Latvijas Republikas 5. Saeimas sēde

1994. gada 22. decembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Reģistrācija. Rezultātu! 57 deputāti. Sākam sēdi!

Turpinām izskatīt jau vakar iesākto likumprojektu "Par pievienotās vērtības nodokli" otrajā lasījumā. Pie kura panta palikām? Septītais?

A.Poča (LC).

Jā.

Sēdes vadītājs. 7.pants. Lūdzu, paņemiet dokumentu nr. 1131-a! 11. lapaspuse 7. pants.

A.Poča. Labrīt, cienījamie kolēģi!

Sēdes vadītājs. Aija Poča - "Latvijas ceļš", komisijas vārdā. Lūdzu!

A.Poča. Tātad par 7. pantu. Šeit ir deputāta Bērziņa priekšlikumi, kurus mēs jau vakardienas likumprojekta izskatīšanas gaitā... (Starpsauciens no zāles: "Komisija neatbalstīja!") Viņš neuztur vairs spēkā savu balsojumu. Ā... (Starpsauciens: "Komisija!") es atvainojos, jā... Es ļoti atvainojos, šeit komisija neatbalstīja citu motīvu dēļ. Tas bija jautājums, no kura brīža ir jāsāk maksāt, tiek skaitīts, ka preču piegāde ir notikusi, - vai no brīža, kad preces tiek nosūtītas, vai tad, kad ir saņemts rēķins un saņemta atlīdzība. Tomēr, vadoties pēc pievienotās vērtības nodokļa metodoloģijas, komisija uzskatīja, ka brīdis, no kura jāsāk skaitīt, ka preču piegāde ir notikusi, ir brīdis, kad ir izrakstīts pievienotā... nodokļa rēķins.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība.

G.Bērziņš (LZS).

Šeit tomēr problēma ir diezgan nopietna, kaut gan arī es piekrītu, ka manā piedāvātajā variantā risinājums varbūt nav tas labākais, jo rodas daudzas iespējas, kā apiet šo te. Bet paskatīsimies, kāda šobrīd ir situācija. Teiksim, lauku ražotāji - zemnieki - piegādā produkciju, bet kāda ir iespēja uzreiz saņemt šo atlīdzību? Atlīdzība tomēr tiek saņemta ievērojami vēlāk. Piemēram, likums par cukuru nosaka, ka puse jāsaņem 20 dienu laikā, otra puse - vēl ievērojami... paiet četri pieci mēneši. Ja notiek atlikšana, par atlikšanu ir jāmaksā šis nodoklis, un tāpēc tomēr, konceptuāli risinot šo jautājumu, es piekrītu, ka arī manā variantā ir jāprecizē, bet es tomēr aicinātu nopietni izsvērt šo te problēmu, jo tagad, kā tiek izrakstīts rēķins, tūlīt ir jānomaksā nodoklis, un tomēr daudzās sfērās tas nav iespējams, tas ir ļoti liels apgrūtinājums ražotājiem.

Sēdes vadītājs. Kodoliņa kungs - Ministru kabineta pārstāvis. Lūdzu!

A.Kodoliņš ( Ministru kabineta pārstāvis).

Labrīt, cienījamie deputāti, bez šaubām, ka šī ir ļoti aktuāla problēma, bet ir divi apstākļi, kuru dēļ tomēr nevarētu pieņemt šo priekšlikumu.

Pirmais. Tādā gadījumā mēs nesasniegtu vienu no galvenajiem mērķiem - izveidot nodokļu sistēmu atbilstoši Eiropas kopienas pieņemtajām direktīvām, un Eiropas kopienas direktīvās visās valstīs ir noteikta vienāda kārtība, jo vairāk tāpēc, ka... Un otrs apstāklis ir tāds, ka tādā gadījumā mums rodas ļoti smagas problēmas ar grāmatvedību, jo grāmatvedības uzskaite tiek veikta no nosūtīšanas brīža. Ja mēs tagad pieņemtu šo variantu, ka no naudas saņemšanas brīža, tad es ne visai stādos priekšā, kā būtu iespējams iegrāmatot visus šos nodokļus, jo grāmatvedības uzskaite tiek kārtota no nosūtīšanas brīža - no rēķina izrakstīšanas brīža, un, ja nodoklis jāuzskaita atsevišķi, tad faktiski šeit rodas ļoti smagas problēmas. Tā ka es tomēr uzskatu, ka šajā gadījumā mums ir jāsaglabā šie principi, jo pretējā gadījumā būs ļoti lielas problēmas - gan tīri metodoloģiskas, gan arī tās problēmas, kas saistītas ar starptautiskās tirdzniecības jautājumiem.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Referentei galavārds.

A.Poča. Es vēl gribētu piebilst, ka tiešām mēs par šo - 7. panta 1.punktu un par šo kārtību, kurā brīdī sāk pierēķināt pievienotās vērtības nodokli, ļoti diskutējām arī darba grupā, un beidzot tomēr arī darba grupas pārstāvji nonāca pie viedokļa un ieteica to arī komisijai - neatbalstīt tomēr deputāta Bērziņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai uzstājat par balsojumu, (Starpsauciens no zāles: "Nevajag!") jā? Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Gundara Bērziņa priekšlikumu - aizstāt vārdus "par piegādi ir saņemti pirms preču nosūtīšanas" ar vārdiem "rēķins un saņemta atlīdzība". Rezultātu! Par - 26, pret - 19, atturas - 15. Priekšlikums nav pieņemts.

Balsosim par komisijas precizēto redakciju - vārdu "tiek" aizstāt ar vārdu "ir". Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 1, 7 - atturas. Pieņemts.

A.Poča. Nākošais - 7.panta 2.punkts. Un šeit ir deputāta Bērziņa priekšlikumi, kuru balsojumu, kā mēs vakar vienojāmies, viņš neuztur.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš piekrīt. Tālāk!

A.Poča. Par 3. punktu priekšlikumu nebija.

4. punkts. Te ir deputāta Bērziņa priekšlikums, kas nebūtu šoreiz balsojams. Komisija to neatbalsta, un deputāts Bērziņš neuztur balsojumu. Un ir deputāta Piebalga priekšlikums - papildināt 4. punktu ar vārdiem "no darījuma brīža". To komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Poča. Tālāk ir 5. punkts, kur bija deputāta Bērziņa priekšlikums - izslēgt šo pantu. Komisija to neatbalstīja, bet atbalstīja Nacionālā bloka priekšlikumu par šī punkta citu redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāts Bērziņš piekrīt tam? Tālāk!

A.Poča. Par 6. punktu. Šeit arī bija Nacionālā bloka priekšlikumi par 1. un 2. apakšpunkta precizēšanu. Komisija to atbalstīja. Un ir arī deputāta Piebalga priekšlikums par 6. punkta pēdējās rindkopas papildināšanu. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Astotais...

A.Poča. 8. pants, pirmā daļa. Nacionālais bloks ierosināja papildināt ar šādu teikumu, ka nodokļu maksātājiem jānomaksā nodoklis līdz nākamā maksāšanas perioda beigām pēc darījuma noteikšanas. Bet, ja mēs pieņemam šo redakciju, tad praktiski nav definēts, kāds ir šis maksāšanas periods, un tāpēc komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāts Gundars Bērziņš piekrīt. Tālāk!

A.Poča. Par 8. panta 2. punktu. Nacionālais bloks ierosināja svītrot panta otro daļu. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, jo šī panta daļa ir būtiska nodokļa maksātājam un precizē, ka tiek pagarināts maksāšanas periods.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu! (No zāles deputāts G.Bērziņš: "Piekrītu!") Es nepareizi jūs sapratu - Gundars Bērziņš piekrīt. Tālāk!

A.Poča. Par 8. panta 3. punktu. Nacionālais bloks ierosināja šī panta redakcionālus grozījumus. Komisija tos neatbalstīja, bet pēc diskusijām nolēma, ka šo panta daļu varētu arī izslēgt.

Sēdes vadītājs. Ko nozīmē vārdiņš "varētu"?

A.Poča. Komisija atbalstīja... Tātad komisija liek priekšā izslēgt šo.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Poča. Pēc tam ir par 8. panta papildināšanu ar jaunu 4. punktu jums redzamajā redakcijā, ko iesniedza deputāts Piebalgs, un komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Par 9. pantu. Deputāta Bērziņa priekšlikums ir par terminu nomaiņu. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Pēc tam ir Nacionālā bloka priekšlikums par pirmo daļu - vārdus "ar nodokli apliekamajai personai" aizstāt ar "nodokļu maksātāju", bet pēc mūsu vienošanās šis termins nav precīzs, un tātad komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Piekrīt deputāts Gundars Bērziņš. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. Par 9. panta otro daļu. Nacionālais bloks ierosināja svītrot panta otrajā daļā tekstu "kā arī nereģistrētu uzņēmumu vajadzībām". Komisija šo priekšlikumu atbalstīja, izsakot citā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Piekrīt. Tālāk!

A.Poča. Par 3.punktu... Šeit bija atkal šis priekšlikums par terminu nomaiņu. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. Par 4.punktu. Deputāta Bērziņa priekšlikums bija šo pantu izslēgt, atttiecīgi mainot punktu numerāciju. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, uzskatot, ka tas tomēr ir būtisks... Neatbalstīja arī tādu redakciju, kā piedāvāja Nacionālais bloks, bet nedaudz to precizēja, tādējādi mēģinot ietvert arī Nacionālā bloka priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Ir piekrišana. Tālāk!

A.Poča. Par 5. punktu... piekto daļu. Nacionālā bloka priekšlikums tiek atbalstīts.

Par 6. punktu. Nacionālā bloka priekšlikums arī tiek atbalstīts.

Tad parādās jauns punkts, kura redakciju piedāvā Ministru kabinets, un tas ir saistībā ar nereģistrētu zemnieku un zvejnieku saimniecību aplikšanu ar nodokli, kad viņi nodod pašu ražoto produkciju, un priekšnodokļa samaksas saņemšanu. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Par 10. pantu. Deputāta Bērziņa priekšlikums par terminu nomaiņu netika atbalstīts. Un arī Nacionālā bloka priekšlikumu par 10. panta pirmās daļas redakcionālu precizējumu neatbalstīja, jo šāda norma jau ir ietverta 11. pantā.

Par 2. punktu. Tautsaimnieku politiskajai apvienībai bija priekšlikums - papildināt ar tekstu, kas satur informāciju par to, ka nodokļu deklarācijai jāsatur informācija, ko nosaka šis likums. To komisija daļēji atbalstīja, precizējot šo redakciju... ierosinot to precizēt uz trešo lasījumu.

Nacionālā bloka priekšlikums - svītrot panta otro daļu - netika atbalstīts ar šādu motivāciju: šeit bija doma, ka Valsts ieņēmumu dienests varētu apstiprināt ieņēmumu deklarāciju subjektīvi - neatbilstoši likumam, bet, komisijasprāt, šeit Valsts ieņēmumu dienests šo deklarāciju apsptiprina pēc formas, nevis pēc satura. Pēc satura viņa atbildīs likumam, bet viņai ir jābūt arī zināmai atbilstošai formai, teiksim, apstrādei uz datoriem un tamlīdzīgi.

Par 10. panta 3.punktu. Par terminu nomaiņu - komisija priekšlikumu, ko iesniedza deputāts Bērziņš, neatbalstīja, bet savukārt atbalstīja Nacionālā bloka priekšlikumu par panta trešās daļas papildināšanu ar piebildi, ka var pieprasīt nodokļu deklarāciju ne biežāk kā reizi ceturksnī. Komisija to atbalstīja.

Par 10. panta ceturto daļu. Deputāta Bērziņa priekšlikums nav atbalstāms jau iepriekšminēto apsvērumu dēļ. Nacionālais bloks ierosināja svītrot šī panta ceturto daļu. Komisija to neatbalstīja, bet ir izteikts precīzāk šis pants... šī panta ceturtā daļa ir precīzāka Budžeta un finansu komisijas redakcijā, kas ir atbalstīta.

Par 11. pantu. Deputāta Bērziņa priekšlikums netika atbalstīts. Savukārt šeit ir iestrādāts deputāta Piebalga priekšlikums par šī 1. punkta redakcionālu precizēšanu.

Par 11. panta 2. punktu. Deputātam Bērziņam bija priekšlikums par šī punkta daļas svītrošanu un nedaudz precizētu pirmo teikumu. Savukārt pēc diskusijām Budžeta komisija nāca pie slēdziena, ka šī panta daļa vispār būtu svītrojama.

Par 11. panta trešo daļu priekšlikumu nebija.

11. panta ceturtā daļa. Deputāta Piebalga priekšlikums tika atbalstīts.

Par 11. panta piekto daļu priekšlikumu nebija.

Par sesto daļu. Nacionālā bloka priekšlikums par sesto daļu šeit ir acīmredzot kaut kādas kļūdas dēļ... Tas arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Esiet tik laipna, precizējiet, ko jūs tagad mums motivējāt.

A.Poča. Vienkārši šinī pantā vispār par šādu maksāšanas periodu nav runas. Līdz ar to mēs nevarējām atrast šeit 11. panta sestajā daļā tādus vārdus, kurus vajadzētu svītrot. Un līdz ar to mēs sapratām, ka šeit ir kļūda notikusi, priekšlikumu iesniedzējiem atsaucoties varbūt ne uz īsto pantu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

A.Poča. Par 11. panta sesto daļu ir deputāta Piebalga priekšlikums - aizvietot vārdus "muitas iestāde" ar "Valsts ieņēmumu dienests". Tiek atbalstīts, jo pēc būtības muitas iestāde ir Valsts ieņēmuma dienesta iestāde.

Tautas saskaņas partijas...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos..... Tautsaimnieku...

A.Poča. Nē, nē.... Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums ir nākošais.

Sēdes vadītājs, Jā, lūdzu, es nepareizi skatījos.

A.Poča. Izslēgt no 6. punkta pirmās rindkopas vārdus "un Valsts ieņēmumu dienesta atzīmi". Šeit diskutējot, tomēr nolēma to neatbalstīt, jo tas ir diezgan būtiski nodokļu iekasēšanā. Bet Budžeta un finansu komisija precizēja redakciju, nosakot, ka Valsts ieņēmumu dienesta vietējā nodaļa atzīmi par izdarītajiem maksājumiem vai to uzskaiti.... Jo šeit bija doma, ka, ja tas ir Valsts ieņēmumu dienests, tad tas varētu būt pārāk.... attiektos varbūt uz centrālajām iestādēm, bet šeit bija doma par vietējām, par to, ka šādas tiesības būtu jādod arī vietējām nodaļām.

Par 11. panta 7. punktu. Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikumu par šī panta daļu, ka Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, kura ir pievienota likumam, neatbalstīt, bet ir deputāta Piebalga sagatavota redakcija, kur faktiski šīs problēmas tiek atrisinātas.

Par deputāta Bērziņa priekšlikumiem, tas ir, par terminu nomaiņu. Komisija tos neatbalstīja. Tātad Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikums daļēji ir iekļauts precizētajā redakcijā, kuru iesniedza deputāts Piebalgs un kuru komisija atbalstīja.

Par 11.panta astoto daļu. Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikums pēc būtības ir atbalstāms, bet tas ir iestrādāts jau 9.pantā, tā ka šajā panta daļā komisija to neatbalstīja.

Par 11.panta 9.punktu ir Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikums, kuru komisija neatbalstīja. Neatbalstīja arī deputāta Bērziņa priekšlikumu par terminu nomaiņu, kā arī neatbalstīja Nacionālā bloka priekšlikumu par 9.punkta redakciju, bet pēc būtības visi šie priekšlikumi ir ietverti 9.punkta precizētajā redakcijā, kuru iesniedza deputāts Piebalgs un kuru komisija atbalstīja.

Par 11.panta 10.punktu papildu priekšlikumi netika saņemti.

Par 12.pantu priekšlikumu nebija.

Par 13.pantu ir Nacionālā bloka priekšlikums par pirmās daļas teksta papildināšanu. Komisija to atbalstīja, kā arī atbalstīja priekšlikumu par pirmās daļas 2.rindkopas svītrošanu. Tāpat 13.pantā tika atbalstīts Nacionālā bloka priekšlikums par panta otrās daļas svītrošanu. Par trešo un ceturto daļu priekšlikumi netika saņemti. Par 13.panta piekto daļu Nacionālā bloka priekšlikums, izteikts citā redakcijā, tika atbalstīts. Par 13.panta sesto daļu priekšlikumu nebija.

14.pants. Tas ir par šo nodokļu maksātāju terminu. Te ir deputāta Bērziņa priekšlikums par nodokļu maksātāju terminu, kuru komisija neatbalstīja. Un vēl par 14.pantu šeit bija Nacionālā bloka priekšlikums, kuru komisija neatbalstīja, jo redakcionāli pēc terminiem labāka tomēr ir Ministru kabineta piedāvātā redakcija. Par 14.panta otro daļu Nacionālā bloka priekšlikums tika atbalstīts. Par 14.panta trešo daļu Nacionālā bloka priekšlikums daļēji tika atbalstīts, un tika izstrādāta šī panta trešās daļas Budžeta un finansu komisijas jauna redakcija, kuru mēs jums piedāvājam šeit un lūdzam atbalstīt. Par 14.panta ceturto daļu. Nacionālā bloka priekšlikums par šīs ceturtās daļas redakcionālajām izmaiņām daļēji ir atbalstīts, un šeit ir Budžeta komisijas variants 19.lappusē, kurš ietver arī šos Nacionālā bloka priekšlikumus.

Un tad mums ir pārejas noteikumi, kur ir deputāta Bērziņa priekšlikums par terminu nomaiņu, kuru komisija neatbalstīja. Savukārt ir Nacionālā bloka priekšlikums par pārejas noteikumu papildināšanu ar jaunu ceturto punktu. Par to, ka tie apgrozījuma nodokļa maksātāji, kuri nav obligātie pievienotās vērtības nodokļa maksātāji, var paziņot par savu atteikšanos no turpmākās nodokļu maksāšanas. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja, kā arī atbalstīja deputāta Piebalga priekšlikumus par pantu numerācijas nomaiņu un atbalstīja to, ka likuma panti, kuru kārtību regulē Ministru kabineta noteikumi, stājas spēkā pēc noteikumu publicēšanas, tas ir, lai tiesiski sakārtotu šo nodokļu aplikšanas un maksāšanas procesu. Un papildināt ar jaunu 4.punktu, ka līdz 1996.gada 1.janvārim to periodu, kas minēts šī likuma 11.panta 9.punktā, aizvietot ar periodu "trīs mēneši". Arī šo priekšlikumu komisija atbalstīja. Līdz ar to mēs esam izskatījuši otrajā lasījumā visus priekšlikumus likumprojektam "Par pievienotās vērtības nodokli", kurus komisija bija saņēmusi, un es lūdzu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu kopumā otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par pievienotās vērtības nodokli" pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts pieņemts otrajā lasījumā.

A.Poča. Priekšlikumus likumprojekta trešajam lasījumam tāpat kā visiem iepriekšējiem mūsu izskatītajiem likumu paketes likumprojektiem lūdzu iesniegt Budžeta komisijā līdz 9.janvārim pulksten 12.00.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes? Nav. Priekšlikums pieņemts.

Nākamais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"". Esiet tik laipni, ja tas attiecas uz deputātu Kehri, tad vajadzētu domāt par to, kas ziņos. Aija Poča - "Latvijas ceļš", komisijas vārdā. Lūdzu!

A.Poča (LC).

Tātad jūsu darbam ir nepieciešams dokuments nr.1135-a, kur ir apkopoti Budžeta komisijā saņemtie priekšlikumi likumprojektam "Par akcīzes nodokli" otrajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti ir šo dokumentu sameklējuši? Varam uzsākt? Lūdzu!

A.Poča. Pirmais ir deputāta Jonīša priekšlikums - likumā lietoto terminu skaidrojumos pievienot jaunu terminu "akcīzes marka - marķējuma zīme, kas apliecina akcīzes nodokļa nomaksu atbilstoši preces klasei". Komisija šo priekšlikumu neatbalsta, jo tas ir ļoti cieši saistīts ar tiem priekšlikumiem, kurus ir iesniedzis deputāts Jonītis likumprojekta 3.pantam, un tās ir akcīzes nodokļa likmes tabakai un tabakas izstrādājumiem.

Cienījamo priekšsēdētāj, varbūt, izskatot šos deputāta Jonīša priekšlikumus, mums būs jāatgriežas vēlreiz pie likuma terminu skaidrojumiem, jo tas ir ļoti ciešā saistībā. Ja mēs atbalstīsim šos deputāta Jonīša priekšlikumus 3.panta redakcijai, tādā gadījumā pilnīgi pēc loģikas būs jāatbalsta arī šis likuma terminu skaidrojums, bet pagaidām komisija savu attieksmi ir izteikusi neatbalstot, un tad mēs varētu pāriet tagad pie 3.panta.

Sēdes vadītājs. Es tikai varu izteikt personīgo viedokli, ka tad jau deputāts Jonītis uz to arī laikam orientējas, jo citādi viņš, pieredzējis deputāts, būtu iesniedzis labojumus visos pantos, uz kuriem tas attiecas.

A.Poča. Nē, nu...

Sēdes vadītājs. Lūdzu, turpiniet!

A.Poča. Par 3.pantu. Šeit ir saņemti divi priekšlikumi - no deputāta Oša un no deputāta Jonīša. Un abu šo priekšlikumu būtība ir precizēt akcīzes nodokļa likmes dažādiem tabakas izstrādājumiem. Deputāta Oša priekšlikums ir tāds, ka šīs cigaretes un tabakas izstrādājumus varētu sadalīt pēc to ražošanas vietas vai pēc ražotāja pazīmes - tātad vietējā ražojuma cigaretes bez filtra - par vienu cigareti šī akcīze būtu 0,00175 lati par cigareti, vietējā ražojuma cigaretēm ar filtru tā būtu lielāka - 0,0035 lati par cigareti un importa cigaretēm - par vienu cigareti 0,0075 lati. Šos priekšlikumus komisija neatbalstīja, uzskatot, ka šāds dalījums - vietējais ražotājs un importa... vietējo izstrādājumu un importa izstrādājumu aplikšana ar nodokli ir realizējama caur muitas nodokli. Tā būtu muitas nodokļa kompetence. Bez tam muitas nodoklī mums jau ir paredzēta diezgan liela nodokļu likme cigaretēm, kas jau faktiski vietējo ražotāju nedaudz aizsargā, un vēl šāda papildu aplikšana bez jau muitas nodokļa aplikšanas, tas ir, papildus vēl muitas nodoklim, savā ziņā ir pretrunā ar starptautiskajiem tirdzniecības līgumiem, kurus Latvija ir noslēgusi. Līdz ar to šādu dalījumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vienu sekundīti, šeit ir konkrēti ierosinājumi, tāpēc varbūt vispirms precizēsim deputāta Jonīša priekšlikumu.

A.Poča. Mēs skatījām pašlaik deputāta Oša priekšlikumu, un tagad mēs iesim pie deputāta Jonīša tālāk.

Sēdes vadītājs. Nu tā nevar pēc kārtas. Mums pirmais ir deputāta Jonīša priekšlikums. Lai būtu pilnīga skaidrība, vai deputātiem nav iebildes par komisijas izteikto attieksmi, kura neatbalstīja deputāta Jonīša priekšlikumu - pievienot jaunu terminu "akcīzes marka - marķējuma zīme, kas apliecina akcīzes nodokļa nomaksu atbilstoši preces klasei". Deputātiem nav iebildes par komisijas noraidījumu? Nav, un neviens par balsojumu neuzstāj.

Tagad par deputāta Oša priekšlikumiem. Vai vēlas kāds runāt? Deputāts Osis piekrīt komisijas skaidrojumam un motivācijai, līdz ar to, ja deputāti neuzstāj, šeit šis priekšlikums nav balsojams. Pieņemts komisijas priekšlikums. Tagad nākamais - deputāta Jonīša priekšlikums.

A.Poča. Deputāta Jonīša priekšlikums ir jau daudz sarežģītāks, un šeit parādās, ka viņš ierosina visām cigaretēm, cigāriem, cigarellām un arī tabakai noteikt dažādas klases un attiecīgi katrai no tām atbilstoši arī akcīzes marku, vienlaicīgi nosakot arī jaunas akcīzes, piedāvājot jaunas akcīzes nodokļa likmes par šīm cigaretēm. Būtība ir tāda, ka zemākas klases cigaretēm tā būtu zemāka, bet augstākas klases cigaretēm tā būtu augstāka, kā arī vienlaicīgi piedāvā šīs akcīzes markas arī iekrāsot, lai būtu būtiski redzama atšķirība tirdzniecībā, kurai klasei šīs cigaretes pieder. Komisija būtiski izvērtēja visus šos priekšlikumus, un, ņemot vērā, ka pēdējie grozījumi likumprojektā "Par akcīzes nodokli" tieši attiecībā uz cigaretēm tika pieņemti šīgada jūlijā, ka bez tam tikko ir sākusi darboties kārtība vispār par akcīzes nodokļa nomaksas marku uzlīmi šīm cigaretēm un ka bez tam šāda ārkārtīgi diferencēta šo cigarešu sadale neizslēdz iespēju tomēr arī viltot, komisijas ierosināja šo priekšlikumu tagad neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāts Jonītis atrodas Ķīnā, un mēs viņa argumentus nevaram uzklausīt, un tāpēc vai deputātiem ir kādas iebildes par komisijas izteikto viedokli - neatbalstīt šos priekšlikumus? Nav iebildes, līdz ar to mēs akceptējam komisijas priekšlikumu.

A.Poča. Paldies. Un tagad ir 5.pants - par akcīzes nodokļa maksāšanas kārtību. Un šeit bez Ministru kabineta piedāvātajiem priekšlikumiem par esošo redakciju, par kuriem nekādi citi priekšlikumi netika saņemti, ir vēl deputāta Bērziņa priekšlikums par šī 5.panta papildināšanu ar jaunu daļu sekojošā redakcijā: "Akcīzes nodoklis no alkoholiskiem dzērieniem 4% apmērā tiek ieskaitīts Latvijas Kultūras fondā un 4% apmērā - Latvijas Olimpiskajai komitejai". Arī šeit mūsu komisijā bija lielas diskusijas, un, ņemot vērā, ka, pirmkārt, Kultūras fondam un arī Olimpiskajai komitejai ir iespējas saņemt papildu līdzekļus caur ziedojumiem... Vakar mēs, izskatot uzņēmumu ienākumu nodokli, nobalsojām šeit šīm divām institūcijām nedaudz labvēlīgākus šos nodokļu saņemšanas apstākļus. Bez tam Olimpiskajai komitejai ir arī iespējas saņemt līdzekļus no speciālā budžeta, tas ir, no ieņēmumiem par azartspēļu nodevām un nodokli. Un arī kultūrai ir šis pats speciālais budžets. Protams, viņa rīkotājs nav Kultūras fonds, bet es pieņemu, ka Kultūras ministrija varētu šos līdzekļus izlietot sadarbībā ar Kultūras fondu, un, ņemot vērā arī to apstākli, ka papildu akcīzes nodokļa ienākumi, kuri arī nākotnē varētu būt, tiešām mums būtu jānovirza varbūt veselības aizsardzības sfērai, komisija šo priekšlikumu ierosina neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Es piekrītu, ka šis formulējums varbūt nav veiksmīgākais, viņš jāliek līdzīgs tam, kāds ir par nodevām azartspēlēm, bet šeit tomēr ir šī izšķiršanās. Ja valdība runā, ka akcīze šobrīd ir jāliek medicīnai, tad it kā no naudas iekasēšanas viedokļa tas tā ir, bet medicīnas finansēšanas sistēma tomēr vairāk saistīta ar sociālo sistēmu, ar sociālo nodokli. Tā kā šī nodokļa šeit nav un mēs viņu neskatām, tad akcīze tomēr nebūs tā, no kā principā var finansēties pamatā šī te medicīna. Šobrīd tas varētu būt īslaicīgs risinājums, un šeit, pieņemot šo manu priekšlikumu konceptuāli, varētu būt runa, ka viņš, pirmkārt, tiek precīzāk formulēts, un otrs, ka viņš varētu stāties spēkā nevis ar nākošo finansu gadu, bet 1996.gada 1.janvāri, jo tiešām budžets ir pietiekami saspringts sastādīts, un nākošgad to varētu arī nemainīt. Un tas būtu varbūt labs precedents, ka par nodokļiem mums vismaz vienu pusgadu vai 9 mēnšus būtu iepriekš zināms, kas būs un kā būs. Tā būtu jau stabilitātes kaut kāda pazīme, tāpēc es aicinātu šo priekšlikumu atbalstīt.

Otrais, ko es gribu norādīt. Iepriekšējais likums, kā jūs redzējāt, ieguva diezgan vienprātīgu Saeimas atbalstu - 62 balsis, bet par akcīzes nodokli es gribu teikt, ka šis nodoklis nav tādā veidā izstrādāts. Kaut vai viens sīkums. Šobrīd mēs skatām likumu otrajā lasījumā, bet līdz šim brīdim 4.pantā pa vidu ir rindkopa: "Latvijas Republikas Ministru padome", un tās nav nomainīts līdz šim brīdim, neviens to pat nav ievērojis. Tātad likumu skata otrajā lasījumā un nav pat priekšlikumu. Man ir jau sagatavoti priekšlikumi uz trešo lasījumu, kur tas ir ietverts, bet tas liecina, kāda ir šobrīd šī akcijas nodokļa izskatīšanas kvalitāte, Ministru kabineta sagatavošanas līmenis šim likumam, un tāpēc šeit es domāju, ka būs vairāk problēmu. Tāpēc es aicinu atbalstīt par šo kultūru, bet uz trešo lasījumu ir sagatavots priekšlikums, kas ir jāskatās kontekstā ar muitu un ar akcīzi. Ir jārada tas, ko Kodoliņa kungs saka: "Civilizēta Eiropas sistēma eksporta veicināšanai". Šobrīd akcīze, muita tiek apmaksāta tikai gadījumos, ja produkcija pilnīgi tiek ievesta un izvesta nepārstrādāta. Ja mums tiek ražota produkcija, kurā ieiet ar akcīzes nodokli apliekamā vai ar muitu apliekamā daļa, tad šeit mēs neko saviem uzņēmumiem neapmaksājam, bet tas ir ļoti būtisks jautājums konkurences spējas veicināšanai. Uz trešo lasījumu akcīzes nodoklim es esmu sagatavojis priekšlikumus, ka šī sistēma mums ir jāievieš. Tāpēc es tomēr lūgtu arī par šo Kultūras fondu pieņemt to, jo arī Latvijas neatkarības laikā bija šī prakse, ka tika tieši no akcīzes nodokļa veikti šie maksājumi, un es piekrītu tam, ka tas nevarētu tomēr notikt 1995.gadā, jo budžets ir sastādīts, un tur man šaubu nav. Es negribētu jau 1995.gadā šeit pārdalīt ar šo labojumu budžetu, bet gan konceptuāli atbalstīt, un tad komisija pēc tam strādātu. Es domāju, ka arī šeit varētu būt runa pat par procentu samazināšanu.

Tātad varbūt jūs interesētu, par kādām summām ir runa. Šogad akcīzes nodokļa ieņēmums, vismaz Ministru kabineta Finansu ministrijas iesniegtajā biezajā paskaidrojumu rakstā, tiek vērtēts kā 15,4 miljoni. Kaut gan ir grūti pateikt precīzu analīzi, bet arī finansu ministrs Budžeta komisijā atzina, ka akcīzes iekasēšana no alkohola nav augstāka par 50%. Visa gada laikā no importa alkohola akcīze ir iekasēta tikai pusmiljons latu. Pusmiljons! Tātad paskatieties veikalā, cik ir vietējā alkohola un cik ir importa! Tad ziniet, ka no importa ir iekasēts visā gadā pusmiljons latu akcīzē. Tātad šeit man ir tāda prognoze, ka pašreiz tiek iekasēti tikai apmēram 37% - 38% no akcīzes nodokļa. Finansu ministrijas vērtējums tātad ir optimistiskāks - 50%, bet jūs redzat, ka tas vienalga ir tikai puse no tā, kas ir vajadzīgs. Tāpēc es lūgtu atbalstīt šo priekšlikumu, un es varu apgalvot, ka nākamajā finansu gadā tas neradīs problēmas, lai arī šī redakcija, es piekrītu, nav ideāla un tā ir jāpārstrādā, bet konceptuāli varētu nobalsot, lai to uzlabotu uz trešo lasījumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Pēteris Elferts - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

P.Elferts (LC).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Vakardien Sociālo un darba lietu komisijā mēs izskatījām šo jautājumu, kas attiecas uz akcīzes nodokli un uz 1995.gada budžetu. Kā jūs zināt, mūsu mērķis ir novirzīt vairāk līdzekļu veselības aprūpei, un Sociālo un darba lietu komisija nolēma iesniegt priekšlikumus uz trešo lasījumu, ka akcīzes nodokli tieši uz alkoholu varētu novirzīt veselības aprūpei. Tātad līdz ar to lūdzu noraidīt Gundara Bērziņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Balsosim vai referente vēl runās?

A.Poča. Es, pirms vēl deputāti balsojot izšķiras - atbalstīt vai neatbalstīt šo priekšlikumu, varu pateikt, ka mēs akceptējām otrajā lasījumā likumprojektu par nodokļiem un nodevām, un tur ir teikts, ka nodoklis ir iemaksājams valsts pamata vai speciālajā budžetā. Vēl nav bijis tāda gadījuma, ka nodoklis tiešā veidā tiek ieskaitīts sabiedriskajām organizācijām. Tā ka šādā redakcijā mēs nedrīkstam atbalstīt šo priekšlikumu.

Runājot par to, ka šī norma stāsies spēkā ar 1996.gada 1.janvāri. Mēs varam grozīt šo likumu "Par akcīzes nodokli", mūsu šī 5.Saeima to var darīt, bet to var darīt arī nākošā - 6. Saeima. Es domāju, ka pašlaik šis priekšlikums tomēr nebūtu atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsojam par deputāta Bērziņa priekšlikumu - 5.panta papildinājumu. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 21, atturas - 24. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. Līdz ar to lūdzu akceptēt Saeimu likumprojekta "Par akcīzes nodokli" otro lasījumu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par akcīzes nodok li" pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsojam. Rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 3. Pieņemts otrajā lasījumā.

A.Poča. Paldies. Priekšlikumus tāpat kā visiem nodokļiem lūdzu iesniegt līdz 9. janvārim pulksten 12.00 Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Vēl, cienījamie kolēģi, es gribu jūs lūgt ...

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Pieņemts priekšlikums.

A. Poča. Vēl, cienījamie kolēģi, runājot par mūsu visu izskatīto likumprojektu otrajā lasījumā, par akceptēto redakciju, jāteic, ka darbs ir ļoti grūts, priekšlikumu bija ļoti daudz. Praktiski nav iespējams to sagatavot šodien līdz pēcpusdienai, kā vakar lūdza deputāts Bērziņš. Komisija strādās, un šie priekšlikumi būs deputātiem pieejami visiem, kas to vēlēsies, sākot no 27. datuma Budžeta un finansu komisijā.

Sēdes vadītājs. Nākamais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizāciju"". Referenta nav.

Nākamais likums "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas obligāto valsts dienestu"".

A.Līgotnis (LC).

Godātie kolēģi, mēs skatām dokumentu nr. 1282. Šā dokumenta otrajā pusē pa labi ir redzams likumprojekts un pa kreisi - Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegtie četri priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Andris Līgotnis - "Latvijas ceļš". Komisijas vārdā. Lūdzu!

A.Līgotnis. Pirmais priekšlikums, kā redzat, ir - izslēgt likumprojekta 4.pantu, un tas tiek ierosināts tādēļ, ka pretējā gadījumā iesaukšanas komisijas un ārstu komisijas, kas nodrošina iesaukšanas mehānisma raitu procedūru, paliktu bez telpām.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Nav. Tālāk!

A.Līgotnis. Otrs priekšlikums ir terminoloģisks un attiecas uz likumprojekta 2.pantu - šeit vārdi "aizsardzības ministrs" tiktu aizstāti ar "Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija", jo ministrija ir tā iestāde, kurai šī funkcija būtu veicama.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A. Līgotnis. Trešais priekšlikums attiecas uz likuma "Par obligāto valsts dienestu" 11.pantu, un mēs ierosinām šo 11.pantu papildināt ar otru daļu. Tas ir nepieciešams, lai ieviestu stingrāku kārtību šīs valstiskās funkcijas realizēšanā, jo uz priekšu vairs nav pieļaujama situācija, ka 57% no tām personām, kurām jāierodas Valsts dienesta pārvaldē kārtot uzskaites jautājumus, tur vispār neierodas, ignorē un vēlas savu pienākumu - aizsargāt Latvijas Republiku - pildīt neklātienē.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Redakcija pieņemta.

A.Līgotnis. Ceturtais priekšlikums ir saistīts ar to, kam mēs uzliekam par pienākumu kompensēt zaudējumus, kas radīsies šo personu, kas izvairās no iesaukuma, piespiedu atgādāšanas rezultātā. Mēs komisijā uzskatījām, ka nebūt ne tiem Latvijas Republikas pilsoņiem, kas likumus ievēro un kas ar saviem nodokļiem papildina valsts budžetu, - ka nebūt ne tiem ir no saviem nodokļiem jākompensē to cilvēku nelikumīga rīcība, kas izvairās likumus pildīt. Tādēļ mēs esam paredzējuši, ka policijas iestādēm visus zaudējumus, kas būs saistīti ar piespiedu atvešanu, kompensēs šīs pašas personas, kas tiks piespiedu kārtā atvestas. Un kārtību, kādā tas tiks izdarīts, noteiks Ministru kabinets. Tas ir pēdējais priekšlikums. Citu šeit nav.

Sēdes vadītājs. Vai ir kādas iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Līgotnis. Es lūdzu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas obligāto valsts dienestu"" pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, 1 - atturas. Likums pieņemts otrajā lasījumā.

A.Līgotnis. Priekšlikumus, kolēģi, es lūdzu līdz 9.janvārim iesniegt Aizsardzības un iekšlietu komisijā.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes? Nav. Priekšlikums pieņemts.

Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Aivars Endziņš, lūdzu!

Likumprojekts "Par motorprāmja "Estonia" katastrofā pazudušo izsludināšanu par mirušiem".

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Jums visiem ir izsniegts dokuments ar šo likumprojektu, kā arī Juridiskās komisijas paskaidrojums, no kura ir redzams, ka ne deputāti, ne arī Juridiskā komisija salīdzinājumā ar pirmo lasījumu nekādus grozījumus šajā likumprojektā izdarījusi nav. Tāpēc es lūdzu cienījamo Saeimu akceptēt šo likumprojektu otrajā un līdz ar to pēdējā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par šā likumprojekta pieņemšanu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais ir jautājums par tiesas piesēdētāju vēlēšanu noteikšanu.

A. Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Likumprojektā "Par tiesas piesēdētāju vēlēšanu noteikšanu" salīdzinājumā ar pirmo lasījumu ir tikai deputāta Endziņa priekšlikums - izsvītrot piebildi "saskaņā ar tieslietu ministra apstiprināto tiesas piesēdētāju skaitu", jo šo piebildi, šo kārtību nosaka jau likums "Par tiesu varu", tāpēc šajā likumā tas ir lieks. Jums izsniegtajos dokumentos ir pievienota arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vēstule, kur viņi izsaka pretenzijas par šo konkrēto piesēdētāju skaitu katrā reģionā, kas neatbilst konkrētajam iedzīvotāju skaitam šajos reģionos. Šī problēma ir atrisināta, ir jau attiecīgs tieslietu ministra rīkojums, un līdz ar to šeit no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas puses nekādas pretenzijas par šo likumprojektu izteiktas netiek. Tāpēc es aicinu arī, ja jūs atbalstāt šo priekšlikumu par piebildes svītrošanu, akceptēt to galīgajā - otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par tiesas piesēdētāju vēlēšanu noteikšanu" pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 3. Likums pieņemts.

A.Endziņš. Paldies cienījamai Saeimai.

Sēdes vadītājs. Nākamais jautājums - "Valsts budžets 1995.gadam". Otrais lasījums.

Andris Piebalgs - "Latvijas ceļš", komisijas vārdā.

A.Piebalgs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Budžeta un finansu komisija uzticēja man vadīt šo apspriešanu, vadoties tikai no viena apsvēruma - ka iespējams, ka tad process būs nedaudz ātrāks. Jo, neapšaubāmi, mums būs ļoti ilgi šis darbs jāveic, jo priekšlikumu ir daudz. Tiesa, es gribu atzīmēt arī to, ka attiecībā uz priekšlikumiem, kas tika iesniegti, bija viena būtiska problēma. Viena daļa priekšlikumu bija bez avota, un citi bija sagrupēti. Visi izdevumi un arī seguma avoti. Tas automātiski radīja problēmu, kā izveidot labāko apspriešanas shēmu. Galu galā Budžeta un finansu komisija pēc gariem strīdiem piekrita deputātu Tomiņa un Bērziņa priekšlikumiem, ka ietu cauri kodiem, tātad skatot atbilstoši izdevumus pa izdevumu kodiem. Kaut gan tas var radīt diezgan lielas problēmas pašā beigu daļā, kad ir jāapkopo galīgie rezultāti.

Tādēļ mēs varētu sākt ar 1.panta izskatīšanu, kurš skan: apstiprināt valsts pamata budžetu 1995. gadam ieņēmumos - 475 miljonu 991 tūkstoša 661 lata apmērā. Par šo pantu tika saņemti divi priekšlikumi.

Pirmais ir Demokrātiskās partijas priekšlikums apstiprināt valsts budžetu attiecīgi lielāku, pamatojoties uz to priekšlikumu, kuru Demokrātiskā partija bija iesniegusi likumā par uzņēmumu ienākuma nodokli, ka atsakoties... teiksim, pārejot uz pakāpenisku likmju samazināšanu, tādā veidā ieņēmumi varētu būt lielāki par 12,5 miljoniem. Jāsaka, ka analīze, ko mēs veicām ar uzņēmumu ienākuma nodokli jeb šobrīd - peļņas nodokli, liecina par to, ka šis ir tas nodoklis, kura ieņēmumi nepārtraukti krītas - un arī attiecībā pret šā gada plānu jeb, teiksim, prognozēto. Mums citos nodokļos ir vai nu diezgan stabils stāvoklis, vai pieaugums turpretim šis nodoklis tiks iekasēts 72% apmērā. Jāsaka, ka augstās nodokļu likmes šeit to situāciju neglābs, jo tieši šo augsto nodokļu likmju maksātāji faktiski, teiksim, no bankām ir domāti šeit... peļņa praktiski neparādās divu iemeslu dēļ.

Pirmais iemesls ir tas, ka bankas ļoti daudz investē atpakaļ. Līdz ar to viņiem praktiski nav peļņas, jo viņi negrib izmantot dividendes.

Otrs jautājums ir saistīts ar to, ka ir daudz kopuzņēmumu un tie vienkārši ir atbrīvoti no šā. Tāpēc, saprotot Demokrātiskās partijas vēlmi palielināt šos budžeta ieņēmumus, es vēlreiz gribu teikt, ka šis avots ir nereāls un, neapšaubāmi, peļņas nodokļa prognoze ir labākajā gadījumā tieši tāda, kāda tā ir. Un komisija arī neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Ilga Grava - Demokrātiskās partijas frakcija. Lūdzu!

I.Grava (DP).

Man šodien ir interesanti dzirdēt, jo argumenti tam, ka nevar, ka tas neko nedos, ir pavisam savādāki, nekā bija vakar. Vakar teica, ka nodokli nevar pakāpeniski samazināt, jo tas traucē grāmatvedībai, uzskaitei un tā tālāk, ir jāievieš vienoti 25 procenti, un tad tas atvieglinās visu to, kas notiek, un iekasēšanu. Šoreiz ir atbilde, ka nevar samazināt tāpēc, ka nedos efektu. Bet man ir jautājums Piebalga kungam - cik lielu daļu no ieņēmuma nodokļa sastāda valsts uzņēmumi? Un vai tā ir taisnība, ka šeit pamatmaksātāji (līdz divām trešdaļām šinī ienākuma summā) ir nevis bankas vai kopuzņēmumi, ko jūs nosaucāt, bet tieši valsts uzņēmumi? Un tādā gadījumā tomēr šī pakāpeniskā samazināšana... ja arī nedotu tik lielu summu, kā mēs esam aprēķinājuši, bet tomēr vismaz piecu miljonu, sešu miljonu apmērā tā būtu.

A.Piebalgs. Tātad, protams, valsts uzņēmumi ir lielākie nodokļu maksātāji. Pirmajā vietā ir, neapšaubāmi, "Ventspils nafta", un, teiksim, procentuāli vismaz divas trešdaļas no uzņēmumu ienākuma nodokļa šobrīd nāk no valsts uzņēmumiem. Vēlreiz atkārtoju - es runāju par to situāciju, ka, neapšaubāmi, manā skatījumā, pat ja mēs ietu uz pakāpenisko samazināšanu, mums šā efekta nebūtu. Bet otrs - es pilnīgi neatsakos no tiem argumentiem, ko minēja vakar Budžeta un finansu komisija, aizstāvot vienoto likmi. Jo, neapšaubāmi, šī vienotā likme uzņēmumu ienākuma nodoklī būs liels ieguvums tieši, lai cīnītos ar izvairīšanos no aiziešanas uz zemākiem nodokļiem. Jo, ja ir dažādas likmes, tad nekas netraucē uzņēmumam nodibināt "meitas uzņēmumu" attiecīgajā sfērā, kurā ir zemā likme, un viņš vienkārši pārpumpē naudu uz to un maksā no zemākās likmes. Tāpēc arī, atstājot šādā veidā, mēs tiešām nedabūjam šo naudu klāt, un šeit vienkārši... es tiešām gribētu, lai mums būtu šeit it kā lielāka likme, bet mums, es vēlreiz saku, labi, mums jāiekasē tas, kas šobrīd ir paredzēts budžetā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Ilga Grava nepieprasa balsojumu. Tālāk!

A.Piebalgs. Nākamais priekšlikums par 1.pantu bija deputātu Bērziņa un Tomiņa priekšlikums, kurš sadalās pēc būtības divās daļās. Pirmā daļa ir priekšlikums, ka paskaidrojumam, kas jums ir kā paskaidrojošā tabula par valsts budžeta ieņēmumiem, pievienot kā atsevišķu pielikumu. Tur nav runa par numuru. Kāpēc mēs negribētu šim piekrist? Pirmais ir tas, ka salīdzinoši var precīzi uz gadu prognozēt kopējos ieņēmumus. Tajā pašā laikā atsevišķi nodokļu ieņēmumi - vismaz no tās pieredzes, kas mums ir... iepriekšējais gads varbūt ir bijis labāks nekā 1993., tomēr ir diezgan lielas fluktuācijas. Daļēji tas, protams, ir saistīts ar Ieņēmumu dienesta darbību, daļēji tas saistīts, protams, ar tīri objektīviem faktoriem, kas notika tautas saimniecībā. Tāpēc, apstiprinot šeit, Saeimā, šo atsevišķo plānu par nodokļu veidiem, tas ir diezgan dīvaini, jo tā pēc būtības ir prognoze. Pēc būtības jau ir diezgan sarežģīti apstiprināt kopējos ieņēmumus, jo kopējie ieņēmumi - tā jau arī ir prognoze. Tāpēc šoreiz ir piedāvāts, kā apstiprināt kopējos ieņēmumus, pēc tam "Pārejas noteikumos", ko Budžeta komisija akceptē, deputāti Bērziņš un Tomiņš ierosina, ka vajag ik pa trim mēnešiem atskaitīties Saeimā un tad visa tā informācija par šiem nodokļiem attiecīgi būs. Ja tas tā nav, mēs ierakstām katram attiecīgo ieņēmumu veidam savu ciparu, tad mums pēc būtības nepārtraukti jāgroza, kad mēs redzam, ka tā prognoze nepiepildās. Kaut gan budžetā ir svarīgs tikai kopīgais ieņēmuma līmenis, kopējais deficīts, jo pēc tam jau nauda iet uz izdevumiem pilnīgi citā shēmā. Tāpēc Budžeta un finansu komisija neatbalstīja.

Otrs priekšlikums - es uzreiz runāšu, jo jābalso ir par katru no tiem, - ir palielināt valsts pamatbudžetu. Es vēlreiz gribu teikt, ka valsts pamatbudžets šoreiz ir sastādīts bez kaut kādas rezerves. To var redzēt it īpaši tad, ja apskata kopprodukta attiecību pret budžeta apjomu. Šeit nav rezerves, un tiešām pat tie cilvēki, kas gribētu atrast šo rezervi... tīri kad šeit varētu būt it īpaši, teiksim, apgrozījuma nodoklī... Akcīzes nodoklī būs tāpat problēmas. No muitas palielināt, no valsts kapitāla, Valsts privatizācijas fondu - tur 661 lats. Ka tas vienkārši nav reāli. To varētu darīt, bet tas nozīmē automātiski - tas, kas bija tagad decembrī. Ja mums ir nereāls finansēšanas avots, tad mēs esam spiesti spīdzināt tos, kuri lieto šo naudu. Jo tad atvērums nav 100 procenti. Tad mēs ierobežojam kaut kādus pirkumus. Tad, labi, atceļam, bet katrā ziņā tomēr es neriskētu nekādā gadījumā iet virs tā cipara, kas šobrīd ir pamatieņēmumos. Man liekas, ka tas ir pietiekami jau optimistisks.

Otra lieta, kas ir būtiska, ir tā: ja budžetā, teiksim, pēc triju mēnešu darba var redzēt, ka nāk vairāk naudas, tad nekas netraucē Saeimu, attiecīgi sastādot papildu budžetu, izmantot šo naudu, jo Finansu ministrija tāpat nevar iztērēt vairāk naudas, nekā ir rakstīts izdevumu daļā. Tā ka arī šo priekšlikumu Budžeta un finansu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Pirms diskusijas es te dažus dokumentiņus palasīšu. Tātad pirmais - valdības deklarācija, šīs te, kas strādā. Finansu politika. Ministru kabinets, sākot ar 1995.gadu, ieviesīs fiskālo plānošanu ilgākam laika posmam, proti, valsts budžets tiks izstrādāts nākamajam finansu gadam, bet galvenie fiskālie pamatrādītāji tiek noteikti nākamajiem diviem gadiem, kas seko pēc finansu gada.

Likums par finansu un budžeta vadību. Valsts budžets. Tātad no kā tas sastāv? Valsts budžeta ieņēmumi sastāv no ieņēmumiem, kas savācami valsts mērķiem saskaņā ar nodokļu likumiem, nodevām, maksājumiem par budžeta institūciju sniegtajiem pakalpojumiem un tā tālāk. Šobrīd blakus esošās kaimiņvalstis visas ir apstiprinājušas budžetus, un, cik man ir zināms, tomēr visas apstiprina arī ieņēmumu daļu. Es pieļauju, ka prognoze par nodokļu veidiem var svārstīties, un, protams, stabilā, stabilizētā sistēmā valstī, stabilā nodokļu politikā tas ir vieglāk prognozējams, nekā tas ir mums. Bet, ja mēs neanalizējam to, kur ir tiešām rezerves, kas netiek izmantotas, kaut vai par to pašu akcīzes nodokli, par degvielas akcīzi, par muitu un citām, tad, protams, arī nav nekādu cerību šos ieņēmumus palielināt. Un tāpēc mūsu priekšlikuma pirmā daļa izriet no tā, ka apstiprināt šo pielikumu par nodokļu veidiem... Es domāju, ka nekādas problēmas tas arī principā nerada, ja viens nodoklis tiek iekasēts vairāk, cits mazāk, tiešais finansējums no kāda nodokļa ir paredzēts tikai sociālajā budžetā no sociāliem nodokļiem. Nevienā citā nodoklī pašreiz tiešais finansējums ar ieņēmumiem nav saistīts, izņemot varbūt izdevumu daļas, kur ir likts... mēs runāsim atsevišķi... kur ir ieņēmumi un pretī tāda pati summa izdevumos. Izdevumu daļā saistībā ar lauksaimniecību. Citās nozarēs tas nerada nekādas problēmas. Un tāpēc šis priekšlikums, tātad "Pārejas noteikumi". 2.1. pantā ir uzdots Kabinetam apstiprināt. Bet Kabinets tad arī apstiprinās. Kāpēc mēs nevaram apstiprināt šo te par nodokļiem? Un tomēr analizēt rūpīgi, kas notiek ar akcīzes nodokli. Vai notiek uzlabošanās vai ne. Jo, saprotiet, mēs tikko skatām nodokļu paketi. Nu kāda jēga likt nodokļus, ja mēs nezinām, kādu efektu tas izraisa, jo nodokļi ir vairāki, - tiesiskais, fiskālais un tautsaimnieciskais efekts. Ja mums absolūti nav skaidrs, ko tie nodokļi ienes, tad ko mums tos pieņemt? Un otrs. Ja jau ir tik grūti pateikt, ja ir šī aptuvenā prognoze ieņēmumos un absolūti nekas nav skaidrs, tad mans priekšlikums... viens no komisijām, kas nav šeit atspoguļots... tad arī izdevumus uzdodam Kabinetam divu nedēļu laikā apstiprināt un atkarībā no ienākošajiem līdzekļiem arī finansēt. Tad ir iespējams arī cits ceļš.

Otrs. Paskatieties - budžets, saka - neprecīzi, nevaram, varbūt kļūda. Bet cik precīzi budžets sastādīts? Ar kādu skaitli tas beidzas? 661. Līdz vienam latam mēs esam... tur priekšā daži simti miljonu, bet beidzas ar vienu latu. Baigi precīzi! Un, piemēram, tanī ieņēmumu daļā, kas ir pašreiz nenumurēts kā pielikums, šī izlīdzinošā daļa ir paredzēta, izlīdzinātājs ir Privatizācijas fonds, kuram ir šie 661, es arī ilgi meklēju, ar kuru tad to nodokli... to izlīdzināšanu uztaisījuši. Privatizācijas fonda iemaksa. Tam ir tas 661 lats tanīs beigās. Tāpēc es tomēr principā gribētu aicināt atbalstīt sevišķi to pirmo daļu, ka tas ir kā pielikums. Kaut vai tādā formā, kā piedāvā Kabinets, un pēc tam mēs tomēr ļoti rūpīgi varam iziet šo ieņēmumu bāzi - ir šī rezerve vai nav, jo arī mūsu piedāvātajā variantā mēs nerunājam par peļņas un ienākumu nodokli. Jo tur šī tendence, krišanās, ir diezgan ievērojama, un tomēr arī pilnīgi skaidrs, ka liela daļa maksātāju šeit ir valsts uzņēmumi, privātie uzņēmumi ar spēcīgiem juristiem un grāmatvežiem māk strādāt tā, lai uz papīra nebūtu liela peļņa un lielas naudas lieki nebūtu jāmaksā budžetā. Un tālākā privatizācijā ejot, es domāju, ka šeit būs ļoti grūti ievērojami palielināt šos ienākumus. Un es domāju, ka arī ar laiku palielināsies šīs izmaksas iedzīvotājiem, algas, un varbūt iedzīvotāju ienākumu nodoklis būs tas, kurš varēs nest lielāku pienesumu budžetam. Tāpēc es gribētu, lai mēs atbalstām šo pirmo daļu par to, ka mēs vispār runājam šeit budžetā par ieņēmumiem. Ja nē, tad šī situācija ir ļoti paradoksāla un mēs apstiprinām kaut kādu skaitli un absolūti neanalizējam šos ieņēmumus. Un tālāk piedāvāt jau konkrētu diskusiju par šiem nodokļu veidiem un apskatīt, vai tur ir šī rezerve vai nav. Cik šobrīd tiek iekasēts, kādas ir iespējas palielināt, nepalielināt, kādas ir problēmas, vai likumdošanas trūkums, vai nav kaut kādas institūcijas izveidotas, vai par alkoholu, piemēram... taču ir izveidotas visas institūcijas, ir sakārtota šī nodokļu likumdošana, gan konfiscēšana, gan Spirta monopola padome, gan licencēšana, kas tomēr traucē ievērojami uzlabot šo stāvokli. Manuprāt, likumdošana šeit pašreiz ir pietiekama. Varbūt tad ir koncepcijas kļūda vai kaut kas cits. Tāpēc es tomēr piedāvāju atbalstīt šo priekšlikumu un uzskatu tomēr to par vienu no būtiskākajiem. Un principā budžetu tas nekādā veidā nedestabilizē, tāpēc ka katru nodokļa veidu mēs izskatīsim atsevišķi un lemsim, vai šinī nodoklī ir šī rezerve vai nav. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Alfreds Čepānis - Demokrātiskā partija. Lūdzu!

A.Čepānis (DP).

Cienījamie kolēģi! Mēs savā frakcijā arī izskatījām valsts budžeta projektu 1995.gadam. Bez visām pārējām lietām, kuras ir saskaņā ar Kārtības rulli iesniegtas Budžeta komisijā un citur, mūs stipri uztrauc tas, par ko tikko runāja Bērziņa kungs, - ka "Pārejas noteikumu" 2.punkta pirmajā apakšpunktā ir ierakstīta frāze: Ministru kabinetam pēc šā likuma spēkā stāšanās divu nedēļu laikā apstiprināt valsts budžeta ieņēmumu sadalījumu pa ieņēmumu veidiem. Līdz šim vienmēr tā ir bijusi Saeimas prerogatīva. Un, ja Ministru kabinets uzņemas Saeimas funkcijas, tad te acīmredzot nav kaut kas kārtībā ar mūsu likumdošanu. Vai arī tā ir gluži vienkārši tāda zināma varas uzurpācija, un tādēļ es frakcijas vārdā ierosinu šo priekšlikumu neatbalstīt, bet piekrist tiem ierosinājumiem, par kuriem nupat runāja Bērziņa kungs.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība.

P.Tabūns (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Es pilnīgi atbalstu deputātu Bērziņa un Tomiņa priekšlikumu, jo ir skaidrs, ka valdība nav domājusi par ieņēmumiem. Es jau par to runāju, kad mēs apspriedām šo budžetu pirmajā lasījumā. Piemēram, par to pašu akcīzes nodokli. 1994.gadā, tas ir, šogad, akcīzes nodoklis ir paredzēts 37 miljoni, tātad ieņēmumi, un nākamgad - 39, tas nozīmē, ka tikai par diviem miljoniem... Bet tagad, kad norisinājās skolotāju streiks un kad valdība, tā sakot, bija piespiesta pie sienas jeb iedzīta piektajā stūrī, - tad jau pavīdēja, ka no akcīzes nodokļa vien varēs paņemt daudzus, daudzus miljonus. Tātad valdība nav domājusi par to, par šiem ieņēmumiem.

Ieņēmumi no muitas. Šogad - 28 miljoni, nākamgad - 35. Tātad tikai pieci miljoni. Es jau sacīju, ka, ja muita kārtīgi strādās, to var izdarīt droši vien vienā mēnesī vai varbūt pat ātrāk, pat īsākā laikā. Un es pilnīgi piekrītu tam, ko ierosina Bērziņa un Tomiņa kungi, - ka jāizdara tādas izmaiņas, kādas šeit ir minētas, jo, redziet, valdība, Finansu ministrija grib uzņemties pati sadalīt naudu, kura, iespējams... viņi ir rēķinājuši, ka tiks ievākta vairāk, un tad grib būt tie labie onkuļi un dot tiem, kuriem tīk, un patiešām uzurpēt Saeimas funkcijas. Ne velti mēs šodien grasāmies apstiprināt 1995.gada budžetu Saeimā. Tā ir mūsu prerogatīva, patiešām. Nevis, ka pēc tam dalītu valdība. Tāpēc, gari nerunājot - te varētu par to, par ieņēmumu daļu, runāt ļoti daudz - , es aicinu deputātus atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāts Andris Rozentāls - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

A.Rozentāls (LZS).

Cienītais Prezidij! Godājamie kolēģi! Ir gads apkārt, Ziemassvētki klāt, un mēs atkal spriežam par mūsu valsts budžetu, un šķiet, ka tas gads ir apstājies un nekas nav mainījies. Arī pagājušajā gadā bija tā - mēs bijām jauni, nepieredzējuši - lielākā daļa, un mums iestāstīja, ka nav ko sevišķi nodarboties ar ieņēmumu daļu, ka to jau kaut kā... cik ieņems, tik būs. Manuprāt, šī visa gada pieredze darbā ar budžetu rāda, ka lielākā nelaime bija tā, ka mēs pagājušo gadu nesākām ar ieņēmumu daļas analīzi, precīzi, pamatoti, lai tad pārietu pie izdevumu daļas, tad varam dalīt. Tagad mēs esam gluži pie tā paša, un mums grib iestāstīt gluži to pašu: ko jūs tur ar ieņēmumu daļu daudz darbosieties, to Ministru kabinets šobrīd pats sadalīs pa ieņēmumu posteņiem, bet jūs apstipriniet budžetu kopumā, un tad ir nopelnīti Ziemassvētki! Es domāju, ka tik vienkāršoti šo jautājumu izskatīt mēs tiešām nevaram. Ja mēs nevaram izanalizēt ieņēmumu daļu, kur tiešām ir daudzi pamatoti priekšlikumi - un droši vien to būtu vēl vairāk, ja ar to vairāk strādātu... Un vēl tādu mazu niansi tomēr es gribu atgādināt, pie kā es pieskāros pirmā lasījuma apspriešanas gaitā, - ka mēs neesam saņēmuši valdības ziņojumu par ekonomisko stāvokli valstī. Un es domāju, ka jāapspriež bija, ka... Es jau uzdodu jautājumu: vai šis biezais paskaidrojuma raksts ir uzskatāms par valdības ziņojumu par ekonomisko stāvokli valstī? Nu, tad to tā vajag teikt, ka tas ir uzrakstīts un katram jāsaprot pašam tur ir, bet oficiāls valdības ziņojums nav saņemts. Bet es pievienojos kolēģiem, kas šeit runāja iepriekš, ka ir jāizanalizē ieņēmumu daļa, tā ir jāapstiprina Saeimā, un, ja valdība tam nav gatava, tad mēs atdodam pirmajā lasījumā budžetu un turpinām pie tā strādāt. Tāda iespēja ir, un droši vien tas arī ir jāpieņem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andris Grots - Kristīgo demokrātu savienība. Lūdzu!

A.Grots (KDS).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Arī es uzstājos, atbalstot Bērziņa un Tomiņa kunga priekšlikumu. Bet es negribu nevienam pārmest, es drīzāk gribētu uzslavēt, jo mums ir saņemtas ziņas no Finansu ministrijas, ka tiešām pēdējā laikā Ieņēmumu dienests ir pa lielai daļai savests kārtībā un ka rezultāti sāk parādīties jau tagad, šogad. Un es domāju, ka tās summas, par kurām mēs runājām, būtībā nav lielas. Ministru kabinets ir apstiprinājis budžetu par 475 miljonu latu ienākumiem, bet Bērziņa un Tomiņa kungs ir par 488 miljoniem - tā nav procentuāli nemaz tik liela starpība. Un tāpēc es uzskatu, ka, ņemot vērā to, ka Finansu ministrija tik tiešām ir strādājusi, ir centusies un šai darbībai augļu netrūkst, šāds palielinājums būtu visai reāls un tāpēc tas būtu jāpieņem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates ir pabeigtas. Referentam galavārds. Lūdzu!

A.Piebalgs. Jā, es vēlreiz gribētu lūgt tomēr deputātus neapstiprināt deputātu Bērziņa un Tomiņa priekšlikumu. Redzat, ja mēs vadāmies pēc šīs loģikas, tad vajadzētu Saeimai arī apstiprināt, nobalsot, ka nākamgad inflācija būs 12%, ka nākamgad iekšzemes produkts augs par tik un tik procentiem, bet tās ir prognozes. Es vēlreiz saku, kāpēc mums vajadzīgas ir kopējās ieņēmumu prognozes likumā, - lai mēs neaizietu tajā galējībā, ka mēs palielinātu izdevumu daļu un tad teiktu: nu, ieņemsim mēs tik, deficīts ir tik liels, un tas deficīts varētu pārsniegt pašu ieņēmumu daļu. Faktiski tas izriet no šī tikai, šī ieņēmumu daļa, jo pēc būtības svarīga ir izdevumu daļa, cik liela katrai iestādei ir attiecīgā apropriācija. Es gan saku, ka nekas traģisks, protams, arī nenotiks, ja mēs apstiprināsim, bet, manā skatījumā, tas tiešām ir nevajadzīgi, jo informācija deputātiem tiek sniegta, prognoze par katru atsevišķu nodokļu veidu, kas varētu būt nākamajā gadā, ir iesniegta, tā ka es domāju, ka viss šeit ir pilnīgi normāli un pilnīgā kārtībā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Šeit ir izteikti divi priekšlikumi, viens priekšlikums, bet divi punkti. Pirmais ir - paskaidrojumus valsts budžeta ieņēmumu daļai pievienot likumam kā 7.pielikumu. Un otrais - izteikt pantu jaunā redakcijā. Par katru no šiem punktiem būs atsevišķs balsojums. Lūdzu, balsosim par deputātu Bērziņa un Tomiņa priekšlikumu, punktu - paskaidrojumus valsts budžeta ieņēmumu daļai pievienot likumam kā 7.pielikumu. Vai visi ir nobalsojuši? Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 32, atturas - 10. Priekšlikums nav pieņemts.

Otrs - izteikt pantu citā redakcijā, šī redakcija ir, un šeit teikts -apstiprināt valsts pamatbudžetu 1995.gadam 488 miljonu 391 tūkstoša latu apmērā, un ir ieņēmumi no katra veida, no muitas, kapitāldaļu izmantošanas un tā tālāk. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 31, atturas - 5. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Piebalgs. Līdz ar to 1.pants tiek apstiprināts tajā iesniegtajā redakcijā. Nekādi grozījumi nav izdarīti.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par 1.pantu Ministru kabineta iesniegtajā redakcijā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 11, atturas 20. 1.panta redakcija ir pieņemta. Es atvainojos, referent, pusotra stunda jau ir. Jūs turpināsiet pēc pārtraukuma, bet tagad ir iesniegti lūgumi paziņojumiem. Iesniegšanas secībā pirmais runās Gundars Bērziņš - par komisijas sēdes sasaukšanu. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Starpbrīdī Pieprasījumu komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Es jūs lūgtu... Deputāt Endziņ, deputāt Piebalg! Turpinām sēdi, lūdzu, ieņemiet savas vietas! Kāpēc vieniem deputātiem ir jāsēž un jāgaida sēdes beigas un citi var uzvesties, neievērojot Kārtības rulli? Tas ir dīvaini! (Starpsauciens no zāles: "Netaisnīgi!") Tālāk - vārds paziņojumam Antai Rugātei. Lūdzu! Un pēc tam - Imants Kalniņš.

A.Rugāte (KDS).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij un šā nama deputāti! Es esmu atļāvusies nelielu patvaļību un šodien no rīta esmu nolikusi jums uz galda Latgales deputātu grupas vārdā vienu nelielu suvenīru - 1995.gada kalendāru "Lai ir slavēts". Tas nav ar īpašu nolūku, tas ir ar vienu mazu cerību, ar cerību, kuru jums šajā kalendārā katrā dienā ir rakstījuši Latgales puses pagastu ļaudis ar laicīgu "paldies", - cerību no Latgales puses kā siltu sveicienu Augstajam Rīgas namam Ziemassvētku priekšvakarā Latvijā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies Antai Rugātei! (Aplausi.) Imants Kalniņš - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

I.Kalniņš (LNNK).

Cienījamie Pilsonības likuma komisijas locekļi, sanāksim, lūdzu, tūlīt uz sēdi Prezidija zālē!

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrāciju! Saeimas sekretāra biedru Zigurdu Tomiņu lūdzu nosaukt deputātus, kuri nepiedalās sēdē. Reģistrācija!

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies: Valdis Birkavs, Inese Birzniece, Vilnis Edvīns Bresis, Ilmārs Dāliņš, Māris Graudiņš, Raimonds Jonītis, Edvīns Kide...

Sēdes vadītājs. Edvīns Kide ir zālē.

Z.Tomiņš. Mārtiņš Ādams Kalniņš, Ģirts Valdis Kristovskis, Valdis Pavlovskis, Aleksandrs Pētersons, Jānis Ritenis, Juris Sinka un Joahims Zīgerists. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrāciju! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 48 deputāti. 5 minūšu pārtraukums.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Sakarā ar to, ka pulksten 11.00 nebija kvoruma, 5 minūtes bija pasludināts pārtraukums. Tagad, lūdzu, otrā reģistrācija! Reģistrēsimies! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 63 deputāti.

Turpinām izskatīt valsts budžetu 1995. gadam. Otrais pants. Lūdzu!

A.Piebalgs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi un kolēģes! Tātad mēs pārejam pie 2. panta - par deficītu. Par deficītu bija saņemts tikai viens priekšlikums, tas ir, deputāta Lagzdiņa priekšlikums - palielināt deficītu par 25 tūkstošiem latu. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu. Pamatoj ums tam bija šāds. Tomēr ir labi pieturēties pie vienas stingri noteiktas robežas attiecībā uz deficītu, jo katra deficīta palielināšana, pat vismazākā, rada divas būtiskas problēmas: tā akumulē valsts parādu, tā ir viena problēma, un otra - tajā gadā ir arī par to jāmaksā. Un skaidrs, ka, ja mēs piekrītam palielināt deficītu par 25 tūkstošiem, tad tikpat labi mēs varētu it kā iet vēl un vēl, un beigās pazūd šī robeža. No šā viedokļa 40 miljonu latu robeža... es domāju, ka tā ir optimālā. Kā jūs zināt, Latvijas Bankas prezidents vispār ir kategoriski pret deficītu budžetā, jo viņš pilnīgi pareizi to pamato - ka tā vai tā tas būs jāsamaksā. No otras puses - mums ir ļoti daudz izdevumu, un mums šie 40 miljoni latu ir ļoti vajadzīgi, lai nosegtu kārtējos izdevumus. Tāpēc priekšlikums ir - neatbalstīt deputāta Lagzdiņa iesniegumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Lagzdiņš uztur spēkā savu priekšlikumu? Vai deputātiem ir iebildes pret Budžeta komisijas lēmumu? Nav. Tātad mēs akceptējam Budžeta komisijas lēmumu - neatbalstīt deputāta Lagzdiņa priekšlikumu par budžeta deficīta palielināšanu.

A.Piebalgs. Tālāk - 3. pants. 3. pantā tātad pirmais priekšlikums ir deputātes Počas priekšlikums - izslēgt no likumprojekta 2. pielikumu. Šim 2. pielikumam pēc būtības ir paskaidrojoša nozīme, jo tas apvieno faktiski visus finansējumus pa dažādām sfērām, kas, protams, var ieiet vienkārši paskaidrojumos. Tā ka šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Deputātes Počas priekšlikums apstiprināts.

A.Piebalgs. Nākamais priekšlikums bija deputātu Kides, Janeka un Lucāna priekšlikums papildināt 3. pielikumu - tīrie izdevumi - ar jauniem punktiem, kas jums ir doti tekstā. Būtība ir šāda: tiek izņemti šie kā avoti tieši ieņēmumu daļā, nemainot kopējo ieņēmumu daļas summu. Tas nozīmē, ka no citiem ieņēmumu avotiem mums jāpanāk, lai šī summa būtu tāda, un šeit tātad ir precīzi norādīts ieņēmumu avots un attiecīgais izdevumu postenis. Daļēji tas sakrīt arī ar tiem priekšlikumiem, kas bija izdevumu daļā, ko iesniedza deputāti Bērziņš un Tomiņš. Tikai faktiski avots šeit ir tiešais - tiešās iemaksas, tiešie izdevumi konkrētam mērķim. Un komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Es negribētu piekrist Piebalga kunga teiktajam. Mums ar šiem priekšlikumiem pašreiz tomēr nav īsti nekā kopēja. Un es gribētu argumentēt, kāpēc, jo viena lieta ir - kam tērēt, otra ir - cik un kā ieņemt.

Tātad - par pirmo daļu. Gaļas un piena rezervju veidošanai - miljons 947 tūkstoši. Šī summa nāk līdzi jau no 1993. gada budžeta. Tās ir jau praktiski iepriekšējās Godmaņa valdības izveidotās rezerves. Lielākā daļa no šīs summas (1 900 000 latiem) ir "Latas" parāds - miljons 400 tūkstošu. Varbūt deputātiem nebūs zināms, bet es izstāstīšu, kādas ir pēdējās novitātes šo parādu jomā. Tātad visas "Latas" saistības ar zemkopības ministra un finansu ministra vienošanos ir it kā pārņēmusi Finansu ministrija. Līgums nav noslēgts korekti, līgumā nav norādītas summas un tā tālāk. Un 14. decembrī finansu ministrs paziņo zemkopības ministram, ka šis miljons 200 tūkstoši ir jāiekasē pašai Zemkopības ministrijai, un 200 tūkstoši, kurus... tiesa nav atzinusi prasību par pamatotu, jo šis tiesas process notiek jau no 1993. gada, un sākumā pietiesāja miljonu 600 tūkstošus, pēc tam atkārtota tiesas procesa rezultātā tiesa neatzina daļu šo prasību, samazināja šo summu... ir dzēšami uz Zemkopības ministrijas budžeta rēķina. Un tāpēc šī pirmā daļa, manuprāt, ir absolūti nekorekta, jo ieņēmumi šeit gaidāmi nav. Ja ir gaidāmi ieņēmumi no "Latas", tad tomēr pirmām kārtām tie aizies šā kredīta dzēšanai.

Es negribētu nolaisties līdz vakardienas diskusijas līmenim par mūsu pieprasījumu, kad mēs aizgājām... Piebalga kungs mēģināja aiziet no problēmas skatīšanas uz kaut kādu personīgu jautājumu izskatīšanu, problēma tomēr ir daudz sarežģītāka. Un tāpēc šis ieraksts, manuprāt, dod ļoti maz labuma, dod ilūzijas, kuras principā netiks piepildītas, jo arī citas daļas no šiem miljons 900 tūkstošiem, apmēram 300 tūkstošu, ir uzskatāmas par nepiedzenamām, un šī summa nav iekasējama.

Par graudu parādiem - 4 miljoni 840 tūkstoši. Vakar arī uzstājoties Piebalga kungs teica - problēmas palikušas neatrisinātas. Gribu atgādināt, ka šie 4 miljoni 840 tūkstoši ir maza daļa no mantojuma, kas tika saņemts iepriekš. Iepriekš tika saņemts mantojums, mainoties valdībām, - 7,8 miljoni bankas parāds... 7,8 - budžeta un 8,32 - bankas parāds graudu kombinātiem. Es neredzu iespēju nomaksāt summas, kas tika radītas valdības nepārdomātās politikas rezultātā 1992. gada graudu iepirkuma kampaņas laikā. Jūs zināt, ka graudu cenas tika noteiktas 15 rubļi, 20 rubļi, kas ir septiņarpus santīmu un 10 santīmu. Ziniet, ja kāds ar graudiem ir saistīts, - par cik šodien var graudus pārdot, cena ir ievērojamāki zemāka. Procenti, par kādiem ar valdības lēmumu tika mobilizētas bankas rezerves un aizdots uzņēmumiem ne pēc uzņēmumu pieprasījuma, bet pēc valdības lēmuma, bija 120 līdz 150. Ir kombināti, kas procentos ir nomaksājuši lielākas summas, nekā ir aizņēmušies. Liepāja ir nomaksājusi procentos vairāk, nekā aizņēmās. Un šī problēma - tātad no šiem 16 miljoniem kopumā ir palikuši 5 miljoni, bet tas ir utopiski - likt, ka šobrīd viņi nomaksās. Risinājumi ir citi. Apzināt, cik lieli zaudējumi ir radušies valdības lēmumu pieņemšanas rezultātā. Un gribu atgādināt, ka tas ir viens no tādiem būtiskajiem atšķirības līmeņiem, kas tika... kas bija deklarēts un kas tiktu izpildīts, ja tiktu apstiprināta Krastiņa valdība, jo bija vienošanās starp iespējamo premjerministru, finansu ministru un zemkopības ministru, kādā ceļā šī problēma ir risināma. Šī valdība šobrīd šīs problēmas risinājumu neparāda, pārliekot to uz tālāku laiku. Un tāpēc, protams, varbūt tas ir labāks kā nekas, šis priekšlikums, bet es redzu, ka tas ir jautājumu pilnīgi nerisinošs, šo jautājumu iekonservējošs, jo, ja ir šī maksātnespēja, ja uzņēmums nespēj maksāt savas sliktās darbības rezultātā, viņiem ir jāiet uz bankrotu. Mūsu laikā bija nodots Iecavas kombināts likvidācijas stadijai un bija paredzēti... vēl šobrīd nevienu risinājumu valdībā es neredzu. Tāpēc es aicinu šo priekšlikumu uzņemt kā absolūtu ilūziju, kas nerisina nevienu no jautājumiem un kur ir vairākas apslēptas problēmas, nevienai no kurām risinājumus es neesmu dzirdējis piedāvājam... ne no valdības puses. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Edvīns Kide - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!

E.Kide (TPA).

Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Šeit Bērziņa kungs teica daudz ko pareizi par to, ka tās summas, kuras ir paredzēts ieņemt budžetā, ir stipri iluzoras. Jā, patiešām tie ir ieņēmumi, kuri paredzēti, arī piedzenot šos līdzekļus no "Lata International", kas ir nesaimnieciski tos izšķērdējusi. Man tikai būtu jautājums Gundaram Bērziņam - vai tādēļ vajadzētu Krastiņa valdību, lai šos jautājumus nokārtotu? Jūs, Bērziņa kungs, bijāt krietnu laiku koalīcijas valdībā, un tas bija jūsu tiešais pienākums šo summu realizēt, lai tā nebūtu utopiska, bet būtu reāla. Faktiski pa to laiku, kamēr Zemnieku savienība piedalījās koalīcijā, patiešām nekas nebija izdarīts, un šīs summas arī šodien vēl ir stipri, stipri nereālas. Un tomēr mēs uzskatām, ka būtu taisnīgi, ka tās summas, kuras tomēr valdība un tiesas orgāni piedzīs, - lai tās neietu budžetā uz pārējo patēriņu, nu, uz patēriņu citur, bet lai tās atgrieztos tomēr atpakaļ Zemkopības ministrijā graudu fonda veidošanai un arī citu rezervju veidošanai. Tik, cik mēs piedzīsim, tik arī būs. Tādēļ arī ir nodibināta Saeimā speciāla komisija par "Lata International" lietu, un es domāju, ka daļu jau valdība ir dabūjusi atpakaļ un daļu šī valdība vēl atpakaļ dabūs.

Tāpēc es aicinu deputātus par šiem priekšlikumiem, par šīm summām tomēr nobalsot, lai cik un kādas tās arī nebūtu. Kaut kas zemkopībai atpakaļ tiks atdots. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vārds referentam! (No zāles deputāts G.Bērziņš: "Es biju pacēlis roku!")

A.Piebalgs. Jā, es gribētu tikai divas vai trīs lietas pasvītrot. Pirmkārt, par šiem skaitļiem ir vienošanās ar Zemkopības ministriju. Tāpēc es negribu piekrist tam apgalvojumam, ka šie cipari nav saskaņoti. Tātad Zemkopības ministrijā ir vienošanās tieši par šiem skaitļiem.

Otrs. Piekrītot arī tam, ka darba šeit ir ļoti daudz, šis priekšlikums nekādā ziņā nebremzē reālo darbību, tas taisni veicina reālo darbību, tāpēc es uzskatu, ka šis priekšlikums būtu noteikti jāatbalsta, un es lūgtu deputātus nobalsot par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputātu Kides, Janeka, Lucāna priekšlikumu - papildināt 3. pielikumu - tīrie aizdevumi - ar jauniem punktiem sekojošā redakcijā. Tālāk jums redakcija ir. 3.pants. Balsojam. Rezultātu! Par - 50, pret - 1, atturas - 7. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Piebalgs. Tālāk mums ir jāpāriet pie dokumenta, ko es jau minēju, - nr.1351. Tā ir ceturtā lapaspuse, kur ir apkopoti priekšlikumi par pirmo pielikumu. Tātad tagad sākas, varētu teikt, smagākais darba cēliens -priekšlikumi par izdevumiem. Ja visi dokumentu ir atraduši, tad es varētu sākt.

Sēdes vadītājs. Vienu mirklīti!

A.Piebalgs. Tur, kur ir kods 01 - "Valsts prezidenta Kanceleja".

Sēdes vadītājs. Dokuments nr. 1351.

A.Piebalgs. Jā, 1351.

Sēdes vadītājs. Vai visiem deputātiem ir šie dokumenti? Ja kāds vēl nav atradis, lūdzu, vismaz kādu zīmi dodiet, vai mums gaidīt vai negaidīt. Jāsaka, ka jums ir ļoti daudz šodien dokumentu un dažam ir arī lieki visādi dokumenti. Mēģiniet tos citur kaut kur glabāt.

A.Piebalgs. Tātad kods 01 - "Valsts prezidenta Kanceleja". Pirms mēs ķeramies pie šiem priekšlikumiem pa kodiem, es gribētu vienīgi vēlreiz paskaidrot, ka Ministru kabinets iesniedza savu priekšlikumu atbilstoši tam, kāda ir vienošanās ar Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību par attiecīgu algu palielināšanu un tajā pašā laikā par izdevumu samazināšanu dažādās pozīcijās. Tāpēc Ministru kabineta priekšlikumi par samazinājumu saistās ar šīs problēmas risinājumu. Citi priekšlikumi, protams, saistās ar citu problēmu risinājumiem, bet ar Ministru kabinetu saistītie priekšlikumi, kur ir mīnusi, tie saistās tieši ar skolotāju un citu pedagoģisko darbinieku algu problēmas risinājumu.

Tātad par Valsts prezidenta Kanceleju ir iesniegti divi priekšlikumi.

Pirmais priekšlikums ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums - samazināt par 60 000 latu.

Otrs ir Ministru kabineta priekšlikums - samazināt par 10 290 latiem. Tas ir 5% no darba algas fonda. Šo Ministru kabineta priekšlikumu Budžeta un finansu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Olga Dreģe - Demokrātiskā partija. Lūdzu!

O.Dreģe (DP).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Pēc ļoti rūpīgas iedziļināšanās un apsverot visas reālās iespējas valsts budžeta sadalē 1995.gadam, Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, izjūtot visdziļāko cieņu un pietāti pret Valsts prezidentu un atsaucoties uz to, ka cienījamais Valsts prezidenta kungs daudzkārt ir apliecinājis savu labvēlīgo attieksmi un sapratni pret mūsu sasāpējušajām kultūras problēmām, mēs uzdrīkstējāmies lūgt samazināt Prezidenta Kancelejas izdevumus par 60 000 latu, kas nepieciešami mūsu Brāļu kapu saglabāšanas darbu uzsākšanai, jo nevar cerēt, ka ārpusbudžeta paredzētie ienākumi noteikti veidosies. Tāpēc nepieciešams ielikt stabilu pamatu restaurācijas darbu sākumam valsts budžetā. No šīs tribīnes arī valdības programmās ne vienreiz vien ir runāts par kultūrvēsturisko mantojumu, par nacionālo kultūras vērtību apzināšanu, par vēsturiskā mantojuma apzināšanu, par kultūratbildību, par prioritātēm, par kultūrpolitiku, un, manuprāt, Rīgas Brāļu kapi ir spilgtākais arhitektūras un monumentālās skulptūras ansamblis. Visuzskatāmākais Latvijas vēstures piemineklis, kur jau kopš 1915.gada guldīti latviešu strēlnieki, kuri krituši divos pasaules karos cīņā par Tēvzemes neatkarību, kur kopš 1958.gada deg mūžīgā uguns, kad šajos kapos tika pārapbedīti vairāki desmiti latviešu strēlnieku, kas krituši Otrajā pasaules karā.

Brāļu kapu ansamblis ar centrālo Sērojošās mātes tēlu, reizē ir arī mūsu Kārļa Zāles monumentālās skulptūras piemineklis, kur skulptūrām un arhitektonisko celtņu apdarei izmantots Latvijas vietējais materiāls - Allažu šūnakmens, kas laika ietekmē draud sairt. Un mēs jau šodien redzam, ka no šīm slavenajām skulptūrām vietām jau aug bērziņi. Nedrīkst aizmirst, ka Brāļu kapos atdusas arī to veidotājs - Kārlis Zāle, kas pelnījis mūsu cieņas apliecinājumu un atzinību. Lai saglabātu un restaurētu šo kultūras pieminekli, vajadzēs rast vēl un vēl līdzekļus, jo šos kapus nevar iedomāties ne bez Liepu alejas, ne bez Simts ozolu birzs centrālajā paaugstinājumā, bez baltajiem bērziem Sērojošās mātes pakājē, tāpēc jāparedz 1995.gada budžetā starta pozīcijas šo darbu uzsākšanai, un mēs tās atradīsim. Mēs ļoti bieži runājam par pārejošām un mūžīgām vērtībām, un tad, manuprāt, šis kapu ansamblis ir jāglābj un jāsaudzē kā paliekoša vērtība paaudzēm. Man šķiet, ka par to šajā zālē nevienam šaubu nav.

Neaizmirsīsim, ka tā ir vieta, kas pulcē mūs visus valstij izšķirošos brīžos, svētkos, un vieno, apliecinot mūsu kopību. Pie Mūžīgās uguns apstājas mūsu viesi, valstu un valdību pārstāvji. Šai vietai ir jābūt svētvietas cienīgai. Tāpēc es ļoti lūdzu godājamo Saeimu nobalsot par mūsu Kultūras komisijas iesniegto labojumu, jo arī Latvijas Republikas likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" ir iestrādāts, ka republikas valdība nodrošina to vēsturisko pieminekļu, kuriem ir vēsturiska, zinātniska un mākslinieciska nozīme, saglabāšanu nākamajām paaudzēm, kā arī starptautiskajām interesēm. Es domāju, ka mūsu balsojums par šo labojumu būs tikai apliecinājums katra personiskajai attieksmei un godaprātam, kā mēs cenšamies nosargāt un saglabāt latvisko, nacionālo un vēsturisko. Cerot uz sapratni - paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāte Folkmane - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Pēc tam - deputāts Ābiķis, kurš bija pieteicies pats pirmais.

I.Folkmane (TPA).

Paldies. Godājamo Prezidij! Cienījamie deputāti! Es arī atbalstīšu deputātes Olgas Dreģes priekšlikumu un pamatošu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas lūgumu - samazināt Valsts prezidenta Kancelejas un, pie reizes arī gribētu lūgt, runājot jau par nākošo - par kodu nr. 2, arī Saeimas budžetu tieši šim vienīgajam mērķim - Brāļu kapu restaurācijas darbu sākumam. Apzinoties šo atbildību par valsts nacionālo bagātību, komisijas lēmums bija vienprātīgs - mēs esam šeit, lai izprastu, izvērtētu un glābtu Brāļu kapu ansambli, kura kultūrvēsturiskā vērtība nav izmērojama naudas izteiksmē. Katrai tautai, katrai valstij, lielai vai mazai, ir tādi vēsturiskie pieminekļi, ar kuriem tā ieiet pasaules kultūras apritē. Un caur šīm vērtībām tā top atzīta un ierindota arī mākslas jomā. Mums šīs atšķirības simboli ir Brīvības piemineklis un Brāļu kapi. Un ne jau tikai tāpēc, ka pie to izveides ir strādājis viens no lielākajiem latviešu tēlniecības meistariem - Kārlis Zāle, bet arī tādēļ, ka šo mākslas darbu paliekošā vērtība ir atzīta Eiropā. Mums tā vairs nav jāpierāda, bet jāsaglabā. Brāļu kapi ir latviešu tautas brīvības cīņu lāpa un reizē arī altāris. Šajā mazajā zemes stūrītī Māte Latvija ir dāvājusi mieru karā kritušajiem karavīriem, nešķirojot tautības un ticības.

Kā mēs esam pratuši saglabāt šo piemiņu? Vai tikai ar to, ka valsts svētku dienās tur svinīgi nostājas goda saredze? Ar to, ka aizvedam tur valstī iebraukušos ciemiņus un noliekam krāšņus ziedus un vainagus? Bet laika zobs ir nežēlīgs. Laiks drupina arī akmeni.

Ļoti zīmīgi, ka divus gadus pēc Latvijas valsts neatkarības pasludināšanas 1920.gadā Brāļu kapu komiteja saņēma līdzekļus no ziedojumiem un valdības pabalstiem.

1995.gada budžeta projektā, kas iesniegts otrajā lasījumā, šobrīd kā atbilde Kultūras, izglītības un zinātnes komisijas priekšlikumam ir saņemts Budžeta un finansu komisijas atbalsts un ir iedalīti 60 000 latu, kuru finansējuma avots ir norādīts - azartspēļu un loteriju speciālais budžets. Pagaidām finansējuma avots ir diezgan netradicionāls, taču ticēsim, ka šī nozare nesīs ienākumus. Un tomēr. Arī šie 60 000 neglābs situāciju. Aprēķināts, ka nepieciešamā summa restaurācijas darbu uzsākšanai ir četras reizes lielāka - 240 000 latu. Tāpēc komisija meklēja budžeta projektā tos gaismas stariņus, kuri varētu kaut daļēji klāties pār Brāļu kapu arhitektoniskā ansambļa bēdīgo ainavu.

Jā, komisija izprot Valsts prezidenta Kancelejas un Saeimas finansiālās vajadzības. Taču, ja pretējā svaru kausā liekam valsts cieņas apliecinājumu tiem, kuri ir iegājuši mūžībā un kuriem dzīvības likme bija brīva Latvija, kā arī tiem, kuriem "Klusa nakts, svēta nakts" pēdējo reizi skanēja pirms Ziemassvētku kaujām, tad arī mums jāuzņemas kāds ziedojums, kāda atteikšanās.

Cienījamie kolēģi! Es lūdzu jūsu izpratni un atbalstiet Saeimai iesniegto priekšlikumu - finansēt Brāļu kapu restaurācijas darbus! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis. Pēc tam - Gundars Bērziņš. Un pēc tam - deputāts Žīgurs.

Dz.Ābiķis (LC).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Cienījamais sēdes vadītāj! Lūgtu turpmāk tomēr ievērot arī reglamentu!

Cienījamie kolēģi! Es neatkārtošu to, ko teica mani komisijas kolēģi. Es vienkārši lūgtu tos, kas nav bijuši Brāļu kapos ilgāku laikaposmu, aizbraukt tur un apskatīties. Situācija vairs nav kritiska, bet situācija ir traģiska. Šeit mēs varbūt arī būtu varējuši atrast citu finansējuma avotu, bet tomēr, skatot cauri visu budžetu, mūsu komisija centās to atrast proporcionāli tajās pozīcijās, kur, mūsuprāt, ir iespējams līdzekļus atrast tieši izglītības vajadzībām, kas ir prioritāte un ko mēs un valdība esam pasludinājuši par prioritāti, un arī kultūras vajadzībām, kas neapšaubāmi arī ir prioritāte. Bet nu tomēr dažus vārdus tieši par šo pozīciju.

Es tomēr gribu atgādināt deputātiem, ka mēs neesam prezidentāla republika, mēs esam parlamentāra republika un, manuprāt, nezin vai ir īsti pareizi, ka ir iecerēts Prezidenta Kancelejā vairāk darbinieku nekā Kultūras ministrijā, kas pārzina veselu nozari ar 10 tūkstošu strādājošo... (Starpsauciens no zāles: "Pareizi!") Man nekas nav pret Prezidentu, bet atcerēsimies tomēr, ka mūsu valstī Prezidentam ir viena pamatfunkcija - tā ir reprezentācijas funkcija. Un šodien es ļoti šaubos, vai zālē būs vairāk par 20 cilvēkiem, kas zinās nosaukt tādas pašas parlamentāras valsts - Vācijas prezidenta uzvārdu. Es gribu lūgt nekādā ziņā neiztulkot šo mūsu komisijas nostāju kā vēršanos pret Prezidentu, bet tomēr gribu atgādināt šīs mūsu valsts uzbūves pamatpatiesības. Un es nedomāju, ka Prezidenta Kancelejas darbs īpaši pasliktināsies, ja mēs atstāsim finansējumu šogad nedaudz lielāku kā pagājušogad, bet nevis divreiz lielāku, kā tas bija iepriekšējā gadā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Deputāta Ābiķa aizrādījumu es diemžēl nevaru pieņemt ētisku apsvērumu pēc. Deputāte Dreģe, deputāte Folkmane, deputāts Ābiķis ir vienā komisijā, tāpēc es arī devu deputātei Dreģei pirmajai vārdu. (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: "Man nav iebildumu. Turklāt viņas ir sievietes.") Nu jā, bet ...

Deputāts Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība. Pēc tam - deputāts Žīgurs.

G.Bērziņš (LZS).

Es gribu atbalstīt visu iepriekš teikto par Brāļu kapiem. Un tur šaubu nav ne mazāko. Bet tanī jautājumā, ka Ābiķa kungs saka, ka ir meklēti līdzekļi budžetā un skatīts, no kurienes tas varētu tikt paņemts, es īsti negribētu piekrist, jo ir budžeta iestādes, kam ir sarēķināti izdevumi, kas ir vajadzīgi noteiktu mērķu veikšanai, un budžetā ir iesniegti šie te nepieciešamie līdzekļi. Ir iestādes, kam ir rezerves, par kurām nav paredzēts, kā tās tiek izmantotas. Un praktiski tās ir visas ministrijas, kur ir simttūkstoš rezerves, kuras pašreiz nav izlietotas, kur var ministrijas pēc vajadzības attīstīties. Taču Prezidenta Kanceleja, Zemes dienests un vēl citas šīs iestādes ir bez šīm attīstības iespējām. Šādi attīstības izdevumi te nav paredzēti. Un, iespējams, arī nav vajadzīgi. Tāpēc, atbalstot šo 60 000 nepieciešamību šīm vajadzībām, es tomēr gribētu, lai mēs nopietnāk skatītos 20.kodu. Un šeit tomēr Ābiķa kungs teica, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir ļoti vērtējusi, kur ir šīs iespējas. Tad paskatīsimies - 1 miljons 220 tūkstoši ierēdņu apmācībai. Ierēdņu apmācība, izglītības sistēma - tās ir atsevišķas iespējas. 1 220 000 ir divdesmit reižu lielāka summa, nekā ir vajadzīga Brāļu kapiem. Valsts reformu ministrija, kuru Gaiļa kungs ir solījis likvidēt ar 1.jūliju, deklarācijās solot pašvaldībām un tā tālāk... Pirmkārt, ir paredzēts vidējais finansējums uz visu gadu, bet vēl tā nepietiek. Vēl attīstības izdevumi... vēl pirms likvidēšanas ir jāattīstās. No simt tūkstošiem Kabinets piedāvā samazināt tikai uz 40 000. Par 60 000 Reformu ministrija pirms likvidācijas vēl attīstīsies. Tāpēc es aicinu atbalstīt šo Kultūras komisijas priekšlikumu par to, ka šie līdzekļi ir vajadzīgi, bet tomēr tos vajadzētu ņemt no tām vietām, kur ir ļoti lielas rezerves un ļoti nesaimnieciska, neracionāla valsts līdzekļu izmantošana. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Deputāts Žīgurs - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība.

A.Žīgurs (LNNK).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es ļoti lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu par 60 000 latu, jo Brāļu kapos, kur es šogad pats personīgi piedalījos, lai izveidotu tur tās kapu kopiņas... Tos akmeņus lielu tiesu mēs ieguvām ar milzīgi lielām grūtībām, un tur vairs arī nevarēsim dabūt uz priekšu no "Daugavas vanagiem", no Nacionālās karavīru biedrības, tas ir, no ārzemēm. No Latvijas, saprotams, pavisam maz ienāca tā nauda, bet kapi ir jāuztur. Te nav tā, ka vienu reizi uzbūvē un tā paliks. To mēs nevaram atļauties pašreiz, jo mums to līdzekļu nav. Bet tie jau nav vienīgie. Karavīru kapi ir visās malās. Un kā mums teica toreizējais ģenerālis Balodis: "Tauta, kas neciena savus varoņus, nav tiesīga te dzīvot brīvībā". Šis mums arī jāņem vērā, un ne jau visur ir tie kapi sakopti. Viņi nav, bet mēs taču nevaram atstāt savus tautas varoņus, karavīrus, tur neapkoptus. Naudu atrast, es domāju, var. Tas man ir personīgais ieskats, ka šīs brauciens, mūsu Prezidenta brauciens uz Ķīnu, saprotams, es domāju, ka tas nebija vajadzīgs. Tur ietaupītu naudu. Un tas jau nav viens. Es domāju, tie daudzie braucieni, ko mēs no Saeimas šeit braucam pa ārzemēm, ir viena daļa neattaisnoti. Mēs būtībā pārskatāmies, jo tās lielās, bagātās valstis aicina mūs un aicina visur, un mēs tikai braucam. Mēs esam maza, nabadzīga valsts. Viņi var atļauties braukt pie mums. Mēs domājam, ka mēs to vizīti taisām atpakaļ, arī pie viņiem iegriežoties, bet tas viss mums maksā lielu naudu. Un tas ir tikai viens, no kura varētu iegūt. Es nesaku, ka tos visus 60 tūkstošus, bet katrā ziņā vienu daļu varētu segt tur.

Tad ir vēl citi. Mums priekšā stāv slimnīcu lietas. Tās arī. Tur prasa apbedīt tos mirušos cilvēkus. Tur līdzekļi nav atrasti un nav nokārtota tā lieta, kur piederīgie neizņem savus mirušos. Un tie uz valsts rēķina kaut kā ir jāapglabā. Un šeit atkal jūs redzat lietas, kas nav nokārtotas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Māris Gailis - Ministru prezidents. Lūdzu!

M.Gailis (Ministru prezidents).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Par cik izskanēja jautājums attiecībā uz Valsts reformu ministriju, zināmā mērā manu auklējumu, tad es tiešām varu jums paziņot, ka esmu iecerējis likvidēt šo ministriju ar 1.jūliju, un tikai budžets tiek sastādīts, balstoties uz spēkā esošajiem likumiem. Lai ministriju varētu likvidēt, ir jāiztaisa izmaiņas likumā "Par Ministru kabineta iekārtu". Tās tiks iesniegtas aprīlī, maijā apmēram, lai izietu attiecīgi visus trīs lasījumus. Un ar 1.jūliju ministrija varēs pārtraukt strādāt. Tajā pašā laikā funkcijas nepazūd. Jūs zināt, ka ir Latvijas valstī pašvaldības. Un, neapšaubāmi, ir nepieciešams Pašvaldību departaments, jo likumā "Par pašvaldībām" ir ļoti daudz dažādu funkciju, kuras kādai ministrijai ir jāveic. Mēs plānojam tātad Pašvaldību departamentu ar visām funkcijām, kuras šobrīd pilda valsts reformu ministrs, nodot citai ministrijai un citam ministram. Un, neapšaubāmi, arī izdevumi būs, lai turpinātu šo funkciju pildīšanu. Tātad budžeta labojumos, kurus acīmredzot mēs sagatavosim vēl vasaras sesijas laikā, lai pieņemtu pirms Jāņiem, neapšaubāmi, šādi labojumi tiks iestrādāti.

Tas pats attiecas uz civildienestu. Viņš pastāv, viņš turpina attīstīties un kādam ir jāveic pārraudzība pār šo funkciju. Acīmredzot to veiks Valsts kanceleja. Tātad atkal zināmu skaitu līdzekļu nāksies atvēlēt. Tātad nekas nav pretrunā. Jūs šo politisko solījumu dzirdat šeit no šīs tribīnes. Tas tiks izpildīts līdz 1.jūlijam, un attiecīgie likumprojekti, kas saistīti, lai izpildītu šo solījumu, tiks iesniegti savlaicīgi. Paldies par uzmanību. (No zāles deputāts M.Budovskis: "Māri, paldies Tev!")

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Man tikai procedūras jautājums. Jūs varēsit teikt galavārdu, bet ir vēl procedūras jautājums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir divus priekšlikumus iesniegusi par vieniem un tiem pašiem kodiem attiecībā uz izdevumu pozīcijām. Pirmais - 60 000 Valsts prezidenta Kancelejai, Saeimai - 230 000, otrs priekšlikums - Valsts prezidenta Kanceleja - 60 un Saeima - 60 000. Kā jūs to komentējat? (Starpsauciens no zāles: "Vispirms par Prezidenta Kanceleju!") Ko vispirms balsot, es zinu, godātie kolēģi, jo šeit ir viens... divi... trīs priekšā. Šis ir principiāls jautājums, jo ir deputāts Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs. Es zinu, ko viņš teiks un kādā tonī viņš to teiks. Un te ir principa jautājums par to, vai ir arī citi. Silārs ir iesniedzis kā komisijas priekšsēdētājs priekšlikumus, kuri ir ārpus priekšlikumu iesniegšanas noteiktajam termiņam. Vispims pati Izglītības komisija, vai jūs varat komentēt? (No zāles deputāts A.Endziņš: "Es varētu lūdzu?") Tūlīt. Lūdzu, vai tie ir papildus vai tajā skaitā?

P.Putniņš (LZS).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Brāļu kapu restaurēšanai ir vajadzīgi 240 000 latu. Un šajā gadījumā, kā jau šeit mani kolēģi norādīja, 60 tūkstoši latu, kas ir paredzēti, kā tālāk mēs redzēsim, no azartspēļu nodokļiem, tas, mūsu skatījumā, nav nekāds drošs finansējums pašlaik. Un tāpēc mēs lūdzam - un tas arī ir atspoguļots šajā iesniegtajā dokumentā - gan no Prezidenta Kancelejas, gan no Saeimas budžeta, no katra 60 000 latu Brāļu kapu restaurēšanai. (No zāles deputāts I.Silārs: "Silārs ir iesniedzis dienu ātrāk, nekā šie, par ko mēs debatējam!")

Sēdes vadītājs. Deputāts Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs. Par procedūru.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Mums šodien tika izdalīts dokuments nr.1352. Tas ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas. Un vēl ir otrs dokuments - no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, Bunkšs paraksta. Tur savās sēdēs 21. un... viens pat ir 22.decembrī papildinājums. Šos dokumentus vispār nevar ņemt vērā. Kārtības ruļļa 100.pants pasaka to skaidri un gaiši, tātad nevajadzētu par viņiem diskutēt. Cita lieta ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumi, kuri jau ir iestrādāti iekšā un apkopoti Budžeta un finansu komisijā, tur būtībā tie skaitļi ir. Tikai tas, ko jūs sākāt teikt šeit attiecībā uz Saeimu - 60 tūkstoši vai 230 tūkstoši, tas jau ir, kā saka, otrs priekšlikums, bet mēs varam diskutēt un balsot tikai par to, kas ir tabulā iekšā, tātad tie ir priekšlikumi, kas tika iesniegti noteiktajā termiņā. (Starpsauciens no zāles: "Tieši tā!")

Sēdes vadītājs. Tad par 60 mēs varam balsot? Par 60 Saeimai varam balsot? Labi, tātad visi priekšlikumi... Vai par procedūru vēl kāds vēlas runāt? Par procedūru! Visi priekšlikumi, kuri šeit iesniegti gan no deputāta Putniņa, gan no citiem, no Izglītības komisijas, un ir vēl viens paraksts - komisijas priekšsēdētājs Putniņš arī iesniedzis 21.12. 11.30, Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Ivars Silārs 21.decembrī 12.00, Bunkšs - 22.decembrī 10.00 no rīta. Tātad šie visi priekšlikumi nav izskatāmi šodien. Par procedūru deputāte Folkmane.

I.Folkmane (TPA).

Cienījamie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija uztur prasību - 60 tūkstošus no Valsts prezidenta Kancelejas un no 230 tūkstošiem samazina uz 60 tūkstošiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Par procedūru Ivars Silārs. Lūdzu!

I.Silārs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Mūsu komisijas priekšlikums ir iestrādāts dokumentā, tikai šajā dokumentā nr.1351 3.lapaspusē ir kļūdaini. Mūsu komisija norāda uz kļūdu - ka ir kļūdaini, ka ir jābūt tā, kā mūsu priekšlikumā nr.1347, kas labo redakcionāli šo kļūdu. Mēs norādām uz šo dokumentu, un to mēs varējām iesniegt tikai pēc tam, kad tika pamanīta kļūda šajā. Mēs ātrāk to nevarējām izdarīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par priekšlikumu - Valsts prezidenta Kancelejai samazināt 60 tūkstošus. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 16, atturas - 17. Ir pieņemts. Lūdzu, balsosim par samazinājumu Saeimai par 230 tūkstošiem. Lūdzu! Es atsaucu balsojumu!

A.Piebalgs. Nē, tagad nākamais ir jāizskata, mēs skatām pa kodiem. Tātad Valsts prezidenta Kanceleja, pēc tam Ministru kabineta priekšlikums par Valsts prezidenta Kanceleju un tad ir kods - 2 - Saeima. Un tā uz priekšu, tā ka šoreiz būtu...

Sēdes vadītājs. Bet jūs to Ministru kabinetu vēl gribat plusēt klāt?

A.Piebalgs. Jā. Neapšaubāmi tas ir pilnīgi cits seguma avots, tā ir neapšaubāmi cita lieta, jo, ja šie 10 tūkstoši 290 ir domāti kā samazinājums, kas iet skolotāju algām, tad šeit šie 60 tūkstoši ir pilnīgi konkrētiem mērķiem, taču Izglītības, kultūras un zinātnes komisija...

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par otru samazinājumu - Valsts prezidenta Kanceleja - darba algu fonda samazinājums. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 5, atturas - 2. Pieņemts. Nākamais kods - Saeima. Samazinājums - 230 tūkstoši. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 18, atturas - 23. Priekšlikums nav pieņemts. Darba algu samazinājums 32 288. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 1, atturas - 7. Pieņemts.

A.Piebalgs. Ja es drīkstētu komentēt nākamo priekšlikumu...

Sēdes vadītājs. Par procedūru Ilga Grava.

I.Grava (DP).

Es atvainojos kolēģiem, jo man ir tīri praktiskas dabas jautājums: kāpēc mēs balsojam par atbalstītiem priekšlikumiem, pret kuriem neviens neiebilst? Agrāk mēs to nedarījām, kāpēc mēs šeit velkam laiku un pašlaik... Es nesaprotu, kāpēc tas notiek?

Sēdes vadītājs. Tāpēc, ka frakcijas rāda dažādus īkšķus - uz augšu vai uz leju pavērstus. Jā. (Smiekli.) Un tas... Man kaut kā šie signāli ir jāuztver un es tos uztveru demokrātiski un lieku jums balsot. Nākamais - 03 kods - Ministru kabinets.

A.Piebalgs. Ja es drīkstētu vēl par 02 paskaidrot - tātad par Saeimas un Prezidenta budžetiem, jo bija Tautas saskaņas partijas priekšlikums, lai paskaidro atšifrējumu. Tātad par Prezidenta budžetu es tiešām atvainojos, ka neesmu nosūtījis Tautas saskaņas partijai... mēs nosūtīsim pieprasījumu. Tātad ir jau iedots šobrīd, jā? Tātad viņš precizēja pēc tam arī tāmes, kad tiek apstiprināts budžets. Kas attiecas uz Saeimas budžetu, tad mēs saņēmām no Saeimas Saimnieciskās komisijas priekšlikumu, kurš nebija precīzs, teiksim, nebija ievērots balanss, tāpēc mēs šobrīd piedāvājam nebalsot par šo priekšlikumu. Bet Saimnieciskā komisija vēl precizēs un iesniegs visām frakcijām, uz kurām pozīcijām tieši attiecas kāds skaitlis, bet pamatā tātad tās ir darba algas, sociālais nodoklis un Saeimas darbības nodrošināšana. Pie kam jāņem vērā, ka Saeimas darbības nodrošināšanā ir diezgan lielas problēmas sakarā ar to, ka nākošgad faktiski vairs nav humāno sūtījumu jeb palīdzības, kas mums bija no Amerikas Kongresa bibliotēkas, un tad viss gulstas uz pašas Saeimas budžetu, tā ka Saimnieciskā komisija iesniegs deputātiem tuvākajā laikā šo savu priekšlikumu. Tad mēs varam pāriet pie koda 03.

Sēdes vadītājs. Vēl par procedūru... Pauls Putniņš.

P.Putniņš (LZS).

Godāto priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Mūsu priekšlikums bija šajā iesniegtajā, kas ir apstrīdēts, un tomēr balsojumam, manuprāt, vajadzētu notikt, ka mēs prasām arī no Saeimas budžeta 60 tūkstošus, 230 tūkstošus - to jau mēs izslēdzām. Mēs samazinām šeit, jo tagad tikai par Ministru kabineta ieteiktajiem 32 tūkstošiem notika balsojums, un tas apiet šos 60 tūkstošus no Saeimas. Es domāju, ka tas nav labi, un, ja jau es reiz šeit esmu, tad tas ir mūsu izmisuma solis, kolēģi, jo faktiski jau mēs ziedojam... mēs ziedojam. Diemžēl mēs ziedojam - tātad Valsts prezidents, Valsts prezidenta Kanceleja un mēs, Saeima, arī esam spiesti ziedot. Manuprāt, par to mums vajadzētu šeit nobalsot, un tad mēs varētu arī sabiedrību aicināt ziedot pārējo summu Brāļu kapu uzturēšanai. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāts Žīgurs par procedūru. Lūdzu!

A.Žīgurs (LNNK).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es gribētu aizstāvēt no mūsu Revīzijas komisijas, ka tas Saeimas budžets paliktu tāds pats, jo tas nozīmē, ka inflācija ir, viņš jau iet automātiski uz leju, varbūt tikai to sadali varētu citādi taisīt, bet to budžetu atstāt to pašu. Kas attiecas uz Saeimas uzturēšanu, tad es domāju, ka tas jau tik un tā būs jau... Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāts Putniņš un deputāts Žīgurs nerunāja par procedūru, es aicinu par procedūru runāt.

A.Panteļējevs (LC).

Tātad, cienījamais priekšsēdētāj, es uzskatu, ka mums stingri jāievēro procedūra. Mēs esam nobalsojuši pašlaik pret Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu - samazināt Saeimas budžetu par 230 tūkstošiem latu, bet tas neizslēdz, Putniņa kungs, ka mēs, Saeima, nevaram nolemt pilnīgi atsevišķā lēmumā par noteiktu ziedojumu no Saeimas budžeta Brāļu kapiem. To mēs vienmēr varam izdarīt. Saeimas komisija tādu var sagatavot, un tas mums neliedz to darīt nākotnē.

Sēdes vadītājs. 03 kods - Ministru kabinets.

A.Piebalgs. Tātad pirmais priekšlikums ir frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikums - samazināt par 504 tūkstošiem 353 latiem. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai ir pieteikušies runātāji? Nav. Lūdzu, balsosim! Jā, balsosim! Frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikums par samazinājumu Ministru kabineta kodā - 504 tūkstoši 353. Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 30, atturas - 7. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Piebalgs. Nākamais ir deputātu Bērziņa un Tomiņa priekšlikums - samazinājums Valsts kancelejas izdevumos par 400 tūkstošiem latu.

Sēdes vadītājs. Iekavās - attīstības izdevums.

A.Piebalgs. Jā.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš. Lūdzu! Zemnieku savienība.

G.Bērziņš (LZS).

Es saprotu, ka šobrīd šai "īkšķu" loģikai elementāra loģika vairs pretī stāties nespēs. Es tomēr gribētu, lai precīzi nolasa - tātad šie ir Kancelejas attīstības izdevumi, un ļoti žēl, ka pietrūka balsu "Tēvzemes" priekšlikuma atbalstam. Mēs noņēmām Prezidentam to, kas bija paredzēts, sadalīts, Saeimai mums nebija drosmes sev nobalsot, samazināt, Kancelejai mēs ļaujam attīstīties par pusmiljonu mūsu trūcīgajos apstākļos, kad naudiņas nav. Ministru kabinets no rezerves fonda, kas ir domāts neparedzētiem gadījumiem, pagājušajā gadā par 93 tūkstošiem nopērk mašīnītes "trūcīgajai" Valsts kancelejai, jo mēs ļoti trūcīgi dzīvojam, jāekonomē. Piebalga kungs vakardien stāsta: mēs tur neieņemam ne lata, jāmaksā, lauksaimniekiem dotācijas neredzēt... Nevajag! Mums ir grūti, bet šeit mēs tērējam ar plašu vērienu un bez problēmām. Es tomēr piedāvātu padomāt bišķi un loģiski, jo es jūtu, ka šeit mans priekšlikums, ko es Budžeta komisijā izteicu, manuprāt... Žēl, ka es viņu rakstiski neizteicu. Tā kā izdevumus vajag apstiprināt divu nedēļu laikā, tad Kabinetam varētu uzdot arī izdevumus... izdosim, kā tērēs. Tāpat mēs šeit, deputātu kungi, neko neietekmēsim, kā Kabinets tērēs, kā gribēs atvērt. Ja gribēs atvērt Ministru kabineta vai tagad finansu ministra fondu, septembrī atvērs par 110%, gribēs neatvērt, dotācijas 25.decembrī būs atvērtas par 46,8%. Manuprāt, mēs te lieki vienkārši laiku tērējam. Manuprāt, vajadzētu nobalsot par Kabineta priekšlikumu, jo tikai un vienīgi Kabinets un valdošā koalīcija, manuprāt, ir atbildīga par neloģisko budžetu un sevišķi par šo te saprātīgo priekšlikumu absolūtu ignorēšanu. Un es, izvēloties starp diviem ļaunumiem - sliktu budžetu vai uzsākt gadu bez apstiprināta budžeta - izvēlētos tomēr šo te gadu sākt ar apstiprinātu budžetu. Bet tad, kad absolūti kaut kāda loģika tiek ignorēta, man arvien grūtāk būs to izdarīt, un ir iespējams, ka beigās tas kļūs pavisam neiespējami. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Referents runās?

A.Piebalgs. Nē, es gribētu teikt, ka Bērziņa kungs, protams, ļoti emocionāli uzstājās. Tā jau tomēr nav, jo redzat, ja mēs apskatāmies divas lietas, kur viņš kļūdījās, tad pirmā lieta ir tomēr tā, ka apropriācija nekad nevar būt 110%, vai tas ir rezerves fonds vai nav.

Sakarā ar to nākošajā gadā tātad ir šiem neparedzētajiem gadījumiem līdzekļi tikai 1 miljons. Tātad pieauguma nav vispār, un tas tiks izmantots tikai tiešām katastrofu, dabas katastrofu vai epidēmiju gadījumos. Citiem mērķiem tas netiks izmantots, par to es varu galvot.

Kas attiecas uz pārējo, tad nekad nevar pārkāpt tās pozīcijas, kuras ir ierakstītas budžetā. Tie ir paragrāfi, kurus Finansu ministrija precīzi ievēro. Nav bijis gadījuma, ka mēs pārkāptu paragrāfu, kā nobalso Saeima.

Cits jautājums ir, ka, protams, attiecībā uz konkrēto skaitli, tā izlietojumu, var būt dažādi viedokļi. Tātad šajā gadījumā Ministru kabinets uzskatīja, ka Valsts kontrolei noteiktu funkciju veikšanai vajag šo naudu. Deputātiem var būt citāds viedoklis. Tāpēc jau notiek šī balsošana.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputātu Bērziņa un Tomiņa priekšlikumu - Valsts kancelejai samazināt attīstības izdevumus par 400 000 latu. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 24, atturas - 10. Priekšlikums pieņemts.

A.Piebalgs. Nākamie priekšlikumi ir par atdeves fondu. Tātad ir 3 priekšlikumi, kas ir minēti. Budžeta un finansu komisija atbalstīja Ministru kabineta priekšlikumu - samazināt par 40 000.

Sēdes vadītājs. Deputāti Tomiņš un Bērziņš uzstāj par balsojumu - atdeves fonds. Uzstāj. Lūdzu, balsosim! Kods - Ministru kabinets. Atdeves fonds. Samazināt to par 100 000 latu. Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 26, atturas - 8.Pieņemts.

A.Piebalgs. Nākamie divi priekšlikumi nav balsojami, jo tādā gadījumā ir samazināts viss atdeves fonds.

Nākamais priekšlikums ir Ministru kabineta priekšlikums - darba algu fonda samazinājums mīnus 13 921.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu - darba algu fonda samazinājums - 13 921. Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 19, atturas - 8.

Godātie kolēģi! Es lūdzu jūsu uzmanību! It sevišķi deputāti Seili un deputāti Kuprijanovu. Kādā sakarā jums tie izsaucieni, ka nevajag balsot, ja šeit pieprasa balsojumu?

Par procedūru? Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Šajā gadījumā, kad mēs izdarījām balsojumu, Ministru kabinets pats ir iesniedzis un atbalstījis sev darba algu fonda samazinājumu. Ministru kabinets neiebilst pret to, ka Budžeta komisija ir atbalstījusi viņu priekšlikumu - samazināt viņiem darba algu fondu. Vienīgais, kas pret to protestē, ir Panteļējeva kunga īkšķis. Ja Panteļējeva kungam ir kādi iebildumi, tad, manā izpratnē, pēc procedūras vajadzētu būt tā - ir jānāk tribīnē, jāpamato savi iebildumi vai vismaz pie mikrofona jāpasaka, ka iebilstu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Arī nākošreiz, deputāte Seile, jūs vienmēr nāksit tribīnē, un es vairs nepieņemšu jūsu izsaucienus, kad jūs pieprasāt balsojumu. Godīgi nāksit pie tribīnes un godīgi nāksit pie Prezidija. Jūs pati to ierosinājāt pašreiz.

Esam daudzmaz nomierinājušies un varam turpināt. Lūdzu!

A.Piebalgs. Kods 10. Tātad šeit ir priekšlikumi. Pirmajā ir runa par atdeves fonda samazinājumu. Tātad pirmais priekšlikums ir deputātu Bērziņa un Tomiņa - samazināt visu atdeves fondu.

Ir Ministru kabineta priekšlikums - samazināt par 40 000. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums - par 25 000. Budžeta un finansu komisija atbalstīja Ministru kabineta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Tātad saskaņojot abi iesniedzēji noņem savu priekšlikumu - 100 000 par labu Ministru kabineta priekšlikumam.

Kods 10.

A.Piebalgs. Jā.

Sēdes vadītājs. Deputāts Tomiņš un deputāts Bērziņš noņem savu priekšlikumu.

Ministru kabineta priekšlikums - mīnus 40.

A.Piebalgs. Jā, tad var visi šie priekšlikumi... Kas paliek, tas ir Ministru kabineta priekšlikums, jo arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisija noņem, un tad visu ir atbalstījusi Budžeta un finansu komisija. Tātad kods 10 - ar Aizsardzības ministriju mums nav problēmas.

Sēdes vadītājs. Vai neviens neiebilst? Ir nepieciešams balsojums? Nav.

A.Piebalgs. Nākamais ir...

Sēdes vadītājs. Vienu mirklīti! Prezidijs ir saņēmis priekšlikumu. Frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti lūdz izsludināt pārtraukumu uz 30 minūtēm. 10 deputātu iesniegums. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 23, atturas - 9. (Saucieni no zāles: "Bet kā būs ar pusdienām?")

Vienu mirklīti! Es domāju, ka šis pārtraukums ir nobalsots. Un tas arī tiek pasludināts. Mums vienīgi ir jānorunā, kad mēs nāksim atpakaļ. Tad sākas pusdienas laiks. 13.30 lūdzu visus nākt atpakaļ! 13.30. Tagad ir reģistrācija. Reģistrējamies. Lūdzu Zigurdu Tomiņu - sekretāra biedru - nolasīt!

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies:

(Zālē liels troksnis.)

Sēdes vadītājs. Esiet tik laipni, uzmanību! Lūdzu, nolasiet!

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Ja būs troksnis, pretenzijas pēc tam netiks pieņemtas.

Nav reģistrējušies:

Andris Ameriks,

Valdis Birkavs,

Inese Birzniece,

Vilnis Edvīns Bresis,

Igors Bukovskis,

Ilmārs Dāliņš,

Māris Graudiņš,

Oskars Grīgs,

Juris Janeks,

Raimonds Jonītis,

Edvīns Kide,

Kides kungs...

Sēdes vadītājs. Kides kunga nav.

Z.Tomiņš.

Mārtiņš Ādams Kalniņš,

Andrejs Krastiņš,

Jānis Lagzdiņš,

Valdis Pavlovskis,

Aleksandrs Pētersons,

Jānis Ritenis,

Juris Sinka,

Joahims Zīgerists.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 13.30.

(P ā r t r a u k u m s )

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Reģistrācija! Rezultātu! 53 deputāti reģistrējušies. Turpinām. 1995.gada budžets, 11. kods.

A.Piebalgs. Tātad - Ārlietu ministrija. Pirmie priekšlikumi ir par atdeves fondu, trīs priekšlikumi ir.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Zigurds Tomiņš - Zemnieku savienība. Lūdzu!

Z.Tomiņš (LZS).

Cienījamie kolēģi! Tātad mans un Gundara Bērziņa priekšlikums šajā 11. kodā "Ārlietu ministrija" ir samazināt atdeves fondu par 100 tūkstošiem latu. Šis priekšlikums par šiem atdeves fondiem ir tāds pats arī attiecībā uz citām ministrijām, jo diemžēl mums kā deputātiem, saņemot šo budžeta projektu no Ministru kabineta, nebija iespējams noteikt, kādiem pasākumiem ir domāti līdzekļi, kas ir zem šiem diviem vārdiem "Atdeves fonds"; galu galā katra no šīm ministrijām paredz šos izdevumus no atdeves fonda. Un pie tam šaubas, vai tie ir tiešām pamatoti, mums radīja arī tas, ka visām ministrijām šis atdeves fonds bija noteikts vienāds. Un diemžēl arī atbildi par to, kā tiks izmantoti šie atdeves fondi, mēs nesaņēmām Budžeta komisijā, jo lielākā daļa ministru neieradās - un pat arī uzaicinātie, un kā labs piemērs, kā izņēmums, jāmin šeit ir vienīgi izglītības un zinātnes ministrs Vaivada kungs, kas varēja pamatot, un arī Budžeta komisija izdarīja izmaiņas un arī savos priekšlikumos tātad formulēja, kam šis atdeves fonds ir domāts, tātad, respektīvi, Izglītības un zinātnes ministrijā tas ir domāts skolēnu dziesmu svētkiem. Motivāciju un argumentāciju par to, kam tiks izmantots atdeves fonds, arī ziņoja Andris Piebalgs. No pārējiem ministriem diemžēl šīs atbildes mēs nesaņēmām. Un tāpēc mēs ceram šodien, vismaz šodien saņemt no ministriem tiešām argumentāciju, kam tad paredzēti šie atdeves fondi, šie 100 tūkstoši latu katrā ministrijā, un kam tad tas tiks atdots. Un atkarībā no tā tad arī mēs lemsim - es un Gundars Bērziņš, - lemsim par to, vai uzturēt šo mūsu priekšlikumu spēkā un kādā apjomā, vai arī atsaukt. Un tas ir atkarīgs tagad no ministriem, ja viņi spēs pamatot gan mums, gan jums šo atdeves fondu nepieciešamību tieši tādās summās. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Ludmila Kuprijanova - Tautas saskaņas partija. Godātie deputāti, apspriedēm lūdzu izmantot blakustelpas. Lūdzu, nelieciet man būt skarbam. Lūdzu!

L.Kuprijanova (TSP).

Godātā Saeima! Mēs varētu uzklausīt visus ministriju pārstāvjus, bet šobrīd es vēršos pie valdības, lai viņa tādā gadījumā oficiāli rakstiski maina definējumu par šo fondu, jo tā ir budžeta paskaidrojumu grāmata. Es neredzu, kurā lapaspusē, par nožēlu, jo tā ir slikti nodrukāta, kur ir rakstīts, ka 1995.gada budžeta projektā katras ministrijas centrālā aparāta budžetā tiek plānots atdeves fonds - 100 tūkstoši latu. Minētā fonda līdzekļi tiek paredzēti ministriju darbības prezentācijas pasākumiem, ārvalstu delegāciju uzņemšanai un dažādu pakalpojumu, izdevumu segšanai. Ja tas ir taisnība - un es ceru, ka pilnīgi atbildīgi par to... saka Piebalga kungs, ka tas ir ārkārtējās situācijas fonds, tādā gadījumā, pirms mēs balsojam par šā fonda atbalstu, es aicinu Saeimu saņemt rakstisku izmaiņu šim budžeta paskaidrojumam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ministru prezidents Māris Gailis.

M.Gailis (Ministru prezidents).

Priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi! Es piekrītu Kuprijanovas kundzei, ka šajā paskaidrojumā vajadzētu izmainīt skaidrojumu, ko nozīmē šis atdeves fonds. Tas tik tiešām ir domāts pilnīgi neparedzētiem gadījumiem, kādi gadās, kādi diemžēl ir katrā ministrijā. Salīdzinoši tā summa nav liela, jūs zināt, ka uz Ministru kabineta ierosinājuma pamata tā ir vēl samazināta. Un tā ir domāta projektiem, kuriem ir ātra atdeve. Var būt ļoti... Var būt, ka šis nosaukums nav pārāk veiksmīgs, vajadzētu valodniekiem ierosināt kādu labāku nosaukumu, bet būtība ir tāda, kā jums skaidroja finansu ministrs Piebalga kungs. Izmainīsim tātad atšifrējumu. Paldies. (No zāles deputāts M.Budovskis: "Solīts makā nekrīt!")

Sēdes vadītājs. Mārtiņš Virsis - "Latvijas ceļš".

M.Virsis (LC).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Godājamie kolēģi! Es pilnībā pievienojos tam, ko teica mūsu Ministru prezidenta kungs. Šobrīd es varētu pateikt tikai to, ka šī summa ietver tos pētījumus, kas skar mūsu drošības politiku. Ja mēs gribam adekvāti saprast mūsu situāciju šajā pasaulē, tad mums arī jābūt adekvātiem pētījumiem, un, ja mēs to nespējam finansēt, nespējam nodrošināt, tad mums ir jālasa avīzes "Sevodņa", "Izvestija", "Frankfurter Allgemeine", "International Herald Tribune", bet mums nebūs nekad Latvijas izpratnes par visiem šiem jautājumiem. Paldies par uzmanību, es gribētu tomēr neatbalstīt šos svītrojumus.

Sēdes vadītājs. Zigurds Tomiņš - Latvijas Zemnieku savienība, otrreiz.

Z.Tomiņš (LZS).

Cienījamie deputāti! Diemžēl no Virša uzstāšanās es nekādu izpratni par šiem 100 tūkstošiem, kas paredzēti Ārlietu ministrijai, nesaņēmu, un tāpēc es savu priekšlikumu uzturu spēkā.

Sēdes vadītājs. Debates ir pabeigtas. Vārds referentam - lūdzu!

A.Piebalgs. Es vēlreiz gribētu pastāvēt uz to, ka šādi atdeves fondi ir nepieciešami, un pie tam tie ir vajadzīgi tāpēc, ka situācija Latvijā mainās ļoti dinamiski. Es piekrītu Kuprijanovas kundzei, ka mums ir precīzi jāformulē atdeves fonda izmantošana, un Ministru kabinets pieņems attiecīgus noteikumus par šiem atdeves fondiem, bet tas ieraksts paskaidrojuma rakstā - tas vienkārši ir par mazu. Ja šie atdeves fondi netiks izsvītroti kopumā, mēs pieņemsim attiecīgus nolikumus, kur precīzi norādīsim kārtību, kādā tie var tikt izlietoti. Tāpēc es lūdzu atbalstīt tikai šo Ministru kabineta iesniegto variantu, jo šajā gadījumā tad Ārlietu ministrijai tādiem neparedzētiem gadījumiem paliek 60 tūkstoši latu.

Sēdes vadītājs. Zvanu! Balsojam: 11.kods - Ārlietu ministrija, atdeves fonds. Deputātu Tomiņa un Gundara Bērziņa priekšlikums - mīnus 100 tūkstoši latu. Balsojam. Vai visi ir nobalsojuši? Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 35, atturas - 6. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Piebalgs. Līdz ar to paliek Ministru kabineta iesniegtais variants, jo Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs pie manis pienāca un teica, ka viņi atsauc savus priekšlikumus par šo.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti uzstāj, ka vajag balsojumu - mīnus 40 tūkstoši Ministru kabineta priekšlikumā? Neviens neuzstāj, līdz ar to Saeima akceptē. Nākamais ir darba algas fonda samazinājums.

A.Piebalgs. Tātad tas ir saistīts ar Ministru kabineta priekšlikumu, kā atrisināt pedagoģisko darbinieku algu problēmu, sākot ar 1.martu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti uzstāj, ka vajag balsojumu? Darba algas fonda samazinājums - mīnus 28 539, Ministru kabineta priekšlikums. Neuzstāj. Saeima akceptē šo priekšlikumu.

A.Piebalgs. Nākamais ir deputāta Mārtiņa Ādama Kalniņa priekšlikums palielināt izdevumu summu Latvijas Republikas vēstniecībām. Konkrēti šeit ir runa par divām atašeju vietām Latvijas Republikas vēstniecībās. Budžeta un finansu komisija šo neatbalstīja, jo, pirmkārt, Ārlietu ministrijai iepriekšējā gadā bija 4,89 miljoni izdevumu, nākamajā gadā paredzēti 6,6 miljoni un, teiksim, štatu izvietojumu, štatu, teiksim, nomenklatūru... un šādu priekšlikumu var realizēt pašas Ārlietu ministrijas rīcībā esošo budžeta līdzekļu ietvaros.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas runāt par šo priekšlikumu? Nevēlas. Lūdzu, balsosim par deputāta Mārtiņa Ādama Kalniņa ierosinājumu: zinātnes, kultūras un izglītības atašeju posteņiem Latvijas Republikas vēstniecībās Vācijā un ASV - plus 41 tūkstotis. Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 35, atturas - 17. Priekšlikums ir noraidīts. Nākamais ir deputātu Gundara Bērziņa un Zigurda Tomiņa priekšlikums samazināt iemaksas UNESCO - mīnus 48 810 lati. Vai kāds vēlas runāt? Jā, lūdzu! Zigurds Tomiņš - Latvijas Zemnieku savienība.

Z.Tomiņš (LZS).

Mūsu priekšlikums ir samazināt tātad šo iemaksu UNESCO organizācijā par 48 810 latiem un atstāt 1994.gada līmenī, tātad tas ir 8190 lati. Mēs uzskatām, ka... mēs šodien runājam par to, ka ir nepieciešami 60 tūkstoši Brāļu kapu atjaunošanai. Mēs uzskatām, ka pasaulē mēs varam ieiet ar savām apzinātām, uzturētām kultūras un garīgām vērtībām un ar to mēs būsim vērtīgi pasaulei, un nevis piedaloties organizācijās, reprezentējoties, kamēr tajā pašā laikā tiek iznīcināti mūsu vērtīgie kultūras mantojumi, vēstures pieminekļi. Tāpēc attiecībā uz šo summu es tiešām aicinātu... Tad vēlāk, skatot jautājumu, teiksim, par to pašu Brāļu kapu atjaunošanu, novirzīt šo summu uz Brāļu kapu atjaunošanu. Un jāsaka, ka diemžēl jautājums par iestāšanos UNESCO organizācijā tika izlemts jau pirms pāris gadiem, tad, kad nebija vajadzīga Saeimas apropriācija šādu līgumu noslēgšanai. Tagad mēs esam pieņēmuši likumu, kādā veidā ir slēdzamas starpvalstu vienošanās un līgumi, un šeit ir teikts: ja ir nepieciešams paredzēt asignējumus budžetā iemaksām šajās organizācijās, pirms noslēgt šādus līgumus, ir nepieciešams Saeimas pilnvarojums. Diemžēl es neesmu šādu pilnvarojumu devis, un tāpēc es arī nebalsoju un uzskatu, ka nav iespējams balsot par tādām milzīgām summām, piešķirt šīs summas iemaksām šajās organizācijās. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

Dz.Ābiķis (LC).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es tomēr aicinu nedaudz padomāt par zināmām konsekvencēm mūsu darbā, jo aptuveni pirms mēneša mēs šeit, Saeimā, bez neviena deputāta iebildes, bez neviena deputāta papildinājuma vai ierosinājuma nobalsojām par Nacionālā biroja satversmi, par UNESCO Nacionālā biroja satversmi. Jā, es varu piekrist - un mēs arī komisijā daudzkārt esam par šo jautājumu sprieduši gan ar Kultūras ministrijas pārstāvjiem, gan ar Izglītības ministrijas pārstāvjiem, gan ar mūsu ārlietu speciālistiem, - tiešām, UNESCO ir samērā birokratizējusies organizācija, kam ir milzīgs aparāts. Es neesmu rasists, bet man jāsaka - tas ir vienkārši fakts, ka UNESCO ir drīzāk dzeltena un melna nekā balta, bet ar to es negribētu teikt, ka tas ir slikti, tā ir vienkārši pasaules realitāte. Bet - ko es šajā gadījumā gribētu teikt? Pirmkārt, līdz šim mēs esam maksājuši UNESCO mazāk, nekā mēs esam dabūjuši dažādām attīstības programmām, piemēram, "Jūgendstils Latvijā" un tā tālāk, kādas 9 programmas, un mēs esam no UNESCO dabūjuši aptuveni 130 tūkstošus, bet pats galvenais ir tas, ka UNESCO ir viena no tām organizācijām, kas arī... ja arī šī maksājumu bilance būtu "pa nullēm", ja tā varētu teikt, mēs iemaksātu pat tik daudz, cik tā mums caur programmām iedotu atpakaļ, bet tomēr tā ir liela starptautisku kontaktu iespēja. Tā ir Latvijas lielāka iespēja integrēties tajā pasaulē, kurā mēs tiešām gribam integrēties. Un tāpēc es domāju, - ņemot vērā tās konsekvences, par ko es runāju, kad pirms nepilna mēneša mēs šeit vienbalsīgi (es atkārtoju - vienbalsīgi!) nobalsojām par Nacionālā biroja satversmi, - ka tiešām mums šīs kontaktu iespējas šobrīd visās starptautiskās institūcijās ir ārkārtīgi nepieciešamas, lai varētu propagandēt savu Latviju, savu Latvijas kultūru. Es tomēr aicinu deputātus atbalstīt... respektīvi, neatbalstīt deputātu Gundara Bērziņa un Zigurda Tomiņa priekšlikumus. Es arī izteicu - es domāju, manas komisijas locekļi piekritīs, - savas komisijas simtprocentīgu viedokli. Paldies.

Sēdes vadītājs. Mārtiņš Virsis - "Latvijas ceļš". Pēc tam - Andrejs Krastiņš, un pēc tam - Dainis Stalts.

M.Virsis (LC).

Godātais priekšsēdētāj! Godātais Prezidij! Šeit ir tas gadījums, kad Latvijai ir iekrājies parāds, un tieši tā summa - varbūt ne tieši tā, ne gluži tā summa, bet aptuveni tā summa, ko piedāvā noņemt mums cienījamie Zemnieku savienības deputāti, ir tā, kas ļauj mums iziet no situācijas ar pietiekami normālu seju. Mēs varam nobalsot tieši tā, kā to prasa cienījamie deputāti, bet, tad mums jārēķinās ar to, ka mēs UNESCO, kas ir viena no Apvienoto Nāciju Organizācijas organizācijām, - ka mēs tur figurēsim tad jau kā trešās vai ceturtās pasaules valsts. Mēs to varam darīt, bet es domāju, ka vismaz Eiropā... ja mēs runājam šeit tik kaismīgi par kultūru, par visām citām lietām, tad šī summa nav tā, kas mums būtu upurējama nezin kādu motivāciju dēļ. Es domāju, ka mums ir tomēr, tāpat kā aizsardzības jautājumos, kaut arī mēs pārsteidzīgi tur nosvītrojam kaut ko... attiecīgi mūs uztver tikai tad, ja mēs paši sevi uztveram nopietni. Un, ja mēs gribam sevi nopietni pārstāvēt kaut kur pasaulē, tad mums arī ir jārēķinās ar to, ka ir UNESCO - tāda organizācija, un ka tur nemaz viss nav tā, ka mums visi tikai prasa maksāt un neko mums nedod pretī. Un tā ir tā situācija, kurā mēs esam, un, protams, Ārlietu ministrija būs apzinīga un disciplinēta, ja jūs nobalsosiet pretēji tam. Tas nozīmē, ka mēs izkāpjam ārā no šīs organizācijas. Protams, tālākās diskusijas par kultūru un tā tālāk, es domāju, ir gan politiski, gan ētiski, gan arī morāli problemātiskas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andrejs Krastiņš - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Pēc tam - Dainis Stalts.

A.Krastiņš (LNNK).

Godājamie kolēģi! Šī mana uzstāšanās laikam ir pierādījums, ka mums ir demokrātija, jo es taisos uzstāties kategoriski pret savu kolēģu Gundara Bērziņa un Zigurda Tomiņa ierosinājumu. Šī situācija ir tāda, ka mēs, kā labi atceramies vēl no visiem atmodas laikiem, centāmies ieiet pasaulē un prasījām savu atzīšanu. Tagad mēs esam tur ienākuši, un tagad mēs negribam maksāt īri. Un, kas attiecas uz to īres nemaksāšanu, mēs ļoti labi zinām, ka civilizētā pasaulē īres nemaksātājus izliek no tām mājām. Un es domāju - pieiet šim jautājumam ar galēju provinciālismu, un es pat domāju, ka šis ierosinājums ļoti plaši izskanēs pat pasaulē - jau tikai ierosinājuma līmenī - , ka Latvija ir tā valsts, kas taisās izstāties no UNESCO. Jā, var būt kavējumi maksājumos, arī citas valstis ir aizkavējušās, bet es domāju, ka šis pierādījums ir tas vissliktākais, kas mums varētu būt. Un tāpēc es domāju... Visu pārskatot, arī tālāk es redzēju tur vēl dažus labojumus, kas paredz svītrot dalības maksu starptautiskajās organizācijās. Es tomēr ļoti lūdzu savus kolēģus šobrīd domāt nevis partijiski, bet valstiski un arī atsaukt šos pārējos labojumus par dalības maksu atsaukšanu dažādām starptautiskām organizācijām. Jā, tas ir dārgi! Tas bieži vien... varbūt mēs nevarēsim samaksāt kaut ko citu, bet tas ir absolūti nepieciešami, ja mēs tiešām gribam būt pasaules apritē un prasīt kaut ko no pasaules. Šāda dalības maksa ir jāmaksā tāpat kā jāmaksā par īri, kā jāmaksā par ēdienu un visu pārējo, tāpat kā jāmaksā nodokļi. Tā ir svēta patiesība. Un es domāju, ka varbūt tiešām, apspriežot tālāk budžetu, var strīdēties par dažādu nozaru prioritātēm Latvijā, bet nevar strīdēties par Latvijas vietu pasaulē. Paldies.

Sēdes vadītājs. Dainis Stalts - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

D.Stalts (LNNK).

Paldies. Godājamais Prezidij! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Protams, izprotot visā pilnībā to, ka parādā palikt ir ļoti neglīti un tā diez vai vajadzētu darīt, un diez vai vajadzētu līdzināties pasaules lielvalstīm, kuras ir neiedomājami lielas summas parādā šai starptautiskajai organizācijai, es tomēr vēlētos jūs vienkārši aicināt padomāt līdzi par lietderības koeficientu. UNESCO Latvijas Nacionālā komisija tātad 1995.gadam ir paredzējusi tikai divus niecīgus komandējumus, bet šo komandējumu izdevumu kopējā summa ir 18 000 latu. Vienreiz uz Parīzi, vienreiz uz Pekinu. Varbūt tomēr mēs varam aicināt šo Nacionālo komisiju kaut vai šos izdevumus, kas ir prognozēti, lūk, šādiem komandējumiem un varbūt ļoti nepieciešamām sarunām, teiksim, par kultūras mantojuma aizsargāšanu un dažādām citām svarīgām lietām Pekinā... bet piedomāt pie tā, ka mūsu pašu kultūras mantojums šobrīd ir aizsargājams un ka mums par to ir jārūpējas pirmām kārtām. Un varbūt šīs summas ir ieteicams novirzīt tieši šai vajadzībai. Jo mēs nebūsim vajadzīgi UNESCO, nedz pārējai pasaules kultūras sabiedrībai, ja mums nebūs mūsu kultūras mantojuma, mūsu kultūras pieminekļu. Tie patlaban ir glābjami no pazušanas. Jūs visi redzat, kas notiek Rīgā. Rīga taisās būt par pasaules Jūgenda galvaspilsētu. Bet ko dara šīs firmas, firmiņas un dažnedažādās organizācijas? Kā viņas izrīkojas ar mūsu kultūras mantojumiem? Kā tiek lauztas šīs fasādes! Kā tiek varmācīgi izmainīti visi šā kultūras mantojuma parametri! Piedomāsim pie šīs lietas un pie tā, kur mēs izlietojam līdzekļus. Vai vienmēr to darām merķtiecīgi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Vai referents runās? Lūdzu!

A.Piebalgs. Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Es saprotu zināmus iebildumus pret šo organizāciju, taču iestāšanās tajā notika ar augstākā likumdevēja orgāna... Un nemaksāt biedra naudas, ja ir iestājies? Tad labāk ir jāizstājas un pēc tam nav jāmaksā biedra naudas, bet ne otrādi. Tā kā summa, man liekas, nemaz nav tik liela, es aicinu tomēr atbalstīt, lai šī summa paliek tajā variantā, ko ir izstrādājusi valdība.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim: iemaksas UNESCO - mīnus 48 810 lati. Deputātu Gundara Bērziņa un Zigurda Tomiņa priekšlikums. Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 41, atturas - 16. Priekšlikums nav pieņemts.

12.kods - Ekonomikas ministrija.

A.Piebalgs. Tātad vispirms - par atdeves fondu. Ir palikuši divi priekšlikumi - deputātu Tomiņa un Bērziņa un Ministru kabineta priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Runātāju nav. Lūdzu, balsosim: Ekonomikas ministrijas atdeves fonds - mīnus 100 000 latu (deputātu Zigurda Tomiņa un Gundara Bērziņa priekšlikums). Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 37, atturas - 2. Nav pieņemts.

Ministru kabineta priekšlikums - mīnus 40 000. Vai deputāti uzstāj, ka vajag balsojumu? Neuzstāj. Līdz ar to Saeima akceptē, ka Ekonomikas ministrijai atdeves fonds - mīnus 40 000 latu. Tālāk!

A.Piebalgs. Nākamais ir frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikums - samazināt valsts pārvaldes iestāžu uzturēšanas izdevumus Ekonomikas ministrijā par mīnus 500 000 latiem. Budžeta un finansu komisija neatbalstīja šo priekšlikumu. Zem Ekonomikas un finansu ministrijas ir arī Statistikas komiteja, ir arī Monopoldarbības uzraudzības komiteja un vesela virkne iestāžu, kas ir būtiski nepieciešamas Latvijas valstij, un šajā gadījumā šis samazinājums, protams, negatīvi ietekmēs Latvijas valsts ekonomikas tālāko attīstību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par valsts pārvaldes iestāžu uzturēšanas izdevumu samazinājumu kopumā par 500 000 latu! Šo priekšlikumu izsaka frakcija "Tēvzemei un brīvībai". Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 36, atturas - 12. Priekšlikums nav pieņemts.

Darba algu fonda samazinājums par mīnus 55 673 latiem. Ministru kabinets ierosina. Vai deputāti uzstāj, ka vajag balsojumu? Neuzstāj. Līdz ar to Saeima ar savu lēmumu Ekonomikas ministrijai darba algu fondu samazina par 55 673 latiem.

Nākamais ir deputātu Gundara Bērziņa un Zigurda Tomiņa priekšlikums - Monopoluzraudzības komitejai samazināt par 12 000 latu. Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Es gribētu teikt, ka te nav precīzi ierakstīts mūsu priekšlikums, jo priekšlikums bija bišķiņ savādāk formulēt šo pantu, ar konkrētu summu - 45 atstājot un 12 tūkstošus samazinot no bāzes izdevumiem, pilnīgi likvidējot attīstības izdevumus. Bet es aicinātu... Monopoluzraudzības komitejai budžets ir 200 procenti pret šo gadu. Tā ir prioritāšu prioritāte šā gada budžetā.

Otrs. Ir paredzēti attīstības izdevumi 19 000 četrām štata vietām, 4500 latu uz vienu štata vietu, 350 latu alga mēnesī. Es tomēr aicinātu atbalstīt šo 12 tūkstošu samazinājumu, jo Monopoluzraudzības komiteja ir tā, kura no saviem atklātajiem pāridarījumiem 20 procentus atstāj sev. Ja ir pusotru reizi augstāka alga nekā vispār valsts pārvaldes iestādēs (ap 150 latu alga), 20 procentus... Tomēr, manuprāt, es neredzu šeit saprātīgu risinājumu tādam milzīgam šim palielinājumam un sevišķi vēl attīstībai uz trūcīgā budžeta rēķina. Mēs, protams, varam tēlot, kā saka, ka mēs esam bagāti, un maksāt UNESCO un tā tālāk, tikai diemžēl bagātās valstis dara savādāk. Protams, trūcīgiem ir jātēlo, ka mums tam nauda atliek, bet medicīnai un citiem pasākumiem, trūcīgo finansēšanai - neatliek. Es tomēr aicinātu... tas ir ļoti mērens samazinājums, mūsu priekšlikums reāli bija ievērojami lielāks - 31 000. Ja tas tiek noraidīts, tad es tomēr lūgtu valdībai arī pasludināt to par prioritāšu prioritāti.

Sēdes vadītājs. Ekonomikas ministrs Zvanītājs. Lūdzu!

J.Zvanītājs (ekonomikas ministrs).

Cienījamie deputātu kungi! Es gribētu paskaidrot šo skaitli. Manuprāt, process notiek ļoti normāli, jo mēs saprotam, ka šis Monopoluzraudzības departaments ir ļoti "neērts", tas dara ļoti smagu darbu. Bet šā gada laikā mēs domājam viņus pielīdzināt valsts ierēdņu statusam, tātad pacelt viņu atbildību. Līdz ar to arī mainās tās algu likmes.

Otrām kārtām, ir domāts šā departamenta darbību izvērst ne tikai Rīgā, bet arī visas republikas teritorijā, tādēļ ir ideja veidot reģionālo grupu. Tādēļ ir šīs četras darba vietas. Jums ir jāizšķiras, vai šī nauda ir jādod. Taču es domāju, ka šis ir viens no svarīgākajiem virzieniem mūsu nesakārtotajā ekonomikā. Runāsim godīgi, šis departaments strādā pilnīgi individuāli. Viņš dod, teiksim, neatkarīgu viedokli par daudziem procesiem, kas ir mūsu valstī. Tādēļ tomēr es aicinu noraidīt šo piedāvājumu un balsot par to, kā tas ir ielikts budžeta projektā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Zigurds Tomiņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

Z.Tomiņš (LZS).

Cienījamie deputāti! Es arī tomēr aicinu ļoti uzmanīgi izskatīt šo sadaļu Ekonomikas ministrijā par Monopoluzraudzības komiteju. Jo, kā jau Gundars Bērziņš minēja, šogad budžets šai Monopoluzraudzības komitejai ir palielināts gandrīz divas reizes jeb, precīzāk, tuvu pie 180 procentiem. Attīstības izdevumiem 31 000 latu. Un šis priekšlikums: samazinājums par 12 000 latu ir apmēram 9 procenti no pašreizējā budžeta. Ja mēs samazinām Valsts prezidenta kancelejai, Ministru kabinetam, ministrijām, bet nesamazinām attiecīgi Ekonomikas ministrijai šo atdeves fondu un citus jautājumus, tad varbūt tiešām apsvērt šo nelielo summu, bet apsvērt iespēju samazināt, jo, kā jau minēja Zvanītāja kungs, šī institūcija strādā atsevišķi un arī uz viņu attiecas viens no Ministru kabineta noteikumiem, kas ir pieņemts 1994.gada 22.martā, un tas skan tā: par kārtību, kādā monopoluzraudzības un konkurences veicināšanas institūcijas darbības attīstīšanai izlietojami 20 procenti no līdzekļiem, kas atstāti tās rīcībā no valsts budžetā ieskaitāmām piedzenamām soda naudām. Tātad runa tiešām ir par to, ka viņiem attīstībai ir arī jānopelna, jāstrādā. Un Monopoluzraudzības komitejas rīcībā tiek atstāti 20 procenti no līdzekļiem, kas ieskaitāmi valsts budžetā kā soda nauda saskaņā ar likuma par konkurenci un monopoldarbības ierobežošanu 4.panta piekto daļu un 14.panta trešo daļu, novirzīti šīs institūcijas ārpusbudžeta kontā. Varbūt no turienes vajadzēja paņemt tos 12 000 latus. Un arī šajos Ministru kabineta noteikumos ir teikts, ka Monopoldarbības uzraudzības komiteja savu darbinieku sociālajai aizsardzībai un materiālajai stimulēšanai izmanto vienu ceturto daļu līdzekļu no 20 procentu atskaitījumiem ārpusbudžeta kontā. Pārējie 80 procenti paredzēti materiāli tehniskajai apgādei, saimniecības izdevumiem, nodokļu maksājumiem, darbinieku apmācībai un kvalifikācijas celšanai un ar to saistītiem komandējumiem, metodoloģisko materiālu pavairošanai un publicēšanai. Tad varbūt tieši samazinot šo summu... tas varbūt tieši liks Monopoluzraudzības komitejai aktivizēt savu darbību, lai arī pēc tam attīstītos. Un iespējas, es domāju, ir. Problēmas pastāv. Problēmas, ar kurām jānodarbojas šai institūcijai, ir ļoti lielas. Tāpēc es tomēr aicinu atbalstīt šo samazinājumu par 12 000 latu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Deputāts Alfrēds Žīgurs - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Žīgurs (LNNK).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es pilnīgi atbalstu to 100 000 latu samazinājumu Ekonomikas ministrijai un šo naudu pavērst mūsu lauku slimnīcām. Kā jūs šodien redzējāt no tās demonstrācijas ārpusē, tiem medicīnas darbiniekiem ir tiešām lielas grūtības taisni uz laukiem. Un nav nekāda pamatojuma Ekonomikas ministrijai atvēlēt tik daudz naudas, kā šodien ir paredzēts. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu, referent!

A.Piebalgs. Es gribu piebilst, ka Ekonomikas ministrijai, tāpat kā visām citām ministrijām, algas tiek rēķinātas atbilstoši Civildienesta likumam, un šis samazinājums, manā skatījumā, ietekmēs negatīvi Monopoldarbības uzraudzības komitejas darbu. Un, kā jūs zināt, īpaši pēdējā laikā mums ir radušās būtiskas problēmas ar monopolsituācijām, kuras negatīvi ietekmē gan cenas, gan visu tirgu. Tāpēc es aicinu neatbalstīt deputātu Bērziņa un Tomiņa priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Gundara Bērziņa un Zigurda Tomiņa ierosinājumu: Monopoluzraudzības komitejai - mīnus 12 000 latu. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 27, atturas - 9. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk - iemaksas Starptautiskajā finansu korporācijā.

A.Piebalgs. Šis priekšlikums, ko iesnieguši deputāti Bērziņš un Tomiņš, ir saistīts ar to, ka 1992.gadā atbilstoši Augstākās padomes lēmumam Latvija iestājās Starptautiskajā finansu korporācijā. Starptautiskā finansu korporācija ir starptautiska organizācija, kas finansē tiešās investīcijas vai kreditē tiešās investīcijas Latvijā. Tā kā nav šīs iemaksas, jo mēs neesam iemaksājuši savu daļu, tad, dabiski, šīs Starptautiskās finansu korporācijas darbība Latvijā ir ļoti vārga. Un šajā gadījumā, izdarot šīs iemaksas, mums būs pietiekami lielas investīcijas, kas tieši saistītas ar šo Starptautisko finansu korporāciju, jo tā parasti nāk kā trešais dalībnieks investīcijās. Tātad ir vietējais ieguldītājs, tad -ārzemju ieguldītājs un Starptautiskā finansu korporācija, un viņi šajā gadījumā nedabūs valdības garantijas. Tāpēc Budžeta un finansu komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Es saprotu, ka šī nauda līdz šim neatradās. Tikai gribu norādīt analogu, ka šī summa ir apmēram tik, cik nepieciešams, lai paceltu algas visiem kultūras darbiniekiem - vismazāk apmaksātajai kategorijai šobrīd valstī. Ja attiecībā uz skolotājiem jautājums ir atrisināts, apmēram tikai nedaudz vairāk vajadzīgs.

Otrs jautājums - ko tas dos. Šobrīd Piebalga kungs teica, bet nepateica, ko tas dos. Mēs iemaksājam 700 000 latu. Ko tas dos nākamajā periodā? Nāks šeit kaut kas? Jautājums par šīm ārvalstu kredītu investīcijām, klimata radīšanu ir pavisam savādāks, tas šobrīd principā nav izskatīts. Iespējams, ka ir ejami pavisam citi ceļi. Investīciju apdrošināšana. Ja šī summa būtu paredzēta investīciju apdrošināšanai starptautiski atzītos apdrošināšanas fondos, tad tas garantētu, ka, šos 700 tūkstošus ieguldot, ienāk 7 miljoni investīciju. Šādu plašu žestu nabadzīgai valstij - 700 tūkstošus iesviest šinīs finansu korporācijās... Es neredzēju pamatojumu, ka šeit būs šī atdeve. Es tomēr gribu, lai jūs apzinātos: jūs nebalsojat šobrīd par mūsu priekšlikumu - samazināt, jūs balsojat par līdzekļu -700 tūkstošu iesviešanu šinī nezināmajā procesā. Manuprāt, tā ir naudas izšķērdēšana. Ja Saeimai ir citāds viedoklis, tad tas ir jāizsaka balsojot.

Sēdes vadītājs. Ojārs Kehris - "Latvijas ceļa" deputāts, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs.

O.Kehris (LC).

Godātie deputāti un jo īpaši - godātais Bērziņa kungs! Jūs laikam bijāt aizgājis komisijā, kad mēs diezgan pamatīgi izskatījām šo jautājumu, un man diemžēl ir jāsaka tāpat kā vakar jautājumā par valsts, tas ir, par uzņēmuma ienākumu nodokli, ka jūs kļūdāties un jūs sajaucat ļoti vienkāršas lietas. Starptautiskā finansu korporācija ir organizācija, kas nodarbojas gan ar kreditēšanu, gan ar apdrošināšanu tieši uzņēmējiem, bez valsts līdzdalības. Šajā organizācijā Latvija ir iestājusies ar tās likumdevēja - ar Augstākās padomes lēmumu, un mūsu kaimiņvalsts - es šeit minu kā piemēru mūsu kaimiņvalsti Igauniju - jau samaksājot arī šo iestāšanās maksu tiešajās investīcijās, tas ir, bez valsts garantijām, bez valsts garantētiem kredītiem, ir saņēmusi apmēram 7,8 miljonus - iespējams, jau līdz šā gada beigām 10 miljonus dolāru. Un tāpēc šī summa kā līdzdalība, kura jau ir nokavēta un kurai bija jābūt iepriekšējā gada budžetā, - tas, manuprāt, ir uz iepriekšējās valdības, arī uz Finansu ministrijas sirdsapziņas, tāpēc šis būtu tiešām pareizākais laiks, kad mums atbalstīt šo priekšlikumu, šo valdības priekšlikumu, nevis iesniegt priekšlikumus to noraidīt, jo ne jau mums - ne valdībai, ne Saeimai - ir jālemj par šiem projektiem, bet tā ir iespēja, kā privātam biznesam, kā mūsu valstī esošiem uzņēmumiem bez valsts līdzdalības tikt tieši pie šiem kredītiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamie deputāti! Es arī gribētu aicināt... diemžēl vajadzēja varbūt daudz plašāk Kehra kungam izskaidrot, jo cilvēki nezina. Cik es zinu, šīs iemaksas Starptautiskajā finansu korporācijā - tās nav tās iemaksas, kas ir līdzīgas, teiksim, dažādiem valsts garantētiem parādiem. Un, ja mēs gribam saņemt kaut kādus aizdevumus normālai saimniecības attīstīšanai, ātrai, nevis pa 30, pa 40, pa 20 vai pa 15, bet ja mēs reāli gribam dabūt šos aizdevumus par zemiem procentiem, tad ir jāatbalsta šī iemaksa, jo tas ir vienīgais veids, kā var atdzīvināt Latvijā mazos, vidējos un varbūt perspektīvos uzņēmumus ar zemiem kredīta procentiem. Vienkārši citas iespējas pašreiz nav, jo cilvēki domā - ir šie G-24 kredīti, kurus garantē valdība, tie iet, teiksim, caur Valsts banku, caur komercbankām un tā tālāk. Šie ir... šis ir otrs process, kur ir šiem privātajiem ražotājiem pašiem jāizstrādā šie projekti un jāstrādā kopā ar šo Starptautisko finansu korporāciju un kopā ar Pasaules banku. Bet šinī gadījumā es aicinu atbalstīt šo iemaksu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ludmila Kuprijanova - lūdzu! Tautas saskaņas partija.

L.Kuprijanova (TSP).

Godātie deputāti! Tas būtu ļoti skaisti, un mēs visi to varētu atbalstīt, ja kontekstā mums tūlīt Kehra kungs kā bijušais ekonomikas ministrs, Piebalga kungs kā bijušais Budžeta komisijas priekšsēdētājs un Kiršteina kungs, kas, cik es saprotu, labi saprot biznesu, paskaidrotu, kas tagad notiek ar tiem sliktajiem kredītiem, ar to G-24 kredītu, ko valsts ir garantējusi un ko mēs tagad maksājam. Jo es vēlreiz jums gribu citēt valsts budžeta paskaidrojumu, Bērziņa kungs, Induļa kungs cienītais, ka mums pat Krājbankā ir sliktie kredīti, un es ļoti gribētu zināt, kā Valsts banka praktiski varētu tos izdot un kam tie ir izdoti, un mēs šobrīd par viņiem maksāsim valsts budžetā, dosim viņiem dotāciju. Un, ja to visu mums varētu paskaidrot un ja mums pateiktu, kā Lagzdiņa kungs Antikorupcijas komisijā ir saucis pie atbildības tos, kam ir izdoti sliktie kredīti, un kā no viņiem piedzīs, tad es arī aicinātu jūs balsot "par". Bet, par cik tādas informācijas mums šobrīd nav, es atbalstītu Tomiņa un Bērziņa priekšlikumu un balsotu "pret". Paldies. (Starpsauciens no zāles: "Balsot "pret""!)

Sēdes vadītājs. Debates ir beigušās. Referents, lūdzu!

A.Piebalgs. Es tikai gribēju paskaidrot, ka Starptautiskā finansu korporācija savus kredītus neizsniedz caur valdību, tātad te nevajag valdības garantijas un tas ir kaut kas cits nekā G-24 kredīti. Tas ir tiešais ieguldījums, kurā nav valdības garantiju. Un tas ir tas pluss šajā lietā. Protams, ir ļoti pievilcīgi, ka mēs šo naudu ieliekam algās. Tajā pašā laikā ir jādomā arī par nākotnes attīstību, jo nodokļus var savākt tikai no tiem, kas ražo, un diemžēl, ja mums neattīstās ražošana un ekonomika, tad mums jau nebūs tās nodokļu masas. Es ļoti labi saprotu Bērziņa kunga nākamā gada ideju, bet vajag skatīties kādus pāris gadus uz priekšu, un, neapšaubāmi, jau Kehra kungs minēja argumentu par to, ka Igaunijā tomēr ir bijuši šie kredīti, un tie ir tiešie kredīti, kas neiet ar valdības garantiju. Mums līdz šim ir lielākā problēma, ka vienmēr ir valdības garantija pa vidu. Tā ka es atbalstītu tomēr valdības, šajā gadījumā Budžeta un finansu komisijas priekšlikumu, un aicinātu neatbalstīt Bērziņa kunga un Tomiņa kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim: iemaksas Starptautiskajā finansu korporācijā - mīnus 689 tūkstoši. Deputātu Gundara Bērziņa un Zigurda Tomiņa iesniegtais priekšlikums. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 36, atturas - 4. Priekšlikums nav pieņemts.

13. kods. Vārds deputātam Zigurdam Tomiņam - Latvijas Zemnieku savienība.

Z.Tomiņš (LZS).

Cienījamie deputāti! Kā jau es iepriekš minēju, Budžeta un finansu komisijā finansu ministrs Andris Piebalgs argumentēja par šo paredzamo līdzekļu izlietojumu no atdeves fonda, un tāpēc es savu priekšlikumu atsaucu. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Vai Gundars Bērziņš pievienojas? Ministru kabineta priekšlikums - mīnus 40 tūkstoši. Vai deputātiem ir... vai deputāti pieprasa balsojumu? Nē. Līdz ar to Saeima nolemj: Finansu ministrijai atdeves fonds - mīnus 40 tūkstoši.

Nākamais. Valsts investīcijas - mīnus 2 miljoni 330 tūkstoši. Frakcija "Tēvzemei un brīvībai".

A.Piebalgs. Es vienīgi gribētu paskaidrot, kas šie ir par objektiem. Šeit pēc būtības ir divi objekti jeb divu objektu grupa. Pirmā grupa tātad ir Valsts prezidenta pils restaurācija, tas ir, 1,43 miljoni latu, un otrs objekts ir muitas punktu celtniecība - 900 tūkstoši. Saeimai, protams, jāizšķiras, vai atstāt šos objektus vai neatstāt, bet tie tad nav tiešie Finansu ministrijas objekti.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim! Valsts investīcijas - mīnus 2 miljoni 330 tūkstoši. Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 38, atturas - 13. Nav pieņemts.

Ministru kabineta priekšlikums - darba algu fonda samazinājums - 398 tūkstoši 984 lati. Vai deputāti pieprasa balsojumu? Nē. Līdz ar to Saeima nolemj Finansu ministrijai darba algu fonda samazinājumu par 398 984 latiem.

Iekšlietu ministrija. Iekšlietu ministrs Ādamsons - lūdzu!

J.Ādamsons (iekšlietu ministrs).

Godātais priekšsēdētāja kungs, godātie deputāti! Es gribētu nedaudz izskatīt tās izmaiņas, kuras šeit jau iesniegtas. Par atdeves fondu. Es domāju, ka ļoti labi pateica arī Ministru prezidents, bet es gribētu atgādināt, ka šobrīd man ir nepieciešami steidzīgi naudas līdzekļi, lai ieviestu dzīvē atsevišķus projektus, un šis atdeves fonds man ir steidzīgi nepieciešams. Tāpēc arī lūgums atbalstīt Ministru kabineta priekšlikumu par mīnus 40 tūkstošiem rezerves likuma "Par valsts civildienestu" ieviešanai. Diemžēl šeit pirmajā lasījumā, ko iesniedza Ministru kabinets, vēl nebija skolotāju streika, tad lūdza atstāt 650 tūkstošus latu, kuri nepieciešami, lai ieviestu civildienesta reformu saistībā ar Pilsonības un imigrācijas departamentu un Naturalizācijas pārvaldi. Un tad šeit ir runa par to, ka var tikt noņemts 1,4... praktiski 1,5 miljoni latu.

Tātad ļoti lūdzu, lai paliktu 650 tūkstoši latu Iekšlietu ministrijai. Ja Tomiņa kungs un Bērziņa kungs varētu pateikt, kur es dabūšu 2 miljonu rezervi drošības kā valsts prioritātes realizācijai, dabiski, es viņus atbalstītu, bet gribētu tikai pateikt, ka nauda man ir nepieciešama šodien, bet nevis nākošā gada beigās.

Lūdzu noraidīt priekšlikumus, kuri skar Naturalizācijas pārvaldi. Nākošā gada budžetā Naturalizācijas pārvaldei ir paredzēts budžets - 840 tūkstoši latu. Šajā gadā Igaunijā naturalizācijas ciklu, ja tā varētu teikt, ir izgājuši apmēram 48 tūkstoši cilvēku. Tātad Igaunijā ir kļuvuši par pilsoņiem 48 tūkstoši iedzīvotāju. Ja mēs samazinām Naturalizācijas pārvaldei jebkuru summu, kā frakcija "Tēvzemei un brīvībai" piedāvā, 630 tūkstošus, tas nozīmē, ka Naturalizācijas pārvalde vispār neeksistē. Vai arī, kā LNNK piedāvā, - 160 tūkstošus, tad praktiski process tiek palēnināts. Nepieciešamā summa Naturalizācijas pārvaldei, kuru viņa pieprasīja, bija 1,2 miljoni. Ministru kabinets no sākuma bija atradis iespēju - 900 tūkstošus, pēc tam, pārrēķinot sakarā ar pēdējiem notikumiem, maksimums, ko mēs varam iedalīt reāli un ar ko viņi varētu iesākt savu darbību, ir 840 tūkstoši latu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Juris Janeks - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu! Pēc tam - Gundars Bērziņš.

J.Janeks (TPA).

Cienītie deputāti! Nesen mēs apskatījāmies mūsu ārkārtējā sēdē kriminogēno situāciju Latvijā un pieņēmām tādus "plēnumu lēmumus" to stilā, neko faktiski Iekšlietu ministrijai labu nedarīdami. Un, ja mēs šodien gribam Iekšlietu ministrijai "apcirpt" tos pasākumus, kurus ir paredzējis Ādamsona kungs, tad man liekas, ka tas nav nopietni. Šī ir tā ministrija, kurai mēs nedrīkstētu samazināt budžetu. Varbūt atsevišķās vietās ir jāmeklē iespējas palīdzēt. Jūs jau dzirdējāt par to, ka, teiksim, šie Iekšlietu ministrijas policisti, zaudējot savu veselību vai kļūstot par invalīdiem, saņem 30 latus. Un mēs šeit, protams, varam tā ļoti spriest, jo mēs esam tālu no tā, ko, teiksim, veic policisti. Un, manuprāt, šodien šeit mūsu godaprāts būtu tāds, ka ir jāatbalsta Iekšlietu ministrija, ja mēs vēlamies, lai mēs varētu droši atrasties savās dzīvesvietās un arī atrasties šeit Rīgā. Paldies par uzmanību! Ierosinu ne no tā atdeves fonda, ne arī Ministru kabinetu neatbalstīt un nesamazināt, un arī par pārējiem, ko tātad iesniedza Ādamsona kungs. Arī šos atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība. Pēc tam - Dzintars Ābiķis.

G.Bērziņš (LZS).

Es savā un Zigurda Tomiņa vārdā noņemu priekšlikumu, kas ir par 100 tūkstošu samazināšanu... atdeves fonda samazināšanu Iekšlietu ministrijai.

Otrs, ko es gribētu teikt. Es ļoti piekristu Janeka kungam, ka nav iedomājama šīs prioritātes realizācija bez finansu palielinājuma. Šeit tikko runāja, ka mēs izšķiedām 700 tūkstošus iemaksām starptautiskā korporācijā, bet investīciju klimats ir atkarīgs arī no iekšējās drošības situācijas. Ne jau tāpēc Igaunijā nauda nāca, ka tur ieguldīja šo naudu šinī fondā, bet tāpēc, ka ir radīts investīciju klimats - stabila nodokļu bāze, ko es nevarētu teikt par mūsu. Mēs tikko izskatījām likumus, bet paši nezinām, atklāti sakot, kurā brīdī viņi stāsies spēkā. Pakete ir absolūti nepilnīga, puse likumu ir, puse nav. Ne par iemaksām. Investīcijas šeit var nākt tikai tad, ja ir radīts investīciju klimats. Investīciju klimata viena no sastāvdaļām ir drošības sistēma. Ja firmām, kas mēģina godīgi strādāt, nemaksājot "jumtiem", Ieņēmumu dienests uzliek soda naudu par to, ka strādā kasieris ar kases aparātu, ar kuru viņš nav izgājis kursus, tad mēs sodām par to ārzemju investitorus. Un tad ir jautājums: vai tā ir investīciju veicināšana? Un ar šādiem te primitīviem soļiem un naudas izšķērdēšanu investīciju ienākšanu Latvijā mēs neatrisināsim. Un es uzsveru, ka viena no galvenajām ir šīs te drošības radīšana valstī.

Un kāpēc arī mūsu priekšlikums ir par šiem 2 miljoniem? Es runāšu uzreiz par visu pantu, jo es vairs nenākšu runāt. Tātad 2 miljoni kā valsts prioritātei. Es uzskatu, ka līdzekļiem ir jābūt ministra rīcībā, lai viņam varētu dot uzticību un no viņa prasīt atbildību un operatīvu reaģēšanu uz situāciju. Pat tad, ja te ir ielikti 2 miljoni 100 tūkstoši civildienesta reformai, tas ir, mehāniski kaut kādas sistēmas izmaiņai, nav iespējas operatīvi reaģēt uz situāciju, analizēt un ieguldīt šos līdzekļus vājākajās vietās un risināt nopietni problēmas.

Par to, kur ir šī nauda. Protams, tad, kad mēs esam noraidījuši, ka ieņēmumu daļu mēs neskatām, jo tā, redz, visas valstis apstiprina... Mēs te esam atkal visām civilizētajām valstīm tālu tālu priekšā - mēs līdz viena lata precizitātei apstiprinām Saeimā ieņēmumus un izdevumus, bet izdevumu daļā pa nodokļiem nedalām, jo tas ir ļoti loģiski. Panteļējeva kungs atzina,ka viņam ir matemātiķa loģika, tātad ieņēmumus mēs par nodokļiem prognozēt nevaram, bet līdz lata precizitātei budžetu noteikt - to mēs varam.

Un tāpēc es aicinātu atbalstīt šo, jo šīs akcīzes ieņēmumi, kur ir 15 miljonu rezerve minimāli... 15 miljonu rezerve, pie kam lielākā daļa - tas ir importa alkohols. Ja netiek maksāta akcīze, netiek maksāts arī apgrozījuma nodoklis. Kopumā uzlabojot alkohola iekasēšanu, importa alkohola, palielinājums ir gan apgrozījuma nodoklī, gan muitas nodoklī, gan akcīzē. Un pie tam ievērojams. Ja drošības sistēma nesāks nopietni strādāt, šeit nekas nemainīsies un nevar mainīties. Es aicinu balsot tomēr par attīstību. Mēs, Saeima, esam dāvājuši uzticību jaunajam iekšlietu ministram, un es gribētu uzticēt viņam arī līdzekļus, lai viņš varētu realizēt drošību kā valsts prioritāti, nevis "Latvijas ceļa" vai koalīcijas valdības prioritātes, kuras ir vairākas un kuras es nesaprotu, - kāds ir viņu segums, realizācijas mehānisms un mērķi. Es uzskatu, ka drošībai ir jābūt valsts prioritātei, un aicinu balsot arī līdzekļus. Ir ieekonomēti jau Kancelejā 460 tūkstoši, un, protams, sliktākajā gadījumā, ja neatbalsta visu šo summu, tad aicinu varbūt vismaz to daļu, kas budžetā tiek ieekonomēta, jo tad radīsies arī gan algām skolotājiem, gan medicīnai, gan kultūrai.

Par sociālajām un pensiju izmaksām. Šeit arī ir tas absurds. Šodien saka: drošība - prioritāte. Vai Gaiļa kungs un valdība ir painteresējusies, kā klājas tām ģimenēm, kuru apgādnieki zaudējuši dzīvību vai veselību, stāvot šajā drošības sardzē? Šobrīd likumdošana paredz vienreizēju ļoti minimālu izmaksu. Cilvēks, kas ir zaudējis darbaspējas, kad bandīts viņam iedur ar nazi mugurā, saņem 20 - 30 latus mēnesī. Vai tā ir prioritāte? Vai mēs atradīsim cilvēkus, kas riskēs ar dzīvību un stāvēs šajā valsts interešu sardzē, ja mēs ignorējam, nolīdzinām viņus līdz ar zemi. Tāpēc es aicinu atbalstīt šos priekšlikumus, jo tikai vienreizējās... Kristovska kungs te gan kliedza, bet ir tikai vienreizējās izmaksas, kas par drošību ir paredzētas. Speciālas sociālo pensiju izmaksas nevienā likumdošanas aktā un summās nav paredzētas. Tikai vienreizējās, ja iekšlietu darbinieks iet bojā. Es tomēr aicinu apzināties, ka tā ir viena no valsts galvenajām prioritātēm, un vajadzētu atspoguļot to budžetā, jo nevaram mēs ar tukšiem solījumiem aizstāt darbus. Ja ir solījumi un nav darbu, tad es neredzu, kā tas realizējas dzīvē. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Godātie deputati! Mums vajag tomēr zināmu kārtību apspriešanā, jo tā runāt par visu mēs nevaram. Konkrēti ir runa par atdeves fondu. Un deputāts Zigurds Tomiņš un Gundars Bērziņš savu priekšlikumu par 100 000 ir noņēmuši. (Starpsauciens no zāles: "Tieši tā!")

Tagad 40 000 - Ministru kabinets. Vai deputāti pieprasa balsojumu? (Starpsauciens no zāles: "Jā!") Lūdzu! Ilga Grava - Demokrātiskās partijas frakcija.

I.Grava (DP).

Es gribētu atbalstīt Janeka kunga teikto un atdeves fondu Iekšlietu ministrijā vispār neaiztikt, bet atstāt tādu summu, kā ir. Tūlīt es zinu, ka būs iebildums - ja jūs kaut ko dodat, no kurienes to ņemt? Es jums varu pateikt. To var ņemt un par to mēs runāsim, kad diskutēsim par Reformu ministriju. Gaiļa kungs jau pats teica, ka viņi strādās tikai līdz jūlijam, tātad no 12 mēnešiem tikai sešus. Un pusgadu nestrādās, bet tur summa ir pietiekami liela, lai segtu šo deficītu, kas veidojas, ja mēs nedzēšam Iekšlietu ministrijā 40 000. Jo es domāju, ka šodien vienkārši, kā lai saka, ir absurda situācija. Ja ministrs ir sācis darbu un ja visa Saeima ir apmierināta ar to, kā notiek reformas, tad noņemt viņam naudu, paši apzinādamies un uzsvērdami to, ka šī ministrija nosaka visu ekonomisko attīstību, ir absurds. Tāpēc es aicinu balsot pret šo Ministru kabineta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates ir pabeigtas par atdeves fondu. Referents, lūdzu!

A.Piebalgs. Saprotot visu Iekšlietu ministrijas svarīgumu, es tomēr gribu atzīmēt, ka Iekšlietu ministrijai nākošajā gadā izdevumi pieaug no 39,5 miljoniem latu uz 52,9. Kas attiecas tieši uz šo atdeves fondu. Es arī būtu laimīgs, ja varētu neņemt nost, bet ir zināma solidaritāte. Jebkurai valdības institūcijai ir uzdevumi. Visi ir vienlīdz svarīgi manā skatījumā. Un šis bija priekšlikums, kas saistīts tieši ar to, ko valdība ierosināja kā seguma avotu, kā vienu no seguma avotiem skolotāju algām. Tātad visas sfēras dod savu ieguldījumu. Tāpēc es lūdzu atbalstīt Ministru kabineta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, sagatavoties balsošanai! Balsojam par Ministru kabineta priekšlikumu - Iekšlietu ministrijai atdeves fonds mīnus 40 000 latu. Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 19, 7 - atturas. Pieņemts.

Tagad sākam izskatīt nākošo sadaļu šā koda - Iekšlietu ministrijas sadaļu - "Rezerve", likuma "Par valsts civildienestu" ieviešana.

A.Piebalgs. Jā, vai es drīkstētu varbūt minēt precizējumu. Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums ir - nevis mīnus 650 000, bet šajā pozīcijā paliek 650 000. Tāpēc mīnus šeit 1 miljons 485 tūkstoši 576 lati. Ministru kabinets piekrīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumam un noņem savu priekšlikumu, jo rezerve par valsts civildienestu, neraugoties uz to, ka Ministru kabinets ir pieņēmis noteikumus, tas ir, likumprojektu, kurš ir iesniegts Saeimā, par civildienesta reformas palēnināšanu, tomēr paliek, jo ir vairākas pārvaldes, teiksim, Naturalizācijas pārvalde, Pilsonības un imigrācijas dienests, kurā šī reforma ir jāveic. Tā ka šajā gadījumā ir balsojami divi priekšlikumi tas ir frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikums - samazināt par 2 miljoniem 153 tūkstoši 576 latiem un Aizsardzības un iekšlietu komisijas samazinājums par 1 miljonu 485 tūkstošiem 576 latiem. (Zālē troksnis.) (Starpsaucieni no zāles: "Te ir tas dokuments, ko negribēja!")

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Vēlreiz nosauciet! 1 miljons...

A.Piebalgs. Varētu to pavisam vienkārši definēt: Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums ir tāds, ka šajā pozīcijā paliek 650 000 latu. Tātad samazinājums ir līdz šiem 650 000 latu, kuri paliek kā rezerve likuma "Par valsts civildienestu" ieviešanai. Tātad mīnus vietā ir jāliek plus. Lai tas paliek. Un samazinājums tad ir 1 miljons 485 tūkstoši 576 lati.

Sēdes vadītājs. 1 miljons 485 tūkstoši 576 lati. Līdz ar to šie... Un 650 000 paliek plus.

A.Piebalgs. Jā, vienkārši tad, ja realizē Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu, paliek šajā pozīcijā budžetā 650 000. Tāpēc šī kļūda radās.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie deputāti! Vai ir iebildumi par valdības priekšlikumu? Tad balsosim par frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikumu, Ministru kabineta - mīnus 1 485 tūkstoši 576 un Aizsardzības un iekšlietu komisijas - plus 650 000. Šīs divas pozīcijas paliek.

A.Piebalgs. Tas ir tas pats priekšlikums. Viņi ir pilnīgi vienādi, šie priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Ja tur nav mīnus, tad plus nevar būt.

A.Piebalgs. Principā Aizsardzības un iekšlietu komisija ir uzdevusi summu, kurai ir jāpaliek budžetā, kurai būtu jāpaliek budžetā šajā pozīcijā. Mēs balsojām par izmaiņām. Tāpēc izmaiņa būtu mīnus 1 miljons 485 tūkstoši 576.

Sēdes vadītājs. Un Aizsardzības un iekšlietu komisiju tad var svītrot vispār.

A.Piebalgs. Jā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Ivars Silārs - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs.

I.Silārs (LC).

Cienījamie kolēģi un cienījamais priekšsēdētāj! Lūdzu, paņemiet dokumentu nr.1347, kurā ir ierakstīts, ka šīs summas - mīnus 2 135 tūkstoši 576 vietā vajag ierakstīt summu - mīnus 1 miljons 485 tūkstoši 576. Šeit ir kļūdaini ierakstīta trešā aile, tās vietā ir jābūt nevis mīnus 650 000, bet šim mīnus 1 miljons 485 tūkstoši 756.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Šeit tehniski tātad ir jāizkārto tā lieta tā, ka svītro Aizsardzības un iekšlietu komisija šos 650 000. Un pirmajā ailē Ministru kabinets ir minējis mīnus 1 miljons 485 tūkstoši 576. Vai deputāti pieprasa balsojumu? Nepieprasa. Saeima akceptē.

A.Piebalgs. Nākamais priekšlikums ir deputātu Bērziņa un Tomiņa priekšlikums - "Rezerve. Drošības kā valsts prioritātes realizācija". Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, jo vienkārši nav līdzekļu rezervēm, ko šobrīd varētu atlikt, jo tad ir jāsamazina izdevumi. Mēs esam nobalsojuši gan par izdevumu daļu, gan par ienākumu daļu - gan par kopējo summu, gan par deficītu. Es domāju, ka atgriezties pie šīs pozīcijas būtu pilnīgi nepareizi. Tā ka šim priekšlikumam nav seguma. Es lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu. (Starpsaucieni no zāles: "Mēs noņemam to!")

Sēdes vadītājs. Deputāti noņem. Deputātam Dz. Ābiķim tātad izpaliek vajadzība runāt. Jā, paldies!

A. Piebalgs. Nākamais priekšlikums ir Ministru kabineta priekšlikums. Ierēdņu kandidātu darba algas pieauguma samazinājums pret vidējo algu mīnus 150 000. Tas ir kopīgais ieguldījums, ko Iekšlietu ministrija arī dod skolotāju problēmas risinājumam.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti uzstāj par balsojumu? Deputāti uzstāj par balsojumu. Ierēdņu kandidātu darba algas pieauguma samazinājums - mīnus 150 000. Lūdzu balsot par Ministru kabineta ierosinājumu. Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 10, 5 - atturas. Pieņemts.

Tagad pārejam pie Naturalizācijas pārvaldes.

A.Piebalgs. Tātad par Naturalizācijas pārvaldi ir trīs dažādi priekšlikumi. Es gribu teikt, ka Naturalizācijas pārvaldes izveidošana un tās darbības realizācija ir vitāli svarīga, lai realizētu likumu "Par pilsonību". Šī summa, protams, nav varbūt šogad tik precīzi atšifrēta, bet ir arī jautājums: kāda ir summa, kas vajadzīga dokumentiem tiem cilvēkiem, kuri nav pilsoņi? Acīmredzot mums būs vajadzīgi šādi dokumenti, un šeit ir šī summa, kura būs nepieciešama. Tas šobrīd tiek precizēts, bet katrā ziņā es varu pateikt tikai vienu, ka naudas dēļ šī problēma netiks atlikta. Tātad nauda šim jautājumam ir. Jautājums varbūt ir cits, un tas attiecas uz likumdošanu un pašas sistēmas sakārtošanu, bet naudas dēļ šī lieta neapstāsies. Tāpēc man būtu personīgs priekšlikums - neraugoties uz to, ka Budžeta un finansu komisija ir atbalstījusi priekšlikumu - samazināt par 160 000 - nepiekrist šīs summas samazinājumam, jo Naturalizācijas pārvaldes izveidošana un tās darbības realizācija ir ārkārtīgi svarīga Latvijai. Es vēlreiz saku - mēs nevaram šobrīd noprecizēt pilnīgi visus izdevumus līdz vienam latam, bet tajā pašā laikā es esmu pilnīgi pārliecināts, ka visa šī summa mums būs vajadzīga nākošgad un, iespējams, būs vajadzīga vēl.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

Dz.Ābiķis (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Redziet, ja mēs nobalsojam frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikumu, tad faktiski pārvalde vispār savu darbu nevar uzsākt. Diemžēl tad likums vispār nevar tikt pildīts. Es domāju, ka mums šeit par naudu, kas tiek izdalīta Naturalizācijas pārvaldei, lai tā vispār varētu uzsākt savu darbu, jo šai pārvaldei darbs ir jāuzsāk no nulles punkta, īpaši diskutēt nevajadzētu viena iemesla dēļ. Mums tā summa... Es pats personīgi pat iestātos par to summu, kas vispār bija budžetā paredzēta. Sākotnēji pārvaldes vadītāji bija aprēķinājuši, ka vajag apmēram 1 miljonu 300 000, bet Ministru kabinets tomēr neizšķīrās par tik lielu summu un ievērojami to samazināja - uz 840 000. Bet es jums gribu pateikt vienu lietu, kāpēc es runāju, ka par naudu īpaši nevajadzētu uztraukties. Mēs šeit ieliekam sākotnējo kapitālu. Un Ministru kabinets noteiks naturalizēšanas nodevas, jo katram naturalizējamajam būs jāsamaksā, kā tas Pilsonības likumā ir noteikts, Ministru kabineta noteiktā nodeva. Es ceru, ka Ministru kabinets noteiks pietiekami saprātīgu nodevu, kas vēlāk pārvērtīs šo naturalizācijas procesu par procesu, kas darbosies pēc pašfinansēšanās principa. Tā ka šeit vajag ielikt tikai šo sākotnējo kapitālu, lai vispār varētu šo procesu uzsākt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Deputāts Jānis Urbanovičs - Tautas saskaņas partija. Lūdzu!

J.Urbanovičs (TSP).

Cienījamie deputāti! Es gribu aicināt jūs atstāt Naturalizācijas pārvaldei ierakstīto budžeta summu bez izmaiņām līdzīgi tam, kā to darīja tikko Ābiķa kungs. Motīvi man ir gandrīz tie paši. Plus es gribētu vēl teikt: redzat, šodien finansu ministrs gan savā, gan arī Budžeta komisijas vārdā nevarēja nosaukt to summu, kas būtu paredzama šā naturalizācijas procesa uzsākšanai un arī veikšanai. Mēs zinām, ka vēl joprojām tiek lauzti šķēpi par to, cik izmaksās šie nepilsoņu dokumenti un kādi tie būs. Tāpēc es ļoti lūdzu šodien īkšķu rādītājus rādīt attiecīgi tā, lai šie visi mīnusi paliek, jo, ja mēs redzēsim, ka šī summa ir par lielu Naturalizācijas pārvaldei atstāta, tad to mēs varēsim izskatīt un griezties pie Ministru kabineta. Ja savukārt Naturalizācijas pārvalde strādās pretēji kādas partijas vai frakcijas politiskajiem uzskatiem, tad to arī tāpat varēs inicēt. Tāpēc es gribu aicināt šo pozīciju atstāt bez izmaiņām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Dainis Stalts - LNNK. Lūdzu!

D.Stalts (LNNK).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Cienījamās deputātes! LNNK frakcijas priekšlikums tika virzīts tādējādi, lai no Naturalizācijas pārvaldei paredzētajiem 840 000 tomēr zināma summa tiktu noņemta, lai veicinātu mūsu zemei arīdzan ne mazāk svarīgu iestāžu un institūciju darbību, proti, Totalitārisma seku dokumentēšanas centra un Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisijas budžeta papildinājumam.

Te es gribu piebilst to, ka budžeta aplēsēs varbūt nedaudz būtu jāprecizē, ka galvenais šis papildinājums, vadoties pēc likuma "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu" būtu virzāms tieši uz Totalitārisma seku dokumentēšanas centru, kas ir valsts pārvaldes iestāde, turpretim Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisija ir sabiedriska komisija. Un, lūk, šo likumu Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludinājis šo likumu 1994.gada 6.jūnijā - sākotnēji paveikuši 1.panta pirmajos divos punktos veikto darbu vairāk vai mazāk veiksmīgi, respektīvi, nodrošinot bijušās LPSR Valsts drošības komitejas dokumentu kā vienota valsts īpašumā esoša vēsturisko dokumentu kompleksa saglabāšanu, un 2.punktā ir noteikta kārtība, kādā izmantojami VDK dokumenti. Tad šī 1.panta trešajā, ceturtajā, piektajā un sestajā punktā jau veidojas cits uzdevumu loks, kas ļautu apzināt un dotu iespēju novērtēt atsevišķu personu sadarbību ar VDK. Tas dod iespēju uzsākt kriminālvajāšanu pret personām, kuras, sadarbojoties ar VDK, izdarījušas noziegumus, rada iespēju politiski, juridiski un morāli reabilitēt personas, kuras VDK ir represējusi un izspiegojusi. Dod iespēju politiski, vēsturiski un juridiski izpētīt un izvērtēt materiālo un morālo kaitējumu, ko VDK nodarījusi Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem. Un, lūk, šādas tiesības un pienākumi šim centram ir jauni, to izpildei ir paredzētas jaunas centra struktūrvienības, Izziņas nodaļas izveidošana. Tās kadru sastāvu paredzēts komplektēt no kvalificētiem juristiem, un, kā jūs paši saprotat, ar tādu pašu budžetu, kāds bija paredzēts 1994.gadā un kuram papildinājums nav paredzēts, šos uzdevumus attiecīgās organizācijas, institūcijas diez vai spēs veikt. Viņi jau tā strādā pāri saviem spēkiem. Šī Izziņas nodaļa nodrošinātu Dokumentēšanas centra uzdevumu juridiskos aspektus, kā arī saskaņā ar manis jau minētā likuma 8.pantu kā pilnvarotas amatpersonas pieņemtu no bijušajiem VDK darbiniekiem un informatoriem paskaidrojumus par savu darbību VDK, par visu pārējo VDK darbības struktūru, darbiniekiem un informatoriem, kā arī sagatavotu materiālus iesniegšanai Prokuratūrā attiecīgo lietu ierosināšanai. Jāņem vērā, ka šie paskaidrojumi vismaz tuvāko gadu laikā varbūt būs vienīgie dokumenti par ļoti daudziem VDK dabības virzieniem Latvijā, sākot jau ar NKVD Rīgas rezidentūras darbošanos Latvijas brīvvalsts laikā un ar Latvijas inkorporācijas sagatavošanu PSRS, par VDK darbību LPSR periodā nacionālās pretošanās kustības un tās bruņoto formējumu likvidēšanā un arī, nav ko noliegt, par LPSR VDK darbību Atmodas laikā. Arī tas ir speciāla pētījuma vērts jautājums. Un šī punkta īstenošana dzīvē ir saistīta kā ar papildu darba telpu īri, kurās varētu notikt paskaidrojumu pieņemšana no cilvēkiem, tā arī ar šo telpu normāla veidola iegūšanu. Es nezinu, cik no jums ir redzējuši, kādos apstākļos šie ļaudis strādā, bet, ja Naturalizācijas pārvaldei ir paredzētas darba telpas Baltijas kara apgabala tribunāla ēkā, tad tās mazās istabiņas un neiedomājamie apstākļi, kādos šie ļaudis veiks tik svarīgus uzdevumus mūsu valsts vēstures pētniecībā - šīsdienas izpratnē un nākotnes ieguldījumā - kā Latvijas Nacionālā arhīva fonda sastāvdaļa, tad ir grūti ko vairāk izteikt - tas ir vairāk nekā bēdīgi.

1995.gada budžeta plāna ietvaros nekas nav paredzēts, lai šo stāvokli uzlabotu. Izziņas nodaļas uzdevumi tāpat ir saistīti arī ar Latvijas Republikas Prokuratūras Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas nodaļas pieprasījumu izpildi, pārbaudot NKVD, Valsts drošības ministrijas, VDK slepenās un sevišķi slepenās izstrāžu lietas, kur ir materiāli par izdarītajiem kara noziegumiem, noziegumiem pret mieru, noziegumiem pret cilvēci un genocīdu, kā arī ar Latvijas Republikas reabilitācijas un specdienesta lietu Prokuratūras pieprasījumu izpildi par VDK un tās aģentūras darbību Latvijā, par Latvijas iedzīvotāju izsekošanu, cilvēktiesību ierobežošanu, disidentu un citādi domājošo personu nelikumīgu saukšanu pie kriminālatbildības un tā tālāk.

Otrs attīstības izdevumu postenis ir saistāms ar Totalitārisma seku dokumentēšanas centra reģionālo struktūrvienību attīstību Latvijā. Uz 1994.gadu Totalitāro režīmu noziegumu izvērtēšanas komisija ir apstiprinājusi 18 darba grupu vadītājus republikas rajonos. Viņu darbs netiek apmaksāts, un, ja no grupām tiek prasīts darbs, tad jābūt iespējām apmaksāt kaut vai tiešos izdevumus - degvielu, kancelejas preces, sakarus, audio un video materiālus, telpu īri un tā tālāk. Šī manis jau minētā centra darbība nav iedomājama bez video aparatūras, un līdz šim tā ir tikusi īrēta no gadījuma uz gadījumu. Daudzos gadījumos ārkārtīgi vērtīgs unikāls materiāls šajā arhīvā paliek tikai audio ierakstu veidā vai rakstisku materiālu veidā. Saskaņā ar likuma "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu" 11., 12. un 13.pantu Dokumentēšanas centram jānodrošina valsts drošības iestāžu, personu, iestāžu un vēlētu institūciju pieprasījumu izpilde gan par šī centra rīcībā esošo, gan par Valsts arhīvā vai citās valsts glabātavās esošo ar VDK saistīto informāciju. Šo uzdevumu izpildei attīstības izdevumos paredzēti līdzekļi datortehnikas iegādei un elektronisko uzziņu katalogu izveidošanai, kā arī līgumdarbu apmaksai darbam Latvijas arhīvos un glabātavās. Tāpat līdzekļi ir paredzēti dokumentu kopiju izgatavošanai ārvalstu, galvenokārt Krievijas un Vācijas, arhīvos. Arī Dokumentēšanas centra arhīva fonda papildināšanai un ar to saistītajiem komandējumu izdevumiem. Ja 14.koda šajā sadaļā jau tika minēts, ka ir atbalstīts LNNK frakcijas priekšlikums par 160 tūkstošu latu noņemšanu Naturalizācijas pārvaldes paredzētajiem izdevumiem, tad jāteic, ka pēc dzirdētā no godātā ministra Ādamsona puses, Naturalizācijas pārvaldes darba process tiktu tikai nedaudz palēnināts. Šeit es atļaušos atzīmēt arī to, ka no minētās 840 tūkstošu summas, kas ir paredzēta šai Naturalizācijas pārvaldei, tomēr varbūt pārāk diža daļa ir atvēlēta 201 štata vienībai, kura ir paredzējusi ļoti čakli strādāt šajā Naturalizācijas pārvaldē. Vidēji tātad katram alga iznāk pāri par 170 latiem. Es katrā ziņā aicinātu godātos deputātus un cienījamās deputātes pārdomāt un balsojot atbalstīt šo priekšlikumu, kas par 66 tūkstošiem latu palielina iespēju mūsu tautas vēsturē ienest lielāku skaidrību, un, ja jūs esat klausījušies, kā Latvijas ģenerālprokurors uzrunāja mūs visus, tad tik tiešām man ir cieša pārliecība, ka dažu izteikumi par kādām "raganu medībām" un tā tālāk absolūti neatbilst patiesībai. Šeit ir galvenais uzdevums - skaidrības ieviešana, un atbalstīsim LNNK frakcijas priekšlikumu un šo salīdzinoši nelielo summu šīm tik ļoti svarīgajām iestādēm neliegsim. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Mēs vēl debates turpināsim, bet tagad būs pārtraukums. Pirms pārtraukuma ir divas svarīgas lietas. Būs Antas Rugātes paziņojums un pēc tam - fotografēšanās.

A.Rugāte (KDS).

Paldies, cienījamie kolēģi! Tādēļ, ka jūs esat iepazinušies ne tikai ar vienu, bet ar daudziem kalendāriem, man ir iespēja jūs vēlreiz uzrunāt, bet nu pavisam nopietni. 1995.gads ir ļoti būtisks gads Latvijas vēsturē - būs 75 gadi, kopš Latvija tika atbrīvota no Stučkas lieliniekiem. Pēc Cēsu un Kurzemes kaujām šis jautājums tika beidzot noslēgts, un Balvu pusē tādēļ tagad atkal stāv Staņislavs. Tas ir tikai fons, uz kura mēs varētu atcerēties, kā tas bija toreiz, un padomāt par to, ko mums darīt tagad un kā. Un šajā sakarā Latgales deputātu grupa aicina uz sēdi Latgales grupas pārstāvjus 10.janvāri. Es jums lūdzu atcerēties šo datumu, jo starpā ir mūsu brīnišķīgais starplaiks starp sesijām, kurā var daudz kas piemirsties.

10.janvārī pulksten 14.00 Latgales deputātu grupa aicina uz sēdi Latgales deputātu grupas pārstāvju un arī to politisko frakciju pārstāvjus, kuru intereses varētu saistīties ar jautājuma izskatīšanu. Tātad neatkarīgi no darbošanās šajā grupā līdz šim, mēs gaidām arī citu politisko partiju pārstāvjus šajā sēdē. Sēde ir paredzēta jautājumam, kas saistās ar pierobežas rajonu statusu, ar saimnieciski ekonomiskajiem aspektiem šajā jautājumā, lai varētu vienoties par principiem, kas būtu jāiestrādā starpvalstu līgumos šajā sakarā. Sēdē piedalīsies triju pušu pārstāvji, par ko ir panākta vienošanās. Būs Ārlietu ministrijas, pierobežas rajonu pašvaldības un Saeimas politisko frakciju pārstāvniecība. Es lūdzu vēlreiz atcerēties: 10.janvārī pulksten 14.00 Latgolas ustabā Latgales deputātu grupas sēde. Paldies par jūsu atsaucību un uzmanību!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu, ieņemiet visi savas vietas un sagatavojieties platam smaidam!

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrēties! Reģistrējamies. Lūdzu rezultātu! 53 deputāti. Turpinām izskatīt valsts budžetu 1995.gadam. Mēs debatējam tagad par 14.kodu - "Iekšlietu ministrija. Naturalizācijas pārvalde". Vārds iekšlietu ministram Ādamsonam. Lūdzu!

J.Ādamsons (iekšlietu ministrs).

Godātie deputāti! Es jau pašā sākumā uzstājos un lūdzu neatbalstīt nevienu no šiem te trim priekšlikumiem. No tā, kā jūs tagad nobalsosit, ir atkarīgs, par cik pilsoņiem Latvija papildināsies nākošgad. Var jau samazināt, palēnināt šo te gaitu. Un no jūsu balsojuma ir atkarīgs arī tas, vai mums būs 40 procenti nepilsoņu Latvijā vai nebūs. Un 840 000 - tā ir pati zemākā, kritiskā robeža, zem kuras mēs diemžēl nevaram iet. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

P.Tabūns (LNNK)

Cienījamie kolēģi! Skolotāji streiko, ārsti gatavojas streikot. Runā, ka streikošot dzelzceļnieki. (No zāles satiksmes ministrs A.Gūtmanis: "Dzelzceļnieki nestreiko!") Labi, varbūt izdosies, Gūtmaņa kungs, jums palūgt dzelzceļniekus to nedarīt. Paldies Dievam! Pensionāri jau vairs pat nerunā gandrīz. Klusībā nīkst. Vakar laikam ieskatījāties laikrakstā, kur skaidri un gaiši ļoti precīzi sarēķināts, kā pensionārs pašlaik dzīvo, dienā pērkot pārtiku par 47 santīmiem. Vai tas jums neliek padomāt? Par 47 santīmiem dienā! Kā lai šie cilvēki sagaida Ziemassvētkus, kurus gribam visi sagaidīt? Un Jaungadu. 47 santīmi!

Vai iekļūšana pilsonībā ir izdzīvošanas jautājums? Tas esot ļoti nepieciešams, atgādina arī Piebalga kungs. Labi, tas varētu būt nozīmīgs, bet ne tas jautājums, kas izšķir - būt vai nebūt cilvēkam. Jo patiešām katastrofāli cilvēki dzīvo. Un mēs par to neuztraucamies. Iznāk tā! Naturalizācijas pārvaldei - 840 000. Nu kas tad šausmīgs notiks, ja nesaņems tik ātri pilsonību, (Starpsauciens no zāles: "Tas ir zemes īpašuma jautājums!") it īpaši ņemot vērā šo nepieņemamo, man personīgi un ne tikai man nepieņemamo Pilsonības likumu, kas ir pieņemts? Un, ja mēs viņu realizēsim dzīvē - par to es esmu, un ne tikai es, runājis arī no šīs tribīnes, tad mēs zinām, kas notiks nākamajā gadsimtā. Un tāpēc nav nekādas vajadzības Naturalizācijas pārvaldei iedalīt tik lielu naudas summu.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

Dz.Ābiķis (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es tikai vienu repliku gribu pateikt. Cienījamie kolēģi! Arī es esmu par to, lai pilsonībā uzņemtu tikai tos, kas to ir pelnījuši. Bet tā jau nav aksioma, ka mēs iedosim mazāk naudu Naturalizācijas pārvaldei, kā daži uzskata, un ka tad mazāk varēs pilsonībā uzņemt. Tas nozīmēs tikai to, ka šis process tiks padarīts daudz nekvalitatīvāks - netiks izstrādāti pamatīgi dokumenti, nebūs pamatīgas valodas eksāmenu programmas, netiks kārtīgi apmācīti ierēdņi, - un ka var iznākt pilnīgi pretēja situācija. Ja tas process tiks veikts nekvalitatīvi, tad tiešām var iznākt tā, ka tiks naturalizēts daudz vairāk tādu, kas to nav pelnījuši. Tāpēc tā nav aksioma, ka dosim mazāk naudu un tad tā situācija būs labāka. Nu nav taču tā!

Sēdes vadītājs. Ivars Silārs - "Latvijas ceļš", Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs. Pēc tam - Aivars Endziņš.

I.Silārs (LC).

Cienījamie kolēģi! Vispirms es gribu izteikt pateicību tiem deputātiem, kuri uzskata, ka Iekšlietu ministrijai nauda ir nepieciešama pēc iespējas daudz. Taču es gribu arī paskaidrot, kādēļ Aizsardzības un iekšlietu komisija piekrita noņemt turpat pusotra miljona līdzekļu, kas bija paredzēti valsts civildienesta ieviešanai. Un arī tas ir saistīts ar pilsonību. Gluži vienkārši šodien tajā pašā policijā mēs nevaram nodrošināt šo policiju... neesam spējīgi nodrošināt ar pilsoņiem. Tur mums ir gana daudz Latvijā dzimušu, latviski runājošu policistu - nepilsoņu. Tikko ievieš Civildienesta likumu, arī policijā tad viņi būtu jāatlaiž. Arī tie būtu jāatlaiž, jo mēs nevaram bez pilsonības civildienestā pieņemt. Tas liecina, ka mēs bijām spiesti nobremzēt šo Civildienesta likumu, tā iedzīvināšanu Iekšlietu ministrijas sistēmā. Un tādēļ mēs arī piekritām noņemt nost to pusotru miljonu. Bet mums ir jāsāk viņiem piešķirt pilsonība, jo, ja viņi ir izšķīrušies tad, kad milicija pārtapa par policiju, ja viņi palika tur un apņēmās strādāt Latvijas Valsts policijā... Policists - tas ir dzīvesveids. Viņš ir gatavs tur strādāt. Arī šiem ir jāpiešķir šī pilsonība un jāsāk tā piešķirt. Tāpat arī tiem tūkstošiem, lai cik viņu būtu maz, latviešiem, lietuviešiem un igauņiem, kuri šeit dzīvo bez pilsonības un kuri grib šeit palikt. Viņiem ir jāpiešķir! Tādēļ mēs arī samazinājām, cik nu var, to summu un atteicāmies no pusotra miljona. Bet šis ir tas nepieciešamais, lai arī šī policija vispār nesabruktu un lai arī ieslodzījuma vietas nesabruktu, kamēr nav aizpildītas visas darbavietas ar pilsoņiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš - "Latvijas ceļš", Juridiskās komisijas priekšsēdētājs.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums par finansējuma samazināšanu Naturalizācijas pārvaldei... un tā, kā to traktē Tabūna kungs, saistot ar pensionāru bēdīgo stāvokli, kuri esot spiesti šodien 47 santīmus tikai izlietot pārtikai, bet starp šiem pensionāriem ir ļoti daudz latviešu, lietuviešu, igauņu, poļu... Te ir runa par ārpuskārtas naturalizāciju. Naturalizācijas process kā tāds, kā jūs zināt, pēc likuma var sākties pakāpeniski - tikai ar 1996.gadu. Un šeit ir runa tagad, jautājums par kaut ko citu vēl. Ja mēs bremzēsim šo te procesu... Mēs izdarījām arī grozījumus likumā gan par lauku zemes privatizāciju, gan par pilsētu zemes privatizāciju, un tie, Tabūna kungs, arī ir bijušo pilsoņu pēcnācēji kādreiz, kuriem arī pieder zeme, bet pēc šī likuma tikai pilsonis var iegūt zemi īpašumā. Bet šeit ir caur mantošanu. Tad ko, - vai turpināsim šķirot latviešus īstajos un tādos - neīstos, kas neatbilst mūsu prātam? Šeit ir minimālais asignējums, lai šis process vispār varētu sākties, un tāpēc arī es aicinu cienījamo Saeimu neatbalstīt nevienu no šiem trijiem priekšlikumiem par finansējuma samazināšanu Naturalizācijas pārvaldei. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ilga Grava - Demokrātiskā partija. Lūdzu!

I.Grava (DCP).

Es gribētu cienījamajai Saeimai atgādināt vēl dažas nianses pie tā, ko teica Endziņa kungs. Jo mēs patiešām, noņemot naudu un nesākot naturalizāciju tā, kā tas ir paredzēts, atkal latviešus sadalām Rietumu latviešos un Austrumu latviešos, jo Rietumu latvieši pilsonību ir atguvuši, bet Austrumu latviešiem mēs to "nogriežam". Un tad mēs runājam un gribam izveidot Latvijas vienotu nāciju. Un mēs gribam saukt latviešus mājās. Ko tad viņi šeit darīs, ja viņi nebūs pilsoņi, bet būs tikai iedzīvotāji?

Un nākamais jautājums - jautājums par zemes īpašumu. Tikko kā Saeimā mēs nobalsojām, ka Latvijas pastāvīgais iedzīvotājs var zemi paturēt tikai divus gadus, pēc tam viņam tā ir jāpārdod. Novakšānova kungs teica, ka, ja būšot savādāk, tad gruzīns precēšot latviešu tantīti. Bet tagad iznāk tā, ka, ja pilsonis - vīrs nomirst, tad sievai, kas visu mūžu šeit ir nodzīvojusi un to zemīti kopusi, naudiņas tagad naturalizācijai nebūs, un naturalizācija nenotiks. Un tam cilvēkam ir jāzaudē tas, pie kā viņš vēl varētu turēties.

Cik mēs esam godīgi pret tiem pašiem nelaimīgajiem pensionāriem, kurus tik ļoti Tabūna kungs aicina aizstāvēt? Jo visvairāk jau šīs pensionāres, kuras nav pilsones, vai šie pensionāri, kuri nav pilsoņi, bet kuri dzīvo laukos, turas tajos laukos, cietīs no tā. Un lauku zemes privatizācijas likumprojekts vairs nav likumprojekts, bet viņš ir stājies spēkā un ir izsludināts. Tātad viņš sāk darboties, un divu gadu skaitlis sāk griezties skaitītājā, bet naturalizācija nesākas. Bet galvenais, ko es gribu teikt, ir tas, ka tā, manuprāt, ir politiska nodevība pret Latvijas nāciju, dalot viņu Austrumu un Rietumu latviešos un vieniem dodot privilēģiju. Un es domāju, ka šeit zālē sēdošie... Piedodiet, ka es jūs nosaucu par Rietumu latviešiem, bet tā tas vēsturiski ir izveidojies, jūs būsit tie, kas pirmie uzstāsies, ka nedrīkst Naturalizācijas komisijai noņemt naudu, lai nebūtu šāda pretstatījuma latviešu vidū.

Sēdes vadītājs. Debates ir pabeigtas. Vai referents runās? Referents atsakās no galavārda. Lūdzu, balsosim par LNNK frakcijas priekšlikumu, - 14. kods "Iekšlietu ministrija. Naturalizācijas pārvalde" - mīnus 160 000. Balsojam. Vai visi ir nobalsojuši? Lūdzu rezultātu! 17 - par, pret - 45, 6 - atturas. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk ir izglītība kopā šajā kodā - Iekšlietu ministrija. Ministru kabineta priekšlikums - plus 38 080 lati. (Starpsaucieni no zāles: "Trīs priekšlikumi ir. Vajag pēc kārtas!")

A.Piebalgs. Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Par Naturalizācijas pārvaldi bija trīs priekšlikumi. Deputāti pamatoti iebilst, ka mums ir vēl.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Jā, mēs bijām sākuši debatēt par to un tāpēc es arī... Vai Izglītības, kultūras un zinātnes komisija uztur spēkā savu priekšlikumu? Uztur. Tagad balsojam secībā no mazākās uz lielāko summu. Diemžēl tā ir iznācis. Tā ir pēc kārtas no apakšas uz augšu. Naturalizācijas pārvalde - mīnus 200 000, tas ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Balsojam par Naturalizācijas pārvaldi - mīnus 200 000. Lūdzu rezultātu! 10 - par, 46 - pret, 9 - atturas. Nav pieņemts priekšlikums.

Tagad frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikums - Naturalizācijas pārvalde - mīnus 630 000. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 50, atturas - 9. Nav pieņemts. (Starpsauciens no zāles: "Par" - 9.") Par - 9, pret - 50, atturas - 9. Paldies. Priekšlikums nav pieņemts.

Izglītība kopā. 38 tūkstoši 80 lati. Ministru kabineta priekšlikums - plus. Atbalstīts, komisija iesaka. Vai kāds vēlas runāt? Nevēlas. Un arī iebildes nav. Līdz ar to Saeima pieņem lēmumu - 14. kods. Izglītība kopā. Iekšlietu ministrija plus 38 080.

Tālāk Sociālo pabalstu un pensiju izmaksām - plus 240 000. Ierosina deputāti Gundars Bērziņš un Zigurds Tomiņš.

Deputāts Gundars Bērziņš debatēs jau runāja par to.

Ministrs Bērziņš. Labklājības ministrs. Lūdzu!

A.Bērziņš (labklājības ministrs).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Jautājums par sociālajiem pabalstiem un pensijām Iekšlietu ministrijai, neapšaubāmi, ir jārisina, jo tā ir paaugstinātas bīstamības sfēra, bet to nekādā gadījumā nevar risināt kā vienreizēju budžeta izmaiņu. Tas ir jārisina kopā kopējā sistēmā. Situācija ir tāda, ka Iekšlietu ministrijā šodien pensijas jau ir augstākas par vispārējām pensijām. Un pastāv arī noteikta sociālo pabalstu sistēma. Tuvākajā nākotnē Saeimā tiks iesniegts likumprojekts par apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem un arodslimībām. Un tas kopumā atrisinās visus nelaimes gadījumus, to skaitā nelaimes gadījumus arī Iekšlietu ministrijā.

Otrkārt, apspriežamajā pensiju koncepcijā mēs esam paredzējuši īpašu pensionēšanas kārtību, pensiju shēmu Iekšlietu ministrijā un Aizsardzības ministrijā strādājošajiem. Tāpēc es aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu, balsosim par deputātu Gundara Bērziņa un Zigurda Tomiņa priekšlikumu: sociālo pabalstu un pensiju izmaksām - 240 000. 14.kods - Iekšlietu ministrija. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 28, atturas - 13. Priekšlikums nav pieņemts.

Nākamais ir valsts investīcijas - mīnus 37 000, Ministru kabinets iesniedz. Komisija atbalstīja, pārceļot izmaksas uz Privatizācijas fondu. Vai kādam ir iebildes? (Starpsauciens no zāles: "Kā to saprast?")

A.Piebalgs. Tas nozīmē to, ka ir divi varianti par Privatizācijas fondu. Var ielikt budžetā, kā mēs bijām izdarījuši sākotnējā variantā, kā Privatizācijas fonda iemaksas, bet labāks variants ir, neapšaubāmi, saistīts ar to, ka daļēji objektus finansē no Privatizācijas fonda, un šis risinājums tika piedāvāts sakarā ar to, ka mums trūka seguma skolotāju algu palielināšanai. Reāli tas, protams, būs, kad mēs noslēgsim līgumu ar Privatizācijas fondu par atsevišķu objektu celtniecības finansēšanu.

Sēdes vadītājs. Nākamais ir 15. kods - Izglītības un zinātnes ministrija.

A.Piebalgs. Tātad šeit ir faktiski pirmā priekšlikumu grupa, kas saistās ar atdeves fondu. Budžeta un finansu komisijā tika panākta vienošanās, ka šis atdeves fonds tiek izmantots Skolēnu dziesmu svētku sarīkošanai: 100 000 latu. Tāpēc ir tie mīnusi, kuri nebūtu īpaši jāatbalsta, jo acīmredzot visi atbalstīs šo variantu, ka 100 000 aiziet konkrētam mērķim - dziesmu svētkiem.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Līdz ar to mēs akceptējam Budžeta un finansu komisijas priekšlikumu, un pārējie priekšlikumi līdz ar to nav balsojami. Vai ir iebildes? Nav. Lūdzu!

A.Piebalgs. Nākamais priekšlikums...

Sēdes vadītājs. Vienu mirklīti! Zigurds Tomiņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

Z.Tomiņš (LZS).

Cik es saprotu, ir tā, ka tiek atbalstīts gan Budžeta un finansu komisijas ierosinājums par atdeves fondu, gan arī atbalstīts Budžeta un finansu komisijas ierosinājums par Skolēnu dziesmu svētku sarīkošanu. Tātad šie divi priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Mēs vēl nebijām tikuši tik tālu. Es runāju par to, ka pārējie priekšlikumi šajā sadaļā - atdeves fonds - nav balsojami.

Par Skolēnu dziesmu svētku sarīkošanu.

A.Piebalgs. Kā jau es teicu, tātad šī summa no atdeves fonda pāriet konkrētam mērķim - Skolēnu dziesmu svētku sarīkošanai.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Piebalgs. Nākamais priekšlikums ir darba algu fonda samazinājums. Tas ir centrālā aparāta darba algu fonda samazinājums. Un arī saistīts ar priekšlikumu, ko izvirzīja Ministru kabinets, lai risinātu pedagoģisko darbinieku algu problēmu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Lūdzu! Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība.

G.Bērziņš (LZS).

Es tomēr lūgtu precīzi formulēt - "darba algu fonds". Jo mīnuss ar mīnusu, samazinājums un mīnuss dod plusu. Tātad - nevis "darba algu fonda samazinājums" mīnus, bet "darba algu fonds". Jo, ja raksta "samazinājums", tad mīnuss ar mīnusu dod plusu.

A.Piebalgs. Jā, protams. Pilnīgi piekrītu Bērziņa kungam: "darba algu fonds" mīnus, bet tā arī bija domāts. Tas ir tiešām būtisks labojums.

Sēdes vadītājs. No matemātikas viedokļa. Bet būtību deputāti akceptē. Nav iebildes? Tālāk!

A.Piebalgs. Nākamā pozīcija ir "Izglītības un zinātnes ministrija - valsts investīcijas". Tātad ir Ministru kabineta priekšlikumi pārcelt daļu šo izdevumu uz Privatizācijas fondu, lai iegūtu līdzekļus algām.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk!

A.Piebalgs. Nākamā priekšlikumu grupa, ko ir iesniegusi Demokrātiskā partija, frakcija "Tēvzemei un brīvībai", deputāti Bērziņš, Tomiņš un Ministru kabinets, - tur ir tāda raustīta svītra. Tātad faktiski visi piedāvā vienu risinājumu, vienam mērķim - tātad skolotāju un pedagoģisko darbinieku algu palielināšanai par 16% no 1. marta. Precīzākais aprēķins, protams, šajā gadījumā ir Ministru kabinetam, pie tam tiek paredzēts arī, ka tiek izmantota arī tā nauda, kas jau bija rezervē reformai ar 1.septembri, tāpēc man būtu ieteikums atbalstīt tieši šo Ministru kabineta priekšlikumu, ko arī atbalstīja Budžeta un finansu komisija, jo tas pēc būtības ietver precizētu visu iesniedzēju priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai iesniedzēji tam piekrīt? Piekrīt.

Deputāte Kušnere, es jūs nedzirdu, es tikai redzu, ka jūs runājat. Deputāte Kušnere, pie frakcijām nepiederoša deputāte, - lūdzu!

J. Kušnere (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamais sēdes vadītāj! Cienītie kolēģi! Tad, kad mēs skatījām komisijā šo jautājumu, mūsu priekšlikums bija bez izmaiņām skaitļos. Mēs iesniedzām grozījumu - tieši šīs priekšlikumu ailes precizējumu nosaukumā, kur ierosinājām svītrot datumu, un šo priekšlikumu mēs arī pavairojām un lūdzām iesniegt deputātiem sakarā ar to, ka tur nav šīs izmaiņas skaitļos budžetā, bet gan ir tīri redakcionālas dabas izmaiņas, bet tas ir būtisks, jo datumam pēc valdības vienošanās ar skolotājiem ir jāmainās un tam ir jābūt no 1995.gada 1.marta. Tā ka lūdzu to ievērot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Vienu sekundīti! Vienu sekundīti! Vai vēl runāsim? Nav. Debates pabeidzam.

A.Piebalgs. Deputātes Kušneres priekšlikums noteikti tiks ņemts vērā, jo datumam vairs nav nekādas nozīmes, jo ir pilnīga vienošanās, ka reforma ir no 1.marta. Un nav vajadzības to uzrādīt budžeta projektā, ir jāuzrāda kopējā summa, protams. Tas tiek ņemts vērā.

Sēdes vadītājs. Vai par kopējām summām, kuras šeit Ministru kabinets ir iesniedzis un kuras atbalstīja Budžeta un finansu komisija, deputātiem ir kādas iebildes? Nav. Akceptēts.

A.Piebalgs. Nākamais priekšlikums ir tāds stipri vieglāks. Tātad Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums ir vienkārši dotācijā privāto mācību iestāžu skolotāju algu nodrošināšanai iznest ārā pozīciju: Rīgas Ekonomikas augstskolas darbības nodrošināšanai - 64 000. Tātad pilnīgi precīzs avots un pilnīgi precīza izdevumu pozīcija. Šoreiz tas ir, ka Ekonomikas augstskola jau bija tajā summā iekšā. Vienkārši Izglītības, kultūras un zinātnes komisija piedāvā to izdalīt atsevišķā rindiņā. Budžeta un finansu komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts. Tālāk!

A.Piebalgs. Nākamais ir līdzīgs priekšlikums, es atvainojos, nākamais ir deputātu Bērziņa un Tomiņa priekšlikums - palielināt izdevumus iestādēm un pasākumiem ārpusskolas darbam ar bērniem. Mazpulku darba organizēšanai - par 52 000.

Budžeta un finansu komisija piekristu, ja palielinātu: 20 000 pie kopējās summas.

Sēdes vadītājs. Ilga Grava - lūdzu! Pēc tam - Zigurds Tomiņš.

I.Grava (DP).

Es ļoti saprotu Zemnieku savienību, jo, cik ilgi eksistē Latvijas Republika, tik ilgi Zemnieku savienība pamatā ir balstījusies uz laukiem un mūsu nākotne ir bijusi gan cūkās, gan teļos. Tagad es nezinu, iekš kā tā ir. Un kāpēc tikai mazpulkos? Es domāju, ka mūsu nākotne ir bērnos kā tādos un skolu jaunatnē kā tādā. Un, ja mēs izdalām šādu summu - un es pilnīgi piekrītu, ka to izdala, - tad es kategoriski protestēju pret to, ka to izdala tikai mazpulkiem. Ar ko sliktāki ir skauti? Ar ko sliktākas ir gaidas? Ar ko sliktāki ir visi tie bērni, kas pilsētā grib nodarboties nevis ar kāpostu vai puķu audzēšanu? Tas arī ir ļoti labi, bet to pilsētā nevar darīt. Un kāpēc viņi netiek atbalstīti? Jo tie, kas laukos vēl kaut ko audzē, tie tad vismaz arī kaut ko materiāli saņem pretī, bet pilsētniekam jau šīs iespējas nav. Es nesaprotu, kāpēc ir šāda bērnu diferenciācija? Es atbalstu šīs summas izdalīšanu, - bet svītrojot vārdu "mazpulkiem".

Sēdes vadītājs. Zigurds Tomiņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

Z.Tomiņš (LZS).

Cienījamie deputāti! Pirmkārt, man jāatvainojas, ka es atkārtošos, jo tieši par šo pašu problēmu mēs runājām un tādu pašu priekšlikumu mēs jau izskatījām gada sākumā, izskatot budžetu 1994.gadam. Toreiz bija runa par to, ka tieši... ka ir nepieciešams līdzekļus ieguldīt jaunatnes audzināšanā un ka tā būs tā atdeve - varbūt lielāka nekā no šiem atdeves fondiem. Un par to, ka tas veicinās darba tikumu veidošanu. Un tālāk - ar visiem šiem jautājumiem saistītās problēmas. Daudzi runātāji arī teica, ka tā ir atbalstāma lieta, tikai toreiz minēja, kāpēc nevar atbalstīt. Tāpēc, ka toreiz bija pie Lauksaimniecības konsultāciju dienesta šī nauda paredzēta, nevis pie Izglītības ministrijas. Šoreiz ir paredzēta pie Izglītības ministrijas. Kā jau šeit minēja... es gan gribu iebilst, ka te ir teikts... ir saīsināts, bet tas īstenībā ir tā: mazpulku darba organizēšanai. Un to veiks Izglītības un zinātnes ministrijas iestādes, attiecīgi strādājot pie darba, kas saistīts ar ārpusskolas pasākumiem, tātad tieši jaunatnes audzināšanu. Toreiz arī pieminēja skautus, gaidas. Varbūt varēja pieminēt, ka mazpulki ir ne tikai ar zemi saistīti, bet ir arī jūras mazpulki. Tagad tas varētu būt pie Zemkopības ministrijas, jo, redziet, jūrniecība ir pie Zemkopības ministrijas. Dažādi demagoģiski līdzekļi ir un pastāv, lai varētu šos labos priekšlikumus arī noraidīt. Un toreiz jau es teicu: bet kas jums liedz iesniegt arī attiecīgi atbalstam līdzekļus gaidām, skautiem? Toreiz jūs nevarējāt paspēt. Tagad atkal nav iesniegti. Es labāk zinu, kā šīs organizācijas strādā, un tāpēc es iesniedzu par mazpulkiem, bet diemžēl man jāsecina, ka cits neviens nepadomāja. Tikai tagad, kad jau par vēlu, tad sāk runāt skaistas frāzes. Un vēl jāsaka - kas tad notika, kad pavasarī neiedeva viņiem to naudu? Nekas jau nenotika. Bērni jau tikai paaugās, kļuva vienu gadu vecāki. Nekas jau nav, bet to redzēs pēc pieciem, desmit gadiem, un tad vajadzēs naudu noziegumu novēršanai, tad vajadzēs naudu atkal ierēdņu pārkvalificēšanai, darba uzraudzības, darbaudzināšanas institūcijām un tā tālāk. Un tāpēc es tomēr aicinu jūs atbalstīt visu šo summu, pateicoties, protams, Budžeta un finansu komisijai par atbalstu, kaut vai, kā viņi min, piešķirot 20 tūkstošus latu. Un pašā nobeigumā es gribētu citēt īsas dzejas rindas no dāņu dzejnieka un arhitekta Pīta Heina: var vecākus audzināt, lai zina, kas jāzina, tikai tas jādara, kamēr tie mazi. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Viesturs Pauls Karnups - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

V.P.Karnups (LNNK).

Godājamie kolēģi! Es kārtējo reizi stāvu jūsu priekšā, lai tieši runātu par šo jautājumu. Es atceros, kā Tomiņa kungs minēja, ka mēs izstrīdējāmies par šo lietu sakarā ar 1994.gada budžetu. Diskutējām, atvainojos... Un tad pēc tam nāca ļoti augsti stāvošs cilvēks, kas ir saistīts ar mazpulkiem, un prasīja man: Karnupa kungs, kas jums ir pret mazpulkiem? Un atbilde ir: man nav. Es esmu kategoriski pret valsts dotēšanu sabiedriskām organizācijām tiešā veidā, lai audzinātu jauniešus kaut kādā īpatnējā garā. Ja mazpulki ir sabiedriska organizācija, viņiem nav nekādas saistības ar Zemkopības ministriju, un, ja Zemkopības ministrija tiešā veidā dotē mazpulkus, tad tas ir pret likumu, viņiem nav tiesību to darīt. Un, ja Zemkopības ministrijas darbinieki darba laikā nodarbojas ar mazpulkiem, tad viņi pārkāpj Civildienesta likumu. Viņiem vajag strādāt Zemkopības ministrijā un darīt savus darbus, lai zemniekiem būtu kaut kas.

Un tas jautājums sakarā ar bērnu audzināšanu. Bērnu audzināšana principā pieder ģimenei, mēs neesam kaut kāda sociālistiskā padomju atlieka, republika, kur visi darbinieki tiek apmaksāti. Mēs zinām, ka komjaunatnes darbinieki, pionieru, oktobrēnu vadītāji visi tika apmaksāti no valsts, tas bija viņu maizesdarbs. Vai mēs gribam atkal atjaunot tādu sistēmu? Normālā valstī šīs sabiedriskās organizācijas uztur tie cilvēki, kas ir ieinteresēti šo organizāciju uzturēšanā, respektīvi, sūta savus bērnus, viņi ir ar mieru maksāt vadītājiem, vadītāji strādā par brīvu, tāpēc ka viņiem patīk, tas ir viņiem kaut kas, ko darīt, un viņi domā, ka tas ir labs darbs.To sauc par altruismu. Brīvprātīgi strādā, strādā ne tikai tāpēc, ka tur saņem algu no valsts. Deputāti arī varētu, ja varētu to savienot ar citādu darbu. Tagad tas jautājums nav - mazpulki kā tādi, cik viņi ir audzinoši, cik labi viņi ir vai cik slikti viņi ir. Tas nav tas jautājums. Jautājums ir, vai valsts dotēs sabiedriskās organizācijas. Un, ja dotē vienu, tad nevar teikt, tā: viņi neiesniedza, tāpēc viņi nesaņems neko. Skauti neiesniedza, gaidas neiesniedza, pionieri neiesniedza, oktobrēni neiesniedza. Tas ir vienkārši absurds. Es lūdzu Saeimu un deputātus noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Alfrēds Žīgurs. Jūs esat referents. Deputāts Piebalgs ir referents un jūs pa starpām varat - kā deputāts, bet jums ir jāpierakstās un jāiezīmē, ka jūs esat pierakstījies kā deputāts, nevis kā referents.

Lūdzu! Vārds Alfrēdam Žīguram - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība.

A.Žīgurs (LNNK).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Man ir kas drusku piebilstams pie mana kolēģa sacītā. Viņš teica, ka nevajag dotēt. Nu, es neesmu par dotēšanu, bet es tomēr esmu par to, ka būtu tās sabiedriskās organizācijas tomēr varbūt skolu līmenī un tā tālāk. Un mums mazpulki ir ļoti nepieciešami - organizācija kā tāda, un tai vajadzētu tomēr būt, lai tie jaunieši paliktu uz laukiem, lai nedzītos visi uz pilsētu. Un pilsētas organizācijas ir skautu organizācijas, kas atkal audzē jaunos latviešu patriotus, bet tas nenozīmē, ka viņi jādotē. Bet tad mēs varam teikt - kas tad notiek ar mūsu sportistiem? Mēs sportistus dotējam un tā tālāk, tas ir milzīgi labi un feini, vai ne, bet jaunatni - tas ir slikti. Nu, es nezinu, šādā veidā mēs nevaram to lietu uzņemt. Un, es domāju, mūsu deputāta Karnupa kunga vārdi bija tādi ļoti smagi, izteikti pret mūsu jaunatnes audzināšanu. Un tas ir viss, ko es gribēju sacīt.

Sēdes vadītājs. Zigurds Tomiņš - Zemnieku savienība, otrreiz. Lūdzu!

Z.Tomiņš (LZS).

Cienījamie kolēģi! Es tomēr lūgtu būt korektiem pret to, kas šeit uzrakstīts, un varbūt būt korektiem vienam pret otru, jo nav te runa, Karnupa kungs, par tiešu dotēšanu. Te runa ir par to, ka tas ir Izglītības ministrijai, iestādēm un pasākumiem ārpusskolas darbam ar bērniem. Un tieši valstij ir jādomā, kā palīdzēt pašorganizēties šādām organizācijām, kas ir virzītas uz jaunatnes darbaudzināšanu un izglītošanu. Mēs runājam par to, ka ir nepieciešami lauksaimniecībā kooperatīvi un tiem jāpalīdz izveidoties, bet šajā gadījumā mēs runājam pilnīgi kategoriski, ka tas nevarētu būt. Nav runa par sabiedrisko organizāciju dotācijām. Un kas ir cilvēki... Ja izglītības darbinieki saņem tik mazu algu, viņiem ir jāstrādā vēl kaut kur savā piemājas dārziņā, varbūt jāiet pat par kalpiem kaut kur strādāt. Vai mežā. Bet viņi tomēr izmanto to darbu un strādā ar jaunatni. Un pirms kāda mēneša bija patīkams notikums. Jā, tīri bez samaksas, bez naudas, uz entuziasma pamata Dobeles mazpulki, atbalstot pašvaldības... pašvaldības, redziet, var atbalstīt, valsts nevar palīdzēt metodoloģiski strādāt šīm organizācijām, pašvaldības atbalstīja, firmas atbalstīja, un mazpulki iegādājās piepilsētā, pie Dobeles pilsētas robežas, vienu lauku saimniecību, kurā būs traktors, būs kvalificēts agronoms, traktorists, un tur bērni ies un mācīsies, kā strādāt. Varbūt dzīvē viņiem daudz nenoderēs šīs lauksaimnieciskās zināšanas, bet tā viņiem būs darba un dzīves pieredze. Un tad, kad notika šajā rudenī šī mazpulku darba skate Jelgavas universitātē, kur pāri par 140 mazpulkiem bija ieradušies, katram bija sava ekspozīcija, stendi: vieniem bija amatniecības darbi, virpošanas darbi, citi bija ar sēklkopību nodarbojušies, citi - kartupeļus audzējuši un tā tālāk. Vienā stendiņā puikas bija atveduši burkānus, daži bija līkāki, daži taisnāki, bet tas aizkustina: viņi ir strādājuši, viņi paši ir ražojuši. Un lai šīm organizācijām valsts, Izglītības ministrija nepalīdzētu metodoloģiski vadīt šīs lietas? Nu, tad es nezinu, tad es nezinu... Tāpēc es uzskatu, ka nu... balsojiet, balsojiet...

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš - "Latvijas ceļš", Juridiskās komisijas priekšsēdētājs. Pēc tam - Gundars Bērziņš, un tad - ministrs Vaivads.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Faktiski jau man nevajadzētu nemaz runāt, jo Karnupa kungs jau ļoti skaidri un gaiši pateica lietas būtību. Un par to pašu jau arī runāja Gravas kundze. Ja šeit nebūtu ierakstīts iekšā iekavās - mazpulku darba organizācija, tad tā ir cita lieta, mēs neesam neviens pret to, ka tiek atvēlēti līdzekļi no valsts budžeta pasākumu organizēšanai ārpusskolas darbam ar bērniem, bet es atkārtoju vēlreiz - ir likums, kā teica jau Karnupa kungs, par sabiedriskajām organizācijām, un šis likums pasaka skaidri un gaiši, ka sabiedriskās organizācijas no valsts budžeta finansētas netiek, nevar tikt finansētas. Un tas mums jāņem vērā. Es tāpēc piekristu tam, ko ierosina Gravas kundze, - izņemt ārā šeit no iekavām vārdus: mazpulku darba organizācija. Un katrā ziņā Tomiņa kungam, kā Prezidija loceklim, kā sekretāra vietniekam, būtu ļoti punktuāli jāskatās uz burtu, uz likuma burtu. Kārtības ruļļa 111.panta 2.daļā pateikts: "Ja, pieņemot likumprojektu, rodas pretrunas ar spēkā esošiem likumiem, Saeimai jānosaka, ka jaunais likums vai tā atsevišķas daļas stāsies spēkā vienlaikus ar grozījumiem spēkā esošajos likumos." Tā ka es ierosinātu, cienījamais Tomiņa kungs, vispirms iesniegt projektu grozījumam likumā par sabiedriskajām organizācijām un tad rīkoties tālāk. Paldies.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība. Pēc tam - Jānis Vaivads, izglītības ministrs.

G.Bērziņš (LZS).

Es gribētu turpināt un atbalstīt Endziņa kungu, ja tik stingri mēs esam par likumu ievērošanu un ja Budžeta likums nedrīkst būt pretrunā ar to. Bet ir likumi, piemēram, par labības tirgu, kas nosaka: 50 tūkstoši tonnu graudu iepirkums no valsts budžeta rezerves veidošanai. Ir likums par cukuru, kas nosaka atskaitījumus Cukura fondam, ir likums par privatizācijas sertifikātiem - 14.1 pants par naudas kompensāciju (sākotnēji apvienotā manta, kas paturēta valsts vajadzībām). Tad, Endziņa kungs, cīnīsimies tālāk kopā, jo es atbalstīšu jūsu likumības un tiesiskās valsts principus. Tikai es redzu un jūtu, ka tad, kad tas ir izdevīgi, tas tiek izvilkts, un tad, kad nav izdevīgi, par to netiek runāts. Par to tiks runāts Zemkopības ministrijas budžetā, un es atbalstīšu, Endziņa kungs, jūsu tieksmi uz tiesisku valsti. Un es arī esmu par to, bet par mazpulkiem nav runa, par sabiedriskās organizācijas dotāciju. Tā ir ļoti maza, tā ir 0,005% no valsts budžeta, un dotējam mēs tomēr diezgan daudz ko. Vai audzināšana darba tikumam ir tā nozare, uz kuras rēķina mēs ieekonomēsim šos 20 tūkstošus latu? Es saprotu, ka iepriekšējā gadā ir bijušas problēmas. Pagājušogad tiešām tika piedāvāts Zemkopības ministrijas budžetā, šobrīd tas ir izglītībai ārpus darba. Es tomēr aicinu apzināties to milzīgo nozīmi un saprast to, ka 99% mazpulku organizācijas darba notiek uz entuziasma pamata. Nepietiek naudas. Visas izstādes, tas, ko Tomiņa kungs teica, šis jau iesāktais darbs nu nenotiek, ne jau valsts finansē, bet vajag, lai valsts arī piedalītos šo jauno cilvēku audzināšanā par godīgiem, kārtīgiem pilsoņiem, audzināšanā darba tikumam, un tā summa attiecībā pret to kopējo budžetu ir tiešām niecīga. Un es gribu atgādināt, ka arī šobrīd jau ekonomija budžetā, ko nobalsojuši... tātad pusmiljons Ministru kabinetam ir, šie 20 tūkstoši nerada nekādas problēmas. Šeit tomēr, manuprāt, izvēle ir daudz būtiskāka, un es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Jānis Vaivads - izglītības un zinātnes ministrs.

J.Vaivads (izglītības un zinātnes ministrs).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Vispirms es gribu pateikties par izpratni un to, ka mēs bez īpašām diskusijām un īpašām problēmām esam tikuši, manuprāt, pāri šā budžeta vissmagākajai daļai. Un tagad it kā naudas izteiksmē esam apstājušies, un sākas plašas diskusijas par it kā nelielu summu. Bet es saprotu, ka tas ir arī politiski ļoti... šī attieksme ir politiskā ziņā ļoti nozīmīga. Es šeit nevaru pievienoties Karnupa kunga teiktajam par šo strikto valsts norobežošanos no sabiedriskajām organizācijām. Tā gluži nav. Ja mēs paskatāmies, kā tas ir Vācijā, tad redzam, ka Vācijā partijas saņem no budžeta naudu par... Respektīvi, te izpaužas tas, ka valsts ir ieinteresēta, lai tās pilsoņi augtu izglītoti - un arī politiski izglītoti, lai viņi mācītos dzīvot valstī, domāt arī par valsti, un tātad arī sabiedriskās organizācijas valstī ir ļoti nepieciešamas. Ir. Jautājums ir tikai tāds - vai mēs tiešā veidā atbalstām vienu, aizmirstot citas, vai mēs it kā akcentējam tikai vienu un kādā veidā tas varētu izpausties? Un tad sākas šī politiskā attieksme šeit, jūsu, deputātu, vidū. Mums ir nepieciešami arī līdzekļi, lai stimulētu, lai veicinātu arī šādu, teiksim, organizāciju veidošanos, lai finansiāli atbalstītu tos pasākumus, ko šīs organizācijas pašas nekādi nevar finansēt - un skolas arī nevar, un pašvaldības praktiski arī ne, kaut gan arī varbūt grib. Tādi līdzekļi mums ir nepieciešami. Par cik šī politiskā diskusija draud beigties ar to, ka šāds labojums nevar tikt pieņemts tieši šajā redakcijā, mans priekšlikums ir ļoti vienkāršs - tātad pieņemt šo labojumu tanī nozīmē kā summu un arī to, kas tur ir rakstīts, izņemot šīs iekavas. Un, teiksim, ministrija tiešām atbalstīs nevis tiešā veidā organizāciju, bet, teiksim, tos pasākumus, kurus kāda no šīm organizācijām veiks, un tas būs, manuprāt, tas labākais risinājums, ko mēs šobrīd varam atrast. Paldies.

Sēdes vadītājs. Visi piekrīt. Vai vēl turpināsim debates? (Starpsauciens no zāles: "Piekrītam un ejam tālāk!") Nu jūs gan sakāt - nē, bet... tātad tiešām gan iesniedzēji, gan ministrija, gan referents piekrīt, ka jāņem... jāsvītro iekavās - mazpulku darba organizēšana, paliek: "Iestādes un pasākumi ārpusskolas darbam ar bērniem." Bet komisija piešķir 20 tūkstošus. Nu tad ir debates tālāk, turpinām. Autori uztur spēkā priekšlikumu - piešķirt 52 tūkstošus. Lūdzu zvanu balsojumam! Turpināsim arī debates. (Starpsauciens no zāles: "Nē!") Vispirms - Jānis Lucāns. Lūdzu! Tautsaimnieku politiskā apvienība.

J.Lucāns (TPA).

Es šeit negribētu nekādi iebilst pret pašu principu, ka mazpulki ir vajadzīgi un ka jaunatnei vajadzīgas organizācijas, un ka tās, iespējams, ir vajadzīgs atbalstīt. Bet es gribētu visā šajā diskusijā mēģināt saskatīt loģiku jeb lūgt: ja es pats to nespēšu saskatīt, tad varbūt šajā zālē ir kāds, kas var man to parādīt. Ja mēs runājam par lauksaimniecību, tad mēģināsim hronoloģiskā secībā pavisam īsi paskatīties uz lietām. Mēs veicām agrāro reformu, kura bija pietiekami revolucionāra, kura spēja pāris gadu laikā radīt 50 tūkstošus zemnieku. Nešauboties par to, ka tas viss ir pareizi un ka tā tam ir jābūt, mēs turpinājumā panācām tādu stāvokli, ka šiem 50 tūkstošiem zemnieku vairumā gadījumu vairs nav nekādas skaidrības par savas produkcijas noietu un viņu dzīve ir apdraudēta. Tālāk tas ir novedis pie tā, ka jau pagājušajā gadā jeb, tas ir pareizāk, šo gadu nobeidzot, - es runāju kā zemnieks, ka tas ir jau pagājušais gads,- pāris simts tūkstoši hektāru palika atmatā un aizauga ar nezālēm. Tagad mēs izdomājām, ka mēs šiem zemniekiem taisīsim kooperāciju. Neradot ekonomisko pamatu, mēs mēģināsim panākt, lai tas zemnieks, kas pagājušajā rudenī vairs nevarēja atrast naudu degvielai, ar ko, teiksim, apart zemi un ar ko iesēt rudzus, - ka tas zemnieks tagad taisīs kooperāciju un kļūs bagāts. Un pēc šīs pašas loģikas mēs pašreiz mēģinām radīt mazpulkus, kuri, teiksim, uz šā fona mēģinās atrast sev nākotnes perspektīvas. Jūs mani atvainojiet, cienījamie kungi, bet es gribētu uzdot jautājumu - vai nevajadzētu tomēr sākt visā šajā lietā ar to, ka radītu zemniekam objektīvi ekonomiskos nosacījumus, lai viņa darbībai laukos būtu jēga? Un tad tas viss pārējais izrietētu pats no sevis un šeit neko nevajadzētu mākslīgi iedzīvināt, nekas te nebūtu mākslīgi jāstimulē, tas viss notiktu pats no sevis. Bet tagad mēs, sagraujot pašu pamatu, mēģinām atdzīvināt kaut kur, teiksim, no sāniem šo lietu. Nekas nebūs! Nekas tur neiznāks. Neiebilstot pret pašu ideju, es gribu tikai, tā sakot, vērst jūsu uzmanību uz to, ka šeit pašā pamatā ir kļūda. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Andris Ameriks - Tautas saskaņas partija, pēc tam - Andris Rozentāls.

A.Ameriks (TSP).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es runāšu ļoti īsi. Bet, pirmkārt, es uzturu spēkā priekšlikumu par 52 tūkstošu izdalīšanu šim darbam. Otrkārt, es gribētu jūs informēt par to, ka Izglītības ministrijā šobrīd ir speciāls departaments darbam ar jaunatni. Ir izveidots Jaunatnes fonds, ir izveidota Jaunatnes padome republikā, kurā, ja nemaldos, darbojas kādas 30 jaunatnes organizācijas. Un jāņem vērā visu attīstīto valstu pieredze - gan Vācijas, gan Amerikas, gan arī Zviedrijas vai Dānijas: jebkura valsts zināmus līdzekļus atvēl šim darbam, šiem pasākumiem. Un es domāju, ka mēs esam pietiekami ieekonomējuši budžetu, lai, pirmkārt, atrastu šos 52 tūkstošus, lai tos izdalītu Izglītības ministrijai. Un otrkārt, es domāju, ka mēs nevaram šobrīd dot prioritātes nevienai no šīm organizācijām, jo visi ir vienādi, neviens nav labāks par otru, un šajā gadījumā jebkura no tām 30 jaunatnes organizācijām, kas šobrīd darbojas Latvijā un par kurām laba informācija ir šim Jaunatnes departamentam, kurš ir ietverts Izglītības ministrijā... Tātad dosim iespēju viņiem palīdzēt attīstīties un, kā Vaivada kungs teica, mācīties gan politiku, gan arī sabiedrisko dzīvi! Tātad es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu par šiem 52 tūkstošiem - ekonomija mums ir stipri lielāka - un vienkārši dot iespēju visām jaunatnes organizācijām šā Izglītības ministrijas Jaunatnes departamenta zināmā atbildībā tātad attīstīties un strādāt.

Sēdes vadītājs. Andris Rozentāls - Latvijas zemnieku savienība. Lūdzu!

A.Rozentāls (LZS).

Cienījamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Es gluži tāpat kā pirms manis runājušais mans vārdabrālis, gribu atbalstīt pilnu summu - 52 tūkstošus, un tā ir minimāla un ārkārtīgi maza summa, ja mēs visā nopietnībā domājam par bērnu audzināšanu. Amerika kungs jau pieskārās jautājumam par šīm jaunatnes organizācijām, kuras varbūt atrodas ārpus skolas sienām. Saprotams, Izglītības ministrijas aprūpē ir skolas, un bērnu audzināšana jāsāk ir jau, kā saka, no 3 mēnešu vecuma. Bet nu vismaz no šā 7 gadu vecuma ir jāsāk domāt par mūsu jaunatnes audzināšanu - un it sevišķi lauku skolās. Mēs taču esam praktiski likvidējuši jauno tehniķu stacijas, likvidējuši pašdarbību, likvidējuši mūzikas skolas, kurās mācās ļoti samazināts skaits. Šodien Saldus mūzikas skolā mācās nepilna puse no tiem, kuri mācījās tanīs nožēlojamajos stagnātu laikos. Sporta skolas praktiski ir ar trešo daļu kontingenta. Pārējie bērni nodarbojas uz ielas. Kļuvuši 12 gadus veci, viņi jau apmeklē diskotēkas cauru diennakti. Darbojas dažādas izpriecu vietas un krogi. Es jums, tiem, kuriem izraisa neapmierinātību manis teiktais, ļoti lūgšu aizbraukt pie cilvēkiem tālāk no Rīgas, un tur jūs visu to redzēsiet. Vajag domāt par mūsu jaunatni, ja mēs domājam par mūsu tautu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Vai referents runās?

A.Piebalgs. Es lūdzu atbalstīt Budžeta un finansu komisijas priekšlikumu ar to priekšlikumu, ko izteica Vaivada kungs, šoreiz arī faktiski šīs iekavas bija domātas tā, kā iesniedzējs bija tādā veidā pamatojis, lai deputāti būtu informēti. Protams, ka šī summa pienāk klāt tikai pie šīs iestādes un pasākumiem ārpusskolas darbam ar bērniem, un protams, šajā organizācijā ir jāstrādā arī ar tām bērnu un jauniešu organizācijām, kas ir Latvijā, jo dažos gadījumos šī palīdzība var būt ļoti efektīva. Tā ka es aicinu atbalstīt Budžeta un finansu komisijas priekšlikumu, jo, protams, 52 tūkstoši - tas nozīmē budžetu uzreiz, ar šo priekšlikumu par šo pozīciju, kas ir Izglītības un zinātnes ministrijai, - tas nozīmē palielināt to uzreiz par 25 procentiem, tas būtu par daudz, manā skatījumā... Vēl paspēsim...

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu uzmanību! Pirmais balsojums. Kods nr. 15. Izglītības un zinātnes ministrija - sadaļa "Iestādes un pasākumi ārpusskolas darbam ar bērniem": 52 tūkstoši. Pēc tam būs komisijas ieteiktais variants. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 22, atturas - 12. Balsojam par komisijas atbalstīto variantu - piešķirt 20 tūkstošus latu. Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 4, atturas - 2. Pieņemts.

Nākamā sadaļa.

A.Piebalgs. Nākamais ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums - arī izdalīt no summas, kas ir paredzēta metodiskajam darbam un pārējiem izglītības pasākumiem, dotāciju laikrakstam "Izglītība un kultūra". Kopējās summas... Šis priekšlikums neietekmē kopējo summu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes pret šo: "Metodiskais darbs un pārējie izglītības pasākumi" - mīnus 40 tūkstoši un dotācija laikrakstam "Izglītība un kultūra" - plus 40 tūkstoši? Nav iebilžu. Akceptēts. Tālāk!

A.Piebalgs. Nākamais ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums palielināt dotāciju kultūrizglītojošiem izdevumiem par 27 tūkstošiem 427 latiem, attiecīgi samazinot Kultūras ministrijā izdevumus. Budžeta un finansu komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Piebalgs. Tālāk. Nākamie divi priekšlikumi: tas ir deputāta Karnupa priekšlikums par valsts investīcijām un deputātes Folkmanes priekšlikums - arī par valsts investīcijām. Saskaņā ar šā likuma tekstu Ministru kabinets apstiprina investīcijas pēc budžeta apstiprināšanas. Es vienīgi varu teikt, ka Ministru kabinets noteikti piešķirs... izdalīs investīciju sarakstā Daugavpils 1. vidusskolu un arī izskatīs jautājumu par Lestenes pamatskolu, bet šādu objektu ir ļoti daudz. Protams, Daugavpils skola ir īpašs objekts, jo tā ir vienīgā latviešu skola Daugavpilī, un, protams, politiski tai ir varbūt pilnīgi cits skanējums nekā jebkurai citai, bet attiecībā uz pārējām skolām viss budžets ir vēlreiz jāpārskata, un Ministru kabinets, protams, virzīs pēc iespējas vairāk naudas šiem objektiem, bet šajā brīdī tie nav balsojami, jo vienkārši investīciju objekti nav šā likuma pamats. Pēc tam seko attiecīgs Ministru kabineta lēmums.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti iesniedzēji piekrīt? Piekrīt. Nākamais.

A.Piebalgs. Un tad vēl bija priekšlikums, frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikums- Izglītības un zinātnes ministrijai iedaļā "Kultūra" palielināt summu vienkārši par 300 tūkstošiem latu, šeit nebija tādas precīzas motivācijas, kāpēc tas tā ir. Protams, tas ir ļoti patīkami, bet arī nav šo līdzekļu avotu, tāpēc Budžeta un finansu komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikumu! Kods "Izglītības un zinātnes ministrija", sadaļa - "Kultūra". Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 22, atturas - 17. Priekšlikums nav pieņemts.

16. kods - Zemkopības ministrija.

A.Piebalgs. Tātad pirmais ir priekšlikums par atdeves fondu. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, kā jau es teicu, ir noņēmusi savu priekšlikumu. Tātad ir divi... tātad arī deputāts Bērziņš noņem. Es nezinu, kā deputāts Tomiņš...

Sēdes vadītājs. Arī noņem.

A.Piebalgs. Tātad paliek.

Sēdes vadītājs. Zemkopības ministrija - atdeves fonds: mīnus 40 tūkstoši (Ministru kabineta iesniegtais priekšlikums). Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

Darba algas fonds.

A.Piebalgs. Tātad tas ir saistīts... tātad centrālajam aparātam un tiem aparātiem, kas ir Zemkopības ministrijā, sakarā... tas 5 procentu samazinājums sakarā ar skolotāju algām. Tas ir Ministru kabineta priekšlikums, un Budžeta un finansu komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Piebalgs. Nākamais ir par izglītību. Tātad Ministru kabinets atbilstoši šai algu reformai piedāvā Zemkopības ministrijai iedaļā "Izg1ītība" palielināt izdevumus par 399 tūkstošiem 430 latiem. Tas ir saistīts ar to, ka arī Zemkopības ministrijai ir ļoti daudz mācību iestāžu un arī uz viņiem attieksies šī pedagoģiskā personāla algu reforma. Deputāti Bērziņš un Tomiņš piedāvā... man grūti pateikt to aprēķinu, bet katrā ziņā, ja mēs ejam uz vienotu reformu, tad šoreiz būtu priekšlikums atbalstīt Ministru kabineta priekšlikumu, jo tas ir tieši un precīzi saistīts ar pedagoģiskā personāla algu reformu.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība.

G.Bērziņš (LZS).

Es tomēr gribu teikt, ka šī sistēma nav vienota, jo lauksaimniecībā ir pavisam citas apmaksas pedagoģiskajiem darbiniekiem - pēc gada likmes, nevis pēc nedēļas likmes, kā tas ir izglītības sistēmā. Un šis aprēķins ir vienkāršs attiecībā pret 16 procentu kāpinājumu izglītības darba samaksas fondam. Es tomēr vēršu deputātu uzmanību uz to, ka šis apsolītais pieaugums neattiecas uz visu apmaksu. Tātad ir pasākumi, tātad tiek indeksētas tikai šīs likmes, par likmēm ārpusskolas... un tādi pasākumi netiek indeksēti. Un, atklāti sakot, šis aprēķins, manuprāt, ir pietiekami korekts, un šeit piedāvātajā Ministru kabineta variantā, manuprāt, tomēr lauksaimniecības izglītība tiek nostādīta nedaudz sliktākā stāvoklī nekā kopumā izglītības sistēmas algu reforma. Tāpēc es aicinu balsot tomēr par mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Divi balsojumi. Deputātu Gundara Bērziņa un Zigurda Tomiņa priekšlikums - 742 tūkstoši 624 lati, un pēc tam būs Ministru kabineta un komisijas. Balsojam - 742 tūkstoši 624 lati. Rezultātu! Par - 23, pret - 25, atturas - 11. Priekšlikums nav pieņemts.

Ministru kabineta priekšlikums - 399 430. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 3. Pieņemts.

Tālāk ir "Zemkopības ministrija - valsts investīcijas".

A.Piebalgs. Tātad šeit ir sekojoši priekšlikumi. Vispirms ir Ministru kabineta priekšlikums - samazināt par 100 000 investīcijas, pārnesot uz Privatizācijas fondu šīs izmaksas investīcijām. Tad ir deputāta Kides priekšlikums...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, vai nevajadzēja par katru atsevišķi?

A.Piebalgs. Acīmredzot jā.

Sēdes vadītājs. Par priekšlikumu - Zemkopības ministrija, valsts investīcijas - mīnus 100 000. Ministru kabinets atbalsta pārcelt izmaksas uz Privatizācijas fondu. Ir iebildes deputātiem? Gundars Bērziņš. Lūdzu! Zemnieku savienība.

G.Bērziņš (LZS).

Es tomēr aicinātu šo priekšlikumu neatbalstīt. Nevajag sevi mānīt ar ilūzijām. Privatizācijas fondā ieņēmumi no lauksaimniecības uzņēmumu privatizācijas, kur likums paredz pārsvarā privatizāciju par sertifikātiem, nākošgad nav gaidāmi vairāk par 500 000 latiem. Un Zemnieku saeimā, ko "Lauku Avīze" organizēja, viena Ogres zemniece teica: "Nevajag zemniekus uzskatīt par muļķiem un nevajag muļķot šeit, jo no šīs naudas mēs nevaram iebalsot neviena santīma. Nebūs!"

Un otrs ir tas pieprasījums, uz kuru netika sniegta atbilde šogad. Ir veikti darbi zemniekiem par 600 000 latu, kuri nav apmaksāti. Šogad viņus neapmaksās. Nākošgada budžetā ir paredzēti tieši tikai 600 000 latu. Nākošgad mēs lauku infrastruktūras attīstībai neveltīsim neviena santīma. Tāpēc es uzskatu: ja Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikums ir atbalstāms, tad tikai svītrojot šo daļu "ieņēmumi no lauksaimniecisko objektu privatizācijas, no Privatizācijas fonda". Es lūgtu Tautsaimnieku politisko apvienību izteikt šeit savu viedokli, jo nebūs nākošgad vairāk par pusmiljonu latu, tā ir maksimālā prognoze šeit. Un tad arī tā ir jāliek un tā ir jābalso. Ja mēs nedodam šīs investīcijas, tad tā arī pateiksim. Nevajag mānīt cilvēkus, radīt nepamatotas ilūzijas, ko mēs negrasāmies pildīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Mēs apspriežam Zemkopības ministriju. Valsts investīcijas - mīnus 100 000. Ministru kabinets ierosina pārcelt izmaksas uz Privatizācijas fondu. Par šo runāsit? Lūdzu, Edvīns Kide - Tautsaimnieku politiskā apvienība.

E.Kide (TPA).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Kaut es runāšu par šiem 100 tūkstošiem šajā pozīcijā - Zemkopības ministrija, valsts investīcijas, tomēr gribot negribot šī pozīcija saistās ar nākošo punktu - "Valsts investīcijas no Privatizācijas fonda". Šeit Gundars Bērziņš pareizi teica, ka diezgan iluzoriska ir lauksaimniecības objektu privatizācija un līdzekļu ienākšana šajā Privatizācijas fondā no lauksaimniecības objektiem, tāpēc arī šis avots ir ļoti nedrošs. Ja mēs noņemam 100 000 un privatizācijas fondā nauda neuzkrājas, tad faktiski lauksaimniecība paliek bez investīcijām. Un tomēr es būtu par šādu priekšlikumu, ka varētu noņemt šos 100 000, par kuriem mēs pašlaik spriežam, bet nākošajā pozīcijā, kur ir paredzētas investīcijas 3,48 miljoni no Privatizācijas fonda, no lauksaimniecisko objektu privatizācijas, ņemt un nostrīpot vārdus "no lauksaimniecisko objektu privatizācijas", jo kopumā Privatizācijas fondā ir paredzēts, ka ienāks ap 12 miljoniem, bet tieši no lauksaimniecības objektu privatizācijas, kā Bērziņa kungs te teica, ap 500 000. Un, lūk, tad no šī fonda būtu kaut kāds reāls finansējums. Vienkārši es lieku priekšā - svītrot vārdus no ieteikuma "no lauksaimniecisko objektu privatizācijas".

Man jāpiebilst vēl, ka tajās pozīcijās, kur mēs rīta pusē izdalījām Zemkopības ministrijai līdzekļus graudu un citu lauksaimniecības produktu iepirkšanai, arī tie, kā mēs apspriedām, līdzekļi ir iluzoriski, jo tie ir tikai tādi, ja viņi ienāks. Ja mēs saskaitām tos līdzekļus un visas šīs investīcijas, tad faktiski lauksaimniecības finansējums ir bāzēts uz smiltīm. Un vispār ir jautājums, cik tad šajos ciparos ienāks. Tāpēc es uzturētu priekšlikumu, vēlreiz atkārtoju, ka šos 100 000 varētu mīnusot, lai tas tā būtu, bet tur, kur ir 3,48 miljoni, vajadzētu nosvītrot "no lauksaimniecisko objektu privatizācijas" un atstāt tikai "finansēt no Privatizācijas fonda ieņēmumiem". Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pirms es vārdu dodu deputātam Janekam, par balsošanas kārtību. Es nedaudz varbūt nepareizi jūs orientēju. Te gan tā ir sarakstīts, bet faktiski ir runa par valsts investīcijām un faktiski jau būtu jābalso tā: vispirms -deputātu priekšlikumi un pēc tam - komisijas priekšlikums pēdējais.

Juris Janeks - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!

J.Janeks (TPA).

Te nu gari nebūtu ko runāt. Absolūti ir jāpiekrīt mūsu frakcijas vadītājam Kides kungam un Bērziņa kungam no Zemnieku savienības, ka tā ir mirāža, ja mēs ierakstām "no lauksaimniecības objektu privatizācijas fonda". Tad būs tas pats, kas tagad, šajā gadā - ka saņemam 40 vai 60 procentus, un kaut kā atkal tur mēģinās pielāpīt. Bet noteikti man gan... Šeit Juridiskā biroja vadītājs stāstīja, ka te neko nevar labot, ka tas ir iekalts jau tur iekšā, bet jāraksta būtu noteikti "no Privatizācijas fonda". Tad ir reāla cerība. Un cerība cilvēku atstāj pēdējā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāts Aleksandrs Kiršteins. (No zāles deputāts A.Kiršteins: "Par nākošo!") Es atvainojos, debates ir pabeigtas. Par procedūru. Manuprāt, varbūt pēc tam jūs, referent, komentējiet manis teikto, ja es varbūt nepareizi esmu sapratis. Tā plusošana un mīnusošana ir ļoti sarežģīta. Būtu jaukāk, ja mēs nobalsotu par lielāko summu, tā kā Endziņa kungs pieļāva precedentu, ka var kaut ko arī izsvītrot. Varētu arī balsot par svītrošanu un tad pēdējo balsotu to mīnusu. Ar vienu vārdu sakot, vispirms valsts investīcijas deputāta Kides priekšlikumā, jo viņš vislielāko summu ir nosaucis. Gundars Bērziņš un Zigurds Tomiņš ir mazāku summu nosaukuši. Ja par lielāko nobalso, līdz ar to nav jēgas par mazāko balsot vairs. Bet deputāts Kide ierosināja... Viņš pats ir autors, un viņš arī ierosināja svītrot "no lauksaimniecisko objektu privatizācijas", šos vārdiņus.

A.Piebalgs. Vai drīkstu, priekšsēdētāja kungs?

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

A.Piebalgs. Es gribētu vispirms tomēr izskatīt cauri Ministru kabineta priekšlikumu, jo tas saistās ar pilnīgi citu priekšlikumu grupu, tad ir deputāta Kides priekšlikums, kas ir būtisks, un tad jāprasa, vai deputāti Bērziņš un Tomiņš piekrīt, ka viņu priekšlikums netiek balsots, jo viņš pēc realitātes tiek ietverts, bet ne gluži precīzi. Ja viņu noņem, tad vajadzētu tā - Ministru kabineta priekšlikumu, tad - deputāta Kides priekšlikumu un tad, ja, teiksim, tiek pieņemts, Bērziņš un Tomiņš noņem savu priekšlikumu. Jā, jā, piekrītot tam.

Sēdes vadītājs. Ja visi runā, tad ir grūti, bet man liekas, ka visu izšķir balsojums. Ļoti labi, esam jau izsvītrojuši, tikai es saprotu, ka ministrs piekrita svītrot "no lauksaimniecisko objektu privatizācijas". Tas ir labi, tad mēs izsvītrojam. Tad ir pamats balsot par Ministru kabineta priekšlikumu. Un tad balsosim par Kides priekšlikumu.

Lūdzu, balsojam Ministru kabineta priekšlikumu - mīnuss 100 000. Vispārēja vienošanās. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 8, atturas - 9. Pieņemts.

Un tagad par deputāta Kides priekšlikumu - 3 482 760 - valsts investīcijas. Kods - Zemkopības ministrija. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 7, atturas - 5. Pieņemts. Līdz ar to, tā kā deputātu Gundara Bērziņa un Zigurda Tomiņa priekšlikumā ir mazāka summa, balsojums izpaliek.

Tagad - 1.jūlija lauksaimniecības skaitīšanai. (Zālē smiekli.)

A.Piebalgs. Jā, nu tas ir tāds... Tomiņa kungs paskaidroja, ka 1.jūlijā iespējama liela skaitīšana lauksaimniecībā un šim pasākumam vajag naudu. Budžeta un finansu komisijai nebija pietiekamas informācijas par šo pasākumu, tāpēc viņa nepiekrita. Bez tam nav arī ne mazāko seguma avotu šādam interesantam pasākumam.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - Zemnieku savienība. Lūdzu! Pēc tam - Aija Poča.

G.Bērziņš (LZS).

Es gribētu informēt, kas šī skaitīšana tāda ir. 1990.gadā Latvija sāka zemes reformu, kuras rezultātā lielo valsts un kooperatīvo lauksaimniecības uzņēmumu vietā izveidojies daudz sīku privātu saimniecību. 1994.gada sākumā valstī bez apmēram 100 valsts saimniecībām un 800 statūtu sabiedrībām bija apmēram 350 000 privāto lauksaimniecību. Šo sīko privāto saimniecību lietošanā nodoti 64 procenti no lauku saimniecības uzņēmumos izmantojamās zemes kopplatības. Lielās strukturālās pārmaiņas lauksaimniecībā rada nepieciešamību kardināli mainīt agrārās statistikas sistēmu, lai iegūtu nepieciešamo pamatu informācijai par lauksaimniecisko ražošanu privātajā sektorā un lai sagatavotos 2000.gada Vispasaules lauksaimniecības skaitīšanai. Latvijā 1995.gadā nepieciešams veikt lauksaimniecības skaitīšanu pēc sašaurinātas programmas. Jāatzīmē, ka pēdējā lauksaimniecības skaitīšana notika 1939.gadā. 1995.gada lauksaimniecības skaitīšanas rezultāti būtu arī pamats Lauksaimniecības uzņēmumu reģistra izveidošanai. Lauksaimniecības skaitīšanu paredzēts izdarīt no 1995.gada 1.jūlija. Skaitīšanā paredzēts iegūt nepieciešamo statistisko informāciju par saimniecību juridisko statusu, lietošanā vai īpašumā esošo zemes platību un tās iedalījumu pa kultūrveidiem, aramzemes izmantošanu, augļu koku, ogulāju, mājlopu skaitu, saimniecībai piederošo lauksaimnieciskās tehnikas daudzumu, saimniecību nodrošinājumu ar ēkām un būvēm, saimniecību galvenajiem ienākuma avotiem. Lauksaimniecības skaitīšanas sagatavošanas darbi jau iesākti. Tiek izstrādātas aptaujas veidlapas, skaitīšanas programma. Skaitīšanu paredzēts veikt divās nedēļās - līdz 15. jūlijam. Pirmos skaitīšanas rezultātus paredzēts iegūt 1995.gada oktobrī, bet galīgos rezultātus - 1995.gada beigās. Skaitīšanu paredzēts izdarīt visās privātajās lauku saimniecībās neatkarīgi no izmantojamās zemes kopplatības un mājlopu skaita.

Lai sekmīgi veiktu lauksaimniecības skaitīšanu, nepieciešami līdzekļi, jo skaitīšanā būs jāiesaista apmēram divarpus tūkstoši cilvēku. Kopējās lauksaimniecības skaitīšanai paredzamās izmaksas sasniedz 400 000 latu, no tiem skaitīšanā iesaistīto darbinieku samaksai - 295 000 latu. Es tomēr lūgtu atbalstīt šo priekšlikumu, jo tas ir saistīts ar ieiešanu Eiropas sistēmā. Eiropa paredz 2000.gadā šo lielo lauksaimniecības skaitīšanu, bet pie mums iepriekšējā, kā es jau minēju, bija 1939.gadā. Tas ir pamats, lai veiktu analīzi, prognozi par lauksaimniecības attīstību un līdzekļu ieguldījumu šinī nozarē. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Aija Poča - "Latvijas ceļš", pēc tam - Anna Seile.

A.Poča (LC).

Jā, daudz kas no tā, ko teica Bērziņa kungs, ir absolūta taisnība, un šajā gadā paredzētā lauksaimniecības skaitīšana ir tikai sagatavošanās solis šai Vispasaules skaitīšanai, kas notiks 2000.gadā. Es saprotu, ka lauksaimniecības vajadzībām un statistikai ir nepieciešami šie dati, bet principā šo metodiku, teiksim, kur pielietot un arī noorganizēt visu šo mēs varam arī 1996.gadā. Nav šajos apstākļos, kad mums tiešām budžetā ir tik ļoti maz naudas, tas jāizdara noteikti šinī gadā. Ir mums vēl laiks līdz 2000.gadam, kamēr mēs varbūt būsim bagātāki.

Sēdes vadītājs.Deputāte Anna Seile, vai jūs tagad izmantosit 4 minūtes vai runāsit pēc pārtraukuma? Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Vai tā būtu Viseiropas vai Vispasaules lauksaimniecības skaitīšana, es domāju, ka naudu šķiest tādām lietām nevajag, ja zemniekam nav naudas. Mums ir Statistikas komiteja, kura var kaut ko saskaitīt. Mums ir galu galā arī pašvaldības, un visbeidzot mums taču ir lauksaimniecības departamenti ar visiem viņu lielajiem štatiem. Es noraidu šādu priekšlikumu un aicinu arī jūs to noraidīt. Gan jau saskaitīs, bet naudu nevajag tādām muļķībām dot. (Starpsauciens no zāles: "Pareizi!")

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu, balsosim par deputātu ierosinājumu. Kods - "Zemkopības ministrija. 1.jūlija lauksaimniecības skaitīšanai" - 400 000. Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 49, atturas - 13. Priekšlikums ir noraidīts.

Godātie deputāti! Pulkstenis ir gandrīz 17.00, tāpēc Prezidijs ir saņēmis iesniegumu, kurā frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti lūdz pagarināt 1994.gada 22.decembra sēdi līdz likumprojekta "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1995.gadā" izskatīšanai. (No zāles deputāts M.Budovskis: "Līdz galīgai uzvarai!") Līdz galīgai uzvarai. To teica deputāts Budovskis.

Es atvainojos, bet, godātie kolēģi! Vēl 33 vai pat vairāk deputātu ir iesnieguši lūgumu - izveidot Parlamentārās izmeklēšanas komisiju - un ir arī lēmuma projekts. Visi dokumenti ir noformēti kā nākas - atbilstoši visām Kārtības ruļļa prasībām, tāpēc, līdzko būs pabeigts budžets, mums būs jāizskata jautājums par šīs komisijas izveidošanu, par šā jautājuma iekļaušanu darba kārtībā. Es jūs tikai informēju par to, par šo deputātu ierosinājumu, un tas ir Prezidija pienākums. Jūsu pienākums ir to izskatīt.

Bet tagad balsojam par frakcijas "Latvijas ceļš" deputātu lūgumu - pagarināt 1994.gada 22.decembra sēdi līdz likumprojekta "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1995.gadā" izskatīšanai. Lūdzu, balsojam. Rezultātu! Par - 53, pret - 7, atturas - 17. Pieņemts. Pārtraukums līdz 17.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada

Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, reģistrēsimies! Lūdzu rezultātu! 52 deputāti. Turpinām, lūdzu! Referents Andris Piebalgs - komisijas vārdā.

A.Piebalgs. Nākamais ir Bērziņa un Tomiņa priekšlikums - palielināt izdevumus likuma "Par labības tirgu" realizācijai un valsts labības rezerves iepirkumam par 2 miljoniem. Kā jūs atceraties, mēs 3.pielikumā iestrādājām Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikumu. Tādā pašā veidā, tādā skatījumā mēs apstiprinājām arī šo priekšlikumu, jo šobrīd vēl palielināt izdevumus par 2 miljoniem ir pilnīgi nereāli.

Sēdes vadītājs. Tiek uzturēts balsojums. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputāta Bērziņa un deputāta Zigurda Tomiņa priekšlikumu - 2 miljoni likuma "Par labības tirgu" realizācijai un valsts labības rezerves iepirkumam. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 28, atturas - 12. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Piebalgs. Nākamais priekšlikums ir - palielināt valsts subsīdijas par 2,86 miljoniem latu. Tātad subsīdijas nākošajam gadam ir paredzētas 13,2 miljonu latu apmērā. Bez tam, es vēlreiz atkārtoju, ka mēs iestrādājam TPA priekšlikumus 3.pielikumā, kur kopēji mēs izņēmām no ieņēmumu daļas 6 miljonus un attiecīgi atstājām lauksaimniecības nozarei. Tāpēc priekšlikums ir - neatbalstīt šo deputātu Bērziņa un Tomiņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par 2 860 000. Tās ir deputāta Gundara Bērziņa un Zigurda Tomiņa priekšlikumā minētās subsīdijas lauksaimniecības produkcijas ražotājiem. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 28, atturas - 9. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Piebalgs. Nākamais ir deputātu Bērziņa un Tomiņa priekšlikums - arī palielināt izdevumus Zemkopības ministrijai likuma "Par privatizācijas sertifikātiem" 14.panta realizācijai. Budžeta un finansu komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu balsojumam! Balsosim par 1 miljonu - deputātu Gundara Bērziņa un Zigurda Tomiņa ierosinājumu - likuma "Par privatizācijas sertifikātiem" 14.panta realizācijai. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 28, atturas - 11. Nav pieņemts.

Nākamais - 17.kods. Satiksmes ministrija.

A.Piebalgs. Tātad pirmais šeit ir par atdeves fondu. Te ir deputātu Tomiņa un Bērziņa, kā arī frakcijas "Tēvzemei un brīvībai"priekšlikums - samazināt par 100 000. Un ir vēl Ministru kabineta priekšlikums - samazināt par 40 000.

Sēdes vadītājs. Deputāti Tomiņš un Gundars Bērziņš noņem savu priekšlikumu. No frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" neviens nepiedalās, tāpēc acīmredzot ir jābalso. Balsosim par frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikumu - mīnus 100 000, atdeves fonds. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 34, atturas - 10. Nav pieņemts.

Par Ministru kabineta ierosinājumu - mīnus 40 000 no atdeves fonda, ko atbalstīja komisija. Deputātiem ir iebildes? Nav. Līdz ar to Saeima akceptē. Satiksmes ministrija, atdeves fonds - mīnus 40 000.

Par darba algu fonda samazinājumu - 23 447. To Ministru kabinets ierosina. Ir iebildes deputātiem? Nav. Saeima akceptē.

Ministru kabineta ierosinājums - 100 000 kā atbalsts izglītībai kodā "Satiksmes ministrija". Ir deputātiem iebildes? Nav. Akceptēts.

Investīcijas - mīnus 200 000. Ministru kabinets ierosina pārcelt izmaksas uz Privatizācijas fondu, un komisija to atbalsta. Vai deputātiem ir kādas iebildes? Lūdzu! Deputāts Tomiņš pieprasa balsot.

Lūdzu, balsosim par investīcijām - mīnus 200 000. Satiksmes ministrijai. Pārcelt šīs izmaksas uz Privatizācijas fondu. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 1, atturas - 5. Pieņemts.

Dotācija transporta atvieglojumu nodrošināšanai politiski represētajām personām. Ierosina deputāti Gundars Bērziņš, Tomiņš un deputāts Gūtmanis. Komisija atbalsta. Vai deputātiem ir iebildes? Nav iebildes. Pieņemts.

Jūras administrācija. Budžeta un finansu komisija ierosina - mīnus 280 000. Vai deputātiem ir iebildes? Nav iebildes. Pieņemts.

Kods - "Labklājības ministrija. Veselības aizsardzība". 14 miljoni - (to avots ir akcīzes nodoklis no alkoholiskajiem dzērieniem). Sociālo un darba lietu komisija. Papildināt pārejas noteikumus: "Ministru kabinetam izskatīt iespēju veidot speciālo budžetu no alkohola akcīzes nodokļa veselības aizsardzībai".

A.Piebalgs. Es gribu paskaidrot par Budžeta un finansu komisijas lēmumu. Tātad šobrīd veselības aizsardzībai bāzes izdevumi ir sekojoši: 15 lati uz iedzīvotāju ir iestrādāti valsts budžetā un 21 lats uz iedzīvotāju ir iestrādāts vietējā pašvaldību budžetā. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tas ir būtisks pieaugums. Tajā pašā laikā tiek uzskatīts, ka ir vajadzīgi 26 lati uz vienu iedzīvotāju vietējā budžetā. Šobrīd neapšaubāmi šāda seguma - 14 miljonu latu - mums nav, sastādot šo budžeta projektu. Tajā pašā laikā priekšlikumā, ko ierosināja Sociālo un darba lietu komisija, akcīzes nodoklis daļēji ir pārnests uz veselības aizsardzības izdevumiem. Tas pats par sevi, protams, ir būtisks un ļoti interesants priekšlikums. Es domāju, ka Ministru kabinets tam varētu piekrist, bet, tā kā ar akcīzes nodokļa iekasēšanu vēl ir zināmas problēmas, tas nav tāda tīri, varētu teikt, stabila ieņēmumu bāze, jo iepriekšējais gads parādīja, ka, uzlabojoties administrācijai, protams, ir pieaugums, bet ne tuvu vēl tāds, kādu mums vajadzētu. Bez tam uz speciālo budžetu tādā gadījumā ir jāpārnes arī citas izdevumu pozīcijas, kas varētu būt, teiksim, medikamenti vai iekārtas, tādas pozīcijas, kas varētu būt apmierināmas ar speciālo budžetu, tas ir, kur nav termiņa kārtējiem maksājumiem, kā darba algas. Tad šis priekšlikums, ko izsaka Budžeta un finansu komisija, manā skatījumā, ir optimāls šobrīd, jo neapšaubāmi pie Labklājības ministrijas būs jāatgriežas vēlāk, tieši veidojot šo speciālo budžetu. Tādēļ es lūdzu atbalstīt tieši šo priekšlikumu, ko ir izteikusi Budžeta un finansu komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāte Ludmila Kuprijanova - lūdzu!

L.Kuprijanova (TSP).

Godātā Saeima! Kā jūs saprotat, tas ir liels cipars. Un es domāju, ka visi ir pietiekami labi informēti, sakarā ar ko šis cipars ir parādījies. Es domāju, ka tikai 28 pozīcijas, kas paliks par maksu mūsu valstī medicīnas pakalpojumiem, ja nebūs 14 miljonu papildu finansējuma, ir pietiekami iespaidīgas priekš argumentācijas. Es minēšu tikai pirmo pozīciju no šā garā saraksta. Tās ir plānveida operācijas. Tātad, ja visas plānveida operācijas mums notiks par samaksu, tas nozīmē, ka vairākums no mūsu valsts iedzīvotājiem tās nevarēs sev atļauties, un tas nozīmē, ka viņi nāks ar akūtiem gadījumiem, kas izmaksās mums dārgāk un noteikti būs sliktāki rezultāti. Es varētu piekrist kā komisijas priekšsēdētāja, ja Finansu ministrija ļoti precīzi formulētu pārejas noteikumus, jo tā, kā te mūsu projektā ir izskatīta iespēja... jūs zināt, ka te var izskatīt iespēju par jebkuru jautājumu un nerast šo iespēju. Te ir jānosaka precīzi termiņi, kad būs izveidots speciālais budžets, un vēlreiz ir jāpasvītro, ka tas ir no alkohola akcīzes nodokļa, un lai to apstiprinātu uz trešo lasījumu arī likumā "Par akcīzes nodokli". Tāpat kā to ir paredzēts novirzīt - akcīzi par alkoholu novirzīt ceļu fondiem un speciālajam medicīnas budžetam. Pie šiem noteikumiem, es domāju, tūlīt varbūt finansu ministrs varēs atbildēt, tad komisija varētu piekrist tādiem pārejas noteikumiem. Tātad es vēlreiz varu atkārtot - termiņš, speciālais budžets, nodrošinājums likumā "Par akcīzes nodokli". Ar tādu formulējumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāt Virsi, es jūs lūdzu savas pārdomas klusāk izteikt!

Anna Seile - LNNK. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Es aicinu jūs ar visu atbildību pievērsties šai pozīcijai. Man liekas, ka nav apvienojami šie divi priekšlikumi, kurus ir izvirzījusi Sociālo un darba lietu komisija un kurus ir noteikusi Budžeta komisija. Es aicinu balsot par Sociālo un darba lietu komisijas izvirzīto priekšlikumu, kas ir skaidrs, - 14 miljoni veselības aizsardzībai. Ja mēs ieliksim pārejas noteikumos kaut kādu ļoti nenoteiktu normu, tad nebūs budžetā šo 14 miljonu, bet viņi ir vajadzīgi veselības aizsardzībai, tādēļ es lūdzu sēdes vadītāju, ja kāds uzturēs šos abus balsojumus, tad tos balsot atsevišķi, jo mēs jau tādas kļūdas pieļāvām iepriekšējos balsojumos. It kā nobalsojām par priekšlikumu, tajā skaitā vēl nobalsojām par papildu priekšlikumu, ko ierosinājusi Budžeta komisija, un paņemam naudu it kā no Privatizācijas fonda, nezinādami, vai privatizācijas fondā šī nauda ir. Mēs vispār vēl izskatīsim šo Privatizācijas fonda sadalījumu, bet to mēs skatīsim acīmredzot kaut kad vēlāk. Tātad LNNK vārdā aicinu noteikt un uzturu šo balsojumu par 14 miljoniem veselības aizsardzības labā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Andris Bērziņš - labklājības ministrs. Lūdzu!

A.Bērziņš (labklājības ministrs).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Diskusija par veselībai nepieciešamo līdzekļu apjomu ir ļoti plaša, bet viņa ir bijusi daudzkārt presē, un es nevaru nepiekrist Kuprijanovas kundzes teiktajam, un es nevaru nepiekrist Seiles kundzes teiktajam. Un arī valdība savās sēdēs, runājot par budžetu, ir bijusi vienisprātis par to, ka veselībai ir nepieciešams noteikts līdzekļu daudzums, kura minimālā robeža ir vidēji 41 lats uz vienu iedzīvotāju, bet diemžēl šīs budžeta iespējas ir tikai tādas, kādas viņas ir, tāpēc es aicinātu jūs atbalstīt šo jūsu priekšlikumu, kas ir noformulēts ar tiem redakcionālajiem precizējumiem, kurus izteica Kuprijanovas kundze: vārda "izveidot" vietā "izskatīt, izveidot" speciālo fondu, un tad atgriezties pie šī jautājuma jau budžeta izpildes gaitā.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas.

A.Piebalgs. Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Es varētu piekrist tam, ja mēs ieteiktu pārejas noteikumos Ministru kabinetam izveidot speciālo budžetu no alkohola akcīzes nodokļa veselības aizsardzībai un precīzus termiņus izdarīt tad, kad mēs būsim pieņēmuši likumu "Par akcīzes nodokli" trešajā lasījumā, iestrādājot jau šo normu. Tiesa, es gribu teikt, ka visas akcīzes mēs nevaram, mēs varam vienoties vai nu par vienu daļu, vai par 50% no alkohola akcīzes, bet tā jau būtu diskusija pie trešā lasījuma, konkrēti tad, kad mēs izskatīsim grozījumus likumā "Par akcīzes nodokli". Šobrīd par budžetu tātad es varētu piekrist, taču nevis "izskatīt iespēju", tātad to svītrot, bet Ministru kabinetam veidot speciālo budžetu no alkohola akcīzes nodokļa veselības aizsardzībai.

Kas attiecas uz Seiles kundzes priekšlikumu. Ja mēs 14 miljonus vienkārši iebalsojam tāpat, tad viņiem vienkārši nav avota, un rezultātā mums tad nav budžeta, jo arī es gribētu parādīt, ka Sociālo un darba lietu komisija... viņi jau arī raksta: avots - akcīzes nodoklis no alkoholiskiem dzērieniem, bet mēs esam nofiksējuši šobrīd to summu, kas mums ir jau ieņēmumos, un neapšaubāmi tā papildu summa var rasties, tikai stipri labāk iekasējot alkohola akcīzi vai arī palielinot akcīzes normas, jo 14 miljoni mums ir jāsaņem, un tātad to var izdarīt, tikai izmainot likumu "Par akcīzes nodokli". Šajā brīdī es redzu, ka tas ir vienīgais veids, kā iziet no šīs situācijas.

Sēdes vadītājs. Deputāte Seile, jūs uzturat savu balsojumu? (No zāles deputāte A.Seile: "Jā!") Uztur. Nu būs divi balsojumi: viens būs - veselības aizsardzība (avots - akcīzes nodoklis no alkoholiskiem dzērieniem) 14 miljoni, un otrs būs - veselības aizsardzība (avots - akcīzes nodoklis no alkoholiskiem dzērieniem) 14 miljoni, un papildināt pārejas noteikumus ar tekstu: izveidot speciālo budžetu no alkohola akcīzes nodokļa veselības aizsardzībai.

A.Piebalgs. Cienījamo priekšsēdētāja kungs! Tātad būs divi balsojumi - viens ir tas, ko jūs minējāt, ko Seiles kundze uztur, un otrs ir - tātad pārejas noteikumos papildināt pārejas noteikumus ar tekstu: "Ministru kabinetam izveidot speciālo budžetu no alkohola akcīzes nodokļa veselības aizsardzībai". Bet 14 miljonu tad otrajā variantā, protams, nav.

Sēdes vadītājs. Jā. Par procedūru?

J.Zaščerinskis (TPA).

Man būtu tāds priekšlikums: papriekšu tomēr nobalsot, izsvītrot vārdus "izskatīt iespēju", lai būtu skaidrs, kā balsot turpmāk. Nu nevar saprast, kā balsot par Seiles priekšlikumu, ja ir šie vārdi, bet nav zināms, vai viņus izsvītro vai viņus neizsvītro. Balsojums par Seiles kundzes priekšlikumu atkarīgs no tā, kas notiek ar šiem vārdiem.

Sēdes vadītājs. Tā nu ir, godātie kolēģi, ka šeit vajag tomēr skaidrību. Tā nevar - balsot, balsot, bet pēc tam ministrs saka, - nekādu summu nebalsot. Par ko tad mēs te vispār balsosim?

A.Piebalgs. Tad mēs balsojam par pārejas noteikumu punktu, kas uzliek Ministru kabinetam par pienākumu izveidot šādu speciālo budžetu. Nē, es piekrītu jautājumam, ka vārdus "izskatīt iespēju" vajag izsvītrot. Par to arī nebūtu jābalso.

Sēdes vadītājs. Ludmila Kuprijanova. Lūdzu!

L.Kuprijanova (TSP).

Cienītie kolēģi! Ja nebūs noteikts termiņš un garantija par akcīzes likuma nomaiņu, tas ir bezcerīgs variants. Tādā gadījumā arī Sociālo un darba lietu komisija uztur taisnā veidā savu priekšlikumu, kas bijis ieslēgts, - veselības aizsardzībai papildus 14 miljonus bez jebkādiem noteikumiem. (Starpsauciens no zāles: "Pareizi! Balsot!")

Sēdes vadītājs. Man no abām pusēm izsaka priekšlikumus, un rezultātā es nevienu nesaprotu. Vienu mirklīti... Konstatēsim priekšlikumus - vispirms tomēr skatīsim no tā, ko labāk var izprast un ko labāk var nobalsot. Gan ministrs piekrita, gan iesniedzēji runāja par to, ka vajadzētu svītrot vārdus "izskatīt iespēju" un aizstāt ar vārdiem "izveidot speciālo budžetu no alkohola akcīzes nodokļa veselības aizsardzībai". Vai ir iebildes par šo svītrojumu? Nav.

Tālāk. Ministrs runāja par to, ka nekādas summas nav jānorāda un arī nekādi termiņi nav jānorāda. Deputāte Kuprijanova runāja par to, ka ir jānorāda summa - 14 miljoni - un jānorāda termiņš, kad viņš tiks izveidots. Ja es nepareizi kaut ko saku, tad jūs labojiet, lūdzu! Un deputātu priekšlikums ir - jābalso vispirms. Jūs varat... Nu tas taču ir skaidrs, to mēs nobalsosim, ar to nav nekādu problēmu. Ir problēmas ar deputātes Kuprijanovas priekšlikumu. Jūs varētu viņu vēlreiz pateikt? (Starpsauciens no zāles: "Pareizi!")

L.Kuprijanova (TSP).

Deputātes Kuprijanovas priekšlikums ir ļoti vienkāršs - pāriet pāri šobrīd tam punktam, ja valdība principā piekrīt sagatavot pārejas noteikumus ar garantijām un ar summu 14 miljoni. Un tad Sociālo un darba lietu komisija piekrīt speciālajam budžetam 14 miljonu apmērā no alkohola, bet, ja tādu pārejas noteikumu valdība principiāli nepiekrīt sagatavot, tādā gadījumā mēs uzturam mūsu priekšlikumu un atbalstām to, ko Anna Seile pateica - 14 miljonus papildus budžetā medicīnas izdevumiem.

Sēdes vadītājs. Jā. Tagad ir skaidrs, ka ir trīs priekšlikumi. Uzmanību! Ir trīs priekšlikumi. Pirmais ir deputātes Seiles priekšlikums - veselības aizsardzība (avots - akcīzes nodoklis no alkoholiskiem dzērieniem) 14 miljoni. Otrs - deputātes Kuprijanovas priekšlikums šajā 18.kodā "Labklājības ministrija" - šajā sadaļā neierakstīt neko, bet papildināt pārejas noteikumus, kuros Ministru kabinetam uzdots izveidot 14 miljonu lielu speciālo budžetu no alkohola akcīzes nodokļa veselības aizsardzībai. Trešais priekšlikums, kuru izteica finansu ministrs, - ka pārejas noteikumos paredz izveidot speciālo budžetu no alkohola akcīzes nodokļa veselības aizsardzībai. Vai par šiem priekšlikumiem visiem ir skaidrs?

Lūdzu, balsosim! Pirmais ir Seiles priekšlikums - veselības aizsardzība (avots - akcīzes nodoklis no alkoholiskiem dzērieniem) 14 miljoni. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 26, atturas - 11. Nav pieņemts.

Tagad Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - papildināt pārejas noteikumus: "Ministru kabinetam izveidot speciālo budžetu no alkohola akcīzes nodokļa veselības aizsardzībai 14 miljonu apmērā". Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 19, atturas - 15. Neizšķirts. (Smiekli zālē. Aplausi.) Balsojam vēlreiz. Mēs ar priekšsēdētāja biedru deputātu Berķi kļūdījāmies. (Starpsauciens no zāles: "Berķi, turies!") Līdz ar to priekšlikums ir pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

A.Piebalgs. Nākamais ir atdeves fonds. Deputāta Tomiņa un Bērziņa priekšlikums par 100 tūkstošiem to samazināt Labklājības ministrijai.

Sēdes vadītājs. Deputāts Tomiņš. Lūdzu!

Z.Tomiņš (LZS).

Jā, mūsu priekšlikums - samazināt atdeves fondu par 100 tūkstošiem - bija ar domu, ka šādu te summu un vēl papildus palielināt konkrēti - tālāk mēs skatīsim - par 100 tūkstošiem Neredzīgo biedrības mācību ražošanas uzņēmumiem valsts dotāciju, kā arī par 50 tūkstošiem Nedzirdīgo biedrības mācību un ražošanas uzņēmumiem valsts dotāciju. Tā ka šajā gadījumā mēs piedāvājam gan samazinājumu, gan arī palielinājumu par attiecīgo summu un arī vēl 50 tūkstošus papildus priekš Nedzirdīgo biedrības mācību un ražošanas uzņēmumiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par deputāta Tomiņa un Gundara Bērziņa ierosinājumu - atdeves fondu samazināt par 100 tūkstošiem. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 33, atturas - 9. Nav pieņemts.

Par Ministru kabineta priekšlikumu - atdeves fondu samazināt par 40 tūkstošiem. Ir iebildes? Nav iebildes. Pieņemts.

Valsts investīcijas - samazinājums par 100 tūkstošiem (ierosina Ministru kabinets), pārceļot izmaksas uz Privatizācijas fondu. Ir iebildes deputātiem? Nav. Pieņemts.

Darba algu fonda samazinājums par 55 tūkstošiem 833 latiem (Ministru kabineta ierosinājums). Ir iebildes deputātiem? Nav. Pieņemts.

Tālāk šajā sadaļā "Izglītība" - palielinājums par 155 tūkstošiem 859 latiem (Ministru kabinets iesaka). Komisija atbalsta. Deputātiem nav iebildes? Nav. Pieņemts.

Tālāk. Rīgas 2.specializētais dzemdību nams "Gaiļezers" - 1 miljons 700 tūkstoši (deputāti Saulītis, Folkmane, Brūvers, Stroganovs, Grava un citi). Komisija ierosina uzdot Ministru kabinetam izskatīt iespēju finansēt to no Privatizācijas fonda un investīciju programmas. Deputātiem nav iebildes. Pieņemts.

Ludzas rajona padome, rajona slimnīcai - 120 tūkstoši (Sociālo un darba lietu komisija). Uzdot Ministru kabinetam izskatīt iespēju finansēt no investīciju programmas. Deputātiem nav iebildes? Nav. Pieņemts.

Preiļu rajona padome, pansionāta "Salenieki" remontam - 10 tūkstošu rubļu, es atvainojos, latu (Sociālo un darba lietu komisija). Uzdot Ministru kabinetam izskatīt iespēju finansēt no investīciju programmas. Deputātiem nav iebildes? Nav. Pieņemts.

Daugavpils pilsētas dome, bērnu patversmes uzturēšanai - 50 tūkstoši (deputāte Kuprijanova). Daļēji atbalstīts, piešķirot dotāciju pilsētas pašvaldībai. Piekrīt deputāti.

Valsts budžeta dotācija izmaksājamo pabalstu un sociālo pensiju aprēķināšanā - mīnus 344 tūkstoši 480 (Gundars Bērziņš, Zigurds Tomiņš). Komisija atbalsta. Vai deputātiem ir iebildes? Ludmila Kuprijanova. Lūdzu!

L.Kuprijanova (TSP).

Godātie deputāti! Es gribētu izskaidrot šo pozīciju. Es domāju, ka te ir zināmā mērā kļūdījusies Budžeta komisija, jo, redzat, tā ir tā nauda, ko valsts budžets ir ieskaitījis sociālās apdrošināšanas fondam, kas attiecīgi to pārskaitīs pastiem par pensiju piegādi. Un, ja mēs samazinām šo summu, kur ir noteikts tarifs, tad tas nozīmē, ka Gūtmaņa kunga pārvaldē esošie pasti proporcionāli nesaņems šo summu. Es domāju, tas nav pareizs risinājums, jo tad pasti griezīsies atkal pie valdības pēc dotācijas, par cik viņiem ir jāeksistē. Tādēļ es lūgtu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim! Zigurds Tomiņš - Zemnieku savienība. Vēl balsojuma nebūs, jo vēl runās.

Z.Tomiņš (LZS).

Cienījamie deputāti! Ludmila Kuprijanova minēja un teica, ka sociālās apdrošināšanas fondam šī nauda tiks pārskaitīta un tā tālāk tiks pārskaitīta pastiem par pensiju piegādēm. Diemžēl šī informācija nebija korekta, jo viņa nebija izsmeļoša un precīza. Pašreiz Latvijas Republikā ar pensiju aprēķināšanu... piegādi nodarbojas tik tiešām valsts uzņēmums "Latvijas Pasts", bet bez tā arī sabiedrības ar ierobežotu atbildību, un tādas Rīgā un Latvijā ir 12. Rīgā ir Centra rajonā, Latgales, Vidzemes un Zemgales priekšpilsētā, Dobelē, Jelgavā, Ventspilī, Madonā, Tukumā un tā tālāk. Un, ja apskatās par šo te pensiju piegādes jautājumiem... Tātad budžetā dotācijai virs pašām pensijām, kuras tiek izmaksātas pensionāriem, vēl ir paredzēti 2 miljoni latu, 1,91 miljons latu. Un tāpēc mums ir nopietni jāpadomā, kā varētu šo summu samazināt. Tā ir izveidojies tik tiešām, ka te sadalās dažādās pašvaldībās un dažādos reģionos - citos ir tiešām "Latvijas Pasts", citos ir šīs SIA, citur - arī akciju sabiedrība "Rīgas Komercbanka". Un mums priekšlikums ir - samazināt tos 2 miljonus par 300... vairāk nekā 300.... tātad par 344 480, un tas ir apmēram par 18 procentiem. 18 procenti. Mēs zinām, ka, ja šīs pensijas tiek izmaksātas caur Latvijas bankām, kurām nepastāv šie 18 procenti, tad valsts budžetā Labklājības ministrijas budžets varētu tikt ieekonomēts par 18 procentiem. Un tāpēc mūsu priekšlikums ir par šādu summu samazināt.

Man ir informācija, ka tiešām, varbūt ja ne pašās gada beigās, tad nākošā gada sākumā, tiek nopietni izskatīts jautājums par konkursa izsludināšanu starp šīm te dažām krājbankām, bankām, šīm te statūtu sabiedrībām ar ierobežotu atbildību un "Latvijas Pastu" par to, kuri lētāk varēs piegādāt šīs pensijas. Un par šo te jautājumu jau arī augusta mēnesī tika plašas diskusijas veiktas, kur bija paredzēts izņēmuma kārtā Ziemeļu rajona priekšpilsētā ieviest jauninājumu - eksperimenta kārtā atdot bankai risināt šos jautājumus, tā samazinot šīs te piegādes izmaksas. Bet es tik un tā ceru, ka, ja šis konkurss tiks izvests un būs atrasts optimālākais variants, kā sakārtot šo pensiju aprēķināšanu, izmaksu un piegādes jautājumu, tad šīs summas samazināsies, jo pretējā gadījumā nav nozīmes izsludināt konkursu. Tāpēc mēs ierosinām par šo summu samazināt - tas ir, par apmēram 18-20 procentiem - un, to ieekonomējot, tiešām izsludināt nopietnu konkursu, kā saka, firmām, bankām, krājbankām to skaitā, kas apņemas šo te pakalpojumu daudz lētāk veikt. Un tāpēc arī es aicinātu atbalstīt mūsu priekšlikumus, kurus ir atbalstījusi arī Budžeta un finansu komisija. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Sociālo lietu valsts ministrs Makarova kungs. Lūdzu!

V.Makarovs (sociālo lietu valsts ministrs).

Godājamie deputāti! Ja jūs rūpīgi izanalizēsit šo budžetu un šo rindiņu, tad, jāsaka atklāti, jau šobrīd esošajos apstākļos mums trūkst līdzekļu, lai apmaksātu pensiju un pabalstu aprēķināšanu un piegāžu jautājumu vienā mēnesī, tas ir, decembrī. Ja vēl tiek noņemti 344 000, tas nozīmē, ka vēl par diviem, un diez vai atradīsies kāda firma, organizācija, SIA, kas tūlīt būs gatava apkalpot pensionārus. Tādēļ es jūs vienkārši aicinu pārdomāt to visu (diez vai kāds uzņēmums, pasts būs gatavs pensijas piegādāt par dārgāku samaksu nekā pabalstus) un nesvītrot šo summu ārā no šī te punkta. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andris Gūtmanis - satiksmes ministrs.Lūdzu!

A.Gūtmanis (satiksmes ministrs).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Mans priekšlikums būtu mainīt to ierakstu - "valsts budžeta dotācija pensiju piegādei", nevis "aprēķināšanai" un tad ar konkursu noteikt, kam tā dotācija būs. Jo te ir ierakstīts - "aprēķināšanai". Tā ka atstājam... Mans priekšlikums ir tos 344 000 atstāt, ar ko varētu samaksāt pensiju piegādi, bet tā nav dotācija, bet pensiju piegādes apmaksa, un to apmaksu dabū vai nu "Latvijas Pasts", vai tās privātorganizācijas, kas vinnēs konkursā.

Sēdes vadītājs. Par procedūru? Zigurds Tomiņš - Zemnieku savienība. Lūdzu!

Z.Tomiņš (LZS).

Man šeit, cienījamie deputāti, jāizsaka tiešām pretenzijas pret savu komisiju, kas iesniegusi šos dokumentus tādā veidā, jo mūsu priekšlikums bija ar pilnu nosaukumu un bez saīsinājumiem. Mēs redzējām, ka saīsinājums bija iztaisīts, ka nevis mazpulku darba organizēšanai, bet pēc saīsinājuma varēja spriest, ka ir mazpulku darba organizācijai, un šeit arī ir, protams, ne tikai aprēķināšanai, bet šeit arī sekoja pilnībā viss šis panta nosaukums, tātad -aprēķināšanai un piegādei, un izmaksām. Tā kā šeit ir jāizlabo, es ceru, ka, noformējot priekš izsludināšanas, tas tiks izdarīts, mūsu priekšlikums būs pilnā apjomā, un tas, kāda ir sadaļa budžetā, arī tiks ierakstīts. Tiešām šeit Budžeta komisija patvarīgi ir izmetusi gan mūsu priekšlikumu, gan arī valsts budžeta attiecīgā panta nosaukumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Andris Bērziņš - labklājības ministrs.

A.Bērziņš (labklājības ministrs).

Godātais Prezidij, godātie deputāti! Vārds "dotācija" tur ir parādījies tikai tāpēc vien, ka tā ir Finansu ministrijas terminoloģija, kas ir iestrādāta likumā par budžetu. Faktiski tie ir izdevumi pabalstu aprēķināšanai un piegādei, un es pilnīgi piekrītu Gūtmaņa kunga izteiktajam viedoklim, ka tā arī to vajadzētu formulēt, un ir pilnīgi skaidrs. Labklājības ministrija jau ir sagatavojusi nolikumu, kuru mēs izsludināsim, lai šīs pensijas un pabalstus piegādātu. Ja jūs šodien nobalsojat tādējādi, ka šo naudas summu izņemat ārā no budžeta, rezultātā radīsies tāda situācija, ka, par cik Labklājības ministrijas rīcībā nebūs līdzekļu, lai piegādātu šīs te pensijas un pabalstus cilvēkiem, tad tas būs jādara vai nu Finansu ministrijai, vai kādai citai organizācijai par brīvu. Jeb otra situācija - tas būs jādara Labklājības ministrijai, attiecīgi proporcionāli par kaut kādu daļu samazinot šo pabalstu summu. Es aicinu atbalstīt to priekšlikumu, kuru izteica Gūtmaņa kungs, tātad precizēt formulējumu, ka tās tiešām ir piegādes... aprēķināšana un piegādes, un nobalsot pret šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates ir pabeigtas. Deputāti, jūs saņemsit piezīmes par pulcēšanos lielākos pulkos nekā pa divi. Un arī žurnālistiem ieteicams būtu nepulcēties lielos pulkos.

Mēs izskatām... To deputātu zināšanai, kuri bija aizņemti ar neatliekamām apspriedēm: Labklājības ministrija, kods nr. 18. Izskatām 7. lapaspusē 2. iedaļu - valsts budžeta dotācija Valsts sociālās apdrošināšanas fondam no valsts budžeta izmaksājamo pabalstu un sociālo pensiju aprēķināšanai, piešķiršanai un piegādei.

Deputāts Bērziņš un deputāts Tomiņš ierosina samazināt šo summu par 344 000 latu. Visu, kas šeit tika debatēts, jūs dzirdējāt. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 44, atturas - 10. Nav pieņemts.

A.Piebalgs. Nākamais priekšlikums ir par Neredzīgo biedrības mācību ražošanas uzņēmumu valsts dotācijām. Mēs Budžeta komisijā, izskatot šo jautājumu, nolēmām, ka būtu efektīvāks veids, kā atbalstīt šos mācību un ražošanas uzņēmumus, kur mēs pagājušogad iebalsojām dotāciju, bet ir diezgan būtiskas problēmas, un daudzi deputāti bija šajā uzņēmumā, un tāpēc viņi virzīja savu dotāciju Latvijas Invalīdu biedrībai, tieši šiem mācību un ražošanas uzņēmumiem. Tātad šis priekšlikums par 100 000 netika atbalstīts, bet tika atbalstīts priekšlikums par dotāciju Latvijas Invalīdu savienībai, kuru iesniegušas deputātes Poča un Kuprijanova. Bet deputāti Tomiņš un Bērziņš, protams, var pieprasīt balsojumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti pieprasa balsojumu? Deputāts Tomiņš - lūdzu!

Z.Tomiņš (LZS).

Tātad gan mans, gan deputāta Gundara Bērziņa priekšlikums bija, ka Neredzīgo biedrības mācību un ražošanas uzņēmumiem kā valsts dotāciju piešķirt šos 100 000 latus. Tātad komisijas atzinums ir - daļēji atbalstīt, piešķirot līdzekļus Invalīdu savienībai. Protams, mēs noņemsim savus priekšlikumus, jo tagad mūsu priekšlikums tiek principā atbalstīts. Tikai es tagad gribētu redzēt deputāta Aivara Endziņa reakciju, ka tiek piešķirti sabiedriskajām organizācijām līdzekļi. Mēs atceramies runas par mazpulkiem, cik kaismīgi šeit tika runāts par to, ka nedrīkst tā darīt, ka nevienam nekad netiks piešķirts, ka likums ir jāievēro. Un šodien šajā brīdī mēs redzam, ka deputāts Endziņš klusē un par likuma ievērošanu nevienu vārdu vairs nerunā. Tāpēc, lūdzu, mēs noņemam, protams, paredzot šos līdzekļus šai Invalīdu savienībai. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Bet jūs uzturat spēkā, lai balsotu, jā? Es sapratu jūsu kritiku, ka tiek dots Latvijas Neredzīgo savienībai, tātad ir jābalso. (Starpsauciens no zāles: "Mēs noņemam savu!")

Anna Seile - lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Neredzīgo biedrība uzaicināja vairākus deputātus, to skaitā deputātu Apsīti, deputātu Lagzdiņu un mani, pie sevis Strazdumuižā, kur viņiem ir mītne, kur dzīvo šie nedzirdīgie cilvēki. Mēs iepazināmies ar viņu problēmām. Viņi sagatavoja priekšlikumu, un šis priekšlikums bija par 100 000 latiem. Un viņiem ir gan šie mācību kombināti, gan biedrība, viņiem ir internātskola, un visiem šiem objektiem ir nepieciešams finansējums, bet tam nav nekāda sakara ar Invalīdu biedrību, tas ir daudz plašāks jēdziens, un tad neredzīgajiem nonāks ārkārtīgi maz. Viņi ir gatavojuši tāmi, ir prasījuši, ir iesnieguši šo pieprasījumu, viņiem skolās trūkst grāmatu Braila rakstā. Internātskola bija spiesta no 1. oktobra pārtraukt savu darbību, jo vienkārši nebija ar ko pabarot bērnus, budžetā bija pieprasījums jau pagājušā gada nogalē, lai to izmaina, kaut nedaudz iedod, lai šos bērnus var paēdināt. Un mēs neiebalsojām budžetā šos labojumus. Tādēļ es lūdzu jūs atbalstīt un uzturu spēkā tieši deputātu Bērziņa un Tomiņa pirmo priekšlikumu par 100 000 latu Neredzīgo biedrības mācību un ražošanas uzņēmumiem. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Deputāti Zigurds Tomiņš un Gundars Bērziņš noņēma šos priekšlikumus, ņemot vērā, ka nākamie ir Nedzirdīgo biedrības mācību un ražošanas... es atvainojos, nākamā ir Latvijas Nedzirdīgo savienība - 50 000. Un dotācija Latvijas Invalīdu savienībai - 50 000. Ja deputāti ir noņēmuši... Diemžēl tā mūsu prakse bija tāda, ka uztur spēkā cits un mēs balsojam. Bet tas mums arī tad konsekventi jāievēro visos citos likumos, un tāpēc, lūdzu, balsosim... Nu jābalso ir: Neredzīgo biedrības mācību un ražošanas uzņēmumu valsts dotācijas - 100 000. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 24, atturas - 10. Nav pieņemts. Vai pret priekšlikumu, ka Latvijas Nedzirdīgo savienībai - 50 000, kuru atbalsta komisija, deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

Par dotāciju Latvijas Invalīdu savienībai. Arī 50 000. Deputātes Poča, Kuprijanova. Deputātiem nav iebilžu? Komisija atbalsta. Pieņemts.

Nedzirdīgo biedrību mācību un ražošanas uzņēmumu valsts dotācija. Deputāti Bērziņš un Tomiņš noņēma. Šeit ir kļūda.

A.Piebalgs. Nē, viss ir kārtībā. (Starpsauciens no zāles: "Ministrs vēlas vārdu!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Sociālo lietu valsts ministrs Makarovs.

V.Makarovs (sociālo lietu valsts ministrs).

Cienījamie deputāti! Nav tādas biedrības - Latvijas Invalīdu savienība. (Starpsauciens no zāles: "Ne dabīgi - kļūda ir tur!") Ir Latvijas Invalīdu biedrība. Un, redzat, - ja drīkst turpināt, - ja jūs balsojat par Neredzīgo biedrību un Nedzirdīgo savienību, ir jāņem vērā, ka tām ir mācību un ražošanas uzņēmumi. Latvijas Invalīdu biedrībai kā tādai nav savu uzņēmumu. Jūs varbūt varētu precizēt: Latvijas invalīdu uzņēmējdarbības attīstībai.

Sēdes vadītājs. Šeit ir tagad šāds teksts, paliek ar precizējumu: Latvijas Nedzirdīgo savienībai - 50 000, dotācija Latvijas Invalīdu biedrībai - 50 000.

Lūdzu - Ludmila Kuprijanova!

L.Kuprijanova (TSP).

Te ir jāatzīst, ka diezgan, teiksim, varbūt neizprotami ir sastādīti šie papildinājumi, bet es gribu arī drusciņ plašāk paskaidrot situāciju. Divus vai trīs gadus mums šīs biedrības neko nesaņēma no valsts budžeta. Ja jūs atceraties, tad 1994. gadā, šogad maijā, mūsu komisija izrādīja iniciatīvu un Saeima piešķīra 100 000 latu Neredzīgo biedrībai. Tad attiecībā uz budžeta labojumiem mēs lūdzām 100 000 latu Nedzirdīgo savienībai. Mums piešķīra 50 000 latu, un šobrīd mēs palūdzām vēl 50 000 latu, par ko jūs arī esat - paldies! - nobalsojuši.

Un tagad - par Invalīdu biedrību. Makarova kungam ir absolūta taisnība. Viņiem nav ražotnes. Un tādēļ es ieteiktu tomēr to papildināt ar vārdiem -"invalīdu uzņēmējdarbības veicināšanai", jo tad ir zināma kontrole arī no ministrijas puses, kā tiks izlietoti šie 50 000. Kādēļ komisija neiesniedza šo budžetu par neredzīgajiem? Jo mēs plānojām janvāra vidū izsaukt visas biedrības, kam jau līdzekļi tika piešķirti, un tomēr pārbaudīt no Saeimas puses, kā tie tiek izlietoti. Es absolūti piekrītu Seiles kundzei, ka varbūt ir konkrēta problēma ar šo internātskolu. Un tādēļ es arī balsoju par tiem 100 000. Par nožēlu, tie "neizgāja cauri". Bet par Invalīdu biedrību un par Neredzīgo biedrību, tas bija atsevišķs priekšlikums, - lai būtu skaidrība. Un šobrīd mēs esam nobalsojuši par 50 000 Nedzirdīgo savienībai un par 50 000 Invalīdu biedrībai. Uzņēmējdarbības attīstībai. Lūk, tā šobrīd ir noticis balsojums: līdz 300 000 protēžu rūpnīcai. Tā. Lai būtu skaidrība.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Jo šeit precizējam - dotācija Latvijas Invalīdu biedrībai uzņēmējdarbības veicināšanai. Vai ir iebildes? Nav.

Tālāk - "Labklājības ministrija - Republikāniskais valsts eksperimentālais protezēšanas un ortopēdijas centrs": 300 000. Sociālo un darba lietu komisija un Budžeta komisija atbalstīja - piešķirt 100 000 latu protēžu un invalīdu ratiņu ražošanai. Vai jūs, Piebalga kungs, vēlaties komentēt?

A.Piebalgs. Nē, es gribētu atbalstīt šo Budžeta un finansu komisijas priekšlikumu, jo, neapšaubāmi, lai mēs sabalansētu kopējo budžetu... tas būs tā... diezgan grūti šobrīd. Labāk tomēr izvēlēties 100 000, nevis 300 000 latus.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Deputāte Ludmila Kuprijanova.

L.Kuprijanova. Sociālo un darba lietu komisija atbalsta Budžeta komisijas priekšlikumu. Mums nav iebildumu.

Sēdes vadītājs. Tikai bez steigas! Vai deputātiem ir iebildes? Nav.

Tālāk - "Sociālās aprūpes, rehabilitācijas un veselības centri - Stomijas invalīdu rehabilitācijas līdzekļu iegāde". Vai tas ir domāts - Somijas? Ar mazo burtu? Paldies, Silāra kungs. 250 000. Frakcija "Tēvzemei un brīvībai". Atbalstīt, ierakstīt atsevišķu rindu pie medikamentu iegādes, negaidot kopsummu. Nav iebildes?

Poliklīnikas un ambulances - 200 000. Frakcija "Tēvzemei un brīvībai". Komisija neatbalsta. Vai ministrs komentēs?

A.Piebalgs. Jā. Es gribētu teikt, ka poliklīnikas un ambulances - šobrīd tā ir cita sistēma, faktiski veselības aizsardzībai. Tas ir cits jautājums. Un otrs. Mēs jau šodien nobalsojām, mēs jau nobalsojām kopumā par ļoti lielu veselības aizsardzības budžetu. Tā ka vēl īpaši palielināt acīmredzot nevajadzētu, jo būs arī nauda vajadzīga. Es lūdzu atbalstīt Budžeta un finansu komisijas priekšlikumu, neatbalstīt šo.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim! Fakcijas "Tēvzemei un brīvībai" ierosinājums: poliklīnikām un ambulancēm - 200 000. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 39, atturas - 5. Nav pieņemts.

Nākamais - Rīgas pilsētas 7.slimnīca, aparatūras nomaiņai.

A.Piebalgs. Budžeta un finansu komisija izskatīja šo priekšlikumu un daļēji atbalstīja to - 100 000 latu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

Pārējās veselības aizsardzības iestādes un pasākumi - 180 000 lati. Frakcija "Tēvzemei un brīvībai" ierosina, komisija neatbalsta. Lūdzu, balsosim par šo ierosinājumu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 38, atturas - 6. Nav pieņemts.

Nākamais ir deputāta Lagzdiņa priekšlikums. Valsts investīcijas Aizputes zonālajai slimnīcai. Uzdot Ministru kabinetam izskatīt iespēju finansēt investīciju programmas. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

19.kods - Tieslietu ministrija. Atdeves fonds - samazinājums par 100 tūkstošiem. Vai deputāti Tomiņš un Bērziņš priekšlikumu uztur spēkā? Lūdzu! Zigurds Tomiņš - Latvijas Zemnieku savienība.

Z.Tomiņš (LZS).

Cienījamie deputāti! Kā jau es minēju iepriekš, šie divi vārdi "atdeves fonds" man kā deputātam neko neizsaka, un tāpēc es arī vēlētos, tāpat kā no citiem ministriem, dzirdēt argumentāciju, kam tad tiks paredzēts vismaz lielāko daļu no šā atdeves fonda izmantot. Un tad es varēšu izlemt, vai noņemt vai uzturēt spēkā savu iesniegumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Tieslietu ministrs Apsītis.

R.Apsītis (tieslietu ministrs).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Tieslietu ministrija ir paredzējusi atdeves fonda līdzekļus izmantot galvenokārt tam nolūkam, lai finansētu līgumdarbus. Tie ir līgumdarbi, par kuriem ir noslēgti līgumi ar labākajiem Latvijas speciālistiem juristiem, teorētiķiem un praktiķiem, kuri izstrādā ļoti nozīmīgus likumprojektus un dara to jau gadiem ilgi. Pēdējā laikā mēs esam aktivizējuši atsevišķu darba grupu darbu. Tās ir darba grupas, kas strādā pie kodeksiem, tātad fundamentāliem tiesību normu krājumiem, veido jauno Kriminālkodeksu, veido jauno Kriminālprocesa kodeksu, jauno Civilprocesa kodeksu, vēl citus kodeksus, arī Tirdzniecības kodeksu, kas visiem ir tik ļoti vajadzīgs. Protams, šis darbs ir grūts, un to nevar paveikt īsā laika posmā. Mēs visi bijām liecinieki tam, ka pagājušajā vasarā arī Saeima saņēma šo kodeksu projektus pirmajā variantā. Tagad tiek saņemtas atsauksmes no daudzām iestādēm, arī no ārvalstīm. Visas šīs atsauksmes, visi šie priekšlikumi tiek apkopoti, un pašlaik ir atkal uzsākts nākamais darba posms, lai visu vajadzīgo, nepieciešamo iestrādātu šajos projektos, kā arī lai šos kodeksu projektus savstarpēji saskaņotu. Tas - pirmkārt.

Otrkārt, pēdējā laikā mēs cenšamies arī ieviest tiesu sistēmā datorus. Ir vajadzīgi cilvēki, kas apmāca rīkoties ar šiem datoriem. Piemēram, 11.novembrī Tieslietu ministrijas vadība piedalījās Kurzemes zonas tiesnešu sanāksmē Kuldīgā. Mēs bijām liecinieki tam, ka tur jau ir 8 datori izvietoti. Jau tad šie semināra dalībnieki tika iepazīstināti ar to, kā vajadzētu strādāt ar datoriem. Kuldīgā ir pieņemts darbā viens, jāsaka, savas specialitātes, gribētos teikt, fanātiķis, jauns cilvēks, kas gluži par velti strādā un tomēr lūdz, lai ar viņu noslēgtu vismaz līgumu par to, ka nemitīgi ir jāpilnveido programmas šiem datoriem. Lūk, tas viss prasa līdzekļus. Tāpēc Tieslietu ministrija lūdz to saprast un būtiski nesamazināt šo atdeves fondu.

Un, ja man reiz ir dots vārds, es gribētu izteikties, ja man atļautu izteikties, arī par citu pozīciju, proti, par šiem 900 000, kas būtu vajadzīgi apgabaltiesām. Pāris vārdos es gribētu tikai paskaidrojumu sniegt, ja tas būtu atļauts. Pie viena.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Par citām pozīcijām ir problemātiski tagad runāt, jo pulksten 18.28 Prezidijs saņēma iesniegumu, uz kuru nevar nereaģēt - saskaņā ar Kārtības ruļļa 142.pantu. Es ļoti atvainojos ministram. Vienkārši jūsu zināšanai, jo vajag zvanīt un aicināt visus deputātus uz zāli. Un tā lietas būtība ir tāda: "Šodien balsojumā 17.56 22. jautājumā par 14 miljoniem veselības aizsardzībai es neatrados sēžu zālē un nebalsoju. Izdruka rāda, ka es esmu balsojis "par", kas ir pilnīgā pretrunā ar manu pārliecību šajā balsojumā. Šī iemesla dēļ lūdzu izdarīt pārbalsojumu atbilstoši Ruļļa 142.pantam." Parakstījušies ir pieci deputāti. 142.pants: "Ja balsošanas rezultātu pamatoti (54.pants) apšauba vismaz pieci deputāti, izdarāma pārbalsošana." Bet no šā izriet: ja šeit ir minēts 54.pants, tad par to pamatotību ir jābalso. Autors ir deputāts Kehris, un parakstījuši ir Līgotnis, Liepiņš, Krištopans, Leiškalns. Es ļoti atvainojos tieslietu ministram, es vienkārši informēju deputātus. Es lūdzu frakciju vadītājus aicināt deputātus uz zāli, bet tikmēr mēs pabeigsim jautājumu par atdeves fondu Tieslietu ministrijai. Par atdeves fondu ministrs pabeidza. Jā?

Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (LZS).

Tātad mēs esam gatavi noņemt šo priekšlikumu, tikai lūdzu tieslietu ministram pateikt, kas no šiem 60 000 radīsies, kādi likumprojekti, kad tiks iesniegti. Ja tāda atbilde tiek sniegta, tad mēs noņemam šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to... Deputāte Seile, vai jūs runāsiet par Tieslietu ministrijas atdeves fondu vai par procedūru? Ir taču jāpabeidz tas jautājums. Nevar nemitīgi raustīties! (No zāles deputāte A.Seile: "Nē!")

Deputāti Tomiņš un Bērziņš priekšlikumu noņem. Vai pret Ministru kabineta priekšlikumu - mīnus 40 000 atdeves fondam Tieslietu ministrijai -deputātiem ir iebildes? Nav. Līdz ar to esam izskatījuši Tieslietu ministrijas atdeves fondu.

Tagad - par procedūru. Deputāte Seile.

A.Seile (LNNK).

Par procedūru. Cienījamie deputāti! Ja mēs gatavojamies pārbalsot, tad es jūs informēju, ka zālē vairs nav tas sastāvs. Zālē nav Kuprijanovas, Lamberga kungs ir aizbraucis, un, ja mēs gribam izmeklēt, kāpēc poga uz Kehra kunga pults tika nospiesta, bet viņš neatradās zālē, tad kādam šo pogu vajadzēja nospiest. Tad jau jāierosina nodibināt jaunu Izmeklēšanas komisiju: kurš nospieda Kehra kunga pogu? Es aicinu tomēr nepārskatīt šo balsojumu, jo sastāvs zālē ir cits.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Lūdzu, izlasiet 142.pantu! Paņemiet Kārtības rulli! Izlasiet 142.pantu! "Ja balsošanas rezultātu pamatoti (54.pants) apšauba vismaz pieci deputāti, izdarāma pārbalsošana." Pamatotība jānosaka ar balsojumu. Viens runā "par", viens runā "pret". "Pret" ir runājusi deputāte Seile. Viens var runāt "par" . Deputāts Līgotnis, lūdzu!

A.Līgotnis (LC).

Es nāku, protams, runāt "par", jo es esmu otrs cilvēks, kas šo iesniegumu ir parakstījis. Es to parakstīju tādēļ, ka tajā brīdī, kad tika paziņoti balsojuma rezultāti, es redzēju, ka Kehris stāv durvīs un nāk tikai zālē iekšā. Protams, tādā situācijā tas rezultāts, kas bija uz tablo, neatbilst tam, kādam bija jābūt faktiskajam, vadoties no zālē esošo deputātu skaita. Pašreiz mums saka, ka nav vairs zālē tas pats sastāvs, kas bija tajā brīdī, bet Kārtības ruļļa 142.pants absolūti to neprasa. Tā ka es arī aicinu izdarīt pārbalsošanu, nekādu pretnosacījumu Kārtības rullī nav. (Starpsauciens no zāles: "Cits sastāvs ir zālē!")

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Vairāk nekāda runāšana nav. Lūdzu izdarīt garus, garus zvanus, lai visi deputāti, kuri šeit ir mājā vai komisiju telpās, nāk uz šejieni.

Godātie deputāti! Jūs debatējāt, es atvainojos, būs divi balsojumi.

Pirmais būs šis - Saeima pati lems par deputātu iesniegtā protesta pamatotību. Un pēc tam, ja būs pozitīvs balsojums, notiks pārbalsošana. Vai es varu aicināt deputātus ieņemt vietas? Lūdzu, apsēdieties savās vietās! Balsosim par piecu deputātu iesniegumu, kurā viņi apšauba balsošanas rezultātus. Balsosim par šā iesnieguma pamatotību. Vienu sekundi! Lūdzu, izslēdziet! Lai šeit nebūtu nekādu pārpratumu. Tātad pieci deputāti iesniedza lūgumu, kurā viņi apšauba balsošanas rezultātus attiecībā uz 14 miljoniem no alkohola akcīzes - veselības aizsardzībai. Un saskaņā ar 142.pantu Saeima lemj, vai šis viņu iesniegums ir pamatots vai nav. Ja Saeima nolemj, ka šis... Viņi ierosina, ka tas ir pamatots - viņu ierosinājums. Ja Saeima atbalsta viņu priekšlikumu, ka tas ir pamatots, tad ir izdarāma pārbalsošana. Tātad jūs balsojat par to, vai jūs atbalstāt šo deputātu iesniegumu vai neatbalstāt? Deputāti ierosina savu priekšlikumu - atbalstīt viņu priekšlikumu. Tāpēc, lūdzu, balsosim par deputātu iesniegtā priekšlikuma atbalstīšanu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 30, atturas - 5. Ir jāpārbalso. < P> Atgriežamies, lūdzu! Vairākas frakcijas Nacionālā bloka vārdā lūdz pārtraukumu. Cik minūtes? 20... Nu ir 12 minūtes līdz pārtraukumam. Tad jau, ņemot vērā mūsu praksi, kas ir... Lūdzu, balsosim par to, ka mēs izsludinām pārtraukumu līdz pulksten 19.30, pusastoņiem. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! 63 - par, 1 - pret, 6 - atturas. Lūdzu visus logus atvērt! Pārtraukums līdz pusastoņiem!

( P ā r t r a u k u m s)

Sēdi vada

Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Turpinām sēdi! Pārtraukums ir beidzies. Ieņemiet savas vietas! Prezidijs ir saņēmis priekšlikumu: "Pamatojoties uz Kārtības ruļļa 140.panta pirmo daļu, pieprasām, lai pārbalsojums par 14 miljoniem visās redakcijās "Asignējumi veselības aizsardzībai" notiktu aizklāti." Saskaņā ar Kārtības rulli tiešām aizklātai balsošanai dodama priekšroka.

Neviens nešaubās, ka jūs nebīstaties no atklātas... (No zāles deputāte I.Grava: "Iebilstam!")

Par procedūru. Deputāte Grava.

I.Grava (DP).

Es atvainojos, Gorbunova kungs! Es nevis bīstos, bet iebilstu. Es iebilstu pret slēgto balsojumu un tāpēc lūdzu Saeimu nobalsot par slēgto vai atklāto. Es domāju, ka šajā gadījumā daudz godīgāk būtu no valdošās opozīcijas, ja būtu personālais atklātais balsojums, nosaucot uzvārdus. (Zālē troksnis.) (Starpsauciens no zāles: "Pareizi!")

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Vēl var viens runāt "par". Ja nerunā, tad jautājums ir izšķirams balsojot. Izlasiet, lūdzu, 140.pantu! "(1)Ne mazāk kā 10 deputāti...," - šeit viņi ir, - "...var pieprasīt, lai balsošana būtu aizklāta - ar elektroniskās balsošanas iekārtas palīdzību vai ar vēlēšanu zīmēm (54.pants)." Klāt ir atsauce - 54.pants. Tas nozīmē, ka viens runā "par", viens - "pret". "Aizklātai balsošanai dodama priekšroka. Balsošana, kas saistīta ar uzticības vai neuzticības izteikšanu Ministru kabinetam, atsevišķam ministram vai valsts ministram, izdarāma atklāti. (2)Ne mazāk kā 10 deputāti var pieprasīt, lai pēc balsošanas nolasa katra deputāta balsojumu." Bet, ja attiecībā uz 140.panta 1. daļu balsojums būs pozitīvs, tad, dabiski, otrā daļa atkrīt.

Lūdzu - deputāts Līgotnis! Jūs varat runāt tikai "par", jo "pret" jau ir runāts.

A.Līgotnis.

Jā, es nāku, lai runātu "par", un es iestājos par aizklātu balsošanu tādēļ, ka tā ir visaugstākā brīvas gribas izpausme, kas ir neatņemama demokrātijas sastāvdaļa.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par 10 deputātu ierosinājumu, lai balsošana būtu aizklāta - ar elektroniskās balsošanas iekārtas palīdzību. Lūdzu, balsosim. Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 37, atturas - 5. Nav pieņemts.

Nākamais iesniegums. Deputāti lūdz, lai balsojums par kodu nr.18, - Labklājības ministrija - veselības aizsardzība: 14 miljoni latu, lai šis balsojums būtu, deputātus izsaucot vārdā. Jā, lūdzu, Aleksandrs Kiršteins - LNNK!

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamie deputāti! Es aicinu visus atbalstīt šeit šo personālo balsojumu tāpēc, ka šis balsojums ir ļoti svarīgs - par veselības aizsardzību. Un situācijā, kad, kā mēs atkal vakar dzirdējām, Valsts īpašuma fonds ir atkal pagarinājis valsts uzņēmumu parādu atmaksu, par 67 miljoniem, un, kā es vakar dzirdēju, - pagarinājis uz trim gadiem šo parādu atmaksu, - tātad tajā situācijā, kad ir šis absolūtais bezsaimnieciskums, es domāju, ka visiem būtu jāzina, kas tad ir tie, kas balso "par", un kas ir tie, kas balso "pret" šo veselības aizsardzību. Un tāpēc vēlreiz atkārtoju: lūdzu, nobalsojiet par personālo balsošanu šajā svarīgajā jautājumā! Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds runās? Lūdzu, balsosim par deputātu priekšlikumu - balsot, deputātus izsaucot vārdā. Lūdzu rezultātu! 67 - par, 1 - pret, 8 - atturas. Pieņemts.

Māris Gailis - Ministru prezidents - lūdz vārdu.

M.Gailis (Ministru prezidents).

Paldies. Cienījamais priekšsēdētāja kungs, cienījamie kolēģi! Šie 14 miljoni ir daudzkārt apspriesti, arī mēs valdībā lieliski saprotam, ka tie ir vajadzīgi, bet mēs arī saprotam, ka tādā veidā, kā šeit tiek ierosināts, tos nevar sagādāt. Mūsu priekšlikums ir nobalsot pret priekšlikumu, kurš tūlīt tiks likts uz balsojumu, bet ielikt "Pārejas noteikumos" šādu punktu: Ministru kabinetam izveidot speciālo budžetu no importa alkohola akcīzes nodokļa veselības aizsardzībai 14 miljonu latu apmērā. Protams, tas nozīmē, ka mums tie 14 miljoni latu ir jāsavāc, bet šeit es stāvu, šeit ir mani kolēģi, šeit ir Ādamsona kungs, muita, un mēs izdarīsim visu iespējamo, lai šos 14 miljonus savāktu un veselības aizsardzībai šo naudu piešķirtu. Tātad ielikt šo punktu "Pārejas noteikumos" - manis nolasītais priekšlikums. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, vai Saeima piekrīt, ja mēs atklājam debates? (Starpsauciens no zāles: "Nevajag!") Par to ir jābalso. Jūs piekrītat balsot par Ministru prezidenta ierosinājumu? Tad iesniegšanas kārtībā būs četri balsojumi: pirmais - Seiles... Kāpēc četri? Nē, trīs. Es atvainojos. Nē, nē, trīs. Pirmais - Seiles, otrais - Kuprijanovas un trešais - Ministru prezidenta Gaiļa.

Deputāte Grava, tikai par procedūru.

I.Grava (DP).

Gaiļa kungs, pirms mēs balsojam par jūsu priekšlikumu - tas ir procedūras jautājums -, nosauciet, lūdzu, to summu, kura šogad ir iekasēta no importa alkohola akcīzes nodokļa! Tātad vismaz to minimumu, ko jūs apsolāt ar šiem "Pārejas noteikumiem" medicīnai.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, mēs norunājām, ka mēs balsosim. Ja jums ir domstarpības, tad, lūdzu, balsosim par to, ka atsāksim debates. Vai deputāti piekrīt balsot par trim priekšlikumiem vai uzstāj, ka vajag balsot par debašu atklāšanu? Ierosinājumu nav. Līdz ar to es saprotu, ka tā ir piekrišana balsot par trim priekšlikumiem.

Pirmais. Vēlreiz atkārtoju: pirmais būs deputātes Seiles priekšlikums - veselības aizsardzība, avots - akcīzes nodoklis no alkoholiskajiem dzērieniem - 14 miljoni.

Otrais būs - papildināt "Pārejas noteikumus"... papildināt .... Otrais - papildināt "Pārejas noteikumus": Ministru kabinetam izveidot speciālo budžetu no alkohola akcīzes nodokļa veselības aizsardzībai 14 miljonu apmērā.

Trešais. Ministru kabinetam izveidot speciālo budžetu no importa alkohola akcīzes nodokļa veselības aizsardzībai 14 miljonu latu apmērā.

Lūdzu, balsosim par pirmo priekšlikumu. Deputātes Seiles: veselības aizsardzībai, avots - akcīzes nodoklis no alkoholiskajiem dzērieniem - 14 miljoni. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! 40 - par, pret - 30, 11 - atturas. Nav pieņemts.

Otrais. Papildināt "Pārejas noteikumus": Ministru kabinetam izveidot speciālo budžetu no alkohola akcīzes nodokļa veselības aizsardzībai - 14 miljonu latu apmērā. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 26, atturas - 13. Ir pieņemts.

Lūdzu nolasīt izdruku! Zigurdu Tomiņu, Saeimas sekretāra biedru, lūdzu nolasīt!

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Balsojuma rezultāti:

Andris Ameriks - par,

Dzintars Ābiķis - pret,

Aleksandrs Bartaševičs - par,

Martijans Bekasovs - par,

Eduards Berklavs - par,

Aivars Berķis - par,

Gundars Bērziņš - par,

Indulis Bērziņš - pret,

Jānis Bordāns - pret,

Olafs Brūvers - par,

Māris Budovskis - par,

Jānis Bunkšs - pret,

Alfreds Čepānis - par,

Imants Daudišs - pret,

Olga Dreģe - par,

Pēteris Elferts - atturas,

Aivars Endziņš - pret,

Gaļina Fjodorova - par,

Irēna Folkmane - atturas,

Anatolijs Gorbunovs - atturas,

Ilga Grava - par,

Māris Grīnblats - par,

Andris Grots - par,

Andris Gūtmanis - pret,

Edvīns Inkēns - pret,

Juris Janeks - atturas,

Jānis Jurkāns - par,

Imants Kalniņš - par,

Lainis Kamaldiņš - pret,

Viesturs Pauls Karnups - par,

Ēriks Kaža - atturas,

Ojārs Kehris - pret,

Edvīns Kide - atturas,

Aleksandrs Kiršteins - par,

Jānis Kokins - par,

Odisejs Kostanda - par,

Nikolajs Krasohins - par,

Andrejs Krastiņš - par,

Ģirts Valdis Kristovskis - pret,

Vilis Krištopāns - pret,

Ludmila Kuprijanova - par,

Janīna Kušnere - par,

Jānis Lagzdiņš - pret,

Uldis Lakševics - par,

Aristids Lambergs - par,

Larisa Laviņa - par,

Kārlis Leiškalns - atturas,

Andris Liepiņš - pret,

Andris Līgotnis - pret,

Jānis Lucāns - atturas,

Ruta Marjaša - atturas,

Gunārs Meierovics - pret,

Uldis Osis - pret,

Andrejs Panteļējevs - pret,

Oļģerts Pavlovskis - pret,

Andris Piebalgs - pret,

Aija Poča - pret,

Aida Prēdele - par,

Velta Puriņa - atturas,

Pauls Putniņš - par,

Gunārs Resnais - par,

Andris Rozentāls - par,

Anta Rugāte - par,

Indra Sāmīte - pret,

Andris Saulītis - par,

Antons Seiksts - pret,

Anna Seile - par,

Ivars Silārs - atturas,

Dainis Stalts - par,

Anita Stankēviča - par,

Leonards Stašs - par,

Jānis Straume - par,

Filips Stroganovs - par,

Pēteris Tabūns - par,

Zigurds Tomiņš - atturas,

Jānis Ārvaldis Tupesis - pret,

Jānis Urbanovičs - par,

Mārtiņš Virsis - pret,

Jevgēnijs Zaščerinskis - atturas,

Alfrēds Žīgurs - par,

Māris Zvaigzne - pret.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Turpinām sēdi. 19. kods - Tieslietu ministrija. Darba algas samazinājums - mīnus... Darba algu fonda samazinājums - bez mīnusa: 19 315. Ministru kabinets ierosina. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

Tālāk. Apgabaltiesas. Vai jūs, ministra kungs, vēlējāties runāt par apgabaltiesām? Lūdzu!

A.Piebalgs (finansu ministrs).

Jā. Es īsi paskaidrošu Budžeta un finansu komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

A.Piebalgs. Neapšaubāmi, tiesu reforma ir ļoti svarīga lieta. Tajā pašā laikā mēs tiešām nevarējām atrast segumu vēl papildu 900 000 latiem, un šajā gadījumā mēs arī ņēmām vērā to, ka tiek veidots arī speciālais budžets no tiesu ieņēmumiem, un tāpēc mēs šo priekšlikumu neatbalstījām.

Sēdes vadītājs. Tieslietu ministrs Romāns Apsītis - lūdzu!

R.Apsītis (tieslietu ministrs).

Godātie deputāti, es principā piekrītu Piebalga kunga teiktajam, tikai vēlos sniegt vēl papildu komentāru. Tieši pirms mēneša, tas bija šā gada 22. novembrī, Tieslietu ministrija iesniedza Finansu ministrijai ar skaitļiem, reāliem aprēķiniem, pamatotu vēstuli, kurā mēs izklāstījām mūsu vajadzības tiesu reformas realizēšanas gaitā, un šīm vajadzībām, pēc mūsu domām, vajadzēja atspoguļoties 1995. gada budžeta projektā. Šajā vēstulē, starp citu, ir arī ierakstīti tādi vārdi, ka nākamā gada pirmajā ceturksnī ir jāpabeidz remonts apgabaltiesu ēkās un ka pavisam šim nolūkam ir vajadzīgi 1 613 800 latu, tajā skaitā Latgales apgabaltiesai Rēzeknē - 400 000 latu un Kurzemes apgabaltiesai Liepājā - 500 000 latu. Mums saka, ka šādu līdzekļu budžetā nav. Mēs to saprotam, jo apzināmies pašreizējo Latvijas finansiālo stāvokli. Bet es jums to stāstu tikai tāpēc, ka pēc trim mēnešiem man vajadzēs no šīs tribīnes jūsu priekšā sniegt pārskatu par to, kā apgabaltiesas, visas piecas, ir uzsākušas darbu, un šis darbs ir jāuzsāk saskaņā ar likumu, bet vienlaikus es varu arī teikt, ka mūsu grūto situāciju šīs naudas iztrūkums vēl vairāk sarežģī, un jau tagad es varu prognozēt, ka noteikti strādās trīs apgabaltiesas, bet Latgales un Kurzemes apgabaltiesas strādās varbūt tikai daļēji, un mēs meklēsim un jau tagad intensīvi meklējam tās formas, kā varētu šīs tiesas darbu uzsākt. Acīmredzot tiks izveidotas pastāvīgās izbraukuma sesijas citās pilsētās, Kurzemē tā varētu būt Kuldīga, varbūt arī Ventspils, Latgalē - noteikti Daugavpils. Tas viss mūsu apgabaltiesu darba uzsākšanu, kā jau teicu, sarežģīs, bet citas izejas nav.

Es vienkārši gribu, lai jūs jau tagad, jaunā gada priekšvakarā, apzinātos to, ka Tieslietu ministrija ir ļoti grūtā situācijā nonākusi, mēs meklēsim papildlīdzekļus citādā veidā, un arī Piebalga kungs jau par to šeit runāja. 29. novembrī Ministru kabinets akceptēja Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu par to, ka mums vajadzētu izveidot speciālu budžetu, kurā ieskaitīt vienu piekto daļu, tātad 20 procentus, no tiesu nodevām un arī no tiesās uzliekamajiem naudas sodiem. Protams, šādā veidā mēs prognozējam iekasēt ne tuvu to summu, kas būtu vajadzīga, bet tomēr kaut kādā veidā šos līdzekļus iegūt. Es vienkārši lūdzu saprast mūsu stāvokli un atcerēties to arī pēc trim mēnešiem, kad jūs noteikti prasīsiet tieslietu ministram, lai viņš atskaitās par savu darbu, par to, kā tiesu reforma tiek īstenota. Paldies jums par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Nav vairāk runātāju? Debates... Es ļoti atvainojos, esmu kļūdījies. Andrejs Krastiņš - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība.

A.Krastiņš (LNNK).

Godājamie kolēģi deputāti! Pilnībā atbalstu Apsīša kungu, ka prasība piešķirt budžeta līdzekļus apgabaltiesas darba nodrošināšanai ir ārkārtīgi būtiska. Tiešām ir jārod tas risinājums, lai mums būtu tiesiska valsts un šī varas dalīšana reāli pastāvētu, un mūsu pilsoņi un mēs paši varētu pildīt likumus, ko paši nospriedām. Bet tajā pašā laikā es gribētu arī atbalstīt frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" iesniegto labojumu - svītrot no budžeta 97 300 latus, kas domāti, kā šajā pozīcijā teikts, "tajā skaitā cilvēku tiesību aizstāvēšanas un veicināšanas pastāvīgās institūcijas izveidei". Es te negribētu runāt par politiku, bet gribētu teikt: pieņemot šādu te summu šim mērķim, mēs būsim pārkāpuši divus Latvijas Republikas likumus.

Pirmkārt, mēs būsim pārkāpuši likumu "Par Ministru kabineta iekārtu", kur paredzēts, ka ar šiem ārkārtīgi būtiskajiem jautājumiem, kādas ir cilvēku tiesības, nodarbojas ļoti kompetents cilvēks - valsts cilvēktiesību ministrs. Mums tāds ir Tupešu Jāņa personā, un vēlam veiksmi viņam arī turpmāk nodarboties ar to štatu, kas ir paredzēts viņam šim te darbam. Nekāda cita institūcija Latvijas Republikas likumdošanā nav paredzēta. Tādā gadījumā, ja ir domāta kāda cita institūcija, ir jābūt likumam, kas noteiktu, ka Latvijā pastāv kaut kāda atsevišķa cilvēku tiesību ministrija vai birojs, vai kantoris, vai vienalga, kā mēs viņu nosauksim, kuram ir nepieciešams budžets savu pienākumu pildīšanai un štata uzturēšanai, un sūdzību izskatīšanai un tā tālāk. Mums nav likuma par šāda nacionālā... par parlamentārā ombudsmena iecelšanu vai tamlīdzīgi, un tas arī izriet no jums piedāvātā šī te budžeta projekta. Jo tur nav teikts - tādai un tādai ministrijai, tādai un tādai iestādei vai tādam un tādam projektam. Tur ir noteikts - cilvēku tiesību aizstāvēšanas un veicināšanas institūcijas izveidei. Izveidei nauda netiek piešķirta. Piešķir konkrētam projektam vai konkrētiem jau apstiprinātiem štatiem un pārējam. Sākumā ir jāpieņem likums, kas tā ir par institūciju un ko viņa darīs, vai jāmaina likums "Par Ministru kabineta iekārtu", kā arī jānosaka, ka šis cilvēktiesību valsts ministra štats, kas tiek pārveidots par Cilvēktiesību ministriju atsevišķi... un tamlīdzīgi. Un tad, protams, budžets ir jāpiešķir. Tāpēc es domāju: ja tiešām radīsies vajadzība šādu institūciju izveidot, tad sākumā, pirms viņu izveidos, būs likums par šādas institūcijas izveidošanu, un tad uz šī likuma pamata šai institūcijai tiek piešķirti budžeta līdzekļi, bet ne savādāk. Es domāju, ka, ietaupot šos 97 300, kas gan ir drusku hipotētiski, protams, kā mēs arī dzirdējām no Apsīša kunga... bet šie 97 tūkstoši 300 lati, protams, varētu noderēt Tieslietu ministrijai tiešām kaut vai vienas apgabaltiesas cilvēcīgam remontam un visiem pārējiem līdzekļiem. Tāpēc es lūdzu godājamos kolēģus atbalstīt frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" šo priekšlikumu un neatbalstīt šādas absolūti ne ar ko nepamatotas budžeta sastāvdaļas ieviešanu mūsu 1995.gada budžetā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu - Tupešu Jānis. Jums vārds!

J.Tupesis (cilvēktiesību valsts ministrs).

Godātais priekšsēdētāj, Prezidij! Deputāti un deputātes! Šoreiz runāšu kā cilvēktiesību valsts ministrs. Vispirms 19.kodā ir teikts "tajā skaitā cilvēku tiesību aizstāvēšanas un veicināšanas pastāvīgās institūcijas izveidi". Tur ir neprecīzi uzrakstīts. Mēs jau konsultējāmies ar Piebalga kungu, un šī summa nekādā gadījumā netiek ieskaitīta kaut kādā atdeves fondā. Tā ir ieskaitīta kā speciāla summa centrālaparātā. Tas ir vispirms.

Tad, daļēji atbildot Krastiņa kungam un arī informējot pārējos par pašreizējo situāciju šīs neatkarīgās cilvēktiesību padomes veicināšanā, gribu paskaidrot, ka pēc iepriekšējās valdības lūguma šāgada vasarā Latvijā viesojās Apvienoto Nāciju Attīstības aģentūras protektorātā speciāla augsta līmeņa misija, kura pārstāvēja Apvienotās Nācijas, Eiropas padomi, Eiropas drošības un sadarbības apspriedes pārstāvjus, un viņa nāca ar ziņojumu - atzinumu, ieteikumiem, ka, balstoties uz pagājušā gada - 1993.gada - Vīnes konferenci, kurā Latvija arī piedalījās, lai katra valsts izveidotu cilvēktiesību aizstāvēšanas un veicināšanas institūciju. Balstoties uz šo, pašreiz ir jau izveidota cilvēktiesību aizstāvēšanas un veicināšanas programma. Pašreiz jau tiek strādāts pie likuma, un šeit ir šī trešā fāze, proti, budžets, lai visas šīs trīs lietas varētu apkopot un lai tiešām šie ieteikumi - kā Vīnes konferences, tā arī šīs augstākās misijas ieteikumi - varētu realizēties.

Pie tā es gribu teikt visiem, ka, izveidojot šo Cilvēktiesību padomi, mēs kā valsts ietaupīsim naudu. Un mēs ietaupīsim naudu miljonos. Es jums paskaidrošu - kāpēc. Ir jau apsolīta nauda no Skandināvijas valstīm, Apvienotajām Nācijām un no Eiropas padomes, kura, tiklīdz tiks izveidota šī Cilvēktiesību padome, ir ar mieru mums piešķirt lielas summas, naudu, lai mēs sakārtotu mūsu likumdošanu, piemēram, atbilstoši tām konvencijām, kurām mēs jau esam 1990.gadā pievienojušās. Jo it sevišķi pēc tam, kad mēs tiksim uzņemti Eiropas padomē, mums nebūs vairs izvēles. Mums būs viņām jāpievienojas un jāsakārto mūsu likumdošana. Tātad šī nauda tiks dota Latvijai pēc tam, kad šī Cilvēktiesību padome tiks izveidota.

Presē frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" pārstāvji rakstīja, ka šāda veida padome neesot vajadzīga, jo Latvijā jau ir viesojušās kā Apvienoto Nāciju, tā Eiropas padomes, un arī EDSA pārstāvji, kuri atzinuši, ka šeit nav sistemātisku cilvēktiesību pārkāpumu. Es gribu jums pateikt, ka viens no iemesliem, kāpēc šie atzinumi arī tādi ir, bija tieši tas, ka darbojās attiecīgi cilvēki, attiecīgas institūcijas, kuras arī palīdzēja viņiem šo viedokli paust.

Vēl atbildot Krastiņa kungam. Tiklīdz šī Cilvēktiesību padome tiks izveidota, cilvēktiesību valsts ministra aparāta funkcijas tiks pārņemtas no šīs padomes. Šī cilvēktiesību valsts ministra aparāta struktūra beigs eksistēt.

Un nobeidzot es aicinu tiešām jūs visus neatbalstīt šo ieteikumu - atņemt 97 300 no paredzētā budžeta. Gribu jums atgādināt, ka šī summa ir mazāka, nekā, piemēram, izmaksā viens lidojums, vienreizējs lidojums uz Ķīnu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andrejs Krastiņš - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība, otrreiz. Pēc tam - Pēteris Tabūns.

A.Krastiņš (LNNK).

Godājamie kolēģi! Es tiešām esmu spiests aizkavēt jūsu uzmanību vēlreiz, jo ļoti cienījamais Tupešu Jānis diemžēl pieļāva savā uzstāšanās runā tik daudz neloģismu un pretrunu, ka savādāk šeit vienkārši nevar saprast.

Pirmkārt, laikam jau nediskutēsim, cik maksā lidojums uz Ķīnu, kas, kā izrādās, Latvijai ir ļoti draudzīga zeme un kas iedevusi ir veselus 200 000 dolāru mums, nabadziņiem, palīdzībai, kā tagad raksta presē. Jo diez vai 180 000 dolāru tāda biļete ir uz Ķīnu. Tad jau jālido vienam pašam milzīgā "Boeing" ar tādu komfortu, kāds mums pat sapņos nerādās. Tā ka šis salīdzinājums laikam nebūs gluži precīzs.

Otrs. Pilnīgi nebija skaidrs no Tupešu Jāņa izteicieniem, kur tad šī te nauda vajadzīga. Sākumā bija izteiciens, ka šāda padome ir izveidota, pēc tam, ka šāda padome ir jāveido un, lai viņu izveidotu, ir vajadzīgi 97 000. Ja šo padomi izveidošot, tad mūsu kaimiņi, zviedri, došot tik daudz naudas, cik vajag. Es nedomāju, ka padomes izveidošanai vajag ļoti daudz naudas, jo, teiksim, ja tā ir sabiedriska vai valstiska organizācija, tad viņa ir jāizveido, un cauri. Un tad jāpaziņo zviedriem, un viņi iedos to naudu mums šinī te gadījumā. Un tad 97 000 nav vajadzīgi. Ja tādā gadījumā likvidēsies valsts ministra aparāts, kas šo padomi izveidos, kas tad liedz to aparātu likvidēt tūlīt un to padomi nākamajā dienā izveidot? Un viss būtu kārtībā. Šeit absolūti nav... un es atkārtoju to pašu. Ne velti šeit ir rakstīts "institūcijas". Vai te ir pareizi ierakstīts vai nav pareizi ierakstīts? Bet mēs balsosim par to, ka vārdā nenosauktām institūcijām tiek piešķirti gandrīz 100 000 latu. Šeit nav neviena vārda par kaut kādu Cilvēktiesību padomi. Te neviena vārda nav par valsts ministra aparāta likvidēšanu, te neviena vārda nav par zviedru solījumiem un tamlīdzīgi. Melns uz balta ir uzrakstīts: "Cilvēku tiesību aizstāvēšanas un veicināšanas pastāvīgās institūcijas izveidei". Ne ar vienu vārdu neminot, kas tā ir par institūciju. Var būt, ka tiks nodibināts kaut kāds pulciņš vai klubs, vai... es nezinu, kādā veidā... bezmaksas virtuve un tamlīdzīgi. Neviena vārda nav. Mēs balsojam par konkrētu tekstu likumā. Es atgādināšu godājamajiem kolēģiem, ka šeit ir konkrēts teksts. Par konkrētu likumu mēs balsojam, nevis par kādu padomi, nevis par kādu zviedru palīdzību, nevis par kāda Tupešu Jāņa aparāta likvidēšanu. Mēs balsojam par konkrētu sadaļu. Ja šinī sadaļā ir neprecīzi ierakstīts, es ļoti atvainojos, tad tā ir šī dokumenta autoru vaina. Bet es aicinu nebalsot par absolūti nenoteiktu pozīciju, absolūti nenoteiktiem mērķiem, ja mēs zinām, ka mums jau pastāv cilvēktiesību valsts ministrs ar savu aparātu, kas ļoti veiksmīgi pilda savus pienākumus. Es domāju, ka arī turpmāk viņš to tāpat varēs darīt un nekādas citas institūcijas viņam nebūs vajadzīgas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāts Tabūns - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Pēc tam Tupešu Jānis - kā ministrs, otrreiz.

P.Tabūns (LNNK).

Pavisam īsi. Patiešām - kas tā ir par institūciju? Mums ir sveštautiešu aizsardzības ministrs, tas ir Tupešu Jānis. Skaidri un gaiši. Tas jau visiem sen ir pierādījies. Lai Tupešu Jānis man pasaka, cik pie viņa ir ieradušies latvieši un viņš ir aizstāvējis viņus! Es pilnīgi piekristu, ja šī jaunā institūcija būtu latviešu tiesību aizsardzības institūcija. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Tupešu Jānis. Jums vārds kā ministram vēlreiz.

J.Tupesis (cilvēktiesību valsts ministrs).

Godātais priekšsēdētāj! Paldies. Vispirms atbildēšu Tabūna kungam. Cilvēktiesību valsts ministra juristes birojā ierodas no 15 līdz 30 cilvēku vai ģimeņu vienību katru nedēļu un pārsvarā tās ir latviešu tautības. Tātad, ja es pārstāvu sveštautiešu kaut kādu ministriju, tad šoreiz ir liels informācijas trūkums. Es gribu atgādināt arī deputātam Tabūnam un jebkuram citam, ka cilvēktiesības nešķiro tautības, nešķiro reliģijas, nešķiro rases. Viņas attiecas uz visiem cilvēkiem, un, tā kā šajā zemē pamatā tomēr ir divas pamattautības, tad tieši šī Cilvēktiesību padome aizstāvēs arī tās divas pamattautības.

Atbildot vēl īsi Krastiņa kungam. Es negribu šeit turpināt šo kaut kādu asprātību sacensību vai kaut kādu polemiku, es tikai vēlreiz pateikšu. Es domāju, ka es ļoti skaidri pateicu, ka šī Cilvēktiesību padome ir, kā viņa veidojas, jau cirkulē vairāk nekā pusotru mēnesi, ieskaitot presē šīs augstākās misijas atzinumus, rakstus. Tie ir nonākuši vairākās struktūrās, un pašreiz tiek runāts par to Ministru kabineta līmenī. Tiklīdz programma tiks apstiprināta, arī pati programma nonāks pie visām frakcijām, protams, un arī deputāti varēs iepazīties. Nav šeit... Es rakstu: "...veicināšanas pastāvīgās institūcijas izveidi..." Šeit, Krastiņa kungs, nav runa par vairākām institūcijām, man šķiet, ka te ir vienskaitļa ģenitīvs - "pastāvīgās institūcijas izveidi", - un tā tad arī tiek veidota par Cilvēktiesību padomi. Tātad tāda ir tā situācija - valdība uzaicināja, nauda ir daudz apsolīta arī no citām zemēm, šī ir tāda maza "sēklas" nauda, un, protams, jums ir šeit jāizvēlas. Es aicinu neatbalstīt šo 97 300 latu atņemšanu no budžeta, lai tiešām mēs varētu pildīt šīs augstās misijas ieteikumus, kuru mēs paši kā valsts esam uzaicinājuši, lai tā dod mums savus ieteikumus. Un to mēs arī centīsimies pilnveidot. Paldies vēlreiz!

Sēdes vadītājs. Debates ir pabeigtas par šo jautājumu. Vai referents kaut ko runās? Nerunās? Lūdzu zvanu! Divi balsojumi. Vispirms būs apgabaltiesas -900 000. Pēc tam mīnus 97 300 - otrs balsojums būs.

Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 24, atturas - 16. Nav pieņemts.

Bet, kā es saprotu, ja jau tajā skaitā...

A.Piebalgs. Nē, es atvainojos! Šeit nav visai precīza redakcija. Tātad cilvēktiesību...

Sēdes vadītājs. Ā, tātad viņš ir no tās kopējās summas.

A.Piebalgs. Jā, viņš nav saistīts ar apgabaltiesām nekādā gadījumā, tas ir ar centrālo aparātu saistīts.

Sēdes vadītājs. Labi, balsojam tā, kā šeit ir ierakstīts. Apgabaltiesām nav tikai 900 000, viņām ir lielāka summa. 900 000 - tā bija Juridiskās komisijas prasītā. Jāpaskatās pamatmateriāli, tur noteikti ir vēl cita summa.

A.Piebalgs. Es paskaidrošu: centrālajā aparātā Tieslietu ministrijā ir 521 708 lati, un tur arī ir minēts, ka tajā skaitā cilvēktiesību aizstāvēšanas un veicināšanas pastāvīgās institūcijas izveidei - 97 300 latu. Priekšlikumu iesniedzēji - frakcija "Tēvzemei un brīvībai" - bija minējuši tikai šo daļu. Tātad te nav saistības ar apgabaltiesām, tas ir patstāvīgs izdevumu postenis. Tāpēc par viņu ir jābalso... Kā, 1ūdzu?.. Tātad apgabaltiesām ir paredzēti kopā budžetā 2 132 918 lati.

Sēdes vadītājs. Godātais Piebalga kungs, nolasiet, par ko mums jābalso.

A.Piebalgs. Tagad ir jābalso, vai pastāv finansējums cilvēktiesību aizstāvēšanas un veicināšanas pastāvīgās institūcijas izveidei.

Sēdes vadītājs. Bez vārdiem "tajā skaitā"?

A.Piebalgs. Bez vārdiem "tajā skaitā".

Sēdes vadītājs. Bet šis ierosinājums? Šeit ir mīnus 97 300.

A.Piebalgs. Jā, tas ir... Ierosinājums, protams, iznīcināt šo institūciju.

Sēdes vadītājs. Nē, nē, nu mēs par summām tikai runājam, nevis par citām lietām....

A.Piebalgs. ... nevis par būtību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsojam! Mīnus 97 300 cilvēktiesību aizstāvēšanas un veicināšanas pastāvīgās institūcijas izveidei. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 31, atturas - 11. Priekšlikums nav pieņemts. Institūcija nav iznīcināta.

A.Piebalgs. Nākošais kods ir Valsts reformu ministrija. Šeit ir pirmie priekšlikumi par atdeves fondiem, bet šeit ir tehniska neprecizitāte. Kopējais atdeves fonds, kas vispār ir šeit, ir arī Ministru kabineta neprecīzs priekšlikums. Ir tikai mīnus 15 000, tātad var noņemt vispār 15 000, jo Valsts reformu ministrijā atdeves fonds bija 15 000. Tā ka deputātu Bērziņa un Tomiņa priekšlikums nav realizējams pēc būtības. Arī diemžēl Ministru kabineta priekšlikums šajā gadījumā nav realizējams, jo ir vienkārši 15 000 pašā budžetā.

Sēdes vadītājs. Zigurds Tomiņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

Z.Tomiņš (LZS).

Cienījamie deputāti, es gribētu teikt, ka mūsu priekšlikums ir realizējams. Diemžēl viņš šeit nav parādīts, jo mēs, kad minējām savā iesniegumā, mēs minējām, ka samazināt visām ministrijām, ja, protams, nepierāda pretējo, ka tas ir nepieciešams, - samazināt šo atdeves fondu un kopumā par 1 315 000. Tātad 15 000 attiecās tieši uz šo ministriju. Un tāpēc šeit ir Budžeta un finansu komisijas varbūt neprecizitāte, neparādot mūsu reālo priekšlikumu. Tā ka šeit ir jābūt skaitlim - mīnus 15 000.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

A.Piebalgs. Tātad ir panākt a pilnīga saskaņa šajā jautājumā - gan Ministru kabinets, gan arī deputāti Bērziņš un Tomiņš piekrīt, ka samazinājums ir 15 000. Tā ka acīmredzot...

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Tālāk, lūdzu!

A.Piebalgs. Nākošā pozīcija - darba algu fonda samazinājums. Tas ir saistīts, kā jau es teicu, ar Ministru kabineta priekšlikumu attiecībā uz skolotāju algām - mīnus 6 324 lati, un Budžeta un finansu komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildes? Nav. Tālāk.

A.Piebalgs. Nākošā pozīcija ir ierēdņu apmācība. Kā redzat, šeit ir ļoti daudz priekšlikumu: Demokrātiskās partijas... Deputātu Bērziņa un Zigurda Tomiņa priekšlikums ir vispār atteikties no šī izdevumu posteņa. Frakcija "Tēvzemei un brīvībai" ir nedaudz maigāka - mīnus 500 000, Ministru kabineta priekšlikums ir - mīnus 200 000, un šī nauda tiek pārvadīta skolotāju tālākizglītošanas fondā.

Sēdes vadītājs. Vai varam sākt balsojumus vai kāds vēl runās? Lūdzu! Ilga Grava - Demokrātiskā partija.

I.Grava (DP).

Tas brīdis ir pienācis un, Gaiļa kungs, nāciet vien man blakus! Es labprāt, tāpat kā pieņemot Civildienesta likumu, vestu šo diskusiju ar jums.

Un pirmais jautājums, uz kur es nesaņēmu atbildi... šoreiz gan no Tēraudas kundzes, jo viņas šeit, zālē, nav. Tādā gadījumā es prasu jums: kāpēc jūs nepildāt to, ko jūs šeit solījāt no tribīnes un, man gribas teikt, apmānījāt tos, kas balsoja par jūsu koncepciju, ka ierēdņu reformā un civildienesta reformā ierēdņu algas tiks paaugstinātas tikai uz ierēdņu samazināšanas rēķina? Šinī gadījumā pat pašā Reformu ministrijā tas nav realizēts. Nav samazinājies neviens ierēdnis, neviena štata vienība, bet algu fonds ir pieaudzis divas reizes. Tas ir pirmais jautājums - šoreiz, Gaiļa kungs, jums, jo jūsu ministres diemžēl šajā zālē nav un man neatbildēja arī tad, kad mēs apspriedām budžetu pirmajā lasījumā.

Bet tālāk, runājot par konkrēto priekšlikumu, teikšu godīgi, es domāju, ka nemāku rēķināt. Gāju uz konsultāciju pie Počas kundzes. Arī viņa man teica: klausies, kaut kas nav kārtībā, tu nepareizi saskaitīji! Skaitījām vēlreiz. Novilkām strīpu - izrādījās, ka pareizi. Pirmo reizi mūžā redzu, ka izglītība un apmācība ir divas dažādas lietas. Parasti un visā civilizētajā pasaulē izglītību iegūst apmācības ceļā. Pirmo reizi redzu, ka šie divi procesi ir pilnīgi dažādi. Ja jau tie ierēdņi ir un ja jau viņi ir tik maz izglītoti... lai gan es to atļaujos apšaubīt, jo, kā jau es teicu, runājot tiem pretī, kas runāja par izglītības reformu Latvijā un par skolotāju statusu Latvijā, neviens no tiem, kas ir beidzis Latvijā skolu, ārzemēs gan nav izkritis, un nav arī tādu situāciju, ka nav varējis turpināt izglītību. Bet, ja nu tie ierēdņi, kas ir, ir tik zemā līmenī, tad lai viņiem tiek 1,5 miljoni. Bet kāpēc vēl attīstībai, apmācībai? Kāpēc vēlreiz 1,5 miljoni? Gandrīz 1,5 miljoni... tur ir 1,3 ar kaut kādiem komatiem. Visā pasaulē, arī pie mums, Latvijā, - un Vaivada kungs neļaus samelot - skolotāji pamatā kvalifikāciju citur un arī šeit ceļ par savu naudu, maksā par to, ka viņi ir izgājuši lekciju kursu, ka ir saņēmuši sertifikātu. Kāpēc ierēdnim apmācībai ir gandrīz 1,5 miljoni? Jūs uztraucāties par lielo deficītu, kas rodas veselības aizsardzībai, - lūdzu, jums pirmā ailīte un pirmais solītis, kur aizpildīt šo deficītu! Ja ierēdnis, kas ir nokārtojis atestāciju, ir vēl apmācāms, tad tā ir viņa personīgā darīšana, jo viņš Reformu ministrijā jau saņem algu vidēji ap 150 latiem mēnesī. Es te tā parēķināju, cik tas iznāk, ja.... Tātad šī nauda būtu pirmā, kas būtu aizvirzāma uz veselības aizsardzības budžetu. Un, nemaz par to nedomājot, vispārībā nav jau arī godīgi šādā veidā dalīt izglītību un apmācību.

Nākamais jautājums, Gaiļa kungs! Re, ministrija eksistē 6 mēnešus. Budžets - visam gadam. Jūs sakāt: to, kas paliks pāri, mēs pārdalīsim! Bet, ja es būtu ministre, es jums svēti apsolītu, ka 6 mēnešu laikā es iztērēšu visu, ko jūs man esat iedevis. Un, ja tā ministre to neizdarīs, tad viņa vienkārši, piedodiet, nav spējīga iztērēt naudu. Un tad ir jāapšauba viņas profesionālās spējas. Tāpēc šis budžets ir jādala vispirms divās daļās: tik, cik jums ir vajadzīgs līdz 1. jūlijam, bet pārējais ir jāieskaita Ministru kabineta rezerves fondā, un Ministru kabinets izskatīs pēc tam sava rezerves fonda izmantošanas iespējas un nozares, uz kurām tiek novirzīts.

Un tāpēc es lūdzu deputātus vēlreiz dziļi ieskatīties Valsts reformu ministrijas izglītības un apmācības budžetā un lūdzu jūs, par cik tāda situācija ir izveidojusies, atbalstīt izglītībai izdalīto naudu un kategoriski noraidīt to apmācībai. Ja kādam vajag celt savu kvalifikāciju, lai saņemtu augstāku algu, lai viņš to dara no darba brīvajā laikā par savu naudu, jo viņš pēc tam saņems lielāku algu, tāpat kā to dara skolotāji, augstskolu pasniedzēji un citi inteliģences pārstāvji. Ja ierēdnis nav inteliģence, tad, piedodiet man, jautājums ir pavisam cits.

Sēdes vadītājs. Māris Gailis - Ministru prezidents, ārpus kārtas. Pēc tam - Imants Kalniņš.

M.Gailis (Ministru prezidents).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Man tiešām atkal prieks ir pieskarties šai tēmai pēc gada. Man liekas, ka pirms gada mēs kopīgi konstatējām, ka ierēdņi ar savu kvalifikāciju, laipnību, godīgumu, iejutību, profesionalitāti neatbilst neatkarīgas valsts Latvijas stāvoklim. Mēs to konstatējām, un tādēļ tika iesākta un šeit atbalstīta civildienesta reforma. Un ko šī reforma nozīmēja? Tā nozīmēja, ka mēs atestējām valsts iestādēs strādājošos. Viena daļa - apmēram 90 procentu - kļūst par ierēdņu kandidātiem, pēc tam viņi tiek apmācīti divus gadus saskaņā ar likumu. Pēc tam liek eksāmenus pēc diviem gadiem, praktiski no šāgada vidus. Un tikai tad kļūst par ierēdņiem. Mēs nevaram sagaidīt, ka viens skolnieks, kas iestājies 1.klasē, būtu gatavs nolikt nobeiguma eksāmenus. Viņam no sākuma ir jāmācās.

Es vēl lūgtu atcerēties likumu "Par civildienestu", ko Saeima ir trijos lasījumos izskatījusi, pieņēmusi un Valsts prezidents pasludinājis. Tur skaidri un gaiši ir uzrakstīts, ka ierēdņu apmācība tiek veikta uz valsts rēķina pēc aplēses - 2 nedēļas gadā katram ierēdņa kandidātam, pirms viņš kļūst par ierēdni. Ja mēs stādījām mērķi, ka mēs gribam sagatavot kvalificētus ierēdņus, tad acīmredzot mums ir jārēķinās ar zināmiem izdevumiem. Un nevar gaidīt, ka, pieņēmuši likumu un atestējuši, pēc mēneša mums jau būs kvalificēti un perfekti ierēdņi. Vai jūs esat ļoti daudz saskārušies ar perfektiem un kvalificētiem ierēdņiem mūsu iestādēs? Es baidos, ka ne. Un tādēļ ar viņiem ir jāstrādā.

Tagad par mācīšanos un izglītību. Šī nauda, kas ir ielikta budžeta projektā, ir ielikta saskaņā ar likumu, kas šodien ir spēkā. Ja mēs gribam piekrist Gravas kundzes ierosinājumam, tādā gadījumā mums ir jāmaina likums "Par civildienestu" trijos lasījumos. Ir jāierosina, bet, kamēr likums ir spēkā, mums ir jāpieņem budžets tāds, kāds tas ir sastādīts, jo tas balstās uz likumu. Un jāsaka, ka šī nauda, kas šeit ir paredzēta ierēdņu apmācībai, neapšaubāmi aiziet izglītības sistēmai, jo kas tad nodarbosies ar šo apmācīšanu? Augstskolu un koledžu pasniedzēji. Ir sagatavotas programmas, un neapšaubāmi, ka viņi ir tie. Viņi, starp citu, ir speciāli sagatavoti, izmantojot arī vēl Rietumu līdzekļus, lai šīs ierēdņu grupas tur mācītos. Ministriju tik tiešām ir paredzēts likvidēt ar 1.jūliju, bet šī nauda, kas ir ielikta Valsts reformu ministrijas sadaļā, ir paredzēta visiem ierēdņiem, kuri ir visdažādākajās ministrijās, visdažādākajos resoros, un tā nav Valsts reformu ministrijai, tā ir tikai tās sadaļa.

Runājot par priekšlikumiem, kuri šeit tiek likti priekšā dažādos apjomos. Te ir dažādi ieteikumi samazināt šo naudu vienkārši lauksaimniecības, kultūras un vēl citās ministrijās, iekšlietu sistēmā, un netiks apmācīti ierēdņi. Es, starp citu, kļūdījos par iekšlietu sistēmu. Ministru kabineta ierosinājums - samazināt par 200 000 apmācībai paredzēto naudu - ir sakarā ar to, ka tiek pagarināta Iekšlietu ministrijas ierēdņu atestācija. Tātad reforma šinī jomā tiek atlikta. Un, ja mēs skatāmies 27.lapaspusi, kur ir izglītība un tālāk - ierēdņu apmācība, tad izglītība, Gravas kundze, ir kopīgais cipars un tajā ietilpst gan ierēdņu apmācība, kas ir domāta citām ministrijām, gan Valsts administrācijas skola, kas šo apmācību organizē. Tā ir vienkārši summu apzīmējoša pozīcija.

Un vēl par algu palielinājumu. Algu palielinājums ierēdņiem, kā jūs varbūt atceraties, tika ieplānots 1994.gada budžetā kā rezerve civildienesta reformai. Tas ir tas algu palielinājums.

Tātad es ierosinu atbalstīt Ministru kabineta priekšlikumu un samazināt izdevumus par 200 000 latu Valsts reformu ministrijai ierēdņu apmācībai.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns. Es atvainojos, Tabūna kungs, tiešām es atvainojos, jo lūgumu runāt ir iesniedzis Imants Kalniņš - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu! Un pēc tam Pēteris Tabūns.

I.Kalniņš (LNNK).

Godājamais priekšsēdētāj! Godājamais Prezidij! Godājamā Saeima! Tieši izdevumi ierēdņu apmācībai ir tas, ko LNNK atbalsta. Mēs nevaram piekrist nevienai pozīcijai, kur ir samazināta summa ierēdņu apmācībai. Tajā pašā laikā mums nav īsti saprotams, kā tas ir savienojams ar valsts pārvaldes aparāta štata vienību palielināšanu. Vai šeit ir iespējama kaut kāda kopsakarība? Valsts reforma. Valsts aparāts palielinās vairāk nekā par 700 štata vienībām. Cienījamais Ministru prezidenta kungs! Tad vajag to uzrādīt. Šī ir kopējā summa. Kurām ministrijām tā aiziet? Kā viņa tiek izlietota? Valsts reformu ministrijas budžeta pieprasījumā nav redzams, kurām ministrijām aizplūst šī summa. Tādēļ loģisks ir jautājums: kam viņa tiks izlietota?

Mēs saprotam, ka ir gandrīz neiespējami šeit mainīt kaut ko lielajās pozīcijās. Tas nozīmē, ka budžets vienkārši sabruktu. Ne velti šī epizode ar 14 miljoniem bija, manuprāt, ne īpaši korekta gluži vienkārši tā iemesla dēļ, ka mēs varējām ne balsot, ne pārbalsot, bet vienkārši nobalsot par budžeta deficīta palielinājumu par 14 miljoniem. Un jautājums būtu atrisināts.

Mums frakcijā ir pieņemts lēmums par brīvu balsojumu. Kādēļ? Gluži vienkārši tā iemesla dēļ, ka mēs saprotam, ka šajā situācijā pie tik trūcīgiem finansu resursiem, pie tik ārkārtīgi maza budžeta valsts interesēs nav vēl šo stāvokli pasliktināt ar iespējamo valdības demisiju. Tajā pašā laikā mēs noteikti daudzi atturēsimies un balsosim "pret", jo mums vienkārši konceptuāli nav pieņemams tieši tas sektors, kurš attiecas uz valsts reformu. Mums nav saprotama šo štata vienību skaita palielināšana.

Un runājot konkrēti par Valsts reformu ministriju. Valsts reformu ministrija ir tieši tā ministrija, kura viskrāšņāk demonstrē šo nekonsekvenci vai neizprotamību. Jūs sakāt, ka 1.jūlijā viņa beigs pastāvēt. Nu tad tik tiešām nosauciet un parādiet to ainu, kur tiek iztērēts šis 64 procentu palielinājums. Algu samaksai domātais palielinājums.

Runājot, teiksim, par mazajām pozīcijām, mēs tik tiešām aizraujamies un mūs pārņem īsta revolucionāru sajūsma. Es gribētu kā piemēru nolasīt vienu balsi no tautas. Un tā balss runā tā: "Par ierēdņu algām, kuras tagad tiek paaugstinātas uz atestācijas pamata, bet tanī pašā laikā viņiem darbi klāt nenāk un kvalitāte nepaaugstinās. Tagad iestādē, par kuru runāju...", tā ir vēstule, "...un tā ir Lauksaimniecības pārvalde vai Lauksaimniecības departaments, kā tagad sauc, pieliek algas. Tas ir vienkārši nesaprotami, ka iestādei, kurai tā jau nav darba, kuru apmeklē ļoti maz cilvēku, kuru uz dienu varētu nolikvidēt un nevienam nekas nenotiktu, vēl pieliek algas. Un tur vēl dubultojas štati, ir priekšnieks, vietnieks. Priekš kam priekšniekam vietnieks, ja tam pašam pilnīgi nav ko darīt? Es nezinu, kā to haosu var atrisināt, bet tas ir fakts, absurds fakts. Piedodiet, ka tā rakstu, kaut gan neko nemeloju, jo ļoti labi šo iestādi pārzinu, un paši darbinieki ir teikuši, ka darba nav, jāgaida vakars. Es domāju, ka algu var maksāt tikai par padarītu darbu. Nu kā var paaugstināt algu, ja darbs nenāk klāt? Par ko piemaksāt? Nu tad vajadzētu arī paskaidrot tautai. Bet, ja tautai to pateiks, tad tā ņems kokus rokā un trieks no pārvaldes viņus ārā, jo viņus nevienam nevajag. Un galvenais - viņi paši to saprot. Bet, ja maksā, kāpēc nesaņemt?" Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

P.Tabūns (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Labi jau jūs domājat, Gaiļa kungs! Labi! Sakarā ar šo ierēdņu veidošanu. Šo reformu. Mēs jau neesam pret to. Mēs gribam labus ierēdņus. Patiešām, bet laikam jau no cita gala vajadzēja sākt, nevis šādā veidā. Jo pašlaik diemžēl, Gaiļa kungs, jums nav par ko priecāties, jo jūsu gara bērns kļūst aizvien vārgāks un smieklīgāks. Jūs paskatieties, kas notiek ar šiem eksāmeniem! Kādus tur jautājumus uzdod, ko jautā šiem cilvēkiem. Jautājumi ir sastādīti tādi: kurš ir gada 11.mēnesis? Kurš tad ir? To ir grūti atbildēt vai ne? Cik ir 4,2 reiz divi. Un apmēram tādā un līdzīgā garā. Un izrādās - to saka speciālisti, kuri pieņēmuši eksāmenus -, ka caurkritušie atgādinot 4.-6.klases skolēnus. To teica speciālisti, kad viņi bija pie mums frakcijā. Kāds līmenis tad ir tiem, kas ir nokārtojuši eksāmenus? Un jūs vēl gribat vēlreiz viņus gatavot, šos ceturtās, sestās klases skolēnus, vēlreiz tērēt naudu atestācijai, pārmācīšanai un tā tālāk. Indulis Tupesis izbrāķē, piemēram, Vovera kungu kā nederīgu ierēdņa amatam, bet tanī pašā laikā ārlietu ministrs izdomā jaunu posteni - īpašo uzdevumu vēstnieks - un pieņem savā ministrijā. Jaunā amatā. Nu kas tad tā ir par ierēdniecības veidošanu, vārdu sakot? Un izrādās, ka nenokārtojuši eksāmenus ir tikai 5 procenti. Vārdu sakot, paliek tie paši ierēdņi. Tie paši! Bet vajadzēja izveidot patiešām jaunus, gudrus ierēdņus - iejutīgus, saprotošus, principiālus. Bet diemžēl tā tas nav, un tāpēc es patiešām arī atbalstu Demokrātiskās partijas frakcijas priekšlikumu - samazināt šo budžetu.

Sēdes vadītājs. Jānis Bunkšs - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

J.Bunkšs (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Ņemot vērā jau šī te likumprojekta pirmajā lasījumā, es pat teiktu, izdarītos uzbrukumus tieši šai te budžeta daļai, Valsts reformu ministrija ļoti rūpīgi piegāja tām iespējām un analizēja, kādā veidā varētu valsts budžetu kopumā ietaupīt, un tāpēc arī šeit varbūt mēs īpaši neprotestējām par tādiem jautājumiem, kas bija saistīti gan ar šo atdeves fondu, gan arī ar darba algu fonda samazinājumu, kaut arī, protams, tas pasliktinās šobrīd arī Valsts reformu ministrijas darbu. Taču, kopumā saprotot dažādas problēmas, kas ir saistītas ar budžeta veidošanu, šo papildu līdzekļu nepieciešamību, principā Valsts reformu ministrijas vadība ir piekritusi šādiem samazinājumiem.

Bez tam es gribētu atgādināt, ka, izskatot arī Iekšlietu ministrijas budžetu, mēs jau pieskārāmies tam jautājumam, ka šīs civildienesta reformas ieviešana tieši Iekšlietu ministrijas sistēmā tiek atlikta.

Es gribētu akcentēt vēl vienu lietu, par ko mēs nerunājām, - par to, ka atbilstoši likumam "Par civildienestu" bija paredzēta arī šī te ierēdņu reformas uzsākšana pašvaldībās. Arī no šīs ieceres principā šobrīd ir jāatsakās, no tādas šo te jautājumu risināšanas šajā te daļā, un tas, kas attiecas uz ierēdņu apmācību... Šeit ir arī Ministru kabineta priekšlikums, un Ministru prezidents par to runāja, ka šie 200 000 latu varētu būt iespējamais upuris. Un tāpēc man galīgi nav saprotams, kāpēc šobrīd šeit izskan - es to savādāk nevarētu nosaukt - tāds lobisms pašreizējai nesakārtotajai ierēdņu sistēmai. Es to savādāk nevaru saprast.

Es saprotu, ka arī ierēdņi, protams, ir cilvēki ar savām interesēm, savām vājībām un, protams, spēj novērtēt arī varbūt paši sevi. Un, protams, rezultātus tādā neilgā laikā, - pieņemot pavasarī likumu un lai uzreiz, teiksim, jau gada beigās, visi būtu pilnīgi mainījuši savu attieksmi gan pret apmeklētājiem, gan pret saviem pienākumiem, - sagaidīt vienkārši nav iespējams. Protams, viena liela daļa no tiem ierēdņiem, ar ko jūs savā praktiskajā dzīvē sastopaties gan pašvaldībās, gan valdības iestādēs, gluži vienkārši priecāsies par šādu te muļķību, kas tiks izdarīta, vēl vairāk šo te civildienesta ieviešanu apturot un nobremzējot uz kādu laiku. Tāpēc es noteikti aicinātu šeit ņemt vērā to, ka valdība zināmā mērā jau ir piekāpusies atbalstīt valdības priekšlikumus.

Tālāk es vēl gribētu nedaudz pateikt attiecībā uz to, kur tad tie ierēdņi paliek, kaut vai runājot par šo te Valsts reformu ministrijas likvidāciju. Šī ministrija jau nav tik liela. Šajā ministrijā, šajā centrālajā aparātā, kas šeit ir uzrādīts, strādā nedaudz vairāk kā 30 cilvēku. Un, protams, kaut vai tādu departamentu kā Pašvaldību departaments, gluži vienkārši viņu nevarēs likvidēt. Viņš pāries uz citu struktūru, un šeit ir veltas ilūzijas par to, ka tiks likvidētas, teiksim, šīs te funkcijas valstī. Jā, ministrija kā tāda tiks likvidēta, bet šie pienākumi jau valstij paliks, un tāpēc varbūt zināmā mērā kaut kādu atbildi uz jautājumu, kur tad paliks šie te ierēdņi... Vēl vienu reizi atkārtoju: es uzskatu, ka šeit ir izdarīta ļoti liela piekāpšanās šobrīd no Valsts reformu ministrijas puses. Šie priekšlikumi, ko Ministru kabinets ir piedāvājis, ir pārdomāti un ir reāli, tāpēc aicinu atbalstīt Ministru kabineta priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš. Lūdzu! Latvijas Zemnieku savienība.

G.Bērziņš (LZS).

Gribētu teikt, ka ierēdņu reforma tā tomēr ir viena reforma, kur kādas reformas reāli ir notikušas. Tas ir atzīstams fakts un par to šaubu nav. Bet vai šinī gadījumā tas, ko teica Gravas kundze, - izglītības vai reformu nodrošinājums un reformu veikšana - ir galvenais tikai šajā pašā reformu sistēmā? Vai tomēr nevajadzētu radīt šo sistēmu kopumā valstī arī citās vietās? Un tāpēc neapšaubāmi kopā ar izglītības un civildienesta reformu, manuprāt, šīs izmaksas ir sedzamas citā ceļā, tā, kā teica Gravas kundze, - savienojot izglītību ar šo apmācību. Un es piedāvātu tomēr šo priekšlikumu atbalstīt, kaut gan uzskatu, ka ierēdņi, kvalificēti ierēdņi, lielā mērā noteiks, cik strauji attīstīsies valsts.

Bet šeit tomēr galvenais nav šo ierēdņu apmācība. Galvenais ir radīt šiem ierēdņiem stabilitāti, nepieciešamību strādāt, kaut kādas garantijas, jo šobrīd vienkārši notiek to labāko spēku, kas mums ir, intelektuālais potenciāls, kāds pašreiz izveidots... viņš neveidojas strauji un neattīstās strauji. Galvenais, lai šis intelektuālais potenciāls strādātu šinīs valsts iestādēs civildienestā. Un, manuprāt, tas nav galvenais, kādā veidā tiek finansēta šī izglītība, apmācība, jo tas ir ilgs process un ar to tomēr neko neatrisinās. Galvenais ir radīt šiem ierēdņiem stabilitāti, varbūt apmaksas sistēmu, to, kas ielikts Civildienesta likumā, un arī budžetā tomēr, lai arī cik mēs to samazinām, principā netiek samazināta šī te samaksu sistēma ierēdņiem. Un tomēr atteikties no šīs te ierēdņu apmācības...

Iespējams, ka šī summa varētu būt mazāka, kā tika piedāvāts, - tātad samazināt par nullēm. Iespējams, ka frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikums kaut kur ap 50 procentiem ir vispieņemamākais, bet gribu vērst tomēr arī uzmanību uz to, ka ir jāpilda šie solījumi. Ja ir šī ministrija ar 1.jūliju likvidējama, tad, ja visas šīs štata vienības un izmaksas tiek saglabātas, nav vajadzības viņu likvidēt. Tad jau lai viņa strādā tālāk. Un kaut vai tie 37 000, kas ir pārmaksa par to, ka šo gadu strādā... Bunkša kungs teica nedaudz vairāk par 30. Tur ir 43 kopā, bet ar visām šīm pārvaldēm - 84. Sauksim precīzi skaitļus, cik strādā, jo 43 tomēr ir gandrīz 50 procenti vairāk nekā 30. Un tāpēc es tomēr lūgtu rūpīgi izskatīt šos priekšlikumus un atrast. Manuprāt, šī ministrija ir tā, kur ir iespējams samazināt, jo attīstības izdevumi viņiem praktiski ir tādi paši, kādi ir bāzes izdevumi. Tātad attīstība tiek piedāvāta par 100 procentiem. Manuprāt, ja kādas funkcijas pāriet citu ministriju rīcībā, tad šinīs ministrijās tā attīstība tomēr arī ir pietiekami strauja. Un, lai pārliecinātos par to, kāda ir ierēdņu kvalifikācija ārzemju ierēdņiem, tie, kas brauc, šie konsultanti, un mūsu... Ir šī starpība. Un tomēr, manuprāt, šis paralēlais ceļš, ko šobrīd tomēr piedāvā valdība, - gan ierēdņu skaita palielināšana, gan algu palielināšana, gan vēl citas izmaksas, kas lavīnveidīgi pieaug, nerisina šo problēmu. Manuprāt, ja būtu šī konsekvence attiecībā uz ierēdņu skaita samazināšanu, atalgojuma palielināšanu, kvalifikācijas paaugstināšanu, tad es šo kaut kādu vadlīniju redzētu. Šobrīd šī vadlīnija tomēr nav redzama, jo budžetam cauri vijas gan ierēdņu skaita palielināšana, apmaksu palielināšana un dažādu neparedzētu izdevumu palielināšana. Tāpēc es tomēr lūgtu meklēt šeit rezerves. Es domāju, ka šeit viņas ir lielākas, nekā to piedāvā Kabinets. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates ir pabeigtas. Sāksim balsot. Tā būs labāk. Jūs vēlējāties ko teikt? Nē, referents nevēlas teikt neko.

Demokrātiskās partijas frakcijas ierosinājums - mīnus 1 220 000 ierēdņu apmācībai. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 29, atturas - 9. Nav pieņemts.

Nākamais ir deputātu Bērziņa un Tomiņa priekšlikums, bet politiski tas nav tas pats. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 31, atturas - 11.

Nākamais ir frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikums - mīnus 500 000. Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 28, atturas - 11. Nav pieņemts.

Vai par Ministru kabineta ierosinājumu - mīnus 200 000 - ir jābalso? Nav jābalso. Pieņemts.

Civildienesta pārvalde - mīnus 300 000. Frakcija "Tēvzemei un brīvībai". Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 30, atturas - 8. Nav pieņemts.

Centrālais aparāts - mīnus 100 000. Frakcija "Tēvzemei un brīvībai". Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 26, atturas - 14. Nav pieņemts.

Tagad: Centrālais aparāts - mīnus 37 011 lati, ierosina deputāts Gundars Bērziņš un deputāts Zigurds Tomiņš. Vārds deputātam Zigurdam Tomiņam!

Z.Tomiņš (LZS).

Cienījamie deputāti! Mēs šodien dzirdējām Ministru prezidenta Māra Gaiļa paziņojumu par to, ka ir tātad paredzēts likvidēt Valsts reformu ministriju, sākot ar 1995.gada 1.jūliju. Un tieši mūsu priekšlikums ir ar to saskaņā un dod zināmu pamatu arī Ministru prezidentam un Ministru kabinetam to veikt, jo mēs tātad norādām tekstā par šo finansējumu, ka līdz 1995.gada 1.jūlijam. Un arī attiecīgi par to summu, kas ir paredzēta tikai pusgadam, samazinām šos Centrālā aparāta izdevumus. Kopumā šie 37 011 lati sastādīs samazinājumu vispār Valsts reformu ministrijas budžetā tikai par pusotru procentu. Un tātad mēs šodien nobalsojām par vienu otru institūciju, kur samazinājām šo budžeta finansējumu līdz 10 un pat vairāk procentiem. Es domāju, ka pusotra procenta - un vēl saskaņā ar šo Ministru prezidenta paziņojumu... es domāju, ka tas būtu atbalstāms. Jo vēl bez tam paliek attīstības izdevumiem viens miljons 25 tūkstoši latu. Tiešām, es uzskatu, ka tas, ko deputāts Bunkšs minēja šeit, tas nebija arī precīzi, jo šeit Centrālajā aparātā gan šogad štata vienības ir 43, gan arī nākamgad ir paredzētas 43, nevis 30. Un bez tam arī nebija precīzi pateikts, ka Valsts reformu ministrija samazina darba algas fondu ministrijā. Mēs piekritām Ministru kabinetam, atbalstījām ierosinājumu - samazināt par 6 324, bet tajā pašā laikā, salīdzinot ar 1994.gadu, mēs paredzam palielināt par 53 000 latu. Tātad nevis samazinām darba algu fondu nākamajā gadā, bet ievērojami palielinām, un kopumā Reformu ministrijai šis budžets sastādīs 2,3 miljonus latu. Un mēs te runājam par 37 011 latiem. Protams, var atstāt, bet tad jautājums būs - bet ko tad, ja nobalsos Saeima - un pēc Ministru kabineta ierosinājuma par šīs ministrijas likvidāciju? Nu tad atgriezīsimies pie Tomiņa un Bērziņa priekšlikuma un tad šo naudu mēģināsim citās iedaļās arī parādīt. Bet diemžēl Gravas kundze pareizi teica, ka tās naudas jau vairāk tur nebūs. (No zāles deputāts A.Panteļējevs: "Būs!") Panteļējevs saka, ka būs, tad es domāju, ka viņš arī finansēs šo lietu. Paldies par uzmanību. (Starpsauciens no zāles: "Viņam jau būs!")

Sēdes vadītājs. Debates izbeigtas. Lūdzu, balsosim! Kods "Valsts reformu ministrija - Centrālais aparāts" - mīnus 37 011 lati. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 22, atturas - 10. Pieņemts.

Pusstundu ilgs pārtraukums.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Atsākam darbu! 21. kods - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Atkal atdeves fonds. Lūdzu! Zigurds Tomiņš - Zemnieku savienība. Lūdzu!

Z.Tomiņš (LZS).

Cienījamie deputāti! Mans un deputāta Gundara Bērziņa priekšlikums attiecībā uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju ir, pirmkārt, samazināt atdeves fondu par 100 000 latu, un, ja jūs apskatāties tālāk, arī par 180 000 latu ir samazinājums reformu turpināšanai, jo diemžēl, saņemot šo budžeta projektu no Ministru kabineta, tas nav redzams šajās tabulās, mums radās neskaidrība attiecībā uz to, kam šie atdeves fondi paredzēti, kam ir paredzēti līdzekļi reformu turpināšanai, pie tam nav pantos konkrēta sadalījuma, bet visi ir paredzēti attīstības izdevumos kā pārējie. Neradās skaidrība arī par to, kam tieši finansējums ir paredzēts zem nosaukuma: "likumos noteiktajiem pasākumiem" - 12 500 latu, kā arī, ja lasa likumu tālāk, "citām prioritātēm" - 40 000 un jau minētajai reformu turpināšanai - kopumā 281 800 lati, un vēl papildus, kā es minēju, šis atdeves fonds - 100 000 latu. Mēs Budžeta komisijā ierosinājām, ka uz Budžeta komisijas sēdi, kad tiks izskatīts likumprojekts par šo budžetu 1995. gadam, obligāti vajag uzaicināt Vides un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvi, lai dotu izskaidrojumu. Vismaz šodien mēs ceram saņemt šeit izskaidrojumu tiešām ne tikai par šo atdeves fondu un par reformu turpināšanai paredzētajiem līdzekļiem, bet arī par to, kas saprotams zem "likumos noteiktajiem pasākumiem", kā arī "citām prioritātēm" . Un atkarībā no vides un reģionālās attīstības ministra atbildes mēs lemsim par to, vai uzturēt spēkā savus pieprasījumus, savus priekšlikumus vai arī noņemt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Indulis Emsis - valsts ministrs. Lūdzu!

I.Emsis (vides aizsardzības valsts ministrs).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamais Prezidij, cienītie deputāti! Šajā priekšlikumā par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas budžetu problēmu ir radījis atdeves fonds, kas ir ļoti līdzīga sadaļa, tāda kā visām pārējām ministrijām, un konkrēti mūsu ministrija šos līdzekļus 60 000 apmērā ir rezervējusi un plānojusi galvenokārt avāriju seku likvidēšanai, iespējamo avāriju seku likvidēšanai. Faktiski mums nav, par nelaimi, bijis neviens tāds gads, kad negadītos kāda avārija. Pēdējos divos gados tās ir notikušas ārpus Latvijas teritorijas, bet sekas mēs esam bijuši spiesti dzēst arī mūsu teritorijā. Tās bija avārijas uz Daugavas ar cianīdiem, tā bija avārija šogad Lietuvā, un tādas avārijas varētu notikt, un ir jāplāno līdzekļi. Piemēram, uz dzelzceļiem, ar ķimikālijām, piemēram, arī ostu akvatorijās. Mums šim pasākumam agrāk bija zināma drošība šajā rezerves fondā, Ministru kabineta rezerves fondā, bet šobrīd tādas drošības vairs nav, un līdz ar to katrai ministrijai ir jāmēģina sevi nodrošināt šādām neplānotām situācijām. Tas ir viens.

Un otrs - jautājums šeit ir skāris reformu turpināšanu. Es gribu, cienījamie kolēģi, jums uzsvērt vienu lietu - es šonedēļ, pirmdien, atgriezos no Zviedrijas ar 3,6 miljonu latu dāvinājumu. Janvāra pirmajās dienās es parakstu līgumu ar Somiju par 1,1 miljona latu dāvinājumu. 1995. gadā šādu dāvinājumu summas mums būs ļoti tuvu 6 miljoniem, tātad mēs esam ministrija, kas sevi atpelna un papildus vēl vairāk ienes līdzekļus Latvijas budžetā, nekā mēs notērējam. Bet ko mums par to prasa pretī starptautiskās institūcijas, organizācijas, kuru programmas mēs pildām? Viņi prasa, lai Latvijā notiktu ļoti veiksmīgi un nepārtraukti vides aizsardzības politikas reforma un reorganizācija. Mums jāintegrējas ar likumdošanu šajā Eiropas likumdošanas vidē, mums jāizstrādā, piemēram, dzeramā ūdens standarti, jāatsakās no bijušajiem PSRS standartiem un jāpāriet uz Eiropas savienības standartiem un tamlīdzīgi. Un šī ir tā reformas turpināšana, un tam ir mums šie līdzekļi paredzēti.

Līdzīgi tas ir ar "likumos noteiktajiem pasākumiem". Ja mēs pievienojamies kādām starpvalstu konvencijām, tad mums ir jāparedz attiecīgi līdzekļi, lai šo pievienošanos varētu realizēt. Un tam atbilstoši ir šis saraksts paredzēts. Tādēļ man ir ļoti liels lūgums atbalstīt Ministru kabineta versiju šajā likumprojektā un saglabāt tās pozīcijas, kas nepieciešamas, lai mēs varētu savas funkcijas realizēt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Deputāts Janeks - Tautsaimnieku politiskā apvienība.

J.Janeks (TPA).

Cienījamie deputāti! Katrā ziņā šī ministrija ir viena no tām ministrijām, kurā ir jau reformas diezgan dziļi notikušas. Un šeit ir apvienotas gandrīz... nevis "gandrīz", bet tieši trīs ministrijas. Viņiem ir nākusi papildus klāt krietna darba slodze. Protams, viņi vēl pie tā nav pamatīgi strādājuši. Nu vairāk pašreiz... Emša kungs ļoti intensīvi un labi nodarbojas ar vides aizsardzību, bet pie reģionālās attīstības viņi vēl nav tā nopietni piestrādājuši. Bet es arī gribu ierosināt to, ka noteikti vajadzētu mums būt saprātīgiem un nobalsot šoreiz par Ministru kabineta pieņemto lēmumu. Un tiešām šai ministrijai ir nu reformās jāieiet ar noteiktiem naudas līdzekļiem, lai viņa varētu to veikt, un, cik man ir bijusi saskare ar viņiem, viņi tiešām nopietni to dara un nopietni, es domāju, darīs.

Sēdes vadītājs. Edvīns Kide - Tautsaimnieku politiskā apvienība.

E.Kide (TPA).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Man zināmā mērā rada izbrīnu, kā Zemnieku savienības pārstāvji var nākt ar priekšlikumiem par tik plašu samazinājumu Vides aizsardzības ministrijai - tai ministrijai, kura sāks no nākamā gada - ir jau sākusi un no nākamā gada vēl plašāk uzsāks - reģionālo darbu Valsts reformu ministrijas vietā. Es domāju, ka Zemnieku savienībai vajadzēja izprast gan "zaļo" kustību, gan izprast to situāciju, kādā ir mūsu vide pēc padomju armijas jeb Krievijas armijas iziešanas no šejienes. Tas prasa līdzekļus. Mēs zinām, ka visa lauku infrastruktūra ir pilnīgi izjaukta...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos. Paklusējiet kādas pāris minūtes, lai deputāti arī mēģina paklusēt!

E.Kide. Es mēģināšu. Un šī infrastruktūras atjaunošana prasa organizatorisko darbu. Es saprotu, ka ļoti spēcīgi ir strādājusi Vides aizsardzības ministrijas tieši vides aizsardzības daļa Emša kunga vadībā, bet tā reģionālā daļa, kā te atzīmēja arī Janeka kungs, nu ir bijusi nedaudz iekonservēta. Un arī jaunais ministrs un valdība, es saprotu, grib šo svarīgo darbu, Latvijai svarīgo darbu, plašāk izvērst. Es negribu tālāk runāt par šo tēmu, es domāju, ka visi zemnieki, lauksaimnieki un arī citi klātesošie deputāti šo lietu izprot un atbalstīs šoreiz to samazinājumu, kuru piedāvā Ministru padome. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aivars Berķis - Zemnieku savienība. Lūdzu! Pēc tam - Anta Rugāte.

A.Berķis (LZS).

Godātais priekšsēdētāj, deputāti! Es gribu sacīt, ka Zemnieku savienība, protams, saprot gan Vides un reģionālās attīstības ministrijas lielo nozīmi, un, ja šeit budžetā ir ierakstīti tādi skaitļi, tad tas gan ir tāpēc, ka šobrīd vienkārši pašreizējā ministrijā nav pacentušies argumentēt un pierādīt, ko viņi darīs ar saviem līdzekļiem, un tas ir tikai tāpēc, bet mēs lieliski saprotam, ka it īpaši Reģionālās attīstības ministrija ir un tai vajadzētu būt ar laiku daudz svarīgākai, nekā ir Lauksaimniecības ministrija, tieši tā būs tā, kura pārņems visu Latvijas lauku tālāko veidošanu. Un tāpēc es tomēr, arī cerot... kaut gan es saku, ka mūs sarūgtināja, piemēram, tādi fakti, kā, piemēram, tas, ka pašreiz Tautsaimnieku politiskā apvienība nobalso, piemēram, pret tādu pieprasījumu kā to, kas bija indīgo ķimikāliju jautājumā. Bet mēs tomēr, kā saka, esam par to, ka šai ministrijai līdzekļus nedrīkst atņemt. Es uzaicinu savas frakcijas biedrus tomēr šos līdzekļus neatņemt, bet aizstāvēt.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte - Kristīgo demokrātu savienība. Lūdzu!

A.Rugāte (KDS).

Godāto Prezidij, cienījamie kolēģi! Vides un sabiedrisko lietu komisija, gatavojoties budžeta apskatei, interesējās patiešām par katru pozīciju, lai ministrija varētu to aizstāvēt, un tikai tad mēs šeit par to varētu balsot. Un es gribētu tik tiešām uzturēt spēkā to prasību, ar kuru Iesalnieka kungs mūs iepazīstināja diezgan izvērstos dokumentos, ka patiešām reformu turpināšanai, kas ir ar nopietniem pamatojumiem gan vides kvalitātes kontroles sistēmas izveidošanā, gan datu, vides datu, informatīvās sistēmas pilnveidošanā, kas ir iesākta, gan arī vides izglītībā un sabiedrības izpratnes veidošanā šajos jautājumos... Par praktiskajiem pasākumiem šajā brīdī valstī - par to pat vispār lieki būtu runāt, tāpat arī par lauku attīstības problēmu, un šī nu gan ir vienīgā ministrija, kura nodarbojas ar šo renovācijas darbu, - un sadarbībā ar zemnieku interesēm. Mums tomēr vajadzētu mazdrusciņ arī respektēt to, ka pagājušajā gadā šīs ministrijas iespējas nebija īpaši lielas, jo šī praktiskā orientēšanās bija, tā pieklājīgi sakot, diezgan pieticīga, un jaunā ministra nākšanas laikā sadarbībā ar vides ministru reģionālā attīstība tomēr šobrīd, liekas, varētu veidoties daudz nopietnāka, pamatotāka, mērķtiecīgāka un rezultatīvāka. Tādēļ man tomēr būtu lūgums reformu turpināšanai šos izdevumus saglabāt un uz tiem nepretendēt, uz to samazināšanu. Kas attiecas uz centrālo aparātu, tas jau ir varbūt arī vairāk politisks jautājums, taču, kas attiecas uz praktisko ministrijas darbību un uz tām pozīcijām, kurās šī ministrija varēs vai nevarēs apliecināt savu uzdevumu, - tur es tomēr lūdzu atstāt šīs summas tādas, kādas ir prasījusi ministrija. Paldies.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība. Godātie kolēģi, lūdzu, izmantojiet blakustelpas dažādām apspriedēm! Būs zvans, mēs uzgaidīsim jūs, bet netrokšņojiet šeit zālē, jo citādi var arī tikt kāds izraidīts... gan ar Saeimas balsojumu. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Tātad apspriežot Vides un reģionālās attīstības ministrijas budžetu, pirmais tātad: pagājušogad budžets bija 2 210 000, šogad ir 4 919 000 - vairāk nekā divas reizes ir kāpinājums. Nav šaubu, ka, arī balsojot par mūsu priekšlikumiem, Saeima balso par reģionālo prioritāti... kā prioritāti. Bet šeit nav tāda vienkāršota un primitīva dalīšana: tas ir mūsējais - tam dosim, tam -nedosim; šeit ir tomēr pārliecinājums, vai, piemēram, ministra atbilde sniedza pamatojumu 240 000 izlietojumam. Es biju gatavojies nākt tribīnē un teikt, ka mēs savu priekšlikumu atsaucam. Mani šī uzstāšanās nepārliecināja. Vēl vairāk. Ministrs Iesalnieka kungs šeit diemžēl mūs ar savu klātbūtni nav pagodinājis, viņam ir svarīgākas darīšanas, un tāpēc es aicinu tomēr balsot par mūsu priekšlikumiem. Pirmais - Iesalnieka kungs pamatoja šo atdeves fonda nepieciešamību katastrofu gadījumiem. Prasīsim - kāpēc miljons latu ir Finansu ministrijas budžetā kā izdevumi neparedzētiem gadījumiem? Tas ir tieši tādām katastrofām un citiem... Ja šeit rakstām, tad rakstām arī tiem gadījumiem. Otrs. "Reformu turpināšanai". Es tomēr nedzirdēju - kādu reformu turpināšanai. Un es aicinu balsot par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas budžetu kā vienu no budžeta prioritātēm, jo jebkurā gadījumā mēs budžetu palielinām vairāk nekā divas reizes, bet tomēr skatīties, cik racionāli mēs izmantojam līdzekļus. Un tomēr aicinu balsot par mūsu priekšlikumiem, jo šeit es nedzirdēju pamatojumu, kam tie tiks izmantoti. Ja deputāti var tik viegli balsot un ir Emša kunga pārliecinājums par to, ka šie mērķi, kam tiek izmantoti 240 000, ir pamatoti, varam balsot. Man šīs pārliecības nav, un es nevaru 240 000 latu nodokļu maksātāju naudas izlietot nezināmiem mērķiem un nepamatotām vajadzībām. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Jānis Urbanovičs - lūdzu! Tautas saskaņas partija.

J.Urbanovičs (TSP).

Godātā Saeima! Es gribu aicināt neaiztikt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas budžetu šādu iemeslu dēļ. Vispirms: līdz šim, varbūt pat līdz šodienai, šī ministrija neatbilst šim skaistajam nosaukumam. Tā varēja būt Vides aizsardzības ministrija, jo nebija nekādas reģionālās politikas koncepcijas, pat nemaz nerunāsim par atsevišķu reģionu attīstības programmām, runāts par to netika. Tomēr man ir zināms, ka pašreiz vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram ir tomēr šis jautājums izkustējies no vietas. Un šeit situācija ir līdzīga, kā ir ar daudzām mūsu Ekonomikas ministrijas un Ārlietu ministrijas problēmām. Jo, ja mēs esam izteikuši vēlējumu būt Eiropā un būt Eiropas kopienā, - un, starp citu, 4.punkts mūsu iesniegumā skan, ka mēs izstrādāsim reģionu attīstības programmas, - tad, lai saņemtu viņu intelektuālo palīdzību un visa Latvija varētu attīstīties kopsakarībā ar to, kādu virzību ir ieņēmusi Eiropa un pasaule, šīs programmas visai Latvijai un arī atsevišķiem novadiem un pilsētām, dažādu tīklu veidošanu šādai attīstībai būtu nepieciešams vienreiz uzsākt. Un šīs summas, kas ir ierakstītas, nav pietiekami lielas. Protams, mums visiem pēc tam būtu jānāk un jāprasa ministram un ministrijai, vai viņi tiešām to ir sākuši darīt. Es atceros vienu no pirmajām tikšanās reizēm ar ministru, kurš diemžēl nav šeit. Man sākumā nemaz negribējās šeit kāpt un aizstāvēt viņu, ja jau viņš nav šeit šodien budžeta apspriešanas laikā un neaizstāv, un arī viņa kolēģis un partneris valsts ministrs nemaz par reģionālo politiku nerunāja. Bet tomēr laikam mūsu valsts intereses ir drusku svarīgākas nekā ieriebšana vienam ministram vai ministrijai. Es aicinu jūs atbalstīt, jo bez... Šī problēma sasaucas arī ar visu to, ko mēs līdz šim esam darījuši - šodien un vakar, un arī citas dienas, jo visas ministrijas, Premjers un citi, arī Valsts prezidents, - katrs savā vīzē mēģina domāt, plānot visas Latvijas un atsevišķu novadu attīstības programmas, bet par to, kādā sakarībā katras ministrijas pakļautībā esošie uzņēmumi un sfēras attīstīsies, nav runāts. Un tāpēc šai ministrijai būtu gan iedodama šī nauda - vismaz, teiksim tā, - ne atņemama, - gan arī uzliekams uzdevums - izstrādāt beidzot šīs programmas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Tā kā mēs jau šeit debatējam par dažādām šīs ministrijas sadaļām budžetā, tad es aicinu deputātu Ābiķi arī nākt šurp un runāt par visu. Jūs divas reizes esat pieteicies, bet...

Dz.Ābiķis (no zāles). Es domāju, ka mēs balsosim par pozīcijām....

Sēdes vadītājs. Sākam ar atdeves fondu. Lūdzu zvanu! Es gribēju ietaupīt laiku un piedāvāt jums ātrāk visu to lietu, bet... Atdeves fonds - 21.kods. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija - mīnus 100 000. Ierosina deputāti Zigurds Tomiņš un Gundars Bērziņš. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 37, atturas - 17. Nav pieņemts.

Vai Ministru kabineta priekšlikumam - mīnus 40 000 - deputāti piekrīt? Piekrītam. Pieņemts. Deputāts Ābiķis nav pieteicies runāt par šīm problēmām. Jā.

Darba algu fonda samazinājums - 44 287. Vai deputāti piekrīt Ministru kabineta piedāvājumam? Piekrīt. Akceptēts.

Tagad: centrālais aparāts - mīnus 200 000. Ierosina frakcija "Tēvzemei un brīvībai".

Dzintars Ābiķis - "Latvijas ceļš".

Dz.Ābiķis (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es ilgi jūsu uzmanību neaizkavēšu. Bet es domāju, ka tas... es neteikšu, ka tas ir sevišķi destruktīvi, bet īpaši konstruktīvs nav šis piedāvājums, jo visam centrālajam aparātam ir paredzēts 451 000. Ja mēs atņemam 200 000, tad praktiski uz pusi samazinām. Es uzskatu, ka tas nav īpaši konstruktīvs priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, balsosim: Centrālais aparāts - mīnus 200 000. Ierosina frakcija "Tēvzemei un brīvībai". Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 37, atturas - 15. Nav pieņemts.

Reformu turpināšanai - mīnus 180 000. Ierosina deputāti Gundars Bērziņš un Zigurds Tomiņš. Vārds Dzintaram Ābiķim - "Latvijas ceļš".

Dz.Ābiķis (LC).

Cienījamie kolēģi! Es arī ilgi jūsu uzmanību neaizkavēšu. Bet lietas būtība ir šāda. Nupat mēs esam saņēmuši no Zviedrijas 3,6 miljonu apmērā investīciju. (Starpsauciens no zāles: "Kad?") Par Liepājas attīrīšanas iekārtām. Pēc nedēļas Emša kungs ir gatavs doties uz Somiju un runāt par 1,1 miljonu. Lai mēs šīs investīcijas dabūtu, ir jāiegulda nauda programmās, citādi mēs tās investīcijas nevaram dabūt. Un vides attīstība ir viena no tām lietām, kur mūsu kaimiņi ir gatavi ieguldīt. Kaut vai elementāri: ja mēs piesārņojam Ventu, tas atsaucas uz zviedriem, un viņi ir gatavi dot mums naudu. Tāpēc es ļoti lūdzu atbalstīt Vides komitejas viedokli.

Sēdes vadītājs. Reformu turpināšanai - mīnus 180 000. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 43, atturas - 12. Nav pieņemts.

A.Piebalgs. Nākamais ir Kultūras ministrijas budžets. Pirmais ir jautājums atkal par atdeves fondu.

Sēdes vadītājs. Zigurds Tomiņš - Zemnieku savienība. Lūdzu!

Z.Tomiņš (LZS).

Diemžēl man jāsaka, cienījamie kolēģi: mēs vēl kaut kādu atbildi saņēmām no ministrijas pārstāvja par atdeves fondu un reformu turpināšanu, turpretim uz pārējiem maniem jautājumiem, kam tad ir paredzēti izdevumi "likumos noteiktajiem pasākumiem", kādos likumos un par kādām summām, mēs atbildi nesaņēmām. Vismaz es ne. Un, ja jūs apmierina tas, ka var nobalsot par lielām summām (312 500 lati), nezinot, par ko mēs balsojam, tad diemžēl es nevaru tam piekrist, un es izmantoju Saeimas kārtības ruļļa 99.panta otrās daļas dotās tiesības un iebilstu pret šo pantu. Un arī mani tiešām interesē, kādiem pasākumiem ir paredzētas minētās "citas prioritātes". Tāpēc es arī pret šo iebilstu.

Sēdes vadītājs. Vai tad mēs jau esam sākuši Kultūras ministriju apspriest? Pagaidiet, mēs esam pabeiguši apspriest kodu nr.21. Visi priekšlikumi, kuri ir iesniegti, ir izskatīti. Kuri priekšlikumi nav izskatīti? Par procedūras pārkāpšanu - Zigurds Tomiņš. Lūdzu!

Z.Tomiņš (LZS).

Atvainojos, ka es kavēju jūsu uzmanību. Citēšu Saeimas kārtības ruļļa 99.pantu, par otro lasījumu: "Ja par pantu nav iesniegti priekšlikumi un deputātiem nav iebildumu attiecībā uz šo pantu, par to atsevišķi nebalso." Priekšlikumi nav iesniegti par šiem pārējiem, ko es minēju, pantiem, bet man ir iebildumi. Un tāpēc es lūdzu: tas, kas ir pirmajā lasījumā pieņemts, tā biezā grāmata, - lūdzu, pēc tās mēs arī strādājam.

Sēdes vadītājs. Nākamais kods ir nr.22 - Kultūras ministrija. Esiet tik laipns, lūdzu! Andris Gūtmanis - satiksmes ministrs.

A.Gūtmanis (satiksmes ministrs).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Man ir tas gods šodien pārstāvēt Kultūras ministriju, (Aplausi.) jo Dripes kungs atrodas ārzemju komandējumā un ar Kabineta lēmumu man ir uzdots pildīt kultūras ministra pienākumus šinī atbildīgajā sēdē. Un, cienījamie kolēģi, lūk, ko es gribēju teikt. Kultūra ir vēl svarīgāka nekā tā infrastruktūra, ko es pārstāvu ikdienā, un tāpēc es gribētu aicināt atbalstīt Ministru kabineta priekšlikumu - samazināt atdeves fondu tikai par 40 000 latiem, nevis tā, kā deputāti Tomiņš un Bērziņš iesaka, - par 100 000 latiem. Jo, redziet, mums ir vajadzīgs tas garīgais spēks, lai šinī grūtajā laikā tiktu pāri tām grūtībām. Un es domāju, ka, ja mēs runājam par skolotājiem un ja mēs runājam par ārstiem, ir jāsaka, ka viņi dara ļoti svarīgu darbu. Bet arī lauku nostūros un visā mūsu valstī ir vajadzīgs saglabāt kultūru, un es gribētu teikt, ka zināšanu pamats ir grāmatas un bibliotēkas, un es gribu teikt, ka šodien ir ļoti lielas problēmas. Un es domāju, ka nebūtu labi, ja Dripes kunga prombūtnē izdarītu nepareizu balsojumu. Tā ka es uzaicinu balsot par Ministru kabineta ieteikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāts Kide - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!

E.Kide (TPA).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es izteicu izbrīnu, ka Zemnieku savienība nezina, kur izlietot naudu vides aizsardzībai, lauku reģionālajai attīstībai, turpretim vēl lielāku izbrīnu man rada Tomiņa kunga priekšlikums. Ka viņš nezina, kur izlietos naudu atdeves fondā kultūrai. Šeit ir runa tikai par 100 000. Es domāju, ka, ja Latvijas kultūrai būtu šodien paredzēti neparedzētiem un paredzētiem izdevumiem 4 miljoni, tad arī Latvijas kultūra no tā neciestu. Jo, lai kur mēs neietu, pieminekļi ir nesakopti, muzeji ir nesakārtoti, bibliotēkas nepapildinās ar fondiem un katram no kultūras darbiniekiem ir roka pastiepta, lai kaut drusku palīdzētu! Un tāpēc man ir ļoti žēl, ka arī Ministru kabinets ir paredzējis noņemt 40 000 no šiem 100 000, bet vairāk noņemt nevar, un es esmu pret Tomiņa un Bērziņa kungu priekšlikumiem - noņemt visus 100 000 kultūrai. Un esmu par to, lai atstātu Ministru kabineta priekšlikumu - samazināt par 40 000. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Es gribētu lūgt - arī deputātiem vismaz ir pieejama šī lapiņa, kur ir uzrakstīti šie priekšlikumi, - paskatīties pirmo strīpiņu un trešo strīpiņu. Pirmajā strīpiņā deputāts Tomiņš un deputāts Bērziņš piedāvā 100 000 samazināt, bet trešajā strīpiņā piedāvā palielināt par 612 653 latiem. Un sevišķi - algu izmaksām. Algu izmaksas kultūras iestādēs ir budžeta iestādēs viszemākās algas valstī. Tieši šiem mērķiem. Alga ir vajadzīga, un šaubu nav nekādu. Ja šobrīd kādam ir skaidrība, kur tie rezerves fondi tiek izmantoti, tas ir labi, un jaunā kultūras ministra uzruna mūs pārliecināja, un mēs noņemam savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai pret Ministru kabineta priekšlikumu - mīnus 40 000, samazināt atdeves fondu Kultūras ministrijai - ir iebildes deputātiem? Deputāts Dainis Stalts, lūdzu!

D.Stalts (LNNK).

Kultūras ministrijai šis atdeves fonds - 100 000 latu - ir paredzēts, lai izveidotu un nostiprinātu kultūrpolitikas departamentu. Un šī jaunizveidotā departamenta uzdevumu loks ir risināt jautājumus, kas ir saistīti ar, kā jau te iepriekšējie runātāji minēja, šobrīd kritiskā stāvoklī nonākušo kultūrpolitiku visā Latvijā. Es aicinu deputātus pārdomāt, pirms balsot par šīs summas - Kultūras ministrijas atdeves fonda - samazināšanu, arī Ministru kabineta priekšlikumā, jo vajadzības, šīs vajadzības Kultūras ministrijai ir ļoti lielas. Un šeit, šinī summā, iekļautas arī... vēlējāmies kompjuterizēt šo departamentu un šajos skaitļotājos ietvert tās ziņas, kuras pēc tam, tālāk prognozējot un veidojot mūsu kultūrpolitiku, būs visnotaļ noderīgas un vajadzīgas, nepieciešamas.

Kas attiecas uz deputātu Bērziņa un Tomiņa izteikto ideju par darba samaksas fonda veidošanu, mēs esam gandarīti, ka tāda ideja ir, un Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir rosinājusi meklēt līdzekļus un arīdzan šādu pretimnākšanu ir atradusi no Ministru kabineta puses, ka ar šā gada 1. martu kultūras darbinieku algu reforma tiks uzsākta.

Un vēl es aicinātu šajā Ziemassvētku laikā - tad, kad visi visapkārt vaid, ka neko nevar izdarīt, neko nevar iesākt, - es aicinātu jūs aizbraukt šajās dienās uz Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju, uz Vidzemes sētu. Aizejiet pa sniegoto ceļu un paskatieties, ko var izdarīt, ja ir vēlēšanās darīt! Paldies. Tur ir atjaunota Rizgu rija, pirmais brīvdabas muzeja objekts, tas patlaban vēl ir zem spāru vainaga, un katrs no jums un mēs visi kopā varam pamācīties, ko var izdarīt zelta rokas, gaišs, gudrs prāts un vēlme ko izdarīt.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte - Kristīgo demokrātu savienība.

A.Rugāte (KDS).

Godātie kolēģi, tas patiešām ir ļoti atbalstāms priekšlikums, ko deputāti Bērziņš un Tomiņš ir izteikuši sakarā ar kultūras, mācību iestāžu darba samaksas fondu. Taču es gribētu lūgt jūs patiešām nu neķerties klāt tam atdeves fondam, kas ir Kultūras ministrijai paredzēts. Vienīgais varbūt: mēs gribētu visi kopā - es domāju, ne tikai mana interese tā būtu - redzēt un būt pārliecināti par šā atdeves fonda izmantošanu tieši kultūras interesēs un tieši kultūras vajadzībās, un tieši kādās. Lūk, šādu prasību gan, šķiet, mums vajadzētu izteikt, lai ir skaidra šī naudas izmantošana. Taču patiešām ne jau tikai darba samaksa ir vajadzīga kultūras darbiniekiem, kultūra šobrīd ir tā, kura mums ir jāatbalsta, mums šobrīd ir iespēja to izdarīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. ... Nu es neredzēju, kurš no jums pirmais bija. (Starpsauciens no zāles: "Valdošai koalīcijai priekšroka!") Pauls Putniņš - Zemnieku savienība. Lūdzu! (Starpsauciens no zāles: "Balsot!")

P.Putniņš (LZS).

Godāto priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Ir tā, ka... tā bija pavisam cita situācija, kad mēs prasījām, solidarizējoties ar visām ministrijām, 25 000 noņemt, un tad Ministru kabineta lēmums par 40 000 bija, bet tagad situācija ir kardināli izmainījusies. Ja jūs pašķirtu nākamo lapaspusi, tur arī vēl ir redzams skaitlis 600 000 izglītības un kultūras, zinātnes... tas ir, kultūras darbinieku algu reformas uzsākšanai, bet tāda skaitļa reāli jau nav. Šo kultūras darbinieku algu reformu mēs jau "Pārejas noteikumos"... jau pašā sākumā vienojāmies un par to vairs tagad nav jārunā, jo reālas naudas pašlaik nav. Tātad - ko es gribēju teikt: patiešām būtu ļoti vēlams un ļoti labi, ja šis atdeves fonds Kultūras ministrijai paliktu jau tām vajadzībām, ko jau mēs te pieminējām, un vajadzību ir ārkārtīgi daudz, jo sākotnējais plāns, kur mēs ierosinājām atņemt 25 000, ir jau tagad absolūti citāds un mēs esam citā situācijā, ļoti nabadzīgā situācijā, tāpēc labi, ja tos simts tūkstošus nenoņemtu nost no atdeves fonda. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Panteļējevs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie klātesošie! Es arī laikam demonstrēšu zināmu plurālismu, bet man liekas, ka mums vajadzētu pieturēties pie Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikuma šinī gadījumā. Tas ir, kultūras gadījumā nevis 100 000 noņemt, nevis 40 000 noņemt, bet tos 25 000, vismazāko un minimālāko, jo, manuprāt, tā ir tā sfēra, kas visvairāk ir pašlaik nacionāli, klusi cietusi un tajā pašā laikā ir nacionāli patriotiska. Un mums ir tomēr jādomā par tām sfērām, kas uztur mūsu valsti, nevis tam, kas noliedz mūsu valsti. Mums ir daudzas sfēras, kas pašlaik paģēr no mūsu valsts - dodiet to, šito, citu un tā tālāk! Kas attiecas uz kultūras sfēru, man ir tā uzticība, ka tā ir tā sfēra, kas nevis paģēr no mūsu valsts, bet grib mūsu valstij dot to maksimālo ieguldījumu. Un tāpēc es lūdzu jūs atbalstīt šinī gadījumā nevis Tomiņa, Bērziņa priekšlikumu, nevis Ministru kabineta priekšlikumu, bet Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu, tas ir, to minimālāko noņēmumu, kas ir nepieciešams, lai atrisinātu izglītības darbinieku problēmas - 25 000. Es personīgi aicinu par to.

Sēdes vadītājs. Deputāte Laviņa- "Līdztiesība". Lūdzu!

L.Laviņa (L).

Cienījamie kolēģi, visnotaļ piekrītot, ka tieši kultūrai un kultūras darbiniekiem mūsu valstī joprojām ir pabērna loma, un atbalstot viņu finansējuma palielinājumu nākamajā budžeta gadā, es tomēr gribētu piekrist kolēģim Staltam, ka kultūras politikas veidošana ir vistiešākais Kultūras ministrijas uzdevums un jauns departaments šinī ministrijā nav jārada ar nolūku, lai veidotu kultūras politiku. Un tieši tālab es uzskatu, ka no atdeves fonda arī ir iespējams paņemt kaut ko ar mīnusa zīmi, - un ne tāpēc, ka es būtu pret kultūru, bet tieši tāpēc, ka, ja neatrodam līdzekļus, lai glābtu vai saglabātu patiešām unikālas kultūras vērtības, kādi, piemēram, ir Brāļu kapi, ar kuriem mēs visi prezentējamies un lepojamies, tad jauna departamenta veidošanai, es tomēr domāju, šodien naudu ziedot nav lietderīgi. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Esam pabeiguši debates. Atdeves fonds. Divi balsojumi. Ministru kabinets ierosina - mīnus 40 000, un Izglītības, kultūras un zinātnes komisija - mīnus 25 000.

A.Piebalgs. Es atvainojos, priekšsēdētāja kungs, tikai viens balsojums ir - Izglītības, kultūras un zinātnes komisija noņēma visus priekšlikumus par atdeves fondu. Tajā pašā laikā es gribētu informēt deputātus un deputātes par to, ka mums būs nelielas problēmas. Šobrīd, ja mēs paņemam ieņēmumus un deficītu pret izdevumiem, mums jau ir pārsniegums apmēram par 430 000 latu. Ja mēs tā apmēram turpināsim, tad pastāv iespēja, ka mums vajadzēs vēl atgriezties pie šā budžeta, teiksim, pēc Jaunā gada, jo vienkārši nebūs seguma avota vairs, teiksim, kad varēs savilkt... Bet, protams... Rozentāla kungs ir vienmēr gatavs, to es arī saprotu, tas ir ļoti jauki.... Tā ka es ļoti lūdzu atbalstīt Ministru kabineta priekšlikumu, tas ir tiešām sabalansēts. Tāpat kā visas ministrijas, un es neredzu, ar ko tā atšķiras, teiksim, no Izglītības un zinātnes ministrijas, kurai gan bija cits... pilnīgi skaidra funkcija, kurai mēs noņēmām praktiski visu atdeves fondu. Mēs pārlikām uz Skolēnu deju un dziesmu svētkiem, tā ka es neredzu nekādu starpību šeit.

Sēdes vadītājs. Bet par balsojumu tomēr... teorētiski pastāv divi balsojumi, jo, ja deputāts Panteļējevs uztur spēkā - mīnus 25 000, tad jāsaka, ka mēs jau vienreiz vienojāmies, ka tā nevar noņemt, ja kāds uztur spēkā, tad tas ir balsojams.

A.Piebalgs. Jā, es atvainojos.

Sēdes vadītājs. Mīnus 40 000. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 30, atturas - 12. Nav pieņemts.

Mīnus 25 000. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 20, atturas - 4. Pieņemts.

Darba algas fonda samazinājums - 6832. Vai ir iebildes? Nav. Pieņemts.

Nākamā sadaļa. Lūdzu!

A.Piebalgs. Nākamā ir par izglītību. Tātad tas ir saistībā ar to reformu, ko piedāvāja Ministru kabinets, vienojoties ar Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību par 16% pacelt algas no 1. marta. Tad Ministru kabineta variants ir pilnīgi precīzs atbilstoši šīm saistībām. Tāpēc es lūdzu atbalstīt Ministru kabineta variantu. Deputāti Bērziņš un Tomiņš paredz lielāku summu, bet es vēlreiz atkārtoju, ka mums nav seguma, un arī bez tam šeit ir pretruna ar pašas reformas kopējiem skaitļiem.

Sēdes vadītājs. Tad vispirms balsojam par deputātu piedāvāto: 612 653. Gundars Bērziņš - Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Es deputātus tomēr lūgtu rūpīgi lasīt dokumentus. Ir divas šīs sadaļas, par ko tiek balsots. Pirmais - tiek balsots par izglītības sistēmu kultūras sistēmā. Ministru kabineta priekšlikums. Un mēs tos atbalstām. Otrais - tiek balsots par kultūras darbinieku... Un šeit ir divi priekšlikum: Ministru kabineta - par 600 000 ar 1. martu, un mūsu priekšlikums - 612 653 lati. Ja budžets bija tik precīzs līdz latam, tad mūsu aprēķins ir ļoti vienkāršs - šī ir tā minimālā starpība līdz zemākai budžeta iestāžu apmaksai, algai, līdz zemākai - tātad šo 612 000 pietrūkst kultūras darbiniekiem, lai viņi tiktu novērtēti kā budžeta zemākā apmaksas kategorija. Un es neredzu šeit nekādu... mums nebija priekšlikumu par kultūru, tā ir pavisam cita... mūsu priekšlikums ir saistīts ar Kabineta priekšlikumu. Kabineta priekšlikums ir 600 000, mūsējais atšķiras par 12 653 latiem. Vienkārši tas ir precīzs. Ja jau mums budžets, ko mēs tikko apstiprinājām, ir līdz lata precizitātei, ar skaitli 661 beidzas, tad turpināsim arī tikpat precīzi tālāk šo budžetu dalīt un rēķināt!

Sēdes vadītājs. Deputāts Andrejs Panteļējevs. Lūdzu!

A.Panteļējevs (LC).

Es atbalstu un zinu, ka šim Ministru kabinetam kultūra ir prioritāte, un tomēr es lūdzu atbalstīt Ministru kabineta priekšlikumu, jo tas ir saistīts ar to loģisko algas sadalījumu, lai šī sfēra funkcionētu. Man ir ļoti liels lūgums netaisīt šeit nekādus fantastiskus lēcienus uz vienu vai uz otru pusi un nobalsot tieši par to, ko piedāvā šis Ministru kabinets un šī Ministru kabineta priekšsēdētājs Gailis. Es uzskatu, viņš saprot, ka kultūra ir prioritāte. Paldies. Es aicinu balsot par Ministru kabineta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Es lūdzu referentu Andri Piebalgu tomēr komentēt, jo šeit ir tiešām vienā vietā rakstīts "darba samaksas fonds", un deputāts Gundars Bērziņš paskaidro to, ka tas ir tas pats, kas ir kultūras darbinieku algu reformas uzsākšana. Ar ko mums salīdzināt šeit un kādā secībā balsot?

A.Piebalgs. Jā. Mēs varētu šobrīd par izglītību nobalsot - vienkārši par Ministru kabineta priekšlikumu, bet deputāta Bērziņa priekšlikumu pēc tam varētu skatīt tālāk. Jā, viņš ir ļoti progresīvs priekšlikums, it īpaši ja ņem vērā, ka viņš nebija pietiekami skaidri formulēts, bet es tagad saprotu pilnīgi, kā viņš ir domāts. Tā ka šobrīd ir vienkārši jābalso par izglītību - 395 tūkstoši 098 lati, tajā skaitā kultūras mācību iestādēm - 243 tūkstoši 186 lati.

Sēdes vadītājs. Vai par šo priekšlikumu ir iebildes? Nav. Pieņemts. Lūdzu, tālāk!

A.Piebalgs. Nākamais ir priekšlikums, ko ir iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija par 600 tūkstošiem latu, un tātad es sapratu arī, ka tiek pārnests deputāta Bērziņa un Tomiņa priekšlikums, kas ir pilnīgi precīzi sarēķināts līdz pēdējam santīmam - 612 tūkstoši 653 lati. Tātad tas ir paredzēts, viņu skatījumā, kultūras darbinieku algu reformas uzsākšanai. Tad, kad to izskatīja Budžeta un finansu komisija, es vēlreiz atkārtoju, mums vienkārši nebija seguma, lai šobrīd iestrādātu šeit. Tajā pašā laikā mēs saprotam, ka reforma kultūras darbinieku iestādēs arī būtu jāsāk ar 1.martu, tāpēc mēs piedāvājam šobrīd nemainīt budžeta summu, bet papildināt pārejas noteikumus: "Ministru kabinetam līdz 1.martam izstrādāt kultūras darbinieku algu reformu", jo, kā jūs zināt, lai sāktu kultūras darbinieku algu reformu, mums pietiek tajā attiecīgajā mēnesī, šajos pirmajos mēnešos, ar to apropriāciju, kas mums jau ir. Un tad budžeta grozījumos, tad, kad mums parādās, varētu teikt, jauni avoti un mēs "apgriežam" kādus citus izdevumus, tad varētu atgriezties pie šīs situācijas. Tāpēc es aicinātu šoreiz neatbalstīt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un deputātu Bērziņa un Tomiņa priekšlikumus, bet atbalstīt Budžeta un finansu komisijas priekšlikumu par pārejas noteikumu papildināšanu.

Sēdes vadītājs. Trīs balsojumi. Pirmais. Deputāts Gundars Bērziņš - Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Es piekristu Budžeta komisijas priekšlikumiem, ja šī summa tomēr būtu precīza. Ja budžets ir tik precīzs, tad arī es piedāvāju mūsu summu ar Ministru kabineta formulējumu.

Sēdes vadītājs. Trīs balsojumi. Pirmais ir deputāta Bērziņa un deputāta Tomiņa priekšlikums - darbu samaksas fonds 612 tūkstoši 653. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 34, atturas - 15. Nav pieņemts.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums - 600 tūkstošu. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 27, atturas - 15. Nav pieņemts.

Trešais - Budžeta un finansu komisijas priekšlikums - papildināt pārejas noteikumus: "Ministru kabinetam līdz 1.martam izstrādāt kultūras darbinieku algu reformu". Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - nav. atturas - 1. Priekšlikums pieņemts.

Nākamais - Nacionālajai bibliotēkai - 200 tūkstošu (Izglītības, kultūras un zinātnes komisija). Komisija ierosina atbalstīt un finansēt no azartspēļu un loteriju speciālā budžeta. Nav iebildumu? Nav. Pieņemts.

Brāļu kapu restaurācijas darbu finansēšanai - 60 tūkstošu (Izglītības, kultūras un zinātnes komisija). Finansēt no azartspēļu un loteriju speciālā budžeta. Nav iebildumu.

Tālāk. Dotācija kultūrai - kopā (pārceļot dotāciju kultūrizglītojošiem izdevumiem uz Izglītības un zinātnes ministriju) - mīnus 27 tūkstoši 427 (Izglītības, kultūras un zinātnes komisija). Nav iebildumu? Nav. Pieņemts.

Kino nozare - dotācija (nemainot dotācijas kultūrai kopsummu un dotāciju valsts kinohronikai) - 352 tūkstoši 300 (Izglītības, kultūras un zinātnes komisija). Budžeta komisija atbalsta, nemainot dotāciju kopējo summu. Aija Poča - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Poča (LC).

Es gribētu šeit deputātiem vienīgi paskaidrot, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija izskatot šo priekšlikumu, kuru mēs atbalstījām, lūdza izdalīt vēl šajā summā, tajā skaitā, dokumentālajam kino. Es lūgtu jums atļauju izdarīt šo ierakstu. Kopējā summa nemainās, bet vienkārši izdalīt šo...

Sēdes vadītājs. Bija laiks, varētu jau arī to summu nosaukt. Tā jau nu mēs nevaram pavisam bez summām lemt.

A.Poča. Šī summa ir kino nozarei, tajā skaitā dokumentālo filmu studijai, - 80 tūkstoši latu.

Sēdes vadītājs. Tajā skaitā dokumentālo filmu studijai - 80 tūkstoši latu. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

Nākamais - 23 kods. "Valsts zemes dienests". Darba algu fonda samazinājums - 13 tūkstoši 867 lati. Nav iebildumu? Deputātam Rozentālam ir iebildumi. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 12, atturas - 6. Pieņemts.

Nākamais kods - Valsts kontrole. Darba algu fonda samazinājums - 16 tūkstoši 497 lati. Vai ir iebildes? Nav iebildes. Pieņemts.

Valsts kontrole, izdevumi kopā - plus 100 tūkstoši (LNNK frakcija). Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu. Komisija neatbalsta.

A.Piebalgs. Jā, es gribēju paskaidrot. Valsts kontrolei, manā skatījumā, ir izdalīta pietiekami liela summa, un tomēr no tās darbības, kas ir šobrīd, es nejūtu tādu atdevi, lai vēl vajadzētu palielināt Valsts kontroles budžetu. Tad, kad būs reāla atdeve, tad arī var runāt par budžeta palielināšanu. Šobrīd tie pamatā ir izdevumi, tā ka es ļoti ceru, ka Valsts kontrole aktivizēs darbību un dos savu ieguldījumu budžetā.

Sēdes vadītājs. Frakcija neuztur balsojumu. Līdz ar to priekšlikums ir noņemts. Neviens neuztur.

26. kods. "Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisija. Iekļaut Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisijas budžetu Tieslietu ministrijas budžetā". Juridiskā komisija ierosina un Budžeta komisija atbalsta. Vai deputātiem ir iebildes? Lūdzu, Ilga Grava - Demokrātiskās partijas frakcija.

I.Grava (DP).

Jā. Man ir pirmā un lielākā iebilde - kad un kas šo komisiju ir izveidojis, kad un kas no šeit zālē sēdošajiem šo komisiju ir apstiprinājis? Kas šajā komisijā ietilpst? Jā, ir apstiprinājuši tie, kas šajā zālē sēž kā "bijušie"... Bet, mīļie, - "bijušie" ir bijušie, es runāju par esošajiem. Es runāju par Saeimu. Šī komisija ir vienīgā institūcija Latvijā, kas stāv ārpus Saeimas un Ministru kabineta pārraudzības funkcijām. Līdz likuma par VDK dokumentiem pieņemšanai šī bija Saeimas komisija. Es varbūt kļūdos un maldos, jo neesmu bijusi simtprocentīgi sēdēs klāt (divas esmu izlaidusi), bet es neesmu Saeimā šo komisiju apstiprinājusi. Ja Apsīša kungs Tieslietu ministrijā viņu ir apstiprinājis, tad viņš nāks tribīnē un teiks, ka es kļūdos, ka komisija ir apstiprināta pie viņa un pārņemta. Man ir aizdomas, ka Apsīša kungs to neteiks.

Vēl viena lieta. Komisiju pārstāv unificēta persona - Dainis Vanags, kuram nav kauna un kurš ar lielu pompu avīzē paziņo, ka viņam nav vajadzīga ne izglītība, ne iemaņas darbā ar arhīvu un cita veida dokumentiem, jo viņu vada tādi augsta ranga speciālisti kā Ruta Marjaša, Romāns Apsītis, Odisejs Kostanda, Oļegs Batarevskis un Pēteris Simsons. Cik es zinu, tad vismaz viens no viņiem vispār Latvijas teritorijā neatrodas, viens no viņiem ir oficiālu atlūgumu rakstveidā iesniedzis jau kādus mēnešus četrus atpakaļ, bet pārējie saka, ka viņi tur nav rādījušies vismaz pusgadu. Kas tad šeit notiek? Kam un kāpēc mēs dodam naudu?

Es šodien ar lielu interesi klausījos Stalta kungu. Un tad man radās pārdomas un liela cieņa pret Kārli Leiškalnu, par to, ka viņš ir sapratis - lai būtu Saeimā, ir jāmācās. Stalta kungs, tas, ko jūs teicāt, kas ir jāpēta šai komisijai, par to raksta kursa darbus un referātus pirmajā un otrajā kursā politoloģijas lekcijās. Par NKVD sistēmu jūs jau varat nelasīt manus darbus, jo es esmu pseidokomuniste, jūs varat nelasīt akadēmiķa Roņa darbus, nu tāds - pa vidam, jūs varat nelasīt Strangas darbus, nu arī nekas nav... jūsu uztverē, bet Ādolfs Šilde ir uzrakstījis lielisku grāmatu "Pasaules revolūcijas vārdā". Ja jūs viņu izlasītu, jums nebūtu jānāk šeit tribīnē un jāprasa pētīt NKVD darbību Latvijā. Tur viss ir aprakstīts. Grāmata ir bieza, pamatota ar atsaucēm. Šie arhīva materiāli guļ Latvijas Valsts arhīvā, un nav vajadzīga komisija, kas viņus pēta. To dara vēsturnieki, to dara speciālisti un arī regulāri publicē. Tik elementāra lieta - ir jāņem un jālasa tas, kas ir publicēts, nevis jārada jaunas komisijas, lai šos jautājumus pētītu. Bet nav jau ko brīnīties, ja cilvēks, kuram ir trīs kursu izglītība "fizmatos", pēkšņi paņem jaunu tēmu... Es saprotu... ja arī es kaut ko jaunu izlasītu, man liktos, ka visiem vajag to izstāstīt, tas ir ļoti interesanti, bet tas ir interesanti cilvēkam, kurš nav profesionālis savā specialitātē. Bet tāpēc nevajag domāt, ka tas ir interesanti visiem, jo tas ir sen izpētīts, un tāpēc nevajag no valsts prasīt naudu, lai paaugstinātu savu izglītības līmeni.

Otrs lieta. Šodien Latvijā ar totalitārisma režīma dokumentācijas apzināšanu nodarbojas (tādā veidā, kā pretendē Dainis Vanags), es uzskaitīju, vismaz trīs iestādes: tas ir Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs, tas ir Valsts Vēstures arhīvs, kur pēc LNNK lūgumu un ar Eduarda Berklava tiešu iestāšanos tika izveidots Totalitārisma režīma apzināšanas centrs, kuru vada LNNK aktīvs biedrs Elmārs Pelkaus un saņem algu par to, un veic šo darbu. Un trešā iestāde ir Latvijas Vēstures institūts, kur akadēmiķis Ronis vada tēmu "Latviešu tautas Golgātas ceļš". Nu kā tad mēs to naudu dalīsim? Kuram dosim, kuram nedosim? Kurš ir labs, kurš ir slikts? Un kā tad LNNK sadalīs starp Vanagu un Pelkauu? Kurš tad būs tas riktīgais? Un kā tad to tālāk darīt? Un trešā lieta, runājot par šo Totalitārisma seku dokumentēšanas centru. Tomēr jūs prasāt naudu, kamēr Vanags studē to, kas sen ir izstudēts, un jūs domājat, ka tas būtu jādara vēl. Ir cilvēki, kas strādā profesionāli, neprasot naudu, neprasot laurus, nemuļķojoties, bet darot darbu. Un tam reālais pierādījums ir Iekšlietu ministrijas arhīvs, kurā Spridzāna kungs, tanī laikā, kad Vanaga kungs nav apkopojis neko, nav nopublicējis neko (izņemot četru tā saukto čekistu lietas) un apzinājis tā sauktos pašvaldību čekistus, kā viņš to ir atļāvies... nu gan jau viņam par to būs jāatbild... Spridzāna kungs tā klusiņām un mierīgi šinī laikā ir Latvijā apkopojis visus datus par 1949.gadā deportētajiem pilsoņiem, nevienam neuzbāžoties, neprasot un neko no jums nelūdzot. Un izrādījās vēl viens paradokss. Spridzāna kungs šos datus apkopoja, ierakstīja disketēs, atdeva Vanaga kungam, un pēkšņi nav kas viņus publicē. Un tad, paldies Dievam, ka arhīva ģenerāldirekcija bija tik elastīga, ka pie žurnāla "Latvijas Arhīvi" ar nākamo numuru nāks speciāls pielikums, kurā mēs visi kopā vienojāmies ar arhīvu, ka publicēsim šos 1949.gada deportēto sarakstus. Tātad var strādāt, ja strādā profesionāli. Bet jautājums nav par profesionalitāti, tas ir uz katra paša sirdsapziņas, kurā postenī viņš iet, un te nu gan, ja nu kur kādu vajadzētu atestēt, tad te nu vajadzētu šajā centrā atestēt. Bet jautājums ir vienkāršs: kā Latvijas valstī, kurā darbojas Ministru kabineta noteikumi, ka visas struktūras ir pakļautas noteiktai vienībai, var eksistēt viena struktūra, kas nav pakļauta nekam, - tas ir šis centrs. Viņš neatskaitās nekam un karājas gaisā. Un tāpēc es ierosinu šā centra naudu... vai nu tā, kā šeit ir priekšlikumā, jo, cik es saprotu, Apsīša kungam, vai nu viņš grib, vai negrib, būs ar to problēmu jānodarbojas... - vai nu to pārskaitīt Tieslietu ministrijas rezerves fondā un izmantot tad, kad būs ieviesta kārtība šajā centrā, kas tur īsti ir tā komisija un ko dara, vai pārskaitīt Ministru kabineta rezerves fondā.

Jā, ir vēl viena lieta. Mēs, mīļie kolēģi, savā laikā apstiprinājām Kamaldiņa vadīto komisiju. Un tad, kad es nesen pārlasīju šīs komisijas slēdzienus, mani pārņēma klusas šausmas. Mēs atklājām - informācijas noplūde, datu uzrādīšana, instrukciju neievērošana, bet mums tas viss pagāja garām kā pīlei ūdens. Varbūt tomēr tagad, kad šo komisiju pārņems... ne komisiju, jo komisijas jau nav, un vismaz es nezinu, kas tajā komisijā šodien ir, es nevienu cilvēku nezinu, kas komisijā kā komisijas loceklis strādā, jo Daini Vanagu arī Saeima nav apstiprinājusi. Viņš, es atvainojos, ka nelietošu latviešu valodā vārdu, jo es nezinu, kā to iztulkot, bet krieviski tas skan "samozvaņec". Silāra kungs varbūt iztulkos, ja? Bet šinī gadījumā varbūt mēs tomēr atgriezīsimies un izvērtēsim, par cik Gaiļa kungam ir laba pieredze, kā rīkoties ar eksministriem... Varbūt mēs izvērtēsim, kā ir darbojušies šīs komisijas algotie cilvēki jautājumā par instrukciju ievērošanu, darba kārtības ievērošanu.

Bet tas nav tikai jautājums par šo centru, tur eksistē arī otra iestāde, kura prasa naudu klāt, - tas ir Izmeklēšanas centrs. Un vairāki man tagad teiks: nu viņa jau runā tāpēc, ka viņa aizstāv savējo, bet tādu kā es, kas aizstāv savējo, Latvijā šobrīd ir vismaz 600, un līdz ar to man ir tiesības runāt par šo Izmeklēšanas centru. Mēs nesen klausījāmies Apsīša kungu, ka rajona tiesnesis mēnesī izskata vidēji 4-5 krimināllietas, tad šeit, es nezinu... es zinu četrus izmeklētājus (varbūt tur ir vairāki?), kas gada laikā nav varējuši kvalitatīvi izmeklēt četras lietas. Tad, klausieties, mīļie cilvēki, par kādu noziedzības apkarošanu, par kādu institūcijas darba pilnveidošanu mēs runājam? Un šeit rodas vesela rinda jautājumu: kas nozīmēja šos cilvēkus darbā, jo, ja izmeklētājs tiesas prāvā godīgi pieceļas un pasaka: jā, es kā amatpersona strādāju kopā ar VDK... Kas nozīmēja viņu darbā un kas par to atbild? Un cik tas ir izmaksājis Latvijas valstij? Cik lielā mērā šādi cilvēki ir tiesīgi un arī, atvainojiet mani, spējīgi izmeklēt lietas par sadarbību ar VDK? Varbūt te ir jāskatās no otras puses. Skrastiņa kungs, ģenerālprokurors, presē mierīgi pasaka: šie prokurori nav spējīgi uzturēt kasāciju, jāsūta citi! Kā viņi ir spējīgi izmeklēt? - man ir jautājums. Šodien ir parādījusies cita lieta. "Prokurors avīzē..." - es tikai citēju to, ko es lasu avīzē, -" ...prokurors nav pareizi varbūt un pilnīgi noformulējis protokolu." Cik tas izmaksā valstij? Cik mums ir jāmaksā par šādu nekvalitatīvu darbu un kāpēc?

Tālāk ir vēl viens jautājums: kas vada visu šo darbu un vai šis vadītājs pats nav kādreiz strādājis kopā ar struktūrām? Kādā absurdā mēs ieejam? Kam mēs dalām visus šos līdzekļus? Un mans priekšlikums ir ļoti vienkāršs - papriekš noskaidrot, kas un kādā veidā var šos procesus vadīt, un tikai tad var dot tiem naudu, jo savādāk iznāk tā: pats strādāju kopā, pats izmeklēju pret, bet mēs tikai maksājam un maksājam.

Un vēl viens noslēgumā paradokss. Lai nu kā tas būtu, lai mums kā patiktu vai nepatiktu, bet diemžēl atkal šis pats Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs un Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisija Alfonu Noviku ir "iecēlusi saulītē" pret citiem Latvijas pensionāriem. Viņš sēž siltumā, ir balti palagi, trīs reizes dienā siltu ēdienu paēdis un par to nemaksā ne kapeiku. Un mēs lasām avīzē: "Alfona Novika lietu nevar pabeigt izmeklēt tāpēc, ka mums nebija benzīna un mašīnas." Citēju precīzi, ko ir teikusi Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisija. Man ir jautājums: cik reižu Dzalbes kungs ir griezies parlamentā par līdzekļu izdalīšanu, benzīna piešķiršanu vai mašīnas iedošanu? Mēs frakcijā, kad izlasījām šito avīzē, spriedām: "Tūlīt uz vietas ņemiet mūsu mašīnu, brauciet un dariet darbu, bet nerakstiet muļķības un nemuļķojiet latviešu tautu, ka jums nav benzīna, lai izmeklētu Novika lietu!" Ja nav profesionālo iemaņu un ja nav spēju, tad vajag paiet malā. Es negribu nevienu Prokuratūras darbinieku apvainot, ka viņš kādreiz kā Prokuratūras darbinieks ir strādājis kopā ar VDK un ka tāpēc viņam ir jāaiziet no šī posteņa. Nē, lai viņš strādā un izmeklē izvarošanas, slepkavības, laupīšanas, lai ir, bet lai šie cilvēki nesāk noskaidrot sadarbību ar VDK. Mēs tā rezultātā paši šeit visu šo procesu esam pataisījuši par absurdu, un tāpēc es ierosinu šīs naudas summas, kas ir paredzētas šīm institūcijām, abām divām, es vēlreiz atkārtoju, vai nu nodot Tieslietu ministrijas rīcībā, līdz tiek ieviesta skaidrība, vai Ministru kabineta rezerves fondā.

Sēdes vadītājs. Deputāts Kide - Tautsaimnieku politiskā apvienība.

E.Kide (TPA).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Ilga Grava šeit mums deva tādu izsmeļošu pārskatu par Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisijas teorētisko un praktisko bāzi. Viņa gan apšaubīja bijušās valsts institūcijas - Augstākās padomes - nodibināto šo komisiju. Es gribētu atgādināt Ilgai Gravai, ka Augstākā padome nodibināja daudzas institūcijas, arī neatkarīgo Latviju kā tādu un ka mums pašlaik nebūtu ko apšaubīt, ja mēs to pašlaik neesam apšaubījuši. Mums jāpieņem tas kā fakts un šoreiz jāspriež ne tik daudz par šīs komisijas statusu - es nesaku, ka par to nevajadzētu spriest - bet gan par tās finansēšanu. Un, ja runā par finansēšanu, tad šeit ir tomēr dīvainas lietas. Budžetā ir norādīts - nevis tā, kā teica Ilga Grava, ka viņa nezina nevienu komisijas locekli -, un šeit es saskaitu štata vienības - 61 štata vienību. Tātad viņas tomēr ir un viņas visas tiek apmaksātas. Šeit skaidri un gaiši budžetā uzrakstīts, ka par šīm štata vienībām tiek maksāti 53 tūkstoši 491 lats gadā, bet LNNK pieprasa šīm 60 vienībām vēl 60 tūkstošus - 66 tūkstošus uz katru šo nezināmo vienību - vēl pa vienam tūkstotim gadā. Lūk, šeit es gribu piekrist Ilgai Gravai, ka, ja pēc četru gadu ilgas izmeklēšanas tādā līmenī bija sagatavotas prāvas un ja prokuroriem vajadzēja atteikties no savas apsūdzības, un ja šie 60 cilvēki tās kartiņas tur pārliek no vienas kastītes otrā, tad arī man rodas šaubas, vai pat tie 53 tūkstoši gadā ir nopelnīti, nemaz nerunājot par tiem, ko LNNK pieprasa klāt - vēl šiem 60 tūkstošiem.

Man ir priekšlikums: ja statuss vēl paliek un ja viņš tāds ir likumīgs statuss, tad nekādā gadījumā nepalielināt budžetu virs pagājušā gada budžeta un noraidīt 60 tūkstošus, kā arī 6000 - LNNK piedāvāto papildu finansējumu šai mistiskajai komisijai, kuras darba rezultātus mēs neesam redzējuši. Un, ja tādi līdzekļi parādās kaut kur, tad labāk viņus patiešām, tos 60 tūkstošus, atdot Brāļu kapu restaurēšanai. Tad tam būtu daudz lietderīgāks galarezultāts. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Rozentāls, Panteļējevs un Endziņš.

A.Rozentāls (LZS).

Labvakar, cienītais Prezidij un godātie kolēģi, kas vēl ir zālē! Manu uzstāšanos ļoti atviegloja Kides kunga teiktais, bet es tomēr gribu arī savas pārdomas pielikt klāt. Ja Latvijā ir divi noziedzīgi komunisti - Rubiks, Potreki, divi čekisti - Bojārs un Noviks un viens ziņotājs - cienījamais mūsu deputāts... bijušais deputāts... tad mums nevajag nevienu komisiju un nevajag arī vispār neko maksāt, jo mums neviena čekista nav, neviena noziedznieka Latvijā nav, un tātad šī Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisija nav savu darbu attaisnojusi. Andrejeva kungs - vienīgais ziņotājs, vairāk ziņotāju mums nav. Es domāju, ka mēs visi to zinām, un nav jau nekādu pārsteigumu, un šeit nav vajadzīgs sevišķas emocijas izrādīt. Es domāju, ka varam piekrist mūsu cienītās, nu augsti kvalificētās lektores Ilgas Gravas -Kreituses lekcijai par visu šeit dzirdēto, bet, cienītie kolēģi, kādreiz tomēr "Nirnberga-2" būs un viņai ir jābūt un vai nu šī Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisija, vai kāda cita Latvijā noskaidros, kas ir kas, lai mēs varētu tīri acīs skatīties saviem līdzpilsoņiem, būt godīgi... Tātad šī "Nirnberga-2" būs, un viņai ir vajadzīgs materiāls, ir vajadzīga institūcija, kas nodrošina viņas darbību, un tātad, ja šī nauda ir izdalīta, viņa ir vajadzīga. Kas viņu saņem un kas viņu spēj apgūt un realizēt - tas ir cits jautājums, bet ir nauda vajadzīga, lai varētu realizēt mūsu tautai nepieciešamo darbību, tas ir, apzināt, kas ir represiju organizētāji un represiju izpildītāji Latvijā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs, pēc tam - Aivars Endziņš. Andrejs Panteļējevs - "Latvijas ceļš", pēc tam - deputāts Žīgurs.

A.Panteļējevs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie klātesošie! Jūs esat ļoti noguruši, es zinu, un tomēr es lūdzu jūs nedaudz pievērst uzmanību šim jautājumam, sakoncentrēties, apsēsties vietās un paklausīties. Tātad ir runa par iespējamo Valsts drošības komitejas darbību šeit, Latvijas Republikas teritorijā, par cilvēkiem, kas, iespējams, ir sadarbojušies ar Valsts drošības komiteju šeit, Latvijas Republikas teritorijā. Pirmais, ko es gribu teikt. Neatkarīgi no tā... Resnā kungs, es gribētu, lai Gravas kundze dzirdētu, ko es saku! Jā?

Sēdes vadītājs. Viņa klausās...

A.Panteļējevs. Jā. Neatkarīgi no tā es gribu teikt, ka mūsu Prokuratūra ir absolūti izblamējusies jautājumā par Valsts drošības komitejas darbinieku darbību Latvijā un par tiem cilvēkiem, kas ar viņiem sadarbojās šodien. Jūs man ļoti piedodiet, bet es uzskatu, ka - un tās ir manas personīgās domas - ka pat ģenerālprokurora personā mūsu tiesībaizsardzības orgāni šobrīd ir parādījuši savu vājumu un nespēcību. Ko es piedāvāju? Ļoti vienkāršu, elementāru risinājumu: visu, kas attiecas uz operatīvo informāciju par iespējamu sadarbību ar Valsts drošības komiteju - un es atkārtoju šos vārdus: iespējamu sadarbību ar Valsts drošības komiteju - nodot viena resora rīcībā, proti, Iekšlietu ministrijas resorā. Un es uzskatu, ka šāds totalitāro izmeklēšanas... totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas institūts Latvijā nav vajadzīgs, jo šobrīd tas ir, nu, faktiski izsmēlis vai izblamējis savas iespējas. Ko es ar to gribu teikt? Es gribu ar to teikt, ka šie 60 tūkstoši, ko piedāvā LNNK frakcija, un 6 tūkstoši, ko piedāvā LNNK frakcija, un pārējie līdzekļi mums ir jānodod Latvijas Republikas Drošības policijas rīcībā. Tam ir jābūt Drošības policijas rīcībā. Tikai Drošības policija, vadoties no datiem, operatīviem, pietiekamiem, nepietiekamiem, var tālāk rīkoties - vai nu informēt vadību, ka attiecīgais cilvēks ir tiešām sadabojies, vai arī attiecīgi izdarīt citus secinājumus. Tātad mans priekšlikums ir - neuzturēt atsevišķi Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisiju, bet visu šo bloku, visu šo bloku... uzmanību! Zaščerinska kungs, lūdzu! ...visu šo bloku nodot Iekšlietu ministrijas Drošības policijas rīcībā, tātad visus līdzekļus, kas te ir paredzēti, nodot Drošības policijas rīcībā, kas ar to varētu rīkoties atbilstoši valsts interesēm, valsts apdraudējuma interesēm, mūsu kopējām interesēm. Tāds ir mans priekšlikums. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai Aivars Endziņš izmantos 5 minūtes? Lūdzu! Vārds Juridiskās komisijas priekšsēdētājam.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Vispirms man būtu lūgums - lūdzu cienījamo Budžeta komisiju precizēt to, ko atbalsta, tas ir, iekļaut Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisijas budžetu Tieslietu ministrijas budžetā. Juridiskās komisijas priekšlikums izrietēja no likuma par sadarbības fakta konstatēšanu ar VDK 5.pantu, kurš nosaka, ka Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs ir valsts pārvaldes iestāde un ka to pārrauga Tieslietu ministrija, reglamentē šis likums un citi likumi, kā arī Ministru kabineta apstiprināts nolikums, jā? Un otrs pants, 6.pants, nosaka, ka ir Totalitāro režīmu noziegumu izvērtēšanas komisija, kura ir sabiedriska komisija un kuras izveidošanas kārtību un darbību reglamentē šis likums un citi likumi, kā arī Ministru kabineta apstiprināts nolikums. Līdz ar to šeit ir priekšlikums, kurš bija iesniegts 7.decembrī. Šeit ir neprecīzi atspoguļots, tam ir jābūt... nevis komisijas nosaukums, jo komisijai budžeta nevar būt. Valsts budžets. Un mani tāpēc izbrīna, no kurienes vispār šāds kods ir parādījies, tas mums radās arī Juridiskās komisijas sēdes laikā. Jo komisija ir sabiedriska organizācija, bet mēs pēkšņi, kā saka, parādām to šeit, valsts budžetā, ar koda numuru 26. Un tāpēc es aicinu tomēr pirmām kārtām jau precizēt, ka šeit ir jābūt nevis "komisija", bet šis "dokumentēšanas centrs", kurš ir valsts pārvaldes iestāde. Un pretstatā Panteļējeva kungam: mums pašreiz tomēr ir spēkā šis likums, ko pieņēma Saeima maijā un kurš stājās spēkā... kurš bija publicēts 2.jūnijā, tātad ir pagājis pusgads. Vēl neviens dokuments, nolikums nav iesniegts, bet katrā gadījumā tas ir Tieslietu ministrijas pārraudzībā un šādi voluntāri pašreiz lemt par nodošanu Iekšlietu ministrijas pārraudzībā mēs vienkārši nevaram, tas būs pretrunā ar likumu. To var darīt, kā saka, vēlāk; ja būs kādi priekšlikumi, labojumi šajā likumā, tad varēsim arī lemt - un lemt varbūt arī par budžeta līdzekļu pārdali, nodošanu Iekšlietu ministrijai, ja Saeima tā nolems, bet šobrīd to nevar darīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāts Alfrēds Žīgurs runās pēc pārtraukuma. Vai jūs divas minūtes gribat izmantot? Pieci deputāti lūdz strādāt tālāk bez pārtraukuma. Prezidijam jābalso. Deputāt, Žīgur, neuzsāciet runu! Mēs nobalsosim, nē, bet ar pārtraukumu vai bez pārtraukuma... Deputāts Žīgurs runā, lūdzu!

A.Žīgurs (LNNK).

Godātie kolēģi! Mēs padarīsim sevi smieklīgus latviešu tautas un tāpat arī ārzemnieku acīs, jo nevar taču būt tā, ka tikai LNNK ir izgudrojusi čekistus un spiegus un tā tālāk, tādu nekad nav te bijis un nekad nebūs. Tiešām tas no deputātes Gravas kundzes jeb Kreitusa kundzes tā izskanēja, es nekad nevaru to pieņemt. Piecdesmit gadus mēs esam dzīvojuši vienkārši ārprātīgi labā paradīzē un brīvprātīgi braukuši uz Sibīriju atpūsties un atvēsināties, un viss mums taču ir ļoti skaisti bijis! Mēs nevaram piedot genocīdu, kas notika pret mūsu tautu, pret mūsu cilvēkiem, kas vēl šodien cieš un kas šodien atrodas trūkumā un badā šo gadu rezultātā. Un mums ir tie cilvēki jāsauc pie atbildības, un mēs nevaram to tā atstāt. Citur visur ir, Padomju Savienībā ir, citās Baltijas valstīs ir, visi noziedznieki, mums tikai nav. Nē, mums... esam... tīra visa lieta, nē, šādā veidā mēs nevaram turpināt tālāk. Un mums vajadzīga tā nauda, un tā ir ļoti maza naudiņa tur paredzēta, un es domāju, ka jūs visi piekritīsiet - mēs nevaram kaunā palikt pret pārējiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Balsojam par priekšlikumu strādāt bez pārtraukuma. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 22, atturas - 7.

Pirmais priekšlikums - iekļaut Totalitārisma seku dokumentēšanas centra budžetu Tieslietu ministrijas budžetā. Tāds ir bijis priekšlikums Budžeta komisijai, Budžeta komisija ir kļūdījusies. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Balsot nav vajadzīgs, ja nav iebildes.

Izdevumi kopā - samazinājums: 4 600 lati. Ierosina Juridiskā komisija. Budžeta komisija atbalsta. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs - plus 60 tūkstoši. LNNK frakcija ierosina. Komisija neatbalsta. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Bez izsaucieniem! Par - 19, pret - 44, atturas - 7. Līdz ar to tai skaitā nav balsojams.

Tālāk - Valsts meža dienests, 27.kods. Darba algu fonda samazinājums. Ministru kabinets iesaka: 23 431. Komisija atbalsta. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

Valsts meža dienests - kods nr.27. Izglītība. Ministru kabinets ierosina: 10 tūkstoši latu klāt, tas ir, plus. Komisija atbalsta. Vai deputātiem ir kādas iebildes? Nav.

Augstākā tiesa. Viens priekšlikums. Izdevumi kopā: 4600. Juridiskā komisija ierosina, Budžeta komisija atbalsta. Vai deputātiem ir iebildes? Dainis... nav. Nav iebildes. Pieņemts.

Zemessardze. Transporta izdevumu kompensācija - 400 000. Deputāti Gundars Bērziņš un Zigurds Tomiņš ierosina. Komisija atbalsta, izdarīja redakcionālus labojumus, nemainot kopsummu. Jūs komentēsit.

A.Piebalgs. Jā, mēs nepalielinām kopējo Zemessardzes budžetu.

Sēdes vadītājs. Tātad visi piekrīt. Vai deputātam Grotam ir kas sakāms? Lūdzu! Kristīgo demokrātu savienība.

A.Grots (KDS).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šoreiz es biju sagatavojis tādu mazliet garāku runu, bet, ņemot vērā mūsu nogurumu, es tikai pateikšu pašu kodolu. Ja Zemessardzei mēs uzticam pēdējā laikā ne tikai valsts aizsardzības izdevumus, bet arī policejiskus uzdevumus un sagaidām, ka Zemessardze palīdzēs cīnīties pret kontrabandu un ka Zemessardze palīdzēs kontrolēt robežu, un ka Zemessardze palīdzēs ķert izbēgušos cietumniekus, tad mums arī ir jādomā par to, vai viņiem ir atvēlēti līdzekļi. Un šis tiešām ir viens no sāpīgākajiem jautājumiem, jo zemessargi daudz strādā uz entuziasma pamata. Un mēs runājām par to, ka kultūras darbiniekiem ir zemas algas, tās viņiem ir, bet tas, ka zemessargs iet un kalpo savai valstij un par to nedabū nekādu naudu, un vēl var piemaksāt par to prieku, ka viņš to ir darījis, tas šajos apstākļos ir pavisam netaisnīgi un nepiedodami. Tāpēc es atbalstu deputātu Bērziņa un Tomiņa priekšlikumu, bet ne to, ka tas tiktu ar redakcionāliem labojumiem... jeb naudas pārskaitīšanu no Zemessardzes jau tā trūcīgā budžeta, bet mums 400 000 latu rezerve ir jāatrod, kaut vai no tās naudas, kas bija atvēlēta Valsts kancelejas attīstībai, un šī nauda jāiedod Zemessardzei transporta kompensācijai. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Deputāti Gundars Bērziņš un Zigurds Tomiņš priekšlikumu uztur spēkā bez piezīmēm.

Deputāte Laviņa. Pēc tam - deputāts Tabūns.

L.Laviņa (L).

Cienījamie kolēģi! Es tomēr ierosinu nopietni pārdomāt, kāpēc tieši Zemessardze ir tā, kurai mēs kompensējam ceļa izdevumus. Ne bērniem, kas brauc uz skolu, ne armijai, ne policijai, bet tieši Zemessardzei. Ar ko tā ir izpelnījusies transporta izdevumu kompensāciju un tieši šādā apjomā? Aicinu balsot "pret".

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Aizsardzība ir ierindota kā prioritāte šajā budžetā. Bet kā tā izpaužas? Zemessardzei budžetā ir paredzēti, ja rēķina inflāciju, mīnus 1 miljons un pat vairāk - salīdzinājumā ar šo gadu. Tātad Zemessardzei mēs nolemjam pavisam trūcīgu darbošanos, lai gan, atminaties, kad mēs runājām par noziedzību, tad Zemessardzei mēs atkal un atkal ierādījām vietu gan muitā, gan uz robežām, gan kopā ar policiju, dažādās vietās darboties, sadarboties. Bet tagad gribam aizvien, lai Zemessardze darbotos tikai, kā jau Grota kungs teica, uz entuziasma pamata, uz patriotisma pamata. Cik tad ilgi to var ekspluatēt?

Jūs ļoti labi zināt, ka zemessargi ir šuvuši sev tērpus, paši iegādājušies ieročus - un tā tālāk. Šeit man ir materiāls, kuru sagatavojusi Zemessardzes vadība, un te patiešām nav naudas ne munīcijai, ne medicīnas izdevumiem, ne Olaines Sakaru centra uzturēšanai, kas ir uzticēts viņiem, - un tā tālāk un tā joprojām. Es aicinu atbalstīt priekšlikumu un iedalīt šos 400 000 latu, lai atbalstītu Zemessardzi. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Ivars Silārs - "Latvijas ceļš". Lūdzu! Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs.

I.Silārs (LC).

Cienījamie kolēģi! Kā Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs, es katrā ziņā esmu par maksimālu līdzekļu piešķiršanu visām Nacionālo bruņoto spēku struktūrvienībām, Zemessardzi ieskaitot. Galu galā man jāaizrāda cienījamajai kolēģei Laviņai, ka nav gluži korekti tas, ko jūs sacījāt, jo ir paredzēta transporta izdevumu kompensācija policijai, ir paredzēta arī Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, proti, Aizsardzības ministrijai. Mēs šeit apskatām tikai iesniegtos labojumus, bet es jums nosaukšu tās summas, un salīdziniet ar to, kas ir šeit! Un tam nu es nevaru piekrist: ja visai policijai, respektīvi, Iekšlietu ministrijas tiesībaizsardzības institūciju štata vienībām, kuru ir nepilni 18 000, ir paredzēti tikai 60 000 transporta izdevumiem, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, proti, Aizsardzības ministrijai, paredzēti transporta izdevumu kompensācijai tikai 30 000, šeit pieprasīt 400 000 - tas nav korekti. Nenorādot, no kurienes tos ņemt. Kā to prasa Satversme. Ja mēs no kaut kurienes kaut kam piedāvājam pielikt, tad jāparāda arī avots, no kurienes to paņemt. Teiksim, tas nu nekādā ziņā nav korekti. Ja visai policijai un Aizsardzības ministrijai kopā nesanāk pat 100 000, bet šeit ir 400 000 transporta izdevumiem, es nezinu, uz kurieni tad paredzēts ir braukt? Jūs redzat, diemžēl man ir jāsaka, ka man ir tas dokuments, kurš ir arī Tabūna kungam un kurš ir iesniegts vakardien, un mums jau Aizsardzības un iekšlietu komisijā, kad mēs skatījām pirmajā lasījumā to, kad piedalījās arī Zemessardze, palika korekta noruna. Ir Nacionālo bruņoto spēku komandieris. Zemessardze ir viena no Nacionālo bruņoto spēku struktūrām, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ir pakļauts ministram, kad viss šis jautājums tiks izsvērts ministrijā. Un, ja ministrs uzskatīs, ka kaut kur ir vajadzīgs mūsu atbalsts un kaut kas ir jālabo, ko nav varēts panākt Kabinetā, tad ministrs griezīsies komisijā. Bet, kad mēs to skatījām otrajā lasījumā, tādu iesniegumu nebija. Tā ka diemžēl es tiešām nevaru atbalstīt šo priekšlikumu, jo te nav ievērotas tomēr tās normas, kādām vajadzēja būt pie apspriešanas, lai mēs nenodarītu atkal pāri un neatgrieztos pie tās situācijas, kāda bija, ka viena struktūrvienība turēs naidu uz otru, ja Zemessardzei mēs piešķirsim 400 000, bet Aizsardzības spēkiem - tikai 30 000. Tas nu tā nevar būt! Es to nevaru atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Zigurds Tomiņš - Zemnieku savienība. Lūdzu!

Z.Tomiņš (LZS).

Godātie deputāti! Es varbūt mēģināšu runāt īsāk nekā Silāra kungs. Es piekritīšu Silāra kungam attiecībā uz to, ka tik tiešām gan policijai, gan Aizsardzības spēkiem līdzekļi ir iedalīti nepietiekami, to skaitā transporta izdevumu kompensācijai. Man jāsaka arī tomēr, ka tie apjomi un tie uzdevumi, kādus reizēm nākas pildīt, tomēr arī ir nesalīdzināmi. Šeit man ir jāsaka, ka pilsētās kārtību un drošību pilsoņiem un iedzīvotājiem nodrošina - labākā vai sliktākā mērā - policija, turpretim lauku rajonos reālais spēks, kas nodrošina pilsoņu un lau ku iedzīvotāju drošību, - tā ir Zemessardze. Jo policijas inspektors pat nav katrā pagastā. Tas ir labi, ka kādā pagastā ir pieci seši vīri, kuri ir bruņoti un var nakts laikā doties un izpildīt savu pienākumu, ko viņi ir zvērējuši, bet arī tas nevar turpināties tikai uz entuziasma pamata, un pie tam viņi pa lielākai daļai ir lauksaimnieki un nesamaksa par produkciju ir liela, un viņiem nav līdzekļu ne tikai benzīnu par ko pirkt, bet nav arī reizēm par ko uzturēt ģimeni. Tāpēc, protams, ka citās institūcijās par maz līdzekļu ir iedots, es tomēr šeit liktu priekšā balsot par šiem 400 000, un es aicinu uz to kā Jēkabpils bataljona ierindas zemessargs. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš - "Latvijas ceļš", Juridiskās komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es sēdēju un izmantoju tādu tehnikas brīnumu un mēģināju sarēķināt kopā, cik tad mēs, paredzot šos 400 000 Zemessardzei transporta izdevumu kompensācijai, paredzam uz vienu, kas ir paredzēts štatā. Ja es esmu pareizi saskaitījis, tad Zemessardzei štata vienību skaits ir 1282, un uz tiem mēs paredzam 400 000, kā liek priekšā Tomiņa kungs un citi. Tas ir, vidēji tātad mēs uz vienu šo zemessargu paredzam 312 latu gadā. Parēķiniet! Un tajā pašā laikā salīdziniet ar citu skaitli! Iekšlietu iestādēs, iekšlietu sistēmā, policijā štata vienību skaits ir 18 1534 cilvēki, un paredzēta ir šī līdzekļu kompensācija - 60 200. Salīdziniet!

Aizsardzības sistēmā štata vienību skaits ir 5203, tikai 33 000 - kompensācija. Es nezinu, ko mēs darīsim ar Iekšlietu sistēmu, ar policiju? Mēs veselu dienu dzesējam mēles par noziedzību, kriminogēno situāciju, tajā pašā laikā tur, kur vajadzēja varbūt kompensēt vairāk... jo - atcerieties paši, cik daudz runu izskanēja, ka nevar izbraukt uz nozieguma vietu tieši tāpēc, ka nav benzīna, - nerunājot nemaz par kaut ko citu! Un tagad zemessargiem pēkšņi, ja mēs paredzam 312 latu uz katru gadā kompensācijai... Es nezinu, tad laikam katru dienu ar "takšiem" viņi brauks, vai kā? Paldies!

Sēdes vadītājs. Andris Grots - Kristīgo demokrātu savienība. Otrreiz. Pēc tam - deputāts Resnais.

A.Grots (KDS).

Cienījamie kolēģi! Un it īpaši Endziņa kungs! To gan no jums es negaidīju. Taisnība, ka Zemessardzei ir mazāk štatu, pilna laika štata vienību mazāk, nekā ir Iekšlietu ministrijai. Zemessardzei gan ir pāri par 1600 štata vienību, nevis 1200, kā jūs teicāt. Bet ir arī ārpusštata vienības, zemessargi, un viņu kopējais skaits iznāk pāri par 17 000. Tātad ņemiet varbūt skaitļotāju un sarēķiniet tad to ciparu! Paldies!

Sēdes vadītājs. Gunārs Resnais - Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Resnais (LZS).

Mazliet pārdomām. Ja mēs reāli kaut ko gribam izdarīt un nosargāt savu likumību, tad acīmredzot tandēms nav jāmeklē Iekšlietu ministrijā un Aizsardzības ministrijā. Vienīgais tandēms ir Iekšlietu ministrija plus Zemessardze. Jo, ja mēs runājam par noziedzību, - mēs pagājušoreiz jau spriedām, ka armija nav piesaistāma pie tā. Viņa nedrīkst apspiest savu tautu, lai gan tas ir recidīvists. Bet zemessargs uz to iet nepārtraukti, visādos virzienos. Diemžēl iekšlietu... jeb policijas sastāvs un skaitliskais lielums lauku rajonos un pagastos ir tāds, ka viņu nekad nesameklē, bet šīs zemessardzes dežūras mums notiek ar savām privātām mašīnām, ar savu personīgo benzīnu, pašam par savu personīgo naudu pirktajiem lādiņiem jeb patronām un pašam par savu naudu arī trenējoties. Tā ir patiesība šodien. Cita lieta. Un mēs nekad nepārmaksāsim tiem zemessargiem, kuriem darbības īpatsvars ir ārkārtīgi daudz uz sabiedriskajiem pamatiem. Un tas ir arī Zemessardzes spēks. Tas neļauj korumpēties. Viens otru pazīst. Un es tiešām ceru... Ja mēs pagājušoreiz sēdi zaudējām, to ārkārtas sēdi, neko nenolēmām, tad vajadzēja nolemt par zināmu laika sprīdi, apvienot šos spēkus - Iekšlietu ministrijas un Zemessardzes darbību. Mēs šodien dikti labvēlīgi - un tiešām prieks bija - uzvedamies pret Iekšlietu ministrijas budžetu, dodot viņiem iespēju darboties. Tas pats ir jādara arī ar Zemessardzi. Bet es arī saprotu citu: nevar nepārtraukti bērt ne no kurienes. Un ļoti žēl, ka mēs tik vieglprātīgi, domājot par šo iekšlietu situāciju, apstiprinājām Aizsardzības ministrijas budžetu. Un Zemessardzei šos līdzekļus vajadzēja tikai ņemt no Aizsardzības ministrijas budžeta, kura vēl ir bērna autiņos un vispār ir ļoti debatējams lielums. Republikā nav aizsardzības koncepcijas. Cik tālu mēs iesim, kā mēs bruņosimies, kādi būs jūras spēki, gaisa spēki un strēlnieku ieroči? Bet Zemessardze eksistē. Un arī starptautiskā ziņā mēs ļoti labi izskatītos, ja mēs vairāk nodrošinātu Zemessardzi, piespriestu tai līdzekļus un atstātu šo Baltijas valstu Miera bataljonu. Jā, šī armija ir vajadzīga. Bet atsevišķi Latvija kur šodien iet - tas ir neizzināmi. Man nav cita piedāvājuma. Varbūt Ministru prezidents ar finansu ministru var atrast tādu izeju, finansējot šo Zemessardzes prasību - 400 000. Varbūt no rezerves fonda. Un, ņemot vērā, ka pēc Jaunā gada, vienalga, būs kaut kāda budžeta pārskatīšana, samazināt Aizsardzības ministrijas budžetu par šo summu. Tas būtu reāli. Tas, kas mums šodien ir nepieciešams. Nevienu ārējo agresoru mēs šodien ar savu armiju neatraidīsim, neuzvarēsim, Latvijas drošība šodien nav armijas spējās, Latvijas drošību nodrošina Ārlietu ministrija ar savu diplomātiju šodien. Tas ir pirmais svars. Un iekšējo kārtību var veikt tikai Iekšlietu ministrija plus Zemessardze. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates ir pabeigtas. Lūdzu zvanu! Referents - lūdzu!

A.Piebalgs. Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Kas attiecas uz transporta izdevumu kompensāciju, budžetā kopsummā ir iestrādāti 6 miljoni dažādās pozīcijās. Šodien mēs to iestrādājām - transporta izdevumu kompensācija represētajiem. Tajā ir visi šie izdevumi atbilstoši likumiem.

Attiecībā uz Zemessardzi. Tas, kas attiecas uz likumiem, - tas ir iestrādāts Zemessardzes budžetā. Palielināt Zemessardzes izdevumus par 400 000 šajā pozīcijā nav saprātīgi, tāpēc es aicinu neatbalstīt Bērziņa un Tomiņa priekšlikumu. Labākajā gadījumā, to var izdarīt Budžeta un finansu komisijas priekšlikumā, bet arī to, manā skatījumā, nebūtu vērts atbalstīt, jo jebkurā gadījumā Zemessardzes budžets ir pietiekami maz atšifrēts, kur viņi paši varēs izdalīt naudu, ja viņiem tādu situāciju vajadzēs, no viņu rīcībā esošā budžeta.

Sēdes vadītājs. Balsošanas režīmu! Balsojam par deputātu Bērziņa un Tomiņa priekšlikumu - 400 000 transporta izdevumu kompensācijai. Rezultātu! Par - 26, pret - 35, atturas - 10. Priekšlikums nav pieņemts.

Nākamais kods - Centrālā zemes komisija.

A.Piebalgs. Tātad šeit Centrālajai zemes komisijai papildus tiek prasīti 9700 lati. Budžeta un finansu komisija to neatbalstīja, bet es lūdzu cienījamo Saeimu, ņemot vērā to, ka es vēlreiz pārbaudīšu šos aprēķinus, kur tiešām šī summa būs nepieciešama, tomēr neuzsākt diskusijas par šo jautājumu. Mēs varam diskutēt ļoti ilgi un izrunāt visas zemes lietas, bet es gribētu lūgt atbalstīt šo priekšlikumu, ko ir iesniegusi Centrālā zemes komisija. Summa nav pārāk liela, lai būtu problēmas.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts. Tālāk - 42. kods, valsts uzņēmums"Latvijas Radio".

A.Piebalgs. Valsts uzņēmums "Latvijas Radio". Šeit ir deputātu Bērziņa un Tomiņa priekšlikums - palielināt budžetu par 681 725 latiem. Es gribu teikt, ka valsts uzņēmuma "Latvijas Radio" budžets ir iedots lielāks, nekā tika prasīts. Un pie reizes es vēl varu teikt to, ka esošo budžetu, tādu, kāds tas ir šobrīd, atbalstīja arī atbilstošā Saeimas komisija. Un vēl bez tam, tā kā mums nav arī seguma avotu šai operācijai, ir priekšlikums neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Priekšlikums bija kompleksā. Diemžēl te ir parādījusies tikai viena daļa. Es gribētu, lai jūs skatītos budžeta 37. lapaspusi. Un paskatīsimies: tātad iepriekšējā gadā Latvijas Radio budžets bija 1 751 474 lati. Šogad ir plānots 1 722 630 latu. Kāpums 9,62 procenti. Latvijas Televīzijas budžets... inflācija bija pagājušogad... Panteļējeva kungs, šogad būs apmēram 30 procenti, nākamgad būs vismaz 15. Tātad tas ir faktiski finansējuma samazinājums attiecībā pret inflāciju. Latvijas Televīzijas budžets - 2 288 443 lati šogad, un nākamgad 3 516 208 lati. Kāpums 53,65 procenti. Tātad Radio - 9,62 procenti, Televīzijai - 53,65 procenti. Jautājums - kāpēc tāda starpība starp Radio un Televīziju? Socioloģiskās aptaujas rāda: kad bija aptauja - kādas televīzijas pārraides skatās, kādu radio klausās, tad televīzijā pirmajā vietā diemžēl bija "Ostankinas" televīzija un tikai otrajā vietā bija Latvijas valsts televīzijas kanāli. Radio - pirmajā vietā bija valsts kanāli. Un mūsu piedāvājums ir ļoti vienkāršs: ja neviens nepiedāvā citādu argumentāciju, kāpēc Televīzijai kāpumam ir jābūt apmēram 7 reizes lielākam nekā Radio, piedāvāt vienādu kāpumu - 35,72 procenti - un tātad palielināt šo Radio finansējumu, to pašu finansējumu, noņemot no Televīzijas. Ja kāds var argumentēt, kāpēc ir tik strauja starpība starp Televīziju un Radio, varētu piekrist šo priekšlikumu noņemt, bet es saprotu, ka arī Saeimā skatīs jautājumu par partiju finansējumu, par pirmsvēlēšanām un tā tālāk. Mums, deputātiem, savā starpā nav ko slēpt, un ir skaidri zināms, kāda ir Radio attieksme pret valdošo koalīciju un kāda ir Televīzijas attieksme pret valdošo koalīciju. Un vai šī nav metode, kā tiešā veidā ar citu rokām, ar valsts līdzekļiem norēķināties par savām vajadzībām, par savu popularizēšanu? Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Edvīns Inkēns - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

E.Inkēns (LC).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es mēģināšu jums, Bērziņa kungs, atbildēt. Atbilde ir pavisam vienkārša. Televīzija no tā, ko viņa pieprasīja uz nākamo gadu, nesaņēma divus miljonus. Radio saņēma tieši to, ko viņi pieprasīja. Jūs labi zināt, cik spiedīgs ir budžets. Un tajā pašā laikā mūsu komisija ir atbildīga izskatīt šo jautājumu, un mūsu komisijā vairākums nav "Latvijas ceļam", tomēr neprasīja paaugstināt šo maksājumu. Ir noticis paradokss, kāds visā citā budžetā, nevienā citā kodā nav. Latvijas Radio saņēma vairāk naudas, nekā bija prasījuši. Jo Latvijas Radio budžets uz nākamo gadu ir aptuveni 1,7 miljoni. Tajā pašā laikā un tieši tādu summu piešķīra arī Finansu ministrija. Tajā pašā laikā, ja budžets ir kā valsts dotāciju... Bet Radio vēl bija norādījis, ka vairāk nekā 100 000 viņi paši nopelnīs. Tas nozīmē, ka Finansu ministrija Radio iedeva vairāk nekā... par 100 000 vairāk, nekā pats Radio vēlējās. Tā ka Radio situācija jau nu ir labāka nekā visiem pārējiem. Viņi saņēma vairāk, nekā pieprasīja. Tā ir pilnīgi unikāla situācija budžetā. Tajā pašā laikā mūsu komisija izskatīja šo situāciju un nekādā gadījumā negribētu samazināt Radio pieprasīto naudu, jo pēdējā laikā nāca radio klāt divi papildu maksājumi. Tas ir 10 procentu pieaugums tarifiem, kaut gan jau pavasarī bija zināms, ka tādi būs. Un tie ir 72 000, un plus nāca klāt, un mēs atbalstījām Radio vēlēšanos - paplašināt propagandu uz ārvalstīm. Tas arī prasa zināmus naudas līdzekļus, bet būtībā kopā ar visiem šiem līdzekļiem Radio ir savā naudā. Kāpēc Radio pieaugums ir mazāks nekā Televīzijā? Tāpēc, ka radio nākamajā gadā neraidīs vairs 3. programmu, un tas, protams, arī ietaupa kaut kādus naudas līdzekļus. Es redzu, ka Anta arī taisās nākt runāt, bet viņa neļaus man samelot, jo mēs komisijā tomēr bijām vienoti par to, ka šis budžets būtībā apmierina Radio situāciju.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte - Kristīgo demokrātu savienība. Lūdzu!

A.Rugāte (KDS).

Grūti nenākt, kad tevi aicina! Man tiešām jāteic, ka mēs komisijā esam šo jautājumu sprieduši. Pozīcija par tarifu pacelšanu ir ļoti aktuāla lieta Radio. Tāpat kā programmas Krievijai arī ir jāfinansē, un mēs esam sprieduši par to, un komisijas atzinums - jā, patiešām ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai... ar priekšlikumu - nodrošināt šos maksājumus jau piešķirtā budžeta ietvaros, saskatot, ka tajā ir vairāk, nekā tas bija iepriekšējā gadā. Taču mans personīgais deputāta viedoklis nesakrīt ar komisijas viedokli. Un es tomēr atbalstu Gundara Bērziņa priekšlikumu. Tādēļ, ka visu paskaidrojumu jūs jau dzirdējāt, es to neatkārtošu, bet tas ir mans deputātes viedoklis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vairs neviens negrib runāt? Gundars Bērziņš - otrreiz. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Es tomēr lūdzu pamatot naudas izlietojumu, nevis salīdzinājumu - prasīja, neprasīja. Radio varbūt ir tā iebaidīts; es zinu - kad mēs bijām koalīcijā, Radio tika mēģināts aizbāzt muti. Var būt, ka tika iebaidīts, ka vairāk arī neprasa, un tas nebūtu arguments, kāpēc tiek palielināts Televīzijas budžets par 53,65%. Un tātad 9,62% ir ievērojami mazāka summa, nekā šogad bija... inflācija un nākošgada plānotā inflācija. Tātad faktiski Radio finansējums faktiskās izmaksās tiek samazināts. Es lūdzu atbildi tikai uz šiem jautājumiem, bez kaut kādas demagoģijas - apmierināja, neapmierināja, kas prasīja, - tātad: kāpēc Televīzijai? Vai tā nav bezmaksas, ar budžeta līdzekļiem, valdošās koalīcijas pirmsvēlēšanu kampaņas finansēšana?

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Es saprotu, ka ir vēls, bet es jūs tomēr aicinu iztikt bez šiem epitetiem, jo tie neveicina ātrāku darbu un problēmas izpratni. Taisni otrādi. Tas deputāts, kurš lieto tādus izteicienus, acīmredzot šo problēmu pats neizprot. Tāds ir mans personīgais viedoklis.

Vai vēl kāds, lūdzu, runās? Lūdzu, balsosim!

A.Piebalgs. Es atvainojos, priekšsēdētāja kungs! Vai es drīkstu?

Sēdes vadītājs. Jā. Lūdzu!

A.Piebalgs. Bērziņa kungs varbūt arī gribēs dzirdēt, es gan nezinu, varbūt viņš tikai gribēja uzdot jautājumus. Tātad palielinājums, ko prasīja Latvijas Televīzija papildus pie tā pamatbāzes budžeta, bija 3,5 miljoni.

Pamatpozīcijas. Pirmais - tās ir olimpiskās spēles, kur ir jāizdara iemaksas. Otrā pozīcija ir tehniskā modernizācija, jo viņu kameras, kas ir šobrīd... laikam Puriņas kundze vislabāk var pateikt, visa tehnoloģija, kas ir tur, visa ir uz sabrukšanas sliekšņa. Trešā problēma, kas bija, - tā ir viņu katlumāja, kas arī ir katastrofālā stāvoklī. Ceturtā problēma - tās ir pieaugušās izmaksas par televīzijas translāciju un radiotranslācijas punktu. Un tā tālāk. Katrā ziņā pozīciju ir ārkārtīgi daudz, un neviena no šīm pozīcijām nav politiskā pozīcija. Tur nav, teiksim, tāda pozīcija kā deputāta Piebalga vai deputāta Bērziņa, teiksim, portreta izveidošana, bet, ja deputāts Bērziņš tā uzskata, tad mēs varētu iekļaut budžeta izdevumos tādu pozīciju - 10 000 deputāta Bērziņa imidža izveidošanai, vai kā. Tā ka es lūgtu šajā gadījumā neatbalstīt šo palielinājumu, kas piedāvāts Latvijas Radio. Latvijas Televīzijai budžets tiešām ir pamatots, un šeit nav nekādas politikas. Un pilnīga taisnība ir Inkēna kungam, ka Finansu ministrija tiešām pilnībā atbalstīja to pieprasījumu, kas bija valsts radio. Tajā pašā laikā Televīzijai tas tika samazināts par 2 miljoniem no tā, kas bija prasīts.

Sēdes vadītājs. Balsošanas režīmu! Deputātu Bērziņa un Tomiņa priekšlikums - tautsaimniecības finansēšana: 681 725. Valsts uzņēmums "Latvijas Radio". Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 41, atturas - 10. Nav pieņemts.

Valsts dotācija: 641 725 lati. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 41, atturas - 9. Nav pieņemts.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ierosina - autoratlīdzība un honorāri izpildītājmāksliniekiem (nemainot kopējo dotāciju Latvijas Radio): 40 000. Komisija atbalsta, nemainot kopsummu. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

Nākamais ir 43. kods - valsts uzņēmums "Latvijas Televīzija". Autoratlīdzība un honorāri izpildītājmāksliniekiem (nemainot kopējo dotāciju Latvijas Televīzijai): 40 000. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ierosināja. Budžeta komisija nolēma to atbalstīt, nemainot kopsummu. Vai deputātiem ir iebildes? Nav iebilžu. Pieņemts.

61. kods. Mērķdotācijas investīcijām vietējiem budžetiem. Lūdzu! Zigurds Tomiņš - Latvijas Zemnieku savienība.

Z.Tomiņš (LZS).

Man būtu tāds ierosinājums, ka šo pēdējo - 61. kodu pirmajā pielikumā... un kopumā tad mēs varētu arī likumprojekta 3. pantu ar 1. un 3. pielikumu noslēgt ar pozitīvu balsojumu. Un šajā gadījumā tātad ir runa par mērķdotācijām investīcijām vietējiem budžetiem. Te gan man jāsaka, ka nav tīri perfekti uzrakstīts, kādu mēs priekšlikumu iesniedzām, jo mūsu priekšlikums bija - likumprojekta 4. pantā, pie 4. pielikuma, izteikt tekstu šādā redakcijā: mērķdotācijas investīcijām republikas pilsētām un rajoniem. Un tieši Jēkabpils rajons: Jēkabpils tilta pār Daugavu rekonstrukcijai - 420 000, un aizsargdambim - 60 000. Un, protams, izdarīt attiecīgās izmaiņas pirmajā pielikumā un pie 61. koda. Un šeit būtu jābūt plus 410 200 latiem, nevis 480 000, tas ir... 480 000 - tā ir ceturtā pielikuma redakcija. Un attiecīgi 61. kodā kopumā tad parādītos summa - nevis 2 130 000 latu, bet 2 540 200 lati, jo... un tieši konkrēti runājot, kāda ir nepieciešamība. Tātad šeit ir minēts: Jēkabpils tilta pār Daugavu rekonstrukcijai - 420 000, un aizsargdambim... šeit ir neprecizitāte - nevis aizsargdarbiem, bet aizsargdambim, kas ir pret plūdiem. Un... jo situācija Jēkabpilī ir tiešām draudīga. Jau pirms diviem gadiem šā tilta visi pēdējie lietošanas termiņi bija beigušies un tika pieņemts lēmums par virstermiņa pagarinājumu uz 3 gadiem. Vēl ir atlicis viens gads. Protams, gada laikā var kaut kas notikt, var arī notikt vēlāk, atbildību mēs varētu arī nenest, teikt, ka to lēmumu par pagarināšanu ne mēs pieņēmām, bet tomēr ir diezgan bīstama situācija, jo tilts ir avārijas stāvoklī. Ir tādi vārdi, ka Daugavas malas abas mūžam nesadalās, bet es gribu teikt: nobalsojiet pret, un tās sadalīsies! Tāpēc es tomēr aicinu jūs nobalsot šo palielinājumu, un šeit ir nevis 480 000, bet 410 200 lati. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Es arī aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Šis tilts nav tikai Jēkabpils jautājums, tas tomēr ir tilts, kas savieno šīs abas Daugavas malas, un tur simts kilometrus uz vienu pusi un simts kilometrus uz otru pusi šo tiltu nav. Un es negribētu, lai mēs gaidām "Estonia" avārijas, lai gaidām Ķeguma tilta iebrukumus: ir speciālistu slēdzieni trīs gadus atpakaļ, un šobrīd ir šis slēdziens. Es tomēr lūgtu... tad, kad bija diskusija par nodevām... pašvaldība šobrīd ir dilemmas priekšā, pašvaldība nedrīkst riskēt ar cilvēku dzīvībām. Būtu nepieciešamība šo tiltu slēgt vai, ja atļautu šo pārbraukšanu, uzlikt kaut kādu vietējo nodevu. Likumdošanas Saeima ir lēmusi, ka to mēs neatļaujam, jo tie ir valsts objekti, kas ir valstij svarīgi, un neļaujam uzlikt šo nodevu un pašvaldībai, uzņemoties atbildību par cilvēkiem, slēgt šo tiltu.

Es ļoti lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu un runāt par problēmām pirms tam, kad tās ir radušās, nevis pēc tam, kā tas bija "Estonia" katastrofā vai gadījumā ar Ķeguma tiltu, ko šobrīd jau ir aizmirsuši, kas bija labu laiku iepriekš, kas aiznesa tomēr diezgan daudzas cilvēku dzīvības. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Andris Gūtmanis - satiksmes ministrs. Lūdzu!

A.Gūtmanis (satiksmes ministrs).

Priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputāti! Es gribētu teikt, ka, protams, ne 400 000 latu apjomā, bet mazākā apjomā Satiksmes ministrija speciālā budžetā ir paredzējusi līdzekļus šā tilta remontam. Un es domāju, ka šā tilta remonts jāveic ir no Ceļu fonda, un es domāju, ka, protams, mēs vērsīsimies nākotnē ar lūgumiem tam Ceļu fondam tur piepildīt kaut ko, bet pašvaldība to tiltu jau nepacels. Tā ka es ierosinu no šīs vietas noņemt un risināt speciālā budžetā.

Sēdes vadītājs. Mērķdotācijas investīcijām vietējiem budžetiem palielināt par 410 200. Lūdzu, balsosim par deputātu Bērziņa un Tomiņa priekšlikumu!

A.Piebalgs. Cienījamais... drīkst?..

Sēdes vadītājs. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 31, atturas - 14. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, tālāk!

A.Piebalgs. Tālāk ir palicis viens redakcionāls labojums, tas ir Izglītības ministrijas priekšlikums, kurā pozīciju "tajā skaitā mācību literatūra un izdošana" tiek lūgts formulēt kā "tajā skaitā mācību literatūras izdošana un iegāde". Budžeta un finansu komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Paldies.

A. Piebalgs. Tātad rezultātā par 1. pielikumu ir izveidojusies bilance, ka izdevumi pārsniedz ieņēmumus par 362 689 latiem. Es lūdzu apstiprināt šo pielikumu un šo summu, attiecīgi samazinot Finansu ministrijas izdevumus. Jo mēs, protams, varētu ilgi diskutēt, bet acīmredzot šis ir vienkāršākais veids - no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Sēdes vadītājs. Pielikumu kopumā mums... mēs esam apstiprinājuši pa pantiem un pa sadaļām... pa daļām, un tas ir panta sastāvdaļa....

A.Piebalgs. Jā, mēs te varam balsot par pantu kopumā, apstiprināt valsts pamatbudžetu 1995. gadam izdevumos 515 991 661 lata apmērā, saskaņā ar 1. un 3. pielikumu. Redakcionāli mums otrais tika izslēgts ārā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par 3. pantu - apstiprināt valsts pamatbudžetu 1995. gadam izdevumos 515 991 661 lata apmērā saskaņā ar 1. un 3.pielikumu. Lūdzu rezultātu! 59 - par, 6 - pret, 12 - atturas. Pieņemts 3. pants. Lūdzu, tālāk!

A.Piebalgs. Tālāk ir priekšlikumi par likumprojekta 7. pantu. Šeit ir deputātu Bērziņa un Tomiņa priekšlikumi un deputātes Kuprijanovas priekšlikumi. Budžeta un finansu komisija neatbalstīja šos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Šis ir pants, uz kuru attiecas budžeta vadības likums par speciālajiem budžetiem, un tam ir nedaudz citi noteikumi nekā valsts budžetam. Un šis ir budžets par... sociālais budžets un pensiju budžets. Tātad kopumā budžetam mēs plānojam pieaugumu ieņēmumu daļā un izdevumu daļā par 25%. Sociālais nodoklis, kas pagājušogad pildījās vislabāk - mēs plānojam 16%. Tātad inflācija šogad nav noteikta, tā būs ap 25%, nākamgad optimistiskā prognoze ir 12-15%, normālā, manuprāt, prognoze - 20% inflācija. Tātad principā mēs plānojam, ka no sociālā nodokļa tiks ieņemts mazāk naudas, nekā tas ir darīts šogad. Un tomēr šis nodoklis ir viens no tiem, kas nepārtraukti prognozē, tātad šogad... progresē.... 244 000. Mūsu priekšlikums ir vienkāršs - plānot vismaz minimālo to kāpumu, kas ir ielikts visā budžetā. Ja, piemēram, valdība par pašvaldību budžetiem, piemēram, Jēkabpils pilsētā par iedzīvotāju ienākuma nodokli pret šā gada faktiskajiem ieņēmumiem uzliek prognozi uz nākamo gadu 178%, par īpašuma nodokli - 212%, tad 16% kāpums sociālajā nodoklī ir pārspīlēti mazs, un šeit nevajadzētu slēpt to, ka budžetā ir iespējas indeksēt pensijas. Mūsu priekšlikums: ja pieņemam, ka mūsu prognozes varbūt nepiepildās, valdība nostrādā sliktāk, nekā mēs no tās gaidām, neiekasē nodokļus, cik vajadzētu, tad arī problēmas nekādas nerodas, jo šis pielikums ir plānots no 1. jūlija un atvērums sākas no 1. jūlija. Ja šīs iekasēšanas nav aprīlī, maijā, jūnijā, šo pantu izmaina, un tikai tad, ja tas pildās, indeksē šīs pensijas. Es tomēr lūgtu radīt skaidrību cilvēkiem par to, ka nākamgad pensijas tiks palielinātas, negaidīt to brīdi, kad cilvēki, inteliģence ir spiesta vērsties pie pašiem krasākajiem mēriem, tas ir, streikiem, un tad sāktu runāt un tad atrastu risinājumus visām problēmām. Manuprāt, valdības, Saeimas galvenais uzdevums ir analizēt problēmu kopumā, redzēt šīs sekas, cēloņus un pieņemt lēmumu, nevis sākt runāt ar cilvēkiem tad, kad viņi ir spiesti iziet ielās un izrādīt savu neapmierinātību ar valdības un Saeimas darbību. Es uzskatu, ka šis priekšlikums ir ļoti izsvērts, pamatots, un aicinu Saeimu balsot par 650 000 valstī esošo pensionāru pensiju indeksāciju ar jūliju, tātad šī minimālā summa paredz, ka vismaz par 4 latiem tiks paaugstināta šī mēneša pensija. Es ceru, ka mēs strādāsim labāk un šo indeksāciju varēs veikt ievērojami augstāku, bet tomēr vismaz cerību un skaidrību, ka būs tie 4 lati ar 1. jūliju, es gribētu, lai Saeima par to nobalso. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Valsts ministrs Makarovs. Lūdzu!

V.Makarovs (sociālo lietu valsts ministrs).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Plānojot sociālo budžetu, ir plānots šā budžeta pieaugums par 50 miljoniem latu. Manuprāt, tā ir liela summa: 216 - šogad un 267 miljoni - nākamgad. Šā gada plāns. Un, lai šo plānu izpildītu, Labklājības ministrijai būs pietiekami rūgti un grūti jāstrādā, jāmaina mūsu darbinieku filozofija, ka sociālais nodoklis ir jāiekasē neatkarīgi no tā, vai uzņēmums ir trūcīgs vai bagāts. Ja ir maksāta alga, ir jābūt nomaksātam sociālajam nodoklim. Budžets ir plānots pietiekami saspringts, un es lūdzu šaja gadījumā atstāt to summu, kas ir ieplānota budžetā.

Runājot par pensiju indeksāciju, to valdībai uzliek par pienākumu darīt likums "Par pensiju pagaidu aprēķināšanas kārtību", kur ir paredzēts indeksēt pensiju atbilstoši vidējai algai un budžeta ieņēmumiem. Šobrīd pateikt, cik latu varēs izlietot indeksācijai, neatļāvās pat mūsu ministrijas vislabākie ekonomisti, neskatoties uz to, ka es to prasīju. Tādēļ lūdzu atstāt šo budžetu tādu, kāds tas ir, un prasīt no valdības, lai tiktu pildīts likums par pensiju indeksāciju atbilstoši vidējai algai un budžeta ieņēmumiem. Es ceru uz jūsu sapratni. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ludmila Kuprijanova - lūdzu! Tautas saskaņas partija.

L.Kuprijanova (TSP).

Es varētu piekrist Gundara Bērziņa apgalvojumam, ka šis budžets var būt piepildīts vairāk, bet šobrīd es lūgtu Saeimu nepalielināt ienākumu daļu līdz pirmajiem budžeta labojumiem, jo situācija ir ļoti sarežģīta. Es uzskatu, ka bija principā pieņemts nepārdomāts lēmums - sadalīt budžetu ar 1.janvāri. Tagad apmēram tā situācija ir skaidra, ka to nevar izdarīt l.janvārī. Šis budžets, ja tas sadalās speciālā budžeta statusā, nozīmē, ka tas var tērēt to, ko tas ieņem. Un tas, ja nebūtu vēl pārejas noteikumu, nozīmētu, ka mums 2.janvārī par nožēlu pensiju izmaksai būtu nulle. Un tas turpinātos visu janvāra mēnesi, kamēr paspētu iekasēt sociālo nodokli. Jo nav pārdomāta mehānisma par budžeta nodalīšanu, nav risināts jautājums par apgrozības līdzekļiem vismaz mēneša apmērā šim budžetam. Jā, tā ir valdības pieļauta kļūda. Šobrīd pārejas noteikumu 3.punktā ir ierakstīts: Labklājības ministrijai un Finansu ministrijai mēneša laikā noteikt sociālās apdrošināšanas budžeta nodalīšanas no valsts pamatbudžeta kārtību. Tādēļ es uzskatu, ka jebkurā gadījumā, pat teorētiski, jebkurš budžets būtu atdalāms, teiksim, uz 1.aprīli, skatoties, kādi viņiem uz to brīdi ir atlikumi, un tad uz pirmajām budžeta izmaiņām mums ir jāprecizē ienākumu daļa. Tas neveido nekādu konfliktu ar Gundara Bērziņa priekšlikumiem par indeksāciju 1.jūlijā. Mēs to visu paspējam iestrādāt, bet ar konkrētiem cipariem, kas notiek ar budžeta atlikumiem. Tādēļ es šajā gadījumā ļoti lūgtu Saeimu tomēr nepalielināt šobrīd ienākumu daļu.

Un vēl viens jautājums. Tajā pašā 7.punktā ir mans priekšlikums par pensiju indeksāciju. Pievērsiet uzmanību, ka tas ir bez summas. Makarova kungam ir absolūta taisnība, ka tas viņam būtu jādara likuma kārtībā, Bet, tā teikt, tas netraucētu divreiz nofiksēt, un es piedāvāju tomēr ieviest punktu 2.6. un ierakstīt "Pensiju indeksācija", arī šobrīd nenosakot konkrēto summu, bet varētu pie tā atgriezties tad, kad mēs skatīsimies atdalīšanu un šā budžeta ienākumus. Paldies!

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Es tomēr lūgtu dokumenta iesniedzējus precizēt, kurš sobrīd melo. Tātad Makarova kungs nosauca summu - 216 miljoni, bet Saeimai valdība ir iesniegusi šā gada izpildi par sociālā budžeta ieņēmumiem - 227 miljoni 242 tūkstoši latu. Starpība ir gandrīz tā, kas ir nepieciešama pensiju indeksācijai. Kur tomēr ir iespējamas tik milzīgas kļūdas par 11,5 miljoniem? Vai Makarova kungs kļūdījās vai tiešām šī izpilde netiek tā pildīta? Un tomēr es vēlreiz atgādinu: sociālā nodokļa izpilde budžetā ir prognozēta principā mazāka, nekā ir sagaidāma reālā inflācija. Tātad mēs apšaubām to tendenci, kas ir bijusi līdz šim, - ka sociālais nodoklis ir nodoklis, kas pildās vislabāk. Iepriekšējā gadā budžets no sociālā nodokļa iekasēšanas nofinansēja 40 miljonus. Ja iepriekšējā gadā būtu atdalīts sociālais budžets, pensiju indeksācija būtu notikusi ievērojami labāk, jo ar šo sociālo budžetu tika nosegtas citas vajadzības. Es tomēr lūgtu atbalstīt šo priekšlikumu, radot cilvēkiem skaidrību, un šī prognoze ir ļoti ļoti piesardzīga. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka valdība strādās labāk, ka tiks izpildīta šī ļoti pesimistiskā prognoze un ka ar 1.jūliju tomēr mēs cilvēkiem varēsim vismaz minimāli pielikt pensiju. Un es ceru, ka martā, aprīlī, skatot labojumus, mēs varēsim pielikt arī vairāk. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates par 7.pantu ir pabeigtas. Balsojumi būs... Es varbūt vispirms nolasīšu to kārtību un jūs tad galavārdu teiksit.

Balsojumi mums būs par trijām lietām. 5.pielikumā ir izdarītas sekojošas izmaiņas: ieņēmumi kopā: 1) sociālais nodoklis; 2) valsts budžeta dotācija; 3) papildināt 5. pielikuma izdevumu 2.punktu "Pensiju izmaksai kopā" ar punktu 2.6. - "Pensiju indeksācija ar 1.07.95.". Pēc tam sekos deputātes Kuprijanovas priekšlikums, bet pašā augšā: "7.pantu izteikt šādi...". Tas būs atkarīgs no balsojuma. Lūdzu!

A.Piebalgs. Es gribētu tātad piedāvāt sekojošu variantu: es aprunājos ar Makarova kungu, un mēs piekristu atbalstīt deputātes Kuprijanovas priekšlikumu, bet tajā pašā laikā mēs kategoriski iebilstam pret deputātu Bērziņa un Tomiņa priekšlikumiem.

Sēdes vad ītājs. Lūdzu, balsosim! Pirmais. Es nolasīšu: "5.pielikumā izdarīt sekojošas izmaiņas: ieņēmumi kopā: 285,9 miljoni latu, sociālais nodoklis - 284 miljoni latu".

Otrais. "Valsts budžeta dotācija valsts sociālās apdrošināšanas fondam no valsts budžeta izmaksājamo pabalstu un sociālo pensiju aprēķināšanai, piešķiršanai un piegādei - 1,9 miljoni".

Lūdzu, balsojam par šo deputātu Gundara Bērziņa un Zigurda Tomiņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 41, atturas - 8. Nav pieņemts.

Nākošais - papildināt šo pašu deputātu priekšlikumu: "Papildināt 5.pielikuma izdevumu 2. punktu "Pensiju izmaksai kopā" ar punktu 2.6. šādā redakcijā: "Pensiju indeksācija ar 1.07.95.""

Pēc tam būs deputātes Kuprijanovas priekšlikums. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 40, atturas - 4. Nav pieņemts priekšlikums.

Līdz ar to 1.7. pantu izteikt šādi: ... Deputāti Bērziņš un Tomiņš. Kur šie kopējie cipari ir, līdz ar to tas nav balsojams, jo nav pieņemti atsevišķi priekšlikumi.

Deputātes Kuprijanovas priekšlikums: "5.pielikuma 2.punktu papildināt ar 2.6. apakšpunktu "Pensiju indeksācija". Nemainot pensiju izmaksu kopumu, konkrēti šā apakšpunkta vērtību precizēt Labklājības ministrijā."

A.Piebalgs. Tam vajadzētu piekrist. (No zāles deputāts A.Panteļējevs: "Ojār, Jonīt!")

Sēdes vadītājs. Es izsaku piezīmes visiem, kas tagad runā balsošanas laikā. Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 1, atturas - 5. Pieņemts.

A.Piebalgs. Tagad mēs varam... Veiksmīgi esam tikuši līdz pārejas noteikumiem. Tātad par pirmo pārejas noteikumu ir divi priekšlikumi. Ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kur starpība starp Ministru kabineta iesniegto priekšlikumu ir piešķirta Ministru kabinetam. Tajā pašā laikā jāsaka, ka atbilstoši Budžeta un finansu vadības likumam korektais priekšlikums ir tas, kas ir piedāvāts Ministru kabineta redakcijā, tāpēc Budžeta komisija to neatbalstīja, bet ir vēl arī otra puse. Principā jau tas atvieglotu it kā Finansu ministrijas darbu, noņemot tai atbildību. Tajā pašā laikā, operatīvi rīkojoties, diemžēl ir vajadzīga tieši šī Finansu ministrijas darbība. Protams, par to vienmēr tiek informēts Ministru kabinets, jo automātiski ir iesaistītas visas ministrijas. Tā ka es lūgtu atstāt šo Ministru kabineta iesniegtajā redakcijā un neatbalstīt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un, protams, arī Bērziņa un Tomiņa kungu priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Pulkstenis ir 00.02 minūtes. Vismaz šis pulkstenis rāda to. Tāpēc mums būs jāpagarina sesija.

Bet tagad vispirms izskatīsim šo priekšlikumu. Es jums to pasaku tāpēc, ka Prezidijs to zina. Nekādi pārkāpumi nenotiek. Saeimas lēmums bija - sesiju slēgt 22. datumā.

Lūdzu! Jūs galavārdu esat teicis. Deputāti, protams, tad vairs runāt nevar, ja jūs esat galavārdu teicis. Neviens arī nebija pieteicies. Lūdzu balsot! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija: "Piešķirt Ministru kabinetam tiesības pieņemt lēmumus par budžeta iestāžu un pasākumu finansēšanu proporcionāli valsts pamatbudžeta ieņēmumiem, taču nepārsniedzot paredzētās summas un paredzot prioritāti darba algas, ēdināšanas un medikamentu iegādes izdevumu segšanai, tos nesamazinot". Deputāti Gundars Bērziņš, Zigurds Tomiņš. Nē, es atvainojos! (Smejas.) Tas bija Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Lūdzu rezultātu! 27 - par, 34 - pret, 10 - atturas. Nav pieņemts priekšlikums.

Jālūdz Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, varbūt viņš var izteikt kādu konkrētu secinājumu vai atzinumu: vai ziemas sesija ir beigusies vai slēgta? Vai mums ir jābalso par to? Runa ir par rudens sesiju. Labi, godātie kolēģi, tā kā nav neviena konkrēta priekšlikuma, turpināsim darbu, līdz izskatīsim šo jautājumu. Deputāti Gundars Bērziņš un Zigurds Tomiņš ierosina aiz vārdiem "nepārsniedzot" papildināt ar vārdiem "un nesamazinot". Lūdzu!

Z.Tomiņš (LZS).

Jā, tie ir divi vārdiņi, kas atšķiras nedaudz, bet būtībā ir liela nozīme viņiem. Ja lietojam vārdu, ka piešķirt Finansu ministrijai tiesības finansēt budžeta iestādes un pasākumus proporcionāli valsts pamatbudžeta ieņēmumiem, taču nepārsniedzot budžetā paredzētās summas, tas nozīmē, ka var arī neatvērt finansējumu kādā no nozarēm vai arī viņu neatvērt pilnīgi. Un mēs pārliecinājāmies šogad, ka 1994.gada budžetā subsīdijas lauksaimniecībai par 47% jau kopš septembra mēneša nav atvērtas un netiks atvērtas. Mēs iesniedzām pieprasījumu par to. Mēs redzējām, ka Krājbankai, kaut gan tur apropriācija bija, netika atvērts šis finansējums - 450 tūkstošu mērķaizņēmuma obligāciju atpirkšanai no iedzīvotājiem, kas tika izdarīta 1990.gadā, un tā tālāk. Un tieši tas otrs vārds, ka "nesamazināt", nozīmē: ja mēs šo apropriāciju nosakām, tad vismaz proporcionāli tam, kā ieņēmumi mainās, tā arī tiek šis te finansējums atvērts. Un galu galā ir jāsasniedz vai arī Ministru kabinetam ir jāiesniedz grozījumi, priekšlikums Saeimā, ka ir tā un tā, ka gada beigās mēs nevaram izpildīt to un to, ka mēs lūdzam grozīt. Bet būtu vislabāk - un tāpēc arī nākamais priekšlikums -, ka mēs šādu atskaiti prasītu (lai zinātu, kā reaģēt) ik pēc trīs mēnešiem, un to Budžeta komisija ir atbalstījusi. Paldies par uzmanību, es aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu un arī pēc viņa strādāt turpmāk. Un tiešām mēs būsim tie, kas budžetu noteiksim un arī sekosim tā izpildei.

Sēdes vadītājs. Viss ir pateikts, lūdzu, balsosim! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 29, atturas - 9. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Piebalgs. Nākamais ir par otro priekšlikumu. Šeit ir par punktu 2.1. Deputātu Bērziņa un Tomiņa priekšlikumu Budžeta un finansu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Tālāk.

A.Piebalgs. Nākamais ir par punktu 2.3. - deputāta Raimonda Jonīša priekšlikums, ko Budžeta un finansu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Lūdzu! Gundars Bērziņš - Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Šeit tomēr ir iebildes. Mēs tos miljonus dalām ar podziņu spaidīšanu. Šeit ir 1995.-1997.gada investīciju programmas apstiprināšana. Te tomēr ir miljoni. Ja lauksaimniecību jūs gribat tā atbalstīt, ka valstī 1995.-1997.gadā ir tikai 1,6% prioritātei, tad balsojam par šo punktu. Es esmu pret, ka mēs balsojam, neapzinoties to, ko mēs balsojam. Šajā punktā ir paredzēts, ka investīcijām šajā laika periodā lauksaimniecībai ir paredzēti tikai 1,6% no šīm investīcijām. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsojam par deputāta Jonīša priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 15, atturas - 14. Priekšlikums pieņemts.

A.Piebalgs. Tālāk ir jauni priekšlikumi. Pirmais no šiem priekšlikumiem ir deputātu Bērziņa un Tomiņa - ar 1.07. likvidēt Valsts reformu ministriju. Protams, es saprotu, ka 1.07. ir tas datums, ar kuru sākt, un laikam nav domāts, kad var beigt, bet ir šāds priekšlikums, un Budžeta un finansu komisija to neatbalstīja, jo tas nav Budžeta likuma uzdevums, kad kuru iestādi likvidēt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 31, atturas - 11. Nav pieņemts. Nākamo, lūdzu!

A.Piebalgs. Nākamais ir jauns punkts, kurš vispār pēc savas būtības ir ļoti labs, tas arī ir deputātu Bērziņa un Tomiņa priekšlikums, ka nodrošināt finansējumu budžeta iestādēm tikai tad, ja ievēroti Ministru kabineta noteikumi par piegādēm valsts vajadzībām, bet, tā kā šie noteikumi ir pieņemti, tad visiem jau ir jāievēro šie noteikumi, un, ja kāda iestāde neievēro, tad vadītājus soda, tātad nevis piekārto finansējumu pie tā... Bet ir neapšaubāmi, ka katram ir jāizpilda šie noteikumi, tāpēc Budžeta un finansu komisija neredzēja vajadzību iekļaut šādu pantu Budžeta likumā.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Es tomēr gribētu teikt, ka šī lieta nav tik vienkāršota. Bija Latvijas laika likums par piegādēm valsts vajadzībām. Tad, kad mēs bijām valdošajā koalīcijā, otra partnerpuse noraidīja to un pieņēma 60. Kabineta noteikumus. Es atvainojos, ka mēs budžetā neesam precīzi iesnieguši. Tātad 60. Kabineta noteikumi pieņemti 1994.gada 1.martā par darbiem un piegādēm valsts vajadzībām. Šie noteikumi ir ļoti neprecīzi, un arī mūsu koalīcijas laikā bija vienošanās, ka tiks izstrādāts likums par darbiem un piegādēm valsts vajadzībām. Tas ir viens no būtiskākajiem līdzekļiem, kā ekonomēt izdevumus, jo, ja jūs lasāt presi un skatāties notikumus politiskajā arēnā, tad vislielākie skandāli ir saistīti ar valsts pasūtījumiem un korupciju politikā un ekonomikā. Un šī joma mums ir pilnīgi nesakārtota, un, mūsuprāt, tas ir diezgan būtiski. Tātad mēs piedāvājam, ka Kabinetam līdz 1.martam ir jāiesniedz likumprojekts, jo toreiz atjaunot Latvijas laika likumus "Latvijas ceļš" negribēja, uzskatot, ka tie ir arhaiski. Mēs kopumā uztaisīsim labāku, bet šie Kabineta noteikumi ir ievērojami par vājiem, lai risinātu šīs problēmas. Un galvenā problēma ir tā, ka visas piegādes, kas ir saistītas ar lielākām summām, ir jāveic atklāti vai slēgta konkursa veidā, jo tad ir iespējams samazināt arī izmaksas. Un tomēr, ja Piebalga kungs aicina to noraidīt, tad mēs būsim spiesti nākamajā gadā sākt prasīt, vai ir izpildīti šie Kabineta noteikumi šajā gadā, un esmu pilnīgi pārliecināts, ka ļoti retos gadījumos šobrīd šie Kabineta noteikumi tiek ievēroti. Un tāpēc es lūgtu, aicinātu par loģiku balsot, jo šis punkts nav tik mazsvarīgs, kāds viņš liekas no pirmā acu uzmetiena. Tāpēc lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu un ekonomēt nodokļu maksātāju un budžeta līdzekļus. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 28, atturas - 10. Nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Piebalgs. Nākamais arī ir Bērziņa un Tomiņa priekšlikums, nodrošināt... es nezinu, kam tas ir uzdots... nodrošināt tikai Latvijā ražoto lauksaimniecības un pārtikas produktu iegādi, ja iegādei tiek lietoti valsts budžeta vai sociālā budžeta līdzekļi, izņemot gadījumus, kad Latvijā netiek ražoti analogi. Protams, te tiek aizskarta ļoti svarīga problēma, un, manā skatījumā, par šo tēmu neapšaubāmi būtu jāpieņem Ministru kabineta noteikumi. Vienkārši ar vienu frāzi te neko neatrisina, jo, protams, iegāde tur, kur ir, teiksim, it īpaši armija, es domāju, arī veselības aizsardzības iestādes, cietumi... tur principā tas būtu jārealizē, un es varu apsolīt Ministru kabineta vārdā, ka mēs pieņemsim atbilstošus noteikumus. Ierakstot to Budžeta likumā, tas neko nerisina, tā vienkārši paliks kā frāze, tāpēc jāpieņem ir noteikumi. Mēs pieņemsim atbilstošus Ministru kabineta noteikumus, bet es neredzu, kāpēc mums tas būtu jāraksta Budžeta likumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par priekšlikumu. Gundars Bērziņš - Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Tātad turot pie vārda Piebalga kungu, ka tiks pieņemti Kabineta noteikumi par šo, es noņemu savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tālāk ejam!

A.Piebalgs. Nākamais punkts ir atkal, teiksim, noteikt, ka Finansu ministrija sadala līdzekļus neparedzētiem gadījumiem 1 miljona latu apmērā, kas ir izmantojami tikai ar Ministru kabineta rīkojumu vai Saeimas lēmumu. Par līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem ir pilnīgi pietiekami ierakstīts likumā par budžeta un finansu vadību, un arī Ministru kabinets ir sagatavojis noteikumus, ko tuvākā laikā pieņems, kādā veidā var tikt izlietoti šie līdzekļi. Tātad šeit nav vajadzības rakstīt šādu punktu, un Budžeta un finansu komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Es atvainojos deputātiem, es saprotu, ka viņi ir noguruši, bet tomēr tā problēma nav tik vienkārša. Līdz šim tātad šie neparedzētie līdzekļi bija paredzēti Ministru kabineta rezerves fondā, kurš ir pārsniegts šobrīd. Piebalga kungs gan teica, ka neviena apropriāciju pozīcija nav pārsniegta, bet es gribu, lai viņš to apstiprina no tribīnes. Ministru kabineta rezerves fondam šogad ir pārsniegta Saeimas pieļautā apropriācija. Ja es meloju, Piebalga kungs mani atspēkos, bet tātad likums šobrīd ir pārkāpts.

Otrs. Nevienā vietā nav reglamentēts, kādā veidā Ministru kabinets miljons latu "kabatasnaudu" izmanto. Pat esot mums koalīcijā un ejot uz lielām domstarpībām, mums neizdevās uzzināt, kādā veidā šī nauda tiek izmantota. Un tāpēc, lai būtu skaidrība, atklātība, nav nekādu problēmu, ka tad, kad ir neatliekama vajadzība, arī Saeimā, ja notiek stihiska nelaime vai kas cits, ir jābūt iespējai pieņemt lēmumu un rast finansējumu avotu. Tajā, ko Piebalga kungs teica, viņš tomēr, manuprāt, nedaudz bija neprecīzs, jo finansu un budžeta vadības likumā ir paredzēta tikai viena sadaļa, kad šī nauda neparedzētiem gadījumiem ir paredzēta. Finansu ministrijas sadaļā nav neviena vārda, ar kā rīkojumu un kā tā nauda tiek izmantota, arī finansu un budžeta vadības likumā nav. Un tāpēc mēs lūdzam precizēt, uzticoties Kabinetam, ka Kabinets kopumā pieņems lēmumu, nevis tā, ka vienam ministram, kuram šī kasīte ir pieņemama, viņš izdalīs - aizbrauks, būs labais Salatētis, paglaudīs galvu un iedos 5 tūkstošus, 10 tūkstošus vienam vai otram, bet, kad Kabinets kopumā pieņems šos lēmumus un tiešām piešķirs vajadzībām, kad ir nepieciešams, un arī Saeimai, ja gadīsies valstī stihiskas nelaimes, problēmas, būs iespēja kaut kādu naudu izmantot. Tāpēc šeit es tomēr lūgtu, Piebalga kungs, precizēt, kur mani teiktie vārdi neatbilst īstenībai, jo tas, ko jūs teicāt, manuprāt, nebija precīzs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

A.Piebalgs. Tātad, jā, arī Bērziņa kungs nebija visai precīzs, jo neviena apropriācija nevar būt un arī nepārsniedz to, ko ir noteicis Budžeta likums. Tas attiecas arī uz Ministru kabineta rezerves fondu, kas tātad nav pārsniegts. Jāsaka godīgi, ka es tiešām nebiju visai laimīgs par šo rezerves fondu, jo mums nesen notika vizīte uz Ķīnu, bet vēl ceturtdien nebija avota, no kā samaksāt naudu par lidmašīnu, un, tā kā diemžēl tas nebija nekur un nekādos citos līdzekļos paredzēts... Varētu būt... Tātad es gribu vēlreiz tikai pašu būtiskāko pateikt. - nav pārsniegti šie līdzekļi!

Otrs. Es gribētu izlasīt budžeta un finansu vadības likumu par līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem un nacionāli īpaši nozīmīgiem pasākumiem tiek iekļauti kā sastāvdaļa Finansu ministrijas pārziņā esošā valsts budžeta apropriācijas ietvaros. Finansu ministrs ik ceturksni sniedz pārskatu Saeimai par šādas apropriācijas izlietošanu. Es domāju, ka tas ir pilnīgi pietiekami un nav vajadzības vēl iekļaut šo punktu, ko ierosina Bērziņa kungs un Tomiņa kungs, vēl it īpaši tāpēc, ka tur ir ierakstīts tieši miljons un ka mūsu apropriācija šobrīd ir miljons, bet varbūt būs grozījumi, un mums vairs nebūs miljons, bet būs, pieņemsim, pusmiljons, kad būs spiedīgi apstākļi... Tā ka es aicinātu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsojam par priekšlikumu - papildināt ar jaunu 5.punktu un noteikt, ka Finansu ministrijas sadaļā līdzekļi neparedzētiem gadījumiem ir viena miljona latu apmērā un ir izmantojami tikai ar Ministru kabineta rīkojumu vai Saeimas lēmumu. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 33, atturas - 11. Nav pieņemts priekšlikums.

A.Piebalgs. Nākamais pārejas noteikumu punkts jau ir nobalsots. Tas ir nobalsots tajā redakcijā, ko izteica Kuprijanovas kundze, tā ka viņu nav vajadzības pārbalsot, jo Budžeta un finansu komisijas punkts neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nākamais, lūdzu!

A.Piebalgs. Par nākamo ir Budžeta un finansu komisijas priekšlikums, kas jau arī tika nobalsots sēdē.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Piebalgs. Līdz ar to mēs esam izskatījuši 1995.gada Budžeta likumu un varam balsot par viņu kopumā.

Sēdes vadītājs. Zvanu! Lūdzu, bez starpsaucieniem! Koncentrējieties balsošanai! Lūdzu, balsosim par valsts budžeta 1995.gadam pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsojam! Paldies, deputāt Panteļējev, par ieteikumiem! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 11, atturas - 11. Valsts budžets 1995.gadam ir pieņemts. (Aplausi.)

A.Piebalgs. Pie nākamā likumprojekta mums jāķeras, jo tika nobalsots. ka skatīs par pašvaldību finansu izlīdzināšanu.

Sēdes vadītājs. Kas tagad notiek?

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Mums ir jāiekļauj darba kārtībā vēl viens punkts. Sakarā ar to, ka 39 Saeimas deputāti ir parakstījuši ierosinājumu - izveidot Parlamentārās izmeklēšanas komisiju Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas un kopuzņēmuma "Lattelekom" darbības izvērtēšanai, lūdzam minēto jautājumu iekļaut Saeimas darba kārtībā. Lūdzu, balsosim par to! Tas ir Saeimas pienākums - izskatīt tāda veida lūgumus. Balsošanas režīmu, lūdzu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 3, atturas - 9. Ir iekļauts darba kārtībā.

Izskatām nākamo jautājumu. Referents Andris Piebalgs. Lūdzu! Komisijas vārdā.

A.Piebalgs (LC).

Nākamais jautājums, ko mēs izskatām, tātad ir likumprojekts "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1995. gadā". Dokumenta numurs ir 1264.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, sameklējiet šo dokumentu! Vai visi ir sameklējuši? Turpinām.

A.Piebalgs. Pirms uzsākam tā apspriešanu, es gribētu vienkārši informēt, ka ir saņemts Latvijas Pašvaldību savienības Domes lēmums nr. 26, no 1994. gada 20. decembra, - par likumprojektu "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1995. gadā", ko ir parakstījis Pašvaldību savienības priekšsēdis Jaunsleinis, un kopijas pareizību ir apstiprinājusi ģenerālsekretāre Kukāne. Un tur ir teikts, ka, apspriedusi likumprojektu "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1995. gadā", Dome nolemj konceptuāli atbalstīt likumprojektā izskatītās normas par pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda veidošanas kārtību, sadales principiem un pārejas noteikumiem. Tātad šoreiz sakarā ar šo mēs varam teikt, ka panākta principiāla vienošanās ar Pašvaldību savienību, kas tomēr pārstāv pēc mūsu likuma visas pašvaldības.

Tagad - atgriežoties pie tabulas. Tātad par 1. pantu ir deputāta Piebalga priekšlikums - ir precizēts 1. pants, kas tika pieņemts pirmajā lasījumā. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Piebalgs. Tālāk ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumi, kurus Budžeta un finansu komisija neatbalstīja, bet nevis tāpēc, ka tie būtu kaut kādā mērā nepareizi, bet tāpēc, ka tie ir iestrādājami, izstrādājot likumu par pašvaldību finansu izlīdzināšanu ne tikai 1995. gadam, bet turpmākajiem. Bet šie principi, kas ir ielikti šajos priekšlikumos, ir bijuši par pamatu, veicot konkrētos aprēķinus par dotāciju apmēriem attiecīgām pašvaldībām.

Sēdes vadītājs. Vai referenta motivācijai deputāti piekrīt? Piekrīt. Tālāk, lūdzu!

A.Piebalgs. 2. pants. Ir deputāta Piebalga priekšlikums, tas ir saskaņots ar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju pēc precizētiem aprēķiniem par pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda apjomu un par attiecīgiem atskaitījumu procentiem no attiecīgajām pilsētām un valsts dotācijas apmēru.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts. Tālāk!

A.Piebalgs. Ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kurš nav atbalstīts, bet tas ir saskaņots ar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju, un viņi neuztur spēkā prasību par šo balsojumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Tālāk!

A.Piebalgs. 3. pants. Ir deputāta Piebalga priekšlikums, ka maksimālais apjoms ir 40 %, un šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem. (Starpsauciens no zāles: "Nekādu!")

A.Piebalgs. Es gribēju vienīgi piebilst to, ka šeit bija arī deputātu grupas priekšlikumi, pirmais bija deputāta Čepāņa - par 35 %, bet, ņemot vērā to, ka mums šobrīd izlīdzināšanas shēmā nav iespējams savādāk pāriet uz 35 %, jo tad viņi visu sagāž... Tātad Budžeta un finansu komisija palika pie 40 %.

Sēdes vadītājs. Deputāts Alfreds Čepānis. Lūdzu! Demokrātiskās partijas frakcija.

A.Čepānis (DP).

Kolēģi! Par to priekšlikumu. Es zinu, ka visiem jau tagad viss ir apriebies un visi grib iet mājās, bet ir jāizrunā lietas, kuras ir jāizrunā. Par pašvaldību budžetu izlīdzināšanu. Un tas, ko es un vēl daži kolēģi parakstīja likumprojektā par pašvaldību budžetu izlīdzināšanas fondu 1995. gadam, - tas nebija nejauši. Tādēļ, ka, kā jau rakstīts ir mūsu iesniegumā, 50% no 9 miljoniem latu šajā izlīdzināšanas fondā maksā Ventspils pašvaldība. Protams, viņiem ir tādas iespējas, un tādas vajadzības ir arī Latvijas budžetam. Bet, ja jau reiz viņi maksā vairāk nekā 50% no šā izlīdzināšanas fonda, tad arī es domāju, ka viņiem ir jādod iespēja kaut kādā veidā šo savu naudas izlietošanu regulēt. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Mēs esam pārliecināti, un mēs to esam savā frakcijā apsprieduši, ka Finansu ministrijas un Valsts reformu ministrijas veiktajos pašvaldību finansu izlīdzināšanas aprēķinos plānotais iedzīvotāju ienākuma nodokļa pieaugums - 1,9 reizes - ir nereāls. Un te man atkal ir jāatsaucas uz Ventspils pilsētas pieredzi, jo tur lielākie nodokļu maksātāji, tādi kā "Ventspils nafta", tirdzniecības osta, ostas rūpnīca, kuri dod 45,8% no pilsētas iedzīvotāju ienākuma nodokļa, ir atkarīgi no kravu tranzīta, tāpat kā visa šī pilsēta, tas iet caur Ventspils pilsētas kompānijām. Un pēdējā laikā, pateicoties, es gribētu teikt, arī Saeimas nesaprātīgajai politikai un sevišķi Baltijas asamblejas bieži vien muļķīgajiem paziņojumiem, mēs esam zaudējuši miljoniem latu un miljoniem dolāru, un tāpēc tādu 1,9 reizes lielu ienākuma nodokļu apjoma pieaugumu mēs nevaram plānot. Tas ir nereāli. Tas varētu būt apmēram 20 %, 25 % apjomā, bet ne vairāk.

Un vēl. Ja jau no Latvijas valstī esošajām 600 pašvaldībām tikai 17 ir tā saucamajos donoros, tad mums, mūsu frakcijai un daudzām pašvaldībām, kuras ir šo 17 pašvaldību skaitā, liekas - nevis liekas, bet mēs esam pārliecināti -, ka Valsts ieņēmumu dienests savas funkcijas šajā jautājumā nepilda tā, kā tam būtu jābūt. Un te atkal ir viens piemērs. Es tūlīt beigšu, kolēģi! Tā pati Ventspils pilsēta: 40 % no ieņēmumu nodokļa ir pašvaldībai un 60% - valsts budžetā. Tad, lūk, kolēģi, kādi ir skaitļi. Reālie. Šogad deviņu mēnešu laikā Ventspils pilsētas pašvaldībai no 40% ieņēmumi ir 1 717 000 latu, un valsts budžetā, tas, kas iet izlīdzināšanas fondā, no 60% ir tikai 800 000 latu. Un tas nozīmē, ka, kamēr ar šo nodokļu iekasēšanu nodarbosies Valsts ieņēmumu dienests, tikmēr uzlabojums tur nav sagaidāms. Var būt, ka tad vajadzētu izdarīt tā: ja pieņemam šodien šo likumu kopumā, tad par visu pašvaldību budžetu izlīdzināšanas fonda ieņēmumu daļu atbild pašvaldības, un, tikko tās to nepilda, tad katra mēneša nākamajā 5. datumā viena divpadsmitā daļa no šā nodokļa, no valsts budžeta, tiek ieskaitīta tai vai citai pašvaldībai. Viss būs kārtībā, manuprāt. Taču nē! Tas likumprojektā nav paredzēts.

Un pēdējais. Ja jau no šīm 17 pašvaldībām, kuras dod lielāko izlīdzināšanas fonda budžeta daļu... tad vismaz tā ir ģimenē un jebkurā normālā sabiedrībā mācīts: ja es kādam vai kāds kādam dod naudu, tad viņam, šim te devējam, ir arī tiesības kontrolēt, kā to naudu izlieto. Un es domāju, ka arī tas vai nu likumā, vai arī pārejas noteikumos būtu jāiestrādā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāts Bunkšs - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

J.Bunkšs (LC).

Cienījamie kolēģi! Daži precizējumi. Tik tiešām, attiecībā uz Ventspils pilsētu iepriekšējā - pirmajā lasījumā bija kļūda. Tāpēc arī nupat jūs dzirdējāt, ka ir prognozēts iedzīvotāju ienākuma nodokļu pieaugums 1,9 reizes. Tas šobrīd neatbilst patiesībai. Šis jautājums ir nokārtots, ir precizēts. Un šis pieaugums, ja mēs precīzi runājam šobrīd tajos skaitļos, kas ir jums otrajā lasījumā, ir 32%. Arī Ventspils pilsētai. Tā ka šis pieaugums - 1,9 reizes -vienkārši neatbilst patiesībai, un tas ir precizēts.

Tālāk. Neskatoties uz to, ka ir šis precizējums, vienalga, Ventspils pilsētā ienākumi no šā iedzīvotāju ienākuma nodokļa un pārējiem ir apmēram 4 reizes augstāki nekā visā pārējā Latvijā. Šis lielais pieaugums nav tikai Ventpils pilsētas pašas nopelns, bet šeit arī lielā mērā ir ietekme no tā, ka galaprodukts nonāk Ventspils pilsētā un par to tiek samaksāts šajā pilsētā.

Tālāk. Tādu priekšlikumu - samazināt šo atskaitījumu normatīvi no iedzīvotāju ienākumu nodokļa - arī izteica jau minētajā Latvijas Pašvaldību savienības Domes sēdē. Bet, protams, šajā Domes sēdē, saprotot, ka tādā gadījumā šī nauda būs jāatrod, vienalga, no citām pašvaldībām, samazinājums, kas būtu vairāk par 45%, netika atbalstīts. Finansu ministrs ir piedāvājis šo 40% samazinājumu, un jāsaka, ka, manuprāt, tas ir ļoti labs. Ne vairāk kā 40% - tas būtu ļoti labs kompromiss, jo faktiski nevis no 17, bet tikai no 11 pašvaldībām divas ir tādas, uz ko tas reāli attiecas, - Ventspils un Ķeguma pilsēta. Mani precizējumi, pirms jūs atbalstāt, es domāju, šeit jau finansu ministra izteiktos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Paldies deputātei Seilei par atbalstu. Es atvainojos, tad es labāk vairāk neminēšu neko, ko... īsti nevar saprast un dzirdēt, kas nāk no zāles.

Par kuru pantu mēs tagad debatējam?

A.Piebalgs. Mēs debatējam par 3. pantu. Un es lūdzu atbalstīt tajā redakcijā, ko ir iesniedzis deputāts Piebalgs. Uz to ir rēķināta arī visa shēma. Ja mēs mainām šo procentu, tad, neapšaubāmi, mums jāaptur šā likumprojekta izskatīšana un jāatgriežas atpakaļ, jo, protams, ciparus var mainīt, bet tādā gadījumā mums samazinās tā daļa, kas ir pašvaldību budžetu izlīdzināšanas fondā.

Sēdes vadītājs. Bet par kuru balsot vispirms? Es saprotu, ka deputāti Čepānis, Grava, Janeks, Lakševics, Jonītis lūdz ierakstīt: Ventspils pilsēta - 35%, pirmajā pielikumā. Un man tad ir jautājums - kurš pirmais ir balsojams?

.Piebalgs. Tad mēs varētu darīt šādi - iziet cauri likuma tekstam un tad pie pirmā pielikuma to darīt.

Sēdes vadītājs. Jūs piekrītat?

A.Piebalgs. Nē, otrādi. Pie pirmā pielikuma, un tad vajadzētu pie likuma 3. panta iet. Vispirms būtu balsojams deputātu Čepāņa un Gravas priekšlikums un tad - mans priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nu varbūt tad arī nobalsosim tagad. Lūdzu zvanu! Pie šā deputātu skaita normāla balsošana nesanāks, ja neatnāks vēl deputāti. Sanāks? Lēmumam arī ir vajadzīga 51 balss, tas ir, puse no balsojošiem. Lūdzu, balsosim par deputātu Čepāņa, Gravas, Janeka, Lakševica un Jonīša priekšlikumu - 1. pielikumā, kur paredzēti procenti no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kas ieskaitāms pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā, ierakstīt: "Ventspils pilsēta - 35%". Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 26, atturas - 13. Nav pieņemts.

A.Piebalgs. Tad mēs varam pāriet pie 3. panta, un šeit, kā es teicu, ir deputāta Piebalga priekšlikums, ko atbalstīja Budžeta un finansu komisija, un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, ko Budžeta un finansu komisija neatbalstīja, bet ar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju ir saskaņots.

Sēdi vada 5. Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Aivars Berķis.

Sēdes vadītājs. Tātad Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai nav iebildumu? Nav. Pārejam pie nākamā panta.

A.Piebalgs. 4.pantā ir identiski: tātad ir deputāta Piebalga priekšlikums, kuru Budžeta un finansu komisija atbalstīja, un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, kurš netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Tālāk - 5.pants.

A.Piebalgs. 5.pants ir līdzīgs.Tātad arī šeit ir deputāta Piebalga priekšlikums un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Budžeta un finansu komisija atbalstīja deputāta Piebalga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai nav iebildumu? Nevienam. 6.pants.

A.Piebalgs. Šeit ir līdzīgi: tātad arī šeit ir deputāta Piebalga priekšlikums, kas ir atbalstīts, un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, kurš nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav nevienam nekādu iebildumu? Paldies. Tālāk, kur ir...

A.Piebalgs. Tālāk ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, kuru Budžeta un finansu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav nevienam iebildumu? Ir iebildumi. Kas bija pirmais? Bunkšs - "Latvijas ceļš".

J.Bunkšs (LC). Šeit vienīgā un galvenā piebilde no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas puses ir tā, ko mēs esam iesnieguši jūsu informācijai, - ka šo pantu vajag izteikt precizētā redakcijā. Mēs priekšlikumu par šīm izmaiņām esam iesnieguši, bet šā panta redakciju iesakām precizēt. Jo tomēr tā redakcija, kas ir iekļauta pamatdokumentā, ir izsaukusi pārpratumus, un ir nepieciešams precizēt.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Piebalgs. Es piekrītu šim precizējumam, ko iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Tas ir precīzāks, jo tas nenosaka, ka obligāti 10%, bet var - un līdz... Tā ka šis nemaina būtību, un varam piekrist šim priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Tālāk vēl viens papildinājums.

A.Piebalgs. Jā, te ir vēl viens papildinājums, ar jaunu pantu: pašvaldību finansu izlīdzināšanas likuma izpildes kontrolei tiek izveidota speciāla padome, kurā ir gan Pašvaldību savienības pārstāvji, gan Ministru kab ineta pārstāvji. Budžeta un finansu komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo papildinājumu? Nav. Tālāk tātad "Pārejas noteikumi".

A.Piebalgs. Jā, tātad pārejas 2.noteikumā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija... Pirmā daļa netiek atbalstīta tāpēc, ka tā ir likumprojektā iestrādāta. Tāpēc tā vienkārši netiek atbalstīta. Tajā pašā laikā otrā daļa ir atbalstīta Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai ir iebildumi? Nav nekādu iebildumu? Labi.

A.Piebalgs. Par 3.punktu. Budžeta un finansu komisija atbalstīja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu, un deputāts Piebalgs noņem savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav nevienam deputātam iebildumu? Nav. Tālāk - 4.punkts.

A.Piebalgs. Par 4. punktu. Tātad deputāta Piebalga priekšlikums netiek atbalstīts, jo mēs jau esam iestrādājuši likumā par uzraudzības padomi, tāpēc nav vajadzības izveidot divas padomes.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Piebalgs neaizstāvēs savu priekšlikumu?

A.Piebalgs. Nē. Es noņemu.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Piebalgs. Nākamais ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums papildināt pārejas noteikumus ar jaunu punktu. Budžeta un finansu komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav nevienam deputātam nekas iebilstams?

A.Piebalgs. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus un varam atbalstīt šā likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Nervozāku zvanu, lai sanāk visi! Lūdzu, balsosim par likumprojektu "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1995.gadā" otrajā lasījumā!

Sēdi vada

Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu rezultātu! 54 - par, 4 - pret, 14 - atturas. Pieņemts otrajā lasījumā. Priekšlikumu iesniegšanas...

A.Piebalgs. Jā, attiecībā uz šo likumprojektu laikam ir zināma problēma. Tas bija domāts kā likumprojekts pie valsts budžeta. Tajā pašā laikā, pieņemot to kā atsevišķu, mums ir zināma problēma - vai uzskatīt to kā Budžeta likumu, kurš būtu jāpieņem divos lasījumos, vai arī kā kādu citu likumu, kurš ir jāpieņem trijos lasījumos.

Principā nebūtu nekādu it kā izcilu iebildumu, ja būtu trīs lasījumi, bet problēma ir tāda, ka tādā gadījumā tas process ievelkas ļoti ilgi un pašvaldības savu reālo dotāciju apmērus var uzzināt tikai janvāra vidū, kas, neapšaubāmi, tām traucē pieņemt šos budžetus. Tāpēc mans priekšlikums būtu, ka tas paliktu divos lasījumos un tiktu pieņemts kā budžeta sastāvdaļa.

Sēdes vadītājs. Zigurds Tomiņš. Lūdzu! Zemnieku savienība.

Z.Tomiņš (LZS).

Cienījamie deputāti! Runājot par šo likumprojektu, jāsaka, ka, lai gan ir saņemts Pašvaldību savienības saskaņojums attiecībā uz šo likumprojektu, šodien vesela virkne pašvaldību sūtīja gan ierakstītā veidā, gan arī pa faksu savus iesniegumus, kas tika adresēti Budžeta komisijai, pie frakcijām, bet, protams, priekšlikumi nevar tikt izskatīti tagad, otrajā lasījumā, jo iesniegšanas termiņš ir 5 dienas. Pirms tam tiem vajadzēja tikt iesniegtiem, bet šīs pašvaldības, man te kopijas ir no Preiļu rajona padomes, no Valmieras rajona padomes, - viņi iebilst konkrētās lietās. Piemēram, Preiļu rajona padome iebilst pret Latvijas Republikas likuma projektu "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1995.gadā" attiecībā uz šiem rezerves fondiem: 10% apmērā no rajona pašvaldībai aprēķināto dotāciju, no izlīdzināšanas fondu apjoma. Pret to pašu kategoriski iebilst arī Valmieras rajona padome. Es domāju, ka mums būtu šie iebildumi tomēr jāizskata un atkal jāprecizē, vai Latvijas Pašvaldību savienība tik tiešām pārstāv pašvaldības. Jo šodien vesela virkne pašvaldību iesniedz protesta vēstules pret šo likumprojektu - un sevišķi tādā redakcijā, par kādu mēs tikko nobalsojām. Pa atsevišķiem pantiem un pantu daļām. Tāpēc man ir lūgums tiešām vēlreiz nopietni izskatīt un varbūt, gatavojot uz trešo lasījumu, saskaņot un pielabot šo likumprojektu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Deputāts Bunkšs - "Latvijas ceļš". Pēc tam - Anta Rugāte.

J.Bunkšs (LC).

Cienījamie kolēģi! Tiešām šī situācija ir tāda, ka te ir varbūt tādas normas, kuras līdz šim ir vienmēr bijušas gadskārtējā budžeta likumā. Piemēram, viena no tādām ir attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalījumu. Ja tā situācija paliek tāda, ka mums ir vēl pēc kāda laika pie tā jāatgriežas un jāskata tas trešajā lasījumā, tad faktiski tas nozīmē, ka, sākot ar 1.janvāri, zināmu laiku, kamēr mēs atsāksim darbu, gluži vienkārši rajonu pašvaldībām naudas vispār nebūs. Jo likums par iedzīvotāju ienākumu nodokli paredz to, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiek ieskaitīts pilsētu un pagastu pašvaldību budžetos. Tāpēc rajonu pašvaldībām šī situācija ir tiešām tāda ļoti nepatīkama. Tas ir viens.

Otrs. Es gribētu te vilkt zināmas paralēles tomēr ar kaut vai tādu procedūru, kuru mēs varējām vērot zināmā mērā un par kuru dzirdējām, - attiecībā kaut vai uz procedūru, kāda tiek noteikta, lai iestātos Eiropas savienībā. Un arī šeit, pieņemsim, tādās valstīs kā Zviedrija, Somija, šis balsojums par šādu lēmumu iestāties tika pieņemts ar nelielu, taču vairāk nekā 50% balsu vairākumu. Un par šo situāciju, kāda šobrīd ir Latvijas Pašvaldību savienībā, minētajā Domes sēdē, kurā piedalījās 57 pilnvarotas personas, tika lemts par šo jautājumu. No 57 pilnvarotām personām 32 balsoja par Domes lēmumu, par kuru mēs jau šeit dzirdējām. Protams, šeit ir atkal tā situācija, ka ir pašvaldības, kuras ir balsojušas pret vai kuras ir atturējušās no šā lēmuma pieņemšanas. Un, ja apmēram 3 nedēļas atpakaļ arī šeit man nācās par līdzīgu lietu runāt, tad jāsaka, ka šoreiz Pašvaldību savienība bija gatavojusies daudz rūpīgāk, daudz nopietnāk. Es pats personīgi tagad 2 nedēļu laikā piedalījos septiņās dažādās Pašvaldību savienības organizētajās sanāksmēs, galvenokārt Latvijas dažādos reģionos, un šis atbalsts principam kā tādam tika izteikts. Protams, no visām 33 lielajām vienībām, ir kādas septiņas, kuras šobrīd varbūt atrodas nedaudz, ja salīdzinām, relatīvi sliktākos apstākļos. Taču lielākais vairums pašvaldību - un tas atspoguļojas arī šajā pieņemtajā Domes lēmumā - tomēr šo sistēmu kā vienu vienotu veselumu atbalsta. Es, protams, ja vien tas ir iespējams un ja šeit nav ļoti lielu kādu juridisku kolīziju, ieteiktu atbalstīt Andra Piebalga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte - Kristīgo demokrātu savienība. Lūdzu!

A.Rugāte (KDS).

Cienījamie kolēģi! Patiešām situācija ir ļoti interesanta kaut vai tāpēc vien, ka uz otro lasījumu tomēr nav dota arī atbilde par tiem kritērijiem, kurus ierosināja ne tikai tie, kuri neietilpst Pašvaldību savienībā, bet arī tie, kuri ietilpst Pašvaldību savienībā. Arī viņi dalās savās domās un uzskatos, ka nepieciešami citi kritēriji, lai varētu aprēķināt pašvaldību izlīdzināšanas fonda apjomus. Tādēļ, pilnībā pievienojoties Tomiņa kunga teiktajam, es gribētu nosaukt vēl arī Balvu rajona pašvaldību, kam tāpat kā katram pagastam, patiesībā kā vienam no visbagātākajiem Latvijā, izņemot tikai dažus, ir noņemtas pietiekami lielas summas, kā rezultātā Balvu rajons noteikti ietaupīs ja neko citu, tad vismaz papīru, uz kā rakstīt deklarācijas saviem maznodrošinātajiem cilvēkiem, jo patiesībā izmaksāt vairs nevarēs neko. Šīs naudas nebūs. Es vēlreiz, kolēģi, gribētu atgādināt tos kritērijus, par kuriem gribētos dzirdēt no Bunkša kunga atbildi, kāda ir bijusi šī diskusija un kādēļ tā ir beigusies par sliktu vai par labu vienam vai otram variantam. Un šie kritēriji ir ārkārtīgi būtiski šīm mazajām, tālajām lauku pašvaldībām. Te ir ne tikai iedzīvotāju skaits un to sadalījums pa sociālajām grupām, bet arī ģeogrāfiskais stāvoklis, kur tās atrodas. Arī iedzīvotāju blīvums, tautas saimniecības ekonomiskā un sociālā bāze, proti, infrastruktūra un šo objektu izmantošana, kā arī bezdarbs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Māris Gailis - Ministru prezidents. Lūdzu!

M.Gailis ( Ministru prezidents).

Paldies. Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Man ir ierosinājums - mainīt šim likumprojektam nosaukumu un saukt to šādi: "Valsts budžets 1995.gadam - Pašvaldību finansu izlīdzināšanas kārtība". Tādā veidā tas kļūs par valsts budžeta sastāvdaļu un ir pieņemams divos lasījumos. Ierosinu to izdarīt tūlīt, jo pretējā gadījumā pašvaldībām gandrīz veselu mēnesi vienkārši nebūs budžeta. (Zālē kņada.) (Starpsaucieni no zāles: "Rakstiski vajag iesniegt!")

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas, lai tiktu pavairots? Deputāts Karnups. Lūdzu! LNNK. (Starpsaucieni no zāles: "Nē, nē!")

V.P.Karnups (LNNK).

Godājamie kolēģi! Mēs nevaram pieņemt atmugurisku lēmumu. Mēs esam jau balsojuši otrajā lasījumā ar to nodomu, ka būs trešais lasījums. Tagad mums ir piešķirts papīra gabals, kas tagad teiks, ka mēs esam pieņēmuši visumā. Tas tā nevar būt. Tāpēc es ierosinātu, lai trešais lasījums būtu tieši tāpat kā visiem likumprojektiem par nodokļiem, kas it kā balstās uz valsts budžetu, un noteikt termiņu - 9.janvāris pulksten 12.00.

Sēdes vadītājs. Deputāte Poča. Lūdzu! Pirmkārt, par trešo lasījumu. Es vēlreiz gribu jums atgādināt, ka likuma "Valsts budžets 1995.gadam" pārejas noteikumos ir teikts, ka ar 1995.gada 1.janvāri iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi tiek ieskaitīti 100% apmērā pilsētu budžetos un 85% apmērā - rajonu budžetā... 15% apmērā. Un nabadzīgās pašvaldības, ja nebūs apstiprināts šis izlīdzināšanas fonds, var palikt pilnīgi bez līdzekļiem. Līdz ar to ir priekšlikums - atcelt Saeimas balsojumu par otro lasījumu, izmainīt šā likumprojekta tekstu Ministru prezidenta piedāvātajā redakcijā - nosaukuma tekstu un nobalsot par šo jauno tekstu galīgi otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai vēl runātāji gribētu runāt? Deputāts Bunkšs - lūdzu!

Godātie deputāti! Saeima visu izlemj ar saviem balsojumiem. Deputāte Kušnere? Lūdzu!

J.Kušnere (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Es tagad nesaprotu, cienījamie kolēģi, kā tad nu sanāk? Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai arī ir savs priekšlikums, kas ir domāts uz trešo lasījumu, jo bija skaidri un gaiši pateikts, ka būs trijos lasījumos. Mums gan ir jau noformulēts, mēs tūliņ iesniegsim šo priekšlikumu Prezidijam, pavairosim un tad balsosim. Bet kur tad paliek mūsu principi, kur paliek Kārtības rullis, kur visi pārējie? Tās ir lietas, par kurām tik vienkārši, es domāju, te pusaizmigušiem jau nu nevar balsot.

Sēdes vadītājs. Visi deputāti ir runājuši par šo jautājumu? Debates ir pabeigtas. Ministru prezidents ir iesniedzis priekšlikumu - mainīt likuma nosaukumu. "Valsts budžets 1995.gadam - Pašvaldību finansu izlīdzināšanas kārtība". (Starpsaucieni no zāles: "Kad viņš iesniedza? Virsrakstu drīkst mainīt!")

Godātie deputāti! Izsakiet savu attieksmi balsojot. Jūs visi kaut ko runājat, un es taču nevaru komentēt jūsu teikto. Par Kārtības ruļļa neievērošanu - Zigurds Tomiņš.

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Jā, tomēr mums vajadzētu būt konsekventiem. Un deputāte Aija Poča jau runāja par to, ka mums, lai mēs varētu izmainīt šo nosaukumu, ir jāizskata atkal pa daļām, jāskata kā likumprojekts. Tad ir jāatgriežas - ir jāatsauc otrais lasījums, ir jāiebalso jauns nosaukums, jāpieņem otrajā lasījumā kopumā un tad jālemj, vai tas ir galīgais vai nav galīgais, jo mēs visu laiku uzskatījām, ka tas ir atsevišķs likumprojekts. Darba kārtībā arī tas bija kā atsevišķs likumprojekts, un daudzi deputāti ir rēķinājušies, ka būs trešais lasījums. Tā ka šo nosaukumu arī, kurš ir iesniegts tikai tagad un vēl nav deputātiem izdalīts, un nav bijis pieejams deputātiem piecas dienas iepriekš... tad tik un tā ir jāatgriežas otrajā lasījumā, lai kaut ko varētu mainīt. Ja mēs pieņemam, ka viss šajā gadījumā ir, tad termiņi nav jāskatās turpmāk vairs, un tad mēs to varam darīt.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu, balsosim par iesniegto priekšlikumu - izmainīt likumprojekta nosaukumu "Valsts budžets 1995.gadam - Pašvaldību finansu izlīdzināšanas kārtība". Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 8, 2 - atturas. Nav kvoruma. (Starpsauciens no zāles: "Nevar balsot!")

Godātie deputāti! Par procedūras pārkāpumiem - deputāte Seile.

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Arī pusnaktī no katras bezizejas ir vismaz viena izeja. Un man liekas, ka viņa varētu būt tāda - nobalsot šodien, bet trešajā lasījumā mēs šo likumu pieņemtu 12. janvārī, bet priekšlikumus iesniedzam līdz 9. janvārim. Ja priekšlikumi būs iesniegti, apkoposim, un nekādas nelaimes nebūs, jo neviens nodoklis vēl nebūs ne iekasēts, ne pārdalīts līdz šim 12. datumam, ne arī algas izmaksātas. Es aicinu balsot par šādu priekšlikumu. (Starpsauciens no zāles: "Atbalstām!")

Sēdes vadītājs. Ojārs Kehris.

O.Kehris (LC).

Godātie kolēģi! Mūsuprāt, tiešām būtu svarīgi, ka šis likumprojekts stātos spēkā ar nākamā gada 1. janvāri. Es tik tiešām... nu es biju ļoti pārsteigts, bet mums, protams, arī jāciena tās domas, ko teica Karnupa kungs, bet, teiksim, mēs Budžeta komisijā skatījām šo likumprojektu kā neatņemamu... tiešām kā neatņemamu budžeta sastāvdaļu, un arī Budžeta komisijā nebija, manuprāt, šaubu, ka mēs viņu skatām divos lasījumos, un arī visi iesniegtie priekšlikumi tika izskatīti. Protams, tādā gadījumā, manuprāt, mums būtu daudz labāk saņemties un nobalsot par viņu pašlaik, bet, ja ne, tad es domāju, ka nekādā gadījumā mēs nevaram aiziet brīvdienās, kā to piedāvā Seiles kundze, jo tas nav nopietni, ka mēs aiziesim brīvdienās tagad uz divām nedēļām, bet pašvaldības var reāli sākt plānot savu gadu tad tikai pēc 12. janvāra. Vēl ir jāpaiet likuma izsludināšanas laikam, mēs zaudējam... mēs mēnesi zaudēsim tādā gadījumā. Tādā gadījumā mēs varam to strādāt un varam strādāt arī pēc Ziemassvētkiem. Bet, manuprāt, ka, ja mēs būsim tomēr pietiekoši korekti, jo priekšlikumus iesniegt bija visiem laiks, un mēs izskatījām viņus uz otro lasījumu, tad tiešām, manuprāt, ir nu... varbūt arī Budžeta komisijas... es domāju, tiešām arī valdības vaina, ka viņš netika noformulēts kā neatņemama budžeta sastāvdaļa, bet visus iepriekšējos gadus iepriekšējie likumdevēji tādā veidā viņu arī izskatīja, un Kārtības rullis paredz to, ka budžets var tikt izskatīts divos lasījumos. Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Aivars Berķis.

Sēdes vadītājs. Tālāk vārds Anatolijam Gorbunovam - frakcija "Latvijas ceļš". Par procedūru.

A.Gorbunovs (LC).

Godātais Prezidij, godātie kolēģi! Man, protams, ļoti neērti, ka sēdes vadītājs nāk par procedūru runāt, bet mēs esam strupceļā, un es aicinu Ministru prezidentu, ja mums tā ir iznācis, noņemt savu priekšlikumu, jo sēdes vadītājam tūlīt būs jāliek vēlreiz viņu uz balsošanu, un tad būs tas pats strupceļš, un mēs beigsim sēdi ne šā, ne citādi. Tāpēc es aicinu noņemt šo savu priekšlikumu, lai Saeima nav strupceļā un tad mēs varam visu nakti šeit lemt tālāk, jo tas jau ir skaidrs no mūsu pieredzes, ka nākošais balsojums būs bez kvoruma, un Saeima ir strupceļā. Un tālāk var diskutēt par dažādām lietām - vai atgriezties otrajā lasījumā, turpināt - vai ko citu darīt, bet nelieciet sēdes vadītājam likt uz balsojumu vēlreiz to, kurā nav kvoruma, jo es baidos, ka arī nebūs tā kvoruma. (Starpsaucieni no zāles: "Nebūs, nebūs!")

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins - par procedūru.

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamie deputāti! Tik tiešām mums vajadzēs saprast vienu lietu, un es aicinātu atbalstīt Gorbunova kunga priekšlikumu. Es saprotu, ka no valdības viedokļa varbūt būtu izdevīgi, lai sāk šis jaunais likums darboties no 1.janvāra, bet atcerēsimies... labi, man var teikt, ka tagad ir cita finansēšanas kārtība un ka visu laiku mēs februārī un martā pieņēmām visas šīs lietas. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Politiski. Kāpēc "Latvijas ceļš" grib uzkraut sev un arī LNNK, un pārējām frakcijām atbildību, ignorējot šos daudzos priekšlikumus, kas ir iesniegti no pašvaldībām uz trešo lasījumu?

Nākošais. Ja mēs ievērojam tos priekšlikumus, ko izteica Anna Seile, nekas absolūti nenotiks, ja pirmo nedēļu pēc Jaunā gada... es negribu teikt, kas laukos notiek pēc Jaunā gada, bet nevienam šis te fonds nebūs vajadzīgs pagaidām. Ticiet man! Viņš parādīsies... vajadzība pēc viņa radīsies kaut kur janvāra vidū, tāpēc vajag mierīgi izskatīt visus šos priekšlikumus.

Un pēdējais. Rīgas pilsēta iebilst pret šiem 20% izlīdzināšanas fondā, jo viņi atbalsta 7% tāpēc, ka viņiem ir vislielākais studentu, skolnieku un pensionāru skaits. Un tāpēc arī mēs gribam uz trešo... mēs gribam vēlreiz tikties, izrunāt to nopietni ar visām pašvaldībām un apsvērt šeit... Nu nav normāli, ja lielākā daļa pašvaldību ir neapmierinātas pilnīgi pretēji tam, ko šeit stāsta tagad man no Pašvaldību savienības Bunkša kungs.

Tāpēc es vēlreiz aicinu Ministru prezidentu noņemt šo priekšlikumu, jo atkārtosies tieši tas, ka netiks savāktas šīs 50 balsis pašreiz, un varētu atgriezties pie tā 12. janvārī. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēl grib izteikties par procedūru? Zigurds Tomiņš... Māris Gailis - premjerministrs.

M.Gailis (Ministru prezidents).

Cienījamie kolēģi, problēma ir ar medicīnas finansēšanu. Es tikko konsultējos ar finansu ministru, un tā ir jāsāk finansēt ar 1. janvāri. Tā ir problēma. Bet, ja tāpat nav iespējams, tad ar varu šeit, protams, neko nevar panākt. Ar mūsu balsīm nepietiek. Jā... Un tādēļ es esmu, protams, gatavs arī noņemt, lai gan es domāju, ka tas vienkārši nāks arī mediķiem par sliktu. (Zālē skaļas sarunas.) (Starpsaucieni no zāles: "Likums ir likums. Balsojam. Noņem vai nenoņem?") (No zāles Ministru prezidents M.Gailis: "Nu tad noņemu!")

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Ministru prezidents savu priekšlikumu noņēma. Par procedūru, lūdzu, tālāk debatējam. Zigurds Tomiņš - Zemnieku savienība. Lūdzu!

Z.Tomiņš (LZS).

Neskatoties uz to, vai šodien mēs pieņemam vai ne otrajā lasījumā un it kā galīgajā redakcijā, tad pēc Satversmes Prezidents likumu izsludina ne ātrāk kā 7. dienā pēc tā pieņemšanas. Tātad tas nebūs pēc 7 dienām, un tas stājas spēkā 14 dienas pēc izsludināšanas. Tā ka nekādā gadījumā tas tik un tā ar 1.janvāri nebūs spēkā, jo tad mums vajadzēja otro lasījumu nobalsot kā likuma steidzamību ar divām trešdaļām Saeimas, to mēs neizdarījām. Tāpēc 1. janvāris jau ir aizgājis.

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Panteļējevs (LC).

Cienījamais Prezidij, cienījamie klātesošie! Es tomēr lūdzu padomāt un nobalsot šobrīd, jo mēs varam, protams, balsot pēc 10. un 12. janvāra, un mēs varam balsot šobrīd. Bet es domāju, ka visi tie reālie procesi, par ko mēs esam nobalsojuši, šeit reāli budžetu nosakot, darbosies tad, kad mēs sāksim strādāt.

Tāpēc es, Saulīša kungs, saprotu jūsu ironiju un vēl kāda cita ironiju, bet es domāju, ka mums vajadzētu vienkārši pamēģināt nobalsot. Ja mēs varam - varam, ja ne - tad ne. Tad mēs paliekam uz nākošo gadu. Paldies.

A.Piebalgs. Es lūgtu vienīgi sakarā ar to, ka Ministru prezidents noņēma savu priekšlikumu, tomēr priekšlikumus iesniegt nevis līdz 9., jo jautājums ir tiešām ļoti svarīgs, bet līdz 31. decembrim. Laika ir pietiekami. Ja ir priekšlikumi sagatavoti, tas ir pilnīgi normāli, lai viņus iesniegtu priekš trešā lasījuma.

Sēdes vadītājs. Jā... 31. decembris ir svētku diena.

A.Piebalgs. Jā, es tātad teicu - līdz 31. ... acīmredzot tad 30. decembrim.

Sēdes vadītājs. Līdz 30. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu ir iebildes? Nav. Pieņemts.

Lūdzu, sākam izskatīt nākošo jautājumu - par Parlamentārās komisijas... par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu.

Vai deputāti - iesniedzēji nerunās? Deputāti ir parakstījuši, tikai mums ir divi lēmuma projekti. Iesniegšanas kārtībā: pirmais - Satversmes 26. panta un Saeimas kārtības ruļļa 150. panta kārtībā izveidot Parlamentārās izmeklēšanas komisiju Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas un kopuzņēmuma "Lattelekom" darbības izvērtēšanai. Pirmais. Un otrais ir vēl ar papildinājumu - komisiju izveidot deviņu deputātu sastāvā, iekļaujot tajā pa vienam deputātam no katras frakcijas, un galaziņojums Saeimā komisijai jāsniedz līdz 1995. gada 1. martam. Ilga Grava - Demokrātiskā partija. Lūdzu!

I.Grava (DCP).

Sakarā ar to, ka jau frakcijas ir panākušas vienošanos - pa vienam cilvēkam no frakcijas, es atbalstu šo otro priekšlikumu, jo no sākuma bija domāts, ka tas būs pēc tam, kad būs arī zināms personālais sastāvs. Tāpēc lūgums nobalsot par šo otro, bet pirmo vispār nebalsot, kad par komisiju vien ir runāts.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt vēl? Lūdzu zvanu! Dokuments nr. 1356 - Saeimas lēmuma projekts "Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu". Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 2, atturas - 5. Lēmums par komisijas izveidošanu ir pieņemts.

Lūdzu, Zigurds Tomiņš - sekretāra biedrs - par atvaļinājumu.

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Saeimas deputātes Ineses Birznieces iesniegumu ar lūgumu - piešķirt bezalgas atvaļinājumu 1994. gada 22. decembrī un 1995. gadā - no 9. līdz 11. janvārim. Saeimas Prezidija ieteikums ir ieteikt Saeimai piešķirt deputātei Inesei Birzniecei bezalgas atvaļinājumu 1994. gada 22. decembrī un bezalgas atvaļinājumu 1995. gadā no 9.-11. janvārim.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes? Nav.

Godātie deputāti! Vēl būs paziņojums, bet tagad pirms reģistrēšanās paziņojam, ka līdz ar to rudens sesija ir slēgta, un atļaujiet jums novēlēt gaišus un priecīgus Ziemassvētkus, kā arī laimīgu jauno, 1995. gadu! Veiksmi darbā, labu veselību un panākumus 6. Saeimas vēlēšanās! (Zālē aplausi.)

Ziemas sesija tiek atsākta 9. janvārī. Sākta 9. janvārī. Par pirmo Saeimas sēdi ziemas sesijā lems Prezidijs un to jums ziņos. Tagad, lūdzu, sēdes noslēgums. Sēde ir slēgta, bet vēl ir paziņojums. Irēna Folkmane lūdz vārdu. Tautsaimnieku politiskā apvienība. Un tad būs reģistrācija.

I.Folkmane (TPA).

Cienījamie kolēģi! Šodien, tas ir, jau vakar visas dienas garumā un visu garo nakti, kura tiešām arī ir visgarākā nakts laikam decembrī tagad, ceļoja aploksne ar lūgumu ziedot Itas Kozakēvičas māmuļai. Un savākts kopumā ir 171 lats. Sirsnīgs paldies jums visiem par to! Šo naudiņu mēs nogādāsim Itas mammai Ziemassvētkos. Paldies par jūsu atsaucību!

Sēdes vadītājs. Tagad reģistrēsimies. Varbūt vēl deputāti grib sniegt kādus paziņojumus? Zigurdu Tomiņu lūdzu nosaukt deputātus, kuri nepiedalās sēdē. Uz izeju ejiet lēnām, paklausieties tomēr, lai pēc tam nebūtu pārpratumu. Deputāt Amerik, pieturiet durvis, lai neiet deputāti ārā!

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Vēl nedaudz uzmanības!

Nav reģistrējušies:

Valdis Birkavs,

Inese Birzniece,

Vilnis Edvīns Bresis,

Igors Bukovskis,

Ilmārs Dāliņš,

Irēna Folkmane...

Sēdes vadītājs. Ir zālē.

Z.Tomiņš. Māris Graudiņš,

Oskars Grīgs,

Imants Kalniņš,

Mārtiņš Ādams Kalniņš,

Aristids Lambergs,

Ruta Marjaša,

Voldemārs Novakšānovs,

Valdis Pavlovskis,

Aleksandrs Pētersons,

Jānis Ritenis,

Juris Sinka,

Anita Stankēviča,

Joahims Zīgerists.

Paldies par uzmanību un uz redzēšanos!

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Mašīnrakstītājas-operatores: S.Bērziņa, B.Strazdiņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

SATURA RĀDĪTĀJS

1994.gada 22.decembra rudens sesijas sēde

Likumprojekts "Par pievienotās vērtības nodokli"

(2.lasījums) (Turpinājums)

Debašu turpinājums - dep. G.Bērziņš (7.pants) - 2.lpp.

- Ministru kabineta pārstāvis A.Kodoliņš - 2.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par akcīzes

nodokli"" (2.lasījums)

Ziņo - dep. A.Poča - 11.lpp.

Debates - dep. G.Bērziņš - 15.lpp.

- dep. P.Elferts - 17.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Latvijas

Republikas obligāto valsts dienestu"" (2.lasījums)

Ziņo - dep. A.Līgotnis - 19.lpp.

Likumprojekts "Par motorprāmja "Estonia"

katastrofā pazudušo izsludināšanu par mirušiem"

(2.lasījums)

Ziņo - dep. A.Endziņš - 21.lpp.

Likumprojekts "Par tiesu piesēdētāju vēlēšanu

noteikšanu" (2.lasījums)

Ziņo - dep. A.Endziņš - 21.lpp.

Likumprojekts "Valsts budžets 1995.gadam"

(2.lasījums)

Ziņo - dep. A.Piebalgs - 22.lpp.

Debates - dep. I.Grava - 23.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 26.lpp.

- dep. A.Čepānis - 28.lpp.

- dep. P.Tabūns - 29.lpp.

- dep. A.Rozentāls - 30.lpp.

- dep. A.Grots - 31.lpp.

Paziņojumi - dep. G.Bērziņš - 33.lpp.

- dep. A.Rugāte - 33.lpp.

- dep. I.Kalniņš - 33.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs Z.Tomiņš - 34.lpp.

Debašu turpinājums - dep. G.Bērziņš (3.pants) - 36.lpp. - dep. E.Kide - 38.lpp. -dep. O.Dreģe (1.kods) - 41.lpp.

- dep. I.Folkmane - 43.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 44.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 46.lpp.

- dep. A.Žīgurs - 47.lpp.

- Ministru prezidents M.Gailis - 48.lpp.

- dep. P.Putniņš - 49.lpp.

Par procedūru - dep. A.Endziņš - 50.lpp.

- dep. I.Folkmane - 50.lpp.

- dep. I.Silārs - 51.lpp.

- dep. I.Grava - 52.lpp.

- dep. P.Putniņš - 53.lpp.

- dep. A.Žīgurs - 53.lpp.

- dep. A.Panteļējevs - 54.lpp.

Debašu turpinājums - dep. G.Bērziņš - 55.lpp.

Par procedūru - dep. A.Seile - 57.lpp.

Debašu turpinājums - dep. G.Bērziņš - 58.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs Z.Tomiņš - 59.lpp.

- dep. Z.Tomiņš (11.kods) - 61.lpp.

- dep. L.Kuprijanova - 62.lpp.

- Ministru prezidents M.Gailis - 63.lpp.

- dep. M.Virsis - 63.lpp.

- dep. Z.Tomiņš - 64.lpp.

- 66.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 66.lpp.

- dep. M.Virsis - 67.lpp.

- dep. A.Krastiņš - 68.lpp.

- dep. D.Stalts - 69.lpp.

- dep. G.Bērziņš (12.kods) - 72.lpp.

- ekonomikas ministrs J.Zvanītājs - 73.lpp.

- dep. Z.Tomiņš - 73.lpp.

- dep. A.Žīgurs - 74.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 76.lpp.

- dep. O.Kehris - 77.lpp.

- dep. A.Kiršteins - 77.lpp.

- dep. L.Kuprijanova - 78.lpp.

- dep. Z.Tomiņš (13.kods) - 79.lpp.

- iekšlietu ministrs J.Ādamsons - 80.lpp.

- dep. J.Janeks - 82.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 82.lpp.

- dep. I.Grava - 85.lpp.

- dep. I.Silārs - 88.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 90.lpp.

- dep. J.Urbanovičs - 90.lpp.

- dep. D.Stalts - 91.lpp.

Paziņojums - dep. A.Rugāte - 95.lpp.

Debašu turpinājums - iekšlietu ministrs J.Ādamsons - 96.lpp.

- dep. P.Tabūns - 96.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 97.lpp.

- dep. I.Silārs - 98.lpp.

- dep. A.Endziņš - 99.lpp.

- dep. I.Grava - 99.lpp.

- labklājības ministrs A.Bērziņš - 101.lpp.

- dep. Z.Tomiņš (15.kods) - 103.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 104.lpp.

- dep. J.Kušnere - 105.lpp.

- dep. I.Grava - 106.lpp.

- dep. Z.Tomiņš - 107.lpp.

- dep. V.P.Karnups - 108.lpp.

- dep. A.Žīgurs - 110.lpp.

- dep. Z.Tomiņš - 110.lpp.

- dep. A.Endziņš - 111.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 112.lpp.

- izglītības un zinātnes ministrs J.Vaivads - 113.lpp.

- dep. J.Lucāns - 114.lpp.

- dep. A.Ameriks - 116.lpp.

- dep. A.Rozentāls - 116.lpp.

- dep. G.Bērziņš (16.kods) - 120.lpp.

- 122.lpp.

- dep. E.Kide - 122.lpp.

- dep. J.Janeks - 124.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 126.lpp.

- dep. A.Poča - 127.lpp.

- dep. A.Seile - 128.lpp.

Par l994.gada 22.decembra sēdes darbu - 128.lpp.

Debašu turpinājums - dep. L.Kuprijanova (17.kods) - 132.lpp.

- dep. A.Seile - 133.lpp.

- labklājības ministrs A.Bērziņš - 134.lpp.

Par procedūru - dep. J.Zaščerinskis - 136.lpp.

Priekšlikums - dep. L.Kuprijanova - 136.lpp.

- 137.lpp.

Debašu turpinājums - dep. Z.Tomiņš - 138.lpp.

- dep. L.Kuprijanova - 140.lpp.

- dep. Z.Tomiņš - 140.lpp.

- sociālo lietu valsts ministrs V.Makarovs - 142.lpp.

- satiksmes ministrs A.Gūtmanis - 142.lpp.

Par procedūru - dep. Z.Tomiņš - 142.lpp.

Debašu turpinājums - labklājības ministrs A.Bērziņš - 143.lpp.

- dep. Z.Tomiņš - 144.lpp.

- dep. A.Seile - 145.lpp.

- sociālo lietu valsts ministrs V.Makarovs - 146.lpp.

- dep. L.Kuprijanova - 147.lpp.

- dep. Z.Tomiņš (19.kods) - 150.lpp.

- tieslietu ministrs R.Apsītis - 150.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 152.lpp.

Par procedūru - dep. A.Seile - 152.lpp.

Priekšlikums - dep. A.Līgotnis - 153.lpp

Par procedūru - dep. I.Grava - 155.lpp.

- dep. A.Līgotnis - 155.lpp.

Deputātu iesniegums par 18.koda balsojumu - 155.lpp.

Priekšlikumi - dep. A.Kiršteins - 156.lpp.

- Ministru prezidents M.Gailis - 156.lpp.

Par procedūru - dep. I.Grava - 157.lpp.

Balsojuma rezultāti - 158.lpp.

Debašu turpinājums (19.kods)

- tieslietu ministrs R.Apsītis - 162.lpp.

- dep. A.Krastiņš - 163.lpp.

- cilvēktiesību valsts ministrs J.Ā.Tupesis - 165.lpp.

- dep. A.Krastiņš - 166.lpp.

- dep. P.Tabūns - 168.lpp.

- cilvēktiesību valsts ministrs J.Ā.Tupesis - 168.lpp.

- dep. Z.Tomiņš - 171.lpp.

- dep. I.Grava - 172.lpp.

- Ministru prezidents M.Gailis - 174.lpp.

- dep. I.Kalniņš - 176.lpp.

- dep. P.Tabūns - 178.lpp.

- dep. J.Bunkšs - 179.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 181.lpp.

- dep. Z.Tomiņš - 183.lpp.

- dep. Z.Tomiņš (21.kods) - 185.lpp.

- vides aizsardzības valsts ministrs I.Emsis - 185.lpp.

- dep. J.Janeks - 187.lpp.

- dep. E.Kide - 187.lpp.

- dep. A.Berķis - 188.lpp.

- dep. A.Rugāte - 189.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 190.lpp.

- dep. J.Urbanovičs - 191.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 192.lpp.

- 193.lpp.

- dep. Z.Tomiņš - 194.lpp.

Par procedūru - dep. Z.Tomiņš - 194.lpp.

- satiksmes ministrs A.Gūtmanis (22.kods) - 195.lpp.

- dep. E.Kide - 195.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 196.lpp.

- dep. D.Stalts - 197.lpp.

- dep. A.Rugāte - 198.lpp.

- dep. P.Putniņš - 198.lpp.

- dep. A.Panteļējevs - 199.lpp.

- dep. L.Laviņa - 199.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 201.lpp.

- dep. A.Panteļējevs - 202.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 204.lpp.

- dep. A.Poča - 205.lpp.

- dep. I.Grava (26.kods) - 206.lpp.

- dep. E.Kide - 211.lpp.

- dep. A.Rozentāls - 212.lpp.

- dep. A.Panteļējevs - 213.lpp.

- dep. A.Endziņš - 214.lpp.

- dep. A.Žīgurs - 215.lpp.

- dep. A.Grots - 217.lpp.

- dep. L.Laviņa - 218.lpp.

- dep. P.Tabūns - 218.lpp.

- dep. I.Silārs - 219.lpp.

- dep. Z.Tomiņš - 220.lpp.

- dep. A.Endziņš - 221.lpp.

- dep. A.Grots - 222.lpp.

- dep. G.Resnais - 222.lpp.

- dep. G.Bērziņš (42.kods) - 225.lpp.

- dep. E.Inkēns - 226.lpp.

- dep. A.Rugāte - 227.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 227.lpp.

- dep.Z.Tomiņš (61.kods) - 229.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 230.lpp.

- satiksmes ministrs A.Gūtmanis - 231.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 233.lpp.

- sociālo lietu valsts ministrs V.Makarovs - 234.lpp.

- dep. L.Kuprijanova - 235.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 236.lpp.

- dep. Z.Tomiņš - 239.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 240.lpp.

- 242.lpp.

- 244.lpp.

Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas

izveidošanu Latvijas Republikas Satiksmes

ministrijas un kopuzņēmuma "Lattelekom"

darbības izvērtēšanai - 247.lpp.

Likumprojekts "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu

1995.gadā" (2.lasījums)

Ziņo - dep. A.Piebalgs - 247.lpp.

Debates - dep. A.Čepānis - 249.lpp.

- dep. J.Bunkšs - 251.lpp.

- 254.lpp.

Par likumprojekta "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu

1995.gadā" pieņemšanu 3.lasījumā

Debates - dep. Z.Tomiņš - 257.lpp.

- dep. J.Bunkšs - 258.lpp.

- dep. A.Rugāte - 259.lpp.

- Ministru prezidents M.Gailis - 260.lpp.

- dep. V.P.Karnups - 261.lpp.

- dep. J.Kušnere - 261.lpp.

Par Kārtības ruļļa neievērošanu

- Saeimas sekretāra biedrs Z.Tomiņš - 262.lpp.

Par procedūru - dep. A.Seile - 263.lpp.

Debašu turpinājums - dep. O.Kehris - 263.lpp.

Par procedūru - dep. A.Gorbunovs - 264.lpp.

- dep. A.Kiršteins - 265.lpp.

- Ministru prezidents M.Gailis - 266.lpp.

Debašu turpinājums - dep. Z.Tomiņš - 266.lpp.

- dep. A.Panteļējevs - 267.lpp.

Lēmuma projekts "Par Parlamentārās izmeklēšanas

komisijas izveidošanu Latvijas Republikas Satiksmes

ministrijas un kopuzņēmuma "Lattelekom" darbības

izvērtēšanai" - 267.lpp.

Priekšlikums - dep. I.Grava - 268.lpp.

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma

piešķiršanu deputātei I.Birzniecei"

Ziņo - Saeimas sekretāra biedrs Z.Tomiņš - 268.lpp.

Paziņojums - dep. I.Folkmane - 269.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs Z.Tomiņš - 269.lpp.

Ceturtdien, 22.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 22.februāra ārkārtas sēde
10:30  Saeimas 2024.gada 22.februāra kārtējā sēde
12:00  Saeimas Prezidija sēde
17:00  2024.gada 22.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem