Latvijas Republikas 5. Saeimas plenārsēde

1994. gada 10. februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

 

Priekšsēdētājs. Labrīt, godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Uzsākam 10. februāra plenārsēdi ar Prezidija izsludinātās darba kārtības apspriešanu. Frakcijas “Latvijas ceļš” deputāti lūdz Saeimu 1994. gada 10. februāra sēdes darba kārtībā izdarīt sekojošas izmaiņas: 5. daļas likumus “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”, “Par privatizējamo valsts un pašvaldību īpašuma objektu novērtēšanas kārtību”, “Par valsts un pašvaldības īpašuma privatizācijas komisijām”, “Grozījumi 1992. gada 9. decembra likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem””, “Par valsts īpašuma fondu” izskatīt pirms 4. daļas 1. punkta. Vai kādam no deputātiem ir iebildes vai citi priekšlikumi? Akceptēts.

Vēl ir iesniegums. Frakcijas “Latvijas ceļš” deputāti lūdz 1994. gada 10. februāra sēdes darba kārtībā izdarīt sekojošas izmaiņas: 5. daļas likumu “Par budžetu un finansu vadību” izskatīt pēc likumprojekta “Par valsts īpašuma fondu”. Vai deputātiem ir iebildes vai citi priekšlikumi? Nav. Paldies. Akceptēts.

Vēl Zemnieku savienības deputāti ir iesnieguši likumprojektu “Par grozījumiem Latvijas Republikas likumā “Par īpašuma privatizāciju agroservisa uzņēmumos”” un lēmumu “Par Latvijas Republikas likuma “Par īpašuma privatizāciju agroservisa uzņēmumos” spēkā stāšanās kārtību un nosūtīšanu komisijām”. To Prezidijs ziņos pie Prezidija ziņojumiem par ienākušajiem likumprojektiem.

Vai deputātiem vēl ir kādi ierosinājumi par darba kārtību? Nav. Sākam izskatīt darba kārtību.

Prezidija ziņojumi par ienākušajiem likumprojektiem. Likumprojekts “Par pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes deputāta statusu”. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Vai par Saeimas Prezidija slēdzienu deputātiem ir kādas iebildes vai citi priekšlikumi? Tad Saeima nodod šo likumprojektu Juridiskajai komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un nosaka, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija apkopo saņemtos priekšlikumus un sagatavo likumprojektu izskatīšanai Saeimā.

Lēmumprojekts “Par Latvijas Republikas pilsoņu tiesību atzīšanas nosacījumiem personām, kuras pirms 1914. gada 1. augusta dzīvoja Latvijas robežās, un viņu pēcnācējiem”. Iesniedz deputāti Krasohins, Laviņa, Fjodorova, Bartaševičs, Bekasovs. Vai deputātiem ir kādas piezīmes par Saeimas Prezidija slēdzienu? Lūdzu, deputāts Kiršteins - LNNK!

A.Kiršteins (LNNK).

Šeit mazdrusciņ mani izbrīnīja šāda lēmumprojekta parādīšanās, jo ir pirmajā lasījumā pieņemts Pilsonības likums, un to var iesniegt kā variantu otrajam lasījumam. Bet es saprotu, ka tas ir pilnīgi atsevišķs lēmuma projekts. Tas nav domāts kā papildinājums pie likuma. Tāpēc mūsu prakse jau ir tāda, ka pie pieņemtajiem likumiem jau nebūtu vēlams šāds... Tāpēc LNNK frakcijā mēs vakar izskatījām un nospriedām, ka nav nekādas vajadzības to šādā veidā tālāk skatīt, jo likums jau mums ir tagad attiecībā uz šīm lietām - līdz 1914. gadam, un LNNK priekšlikums ir par latviešiem un līviem, kas dzīvo ārpus Latvijas un kas nav pilsoņi. Vienkārši tas ir nevajadzīgs mūsu izpratnē. Paldies.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, deputāte Laviņa - frakcija “Līdztiesība”.

L.Laviņa (L).

Cienījamie deputāti! Visiem ir labi zināms, ka pirms Pirmā pasaules kara Latvija bija Krievijas impērijas sastāvā un, sākoties karam, daudzi Latvijas iedzīvotāji tika nosūtīti uz Krievijas impērijas visdažādākajām vietām kopā ar to rūpnīcu iekārtām, kurās viņi strādāja. Nereti tās bija ģimenes ar visiem bērniem. Daudzas latviešu ģimenes izklīda bēgļu gaitās. Saprotams, ka daudzi tūkstoši latviešu tika iesaukti cariskās Krievijas armijā. Visiem no vēstures labi zināms, kā Krievijai un arī Latvijai beidzās Pirmais pasaules karš. Atgriezties Latvijā no Krievijas, lai kļūtu par oficiāliem Pirmās republikas pilsoņiem, daudziem nebija ne vismazāko iespēju. Daudzi no šiem cilvēkiem smagi cieta Staļina represiju rezultātā. Ne tikai viņi, bet arī viņu bērni un mazbērni. Uzskatu, ka šie cilvēki ir vairāk cietuši un pazemoti, pārcietuši daudz lielākas grūtības nekā uz Rietumiem aizceļojušie, kuriem tagad bez jebkādiem nosacījumiem mēs piešķiram dubultpilsonību. Šāda Latvijas iedzīvotāju dalīšana “pareizajos” un “nepareizajos” ir liels un amorāls jezuītisms, uz kura fona runas par Latviju kā demokrātisku un tiesisku valsti ir gluži vienkārši nenopietnas un Latvijai starptautiskās sabiedrības acīs pat degradējošas.

Tādēļ frakcijas “Līdztiesība” deputāti ir sagatavojuši Saeimas likuma “Par Latvijas Republikas pilsoņu tiesību atzīšanas nosacījumiem personām, kuras pirms 1914. gada 1. augusta dzīvoja Latvijas robežās, un viņu pēcnācējiem” projektu. Šajā likumā ir jānosaka, ka pie Latvijas Republikas pilsoņu kopuma pieder personas, kuras saskaņā ar 1919. gada 13. augusta likuma “Par pavalstniecību” 1. pantu skaitījās Latvijas Republikas pilsoņi, ja viņi pirms 1914. gada 1. augusta dzīvoja Latvijas robežās, bet savu piederību pie Latvijas Republikas pilsoņu kopuma netika juridiski noformējuši, un šo personu pēcnācēji ar nosacījumu, ka šajā punktā minētās personas šā likuma pieņemšanas brīdī dzīvo un ir pastāvīgi pierakstītas Latvijā un reģistrētas Iedzīvotāju reģistrā. Likumprojektā “Par pilsonību”, ko pieņēmām pirmajā lasījumā, par šo problēmu nav ne vārda. Pastāvot situācijai, ka Krievijas latviešu pilsonība netiek atzīta, šie cilvēki tiek diskriminēti gan politiski, gan ekonomiski. Pirmkārt, tuvojas pašvaldību vēlēšanas un liela Latvijas pamatiedzīvotāju daļa tiek izslēgta no šī procesa. Otrkārt, šiem cilvēkiem reāli tiek liegtas iespējas iesniegt pieprasījumus uz īpašumiem, kas viņiem faktiski pieder. Un tā ir traģēdija šiem cilvēkiem. Mēs kopā ar deputātu Berķa kungu bijām vienā šādā saietā, kur sirmi un salauzti cilvēki mezglainiem pirkstiem skatās uz mums un gaida atbildi, un raud, un saka, ka mēs vairs neesam Latvijā otrās šķiras cilvēki, kā saka, cittautieši, mēs esam trešās šķiras cilvēki savā dzimtenē.

Un tāpēc manas frakcijas deputāti aicina jūs izlemt šo jautājumu, neatliekot to uz vēlāku laiku. Un turklāt Krievijas latvieši, kas iebraukuši Latvijā pēc Otrā pasaules kara, vēl būdami bērni, tagad jau ir sasnieguši pensijas gadus un visu mūžu strādājuši Latvijas labā, bet pēc šodienas pastāvošām Latvijas Republikas likumdošanas normām zaudē daļu no sertifikātiem. Tādēļ nepieciešama vienlīdzīga sertifikātu piešķiršana Latvijas pilsoņiem un Krievijas un citiem austrumu latviešiem.

Tāpēc vēlreiz jūs lūdzu: ieklausīsimies šajā sāpē, neizliksimies, ka tas, ka 22 tūkstošiem oficiāli reģistrētu Latvijas pamatiedzīvotāju šodien nav pilsonības, nav mūsu rūpju lokā. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds no deputātiem vēlas runāt? Nevēlas. Ir izskanējuši dažādi viedokļi. Lūdzu, balsosim par Prezidija slēdzienu - nodot šo lēmumprojektu... Laviņas kundze, jūs esat iesnieguši lēmumprojektu, nevis likumprojektu!... Nodot to Ārlietu komisijai, Cilvēktiesību komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija apkopo priekšlikumus un iesniedz izskatīšanai Saeimā. Balsosim! Lūdzu rezultātu. Par - 43, pret - 9, atturas - 20. Šis dokuments tiek nodots izskatīšanai komisijām.

Godātie deputāti, vai jums ir dokuments nr. 185? Zemnieku savienība iesniedz likumprojektu “Par grozījumiem Latvijas Republikas likumā “Par īpašumu privatizāciju agroservisa uzņēmumos” un lēmumā “Par Latvijas Republikas likuma “Par īpašumu privatizāciju agroservisa uzņēmumos” spēkā stāšanās kārtību”. Atļaujiet tad nolasīt Saeimas Prezidija slēdzienu, lai jums varbūt ilgi nav jāmeklē dokuments. “Saeimas Prezidijs liek priekšā deputātu Gundara Bērziņa, Berķa, Tomiņa, Kokina, Resnā un citu iesniegto likumprojektu “Par grozījumiem likumā “Par īpašumu privatizāciju agroservisa uzņēmumos” un lēmumā “Par Latvijas Republikas likuma “Par īpašumu privatizāciju agroservisa uzņēmumos” spēkā stāšanās kārtību” nodot Tautsaimniecības, agrāras un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā apkopo saņemtos priekšlikumus un sagatavo minēto likumprojektu kopā ar priekšlikumiem Saeimas plenārsēdei.” Vai kādam ir iebildes, vai kāds vēlas runāt? Lūdzu, deputāts Rozentāls - Latvijas Zemnieku savienība.

A.Rozentāls (LZS).

Godājamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Mums ir iesniegts deputātu grupas pieprasījums par likuma labojumiem, kas skar ne tikai agroservisa uzņēmumus, bet arī pārējos lauksaimniecības pārstrādes uzņēmumus, konkrēti, maizes kombinātus, labības un arī gaļas kombinātus. Arī šajos likumos, kuri pieņemti iepriekšējās Augstākās padomes laikā, ir nepieciešami daži grozījumi un papildinājumi, lai varētu normālāk risināt pārstrādes uzņēmumu privatizāciju, iekļaujot iekšā pašus ražotājus, šo ražotāju kooperatīvus. Bez tam ārkārtīgi svarīgi, cienījamie kolēģi, ir beigu beigās lauku ļaudīm par viņu sertifikātiem atgriezt īpašumus, lai šie sertifikāti sāktu darboties, un tas ir viens no privatizācijas pamatnoteikumiem, manuprāt. Sevišķi svarīgi tas ir laukos, jo šos sertifikātus nav kur izlietot, un ir ļoti loģiski, ja tie tiks izlietoti pārstrādes uzņēmumu privatizācijā.

Tāpēc es lūdzu arī šo desmit deputātu parakstīto priekšlikumu virzīt uz Tautsaimniecības komisiju, kur ir plašāk aptverts viss loks par pārstrādes uzņēmumu privatizāciju un arī par servisa uzņēmumiem.

Maza piezīme. Jautājums par “Jelgavas dzirnavnieku” vēl karājas gaisā, ja mēs neizdarīsim labojumus pārējos likumos par pārstrādi. Šādi gadījumi, kad Saeimā būs jāaspspriež atsevišķu uzņēmumu privatizācija, kur tie nenonāk ražotāju rokās, var turpināties. Tāpēc ir lūgums labot šos likumus.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds no deputātiem vēlas runāt? Godātie deputāti, tā kā iebildes nav un citu priekšlikumu arī nav, tad mēs akceptējam Saeimas Prezidija slēdzienu - nododam izskatīt Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai.

Latvijas Republikas Prokuratūras protests “Par atļaujas došanu Vidzemes priekšpilsētas padomes deputāta Andreja Ruča saukšanai pie kriminālās atbildības”. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt par Saeimas Prezidija slēdzienu? Iebildes arī nav. Saeima nolemj ģenerālprokurora protestu “Par atļaujas došanu Vidzemes priekšpilsētas padomes deputāta Andreja Ruča saukšanai pie kriminālās atbildības” nodot izskatīšanai Juridiskajai komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

Tagad deputātu pieprasījumi un jautājumi. Lūdzu sekretāra biedru Tomiņa kungu nolasīt!

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

“Saeimas Prezidijam. Mēs, apakšā parakstījušies Saeimas deputāti, iesniedzam Saeimai sekojošu jautājumu finansu ministram Uldim Osim: “Augsti godātais ministra kungs! Lielam skaitam Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju, to skaitā Latvijas Republikas pilsoņu ģimeņu locekļiem ar 1994. gada 1. janvāri liegtas tiesības uz darbu sakarā ar Latvijas Republikas Ministru padomes 1993. gada 30. decembra noteikumiem nr. 40, saskaņā ar kuriem algas nodokļu grāmatiņā un algas nodokļu gada kartē ir jānorāda personas kods. Bet vairāk nekā 100 000 Latvijā pierakstīto iedzīvotāju pasēs nav personas koda sakarā ar Pilsonības un imigrācijas departamenta nodaļu nelikumīgiem atteikumiem viņus reģistrēt Latvijas Republikas Iedzīvotāju reģistrā. Virkne šādu faktu atzīmēti tiesu lēmumos. Bet Pilsonības un imigrācijas departamenta darbinieki atsakās pildīt tiesu lēmumus par prasību ierosinātāju reģistrāciju Latvijas Republikas Iedzīvotāju reģistrā. Vai jūs neuzskatāt par nepieciešamu novērst augšminētos pārkāpumus, nekavējoši izmainot Latvijas Republikas Ministru padomes noteikumus nr. 40, lai algu nodokļu grāmatiņas un algas nodokļu gada kartes saņemtu visi, kam ir pastāvīgs pieraksts Latvijas Republikā. 1994. gada 27. janvārī. Deputāti Stroganovs, Fjodorova, Bartaševičs, Bekasovs, Krasohins.”

Priekšsēdētājs. Paldies. Sekretariātā nekādu iesniegumu nav. Līdz ar to jautājumi nododami ministram Osim, un lūdzam likumā paredzētajā kārtībā sniegt atbildi.

Tālāk - pieprasījums.

Z.Tomiņš.

Deputātu pieprasījums.

“1. Izdarīt likumā “Par īpašuma privatizāciju agroservisa uzņēmumos” šādu grozījumu: izteikt likuma 13. panta 6. daļas tekstu šādā redakcijā: “Ja privatizējamo īpašumu neiegādājas iepriekšminētā īpašuma pārņēmēji, to var iegādāties bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki, ja privatizējamais objekts atrodas uz viņu zemes, pašvaldība, kā arī citas fiziskās vai juridiskās personas atbilstoši Latvijas Republikas likumiem. Paredzētās priekšrocības tiesības izmantojamas iepriekš minētā secībā;

2. Izdarīt lēmumā “Par Latvijas Republikas likuma “Par īpašuma privatizāciju agroservisa uzņēmumos” spēkā stāšanās kārtību” šādu grozījumu: lēmuma 3. punkta vārdkopu “četru mēnešu laikā” aizstāt ar vārdkopu “septiņu mēnešu laikā”.

3. Latvijas Republikas likumā “Par maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizāciju”.

3.1. punkts. 5. panta 2. rindkopu izteikt šādā redakcijā:

1) pensiju fondam 5-10 procenti akciju;

2) darbiniekiem 10-20 procenti akciju;

3) graudu audzētāju un pārstrādātāju kooperatīvajām sabiedrībām - zemniekiem ne mazāk procentu akciju, kuras var iegādāties par privatizācijas sertifikātiem;

4) citiem uzņēmējiem 10-25 procenti akciju.

3.2. punkts. Likumu papildināt ar 6. pantu.

“6. pants. Konkursu rezultātu izskatīšana. Pagarināt līdz 1994. gada 31. decembrim Maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizācijas konkursa rezultātu izskatīšanu.”

3.3. punkts. Likumu papildināt ar 7. pantu.

“7. pants. Likuma piemērošana pārējo labības pārstrādes uzņēmumu privatizēšanai, pārējo graudu produktu pārstrādes un uzglabāšanas uzņēmumu valsts kapitāla daļas privatizācijai saskaņā ar šo likumu “Par maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizāciju”.

4. punkts. Latvijas Republikas likumu “Par gaļas pārstrādes uzņēmumu privatizāciju” papildināt ar 4.1. punktu. 19. pants. “Noteikt valsts kapitāla daļas sadalījumu Valsts Rēzeknes gaļas kombinātam, SIA “Baltic Meat Packers”, valsts akciju sabiedrībai “Talsu gaļa” un Valsts Valmieras gaļas kombinātam sekojošam pamatkapitālam (akciju sadalījumu):

1) uzņēmumu darbiniekiem - līdz 10 procentiem akciju, kas realizējamas šā likuma 12. pantā noteiktajā kārtībā;

2) lauksaimniecības produkcijas ražotājiem - ne mazāk kā 60 procentu akciju, kuras realizējamas par privatizācijas sertifikātiem šā likuma 13. pantā noteiktajā kārtībā.

4.2. punkts. 20. pants. “Konkursa termiņu izsludināšana”. Pagarināt līdz 1994. gada 1. decembrim privatizācijas termiņu izsludināšanu sekojošiem gaļas kombinātiem:

1) Valsts Rēzeknes gaļas kombinātam;

2) SIA “Baltic Meat Packers”;

3) Valsts akciju sabiedrībai “Talsu gaļa”;

4) Valsts Valmieras gaļas kombinātam.

Parakstījuši deputāti Rozentāls, Resnais, Kokins, Grīgs, Putniņš, Novakšānovs, Kalniņš, Lambergs, Jānis Janeks, Kušnere.”

Priekšsēdētājs. Varbūt pajautāsim iesniedzējiem: kam ir adresēts šis deputātu pieprasījums? Esiet tik laipns, nāciet tribīnē, jo deputāti nedzird.

A.Rozentāls (LZS).

Man ir lūgums šo iesniegumu...

Priekšsēdētājs. Es atvainojos, deputāts Rozentāls - Zemnieku savienība.

A.Rozentāls. Es atvainojos. Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Ir priekšlikums arī šo iesniegumu novirzīt uz Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisiju izskatīšanai kā likumu labojumus.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildes kādam, ja deputāti iesniedzēji šo deputātu pieprasījumu kvalificē kā labojumus pie likuma, kurus tie iesniedz tālāk Tautsaimniecības komisijai? Prezidijs varētu arī piekrist, jo citas komisijas jau nebūs, kur to izskatīs. Vai ir vēl kāda cita komisija, kura vēlas izskatīt šo iesniegumu kā labojumu?

Lūdzu - deputāts Budovskis. Es saprotu, ka jums laikam ir pretenzijas.

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi! Katrā gadījumā es to esmu sapratis kā noteikta likuma labojumu. Un es saprotu arī, ka tad tas iet noteikti uz komisiju. Bet, ja tas ir pieprasījums, man absolūti nav skaidrs, kāda ir atbilde. Vai atbilde šeit var būt Saeimas balsojums, vai atbilde ir, ka komisija sniedz, ka tā ir iespējusi kādu labojumu ielikt vai noraidījusi? Man pašlaik nav nekādas skaidrības. Tāpēc, teiksim, es domāju, ka tas kā likuma labojums katrā gadījumā ir korekts un pieņemams, bet es nevaru saprast, kā atbildēt uz pieprasījumu.

Priekšsēdētājs. Es varu tikai paskaidrot to, ko Rozentāla kungs mums izskaidroja, ka deputāti iesniedzēji tālāk uzskata šo dokumentu kā likuma labojumu un lūdz nodot Tautsaimniecības komisijai. Un tāpēc es jautāju tālāk jums: vai ir kādas iebildes? Vai jūs vēlaties, lai vēl kāda cita komisija izskatītu šā likuma labojumus? Nav citu priekšlikumu. Līdz ar to nododam Tautsaimniecības komisijai.

Lūdzu, tālāk!

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Ministru prezidentam Valdim Birkava kungam. Valsts reformu ministram Gaiļa kungam. Steidzams deputātu pieprasījums par Radio un televīzijas padomes padotību. “1993. gada septembrī Saeimas Vides un sabiedrisko lietu, Izglītības, kultūras un zinātnes, Valsts pārvaldes un pašvaldības un Juridiskā komisija, kā arī visas frakcijas izskatīja jautājumu “Par valstisko regulējumu radio un televīzijas jomā”. Un saskaņā ar to lēmumiem nebija pieļaujama ne Latvijas Radio, ne Latvijas Televīzijas valsts uzņēmumu, ne arī Radio un televīzijas padomes nodošana valsts institūciju nedz pakļautībā, nedz pārraudzībā. Ministru kabinets 1993. gada 28. decembrī ir pieņēmis lēmumu nr. 73 (protokols nr. 27, 15. paragrāfs), kurā Radio un televīzijas padome minēta kā esoša Izglītības, kultūras un zinātnes ministrijas sistēmā. Lūdzam paskaidrot, kāpēc pieņemts šāds Ministru kabineta lēmums, kurš ir pretrunā ar iepriekš pausto Saeimas komisiju un visu politisko frakciju lēmumu. Pielikumā informācija uz trim lapām. Saeimas deputāti Anta Rugāte, Tabūns, Lakševics, Jānis Lagzdiņš, Brūvers, Dāliņš, Straume, Berklavs, Lambergs, Lucāns.”

Priekšsēdētājs. Paldies. Vispirms mēs lemsim par steidzamību. Viens deputāts runā “par”, viens - “pret”, un tad balsosim. Vai kāds vēlas runāt? Lūdzu, Anta Rugāte - Vides un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja.

A.Rugāte (KDS).

Labrīt, godātais Prezidij! Labrīt, cienījamie kolēģi! Patiešām es gribētu lūgt jūs atbalstīt jautājumu par steidzamību, jo reāli šis fakts ir noticis ar 28. janvāra datējumu, un sakarā ar pagājušajā plenārsēdē izskatīto budžetu un mūsu ierobežotajām iespējām pieskarties arī šim pieprasījumam es ļoti lūdzu jūs atbalstīt, lai mēs varētu tik tiešām dzirdēt atbildi, jo jautājums ir pietiekami nopietns. Jautājums skar tomēr masu informācijas līdzekļus un zināmā mērā valdošās koalīcijas attieksmi pret šo līdzekļu sakārtotību un padotību. Paldies.

Priekšsēdētājs. Māris Gailis - “Latvijas ceļš”.

M.Gailis (LC).

Priekšsēdētāja kungs, cienījamie kolēģi! Otrā pusē dokumentam nr. 156 ir rakstīts, kas tas ir par Ministru kabineta lēmumu. Tas ir lēmums par vienotu darba sistēmu no budžeta finansējamo iestāžu darbiniekiem. Vienīgās mūsu rūpes bija tikai sakārtot apmaksas sistēmu, jo saskaņā ar izmaiņām tā visa pārnāca Ministru kabineta pārziņā. Pirms tam tas bija Augstākās padomes Prezidija ziņā - noteikt algu likmes dažādām institūcijām. Un šajā gadījumā runa gāja tikai un vienīgi par algu noteikšanu. Katrā gadījumā mums nācās visas iestādes vismaz attiecināt uz kaut kādu sfēru, lai šis dokuments būtu vienveidīgs un sakārtots. Un šeit nekādā gadījumā nebija runas par kaut kādu Televīzijas padomes pakļaušanu. Šeit bija runa tikai un vienīgi par ierindošanu vienā samaksas grupā. Es nākamreiz būšu spējīgs jums paskaidrot to daudz smalkāk, tādēļ es lūdzu nodot to Ministru kabinetam un nebalsot par steidzamību. Paldies.

Priekšsēdētājs. Kā es saprotu, Ministru kabinetam caur Pieprasījumu komisiju... Skaidrs. Vai kāds vēl vēlas runāt? Es atvainojos, mans jautājums ir nevietā, jo viens ir runājis “par” un viens - “pret”. Tāpēc lūdzu zvanu. Balsosim par deputātu lūgumu - izskatīt šo pieprasījumu kā steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 26, 18 - atturas. Lēmums nav pieņemts. Līdz ar to šis pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Tālāk, lūdzu!

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

LNNK frakcijas deputātu jautājums Latvijas Republikas Ministru kabinetam: “Kāds ir Latvijas Republikas valdības oficiālais viedoklis sarunās ar Krieviju jautājumā par bijušās PSRS un Krievijas atvaļināto militārpersonu statusu, sociālajām garantijām un repatriācijas nosacījumiem? 01.02.94. 5. Saeimas deputāti - Lambergs, Berklavs, Seile, Budovskis, Kušnere.”

Priekšsēdētājs. LNNK frakcijas deputātu jautājumu nododam Latvijas Republikas Ministru kabinetam, Ministru prezidentam Valdim Birkavam. Tālāk, lūdzu!

Z.Tomiņš. LNNK frakcijas deputātu jautājums. “Latvijas Republikas Ministru kabinetam. Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 99. pantu, lūdzam sniegt atbildi uz sekojošu jautājumu: kāds ir Latvijas Republikas oficiālais viedoklis jautājumā par Skrundas lokatora iespējamās turpmākās darbības laiku un demontāžas nosacījumiem? 01.02.94. 5. Saeimas deputāti - Lambergs, Berklavs, Seile, Budovskis, Kušnere.”

Priekšsēdētājs. LNNK frakcijas deputātu jautājumu nododam Latvijas Republikas Ministru kabinetam, Ministru prezidentam Valdim Birkavam.

Par procedūru, Lamberga kungs?

Lūdzu tālāk!

Z.Tomiņš. LNNK frakcijas deputātu jautājums. “Latvijas Republikas finansu ministram Uldim Oša kungam. Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 99. pantu, lūdzam sniegt atbildi par 1993. gada budžeta izpildi. Cik liels ir faktiskais budžeta deficīts? Cik ieņēmumi atšķiras no iepriekšapstiprinātā plāna, kādās pozīcijās fiksēta pārpilde un kāds iztrūkums? 01.02.94. 5. Saeimas deputāti - Aristids Lambergs, Eduards Berklavs, Anna Seile, Māris Budovskis, Janīna Kušnere.”

Priekšsēdētājs. Vārds Aristidam Lambergam. Lūdzu, jautājumi motivācijai!

A.Lambergs (LNNK).

Vēlamies informēt Prezidiju un Saeimas locekļus, ka esam saņēmuši atbildi no ministra Oša un tā atbilde ir apmierinoša. Paldies.

Priekšsēdētājs. Paldies. Tālāk.

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

“LNNK frakcijas deputātu jautājums iekšlietu ministram Ģirtam Kristovska kungam. Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 99. pantu, lūdzam sniegt atbildi uz sekojošu jautājumu: vai, nododot Pasu galdu Pilsonības un imigrācijas departamenta pakļautībā, tiks saglabāts princips, ka Pilsonības un imigrācijas departamentā strādā vienīgi Latvijas Republikas pilsoņi?”

Deputātu jautājums ir datēts ar 1994. gada 2. februāri, un to ir parakstījuši 5. Saeimas deputāti Lambergs, Berklavs, Tabūns, Kušnere un Puriņa.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas runāt? Neviens nevēlas. Līdz ar to LNNK frakcijas deputātu jautājumi ir nododami iekšlietu ministram Ģirtam Kristovskim atbildes sniegšanai.

Tālāk, lūdzu!

Z.Tomiņš. “Saeimas Prezidijam. Mēs, šo iesniegumu parakstījušie Latvijas Republikas Saeimas frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” deputāti, iesniedzam Ministru prezidentam Valdim Birkavam šādu deputātu jautājumu. Latvijas Medicīnas akadēmija ar visplašāko ārstu sabiedrības atbalstu ir izstrādājusi ambulatorās medicīnas klīnikas projektu. Arī Ministru kabinets, Labklājības ministrija un tās Veselības aizsardzības departaments uzskata šādas jaunas, Eiropas līmenim atbilstoša tipa ambulatoriskās aprūpes iestādes izveidošanu par būtisku priekšnoteikumu veselības aprūpes un medicīniskās izglītības reorganizācijai Latvijā. Atbalstu šādam projektam 1992. gada 7. decembrī pauda arī Rīgas pilsētas valdes priekšsēdētājs Andris Teikmanis, paziņodams, ka Rīgas pilsētas valdei nav principiālu iebildumu pret Rīgas 8. poliklīnikas nodošanu Latvijas Medicīnas akadēmijai ambulatorās medicīnas centra izveidošanai.

1993. gada 10. jūnijā Latvijas Republikas Ministru padome ar lēmumu nr. 297 nolēma:

1. Pieņemt Labklājības ministrijas un Rīgas pilsētas valdes priekšlikumu un saglabāt Rīgas pilsētas 8. poliklīniku Rīgā Andreja Saharova ielā 16 valsts īpašumā (pēc bilances stāvokļa uz 1993. gada 1. jūliju).

2. Labklājības ministrijai:

2.1. kopīgi ar Rīgas pilsētas valdi izveidot šā lēmuma 1. punktā minētās poliklīnikas pieņemšanas un nodošanas komisiju;

2.2. pārņemt minēto poliklīniku savā valdījumā.

1993. gada 11. oktobra Latvijas Republikas Ministru kabineta Valsts un sociālo lietu komitejas protokola nr. 10 1. paragrāfā noteikts, ka Latvijas Republikas Ministru Padomes 1993. gada 10. jūnija lēmums nr. 297 paliek spēkā. Rīgas pilsētas valde un tās priekšsēdētājs Andris Teikmanis šo lēmumu nav izpildījuši. Pamatojoties uz minēto un šim iesniegumam pievienotajiem dokumentiem, lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1) ko Ministru kabinets ir paredzējis darīt, lai īstenotu veselības aizsardzībai un medicīniskās izglītības pastāvēšanai nepieciešamās ambulatorās medicīnas klīnikas projektu;

2) ko Ministru kabinets ir paredzējis darīt, lai Rīgas pilsētas valde un tās priekšsēdētājs Andris Teikmanis izpildītu spēkā esošo Ministru padomes 1993. gada 10. jūnija lēmumu nr. 297 “Par Rīgas pilsētas 8. poliklīnikas (Andreja Saharova ielā 16) saglabāšanu valsts īpašumā”?”

Iesniegums ir datēts ar 1994. gada 2. februāri, un to ir parakstījuši Latvijas Republikas Saeimas deputāti Straume, Dāliņš, Pētersons, Sinka un Kalniņš.

Priekšsēdētājs. Vai kāds grib lūgt vārdu jautājuma motivācijai? Runātāju nav. Līdz ar to nododam šo jautājumu Ministru prezidentam Valdim Birkavam un lūdzam viņu sniegt atbildi. Vai Sekretariātā vairāk nav deputātu jautājumu un pieprasījumu? Tādā gadījumā skatīsim nākamo darba kārtības sadaļu - “Par amatpersonu ievēlēšanu un apstiprināšanu”. Pirmais punkts - “Par izmaiņām 1993. gada 21. jūlijā izveidotās Parlamentārās izmeklēšanas komisijas (priekšsēdētājs R.Milbergs) sastāvā”.

Vai kāds ziņos? Ziņotāja nav, bet lēmuma projekts mums ir. Latvijas Zemnieku savienības frakcija lūdz izdarīt izmaiņas Latvijas Republikas Ministru padomes un Augstākās padomes darbības izvērtēšanas komisijā - atbrīvot deputātu Novakšānovu no komisijas locekļa pienākumiem un komisijā iekļaut deputātu Kokinu. Atļaujiet dokumentā lietot terminus “atsaukt” un “ievēlēt”, jo tas ir saskaņā ar Kārtības rulli! Vai kāds vēlas runāt? Nē. Tad balsosim par priekšlikumu - atsaukt Novakšānovu no komisijas locekļa pienākumiem un ievēlēt komisijā deputātu Kokinu! Rezultātu! Par - 57, pret - 1, atturas - 9. Paldies, lēmums pieņemts.

“Par Valsts kontroles padomes locekļu apstiprināšanu”. Vai ziņotājs būtu? Raits Černajs - lūdzu!

R.Černajs (Latvijas Republikas Valsts kontrolieris).

Augsti godātais Prezidij, cienījamie deputāti! Atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei, likumam “Par valsts kontroli” un Kārtības rullim, stādu jums priekšā apstiprināšanai Latvijas Valsts kontroles padomes locekļus Kārli Beljāni, Induli Šķibeli, Vilni Grasi un Imantu Griķi. Šīs kandidatūras ir izskatītas un apstiprinātas arī Ministru kabineta 25. janvāra sēdē. Paldies.

Priekšsēdētājs. Paldies. Apstiprināšana balsojot notiks atsevišķi par katru kandidātu. Vai ir kādam iebildes? Lūdzu, deputāts Endziņš!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Man būtu tikai lūgums - noformēt šo Saeimas lēmumu nevis tādā veidā, ka mēs lemjam par Saeimas paziņojumu, bet mēs pieņemam lēmumu. Projektā ir - Saeimas paziņojums. Es tikai lūgtu precīzi to noformēt.

Priekšsēdētājs. Paldies. Kā mēs izprotam Kārtības rulli, tajā balsošanas veids - atklāti vai aizklāti - nav noteikts. Varbūt deputātiem ir kādi priekšlikumi? Godātie deputāti, tulkojot Kārtības rulli, mēs esam pieļāvuši neprecizitāti, kura būtu jānosauc par kļūdu. Un faktiski lietas būtība ir tāda, ka ir jābalso aizklāti. Līdz ar to mums būtu lemjams jautājums, vai aizklāti mēs balsosim, izmantojot mūsu elektronisko iekārtu vai kabīni, vai arī vēl jaunu veidu - ienākot pa vienām durvīm un izejot pa otrām, tā, kā citos parlamentos tas notiek? Kādi ir priekšlikumi? Elektronisko iekārtu. Lūdzu, iestādiet aizklātās balsošanas režīmu! Tagad lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Kārļa Beljāņa apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli! Rezultāts: par - 57, pret - 3, atturas - 16. Lēmums pieņemts. Kārlis Beljānis apstiprināts par Valsts kontroles padomes locekli.

Balsosim par Induļa Šķibeļa apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli! Rezultātu! Par - 54, pret - 4, atturas - 16. Indulis Šķibelis apstiprināts par Valsts kontroles padomes locekli.

Balsosim par Viļņa Graša apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli! Rezultātu! Par - 51, pret - 11, atturas - 12. Vilnis Grasis apstiprināts par Valsts kontroles padomes locekli.

Balsosim par Imanta Griķa apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli! Rezultātu! Par - 56, pret - 6, atturas - 15. Imants Griķis apstiprināts par Valsts kontroles padomes locekli.

Nākošais jautājums - “Par Talsu rajona tiesas administratīvā tiesneša iecelšanu”. Vārds Aivaram Endziņam - Juridiskās komisijas priekšsēdētājam.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja kandidatūru Talsu rajona tiesas administratīvā tiesneša iecelšanai un vienprātīgi rekomendēja iecelt Antru Grosbahu par Talsu rajona tiesas administratīvo tiesnesi un vienlaicīgi atbrīvot viņu no Talsu rajona tiesas tiesneša amata. Viņa par Talsu rajona tiesas tiesnesi tika ievēlēta Augstākajā padomē pagājušā gada, ja nemaldos, martā. Un tas ir viņas lūgums sakarā ar ģimenes apstākļiem, un ir arī šī vakantā vieta. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vai kāds vēlas runāt? Lūdzu, balsosim par Antras Grosbahas iecelšanu par Talsu rajona tiesas administratīvo tiesnesi, vienlaicīgi atbrīvojot viņu no Talsu rajona tiesas tiesneša amata! Aizklātā balsošana. Balsojam. Rezultātu. Par - 60, pret - 20, atturas - 7. Antra Grosbaha iecelta par Talsu rajona tiesas administratīvo tiesnesi.

Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. Vēl Juridiskā komisija izskatīja iesniegumu “Par dažu Latvijas Republikas rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu iecelšanu”. Un vispirms izskatīja jautājumu par vakantu vietu Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā. Visu uzklausījusi un vispusīgi iepazinusies ar šo lietu, Juridiskā komisija vienprātīgi rekomendē cienījamajai Saeimai iecelt par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi Signi Kalniņu. Izziņa par viņas darba gaitām jums ir visiem izdalīta.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas runāt? Lūdzu, balsosim par Signi Kalniņu! Balsojam. Rezultātu! Par - 65, 1 - pret, 9 - atturas. Signe Kalniņa ir iecelta par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī kandidatūru Rēzeknes pilsētas tiesas tiesneša amatam, konkrēti - Andra Strauta kandidatūru, un arī rekomendē cienījamajai Saeimai iecelt Andri Strautu par Rēzeknes pilsētas tiesas tiesnesi.

Priekšsēdētājs. Vai ir kādi jautājumi? Vai kāds vēlas runāt? Ernests Jurkāns - lūdzu!

E.Jurkāns (SL).

Augsti godājamais Prezidij, godātie kolēģi! Es atvainojos, kad es lasu šo raksturojumu, man rodas viens jautājums Endziņa kungam. Es saprotu, ka ir labi, ja godīgi uzraksta raksturojumu, bet te ir rakstīts par disciplīnas pārkāpumu, tas ir viens moments. Un otrs moments: ko nozīmē - “viegli pielāgojas jebkuriem apstākļiem”? Es saprotu rakstura nelokāmību, bet - “viegli pielāgojas”... Un vēl beidzamā frāze - “caurmērā tiek raksturots pozitīvi”.

Priekšsēdētājs. Endziņš, lūdzu! Pēc tam - Novakšānovs.

A.Endziņš (LC).

Cienījamā Saeima! Mēs Juridiskajā komisijā arī pievērsām uzmanību šim raksturojumam un arī tai frāzei, ka, strādājot Prokuratūrā, viņam ir izteikts rājiens par neattaisnotu darba kavējumu, un mēģinājām noskaidrot, kas tam ir bijuši par iemesliem. Strauta kungs paskaidroja, ka tas ir saistīts ar ģimenes nesaskaņām, ka tas viss esot nokārtots un esot tāds nejaušs gadījums tīri ģimenes attiecību ietvaros.Taču, kas attiecas uz viņa darba gaitām Prokuratūrā, viņš Prokuratūrā veica vispārēju uzraudzību pār miliciju, pār tiesu, pār Zemessardzi - tātad pār bruņotām struktūrām, un tādēļ, neskatoties uz šo kļūmi viņa biogrāfijā, mēs tomēr vienprātīgi rekomendējām viņu šim tiesneša amatam.

Priekšsēdētājs. Deputāts Voldemārs Novakšānovs - lūdzu!

V.Novakšānovs (LZS).

Cienījamais priekšsēdētāj! Deputāti! Lasot šo raksturojumu, es drīzāk to uztveru nevis kā Andra Strauta raksturojumu, bet kā šā raksturojuma parakstītājas raksturojumu, jo šeit ir jūtams zemteksts: “Nu vienreiz man ir teikšana tev iedzīt naglu!” Es gribu raksturot Strautu kā kārtīgu, izpildīgu, solīdu un turklāt ļoti operatīvu darbinieku. To es saku, spriežot pēc praktiskās dzīves, kādu es to esmu redzējis Rēzeknes pilsētā un rajonā. Un lūdzu jūs: šim it kā labajam raksturojumam, ar “nagliņām” apakšā, lūdzu, pievērsiet mazāk uzmanības! Un aicinu jūs balsot par Strauta kandidatūru.

Priekšsēdētājs. Andris Līgotnis - lūdzu!

A.Līgotnis (LC).

Godātie kolēģi! Šis tiesneša amata kandidāts Andris Strauts, savulaik, kā jūs to redzat no viņa biogrāfijas, strādājis Rēzeknes milicijā (toreiz tā saucās milicija) par izmeklētāju. Viņš Rēzeknes milicijā bija pirmais izmeklētājs, kurš apsūdzības rakstus sāka rakstīt latviešu valodā. Es aicinu balsot par viņu!

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Lūdzu zvanu! Balsosim par Andra Strauta iecelšanu par Rēzeknes pilsētas tautas tiesnesi! Rezultātu! Par - 69, pret - 5, atturas - 4. Andris Strauts iecelts par Rēzeknes pilsētas tiesas tiesnesi.

Tālāk,lūdzu!

A.Endziņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Vēl Juridiskā komisija izskatīja Zeltītes Mačukānes kandidatūru iecelšanai par Krāslavas rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieci, tātad par Zemesgrāmatu reģistra tiesnesi. Krāslavas rajons, ja es nemaldos, ir laikam republikā pēdējais rajons, kur līdz šim nebija atrisināti visi jautājumi, kas bija saistīti ar zemes reformas realizāciju, lai varētu nostiprināt īpašumtiesības uz zemi. Kā jūs redzat no izziņas, Mačukānes kundze ir strādājusi juridiskā darbā - viņa bija Krāslavas Valsts notariāta vecākā valsts notāre; darbā ir bijis pārtraukums sakarā ar bērna piedzimšanu, un tagad viņa ir gatava atkal uzsākt darba gaitas un strādāt šajā jomā. Lūdzu atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas runāt? Lūdzu, balsosim par Zeltīti Mačukāni! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 5, atturas - 7. Zeltīte Mačukāne iecelta par Krāslavas rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieci.

Vēl darba kārtībā ir sadaļa “Par Saeimas pieprasījumiem”. Mums ir jāizskata “Atbilde uz Saeimas 1994. gada 27. janvāra pieprasījumu Ministru kabinetam” (dokuments nr. 102).

Priekšsēdētājs. Ministru prezidents Valdis Birkavs!

V.Birkavs (Ministru prezidents).

Godātie kolēģi! Šajā pieprasījumā pamatjautājums ir, kādēļ Ministru kabinets pieņēma lēmumu par Ruča atbrīvošanu no ieņemamā amata, pamatodamies uz Nacionālās drošības padomes lēmumu.

Nacionālās drošības padome tika izveidota ar Saeimas likumu. Saeimas likumā tika noteikts, ka Nacionālās drošības padome pilda valsts aizsardzības likumā noteiktās Valsts aizsardzības padomes funkcijas. Valsts aizsardzības likumā ir noteikts, ka viena no tās funkcijām ir pieņemt lēmumus. Tomēr, ņemot vērā, ka likumu sakārtotība mums vēl nebūt nav pilnīga, Nacionālās drošības padome, protams, nepieņem lēmumus, kuri iejaucas izpildvaras darbībā. Tieši tādēļ Prezidents, būdams Nacionālās drošības padomes priekšsēdētājs, piedalījās Ministru kabineta sēdē, un tālāk Ministru kabinets rīkojās atbilstoši savām pilnvarām. Jebkurā gadījumā - neatkarīgi no tā, vai lēmumu pieņem kāda cita konsultatīva institūcija vai institūcija, kurai ir dotas tiesības rekomendēt kaut ko Ministru kabinetam - Ministru kabinets nes pilnu politisku atbildību par savu rīcību, un tā tas ir arī šajā gadījumā. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Māris Budovskis - lūdzu!

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi! Katrā gadījumā mēs ar šo atbildi nevaram būt apmierināti sekojošu apstākļu dēļ. Mēs ļoti labi saprotam, ka principā situācija bija tāda, kurā vajadzēja atrast noteiktu risinājumu. Tanī pašā laikā mēs uzskatām, ka absolūti nepamatots ir Valsts prezidenta parakstītais Nacionālās drošības padomes paziņojums. Pirmkārt, tas ir paziņojums, bet šī paziņojuma noslēgumā ir teikts, ka, pamatojoties uz izteikto, Nacionālās drošības padome pieprasa Ministru kabinetam... Un tālāk ir viens, divi, trīs, četri, pieci punkti, no kuriem otrais ir atbrīvot A.Ruču no ieņemamā amata. Principā hronoloģiski šāds pieprasījums nāca kā pirmā iniciatīva, uz ko pēc tam Ministru kabinets reaģē. Nekādā gadījumā Nacionālās drošības padome, es domāju, nevar uzstāties ar šādu pieprasījumu, lai pieprasītu Ministru kabinetam izdarīt to vai citu, vēl jo vairāk, ka vismaz tanī brīdī mūsu likumdošana neatļāva vispār to darīt. Nu un tālāk sekoja vesela nelikumību sērija, kurā Ministru kabinets - es nezinu - kāpēc - ar milzum lielu pietāti pret to ņem un sāk strādāt, maina visus likumus un nonāk nākošās problēmas priekšā, par ko šeit mēs jau esam bezgala daudz runājuši. Bet nupat Birkava kungs teica to, ka katrā gadījumā Prezidents ir piedalījies Ministru kabineta sēdē, un tātad šī vienošanās ir tur panākta. Es domāju, cienītie kolēģi, ka šādu vienošanos vispār es gribētu nosaukt par pagrīdes vienošanos. Tāda nevar vispār būt, jo mums Satversmē ir ļoti precīzi noteikts. Kolēģi, paskatieties 53. pantu, un šeit ir skaidri pateikts, ka Valsts prezidents par savu darbību politisku atbildību nenes, bet visiem Prezidenta rīkojumiem jābūt Ministru prezidenta vai attiecīgā ministra līdzparakstītiem, un kuri tālāk nes šo politisko atbildību. Par to, ka šeit ir politiskas sekas iestājušās, nevienam nav nekāds izbrīns, tas ir ar visām pašvaldībām. Tad šeit bija attiecīgi Ministru kabinetam... Jā, ja jau jūs uzņēmāties tādu krustu nest, nu tad arī vienam no jums bija jābūt tik drošam, lai parakstītu kopā ar Prezidentu un nestu šo politisko atbildību. Nē, no šīs atbildības Ministru kabinets izsprūk, Prezidents paliek viens pats, politisku atbildību viņš nenes, bet politiskas sekas ir iestājušās. Es domāju, ka šī situācija ir absurda, un katrā gadījumā laikam mēs to atrisināt ar atpakaļejošiem datumiem nevaram. Cienītie kolēģi, nu tad vienreiz laikam mēs esam tik daudz par to runājuši, lai gan Prezidentam, gan Ministru prezidentam un Ministru kabinetam vienreiz tā būtu mācība, ka vajag ieskatīties arī Satversmē. Paldies.

Priekšsēdētājs. Andrejs Panteļējevs - “Latvijas ceļš”.

A.Panteļējevs (LC).

Cienījamais Prezidij, cienījamie klātesošie! Es saprotu, ka šī pieprasījuma saturs ir pedagoģiska rakstura, un šeit es piekrītu, es domāju, ka attiecībā uz incidentu ar Ruča kungu un visiem šiem notikumiem visiem mums ir jāizdara zināmi secinājumi. Es tomēr gribētu speciāli pateikt un atkārtot to, ko Birkava kungs teica pašās beigās, proti, ka, neskatoties uz to, kādas institūcijas ir pieņēmušas kādus rekomendējošus, pavēlošus, uzkliedzošus vai vienalga kādus citus lēmumus, Ministru prezidents pietiekami skaidri šeit to pateica, ka galu galā pilnu atbildību par pieņemto lēmumu nes Ministru kabinets, un ne Ministru kabinets, ne valdošā koalīcija šo atbildību no sevis nenoņem. Tā ka šeit lai nebūtu nekādu pārpratumu. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Ir iesniegts lēmumprojekts: “Ievērojot Latvijas Republikas Saeimas kārtības ruļļa 130. pantu, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāti ierosina Saeimai izbeigt šī jautājuma caurlūkošanu un pāriet uz nākošo dienas kārtības punktu skatīšanu.” Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 6, atturas - 18. Lēmums pieņemts.

Godātie deputāti! Mēs esam pabeiguši abus vai visus trīs blokus, kuros ir bijuši deputātu jautājumi un deputātu pieprasījumi. Ja atļauts man runāt ļoti īsi par procedūru, tad diemžēl mūsu darbības praksē kaut kā pamazām ir izzudusi viena ļoti dinamiska un efektīva forma, ko lieto citi parlamenti un kuru mēs uzsākām pāris reizes, bet pēc tam atteicāmies. Acīmredzot Frakciju padomes sēdē es ierosināšu to arī apspriest. Es šeit domāju jautājumus valdībai publiskā veidā, kurus tā sniedza vienu reizi nedēļā pusstundas vai 45 minūšu laikā. Es domāju, ka tur ir šī dinamiskā forma, kuru lieto gandrīz lielākā daļa parlamentu. Es domāju, ka tā palielina gan valdības, gan deputātu atbildību. Valdībai un deputātiem šī forma sniedz lielas iespējas, un tāpēc mums būtu jāpadomā, lai mēs arī to atjaunotu. Protams, atstājot spēkā, kā tas ir Satversmē un Kārtības rullī, šo akadēmisko formu - rakstveida pieprasījumus un rakstveida atbildes, un pēc tam šeit ir izskatīšana Saeimā.

Tagad sākam izskatīt jautājumus, kurus mēs esam iekļāvuši darba kārtībā ar grozījumiem secībā. Pirmais likums - “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”. Lūdzu ziņotāju! Piektās sadaļas 5. punkts.

Komisijas vārdā deputāts Kaža - “Saskaņa Latvijai”.

Ē.Kaža (SL).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Man būs tagad viens priekšlikums mūsu piedāvātajā materiālā. Es lūdzu jūs tagad neskatīt tur pilnīgi uzrakstītā 3. lasījuma tekstu, bet mēs skatīsim tikai to daļu, kur ir priekšlikumi un komisijas slēdzieni, tāpēc ka tur ir tieši redakcionālas kļūdas. Es lūdzu jūs skatīt tieši šīs lapas.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! Tātad tas ir trešais lasījums. Mēs izskatām tikai tos labojumus, kuri iesniegti komisijai noteiktajā termiņā, termiņš tika pagarināts. Kā jūs zināt, izskatīšana tika atlikta, un pēc 34. lapaspuses ir šie labojumi atsevišķajos pantos. Jūsu priekšā vienkārši ērtībai ir trešā lasījuma redakcijas pilns teksts, kā arī šis teksts komisijas piedāvājumā.

Ē.Kaža. Es atvainojos, priekšsēdētāja kungs! Mēs tikai tā nolēmām, ka tieši visu šo trešā lasījuma tekstu pagaidām skatīt nevajag, tāpēc ka tas ir redakcionāli nedaudz pārtaisīts. Pamatā mēs ņemsim tikai šos deputātu priekšlikumus un komisijas slēdzienu. Un es lūdzu jūs skatīt tikai to.

Priekšsēdētājs. Es atvainojos! Tad priekšā kāds jums ir teksts - otrā lasījuma teksts vai trešā lasījuma teksts?

Ē.Kaža. Otrā lasījuma teksts ar deputātu priekšlikumiem un ar komisijas slēdzieniem.

Priekšsēdētājs. Un kāpēc tad ir uzlikts “likumprojekts trešajam lasījumam?”

Ē.Kaža. Tas bija uzlikts, lai varbūt palīdzētu deputātiem visu atrast, bet tur ir pretrunas, un tieši tāpēc es lūdzu skatīt tikai vienu daļu.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! Tad vispirms ir jālabo pats dokuments, tas nav likumprojekts trešajā lasījumā. Tas ir vienkārši otrā lasījuma teksts, un es jums varu pateikt tikai, kā komisijā bija nolemts, kur es esmu komisijas loceklis. Komisija bija nolēmusi, ka tiks iesniegts teksts - likumprojekts trešajā lasījumā jau ar visiem komisijas labojumiem, un blakus, protams, deputāti izskatīs katru labojumu, kuru deputāts ir iesniedzis, un šajā tabulā būs gan otrā lasījuma redakcija, gan iesniegtais priekšlikums, gan komisijas slēdziens. Tāpēc deputātu iesniegtie priekšlikumi šeit ir pilnīgā kārtībā un tos var izskatīt. Bet tikai tad, kā es saprotu, Kažas kungs ir... Tad vai nu komisijas vadītājs vai sēdē, kurā es neesmu piedalījies, ir izmainījuši savu domu un šeit vienkārši pievieno likumprojekta otrā lasījuma tekstu. Es pareizi jūs sapratu?

Ē.Kaža. Ne līdz galam. Es runāju tikai par to, ka šeit piedāvātajā trešā lasījuma tekstā ir pretrunas un tieši redakcionālas, tāpēc ka tas ir redakcionāli bišku pārtaisīts. Un tas ne visur sakrīt ar tiem priekšlikumiem, kuri bija mūsu komisijā un kuri kārtīgi ir izstrādāti šajās te lapās, kur ir otrā lasījuma teksta redakcija, priekšlikumi un komisijas slēdziens. Un tieši tāpēc es domāju, ka mēs tagad neskatīsim uz šo trešo lasījumu visu redakciju. Mums, deputātiem, nebūs nekādas iekšējas pretrunas. Es uzreiz vispirms gribu visas šīs pretrunas noņemt.

Priekšsēdētājs. Bet kam tad ir tiesības iesniegt plenārsēdē likumprojektu, kurā ir, kā jūs teicāt, bišķītiņ atšķirīga redakcija no tās redakcijas, kas komisijā ir izskatīta?

Ē.Kaža. Komisijā ir izskatīti visi priekšlikumi, un tie ir kārtīgi izstrādāti šeit.

Priekšsēdētājs. Vai ministrs Druvis Skulte var sniegt kādu informāciju par šo likumprojektu?

D.Skulte (privatizācijas valsts ministrs).

Godājamo Prezidij, godājamie deputāti! Es gribētu jūs aicināt trešajā lasījumā šo likumprojektu “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” skatīt pēc dokumenta nr. 33, kā to paredz Kārtības rullis, tātad kur ir minēts otrā lasījuma nobalsotais teksts, deputātu iesniegtie priekšlikumi un komisijas pieņemtais viedoklis. Tas pilnībā atbilst Kārtības rullim un trešā lasījuma caurskatīšanas noteikumiem. Nevajadzētu vadīties pēc šī dokumenta, ko ir iesniegusi komisija. Tur diemžēl ir arī redakcionāli labojumi, un kā pamatdokumentu pēc Kārtības ruļļa vajag uzskatīt šo dokumentu nr. 33, nevis šo trešā lasījuma redakciju.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, deputāts Lagzdiņš - par procedūru!

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Apskatāmais likumprojekts ir ļoti nopietns dokuments. Pēc iesniegtajiem dokumentiem, kas izsniegti ir deputātiem, kolēģi, acīmredzot mēs nevaram orientēties, kuri priekšlikumi ir pieņemti, kuri priekšlikumi nav pieņemti, kuri ir izskatīti, kuri nav izskatīti. Šādi, kolēģi, mēs strādāt tālāk nevaram. Mūsu komisija ir iesniegusi veselu rindu svarīgu priekšlikumu. Es neredzu no likumprojektam pievienotajiem dokumentiem, kā tie ir izskatīti - vai ir ņemti vērā vai nav ņemti vērā. Es lūdzu godāto komisiju un Prezidiju ievērot, ka Prezidijs ir noteicis kārtību, kādā ir jāsagatavo likumprojekts izskatīšanai. Nu tik pavirši mēs izskatīt nevaram!

Priekšsēdētājs. Godātais Lagzdiņa kungs, kurš no jūsu priekšlikumiem nav izskatīts? Šeit visi priekšlikumi ir iekļauti tabulā - ir gan otrā lasījuma teksts, gan iesniegtais labojums, gan komisijas atzinums. Kurš konkrēti no jūsu priekšlikumiem nav izskatīts?

Lūdzu, deputāts Lucāns!

J.Lucāns (SL).

Cienījamie deputāti, es nezinu, par kuriem pantiem ir Lagzdiņa kunga pretenzijas, es varu minēt savējās par iesniegtajiem labojumiem, kas nav ietverti šeit apspriežamajā tekstā. Minu pavisam konkrēti. Bija runa par likumprojekta diviem pantiem - 17. un 35. pantu. Un šeit es, lai būtu skaidrība, nolasīšu šo pantu saturu...

Priekšsēdētājs. Kad un kam jūs iesniedzāt?

J.Lucāns. Tas bija pagājušajā reizē, kad tika apspriests šis jautājums, kad bija apspriests jautājums otrajā lasījumā. Tur izvērsās diezgan gara diskusija, es minēšu šīs diskusijas nobeigumu, citēšu no stenogrammām šo abu pantu satura sakarā. Tātad šeit Kažas kungs stenogrammā saka tā: “Man ir tāds priekšlikums. Es saprotu, ka pamatā nav nekādu pretrunu ar visu šo pantu, bet šeit ir runa par to, ka jūs gribat kaut ko iekļaut saturā, bet tas būtu jūsu priekšlikums trešajam lasījumam. Šodien mēs varam šeit strīdēties, bet es domāju, ka tādējādi mēs tērēsim laiku. Ja būs konkrēts priekšlikums, mēs to pieņemsim trešajā lasījumā, bet ja par visu pantu kopumā ir kaut kādi iebildumi, tad es domāju, ka mums par to vajag šeit runāt. Es lūdzu nobalsot par šo pantu un turpināt darbu.” Priekšsēdētājs: “Deputāts Lucāns piekrita iesniegt savu precizējumu trešajam lasījumam, un līdz ar to balsojums tagad nav vajadzīgs.” Es iesniedzu šo priekšlikumu, kas attiecas uz šiem diviem pantiem. Neviens no šiem priekšlikumiem nav ietverts un nav arī uzskaitīts kā noraidīts vai kā apspriests.

Priekšsēdētājs. Paldies. Godātie deputāti! Kā saprotat, zināmi sarežģījumi rodas. Deputāt Kaža, jūs vēlaties komentēt? Man liekas, ka deputāta Lucāna izteiktie argumenti ir pārliecinoši.

Ē.Kaža. Nē, es gribu turpināt darbu, tāpēc ka, ja būs atsevišķi priekšlikumi, mēs varam tos arī skatīt. Es neredzu nekādu problēmu tagad turpināt darbu un skatīt šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Bet, kā es saprotu, būtu jāatbild deputātam Lucānam un deputātam Lagzdiņam...

Godātie deputāti, mums ir atlikušas tikai minūtes līdz pārtraukumam. Varbūt deputāti, kuri ir iesnieguši savus priekšlikumus, vēlreiz ar komisiju un deputātu Kažu pārbaudīs. Var būt, ka arī pārpratums kāds ir noticis, un pēc starpbrīža mēs varēsim turpināt tālāk izskatīt šo jautājumu. Ja arī būs kādi konkrēti priekšlikumi par izskatīšanas procedūru... Te izskan arī priekšlikumi - atlikt. Visu to mēs varēsim izskatīt pēc pārtraukuma. Vai nav iebildes? Jums ir paziņojums?

V.Novakšānovs (LZS).

Tautsaimniecības komisijai lūdzu sanākt blakuszālē pārtraukuma laikā!

Priekšsēdētājs. Pirms reģistrācijas vēl vārdu lūdz deputāts Aivars Berķis paziņojumam.

A.Berķis (LZS).

Godātie deputāti! Šis pārtraukums mazliet pirms laika mums ir īsti vajadzīgs. Mūsu Saeimas priekšsēdētājam Gorbunova kungam šodien ir jubileja, un viņam tiks pasniegti, kā es redzu, ziedi. Novēlēsim viņam... (Aplausi.)

Priekšsēdētājs. Nekāda jubileja, tikai dzimšanas diena... Paldies.

Lūdzu reģistrāciju! Sekretāra biedru Tomiņu lūdzu nolasīt izdruku. Lūdzu uzmanību!

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies:

Gundars Bērziņš,

Pēteris Elferts,

Māris Graudiņš,

Juris Janeks,

Egils Levits,

Roberts Milbergs,

Ivars Silārs,

Juris Sinka,

Dainis Stalts,

Anita Stankēviča,

Filips Stroganovs...

Priekšsēdētājs. Stroganovs ir zālē.

Z.Tomiņš.

Joahims Zīgerists,

Alfrēds Žīgurs.

Priekšsēdētājs. Deputāts Žīgurs ir zālē.

Z.Tomiņš. Atzīmēts. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Paldies. Tagad starpbrīdis.

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām apspriest procedūras lietas, kas saistītas ar likumprojektu “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”. Vārdu lūdz deputāts Novakšānovs. Pēc tam - deputāts Karnups.

V.Novakšānovs (LZS).

Cienījamais priekšsēdētāj! Deputāti! Gribu teikt, ka šis ir ļoti svarīgs likums, un tāpēc es komisijas vārdā lūdzu palīgos šodien pie šā likumprojekta trešā lasījuma apspriešanas privatizācijas valsts ministru Skulti, departamenta direktoru Tiknusu un arī juristu Šabanska kungu un aicinu viņus ņemt dalību, kā arī ļoti lūdzu komisijas locekli deputātu Jonīti sākt šo likumprojektu lasīt un vadīt darbu. Es iepriekš atvainojos deputātam Lucānam par to, ka viņa iesniegums mūsu komisiju nesasniedza, bet tika iedots deputātam Kažam, un viņš ir licis Ministru kabineta darba grupai to iestrādāt. Tagad saņēmu paskaidrojumu no ministra Skultes, ka šis priekšlikums tiks iestrādāts nākamajos likumos par dzīvokļiem, bet, dzirdējis jūsu priekšlikumus, kurus jūs tagad izteicāt sarunā ar mani, es ceru, ka mēs varēsim to iestrādāt jau tagad, šā likuma projekta trešajā lasījumā. Un tāpēc es jūs lūdzu šā likumprojekta apspriešanā ņemt aktīvu dalību un ar sapratni sekot arī ziņotāja darbam. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Deputāts Karnups - lūdzu!

V.P.Karnups (LNNK).

Godājamie kolēģi! Runāšu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā. Komisija vienbalsīgi pieņēma lēmumu - lūgt Saeimu atlikt šā likumprojekta izskatīšanu trešajā lasījumā līdz tam laikam, kad tas būs sakārtots, jo pēc trešā lasījuma vairāk lasījumu nav. Komisija lūdz Saeimu atlikt uz vienu nedēļu šā likumprojekta izskatīšanu, lai dotu attiecīgajai komisijai laiku sakārtot visu dokumentāciju un ņemt vērā visus deputātu priekšlikumus, un tos vai nu iestrādāt likumprojektā, vai noraidīt. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Indulis Bērziņš - lūdzu!

I.Bērziņš (LC).

Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Šobrīd ir vienkārši iestājies brīdis, kad atlikt izskatīšanu vairs nedrīkst. Priekšlikumi tiks iesniegti nepārtraukti, un ir pilnīgi iespējams, ka, tāpat kā jebkurā likumā, arī šajā likumā mums nāksies kaut kad kaut ko labot. Te jau mēs varam, turpināt atlikt mūžīgi! Jo jūs labi atceraties, cik ilgi un cik reizes šis likumprojekts ir bijis atlikts. Cik reizes pati komisija nav lūgusi to atlikt uz kaut kādu laiku, cik reizes iesniedzēji nav lūguši to atlikt?! Mēs cerējām šo likumu pieņemt vēl pirms aiziešanas mūsu brīvdienās. Tagad jau ir pagājis vairāk nekā pusotrs mēnesis, bet likuma nav. Es domāju, ka visi šeit ir pietiekami atbildīgi cilvēki un saprot, ka, nepieņēmuši šo likumu, mēs nevaram sākt nekādu reformu Latvijā. Un es nedomāju arī, ka opozīcija šobrīd ir ieinteresēta, lai reforma nesāktos, jo, ja nākamajās vēlēšanās jūs uzvarēsiet, tad jums tāpat būs tā Latvija tāda, kāda tā būs uz to brīdi. Šis privatizācijas process, kas tagad sāksies, dos kopumā visai Latvijas ekonomikai iespēju attīstīties. Pretējā gadījumā mēs būsim tur, kur mēs bijām pirms diviem gadiem, pirms trim gadiem un - piedodiet - arī pirms 40 gadiem. Tā ka, cienījamie kolēģi, ja atbildīgā komisija uzskata, ka ar šo likumprojektu var šodien strādāt trešajā lasījumā, balsosim un pieņemsim likumu, lai valdība beidzot varētu sākt strādāt privatizācijas jomā! Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Vilnis Bresis - lūdzu!

V.Bresis (SL).

Godātie kolēģi! Es domāju, ka Bērziņa kungs ne visai objektīvi pateica, ka opozīcija it kā esot pret privatizāciju vai pret reformu. Es domāju, ka ir taisni otrādi, - mēs esam par to, lai reforma notiktu civilizēti, ātri un lai tā būtu patiešām objektīva. Bet, godātie kolēģi deputāti, šorīt mēs saņēmām šo dokumentu. Un, piedodiet, šeit nav tā izskatīšanas kārtība, kādu šim likumprojektam ir paredzējis Prezidijs. Tiek piedāvāta pavisam jauna kārtība un secība, un man, piemēram, nav iespējams sekot tam, kādas šeit ir izmaiņas un vai šie priekšlikumi, kurus ir iesnieguši mūsu deputāti, šeit ir iekļauti. Un es gribu teikt, lūk, ko. Cienījamie kolēģi, ir vienreiz jāizbeidz tā prakse, ka mēs pirmajā lasījumā iesniedzam ārkārtīgi pavirši nostrādātus likumprojektus, burtiski, ja tā var teikt, ar varu iespiežam Saeimai šādus likumprojektus un pēc tam burtiski, šā vārda pilnā nozīmē, bremzējam Saeimas darbu, izskatot šādus nesagatavotus likumprojektus. Ja cienījamā komisija būtu kārtīgi strādājusi un būtu pirmajā lasījumā iesniegusi pienācīgi sagatavotu likumprojektu, mēs varētu ātri un kvalitatīvi pieņemt šo likumu. Tagad mēs stundām ilgi, varbūt pat visu dienu mocīsimies ap šo nekvalitatīvo likumprojektu, un Saeimas darbs gluži vienkārši tiks nobremzēts. Man ir lūgums cienījamajai komisijai tomēr kārtīgi izstrādāt šo likumprojektu, un tad pēc nedēļas mēs to varēsim ātri un efektīvi izskatīt.

Priekšsēdētājs. Deputāte Seile - lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Par procedūru. Es gribu teikt, ka es savus priekšlikumus, kuri attiecas uz zemes jautājumu sakārtošanu, paspēju iesniegt laikā starp pirmo un otro lasījumu, tie tika izskatīti komisijās un pat neparādījās šeit, sēdē, ne kā Centrālās zemes komisijas, ne kā mani priekšlikumi. Ar šo iestrādi es esmu pilnīgi apmierināta. Bet es domāju, ka šodien, uz trešo lasījumu, mēs varētu padomāt par tādu apspriešanas kārtību: tā kā ir radušās domstarpības, vajag nobalsot par iesniegtajiem priekšlikumiem. Ja kāda deputāta priekšlikumi nav pavairoti (un, konkrēti, tie varētu būt Lucāna kunga priekšlikumi un varbūt arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumi), vajag steidzīgi tos pavairot un izdalīt deputātiem. Bet es nevaru piekrist, ka šo dokumentu nr. 177, kurā teksts ir sagatavots trešajam lasījumam, mēs akceptētu jau šodien. Varbūt ir jādara tāpat kā toreiz, kad apspriedām projektu likumam par lauku zemi: galīgo variantu, bez papildu priekšlikumu iesniegšanas, apspriest citā reizē, tas ir, nākamajā sēdē. Jo mana vēlēšanās ir tāda, lai šajā tekstā parādītos visas atšķirības. Lai tekstā tās vietas, kurās darba grupa ir izdarījusi izmaiņas, būtu vai nu pasvītrotas ar melnu svītru, vai būtu citādā rakstā. Bieži vien zem šādām it kā nevainīgām izmaiņām paveras pavisam jauna koncepcija, un es nevaru tagad pateikt, vai šajā tekstā viss ir tā, kā mēs esam balsojuši komisijā. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Deputāts Jonītis, lūdzu!

R.Jonītis (LC).

Es aicinu deputātus un augsti godāto Saeimu tomēr šodien izskatīt šos priekšlikumus, vadoties pēc 177. dokumenta otrajā daļā iekļautās tabulas. Šajā tabulā ir iekļauti droši vien visi priekšlikumi, ieskaitot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu. Jāatvainojas deputātam Lucānam, ka šie priekšlikumi nav šajā tabulā. Mēs varētu piekrist Seiles kundzes ierosinājumam - nobalsot visus komisijas atbalstītos vai apskatīt komisijas noraidītos variantus, bet par galīgo tekstu, arī par šiem redakcionālajiem labojumiem, kuri pašreiz ir 177. dokumenta pirmajā daļā redaktoru nedaudz koriģēti (nezinu, kāpēc nesaskaņojot ar autoriem), runāt nākamreiz.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Lūdzu, Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs!

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Jo svarīgāks ir likumprojekts, jo precīzāk tas jāsagatavo izskatīšanai. Likumprojekts “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” ir viens no svarīgākajiem likumprojektiem. Jebkura pārsteidzība, jebkuri pārsteidzīgi lēmumi šajos jautājumos ir bīstami. Es uzskatu, ka komisija nav sagatavojusi minēto likumprojektu apspriešanai trešajā lasījumā tādā kārtībā, kādu ir noteicis Saeimas Prezidijs. Un tādēļ, kolēģi, es nevaru piedalīties šā likumprojekta apspriešanā un atbalstīt šā likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā, - neskatoties uz to, ka manis vadītā komisija ir iesniegusi daudzus priekšlikumus.

Priekšsēdētājs. Deputāts Pēteris Tabūns - LNNK. Un pēc tam - deputāts Lucāns.

P.Tabūns (LNNK).

Cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti! Es nesaprotu šo milzīgo steigu, kuru šobrīd mums grib uzspiest vairums valdošās koalīcijas cilvēku. Ja jau reiz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz vismaz uz nedēļu atlikt šā ļoti svarīgā likumprojekta izskatīšanu, lai visu noliktu savās vietās, tad, es domāju, sevišķi garām debatēm nebūtu vietas, jo nekas ļauns, Bērziņa kungs, nenotiks, ja šā valstij ļoti svarīgā likumprojekta apspriešana būs atlikta uz vienu nedēļu. Vienas nedēļas laikā jūs valsti tā vai tā nesakārtosit.

Mēs ļoti labi zinām, kā notikusi privatizācija bez likuma. Bez likuma! Bet, ja mēs sagatavosim tādu likumu, kas neatbildīs sabiedrības un valsts interesēm, tātad nepilnīgu likumu, un ja privatizācija turpināsies šāda likuma ietvaros, tas būs valstij ļoti, ļoti bīstami. Mēs zinām, kas ir noticis pēdējos gados, privatizējot valsts un pašvaldību īpašumus. Tāpēc es lūdzu atlikt izskatīšanu. Aicinu piekrist atlikšanai uz vienu nedēļu, lai deputāti varētu iesniegt savus priekšlikumus un lai attiecīgās komisijas, īpaši Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, varētu pastrādāt pie šā likumprojekta pilnveidošanas.

Priekšsēdētājs. Deputāts Lucāns - lūdzu!

J.Lucāns (SL).

Godātais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Man liekas, ka mēs esam pazaudējuši izpratni par likumprojekta trešo lasījumu. Pēc manām domām, likumprojekts trešajā lasījumā ir tādā redakcijā, ka varētu strīdēties vairs tikai par garumzīmēm vai komatiem. Bet, ja tajā trūkst būtiskas lietas un ja nav ierakstīts tas, kas vajadzīgs, tad šeit, pēc manām domām, nav kaut kas kārtībā. Es runāšu konkrēti par saviem priekšlikumiem. Divas reizes pēc kārtas šā likumprojekta apspriešana tika atlikta, un divas reizes pēc kārtas es atgādināju, ka mani labojumi nav ietverti iekšā. Argumentācija, kādu saņēmu par atbildi, bija tāda, ka tos iestrādāšot nākamajā likumā. Bet atvainojiet, - šis likums sāks strādāt! Un atbilstoši šim likumam sāksies dzīvē kustība. Un, ja, teiksim, labojumi... Es nezinu, vai zālē mani dzird vai nedzird.

Priekšsēdētājs. Kā lūdzu?

J.Lucāns. Var būt, ka zālē mani nedzird, jo mikrofons nestrādā... Ja labojumi šajā likumā notiks ar kādu citu likumu, tad man nav skaidrs, kādā veidā tad šīs lietas dzīvē reāli virzīsies. Es esmu tālu no domas, ka šo likumprojektu vajadzētu kaut kādā veidā bremzēt. Un es būtu ar mieru piekrist Seiles kundzes priekšlikumam, ka var šo likumu turpināt skatīt tālāk. Es nezinu, kādi un cik būtiski ir Lagzdiņa kunga iebildumi, jo es tos neesmu lasījis, bet varētu tiem piekrist. Bet es uzdodu jautājumu: ja es uzrakstīšu šos labojumus un tie tiks izplatīti, kādas man ir garantijas, ka tie tiešām tiks ierakstīti? Kas man var garantēt to, ka tie tiešām tiks ierakstīti? Jo, es atkārtoju vēlreiz, es divas reizes esmu to darījis, un divas reizes kaut kādu iemeslu dēļ tas nav noticis. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Deputāts Kaža - “Saskaņa Latvijai”.

Ē.Kaža (SL).

Cienītais priekšsēdētāj, cienītie deputāti! Es atvainojos, Lucāna kungs! Kaut jūs arī esat mūsu frakcijā, jūs iedevāt savu priekšlikumu tikai vienu reizi. Runāsim arī par to. Un, ja runājam par būtību, tad, atvainojiet, šodien privatizācija jau notiek, bet pēc citiem likumiem. Jā, mēs varam šeit ļoti ilgi stiept debates par to, kādam tam vajag būt, bet tas jau ir vajadzīgs šodien! Un, ja mēs kaut kāda politiska viedokļa dēļ gribam atlikt šo likumu, tad atvainojiet, - kādēļ tad mēs vispār šeit sēžam? Es saprotu, ka vajag būt kārtībai. Un tieši tāpēc es lūdzu kārtīgi izskatīt šo likumprojektu tagad, tāpēc, ka to visi gaida. Un es varu teikt, ka citi spēki izmanto to situāciju, kāda šodien ir, un jau taisa privatizāciju uz kaut kāda cita pamata. Atvainojiet, mums šeit vajag strādāt un vajag atrisināt ekonomiskās problēmas, ne tikai cīnīties par kaut kādu politisko viedokli! Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! Lūdzu zvanu, divi balsojumi mums priekšā. Tātad deputāts Karnups ierosināja atlikt šo izskatīšanu, bet deputāte Seile ierosināja izskatīt tos priekšlikumus, kuri ir rakstveidā iesniegti komisijai, kurus komisija ir pavairojusi un ir komisijas atzinums. Tikai tos pantus izskatīt, bet pēc tam pārtraukt izskatīšanu un turpināt tikai tad, kad ir pilns teksts ar visiem labojumiem, to skaitā, arī ar visiem deputātu iesniegumiem. Runa ir par deputāta Lucāna iesniegumiem, jo tie tiešām ir iesniegti laikā. Tātad pēc tam turpināt. Vai sapratāt šos divus balsojumus vai vēlreiz atkārtot? Pirmais tātad ir tagad atlikt izskatīšanu, un otrais - sākt izskatīt tos pantus, kuri ir iesniegti šeit, bet galīgo redakciju trešajā lasījumā pieņemt nākamajā vai citā sēdē, kurā komisija iesniegs galīgo redakciju. Divi balsojumi. Pirmais ir Karnupa kunga un otrais ir Seiles kundzes. Vai varam balsot? Kā es atceros, tad Karnupa kungs ierosināja atlikt uz vienu nedēļu. Deputāt Karnup, vai jūsu priekšlikumā bija atlikt uz vienu nedēļu? Lūdzu, balsosim par deputāta Karnupa priekšlikumu. Balsojam. Rezultātu. Par - 22, pret - 37, atturas - 18. Paldies. Nav lēmums pieņemts.

Deputātes Seiles priekšlikums - izskatīt iesniegtos labojumus un pantus, kuri izskatīti komisijā un pavairoti, bet galīgo redakciju skatīt pēc tam, kad komisija būs iesniegusi to. Lūdzu rezultātu. Par - 60, pret - 7, atturas - 9.

Sākam izskatīt. Lūdzu ziņotāju! Komisijas vārdā ziņo deputāts Jonītis. Man mazs lūgums jums, deputāt Jonīt! Šeit ir ļoti daudz jūsu priekšlikumu, tāpēc jūs izvēlieties korektu formu, kurā jūs vispirms ziņojat par komisijas slēdzienu, tas ir, komisijas redakciju. Un, protams, jums kā deputātam ir tiesības arī aizstāvēt savu viedokli, kurš ir pretējs komisijas viedoklim, bet būtu pareizi, ja to jūs darītu pēc tam un atturētos no plašiem komentāriem, pirms deputāti balso.

R.Jonītis. Paldies. Tātad deputātiem ir jāvadās pēc 177. dokumenta 2. daļā iekļautajām tabulām. Tabulas ir numurētas. Tātad likuma preambulā ir tīri redakcionāls labojums - svītrot likumprojekta preambulā vārdu “Latvijas” no privatizācijas aģentūru nosaukuma, un tālāk tekstā ir Privatizācijas aģentūra. Tātad turpmāk tekstā visur būs tikai vārdi “Privatizācijas aģentūra”.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Akceptēts. Tālāk!

R.Jonītis. Likuma pirmajā daļā ir gan redakcionāli labojumi, gan papildinājumi terminu jēdzieniem. Pats pirmais labojums ir šīs daļas nosaukumā. Tātad šo daļu tagad saukt - “1. daļa. Likumā lietotie termini un jēdzieni”. Komisijas viedoklis bija - atbalstīt.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem nav iebildes? Paldies. Akceptēts.

R.Jonītis. Nākošais ir papildinājums - papildināt šos likuma terminus ar sekojošiem terminu jēdzieniem. Pirmais no tiem: privātais kapitāls ir kapitāls, kas pieder fiziskām personām vai uzņēmumiem, izņemot valsts un pašvaldību uzņēmumus vai uzņēmējsabiedrības... izņemot valsts un pašvaldību uzņēmējsabiedrības. Šis ir paskaidrojums. Komisijas viedoklis bija atbalstīt.

Priekšsēdētājs. Deputātiem nav iebildes? Akceptēts.

R.Jonītis. Nākošais papildinājums: privatizācijas metode ir juridisku darbību kopums, kurš jāveic, lai privatizētu valsts vai pašvaldības īpašuma objektu. Komisijas viedoklis bija - atbalstīt.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav. Lūdzu, tālāk!

R.Jonītis. Nākošais priekšlikums: papildināt ar terminu: “īpašuma objektu pārdošana ar tūlītēju samaksu”, tas ir privatizācijas paņēmiens, kurš paredz pirkumu līgumus slēgt ar personu, kura apņemas samaksāt visu pirkuma cenu līgumā paredzētajā termiņā un vislabākajā veidā pildīt Privatizācijas aģentūras vai pašvaldības izvirzītos privatizācijas noteikumus. Komisijas viedoklis bija - atbalstīt.

Priekšsēdētājs. Vai jums, deputāti, ir kādas iebildes? Nav. Tālāk!

R.Jonītis. Nākošais termins ir “kapitālu daļu pārdošana” - privatizācijas paņēmiens, kurš paredz valsts vai pašvaldības uzņēmuma pārveidošanu statūtsabiedrībā ar vienlaicīgu šīs statūtsabiedrības kapitāla daļu pārdošanu vai valsts un pašvaldību statūtsabiedrības kapitāla daļu pārdošanu, lai valstij un pašvaldībai uzņēmējsabiedrībā ar privātā kapitāla līdzdalību piederētu šo kapitāla daļu pārdošana. Komisijas viedoklis bija - atbalstīt.

Priekšsēdētājs. Deputātiem ir iebildes? Pieņemts.

R.Jonītis. Tālāk es varbūt pāriešu uz 3. ailīti, kur ir komisijas slēdziens - vēl papildināt ar atsevišķiem terminiem. Tātad vēl bija komisijas priekšlikums - papildināt šo terminu skaidrojumu ar terminiem “kapitāls”, “atklāta izsole”, “izsole”, “pretendentu atlase”.

Tātad - termins “kapitāls”. Šā likuma izpratnē - mantisku un nemantisku lietu kopums, kuram var noteikt cenu un kuru izmanto uzņēmējdarbībā. Tas ir komisijas priekšlikums.

Priekšsēdētājs. Tālāk.

R.Jonītis. “Atklāta izsole” - izsoles veids, kurā izsoles dalībnieku loks netiek ierobežots. Tas arī ir komisijas priekšlikums - papildināt.

Priekšsēdētājs. Tālāk.

R.Jonītis. “Izsole ar pretendentu atlasi” - izsoles veids, kurā izsoles rīkotājs nosaka ierobežojumus personu lokam, kuri ir tiesīgi kļūt par attiecīgās izsoles dalībniekiem. Tas ir komisijas priekšlikums.

Priekšsēdētājs. Tālāk, lūdzu!

R.Jonītis. Nākošais ir termina “valsts pašvaldību īpašuma objekts” skaidrojumā vārdu “organizācija” aizstāt ar vārdu “uzņēmējsabiedrība”. Un tad šī redakcija būtu sekojoša: “Valsts pašvaldību īpašuma objekts ir uzņēmums, uzņēmējsabiedrība, nekustamais īpašums, šās uzņēmējsabiedrības nekustamā īpašuma daļa, manta vai kapitāla daļas, kas ir valsts vai pašvaldību īpašumā.” Šis ir komisijas viedoklis.

Priekšsēdētājs. Par visiem šiem komisijas ieteiktiem terminiem un to skaidrojumiem vai deputātiem ir iebildes? Nav. Akceptēti.

R.Jonītis. Un tīri tehniskas dabas ierosinājums bija sakārtot likumā lietotos terminus sekojošā kārtībā: tātad no sākuma būtu privatizācija, pēc tam...

Priekšsēdētājs. Paldies. Mēs akceptējām to.

R.Jonītis. Paldies. Tālāk otrajā lappusē, kur atzīmīte - 4 (tas būtu lapas apakšējā daļā pie likuma 1. panta), ir deputāta Bērziņa priekšlikums - papildināt 1. panta 1.1. punktu ar šādu tekstu: “1993. gada 11. maija likumu “Par cukuru” un Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumu “Par Latvijas Republikas likuma “Par cukuru” spēkā stāšanās kārtību” un citiem Saeimas lēmumiem un likumiem.” Komisijas viedoklis bija - iestrādāt to kā jaunu otro daļu šajā likumā, izsakot jaunā redakcijā.

Priekšsēdētājs. Nelasiet, lūdzu! Deputātiem tas ir. Vai deputātam Bērziņam ir iebildes?

R.Jonītis. Nav deputāta Bērziņa.

Priekšsēdētājs. Deputāta Bērziņa nav. Vai citiem deputātiem ir iebildes pret šo redakciju? Ir runa par Gundaru Bērziņu. Tālāk, lūdzu! Akceptēts.

R.Jonītis. Nākošais priekšlikums bija izteikt likuma 1. panta pirmās daļas 2. apakšpunktu sekojošā redakcijā: “Pašvaldību īpašuma objekti...”

Priekšsēdētājs. Mums ir šī redakcija. Komisija atbalsta. Jā. Vai jums, deputāti, ir iebildes pret 1. panta pirmās daļas 2. apakšpunkta redakciju? Lūdzu! Nav. Tālāk.

R.Jonītis. Nākošā lappuse: “Papildināt 1.pantu ar jaunu 4. daļu šādā redakcijā.” Deputāta Jonīša priekšlikums. Komisija atbalsta šo priekšlikumu, tikai citā redakcijā, ko var redzēt trešajā ailītē.

Priekšsēdētājs. Deputātam Jonītim ir kādas iebildes pret šo redakciju?

R.Jonītis. Nav.

Priekšsēdētājs. Jums, godātie deputāti? Nav. Tālāk.

R.Jonītis. Tātad likuma 2. pants - privatizācijas metode. Deputāta Jonīša priekšlikums - izteikt 2. pantu sekojošā redakcijā, kas redzama otrajā ailītē. Tie ir praktiski tīri redakcionālas dabas priekšlikumi. Komisijas viedoklis bija - atbalstīt, bet papildinot pirmo daļu un precizējot 2. daļas 2. punktu. Man nav iebildumu pret komisijas viedokli.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir kādas iebildes šeit? Vai mūsu temps ir par strauju? Vai lēnāk nevajag? Kādas ir jūsu vēlmes? Nav dzirdams nedz atbalsts, nedz noliegums. Lūdzu, tālāk!

R.Jonītis. Likuma 3. pants - īpašuma objektu pārdošanas paņēmieni. Šeit ir vairāki priekšlikumi - gan tīri redakcionāli, gan no sakārtošanas viedokļa. Tātad gan papildināt 3. pantu, gan praktiski izteikt šo 3. pantu sekojošā redakcijā. Komisijas viedoklis bija - atbalstīt ar papildinājumiem, kas norāda uz nekustamo īpašumu īpatnībām kopīpašumā esošās mantas privatizācijā, un veikt arī redakcionālas izmaiņas. Man nav iebildumu pret komisijas viedokli.

Priekšsēdētājs. Par 3. pantu - īpašuma objektu pārdošanas paņēmieni. Lūdzu, godātie deputāti! Deputāts Vilnis Bresis.

V.Bresis (SL).

Godātie kolēģi! Es lūdzu piedošanu, dabīgi, es neesmu iesniedzis nekādus konkrētus priekšlikumus, un šajā sakarā formāli jūs varat manu ideju tūlīt noraidīt, bet es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka es neredzu šajā likumā, kāda loma privatizācijā būs sertifikātiem, ko ir saņēmuši mūsu pilsoņi un iedzīvotāji pašreizējā laika periodā. Mēs esam tādā situācijā, ka mūsu pilsoņi šos sertifikātus nevarēja izmantot tad, kad gāja tā saucamā mazā privatizācija, kad tika privatizēti veikali, ēdnīcas, kafejnīcas, frizētavas un tā tālāk. Tad vēl šo sertifikātu nebija. Un mēs tos gluži vienkārši nevarējām likt lietā. Tātad pilsoņi jau šos īpašumus iegūt nevarēja. Tagad es skatos, ka arī šajā likumā kā privatizācijas metode nav minēta pirkšana par sertifikātiem. Tātad acīmredzot šeit jau ir apzināti ielikts tas, ka atkal mūsu tautieši nevarēs kļūt par īpašniekiem uzņēmumos, kurus privatizēs valsts un pašvaldība. Man ir jautājums: varbūt mums ir labāk šos sertifikātus apturēt, kāds jau te agrāk izskanēja viedoklis? Ja jau mums tie sertifikāti nebūs nekur liekami lietā un daudziem cilvēkiem nevajadzēs pirkt ne dzīvokļus, ne zemi, kura viņiem ir tagad īpašumā, tad jautājums: kur mēs liksim tos sertifikātus?

Priekšsēdētājs. Druvis Skulte - valsts ministrs.

D.Skulte (privatizācijas valsts ministrs).

Godājamo prezidij, godājamie deputāti! Es šeit gribu paskaidrot, jo pirmajā un otrajā lasījumā deputāti, Saeima, jau ir akceptējusi šo kārtību, kādā veidā privatizācijā var izmantot sertifikātus. Bet sertifikāts nav šīs privatizācijas metode, kā Breša kungs šajā jautājumā uzstājās, bet kā maksāšanas līdzeklis, un 6. pants, kurā nav priekšlikumu un kurš paliek tādā redakcijā, kā ir... Es vēlreiz atgādināšu par maksāšanas līdzekļiem un to izmantošanu. 6. pants - maksājumi par īpašuma objektiem izdarāmi latos, privatizācijas sertifikātos. 2. punkts - ar privatizācijas sertifikātiem var norēķināties par privatizējamo īpašuma objektu, ja Ministru kabinets vai pašvaldība ir noteikusi, ka īpašuma objekts vai īpašuma objektu grupa ir privatizējama, izmantojot privatizācijas sertifikātus. Tātad šī kārtība ir paredzēta un nekādas bažas par to, ka sertifikāti ar šā likuma pieņemšanu ir izslēgti no aprites, nevarētu būt.

Priekšsēdētājs. Mums balsojumam šeit priekšlikumu nav. Tāpēc - vai vēl kāds grib runāt? Lūdzu, vai par 3. pantu nav citu priekšlikumu vai iebildes? Nav. Akceptēts. Tālāk, lūdzu!

R.Jonītis. Nākošais - 4. pants. “Privatizācijas subjekts”. Deputāta Jonīša tīri redakcionāls priekšlikums - nomainīt vārdus “juridiskā persona” ar vārdu “uzņēmējsabiedrība”, bet komisijas viedoklis bija - atbalstīt, vēl redakcionāli precizējot. Man nav iebildumu pret komisijas pieņemto.

Priekšsēdētājs. Par 4. pantu deputātiem ir kādas iebildes? Nav. Paldies. Akceptēts. Tālāk!

R.Jonītis. Likumprojekta 5. pants - “Īpašuma objektu privatizācijas organizētājs”. Ir saņemts tikai viens priekšlikums no deputāta Gundara Bērziņa - papildināt 5. panta 1. punktu ar jaunu tekstu. Komisijas viedoklis bija - noraidīt kā pretēju likuma koncepcijai.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, deputāts Gundars Bērziņš nepiedalās plenārsēdes darbā, bet, manuprāt, būtu pareizi, ja deputāta Bērziņa, kā arī citu deputātu priekšlikumi, kurus viņi ir iesnieguši un kurus ir izskatījusi komisija, ja tie tiktu balsoti. Deputāta iesniegtais priekšlikums ir jābalso. Vai kāds vēlas runāt par deputāta Gundara Bērziņa iesniegto priekšlikumu pirms balsošanas? Lūdzu - deputāts Jonītis!

R.Jonītis. Es vēlos tikai paskaidrot šajā gadījumā, ka deputāta Bērziņa iesniegums atkal paplašinātu šo privatizācijas veicēju sarakstu ar daudzām dažādām ministrijām, tas ir, mēs atgrieztos atpakaļ pie vecā likuma redakcijas. Kāpēc vispār tiek piedāvāta šī jaunā likuma redakcija? Un es aicinātu šajā gadījumā tomēr atstāt tikai vienu centralizētu privatizācijas veicēju - Privatizācijas aģentūru, nevis nozaru ministrijas, kas ir ieinteresētās personas.

Priekšsēdētājs. Zigurds Tomiņš - Zemnieku savienība, pēc tam - Anna Seile.

Z.Tomiņš (LZS).

Pirms Gundara Bērziņa došanās komandējumā viņš attiecībā uz šo punktu lūdza pateikt viņa viedokli, ka viņš noņem šo savu prasību.

Priekšsēdētājs. Līdz ar to deputāte Seile lūdz viņai nedot vārdu. (Smiekli zālē.) Tādējādi vecajā redakcijā. 6. pants.

R.JOnītis. 6. pantā ir deputāta Jonīša tīri redakcionālas dabas grozījums par panta virsrakstu. Tagad panta virsrakstu saukt - “Maksāšanas līdzekļi un to izmantošana”, jo pantā tiek paredzēts arī izmantošanas veids. Komisijas viedoklis bija atbalstīt šo.

Priekšsēdētājs. Par nosaukumu pagaidām runājam. Vai ir kādas iebildes? Nav. Nosaukums akceptēts. Tagad par 6. panta saturu.

R.Jonītis. 6. panta saturā ir frakcijas “Saskaņa Latvijai” priekšlikums - izteikt 6. panta 3. punktu jaunā redakcijā, tātad par ienākumiem no privatizācijas, kas ieskaitāmi Latvijas hipotēku bankā. Komisijas viedoklis bija šo priekšlikumu noraidīt, jo šis jautājums ir jāregulē mums turpmāk izskatāmajā likumā par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem, kur tiek paredzēta fonda atrašanās vieta.

Priekšsēdētājs. Vai kāds no frakcijas “Saskaņa Latvijai” vēlas runāt par šo jautājumu? Nē. Līdz ar to... Deputāte Anna Seile - bet no LNNK. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Visi ieņēmumi no privatizācijas - no valsts un pašvaldības uzņēmumu privatizācijas - ir kaut kur liekami, un tāpēc, apspriežot komisijā un noklausoties Hipotēku bankas pārstāvju ieteikumus, arī man likās simpātisks šis pieprasījums, lai visi līdzekļi nonāktu Hipotēku un zemes bankā. Un tad Hipotēku un zemes banka varētu šos līdzekļus apgrozīt. Protams, komandētājs par šiem līdzekļiem būtu Privatizācijas aģentūra, un tādēļ es aicinu, lai būtu skaidrība, kur paliek šie līdzekļi - tātad vienā bankā, kura ir valsts banka. Tas būtu ļoti normāls process. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, kaut arī es neesmu šajā frakcijā, kura to ir ierosinājusi.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Druvis Skulte - valsts ministrs. Lūdzu!

D.Skulte (privatizācijas valsts ministrs).

Godājamo Prezidij, godājamie deputāti! Katrā ziņā šis jautājums tika diskutēts ļoti plaši, un mēs panācām šī jautājuma risinājumu likumā par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem. Un šeit es gribētu teikt vienkārši, ka šī redakcija nav pieņemama arī šāda iemesla dēļ, jo šos privatizācijas līdzekļus nevar ieskaitīt bankā, tos var ieskaitīt tikai privatizācijas fondā, kaut vai šī ir formāla lieta. Un jautājums ir atrisināts nākošajā likumprojektā, ko mēs diskutēsim. Paldies.

Priekšsēdētājs. Deputāte Seile uztur balsojumu? Vai vēl kāds vēlas runāt? Deputāts Kaža - “Saskaņa Latvijai”.

Ē.Kaža (SL).

Cienītais priekšsēdētāj, cienītie deputāti! Es arī biju komisijā un arī runāju par šo līdzekļu izmantošanu, kur tos visus pārskaitīt. Un es labprāt piekrītu, ka līdzekļus no privatizācijas vajag ieguldīt Hipotēku un zemes bankā, bet nevis tā, ka atvērt tur kontu un glabāt naudu, tāpēc ka Hipotēku un zemes bankai ir pavisam cita nozare, tai vajag ilgtermiņa finansēšanas līdzekļus, bet, ja visus līdzekļus izmantos ilgtermiņa finansēšanai, tad, atvainojiet, to līdzekļu nebūs pēc tam! Tad šeit ir runa tikai par to, ka no privatizācijas fondiem var daļu pārskaitīt priekš kreditēšanas - vai tā būs kaut kāda pamatkapitāla paaugstināšana Hipotēku un zemes bankai. To naudu, kura tai ir, patiešām var izmantot, bet ne tā, ka pārskaitīt visu naudu šajā kontā un viņi to var izmantot. Atvainojiet, mēs pazaudēsim visu fondu! Bet tāds bija mans uzskats, un, ja mēs tagad ieliksim to šeit likumā, tad nu būs tāda situācija, ka mēs pazaudēsim visu naudu, tas ir, ilgtermiņa kredītus uz 10-15 gadiem.

Priekšsēdētājs. Kide - “Saskaņa Latvijai”. Lūdzu, jums vārds!

E.Kide (SL).

Cienījamie deputāti, varētu piekrist Kažas kungam, ka visu naudas summu no privatizācijas neieskaitīt Hipotēku bankā, bet varētu ar Ministru padomes noteikumiem noteikt noteiktu daļu, proporciju, kas papildinātu Hipotēku bankas statūtkapitālu. Šodien tieši statūtkapitāla trūkums Hipotēku bankā neļauj nodarboties ar kredītu izsniegšanu zemniekiem un citiem īpašniekiem pret ķīlu, un faktiski tas ir liels šķērslis kredītu sistēmas pilnveidošanā. Mēs budžetā šogad varējām izdalīt tikai 2 miljonus latu Hipotēku bankas vajadzībām, un līdz ar to Hipotēku banka nevar pilnasinīgi strādāt. Tāpēc es, piekrītot Kažas kunga tai mūsu priekšlikuma korekcijai, gribētu tomēr uzturēt mūsu priekšlikumu, ka pēc Ministru kabineta noteikumiem daļu ienākumu no privatizētajiem objektiem ieskaitīt Hipotēku bankas statūtkapitālā. Paldies.

Priekšsēdētājs. Druvis Skulte - ministrs. Lūdzu!

D.Skulte (privatizācijas valsts ministrs).

Godājamo Prezidij, godājamie deputāti! Man ir liels prieks paziņot, ka komisijas viedoklis un arī nākošais likumprojekts, ko mēs izskatīsim, sakrīt ar Kides kunga viedokli, jo precīzi likumprojektā... ne tikai Ministru kabineta noteikumos, bet likumā ir iestrādāta šī norma, un, ja jūs to atbalstīsiet, tā būs šajā likumā. Tātad viens no privatizācijas fonda līdzekļu izlietošanas veidiem ir ilgtermiņa kredītu resursu veidošana Latvijas Hipotēku un zemes bankā. Tas ir iestrādāts un atbalstīts komisijā. Paldies.

Priekšsēdētājs. Jā, mēs būtu tikpat priecīgi, bet mums būs jābalso. Lūdzu, deputāte Seile!

A.Seile (LNNK).

Es tikai gribu atgādināt deputātiem, ka ir izmaiņa šī panta virsrakstā. Pants tagad saucas “Maksāšanas līdzekļi un to izmantošana”. Un tieši sakarā ar to izmaiņu ir vajadzīga tā piebildīte, ka šie līdzekļi tiek novirzīti Hipotēku bankai. Cik procentu un kādā veidā - to, lūk, varēs regulēt tajā otrajā likumā par īpašuma fondu izmantošanu. Bet šeit tam ierakstam būtu jābūt.

Priekšsēdētājs. Mana doma tagad saistās ar to, vai mēs varam deputāta Kides priekšlikumu balsot, jo viņš ierosināja papildināt frakcijas “Saskaņa Latvijai” iesniegto priekšlikumu ar vienu vārdu - “daļa ienākumu no īpašuma objektu privatizācijas ieskaitāma Latvijas Hipotēku un zemes bankā”. Deputāt Kide, vai jūs uzstājat frakcijas vārdā, ka šī redakcija ir tāda - “Daļa ienākumu no īpašumu objektu privatizācijas ieskaitāma Latvijas Hipotēku un zemes bankā”?

E.Kide. Es uzturu šo priekšlikumu. Jā.

Priekšsēdētājs. Vai kādam deputātam ir iebildes? Deputāts Jonītis.

R.Jonītis. Tīri konceptuālā iebilde ir tāda, ka visi līdzekļi tiek ieskaitīti privatizācijas fondā un mēs varam strīdēties, kurā bankā, kurā finansu iestādē atrodas šis fonds, bet tas ir šī nākošā likuma jautājums. Mums nebūtu jābalso šajā likumā par kādu konkrētu banku. Vēl jo vairāk, ņemot vērā, ka šie līdzekļi ieskaitīti pamatkapitālā bankai vispār nevar būt.

Priekšsēdētājs. Zvanu! Deputāts Žīgurs gribēja runāt? Es atvainojos, es tikai redzēju jūsu roku... Balsojums par frakcijas “Saskaņa Latvijai” iesniegto redakciju - 6. panta 3. punktu izteikt šādā redakcijā: “Daļa ienākumu no īpašuma objektu privatizācijas ieskaitāma Latvijas Hipotēku un zemes bankā.” Balsojam.

Viens “pret” - deputāts Jonītis. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 27, atturas - 19. Nav pieņemts priekšlikums.

R.Jonītis. Vēl šajā pašā 6. pantā ir redakcionālas dabas labojums - 6. panta 4. daļā. Komisijas viedoklis bija - atbalstīt.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildes deputātiem? Deputāts Endziņš - lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Man drīzāk būtu iebildes autoriem. Varbūt lai paskaidro, jo šeit ir dota jauna redakcija, ko komisija ir atbalstījusi, un šeit būtība ir tāda, ka līdz ar šo jauno īpašuma nostiprināšanu jaunais īpašnieks arī tiek atbrīvots no visiem valsts un pašvaldību noteiktajiem nodokļiem un nodevām. Tātad ir runa par nekustamo īpašumu, un šis nekustamais īpašums ir jāreģistrē zemesgrāmatās, tātad attiecīgie dienesti, to skaitā, arī pašvaldības... Es nezinu, kāda šī motivācija ir bijusi. Iepriekšējā redakcija arī nebija precīza, jo šeit arī tad varēja iztulkot gan tā, gan tā. Tagad acīmredzot autori ir skaidri un gaiši pateikuši, bet šinī gadījumā, ja ir runa par privatizāciju, tātad tiek maksāts, īpašums tiek iegūts, bet, piemēram, ja atklājas mantojums un kāds šo mantojumu pieņem, tad viņam ir jāmaksā valsts nodoklis vai nodeva. Šinī gadījumā tā nav. Man īsti skaidra nav šāda nostādne. Paldies.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, Anna Seile!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti, man šajā jautājumā komisijā bija atšķirīgs viedoklis, bet es paliku mazākumā. Jā, arī es tāpat kā Endziņa kungs uzskatu, ja bijušajam īpašniekam, kuram 1940. gadā piederēja manta, pienākas maksāt šo nodokli zemesgrāmatās un arī citus nodokļus tad viņam ir jāmaksā, bet šeit jaunais valsts īpašuma ieguvējs nemaksā nodokli.

Vēl otra iebilde man ir tāda, ka mēs vēl neesam balsojuši par to koncepciju, kuras dēļ Lagzdiņa kungs ir izgājis no zāles, protestējot pret mūsu šodienas apspriešanu. Mēs vēl neesam izšķīrušies, kas būs Privatizācijas aģentūra - vai tā būs valsts institūcija vai tā būs akciju sabiedrība. Un, ja tā būs akciju sabiedrība, kura saņems visus šos privatizācijas līdzekļus un vēl tad nemaksās nodokļus, tad taisnības nebūs. Es tomēr aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Deputāts Jonītis.

R.Jonītis (LC).

Es tikai paskaidrošu, kāpēc šis priekšlikums tika piedāvāts. Sākotnēji tiešām varbūt jāpiekrīt Seiles kundzei, ka nav zināms, vai tā būs valsts institūcija vai ne, bet tur ir arī privatizācijas darījumi, kurus veic pašvaldība. Attiecībā uz pašvaldību uzņēmumiem šajā gadījumā it kā būtu loģiski arī šo nostiprināšanu atbrīvot no šiem nodokļiem un nodevām, bet, tā kā es dzirdu deputātu iebildumus, es noņemu savu priekšlikumu tajā daļā, kur ir vārdi - “un nostiprināšana”. Šos vārdus svītrot ārā. Bet atstāt šo tīri redakcionālo labojumu panta sākumā.

Priekšsēdētājs. Tātad būs “objekta īpašumtiesību nodošana jaunajam īpašniekam”, svītrojot vārdu “nostiprināšana”; “ ir atbrīvojams no visiem valsts un pašvaldību noteiktajiem nodokļiem un nodevām”. Seiles kundze, jūs vēlētos komentēt? Vai mums ir vajadzīgs balsojums?

A.Seile (LNNK).

Es domāju, ka viss šis papildinājums ir jāsvītro un ka nav jāmaina šā papildinājuma redakcija, un ka 4. papildinājums - “izteikt 6. panta ceturto daļu sekojošā redakcijā” - ir jāsvītro.

Priekšsēdētājs. Deputāts Kaža. Lūdzu!

Ē.Kaža (SL).

Cienītais priekšsēdētāj, cienītie deputāti! Kāpēc bija tāds priekšlikums? To ļoti normāli paskaidroja jau Breša kungs. Jā, kā mēs izmantosim sertifikātus? Un, ja mēs patiešām gribam kaut ko privatizēt par sertifikātiem, tad atvainojiet, - mums tad vajag arī visus nodokļus un visas nodevas maksāt. Vai nu tas būs sertifikāts, vai kaut kāda cita veida maksājumi. Un šeit mēs gribam ielikt tādu redakciju, ka tad, ja ir arī tāda iespēja privatizēt par sertifikātiem, - tad nevajag maksāt nodokļus. Tāpēc, ka nodokļi nāk budžetā, tas ir viens. Bet pamata maksājumi nāks privatizācijas fondā. Un, ja nebūs nekādu strīdu, mums ir tāds priekšlikums, ka vajag atbrīvot no visa veida nodokļiem un maksājumiem.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Vārds Aivaram Endziņam - “Latvijas ceļš”.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es vēlreiz atvainojos, bet pēc šā paskaidrojuma man viss kļuva vēl neskaidrāks, jo šeit ir divas daļas un šinī daļā par atbrīvošanu no nodokļiem nav nekādas runas par to, ka maksājums ir izdarīts sertifikātos. Saskaņā ar šo normu faktiski tiek atbrīvota no nodokļiem vai nodevām jebkura persona neatkarīgi no tā, vai ir maksāts dolāros, latos vai sertifikātos.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! Mums ir jābalso par deputāta Jonīša priekšlikumu, jo deputāti iebilst. Jonīša priekšlikums ir šāds, es nolasīšu: “Izteikt 6. panta ceturto daļu sekojošā redakcijā: “Darījumi, kurus veic privatizācijas aģentūra (pašvaldība), tai skaitā līgumi, kurus tā slēdz ar privatizācijas subjektiem, kā arī citas darbības, kas saistītas ar valsts vai pašvaldību īpašumu objektu privatizāciju un objektu īpašumtiesību nodošanu jaunajam īpašniekiem...”.” Jā, bet skaidrības... Lūdzu! Deputāte Seile - LNNK.

A.Seile (LNNK).

Protams, mums ir jābalso par Jonīša kunga priekšlikumu, bet es izsaku aicinājumu - izsvītrot arī no otrā lasījuma teksta šo ceturto daļu. Un uz to es varu aicināt, kaut gan es to rakstiski neesmu iesniegusi, jo es tikai lūdzu izsvītrot to gan no otrajā lasījumā sagatavotā teksta, gan no Jonīša priekšlikuma. Abos gadījumos izsvītrot šo tekstu. Nerunāt šeit par nodokļu atbrīvojumiem, jo tā nav laba prakse. Labāk atbrīvojumus ir iestrādāt tajā tekstā, kur mēs runājam par konkrēto nodokli.

Priekšsēdētājs. Deputāt Jonīt! Es nolasīju tā, kā jūs man ieteicāt, bet mums šeit trūkst pāris frāžu vai viena frāze, mēs gan... Tur var acīmredzot svītrot tikai “un nostiprināšanu”, bet pārējais ir jālasa.

R.Jonītis. Pārējais viss ir jāatstāj.

Priekšsēdētājs. Tad, lūdzu, nolasiet, lai būtu pilnīga skaidrība par jūsu priekšlikumu!

R.Jonītis (LC).

“Darījumi, kurus slēdz privatizācijas aģentūra (pašvaldība), tai skaitā līgumi, kurus tā slēdz ar privatizācijas subjektiem, kā arī citas darbības, kuras ir saistītas ar valsts vai pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju un objektu īpašumtiesību nodošanu jaunajam īpašniekam, ir atbrīvojami no visiem valsts un pašvaldību noteiktajiem nodokļiem un nodevām.”

Praktiski šis priekšlikums ir ļoti ciešā saistībā ar likumiem par zemes privatizāciju lauku apvidos, tā ir tieši tāda pati norma.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, runājiet mikrofonā!

R.Jonītis. Šis panta labojums ir saskaņots ar lauku zemes privatizācijas likumiem, kuros ir šāda pati norma par lauku zemēm, kuras tiek atbrīvotas no nodokļiem un nodevām.

Priekšsēdētājs. Seiles kundzes replika bija: “Nu, un tad!” Lūdzu, balsosim par deputāta Jonīša kunga ierosinājumu, kuru viņš nupat nolasīja. Viens “par” papildus. Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 15, atturas - 17. Deputāta Jonīša priekšlikums ir pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

R.Jonītis. Tālāk. Likumprojekta 7. pants - Privatizācijas aģentūras juridiskais statuss. Ir divi priekšlikumi: viens ir deputāta Jonīša priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi, otrs ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums 11. lappusē, un komisija to ir noraidījusi kā pretēju likuma koncepcijai. Es gan gribētu šajā gadījumā, tā kā mans priekšlikums bija tīri redakcionāls, noņemt savu priekšlikumu un atstāt otrā lasījuma redakciju. Nebalsot par šo, atstāt vārdus “aģentūra ir valsts bezpeļņas organizācija”.

Priekšsēdētājs. Vai attiecībā uz priekšlikuma noņemšanu deputātiem nav iebilžu? Tālāk, lūdzu! Deputāt Karnup, jūs runāsiet par šo pantu? Lūdzu. Vārds deputātam Karnupam - LNNK!

V.P.Karnups (LNNK).

Godājamie kolēģi! Tuvojas izšķirošais balsojums, un tas ir saistīts ar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto labojumu, un šeit ir tas būtiskais moments: vai Privatizācijas aģentūra būs tāds bezpeļņas uzņēmums vai peļņas akciju sabiedrība. Akciju sabiedrības principā ir atbildīgas tikai pašas sev, un Saeimai absolūti nekādas kontroles pār tām nav un nebūs, ja šie akciju sabiedrības darbinieki nodarbojas ar kukuļņemšanu - gandrīz, var teikt, mūsu valstī pirmo ienākumu avotu. Uz viņiem neattiecas likumi par amatpersonām un visi mūsu ierēdniecības likumi, kas viņus varētu kontrolēt un pārraudzīt. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ieteica, ka Privatizācijas aģentūrai ir jābūt valsts iestādei, kas atrodas Finansu ministrijas pārraudzībā. Tā, kā ir visās valstīs, ieskaitot Vāciju, un par ko visi kladzina, ka tā ir priekšzīme, kā vajag privatizēt bijušās socvalsts īpašumus. Mūsu komisija uzklausīja gan privatizācijas valsts ministru Skulti, gan citus šai jautājumā, un vienīgā argumentācija bija tāda, ka akciju sabiedrība var lielākas algas maksāt saviem ierēdņiem, darbiniekiem, un tādā ziņā tas nozīmēs, ka būs daudz labāka darbība. It kā valsts struktūrās nevar maksāt lielākas algas, ja ir līdzekļi. Un tad jautājums ir, no kurienes ņems akciju sabiedrība līdzekļus, lai maksātu, teiksim, 1000 latu dienā. Viņi ņems no tā paša avota, no kā valsts iestāde - Privatizācijas aģentūra. Varētu arī to izdarīt, ja ir vajadzība, un tikai par tādām algām kāds nāks strādāt Privatizācijas aģentūrā, kas ir absolūtas muļķības. Tas arguments, ka šī alga ir vienīgais veids, kā mēs varēsim piesaistīt darbīgus, zinošus cilvēkus, un ka tā ir vienīgais veids, kā mēs varēsim viņus pienācīgi atalgot, ja Privatizācijas aģentūra būs akciju sabiedrība, ir vienkārši miglas pūšana. Valsts iestāde arī varētu rīkoties uz mata tāpat, bet tā starpība ir tur, ka valsts iestādē uzraudzība, pārraudzība un kontrole ir daudz smagāka un Privatizācijas aģentūras darbs būs caurskatāms. Ja tā būs akciju sabiedrība, tās darbība būs miglā tīta, tāpēc mums vajag par šo lietu ļoti nopietni domāt, un es iesaku pieņemt mūsu komisijas, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, ierosinājumus un izmainīt 7. pantu mūsu ieteiktajā redakcijā. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Runa ir par 11. lappusi, par 7. panta redakciju, kuru iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Anna Seile - LNNK. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Šis ir ļoti atbildīgs moments, kā mēs izsvērsim šo Privatizācijas aģentūras statusu. Mani ļoti satrauc tas, ka Lagzdiņa kungs zāli ir atstājis un nav to argumentētāju skaitā, kuri varētu savu priekšlikumu paskaidrot, tātad nu Karnupa kungs acīmredzot pārstāv Pašvaldības komisiju un aizstāv tās priekšlikumu. Vakar Nacionālās neatkarības kustības frakcija vienprātīgi nobalsoja atbalstīt Pašvaldības komisijas iesniegto priekšlikumu, ka Privatizācijas aģentūrai jābūt valsts iestādes statusam, nevis akciju sabiedrības statusam. Kā mēs to pamatojām? Tā ir vienreizēja Latvijas izpārdošana šajā mirklī. Valsts un pašvaldību nerentablie uzņēmumi, kuriem ir maz izredžu noturēties virs ūdens (iemesli var būt ļoti dažādi, dažreiz tā ir vienkārši attiecīgās ministrijas vai direktora vaina, bet dažreiz tas ir arī citādi), ir jāprivatizē, tas ir visiem skaidrs. Bet otrreiz nevienai citai valdībai vairs nebūs ko privatizēt. Kur nonāks šī nauda, kas par to atbildēs? Pienākumi un atbildība ir noteikti nākamajā pantā. Vai mēs uzticēsim šo procesu valsts iestādei kā atsevišķai juridiskai personai (un līdz ar to tai būs pilna atbildība par savu rīcību) vai akciju sabiedrībai? Par to mums ir jāizšķiras. Ja mēs nespējam nobalsot par Pašvaldības komisijas priekšlikumu, tad man arī gribas iet ārā no zāles, kā to darīja Lagzdiņa kungs, jo tad vairs neko mēs labot nevarēsim. Lūdzu, padomājiet par šo vienreizējo Latvijas mantas izsolīšanu, izpārdošanu un tikai tad nospiediet šo pogu!

Priekšsēdētājs. Pēteris Tabūns - LNNK. Lūdzu!

P.Tabūns (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Es lūdzu pievērst īpašu uzmanību šim pantam par Privatizācijas aģentūras juridisko statusu. Tas nav nekāds joks! Un es gribu dzirdēt no tiem, kuri ir ierakstījuši likumprojektā, ka tā būs akciju sabiedrība, skaidru un gaišu pamatojumu tam. Ko nozīmē - akciju sabiedrība? Kas būs šie akcionāri, kuri nodarbosies ar privatizēšanu? Kas nodarbosies ar šo mantas nodošanu citu personu rokās? Atbilde ir jārod šodien, un ne velti Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosināja šodien neizskatīt šo jautājumu, atlikt šā jautājuma, šā likumprojekta izskatīšanu, lai noskaidrotu vēl un vēlreiz attiecīgo pantu saturu, izdarītu labojumus. Jo paskatieties, kas notiek! Tātad mums grib ieskaidrot, ka valsts nespēšot nodrošināt privatizācijas procesu. Tātad valdība grib novelt atbildību no sevis, visu atdot akciju sabiedrības rokās un tad skatīties, kas nu notiks ar šo privatizāciju. Mēs jau zinām par šajos gados notikušo valsts izlaupīšanu, totālu valsts izlaupīšanu. Un, ja juristi šodien apgalvo, ka šīs attiecīgās, akciju sabiedrībā strādājošās amatpersonas nevarēs saukt pie atbildības par kukuļņemšanu, tad, es atvainojos, jājautā - kā rokās mēs gribam nodot privatizāciju? Es to gribu dzirdēt, un es domāju, ka arī citi kolēģi, deputāti, un arī tauta grib to dzirdēt. Mēs pārstāvam šeit tautu, un tauta grib dzirdēt, kā rokās tad īsti mēs nodosim valsts mantu.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Kidem - “Saskaņa Latvijai”. Un pēc tam - Vilnim Bresim.

E. Kide (SL).

Cienītie deputāti! Pirmajās Saeimas darba dienās, kad ar likumu tika atjaunota Ministru kabineta struktūra, frakcija “Saskaņa Latvijai” uzstājās par to, lai visi valsts īpašumi, kuri tiek koncentrēti, likvidējoties daudzām ministrijām, nonāktu vienas ministrijas - Īpašuma ministrijas rokās un lai šis Īpašuma ministrijas ministrs būtu Ministru prezidenta vietnieks, jo viņam būtu jāatbild par visas valsts, tas ir, par visas Latvijas, īpašumu. Šis mūsu frakcijas priekšlikums netika pieņemts, un tika nolemts, ka tiks veidotas divas valsts institūcijas: Valsts īpašuma fonds, kas pārvaldīs visu valsts īpašumu, un otra valsts institūcija, kas privatizēs valsts īpašumu - Latvijas bagātību. Pašlaik, veidojoties diviem likumprojektiem (vienam - par Valsts īpašuma fondu, kuru mēs vēl izskatām tikai komisijās, un otram, kuru mēs šodien pieņemam), ir vērojamas pavisam citas iezīmes, un proti, - Valsts īpašuma fonds, kas pārvalda visu valsts īpašumu un kura pienākums ir apsaimniekot visu valsts īpašumu, faktiski ir privātiestāde. Es varbūt mazliet pārspīlēju, bet tā ir privātiestāde, kas pati nozīmē sev darbiniekus, pati nosaka sev algas un rīkojas kā privātstruktūra, saimnieko ar valsts īpašumu kā privāta struktūra. Valsts nodod šīs savas funkcijas, varētu teikt, privātstruktūrai - apsaimniekot visu valsts īpašumu. Tas par šo Valsts īpašuma fondu. Likums, kuru es iepazinu, faktiski noslauc šo valsts īpašumu, atļaujot to patērēt sevis iekšējai attīstībai pēc atskaitījumiem, un pēc tam tos īpašumus nodod - uzklausiet, deputāti! - otram privātīpašumam, otrai privātīpašnieku apvienībai jeb akciju sabiedrībai, kas arī strādā pēc akciju sabiedrības likuma pantiem. Un arī šī institūcija nestrādā kā valsts institūcija, ir bez valstiskas atbildības. Ja es palasu Pašvaldības komisijas iesniegto priekšlikumu, tad man ir viss skaidrs: pēc viņu priekšlikuma ir hierarhiska atbildība par valsts īpašuma privatizēšanu, un tur var atrast zināmu kārtību. Nolikumu apstiprina Ministru kabinets, tas ir, valdība, kas atbild par valsts īpašuma privatizēšanu. Ja mēs noņemam valdībai šīs funkcijas un atstājam tās vienai akciju sabiedrībai, tad valsts tādu atbildību nest nevar. Es domāju, ka šī Pašvaldības komisijas nostāja ir principiāla, konceptuāla. Likumprojektā ir ierakstīts priekšlikums, kuru es uzskatu par noraidāmu. Ja mēs pieņemsim šos divus likumprojektus un šos pantus šais likumprojektos tādus, kādi tie ir tagad, tad, manā uztverē, mums par valsts īpašumu vai par tā privatizāciju vispār vairs nav jāatbild un mēs varam par to neinteresēties.

Un vēl viena lieta. Augstākajā padomē kādreiz bija pieņemts likums, ka īpašumu privatizē nozares ministrija. Tad mēs uzskatījām, ka nozares ministrija, būdama valstiska institūcija, nevar izkontrolēt savas nozares īpašumu privatizāciju, un teicām: lai būtu stingrāka valsts kontrole, nodosim šo funkciju vienai valsts institūcijai! Tagad šī valsts institūcija pārvēršas par akciju sabiedrību, no kuras mēs ļoti maz ko varēsim prasīt. Es varbūt par daudz gari šeit par šo lietu diskutēju, bet mans priekšlikums ir, ka principiāli nevar balsot par likumprojektā ieslēgto pantu kā tādu. Es aicinu balsot par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas piedāvāto variantu, ka valsts atbild par privatizācijas gaitu un sekām. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Vilnis Bresis - “Saskaņa Latvijai”. Pēc tam Druvis Skulte.

V.Bresis (SL).

Godātie kolēģi! Man ir tāds priekšlikums. Ja mēs šo 7. pantu pieņemam tādā redakcijā, kādā tas mums ir piedāvāts, es izvirzītu to par lielāko gada muļķību, bet, ja varbūt kādam tas īsti nepatīk, tad to varētu varbūt arī uzrakstīt virsrakstā “Kā bagātajiem Latvijā kļūt vēl bagātākiem”. Tāda īsa pamācība, kā to izdarīt ar parlamenta rokām. Es, kolēģi, vienkārši brīnos, kā var “uzcept” šādu šedevru? Jo, atklāti runājot, mēs skaidri zinām, ka mums eksistē divi kanāli, kā vadīt valsti. Tas ir valstiskais, kur ir valsts iestādes, valsts uzņēmumi, valsts departamenti, kur eksistē valsts disciplīna, kur ir sakars ar valsts budžetu un kur ir valsts kontrole. Tā ir viena valstiskā svira.

Un ir otra - saimnieciskā svira, kur darbojas saimnieciskie likumi, kur ir likums par akciju sabiedrībām, par uzņēmējdarbību utt. Mēs to ļoti labi zinām. Lūk, šeit ir tāds viens oriģināls mēģinājums, kā sakrustot vienu ar otru, kā pēc būtības iztaisīt kaut kādu hibrīdu, kuram būtu labums gan no viena, gan no otra, bet pēc būtības nebūs labuma ne no viena, ne no otra, bet tiks kapitāli samudžināta atbildība. Tās vispār šeit nebūs. Nebūs nekādas materiālās ieinteresētības, jo kāda gan ir loģika - veidot akciju sabiedrību kā bezpeļņas organizāciju? Es vēl nevaru atrast tādu, teiksim, ekonomisko ideologu, kurš man varētu iestāstīt, kā var strādāt šāda akciju sabiedrība. Tur visas loģikas pamatā ir peļņa, uzņēmējdarbība, bet te pēkšņi tā tiek deklarēta kā bezpeļņas organizācija. Tad man jautājums ir: priekš kā tāds hibrīds? Es domāju, kolēģi, ka te ir mākslīgi izveidota tāda nesaprotama konstrukcija, lai izdarītu tādas manipulācijas, kur tikai kā duļķainā ūdenī var ķert tās lielās zivis. Un tāpēc es, cienījamie kolēģi, ļoti jūs lūdzu: nedariet to muļķību, kā mēs to izdarījām agrāk, un nobalsosim par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu, kur šī organizācija ir valsts pārvaldes iestāde ar visām atbildībām Ministru kabinetam un Saeimai par to, kas notiek mūsu valstī.

Priekšsēdētājs. Druvis Skulte - valsts ministrs. Es atvainojos, Lucāna kungs, pierakstieties, šeit ir gara rinda! Un jūs, Kažas kungs, arī pierakstieties.

D.Skulte (privatizācijas valsts ministrs).

Godājamais Prezidij, godājamie deputāti! Es šeit gribu noņemt varbūt tās aizdomas un neizpratni, kas tiek vērstas pret likumprojekta iesniedzējiem - valdību un arī pret darba grupu, kas ir strādājusi pie šā likumprojekta, jo mērķis šeit tiešām nav tāds, kā varbūt izskanēja šajās runās - kaut ko sagrābt un darīt sliktāk -, bet šo procesu normāli organizēt, piemērojot normālas menedžmenta formas, normālas darba organizācijas formas.

Vēl par jautājumiem, kas šeit izskanēja.

Pirmkārt, kontrole. Kontrole šeit ir ļoti precīza. Pie tam ir arī parlamenta kontrole, jo komisija ir atbalstījusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumus, kurus mēs balsosim nākošajos pantos, tātad 10. pantā. Ar to var iepazīties tālāk - Privatizācijas aģentūras darbības pārraudzība. Tātad šī ir uzraudzības padome, kurai frakcijas izvirza deputātus. Tātad valdība ar savu programmu nosaka, kādi uzņēmumi tiek privatizēti un kā tas notiek. Un šeit ir darīts viss, lai tiešām šis darbs tiktu labāk organizēts, jo šis valsts pārvaldes iestādes princips darbojas jau šos gadus. Es nezinu, vai privatizāciju kāds no klātesošajiem deputātiem var uzskatīt par ļoti apmierinošu, un arī no sabiedrības ir ļoti daudz pārmetumu.

Vēl par to, ka ir šāds neredzēts precedents. Nē, nekā tamlīdzīga! Jo valstij, par kuras privatizācijas gaitu mēs esam varbūt izteikuši daudzus pozitīvus momentus - tātad tā ir Vācija, šis “Treuhand” modelis -, tur tā nav šī valsts pārvaldes iestāde. Nav, kolēģi!

Un vēl par vienu lietu - par šo valstisko atbildību. Ir paredzēta šī atbildība darbiniekiem, kas strādā šajā privatizācijas aģentūrā. Tas, protams, nebūs pateicīgs darbs, jo viņi visu laiku būs sabiedrības kontrolē. Tas ir ļoti labi, bet tātad ir šie ierobežojumi - pašiem piedalīties privatizācijā.

Un vēl viens būtisks moments, ka šie cilvēki, kas strādās Privatizācijas aģentūrā, par savu darbību atbildēs ar visu savu mantu, kā tas ir noteikts. Ar visu savu mantu, nevis kā ierēdnis, kurš ir valsts pārvaldes institūcijā un kurš citādā veidā tiek sodīts par pārkāpumiem.

Un tādēļ šeit ir vēl daži momenti, kas ir konceptuāli pilnīgi nepieņemami Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumā, - ka tāda Privatizācijas aģentūra pāriet Finansu ministrijas pakļautībā, tas arī pilnīgi neatbilst koncepcijai. Tādēļ es ļoti jūs aicinātu atbalstīt šos priekšlikumus, kas ir, un vien izdarīt šīs izmaiņas. Deputāts Jonītis ir noņēmis savu priekšlikumu par valsts bezpeļņas akciju sabiedrību. Tie ir jau akceptēti otra panta lasījumā par šo valsts bezpeļņas organizāciju. Aicinu jūs atbalstīt šo redakciju, kāda tā ir otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Par procedūru? Deputāt Kirštein, jūs izmantosit trīs minūtes vai lūgsit mūs reģistrēties un doties starpbrīdī? Pietiek trīs minūšu. Lūdzu, vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam - LNNK.

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Mūsu frakcijai šeit ir daži morālas dabas iebildumi. Te iznāk, un es sapratu no “Latvijas ceļa”, ka tad, ja nebūs akciju sabiedrības, tad nebūs ieinteresētības vispār kaut ko darīt, nebūs intereses. Tāpēc nav skaidrs, kāpēc skolotājiem, policistiem, tiesnešiem vai Saeimas deputātiem vajadzētu kaut kādai interesei vispār būt.

Nākošais jautājums. Ja jau nav šīs ieinteresētības, varbūt mēs varam iet pretēju ceļu un, lai radītu ieinteresētību valsts kontrolieriem, tiesnešiem, ministriem, parlamenta deputātiem, sākt ar to, ka vispirms mēs izveidojam Finansu ministriju kā akciju sabiedrību, pēc tam - Ministru kabinetu kā akciju sabiedrību un pēc tam - Saeimu kā akciju sabiedrību? Tikai nevajag mums stāstīt, ka šādā akciju sabiedrībā tāpat kā attiecīgi pārējās institūcijās, kas ir vienas grupas šaurā lokā, gan ārzemju kredītu sadale, gan privatizācija, gan valsts īpašumu pārvaldīšana notiks pilnīgi pretēji, kā tas notika līdz šim. Un mani par to pārliecina pašvaldību dažu esošo objektu bēdīgā privatizācijas pieredze un sevišķi objektu nodošana nomā ar izpirkšanas tiesībām. Šī sistēma darbojas pilnīgi pretēji, nekā mums cenšas iegalvot, jo gandrīz visi objekti tiek pārdoti par pazeminātām cenām nezin kāpēc. Nevis par paaugstinātām. Tā ka sen jau ir darīta šī materiālās ieinteresētības sistēma kā tāda. Un atšķirība vienīgi ir tāda, ka, ja būs šie valsts ierēdņi, tad viņiem var piemērot pilnīgi citas atbildības pakāpi nekā kaut kādai akciju sabiedrībai, kura vēl ir bezpeļņas, kura vēl ir slēgta un kurā vispār neviens nekādu daļu nevar iegūt un vispār nevar kontrolēt nekādā veidā šo akciju sabiedrību. Caur uzraudzības komisijām neko nevar kontrolēt. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Zvanu! Reģistrācija! Reģistrēsimies! Sekretāra biedru Tomiņa kungu lūdzu nolasīt izdruku!

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies:

Gundars Bērziņš,

Pēteris Elferts,

Aivars Endziņš,

Māris Graudiņš,

Oskars Grīgs...

Priekšsēdētājs. Oskars Grīgs ir zālē.

Z.Tomiņš.

Edvīns Inkēns,

Juris Janeks...

Priekšsēdētājs. Edvīns Inkēns ir zālē.

Z.Tomiņš.

Aristids Lambergs,

Egils Levits,

Roberts Milbergs,

Ivars Silārs,

Juris Sinka,

Dainis Stalts,

Anita Stankēviča,

Joahims Zīgerists.

Paldies.

Priekšsēdētājs. Pārtraukums līdz 13.30.

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs. Turpinām plenārsēdi. Lūdzu kvoruma reģistrāciju! Rezultātu! 45. 2 minūtes. Pārtraucam sēdi, jo mēs to nevaram atklāt.

Lūdzu nervozu zvanu! Lūdzu reģistrāciju kvorumam! Reģistrācija! Rezultātu. 59. Turpinām sēdi.

Prezidijs ir saņēmis iesniegumu: “Izsakām protestu par to, ka likumprojekta apspriešanu vada deputāts Jonītis, kurš pats ir iesniedzis lielāko daļu priekšlikumu bez Tautsaimniecības komisijas lēmuma, ko apstiprina protokols. Lūdzam pārtraukt likumprojekta apspriešanu, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 121. pantu.” 121. pants nosaka: “Tāpat pirms balsošanas pēc būtības izšķirami priekšlikumi par lietas atlikšanu, nodošanu atpakaļ komisijai, papildu ziņu ievākšanu un tamlīdzīgi.” 121. pants tieši nav piemērojams jūsu lūgumam. Pirms balsošanas pēc būtības ir izšķirami priekšlikumi par lietas atlikšanu. Mēs vēl nebalsojam. Mēs apspriežam. Bet par deputāta Jonīša pilnvarām deputāts Novakšānovs - komisijas vadītājs - var sniegt acīmredzot kaut kādu informāciju, jo komisija ar savu lēmumu nozīmē referentu. Acīmredzot tur tas protests ir būtisks. Lūdzu!

V.Novakšānovs (LZS).

Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Komisija strādā kopā, un mūsu komisijai ir tradīcija, ka par katru likumprojektu atbild attiecīgās apakškomisijas vadītāji vai to locekļi. Un, kā jūs esat ievērojuši, mūsu komisijā ziņotāji praktiski gandrīz ir visi deputāti - 14 deputāti, kas ir šajā komisijā. Un, ja jūs vēlaties zināt, tad, pirms es iesāku pēc pārtraukuma runu, es teicu, ka, lūk, šeit ir vesela darba grupa, kas strādā kopā, jo patiesi šis likums ir ļoti sarežģīts, grūts likumprojekts. Un tāpēc es gribu teikt, ka Jonītis ir mūsu komisijas loceklis un Jonītis ļoti daudz ir strādājis pie šā likuma. Un, lai mēs varētu raiti strādāt un tikt ar šo likumu tālāk, mēs pieņēmām Annas Seiles priekšlikumu - izskatīt cauri un vēl nedēļu papildus strādāt. Es lūdzu jūs atbalstīt Jonīša kandidatūru, un jūs jau arī to atbalstījāt. Manuprāt, ja grib labu vēlēt šim likuma risinājumam un grib, lai šis likums ritētu uz priekšu, tad es uzskatu, ka šis paziņojums patiesībā ir mēģinājums kaut kādā veidā noraut šā likumprojekta apspriešanu.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Godātie deputāti, es varu saprast, ka var dažādi vērtēt komisijas priekšsēdētāja izskaidrojumu. Mums katram var būt savs vērtējums. Bet nu par lūguma būtību: “Lūdzam pārtraukt likumprojekta apspriešanu, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 121. pantu.” To es nevaru darīt, un es vēlreiz jums saku - 121. pants var tikt pielietots pirms balsošanas, kad visi deputāti ir izteikuši savu viedokli debatēs, kad debates ir beigušās, bet ar vārdu “pārtraukšana”... Lietas izskatīšanas pārtraukšanai jūs varat izmantot 52. pantu, kur ir rakstīts: “Pirms vienas lietas izspriešanas nevar pāriet uz citu lietu, izņemot gadījumus, kad debašu pārtraukšanu un pāreju uz citu lietu prasa Saeimas komisija vai vismaz 20 deputāti un Saeima tam piekrīt.” Ir vajadzīgi 20 paraksti un Saeimas balsojums.

Turpinām apspriest 7. pantu. Vārds Mārim Gailim - ministram. Pēc tam - Ruta Marjaša.

M.Gailis (valsts reformu ministrs).

Cienītais priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi! Strīdoties par to, kādai ir jābūt Privatizācijas aģentūrai, mēs te lielākoties pielietojām tādu vienkāršotu pieeju. Tik tiešām padomju laikā bija skaidri noteiktas zināmas valsts pārvaldes institūcijas un uzņēmumi, bet pasaule jau sen pazīst vēl trešo formu, kas atrodas starp šīm abām. Un angliski to sauc par “semi - governmental” jeb “pusvalstiskas”. Pēc mūsu koncepcijas, tās būtu aģentūras vai fondi, un mēs esam par to, ka tāda jauna forma mums šeit būtu jāievieš. Valsts reformu ministrija izstrādāja tādu valsts varas un pārvaldes institūciju struktūru pazīmju salīdzinošo tabulu. Un praktiski mēs esam visu skalu šeit nodefinējuši. Ir ministrijas un ir iestādes Ministru kabineta padotībā. Un tās var būt ministrijas pakļautībā. Vienkāršs piemērs ir jebkura kaut vai Valsts civildienesta pārvalde, kura ir nodibināta un kura atrodas Valsts reformu ministrijas pakļautībā. Un ir organizācijas ministrijas pārraudzībā. Un šeit ir sadalījums. Tās var būt divu veidu: vienas - kā budžeta iestādes, piemēram, Monopoluzraudzības komiteja, kura balstās uz likumu, un tikai likums regulē to, kā šī iestāde darbojas, un ministram, kura pārraudzībā šī iestāde atrodas, nav tiesību dot tiešus norādījumus. Viņš var un viņam ir tas jādara - viņam ir jāatceļ tikai nelikumīgi lēmumi. Un tas nozīmē pārraudzību. Un ir vēl otrs veids. Mēs to pagaidām esam nosaukuši par alternatīvo finansēšanu. Un šeit galvenā atšķirība ir tā, ka budžets nefinansē šīs Ministru kabineta pārraudzībā esošās iestādes - institūcijas - darbību, bet darbojas uzņēmējdarbības principi. Tātad šī iestāde pati pelna savai tāmei, savām vajadzībām nepieciešamo naudu. Un otrs ļoti svarīgs princips ir, ka tā darbojas bezpeļņas režīmā. Tas nozīmē, ka tā izmanto visus uzņēmējdarbības principus, bet nepelna. Tas ir, tā pelna, bet pārējais, liekā nauda, kas ir iegūta un kas ir pāri tās apstiprinātajai tāmei, tiek ieskaitīta budžetā. Un vēl ļoti svarīgi ir, ka šajās iestādēs nestrādā ierēdņi, bet līgumdarbinieki.

Mūsu gadījumā privatizācijas fonds ir precīzi tāda organizācija. Diemžēl mums joprojām nav vēl neviena likuma, kas aprakstītu, kā tad darbojas šādas pusvalstiskas organizācijas, kuras strādā pēc uzņēmējdarbības principiem, kuras nav uzņēmumi, bet kurām tomēr ir deleģētas valsts pārvaldes funkcijas. Vārdu sakot, ar šiem diviem likumiem, kurus mēs šodien apspriežam, mēs ienesam skaidrību šinī jomā - mēs tātad caur likumiem aprakstām šo jauno formu. Jebkurš, kas ir bijis kādā valstī - es runāju, protams, par brīvā tirgus valstīm, piemēram, Zviedrijā, tur strādā caur aģentūrām, tur ir tā pati Privatizācijas aģentūra, kas tādu pašu darbu ir veikusi Vācijā, tas ir precīzi tas pats modelis. Ir dažas valstis Austrumeiropā, kuras ir guvušas panākumus privatizācijā. Un praktiski tā ir Čehoslovakija, Ungārija un arī mūsu kaimiņi - igauņi. Un jāsaka, ka tieši tādēļ, ka viņi izvēlējās šādu privatizācijas organizācijas formu, viņi ir šos panākumus guvuši. Un ja kāds saka, ka šī valdība tagad visu privatizēs un nākošajai nekas vairs nepaliks, tad jāsaka, ka tik tiešām tas ir mūsu mērķis - pēc iespējas ātrāk privatizēt. Un, ja runā par kļūdām, tad Čehija bija vienīgā, kurai kļūdu nebija privatizācijā. Un praktiski pēdējā tikšanās reizē Davosā Ministru prezidenta kungs, runājot ar Čehijas premjeru un jautājot, kā viņam veicas ar privatizāciju, viņš saņēma atbildi: “Privatizācija ir pabeigta,” jo galvenais mērķis jau nav kaut ko nopelnīt budžetā, pārdodot vienu vai otru uzņēmumu, bet iedot uzņēmumiem jaunu dzīvību, atrodot tiem īpašniekus, lai viņi radītu darba vietas, lai uzņēmums strādātu, lai tas vairotu nacionālo ienākumu, lai cilvēki maksātu nodokļus un tā tālāk un tā joprojām. Tādēļ es aicinātu atbalstīt piedāvāto modeli, kas tiešām lielākajai daļai no mums ir jauns, saprotot to, ka likums “Par akciju sabiedrību” šeit ir pieminēts tikai tādēļ, ka tas apraksta, kā uzņēmējdarbība tiek veikta. Paldies.

Priekšsēdētājs. Ruta Marjaša - “Latvijas ceļš”. Lūdzu! Pēc tam - Anta Rugāte.

R.Marjaša (LC).

Cienījamie kolēģi! Man gribētos padalīties ar jums savās pārdomās. Par šo likumprojektu mūsu frakcijas un koalīcijas sēdēs ļoti karsti tika debatēts, jo tika izteikti dažādi viedokļi. Vispirms tad, kad es dzirdu argumentus - nedarīsim to, jo kur tas redzēts, kur tas dzirdēts -, mani šie argumenti jau iepriekš nepārliecina, jo arī kur tas redzēts un kur tas dzirdēts, ka no sociālisma pāriet uz brīvo tirgu, uz kapitālismu. Tumšas lietas, prakses nav un kas tur būs, - tad labāk nedarīsim. Stāvēsim krastā un gaidīsim, kamēr pa kluso izķers visu. Kas mums liedz meklēt un radīt jaunas ekonomiskā procesa organizācijas formas? Īpaši, ja runa ir par konkrētu uzdevumu, kurš ir jāveic konkrētā laika sprīdī. Divos, trijos, lielākais - varbūt četros gados. Jo vairāk tāpēc, ka, teiksim Vācijas “Treuhand” tiešām ir zināma pieredze, dabīgi, mazliet citādākos apstākļos, bet es domāju, ka ar līdzīgiem uzdevumiem. Bet kas personīgi mani, teiksim, pārliecināja un kādas priekšrocības es saskatu šajā piedāvātajā formā, ja pretim, teiksim, tam, lai tikai Ministru kabinets, tikai valdības struktūras savos kabinetos izlemtu šos privatizācijas jautājumus, jo citas alternatīvas nav. Es tā saprotu, ka tie, kas izsakās pret šo likumprojektu, dod priekšrocību valdības struktūrām un vairāk uzticas valsts ierēdņiem. Tā es saprotu. Lai neņem ļaunā mūsu šīsdienas valdība, es nedomāju tieši konkrēti šo valdību, es runāju par jebkuru valdību, bet mana dzīves prakse, pieredze rāda, ka materiālā ieinteresētība, personīgā, vienalga paliek, vai tas ir valsts ierēdnis vai tas viņš nav. Pie tam šinī konkrētajā gadījumā šī personīgā ieinteresētība var būt nelegāla, tas, ko mēs saucam krimināltiesībās par kukuļiem. Un viss tas notiks ļoti slepeni, jo tie, kas būs ieinteresēti to darīt, viņi varēs to noslēpt. Par to mēs zinām. Tā tas ir bijis, diemžēl arī pasaulē, kā zināms, arī demokrātiskajās zemēs, kukuļi tomēr pastāv. Turpretim, ja jūs paņemsit šā likuma 11. pantu - mums jāieskatās konceptuāli -, tad šā likuma 11. pants paredz šai organizācijai, kuru mēs saucam par valsts bezpeļņas organizāciju, legālas iespējas vairāk nopelnīt no tās privatizācijas procesa realizācijas. Legālas iespējas. Tanī pašā laikā nopelnot i sev, bet nododot to valstij. Respektīvi, ir legāla iespēja nopelnīt no privatizācijas rezultātiem. Ko nozīmē legāla? Tas nozīmē, ka tā ir padota kontrolei. Mēs ar jums esam atjaunojuši likumu “Par Valsts kontroli”, mēs esam iecēluši valsts kontrolieri un nekas mums neliedz vērst valsts kontroliera uzmanību, lai visus šos divus, trīs, četrus gadus, kamēr šī valsts organizācija strādās un rīkosies ar valsts līdzekļiem, Valsts kontrole turētu zem mikroskopa šo organizāciju. Daudz vieglāk, nekā pārraudzīt kaut kādus ierēdņus, kas savu kabinetu klusumā darīs to, kas viņiem personīgi būs interesants. Pārraudzība ir paredzēta 9. pantā, kur jūs redzat, ka ar pārraudzību nodarbojas Ministru kabineta iecelta padome, kuras sastāvā tiek iekļauti Saeimas frakciju ieteiktie pārstāvji, un arī personīgā atbildība no privatizācijas valsts ministra netiek noņemta. 9. pantā viņš tiek minēts kā atbildīgais par pārraudzību. Tātad arī šeit atbildība netiek noņemta no Ministru kabineta.

Un beidzot 10. pants. Es lūgtu jūs ieskatīties 10. pantā, kurā ir paredzēti ierobežojumi pret ļaunprātībām ne tikai šīs aģentūras darbiniekiem, amatpersonām un līgumdarbiniekiem, bet arī viņu radiniekiem, laulātajiem, svaiņiem, skaitot radniecību līdz trešajai pakāpei un svainību - līdz otrajai pakāpei. Kādam ministram jūs to varat izkontrolēt? Kā jūs līdz šim esat kontrolējuši to? Kā jūs līdz šim varējāt to kontrolēt? Tajā skaitā arī LPSR valdībā, Breša kungs, un Augstākās padomes laikā. Kādas ir garantijas, ka jūs varēsit viņas izkontrolēt Saeimas laikā, neatkarīgās Latvijas laikā? Varbūt ir paradoksāli, ka man, vecākās paaudzes pārstāvim, ir šeit jāmēģina aizstāvēt kaut kādu jaunu formu. Bet ziniet - viss jaunais ir labi aizmirsts vecais, un principā valsts akciju sabiedrības ir pastāvējušas arī Brīvlatvijas, brīvvalsts, laikā. Tās gan bija ražojošas, bet tās ļoti labi tika pakļautas Valsts kontrolei un deva valstij milzīgus ienākumus. Tad padomāsim tagad, ko tad mēs gribam! Mēs gribam legālu privatizāciju vai ne? Ja mēs vēlamies, tad mums jāiet uz priekšu, nevis jāmēģina šāda vai tāda iegansta pēc aizturēt likumus. Neuzticība konkrētiem cilvēkiem - tas ir cits jautājums, bet šeit nav runas par cilvēkiem, šeit ir runa par likumu, kurš regulēs šo privatizācijas mehānismu. Es personīgi, cienījamie kolēģi, esmu par šo likumprojektu.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātei Antai Rugātei - Kristīgo demokrātu savienība, pēc tam - Ēriks Kaža.

A.Rugāte (KDS).

Godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Kiršteina kungs jau teica, ka patiešām tas viss, kas šodien mums Saeimā notiek, līdzinās tādai ļoti dīvainai ainai. Ir tāda sajūta, ka mēs patiešām virzāmies uz privātu Saeimu nākotnē. Un šodien ir pirmais solis uz to. Mēs liecinām, ka mēs to esam spējīgi darīt. Varbūt tas ir labi, taču pēdējā laikā tik ļoti daudz skan šis, jāsaka, gandrīz skandalozais apgalvojums, ka tas viss, ko dara valdība vai ko tādā valdības līmenī darīs valstiska struktūra, - ka tas nebūšot tautā, ļaudīs, uzņēmējos, populāri un būšot bez prestiža un ka tai noteikti esot jābūt kādai privātai struktūrai. Ir arī vēl citi paradoksi, kas saskan ar šodienas paradoksu. Robežu monopols mūsu valstī. Arī šajā ziņā mums nez kāpēc vēl aizvien nav gaisis priekšstats, ka privātās struktūras, kuras darbotos uz robežas, šo darbu varētu veikt labāk. Un tāpēc man ir viens ļoti retorisks jautājums Gaiļa kungam, kurš šobrīd gan, liekas, nav zālē. Ā, ir gan! Kur tad Gaiļa kungs grib redzēt ierēdņus un kāda tad būs viņu atbildības pakāpe, ja šobrīd mēs uzskatām, ka ierēdnis nebūs spējīgs veikt to pienākumu, kas ir paredzēts šā likuma 7. pantā un vispār šā likuma kārtībā? Tiek runāts par to, ka akciju sabiedrībā varēs līguma kārtā nodrošināt to cilvēku ienākumus, kuri tur strādās, un ka tie būs pietiekami lieli, lai viņiem nerastos kārdinājums saņemt šo slepeno dotāciju, bet galu galā līgums taču ir iespējams arī valsts iestādē. Viss ir atkarīgs no tā, vai mēs uz šo jautājumu skatāmies patiešām valsts interesēs, jo tā ir privatizācija valsts interesēs. Un, ja privatizāciju savās rokās valstī paņems tikai un vienīgi privātstruktūra (es varbūt nedaudz hiperbolizēju), tad, kolēģi, patiešām mums būs privāta valsts. Tad mēs būsim Ginesa rekordu grāmatā liekami. Mēs būsim pirmā privātā valsts pasaulē! Lai gan manis teiktajā varbūt bija ne sevišķi daudz ekonomiska rakstura argumentu, taču morālo, šķiet, bija pietiekami, lai es varētu jūs aicināt atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ieteikto 7. panta redakciju; protams, līdz ar to jārēķinās ar visām sekām, tāpēc ka tas skar arī visu pārējo likumprojektu, jo tas ir konceptuāls balsojums. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Māris Gailis, kā ministrs, drīkst runāt ārpus kārtas.

M.Gailis (valsts reformu ministrs).

Priekšsēdētāja kungs, cienījamā Rugātes kundze un kolēģi! Es tikai gribu atbildēt, ka mūsu valsts pārvaldes reformas plāns tieši ved uz ierēdņu skaita samazināšanu, viņu kvalificēšanu un viņu darba efektivitātes celšanu. Tas nozīmē, ka, jo vairāk funkciju mēs varēsim atdot uzņēmējstruktūrām, tā sauktajām “semi-governmental” jeb pusvalstiskajām struktūrām, jo ierēdņu skaits paliks mazāks. Kā es esmu minējis, ir paredzēts, ka divos gados reforma aptvers apmēram 30 000 ierēdņu. Un ir laba iespēja kādus 50 vai 100 cilvēkus neiekļaut ierēdņos. Tātad praktiski tas viss ir vērsts pareizajā virzienā. Un vēlreiz, izmantojot iespēju, teikšu: man liekas, ka no šiem abiem formulējumiem labākais ir tas, kas ir otrā lasījuma versijā. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Ērikam Kažam, pēc tam - Jānim Lucānam!

Ē.Kaža (SL).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es tagad gribu runāt nevis kā komisijas loceklis, bet kā biznesmenis un gribu, lai jūs saprastu manu viedokli par šo jautājumu. Pastāvošā likumdošana tā vai tā visu šo privatizācijas darbu uzveļ Finansu ministrijai, un, ja mēs skatīsimies uz šo priekšlikumu, tad skatīsimies “pa burtiem”. Tas ir priekšlikums, kas rāda, ka mēs gribam atstāt visu darbību gandrīz tādu pašu, kāda tā bija pirms tam. Tas nozīmē, ka visa darbība, kura bija veikta sakarā ar privatizāciju, ir laba. Es, kā biznesmenis, varu pateikt, ka tas tā nav. Atvainojiet, nekādas kārtības pagaidām tur nav! Ko mēs gribam panākt? Attiecībā uz kopīgo koncepciju, kāda bija Ministru padomei, galvenais ir, ka Valsts īpašuma fonds pārvalda valsts īpašumu, bet Privatizācijas aģentūra veiks privatizāciju. Šodien mēs ar šo lēmumu gribam atkal pakļaut visu šo darbību tikai vienai ministrijai. Tas nozīmē, - lai paliktu tur, kur tā bija. Tas ir viens jautājums.

Otrs jautājums. Ja mēs runāsim par to, kam vajag būt šiem cilvēkiem, kuri strādās tur, vai viņiem vajag būt kā valsts ierēdņiem, vai tā nu būs valsts organizācija vai akciju sabiedrība, - es varu pateikt, tas ir mans viedoklis: tā ir normāla un legāla iespēja samaksāt normālu naudu šiem cilvēkiem, kuriem būs tik milzīga atbildība. Bet atvainojiet, - ja mēs runāsim par korupciju, es varu pateikt tikai to, ka tad, ja mēs to algu maksāsim no budžeta, tā būs mazāka. Es varu tikai prasīt jums: ko mēs gribam panākt? Vai mēs gribam palielināt kukuļņemšanas apjomus? Ja mēs gribam tos palielināt, mums vajag samazināt viņiem algas un dot atbildību. Tie cilvēki, kuri ņem kukuļus, - tie tā vai tā tos ņems. Bet, ja cilvēkam būs iespēja saņemt kārtīgu algu, viņš par šo algu varēs kārtīgi strādāt, - es saprotu, ka tas nāks no viņa godaprāta. Šodien mēs gribam iztaisīt tā, lai viņam to algu samazinātu un piespiestu viņu ņemt kukuļus. Vajag arī par to domāt! Un ja mēs runāsim arī par atbildību: ja ir valsts ierēdnis, viņam ir vairāk atbildības. Atvainojiet, kungi, visu šo atbildību mēs liekam šinī likumā.

Tālāk. Kurš var parādīt, kādu atbildību viņš nes? Es domāju, ka viņam tāda atbildība ir vairāk nekā kaut kādiem valsts ierēdņiem. Un tieši tāpēc es negribu iet atpakaļ uz kaut kādu sociālismu, ka tajā laikā bija labāk un tie ierēdņi strādāja labāk. Un, ja mēs tā turpināsim, tad mūsu ierēdņi, - tādi labāk nekā cilvēki, kuri būs kaut kādā veidā brīvi. Atvainojiet, bet tā ir jauna lieta. Un to vajag, es domāju, jaunā virzienā skatīt un risināt. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vārds Jānim Lucānam - “Saskaņa Latvijai”, pēc tam - Vilim Krištopanam.

J.Lucāns (SL).

Cienījamie deputāti, klausoties iepriekšējo runātāju, man rodas jautājums: vai zālē visi zina, cik lielai ir jābūt algai, lai vairs neņemtu kukuļus? Un tādā gadījumā - cik lielas tad būs algas šajā akciju sabiedrībā strādājošajiem, ka viņi vairs neņems kukuļus? Es domāju, ka šajā zālē mēs esam pieņēmuši aizvadītā gada laikā daudz kļūdainu lēmumu, par kuriem cieš pašreiz tauta. Vispirms es gribu aicināt šodien tomēr ar maksimālu uzmanību sekot tam, kas notiek, un nepielaist vēl vienu kļūdainu lēmumu. Šeit Gaiļa kungs runāja, ka jābūt drosmīgiem, jāiet uz priekšu, jāorganizē pusprivāta organizācija, kura realizēs, lūk, valsts īpašuma privatizāciju. Jūs mani atvainojiet - pusprivāta organizācija veiks valsts īpašuma privatizāciju? Kad es to lasu un kad es dzirdu šo argumentāciju, tad man rodas viedoklis, ka tas vārds - bezpeļņas akciju sabiedrība, šeit nav tas vārds “bezpeļņas” bez nozīmes ielikts iekšā. Pēc manām domām, tas nozīmē to, ka faktiski valstij no visas šīs procedūras nekas netiks. Jūs mani atvainojiet, varbūt es, teiksim, pārspīlēju mazliet, bet man šāda doma rodas, kad es dzirdu argumentāciju, kāda šeit tiek likta priekšā. Man saka tā: jā, mums ir Valsts kontrole, mums ir iecelts valsts kontrolieris, un viņš tagad zem mikroskopa turēs šo procesu. Jūs man atvainojiet, četrus gadus mēs esam sēdējuši jau “zem mikroskopa”, bet es nezinu nevienu gadījumu, kad Valsts kontrole būtu dabūjusi kādu valsts ierēdni par zagšanu līdz tiesai. Vēl tāds gadījums diemžēl nav bijis. Un šis arguments, manā izpratnē, absolūti nepelna nekādu svaru. Pēc manām domām, tas, ko mēs pašreiz darām, tas jau ir sava veida pārkāpums tai procedūrai, kādu mēs esam pieņēmuši. Jo es nevaru iedomāties par šo likumu vēl konceptuālāku nostādni kā tā, kuru mēs pašreiz apspriežam un kuru patiesībā vajadzēja izdiskutēt pirmajā lasījumā. Tad varbūt jārīkojas tā - atgriezīsim šo likumu atpakaļ pirmajā lasījumā un sāksim visu no gala. Jo beigu beigās, ja, teiksim, visu šo procesu vadīs akciju sabiedrība, tad mani interesē, kāda būs šīs akciju sabiedrības uzbūve, kādi būs šīs akciju sabiedrības statūti, jo galu galā ir runa par valsts, tas ir, par visas tautas tomēr īpašumu. Kāda būs atskaite? Kā mēs, teiksim, varēsim noteikt, ka viņi blēdās, un visu pārējo? Tā ir būtiska izmaiņa, un to nevar vienkārši tā trešajā lasījumā iespēlēt iekšā dažos teikumos.

Man gribētos teikt, ka šeit jau ir ļoti daudz argumentēts, ir patīkami tas, ka opozīcijas rindas ir kļuvušas mazliet apdzīvotākas. Man ļoti gribētos aicināt opozīciju šajā reizē šajā balsojumā būt vienotiem un balsot pret šādu ievirzi. Es domāju, ka Pašvaldības komisijas izvirzītais priekšlikums ir daudz reālāks un pelna daudz lielāku uzticību šajā tik svarīgajā, atbildīgajā pasākumā, kāda ir valsts īpašuma privatizācija, un tāpēc vajadzētu... Es gribētu vēl aicināt Zemnieku savienību. Es domāju, ka Zemnieku savienība ir pietiekoši jau redzējusi, kādas bija daudzos gadījumos kļūdainās privatizācijas sekas laukos. Un, lūdzu, esiet pietiekoši drosmīgi un izsakiet godīgi savu viedokli arī šajā reizē, kaut gan es saprotu, ka droši vien frakcijas disciplīna no jums prasa kaut ko citu. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vārds Vilim Krištopanam, pēc tam - Voldemārs Novakšānovs.

V.Krištopans (LC).

Godājamais Prezidij, godājamā Saeima! Es faktiski stāvu uz šīs tribīnes tāpēc, ka man ļoti interesanta likās Seiles kundzes uzstāšanās, kurā viņa pateica apmēram tā: šī valdība noprivatizēs, kas tad tai nākošajai paliks? Un tad es sāku domāt - kā tas īsti jāsaprot? Vai tas jāsaprot tā, ka, piemēram, Seiles kundze būs nākošajā valdībā un viņa teiks: “Vai cik labi, ka tā valdība nepaspēja, tagad mēs to uztaisīsim”, vai otrādi. Padomāsim, ko saka šī valdība par iepriekšējo. Pat neko nesaka. Tā vienkārši skumīgi nopūšas un saka: “Cik žēl, ka to neizdarīja iepriekšējā valdība. Mēs būtu vienus pāris pakāpienus tālāk jau tagad.”

Un tad es vēl atceros, kā mēs debatējām par parādu “izsišanu” jeb nenomaksāto nodokļu ielikšanu budžetā. Un tagad ir tāda situācija, ka ir vēl tomēr atradušās dažas rūpnīcas, kurām nav to parādu. Un šo rūpnīcu direktori bombardē Finansu ministriju, nāk pie jums un saka, kad beidzot... vai arī mēs sāksim izpārdot tā, kā to dara direktors tajā tur stikla rūpnīcā, kurš, pirms trim gadiem atbraucis no Baltkrievijas, izpārdod visu, ko vien var, un laiž to rūpnīcu aizvien dziļāk un dziļāk parādos. Un tagad tai rūpnīcai ir parādi, un tad vairs nevar izdarīt neko, kamēr mēs šeit nepieņemsim tādu likumu, kas atlaidīs tos parādus priekš tā cilvēka vai priekš tās firmas, kura gribēs strādāt tanī rūpnīcā, jo viņš negrib uzņemties parādus sev un saviem bērniem.

Un galvenā privatizācijas jēga jau nav tur, lai valdība piebāztu kabatas, bet lai tautsaimniecība normāli atdzimtu. Jūs paskatieties, kas notiek postsociālistiskajās valstīs, kas notiek bijušajā PSRS? Un ir tāda valsts kā Čehija, kur varbūt tai valdībai, kas diezgan veiksmīgi ir tikusi galā ar privatizāciju, pieminekli uzcels. Un, ja kaut viena valdība savā neilgajā valdīšanas laikā var izvest privatizāciju, tai agri vai vēlu paldies pateiks. Varbūt kā vienmēr ģeniāliem cilvēkiem - pēc nāves. (Smiekli zālē.)

Kas attiecas uz to, ka mēs šeit runājam par privātām, valstiskām... Man goda vārds, jāatvainojas mūsu radioklausītājiem un pilsoņiem, kas klausās, jo mēs viņus mazliet maldinām, jo kur likuma pantā ir rakstīts, ka privātas struktūras nodarbosies ar privatizāciju? Un, ja tā ir akciju sabiedrība vai vienalga kāda uzņēmējforma, kas nu galu galā tā būs, tā tik un tā piederēs valstij. Un valsts būs tā īpašuma turētāja. Manuprāt, velt vainu uz kaut kādām privātām struktūrām, kas grib te kaut ko izdarīt, manuprāt, tas ir nekorekti. Paskatieties... Es nemaz negribu izdomāt tiešām neko no jauna. Nu paskatieties, kā to darīja “Treuhand”, piemēram, bijušajā VDR. Un tur bija, protams, problēmas, un mums tās arī būs, bet tas, ka mēs ar katru dienu, kad atliekam privatizāciju, mēs tautsaimniecību nebūt neatjaunojam, bet tieši otrādi - velkam to atpakaļ. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Voldemāram Novakšānovam, pēc tam - Aivars Kreituss.

V.Novakšānovs (SL).

Cienījamais Prezidij, deputāti! Šodien mēs apmēram atrodamies tādā situācijā, kā kādreiz mēs ar Breša kungu 1988. gada decembrī bijām. Bija doma - vai nu varēs to sociālismu pagriezt vai nevarēs. Pašreiz ir mazliet cita laiviņa - vai nu mēs vēl domājam vecās kategorijās un vai esam mēs droši, ka var un vajag iet to pasaules attīstības ceļu, kur patiesībā vadošais ir privātais.

Un man jāsaka, ka mūsu komisijā šinī jautājumā bija ļoti karstas debates, ilgas runāšanas un nonācām mēs pie balsojuma, kuru jūs redzat. Kas attiecas uz priekšlikumu, tad es jums gribu teikt tā - šeit tikko atsaucās uz privatizāciju laukos. Laukos privatizāciju veic zem tagadējās Zemkopības ministrijas kontroles, vadības jeb “acs”. Un, piedodiet man, bet diez cik labu atzīmi šajā darbā man negribas arī likt. Tiek vilkta paralēle tagad ar Finansu ministriju. Piedodiet, arī paejot pa šīs ministrijas koridoriem un redzot šo ierēdņu aparātu, es neko labāku neparedzu kā arī Zemkopības ministrijas veiktajā privatizācijā.

Un nākošais. Uz šodienu es redzu, ka šis aparāts vilks garumā privatizāciju. Bet atcerieties - stāv objekti, stāv rūpnīcas un gaida saimnieku ražotāju, kurš būs nodokļu maksātājs. Nodokļu maksātājs mūsu sabiedrībā atrisinās vairākas problēmas. Lūdzu, kolēģi, par šo variantu padomājiet!

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Aivaram Kreitusam - Demokrātiskā partija.

A.Kreituss (DP).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Man ļoti patīk Tabūna kunga un vēl citu kungu uzstāšanās. Tur ir varbūt daudz taisnības, bet es gribu tādu mazu skaidrību nest šinī jautājumā varbūt tīri subjektīvi tāpēc, ka es dažādos veidos esmu bijis saistīts ar privatizācijas jautājumiem.

Pirmais. Par “Treuhand” jautājumu. Organizācija “Treuhand” nav tīri valsts organizācija Vācijā, un vēl arvien šeit mūsu runās visu laiku izskan tāda doma, ka nu mēs privatizēsim un tad mēs liksim Hipotēku bankā, un tad mēs vēl kaut kur naudu varēsim izmantot. Es domāju, - ja privatizācija norisēs tā, kā tā ir norisējusi šinīs postkomunisma valstīs, tad neviena centa, neviena santīma tur pāri nepaliks. Un, kā rāda Vācijas piemērs, 20 miljardi marku (ja es nemaldos) caur “Treuhand” organizāciju ir ielikti, lai privatizāciju vispār veiktu. Man liekas, ka mums drīz nāksies šeit, Saeimā, runāt par jautājumu - kur naudu ņemt priekš privatizācijas procesa, nevis, kā naudu no privatizācijas caur kaut kādiem privatizācijas fondiem dabūt un ielikt Hipotēku bankā vai kaut kur citur. Tas ir viens.

Nākamais. Runājot par dažiem praktiskiem privatizācijas momentiem. Es vadu “Latvijas naftas” privatizācijas komisiju. Es esmu lietas kursā, kādi “caurumi” ir likumdošanā pašreiz, cik grūti ir uz priekšu virzīties. Šī komisija nav pazaudējusi nevienu nedēļu nelietderīgā darbā, bet visu laiku ir virzījusies uz priekšu, ņemot vērā to, ko likumdošana atļauj. Tātad: mēnesi iepriekš izziņot, pēc tam atkal gaidīt, kad avīzē nopublicēs, kad pieteiksies, kad izsoli organizēt. Visas šīs grūtības ir un pastāv. Turklāt tie cilvēki, kas to dara, un tajā skaitā arī es... Man sen tā lieta ir apnikusi, jo būtībā tur neko par to darbu saņemt nevar, nerunājot par kaut kādu puslīdz normālu atlīdzību. Notiek bezgalīga sēdēšana, bezgalīga strīdīgu jautājumu risināšana, tie jautājumi ir saistīti ar to, ka uzrodas privātīpašnieki, tie jautājumi ir saistīti ar to, ka pašvaldībām ir visādas pirmpirkuma tiesības un nezin kas vēl, un grūtības ir tādas, ka būtībā jautājumi uz priekšu nevirzās. Pa to laiku “Latvijas naftai” rodas jauna koncepcija, un atkal grib šinī koncepcijā paturēt “Latvijas naftu” kā vienu milzīgu valsts organizāciju. Un šī koncepcija atkal nonāks priekšā Ministru kabinetam, protams.

Es tikai to parādu kā vienu tādu praktisku piemēru. Es domāju, ka ar tādiem pāris praktiskiem piemēriem es deputātiem parādīšu, cik šis jautājums ir samudžināts un ka nekas būtībā nenotiek. Un nenotiek jau vairākus gadus.

Otrais piemērs. Es strādāju Rīgas padomē vēl tanī laikā, kad Rīgā šī veikalu privatizācija nebija vispār iesākusies. Šo jautājumu iesākt uzticēja man, un mēs izveidojām komisiju un ar Aivaru Veisa kungu no Ekonomikas reformu ministrijas īsā laikā uztaisījām 4 nolikumus, tādus dokumentus, uz kuru pamata šo privatizāciju varēja virzīt. Kāda bija galvenā grūtība? Galvenā grūtība un galvenais iemesls, kāpēc tā lieta sākās lēnāk, nekā tā varēja sākties, Rīgā bija tīri psiholoģiskas dabas faktori. Tādi faktori, ka tie cilvēki, kam vajadzēja tālāk kaut ko darīt un kuriem vajadzēja par to balsot (un zālē sēdēja tajā laikā 120 deputāti Rīgas padomē), - tie cilvēki šo jautājumu vienkārši nespēja uztvert, jo viņiem pašiem nevienam nekā nebija. Un tas beidzās ar to, ka Rīgas padomes prezidijs, prezidijs personīgi, iznesa tādu lēmumu, ka privatizēsim 12 veikalus eksperimentālā kārtā, lai pārbaudītu to, kas ir likts priekšā un kaut ko vēl. Bet es gribu teikt tā, tīri varbūt ar pushumoru, ka privatizācijas komisijā... nu, ne privatizācijas komisijā, bet šajā Rīgas prezidijā bija tajā laikā 12 cilvēku, un es teicu tā: nu tad ļaujiet katram noprivatizēt sākumā katram pa vienam veikalam, lai šis process vispār varētu iet uz priekšu! Un pašreiz šeit es šajās runās redzu daudz ko tamlīdzīgu, ka mūs uztrauc, cik kurš tur nopelnīs, kas notiks, kā kurš kuru pārbaudīs. Tas, ka pašreiz republikā ir vispār plaši izplatīta kukuļņemšanas un kukuļdošanas prakse, es domāju, šeit nevienam nav noslēpums. Un tāpēc es arī gribu iestāties par tādu viedokli, ka tomēr par darbu, kuru dara, cilvēkam ir jāsaņem normāla atlīdzība un, ja ir Valsts kontrole, kas ir iecelta, tad lai viņa to kontrolē. Un lai cilvēkiem ir bailes šo darbu zaudēt.

Un šajā gadījumā es domāju, ka pārprasts ir jautājums ap privātstruktūru. Šeit neviens nav varējis konkrēti ne uzprasīt, ne atbildēt, kādā veidā šī veidotā struktūra būs privātstruktūra. Tā nav privātstruktūra nekādā veidā. Tad varbūt vēlreiz vajadzētu kāpt tribīnē šiem likumprojekta autoriem un paskaidrot pilnīgi precīzi, cik tālu tad tā ir privātstruktūra. Tad, es domāju, zālei būtu skaidrība, jo vienīgā nianse, kas visā šinī lietā ir, ir tā, ka šie cilvēki varētu nopelnīt lielākas algas. To atļaus šī priekšā liktā koncepcija.

Tālāk. Es domāju, ka daudz svarīgāki ir citi faktori. Daudz svarīgāki ir tie momenti, ka privatizācija nenotiek pietiekamā tempā. Kaut kur mums presē ir pieminēts, ka Latvijā pašreiz ir izveidotas 60 tūkstoš firmas, ka tas ir milzīgi daudz un it kā nu firmu starpā esot nezin kāds sajukums, vienādi nosaukumi. Es gribu teikt, ka mēs kādreiz mēģinājām darīt pēc Vācijas parauga, pēc tā, kā organizācija “Treuhand” ir strādājusi; mēs sarēķinājām, ka Latvijā īsā laikā vajadzētu radīt līdz 200 tūkstošiem privātu firmu un tad Latvija būtu vienādā stāvoklī ar privāto firmu skaitu Vācijā. Tikai tad! Tātad mēs labi ja trešo daļu no šā skaita esam radījuši un jau esam pilnīgā sajukumā, un jau nezinām, kur tālāk virzīties. Un tas ir arī tāpēc, ka šīs privatizācijas virzīšanas jautājums ir pilnīgi nesakārtots.

Es domāju, ka šeit, šinī likumprojektā, privatizācijas valsts ministra un Ministru kabineta atbildība ir iestrādāta, privatizācijai ir sava parastā secība un parastā prakse. Šeit tālāk var tikt piesaistītas privātfirmas - tā, kā tas pašreiz notiek. Lai novērtētu un organizētu izsoli, tiek piesaistītas pusprivātas jeb daļēji privātas akciju sabiedrības. Par to šodien šeit arī nav runāts. Tas ir praktiskajā tālākajā privatizācijas veikšanas procesā. Šī struktūra neveiks visu privatizāciju un arī neiztiks bez šo privāto struktūru piesaistīšanas un bez dažādu auditororganizāciju piesaistīšanas.

Runājot par to firmu skaitu, es gribu uzsvērt vienu citu lietu, kas, manuprāt, ir pašreiz galvenais trūkums šajā praktiskajā darbībā, ka mēs šādā stāvoklī, kad kaut kas notiek vienā ministrijā un pēc tam tas tiek nodots uz Ekonomikas ministriju vai nu apstiprināšanai, vai caurskatīšanai, drīzāk darām citu darbu - mēs dodam iespējas privatizēt tikai tiem, kam jau ir lielāks kapitāls, jeb kas to kapitālu ir kaut kādā dažādā veidā pirmie dabūjuši, jeb kas pirmie dabūja kapitālu kaut vai tanī brīdī, kad to par mazākiem procentiem no bankām varēja dabūt. Un pašreiz visur ir izveidojusies tāda prakse, ka, tiklīdz kaut kur ir kāda labāk strādājoša organizācija un tā kaut kur ir nomnieks kādai daļai uzņēmumu, piemēram, tad, tiklīdz jautājums aiziet līdz privatizācijai, tā visi šie nesekmīgie uzņēmumu vadītāji ir klāt ar saviem dokumentiem un pretendē uz to, ka nu mēs tagad arī privatizēsim, un tad uzreiz privatizācijas konkursā piedalās 2-3-4 gribētāji, un tas lielākais - tas nu noteikti beigās ir tas ņēmējs. Nekas tamlīdzīgs nedrīkstētu būt, ja mēs ieklausāmies tanī pieejā, kādai vajadzētu būt, lai pēc iespējas lielāku skaitu cilvēku iesaistītu privātajā biznesā. Nekas tamlīdzīgs nevarētu būt! Būtu jāskatās tikai caur to, cik tie cilvēki, cik šie, kaut vai mazie, struktūrveidojumi, kādā veidā viņi spētu saimniekot, un es gribu vērst uzmanību šai veidojamai Privatizācijas aģentūrai tieši uz šo momentu, ka nedrīkstētu būt arī tāda pieeja, ka tikai pēc iespējas vairāk, ar dažādiem paņēmieniem, mēģināsim iekasēt valsts budžetā. Es vēl sākumā minēju, ka valsts budžetā... ne valsts budžetu, bet šo Privatizācijas fondu un tālāk vēl, nedod Dievs, vēl kaut kādas citas lietas mēs ar šo palīdzību necelsim. Es domāju, ka pareizākā pieeja - tiešām tas ir mans subjektīvais viedoklis - ir tāda, ka pēc iespējas ātrāk visu vajadzētu noprivatizēt. Protams, šajā procesā tiks pielaistas dažādas kļūdas. Es pats esmu izbaudījis, cik likumdošana ir pretrunīga šajā jautājumā pašreiz. Šie divi likumprojekti, pie kuriem pašreiz tiek strādāts un kuri tika pieminēti, ir, protams, vērsti uz to, lai šeit ienestu kārtību. Bet iedomājieties nākamo posmu! Ja viss būtu noprivatizēts ar dažādiem paņēmieniem, sadalīts (pašreiz jau nav gribētāju ņemt, teiksim, kaut kādus rūpnīcu cehus, korpusus, jūs nemaz tos nevarat noprivatizēt) - ja tas, teiksim, būtu kaut kādā veidā sadalīts, tad izbeigtos reiz šī dažādu līmeņu kukuļošanas vajadzība, visādi strīdi un viss pārējais, tad sāktos parastais tirgus mehānisms. Var būt, ka mēs tad varēsim tikt pēc gada vai diviem pie parastā tirgus mehānisma, ka blakus ir bankrotētāji, ka ir pircēji, kas var dabūt par brīvu vai vienkārši izsolēs un tā tālāk īpašumu, un ka nav jāiet caur bezgalīgajām komisijām un bezgalīgi jātērē laiks, staigājot pa vienas, otras un trešās ministrijas kabinetiem un gādājot bezgalīgi daudzus papīrus. Ir parasta procedūra, ka viens īpašnieks var pārpirkt no otra, kurš ir švakāks jeb kurš grib saiet ar viņu kopā, vai var apvienoties un veidot kopējas firmas. Es domāju, ka mums būtu tā jāstrādā, lai pēc iespējas ātrāk nonāktu pie šā momenta. Bet, ja mēs stāvēsim tādās pozīcijās, ka, nedod Dievs, lai tikai kāds, kas to dara, nenopelnītu mazliet vairāk nekā citi, tad mēs šo procesu ievilksim garumā. Un tas, ka mēs to esam ievilkuši krietni ilgi, pašreiz ir acīm redzami. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātei Annai Seilei - LNNK, pēc tam - Ojāram Kehrim.

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Es aicinu jūs no dažādām ļoti svarīgām problēmām - tādām kā jaunas valdības veidošana un visām citām - atgriezties pie 7.panta konkrētā teksta. Un tātad tiek piedāvāti trīs varianti. Viens ir otrajā lasījumā nobalsotais variants, kurš paredz, ka privatizācijas procesu veic Privatizācijas aģentūra, kura ir valsts bezpeļņas organizācija. Tā mēs esam nobalsojuši otrajā lasījumā, un es jūtu, ka valdība jau ir atteikusies no Jonīša kunga priekšlikuma, kuru gan viņš droši vien ir ierosinājis, valdības aicināts; var būt, ka tā nav, to jūs paši komentēsit. Tātad tas ir viens variants.

Otrs variants ir Lagzdiņa kunga iesniegtais priekšlikums, kurš paredz (precīzi nolasu) tātad, ka “Privatizācijas aģentūra ir valsts iestāde”, un tā ir visa būtība. Lagzdiņa kungs jau nezināja, ka Jonīša kungs izdarīs labojumu. Viņš savu labojumu iesniedza šim otrajā lasījumā nobalsotajam tekstam. Viņš ir sakārtojis rūpīgāk, noteicis, ka ir jābūt speciālam nolikumam un ka, lūk, šeit visu šo privatizācijas procesu veiks un vadīs šī valsts iestāde. Protams, es uzskatu, ka Lagzdiņa kungs, rūpīgi pārdomādams, kopīgi ar Pašvaldības komisiju ir iesniedzis labāku variantu kā šo, kas mums bija otrajā lasījumā, bet abi tie ir zināmā mērā līdzīgi. Izlec ārā no šī teksta tikai Jonīša kunga ierosinājums - pārtaisīt par valsts akciju sabiedrību. Kāds iebildums ir pret to, lai šī Privatizācijas aģentūra nebūtu valsts akciju sabiedrība? Mēs visi taču zinām, ka likumā par valsts un pašvaldību uzņēmumiem ir tādas skaistas rindas, ka, ja valsts un pašvaldība neatbild par sava uzņēmuma saistībām, tātad neatbild arī par šīs akciju sabiedrības saistībām. Kas ir valsts akciju sabiedrība? Vai šajā valsts akciju sabiedrībā ir tikai valsts kapitāls? Vai tikai? Es saprotu, ka tajā var būt arī privātais kapitāls, tikai tas nedrīkst pārsniegt ļoti noteiktu procentu. Kam tiks pārdotas šīs te akcijas, to daļas - par to ir bažas. Un tāpēc es domāju, ka mums visiem vajag nobalsot par to koncepciju, kuru mums tik pārliecinoši iepriekšējās plenārsēdēs un apstiprinot sniedza priekšā Gaiļa kungs. Uzticēsimies Gaiļa kunga ierēdņiem! Šī nav pirmā iestāde, kura nodibināta pie Ministru kabineta kā atsevišķa juridiskā persona. Tāda ir arī Centrālā zemes komisija, tāds ir Valsts zemes dienests un ļoti daudzas citas. Radās daudziem deputātiem bažas, vai ierēdnis vispār spēj strādāt bez kukuļņemšanas. Es domāju, ka spēj, bet, ja viņš spēj ņemt kukuļus, tad neatkarīgi no tā, cik liela viņa alga, viņš vienmēr ņems kukuļus. Un tāpēc, lūk, vajadzētu te būt tam sietam, kas vispār drīkst strādāt par ierēdni. Nu, lūk, izanalizējot visus šos priekšlikumus, es aicinu apstāties arī pie trešā varianta - tātad pie tā, ko mēs nobalsojām otrajā lasījumā. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Ojārs Kehris - ekonomikas ministrs. Lūdzu!

O.Kehris (ekonomikas ministrs).

Godātais priekšsēdētāj! Godātā Latvijas Republikas Saeima! Es saprotu, ka Skultes kungs - privatizācijas valsts ministrs - šiem godātās Seiles kundzes dažiem argumentiem, kur tika sajaukts likums par akciju sabiedrībām, par pašvaldību uzņēmumiem un par valsts uzņēmumiem, sniegs pēc tam diezgan, vai nu individuāli, vai varbūt arī no šīs tribīnes ļoti precīzu izskaidrojumu, tā kā iznāca drusciņ sajaukt un saputrot šos likumus, jo arī par privātā kapitāla domu pašā šajā uzņēmumā, ko sauks par Privatizācijas aģentūru, pat neiet runa un nav bijusi par to doma. Tāpēc es tomēr izteikšos par visu to jautājumu kompleksu, kas izskanēja šeit, jo tik tiešām jau notiek sadursme starp divām, manuprāt, tiešām divām pieejām, kā virzīt tālāk ekonomisko reformu. Jo tik tiešām pāriet uz sociālismu bija ļoti viegli, un tas šeit skanēja - varēja izdot dekrētus dažus par nacionalizāciju, labi apbruņot attiecīgus spēkus, un to varēja izdarīt viegli. Veikt pretējo procesu ir ļoti smagi tajā skaitā daudz šeit piesauktajai Austrumeiropai un arī Vācijai. Ar lielām grūtībām, ar lielām dažādām problēmām arī pie viņu attīstītās tiesas sistēmas un izpildvaras sistēmas. Kaut vai minēsim vienu piemēru, kas pirmais ienāca prātā, vai varbūt atcerēsimies, ka Vācijas pirmais privatizācijas ministrs tika nošauts pēc diezgan lielām diskusijām Vācijā par dažu projektu būtību. Bet tajā pašā laikā jāizprot tas, ka šī bezīpašnieka situācija tik tiešam ir galvenais kavēklis ekonomikas atveseļošanai, jo pašreizējā laikā mums nav garanta ārzemju uzņēmējiem vai mūsu uzņēmējiem, kuri vēlas saņemt kredītu. Nav iespējams bez šīm īpašumtiesībām saņemt normālus līdzekļus un virzīt tālāk rūpniecības attīstību vai kādas citas savas nozares attīstību. Pie šī likuma, es rūpīgi skaitīju, ir strādāts septiņus mēnešus, izmantojot mūsu PHARE programmas, kas daudziem ir pazīstamas, ekspertus no Vācijas, no Anglijas, no Čehoslovakijas (bijušās), kad viņi vēl bija kopā, un no Polijas. Manuprāt, es pat esmu izdarījis pārmetumus, ka mēs pārāk ilgi esam strādājuši pie šiem likumiem, jo te es tiešām piekrītu Kreitusa kungam, ka vienreiz ir jāsāk darīt, un mēs paši mācīsimies arī no šīm savām kļūdām, kuras nenoliedzami būs. Un es domāju kā eksperts, ka tie likumi nav kļuvuši labāki pēdējo trīs četru mēnešu laikā un tikai varbūt praksē, ja būs kādreiz nepieciešams, mēs varam pēc tam tos palielināt, bet, par ko nu nav bijis šaubu vai runas šajos septiņos mēnešos vismaz ar šiem ekspertiem un darbu grupās, ir par šo principu, ko aizstāv privatizācijas ministrs, par to, ka šie cilvēki, kas veiks privatizāciju, ka viņi nav ierēdņi. Diemžēl man jāsaka ir vēl viens fakts, kas varbūt var izraisīt zināmas pārdomas, proti, ka cilvēkiem, kas nodarbojās ar šo likumdošanu pēdējā kaut kur mēneša laikā, piedāvāt intereses par to, lai šī likuma novilcināšana tiktu... tātad lai tas tiktu novilcināts par divām nedēļām, par trīs nedēļām... Kā to varētu izskaidrot? Es saprotu, ka vismaz divi spēki varētu būt pašlaik pret šī likuma strauju iedzīvināšanu un strauju privatizāciju. Un pirmais no tiem, manuprāt, viennozīmīgi ir tie, kas ir nevis par civilizētu privatizāciju, bet kas ir par šo tā saucamo privatizāciju, kas jau pašlaik notiek. Un, ja kāds uzskata, ka tā nenotiek, ka tiek slēgti dažnedažādi nomas līgumi, apakšnomas līgumi, vēl tiek izmantotas bijušās PSRS dažādas likumdošanas laika normas, kur to visu var tādā veidā samezglot, to ļoti labi šeit Kažas kungs tiešām, manuprāt, ļoti precīzi pasniedza, kā tas var šeit tikt izdarīts. Un otra puse. Tie var būt tiešām cilvēki, kuriem ir bailes sākt kaut ko darīt. Es saprotu, ka ir šīs bailes. Arī šajā pašā zālē risinājās jautājumi par privatizāciju apmēram divus gadus atpakaļ, iepriekšējā parlamentā. Tad, protams, bija arguments, kas bija ļoti būtisks arguments, ka nevar uzsākt privatizāciju par Krievijas naudu vai par bijušās Padomju Savienības naudu, jo tad vēl nebija ieviests lats, un, lai gan tur arī ir nianses, bet tam bija zināmi argumenti. Tagad atkal es, runājot diskusijās, sajūtu, ka ir cilvēki kuriem varbūt... nu nedarīsim vēl to tiešām pašlaik, varētu kaut kādā veidā atlikt, bet ar to viņiem ir jāsaprot, ka uz viņiem gulstas atbildība par stāvokli uzņēmumos, kuri brūk kopā, kuri nesaņem šīs investīcijas, kuri nevar attīstīt ražošanu. Es tiešām ļoti cienu kā juristu un kā ļoti principiālu cilvēku manu kolēģi no “Latvijas ceļa” Jāni Lagzdiņu un es esmu ļoti centies iedziļināties tajā motivācijā, kas viņam liek vērsties pret šo privatizācijas valsts ministra atbalstīto koncepciju. Un es šeit saprotu, ka tā loģika - viņam ir zināma taisnība. Proti, ja balstās uz loģiku no iepriekšējā laika, kad visa valsts tika vadīta kā vienota fabrika, kad augstākie lēmumi tika pieņemti administratīvi augstākajā līmenī. Formāli tas bija ministrijās, bet pēc būtības - komunistiskās partijas līmenī, un pēc tam jau katrs pārējais vienkārši izpildīja to, kas viņam ir uzdots, un visa valsts tika vadīta kā vienota fabrika. Pašlaik visa loģika pārejai no šī administratīvā sociālisma uz tirgus saimniecību ir, lai valsts uzņēmumi darbotos tāpat kā privātuzņēmumi, lai tie būtu komerciāli ieinteresēti uzņēmumi, un valsts tiem nedrīkst stādīt kaut kādus citus sociālus vai politiskus mērķus. Un, ja valsts to dara, tad citu valstu pieredze ir, ka tas ir jākompensē tādā gadījumā no budžeta.

Par lieliem kukuļiem un lielām algām vai maziem kukuļiem un mazām algām, par ko Lucāna kungs, manuprāt, daiļrunīgi runāja. Šeit neiet runa par kukuļa lielumu vai algu lielumu, iet runa par ieinteresētību - ka mums ir nepieciešami ieinteresēti cilvēki, no kuru darbības rezultāta, kurš privatizācijas gadījumā ir tīri praktiski izmērāms, ir atkarīga viņu pašu alga. Un viens tur saņems daudz mazāku algu, citi saņems lielāku atbilstoši savam darbam, un tas, kurš saņems šo mazo, acīmredzot pēc kāda laika vienkārši tiks atlaists no šīs iestādes. Tādējādi šeit runa ir par ieinteresētību. Un tiešām nevajadzētu būt šai strausa politikai, ka mēs uzskatīsim, ka maksāsim viņiem maz, viņus ļoti labi kontrolēsim, un tad izliksimies, ka neredzam, ka tā nauda tiek saņemta citādā veidā. Tad labāk lai ir tas caurspīdīgi, un to tiešām dod šis mehānisms, ka viņiem ir iespējas oficiāli un legāli saņemt pietiekoši lielas algas, bet arī šis process ir ļoti caurspīdīgs.

Mani gan tikai pārsteidza viens, kas šeit skanēja pirmo reizi. Šeit šajā zālē, apspriežot šo 7.pantu, skanēja slavas dziesmas ierēdņiem - pašreizējiem ierēdņiem, cik viņi ir daudz labāki atkarībā vai salīdzinot viņus ar privātieinteresētajiem cilvēkiem. Derētu, protams, to atcerēties tādā gadījumā pie citu jautājumu apspriešanas.

Un vēl. Šodien mēs izskatām jau trešo lasījumu, tik tiešām, un es piekrītu tam, ko, neatceros, kurš no opozīcijas deputātiem, teica, bet tad tik tiešām šis ir konceptuāls jautājums un tik tiešām šī diskusija tādā gadījumā bija jāizvērš pirmajā vai otrajā lasījumā. Mēs bijām uz to gatavi. Es ļoti aizstāvēju to, lai otrajā lasījumā privatizācijas likumi, kas tika panākts, ietu pirms budžeta, jo, Lucāna kungs un pārējie, ja mēs runājam profesionāli, tad tādā gadījumā jūs taču labi zināt, ka budžetā nav paredzēti līdzekļi Privatizācijas aģentūrai, un arī Gaiļa kunga ierēdņu reformā viņiem nav paredzēta vieta. Tādā gadījumā jājautā: kur tad bija ierosinājumi palielināt budžeta izdevumu daļu Privatizācijas aģentūras uzturēšanai? Mēs nupat kā apspriedām budžetu, tādā gadījumā to bija iespējams darīt otrajā lasījumā un apspriežot budžetu, ja to gribēja pēc būtības un profesionāli darīt, bet šeit to var redzēt tagad, kad budžeta līdzekļi nav izdalīti, budžetu vairs pārskatīt nevar, jo tādā gadījumā nobremzēsim to vēl uz ļoti ilgu laiku.

Un pēdējā šī diskusija ir par to, vai ir vajadzīgs vairāk iegūt līdzekļus no privatizācijas. Un šeit mani ārkārtēji tiešām pārsteidza Kiršteina kunga paziņojumi par to, ka, lūk, vajadzīgs ir saņemt no privatizācijas pēc iespējas vairāk līdzekļu, ka tā ir galvenā šī mēraukla. Tas mani ļoti pārsteidza, tas ir pretrunā ar ļoti daudziem viņa, es zinu, uzskatiem ekonomikas jautājumos, bet manu darbu šeit, manuprāt, ļoti atviegloja Kreitusa kungs, kurš tiešām, es varu to tikai atkārtot, uzsvēra to, ka valstij jau, dārgie kolēģi, vajag darba vietas, ka darbs un darba vietas dod ģimenei iespējas sevi uzturēt. Tā rezultātā tiek maksāti nodokļi - gan cilvēki maksā nodokļus, gan uzņēmumi maksā nodokļus, un tā rezultātā valstij rodas papildu nauda, bet nevis izmantot šos valsts uzņēmumus kā slaucamu govi valsts budžeta caurumu aizpildīšanai, jo tik tiešām ir taisnība, ka vairākiem uzņēmumiem nāksies pat iedot klāt naudu no šī privatizācijas fonda to rehabilitācijai, lai tie nezaudētu šīs darba vietas un lai tie varētu pastāvēt un saglabāties, lai nesabruktu, lai tiem būtu normāls ieguldījums un tie kā vienlīdzīgi varētu runāt ar ārzemju ieguldītājiem. Kaut vai pirms divām dienām mēs ar privatizācijas valsts ministru bijām ne ražošanas uzņēmumā, bet tāpēc ne mazsvarīgākā, proti, mēs bijām Jaunķemeru sanatorijā pie, manuprāt, ļoti zināmā ķirurga Malkiela kunga. Tā ir pašlaik vienīgā sanatorija vai ārstniecības iestāde Jūrmalā, kura pati principā normāli eksistē. Tur tiek ārstēti Latvijas cilvēki, jo iebraukt šajā laikā no citām republikām, kā viņi to darīja iepriekšējā laikā, nav iespējams. Un tā pati spēj pašlaik vēl attīstīties ar milzīgu ieguldījumu no šiem cilvēkiem, no šī kolektīva, kas tur ir radījis, kas ir radījis unikālu ārstniecības un rehabilitācijas sistēmu. Un, protams, šie cilvēki ir ļoti nobažījušies par to, ka varbūt kāds - vienalga, vai tā būtu kāda banka vai tas būtu kāds ārzemju konkurents, kurš gribētu vienkārši viņus iznīcināt, vai kādi citi vēlētos to laist vairāksolīšanā par lielāko cenu un nomainīt tur šos cilvēkus, kas pašlaik veic Latvijas cilvēkiem ļoti nepieciešamo šo rehabilitācijas darbu. Tādā gadījumā mēs tiešām sagrausim to un tādā gadījumā meklēsim līdzekļus budžetā, kā uzturēt sociālo sfēru un kā palielināt izdevumus slimnīcām un citām ar to saistītām sfērām. Tādējādi es tiešām aicinātu šajā diskusijā, kas, manuprāt, izvērsās daudz plašāk nekā tikai par šo 7. pantu, šajā konkrētajā 7. panta gadījumā atbalstīt šo, manuprāt, ilgi strādāto, pārdomāto, sasaistīto ar citiem pantiem un ar citiem likumiem, kas mums šodien gaida priekšā, redakciju, ko piedāvā autori. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Andrim Saulītim - pie frakcijām nepiederošam deputātam. Vai vēl ir pieteikušies?

A.Saulītis. Es domāju, ka arī man vienkārši ir pienākums dalīties pārdomās par privatizāciju, un it sevišķi jo vairāk, jo tika minēts vairākkārtīgi “Treuhand” vārds un Austrumvācijas piemērs. Un es domāju, ka katram, kas ir bijis ārzemēs, vēl jo vairāk Vācijā, un runājis ar cilvēkiem, kas tieši ar to ir strādājis, būtu pienākums vienkārši nedaudz pārstāstīt viņu problēmas un to, kā tas īsti tur gāja. Es gribētu pirmām kārtām turpināt Kreitusa kunga domu, ka jā, tik tiešām tas process būs ļoti izdevīgs, bet tikai, kā saka, krējuma tiesai. 10-15% jums aizies ļoti labi. Viss pārējais ar katru nākošo procentu sagādās tikai grūtības, un, lai pabeigtu šo privatizācijas procesu, jums vajadzēs ielikt uz pusi vairāk naudas, nekā bija plānots ieņemt no šī visa privatizācijas procesa. Tāda ir tā skarbā patiesība, kas jau ir realizējusies dzīvē.

Punkts nr.2. Mēs runājam par Čehiju. Kungi, vilciens ir aizgājis! Ir tāda dziesma, un tālumā mirgo zaļā luksofora acs. Šis vilciens ir aizgājis divus, trīs gadus atpakaļ, un tajā vilcienā vairs nevarēs iekāpt. Privatizācija ir kā hroniska slimība, tā ir ieilgusi. Varētu saasināt uzmanību un pateikt kādu medicīnisku piemēru, bet hronisku slimību nevar izārstēt vienā vai divās dienās; var izlikties, ka tās vairs nav, tas tiesa, bet izārstēt to nav iespējams.

Un tagad vēl viena lieta, kāpēc es runāju par to, ka jāpatur Valsts kontrolē šī iestāde. Un tieši par to, ko Kehra kungs beidza, - tieši ar sociālajām problēmām, jo, kā jūs zināt, viena no lielākajām problēmām būs tieši tās darba vietas, un mums nav tās lielās lokomotīves, kāda ir Vācijas Federatīvā Republika ar savu ļoti spēcīgo marku un jau gadu desmitos izkopto monetāro sistēmu. Mums tādas nav, ko mums tagad darīt? Ja vieni tagad sāks tikai ar domu - vairāk privatizēt par katru cenu, tad es nezinu. Jau šodien bezdarba līmeni neviens nevar paredzēt, kāds tas būs, un es domāju, ka mēs būsim spiesti, veidojot tālāk šo ekonomiku, arī varbūt vienu otru nerentablu uzņēmumu saglabāt tikai tāpēc, ka tas dod 10, 100, 500 darba vietas, jo, kā mēs zinām, Vācijā radīt jaunu darba vietu, es īsti nezinu, tā summa bija samērā liela - līdz 100 tūkstošiem marku. Es nezinu, vai Latvijā ir aprēķināts, cik Latvijā maksā viena darba vieta, kas ražotu eksportspējīgu produkciju. Tā ir tā problēma. Ņemot vērā, ka mūsu Labklājības ministrija jau sāk izskanēt tautā ar tādu kā āksta pieskaņu, tad es domāju, ka, vēl vairāk ejot, mēs vēl vairāk saasināsim šo problēmu, - šo bezdarba problēmu. Vācijā jau ir 17% bezdarba, lauku rajonos jau šodien ir 17% bezdarba Latvijā. Rīgā kaut kā uz Krievijas dolāru naudu vai kaut kā citādāk vēl tas līmenis izlīdzinās, bet es domāju, ka tieši valsts varētu šo procesu regulēt un skatīties kopumā šo valdības tik ļoti mīlēto vārdu “makroekonomiku”, virzīt šo makroekonomisko attīstību un veikt šo privatizācijas procesu tā, lai arī darba vietas un līdz ar to arī cilvēki vienkārši varētu apgādāt savu ģimeni. Es domāju, ka tas ir viens ļoti nopietns kritērijs, kas ir jāņem vērā, un tas runā tieši par labu, ka tas ir jānodod. Vai nu lamāta vai pelta, bet tā ir mūsu tautas vēlēta un likumīga valdība, lai tad arī tā gādā, kāda nu viņa ir. Ja nu tā nemāk vai atsakās kaut kā gādāt, - tad es domāju, ka latviešu tauta nav pēdējā no tautām, kas nespēj radīt vairākas valdības. Labākas vai sliktākas, bet, kā saka čigāns, tā sieva būs vismaz citādāka.

Un vēl viena - tīri filozofiska - lieta. Es domāju, ka tiek jaukti jēdzieni, un tas arī apgrūtina diskusiju, kad runā par valdību. Valdība principā nāk no kaut kā augstāka un valda, kā tādu to veido Latvijas valsts pilsoņi, ievēlot Saeimu. Saeima ir valdība, un Ministru kabinets ir pārvaldnieki, un tāpēc es domāju, ka nav jākautrējas pārvaldniekiem pieprasīt, lai viņi labāk pārvalda situāciju, un tāpēc es domāju, pirms izšķirties pirms balsojuma, tieši domājot par sociālo sfēru, es dotu priekšroku, lai tomēr šīs institūcijas kontrolētu valsts iestādes.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Pēterim Tabūnam - LNNK, pēc tam deputāts Bukovskis.

P.Tabūns (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Atkal diemžēl man nākas runāt, jo es nesaņēmu atbildes. Un es domāju, ka atbildes nesaņēma šeit daudzi, ja ne vairums deputātu, un nesaņēma atbildes arī tauta. Tad lūdzu, - varbūt vēl kāds no dāmām un kungiem, kuri jau bija tribīnē (šeit gan jau bija viena kundze - Marjašas kundze, kura pārliecināja mūs par šīs akciju sabiedrības nepieciešamību), - varbūt vēl nāciet tribīnē un pārlieciniet mūs!. Man nevajag apvārdot zobu sāpes, man zobi nesāp, bet man sāp cits kaut kas. Man sāp tas, ka aizvien nekas netiek darīts, lai netiktu izlaupīta tautas manta. Es jums atgādināšu, Marjašas kundze, - man pietiek ar eksperimentiem, man pietiek ar jaunajām metodēm, kā jūs sakāt. Man pietiek ar šo eksperimentu, kas notika iepriekšējās valdības laikā ar šiem kooperatīviem, ar šīm SIA. Ar šīm sabiedrībām bez atbildības, nevis ar ierobežotu atbildību. Šādā veidā tika izlaupīta valsts, un jau tagad visiem ir skaidrs, ka 90 procenti visas ekonomikas ir nonākuši sveštautiešu rokās. Tad piedodiet, - kas notiks ar jauno eksperimentu? Kas būs šā eksperimenta rezultātā? Mani, Kreitusa kungs, patiešām neuztrauc, cik lielas algas saņems šie cilvēki. Varbūt viņiem jāsaņem milzīgas, lielas algas, bet mani uztrauc tas, ka mums grib iesmērēt, ielikt kaķi maisā, citā maisā un pateikt, ka tas ir tas īstais. Gaiļa kungs, tepat blakus sēdēdams, piekrita, ka jā, varētu būt, ka šī patiešām ir nosaucama par bezpeļņas organizāciju. Bet, es atvainojos, man tā vien liekas, ka, ja mēs piekritīsim, tad jūs šo bezpeļņas organizāciju padarīsiet pēc tam par akciju sabiedrību dabā, jo jūs jau sakāt, ka šī bezpeļņas organizācija nekādu peļņu negūs.

Man rada bažas arī tas, ka valdība vai nu nevar, vai negrib uzņemties atbildību par visu šo privatizācijas procesu. Es atgādināšu: pavisam nesen no šīs tribīnes es pats runāju par privatizācijas lietām, par šo Jelgavas “Dzirnavnieku”, kurš šodien te tika pieminēts. Jautājums nav izšķirts. Skultes kungs, privatizācijas valsts ministrs, arī jūs citi, vai patiešām šajā laikā ar vienu uzņēmumu nevar tikt galā? Šie zemnieki gaida jūsu vārdu. Bet jūs nevarat pat pateikt, vai patiešām būs jāgaida arī Jelgavas “Dzirnavniekam”, lai nodibinātos šī akciju sabiedrība un pēc tam tikai izlemtu šo jautājumu. Nu tas taču nav nopietni! Tā vien visu laiku liekas, ka atbildi negrib sniegt. Patiesību negrib pateikt. Nu tad pasakiet īsti, ko jūs gribat! Tāpēc vēlreiz es lūdzu jūs šādam likumprojektam nepiekrist.

Priekšsēdētājs. Deputāt Bukovski, vai jūs tagad izmantosiet 3 minūtes vai pēc pārtraukuma teiksiet pilnu runu? Mums nav jāreģistrējas. Divas minūtes: lūdzu, Druvis Skulte!

D.Skulte (privatizācijas valsts ministrs).

Godājamo Prezidij, godājamie deputāti! Es gribētu ļoti īsi, divu minūšu laikā, ienest šo skaidrību, kura tiek, es domāju, diezgan negodīgi izmantota. Un tiek manipulēts ar to, kas nav šeit uzrakstīts. Tātad par šo privāto un akciju sabiedrību, nelasot nemaz likumprojekta tekstu. Es diemžēl esmu spiests izteikt šādus pārmetumus. Jo ļoti precīzi ir ierakstīts, ka šī aģentūra ir - es uzsvaru - valsts bezpeļņas organizācija. Diemžēl runātājiem šo vārdiņu kaut kā negribas izrunāt. Un šeit ir ļoti precīzi pateikts, kā tad būs ar to privāto kapitālu, ka nu privatizēs arī šo aģentūru. Tie arī ir visnepamatotākie pārmetumi. Precīzi ir uzrakstīts, ka Privatizācijas aģentūru dibina valsts Ministru kabineta personā. Tātad netiek minēts. Un, ja tas ir noteikts ar likumu, ka šī ir valsts organizācija, tur nav iespējams būt privātam kapitālam. Tas ir ļoti būtiski, izvēloties šo te balsojumu. Diemžēl tas netika izskanējis.

Un nobeidzot gribu pateikt vēl vienu lietu. Par Tabūna kunga uzstāšanos. Katrā ziņā es domāju, ka šeit ir vienkārši manipulācija ar jēdzieniem, jo nevar vienlaikus noraidīt un vilcināt privatizācijas likuma pieņemšanu tāpēc, ka tas ir negatavs, un izteikt pārmetumus valsts ministram par to, ka šīs lietas netiek sakārtotas. Uz konkrētu piemēru pamata. Tabūna kungs, ja būs likums, ja mēs varēsim strādāt, arī operatīvāk varēsim iejaukties. Tas ir ļoti būtiski.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! Tagad būs pārtraukums, bet man ļoti liels lūgums, nelieciet zvanam skanēt nervozi pēc pārtraukuma!

(Pārtraukums)

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, turpinām izskatīt 7. pantu. Vārds deputātam Bukovskim - “Saskaņa Latvijai”! Zālē deputātu nav stipri vairāk par kvorumu.

I.Bukovskis (SL).

Cienījamais Prezidij, cienījamā Saeima! Es esmu ļoti priecīgs, ka beidzot valdošajā koalīcijā un “Latvijas ceļā” sāk dalīties domas. Un ar lielu gandarījumu es uzņemu to, ka tagad tiešām tā doma, kura ir progresīvāka, tomēr ņem virsroku. Es argumentēšu ar savu pieredzi, tāpēc ka citu piemēru man nav. Argumentēšu ar mūsu darba pieredzi divu gadu laikā. Kas notiek pēc būtības? Privatizācijas procesi jebkurā valstī ir diezgan delikāti. Un neviena valsts nav izgājusi tos ideāli. Ja kaut kur kaut ko dala un paši nosaka cenu, tad vienmēr kaut kas kaut kur “pielīp”. Vienīgā iespēja normāli novest šo procesu ir pasaulē pazīstamā prakse: pirmais - tā ir atklātība, otrais - tā ir vajadzība kontrolēt. Ja mēs tagad paskatīsimies, kur mēs varam sasniegt atklātību un ko mēs varam kontrolēt, es atkal varu pateikt tieši pēc savas pieredzes Izmeklēšanas komisijā: viens no pirmajiem pieprasījumiem, kad bija izveidota Izmeklēšanas komisija, bija pieprasījums par visu valsts privatizēto objektu skaitu, summām un tā tālāk. Es varu pateikt, ka Izmeklēšanas komisija līdz šim neko nav saņēmusi, un vairs neceru, ka kādreiz kaut ko varēs saņemt. Kas pēc būtības uz šo brīdi veic pārbaudes pēc Izmeklēšanas komisijas pieprasījumiem? Līdz šim to darīja Valsts finansu inspekcija, un tagad to dara Valsts ieņēmumu dienests. Abi divi ir Finansu ministrijas pakļautībā. Tā ka (vismaz, ja mēs paskatīsimies, kā ir bijis līdz šim) apakšā stāvošā organizācija nevar pārbaudīt augstākstāvošo organizāciju. Praktiski tas nav iespējams. Tāpēc es kategoriski uzstājos pret to, lai privatizācija būtu nodota valsts pārvaldes institūcijas rokās. Tad mēs nevarēsim nodrošināt ne atklātību, un ne kontroli. Tad nebūs iespējams to izdarīt. Es uzstājos par to, lai būtu valsts akciju sabiedrība. Pat ne bezpeļņas organizācija. Kāpēc? Tāpēc, ka valsts akciju sabiedrībai regulāri jāpublicē sava bilance un tā pakļaujas pastāvīgai kontrolei - kā no jebkuras pārvaldes institūcijas (piemēram, Valsts kontroles, ieņēmumu dienesta un tā tālāk), tā arī no publiskās puses, no preses puses, no bilances, no finansu revīzijām - iekšējām, ārējām, auditiem un tā tālāk. To nav iespējams izdarīt, ja tā ir valsts pārvaldes institūcija. Un to mums rāda šodienas pieredze. Neviens nezina, kas ir privatizēts, par kādu cenu ir privatizēts un kur vispār tie dati atrodas. Tikko ir notikusi privatizācija, un visi gali ir ūdenī. Neviens nezina, kur vispār to atrast. Tā ka es domāju, ka mums ir jāsavāc viss šis process vienā organizācijā un jāpanāk, lai tā būtu pakļauta maksimālai kontrolei un atklātībai. Vadoties no šodienas likumdošanas, citu izeju kā valsts akciju sabiedrība es neredzu. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Jānim Lagzdiņam. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Kā jau es iepriekš teicu, es debatēs negribētu piedalīties, bet kā jurists sniegt jums, kolēģi, izziņu. Šeit kā bezgala dziļš un liels kompromiss tika paziņots tas, ka, lūk, ir piekrists, ka varētu Privatizācijas aģentūru izveidot kā bezpeļņas organizāciju. Jau vairāk nekā divus gadus, godātie kolēģi, ir spēkā likums “Par bezpeļņas organizāciju”, kura 2.pants nosaka (Lūdzu, uzmanīgi klausieties, kolēģi!): bezpeļņas organizācija ir uzņēmējsabiedrība, viena īpašnieka uzņēmums vai sabiedriska organizācija. Es ceru, ka autori nedomā izveidot par sabiedrisku organizāciju šo Privatizācijas aģentūru, kura darbojas to normu ietvaros, kādas noteiktas Latvijas Republikas likumos par attiecīgo uzņēmējsabiedrības formu, tātad arī likuma par akciju sabiedrību ietvaros, likuma par SIA ietvaros, un tas nav nekas cits kā tā pati akciju sabiedrība vai SIA, ko šeit piedāvā godātie kompromisu iesniedzēji.

Priekšsēdētājs. Vārds Uldim Osim - finansu ministram. Lūdzu! Vai vēl ir pieteikušies runāt deputāti, kuri nav nosaukti?

U.Osis (finansu ministrs).

Cienījamo priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Daudzās runās bija vairākkārt pasvītrots valstiskums, valstiskā atbildība un tā tālāk. Man liekas, ka tomēr mēs līdz galam neesam īsti izpratuši, uz ko tad īsti mēs šos te vārdus un apzīmējumus attiecinām. Valstiskā atbildība jau pastāvēja arī līdzšinējā privatizācijas kārtībā, kas tika izveidota vēl iepriekšējās valdības un Augstākās padomes laikā. Proti, atbildība, lūk, šī te valstiskā atbildība par privatizāciju, tika nodota nozaru ministrijām, un ministri bija personīgi atbildīgi par privatizācijas procesu un gaitu, un tika izveidotas dažādas komisijas, nodaļas un departamenti ar valsts ierēdņiem, kuri atbildīgi par to, lai šī privatizācija notiktu - un notiktu valstiski atbildīgā ceļā. Un kāds ir rezultāts? Kā jau te daudzi atzīmēja, divu gadu laikā nav gandrīz praktiski nekāda rezultāta. Privatizācija gandrīz nemaz nav pavirzījusies uz priekšu - vismaz lielajos valsts uzņēmumos ne. Tātad kas tad īsti ir šī te valstiskā atbildība? Mūsu viedoklis ir, ka tā, pirmkārt, ir atbildība par to, lai notiktu ekonomiskās reformas, privatizācija, lai notiktu pāreja uz privātīpašumu kā saimniecības pamatu jeb balstu. Un, manuprāt, ir pilnīgi absurdas runas par to, ka, lūk, Ministru kabinets, Saeima un tā tālāk varētu pārveidoties par akciju sabiedrībām, kaut kādām pusprivātām institūcijām. Par ko tad mēs īsti runājam? Kāda ir galvenā Privatizācijas aģentūras funkcija, kas ir šīs privatizācijas organizatoriskajā pamatā? Būtībā ļoti vienkārša: pārdot valsts īpašumu. Tātad jau pēc savas būtības šī funkcija ir saimnieciska. Lielā mērā pat varētu teikt, ka tā ir komerciāla funkcija - un ne tikai. Privatizācijas procesā, lai privatizētu uzņēmumu, ļoti svarīga ir arī pieeja no menedžmenta puses. Ja kāds ir iepazinies kaut vai nedaudz ar uzņēmuma darbību kā tādu, tad viņš sapratīs, ka, lai pārietu uz citu īpašuma formu, ir nepieciešams pārveidot gan pārvaldes struktūru, gan sakārtot uzņēmumu kopumā, sakārtot uzņēmuma finanses, tur ir nepieciešams profesionāļu darbs. Profesionāļu, tātad, pirmkārt, menedžmenta darbs. Tieši menedžeru, - lūk, šo es vēlētos pasvītrot, cienījamie kolēģi, - nevis valsts ierēdņu darbs! Un tādēļ nesekmīgais iepriekšējais privatizācijas process, manuprāt, ir izskaidrojams tieši ar to, ka mēs līdz šim (un to parāda arī šīs debates) neesam līdz galam izpratuši, kur ir galvenā atslēga privatizācijai. Kā jau šeit vairākkārt tika atzīmēts, tā ir ieinteresētība, par ko Kehra kungs minēja, tā ir iniciatīva un menedžeru pieeja. Un nevis valsts ierēdņu pieeja! Šeit tika runāts arī par to, ka, lūk, kas tur varot sanākt, jo tie esot tādā kombinācijā, esot mēģināts kombinēt valsts institūcijas funkcijas ar komercorganizācijas funkcijām, un šeit veidojoties kaut kāds hibrīds un tur nekas nesanākšot. Es gribu teikt, ka viss pasaulē ir kaut kā kombinācija. Cilvēks arī ir ķīmisko elementu un organisko savienojumu sarežģīta kombinācija - un vēl jo vairāk - visaugstāk organizētākā sistēma. Arī šī ēka ir ķieģeļu, betona, koka un tā tālāk kombinācija. Politika arī ir kombinācija. Viss dabā ir kaut kā kombinācija, un tādēļ mums nevajadzētu baidīties no tā, ka piedāvātajā 7. pantā ir mēģināts institūcijā kombinēt dažādus elementus no valsts struktūrām un no komercstruktūrām. Neiztur kritiku apgalvojums, ka sabiedrības darbība būšot miglā tīta. Bukovska kungs te jau atzīmēja (un es viņam pilnībā piekrītu), ka darbojas galu galā likumdošana par uzņēmējsabiedrībām, un uz tām ir arī atsauksmes dotajā likumprojektā. Likumdošana par grāmatvedību, uzņēmumu pārskatiem, bilanču sastādīšanu un tā tālāk. Sastādāms arī ikgadējais budžets. Visu to var kontrolēt un pārskatīt - un katrā ziņā ne sliktāk, kā to var darīt jebkurā, arī valsts, organizācijā. Ņemot šo vērā, es drīzāk teiktu, ka būtu drīzāk jāuztraucas par to, ka valsts ierēdņi nodarbojas ar komercdarbību, kas pēc būtības ir privatizācija, nevis otrādi. Piedāvājot šo likumprojekta koncepciju, mēs tieši mēģinām lietas nostādīt no galvas uz kājām, bet mūs uzstājīgi mēģina atgriezt atpakaļ. Nē, jūs stāvējāt uz galvas, jāstāv ir vēl arī tālāk!

Un nobeigumā es gribētu pieminēt vienkārši arī vienu piemēru no pasaules prakses. Tiesa gan ne privatizācijas jomā, bet par komercdarbību valsts struktūrās. Arī es sākotnēji biju pārsteigts apmēram divus gadus, Dānijā konstatējot, ka, piemēram, Nodokļu ministrijā ir oficiāla ar likumu atļauta un visiem zināma prakse, ka, piemēram, ir struktūrvienības, kas nodarbojas ar nodokļu metodoloģijas izstrādāšanu, attiecīgi ar kompjūteru programmu izstrādāšanu ministrijas vajadzībām. Viņiem ir dotas tiesības ar likumu šo intelektuālo īpašumu pārdot uz visparastākajiem tīri komerciāliem pamatiem. Un līdzīga prakse ir arī citās valsts pārvaldes institūcijās. Tas ir diezgan tipiski daudzās Rietumeiropas valstīs, it sevišķi Skandināvijas valstīs. Neviens to neuzskata par kaut ko nedabisku, neviens šeit nesaskata pretrunas. Tieši otrādi. Kā atzīmēja Dānijas valdības pārstāvji, šis te pavērsiens valdības politikā Dānijā ir devis ļoti ievērojamu un pie tam strauju efektu. Tādēļ arī es aicinātu balsot par piedāvāto 7.panta redakciju, kas paredz tomēr, ka Privatizācijas aģentūra ir neatkarīga bezpeļņas institūcija. Es pat piekristu, ka tā ir akciju sabiedrība, bezpeļņas akciju sabiedrība, lūk, ar piedāvātajiem šeit komerciālajiem elementiem. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nav. Tad, lūdzu zvanu. Par procedūru. Mēs balsosim par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosināto redakciju.

Godātie deputāti, vai ir skaidrība, par ko mēs balsosim? Mēs balsosim par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosināto 7.panta redakciju. 11.lapaspusē jums tā ir. Balsošanas režīmu! Balsojam. Deputāts Grīgs - “par”. Pārbaudiet! Vai vēl kāds deputāts grib nosaukt savu balsojumu? Saulītis - “par”. Lūdzu, bez komentāriem! Rezultātu! Un pārbaudiet! Vienu mirklīti! Lūdzu - deputāts Grīgs! Deputāts Grīgs - “par”. Deputāts Saulītis - “par”. Bija “par”? Un jums kāds rezultāts bija? “Pret”? Tātad jūs viens otru svītrojat. Par - 37, pret - 26 un atturas - 20. Nav pieņemts.

Turpinām izskatīt tālāk! Lūdzu - 8. pants.

R.Jonītis. Nākošais - 8. pants. Komisijas priekšlikums ir tīri redakcionāli mainīt panta pirmās daļas pirmo rindkopu. Tabulas trešā ailīte. 11. lappuse.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Tālāk, lūdzu!

R.Jonītis. Nākošais priekšlikums - pie 8. panta pirmās daļas 7. punkta. Arī tīri redakcionāls labojums, kur daudzskaitlis nomainīts uz vienskaitli. Komisijas priekšlikums bija - atbalstīt.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Tālāk!

R.Jonītis. Tālāk ir komisijas redakcionālas izmaiņas 8. panta 8. punktā.

Priekšsēdētājs. Ir deputātiem iebildes? Nav. Akceptēts.

R.Jonītis. Tālāk 8. panta 2. daļā ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Tautsaimniecības komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes deputātiem? Nav.

R.Jonītis. Vēl priekšlikums pie 8. panta 2. daļas ir par 3. apakšpunktu, kam ir jauna redakcija un ir papildināts ar jaunu 4. apakšpunktu. Komisijas viedoklis bija - atbalstīt.

Priekšsēdētājs. Deputātiem ir iebildes? Nav. Akceptēts.

R.Jonītis. Pie 8. panta 3. daļas ir arī tīri redakcionāls deputāta Jonīša priekšlikums. Komisijas viedoklis bija - atbalstīt.

Priekšsēdētājs. Tālāk, lūdzu!

R.Jonītis. Vēl ir priekšlikums - papildināt 8. panta 3. daļu ar jaunu 6. apakšpunktu jaunā redakcijā. Komisijas viedoklis bija - atbalstīt, bet nedaudz mainot redakciju, iestrādājot kā 7.apakšpunktu, un arī iestrādāt jaunu 6. apakšpunktu, kas tātad būtu arī komisijas priekšlikums.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav iebilžu. Paldies. Tālāk!

R.Jonītis. Nākošais ir 9. pants. Par 9. panta pirmo daļu ir trīs priekšlikumi. Tātad ir Valsts un pašvaldību komisijas priekšlikums, kuru Tautsaimniecības komisija aicināja noraidīt, deputāta Jonīša un deputāta Lamberga priekšlikumi, kurus komisija faktiski atbalstīja, papildinot vienu ar otru, un līdz ar to trešajā ailītē parādās jauna komisijas redakcija 15. lappusītē 3. ailes apakšā. Es kā viens no autoriem piekrītu komisijas variantam.

Priekšsēdētājs. Deputātam Lambergam ir kādas iebildes? Vai kādam no deputātiem ir iebildes? Nav. Akceptēts.

R.Jonītis. Tālāk likumprojekta 10. pants - “Privatizācijas aģentūras darbinieku tiesību ierobežojumi un atbildība”. Tā ir 16. un 17. lappusīte, kur 2. ailītē var redzēt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu par jaunu 10. panta redakciju. Komisijas viedoklis ir - daļēji pieņemt attiecībā uz aģentūras amatpersonām un saglabāt līdzšinējo redakciju attiecībā uz pārējiem aģentūras darbiniekiem. Un līdz ar to šī jaunā redakcija būtu redzama 3. ailītē.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, godātie deputāti, iepazīstieties, te ir tāds garāks teksts. Mēs 10. pantu izskatām. Es saprotu, ka deputāts Lagzdiņš pārbauda tekstu, tāpēc lūdzu uzkavēties pie 10.panta! Lūdzu - deputāts Karnups!

V.P.Karnups (LNNK).

Godājamie kolēģi! Komisija iesniedza savus priekšlikumus, un es domāju, ka komisijas priekšlikumi ir tiešām izsmeļoši, skatoties uz to, ko pieņem Tautsaimniecības komisija. Skatāmies 2. sadaļu, 2. punktu, kas runā par Privatizācijas aģentūras darbiniekiem. Un šeit var rasties ļoti dīvaina situācija. Darbiniekam nav tādas stingri noteiktas antikorupcijas normas, kāda ir amatpersonām. Un, ja mēs skatāmies 3. sadaļu, tad tikai tādā gadījumā, ja es esmu tieši saistīts ar privatizējamo objektu un ja mani radinieki kļūst par īpašniekiem, var mani saukt pie kaut kādas atbildības. Bet mēs abi divi darbinieki strādājam aģentūrā. Un vienkāršā veidā es privatizēju kolēģa radiniekiem, viņš privatizē maniem, un abiem rokas ir tīras, un viss iet uz priekšu. Es domāju, ka šādā veidā ir ielikts likumā un ka tādā veidā nevar pieņemt. Un es iesaku balsot par komisijas priekšlikumu. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vai vēlas kāds runāt? Druvis Skulte - valsts ministrs. Pēc tam - Anna Seile.

D.Skulte (privatizācijas valsts ministrs).

Godājamo Prezidij, godājamie deputāti! Es gribētu mazliet paskaidrot. Šeit komisijā tika atbalstīts Tautsaimniecības komisijas viedoklis - paplašināt šo loku jau ieteiktajā 10. panta redakcijā. Tātad šāds papildu ierobežojums bija uzteikt tikai aģentūras ģenerāldirektoram, viņa vietniekam un struktūru vadītājiem un vietniekiem. Šeit, domājot par amatpersonām, šo amatpersonu loku noteiks statūti, un katrā ziņā tas būs plašāk, nekā šeit ir minēts Pašvaldības komisijas iesniegumā.

Un, runājot par aģentūras darbiniekiem, viņu tiešām būs ļoti maz, un laikam nevar attiecināt vienādus noteikumus uz šoferi un mašīnrakstītāju un uz cilvēkiem, kas pieņem lēmumus.

Priekšsēdētājs. Anna Seile - LNNK. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Šie noteikumi ir tiešām diezgan svarīgi un es saprotu, ka katram, kas gribēs strādāt Privatizācijas aģentūrā, būs liegtas iespējas gan viņam, gan viņa radiniekiem privatizēt šos uzņēmumus. Tas viss ir pareizi. Bet Pašvaldības komisijas ierosinātajā priekšlikumā bija noteikts, ka vēl trīs gadus darbojas šis aizliegums. Ja mēs par to nenobalsojam un atstājam Tautsaimniecības komisijas variantā, tad, ja es, piemēram, esmu šīs aģentūras darbinieks un ja es redzu labu objektu, es to privatizēju. Es izstājos no šīs aģentūras, un man nav nekāda aizlieguma. Tāpēc es lūdzu atbalstīt Pašvaldības komisijas ierosinājumu, kas vēl uzliks to trīs gadu ilgo aizliegumu - saņemt savā īpašumā valsts vai pašvaldību uzņēmumu kā privatizējamo objektu.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Deputāts Jonītis - lūdzu!

R.Jonītis (LC).

Man vienīgi būtu jāaicina Seiles kundze izlasīt arī 3.ailīti, kāds ir mūsu, Tautsaimniecības komisijas, priekšlikums. Tur ir saglabāti arī turpmākie trīs gadi pēc aiziešanas no darba. To mēs varam redzēt šajā 16.lappusītē - tātad laikā, kad viņas ieņem attiecīgos amatus, kā arī trīs gadu laikā, kad viņas ir beigušas pildīt. Šī redakcija ir saglabāta un tas nav nekas jauns.

Priekšsēdētājs. Balsojumu uzturat spēkā, komisija? Zvanu, lūdzu! Balsosim par Tautsaimniecības komisijas 10.panta redakciju. Es atvainojos, ko es nosaucu? Nē, nē, es atvainojos! Vienu mirklīti, godātie kolēģi! Lūdzu dzēst balsojumu! Es esmu vainīgs. Tā ir mūsu procedūra vai precedents. Mēs balsojam par deputātu vai komisiju ierosinātām redakcijām, labojumiem un grozījumiem, tāpēc, lūdzu, balsosim par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosināto redakciju 10. pantam. Tas ir 16. lappusē vidējā ailītē. Vai ir kādam jautājumi, par ko mēs balsojam? Nav. Labi, tad balsosim. Viens - “pret”. Deputāts Jonītis. Vai visi deputāti ir nobalsojuši? Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 21, atturas - 23. Nav pieņemts.

Tālāk, lūdzu! 11. pants.

R.Jonītis. 11. pantā ir vairāki labojumi. Pirmais no tiem ir 11. panta otrās daļas redakcija, ko iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Tautsaimniecības komisijas viedoklis ir - noraidīt kā pretēju likuma koncepcijai.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu, balsosim par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 11. panta otrās daļas redakciju. Viens “pret”. Deputāts Jonītis. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 23, atturas - 22. Nav pieņemts. Tālāk!

R.Jonītis. Par 11. panta 3. daļu ir divi priekšlikumi. Viens - tīri redakcionālas dabas ir deputāta Jonīša. Komisijas viedoklis bija - atbalstīt. Otrs priekšlikums par 11. panta 3. daļu ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisijas viedoklis bija - noraidīt.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, vai par komisijas atbalstīto redakciju ir iebildes? Nav. Bet mums ir jābalso par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosinājumu - izslēgt līdzšinējo 11. panta 3. daļu no likumprojekta. Vai kāds vēlas runāt? Deputāt Karnup, ja jūs vēlaties - lūdzu, no tribīnes! Es nesaprotu tos žestus. Vai jums par procedūru iebildes? Es saprotu, ka tas izriet no iepriekšējiem balsojumiem, bet es nevaru personīgi lemt, vai to vajag balsot vai nevajag balsot. Man cits nekas neatliek, godātie kolēģi, kā katru balsot, jo nekāds nedz apstiprinājums, nedz noraidījums neseko. Balsosim par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosināto priekšlikumu - izslēgt līdzšinējā 11.panta 3.daļu no likumprojekta. Balsošanas režīmu! Balsosim! Viens “pret” - deputāts Jonītis. Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 25, atturas - 23.

Līdz ar to līdzšinējā 11.panta 4.daļu uzskatīt par 3.daļu... nu tas gan nav balsojams. Bet nākošais ir papildināt 11.pantu ar šādu jaunu daļu, un tas ir balsojams. Balsojam par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosināto 11.panta papildinājumu. Balsojam. Viens “pret” - deputāts Jonītis. Rezultātu! Par - 19, pret - 23, atturas - 17. Nav pieņemts. Tālāk, lūdzu. 12.pants.

R.Jonītis. 12.pantā ir tikai viens redakcionālas dabas labojums - deputāta Jonīša. Komisijas viedoklis bija - atbalstīt.

Priekšsēdētājs. Ir deputātiem iebildes? Nav. 13.pants.

R.Jonītis. 13.pantā bija arī tikai viens priekšlikums - papildināt šā panta otro daļu ar jaunu 5.apakšpunktu. Komisijas viedoklis bija atbalstīt šo priekšlikumu un arī nedaudz mainīt pirmajā daļā redakcionāli.

Priekšsēdētājs. Vai ir deputātiem kādas iebildes? Nav. Akceptēts.

R.Jonītis. Nākošais pants, kurā ir izdarīti labojumi, ir 15.pants - “Privatizējamā valsts īpašuma objekta pārvaldīšana”. Ir komisijas veikts redakcionāls labojums šī panta 2.daļā.

Priekšsēdētājs. Par komisijas labojumiem kādam deputātam ir iebildes? Nav. Akceptēts.

R.Jonītis. Nākošais būtu deputāta Lucāna priekšlikums par 17. pantu, kas pašreiz ir izdalīts visiem deputātiem, bet nav lemts komisijā.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti un vispirms godātais deputāt Lucān! Kādi ir jūsu priekšlikumi tālākam darbam ar jūsu labojumu 17. pantā?

J.Lucāns (SL).

Man ir priekšlikums vienkāršs - to vajag pieņemt.

Priekšsēdētājs. Deputāta Lucāna priekšlikums ir pieņemt. Vispirms gan vajadzētu lūgt Saeimu akceptēt to, ka mēs izskatām šo priekšlikumu tagad, jo, kā saprotat, tas ir iesniegts un pavairots tikai šodien, bet noticis tas ir komisijas vainas dēļ. Un tāpēc tam kā papildinājumam vai kā labojumam ir likumīgs spēks izskatīšanai. Vienīgais - vai kāds deputāts neiebilst, ja mēs to šodien izskatām? Nav iebildumu? Lūdzu! Jūs varat komentēt?

J.Lucāns. Es nolasīšu, jo varbūt visiem teksta nav priekšā. Ir runa par 17. panta 1. apakšpunktu.

Priekšsēdētājs. Tas ir 186. dokuments.

J.Lucāns. Jā. 1. apakšpunkts. Tā teksts ir sekojošs: “Pirmpirkuma tiesības uz privatizējamo valsts īpašuma objektu ir: pirmkārt, tam privatizācijas subjektam, kura īpašumā ir zemes gabals, uz kura atrodas objekts, arī šī zemes gabala bijušajam īpašniekam vai viņa mantiniekam, kas likumā noteiktajā kārtībā ir iesnieguši pieprasījumu par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu, ja uz šā zemes gabala atrodas vairāk nekā puse no privatizējamā objekta aizņemtās teritorijas.” Man nav nekādu iebildumu pret šo teksta daļu. Ir runa par to, ka šeit acīmredzot ir domāti galvenokārt dažāda veida nopietni ražošanas objekti, kuri tiek privatizēti, bet, rakstot šo tekstu, ir aizmirsies viens tāds neliels sīkums, tas, ka pagājušajā laikā daudzos kolhozos, it īpaši atpalikušajās saimniecībās sabūvēja mājas - tā saucamās “Līvānu mājas” un arī citādas mājas par valsts līdzekļiem, un tās bija kopā ar kūtīm, kas ir tipisks ražošanas objekts. Protams, šī kūts nav nekāda lielā, tur var, teiksim, uzturēt vienu govi un tamlīdzīgi, un tomēr tas ir šīs sētas ražošanas objekts un īres līgumā tas skaitās saimniecības ēka. Tur var būt dažādas iekārtotas saimnieciskajām vajadzībām lietas, un, lūk, tagad, ja, teiksim, mājas privatizācijā jautājums būs skaidrs, ka īrniekam būs pirmpirkuma tiesības, tad attiecībā uz šo sīko ražošanas objektu var izrādīties, ka daudzos gadījumos šiem īrniekiem vairs nebūs pirmpirkuma tiesību, bet būs, teiksim, atbilstoši šim likumam pirmpirkuma tiesības attiecīgās zemes īpašniekam. Un tas radīs veselu virkni konfliktsituāciju. Šī pati nepilnība likumā ir arī 35. pantā, kas attiecas uz pašvaldības uzņēmumu privatizāciju, jo ar šiem objektiem, kas ir būvēti blakus šīm atsevišķajām ģimenes mājiņām, to liktenis bija tāds, ka pēc tam, kad sākās privatizācija, viena daļa no tiem palika par valsts īpašumiem. Es nezinu, cik šī daļa ir liela, bet liela daļa kļuva par pašvaldību īpašumiem saskaņā ar Privatizācijas likumu. Un vēl viena liela daļa kļuva par paju sabiedrību īpašumu atkarībā no tā, kā tulkoja šo likumu. Un, lūk, ir runa par tiem, kas, teiksim, palika kā pašvaldību objekti un kas palika, iespējams, kā valsts īpašuma objekti. Lai šeit nerastos pretrunas, lūk, vajadzīga šī piebilde, kura ir izdalīta jums tanīs lapiņās. Un tātad šis teksts papildināms, iekavās ieliekot šādu piebildi: “Izņemot ražošanas ēkas, kas saistītas ar dzīvojamo māju, tādas kā kūts, klēts, garāža, pagrabs un citi līdzīgi, kur pirmpirkuma tiesības ir to pašreizējiem īrniekiem.” Tāda ir priekšlikuma būtība.

Priekšsēdētājs. Paldies.

J.Lucāns. Likumu tas nekādi īpaši neapdraud un nekādu tur īpašu pretenziju pret likumu nav. Un tas atkārtojas arī 35. pantā, lai mums nebūtu vairs otrreiz jāatgriežas pie šī jautājuma un man te jātērē jūsu laiks.

Priekšsēdētājs. Godātais Lucāna kungs, mēs gan nevaram abus pantus uzreiz balsot. Vispirms par 17. Lūdzu - Druvis Skulte!

D.Skulte (privatizācijas valsts ministrs).

Godājamo Prezidij, godājamie kolēģi! Pēc būtības Lucāna kunga priekšlikumi ir akceptējami, bet man tomēr ir lielas bažas, vai tā ir šī likuma norma. Un tomēr aicinātu to iestrādāt likumprojektā, kas ir saistīts ar dzīvokļu privatizāciju, jo šeit ir minētas tādas normas, kā īrnieku pirmpirkuma tiesības. Un diemžēl mums šī dzīvokļu likumdošana vēl nav tādā stadijā, lai mēs šajā rūpniecības objektu lielās privatizācijas likumā ierakstītu šādas normas, kur pēc tam var būt ļoti lielas problēmas.

Priekšsēdētājs. Vēlreiz vārds deputātam Lucānam - “Saskaņa Latvijai”.

J.Lucāns (SL).

Ja būtu tāda pārliecība, ka šeit nevar rasties konflikti, es nebūtu ar savu priekšlikumu nemaz nācis. Bet, redzat, šis likums tūlīt ies tautā, to tulkos tūlīt, un šīs ražošanas ēkas, sauciet tās kā gribat, ir ražošanas ēkas, šīs saimniecības ēkas pie Līvānu mājām. Un šie konflikti var sākties tūlīt. Es nezinu, teiksim, ar ko šis likums kļūs sliktāks, ja mēs to piebildi pieliksim klāt. Bet tas tikai novērsīs lieku reizi, teiksim, atsevišķu konfliktu rašanās iespēju. Es nezinu, kāpēc pret to vajadzētu īpaši iebilst.

Priekšsēdētājs. Aivars Endziņš - “Latvijas ceļš”.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es gribētu atbalstīt Lucāna kunga priekšlikumu par šo papildinājumu gan šajā pantā, gan arī 35.pantā, jo es Juridiskajā komisijā esmu saņēmis vairākas vēstules, un te rodas jau praksē šodien mums šīs konfliktsituācijas, ka, lūk, šīs pirmpirkuma tiesības ir it kā zemes bijušajam īpašniekam, kuram tiek atjaunotas. Man ir bijušas vairākas šādas konfliktsituācijas saistītas ar mežrūpniecības saimniecību, kura arī ir cēlusi saviem darbiniekiem šīs Līvānu tipa mājiņas ar saimnieciskajām būvēm. Konfliktsituācija ir radusies tīri praktiski tādā situācijā, ka viena daļa atrodas, lūk, uz šīs te privatizējamās zemes, kur ir īpašnieks pieteicies uz to zemi. Vienu māju it kā MRS var privatizēt, otru - nevar. Var privatizēt, ja tā atrodas uz valsts vai pašvaldības zemes. Teiksim, šeit šīs priekšrocības tiek dotas tātad īrniekam. Un šinī situācijā tas būtu pareizs risinājums, kā piedāvā Lucāna kungs.

Priekšsēdētājs. Anna Seile - LNNK. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Man ļoti žēl, ka mēs neapspriedām Tautsaimniecības komisijā un vispusīgi neizrunājām šo priekšlikumu, bet es saprotu, ka lietas būtība ir tāda. Ja ir kādam zemes gabals, bet uz tā ir citam jau piederošas ēkas, tad iestājas šīs savstarpējās pirmpirkuma tiesības. Zemes gabalam ir tiesības nopirkt šo ēku, būvi, ja tā pieder kādam citam; protams, ja viņš pārdod. Un otrādi. Ēku īpašniekam ir tiesības nopirkt to zemes gabalu, ja zemes gabalu īpašnieks grib pārdot. Bet Lucāna kungs te runā par kaut ko citu. Te ir runa par to, ja ēka vēl nav nevienam nopirkta. Tā tiek... nu tā ir tikai īrniekam, īrnieks dzīvo iekšā varbūt jau visu mūžu šajā mājā. Un ar šo Lucāna kunga ierosinājumu mēs tam cilvēkam, kas dzīvo šajā mājā ilgu laiku, bet vēl nav mājas īpašnieks, iedodam pirmpirkuma tiesības. Nevis firmai, kura grib dabūt šo ēku un visu objektu, bet tam cilvēkam, kurš dzīvo šajā mājā iekšā. Man ir grūti izšķirties, droši vien likumīgie īpašnieki teiks: diez vai tā vajadzēja, bet man gandrīz vai liekas, ka būtu jāpiekrīt.

Priekšsēdētājs. Lucāna kungs, deputāt Lucān, trešo reizi par vienu jautājumu nevar doties uz tribīni... Jūs varat izmantot procedūru un pateikt kaut ko par savu priekšlikumu.

J.Lucāns. Jā, es tad izteikšos par procedūru. Man liekas, ka tur ir tik skaidri uzrakstīts, ka ir runa tikai par šiem mazajiem ražošanas objektiem, kas cieši saistīti ar šo dzīvojamo ēku. Un ne par ko citu. Tāpēc tie tur tik daudz ir uzskaitīti. Nu es varbūt vēl visu... Varbūt kāds tur gaļu žāvē vai varbūt šķūni ir uztaisījis tajā vietā. Es nezinu, bet lai katrā gadījumā viņam, tā sakot, nerastos šī konfliktsituācija. Par to ir runa. Nav runas par lieliem ražošanas objektiem.

Priekšsēdētājs. Vai mēs varam balsot? Tad lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Lucāna 17.panta papildinājumu. Dokuments nr.186. Deputāts Jonītis - “par”. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 2, atturas - 11. Pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

R.Jonītis. Nākošais izskatāmais pants ir 22. - “Privatizācijas priekšlikumu apkopošana, valsts īpašuma objektu privatizācijas noteikumu izstrāde”. Šajā 22.pantā ir Tautsaimniecības komisijas redakcionāls labojums šī panta 2.daļā.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes deputātiem? Nav. 23.pants.

R.Jonītis. 23.pantā ir vairāki priekšlikumi. Tātad priekšlikums ir svītrot...

Priekšsēdētājs. Šeit ir: viens, divi, trīs priekšlikumi. Visus komisija ir atbalstījusi. Vai deputātiem ir kādas iebildes par katru no šiem priekšlikumiem? Lūdzu, deputāte Anna Seile!

A.Seile (LNNK).

Šeit deputāts Jonītis ir ierosinājis izsvītrot vārdus “īpašumtiesību apliecinoši dokumenti”. Un tas nozīmē, ka, ja sākas privatizācija, tad mēs neprasām, kam agrāk šis objekts ir piederējis, kas ir bijis tā saimnieks, un ļoti bieži var gadīties, ka šis objekts ir bijis kādam citam īpašumā un var notikt kaut kādi pārpratumi. Varbūt tas nemaz nav valsts īpašums. Un vai valstij nevajadzētu pierādīt, ka tas ir tās īpašums, un pašvaldībai pierādīt, ka tas ir tās īpašums? Tādēļ es no savas puses nevarētu tik viegli atbalstīt šīs tēzes izsvītrošanu.

Priekšsēdētājs. Deputāts Jonītis. Lūdzu!

R.Jonītis.Es gribēju paskaidrot šajā gadījumā šī priekšlikuma būtību. Šī priekšlikuma būtība ir izsvītrot šos īpašumtiesības apliecinošos dokumentus no tās panta daļas, kas runā, kāda informācija ietverama objekta privatizācijas noteikumos. Un objekta privatizācijas noteikumos nevar būt šīs īpašumtiesības apliecinošie dokumenti publicējami. Un tāpēc turpmāk ir otrās ailītes pats pēdējais priekšlikums - papildināt 23.pantu ar jaunu otro daļu un mainīt daļu numerāciju, ka šo īpašumtiesību apliecinošie dokumenti Privatizācijas aģentūrai pašai ir jāsameklē, jāpierāda, un tikai pēc tam var veikt šo procesu.

Priekšsēdētājs. Deputāte Seile savas šaubas un priekšlikumu balsot noņem. Līdz ar to 23.pants ir akceptēts. Vai deputātiem ir vēl kādas piezīmes? Nav. Akceptēts.

Tālāk, lūdzu!

R.Jonītis.Nākošais - 26.pants. Ir priekšlikums no 26.panta nosaukuma un pirmās daļas 1.apakšpunkta, kā arī no 27.panta izslēgt vārdus “ieguldītāji”. Un līdz ar to jaunā panta redakcija būtu “Valsts īpašuma objektu pircēju izvēle”.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, deputāti! Nav iebildes? Tālāk.

R.Jonītis. Tālāk par 26.panta 1.daļas 3.apakšpunktu. Ir priekšlikums svītrot vārdus... Komisijas viedoklis bija - svītrot visu 3.punktu.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav. Akceptēts. Tālāk!

R.Jonītis. Vēl ir priekšlikums papildināt šo 26.pantu ar 2.daļu jaunā redakcijā. Komisijas viedoklis bija - atbalstīt, bet labojot redakcionāli, ko var redzēt trešajā ailītē.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, deputāti, vai esat iepazinušies? Paldies. Tālāk.

R.Jonītis. Šeit šajā tabulā nav šī 27.panta nosaukuma, bet mēs jau praktiski nobalsojām, ka arī 27.panta nosaukumā tiek svītroti vārdi “vai ieguldītāji”. Tas ir iepriekš.

Priekšsēdētājs. Nu - nevis praktiski... Ar tādām kategorijām mēs nevaram operēt.

R.Jonītis. Bija priekšlikums par...

Priekšsēdētājs. Tur bija priekšlikums, un tas priekšlikums tika atbalstīts. Līdz ar to tas ir pieņemts.

R.Jonītis. Jā. Skaidrs.

Priekšsēdētājs. Tālāk.

R.Jonītis. Nākošais ir 31. pants - pašvaldības īpašuma objektu privatizācijas ierosināšana un lēmumu pieņemšana par objektu nodošanu privatizācijai. Komisijas viedoklis bija, ievērojot izdarītās izmaiņas 3. daļā, izteikt pirmo daļu jaunā redakcijā.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir kādas iebildes? Nav. Tālāk.

R.Jonītis. Nākošais ir 33.pants - privatizējamo pašvaldības īpašuma objektu pārvaldīšana. Arī tāpat kā iepriekš... Tā kā tas ir izdarīts trešajā daļā, tad arī šeit izteikt šo pantu jaunā redakcijā.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav. Akceptēts.

R.Jonītis. Arī 34.pantā, pamatojoties uz 3.daļā izdarītajām izmaiņām, komisija piedāvā jaunu redakciju.

Priekšsēdētājs. Par šo redakciju ir deputātiem kādas iebildes? Nav. Akceptēts.

R.Jonītis. Nākošais būtu 35.pants. Ir deputāta Lucāna iesniegtais priekšlikums par šiem uzņēmumiem, un es domāju, ka, tā kā 3. daļā jau šī redakcija tika atbalstīta, Saeimai nebūtu iemesla šajā daļā, kas runā par pašvaldību uzņēmumu privatizāciju, lemt citādāk.

Priekšsēdētājs. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt? Lūdzu - deputāts Aivars Endziņš.

 

A.Endziņš (LC).

Šeit acīmredzot ir neliela tehniska kļūmīte. Iztrūcis ir vārdiņš “ir” - ir to pašreizējiem īrniekiem. Tā kā mēs nobalsojām par 17.pantu, te tā “ir” trūkst, te tas būtu jāielabo iekšā.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Zvanu! Balsosim par deputāta Lucāna 35.panta papildinājumu - dokuments nr.186. Deputāts Jonītis “par”. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 2, atturas - 7. Pieņemts.

R.Jonītis. Nākošais būtu 41.pants, kur arī, pamatojoties uz izdarītajām izmaiņām 3.daļā, komisija ierosina jaunu redakciju.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildes? Nav. Paldies. Tālāk!

R.Jonītis. Nākošais ir priekšlikums - papildināt likumu ar jaunu piekto daļu šādā redakcijā, kas runā par īpatnībām atsevišķu valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizācijā. Komisijas viedoklis bija atbalstīt šo papildinājumu, vēl papildinot ar jauniem pantiem - kā, piemēram, 46.

Priekšsēdētājs. Vajadzētu precizēt. Par kuru jūs tagad runājat pantu?

R.Jonītis. Pēc 41.panta sāktos jauna - piektā - daļa, tad, sākot ar 44.pantu, tie būtu jauni panti, kas iepriekš nav bijuši.

Priekšsēdētājs. Jā, jā, es redzu! Lūdzu, deputāti, par katru pantu atsevišķi, ja jums ir kādas iebildes.

44.pants. Nav iebildes. Akceptēts.

Tālāk - 45.pants. Arī akceptēts. Lūdzu tālāk!

R.Jonītis. Un komisijas priekšlikums ir papildināt ar jaunu 46.pantu šādā redakcijā, ko var redzēt 24.lappusē 3.ailītē.

Priekšsēdētājs. 24.lappusē 3.ailītē 46.pants ir šādā redakcijā: kopīpašumā esošās valsts un pašvaldības mantas... Par to jūs runājat?

R.Jonītis. Jā.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, deputāti, vai jums ir kādas iebildes? Nav. Akceptēts. Es atvainojos! Jums bija, deputāt Karnup? Lūdzu! Deputāts Karnups - LNNK.

V.P.Karnups (LNNK).

Godājamie kolēģi! Man vienkārši pret šo pantu kā tādu nav iebildumu, bet acīmredzot te kaut kā trūkst. Vismaz tad pusteikuma. Te ir rakstīts: kopīpašumā esošās valsts vai pašvaldības mantas privatizācija... Tas ir panta virsraksts, tāpēc tas nav izcelts. Saprotu!

Priekšsēdētājs. Deputāts Karnups noņem savu priekšlikumu. 46.pants ir akceptēts. Lūdzu tālāk, deputāt Jonīt!

R.Jonītis. Nākošais pants - 50.pants - privatizējamo objektu mantu... un saistības. Ir priekšlikums izteikt 50.panta trešo daļu jaunā redakcijā, ko var redzēt otrajā ailītē. Komisijas viedoklis bija - atbalstīt šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, deputāti, jūsu viedoklis? Akceptēts.

R.Jonītis. Tad mēs varam nonākt pie pārejas noteikumiem.

Priekšsēdētājs. Mēs esam jau nonākuši.

R.Jonītis. Ir priekšlikumi papildināt šos pārejas noteikumus ar trim jauniem punktiem jaunā redakcijā. Un komisijas viedoklis bija - atbalstīt priekšlikuma pirmo punktu.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, deputāti? Nav iebildes. Akceptēts.

R.Jonītis. Attiecībā uz pārejas noteikumu otro un trešo punktu komisija savu viedokli neizteica. Tie ir grozījumi Augstākās padomes lēmumos.

Priekšsēdētājs. Kāds ir ierosinājums?

R.Jonītis. Man ierosinājums būtu noņemt šos priekšlikumus un šos grozījumus Augstākās padomes lēmumos, bet pēc tam risināt vai nu Juridiskajai komisijai, vai kā citādāk ar atsevišķiem likumiem. Es noņemu savus priekšlikumus.

Priekšsēdētājs. Vai tie visi bija jūsu priekšlikumi?

R.Jonītis. Jā.

Priekšsēdētājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

R.Jonītis. Bija deputāta Gundara Bērziņa priekšlikums - papildināt 56.panta 1.punktu ar tekstu “...ja Ministru kabinets nenosaka citu kārtību”. Bet, tā kā Saeima jau atbalstīja jaunā redakcijā šo 50.pantu, tad komisijas viedoklis bija - noraidīt, jo šis priekšlikums attiecas uz šo projektu realizāciju pārejas noteikumos.

Priekšsēdētājs. Deputāts Gundars Bērziņš rakstiski ir atstājis dažus savus priekšlikumus vai attieksmi pret komisijas lēmumu, bet par šo punktu mums nekādas informācijas nav. Tā mēs nevaram noraidīt. Es domāju, būtu korekti, ja mēs balsotu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par deputāta Gundara Bērziņa priekšlikumu - “...ja Ministru kabinets nenosaka citu kārtību”. 56. panta 1. punktā deputāts Jonītis izteica komisijas viedokli. Viens “pret” - deputāts Jonītis. Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 32, atturas - 25. Nav pieņemts deputāta Gundara Bērziņa priekšlikums. Tālāk!

R.Jonītis. Vēl ir Tautsaimniecības komisijas priekšlikums - papildināt pārejas noteikumus ar jaunu punktu - “Likums stājas spēkā ar 1994. gada 1. martu.” Tas ir komisijas priekšlikums.

Priekšsēdētājs. Te nu būtu acīmredzot sakāms deputātam Endziņam kā Juridiskās komisijas priekšsēdētājam.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Tas izriet no Satversmes, un tas ir saistīts ar to, kad Valsts prezidents parakstīs un izsludinās šo te likumu. Un līdz ar to noteikt tagad, ka ar 1.martu - tas ir diezgan tāds... solis, ar kuru mēs gribam ierobežot Satversmē paredzētās Valsts prezidenta pilnvaras. Tāpēc es aicinātu to izsvītrot.

Priekšsēdētājs. Deputāte Seile, es jūsu žestu nesapratu. Skaidrs. Līdz ar to šis jautājums nav diskutējams. Vēl ir kādi ierosinājumi, kuri nav izskatīti? Mums bija procedūras balsojums. Kā jūs atceraties, deputātes Seiles ierosinājums bija - izskatīt iesniegtos priekšlikumus, un to mēs esam izdarījuši. Visus priekšlikumus, jo neviens nekādas iebildes no deputātiem neceļ, bet balsojumu visumā trešajā lasījumā mēs atlikām uz nākošo reizi, tad, kad deputāti saņems pilnu tekstu. Vai ir kādi priekšlikumi vēl citi? Nav. Līdz ar to mēs šī likumprojekta akceptu vai balsošanu par to visumā atliekam. Vai komisijā jūs tur dedzīgi apspriežaties par kaut ko? Jums kaut kas ir iebilstams pret šo priekšlikumu? Nav. Paldies.

Godātie deputāti! Jūs saņēmāt Saeimas Prezidijam adresētu vēstuli, es atvainojos, dokumentu no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja deputāta Lagzdiņa. Paņemiet, lūdzu, dokumentu nr.187! Par šo dokumentu Prezidijam ir jāziņo Saeimai, un Saeimai jālemj par šo likumprojektu nodošanu tālāk izskatīšanai komisijām. Tāds ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja Jāņa Lagzdiņa ierosinājums. Dokumenti nr. 187 un 188. Tā ir procedūras lieta, tā ir jānodod komisijām, un Prezidijs nevar tādus dokumentus ilgstoši glabāt. Tie nav ilgstoši uzglabājami. Vai kāds deputāts vēlas runāt? Ir ierosinājums - par likumprojektu par grozījumiem pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tai jāapkopo saņemtie priekšlikumi un jāiesniedz likumprojekts izskatīšanai Saeimas plenārsēdē. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Lēmums pieņemts.

Un otrs priekšlikums - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu par grozījumiem likumā par rajona, pilsētas, pilsētas rajona un pagasta padomes tautas deputāta statusu nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai jāapkopo saņemtie priekšlikumi un jāsagatavo likumprojekts izskatīšanai Saeimā. Vai kādam ir iebildes? Nav. Pieņemts.

Godātie deputāti! Līdz sēdes beigām ir atlikušas 10 minūtes. Endziņa kungs ir iesniedzis lūgumu sniegt paziņojumu: Preses konference sākas 5 minūtes ātrāk. Vai Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija izmantos 10 minūtes? Lūdzu, nāciet!

R.Jonītis (LC).

Likumprojekts “Par privatizējamo valsts un pašvaldību īpašuma objektu novērtēšanas kārtību” (Ziemas sesijas dokuments nr.175). Kā deputāti var redzēt, šis ir ļoti īss likumprojekts, un arī deputātu iesniegtie priekšlikumi šim likumprojektam nav bijuši, ir tikai Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - papildināt pārejas noteikumus ar jaunu 2.punktu - par likuma spēkā stāšanās termiņu. Kā jau mēs no iepriekšējā likuma teksta redzējām, praktiski šis nebūtu balsojams jautājums.

Priekšsēdētājs. Runājiet, lūdzu, mikrofonā!

R.Jonītis. Tātad šis Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas priekšlikums par spēkā stāšanās termiņiem nebūtu balsojams, tā ka es aicinu pieņemt šo likumprojektu visumā, trešajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Vai kāds deputāts vēlas runāt? Dokuments nr. 175. Vai varam balsot visumā par tā pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likuma “Par privatizējamo valsts un pašvaldību īpašuma objektu novērtēšanas kārtību” pieņemšanu visumā! Deputāts Grīgs - “par”. Lūdzu rezultātu! Viens papildus “par”. Par - 67, pret - nav, atturas - 6. Akceptēts. Likums pieņemts.

R.Jonītis. Nākamais ir likumprojekts “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas komisijām” (Ziemas sesijā izskatāmais dokuments nr. 174). Arī šim likumprojektam ir tikai divi priekšlikumi. Viens priekšlikums ir - papildināt 3. pantu ar jaunu - otro daļu, šis ir komisijas priekšlikums, un tabulā 2.lapā jūs varat redzēt 3. ailē komisijas ieteikto redakciju 3. pantam.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas runāt? Vai varam balsot par likuma pieņemšanu visumā? Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas komisijām” pieņemšanu visumā! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 1, atturas - 4. Likums pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

R.Jonītis. Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi 1992. gada 9. decembra likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem”” (Ziemas sesijā izskatāmais dokuments nr. 176). Tas vairs nav tik īss. Deputātu priekšlikumu ir daudz, un tāpēc mēs uzskatām, ka mēs līdz pulksten pieciem vairs nepaspēsim. Tāpēc aicinām atlikt to uz nākamo reizi un izskatīt tad kā pirmo.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies! Lūdzu sekretāra biedru deputātu Tomiņu nolasīt izdruku. Mazu uzmanību paziņojumam! Deputāts Endziņš - Juridiskās komisijas vadītājs.

A.Endziņš (LC).

Cienījamie Juridiskās komisijas locekļi! Es gribu atgādināt, ka rīt pulksten 10.00 mums būs komisijas sēde, bet Kārtības ruļļa izstrādāšanas komisijas locekļiem - pirmdien pulksten 10.00. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Lūdzu uzmanību izdrukai!

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies:

Georgs Andrejevs...

Priekšsēdētājs. Georgs Andrejevs ir zālē.

Z.Tomiņš.

Gundars Bērziņš,

Pēteris Elferts,

Juris Janeks,

Ernests Jurkāns,

Edvīns Kide,

Odisejs Kostanda,

Aristids Lambergs,

Egils Levits,

Roberts Milbergs,

Oļģerts Pavlovskis...

Priekšsēdētājs. Oļģerts Pavlovskis ir zālē.

Z.Tomiņš.

Jānis Ritenis,

Ivars Silārs,

Juris Sinka,

Dainis Stalts,

Anita Stankēviča.

Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Nākamā sēde būs 17. februārī pulksten 9.00.

Stenogrammu parakstījušas:

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Mašīnrakstītājas-operatores: S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, B.Strazdiņa, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

SATURA RĀDĪTĀJS

1994.gada 10.februārī

Par darba kārtību - 1.lpp.

Par likumprojektu “Par pilsētas domes, rajona

padomes un pagasta padomes deputāta statusu” - 2.lpp.

 

 

Par lēmuma projektu “Par Latvijas Republikas

pilsoņu tiesību atzīšanas nosacījumiem personām,

kuras pirms 1914.gada 1.augusta dzīvoja Latvijas

robežās, un viņu pēcnācējiem” - 2.lpp.

Priekšlikumi - dep. A.Kiršteins - 2.lpp.

- dep. L.Laviņa - 3.lpp.

 

Par likumprojektu “Par grozījumiem Latvijas

Republikas likumā “Par īpašuma privatizāciju

agroservisa uzņēmumos” un lēmumā “Par

Latvijas Republikas likuma “Par īpašuma

privatizāciju agroservisa uzņēmumos” spēkā

stāšaās kārtību”” - 4.lpp.

Priekšlikumi - dep. A.Rozentāls - 5.lpp.

 

Par Latvijas Republikas Prokuratūras protestu

“Par atļaujas došanu Vidzemes priekšpilsētas

padomes deputāta Andreja Ruča saukšanai pie

kriminālās atbildības” - 6.lpp.

 

 

Par deputātu pieprasījumiem un jautājumiem

Jautājums finansu ministram U.Osim

Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs Z.Tomiņš - 6.lpp.

 

 

Par deputātu pieprasījumu par īpašuma privatizāciju

agroservisa uzņēmumos, par maizes ražošanas

valsts uzņēmumu privatizāciju, par gaļas pārstrādes

uzņēmumu privatizāciju

Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs Z.Tomiņš - 7.lpp.

Priekšlikums - dep. A.Rozentāls - 9.lpp.

- dep. M.Budovskis - 9.lpp.

 

 

Par steidzamu deputātu pieprasījumu Ministru

prezidentam V.Birkavam un valsts reformu

ministram M.Gailim par Radio un televīzijas

padomes padotību

Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs Z.Tomiņš - 10.lpp.

Priekšlikumi - dep. A.Rugāte - 11.lpp.

- valsts reformu ministrs M.Gailis - 11.lpp.

 

Par LNNK frakcijas deputātu jautājumu Ministru

kabinetam par valdības viedokli par bijušo PSRS

un Krievijas atvaļināto militārpersonu statusu

Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs Z.Tomiņš - 12.lpp.

 

Par LNNK frakcijas deputātu jautājumu Ministru

kabinetam par valdības oficiālo viedokli

jautājumā par Skrundas lokatoru

Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs Z.Tomiņš - 12.lpp.

 

Par LNNK frakcijas deputātu jautājumu finansu

ministram U.Osim par 1993.gada budceta izpildi

Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs Z.Tomiņš - 13.lpp.

Paskaidrojums - dep. A.Lambergs - 13.lpp.

 

Par LNNK frakcijas deputātu jautājumu iekšlietu

ministram Ģ.V.Kristovskim (par pasu galdu

nodošanu Pilsonības un imigrācijas departamenta

pakļautībā)

Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs Z.Tomiņš - 13.lpp.

 

Par frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” deputātu

jautājumu Ministru prezidentam V.Birkavam par

Rīgas pilsētas 8.poliklīniku

Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs Z.Tomiņš - 14.lpp.

 

 

Par izmaiņām 1993.gada 21.jūlijā izveidotās

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sastāvā

(atbrīvot deputātu V.Novakšānovu no locekļa

pienākumiem un komisijā iekļaut deputātu

J.Kokinu) - 15.lpp.

 

Par Valsts kontroles padomes locekļu apstiprināšanu

(K.Beljānis, I.Šķibelis, V.Grasis, I.Griķis)

Ziņo - Latvijas Republikas valsts kontrolieris R.Černajs - 16.lpp.

Priekšlikums - dep. A.Endziņš - 16.lpp.

 

Par Talsu rajona tiesas administratīvā

tiesneša iecelšanu (A.Grosbaha)

Ziņo - dep. A.Endziņš - 17.lpp.

 

Par dažu Latvijas Republikas rajonu (pilsētu) tiesu

tiesnešu iecelšanu (S.Kalniņa, A.Strauts)

Ziņo - dep. A.Endziņš - 18.lpp.

Priekšlikumi - dep. E.Jurkāns - 18.lpp.

- dep. A.Endziņš - 19.lpp.

- dep. V.Novakšānovs - 19.lpp.

- dep. A.Līgotnis - 19.lpp.

 

Par Krāslavas rajona Zemesgrāmatu nodaļas

priekšnieces iecelšanu (Z.Mačukāne)

Ziņo - dep. A.Endziņš - 20.lpp.

 

Atbilde uz Saeimas 1994.gada 27.janvāra

pieprasījumu Ministru kabinetam

Ziņo - Ministru prezidents V.Birkavs - 20.lpp.

Priekšlikumi - dep. M.Budovskis - 21.lpp.

- dep. A.Panteļējevs - 23.lpp.

Likumprojekts “Par valsts un pašvaldību īpašuma

objektu privatizāciju” (3.lasījums)

Ziņo - dep. Ē.Kaža - 24.lpp.

Par procedūru - privatizācijas valsts ministrs

D.Skulte - 26.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 26.lpp.

- dep. J.Lucāns - 27.lpp.

Paziņojumi - dep. V.Novakšānovs - 28.lpp.

- dep. A.Berķis - 28.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs Z.Tomiņš - 29.lpp.

Par procedūru - dep. V.Novakšānovs - 30.lpp.

- dep. V.P.Karnups - 31.lpp.

- dep. I.Bērziņš - 31.lpp.

- dep. V.Bresis - 32.lpp.

- dep. A.Seile - 32.lpp.

- dep. R.Jonītis - 33.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 34.lpp.

- dep. P.Tabūns - 34.lpp.

- dep. J.Lucāns - 35.lpp.

- dep. Ē.Kaža - 36.lpp.

Ziņo - dep. R.Jonītis - 37.lpp.

Debates - dep. V.Bresis - 42.lpp.

- privatizācijas valsts ministrs D.Skulte - 42.lpp.

- dep. Z.Tomiņš - 44.lpp.

- dep. A.Seile - 45.lpp.

- privatizācijas valsts ministrs D.Skulte - 45.lpp.

- dep. Ē.Kaža - 46.lpp.

- dep. E.Kide - 46.lpp.

- privatizācijas valsts ministrs D.Skulte - 47.lpp.

- dep. A.Seile - 47.lpp.

- dep. A.Endziņš - 49.lpp.

- dep. A.Seile - 49.lpp.

- 50.lpp.

- dep. Ē.Kaža - 50.lpp.

- dep. A.Endziņš - 51.lpp.

- dep. A.Seile - 51.lpp.

- dep. V.P.Karnups - 53.lpp.

- dep. A.Seile - 54.lpp.

- dep. P.Tabūns - 55.lpp.

- dep. E.Kide - 56.lpp.

- dep. V.Bresis - 57.lpp.

- privatizācijas valsts ministrs D.Skulte - 59.lpp.

Par procedūru - dep. A.Kiršteins - 60.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs Z.Tomiņš - 61.lpp.

Reģistrācija - 62.lpp.

 

Deputātu iesniegums (protests par to, ka

likumprojekta apspriešanu vada deputāts

Jonītis) - 62.lpp.

Paskaidrojums - dep. V.Novakšānovs - 63.lpp.

Debašu turpinājums - valsts reformu ministrs M.Gailis - 64.lpp.

- dep. R.Marjaša - 66.lpp.

- dep. A.Rugāte - 68.lpp.

- valsts reformu ministrs M.Gailis - 69.lpp.

- dep. Ē.Kaža - 69.lpp.

- dep. J.Lucāns - 71.lpp.

- dep. V.Krištopans - 72.lpp.

- dep. V.Novakšānovs - 74.lpp.

- dep. A.Kreituss - 74.lpp.

- dep. A.Seile - 79.lpp.

- ekonomikas ministrs O.Kehris - 80.lpp.

- dep. A.Saulītis - 85.lpp.

- dep. P.Tabūns - 87.lpp.

- privatizācijas valsts ministrs D.Skulte - 88.lpp.

- dep. I.Bukovskis - 89.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 90.lpp.

- finansu ministrs U.Osis - 91.lpp.

- dep. V.P.Karnups - 96.lpp.

- privatizācijas valsts ministrs D.Skulte - 96.lpp.

- dep. A.Seile - 97.lpp.

- dep. J.Lucāns - 100.lpp.

- privatizācijas valsts ministrs D.Skulte - 102.lpp.

- dep. J.Lucāns - 102.lpp.

- dep. A.Endziņš - 102.lpp.

- dep. A.Seile - 103.lpp.

Par procedūru - dep. J.Lucāns - 104.lpp.

Debašu turpinājums - dep. A.Seile - 105.lpp.

Priekšlikums - dep. A.Endziņš - 108.lpp.

- dep. V.P.Karnups - 109.lpp.

Par procedūru - dep. A.Endziņš - 111.lpp.

 

 

Par “Grozījumiem pilsētas domes, rajona padomes

un pagasta padomes vēlēšanu likumā” - 112.lpp.

 

 

Par “Grozījumiem likumā “Par rajona, pilsētas,

pilsētas rajona un pagasta padomes tautas

deputāta statusu”” - 112.lpp.

 

Likumprojekts “Par privatizējamo valsts un

pašvaldību īpašuma objektu novērtēšanas

kārtību” (3.lasījums)

Ziņo - dep. R.Jonītis - 112.lpp.

 

Likumprojekts “Par valsts un pašvaldību īpašuma

privatizācijas komisijām” (3.lasījums)

Ziņo - dep. R.Jonītis - 113.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi 1992.gada

9.decembra likumā “Par valsts un pašvaldību

īpašuma privatizācijas fondiem”” - 114.lpp.

Paziņojums - dep. A.Endziņš - 114.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs Z.Tomiņš - 114.lpp.

Ceturtdien, 22.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 22.februāra ārkārtas sēde
10:30  Saeimas 2024.gada 22.februāra kārtējā sēde
12:00  Saeimas Prezidija sēde
17:00  2024.gada 22.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem