībā.

- Kādēļ šī līguma noslēgšana ir par iemeslu Latvijas un Lietuvas attiecību saasinājumam un likusi Lietuvai atteikties no abu valstu iepriekšējās vienošanās jautājumā par jūras robežas un pierobežas ekonomiskās telpas noteikšanu ar Latviju? Lūdzam detalizētu, analītisku atbildi.

- Kādi konkrēti soļi sperti, lai domstarpības atrisinātu, un kādi ir līdz šim veikto pasākumu faktiskie rezultāti, kāds šajā sakarā ir Ārlietu ministrijas turpmākās rīcības plāns un situācijas prognoze?

Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāti: Ivars Ķezbers, Aivars Kreituss, Juris Kaksītis, Juris Celmiņš, Valdis Krisbergs.¿

Jautājumus nododam adresātiem.

Sēdes vadītāja. Tā... Līdz ar to izsludinātā darba kārtība ir izskatīta, un mēs pārejam pie nākamā jautājuma - ziņojuma par Ministru kabineta sastāvu un tā deklarāciju. Vārds Mārim Grīnblatam - frakcijas ¿Tēvzemei un Brīvībai¿ deputātam!

M.Grīnblats (frakcija ¿Tēvzemei un Brīvībai¿).

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie Saeimas deputāti! Godātie viesi!

Šodien, pirms atbildīga balsojuma par uzticības izteikšanu valdībai, brīžiem sajūtos kā vecajos padomju laikos pirms studiju eksāmeniem: vienmēr liekas - ja būtu bijusi vēl viena diena, tad darbs pie valdības deklarācijas un valdības sastāva būtu veikts vēl labāk nekā līdz šim. Tomēr es domāju, ka šie liekie uztraukumi ir pilnīgi nevietā, jo nevienu lietu ideāli pabeigt nevar un katrā gadījumā katrs saņem pēc nopelniem - ja ne tūlīt, tad vēlāk, izejot no laika, apstākļiem. Veidojot šo valdību, bieži vien esmu dzirdējis daudz vērtīgu padomu, ne visus no tiem bija iespējams ņemt vērā, jo tie bija dažādi, bieži vien arī pretrunīgi. Reizēm cilvēki, ļoti labu vēlot un būdami patiesi norūpējušies par situāciju Latvijā, saka apmēram tā: kāpēc tad visi politiķi nevarētu sanākt kopā un godīgi un prātīgi izlemt, nevis tikai strīdēties, kašķēties un plēsties par amatiem, par krēsliem? Šādus jautājumus esmu dzirdējis bieži - gan agrāk, gan arī šīs valdības sastādīšanas periodā. Ja lietas būtu atrisināmas tik vienkārši, tad droši vien daudzo politisko, saimniecisko, finansu un citu problēmu Latvijā nebūtu. Jo nav īpaša iemesla domāt, ka cilvēki, kas pārvaldījuši Latviju iepriekšējos gados, kaut kādā ziņā - gudrības ziņā - īpaši atšķirtos no tiem, kas nāktu pēc tam. Kā es vienmēr saku, mierinot vēlētājus: visi cilvēki ir apmēram vienādi gudri, gan vēlētāji, gan tie, kurus viņi ievēlē. Protams, ir zināmas nianses un zināmas atšķirības, kā mēdz teikt, bet tās nekad nemēdz būt tik būtiskas, lai kostu sev pirkstos un sacītu, kā būtu, ja Saeimā būtu simts pavisam citu cilvēku, un kā būtu tad un kā būtu citos gadījumos. Attiecībā uz matērijas lietām lietas izlemt ir pavisam vienkārši, un droši vien zālē sēdošie daudzie mediķi no dažādām partijām vienādi traktē tos vai citus medicīnas jautājumus, tomēr lietas, kas skar cilvēkus, ir stipri sarežgītākas, tajā skaitā lietas, kas skar cilvēku intereses. Cilvēku intereses - ekonomiskās, politiskās, finansiālās un citas - bieži vien ir ļoti pretrunīgas. Ir savas intereses ārstam, un ir savas intereses slimniekam, ir savas intereses zemniekam, un ir savas intereses zemes iemērītājam, ir savas intereses deputātam un pavisam... mazliet citas intereses ir viņa vēlētājam. Turklāt šīs intereses reizēm konfliktē, reizēm mazāk, reizēm vairāk, un politiķu pienākums ir nevis apgalvot to, ka viņi labāk par zemniekiem apstrādās zemi, labāk par dakteriem ārstēs vai labāk par skolotājiem mācīs ģeogrāfiju vai latviešu valodu, politiķu pienākums ir vairāk vai mazāk veiksmīgi, atbilstoši laika iespējām saskaņot dažādu grupu intereses, jo šīs intereses nepastāv viena pēc otras, bet pastāv vienlaicīgi. Tāpēc arī mēs esam šeit nākuši, lai stādītu priekšā savu programmu, savu valdības sastāvu, kādu mēs to esam veidojuši.

Ir pagājis mazliet vairāk par 5 gadiem, kopš Latvijas Republika ir sākusi atjaunot savu valstisko neatkarību, iet savu neatkarības un brīvības ceļu. Visā šajā laikā mēs esam uzdevuši sev jautājumu, vai Latvija top atbilstoši tai augstajai idejai, kas ir mūsu prātos, vai Latvijas valsts veidojas par drošu mājvietu mūsu tautai, vai tā ir mājvieta, kurā spēsim audzināt izglītotus un krietnus ļaudis. Un vienmēr ir nācies atzīt, ka nē, mūsu doma un griba vienmēr ir bijusi augstāka par mūsu pašu, arī mūsu valdību spējām un iespējām. Tā tas ir bijis. Tomēr tas nemazina ieceru un ideju nozīmi.

Šoreiz ideja, ko mēs ceļam priekšā šodien - valdības deklarācijas veidā -, ir daudzu politisko spēku kopīgi radīta iecere, un, pirms pāriet pie valdības darbības, iecerētās valdības darbības, atsevišķu virzienu raksturojuma, gribu izteikt gandarījumu par to, ka tomēr ir sācies vienošanās un kopīgas sadarbības process, kura mērķis - neatkarīgi no atsevišķu partiju nedaudz atšķirīgajām interesēm - ir un paliek Latvijas valsts, latviešu tauta, Latvijas pilsoņi. Jebkuras valdības mērķis ir nodrošināt cilvēku cienīgu dzīvi savas valsts pilsoņiem un pašas valsts pastāvēšanu. Šajos pārejas laikos, veidojot neatkarīgās Latvijas Republikas politiku un ekonomiku, ir novārtā palikušas daudzas sociālās dzīves problēmas - vientuļo pensionāru, invalīdu, daudzbērnu ģimeņu, izglītības darbinieku stāvoklis ir tāds, kas neļauj apmierināti justies nevienam politiķim. Daudzās zemēs, kas līdzīgi Latvijai iet grūto pārmaiņu ceļu, sociālie jautājumi, cilvēku nenodrošinātība ir bijusi pamats straujiem politiskiem pavērsieniem, noskaņojumam, ka vispār pārmaiņas kā tādas nav vajadzīgas. Politiskās stabilitātes galvenais nosacījums ir cilvēku dzīves līmeņa kaut vai lēna, tomēr augšana, vecās paaudzes nodrošināšana ar normālām pensijām, jaunās paaudzes izglītības iespējas, darba iespējas visiem, kas vēlas un spēj strādāt.

Valdība, iecerētā valdība, uzskata, ka sociālajai un izglītības politikai ir jākļūst par galveno politikas un valsts budžeta sadales jautājumu.

Sociālajā likumdošanā ir labas iestrādes, tās ir jāturpina, veidojot visu sociālās apdrošināšanas likumu kopumu. Taču nedrīkst aizmirst, ka apdrošināšanas likumi pamatā sāks darboties tikai nākotnē, tāpēc jānodrošina regulāra pensiju indeksācija atkarībā no inflācijas līmeņa, jāturpina pensiju indeksācija atkarībā no katra veikuma darba gaitu laikā.

Taču sociāli apdraudēta ir ne tikai vecākā paaudze, valstī ir katastrofāla demogrāfiskā situācija - pēdējo piecu gadu laikā būtībā nekas nav darīts jauno ģimeņu atbalstīšanai, dzimstības veicināšanai. Šis darbs jāuzsāk nekavējoties, ar valdības atbalstu izveidojot sabiedrisku fondu Latvijas jauno un daudzbērnu ģimeņu kreditēšanai un atbalstam.

Ģimeņu aizsardzību var veikt, nosakot nodokļu atvieglojumus, pārstrukturējot vispārējos un mērķu pabalstus ģimenēm. Tikai tā mēs varēsim nodrošināties pret to, lai pēc 15-20 gadiem nākamajām Latvijas valdībām nevajadzētu domāt par darbaspēka ievešanu Latvijā.

Pārmaiņu laiks ir atnesis merkantilismu un šaura pragmatisma garu, tagad valdībai kopā ar sabiedrību ir jārūpējas par to, lai arī izglītība un garīgās vērtības ieņemtu pienācīgu vietu. Latvija pakāpeniski ieiet Eiropas valstu apritē, bet tas nes līdzi arī spēcīgu konkurenci. Mums ir jāspēj šo konkurenci izturēt, mums jākļūst par izglītotu Eiropas nāciju. Tas nozīmē ne tikai noteiktu budžeta daļu izglītībai, tas nozīmē arī nopietnu darbu pie valodas politikas izglītības jomā, pakāpeniski pārejot uz valsts apmaksāto izglītību valsts valodā. Cieņa pret izglītību, skolu un augstskolu nekad neradīsies, ja skolotājs un pasniedzējs piederēs pašiem mazturīgākajiem iedzīvotāju slāņiem. Izglītības darbinieku algām pakāpeniski jākļūst tādām pašām kā civildienesta ierēdņu algām. Protams, ir nepieciešama atalgojuma diferenciācija atkarībā no kvalifikācijas, kas ir regulāri pārbaudāma, veicot atestāciju un konkursus.

Aizkavējusies un novilcināta ir studentu kreditēšanas ieviešana, to ir jāpaspēj uzsākt ar nākamo mācību gadu.

Īsta augstākā izglītība nav iespējama bez studentu iesaistīšanas zinātniskajā darbā, bet zinātnes un augstskolu integrācija ir apstājusies idejas apspriešanas līmenī. Tas ir jāizdara, lai racionālāk tiktu izmantots zinātnei un izglītībai paredzētais budžets un pieaugtu augstākās izglītības kvalitāte.

Mēs apzināmies, ka pilsoņu līdzatbildības politika, veidojot sociālās apdrošināšanas uzkrājumus, nav iedibināma vienā dienā un pat vienas valdības darbības laikā. Mēs apzināmies smago valsts budžeta situāciju un to, ka vajadzības ir lielākas nekā iespējas. Tieši tāpēc vēl neatlaidīgāk ir jāveido apdrošināšanas sistēmas pamati tajās sfērās, kur tas ir iespējams. Viena no tādām jomām ir veselības aizsardzība. Par obligāto veselības apdrošināšanu ir runāts visus šos gadus, tas ir jāveic valsts līmenī, izmantojot arī tās iestrādes, kas daudzās pašvaldībās jau pastāv un darbojas. Veidojot obligāto veselības apdrošināšanas likumu, ir jāparedz valsts un pašvaldību līdzekļu piesaistīšana sociāli neaizsargāto iedzīvotāju apdrošināšanai. Veselības aizsardzības sistēma atrodas dinamiskā attīstībā, bet veidojas daudzas privātās veselības aprūpes iestādes, taču šim procesam ir nepieciešams arī stingrs likumdošanas pamats. Sabiedriski nozīmīgi mērķi izglītībā, kultūrā un sociālajā jomā būs sasniedzami tikai tad, ja valdībai kopā ar parlamentu izdosies stabilizēt situāciju finansu sistēmā un panākt ekonomiskās attīstības pozitīvas pārmaiņas. Ir nepieciešama kā ārējo, tā iekšējo investīciju piesaistīšana konkurētspējīgām un eksportspējīgām ražošanas nozarēm, ir nepieciešams nodrošināt nodokļu likmes stabilitāti un samērīgu to līmeni, lai aplikšana ar nodokļiem nevis bremzētu legālās uzņēmējdarbības attīstību, bet to stimulētu. Nodokļu ieņēmumi nedrīkst pārsniegt 35% no iekšzemes kopprodukta. Tikai tad mēs varēsim ievērojami uzlabot nodokļu iekasēšanas mehānismu un panākt valsts ieņēmumu normālu pildīšanos. Ekonomiskās stratēģijas pamats ir īpašumu attiecību sakārtošana valstī. Ir jāpabeidz valsts un privāto īpašumu uzskaite un reģistrācija. Tas ir pamats zemes un nekustamā īpašuma tirgus iedarbināšanai un privatizācijai. Pamats garantēts kredītpolitikas attīstībai, banku un finansu sistēmas stabilizācijai. Ekonomisko pārmaiņu stratēģijā viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir koordinācija Baltijas valstu starpā, pakāpeniski tuvojoties Baltijas muitas ūnijas izveidošanai, koncentrējoties uz Baltijas valstu vienotās ekonomiskās robežas aizsardzību.

Šā gada banku krīze liek nopietni domāt par banku sistēmas turpmāko attīstību. Ir jāturpina banku konsolidācijas process, veicinot to kapitāla koncentrāciju. Ir jāpilnveido banku uzraudzība, jāizveido noguldījumu apdrošināšanas sistēma un grūtībās nonākušo banku sanācijas mehānisms.

Izstrādājot bankrota likumdošanu, ir jāparedz bankrotējošo uzņēmumu, to skaitā banku, īpašnieku personiska materiālā atbildība. Ir jāsabalansē baņķieru un noguldītāju, kredītu devēju un kredītu ņēmēju savstarpēja aizsardzība un atbildība.

Uzskatām, ka Rietumu banku ienākšana Latvijā arī varētu būt stabilizējošs faktors banku sistēmas attīstībā un viens no investīciju avotiem. Valdība atbalstīs stingru monetāro politiku, pieļaujot tikai tādu naudas emisijas apjomu, ko nosaka iekšzemes kopprodukta pieaugums, pieauguma objektīvās vajadzības un inflācijas samazināšanas nepieciešamība. Saglabājot Latvijas Bankas neatkarību, ir jāpanāk kopīga un labāk koordinēta Latvijas Bankas, Ministru kabineta un parlamenta darbība un sadarbība.

Par ilglaicīgu ekonomiskās politikas uzdevumu uzskatām turpināt Latvijas iekļaušanos Eiropas valstu ekonomiskajā apritē, veidojot Eiropas standartiem atbilstošu saimniecisko likumdošanu, iestāties GATT un Pasaules tirdzniecības organizācijas sistēmā. Ir jāstrādā pie vienota Baltijas tirgus izveidošanas.

Ražošanas un pakalpojumu sfēras attīstībā ir jāpanāk valsts atbalsts Latvijas ražotājiem, īpaši vidējiem un mazajiem uzņēmējiem. Ir jānodrošina operatīvas informācijas pieejamība par starptautiskajiem standartiem, ārējiem tirgiem, Eiropas savienības kvotām. Jāsamazina birokrātiskās procedūras visās jomās, kas saistītas ar ražošanas attīstību, uzņēmējdarbības uzsākšanu, investīciju piesaistīšanu.

Valsts un piesaistītās investīcijas pirmām kārtām novirzāmas infrastruktūrai, to nozaru attīstībai, kas balstās uz vietējām izejvielām, kā arī nozarēm, kas saistītas ar tranzītu un ostu apkalpošanu.

Valdības garantētie ārvalstu kredīti ir pieļaujami tikai stingri noteiktas valsts investīciju programmas ietvaros, valsts iekšējais un ārējais parāds kopā ar citām saistībām nedrīkst pārsniegt 20% no iekšzemes kopprodukta.

Ir jāpanāk stingra kontrole pār ārvalstu kredītu izlietojumu, to paredzot galvenokārt modernas tehnoloģijas un tehnikas iegādei.

Vērtējot Latvijas tautsaimniecisko attīstību Austrumeiropas reģiona kontekstā, ir jāatzīst, ka mēs esam aizkavējušies privatizācijas un ekonomikas pārstrukturēšanas jomā. Šis temps ir jāpaātrina, vienlaikus valsts līmenī sekojot darba tirgus attīstībai un nepieciešamo darba vietu skaita nodrošināšanai. Ir jānodrošina privatizācijas procesu regulējošās likumdošanas nepārtrauktība, sevišķi tas attiecas uz maziem un vidējiem uzņēmējiem, kas nomā pašvaldību telpas.

Enerģētika ir viena no ekonomiskās stratēģijas pamatproblēmām, kurai Latvijas apstākļos diemžēl nav vienkārša risinājuma. Valdība atbalstīs virzību uz Latvijas enerģētiskās neatkarības palielināšanu, piesaistot Rietumu energoresursus ar mērķi - samazināt atkarību no Austrumu piegādātājiem.

Iestājoties par tirgus orientētu cenu un tarifu veidošanu, vienlaikus jānodrošina patērētāju aizsardzība pret energoapgādes dabiskajiem monopoliem. Subsīdijas iedzīvotājiem, nevis enerģijas ražotājiem.

Vai situācija Latvijas laukos lauksaimniecībā atbilst Latvijas zemniecības un valsts interesēm? Nē, tā tas, protams, nav. Jāņem vērā, ka lauksaimniecība Latvijā nekad nav bijusi tikai ražošanas nozare, tā ir nozare, kas visciešākajā veidā ir saistīta ar tautas dzīvesveidu, kultūras vērtībām, mentalitāti. Protams, valdības uzdevums ir lauku attīstības veidošanā visai pragmatisks, tomēr gribam, lai, veicot nepieciešamās pārmaiņas soļus, valdībai būtu atbildība pret tautas dzīves gadsimtos sakņotajām vērtībām. Valdība iestāsies par Latvijas zemniecības tiesībām uz Latvijas pārtikas tirgu un, tuvojoties Eiropas savienības likumdošanai, centīsies maksimāli aizstāvēt Latvijas lauku un lauksaimnieku intereses. Valdībai ik gadu ir jāsniedz valdības ziņojums gada likuma veidā, atskaite un informācija par izdarītajiem un plānotajiem valsts iepirkumiem, par izpildīto un plānoto subsīdiju politiku. Valsts subsīdijas ir viens no nosacījumiem lauksaimniecības konkurētspējas paaugstināšanai. Subsīdijas jāvirza uz speciālistu ieteiktajām lauksaimniecības nozarēm, eksportspējīgu lauksaimniecisko ražošanu. Ir jānodrošina informācijas apmaiņa starp valsts institūcijām un privāto sektoru lauksaimniecībā, tās ir prognozes par gaidāmo ražu, sējumu platībām, no vienas puses, un informācija par Eiropas savienības standartiem, kvotām, Eiropas savienības fonda lietošanas iespējām, no otras puses.

Arī uz lauksaimniecību vislielākajā mērā attiecas nepieciešamība sakārtot zemes īpašuma attiecības, paātrināt zemes īpašuma reģistrāciju zemesgrāmatās, tādējādi radot pamatu hipotekārās sistēmas attīstībai. Īpaši svarīga ir lauku reģionālā politika, lauki nav un tiem nav jābūt tikai lauksaimniecības produkcijas ražotājiem. Ar valsts virzītu investīciju palīdzību ir jāveicina infrastruktūras, pārstrādes uzņēmumu, amatniecības, kokapstrādes uzņēmumu attīstība šobrīd diemžēl panīkušajos Latvijas lauku novados. Radot alternatīvas darba vietas lauksaimniecībai, ir iespējams virzīties uz daudzmaz harmonisku lauku reģionu attīstību.

Vai Latvijas valsts ir spējīga izmantot savas mežrūpniecības iespējas? Jau šobrīd Latvijas mežsaimniecība ir viena no ienesīgākajām tautsaimniecības nozarēm. Nodrošinot darba vietas, mežsaimniecība kalpo par sociālās drošības garantu šajā visai grūto ekonomisko pārmaiņu laikā. Iecerētā valdība ir ieinteresēta tālākā mežsaimniecības attīstībā, saskaņojot tās ekonomiskās, ekoloģiskās un sociālās funkcijas. Šim nolūkam ir nepieciešams īstenot vienotu valsts mežu politiku un likumdošanu neatkarīgi no īpašuma formas, ar investīciju palīdzību radot apstākļus modernu tehnoloģiju ieviešanai kokapstrādē un augstākas pārstrādes pakāpes produkcijas ražošanai.

Vai valsts saņem ienākumus, izmantojot izdevīgo ģeogrāfisko stāvokli? Latvijas ģeogrāfiskais stāvoklis ir pamats straujai transporta un tranzīta sistēmas attīstībai. Taču Latvijas iespējas šajā ziņā netiek pilnībā izmantotas valsts interesēs. Latvijai ir jāiekaro un jāizcīna sava vieta tranzītvalstu vidū, garantējot pārvadājumu drošību un pasūtītājam pieņemamas izmaksas.

Mēs nedrīkstam pazaudēt starptautisko konkurences cīņu par Austrumu-Rietumu tranzīta pakalpojumiem, jo tā ir nozare, kas lielākajā mērā nodrošina valsts budžeta ieņēmumus.

Tranzīta tarifu un nodokļu politika ir valdības prerogatīva, un šeit nav pieļaujama pakļaušanās privātstruktūru spiedienam. Ir jāpaaugstina tranzīta apkalpojošās infrastruktūras līmenis, tā jānodrošina ar izglītotiem speciālistiem. Investīciju piesaistīšana nepieciešama arī visai kompleksajai transporta attīstībai, radot nosacījumus Latvijas integrācijai Eiropas savienības transporta sistēmā.

Vai neatkarīgā Latvijas Republika ir jūras valsts? Šodien tāda tā visā pilnībā diemžēl nav. Latvijas kuģniecības ostu potenciāls šajos gados nav ticis racionāli izmantots, un valdības uzdevums ir sekmēt maksimāli ātras pārmaiņas arī šajā jomā. Arī ostu saimniecība, to tehnoloģiskā modernizācija, kuģošanas drošības garantēšana nav iespējama bez investīcijām. Jāpanāk maksimāla liberalizācija Latvijas kuģu reģistra noteikumos, lai piesaistītu ārzemju kuģu īpašniekus Latvijas ostām.

Vai Latvijas reģioni attīstās tā, kā to prasa neatkarīgas valsts intereses? Nē, reģionālajā attīstībā nav pārvarēta okupācijas laikā izveidotā deformētā teritoriāli ekonomiskā struktūra. Pārejas laika ekonomiskā dinamika šīs atšķirības diemžēl vēl vairāk padziļina. Rīga un Ventspils ir kļuvušas par visas valsts attīstības centriem. Taču iecerētā valdība uzskata, ka uzdevums nav vis padarīt Rīgu un Ventspili tikpat nabadzīgas kā pārējās pilsētas, bet gan drīzāk domāt par to, kā citas pilsētas tuvotos Rīgas un Ventspils attīstības līmenim.

Valdība uzskata, iecerētā valdība uzskata, ka pārdomāta reģionālā politika ir saistīta arī ar nacionālo politiku. Par reģionālās attīstības galveno mērķi uzskatāms optimāls ražošanas faktoru un sociālās infrastruktūras izvietojums visā valsts teritorijā decentralizācijas virzienā.

Reģionālās politikas uzdevumi nav risināmi bez valsts un pašvaldību saskaņotas darbības. Ir jāpilnveido pašvaldības budžeta veidošanas mehānisms, nodrošinot tiešu nodokļu iekasēšanu, jāveicina pašvaldību sadarbība, pilnveidojot izlīdzināšanas fonda darbību, sakārtojot pašvaldību īpašumu attiecības.

Vai Latvijas tiesu sistēma ir neatkarīgas valsts cienīga? Arī diemžēl nē. Tiesu reforma ir ilgstoši aizkavēta līdzekļu trūkuma dēļ, tā rezultātā daudzi kvalificēti juristi ir pametuši valsts darbu un aizgājuši uz privātām struktūrām. Tiesu nodrošināšana ar kvalificētiem tiesnešiem ir viens no galvenajiem uzdevumiem. Noziedznieki nedrīkst pazust no iepriekšējās izmeklēšanas izolatoriem, izmantojot tiesnešu lēmumus par drošības līdzekļa maiņu. Kopumā brīvo juridisko profesiju darbību regulējošie tiesību akti ir jāpilnveido tā, lai paaugstinātu juristu atbildību un kvalifikāciju, samazinot un izskaužot organizētās noziedzības ietekmi uz šo profesiju pārstāvjiem. Tieslietu ministrija līdz šim nav spējusi panākt valsts tiesību sistēmas sakārtošanu un virzību uz to. Līdzās savstarpēji nesaskaņotiem jaunajiem likumiem darbojas novecojuši lēmumi no padomju laikiem. Tie ir jāpārskata, jāiestrādā jaunajā likumdošanā vai jāatceļ. Ir savstarpēji jāsaskaņo valsts tiesiskās sistēmas galvenie kodeksi - Administratīvā procesa likums, Civilprocesa kodekss, Kriminālkodekss, Kriminālprocesa kodekss, Administratīvo pārkāpumu kodekss, Sodu izpildes kodekss, Komerclikums.

Ir nepieciešama pretkorupcijas un organizētās noziedzības apkarošanas aktu pilnveidošana - pirmkārt, īpašuma deklarēšanas principu noteikšana un ieviešana.

Īpaša Tieslietu ministrijas funkcija ir Valsts valodas centra darbība. Ir pienācis laiks pārskatīt likumu ¿Par valsts valodu¿, radot reālu tiesisko bāzi Valsts valodas inspekcijas darbībai, saucot pie atbildības personas, kas neievēro Valodas likuma prasības.

Vai pilsoņi var justies droši Latvijas valstī? Diemžēl nē. Ir konsekventi jāturpina reformas iekšlietu sistēmā, panākot katras policijas iestādes, katra policijas virsnieka, ierindas policista personisko atbildību par noziegumu atklāšanu. Visnesaudzīgāk ir jāapkaro noziegumi uz robežas, nodokļu nemaksāšana, pārkāpumi pašu policistu, muitnieku, robežsargu vidū. Mērķtiecīgi tiks strādāts, apkarojot noziegumus, kas saistīti ar reketu, spridzināšanu, automašīnu, dzīvokļu zādzībām.

Izšķiroša nozīme ir Iekšlietu ministrijas kadriem. Policists ir valsts varas pārstāvis, prasībām pret viņu ir jābūt augstām, taču atbilstoši augstam ir jābūt arī atalgojumam. Ir jāveido pārskatāma un koordinēta sadarbība starp policijas iestādēm, Zemessardzi, Valsts ieņēmumu dienestu.

Īpašs Iekšlietu ministrijas darbības lauks ir nelegālās imigrācijas apkarošana. Ir jānostiprina Imigrācijas policija, jāpabeidz nelegālo imigrantu uzturēšanās centra ierīkošana Olainē, jāizveido datorizēta ceļotāju plūsmas kontrole visos robežkontroles punktos.

Cietumu sistēmā ir jāturpina progresīvās soda izciešanas sistēmas ieviešana, cietumu rekonstrukcija. Līdz ar Iekšlietu ministrijas reorganizāciju jāpanāk profesionālas cietumapsardzes ieviešana.

Vai Latvijas ārpolitika atbilst neatkarīgas valsts interesēm un cieņai? Jā un nē. Ārpolitikas jomā pēdējo gadu laikā ir nozīmīgi panākumi. Pirmkārt, tā ir iekļaušanās Eiropas padomē, tuvināšanās Eiropas savienības struktūrām, sadarbība ar Ziemeļvalstīm, ar Eiropas savienības valstīm. Tajā pašā laikā jāatzīst, ka neapmierinoša ir sadarbība un rīcības saskaņošana Baltijas valstu starpā. Tam turpmāk ir pievēršama īpaša uzmanība. Tāpēc arī īpašu uzdevumu ministra postenis ir paredzēts iecerētajā valdībā. Baltijas valstu vienotas kultūrpolitiskās un ekonomiskās telpas veidošana ir viens no nosacījumiem ceļā uz integrāciju Eiropā.

Attiecības ar Krieviju veidojušās smagu kompromisu ceļā, un te, protams, var daudz ko kritizēt. Jāatzīst, ka piecu gadu darbība neatkarīgās Latvijas Republikas ārpolitikā tomēr nav spējusi panākt no Krievijas puses vēsturiskās patiesības - 1940.gada okupācijas fakta - atzīšanu. Līdz ar to nav risinātas arī ar okupācijas seku pārvarēšanu saistītās problēmas - pilsoņu īpašuma tiesību atjaunošana, teritoriālo un repatriācijas jautājumu risināšana. Mēs uzskatām, ka grūtības, kas, protams, objektīvi pastāv, jo Latvija nav visvarena valsts, bet viena no daudzām pasaules valstīm, - šīs grūtības nedrīkst būt par pamatu tam, lai mēs vienmēr no jauna starptautiskajās institūcijās un diplomātijā neatgrieztos pie šiem jautājumiem. Ārpolitikā galvenais virziens, neapšaubāmi, ir virzība uz iestāšanos Eiropas savienībā, veicot nepieciešamo darbu likumdošanā, kā arī nodrošinot ar Eiropas savienību saistīto problēmu izskaidrošanu un apspriešanu sabiedrībā. Tas ir arī Latvijas drošības jautājums.

Jāturpina attīstīt divpusējās attiecības ar valstīm, jāatceļ vīzas Ziemeļvalstu, Eiropas savienības valstu, Amerikas Savienoto Valstu un Kanādas pilsoņiem. Ārpolitikā jārealizē ne tikai Latvijas drošības intereses, jāpastiprina saimniecisko interešu aizstāvības nozīme ārpolitikā, un arī Latvijas vēstniecību uzdevums ir veidot labvēlīgu vidi Latvijas ārējai tirdzniecībai, ārējiem ekonomiskajiem sakariem.

Vai Latvijas Republikai ir aizsardzības spēki, kas garantē tās valstisko drošību? Nē, tāda spēka šobrīd diemžēl vēl nav. Skaidri jāapzinās, ka Latvijas drošības garantijas vienmēr būs saistītas ar kolektīvajām drošības sistēmām Eiropā un pasaulē. Jāpārvar tendence veidot Latvijas aizsardzības spēkus pēc padomju laiku armijas sliktākajiem paraugiem. Nosakot prioritātes un sadalot atbildību, ir jāpanāk optimāls darbinieku skaits aizsardzības sistēmā, jāsamazina obligātā dienesta laiks, pakāpeniski jāievieš profesionalizācija Nacionālo bruņoto spēku veidojumos.

Par galvenajiem virzieniem Bruņoto spēku attīstībā iecerētā valdība uzskata robežapsardzības un Zemessardzes nostiprināšanu un Baltijas bataljona pienācīgu sagatavošanu. Aizsardzības sistēmas stratēģiskais uzdevums ir orientācija uz NATO valstu strukturālajiem un taktiskajiem principiem, nodrošinot Nacionālo bruņoto spēku spējas sadarboties ar NATO un citās starptautiskajās Rietumu drošības sistēmās ietilpstošajiem aizsardzības bruņotajiem spēkiem. Īpaša uzmanība jāpievērš Nacionālo bruņoto spēku disciplīnai, tā saucamajām ārpusreglamenta attiecībām, morālajam klimatam. To nodrošināt ir Latvijas armijas komandieru, virsnieku viens no galvenajiem pienākumiem. Jāpaaugstina dienesta prestižs, jāveido modernas un laika garam atbilstošas jaunatnes militāri patriotiskās audzināšanas formas.

Nobeigumā tātad pievērsīsimies lietas formālajai pusei. Tātad iecerētās valdības sastāvs, kuru lieku priekšā Latvijas Republikas 6. Saeimai, ir šāds: Ministru prezidents - Māris Grīnblats;

aizsardzības ministrs, arī Ministru prezidenta biedrs -Andrejs Krastiņš;

satiksmes ministrs, arī Ministru prezidenta biedrs - Gundars Bērziņš;

vides un reģionālās attīstības ministrs, arī Ministru prezidenta biedrs - Māris Gailis;

ārlietu ministrs - Valdis Birkavs;

ekonomikas ministre - Inese Vaidere;

finansu ministrs - Roberts Zīle;

iekšlietu ministrs - Jānis Ādamsons;

izglītības un zinātnes ministrs - Jānis Gaigals;

kultūras ministrs - Guntars Godiņš;

labklājības ministrs - Vladimirs Makarovs;

tieslietu ministrs - Dzintars Rasnačs;

zemkopības ministrs - Vents Balodis;

īpašu uzdevumu ministrs - Aleksandrs Kiršteins;

un valsts ministri:

valsts ministrs Ārlietu ministrijā - Juris Sinka;

valsts ieņēmumu valsts ministre Finansu ministrijā - Aija Poča;

valsts ministrs ārējo resursu jautājumos Finansu ministrijā - Aivars Berners;

ārējo ekonomisko sakaru valsts ministrs Ekonomikas ministrijā - Guntars Krasts;

darba lietu valsts ministrs Labklājības ministrijā - Andris Bērziņš;

vides aizsardzības valsts ministrs Vides un reģionālās attīstības ministrijā - Indulis Emsis;

mežu valsts ministrs nevis Labklājības ministrijā, bet Zemkopības ministrijā - Arvīds Ozols. (Šeit ir pieļauta neliela, bet varbūt simboliska kļūda. Varbūt arī meži var būt mūsu labklājības pamats.)

Nobeigumā vēl gribu teikt dažus vārdus, ka jau kopš sengrieķu filozofa Aristoteļa laikiem politika ir pieskaitīta pie arhitektoniskās mākslas un apzināti vai nevilšus politiķi ir mēģinājuši noteikt to, ko viņi grib vai negrib celt. Mēs labi atceramies ¿kopējo māju¿ celtniecību padomju okupācijas gados. Nesen tika ierosināts celt katedrāli. Bieži vien tiek ierosināts celt smilšu pilis. Turpinot šādu tradīciju: lai piešķirtu kaut kādu formu vai veidolu tam, ko mēs mēģinām darīt vai solām darīt, domājam, ka varbūt labākais tēls būtu skola, ko es pieminēju sākumā, asociācijas ar izglītību, skolu un eksāmeniem, jo skola ir garīgās atdzimšanas un apgaismības sākums, ap kuru visos laikos ir veidojusies kultūras un gara dzīve Latvijā. Un vienmēr... nekad nav bijis par vēlu mācīties ne vēlētājiem, ne pilsoņiem, ne tautai, nedz politiķiem, nedz arī tiem, kas pretendē uz pašiem augstākajiem valsts amatiem. Intereses ir dažādas, ir dažādas personiskās intereses, un to pretrunas nekad netiks atrisinātas visā pilnībā. Ir dažādas partiju intereses, un, es domāju, tas ir pilnīgi normāli, ka arī šeit, 6. Saeimā, pastāv nevis viena partija, bet daudzas partijas, kuras cenšas savā starpā šīs intereses saskaņot, labāk iepazīt viena otras viedokli, taču jebkurā gadījumā ir tikai viena Latvija. Politiķi nāk un aiziet, partijas arī nāk un aiziet, bet Latvija ir un paliek.

Tāpēc, godātie kolēģi, lieku priekšā šo valdības sastāvu, iecerētās valdības deklarāciju un jau iepriekš pateicos visiem - gan tiem, kas balsos par valdību, gan tiem, kas balsos arī pret, jo katrā gadījumā viņi būs izteikuši savu nostāju un, kā mēdz teikt, ļaunu prātu es uz viņiem arī neturēšu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Uz šo brīdi debatēs neviens nav pieteicies. Ja runātāju nav, lūdzu zvanu! Vārds Saeimas sekretāram Imantam Daudišam Saeimas lēmuma projekta nolasīšanai.

I.Daudišs (6. Saeimas sekretārs).

Godātie kolēģi! Saeimas lēmuma projekts: ¿Latvijas Republikas Saeima nolemj:

Izteikt uzticību Ministru kabinetam šādā sastāvā:

Ministru prezidents - Māris Grīnblats;

aizsardzības ministrs, Ministru prezidenta biedrs - Andrejs Krastiņš;

satiksmes ministrs, Ministru prezidenta biedrs - Gundars Bērziņš;

vides un reģionālās attīstības ministrs, Ministru prezidenta biedrs - Māris Gailis;

ārlietu ministrs - Valdis Birkavs;

ekonomikas ministre - Inese Vaidere;

finansu ministrs - Roberts Zīle;

iekšlietu ministrs - Jānis Ādamsons;

izglītības un zinātnes ministrs - Jānis Gaigals;

kultūras ministrs - Guntars Godiņš;

labklājības ministrs - Vladimirs Makarovs;

tieslietu ministrs - Dzintars Rasnačs;

zemkopības ministrs - Vents Balodis;

īpašu uzdevumu ministrs - Aleksandrs Kiršteins.

Valsts ministri:

valsts ministrs Ārlietu ministrijā - Juris Sinka;

valsts ieņēmumu valsts ministre Finansu ministrijā - Aija Poča;

valsts ministrs Ārējo resursu jautājumos Finansu ministrijā - Aivars Berners;

ārējo ekonomisko sakaru valsts ministrs Ekonomikas ministrijā - Guntars Krasts;

darba lietu valsts ministrs Labklājības ministrijā - Andris Bērziņš;

vides aizsardzības valsts ministrs Vides un reģionālās attīstības ministrijā - Indulis Emsis;

mežu valsts ministrs Zemkopības ministrijā - Arvīds Ozols.¿

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 51, atturas - 1. Lēmums nav pieņemts.

Pirms sēdes beigām paziņojums. Vārds priekšsēdētājas biedram Andrim Amerikam!

A.Ameriks (6. Saeimas priekšsēdētājas biedrs).

Cienījamie deputāti! Jūs esat saņēmuši informāciju par Latvijas parlamenta Nacionālās grupas izveidošanu jeb atjaunošanu 6. Saeimā. Es aicinu vēlreiz nopietni iepazīties ar šo informāciju un nedēļas laikā izteikt savu vēlmi darboties Latvijas nacionālajā grupā Parlamentu savienībā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Pirms sēdes slēgšanas lūdzu veikt reģistrāciju. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrējamies. Lūdzu uzmanību vēl vienam paziņojumam. Lūdzu rezultātu! Reģistrācijas rezultātu, lūdzu!

I.Daudišs. Godātie kolēģi! Baltijas asamblejas delegāciju lūdzu pulcēties pēc piecām minūtēm blakus - šeit, Prezidija zālē.

Sēdes vadītāja. Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus! Lūdzu deputātu uzmanību, jo reģistrējušos ir mazāks skaits nekā balsojušo.

J.Kušnere (6. Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Tīri vizuāli ir redzams, ka zālē ir visi deputāti, tāpēc es nosaukšu tos, kas nav reģistrējušies:

Pēteris Apinis... Paldies.

Sēdes vadītāja. Apiņa kungs ir klāt.

J.Kušnere. Ervids Grinovskis... Paldies.

Sēdes vadītāja. Zālē.

J.Kušnere. Jānis Kazāks... Paldies.

Sēdes vadītāja. Zālē.

J.Kušnere. Pauls Putniņš... Paldies.

Sēdes vadītāja. Zālē

Nākamā sēde 30. novembrī. 23. novembra sēdi pasludinu par slēgtu.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

SATURA RĀDĪTĀJS

1995.gada 23.novembra 6.Saeimas

rudens sesijas sēde

Latvijas Republikas Valsts prezidenta aicinātā

Ministru prezidenta dep. M.Grīnblata iesniegums

Nolasa - Saeimas priekšsēdētāja

I.Kreituse - 1.lpp.

Par darba kārtību - dep. M.Grīnblats - 2.lpp.

Par likumprojektu ¿Par Latvijas Republikas pievienošanos

1985.gada 15.oktobra Eiropas vietējo pašvaldību hartai¿

(8. un 8.-a dok.) - 2.lpp.

Par likumprojektu ¿Par Latvijas Republikas valdības un

Ukrainas valdības līgumu ¿Par gaisa satiksmi¿¿

(9. un 9.-a dok.) - 2.lpp.

Par likumprojektu ¿Par Latvijas Republikas un Spānijas

Karalistes līgumu par ieguldījumu savstarpēju

veicināšanu un aizsardzību¿

(10. un 10.-a dok.) - 2.lpp.

Par likumprojektu ¿Grozījumi Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksā¿

(11. un 11.-a dok.) - 2.lpp.

Par likumprojektu ¿Par prekursoriem¿

(12. un 12.-a dok.) - 3.lpp.

Par likumprojektu ¿Par narkotisko un psihotropo vielu

likumīgās aprites kārtību¿

(7. un 7.-a dok.) - 3.lpp.


Par likumprojektu ¿Grozījumi likumā ¿Par valsts un

pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju¿¿

(5. un 5.-a dok.) - 3.lpp.

Par likumprojektu ¿Grozījumi likumā ¿Par pievienotās

vērtības nodokli¿¿

(4. un 4.-a dok.) - 3.lpp.

Par likumprojektu ¿Lauksaimniecības likums¿

(6. un 6.-a dok.) - 3.lpp.

Par likumprojektu ¿Grozījumi likumā ¿Par valsts

budžetu 1995.gadam¿¿

(19. un 19.-a dok.) - 4.lpp.


Par likumprojektu ¿Par mītiņiem, ielu gājieniem,

demonstrācijām un piketiem¿

(20. un 20.-a dok.) - 4.lpp.

Priekšlikumi - dep. M.Lujāns - 4.lpp.

- dep. J.Dobelis - 4.lpp.




Par likumprojektu ¿Par Latvijas Republikas valdības un

Ukrainas valdības līgumu par draudzību un sadarbību¿

(23. un 23.-a dok.) - 5.lpp.



Saeimas deputātu jautājums Latvijas Republikas finansu

ministrei I.Sāmītei par Jelgavas pilsētas domes piedāvāto

parādu savstarpējās ieskaites variantu un citiem

iespējamiem savstarpējo parādu problēmas risinājumiem

(21.dok.)

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 6.lpp.

Saeimas deputātu jautājums Latvijas Republikas ārlietu

ministram V.Birkavam par Latvijas un Lietuvas attiecību

pasliktināšanu, kuru cēlonis ir Latvijas noslēgtais naftas

ieguves izpētes līgums ar ASV firmu ¿AMOKO¿ un zviedru

firmu ¿OPAB¿

(33.dok.)

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 6.lpp.


Latvijas Republikas Valsts prezidenta aicinātā Ministru

prezidenta dep. M.Grīnblata ziņojums par Ministru

kabineta sastāvu un Deklarāciju par Ministru kabineta

iecerēto darbību un Saeimas uzticības izteikšanu tam

Ziņo - dep. M.Grīnblats - 7.lpp.


Lēmuma projekts ¿Par Saeimas uzticības izteikšanu

Ministru kabinetam, kuru sastādījis Valsts prezidenta

aicinātais Ministru prezidents M.Grīnblats¿

(Nav pieņemts)

Nolasa - Saeimas sekretārs

I.Daudišs - 20.lpp.

Paziņojums - Saeimas priekšsēdētājas

biedrs A.Ameriks - 22.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 22.lpp.

Piektdien, 1.martā
09:00  Eiropas lietu komisijas sēde