Latvijas Republikas 5.Saeimas plenārsēde

1994.gada 3.februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs. Uzsākam darbu 3.februāra plenārsēdē. Par darba kārtību. Frakcijas “Latvijas ceļš” deputāti lūdz Saeimu 4.sadaļas 1.punktu - likumprojektu “Par valsts budžetu 1994.gadam” - izskatīt pēc pirmās sadaļas 1.punkta - pēc Prezidija ziņojumiem. Lūdzu, Andris Piebalgs - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vadītājs.

A.Piebalgs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā es ļoti atbalstītu šo priekšlikumu, jo skaidrs, ka budžeta izskatīšana būs ļoti gara un grūta, un it īpaši to darīt labāk tad, kad ir skaidras galvas, pašā sākumā. Tā ka es lūgtu deputātus atbalstīt šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildes? Iebilžu nav. Līdz ar to nebalsojam. Priekšlikums pieņemts.

Nākamais iesniegums Prezidijam. Frakcijas “Latvijas ceļš” deputāti lūdz Saeimas likumprojektus “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”, “Par privatizējamo valsts un pašvaldību īpašuma objektu novērtēšanas kārtību”, “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas komisijām” un “Grozījumi 1992.gada 9.decembra likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem”” atlikt uz 10.februāra plenārsēdi. Vai kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Vai kādam ir iebildes? Nav. Priekšlikums akceptēts.

Vai ir vēl kādi priekšlikumi par darba kārtības maiņu? Nav. Sākam izskatīt.

Prezidija ziņojumi par ienākušajiem likumprojektiem. Likumprojekts “Par papildinājumiem Latvijas Republikas 1992.gada 13.maija likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu””. Deputāti Grīnblats, Straume, Sinka, Dāliņš, Milbergs. Vai ir kādi iebildumi vai citi priekšlikumi Saeimas Prezidija slēdziena projektam? Nav. Tad Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Cilvēktiesību komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību komisija apkopo saņemtos priekšlikumus un sagatavo minēto likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

Nākamais likumprojekts “Par papildinājumiem 1993.gada 16.jūlija likumā “Par 1925.gada 1.aprīļa likuma “Ministru kabineta iekārta” atjaunošanu””. Deputāti Andrejs Krastiņš, Kalniņš, Puriņa, Kušnere, Tabūns. Par Prezidija slēdzienu ir kādas iebildes vai citi priekšlikumi? Nav. Tad Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā apkopo saņemtos priekšlikumus un sagatavo likumprojektu izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

Nākamais likumprojekts “Pretizlūkošanas likums”. Ministru kabinets to iesniedzis. Lūdzu, par Saeimas Prezidija slēdzienu - deputāts Budovskis.

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi! Es lūgtu jūs apskatīties rudens sesijas 456.dokumentu, tas ir likumprojekts “Par pretizlūkošanu”. Attiecībā uz šo likumprojektu, ko toreiz pieņēma Saeima par nodošanu komisijām, “Latvijas ceļa” frakcijas priekšsēdētājs Panteļējeva kungs raksta, ka Nacionālā drošības komisija ir izstrādājusi un divos lasījumos pieņēmusi likumprojektu “Par izlūkošanu”, ka tālāk viņš tika nodots komisijā. Tālāk viņš jau tika izskatīts arī šeit Saeimas sēdē. Līdz ar to es iebilstu pret šāda likumprojekta pieņemšanu tagad Saeimā jeb Saeimas sēdes laikā. Es domāju, ka Ministru kabinetam bija pilnas tiesības un iespējas šos savus priekšlikumus, vienalga, vai viņi ir noformēti kā vesels likumprojekts vai būtu bijuši kā labojumi pantos iepriekšējam - jau Saeimā izskatītajam - likumprojektam, tad viņi to varēja izdarīt un taisni iesniegt komisijās. Līdz ar to, teiksim, komisija varēja izskatīt to un sniegt mums priekšlikumus vai turpināt lasījumu, trešo lasījumu, šeit Saeimā. Komisija uzskatīja, ka ir jāatgriež otrajā lasījumā lasīšanai pa pantiem vai pat pirmajā lasījumā, ja šeit mainās pat konceptuālas nostādnes. Tādējādi es domāju, ka visa šā iesniegtā likumprojekta būtība ir izskatāma komisijā, bet nav jābalso Saeimā par nodošanu komisijām. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Lūdzu, deputāts Ivars Silārs - Aizsardzības un iekšlietu komisijas vadītājs.

I.Silārs (LC).

Cienījamie kolēģi! Un vispirms cienījamais kolēģi Budovski! Šeit ir pārpratums radies. Jūs neesat līdz galam izpratis Panteļējeva kunga izteikto. Komisija ir izskatījusi divos lasījumos. Plenārsēdē viņš vēl nav bijis pat pirmajā lasījumā. Komisija, izskatījusi divos lasījumos, iesniedza Prezidijam. Prezidijs nodeva mums lemšanai, kā tālāk skatīt, un toreiz plenārsēde nolēma, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija par šo likumprojektu, tā savāks visus priekšlikumus, un tad mēs nāksim pie jums un iesniegsim pirmajam lasījumam. Saeima vēl nav viņu apspriedusi, viņš nav konceptuāli vēl skatīts. Un šajā sakarībā, protams, Ministru kabinetam ir tiesības, kā rakstīts Satversmē un Kārtības rullī, iesniegt savu likumprojektu. Droši vien mums būs jāizšķiras pirmajā lasījumā šeit, kuru mēs ņemsim par pamatu, bet mums nav būtiska pamata viņu noraidīt nodošanai mūsu komisijā tāpat kā mūsu komisijā ir nodots Nacionālās drošības komisijas izstrādātais likumprojekts. Tā ka es aicinu tiešām nodot komisijām, te ir vienkāršs pārpratums. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas izteikt savu viedokli? Lūdzu zvanu. Balsosim par Prezidija slēdzienu - nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Nacionālās drošības komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija apkopo saņemtos priekšlikumus un sagatavo minēto likumprojektu izskatīšanai Saeimas plenārsēdē. Balsosim! Lūdzu rezultātu! Pagaidiet! Deputāt Budovski, balsošanas laikā esiet mierīgs! (Zālē smiekli.) Rezultātu tablo negrib rādīt.

Godātie deputāti, mūsu operators lūdz vēlreiz balsošanu, jo mūsu sistēma diemžēl tanī brīdī nedarbojās. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim! Vai visi ir nobalsojuši? Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 4, atturas - 7. Pieņemts lēmums.

Deputāt Budovski, jums par procedūru? Lūdzu!

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs, paldies, ka jūs mani uzaicinājāt. Es gribēju vienkārši palīdzēt šajā tehnisko grūtību brīdī un noņemt savas iebildes pēc Silāra kunga paskaidrojuma. Līdz ar to mēs būtu iztikuši bez balsojuma un bez pretenzijām pieņēmuši komisijā to izskatīšanai. Paldies.

Priekšsēdētājs. Paldies jums. Prezidija ziņojumi par ienākušajiem likumprojektiem ir visi. Nākošais jautājums ir budžets.

Godājamie deputāti, ir iesniegti arī citi papildinājumi darba kārtībai. Viens ir no deputātiem Straumes un Lamberga ar 10 deputātu parakstiem: “Lūdzam iekļaut 97.panta kārtībā 3.februāra sēdes darba kārtībā lēmumprojektu “Par Latvijas delegācijas nostāju šajās sarunās attiecībā uz Skrundas radara staciju”. Tas ir viens.

Un otrs: “Sakarā ar vairākiem balsojumiem Saeimas ziemas sesijas 20.janvāra sēdē Saeimas kārtības ruļļa 97.panta kārtībā ierosinām iekļaut Saeimas 3.februāra sēdes darba kārtībā lēmumprojektu “Par uzskatāmiem par Saeimas kārtības ruļļa 83.panta kārtībā noraidītiem un antikonstitucionāli pieņemtiem Ministru kabineta 1994.gada 10.janvāra noteikumus nr.1 (protokola numurs) “Par grozījumiem likumā “Par galvaspilsētas Rīgas pašvaldību””, Ministru kabineta 1994.gada 11.janvāra noteikumus nr. 25 (attiecīgie protokola numuri) “Par grozījumiem likumā “Par pagasta pašvaldību””, Ministru kabineta noteikumus nr.26 (attiecīgie protokolu numuri) “Par grozījumiem likumā “Par rajona pašvaldību””, Ministru kabineta 10.janvāra noteikumus nr. 27 (attiecīgais protokola numurs) un uzskatīt par anulētiem 20.janvāra plenārsēdes balsojumus par minēto Ministru kabineta noteikumu nodošanu izskatīšanai Saeimas komisijām”. Deputāti Straume un Lambergs.

Lūdzu, deputāts Panteļējevs - “Latvijas ceļš”.

A.Panteļējevs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie klātesošie! Astoņi frakciju vadītāji vakar vēlu naktī atgriezās no vizītes, kuras laikā daudz tika runāts arī par šo jautājumu - par Skrundas lokatoru. Kaut vai aiz cieņas pret pārējiem deputātiem un mūsu frakcijas biedriem, kuri noteikti grib iepazīties gan ar mūsu vizītes rezultātiem, gan arī izanalizēt viņus, varu pasacīt, ka katrā ziņā ir skaidrs, ka līdz nākošajai plenārsēdei delegācija nekādu līgumu neparakstīs, tāpēc 97.panta kārtībā iebilstu pret šā lēmuma par Skrundu izskatīšanu šodien.

Priekšsēdētājs. Jautājums līdz ar to šodien ir par tā iekļaušanu darba kārtībā. Nākošais ir šis priekšlikums - iekļaut Saeimas 3.februāra sēdes darba kārtībā lēmumprojektu “Par uzskatāmiem par Saeimas kārtības ruļļa 83.panta kārtībā noraidītiem un antikonstitucionāli pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumus”. Vai deputātiem ir izdalīti? Nav. Līdz ar to lemsim pēc tam, kad viņi būs izdalīti deputātiem.

Par procedūru? Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Visi Ministru kabineta Satversmes 81.panta kārtībā pieņemtie noteikumi, izņemot likumu “Par pretizlūkošanu”, kurš netika nodots komisijām, ir nodoti komisijām izskatīšanai, un līdz ar to Saeima, izskatot kādu no šiem priekšlikumiem, kuri tagad ir spēkā, bet kuri var tikt izskatīti kā likumdošanas iniciatīvas trijos lasījumos Saeimā, izskatot tos pirmajā lasījumā, tad arī var lemt tālāk, nevis tagad noteikt ar atsevišķu kaut kādu lēmumu, kamēr viņi vispār nav izskatīti pirmajā lasījumā. Un līdz ar to es uzskatu, ka vispār darba kārtībā šāda veida projekts nevar tikt iekļauts.

Priekšsēdētājs. Deputāts Jānis Lagzdiņš - Valsts un pašvaldības komisijas vadītājs.

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Visi minētie likumprojekti, kuri ir uzskaitīti šajā deputātu pieprasījumā, ir nodoti Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Uz šo brīdi komisija nav nevienu šo likumprojektu izskatījusi. Un es pilnīgi pievienojos Endziņa kunga viedoklim, ka pēc būtības šis pieprasījums nav izskatāms.

Priekšsēdētājs. Līdz ar to arī šis jautājums šodien nav izskatāms, ja kāds no deputātiem iebilst, jo šeit ir runa par iekļaušanu darba kārtībā un tālāk par lēmuma projekta izskatīšanu, kuru Prezidijs ir saņēmis tikko, bet deputāti vispār vēl nav saņēmuši. Līdz ar to par iekļaušanu darba kārtībā šis jautājums ir izskatīts.

Par budžetu 1994.gadam. Likumprojekts “Par valsts budžetu 1994.gadam”. Otrais lasījums. Andris Piebalgs - Budžeta un finansu komisijas vadītājs.

A.Piebalgs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputāti! Šodien mēs izskatām vienu no svarīgākajiem jautājumiem, kas noteiks dzīvi Latvijā 1994.gadā.

Jāsaka, ka budžeta projekta sagatavošana otrajam lasījumam Budžeta un finansu komisijai prasīja ļoti daudz laika un arī darba. Līdz ar to, protams, radās arī dažādas neprecizitātes. Bet kopumā mēs saņēmām vairāk nekā 200 iesniegumus, strādājot ar viņiem, izdevās šo skaitu samazināt un iekļaut uz plenārsēdi tos būtiskos, kurus neizdevās arī atrisināt to izskatīšanas gaitā.

Mēs esam sagatavojuši noteiktu izskatīšanas kārtību, kas ir parādīta dokumentā nr. 129. Ar ko ir saistīta šī kārtība? Jāsaka, ka neviens no deputātiem un arī Budžeta un finansu komisija nekādā gadījumā negribētu atstāt situāciju, ka budžeta deficīta problēma kļūst vaļēja. Tātad mēs sekojam principam, ka budžeta deficītam Latvijas Republikā ir jābūt ierobežotam un jābūt ierobežotam apmēram par 2 procentiem no iekšzemes kopprodukta. Līdz ar to izskatīšanas kārtība arī tiek piedāvāta, izejot no šīm pozīcijām, ka budžeta deficīts tomēr ir jānofiksē un izdevumu daļa ir jāskatās pēc budžeta deficīta izskatīšanas.

Nākošā ļoti būtiskā pozīcija ir - kādā veidā tiek sagrupēti priekšlikumi. Mēs centāmies sagrupēt priekšlikumus tādā formā, lai no pēc iespējas skaidrākiem ietu uz problemātiskākiem. Un, mēģinot tādā veidā sadalīt visus priekšlikumus, kā jūs redzat pēc 4.pielikuma, tur ir izdalītas 6 dažādas daļas. Viņām visām, protams, juridiski ir vienāds spēks, bet, lai izskatīšana būtu vieglāka, ir iesniegts šāds priekšlikums.

Bez tam, kā jūs redzat, mēs esam arī centušies sagatavot dokumentu pašu par sevi, to, ko iesniedza valdība un kas bija izskatīts pirmajā variantā, tādā formā, lai katram ierakstam būtu juridisks spēks. Līdz ar to arī tabulas, nemainot šos skaitliskos materiālus, ir izveidotas tādā formā, lai nebūtu jābalso, teiksim, par precizēto plānu 1993.gadam, lai neparādītos nevajadzīgās kopsummas, un tādēļ šodien faktiski izskatīšanai jums šobrīd ir 3 dokumenti, kas saistās ar budžetu, - dokuments nr.129, nr.129-b un dokuments nr. 129-c.

Es lūgtu cienījamo priekšsēdētāju varbūt apstāties pie tā priekšlikuma, kā izskatīt budžeta likumprojektu otrajā lasījumā. Varbūt deputātiem ir iebildumi par šo, jo tas ir ļoti būtiski, kādā formā mēs ejam cauri visam šim ļoti sarežģītajam likumprojektam.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, vai kāds vēlas runāt par budžeta izskatīšanas kārtību un secību? Kārtības rullī šie jautājumi nav fiksēti visās detaļās, un Budžeta komisija jums piedāvā savu variantu. Nav iebildes? Tad esam akceptējuši Budžeta komisijas piedāvāto budžeta projekta apspriešanas kārtību.

A.Piebalgs. Paldies, priekšsēdētāja kungs. Tālāk tātad mums pēc šīs kārtības pirmā lieta, kas ir jāizskata, ir dažādie ieņēmumi pa pozīcijām. Tātad tas ir dokumenta nr.129 1.pielikums. Dokumenta nr. 129 1.pielikumam ir iesniegti deputātu priekšlikumi un dokumenta nr. 129-b 1.pielikumam arī ir papildus saņemti priekšlikumi.

Priekšsēdētājs. Lūdzu!

A.Piebalgs. Tātad pirmais priekšlikums par šo pielikumu ir deputāta Zaščerinska priekšlikums, ka akcīzes nodokli, kas ir paredzēts 35 miljoni latu, vēl vajag izteikt tādā redakcijā, ka bez tam dīzeļdegvielas atmaksai zemes lietotājiem ir 2,2 miljoni latu. Šie 2,2 miljoni latu neiet kopējā summā, jo šeit, iekasējot šo te dīzeļdegvielas akcīzes nodokli, arī uzreiz tiek praktiski veikta atmaksa. Bet ļoti būtiski ir tas, lai parādītos, ka šāds skaitlis ir. Tas formāli neienāk ienākumu un izdevumu daļā, bet reāli tas tiek vākts un atmaksāts. Tāpēc deputāts Zaščerinskis iesniedz šo priekšlikumu. Tas ir daļēji kompromisa priekšlikums, ka šī summa tiek atspoguļota budžetā, bet tā neietekmē kopējo izdevumu daļu. Tātad priekšlikums būtu atbalstīt šo.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas atbalstīt un runāt? Vai kāds iebilst? Paldies. Lēmums ir pieņemts.

A.Piebalgs (LC).

Nākošais grozījums ir peļņas nodoklī. Jau pirmajā lasījumā tika iesniegts valdības dokuments nr. 50, kas, pamatojoties arī uz Budžeta un finansu komisijas ieteikumu, ierosināja palielināt ieņēmumus no peļņas nodokļa par 2,074 miljoniem latu, un līdz ar to kopējie ienākumi no peļņas nodokļa būtu 100 miljoni 74 tūkstoši latu. Budžeta un finansu komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Vai ir kādas iebildes? Godātie deputāti, jums visi materiāli ir, es ceru, ka esat atraduši, tas ir pēc 6.pielikuma - Ministru kabineta, Saeimas komisiju un deputātu priekšlikumi par 1.pielikumu. Nav iebilžu? Pieņemts.

A.Piebalgs. Paldies. Nākošais ir ļoti nesen, pagājušajā piektdienā ienākušais priekšlikums - palielināt muitas ieņēmumus no 26 miljoniem latu uz 28 miljoniem latu. Šo iesniedza deputāts Krištopans, kas reizē ir valsts ieņēmumu valsts ministrs, un es domāju, ka šis priekšlikums būtu atbalstāms.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas runāt? Vai ir iebildes? Pieņemts.

A.Piebalgs. Nākošais priekšlikums ir deputāta Zaščerinska priekšlikums, kas nemaina summas, bet tajā pašā laikā parāda vienu ļoti būtisku lietu. Ir maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu - paredzētie ieņēmumi 10 miljoni latu. Tiek veidots arī valsts īpašuma fonds, par kuru likumprojekts pieņemts divos lasījumos un tiks pieņemts trešajā lasījumā, un tīri redakcionāli tiek mainīts ieraksts “maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu” un “valsts īpašuma fonda maksājumi”. Šobrīd summa netiek mainīta, bet skaidrs, ka kopējā budžeta izskatīšanas gaitā šie ieņēmumi varētu tikt precizēti un pārskaitīti. Šobrīd tas ir tīri redakcionāls, bet skaidrs, ka Budžeta komisija vēl atgriezīsies pie tā, kad skatīs budžeta labojumus.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes? Nav. Akceptēts.

A.Piebalgs. Nākošais priekšlikums attiecībā uz ieņēmumu daļu ir par sociālo nodokli. Tātad likumprojekta pirmajā lasījumā sociālā nodokļa maksājums bija 183 miljoni 100 tūkstoši. Valdība iesniedz priekšlikumu palielināt to par 12,9 miljoniem latu, un līdz ar to sociālā nodokļa kopējie ieņēmumi 1994.gadam ir plānoti 196 miljoni latu. Diemžēl dokumentā ir tehniska kļūda, vajadzētu to vieninieku izlabot par nulli. Tas ir Ministru kabineta priekšlikums, un Budžeta un finansu komisija atbalsta šo priekšlikumu, jo viņa arī bija faktiski šo priekšlikumu ierosinātāja.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Piebalgs. Nākošais priekšlikums, kas netika atspoguļots pirmajā lasījumā, ir Budžeta un finansu komisijas priekšlikums - iekļaut ieņēmumu daļā ieņēmumus no valsts nekustamā īpašuma pārdošanas. Tie ir 6 256 000 lati. Attiecīgi šīs pozīcijas izdevumiem arī ir paredzētas, un Budžeta un finansu komisijas priekšlikumus tomēr valdība arī akceptēja.

Priekšsēdētājs. Vai ir kādas iebildes, citi priekšlikumi? Nav. Pieņemts.

A.Piebalgs. Nākošais ir deputātu Zaščerinska un Kides priekšlikums - parādīt budžetā maksājumus no Latvijas Bankas peļņas. Kā jūs zināt, pēc likuma Latvijas Banka pati rīkojas ar savu peļņu, bet to, kas paliek pāri, ieskaita valsts budžetā. Šobrīd šī summa ir apmēram 7 miljoni latu. Protams, tā būs pilnīgi precīzi zināma martā, bet ir arī dokuments, kurā šī summa ir minēta, un šis dokuments ir no Latvijas Bankas. Tāpēc mēs lūdzam atbalstīt arī ieņēmumu daļas palielināšanu ar maksājumiem no Latvijas Bankas peļņas: 7 miljoni latu.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas runāt? Vai ir iebildes pret šo priekšlikumu? Nav. Pieņemts. Akceptēts.

A.Piebalgs. Es gribētu, pirms loģiskā secībā pāriet pie nākošā, teikt, ka ir divi ieraksti - ienākumi no valsts īpašuma pārdošanas ( 3 756 000 lati) un ienākumi no banku peļņas nodokļa (6 miljoni latu), - kurus Budžeta komisija neatbalstīja. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija bija iesniedzēja, komisijas priekšsēdētājs man piekrita, ka šī daļa ir noņemama, jo ir nedaudz neprecīzi ieraksti, jo faktiski mēs jau to apstiprinājām. Tie bija tieši tie, par ko mēs runājām, par Latvijas Bankas peļņu un valsts nekustamo īpašumu. Faktiski šie priekšlikumi dublē tos, ko mēs jau pieņēmām. Tāpēc šie divi priekšlikumi būtu noņemami.

Priekšsēdētājs. Vai kāds iebilst pret to, ka šie priekšlikumi ir noņemami un nav izskatāmi, neņemot vērā tos argumentus, kurus izteica komisijas vadītājs? Neviens neiebilst. Pieņemts.

A.Piebalgs. Nākošais. Ienākumi no nodokļu parādu iekasēšanas - 6 miljoni latu. Tas ir deputāta Zaščerinska priekšlikums. Pamatojums ir dokuments nr.129-b, kurā ir pašās beigās (piektajā lappusē) kopsavilkums par budžeta maksājumu parādiem uz 01.12.93. Kā jūs redzat, kopējā summa tur ir apmēram 24 000 000 latu, un deputāts Zaščerinskis ierosina, ka varētu samazināt šos parādus vismaz par 6 000 000 latu un tādā veidā palielināt ieņēmumu daļu. Budžeta un finansu komisija, balsīm daloties, neatbalstīja šo priekšlikumu vairāku argumentu dēļ, bet te, es domāju, izteiksies arī valdības pārstāvji paši, kāpēc viņi domā, ka to nevar atbalstīt. Savukārt deputāts Zaščerinskis uztur šo priekšlikumu un nāks arī argumentēt.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas runāt? Deputāts Zaščerinskis - “Saskaņa Latvijai”. Lūdzu, jums vārds.

J.Zaščerinskis (SL).

Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Pēc stāvokļa uz šā gada 1.janvāri nodokļu maksājumu parādi budžetam (bez sociālā nodokļa) sastāda 22,6 miljonus latu. Maksājumu parādi budžetam bez tam vēl sastāda vairāk nekā 20 miljonus latu. Tātad kopējā summa par dažāda veida nodokļiem, kuri ir jau aprēķināti, bet nav iekasēti, tuvojas jau 50 miljoniem latu. Tajā pašā laikā, risinot jautājumu par budžeta izdevumiem, mēs nekādi neatrodam līdzekļus daudzu sīkāku problēmu atrisināšanai. Tajā pašā laikā mēs neatrisinām un nevaram atrast risinājumu jautājumam par bērnu pabalstiem, lauksaimniecības problēmām, pensiju jautājumam. Tāpēc man ir sekojošs priekšlikums. Starp citu, šo nodokļu parādu samazinājums budžetā nav paredzēts. Ņemot vērā, ka mums ir izveidots ieņēmumu dienests, kuram pašam mēs izmaksāsim vien pāri par 6 miljoniem latu (un vēl papildus pieprasīti divi miljoni) un kurš varbūt tiešām nav slikti iesācis strādāt, jo novembrī nodokļu parāds ir samazināts par 1,3 miljoniem, decembrī - par 1 miljonu, es uzskatu, ka, turpinot šo darbu vēl intensīvāk, gada laikā ir pilnīgi reāli pašlaik esošos nodokļu parādus samazināt tikai par vienu ceturto daļu, un tā viena ceturtā daļa sastāda 6 miljonus. Tas ļautu atrisināt manis jau minētās daudzās problēmas. Es aicinu deputātus atbalstīt šo priekšlikumu, un līdz ar to varētu realizēt daudzus jūsu priekšlikumus par izmaksām, kas varbūt sastāda nelielas summas.

Priekšsēdētājs. Edmunds Krastiņš - valsts īpašuma valsts ministrs. Lūdzu!

E.Krastiņš (valsts īpašuma valsts ministrs).

Godājamais prezident, augsti cienījamā Saeima! Man, protams, liels prieks par deputāta Zaščerinska šādu ļoti liberālu priekšlikumu. Ja mēs to gribētu realizēt, mums tūlīt pat būtu jāizskata vesela virkne valsts uzņēmumu bankrota jeb likvidācijas pieteikumu, un tajā pēckrīzes jeb stabilizācijas periodā, kādā pašlaik atrodas Latvijas rūpniecība, šādai bankrotu jeb likvidāciju virknei varētu būt ļoti negatīvas sekas gan attiecībā uz mūsu rūpniecības nākotni, gan arī attiecībā uz to cilvēku skaitu, kas vēl pievienotos bezdarbnieku armijai, kurai mums droši vien nāktos izmaksāt pabalstos vēl lielākas summas nekā šie 6 miljoni latu, ko mums varbūt izdotos iekasēt. Jāsaka, ka stāvoklis pašlaik ir tāds, ka valdība un Finansu ministrija pat apsver iespēju par īpaša likumprojekta izstrādāšanu, kas dotu valdībai tiesības veikt zināmu struktūrpolitiku: proti, privatizācijas gadījumā un varbūt arī kādu citu struktūru pārkārtojumu rezultātā atļaut pagarināt šos nodokļu parādu nomaksas termiņus, lai noteiktu precīzus parādu nomaksas grafikus. Jo pašlaik valdības rīcībā vienīgais instruments ir - atļaut šos maksājumus atlikt līdz 3 mēnešiem, bet lielākajā daļā gadījumu tas problēmas neatrisina, un virkne uzņēmumu, kur ir veikta šī privatizācija, jaunie īpašnieki ir izrādījušies ražošanas kraha priekšā tieši tāpēc, ka viņi nespēj norēķināties ar valsti par tiem parādiem, kas ir iekrājušies 1992. un 1993. gadā, kad mūsu valsts rūpniecības uzņēmumi faktiski cīnījās par savu izdzīvošanu. Un es varu teikt - un droši vien Krištopana kungs to vēlreiz apliecinās, - ka nekādas nodokļu maksāšanas atlaides nevienam netiek dotas un arī netiks īpaši dotas, bet vienīgi tad, ja likums to atļaus, valdībai būtu jābūt iespējām veikt šo struktūrpolitiku un pārskatīt un pat pagarināt šo parādu nomaksas termiņus. Jo pretējā gadījumā, ja mēs īstenotu šo piedāvāto programmu, mums tūlīt būtu jālikvidē jeb jāpiesaka bankrots veselai virknei valsts uzņēmumu. Protams, valdība izskata arī šādas iespējas, kad citas metodes vairs nav pielietojamas. Un lēmums par 11 valsts uzņēmumu likvidāciju jau ir pieņemts, bet šie procesi ir ilgstoši. Un diemžēl tās cerības par līdzekļu iekasēšanu var neattaisnoties. Tāpēc es aicinu tomēr deputātus neatbalstīt šo priekšlikumu, lai palīdzētu mūsu rūpniecībai šo krīzi pārdzīvot, jo turpmāk mēs no tās droši vien varētu ieņēmumos iegūt daudzkārt vairāk. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Deputāts Kide - “Saskaņa Latvijai”. Lūdzu!

E.Kide (SL).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es nekādi nevaru pieņemt cienījamā Edmunda Krastiņa nupat izteikto priekšlikumu, ka nevajagot atbalstīt Zaščerinska kunga priekšlikumu. Jūs dzirdējāt, ka nodokļu parāds ir 50miljoni jeb aptuveni 10 procenti no mūsu valsts budžeta. Sociālais nodoklis uz 1.decembri bija 35 miljoni. Ja tas būtu nomaksāts, tad mums nebūtu deficīta sociālajā budžetā un mēs varētu atrisināt gan to jautājumu par bērnu uzturēšanas pabalstiem, gan arī pacelt pensijas. Krastiņa kunga tikko šeit teikto runu, ko dzird arī visa Latvija, es citādi nevaru iztulkot kā aicinājumu nodokļus nemaksāt. Jo nav no valdības iesniegts nekāds grafiks, cik tad tos nodokļus un kā var iekasēt no tiem bankrotējošiem uzņēmumiem un vai viņus vispār iekasēs. Un šodien maksā peļņas nodokļus tikai tie, kuri uzskata sevi par nebankrotējušiem. Tātad izdevīgi pieskaitīt sevi pie bankrotējušiem. Sociālo nodokli nemaksā pat budžeta iestādes. Un šāda te nostāja par veco parādu nepiedzīšanu un tikai jauno maksājumu iekasēšanu faktiski ir aicinājums arī jaunos maksājumus veidot kā parādus un dot precedentu nodokļu nemaksāšanai. Pie Zaščerinska kunga priekšlikuma, kuru Edmunds Krastiņš nosauca par liberālu, man bija otrs priekšlikums, kuru Budžeta komisija gan izskatīja, bet šeit neierakstīja. Nevis iekasēt šo mazo daļu - 6 miljonus, bet iekasēt pusi no pagājušā gada parādiem. Mēs cienījamajam ieņēmumu iekasēšanas dienestam, kā teica Zaščerinska kungs, maksājam 6,4 miljonus plus 20 procentus vēl no neiekasētiem. Tā ir laba samaksa, un varu prasīt parādu iekasēšanu. Es ļoti lūdzu atbalstīt šo ne visai liberālo, bet pieticīgo Zaščerinska kunga priekšlikumu par 6 miljonu veco parādu papildu iekasēšanu. Paldies.

Priekšsēdētājs. Uldis Osis - finansu ministrs. Lūdzu!

U.Osis (finansu ministrs).

Cienījamie deputāti! Būtībā reālās iespējas iekasēt nodokļus, pareizāk sakot, palielināt šo nodokļu iekasēšanu, samazināt nenomaksātos nodokļus, valdība jau ir paredzējusi pašreizējo nodokļu ieņēmumos, tas ir, tajos, kas jau ir atspoguļoti piedāvātajā budžeta projektā. Katrā nodoklī atsevišķi. Strādājot pie ieņēmumiem no katra nodokļa, mēs jau esam ļoti rūpīgi izsvēruši mūsu reālās iespējas iekasēt papildu nodokļus, samazinot uzņēmumu nenomaksātos parādus. Bet, kā jau Krastiņa kungs minēja, šī problēma ir nopietna. Tā nav tikai Valsts ieņēmumu dienesta vai Krištopana kunga problēma - staigāt apkārt pa uzņēmumiem un tikai savākt tos nodokļus. Tā ir nopietna strukturāla, ekonomikas struktūras problēma. Un šī problēma ir ļoti raksturīga daudzām valstīm, kas atrodas pārejas periodā no centralizētās administratīvās sistēmas uz tirgus ekonomiku. Savulaik man nācās runāt ar Polijas Finansu ministrijas pārstāvjiem. Izrādās, ka viņiem šī problēma ir bijusi tikpat smaga pirms dažiem gadiem. Un tikai tad, kad viņi uzsāka uzņēmējdarbības, uzņēmumsistēmas un banku sistēmas kopēju rehabilitāciju, pārstrukturēšanu, bezperspektīvo un strādātnespējīgo uzņēmumu likvidāciju, ko arī mēs jau esam uzsākuši, - tikai tad tika gūti zināmi rezultāti. Bet tas nav ātrs un viegls process, un, galvenais, tas nav prognozējams process.

Pašlaik valdība kopīgi ar Pasaules banku strādā pie īpašas programmas - uzņēmējdarbības un banku sistēmas rehabilitācijas programmas: ir paredzēts izlaist valsts vērtspapīrus, aizvietot ar tiem uzņēmumu sliktos parādus, pēc tam ar Pasaules bankas kredītu šos vērtspapīrus izpirkt un tad veidot tā saucamo otrreizējo parādu tirgu, dibinot īpašas institūcijas, kas šos parādus piedzīs. Tā ka tas ir daudz sarežģītāks process. Finansiāls process, nevis tikai administratīvs process, kur ņem un iekasē šos parādus. Bet galvenā problēma ir tur: tā kā tie sastāv no vairākām šādām stadijām, tas būtu pilnīgi nenopietni, ja mēs pašlaik prognozētu jau šā gada budžetā konkrētus ieņēmumus uz šo pasākumu rēķina. Kaut arī, kā es jau minēju pašā sākumā, mēs to esam jau ņēmuši vērā, aprēķinot katru konkrētu ieņēmumu no konkrēta nodokļa.

Visbeidzot, tas arī nav pareizi no budžeta metodoloģijas viedokļa, jo ieņēmumi sadalās pa konkrētiem ieņēmumu avotiem. Tas ir, pirmkārt, par nodokļu ieņēmumiem. Un nevar ārpus šīm konkrētajām, atsevišķajām pozīcijām (ieņēmumiem par nodokļiem) vēl paredzēt atsevišķu pozīciju - kā papildu ieņēmumu vispār no nodokļiem, neko nerunājot par struktūru, kādā veidā tas notiks. Es atvainojos Zaščerinska kungam, bet būtībā tikpat argumentēti mēs varētu paredzēt 50 procentus, 70 procentus vai 10 procentus. Kāds tam ir pamatojums? Būtībā katrs var pēc savas metodes paskatīties griestos un noteikt savu procentu. Bet tā taču nevar izstrādāt budžetu!

Priekšsēdētājs. Anna Seile - LNNK. Pēc tam jūs runāsit otrreiz, deputāt Kide!

A.Seile (LNNK).

Labrīt, cienījamie deputāti! Kas maksā valstij nodokļus? Kas maksā ienākuma nodokli? Tās ir privātās personas - uzņēmēji, privātuzņēmēji un arī valsts uzņēmumi. Tādai būtu jābūt kārtībai. Pašreizējā kārtība, kāda ir iestrādāta budžetā, tāda nav. Privātuzņēmējiem un individuālajiem cilvēkiem nodokļi ir jāmaksā. Un tas veido valsts budžetu. Bet valsts uzņēmumi pašreiz ir lieli nodokļu nemaksātāji, viņi negrib maksāt nodokļus. Un valdība viņus aizstāv.

Līdzšinējā likumdošanā valsts un pašvaldība neatbild par sava uzņēmuma parādiem. Tad ko valdība šeit cīnās? Un kādēļ valdības pārstāvji pārmet Zaščerinska kungam, ka viņš nav apkopojis, cik lieli ir šie valsts parādi, šie valsts uzņēmumu parādi? Dati, kurus ir apkopojis Zaščerinska kungs, ir iegūti no statistikas datiem. Vai šeit nevajadzētu būt klāt skaidrai un gaišai tabuliņai, kas rādītu, kāda ir šo valsts uzņēmumu peļņa, cik nav samaksāts iedzīvotājiem algās un cik lieli ir uzņēmumu nesamaksātie nodokļu parādi, tai skaitā maksājumi sociālajam nodoklim? Ja šī aina mums būtu, tad mēs te nestrīdētos.

Zašcerinska kungs ierosina tikai vienu nelielu daļu - tikai 6 miljonus - valsts budžetā ieplānot kā ieņēmumu daļu. Tātad piespiest, lai tomēr šie bankrotējošie uzņēmumi nomaksātu kaut ko budžetam. Ko mēs gatavojamies darīt? Mēs taisāmies šos uzņēmumus privatizēt. Nesamaksāsim algas cilvēkiem. Atlaišanas pabalsts - tikai vienu mēnesi, tāds ierosinājums jau ir likumā par uzņēmējdarbību. Un neiekasēsim no viņiem pat nodokļus. Es uzskatu, ka ir jānorēķinās ar privātpersonām, ir jāsamaksā visi nodokļi, un tad nu lai šis uzņēmums bankrotē, ja tur vairs nav ko privatizēt, bet nevis tā: mēs to pārdosim, privatizēsim un vēl ieliksim Privatizācijas fondā kādus līdzekļus, kuru liela daļa pagaidām, pēc šīs koncepcijas, aiziet budžetam garām! Lūdzu atbalstīt Zaščerinska kunga priekšlikumu!

Priekšsēdētājs. Edvīns Kide - “Saskaņa Latvijai”. Pēc tam - Gundars Bērziņš.

E.Kide (SL).

Cienījamie deputāti! Es nekādi nevaru piekrist Oša kunga izvirzītajai tēzei, ka vecos parādus nevajag nodalīt no jaunajiem maksājumiem un ka vajag jaukt tos kopā. Ja mēs tā darīsim, mēs nekādi nevarēsim pateikt, cik tad parādu ir no šā gada nenomaksām? Jo tie sasummēsies ar iepriekšējiem kā vispārējā nenomaksa un mums vairs nebūs nekādas kontroles iespējas. Zaščerinska kungs aicina cerēt, ka no visiem nenomaksātajiem nodokļiem - ieklausieties: no visiem nenomaksātajiem nodokļiem! - varētu iekasēt 12 procentus. Un 88 procentus - neiekasēt. Un tas šķiet ļoti liberāli. Un iesaka, ka arī tos 12 varētu neiekasēt. Es ierosinu, ka mums, Saeimai, vajag atskaitīties vismaz Budžeta komisijas līmenī Finansu ministrijai par vecā parāda kārtošanu, tas ir, par pagājušā gada parādu kārtošanu. Un vajag atsevišķu uzskaiti par jaunajiem parādiem, kas veidosies jaunajā gadā.

Un pie Seiles kundzes teiktā gribu piebilst, ka tad, kad bankrotēs šie uzņēmumi, visus šos nodokļu parādus saskaņā ar pastāvošo praksi nodos kā valsts iekšējos parādus Budžeta komisijai norakstīšanai zaudējumos. Tātad mēs to naudu nekad vairs nesaņemsim, bet mēs jau to ieprogrammējām, ka mēs to saņemt nevaram. Es neceru, ka nodokļu maksāšana nākošajā gadā būs veiksmīgāka, ja būs šāda valstiska nostādne attiecībā uz valsts uzņēmumu parādu nemaksāšanu.

Priekšsēdētājs. Gundars Bērziņš - Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Prezidenta kungs, Saeima! Šis priekšlikums mani diezgan pārsteidz, jo “Saskaņas” frakcijas deputātu ekonomiskajā politikā es tomēr iepriekš nesaskatīju tik liberālu pieeju ekonomikai, par kādu it kā pat kritizē valdošo koalīciju.

Pirmais un pats galvenais, kas tiek izvirzīts kā neapstrīdams fakts, ir tas, ka šie parādi netiek iekasēti. Nav ne tādas noskaņas, ne tādas vēlmes. To rāda arī parādu summu samazināšanās.

Otrs galvenais fakts ir tas, ka šie parādi tiks piedzīti iespēju robežās. Krastiņa kungs teica, ka lielākā daļa šo parādu summas ir lielajos valsts uzņēmumos. Maksimāli piedzenot šos parādus, mēs ejam ļoti strauji uz uzņēmumu likvidācijas stadiju. Tas, ko Krastiņa kungs piedāvā, - ka varētu būt speciālas programmas par aplikšanu ar šiem nodokļiem un ka uzņēmumus, kuriem ir cerības saglabāties, jāmēģina saglabāt, - tas tomēr, manuprāt, ir diezgan svarīga prioritāte.

Otrs būtiskais jautājums, par ko arī runāja Seiles kundze, ir par algām. Bet paskatieties: tagad nodoklis ir pirmais - pirms algām. Tieši šis priekšlikums, kas maksimāli spiež šīs summas ārā, nerēķinoties ne ar ko, - tas jau arī ir tieši tas, kas neļauj samaksāt algas, jo algas ir tālākā kārtā, pie likvidācijas, aiz nodokļu maksājumiem, to mēs nesen pieņēmām. Tātad šeit arī tiek piedāvāts variants, ka prioritāra ir šo nodokļu iekasēšana. Un lielā mērā tas skar arī lielu skaitu valsts uzņēmumu, un mēs šobrīd ļoti mēģinām cīnīties par šo uzņēmumu saglabāšanu, atveseļošanu un iekļaušanu jeb pārveidošanu jaunajās struktūrās, un es varu teikt, ka tad, ja šī nodokļu iekasēšana būs šāda ārkārtīgi nežēlīga, neņemot vērā tautsaimniecības intereses, tad tas novedīs pie daudzu uzņēmumu likvidācijas - un ļoti straujas likvidācijas.

Priekšsēdētājs. Deputāts Zaščerinskis - “Saskaņa Latvijai”.

J.Zaščerinskis (SL).

Cienījamie kolēģi! Šeit tika izteikts pārmetums, it kā mēs, iekasējot nodokļus jeb nodokļu parādus, speciāli, mākslīgi gremdēšot ļoti daudzus uzņēmumus. Izpētot parādnieku sarakstu, ar pilnu pārliecību varam apgalvot, ka daudzu šo parādnieku vidū ir tādi uzņēmumi un firmas, kuriem ir lieli preču krājumi, kuriem ir lieli debitoru parādi. Un ne jau tas ir galvenais iemesls, bet vēlēšanās acīmredzot daudzās firmās ir - maksāt vai nemaksāt. Bez šaubām, attieksme pret budžeta izpildi.

Otrs. Krastiņa kungs pavisam nesen vēl šeit teica, ka tādus uzņēmumus, kuri pusgadu un pat ilgāk nav bijuši spējīgi samaksāt algu un kuri ir lielos parādos un nespēj realizēt savas preces, un praktiski, kā saka, ir jau bankrotējuši, - ka tādus uzņēmumus diez vai ir vajadzīgs, kā saka, ar mākslīgu elpināšanu uzturēt, jo mums nav budžetā tik daudz līdzekļu, lai tos uzturētu. Šodien no Krastiņa kunga es dzirdu pavisam citu domu. Nu tad būsim konsekventi! Tiešām, - ja ir tādi uzņēmumi, kas pusgadu un ilgāk nespēj samaksāt algu, nu tad jārisina kardināli tas jautājums: varbūt tiešām to pastāvēšana nav obligāta, nav vajadzīga? Bet likvidācijas procesā, pēc mūsu pašu apstiprinātajiem likumiem, vieni no primārajiem maksājumiem ir maksājumi budžetā, tātad var arī no tādiem uzņēmumiem iekasēt par parādiem kaut kādu summu.

Nākošais. Mēs pašlaik ļoti daudz runājam par nodokļu atkalpārskatīšanu, nodokļu sistēmas pārskatīšanu, nodokļu palielināšanu. Runājam, ka sociālais nodoklis būtu kopsummā jāpalielina gandrīz vai līdz 56 procentiem. Turpretim jau aprēķinātos, jau esošos nodokļus mēs neiekasēsim. Kurā vietā tādā gadījumā, kolēģi, ir loģika? Es tomēr uzskatu, ka labāk mums kārtīgi iekasēt jau noteiktos nodokļus, nevis no jauna vēl domāt un turpināt to palielināšanu. Manuprāt, tas nav saprotams. Tāpēc aicinu vismaz to minimālo summu, kas no pārējiem nodokļiem sastāda ceturto daļu, bet kopā, ieskaitot arī sociālo nodokli, kā šeit jau Kides kungs teica, ne vairāk kā 12 procentus.

Kas attiecas uz Oša kunga teikto par procedūru. Atsevišķi izdalīt, teiksim, kā parādu maksājumus tas varbūt tīri tehniski, bez šaubām, rada zināmus sarežģījumus, tas prasa atvērt varbūt nākošos kontus utt.

Oša kungs, nav iebildumu, ka tie parādīsies pie katra nodokļa, bet ar atsevišķu ierakstu, tai skaitā, par iepriekšējā gada nodokļu parāda iekasēšanu. Nav iebildumu. Es esmu spiests tomēr atzīmēt, ka Budžeta komisijā mēs konstatējām, ka pašlaik pa atsevišķiem nodokļu veidiem nevienā šis nodokļu parāds ieslēgts nav, kā šeit centās apgalvot. Un vēlreiz es aicinu, kolēģi, tomēr nobalsot par šo 6 miljonu nodokļu parāda iekasēšanu.

Priekšsēdētājs. Aivars Berķis - Zemnieku savienība. Lūdzu!

A.Berķis (LZS).

Dāmas un kungi! Visas šīs runas man atgādina iesma drāšanu tam zvirbulim, kas lidinās kokos. Noķersim, tad arī cepsim un ēdīsim! (Starpsaucieni no zāles: “Nenoķersim! Neviens negribēs!”)

Priekšsēdētājs. Deputāts Jānis Lucāns - lūdzu! Pēc tam - deputāts Sinka.

J.Lucāns (SL).

Prezidenta kungs, cienījamie deputāti! Es domāju, ka šis strīds, kas pašreiz kļūst varbūt mazliet pat smieklīgs atsevišķu deputātu interpretācijā, pēc būtības ir ļoti dziļi pamatots - dziļi pamatots tajā liberālajā ekonomiskajā politikā, kuru līdz šim ir realizējušas mūsu valdības pēc 1990.gada Neatkarības deklarācijas. Un tas, ka šobrīd valsts uzņēmumu liela daļa atrodas tādā situācijā, kādā tā atrodas, ir būtībā šīs liberālās politikas realizācijas rezultāts, par ko mēs šeit joprojām nekad nopietni neesam runājuši un, domājams, arī vēl tuvākajā laikā nerunāsim nopietni. Ja valsts neaizsargā savu iekšējo tirgu, ja valsts neaizsargā savu robežu, tad skaidrs, ka valsts ražojošajiem uzņēmumiem ir milzīgas grūtības ar savas produkcijas realizāciju, un tāpēc viņi atrodas šajā smagajā ekonomiskajā stāvoklī, kāds pašreiz ir izveidojies. Un es esmu pārliecināts, ka, nākošā gada budžetu apspriežot, šis parāds būs daudz lielāks, nekā tas ir šogad. Tāpat kā tas šobrīd ir lielāks, nekā tas bija pagājušajā gadā. Tāpēc man liekas, ka būtu laiks izdarīt no tā vienreiz nopietnus secinājumus par to, kas tad beigu beigās ir darāms vai kas nav darāms. Un var būt, ka jāizmaina visa tā attieksme pret valsts uzņēmumiem, vai tie ir valstij vajadzīgi vai nav vajadzīgi. Tā ka, man liekas, ir lietderīgi saasināt uzmanību uz šo jautājumu. Paldies.

Priekšsēdētājs. Deputāts Sinka - “Tēvzemei un brīvībai”.

J.Sinka (TB).

Dāmas un kungi! Man liekas, ka Berķa kunga zvirbulis var pārvērsties par medni, gan diezgan izbadējušos. Un, patiesību sakot, šis ķēriens varētu būt krietni lielāks. Bērziņa kungs runāja par nežēlīgumu utt., bet man šķiet, ka šeit ir kaut kāds atklātuma trūkums atkal no valdības puses. Proti, mums ir okupācijas varas, okupācijas sistēmas, padomju sistēmas atstātie nesekmīgie uzņēmumi, kuri bija celti savā laikā, lai barotu visu savienību, un beigās arī no tā “čiks” vien iznāca. Un tagad es saskatu šinī budžeta jautājumā mēģinājumu to milzīgo nastu, kas tagad ir jānes Latvijai un Latvijas saimniecībai, proti, šo veselu rindu absolūti nesekmīgu uzņēmumu, kuru produktus neviens nekur nepieprasa, nest to uz priekšu, beigās dzēšot visus parādus, arī nodokļu minimumu. Un, kā jau katram bankrotējošam uzņēmumam vai personai ir manta apliekama un kāda daļa izlietojama parādu apmaksai. Tāpat arī šīs firmas un valsts uzņēmumi beigās būtu jāslēdz. Varētu būt arī vēl viens mazāk patīkams aspekts, ka ir kaut kādi darījumi iespējami, lai privatizācijā iejauktajām firmas fiziskajām vai juridiskajām personām sagādātu sevišķi labvēlīgus noteikumus, uz kuriem šos uzņēmumus it kā privatizēt.Visa tā būšana, ja es tā drīkstu teikt, liekas tik neskaidra, ar tādu plīvuru aizklāta, ka te nu šinī jautājumā vajadzēja valdībai nākt ar lielāku atklātumu mūsu deputātu priekšā. Es domāju, ka tie 6 miljoni, par kuriem Zaščerinska kungs runāja, ir ārkārtīgi... relatīvi runājot, minimāla summa. Bet aiz visa šā, manuprāt, slēpjas kaut kas, ko valdība īsti nav gribējusi mums atklāt. Mums vajadzētu saņemt detalizētus plānus par šiem uzņēmumiem, par to, cik ilgi viņus gribēs nest uz tās mūsu pavājās muguras. Es domāju, ka tomēr labāk mēģināsim to pavājo medni dabūt. Es domāju, tas nebūs tikai kaut kur kokā, jo viņš nevarēs tik viegli aizlidot, jo viņš ir pavājš. Paldies.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! Es vēršos pie jums, pie tiem, kas organizē tās mazās apspriežu grupas un tādā veidā traucē citiem deputātiem. Tāpēc lūdzu šim nolūkam izmantot blakustelpas.

Vārds deputātam Indulim Bērziņam. Pēc tam - Jānis Ritenis.

Indulis Bērziņš - “Latvijas ceļš”.

I.Bērziņš (LC).

Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Pirmkārt, es gribētu atzīmēt un norādīt deputātam Sinkam, ka šie dati ir publicēti, kuri uzņēmumi nemaksā nodokļus, cik viņos ir strādājošo un attiecīgi kādas būs sociālās sekas, ja ar vienu cirvja cirtienu vai naža griezienu šim sunītim šī aste tiktu nocirsta, nevis cirsta pa gabaliņiem, kas arī ir ļoti sāpīgi. Mēs brīnišķīgi varam redzēt un saprast. “Latvijas ceļš” vienmēr ir deklarējis šo liberālo politiku, un tikai lielā atbildība, kas pašlaik gulstas uz valdošo koalīciju - “Latvijas ceļu” un Zemnieku savienību -, liek viņam iet šo ceļu, reformu ceļu, bet lēnām. Protams, būs uzņēmumi no šiem, - un tiešām es piekrītu Sinkas kungam -, jau par liekiem kļuvuši uzņēmumi, kuri bankrotēs, bet šādā veidā spriežot, es pasvītroju vēlreiz - spiežot viņus uz šo bankrotu, mēs vienkārši varam neizturēt to lielo spriedzi, kas rodas sabiedrībā. Un šeit es gribētu uzdot divus jautājumus.

Pirmkārt, tāda frakcija, kā, piemēram, “Saskaņas” frakcija, kas vienmēr ir situsi mūs un droši vien pamatoti daudz kur situsi par to, ka mēs nerūpējamies par rūpniecības saglabāšanu šodien, lai vienkārši uzbruktu pozīcijai, lieto argumentus, kas ir pilnīgi pretēji viņu deklarētajai līnijai, un šajā gadījumā praktiski mūsu liberālos argumentus. Tātad jebkurš arguments ir labs, lai tikai varētu vērsties pret pozīciju un pret valdību.

Un otrkārt. Es vēlreiz saku: balsojot šo jautājumu, es aicinātu visus - visus kolēģus gan no pozīcijas, gan no opozīcijas - reāli padomāt. Ja tiešām mēs nobalsojam un ja valdība realizē šo politiku, jo, ja tas ir domāts vienkārši lai piespiestu valdību... ja tiek nobalsots, un pēc tam valdība nerealizē, atkal var sasaukt preses konferenci, lai “Dienā” būtu pirmajā lappusē raksts, tad, protams, to var darīt, bet, ja jūs tiešām gribat, lai valdība realizē šo politiku, tad es gribētu, lai jūs padomātu par sociālajām sekām un par tiem tūkstošiem cilvēku, kas atradīsies tiešām uz ielas, un attiecīgi Riteņa kungam un šai valdībai vai citai valdībai, ja jūs mūs gāzīsit, būs jārisina šīs sociālās problēmas. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vārds Jānim Ritenim - labklājības ministram. Pēc tam - Vilis Krištopans.

J.Ritenis (labklājības ministrs).

Prezidenta kungs! Godājamie kolēģi! Pēdīgi tas ir noticis - deputāts Zaščerinskis paziņoja arī no šīs tribīnes, ka valdība it kā plāno paaugstināt sociālo nodokli uz 56%. Man šajā sakarībā deputātam Zaščerinskim ir jāsaka, ka šo informāciju var ņemt vienīgi no neatbildīgu žurnālistu avīžu rakstu lasīšanas, jo īstenībā notiek tas, ka valdībai nebūt nav padomā paaugstināt sociālo nodokli. Gatavota, kā es to iepriekš jau esmu paskaidrojis, tiek vienīgi pamatīga sociālās apdrošināšanas sistēmas pārkārtošana, kuras gaitā labāka sociālā nodrošinājuma rašanai tiks iesaistīti arī līdzekļi, kas nenāk no valsts iekasētajiem nodokļiem. Un patiesībā Labklājības ministrijā jau vairākus mēnešus tiek analizēta iespēja samazināt darba devējiem uzliktā sociālā nodokļa apjomu, ja darba devējiem turpmāk būs jāmaksā apdrošināšanas prēmijas par savu darbinieku obligāto apdrošināšanu un bezdarba apdrošināšanu. Tomēr visu varbūtējo - un to es it īpaši gribu uzsvērt - darba devēju un darba ņēmēju obligāto maksājumu apjoms par sociālo apdrošināšanu nākotnē droši vien nepārsniegs līdz šim sociālajam nodoklim maksātos 38%, tā ka šeit šīm bažām nav absolūti nekādas vietas, un ir jāpiemin arī tas, ka ar sociālā nodokļa iekasēšanu neiet tik grūti, kā tas pa laikam tiek attēlots. Līdz šim mēs esam iekasējuši apmēram 80% no 1993.gadā iekasējamā nodokļa apjoma, un tiešām situācija ir tāda, kā viņu jau te aprakstīja Krastiņa kungs, Oša kungs. Ja mēs mēģinātu lielā steigā iekasēt arī tos atlikušos vēl nenomaksātos sociālā nodokļa maksājumus, tad tiešām iestātos tāda situācija, ka mums nāktos šeit izskatīt daudzu firmu likvidācijas pieteikumus un mūsu Darba departamentam vajadzētu rūpēties arī par daudzu jaunu bezdarba maksājumu piešķiršanu. Paldies par jūsu uzmanību!

Priekšsēdētājs. Vilis Krištopans - valsts ministrs, lūdzu!

V.Krištopans (valsts ieņēmumu valsts ministrs).

Godājamais prezident! Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Šis pietiekami nopietnais jautājums ir manā uztverē pārvērties par tādu diezgan populāru uzrunu tautai, un es varbūt gribu ienest nelielu skaidrību dažos jautājumos. Kas attiecas uz Valsts ieņēmumu dienestu, tad Valsts ieņēmumu dienesta galvenais darbs un darba uzlabošana nav vis aprēķināto un precīzi uzskaitīto nodokļu izsišanā, bet darbu var uzlabot, atrodot slēptos un nemaksātos nodokļus, tos uzņēmumus, kuri izvairās no nodokļu maksāšanas tieši vai netieši, tīšām vai netīšām, un tur es redzu Valsts ieņēmumu dienesta darba uzlabošanu. Kas attiecas uz šo domu, ka netiek piedzīti nodokļi vai tie slikti tiek piedzīti, vai tiks atlaisti, tādas domas nav un nevar būt. Tie nodokļi tiek maksāti, un tas nav tik vienkārši, ka tagad mēs aiziesim uz kādu rūpnīcu un teiksim: jūs nemaksājāt, sāciet maksāt! Finansu ministrija kopā ar Nodokļu kontroles departamentu strādā ar šiem uzņēmumiem ilgstoši, grūti. Piemērs ir “Latvijas balzams”. Pateicoties valdības un Saeimas aktīvajai rīcībai attiecībā uz alkoholu, firma “Latvijas balzams” pagājušajā gadā bija iegrimusi neiedomājamos parādos - pāri par 2 miljoniem latu, bet sakarā ar to, ka mēs mazliet ievedām kārtību alkohola tirgū, “Latvijas balzamam” ir cerības izmukt no bankrota. Ir sastādīts grafiks, kādā veidā viņi samazina parādu budžetam, bet tanī pašā laikā ir citi uzņēmumi, kuriem varbūt šis parāds aug, un tā ir mana pārliecība, ka tas nav budžeta jautājums. Budžetā nedrīkst likt šādu plānoto nodokļu piedzīšanu, un tanī pašā laikā man ir liels prieks, ka Zaščerinska kungs atbalsta netieši valdības politiku, jo, ja viņš paredz vismaz 6 miljonu lielu nodokļa parāda samazināšanu, tas nozīmē, viņš paredz tautsaimniecības uzlabošanos un rūpniecības atveseļošanos, jo tikai tie, kas sāk kaut ko ražot un pārdot, tie var arī samaksāt tos nodokļus.

Un pēdējais varbūt, ko es gribu teikt, ir tas, ka šis bēdīgais balasts ir visās valstīs. Paņemsim kaut vai to pašu Dāniju, tur arī ir 15-20 miljoni dolāru katru gadu nesamaksātie nodokļi, un jebkuras administrējošas iestādes - vai tā ir Nodokļu ministrija vai Valsts ieņēmumu dienests, vai Nodokļu inspekcija - uzdevums ir darīt visu, lai reanimētu šos uzņēmumus un lai būtu vismazākā cerība uz priekšu, ka viņi tomēr būs spējīgi dzīvot un maksāt, jo tas ir budžets un tās ir tālejošas sekas, kaut vai bezdarbnieku pabalsti un tā tālāk, jo, ja mēs tā ātri paņemam un aiztaisām visu ciet, tad kāda būs mūsu bezdarbnieku armija? Un tāpēc es tomēr lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu, jo tas, manuprāt, nav budžeta jautājums šoreiz.

Priekšsēdētājs. Vai Sekretariātā vēl ir pieteikušies runātāji? Nav. Lūdzu zvanu! Jūs vēlētos vēl runāt?

A.Piebalgs. Nē. Es tikai gribētu īsi, lai...

Priekšsēdētājs. Piebalgs - komisijas vadītājs.

A.Piebalgs. Es šoreiz runāju tikai savā vārdā, ne komisijas vārdā. Lai arī cik tas liktos vilinoši - palielināt šos ieņēmumus, tomēr es personīgi neriskēšu balsot par šo priekšlikumu, un mēs sekosim līdzi, kā mainās valsts parādi, kāda ir šī dinamika, kādi ir valdības pasākumi, un ir skaidrs, ja šī dinamika būs pozitīva, tad viņš tiks iekļauts budžeta grozījumos, bet vēlreiz es saku, ka priekšlikums jau skan ļoti vilinoši.

Priekšsēdētājs. Balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Zaščerinska ierosinājumu - ienākumi no nodokļu parādu iekasēšanas 6 miljoni. Viens “pret” - deputāts Piebalgs. Lūdzu rezultātu! Par -34, pret - 39, atturas - 13. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk, lūdzu.

A.Piebalgs. Nākošie priekšlikumi par pirmo pielikumu ir dokumentā nr.129-b. Tātad tā iznāk otrā lappuse. Otrajā pusē tur ir papildus saņemtie Saeimas deputātu priekšlikumi likumprojekta “Par valsts budžetu 1994.gadam” pirmajam pielikumam. Šeit pirmais priekšlikums ir parādīt ieņēmumu daļā iemaksas Community credit corporation kredītprocentu nomaksai. Tas ir deputāta Zaščerinska priekšlikums, un saistīts viņš ir ar nepietiekami skaidro šā brīža situāciju valsts garantijās attiecībā uz ārvalstu kredītiem. Šis konkrētais kredīts tika izsniegts savā laikā firmai “Lata”, un budžetā viņš neatspoguļojās tā iemesla dēļ, ka attiecīgo summu par procentiem un pašu kredītu nomaksāja “Lata”. Ar “Latu” šajā laikā notikušas zināmas pārmaiņas, un diemžēl jau pieredze rāda, ka tas atnes valstij milzīgas problēmas, konkrēti gadījumā ar Somijas kredītu. Līdz ar to priekšlikuma būtība ir parādīt ieņēmumu daļā šo nepieciešamo procentu nomaksu, parādīt viņu arī izdevumu daļā, bet tas arī nozīmē to, ka šis lēmums valdībai uzliek par pienākumu pārslēgt līgumu ar “Latu” par to, ka viņa nomaksā kredīta procentus Finansu ministrijai un ka Finansu ministrija norēķinās ar kreditoriem. Šī sistēma varētu būt galīga priekš visas pārējās sistēmas par valsts parādiem, kuru procenti tiek iemaksāti valsts budžetā, un valsts budžets norēķinās ar attiecīgiem kreditoriem, pret kuriem ir valsts saistības. Budžeta un finansu komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Vai kādam ir iebildes vai citi priekšlikumi? Nav. Pieņemts.

A.Piebalgs. Nākošais ir samērā līdzīgs priekšlikums - palielināt ieņēmumu daļu ar iemaksām G-24 kredītam Latvijas Investīciju bankai kredītu procentu nomaksai. Argumentācija ir samērā līdzīga, jo ar Latvijas Investīciju banku tuvākajā laikā arī notiks dažas izmaiņas, tas ir, palielināsies, mainīsies akcionāri, jo šobrīd tā ir tīra valsts banka, bet te ir runa par to, ka būs Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, arī tā nāks šajā, lai nodrošinātos pret iespēju, ka atkal valsts savas neziņas dēļ iekuļas lielās problēmās ar kreditoriem. Arī te ir pilnīgi identisks mehānisms. Kredītprocentu vajadzīgā summa tiek iemaksāta valsts budžetā, un attiecīgi valsts budžets iemaksā kreditoriem. Budžeta un finansu komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Vai ir kādam iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Piebalgs. Līdz ar to pirmajā pielikumā visi ierosinājumi, kas bija par pirmo priekšlikumu, ir izskatīti un mēs varam nobalsot par pirmo pielikumu kopumā.

Priekšsēdētājs. Zvanu! Lūdzu, balsosim par pirmā pielikuma pieņemšanu kopumā. Viens “par”. Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 4, atturas - 27. Pirmais pielikums ir pieņemts.

A.Piebalgs. Līdz ar to mēs varam arī balsot likumprojekta 1.pantu, tātad likumu “Par valsts budžetu 1994.gadam”. Apstiprināt valsts budžetu 1994.gadam ieņēmumos 556 miljoni 704 tūkstoši 800 latu un sadalījumu pa ieņēmumu veidiem saskaņā ar pirmo pielikumu. Šajā summā ir iekļauti visi tie balsojumi, kurus mēs izdarījām attiecībā uz pirmo pielikumu.

Priekšsēdētājs. Zvanu! Tas būtu 1.pants?

A.Piebalgs. Jā, 1.pants. Tātad tur, kur ir daudzpunkti, ir 556 miljoni 704 tūkstoši 800 latu.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim par 1.pantu - apstiprināt valsts budžetu 1994.gadam ieņēmumos 556 miljoni 704 tūkstoši 800 latu un sadalījumu pa ieņēmumu veidiem saskaņā ar pirmo pielikumu. Balsosim! Viens papildus “par”. Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 1, atturas - 17. Pieņemts. Lūdzu, tālāk!

A.Piebalgs. Nākošais jautājums, tas ir, par deficītu, viņš sadalās faktiski divos apakšjautājumos. Pirmā lieta tiek piedāvāta Budžeta komisijas redakcijā - noteikt maksimālo finansiālo deficītu 400 miljoni latu. Ar ko saistīta šī pieejas maiņa, ka mēs sakām - maksimālo? Tātad mēs nosakām augšējo robežu, bet tas nenozīmē, ka kaut kādā variantā, kad mēs balsojam izdevumus, kad mums jāsaskaņo pretī ieņēmumi plus summa, kopā ir izdevumi. Skaidrs, ka mēs visi būtu laimīgi, ja būtu pēc iespējas mazāks parāds, mazāks deficīts, bet, nosakot šo augšējo robežu, mēs izvairāmies no precīzas piedzīšanas pie šā skaitļa. Un otra lieta - mēs izvairāmies no diezgan muļķīgas situācijas, kāda izveidojās ar 1993.gada budžetu. Budžeta likumā mēs apstiprinājām budžeta deficītu apmēram 30 miljonu latu. Gada beigās viņš izrādījās 2,1 miljons latu. Varētu teikt - ļoti labi un pozitīvi! Tajā pašā laikā likumā ir skaidri un gaiši pateikts, ka jābūt tik un tik lielam deficītam, un tas principā faktiski ir šīs redakcijas problēma. Ja mēs nosakām maksimālos griestus, tad mums var būt mazāks deficīts, bet nekad nevar būt lielāks. Šis skaitlis pamatots tomēr, izejot no tā, lai inflācija tiešām varētu būt nākošā gada garumā mazāka par 10%. Un vēl bez tam ir šie divi procenti no iekšzemes kopprodukta, kuri netiek pārsniegti, kas ir mūsu arī vienošanās ar Starptautisko valūtas fondu. Faktiski šis ieraksts nosaka to, ka Saeimu nekādā gadījumā nevar vainot, teiksim, inflācijas tempu pieaugšanā. Faktiski Saeima ieņem pozīciju inflācijas apkarošanā. Tas ir šāds ieraksts.

Par šo priekšlikumu - par maksimālo robežu nekādi priekšlikumi nav iesniegti, un Budžeta un finansu komisija to akceptē, bet varbūt kādam atsevišķam deputātam varētu būt šeit iebildumi.

Priekšsēdētājs. Lūdzu! Vai kāds vēlas runāt par 2.pantu?

A.Piebalgs. Nē. Te tikai par maksimālo robežu šobrīd ir runa - par vienu skaitli.

Priekšsēdētājs. Es tālāk gribēju to teikt...

A.Piebalgs. Es atvainojos.

Priekšsēdētājs. Nav. Vai ir nepieciešams balsot? Nav. Akceptēts.

A.Piebalgs. Tālāk ir nākošā daļa, kā segt šo maksimālo deficītu. Kā jūs redzat, gan sākotnējā variantā, gan arī Budžeta un finansu komisijas variantā ir runa par trim avotiem - tīrie aizdevumi, ārvalstu kredīti un valsts iekšējais aizņēmums. Ir saņemts priekšlikums par tīrajiem aizdevumiem. Dokumentā nr. 129-b tūlīt blakus pavadvēstulei ir jauna pielikuma 4.1. redakcija. Tātad kāpēc tīrie aizdevumi parādījās tik vēlu? Jāsaka, ka šis priekšlikums visu laiku bija apspriešanā, un daļēji par to, kas varēja saistīties ar deputāta Zaščerinska priekšlikumiem, ko viņš izteica šajā jautājumā, tikai vakar mēs galīgi vienojāmies ar Finansu ministriju.

Tātad deputātu Bērziņa un Tomiņa priekšlikumi par tīrajiem aizdevumiem. Kopējā ideja, ģenerālā ideja ir samazināt šo tīro aizdevumu summu, jo skaidrs, ka viena daļa no šīs naudas, kas tiks iekasēta, tiks atgriezta atpakaļ Zemkopības ministrijas pakļautībā esošajiem uzņēmumiem. Tādā veidā ir cerības atrisināt virkni problēmu mūsu lauksaimniecībā. Budžeta un finansu komisija lūdz atbalstīt šo deputātu Bērziņa un Tomiņa ierosinājumu un izteikt pielikumu attiecīgā redakcijā, kā ir dots dokumentā nr. 129-b.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, vai kāds iebilst? Vai ir citi priekšlikumi? Jūs iebilstat? Tad ko jūs gribat? Lūdzu, par iebildumiem!

I.Silārs (LC).

Es gribētu saņemt atbildi par izmainīto valsts iekšējo aizņēmumu. Ja iepriekš, apspriežot šo skaitli - 29 miljonus, es saņēmu atbildi, ka tie esot pamatoti, tad man rodas jautājums: vai šie 33 miljoni ir reāli par valsts iekšējo aizņēmumu, jo šī summa tiek pieplusēta klāt, noņemot nost no tīrajiem aizdevumiem un pārliekot to uz valsts iekšējo aizņēmumu, kas mums ir jauna prakse. Es tomēr gribētu saņemt pārliecinošu atbildi, ka šis skaitlis ir pamatots un ka to tiešām varēs saņemt. Paldies.

Priekšsēdētājs. Komisijas vadītājs Piebalgs. Lūdzu!

A.Piebalgs. Finansu ministrija apgalvo, ka tas ir reāls un ka viņa to spēs realizēt. Tas ir profesionāļu viedoklis, un man nav pamata viņiem neticēt šajā jautājumā. Viņi piekrita izmaiņas izdarīt attiecīgos deficīta augšanas veidos.

Priekšsēdētājs. Vai vēl ir kādi jautājumi? Vai kādam deputātam ir iebildes par Bērziņa un Tomiņa priekšlikumiem 2.pantam? Nav. Pieņemts.

A.Piebalgs. Tātad vispirms ir pielikums 4.1. un tad ir 2.pants - Bērziņa un Tomiņa priekšlikuma redakcija.

Priekšsēdētājs. Kā jūs ierosināt balsot?

A.Piebalgs. Es ierosinu vispirms tātad apstiprināt pielikumu 4.1. un pēc tam likumprojekta 2.pantu deputātu Bērziņa un Tomiņa redakcijā.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par pielikuma 4.1.apstiprināšanu. Balsosim! Lūdzu rezultātu! (Starpsauciens no zāles: “Deputāts Leiškalns spieda pogu “par”, bet nospieda “pret”.) Deputāts Leiškalns... Divi papildus “par”, mīnus viens “pret”. Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 1, atturas - 10. Akceptēts priekšlikums.

Tagad par 2.pantu kopumā.

A.Piebalgs. Tātad tas ir deputātu Bērziņa un Tomiņa redakcijā.

Priekšsēdētājs. Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 1, atturas - 9. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Piebalgs. Tālāk mums ir jāpāriet pie 2.pielikuma.

Priekšsēdētājs. Zvanu! Reģistrācija. Vai paziņojumi ir kādi? Sekretāra biedru Tomiņu lūdzu nolasīt izdruku! Paziņojumam vārds deputātam Panteļējevam!

A.Panteļējevs (LC).

“Latvijas ceļa” frakcijai lūdzu sanākt frakcijas telpās uz īsu apspriedi.

Priekšsēdētājs. Uzklausiet, lūdzu, izdruku!

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies: Olafs Brūvers, Juris Janeks, Ernests Jurkāns, Ojārs Kehris, Mārtiņš Ādams Kalniņš...

Priekšsēdētājs. Kalniņš ir zālē... Tur vajadzētu to reģistrācijas aparātu palabot...

Z.Tomiņš. Roberts Milbergs, Anta Rugāte, Dainis Stalts...

Priekšsēdētājs. Deputāte Rugāte ir zālē... Godātie kolēģi, lūdzu apsēdieties, citādi neredz, kas ir zālē un kas nav zālē.

Z.Tomiņš. Dainis Stalts, Anita Stankēviča, Leonards Stašs.

Priekšsēdētājs. Paldies. Starpbrīdis.

(P ā r t r a u k u m s )

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs. Turpinām izskatīt jautājumu par valsts budžetu 1994.gadam. Lūdzu, komisijas vadītājs deputāts Piebalgs!

A.Piebalgs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputāti! Nākošais ir likumprojekta 3.punkts, bet, pirms mēs to varam izskatīt, ir jāsāk runāt par 2.pielikumu. Šis 2.pielikums nosaka procentus no iedzīvotāju ienākumu nodokļa, kas arī aiziet pašvaldību vietējo budžetu izlīdzināšanas fondā. Šī ir viena no smagākajām diskusijām, jo skaidrs, ka vietējās pašvaldības nāk arī uz Budžeta un finansu komisiju un mēģina teikt, ka ar šo naudu tām būs ārkārtīgi grūti izdzīvot, un, dabiski, pastāv uz to, lai šīs procentu attiecības tiktu mainītas. Jāsaka, ka Budžeta un finansu komisija tomēr ļoti uzmanīgi ieklausās šajos priekšlikumos, un pārejas noteikumu 4.punkts daļēji mēģina risināt šo problēmu. Šajā punktā ir teikts, ka Latvijas Republikas Ministru kabinetam jāizvērtē iedzīvotāju ienākumu nodokļa atskaitījumu izpilde valsts vietējo budžetu izlīdzināšanas fondā 1994.gada pirmajā pusē un nepieciešamības gadījumā jāsagatavo priekšlikumi Saeimai par grozījumiem vietējo budžetu izlīdzināšanas fonda un vietējo budžetu attiecībās.

Tātad Budžeta un finansu komisija, ņemot vērā to milzīgo ietekmi, kas varētu būt šim lēmumam uz kopējo situāciju budžetā, neatbalstīja priekšlikumus, kas nāca par šo likumprojekta pantu. Taču ir viens priekšlikums par Ventspili, ko ir iesniedzis deputāts Ābiķis. Situācija ir tāda, ka visu republikas pilsētu lokā tiek izdalīta Ventspils, kurai ir atstāti tikai 20 procenti no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Kā jau es teicu, Budžeta un finansu komisija pamatā vadījās no apsvērumiem, ka ļoti riskanti ir aiztikt šo punktu.

Tajā pašā laikā Ventspils pilsētas budžets ir viens no visdetalizētāk izstrādātajiem, un ir ļoti skaidri pierādāms, ka ļoti daudzas funkcijas Ventspils nevar veikt, ja atstāj šo attiecību, ka 20 procenti paliek vietējā budžetā un 80 procentus aizskaita uz vietējo pašvaldību izlīdzināšanas fondu. Ministru prezidents arī atbalsta šo punktu, ka vajadzētu tomēr pārskatīt Ventspils pilsētai procentuālās attiecības un noteikt tādas pašas kā visām pilsētām - 40 un 60 procenti. Protams, šāds balsojums nozīmē to, ka mums būs par 720 tūkstošiem jāpalielina dotācija no valsts budžeta vietējo budžetu izlīdzināšanas fondā. Tomēr šis priekšlikums noteikti ir apsverams, un es domāju, ka deputāti par to izteiksies debatēs, un tādēļ es gribu dot vārdu citiem debatētājiem, acīmredzot arī priekšlikuma iesniedzējam, un tad mēs varētu tālāk turpināt darbu.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vārds Dzintaram Ābiķim - “Latvijas ceļš”.

Dz.Ābiķis (LC).

Godātais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Par šo Ventspils problēmu es jau runāju, apspriežot budžeta projektu pirmajā lasījumā, un es centīšos ilgi nerunāt un daudz neatkārtoties, bet tomēr vēlreiz aicinu deputātus rūpīgi šo Ventspils problēmu pārdomāt.

Nu, pirmkārt, manā izpratnē, un es domāju, ka ne tikai manā izpratnē, administratīvo teritoriju stipri dažādās attīstības iespējas ir jālīdzsvaro ar pašvaldību budžetu finansu izlīdzināšanas galveno līdzekli - ar mērķsubsīdiju, ar valsts dotāciju palīdzību. Un loģiski, ka Ventspils pilsētai un varbūt arī Rīgas pilsētai šīs mērķdotācijas, rēķinot uz vienu cilvēku, ir nepieciešamas stipri mazāk nekā, teiksim, Alūksnes vai Krāslavas rajonam, vai Ludzas rajonam. Un, es domāju, arī valdībai ir tāda pieeja šā jautājuma risināšanai.

Bet, kas attiecas uz šo risinājumu - izlīdzināšanu ar ienākumu nodokļa palīdzību, es domāju, ka Finansu ministrija, piedāvājot valdībai šādu risinājumu, - es vēlreiz atkārtoju to, ko es jau teicu pirmajā lasījumā, - ir rīkojusies voluntāri, ja tā varētu izteikties, jo visām citām administratīvajām teritorijām ir divas pozīcijas - vai nu 85 procentu atskaitījums vietējā budžetā, vai 40 procenti vietējā budžetā, un šeit ir ievērota zināma konsekvence. Ventspilij turpretim ir tikai 20 procenti.

Un vēlreiz es atkārtoju, ka arī starp pārējām pilsētām ir stipri lielākas atšķirības, un varbūt, teiksim, Valkas rajonam vajadzētu 85 procentus; ja visai skrupulozi rēķinātu, Valmieras rajonam varbūt vajadzētu 79,3 procentus - un tā tālāk. Ja šādi būtu piegājuši jautājuma risināšanai, tad arī būtu ievērota zināma konsekvence un vienāda attieksme pret visām administratīvajām teritorijām. Bet voluntāri noteikt Ventspilij 20 procentus... Es vēlreiz atkārtoju: kāpēc ne 25, ne 30, ne 39? Šeit taču pamatā nav nekādu aprēķinu, bet tikai viens pieņēmums - Ventspils dzīvo bagātāk, Ventspilī ir bagātāki uzņēmumi, un tādēļ mēs Ventspilij atņemam šo te summu.

Jā, daudziem ir radies tāds mānīgs priekšstats, ka Ventspilī visi ir ļoti bagāti. Ventspilī ir pāris uzņēmumu, kuros tiešām algas ir nesalīdzināmi augstākas nekā visos citos Latvijas valsts uzņēmumos strādājošajiem, bet tanī pašā laikā Ventspils pensionāri un budžeta iestādēs strādājošie saņem gluži tādas pašas algas kā visur citur Latvijā. Un viņi nebūt nav ievērojami labāk nodrošināti. Šeit tas jautājums būtu jārisina citādāk, manuprāt. Un es uzskatu, ka valdība ir ļoti pareizi sākusi jau rīkoties, un es zinu, ka drīzumā parlamentā tiks iesniegts likumprojekts par to, ka valsts uzņēmuma vadītājs nevar rīkoties ar saviem līdzekļiem kā jebkura privātuzņēmuma vadītājs un ka gaļas kombināts, kas ir valsts uzņēmums, nevar tā, kā līdz šim, palikt šodien zemniekiem parādā miljoniem rubļu vai latu un tanī pašā laikā sponsorēt ar vieglu roku skaistuma konkursus. Es zinu, ka valdība ir sagatavojusi likumprojektu un to iesniegs Saeimā, un tas tiks izskatīts. Un tāpat ir jāpieiet arī jautājumam par valsts uzņēmumos strādājošo algām. Protams, tiem, kas strādā sekmīgāk, algām ir jābūt augstākām, bet tomēr nevarētu būt tā, ka “Ventspils naftā” apkopējas alga ir mūsu ministru algas līmenī. Nu, nav tas normāli, jo tas tomēr ir valsts uzņēmums! Tādējādi tas jautājums būtu jārisina, - bet nevis ar ienākuma nodokļa palīdzību.

Vēl viena lieta. Mēs ļoti daudzi atceramies, ka Ventspilī atmoda sākās ar to, ka Ventspils pārmeta centrālajai, tolaik Maskavas, valdībai, ka tā nerisina ekoloģiskās problēmas un ka Ventspils tiešām ir ļoti bīstama vieta cilvēka dzīvei. Jā, atklāti es jums pateikšu, ka šodien ekoloģiskā situācija Ventspilī ir pat labāka nekā daudzviet citur Latvijā, - kaut vai nekā Rīgā. Bet tanī pašā laikā atcerēsimies to, ka ventspilnieki tomēr dzīvo palielināta riska apstākļos. Es biju Ventspilī pēc tam, kad uzsprāga tankkuģis “Ludvigs Svoboda”, kad pilsētā gandrīz trešdaļai namu bija izbiruši stikli, kad pa gaisu lidoja milzīgas kuģa atlūzas kilometriem tālu. Un toreiz laimīgas sagadīšanās rezultātā bija tikai daži līķi, bet, ja šī tankkuģa atlūza būtu nokritusi uz amonjaka rūpnīcas kompleksa, tad Ventspilī būtu nevis daži līķi, bet varbūt daži desmiti tūkstošu līķu, un mēs tomēr nedrīkstam šodien aizmirst to, ka pret ventspilniekiem ir jābūt tomēr īpašai attieksmei, jo Ventspils uzņēmumi tiešām dod ļoti daudz valsts budžetā, bet ventspilnieki arī ļoti daudz riskē ar to, ka dzīvo Ventspilī.

Un tāpēc es ļoti lūdzu, lai būtu konsekventa pieeja šā jautājuma risināšanā. Risināsim budžeta izlīdzināšanas problēmu ar mērķdotāciju, ar mērķsubsīdiju palīdzību, bet atvēlēsim arī Ventspilij no ienākuma nodokļa šos 40 procentus - tāpat kā citām lielajām Latvijas pilsētām! Lai būtu ievērots taisnīguma princips. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Vārds budžeta valsts ministram Platajam, pēc tam - deputātei Gravai.

J.Platais (budžeta valsts ministrs).

Cienījamo Prezident, augsti godātie deputāti! Finansu ministrija, veicot aprēķinus Ventspils pilsētas budžetam finansiālo līdzekļu izlīdzināšanas ietvaros pa visu republiku, ņēma vērā apstākļus, ka Ventspilij ir jāparedz papildu līdzekļi pilsētas infrastruktūras attīstībai, un, salīdzinot ar citām republikas pilsētām, Ventspilī šie izdevumi ir paredzēti par 36 procentiem lielāki nekā jebkurā citā republikas pilsētā. Ventspils pilsētai paredzēti papildus 90 tūkstoši latu veselības aizsardzības nozarei un rehabilitācijas pasākumiem - pēc Latvijas Republikas Ministru padomes akceptētas īpašas programmas, lai Ventspilī varētu veikt papildu pasākumus veselības aizsardzībai. Tas ir vairāk nekā jebkurai citai pilsētai.

Budžeta komisijā, risinot jautājumu par mērķdotāciju pārkārtošanu, Ventspils pilsētai ir paredzēti 177 tūkstoši latu papildus virs tā normālā līmeņa, kāds tiek plānots jebkurai citai pilsētai Latvijā, un nav paredzētas pretim nekādas saistības par augstākām normām šo līdzekļu izlietošanai. Šis balsojums, kuru piedāvā Ābiķa kungs, izmaksā budžetam papildus 720 tūkstošus latu, un tā ir starpība starp šā balsojuma pieņemšanu vai nepieņemšanu.

Es gribētu vērst deputātu uzmanību uz atsevišķiem jautājumiem, kas nosaka Ventspils pilsētas īpašo stāvokli, īpašo statusu Latvijā. Tātad saskaņā ar valdības lēmumu Ventspils pašvaldība saņem Ventspils pašvaldības ārpusbudžeta kontos 1 dolāru no katras Ventspilī pārkrautās naftas tonnas. Šis maksājums ir noteikts ar Ministru padomes lēmumu jau 1991. vai 1992.gadā, un, ņemot vērā to, ka Ventspilī pārkrauj apmēram ap 15 miljonus tonnu naftas katru gadu, katram ir ļoti viegli aprēķināt to skaitli, kurš Ventspils pilsētas ārpusbudžeta kontos ienāk papildus. Bez tam Ventspils pašvaldība savos ārpusbudžeta kontos saņem arī līdzekļus par ķīmisko kravu pārkraušanu. Tā ir tā maksa par bailēm, ka šajā pilsētā tiešām ir augstāks bīstamības līmenis un ir iespējamas dažādas katastrofas, lai gan dažādas katastrofas ir iespējamas arī dažādās citās vietās Latvijā. Diemžēl nav nekādas iespējas šīm pašvaldībām un šiem iedzīvotājiem nekādā veidā samaksāt. Ne Daugavpilij, kur ir paaugstināta ķīmiskā bīstamība, ne Olainei, un par šīm lietām neviens neiestājas.

1993.gada 21.janvārī Lembergs uzrakstīja Latvijas Republikas Augstākajai padomei vēstuli par to, kādā grafikā viņam vajadzēs slēgt pilnīgi visas pašvaldības iestādes, ja tiks akceptēts budžets tādā veidā, kā to iesniedz valdība. Tur bija paredzēts, ka lielākā daļa pašvaldības iestāžu tiks slēgtas jau 1.aprīlī, veselības aizsardzības iestādes darbosies līdz jūnija sākumam, un uz 1.septembri tiks slēgtas visas Ventspils skolas. Šie rādītāji tika apstiprināti budžetā 1993.gadam tieši tādā veidā, kā tos ierosināja valdība, bet, kā par brīnumu, Lembergs ir izdarījis daudzkārt lielākas izmaksas šīm iestādēm, nekā tās ir jebkurā citā vietā Latvijā. Ventspilij jau pašlaik darba samaksas līmenis ir caurmērā trīs reizes augstāks nekā vidēji Latvijā. Trīs reizes augstāks. Un šeit tiešām ir augstāka ieņēmumu bāze. Nekur, nevienā citā vietā Latvijā nav tik augsts vidējais darba samaksas līmenis. Sakarā ar to mēs nevaram pielietot tādu atskaitījuma attiecību starp pašvaldības budžetu un pašvaldību ekonomisko iespēju izlīdzināšanas fondu, kā tas ir attiecībā uz Ventspili. Sakarā ar to, ka Ventspils pašvaldība saņem lielākus naudas līdzekļus nekā jebkur citur Latvijā, Lemberga kungs publiski paziņoja manas tikšanās laikā Ventspilī, ka valsts policija viņa pilsētā praktiski nav vajadzīga, tā nav spējīga darboties, jo, lūk, tur algas līmenis esot par zemu. Valsts zemes dienests Ventspilī nav vajadzīgs. Grūbes kungs man sūdzējās un teica, ka šajā pilsētā viņš nevar izveidot Valsts zemes dienestu sakarā ar to, ka Lembergam tas nav vajadzīgs. Valsts ieņēmumu dienestam pēc Ventspils pilsētas valdes rīkojuma ir atslēgta elektroenerģija, viņiem nedarbojas kompjūteri, un viņi nevar veikt aprēķinus par to, kādā veidā un cik daudz nodokļu būtu jāmaksā pilsētā izvietotajiem nodokļu maksātājiem. Tikai tādēļ, ka Ventspils pilsētas pašvaldība uzskata, ka šis nodokļu dienests neatskaita tik daudz naudas līdzekļu pašvaldības budžetā, cik to gribētu Ventspils valde. Valsts struktūras Ventspilī principā nav vajadzīgas, jo tās Lembergs varētu finansēt no pašvaldības budžeta un tādā gadījumā tās realizētu tieši pilsētas valdei vajadzīgo politiku.

Tie ir tikai daži fakti, ko es gribēju minēt, pirms deputāti izlemj par šā priekšlikuma atbalstīšanu vai neatbalstīšanu. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātei Ilgai Gravai - Demokrātiskā partija. Lūdzu!

I.Grava (DP).

Man tikko kā, klausoties Platā kunga runu, likās, ka nu tagad ir atrasts viens grēkāzis, kas ir apvainojams daudzos pārinodarījumos. Tas ir Lembergs. Lembergs ir atradis naudu tad, kad valsts nav devusi, Lembergs ir izdarījis izmaksas, Lembergs ir izdarījis citu. Man liekas, ka vajadzētu nevis kritizēt, bet izteikt atzinību Lemberga kungam, ka viņam ir tik veiksmīga darbība. Un vai šinī gadījumā mēs negribam nožņaugt kādu, kas grib saimniekot, grib veidot pilsētu? Jo nav nemaz tik sen tas laiks, kad Ventspilī nevarēja pārdot māju, jo neviens uz Ventspili negribēja iet dzīvot, jo nezināja, ko tas nozīmē. Ja jūs tagad aizbrauktu uz Ventspili, tad jūs redzētu, ka ir izdarīts ļoti daudz tieši ekoloģiskās situācijas labā un pat kokiem, kuriem lapu nebija, tās sāk augt. Kā saka, veidojas pavisam cita situācija. Un es nekādi nevaru saprast, kāpēc Ventspilī ir jānoņem par 20 procentiem vairāk un pēc tam no valsts jāpiešķir atpakaļ summas. Varbūt atstāt tos 20 procentus un ļaut, lai pilsēta pati, kas ir pieradusi pareizi saimniekot, izlemj savu tālāko likteni, kā šo naudu izmantot? Jo savādāk iznāk kara komisariāta politika: valsts zina labāk par visu, un valsts paņem un pārdala. Un te ir vēl viens moments. Vai, šādā veidā ierobežojot pašvaldību vadītāju iniciatīvu, mēs nenonāksim pie tā, ka Ventspilī vairs nebūs ko noņemt vairāk, jo kārtīgs saimnieks atradīs, kā ietaupīt savu naudu un izmantot to, un nedot tam, kas no viņa grib paņemt vairāk nekā no citiem, kuriem arī ir iespējas strādāt?

Vēl viens moments, kas būtu jāņem vērā. Te Platā kungs nosauca 720 000 latu, kurus būtu vajadzīgs līdz ar to ienest šinī fondā. Problēma pavisam vienkārša. Tikko kā Gaiļa kungs mūs informēja, ka viņš patiešām atsakās no viena miljona no sava rezerves fonda, tātad ne tikai 720 tūkstoši, bet tur vēl pāri paliek citām vajadzībām. Tā ka praktiski ir arī atrisinājums, kur šo summu varētu atrast, un, es domāju, būtu ļoti lietderīgi, ja Reformu ministrija to paturētu spēkā un izdarītu šādu reveransu, un es domāju, ka Ventspils vadītājs un Ventspils pilsētā dzīvojošie ir pelnījuši to, lai viņiem būtu lielāks šis ienākums, jo cilvēkam ir jādomā ne tikai par šodienu, bet jādomā par savu veselību. Un zāļu un vitamīnu patēriņš tur noteikti ir krietni lielāks nekā Jūrmalā, Rīgā vai Saulkrastos.

Priekšsēdētājs. Vai vēl ir runātāji? Lūdzu, deputāte Anna Seile - LNNK!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Mēs katrs esam no sava rajona, un, ja mēs sāksim aizstāvēt katrs sava rajona intereses, tad diez vai ar budžetu šoreiz galā tiksim. Un tādēļ es negribu runāt par Talsu rajonu, cik tam liels vai mazs šis atskaitījumu procents salīdzinājumā ar Ventspili, bet es gribu runāt par principu. Un es pārstāvu šeit LNNK viedokli. Nepareizs ir pats princips - to pašu nabadzīgo ienākuma nodokli, kurš nenodrošina pašvaldību, vēl ņemt un pārdalīt pašiem savā starpā. Trīs nabagi sapulcējas pie universālveikala, saskaita piecas kapeikas un skatās, vai iznāks aliņam vai ne. Apmēram tādā situācijā mēs esam nostādījuši pašvaldības. Nepareizs ir šis princips! Es nevaru balsot par šādu izlīdzinājuma sadali, atskaitot no nabadzīgā ienākuma nodokļa. Valdībai vajadzēja atrast šos līdzekļus. Mēs tos meklējam. Zaščerinska kungs ieteica avotus. Un, lūk, šos līdzekļus varēja pārdalīt papildus. Aicinu nebalsot par šo izlīdzinājuma fondu. Principā. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Vai vēl ir pieteikušies runāt? Nav. Deputāts Dzintars Ābiķis - “Latvijas ceļš”.

Dz.Ābiķis (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es runāšu pavisam īsi. Es Platā kungam gribētu atgādināt vienu lietu. Ja Platā kungs ir konstatējis, ka Ventspilī tiek pārkāpts likums, tad darbs ir valsts tiesību sargāšanas institūcijām, bet šobrīd šāda attieksme pret Ventspili man liekas vienkārši it kā tāda atriebība: sak, tu tur mūs neklausi, mēs tev kaut ko atņemam! Tas ir netaisnīgi. Šīs lietas ir jārisina citādā kārtībā. Un šādam nolūkam mums ir tiesību sargāšanas institūcijas.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Deputāts Žīgurs, lūdzu! Alfrēds Žīgurs - LNNK.

A.Žīgurs (LNNK).

Godātais Prezidij, godājamie kolēģi! Nesen Rīgas mērs Teikmaņa kungs saaicināja pilsētu galvas un vecākos uz Budžeta komisijas sēdi. Šajā sēdē, izņemot Rīgas apgabalu jeb rajonu, nebija neviena vidzemnieka, neviena no Vidzemes pilsētām. Vai nu tas ar nolūku bija darīts, vai vidzemnieki ir tik trūcīgā stāvoklī, ka viņi šeit, uz Rīgu, nevarēja atbraukt. Es pieņemu, ka tas arī tā varētu būt. Runa bija par pašvaldības līdzekļiem. Pašvaldības līdzekļi, kas ir tiešām liels procents, pāriet valdības kasē un nepaliek lauku un mazpilsētu vajadzībām, un pašreiz ir radusies tāda situācija, ka uz laukiem cilvēki ir ļoti lielā naudas trūkumā. Un, ja mēs, runājot par nodokļu iekasēšanu, sakām, ka 40 vai 50 procentus varēsim iekasēt, es apšaubu tādus procentus. No kā tad tu iekasēsi? Nav taču tiem cilvēkiem naudas! Es nevaru pateikt, kā tas ir Zemgalē. Mēs dzirdējām no kolēģa, kā tas ir Ventspilī, Ventspilī ir tiešām lielas algas, bet vai tādas ir Cēsīs, vai tādas ir Gulbenē, vai tādas ir Valmierā? Nē, tādu jau nu nav! Tur tā apgrozība nav tik liela kā ostās. Bet mums graudi ir palikuši nepārdoti. Mums trūkst kādas 60 000 tonnas kviešu, bet tajā pašā laikā tos, kas mums ir, nevaram pārdot. Es domāju, šeit nav sakārtota... Varbūt tieši lauksaimniecības ministram vajadzētu daudz vairāk piepūlēties, lai tās lietas novērstu. Kas attiecas uz finansēm, mums tiešām ir ļoti lielas grūtības. Es jau komitejā strādāju un es zinu, ka prasības ir lielas, bet nav no kā maksāt. Un visgrūtāks ir stāvoklis ar sociālajām lietām. Sociālajiem jautājumiem mums aiziet ļoti daudz naudas, bet taisni tā sociālā apgāde ir vissliktāk nokārtota. Nav sakārtota nemaz. Un slimnīcas tagad paliek par SIA, bet tās taču ir domātas visiem, nevis tikai vienai personai vai vienai firmai! Tas tā nevar būt! Lai mēs pieņemtu šādu budžetu, mēs nevaram aplaupīt cilvēkus, kas jau tagad ir trūkumā. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim par deputāta Ābiķa priekšlikumu par atskaitījumu apmēriem no iedzīvotāju ienākuma nodokļa republikas pilsētu un rajonu 1994.gada budžetos un izlīdzināšanas fondā! Ventspils pilsētas atskaitījumu apmēri: pašvaldības budžetā - 40 procenti, izlīdzināšanas fondā - 60 procenti. Balsosim! Viens “par” papildus - deputāts Piebalgs. Balsosim! (No zāles deputāts V.Pavlovskis: “Es balsoju “par”.”) Valdis Pavlovskis... Lūdzu, pārbaudiet rezultātu! Valdis Pavlovskis - “par”. Par - 46, pret - 10, atturas - 17. Deputāta Ābiķa priekšlikums ir pieņemts.

A.Piebalgs (LC).

Līdz ar to mēs varam balsot par otro priekšlikumu, ņemot vērā Ābiķa kunga priekšlikuma pieņemšanu.

Priekšsēdētājs. Balsosim par otro pielikumu kopumā! Balsosim! Es jūsu pretenzijas nepieņemu. Deputāti no jūsu frakcijas ir nodevušies svarīgām sarunām. Lūdzu rezultātu. Deputāts Tomiņš - “par”. Deputātes Dreģes balsojums - “par”. Tātad 62 - par, 1 - pret, 12 - atturas. Pieņemts.

A.Piebalgs. Paldies. Līdz ar to mēs varam balsot pilnībā par likumprojekta 3.pantu.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim par 3.pantu kopumā! Viens “par” papildus - deputāts Piebalgs. Balsosim! Lūdzu rezultātu! Godātie deputāti, ļoti atvainojamies! Diemžēl atkal ir tehniska kļūme, tāpēc lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu. Balsojam par 3.panta akceptu kopumā. Lūdzu, balsosim! Viens “par” papildus - Piebalgs. Rezultātu: 59 - par, 1 - pret, 10 - atturas. 3.pants akceptēts. Lūdzu, tālāk!

A.Piebalgs (LC).

Tālāk mēs pārejam pie 4.panta, kur ir rakstīts, ka noteiktie vidējie budžeta izlīdzināšanas fonda ienākumi ir 90 213 861 lats. Sakarā ar iepriekšējo balsojumu par Ventspili mainās dotācija no valsts budžeta - 58 952 361 lats. Tātad palielinājums par 720 000. Un iedzīvotāju ienākuma nodokļa atskaitījumi izlīdzināšanas fondā - 31 261 500 latu. Kāpēc tad tik būtiski izmainījās dotācija no valsts budžeta? Šeit ir iestrādāta pēc Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosinājuma tā summa, kas saistās ar medicīnisko nodrošinājumu, - 38 000 000 latu. Šeit ir arī bezmaksas medikamenti - 3 miljoni latu, šeit ir kompensācija par skolēnu pārvadājumiem, un tāpēc kopumā summa ir palielinājusies, salīdzinot ar to, kas bija pirmajā likumprojektā. Citi priekšlikumi par šo dotācijas no valsts budžeta palielināšanu netika saņemti, un es lūdzu akceptēt šo pantu kopumā.

Priekšsēdētājs. Vai kāds deputāts vēlas izteikt savu viedokli? Runātāju nav. Lūdzu, balsosim par 4.pantu kopumā - ar summām, kuras nosauca deputāts Piebalgs. Balsojam. Lūdzu rezultātu. Par - 66, pret - nav, atturas - 7. Pieņemts.

A.Piebalgs. Tālāk mums ir jāpāriet pie trešā pielikuma. Kā jūs redzat materiālos, kas jums ir dokumentā nr.129, Budžeta un finansu komisija piedāvā jaunu trešā pielikuma veidu. Atšķirība no iepriekšējā ir tāda, ka Budžeta un finansu komisija ierosina precīzāk sadalīt dotācijas. Mēs, ņemot vērā arī pašvaldību ierosinājumus, iesakām, ka ir jāizdala vairāk mērķdotāciju. Tātad tās ir valsts investīcijas, mērķdotācija izglītības pasākumiem. Tās ir saistītas ar tādu apstākli, ka speciālās skolas bērniem ar garīgās vai fiziskās attīstības traucējumiem ir visdažādākajos rajonos, un tie nav sadalīti vienmērīgi. Piemēram, kurlmēmo bērnu internātskola ir Valmieras rajonā. Skaidrs, ka valstij ir par to jārūpējas, un to mēs varam izdarīt šādā veidā, dodot mērķdotāciju.

Tālāk - veselības aizsardzības pasākumiem, tālāk - sociālās nodrošināšanas pasākumiem, tas ir, pansionātu uzturēšanai. Arī šajā ziņā ir tāda situācija, ka vienā rajona pansionātā ir iedzīvotāji no dažādiem rajoniem. Tādā veidā mēs izvairāmies no situācijas, ka no blakus rajona cilvēkiem, kas ir pansionātā, tiek prasīta nauda no rajona. Un reāli tādā situācijā vienmēr cieš tas nabaga cilvēks, kurš ir tajā pansionātā un kuram ir tā nelaime dzīvot, teiksim, Valmieras rajonā un atrasties, teiksim, Cēsu rajona pansionātā.

Tālāk - pabalsti un palīdzība mazturīgajiem, kopējā summa un dotācija. Nekādu citu priekšlikumu par šo pielikumu nebija. Un tāpēc es lūdzu akceptēt šo Budžeta un finansu komisijas ierosināto 3.pielikumu.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir kādas iebildes, citi priekšlikumi? Ja nav, tad pielikums ir akceptēts.

A.Piebalgs. Paldies. Līdz ar to mēs varam akceptēt likumprojekta 5.pantu.

Priekšsēdētājs. Vai ir kādas iebildes? Šeit mums nekādu diskusiju nebija, tāpēc tas ir akceptēts, ja deputātiem nav iebilžu. Paldies.

A.Piebalgs. Par likumprojekta 6.pantu nekādi ierosinājumi netika saņemti, un tāpēc mēs varam apstiprināt gan 5.pielikumu, gan likumprojekta 6.pantu.

Priekšsēdētājs. Vai par 5.pielikumu un par 6.pantu kopumā ir kādas iebildes? Nav. Tātad 6.pants akceptēts kopā ar 5.pielikumu.

A.Piebalgs. Tagad mēs pārejam pie visgrūtākās daļas, tas ir, pie izdevumiem pie dažādām pozīcijām un pie attiecīgajiem priekšlikumiem. Tāpēc visiem būtu ieteicams atšķirt dokumentu nr. 129, kur ir Ministru kabineta, Saeimas komisiju un deputātu priekšlikumi likumprojekta “Par valsts budžetu 1994.gadam” 4.pielikumam. 1.daļa. Ierosinājumi, kas izdara pārmaiņas resoru atsevišķo izdevumu paragrāfos, nemainot kopējo summu attiecīgam resoram.

Priekšsēdētājs. Lūdzu!

A.Piebalgs. Tātad šie ir priekšlikumi, kas nemaina kopējās resoru summas, tāpēc tie ir salīdzinoši vienkārši izskatāmi. Pirmais ir deputāta Budovska priekšlikums: izdalīt atsevišķi Saeimas budžetā Baltijas asamblejas izdevumus - 60 tūkstoši latu. Budžeta un finansu komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Vai Tautsaimniecības komisija arī atbalsta? Iebilžu nav. Akceptēts.

A.Piebalgs. Paldies. Nākošais kods - 15. Izglītības, kultūras un zinātnes ministrija. Tie ir izdevumi, kas pirmajā lasījumā tika pieņemti Sporta departamentam jeb Sporta pārvaldei. Sporta pārvalde uzdeva Budžeta un finansu komisijai pārgrupēt šīs summas, bet nemainot kopējo summu, kas atvēlēta Sporta pārvaldei. Budžeta un finansu komisija piekrīt šādam risinājumam, jo tas neizmaina kopējās summas.

Priekšsēdētājs. Vai ir kādam iebildes? Nav. Akceptēts.

A.Piebalgs. Nākošais priekšlikums ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums - samazināt vai likvidēt dotācijas divām privātajām mācību iestādēm un attiecīgi palielināt valsts investīcijas izglītībai par tādu summu. Budžeta un finansu komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Vai kādam ir iebildes? Nav. Paldies. Akceptēts.

A.Piebalgs. Nākošais dokuments, kas attiecas uz šo pašu grupu, ir dokuments nr. 129c, kas ir izdalīts šodien. Dokuments nr. 129c ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegums. Koda 03 ietvaros ir izdevumi īpašo uzdevumu ministra aparātam un programmai “Latvijas tēls”. Tātad Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, lūk, ierosina izdarīt grozījumu, kas nemaina kopējo summu, tai skaitā folkloras festivālam “Baltica” - 10 000. Budžeta un finansu komisija šo priekšlikumu nav apspriedusi, bet es uzskatu, ka tas ir ļoti labs priekšlikums, jo Latvijas tēlam, protams, ir saistība ar “Baltica”, un otrs punkts ir tas, ka tas nekādā ziņā mums nepalielina kopējos izdevumus. Tāpēc es savā vārdā lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Dokuments nr.122c, 129c uz atsevišķas lapas. Vai visi deputāti ir ar to iepazinušies? Vai ir kādam iebildes? Nav. Akceptēts.

A.Piebalgs. Paldies. Mēs varam pāriet pie otrās daļas ierosinājumiem, kas saistās ar ierosinājumu par pašvaldību budžetu izlīdzināšanas fondu, par kuru mēs jau nobalsojām. Tātad, kā jau es teicu, nauda, kas aizgāja uz pašvaldību līdzekļu izlīdzināšanas fondu, ir sekojoša. Dotācija bija paredzēta, atskaitījumi izlīdzināšanas fondā pirmajā lasījumā bija tikai 15 miljoni 768 tūkstoši 024 lati. Tātad tālāk šeit ir rezerve transporta izdevumu kompensācijai lauku rajonu skolēnu pārvadāšanai - 590 tūkstoši latu. Tālāk šeit ietilpst izdevumi vietējās pakļautības veselības aizsardzības iestādēm un veselības aprūpes valsts programmas realizācijai - 38 miljoni 696 tūkstoši 892 lati. Tālāk bija tāda pozīcija - izdevumi bezmaksas medikamentiem: 1 miljons latu, bet reāli šim procesam ir iedoti 3 miljoni latu. Un, protams, vēl mums ir attiecīgi balsojumi par izlīdzināšanas fondiem, tāpēc ierosinātā redakcija parādīja visu šo četru pozīciju vietā tikai vienu pozīciju: dotācija, atskaitījumi pašvaldību izlīdzināšanas fondā - 58 miljoni 952 tūkstoši 361 lats, un tas saskan ar mūsu iepriekšējiem balsojumiem.

Priekšsēdētājs. Deputāte Seile - LNNK. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Vakar Nacionālās neatkarības kustības deputātu frakcijas sēdē mēs izskatījām šo priekšlikumu, un mums radās bažas. Radās bažas sakarā ar lauku skolēniem, jo, ja aiziet visa dotācija kā kopējā summa un netiek atšifrēti šie izdevumi, tad lauku skolēni var palikt bez šīs samaksas, mainīsies kārtība, Satiksmes ministrija pieprasīs katram samaksāt, nebūs ar ko apmaksāt šīs viņu nobrauktās biļetes, un tādēļ mums ir lūgums tomēr paturēt konkrētu sadalījumu. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Lūdzu - Piebalgs!

A.Piebalgs. Kā jūs atceraties, mēs nobalsojām trešo priekšlikumu, kur izdalīta atsevišķa summa izglītības pasākumiem, tur tā tiek arī atšifrēta, bet, ja Seiles kundze uzstāj, tad mums faktiski ir vajadzīgi vairāki balsojumi. Pareizāk sakot, par šo summu ir jābalso vēlreiz, bet nu tā ir novadīta tur, trešajā pielikumā, tātad izglītības pasākumiem. Mēs jau nobalsojām par trešo pielikumu. Un Finansu ministrija dod atšifrējumu, tātad šī summa nekādā ziņā nevar pazust.

Priekšsēdētājs. Deputāte Seile, lūdzu!

A.Seile. Tā kā tas bija mans priekšlikums, es ierosinu sekojošus balsojumus: vispirms nobalsot par jauno piedāvāto summu (58 miljoni) un pēc tam atsevišķi - par rezervi transporta izdevumu kompensācijai lauku rajonu skolēniem, kā arī par izdevumiem vietējās pakļautības veselības aizsardzības iestādēm. Pārējie, manuprāt, var palikt arī nesadalīti, ja tie ir atšifrēti Izglītības komisijas priekšlikumos.

Priekšsēdētājs. Zvanu, lūdzu! Tikai to summu vēlreiz nosauciet precīzi!

A.Piebalgs. 58 miljoni 952 tūkstoši 361 lats.

Priekšsēdētājs. Tad mums būs trīs balsojumi?

A.Piebalgs. Es varētu piekrist Seiles kundzes priekšlikumam, bet es vēlreiz gribu teikt, ka, protams, visas šīs summas ir attiecīgi trešajā pielikumā. Protams, mēs varam nobalsot tā, kā Seiles kundze teica, - vispirms par kopējo summu, jo to jau mēs esam vienreiz, godīgi sakot, nobalsojuši, bet mums tas ir jāparāda šajā pielikumā, un pēc tam par to, ka tās vienkārši izņem no pielikumiem ārā. Ja Seiles kundze uzstāj. Bet, ja balsošanas rezultāts būs slikts, tad, protams, viss budžets “sagāzīsies”.

Priekšsēdētājs. Vai, vai! Ko nozīmē - slikts balsojums?

A.Piebalgs. Piemēram, ja mēs atstājam izdevumus vietējās pakļautības iestādēm (38 miljoni 696 tūkstoši 892 lati) vēl valsts izdevumu daļā, tad mums reāli uzreiz pieaug kopējā summa, deficīts, par 40 miljoniem latu, tas nozīmē tikai to. Tā rezultātā mums vairs nav jēgas tālāk apspriest budžeta projektu. Jo sistēma - es vēlreiz paskaidroju - ir šāda. Tātad valsts budžetā ir paredzēts, ka tikai 15 miljoni latu aiziet uz pašvaldībām. Bija paredzēts, ka 38 miljoni paliek centralizēti, jo Labklājības ministrija uztur vietējās pakļautības veselības aizsardzības iestādes. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosināja šo naudu novadīt uz pašvaldībām. Tas tiek izdarīts, jo mēs nobalsojām, ka pašvaldību budžetu izlīdzināšanas fonds saņem 58 miljonus latu no valsts budžeta, un tie ir atšifrēti 3.pielikumā kā mērķdotācija veselības aizsardzības pasākumiem. Bez tam tur vēl ir iekšā 3 miljoni latu bezmaksas medikamentiem. Tāpat ir ar izglītības pasākumiem. Trešajā pielikumā tā mērķdotācija, kas ir izglītības pasākumiem, ir diviem mērķiem. Pirmais mērķis - uzturēt speciālās skolas bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem, un otrā grupa - transporta izdevumu kompensācija, jo skaidrs, ka Izglītības ministrija sadalīs tos daudz absurdāk, nekā to izdarīs vietējā skolu valde. Tāpēc priekšlikumi bija it kā paketē, bet, ja Seiles kundze uzstāj, mēs varam balsot par katru atsevišķi. Tikai es saku, kādas būs sekas.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, deputāte Seile!

A.Seile (LNNK).

Bažas ir tikai par to, vai šī nauda tiks atšifrēta kā speciāli domāta transporta izdevumiem un tieši tādā apjomā, jo tajā tomēr neparādās šī summa.

A.Piebalgs. Tā tiešām tiks atšifrēta tajā pavadvēstulē, kas nāks kopā ar budžetu. Tiešām būs atšifrēta.

Priekšsēdētājs. Deputāte Seile noņem savu priekšlikumu.

A.Piebalgs. Paldies Seiles kundzei!

Priekšsēdētājs. Tā. Vai vēl kāds grib runāt par šo priekšlikumu? Tā kā mums šeit ir bijusi diskusija, tad es jautāju: Piebalga kungs, vai mums būtu jānobalso?

A.Piebalgs. Jā, mums noteikti būtu jānobalso. Tātad šo četru ierakstu vietā parādās lielajā budžetā viens ieraksts: dotācija, atskaitījumi pašvaldību līdzekļu izlīdzināšanas fondā - 58 miljoni 952 tūkstoši 361 lats, bet atšifrējumu mēs jau esam agrāk nobalsojuši ar trešo pielikumu.

Priekšsēdētājs. Zvans. Lūdzu, balsosim! Viens “par” papildus. Rezultātu! Par - 73, pret - 1, atturas - 7. Paldies. Tālāk, lūdzu!

A.Piebalgs. Nākošais. Trešā daļa. Redzat, mēs iebalsojām ieņēmumos attiecīgu summu no valsts nekustamā īpašuma pārdošanas. Lai nodrošinātu Operas un Rīgas pils rekonstrukcijas ritmisku darbību, mēs paredzējām nevis atstāt to tādā peldošā formā, kā bija sākotnējā likumprojektā, bet konkrētā formā, ieņēmumos un izdevumos. Ieņēmumos mēs šo summu parādījām, līdz ar to mēs gribētu izdevumos parādīt pretī šo summu: Nacionālās operas rekonstrukcijai - 3 miljoni 112 tūkstoši latu, Rīgas pils rekonstrukcijai - 644 tūkstoši latu, zemes pirkšanai lauksaimniecības institūtiem - 500 tūkstoši latu, Latvijas Hipotēku un zemes bankas pamatkapitāla palielināšanai - 2 miljoni latu. Tie netieši tika parādīti bijušā likumprojekta 10.punktā. Bet šādā veidā mēs nodrošinām, ka Nacionālajai operai nav īpašas problēmas remontā, ka tai nav jāgaida, ka kāds to gribēs uzturēt. Budžets finansēs šos remontus neatkarīgi no tā, vai tiešām uz to mirkli kaut kas būs noticis ar to īpašumu vai nebūs. Tāpēc es ļoti lūdzu to atbalstīt, it īpaši tāpēc, ka citi priekšlikumi par šo tēmu neienāca. Bija priekšlikumi - lūgumi palielināt Nacionālajai operai izdevumus. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, deputāts Putniņš. Un tā tālāk. Bet, ņemot vērā kopējo situāciju ar budžetu un to, ka valdība apņēmusies tad, ja trūks līdzekļu, attiecīgi izskatīt budžeta izmaiņas un turpināt Operas rekonstrukciju (un tas ir pats par sevi saprotams, ja Operas rekonstrukcijas apstāšanās izmaksā dārgāk nekā papildu līdzekļu iedalīšana), un, ņemot vērā to, ka ir arī rezerves fonds, mēs lūdzam apstāties pie šiem skaitļiem, jo tie precīzi korespondējas ar pirmo likumprojekta variantu.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildes kādam? Nav. Akceptēts.

A.Piebalgs. Paldies. Tālāk. Ceturtās daļas priekšlikumi ir saistīti ar tiem ierosinājumiem, kas ienāca tad, kad mēs skatījāmies likumprojektu pirmajā lasījumā (valdības dokuments nr.50). Un vēl te ir pielikts tas priekšlikums, kas ar to korespondējas. Pirmais priekšlikums ir par Aizsardzības ministrijas budžetu, kods 010.

Priekšsēdētājs. Es atvainojos, lūdzu jūs runāt mazliet lēnāk, lai deputāti visus attiecīgos materiālus var sakārtot un var sekot līdzi.

A.Piebalgs. Tātad kods 010 - Aizsardzības ministrijas budžets. Tā ir ceturtā daļa.

Priekšsēdētājs. Vai papildus valdības protokolu izraksts par valsts budžetu arī ir, ja?

A.Piebalgs. Nē, nē, tas attieksies uz sesto daļu. Tātad tas bija dokuments nr.50, ko valdība iedeva pirms pirmā lasījuma.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, tālāk!

A.Piebalgs. Tātad valdības ierosinājums ir - palielināt Aizsardzības ministrijas budžetu par 1,363 tūkstošiem latu. Bet ir arī otrs priekšlikums, kas arī attiecas uz Aizsardzības ministrijas budžetu, tas ir frakcijas “Līdztiesība” priekšlikums - samazināt šo budžetu par 4 miljoniem 049 tūkstošiem 289 latiem, tātad samazināt uz pusi. Šie ir alternatīvi priekšlikumi, un laikam ir jābalso par katru atsevišķi.

Priekšsēdētājs. Balsošanas secība tagad un turpmāk: vispirms deputātu frakciju iesniegumi, pēc tam valdības priekšlikumi. Tāda būs secība.

A.Piebalgs. Jā.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas runāt? Balsosim par frakcijas “Līdztiesība” priekšlikumu - samazināt budžetu Aizsardzības ministrijai, aizsardzībai un drošībai par 4 miljoniem 049 tūkstošiem 289 latiem!

A.Piebalgs. Varbūt būtu precīzāk, ja mēs formulētu tā, ka Aizsardzības ministrijai, aizsardzībai un drošībai paredzēti 5 miljoni 261 tūkstotis 120 latu, jo budžetā, budžeta likumā, parādās galējā summa. Starpība ir deputātu zināšanai. “Mīnus” nozīmētu samazināšanu, un “plus” attiecīgi to, cik būtu papildus pret to, kas ir pirmajā lasījumā, tāpēc korektāk ir balsot par skaitli 5 261 120.

Priekšsēdētājs. Jā, tas ir pilnīgi pareizi. Balsošanas režīmu! Balsojam par frakcijas “Līdztiesība” ierosināto summu Aizsardzības ministrijai, aizsardzībai un drošībai - 5 miljoni 261 tūkstotis 120 lati. Viens “pret” papildus. Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 57, atturas - 8. Nav pieņemts.

Nākošais ir valdības ierosinātā summa - 10 miljoni 673 tūkstoši 409 lati. Lūdzu, deputāts Ivars Silārs - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs!

I.Silārs (LC).

Cienījamais Prezident! Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es lūdzu uzmanīgi sekot tam, ko es tagad teikšu. (Zālē smiekli.) Un, proti, paverieties arī nākamajā lapā, kur pēdējā ailē jūs redzat rezervi aizsardzības un drošības iestāžu reformas realizācijai. Ministru kabinets ir akceptējis, ka rezerve pārvēršas par nulli. Un rezerve bija paredzēta 1 miljons. Tagad mēs redzam, ka Ministru kabinets ir akceptējis palielināt Aizsardzības ministrijai, aizsardzībai un drošībai līdzekļus par summu - 1 miljonu 363 tūkstošiem. Rezerve ir noņemta. Rezerve vairs nepaliek, bet šeit man ir jāatgādina tas, ka aizsardzība ietver visus nacionālos bruņotos spēkus. Ne tikai aizsardzības spēkus, ne tikai Aizsardzības ministriju. Un šeit klāt ir, kā to nosaka Satversme, valsts bruņotā spēka augstākais vadonis, kurš reizē ir arī Zemessardzes priekšnieks, un Zemessardze nav pakļauta Aizsardzības ministrijai. Tādēļ atļaujiet man nolasīt Aizsardzības un iekšlietu komisijai vakardien iesniegtu Zemessardzes štāba priekšnieka parakstītu dokumentu, kura kopija ir iesniegta arī Latvijas Republikas Valsts prezidentam Ulmaņa kungam un Latvijas Republikas Ministru prezidentam Birkava kungam. Teksts nav garš, bet tas runā pats par sevi: “1993.gada novembrī Latvijas Republikas budžeta valsts ministram Platā kungam tika iesniegta informācija par Latvijas Republikas Zemessardzes nodrošinājumu ar vieglo strēlnieku bruņojumu un tā iegādes programma vairākiem gadiem. 1994.gadā Latvijas Republikas Zemessardzes vajadzībām nepieciešamo naudas līdzekļu minimums ir 3 miljoni bruņojuma un munīcijas iegādei. Latvijas Republikas Zemessardzes personālsastāva nodrošinājums ar vieglajiem strēlnieku ieročiem sastāda 22 procentus. Aizsardzības spēku nodrošinājums sastāda 97 procentus. Latvijas valsts nacionālā drošība ir pasludināta par prioritāti. Zemessardzes personālsastāva lielākā daļa ir neapbruņota. Naudas apbruņojumam un munīcijai nav. 1992. un 1993. budžeta gadā nauda šiem mērķiem tika solīta, bet saņemta netika.”

Un tādēļ, cienījamie kolēģi, mans aicinājums ir, lai šeit, no šīs tribīnes, Ministru kabineta pilnvarota persona paskaidro, kā šis jautājums tiek risināts, ja Ministru kabinets akceptē to, ka no rezerves visa nauda tiek noņemta un iedalīta Aizsardzības ministrijai vienai pašai. Lai šī atbilde būtu fiksēta un lai es, kā Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs, zinātu, kā paskaidrot par šo konkrēto jautājumu Zemessardzei.

Priekšsēdētājs. Lūdzu runātājus nākt tribīnē! Piebalga kungs, lūdzu!

A.Piebalgs (LC).

Protams, Silāra kungs aizskāra, no vienas puses, ļoti sāpīgu tēmu. Tas gan nesaistās varbūt tieši ar šo balsojumu, bet ar nākošo balsojumu. Redzat, te ir šāda pozīcija. Jau Budžeta un finansu komisijā Kides kungs un ļoti daudzi citi iestājās par to, ka mums nevajadzētu pārmērīgi aizrauties ar rezervju atstāšanu budžetā. Mums ir jādod nauda, it īpaši tāpēc, ka tās trūkst. Varbūt tur ir kāds atsevišķs izņēmums. Skaidrs, ka pirmajos labojumos mums būs jāatgriežas pie aizsardzības un spēka struktūrām. Un šeit ir divas būtiskas lietas. Pirmā lieta ir algu jautājums. Es zinu, ka Ministru kabinets jau ir to ņēmis vērā un ir pārstrādājis visu algu sistēmu aizsardzības un drošības iestādēs, kas prasīs naudu. Tā ir viena lieta. Otra lieta ir bruņojuma jautājums. Ir pilnīgi skaidrs, ka bruņojuma jautājums nav atrisināms tikai ar budžeta ieņēmumiem. Šeit ir jābūt kaut kādam izdevīgam ārvalstu kredītam, un tikai tādā veidā mēs varam atrisināt šīs problēmas. Tāpēc es šajā gadījumā lūdzu atbalstīt Ministru kabineta iesniegumu gan arī par šīs summas palielināšanu, gan arī šīs rezerves noņemšanu. Šī rezerve faktiski nenozīmē neko, tā paliktu gaisā un tā nekam nebūtu uzreiz dota. Tad pēc kāda laika mēs lemtu, bet, ja mēs zinām, ka mums vajadzēs vismaz 5 miljonus vienā algā un atstājam rezervē tikai 1 miljonu, tad tas, mūsu skatījumā, vienkārši nav nopietni. Tāpēc es lūdzu atbalstīt Ministru kabineta ieteikto variantu.

Priekšsēdētājs. Deputāts Līgotnis, pēc tam - budžeta valsts ministrs Platais.

A.Līgotnis (LC).

Godātie kolēģi! Man nav speciāla Ministru kabineta pilnvarojuma sniegt atbildi uz Silāra kunga jautājumu, taču es ar šo problēmu esmu saskāries un gribu paskaidrot, kāda situācija veidojās. Kad šis budžets tika veidots Ministru kabinetā, tad šī rezerves summa nacionāliem bruņotiem spēkiem bija paredzēta 3 miljonu apmērā un bija paredzēta tikai bruņojuma iegādei. Tas, protams, ir labi, ka Zemessardze “pa tiešo” var vērsties pie Valsts prezidenta, un tā tas acīmredzot vienmēr tiek darīts. Jo arī Ministru kabinetā tāda tipa vēstule, kāda šodien tika nolasīta no šīs tribīnes, tika saņemta apmēram pirms diviem mēnešiem. Un, kad pirmo reizi tika skatīts budžeta projekts Ministru kabinetā, tad visi valdības locekļi ar ļoti lielu izpratni izturējās pret šo Zemessardzes problēmu, un no šiem sākotnēji plānotajiem 3 miljoniem jau tajā reizē valdības sēdē līdzekļi tika pārcelti Zemessardzes budžetā. Tātad šī rezerves summa krietni samazinājās. Kaut gan tajā brīdī jau bija plānots, ka tas viss tiks sadalīts proporcionāli (miljons - Zemessardzei, miljons - Iekšlietu ministrijai, miljons - Aizsardzības ministrijai), toreiz Aizsardzības ministrija neko no šīs summas nesaņēma. Nu ir tas brīdis, kad valdība realizē savu solījumu un to, kas bija paredzēts Aizsardzības ministrijai, arī reāli atdod.

Priekšsēdētājs. Budžeta valsts ministrs Platais. Lūdzu!

J.Platais (budžeta valsts ministrs).

Cienījamo priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Ministru kabinets 1994.gada valsts budžeta projekta izskatīšanas gaitā nolēma ievērojami palielināt līdzekļus, kuri ir nepieciešami Zemessardzei, lai 1994.gadā šī struktūra attīstītos ievērojami straujāk nekā citas aizsardzības un drošības struktūras. Tomēr mēs nevaram iztikt arī bez tā, ka tiek palielināti izdevumi arī pašas Aizsardzības ministrijas struktūrā, jo Aizsardzības ministrijas struktūrā šīs funkcijas ir jāizpilda štata militārpersonām, kas nodrošina konkrētu aizsardzības funkciju veikšanu un Latvijas robežas nodrošināšanu. Kopumā ir paredzēts, ka, ņemot vērā Ministru kabineta akceptēto darba samaksas grozījumu, izdevumi visu militāro struktūru - aizsardzības un drošības iestāžu - uzturēšanai 1994.gadā palielināsies par 57,8 procentiem, tai skaitā Aizsardzības ministrijai šie līdzekļi augs tikai par 35,9 procentiem. Un lielākais pieaugums šajos līdzekļos ir paredzēts Zemessardzei. Zemessardzei šie līdzekļi pieauguši vairāk nekā divas reizes. Praktiski - divarpus reizes. Kas attiecas uz ieroču iegādi, valdība gatavo alternatīvus risinājumus, par kuriem mēs informēsim Saeimu, gan Budžeta komisiju, gan arī Nacionālās drošības padomi un Aizsardzības un iekšlietu komisiju un nāksim ar attiecīgiem grozījumiem budžetā. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Vārds aizsardzības ministram Pavlovskim. Lūdzu!

V.Pavlovskis (aizsardzības ministrs).

Godājamais Prezident, cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es nenāku šeit strīdēties ar zemessargiem par to, kurš saņems vairāk, kurš - mazāk. Esmu priecīgs, ka zemessargi ir saņēmuši līdzekļus, ka viņiem būs iespējas risināt sava bruņojuma problēmas. Skaidri runājot, ir zināms tas, ka zemessargiem kā aizsardzības spēkiem trūkst bruņojuma. Mūsu bruņojuma stāvoklis ir kritisks. To mēs nevaram atrisināt ar budžeta palīdzību. Jūs visi esat dzirdējuši tās problēmas, kas mums ir. Jūs zināt par tiem līdzekļiem, ko mums vēl vajag, un par to naudu, kuras mums nav. Ar budžeta palīdzību mēs šo problēmu neatrisināsim. Kas mums ir jādara? Mums ir jādabū ārzemju kredīti. Valdība jau ir iesākusi šo problēmu risināt, un cerams, ka mēs to drīz atrisināsim. Ka mēs būsim spējīgi apbruņot mūsu bruņotos spēkus nevis ar šā gada budžetu, bet gan ar ārvalstu kredītiem. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Vai vēl ir pieteikušies runātāji? Nav. Zvanu! Balsojam par Ministru kabineta priekšlikumu: Aizsardzības ministrijai, aizsardzībai un drošībai - 10 673 409 lati. Viens “par” papildus. Rezultātu! Par - 74, pret - 2, atturas - 6. Akceptēts. Tālāk, lūdzu!

A.Piebalgs. Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Tā kā Silāra kungs aizskāra ļoti precīzi rezervi aizsardzības un drošības iestāžu reformas realizācijai, tad es lūdzu pieskarties arī šim jautājumam kā nākošajam, jo tie ir tiešām cieši saistīti jautājumi. Un ir arī deputāta Grota iesniegums; arī viņš atbalsta to, ka vajag palielināt Aizsardzības ministrijai šos izdevumus, bet tajā pašā laikā kategoriski iestājas pret šīs rezerves samazināšanu. Tāpēc kā nākošais būtu balsojams priekšlikums par aizsardzības un drošības iestāžu reformas realizācijai paredzēto rezervju samazināšanu par miljonu latu.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas runāt? Lūdzu, deputāts Grots - Kristīgo demokrātu savienība!

A.Grots (KD).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Mēs nupat dzirdējām par to, ka šī valdība un, es domāju, arī daudzi deputāti citās frakcijās pēkšņi ir uzmodušies tajā realitātē, ka aizsardzība ir nepieciešama, ka aizsardzība pilda daudzas funkcijas - ne tikai drošības sfērā, bet arī ekonomikas sfērā. Ja mēs runājam par valsts robežām, ka mēs gribam reiz tās robežas aiztaisīt ne tikai pret ārzemju ienaidniekiem, bet pret kontrabandistiem un citiem nelegāliem robežu šķērsotājiem, tad mums vajag palielināt līdzekļus robežu aizsardzībai un aizsardzībai kā tādai.

Runājot konkrēti par šo rezervi. Mēs paši redzam, cik strauji pasaulē stāvoklis var mainīties. Mēs labi atceramies, kā mēs jutāmies, kad Vladimirs Žirinovskis ieguva nepatīkami lielu atbalstu Krievijas vēlēšanās. Mēs atceramies, kā mēs jutāmies, kad Krievijas ārlietu ministrs Kozirevs sāka runāt par to, ka Krievijas militāro spēku klātbūtni tuvajās ārvalstīs var turpināt vēl ilgtermiņā. Un tāpēc vajag, lai ne tikai Aizsardzības ministrijai, bet arī Drošības dienestam un Zemessardzei būtu jau paredzēts kāds mazumiņš, nepietiekams mazumiņš - šis miljons latu. Lai varētu, ja vajag, vai nu bruņojumu, vai kaut ko citu steidzami iegādāties, lai būtu šīs summas, lai mūsu valsts drošības “anštaltes” - Zemessardze, Drošības dienests, Aizsardzības ministrija - zinātu, ka ir kaut kas paredzēts, kad uznāktu pēkšņa nepieciešamība, es lūdzu šo rezervi atstāt. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Vai jūs vēl komentēsiet?

A.Piebalgs. Nē, es negribētu komentēt, es vienkārši gribu lūgt nobalsot par Ministru kabineta priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Bet mēs vispirms balsosim.

A.Piebalgs. Ir jābalso vispirms Ministru kabineta priekšlikums, jo tas ir vienīgais. Jo deputāta Grota priekšlikums ir priekšlikums par priekšlikumu. Faktiski viņš aicina neatbalstīt šo priekšlikumu, tāda ir tā loģika. Tā ka ir viens balsojums par Ministru kabineta priekšlikumu, un viss.

Priekšsēdētājs. Kas to zina, kā pats deputāts Grots uzskata. Man liekas, mūsu konsekvents princips ir, ka vispirms deputāta priekšlikums tiek balsots.

A.Piebalgs. Varēja tā, protams.

Priekšsēdētājs. Deputāta Grota priekšlikums: atstāt summu - viens miljons latu kā rezervi aizsardzības un drošības iestāžu reformas realizācijai, neatņemot papildus paredzētos 1 363 000 Aizsardzības ministrijai. Tālāk gan nāk krustiņš aplītī, kurš acīmredzot... Nē, šeit ir citas atzīmes. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Viens “pret”. Lūdzu rezultātu. Par - 24, pret - 39, atturas - 18. Nav pieņemts.

A.Piebalgs. Nākošais priekšlikums ir kods 013 - Finansu ministrijas budžets. Tātad, kā jau es teicu, iepriekšējais gads mums beidzās ļoti veiksmīgi - ar ļoti mazu budžeta deficītu, un tāpēc kredītu procentu nomaksu par aizdevumu budžeta deficīta segšanai, kas bija paredzēta sākotnēji 7 miljoni 20 tūkstoši latu, var samazināt par 3 miljoniem 200 tūkstošiem latu, un rezultātā šim pasākumam vajag 3 820 000 latu. Šo priekšlikumu iesniedza Ministru kabinets, un deputāts Kide un Budžeta un finansu komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Vai kāds iebilst? Paldies. Pieņemts.

A.Piebalgs. Nākošais ir atkal priekšlikums, kas ir saistīts ar šo dokumentu nr.50, - palielināt Iekšlietu ministrijas budžetu par 116 000 latiem. Iesniedzis ir Ministru kabinets. Un Budžeta un finansu komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Vai ir iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Piebalgs. Nākošais kods - 015, kas arī saistījās mums ar pirmo lasījumu, tas ir Izglītības, kultūras un zinātnes ministrijas budžets zinātniskās darbības finansēšanai. Tātad zinātniskās darbības finansēšanai bija 3 700 932 lati. Tātad tā ir tīrā zinātniskās darbības finansēšana. Bez tam zinātnē arī neliela summa bija valsts investīcijas. Ministru kabinets, atbildot uz to būtisko, no deputātiem saņemto kritiku, jau pirms pirmā lasījuma piekrita pārskatīt šo summu un palielināt izdevumus tieši zinātniskās darbības finansēšanai par 1 795 000 latu, jeb kopā zinātniskās darbības finansēšanai tātad būtu 5 495 932 lati. Bez tam, kā jau es teicu, ir valsts investīcijas, kas kopējo summu palielina, kopā iznāk 5,5 miljoni latu, un tas ir absolūtais minimums zinātniskās darbības nodrošināšanai. Ir arī otrs priekšlikums - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, ka vajag palielināt par lielāku summu, par 2,7 miljoniem latu. Budžeta un finansu komisija, ņemot vērā to, ka budžetā mums ir ārkārtīgi daudz pozīciju, kuras ir jānodrošina, un bez tam to, ka mums jau tā vai tā iznāk ieiet deficītā, atbalstīja tieši Ministru kabineta priekšlikumu. Tāpēc es arī lūdzu deputātus atbalstīt Ministru kabineta priekšlikumus, jo tomēr zinātniskā sabiedrība, saprotot tās grūtības, kas ir ar budžetu, ir gatava samierināties arī ar šo summu - 5,5 miljoniem. Un, protams, tāpēc es lūdzu atbalstīt šo mazāko summu.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas runāt? Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs deputāts Siliņš - lūdzu!

A.Siliņš (LC).

Godāto Prezident, Prezidij, deputāti! Es šeit runāju Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā. Mēs šo jautājumu spriedām arī vakar. Zinātnes, izglītības un kultūras komisijas balsojums ir tāds, ka uzturam spēkā šo prasību - 6,4 miljoni nepieciešami zinātnes finansēšanai šajā gadā. Iemesli jau ir zināmi, es vairākas reizes esmu par tiem runājis. Šeit es varētu tikai pateikt vienu lietu. Ja mēs salīdzinoši gribam tuvoties Eiropas valstīm, tad mums šī tuvošanās ir jādara visos līmeņos vienmērīgi. Un vienmērību mēs varam nodrošināt tad, ja attiecīgās sfērās mēs saglabājam proporcionāli attiecības starp finansējumu tādas, kādas pēc tam, kad mēs kļūsim bagātāki, varēs realizēt normālā valstī. Un šeit es gribu vienu momentu uzsvērt. Ja mēs salīdzinām zinātnes finansējumu tajās Rietumu valstīs, kuru vidū mēs cenšamies nonākt, tad redzam, ka tur katram zinātniekam velta 100 reizes lielāku finansējumu, nekā mēs pašreiz varam veltīt. Ja mēs gribam salīdzinoši konstatēt, vai Latvija kaut cik kā modelis, kā iedīglis atbilst Rietumu valstīm, uz kurām mēs tiecamies, tad visi var pareizināt savus ienākumus simts reizes, salīdzināt ar jebkuru Rietumu valsti un pateikt, vai tas ir lielāks vai mazāks. Ja tie ir lielāki, tad, respektīvi, šī nozare tiek vairāk izmantota pašreiz Latvijā nekā tur. Tātad šis ir tas iemesls, kādēļ šis finansējums ir tiešām nepieciešams daudz lielāks, ja mēs tiecamies uz šīm valstīm. Protams, šeit pašreiz situācija, kā jau Budžeta un finansu komisijas priekšsēdētājs teica, ir ļoti sarežģīta. Un tādēļ es ļoti piekrītu un atzīstu, ka valdība to jau ir zināmā mērā ņēmusi vērā, labojot ierēdņu kļūdas, jo šis pirmais skaitlis - 3,7 miljoni - ir radies ierēdņu kļūdu jeb patvaļas rezultātā, jo tik tiešām nebija nekāda pamata to pamazināt, jo zinātnieku pieprasījums bija 13,8 miljoni. Tas, es ceru, neturpināsies. Un ierēdņu reformai tādēļ arī ir vajadzīgi līdzekļi. Un šie līdzekļi šeit zinātnes finansējumam bija paredzēti, domāti no ierēdņu reformas. Es tomēr šoreiz personīgi uzskatu par iespējamu atturēties no šā balsojuma, no šīs mūsu komisijas prasības. Bet zinātnieki kopā ar pārējiem, kas saprot šo situāciju, noteikti tuvākajā laikā iesniegs budžeta labojumus ar konkrētiem pierādījumiem, ka šī summa, kura ir paredzēta un kuru atbalsta Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, tiešām ir nepieciešama. Un es ceru, ka gadu gaitā mēs šo summu sasniegsim. Varbūt pat lielāku. Bet pašreiz es piekrītu, ka ir atbalstāms Ministru kabineta priekšlikums. Un šis priekšlikums paliek kā tāds nākotnes mērķis, kuru mēs šogad centīsimies sasniegt. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Lūdzu, deputāts Lambergs!

A.Lambergs (LNNK).

LNNK frakcija vakar nolēma neatbalstīt Ministru kabineta ieteikumu, bet gan atbalstīt paplašinātu jeb palielinātu zinātnes darbības finansēšanu par 2 miljoniem 699 tūkstošiem.

Spriežot pēc “Latvijas ceļa” deputāta Siliņa garā referāta, kā mēs uzskatām, nevaram viņam pievienoties. Zinātnes darbs, kā saka, mums “iet uz kliņķi”, bet zinātnes darbs ir nepieciešams mūsu valsts attīstībai. Līdz ar to mēs, LNNK frakcija, lūdzam atbalstīt otro, tas ir, 6 miljoni 400 tūkstoši latu. Paldies.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, lai nebūtu garas diskusijas, sāksim ar deputātu ierosināto!

A.Piebalgs. Jā, arī ar komisijas ierosināto, jo, kad komisijā mēs spriedām, deputāts Kide piekrita Ministru kabineta ieteiktajai versijai. Tā kā es...

Priekšsēdētājs. Un deputāts Zaščerinskis?...

A.Piebalgs. Arī atbalstīja Ministru kabineta ieteikumu.

Priekšsēdētājs. Tātad komisija savu priekšlikumu noņem?

A.Piebalgs. Nē, Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Budžeta un finansu komisijas deputāti saka, ka viņi neuzstāj uz balsojumu. Tā varētu būt precīzāk.

Priekšsēdētājs. Bet komisijas vadītājs Siliņa kungs...

A.Piebalgs. Nē, viņš nerunāja... Viņš runāja savā vārdā. Komisija uztur šo balsojumu.

Priekšsēdētājs. Labi, tad balsojam par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu - zinātniskās darbības finansēšanai piešķir 6 miljonus 400 latu. Viens “pret”. Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 22, atturas - 22. Nav pieņemts.

Balsojam par Ministru kabineta ierosināto zinātniskās darbības finansēšanas apjomu - 5 miljoni 495 tūkstoši 932 lati. Viens “par”. Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 8, atturas - 13. Pieņemts.

A.Piebalgs. Nākošais ir kods 018 - Labklājības ministrija, pensijas. Kā jūs atceraties, mēs palielinājām ieņēmumus no sociālā nodokļa par 12,9 miljoniem latu. Līdz ar to kopējā summa pensijām būtu 187 miljoni 859 tūkstoši 507 lati. Skaidrs, ka pensiju diferenciācijai un pensiju tālākai indeksācijai būs vajadzīgi un nepieciešami vēl papildu līdzekļi, bet budžeta izpildes gaitā būs jāseko līdzi, jo ir tieša saikne starp vidējo darba algu un pensiju lielumu, un tas automātiski nozīmē, ka katros budžeta grozījumos būs jāatgriežas pie pensijām, jo skaidrs, ka, ja augs algas, būs jāaug līdzi arī pensijām. Šī faktiski ir tā summa, ko jau šobrīd sāk maksāt Labklājības ministrija. Bet, protams, tā problēma mums pastāvēs arī turpmāk. Bet es lūdzu atbalstīt šo Ministru kabineta priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Vai kāds iebilst? Akceptēts.

A.Piebalgs. Nākošais priekšlikums ir kods 19 - Tieslietu ministrija. Tātad Ministru kabinets, atbalstot Juridiskās komisijas iesniegumu un Cilvēktiesību komisijas iesniegumu, lūdz palielināt Tieslietu ministrijas izdevumus par pusotru miljonu latu. Šo priekšlikumu atbalsta arī Budžeta un finansu komisija, bet, protams, tas saistās arī ar to, ka ir samazināta rezerve tiesību reformas realizācijai. Un skaidrs, ka tiesu reformu nav iespējams realizēt tikai ar to, kas ir Tieslietu ministrija. Būs nepieciešamas arī izmaiņas Augstākās tiesas finansējumā, Prokuratūras finansējumā un vēl veselai virknei iestāžu, kas ir saistītas ar šo. Tajā pašā laikā mēs Budžeta komisijā atbalstījām šo priekšlikumu, ko iesniedza Ministru kabinets, atbalstot Juridiskās komisijas un Cilvēktiesību komisijas iesniegumu.

Priekšsēdētājs. Ivars Silārs - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs.

I.Silārs (LC).

Cienījamie kolēģi, mani ļoti nopietni satrauc šī prakse, ka daudz kas it kā paliek ārpusē, ka skaidro, ka būs labojumi. Un šeit atkal es vēršos pie Ministru kabineta, lai šeit, no šīs tribīnes, šodien paskaidro, kā Ministru kabinets redz tiesu reformas realizāciju. Mēs, Saeima, esam akceptējuši tiesu reformas koncepciju, esam pieņēmuši papildinājumus likumā par tiesu reformu, un visas rezerves, kas bija paredzētas tiesu reformas īstenošanai, tiek novadītas vienai ministrijai. Šodien darba kārtībā ir likumprojekts “Par prokuratūru” otrajam lasījumam, un, lai īstenotu šo likumprojektu, nav naudas, visa nauda ir pārlikta uz Tieslietu ministriju, un šeit atkal man ir jācitē Latvijas ģenerālprokurora, ļoti cienīta un godāta jurista vēstule Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājam, man, un es esmu pārliecināts, ka ne tikai man. Vēstules kopija ir arī Piebalga kungam, Levita kungam un Oša kungam. Un šeit ģenerālprokurors mums atgādina, ka budžetā bija paredzēta tiesu reformas īstenošanai summa pusotra miljona latu apmērā. Un tā šobrīd ir iedalīta Tieslietu ministrijai, neparedzot papildu izdevumus Prokuratūrai un Iekšlietu ministrijai. Un man ir jāpaskaidro, ka pirmajā lasījumā akceptētajā likumā “Par prokuratūru” ir paredzēts, ka Iekšlietu ministrijas Izmeklēšanas departaments pārņem Prokuratūras piekritību, un arī Iekšlietu ministrijas Izmeklēšanas departamentam un Policijas departamentam papildus ir nepieciešamas 211 štata vienības. Mēs veidojam apgabalprokuratūras, 5 tiesu apgabalprokuratūras, kurām ir vajadzīgi cilvēki, tehniskais nodrošinājums, un tādēļ, lai īstenotu šo reformas pirmo etapu vien, ir vajadzīgi 208 tūkstoši 556 lati. Mēs decembrī akceptējām labojumu tiesu reformas likumā, pareizāk sakot, mēs pieņēmām grozījumus likumā “Par tiesu varu”, mēs palielinājām - un pamatoti palielinājām - Prokuratūras darbinieku algas, taču nauda nav paredzēta. Tas viss paliek uz papīra.

Un tādēļ es gribu dzirdēt, kā šo tiesu reformu Ministru kabinets ir paredzējis īstenot. Nebūs nekā, ne zinātnes, ne veselības aizsardzības, nebūs nekā, ja mēs nespēsim sakārtot tiesībaizsardzības institūcijas. Jebkurā ārkārtas situācijā valdībai un valstij ir jāgādā, lai tiktu cepta maize, lai strādātu policija un lai strādātu tiesas. Ja mēs to nespējam garantēt, par visu pārējo mēs varam nerunāt. Un es gribu, lai šobrīd Ministru kabineta pilnvarota persona atbild, kā Ministru kabinets ir iecerējis realizēt tiesu varu, tiesu reformu Latvijas valstī.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, mums ir 4 minūtes līdz pusdienu pārtraukumam. Ir 3 minūtes, un piesakās 3 runātāji. Un ceturtais ir rakstveidā pieteicies. Tāpēc vārds ir tikai paziņojumiem. Lūdzu, deputāts Gundars Bērziņš!

G.Bērziņš (LZS).

Pieprasījumu komisiju lūdzu starpbrīdī ierasties komisijas telpās.

Priekšsēdētājs. Vai vēl ir kādi paziņojumi? Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrējamies. Lūdzu sekretāra biedru Tomiņu nolasīt izdruku. Aivars Endziņš runās pirmais pēc pārtraukuma. Pēc tam - Egils Levits.

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies: Olafs Brūvers, Māris Gailis, Māris Grīnblats, Juris Janeks, Ernests Jurkāns, Ēriks Kaža, Egils Levits...

Priekšsēdētājs. Egils Levits ir zālē.

Z.Tomiņš. Roberts Milbergs, Dainis Stalts, Anita Stankēviča, Leonards Stašs, Jānis Vaivads.

Priekšsēdētājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(P ā r t r a u k u m s )

Sēdi vada 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs. Turpinām izskatīt budžetu 1994.gadam. Lūdzu, ieņemiet vietas! Vārds deputātam Aivaram Endziņam.

A.Endziņš (LC).

Cienījamais Prezidenta kungs, cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es runāšu ļoti īsi, jo es jau uzstājos ar varbūt pārmērīgi emocionālu runu šajā pozīcijā, kad apspriedām budžetu pirmajā lasījumā. Es gribētu tikai pievērst cienījamā Silāra kunga, kā arī pārējo deputātu uzmanību šādam apstāklim: man šeit ir līdzi divi dokumenti, kas figurēja uz budžeta apspriešanu vēl pirmajā lasījumā. Un mēs visi zinām arī to, ka cienījamās Saeimas komisijas tika aicinātas apspriest budžeta projektu un iesniegt savus priekšlikumus līdz šā gada 6.janvārim. Juridiskā komisija ļoti skrupulozi pētīja budžeta projektu, it sevišķi tajās pozīcijās, kas skar mūsu sfēru, un izteica savus priekšlikumus rakstveidā, kurus iesniedza Budžeta komisijai vēl līdz 6.janvārim, tie ir arī apkopoti, tie bija šeit uz pirmo lasījumu. Un mums ir arī šodien izdalīti dokumenti nr.129., 129a,b,c, kur arī ir apkopoti rakstveida priekšlikumi, izteikta attieksme par šiem priekšlikumiem. Ja mēs tā uzmanīgi apskatāmies, tad redzam, ka šajos rakstveida priekšlikumos ne uz pirmo lasījumu, ne uz otro lasījumu diemžēl nav neviena priekšlikuma no Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas. Tātad šodien, kad ir jau galīgi jāizlemj jautājums par šo rezervi, kas bija paredzēta (un, kā jūs atceraties, tad uz pirmo lasījumu, kad šāds priekšlikums arī tika diskutēts, valdība izteica arī tādas garantijas, un tas arī ir izdarīts), - tagad tiek pacelta problēma. Es saprotu, ka šīs summas, kādas tās ir, neapmierina ne Prokuratūru, ne Tieslietu ministriju, ne Iekšlietu ministriju, ne daudzas citas struktūras. Diemžēl šāda tā situācija ir. Arī pašreiz diemžēl netiek apmierināta mūsu prasība. Balsojums gan vēl ir priekšā, bet nostādne no Budžeta komisijas un no valdības puses, arī papildu līdzekļi, ko mēs prasām, - 451 000 Latvijas latu apmērā, papildus bez šiem 1,5 miljoniem - latu, kas ir no rezerves, lai varētu nodrošināt tiesas piesēdētāju darbu, arī faktiski netiek apmierināta. Un es gribu uzsvērt vēlreiz, ka tie pusotra miljona latu, kurus ir paredzēts pašreiz no rezerves nodot Tieslietu ministrijai, lai varētu sekmīgāk veikt tiesu reformu, - arī tas ir būtībā tikai izdzīvošanas līdzeklis, izdzīvošanas budžets, nevis pietiekams daudzums, lai sekmīgi, konsekventi veiktu visu šo tiesu reformu kā tādu. Tāpēc es lūdzu tomēr atbalstīt šo priekšlikumu un aicinu balsot par šo pusotra miljona latu izdalīšanu jeb, pareizāk sakot, pārskaitīšanu no rezerves Tieslietu ministrijas budžetā. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēl vēlas runāt? Lūdzu zvanu! Ivars Silārs - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs.

I.Silārs (LC).

Cienījamie kolēģi! Mani izbrīna tas, ka no Ministru kabineta neviens uz manis izvirzīto jautājumu neuzskata par nepieciešamu atbildēt. Un cienījamam Endziņa kungam es varu atbildēt, ka mums nebija pamata iesniegt Aizsardzības un iekšlietu komisijai nekādus grozījumus, jo mūs apmierināja šeit ierakstītie miljoni, konkrēti - pusotrs miljons, kas bija rezerve tiesu reformas realizācijai. Tā tur bija ierakstīts, mēs nevarējām zināt, ka Ministru kabinets nolems visu šo rezervi nodot Tieslietu ministrijai. Tieši tādēļ, ka šis Prokuratūras likums vēl nav pieņemts, pēc pirmā lasījuma tika izveidota darba grupa, kuru vadīja cienījamā Jēkabsones kundze - Advokātu kolēģijas prezidija priekšsēdētāja vietniece, un kurā ietilpa Augstākās tiesas locekļi, kurā ietilpa Prokuratūras pārstāvji, kurā ietilpa Iekšlietu ministrijas pārstāvji, un kura konstatēja šo nepieciešamību pēc šiem līdzekļiem, lai reformu varētu īstenot. Un apmierināja toreiz arī Prokuratūru - arī ar to, ka viņi izlasīja, ka šī nauda ir paredzēta tiesu reformai. Kā mēs varējām zināt, kas notiks Ministru kabineta sienās? Un šeit es gribu teikt, kas ir noticis, un citēt likumu, ko pieņēma Saeima. Saeima 16.decembrī pieņēma likumu, ar kuru uzdeva Ministru kabinetam noteikt Prokuratūras darbinieku algu apmērus un izmaksas kārtību, sākot ar 1994.gada 1.janvāri. Un Ministru kabinets tajā laikā, kad pieņēma desmitiem noteikumu Satversmes 81.panta kārtībā, neizpildīja to, ko Saeima ar likumu bija uzdevusi. Un tas nav izpildīts ne tikai līdz 31.decembrim, tas nav izpildīts līdz šai dienai. Ko šeit Aizsardzības un iekšlietu komisija varēja paredzēt? Neko. Mūs apmierināja tas, kas bija, bet mūs vairs neapmierina tas, kas tagad ir. Un tādēļ es nevaru pieprasīt; es lūdzu, lai šeit no Ministru kabineta būtu atbilde, kura tiks fiksēta stenogrammā un kuru varēs izlasīt visi Prokuratūras darbinieki Latvijā, visi iedzīvotāji, lai zinātu, kāda galu galā ir mūsu valdības politika.

Manas attiecības ar Ministru prezidentu es gribētu raksturot ne tikai kā koleģiālas - draudzīgi koleģiālas. Bet es arī Ministru prezidentam teicu, ka, ja es, kā komisijas priekšsēdētājs, uzskatīšu, ka Ministru kabineta rīcība neatbilst, mūsu izpratnē, valsts interesēm, es tāpat kritizēšu šo valdību, kā es kritizēju savulaik savu valdību - Tautas frontes valdību, Godmaņa kungu. Jo galu galā mums ir visiem vienas intereses - nostiprināt tiesisko kārtību Latvijas valstī. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Sinkam - “Tēvzemei un brīvībai”.

J.Sinka (TB).

Cienījamie kolēģi! Man tikai būtu viens jautājums. Runāšu tikpat pieklājīgi un kritiski kā Silāra kungs. Es būtu pateicīgs par paskaidrojumu attiecībā uz šo summu, kas pati par sevi nav nekāda lielā, ņemot vērā mūsu valsts un tautas vajadzības. Gribētu tomēr dzirdēt paskaidrojumu no Tieslietu ministrijas, kā tā šo summu domā izlietot. Paldies.

Priekšsēdētājs. Budžeta valsts ministrs Platais - lūdzu!

J.Platais (budžeta valsts ministrs).

Cienījamo Prezident, augsti godājamā Saeima! Atbildot uz jautājumiem, kuri izskanēja no šīs tribīnes, atļaujiet, lūdzu, valdības pilnvarojumā paziņot to, ka jautājumi, kas ir saistīti ar tieslietu reformu Latvijas Republikā, tiks pilnībā finansēti. Mums valdībā ir panākta iekšēja vienošanās, ka finansējums, papildu finansējums, tiks nodrošināts ne tikai tiesu iestādēm, bet arī Prokuratūrai un Iekšlietu ministrijai, kas ir ciešā saistībā ar visiem šiem tiesu attīstības jautājumiem. Sakarā ar to šis jautājums ir atrisināts. Kas attiecas uz konkrētiem krēsliem un galdiem, visi ieinteresētie deputāti varēs pēc budžeta apstiprināšanas šo informāciju saņemt precīzi un konkrēti tad, kad būs sastādītas budžeta iestāžu tāmes un visa šī informācija būs publiski pieejama. Paldies.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vai kāds vēlas vēl runāt? Lūdzu, komisijas priekšsēdētājs Piebalgs!

A.Piebalgs (LC).

Tā kā debates ir beigušās, es lūdzu nobalsot par šo jautājumu. Kods 019 - Tieslietu ministrija, Tieslietu ministrijas budžets. Tātad tagad jaunā redakcijā - 5 miljoni 488 tūkstoši 61 lats.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Viens - “par”. Tas ir deputāts Piebalgs. Lūdzu, balsosim par priekšlikumu: Tieslietu ministrija - 5 miljoni 488 tūkstoši 61 lats! Vai visi ir nobalsojuši? Deputāts Virsis - “par”. Lūdzu rezultātu! Pārbaudiet deputāta Virša balsojumu! 68 - par, 3 - pret, 6 - atturas. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Piebalgs. Nākošais jautājums, kas tieši saistīts ar šo. Par attiecīgu summu samazināt rezervi tieslietu reformas realizācijai. Par to arī pamatā bija debates.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsošanas režīmu! Rezerve tieslietu reformas realizācijai - mīnus 1,5 miljoni. Viens - “par”. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 8, 10 - atturas. Pieņemts.

A.Piebalgs. Cienījamie deputāti! Man ir nedaudz jāatvainojas. Mums tagad ir jāpāriet pie dokumenta nr.129b. Atvērumā, tur gan ir cipariņš - 1. Un tur ir šāds teksts (tas gan ir diezgan maziņiem burtiņiem): “Papildus saņemtie Saeimas deputātu priekšlikumi likumprojekta “Par valsts budžetu 1994.gadam” 4.pielikumam.” Mēs izskatījām priekšlikumus dokumentā nr. 129, kas nemainīja kopējo summu, bet papildus bija vēl viens priekšlikums, kas arī attiecas uz šo grupu, un tas ir šāds: kods 13, Finansu ministrijas budžetā ir paredzēti asignējumi Krājbankai un Universālajai bankai rehabilitācijas pasākumu veikšanai - 8 miljoni 503 tūkstoši 520 latu. Deputāts Zaščerinskis ierosina šo summu sadalīt divās daļās, nemainot asignējumu kopējo apjomu, un sadalīt to sekojoši. Viena daļa paliek tāpat, kā bija ierosināts, tātad asignējumi Krājbankai un Universālajai bankai rehabilitācijas pasākumu veikšanai - 4 miljoni 3 tūkstoši 520 lati. Un otra daļa, arī faktiski nemainot adresātu, tiek formulēta šādi: “Asignējumi lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumu kredītu nomaksai Universālajai bankai.” Tātad šī pozīcija summāri nemainās un neiziet ārpus tā. Tajā pašā laikā šī problēma ir saistīta faktiski ar Universālās bankas rehabilitāciju, un, izskatot šo priekšlikumu Budžeta komisijā, balsīm daloties, Budžeta komisija neatbalstīja šo priekšlikumu. Deputāts Zaščerinskis uztur šo priekšlikumu, un viņš arī ir pieteicies runāt par šo priekšlikumu savā vārdā.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Zaščerinskim - “Saskaņa Latvijai”.

J.Zaščerinskis (SL).

Godātais Prezidenta kungs, cienījamais Prezidij, kolēģi! Bez šaubām, situācija Krājbankā un Universālbankā pašlaik ir tāda, ka rehabilitācija ir nepieciešama. Un nav principiālu iebildumu pret šīs summas piešķiršanu šīm bankām. Bez šaubām, varētu būt tikai iebildums, kāpēc tās ir saliktas kopā? Nav parādīts, cik liela summa būtu nepieciešama katrai atsevišķai bankai. Lietas būtība ir citur. Faktiski Universālā banka tādā situācijā ir nonākusi tāpēc, ka daudzi valsts uzņēmumi, kas kādreiz ņēma kredītus, vairs nespēj šos kredītus apmaksāt, un lielākā daļa šo kredītu ir kļuvuši nereāli. Ievērojama daļa no šiem kredītiem ir valsts lauksaimniecības pārstrādes uzņēmumiem, tai skaitā labības kombinātiem, kuriem 1992.gadā valdība noteica augstu graudu iepirkuma cenu, un Valsts bankas kredītiem bija 80 - 120 procentu likme, un šie kombināti bija spiesti ņemt šos kredītus, un līdz ar to izveidojās milzīgs parāds. Jūs zināt, kāda situācija ir ar kombinātu nerealizētajiem graudiem un tā tālāk. Priekšlikuma būtība ir sekojoša: četrus ar pusi miljonus no šīs summas, kas paredzēta bankas rehabilitācijai, piešķirt lauksaimniecības pārstrādes uzņēmumiem ar ierakstu - kredītu un kredītu procentu nomaksai. Tātad šie 4,5 miljoni nekur citur tā kā tā nevar aiziet, viņi tāpat nonāks bankā - tai pašā Universālajā bankā, tikai tiks panākts, ka būs veikta arī lauksaimniecības pārstrādes uzņēmumu rehabilitācija. Pašlaik labības kombināti ir parādā Universālajai bankai vairāk nekā 7 miljonus latu. Aptuveni 3 miljonus ir reāli iespējams piedzīt un reāli ir iespējams atmaksāt, un 4,5 miljonus kredītu procentu summu praktiski var uzskatīt par nereāliem kredītiem un tik un tā, ātrāk vai vēlāk mums būs jāmeklē budžetā, kā tos nosegt. Bez šaubām, Universālajai bankai būtu izdevīgāk saņemt no budžeta summu rehabilitācijai un bez tam vēl darīt visu, lai piedzītu naudu no pārstrādes uzņēmumiem jeb arī pārņemt tos savā īpašumā parādu dēļ. Pēc tam privatizējoties Universālā banka jau varēs privatizēt šos uzņēmumus nevis zemniekiem, bet pēc saviem ieskatiem.

Es gribu jūs aicināt, kolēģi, saprast vienu: šinī sakarībā nezaudē nedz banka, nedz lielākas summas vajadzīgas, bet mēs atrisinām vairākas problēmas. Mēs panākam to, ka atveseļojam pārstrādes uzņēmumus, un to privatizācija var notikt normāli bez parādiem, tā, kā tas notika ar banku privatizāciju; pretējā gadījumā mēs neieturam konsekvenci, jo, privatizējot Valsts bankas nodaļas, parādi netika atdoti privatizētājam, privatizējot pārstrādes uzņēmumus, tas ir, privatizējot zemniekiem, mēs gribam atdot tos uzņēmumus ar visiem parādiem.

Otrs. Mēs varam iedarbināt beidzot labības tirgu.

Un trešais. Ir reālas iespējas samazināt maizes cenas, - vismaz katrā gadījumā nepalielināt tās. Es tomēr ceru, ka jūs, kolēģi, esat ne tikai banku interešu aizstāvji, bet arī zemnieku aizstāvji. Un vēlreiz atkārtoju, - nekādus papildizdevumus budžetā tas neprasa un sarežģījumus Universālajai bankai nerada, izņemot, bez šaubām, gadījumu, ja banka gribēs dabūt dubultīgi - gan rehabilitāciju, gan parādus. Un mēs tomēr būsim izdarījuši svētīgu darbu arī lauksaimniecības labā. Ar vienu summu. Lūgums atbalstīt šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Lūdzu, Gundars Bērziņš - Zemnieku savienība!

G.Bērziņš (LZS).

Es saprotu, ka šim Zaščerinska kunga priekšlikumam tiešām ir ļoti cēli un pamatoti mērķi attiecībā uz šiem labības uzņēmumiem, uz šo 7,32 miljonu kredītu, kas gulstas kā milzīgs slogs uz labības kombinātiem sakarā ar graudu iepirkumu 1992.gadā. Mēs jau vienu problēmu šinī graudu jomā palīdzējām risināt, tas ir, balsojot par to tīro aizņēmumu daļu, kur jau samazinājām to, kas valstij pienākas, bet šinī priekšlikumā es gribu teikt tikai vienu: diemžēl tādā formā, kādā priekšlikumu iesniedza Zaščerinska kungs, tas nav atbalstāms. Jo, redziet, man bija saruna ar Universālās bankas vadību tieši par šo jautājumu, ka šis kredītportfelis, tas ir, sliktais kredītu portfelis, nesastāv tikai no labības kredītiem. Labības kredīti ir tikai maza daļa, kopējais kredītu portfelis ir 25 miljoni latu. Tanī iekšā ir ļoti daudzi citi lauksaimniecības uzņēmumi, piemēram, Rēzeknes piena kombināts - 560 tūkstoši latu. Un, pamatojoties uz šo Pasaules bankas izstrādāto rehabilitācijas programmu, tas kredītu portfelis, šī summa, šie 25 miljoni, tiek izņemts ārā no Universālās bankas, pārņemts Finansu ministrijā, Finansu ministrija no šīs kredītu portfeļa summas sedz tikai 17 procentus un pēc tam, savstarpēji vienojoties, skatās, kur ir iespējams šo naudu piedzīt, meklē kādus citus risinājumus, lai uzņēmums saglabātos, tas ir, lai saglabātu tautsaimniecību un daudzus jo daudzus uzņēmumus; es pat nevaru pateikt, cik kopskaitā šinī sarakstā ir uzņēmumu, tas ir ļoti garš saraksts. Šis risinājums, ko piedāvā Zaščerinska kungs, daļēji varbūt tiešām labības kombinātu problēmu atrisina, neatrisina šo daudzo uzņēmumu problēmu, es tiešām pašreiz nezinu precīzu skaitu, bet to ir daudz, jo tas portfelis ir 25 miljoni. Un attiecībā uz tiem uzņēmumiem ir tā pati alternatīva, kas bija, - piedzīt parādus, vai arī Universālajai bankai ir, kā saka, jāizput. Un te, runājot par banku interesēm, es pilnīgi pieļauju, ka daudzām bankām ir šobrīd ļoti neizdevīgs šīs Universālās bankas pastāvēšanas fakts, jo šī banka ir diezgan liela, kredītprocenti tai ir zemāki nekā komercbankās. Īstenojot to šādā veidā, pēc mana uzskata, Universālā banka tomēr tiks sagrauta, jo tas nav atbilstoši rehabilitācijas programmai, Pasaules banka tos kredītus, ko ir solījusi, lai atveseļotu šo Universālo banku, es domāju, protams, nedos, jo ir šī programma. Tātad principā mēs to programmu neatbalstām, un arī Universālā banka nogrims.

Tāpēc, lai arī cik skaisti šis priekšlikums skan - un es pilnīgi saprotu, ka šeit ir ļoti labi mērķi likti iekšā, - bet, iedziļinoties problēmā, es tomēr aicinu šoreiz to neatbalstīt. Es pilnīgi piekrītu Zaščerinska kungam, ka šī graudu problēma ir jārisina; šodien bija saruna ar bankas pārstāvjiem par to, kā tā būs risināma, kādi ir šie risinājumi un ceļi, un es ceru, ka banka nāks arī pretim. Ir katram uzņēmumam jāveic pamatojums un aprēķins, un šo problēmu risināsim, tikai risināsim to citādi. Šādā veidā ir daudzkārt lielāks tas ļaunums, ko mēs nodarām, pieņemot šo lēmumu.

Priekšsēdētājs. Jānis Kinna - zemkopības ministrs.

J.Kinna (zemkopības ministrs).

Cienījamais Prezident, cienījamais Prezidij un cienījamie deputāti! Es esmu ļoti pateicīgs Zaščerinska kungam, kurš ļoti precīzi izklāstīja šo situāciju, kādā šobrīd atrodas valsts labības kombināti, kuri 1992. gadā uz ļoti augsta kredītu procenta veica graudu iepirkumu. Tajā pašā laikā es gribu piekrist tam viedoklim, ko tikko izteica Bērziņa kungs, un informēt jūs par to vienošanos, kas šobrīd ir sasniegta šīs problēmas atrisināšanā.

Pirmkārt, šie kredīti šobrīd ir iesaldēti līdz 1.jūlijam. Jā, ir jāsāk daļēja šo kredītu segšana. Tāpēc mēs piedāvājam šādu risinājuma ceļu. Šobrīd šie kredīti nav ieskaitīti sliktajos kredītos un nav ieskaitīti tajos 25 miljonos, kuru rehabilitācijai ir paredzēti šie budžeta ieguldījumi. Tātad mēs piedāvājam tādu ceļu: ieskaitīt sliktajos kredītos šos 5 miljonus un ļoti pareizi, - 5 miljoni ir tā neatmaksājamā summa; otrkārt, lūgt Latvijas Banku, lai neizņem no Universālās bankas centralizētos kredīta resursus, un, treškārt, pamatojoties uz vienošanos ar Universālo banku, budžeta grozījumos, kuri noteikti būs martā (un līdz tam laikam nekāda iekasēšana netiks uzsākta), ielikt apmēram 600 tūkstošus, kas būtu izlietojami šo kredītu rehabilitācijai pēc tādas pašas shēmas, pēc kādas šobrīd piedāvā izlietot pašreiz budžetā paredzētos 8 miljonus latu šo 25 miljonu - slikto kredītu portfeļa - rehabilitācijai.

Tāpēc es esmu pateicīgs Zaščerinska kungam, ka viņš pacēla šo problēmu, šī problēma Zemkopības ministrijai nedod miera ne dienu, ne nakti, kamēr tā nav atrisināta, un tomēr es lūdzu mazliet vēl pagaidīt un atrisināt to nākošajos budžeta grozījumos.

Priekšsēdētājs. Deputāte Anna Seile - LNNK.

A.Seile (LNNK).

Man tiešām ir ļoti žēl, ka Tautsaimniecības komisija nav atradusi par vajadzīgu šo problēmu apspriest savā sēdē. Un tāpēc es jums mēģināšu pateikt savu individuālo viedokli.

Ja es būtu aizņēmusies bankā naudu, man būtu jānomaksā kredīta procenti, un tad es negribētu, ka šo naudu, ja kāds labdaris gribētu man palīdzēt, ieskaitītu tai bankai, kurā man ir parāds, lai to rehabilitētu. Es gribētu, lai šo naudu ieskaita man, un šajā gadījumā tātad es esmu par Zaščerinska kunga priekšlikumu, lai nodrošinātu, ka tieši šiem pārstrādes uzņēmumiem, šiem pārtikas pārstrādes uzņēmumiem, tiktu iedalīta nauda, kuru tie varētu atdot tai bankai, kura ir rehabilitējama. Latvijā ir ļoti daudz banku, un es nevaru izsvērt, kāpēc tieši šī banka ir rehabilitējama un kāpēc, piemēram, nav rehabilitējama Valsts hipotēku un zemes banka. Es neesmu speciāliste šajā jautājumā, varbūt tā vienkārši ir kādam mīļa banka, arī tā var gadīties, bet tātad es aicinu atbalstīt Zaščerinska kunga priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Uldis Osis - finansu ministrs.

U.Osis (finansu ministrs).

Godājamais Prezident, cienījamie kolēģi! Mūsu cienījamā kolēģa Zaščerinska kunga priekšlikums balstās it kā uz vienkāršu formulu kā algebrā - no saskaitāmo kārtības summa nemainās. Bet šinī gadījumā situācija ir krietni sarežģītāka. Lieta tāda, ka rehabilitācija nav vienkārši mehāniska parādu nomaksāšana. Rehabilitācijas procesā noteikti ir jābūt ieslēgtām arī bankām - šinī gadījumā, teiksim, Universālajai bankai. Ir nepārtraukti jābūt slikto kredītu portfeļu izvērtēšanai, uzņēmumu finansiālā stāvokļa izvērtēšanai, jo sliktie kredīti, šo kredītu portfelis nav visu laiku nemainīgs, viņš ir mainīgs. Dažus, pat diezgan daudzus no sliktajiem kredītiem, kas tiek uzskatīti par tādiem šodien, rīt vai pēc neliela laika var ieskaitīt jau normāli atmaksājamo kredītu kategorijā. Un atkal otrādi. Tādēļ banku kontrole, banku ikdienas līdzdalība šajā rehabilitācijas procesā ir pilnīgi nepieciešama. Ja mēs ejam pēc Zaščerinska kunga shēmas, bankas faktiski no šā procesa tiek izslēgtas, bet viņu līdzdalība tieši ir tā galvenā ideja. Ne nauda kā tāda. Nauda ir tikai resurss un līdzeklis, rehabilitācijas līdzeklis, bet svarīgs ir, lūk, šis te rehabilitācijas process, lai uzlabotu arī uzņēmumu vadību, uzņēmumu darbību, uzņēmumu stratēģiju, viņu finansiālo stāvokli. Un tas faktiski pilnīgi tiek no šīs shēmas tad izslēgts ārā. Turklāt šāda shēma ir pilnīgi pretrunā arī ar Pasaules bankas rehabilitācijas programmu, kas vienlaicīgi aptver gan baku sistēmu, gan uzņēmumu sistēmu. Tās nav atrautas viena no otras, visi šie jautājumi tiek skatīti kompleksā, un tādēļ šeit nebūtu jābaidās par to, ka, ja mēs, teiksim, šo rehabilitāciju veicam tikai caur Universālo banku, tad kaut kur pazudīs, lūk, šie te pārtikas pārstrādes uzņēmumi. Tā noteikti nebūs.

Un vēl es gribētu papildināt un piezīmēt to, ka ir paredzēts arī cits - atsevišķs - lauksaimniecības kredīts, kas tiks virzīts kredītu līnijā caur Latvijas Investīciju banku pārtikas pārstrādes uzņēmumiem, kas arī ir Pasaules bankas kredīts, bet cits - nevis rehabilitācijas, bet jau tieši attīstības finansēšanai. Līdz ar to Kabinetā ir izstrādāta sabalansēta koncepcija, kurā katrs elements ir savienots viens ar otru, ir ļoti cieši sasaistīts, un mēs nevaram tagad kaut ko izraut un darīt pavisam citādāk. Līdz ar to visa šī shēma nojuks.

Tādēļ es vēlētos aicināt tomēr balsot par Ministru kabineta priekšlikumu. Paldies.

Priekšsēdētājs. Deputāts Zaščerinskis - “Saskaņa Latvijai”, pēc tam - Edmunds Krastiņš.

J.Zaščerinskis (SL).

Cienījamie kolēģi! Bērziņa kungs, šeit atbalstot to, ka tiešām labības pārstrādes uzņēmumiem ir nereāli kredīti, minēja to, ka daudziem citiem pārstrādes uzņēmumiem... Starp citu, manā priekšlikumā nav tikai labības kombināti, manā priekšlikumā ir arī citi lauksaimniecības pārstrādes uzņēmumi, un es vēlreiz uzsveru, ka par kredītiem un kredītu procentu nomaksu, kāda kuram kombinātam ir nepieciešamība, teiksim, kāds ir nepieciešamais atbalsts, bez šaubām, jāspriež valdībai, ministrijai un tā tālāk. Es neuzstāju uz šito principu. Es tikai gribu vienu - lai tā nauda, kas aiziet Universālajai bankai, izietu caur šiem pārstrādes uzņēmumiem, citur viņa aiziet nevar. Un reizē tā atveseļos gan pārstrādes uzņēmumus, gan nodrošinās banku, jo tā nauda, Oša kungs, tik un tā ienāks bankā. Tātad visiem pasākumiem, kas nepieciešami bankas atveseļošanai un, kā jūs teicāt, darbības un finansiālā stāvokļa uzlabošanai, tā summa vienalga nonāks šajā Universālajā banka. Viņa citur nevar aiziet.

Bez šaubām, es neesmu informēts par Starptautiskā valūtas fonda prasībām un nezinu, kādas viņas ir. Diemžēl arī Budžeta komisijā par viņām nepastāstīja, lai zinātu, cik pamatotas tās ir. Bet ja tas tiešām tā ir un tiešām mēs nevaram dot lauksaimniekiem to pašu summu un pēc tam viņu atgriezt bankai, tad es to uzskatu par mērķtiecīgu lauksaimniecības graušanu.

Cienījamie kolēģi, mums ir iespēja palīdzēt lauksaimniekiem, ir iespēja palīdzēt zemniekiem. Izdarīsim to!

Priekšsēdētājs. Edmunds Krastiņš - valsts ministrs.

E.Krastiņš (valsts īpašuma valsts ministrs).

Godājamais Prezident, godājamā Saeima! Jāsaka, ka šinī gadījumā valstij jārisina lielā mērā arī ar pagātni saistītās problēmas, jātiek galā ar šo pagātnes mantojumu, kas mums ir palicis no centralizētās ekonomikas laikiem. Un, kā jūs droši vien labi zināt, tajos laikos kredītus deva pēc centralizētiem norādījumiem, bez īpašiem nodrošinājumiem un gandrīz automātiski, tajā skaitā arī lauksaimniecībai un visiem citiem. Un šajā te 1992./1993. gadā, kad notika pāreja uz tirgus ekonomikas attiecībām, daudzi no šiem izsniegtajiem kredītiem kļuva tādi, par kuriem netika maksāti procenti. Vai arī varbūt procenti tika maksāti, bet netika atdotas pašas šīs pamatsummas, kas bija iedotas pamatā valsts uzņēmumiem. Tajā laikā arī banku nodaļās, mācoties strādāt, varbūt kādreiz tika izdarītas kļūdas zināšanu trūkuma dēļ, kādreiz varbūt arī nolaidības dēļ. Tad tika izsniegti kredīti, kas vēlāk kļuva par šādiem nelabvēlīgiem, un vairākos gadījumos pat Unibanka, protams, ierosina prokuratūrai izmeklēt šādus gadījumus, taču viss kopumā tas ir valstiski svarīgs jautājums, kā mēs atrisināsim šo sarežģīto problēmu, jo šeit ļoti cieši un ļoti kompleksi saistās divas problēmas. Viena - tā ir rūpniecības rehabilitācija, tas, saglabāt vai nesaglabāt mūsu rūpniecisko potenciālu un arī finansu sistēma, kur ir jau tāds banāls salīdzinājums, ka tā ir asinsrite, tātad vai mums darbosies šī banka, kas ir ļoti cieši saistīta ar mūsu rūpniecisko potenciālu. Un šeit nekādā ziņā nevaru piekrist ne cienījamajai Seiles kundzei, ne Zaščerinska kungam, ka, lūk, ja kāds nespēj nomaksāt savus procentus un atdot savus parādus, tad viņam jāiedod vēl naudiņa, jo varbūt, ka viņš no tās naudiņas procentus nomaksās. Tā problēma šeit ir stipri citādāka.

Ir vesela virkne kredītu, kuri Unibankai nenes nekādus ienākumus, taču Unibankai regulāri jāmaksā par tiem resursiem, no kā šie kredīti ir izsniegti, - vai nu tie būtu uzņēmumu kontu atlikumi, vai tie būtu iedzīvotāju depozīti, vai tie būtu Latvijas Bankas resursi, par kuriem tāpat ir jāmaksā procenti. Ja šie izsniegtie kredīti nenes nekādu ienākumu, tad tas nozīmē, ka Unibankai vai nu tas ir jākompensē no citiem kredītiem, pieprasot par tiem augstāku procentu, vai arī tai jāstrādā ar zaudējumiem, tādējādi ejot uz bankrotu. Un tāpēc, ja valdība uzņemas šādas te rehabilitācijas programmas izpildi, tad valdībai ir jāizsniedz šādas te ilgtermiņa obligācijas, par kurām maksā procentus, lai Unibanka varētu strādāt normāli, konkurējot arī ar citām bankām.

Bez tam, protams, ir ļoti būtiski, kā Saeima šodien izlems, kāda būs Unibankas turpmākā stratēģija. Ja tiek nolemts, ka šāda veida programma netiek īstenota, tad Unibankai ar vislielāko bardzību jāvēršas pret visiem šo slikto kredītu īpašniekiem, nekavējoties jāsāk šo kredītu visbargākā piedzīšana. Tas nozīmē, ka tuvākajā laikā Saimnieciskajā tiesā būs lietas par bankrotu veselai virknei būtisku valsts uzņēmumu, rūpniecības uzņēmumu, kur atkal, tāpat kā runājot par 6 miljoniem nodokļu parādu piedziņu, mēs iegūsim šos likvidētos un izpārdotos uzņēmumus, cilvēkus bez darba ar visām ar to saistītām problēmām. Līdz ar to netiks realizēta arī Pasaules bankas piedāvātā programma, kur šie uzņēmumi, tos privatizējot un arī dodot pret attiecīgiem biznesa plāniem viņiem Pasaules bankas ilgtermiņa kredītus, varētu atveseļoties finansiāli un arī vismaz daļēji atmaksāt šos te kredītus, kas viņiem ir pret Unibanku. Jāsaka, ka Unibankā, realizējot šo programmu, ir veiktas arī būtiskas vadības izmaiņas, būtiski tiek uzlabota visu šo kredītu pārvaldīšana, nākošo - jauno - kredītu izsniegšana. Tas notiek gan sadarbībā ar starptautiskajiem ekspertiem, gan arī nupat Unibankā ir sākusies Eiropas kopienas finansēta revīzija, ko veic Kūpers un Laibrants, kuras rezultātā mēs tiešām iegūsim pilnu pārskatu par tiem 25 miljoniem nelabvēlīgo kredītu, kas tur atrodas. Un faktiski pēc starptautiskajiem standartiem šo nelabvēlīgo kredītu ir vēl daudz vairāk, tāpēc, bez šaubām, Finansu ministrija ir centusies šeit šos procentu maksājumus par valsts ilgtermiņa obligācijām paredzēt pēc iespējas mazākus un tiešām aizstāt vai garantēt ar šīm valsts ilgtermiņa obligācijām tikai tos kredītus, kas tiešām ir nelabvēlīgi un kur situācija ir vissmagākā.

Kāpēc tāda situācija nav citās bankās? Viena banka tāda ir, kur šī situācija ir līdzīga, - tā ir Krājbanka, kur ir jārealizē līdzīga veida programma. Taču tā ir atšķirīgāka sakarā ar to, ka šīs problēmas struktūra ir cita. Redziet, par Hipotēku banku mēs varēsim runāt pēc 5 gadiem, tad, kad Hipotēku banka būs izsniegusi kredītus, un, ja šie kredīti būs izsniegti nepareizi, tad arī tur, iespējams, būs jārunā par rehabilitācijas programmām. Jāsaka, ka tā nav nekāda unikāla pieeja, šāda pieeja tiek lietota gan visā Austrumeiropā, gan, kā mēs tikko pārliecinājāmies, arī Zviedrijā, kur Zviedrijas valdība nepieļāva lielas bankas bankrotu, bet ieguldīja tās rehabilitācijas programmā 24 miljardus kronu, kas ir, pārrēķinot latos, 2 miljardi.

Tāpēc es aicinu deputātus būt saprātīgiem šajā ziņā, atbalstīt šo rehabilitācijas programmu, balsot par valdības iesniegto variantu, jo šeit visciešākajā veidā ir saistīta gan rūpniecības atveseļošanās, gan Latvijas finansu sistēmas atveseļošanās. Paldies.

Priekšsēdētājs. Jānis Platais. Lūdzu! Valsts ministrs.

J.Platais (budžeta valsts ministrs).

Cienījamo Prezident, godājamā Saeima! Es ierosinu noraidīt jeb balsot “pret” deputāta Zaščerinska priekšlikumu, jo šis priekšlikums nav sabalansēts. Un gadījumā, ja viņš tiks pieņemts, nevarēs realizēties Latvijas Universālās bankas rehabilitācijas programma sadarbībā ar Pasaules banku. Latvija zaudēs iespēju saņemt neatmaksājamu palīdzību no Zviedrijas Latvijas banku sektora rehabilitācijai, kuru pašreizējā brīdī vērtē apmēram 10 miljonu dolāru apmērā, kā arī tas radīs ārkārtēji smagas sekas, ārkārtīgi smagu situāciju Krājbankā. Un tas radīs ļoti smagas sekas arī attiecībā uz iedzīvotāju ieguldījumiem Latvijas krājbankā. Tad Krājbankas ekonomiskā un finansiālā situācija var ievērojami pasliktināties, ja Krājbankas slikto aktīvu portfelis netiek aizstāts ar šīm valdības ilgtermiņa obligācijām. Sakarā ar to es vēlreiz lūdzu valdības vārdā noraidīt deputāta Zaščerinska priekšlikumu. Paldies.

Priekšsēdētājs. Deputāts Lucāns - “Saskaņa Latvijai”. Lūdzu!

J.Lucāns (SL).

Godājamais Prezident, cienījamie deputāti! Man liekas, ka daudzi no jums, kas varbūt nav iedziļinājušies lietas būtībā, šajā brīdī ir nezināšanā. Par ko beigu beigās notiek strīds? No vienas puses, valdība iestājas par to, ka šī nauda ir jāatdod Universālajai bankai, un no otras puses, Zaščerinska kungs apgalvo tieši to pašu, ka šo naudu saņems Universālā banka. Bet nez kāpēc valdībai nepatīk, ka šo naudu Universālā banka saņems, lūk, tādā veidā, kā to piedāvā Zaščerinska kungs. Redzat, tiem, kas ir iedziļinājušies lietas būtībā, man liekas, tā lieta kļūst mazliet skaidrāka, ja mēs zinām šo situāciju drusku dziļāk. Tātad, no vienas puses, teiksim, Universālajai bankai šī palīdzība, skaidrs, ir vajadzīga, par to nav nekādu šaubu, bet, no otras puses, ieklausieties, lūdzu. Pašreiz lauksaimniecības pārstrādes uzņēmumiem stāv priekšā strauja privatizācija. Un šī privatizācija, protams, ir ar visiem parādiem, kā tas viss tur pašreiz dzīvē notiek. Un šajā brīdī valdībai būtu ārkārtīgi izdevīgi šos līdzekļus atdot tieši Universālajai bankai un vēl cerēt, ka šajā procesā kaut kas varētu atlēkt no šiem pārstrādes uzņēmumiem priekš budžeta. Un tādā veidā varētu panākt lielāku efektu budžeta uzlabošanas virzienā. Diemžēl analīze rāda, ka neko tas budžetam papildus nedos. Tie nereālie parādi ir nereāli un tur nekas vairs nemainīsies. Tātad pēc būtības šis pasākums, gribam mēs to vai negribam, tiešā veidā tiek vērsts pret lauksaimniekiem. Vistiešākajā veidā. Un man ir aicinājums šajā brīdī Zemnieku savienībai: cienījamie kolēģi deputāti, esiet konsekventi un aizstāviet šajā brīdī lauksaimnieku intereses, jo tas ir iespējams, nekādā veidā neapdraudot Universālo banku, jo Universālā banka tik un tā šo naudu saņems. Tikai piedevām vēl uzlabosies zināmā mērā lauksaimnieku stāvoklis.

Priekšsēdētājs. Vai ir vēl pieteikušies runātāji? Zvanu, lūdzu! Balsosim par deputāta Zaščerinska priekšlikumu - asignējumi Krājbankai un Universālajai bankai rehabilitācijas pasākumu veikšanai 4 miljoni un asignējumi lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumu kredītu nomaksai Universālajai bankai - 4,5 miljoni. Viens “pret” - deputāts Piebalgs. Lūdzu rezultātu. Par - 33, pret - 34, atturas - 17. Nav pieņemts priekšlikums.

A.Piebalgs. Cienījamie deputāti! Tagad mēs varam atgriezties pie dokumenta nr. 129 - Ministru kabineta, Saeimas komisijas un deputātu priekšlikumiem likumprojekta “Par valsts budžetu 1994.gadam” 4.pielikuma piektajai daļai, kur ierosināta izdevumu samazināšana atsevišķās sfērās. Jāsaka, ka šādu priekšlikumu bija samērā maz, un tāpēc, protams, kopējai bilancei ir ļoti svarīgi, kā mēs nobalsosim arī šos priekšlikumus, kas piedāvā izdevumu samazināšanu. Jo skaidrs, ka atrast līdzekļus var divējādi - vai nu atrodot ieņēmumu veidus, vai samazinot kaut kādā veidā izdevumus. Tāpēc, ja visi ir atraduši, es ierosinātu iet pēc šīs piektās daļas pie koda 02. Saeimas pirmais priekšlikums ir Saeimas autobāzei samazināt izdevumus uz pusi. Tātad pirmajā lasījumā Saeimas autobāzei bija 432 860 lati. Otrais priekšlikums, ko iesniedza frakcija “Līdztiesība”, ir samazināt uz 216 430 latiem. Budžeta un finansu komisijas viedoklis bija neatbalstīt. Protams, varētu būt, ka Saeimas autobāzes budžetā ir rezerves, bet, cik es zinu, mūsu Revīzijas komisija, ko vada deputāts Žīgurs, ļoti cītīgi darbojas ar visiem Saeimas izdevumiem un meklē iespējas viņus samazināt, tāpēc būtu ierosinājums neatbalstīt šo priekšlikumu, ko iesniegusi frakcija “Līdztiesība”.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas runāt? Zvanu, lūdzu! Balsosim par frakcijas “Līdztiesība” ierosinājumu - Saeimas autobāzei - 216 430 lati. Viens “pret” - Piebalgs. Balsojam. Rezultātu! Par - 10, pret - 51, atturas - 19. Nav pieņemts.

A.Piebalgs. Nākošais kods ir 03 - Ministru kabineta budžets. Priekšlikums ir samazināt Valsts kancelejas izdevumus. Tātad pirmā lasījuma redakcijā bija 1 miljons 3 tūkstoši 547 lati. Ir ierosināts, ka varētu būt 938 547 lati. To ir ierosinājusi frakcija “Līdztiesība”.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas runāt? Zvanu! Balsojam par frakcijas “Līdztiesība” ierosināto summu - Ministru kabineta budžetā Valsts kancelejai - 938 tūkstoši 547 lati. Viens “pret”. Rezultātu! Par - 10, pret - 53, atturas - 15. Nav pieņemts. Tālāk.

A.Piebalgs. Nākošais ierosinājums, kas attiecas uz šo pašu Ministru kabineta budžetu, ir ierosinājums samazināt īpašo uzdevumu ministra aparāta izdevumus par 11 190 latiem. Šo priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Kide. Tātad īpašo uzdevumu ministra aparātam paliktu 135 070 lati. Šis priekšlikums ir pamatā saistīts ar attiecīgu štatu samazināšanu un līdz ar to arī ar asignējumu samazinājumu. Budžeta un finansu komisijas viedoklis bija - neatbalstīt.

Priekšsēdētājs. Deputāts Kide - “Saskaņa Latvijai”. Lūdzu!

E.Kide (SL).

Cienījamie deputāti! Mans priekšlikums ienes pavisam mazu ekonomiju valsts budžetā - tikai 11 190 latus - un it kā par to varētu nerunāt. Bet šeit, manuprāt, ir precedents taupībai vai izšķērdībai. Mums īpašo uzdevumu ministra štatos ir paredzēti 24 cilvēki, bet algas fonds - 146 260. Viena no mūsu nozīmīgākajām ministrijām - Mežu ministrija - tērē pārvaldes aparātam uz pusi mazāk, bet pārvalda mūsu mežus. Mums nav Jūras ministrijas, mūsu lielā kuģniecība un zvejniecība vispār iztiek bez ministra un bez jebkāda aparāta. Mums nav Rūpniecības ministrijas, un nav ne ministra, ne viņa štatu aparāta. Bet īpašo uzdevumu ministram ir speciāla Informācijas aģentūra un 24 štata vienības. Es domāju, ka varētu šo Informācijas aģentūru nodot vai nu Statistikas pārvaldei, vai speciāliem dienestiem, par kuriem mēs zinām, ka tie savāc informāciju, un atstāt īpašo uzdevumu ministram pusi štatu, kas analītiski pārskatītu šo informāciju un pieņemtu lēmumus. Tāpēc es lieku priekšā samazināt štata vienību skaitu no 24 uz 12, kas dod manis minētos 11 190 latus. Tas ir vairāk precedents taupībai, nevis ekonomijai konkrēti šajā budžetā. Paldies.

Priekšsēdētājs. Edvīns Inkēns - īpašo uzdevumu ministrs.

E.Inkēns (īpašo uzdevumu ministrs).

Paldies, priekšsēdētāja kungs, paldies Kides kungs! Protams, valsts attīstībā var būt dažādi koncepti par to, kādā veidā tērēt naudu. Bet es gan gribu teikt, ka pasaulē mēģina naudu izlietot efektīvi, un tas nozīmē, ka attiecībās starp to, cik cilvēki strādā un cik valsts budžeta naudas viņi apgūst, nebūt nav labāk, ka vienam cilvēkam atļauj sēdēt pie galda, priekšā turot vienu papīra lapiņu, un nestrādāt. Jaunas valsts uzbūves koncepcija ir citādāka. Tas nozīmē, ka ir citādāk. Tas nozīmē, ka vajag maksimāli maz algotu cilvēku, kuri apgūst efektīvi lielāku līdzekļu skaitu. Tieši tādā veidā rodas ekonomija, samazinot aparātu.

Attiecībā uz Informācijas aģentūru man gan jāsaka, Kides kungs, ka mūsu koncepcijas par informāciju acīmredzot nopietni atšķiras. Jo valdības informācijas aģentūra ir domāta tikai vienam - lai nodrošinātu preses brīvību. Pašreizējā brīdī mēs varbūt esam vienīgā valsts Eiropā, kura divas stundas pēc valdības sēdes beigām izsniedzam žurnālistiem tos pašus materiālus, ko ir saņēmuši ministri. Mēs esam īsā laikā salauzuši birokrātisko sistēmu, kas neļāva ieskatīties dokumentos. Mēs radām atklātu demokrātisku valsti, kurā arī žurnālistu kritika šo valsti palīdz uzlabot. Valdības Informācijas aģentūrā nestrādā visi 24 cilvēki. Šis mans darbinieku aparāts sastāv no 3 daļām, kuras visas ir nepieciešamas valstij. Pirmā no viņām ir mūsu sabiedrības situācijas apzināšana. Ja valdība un valsts nezina, ko domā sabiedrība par svarīgiem jautājumiem, ja neveic socioloģiju, ja nepēta, ko raksta prese, tad viņa nevar pamanīt kļūdas iedīglī. Nākošais ir tas, ka Informācijas aģentūra, reāli nodrošina ar ikdienas informāciju masu informācijas līdzekļus. Ja mēs to nedarīsim, tad mēs atkal mēģināsim informācijas došanas vietā taisīt propagandu. Tas ir sliktākais, ko var atļauties demokrātiska valsts, tāpēc vajadzīga maksimāla informācija, maksimāla pieeja tai. Diemžēl tā ir jānodrošina un jānodarbina cilvēki. Un trešais posms ir Preses centrs, kurš vismaz reizi nedēļā, kā jūs zināt, nodrošina preses konferenci. Tagad katru nedēļu ir ministru programmu un viņu nodomu prezentācija specializētajiem žurnālistiem, tās ir tikšanās ar galvenajiem redaktoriem. Tas veic arī daudzas citas funkcijas, kuras visas atkal ir veltītas tikai vienam - sakariem ar masu medijiem, jo masu mediji ir mūsu ceļš pie tautas. Es nezinu, - var jau šo konceptu nepieņemt, bet es gribu teikt, ka cīņa ar šo konceptu ir cīņa pret preses brīvību, un būtībā var būt, ka opozīcijai liktos labāk, ja sabiedrība nebūtu informēta par to, ko dara valdība. Tikai neaizmirstiet, ka arī jūs kādreiz būsiet valdībā. Un tieši tāpat arī jums vajadzēs informēt sabiedrību. Mēs neradām nekā priekš sevis. Tas paliks arī pēc mums.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Kides priekšlikumu - īpašo uzdevumu ministra aparātam - 135 070 lati. Viens “pret” - deputāts Piebalgs. Lūdzu rezultātu. Par - 31, pret - 30, atturas - 19. Nav pieņemts.

A.Piebalgs. Nākošais priekšlikums attiecībā uz Ministru kabineta budžetu ir par programmu “Latvijas tēls”. Ir vairākas deputātu grupas, kas iesniegušas priekšlikumu, kas faktiski nozīmē, ka šai programmai netiek doti līdzekļi. Tā kā mēs šodien izskatījām dokumentu nr.129-c, Izglītības, kultūras un zinātnes komisija noņem savu priekšlikumu. Tajā pašā laikā Latgales deputātu grupa nav noņēmusi priekšlikumu, un šis priekšlikums mums šobrīd ir jāizskata plenārsēdē. Priekšlikuma būtība ir - likvidēt šo izdevumu posteni, un Budžeta un finansu komisijas lēmums bija - priekšlikumu neatbalstīt, jo iepazīstoties ar šo konkrēto programmu, ir skaidrs, ka tā ir nepieciešama un vajadzīga Latvijai.

Priekšsēdētājs. Lūdzu - Ilga Grava. Es ceru, ka Rugātes kundze noslēgs šo diskusiju.

I.Grava (DP).

Tā kā man ir nedaudz savādāks priekšlikums un tas varbūt ļaus pārdomāt Rugātes kundzei un Kides kungam to, ko es gribu teikt, tāpēc varbūt ir pamatoti, ka es šoreiz runāju pirmā. Es gribu atgādināt deputātiem pagājušajā sēdē nobalsoto un pieņemto dokumentu, ka mēs gribam vērsties pie Apvienoto Nāciju Organizācijas, lai Latvijas okupācijas un aneksijas fakts tiktu atzīts. Bet vakar Ārlietu komisijas sēdē, kad mēs izskatījām jautājumu par to, kā šis dokuments būtu jāsastāda, kārtējo reizi deputātiem bija jāizdara secinājums - Latvijas Republikā par Latvijas okupāciju un aneksiju nav neviena dokumenta un materiālu krājuma, ar ko mēs varam iepazīstināt pasauli. Mums nav neviena krājuma, ko aizsūtīt uz Apvienoto Nāciju Organizāciju, lai Baumaņa kungs jau kaut vai rīt varētu sākt sagatavošanas darbu, lai ANO nobalsotu par mūsu iesniegto dokumentu. Un tas ir fakts. Tas ir, jāsaka nožēlojams fakts! Nav šāda pasūtījuma ne no Saeimas puses, ne no valdības puses, ne no citām oficiālām personām. Un tāpēc vakar gandrīz bez kādām šaubām Ārlietu komisija un arī mūsu partija savā frakcijas sēdē lēma lūgt Saeimas atbalstu, lai 35 000 latu no “Latvijas tēla” (jo šis okupācijas materiālu krājums taču būtu “Latvijas tēla” vislabākā iezīme) tiktu veltīti tam, lai sešu mēnešu laikā tiktu sagatavots šāds dokumentu krājums par Latvijas okupāciju un aneksiju (latviešu, krievu un angļu valodā un vismaz 3000 eksemplāru lielā metienā) un nosūtīts visām starptautiskajām organizācijām, mūsu vēstniecībām un citām iestādēm, kas ir ieinteresētas iepazīties ar šiem notikumiem Latvijā.

Priekšsēdētājs. Edvīns Kide. Pēc tam - deputāte Rugāte.

E.Kide (SL).

Cienītie deputāti! Pie šā priekšlikuma nav mana vārda, bet arī iepriekš man bija šāds priekšlikums, bet, tā kā noteiktu informāciju saņēmu ne no Inkēna kunga, bet no Gūtmaņa kunga, šo priekšlikumu Budžeta komisijā noņēma. Es, pētot to budžeta lietu, saprotu, kas ir zem šā tēlainā “Latvijas tēla”, kas ir radījis tādus jautājumus, saprotu, kas tas par tēlu, un Inkēna kungs nav pat Budžeta komisijai devis izskaidrojumu, kas tas par “Latvijas tēlu”, Gūtmaņa kungs to izdarīja. Un būtība, manuprāt, ir ļoti svarīga. Tā ir informācija visai pasaulei par Latviju, kuras ir ļoti maz un kurai ir jābūt ļoti kvalitatīvai un vispusīgi izplatāmai. Un mans uzskats pēc šādiem ministra Gūtmaņa argumentiem bija, ka vajadzētu varbūt šīm vajadzībām palielināt līdzekļus, tikai dot citu, ne tik tēlainu nosaukumu. Bet varbūt nodot arī šo pozīciju vai nu Tirdzniecības palātai, vai citai kādai institūcijai, kas nodarbojas ar Latvijas biznesu, ar Latvijas, kā saka, lietišķā tēla veidošanu pasaulē? Es pats pašlaik esmu par to, lai šos 70 000 neizņemtu no budžeta. Paldies.

Priekšsēdētājs. Anta Rugāte - Kristīgo demokrātu savienība.

A.Rugāte (KDS).

Patiešām, - arī mana vārda nav šajā priekšlikumā, toties ir Latgales deputātu grupa, kuras vārdā tad es arī šobrīd ar jūsu atļauju gribu dažus vārdus teikt, lai precizētu šo mūsu priekšlikumu. Domājot par “Latvijas tēlu”, mēs nevaram nedomāt par izglītotu vai neizglītotu tautu. Un tie bija argumenti, pamatojoties uz kuriem mēs atļāvāmies izteikt šo priekšlikumu - “Latvijas tēlam” paredzēto finansējumu lietot Latvijas bērnu izglītošanai Latgalē, jo turienes bērniem, kā jūs zināt, vēl nav iespējas apmeklēt visiem latviešu skolas. Šobrīd, ieraugot otrajā lasījumā piedāvāto valdības budžeta projektu, Latgales deputātu grupas vārdā es šobrīd riskēju un uzņemos atbildību, tajā pašā laikā ceru uz jūsu atbalstu, ka šis balsojums, kurš stāv jums priekšā, beigsies labvēlīgi, un tātad reāli šī nauda, uz kuru mēs iesniedzām pretenziju, varētu būt arī neskarta. Ja šī nauda aizies par labu tādai informācijai, par kuru runāja Gravas kundze un kuras mums patiesi pietrūkst, lai izietu pasaulē. Tāds ir mūsu, Latgales deputātu grupas, viedoklis, līdz ar to noņemot savu prasību par šīs summas izslēgšanu no budžeta. Paldies.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par priekšlikumu: programmai “Latvijas tēls” - nulle latu! Te tīkotāju uz šo naudu bija daudz. Visi nav noņēmuši priekšlikumus.

A.Piebalgs (LC).

Šobrīd ir noņēmuši visi, priekšsēdētāja kungs! Jā, tagad ir visi. Vienīgi paliek deputātes Gravas iesniegums, bet tas nav rakstiskā formā, un faktiski grūti man tagad ir nobalsot par to.

Priekšsēdētājs. Jūsu attiecības ar dokumentiem tagad neatbilst Kārtības rullim.

A.Piebalgs. Jā, es varbūt nolasīšu to priekšlikumu, kas attiecas uz šo.

Priekšsēdētājs. Nē, nē, nē. Mēs nevaram tā balsot, Piebalga kungs, jo tad, jūs saprotiet, mums radīsies arī citi priekšlikumi, un pamatoti priekšlikumi, un tad mēs vienus izskatīsim un citus neizskatīsim. Būsim konsekventi! Lai būtu pilnīga skaidrība gan mūsu attiecībās, gan attieksmē pret programmu “Latvijas tēls”, nobalsosim par programmu “Latvijas tēls” - 70 000.

A.Piebalgs. Priekšsēdētāja kungs, tad par to?

Priekšsēdētājs. Protams.

A.Piebalgs. Skaidrs. Paldies.

Priekšsēdētājs. Balsošanas režīms jau ir ieslēgts. Lūdzu rezultātu! 59 - par, 14 - pret, atturas - 5. Par procedūru? Tupešu Jānim par procedūru bija iebildes?

A.Piebalgs. Nē. Viss ir pareizi, jo priekšsēdētāja kungs ierosināja. Tā ka visu noņemt. Bet bija diskusijas par to, ka vispār šī pozīcija paliek. Balsojums parādīja, ka šie 70 000 latu paliek. Un es domāju, ka deputātes Gravas priekšlikums ir vienkārši izstrādājams, sadarbojoties ar valdību un izlemjot, cik un kādas summas tur izlikt, jo arī Ārlietu ministrijas resoram salīdzinoši šajā budžetā izdevumi nav slikti, un šis izdevums neapšaubāmi jāatrod, lai nebūtu par to speciāli jābalso.

Priekšsēdētājs. Tālāk, lūdzu! Kods 13. Finansu ministrijas budžets. Pirmais priekšlikums ir frakcijas “Līdztiesība” priekšlikums - samazināt izdevumus Finansu ministrijai par 34 000 latu, īpaši neafišējot un neprecizējot, uz kā rēķina. Un tad Finansu ministrijai paliktu budžetā 33 miljoni 971 tūkstotis 712 latu. Budžeta un finansu komisija nevarētu atbalstīt šādu viedokli, jo nav vienkārši pateikts, no kurienes samazināt, tā kā tas ir kopējais skaitlis.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas runāt? Lūdzu zvanu! Balsojam par frakcijas “Līdztiesība” priekšlikumu. Finansu ministrija - 33 miljoni 971 tūkstotis 712 lati. Viens “pret” papildus. Lūdzu rezultātu! 8 - par, 49 - pret, 24 - atturas. Nav pieņemts.

A.Piebalgs. Nākošais priekšlikums bija par Valsts saimniecības departamentu. Apspriežot to Budžeta komisijā, deputāts Kide saņēma pietiekamu atbildi, un viņš neuztur savu priekšlikumu un neprasa balsot par savu priekšlikumu. Viņš noņem savu priekšlikumu, un tas nebūtu balsojams. Līdz ar to mēs varam pāriet pie nākošā ieraksta - Valsts uzņēmumu departaments. Šeit deputāts Kide piedāvā samazināt izdevumus Valsts uzņēmumu departamentam par 39 540 latiem, un tādējādi tur paliktu 111 060 lati.

Priekšsēdētājs. Deputāts Kide - “Saskaņa Latvijai”, lūdzu!

E.Kide (SL).

Cienītie deputāti! Kaut arī šis priekšlikums ir atbalstīts, es jūs nedaudz informēšu. Jūs zināt, ka līdz šim laikam Finansu ministrija pārvalda mūsu valsts īpašumus ar šo Valsts uzņēmumu departamentu. Pašlaik paralēli šim departamentam veidojas jauna institūcija - Valsts īpašuma fonds, kas turpinās pārvaldīt mazliet citādākā formā valsts īpašumu. Lūk, šīs divas institūcijas tad arī viena otru dublētu, un šeit ir liels štata vienību skaits, ja es nemaldos - 60 štata vienības, kuras bija iespējams samazināt, un arī Budžeta komisija to atbalstīja un es lūdzu balsot par šo priekšlikumu, kas dod šo summu - 39 540 latus.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vai neviens neiebilst pret deputāta Kides priekšlikumu?

A.Piebalgs. Valdība iebilst. Es saprotu, ka Finansu ministrija iebilst pret šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Bet neviens neiebilda.

A.Piebalgs. Budžeta komisija nobalsoja - atbalstīt, bet valdība iebilst.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, Edmunds Krastiņš - valsts īpašuma valsts ministrs.

E.Krastiņš (valsts īpašuma valsts ministrs).

Godājamā Saeima! Manuprāt, te kaut kāda maza nesaprašanās acīmredzot ir notikusi, jo nekādas dublēšanās nebūs, tikko būs pieņemti visi attiecīgie līgumi, kas ir Saeimas ziņā, un būs noteikts datums, ar kuru tie stājas spēkā. Pagaidām, kā zināms, šis likumprojekts ir izskatīts tikai otrajā lasījumā; šis Valsts uzņēmumu departaments un arī Valsts saimniecības departaments tiks reorganizēti, izveidojot Valsts īpašuma fondu, kuram būs īpaša finansēšanas kārtība. Personāla skaits ir, es gribētu teikt, 60 darbinieki, tas ir, ieskaitot arī tehniskos darbiniekus, un tas ir ļoti neliels skaits, lai strādātu pašlaik jau ar vairāk nekā 500 mūsu pārraudzībā esošiem uzņēmumiem. Un, pārņemot uzņēmumus arī no citām ministrijām, Valsts īpašuma fondā šis skaitlis var pat dubultoties, tāpēc darbinieku skaits ir ļoti neliels, orientējoties uz nākotni, ka šis valsts uzņēmumu skaits privatizācijas procesā pakāpeniski samazināsies. Tāpēc es lūgtu atstāt šo projektēto summu tādu, kāda tā ir. Tad, kad Valsts īpašuma fonds tik tiešām tiks izveidots, šie ietaupītie līdzekļi varēs tikt izlietoti citiem mērķiem. Bet, tā kā precīzi laiks pašlaik nav zināms, kad tas varētu notikt, tad šeit būtu jāatstāj visa šī plānotā summa.

Priekšsēdētājs. Deputāts Kide - “Saskaņa Latvijai”.

E.Kide (SL).

Cienītie deputāti! Es nekādi nevaru piekrist Krastiņa kunga traktējumam par šīm nepieciešamajām 60 štata vienībām, jo likumprojektā “Par Valsts īpašuma fondu”, kuru mēs esam pieņēmuši pirmajā lasījumā, ir noteikts, ka štatu skaitu šajā īpašuma fondā, pēc nepieciešamības nosaka pats Īpašuma fonds jeb Īpašuma fonda padome. Tā arī nosaka, cik lielas algas viņi maksās. Jo šis Īpašuma fonds faktiski ir valstiski privāta struktūra un tam nav nekāda sakara ar šiem 60 cilvēkiem, kurus apmaksā valsts budžets. Tādēļ varētu runāt par zināmu summu budžetā, lai šiem darbiniekiem izmaksātu kompensācijas pie atbrīvošanas, jo pie pārskaitīšanas šai Īpašuma fondā, kas jau ir privāta struktūra... Bet nevis visu gadu, kā Krastiņa kungs to prasa. Tā ir ļoti neuzmanīga rīcība ar mūsu trūcīgajiem līdzekļiem.

Priekšsēdētājs. Edmunds Krastiņš - valsts ministrs.

E.Krastiņš (valsts īpašuma valsts ministrs).

Es ceru, ka Kides kungs negribēja maldināt cienījamos Saeimas deputātus, teikdams, ka Valsts īpašuma fonds būs kāda privāta organizācija. Tā būs valsts institūcija, nevis valstiski privāta, un arī, kā domāju, to nav paredzēts privatizēt ne tuvākā, ne tālākā nākotnē. Tātad tā būs valstiska organizācija, kura darbosies uz īpaša likuma pamata un tiks finansēta arī saskaņā ar šo likumu, bet, kā Kides kungs pats pareizi teica, gan ne pirmajā, bet otrajā lasījumā šis likums pagaidām ir pieņemts. Un cerams, ka varbūt tas nākošnedēļ tiks pieņemts trešajā lasījumā. Tad vēl viss attiecīgais laiks, kamēr tas stājas spēkā, un ātrāk par 1.martu tas nevar būt nekādi, kad šis likums stājas spēkā, plus vēl laiks, kamēr šī reorganizācija notiek, kamēr Ministru kabinets nosaka šos attiecīgos finansēšanas apmērus, un nevarēs jau ne tās algas, ne šo darbinieku skaitu uzvilkt nekādā nesamērīgā augstumā, jo šeit tāpat būs budžeta apstiprināšana šā fonda darbībai, tāpat būs ierobežoti līdzekļu avoti un apmēri. Tā ka sākotnēji šis budžeta finansējums ir tiešām jāatstāj, jo, kā jau pats Kides kungs to teica, iespējams, ka daļa darbinieku nevēlēsies turpināt darbu, tātad būs jāatbrīvo. Tas pats attiecas arī uz Valsts saimniecības departamentu. Protams, galarezultātā par palikušajiem līdzekļiem Finansu ministrija tad iesniegs attiecīgus grozījumus budžetā, jo pašlaik mēs precīzi izrēķināt nevaram, jo paliek šis nenoteiktības faktors par šā likuma spēkā stāšanās laiku.

Priekšsēdētājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta Kides priekšlikumu - Valsts saimniecības departamentam - 96 722 lati. Lūdzu rezultātu! 30 - par, 35 - pret, 12 - atturas. Nav pieņemts priekšlikums.

A.Piebalgs. Nākošais priekšlikums - samazināt Dārgmetālu pārvaldei izdevumus par 90 500 latiem. Iesniedz deputāts Kide. Motivācija ļoti līdzīga tai, kāda bija iepriekšējā diskusijā. Budžeta un finansu komisijas lēmums bija atbalstīt šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Vai varam balsot? Neviens nevēlas runāt? Lūdzu, balsosim!

A.Piebalgs. Varbūt es drīkstu, priekšsēdētāja kungs, ja nav iebildumu...

Priekšsēdētājs. Arī valdībai nav iebildumu? Tad ir akceptēts.

A.Piebalgs. Nākošais ir 20 kods - Valsts reformu ministrija. Par šo ministrijas budžetu ir iesniegti vairāki priekšlikumi. Pirmais no tiem ir par ierēdņu apmācību. Tātad, kā jūs redzat, par ierēdņu apmācību ir iesniegti 4 rakstiski priekšlikumi, faktiski bija vēl vairāk. Summas samazināšanai attiecīgi ir visdažādākās. Tātad 171 100 latu - frakcija “Līdztiesība”. 200 000 latu - deputāts Piebalgs. 12 000 latu - Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija un 400 000 latu - deputāts Kide. Es varbūt piedāvātu balsošanu sākt no lielākajiem samazinājumiem un iet virzienā uz mazākajiem, bet tikpat labi var darīt arī otrādi, tā ka man grūti izšķirties, kādā secībā iet šiem priekšlikumiem cauri. Protams, es aizstāvētu savu priekšlikumu. Viņš ir taisni pa vidu.

Priekšsēdētājs.Godātie deputāti! Kārtības rulli varētu tulkot tādā veidā, ka mums tiešām būtu jābalso visplašākais, tas ir, vislielākā summa. Un tad varētu virzīties uz samazināšanu. Bet jūs, lūdzu, izsakiet savu viedokli, ja jums ir citi ieskati.

Par procedūru vārds jums? Jā, vai jūs pabeidzāt, Piebalga kungs? Paldies. Vārds valsts reformu ministram Mārim Gailim. Lūdzu!

M.Gailis (valsts reformu ministrs).

Prezidenta kungs, priekšsēdētāja kungs, cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes reforma un ierēdniecības reforma ir diezgan daudz pārrunātas. Tā ir stipri daudz kritizēta, un arī prese tai ir pievērsusi lielu uzmanību. Arī likums “Par civildienestu” apspriešanas gaitā ir ļoti daudz pārrunāts. Un man jāizsaka jums, kolēģiem, liela pateicība, jo visas šīs diskusijas un arī šie priekšlikumi budžeta izmaiņās rāda, ka šī reforma ir akceptēta. Jo nav neviena priekšlikuma, kas liktu likvidēt vispār tādu rezervi likuma “Par valsts civildienestu” ieviešanai. Un tas pats arī attiecas uz ierēdņu apmācību. Ir runa tikai par dažāda lieluma līdzekļu noņemšanu, kas jau, bez šaubām, attiecas uz pašas reformas tempu, nevis saturu. Ņemot vērā sociālās, kultūras un zinātnes vajadzības, kuras es pilnīgi atbalstu, es nācu ar priekšlikumu valdībā (tālāk valdība runāja ar Budžeta komisijas priekšsēdētāju) - samazināt šīs summas, tātad palielināt reformas tempu. Un tas ir tātad izteikts šajās abās sadaļās kā deputāta Piebalga priekšlikums - samazināt ierēdņu apmācībai paredzēto summu par 200 000 latiem un rezervi likuma “Par valsts civildienestu” ieviešanai - par 1 miljonu latu. Tātad 1,2 miljoni latu ir arī manis pilnīgi akceptēts priekšlikums, par ko es arī aicinātu visus balsot. Tas tātad ir kompromiss.

Vēl daži vārdi par nelielu summu - 56 000, kurus deputāts Kide ir ierosinājis pilnīgi noņemt. Jūs noņemat to? Paldies.

Varbūt pāris vārdu tikai, lai jūs zinātu, par ko ir runa. Tā ir, pēc manām domām, ļoti laba programma, kuru lieto visā pasaulē. Tas ir informatīvs materiāls drukātā veidā, arī televīzijā, lai skaidrotu iedzīvotājiem, kādus servisus un kādus pakalpojumus valsts viņiem sniedz, kur un kādā veidā saņemt sociālos pabalstus, kā formēt pensijas, kā meklēt darbu, kādas izziņas jāiesniedz. Ne vairāk, ne mazāk - lai ierobežotu ierēdņu patvaļas gadījumus. Tādēļ es aicinātu. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Lūdzu, deputāts Kide!

E.Kide (SL).

Cienījamie deputāti! Es jau teicu, ka priekšlikumu par 56 000 es noņēmu Budžeta komisijā. Šeit ir kāda drukas kļūda, jo Gaiļa kungs patiešām ļoti labi pamatoja to domu. Tā ir likumu un Ministru kabineta noteikumu popularizēšana un izplatīšana, kas ir ļoti vajadzīga, un par to nerunāsim.

Un tomēr par ierēdņu apmācību. Mans priekšlikums, salīdzinot ar Piebalga kunga priekšlikumu, pārsniedz 200 000 latu uz samazinājumu. Kāda ir argumentācija? Gaiļa kungs, jūs parasti lietojat šādu teicienu, ka nevar visiem ar lejkannu pārliet pāri un tad kaut kas katram būs. Man kaut kā šķiet, ka šie līdzekļi ierēdņu apmācībai pašlaik tādas kvalifikācijas celšanas veidā, plašu kvalifikācijas celšanas kursu veidā, ir, lūk, tieši šī visu palaistīšana nedaudz ar lejkannu. Vai nevajadzētu tos līdzekļus koncentrēt vairāk uz jaunajiem studentiem, talantīgiem studentiem, izsaukt viņiem vieslektorus, apmācīt lektorus no lektoriem un tā izmantot šo naudu? Jo man konkrētas ziņas, ka pašlaik viena otra mācību iestāde - augstākā mācību iestāde -, kas saņem jūsu līdzekļus, no diezgan nolietotiem konspektiem lasa šīs lekcijas, un paši studenti pret šīm lekcijām protestē, bet mēs dārgi maksājam. Tādēļ es lieku priekšā, lūk, samazināt šos kvalifikācijas celšanas kursus, bet vairāk koncentrēt līdzekļus tieši uz lektoru apmācību un uz jauno, talantīgo studentu apmācību mūsu mācību iestādēs.

Priekšsēdētājs. Egils Levits - tieslietu ministrs. 3 minūtes.

E.Levits (tieslietu ministrs).

Valsts prezidenta kungs! Cienītie deputāti! Es domāju, ka mēs pirmīt runājām arī par tieslietu reformu, bet tieslietu reforma ir cieši sasaistīta ar visas mūsu valsts reformu, un faktiski tās ir valsts reformas divas daļas - ierēdniecības reforma un tieslietu reforma, lai mēs abas šīs valsts funkcijas nostabilizētu un efektivizētu. Un es tādēļ ļoti piekrītu tam, ko Kides kungs šeit teica par to, ka mums ir nepieciešams sagatavot mācību materiālus tieši ierēdniecības kvalificēšanai blakus savam darbam, tā ir viena lieta, kas tagad būs jāiziet diezgan daudziem ierēdņiem. Tātad šī kvalifikācija plus vēl otra lieta, ka mums būs jāsagatavo arī jaunie ierēdņi, kuri šo izglītību apgūst profesionāli. Tā ka divas lietas - blakus kvalificēšana plus šī profesionālā sagatavošana. Un es domāju, mēs esam izšķīrušies par šo ceļu, tad mēs mūsu Latvijas valstī radīsim nelielu efektīvu un kvalificētu ierēdņu korpusu un tiešām tas ir vispārēji akceptēts, kā arī Gaiļa kungs to minēja, un tieši tādēļ ir nepieciešami šie līdzekļi, lai varētu tos mācību materiālus un arī, protams, kvalificētājus sagatavot. Arī tos, kuri apmācīs šos ierēdņus un tādēļ es uzskatu, ka visa šī summa ir nepieciešama, tā summa, ko Ministru kabinets ir pieprasījis, ir nepieciešama, lai mēs šo programmu veiktu un lai viņu arī pārāk neieildzinātu laikā. Tādēļ es aicinu atbalstīt Ministru kabineta priekšlikumu, lai mēs visi šo mūsu kopējo reformu varētu veikt. Paldies.

Priekšsēdētājs. Pusstundu pārtraukums. Pēc pārtraukuma pirmā runās deputāte Kušnere.

(P ā r t r a u k u m s)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs. Mēs apspriežam Valsts reformu ministrijas piedāvāto budžetu. Vārds deputātei Kušnerei - LNNK. Godātie deputāti, lūdzu uzmanību! Lūdzu, reģistrēsimies kvorumam! Es atvainojos, deputāte Kušnere! Reģistrācija kvorumam! Rezultātu! 51. Ir kvorums. Lūdzu, turpiniet!

J.Kušnere (LNNK).

Cienītais Prezident, priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Te nupat tika teikts, ka ierēdņi mums ir vajadzīgi, par tiem ir daudz runāts, un valsts reformu ministrs Gaiļa kungs jutās ļoti gandarīts, ka tas tā ir un ka to daudzi saprot. Es arī būtu ļoti gandarīta, patīkami pārsteigta un vēl izjustu dažādas labas emocijas, ja tikpat bieži un sāpīgi, un vajadzīgi būtu runāts par skolotājiem un izglītību. Diemžēl tas tā nav. Droši vien pamaz ir lobiju izglītībai šeit parlamentā. Ļoti žēl, bet rodas jautājums: kur tad nāks tie ierēdņi, no kurienes viņi sāksies? Šodien laikrakstā “Labrīt” mēs lasām par stāvokli Cēsu rajonā, un tur skaidri un gaiši ir teikts, ka pirmais solis sperts uz analfabētismu, jo 30 skolēnu (no 2. līdz 6.klasei) vecāki nav spējīgi bērnus palaist skolā tīri materiālā ziņā. Tas ir tātad piemērs no masu medija, bet tas nav vienīgais. Un es tiešām būtu gandarīta, ja tikpat daudz mēs rūpētos par izglītību un par izglītības pirmsākumiem. Šeit tika teikts, ka ir nepieciešama reforma, ka tā ir pamatota un pildīta ar ārzemju pieredzi, un tā tālāk un tā joprojām. Un tādēļ tā ir atbalstāma. Turpretī es varu teikt, ka reformas izglītībā ir sākušās dažus gadus atpakaļ. Ar ko reforma izglītībā ir sliktāka, ka tai diemžēl 1994.gada budžeta projektā nav rezerves tās tālākturpināšanai? Ar ko ierēdņi ir labāki, ja viņus izglītosim par valsts līdzekļiem, turpretī skolotājiem jāizglītojas no sava maka biezuma vai plānuma? Tie skaitļi ir pietiekami daiļrunīgi, lai neteiktu, ka tā tas nav. Te viņi ir vairākkārt nosaukti, es tagad neminēšu. Un vēl trakāks fakts, es domāju, ir tas, ka mūsu mīļi plānotajā budžetā, izdzīvošanas budžetā, diemžēl nav paredzēti pietiekamā daudzumā līdzekļi skolotāju algām, un šie līdzekļi ir ne vairāk un ne mazāk kā 3,5 miljoni latu. Mani nepārliecina tas, ka saka: tas tiks veikts budžeta izpildes gaitā, un skolotāji nepaliks bez algām! Pie šīs situācijas, kritiskās budžeta līdzekļu iekasēšanas un citiem pasākumiem mani diemžēl nepārliecina tas, ka skolotāji nepaliks bez algām. Un tad man tāds priekšlikums. Tiem ierēdņiem tomēr būs laba dzīve, vai tad skolotājs nav ierēdnis? Paldies.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Lūdzu - labklājības ministrs Jānis Ritenis.

J.Ritenis (labklājības ministrs).

Prezidenta kungs! Cienījamie kolēģi! Mūsu civildienests tāpat kā kurā katrā citā valstī, valsts pārvaldes aparāts jau īstenībā ir tas instruments, kas ir vajadzīgs, lai mūsu pašreizējā laikā, mūsu pašreizējos apstākļos varētu īstenot šīs valdības ierosinātās reformas, bet tāpat tas būs arī ar nākošām valdībām. Neviena valdība nevar īstenot savus plānus, nevar savu politiku pārvērst darbos, ja viņas rīcībā nav labi sagatavota pārvaldes aparāta, kas darbojas mērķtiecīgi un plānveidīgi. Viss tas nav iespējams bez darba kvalitātes celšanas, un šajā sakarībā man diemžēl ir jāsaka, ka, strādājot pēdējos 6 mēnešus (tā ir apmēram) mūsu Labklājības ministrijā, kas ir mūsu valsts lielākā ministrija (mums ir lielākais nodarbināto ierēdņu skaits), es esmu sastapies ar to problēmu, ka tiešām nav iespējams īstenot pilnībā un ātri paredzētās reformas tik ilgi, kamēr neuzlabojas mūsu un droši vien arī citās ministrijās veiktā darba kvalitāte. Un tas ir saprotams, ko plāno izdarīt Gaiļa kungs un Valsts reformu ministrija un kādēļ mēs šeit runājam par šo asignēto naudas summu. Ja mēs runājam par kvalitatīvāku darba darīšanu, tad, saprotams, jādomā ir arī par to, ka mums daudzās specialitātēs, diezgan daudzās nozarēs nav pat pietiekami apmācītu darbinieku vai vispār nav apmācītu darbinieku. Ja mēs runājam par mūsu ministriju, tad tas ir galvenais iemesls, kādēļ tagad Pasaules banka, Eiropas kopiena un arī citas starptautiskas organizācijas, arī pasaules darba organizācijas institūcijas ir pieteikušās mums sniegt palīdzību ar saviem ekspertiem, ar saviem speciālistiem, ar savām speciālistu grupām. Un tas viss tādēļ, ka mums to vajadzīgo speciālistu nav. Tas, saprotams, liecina tikai to, ka kaut kādiem uzlabojumiem šeit ir jānotiek. Atcerēsimies, ka valstis un to valdības jau beigās funkcionē tikai tik labi, cik labi funkcionē to administratīvie aparāti. Tādēļ es lieku priekšā tomēr palikt pie paredzētajiem naudas asignējumiem un tos apstiprināt. Paldies.

Priekšsēdētājs.Deputāts Pēteris Tabūns - LNNK. Lūdzu!

P.Tabūns (LNNK).

Cienījamais, augsti godātais Prezident! Prezidij un deputāti! Es šodien vēl gribu tālākajā apspriešanas gaitā runāt par budžetu dažos citos jautājumos. Es nebiju gatavojies šoreiz runāt šajā sakarā, bet īpaši mani pamudināja uz to Riteņa kunga uzstāšanās. Jo redzat, Riteņa kungs aizstāv ierēdniecību, bet Riteņa kungs absolūti neaizstāv tos, kurus viņam vajadzētu aizstāvēt visupirms, tos, pie kuriem Riteņa kungs jau baidās parādīties, - pie pensionāriem, pie invalīdiem, pie slimajiem, pie potenciāli slimajiem, un tā tālāk un tā joprojām. Riteņa kungs ir bijis un zina, ko saka par viņu pensionāri. Un viņa nostādnes manī un ne tikai manī, bet simtos un tūkstošos cilvēku, rada izbrīnu. Viņa gandrīz vienīgā runāšana, tiekoties ar pensionāriem, ir atziņa, ka pensionāru Latvijā ir par daudz un, ja viņu būs mazāk, tad viņu dzīve būs laimīgāka. Lūk, viņa galvenā atziņa! Un šodien, runājot par ierēdniecību, Gaiļa kungs patiešām patīkamā izbrīnā konstatēja, ka, jā, visi piekrītot ierēdniecības radīšanai. Nē, Gaiļa kungs, es nepiekrītu! Nepiekrītu šīs ierēdniecības radīšanai šajā tautas posta laikā, kad cilvēki iet bojā, mirst, badojas. Jā, es piekrītu, ka ierēdniecība būs vajadzīga, jāķeras varbūt jau šodien pie pakāpeniskas tās apmācības - pakāpeniski, lēnām, bet vispirms vajag nodrošināt, lai tauta, lai cilvēki, lai tie paši pensionāri un invalīdi izdzīvotu, lai būtu, kas iet pie šiem ierēdņiem. Jo to skaits, kuri ies pie ierēdņiem, aizvien samazinās.

Šeit tika runāts par izglītību, Kušneres kundze runāja. Kam tad vispirms vajag - ierēdniecības radīšanai vai izglītībai? Lai nebūtu analfabētu, lai beidzot bērns varētu apgūt savu latviešu valodu, bet nevis mācīties krievu skolās. Ierēdniecība ir vajadzīga, es uzsvēršu - un tas jau ir daudz izskanējis -, lai paturētu varu. Jā, tā ir jauna nomenklatūra, es uzsveru to, un ar tādu nodomu tā tiek radīta. Jo šī varas koncentrācija dažādos slēptos veidos turpinās. Nupat mums - žēl, ka šodien netiksim pie izskatīšanas, - ir iesniegts deputātu pieprasījums par to, kā tas varēja notikt, ka pretēji (ne visai sen - pirms dažiem mēnešiem) visu frakciju un daudzu komisiju nolemtajam, ka Latvijas radio un televīziju nedrīkst pakļaut (vienalga, kādā formā) valdībai, bet tas jau praktiski ir noticis. Vai tā nav, vai tas nav mēģinājums arī koncentrēt šo varu savās rokās, un tad vēl un vēl? Budžetā nav iekļauts un es par to vēl runāšu, kad nonāksim pie attiecīgā paragrāfa. Latvijas radio lūdz 127 tūkstošus rubļu, tas ir latu, es atvainojos, lai vispār varētu strādāt. Valsts radio! Šo niecīgo, visai niecīgo summu! Es par to runāšu pēc tam mazliet tuvāk. Lūk, es aicinu deputātus padomāt. Žēl, ka nav iesniegumu par to, lai šo summu ierēdniecības radīšanai samazinātu pēc iespējas vairāk, bet to, kas ir rakstīts un ko ir pieprasījis Kides kungs, es simtprocentīgi atbalstīšu un aicinu atbalstīt arī citus. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Lūdzu, Tupešu Jānis - Latvijas Zemnieku savienība.

J.Tupesis (LZS).

Godātais Valsts prezident Ulmaņa kungs! Godātais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Es sākumā, pirms pāris mēnešiem, kad tika veidots šis civildienests, biju kritisks. Es viņu esmu cītīgi izskatījis, cītīgi esmu viņu izpētījis, es esmu devis arī citiem viņu pārskatīt un es aicinu deputātus atbalstīt pašreiz valsts veidotā civildienesta projektu vairāku iemeslu dēļ. Mēs, man šķiet, šodien sajaucam vairākas lietas. Vispirms mums ir jāizlemj, vai vispār mums labs civildienests ir vajadzīgs, bet mēs argumentējam pavisam citādāk. Mēs aicinām skatīties uz tām kļūdām vai uz to neizpildi, kuras varētu būt šajā civildienestā, bet mums taču ir civildienests vajadzīgs. Kurš katrs mēs esam sastapušies ar pašreizējā civildienesta ierēdņiem, kuri vēl joprojām domā, ka viņi ir tie kungi, bet nevis mēs esam tie, kuri ir jāapkalpo. Viņiem ir jākļūst par profesionāliem valsts ierēdņiem, vienalga, kāda valdība, vienalga, kāda struktūra šajā zemē pastāvēs. Otrs, ko mana kolēģe deputāte Kušnere minēja. Es, 30 gadus būdams skolotājs, neesmu uzskatījis sevi par valsts ierēdni, bet nesajauksim lietas atkal. Es tāpat kā jūs atbalstīšu skolotājus, es viņus simtprocentīgi atbalstīšu, bet, atbalstot skolotājus, atbalstot pensionārus un atbalstot citas struktūras, mums nevajag tajā pašā laikā noliegt tās tikpat vajadzīgās struktūras. Palīdzēsim izveidot to, kas mums visiem ir vajadzīgs, nesajauksim tās trīs lietas! Vēlreiz - mums ir vajadzīgs atbalsts skolotājiem, pensionāriem, bet mums tikpat ir vajadzīgs stabils, profesionāls civildienests, un viņš mums ir vajadzīgs nevis pēc 10 gadiem, bet pēc 5 gadiem, mums viņš vajadzīgs tagad, drīz. Un, pārskatot šo likumprojektu, es redzu, ka tur ir pietiekoši izveidotas un saliktas struktūras, lai tiešām optimāli mēs veidotu labu un profesionālu civildienestu pašreizējās iespējamības robežās. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vai runātāji vēl ir pieteikušies? Ministrs Vaivads. Lūdzu!

J.Vaivads (izglītības, kultūras un zinātnes ministrs).

Augsti godātais Prezidenta kungs, godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! No vienas puses, es gaidīju, ka diskusijas par izglītību sāksies mazliet vēlāk, bet acīmredzot ir pamats arī šinī brīdī par to runāt. Tikai es domāju, ka jārunā ir tādā kontekstā, ka mēs nepretstatām lietas, kuras mēs uzskatām par ļoti svarīgām. Un acīmredzot, ja mēs runājam par prioritātēm, protams, es vienmēr un visur aizstāvēšu izglītības prioritāti. Mēs runājam par izglītības reformu, kas jau ir sākusies un turpinās, un es esmu nācis pie secinājuma, ka daudzās vietās mums šī izglītības reforma var buksēt tikai tādēļ, ka reformas izpildmehānisms arī prasās, lai būtu reformspējīgs. Un kontekstā šo civildienesta ierēdņu apmācības programmu es skatu tikai no tāda viedokļa, lai mēs veidotu reformspējīgus kadrus. Arī tad, ja nāks citas valdības un būs nepieciešami citi pārkārtojumi. Lai viņi arī to varētu realizēt un lai tas neizvērstos par mokošu, bezgalīgu un garu procesu.

Šeit tika pieminēts un kaut kā saliktas kopā divas lietas - no laikraksta šis minētais piemērs un tanī pašā laikā runa par skolotājiem, kaut gan vienā ir runa par vienu, bet otrā - par otru. Ja runājam par skolotājiem un skolotāju apmaksu - jā, tā ir ļoti svarīga pozīcija, un faktiski valdībā viņa ir ilgstoši diskutēta. Un, par cik viņa jau tika pieminēta, arī es došu savu nostāju šajā jautājumā. Proti, ir jāatgādina tas, kas ir noticis pēdējā gada laikā. Runājot par skolotāju algām, faktiski ir trīs būtiskas izmaiņas notikušas 1993.gadā. Vispirmām kārtām skolotāju algas tika izmaksātas no valsts budžeta. Tas ir pirmais pārkārtojums, bet patiesībā algu izmaksa apakšējā līmenī, jau pagasta līmenī, saplūst ar vietējiem budžetiem. Es lūdzu ņemt vērā šo apstākli. Tas ir ļoti būtisks.

Otrs moments. Tātad, sākoties pagājušajam mācību gadam, tika veikta arī skolotāju pārtarifikācija. Tas arī būtiski izmainīja skolotāju algas.

Trešais moments - ar 1.novembri stājās spēkā algu paaugstinājums budžeta iestādēs strādājošajiem, un tas atkal būtiski izmainīja šo sistēmu. Līdz ar to Finansu ministrija un arī Izglītības ministrija ļoti nopietni strādāja pie šīs prognozes, tieši runājot par skolotāju algām nepieciešamo summu. Ja pašreizējā etapā, ņemot vērā iepriekšējā gada izmaiņas, šis vērtējums ir atšķirīgs, tad te ir jārespektē gan viens, gan otrs, varbūt šinī gadījumā valdība pieņēma viskorektāko risinājumu - tas ir, ar garantijām, ka skolotājiem algas tiks izmaksātas, bet tomēr šo palielinājumu automātiski budžetā neieslēgt. Es vairākkārt tikos ar ministru Platā kungu, un pie šā jautājuma nepārtraukti tiks strādāts, varbūt pat strādās pilnīgi speciāla grupa, kas šo jautājumu precizēs, jo tās izmaiņas, kas ir notikušas, viņas tiešām ir jāņem vērā korekti un ar normālu prognozi, lai mēs turpmāk varētu šo sistēmu savest korektā un neapstrīdamā kārtībā.

Tagad vēl piemērs no reālās dzīves, runājot par tematu, kas faktiski ir galvenais šobrīd. Mēs vakar vakarā ministrijā sēdējām ļoti ilgi, tieši apsverot tos pārkārtojumus, kas ir jāizdara ministrijā, lai mēs varētu tieši reformu nozīmē virzīties uz priekšu. Un pie kāda bēdīga secinājuma mēs bieži vien atgriezāmies? Mēs atgriezāmies pie tāda secinājuma, ka, lai mēs varētu efektīvi strādāt, mums vajadzētu piesaistīt tiešām izglītotus, gudrus cilvēkus, bet gan algu sistēma ministrijā strādājošajiem, gan arī runājot par to kvalifikācijas nozīmē, tā mūs nostāda ļoti, ļoti grūtā stāvoklī. Tāda ir reālā situācija, runājot tieši arī par reformu izglītībā. Manuprāt, ja mēs domājam par izglītību, tad vienā jomā mēs to cenšamies pretstatīt izglītībai citā jomā. Es domāju, ka tas nebūtu korekti, tā nebūtu pareizākā pieeja. Tiešām mums ir vajadzīga pareizākā pieeja - izglītoti cilvēki visās jomās. Paldies.

Priekšsēdētājs. Deputāts Lambergs - LNNK.

A.Lambergs (LNNK).

LNNK frakcija atbalsta valsts civildienesta ieviešanu un izveidošanu, bet gan neatbalsta tik lielas izrunas un tādu milzīgu steigu šā projekta iedzīvināšanai. Līdz ar to LNNK frakcija atbalsta Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu - strīpot 3 miljonus latu no šā dienesta izveidošanas budžeta. Paldies.

Priekšsēdētājs. Mēs apspriežam tagad ierēdņu apmācību. Lūdzu, deputāts Budovskis - LNNK.

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi! Es absolūti piekrītu tam, ka mūsu valstī vajadzētu izveidot zinošus, izglītotus pārvaldes darbiniekus. Tanī pašā laikā es gribētu arī uzdot šobrīd izglītības ministram Vaivada kungam kādu jautājumu: vai patiešām jūs uzskatāt, ka šobrīd esošās augstskolu mācību programmas zināmos gadījumos nav visai ortodoksālas un ka arī Izglītības ministrijas ietvaros varētu notikt vispārējais reorganizācijas process, mainot arī zināmus kursus, kas atbilst valsts pārvaldes un civildienesta nepieciešamībai? Līdz ar to es domāju šobrīd, ka Izglītības ministrijai ir savs zināms budžets, kurš ļauj finansēt mūsu augstskolu darbību. Bet, pārskatot šo iekšējo mehānismu, kādā veidā mums tiek izglītoti cilvēki, es domāju, ka varētu izveidot noteiktus kursus un tie varētu zināmā mērā kompensēt to, ko pašreiz it kā paredz šādas atsevišķas mācību iestādes izveidošana, kas prasa lielus papildu līdzekļus. Tādā veidā, es domāju, mums ir visas iespējas samazināt šos valsts civildienesta ieviešanai paredzētos līdzekļus, bet viņus varētu ar uzviju atgūt, apmācot cilvēkus pašreizējās augstskolās.

Un es šeit vēl vienu argumentu gribētu minēt. Ja mēs runājam par civildienesta ierēdņiem, visos gadījumos ir arī jautāts, lai piestāda dokumentus par noteiktu izglītību. Es šeit saprotu vienu - jo šī izglītība būs augstāka (nevis tehnikuma līmenis, bet, teiksim, augstskolas līmenis), jo šim cilvēkam būs noteikta prioritāte. Iegūstot augstskolas izglītību, ja šis cilvēks vēl plus būs sagatavots noteiktā valsts pārvaldes un civildienesta aspektā, tas ir, beidzis noteiktus kursus, kursu augstskolu mācību programmas ietvaros, tad es domāju, ka viņa kvalifikācija nenoliedzami ir augstāka un ka viņš varētu pretendēt jebkurā sfērā, kur viņš tālāk gribētu ieiet civildienesta ietvaros. Līdz ar to, es domāju, nav sāpīgi šodien zināmu summu samazināt no šīs speciālās budžeta daļas, bet mēs viņu varētu lietišķi kompensēt ar pilnīgi citu izglītības mehānismu. Lūdzu to apsvērt, pirms mēs balsojam par šīs summas samazināšanu. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Deputāte Ilga Grava - Demokrātiskā partija. Lūdzu!

I.Grava (DP).

Mana uzstāšanās šoreiz ir saistīta tieši ar to, ka tribīnē kāpa Vaivada kungs. Mēs jau pārtraukumā viens ar otru apmainījāmies ar laipnībām, kad gāja runa par balsojumu par zinātni. Es teicu: “Vaivada kungs, vai nu vajag reorganizēt un lauzt līdz pamatiem, vai dot naudu, lai var dzīvot.” Nevajag kaķi vilkt aiz astes visu laiku un ļaut, lai viņš brēc. Un tā tas ir izdarīts ar zinātni šodien - ne viņa īsti ir reorganizēta, ne viņa var dzīvot tāda, kāda viņa ir šobrīd. Bet lieta ir tāda: mēs runājam, ka mācīsim ierēdni. Labi, izmācīsim to ierēdņu paaudzi, kas dzīvo šodien, bet paies pieci gadi, daļa aizies pensijā. Viņu vietā nāks tie, kas mācās skolā, bet kādu jūs varat prasīt atdevi no tā jaunā cilvēka, kuru mācīs skolotājs, kurš nav materiāli ieinteresēts savā darbā, jo ierēdnis saņems par viņu četras piecas reizes lielāku algu. Kur paliek saikne ierēdnis - skolotājs - nākamais ierēdnis? Mēs viņu pazaudējām. Mums tikai paliek ierēdnis bez nākamā ierēdņa un tā sagatavotāja. Vaivada kungs, man ir absolūti vienalga, kas maksā maniem bijušajiem kolēģiem algu - valsts, firma, pašvaldība vai kāds cits. Mani interesē, cik maksā skolotājam. Un šodien ir kauns un negods pateikt, ka Latvijas skolotājs nevar lāga saņemt pat tos savus 40 latus, kas viņam pienākas. Jā, 40 lati - ieklausieties! - cilvēkam, kas gatavos, Gaiļa kungs, jums nākamos ierēdņus. Kā tas šobrīd izskatās? Padomāsim par to. Un es absolūti nepiekrītu tam, ka izglītības reformu nevar realizēt tāpēc, ka nav ierēdņu. Nav jau tās koncepcijas, ko realizēt. Ierēdņu ir pilna ministrija. Lai ir koncepcija, lai ir skaidrs, ko darīt, un nebūs nekādu problēmu, jo man šobrīd nav skaidrs, Vaivada kungs, kāpēc jūsu ministrijā ir Zinātnes departaments. Latvijā zinātne mirst nost, bet departaments plaukst un zeļ. Ieliek jūsu avīzē lielu bildi, kur stāv visi lepni, un nekad nav bijušas jāraksta tādas atskaites par zinātnisko darbu kā šogad. Astoņas lapas par vienu to manu nelaimīgo tēmu, kas bija. Nekad mūžā neesmu tik lielu atskaiti rakstījusi Zinātnes departamentam. Kāpēc? Ko šiem ierēdņiem no manis vajag? Tad apmācīsim viņus, iecelsim nomenklatūrā! Ar to, ka viņus apstiprinās vēl ierēdņu institūcija, mēs galīgi nogremdēsim tos, kas radoši domā un veic šo darbu. Varbūt tad tomēr te kaut kas nav kārtībā. Un padomāsim labi kārtīgi par šo ierēdņu apmācību.

Vēl nākamais moments. Mīļie ministri, padomājiet par vienu lietu! Jūs visu laiku sakāt, ka mums nav ierēdņu, ka mums nav, kas strādā, bet kā tad tās jūsu ministrijas šodien strādā? Un jūs sakāt, ka jūs labi strādājat. Kas tad jums tur strādā, ja viņi visi ir tik dumji, ka jāiegulda miljoni, lai viņus apmācītu? Un, Riteņa kungs, nav jau nelaime tā, ka jūsu ministrijā nav, kas strādā. Latvijā ir pietiekami daudz cilvēku, jo arī agrāk pensionāriem maksāja pensijas un mācēja viņas aprēķināt. Varbūt nelaime ir tā, ka jūs viņiem izvirzāt programmas, kuras šie cilvēki, kas ir dzīvojuši Latvijā, saprot, ka viņas ir absurdas Latvijai, nepieņemamas un nereālas? Un viņi negrib tās pildīt.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt par ierēdņu apmācību? Lūdzu, deputāte Kuprijanova - “Saskaņa Latvijai”.

L.Kuprijanova (SL).

Es nezinu, cik maksā atbildība, jo viņa nemaksā neko. Tikai likumu, lai varbūt nevajadzētu tik daudz reformu. Lai kāds šodien šeit likuma kārtībā atbildētu par to, ka nebūtu problēmu ar nevajadzīgu ierēdņu nomaiņu jau šobrīd. Tas ir maziņš piemērs.

Es gribu aizstāvēt sistēmu un pateikt paldies tiem ierēdņiem Riteņa kunga ministrijā, ka viņi pildīja likumu, nevis neapdomātus norādījumus, un tādēļ mēs šodien vēl maksājam pensijas un bērnu pabalstus. Es uzskatu, ka pirmā neprofesionalitātes pazīme, Riteņa kungs, ir apvainot savu aparātu. Jūs esat ministrs, un tas ir jūsu aparāts. Ja jūs neesat ministrs, tad jūs viņu varat apvainot. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds runās? Pierakstījušies nav? Lūdzu zvanu. Balsojums būs sekojošā kārtībā: vispirms būs 600 000, tad 800 000, tad 988 tūkstoši, pēc tam 1 313 401 un tad pēdējais - valdības.

A.Piebalgs. Jā! Protams, jā!

Priekšsēdētājs. Vai esam gatavi balsošanai? Pirmais ir deputāta Kides ierosinājums - ierēdņu apmācībai - 600 tūkstoši. Balsojam. Rezultātu! Par - 33, pret - 34, 13 - atturas. Nav pieņemts.

Nākošais ir deputāta Piebalga priekšlikums - 800 000. Viens papildus “par”. Lūdzu rezultātu. Par - 77, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts, un pārējie priekšlikumi netiek balsoti.

A.Piebalgs. Paldies.

Priekšsēdētājs. Tālāk, lūdzu.

A.Piebalgs. Tālāk ir par informatīvi izglītojošo programmsaikni ar pilsoni. Deputāts Kide noņēma savu priekšlikumu, tas tātad nav jāizskata.

Tālāk mēs pārejam pie budžeta rezerves - rezerves likumam par valsts civildienesta ieviešanu. Kā redzat, šeit ir pilnīgi analoga situācija. Diskusija lielā mērā gāja par šiem skaitļiem. Tātad lielāko summu piedāvā samazināt Izglītības, kultūras un zinātnes komisija - 3 miljonus. Tad vēl ir 2,5 miljoni, miljons 541 tūkstotis, 450 tūkstoši. Ja neviens no šiem negūst akceptu, tad ir jābalso pats valdības priekšlikums.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, deputāts Siliņš - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs.

A.Siliņš (LC).

Paldies. Godāto Prezident, godāto Prezidij, kolēģi! Es, protams, esmu ļoti priecīgs par to, ka frakcijas sāk atbalstīt mūsu komisiju, sevišķi LNNK frakcija. Un es ceru, ka šis atbalsts būs noturīgs un pastāvīgs. Bet šajā konkrētajā gadījumā ir nepieciešams paskaidrot, jo šeit ir notikušas izmaiņas. Šis projekts ir primārais, sākotnējais, ko mēs iesniedzām ļoti laikā. Mēs iesniedzām pirms 6., pat pagājušajā gadā mēs iesniedzām, ja es pareizi atceros. Un tad vēl nebija notikusi valdības reakcija uz zinātnei nepieciešamo finansējumu, nekas nebija noticis. Un tādēļ šie skaitļi ir tik lieli.

Pirmkārt, es gribu drusku lūgt Budžeta un finansu komisijai turpmāk lietot precīzi skaitļus, jā? Precīzais skaitlis šeit ir 2 047 866 lati, ja saskaita kopā. Protams, ar precizitāti - viens procents fiziķiem tas varbūt arī būtu lietojams. Ir noapaļoti skaitļi, bet es zinu, ka finansisti nemīl, ka noapaļo skaitļus, un varbūt tādēļ mūsu komisijas priekšlikums izskatās drusku nenopietns, bet īstenībā viņš bija ļoti nopietni saskaitīts, un šie skaitļi bija līdz detaļām. No kā viņi sastāvēja tajā laikā? Tajā laikā, kad šie priekšlikumi tika iesniegti, viņi sastāvēja no divām pozīcijām. Viena pozīcija bija starpība, kas bija sakarā ar Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu - palielināt zinātnes finansējumu līdz 6,4 miljoniem, un tur bija nepieciešama starpība 2 694 468 lati. Un otra pozīcija, ko arī mūsu komisija uzskatīja par nepieciešamu, bija parādu segšana iestādēm, kultūras iestādēm, un tā bija 257 665 lati. Pašreiz situācija ir mainījusies. Jūs jau zināt, ka jautājums par zinātnes finansēšanu ir ar balsojumu atrisināts, un mums, protams... Un arī atrisināts tādā veidā, ka valdība ir atradusi šim palielinājumam līdz 5,5 miljoniem citu finansu avotu, un tas nav vairs nepieciešams. Mēs, komisija, vakar par to spriedām. Komisija neuzskata par nepieciešamu pieturēties pie prasības, lai noteiktu tā, ka zinātnes finansējuma palielinājums tiktu ņemts no ierēdņu reformas, bet, ja finansējums ir atrasts, tad mūsu nostāja pret to ir pozitīva.

Un otrs jautājums, kurš pašreiz vēl nav izlemts, bet kurš būs jābalso, ir šis jautājums par parādu dzēšanu tām iestādēm, kas nespēj nomaksāt par siltumu pagājušajā gadā. Ja arī pašreiz to atstāj spēkā, tad šis skaitlis ir tikai 257 vai pat mazāk, pēc precizējumiem viņš ir pat mazāks. Tādēļ mūsu priekšlikums - ja arī viņš paliek, tad viņš ir pats mazākais un nav balsojams pirmais. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija vakar šo jautājumu apsprieda savā sēdē, mums bija balsojums. Šis balsojums bija neizšķirts, tātad komisijas viedoklis šeit nav izteikts, un tādēļ katram komisijas loceklim ir brīvas tiesības izvēlēties, kā balsot, un komisija kā vienība šo priekšlikumu, protams, neuztur. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Es ļoti atvainojos. Precizēsim: jā vai nē? Jo jūs visu to tā pasniedzāt, ka komisija noņem savu priekšlikumu - mīnus 3 miljoni.

A.Siliņš. Komisijas vakardienas balsojums ir 5 “par” šo un 5 - “pret”. Tātad komisija noņem savu priekšlikumu. Mūsu balsojums nav - uzturēt šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Paldies. Komisija noņem. Lūdzu, deputāte Kušnere!

J.Kušnere(LNNK).

Kas attiecas uz komisijas balsojumu, tad es gribu paskaidrot, ka tātad balsojums bija neizšķirts - pieci pret pieci. Un es uzskatu, ka tādā veidā komisija tomēr nevar noņemt savu priekšlikumu. Tas ir viens.

Otrs. LNNK bija sagatavojusi un gribēja iesniegt savu priekšlikumu tieši par šo summu. Redzot to, ka mūsu izsniegtajā dokumentā nr.129 šis priekšlikums ir kā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, mēs viņu vienkārši atkārtoti neiesniedzām.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Lūdzu, deputāts Piebalgs - komisijas priekšsēdētājs.

A.Piebalgs (LC).

Cienījamais Prezident, priekšsēdētāja kungs, deputāti! Es varētu tīri tehniski paskaidrot, kā veidojās, teiksim, budžets šajā gadījumā. Kad deputātu komisijas iesniedz priekšlikumus, protams, ir ļoti labi, ja viņas iesniedz arī avotu, no kura viņi uzskata par vajadzīgu ņemt šo naudu, bet, redzat, tā kā nav iespējams balsot pa pāriem - ieņēmums-izdevums, tad tagad, kad mēs veidojam budžetu, ir skaidrs, ka visi tie priekšlikumi, kas piedāvā samazinājumu, ir vienā katlā, bet tie, kas piedāvā palielinājumu - tie ir otrā katlā. Šajā gadījumā man, protams, jāatvainojas, ka es noapaļoju to summu, ko Izglītības, kultūras un zinātnes komisija iesniegusi, bet tajā pašā laikā es saprotu, ka, ja atstāj rezervi, tad, protams, atstāj viņu vai nu miljons latu vai divus miljonus, bet neatstāj, teiksim, 1 miljons 999 tūkstoši 101 lats, un tāpēc šī neprecizitāte radās. Es domāju, ka tomēr priekšlikums ir iesniegts, un es saprotu, ka, ja komisija oficiāli viņu nav atsaukusi, tad viņš tomēr ir balsojams. Jo pieci pret pieci faktiski nozīmē, ka iepriekšējais dokuments netiek noņemts. Tā ka, cienījamais priekšsēdētāja kungs, tomēr mums ir jābalso visi priekšlikumi. Vismaz man ir tāds viedoklis.

Priekšsēdētājs. Paldies. Pirmais balsojums būs Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, otrs - deputāta Zaščerinska, trešais - deputāta Piebalga, ceturtais - Juridiskās komisijas, piektais - Latgales deputātu grupas variants.

Pirmais balsojums - rezerve likuma par valsts civildienestu ieviešanai - 2 miljoni. Balsosim! Viens “pret”. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 38, atturas - 13. Nav pieņemts.

Nākošais ir deputāta Zaščerinska priekšlikums - 2 miljoni 500. Viens “pret”. Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 36, atturas - 11.

Trešais priekšlikums - deputāta Piebalga priekšlikums - 4 miljoni. Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, 5 - atturas. Pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

A.Piebalgs. Cienījamie deputāti, tagad mēs pārejam, godīgi sakot, pie grūtākās daļas, kas mums aizņems visvairāk laika; tie ir ierosinājumi par izdevumu daļu. Sestā daļa. Lai varētu ar viņu strādāt, te būs zināmas problēmas. Ir vajadzīgs arī dokuments nr.129-b. Tur ir izraksts no Latvijas Republikas Ministru kabineta protokola. Kādi ir priekšlikumi par attiecīgo darbu?

Priekšsēdētājs. Es atvainojos! Vienu mirklīti! Deputāti tagad visi meklē šos papīrus, lai visiem būtu.

A.Piebalgs. Jā, tagad iznāks strādāt ar diviem dokumentiem vienlaicīgi.

Priekšsēdētājs. Latvijas Republikas Ministru kabineta sēdes protokola izraksts par valsts budžetu 1994.gadam. Vai visiem ir, lūdzu? Kam nav? Lūdzu turpinām!

A.Piebalgs. Tātad darbība ir sekojoša. Protams, primārs ir priekšlikums, ko ir iedevusi deputātu komisija vai atsevišķi deputāti. Ja gadījumā šis priekšlikums negūst atbalstu, tad atsevišķos gadījumos ir valdības piedāvājums par citu summu. Tātad pēc tam es piedāvātu balsot šo kompromisa variantu un tad mēs skaidri zinātu rezultātu. Tātad vispirms ir paša iesniedzēja priekšlikums, un, ja gadījumā tur ir kompromisa variants, ko iesniedz Ministru kabinets, tad pēc tam var balsot kā nākošo Ministru kabineta variantu. Es varētu pateikt piemēru. Piemēram, deputātes Počas priekšlikums par Ekonomikas ministrijas budžetu. Tur ir ieteikums palielināt par 34 tūkstošiem latu. Ja šis priekšlikums negūst atbalstu, Ministru kabinets ir iesniedzis priekšlikumu, palielināt, teiksim, par 28 tūkstošiem 480 latiem. Tad pēc tam balsots tiek šis priekšlikums.

Priekšsēdētājs. Godātais Piebalga kungs, varbūt nesauksim to par kompromisu, jo tas ir ļoti relatīvs jēdziens... Tie ir konkrēti priekšlikumi. Pirmais ir deputātu priekšlikums, pēc tam - valdības priekšlikums un tā tālāk.

A.Piebalgs. Jā, piekrītu. Es atvainojos...

Priekšsēdētājs. Tātad kods 02 - Saeimas budžets. Ir priekšlikums, kas ir ienācis no Saeimas Prezidija likumdošanas darbības uzlabošanai - palielināt Saeimas budžetu par 100 tūkstošiem latu pozīcijā “Pārējie izdevumi”. Budžeta un finansu komisija atbalstīja šo priekšlikumu, un arī valdība neiebilst pret šo priekšlikumu.

Vai kāds vēlas runāt? Vai kāds iebilst? Akceptēts.

A.Piebalgs. Nākošais - kods 012. Ekonomikas ministrijas budžets. Valsts statistikas komitejai deputāte Poča ierosināja palielināt budžetu par 34 tūkstošiem latu, tātad kopā 564 tūkstoši 976 lati. Valdība piekrīt palielināt Valsts statistikas komitejas izdevumus par 28 480 latiem. Deputāte Poča piekrita šim priekšlikumam. Tā ka viņa neuztur spēkā savu balsojumu, viņa piekrīt valdības priekšlikumam.

Priekšsēdētājs. Vai kāds no deputātiem iebilst? Akceptēts.

A.Piebalgs. Kods 013. Finansu ministrijas budžets. Pirmais priekšlikums ir Saimnieciskās komisijas priekšlikums - palielināt par 71 tūkstoti latu Valsts saimniecības departamenta izdevumus, lai varētu nokārtot jautājumu, kas ir ļoti sasāpējis sakarā ar dienesta dzīvokļiem deputātiem. Budžeta un finansu komisija atbalstīja šo, valdība neiebilst pret šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Vai kāds no deputātiem iebilst? Akceptēts.

A.Piebalgs. Nākošais priekšlikums ir par Valsts ieņēmumu dienestu. Valsts ieņēmumu dienestam deputāts Krištopans piedāvā palielināt budžetu par 2 miljoniem latu - tātad no 6 144 807 latiem uz 8 144 807 latiem. Daļēji ar šo bija saistīts priekšlikums par to, ka varētu palielināt ieņēmumus no muitas par 2 miljoniem latu, ko arī iesniedza deputāts Krištopans. Deputāts Krištopans noteikti varētu uzstāties par šo jautājumu.

Priekšsēdētājs. Deputāt Budovski, jums tad vajag ņemt vārdu un runāt... No vietas ir ļoti grūti uztvert, kam un ko jūs jautājat.

Vārds deputātam Mārim Budovskim - LNNK. Lūdzu!

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi! Es varētu visādā ziņā piekrist ministra Krištopana ierosinājumam, bet tanī pašā laikā es ļoti gribētu dzirdēt motivāciju - kādā sakarā tieši 2 miljoni?

Priekšsēdētājs. Vārds ministram Krištopanam. Lūdzu!

V.Krištopans (valsts ieņēmumu valsts ministrs).

Godājamais Prezident, godājamā Saeima! Motivācija ir ļoti vienkārša: vajag kādus 8 miljonus, bet, tā kā reāli ieņēmumus vairāk par 2 miljoniem mēs atrast nevarējām, tad mēs prasām palielināt ieņēmumu daļu par 2 miljoniem un arī prasām Valsts ieņēmumu dienestam tos pašus 2 miljonus.

Kāpēc tieši 2 miljonus? Tāpēc, ka pagājušā gada pēdējo trīs mēnešu analīze liecina, ka mums izdevies pamazām, lēnām sākt sakārtot mūsu muitas lietas. Es nosaukšu tikai divus skaitļus - pirmais skaitlis ir tas, ka Ainažu muitas punkts, kuru mēs par 90 procentiem esam iekārtojuši tādu, kādam būtu jābūt normālam muitas robežkontroles punktam, oktobrī mums ir devis 186 tūkstošus latu. Tie ir tikai muitas maksājumi, tas ir, bez akcīzes un apgrozījuma nodokļa, un decembrī - 380 tūkstoši latu, pie tam nepalielinoties sevišķi transporta plūsmai. Un otrs skaitlis. Vidēji mums muitas ieņēmumi 1993.gadā bija apmēram pusotra miljona latu, turpretī decembrī mums ir 2 miljoni 800 tūkstoši latu. Tas nav varbūt tāds īsts rādītājs, jo decembrī vienmēr ir lielāks apgrozījums, bet tas, ka ir jūtams rekords uzstādīts, ir fakts. Līdz ar to mēs uzņēmāmies atbildību ierosināt palielināt muitas ieņēmumus par 2 miljoniem, jo likums par Valsts ieņēmumu dienestu tika pieņemts un stājās spēkā faktiski pēc budžeta pieprasījumiem. Un tad, kad mēs devām budžeta pieprasījumu, mēs skaidri nezinājām, cik vajadzēs. Tagad mēs skaidri redzam, ka vajag ļoti daudz.

Priekšsēdētājs. Jānis Kinna - zemkopības ministrs. Lūdzu!

J.Kinna (zemkopības ministrs).

Es ļoti gribētu aicināt jūs atbalstīt šos papildu asignējumus Valsts ieņēmumu dienestam, un, kā jau Krištopana kungs paskaidroja, šie asignējumi ir paredzēti muitai. Ir absolūti naivi domāt, ka, ja mēs neasignēsim līdzekļus muitai - tās tehniskajam nodrošinājumam un cilvēku izglītotībai, tad mēs varēsim runāt par iekšējā tirgus aizsardzību vai par visu to funkciju veikšanu, kas ir jāveic muitai. Mums vēl šobrīd ir tikai ļoti aptuvens priekšstats, kā visu šo darbu dara civilizētās pasaules valstīs un kādā veidā tiek kontrolēts un aizsargāts iekšējais tirgus ar tik smalku mehānismu, kāda ir muita. Šobrīd mēs varētu pilnveidot savu likumdošanas bāzi un ieviest cenu izlīdzināšanas mehānismu, kas ir visās Eiropas valstīs, bet šobrīd mūsu muitas ne intelektuālais, ne tehniskais potenciāls nespētu šo likumu nodrošināt, un tāpēc es noteikti lūdzu atbalstīt šīs investīcijas, jo, lai mēs varētu aizsargāt iekšējo tirgu, lai mēs varētu ieņemt atbilstošus daudzumus gan no kontrabandas, pareizāk sakot, izslēdzot kontrabandu un pareizi nomuitojot visas ievedamās preces, kuras noteikti ievedīs, tas ir, gan cigaretes, gan alkoholu, tāpēc mums šeit ir jāinvestē līdzekļi, un lauksaimniekiem pirmām kārtām ir vajadzīga apbruņota, intelektuāli izglītota muita, kas spētu šīs iekšējā tirgus aizsardzības funkcijas pildīt.

Priekšsēdētājs. Vai kāds no deputātiem iebilst? Tad ir akceptēts. Lūdzu, tālāk! Tālāk ir Finansu ministrijas valsts investīcijas.

A.Piebalgs. Jā, valsts investīcijas. Tātad Vides un sabiedrisko lietu komisija lūdz palielināt šo summu valsts investīcijām par 71 tūkstoti latu valsts uzņēmuma “Radons” celtniecības pabeigšanai. Budžeta un finansu komisija gan neatbalstīja šo, bet valdība atbalsta šo priekšlikumu, un tādēļ es lūgtu deputātus atbalstīt šo priekšlikumu un palielināt šo investīciju par 71 tūkstoti latu, lai tā ir 121 tūkstotis latu.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, deputāte Seile!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! “Radons” ir vienīgā radioaktīvo atkritumu glabātava Latvijā. Viņa ir gandrīz pilna. Es esmu sīki iepazinusies ar stāvokli “Radonā”, un šīs papildu glabātavas ir nepieciešamas. Varētu jautāt: kāpēc tik ļoti ātri ir piepildījušās jau esošās “Radona” radioaktīvo atkritumu glabātavas? Atcerēsimies - bija Černobiļa, kad veselas mašīnas, apģērbi un viss cits tika samests šajās glabātavās un aprakts. Es ļoti iesaku deputātiem balsot par šo priekšlikumu, lai pa visām sētmalēm, armijas noliktavām un pa mežiem nemētātos šie radioaktīvie atkritumi. Tā ir ļoti svarīga lieta. Un, protams, es uzskatu viņu par daudz svarīgāku, nekā mūsu iepriekšējais balsojums par 2 miljonu palielinājumu Ieņēmumu dienestam. Šī summa ir ļoti neliela, un tādēļ lūdzu viņu atbalstīt!

Priekšsēdētājs. Zvanu! Mums tomēr jābalso, kaut gan, kā es saprotu, neviens deputāts neiebilst, bet šeit ir komisijas...

A.Piebalgs. Komisija vispār noņēma savu priekšlikumu, jo mums bija runa par to. Finansu ministrija tanī mirklī skaidroja, ka viņi atvērs investīcijas laika gaitā. Mēs nebijām pret šo lietu, bet, tā kā mums paskaidroja, ka, radot izmaiņas budžetā, vēlāk varēs iedot naudu, es domāju, ka balsot nebūtu nepieciešams. Tas ir akceptējams priekšlikums.

Priekšsēdētājs. Neviens neiebilst? Akceptēts. Tālāk!

A.Piebalgs. Nākošais bija aizdevums Valsts paraugtipogrāfijai - 500 000 latu par naudas drukāšanas mašīnu. Valdība neatbalsta šo priekšlikumu, bet tajā pašā laikā Finansu ministrijai ir sagatavoti priekšlikumi šā jautājuma atrisināšanai. Es neuzturu savu priekšlikumu, noņemu viņu, jo svarīgākais ir jautājums, lai tiktu atrisināta šī problēma ar naudas drukāšanas mašīnu, kuru savā laikā paņēma uz kredīta un iepirka ārzemēs, bet par kuru nav samaksāts. Ja valdība apņemas to nokārtot, es noņemu savu jautājumu no izskatīšanas. Līdz ar to tas nav balsojams.

Priekšsēdētājs. Paldies. Tālāk!

A.Piebalgs. Tālāk vēl pie Finansu ministrijas koda 013 dokumentā nr.129-b ir viena tabula. Tā ir ar cipariņu - 2; tur ir ierosinājumi par izdevumu daļu. Tātad tie ir deputāta Zaščerinska priekšlikumi, mēs tos iebalsojām ieņēmumu daļā kredītu procentu nomaksai, un arī tagad tas parādās izdevumu daļā. Pirmais priekšlikums ir Community Credit Corporation kredītu procentu nomaksai - 160 000 latu. Budžeta un finansu komisija atbalsta viņu.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav. Akceptēts.

A.Piebalgs. Nākošais priekšlikums ir G-24 kredīts Latvijas Investīciju bankai kredītu procentu nomaksai - 202 800 latu.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildes? Akceptēts.

A.Piebalgs. Tālāk kods 014 - Iekšlietu ministrijas budžets. Pirmais priekšlikums ir deputātes Stankēvičas priekšlikums - palielināt Pilsonības un imigrācijas departamenta budžetu par 32 000 latu. Priekšlikums saistīts ar to, ka ir jāiepērk attiecīgs kompjūteru aprīkojums, lai varētu pabeigt Iedzīvotāju reģistra darba uzlabošanu. Un tajā pašā laikā Budžeta komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, valdība arī neatbalsta šo priekšlikumu, jo tiek uzskatīts, ka Pilsonības un imigrācijas departamentam, kura kopējais budžets ir gandrīz 1,2 miljoni latu, paliek iespējas atrast līdzekļus no iekšējām rezervēm.

Priekšsēdētājs. Deputāts Karnups, lūdzu! LNNK.

V.P.Karnups (LNNK).

Godājamie deputāti! Tā kā Stankēvičas kundzes nav šeit, lai uzturētu savu iesniegumu, es gribētu atbalstīt viņas domu - 32 000 ir nepieciešami papildus. Mēs visi skatāmies uz Iedzīvotāju reģistru. Tagad, kad pirmuzskaite ir praktiski pabeigta, lai viņa sāktu dot mums atdevi - statistiku no šā Iedzīvotāju reģistra pirmuzskaites. Līdz šim ir tā statistika, kas nāk no Iedzīvotāju reģistra, nāk ļoti lēni, un viņa nenāk nekādā programmā, jo viņiem vienkārši trūkst tehnikas, lai varētu izveidot tādas programmas, kas varētu ātri un precīzi sniegt statistikas informāciju sakarā ar iedzīvotājiem mūsu valstī. Un tāpēc es lūdzu deputātus atbalstīt šo iesniegumu un tad mēs varētu cerēt, ka mēs dabūsim vismaz kādu precīzu informāciju sakarā ar Iedzīvotāju reģistru. Paldies.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, Ģirts Kristovskis - iekšlietu ministrs.

Ģ.Kristovskis (iekšlietu ministrs).

Cienījamo Prezident, cienījamie kolēģi! Valdība savā sēdē izskatīja šo jautājumu un nonāca pie slēdziena, ka šīs vajadzības, kas ir Pilsonības un imigrācijas departamentam, varētu risināt budžeta izpildes gaitā. Šobrīd Pilsonības un imigrācijas departamentā Iedzīvotāju reģistrs tiek reorganizēts, jo tas tiek saplūdināts kopā ar Informācijas datu bāzes iedzīvotājiem. Un tad, kad šis darbs tiks pabeigts, kad tiks iesniegta visa pilnā nepieciešamā informācija, tad šī informācija tiks iesniegta valdībai un valdība attiecīgi piešķirs līdzekļus šā darba finansēšanai. Tāda ir valdības nostāja. Tāpēc es lūgtu varbūt šobrīd šos 32 000 un valdības viedokli šajā jomā ņemt vērā. Paldies.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Balsosim! Pilsonības un imigrācijas departamentam - 1 miljons 229 tūkstoši 585 lati. Viens - “pret”. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 40, 18 - atturas. Nav pieņemts.

A.Piebalgs. Nākošais priekšlikums ir Cilvēktiesību komisijas priekšlikums - palielināt Repatriācijas centra izdevumus par 14 632 latiem. Valdība neatbalsta priekšlikumu par papildlīdzekļu piešķiršanu Repatriācijas centram, jautājumu izskatīs pēc Centra darbības uzsākšanas, šis priekšlikums ir samērā loģisks, jo tikai tad, kad būs uzsākta darbība, tad arī varēs redzēt precīzi izdevumus, cik vajag. Budžeta komisija bija nedaudz savādākās domās, uzskatot, ka šo jautājumu var atrisināt Pilsonības un imigrācijas departamenta kopējo izdevumu summā.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, Inese Birzniece - Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja.

I.Birzniece (LC).

Godājamais Valsts prezident, Prezidij un kolēģi! Pagājušo nedēļu Cilvēktiesību komisijā izskatījām šo jautājumu par piešķīrumu Repatriācijas centram. Mēs visvairāk gribējām noskaidrot, kuram ir domāti budžetā paredzētie 6 675 lati. Un mēs nācām pie slēdziena, ka jau eksistē Pilsonības un imigrācijas departamentā Repatriācijas sektors trīs cilvēku sastāvā, kas nodarbojas ar šo jautājumu, un noklausījāmies viņu lūgumu pēc šiem papildu līdzekļiem. Toreiz mēs nezinājām par valdības nostāju šajā jautājumā. Tātad es neesmu tiesīga Cilvēktiesību komisijas vārdā atņemt šo ierosinājumu, bet es varu teikt personīgi, ka es atbalstu šo domu, ka pēc departamenta reorganizācijas, vajadzētu izskatīt, kādi līdzekļi ir vajadzīgi un kāda darbība ir plānota šajā svarīgajā jautājumā par repatriāciju. Paldies.

Priekšsēdētājs. Dzintars Ābiķis - “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

Dz.Ābiķis (LC).

Cienījamais Prezident, cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es kategoriski iebilstu pret to risinājumu, ko piedāvā Budžeta komisija, proti, atbalstīt izdevumus Repatriācijas centram, samazinot izdevumus Pilsonības un imigrācijas departamenta vietējām iestādēm. Kā rāda pašreizējā stāvokļa analīze, tad nelegālās imigrācijas process tuvākajā laikā, ņemot vērā haotisko situāciju tajās zemēs, kas atrodas no mūsu robežām uz Austrumiem, - un es šeit domāju ne tikai Krieviju, bet arī Irākas un Turcijas kurdus, un tā tālāk un tā joprojām - liecina par to, ka jau šajā gadā nelegālā imigrācija Latvijā var pastiprināties, arī Latvijas kā tranzītvalsts loma, kā nelegālās migrācijas tranzītvalsts loma, un Pilsonības un imigrācijas departamentam neapšaubāmi darba apjoms palielināsies, un tāpēc es kategoriski atbalstu valdības nostāju un neatbalstu Budžeta komisijas piedāvājumu - uz Pilsonības un imigrācijas departamenta rēķina palielināt izdevumus vai, pareizāk sakot, piešķirt līdzekļus Repatriācijas centram. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Deputāts Kide. Lūdzu! “Saskaņa Latvijai”.

E.Kide (SL).

Cienītie deputāti! Es nekādi nevaru piekrist Ābiķa kunga argumentiem, ka sakarā, kā es sapratu, ar mūsu robežu nenoslēgtību šeit būs ļoti liels pieplūdums ar svešzemniekiem, kas būs jāreģistrē Imigrācijas departamentā. Es domāju, ka tas nav pieļaujams un ka mums jādomā par mūsu robežu nostiprināšanu, nevis par to, lai tos cilvēkus, kas izgājuši cauri robežposteņiem, Imigrācijas departaments reģistrētu par dārgu naudu. Par cik ir samazinājusies darba slodze Imigrācijas departamentam, jo skaitīšanas process ir beidzies, es pilnīgi pievienojos Budžeta komisijas lēmumam - pārdalīt līdzekļus par labu Repatriācijas centram no tiem līdzekļiem, kas ir iedalīti Pilsonības un imigrācijas departamentam. Paldies.

Priekšsēdētājs. Zvanu, lūdzu! Jūs izvērtējiet šeit teikto! Birznieces kundze izteica savu personīgo viedokli, bet komisijas ierosinājums paliek. Un līdz ar to mums ir jābalso. Lūdzu, balsosim! Repatriācijas centrs - 21 307 lati. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 40, 25 - atturas. Nav pieņemts lēmums. Tālāk, lūdzu!

A.Piebalgs. Kods 015 - Izglītības, kultūras un zinātnes ministrijas budžets. Valsts investīcijas. Pirmais priekšlikums ir deputāta Piebalga priekšlikums - palielināt šīs valsts investīcijas izglītībai par 31 000 latu. Jau iepriekšējā gadā tika uzsākts siltumenerģijas taupīšanas modeļa projekts kopā ar Dānijas Karalisti, kur Dānijas Karaliste piegādā šai skolai siltumizolācijas materiālus un apmaksā savu darbaspēku. Tajā pašā laikā no Latvijas puses jāapmaksā Latvijas darbaspēks. Šim projektam ir modeļa nozīme, jo skaidrs, ka jau tā pirmā kārta, kas tika veikta, samazināja izmaksas par siltumenerģiju trīs reizes. Valsts enerģētikas ministrs Krēsliņš atbalsta šo priekšlikumu un arī valdība atbalsta priekšlikumu par šo investīciju palielināšanu par 31 000 latu.

Priekšsēdētājs. Vai kāds iebilst? Pieņemts.

A.Piebalgs. Nākošais priekšlikums ir par Latgales programmu izglītībā. Ir divi priekšlikumi, bet lielākais šajā gadā ir Latgales deputātu grupas priekšlikums, kas ietver arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu, tāpēc reāli šoreiz tikai jāapspriež tas lielākais. Tātad ir priekšlikums - palielināt mērķdotācijas pašvaldības izglītības iestādēm Latgales programmas ietvaros par 463 120 latiem. Pamatā tas saistīts ar Daugavpils 1.vidusskolas kritisko stāvokli, un viena daļa summas ir mazo skolu atjaunošanai, kur būtu iespējas tieši mācīties latviešu valodā. Valdība atbalsta šo priekšlikumu, un es saprotu, ka arī deputāti iebildumus neceļ pret to. Budžeta komisija, protams, atbalstīja šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Vai kāds no deputātiem iebilst? Nav. Akceptēts.

A.Piebalgs. Nākošais priekšlikums ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums - palielināt izdevumus vietējās pakļautības izglītības iestāžu pedagoģiskā personāla darba algām un sociālā nodokļa maksājumiem par 3,5 miljoniem. Šī ir ļoti nopietna problēma, bet skaidrs, ka to nekādā gadījumā nevar saistīt ar to, ka algas pedagoģiskajiem darbiniekiem netiks maksātas. Protams, viņas tiks maksātas un tādā apmērā, kā paredzēts. Valdība šajā brīdī paredz, ka Izglītības, kultūras un zinātnes ministrija kopā ar Finansu ministriju izskatīs priekšlikumus budžeta izpildes gaitā, tas ir, ja atspoguļosies tas, ka šī summa laika gaitā - tātad pēc janvāra, februāra, marta - parādīs to, ka decembrī sāks trūkt naudas, tad skaidrs, ka jau tuvākajos budžeta grozījumos nāks priekšlikumi par šīs summas palielināšanu tieši Izglītības, zinātnes un kultūras ministrijai. Šeit nekādas būtiskas briesmas nepastāv, jo, protams, relatīvi šī summa nav tik briesmīga, un tajā pašā laikā, tā kā šo pedagoģisko darbinieku ir ļoti daudz, ir skaidrs, ka iepriekšējā mēneša rezultāti - decembra rezultāti - var būt nepietiekami, lai precīzi atspoguļotu šo esošo situāciju. Tā ka arī es atbalstītu valdības priekšlikumu - to risināt budžeta izpildes gaitā.

Priekšsēdētājs. Jā, bet šeit ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisija.

A.Piebalgs. Jā, protams, šis priekšlikums ir jābalso.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, deputāte Kušnere!

J.Kušnere (LNNK).

Es gribētu paskaidrot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas balsojumu. Un tas atkal bija 5:5. Tātad neizšķirošs. Jābalso ir sēdē.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par vietējās pakļautības izglītības iestāžu pedagoģiskā personāla darba algas izdevumu palielināšanu - 28 miljoni 774 68 lati. Viens - pret. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 29, atturas - 20. Nav pieņemts. Paliek 26 miljoni.

A.Piebalgs. Nākošais priekšlikums ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums - palielināt Izglītības, kultūras un zinātnes ministrijas budžetu par 257 665 latiem. Šis priekšlikums ir saistīts ar to, ka kultūras iestādes un arī izglītības iestādes ir palikušas parādā par iepriekšējo gadu. Tajā pašā laikā valdība savā 11.punktā raksta: “Neatbalstīt priekšlikumu par papildu līdzekļu piešķiršanu kultūras iestāžu uzturēšanas izdevumiem” un kā alternatīvu piedāvā, ka Finansu ministrijā apkopos visu budžeta iestāžu finansu pārskatu par 1993.gadu. Līdz šā gada 15.martam sagatavot priekšlikumus par budžeta iestāžu parādu samazināšanu. Šis priekšlikums vismaz mani apmierina, jo skaidrs, ka šī situācija nav tikai kultūras iestādēs, tā ir Labklājības ministrijas iestādēs un ļoti daudzās citās budžeta iestādēs, un tad, protams, ir jāredz visa kopējā parāda summa un jārisina viss kopējais parāds. Bet šāds priekšlikums ir, un, protams, par viņu ir jābalso.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas runāt? Lūdzu, balsosim par Izglītības, kultūras un zinātnes ministriju. Kultūrai - 7 325 528 latus. Viens - pret. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 37, 16 - atturas. Palielinājuma nav. Paliek 7 miljoni.

A.Piebalgs. Nākošais priekšlikums ir Latgales deputātu grupas priekšlikums - palielināt valsts pasūtījumu Latgales programmu par 14 755 latiem. Budžeta un finansu komisijā šis priekšlikums neguva atbalstu, jo mēs praktiski palielinājām par visu prasīto summu to daļu, kas attiecas uz izglītību. Un, protams, šīs izglītības daļas ietvaros var risināt arī šīs summas, kas ir vajadzīgas attiecīgu valsts pasūtījumu programmai - Latgales programmai. Tā ka es arī lūgtu neatbalstīt. Valdība arī neatbalsta, bet, kā jūs redzat, Latgales programmai ir pusmiljons latu.

Priekšsēdētājs. Deputāti uztur balsojumu? Lūdzu, balsosim! Valsts pasūtījums - Latgales programma - 35 miljoni, es atvainojos - 35 000. Tiešām!

Lūdzu rezultātu! 28 - par, 25 - pret, 24 - atturas. Paliek iepriekšējā summa.

A.Piebalgs. Nākošais priekšlikums ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums par 10 000 palielināt folkloras festivāla “Baltica” izdevumus. Bet mēs jau šo problēmu atrisinājām tad, kad balsojām par programmu “Latvijas tēls”, izdalot tur 10 000. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija neuztur šādu prasību - balsot vēlreiz, jo vienreiz jau mēs esam iebalsojuši šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Vai tā tas ir? Paldies. Siliņa kungs apliecina, ka tā tas ir. Tālāk!

A.Piebalgs. Nākošā pozīcija ir Izglītības, kultūras un zinātnes ministrija - tautas saimniecības finansēšanai no 436 300 latiem palielināt par 58 000 latu attiecīgi šo summu. Šoreiz zem šīs summas ir paslēpta ļoti prozaiska lieta - tā ir enciklopēdiju izdošana, jo skaidrs, ka šobrīd nebija plānots atbalsts enciklopēdiju izdošanai un darbs pilnībā bija apstājies. Budžeta komisija atbalstīja šo priekšlikumu, arī valdība atbalsta šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Vai kāds iebilst? Pieņemts.

A.Piebalgs. Nākošais priekšlikums ir dotācija Kultūras pārvaldei, kurai bija paredzēti 351 300 latu. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ierosina palielināt šo summu par 45 000 latu. Šī summa ir domāta, lai dotētu mākslas izdevumus, kultūras izdevumus, bērnu izdevumus. Ir saņemts arī deputātes Laviņas priekšlikums, kurā viņa neatbalsta šo palielinājumu, motivējot ar to, ka budžetā jau ir ieplānoti 25 000 latu. Tajā pašā laikā Izglītības, kultūras un zinātnes komisija kategoriski iestājas par to, ka šāda summa ir vajadzīga. Un jūs, it īpaši tie deputāti, kas ir bijuši arī Augstākajā padomē, protams, atceraties tos milzīgos strīdus par šo dotēšanu. Ja mēs atskatāmies, kādas summas brīžiem mēs iebalsojam, tad šajā gadījumā šie 45 000, protams, nav liela summa, un tādā veidā mēs atbalstām šos izdevumus. Protams, šeit varbūt iebildīs: par kādu tirgus ekonomiku var būt runa, ja mēs atbalstām šādā veidā dotējot? Bet tam ir viens ļoti labs kontrarguments. Latvija teritoriāli un arī iedzīvotāju skaita ziņā nav liela valsts, un līdz ar to ir skaidrs, ka tīrais tirgus bērnu un kultūras izdevumiem nespēj strādāt. Un šajā gadījumā ir vajadzīgs valsts atbalsts, jo tādā veidā mēs attīstām ne tikai bērniem domāto un pedagoģisko literatūru, bet arī atbalstām to, kas attīsta mūsu kultūru. Tie ir oriģināldarbi, tie ir latviešu dzejas un citi izdevumi, kuri, nedotējot šos izdevumus, nevarētu tikt izdoti.

Protams, Budžeta komisijā radās iebildumi pret dažiem šiem posteņiem, kuriem tas bija paredzēts. Mēs, protams, uzskatām, ka tiem jābūt tiešām tīriem kultūras un mākslas izdevumiem, kā, teiksim, žurnāls “Kentaurs”, kā “Māksla”, kā “Karogs”. Tajā pašā laikā lielas diskusijas radās, teiksim, par “Elpu”, bet es uzskatu, ka Izglītības, kultūras un zinātnes ministrija, protams, tiks galā ar šiem deputātu ierosinājumiem. Tādēļ mans ierosinājums būtu atbalstīt šoreiz Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas ierosinājumu. Bet par viņu ir jābalso, jo deputāte Laviņa iebilst pret šo palielinājumu.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas runāt? Lūdzu balsosim! Dotācija Kultūras pārvaldei - 396 300 latu. Palielinājums par 45 tūkstošiem. Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 5, atturas - 4. Pieņemts.

Piebalga kungs, es lūdzu... Vai ir kādi paziņojumi deputātiem? Frakciju vadītājiem būs preses konference. Vienīgais, ka vajadzētu izlemt, pirms dodamies pārtraukumā, jo ir iesniegums. Saeimas frakcijas “Latvijas ceļš” deputāti lūdz pagarināt 3.februāra sēdi, līdz tiks izskatīts likumprojekts “Par valsts budžetu 1994.gadam” otrajā lasījumā.

Vai vēl kāds vēlas runāt? Lūdzu balsosim! Viens “par”. Rezultātu! Par - 62, pret - 4, atturas - 10. Pārtraukums.

(P ā r t ra u k u m s)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs. Turpinām izskatīt valsts budžetu 1994.gadam. Lūdzu!

A.Piebalgs (LC).

Nākošais ir kods 016 - Zemkopības ministrijas budžets. Pirmā pozīcija ir zemnieku saimniecību konsultāciju dienests. Deputāta Tomiņa un deputāta Bērziņa iesniegums - palielināt šo summu par 51 403 latiem. Tātad no 322 tūkstošiem latu uz 373 tūkstošiem 403 latiem. Šī summa ir domāta mazpulku darba organizēšanai. Budžeta un finansu komisija atbalstīja šo priekšlikumu, tajā pašā laikā virkne Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātu uzskata, ka tas nebūtu pieļaujami, jo tādā gadījumā mums arī vajadzētu attiecīgi finansēt, teiksim, gaidas, skautus un arī citas jauniešu un bērnu organizācijas. Bez tam Izglītības ministrijas budžetā ir attiecīga summa, kas ir paredzēta ārpusklases darbam, no kuras ir iespējams un ir jāatbalsta mazpulku darba organizēšana. Tātad šeit summa būtu pēc būtības jāizdala Izglītības, kultūras un zinātnes ministrijai no saviem asignējumiem darbam ar šīm te jauniešu un bērnu organizācijām.

Es saprotu, ka arī par šo punktu būs debates, bet es personiski uzskatu, ka, protams, vienu atsevišķu, teiksim, jauniešu organizāciju mums nevajadzētu izdalīt; ja ir, tad ir zināms atbalsts visām, kurām Izglītības, zinātnes un kultūras ministrija uzskata par nepieciešamu.

Priekšsēdētājs. Es sapratu, ka jums ir iebildumi?

A.Piebalgs. Jā, arī deputāts Ābiķis un vēl vairāki deputāti iebilst pret to.

Priekšsēdētājs. Deputāts Ābiķis neiebilst. Vārds deputātam Ābiķim.

Dz.Ābiķis (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Tā kā Piebalga kungs nosauca manu vārdu, tad es biju arī spiests uzkāpt tribīnē. Es varu atkārtot tikai to, ko teica Piebalga kungs. Es arī ar ļoti lielu mīlestību, pat ar cieņu izturos pret mazpulcēnu organizāciju, un tā ir brīnišķīga lieta, kas ir Latvijai ļoti vajadzīga, bet, pirmkārt, likums, ko ir pieņēmusi Augstākā padome par sabiedriskajām organizācijām, pieļauj finansēt tikai atsevišķas šo organizāciju programmas, bet ne šo organizāciju aparātus. Tātad, pirmkārt, tas būtu likuma pārkāpums.

Un, otrkārt. Tik tiešām, kā jau Piebalga kungs teica, tad mums tāpat būtu jāinformē šobrīd jaunsargi, kas darbojas Zemessardzes paspārnē, kas tāpat ir ļoti vajadzīga organizācija, arī skauti, gaidas, un Izglītības ministrijai ir zināmi līdzekļi, kas ļauj tā vai citādi pabalstīt šīs jaunatnes organizācijas. Un es apsolu, ka Izglītības ministrija darīs visu iespējamo, lai mazpulcēnus atbalstītu. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Zigurds Tomiņš - Zemnieku savienība. Lūdzu!

Z.Tomiņš (LZS).

Cienījamais Valsts prezident, cienījamais Saeimas priekšsēdētāj, cienījamā Saeima! Šis priekšlikums par budžeta asignēšanu Latvijas mazpulku darba organizēšanai, es domāju, nebūt nav jāsaista tikai ar zemniecību vai īpašu mīlestību pret vienu vai otru organizāciju. Šajā ziņā viņa saistīta ar konsultāciju dienestu. Atšķirībā no daudzām citām jaunatnes organizācijām tieši šī organizācija ir saistīta ar to, lai darbu veiktu un ieaudzinātu mīlestību pret zemi. Un šie līdzekļi ir paredzēti kopumā Latvijas jaunatnes darbaudzināšanai, darba tikuma un darba kultūras veidošanai. Protams, ar šiem līdzekļiem, kas ir, jūs varat iepazīties 129.a dokumentā, tātad 51 300 latu. Mēs vēl nevaram runāt par valsts programmu šajā jomā, bet tas vismaz būtu šīs programmas aizsākums un pamats. Un, kā redzams šajos izdevumos, šajā tāmē, tad ir iespējams katrā no 26 Latvijas rajoniem algot cilvēku, kurš varētu veikt šo darbu tieši jaunatnes darba organizēšanai, koordinēšanai un metodoloģiskajai nodrošināšanai. Un man jāatgādina, ka brīvās Latvijas laikā valsts, kurai arī nebūt tā budžeta situācija vienu otru reizi nebija labāka, varēja atvēlēt tieši mazpulku darba organizēšanai 80 tūkstošus latu. Ja mēs nevaram atrast šos līdzekļus, tad, pretējā gadījumā, agrāk vai vēlāk mums būs jāparedz papildu un, es domāju, daudz lielāki līdzekļi gan izglītības sfērā arodapmācības programmām un līdz pat ierēdņu akadēmijām, gan pusaudžu problēmu risināšanai un pat pusaudžu likumpārkāpumu problēmu risināšanai.

Mēs runājam šodien par to, ka budžetā ļoti maz līdzekļu ir paredzēti valsts investīcijām. Bet es uzskatu, ka šie izdevumi un ieguldītais darbs bērnu un pusaudžu izglītošanā un darbaudzināšanā būs vislabākais investējums. Un tas dos rezultātus. Varbūt tas šogad budžetā nevarēs vēl parādīties kā ieņēmumu daļa, bet tas būs nākošajos gados. Par to, ka Latvijas jaunatnes organizācijās ir samilzušas problēmas un ir nopietnas problēmas, liecina kaut vai tas, ka šīs jaunatnes organizācijas ir griezušās pat pie Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa kunga, kurš ir izteicis savu atbalstu Latvijas mazpulku organizācijai. Arī mums šodien ir dota iespēja un arī no mūsu vēlētājiem ir dotas pilnvaras lemt par šo jautājumu. Un es aicinātu balsot par šo līdzekļu asignēšanu šīs valstiskās programmas darbam ar jaunatni, jaunatnes izglītošanas darba uzsākšanai. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Deputāte Kušnere. Lūdzu!

J.Kušnere (LNNK).

Es ierosinu šo summu tiešām atbalstīt, bet tikai, lai nebūtu nekādas nelikumības, to vajag novirzīt Izglītības, kultūras un zinātnes ministrijai ailē “Ārpusklases pasākumi”, jo tomēr pagaidām tā ir šī ministrija, kas nodarbojas, kas koordinē, veic un varbūt arī veicina šos pasākumus.

Priekšsēdētājs. Deputāts Karnups. Lūdzu!

V.P.Karnups (LNNK).

Es domāju, ka šis ierosinājums, kaut labi domāts, nav pamatots. Ja mēs skatāmies uz Latviju kā brīvu, demokrātisku valsti, ja mēs pagriezām muguru gan komjaunatnei, pionieriem un oktobrēniem, kas tika dotēti un uzturēti no valsts, gan mazpulku organizācijai pirms kara, kas, var teikt, autoritāra režīma ietvaros tika dotēta no valsts, tad, ja mēs atsaucamies uz Ulmaņlaika pabalstu sniegšanu mazpulkiem, es nedomāju, ka tas būtu vietā. Es esmu kategoriski pret, ka valsts atbalsta jebkādu jaunatnes organizāciju tādā tiešā veidā.

Otrkārt, es esmu pret to, ka tas iet zem zemnieku saimniecību konsultāciju dienesta vārda. Mūsu zemniekiem ir vajadzīgs katrs santīms, lai viņiem palīdzētu izdzīvot esošajā lauksaimniecības krīzē, un vienmēr paliek tas jautājums, kāpēc citas jaunatnes organizācijas ir sliktākas, ka arī tās nevar saņemt tieši dotācijas. Un es domāju, ka atbilde uz šo jautājumu ir tā, ka viņiem jauniešu audzināšana, ārpusklases izglītības sistēma ir brīvprātīga lieta. Vecāki to atbalsta tāpēc, ka grib, lai viņu bērni aug krietni un Latvijai piemēroti pilsoņi, bet šī audzināšana sākas ar vecākiem. Lai viņi kaut ko dara, nevis visu laiku gaida, lai valdība viņu vietā audzinātu viņu bērnus. Tiešām šī atsauksme uz padomju sistēmu par algotu jauniešu vadītāju... Ne tikai es personīgi, bet vairums Latvijā dzīvojošo zināja, kas bija šie algotņi - darbinieki pionieros, oktobrēnos, komjaunatnē un ko viņi gribēja panākt. Un vislabākās frāzes nesegs šo patiesību. Es aicinātu šo summu, ja tā ir pieejama, kā Kušneres kundze minēja, pavērst uz Izglītības ministriju, lai būtu darbinieki, kas strādātu ar visu Latvijas jaunatni nevis tikai ar vienu mazu, šauru daļu.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, deputāts Alfrēds Žīgurs - LNNK!

 

A.Žīgurs (LNNK).

Godātais Prezidij, godātie kolēģi! Man ļoti žēl, ka man savam partijas biedram ir jāoponē, bet lieta tāda. Es pats esmu bijis i skautos, i mazpulkos. Es šo kustību pazīstu. Un mums ir ļoti nepieciešama latviska audzināšana. Un šādas audzināšanas šodienas skolās nav. Ir tikai vārdi, bet ne audzināšana kā tāda. Un bez tās mēs nevarēsim iztikt, jo tieši manā ģimenē un manu radu ģimenē ir noticis tā. Mēs esam 6 brāļi un 2, kas mēs nākam no Latvijas laika, esam aktīvi Latvijas sabiedrībā un domājam par Latviju, bet tie pārējie, kas uzauga boļševiku laikā, tiem nav itin nekādas intereses par to. Viņi bijuši pionieri un kas tur vēl, un ar to ar viņiem cauri... Bet mums ir noplūdums no laukiem mūsu jaunatnē. Nav neviena, kas paliek uz laukiem strādāt. Un mēs no 6 brāļiem arī neviens uz laukiem nestrādājam. Mūsu lielās dzimtas zeme paliek neapstrādāta, un tā tas ir gandrīz visos Latvijas novados.

Un šādu situāciju mēs nevaram pieļaut. Bet kā tad mēs to paveiksim? Mēs paveiksim tikai varbūt, kā mēs sakām, Ulmaņlaika sistēmā. Tā nav dotācija, absolūti tā nebija, tad palīdzēja jauniešiem. Tad jau mēs varam teikt, ka dotācija bija, Ulmanim dāvinot latviešu skolām grāmatas... Nē, mēs taču tādā veidā nevaram teikt, ka tā ir tāda apzināta dotācija, lai savu partiju celtu. Nē, bet lai celtu Latviju! Un šis arī mums ir jāsaprot, ka mēs visi gribam priekš Latvijas, nevis priekš kaut kādas partijas vai kaut kādām savtīgām interesēm. Mūsu interesēs ir paturēt i pilsētās, to izdara skauti, i laukos - to izdara mazpulki. Un bez tā mēs nevarēsim Latviju atjaunot tādu, kādi varbūt mēs bijām.

Un es domāju, ka Karnupa kungam ir citas domas, arī pareizas un pamatotas. Mēs negribam nekādu komjaunatni vai pionierus, nē, nē, to mēs negribam, bet mēs gribam gan - vēlreiz atkārtoju - latvisku jaunatni, un tiem, kas strādā uz laukiem un stāda puķes vai ko citu un priecājas par lauku dabu, tādas iespējas pašreiz nav, jo viss palicis citāds, kā kādreiz bija. Mēģināsim atjaunot to. Paldies. (Starpsauciens no zāles: “Pēc gadiem varbūt...”)

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Es gan neredzēju, kurš jūs pirmais piecēlāties. Vārds deputātam Sinkam - “Tēvzemei un brīvībai”. Pēc tam - Oskars Grīgs.

J.Sinka (TB).

Prezidenta kungs! Dāmas un kungi! Pavisam īsa piezīme. Es ceru, ka jūs visi atceraties un Karnupa kungs varbūt arī, ka mazpulkus arī varētu uzskatīt par internacionālu, starptautisku, bet katrā ziņā ne komunistu starptautisku organizāciju. Ideju viņus izveidot Latvijā atbalstīja Kārlis Ulmanis, jo viņš savu Nebraskas studiju laikā Amerikā ievēroja tādu līdzīgu mazpulku organizāciju tur. Tā ka zināmā mērā modelis ir no turienes, tāpat kā pasaules skautu kustība ievesta Latvijā, tāpat kā korporācijas, bet visas pēc tam izveidojās ar tādu latvisku garu, latvisku ievirzi, un mazpulki tiešām nekad nav kalpojuši kādai totalitārai ideoloģijai, bet tiešām mūsu zemei, mūsu zemniekam un mīlestībai pret zemi. Paldies.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, vārds deputātam Oskaram Grīgam - Zemnieku savienība.

O.Grīgs (LZS).

Prezidenta kungs! Priekšsēdētāja kungs! Cienījamo Prezidij! Cienījamie deputāti! Es domāju, ka, izsakot šīs domas, ko es dzirdēju iepriekš šeit pret it kā dotāciju mazpulkiem, kaut kādiem pulkiem vai lielpulkiem, te jau nav runa par pulkiem, te ir runa par darba mīlestību, par darbu, par pienākumu pret savu tēvzemi, par darba tikumu, par izglītību. Un, ja mēs šai virzienā varam pretargumentēt un ka nevajadzētu kaut vai dotāciju, tad tas ir vairāk nekā dīvaini. Es jūs aicinu vienkārši padomāt par šo darba tikumu, kuru vajag atgriezt mūsu jaunatnē tad, kad bērns aiziet prom no ģimenes vai kaut kur tālāk sabiedrībā. Jo tas taču atmaksāsies valstij agrāk vai vēlāk. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds deputāts? Lūdzu! Tupešu Jānis - Zemnieku savienība.

J.Tupesis (LZS).

Godātais Prezident, priekšsēdētāj, kolēģi! Arī es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, lai gan tajā pašā laikā man ir žēl, ka mani kolēģi tomēr citādāk neraksturoja šo priekšlikumu, jo es arī saredzu problēmas nākotnē mūsu demokrātiskās valsts attīstībā, jo arī skauti mums būtu jāatbalsta, arī jaunā zemessardze mums būtu jāatbalsta un droši vien arī citas jauniešu organizācijas, un mans aicinājums būtu atbalstīt šo priekšlikumu, bet kaut kādā veidā to tiešām vajadzētu novirzīt uz Izglītības ministriju, lai tiešām mēs varētu turēt to kūku rokā un tajā pašā laikā to arī apēst. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds runās? Ministrs Vaivads - lūdzu!

J.Vaivads (izglītības, kultūras un zinātnes ministrs).

Godāto Prezident! Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Jaunatnes problēmas, manuprāt, ir ļoti svarīgas, un ar katru dienu varbūt šo problēmu risinājumu nozīmība pieaug. Un tādēļ principiāli noteikti ir nepieciešams arī valsts atbalsts darbam ar jaunatni. Pagājušajā gadā ir nodibināts arī Izglītības, kultūras un zinātnes ministrijas sastāvā Jaunatnes lietu departaments, kura sākotnējais uzdevums ir jau nospraust šīs problēmas, tās fiksēt un sākt gatavot jau arī šos risinājumus. Un viens no šā departamenta uzdevumiem, protams, ir sadarbība ar jaunatnes organizācijām. Ja mēs runājam tieši par mazpulkiem un pieskaramies mazpulku vēsturei, tad pirmskara Latvijā, protams, šai organizācijai bija ciešākas saites un varbūt arī tiešā sadarbība ar Zemkopības ministriju. No tradīciju viedokļa, protams, arī tas varētu tādā veidā turpināties. Ar ministru Kinnas kungu īsā pārrunā mēs pieskārāmies tam, kas tika izteikts arī no šīs tribīnes, proti, ka būtu vairāk jāiet virzienā par noteiktu pasākumu, bet nevis tīri organizatoriskā darba atbalstīšanu, jau zināmā veidā ierēdņu atbalstīšanu, kas jau tagad strādātu šādās jaunatnes organizācijās. Bet, ja tagad runājam tieši par šādu līdzekļu pārvirzīšanu vai gribam norādīt faktiski uz līdzekļiem, kas ir Izglītības, kultūras un zinātnes ministrijā domāti tieši iestādēm un pasākumiem ārpusskolas darbam ar bērniem, tad es varu vērst uzmanību, ka tur šie līdzekļi ir tiešām nelieli, tie ir 159 tūkstoši 149 lati. Priekšlikums, kas tagad parādījās tieši pēdējā brīdī un jau ar tādu pieteikumu kā 51 tūkstoša latu apmērā, tad katrā ziņā no šiem līdzekļiem šādus izdevumus nekādā gadījumā segt nevarēs, tādēļ varētu būt runa, ka mēs zem nosaukuma vai zem rubrikas “Jaunatnes organizāciju atbalstam” palielinām šo iestāžu ārpusskolas darbam ar bērniem un jauniešiem izdevumus, bet nevis tādā veidā, ka no šīs sadaļas uzreiz ņemam tieši vienas organizācijas atbalstam. Katrā gadījumā šis jautājums acīmredzot ir vēl nepietiekoši izsvērts un sagatavots. Katrā ziņā tas ir ļoti labi, ka ir šāda saruna par jaunatnes organizāciju kopumā vai par viņu aktivitātēm kopumā un par valsts nostāju. Šāda saruna ir sākusies, bet viennozīmīgi pateikt, ka no šiem līdzekļiem varēs tikt finansēti visi pasākumi, ar kuriem startēs mazpulks, es tādu atbildību uzņemties nevaru, tā ka, es domāju, šis priekšlikums acīmredzot tuvākajā laikā ir konceptuāli jāizspriež. Paldies.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Deputāte Janīna Kušnere - lūdzu!

J.Kušnere (LNNK).

Es vēlos dažos vārdos paskaidrot. Mans priekšlikums bija novirzīt šos līdzekļus kā papildu līdzekļus Izglītības, kultūras un zinātnes ministrijai pie sadaļas “Iestādes un pasākumi ārpusskolas darbam ar bērniem”. Tātad piešķirt papildus!

Priekšsēdētājs. Zigurds Tomiņš - Zemnieku savienība. Lūdzu!

Z.Tomiņš (LZS).

Cienījamie kolēģi, es atvainojos, kas es vēlreiz aizkavēju jūsu laiku, bet es redzu, ka jums ir ļoti maza informācija, kā tad pašreiz darbojas mazpulku organizācija. Un man jāsaka, ka mazpulku organizāciju diemžēl atjaunoja nevis Izglītības ministrija, bet lielākā mērā to sekmēja tieši mazpulku vecbiedri. Un vecbiedri arī ikvienā rajonā ir tie, kas organizēja skolās, lai taptu šīs te mazpulcēnu nodaļas, un viņi to darbu realizē ikdienā. Un es vēl varu pateikt, ka arī zemnieku konsultāciju dienests ir gandrīz katrā rajona mazpulcēnu valdē, ka viņi ir ņēmuši šo kūrēšanu un viņi diendienā arī strādā, bet šis jautājums nav risināms tikai starp piektdienu un pirmdienu, tas ir ikdienas jautājums, un jāstrādā ir metodoloģiski. Un tāpēc katrā rajonā tomēr vienam cilvēkam ir jābūt, kas koordinēs, organizēs un metodoloģiski nodrošinās šo te darbu, šo te saikni starp lauksaimniecības konsultāciju dienestu, kas tiešām strādā ne tikai ar jau pieredzējušiem zemniekiem, bet viņi apmāca arī zemnieku jauno paaudzi. Tajā pašā laikā viņi strādā ar skolām, kur arī būs šis darbs jāveic, un tāpēc šeit parādās šis ieraksts, ka tas ir pie zemnieku konsultāciju dienesta. Jo tas darbs jau ir sācies, un es te pirmo reizi izbrīnīts dzirdu, ka tas būtu labi, ka par to Labklājības vai Izglītības ministrija sāktu domāt, un tad par visiem. Un tagad izrādās, ka skautiem nav līdzekļu, bet tāpēc nevajag jau novirzīt, noraidīt jebkuru priekšlikumu, ja nav citur. Domāsim, kā organizēt kopējo Latvijas jaunatnes kustību, viņu izglītošanu, darbaudzināšanu, un tāpēc ir lūgums nobalsot un sākt šo valstiski nozīmīgo programmu kaut vai ar šiem niecīgajiem līdzekļiem - ar šiem 51 tūkstoti 300 latiem. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! Deputāte Kušnere ierosināja balsot arī par to, ka šo summu novirzām Izglītības ministrijai, bet es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka tādā veidā mēs diemžēl nevaram, jo mums var rasties arī citi priekšlikumi, kādā veidā to varētu varbūt pat labāk izdarīt. Taču šeit ir konkrēts deputātu Bērziņa un Tomiņa priekšlikums - palielināt par 51 tūkstoti 403 latiem zemnieku saimniecību konsultāciju dienesta līdzekļus mazpulku darba organizēšanai. Lūdzu, balsosim šo priekšlikumu! Viens “pret”. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 22, atturas - 28. Nav pieņemts priekšlikums.

A.Piebalgs. Nākošais priekšlikums ir deputāta Kides priekšlikums - Zemkopības ministrijas pozīcijā “Bērnudārzi” ieslēgt summu 30 tūkstoši 115 latu. Valdība par šo priekšlikumu izsaka sekojošu atzinumu, ka viņa neatbalsta priekšlikumu par papildu līdzekļu piešķiršanu Zemkopības ministrijai bērnudārzu uzturēšanai, jo pēc Zemkopības ministrijas pieprasījuma līdzekļi bērnudārzu vajadzībām ir paredzēti Latvijas Lauksaimniecības universitātes un divu arodskolu tāmēs. No mana viedokļa, tad šī problēma ir atrisināta, jo tā tas tiešām arī ir.

Priekšsēdētājs. Vai tāpat domā arī deputāts Kide?

E.Kide (SL).

Cienījamie deputāti! Šādam valdības traktējumam es nekādi nevaru piekrist, jo visus šos gadus šie Zemkopības ministrijas divi bērnudārzi tika finansēti no valsts budžeta, un arī šoreiz šī nav vis papildu līdzekļu prasīšana, bet gan finansēšanas turpināšana, tāpat kā tie tika finansēti visus šos gadus. Kas tie ir par bērnudārziem, cienītie deputāti? Tie ir divu lielu lauksaimniecības mācību centru bērnudārzi. Viens ir Priekuļos, kur ir Priekuļu lauksaimniecības tehnikums, Jāņmuižas lauksaimniecības skola un Priekuļu selekcijas stacija, un otrs ir Aglonas lauksaimniecības skolā. Pagasti nespēj uzturēt šos bērnudārzus, jo pagastiem ir pašiem jāuztur savi pagastu bērnudārzi, un šie divi bērnudārzi apkalpo šo lielo republikānisko skolu skolotāju bērnu vajadzības, bet pagastam uzturēt, teiksim, arī republikāniskās skolas skolotāju bērnudārzus vienkārši nav pa spēkam. Šie bērnudārzi, es pats zinu, ir labi, kvalitatīvi, ilgstošus gadus strādājuši un ir no valsts finansēm finansēti. Es ļoti ļoti lūgtu šo mazo summiņu, lai turpinātu finansēt tāpat kā līdz šim. Un, ja ir ielikti Universitātes vai Lauksaimniecības universitātes, vai arodskolu tāmē šie līdzekļi, tad es lūgtu viņus izņemt no turienes un atsevišķā rindiņā ierakstīt skaidri un gaiši, ka šie līdzekļi paredzēti priekš šiem diviem Zemkopības ministrijas bērnudārziem. Paldies.

Priekšsēdētājs. Zemkopības ministrs Jānis Kinna - lūdzu!

J.Kinna (zemkopības ministrs).

Es ļoti pateicos Kides kungam par rūpēm par šiem diviem bērnudārziem. Diemžēl es esmu spiests viņam nepiekrist tādā ziņā, ka šādā veidā ir jāturpina bērnudārzu finansēšana. Šiem diviem bērnudārziem - Kides kungam ir pilnīga taisnība, - visu laiku, izmantojot lokāli patriotisko lobismu, ir panākta to finansēšana no valsts budžeta. Šobrīd, formējot attiecīgo iestāžu budžetu daļu, šie izdevumi ir ielikti viņu mācību iestāžu tāmēs, un papildus izdalīt viņus no valsts budžeta nav nekāda pamata, jo pretējā gadījumā mēs varēsim nonākt pie secinājuma, ka vēl viens bērnudārzs un vēl viens bērnudārzs prasīs sev finansējumu atsevišķi no budžeta. Un es nebūt nenoliedzu, ka šie bērnudārzi ir ļoti labi, ka ir ieguldīts milzīgs darbs šo bērnudārzu izveidošanā un pedagogu nostiprināšanā, bet finansēšanai ir jāiet normāls ceļš, jo divi bērnudārzi mūsu sistēmā nevar būt privileģētāki par pārējiem.

Priekšsēdētājs. Deputāts Kide - lūdzu!

E.Kide (SL).

Cienījamais Kinnas kungs, jums tikai divi bērnudārzi ir šādi centrālo mācību iestāžu bērnudārzi. Tikai divi arī ir! Un tātad tie nav ne privileģētāki, ne neprivileģētāki, viņi ir vienkārši finansēti kā katru gadu vajadzētu būt finansētiem. Un otrs. Jūs teicāt, ka nevar būt tādi izņēmumi. Tad paskatieties citu nozaru budžetos! Visu nozaru budžetos turpinās šādu te bērnudārzu finansēšana, un tas ir normāli. Zemkopības ministrijai izņem ārā, nobēdzina pie lielo mācību iestāžu tāmēm, un šie bērnudārzi pie šiem līdzekļiem netiks. Ja jau tie līdzekļi ir izdalīti, tad izdalīt tieši tam mērķim, un vajag paredzēt budžetā, lai pie tiem līdzekļiem netiktu klāt lielās mācību iestādes, bet lai tas būtu paredzēts tieši šiem mērķiem. Cienītais Kinnas kungs, jūs pats esat no Cēsu rajona un jūs zināt šos bērnudārzus un šo Priekuļu centru. Man ir neērti, ka jūs pieliekat punktu, lūk, bērnu audzināšanā tieši Priekuļu pagastā. Paldies.

Priekšsēdētājs. Zvanu! Balsosim priekšlikumu - Zemkopības ministrijas bernudārziem 30 tūkstoši 115 latu. Viens “pret”. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 17, atturas - 31. Nav pieņemts.

A.Piebalgs. Nākošā pozīcija ir valsts investīcijas Zemkopības ministrijā. tātad bija paredzēti 464 tūkstoši latu, bet deputāti Tomiņš un Bērziņš ierosina palielināt šo summu par 2 miljoniem 376 tūkstošiem latu - kopā uz 2 miljoniem 840 tūkstošiem latu. Budžeta un finansu komisija šo priekšlikumu atbalstīja, un arī valdība atbalsta.

Priekšsēdētājs. Vai kāds iebilst? Akceptēts.

A.Piebalgs. Nākošais kods 17 - Satiksmes ministrijas budžets. Ir saņemts viens priekšlikums - deputāta Elferta priekšlikums - Zvārdes poligona ceļa atjaunošanai iedalīt 120 000 latu. Tas nozīmētu, ka valsts investīcijas Satiksmes ministrijā palielinās uz 1 497 620 latiem, no tiem ceļa būvniecībai... Diemžēl šeit ir tehniska kļūme, šeit ir jāraksta - no tām ceļu būvniecībai - 1 230 000 latu. Budžeta un finansu komisija atbalstīja šo priekšlikumu, un arī valdība atbalsta šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildes? Jums ir iebildes? Par citu jautājumu - tur jums būs iebildes. Akceptēts.

A.Piebalgs. Nākošā faktiski ir smagākā pozīcija, kas mums būs, tas ir kods 18 - Labklājības ministrijas budžets.

Pirmais pieprasījums vai iesniegums ir Sociālo un darba lietu komisijas iesniegums, kurš prasa palielināt par 150 000 latu izdevumus Labklājības ministrijas centrālajam aparātam - uz 469 322 latiem. Pamatos tas ir tāpēc, ka ēkas, kurās atrodas Labklājības ministrijas iestādes, atrodas ļoti sliktā stāvoklī. Tomēr Budžeta un finansu komisija konsekventi uzskata, ka nav vajadzīgs palielināt centrālajam aparātam izdevumus. Un arī valdība neatbalsta priekšlikumu par papildu līdzekļu piešķiršanu centrālā aparāta izdevumiem. Jautājumu risināšanai izmantojami valsts nekustamā īpašuma apsaimniekošanas rezultātā iegūtie līdzekļi.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas runāt? Balsot? Neuzstāj uz balsojumu. Paldies.

A.Piebalgs. Nākošā pozīcija ir valsts investīcijas. Pirmais priekšlikums, ko iesniedza deputāts Piebalgs... Viņi noņem šo priekšlikumu, jo Baldones ambulances celtniecībai ir iedalīti 100 000 latu, un tādā veidā, ja radīsies nepieciešamība, budžeta izpildes gaitā mēs varēsim pārskatīt šo priekšlikumu. Tā ka deputāts Piebalgs noņem savu priekšlikumu.

Nākošais ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - palielināt valsts investīcijas veselības aizsardzībai no 935 000 latu uz 985 000 latu. Tātad tas ir Jelgavas pilsētas slimnīcas aptiekas celtniecībai. Budžeta un finansu komisija, balsīm daloties, neatbalstīja šo priekšlikumu. Arī valdība neatbalsta šo priekšlikumu par papildu līdzekļu piešķiršanu valsts investīcijām veselības aizsardzībai.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas runāt? Deputāte Kuprijanova - “Saskaņa Latvijai”. Lūdzu!

L.Kuprijanova (SL).

Redzat, tā visa ir sociālā lappuse, un es negribētu lieku reizi iet... Tur ir daudzas pozīcijas saistītas ar vienu un to pašu izdevumu virzību. Teiksim, tie ir kapitālie remonti. Ne pirmo gadu šai sistēmai kapitālajiem remontiem praktiski neko neiedala. Ja mēs ņemam veselības aizsardzību, par cik tā sistēma ir liela, tad ņemsim pa nozarēm.

Veselības aizsardzība. Ir zināma jau jaunā koncepcija, ka varbūt mums nevajag apsaimniekot tos lielos veselības monstrus, un es pat nevarētu pateikt, ka komisija tam nepiekrīt. Bet visa problēma ir citur, dāmas un kungi! Tā, ka mums stāv objekti. Kā piemērs - 2.dzemdību nams pie Gaiļezera kompleksa. Mēs viņam arī prasīsim naudu, vismaz apsardzei. Bet komisija izsprieda to jautājumu tā: kādēļ? Ne pirmo gadu jau ienāk priekšlikumi. Ko tad darīt ar tiem objektiem, ja viņi nav vajadzīgi? Vai viņi jāatdod pašvaldībām vai jāpārdod, bet varbūt viņus ir lētāk nojaukt? Bet, teiksim, 6000 par objekta apsardzi, kas tur ir uzcelts... Es domāju, jūs visi tajā rajonā esat bijuši. To taču nevar dot izzagt, ja viņu neapsargā. Es domāju, ka dzemdību nodaļa Jelgavā tomēr ir vajadzīga. Un tā lielā summa, kas būs pēdējā jums balsojama - 3 miljoni, tie ir visi sociālās nodrošināšanas pansionāti. Tādi republikā ir 54. Un vairākums no viņiem ir vecās celtnes. Ir tādi, kam ir vairāk par 100 gadiem. Ja mēs nevaram šobrīd piedāvāt citu programmu, taisīt pagastos mazus kaut kādus novietojumus veciem un psihiski slimiem cilvēkiem, kas tur ir ievietoti... Saprotiet, mums nākošgad tas maksās dārgāk, ja kaut kur tie griesti nogrūs. Tādēļ tas ir principiāls jautājums. Te nav runas par katru konkrētu pozīciju. Ir principiālai nostājai jābūt, vai mēs gribam to atrast budžeta izpildes kārtībā vai piestādot pēc tam atsevišķi izstrādātas tāmes, Finansu ministrijā apstiprinot, vai rezervējot valsts rezervē attiecīgu summu, ja tāda konkrēta tāme būs. Bet vai mēs to gribam - kaut kā viņus uzturēt un rīkoties ar šo īpašumu - vai mēs to palaižam pašplūsmā? Es zinu, ka ir daudz runu, mēs jau runāsim uz priekšu par bezmaksas zālēm. Par to, ka Veselības aizsardzības ministrija nevar visu laiku piestādīt konkrētus skaitļus. Bet jūs saprotat, ka tie remonti, kur galīgi brūk, teiksim jumti, ja tagad tos nesalāpa, tad vēlāk tie dārgāk maksās, jo tad iztecēs visi stāvi cauri.

Nav jau normāli, ka mums pansionātos ir pa 12 cilvēku istabā. Tas nav normāli. Un tomēr mums tie vecie cilvēki ir un mums viņus nav kur izņemt no tiem pansionātiem. Tādēļ es gribētu, lai jūs pārdomājat balsojot pat nevis konkrētās summas, bet par nostāju, jo mūsu komisija ir gatava, teiksim, uz kaut kādu kompromisa variantu par valdības rezervi šādiem mērķiem, lai pieprasītu no Labklājības ministrijas konkrētu tāmi, bet tas ir principiāls jautājums, vai mēs vēl vienu gadu ļausim tiem grūt? Jo mēs atgriezīsimies. Es ceru, ka Saeima savu termiņu nostrādās, un nākošā gada budžetā tā summa būs lielāka, dāmas un kungi! Tādēļ es jūs vienkārši lūdzu padomāt šinī gadījumā.

Priekšsēdētājs. Lūdzu - ministrs Platā kungs!

J.Platais (budžeta valsts ministrs).

Cienījamo Prezident, godājamā Saeima! Valdība, gatavojot budžeta priekšlikumus 1994.gadam, ļoti rūpīgi izskatīja visus ministriju pieteikumus par papildu investīcijām. Un tās investīcijas, kuras tiek uzskatītas par akūti nepieciešamām apstākļos, kad mums ļoti daudzas no šīm veselības iestādēm pašlaik strādā tukšgaitā tādēļ, ka nav pietiekama medikamentu daudzuma, tādēļ, ka nav pietiekama aparatūras daudzuma, kuru mēs nespējām šeit likt iekšā, mēs uzskatījām, ka tas ir tas optimums, kurš mums ir jāieliek šajās investīcijās iekšā un tādā veidā jāstrādā. Sakarā ar to mēs neatbalstām pašreizējā brīdī papildu investīcijas līdz tam brīdim, kamēr mums tomēr būs sakārtota veselības aizsardzības koncepcija, kad būs skaidrs, kur mēs tālāk ejam ar šīm lietām. Pietiek grūst naudu smiltīs, nezinot, kas notiks tālāk, kā šīs lietas tālāk risināsies. Ir ļoti labi saprotams un skaidrs, ka ir daudz labāk strādāt no jauna būvētās ēkās, kur ir labi apstākļi, gaišas telpas, bet, no otras puses, ja mēs šajās telpās nespējam likt iekšā modernu aparatūru, ja mēs nespējam šīs ēkas apmēbelēt pietiekamā daudzumā, tad tādā gadījumā šie monstri, kurus mēs diemžēl uzsākām būvēt vēl vecajos laikos un pašlaik gribam turpināt, nebūtu vajadzīgi. Tiešām ir vajadzīga mūsu valdībai jauna veselības aizsardzības koncepcija, kura varbūt lielā mērā arī balstītos uz privāto iniciatīvu šajā ziņā. Un tad mēs precīzi zinātu, kā tālāk attīstīties uz priekšu un ko šeit tālāk darīt. Es ierosinātu Saeimai neatbalstīt šo priekšlikumu un tomēr neizlietot naudu šiem mērķiem, kamēr šī koncepcija mums nav skaidra. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Godātais Piebalga kungs! Nāciet tribīnē un sāksim balsot! Pirmais balsojums ir par valsts investīcijām veselības aizsardzībai - 985 000 latu. Palielinājums par 50 tūkstošiem. Jelgavas pilsētas slimnīcas aptiekas celtniecībai. Zvanu! Viens “pret”. Seiles kundze, tā nav tiesa! Budžeta un finansu komisijas viedoklis - neatbalstīt.

A.Piebalgs. Un valdība neatbalsta.

Priekšsēdētājs. Balsojam. Rezultātu! Par - 23, pret - 26, atturas - 23. Nav pieņemts.

Nākošais - valsts investīcijas 1 miljons 85 tūkstoši, palielinājums par 150 tūkstošiem Jelgavas pilsētas slimnīcas dzemdību nodaļas celtniecībai. Balsojam. Rezultātu! 20 - par, 27 - pret, atturas - 18. Jūs par procedūru, Kuprijanovas kundze?

Tālāk. Valsts investīcijas - bet atšifrējuma nav.

A.Piebalgs. Es paskaidrošu šo pozīciju. Te ir domāti 6180 lati neuzceltā dzemdību nama apsardzei. Budžeta un finansu komisija vadījās pēc tā apstākļa, ka no valsts investīcijām veselības aizsardzībai - 935 000 latiem - šo summu varētu izdalīt, un tāpēc to neatbalstīja.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim! Valsts investīcijas - 6180 latu. Balsojam. Viens “pret”. Lūdzu rezultātu. Par - 17, 31 - pret, 19 - atturas. Nav pieņemts. Nākošo, lūdzu!

A.Piebalgs. Nākošā pozīcija ir divi dokumenti - tas, kas jums ir, un vēl 129-e. Deputāts Piebalgs ierosina apvienot šo testu sistēmu asins pārliešanai un insulīna iegādei vienā pozīcijā un iedalīt šim mērķim 1 miljonu latu. Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Kuprijanovas kundze piekrita šim, un viņa neceltu iebildumus, ja balsotu par šo priekšlikumu - testu sistēmu asins pārliešanai un insulīna iegādei - 1 miljona latu apmērā, kā rakstīts dokumentā 129-e.

Priekšsēdētājs. Vai kāds iebilst? Akceptēts.

A.Piebalgs. Nākošā pozīcija ir Labklājības ministrijas (šeit ir domāts veselības aizsardzības iestāžu) parādu apmaksai par 1993.gadu 604 500 latu. To ir iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija. Budžeta un finansu komisija, saprotot visas tās problēmas, kas ir ar parādiem, tajā pašā laikā uzskata, ka vajadzētu rīkoties līdzīgi kā ar Kultūras ministriju, un, kā ir rakstīts valdības dokumentā, Finansu ministrijai vajadzētu apkopot visu budžeta iestāžu finansu pārskatu datus par 1993.gadu un līdz šā gada 15.martam sagatavot priekšlikumus budžeta iestāžu parādu samazināšanai.

Priekšsēdētājs. Vai kāds uzstāj par balsojumu? Neuzstāj. Paldies.

A.Piebalgs. Nākošā pozīcija. To ir iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija - mākslīgās nieres aparāts - 140 000. Valdība ierosina izteikt to nedaudz citādākā formulējumā, tas ir, iekārtu iegādei - 148 000 latu, un iekavās ierakstīt mākslīgās nieres aparātu un citus. Pastāv iespēja, ka bez mākslīgās nieres aparātiem ir vēl citi un ka visu šo summu varētu novadīt šādā veidā. Cik es saprotu, Sociālo un darba lietu komisijai nebūtu principiālu iebildumu pret šādu formulējumu.

Priekšsēdētājs. Iebildumu nav. Akceptēts.

A.Piebalgs. Tagad faktiski nāk vissmagākā pozīcija budžetā. Tie ir pabalsti ģimenēm, kuras audzina bērnus. Deputāte Kuprijanova ierosinājusi 20 miljonus 300 tūkstošus latu piešķirt vēl papildus šim mērķim. Šī problēma saistās lielā mērā ar balsojumu, ko mēs izdarījām tad, kad nobalsojām izmaiņas par iedzīvotāju ienākuma nodokli. No vienas puses, protams, deputātes Kuprijanovas toreizējais priekšlikums ir ārkārtīgi precīzs un faktiski sistēmu sakārtojošs. Diemžēl šis balsojums arī maksā naudu. Un tie tātad šobrīd... Mums it kā nav nekādas problēmas samaksāt bērnu pabalstus tuvākos trīs, četrus mēnešus, bet diemžēl pēc tam ir šī problēma. Tāpēc Budžeta un finansu komisija ierosināja šobrīd atstāt šo problēmu un to risināt budžeta izpildes gaitā. Deputāte Poča ir iesniegusi vienu papildu punktu kā pārejas noteikumu. “Latvijas Republikas Ministru kabinetam pārskatīt bērnu pabalstu izmaksāšanas kārtību un līdz galīgā lēmuma pieņemšanai budžeta izpildes gaitā atrast līdzekļu avotus pabalstu izmaksu nodrošināšanai.” Tas ir, mūsu balsojuma rezultātā, protams, nedrīkst rasties problēmas tiem cilvēkiem, kas saņem bērnu pabalstus. Skaidrs, ka varbūt var diferencēt šos bērnu pabalstus, un tādā veidā šī summa, kas ir nepieciešama, galā varētu būt mazāka par 20,3 miljoniem latu, bet šobrīd ir viennozīmīgi skaidrs, ka visiem ir jāsaņem šie bērnu pabalsti, līdz valdība pieņem jaunu sistēmu un attiecīgi, precizējot summu, prasa to apstiprināt valsts budžetā. Tas ir šobrīd vienīgais risinājums. Es vēlreiz saku: tā ir mūsu problēma, kas mums paliek, bet katrā ziņā viņa netiek šobrīd pārnesta uz tiem cilvēkiem, kuri saņem bērnu pabalstus.

Diemžēl es nevaru balsot “par”, bet es gribētu atbalstīt noteikti kā pārejas noteikumu 8.punktu, ko ir iesniegusi Počas kundze. Jo, ja mēs atbalstām šo priekšlikumu, mēs momentā palielinām izdevumu daļu par 20,3 miljoniem, ko šajā mirklī budžets nevar pavilkt, un ir skaidrs, ka mūsu deficīts tad automātiski palielinās līdz 60 miljoniem latu, ko vienkārši mēs nevaram izdarīt. Es domāju, ka šis variants ir kompromisa variants, kas neizslēdz risinājumu principā, bet to mēs nevaram izdarīt šajā reizē, kad mēs izskatām šobrīd 1994.gada budžetu.

Priekšsēdētājs. Vai vēlas kāds runāt? Deputāte Kuprijanova - “Saskaņa Latvijai”.

L.Kuprijanova (SL).

Dāmas un kungi! Es domāju, ka Saeima šobrīd ir panākusi to, ko viņa gribēja izdarīt ar savu balsojumu 16.janvārī. Problēma ir pacelta, un problēma būs jārisina. Es zinu, daudzi deputāti nāca un prasīja man, kā tad tā. It kā vieniem iznāk vairāk, bet maznodrošinātiem klāt nenāk. Bet, redzat, tas bija zināmā mērā izmisuma balsojums, jo mums bija 15 minūtes, lai izlemtu. Jo tas jau bija iestrādāts budžetā. Tas ir pirmais, ko es gribētu pateikt.

Otrais. Ir pagājušas divas nedēļas. Cik es saprotu pēc Platā kunga izskaidrojumiem dažādās preses konferencēs, valdība pārsvarā nodarbojas ar to, lai paskaidrotu tautai, ka Saeima, labi gribēdama, bet tā kā viņa daudz ko nesaprot, tā ir nobalsojusi. Ja tās divas nedēļas būtu produktīvi izmantotas, tagad jau būtu kādi konkrēti priekšlikumi par reformu jeb par izmaiņām nodokļos. Mums būtu pavisam citi balsojumi, un acīmredzot tā summa nebūtu tik drausmīga. Tas nav izdarīts. Es varētu piekrist Počas kundzes kompromisa variantam, jo, pirmkārt, viņš likumdošanas kārtībā nodrošinās bērnu pabalstu izmaksu šobrīd, kamēr valdība nepieņems lēmumu. Tai nav obligāti jābūt bērnu pabalstu reformai. Es gribētu atļauties atgādināt šo vēsturi, jo varbūt ir kādi, kas nezina, kā radās šie bērnu pabalsti. Viņi radās tad, kad mēs sākām pāriet uz tirgus ekonomiku un noņēmām dotāciju valsts uzņēmumiem par bērnu preču ražošanu, kas mums vienmēr bija, izšķiroties, ka labāk samaksāt katram bērnam, bet palaist normālas cenas. Un toreiz bija speciāli uzlikts akcīzes nodoklis, ko, es domāju, jūs visi atceraties, tabakai un alkoholiskajiem izstrādājumiem, ko ieskaitīja speciālajā fondā, no kura arī maksāja šos bērnu pabalstus. Tur bija finansējuma avots, tur nebija valsts budžeta taisnā veidā. Tad ar laiku tas klusi aizmirsās, un tagad mēģina pastāstīt, ka nevajag visiem. Es domāju, ka ne visiem vajag nodokļu atvieglojumus, bet bērnu pabalstu, jūs man piedodiet, 4,5 lati, es domāju, var iedot katram bērnam šinī valstī. Jo padomājiet - pēc 20 gadiem kas tad būs tie strādātāji? Tagad es piedāvāju tādu variantu, lai valdība izskata tomēr ar nodokļu atvieglojumiem saistītu jautājumu, vai dot vai nedot. Pieņemsim, ka tagad pārskatīs reformu tieši pabalstiem. Tas nozīmē, ka tas, kas notika novembrī, kad veco cilvēku masa gāzās uz mūsu nodaļām pierādīt savu nabadzības deklarāciju... Valdība to saprata, un decembrī jau iedeva šo pabalstu bez deklarācijas. Mēs tagad gribam tos 350 000 māšu vēlreiz izdzīt, lai tās prasītu to maizes riecienu tam bērnam? Vai tomēr nav pareizāk paskatīties, ka nevis nodokļu atvieglojumi katram ir vajadzīgi, jo tos nabagos pat tieši viņi neaizskar. Un, starp citu, praktiski ļoti smagās pozīcijās mums vienmēr piesauc Valūtas fondu. Cik man ir zināms, tieši novembrī Valūtas fonda slēdzienā arī bija norādīts Finansu ministrijai, ka tādā veidā veidot šo sistēmu un alternatīvu nav pareizi. Kādēļ šobrīd par to Valūtas fondu neviens nerunā? Tādēļ, deputātu kungi, es, atklāti runājot, baidos riskēt. Tādēļ es, protams, uzturu savu priekšlikumu - iestrādāt budžetā šos 20 miljonus. Bet, cik es saprotu, viņš var arī neiziet ar mūsu balsojumu. Tādēļ tādā gadījumā es lūgtu jūs atbalstīt Aijas Počas priekšlikumu, kas ir kompromisa variants, kur deputāti, es ceru, varēs piedalīties un izdiskutēt to jautājumu, kāda varētu būt pabalstu reforma. Paldies.

Priekšsēdētājs. Zvanu! Balsosim priekšlikumu - pabalsti ģimenēm, kuras audzina bērnus, - 30 500 000 latu. Viens “pret”. Rezultātu! 32 - par, 20 - pret, 26 - atturas. Nav pieņemts. Deputātes Počas priekšlikumu nolasiet vēlreiz.

A.Piebalgs. Jā, bet tas ir pie pārejas noteikumiem. Mēs varam nobalsot, protams, šobrīd, ja vajag.

Priekšsēdētājs. Vajadzētu nobalsot, lai būtu skaidrība.

A.Piebalgs. Tātad dokuments nr.129-b: “Papildināt likumprojekta pārejas noteikumus ar 8.punktu šādā redakcijā: “Latvijas Republikas Ministru kabinetam pārskatīt bērnu pabalstu izmaksāšanas kārtību un līdz galīgā lēmuma pieņemšanai budžeta izpildes gaitā atrast līdzekļu avotus pabalstu izmaksu nodrošināšanai.” Es aicinātu balsot “par” šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Balsosim! Rezultātu! Viens “par”. 80 - par, pret - nav, 1 - atturas. Pieņemts.

A.Piebalgs. Nākošais jautājums ir Sociālo un darba lietu komisijas ierosinājums - palielināt izdevumus protezēšanai par 305 000 latu uz 678 tūkstošiem 833 latiem. Budžeta un finansu komisija atbalstīja šo lietu, bet valdība saka, ka viņa atbalsta priekšlikumu par papildu līdzekļu piešķiršanu 107 000 apmērā invalīdu protezēšanas izdevumiem. Līdz ar to vispirms, protams, mums ir jābalso Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, pēc tam - valdības priekšlikums.

Priekšsēdētājs. Deputāte Kuprijanova, lūdzu!

L.Kuprijanova (SL).

Cienījamie kolēģi! Redzat, šo jautājumu Budžeta komisijā izskatīja pat speciāli uzaicināta Protēžu rūpnīcas vadība. Es neaizņemšu jūsu uzmanību, taču jāteic, ka es nezinu, kādi bija apsvērumi valdībai par 107 tūkstošiem, lai gan visas tāmes ir piestādītas, un ne velti Budžeta komisija to atbalstīja, jo, ja ir zināms, cik mums ir invalīdu un cik vajag protezēt rokas un kājas, tad nevar roku uz pusi mazāk protezēt. Tās vai nu protezē, vai ne. Un, tā kā tie aprēķini ir par 305 tūkstošiem, tad šinī gadījumā jāsaka kā klasikā - es domāju, ka te nav par ko tirgoties. Paldies.

Priekšsēdētājs. Balsosim! Protezēšanai - 678 833 lati. Rezultātu! 32 - par, 19 - pret, 21 - atturas. Nav pieņemts.

Balsosim par palielinājumu - 107 tūkstoši, tas ir, par papildu līdzekļu piešķiršanu.

A.Piebalgs. Jā, kopā 480 833 lati.

Priekšsēdētājs. Rezultātu! Viens “par”. 63 - par, 1 - pret, 2 - atturas. Pieņemts.

A.Piebalgs. Nākošais priekšlikums ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - palielināt izdevumus ēdināšanai dažādās sociālās aizsardzības un medicīnas iestādēs par 67 092 latiem. Budžeta un finansu komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, un šo priekšlikumu neatbalsta arī valdība.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas runāt? Lūdzu, balsosim! Ēdināšanas izdevumi dažādās sociālās aizsardzības un medicīnas iestādēs - 67 092 lati. Lūdzu rezultātu! 25 - par, 22 - pret, 25 - atturas.

A.Piebalgs. Nākošais priekšlikums ir deputātes Kuprijanovas priekšlikums - palielināt izdevumus investīcijām sociālajai nodrošināšanai. Tātad tiek piedāvāts palielināt šīs investīcijas no 103 344 latiem uz 3 274 878 latiem, palielinājums ir 3 171 534 lati. Budžeta un finansu komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, valdība arī nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Deputāte Kuprijanova.

L.Kuprijanova (SL).

Tagad mēs esam pie tiem lielajiem kapitālajiem remontiem. Tātad sociālajai nodrošināšanai šobrīd ir 103 tūkstoši. Es esmu ļoti priecīga, ka Platā kungs beidzot atzina, ka koncepcijas nav un uz kurieni ejam - nezinām. Es jums pateicos! Beidzot! Bet tātad ir tie 103 tūkstoši, un es gribētu paanalizēt to vērtējumu. Cik es atceros, tur 18 tūkstoši ir bērnu pansionātam Talsu rajonā attīrīšanas ierīcēm. Tās finansē ne pirmo gadu, tur gan vajadzētu pavērtēt, kādēļ tās līdz šim laikam nav pabeigtas, nevis naudu grūst iekšā.

Tālāk - Bērnu invalīdu rehabilitācijas centrs. Es gribētu, deputātu kungi, vienu minūti veltīt vēsturei. Jūs zināt, ka Kauguros ir tas lielais pamestais “gliemezis”, kas kādreiz piederēja kādai kara rūpnīcai Urālos, un tad, kad mēs pārņēmām tos objektus, tad Labklājības ministrija viņu paņēma un taisījās pabeigt. Starp citu, šajā programmā mums palīdz vācieši. Tagad to objektu mēs nevaram pārņemt. Tagad tas ir jau iedalīts vienai no sanatorijām Jūrmalā. Zināt, es patiešām ļoti jūtu līdzi bērnu invalīdu rehabilitācijai, bet neliela bāze jau Kauguros ir. Es gribētu, lai jūs pavērtējat, jo tūlīt būs vēl viens priekšlikums, ja jūs tos 3 miljonus izbalsojat. Saprotiet, nu vajag tos jumtus salāpīt tajos pansionātos, jo tur dzīvo veci cilvēki, kas praktiski ir no ģimeņu puses pamesti. Un slimi cilvēki. Neviena nav, kas viņus aizstāv. Tur pat radi neies. Ja bērnus aizstāv vecāki, ja skolotājus aizstāvēs viņu vīri un sievas, tad tos cilvēkus neviens, izņemot mūs, neaizstāvēs. Es jūs ļoti lūdzu. Ja tagad jūs izbalsosit tos 3 miljonus... Es saprotu, ir otrs priekšlikums ar piecu deputātu parakstiem par 500 tūkstošiem. Tas ir minimāli, kas ir nepieciešams, lai vismaz tos jumtus savestu kārtībā. Es jūs ļoti lūdzu atbalstīt otro priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Bet tagad mēs balsosim par. Es atvainojos, vārds deputātei Annai Seilei - LNNK.

 

A.Seile (LNNK).

Var domāt, ka Kuprijanovas kundzei vienai pašai rūp invalīdu, veco cilvēku un bērnu liktenis. Tas rūp daudziem no mums. Un tādēļ es lūdzu atgriezties zālē deputātus no LNNK frakcijas un no “Saskaņa Latvijai”. “Tēvzemei un brīvībai” laikam pašreiz ir atgriezusies, jo visu laiku svarīgajos balsojumos nepiedalās zālē cilvēki. Es atvainojos, Gorbunova kungs!

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem vēl ir kādi paziņojumi? Nav. Tad, lūdzu, balsosim! Sociālā nodrošināšana, valsts investīcijas - 3 274 878. Viens “pret”. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 15, atturas - 32. Nav pieņemts.

A.Piebalgs. Uz šo pašu pozīciju attiecas arī dokuments nr.129-f, ko ir iesniedzis deputāts Zaščerinskis un vairāki citi. Ņemot vērā, ja balsojums ir negatīvs, viņi ierosina palielināt šīs investīcijas par 500 tūkstošiem latu - tātad sešas reizes samazinot šo pieprasījumu summu. Protams, Budžeta un finansu komisija šo priekšlikumu nav skatījusi.

Priekšsēdētājs. Par procedūru? Ar vislielāko prieku, Endziņa kungs! Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo Prezident, cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Šeit uz tām lapiņām ir uzlikts - saņemts pulksten 1.36 dokuments “f”, dokuments 129-g saņemts pulksten 1.49 un pēdējais dokuments ir saņemts pulksten 17.52. Kārtības rullis paredz noteiktu kārtību, ka šiem priekšlikumiem bija jābūt iesniegtiem, vēlākais, piecas dienas iepriekš, lai komisija varētu tos izskatīt. Līdz ar to mēs nevaram vispār balsot par tādiem priekšlikumiem, kas tiek iesniegti apspriešanas gaitā, jo tas bija jāizdara piecas dienas pirms, jo budžets tiek izskatīts tikai divos lasījumos. Paldies.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, vārds deputātam Mārim Budovskim.

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi! Es saprotu, ka formalitāšu dēļ... kaut arī ir parādījušies būtiski priekšlikumi, parādās tas, ka tas neatbilst Kārtības rullim, un tāpēc mēs iesim vienkārši pa tādu iestudētu celiņu uz priekšu. Pirms tam katrā gadījumā šeit arī valdības pārstāvji teica vienu - ka katrā valstī parlamentā budžeta izskatīšana iet ļoti ilgi, ļoti rūpīgi, bet šodien, kaut arī ir parādījušies būtiski priekšlikumi un, galvenais, ka viņi kompensē daudzus tos, kuri šobrīd nav iepriekš nobalsoti par šiem noteiktajiem pieprasījumiem, kuri šeit tiek parādīti, es domāju, ka tādā gadījumā šobrīd vajadzētu nevis spēkoties ap Kārtības rulli, bet tādā gadījumā, cienītie kolēģi, pārtraukt šo darbu un izskatīt tālāk budžetu. Atgriezīsimies komisijās, runāsim par būtību, nevis par formalitāti, un tādā gadījumā mēs varētu turpināt darbu, kad visi ir izskatījuši šos jautājumus. Ja ne, ja katrā ziņā šeit pastāv uz to, ka vajag steigā, tad steigā tagad ņemsim un nobalsosim par visu - pieņemsim budžetu, un daži laimīgi ies mājās. Tādā gadījumā es domāju, ka formalitāte ir uzvarējusi un mēs šeit ļoti nepareizi izturamies pret būtiskām prasībām, kuras ir parādījušās. Paldies.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, par procedūru Ivars Silārs - “Latvijas ceļš”.

I.Silārs (LC).

Ja mēs gribam, cienījamie kolēģi, pieturēties pie likuma burta, tad būsim korekti pret Latvijas likumu līdz galam. Un likums, ko sauc par Kārtības rulli, nosaka, ka laikā starp otro un trešo lasījumu, bet ne vēlāk par 5 dienām pirms trešā lasījuma sēdes dienas, var iesniegt pārlabojumus un papildinājumus projektam, bet viņš nesaka neko par otro lasījumu. Un šodien mums ir otrais lasījums, un šis pats likums nosaka, ka budžetam ir tikai divi lasījumi - šīs 5 dienas attiecas uz trešo lasījumu. Un tādēļ būsim godīgi līdz galam, izskatīsim visus priekšlikumus un balsosim.

Priekšsēdētājs. Deputāts Panteļējevs. Par procedūru?

A.Panteļējevs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie klātesošie! Es arī šinī gadījumā piekrītu Silāra kungam, ka faktiski te nebūtu ko strīdēties, mēs vienkārši nobalsosim. Es tikai negribētu piekrist Budovska kungam, kurš sastāda tādus fundamentālus secinājumus par to, ka pēdējā brīdī iesniegti priekšlikumi tagad ir būtiski apspriežami. Par budžetu mēs jau pietiekami ilgi runājam. Un, protams, arī pēc tam, kad komisijas aizies un atnāks atpakaļ, atkal varēs iesniegt tajā pašā reizē, bet nevajag pārmest, ka kādam ir speciāla destrukcija. Te neviens nav mazais bērns, visi ir jau visu aprēķinājuši, visi zina, par ko viņi balso, par ko nebalso, tāpēc es aicinu nobalsot, bet nedomāt te par kaut kādu slepenu sazvērestību no valdības vai no kādas frakcijas puses. Mēs pietiekami ilgi par to esam runājuši. Un būtu tieši smieklīgi, ja mēs vēl tagad konstatētu, ka mums ir dažas lietas, par ko mēs vēl turpināsim skaidrot nezin cik ilgi. Es domāju, ka balsosim, un cauri.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, mans princips vienmēr bija ievērot jūsu vēlmes un, pats galvenais, nobalsot jautājumus, jo es jūtu, ka nupat mēs esam izslāpuši izteikt dažas piezīmes. Bet, ja mēs nobalsotu, tad būtu pavisam vienkārši. Un tiešām Silāra kungam ir taisnība, jo tas nav ierakstīts, un tad atkal cits deputāts var uzstāt uz to, un tāpēc es domāju, ka vislabākais būs, ja mēs nobalsosim, ja jums nav iebildes. Lūdzu, paņemiet dokumentu nr.129-f.

A.Piebalgs. Dokuments nr.129-f tātad ierosina palielināt izdevumus investīcijām sociālajai nodrošināšanai par 500 tūkstošiem latu, un tas nozīmētu, ka kopējā summa ir 603 344 lati.

Priekšsēdētājs. Balsosim! Rezultātu! Par - 29, pret - 19, atturas - 23. Nav pieņemts.

A.Piebalgs. Nākošais ir kods 19 - Tieslietu ministrijas budžets. Pirmais priekšlikums ir palielināt Dzimtsarakstu departamenta izdevumus par 50 tūkstošiem latu - no 33 103 uz 83 103 latiem. Juridiskā komisija un Cilvēktiesību komisija šo pamatoja ar to, ka mēs nesen pieņēmām jaunu likumu, pēc kura ir jāizgatavo pilnīgi visas jaunas veidlapas - gan dzimšanas, gan miršanas, gan laulību un tā tālāk. Tā, protams, nav ikgadējā summa budžetā, tā ir summa vienreizējam pasākumam, un skaidrs, kā jūs atceraties Endziņa kunga pirmajā lasījumā teikto, ka tā problēma ir ļoti nopietna. Budžeta komisija atbalstīja šo priekšlikumu, un arī Ministru kabinets ir atbalstījis.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildes kādam? Nav. Tālāk!

A.Piebalgs. Nākošais postenis ir Tieslietu ministrijas izdevumi - palielināt tos par 491 000 latu tiesu piesēdētāju algām un obligātajai aizstāvībai. Ministru kabinets neatbalsta šo priekšlikumu un pamato ar to, ka ir ļoti daudzas tiesību aizstāvības iestādes, kurās ir nepieciešami izdevumi. Un mēs jau šodien palielinājām Tieslietu ministrijas budžetu par pusotra miljona latiem. Līdz ar to pastāv iespēja šīs summas piesēdētāju algām un obligātajai aizstāvībai izdalīt no tās summas, kas ir iedalīta šā pusotra miljona robežās. Ministru prezidents apliecināja, ka viņš ir devis rīkojumu maksāt gan tiesu piesēdētājiem, gan obligātajai aizstāvībai, un tā rezultātā šis priekšlikums, manā skatījumā, šoreiz nebūtu atbalstāms nevis tāpēc, ka nevajadzētu šo naudu, bet taisni tāpēc, ka mēs atradām iespēju jau palielināt par pusotru miljonu latu. Un ir skaidrs, ka pārējām tiesību aizsardzības iestādēm, teiksim, Prokuratūrai, mums būs jāpalielina šie izdevumi jau martā, izskatot budžeta grozījumus. Tāds ir priekšlikums šobrīd. Jā, Budžeta komisija tajā mirklī vēl nebija izskatījusi visus priekšlikumus un mums nebija zināma šī problēma, kas parādās. Pirmais ir valdības lēmums par spēka struktūrām, kurās ir palielinātas algas, kas prasīs apmēram jau 5,1 miljonu latu perspektīvā, un otrs ir Prokuratūra, Augstākā tiesa un vēl citi izdevumi. Protams, var pārmest pārējiem deputātiem, kuriem ir vairāk saskares ar šīm struktūrām, ka viņi nav iedevuši savus ierosinājumus, un tad, protams, šie priekšlikumi būtu vairāk vai mazāk sabalansēti. Bet es vēlreiz atkārtoju, mums būs jāatgriežas pie šā jautājuma, un šobrīd priekšlikums būtu neatbalstīt šo. Vismaz tas ir mans priekšlikums.

Priekšsēdētājs. Vai kāds šajā situācijā izvirza kaut ko citu? Paldies. Līdz ar to Piebalga kunga teiktais ir atbalstīts.

A.Piebalgs. Nākošais ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegums par līdzekļu palielināšanu Valsts arhīva ģenerāldirekcijai. Tātad ir priekšlikums palielināt šos izdevumus par 187 336 latiem. Valdība ir iesniegusi priekšlikumu palielināt šo summu par 100 000 latu. Bet šeit ir viens ļoti būtisks deputātes Gravas precizējums. Viņa uzskata, ka šī summa ir jāparedz Valsts vēstures arhīvam, pamatojot ar to, ka tādā gadījumā ir izslēgta iespēja, ka šī nauda nogulsnējas administrācijas struktūrās, nevis reālajās struktūrās. Tāpēc reāli šis priekšlikums, kas varētu būt modificēts valdības priekšlikums, ir tāds, ka palielināt šos izdevumus par 100 000 latu, bet izdalīt ārā Valsts vēstures arhīvu, kuram palielina šo summu.

Priekšsēdētājs. Vai ir citi viedokļi? Lūdzu, deputāte Anna Seile!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti, valdības priekšlikumā ir ierakstīts ļoti skaidri - arhīvu izziņu izsniegšanas apjoma palielināšanai. Es saprotu, ka šīs arhīva izziņas ir dzimšanas apliecības, tās ir zemes īpašuma apliecības un daļa no tām būs, lai paātrinātu zemes reformu. Šādā kontekstā, protams, es atbalstu valdības priekšlikumu un tieši ar šo ierakstu, nevis ar kādiem citiem ierakstiem, kurus ierosina pārējie cilvēki. Es pat nesaprotu, kurā dokumentā tas ir. Bet vēl labāk, protams, ir, ja šī summa ir lielāka - tātad 187 336 lati, ko ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Es atbalstu šo priekšlikumu un uzskatu, ka, ja iebildumu nav, tad tas ir pieņemams tieši tā, kā mums ir iedrukāts dokumentā - lielākā summa, lai paātrinātu zemes reformu un visas pārējās reformas šajā grūtajā laikā.

Priekšsēdētājs. Tik viennozīmīga tā lieta tomēr nav. Es jau redzu, ka ir priekšlikumi. Ilga Grava - Demokrātiskā partija. Lūdzu!

I.Grava (DP).

Es saprotu Seiles kundzes patriotismu, ka nu tik rakstīs izziņas lielos tempos. Cilvēku fiziskās iespējas ir normas robežās. Summa iet pavisam pa citu līniju, tas ir, kompensēt tos izdevumus, kas rodas arhīvam no bezmaksas izziņu izsniegšanas, jo plānots bija, ka arhīvam būs jāizsniedz 20 000 bezmaksas izziņu cilvēkiem, bet praktiski pierādījās, ka ir 60 000. Un, ja arhīvam ir jāsedz šī starpība (tātad trīs reizes), tad tiem, kas apmaksā izziņas, cena pieaugusi par 15 latiem. Te nav runa par lielāku tempu kurināšanu arhīva izziņu rakstīšanā, bet jautājums ir par to, cik maksās izziņa tam cilvēkam, kas maksā, un cik šīs bezmaksas izziņas varēs izsniegt arhīvs. Un otra lieta. Daļa naudas aiziet arī algu fondā, jo šobrīd vidējā alga arhīvā strādājošajam, kas raksta izziņas, grozās no 35 līdz 39 latiem.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! Deputāte Seile izteica protestu sakarā ar to, ka deputātes Gravas priekšlikums nav rakstiski izsniegts deputātiem. Jā, tāpēc balsoti tiks divi priekšlikumi. Pirmais - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - palielinājums par 187 000. Un otrs ir valdības ierosinātais palielinājums par 100 000. Lūdzu, balsosim par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosināto palielinājumu - 187 336 lati. Līdz ar to Valsts arhīvu ģenerāldirekcija - 1 915 753. Viens - “pret”. Rezultātu! Par - 26, pret - 28, atturas - 23. Nav pieņemts. Valdības piedāvātais variants - 100 000 latu palielinājums. Līdz ar to ir 1 828 417 lati. Balsojam. Rezultātu! Par - 68, pret - nav, atturas - 11. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Piebalgs. Paldies. Nākošais ir kods 21 - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Šeit nāk klāt papildu dokuments nr.129-g, kuru iesniegusi deputāte Rugāte. Tātad viņa precizē šo priekšlikumu, bet es varbūt izklāstīšu tā, kā mums ir sarakstīts.

Pirmo priekšlikumu, kā bija sapratusi Budžeta komisija, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas centrālajam aparātam palielināt par 107 042 latiem, komisija neatbalstīja, bet, cik es saprotu, Vides un sabiedrisko lietu komisija neuztur balsojumu par šo summu.

Priekšsēdētājs. Tas tā būtu? Deputāte Rugāte, lūdzu!

A.Rugāte (KDS).

Es gribētu precizēt tās pozīcijas, pēc kurām mums tagad nāktos balsot. Jo šeit sakarā ar ierakstu ailē - “Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas centrālais aparāts”, kas radies drukas kļūdas dēļ, tas ir sajaucis mums visus rēķinus. Jautājums ir ļoti vienkāršs. Latvijas Vides datu centrs, kurš darbojas visā Latvijā, ir nodrošināts šobrīd ar budžetā iekļautajiem līdzekļiem, kuri ir šādi: proti, 125 643 lati, bet tas ir tikai budžeta iestāžu darba samaksas fonds. Taču, lai varētu reāli šis Vides datu centrs visā Latvijā daudzās vietās darboties, tam ir vajadzīga laboratoriju darba nodrošinājuma nauda. Tā nauda, par kuru, ja jūs atceraties, es runāju pirmā lasījuma laikā, un papildus tam tika prasīti no ministrijas 200 000 latu. Pēc komisijas lūguma tika izskatīta šīs summas attaisnojamība. Komisija saņēma precizējumu, un tas ir 107 000 latu, kuru mēs uzturējām spēkā kā komisijas prasību. Mums šobrīd ir izdalīti 69 342 lati tieši šai vajadzībai, taču ieraksts par šo summu atrodas 4.ieraksta ailītē - šajā 21.koda sadaļā. Te ir ļoti sarežģīti, kolēģi! Es ļoti lūdzu uzmanīgi izsekot, lai mēs saprastu viens otru. Proti, monitoringa izveidei šāda summa nav nepieciešama, taču ir vajadzīga Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides datu centra darba nodrošinājumam. Lai viņš darbotos - ne tikai algas saņemt, bet arī reāli strādāt -, ir vajadzīgi šie 107 042 lati. Ir piešķirti 69 342 lati monitoringam, kuru mēs esam apvienojuši kopā ar darba algu fonda nodrošinājumu, un reālā summa ir 194 985 lati, kas vajadzīga Vides datu centram gan algu fondam, gan arī darba nodrošinājumam, proti, to laboratoriju darba nodrošinājumam, kuras ir visā republikā. Ja jūs mani sapratāt, sakiet - jā. Ja ne - es skaidrošu vēlreiz. Jo tas tiešām ir sarežģīts sajukums, kas mums ir iznācis.

Priekšsēdētājs. Vai mēs nevarētu tomēr pēc pārtraukuma? Tagad varbūt ir kādi paziņojumi. Pirmais ir deputātam Piebalgam.

A.Piebalgs. Jā, es gribētu lūgt Lūkina kungu palikt kaut kur zālē tajā tālajā stūrī un arī Rugātes kundzi. Mēs vēlreiz precizēsim šā priekšlikuma būtību un precīzi pasniegsim jums to pēc pārtraukuma, tā ka vajadzības skaidrot nebūs. Es apmēram jau sāku saprast.

Priekšsēdētājs. Deputāts Endziņš. Godātie kolēģi, uzmanību nedaudz!

A.Endziņš (LC).

Cienījamie kolēģi, kuri strādā Kārtības ruļļa izstrādāšanas komisijā, mūsu nākošā sēde ir pirmdien pulksten 10.00. Lūdzu neaizmirst!

Priekšsēdētājs. Tagad pārtraukums pusstundu.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs. Esiet tik laipni, ieņemiet savas vietas! Reģistrācija kvorumam! Rezultātu! 61. Lūdzu, turpinām!

A.Piebalgs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputāti! Tātad atgriežamies pie diviem dokumentiem - nr.129, kods 21 - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un dokuments nr.129-g, kuru iesniegusi deputāte Rugāte. Es mēģināšu iet uz priekšu pa tiem punktiem, par kuriem ir jābalso.

Tātad pirmais bija par Centrālo aparātu. Šeit ir vienkārši pārpratums, un šis priekšlikums nav jābalso.

Nākošais punkts ir “Izglītojoša programma vides aizsardzības un reģionālās attīstības jautājumos”. Tai tiek prasīts 17 000 latu. Valdība šo priekšlikumu neatbalsta. Vides un sabiedrisko lietu komisija, protams, uztur šo prasību.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, vārds Antai Rugātei - Vides un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājai.

A.Rugāte (KDS).

Paldies. Cienījamo Prezident, godājamais priekšsēdētāj un kolēģi! Patiešām šī ir vienīgā ministrija, kurai nav tādas ailes kā kultūras un sociālie pasākumi un to finansēšana. Vienīgā ministrija. Varbūt, ka turpmāk ministrijām tādas ailes nevajadzētu un arī šādus pasākumus finansēt nevajadzētu. Taču, ja mēs domājam par vides aizsardzību un par domāšanas attīstību, par mūsu iedzīvotāju izglītošanu, nebūtu jau gan slikti, ja mēs par to parūpētos vismaz ar vienu prasību - lai nodrošinātu šādu vajadzību šajā ministrijā. Neko vairāk es jums nevaru paskaidrot, jūs paši labi zināt, cik tas ir būtiski un svarīgi, jo šīs ministrijas sarakstā vienkārši nav.

Priekšsēdētājs. Paldies. Balsojam. Izglītojošās programmas vides aizsardzības un reģionālās attīstības jautājumos - 17 000. Viens “pret”. Rezultātu! Par - 18, pret - 15, atturas - 27. Lēmums nav pieņemts.

A.Piebalgs. Nākošais jautājums ir par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Valsts investīcijas. Tātad pareizsais skaitlis ir dokumentā nr.129-g - 137 000 latu. Ministru kabinets neatbalstīja šo priekšlikumu, kaut gan, protams, šeit nav motivācijas. Es domāju, ka ministra kungs paskaidros šo jautājumu.

Priekšsēdētājs. Ministrs Lūkins, lūdzu!

Ģ.Lūkins (vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs).

Godājamais Prezident, Prezidij, Saeima! Mūsu ministrija ir viena no retajām ministrijām, kārtējo reizi vienīgā ministrija laikam tādēļ, ka ir jaunākā ministrija un ar jaunāko ministru, kurai investīcijas vides aizsardzības būvēm vispār nav paredzētas. Mūsu saraksts sākumā, kad mēs to iesniedzām Finansu ministrijai un Ministru kabinetam, bija ļoti garš, ar ļoti daudzām būvēm. Pēc tam, protams, saprotot, ka naudas nav, mēs to ārkārtīgi saīsinājām līdz 37 000 latu, kas, manuprāt, ir ļoti maza summa. Mēs lūdzām principā 4 objektiem - šo objektu pabeigšanai, lai tie nesabrūk. Es jums tos varu arī nosaukt. Tā ir trīs gadus atpakaļ iesākta būve Ziemeļvidzemes reģionālajā dabas aizsardzības kompleksā, kura nav pabeigta un iet bojā tikai tādēļ, ka tā nav pabeigta.

Otra būve ir Rēzeknes ekoloģiskā laboratorija, kuras būve arī ir uzsākta trīs gadus atpakaļ. Protams, ka neviens nedomā par tās pabeigšanu, bet tās iekonservēšanai ir vajadzīga neliela naudas summa, jo sienas, kuras nav nosegtas, arī iet bojā. Es domāju, ka visi to saprot. Ļoti neliela naudas summa bija vajadzīga vienam ugunsnovērošanas tornim Krustkalna rezervātā, kur arī daļas ir nopirktas, tās ir jāsamontē kopā, jo mēs visi labi atceramies bēdīgo Slīteres gadījumu, kad nodega liela daļa rezervāta, arī tādēļ, ka nebija pienācīgi sakārtota ugunsnovērošanas sistēma.

Un pēdējā pozīcija, ko mēs uzturējām, bija Vides datu centra laboratorijas korpusa nobeigšana Jūrmalā. Tā ir iesākta būve, praktiski pabeigta būve, bet, lai tā sāktu kvalitatīvi strādāt, tur ir vajadzīga pēdējo logu ielikšana, durvis un absolūti nieki.

Kas attiecas uz pārējo summu, tātad par 110 000 latu, kas ir vairāk šajā pieprasījumā, tad mūsu ministrija šādu summu neuztur, jo šo summu Vides un sabiedrisko lietu komisijai ir prasījusi tieši Siguldas pilsētas pašvaldība Siguldas attīrīšanas iekārtas būvju pabeigšanai. Ministrijas sastādītais saraksts nedaudz atšķiras no Siguldas pilsētas vēlmēm, tā ka uz to es pretendēt arī nevaru. Un es saprotu, kādas šajos naudas apstākļos ir prioritātes: tā ir likumdošana, tā ir veselības aizsardzība, tie ir sociālie jautājumi, tās ir pensijas. Un tie ir Latvijas lauki. Tā ka arī man ir ļoti mazas cerības saņemt šos nieka 37 000, kuri man būs vajadzīgi un kurus neatbalstīja ne Kabinets, ne Finansu ministrija.

Priekšsēdētājs. 37 194 latus valdība atbalsta. Bet sāksim pēc kārtas.

A.Piebalgs. Jā, es atvainojos, tas ir pavisam cits jautājums, priekšsēdētāja kungs. Par investīcijām valdība nav atbalstījusi.

Priekšsēdētājs. Bet nosauktā summa precīzi sakrīt.

A.Piebalgs. Jā, bet tā parādās pie cita - pie teritoriālās plānošanas darbiem. Tas ir pilnīgi cits.

Priekšsēdētājs. Es saprotu. Tāda sakritība. Lūdzu, Anta Rugāte - Vides un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja.

A.Rugāte (KDS).

Paldies. Precizējums par investīcijām, kuras tika noraidītas, jau gatavojot budžetu pirmajam lasījumam. Es tiešām neesmu bijusi klāt Ministru kabineta sēdē un es nezinu motivāciju, bet, ja kaut kas paliek tiktāl nepadarīts, ka tam ir tikai astes galiņš, tad tā visa lieta aiziet bojā gada laikā. Un summas patiešām nav lielas. Var būt, ka mēs varētu šīs investīcijas tomēr atļaut ministrijai, jo galu galā šī pozīcija patiešām nav tikai šai vienīgajai ministrijai. Un tad nu man atkal jāatgriežas pie manis iepriekšteiktā pirms nedēļas - ka acīmredzot tā ir reformu rezultātā radusies situācija, ka daudzas pozīcijas reformu rezultātā izkrīt ārā no ministrijas vajadzībām. Varbūt tam tā jābūt? Es neapstrīdu, jo nezinu, kādas ir ieceres. Man tikai rodas jautājums: kāpēc šai ministrijai to nav?

Kas attiecas uz Siguldu, tad patiesībā tā ir prasība no pašvaldību budžetu izlīdzināšanas fonda kā mērķdotācija. Pie tam viņu prasījums pēc komisijas lūguma ir samazināt no 333 500 latiem līdz 100 000 latu, apliecinot ar dokumentiem, ka viņu sadarbība šobrīd ar Zviedrijas, Holandes un Vācijas partneriem dos iespēju nodrošināt šīs pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, taču no Latvijas puses būtu vajadzīgs šis kopdarbu finansējums. Tāda ir šī kopējā summa - 137 000 latu. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vides un sabiedrisko lietu komisijas ierosinājums mums ir šeit, un man vismaz ir pilnīga skaidrība, bet, Lūkina kungs, par kuru naudu jūs runājāt, ja drīkst jautāt?

Ģ.Lūkins (vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs).

Paskaidroju vēlreiz un precizēju: investīcijām pieprasītā nauda sastāv no divām daļām. Viena daļa - tas, ko kādreiz bija prasījusi ministrija, un tās apjoms ir 37 852 lati. Un otra daļa - 110 000, ko bija prasījusi Siguldas pilsētas pašvaldība. Ja esmu šeit, tad es vēlos paskaidrot Gorbunova kungam par otriem 37 694 latiem, kuri ir paredzēti Latvijas lauku attīstības nacionālās programmas izstrādei, nevis investīcijām vides aizsardzības būvēm. Tā ir atšķirīga summa. Un tas, ka tā summa šeit ir līdzīga, - tā ir absolūta sakritība, un to es pamanīju tikai tādēļ, ka jūs to pamanījāt.

Priekšsēdētājs. Bet, Lūkina kungs, vismaz man nav jūsu priekšlikuma par 37 000.

Ģ.Lūkins. Protams, nav, jo Ministru kabinets to noraidīja.

A.Piebalgs. Var balsot tikai par vienu priekšlikumu, tas ir, par deputātes Rugātes priekšlikumu: valsts investīcijas - 137 000 latu.

Priekšsēdētājs. Deputāte Anna Seile - lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Tātad, ja neiedosim investīcijām šīs summas, tad Siguldai nebūs attīrīšanas iekārtas. Bet es varbūt tik daudz nedomāju par to, jo varbūt vēl pašvaldība kaut kur līdzekļus atradīs, bet es domāju par Krustkalnu ugunstorni. Detaļas sagādātas, bet, kā saka ministra kungs, uzcelts nav. Un tas tornis, kas tur stāv, ir tikpat kā sabrucis, un viņā kāpt neviens vairs nedrīkst. Visi darbi, visi ugunsdzēsības darbi, tagad ir uz pleciem Vides aizsardzības ministrijai, kurai pakļauts Teiču rezervāts. Es aicinu, ja ministrs neaicina - es lūdzu jūs nobalsot par to, lai nebūtu ugunsgrēku Teičos. Nobalsosim par šīm investīcijam!

Priekšsēdētājs. Deputāts Kide.

 

E.Kide (SL).

Cienījamie deputāti! Patiešām šķiet, ka mēs pašlaik dzēšam ugunsgrēku, nevis balsojam par budžetu. Es nemaz nebūtu pretim, lai izdalītu šos līdzekļus, ja tie ierobežotos tikai ar 127 000, un patiešām liekas, ka šie objekti ir vajadzīgi, bet, ja nevar Budžeta komisijai uzrādīt tos aprēķinus, cik līdz galam ir nepieciešams, uzrādīt arī struktūras, - vai tur ir ugunsdzēsības tornis, vai tur ir vēl kāds cits objekts... Es domāju, - ja ir tāda nepieciešamība, tad ir jāuzrāda ministrijai šie dokumenti, visas tās kalkulācijas, un tad budžeta grozījumos to var izdarīt. Bet tagad tā vienkārši nobalsot tikai tāpēc, ka draud ugunsgrēks, es neuzskatu par iespējamu.

Priekšsēdētājs. Anta Rugāte - Vides un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja. Lūdzu!

A.Rugāte (KDS).

Cienījamie kolēģi! Šie Vides un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumi budžeta otrajam lasījumam nav nākuši komisijas izdomas pēc. Šie priekšlikumi ir saskaņoti ar ministriju. Un Lūkina kungs to nevarēja nezināt. Un es uzturu spēkā šo komisijas prasību. To, ko mēs esam diskutējuši, ko mēs esam noskaidrojuši un par ko mēs esam galu galā vienojušies ar ministriju, ka par šīm investīcijām mums ir jāiestājas. Cits jautājums, vai jūs par to lemsit un vai jūs par to balsosit. Ja ir vajadzīgs un nepieciešams vēl kāds dokuments, mēs to varam darīt un pēc tam varbūt budžeta korekciju gaitā mēs varam iestāties vēlreiz par šīm būvēm, bet galu galā patiešām, - to, kas ir pusratā, nevar pusratā atstāt. Paldies.

Priekšsēdētājs. Zvanu! Pēteris Tabūns - LNNK.

P.Tabūns (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Valdošās koalīcijas un valdības vīri, es jūs it īpaši gribētu uzrunāt, jo varbūt jau nevajadzēja nemaz radīt šo ministriju? Kāpēc radījām šo ministriju, bet nekādā veidā nenodrošinām tās darbību? Un tālāk vairs nav ko jautāt. Tad nogriezīsim visu! Atstāsim ministrijas aparātu, un lai viņi dzer kafiju! Tā iznāk. Taču ir vajadzīgas Siguldas attīrīšanas ietaises un tā tālāk un tā joprojām. Es nesākšu visu uzskaitīt. Bet, ja jau reiz radījām šo jauno ministriju, tad nodrošināsim, lai tā var darboties!

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Lūdzu, balsosim: Vides un reģionālās attīstības ministrija, valsts investīcijas - 127 800!

A.Piebalgs. Es atvainojos, 137 000. Tātad dokumentā nr.129-g ir tas precizējums. Tātad - 137 000.

Priekšsēdētājs. 137 000. Rezultātu! Par - 38, pret - 20, atturas - 25. Noraidīts.

A.Piebalgs. Nākošais priekšlikums ir dokumentā nr.129-g, bet tā ir kopējā summa, tātad precīzāk ir - Latvijas vides datu centrs, tātad šobrīd budžeta projektā ir paredzēti 125 tūkstoši 643 lati, palielinājums ir 69 tūkstoši 342 lati, un galējā summa tātad būtu 194 tūkstoši 985 lati. Šis priekšlikums sakrīt - gan valdības, gan arī deputātes Rugātes priekšlikums, tādēļ es lūdzu to akceptēt.

Priekšsēdētājs. Vai kāds iebilst?

A.Piebalgs. Tad dokuments nr.129-g.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes. Akceptēts.

A.Piebalgs. Nākošais priekšlikums ir - teritoriālās plānošanas darbiem palielināt budžetu par 37 tūkstošiem 694 latiem. Bija paredzēti 16 tūkstoši 306 lati, tātad jaunais precizējums būtu - 54 tūkstoši latu. Šo priekšlikumu ir iesniegusi Vides un sabiedrisko lietu komisija, atbalstījusi Budžeta komisija, un atbalstījis arī Ministru kabinets.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildes? Nav. Akceptēts.

A.Piebalgs. Tālāk ir priekšlikums par ģeoloģiskās izpētes darbiem. Ģeoloģiskās izpētes darbiem budžetā bija paredzēti 242 tūkstoši 065 lati. Bija divi priekšlikumi. Viens priekšlikums no Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas - palielināt šo summu par 12 tūkstošiem latu, kas ir pamatā domāti kompjūteru nodrošināšanai, otrs priekšlikums ir - palielināt par 70 tūkstošiem latu, palielināt tātad šo summu līdz 312 tūkstošiem 065 latiem, un to ir ierosinājuši deputāti Seile un Stalts. Budžeta komisija atbalstīja mazāko summu, bet, protams, lems Saeima, kurš no priekšlikumiem ir atbalstāms un vai vispār ir atbalstāms. Ministru kabinets neatbalstīja šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, deputāte Seile - LNNK!

A.Seile (LNNK).

Saskaņojot ar ģeologiem šo summu, viņi 70 tūkstošus latu prasīja termālo ūdeņu izpētei un gāzes glabātavu izpētei. Ģeologiem nav tik vienkārši, ka viņi var vienā dienā savu darbu uzsākt, otrā - pārtraukt un pa vidu meklēt citu profesiju tad, kad viņi tiek atlaisti no darba, ja viņi nevienam vairs nav vajadzīgi. Tādēļ mēs ar Stalta kungu, sazinājušies ar Ģeologu biedrības pārstāvjiem, uzskatījām, ka ir jāuztur šis priekšlikums. Bet starpbrīdī, konsultējusies ar Lūkina kungu, es sapratu, ka viņš neprasa šos 70 tūkstošus, tādēļ es atsaucu savu priekšlikumu, lai ministra kungs rīkojas.

Priekšsēdētājs. Balsosim par ģeoloģiskās izpētes darbiem. Jā, lūdzu, Māris Graudiņš - “Latvijas ceļš”. Pēc tam - ministrs Lūkins.

M.Graudiņš (LC).

Jā, cienījamie kolēģi, es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka šī sadaļa sastāv no diviem iesniegumiem. Iesniegums par 12 tūkstošiem latu ir no Rūpniecības un enerģētikas apakškomisijas, kuru ir atbalstījusi Budžeta un finansu komisija, un tas attiecas uz to, ka šodien Kurzemē ir aptuveni 25 it kā neperspektīvi urbumi, tā saucamie sausie jeb neekonomiskie urbumi. Gandrīz visos šajos urbumos ir atrasta nafta, taču līdz šim ir aplēsts, ka nebūtu ekonomiski šo attīstīt. Budžetā ir paredzēti 40 tūkstoši latu jaunam urbumam netālu no Nīcas. Taču nav ietilpināti līdzekļi sauszemes naftas resursu detalizētas analīzes veikšanai, tā saucamajām karotāžām, kas veiktu šīs analīzes ar jaunām komjūterprogrammām. Pēc ģeoloģijas dienesta galvenā naftas inženiera vērtējuma, līdzšinējās urbumu analīzes ir bijušas tehniski nepilnīgas. Es atkārtoju - tehniski nepilnīgas! Un varbūt tādēļ mēs redzam tādu situāciju šodien, ka vairākus simtus metru no Latvijas robežas Lietuvā ir peļņu nesoši naftas urbumi, bet Latvijas teritorijas pusē ir tā saucamie neperspektīvie urbumi. Ģeoloģijas dienesta vadība arī atzīst šo projektu par aktuālu un vēlamu, neatkarīgi no tā, vai urbumos, kaut vai vienā, būtu augstas vai zemas kvalitātes nafta. Pat vienā perspektīvā urbumā vairākkārtīgi atmaksātos šāds izdevums, kaut vai tas būtu tikai smērvielu ražošanai un citām sadzīves ķīmijas precēm. Es uzsveru vēlreiz, ka speciālisti atzīst, ka šādā kārtībā ir lielākas cerības atklāt peļņu nesošus urbumus. Fakts, ka budžetā ir ierosināts jauns urbums, varbūt daļēji saistās ar ģeoloģijas dienesta prioritātēm, kur nodarbināti vairāk kā 20 strādnieki pie jauna urbuma, bet šai iepriekšminētajai karotāžai, šai analīzei vajadzīgi tikai 3-4 strādnieki. Vadoties pēc šo speciālistu ieteikumiem - es vēlreiz uzsveru - pēc speciālistu ieteikumiem -, es aicinu atbalstīt šo pieticīgo 12 tūkstošu latu papildinājumu. Šis piešķīrums varētu veicināt mūsu enerģētikas neatkarību un pozitīvi ietekmēt mūsu ārējās tirdzniecības bilanci. Un es vēlreiz atkārtoju savu domu, ka, lūk, speciālisti atzīst, ka tieši ar šādu kompjūterprogrammu analīzi mēs drīzāk nonāksim pie pozitīviem rezultātiem šajā jomā. Paldies.

Priekšsēdētājs. Ministrs Lūkins - lūdzu!

Ģ.Lūkins (vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs).

Precizējošs skaidrojums attiecībā uz 70 tūkstošiem - šie 70 tūkstoši ir piešķirti. Līdz ar to šis pieprasījums nav nepieciešams. Es konsultējos ar mūsu ministrijas speciālistiem. Protams, ir labi, ja ir 12 tūkstoši vairāk, bet, tā kā 70 tūkstoši vairāk ir iedoti tieši naftas izpētes darbiem, tad no šīs summas var ieekonomēt arī 12 tūkstošus karotāžas darbiem.

Priekšsēdētājs. Balsosim par Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas ierosinājumu - ģeoloģijas izpētes darbiem - 254 tūkstoši 065 lati, tātad ir palielināts par 12 tūkstošiem latu. Rezultātu! Par - 28, pret - 32, atturas - 20. Nav pieņemts.

A.Piebalgs. Tā kā otrais priekšlikums tika noņemts, tad mēs varam pāriet pie koda 23 - Valsts zemes dienests. Valsts zemes dienestam no deputātu puses bija iesniegti divi priekšlikumi. Vienu priekšlikumu iesniedza Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija - 1 miljons 300 tūkstoši latu. Otru priekšlikumu iesniedza deputāti Seile un Stalts - 1 miljons 011 tūkstoši 200 latu. Ministru kabinets atbalsta priekšlikumu par papildlīdzekļu piešķiršanu Valsts zemes dienestam - 300 tūkstoši latu. Šeit acīmredzot mums ir trīs balsojumi.

Priekšsēdētājs. Anna Seile - lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Ministru kabineta priekšlikums - iedot Valsts zemes dienestam zemes ierīcības darbiem 300 tūkstošus latu nozīmē to, ka varētu vienam ļoti nelielam pagastam Latvijā ierīkot zemi. Mūsu un deputāta Stalta priekšlikums paredzēja 1 miljonu 300 tūkstošus latu, un es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Deputāts Kide - lūdzu! “Saskaņa Latvijai”.

E.Kide (SL).

Cienītie deputāti! Man gribētos atgādināt, ka, kaut arī šie labojumi par budžetu iet uz beigām, tas nenozīmē, ka balsojumi paliek mazāk nozīmīgi. Es gribētu griezt vērību tieši uz līdzekļu pieprasījumu Valsts zemes dienestam. Mums zemes ierīkošanas darbi iekavējas arvien vairāk un arvien vairāk. Un, ja mēs šai galvenajai problēmai, kuru mēs nevaram atrisināt, neizdalīsim līdzekļus, tā arī paliks neatrisināta. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un izdalīt pieprasītos līdzekļus Valsts zemes dienestam.

Priekšsēdētājs. Zvanu! Lūdzu - ministrs Platais!

J.Platais (budžeta valsts ministrs).

Cienījamo Prezident! Godājamā Saeima! Izskatījis Valsts zemes dienesta pieteikumu par papildu līdzekļu piešķiršanu, kā arī deputātu priekšlikumu šajā jautājumā, Ministru kabinets vienojās par kompromisu - palielināt līdzekļus Valsts zemes dienestam par 300 tūkstošiem latu. Sakarā ar to jāatsaucas uz deputātes Seiles vārdiem, ka 300 tūkstoši latu ļautu apmērīt zemes tikai vienā nelielā pagastā, un arī mēs tam pilnībā pievienojamies, jo tiešām, ņemot vērā Valsts zemes dienesta iespējas, nebūs iespējams burtiski viena gada - 1994.gada laikā vai pavisam nedaudzu gadu laikā šo darbu pilnībā pabeigt. No otras puses, Finansu ministrijā ir izskatīti un Ministru kabinetā akceptēti priekšlikumi par to, cik un kādas takses tiek pielietotas maksai par zemes iemērīšanu. Sakarā ar to mēs uzskatām, ka ir nepieciešams izveidot rindu no tiem, kuriem ir steidzami jāiemēra zeme bezmaksas kārtībā, bet tiem, kas ir spējīgi maksāt, ir jāsamaksā par to lietu. Ja kādam nepieciešams šo zemes iemērīšanu veikt steidzami sakarā ar to, ka viņš vēlas savu zemi pārdot vai nodot cita lietošanā, tad arī ir jāmaksā par šādu pakalpojumu. Jo, ja maksas pakalpojumu šeit vispār nebūs, mēs ļoti ātri visus budžeta līdzekļus iztērēsim tikai vienam mērķim, un mums nepietiks vajadzīgo līdzekļu sociālām programmām, arī tām, par kurām deputāti šeit ārkārtīgi iestājās. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Deputāts Novakšānovs - Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs!

V.Novakšānovs (LZS).

Cienījamais Valsts prezident! Priekšsēdētāj, deputāti! Ja nebūtu 50 gadu vēstures, mums šīs naudas nevajadzētu. Mūsu robežas būtu kārtībā. Ja mēs gribam būt saimnieki savā zemē, mums jābūt īstam, kārtīgam saimniekam - ar likumu. Uz papīra un dabā, kārtīgam saimniekam. Tas ir, jābūt robežām, jābūt saimnieciskam plānam, un galu galā - vai ar mums kāda banka runās, ja mums nebūs īsti savu robežu, zemes robežu? Un tāpēc atļaujiet man nepiekrist tikko kā ministra Platā teiktajiem vārdiem. Piedodiet, - ja kas mums atjaunojams tautsaimniecībā Latvijā, tad tas ir agrārais jautājums un tieši zemes sakārtošana! Un lai vai kā būtu, - es zinu, ka ir grūti, - bet mums ir jāatrod visiem kopā - gan Krištopana dienestam, gan pašiem - savas darbības risinājums, gan pašiem ar savas tautsaimniecības ražošanu jāpalielina budžeta līdzekļi, un ir jānokārto šis jautājums - sakārtot pašiem savu māju, savu zemi, savas robežas. Es lūdzu balsot par to, ka mēs ieviestu, kaut no viena punkta, kārtību savā valstī, ko sauc par Latviju. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Deputāts Sinka - “Tēvzemei un brīvībai”. Lūdzu!

J.Sinka (TB).

Īstenojot agrāro reformu Latvijas brīvvalsts laikā, tas ir, tās valsts, kas beidza eksistēt 1940.gada 17.jūnijā, Zemkopības ministrijai bija vesels Zemes ierīcības departaments ar lielu mērnieku skaitu. Un atceroties, pieminot savu tēvu, zvērinātu mērnieku, kas strādāja dabā vasarā un ziemā, un rudenī, un agrā pavasarī, departamentam zīmēdams plānus, man jāsaka: kā zēns es vēroju, cik tas bija rūpīgs un, es teiktu, darbietilpīgs (tā laikam lieto tagad to vārdu) darbs. Un tas viss prasīja gadus, lai mūsu valstī radītu kārtīgi norobežotas zemnieku saimniecības un visu, kas ar to ir saistīts. Un man rodas tāds iespaids, ka šī valdība šo, manuprāt, ļoti nopietno, būtisko darbu pamet novārtā. Es katrā ziņā atbalstīšu šo ierosinājumu.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātei Annai Seilei.

A.Seile (LNNK).

Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu - bijušajiem īpašniekiem, viņu pirmās kārtas mantiniekiem, invalīdiem un represētajiem iemērīt zemi par valsts budžeta līdzekļiem. Tāda vidēja, normāla zemes gabala iemērīšana, nu, 10-15 hektāru platībā, varētu izmaksāt apmēram 50 latu. Ja mēs šo summu neieskaitām, tad kur ir valdības solījumi? Par 300 tūkstošiem latu neiemērīs neko, turklāt šis mērnieku dienests, par kuru runāja Sinkas kungs, ir arī jau šobrīd, ir jau katrā rajonā savs Valsts zemes dienesta centrs ar mērniekiem, zvērinātiem mērniekiem. Naudu vajag. Ja mēs nepieņemsim šo ierosinājumu - iemērīt no valsts budžeta līdzekļiem zemi manis minētajām ļaužu kategorijām, kuras pati valdība ir izvēlējusies, - tad kā mēs sāksim zemes reformu? Tad mēs sāksim no otra gala, mērīsim tiem, kuri maksās.

Priekšsēdētājs. Zemkopības ministrs Jānis Kinna.

J.Kinna (zemkopības ministrs).

Cienījamie kolēģi! Ja Sinkas kungs nebūtu pasludinājis valdību kā zemes ierīkošanas pretinieku, tad es nenāktu uzstāties, jo vienmēr visās valdības lemšanās par Zemes dienesta budžetu es esmu atbalstījis tā prasības. Tajā pašā laikā es gribu atgādināt gan Seiles kundzei, gan Sinkas kungam to, ko viņš pats ļoti precīzi pateica: ka arī neatkarīgās Latvijas laikā, kura beidza pastāvēt 1940.gada 17.jūnijā, zemes reforma vilkās 15-16 gadus un tikai 1937.gadā tika pieņemts lēmums par Centrālās zemes komisijas likvidāciju, kad uzskatīja, ka situācija ar robežām ir pabeigta.

Šobrīd es atzīstu, ka nauda, ko piešķir Zemes dienestam, ir nepietiekama, bet neviens runātājs nepieminēja to, ka trijos Latgales rajonos zemes ierīcība jau šā gada pavasarī tiks veikta par tās programmas naudu, un to, ka vēl viens miljons - 1,2 miljoni dolāru kopumā tiek piešķirti Zemes dienestam un zemesgrāmatām, jo ir Pasaules bankas kredīti - šie 25 miljoni, ko varēs finansēt tiem, kas spēj maksāt, jo šī nauda būs pēc tam jāatdod. Šobrīd visnotaļ atbalstot zemes ierīcības efektivitāti un straujumu, tomēr es uzskatu, ka budžeta labojumu gaitā mēs varētu atgriezties pie šā jautājuma. Ja tad, kad Grūbes kungs ar savu dienestu būs jau esošo naudu apguvis, mēs nonāksim pie situācijas, ka esošā nauda šā pavasara laikā jau būs iztērēta, - tad es būšu pirmais, kas jums ierosinās balsot budžeta labojumus par papildu naudas piešķiršanu. Šobrīd izlikties par zemes reformas aizstāvjiem un teikt, ka var palielināt vēl un vēl, un vēl, šo finansējumu, nav, manuprāt, lietderīgi.

Priekšsēdētājs. Zvans. Balsosim par Valsts zemes dienesta līdzekļiem - 3 miljoni 614 tūkstoši 134 lati, palielinājums par 1 300 000 latu. Viens “pret”. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 19, atturas - 29. Nav pieņemts.

A.Piebalgs. Ir trīs priekšlikumi. Vēl ir Seiles un Stalta priekšlikumi, un vēl ir Ministru kabineta priekšlikums.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim: Valsts zemes dienestam - 3 325 334 lati! Palielinājums par 1 miljonu. Un tālāk - par tekstu. Viens “pret”. Rezultātu! Par - 33, pret - 21, atturas - 28. Nav pieņemts. (Starpsaucieni no zāles: “Man tie zemnieki patīk. Gļēvuļi”.)

A.Piebalgs. Tagad balsojums par Ministru kabinetu - palielināt summu par 300 tūkstošiem, uz 2 614 134 latiem.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu. Viens “par”. Par - 61, pret - 5, atturas - 9. Pieņemts.

A.Piebalgs. Nākošais kods ir 035 - Centrālās vēlēšanu komisijas budžets. Pirmajā lasījumā projektā bija 500 000 lati. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina palielināt šo budžetu par 1 122 101 latu. Tātad reāli kopā vēlēšanām paredzot 1 622 101 latu. Ministru kabinets ierosina palielināt par 523 000 latu. Tātad vismaz šobrīd paredz vēlēšanām kopā izdot 1 023 000 latu. Katrā ziņā šis ir grūti paredzams skaitlis, jo skaidrs, ka izdevumi, salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām, tātad Saeimas vēlēšanām, protams, būs lielāki! Taču, izskatot šīs tāmes, ir skaidrs, ka ir iespējas tomēr samazināt šos izdevumus, piemēram, uz algu rēķina, kuras ir paredzētas šo komisiju darbiniekiem un kuras šobrīd ir ļoti augstas un kuras varētu būt arī zemākas. Pēc tam laika gaitā parādīsies tomēr precizēts skaitlis. Un skaidrs, ka martā, veicot labojumus, varētu atgriezties pie šīs problēmas. Tāpēc es ierosinu to atbalstīt - šobrīd palielināt Centrālās vēlēšanu komisijas budžetu par 523 000 latu, paredzot kopā 1 023 000 latu.

Priekšsēdētājs. Vai vēlas kāds runāt? Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, pēc tam - deputāts Kreituss.

J.Lagzdiņš (LC).

Prezidenta kungs, priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Tātad valdība piedāvā pašvaldību vēlēšanu finansēšanai tikai 1 023 000 latu. Saskaņā ar komisijas apstiprināto tāmi, kura tika iesniegta arī Finansu ministrijai un Budžeta komisijai, nepieciešams ir 1 622 000 latu. Tā ir minimālā summa, godātie kolēģi! Sākotnējā summa bija 3,5 miljoni latu, pēc tam mēs samazinājām līdz 2 miljoniem un beidzot vēl pārskatījām tāmi un samazinājām līdz manis nosauktajai summai. Godātie kolēģi, es gribētu atgādināt, ka pašvaldību vēlēšanās Latvijā būs pavisam 700 vēlēšanu apgabali. Un katrā vēlēšanu apgabalā būs savādākas vēlēšanu zīmes. Ļoti dārgi būs tieši tipogrāfijas izdevumi, jo Saeimas vēlēšanām, jūs atceraties, bija tikai pieci vēlēšanu apgabali, bet pašvaldību vēlēšanās būs 700 vēlēšanu apgabali, no tiem 568 - pagastu un rajonu pilsētu vēlēšanu apgabali un 32 - rajonu un republikas pakļautības pilsētu vēlēšanu apgabali. Bez tam visā valstī būs 1001 vēlēšanu komisija. Vienai vēlēšanu komisijai vidējie izdevumi algām un dažādām kompensācijām, tai skaitā nodoklim, godātie kolēģi, saskaņā ar mūsu tāmi ir paredzēti tikai 515 lati. Un vēlēšanu komisijas strādās divarpus mēnešus. Godātie kolēģi, ja gadījumā tomēr netiks nobalsots par mūsu komisijas piedāvāto priekšlikumu, tad es lūdzu jūs, kolēģi, atcerēties manis šodien teikto, un tad, kad martā mēs apspriedīsim budžeta grozījumus, mūsu komisija daudz enerģiskāk aizstāvēs mūsu piedāvāto summu. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Deputāts Kreituss - Demokrātiskā partija. Lūdzu!

A.Kreituss (DP).

Cienījamo Prezident, cienījamo priekšsēdētāj, deputāti! Es arī gribētu atbalstīt priekšlikumu - izdalīt 1,6 miljonus, jo man bija saruna ar Vēlēšanu komisijas locekļiem, un viņi pamatoja, ka šī summa ir absolūti nepieciešama tādēļ, ka sākumā ir bijuši plānoti 3,5 miljoni sakarā ar to, ka ir tik daudz vēlēšanu iecirkņu un tik daudz drukāšanas darbu. Es domāju, ka Lagzdiņa kungs pietiekoši precīzi raksturoja kopējo situāciju. Es tikai domāju, ka uz tā kopējā fona, kas ir izveidojies ap pašvaldību vēlēšanu gatavošanu, ap to situāciju, nodokļu politika tiek mainīta. Pašvaldības par to ir ļoti uztraukušās, virmo dažādas kaislības. Es domāju, ka uz tā kopējā fona palielināt šo summu līdz tādai, kas ir aprēķināta kā minimāli nepieciešamā, - es domāju, ka tā nebūtu tā lielākā kļūda, pašreiz par budžetu balsojot. Jo šāda summa var atrasties. Un vienalga, vai pie tās atgriezīsies martā atkal un to prasīs atkal, un atkal būs lieks darbs un laiks, jo pašreiz izliekas, klausoties arī speciālistu runās, ka šī summa ir absolūti nepieciešama un ka tā vēl ir par mazu. Es domāju, ka vēl atgriezīsies pie jautājuma, ka vajadzēs šo summu nedaudz vēl palielināt. Un, ja mēs gribam tiešām rūpēties par vēlēšanām un pie tām kārtīgi piestrādāt, un parādīt savu labo gribu kā deputāti, kas tomēr domā par vietējo padomju vēlēšanām un tās atbalsta un organizē, tomēr vajadzētu šo summu mēģināt atbalstīt un par to balsot. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Lūkins. Lūdzu!

Ģ.Lūkins (vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs).

Godājamā Saeima! Es arī uzskatu, ka vajadzētu atbalstīt šo summu, šos 1,6 miljonus, jo arī es ļoti ilgu laiku esmu bijis pašvaldības vadītājs un esmu organizējis trīs dažādu rangu vēlēšanas pagastā un ne tikai senajos laikos, bet arī pēdējās vēlēšanas. Situācija ir nedaudz mainījusies. Vispirms no katrām vēlēšanām, neslēpsim to, pašvaldības pēc tam ir dzīvojušas labi. Protams, tas ir vajadzīgs. Pašvaldībām vajag dzīvot labi un vajag dzīvot vēl labāk, bet vai tas ir šajos ārkārtīgi spiedīgajos budžeta apstākļos, kad mēs katru santīmu skaitām? Pēc iepriekšējām vēlēšanām daudzas pašvaldības iegādājās televizorus, ledusskapjus un radioaparātus, saprotot, ka viņiem tie ir vajadzīgi, bet es neuzskatu, ka tie ir tik ļoti vajadzīgi. Un ir vēl viena vieta, kur varētu mierīgi ieekonomēt naudu. Tas ir ārkārtīgi augstais bezdarbnieku līmenis Latvijas laukos. Tas tiešām ir ārkārtīgi augsts. Un šī būtu tā vieta, kur par daudz mazāku samaksu nekā par 120 latiem mēnesī cilvēki būtu ar mieru veikt vēlēšanu komisijās darbu, tādējādi nopelnot kaut kādus iztikas līdzekļus sev un savai ģimenei, kaut gan principā, protams, ir labāk, ja naudas vairāk. Vienkārši divi piemēri.

Priekšsēdētājs. Deputāts Saulītis. Lūdzu!

A.Saulītis. Labdien, labvakar. Es domāju, ka vēlēšanas ir ļoti nopietna lieta, un vienkārši mani tā aizskāra. Ja jau tur pērk televizorus vai radio, tad es domāju, ka tā nauda nebija izlietota attiecīgai aģitācijai vai attiecīgo sarakstu popularizēšanai un visam pārējam. Es domāju, ka tā nauda ir ļoti nepieciešama un ka pašvaldības ir viens no svarīgākajiem jautājumiem. Un vēlēšanas ir īpaši svarīgas, tieši šīs pašvaldību vēlēšanas, tā ka, es domāju, ir jāatbalsta šī summa.

Priekšsēdētājs. Lūdzu - Jānis Platais!

J.Platais (budžeta valsts ministrs).

Cienījamo Prezident, augsti godātā Saeima! Es jums gribētu minēt dažus faktus. 5.Saeimas vēlēšanas izmaksāja kopā 805 000 latu, tajā skaitā, 47 000 latu sastādīja vēlēšanu izdevumi ārzemēs. Vietējo pašvaldību vēlēšanās šie līdzekļi nebūs vajadzīgi. Tātad kopā izdevumu līmenis ir 760 000 latu, kas ir salīdzināms ar lielu vispārēju vēlēšanu sarīkošanu Latvijā. Protams, mēs apzināmies to, ka vajadzētu maksāt augstākas algas vēlēšanu komisiju darbiniekiem, nekā tas bija 5.Saeimas vēlēšanās. Mēs apzināmies arī to, ka iespieddarbu apjoms pašvaldību vēlēšanās būs ievērojami lielāks. Tomēr, veicot 5.Saeimas vēlēšanas, daudzas lietas tika savestas kārtībā. Vēlēšanu iecirkņi ir apgādāti ar urnām un tās nevajadzēs izgatavot no jauna. Tāpat ir saglabājies ārkārtīgi daudz cita inventāra, kurš noderēs un kuru vajadzētu likt lietā. Un pat tik svarīgā jautājumā, kāds ir pašvaldību vēlēšanu sarīkošana, naudu vajadzētu taupīt. Tātad, pēc Finansu ministrijas speciālistu precīziem aprēķiniem, mums palielinās izdevumu apjoms pašvaldību vēlēšanām par 260 000 latu. Un uz šīs naudas rēķina būs iespējams nosegt izdevumus darba samaksai, pat ja tā palielināsies. Un arī šiem iespieddarbiem. Tā ka līdzekļu apjoms būs pilnīgi pietiekams. Pie tam komisiju locekļiem tiek plānots, ka darba samaksa varētu būt varbūt ne gluži tik augsta, kā to piedāvāja Centrālā vēlēšanu komisija, bet vismaz tādā līmenī, kāda darba samaksa ir noteikta attiecīgajiem pašvaldību vadītājiem, lai tā komisiju vadītājiem būtu tāda pati. Un arī šīs vēlēšanu komisijas locekļiem darba alga varētu būt attiecīgi pašvaldību darbinieku līmenī. Mums vajadzētu tiešām dot iespēju Latvijas bezdarbniekiem nopelnīt un saņemt vēlēšanu laikā tādu naudu, kādu saņem pašvaldību darbinieki. Un ar šiem līdzekļiem vēlēšanas realizēt ir iespējams. Bet, ja šie līdzekļi izrādīsies nepietiekami, tad mums ar Kramiņa kungu ir precīza noruna, ka šie līdzekļi tiks kompensēti, ja to nebūs pietiekami šo vēlēšanu sarīkošanai. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs.

J.Lagzdiņš (LC).

Godātie kolēģi deputāti! Es tikai gribētu precizēt jautājumā par algām. Pavisam tātad būs 399 iecirkņu vēlēšanu komisijas. Vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs strādās tikai 10 dienas, par ko viņš saņems algu 27,27 latus. Otrs algotais darbinieks iecirkņa vēlēšanu komisijā būs sekretārs, kurš saņems par visu darba laiku 22,70 latus. Tālāk. Pavisam būs 568 pagastu un rajonu vēlēšanu komisijas. Šeit gan komisiju priekšsēdētāji strādās divus mēnešus, bet saņems nevis 120 latus, kā šeit tika minēts, bet gan 80 latus mēnesī. Savukārt komisijas sekretāra alga, kas ir otrs algotais darbinieks, būs tikai 70 lati. Tāda ir patiesība.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu. Balsosim - Centrālā vēlēšanu komisija - 1 miljons 622 tūkstoši 101 lats, palielinājums par 1,1 miljonu. Rezultātu! Viens “pret”. Par - 32, pret- 24, atturas - 24. Nav pieņemts.

Otrs priekšlikums - piešķirt papildus 523 000 latu.

A.Piebalgs. Kopā tas būs 1 023 000.

Priekšsēdētājs. Balsosim! Lūdzu! Rezultātu! Par - 62, pret - 2, atturas - 9. Pieņemts.

A.Piebalgs. Nākošā pozīcija ir kods 37 - Centrālās zemes komisijas budžets. Centrālajai zemes komisijai pirmajā lasījumā bija paredzēti 28 339 lati. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija lūdza atbalstīt to un palielināt par 13 661 latu, lai sasniegtu to līmeni, ko bija prasījusi Centrālās zemes komisija, tātad 42 000 latu. Budžeta komisija atbalstīja šo prasību. Diemžēl valdība ir paredzējusi palielinājumu par 6557 latiem, un kopā tas sastāda 34 896 latus. Līdz ar to mums ir divi priekšlikumi šeit. Budžeta komisija atbalstīja Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas runāt? No Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas neviens nevēlas runāt? Bet varbūt tomēr grib? Lūdzu, balsosim - Centrālās zemes komisija - 42 000 latu.

A.Piebalgs. Es atturēšos.

Priekšsēdētājs. Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 14, atturas - 27. Nav pieņemts.

A.Piebalgs. Nākošais ir valdības priekšlikums - palielināt šo budžetu par 6557 latiem, tātad kopā - 34 896 lati. Es aicinātu atbalstīt šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Deputāte Seile, lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Centrālā zemes komisija ļoti rūpīgi bija izvērtējusi savu priekšlikumu, un mums nebija uzrēķināts neviens lats. Bet es saprotu, ka valdībai naudiņa jātaupa, un tādēļ es iesniedzu tagad Saeimas sekretariātam atlūgumu no Centrālās zemes komisijas priekšsēdētājas pienākumiem. Lūdzu izskatīt šo jautājumu tuvākajā plenārsēdē, jo es saprotu, ka tas, ko mēs esam nupat nobalsojuši Centrālās zemes komisijas sēdē, ka no janvāra 3,5 lati arī deputātiem piemaksās par Zemes komisijas sēdi... Tās ir četras. 12 latu deputātam maksā par piedalīšanos Zemes komisijas sēdē. Man vienīgi ir žēl, ka šie 25 procenti, tas ir, 4 lati, tā ir neaizies Dundagas pagastam vairāk. Paldies par balsojumu.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu, balsosim - Centrālajai zemes komisijai - palielināt par 6557 latiem.

A.Piebalgs. Un kopā ir 34 896.

Priekšsēdētājs. Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 5, atturas - 3. Pieņemts.

A.Piebalgs. Nākošais priekšlikums ir par kodu 42, bet tas ir uz atsevišķas lapas, kur rakstīts: “Latvijas Republikas Saeima, Vides un sabiedrisko lietu komisija. Priekšlikums likumprojekta “Par valsts budžetu 1994.gadam” otrajam lasījumam. Priekšlikums par izdevumiem Latvijas radio darba samaksai - palielinājums par 127 500 latiem.” Iesniedz Pēteris Tabūns, Anta Rugāte. Kopējā summa tātad radio būtu 1 670 060 latu. Diemžēl šis priekšlikums ir parādījies tiešām šodien, un, kā Endziņa kungs jau pareizi atzīmēja, tas ir saņemts pulksten 17.52. Budžeta komisija, protams, to nav varējusi izskatīt, un arī es personiski balsojot atturēšos.

Priekšsēdētājs. Pēteris Tabūns - LNNK. Lūdzu!

P.Tabūns (LNNK).

Cienījamie nogurušie kolēģi! Skumji dzirdēt un klausīties šeit to, kā punkts pēc punkta tiek nogriezti līdzekļi gandrīz visiem pēc kārtas. (Smiekli zālē.) Skumji, ka Zemes komisijas priekšsēdētājai Seiles kundzei nācās iesniegt šeit atlūgumu. Es ceru, ka vismaz tas jums liks padomāt. Varbūt ne? Es ļoti ceru. Nogriezts ir invalīdiem, pensionāriem, skolotājiem, zinātniekiem, bērniem un zemniekiem. (Starpsauciens no zāles: “Tautai”.) Visiem gandrīz. Viss nost. Jā! (Zālē troksnis.) Nu redzat, kāds joks arī der, citādi mēs atkal ilgi šodien sēžam, un, ja tā nopietni izspriestu visus šos jautājumus un izdebatētu, tad nepietiktu laika līdz pat pašam rītam.

Bet tagad pavisam nopietni, cienījamie kolēģi! Ne velti es un Rugātes kundze iesniedzām šodien šo papildinājumu par Latvijas radio budžeta papildināšanu par 127 000 latu. Es jūs lūdzu padomāt. Varbūt tomēr atstāsim šiem nabaga cilvēkiem vismaz radio, ko paklausīties? Gan nenodzītās vagas galā, lai kaimiņš ar kaimiņu tur, kur nebūs nospraustas robežas, pēc izplūkšanās varētu tomēr mūzikas pavadījumā salīgt mieru, jo, redzat, arī ar Latvijas radio, kurš pēc statusa arī līdz pat humoram, līdz smiekliem un asarām ir nosaukts par valsts uzņēmumu, ir sākusies ļoti interesanta spēle un futbols, līdz tas nonācis līdz pavisam bēdīgām lietām. Un, lūk, es ceru, ka vismaz daudzi no deputātiem ir saņēmuši ģenerāldirektora Klotiņa kunga sūtīto vēstuli arī cienījamajai Budžeta un finansu komisijai, kura saka, ka tikai tagad - pulksten 17 un dažās minūtēs - tā uzzinājusi par šādu iesniegumu. Nē! Šāds iesniegums jau bija agrāk. Vakar Vides un sabiedrisko lietu komisija arī izskatīja šo un iesniedza attiecīgi Budžeta komisijai. Bet, redzat, šeit tie procedūras žņaugi vai robežas nav ļāvušas šim nopietnajam momentam pievērst uzmanību, un, lūk, tagad par to ir jārunā.

Redzat, Latvijas radio it kā nevar pretendēt uz valsts budžeta dotāciju un darbu samaksāt tādā apmērā, kas atbilst Ministru kabineta 1993.gada 17.augusta lēmumā noteiktajām budžeta iestāžu darba samaksām. Ir vai nav Latvijas radio tāpat kā televīzija budžeta iestāde? Ir vai nav? Ir budžeta iestāde! Bet padomājiet - Latvijas radio nevar pelnīt no saimnieciskās darbības, kā to dara valsts uzņēmums. Ir taču tā. Jo to peļņu no reklāmas laika pārdošanas, kas ir galvenais peļņas avots šajā sakarībā, ierobežo Latvijas Republikas likums par radio un televīziju, atļaujot reklāmas raidīšanu ne vairāk par 4 procentiem. Un, lūk, radio saimnieciskie ieņēmumi svārstās tikai ap 10-12 procentiem - šo procentu robežās, kas nepieciešami radio darbības nodrošināšanas vajadzībām, kurām budžeta dotācijas tradicionāli jau vairākus gadus netiek piešķirtas. Ieklausieties! Radio tehniskās bāzes rekonstrukcijai un pilnveidošanai, rezerves daļu un aparatūras iegādei, radio valdījumā esošo ēku un telpu rekonstrukcijai un aprūpei, biedrnaudu samaksām starptautiskajās organizācijās, kultūras programmu apmaiņai, darbinieku apmācībai un tā tālāk. Kāpēc es par to runāju? Tāpēc, ka es ļoti labi zinu, kā dzīvo radio, no kā viņi iztiek un cik daudz pelna. Un ko tad viņi lūdz? Lūdzu, ieklausieties! - Atalgot Latvijas radio darbiniekus budžeta iestāžu līmenī. It kā tā nebūtu budžeta iestāde. Lai aizkavētu vismaz šo cilvēku aizplūšanu uz labāk atalgotām budžeta iestādēm vai kur citur. Vai prasa daudz - es jautāju? Es domāju, ka ļoti ļoti minimāli prasa. Apmēram 65 latu apmērā. Vai tas ir daudz? Tad varbūt pielīdzināsim šos cilvēkus arī knapam izdzīvošanas minimumam?

Otrais. Viņi lūdz nodrošināt pienācīgu honorāru fondu aktieriem, mūziķiem un citiem ārštata speciālistiem, kuri piedalās raidījumos, it sevišķi raidlugu, skaņdarbu, literatūras un kultūrvēsturiski paliekošos ieskaņojumos. Bez tā viņu piesaiste Latvijas radio darbam vispār kļūst problemātiska un faktiski drīz vien izbeigsies. Honorāri ir simboliski un pat smieklīgi uzjautrinoši. Ja augstas klases aktieris saņem par lomu raidlugā 50 santīmus, tad kas tā ir par summu? Es saprotu, ir atskanējušas balsis, ka jāmeklē tā saucamās iekšējās rezerves. Tad, lūk, kādas ir šīs iekšējās rezerves! Ja atbrīvos no darba apmēram 58-60 žurnālistus, kas ir milzīgs pulks un pamats no radio strādājošajiem, tad tiks iegūti 10 procenti no vajadzīgās summas. Lūk, tādas ir šīs iekšējās rezerves!

Un tāpēc atgādinu vienu no galvenajiem momentiem, ko vajadzētu ņemt vērā. To, ka radio prasa visai nelielu summu, bet Latvijas radio kā valsts uzņēmums ir vienīgais, kas spēj Latvijā veikt to uzdevumu, ko nevar veikt neviena cita - ne privātā, ne kāda cita raidstacija. Un, lūk, jādomā par iespējām atrast šo summu.

Mēs šodien dzirdējām par Ventspili, par to, ka tur apkopēja saņem lielāku algu nekā ministri. Tā šeit izskanēja no tribīnes. Tad es gribu jautāt: kas tad ir svarīgāks - vai apkopēja “Ventspils naftā” vai žurnālists Latvijas radio? Varbūt pārdalīsim un novilksim vidējo starp šo apkopēju un žurnālistu Latvijas radio? Tā būs godīgi.

Redzat, šodien Berķa kungs, kurš ļoti labi pārzina, kas notiek radio, ar humoru teica, ka jādrāž iesms maza zvirbulīša, - vēl nenošauta - nomedīšanai. Bet šis “zvirbulītis” bija 6 miljonu apmērā, kuru negribēja ievērot un ievākt šo summu, ievākt šos nodokļus. Tad, lūk, šeit tāds knislītis vien iznāk - šie 127 000 latu.

Un vēl. Es jums gribētu sacīt tā: ja šodien mēs pajautātu tautai - iedot šo nieka summu Latvijas radio vai nē, tad, es domāju, ka tauta vienbalsīgi pateiktu: - jā, jāiedod! Jo mēs ļoti labi zinām, kas ir Latvijas radio. Mēs atceramies, un šodien es jums lieku pie sirds atcerēties to, kas bija janvāra dienās, kas augusta puča dienās, kad Latvijas radio bija vienīgais, kas uzturēja saikni starp šo māju un cilvēkiem, kas viņus aicināja Latvijas aizstāvēšanai un tā tālāk un tā joprojām. Vai man ir jāpārliecina jūs par to, ka šo niecīgo summu vajadzētu tomēr dot?

Es zinu, ka valdošajai koalīcijai atkal īkšķis var būt šāds - uz leju, un arī šis lūgums tiks noraidīts. Bet es jūs lūdzu nedarīt to, jo arī šodien Latvijas radio ir saikne starp šo māju, šo tribīni, un tautu. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Anta Rugāte - lūdzu!

A.Rugāte (KDS).

Vides un sabiedrisko lietu komisijas vārdā es šobrīd gribētu patiešām nelietot nekādas šķēres, man viņu nav. Es nevienam neko nevēlos nogriezt. Diezin vai man ir tiesības pielīmēt šim radio budžetam kaut ko, it īpaši šajā situācijā, kad, izejot visus etapus budžeta apspriešanā, varbūt ne visa radio vadība ir iestājusies par šo summu, kuru viņi šobrīd prasa. Taču mans pienākums ir darīt jums zināmus tos iemeslus, kuru dēļ parādās šī summa. Jums būs lemt un spriest par to, kādā veidā tas jautājums ir risināms: vai tas ir darāms šobrīd vai vēlāk, un vai vispār vajag to atbalstīt.

Šeit ir runa par algām, kuras ir iekļautas šajās summās, - ne tik vien par algām žurnālistiem, tas būtu pārāk pieticīgi teikts, bet ir domāts arī par algām tehniskajiem darbiniekiem, jo bez tiem radio nespēj funkcionēt nekādā veidā. Te, vismaz Klotiņa kunga vēstulē, kuru jūs esat saņēmuši, ir runāts arī par tiem kultūras ierakstiem, kurus šobrīd nevar nodrošināt ar tiem līdzekļiem, kādi ir radio rīcībā. Protams, nacionālajam radio ir vajadzīgas tās pozīcijas, kuras viņi tagad nevarēs izpildīt, kā raksta Klotiņa kungs, jo viņiem ir šis iztrūkums. Taču es gribētu teikt, ka šie 127,5 tūkstoši latu ir daļēji attaisnojams lūgums. Es esmu parakstījusi šo prasījumu, jā. Un tomēr mana attieksme pret šo prasījumu ir divējāda. Es nevaru to neatbalstīt kaut vai tādēļ vien, ka es esmu komisijas priekšsēdētāja un mēs esam vairākkārt komisijā runājuši par finansējumu radio un televīzijai, kurš ir nepietiekams. Taču mēs ne vienu reizi vien komisijā esam runājuši ar abu valsts uzņēmumu vadītājiem par to iekšējo strukturēšanu un darbības principu, kādā veidā šie uzņēmumi šobrīd nodrošina gan valsts pasūtījumu, gan izpeļņas vai peļņas iespēju saviem strādājošajiem. Un te, man diemžēl jāsaka, ir šī otra puse, šī manas duālās situācijas otra puse, ka es nevaru ar pilnu sirdsapziņu atbalstīt šos 127,5 tūkstošus tādēļ, ka priekšstatu par šīs struktūras pilnveidošanu vai kādu citādu rekonstrukciju mēs pagaidām neesam sagaidījuši. Protams, jā, mēs visi gaidām - un arī abi uzņēmumi gaida - jauno televīzijas likuma sakārtotību un radio likuma sakārtotību. Tas viss tā ir. Bet varbūt tieši tāpēc, ka mēs zinām šo situāciju, ka šis likums top un šī sakārtotība būs teju, teju, - varbūt tieši tāpēc mēs varētu lemt par kādu priekšlikumu, kurš šeit nav izteikts, bet es vismaz gribētu darīt jums to zināmu. Ja mēs nevaram balsot par šo priekšlikumu kā papildinājumu budžetam radio nodrošinājumam, varbūt mēs varētu atgriezties, un tad es uzturu spēkā šo prasījumu un par to arī jūsu priekšā nākošreiz runāšu. Lai tad, kad būs budžeta izpildes gaitā budžeta grozījumi, mēs varētu jau jaunā likuma ietvaros, prasot arī šīs reformas kā apliecinājumu, kādā veidā viņi strukturēs savus uzņēmumus, uzturēt spēkā šo prasību budžeta izpildes gaitā. Paldies. (Starpsaucieni no zāles: “Kā to saprast? “Par” vai “pret”?)

Priekšsēdētājs. Aivars Berķis - Zemnieku savienība. Lūdzu!

A.Berķis (LZS).

Dāmas un kungi! Es tāpat saprotu, ka prasība pēdējā mirklī šo summu iekļaut budžetā, kaut arī tie ir tikai 127 000 latu, tomēr ir grūta prasība, un diezin vai mēs to varētu šobrīd izdarīt, taču jautājums par radio darbinieku, īpaši radio žurnālistu algām, ir jāaplūko pavisam nopietni. Jo es ar bažām skatos, kā šis process tur veidojas. Vispirms jau tiešām jārunā par žurnālistiem, kuri, protams, cenšas nopelnīt vismaz kaut daļu no tā, ko pelna viņu kolēģi avīzēs, un cenšas darīt visu to, ko kādreiz veica ārštata korespondenti. To visu tagad žurnālists cenšas padarīt pats. Līdz ar to viņš vairs nevar iedziļināties tajās lietās. Dažreiz mēs brīnāmies, kāpēc ir vispusīgi raidījumi, kuros, piemēram, netiek izprasti tie likumi, kurus mēs šeit apspriežam, un ir daudzas citas paviršības, bet tas ir saprotams. Žurnālistam ir pamatīgi šīs lietas jāizstudē, un tam ir vajadzīgs laiks. Ja laika nav, viņš kļūst paviršs. Tā ir viena nelaime.

Otra nelaime ir tā, ka mani bijušie kolēģi praktiski vairs netiek komandējumos, jo arī autotransports ir bēdīgā stāvoklī, tur trūkst benzīna, trūkst šoferu, mašīnas ir bēdīgā stāvoklī. Tātad praktiski Latvijas radio jau pārvēršas par Rīgas radio.

Un trešā nelaime, protams, ir tas, kas notiek ar fonotēkas saglabāšanu. Tā visu laiku jau ir nelaime, ka tiek nodzēsti tādi ļoti vērtīgi ieraksti, gan mūzikas, gan mākslas ieraksti, gan it īpaši jau raidījumi, tiek atkal un atkal uz tiem rakstīts. Un daudz no tā kultūrvēsturiskā darba, kas radio būtu jāuzņemas, ir aizlaists postā. Tāpēc es uzskatu, ka tik tiešām ir jādara tā, kā teica Rugātes kundze: tad, kad mēs apspriedīsim šos budžeta papildinājumus, kad mēs redzēsim atkal, ka kāda nauda ir ienākusi, radio darbinieki ir jāatceras. (Starpsaucieni no zāles: “Bet ko tad darīt? Tas ir cirks!”)

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Lūdzu zvanu. Vai mēs par televīziju nelēmām?

A.Piebalgs. Televīzija vēl būs.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, Piebalga kungs! Vai jūs vēlējāties runāt?

A.Piebalgs. Nē, es vienīgi gribēju vēlreiz teikt, ka diemžēl šis priekšlikums kā deputātu vai kā komisijas priekšlikums vismaz no Vides un sabiedrisko lietu komisijas ienācis vēlu. Un es vēlreiz saku, ka es šoreiz diemžēl atturēšos.

Priekšsēdētājs. Balsosim par deputāta Tabūna priekšlikumu par izdevumiem Latvijas radio darba samaksām - 127 500! Lūdzu rezultātu. 37 - par, 17 - pret, atturas - 31. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Piebalgs. Ir palicis vēl viens priekšlikums. Kods 43 - valsts uzņēmumi, Latvijas televīzijas budžets. Priekšlikums, ko iesniedza Cilvēktiesību komisija, - iedalīt papildus 10 000 latu, lai varētu nodrošināt surdotulkojumu “Panorāmai”. Valdība un Budžeta un finansu komisija atbalsta šo priekšlikumu. Valdība mēģina interesantā formā to pasniegt - kā divus priekšlikumus: samazināt vispirms šo summu par 10 000 televīzijai un pēc tam nodot šos 10 000 latu Labklājības ministrijai. Man liekas, šī kombinācija ir tuvu fantastikai, un es lūdzu tomēr atbalstīt Cilvēktiesību komisijas priekšlikumu - palielināt budžetu par 10 000 latiem, ar ierakstu: surdotulkojuma nodrošināšanai. Protams, ir dīvaini, ka trūkst tieši šim surdotulkojumam 10 000 latu, bet tā jau ir cita problēma. Un es lūdzu tiešām deputātus atbalstīt šo Cilvēktiesību komisijas priekšlikumu, lai lieki nesarežģītu visu šo lietu.

Priekšsēdētājs. Jūs gribat runāt? Lūdzu, deputāts Kide!

E.Kide (SL).

Cienījamie deputāti! Latvijas Invalīdu biedrība un Latvijas Nedzirdīgo biedrība ir vairākkārt griezusies Budžeta komisijā un arī frakcijās ar lūgumu - neliegt dzirdes invalīdiem paklausīties vienīgo viņu informācijas kanālu, tas ir, raidījumus ar surdotulkojumu. Es ļoti, ļoti lūdzu izprast invalīdus un viņu lūgumu - šoreiz nobalsot “par”.

Priekšsēdētājs. Deputāte Rugāte, lūdzu!

 

A.Rugāte (KDS).

Paldies, cienījamie kolēģi! Es arī gribu lūgt atbalstīt šo lūgumu. Bet, ja man ir atļauts, es tomēr divos vārdos gribētu paskaidrot, kā ir radies šis lūgums, (Starpsaucieni no zāles: “Nevajag, nevajag!”) Jūs esat “par”? Bet jūs nezināt, kādēļ šis tulkojums ir noņemts. Tas ir principiāls jautājums. Tas ir jautājums, kas skar radio un televīzijas budžetu kopumā. Un aizvadītā gada beigās, kad parādījās precedents attiecībā uz to, ka tā ir pietiekama summa, lai varētu ietaupīt, komisija lūdza sniegt šo kalkulāciju, cik tad šāds surdotulkojums maksā. Es gribētu cienījamajai Saeimai atgādināt, ka mēs vēl aizvien, neskatoties uz vairākkārtējiem lūgumiem, neesam saņēmuši aprēķinus par to, cik tad tas īsti maksā. Es saprotu, ka to ir ļoti grūti izkalkulēt, taču šis process notiek jau vairāk nekā (jeb apmēram) divus gadus un vēl piedevām Nedzirdīgo biedrība pati apmaksā tulkus, tātad tas ir tikai tehniskais process, tas, kas notiek televīzijā. Un mēs nezinām reāli šo summu, cik tas izmaksā: man tīri cilvēciski gribas apšaubīt, vai šī summa patiesi ir paredzēta surdotulkojumam. Es atbalstu šo vajadzību, un ir obligātā kārtā jānodrošina šis informācijas raidījumu tulkojums, surdotulkojums, taču šī summa manī izraisa lielu jautājumu. Un tad, kad mēs skatīsim turpmākā laika gaitā budžeta izpildi jauno likumu gaismā, acīmredzot mēs pie šā jautājuma būsim spiesti atgriezties, jo tas ir ļoti nopietns jautājums. Paldies.

Priekšsēdētājs. Jānis Platais - budžeta valsts ministrs. Lūdzu!

J.Platais (budžeta valsts ministrs).

Cienījamo Prezident, godājamā Saeima! Lai neatkārtotos tāda situācija, ka invalīdiem tiek liegta iespēja noskatīties “Panorāmu” ar surdotulkojumu, valdība, izskatījusi šo jautājumu, ieteica šos līdzekļus, kas ir tulkojumam vajadzīgi, izlaist no televīzijas ārā, nodot tos Labklājības ministrijai, lai Labklājības ministrija samaksā par to, ka šis tulkojums tiešām televīzijā tiek nodrošināts. Tieši tāds ir Ministru kabineta priekšlikums, kurš formulēts jums izdalītajā dokumentā. Un es ierosinu nobalsot par šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Divi balsojumi. Lūdzu zvanu. Pirmais balsojums - valsts uzņēmums Latvijas televīzija - 2 231 380 lati, palielinājums par 10 000 latu. Lūdzu rezultātu. Par - 75, pret - 1, atturas - 6. Lēmums pieņemts.

A.Piebalgs. Līdz ar to priekšlikumi ir izskatīti un mēs varam nobalsot par likumprojekta 7.pantu - apstiprināt valsts budžeta izdevumus saskaņā ar 4-2 pielikumu, ievērojot tos balsojumus, kuri jau šodien tika izdarīti.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim par 7.pantu! Vai visi ir nobalsojuši? Lūdzu rezultātu. 64 - par, 10 - pret, 10 - atturas. Pieņemts.

A.Piebalgs. Nākošais. Mēs varam nobalsot par 8.pantu - apstiprināt investīciju objektu sarakstu ministrijām un valsts institūcijām saskaņā ar 6.pielikumu un ievērojot izmaiņas pielikumā 4-2.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas runāt? Tad, lūdzu, balsosim par 8.panta apstiprināšanu jeb pieņemšanu! Balsojam. Vai visi ir nobalsojuši? Lūdzu rezultātu. 59 - par, 2 - pret, 20 - atturas. Pieņemts.

A.Piebalgs. Diemžēl par 9.pantu es lūgtu dažas minūtes laika, jo vēl noprecizē pēdējos balsojumus, lai varētu kopējo summu nobalsot, un tāpēc es lūdzu iet vispirms pie 10., 11.pārejas noteikumiem līdz tam brīdim... Nē, faktiski tas skaitlis jau ir kārtībā. Tad 10.pantu, lūdzu! Tas ir jauns pants. Saskaņots ar Ministru kabinetu. Neviens deputāts priekšlikumus nav iesniedzis, bet es gribu teikt, ka Budžeta un finansu komisija, protams, strādās pie šīm visām lietām, jo tie ir parādi, kas ir ļoti nopietna lieta, un ir skaidrs, ka ir vajadzīgi speciāli likumi par aizņēmumiem un tādām lietām. Es aicinu balsot “par”.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas runāt? Lūdzu, balsosim par 10.pantu! Lūdzu rezultātu. Par - 60, pret - 2, atturas - 18. Pieņemts.

A.Piebalgs. Nākošais - 11.pants, kas arī bija pirmajā lasījumā likumprojektā par valsts budžeta kases apgrozības līdzekļiem un Starptautiskā valūtas fonda rezervi. Šeit nekādi priekšlikumi nav saņemti. Budžeta un finansu komisija atbalsta šo punktu, jo tā ir normāla parādība, ka tad, ja trūkst naudas, šo naudu paņem valsts budžeta kasē, lai nosegtu kādas vajadzības, un tai pēc tam atdod šo naudu atpakaļ. Tā ir tāda, varētu teikt, “zelta rezerve”, kas faktiski jebkurā mirklī varētu noderēt.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim par 11.pantu! Rezultātu. Viens “par” papildus. 67 - par, 1 - pret, 10 - atturas. Pieņemts.

A.Piebalgs. Tagad es lūdzu atgriezties pie 9.panta. Tātad precizētā summa tagad ir zināma, un tāpēc es lūdzu izteikt 9.pantu šādā redakcijā: apstiprināt valsts budžetu 1994.gadam - izdevumos 593 411 853 lati.

Priekšsēdētājs. Vēlreiz!

A.Piebalgs. 593 411 853 lati.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim par 9.panta redakciju, kuru nosauca komisijas vadītājs! Viens “par”. Rezultātu! 56 - par, 4 - pret, 19 - atturas. Pieņemts.

A.Piebalgs. Tālāk - pārejas noteikumi. 1.punkts bija arī pirmā lasījuma likumprojektā. Šeit nekādi priekšlikumi nav saņemti.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Akceptēts.

A.Piebalgs. 2.punkts. Ir precizējums deputātu Tomiņa un Bērziņa redakcijā, kas ir dokumentā nr.129-b. Es to arī nolasīšu. Tātad te mainīsies tikai skaitļi. Pēc būtības tas sakrīt ar pamattekstu. “Atļaut Latvijas Republikas Zemkopības ministrijai norakstīt graudu rezerves veidošanai izsniegto kredītu un valdības palīdzības fonda aizdevumu 3 709 000 latu un gaļas un piena produktu rezervju veidošanai izsniegto valdības palīdzības fonda aizdevumu 754 000 latu apmērā.” Šie skaitļi ir pilnīgi precīzi un saskaņoti arī ar Zemkopības ministriju.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildes? Nav iebilžu. Tad ir akceptēts.

A.Piebalgs. Par pārejas noteikumu 3.punktu netika saņemti nekādi priekšlikumi.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildes? Akceptēts.

A.Piebalgs. 4.pārejas noteikums ir jauns. Un es jau teicu, ka tie izraisa tās šaubas, kas bija Budžeta komisijā par to, kā notiks valsts vietējo budžetu izpilde. Tāpēc tā ir tāda rezerve, lai varētu attiecīgi izvērtēt, kas notiek ar vietējo budžetu izpildi.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav.

A.Piebalgs. 5.noteikums ir parādījies jauns. Šis noteikums ir saistīts ar to, ka šobrīd vairs nav vienota piegādātāja un ir ļoti daudzi dažādi piegādātāji. Lai pēc iespējas samazinātu to iespēju, ka pērk no tā, kuram pēc tam kaut kādā mērā atgriežas nauda atpakaļ, ir noteikts, ka tad, ja darījumu summa pārsniedz 2 tūkstošus latu, šāds darījums izdarāms konkursa kārtībā, un, protams, Ministru kabinetam ir jāpieņem attiecīgi noteikumi par šādu valsts konkursu izsludināšanu.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildes? Nav.

A.Piebalgs. 6.punkts - tas ir vairāk tāds pārejas punkts, kas uzdod Ministru kabinetam arī attiecīgi sagatavot tāmes atbilstoši budžeta asignējumam - tā, kā ir nobalsots šodien.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildes? Nav.

A.Piebalgs. 7.noteikums ir saistīts ar to, lai neaizietu darba algām paredzētās izmaksas arī citiem izdevumiem. Tātad saglabāt to summu, kas ir, darba samaksas fonda robežās.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav. Paldies.

A.Piebalgs. Par 8.punktu mēs jau nobalsojām. Tātad tas bija deputātes Počas priekšlikums, kas ir saskaņots ar jautājumu par bērnu pabalstiem.

Priekšsēdētājs. Paldies.

A.Piebalgs. Likums stājas spēkā, protams, nevis ar 1994.gada 1.janvāri, bet ar tā izsludināšanas dienu.

Priekšsēdētājs. Tālāk.

A.Piebalgs. Līdz ar to mēs varam balsot par visu likumprojektu kopumā otrajā lasījumā un galīgi.

Priekšsēdētājs. Zvanu! Godātais Piebalga kungs, ejiet vietā! Lūdzu, balsosim par likuma “Par valsts budžetu 1994.gadam” pieņemšanu visumā. Balsojam. Vai visi ir nobalsojuši? Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 8, atturas - 23. Likums ir pieņemts. Lūdzu - komisijas vadītājs deputāts Piebalgs!

A.Piebalgs. Cienījamie deputāti! Faktiski mana uzstāšanās ir zināmā mērā saistīta ar Seiles kundzes uzstāšanos. Redzat, budžeta projekta izskatīšana, protams, ir ļoti nežēlīgs process, izdevumi tiek apcirpti, varbūt ne vienmēr pamatoti. Bet jāatceras arī tas, kāpēc budžetu pieņem, un tie ir galvenie vadmotīvi. Budžets tiek mainīts, un tāpēc nevajag izsamist par to, ja attiecīgā pozīcija nav budžetā. Skaidrs, ka izdevumus vienmēr mēģina sabalansēt ar ieņēmumiem, bet mēs atkal atgriezīsimies pie šā procesa, un, ja arī kādam resoram nav pietiekamas summas, tad jau martā mēs varēsim spriest par to, ka ir iespējami attiecīgi grozījumi, un tādā veidā atrisināsim problēmas. Bet jārēķinās arī ar to, ka vienmēr, budžetu apstiprinot, būs problēmas. Paldies par jūsu izpratni un par tādu ļoti veiksmīgu darbadienu šodien! (Aplausi.)

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, ir... Līdz ar to mana uzruna atkrīt, jo bija aplausi.

Bet tad vēl ir otra lieta. Mums ir divi iesniegumi. Pirmais iesniegums - deputāts Grots ļoti lūdz izskatīt viņa iesniegumu par atvaļinājumu, tāpēc es lūgšu sekretāra biedru Tomiņu nolasīt to.

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

“Saeimas deputāta Andra Grota iesniegums Saeimas Prezidijam. Lūdzu piešķirt atvaļinājumu no 7.-28.martam. Tas ir nepieciešams, jo tajā laikā būšu ASV, piedalīšos manas bijušās draudzes simtgadu jubilejā, kā arī kārtošu personīgus un īpašuma jautājumus. Andris Grots.”

Prezidija ierosinājums jeb atzinums: Atvaļinājumu piešķirt no šā gada 7.-28.martam.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, precizējiet!

Z.Tomiņš. Piešķirt no 7.-28.martam

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim! Godātie kolēģi, atļaujiet mums balsojumus pabeigt un saņemsiet pēc tam visas izdrukas. Balsosim par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Grotam! Rezultātu! Par - 72, pret - 4, atturas - 3. Pieņemts lēmums.

Otrs lūgums - lūgums kā pēdējo darba kārtības jautājumu izskatīt jautājumu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekļa vēlēšanām. Parakstījis deputāts Lagzdiņš un citi. Vai kāds vēlas runāt? Neviens neiebilst? Priekšlikums pieņemts.

Par izvirzīto kandidatūru vārds Jānim Lagzdiņam!

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Joprojām nav ievēlēts viens Centrālās vēlēšanu komisijas loceklis. Saskaņā ar Starpfrakciju padomes vienošanos katra frakcija izvirza pa vienam kandidātam. Līdz šim nav ievēlēts deputātu frakcijas “Līdztiesība” izvirzītais kandidāts. Šobrīd frakcija “Līdztiesība” savu kandidātu ir izvirzījusi. Lūdzu skatīt, kolēģi, dokumentu nr.142! Tātad par Centrālās vēlēšanu komisijas locekļa kandidātu ir izvirzīts Jānis Lapinskis.

Priekšsēdētājs. Jānis Lapinskis. Vai kāds vēlas runāt? Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Jāņa Lapinska ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 1, atturas - 14. Jānis Lapinskis ievēlēts par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli un strādās tās sastāvā.

Visi jautājumi ir izskatīti. Nākošā plenārsēde ir 10.februārī pulksten 9.00 no rīta. Paldies.

Un tagad reģistrēsimies. Par procedūru? Lūdzu!

L.Kuprijanova (SL).

Es lūdzu piedošanu Saeimas dāmām un kungiem, bet es pārbaudīju tagad izdruku. Pēc budžeta balsojuma spriežot, Ludmila Kuprijanova ir atturējusies, bet es taču balsoju “pret”. Es palūgtu protokoliski izmainīt manu balsojumu. Es balsoju “pret”, pret budžetu visumā.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, mēs jau izskatījām tāda veida situācijas un mēs neko nemainām. Mēs pieņemam zināšanai jūsu paziņojumu, kā jums tas ir iznācis, bet mēs neko nemainām, jo mūsu prakse ir tāda, ka katrs deputāts, ja viņš šaubās par to, kā viņš ir nospiedis pogu, vai domā, ka ir kādas tehniskas kļūmes, tūlīt var nākt klajā ar savu paziņojumu, kā viņš ir balsojis. Es devu tam pietiekami laika, jautāju, vai visi ir nobalsojuši. Bet tagad mēs jau vienreiz izskatījām tādu gadījumu, tas nekādus pozitīvus rezultātus pēc tam nedeva, pēc tam, kad ir paziņoti balsošanas rezultāti.

Reģistrāciju, lūdzu! Godātie deputāti, vai visi esat reģistrējušies?... Kamēr gaidām izdruku, es varu mazu komentāru sniegt. Mēs visi zinām, ka balsojumi “pret” vai “atturas” - tas ir drīzāk morāles jautājums nekā balsojuma iznākuma jautājums.

Lūdzu izdruku!

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies:

Igors Bukovskis,

Juris Janeks,

Jānis Jurkāns,

Larisa Laviņa,

Jānis Lucāns...

Priekšsēdētājs. Deputāte Laviņa ir zālē.

Z.Tomiņš.

Jānis Lucāns,

Roberts Milbergs,

Dainis Stalts,

Anita Stankēviča,

Leonards Stašs,

Pēteris Tabūns...

Priekšsēdētājs. Pēteris Tabūns ir zālē.

Z.Tomiņš.

Joahims Zīgerists.

Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Paldies.

Stenogrammu parakstījušas:

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Mašīnrakstītājas-operatores: M.Ceļmalniece, B.Strazdiņa, S.Bērziņa, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

 

Ceturtdien, 22.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 22.februāra ārkārtas sēde
10:30  Saeimas 2024.gada 22.februāra kārtējā sēde
12:00  Saeimas Prezidija sēde
17:00  2024.gada 22.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem