Latvijas Republikas 5.Saeimas plenārsēde

1994.gada 17.februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs. Uzsākam 17.februāra plenārsēdi. Par darba kārtību. Esiet tik laipni. Uzmanību, jo tūlīt no jums pašiem sekos protesti par sliktu dzirdamību. Par Prezidija izsludināto darba kārtību.

Saeimas Prezidijs saņēma frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” iesniegumu: “Saeimas 10.februāra plenārsēdē Ministru prezidentam Birkavam tika nodots frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” deputātu jautājums par Rīgas pilsētas 8.poliklīniku - dokuments nr.164. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 103.pantu atbilde ir jādod ne vēlāk par 48 stundām pēc jautājuma saņemšanas. Jautājuma iesniedzēji atbildi nav saņēmuši ne 48 stundu laikā, ne līdz šim brīdim. Ministru prezidenta atbilde uz deputātu jautājumiem nav iekļauta arī 17.februāra plenārsēdes darba kārtībā. Tas nav pirmais gadījums, kad Ministru kabineta locekļi likumā noteiktajā termiņā neatbild uz frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” deputātu jautājumiem, tādējādi izrādot necieņu pret likumu. Ierosinām Saeimai iekļaut 17.februāra plenārsēdes darba kārtībā Ministru prezidenta atbildi uz jautājumu par Rīgas pilsētas 8.poliklīniku.”

Par iekļaušanu darba kārtībā kāds vēlas runāt? Lūdzu - Ministru prezidents Valdis Birkavs.

V.Birkavs (Ministru prezidents).

Godātā Saeima, es lūgtu pārbaudīt, kur ir palikusi atbilde, jo atbilde tika iesniegta tieši tajā pašā dienā, kad tika uzdots jautājums, un Zemvalda kungs atradās zālē jautājuma uzdošanas brīdī. Manī rada neizpratni nevis šis paziņojums, bet tas, kur ir palicis dokuments.

Priekšsēdētājs. Lūdzu - deputāts Lambergs.

A.Lambergs (LNNK).

Cienītais Prezidij, arī LNNK vēlas jūs informēt, ka nav saņemtas atbildes uz diviem jautājumiem. Viens bija iekšlietu ministram Ģirtam Kristovska kungam par to, vai nododot Pasu galdu Pilsonības un imigrācijas departamenta pakļautībā tiks saglabāts princips, ka Pilsonības un imigrācijas departamentā strādā vienīgi Latvijas Republikas pilsoņi. Un otrais bija Ministru kabinetam. Tas skan: “Kāds ir Latvijas Republikas oficiālais viedoklis sarunās ar Krieviju jautājumā par bijušo PSRS un Krievijas atvaļināto militārpersonu statusa sociālajām garantijām un repatriācijas nosacījumiem?” Arī mēs lūdzam šo iekļaut darba kārtībā, lai saņemtu atbildi.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, uz visiem jautājumiem un pieprasījumiem atbilde ir jādod likumā noteiktajā kārtībā, un šeit ir pieprasījumi finansu ministram Osim, LNNK pieprasījums... Es atvainojos - finansu ministram Osim arī bija jautājums...

No zāles deputāts A.Lambergs: “Tas tika atbildēts pagājušajā reizē.” Godātie deputāti, es lūgšu Sekretariātu pārbaudīt visus šos 5 pieprasījumus - te daži ir pieprasījumi, daži ir jautājumi, kur tie ir iesniegti, kad tie ir iesniegti, kad Zemvalda kungs un kam viņš ir sniedzis šo atbildi, vai Sekretariātā ir kāda reģistrācija... Redzat, ja nav nekādas reģistrācijas un ja nekur nekā nav, tad vieni apgalvo, ka ir snieguši atbildi, otri apgalvo, ka viņi nav snieguši atbildi. Tāpēc Sekretariātā šeit kaut kādai kārtībai ir jābūt. Un visas atbildes uz visiem jautājumiem un pieprasījumiem iekļausim darba kārtībā šīsdienas sēdē. Tātad divus ierosina frakcija “Tēvzemei un brīvībai” un divus - LNNK. Es domāju, ka tas ir Prezidija kompetencē - tos iekļaut un jums, deputāti, izteikt savu attieksmi. Vai ir kādas iebildes pret to? Nav. Tad ir iekļauti.

Vēlreiz tad Ministru kabinetam šos jautājumus un pieprasījumus darīt zināmus, lai var noskaidrot, kad un kam tie ir sniegti un kādas ir atbildes.

Par darba kārtību vēl. Deputātu patstāvīgs priekšlikums. Ņemot vērā Pilsonības un imigrācijas departamenta atklāto vēstuli, LNNK frakcijas deputāti ierosina izveidot Saeimas komisiju, iekļaujot tajā vienu pārstāvi no katras Saeimas frakcijas, kura izskatītu departamentu darbinieku atklātajā vēstulē minētās un citas ar departamentu darbību saistītās likumdošanas problēmas. LNNK frakcija izvirza deputāta Eduarda Berklava kandidatūru darbam šajā komisijā. Tagad ir jālemj par iekļaušanu darba kārtībā. Vai ir kādam iebildes? Nav. Iekļauts darba kārtībā.

Nākošais priekšlikums - par izmaiņām Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā. Sakarā ar Saeimas deputātu delegācijas Baltijas asamblejā darbības aktivizācijas nepieciešamību deputāti iesniedz priekšlikumus par izmaiņām delegācijas sastāvā. Deputāti Budovskis, Birzniece, Lambergs, Krasohins un pārējie deputāti. Vai par iekļaušanu darba kārtībā ir iebildes? Iekļauts.

Tālāk iesniegšanas secībā par izmaiņām darba kārtībā. “Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu ierosinām grozīt 1994.gada 17.februāra sēdes darba kārtību un izskatīt jau šā gada 3.februārī iesniegto lēmumprojektu “Par Latvijas un Krievijas starpvalstu sarunām” (dokuments nr.162.) pēc darba kārtības otrās sadaļas “Par amatpersonu atbrīvošanu no amata” izskatīšanas.”

Deputāts Indulis Bērziņš - “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

I.Bērziņš (LC).

Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Var, protams, turpināt apvainot valdību, ka tā 81.panta kārtībā pieņem lēmumus un likumus, bet padomāsim reāli, vai mūsu pašu lēnais darbs šeit, pamatdarbā, tas ir, likumu pieņemšanas darbā, nav par iemeslu tam, ka valdība attiecīgi rīkojas šajos te laikos, kad tā var rīkoties 81.panta kārtībā. Protams, šad tad izmaiņas dienas kārtībā ir nepieciešamas, un mēs paši par tām balsojam, bet šajā gadījumā es nedomāju, ka ir jāizdara šīs izmaiņas sekojošu iemeslu dēļ. Pirmkārt, valdībai ir dotas pilnvaras, un attiecīgi valdība rīkosies atbilstoši savai kompetencei sarunās ar Krieviju. Pēc tam mums - es pasvītroju vēlreiz - mums, Saeimai, būs visas iespējas izteikt savu attieksmi, ratificējot vai neratificējot šo līgumu un tādā veidā mēs, rīkojoties politiski gudrāk, pirmkārt, ļausim valdībai reāli panākt rezultātu, kaut kādu rezultātu, ja tas ir iespējams sarunās ar Krieviju, un, otrkārt, atstāsim sev iespēju, pēc tam ratificējot vai neratificējot, teikt galavārdu. Šobrīd, liekot uz balsojumu šo lēmumu, es domāju, ka “Tēvzemei un brīvībai” varētu padomāt uz priekšu un apmēram izdomāt, kāds būs rezultāts šīm lielajām diskusijām. Radioklausītāji ar interesi klausītos, kurš ir “par” un kurš ir “pret”, mēs visi te ilgi runātu, un rezultāts būtu apmēram tāds, es atļaujos tomēr prognozēt, kāds bija Ārlietu komisijā. Ārlietu komisija nobalsoja “pret”, dažiem cilvēkiem tikai atturoties no šāda lēmuma pieņemšanas, kas saistītu valdībai rokas tieši Skrundas lokatora jautājumā. Tātad jautājums ir vienkāršs - vai nu mēs zaudējam šeit pusi dienas priekš radioklausītājiem ļoti interesantās, bet priekš pašiem mums, kas reāli nodarbojas ar likumdošanas procesu, zināmā mērā bezjēdzīgās diskusijas, vai arī mēs šobrīd normāli darām to, kas mums ir jādara, - pieņemam likumus, ko tiešām gaida, kā šeit mīl teikt, latviešu tauta, tas ir, likumus par privatizāciju un attiecīgi likumus par pašvaldībām, un pēc tam, kad pienāk kārta, apskatām arī šo jautājumu. Neviens jau nesaka, ka šis jautājums ir jāizslēdz no dienas kārtības. Es aicinu šajā gadījumā neizmainīt dienas kārtību un atstāt šo jautājumu tur, kur tas ir. Sevišķi tādēļ, ka Ārlietu komisija šajā jautājumā ir pieņēmusi viennozīmīgi noraidošu attieksmi. Paldies.

Priekšsēdētājs. Deputāts Māris Grīnblats - “Tēvzemei un brīvībai”, lūdzu!

M.Grīnblats (TB).

Godātie deputāti! Lai nekavētu laiku, centīšos runāt ļoti īsi. Vairāki apstākļi nosaka mūsu lūgumu pārcelt šo jautājumu no dienas kārtības beigām uz sākumu. Pirmkārt, tas tika iesniegts jau 3.februārī, kad to iesniedza grupa “Tēvzemei un brīvībai” un Latvijas Nacionālās neatkarības kustības deputātu. Ja šis jautājums tiks atstāts tur, kur tas ir pašlaik, tad visticamākais, ka to šodien neizskatīs, jo jautājumu ir ļoti daudz. Tomēr tas skar sarunas, kuras notiek šobrīd. Ministru kabinets ir devis delegācijai pilnvaras parakstīt Skrundas lokatora turpmāko darbību uz 4 gadiem un demontāžu - uz 18 mēnešiem. Kā mēs redzam no iepriekšējās un arī no vakardienas Skrundas sesijas, kurā piedalījās gan apkārtējo pagastu pārstāvji, gan valdības, gan vairāku frakciju pārstāvji, tad viedokļi šajā jautājumā tomēr ir visai atšķirīgi, tie nav vienādi. Vietējo iedzīvotāju viedoklis izteikts ir arī vietējo deputātu padomju parakstītajā dokumentā, kura kopiju mēs esam iesnieguši Prezidijam ar lūgumu to šodien pavairot un izdalīt deputātiem vienkārši informācijai. Tādējādi, ja šis jautājums netiek izskatīts šodien, ļoti iespējams, ka pēc nedēļas to tādā veidā izskatīt jau būtu bezjēdzīgi. Katrā ziņā valdībai ir savs viedoklis, šo viedokli vakar dzirdēja arī Skrundā. Mums ir mazliet cits viedoklis, bet runa nav par to, ka opozīcija gribētu izjaukt sarunas ar Krieviju vai ka tās vispār nebūtu vajadzīgas. Mūsuprāt, situācija ir cita - šādās sarunās ir vajadzīgi papildu nosacījumi, lai tiešām būtu prasīts kompromiss ne tikai no Latvijas puses, bet arī no Krievijas puses. Un tas ir viens no iemesliem, kādēļ šodien būtu vērts šo jautājumu pārcelt agrāk, jo pretējā gadījumā Saeimai, protams, būs iespēja balsot “par” vai “pret” šī līguma ratifikāciju, bet vai valdību un valdības izveidoto delegāciju apmierinās tāda situācija, ja šis līgums tiks ratificēts, piemēram, ar ļoti nelielu balsu pārsvaru? Vai tas cels pašas delegācijas, valdības un Latvijas starptautisko autoritāti? Tāds ir mans jautājums. Un vai valdība to vēlas? Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Balsojam par “Tēvzemei un brīvībai” iesniegumu - lēmumprojektu “Par Latvijas un Krievijas starpvalstu sarunām” (dokuments nr.162) - izskatīt pēc darba kārtības 2.sadaļas “Par amatpersonu atbrīvošanu no amata”. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 38, atturas - 17. Priekšlikums nav pieņemts.

Nākošais iesniegums - frakcijas “Latvijas ceļš” deputāti lūdz Saeimu 16.februāra sēdes darba kārtībā izdarīt sekojošas izmaiņas: likumprojektus “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, “Grozījums Latvijas Kriminālkodeksā”, “Grozījums Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”, “Par pašvaldību”, “Par pašvaldību iekārtu”, “Grozījumi pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”, “Par pilsētas domes, rajona padomes, pagasta padomes deputāta statusu”, “Par valsts īpašuma fondu”, un “Par budžetu un finansu vadību”, izskatīt pēc likumprojekta “Grozījumi 1992.gada 9.decembra likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem”” izskatīšanas.

Deputāts Piebalgs - Budžeta un finansu komisijas priekšsēdētājs.

A.Piebalgs (LC).

Cienījamie deputāti! Es lūgtu atbalstīt šo priekšlikumu. Tas ir saistīts ar sekojošiem iemesliem, kāpēc tiek piedāvāts grozīt šo darba kārtību. Pirmais. Šie grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā, Kriminālkodeksā un Kriminālprocesa kodeksā ir trešajā lasījumā, un tie ir saistīti tieši ar to, par ko ilgstoši runā Milberga kungs - ar Izmeklēšanas komisijas sekmīgu darbību. Otra jautājumu grupa saistās tieši ar pašvaldībām. Pašvaldību vēlēšanas būs ļoti drīz, un, ja nav atbilstošas likumdošanas bāzes, mēs vispār nevaram noturēt šīs pašvaldību vēlēšanas. Un trešais bloks faktiski saistās arī ar trešo lasījumu, tas ir, par valsts īpašuma fondu, kurš ļoti cieši saistās ar tiem privatizācijas likumiem, kurus mēs izskatījām iepriekš. Tāpēc es lūgtu atbalstīt šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Vai kādam ir iebildes? Nav. Priekšlikums akceptēts. Vai vēl ir kādi deputātu iesniegumi par grozījumiem Prezidija izsludinātajā darba kārtībā? Nav. Sākam izskatīt darba kārtību.

Prezidija ziņojumi par ienākušajiem likumprojektiem. Likumprojekts “Par 1974.gada un 1992.gada Helsinku Konvenciju par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību ratificēšanu”. Ministru kabinets iesniedz. Vai par Saeimas Prezidija slēdzienu ir kādas iebildes vai citi priekšlikumi? Lūdzu, Anta Rugāte - Kristīgo demokrātu savienība, Vides komisijas priekšsēdētāja.

A.Rugāte (KDS).

Labrīt, cienījamo Prezidij, labrīt, kolēģi deputāti! Vides komisijai ir lūgums. Sakarā ar to, ka vides aizsardzības valsts ministram Emša kungam 7. un 8.martā ir jābūt Helsinkos, lai šis dokuments tiktu ratificēts, es nezinu iemeslus, kādēļ šis iesniegums nav noformēts kā steidzams, bet es ļoti lūdzu to atbalstīt un lūdzu arī Ārlietu komisiju papūlēties un varbūt šo jautājumu izskatīt nedēļas laikā, bet pēc nedēļas abos lasījumos kā steidzamu arī pieņemt, jo pretējā gadījumā tas, kā jūs paši saprotat, ir ar zināmām sekām. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Mēs tagad apspriežam nodošanu komisijai. Un Prezidija slēdziens ir - nodot Ārlietu komisijai, Vides un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija apkopo un iesniedz Saeimai izskatīšanai. Tad komisija varēs arī ņemt deputātes Rugātes ierosinājumu vērā. Vai ir kādas iebildes vai citi priekšlikumi? Nav. Paldies. Tad lēmums pieņemts.

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas pievienošanos Starptautiskās darba organizācijas konvencijām”. Ministru kabinets iesniedz. Par Saeimas Prezidija slēdzienu vai ir kādas iebildes? Nav. Tad Saeima nodod Ārlietu komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai un nosaka, ka Ārlietu komisija apkopo un iesniedz šo likumprojektu izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas 1935.gada Konsulārā reglamenta spēkā atjaunošanu un grozījumiem un papildinājumiem tajā”. Ministru kabinets iesniedz. Vai deputātiem ir kādas iebildes vai citi priekšlikumi? Nav. Tad Saeima nolemj nodot Ārlietu komisijai, Juridiskajai komisijai un nosaka, ka Ārlietu komisija apkopo saņemtos priekšlikumus un iesniedz šo likumprojektu izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

Par atvaļinājumu piešķiršanu. Lūdzu - sekretāra biedrs deputāts Tomiņš.

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Prezidijs izskatīja deputāta Alfreda Čepāņa iesniegumu ar lūgumu - piešķirt atvaļinājumu no 1994.gada 21.februāra līdz 10.martam. Un Saeimas Prezidija atzinums ir - ieteikt Saeimai piešķirt deputātam Alfredam Čepānim atvaļinājumu no 21.februāra līdz 10.martam.

Priekšsēdētājs. Vai ir kādam iebildes? Citi priekšlikumi? Nav. Lēmums pieņemts.

Par amatpersonu atbrīvošanu no amatiem. “Par izmaiņām Latvijas Republikas Centrālās zemes komisijas sastāvā” (dokuments nr.196). Vai kāds no deputātiem vēlas runāt? Lūdzu, deputāte Anna Seile!

A.Seile (LNNK).

Labrīt, cienījamie Prezidija locekļi un Saeimas deputāti! Es esmu iesniegusi atlūgumu, kura saturs ir - pārtraukt manu darbību Centrālajā zemes komisijā gan kā loceklei, gan kā šīs komisijas priekšsēdētājai. Mana motivācija - es nejūtos spējīga izpildīt visus tos uzdevumus, kuri ir paredzēti Centrālajai zemes komisijai. Un šie uzdevumi ir: tātad risināt zemes strīdus, metodiski vadīt zemes reformas gaitu. Un es saprotu, ka līdzšinējie noteikumi nav par labu Zemes komisijas darbam. Zemes komisijai netika izdalīti pietiekoši līdzekļi, lai tā varētu apkalpot visus Latvijas rajonus, jo mūsu darbs tieši ar to ir saistīts - ar lieliem izbraukumiem uz visiem pagastiem, lai noskaidrotu konkrētos zemes strīdus, lai pārbaudītu pagastu zemes komisiju darbību un atsevišķos gadījumos arī lai izskaidrotu pagastu zemes komisijām un iedzīvotājiem zemes reformas likumus.

Kā Zemes komisija līdz šim ir darbojusies - tas ir redzams šā iesnieguma otrajā pusē, kur es uzrakstīju īsu atskaiti par līdzšinējo Zemes komisijas darbu. Tātad Zemes komisija darbojusies, sākot no savas ievēlēšanas - 1993.gada augusta mēneša. Un tādēļ es neatkārtošu visu šo atskaiti, jo tā jums visiem ir priekšā. Neskatoties uz to, ka Zemes komisijai nav iedalīti līdzekļi, tā turpina strādāt, un es gribu izteikt lielu pateicību tiem konsultantiem, kuri par mazu algu strādā joprojām Zemes komisijā ļoti godprātīgi un acīmredzot turpinās strādāt arī turpmāk.

Es gribu vērst vēl deputātu uzmanību uz vienu citu jautājumu - nepietiek iedalīto budžeta līdzekļu arī zemes reformas praktiskai realizēšanai, tas ir, zemes iemērīšanas darbiem. Un šos līdzekļus vajadzēja izdalīt Valsts zemes dienestam. Tas izdarīts nav. Tika pieprasīti 1,3 miljoni zemes ierīcības darbu veikšanai, piešķīra - 300 000.

Kāpēc Zemes komisija uztraucas par Valsts zemes dienestu? Mēs negribam būt tikai šie metodiskie vadītāji uz papīra. Mēs gribam būt vadītāji zemes reformai Latvijā tīri praktiski. Un, ja mēs pieņemam lēmumus un ja šie lēmumi nevar tikt izpildīti tādēļ, ka zemi nevar iemērīt dabā, es uzskatu, ka Zemes komisija nevar izpildīt savus nospraustos mērķus. Ir pavasaris, tuvojas sējas laiks. Un tieši šajos mēnešos vajadzēja uzsākt zemes iemērīšanas darbus. Tas nevar notikt, jo 1/12 daļa no piešķirtā budžeta ir tikai izmantojama zemes iemērīšanai. Mums ir tik liels bezdarbs, pilna Rīga ir ar projektēšanas institūtu topogrāfiem, kuri nevar atrast darbu. Un tie nevar tikt finansēti tikai tādēļ, ka pietrūkst šo līdzekļu. Es uzskatu, ka šis solis no valdības puses bija nepareizs, un arī tas ir mans otrs arguments, kādēļ es nevaru palikt šajā amatā.

Trešais arguments, kādēļ es nevaru strādāt turpmāk Zemes komisijā, saistās ar likumdošanas jautājumiem. Ministru kabineta noteikumi nr.32, kuri pašlaik ir spēkā, paredz pavisam citādu kārtību zemes reformas gaitā, kā ir piešķirama zeme. Līdz šim pagasta vai pilsētas deputātu padome bija tā, kura paturēja savās rokās, savā pārziņā, un ar savu lēmumu apstiprināja zemes piešķiršanas aktu. Šis akts ir par pamatu zemes īpašuma nostiprināšanai zemes grāmatā. Noteikumi nr.32 šo kārtību izmaina, un es vēlreiz jums atgādinu, ka šie noteikumi arī šobrīd ir spēkā. Tie vēl nav ne papildināti, ne apspriesti Saeimas plenārsēdē. Un no sākuma, kad es protestēju, ieraugot šā likuma tekstu, tīri teorētiski, tad tagad es jau esmu saņēmusi informāciju no ļoti daudziem Latvijas rajoniem, ka jau kādam cilvēkam piešķirto zemes gabalu, kurš piešķirts ar zemes komisijas lēmumu, valsts atsavina jau tagad savā labā. Šis gabals bija piešķirts kā līdzvērtīgs tās zemes vietā, kura ir apbūvēta vai kā citādi to nav varēts atdot bijušajam īpašniekam. Pašreizējie likumi noteica, ka arī šo gabalu, ar kuru viņiem tiek kompensēts neatdotais, viņam bija tiesības saņemt savā īpašumā. Un kas tagad notiek? Nekonsultējoties ar pagastu padomēm, ar zemes komisijām, valsts paņem, pareizāk sakot, atņem atsevišķus zemes gabalus.

Un vēl viena nesakārtotība šajā jautājumā ir tāda, ka valstij acīmredzot, lai noformētu zemesgrāmatā, ir pienākums šos gabalus arī iemērīt, taisīt topogrāfiskos plānus un tādā gadījumā patērēt šos nedaudzos budžeta līdzekļus, lai iemērītu sev gabalus un pēc tam tie tiktu pārdalīti otrreiz un varbūt dāvināti šim īpašniekam. Tas viss ievieš zemes reformā lielu neskaidrību.

Vislielākais Zemes komisijas nopelns mūsu darbā līdz šim, es uzskatu, bija tad, ja mēs cilvēkam spējam visu izskaidrot, arī tajos gadījumos, kad viņš ir prasījis zemi un likums nav viņa pusē. Un, ja cilvēks ir mums noticējis un ir noticējis likumam, es uzskatu to par mūsu vislielāko panākumu. Šajā likumu sajukumā nav vairs tādu iespēju, jo nevar prognozēt, kā kurā dienā mainīsies likums, un arī jau esošie likumi ir pretrunā viens ar otru.

Tāpēc es lūdzu atbalstīt manu iesniegumu un sagatavot šo lēmumprojektu - atbrīvot Annu Seili no Centrālās zemes komisijas locekļa un priekšsēdētāja pienākumiem. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Ivaram Silāram - “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

I.Silārs (LC).

Cienījamie kolēģi! Un vispirms - cienījamā, enerģiskā Seiles kundze! Situācija, protams, ar budžeta līdzekļiem Centrālajai zemes komisijai ir bēdīga. Bet šobrīd šāda situācija ir daudzām valsts institūcijām. Un iedomāsimies, kas notiktu, ja demisionētu ģenerālprokurors, demisionētu iekšlietu ministrs, Policijas departamenta priekšnieks vai Ieslodzījuma vietu departamenta priekšnieks? Jūs uzstājoties pareizi pateicāt, cik daudz ir padarīts. Bet jūs nepateicāt, kas nāks jūsu vietā, jo kādam taču tas būs jādara. Kādam tā komisija ir jāvada! Un šeit es gribu atgādināt to balsojumu, kāds bija tad, kad jūs aizstāvējāt šo papildu līdzekļu piešķiršanu šai komisijai. Pēc jūsu enerģiskās uzstāšanās pietrūka trīs balsu, lai jūsu labojums tiktu pieņemts. Un man šķiet ļoti dīvaini, ka zem šīs jūsu atkāpšanās vēstules ir parakstījušies šie trīs, divi no šiem trim, kuri nebija klāt tad, kad bija jāatbalsta jūsu priekšlikums. Trešais arī ir no jūsu frakcijas, bet viņš nav vismaz parakstījies. Un, kad beigās bija reģistrācija, visi trīs reģistrējās. Bet tajā balsojumā viņi nebija klāt. Es domāju, ka tā ir tīri nekorekta rīcība. Un, tā kā jūs esat cīnījusies, es domāju, ka jūs esat spējusi pārliecināt daudzus par savu patiesību. Un mēs taču šeit esam nākuši tādēļ, ka mēs iedomājamies, ka viss, ko mēs centīsimies aizstāvēt, tūdaļ pirmajā brīdī gūs atbalstu. Mums ir jāpierod arī pie tā, ka ne vienmēr mēs spēsim pārliecināt citus, bet akmeni dobj arī piliens, ne ar spēku, bet bieži pilot. Un tas ir mūsu uzdevums - šeit nākt un, lai panāktu kopīgo mērķi, pārliecināt arī tos, kuri šaubās. Un es domāju, ka jūs, Seiles kundze, vadot šo komisiju, esat daudz ko darījusi un vēl spēsit daudz ko izdarīt. Vai jūs redzat kādu citu, kas spētu to izdarīt labāk? Es - ne. Un tādēļ es gribu aicināt kolēģus tomēr nepieņemt šo demisiju.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Voldemāram Novakšānovam - Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājam! Pēc tam - Mārim Budovskim.

V.Novakšānovs (LZS).

Labdien Prezidij, deputāti un klātesošie! Man gandrīz vai jāturpina šī pielūgšana, bet es gribu pievērst jūsu uzmanību tieši Latvijas Zemkopības ministrijas bezdarbībai, kura, it kā panākot, ka nu viss ir okay, patiesībā ieslēdza to kloķi, ko sauc par tvaika nolaišanu Latvijas valsts nostiprināšanai caur privatizāciju. Un tieši caur privatizāciju, kas “iet” caur Grūbes institūtu, - es tā teiktu. Patiesi, ir vajadzīga nauda, miljons 300 latu, lai varētu izlabot to netaisnību. Pirms 50 gadiem atņēma un tagad naudu prasa: lūdzu, mēs tev atmērīsim atpakaļ tavas vecās robežas, bet par naudu. Jāpasaka godīgi, - tās robežas mums, mazajiem bērniem, šodien jau ar sirmām galvām, rādīja vectēvi un tēvi. Viņi rādīja, kur bija mūsu robežas. Un tagad par naudu tās it kā būtu jāatjauno. Un es teikšu: paskatieties, kas notiek laukos! Cilvēki ir nolikti nevis uz ceļiem, bet kā Lielajā Lieldienu Piektdienā - Krustā! Un es uzskatu, ka Zemkopības ministrijai šeit būtu jāiet avangardā un jāstrādā. Jāstrādā, lai Grūbes dienests strādātu tautas labā un tajā pašā laikā privatizācijas labā, jo es redzu, ka privatizācija ir tieši tā darbība, kura atjaunos ražošanu gan lauksaimniecībā, gan rūpniecībā, un, godīgi sakot, arī caur nodokļiem, caur ražošanu mēs celsim tautas labklājību. Es lūdzu Annu Seili: Latvijā par jums spēcīgāka cilvēka, kurš risinātu lauku zemes jautājumus, es neredzu. Mīļā Anniņ, esi tik laipna, atsauc to savu papīrīti! Bet mūsu komisija, Tautsaimniecības komisija teica, ka mēs jau esam uzrakstījuši lūgumu - pārskatīt budžetu. Un jūs, deputāti, lūdzu, pārskatiet tuvākajā laikā budžeta sadaļas un privatizācijai, kā galvenajam dzelzceļam, dodiet zaļo gaismu! Paldies par uzmanību! Bet Anniņu lūdzu atsaukt savu papīru!

Priekšsēdētājs. Māris Budovskis - LNNK. Lūdzu!

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi! Es absolūti negribētu sākt tādā veidā runāt: “Mīļā Anna, paliec!” Jo tas, es domāju, ir man neizprotams reveranss. Un es arī negribu piekrist tai vispārējai nostādnei, ko Silāra kungs izteica, - ka trīs balsis te esot kaut ko izšķīrušas. Nē, cienītie kolēģi! Šeit visu izšķīra vairākuma kurlums. Un tas kurlums bija visā tanī to deputātu balsu kopskaitā, kuri nesadzirdēja šīs problēmas būtiskumu. Un nesadzirdēja to ne tikai finansiālajā plāksnē, bet nesadzirdēja arī likumdošanas plāksnē, un tas izpaudās dokumentā nr.32. Tanī reizē vairākums mehāniski nobalsoja un pieņēma šos noteikumus nr.32, pieņēma to, ka palielinājums ir tikai 300 000, kaut gan mēs visi ļoti labi sapratām, ka šī zemes reforma ir varbūt pirmais un aktuālākais, ar ko šobrīd Latvija dzīvo. Un tāpēc es gribu teikt, ka šeit tā problēma ir nopietnāka. Jebkurā gadījumā mēs varam šobrīd balsot “par”. Jā, balsot par šo demisiju. Bet tādā gadījumā es gribu jautāt: kas faktiski izmainīsies? Faktiski nekas neizmainīsies. Bet, no otras puses, mēs tikai būsim piekrituši Annas Seiles protestam un būsim piekrituši tam, ka valdības uzsāktā politika šinī jautājumā ir kļūdaina. Nu tātad paliek otrs ceļš - mēs balsosim “pret”, mēs tam nepiekrītam. Līdz ar to mēs būsim apliecinājuši to, ka Anna Seile savā vietā patiešām ir kompetents cilvēks, viņai ir ļoti augsta autoritāte visās tanīs institūcijās, kas ir saistītas ar šo zemes reformu, un vienlaicīgi tad mēs arī būsim atbalstījuši to uzsākto valdības politiku, kura ir realizējusies noteikumos nr.32 un kura ir realizējusies šinī budžetā. Jūs saprotiet, tas nav tik vienkārši šodien! Tanī pašā laikā es gribētu teikt vienu: ka šos noteikumus nr.32 mēs arī Juridiskajā komisijā izskatījām un faktiski atzinām to, ka tie ir mazkvalitatīvi, un nosūtījām tālāk izveidot jaunu likumprojektu, likvidējot tās kļūdas un nepilnības, kas ir 32.dokumentā. Līdz ar to es domāju, ka pēc divām nedēļām, kad šis likumprojekts varēs parādīties, varbūt būs šī viena problēma atrisināta. Varbūt varēs tikt atrisināta arī nākamā - šī finansiālā problēma budžeta izpildes laikā un šeit būs kādi papildinājumi. Kaut gan man ir neoficiāla informācija par to, ka tie 300 000 latu, ko mēs piešķīrām šim Valsts zemes dienestam, Grūbes kunga vadītājam Valsts zemes dienestam, šobrīd ir aizturēti un ir novirzīti uz citu pusi, arī ar solījumu, ka budžeta izpildes laikā jūs pa pilienam dabūsiet. Bet es zinu arī to, ka tā institūcija šobrīd ir sabrukšanas priekšā, ka cilvēkiem nav no kā maksāt algu, nav ko kompensēt par viņu padarīto darbu. Tātad, lūk, šī problēma ir daudzkārt smagāka. Un tomēr ceru uz visu to labo, ceru, ka parādīsies jauns likumprojekts, ceru, ka patiešām šis budžets tiks izmainīts, ka būs budžeta labojums, un ka, vērojot šo problēmu jaunā skatījumā, vairākumam vairs nebūs šis kurlums. Tāpēc es aicinu visus deputātus tomēr balsot “pret”, jo katrā ziņā šī problēma ir jārisina. Un es domāju, ka šo zemes darbu, šo zemes privatizāciju, nevar apturēt Latvijā. Tā ir mūsu katastrofa. Un tāpēc es vēlreiz aicinu balsot “pret”. Paldies.

Priekšsēdētājs. Deputāts Janeks, lūdzu! Pēc tam - deputāts Piebalgs.

J.Janeks (SL).

Cienījamie deputāti! Redziet, situācija ir izveidojusies sarežģīta. Var būt, ka šodien Seiles kundze ar savu iesniegumu tikai gribēja parādīt, cik viņa ir saasināta. Mēs pašreiz esam laukos uztaisījuši haosu zemes lietās. Un, ja mēs un ja vēl kāds runā, teiksim, par agrāro reformu laukos, tad jāsaka, ka tādas nav. Ir tikai zemes reforma. Un, ja valsts nevar atrast tagad naudu, līdzekļus, lai varētu iemērīt robežas un nokārtot visus zemes jautājumus, kas ir laukos, un tie ir ļoti sarežģīti, tad es jums gribu pateikt, ka zemes reforma vispār nevar turpināties. Te jau nav runa par atsevišķu cilvēku algošanu. Te ir runa par to, ko Augstākā padome un iepriekšējā valdība ir uzsākusi un ko šī valdība un Saeima turpina, tātad ir nepieciešami līdzekļi šai lietai. Tas nav izdarāms, balstoties uz kādu cilvēku apzinīgu savu pienākumu pildīšanu, vienkārši bez algas. Tas nav sabiedrisks darbs. Tas ir ļoti nopietns darbs, un šeit izšķiras daudzu to cilvēku likteņi, kas ir pieprasījuši to zemi. Un, ja mēs viņiem tagad atkal kaut ko kļūdaini ierādīsim un nenorādīsim robežas, un nenokārtosim visu dokumentāciju, kā pienākas, tad šis haoss turpināsies. Šeit ir daudz nopietnāks jautājums nekā mīļā Anna, ja tas netiks atrisināts. Bet ļoti apbrīnojami ir tas, ka viena valdība un Augstākā padome uzsāk šo lietu un mēs to atbalstām un turpinām, bet nefinansējam. Un šī valdība, mūsu jaunā, tagadējā valdība pievērš visu savu uzmanību tikai jaunu ierēdņu veidošanai. Bet viss Latvijas pamatu pamats ir zeme. Tas ir tas pamatu pamats, ne jau ierēdnis! Un es domāju, ka var mierīgi nošķelt pusotru, vienu, vai divus, vai trīs miljonus no šīs naudas un iedalīt tam, kam tiešām ir vajadzīgs. Un, ja mēs nesakārtosim šo jautājumu, tad būs tas haoss un cilvēku savstarpējās attiecības būs naidīgas. Un tas mums jāņem vērā! Es saprotu, ka Seiles kundze ar savu iesniegumu vēlējās saasināt to lietu. Es domāju, ka, ja nokārtos jautājumu par finansēm, tad varēs strādāt. Un komisija strādā un strādās. Un visvairāk šī nauda ir nepieciešama kārtības ieviešanai zemes jautājumos. Tas ir galvenais. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Andris Piebalgs - Budžeta un finansu komisijas vadītājs. Lūdzu!

A.Piebalgs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputāti! Mans personisks uzskats vienmēr ir tāds: ja cilvēks prasa atbrīvot sevi no kāda amata, tad viņa prasība ir jāapmierina. Bet es gribu vēlreiz tomēr saasināt jūsu uzmanību uz motīviem. Protams, pirmais un galvenais motīvs nav jau budžeta līdzekļi, jo Seiles kundze pietiekami precīzi to parādīja. Es gribu tikai informēt par to, ka Zemes komisija prasīja 42 000 latu. Iedalīti ir apmēram 35 000 latu, bet darba algas fonds ir iedalīts tieši tik liels, cik ir prasīts. Līdz ar to, protams, var rasties problēma, kura ir atrisināma pilnīgi budžeta izpildes gaitā, jo ir skaidrs, ka 7000 citiem izdevumiem var, protams, vajadzības gadījumā vienmēr atrast. Bet darba algas fonds šobrīd ir tieši tāds, kāds ir prasīts. Tātad ir citi, principiālāki jautājumi, kas spiež Seiles kundzi atteikties, un tas, es uzskatu, ir pilnīgi pareizi, un tāpēc es arī atbalstīšu viņas lūgumu.

Taču jautājumā par Zemes dienestu man ir nedaudz savādāks viedoklis, jo, redzat, mēs jau nebalsojam tikai to skaitli, kādu bija paredzējusi valdība. Mēs balsojam vēl par papildu summu. Jā, Saeima izšķīrās par 300 000 latu. Neviens neapstrīd, ka zemes reforma ir svarīga. Bet man pēdējā laikā ir tomēr ļoti lielas bažas par to, kā budžeta iestādes izlieto šo naudu. Jo skaidrs, ka, ja parlamentāriešiem saka: jā, man vajag miljonu latu, lai pabeigtu to, - es arī vienmēr it kā būtu par. Cita lieta, cik precīzs ir atšifrējums un cik mērķtiecīgs ir darbs. Un pēdējā laikā es saskaros, lūk, ar ko. Es nerunāju tik daudz šoreiz par Zemes dienestu, cik par kompjūteriem. Iestādes ir piedzītas pilnas ar jauno tehniku, kuras maksā ārkārtīgi dārgi budžetam, un kuru pamatā izmanto kā rakstāmmašīnu vai, labākajā gadījumā, kā spēļu mašīnu. Par to var viegli pārliecināties, ja apskatās, kas ir kompjūteru atmiņās. Un diemžēl šī tendence ir raksturīga daudzām budžeta iestādēm. Lieli, ar kompjūtertehniku saistīti projekti bija arī Zemes dienestā, un man šķiet, ka tie ir jāpierāda. Un tādēļ es domāju, ka tas, ko izdeva Saeima savā balsojumā Zemes dienestam, nav kritiskais līmenis. Ja laika gaitā parādās, ka, lai realizētu tādu vai citādu mērķi, vajag papildu naudu, tad man ir ļoti vienkārši izskatīt šo jautājumu, jo kopējā summa, kas vēl ir papildus, ir viens miljons. Un nekādā gadījumā es nevaru piekrist apgalvojumam, ka Saeima ar savu budžetu bremzē zemes reformu. Tā nekādā ziņā nav taisnība! Ja kas bremzē zemes reformu, tad, es domāju, tas ir attiecīgo ierēdņu ne pārāk kvalitatīvais darbs.

Bet kas attiecas uz Seiles kundzi, protams, es būtu priecīgs, ja viņa teiktu šodien apspriešanas beigās, ka viņa atsakās no sava iesnieguma, bet, ja viņa pastāv uz to, es balsošu par viņas atbrīvošanu.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Kidem - “Saskaņa Latvijai”. Lūdzu!

E.Kide (SL).

Cienītais Prezidij, cienījamie deputāti! Pagājušajā Augstākajā padomē ilgās cīņās un batālijās tika pieņemts likums ar agrāro reformu, tika pieņemts likums par zemes reformu, un tas deva lielu pacēlumu Latvijas topošajai zemniecībai. Pašlaik, Saeimas laikā, mēs jūtam, ka runāt par agrāro reformu kā tādu vairs nemaz nenākas. Pašlaik jau tautā un zemniecībā runā, vai lauksaimniecība un zemniecība ir vajadzīga, jeb vai mēs iztiksim ar produktiem, kas iesūtīti no ārzemēm. Mēs redzam, ka ne tikai netiek risināti zemes mērniecības darbi, bet faktiski netiek risināts viss tas pasākumu komplekss, kas varētu nodrošināt ja ne agrāro reformu, tad vismaz zemes reformu. Un es gribu teikt, ka zemes iemērīšanas darbi ir galīgi apsīkuši. Un, kā Novakšānova kungs teica, tikai vecā paaudze var rādīt, kur robežas ir bijušas. Zudusi ticamība, ka vispār to zemi iemērīs. Ne par velti jau Kinnas kungs teica, ka no tiem 54 000 zemnieku vispār tikai 25 000 ir vajadzīgi. Jā, patiešām tad rodas jautājums, kāpēc tad tiem 25 tūkstošiem to zemi vajag iemērīt? Tāds jautājums rodas. Mēs skatāmies, ka jautājums par zemes vērtības noteikšanu nevirzās nekur ne pilsētās, ne laukos. Laukos vēl kaut kas ir izteikts, turpretim pilsētā tāda zemes vērtības kadastra īstenībā nav, un līdz ar to, cienītie deputāti, nav zemes tirgus. Bijušie īpašnieki, saņēmuši zemi, gaida kompensāciju, šo zemi aizņem, un faktiski nav tirgus, kur varētu šo zemi apgrozīt. Tāpēc vajadzētu risināt kompensācijas jautājumus un zemes tirgus jautājumus līdz galam.

Un šeit es gribu runāt vēl par vienu kompleksu jautājumu, kas slēpjas zem tās aisberga virsotnes uz kuru norādīja Seiles kundze ar savu demisiju. Tiek, manuprāt, mākslīgi bremzēta hipotēku un ķīlu sistēmas ieviešana Latvijā. Hipotēku bankai ir ārkārtīgi mazs statūtu kapitāls. Faktiski ķīlu sistēma, kredītu saņemšana pret ķīlām zemniekiem nav iespējama. Es saprotu, ka, ja neiemēra zemi, nav kredītu, tad nevajag arī, kā saka, šo tirdzniecību. Ja mēs tagad balsosim par Seiles kundzes demisiju, kas faktiski ir tikai simbols visai šai agrārās politikas zināmā mērā noniecināšanai un neatzīšanai, mēs faktiski balsosim par to komplekso Zemkopības ministrijas politiku, agrāro reformu un zemes reformu ievilkt. Un kā tas jau parādās presē, - vai Latvijai vajag tik daudz zemes, vai nepietiek ar vienu trešdaļu? Vai nevaram stādīt mežus, vai nevar strausus perināt un uz Franciju strausu olas vest? Vai ir vajadzīgs zemi iemērīt zemniekiem, jo ko viņi darīs un vai zeme ir vajadzīga? Es vēlreiz pasvītroju: tāpēc es aicinu tomēr balsot pret Seiles kundzes demisiju. Viņai nāk pretī, lūdz palikt šajā postenī, jo neviena cita šajā jautājumā tik kompetenta cilvēka - es pilnīgi pievienojos iepriekš teiktajiem vārdiem, - cita tik kompetenta cilvēka Latvijas Republikā nav, bet frakcijas vārdā mums gribas lūgt valdību atbalstīt agrāro politiku, atbalstīt zemes reformu, un lūgt Saeimai novest līdz galam to, ko Augstākā padome iesāka. Un dot kaut kādas cerības mūsu zemniecībai, ka zemniecība ir vajadzīga, ka Latvija nevar pastāvēt bez nopietnas lauksaimniecības kā tādas. Tādēļ es vēlreiz aicinu atbalstīt šo politiku un balsot pret Seiles kundzes demisiju, un lūgt viņu darbu turpināt. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti un klātesošie! Es gribu runāt par pēdējām krēslu rindām zālē aiz deputātu sektora un atgādināt, ka tās nav nekādā gadījumā paredzētas skaļām apspriedēm vai - vēl jo vairāk - jautrai papļāpāšanai. Neatkarīgi no tā, kas tur sēž, - vai ministri vai deputāti, vai darbinieki, vai žurnālisti. Ja tas tā turpināsies, es būšu spiests izraidīt no zāles. Vai vēl kāds vēlas runāt? Lūdzu, deputāts Pēteris Tabūns!

P.Tabūns (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Manī izraisa izbrīnu tas, ka šo jautājumu apspriest tribīnē nekāpj tie vīri, kuriem būtu jāsaka galvenais vārds. Ka negrib par šo lietu runāt Birkava kungs, Gaiļa kungs, ka negrib ne Panteļējeva kungs, ne Berķa kungs, ne Rozentāla kungs un citi no valdošās koalīcijas, kuriem pirmkārt vajadzēja sanākt kopā pēc tam, kad Seiles kundze Prezidijā iesniedza atlūgumu, un pa šo laiku, (laika bija pietiekami daudz) izdarīt secinājumus, atrast naudu, šo niecīgo naudu, un kā Janeka kungs teica, paņemt no tā paša “ierēdņu veidošanas” budžeta, kur ir miljoni, un daži tūkstoši tur nekādu skādi neizdarītu. Bet nē! Laikam jau opozīcijas cilvēks, Seiles kundze, kura ir ļoti principiāla un, kā šeit izskanēja, ļoti zinoša šajās lauksaimniecības un zemes lietās, - šāds cilvēks tātad jums, valdošajai koalīcijai, nav vajadzīgs palīgos jūsu problēmas risināt? Tātad lai aiziet dziļā opozīcijā un nepalīdz jums - vai tā iznāk?

(No zāles Ministru prezidents V.Birkavs: “Mēs balsosim!”)

Birkava kungs patiešām gribētu balsot par palikšanu, bet nenodrošināsiet šīs komisijas darbību. Un kauns būs jāpiedzīvo šiem cilvēkiem, kas strādā šajā komisijā. Jā, skaidri un gaiši, - tas ir protests. Bet diemžēl bēdīgi ir tas, ka jūs, valdošā koalīcija un valdība, neizdarāt nekādus secinājumus no šādiem gadījumiem. Es brīnos, ka arī Kinnas kungs, kuram vajadzētu būt ļoti ieinteresētam risināt šos jautājumus, nav darījis itin neko, lai kaut vai pierunātu viņu un teiktu tāpat kā šeit teica Novakšānova kungs: mīļā Anna, paliec! Mīļā Anna jau varētu palikt, bet kā tad viņa strādās? Kā viņa strādās, ja jūs nevarat to nodrošināt, ja jūs šodien vēl nevarat uzkāpt tribīnē un pateikt: jā, mēs atradīsim šo nieka naudu, lai Zemes komisija strādātu, lai zemniekiem tiktu iemērītas šīs robežas! Godīgi sakot, jūsu rīcība ir mums absolūti neizprotama. Izskatās tā, it kā jūs gribētu, lai viss ietu aizvien dziļāk, dziļāk, dziļāk purvā.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Tupešu Jānis - Latvijas Zemnieku savienība. Pēc tam - Indulis Bērziņš.

J.Tupesis (LZS).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Mans cunftes brālis Tabūns tiešām mani izaicināja. Arī es esmu valdošajā koalīcijā, un es gribu pāris vārdu teikt. Arī es balsošu “pret”, man nav tiesību saukt deputāti Seili par Anniņu, es viņu nepazīstu tik labi, bet es ļoti respektēju viņas darbu. Cik es saprotu no viņas teiktā, viņa grib atteikties šinī gadījumā zināmu principu dēļ, un es toties aicinu viņu ievērot vēl lielākus principus, kuri stāv pāri tam principam, kura dēļ viņa grib atteikties. Arī man ir bijušas problēmas ar zemes mērīšanu, un tas nav tik vienkārši, kā to saka mans kolēģis Tabūns. Arhīva iestādes darbinieki tiek atalgoti no valsts budžeta; visi mērnieki, cik viņu pašreiz ir Zemes dienestā vai kuri citur darbojas, arī tiek atalgoti no valsts budžeta. Kā tas var būt un kāpēc? Pasakiet man! Ja es esmu ar mieru samaksāt lielu naudu un nokārtot savas zemes mērīšanas darbus, tad tas mērnieks, kurš tur strādā un algu saņem no tā valsts budžeta, būs ar mieru nākt un ātrā tempā nokārtot to zemes mērīšanu, bet tai pašā laikā viņš, saņemot algu, nekārto to zemes mērīšanu, tātad iemesls nav tikai tas, ka mums vajag vairāk un vairāk naudas. Te ir taisnība, manuprāt, deputātam Piebalgam, ka tikai nauda nebūs tas atrisinājums, un varbūt tiešām daļēji tas atrisinājums ir civildienests, pret kuru mēs it kā argumentējam un no kura mēs gribam ņemt nost to naudu, lai tiešām tie cilvēki, kuriem būtu jāmēra tagad, kuriem būtu jāstrādā arhīvos un kuriem būtu jādara daudzas citas lietas, to darītu, tikai radot un dodot vairāk naudu, tas vien nebūs tas atrisinājums. Paldies, un es arī, Anniņ, balsošu “pret”.

Priekšsēdētājs. Indulis Bērziņš - “Latvijas ceļš”.

I.Bērziņš (LC).

Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Pēc opozīcijas pārstāvja Tabūna kunga uzstāšanās man tiešām tāda jocīga sajūta palika. Man radās sajūta, ka mēs, pozīcija, tas ir, Zemnieku savienība un “Latvijas ceļš”, esam iesnieguši dokumentu ar prasību atbrīvot Seiles kundzi no viņas ieņemamā amata. Galīgi nē, pilnīgi pretēji! Piebalga kungs, Budžeta komisijas priekšsēdētājs, aicināja Seiles kundzi paņemt šo dokumentu atpakaļ. Tiešām tie neesam mēs, es to radioklausītājiem paskaidroju. Es vēlreiz saku, - noklausoties Tabūna kungu, man tāda vainas sajūta radās, ka mēs gribam no kaut kā tikt vaļā. Nē, šis bija ļoti labs piemērs, kas parādīja, ka pozīcija ir gatava un grib strādāt kopā, konstruktīvi strādāt kopā ar opozīciju tad, kad runa ir par konkrētiem jautājumiem. Seiles kundzes, kā speciālistes, kvalifikāciju neviens šeit neapšauba, un tieši tādēļ mēs balsojām par viņu tad, kad bija runa par viņas apstiprināšanu šinī amatā. Runa tātad nav tikai par naudu jeb, pareizāk sakot, nav vispār par naudu, jo es tiešām ticu Piebalga kungam, un arī viņa, kā Budžeta komisijas priekšsēdētāja kvalifikāciju neviens neapšaubīja, kad tika apspriests budžets, un neapšauba arī tagad un arī viņa apgalvojumu par to, kādā veidā to naudu, kas vēl trūkst, var dabūt un cik naudas ir, šeit praktiski neviens neapšaubīja. Tātad runa ir par kaut ko citu: Seiles kundze ir iesniegusi šo savu dokumentu viņai zināmu iemeslu dēļ varbūt viņa tos negrib paskaidrot, un mums arī nav tiesību prasīt no viņas paskaidrojumus, kāpēc viņa negrib turpināt savu darbu un man tiešām ir žēl, ka viņa negrib turpināt šo savu darbu, bet es vēlreiz saku: runa šeit nav par pozīcijas un opozīcijas attiecībām. Ir viena konkrēta cilvēka - ļoti gudra un šajā jautājumā kompetenta cilvēka - vēlēšanās neturpināt tik ļoti vajadzīgo darbu. Izskatīsim šo jautājumu tieši tā, nevis jaucot šeit iekšā pozīcijas un opozīcijas attiecības, apvainojot, ka Rozentāla kungs negrib iet vai grib iet runāt, mēs jau visi te varam nākt un runāt, bet būsim konkrēti - balsosim par konkrētu Seiles kundzes priekšlikumu, jo nav šeit tiešām apakšā nekādas politikas, un tieši tādēļ arī, teiksim, “Latvijas ceļš” neieņem kaut kādu dzelžainu pozīciju - noteikti iebalsot vai izbalsot. Tāpat kā tajos gadījumos, kad mēs lemjam par atvaļinājumu piešķiršanu - piedodiet, varbūt tas skan drusku nekorekti! - , frakcijām nav obligāti balsojumi (vai balsot, teiksim, par Zīgerista kunga kārtējo atvaļinājumu vai nebalsot), arī šajā gadījumā mums katram ir individuāli jāizlemj, kā viņš uz to lietu skatās, kā viņš balsos, vai viņš piekritīs konkrēta cilvēka personīgam lūgumam atbrīvot viņu no ieņemamā amata vai nepiekritīs. Katrā ziņā, es ceru, ka tad, ja tiks nobalsots par atbrīvošanu, - ka tad, protams, Seiles kundze, kā tas ir parasts, turpinās savu darbu tik ilgi, līdz tiks atrasts cits cilvēks šim amatam. Bet neapšaubāmi ir tas, ka kopējā lieta, tas ir, šī zemes lieta, no tā neiegūs, jo Seiles kundze ir kompetenta, un es arī - tieši tāpat kā Piebalga kungs - beigās gribu aicināt viņu ņemt šo dokumentu pašai atpakaļ. Runa bija par to, ka jāpievērš uzmanība šai problēmai, un neapšaubāmi uzmanība tika pievērsta, un Budžeta komisija nākamajos labojumos to ņems vērā. Bet, ja šis dokuments netiks ņemts atpakaļ, man, godīgi sakot, tieši tādēļ, ka es Seiles kundzi tik ļoti cienu, gribētos balsot par šo viņas priekšlikumu, jo viņa pati vislabāk zina, kāpēc viņa to dara. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Deputāts Rozentāls - Zemnieku savienība.

A.Rozentāls (LZS).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es, protams, ļoti atvainojos, kad aizkavēju jūsu uzmanību, bet, tā kā mans vārds divreiz tika no šīs tribīnes pieminēts, es vienu minūti kavēšu jūsu uzmanību. Viss šeit teiktais par Seiles kundzes profesionalitāti ir neapstrīdams, un tāpēc mēs frakcijā un komisijā vienojāmies, ka Novakšānova kungs izteiks mūsu sāpi, rūpi un lūgumu Seiles kundzei palikt šinī amatā. Piebalga teiktais par maksimāli iespējamu atbalstu nākotnē zemes reformai ir aprunāts koalīcijā, tas ir, pozīcijā. Es vēlreiz atvainojos, ka aizkavēju jūsu uzmanību. Tā kā šeit esmu, es lūdzu Seiles kundzi vai nu ņemt iesniegumu atpakaļ (tas būtu ļoti skaisti!), vai arī es vienalga balsošu pret viņas demisiju, jo es uzskatu, ka nav kompetentāka cilvēka, kas šobrīd var līdzēt Latvijai, latviešu tautai un zemniecībai zemes reformas sakārtošanā. Un šeit augstākie principi ir tie, ka mums ir jāstrādā visiem savas tautas labā. Es saprotu Seiles kundzes zināmu aizvainojumu, ka viņa netika atbalstīta šajos finansu jautājumos zemes sakārtošanā, bet es saku vēlreiz: augstākais princips ir strādāt mums visiem zemnieku labā, tāpēc es lūdzu Seiles kundzi piekrist palikt šinī darbā. Paldies.

Priekšsēdētājs. Sekretariātā nav iesniegumu par debatēm. Gundars Bērziņš - Zemnieku savienība, pēc tam - Māris Gailis.

G.Bērziņš (LZS).

Es arī ļoti atvainojos, ka kavēšu jūsu laiku. Es neuzskatu, ka šis iesniegums būtu tas, ka būtu jārunā par ļoti globālām problēmām un ka šī saruna noteikti būtu ļoti ilga. Šeit izskanēja opozīcijas uzstāšanās, jūsu problēmas, it kā valdošās koalīcijas problēmas būtu kaut kādas citādākas nekā kopējās valsts problēmas. Un, ja ir interese par valdošās koalīcijas izteikto atbalstu lauksaimniecības politikai, tas ir arī budžetā redzams. Saskaitiet kopā visas pozīcijas, kas bija! Budžets ir nepilnas trīs reizes (nedaudz trūkst) lielāks nekā pagājušajā gadā, un, protams, tas neradīs nekādus brīnumus laukos. Brīnumi nenotiek, un arī uzplaukums nesāksies uzreiz, bet es uzskatu, ka arī koalīcija ir deklarējusi to, ka zemkopība ir viena no prioritātēm.

Par Zemes dienestu un zemes reformu laukos. Tā jāskata ir kopā - kā sastāvoša no daudziem posmiem. Šobrīd uzmērīts ir, pēc manā rīcībā esošās informācijas, 40 reizes vairāk, nekā reģistrēts Zemesgrāmatā. Un tāpēc šobrīd es redzu arī citas problēmas - arhīvi, zemesgrāmata, reģistrācija, jo šobrīd, lai arī cik grūti rit uzmērīšana, tomēr uzmērīts ir daudzkārt vairāk, nekā ir reģistrēts. Un šī problēma jārisina kopumā. Un papildus vēl tam jāteic, ka Zemes dienestam praktiski jau noteikti tiks piešķirts kredīts 1,2 miljonu dolāru apmērā no G-24, kas praktiski nosegs šo summu. Tāpēc es domāju, ka valdošā koalīcija demonstrē savu ieinteresētību par šo problēmu un par ierēdņu izdevumiem. Ierēdņu izdevumi arī saistīti ar šo Zemes dienestu. Un ir jau praktiski vismaz izskanējusi doma Kabinetā, šo lietu apspriežot, ka Zemes dienests būs viens no pirmajiem, kur būs šī ierēdņu atestācija un algu paaugstināšana. Tātad šī daļa jau no šīs summas, ļoti iespējams, ka aizies tieši arī Zemes dienestam. Bet par Seiles kundzes iesniegumu, protams, ir grūti runāt. Ja viņa šo neatsauc, es, piemēram, nevaru balsot pret cilvēka gribu, piespiežot viņu strādāt, ja cilvēks negrib dažādu iemeslu dēļ strādāt. Paldies.

Priekšsēdētājs. Māris Gailis - “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

M.Gailis (LC).

Priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi! Parasti, ja kāds iesniedz lūgumu atbrīvot viņu no darba, viņam ir šinī gadījumā demisija, viņam ir pamatoti apsvērumi. Un katrā gadījumā es esmu sapratis, ka tas nav budžeta trūkums, tā nav nauda, jo, kā teica Piebalga kungs, 7 tūkstoši, protams, ir atrisināma lieta, par to nav nekādu šaubu. Runa acīmredzot ir par attieksmi pret zemes reformas koncepciju. Un, kā es sapratu, tātad tas, vai juridiskās personas drīkst vai nedrīkst iegādāties zemi, jau ir būtība. Un, protams, šeit Seiles kundzei ir jāizšķiras, vai viņa var turpināt strādāt, ja likums paredz, ka šo zemi var iegādāties juridiskās personas. Ja viņai pašai tas nav pieņemams, tad ir ārkārtīgi grūti strādāt pret savu pārliecību. Tas ir galvenais.

Un vēl. Es, sēžot savā vietā, dzirdēju, ko teica mani kolēģi, savā starpā runājot, pēc tam, kad uzstājās Tabūna kungs. Viņi teica: “Mēs gatavojāmies neatbalstīt Seiles kundzes demisiju, bet pēc Tabūna kunga uzstāšanās acīmredzot nāksies to darīt.” Un tādēļ man ir vienkāršs lūgums, - nevis lūgums, bet ierosinājums saviem kolēģiem no LNNK: nelaidiet tik daudz Tabūna kungu uzstāties, - viņa demagoģija rada pretēju efektu, jo tauta paliek arvien gudrāka. Paldies.

Priekšsēdētājs. Godātais Gaiļa kungs, kā jūs saprotat, jūs saņemat piezīmi. Es ceru, ka visi ir iepazinušies ar Kārtības ruļļa attiecīgajiem pantiem, tāpēc es šo izklāstu tālāk neturpinu. Vai vēl kāds vēlas runāt? Lūdzu zvanu!

Godātie deputāti! Balsosim par lēmumprojektu - atsaukt 5.Saeimas deputāti Annu Seili no Latvijas Republikas Centrālās zemes komisijas un atbrīvot no Centrālās zemes komisijas priekšsēdētājas amata sakarā ar viņas iesniegumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Vai visi deputāti nobalsojuši? Visi. Par - 22, pret - 42, atturas - 16. Lēmums nav pieņemts.

Nākamais jautājums - likumprojekts “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” trešajā lasījumā. Par procedūru Māris Budovskis. Lūdzu!

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Es biju sapratis, ka, iekļaujot šīsdienas darba kārtībā Baltijas asamblejas delegācijas sastāvā izmaiņas, tas tiks skatīts pie personālijām un sekos tātad pēc šī jautājuma izskatīšanas, ja tas būtu iespējams, es domāju, ka mēs ilgi neaizkavētu laiku.

Priekšsēdētājs. Acīmredzot deputāta Budovska piezīme un ierosinājums ir vietā. Vai deputātiem nav iebildes, ja mēs tagad izskatām izmaiņas Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā? Nav. Prezidijs gan bija iekārtojis jeb izkārtojis iesniegšanas kārtībā, bet acīmredzot tās šajā blokā būtu jāizskata. Lūdzu, Māris Budovskis - LNNK!

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi! Es lūgtu paņemt 208.dokumentu. Šeit ļoti īsi un koncentrētā veidā Baltijas asamblejas delegācijas deputāti ir iesnieguši tos priekšlikumus, kurus viņi uzskata šodien par nepieciešamiem, lai aktivizētu Baltijas asamblejas darbību. Es gribētu minēt sekojošus momentus. Kad pagājušā gada decembrī mēs Baltijas asamblejā izsūtījām visām frakcijām priekšlikumus attiecībā uz tiem deputātiem, kuri nenāk vai vāji piedalās Baltijas asamblejas darbā, no “Latvijas ceļa” mēs saņēmām tūliņ atbildi un priekšlikumu - nomainīt šos deputātus un iekļaut citus. Tas arī praktiski ir izdarīts, un šie cilvēki jau strādā. Tāpat no Demokrātiskās partijas mēs saņēmām rakstveida atbildi, kad viņi piekrīt Alfreda Čepāņa atsaukšanai un neizvirza nevienu citu kandidatūru. Attiecībā uz “Saskaņa Latvijai” viņu divi frakcijas dalībnieki Jānis Jurkāns un Andris Ameriks praktiski nav piedalījušies Baltijas asamblejas darbā, un šinī gadījumā mūsu delegācija vienbalsīgi ir lūgusi viņus izslēgt no Baltijas asamblejas deputātu delegācijas sastāva. Kā es jau minēju, darbojas “Latvijas ceļa” deputāti Inese Birzniece, Māris Graudiņš un arī Zemnieku savienības deputāts Pauls Putniņš. Tas viss ir ietverts pirmajā un otrajā lēmumprojekta punktā, un es lūgtu par to nobalsot. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt? Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par priekšlikumu - atsaukt no Latvijas delegācijas sastāva Mārtiņu Virsi, Andri Līgotni, Jāni Jurkānu, Andri Ameriku un Alfredu Čepāni. Ievēlēt delegācijas sastāvā Inesi Birznieci, Māri Graudiņu un Paulu Putniņu. Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret -, atturas - 13. Lēmums ir pieņemts.

Izskatām likumprojektu “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”. Trešais lasījums. Komisijas vārdā deputāts Jonītis.

R.Jonītis (LC).

Labrīt, cienījamais Prezidij, godātā Saeima! Pašreiz izskatāmais dokuments ir nr.204. Šajā likumprojektā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” pēc tehniskas šī dokumenta pārbaudes tika atrasts viens pants, kas praktiski pagājušajā reizē plenārsēdē netika nobalsots. Tas ir šā 204.dokumenta pēdējā lappusītē tabulas veidā ietvertais papildinājums, kas paskaidro, kādā veidā pašreizējais valdītājs vēl rīkojas ar nekustamajiem īpašumiem. Deputātiem būtu jāizšķiras, vai šo priekšlikumu varētu izskatīt šajā sēdē vai ir jābalso par visu dokumentu kopumā, kas tika nobalsots iepriekš.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, kā jūs zināt, mēs toreiz izskatījām visus iesniegtos labojumus un pieņēmām lēmumu, ka kopumā akceptēsim nākošajā sēdē, tas ir, šodien. Tagad ir pilns teksts, tajā skaitā ar labojumu jeb papildinājumu 45.pantā. Vai deputātiem par 45.panta papildinājumu ir kādas iebildes? Pēdējā 34.lappusē tabuliņas veidā.

R.Jonītis. Tautsaimniecības komisijas balsojums bija atbalstīt šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Deputātiem ir iebildes par tekstu kopumā? Vai visi balsojumi ir iekļauti tekstā un vai teksts atbilst Saeimas balsojumiem? Vai kādam no deputātiem ir kādas piezīmes? Nav. Tad lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” pieņemšanu visumā! Balsosim! Vai visi deputāti ir nobalsojuši? Lūdzu rezultātu. Par - 60, pret - 4, atturas - 19. Likums ir pieņemts.

Mums ir 7-8 minūtes līdz pārtraukumam. Vai ir kādi paziņojumi? Nav. Tad pirms reģistrēšanās ir viens ļoti patīkams paziņojums. Lūdzu uzmanību! Mūsu kolēģis Romāns Apsītis 13.februārī atzīmēja 55 gadu jubileju. Sirsnīgi sveicam jūs! (Aplausi.)

Lūdzu reģistrāciju! Sekretāra biedru Tomiņu lūdzu nolasīt izdruku.

 

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies: Irēna Folkmane, Ilga Grava, Oskars Grīgs, Jānis Jurkāns, Aleksandrs Kiršteins...

Priekšsēdētājs. Ir zālē.

Z.Tomiņs. Ludmila Kuprijanova, Aristids Lambergs, Roberts Milbergs, Dainis Stalts, Anita Stankēviča...

Priekšsēdētājs. Aristids Lambergs ir zālē.

Z.Tomiņš. Paldies, atzīmēts. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Pārtraukums.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs. Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi 1992.gada 9.decembra likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem””. Komisijas vārdā - deputāts Jonītis. Lūdzu!

R.Jonītis (LC).

Izskatāmais dokuments ir nr.205. Lai izskatītu, ir jānorāda, ka otrās lappuses daļā sākas tabula. Sadaļā “Likumā lietotie termini” bija tikai deputāta Gundara Bērziņa iesniegtais priekšlikums - papildināt sadaļu ar jaunu tekstu par sanāciju. Tautsaimniecības komisija, izskatījusi šo priekšlikumu, atbalstīja to.

Priekšsēdētājs. Vai kādam no deputātiem ir iebildes? Nav. Akceptēts. Tālāk, lūdzu!

R.Jonītis. Nākošais. Likumprojekta 1.pants - “Privatizācijas fonda programmas un pārskatu apstiprināšana”. Bija Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - papildināt 1.panta pirmo daļu ar jaunu tekstu. Tautsaimniecības komisijas viedoklis bija - atbalstīt šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Akceptēts. Tālāk.

R.Jonītis. Nākošie priekšlikumi ir likumprojekta 3.pantā - “Privatizācijas fondu līdzekļu izlietošana”. Deputātes Seiles priekšlikumus par 3.pantu komisija nav atbalstījusi ar paskaidrojumu tabulas 3.ailītē, kāpēc nav atbalstīts.

Priekšsēdētājs. Deputāte Anna Seile. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Kreisajā pusītē ir likumprojekta esošais teksts par to, kā drīkst izmantot privatizācijas fonda līdzekļus. Mēs mēģinājām iepriekšējā likumā par valsts īpašuma objektu privatizāciju jau iestrādāt noteikumu, lai visi šie līdzekļi tiktu ieskaitīti Hipotēku bankā, un tādējādi, vienā valsts bankā esot, tie būtu pakļauti stingrai kontrolei. Šis priekšlikums netika nobalsots, un tāpēc šajā punktā par privatizācijas fonda līdzekļu izlietošanu ir mans priekšlikums - daļu no privatizācijas fonda līdzekļiem var ieskaitīt valsts budžetā. Te jau mēs esam gājuši uz kompromisu, ka ne visus līdzekļus un tajā gadījumā, ja budžetā ir iztrūkums. Sevišķi tas varētu attiekties uz pašvaldību privatizācijas fonda līdzekļiem. Bieži vien pašvaldības savā trūkumā jau izmanto un tieši tādām operācijām, kurām vajadzētu izmantot budžeta līdzekļus. Tās izmanto šos privatizācijas fonda līdzekļus. Es uzskatu, ka kādu daļu... Ministru kabinets par to varētu vienoties, kādu procentu, un tā mēs varētu segt atsevišķos gadījumos arī budžeta deficītu, varētu ieskaitīt šos līdzekļus valsts budžetā.

Es vēlreiz atkārtoju savus iepriekšējos argumentus, ka nav jāapēd šī nauda. Varbūt tā nav jāizmaksā pensijās, varbūt tā nav jāizlieto algu paaugstināšanai, bet tā varētu tikt izmantota tādu objektu celtniecības nodrošināšanai, kur šī nauda strādātu kā kapitālieguldījums. Un tāpēc es lūdzu paredzēt šo iespēju - kaut daļu no privatizācijas fonda ieskaitīt valsts budžetā. Jo pretējā gadījumā saskaņā ar iepriekšējiem noteikumiem, pēc kuriem šie privatizācijas fonda līdzekļi tiek izmantoti, faktiski pašas privatizējamās struktūras šos privatizācijas līdzekļus apēd. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Druvis Skulte - privatizācijas valsts ministrs, lūdzu!

D.Skulte (privatizācijas valsts ministrs).

Godājamo Prezidij, godājamie deputāti! Runājot par 3.panta redakciju, tieši par privatizācijas fonda līdzekļu izlietošanu, ir visvairāk priekšlikumu, un tas ir visstrīdīgākais. Tas ir arī saprotami, jo ir it kā lielas ilūzijas, ka šis privatizācijas fonds varētu būt milzu bagāts ar līdzekļiem, bet es diemžēl esmu spiests jūs apbēdināt. Varbūt šogad un pagājušajā gadā šie līdzekļi ir un tā summa kopumā var likties liela, tas ir, aptuveni līdz vienam miljonam latu, taču, privatizācijas procesam turpinoties tālāk, diemžēl arī Privatizācijas aģentūrai un arī privatizācijas procesa nodrošināšanai būs nepieciešams atrast jaunus līdzekļus, tā ka diemžēl būs arī jāpiemaksā, ne tikai jācer uz papildu līdzekļu iegūšanu. Tādēļ es gribētu aicināt deputātus atbalstīt to redakciju, pie kuras nonāca komisija, tātad to, kur ir daļēji iekļauts arī Seiles kundzes priekšlikums. Un kompromiss ir sekojošs - no šī otrā lasījuma teksta tiek svītrots 3.apakšpunkts, ka privatizācijas fonda līdzekļus nedrīkst ieskaitīt valsts budžetā. Tātad komisijā panācām kompromisu, ka šis punkts tiek izņemts un tiek papildināts ar jaunu punktu par šo strīdīgo jautājumu, kas bija, jau diskutējot par šo Privatizācijas aģentūru. Tātad pants par privatizācijas fonda līdzekļu izlietošanu tiek papildināts ar jaunu punktu, 3.punktu, ilgtermiņa kredīta resursu veidošanai Latvijas Hipotēku un zemes bankā. Tātad arī šis jautājums ir atrisināts. Un Saeimai ir tiesības noteikt līdzekļu apjomu šai 1.panta daļai, neminot, ka pasākumu finansēšanai. Šis pants tātad atļauj reāli ieskaitīt arī šos līdzekļus, ja ir kādi ekstrā gadījumi. Turklāt tas jau ir ticis arī izmantots, jo, kā mēs atceramies, Augstākā padome nolēma 40 miljonus rubļu tajā laikā paredzēt zemnieku saimniecību finansēšanai no šī privatizācijas fonda, un tas tika realizēts. Tātad šis mehānisms darbojas, bet, ļoti cieši sasaistot to kopā ar valsts budžetu, var rasties zināma rakstura problēmas.

Es lūgtu tomēr atbalstīt komisijas šo nobalsoto, kompromisa variantu, kur daļēji ir iestrādāti gan vienas, gan otras puses šie redakcionālie labojumi. Paldies.

Priekšsēdētājs. Deputāts Kide - “Saskaņa Latvijai”. Lūdzu!

E.Kide (SL).

Cienītie deputāti, es viscaur atbalstu un izprotu Seiles kundzes priekšlikumu par daļu līdzekļu novirzīšanu uz budžetu un tālāk no šī budžeta - uz investīcijām, uz jaunu darba vietu radīšanu. Un tomēr, zinot budžeta tapšanas procesu un zinot šo budžeta veidotāju lielo “apetīti” - novirzīt līdzekļus nevis investīcijām, bet gan citām kārtējām vajadzībām, es ļoti ļoti tomēr baidos, ka šie līdzekļi tiks izlietoti šiem investīciju mērķiem. Tāpēc arī es gribētu atbalstīt komisijas iesniegto variantu, kas atļauj Ministru kabinetam ar ierosinājumu Saeimai un ar Saeimas tā apstiprinājumu šos līdzekļus izlietot noteiktām programmām. Man simpatizē šajā komisijas priekšlikumā arī tas, ka ar Ministru kabineta noteikumiem var novirzīt līdzekļus Hipotēku bankai - struktūrkapitālam, lai varētu attīstīt mūsu īpašumu tirgu. Tādēļ es lūgtu atbalstīt tieši komisijas iesniegto variantu. Paldies.

Priekšsēdētājs. Andris Piebalgs - “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

A.Piebalgs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputāti! Protams, Seiles kundzes priekšlikums skan ļoti vilinoši, bet es vēlreiz mēģināšu nocitēt viņas formulējumu. Tātad pēc Ministru kabineta vai pašvaldību lēmuma daļa privatizācijas fonda līdzekļu var tikt ieskaitīta valsts budžetā. Jāsaka, ka šāda procedūra principiāli nav iespējama viena iemesla dēļ. Mēs katru gadu, sastādot budžetu, paredzam noteiktus ieņēmuma avotus. Un tikko mēs pieņemam, ka privatizācijas fonda līdzekļi ir viens noteikts avots, mums neapšaubāmi radīsies milzīgas vēlmes tos izlietot visiem pasākumiem. Budžeta un finansu komisija principiāli skatās uz šīm lietām tādā veidā, ka par katriem ieņēmumiem ir speciālais budžets. Līdz ar to privatizācijas fondam līdzekļi ir speciālais budžets, ko arī izskatīs Saeima un apstiprinās Saeima, bet tas neiet kopā ar pamatbudžetu. Un tāpēc tie mērķi, kas ir izvirzīti, tas, kādiem mērķiem var lietot šos privatizācijas fonda līdzekļus, jau arī daļēji nosedz tos mērķus, kurus mēs gribam īstenot ar budžeta palīdzību, piemēram, tautsaimniecības attīstību. Tādā gadījumā mums nevajadzēs šeit piešķirt tik daudz naudas no valsts budžeta, bet mēs varēsim precīzi parādīt, kādiem mērķiem šajā speciālajā budžetā virzās nauda no šī valsts īpašuma līdz privatizācijas fondam. Un tāpēc šeit nav tik principiālu pretrunu. Es gribu teikt, ka diemžēl deputātes Seiles priekšlikums, manā skatījumā, negroza pašu būtību. Un, otrkārt, tas tīri procesuāli var radīt lielākus sarežģījumus, un tādēļ es atbalstītu šoreiz Tautsaimniecības komisijas priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Gundars Bērziņš - Zemnieku savienība.

G.Bērziņš (LZS).

Par privatizācijas fonda izmantošanu šeit ir Seiles kundzes priekšlikums un ir arī mans. Praktiski tas ir gandrīz pretējs. Es principā pašreiz atbalstu to komisijas izstrādāto variantu, kas ieslēdz visas šīs iespējas, bet pats galvenais jau ir privatizācijas procesa nodrošināšana. Visās Austrumeiropas valstīs, kur ir veikta šī privatizācija, lai būtu pilnīgi skaidrs, lai kaut cik sekmīgi nodrošinātu, ir vajadzīgi vēl papildu - pie kam ļoti ievērojami - līdzekļi. Lai to demonstrētu, es jums varu pateikt, ka šobrīd rit piena kombinātu privatizācija, kas faktiski ir beigu stadijā. Un šai programmai, lai vienu piena kombinātu normāli atveseļotu, ir vajadzīgi 1,6 miljoni latu. Tātad šeit ir skaidrs, ka, ja mēs gribēsim veiksmīgi privatizēt valsts īpašumus, saglabājot arī vājos uzņēmumus, tos, kam ir kaut kādas perspektīvas, ar privatizācijas fonda līdzekļiem nepietiks, tas prasīs vēl papildus no budžeta vai no citiem avotiem, nerunājot nemaz par to, ka privatizācijas fonda līdzekļi varētu tikt izlietoti budžeta vajadzību apmierināšanai. Tāpēc es atbalstu komisijas formulējumu un arī principā noņemu savu iesniegto redakciju.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Zvanu! Lūdzu, balsosim par deputātes Seiles priekšlikumu - 3.panta 1.punktu papildināt ar jaunu 5.apakšpunktu šādā redakcijā: “Pēc Ministru kabineta vai pašvaldības lēmuma daļa privatizācijas fonda līdzekļu var tikt ieskaitīta valsts budžetā.” Balsojam. Rezultātu! Par - 23, pret - 38, atturas - 16. Lēmums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

R.Jonītis. Nākošais ir deputāta Novakšānova priekšlikums - papildināt 3.panta 1.daļu (aiz 1. un 2.punkta) ar jaunu daļu jaunā redakcijā - ilgtermiņu kredītu resursu veidošanai Latvijas Hipotēku un zemes bankā. Komisijas viedoklis bija - atbalstīt.

Priekšsēdētājs.Vai ir iebildes? Nav. Akceptēts.

R.Jonītis. Nākošais priekšlikums - atkal deputātes Seiles priekšlikums, kas ir ļoti līdzīgs. Par 3.punktu. Bija piedāvāts izteikt šo 3.punktu jaunā redakcijā. Komisijas viedoklis bija, ka šis priekšlikums ir noraidāms, bet pati komisija nāca ar priekšlikumu - svītrot 3.panta 3.daļu, tātad svītrot vārdus “privatizācijas fonda līdzekļus nedrīkst ieskaitīt valsts un pašvaldību budžetā”.

Priekšsēdētājs. Anna Seile - LNNK. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Pašreizējā tekstā ir skaidri un gaiši rakstīts, ka privatizācijas fonda līdzekļus nedrīkst ieskaitīt valsts budžetā. Mans priekšlikums ir - drīkst ieskaitīt valsts budžetā. Tā ir visa atšķirība. Komisija ir gājusi uz kompromisu un vispār izsvītrojusi šo punktu. Un tātad likumā nebūs pateikts, vai drīkst vai nedrīkst ieskaitīt valsts budžetā. No vienas puses, ja nav pateikts nekas, tad varbūt arī kādreiz drīkst, bet, ja nav ierakstīts, ka drīkst, tad grūti pateikt, kas ir tad. Tāpēc es tomēr uzturu prasību - balsot par savu priekšlikumu. Ja par manu priekšlikumu netiek nobalsots, tad lūdzu balsot komisijas priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Vai vēlas vēl kāds runāt? Lūdzu, balsosim par deputātes Seiles priekšlikumu - 3.panta 3.punktu izteikt sekojošā redakcijā: “Privatizācijas fonda līdzekļus drīkst ieskaitīt valsts budžetā.” Balsojam. Rezultātu! Par - 21, pret - 32, atturas - 19. Nav pieņemts.

Godātā deputāte Seile! Tagad par jūsu otru priekšlikumu - balsot par komisijas priekšlikumu. Kā to izprast? (No zāles deputāte A. Seile: “Ja neviens nav “pret”, tad nav jābalso”.) Vai kāds ir pret komisijas priekšlikumu? Nav. Akceptēts. Tālāk, lūdzu!

R.Jonītis. Vēl šajā pantā bija deputāta Bērziņa priekšlikums - par jaunu panta redakciju. Komisijas viedoklis bija - priekšlikumu noraidīt. Paskaidrojums - 3.ailītē.

Priekšsēdētājs. Otrā lasījuma redakcija ir precizēta. Deputāt Gundar Bērziņ, vai jūs uzstājat par balsojumu? (No zāles deputāts G.Bērziņš: “Nē”.) Neuzstāj. Vai kāds no deputātiem iebilst? Nav. Komisijas redakcija ir akceptēta.

R.Jonītis. Nākošais priekšlikums. Likumprojekta 6.pantā ir tīri redakcionālas dabas priekšlikums - aizstāt vārdus - “Galvenā valsts finansu inspekcija” ar vārdiem “Valsts ieņēmumu dienests”. Galvenā valsts finansu inspekcija vairs nepastāv. Komisijas viedoklis bija - atbalstīt.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildes deputātiem? Nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

R.Jonītis. Nākošais priekšlikums ir par 8.pantu - atbildība par šā likuma pārkāpšanu. Tautsaimniecības komisija izstrādājusi jaunu otrās daļas redakciju par iekasēšanu. Tas ir komisijas priekšlikums.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildes deputātiem? Nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

R.Jonītis. Nākošais priekšlikums bija par pārejas noteikumiem - par likuma spēkā stāšanos. Tas ir komisijas priekšlikums, bet pagājušajā reizē mēs iepriekšējos likumos šos priekšlikumus par likuma spēkā stāšanos neatbalstījām, jo tie nesaskan ar Satversmi.

Priekšsēdētājs. Līdz ar to nav nepieciešamības šodien arī balsot. Vai vēl ir kādi labojumi? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Par grozījumiem 1992.gada 9.decembra likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem” pieņemšanu visumā. Balsojam. Rezultātu! Par - 69, pret - 1, atturas - 7. Likums pieņemts visumā.

Pirms pārejam pie nākošā dienas kārtības jautājuma, informēju, ka Prezidijs ir saņēmis deputātu iesniegumu: “Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu ierosinām grozīt 1994.gada 17.februāra sēdes darba kārtību un izskatīt jau šā gada 3.februārī iesniegto lēmumprojektu “Par Latvijas un Krievijas starpvalstu sarunām” (dokuments nr.162) pirms darba kārtības 4.sadaļas izskatīšanas.” Mēs esam balsojuši par citu priekšlikumu. Tagad, ja es pareizi saprotu iesniedzēju domu, viņi ierosina skatīt pirms 4.sadaļas, tas nozīmē, ka tiek izskatīti šie iebalsotie (jau ar grozītu secību) likumprojekti, sākot no Administratīvo pārkāpumu kodeksa un nobeidzot ar budžeta un finansu vadību. Un pēc tam seko visi pārējie 4.sadaļas plenārsēdes darba kārtības jautājumi. Un par šādu secību, lai, pirms pārejam pie 4.sadaļas likumprojektiem un lēmumprojektiem, tiktu iekļauts un izskatīts lēmumprojekts “Par Latvijas un Krievijas starpvalstu sarunām”, vai kāds vēlas runāt?

Deputāts Straume, lūdzu - “Tēvzemei un brīvībai”.

J.Straume (TB).

Godātie kolēģi! Tad, kad pirmo reizi bija iesniegtas šīs izmaiņas darba kārtībā, tās tika noraidītas, un kā viens no galvenajiem pamatojumiem bija tas, ka ir jāpieņem būtiski likumi, kuri attiecas uz privatizācijas sfēru un arī uz jautājumiem, kas saistīti ar pašvaldībām. Kā redzams, mēs jau nobalsojām par to, ka šie jautājumi tiek izskatīti darba kārtībā praktiski 3.sadaļā, un tāpēc mēs ierosinām uzreiz pēc šo jautājumu izskatīšanas iekļaut šo jautājumu, kas saistīts ar Skrundu. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par 17.februāra sēdes darba kārtības grozīšanu - izskatīt lēmumprojektu “Par Latvijas un Krievijas starpvalstu sarunām” (dokuments nr.162) pirms darba kārtības 4.sadaļas izskatīšanas. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 42, atturas - 13. Lēmums nav pieņemts. Šie darba kārtības jautājumi paliek tādā secībā, kā iesniedzis Prezidijs, tas ir, iesniegšanas kārtībā.

Turpinām izskatīt darba kārtību. Nākošais ir likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Trešais lasījums. Juridiskā komisija. Komisijas vadītājs Aivars Endziņš. Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Jūsu uzmanībai ir dokuments nr.167, kur ir ietverti visi trīs grozījumi, - gan Administratīvo pārkāpumu kodeksā, gan Kriminālkodeksā, gan Kriminālprocesa kodeksā. Atļaujiet vispirms man ziņot par likumprojektu “Par grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” un paziņot arī to, ka salīdzinājumā ar otro lasījumu šajā projektā nav izdarīti nekādi grozījumi, izņemot to, ka ir ņemti vērā valodnieku priekšlikumi sakārtošanas ziņā. Citi grozījumi nekādi šeit nav izdarīti.

Priekšsēdētājs. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likuma “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu visumā. Viens papildus “par” - deputāts Endziņš. Vai visi deputāti ir nobalsojuši? Rezultātu! Par - 75, pret - 2, atturas - 1. Likums pieņemts.

Tālāk - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā”.

A.Endziņš (LC).

Bija ieteikts arī grozījums Kriminālkodeksā - papildināt to ar 186.2.pantu, tas ir, par pieprasītās informācijas nesniegšanu vai apzinātu nepatiesu ziņu sniegšanu. Trešajā lasījumā nekādas izmaiņas izdarītas nav, ir ņemtas vērā tikai latviešu valodas speciālistu un korektoru piezīmes.

Priekšsēdētājs. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt? Lūdzu zvanu! Balsosim par likuma “Grozījums Latvijas Kriminālkodeksā” pieņemšanu visumā. Viens papildus “par” - deputāts Endziņš. Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 1, atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākošais ir likumprojekts - “Grozījums Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”.

A.Endziņš (LC).

Arī šajā likumprojektā - “Grozījums Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” salīdzinājumā ar otro lasījumu nekādas izmaiņas izdarītas nav. Ir tikai ņemts vērā valodas speciālistu viedoklis.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, deputāti, vai kāds vēlas runāt par šo likumprojektu? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likuma “Grozījums Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” pieņemšanu visumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākošais ir likumprojekts “Par pašvaldību” (dokuments nr.91) un likumprojekts “Par pašvaldību iekārtu” (dokuments nr.122). Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs.

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Lieki būtu atgādināt no šīs augstās tribīnes, cik svarīgu jautājumu mēs šodien sākam izskatīt. Par to sabiedrībā ir ļoti daudz runāts, diskutēts, un es gribētu tikai, kolēģi, uzsvērt, ka no tā, kādu likumu mēs pieņemsim, kā tiks reglamentēts pašvaldību darbs, lielā mērā būs atkarīgs arī tas, kā tiks pildīti mūsu pieņemtie likumi.

Pavisam, godātie kolēģi, ir iesniegti divi likumprojekti. Vienu likumprojektu ir iesniedzis Ministru kabinets, otru likumprojektu ir sagatavojusi Pašvaldību savienība un iesniegusi Demokrātiskās partijas frakcija. Kādas, kolēģi, ir abu likumprojektu galvenās, svarīgākās kopīgās iezīmes? Jāsaka, ka Demokrātiskās partijas iesniegtā likumprojekta pamatā ir Ministru kabineta izstrādātais likums. Faktiski tās personas, kuras piedalījās Ministru kabineta likuma izstrādāšanā, lielā mērā ir strādājušas arī pie Pašvaldību savienības likumprojekta izstrādes. Tādēļ arī abi likumi, jāsaka atklāti, ir ļoti līdzīgi.

Tātad kādas ir būtiskākās kopīgās iezīmes? Tie kolēģi, kuri uzmanīgi lasījuši šādus likumus, ievēroja, ka abos likumos ir ļoti līdzīga likuma uzbūve. Praktiski sakrīt abos likumprojektos ietvertās pašvaldību funkcijas, proti, likumprojekta 15. un 16.pants. Abos likumprojektos ir paredzēta tikai viena lēmējinstitūcija - dome. Nav paredzētas valdes. Ne ar ko, kolēģi, neatšķiras arī domes un valdes funkcijas. Tāpat abos likumprojektos ir vienāda domes vai padomes priekšsēdētāja ievēlēšanas kārtība, kā arī domes priekšsēdētāja tiesības un pienākumi. Identiski - es uzsveru, pilnīgi identiski! - ir reglamentēta domes un padomes sēžu kārtība. Nebūtiski atšķiras tās normas, kas reglamentē patstāvīgo komisiju darbību. Tās ir abu likumprojektu piektās nodaļas. Tikai ar diviem vārdiem atšķiras arī 6.nodaļas, kas reglamentē noteikumus, kuri nosaka Revīzijas komisijas statusu. Abi likumi paredz izveidot konsultatīvās padomes rajonos un pilsētās, lai saskaņotu valsts pārvaldes un pašvaldību darbību attiecīgajās administratīvajās teritorijās. Identiski abos likumos ir reglamentēti pašvaldību darbības pārraudzības jautājumi. Abos likumos ir noteikts, ka pašvaldību darbību mūsu valstī ir iecerēts pārraudzīt Valsts reformu ministrijai. Tāpat Valsts reformu ministrijai ir dotas tiesības apturēt pašvaldību nelikumīgus lēmumus. Abos likumprojektos ir paredzēta arī pašvaldību un to vadītāju atcelšanas iespējas.

Tomēr, godātie kolēģi, jāsaka atklāti, ka abos likumos ir arī būtiskas konceptuālas atšķirības. Jau 1.pantā Pašvaldību savienības likumprojektā ir noteikts, ka, ja citi Saeimas pieņemto likumu nosacījumi ir pretrunā ar likumu “Par pašvaldību iekārtu”, tad Satversmē noteiktajā kārtībā jāaptur šo likumu darbība līdz attiecīgajiem grozījumiem likumā “Par pašvaldību iekārtu”. Tātad Pašvaldību savienība ierosina noteikt, ka pašvaldību likumam ir jābūt konstitucionālam, tādam, kas stāv pāri pārējiem likumiem, kas reglamentē kaut kādā mērā pašvaldību darbību. Komisija nepiekrīt šādam konceptuālam risinājumam, jo šāds risinājums neatbilst Satversmes burtam un garam. Mūsu valstī nav šādas prakses, ka mēs kādiem likumiem nosakām konstitucionālu raksturu. Bez tam, ja mēs pieņemtu Pašvaldību savienības ierosinājumu, tas apgrūtinātu mūsu likumdošanu, jo, grozot vai paredzot kādā citā likumā pašvaldībām kādas tiesības vai pienākumus, būtu jāgroza arī likums “Par pašvaldībām”.

Nākošā būtiskā atšķirība. Ministru kabineta likumprojekta 2.pantā ir noteikts, ka pašvaldības ir valsts vietējās pārvaldes forma, un tālāk seko precizējošs teksts. Savukārt Pašvaldību savienības likumprojektā ir noteikts, ka pašvaldības ir vietējās pārvaldes forma. Komisija ilgi diskutēja par šo konceptuālo nostādni un uzskata, ka no abām šīm definīcijām būtu veidojama viena - precizējoša - definīcija, pārņemot tās normas, kas ir ietvertas abu likumprojektu otrajos pantos.

Tālāk. Ļoti svarīga norma, godātie kolēģi, ir Ministru kabineta likumprojekta 5.pantā un Pašvaldību savienības likumprojekta 3.pantā, jo šajos pantos ir uzskaitīts, kādas pašvaldības turpmāk būtu mūsu valstī. Ministru kabinets ierosina noteikt, ka Latvijas Republikā ir šādas pašvaldības - pilsētu pašvaldības, rajonu pašvaldības un pagastu pašvaldības. Savukārt Pašvaldību savienība ierosina papildināt šo uzskaitījumu ar vārdiem, ka Latvijas Republikā turpmāk tiek paredzētas arī pilsētas rajonu pašvaldības jeb Rīgas pilsētas rajonu pašvaldības. Komisija trijās sēdēs diskutēja par šo jautājumu un ar balsojumu četri pret trīs atbalstīja Ministru kabineta ieteikto 5.panta redakciju. Komisija uzskata, ka Rīgā jābūt vienai lēmējinstitūcijai - Domei, kas būtu ievēlēta tiešās vēlēšanās, un tikai Dome vienīgā būtu tiesīga pieņemt lēmumus ar vispārēju raksturu. Tajā pašā laikā komisija uzskata, ka, lai nodrošinātu rajona valžu darba pēctecību un nepārslogotu Domi ar individuāla rakstura lēmumiem, kā arī nodrošinātu lēmumu pieņemšanas demokrātismu, būtu nepieciešams Rīgas pilsētas administratīvajos rajonos izveidot valdes, kuras ievēlētu Dome un kuras risinātu noteiktus jautājumus, pieņemtu lēmumus noteiktos jautājumos, piemēram, tādos jautājumos kā privatizācija, adopcija, denacionalizācija un dzīvokļu piešķiršana, kā arī citos jautājumos ar individuālu raksturu.

Nākošā atšķirība. Ministru kabineta likumprojekta 6.pantā ir noteikts, ka pašvaldību funkcijas ir pašvaldību darbība to uzdevumu veikšanai, kuri saskaņā ar likumiem nodoti pašvaldībām. Savukārt Pašvaldību savienība ierosina noteikt, ka pašvaldību funkcijas ir pašvaldību darbība to uzdevumu veikšanai, kas saskaņā ar šo likumu ir nodotas... Tātad vārdiņš “šo”. Tas ir būtisks papildinājums, kas ietverts vienā nelielā vārdā, bet tas izsaka ļoti daudz. Tātad Pašvaldību savienības priekšlikuma būtība ir tāda, ka visas pašvaldību funkcijas būtu izsmeļoši jāieraksta šajā likumā. Tie kolēģi, kuri ilgstoši ir strādājuši likumdošanas darbu, zina, ka šāds ieraksts ir ļoti bīstams, jo tas mūs piespiestu vienmēr, kad mēs kādā speciālā nozares likumā gribētu paredzēt pašvaldībām kādus uzdevumus vai funkcijas, šajā gadījumā automātiski grozīt šo likumu. Komisija neatbalsta šādu nostāju, jo tas apgrūtinātu mūsu likumdošanas darbu. Vienlaikus komisija uzsver, ka likumā būtu jāparedz pašvaldībām tiesības nepildīt tādus uzdevumus un tādas funkcijas, kuru finansējums nav nodrošināts.

Tālāk. Likumprojekta 43.panta trešajā daļā (es domāju Ministru kabineta likumprojektu) ir noteikts, ka, lai atbrīvotu no amata domes vai padomes priekšsēdētāju, lēmums ir jāpieņem ar divu trešdaļu balsu vairākumu. Savukārt Pašvaldību savienības likumprojektā ir noteikts, ka nepieciešama tikai puse domes vai padomes locekļu balsu. Komisija, balsīm daloties attiecībā 6 pret 1, atbalsta šo Ministru kabineta noteikto normu. Jo pretējā gadījumā nebūtu iespējams atcelt domes vai padomes priekšsēdētāju, tāpēc ka divu trešdaļu balsu vairākumu savākt ir ļoti grūti.

Tālāk. Ministru kabineta likumprojekta 7.pantā ir noteikts, ka rajona padomes priekšsēdētājs ir rajona priekšsēdis, savukārt pilsētas domes priekšsēdētājs ir pilsētas galva. Bet pagasta padomes priekšsēdētājs ir pagasta vecākais. Komisija neatbalsta šādu Ministru kabineta normu, un tātad nav arī Pašvaldību savienības likumprojektā. Jo, ja mēs pieņemtu šādu normu, varētu rasties maldīgs priekšstats, ka pašvaldības vadītājs ir atbildīgs par visu administratīvo teritoriju, par visiem jautājumiem, kas valsts pārvaldes jomā ir risināmi šajā teritorijā. Padomes priekšsēdētājs ir tikai pašvaldības vadītājs. Un, ja mēs paskatāmies tālākos pantos noteiktās pašvaldību vadītāju funkcijas, tad mēs redzam, ka pašvaldību vadītājiem ir tiesības un pienākumi, kas attiecas tikai uz pašvaldību kompetencē ietilpstošiem jautājumiem, nevis uz pārējiem valsts pārvaldes jautājumiem.

Tālāk. Nākošā - astotā atšķirība. Pašvaldību savienības likumprojekta 77.pantā ir noteikts, ka pašvaldībai ir pirmpirkuma tiesības uz tās teritorijā pārdodamo nekustamo īpašumu, ja šīs tiesības likumos nav noteiktas citādi. Šādas normas nav Ministru kabineta likumprojektā. Par šo normu bija diezgan plašas diskusijas arī Ministru kabineta sēdē, ja es nemaldos, arī komisija ilgi diskutēja par to jautājumu. Komisija atbalsta Pašvaldību savienības priekšlikumu, ka joprojām būtu jāparedz (tā, kā tas ir šobrīd), ka pašvaldībām ir pirmpirkuma tiesības. Savukārt komisija uzskata, ka likumos precīzi būtu jānosaka tā kārtība, kādā pašvaldība šīs tiesības realizē, lai netiktu ļaunprātīgi vai kā citādi izmantotas šīs likuma dotās pirmpirkuma tiesības. Šeit zināma prakse bija Neatkarīgās Latvijas laikā, kad šis jautājums bija ļoti precīzi reglamentēts.

Devītā atšķirība. Ministru kabineta un Pašvaldību savienības likumprojekta 86. un 85.pantā ir noteikts, kādu jautājumu izlemšana Ministru kabinetam ir jāsaskaņo ar pašvaldībām. Pašvaldību savienības iesniegtajā likumprojektā ir noteikts, ka valdībai ar pašvaldībām ir jākonsultējas šādos jautājumos: sociālās garantijas, politiskie jautājumi, ekonomisko reformu politika, valsts pārvaldes un pašvaldību reformu politika. Komisija uzskata, ka šāds Pašvaldību savienības ierosinājums ir pilnīgi absurds, jo valdība nevar konsultēties ar pašvaldībām par valsts politikas realizācijas jautājumiem. Jebkura valdība konsultējas par šiem jautājumiem ar savu partiju vai saviem koalīcijas biedriem, nevis ar pašvaldībām, kuras var pārstāvēt ne tos politiskos spēkus, kurus pārstāv likumīgā valdība. Komisija uzskata, ka Ministru kabinetam jākonsultējas ar pašvaldībām konkrētos darba jautājumos par konkrētām dotācijām, par konkrētiem risinājumiem, kas attiecas uz katru konkrēto pašvaldību, nevis par valsts politikas realizāciju. Jo pretējā gadījumā var būt tāda situācija, ka liberālai valdībai, konservatīvai valdībai ir jākonsultējas ar kreisu, komunistisku kādas pilsētas vai rajona pašvaldību. Un tas ir pilnīgi nepieļaujami un neiespējami.

Tālāk, godātie kolēģi, kā jau es teicu, abos likumprojektos ir ļoti daudzas līdzīgas normas, kuras spēkā esošajā likumdošanā nebija. Es gribu jūs mazliet informēt, kādas tās ir. Abos likumprojektos ir noteikts, ka pašvaldības var brīvprātīgi realizēt savas iniciatīvas ikvienā jautājumā, kas skar iedzīvotāju intereses, ja jautājums neatrodas citu pašvaldību vai valsts pārvaldes iestāžu tiešā kompetencē. Šāda norma nebija spēkā esošajos pašvaldību likumos. Šāda norma ir daudzu rietumvalstu pašvaldību likumos. Komisija pilnībā atbalsta šādu nostādni, kura ir abos likumprojektos.

Tālāk. Abu likumprojektu 9.pantos ir šāda norma: valsts pārvaldes iestādes, ja tas noteikts likumos vai Ministru kabineta noteikumos, var pilnvarot pašvaldības veikt valsts pārvaldes iestāžu funkcijās esošos uzdevumus, noteikt šo uzdevumu izpildes kārtību un veikt uzraudzību pār to izpildi. Komisija atbalsta šādu konceptuālu pamatnostādni. Bez tam es gribētu uzsvērt, ka abos likumprojektos ir juridiski nekorektas atsauces uz Satversmes tiesu, jo mums nav tāda prakse, ka mēs atsaucamies uz institūcijām, kuras mūsu valstī nav izveidotas.

Tālāk. Interesanta norma ir abos likumprojektos jautājumā par domes vai padomes deputāta pienākumu piekrist ievēlēšanai jebkurā algotā domes vai padomes amatā. Šī norma skan šādi: ikvienam domes vai padomes loceklim ir jāpiekrīt būt ievēlētam par jebkuru algotu domes vai padomes amatpersonu. Ja domes vai padomes loceklis nepiekrīt savai ievēlēšanai par domes priekšsēdētāju vai priekšsēdētāja vietnieku, viņš zaudē domes vai padomes locekļa deputāta pilnvaras. Komisija vienbalsīgi noraidīja šādu normu un uzskata, ka tā ir pārāk stingra un faktiski nerealizējama, jo radīsies daudzas praktiskas problēmas pagastos un pilsētās, kurās būs tikai septiņi vai deviņi deputāti.

Tālāk. Komisija atbalsta abos likumprojektos noteiktās antikorupcijas normas, kas ir 25. un 26.pantā, bet uzskata, ka šis jautājums jārisina daudz plašāk, daudz precīzāk, ņemot vērā jau iepriekšējos likumos iestrādātās normas un praktisko pieredzi. Bez tam abos likumprojektos ir noteikts, ka katrai pašvaldībai ir statūti, kas nosaka, kāda ir pašvaldības pārvalde, kāds ir teritoriālais iedalījums, kā arī informē par citiem svarīgiem jautājumiem. Komisija uzskata, ka pašvaldību darbību nevarētu reglamentēt statūti, jo statūti ir tāds dokuments, kurš ir jāreģistrē kaut kādā reģistrā. Bet ir jāsaglabā esošā prakse, ka pašvaldību darbību reglamentē, uzbūvi reglamentē, pārvaldes kārtību atspoguļo attiecīgais nolikums par attiecīgās pašvaldības iekārtu jeb uzbūvi.

Tālāk. Komisija uzskata, ka abos likumprojektos ir par maz tādu normu, kas noteiktu pašvaldības darbības atklātumu. Ļoti interesanta un oriģināla norma ir abos likumprojektos, kas skan šādi: nelikumīga domes lēmuma rezultātā nodarītais kaitējums jāatlīdzina no pašvaldības budžeta. Domes priekšsēdētājam ir pienākums iesniegt tiesā prasību par pašvaldībai nodarītā zaudējuma piedziņu no tiem domes locekļiem, kuri balsojuši par nelikumīgu lēmumu pieņemšanu. Godātie kolēģi, pirms šīs sēdes es mēģināju atrast kādu citu valstu likumos līdzīgu normu, bet diemžēl līdzīgu normu es atrast nevarēju. Un jāatzīst, ka šī norma ir pretrunā mūsu civilajai likumdošanai, ka par balsojumu persona... balsojuma koleģiālajā institūcijā persona ir materiāli atbildīga.

Tālāk. Komisija atbalsta abu likumprojektu piektajās nodaļās reglamentēto komiteju institūtu, arī 57.pantā un 58.pantā noteikto, ka pēc Ministru kabineta norādījuma dome vai padome izveido ārvalstnieku un bezpavalstnieku lietu komiteju. Es gribu, kolēģi, uzsvērt, ka pašvaldība ir pilsoņu vēlēta institūcija, pašpārvalde, kura darbojas iedzīvotāju interesēs.

Tālāk. Komisija atbalsta arī 58.pantu (gan, tiesa, balsīm daloties 4 pret 3), kurā teikts, ka dome vai padome nosaka, kādu jautājumu izskatīšanā komiteju sēdēs pieaicināmi ārvalstnieki un bezpavalstnieki.

Godātie kolēģi, izvērtējusi abus likumprojektus, komisija nonāca pie secinājuma, ka abi likumprojekti pēc savas uzbūves ir ļoti līdzīgi, ietver sevī daudzas līdzīgas konceptuālas normas, bet, balsojot un izvērtējot atšķirīgās konceptuālās nostādnes, komisija secināja, ka 10 gadījumos ir būtiskas konceptuālas atšķirības. Un, tā kā 8 gadījumos komisija atbalstīja Ministru kabineta likumprojektā noteikto koncepciju, komisija aicina ņemt par pamatu Ministru kabineta izstrādāto un iesniegto likumprojektu. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Vai Sekretariātā vēl ir iesniegti runātāju pieteikumi? Vai kāds vēlas runāt? (No zāles deputāts A.Kiršteins: “Balsojam”.) No zāles atskan deputāta Kiršteina balss, kurš aicina deputātus balsot. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, mums ir jālemj tagad, kuru projektu mēs pieņemsim lasīšanai pa pantiem. Kā, lūdzu? Tagad tikai būtu jāizlemj secība. Mūsu līdzšinējā prakse tādās reizēs ir bijusi šāda - mēs esam balsojuši iesniegšanas secībā. Un pirmais ir iesniegts (vismaz man šeit ir redakcija) Ministru kabineta sagatavotais likumprojekts. Vai kādam deputātam ir kaut kas sakāms par procedūru? Nav. Tad, lūdzu, balsošanas secība būs šāda. Pirmais būs Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts par pašvaldību un otrais - par pašvaldību iekārtu. Kā atceraties, godātie deputāti, mums ir jāpieņem lēmums. Līdz ar to ir vajadzīgs attiecīgais balsu skaits, un, ja lēmums ir pieņemts, tad nākošais likumprojekts netiek balsots. Lūdzu, balsosim par Ministru kabineta iesniegto likumprojektu par pašvaldību, par pāreju uz tā lasīšanu pa pantiem! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 15, atturas - 11. Lēmums ir pieņemts. Ministru kabineta likumprojekts par pašvaldību ir akceptēts pirmajā lasījumā un tālāk notiks lasīšana pa pantiem.

Tālāk - likumprojekts “Grozījumi pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” (pirmais lasījums, dokuments nr.187. un nr.190, iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija). Par procedūru vēlas runāt Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītājs.

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Saskaņā ar spēkā esošo vēlēšanu likumu Centrālajai vēlēšanu komisijai vēlēšanas ir jāizsludina ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms vēlēšanu dienas. Likumā par pašvaldību vēlēšanām mēs esam noteikuši, ka vēlēšanām jābūt 22.maijā, tātad Centrālajai vēlēšanu komisijai ir jāizsludina vēlēšanas ne vēlāk kā nākošnedēļ, proti, 22.februārī. Tā kā šie grozījumi likumā par pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanām ir iesniegti, galvenokārt saistot šos priekšlikumus ar vēlēšanu datuma pārcelšanu no 22.maija uz 29.maiju, tad, lai Centrālā vēlēšanu komisija nepārkāptu likumu un šie grozījumi pieņemšanas gadījumā pēc iespējas ātrāk stātos spēkā, šis likums šodien būtu jāpieņem kā steidzams, pie tam steidzamību nobalsojot ar divu trešdaļu balsu vairākumu, tātad kvalificētu balsu vairākumu, lai Prezidentam būtu tiesības likumprojektu izsludināt trešajā dienā pēc pieņemšanas. Tātad mans lūgums, kolēģi, ir - atbalstīt steidzamību, nobalsot par to un balsot pēc iespējas visiem par šo steidzamību.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vai kāds vēlas runāt? Runātāju nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” izskatīšanu kā steidzamu! Vai visi deputāti ir nobalsojuši? Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts ar kvalificēto balsu vairākumu, tas ir, ar divām trešdaļām.

Lūdzu, tālāk!

J.Lagzdiņš. Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Galvenais iemesls, kādēļ šis likumprojekts tika izstrādāts un iesniegts, bija tas, ka pēc tam, kad mēs pieņēmām vēlēšanu likumu un noteicām, ka vēlēšanas ir 22.maijā, proti, dienā, kad šogad mēs svinam Vasarsvētkus, no daudzām pašvaldībām, gan no Pašvaldību savienības, gan arī no Centrālās vēlēšanu komisijas, gan no vēlētājiem, mēs saņēmām ierosinājumu pārcelt šīs vēlēšanas uz citu dienu. Mēs saņēmām arī oficiālu Centrālās vēlēšanu komisijas un Pašvaldību savienības ierosinājumu, kā arī vairāk nekā 10 pašvaldību padomju oficiālus ierosinājumus. Tādēļ, godātie kolēģi, jums piedāvātajā likumprojektā 2.pantā komisija ierosina izdarīt grozījumus spēkā esošajā vēlēšanu likumā, nosakot, ka vēlēšanas ir šā gada 29.maijā, tātad nedēļu vēlāk. Bez tam, izmantojot izdevību, ka tiek grozīts vēlēšanu likums, komisija, ņemot vērā Centrālās vēlēšanu komisijas ierosinājumu un arī daudzu pašvaldību vadītāju ierosinājumus, ierosina likumā par vēlēšanām izdarīt vēl vairākus grozījumus, proti, papildināt likumprojekta 12.pantu ar šādu normu: “Ja vēlēšanu komisijas loceklis tiek pieteikts par deputāta kandidātu, viņa darbība komisijā izbeidzas ar brīdi, kad tiek iesniegts attiecīgais kandidātu saraksts”. Līdzīga norma bija Saeimas vēlēšanu likumā, un, mūsuprāt, šāda norma būtu jāietver arī pašvaldību vēlēšanu likumā. Bez tam komisija ierosina likuma pārejas noteikumus papildināt ar jaunu punktu šādā redakcijā: Saeima nosaka, ka 29.maijā paredzētajās pilsētas domes un rajona un pagasta padomes vēlēšanās rajona padomē, pilsētas domē un - es uzsveru! - pagasta padomē (tātad zemākās pašvaldībās) var ievēlēt Latvijas Republikas pilsoni, kurš vēlēšanu dienā ir sasniedzis 21 gada vecumu, ja viņš attiecīgās pašvaldības teritorijā bijis pierakstīts vai arī strādājis vēlētā algotā amatā vismaz pēdējos 12 mēnešus. Līdzšinējā, spēkā esošā norma nosaka, ka visu līmeņu domēs vai padomēs var ievēlēt tikai personu vai, pareizāk sakot, pilsoni, kurš attiecīgajā pašvaldībā ir bijis pierakstīts ne mazāk kā pēdējos 12 mēnešus. Šādā veidā, kolēģi, mēs izietu no tās nepatīkamās situācijas, ka faktiski mēs šo 12 mēnešu nodzīvošanas cenzu noteicām 4 mēnešus pirms vēlēšanu dienas, tātad faktiski daudzi pašvaldību darbinieki, kuri strādā vēlētos amatos, bet kuri vai nu zemes reformas rezultātā ir pārgājuši dzīvot uz blakus pagastiem vai pilsētām vai kādu citu apstākļu dēļ nedzīvo tajā pagastā, kurā viņi strādā un kurā viņi ir ievēlēti vai nu par pagasta padomes priekšsēdētāju, vai rajona pilsētas padomes priekšsēdētāju, vai izpilddirektoru, nevar kandidēt nākošajās pašvaldību vēlēšanās kā deputātu kandidāti. Jāuzsver, ka tas likums, pēc kura tika ievēlētas līdzšinējās darbojošās padomes, neparedzēja šo nodzīvošanas cenzu; spēkā esošajā likumā par Latvijas PSR vietējo padomju tautas deputātu vēlēšanām 2.pantā ir noteikts, ka par vietējās padomes tautas deputātu var tikt ievēlēts Latvijas PSR pilsonis, kas sasniedzis 18 gadu vecumu un pēdējos 5 gados pastāvīgi dzīvojis Latvijas PSR teritorijā. Komisija uzskata, ka spēkā esošā likuma ierobežojošā norma ir netaisnīga un nepieciešami kaut kādi zināmi izņēmumi vismaz zemākā līmeņa pašvaldību vēlēšanās. Godātie kolēģi, lūdzu jūs atbalstīt komisijas izstrādāto likumprojektu un pieņemt to, un pāriet uz lasīšanu pa pantiem.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas runāt? Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par pāreju uz likumprojekta “Grozījumi pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” lasīšanu pa pantiem. Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 1, atturas - 4. Pieņemts pirmajā lasījumā, tālāk šo likumprojektu lasīsim pa pantiem. Deputāts Lagzdiņš - komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu!

J.Lagzdiņš. Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Tātad pārejas noteikumu 1.punktā ir runāts par vēlēšanu datumu, un komisija atbalstīja to, ka vēlēšanas būtu pārceļamas uz 29.maiju. Deputāte Aida Prēdele ierosina vārdus “22.maijā” aizstāt ar vārdiem “28.maijā”, tas nozīmē, ka vēlēšanas būtu vienu dienu agrāk, nevis svētdien, bet sestdien. Komisija šādu priekšlikumu noraidīja, jo uzskata, ka mums prakse ir tāda, ka vēlēšanas pie mums notiek svētdienās.

Priekšsēdētājs. Deputāte Prēdele - lūdzu! Kristīgo demokrātu savienība.

A.Prēdele (KDS).

Cienījamie deputāti! Pavisam īsa replika, - proti, 29.maijs arī ir kristiešu svētki, tie ir Svētās Trīsvienības svētki, un arī nākamajā nedēļā pēc tam ir ļoti nozīmīgi katoļu svētki, tāpēc bija šis mans ierosinājums. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Par procedūru. Godātie deputāti, šeit būtu acīmredzot tas gadījums, kad būtu jābalso abi priekšlikumi, bet, protams, paliek spēkā, ka tas priekšlikums, kurš gūst lēmuma spēku, - tas arī tad ir pieņemts. Bet secība ir tāda, ka vispirms ir jābalso deputātu ierosinājums, kurš tiek uzskatīts par labojumu, tas ir deputātes Prēdeles priekšlikums - pirmais. Vai par procedūru ir iebildes? Nav. Lūdzu, balsosim par deputātes Prēdeles ierosinājumu aizstāt pārejas noteikumu 1.punktā vārdus “22.maijā” ar vārdiem “29.maijā”! Es ļoti atvainojos, godātie kolēģi, lūdzu, nebalsojiet, izslēdziet! Es diemžēl jums nolasīju komisijas priekšlikumu. Pirmais ir deputātes Prēdeles priekšlikums - vārdus “22.maijā” aizstāt ar vārdiem “28.maijā”. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 23, atturas - 31. Nav pieņemts.

Komisijas priekšlikums aizstāt pārejas noteikumu 1.punktā vārdus “22.maijā” ar vārdiem “29.maijā”. Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 1, atturas - 6. Pieņemts ir komisijas priekšlikums.

Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Pārejas noteikumu 2.punktā pirmajā lasījumā mēs pieņēmām šādu redakciju, ka tiesības tikt ievēlētam ir pilsonim, kurš attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā ir bijis pierakstīts vai strādājis vēlētā algotā amatā. Juridiskā komisija ierosina izslēgt vārdu “vēlētā”, tas nozīmē, ka kandidēt varētu arī persona, kura strādā jebkurā algotā amatā attiecīgā pagasta vai rajona pilsētas administratīvajā teritorijā. Kaut vai par skolotāju, kaut vai par puisi pie zemnieka vai kādā citā darbā - valsts darbā vai privātsektorā. Vai arī strādā savā kaut kādā privātuzņēmumā vai zemnieka saimniecībā. Komisija šādu normu neatbalsta, jo uzskata, ka šādā gadījumā ļoti plaši un nekonkrēti varētu tulkot strādāšanu algotā amatā, algotā darbā. Komisija - tieši otrādi! - ierosina pieņemt vēl stingrāku normu, nekā mēs nobalsojām pirmajā lasījumā, proti, ka tiesības kandidēt ir pilsonim, kurš attiecīgajā administratīvajā teritorijā ir bijis pierakstīts vai strādājis attiecīgajā pašvaldībā vēlētā algotā amatā. Tātad šis attiektos uz ļoti šauru personu loku.

Priekšsēdētājs. Deputāts Aivars Endziņš - “Latvijas ceļš” - Juridiskās komisijas vadītājs. Lūdzu!

 

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Kāpēc Juridiskā komisija izvirzīja šādu priekšlikumu - svītrot šo vārdu “vēlētā”. Lieta ir tāda, ka pēc likuma par vietējo pašvaldību vēlēšanu pieņemšanas mēs esam saņēmuši vairākas vēstules, cik es zinu, arī Lagzdiņa kungs ir saņēmis vairākas vēstules no pašreizējiem pašvaldību deputātiem, skolotājiem, kultūras darbiniekiem, kuri ir deputāti. Teiksim, viens konkrēts gadījums. Deputāts, kurš ir komisijas priekšsēdētājs un ir skolas direktors, ir pierakstīts Rīgā, bet 10 gadus dzīvo un faktiski strādā šajā pagastā. Diemžēl mūsu civilā likumdošana un administratīvā likumdošana saistībā ar pierakstu ne vienmēr visur sakrīt. Un situācija bieži vien ir tāda, ka, lūk, skolotājs vai kultūras darbinieks, vai kāds cits cilvēks, dzīvo blakus rajona pilsētiņai, pagastā, bet strādā visu laiku šajā pilsētā un ir deputāts tur, jo līdz šim šādu ierobežojumu nebija. Tas nozīmē, ka mēs jau vienu daļu it kā automātiski gribam izslēgt ārā. Es domāju, ka, ja Latvijas laikā, teiksim, tiesības vēlēt bija jebkuram Latvijas pilsonim jebkurā pagastā, ja tur bija arī viņa nekustamais īpašums, atradās kāda manta, viņam pat bija vairākas balsstiesības šinī gadījumā. Un šinī gadījumā, kad cilvēks visu laiku strādā un arī ir ļoti aktīvs bijis un piedalījies šajā pašvaldības darbā, ja mēs kaut kur ierobežojam... Un nebūt nav nemaz tā, ka mēs būtu tik bagāti, ka mums katrā pagastā ir pietiekami daudz cilvēku, kuri ir gatavi uzņemties šo smago pašvaldības deputāta nastu. Es tāpēc aicinātu atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu un izsvītrot šo vārdiņu “vēlētā” un saglabāt tādā redakcijā, kāda tā bija iesniegta pirmajam lasījumam. Paldies.

Priekšsēdētājs. Deputāts Karnups - LNNK. Lūdzu!

V.P.Karnups (LNNK).

Godājamie deputāti! Es aicinu tomēr atbalstīt komisijas viedokli, jo Endziņa kungs faktiski tikai minēja cilvēkus, kuri strādāja vai pašlaik strādā attiecīgā pašvaldības vēlētā algotā amatā. Respektīvi, cilvēks ir skolotājs, viņš ir ievēlēts kā deputāts attiecīgajā pagastā, un, ja viņš nestrādā algotā amatā, viņš diemžēl nevarēs kandidēt pašvaldību vēlēšanās. Mēs komisijā esam saņēmuši vairākus iesniegumus, bet principā mums tie nāk no esošajiem vēlētājiem algotajiem cilvēkiem. Un man ir konkrēts gadījums - tas ir Smārdes pagasta vecākais, kurš ir pierakstīts Jūrmalā, bet ir efektīvi strādājis Smārdes pagastā, un visi vēlētos, lai viņš otro reizi kandidētu, bet viņš strādā vēlētā algotā amatā. Ja mēs ejam pa Juridiskās komisijas piedāvāto ceļu, respektīvi, ka var kandidēt cilvēki, kas ir strādājuši algotā amatā, un izsvītrojam vārdus “vēlētā”, tad tas nozīmē, ka esošā nomenklatūra varēs turpināt kandidēt un strādāt pašvaldībās. Un to tiešām nevar pieļaut un tāpēc es aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Deputāts Ameriks - lūdzu!

A.Ameriks (SL).

Es arī gribētu, cienījamie deputāti, teikt viedokli. Es atbalstītu deputāta Endziņa kunga domu par to, ka šobrīd Latvijā šis sadalījums pa pagastiem, pilsētām, rajoniem ir tāds, ka ļoti daudzi cilvēki tomēr strādā vienā pilsētā, vienā rajonā vai pagastā, bet dzīvo blakus teritorijā, un šobrīd to, ko teica Karnupa kungs saistībā ar šo ļoti šauri vēlēto pagasta pašvaldības vadītāja darbu, ka atļaut tikai viņiem to darīt, es zināmā mērā uztveru kā baidīšanos tādā gadījumā no nomenklatūras. Ja mēs uzskatām, ka mūsu valsts ir demokrātiska, un ja šajā gadījumā šis cilvēks strādā tātad tajā teritorijā, ja viņš ir šos pēdējos 12 mēnešus strādājis tur, tad no kā mēs baidāmies? Ja šobrīd viņš principā, piedaloties vēlēšanās un pierādot savu programmu, izsaka gatavību strādāt tālāk, tad mēs ar šo lēmumu, norobežojot viņam tiesības to darīt, praktiski izsakām to, ka, pasarg Dievs, ja viņu ievēlēs, tad viņš nedarīs to, ko vajag. Zināmā mērā, ja mēs gribam būt demokrātiski, tad es pilnīgi piekrītu tam, ko šobrīd saka Juridiskās komisijas priekšsēdētājs. Šīs tiesības ir jādod! Bet vēlētāji jau paši izlems, vai viņiem uzticēties tam vai citam cilvēkam. Tam, kas šobrīd izvirzīs konkrētu programmu, ar kuru viņš ir gatavs iet šajā pagastā, rajonā vai pilsētā strādāt. Bet, ja viņš tur ir strādājis un arī šos 12 mēnešus ir nostrādājis, tad viņam ir kāds viedoklis par šo teritoriju, tāpēc mākslīgi norobežot šobrīd un teikt, ka tikai iepriekšējie ievēlētie - tātad pēc LPSR likumiem ievēlētie - deputāti var to darīt, bet citi to nevar darīt, es domāju, ka tas ir vienkārši tiesību ierobežojums. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Lūdzu, deputāts Rozentāls - Latvijas Zemnieku savienība.

A.Rozentāls (LZS).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es piekrītu Amerika kunga teiktajam, ka, ja mēs ejam uz demokrātisku valsti un demokrātiju, tad ierobežojumus no augšas vajadzētu samazināt līdz minimumam. Es paļaujos uz tautas gudrību un cilvēkiem, kuri tur dzīvo, un viņi, protams, ievēlēs tos, kurus uzskatīs par cienīgiem. Es šeit varbūt neesmu gatavs dot priekšlikumus, bet mans Saldus rajona Zvārdes pagasts, kur cilvēki ir izsūtīti ārā un praktiski pašlaik neviens nedzīvo, varbūt visvairāk cietīs no šādiem speciāliem ierobežojumiem no augšas. Bez tam es domāju, ka Zvārdes pagastam varbūt pat būs vajadzīga kādā likuma pantā atsevišķa atļauja vai atsevišķas privilēģijas, lai tur par deputātiem var kandidēt cilvēki, kuri dzīvo tālākā apkārtnē. Tā ka es esmu principā par Endziņa kunga ierosinājumu, kurš tomēr ietver sevī vismazāk ierobežojumu.

Priekšsēdētājs. Vairāk runātāju nav. Lūdzu, balsosim par Juridiskās komisijas priekšlikumu 3.punktā - izslēgt vārdu “vēlētā”. Vai visi ir nobalsojuši? Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 12, atturas - 13. Ir pieņemts Juridiskās komisijas priekšlikums.

Mums līdz pārtraukumam vēl ir 7 minūtes. Šeit ir vēl paziņojumi. Vai mēs nevarētu turpināt pēc pārtraukuma? Vai jūs, Lagzdiņa kungs, uzskatāt, ka vajadzētu līdz pārtraukumam visus balsojumus izdarīt? Nē?

Vārdu personīgā jautājumā lūdz Māris Gailis kā frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.

M.Gailis (LC).

Cienītais priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi! Es atļāvos lūgt jūsu uzmanību sakarā ar man izteikto piezīmi. Es gribētu paust neizpratni šinī sakarā. Es uzstājos jautājumā par Seiles kundzes demisiju un lietoju pret Tabūna kungu vārdu “demagoģija”. Es aizgāju un pārbaudīju, un Enciklopēdiskā vārdnīca to traktē tā: demagoģija - morāli negatīvs cilvēciskās darbības veids, krāpšana ar melīgiem solījumiem, glaimiem, faktu tīša sagrozīšana. Man liekas, jūs esat liecinieki, ka vismaz daļu mēs varētu attiecināt uz cienījamo Tabūna kungu, un tādēļ es lūgtu priekšsēdētāja kungu noņemt man izteikto piezīmi. Paldies. (Zāle skaļi reaģē.)

Priekšsēdētājs. Godātais Gaiļa kungs, es tikai gribēju veicināt jūsu kā deputāta labākās īpašības, tāpēc es jums izteicu šo piezīmi, un es to nenoņemu, jo es uzskatu, ka raksturot kolēģa darbību, izteikumus ir daudz plašākas iespējas nekā apzīmēt tikai ar vārdu “demagogs”, un tāpēc es šo piezīmi nenoņemu. Bet jums es varētu izteikt nākošo piezīmi, jo Kārtības ruļļa 73.pants saka sekojošo: “Sēdi vada priekšsēdētājs vai viņa biedrs. Piezīmes vai domu izmaiņa par viņa rīkojumiem vadības ziņā nav pielaižamas.” (Smiekli zālē)

Lūdzu reģistrāciju! Sekretāra biedru Tomiņu lūdzu nolasīt izdruku.

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies: Irēna Folkmane, Ilga Grava, Oskars Grīgs, Ernests Jurkāns, Jānis Jurkāns, Ojārs Kehris, Ludmila Kuprijanova, Roberts Milbergs, Voldemārs Novakšānovs, Aida Prēdele,

Priekšsēdētājs. Aida Prēdele ir zālē.

Z.Tomiņš. Gunārs Resnais...

Priekšsēdētājs. Ir zālē.

Z.Tomiņš. Dainis Stalts, Anita Stankēviča, Jānis Vaivads, Joahims Zīgerists.

Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Pārtraukums.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Reģistrācija kvorumam! Lūdzu rezultātu! 47. Pagaidām nevaram turpināt sēdi. Ja Prezidijs drīkst dot vērtējumu, tad visorganizētākā ir Zemnieku savienības frakcija. Lūdzu, vēlreiz reģistrāciju kvorumam! Reģistrējamies. Lūdzu rezultātu! 52 deputāti. Turpinām sēdi. Lūdzu, deputāts Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītājs.

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Pēdējais ir Māra Budovska priekšlikums, kurš skan šādi: “Papildināt pārejas noteikumus ar diviem jauniem punktiem.

1. Personai, kura tiek pieteikta par deputāta kandidātu, ir tiesības saņemt no Totalitārisma seku dokumentācijas centra rakstveida izziņu par to, vai tā rīcībā ir vai nav materiāli, kas varētu būt iesniegti tiesā kā pierādījums tam, ka minētā persona ir pārkāpusi šā likuma 9.panta 4.punkta noteikumus. Šādu izziņu var pieprasīt arī kandidāts - saraksta iesniedzējs par personām, kuras ir iekļautas attiecīgā kandidātu sarakstā. Šādu izziņu var pieprasīt arī Vēlēšanu komisija par attiecīgās domes, padomes vēlēšanās pieteiktajiem kandidātiem.”

Godātie kolēģi, es gribētu atgādināt jums spēkā esošā Vēlēšanu likuma 9.panta noteikumus. Tātad 9.pants: “Domes, padomes vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātiem un domē, padomē nevar ievēlēt personas, kuras ir vai ir bijušas PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas, PSRS Aizsardzības ministrijas, Krievijas un citu valstu drošības dienestu, armijas izlūkdienestu vai pretizlūkošanas štata vai ārštata darbinieki, minēto iestāžu rezidenti vai konspiratīvo dzīvokļu turētāji.”

Līdzīga norma bija arī Saeimas Vēlēšanu likumā, bet Saeimas Vēlēšanu likumā nebija reglamentēts mehānisms, kā šī norma tiek piemērota. Spēkā esošā Pašvaldību vēlēšanu likuma 20.panta pēdējā daļā ir šāda norma: “Vēlēšanu komisija iespēju robežās pārbauda, vai ieteiktie kandidāti atbilst šā likuma 8.un 9.panta prasībām.” Tātad iespēju robežās. Neapšaubāmi, izmantojot šīs iespējas vai spējas, Vēlēšanu komisijai ir jāvadās pēc spēkā esošās likumdošanas. Šobrīd, godātie kolēģi, nav spēkā neviens likums, kas reglamentētu šādu kārtību. No deputāta Māra Budovska priekšlikuma, cik var saprast, izriet, ka iesniedzējs mēģina ar šo priekšlikumu kaut kādā veidā reglamentēt šos joprojām nereglamentētos jautājumus. Komisija izskatīja šo priekšlikumu un daļēji atbalstīja. Komisija neatbalsta priekšlikumu, kuru deputāts Māris Budovskis ir iesniedzis, ka gadījumos, kad Totalitārisma seku dokumentācijas centrā esošie materiāli varētu būt iesniegti tiesā kā pierādījumi tam, ka attiecīgā persona ir pārkāpusi šā likuma 9.panta 4.punkta noteikumus, deputāta kandidāta vārdam un uzvārdam oficiālajā kandidātu sarakstā tiek pievienota norāde - TSDC piezīme. Komisija uzskatīja, ka konstatēt faktu par to, vai attiecīgā persona, kura ir pieteikta par deputāta kandidātu, tik tiešām ir sadarbojusies ar Valsts drošības komiteju un ir pārkāpusi Vēlēšanu likuma 9.panta 4.apakšpunkta noteikumus, var konstatēt tikai un vienīgi tiesa tādā procesuālajā kārtībā, kādu noteiks mūsu pašu pieņemtais likums, kurš ir nodots izskatīšanai pirmajā lasījumā un ietverts mūsu Saeimas darba kārtībā. Vienlaikus komisija atbalsta deputāta Budovska priekšlikuma pirmo daļu, jo, mūsuprāt, būtu jādod tiesības pašam deputāta kandidātam. Ja gadījumā viņš pats šaubās par to, ka viņš varbūt ir šajos nelaimīgajos maisos un ka viņu var uzskatīt par tādu, kurš ir sadarbojies ar Valsts drošības komiteju, tad viņam pašam būtu jādod tiesības izkliedēt šīs šaubas, lai vēlāk ievēlēšanas gadījumā viņam nebūtu jāanulē mandāts un lai neizraisītos citas nevēlamas sekas, proti, lai viņš netiktu saukts pie kriminālatbildības pēc Latvijas Republikas Kriminālkodeksa 151.panta 3.daļas 3.1.panta. Tādējādi komisija atbalsta, ka tiesības prasīt izziņu par sevi būtu pašam pieteiktajam kandidātam un attiecīgajai Vēlēšanu komisijai. Bet pats fakts būtu jākonstatē likumā noteiktajā kārtībā tiesai.

Priekšsēdētājs. Deputāts Māris Budovskis - lūdzu!

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi! Es pateicos komisijai par šo atbalstu un tomēr uzskatu, ka tas ir tikai daļējs atbalsts. Es mēģināšu jums pierādīt, izteikt to, ka arī otrajai daļai ir būtiska nozīme. Un tā ne mazākajā mērā nepārkāpj nevainības prezumpcijas lietu. Tātad, ja mēs kāds ejam uz vēlēšanām, esam ar mieru kandidēt, tad, pirmkārt, tā ir personīgā izvēle. Jā vai nē. Šajā 1.punkta pirmajā daļā tas arī ir teikts, ka cilvēks var griezties Totalitārisma seku dokumentācijas centrā un saņemt izziņu, vai viņš ir tanīs sarakstos, kas atrodas šajā centrā, vai nav. Bet tālāk ir jautājums, vai viņš patiešām visos gadījumos to darīs un vai viņam būs iespējas atbraukt uz šo centru un šādu izziņu saņemt. Līdz ar to varētu parādīties daudz argumentu, kad teiktu: “Jā, tāda iespēja man pastāvēja, bet bija ļoti daudz blakusapstākļu, ka es to neizdarīju. Es neatbraucu, man nebija tas pa spēkam, nebija laikā”, utt. Tomēr šī atbildība tātad ir dalāma arī tālākajā līmenī, un tas skar saraksta iesniedzēju. Saraksta iesniedzēji, protams, vispirms izvēlas šos kandidātus un tad sastāda sarakstus. Jautājums ir sekojošs: vai visos gadījumos šie sarakstu sastādītāji vēlēsies to zināt, kaut arī viņiem šādas iespējas ir dotas? Es domāju, ka ne visos gadījumos būs sarakstu sastādītāji, kuri patiešām būs ļoti ieinteresēti, lai viņu saraksts ir maksimāli tīrs, lai pēc tam neparādīties kaut kādi tiesu darbi ar mandātu iespējamo anulēšanu. Bet es pieļauju arī citu variantu, ka saraksta sastādītājs nevēlas interesēties tālāk, viņš to neievēro tā apstākļa dēļ, jo varbūt tas cilvēks, par kuru viņam ir šaubas vai aizdomas, ir ļoti aktīvs un ka varbūt šajā sarakstā kā “saraksta lokomotīve” - sauksim tādā veidā - viņš varēs savākt daudz balsu, bet pēc tam, ja kaut kas atklāsies, tad, piedodiet, vienīgi var anulēt viņa mandātu, bet faktiski, pateicoties viņam, trīs, četri, pieci, vai vairāk cilvēku ir iekļuvuši, un līdz ar to saraksts pēc būtības ir ieguvis pilnīgi citu spēku, citu pārstāvību šajā vietējā pašpārvaldē.

Un visbeidzot. Šādu izziņu vai pieprasīt arī vēlēšanu komisijas. Es domāju, ka tā ir nepieciešama norma, kura paplašinātu tās iespējas, kas pašlaik ir Vēlēšanu likuma 20.panta pēdējā sadaļā, tas ir, ka vēlēšanu komisija iespēju robežās pārbauda. Es runāju ar Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Kramiņa kungu, un viņš teica, ka, kamēr nav pieņemts nekas cits - arī šie pārejas noteikumi, Centrālajai vēlēšanu komisijai vai ikvienai vēlēšanu komisijai nav nekādu tiesību šādu izziņu iegūt. Un tad paliek spēkā tikai tas pats, kas bija Saeimas vēlēšanās, - ka ir personīgais paraksts, kas apliecina, ka neesmu nekādā veidā pārkāpis Vēlēšanu likuma 9.panta 4.punktu. Tātad saskaņā ar šo normu - paldies, ka komisija to ir atbalstījusi, - vēlēšanu komisijām ir iespējas to pārbaudīt un tādā veidā risināt šo jautājumu.

Bet tad man ir viens jautājums visiem: sakiet, kāda tad ir tālākā izeja? Nu labi, Centrāla vēlēšanu komisija ir ieguvusi tādas ziņas, ka viens, otrs, vai trešais, iespējams, varētu būt pārkāpis šā 9.panta 4.punktu. Nu un tālāk? Vēlēšanu komisijai nav nekādas iespējas, nekādas tiesības viņu izslēgt no saraksta, jo šeit darbojas tā pati nevainības prezumpcija. To, kā jau Lagzdiņa kungs teica, to tikai tiesa izšķirs. Tātad faktiski mēs atgriežamies pie tās pašas situācijas, kāda šobrīd ir Saeimā ar tām pašām nelaimīgajām piecām mapītēm. Es domāju, ka no tādas situācijas mēs varam izbēgt. Un tas ir atspoguļots priekšlikuma 2.punktā. Tātad, ja tomēr ir saņemta šāda pozitīva izziņa, tad pie šā kandidāta ir izdarīta attiecīga norāde - TSDC vai Totalitārisma seku dokumentācijas centra izziņa. Jautājums šeit ir tāds: vai tādā veidā mēs esam kaut ko pārkāpuši? Es domāju, ka ne. Šeit vienīgi var sākt darboties atklātības princips. Un arī visā tālākajā izmeklēšanā šis atklātības princips var tikai izmeklēšanas gaitu sekmēt, jo šobrīd tā ir ļoti apgrūtināta. Teiksim, lai ietu par vienu cilvēku savākt izziņas, savākt attiecīgu informāciju un sacīt, ka es gan nevaru teikt, par kuru, bet iznāk, ka ir jārunā, par kuru. Tad nu tas nekāds noslēpums šeit vairs nav. Par konkrētu cilvēku tiek savākts noteikts materiālu daudzums jeb nepieciešamie materiāli. Bet, ja šī piezīme ir pielikta klāt, tad tādā gadījumā, ja cilvēks tomēr kandidē, ja tomēr viņš ir šinī sarakstā, es domāju, ka, pirmkārt, tā jau ir norāde, ka šis cilvēks absolūti noliedz savu līdzdalību un noņem vismaz šajā pirmajā solī šo apvainojumu. Jā, tas tālāk, protams, tiks izmeklēts. Tālāk tiks skatīts, bet cilvēks ir skaļi un atklāti pateicis: tas esmu es, jā, ir šāda piezīme, bet es to noraidu! Tad ir jautājums: kā vēlētāji uz to reaģēs? Es šeit negribētu viennozīmīgi absolūti neko teikt, te varētu būt arī divi varianti. Vieni, kas teikts, ka nav dūmu bez uguns, un gribēs atturēties no šāda kandidāta apstiprināšanas. Bet otri varbūt pateiks: nu labi, lai būtu! Un varbūt būs drīzāk ieinteresēti balsot “par”. Man ir ļoti grūti pašlaik uz to atbildēt.

Bet, redzat, ja mēs šādu norādi pieliekam klāt, tad tādā gadījumā ir atklāts tas mehānisms, ka visā tālākajā izmeklēšanas gaitā vairs nav šīs noslēpumainības. Visā tālākajā gaitā var runāt par konkrētu cilvēku. Šis konkrētais cilvēks pilnā mērā spēj sevi aizstāvēt, un arī izmeklētāji dara savu darbu. Līdz ar to, kolēģi, ja mēs nepieņemam šo 2.punktu... Patiešām ir labi, ka 1.punkts ir pieņemts, bet tas neko tālāk nerisina. Mēs atgriežamies tieši tanī pašā situācijā, kāda mums ir šeit, Saeimā. Nu un tad, ka ir konstatēts? Arī pie mums ir konstatēts, bet vai rit izmeklēšana? Rit izmeklēšana. Noslēpumainība saglabājas? Saglabājas. Nebūs nekādas izmaiņas. Šis 2.punkts tieši rada to skaidrību.

Un vēl es gribētu teikt, ka es neticu, ka šie abi punkti tiks pieņemti. Es neticu, ka kāds no tiem cilvēkiem, kas par sevi arī šaubīsies, jo patiešām zina, ka viņš varētu būt tur tajos Totalitārisma seku dokumentācijas centra materiālos, ka viņš ies tik tālu. Un es ļoti ticu, ka tādā gadījumā šie abi punkti kopā strādās vairāk profilakses dēļ. Tie ir tie, kas cilvēkam liks nopietni domāt, un tad es ticu, ka šie saraksti būs tīri. Nebūs nevienas šādas piezīmes. Ja nebūs 2.punkta, tādā gadījumā nekas praktiski nemainās. Tikai ir tik daudz, ka nevajag vairs iziet cauri šim mehānismam ar mapīšu pieņemšanu, nodošanu tālāk utt.

Tātad es, kolēģi, jums tomēr gribētu lūgt: ja mēs gribam mācīties no savas rūgtās - es patiešām gribu teikt - rūgtās - pieredzes šeit, Saeimā... Es tos gribētu nosaukt par nelaimīgiem gadījumiem, es viņus gribētu nosaukt par nelaimīgiem cilvēkiem, kas ir iesaistīti šajos gadījumos, bet, ja mēs no tā gribam izvairīties un iet godīgu ceļu tālāk, ka katrs cilvēks nes pietiekamu atbildību par savu rīcību, par savu situāciju, tādā gadījumā šiem abiem punktiem ir jātiek pieņemtiem. Tas ir vienīgais variants, kā mēs lietišķi varam atrisināt šo jautājumu.

Un šajā sakarā es lūgtu jūs atbalstīt šos abus punktus, lai pārejas noteikumos tie parādītos. Pie tam es vēl gribētu atzīmēt, ka tas dokuments jeb tas likumprojekts, kuru mēs varbūt visdrīzākajā laikā pieņemsim, tas ir, likums “Par bijušās PSRS Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un sadarbības faktu ar to konstatēšanu”, kurā ir 12.pants - “Personas pieprasījums”, 13.pants - “Iestādes un vēlētās institūcijas pieprasījums”, 14.pants - “Sadarbības faktu konstatēšana sevišķā kārtībā” un 15.pants - “Sadarbības faktu konstatēšana vispārējā kārtībā”, ir pilnīgā saskaņā ar to, ko es esmu šobrīd iesniedzis jūsu vērtējumam. Šeit nav nekādas pretrunas. Bet, kā jau Lagzdiņa kungs teica, kamēr mēs pieņemsim šo speciālo likumu, tas būs par vēlu. Kandidātu saraksts būs iesniegts, un viss ies savu gaitu. Līdz ar to, pārejas noteikumos ietverot šos abus punktus, abas šīs normas, mēs varēsim izvairīties no tām nelabvēlīgajām sekām, kas gaida ikvienu vēlēšanas padomi. Paldies par jūsu uzmanību. Es ceru, ka jūs atbalstīsit.

Priekšsēdētājs. Aivars Endziņš - “Latvijas ceļš”, Juridiskās komisijas vadītājs.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Arī Juridiskajā komisijā mēs diskutējām par Budovska kunga izteikto priekšlikumu - papildināt šo likumprojektu ar jaunu punktu pārejas noteikumos. Taču Juridiskajā komisijā atbalsts šādam priekšlikuma netika izteikts.

Kāda ir motivācija? Budovska kungs centās šeit visus pārliecināt, ka beidzot ir jāpieliek punkts, ka jāsāk kaut kas darīt utt., u.t.jpr. Un teica arī par to, ka tādējādi nekādi netikšot pārkāpta nevainības prezumpcija, bet pat slepkava, kurš ir aizturēts nozieguma vietā, netiek saukts uzvārdā, bet ir saukts par personu A, kas aizturēta aizdomās par to un to, un to. Vaina ir jāpierāda. Tātad ir jāpierāda arī šīs sadarbības fakts. Jāpierāda! Un šinī gadījumā tas, ka ir kaut kādi materiāli, kas varētu liecināt par to, ka cilvēks ir sadarbojies vai ir strādājis tur, tas ir jāpierāda! Un tāpēc iepriekš piekārt jau kaut kādu atzīmi, ka, lūk, šī persona figurē kā aizdomās turētais par sadarbības faktu, acīmredzot ir rupjš pārkāpums. Rupjš pārkāpums ir arī mūsu pašu pieņemtā konstitucionālā likumība par cilvēku un pilsoņu tiesībām un pienākumiem, kur ir skaidri un gaiši deklarēts šis nevainības prezumpcijas princips. Un tā tas ir visā demokrātiskajā attīstītajā pasaulē, kur nekādā gadījumā, pirms nav vaina pierādīta, kādu saukt par noziedznieku nevar. Tāpat ir arī šajā situācijā par sadarbību.

Budovska kungs jau minēja, ka, lūk, viņa priekšlikumi pilnībā sakrītot ar to nostādni, kāda ir ielikta likumprojektā “Par bijušās PSRS Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un sadarbības fakta ar to konstatēšanu”. Kā jūs redzat, šis likumprojekts ir iekļauts šodienas darba kārtībā, un tikai no mums ir atkarīgs, vai mēs tiksim pie šā likumprojekta klāt, sāksim to izskatīt, pāriesim uz lasīšanu pa pantiem un cik ātri mēs šo likumu pieņemsim. Mēs šodien izdarām grozījumus un būtībā, ja mēs to akceptēsim galīgajā variantā, esam pārcēluši vēlēšanu sākumu par vienu nedēļu vēlāk. Tātad arī jau šo likumu un šā likuma prasības mēs varētu iedarbināt, ja operatīvi strādāsim pie šā likuma, un tas ir atkarīgs tieši no mums. Un šinī sakarībā es domāju, ka varētu mēģināt papildināt šos noteikumus, lai varbūt būtu zināma garantija, ar sekojošu tekstu, tātad papildināt pārejas noteikumus ar jaunu 3.punktu šādā redakcijā: “Pārbaude par to, vai persona, kura tiek ieteikta par deputāta kandidātu, nav pārkāpusi šā likuma 9.panta 4.punkta prasības, notiek likuma “Par bijušās PSRS Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un sadarbības fakta ar to konstatēšanu” noteiktajā kārtībā.” Šādu priekšlikumu es Sekretariātam arī iesniegšu. Un katrā ziņā es kategoriski iebilstu pret Budovska kunga sagatavoto redakciju, pret tās akceptu.

Priekšsēdētājs. Māris Budovskis - LNNK. Lūdzu!

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs, cienījamie kolēģi! Es negribētu piekrist šādam juridiskam traktējumam, un faktiski šeit izvērtējot ir saliktas it kā nesamērojamas vienības. Es gribēju teikt, ka diez vai mēs varējām tādā veidā salīdzināt, teikt, ka slepkava ir idents deputāta kandidātam. Tas nu diez vai tā iznāk. Bet tanī pašā laikā es jau jums teicu, ka gadījumā, ja mēs pieņemam šo 2.punktu, tad es uzskatu, ka līdz tam, kad šāda piezīme var parādīties, tās vispār nebūs. Tās nebūs! Bet arī šis likums par VDK, ko nupat Endziņa kungs minēja, cienītie kolēģi, pat šā likuma stāšanās spēkā kaut vai rīt neizslēdz to, ka pēc tam viss process, visa izmeklēšana sāksies tieši tāpat, kā mēs darām to šodien, jo nav nekādu preventīvu līdzekļu, nav nekādu preventīvu pasākumu, lai mēs izslēgtu šādu variantu, lai liktu cilvēkam pašam vēlreiz pārdomāt par to. Līdz ar to jūs saprotat, ka arī šeit ir vēl viena lieta. Mēs faktiski runājām par sadarbību un ne mazākajā mērā nerunājām par nozieguma sastāvu. Arī tā ir būtiska atšķirība. Tātad es, neskatoties uz Endziņa kunga iebildumiem, tomēr domāju, ka ir jābalso arī par 2.punktu, tas ir, par abiem diviem. Paldies.

Priekšsēdētājs. Deputāts Kamaldiņš - “Latvijas ceļš”.

L.Kamaldiņš (LC).

Es gribētu nedaudz atgādināt Budovska kungam, jo gan es, gan viņš piedalījās Juridiskās komisijas sēdēs, kur tika galīgajā variantā akceptēts virzīšanai uz plenārsēdi likumprojekts “Par bijušās PSRS Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un sadarbības fakta ar to konstatēšanu”, un šajās diskusijās jau tika konstatēts, ka pašlaik nekāda izmeklēšana, par ko teica Budovska kungs, nenotiek. Tā nav izmeklēšana, tā ir materiālu pārbaude. Tie, kas nedaudz orientējas kriminālprocesā, sapratīs, kāda ir atšķirība. Un pamatideja šim jaunajam likumprojektam ir tāda, ka šīs sadarbības fakts tiek konstatēts, lietojot praktiski tās pašas normas, kas tiek lietotas izmeklējot krimināllietu. Tātad Prokuratūrai ir pavisam citas pilnvaras, pārbaudot šo konkrēto cilvēku sadarbības faktu, to, vai tas atbilst patiesībai vai ne. Un tāpēc es aicinātu tiešām pašlaik nepieņemt Budovska kunga ierosināto priekšlikumu, neatbalstīt to un tāpat neatbalstīt šajā projektā arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ieteikto redakciju, bet piekrist tam, ko teica Endziņa kungs. Tas acīmredzot tiks iesniegts un laikam mēs par to varēsim balsot tikai trešajā lasījumā, taču tas pietiekoši precīzi atspoguļo situāciju, un nebūs pretrunas starp diviem likumiem. Bez tam es domāju, ka pašlaik, apspriežot šo plašo redakciju, mēs ieslīgstam nevajadzīgās diskusijās. Daudz produktīvāk būtu turpināt darbu, skatot uz priekšu visus likumprojektus. Un tā mēs varētu varbūt šodien pat tikt arī līdz šim likumprojektam par sadarbības fakta konstatēšanu. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Lūdzu - deputāts Žīgurs, pēc tam Aivars Endziņš.

A.Žīgurs (LNNK).

Godātais Prezidij, godātie kolēģi un it sevišķi mūsu juristi! Es atbalstu Māra Budovska priekšlikumu, jo tas vienīgais kaut cik reglamentēs vai izlabos to kļūdu, kas notika Saeimas vēlēšanu laikā. Un arī tagad jūs tomēr nevarat darboties uz amerikāņu precedenta, kuri saka, ka cilvēks ir nevainīgs, kamēr viņš tiek notiesāts. Tādā gadījumā es teiktu: kā būs, ja tie cilvēki, kas atrodas tagad apcietinājumā un vēl nav saņēmuši sodu, sāks kandidēt? Jūs paši redzat, ka tā ir neiespējama situācija. Un mēs nevaram arī tagad rīkot tādas vēlēšanas, kādas mēs vēlētos, jo pašreiz pagastu un lauku valdēs ir tie paši cilvēki, kas bija varbūt piecus vai desmit gadus atpakaļ. Un ir saprotams, ka viņi bloķēs tos cilvēkus, kas nav no viņu partijas vai nav piekritēji. Protams, tās ir brīvas vēlēšanas, un pat tad, ja mēs pašreiz nespēlējam nekādu lomu, bet ja gribam panākt kaut kādu reformu uzlabojumu mūsu valdības sistēmā, tad nu tiešām šis punkts ir jāizceļ. Tie, kas ir sadarbojušies pret Latvijas tautas interesēm un Latvijas valsts interesēm, ir jāizslēdz no vēlētāju kandidātiem. Paldies.

Priekšsēdētājs. Deputāts Aivars Endziņš - “Latvijas ceļš”, Juridiskās komisijas vadītājs.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti, es gribētu papildināt to, ko es teicu, it sevišķi ņemot vērā deputāta Budovska iebildes, jo pašreiz spēkā esošā likumdošana paredz juridisku atbildību par to, ka ir apzināti sniegtas nepatiesas ziņas. Un arī tajās izmaiņās, ko mēs pieņēmām šodien, tas ir. Kriminālkodeksa 186.panta 2.daļa arī papildus saka, ka par apzinātu nepatiesu ziņu sniegšanu seko tas un tas. Tātad, lūk, šī te atbildība var iestāties. Un tas, ka šī persona jau parakstās, ka viņa nav sadarbojusies, nav bijusi čekas darbinieks un tā tālāk, un tā joprojām, jau ir zināma garantija. Un tas, ka varbūt kaut kur kaut kas ir safabricēts vai pastāv aizdomas, es domāju, ka tāda pieeja tiesiskā valstī nav pareiza.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Lūdzu zvanu! Deputāt Lagzdiņ, vai jūs negribētu komentēt deputāta Endziņa iesniegto? Vai tas rakstveidā ir pavairots deputātiem? Tas tikai tiek pavairots, un mēs šo likumprojektu apspriežam kā steidzamu - divos lasījumos.

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Endziņa kunga priekšlikums no juridiskā viedokļa neapšaubāmi ir pats korektākais, jo tas paredz, ka Vēlēšanu likuma 9.panta 4.punkta noteikumu pārkāpuma fakts tiek konstatēts, pamatojoties uz speciālo likumu, proti, mūsu izskatīšanai jau nodoto likumu “Par totalitārisma seku dokumentāciju un bijušās PSRS Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un sadarbības fakta konstatēšanu”. Kā jurists es šo priekšlikumu atbalstu. Es aptaujāju arī komisijas locekļus. Vairākums neiebilst pret šā priekšlikuma pieņemšanu.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, kādi ir jūsu priekšlikumi? Vai jūs vēlaties saņemt rakstiski šo priekšlikumu un apspriest vai sēdes vadītājs var arī formāli noraidīt to? Cik vēl ilgi vajag to pavairot? 3-4 minūtes. Ir runa par priekšlikumu - papildināt pārejas noteikumus ar jaunu 3.punktu šādā redakcijā: “Pārbaude par to, vai persona, kura tiek pieteikta par deputāta kandidātu, nav pārkāpusi šā likuma 9.panta 4.punkta prasības, notiek likuma “Par bijušās PSRS Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un sadarbības fakta ar to konstatēšanu noteiktajā kārtībā.” Nu arī jums izdala šo priekšlikumu. Vai kādam ir iebildes, ja mēs apspriežam šo priekšlikumu? Nav iebilžu. Deputāts Budovskis.

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi! Pēc idejas man nebūtu iebildes no juridiskā viedokļa, bet man ir iebilde attiecībā uz rezultātu. Kā rezultātu es varu prognozēt tikai vienīgo variantu, ka divi sarakstu sastādītāji savā starpā satiksies un apspriedīs: redzi, te ir divi iekšā, bet man ir trīs! Un tas ir vienīgais, kas notiksies, jo arī šī likuma ietvaros nekas nemainīsies tālākajā izmeklēšanas gaitā. Protams, tas būs pamatots ar likumu, bet kā deputāti šie cilvēki būs, jo tas likums neko sākotnēji neierobežo, ka viņi neiet uz turieni. Tātad es vēlreiz saku - vienīgā diskusija būs par to, cik kurā sarakstā ir šādu cilvēku.

Priekšsēdētājs. Jānis Lagzdiņš - komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Es gribētu atgādināt spēkā esošā Vēlēšanu likuma 46.pantu. Gadījumā, ja pieteiktais kandidāts vai ievēlētais deputāts ir pārkāpis Vēlēšanu likuma 9.panta 4.punkta noteikumus, tad viņam ievēlēšanas gadījumā ir anulējams deputāta mandāts. Pirmkārt. Un, otrkārt, viņš ir saucams pie kriminālatbildības saskaņā ar Kriminālkodeksa 151.3 panta noteikumiem. Viņš būs kriminālnoziedznieks. Ir šādas normas, kas atbaida, tā teikt, nepieļauj personām tomēr mānīties un krāpties šajās deklarācijās.

Priekšsēdētājs. Lagzdiņa kungs, vai jūs piekrītat, ka mēs vispirms balsojam deputāta Budovska priekšlikumu, jo tas ir iesniegts kā labojums. Un pēc tam - kā es sapratu no jūsu teiktā, ka komisija to atbalsta, - deputāta Endziņa iesniegto labojumu. Tādējādi mēs to varētu balsot, lai iepriekšējais komisijas priekšlikums arī būtu balsojams.

J.Lagzdiņš. Komisijas vairākums atbalsta Endziņa kunga priekšlikumu un noņem komisijas variantu.

Priekšsēdētājs. Paldies, es jūs sapratu. Deputāta Budovska priekšlikums tiek balsots pirmais. Lūdzu zvanu. 190.b dokuments - deputāta Budovska priekšlikums - papildināt pārejas noteikumus ar diviem jauniem punktiem: “Personai, kura tiek pieteikta par deputāta kandidātu, ir tiesības...” un tālāk kā tekstā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 25, atturas - 21. Nav pieņemts.

Tagad balsosim deputāta Endziņa priekšlikumu. Vai visiem deputātiem ir izsniegts rakstveidā? Ir. Lūdzu, balsosim deputāta Endziņa priekšlikumu - papildināt pārejas noteikumus ar jaunu 3.punktu šādā redakcijā: “Pārbauda to, vai persona, kura tiek pieteikta par deputāta kandidātu...” un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 5, atturas - 3. Ir pieņemts deputāta Endziņa papildinājums. No zāles atskanēja vārdi “likumā noteiktā kārtībā”. Deputāt Endziņ, jūs to pieņemat? Paldies.

Lūdzu, tālāk! Līdz ar to ir izskatīti visi papildinājumi un grozījumi. Lūdzu zvanu. Lūdzu, balsosim par likuma “grozījumi pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” pieņemšanu visumā. Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 1, atturas - 5. Likums pieņemts.

Nākamo izskatām likumprojektu “Par pilsētas domes, rajona padomes un pagastu padomes deputāta statusu”. Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs.

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Likums “Par pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes deputāta statusu” sastāv no četrām nodaļām. Pirmā nodaļa reglamentē vispārīgos noteikumus, kas attiecas uz deputāta individuālo darbu, viņa tiesībām un pienākumiem, otrā nodaļa nosaka deputāta tiesības un pienākumus domē, padomē, savukārt 3.nodaļa reglamentē deputāta individuālo darbu attiecīgajā pilsētā, rajonā vai pagastā, kurā viņš ir ievēlēts, bet pēdējā nodaļa nosaka deputāta darbības garantijas.

Godātie kolēģi, īsi par to, kādēļ vispār šāds likums ir nepieciešams. Tādēļ, ka deputātu darbs nav tikai, ja tā varētu teikt, koleģiāls darbs kopā ar saviem biedriem attiecīgajā domē vai padomē, bet deputāta pienākums - un visās valstīs tā tas ir - ir arī individuāli strādāt gan domē, gan savā vēlēšanu apgabalā.

Par pamatu apskatāmajam likumprojektam tika ņemts spēkā esošais likumprojekts, kas nosaka šobrīd ievēlēto deputātu statusu, izdarot šajā likumā daudzus būtiskus grozījumus un precizējums. Pirmkārt, ir izdarīti četru veidu konceptuāli, būtiski grozījumi. Atšķirībā no spēkā esošā likuma ļoti būtiski ir precizētas deputāta tiesības un pienākumi attiecībā uz individuālo darbu savā vēlēšanu apgabalā. Pēc spēkā esošā likuma deputātam bija tiesības iejaukties arī privātstruktūru darbībā, izprasīt dažādas izziņas, dot saistošus rīkojumus, bija pat tiesības sastādīt protokolus un iesniegt tos attiecīgās tiesībaizsardzības iestādēs, turpretī šis piedāvātais likumprojekts šādas tiesības vairs neparedz. Starp citu, ja mēs salīdzinām šīs deputātu individuālās tiesības un pienākumus ar tām tiesībām, kādas ir pašvaldību deputātiem citās valstīs, tad jāsaka, ka mūsu deputātiem nākamajā sasaukumā būs daudz lielākas tiesības, nekā tas ir citās valstīs. Un šobrīd šo tiesību un pienākumu ziņā vietējo padomju deputāti, ja tā varētu teikt, ir tiesīgāki veikt dažādas pārbaudes un dažādas darbības nekā Saeimas deputāti.

Nākamā atšķirība. Salīdzinot ar spēkā esošo likumu, vietējo padomju deputātiem vairs nebūs tiesību izmantot deputātu pieprasījumus un jautājumus savās sesijās, jo, kā to liecināja mūsu veiktās pārbaudes un statistiskā analīze, padomju deputāti šīs tiesības praktiski neizmantoja, jo tā pieprasījumu un jautājumu procedūra, kas bija reglamentēta spēkā esošajā likumā, bija ļoti sarežģīta, un deputāti to vienkārši nerealizēja. Tā vietā likumā ir ierakstīts, ka deputātam ir tiesības iesniegt iesniegumu vai priekšlikumu, uz kuru ir jāatbild 2 nedēļu laikā. Ļoti vienkārša forma. Šeit ir paredzēts pienākums obligāti atbildēt visiem, kam adresēts deputāta iesniegums.

Nākamā atšķirība. Piedāvātajā likumprojektā vairs nav paredzēta deputāta imunitāte. Šeit mēs arī ņēmām vērā citu valstu pieredzi, ka deputāta imunitāti bauda tikai parlamenta deputāti.

Ceturtā atšķirība. Vietējo padomju un domju deputātiem nav un nebūs vairs tiesību izmantot sabiedriskos transportlīdzekļus un braukt par velti, bet ir norma, kura nosaka, ka gadījumā, ja deputātam, pildot savus deputāta pienākumus, ir radušies kādi izdevumi, tad šie izdevumi tiek atlīdzināti. Tātad, ja deputāts ir braucis, teiksim, no Liepājas uz Aizputi, tad par šo vienu latu, ko viņš ir izlietojis biļetei, viņš saņem attiecīgu kompensāciju domes noteiktajos termiņos. Tā ka deputāts nekādus zaudējumus necietīs. Tādas, godātie kolēģi, ir būtiskākās atšķirības, salīdzinot ar spēkā esošo likumu.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vai Sekretariātā ir pieteikušies runātāji? Nav. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt debatēs? Lūdzu zvanu! Balsosim par pāreju uz likumprojekta “Par pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes deputāta statusu” lasīšanu pa pantiem. Balsosim! Vai visi deputāti ir nobalsojuši? Lūdzu rezultātu! Deputāte Marjaša - “par”. Tātad labojam! Par - 62, pret - 1, atturas - 3. Ir akceptēts pirmajā lasījumā. Lūdzu - Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš. Priekšsēdētāja kungs, godātie kolēģi deputāti! Es lūdzu otro lasījumu izdarīt nekavējoši, šobrīd, un trešo lasījumu - pēc divām nedēļām Kārtības ruļļa noteiktajā kārtībā.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildes? Deputāt Endziņ, es nesapratu jūs! Arī tagad es jūs nesaprotu! Esiet tik laipns un vienmēr izmantojiet tribīni! Nē, nē, tur nē! Tribīnē, tribīnē! Deputāt Lagzdiņ, jūs teicāt, ka jūs sapratāt visu, vai jūs nevarētu komentēt?

J.Lagzdiņš. Tas nozīmē, ka trešais lasījums būtu 3.martā.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vai iebildumu deputātiem nav? Lūdzu, turpinām lasīšanu pa pantiem.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi, tātad lasīšanai pa pantiem deputāti ir iesnieguši pavisam četrus priekšlikumus. Pirmais priekšlikums ir deputāta Māra Gaiļa priekšlikums par 8.panta otro daļu, un tas skan šādi: “Papildināt 8.panta otro daļu ar šādu tekstu: “...kā arī jāiesniedz rakstisks atzinums par sēdē izskatāmajiem jautājumiem.”” Godātie kolēģi, 8.panta otrā daļa kopumā skan šādi: “Ja deputāts nevar ierasties uz domes, padomes sēdi vai attiecīgās institūcijas sēdi, viņam līdz sēdes sākumam par to jāpaziņo domes, padomes priekšsēdētājam vai tās institūcijas vadītājam, kuras sastāvā viņš ievēlēts.” Kolēģis Gailis ierosina papildināt šo pantu ar vārdiem: “...kā arī jāiesniedz rakstisks atzinums par sēdē izskatāmajiem jautājumiem.” Šo priekšlikumu komisija noraidīja, jo uzskatīja, ka deputāti praktiski nespēs to izpildīt, jo, piemēram, ja Rīgas domei būs jāizskata savā sēdē jautājums par dzīvokļu piešķiršanu 500 rīdziniekiem, tad pēc būtības diez vai klātneesošs deputāts varēs par visiem šiem daudzajiem lēmumiem iesniegt savu viedokli rakstveidā. Tas reāli nav izpildāms, tāpēc komisija to noraidīja.

Priekšsēdētājs. Vai deputāts Gailis uzstāj par balsojumu? Deputāts Gailis neuzstāj par balsojumu.

J.Lagzdiņš. Nākamais arī ir deputāta Māra Gaiļa priekšlikums - izteikt 9.panta pirmo teikumu šādi: “Deputātam savā vēlēšanu apgabalā ir tiesības...”. Pirmajā lasījumā pieņemtā redakcija skanēja šādi: “Deputātam rajonā (republikas pilsētā), kura teritorija atrodas viņa vēlēšanu apgabalā, ir tiesības...”. Šo priekšlikumu komisija pieņēma.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Tad ir akceptēts.

J.Lagzdiņš. Tālāk ir trešais - Jāņa Lagzdiņa - priekšlikums, kurš skan šādi: “Papildināt likumprojektu, tas ir, pirmajā lasījumā pieņemto likumprojektu, ar jaunu 15.pantu šādā redakcijā: “Deputātu darba tiesībaizsardzība. Ja deputātu, kurš ir atbrīvots no iepriekšējā darba sakarā ar ievēlēšanu algotā domes, padomes amatā, pēc tam, kad viņš ir beidzis pildīt šos amata pienākumus, nevar nodrošināt ar iepriekšējo darbu, tad viņam ir jāizmaksā kompensācija trīs amatalgu apmērā.” Kā jūs zināt, spēkā esošā darba likumdošana šobrīd paredz, ka, ņemot vērā valdības izdarītos pēdējos grozījumus, jebkura persona šajā situācijā saņem kompensāciju vienas amatalgas apmērā. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu, jo uzskatīja, ka tas ir taisnīgs, jo deputāti tika ievēlēti pirms 5 gadiem, kad darbojās, bija spēkā citas darba tiesiskās normas, kas paredzēja šeit kompensāciju 3 amatalgu apmērā. Bez tam es gribētu atzīmēt, ka šīs tiesības saņemt kompensāciju ir tikai tajā gadījumā, ja nevar nodrošināt ar iepriekšējo darbu. Es gribētu arī uzsvērt, ka spēkā esošā likuma par deputāta statusu norma attiecīgi paredz, ka obligāti ir jānodrošina ar līdzvērtīgu darbu vai iepriekšējo darbu. Tātad faktiski šeit tiek sašaurināta šī norma.

Priekšsēdētājs. Vai kādam no deputātiem ir iebildumi vai citi priekšlikumi? Lūdzu!

J.Lagzdiņš. Bez tam komisija šajā deputāta Jāņa Lagzdiņa priekšlikumā izdarīja dažus precizējumus, nosakot, ka šo kompensāciju var saņemt tikai tajā gadījumā, ja amatpienākumu pildīšana izbeidzas līdz ar deputāta pilnvaru izbeigšanos. Jo nevar būt tā, ka viņu atceļ no amata vai viņš aiziet, teiksim, sasaukuma vidū no amata un saņem šo kompensāciju. Tikai tad, kad beigušās deputāta pilnvaras un reizē arī attiecīgās padomes priekšsēdētāja pienākumu pildīšana, tikai tad saņem kompensāciju.

Priekšsēdētājs. Paldies. Neviens neiebilst? Nav iebildumu. Akceptēts. Vairāk rakstiskā veidā iesniegtu priekšlikumu nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes deputāta statusu” pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsosim! Vai visi deputāti ir nobalsojuši? Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 1, atturas - 3. Ir akceptēts otrajā lasījumā, un, kā jūs dzirdējāt, trešais lasījums būs 3.martā.

Nākamais likumprojekts - “Par valsts īpašuma fondu”. Budžeta un finansu komisija, trešais lasījums. Andris Piebalgs - komisijas priekšsēdētājs.

A.Piebalgs (LC).

Cienījamie deputāti! Visvieglāk būs ar šo likumprojektu strādāt, izmantojot dokumentu nr.172-a, kur ir salīdzinoša tabula, kurā ir dota gan otrajā lasījumā pieņemtā redakcija, gan priekšlikumi, gan priekšlikumu autori, gan arī komisijas viedoklis par attiecīgajiem priekšlikumiem. Jāsaka, ka uz trešo lasījumu ienāca ļoti būtiski Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumi. Šie priekšlikumi ir tik būtiski, ka faktiski tiem ir pat konceptuāls raksturs, bet pavadvēstulē Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija paskaidroja, kāpēc ir šis laika nokavējums. Tāpēc šoreiz atšķirībā no citām reizēm, kad trešajā lasījumā faktiski vairāk vai mazāk ir detaļas, šeit ir ārkārtīgi daudz un būtisku jautājumu.

Kas tad ir būtiskākais un kur ir šobrīd lielākā domstarpība? Tā ir 1.panta 1.daļa. Kā redzat, šajā 1.panta 1.daļā tiek piedāvātas faktiski 3 redakcijas, bet pilnīgi atšķirīgas ir divas redakcijas, tādēļ es runāšu tikai par tām. Tā ir deputāta Ojāra Kehra redakcija, ko atbalsta arī Budžeta un finansu komisija, un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas redakcija 1.panta 1.daļai. Deputāta Kehra redakcijā ir teikts sekojoši: “Valsts īpašuma fonds ir patstāvīga valsts institūcija, kas atrodas Finansu ministrijas pārraudzībā un realizē valsts politiku valsts īpašuma pārvaldīšanā un efektīvā apsaimniekošanā.” Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums ir tāds, ka Valsts īpašuma fonds ir valsts pārvaldes iestāde, kas atrodas Finansu ministrijas pārraudzībā un realizē valsts politiku valsts īpašuma pārvaldīšanā, kā arī izpilda citas likumos noteiktās funkcijas. Būtiskākais, protams, ir šis vārds “pārvaldes”, jo skaidrs, ka līdz ar to Valsts īpašuma fonds pēc būtības ir departaments, kurā atbilstoši strādā ierēdņi, kas pakļaujas Civildienesta likumam. Budžeta un finansu komisijai likuma apspriešanas gaitā bija diezgan grūti izšķirties, tomēr ar balsu vairākumu tika atbalstīts deputāta Kehra variants un būtībā arī tas sākotnējais variants, ko iesniedza Ministru kabinets, - ka tā ir organizācija, valsts institūcija, bet tā nav nekāda akciju sabiedrība, un tās darbību nosaka šis likums un statūti. Tas automātiski nozīmē, ka, protams, fondam ir lielākas iespējas rīkoties, darboties varbūt mazāk tradicionāli, bet, no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas viedokļa, tas katrā ziņā samazina kontroli. Mans personiskais viedoklis ir tāds, ka es nedomāju, ka šis formulējums spēj glābt no sliktiem rezultātiem. Faktiski jebkurā gadījumā tās ir un paliek valsts institūcijas un tām ir jāseko līdzi. Priekš tam būs arī Valsts kontrole, kas strādās, bet, manā skatījumā, elastīgais variants ir tas, kuru tomēr atbalstīja Budžeta un finansu komisija, un tā ir deputāta Kehra redakcija.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, kas vēlas runāt debatēs? Deputāts Kide - “Saskaņa Latvijai”.

E.Kide (SL).

Cienījamie deputāti! Piebalga kungs tikko kā pasvītrotā konceptuālā atšķirība starp diviem 1.panta traktējumiem, manuprāt, ir ļoti nozīmīga, jo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija arī tālāk konsekventi sniedz labojumus citos pantos, kas izriet no šī 1.panta, un, proti, vai šī ir valsts pārvaldes institūcija vai tā ir hibrīds starp valsts pārvaldes institūciju un kaut kādu statūtsabiedrību. Mēs pieņēmām likumu par Privatizācijas aģentūru, un tad tur mēs nācām pie tāda secinājuma, ka tā būs bezpeļņas akciju sabiedrība vai bezpeļņas organizācija. Faktiski uzņēmējsabiedrība. Tur bija vismaz kaut kāda konsekvence, kaut mūsu frakcijai nepieņemama konsekvence, kur valsts pārvaldes institūcija kā tāda neeksistēja. Šeit ir hibridizēta pārvaldes institūcijas forma ar, lūk, šādu statūtsabiedrību. Es saprotu, ka likuma panti šādai pusstatūtsabiedrībai dod ļoti plašas iespējas, kā teica Piebalga kungs, rīkojoties un pieņemot lēmumus gan par privatizāciju, gan par īpašuma nodošanu nomā, gan arī citas funkcijas pildot, gan arī nosakot pašiem savas algas, ienākumus, atskaitījumus un tā tālāk. Es nezinu, vai mums būtu pieņemams tāds precedents - veidot šādas īpatnējas pārvaldes organizācijas, jo tad šis precedents var dot paraugu arī citām valsts pārvaldes institūcijām pāriet uz šādu sev izdevīgu pārvaldes formu. Un līdzīgi, kā cienījamais Kiršteina kungs iepriekšējā reizē teica, rodas jautājums: kādēļ arī Finansu ministrija nevarētu pāriet uz tādu jauktu statūtsabiedrības formu vai varbūt arī pati Saeima?

Es negribu ilgāk aizkavēt jūsu uzmanību, bet frakcijas “Saskaņa Latvijai” doma ir tāda, ka mums vajadzētu šai institūcijai, kas pārvalda un apsaimnieko visu valsts īpašumu, tomēr atstāt valsts institūcijas konsekventu statusu ar tās atskaitīšanos Ministru kabinetam un ar visām citām valsts pārvaldes institūcijas nolikumā noteiktajām funkcijām. Tādēļ es aicinātu balsot par Pašvaldības komisijas variantu un noraidīt iesniegto variantu, ko ir apstiprinājusi Budžeta komisija. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Lūdzu, Edmunds Krastiņš - valsts ministrs.

E.Krastiņš (valsts īpašuma valsts ministrs).

Cienījamo Prezidij, cienījamie Saeimas locekļi! Man jāizsaka sava nožēla, ka jau vairākkārt šeit mēģina dažādi traktēt šajā un arī citos likumos par privatizāciju skaidri ierakstītas normas. Konkrēti Kides kungs, kurš ļoti detalizēti... Viņam bija iespēja Budžeta komisijā izpētīt šā likuma uzbūvi, un viņš noteikti ļoti labi zina, ka šeit nav runas ne par kādām patvaļas iespējām, ka šī paredzamā valsts institūcija tiks pietiekoši stingri kontrolēta. Pirmkārt, šo kontroli nosaka jau pats likums, kurā šīs valsts institūcijas tiesības ir strikti norobežotas.

Tālāk. Tā atrodas valdības kontrolē, pārraudzībā, tajā skaitā, valdība ieceļ gan Valsts īpašuma fonda ģenerāldirektoru, gan arī šo pārraudzības padomi, kā arī nosaka šī Valsts īpašuma fonda budžetu - tātad izdevumus un ieņēmumus katram gadam - un arī nosaka tos atskaitījumus, kurus šī valsts institūcija iegūst no valsts īpašuma apsaimniekošanas rezultātā gūtajiem ieņēmumiem. Līdz ar to šī valsts institūcija būs ieinteresēta efektīvāk apsaimniekot valsts īpašumu, ko es esmu vairākkārt arī dzirdējis no Kides kunga komisijas sēdēs. Tāpēc es domāju, ja esam konsekventi, tad Kides kungam noteikti vajadzētu atbalstīt Budžeta komisijas akceptēto variantu, jo tieši tad valsts īpašuma apsaimniekošanai būtu likti daudzkārt stingrāki pamati. Un bez tam, ja reiz Saeima ir izlēmusi, ka Privatizācijas aģentūra darbojas šādas valsts institūcijas statusā, tad ir arī loģiski, ka valsts īpašuma apsaimniekošana līdz privatizācijai vai arī neprivatizējamā valsts īpašuma apsaimniekošana notiek analoģiskās formās. Turklāt, kā labi zināms, saimnieciskajā darbībā vienmēr ir jābūt attiecīgo saimniecisko organizāciju elastības un pielāgošanās iespējām. Ja visus šos uzņēmumus pārzinās un pārvaldīs tikai ierēdņi, tad mēs turpināsim jau šo pašlaik neefektīvās valsts īpašuma apsaimniekošanas politiku.

Tāpēc es aicinu deputātus atbalstīt Budžeta komisijas akceptēto šī panta redakciju, tādējādi ļaujot mums valsts īpašuma līdz šim neefektīvo apsaimniekošanu pārvērst par daudz efektīvāku, elastīgāku, tādējādi to labāk sagatavojot privatizācijai, nekā tas ir noticis līdz šim.

Priekšsēdētājs. Deputāts Kide - “Saskaņa Latvijai”.

E.Kide (SL).

Cienījamie deputāti, es gan ļoti priecājos, ka Edmunds Krastiņa kungs pēdējos vārdos teica, ka svarīga ir valsts īpašuma apsaimniekošana. Tomēr Edmunda Krastiņa kunga piedāvātajā 1.panta variantā, kā šeit ir rakstīts, vispār apsaimniekošana nebija paredzēta, un arī visos tālākajos pantos apsaimniekošana kā tāda neparādījās. Es Budžeta komisijā ierosināju pielikt klāt vārdus ne tikai “īpašuma pārvaldīšana”, bet arī “apsaimniekošana” un “efektīvā apsaimniekošanā”, un tādēļ, cienījamais Krastiņa kungs, šeit parādījās tā “apsaimniekošana”, nevis jūsu priekšlikums.

Starp citu, tālākajos pantos nav tādas konsekvences un vārda “apsaimniekošana”, nerunājot par “efektīvo apsaimniekošanu”, jo tas ir izzudis. Un, ja tiks pieņemts šis hibrīda variants, tad es tālāk vismaz uzstāšu, lai tajos pantos arī tiktu atjaunots ne tikai vārds “pārvaldīšanas”, bet arī “apsaimniekošana”. Tāpēc vēlreiz uzstāju un aicinu deputātus balsot par pantu, kas nosaka šo institūciju kā valsts pārvaldes iestādi, kura atbild gan par pārvaldīšanu, gan par efektīvu apsaimniekošanu.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Uldis Osis - finansu ministrs.

U.Osis (finansu ministrs).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Man šķiet, ka mēs vēl joprojām pēc inerces no vecās sistēmas esam pārmantojuši sava veida stereotipus, kā tas kādreiz bija agrāk. Bija valdība - Ministru padome, bija Valsts plāns - plānošanas orgāns, tad bija ministrijas un tām pakļautās institūcijas, un visa šī daudzpakāpju shēma tika būvēta pēc viena un tā paša principa. Viss bija ļoti loģiski it kā sakārtots, vienkārši, bet mēs zinām, ar ko šīs sistēmas pastāvēšana beidzās. Un tās nelaime bija tieši šajā viena veida ieprogrammētībā, kad sistēma nespēja elastīgi reaģēt uz dzīvi, uz praksi, kas vienmēr ir bijusi daudz dažādāka. Un tādēļ, piedāvājot Valsts īpašuma fonda struktūru, mēs vadījāmies nevis pēc kaut kādām a priori pieņemtām abstraktām konstrukcijām, ka tam, lūk, ir jābūt tieši tā un nevis citādāk, bet gan pēc reālajām funkcijām, tās praktiskās darbības, kas šai institūcijai ir jāpilda. Un mēs jau redzējām, ka Valsts īpašuma fonds un Privatizācijas aģentūra atšķiras viena no otras pēc savas uzbūves un atšķiras arī daudzos būtiskos aspektos. Un šī atšķirība ir izskaidrojama tieši ar to, ka viņu funkcijas un uzdevumi ir dažādi, un institūcijai, tās organizatoriskajai struktūrai ir jābūt piemērotai un pakļautai šiem te uzdevumiem un dzīves realitātei, nevis otrādi, kā šeit mums tiek piedāvāts - joprojām darīt pa vecam. Un tādēļ nevar būt arī nekādas runas par to, ka Saeima, Ministru kabinets vai vēl kaut kas cits varētu tikt pārveidots par akciju sabiedrību vai kaut ko tamlīdzīgu, jo arī šim institūcijām ir savi noteikti uzdevumi, noteiktas funkcijas, un arī to uzbūve ir piemērota tieši šīm funkcijām, nevis kādām citādākām.

Tādēļ es domāju, ka tad, ka mēs vadītos pēc jaunām aksiomām, pēc jauniem faktoriem vai pēc jauniem principiem, pēc kuriem mēs vadāmies, tad šeit nekādas pretrunas vai neloģiskuma nebūtu. Tādēļ es aicinātu balsot par Ministru kabineta piedāvāto koncepciju un konkrētajiem formulējumiem, kas ir iestrādāti arī šajā lasījumā. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nav. Lūdzu zvanu! Mums būs jābalso divi priekšlikumi. Pirmais - Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšlikums un otrs - deputāta Kehra priekšlikums.

Balsosim par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu likumprojekta “Par Valsts īpašuma fondu” 1.panta 1.daļā, kas sākas ar vārdiem “Valsts īpašuma fonds ir valsts pārvaldes iestāde, kas atrodas Finansu ministrijas pārraudzībā...” un tālāk kā tekstā. Rezultātu, lūdzu! Par - 23, pret - 35, atturas - 14. Nav pieņemts.

Balsosim par deputāta Kehra iesniegto priekšlikumu - “Valsts īpašuma fonds (turpmāk - fonds) ir patstāvīga valsts institūcija, kas atrodas Finansu ministrijas pārraudzībā...” un tālāk kā tekstā. Balsosim! Rezultātu! Par - 56, pret - 8, atturas - 8. Pieņemts. Lūdzu, izskatīsim nākošos priekšlikumus!

 

A.Piebalgs (LC).

Atkarībā tātad no šī konceptuālā balsojuma... Lai jūs neizbrīnī tas, ka pēc tam attiecībā uz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas variantiem bieži vien ir vārds “neatbalstīt”. Šis balsojums konceptuāli izšķir to, ka tajās vietās, kur nav iespējams atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas variantu, tas bija cieši saistīts ar to, kas bija piedāvāts 1.panta 1.daļā. Tātad par 1.panta 2.daļu ir trīs priekšlikumi. Viens ir - izslēgt (Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums), bet daļēji šis 1.daļas balsojums noteica to, ka tas automātiski izpaliek. Un tad ir vēl divi priekšlikumi. Viens ir deputāta Kehra, bet otrs ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums ir: “Fondu pārziņā ir visas valsts īpašums, izņemot to valsts īpašumu, kas ar likumiem vai Ministru kabineta rīkojumu nodots citu institūciju pārziņā.” Es personiski atbalstu šo. Budžeta komisijā, mums balsojot, balsis sadalījās precīzi un pusēm, un neviens priekšlikums neguva vairākumu.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, vai kāds vēlas runāt debatēs par šī panta priekšlikumiem? Par balsojumu. Vispirms vajadzētu balsot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu. Deputāts Kide gribēja runāt debatēs. Lūdzu!

E.Kide (SL).

Cienījamie deputāti, es gribu tikai uzdot it kā jautājumu par šo formulējumu. Šis formulējums nosaka, ka fonda pārziņā ir viss valsts īpašums, izņemot to valsts īpašumu, kas ar likumiem vai Ministru kabineta rīkojumiem nodots citu institūciju pārziņā. Man gan nav iesniegts rakstisks priekšlikums, bet varbūt varētu mainīt tīri redakcionāli - fonda pārziņā ir viss valsts īpašums, izņemot to, kas ar likumiem vai Ministru kabineta rīkojumiem... nodots fonda pārziņā. Nodots fonda pārziņā... Paldies.

Priekšsēdētājs. Man tā kā nebūtu tiesību komentēt jūsu teikto... Gribētos, lai būtu rakstiski. Deputāts Piebalgs. Lūdzu!

A.Piebalgs. Diemžēl tā kā tas ir trešais lasījums, mums ir trīs varianti, kuri ir jābalso.(No zāles deputāts E.Kide: “Es noņemu!”)

Priekšsēdētājs. Deputāts Kide noņem savu priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Deputāt Piebalg, jūs teicāt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums daļēji...

A.Piebalgs. Jā, tas parādās citos pantos, bet redzat... Es vēlreiz paskaidrošu šo situāciju. Tā kā pirmā daļa bija tik konceptuāla, tad skaidrs, ka lielā mērā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums vairs neiekļaujas tajā struktūrā, kas bija noteikta ar pirmo balsojumu. Tāpēc tas, protams, ir jābalso, bet es vienkārši brīdinu deputātus, ka tur vairs nekas ar atsevišķiem labojumiem nav glābjams.

Priekšsēdētājs. Trīs balsojumi. Pirmais - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - izslēgt 1.panta otro daļu. Otrais - deputāta Kehra priekšlikums, trešais - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Godātie deputāti, vai jums visiem ir šis dokuments? Labi. Balsošanas režīmu! Balsosim par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 31, atturas - 21. Nav pieņemts.

Nākošais. Deputāta Kehra priekšlikums. “Fonda pārziņā ir visas valsts īpašums ar Ministru kabineta rīkojumiem...” un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 7, atturas - 14. Ir pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

A.Piebalgs. Atkarībā no 1.panta pirmās daļas balsojuma faktiski ir divas 2.panta redakcijas. Viena ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcija, kura atbalstīja šo attiecīgo koncepciju, ko mēs nobalsojām 1.panta pirmajā daļā, un otra ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, kas ir pakārtota tai redakcijai, kāda bija 1.panta pirmajā daļā pēc Pašvaldību komisijas priekšlikuma.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosināto 2.panta redakciju! Viens “pret” - deputāts Piebalgs. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 38, atturas - 15. Nav pieņemts.

Budžeta un finansu komisijas redakcija. Deputāts Kide - lūdzu!

E.Kide (SL).

Cienījamie deputāti! Par cik mēs pieņēmām Kehra kunga priekšlikumu 1.pantā, kurā kā uzdevums šim Valsts īpašuma fondam ir uzdota arī efektīva valsts īpašuma apsaimniekošana, tad uzskatu, ka tālākajos pantos, kur ir atstāta tikai pārvaldīšana, bet vairs apsaimniekošana nav atzīmēta, vajadzētu ieslēgt vārdu “apsaimniekošana”. Konkrēti pirmās rindkopas beigās, kur ir rakstīts - “...nodot valsts īpašuma pārvaldīšanas uzdevumus”. Es lieku priekšā - “valsts īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas uzdevumus”, lai tiktu realizēts Kehra kunga priekšlikums, kas tika izteikts 1.pantā. Tāpat 7.un 9.apakšpunktā nobeigt ar vārdiem “un apsaimniekošana”. Es lūdzu piedošanu, ka man nav rakstiska iesnieguma, tādēļ ka man bija cerības, ka tiks nobalsots par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu, kurā šīs apsaimniekošanas funkcijas šai iestādei ir uzliktas. Ja mēs šādu labojumu, ko es pašlaik ierosinātu, izdarītu, tad būtu vismaz kaut kāda kompensācija. Paldies.

Priekšsēdētājs. Deputāts Piebalgs.

A.Piebalgs. Es lūgtu cienījamo priekšsēdētāja kungu atbalstīt šo lūgumu un uzskatīt to par redakcionālu labojumu, jo principā priekšlikumu vairs nevar būt, bet tas varbūt tikai paplašina šo domu un nemaina neko pašā likumā. Tāpēc es lūgtu šoreiz iekļaut, bet kā redakcionālu labojumu, nevis kā likuma labojumu.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Lūdzu, balsosim par 2.panta redakciju Budžeta un finansu komisijas piedāvātajā redakcijā ar redakcionāliem labojumiem, kurus izteica deputāts Kide, kurus atbalstīja deputāts Piebalgs un pret kuriem jums nebija iebildes. Viens papildus “par” - deputāts Piebalgs. 60 - par, 4 - pret, 4 - atturas. Pieņemts.

A.Piebalgs. Tālāk. 4.pantā par fonda vadību Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums ir šāds: “Fondu vada ģenerāldirektors, kuru amatā pēc finansu ministra priekšlikuma ieceļ Ministru kabinets.” Budžeta un finansu komisija atbalstīja šo priekšlikumu. Tā ka šeit balsošana nav nepieciešama.

Priekšsēdētājs. Neiebilst deputāti? Nē. Pieņemts.

A.Piebalgs. Līdz ar to visur likuma tekstā “fonda priekšsēdētājs” ir jāmaina ar vārdiem “fonda ģenrāldirektors”. Tas ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, un arī Budžeta komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes? Nav.

A.Piebalgs. Nākošais. 5.pantā atbilstoši paša fonda uzbūvei faktiski ir divi fonda priekšsēdētāja uzdevumu priekšlikumi. Tātad viens ir Budžeta un finansu komisijas, kurā, protams, “fonda priekšsēdētājs” tagad ir jānomaina ar iepriekšējā balsojumā pieņemto “fonda ģenerāldirektors”, un otrs ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Budžeta un finansu komisija, izskatot šo priekšlikumu, palika pie sava priekšlikuma.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas runāt? Balsosim par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 5.panta redakciju. Viens “pret” - deputāts Piebalgs. Rezultātu! Par - 16, pret - 29, atturas - 17. Nav pieņemts.

Balsosim par Budžeta un finansu komisijas piedāvāto 5.panta redakciju. Viens “par” - deputāts Piebalgs. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 4, atturas - 7. Pieņemta redakcija.

A.Piebalgs. 5.panta otrajā daļā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosināja, ka fonda ģenerāldirektors fonda nolikumā... bet, tā kā mēs iepriekš jau pieņēmām terminu “statūtos”, tad būtu “...statūtu noteiktā kārtībā var iesaistīt fonda darbā konsultantus un aģentus.” Budžeta un finansu komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Deputātiem nav iebildes? Pieņemts.

A.Piebalgs. 6.pantā Budžeta un finansu komisija atbalstīja tādu normu, ka fonda priekšsēdētājs, šajā gadījumā - fonda ģenerāldirektors, nedrīkst strādāt citu algotu darbu, izņemot mācību spēka amatu izglītības iestādēs, kā arī veikt zinātnisko, publicistisko un māksliniecisko darbību. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosināja izslēgt šo un tā vietā likt: “...fondu struktūru nosaka fondu nolikums”. Es vēlreiz atkārtoju, ka šis priekšlikums ir tik būtiski dīvains saistībā ar to, ka 1.panta 1.daļā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija piedāvāja pilnīgi citu stratēģisko variantu.

Priekšsēdētājs. Vispirms par 6.panta...

A.Piebalgs. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu?

Priekšsēdētājs. Jā.

A.Piebalgs. Viņi piedāvāja pilnīgi jaunu redakciju, kam ir gluži cita loģika.

Priekšsēdētājs. Es saprotu. Varbūt es palaidu garām un neuztvēru jūsu teikto, bet jūs vienu daļu atbalstāt no...

A.Piebalgs. Nē, nē, mēs atstājam savu priekšlikumu - fonda priekšsēdētājs nedrīkst strādāt...

Priekšsēdētājs. Es sapratu. Vai pret Budžeta un finansu komisijas redakciju deputātiem ir iebildes? Nav. Tālāk Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums ir izteikt jaunā redakcijā: “...fondu struktūru nosaka fondu nolikums”. Par to būtu jābalso, jo te ar komentāriem vien ir par maz. Balsosim! Viens “pret” - deputāts Piebalgs. Lūdzu rezultātu. Godātie deputāti, šeit ir mana kļūme, un tāpēc rezultāts ir: par - 13, pret - 35, atturas - 16. Nav pieņemts.

A.Piebalgs. 7.pantam ir trīs iespējamie varianti. Tātad pārvaldi bez ģenerāldirektora veic arī fonda padome. Un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, tā kā tā gribēja to veidot kā valsts pārvaldes institūciju, piedāvāja izslēgt fonda padomi. Runājot par šo variantu, es kategoriski iestājos, ka ir jābūt fonda padomei, un tieši šajā gadījumā es aizstāvu Budžeta un finansu komisijas redakciju, ka Ministru kabinets pēc finansu ministra priekšlikuma izveido fonda padomi 7 locekļu sastāvā un ieceļ tās priekšsēdētāju. Fonda padomes sastāvā nevar būt fonda algotie darbinieki. Deputāta Kehra priekšlikums ir ļoti līdzīgs, bet viņš vēl piedāvā nosaukt ministrijas - Ekonomikas, Finansu, Satiksmes un Zemkopības ministriju. Bet, tā kā tas tik un tā ir Ministru kabineta pārziņā, tad faktiski šis ir variants, kurš nebūtu, manā skatījumā, atbalstāms, un, cik es zinu, arī deputāts Kehris nepastāv, lai būtu šis balsojums.

Priekšsēdētājs. Tā tas ir? Jā, deputāts Kehris māj ar galvu. Bet vai kāds iebilst pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakciju? Neiebilst. Tad mēs to akceptējam un dodamies pārtraukumā.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs. Ieņemiet vietas, lūdzu! Reģistrācija kvorumam! Lūdzu rezultātu! 53 deputāti. Lūdzu, deputāts Piebalgs - Budžeta un finansu komisijas priekšsēdētājs. Par 8.pantu.

A.Piebalgs (LC).

8.pantā tātad ir norma par fonda padomi. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosināja izslēgt šo padomi sakarā ar savu šī likuma koncepciju.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu - izslēgt 8.pantu. Viens “pret” - deputāts Piebalgs. Rezultātu! Par - 8, pret - 31, atturas - 11. Nav pieņemts.

A.Piebalgs. 9.pants tātad nosaka arī to, ka fonda padomes sēdes ir lemttiesīgas lēmuma pieņemšanai un tā tālāk. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija piedāvāja izslēgt šo, bet budžeta komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Balsosim par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas piedāvājumu - 9. un 10.pantu izslēgt. Balsojam. Rezultātu! Par - 5, pret - 38, atturas - 12.

A.Piebalgs. 10.pantā...

Priekšsēdētājs. Nē, mēs jau 9. un 10.pantu nobalsojām.

A.Piebalgs. Jā. Tad ir 11.pants. 11.pantā Budžeta un finansu komisija atbalstīja tādu redakciju, kas skan sekojoši: “Fonds pārvalda valsts īpašumu saskaņā ar šo likumu un fonda statūtiem. Fonds pārvalda valsts īpašuma objektus patstāvīgi vai nodod tos pārvaldīt citām personām.” Attiecīgi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai šeit ir samērā līdzīgi, bet tomēr ir dažas atšķirības. Budžeta komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Par 11.pantu. Lūdzu, balsosim par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 11.panta redakciju. Rezultātu! Par - 6, pret - 30, atturas - 14. Nav pieņemts.

A.Piebalgs. Tālāk - 13.panta 3.daļa - Budžeta un finansu...

Priekšsēdētājs. Es atvainojos, vai mums ir kvorums? Ir, jā. Es atvainojos.

A.Piebalgs. 13.panta 3.daļā Budžeta komisija atbalstīja sekojošu redakciju: “Ar likumu, kā arī ar Ministru kabineta vai Finansu ministrijas rīkojumu valsts un pašvaldību institūcijas, no valsts vai pašvaldību budžeta finansējamās iestādes un bezpeļņas organizācijas var atbrīvot no nomas maksas.” Deputāts Kehris ierosināja svītrot Finansu ministriju, un tad šīs pilnvaras paliek tikai likumam un Ministru kabinetam. Šajā gadījumā Budžeta komisija atbalstīja šo priekšlikumu, bet Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šeit mēģināja attiecīgi paplašināt loku, ka valsts pārvaldes iestādes un visas citas valsts iestādes ir atbrīvotas no maksas par valsts īpašuma nomu. Mēs uzskatījām, ka tas nebūtu pareizi. Pareizi tomēr ir maksāt. Jo tādā gadījumā, ja maksā, tad arī attiecīgi var gūt kaut kādu pārskatu un nodrošināt normālu finansiālu situāciju valstī. Bet mēs atstājam tomēr ceļu, ka atsevišķos gadījumos likums vai Ministru kabinets var noteikt atbrīvojumu. Te es lūgtu atbalstīt Budžeta un finansu komisijas priekšlikumu un deputāta Kehra labojumu.

Priekšsēdētājs. Balsosim par 13.pantu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas redakcijā. Viens “pret”. Rezultātu! Par - 9, pret - 31, atturas - 16. Nav pieņemts. Balsosim Budžeta un finansu komisijas atbalstīto redakciju.

A.Piebalgs. Jā, kopā ar deputāta Kehra priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Kopā ar deputāta Kehra priekšlikumu. Balsojam. Rezultātu! Par - 46, pret - 2, atturas - 7. Pieņemts.

A.Piebalgs. Par 14.pantu ir saņemts deputāta Kehra priekšlikums, ka no šī panta jāsvītro vārdi “Finansu ministrija”. Tātad Budžeta komisija atbalstīja šo priekšlikumu, un tad šis pants ir formulēts šādi: “Fonds izpilda likumus, Ministru kabineta rīkojumus par nekustamo īpašumu pirkšanu un pārdošanu, kā arī par valsts īpašuma nodošanu pašvaldībām un slēdz attiecīgos līgumus.” Balsot šeit nav nepieciešams.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Tālāk!

A.Piebalgs. Tālāk 16.pants. Budžeta un finansu komisija pārkārto divu pantu secību uz trešo lasījumu un tātad 16.pantā ierosina pateikt, no kā veidojas ieņēmumi, bet 17.pantā - kā tiek izlietoti šie ieņēmumi. Tātad Budžeta un finansu komisijas redakcijā ir sacīts, ka fonda ieņēmumi Ministru kabineta noteiktajos apmēros veidojas kā atskaitījumi no... un tālāk kā tekstā. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai ir cita redakcija. Budžeta un finansu komisija aicina atbalstīt Budžeta un finansu komisijas redakciju.

Priekšsēdētājs. Balsosim par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas redakciju. Viens “pret”. Rezultātu! Par - 8, pret - 31, atturas - 17. Nav pieņemts. Balsosim Budžeta un finansu komisijas redakciju! Lūdzu rezultātu. Par - 44, pret - 4, atturas - 8. Pieņemts.

A.Piebalgs. 17.pantu Budžeta un finansu komisija būtiski pārstrādāja, lai precīzi parādītu, kā tiek izdalīti fonda izdevumi. Kā redzat, šeit arī tiek noteikts, ka fonda ieņēmumu pārsniegums pār izdevumiem veido fonda maksājumus valsts budžetā. Tādējādi es lūgtu atbalstīt šo Budžeta un finansu komisijas redakciju. Citas redakcijas nav saņemtas.

Priekšsēdētājs. Deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Piebalgs. 18.pantam ir divas redakcijas - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, ko Budžeta un finansu komisija neatbalstīja, un Budžeta un finansu komisijas redakcija, kas saka sekojošo: “Fonda darbinieku štata sarakstu nosaka fonda padome. Fonda darbinieku darba samaksas kārtību nosaka fonda padome saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem.” Tātad arī šajā gadījumā Ministru kabinets kontrolē, kādas algas ir fondā.

Priekšsēdētājs. Balsosim par Pašvaldības komisijas ierosināto 18.panta redakciju. Viens “pret”. Rezultātu! Par - 12, pret - 27, atturas - 15. Nav pieņemts.

A.Piebalgs. 20.pantam ir divas redakcijas. Tātad viena ir Budžeta un finansu komisijas, kura atbalstīja sākotnējo valdības variantu, otra ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas redakcija. Budžeta komisijā balsis dalījās līdzīgi, un nekādu lēmumu mēs nevarējām pieņemt, jo principiālas atšķirības šeit nav. Bet es tomēr aicinātu atbalstīt šo sākotnējo redakciju par to, “ka ne vēlāk kā 2 mēnešus”... un tālāk kā tekstā.

Priekšsēdētājs. Balsosim! Es ļoti atvainojos, tik vienkāršas nemaz nav tās lietas. Runa ir par 20.pantu. Vajadzētu balsot par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas piedāvāto redakciju. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 31, atturas -19. Nav pieņemts.

A.Piebalgs. 21.pantu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija aicināja izslēgt pēc iepriekš pieņemtiem balsojumiem, bet es tomēr lūgtu atbalstīt sākotnējo redakciju, ka pārskata, izskata un apstiprina fonda padome, padome to kopā ar ziņojumu par aizvadīto darbības gadu un turpmākās darbības plānu iesniedz Ministru kabinetam, Finansu ministrijai un publicē. Es aicinātu atbalstīt to redakciju, nevis slēgt šo pantu ārā.

Priekšsēdētājs. Balsosim par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosinājumu - izslēgt. Viens - “pret”. Rezultātu! Par - 9, pret - 31, atturas - 19. Nav pieņemts. Tālāk.

A.Piebalgs. 23.pantā ir deputāta Kehra priekšlikums, ko Budžeta un finansu komisija atbalstīja.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildes? Lūdzu - deputāts Kide.

E.Kide (SL).

Cienījamie deputāti, es tomēr lūgtu būt uzmanīgiem, balsojot un izšķiroties par to, vai atstāt fondam tās funkcijas, kas paredzētas ministrijām un valdībai, vai atstāt fondam tikai tādas funkcijas, kas paredzētas ministrijām. Par cik fondam tiek nodots viss valsts īpašums, izņemot to, kas atstāts citām ministrijām, tad tas ir arī īpašums, kas nebija pakļauts vai nav pakļauts ministrijām. Un ministrijas jau ir likvidētas, kuras agrāk pārvaldīja šos īpašumus. Tātad, manuprāt, vajadzētu par šādiem īpašumiem un īpašumu daļām arī attiecīgi atbildēt valdībai, tas ir, Ministru kabinetam. Un es liktu priekšā atstāt tādā redakcijā, kā tas bija iesniegts, un noraidīt svītrojumu, ko iesniedzis Kehra kungs. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas vēl runāt? Lūdzu, balsosim par deputāta Kehra priekšlikumu - svītrot vārdus “un valdībai”. Viens “par”. Balsojam. Lūdzu rezultātu. Par - 36, pret - 10, atturas - 6. Lēmums pieņemts. Tiek svītroti vārdi “un valdībai”.

A.Piebalgs. Tālāk ir 24.pants. Budžeta un finansu komisija ir sagatavojusi jaunu redakciju, bet Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija aicinājusi svītrot šo pantu. Diemžēl jāatzīmē, ka mums pašlaik koordinācija starp komisijām bieži vien nav tā labākā, un faktiski man nebija zināmi iemesli. Tātad Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija gribēja dzirdēt ziņojumu par attiecīgo lēmumu izpildi. Šajā sakarībā, lai būtu kompromisa variants, es lūdzu Krastiņa kungu, kurš vadīja atbilstošās struktūras Augstākajā padomē vai daļu no tām, sniegt ziņojumu, un pēc tam deputāti attiecīgi lemtu, vai piekrist šim pantam vai arī svītrot šo pantu. Alternatīvi. Ja svītro šo pantu, tad, protams, aizkavējas daži procesi, bet tas nozīmē, ka šis pants nāk kā jauns likums, ko Saeima izskatīja trijos lasījumos. Tādēļ es lūgtu priekšsēdētāja kungu dot vārdu Krastiņa kungam.

Priekšsēdētājs. Vai Krastiņa kungs vēlas vārdu? Lūdzu! Edmunds Krastiņš - valsts ministrs.

 

E.Krastiņš (valsts īpašuma valsts ministrs).

Cienījamie deputāti! Tā kā vairāki deputāti izteica vēlēšanos, pirms lemt par attiecīgi Augstākās padomes lēmumu atzīšanu par spēku zaudējušiem, dzirdēt arī zināmu pārskatu par šo lēmumu izpildi, tad es pašlaik esmu tribīnē, lai jūs informētu par šā lēmuma pieņemšanas vēsturi un izpildes gaitu. Un es varu šeit tikai pievienoties pagājušajā plenārsēdē dzirdētajiem vārdiem, ko izteica deputāts Bukovskis, ka tās varbūt netradicionālās, elastīgās pieejas ir sevi attaisnojušas un, ka, teiksim, šī te Privatizācijas komisija bija starp tām institūcijām, kas Saeimas Izmeklēšanas komisijai vienmēr savlaicīgi arī sniedza pārskatus par privatizācijas gaitu bijušajās Latvijas Bankas nodaļās. Taču, jājautā: kāpēc tika pieņemti attiecīgi Augstākās padomes lēmumi? Šie Augstākās padomes lēmumi tika pieņemti, lai izpildītu 1992.gada maijā pieņemto likumu “Par Latvijas Banku”, ar kuru tika noteikts, ka līdz gada beigām Latvijas Bankai jāpārtrauc sava komercdarbība un jāpilda vairs tikai un vienīgi centrālās bankas funkcijas. Tātad vienam no galvenajiem Augstākās padomes lēmumiem par Latvijas Bankas reorganizāciju, tās struktūrvienību pārveidošanu un privatizāciju bija uzdevums no Latvijas Bankas nodalīt komercdarbību un tālāk lemt par šo struktūrvienību reorganizāciju un arī privatizāciju. Tika izveidota īpaša Augstākās padomes komisija, kura sastāvēja no 9 locekļiem, 3 no kuriem pārstāvēja tajā laikā Augstāko padomi, 3 pārstāvēja valdību un 3 pārstāvēja Latvijas Banku. Šīs komisijas priekšsēdētājs sākotnēji bija toreizējais finansu ministrs Elmārs Siliņš. Un pēc tam - pēc viņa nomaiņas - par šīs komisijas priekšsēdētāju kļuvu es. Tātad komisija līdz 1993.gada maijam sadarbībā ar Šveices valdības finansētu ekspertu grupu, kas izpētīja šos bijušos Latvijas Bankas kredītu portfeļus, novērtēja stāvokli un atzina, ka šīs bankas finansiālais stāvoklis, šo nodaļu stāvoklis, ir ļoti slikts, ka sakarā ar saimniecisko krīzi un pāreju no plānveidīgas ekonomikas uz tirgus ekonomiku ļoti daudzi kredīti ir zaudējuši savu atmaksāšanās spēju, ir nonākuši sliktā stāvoklī, jo šie uzņēmumi, kuri ņēmuši kredītus, ir nonākuši sliktā finansiālajā stāvoklī un nespēj kārtot savas saistības pret attiecīgajām banku nodaļām. Šveices ekspertu vērtējums bija, ka līdz pat 80% kredītu ir šaubīgi vai slikti. Un viņi arī deva rekomendācijas šai komisijai, kā turpmāk strādāt pie banku nodaļu reorganizācijas.

1993.gadā sākās arī sadarbība gan ar Pasaules bankas ekspertiem, gan arī ar Eiropas kopienas ekspertiem PHARE programmas ietvaros, kura ir finansējusi vairākus pētījumus šajā laukā, sniegusi vairākas konsultācijas un speciālistu līdzdalību šo nodaļu reorganizācijā. Kā jau es teicu, 1993.gada maijā notika attiecīgo Latvijas Bankas nodaļu pārņemšana Banku privatizācijas fonda pārziņā un pārraudzībā. Vienlaicīgi komisija strādāja pie privatizācijas principiem, un pēc ziņojuma Augstākajā padomē par šiem privatizācijas principiem tika pieņemts arī lēmums par Latvijas bankas nodaļu privatizācijas kārtību, kurā atļāva attiecīgajai komisijai veikt šo privatizāciju akcionēšanas ceļā. Tātad tika izvēlētas divas privatizācijas metodes: viena bija akcionēšana, pārveidojot statūtsabiedrībās, un otra - izsolot atsevišķas Latvijas Bankas nodaļas jau esošajām komercbankām. Sākotnējās pārņemšanas posmā kopumā bija 49 Latvijas Bankas nodaļas, kuras veica komercdarbību, no tām 16 tika privatizētas akcionēšanas ceļā un 11 tika pārdotas izsolē. Viena tika likvidēta, un no 21 atlikušās, tās apvienojot, 1993.gada septembrī tika izveidota jauna valsts akciju sabiedrība - komercbanka “Latvijas Universālā banka”.

Tātad īsumā par šiem privatizācijas rezultātiem. Kā jau es teicu, 16 nodaļas tika akcionētas, un šīs akcionēšanas rezultātā izveidojās 9 jaunas akciju komercbankas, jo vienlaicīgi notika arī atsevišķu mazo nodaļu apvienošana vienotās akciju sabiedrībās. No 11 izsolēs pārdotajām komercbankām, nodaļām, 7 nopirka akciju komercbanka - banka “Baltija”, 2 nopirka “Parex” banka, 1 banku - “Olimpija” un 1 - Ventspils apvienotā “Baltijas banka”. Šīs privatizācijas rezultātā kopumā tika iegūti ieņēmumi 3,4 miljoni latu, no kuriem 1,3 miljoni tika izlietoti banku komisijas garantēto kredītu dzēšanai pret Latvijas Banku, tātad atgriežot tai šos centralizētos resursus, un 2,1 miljons tika izmantots, veidojot Latvijas Universālās bankas statūtkapitālu, jo uz to brīdi, kad Banku privatizācijas komisija pārņēma šīs Latvijas Bankas nodaļas, nevienai no tām nebija pietiekoši liels statūtkapitāls. Līdz ar to visu šo 1993.gadu komisija faktiski nodarbojās ar attiecīgo banku kapitalizāciju gan privatizācijas veidā, gan, kā es teicu, privatizācijas ceļā iegūtos līdzekļus ieguldot Latvijas Universālās bankas pamatkapitālā. Protams, arī šobrīd Latvijas Universālās bankas pamatkapitāls, pat ieguldot attiecīgās šīs bankas pārziņā esošās ēkas pamatkapitālā, tas vēl joprojām neatbilst Latvijas Bankas normatīviem - ir nepietiekošs, un tāpēc sadarbībā ar Pasaules bankas ekspertiem joprojām tiek strādāts arī pie papildu iespējām, lai novestu šīs bankas statūtkapitālu līdz Latvijas Bankas normatīviem atbilstošam lielumam.

Bez tam ar Pasaules banku tiek strādāts arī pie īpaša banku sistēmas atveseļošanas projekta, kurš tiktu realizēts saistībā ar valsts uzņēmumu privatizāciju, jo lielum lielā daļa no tiem parādniekiem, kuru kredīti ir kļuvuši par sliktiem vai šaubīgiem, ir valsts uzņēmumi, un šo kredītu atveseļošanās un līdz ar to bankas sistēmas atveseļošanās lielā mērā ir saistīta ar attiecīgo valsts uzņēmumu privatizāciju. Pasaules banka gatavojas izdalīt Latvijai ilgtermiņa kredītu līniju šīs privatizācijas veicināšanai un vienlaicīgi Universālās bankas kredītportfeļa atveseļošanai. Taču virkne no šiem kredītiem ir tik sliktā stāvoklī un cerības tos atgūt ir tik nelielas, ka valdībai arī šī budžeta ietvaros ir dotas Rietumu ekspertu rekomendācijas uzņemties attiecīgas saistības jeb izlaist attiecīgu valsts parādzīmju apjomu par šiem sliktajiem kredītiem un maksāt par tiem attiecīgus procentus Latvijas Universālajai bankai, lai nodrošinātu mūsu finansu sistēmas stabilitāti un veiksmīgu darbu kreditēšanas jomā. Tas man īsumā viss, ko es gribētu teikt par šīs komisijas darbību.

Un vēl. Runājot par argumentāciju tam vai citam balsojumam par 24.pantu, es gribētu teikt, ka šī komisija savu darbu ir beigusi, arī Banku privatizācijas fonds savu darbu ir beidzis un ir nepieciešams tikai formāls Saeimas lēmums, kurš atzītu par spēku zaudējušiem šos trīs pieminētos Augstākās padomes lēmumus. Līdz ar to Universālās bankas akciju pakete nonāktu Finansu ministrijas un tālāk - Valsts īpašuma fonda pārziņā, lai turpmāk šo darbu ar Universālās bankas atveseļošanu un tās perspektīvu privatizāciju veiktu Finansu ministrija. Protams, saskaņā ar mūsu šodien pieņemto likumu par Privatizācijas aģentūru šo lēmumu spēkā atstāšana neko būtisku situācijā negrozīs, tikai mums paliks joprojām spēkā trīs esošie Augstākās padomes lēmumi, kuri pēc būtības savu nozīmi jau ir zaudējuši.

Priekšsēdētājs. Mēs apspriežam 24.pantu. Lūdzu, vārds deputātam Bukovskim - “Saskaņa Latvijai”.

I.Bukovskis (SL).

Cienījamais Prezidij! Cienījamā Saeima! Ļoti būtiska ir priekšsēdētāja piezīme, ka mēs apspriežam 24.pantu un ka līdz ar to nav izbeigusies tās komisijas darbība, tāpēc ka mēs neesam redzējuši te kādu rakstisku komisijas atskaiti. Es varu paskaidrot, kāpēc ir vajadzīga komisijas atskaite. Tāpēc, ka līdz šim nav atrisināts visbūtiskākais jautājums tieši par Latvijas banku privatizāciju, nav atrisināts jautājums par sliktiem kredītiem. Kāpēc es negribu, lai ar šo būtu izbeigta šīs komisijas darbība? Tāpēc, ka, ja iepriekšējās publikācijās Bankas prezidents Repšes kungs varēja pateikt: no kurienes Bukovskis ir paņēmis mistiskus ciparus, tad tagad es oficiāli varu paziņot, ka Pasaules bankas novērtētie sliktie kredīti bez valsts garantijām, ko izdevusi personīgi Latvijas Banka caur savām nodaļām, sastāda 21 miljonu latu. Un tagad šo 21 miljonu latu grib pēc tam paņemt no ārvalstu kredītiem un no budžeta. Cik man ir saprotams, tad jebkura banka - un to ir izdarījusi konkrēti Latvijas Banka - strādā ar zaudējumiem, un ar peļņu, un tā savus zaudējumus sedz no savas peļņas. Kas šobrīd sānāca? Šobrīd peļņu paņēma Latvijas Banka, bet zaudējumus grib atdot budžetam, nodokļu maksātājiem. Es domāju, ka Latvijas Bankai ir pietiekoša peļņa, lai nosegtu šos zaudējumus, ko tā pati ir radījusi, neizdodot nekādas instrukcijas - to mēs arī pārbaudījām - par kredītu izdošanu, par kredītu kontroli un tā tālāk. Un šie zaudējumi 21 miljona latu apmērā, kas radušies Universālajai bankai, Latvijas Bankai ir jānosedz no savas peļņas, nevis no nodokļu maksātājiem, tāpēc ka tā ir konkrēti Latvijas Bankas vadības organizatoriskā neizdarība. Es vēlreiz atgādinu, ka te nav runa par tiem kredītiem, ko ir garantējusi valdība, bet ir runa tikai par tiem, ko patstāvīgi ir izdevusi Latvijas Banka. Tā ka es piedāvāju komisijas ziņojumu atsevišķi, un komisija lai liek priekšā Saeimai, ko darīt ar šo 21 miljonu “caurumu”, jo Universālā banka to nosegt no saviem līdzekļiem nevar, budžets to nosegt nevar, un arī ārvalstu kredīts tas pats budžets vien ir. Paldies.

Priekšsēdētājs. Uldis Osis - finansu ministrs.

U.Osis (finansu ministrs).

Cienījamie kolēģi! Es aicinātu tomēr balsot par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas ierosināto variantu - svītrot šo pantu, jo lietas būtība ir tāda, ka Bukovska kunga izvirzītie jautājumi par parādiem, viss tas, ko viņš teica, tā ir taisnība, bet viņa ierosinātais jautājums nepazūd un tā risināšana nebeidzas ar to, ka tiek pārtraukts komisijas darbs. Valdība, Finansu ministrija un arī jaunizveidojamais Valsts īpašumu fonds (ja par to kopumā nobalsosim) nopietni ar šiem jautājumiem nodarbojas. Nav Latvijas Bankas funkcija risināt pašlaik slikto kredītu jautājumus, jo centrālajai bankai Latvijā tāpat kā jebkurā citā valstī ir savas konkrētas un pilnīgi skaidras funkcijas. Un tā ir monetārā politika. Nedrīkst šīs funkcijas sajaukt ar kādiem citiem uzdevumiem. Valdība uzņemas šīs funkcijas - risināt jautājumus par sliktajiem kredītiem. Pašlaik tiek strādāts pie banku sistēmas rehabilitācijas projekta. Tā ir ne tikai banku sistēmas, bet arī uzņēmumu sistēmas rehabilitācija, jo nedrīkst atraut bankas no tiem uzņēmumiem, kuriem šie sliktie kredīti tika izsniegti. Tas ir sarežģīts process. Šis projekts tuvojas noslēgumam, un, kad tas būs sagatavots, valdība jebkurā laikā ir gatava sniegt izsmeļošu informāciju par paredzamajiem pasākumiem šajā jomā. Tādēļ es aicinātu balsot tomēr par Budžeta komisijas formulētajiem priekšlikumiem. Paldies. (Tālāk no zāles. U.Osis: “Es atvainojos, otrādi. Pareizi ir otrādi.”)

Priekšsēdētājs. Diemžēl jūs sākumā aicinājāt izslēgt šo pantu. Pareizi būs tā, kā deputāti nobalsos. Un ir divi priekšlikumi - Valsts un pašvaldības pārvaldes komisijas priekšlikums - svītrot 24.pantu, un otra ir Budžeta un finansu komisijas piedāvātā redakcija 24.pantam. Balsošanas secība - iepriekšējā. Vispirms Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Balsosim! Rezultātu! Par - 30, pret - 30, atturas - 14. Nav pieņemts.

Budžeta un finansu komisijas redakcija. Es atvainojos, jūs gribat runāt? Labi, balsosim par Budžeta un finansu komisijas redakciju. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 12, atturas - 13. Ir pieņemta.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likuma “Par Valsts īpašuma fondu” pieņemšanu visumā. Balsojam! Vai visi deputāti ir nobalsojuši? Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 5, atturas - 14. Likums pieņemts visumā.

Nākamais likumprojekts “Par budžetu un finansu vadību” (otrais lasījums).

A.Piebalgs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputāti! Kā jūs atceraties, izskatot Saeimā pirmajā lasījumā likumprojektu par budžetu un finansu vadību, bija ārkārtīgi daudz būtisku iebildumu pret to. Budžeta un finansu komisija ņēma tos vērā un to ļoti būtiski pārstrādāja. Jums bija iesniegts dokuments nr.121, kurā faktiski mēs lūdzām tādu it kā, no vienas puses, bezprecedenta gadījumu, ka jūs vispirms iepazīsieties ar jauno redakciju, un, ja tad jums būs priekšlikumi, tos vēl varēsiet iesniegt, un tātad šis laiks bija divas nedēļas. Attiecībā uz šo laiku nebija priekšlikumu. Tomēr mums ir jāizskata tie priekšlikumi, kuri bija līdz tam, tātad priekšlikumi vēl par veco redakciju. Un tādēļ labākais dokuments darbam ir dokuments nr.171a. Šeit tātad ir otrā lasījuma redakcija, tātad Budžeta un finansu komisijas redakcija atbilstoši dokumentam nr.121, tātad jau pārstrādātajam, un šeit ir attiecīgi priekšlikumi. Darbs būs tiešām ļoti grūts, jo tās redakcijas, ko devusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija un arī LNNK frakcija, attiecībā uz veco redakciju. Es, protams, lūdzu deputātus pārāk nekarot par attiecīgiem formulējumiem, jo ir vēl trešais lasījums, un, ja mēs šodien pieņemtu to otrajā lasījumā, es aicinātu, lai trešais lasījums būtu tikai 10.martā, tātad vismaz pēc trim nedēļām, lai vismaz divas nedēļas deputātiem būtu iespēja iesniegt savus priekšlikumus. Tādēļ mēs varam ķerties klāt un sākt darbu ar 2.pantu, par kuru bija pirmie priekšlikumi.

Tātad Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz 2.pantā - finansu vadība - aizvietot vārdus “finansu ministrs” ar vārdiem “Ministru kabinets”. Tātad, kā jūs redzat, jaunajā redakcijā tā ir otrā un trešā daļa, un šo priekšlikumu Budžetu un finansu komisija atbalstīja. Tās ir dokuments nr.171a.

Priekšsēdētājs. Esiet tik laipni, drusciņ pauzējiet! Deputāti, sameklējiet dokumentu nr.171a! Mums vispirms ir jāvienojas par dokumentu tekstiem. Tātad deputāts Piebalgs aicināja mūs strādāt ar tekstu dokumentā nr.171a. Vai deputātiem ir iebildes? Vai varam tālāk virzīties vai vēl ir jāpagaida? Iebildumu nav? Lūdzu, sāksim skatīt 2.pantu!

A.Piebalgs. Jā. Tātad pirmais priekšlikums ir aizvietot 2.pantā (konkrēti, otrajā un trešajā daļā) vārdus “finansu ministrs” ar vārdiem “Ministru kabinets”. Budžeta un finansu komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Vai nav iebilžu? Pieņemts.

A.Piebalgs. Arī otrais priekšlikums ir no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas. Bija priekšlikums šeit izslēgt vārdus “nosaka kārtību pašvaldību finansiālai darbībai”. Jāsaka, ka, gatavojot likumprojekta otro lasījumu (tātad dokuments nr.121), mēs saīsinājām šo formulu “nosaka kārtību pašvaldību finansiālai darbībai”. Ar to mēs faktiski paskaidrojam šo terminu, paskaidrojam, kas ir finansu vadība. Un tādēļ man būtu lūgums šoreiz neatbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu, jo tālāk likumā ir, protams, tas, par ko viņi šeit satraucas. Un, ja tas nav, tad tas būs likumā par pašvaldību budžetiem.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas runāt? Vai ir nepieciešams balsot? Nav nepieciešamības. Lūdzu, tālāk!

A.Piebalgs. 3.pantā ir priekšlikums pirmajā daļā, ka tur, kur ir runa par pamata budžetu, vajag papildināt ar vārdiem “sociālais budžets”. Gribu paskaidrot, ka sociālais budžets ir viens no speciālo budžetu veidiem. Mēs pilnīgi piekrītam, ka sociālajam budžetam ir jābūt, bet tas ir viens no speciālo budžetu veidiem, ko arī izskatīs Saeima, tādēļ nav pamata izdalīt atsevišķi sociālo budžetu starp budžetu klasifikācijām.

Priekšsēdētājs. Deputāte Anna Seile - LNNK. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Kad mēs šorīt runājām par privatizācijas fondu, izskanēja tāda doma, ka arī privatizācijas fondu varētu likt ieskaitīt kādā no speciālajiem budžetiem. Man šķiet, ka ir nepieciešams skaidrojums par to, kas ir speciālais budžets. Kas tie tādi ir par speciālajiem budžetiem? Vai arī sociālais budžets ir viens no speciālajiem budžetiem? Un cik daudz un dažādu speciālo budžetu var būt? Kādreiz jau mums bija tāda prakse, ka mēs nevarējām no Godmaņa kunga valdības dabūt atskaiti par to, kur palicis tā saucamais valūtas budžets. Tagad mums tāda valūtas budžeta vairs nav. Bet kādi varētu būt šie speciālie budžeti? Skaidrības nav nekādas. Vai nu ir jābūt papildinājumam skaidrojumos, vai arī šāds vārds vispār ir jāsvītro. Ja reiz ir budžets, tad ir budžets!

Priekšsēdētājs. Lūdzu, deputāts Piebalgs!

A.Piebalgs (LC).

Dokumentā nr.121 ir dota arī speciālā budžeta definīcija. Tātad - kas ir speciālais budžets? Ja kāds no jums ir interesējies par budžetiem laika posmam līdz 1940.gadam, tad būs redzējis, ka vienmēr ir pamatbudžets, kurā ir galvenie ieņēmumi un galvenie izdevumi, kur ieņēmums nav tieši saistīts ar izdevumiem. Un ir vēl arī otra (praktiski tikpat bieza vai pat biezāka) grāmata - speciālais budžets. Speciālais budžets tātad ir budžets par katru noteiktu ieņēmumu veidu, kuram ir atbilstošs izdevumu veids. Tātad viens speciālais budžets ir privatizācijas fonds. Viens speciālais budžets ir sociālais budžets, tātad ieņēmumi no sociālā nodokļa, izdevumi sociālajām vajadzībām. Viens speciālais budžets būs tas, par ko runāja Zaščerinska kungs, - par to SIA “Labība”, kur ieskaita 10%. Tātad ir iezīmēts ieņēmums, un pretī iezīmēts izdevums. Mērķis ir viens: lai 1995.gada budžetā ir tā, ka neviens ieņēmumus, kas ir noteikts ar valsts likumu, pat ja tas ir noteikts speciāliem mērķiem, neietu garām Saeimai. Tātad mēs apstiprinām pamatbudžetu (tas ir diezgan līdzīgs tam) un apstiprinām speciālos budžetus, kur katram iezīmētajam ieņēmumam ir pretī izdevumi. Vēl viens piemērs. Saeima ir devusi tiesības 20% atbilstoši, teiksim, izmaksas no konfiscētās naudas un citām realizācijām, Muitas departamentam, Iekšlietu ministrijas struktūrām. Arī tas ir speciālais budžets, kurš parādās likumdevējam. Tātad es vēlreiz atkārtoju: mērķis ir viens. Visi budžeti, jebkuri ieņēmumi, kas ir noteikti ar likumiem, valdības lēmumiem, iet caur Saeimu. Bet, tā kā tiem piekārtoti ir noteikti izdevumi, tad atbilstoši tie ir speciālie budžeti. Es labāk vairs nevaru paskaidrot, un šeit ir pilnīgi skaidrs mērķis - lai neviens santīms neietu garām Saeimai.

Priekšsēdētājs. Vai ir nepieciešams balsojums? Lūdzu, balsosim par LNNK un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosināto redakciju 3.pantam! Viens “pret”. Rezultātu! Par - 20, pret - 29, atturas - 19. Lūdzu, tālāk!

A.Piebalgs. Nākošais Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosinājums - tātad iestrādāt jaunajā redakcijā, bet es vēlreiz saku, ka likums ir būtiski pārstrādāts, uzlabots. Tā ka šeit nav nepieciešamības balsot.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildes? Nav. Tālāk!

A.Piebalgs. Nākošais ierosinājums ir par 6.pantu. Par pašvaldību budžetu. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija strādāja ar veco shēmu, un tāpēc par šiem viņu priekšlikumiem ir grūti mums šobrīd nobalsot, panta redakcija ir grozīta, un es domāju, ka uz trešo lasījumu mēs saņemsim priekšlikumu par jau precīzu redakciju, tāpēc nav nepieciešamības šoreiz balsot.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav. Tālāk, lūdzu!

A.Piebalgs. Nākošais - 8.panta otrā daļa. LNNK frakcija un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina attiecībā uz speciālā budžeta kontiem, ka tos var apiet tikai atbilstoši likumam. Budžeta un finansu komisija gribēja nedaudz paplašināt šo loku, nosakot, ka arī finansu ministram ir šādas tiesības. Bet priekšlikums ir pilnīgi skaidrs un var par to balsot.

Priekšsēdētājs. Priekšlikums ir pilnīgi skaidrs, un varam balsot. Lūdzu, balsojiet! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 26, atturas - 16. Nav pieņemts.

A.Piebalgs. Tālāk - priekšlikumi par 9.pantu. Šeit ir apropriācijas. Tātad ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - izteikt 6.panta trešo daļu šādā redakcijā: ja apstākļu maiņa pieprasa mazākus izdevumus, Finansu ministrijas attiecīgu likumu pieņemšanu nosaka apropriācijas ierobežojums. Tātad Budžeta un finansu komisijas ierosinātā redakcija ir līdzīga, bet tomēr iziet nedaudz no pretējā. Finansu ministra noteiktajos gadījumos valsts budžeta apropriācija netiek pilnībā izlietota, ja apstākļu maiņa pieprasa mazākus izdevumus. Šeit ir grūti pateikt, kurš ir labāks formulējums, Budžeta un finansu komisija paliek pie sava formulējuma.

Priekšsēdētājs. Balsosim par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ieteikto redakciju 9.panta trešajai daļai! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 20, atturas - 14. Nav pieņemts.

A.Piebalgs. LNNK frakcija ierosināja šo 6.panta trešo daļu izteikt pilnīgi citā redakcijā arī pēc būtības. Sociālajam budžetam ir patstāvīga apropriācija, izdevumi pārsniedz faktisko ieņēmumu līmeni, tie tiek segti no pamatbudžeta. Kā jau es teicu, sociālais budžets ir... arī valdība ir piekritusi, ka tas tiks nodalīts no pamatbudžeta kā speciālais budžets, un droši vien tas būs pirmais no speciālajiem budžetiem, un, manā skatījumā, nav vajadzīgs šobrīd izdalīt šo normu, jo - es vēlreiz atkārtoju! - jēdziens “speciālais budžets” ir plašāks nekā “sociālais budžets”.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas runāt? Lūdzu, balsosim par LNNK ierosināto redakciju! Balsojam. Rezultātu! Viens “pret”. Par - 18, pret - 33, atturas - 12. Nav pieņemts.

A.Piebalgs. Ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums pēc būtības slēgt otro daļu, bet man liekas, ka tā ir vienkārši vecā, sliktā redakcija, kāda bija, jo šobrīd otrā daļa skan, manā skatījumā, ļoti pieņemami: “Ikvienai izmaiņai apropriācijas mērķos vai laika periodā ir jāatbilst šā likuma noteikumiem.” Man šķiet, ka te nevarētu būt pretenziju. Iepriekšējā redakcija bija daudz sliktāka.

Priekšsēdētājs. Paldies. Lagzdiņa kungs, kā komisijas vadītājs, neiebilst. Vai deputātiem nav iebilžu? Nav. Tālāk!

A.Piebalgs. Nākošais ir dokuments nr.121, 10.panta pirmā daļa. Uz šā panta pirmo daļu attiecas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas bija vecajā redakcijā 5.panta otrajai daļai. Un tas skan šādi: valsts parāda garantiju un galvojuma saistību apmēriem, visiem šādiem likumprojektiem pirms to apspriešanas Ministru kabinetā un Saeimā ir jāpievieno finansu ministra atsauksme. Būtībā šo normu piedāvā izslēgt. Kur ir šeit tā sāls? Faktiski tā sāls ir paslēpta tur: ja ir kaut kāds ierosinājums (kaut vai no deputāta), kas saistās ar finansiāliem darījumiem, tad neviens netiek izskatīts, pirms nav dota finansu ministra atsauksme. Tā var būt negatīva un Saeima var nobalsot pozitīvi, bet katrā ziņā finansu ministrs dod savu atsauksmi par attiecīgo priekšlikumu. Tāda ir šā panta būtība.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosinājumu! Viens “pret” papildus - deputāts Piebalgs. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 28, atturas - 15. Nav pieņemts.

A.Piebalgs. Nākošais ir LNNK frakcijas priekšlikums - svītrot vārdus “vai Ministru kabineta ierosinātie”. Es vēlreiz nolasīšu šo tekstu: “Šo grozījumu rezultātā nedrīkst palielināties valsts budžeta likumā apstiprinātie vai Ministru kabineta ierosinātie valsts parādu un galvojuma saistību apmēri.” Es gribu teikt, ka mēs Budžeta komisijā šoreiz neesam pietiekami nopietni strādājuši pie šā. Un es gribu atbalstīt šo priekšlikumu, jo tas ir ļoti loģisks. Es nezinu, kā tas mums šajā gadījumā ir paslīdējis garām, jo tas ir pilnīgi pareizs priekšlikums, tā ka es gribu teikt, ka Budžeta komisija noteikti atbalsta šo priekšlikumu. Es domāju, ka nav vajadzības balsot par to.

Priekšsēdētājs. Jā, bet jūsu vietā tribīnē grib nākt Platā kungs. Lūdzu, vārds ministram Platajam!

 

J.Platais (budžeta valsts ministrs).

Es gribu atzīmēt to, ka šeit šī norma nostrādātu ļoti negatīvi pret budžeta procesu, jebkurā budžeta grozījuma brīdī gada laikā. Jo, ja šī norma tiks iebalsota tāda, kā pašlaik tiek piedāvāts, tad gada laikā mums nevarēs izkustēties no vietas valsts parādu apmēri. Pastāvot šai normai, kāda tā pašlaik ir un kāda ir Ministru kabineta piedāvātā, Ministru kabinets gada laikā var ierosināt valsts parāda apmēru izmaiņas. Ja tiks nobalsots par redakciju, ko piedāvā LNNK frakcija, tad gada laikā mums valsts parāds vairs grozīties nevarēs, jo saskaņā ar šo likumu nevar notikt nekādi grozījumi valsts parādu apmēros gada laikā. Sakarā ar to bija ierosinājums no Ministru kabineta puses, ka katru gadījumu, kad gada laikā būtu tomēr jāpaaugstina valsts parāds, Ministru kabinets ierosina un Saeima to var pieņemt, pamatojoties uz šo. Šeit iznāk, ka neviens vairs nevar ierosināt gada laikā valsts parāda apmēru izmaiņas. Sakarā ar to šim jautājumam vajadzētu pieiet ļoti nopietni, jo tas budžeta procesā var radīt ļoti lielas neskaidrības un pārāk smagus ierobežojumus, kurus Saeima nevarēs grozīt bez šā likuma grozīšanas.

Priekšsēdētājs. Deputāts Karnups - LNNK. Lūdzu!

V.P.Karnups (LNNK).

Godājamie kolēģi! Es īsti nevaru piekrist Platā kunga iebildumam, jo Ministru kabinetam ir likumu iniciatīvas tiesības Saeimā, un jebkurā laikā viņi var nākt ar papildinājumiem un grozījumiem valsts budžetā, ieskaitot arī ierosinājumus palielināt valsts budžetu attiecīgajos pantos. Tā kā... Bet šeit ir kaut kas cits. Ja mēs ņemam šo redakciju, paliekam pie vārdiem “... vai Ministru kabineta ierosinātie”, pastāvēs tā iespēja, ka Ministru kabinets pats uz savu iniciatīvu, bez Saeimas, apejot Saeimu, var palielināt deficītu. Un tāpēc LNNK frakcija aicina deputātus - svītrot šos četrus vārdus. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Deputāts Piebalgs.

A.Piebalgs. Es arī lūdzu atbalstīt LNNK priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 6, atturas - 14. Pieņemts.

A.Piebalgs. Tālāk. 10.pants ir saistīts ar to, kas notiek ar budžetiem, ja Saeima pieņem likumus vai Ministru kabinets pieņem lēmumus, kuri izraisa pašvaldību budžeta izmaiņas. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosināja citu redakciju, bet man šķiet, ka Budžeta un finansu komisijas ieteiktā jaunā redakcija ir labāka.

Priekšsēdētājs. Vai komisijas vadītājs Lagzdiņš piekrīt? Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Akceptēts.

A.Piebalgs. 13.pants izraisīja diezgan lielas debates. Valsts noslēpumi jeb slepenie izdevumi. Vispirms radās jautājums, vai vispār tādi ir vajadzīgi? Tomēr ir atsevišķi brīži, kad acīmredzot nevajag būt pilnīgam atšifrējumam. Mēs palikām pie tā, ka šāds pants ir vajadzīgs. Bija pirmais priekšlikums - saskaņot šā panta redakciju ar likumu par pretizlūkošanu. Diemžēl šis likums nav izskatīts, tas nāk ātrāk, tāpēc mēs to vienkārši nevarējām izdarīt, un tādēļ mums šoreiz ir jāiet pretējā virzienā.

Tālāk. Kā tad mēs gribējām ar šo redakciju? Tātad izklāstu slepenajiem izdevumiem valsts budžetā finansu ministrs iesniedz speciālai Saeimas komisijai, kas par to sniedz atsevišķu ziņojumu Budžeta un finansu komisijai, ja pirms valsts budžeta apstiprināšanas Saeima nav pieņēmusi citādu lēmumu. Man šķiet, ka tas ir optimāls risinājums, ka šoreiz ir speciāla komisija, kurā ir pārstāvēti deputāti no katras frakcijas, kuri var iet vislielākajos dziļumos. Vai, teiksim, ja ir speciāla aģentūra, cik viņiem maksā, kāpēc viņiem maksā, tad viņi to sniedz Budžeta un finansu komisijai, kura iepazīstas (atkarībā no savas intereses pakāpes) ar detalizāciju, un, ja Saeima pieņem citādu lēmumu, tad, protams, var darboties savādāk, tādēļ man šķiet, ka starp LNNK priekšlikumu un to priekšlikumu, kas ir Budžeta un finansu komisijai, nav nekādu pretrunu. Un līdz ar to es aicinu jūs to atbalstīt Budžeta un finansu komisijas iesniegtajā redakcijā, jo man šķiet, ka tā ir veiksmīgāka redakcija nekā šie priekšlikumi, jo būtība paliek tā pati, kāda ir ierosinātajos priekšlikumos.

Priekšsēdētājs. Vai deputāts Budovskis frakcijas vārdā piekrīt? Vai citiem deputātiem ir iebildes? Nav. Tālāk, lūdzu!

A.Piebalgs. Par 14.pantu bija priekšlikums gan no Valsts pārvaldes komisijas, gan no LNNK frakcijas. Tātad tie ir par informāciju par budžeta pieejamību. Mēs mēģinājām visus šos trīs priekšlikumus (Budžeta un finansu komisijas ierosinātā redakcija, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas un LNNK frakcijas priekšlikums) izteikt jaunā formā. Un tātad šī forma, kompromisa forma, skanētu šādi: “Valsts budžets un tā izpilde tiek publicēta oficiālā laikrakstā ne retāk kā reizi ceturksnī. Pašvaldības budžetam jābūt sabiedrībai pieejamam katrā attiecīgajā pašvaldībā.”

Priekšsēdētājs. Kāds ir deputātu viedoklis? Vai piekrītat? Vai nav iebilžu?

A.Piebalgs. Nākošais ir 16.pants. Atbildība par budžeta projekta sagatavošanu. Šajā pantā parādās tāds konceptuāls strīds par to, cik lielā mērā likumdošana var uzlikt šo pienākumu ministram, cik lielā mērā uzlikt to Ministru kabinetam. Valdības sākotnēji sagatavotajā projektā faktiski visa atbildība par budžetu un finansu vadību bija uzlikta finansu ministram. Budžeta un finansu komisija mēģināja kaut kādā mērā dalīt šo atbildību, bet ir pietiekami daudz deputātu, kas uzskata, ka atbildīgam ir jābūt Ministru kabinetam. Protams, Ministru kabinets var pilnvarot finansu ministru šos uzdevumus veikt. Bet tāpēc šajā gadījumā mēs uzskatām, ka varētu droši pateikt, ka atbildīgs ir arī finansu ministrs. Tātad: finansu ministrs ir atbildīgs par ikgadējo valsts budžeta likuma projektu un valsts budžeta paskaidrojumu sagatavošanu, kas pievienojama valsts budžeta likuma projektam. Precīzi noteikta atbildība - tā nav likumdošanas iniciatīva, tas ir zināms finansu ministra darbs, kas tiek veikts. Tādēļ es lūgtu atbalstīt šo redakciju, bet ja deputāti nobalsos par Ministru kabineta ierosināto, tad - es vēlreiz saku - nekāda traģēdija nenotiks. Tās faktiski ir konceptuālas, nevis būtiskas izmaiņas. (Starpsauciens no zāles: “Atbalstām”)

Priekšsēdētājs. LNNK frakcija atbalsta komisijas iesniegto redakciju.

A.Piebalgs. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem nav iebilžu? Nav. Tālāk!

A.Piebalgs. Nākošais ir 19.pants. Pirmajā daļā tātad ir teikts: “Finansu ministrs nosaka finansu stratēģiju”. LNNK frakcija un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina vārdus “finansu ministrs” aizstāt ar vārdiem “Ministru kabinets”. Budžeta un finansu komisijā šo priekšlikumu mēs atbalstījām, jo šeit jau ir daudz nopietnāks jautājums. Protams, tas, kas nosaka finansu stratēģiju, nav tikai viens vienīgs ministrs. Par to atbildīga ir valdība kopumā un arī Ministru prezidents. Tādēļ mēs atbalstām šo priekšlikumu, un ir saņemts priekšlikums, ka šeit ir minama arī Latvijas Banka. Es domāju, ka tas ir pilnīgi pareizs, jo monetārā politika ir ļoti cieši saistīta. Tādēļ pirmās daļas redakcijā būtu vietā šāds aizstājums, tātad: “Ministru kabinets un Latvijas Banka, ņemot vērā makroekonomiskās attīstības tendences, nosaka finansu stratēģiju.” Vai tas ir korekts no Latvijas Bankas viedokļa, es nezinu, bet pēc būtības tas ir ideālais variants, ka tāda saikne starp Ministru kabinetu un Latvijas Banku eksistē finansu stratēģijas izstrādāšanā.

Priekšsēdētājs. Vai neviens neiebilst? Akceptēts. Tālāk, lūdzu!

A.Piebalgs. Nākošais ir līdzīgs priekšlikums - nomainīt vārdus “finansu ministrs” ar “Ministru kabinets”. Vēlreiz es nolasīšu šo normu: “Finansu ministrs sastāda ikgadējo valsts budžeta projektu, pamatojoties uz budžeta pieprasījumu, kas iesniegts atbilstoši šā likuma 16. un 17.panta prasībām.” Tagad ir ieteikts, ka Ministru kabinets sastāda. Budžeta un finansu komisija ierosināja, lai paliek vārdi “finansu ministrs”, bet, ja deputāti uzskatīs un nobalsos, ka vajag vārdus “Ministru kabinets”, tad tomēr tas nebūs tik būtiski. Jā, varētu piekrist, ka var rakstīt - “Ministru kabinets”. Lai nestrīdētos, es piekrītu, ka tiek ierakstīti vārdi “Ministru kabinets”. (Starpsauciens no zāles: “Ministru kabinets!”).

Priekšsēdētājs. Ir panākta vienošanās. Vai deputāti neiebilst? Tālāk!

A.Piebalgs. Nākošais ir 20.panta piektā daļa. Šeit bija tātad priekšlikums: “Ministru kabinets akceptē valsts budžeta likuma projektu un iesniedz to Saeimai.” Jaunajā redakcijā tas ir iestrādāts.

Priekšsēdētājs. Tālāk, lūdzu!

A.Piebalgs. Nākošais ir 22.pants. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina tekstā “ikgadējā valsts budžeta likuma pieņemšana” izslēgt vārdu “ikgadējā”. Mēs negribētu atbalstīt šo priekšlikumu ļoti vienkārša iemesla dēļ: jo ir budžeta likums, budžetu un finansu vadība, kas ir ilgstoša, un ikgadējais budžets, ko mēs pieņemam katram gadam. Tāpēc liekas, ka šī ir, no vienas puses, it kā redakcionāla lieta, pietiekami skaidra ir lietas būtība. Nē, piecgadīgais nav vēl. Vienkārši, lai būtu “valsts budžeta likums”. Var jau, protams, to tā atstāt, bet ikgadējais valsts budžets - tas, protams, budžets 1994., 1995.gadam. Katrā ziņā, ja deputāti iebilst, šis jautājums ir jābalso.

Priekšsēdētājs. Balsosim par ierosinājumu - izslēgt vārdu “ikgadējā”! Deputāt Piebalg, vai jūsu balss ir “pret”? Rezultātu! Par - 18, pret - 30, atturas - 18. Nav pieņemts.

A.Piebalgs. Nākošais ir LNNK un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosinājums - nomainīt vārdus “finansu ministrs” ar “Ministru kabinets”. Bet tas jau ir izdarīts, ja jāsaka godīgi. Tas ir izdarīts. Vienkārši vajag neatbalstīt, ja ir nepareizi ierakstīts.

Priekšsēdētājs. Paldies. Ejam tālāk!

A.Piebalgs. Tālāk. Nākošais ir LNNK frakcijas un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - panta otro daļu papildināt: “Katras ministrijas budžets jāiesniedz izvērstā veidā, ieskaitot visus departamentu un administratīvo struktūru budžetus.” Atbilstoši šajā likumā ir diezgan precīzi aprakstīts, kāda ir budžeta sastādīšanas un iesniegšanas kārtība. Budžeta un finansu komisija uzskata, ka nav nepieciešams to ierakstīt šeit likumā, jo skaidrs, ka budžets būs pietiekami izvērsts un būs pietiekami lieli paskaidrojumi, jo, ja mums ir visu departamentu un administratīvo struktūru budžeti pašā budžeta likumā, tad dažreiz tas nav mērķtiecīgi, piemēram, nobalsot par to, cik ir precīzi ierēdņu attiecīgajā ministrijā, vai atbilstoši pēc tam, kāda ir tā tīri administratīvā struktūra, jo tad mums būtu jāmaina vienmēr šī administratīvā struktūra. Es vēlreiz saku, ka pēc būtības mēs to izpildīsim, bet es nedomāju, ka tas ir vajadzīgs šobrīd likumā.

Priekšsēdētājs. Deputāts Karnups - LNNK. Lūdzu, jums vārds!

V.P.Karnups (LNNK).

Godājamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija tomēr uzskata, ka šo papildinājumu vajag ielikt. Ja mēs skatāmies pirmskara Latvijas valsts budžeta dokumentus, tad redzam, ka katra departamenta un administratīvo struktūru budžeti bija šādā izvērstā veidā, un katrs deputāts varēja apskatīties, kas notiek, kur tā nauda aiziet, cik daudz ierēdņu ir, vai viņi mērķtiecīgi izdod šo savu naudu. Mums tagad ir tik daudz pārvaldes un struktūras, kas pelna naudu. Dažādos likumos viņiem ir doti 10, 20 vai 25 procenti no ienākumiem, ko viņi var paturēt savā rīcībā. Vajag zināt, cik viņiem ienākumi ir faktiski lieli un kur šie ienākumi tiek iztērēti. Šeit ir vienkārši normālā budžeta pielikumi. Mēs skatāmies pamatbudžetu, tur ir ierakstīta tikai ministrija, retums, ka ir arī departaments, un, ja ir departaments, tad vienkārši ir viena rinda - darba algu samaksa ir tik, pārējais tik, un vairāk nekā tur nav. Mums vajag to redzēt, lai mēs varētu saprast budžetu - un varētu mērķtiecīgi un apdomāti par to balsot. Mums vajag redzēt, kur tā nauda aiziet, un vajag, lai tas būtu izvērstā veidā. Ja to varēja izdarīt Latvijas laikā, kad visu rakstīja ar tinti uz papīra un nebija kompjūteru, kāpēc tik grūti ir tagad, kad viss ir saistīts ar kompjūteriem un vajag tikai izdrukāt un iesniegt mums to informāciju?

Es aicinu atbalstīt šo komisijas priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Deputāte Seile - lūdzu! Pēc tam - deputāts Bresis.

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Ja valdība negrib tērēt tik daudz papīra un iesniegt izvērstu budžetu, man ir viens kompromisa variants, kuru es varētu iesniegt uz trešo lasījumu. Un tas varētu skanēt tā: katras ministrijas budžets pēc komisiju vai frakciju pieprasījuma... šie ir tie jaunie vārdi, ... jāiesniedz izvērstā veidā... un tā tālāk. Tātad, ja mēs pieprasām, tad ir jāiesniedz; tad jau ministrijām tie papīri mazliet ietaupītos un nevajadzētu pilnu visu budžetu izvērst. (Starpsaucieni no zāles: “Jāiesniedz!”)

Priekšsēdētājs. Deputāts Bresis, pēc tam - finansu ministrs Osis.

V.E.Bresis (SL).

Kolēģi, es domāju, ka šo priekšlikumu mums vajadzētu atbalstīt, jo tas gan šķiet it kā tīri tehnisks jautājums, bet pēc būtības tas ir valsts finansu kārtības jautājums. Jo, redziet, mēs piešķiram budžeta līdzekļus ļoti daudzām tādām organizācijām, kuras pašas pelna naudu. Tie ir tādi uzņēmumi kā, piemēram, “Latvijas pasts”; likumā mēs ierakstījām, ka tad, ja pasta finansiālās darbības rezultātā naudas nepietiks, tad tā nauda tiks iedota papildus no budžeta. Tāpat tas ir, teiksim, ar Latvijas teātriem, ar Radio un Televīziju un tā tālāk. Tās ir organizācijas, kuras pēc būtības ir budžeta organizācijas, bet nepieciešamības gadījumā mēs tomēr viņiem dodam finansu līdzekļus no saviem resursiem, no valsts budžeta. Un, lai mēs varētu pārliecināties, ka, lūk, šie budžeta līdzekļi nerada vis kaut kādu, teiksim, ļoti labu dzīves līmeni šīm organizācijām, bet gan, kā jau šeit likumā ir daudzviet teikts, notur šo vidējo ekonomisko līmeni, kāds ir valstī, mums ir jāredz šo organizāciju budžeti kopumā. Jāredz šis pasta budžets, jāredz šo teātru budžeti, jāredz arī pārējo organizāciju budžeti, kuras pretendē uz valsts naudu. Un tad, kad deputāti redz, ka apmēram visi dzīvojam šodien pēc vieniem tarifiem, tā nosacīti runājot, pēc vienām likmēm, tad arī mēs zinām, cik objektīvi un cik daudz šo naudu mūsu klientiem vajag piešķirt. Un tāpēc es uzskatu, ka LNNK frakcijas un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums ir jāatbalsta, un es domāju tā: ja mēs to neatbalstīsim šodien, tad acīm redzot mūsu budžeta kultūra nonāks tādā līmenī, ka mēs tomēr atgriezīsimies pie tādiem budžetiem, kādi bija pirms kara. Mēs agri vai vēlu pie tā tomēr pienāksim. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Finansu ministrs Osis. Lūdzu!

U.Osis (finansu ministrs).

Cienījamie deputāti! Protams, var piekrist, ka budžetam ir nepieciešams zināms izvērsums, parādot arī ministriju lielākās struktūrvienības, bet tiešām lielākās. Jo, ja mēs vadāmies no tās redakcijas, ko ir iesniegusi LNNK frakcija (proti, ka ir jānorāda izvērstā veidā visu departamentu un administratīvo struktūru budžeti), tad stādieties priekšā, kas ir administratīvā struktūra! Pirmkārt, nav skaidra definīcija, ko mēs ar to saprotam. Tātad šeit varētu saprast arī tā, ka tā ir katra atsevišķa daļa vai nodaļa, vai birojs, vai sektors, kur varbūt strādātu 3-4 cilvēki, bet kurus, teiksim, nevar apvienot lielākās struktūrvienībās, tā kā tām ir patstāvīgas funkcijas. Iedomājieties, kāds izskatītos budžets, lūk, ar visām šīm te izdrukām par katru atsevišķu struktūrvienība un cik ilgi vilktos budžeta procesa apspriešanas gaita! Mēs drīzāk nosliektos uz Seiles kundzes kompromisa priekšlikuma pusi. Vai nu mēs izdalām, teiksim, lielākās struktūrvienības, kas ir ministriju pārraudzībā vai pakļautībā, vai meklējam kādu citu definīciju. To varētu trešajā lasījumā precizēt, bet katrā ziņā šis punkts šādā redakcijā, manuprāt, nebūtu pieņemams, un es aicinu jūs to neatbalstīt. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Deputāts Piebalgs.

A.Piebalgs. Arī es gribu lūgt deputātus šādā formā to neiebalsot. Es apsolu, ka uz trešo lasījumu Budžeta un finansu komisija mēģinās atrast labāku formulējumu, jo šis formulējums nebūt nav labākais. Tas, ko Seiles kundze jau izteica mutiski, varbūt ir pat labāks. Šādā formulējumā tas nav precīzs, tāpēc es lūdzu jūs to tagad neatbalstīt. Trešajā lasījumā atgriezīsimies pie 22.panta. Es apsolu, ka trešajā lasījumā mums būs labāka redakcija un viss būs saskaņots ar abiem iesniedzējiem - ar LNNK frakciju un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju. Un tad mēs balsotu.

Priekšsēdētājs. Vai nav iebildumu? Nav. Pieņemts. Trešajā lasījumā būs labāka redakcija.

A.Piebalgs. Tālāk - 26.pants. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina izslēgt panta pēdējo rindkopu. Tātad: likumprojektus par apropriāciju izmaiņām Saeima izskata, ņemot vērā to ietekmi uz valsts budžeta deficīta apmēriem un kredīta ierobežojumu, kas noteikts ikgadējā valsts budžeta likumā, kā arī uz makroekonomiskajiem apstākļiem un faktoriem, kas ietverti valsts budžeta paskaidrojumos. Mēs jau Budžeta komisijā, skatot šo projektu, domājām, ka tā varētu būt. Bet, no otras puses, ir pilnīga taisnība arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Tātad Saeima ir augstākā lēmējinstitūcija, un faktorus, kas ietekmē Saeimas lēmumus, pieņem Saeima pati. Un es gribu lūgt jūs atbalstīt šo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu. Šim teikumam nav juridiskas slodzes, Saeima jebkurā gadījumā skatīsies tos faktorus, kas šeit ir iekšā. Tā ka es aicinu piekrist šim priekšlikumam.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildes? Nav. Tālāk!

A.Piebalgs. Nākošais ir 28.pants. Šeit 28.pantā laikam ir zināma neizpratne bijusi par to, kas teikts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumā. Es vēlreiz nolasīšu redakciju: “Valdība iesniedz Saeimai ziņojumu (jeb precīzāk būtu - “Ministru kabinets iesniedz Saeimai ziņojumu”) par valsts finansiālo stāvokli līdz kārtējā gada 1.jūnijam.” Tātad domāts ir finansiālais stāvoklis pirms Saeimas aiziešanas vasaras brīvdienās, lai varētu izdarīt būtiskas korekcijas. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosina, ka valdība sniedz ziņojumu par stāvokli uz 1.jūniju, bet šajā gadījumā 1.jūnijā tiek dots pārskats par esošo. Tātad faktiski par pirmajiem pieciem mēnešiem, lai Saeima varētu koriģēt budžetu, aizejot vasaras atvaļinājumā. Tātad sestajā mēnesī. Un es domāju, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šajā gadījumā piekritīs manam skaidrojumam, jo ir vienkārši neizpratne šajā priekšlikumā.

Priekšsēdētājs. Vai iebilst kāds? Nav iebildumu. Akceptēts.

A.Piebalgs. Nākošais ir 31.pants. Pirmajā daļā ir atkal strīds - “finansu ministrs” vai “Ministru kabinets”. Tātad saimnieciskā gada pārskats. Finansu ministrs Ministru kabineta pilnvarojumā iesniedz Saeimai saimnieciskā gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem attiecīgajā saimnieciskajā gadā. Šim dokumentam nav juridiskās slodzes. Tas ir vienkārši pārskats, un tas ir Ministru kabineta pilnvarojums. Tādēļ mēs uzskatām, ka redakcija varētu palikt tieši tāda, kāda ir mūsu redakcija, un nevajadzētu obligāti rakstīt “Ministru kabinets iesniedz”. Varētu atstāt šo pilnvaru finansu ministram, bet, protams, nekas nenotiktu arī tad, ja nobalsotu par pretējo variantu.

Priekšsēdētājs. Kādi ir deputātu ierosinājumi? Deputāts Bresis - “Saskaņa Latvijai”. Lūdzu!

V.E.Bresis (SL).

Godātie kolēģi, es domāju, ka mums būtu tomēr jāvadās no Satversmes un Kārtības ruļļa: likumdošanas iniciatīvas tiesības ir tikai Ministru kabinetam, nevis ministram. Un tāpēc es lūdzu tomēr ierakstīt šajā likumā vārdu “finansu ministrs” vietā “Ministru kabinets”. Un tādas, teiksim, procedūras, ka Ministru kabinets var pilnvarot kādu ministru, vispār ne Satversmē, ne Kārtības rullī nav paredzētas, un es domāju, ka mums šeit nevajadzētu izgudrot nekādu jaunu “matemātiku”.

Priekšsēdētājs. Deputāts Piebalgs.

A.Piebalgs. Breša kungs mani pārliecināja, un es pilnīgi piekrītu šim variantam. Tātad paliek šādi: “Ministru kabinets iesniedz Saeimai saimnieciskā gada pārskatu un” ... un tālāk kā tekstā.

Priekšsēdētājs. Paldies. Tālāk!

A.Piebalgs. Tālāk ir LNNK priekšlikums 7.punktā. Ir sekojošs paskaidrojums - pārskats par investīcijām, kuras finansu ministrs veic šā likuma 33.panta kārtībā. Šeit ir grūti saprast tieši attiecībā uz šo priekšlikumu, un mēs varētu pie tā atgriezties trešajā lasījumā, kad mēs noprecizētu, kāda tā būtība īsti ir domāta. (Starpsauciens no zāles: “Tas ir par devīto daļu”.) Par devīto... Ā, es atvainojos... tātad paskaidrojums attiecas uz devīto daļu - 31.panta 2.punkta 9.apakšpunktu. Ir runa par citiem paskaidrojumiem, kurus finansu ministrs atzīst par nepieciešamiem. LNNK ierosina, ka vēl vajadzētu papildināt: Saeimas komisijas un vismaz desmit deputāti. Ar to ir domāts, ka šajā gadījumā saimnieciskā gada pārskats būs plašāks un vairāk atbildīs deputātu vēlmēm. Manā skatījumā, tas vienkārši pārāk sarežģīs saimnieciskā gada pārskatu, jo skaidrs, ka ir Valsts kontrole un tai ir konkrēti jautājumi, un deputāti vienmēr tos var iesniegt kā jautājumus vai kā pieprasījumus, un tāpēc tieši pie saimnieciskā gada pārskata nebūtu vajadzīgs šis paskaidrojums, jo jebkurā mirklī pastāv jautājums, pastāv pieprasījuma forma. Un tāpēc tas šoreiz būtu lieki.

Es aicinu, lai paliek tā, kā ir. Budžeta un finansu komisijas redakcijā.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim par LNNK priekšlikumu par 29.pantu! Viens “pret” papildus - deputāts Piebalgs. Rezultātu! Par - 28, pret - 31, atturas - 14. Nav pieņemts.

A.Piebalgs. Tālāk 33.pants - valsts budžeta konti banku iestādēs. Pirmais ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums mainīt vārdu “valdība”, to aizstāt ar vārdu “valsts”. Šis priekšlikums ir iestrādāts. Otrs priekšlikums ir LNNK un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kurš pēc būtības ir ļoti nopietns. Tātad Valsts kases budžeta konti tiek atvērti tikai tādās bankās, kurās ir valsts kapitāla daļa. Šobrīd tātad mums tā ir Krājbanka, Universālā banka, un tas laikam arī ir viss. Kāds bija mērķis, lai neatbalstītu šo priekšlikumu? Pēc būtības Valsts kases budžeta kontus apkalpot varētu jebkura banka godīgā konkurences cīņā. Tātad var izsludināt tendenci, lai attiecīgi visas bankas iesniedz savus priekšlikumus, un ar tām, kuras piedāvā visizdevīgākos nosacījumus, - ar to banku arī strādāt un tādā veidā neveidot šo monopolu. Manā skatījumā, tas būtu gan lētāk, gan arī pietiekami veicinātu tirgus ekonomiku.

Priekšsēdētājs. Deputāts Karnups - lūdzu!

V.P.Karnups (LNNK).

Godājamie kolēģi! Es zinu, ka valdošā koalīcija tiešām tic pirms 200 gadiem sarakstītai grāmatai par tautsaimniecību, kuras autors ir Ādams Smits, un ka brīvais tirgus visas lietas nokārtos un valdībai nevajag iejaukties nekur, nekad un ne uz kādiem noteikumiem. Diemžēl nevienā valstī pasaulē šis pirms 200 gadiem izteiktais pareģojums nav piepildījies un nav nevienas valsts, kas šo politiku ietur, izņemot mūs šeit, Latvijā. Bet jautājums šeit ir atkal par valsts politiku. Es nezinu, vairums valstu... Varbūt ir kādas valstis, kas tiešām domā tikai par to, lai atbalstītu privātbankas, un ļauj grimt savām pašu radītām bankām, kur valsts ieliek kapitāla daļu. Es tādas valstis nezinu, bet var būt, ka tādas valstis pastāv. Vismaz es varu teikt no savas pieredzes, ka normālā valstī valstiskos darījumus dara caur bankām, kur ir valsts kapitāla daļa, jo tur ir milzīga apgrozība, ja mēs runājam par algu izmaksu vien. Tur ir milzīgas summas, miljardiem... Un normālā valstī, kā rāda mana pieredze, tie iet caur valsts bankām, kur ir valsts pamatkapitāla daļa. Un es nedomāju, ka šeit mums vajag pārspīlēt ar brīvā tirgus ekonomiskajiem principiem, un šeit tiešām mēs varētu likt, lai valsts kases operācijas iet caur valsts bankām vai bankām, kurās ir valsts kapitāla daļa. Paldies.

Priekšsēdētājs. Uldis Osis - finansu ministrs. Bet, godātais Oša kungs, mums ir jāizlemj par pārtraukumu. Vai jūs gribat 2 minūtes izmantot vai pēc pārtraukuma runāt?

U.Osis (finansu ministrs).

Pietiks ar divām minūtēm.

Priekšsēdētājs. Esiet tik laipns!

U.Osis. Cienītie kolēģi! Man jāsarūgtina Karnupa kungs tanī ziņā, ka lielākajā daļā valstu, kur vēl ir saglabājušās bankas ar valsts kapitāla daļu, gandrīz visur šīs ir vājākās bankas tajā valstī. Piemērus var minēt ļoti daudzus, un ir valstis, kur valsts pārvaldītas bankas ir nonākušas bankrota stāvoklī. Te var minēt Zviedrijas “Nordbanku” un daudzus citus piemērus. Un tādēļ Latvijas valdība vismaz neplāno ilgu laiku saglabāt savas valsts kapitāla daļas kādās no bankām. Pašlaik mums ir 4 bankas, ko valsts kontrolē. Mēs paredzam tās ar laiku privatizēt.

Otrkārt, nav skaidrs, kāda jēga ir Valsts kases operācijas veikt tieši caur šādām valsts kontrolētām bankām, jo tā patiesi ir tīri tehniska operācija. Un tā ir jāveic tam, kas vislabāk to prot darīt, - un, kā jau Piebalga kungs minēja, tam, kas tenderī jeb konkursā spēs piedāvāt labākos nosacījumus. Tādēļ es lūdzu neatbalstīt šo LNNK priekšlikumu un noraidīt to. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, vai vēl kāds vēlas runāt, lai mēs pabeigtu šo pantu ar balsojumu pirms pārtraukuma? Vai varam balsot? Lūdzu, balsosim par LNNK priekšlikumu 33.pantā! Redakcija - Valsts kases budžeta konti tiek atvērti tikai tādās bankās, kurās ir valsts kapitāla daļas. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 18, atturas - 20. Nav pieņemts.

Godātie deputāti, nākošais pants, kuru mēs izskatīsim, būs 34., bet tagad pulkstenis ir jau 17.00, un mums būtu jāizskata daži iesniegumi, kuri ir Prezidijā.

Frakcija “Latvijas ceļš” lūdz pagarināt sēdi līdz likumprojekta “Par budžetu un finansu vadību” izskatīšanas pabeigšanai.

Frakcija “Tēvzemei un brīvībai” ierosina pagarināt Saeimas sēdi līdz pulksten 19.00.

Vēl ir viens deputātu priekšlikums - apturēt Ministru kabineta Satversmes 81.panta kārtībā pieņemtos noteikumus nr.32, iekļaut šā jautājuma izskatīšanu 1994.gada 24.februāra plenārsēdē. Pirmo šā priekšlikuma daļu, kā es saprotu, mēs nevaram balsot, jo Kārtības rullis neparedz Ministru kabineta noteikumu apturēšanu, bet otrā daļa - iekļaut šā jautājuma izskatīšanu 24.februāra plenārsēdē - būtu diskutējama. Un Prezidijs vēl lūdz deputātu uzmanību pie jebkura nobalsojuma tomēr uzklausīt informāciju par iesniegtajiem jautājumiem un pieprasījumiem, un uz tiem jautājumiem un pieprasījumiem, uz kuriem nav sniegta atbilde, valdībai būtu jāsniedz atbilde šeit šodien plenārsēdē.

Iesniegšanas kārtība ir tāda: vispirms “Latvijas ceļa” priekšlikums - pagarināt plenārsēdi līdz likumprojekta “Par budžetu un finansu vadību” izskatīšanai, pēc tam - “Tēvzemei un brīvībai” ierosinājums, un pēc tam - atsevišķu deputātu ierosinājumi. Un Prezidijs vēlreiz pasvītro, ka pie jebkura priekšlikuma... patur savu priekšlikumu noklausīties atbildes uz jautājumiem un pieprasījumiem. Balsosim par frakcijas “Latvijas ceļš” ierosinājumu - pagarināt plenārsēdi līdz likumprojekta “Par budžetu un finansu vadību” izskatīšanas pabeigšanai! Rezultātu! Par - 58, pret - 8, atturas - 13. Lēmums ir pieņemts.

Es saprotu... Es nevaru komentēt, bet, frakcija “Tēvzemei un brīvībai”, kā jūs saprotat, jūs savu priekšlikumu varat atkārtot pēc tam, kad tiks realizēts šis priekšlikums.

Tagad apturēt Ministru kabineta Satversmes 81.panta kārtībā pieņemtos noteikumus, - mēs tiešām tā ar vienu lēmumu nevaram tos apturēt. Vai deputātiem ir kādas debates vai diskusijas? Vai mēs varētu pēc starpbrīža skatīt šo jautājumu? Preses konference tagad sākas. Paldies. Pārtraukums.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs. Ieņemiet savas vietas! Deputātu Piebalgu lūdzu nākt tribīnē.

A.Piebalgs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Tātad mēs palikām pie 33.panta. Ir vēl viens priekšlikums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina izslēgt vārdus “vai trešās puses”. Tātad 33.pantā otrā daļa skan šādi: “Finansu ministrs var pilnvarot Valsts kasi vai trešās puses atvērt un izmantot kontus vai arī atvērt kontus līdzekļiem, kas tiek pārvesti uz Valsts kases budžeta kontiem.” Kāpēc parādījās šis ieraksts “vai trešās puses”? Saistība te ir. Kaut vai tāds piemērs: tās ir diplomātiskās pārstāvniecības ārzemēs, jo šeit ir skaidrs, ka nevar būt Valsts kases nodeva. Un līdz ar to ir nepieciešams pilnvarot trešās puses atvērt kontus diplomātiskajām vēstniecībām, pārstāvniecībām un tā tālāk. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija neuzstāj uz balsojumu.

Priekšsēdētājs. Vai kāds no deputātiem uzstāj? Neuzstāj. Tālāk, lūdzu!

A.Piebalgs. Tālāk - 34.pants. Par valsts budžeta un naudas līdzekļu investēšanu. Budžeta komisija ir izstrādājusi divus pantus, kas regulētu šo procesu. Protams, varbūt nepilnīgi, bet katrā ziņā dod zināmu sistēmu. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina šo pantu izteikt šādā redakcijā: “Valsts naudas investēšanas kārtību nosaka atsevišķs likums.” Mēs tomēr vēlētos, nenoliedzot atsevišķa likuma nepieciešamību, atstāt šīs divas normas, kas ir minētas 34.pantā.

Priekšsēdētājs. Deputāts Vilnis Bresis. Lūdzu!

V.E.Bresis (SL).

Godātie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija uzskata, ka šis pirmais formulējums varbūt pat ir zināmā mērā juridiski nekorekts. Es vēršu jūsu uzmanību uz to, ka šeit ir teikts, ka “finansu ministrs likumos noteiktā kārtībā”. Un tālāk ir, teiksim, šā likuma kārtība pēc būtības noteikta ar šo pantu. Tad jājautā, - kāpēc vajadzīga šāda izteiksmes forma, ka “likumos noteiktā kārtībā”? Un tad, bez šaubām, tālāk ir teikts, ka bez jebkādiem ierobežojumiem visu to var izdarīt. Vispirms mums nav īsti skaidrs, - kādos likumos noteiktā kārtībā? Un, es domāju, šodien neviens to arī nevarētu pateikt, kuri likumi šeit īsti ir domāti. Kuri likumi šeit ir domāti, kā finansu ministrs var izdarīt investīcijas? Kuri ir tie likumi, jau esošie likumi, kuri reglamentē šo darbību? Tā kā mums šāds formulējums īsti pieņemams nebija un likās pat juridiski nekorekts, tad mēs šo pašu domu, pēc būtības šo pašu domu, kolēģi, izsakām gluži vienkārši juridiski pareizāk, korektāk, - ka valsts naudas investēšanas kārtību nosaka atsevišķs likums. Konkrēti un skaidri: mēs negribam ierobežot Finansu ministra tiesības, bet gluži vienkārši paziņojam, ka par to jautājumu būs atsevišķs likums. Es domāju, ka šāda norma ir pilnīgi skaidra, korekta, un iesaku par to balsot.

Priekšsēdētājs. Lūdzu - budžeta valsts ministrs Platā kungs!

 

J.Platais (budžeta valsts ministrs).

Cienījamo priekšsēdētāj, godājamā Saeima! Šeit ir runa galvenokārt par to, ka, ja uz brīdi, īslaicīgi, budžetā veidojas brīvi līdzekļi, šos līdzekļus varētu izmantot īstermiņa kārtībā vai nu valsts vērtspapīru iegūšanai, investējot valsts vērtspapīros, vai īslaicīgi deponējot bankā. Tādā veidā, lai atgūtu procentus, kurus mēs tajā pašā laikā maksājam, aizņemoties naudu, bankās izlaižot valsts vērtspapīrus. Acīmredzot šā panta redakcija nav ideāla, un ieraksts “likumos noteiktajā kārtībā” parādījās mums Budžeta komisijā. Mēs Budžeta komisijā jau iepriekš šā panta redakciju ievērojami uzlabojām, bet maza neskaidrība palikusi. Sakarā ar to es ierosinu tomēr šo pantu pagaidām pieņemt un strādāt trešajam lasījumam, tomēr saglabājot būtību pēc iespējas tādu. Jo rodas situācijas, kad ir nepieciešams īstermiņa naudas vadības ietvaros uz dienu vai nedēļu izvietot naudas līdzekļus īstermiņa investīcijās. Jā, un tas varētu tikt atrisināts trešajā lasījumā. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Ko darīsim? Piebalga kungs, ierosinājums ir skatīt trešajā lasījumā šo pantu. Tagad - nedz noraidīt, nedz akceptēt.

A.Piebalgs. Es piekrītu.

Priekšsēdētājs. Labi.

A.Piebalgs. Tālāk - 35.pants. LNNK ierosina vārdus “finansu ministrs” nomainīt ar “Ministru kabinets”. Tā norma, kurā tiek piedāvāts šis priekšlikums, ir Finansu ministrijas. Ekonomijas un efektivitātes interesēs tāpat var izvēlēties aizņēmuma veidu, aizdevēju un aizņēmumu valūtu. Manā skatījumā, varētu palikt “Ministru kabinets”, tāpēc mēs to neatbalstām un arī Budžeta komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Tātad var palikt “Ministru kabinets”?

A.Piebalgs. Nē, nē. Mēs uzskatām, ka tomēr “finansu ministrs”.

Priekšsēdētājs. Vai LNNK frakcija uzstāj uz balsojumu? Uzstāj. Lūdzu, balsosim par LNNK priekšlikumu (35.panta otrā daļa)! Viens “pret”. Rezultātu! Par - 23, pret - 24, atturas - 9. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Piebalgs. 36.pants - par aizņēmumu pilnvarojumu. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina izteikt šo pirmo rindkopu šādā redakcijā: “Ministru kabinets var pilnvarot Finansu ministriju pārstāvēt valdību valsts aizņēmumu un aizdevumu kārtošanā.” Pēc būtības tas ir tas punkts, ko piedāvā Budžeta un finansu komisija (taču nedaudz vājināts): tikai finansu ministrs var kārtot valsts aizņēmumu vai aizdevumu lietas ikgadējā valsts budžeta likuma noteiktajos ietvaros. Budžeta un finansu komisija uzskata, ka var palikt tieši tā, kā Budžeta komisija piedāvā (ka tikai finansu ministrs to var) un neatbalstīja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosinājumu.

Priekšsēdētājs. Vai uzstāj uz balsojumu? Neuzstāj. Pieņemts.

A.Piebalgs. Otru priekšlikumu mēs precizēsim, strādājot pie trešā lasījuma.

Priekšsēdētājs. Paldies. Tālāk!

A.Piebalgs. Tālāk - 37.pants. Aizņēmumu noteikumu nemainība. Šis pants ir, manā skatījumā, pietiekami korekts, tātad valdība nevar vienpusēji mainīt aizņēmuma līguma noteikumus, saistības attiecībā uz neapmaksātu aizņēmumu, un attiecīgi otrā daļa, šā panta 1.punktā teiktais neizslēdz valdības iespēju piedāvāt aizņēmumu saistību parādzīmju pirmstermiņa izpirkšanu, ja attiecīgie līgumi šādu izpirkšanu atļauj. Manā skatījumā tas pants ir labs, un es neatbalstu LNNK un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu vispār izslēgt šo pantu.

Priekšsēdētājs. Vai ir nepieciešams balsojums? Neviens neiebilst. Tālāk!

A.Piebalgs. 38.pantam ir saistība par valsts parāda atmaksas apropriāciju. Faktiski Budžeta un finansu komisijas priekšlikumā ir stiprāka norma. Izdevumi parāda saistību atmaksāšanai ir jāizpilda saskaņā ar aizņēmumu līgumu neatkarīgi no ikgadējā valsts budžetā šiem mērķiem paredzētā līdzekļu apjoma. LNNK frakcija un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina vārdu “neatkarīgi no” vietā likt “ievērojot”. Tas nemaina būtību, bet “neatkarīgi no” ir stiprāks un, manā skatījumā, labāks formulējums.

Priekšsēdētājs. Vai kāds iebilst? Lūdzu! Deputāts Bresis.

V.E.Bresis (SL).

Cienījamie kolēģi! Mana kaimiņiene pavadīja manu nācienu ar teicienu par muļķību. Pareizi, tā ir muļķība, tiešām! Kolēģi, vai mēs varam vispār pieņemt šādu, teiksim, lēmumu, neievērojot stāvokli budžetā? Vai to var izdarīt? Jebkurā gadījumā mes ievērosim stāvokli budžetā. Tas taču ir pats par sevi skaidrs, ka mēs analizēsim, kāds ir šis stāvoklis, ievērosim šo stāvokli, uzlabosim savas valsts finansiālo darbību un atmaksāsim parādus. Jebkurā gadījumā mēs to ievērosim. Jo, ja to neievērosim, mums vispār būs jāstrādā it kā aizsietām acīm.

Priekšsēdētājs. Budžeta valsts ministrs Platā kungs, lūdzu!

J.Platais (budžeta valsts ministrs).

Šāda likumdošanas norma pastāv lielākajā daļā pasaules valstu. Tur likumi šo jautājumu reglamentē. Bet parasti jebkurā gadījumā tiesas lēmums vai parādu saistības, kuras ir uzņēmusies valsts vai kāda persona, ir augstākas nekā jebkuras citas saistības. Ja šāda norma nebūs ietverta šajā budžeta likumā, tādā gadījumā neviens naudu budžetam neaizdos. Un mēs šeit varēsim balsot par kādu deficītu vien mēs gribam, bet bankas neuzticēsies, jo budžeta turētājam, Finansu ministrijai, pirmām kārtām būs jāievēro budžetā paredzētais līdzekļu daudzums parādu atmaksai. Un, ja kādā brīdī pastāvēs situācija, ka procentu likmes pēkšņi tirgū sašūposies un pieaugs daudz straujāk, nekā tas būs iepriekš paredzēts, un budžets kādā brīdī nevarēs pildīt parādu saistības aizņemšanās gadījumā, tad turpmāk vairs pilnīgi neviens budžetam naudu neaizdos un nebūs iespējams šos izdevumus izpildīt.

Priekšsēdētājs. Deputāts Karnups no LNNK, lūdzu!

V.P.Karnups (LNNK).

Godājamie kolēģi! Šeit ir runa par valsts aizņēmumiem, valstiskiem aizņēmumiem. Tas nozīmē, ka, ja valsts aizņemas naudu, ir līgums, ir noteikti procenti, ko var paredzēt 10, 15, 25 vai 100 gadus uz priekšu. Tas līgums ir saistīts ar noteiktiem procentiem. Vienkārši nav tā, kā to Platā kungs saka, - ka gadu mijā pēkšņi varētu mainīties procenti.

Otrais jautājums. Kā varētu vispār kaut ko atmaksāt, neievērojot budžetu? Budžets ir tas, kas nosaka, cik daudz naudas ir valstij. Ieņēmumi, izdevumi - viss tur ir aprakstīts. Un, ja mēs tagad mēģinām ierakstīt budžeta vadībā tādu normu, ka neatkarīgi no tā, kas notiek mūsu zemē, mēs maksāsim, neskatoties uz to, ka budžeta iestādēm nav naudas, lai maksātu kaut cik algas, tad es nezinu! Ja Finansu ministrija nespēj paredzēt fiksētos aizņēmumos, cik vajag atmaksāt, un to iestrādāt budžetā, tad diemžēl vajadzētu Finansu ministrijas budžeta nodokļu vadītājus atlaist no darba un ielikt cilvēku, kas prot sakārtot budžetus. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, Uldis Osis - finansu ministrs!

U.Osis (finansu ministrs).

Es vēlos informēt Karnupa kungu. Viņa zināšanai: fiksētās likmes parasti ir iespējams noteikt un nosaka tikai uz īstermiņa valsts aizņēmumu, parasti ne ilgāk par 90 dienām, tas ir, ne ilgāk par 3 mēnešiem. Tālākajiem laika posmiem var aizņemties naudu, izlaižot Valsts kases zīmes vai citus valsts vērtspapīrus tikai ar “peldošajām” likmēm, jo šo procentu prognozēšana nav atkarīga no Finansu ministrijas atbildības vai to cilvēku kvalifikācijas, kas strādā Finansu ministrijā. Nekur pasaulē to arī nemēģina darīt. Un, ja mēs, piemēram, mēģināsim tagad aizņemties, tas ir, izlaist ilgtermiņa valsts vērtspapīrus tirgū, lai segtu Universālās bankas kredītus, tad mēs vienkārši nespēsim šos vērtspapīrus pārdot, ja mums būs šāds ieraksts. Tad, kā Platā kungs teica, neviens nepirks tādus vērtspapīrus ar galīgi neskaidrām garantijām par to atmaksas iespējām. Tādēļ es aicinu tomēr neatbalstīt šo LNNK frakcijas priekšlikumu - mīkstināt šo formulu. Mēs uzņemamies stingrākas saistības, nekā mums varbūt gribētos, bet tas ir nepieciešams šādā situācijā. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Lūdzu, balsosim par LNNK un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu - 36.pantā vārdus “neatkarīgi no” aizstāt ar vārdu “ievērojot”! Jaunajā redakcijā tas ir 38.pants. Viens “pret” papildus - deputāts Piebalgs. Lūdzu rezultātu. Par - 24, pret - 29, atturas - 16. Nav pieņemts.

A.Piebalgs. Tālāk - 40.pants. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums ir iestrādāts jaunajā likuma struktūrā.

41.pants. Arī šis Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums ir iestrādāts jaunajā redakcijā.

Priekšsēdētājs. Tālāk, lūdzu!

A.Piebalgs. 42.pantā pirmais priekšlikums ir iestrādāts jaunajā redakcijā, otrs priekšlikums - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - ir par 40.panta otro daļu: “Pašvaldībām ir tiesības uzlikt pašvaldību nodokļus un nodevas likumos paredzētajā kārtībā un apmēros.” Protams, tas izraisa neizpratni: kas tie ir par pašvaldību nodokļiem? Mums tāds precedents bija iepriekšējā gadā, kad pilsētām bija tiesības uzlikt papildu nodokļu likmes apgrozījuma nodoklim. Šobrīd tāda doma eksistē par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kuru zināmās robežās pašvaldības varētu noteikt. Tāpēc arī tika rakstīts - “pašvaldību nodoklis un nodevas likumā noteiktajā kārtībā un apmērā”. Protams, tas neizslēdz iespēju, ka mēs varētu ar laiku kaut kādu nodokli vispār novirzīt pašvaldībām, kaut gan šobrīd man nekas tāds nenāk prātā. Lūk, apmēram tāda bija tā doma.

Priekšsēdētājs. Vai uz balsošanu uzstāj? Lūdzu, deputāts Vilnis Bresis!

V.E.Bresis (SL).

Es tomēr, kolēģi, vēršu jūsu uzmanību uz to, ka pašvaldības nevar uzlikt nodokļus. Ir dotas zināmas tiesības jau Saeimas noteiktajos nodokļos pašvaldībām ieteikt savas likmes. Bet tās nav tiesības pašvaldībām noteikt nodokļus. Es tomēr šeit nepiekrītu Piebalga kungam. Pašvaldībām ir tiesības iekasēt un noteikt tikai pašvaldību nodevas. Un es domāju, ka mēs nedrīkstam pieļaut savos likumos tādu brīvu tulkojumu, ka parādās jauns ekonomisks kritērijs, ka pašvaldības nosaka nodokļus. Kolēģi, mēs aiziesim pārāk tālu un drīz vien pašvaldības sāks nepārtraukti tiražēt savu likumdošanu attiecībā uz nodokļiem. Nepieļausim tādu kļūdu! Es ļoti lūdzu jūs atbalstīt komisijas lēmumu.

Priekšsēdētājs. Anna Seile - LNNK.

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Mēs esam noguruši, un tomēr es jūs lūdzu iedziļināties šajā nelielajā labojumā, - it sevišķi ņemot vērā to, ko nupat teica Piebalga kungs. Jo pašvaldībām faktiski ir tikai divu veidu nodokļi, kuri pavairo tām ienākumus, kuri dod budžetam ienākumus, un tie ir zemes nodoklis un ienākuma nodoklis. Ienākuma nodoklis sakarā ar jaunajām izmaiņām jau tā ir ļoti augsts - 25% no visiem ienākumiem, visiem cilvēkiem vienādi. Ja pašvaldības budžetā nebūs naudas, kas atliks? Palielināt šo ienākuma nodokli! Pašvaldības būs spiestas to palielināt. Nedrīkst ieviest šādu jaunu normu, ka katra pašvaldība drīkst palielināt nodokli. Apdomājieties, deputāti, padomājiet katrs par savām pašvaldībām, kur jūs dzīvojat, un par tiem iedzīvotājiem, ko jūs pārstāvat! Es aicinu atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosināto priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Deputāts Piebalgs.

A.Piebalgs (LC).

Jā, es domāju, ka Breša kunga un Seiles kundzes argumenti bija labu nodomu vadīti, bet es uzskatu, ka varētu palikt tā, kā ir: “Pašvaldībām ir tiesības uzlikt pašvaldību nodevas likumos noteiktajā kārtībā un apmēros.” Protams, jautājums par atsevišķiem nodokļiem nav pietiekami izstrādāts, un šobrīd tas varētu radīt pilnīgi nepareizu traktējumu. Ja tās būs likmes, tad būs attiecīgā nodokļu likumā. Ja neviens deputāts neuzstātu uz balsojumu, es aicinātu tomēr atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Vai neviens neuzstāj svītrot nodokļus? Paldies.

A.Piebalgs. Nākamais ir vēl viens Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, vienkārši tas grūti bija iestrādājams un, strādājot pie 3.panta, mēs konsultēsimies ar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju, tāpēc es lūdzu par to nebalsot, jo, redzat, trešā daļa šobrīd nemaz nav šeit.

Priekšsēdētājs. Pie trešā lasījuma.

A.Piebalgs. Pie trešā lasījuma, jā.

Priekšsēdētājs. Nav iebilžu? Tālāk, lūdzu!

A.Piebalgs. 45.pantā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina vārdus “finansu ministrs” aizstāt ar vārdiem “Ministru kabinets”. Tātad tas saistās ar pašvaldību aizņēmumiem. Lai novērstu vispārējā ekonomiskā līdzsvara izjaukšanu, finansu ministrs nosaka pašvaldībām maksimālos aizņēmumu sniegto garantiju apjomus, arī termiņus un grafikus. Budžeta un finansu komisija atbalstīja šo redakciju - to, ko es tagad nolasīju.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, deputāts Karnups! 45.pants jaunajā, 43.pants vecajā redakcijā.

V.P.Karnups (LNNK).

Godājamie kolēģi! Es lūdzu jūs atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosinājumu, jo šeit vienkārši ir tas moments, ka Ministru kabinets ir atbildīgs par ekonomisko stāvokli un finansu kārtību Latvijā. Ministru kabinets! Izpildvara ir finansu ministrs un viņam pakļautie departamenti un tā tālāk. Un tādēļ, lai novērstu vienpersoniskas lemšanas iespējamību (un šeit es neatsaucos tieši uz Oša kungu, bet runāju vispārīgi), lai nebūtu vienpersonīga lemšana par pašvaldības iespēju sakārtot savā teritorijā attiecīgo kārtību, tad lai Ministru kabinets uzņemas atbildību par to, kas notiek pašvaldībās, un tādā veidā mums būs labāks pārskats par to, kas notiek vispārējā finansu apjomā. Un tādēļ es lūdzu atbalstīt komisijas iesniegumu.

Priekšsēdētājs. Lūdzu! Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītājs.

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Mēs pirmajā lasījumā šodien pieņēmām likumprojektu “Par pašvaldību”. Saskaņā ar šo likumprojektu, pārraudzību pār pašvaldību darbību veic Ministru kabinets, izdodot noteikumus, vai Valsts reformu ministrija, pārraugot darbības likumību. Tās ir vienīgās formas, kādā veidā veic šo pārraudzību. Un šeit mūsu komisija tātad ierosina Ministru kabinetam izdot noteikumus, kuri noteiktu kārtību, kādā pašvaldības veic šos maksimālos aizņēmumus un kādā tiek reglamentēti šie garantiju jautājumi. Tātad šāda ir mūsu komisijas pozīcija, un es kategoriski ierosinu, kolēģi, balsot par mūsu komisijas priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Ministrs Uldis Osis, lūdzu!

U.Osis (finansu ministrs).

Protams, no finansu ministra viedokļa būtu daudz ērtāk neuzņemties šādu atbildību un klapatas, kas saistītas ar pašvaldību aizņēmumu un sniegto garantiju regulēšanu, bet tāpat kā valdība pagājušā gada nogalē pārgāja uz aizņēmumiem, izlaižot vērtspapīrus, arī drīz šinī gadā acīmredzot jau daudzas pašvaldības sāks līdzīgu praksi. Tā ir nepieciešamība vienkārši finansēt savu budžeta deficītu, izlaižot municipālos vērtspapīrus, tā saucamos municipālos vērtspapīrus, vai arī aizņemoties naudu bankās. Tā kā pašvaldības daudz lielākā mērā nekā valsts budžets ir saistītas ar dažādām sezonālām vietējām svārstībām, šīs izmaiņas katrā pašvaldībā notiek, var notikt daudzas ļoti lielā skaitā, un vienkārši šinī gadījumā Ministru kabinetam nāktos skatīt ļoti lielu skaitu jautājumu par pašvaldību finansiālo saistību regulēšanu. Tādēļ tīri no praktiskā viedokļa šinī gadījumā varbūt tomēr būtu racionāli atstāt pašreizējo redakciju, ka to regulē finansu ministrs. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas vadītājs, “Latvijas ceļš”.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Šeit ir praktiskais viedoklis - no vienas puses, bet ir arī tīri juridiskais viedoklis - no otras puses. Šinī gadījumā tad mums ir jāizdara izmaiņas arī likumā par Ministru kabinetu. Jo Ministru kabineta likums neparedz ministram tiesības dot kaut kādus norādījumus, to regulē tikai Ministru kabineta noteikumi. Un šinī gadījumā var būt, ka praktiski tā būtu, bet tad mums jāizdara izmaiņas citā likumdošanā, tāpēc es aicinu deputātus atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu. (Starpsaucieni no zāles: “Pareizi!”).

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds runās? Tad balsosim par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto redakciju bijušajam 43.pantam, tagadējam 45.pantam! Viens “par” papildus. Deputāts Tupesis. Rezultātu! Par - 70, pret - 1, atturas - 3.

A.Piebalgs. Nākamais ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - vecās redakcijas 44.pantu papildināt ar teikumu šādā redakcijā: “Aizdevumu kārtību regulē atsevišķs likums.” Šobrīd šis pants tika izslēgts, un ar šo jautājumu mēs strādāsim, sagatavojot likumprojektu uz trešo lasījumu, jo to mēs darīsim, protams, kopā ar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju, un es aicinu nebalsot par šo, jo nav atbilstošu pantu, kur pielikt šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu? Nav. Tālāk!

A.Piebalgs. Tālāk - 47.panta pirmā daļa. Tas nosaka sankcijas par likuma pārkāpumu. Es vēlreiz nolasīšu šo tekstu, jo LNNK frakcija ierosina to svītrot: “Par nesavlaicīgu un nepilnīgu valsts budžetam pienākošās summas iemaksu budžeta kontos Valsts kase piedzen iemaksāšanai pamatbudžeta ieņēmumos neiemaksāto summu un var piedzīt kavējuma naudu 0,1% apmērā no laikā nenomaksātās budžetam pienākošās summas par katru nokavēto maksājumu dienu, ja konkrētajā gadījumā nav noteikta cita kārtība.” Es uzskatu, ka šī ir ļoti būtiska norma, un, manā skatījumā, to nevajadzētu nekādā gadījumā svītrot.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildumi? Nav. Paliek.

A.Piebalgs. Otrs ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - papildināt ar vārdiem “likumos nav”. Budžeta un finansu komisija atbalsta šo priekšlikumu un papildina vēl: “un Ministru kabineta nolikumos nav”. Tātad priekšlikums ir atbalstīts.

Priekšsēdētājs. Aivars Endziņš.

(No zāles deputāts A.Endziņš: “Noteikumos...”)

A.Piebalgs. Noteikumos, jā, es atvainojos, noteikumos.

Priekšsēdētājs. Paldies. Ir precizēts.

A.Piebalgs. Tālāk. 48.pantā pirmais priekšlikums - LNNK un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - ir iestrādāts.

Tālāk - LNNK priekšlikums par otro apakšpunktu. Šeit ir priekšlikums to izslēgt. Es paskaidrošu iemeslu, kāpēc rodas vajadzība pēc šā panta daļas. Jebkura persona, kam piemērojamas sankcijas, saskaņā ar šo likumu var iesniegt apelāciju finansu ministram, un, ja tā nav apmierināta ar finansu ministra lēmumu sakarā ar apelāciju, var iesniegt apelācijas sūdzību tiesā vai rīkoties saskaņā ar citām likumā paredzētām procedūrām. Situācija ir tāda, ka atsevišķos gadījumos varbūt nemaz nav jāapgrūtina tiesa, bet, ja finansu ministrs saņem attiecīgu dokumentu, tad konflikts var tikt atrisināts. Šajā gadījumā bija domāts, lai visas lietas neietu tikai caur tiesu, jo daudzus jautājumus tādā veidā var atrisināt tieši finansu ministrs, un tāpēc šī norma, manā skatījumā, katrā ziņā atvieglos tiesas procesu, jo daudzas lietas varēs tikt nokārtotas. Tāpēc es lūdzu atstāt šo normu. Trešajā lasījumā mēs precizēsim redakciju, bet principā pašu normu kā tādu nevajag slēgt ārā.

Priekšsēdētājs. Iebildes neseko, līdz ar to jūsu priekšlikums ir akceptēts.

A.Piebalgs. Vēl ir divi priekšlikumi - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas un LNNK frakcijas priekšlikumi, un tie jau ir iestrādāti.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

A.Piebalgs. Vairāk priekšlikumu nav. Es gribu jums, cienījamie deputāti, pirms jūs balsosiet par likumu kopumā, vēlreiz pateikt vairākas būtiskas lietas. Tātad otrā lasījuma redakcija tiks izdalīta deputātiem nākošo ceturtdien, tāda, kāda tā izskatās pēc tiem grozījumiem, kādi ir šeit. Trešo lasījumu es ierosinu noteikt uz 17.martu, lai būtu pietiekami laika izstrādāt, un, protams, kad mēs skatīsim priekšlikumus un vispār likumprojektu trešajā lasījumā, mēs pieaicināsim uz komisijas sēdi gan LNNK pārstāvjus, gan Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas pārstāvjus, un mēs apsvērsim, protams, arī, kā iestrādāt tādu situāciju, kas parādījās šajā budžetā, par norakstīšanu, līdzekļu norakstīšanu. Pieņemsim, mums bija viens pants, mēs norakstām parādu Zemkopības ministrijai sakarā ar to un to. Šāda situācija, protams, ir jāatspoguļo likumā par nodokļu un finansu vadību. Tādēļ, ņemot vērā šos priekšlikumus, es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Par budžetu un finansu vadību” akceptu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 2, atturas - 2. Akceptēts otrajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildes par trešā lasījuma termiņu, tas ir, 17.martu? Nav. Termiņš ir akceptēts.

Godātie deputāti, saskaņā ar mūsu balsojumu tagad mēs izskatīsim ziņojumu par jautājumiem un pieprasījumiem. Sekretāra biedrs deputāts Tomiņš, lūdzu!

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamā Saeima! Iepriekšējā Saeimas sēdē 10.februārī tika nolasīti un nodoti Ministru kabinetam, tā locekļiem un Ministru prezidentam pieci jautājumi. Un Sekretariāts ir tātad sagatavojis informāciju, kas attiecas uz šiem jautājumiem. Tātad pirmo jautājumu bija iesnieguši “Līdztiesības” frakcijas deputāti, tas bija jautājums finansu ministram Uldim Osim par Latvijas Republikas Ministru padomes noteikumiem nr.40, kuri nosaka algas nodokļa grāmatiņas un algas nodokļa gada kartes saņemšanas kārtību. Frakcija informēja, ka rakstiska atbilde ir saņemta.

Tad - LNNK frakcijas deputātu jautājums Latvijas Republikas Ministru kabinetam par Latvijas Republikas oficiālo viedokli jautājumā par Skrundas lokatora iespējamās turpmākās darbības laiku un demontāžas nosacījumiem. Frakcija informēja, ka rakstisku atbildi ir saņēmusi.

Tad - frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” deputātu jautājums Ministru prezidentam par Rīgas pilsētas 8.poliklīniku, par ko šīs sēdes sākumā iesniegums bija saņemts no frakcijas “Tēvzemei un brīvībai”. Varu informēt, ka Ministru kabineta rakstiska atbilde Saeimas lietvedībā bija iesūtīta jau 15.februārī un frakcija “Tēvzemei un brīvībai” pēc atbildes uz lietvedību vēl līdz šīs sēdes sākumam nebija ieradusies un to paņēmusi no frakcijām paredzēto dokumentu glabātavām. Bet tātad informācija ir, ka rakstisku atbildi no Ministru kabineta frakcija pašreiz ir saņēmusi.

Šā gada 10.februārī Ministru kabinetam tika nodots LNNK frakcijas deputātu jautājums par Latvijas Republikas valdības oficiālo viedokli sarunām ar Krieviju jautājumā par bijušās PSRS un Krievijas atvaļināto militārpersonu statusu, sociālajām garantijām un repatriācijas nosacījumiem. Frakcija informē, ka rakstiska atbilde ir saņemta.

Nākamais jautājums bija LNNK frakcijas deputātu jautājums iekšlietu ministram Ģirtam Kristovska kungam: “Vai, nododot Pasu galdu Pilsonības un imigrācijas departamenta pakļautībā, tiks saglabāts princips, ka Pilsonības un imigrācijas departamentā strādās vienīgi Latvijas Republikas pilsoņi?” Rakstisku atbildi frakcija - iesniedzēji nav saņēmuši, un tātad šis ir vienīgais jautājums, uz kuru nav rakstiska atbilde saņemta. Pēc tam es jūs informēšu par vienu jautājumu, kas ir iesniegts šodien, un to nolasīšu.

Priekšsēdētājs. Kas, lūdzu, komentēs? Kristovska kungs, tas ir jums adresēts. Varbūt jums pašam pienāktos sniegt informāciju?

Ģ.V.Kristovskis (iekšlietu ministrs).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Tā ir iznācis, ka laikam es esmu sajaucis mazliet šo Kārtības ruļļa 99.panta kārtību, jo man nebija skaidrs, kāda ir prakse šeit, parlamentā. Jo iepriekšējās reizēs tad, kad es saņēmu jautājumus, rakstiskā veidā es jums sniedzu atbildes, pēc tam šie paši jautājumi vēl vienu reizi parādījās darba kārtībā. Uz tiem nācās man atbildēt šeit pat, arī nākt tribīnē un atbildēt. Tā ka es biju domājis, ka es tātad varu arī turpmāk atbildēt šeit, tribīnē, uz konkrētajiem jautājumiem.

Priekšsēdētājs. Varbūt jūs tagad to darīsit?

Ģ.V.Kristovskis. Jā, to es varētu darīt. Tik tiešām, sakarā ar Pilsonības un imigrācijas departamenta iekļaušanu Iekšlietu ministrijas sastāvā ir izveidota darba grupa, kurā ir gan Pasu un vīzu daļas darbinieki, gan Pilsonības un imigrācijas departamenta vadība, kura izskata un izstrādā to kārtību, kādā veidā šīs paralēlās eksistējošās struktūras tiktu apvienotas un izveidotas kā vienota struktūra. Jāsaka, ka, izvēloties darbiniekus, kuri turpmāk veiks attiecīgās funkcijas, būtu jāņem vērā attiecīgo darbinieku profesionalitāte, viņu atbilstība attiecīgajam ierēdņu disciplīnas līmenim un tamlīdzīgi. Protams, līdzšinējā nolikumā par Pilsonības un imigrācijas departamentu nav noteikts, ka tur varētu strādāt tikai Latvijas Republikas pilsoņi. Ņemot vērā to, ka Ministru kabineta pieņemtajos noteikumos ir paredzēta tāda kārtība, ka turpmāk Iekšlietu ministrijā var tikt darbā pieņemti tikai pilsoņi, tad, es domāju, arī šajā departamentā turpmāk darbā tiks pieņemti pilsoņi. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Vai Sekretariātā ir iesniegumi par debatēm? Nav. Es lūdzu nākt tribīnē Pieprasījumu komisijas priekšsēdētāju vai priekšsēdētāja biedru par Saeimas pieprasījumu tieslietu ministram Levita kungam. Vai deputātiem ir izsniegts šis dokuments?

Godātie deputāti, paņemiet dokumentu nr.207! Saeimas pieprasījums tieslietu ministram Levita kungam. Mūsu prakse ir tāda, ka Pieprasījumu komisija pati nolasa savu slēdzienu. Lūdzu, Gundars Bērziņš - Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs!

G.Bērziņš (LZS).

Saeima, izskatījusi frakcijas “Saskaņa Latvijai” iesniegto pieprasījumu, nobalsoja un pieņēma šo pieprasījumu Saeimas vārdā. Un šis pieprasījums skan šādi (tas ir 207.dokuments): “Saeimas pieprasījums tieslietu ministram Levita kungam. Latvijas Republikā pēdējā laikā ir radušās nopietnas problēmas, kas saistītas ar darbībām nekustamo īpašumu jomā. Problēmu pamatā ir vairāku likumdošanas aktu savstarpējās pretrunas, kā arī tiesvedības nesakārtotība. Kā praktisku piemēru var minēt Rīgas pilsētas Zemesgrāmatu nodaļas 1993.gada 23.decembra lēmumu, ar kuru tika atteikts nostiprināt SIA “MAX SCHON” īpašumtiesības uz namīpašumu Rīgā, Tallinas ielā 1. Rīgas Zemesgrāmatu nodaļas lēmums ir pretrunā ar likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 4.panta (“Zemes reformas pamatprincipi”) piekto daļu, kurā noteikts, ka vienlaikus uz līdztiesīgiem pamatiem var pastāvēt Latvijas Republikas pilsoņu īpašums uz zemi, kā arī fizisko un juridisko personu zemes lietošanas formas. Zemei un apbūvei uz tās var būt atšķirīgas īpašuma vai lietošanas formas. Likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 9.pants (“Zemes īpašumu subjekts”) nosaka, ka zemes īpašnieki var būt Latvijas Republikas pilsoņi, juridiskās personas, kurām zemes īpašumtiesības atjaunotas, kā arī īpašumtiesību subjekti saskaņā ar Latvijas Republikas ratificētiem starpvalstu līgumiem. Tai pašā laikā spēkā esošie likumi un citi normatīvie akti neliedz Latvijas Republikas juridiskām personām iegūt īpašumtiesības uz ēkām. Iepriekšminētais liecina, ka Latvijas Republikas likumdošanas praksē ir paredzēta īpašumtiesību nostiprināšana zemesgrāmatās uz ēkām kā nekustamu īpašumu vai tā daļu, elementu, ko apstiprina iepriekš Rīgas Zemesgrāmatu nodaļā apmierinātie nostiprinājuma līgumi. Latvijas Republikas 5.Saeima pieprasa Latvijas Republikas tieslietu ministram izskaidrot esošo situāciju un informēt, kad un kādā veidā tiks sakārtota likumdošana īpašumtiesību jautājumos.”

Priekšsēdētājs. Lūdzam Sekretariātu nodot šo pieprasījumu tieslietu ministram Levitam atbildes sniegšanai Saeimai.

Sekretāra biedru deputātu Tomiņu lūdzu nolasīt nākošo jautājumu, kurš ir iesniegts Sekretariātā.

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

“Deputātu frakcija “Saskaņa Latvijai”. Latvijas Republikas Saeimai. Jautājums Latvijas Republikas iekšlietu ministram Ģirtam Valdim Kristovskim. Latvijas Republikas masu informācijas līdzekļos parādījies kārtējais Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Pilsonības un imigrācijas departamenta darbinieku grupas politiskais paziņojums - atklātā vēstule, kurā tās autori, kas deklarē sevi nevis kā valsts iestādi, bet politisku kustību, apzināti sagrozot Latvijas Republikas likumdošanas aktus, iedzīvotāju reģistrācijas un dzīvokļu likumdošanas jautājumus, cenšas uztiept Valsts prezidentam, Saeimai un Ministru prezidentam savu politisko koncepciju bezvalstnieku reģistrācijas lietās. Demonstrējot tiesisko neizglītotību un tiesisko nihilismu, atklātajā vēstulē tiek apšaubīta Latvijas Republikas tiesu vara, kas nav pieļaujami nevienā valstī, kura sevi uzskata par civilizētu. Šā departamenta politiskā deklarācija pierāda, ka pēc Māra Pļavnieka atbrīvošanas no amata likumības izpratne departamenta darbībā diemžēl nav mainījusies, kā rezultātā cieš simtiem un tūkstošiem Latvijas Republikas iedzīvotāju, kuru ekonomiskās un sociālās tiesības tiek pārkāptas. Mēs jautājam Latvijas Republikas iekšlietu ministram Ģirtam Valdim Kristovskim:

1. Vai ir pieļaujams, ka viena no Iekšlietu ministrijas struktūrām uzskata sevi par politisku kustību;

2. Kad Pilsonības un imigrācijas departamenta ierēdņiem beidzot tiks ieaudzināta cieņa un bezierunu paklausība likuma spēkā stājušamies tiesu spriedumiem, bez kā nevar pastāvēt tiesiska valsts;

3. Vai tiks saukti pie disciplinārās atbildības atklātās vēstules autori, kas atļāvušies necienīgus izlēcienus pret tiesu;

4. Kad notiks Pilsonības un imigrācijas departamenta (ne tikai Māra Pļavnieka) nomaiņa, lai beidzot šī valsts pārvaldes institūcija sāktu strādāt, kā tas pienākas civilizētā un tiesiskā valstī?

Kārtējo reizi noklusējot šo izlēcienu, jau atklāti vērstu pret tiesu varu, Latvija tiktu dzīta arvien dziļāk tiesiskajā nihilismā un haosā. Deputāti: Kide, Ernests Jurkāns, Janeks, Lucāns, Bukovskis.”

Priekšsēdētājs. Jautājums tiek nodots iekšlietu ministram Kristovskim.

Godātie deputāti, man jums jāatgādina Kārtības ruļļa 103.pants. Pēc rakstiskas vai mutiskas atbildes, kas jādod ne vēlāk par 48 stundām pēc jautājuma saņemšanas, pieļaujamas debates, ja to prasa 10 deputāti un Saeima tam piekrīt. Un tā tālāk.

Deputāts Jānis Straume lūdz vārdu sakarā ar atbildi uz jautājumu Ministru prezidentam par 8.poliklīniku. Es ceru, ka jūs runāsit par procedūras jautājumiem, deputāt Straume. Lūdzu!

J.Straume (TB).

Jā, var teikt, ka par procedūras jautājumu. Zināmā mērā tehnisku iemeslu dēļ acīmredzot mums neizdevās laikā iepazīties ar šo rakstisko atbildi, bet jāatzīst, ka tā nav termiņa ziņā, katrā ziņā termiņu laikā ievērošanas ziņā Ministru kabineta vaina, taču tas, kādā formā šī atbilde ir sniegta... Es tomēr gribu atgādināt šā jautājuma būtību un citēt šo atbildi, un es ceru, ka turpmāk tādas atbildes no Ministru kabineta nepienāks. Tātad jautājuma būtība bija tāda: ko Ministru kabinets ir paredzējis darīt, lai īstenotu veselības aizsardzības un medicīniskās izglītības pastāvēšanai nepieciešamās ambulatorās medicīnas klīnikas projektu, un ko Ministru kabinets ir paredzējis darīt, lai Rīgas pilsētas valde un tās priekšsēdētājs Teikmanis izpildītu spēkā esošo Ministru padomes 1993.gada 10.jūnija lēmumu nr.297 “Par Rīgas pilsētas 8.poliklīnikas saglabāšanu valsts īpašumā”? Uz šo jautājumu ir saņemta sekojoša atbilde: “Latvijas Republikas Labklājības ministrija informē, ka, ņemot vērā izveidojušos situāciju, par vienīgo iespējamo variantu uzskatāmi gatavos jautājuma izskatīšanu Saeimā, kas tiks izdarīts mēneša laikā.” Nu, būtībā to nekādā ziņā nevar uzskatīt par atbildi, un šajā sakarā var tikai piebilst vienu: par pārāk centīgu Saeimas un Ministru kabineta likumdošanas varas un izpildvaras likumu un lēmumu izpildi reakcija notiek pat nakts laikā un vienas dienas laikā, un ļoti operatīvi, taču šim jautājumam, kas jau ir sabiedrības uzmanības centrā gandrīz gadu, - šim jautājumam vēl ir vajadzīgs mēnesis laika, lai vispār sagatavotu kaut kādu lēmumu situācijā, kad ir konkrēti jārīkojas! Tāpēc katrā ziņā mūsu frakcija uzskata, ka šī atbilde zināmā mērā ir pilnīgi absurda un mums katrā ziņā nepieņemama, un mēs, ja nebūs konkrētas rīcības, gatavosim pieprasījumu par šo jautājumu. Paldies. Es atvainojos, ka aizkavēju laiku.

Priekšsēdētājs. Pirms pārtraukuma, godātie deputāti, mēs atlikām deputātu priekšlikumu izskatīšanu, kurus iesniedza Prezidijā. Es tos atļaušos atgādināt.

“Saskaņā ar Kārtības ruļļa 97.pantu, iesniedzam izskatīšanai šādu priekšlikumu: apturēt Ministru kabineta Satversmes 81.panta kārtībā pieņemtos noteikumus nr.32, iekļaut šā jautājuma izskatīšanu 1994.gada 24.februāra plenārsēdē. Deputāts Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs.”

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Ministru kabineta 81.panta kārtībā, Satversmes 81.panta kārtībā, izdotie noteikumi tiek iesniegti Saeimā, un, ja Saeima tos nenoraida, tad tie tālāk tiek izskatīti kā likumprojekti likumdošanas kārtībā. Konkrētie Ministru kabineta noteikumi nr.32 ar Saeimas lēmumu ir nodoti Juridiskajai komisijai. Kārtības rullis runā par to, ka neviens likumprojekts nevar tiks izskatīts Saeimas plenārsēdē, līdz tas nav izskatīts atbildīgajā komisijā. Tie ir Ministru kabineta noteikumi. Likumprojekts tādā gadījumā arī ir jāsagatavo, un neviens patstāvīgs priekšlikums acīmredzot nevar tagad tikt iekļauts iekšā jau nākamās plenārsēdes darba kārtībā, uzliekot kaut kādas saistības Juridiskajai komisijai izstrādāt likumprojektu. Iesniedzēji, cik es saprotu, nekādu likumprojektu iesnieguši nav, bet runā tikai par šo noteikumu atcelšanu. Šeit var risināties jautājums, tikai izskatot likumprojektu konkrēti, jau pirmajā lasījumā. Tāpēc es aicinu vispār šo jautājumu no darba kārtības noņemt nost, jo to Kārtības rullis neparedz.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, es tālāk varbūt nekomentēšu. Tas pats 97.pants paredz, ka to var izskatīt, ja neviens deputāts neceļ iebildumus.

Nākošais iesniegums ir par sēdes darba turpinājumu. Godātie deputāti, vai visi deputātu jautājumi un pieprasījumi ir izskatīti? Un jūsu informācijai: Sekretariāts speciāli ar Ministru kabineta locekļiem un ministriem un Ministru prezidentu ir runājis par to, lai atbildes uz jautājumiem un uz pieprasījumiem būtu savlaicīgas un nerastos pārpratumi, kā tas bija šodien no rīta, kad tika paziņots, ka nav sniegtas atbildes. Es ceru, ka turpmāk tas nebūs iespējams.

Tagad ierosinājums Saeimas Prezidijam. “Ierosinām turpināt Saeimas 17.februāra plenārsēdi līdz darba kārtības piektajā sadaļā iekļauto jautājumu izskatīšanai. Māris Grīnblats, Sinka, Straume, Dāliņš, Pētersons.”

Vai kāds vēlas runāt? Tad, lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 41, atturas - 20. Priekšlikums nav pieņemts. Līdz ar to mums ir spēkā iepriekšējais balsojums. Mēs sēdi šodien beidzam - pēc tam, kad izskatījām divus jautājumus, par kuriem mēs bijām nobalsojuši. Tagad lūdzu reģistrāciju! Reģistrācija! Deputāt Piebalg, deputāt Jonīt, reģistrācija! Lūdzu sekretāra biedru deputātu Tomiņu nolasīt izdruku! Vai ir kādi paziņojumi? Deputātu zināšanai: Saeimas Prezidija sēde ir rīt, pulksten 16.00 Saeimas Prezidijā. Ja komisijām ir kādi neatliekami jautājumi, kurus jālemj Prezidijā, tad to var izdarīt rīt, pulksten 16.00.

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies: Georgs Andrejevs, Irēna Folkmane, Ilga Grava, Oskars Grīgs, Edvīns Inkēns, Jānis Jurkāns, Andrejs Krastiņš, Ludmila Kuprijanova, Jānis Lucāns...

Priekšsēdētājs. Kur ir Jānis Lucāns?

Z.Tomiņš. Gunārs Meierovics, Roberts Milbergs, Anta Rugāte...

Priekšsēdētājs. Anta Rugāte ir zālē.

Z.Tomiņš. Dainis Stalts, Anita Stankēviča, Joahims Zīgerists. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Nākošā plenārsēde 24.februārī pulksten 9.00.

 

 

Stenogrammu parakstīja

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Mašīnrakstītājas-operatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa,

M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

SATURA RĀDĪTĀJS

1994.gada 17.februārī

 

Par darba kārtību - 1.lpp.

 

Par frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” deputātu

iesniegumu “Par jautājumu Ministru prezidentam

V.Birkavam par Rīgas pilsētas 8.poliklīniku”

Izziņa - Ministru prezidents V.Birkavs - 1.lpp.

Par darba kārtību

- dep. A.Lambergs - 2.lpp.

- dep. I.Bērziņš - 3.lpp.

- dep. M.Grīnblats - 4.lpp.

- dep. A.Piebalgs - 6.lpp.

 

Par likumprojektu “Par 1974.gada un 1992.gada

Helsinku konvenciju par Baltijas jūras reģiona

jūras vides aizsardzību ratificēšanu”

Priekšlikums - dep. A.Rugāte - 6.lpp.

 

Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas

pievienošanos Starptautiskās darba organizācijas

konvencijām - 7.lpp.

 

Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas

1935.gada Konsulārā reglamenta spēka atjaunošanu

un grozījumiem un papildinājumiem tajā” - 7.lpp.

 

Par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam A.Čepānim

Ziņo - Saeimas sekretāra biedrs

Z.Tomiņš - 8.lpp.

 

Par izmaiņām Latvijas Republikas Centrālās

zemes komisijas sastāvā

Ziņo - dep. A.Seile - 8.lpp.

Debates - dep. I.Silārs - 10.lpp.

- dep. V.Novakšānovs - 11.lpp.

- dep. M.Budovskis - 12.lpp.

- dep. J.Janeks - 14.lpp.

- dep. A.Piebalgs - 15.lpp.

- dep. E.Kide - 16.lpp.

- dep. P.Tabūns - 18.lpp.

- dep. J.Tupesis - 19.lpp.

- dep. I.Bērziņš - 20.lpp.

- dep. A.Rozentāls - 21.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 22.lpp.

- valsts reformu ministrs M.Gailis - 23.lpp.

 

Par izmaiņām Baltijas asamblejas delegācijas

sastāvā

Ziņo - dep. M.Budovskis - 24.lpp.

 

Likumprojekts “Par valsts un pašvaldību

īpašuma objektu privatizāciju” (3.lasījums)

Ziņo - dep. R.Jonītis - 25.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs Z.Tomiņš - 27.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi 1992.gada 9.decembra

likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma

privatizācijas fondiem”” (3.lasījums)

Ziņo - dep. R.Jonītis - 27.lpp.

Debates - dep. A.Seile - 28.lpp.

- privatizācijas valsts ministrs D.Skulte - 29.lpp.

- dep. E.Kide - 30.lpp.

- dep. A.Piebalgs - 31.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 31.lpp.

- dep. A.Seile - 33.lpp.

 

Par frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” iesniegumu

par lēmumprojekta “Par Latvijas un Krievijas

starpvalstu sarunām” izskatīšanu pirms darba

kārtības 4.sadaļas - 34.lpp.

Priekšlikums - dep. J.Straume - 35.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksā” (3.lasījums)

Ziņo - dep. A.Endziņš - 35.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas

Kriminālkodeksā” (3.lasījums)

Ziņo - dep. A.Endziņš - 36.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa

kodeksā” (3.lasījums)

Ziņo - dep. A.Endziņš - 36.lpp.

Likumprojekts “Par pašvaldību” un likumprojekts

“Par pašvaldību iekārtu” (1.lasījums)

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 37.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi pilsētas domes, rajona

padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”

(1.lasījums) (Steidzams)

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 44.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi pilsētas domes, rajona

padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”

(2.lasījums) (Steidzams)

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 47.lpp.

Priekšlikums - dep. A.Prēdele - 47.lpp.

Debates - dep. A.Endziņš - 49.lpp.

- dep. V.P.Karnups - 49.lpp.

- dep. A.Ameriks - 50.lpp.

- dep. A.Rozentāls - 51.lpp.

Paskaidrojums par piezīmi - dep. M.Gailis - 52.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs

Z.Tomiņš - 52.lpp.

Reģistrācija - 53.lpp.

Debašu turpinājums - dep. M.Budovskis - 55.lpp.

- dep. A.Endziņš - 59.lpp.

- dep. M.Budovskis - 60.lpp.

- dep. L.Kamaldiņš - 61.lpp.

- dep. A.Žīgurs - 62.lpp.

- dep. A.Endziņš - 62.lpp.

- dep. M.Budovskis - 64.lpp.

 

Likumprojekts “Par pilsētas domes, rajona padomes

un pagasta padomes deputāta statusu” (1.lasījums)

(Steidzams)

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 65.lpp.

 

Likumprojekts “Par pilsētas domes, rajona padomes

un pagasta padomes deputāta statusu” (2.lasījums)

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 68.lpp.

 

Likumprojekts “Par valsts īpašuma fondu”

(3.lasījums)

Ziņo - dep. A.Piebalgs - 70.lpp.

Debates - dep. E.Kide - 71.lpp.

- valsts īpašuma valsts ministrs E.Krastiņš - 72.lpp.

- dep. E.Kide - 73.lpp.

- finansu ministrs U.Osis - 74.lpp.

Priekšlikums - dep. E.Kide - 76.lpp.

Debašu turpinājums - dep. E.Kide - 78.lpp.

Reģistrācija - 82.lpp.

Debašu turpinājums - dep. E.Kide - 86.lpp.

- valsts īpašuma valsts ministrs E.Krastiņš - 88.lpp.

- dep. I.Bukovskis - 91.lpp.

- finansu ministrs U.Osis - 92.lpp.

Likumprojekts “Par budžetu un finansu vadību”

(2.lasījums)

Ziņo - dep. A.Piebalgs - 93.lpp.

Debates - dep. A.Seile - 95.lpp.

- budžeta valsts ministrs J.Platais - 100.lpp.

- dep. V.P.Karnups - 100.lpp.

- 106.lpp.

- dep. A.Seile - 106.lpp.

- dep. V.E.Bresis - 107.lpp.

- finansu ministrs U.Osis - 108.lpp.

- dep. V.E.Bresis - 110.lpp.

- dep. V.P.Karnups - 112.lpp.

- finansu ministrs U.Osis - 113.lpp.

- dep. V.E.Bresis - 116.lpp.

- budžeta valsts ministrs J.Platais - 117.lpp.

- dep. V.E.Bresis - 119.lpp.

- budžeta valsts ministrs J.Platais - 119.lpp.

- dep. V.P.Karnups - 120.lpp.

- finansu ministrs U.Osis - 121.lpp.

- dep. V.E.Bresis - 122.lpp.

- dep. A.Seile - 123.lpp.

- dep. V.P.Karnups - 124.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 125.lpp.

- finansu ministrs U.Osis - 125.lpp.

- dep. A.Endziņš - 126.lpp.

 

Saeimas sekretāra biedra ziņojums par

jautājumiem un pieprasījumiem

 

Frakcijas “Līdztiesība” jautājums finansu

ministram U.Osim par algas grāmatiņas un

algas nodokļa kartes saņemšanas kārtību

Ziņo - Saeimas sekretāra biedrs

Z.Tomiņš - 129.lpp.

LNNK frakcijas jautājums par Skrundas lokatoru

Ziņo - Saeimas sekretāra biedrs

  Z.Tomiņš - 129.lpp.

 

Frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” jautājums

par Rīgas pilsētas 8.poliklīniku

Ziņo - Saeimas sekretāra biedrs

  Z.Tomiņš - 129.lpp.

 

LNNK frakcijas jautājums par valdības viedokli

par bijušo PSRS un Krievijas atvaļināto

militārpersonu statusu

Ziņo - Saeimas sekretāra biedrs

  Z.Tomiņš - 130.lpp.

 

LNNK frakcijas jautājums iekšlietu ministram

Ģ.V.Kristovskim par Pilsonības un imigrācijas

departamentu

Ziņo - Saeimas sekretāra biedrs

  Z.Tomiņš - 130.lpp.

Atbild - iekšlietu ministrs Ģ.V.Kristovskis - 130.lpp.

 

Par Saeimas pieprasījumu tieslietu ministram

E.Levitam informēt Saeimu, kad un kādā

veidā tiks sakārtota likumdošana īpašuma

tiesību jautājumos

Nolasa - dep. G.Bērziņš - 131.lpp.

Frakcijas “Saskaņa Latvijai” jautājums

iekšlietu ministram Ģ.V.Kristovskim

Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs

Z.Tomiņš - 132.lpp.

Par procedūru - dep. J.Straume - 134.lpp.

- dep. A.Endziņš - 135.lpp.

Par sēdes darba turpinājumu - 136.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs

Z.Tomiņš - 136.lpp.

Ceturtdien, 29.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 29.februāra kārtējā sēde
10:30  Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde
17:00  2024.gada 29.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem - atcelta