Latvijas Republikas 5.Saeimas plenārsēde

1994.gada 26.maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aivars Berķis.

Priekšsēdētājs. Pasludinu 26.maija sēdi par atklātu! Darba kārtībā ir Prezidija ziņojumi, amatpersonu apstiprināšana un atbrīvošana no amata, ministru atbildes uz deputātu jautājumiem un likumprojektu izskatīšana. Ir saņemts frakcijas "Latvijas ceļš" iesniegums: "Saeimas frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti lūdz Saeimu 1994.gada 26.maija sēdes darba kārtībā izdarīt šādas izmaiņas: likumprojektus "Latvijas Republikas Detektīvdarbības likums" (560.dokuments), "Par vārda, uzvārda un tautības maiņu" (556.dokuments), "Par grozījumiem atjaunotajā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikumā" izskatīt ceturtajā nodaļā pirms likumprojekta "Grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā"". Vai kāds vēlas izteikties par šo ierosinājumu? Aleksandrs Kiršteins - LNNK.

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamais Prezidij, godājamie deputāti! Es domāju, ka vienreiz vajadzētu izbeigt šādu praksi, jo tā pazemo visu deputātu cieņu. Ja mums nedēļas sākumā sanāk Prezidijs, kurā vairākums ir valdošajai koalīcijai, tad ir ļoti dīvaini, ka pēc divām dienām mēs ieraugām atkal sagrozītu - kaut kādu jaunu - darba kārtību. Un tas notiek regulāri. Es vēl saprastu, ja tie būtu viens vai divi darba kārtības jautājumi, kas ir steidzami jāiekļauj, arī mēs šad un tad ierosinām varbūt, bet es domāju, ka tā ir bezkaunība - iesniegt 12 izmaiņas pēc nesen notikušās Prezidija sēdes. Un pie tam tiek iesniegti Prezidijam divi dokumenti, tātad šeit ir tikai viens secinājums: vai nu tiešām Prezidijs nevar sakārtot šo darba kārtību, vai "Latvijas ceļš" uzskata, ka Saeima ir tāda vieta, par kuru var vienkārši ņirgāties. Man nav skaidrs vispār šis princips, kā var nākt ar 12 priekšlikumiem vienā dokumentā. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas izteikties? (Starpsauciens no zāles: "Prezidijam jāizsakās!") Aivars Endziņš - "Latvijas ceļš". Prezidijs var paskaidrot, ka tas veido darba kārtību dokumentu ienākšanas secībā un ka Prezidijs nav tiesīgs sakārtot šo darba kārtību pēc saviem ieskatiem, bet tikai tā, kā ir iesniegti dokumenti. Lūdzu - Aivars Endziņš.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo sēdes vadītāj, cienījamie deputāti! Cienījamais Budovska kungs, Prezidijam tik tiešām nav tiesību izkārtot pēc sava prāta, (Starpsauciens no zāles: "Tad viņam nav jēga!") kaut arī tur ir it kā valdošās koalīcijas vairākums. Tas tiešām sakārto šos dokumentus ienākšanas secībā, bet šeit, kā saka, ir priekšlikums pēc tās būtības, kas ir svarīga. Es gribētu runāt, teiksim, tikai par diviem likumiem - "Par vārda, uzvārda un tautības maiņu" un "Par grozījumiem atjaunotajā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikumā". Tās ir divas normas. Mēs jau pagājušajā reizē vienojāmies, bet tad iespraucās pa vidu Reliģisko organizāciju likums, un mēs gribējām to izskatīt. Lieta ir tāda, ka mēs esam sen pieņēmuši likumu par civilstāvokļa aktiem. Pašreiz ir ļoti daudz iesniegumu par vārda un uzvārda maiņu, un to nevar nekā atrisināt. Otra lieta - grozījumi Civillikumā. Šeit ir viens pants, proti, kas saistās ar adopciju, un atkal, adoptējot bērnu, pēc pašreizējās likumdošanas nevar mainīt bērna vārdu. Tās ir tādas lietas, kuras prasa steidzīgu risinājumu, un es tāpēc ļoti lūgtu cienījamo Saeimu atbalstīt šo priekšlikumu, lai mēs pēc iespējas ātrāk varētu atrisināt šos jautājumus.

Priekšsēdētājs. Ivars Silārs - "Latvijas ceļš".

I.Silārs (LC).

Cienījamie kolēģi! Šoreiz es uzstājos nevis kā "Latvijas ceļa" deputāts, bet kā Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs. Lemjot jautājumus un aicinot par Aizsardzības un iekšlietu komisijas izstrādātiem likumiem, es vienmēr uzstājos un uzstāšos kā komisijas priekšsēdētājs un tikai Latvijas interešu, nevis partijas interešu vadīts. Un tādēļ arī tagad es lūdzu atbalstīt to, lai mēs varētu izskatīt Detektīvdarbības likumu, jo es gribu jums atgādināt, ka jau decembrī, kad mēs skatījām Operatīvās darbības likumu, jau tad bija skaidrs, ka mums būs jāpieņem likums, kas reglamentēs detektīvdarbību. Tas viss norit savstarpējā secībā. Arī izstrādājot Valsts drošības iestāžu likumu, Satversmes aizsardzības biroja likumu, mums bija skaidrs, ka ir nepieciešams reglamentēt arī detektīvdarbību valstī. Un tas būtu jāpagūst pieņemt kā likums, lai projekts taptu par likumu vēl šajā sesijā, un tādēļ es lūdzu jūsu atbalstu. Šeit nav nekādas necieņas izrādīšanas pret kolēģiem, šeit ir tiešām lūgums jums atbalstīt to likumu izskatīšanu, kuri būtu nepieciešami. Un es gribu teikt, ka komisijā ir pārstāvji no lielākās Saeimas frakciju daļas un ka tās viedoklis ir vienprātīgs. Paldies.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, es domāju, ka savu attieksmi mēs izteiksim balsojot. Vai vēl kāds vēlas runāt? Jo tas viss ir Saeimas deputātu pašu varā, kā mēs kārtojam savu darba kārtību. Tātad vispirms šādā sakārtojuma secībā es aicinu balsot par 596.dokumentā ieteiktajiem likumprojektiem, kuri būtu iebalsojami ceturtajā nodaļā pirms likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā"". Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 9, atturas - 13. Ir pieņemts. Un tagad 595.dokuments, kurā lūdz izskatīt veselu virkni likumprojektu pēc likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā "Par Latvijas Republikas likuma "Par īpašuma privatizāciju agroservisa uzņēmumos" spēkā stāšanās kārtību"". Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 14, atturas - 8. Arī šis ierosinājums ir pieņemts.

Tālāk. Prezidijs ir saņēmis 594.dokumentu, ko parakstījuši deputāti Čepānis, Stroganovs, Laviņa, Bartaševičs, Stašs un vēl vesela virkne, pavisam 10 deputāti: "Sakarā ar to, ka 1993.gada 6.jūlijā 5.Saeima nav apstiprinājusi Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētā 5.Saeimas deputāta Alfrēda Rubika mandātu, kas ir pretrunā ar Satversmi, lūdzam iekļaut šā gada maija plenārsēdes darba kārtībā lēmuma projektu "Par Latvijas Republikas 5.Saeimas deputāta Alfrēda Rubika pilnvaru spēkā stāšanos"." Un ir sagatavots lēmuma projekts. Prezidijs nevarēja šo lēmumu iekļaut darba kārtībā tāpēc, ka tas ir nupat saņemts, bet Saeima ir tiesīga lemt par iekļaušanu vai neiekļaušanu. Lūdzu balsošanas režīmu, balsosim par vai pret iekļaušanu. Vai kāds vēlas izteikties? Lūdzu -Andrejs Panteļējevs, "Latvijas ceļš".

A.Panteļējevs (LC).

Jautājums ir tiešām svarīgs, tas reizē ir gan pamatā juridisks, bet diemžēl arī politisks, un mēs 97.punkta kārtībā vienkārši iebilstam pret tā izskatīšanu šodien. Līdz ar to tas tiek atlikts uz nākamo...

Priekšsēdētājs. Tātad atbilstoši Kārtības rullim, ja kāds deputāts iebilst, šis lēmums nevar tikt... Tas tiek izskatīts nākamajā sēdē.

Tālāk. Ir saņemts iesniegums: "Mçs, apakšā parakstījušies Saeimas deputāti, lūdzam iekļaut 26.maija sēdes darba kārtībā lēmuma projektu par izmaiņām Izmeklēšanas komisijas sastāvā." To parakstījuši Māris Grīnblats, Juris Sinka, Ilmārs Dāliņš, Uldis Lakševics, Aleksandrs Pētersons, Imants Kalniņš, Pēteris Elferts, Alfreds Čepānis, Andris Saulītis, Janīna Kušnere. Un ir arī lēmuma projekts: "Saeima nolemj atsaukt deputātu Robertu Milbergu no Izmeklēšanas komisijas un ievēlēt deputātu Jāni Straumi Izmeklēšanas komisijas sastāvā." Nav bijis iespējams pavairot šos dokumentus, jo tie tika iesniegti pirms piecām minūtēm. Vai ir nepieciešams izdalīt? Vai deputāti ir ar mieru balsot par iekļaušanu? Kas vēlas izteikties par šo jautājumu "par" vai "pret"? Andrejs Panteļējevs - "Latvijas ceļš".

A.Panteļējevs (LC).

Man jānes tas krusts, jābūt vienmēr par iebildēju, bet es arī šoreiz gribētu iebilst, jo mums kaut kā jātiek skaidrībā arī frakcijā un kopumā, kas notiks ar šo komisiju, jo tai ir jāsniedz pēc divām nedēļām galaziņojums atbilstoši mūsu pieņemtajam lēmumam. Es neredzu sevišķu loģiku tagad izdarīt tur kaut kādas fundamentālas izmaiņas. Es domāju, ka iekšēji komisija pati var atrisināt jautājumu, kurš aizvietos priekšsēdētāju, ja tas ir nepieciešams, nevis tagad mainīt komisiju pirms galaziņojuma. Es taču ceru, ka tiks izpildīts Saeimas lēmums, tā ka es iebilstu pret šā jautājuma iekļaušanu.

Priekšsēdētājs. Līdz ar to arī šis lēmums ir iekļaujams tikai nākamās plenārsēdes darba kārtībā, bet nevis šajā. Paldies.

Sākam izskatīt darba kārtības jautājumus.

Saeimas deputāti Māris Grīnblats, Jānis Straume, Ilmārs Dāliņš, Aleksandrs Pētersons, Juris Sinka ir iesnieguši likumprojektu "Saeimas vēlēšanu likums". Saeimas Prezidija slēdziens vai ierosinājums ir tāds: Saeimas Prezidijs liek priekšā šo likumprojektu "Saeimas vēlēšanu likums" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā apkopo saņemtos priekšlikumus un sagatavo minēto likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē. Vai ir kādi iebildumi? Iebildumu nav, tātad likumprojekts tiek nodots Juridiskajai komisijai.

Nākamais. Ministru kabinets ir iesniedzis likumprojektu "Par Rīgas pilsētas un Rīgas rajona administratīvo robežu grozīšanu". Saeimas Prezidijs liek priekšā Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā apkopos saņemtos priekšlikumus un sagatavos likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē. Vai ir kādi iebildumi? Nav. Tātad tiek nodots Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

Nākamais. Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas 1990.gada 28.decembra likumā "Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā"". Saeimas Prezidijs liek priekšā šo likumprojektu nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā apkopo saņemtos priekšlikumus un sagatavo minēto likumprojektu izskatīšanai Saeimas plenārsēdē. Vārdu lūdz deputāts Piebalgs - "Latvijas ceļš".

A.Piebalgs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es lūgtu šo likumprojektu nenodot komisijām, jo šodien mēs izskatām otrajā lasījumā tieši grozījumu šajā likumā. Bez tam mēs šo priekšlikumu esam jau daļēji saņēmuši un ar to strādājuši, mums vēl būs trešais lasījums, tāpēc lūdzu nenosūtīt komisijām. Es runāju arī ar Ministru kabinetu, viņi neiebilst pret to, ka netiek nosūtīts komisijām. Paldies.

Priekšsēdētājs. Tātad šis likumprojekts noņemts no darba kārtības. Tālāk. Deputāti Osis, Piebalgs, Poča, Jonītis, Graudiņš ir iesnieguši likumprojektu "Par hipotēkām". Saeimas Prezidijs liek priekšā šo likumprojektu nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības komisija apkopo saņemtos priekšlikumus un sagatavo minēto likumprojektu izskatīšanai Saeimas plenārsēdē. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies. Tātad tiek nodots minētajām komisijām.

Tālāk ir Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts "Par papildinājumiem Latvijas Republikas likumā "Par veterinārmedicīnu"". Saeimas Prezidijs liek priekšā šo likumprojektu nodot Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā apkopo saņemtos priekšlikums un sagatavo minēto likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē. Vai ir kādi iebildumi? Nav. Tātad ir nodots Tautsaimniecības komisijai. (Starpsauciens no zāles: "Minēt dokumenta numuru!")

Tālāk ir Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā "Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību"". Saeimas Prezidijs liek priekšā šo likumprojektu nodot Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā apkopo saņemtos priekšlikumus un iesniedz tos izskatīšanai Saeimas plenārsēdē. Vai ir kādi iebildumi? Nav. Tātad tiek nodots Tautsaimniecības komisijai. (Starpsauciens no zāles: "Paldies!")

Tālāk ir Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā "Par uzņēmējdarbību"". Saeimas Prezidijs liek priekšā šo likumprojektu nodot Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā apkopo saņemtos priekšlikumus un sagatavo likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē. Nav iebildumu? Dokuments nr.588.

Tālāk 589.dokuments - deputātu Gundara Bērziņa, Gunāra Resnā, Zigurda Tomiņa, Aivara Berķa un Andra Rozentāla iesniegtais likumprojekts "Labojumi likumā "Par pašvaldībām"". (Starpsauciens no zāles: "Likums vēl nav spēkā!") Saeimas Prezidija slēdziens ir - nodot šo likumprojektu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā apkopo saņemtos priekšlikumus un sagatavo minēto likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē. Vai ir kādi iebildumi? Nav. Tātad šis likumprojekts arī tiek nodots Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

Tālāk. Darba kārtības otrais jautājums - atvaļinājumu piešķiršana. Vārds Saeimas sekretāra biedram - Zigurdam Tomiņam.

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Saeimas Prezidijs izskatīja deputāta Eduarda Berklava iesniegumu par atvaļinājuma piešķiršanu. Pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 12.pantu un izskatot šo iesniegumu par atvaļinājuma piešķiršanu steidzamības gadījumā, Prezidijs nolemj piešķirt deputātam Eduardam Berklavam atvaļinājumu no 19.maija līdz 26.maijam un par to ziņot Saeimas sēdē.

Priekšsēdētājs. Nevienam nav iebildumu pret atvaļinājuma piešķiršanu? Paldies. Tātad Eduardam Berklavam atvaļinājums tiek piešķirts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir otrā iedaļa - "Par amatpersonu apstiprināšanu un atbrīvošanu no amata". Par Latvijas Republikas Centrālās zemes komisijas locekļa ievēlēšanu. Latvijas Zemnieku savienības frakcijas deputāti Gunārs Resnais, Jānis Kokins, Jānis Tupesis, Andris Rozentāls un citi, izskatījuši Politiski represēto apvienības koordinācijas padomes lēmumu, iesaka ievēlēt par Latvijas Republikas Centrālās zemes komisijas locekli Politiski represēto apvienības pārstāvi Pēteri Ānu. Ir attiecīgs lēmuma projekts un izziņa par Centrālās zemes komisijas locekļa kandidātu Pēteri Ānu. Vai kāds vēlas izteikties? Vārds Gunāram Resnajam - Zemnieku savienība.

G.Resnais (LZS).

Cienījamais Prezidij, kolēģi! Es ļoti īsi sniegšu mazu informāciju, lai nebūtu domstarpību. Atgādināšu, kā jūs atceraties, ka mūsu pieņemtajā likumā par Centrālo zemes komisiju bija noteiktas organizācijas, kuru pārstāvība tur ir paredzēta. To skaitā bija arī Politiski represēto apvienība, kuras pārstāvis ir Saeimas apstiprināts Centrālās zemes komisijas loceklis. Sakarā ar to, ka mūsu iepriekš ieceltais pārstāvis Pēteris Simsons ir pārgājis darbā Ārlietu ministrijā un strādā Ukrainā vēstniecībā, viņa līdzdalība Zemes komisijā praktiski ir neiespējama. Līdz ar to mēs iepriekšējā Saeimas sēdē skatījāmies jautājumu par atsaukumiem. Un arī viņa iesniegumu. Politiski represēto apvienības koordinācijas republikāniskā padome, izskatījusi šo jautājumu, lūdz Saeimu apstiprināt mums piedāvāto kandidātu Pēteri Ānu, kas vienlaicīgi ir Politiski represēto apvienības līdzpriekšsēdētājs, par Centrālās zemes komisijas locekli no Politiski represēto apvienības. Es personīgi pazīstu Pēteri Ānu. Šodien viņš darbojas Jelgavā kā deputāts, arī Jelgavas rajona zemes komisijā darbojas, un es domāju, ka viņa iekļaušana Centrālajā zemes komisijā būs lietderīga un varbūt arī veicinās zināmā mērā politiski represēto personu interešu aizstāvību. Paldies.

Priekšsēdētājs. Paldies. Tas ir 572.dokuments, kur Pētera Āna dzīves ziņas ir lapiņas otrajā pusē. Vai kāds vēlas vēl izteikties? Tātad lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Pētera Āna iekļaušanu Centrālajā zemes komisijā par tās locekli. Lūdzu!Rezultātu! Par - 53, pret - 1, atturas - 3. Līdz ar to Pēteris Āns ir ievēlēts par Latvijas Republikas Centrālās zemes komisijas locekli.

Tālāk. Par Vilhelma Kozlovska atsaukšanu no Centrālās vēlēšanu komisijas. Tas ir 567-a dokuments. Pagājušajā reizē mēs jau par šo lietu izrunājām. Vai kāds vēlētos vēl šoreiz izteikties? (Starpsauciens no zāles: "Neviens neuztur prasību!") Tajā reizē bija viedoklis - uzklausīt Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Ati Kramiņu. Atis Kramiņš ir zālē. Tāda prasība bija pagājušajā plenārsēdē. Lūdzu, Kramiņa kungs! Vai deputāti domā, ka Kramiņa kungam būtu jāpaskaidro? Vai neviens vairs šoreiz...? Paldies, Kramiņa kungs, neviens... Nē, atvainojiet, tomēr deputāts Zaščerinskis šo prasību uztur. Tā ka es atvainojos jums, jo uzreiz neorientējos zālē un situācijā. Lūdzu!

A.Kramiņš (Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs).

Paldies, cienījamie deputāti! Es jums gribu sniegt tikai informāciju par Centrālās vēlēšanu komisijas locekļa Vilhelma Kozlovska darbību Centrālajā vēlēšanu komisijā. Kā jūs zināt, 5.Saeimas vēlēšanās viņš bija Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja vietnieks un strādāja šajā komisijā kā profesionāls jurists. Par šīm te vēlēšanām es varu piebilst arī to, ka Vilhelms Kozlovskis pārstāvēja Centrālo vēlēšanu komisiju trijās tiesas prāvās, kurās tika apstrīdēti Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumi, un ka visas šīs trīs prāvas bija labvēlīgas Centrālajai vēlēšanu komisijai. Pašreizējā Centrālajā vēlēšanu komisijā strādā tikai trīs juristi, tas mums liekas visai maz, jo mēs gribētu, lai Centrālā vēlēšanu komisija būtu profesionālāka tieši no šā viedokļa, lai tajā strādātu vairāk juristu. Arī pašlaik Kozlovska kungs darbojas Centrālajā vēlēšanu komisijā. No 14 sēdēm, kuras ir bijušas Centrālajā vēlēšanu komisijā, viņš piedalījies 12 sēdēs. Viņš ir piedalījies arī mūsu CVK instrukciju sagatavošanā, piedalījies arī semināros, kur mēs apmācījām vēlēšanu komisijas darbiniekus. Tāpat mēs viņu nosūtījām kā Centrālās vēlēšanu komisijas pārstāvi uz Rēzeknes tiesu, kur tiesā bija iesniegta prasība pret Rēzeknes pilsētas vēlēšanu komisijas lēmumu sakarā ar, kā jūs zināt, sociālistiskās partijas viltoto sarakstu. Un arī šīs tiesas iznākums bija labvēlīgs Centrālajai... tas ir, attiecīgajai vēlēšanu komisijai. Tāda ir informācija, ko es gribu sniegt par Vilhelma Kozlovska darbību Centrālajā vēlēšanu komisijā.

Priekšsēdētājs. Šeit zālē ir arī pats Vilhelms Kozlovskis. Arī viņam, ja kāds vēlēsies, var prasīt... Lūdzu, Lambergs - LNNK. (Starpsauciens no zāles: "Tâda procedūra nav paredzēta!")

A.Lambergs (LNNK).

Protestējot pret šo procedūru, ka tā kā tiesas prāvā izsauc lieciniekus, katrai frakcijai ir tiesības, bija tiesības izraudzīt savus pārstāvjus šinī komisijā, jo LNNK ir iesniegusi prasību atcelt šo mūsu pārstāvi līdz šim un ievēlēt jaunu, un tad Saeima par to balso. Pareizi, jā! Ja Centrālajai vēlēšanu komisijai ir nepieciešama Kozlovska kunga profesionālā palīdzība, tad tā to var iegūt, pieņemot Kozlovska kungu kā advokātu. Viņam nav jābūt šīs komisijas loceklim, lai izpildītu šo darbu. Tādā gadījumā LNNK ir nepieciešams sūtīt advokātu kā savu pārstāvi, tad mēs pastāvētu, lai katra frakcija dara to pašu. Kāpēc LNNK tieši ir jāpiespiež, ka mums ir vajadzīgs advokāts kā pārstāvis šinī komisijā? Līdz ar to es lūdzu, lai tagad Saeima nobalso par LNNK iesniegumu. Paldies. (Starpsauciens no zāles: "Lai Saeima balso!")

Priekšsēdētājs. Andris Saulītis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Saulītis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es domāju, ka man kā frakcijām un blokiem nepiederošam deputātam arī ir tiesības izteikt savu viedokli un tieši procedūras jautājumā. Es saprotu frakciju un partiju lomu šajā procesā - kā atrast. Jā, cepuri nost! LNNK ir atradusi vienu no vadošajiem labākajiem juristiem Latvijā. Paldies. Es domāju, visi var izteikt gandarījumu par kritērijiem, ka tiek atrasts tāds cilvēks, bet nākamajā mirklī, kad Saeima nobalso par šo cilvēku, šis cilvēks kļūst, atvainojiet, visas latviešu tautas īpašums. Cik lielā mērā LNNK, tik arī mans īpašums. Ja jau ir frakciju tiesības, tad, mīļie draugi, nevajag aicināt Saeimu balsot. Kam tad vajadzīgs tāds umurkumurs vai kā citādi to nosaukt? Ja Saeima ir par to balsojusi, tad tas ir visas valsts īpašums, un, atvainojiet, tad Vilhelms Kozlovskis Vēlēšanu komisijā nepārstāv ne kāda Saulīša, ne kādas citas frakcijas tiesības, bet viņš pārstāv to likumību, kādēļ arī deleģēja viņu LNNK frakcija uz Centrālo vēlēšanu komisiju. Viņš iestājas par to, lai visi paredzētie likumi, tie, par kuriem mēs te balsojām, tiktu izpildīti, kā arī īpaši pievēršot uzmanību tam, lai netiktu pārkāptas LNNK tiesības. Bet tas bija tāds visiem zināms un varbūt drusku emocionāls izteikums rīta stundā priekš pamošanās. Te ir skaidra lieta, bet mani neapmierina process, kas sācies arī Latvijā un diemžēl pieņem arvien jaunu un jaunu spēku kā pēdējā muļķība, kas notiek. Tā ir mūsu prezidenta vazāšanās ar avīzi "Al-Kod", tas ir, mēs iekrītam kā tādi nemākuļi jau pirmajā akā tā vietā, lai pateiktu repliku, kas teiksim tās "Al-Kod" avīzes izdevējs ir, kas tā avīze ir, atvainojiet, ka tādu avīzi izdeva trakonamā vai vēl kaut kur citur. Un to jautājumu nonivelēt. Taču mūsu pārstāvji iesaistās neauglīgā diskusijā.

Bet kāpēc es to saku? Es saku to tāpēc, ka mums valstī politika tika veidota uz pavisam citiem principiem. Tiek pārkāpta tā saucamā nevainības prezumpcija. Un man tagad Kozlovska tiesa atgādina tādu lietu, ka, teiksim, es ārstētu ebreju 1939.gadā Vācijā kā ārsts. (Starpsauciens no zāles: "Cik tad tev gadu bija!") Es, piemēram, atceros savu tēvu, kad viņš atnāca no lāģera un bija otrās šķiras cilvēks visu savu dzīvi. Un, atvainojiet, pat īsti ar viņu sveicināties citi negribēja. Es uzskatu, ka šie motīvi, ka cilvēks, kā advokāts izpildot savu profesionālo pienākumu, var mest ēnu... Es uzskatu, ka tas ir vairāk kā nekorekti. Paldies.

Priekšsēdētājs. Lūdzu personas, kas ir iesēdušās deputātu... Es lūdzu Saeimai nepiederošās personas, kas ir apsēdušās deputātu vietās, tomēr šīs vietas atbrīvot.

Tālāk vārds deputātei Larisai Laviņai.

L.Laviņa (L).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Es atkal gribu atgādināt mums jau pagājušas lietas. Pavisam nesenā pagātnē, kad mēs šeit apstiprinājām Centrālās vēlēšanu komisijas locekļus, saskaņā ar mūsu pašu lēmumu, kurus piedāvāt bija tiesīga katra frakcija, bija pavisam cita situācija. Situācija bija tāda, ka mūsu frakcijas lēmums - izvirzīt Centrālajai vēlēšanu komisijai Maldas Kvites kandidatūru - šeit neguva atbalstu. Un nebūt netika respektēts tas, ka tas ir frakcijas lēmums, ka mēs esam tiesīgi lemt par šo cilvēku un uzņemties atbildību par šo cilvēku. Tātad es domāju, ka atkal mēs nonākam pie tā, ka tad, kad ir savs "krekls", tad lēmums ir cits, bet tad, kad cita "krekls", tad atkal lēmums ir cits. Un beigās gribu aicināt: beidzot pieturēsimies pie Konstitūcijas, beidzot respektēsim paši savus lēmumus, beidzot respektēsim frakcijas viedokli. Un ne tikai šinī gadījumā, bet vienmēr un visur, ne tikai tad, kad tas skar kādu no citām, šodien konkrēti - LNNK frakciju, bet arī tad, kad tas skars mūsu frakciju vai Kristīgo demokrātu frakciju, vai valdošās koalīcijas frakciju. Tātad vienmēr un visur. Paldies.

Priekšsēdētājs. Tā, vairāk runātāju nav. Es aicinu balsot par Latvijas Nacionālās neatkarības kustības ierosināto lēmumu - atsaukt Vilhelmu Kozlovski no Latvijas Republikas Centrālās vēlēšanu komisijas. Lūdzu balsošanas režīmu! Vienu mirklīti! Es noskaidroju, vai tā ir slēgta balsošana. Tā ir atklāta balsošana. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 12, atturas - 26. Vilhelms Kozlovskis nav atsaukts no Centrālās vēlēšanu komisijas. Līdz ar to acīmredzot atkrīt arī vajadzība izskatīt 567.-a dokumentu par Lilitas Rozītes ievēlēšanu Centrālajā vēlēšanu komisijā.

Nākamais dokuments - par dažu Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekļu apstiprināšanu. Tas ir 568.-a dokuments, un šis ir mums jāizskata aizklātā balsošanā. Kurš vēlas ziņot par šo jautājumu? Lūdzu, stādieties priekšā!

K.Beljānis (Valsts kontroles padomes loceklis).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Saskaņā ar likumu, izpildot valsts kontroliera Černaja kunga pienākumus viņa prombūtnes laikā un viņa uzdevumā, atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei, likumam "Par Valsts kontroli" un Kārtības rullim, stādu jums priekšā apstiprināšanai par Latvijas Republikas Valsts kontroles departamentu kolēģiju locekļiem Ritu Bērziņu, Bonifāciju Breidaku, Imantu Klēģeri, Māru Lērumu, Silviju Dzintru Levrenci, Dzintru Ozoliņu, Valdi Vilciņu un Rihardu Zonenbergu. Šīs kandidatūras ir izskatītas un apstiprinātas arī Ministru kabineta šā gada 3. maija sēdē.

Cienījamie deputāti! Vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka lēmuma projektā par šo apspriežamo jautājumu acīmredzot tehnisku iemeslu dēļ ir ieviesušās divas neprecizitātes. Pirmā - "departamentu kolēģijas" tajā ir rakstāmas daudzskaitlī, jo Valsts kontrolē ir divi departamenti, un šajā gadījumā ir runa par kolēģiju locekļu apstiprināšanu abos departamentos saskaņā ar atjaunoto likumu "Par Valsts kontroli". Un otrs. Lēmuma projektā Silvijai Dzintrai Levrencei ir uzrādīts tikai viens vārds. Pēc personības dokumentiem viņai ir divi vārdi - Silvija Dzintra. Paldies. (Starpsauciens no zāles: "Ir izdalīts jauns dokuments.")

Priekšsēdētājs. Ir izdalīts arī jaunais dokuments, kur šī kļūda jau ir izlabota. Tagad tātad balsosim pēc kārtas par šiem visiem cilvēkiem, un es atgādinu, ka, tā kā balsošana ir aizklāta, tad jūs neredzēsit... un nebrīnieties atkal, ka balsojot lampiņa vai signālspuldzīte pie jūsu pults neiedegsies.

Tātad mēs balsosim par Ritas Bērziņas apstiprināšanu par Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli. Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 6, atturas - 7. Rita Bērziņa ir apstiprināta par Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli.

Tālāk mēs balsosim par Bonifācija Breidaka apstiprināšanu par Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli. Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 3, atturas - 9. Bonifācijs Breidaks apstiprināts par Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli.

Tālāk - par Imanta Klēģera apstiprināšanu. Lūdzu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 5, atturas - 6. Imants Klēģeris apstiprināts par Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli.

Tālāk balsosim par Silviju Dzintru Levrenci. Lūdzu, balsojam! Rezultātu! Par - 44, pret - 4, atturas - 6. Silvija Dzintra Levrence ir apstiprināta par Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli.

Par Māras Lērumas apstiprināšanu. Lūdzu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 7, attturas - 7. Arī Māra Lēruma ir apstiprināta par Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli.

Tālāk - par Dzintras Ozoliņas apstiprināšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 2, atturas - 5. Nav kvoruma... Zāle ir pilna, par to man nav ne mazāko šaubu. Lūdzu, atkārtosim balsošanu! Par - 48, pret - 5, atturas - 8. Pārliecinoši.

Tālāk - par Valdi Vilciņu, par Valda Vilciņa apstiprināšanu par Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli. Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret -.... Godātie deputāti! Es lūdzu jūs atlicināt laiku arī balsojamās pogas nospiešanai. Tātad vēlreiz balsosim par Valda Vilciņa apstiprināšanu par Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli. Balsošanas režīmu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 3, atturas - 9. Valdis Vilciņš apstiprināts par Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli.

Un visbeidzot par Riharda Zonenberga apstiprināšanu. Lūdzu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 5, atturas - 9. Arī Rihards Zonenbergs ir apstiprināts par Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli.

Tā, tie arī bija visi kandidāti. Es apsveicu Ritu Bērziņu, Bonifāciju Breidaku, Imantu Klēģeri, Silviju Dzintru Levrenci, Māru Lērumu, Dzintru Ozoliņu, Valdi Vilciņu, Rihardu Zonenbergu! Viņi visi ir apstiprināti par Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekļiem.

Tālāk ir trešā darba kārtības iedaļa - deputātu jautājumi. Atbilde uz jautājumu iekšlietu ministram Ģirtam Kristovskim sakarā ar Krievijas Federācijas valdības delegācijas iesniegto personu sarakstu, kuras uz 1992. gada 28. janvāri pastāvīgi dzīvoja Latvijas Republikas teritorijā.

Vārds ministram Ģirtam Kristovskim.

Ģ.Kristovskis (iekšlietu ministrs).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Atbildot uz LNNK frakcijas deputātu jautājumu, kurš skan sekojoši: "Sakarā ar Krievijas Federācijas valdības delegācijas iesniegto personu sarakstu, kuras uz 1992. gada 28. janvāri pastāvīgi dzīvoja Latvijas Republikas teritorijā un attiecībā uz kurām nav pabeigtas formalitātes, lūdzam paskaidrot: vai iesniegtais saraksts ir galīgs un pilnīgs, vai starp personām, kuras minētas sarakstā, ir arī personas, kurām ir viltoti dokumenti un kuras atrodas Pilsonības un imigrācijas departamenta uzskaitē, kā arī personas, kurām nav likumīga pamata uzturēties Latvijā? Cik personu no šā saraksta ir nelikumīgi atvaļinājušās no PSRS vai Krievijas Federācijas Bruņotajiem spēkiem Latvijā pēc 1991. gada 21. augusta?"

Atbildot uz šo jautājumu es gribētu nolasīt kopēji ar Pilsonības un imigrācijas departamentu manis sagatavoto atbildi.

Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas rīcībā līdz šim ir tikai informācija un saraksts, kas noteikti nav pilnīgs un galīgs. Tas sastāv no uzrādītām 150 personām, kuras mums iesniedza Latvijas Republikas delegācija sarunām ar Krievijas Federāciju. Taču, spriežot pēc ziņām, kuras ir Pilsonības un imigrācijas departamenta rīcībā par sarakstā iekļautajām personām, ievāktā informācija saraksta sastādīšanai tātad par šīm 150 personām ir visai pavirša, un personu iekļaušanai šajā sarakstā ir gadījuma raksturs, no kā izdarāms secinājums, ka atkarībā no Latvijas Republikas puses reakcijas Krievijas Federācija sagatavos jaunu sarakstu. To apstiprina gan šī skaitliskā analīze, gan arī Latvijas delegācijas sarunām ar Krievijas Federāciju vadība. Jo es esmu saņēmis informāciju, ka Krievija vēl pilnīgu sarakstu tikai gatavo un gatavojas iesniegt Latvijas pusei.

Ja analizējam šo sarakstu par 150 personām, kurš šodien ir mūsu rīcībā, tad tika veikti divi pasākumi. Viens - mēs uzdevām šo sarakstu izpētīt Pilsonības un imigrācijas departamentam. Izlases kārtībā tika pārbaudīti aptuveni 15 procenti no sarakstā iekļautajām personām. Kas tika konstatēts? Tika konstatēts, ka personas, kas ir iekļautas šajā sarakstā, ir personas, kuras joprojām atrodas Krievijas Federācijas Bruņoto spēku dienestā, personas, kuras atradās Krievijas Federācijas Bruņoto spēku dienestā uz 1992. gada 18. janvāri, personas, kuru dzīvesvieta uz 1992. gada 18. janvāri bija NVS teritorija, personas, kuras iesniegušas Pilsonības un imigrācijas departamentā viltotus dokumentus vai sniegušas apzināti nepatiesas ziņas. Lielākā daļa no pārbaudītajām personām pēc 1993. gada 1. maija uzturas Latvijas Republikā nelegāli, bez derīgiem dokumentiem un Latvijas Republikas vīzām vai uzturēšanās atļaujām.

No otras puses, šo pašu sarakstu iedevām izskatīt Iekšlietu ministrijas Operatīvo uzskaišu centrā, kur tika konstatēts, ka šajā sarakstā ir iekļautas 14 personas ar dažādiem kriminālpārkāpumiem, kurus viņas ir veikušas Latvijas Republikā un par kuriem ir sauktas pie attiecīgās atbildības.

Pilnīgu pārskatu par visām sarakstā minētajām personām, kuru vēl tikai saņemsim, kad Krievijas puse to iesniegs, mēs varēsim sniegt un līdz ar to apspriest šo informāciju pēc darba grupas darba pabeigšanas. Šī darba grupa ir izveidota ar Ministru prezidenta 1994. gada 13. maija rīkojumu nr. 197-r. Es gribu teikt, ka šī darba grupa jau ir sākusi strādāt, ir izstrādāti vairāki nolikumi, lai šis darbs ritētu veiksmīgi un kvalificēti.

Analizējot jau iesniegto sarakstu par 150 personām, konstatējām, ka praktiski visas pārbaudītās personas atvaļinātas pēc 1991. gada 21. augusta. Saistībā ar viņu atvaļināšanas likumību mums Krievijas pusei būtu jāiesniedz pretenzijas. Šeit man ir arī sagatavots pielikums par šīm personām un analīze, un līdz ar to mēs varam konstatēt, ka šajā pielikumā ir detalizēta informācija.

Kopumā ņemot, var secināt, ka šis pirmais saraksts par 150 personām bija Krievijas puses mēģinājums pārbaudīt Latvijas valsts attiecīgo dienestu spēju kontrolēt situāciju. Un faktiski tas kvalificējams kā viltojums. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Paldies. Atbilstoši Kārtības ruļļa 103. pantam pēc rakstiskas vai mutiskas atbildes, kas jādod ne vēlāk par 48 stundām pēc jautājuma saņemšanas, pielaižamas debates, ja to prasa 10 deputāti un ja Saeima tam piekrīt. Tā kā šāds pieprasījums nav iesniegts, tad pāriesim pie nākamā darba kārtības jautājuma.

Ceturtā iedaļa - Saeimas sēdes darba kārtībā iekļautie jautājumi. Vispirmais atbilstoši balsojumam... Piedošanu, es izlaidu vēl vienu jautājumu - atbildi uz jautājumu īpašo uzdevumu ministram Inkēnam par pieļauto štatu struktūru, budžeta līdzekļu izlietojumu un paveikto darbu 1993.-1994. gadā. Uz šo jautājumu atbilde nav saņemta, tāpēc lūdzu Saeimas sekretariātu noskaidrot, kādu iemeslu dēļ.

Un tagad pārejam pie ceturtā jautājuma. Tātad mēs atbilstoši šārīta balsojumam, izskatīsim likumu... Jāatzīst, ka man ir jāpiekrīt LNNK deputātiem, ka darba kārtības maiņa, protams, nav sevišķi laba, jo tā traucē arī Prezidijam orientēties. Pirmais ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem...."". Es saprotu, ka taisnība ir Silāra kungam, jo mēs tiešām iebalsojām kā pirmo Latvijas Republikas Detektīvdarbības likumu. Un šis likums tika šīsdienas darba kārtībā iebalsots jau pagājušajā plenārsēdē. Lūdzu - deputāts Silārs!

I.Silārs (LC).

Paldies priekšsēdētāj! Dokumenta numurs ir 560. Tātad atbilstoši jau mūsu pašu kopīgajai darba kārtībai tiesību aizsardzības institūciju sakārtošanā, kad mēs pieņēmām likumu par operatīvo darbību, jau tur bija paredzēti pārejas noteikumi, kuros bija nosacīts, ka Tieslietu ministrijai trīs mēnešu laikā būtu jāsakārto spēkā esošā likumdošana. Šajā gadījumā jāsaka paldies šeit ir fondam "Drošība", kas mūsu komisijai iesniedza savu izstrādāto likumprojektu "Par detektīvdarbību". Mūsu komisija to izskatīja, sakārtoja atbilstoši mūsu uzskatiem. Bez tam vēl ir jāpiezīmē, ka strādāt pie šā likumprojekta sāka jau Iekšlietu ministrija pagājušajā gadā un ka rezultātā ir tapis Latvijas Republikas detektīvdarbības likumprojekts. Varu jūs informēt, ka komisija nodeva šo likumprojektu izskatīšanai Latvijas Republikas Prokuratūrai un Prokuratūras viedoklis ir šāds. Prokuratūras viedokli ir parakstījis ģenerālprokurors Skrastiņa kungs un ir izteicies, ka Prokuratūra ir izskatījusi un apspriedusi izstrādāto detektīvdarbības likumprojektu. Uzskatām, ka tas ir pilnībā atbalstāms un ļoti vajadzīgs. Tomēr tā apspriešanas gaitā tika izteikti vairāki priekšlikumi. Priekšlikumi ir par atsevišķiem pantiem, kurus, izskatot komisijā un sagatavojot projektu otrajam lasījumam, komisija ņems, protams, vērā. Kā jūs redzat no likumprojekta pirmajiem pantiem, tad šā projekta mērķis ir reglamentēt detektīvdarbības tiesiskos principus, lai sekmētu Latvijas Republikas iekšējo drošību, tās fizisko un juridisko personu interešu aizsardzību, kā arī aizsardzību pret noziedzīgiem un citiem prettiesiskiem apdraudējumiem. Tādēļ šodien mans lūgums ir atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Tiek atklātas vispārējās debates atbilstoši 87.pantam.

Igors Bukovskis - Tautas saskaņas partija.

I.Bukovskis (TSP).

Es esmu Aizsardzības un iekšlietu komisijas biedrs, bet diemžēl man jārunā te tāpēc, ka tur man nedeva iespēju izrunāties par šito jautājumu. Par ko šobrīd ir runa? Es runāšu varbūt principiāli par 5.pantu, par to, ko apzīmē par detektīvu, kas tas tāds ir, kā arī šajā sakarā varbūt pieskaršos principiālai problēmai šobrīd mūsu valstī.

5.pants saka, ka par detektīvu var būt tikai Latvijas Republikas pilsonis. Un tas ir pilnīgi pareizi. Bet kāda situācija šobrīd mums ir izveidojusies? It sevišķi tiesību sargājošajos orgānos. Jūs zināt, ka lielākā daļa no viņiem ir nepilsoņi, kaut arī viņi ir profesionāļi, viņi strādā un viņi gribētu strādāt. Bet šobrīd viņi netiek virzīti tālāk amatos, viņi netiek uzņemti Policijas akadēmijā utt. Par ko ir runa? Ir runa par to, ka pēc diviem gadiem, varbūt trijiem gadiem šie cilvēki paliks par pilsoņiem. Viņiem būs visas tās pašas tiesības, tikai šodien viņiem tās tiesības atņems. Un pateiks, ka pēc trijiem gadiem jūs varat nākt un strādāt tālāk. Bet pēc trijiem gadiem jau neviens neatgriezīsies. Taču tiesību sargāšanas orgānu kadri jau nevar izaugt vienā dienā. Tas nav iespējams. Tad kas šajā brīdī ir atbildīgs par to, ka patlaban mums nav nokārtots pilsonības jautājums valstī? Tie, kas strādā, vai tā valsts, kas to nav nokārtojusi? Tagad mēs paši likvidēsim visus iespējamos kadrus, kas mums šodien būs, nedosim viņiem pat iespēju pāriet uz detektīvu darbību un cīnīties, pieņemsim, kaut kādā veidā pret noziedzību, mēs vispār viņus izstumsim. Pēc tam mēs nonāksim viens pret vienu ar noziedzību un mums nebūs kadru, lai cīnītos pret to. Tad mēs paņemsim automātus rokās un sāksim dzīt visus noziedzniekus ārā, ievedot kaut kādas komandanta stundas, šaujot cilvēkus nost utt. Kāpēc mēs to darām visu? Priekš kam mēs sev taisām problēmas? Es piedāvātu atrisinājumu šajā likumā, kaut arī valsts likumos tas varbūt tādā situācijā... Varbūt pārejas noteikumos noteikt, ka 5.pants ir par to, ka detektīvs var būt Latvijas Republikas pilsonis, bet pārejas noteikumos noteikt, ka pēc naturalizācijas nobeigšanas. Tad mēs kaut kādā veidā to vēl varēsim saglabāt. Vai to pateikt 5.punktā. Es pilnīgi piekrītu, ka tad, ja naturalizācija ir realizēta, tad valsts darbā strādā tikai Latvijas pilsoņi. Bet, ja mēs liedzam iespēju potenciālam Latvijas pilsonim, kas pēc gada, pēc diviem būs Latvijas pilsonis, ja mēs liedzam iespēju viņam strādāt it sevišķi tik svarīgā nozarē, tad pēc tam mums nebūs laika, lai izaudzinātu šos kadrus. Mēs paliksim viens pret vienu ar noziedzību. Paldies.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vēl ir runātāji? Vairāk runātāju nav pieteicies. Referents - Ivars Silārs.

I.Silārs (LC).

Cienījamie kolēģi! Es šeit jums visiem gribu atgādināt un arī Bukovska kungam vispirms piezīmi izteikt par to, ka Aizsardzības un iekšlietu komisijā neatļauj "izrunāties", izrunāties tiešām neatļauj. Ja kāds grib izrunāties, tad es arī viņam saku: "Lûdzu, neizrunājies, bet runā par lietu!" Runāt un paust savu viedokli Aizsardzības un iekšlietu komisijā vienmēr ir varējuši, bet izrunāties, es domāju, mums nevajag ne šeit, ne arī savstarpējās attiecības kārtojot. Tas tā.

Taču, kas attiecas uz liegšanu tiesību aizsardzības institūcijās strādāt nepilsoņiem, un kā Bukovska kungs saka, ka situācija tiesību aizsardzības institūcijās ir izveidojusies tāda, ka lielākā daļa no tur strādājošajiem ir nepilsoņi, tad es gribu teikt - tā ir dezinformācija! Teikt šodien, ka Prokuratūrā lielākā daļa ir nepilsoņi, teikt šodien, ka Tieslietu ministrijas institūcijās lielākā daļa ir nepilsoņi, tā nav patiesība. Pat Iekšlietu ministrijā un tās struktūrās lielākā daļa šodien ir pilsoņi. Un kas notika? Mēs atļāvām strādāt arī Policijas departamentā nepilsoņiem, pat grozot Policijas likuma pantu, kurš nosaka, ka ar šogadu pieņemt var tikai pilsoņus. Mēs pasacījām, ka tam nav atpakaļejoša spēka. Tātad arī tur šodien joprojām strādā nepilsoņi. Taču, neraugoties uz to, ka mēs devām iespēju, dodot zvērestu Latvijas valstij, palikt strādāt tur, ļoti daudzi pagrieza muguru šai iespējai un valstij un aizgāja uz privātstruktūrām. Un šodien, kad mēs gribam sakārtot savus likumus un pateikt, ka tiesību aizsardzības jomā, ka ieroču nēsāšanas jomā - uzticēt ieroci, pildīt pienākumu pret pilsoņiem un valsti, var tikai pilsoņi, tad šodien mēs varam lasīt laikrakstos, ka Bruno Šteinbriks uzstājas pret šādu likumprojektu, sakot, ka mēs aizliedzam profesiju nepilsoņiem. Tā ir specifiska joma, kurā var strādāt tikai pilsoņi, un pret to neiebilst arī Prokuratūra. Un teikt, ka varēs ieviest tādu normu tikai pēc tam, kad būs pabeigta naturalizācija, tam Aizsardzības un iekšlietu komisija netiek liegta. Un tādēļ es aicinu. Protams, par to varēs vēl diskutēt tad, kad 5.pantu mēs apspriedīsim, runājot otrajā lasījumā par pantiem, taču šodien es aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, lai varētu pāriet pie lasīšanas pa pantiem.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsošanas režīmu! Balsosim par Detektīvdarbības likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 2, atturas - 3. Tātad Latvijas Republikas Detektīvdarbības likums ir pieņemts pirmajā lasījumā. Lūdzu, par tālāko!

I.Silārs. Paldies, kolēģi! Sirsnīgs paldies! Un tagad ir lūgums iesniegt labojumus līdz nākošajai otrdienai, un tos kolēģus, kuriem būs labojumi, aicinu piedalīties to apspriešanā komisijā nākamajā trešdienā, kad tas ir komisijas darba kārtībā, lai gatavotos apspriešanai pa pantiem otrajā lasījumā, tad ņemsim vērā arī Prokuratūras iesniegtos priekšlikumus. Paldies, kolēģi!

Priekšsēdētājs. Paldies referentam. Un tagad sameklējiet 556. dokumentu. Mēs izskatīsim likumprojektu "Par vārda, uzvārda un tautības maiņu." Vārds deputātam Aivaram Endziņam - Juridiskās komisijas vadītājam.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo sēdes vadītāj, cienījamie deputāti! Es arī aicinu jūs paņemt dokumentu nr.556, un, lai mums būtu vieglāk strādāt, izmantojot pie dokumenta pievienoto tabulu, kur ir apkopoti priekšlikumi un arī redzams pirmā lasījuma teksts, kādi bijuši priekšlikumi, kāds ir jūsu komisijas viedoklis un kāds teksts ir sagatavots otrajam lasījumam. Vispirms es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka Juridiskā komisija, par ko es jau informēju pirmā lasījuma gaitā, liek priekšā mainīt likuma nosaukumu (līdz šim likums mums ir nosaukts "Par vārda, uzvārda un tautības maiņu") un nosaukt likumu "Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu", tātad "tautības ieraksta maiņu".

Priekšsēdētājs. Vai nav iebildumu pret šo ierosinājumu? Ierosinājumu nav. Tātad pieņemts šāds priekšlikums.

A.Endziņš. Jūs tātad redzat otrajā ailītē, ka ir Cilvēktiesību komisijas priekšlikums - papildināt likumprojektu ar jaunu pirmo nodaļu šādā redakcijā. Pirmā nodaļa - "Uzvārda vai vārda rakstība dokumentos". Juridiskā komisija šo Cilvēktiesību komisijas priekšlikumu noraidīja aiz tā apsvēruma, ka šos jautājumus, ko liek priekšā Cilvēktiesību komisija, jau regulē likums "Par civilstāvokļa aktiem", un tāpēc tā dublēšana šeit, šajā likumā nebūtu nepieciešama. (Starpsauciens no zāles: "Skaļāk!")

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas aizstāvēt iesniegto priekšlikumu? Nav.

A.Endziņš. Tālāk - 1.nodaļa. "Vârda vai uzvārda maiņa". Otrajā lapaspusē. Šeit Juridiskā komisija liek priekšā izmainīt mazliet šīs nodaļas struktūru, mainīt pantus vietām, pārveidojot 2. pantu par 1. pantu, 3. pantu - par 2. pantu, bet 1.pantu - par 3. pantu.

Priekšsēdētājs. Vai neviens negrib iebilst pret šādu maiņu? Iebildumu nav.

A.Endziņš. 1. pants. "Vârda vai uzvārda maiņas iemesli" (pirmā lasījuma tekstā tas bija 2. pants). Šeit bija priekšlikums 8.punktā aizstāt vārdus "Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departaments" ar vārdiem "Iekšlietu ministrijas Pilsonības un imigrācijas departaments". To lika priekšā deputāts Kristovskis. Juridiskā komisija neatbalsta šo iesniegumu, jo tie ir civilstāvokļa akti, tos regulē un ar tiem nodarbojas Dzimtsarakstu departaments, tāpēc mēs visā šajā nodaļā neatbalstījām Kristovska priekšlikumu attiecībā uz šo vārdu nomaiņu. Tajā pašā laikā mēs ierosinām papildināt šo pantu ar jaunu 7.punktu, attiecīgi mainot pārējo punktu numerāciju. Proti, 7.punkts ir šāds: "Pieteicējs vēlas iegūt savu pirmslaulības uzvārdu, ja laulība atzīta par spēkā neesošu, un ar tiesas spriedumu nav atjaunots pirmslaulības uzvārds." Tas ir tātad viens no iemesliem vārda vai uzvārda maiņai. Kā arī ierosinām papildināt pirmā lasījuma redakcijas, tas ir, 2. panta 8.punktu ar vārdu "direktors". Proti, ir vēl citi iemesli, ja tos par svarīgiem atzīst Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departaments. Tā bija pirmajā lasījumā, liekam priekšā to papildināt un precizēt, ka par šiem svarīgajiem iemesliem lemj un tos atzīst Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta direktors.

Priekšsēdētājs. Tas ir par 1. pantu. Vai neviens nevēlas izteikties par otrā lasījuma 1. pantu? Neredzu. Tātad 1. pants otrajā lasījumā pieņemts komisijas piedāvātajā variantā.

A.Endziņš. 2.pants - "Vârda vai uzvārda maiņas atteikuma iemesli". Šeit bija Cilvēktiesību komisijas priekšlikums - precizēt šā panta 2. punktu. Proti, šis 2. punkts skan "... ir pretēji labiem tikumiem". Mēs ilgi diskutējām Juridiskajā komisijā un nolēmām tomēr atstāt šo pašu redakciju, jo arī Cilvēktiesību komisija nav devusi nekādu konkrētu priekšlikumu, tikai to, ka vajadzētu precizēt. Un aiz kādiem apsvērumiem? Proti, ka tas ir diskutējams jautājums, un jebkurā gadījumā vārda vai uzvārda maiņas atteikumu var pārsūdzēt tiesā. Jo tātad tas ir konstatējams jautājums, ir svarīgs vai nav un vai tas atbilst labiem tikumiem vai ne. Precīzāk mēs to pateikt tomēr nevaram.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildumi pret 2. pantu? Kāds vēlas runāt? Nav. 2. pants pieņemts komisijas piedāvātajā variantā.

A.Endziņš. 3.pants - "Vârda vai uzvārda maiņas pieteikums". Tātad pirmā lasījuma 1. pants tagad tas ir kā 3.pants. Šeit šajā tekstā salīdzinājumā ar pirmo lasījumu mēs vārdus "... un kam Latvijā ir pastāvīga dzīvesvieta" liekam priekšā aizstāt ar vārdiem "kam ir Iedzīvotāju reģistra piešķirts personas kods un pastāvīga dzīvesvieta Latvijā". Tātad saistībā ar to, ka personai obligāti ir jābūt reģistrētai Iedzīvotāju reģistrā un jābūt piešķirtam personas kodam. Tajā pašā laikā mēs neatbalstījām deputāta Kristovska priekšlikumus - aizvietot vārdus "vai persona, kas nav Latvijas Republikas vai citas valsts pilsonis un kam Latvijā ir pastāvīga dzīvesvieta" aizstāt ar vārdiem, "...kā arī ārvalstnieks vai bezvalstnieks, kas ir saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijā". Jo pašreiz pastāvīgās uzturēšanās atļauja ir nepieciešama tikai tām personām, kuras ir iebraukušas Latvijā pēc 1992.gada 1.jūlija.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas izteikties par 3.pantu?

A.Endziņš. Tā ir 3.panta pirmā daļa.

Priekšsēdētājs. Pirmā daļa. Nav neviena. Lūdzu!

A.Endziņš. Par 3.panta otro daļu bija deputātes Folkmanes priekšlikums - pēdējo teikumu papildināt ar vārdiem: "...līdz to izveidošanai tautas tiesa...". Proti, ja vecāki vai aizbildņi bez svarīga iemesla piekrišanu nedod, tad par to lemj bāriņu tiesa. Bāriņu tiesas likums mums vēl nav pieņemts un bāriņu tiesa vēl nav atjaunota. Es lūgtu cienījamos deputātus pievērst šajā sakarā uzmanību pārejas noteikumiem, kur mums ir paredzēts un ierakstīts, ka līdz pagastu tiesu un bāriņu tiesu atjaunošanai tām likumā paredzētās funkcijas izpilda pašvaldības. Un tāpēc mēs deputātes Folkmanes priekšlikumu neatbalstījām.

Priekšsēdētājs. Par 3.panta otro daļu nevēlas neviens izteikties? Paldies. Nav.

A.Endziņš. Trešajā daļā bija priekšlikums, ko arī iesniedza deputāte Folkmane, - izslēgt trešo daļu. Un šīs trešās daļas formulējums bija sekojošs: "Rîcības nespējīgas personas vietā pieteikumu iesniedz viņas aizgādnis ar bāriņu tiesas piekrišanu." Mēs šeit precizējām šo redakciju. Un, proti, izteicām šo daļu jaunā redakcijā: "Personas, kura ar tiesas spriedumu atzīta par rīcības nespējīgu... " tātad tas saistīts obligāti ir ar tiesas spriedumu, "...vietā pieteikumu iesniedz viņas aizgādnis ar bāriņu tiesas piekrišanu". Deputātes Folkmanes priekšlikumu neatbalstījām.

Priekšsēdētājs. Vai nav iebildumu trešajā daļā?

A.Endziņš. Ceturtā daļa ir bez izmaiņām.

Priekšsēdētājs. Kopumā tātad tas ir viss pants?

A.Endziņš. Jā.

Priekšsēdētājs. Vai nav iebildumu pret šādu 3.panta kopēju redakciju? Pieņemts otrajā lasījumā.

A.Endziņš. 4.pants - "Vârda vai uzvārda maiņas pieteikumam pievienojamie dokumenti". Šeit mēs liekam priekšā izteikt 4.punktu jaunā redakcijā, proti, tas ir izraksts no pieteicēja pases vai no cita personu apliecinoša dokumenta ar Iedzīvotāju reģistra ierakstīto personas kodu. Un 5.punktā izslēgt vārdus "aizgādņu", arī "vai rīcības nespējīgs" un to aizstāt ar vārdiem "vai ar tiesas spriedumu atzīts par rīcības nespējīgu", tad būs juridiski pareizāk, precīzāk. Un neatbalstījām deputātes Folkmanes priekšlikumu - šā panta 3.apakšpunktā izslēgt vārdus "vai norakstu", proti, "nepilngadīgo bērnu dzimšanas apliecību vai norakstu".

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas izteikties par 4.pantu? Nav. 4.pants akceptēts komisijas variantā.

A.Endziņš. 5.pants - "Vârda vai uzvārda maiņas pieteikuma izskatīšana". Salīdzinājumā ar pirmo lasījumu, kur ir analoģiski 5.pants par vārda vai uzvārda maiņas pieteikuma izskatīšanu, ir deputātes Folkmanes priekšlikums - izslēgt panta pirmo un otro daļu. Konkrēti - pirmā daļa bija tāda, ka paziņojums par attiecīgā pieteikuma par vārda vai uzvārda maiņu saņemšanu uz pieteicēja rēķina publicējams "Latvijas Vēstnesī". Un otrā daļa - iebildumi iesniedzami divu mēnešu laikā no sludinājuma publicēšanas dienas Dzimtsarakstu nodaļā, kurā iesniegts pieteikums. Juridiskā komisija diskutējot atbalstīja deputātes Folkmanes priekšlikumu un aicina izslēgt pirmo un otro daļu. Ar kādu motivāciju? Motivācija ir tāda, ka, ja cilvēks, kura vārds vai uzvārds nav labskanīgs, vēlas to mainīt, tad vēl iznāk tā, ka mēs publicējam viņa pieteikumu presē un līdz ar to tikai piesaistām citu cilvēku uzmanību, varbūt nodarot psiholoģisku traumu cilvēkam, kurš dzīvo pasaulē ar nelabskanīgu vārdu vai uzvārdu. Bija argumenti, kurus ierosināja, ka, lūk, tas varētu skart trešo personu intereses. Tajā pašā laikā mēs nācām pie tāda secinājuma, ka arī slēdzot laulības vai šķirot laulību nekur tas nav jāpublicē, ka, lūk, līdz ar laulības noslēgšanu vai laulības izšķiršanu notiek uzvārda maiņa. Tātad jebkurā gadījumā ieinteresētās personas, ja tas būs, un ja uzvārds ir mainīts, varēs savas pretenzijas izteikt.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu pret šo divu rindkopu izslēgšanu? Nav.

A.Endziņš. Un līdz ar to, par cik mēs neatbalstījām jau iepriekšējos priekšlikumus, kas skāra Dzimtsarakstu departamenta nomaiņu ar Pilsonības un imigrācijas departamentu, šeit deputāta Kristovska priekšlikums nebūtu balsojams.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas izteikties par 5.pantu? Nav. 5.pants pieņemts jūsu ieteiktajā redakcijā.

A.Endziņš. 6.pants - "Vârda vai uzvārda maiņas atļauja". Šeit analoģiski arī bija deputāta Kristovska priekšlikums, bet, ja mēs neatbalstījām jau iepriekš, tad arī šeit nebūtu atbalstāma šī institūcijas nomaiņa.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, tas ir 6.pants.

A.Endziņš. 6.panta pirmā daļa.

Priekšsēdētājs. Tālāk. Nav neviena, kas grib izteikties.

A.Endziņš. Panta otrā daļa bija par to, ka personai, kura saņēmusi atļauju vārda vai uzvārda maiņai, mēneša laikā jāgriežas Iekšlietu ministrijas Pasu dienestā jaunas pases vai dokumenta, kas aizstāj pasi, saņemšanai. Šeit bija Cilvēktiesību komisijas priekšlikums - izslēgt vārdus "mçneša laikā". Juridiskā komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, bet savukārt liek priekšā pārveidot šo daļu par jaunu pantu un ievietot to aiz 7.panta, proti, tas būtu 8.pants, un nosaukt to šādi - "Personu apliecinoša dokumenta izsniegšana". Tas ir 7.lapaspusē.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu? Tālāk!

A.Endziņš. 7.pants. Piedošanu. Un vēl mēs liekam priekšā papildināt šo pantu ar jaunu daļu - trešo daļu -, ka par vārda vai uzvārda maiņas atteikumu Dzimtsarakstu nodaļas pārzinis paziņo pieteicējam. Un pēdējā rindkopa šajā trešajā daļā paliek tāda pati, kāda bija pirmajā lasījumā pēdējā daļa.

Priekšsēdētājs. Par 6.pantu kopumā neviens nevēlas runāt? 6.pants pieņemts.

A.Endziņš. 7.pants - "Civilstāvokļa aktu reģistru papildināšana". Šeit mēs esam to precizējuši un liekam priekšā (salīdzinājumā ar pirmo lasījumu) izslēgt vārdus "Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta", kā arī vārdus "vai dokumentā, kas aizstāj pasi" un aizstāt šos vārdus ar vārdiem "citā personu apliecinošā dokumentā", kā arī precizēt atbilstoši izmainītajai numerācijai atsauci uz likuma "Par civilstāvokļa aktiem" konkrētiem pantiem, proti, 21., 33. un 42.pantu, jo iepriekš atsauce bija uz 21., 33. un 39.pantu.

Priekšsēdētājs. Vai par 7.pantu...

A.Endziņš. Un vēl ir priekšlikums arī no Juridiskās komisijas - papildināt ar jaunu daļu. Jums tā ir redzama pasvītrota, proti, ja pieteicēja laulība likumā noteiktajā kārtībā noslēgta pie garīdznieka, Dzimtsarakstu nodaļas pārzinis ne vēlāk kā 10 dienu laikā nosūta paziņojumu par vārda vai uzvārda maiņu šim garīdzniekam, lai dokumenti gan baznīcā, gan arī Dzimtsarakstu departamentā būtu analoģiski un sakārtoti.

Priekšsēdētājs. Tā, tas ir viss 7.pants. Vai kādam ir ko piebilst par šo pantu? Nav. Pieņemts komisijas piedāvātajā variantā.

A.Endziņš. Kā jau es informēju, Juridiskā komisija ierosināja izveidot jaunu 8.pantu - "Personu apliecinoša dokumenta izsniegšana".

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildumi pret 8.pantu komisijas izveidotajā variantā? Nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Otrā nodaļa, kura iepriekš bija nosaukta "Tautības maiņa". Mēs jau vienojāmies par to, ka mēs izmainām likuma nosaukumu un vārdu "tautības maiņas" vietā rakstām "tautības ieraksta maiņa", un tāpēc mēs ierosinām arī otro nodaļu nosaukt "Tautības ieraksta maiņa".

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu? Nav. Tālāk!

A.Endziņš. Līdz ar to, ka mums ir mainījusies numerācija, mēs ierosinām šajā nodaļā mainīt pantus vietām, pārvietojot pirmā lasījuma redakcijas 10.pantu pirms pirmā lasījuma redakcijas 8.panta. Un tagad tas būtu secīgi 9.pants - "Tautības ieraksta maiņas iemesli". Šeit tātad arī jau virsrakstā ir precizēts - "ieraksta maiņas iemesli", nevis "tautības maiņas iemesli".

Priekšsēdētājs. Vai pret pantu maiņu vietām nav iebildumu? Nav.

A.Endziņš. Un vēl mēs liekam priekšā šeit vārdu "iegūt" aizstāt ar vārdiem "ierakstīt pasē vai citā personu apliecinošā dokumentā" (tas ir 1. un 2.punktā). Tas būtu juridiski precīzāk.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu? Nav. Deputāte Ilga Grava - Demokrātiskā partija.

I.Grava (DP).

Mēs esam ļoti pārsteigti, ka nav mūsu iesniegtā labojuma, ko mēs iedevām vēl tad, kad šis likumprojekts bija atsevišķā jautājumā par to, cik paaudzēs cilvēks var mainīt savu tautību. Mūsu ierosinājums bija, ka to nevar darīt, balstoties uz vectēvu un vecmāmiņu, ka bērns var būt tikai vienā no tām tautībām, kurā ir viņa vecāki. Ja ir notikusi kļūda un vecāki ir vai nu dažādu iemeslu dēļ nomainījuši savu tautību, vai tā neatbilst vecākiem, tad, lai mazbērns to pieņemtu, vismaz vienam no vecākiem arī ir jābūt tanī tautībā. Un, ja tik ļoti grib atjaunot latvietību pēc vecmāmiņas, lai to vispirms izdara mamma un pēc tam - meita. Tātad mēs šo labojumu bijām iesnieguši, mēs par to diskutējām jau divas reizes no šīs tribīnes, un tāpēc es nezinu, vai kāda tehniska iemesla dēļ vai kā cita tas nav iekļauts šodien šajā lasījumā. Tātad mēs gribētu, lai 9.panta otrajā daļā būtu nevis divu paaudžu, bet vienas paaudzes robežās, jo citādāk veidojās situācija, ka tēvs - polis, māte - lietuviete, bērns - latvietis. Ja māte ir patiešām nākusi no kādas latvieša atzares, lai māte arī nomaina savu tautību, jo citādāk veidojas kurioza situācija, it īpaši pirms Pilsonības likuma pieņemšanas, ka Pilsonības likumā var būt paredzēti punkti, kuri nosaka tautību zināmas privilēģijas salīdzinājumā ar citiem. Es gan nesaku, ka tas jau ir realizēts, tad šāds pants divu paaudžu robežās, apejot vecākus, attiecināts tikai uz vecvecākiem, man liekas šobrīd nevajadzīgs.

Priekšsēdētājs. Nākamais ir Dzintars Ābiķis - "Latvijas ceļš". Vai jums pietiks laika līdz starpbrīdim? Lūdzu!

Dz.Ābiķis (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es pilnībā atbalstu deputātes Gravas uzskatu un arī apliecinu to, ka Endziņa kungs savā laikā no šīs tribīnes teica, ka šis iesniegums tiks apspriests, gatavojot šo attiecīgo likumprojektu. Tikai viens piemērs. Mums jau šobrīd Daugavpilī latviešu valodas pratēju ir divreiz mazāk, nekā ir pēc pases datiem. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Paldies. Aivars Endziņš. Par to, kāpēc šie priekšlikumi nav parādījušies.

A.Endziņš. Cienījamie deputāti Gravas kundze un Ābiķa kungs! (Zālē liels troksnis.)

Priekšsēdētājs. Uzmanību! Lūdzu, esiet klusāki zālē!

A.Endziņš. Lieta ir tāda, ka mēs šeit no tribīnes bieži vien izsakām kādas idejas, bet tajā pašā laikā neparūpējamies par to, lai iesniegtu arī konkrētus priekšlikumus. Diemžēl no Gravas kundzes un Ābiķa kunga Juridiskā komisija nevienu šādu priekšlikumu nav rakstveidā saņēmusi.

Priekšsēdētājs. Ilga Grava - Demokrātiskā partija.

I.Grava (DP).

Man liekas, ka mums toreiz tika pateikts, ka nav otrreiz jāiesniedz, kad apvienos likumprojektu un Cilvēktiesību komisija iedos priekšlikumu. To, kā apvienot likumprojektus un šo jautājumu, mēs izdiskutējām jau pagājušajā sēdē, kad jūs man teicāt, kad jau bija vispārējie panti iekļauti, ka pa etniskajām grupām tas tiks apspriests un izrunāts šajā konkrētajā gadījumā. Ja vajadzīgs, mēs varam vēlreiz iesniegt uz trešo lasījumu, ja jūs uzskatāt, ka tas ir vajadzīgs, bet es domāju, ka tas šoreiz ir kaut kur noklīdis un komisijas tīri savstarpēji nav saskaņojušas.

Priekšsēdētājs. Tātad mēs gaidīsim šo priekšlikumu trešajam lasījumam, bet pašreiz, vai deputāti piekrīt 9.pantu otrajā lasījumā apstiprināt komisijas piedāvātajā variantā? Nav iebildumu? Un tagad - es atvainojos referentam, kad 9.pants ir pieņemts, mums vēl ir jāizdara dažas labas lietas.

Imantam Kalniņam - 53 gadi. Sveicam! (Aplausi.) Un novēlam sacerēt daudzus labus likumus un daudzas vēl labākas dziesmas!

I.Kalniņš. Godājamais Prezidij, godājamā Saeima! Es jums pateicos par šo skaisto mirkli! (Aplausi.)

Priekšsēdētājs. Un tagad reģistrācija! Lūdzu, reģistrējieties visi, lai atkal nav tā, ka domā, ka jūs neesat bijuši zālē. Un sekretāra biedrs Zigurds Tomiņš nolasīs reģistrācijas rezultātus. Lūdzu uzmanību!

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies: Eduards Berklavs, Valdis Birkavs, Māris Gailis, Anatolijs Gorbunovs, Andris Gūtmanis, Juris Janeks, Raimonds Jonītis, Ernests Jurkāns, Ojārs Kehris, Odisejs Kostanda, Vilis Krištopans, Uldis Lakševics, Aristids Lambergs, Egils Levits, Gunārs Meierovics, Uldis Osis...

Priekšsēdētājs. Uldis Osis ir zālē.

Z.Tomiņš. Valdis Pavlovskis, Aida Prēdele, Juris Sinka, Jānis Vaivads, Joahims Zīgerists un Alfrēds Žīgurs.

Priekšsēdētājs. Es redzu. Jā, paldies! Meierovics ir.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Seimas priekšsēdētāja biedrs

Aivars Berķis.

Priekšsēdētājs, Godātie deputāti, ieņemiet vietas! Mēs turpinām izskatīt likumprojektu "Par vārda, uzvārda un tautības maiņu" otrajā lasījumā. Tas ir 556. dokuments, un mēs esam tikuši līdz 10. pantam. Imanta Kalniņa jubileja, protams, ir liels notikums, bet par vārda, uzvārda un tautības maiņu tomēr mums būs jātiek skaidrībā.

Lūdzu referentu! Aivars Endziņš - par 10. pantu.

A.Endziņš (LC).

Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija ierosina mainīt arī 10. panta nosaukumu, kurš bija "Tautības maiņas pieteikums" un rakstīt to sekojoši - "Pieteikums par tautības ieraksta maiņu".

Priekšsēdētājs. Vai nav iebildumu? Nevienam deputātam iebildumu nav.

A.Endziņš. 10. panta pirmajā daļā vārdus "kam Latvijā ir pastāvīga dzīvesvieta" aizstāt ar vārdiem: " kam ir Iedzīvotāju reģistra piešķirts personas kods un pastāvīga dzīvesvieta Latvijā", kā arī vārdus "mainīt tautību" aizstāt ar vārdiem "mainīt tautības ierakstu". Šis teksts jums komisijas variantā ir pasvītrots.

Priekšsēdētājs. Vai nav iebildumu pret 10. panta pirmo daļu? Nedzirdu. Lūdzu!

A.Endziņš. Otrajā daļā arī vārdus "tautības maiņas pieteikumu tautības maiņai" aizstāt attiecīgi ar vārdiem "pieteikumu par tautības ieraksta maiņu un tautības ieraksta maiņai".

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu? Nav. Tālāk.

A.Endziņš. Un šeit bija arī deputātes Folkmanes priekšlikums - papildināt pēdējo teikumu ar vārdiem "lîdz to izveidošanai - tautas tiesa". Mēs jau iepriekš noraidījām deputātes Folkmanes priekšlikumu, jo tas ir atrunāts pārejas noteikumos, ka līdz bāriņu tiesas izveidošanai šos jautājumus risina pašvaldības.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu pret otro sadaļu? Trešā daļa.

A.Endziņš. Un trešajā daļā arī bija deputātes Folkmanes priekšlikums - izslēgt šo daļu. Mēs to esam juridiski precizējuši, proti, "personai, kura ar tiesas spriedumu atzīta par rīcības nespējīgu, lietā pieteikumu iesniedz viņas aizgādnis ar bāriņu tiesas piekrišanu".

Priekšsēdētājs. Pret trešo daļu nav iebildumu? Pret pantu visumā nav iebildumu? Runāt neviens nevēlas. 10. pants pieņemts.

A.Endziņš. 11. pants - "Pieteikumam par tautības ieraksta maiņu pievienojamie dokumenti". Arī šeit mēs esam izmainījuši panta virsrakstu - no "Tautības maiņas pieteikumam pievienojamie dokumenti" uz "Pieteikumam par tautības ieraksta maiņu pievienojamie dokumenti".

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu? Tālāk.

A.Endziņš. Un pēc analoģijas mēs izmainījām arī jau pirmo daļu - no "tautības maiņas pieteikumam" uz "pieteikumam par tautības ieraksta maiņu" jāpievieno...

Priekšsēdētājs. Arī nav iebildumu. Tālāk!

A.Endziņš. Tālāk šeit mēs atbalstījām deputātes Folkmanes priekšlikumu - 1. punktā izsvītrot vārdus "vai noraksts", proti, "pieteicēja dzimšanas apliecība vai noraksts". Tātad izslēgt ārā "norakstu", bet atstāt tikai "pieteicēja dzimšanas apliecība".

Priekšsēdētājs. Tālāk!

A.Endziņš. 5. punktā vārdus "vai citi dokumenti, kas aizstāj pasi, izraksts ar Iedzīvotāju reģistrā piešķirto personas kodu" aizstāt ar vārdiem "vai cita personas apliecinoša dokumenta ar Iedzīvotāju reģistra ierakstīto personas kodu izraksts". Tas ir 5. punktā, teksts jums ir pasvītrots.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu pret šādu redakciju? Nav.

A.Endziņš. 6. punkts papildināts ar vārdiem "vai ar tiesas spriedumu atzīts par rīcības nespējīgu". Tas būtu juridiski precīzāk.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu?

A.Endziņš. Un 7. punktu mēs iesakām izteikt jaunā redakcijā. Teksts jums ir pasvītrots.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu pret 7. punktu? Nav.

A.Endziņš. Un papildināt arī otro daļu ar vārdiem "izņēmumu gadījumā", proti, ka pasu dienesta darbinieks izņēmuma gadījumā ir tiesīgs pieprasīt papildus vēl arī citus dokumentus, kas nepieciešami, lai izlemtu jautājumu par tautības ieraksta maiņu.

Priekšsēdētājs. Vai par 11. pantu kopumā neviens nevēlas izteikties?

A.Endziņš. Tas ir, mēs akceptējam šeit Cilvēktiesību komisijas priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Lūdzu - Folkmane!

I.Folkmane (SL).

Par 11. panta 4. punktu. Es tomēr izteikšu priekšlikumu, ja reiz mans ierosinājums tika pieņemts pirmajā punktā, kur pieteicēja dzimšanas apliecība tika atstāta tikai kā pieteikumam pievienojamais dokuments. Tad es lūgtu šos vārdus "vai noraksti" izsvītrot arī no 4. punkta. Tātad "vecāki iesniedz nepilngadīgo bērnu dzimšanas apliecības, ja pieteicējam ir nepilngadīgi bērni." Vārdus "vai noraksti" varētu svītrot, jo no pieredzes es gribu teikt, ka, ja vecāki ir negodīgi, viņi šīs dzimšanas apliecības var sev paturēt un saglabāt vairākus gadus, arī līdz bērna pilngadībai, un tādā gadījumā viņi var šos dokumentus vēl izmantot, jo dzimšanas apliecība ir par pamatu, lai cilvēks saņemtu pat pasi. Tāpēc es ierosinu atstāt šīs "dzimšanas apliecības", jo, ja dzimšanas apliecība tiks izņemta no lietas, tad, vecāki, protams, vairs nevarēs ar šo dokumentu negodīgi operēt.

Priekšsēdētājs. Paldies. Kāds ir komisijas viedoklis?

A.Endziņš. Es nevarētu teikt pašreiz komisijas viedokli, bet mans viedoklis būtu, ka varētu atbalstīt deputātes Folkmanes priekšlikumu arī šeit un izņemt ārā vārdus "vai norakstus".

Priekšsēdētājs. Tātad kas vēl vēlas izteikties par 11. pantu? Vairs nav. Mēs tātad atbalstām 11. pantu... akceptējam 11. pantu otrajā lasījumā. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. 12. pants. Arī šeit panta nosaukums ir mainīts, par cik mēs akceptējām tautības ieraksta maiņu. Tāpēc arī nosaukums te būtu tāds - "Pieteikums par tautības ieraksta maiņu izskatīšanu".

Priekšsēdētājs. Vai nav iebildumu pret virsraksta maiņu? Nav.

A.Endziņš. Un salīdzinājumā ar pirmā lasījuma 11. panta otro daļu, kur bija, ka tautības maiņas pieteikuma izskatīšanas termiņš ir 3 mēneši, mēs liekam priekšā samazināt šo termiņu līdz vienam mēnesim.

Priekšsēdētājs. Ir iebildumi? Nav.

A.Endziņš. 13. pants - "Tautības ieraksta maiņas atļauja". Arī šeit panta virsraksts ir mainīts, bija - "Tautības maiņas atļauja", tagad ir - "Tautības ieraksta maiņas atļauja".

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu?

A.Endziņš. Un vēl mēs ierosinām arī pārveidot pirmā lasījuma redakcijas otro daļu par jaunu pantu aiz 12. panta, kā arī papildināt to ar otro daļu. Teksts jums ir redzams - pasvītrotais.

Priekšsēdētājs. Vai nav iebildumu pret šādu komisijas priekšlikumu? Nav.

A.Endziņš. 14. pants. Te ir priekšlikums - papildināt to ar jaunu pantu - "Personu apliecinoša dokumenta izsniegšana". Analoģiski pēc tā, kā mēs rīkojāmies gadījumā ar vārda vai uzvārda maiņu.

Priekšsēdētājs. Par virsrakstu nav iebildumu? Par saturu? Lūdzu, iepazīstieties, 14. pants ir jauns! Nav iebildumu pret 14. panta redakciju? Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. 15. pants - "Civilstāvokļa un Iedzīvotāju reģistra papildināšana". Šeit mēs ierosinām papildināt ar vārdiem "un iedzīvotāju", bet vārdus "tautības maiņa" aizstāt attiecīgi ar vārdiem "tautības ieraksta maiņa". Bez tam Juridiskā komisija neatbalstīja deputāta Kristovska priekšlikumu par trešās daļas redakciju.

Priekšsēdētājs. Vai neviens nevēlas iebilst vai runāt par šo pantu? Nav. Pants pieņemts.

A.Endziņš. Un tālāk mēs liekam priekšā tīri no struktūras viedokļa izveidot trešo nodaļu, kaut arī šeit būtu tikai viens pants, bet, lai tas būtu uzskatāmāk, to varētu nosaukt tā - "Valsts nodeva".

Priekšsēdētājs. Vai nav iebildumu? Pieņemts.

A.Endziņš. Un teksts ir tāds pats, kāds bija pirmā lasījuma 14. pantā. Tas ir tagadējais 16. pants - "Valsts nodeva".

Priekšsēdētājs. Vai nekādu iebildumu nav? 16. pants ir pieņemts. Tālāk -pārejas noteikumi.

A.Endziņš. Pārejas noteikumi. Pirmais pārejas noteikums: "Lîdz pagasta tiesu un bāriņu tiesu atjaunošanai tām likumā paredzētās funkcijas izpilda pašvaldības." Ir tāds pats, kā bija pirmajā lasījumā. Mēs liekam priekšā to papildināt ar jaunu pārejas noteikumu, proti, ka līdz likuma "Par valsts nodevu" pieņemšanai valsts nodeva par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu maksājama tādā apmērā, kādu noteicis Ministru kabinets.

Priekšsēdētājs. Vai nav iebildumu pret šādu ierakstu? Nav. Tātad pārejas noteikumi pieņemti. Līdz ar to likumprojekts "Par vārda, uzvārda un tautības maiņu" ir izskatīts.

Tātad balsosim par šā likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50.... vēl viens klāt, tātad par - 51, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts "Par vārda, uzvārda un tautības maiņu" otrajā lasījumā ir pieņemts. (Zālē skaļas sarunas.)

Lūdzu, atkārtojiet balsošanas režīmu! Ja pārbalsošana, tad pārbalsošana šaubu gadījumā... Dodiet vēlreiz balsošanu! Lūdzu! Balsosim vēlreiz, lai nav nekādu šaubu. Lūdzu rezultātu! Tas būs labāks nekā iepriekšējais... Par - 51, atturas - 1. Tātad likumprojekts "Par vārda, uzvārda un tautības maiņu " otrajā lasījumā ir patiešām pieņemts.

A.Endziņš. Cienījamo sēdes vadītāj, cienījamie deputāti! Juridiskās komisijas vārdā es lūgtu trešo lasījumu uz 9. jūniju, tas būtu pēc divām nedēļām.

Priekšsēdētājs. Paldies, priekšlikumi iesniedzami savlaicīgi. Paldies referentam. Tālāk!

Aha... Endziņa kungs nevēlas atstāt tribīni. Trešais likumprojekts "Par grozījumiem atjaunotajā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikumā", tas arī ir otrais lasījums. Sameklējiet 575. dokumentu.

A.Endziņš. Cienījamie deputāti! Dokuments nr. 575. Šā dokumenta otrajā pusē ir tabula, kurā ir redzams, kāds ir pirmajā lasījumā pieņemtais likumprojekts un kādi ir Juridiskās komisijas priekšlikumi, un pēdējā - ceturtajā - ailītē, kādu tekstu liek priekšā Juridiskā komisija.

Vispirms Juridiskā komisija ierosina izdarīt izmaiņas paša likuma nosaukumā, proti, likuma "Par grozījumiem atjaunotajā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikumā" vietā likt virsrakstu jaunā redakcijā, proti, "Grozījumi Civillikumā".

Priekšsēdētājs. Vai nav iebildumu pret šādu maiņu? Deputāti piekrīt.

A.Endziņš. Līdz ar to izteikt arī preambulu jaunā redakcijā, proti, "izdarīt Civillikumā šādus grozījumus".

Priekšsēdētājs. Vai nav iebildumu? Iebildumu nav. Tālāk!

A.Endziņš. Juridiskā komisija ierosina papildināt šo likumprojektu ar jaunu pantu, proti, 172. pantu. Un līdz ar to papildināt spēkā esošā Civillikuma 172. pantu ar šāda satura otro daļu: proti: "Ja adoptējamā vārds neatbilst adoptētāja tautībai vai vārds ir grūti izrunājams, adoptējamā vārdu atļauts mainīt."

Priekšsēdētājs. Vai nav iebildumu pret šādu papildinājumu? Nav. 172. pants pieņemts.

A.Endziņš. Otrs grozījums ir Civillikuma 1100. pantā. Otrajā ailītē jūs redzat tekstu, kāds tika akceptēts pirmā lasījuma gaitā. Juridiskā komisija ierosina precizēt šo tekstu, proti, pirmajā daļā vārdus "zemes īpašniekam jāierīko un jātur tīras līdz divi metri platas robežstigas, kurām" aizstāt ar vārdiem "katram zemes īpašniekam jāierīko un jātur tīra līdz vienam metram plata robežstiga, kurai".

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas runāt par šo 1100.pantu. Nav.

A.Endziņš. Un otro daļu mēs ierosinām redakcionāli precizēt, proti: "Robežstiga ierīkojama, izcērtot tajā augošos kokus vai arī iezīmējot ar noturīgu krāsu robežstigu norobežojošos augošos kokus."

Priekšsēdētājs. Paldies. Par to mēs diskutējām arī iepriekšējā lasījumā. Iebildumu šoreiz nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Līdz ar to visi grozījumi un papildinājumi šajā likumprojektā ir izskatīti. Lūdzu akceptēt to otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Un atkal es lūdzu zvanu! Balsosim par grozījumiem atjaunotajā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikumā otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturējušos nav. Līdz ar to likumprojekts "Par grozījumiem atjaunotajā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikumā" ir pieņemts otrajā lasījumā. Vārds Endziņa kungam.

A.Endziņš. Cienījamo sēdes vadītāj, cienījamie deputāti! Es arī Juridiskās komisijas vārdā lūgtu trešo lasījumu 9.jūnijā.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu. Paldies Endziņa kungam.

A.Endziņš. Paldies cienījamajiem deputātiem par atbalstu likumprojekta izskatīšanā.

Priekšsēdētājs. Paldies par izturību, analizējot veselus divus likumprojektus pēc kārtas.

Un tagad uz tribīni dodas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Andris Piebalgs. Sameklējiet 492. un 492.-a dokumentu, likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā"". Arī otrais lasījums.

A.Piebalgs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs, cienījamie kolēģi! Darbam pietiek ar 492.-a dokumentu, tas ir pēdējais variants, jo likums "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā"" faktiski ir bijis ļoti ilgi parlamentā un arī komisijā. Un tie ir pēdējie priekšlikumi, arī tie priekšlikumi, kuri palika galīgajā variantā.

Pirmā izmaiņa ir 2.pantā. Tātad ir vienkārši precizēts šis pants, ka šajā likumā noteiktos nodokļus un nodevas iemaksā Latvijas Republikas valsts budžetā un pašvaldību budžetos. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Vai ir kādam iebildumi? Nav. Šis pants ir pieņemts. Tālāk!

A.Piebalgs. Tālāk 5.panta pirmajā daļā ir deputāta Piebalga priekšlikums - izteikt to šādā redakcijā: "Valsts nodokļus un nodevas, un šo nodevu likmes nosaka un groza Saeima, vietējās nodevas un to konkrētās likmes saskaņā ar likumdošanu nosaka pašvaldība." Komisija atbalstīja šo priekšlikumu. Deputāta Zaščerinska priekšlikums pēc būtības ir līdzīgs, bet tas neraksturo vietējās nodevas. Bez tam attiecībā uz personu ierosinājumiem Saeimai ir savs Kārtības rullis, kurš attiecīgi nosaka, kas var iesniegt likumdošanas iniciatīvu.

Priekšsēdētājs. Jevgēnijs Zaščerinskis - "Saskaņa Latvijai".

J.Zaščerinskis (SL).

Cienījamie kolēģi! Es atbalstītu arī deputāta Piebalga priekšlikumu, tā kā mans priekšlikums ir praktiski ar to pašu ietverto domu, tikai tas paskaidro, kam ir likumdošanas iniciatīvas tiesības, bet tas nebūtu varbūt tik būtiski. Es savu priekšlikumu noņemu.

Priekšsēdētājs. Paldies. Nav nevienam iebildumu.

A.Piebalgs. Tālāk viss sāls, faktiski diskusija ir par 5.panta papildināšanu ar piekto daļu. Pēc ļoti ilgstošām diskusijām komisija atbalstīja deputāta Zaščerinska priekšlikumu, kas nosaka ierobežojumus darbībai ar skaidru naudu, uzliekot arī kaut kādu limitu. Tātad galīgā redakcija ir sekojoša: "Uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības un organizācijas, kurām pēc šā likuma stāšanās spēkā nākamajā mēnesī turpina pieaugt nodokļi vai citu budžetā pārskaitāmo maksājumu parādi, norēķinus skaidrā naudā drīkst izdarīt apmērā, kas nepārsniedz 15 procentus no realizācijas apjoma summas, neieskaitot algu izmaksu, nodokļu un nodevu maksājumus". Es lūgtu atbalstīt deputāta Zaščerinska priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Vai ir kādi iebildumi vai citas domas? Nav. Deputāta Zaščerinska priekšlikums tiek atbalstīts.

A.Piebalgs. Tālāk 7.1. pants - aizvietot vārdus "Ministru padome" ar vārdiem "Ministru kabinets".

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu? Nav.

A.Piebalgs. Tālāk. 8.pantā ir deputāta Oša priekšlikums, ir precizēta redakcija - ar apgrozījuma nodokli apliekamie objekti. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu? Akceptēts.

A.Piebalgs. 9.pantā deputāta Krištopana redakcija pirmajai daļai faktiski nav nekas jauns. Tā ir attiecīgs precizējums, un komisija atbalstīja šo redakciju.

Priekšsēdētājs. Nav nevienam iebildumu? Nav. Arī 9.pants ir akceptēts šādā redakcijā.

A.Piebalgs. 12.pantā ir deputāta Krištopana priekšlikums par 4.punktu. Tam, no vienas puses, ir nedaudz citādāka redakcija, bet svarīgākais, protams, ir tas, ka aizvietotas 500 minimālās mēnešalgas ar fiksētu maksājumu - 3000 latu, un komisija to atbalstīja.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu? Ir. Jānis Lucāns - "Saskaņa Latvijai".

J.Lucāns (SL).

Cienījamie deputāti! Man gribētos mazliet padiskutēt par šo 12.panta labojumu. Šis it kā nevainīgais ieraksts par 3000 latu deklarāciju slēpj sevī divas nopietnas briesmas. Pirmā ir tā, ka diemžēl mūsu sistēma ir tāda, ka jebkāda šāda informācija, kas ir saistīta ar lielāku naudas summu apgrozību, tādā vai citādā ceļā, ejot cauri daudzām rokām, nonāk reketa rokās, un, protams, rekets nesnauž un attiecīgi rīkojas. Diemžēl tāda ir ikdienas prakse. Un to jau liecina, teiksim, notikumi dzīvē pašreiz. Un jādomā, ka arī priekšdienās tie nebūs labāki. Tātad, ja mēs gribam šādu informāciju prasīt no uzņēmumiem, kas pēc būtības nekā īpaša nedod, tad šai informācijai tomēr vajadzētu aprobežoties tikai ar darījumu skaitu, nenorādot adresi, ar ko bijis šis darījums. Jo šīs adreses vajadzības gadījumā jebkurā laikā var noskaidrot jebkura uzņēmuma grāmatvedībā. Bet tad šī informācija ar adresi neies caur daudzām rokām, un līdz ar to reketa briesmas stipri lielā mērā tiks samazinātas. Tas ir pirmais iebildums pret šo punktu.

Otrs iebildums pret šo punktu ir jau tīri principiāls. Tas tomēr ir mēģinājums tādā vai citādā veidā administrējoši kontrolēt uzņēmuma finansiālo darbību, kas ir pretrunā ar jebkura uzņēmuma, tā sakot, darbības pamatprincipiem. Pie kam jāpiezīmē, ka administrēšana nekad nekā nav devusi. Un nedos arī šinī gadījumā neko, jo, ja kāds gribēs slēpt darījumus ar šiem 3000 un vairāk latiem, viņš tik un tā tos noslēps. Bet tas papīru daudzums, kas būs jākārto daudziem uzņēmumiem, būs ļoti liels, nevajadzīgi liels, jo būs jāiesniedz papīri, par kuriem jebkurš revidents informāciju tik un tā var dabūt uzņēmuma grāmatvedībā pilnā apjomā. Tā ka, manuprāt, šāda veida labojums ir nevajadzīgs un neko nedod. Tādi ir mani iebildumi pret šo labojumu.

Priekšsēdētājs. Paldies. Andris Piebalgs.

A.Piebalgs. Cienījamais priekšsēdētāja kungs, cienījamie kolēģi! Es gribētu tomēr pastāvēt uz deputāta Krištopana priekšlikuma atbalstīšanu. Pirmais ir tas, ka, ja mums būtu tiešām normāla nodokļu nomaksa, protams, tas nebūtu vajadzīgs. Bet mums nav normālas nodokļu nomaksas. Valsts ieņēmumu dienestam šis pieraksts ir ļoti svarīgs, lai aktivizētu cīņu pret tiem, kuri nemaksā nodokļus. Jā, tas rada problēmas, bet, no otras puses, ir Valsts ieņēmumu dienesta noteiktā kārtība. Tātad Valsts ieņēmumu dienests regulēs. Tas nav gluži patvaļīgi, un šī informācija nekur citur neaizies, kā tikai nodokļu iekasēšanas iestādēm. Katrā ziņā Valsts ieņēmumu dienests uzskata, ka tas viņiem ļoti būtiski palīdzēs vākt nodokļus. Un komisija kopumā neredzēja iemeslu, kāpēc neatbalstīt Valsts ieņēmumu dienestu, ja viņi uzskata, ka viņi varēs savākt vairāk nodokļu.

Priekšsēdētājs. Mēs tātad balsosim par 12.panta 4.punktu komisijas redakcijā.

A.Piebalgs. Deputāta Krištopana redakcijā.

Priekšsēdētājs. Deputāta Krištopana redakcijā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim! Rezultātu! Par - 52, pret - 4, atturas - 2. Šis 4.punkts ir pieņemts deputāta Krištopana ieteiktajā redakcijā.

A.Piebalgs. Vissmagākais, protams, apjoms ir 15.pantā, kur ir deputāta Oša priekšlikums, kas šodien tika arī atbalstīts no Ministru kabineta puses. Šis priekšlikums saistās gan ar soda naudām, gan ar nodokļu nomaksas parādu atlikšanu. Skatot šo jautājumu komisijā, mēs pilnīgi sapratām, kāda ir objektīvā situācija uzņēmumiem ar parādiem. Šis priekšlikums mēģina, atliekot parādu, risināt šo jautājumu. Es gribu vēl tikai teikt to, ka uz trešo lasījumu komisija vēlreiz katru rindkopu izķidās, un, ja arī deputātiem ir priekšlikumi, jo pants ir ļoti garš un apraksta ļoti daudzas lietas, tad, lūdzu, iesniedziet tos. Es lūgtu atbalstīt šo, jo komisija principā šādu pieeju atbalstīja, tā ir likumīga, un šādu ceļu var iet.

Priekšsēdētājs. Jānis Lucāns - "Saskaņa Latvijai".

J.Lucāns (SL).

Tātad runa ir par 15.pantu. Es izteikšos par dažiem secinājumiem, kas izriet no šā panta analīzes.

Pirmais - nemaksas valstī kļūst par sistēmu, kas ar šā likuma palīdzību tiek akceptēta. Nav nekādas cēloņu analīzes, kāpēc tās rodas un cik ilgi un līdz kādai robežai var tādā veidā turpināties lietu attīstība. Neviens nav atbildīgs par to, kā rezultātā radies šis stāvoklis, kāpēc, teiksim, tik masveidīgas ir šīs nemaksas un kā tās progresēs tālāk. Tāpat nav atbildes uz to jautājumu, kāds ir cēlonis visam tam, kas pašreiz notiek un kādi visam notiekošajam ir objektīvie cēloņi. Minēsim kaut vai to pašu vienu faktu, kas šeit jau ir līdz apnikumam deldēts un tāpat arī avīzēs līdz apnikumam lietots, tas ir, ka nepilna gada laikā ir notikusi lata revalvācija par 35 procentiem bez iegansta, teiksim, no efektīva ārējā tirgus puses, kas varētu būt, piemēram, objektīvs cēlonis. Tad tiešām būtu milzīga ārējā tirgus aktivitāte un mēs varētu teikt, ka mēs ļoti daudzas preces eksportējam un brīnišķīgi rit šī darbība. Būtībā cēloņi šai revalvācijai ir pavisam citi. Neanalizējot šos cēloņus, mēs nekad nevaram nonākt pie skaidrības, kāpēc šādā veidā ražošana Latvijā ir nonākusi depresijas stāvoklī. Bet mēs joprojām atsakāmies to analizēt. Tā vietā, lai, teiksim, mēģinātu izdarīt no šīm analīzēm secinājumus, mēs turpinām iet šo kļūdaino ceļu - arvien vairāk administrējot un administrējot, turklāt skaidri zinādami, ka šī administrēšana nekad neko nav devusi. Ekonomisko metožu vietā administrēšana nekad neko nav devusi. Bet mēs turpinām iet šo ceļu.

Nākamā tendence, kas šeit parādās, tas ir, ka ierēdnis vienpersoniski šajā ekonomiskajā situācijā, kāda tā ir, ar savu lēmumu var izlemt, teiksim, tūkstošu cilvēku likteni. Vienpersoniski. Viņš var pagarināt atlaides, bet var arī nepagarināt un tādā veidā var apturēt vai neapturēt uzņēmuma darbību. Un var tikai uzstādīt jautājumu: teiksim, kādas ir korupcijas iespējas šādā situācijā, ko mēs tīri oficiāli ar likuma palīdzību pašreiz radām? Pavisam oficiāli. Tā es saprotu šo likumu. Man liekas, ka šis likums, ja mēs tajā nopietni iedziļināmies, varētu vedināt uz pārdomām par pavisam citu nopietnu problēmu. Par to, vai nebūtu tomēr pienācis laiks izanalizēt mūsu valsts ekonomisko politiku un tās perspektīvas. Vai ir pareizais ceļš izvēlēts priekš Latvijas? Un vai nebūtu varbūt laiks apspriest jautājumu, vai, teiksim, ministru kungi - Kehris un Osis - ir atbilstoši saviem ieņemamajiem amatiem, jo viņi realizē šo politiku, kas būtībā pilnībā dezorganizē ražošanu. Man ir ierosinājums ļoti nopietni padomāt, iekams, cienījamie deputātu kungi, jūs balsojat par šo iesniegto labojumu 15.pantā. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vārds ministram Uldim Osim.

U.Osis (finansu ministrs).

Cienījamo priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Lucāna kungs vairākkārt šeit aizskāra jautājumu tādā nozīmē, ka nav veikta analīze, pirms tika piedāvāts šis 15.punkts. Manuprāt, Lucāna kungs pats diemžēl īsti nav izpratis galveno domu, kādēļ šis 15.pants vispār tika sagatavots. Tieši otrādi - lai atvieglotu šo jautājuma risināšanu, kas saistīti ar uzņēmuma parādiem, lai paātrinātu šo procesu, lai likvidētu pašreizējo sastrēgumu, kas ir izveidojies, analizējot katra uzņēmuma parādus atsevišķi, izskatot šos jautājumus, šis 15.punkts tieši tādēļ arī tika sagatavots. Es teikšu, ka par šā punkta visām pozīcijām, kas šeit ir uzskaitītas, notika ļoti daudzas un plašas diskusijas visdažādākajos līmeņos - gan pašā Valsts ieņēmumu dienestā, gan Finansu inspekcijā, gan ministrijā kopumā tika izanalizēti dažādi varianti un dažādas iespējas. Iepriekšējā lasījumā bija iesniegti pat divi varianti - deputāta Oša variants un deputāta Krištopana variants. Tie bija divi varianti, kas tika atsijāti no kādiem pieciem vai sešiem variantiem, līdz beigās ir palicis šis variants. Redzat, analīze ir ļoti plaša attiecībā uz šīm nemaksām un tieši par cēloņiem. Un Lucāna kungam ir taisnība, ka daudzi cēloņi ir tīri objektīvi. Starp citu, šie parādi uzņēmumiem bija jau pirms, un pie tam vēl augstākā līmenī, pirms lats sāka revalvēties ilgākā laika posmā. Tādēļ šeit attiecināt to uz latu un uz politiku, kā tiek realizēts, ir vismaz nekorekti. Ja mēs salīdzinām situāciju, piemēram, Krievijā, Ukrainā un citās NVS valstīs, tad šie piemēri apstiprina manis iepriekš teikto, ka tam nav sakara ar valūtas izmaiņām, tad šie parādi, starpuzņēmumu parādi, NVS valstīs ir sasnieguši fantastiskus apmērus. Un tas ir arī viens no cēloņiem, kādēļ pastāv šīs uzņēmumu nemaksas Latvijā iekšienē. Un tieši tādēļ ar šo pantu tiek mēģināts nākt pretī mūsu uzņēmumiem, izprotot smago un grūto situāciju, kāda tajos ir izveidojusies, ņemot vērā to, ka šie parādi lielā mērā ir radušies no uzņēmumiem neatkarīgu apstākļu dēļ.

Attiecībā uz to, vai vienpersoniski vai nevienpersoniski tiek izlemti šie jautājumi, es domāju, ka vajadzētu visu šo pantu lasīt kontekstā, nevis izraut kaut kādas atsevišķas sastāvdaļas. Un, ja jūs skatīsities šo pantu kopumā, cienījamie kolēģi, tad redzēsit, ka šeit būtībā ir lēmuma pieņemšanas sistēma, un ne jau tikai vienpersonīgi tiek pieņemts lēmums. Jā, galvenais uzsvars tiek likts uz lēmuma pieņemšanas decentralizāciju, bet pavisam nereducējot tikai uz viena ierēdņa lēmumu. Un šī decentralizācija tiek veikta tieši tādēļ, lai atvieglotu un paātrinātu šo procesu. Jo kas ir tagad noticis? Tagad, kad jāizskata visi šie jautājumi, ir sakrājusies liela rinda - nedēļām, mēnešiem reizēm ir jāgaida, ņemot vēl vērā to, ka daudzi jautājumi ir atkārtoti jāizskata, un šie uzņēmumu parādi pēc viņu iesniegumiem, pēc viņu sagatavotajiem materiāliem netiek skatīti tieši tāpēc, ka pastāv šī centralizētā sistēma. Vienkārši aparāts netiek ar šiem jautājumiem galā. Bieži vien šie jautājumi ir samērā vienkārši, diezgan vienkārši, un tos var risināt decentralizētā līmenī. Tā ka ir tieši otrādi, Lucāna kungs! Mēs šeit cenšamies atiet tālāk no administratīvās sistēmas, padarot to pēc iespējas elastīgāku. Es aicinātu atbalstīt šo priekšlikumu, jo tas tiešām lielā mērā atvieglotu uzņēmumu pašreizējo smago situāciju.

Priekšsēdētājs. Paldies. Deputāts Jānis Lagzdiņš, pēc tam - Anna Seile. Jānis Lagzdiņš - "Latvijas ceļš".

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Ideja deputāta Oša priekšlikumā ir ielikta ļoti laba, bet, manuprāt, konkrētā 15.panta redakcija pieļauj daudzas nelikumības un iespējas izmantot šo normu savtīgās interesēs.

Pirmkārt, ļoti neprecīzas un izplūdušas ir tās normas, kas nosaka, konkrēti kāda institūcija un kas ir tiesīgs pieņemt lēmumus par nodokļa termiņa maksāšanas pagarināšanu. Šeit ir ļoti izplūdis tāds formulējums, ka to nosaka nodokļu inspekcijas, apdrošināšanas pārvaldes, pašvaldības, Finansu ministrija. Bet kas konkrēti to dara Finansu ministrijā - apkopēja vai ministrs, vai departamenta direktors vai kāds cits darbinieks? Arī pašvaldības. Ko tas nozīmē - pašvaldības? Dome, padome? Kāds ierēdnis, kas konkrēti izlems? Manuprāt, ja mēs runājam par pašvaldībām, tad šeit ir skaidrs. Nevar būt runas, ka šo jautājumu izlemj kāds ierēdnis, bet jautājums ir jāizlemj visaugstākajā līmenī, tātad domei, padomei, jo tas skar visbūtiskākās pašvaldību intereses, proti, finansējumu. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Šeit Lucāns runāja par korupcijas iespējām. Es piekrītu, jo šī norma neaizliedz, piemēram, attiecīgajiem pašvaldības deputātiem vai Finansu ministrijas darbiniekiem, vai attiecīgā resora, inspekciju darbiniekiem atbrīvot... pagarināt šos nodokļu maksāšanas termiņus tajās firmās, kurās attiecīgajiem darbiniekiem ir kapitāldaļas - pajas, akcijas vai kurās viņi ir pārvaldes institūcijas darbinieki, kur viņi saņem ieņēmumus. Patiešām šāda iespēja ir, un, kamēr nebūs attiecīgas normas, kas šādu situāciju noliegtu, es nevaru balsot par šādu labojumu. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Deputāte Anna Seile - LNNK.

A.Seile (LNNK).

Cienījamais sēdes vadītāj un godājamie deputāti! Man liekas, ka nepareiza ir tāda politika, ka mēs ar vienu roku paceļam nodokļu likmes, bet ar otru roku pieļaujam visiem šīs likmes nemaksāt. Neviens nevar prognozēt, kādi būs pašvaldību vēlēšanu rezultāti, un diez vai nav bīstami pašreiz valdošajai frakcijai noteikt tādus noteikumus, ka pašvaldība var atbrīvot no nodokļiem, no nodokļu maksāšanas, atlikt šo nodokļu maksāšanu uz trim gadiem. Tātad valsts budžetā neienāks līdzekļi šajā priekšvēlēšanu sakarībā. Un, ja nu "Latvijas ceļš" nevinnē, tad var būt, ka LNNK lobiji vai "Tçvzemes" lobiji, vai kādi citi, iekļūdami pašvaldībās, atbrīvos no visiem nodokļiem, un valsts budžets paliks bez naudas, jo pie varas ir tieši valdošā koalīcija - "Latvijas ceļš". Es tikai ilustrēju ar vienu piemēru, kas, protams, var arī nepiepildīties un nerealizēties dzīvē, bet nepareiza, manā izpratnē, ir šī politika - pacelt atsevišķu nodokļu likmes, bet tajā pašā laikā noteikt atvieglojumus. Es šeit velku analoģiju ar vispārējo valdības politiku - šādu dāvinājumu principu, ko cenšas ieviest mūsu pensiju sistēmā, cilvēku pabalstu sistēmā, un, manuprāt, tas nav pareizi. Un, ja mēs vēl šodien pat izskatīsim šo likumu par akcīzes nodokļa palielināšanu piemēram, benzīnam, tad šajā likumā šie atvieglojumi, kurus var sniegt pašvaldības... Mēs ļoti labi saprotam, ka šie labojumi nebūt var nebūt ražotāju labā, šie atvieglojumi var nonākt arī tirdzniecības organizāciju labā, kurām jau tā pašreiz ir radīti izdevīgi noteikumi. Un tādēļ es domāju, ka šādu principu nevajadzētu ieviest, bet vajadzētu atstāt pirmajā lasījumā sagatavotajā redakcijā, un, ja kādu atvieglojumu paredz, tad tieši konkrētā nodokļa likuma projektā. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Deputāte Aija Poča - "Latvijas ceļš".

A.Poča (LC).

Cienījamie deputāti! Par šo 15.pantu mēs komisijā diskutējām ļoti daudz. Un es tomēr lūgtu deputātiem ļoti precīzi izlasīt šā panta redakcijas. Pirmām kārtām pašvaldības nepagarina uz trīs gadiem, bet tikai uz vienu gadu, un vispār šā panta būtība neattiecas uz kārtējo nodokļu maksājumiem, bet gan uz tiem, kuri ir uzkrājušies, uz parādiem. Tas vienkārši ļaus uzņēmumiem nedaudz atsperties, nedaudz sakārtot savu ražošanu, varbūt paskatīt iespējas, kā iegūt šos ienākumus, un pēc tam, kad tie būs atspērušies, nomaksāt šos parādus.

Priekšsēdētājs. Paldies. Jānis Lucāns - "Saskaņa Latvijai".

J.Lucāns (SL).

Es gribētu tikai par dažām niansēm pateikt savas domas. Iemesls, kāpēc es vēršos pret šo pantu, būtībā te tiek zināmā mērā sagrozīts. Es vēršos pret šā panta tādu redakciju ne jau tāpēc, ka tas neizrietētu no pašreizējās situācijas, nepieciešamības. Pašreiz patiešām "ugunsgrēka dzēšanai" ir vajadzīgi kaut kādi pasākumi, lai varētu, teiksim, apturēt šo nodokļu iekasēšanas nemitīgo graujošo procesu. Es runāju par citu - es runāju par to, ka mēs nevēršamies pret pamatcēloņiem, kāpēc ražošanā ir iestājies šis katastrofālais stāvoklis. Un par to mēs joprojām cītīgi nerunājam, joprojām cītīgi neanalizējam šo lietu. Par to ir runa pašreiz. Jo arī šis atvieglojums un šis mēģinājums sakārtot lietas, lai ļautu atsperties, nedos šo iespēju faktiski atsperties, ja valsts ekonomiskā politika pret ražotāju nemainīsies. Ir jāmainās šai valsts ekonomiskajai politikai pret ražotāju, tad tas viss ir tā vērts. Pašreiz nekas tāds netiek darīts. Un līdz ar to nebūs tā, uz ko mēs ceram, bet piedevām vēl ierēdņiem radīsies iespēja brīvi interpretēt šo likumu. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vēlreiz deputāts Uldis Osis vai kā ministrs, bet to jūs pateiksit pats.

U.Osis (finansu ministrs).

Cienījamie kolēģi! Es negribētu sākt diskusiju ar Lucāna kungu par iemesliem, kādēļ ražošanā ir krīze. Šie iemesli visiem ir acīm redzami un saprotami, ja grib tos redzēt. Taču, ja negrib to redzēt, bet grib izdomāt kaut kādu politiku uz šā rēķina, tad tā, saprotams, ir cita lieta un tad nav vietas nekādām diskusijām. Taču es gribētu par citu runāt. Es piekristu daļai Lagzdiņa kunga iebildumu, daļēji, ka šeit varbūt nav tik precīzi noteikta šī atbildība, bet es arī nedomāju, ka likumam vajadzētu aizstāt instrukcijas. Man būtu priekšlikums, ko mēs ar Lagzdiņa kungu varbūt kopīgi varētu padomāt un iesniegt uz trešo lasījumu. Piemēram, ka tas notiek Finansu ministrijas noteiktajā kārtībā vai arī Labklājības ministrijas noteiktajā kārtībā, kur arī šī kārtība varētu tikt noteikta, vai nu pilnvarojot departamentu, vai nosakot zināmas procedūras, kādā veidā tas lēmums tiek pieņemts, lai tas tiešām nebūtu vienpersonisks. Un līdzīgi varētu rīkoties arī Valsts ieņēmumu dienesta līmenī, bet tiešām negribētos pārāk sadrumstalot šo jautājumu likuma līmenī. Es šaubos, vai tas būtu likuma jautājums - tagad noteikt tik konkrēti. Starp citu, ja LNNK nāktu pie varas, tad droši vien tiktu mainītas ministriju struktūras, nosaukumi un tā tālāk, un tad atkal būtu jāgroza likums. Tādēļ daudz racionālāk, manuprāt, būtu palikt pie valdības jeb attiecīgo ministriju regulējošiem dokumentiem, tādēļ es tomēr vēlreiz aicinātu cienījamos kolēģus balsot par šo likuma pantu ar papildu precizējumiem, kurus mēs varētu iestrādāt trešajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Paldies. Piebalga kungam ir tiesības jebkurā brīdī iet runāt, bet tagad vārdu prasa Novakšānova kungs - Zemnieku savienība.

V.Novakšānovs (LZS).

Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Klausoties šajā strīdā, atceros dažas epizodes, kad patiesībā finansu inspektori atbrauc uz lauksaimniecības uzņēmumu, kurš nav nomaksājis laicīgi nodokļus, un uzrēķina, cik ir jānomaksā. Viņi paši zina, cik jānomaksā, un vēl pareizina ar 100 un uzliek soda naudu. Un praktiski šis uzņēmums ne tikai vairs nemaksās nodokļus, bet tas patiesībā jau aizies bojā un nestrādās. Praksē, es uzskatu, ierēdnis nevar būt kompjūters, viņam tur ir jāaiziet, jāsaprot situācija un viņam ir jāpieņem lēmums. Es domāju, ka katrs cilvēks uz vietas pašvaldībās saprot, ka tā ražotne ir vajadzīga un kad viņi ir vai kad nav vainīgi nodokļu nomaksāšanā. Es šoreiz runāju par lauksaimniecības uzņēmumiem. Jūs paši zināt, ka tika aizkavēta maksa gan par gaļu, gan par pienu, un viņi laicīgi nevarēja nomaksāt nodokļus, bet nomaksāja un te vēl soda nauda... Es ceru, ka šī prakse, kas ir iestrādāta tagad likumā, ka vietējais rajona vai pašvaldību darbinieks var tomēr izlemt, kad tos nodokļu maksājumus atlikt, protams, izejot no reālās dzīves un skatoties, vai šis uzņēmums ļaunprātīgi to neizmanto, bet šodien mūsu dzīvē ir situācija, ka tā ir jādara, un tāpēc es lūdzu atbalstīt tieši šo punktu kā ir ieteikusi Budžeta komisija.

Priekšsēdētājs. Vēl, ja Piebalga kungs atļauj, Gundars Bērziņš prasa vārdu - Zemnieku savienība.

G.Bērziņš (LZS).

Es gribu tikai raksturot, kā ir arī lielāko nodokļu maksātāju struktūru. Es pašreiz neesmu redzējis pēdējos datus, bet iepriekšējie liecināja, ka, piemēram, no 100 lielākajiem 28 bija lauksaimniecības saistītie uzņēmumi. Tas, ko Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs teica, tā tas lielā mērā arī ir. Tos uzņēmumus, kas būtu spējīgi varbūt strādāt, šī neelastīgā nodokļu sistēma iznīcina tanī brīdī, kad būtu iespējama un vajadzīga šā uzņēmuma pārkārtošanās, un šis uzņēmums būtu dzīvotspējīgs. Šeit, protams, ir jādomā par to, par ko Lagzdiņa kungs teica, par šīs antikorupcijas pastiprināšanas mehānismu. Otrs ir arī šā lēmuma pieņemšana, jo līdz trim mēnešiem pieņem Valsts ieņēmumu dienests, tad atkal ar visiem tiem papīriem jāiet uz Finansu ministriju. Vai tomēr, līdz gadam izdarot izmaiņas likumā par Valsts ieņēmumu dienestu, to nevarētu uzticēt Ieņēmumu dienestam, kur vienā vietā arī kontrolētu. Tie ir citi jautājumi, bet principā šie jautājumi būtu sakārtojami un, atklāti sakot, manuprāt, tie stimulētu šo ražošanas saglabāšanu brīdī, kad notiek šī te ražošanas un ekonomiskās sistēmas pārstrukturēšanās, dodot šiem uzņēmumiem atelpu, lai tie sakārtotu savu ražošanas struktūru, celtu šo efektivitāti un pēc tam norēķinātos ar valsti, jo šeit nekur nav runas par nodokļa dzēšanu vai atlaišanu. Šeit ir tikai šā nodokļa parāda nomaksas atlikšana, bet par kārtējiem maksājumiem šeit nav runas. Tātad kārtējie maksājumi tiek veikti, tāpēc es aicinātu atbalstīt. Protams, es uzskatu, ka šeit vēl būtu papildinājumi un precizējumi, bet tas ir izdarāms uz trešo lasījumu.

Priekšsēdētājs. Un tagad Andris Piebalgs - Budžeta komisijas vadītājs.

A.Piebalgs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputāti! Redzat, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai principā pēc būtības būtu labāk, ja šāda panta it kā nebūtu. Ir jau ļoti jauki, mēs tik kasējam no visiem parādu soda naudas un griežam tik augšā, un reāli mēs it kā varētu uz papīra dabūt daudz naudas. Labākais raksturojums šim pantam bija faktiski Tautsaimniecības komisijas piekrišana, ka tas pants... Jā, tas neatrisina daudz, bet tas vismaz dod kaut kādu atelpu tautsaimniecībai, tieši ražojošajās nozarēs, kuras cieta, protams, gan no valūtas kursa svārstībām, gan no tirgus izmaiņām, gan vēl no daudzām citām lietām. Ja mēs noraidām šo variantu, tad, ko nu tur var darīt, mēs vēršamies pret ražotāju šoreiz. Es vēlreiz saku, ka fiskāli, protams, mēs līdz ar to zaudējam.

Kas attiecas, teiksim, uz Lagzdiņa kunga priekšlikumu, uzskatu, ka tas ir iestrādājams trešajā lasījumā. Tas ir pilnīgi iestrādājams precizējums, jo ir skaidrs, ka var precīzāk uzrakstīt, kurš konkrēti dod un kāda ir šī procedūra. Bet tas ir principiāls akcepts, jo pants parādās šoreiz tikai uz otro lasījumu, tā nebija pirmajā lasījumā, tāpēc ir ļoti svarīgi atbalstīt pašu pieeju. Bez tam, redzat, te ir decentralizācija. Arī Labklājības ministrjai ir šīs tiesības. Liktos, ka arī viņiem vajadzētu kasēt tos 37%, bet, ja šajā uzņēmumā nav pretī tas, tad attiecīgi var tam pagarināt, tad tam neatlaiž un neuzliek to soda naudu, ja, uzliekot soda naudu, faktiski, var iegūt pretējo procesu, ka nekad nedabū to parādu atpakaļ. Es nedomāju, ka tā ir universāla izeja, bet man šķiet, ka tas katrā ziņā ir labs solis tautsaimniecībai, nevis slikts solis. Tā ka es lūdzu atbalstīt šo pantu.

Priekšsēdētājs. Vairāk neviens runāt nevēlas? Kuprijanova - "Tautas saskaņas partija".

L.Kuprijanova (TSP).

Kuprijanova - Tautas saskaņas partija. Cienītie kolēģi, es pievēršu jūsu uzmanību tādā sakarībā, ka, redzat, šobrīd cilvēkam nemaksā pensiju, nemaksā bezdarbnieka pabalstu, ja viņa uzņēmums nav nomaksājis sociālo nodokli. Pusgadu atpakaļ te ļoti skaisti mums stāstīja: ja mēs cilvēkam maksāsim, nenomaksājot nodokli, tad mēs radīsim iespēju nevienam tos nodokļus nemaksāt. Principā es atbalstītu šo priekšlikumu, ko piedāvā Piebalga kungs. Protams, man būtu tāda piezīme, ka varētu uzrakstīt valsts uzņēmumiem, jo beigu beigās, ja mēs runājam par tirgu, tad lai privātie grozās, kā viņi prot grozīties. Valsts uzņēmumi būtu jāatbalsta. Bet ko es gribu jums pateikt? Atcerieties, lūdzu, par šo balsojumu rezultātu tajā momentā, kad mēs liksim izmaiņas likumdošanā sociālajā... kur būs ierakstīts, ka cilvēkam ir tiesības uz visiem sociālajiem pabalstiem neatkarīgi no tā, vai tas uzņēmums ir samaksājis vai nav samaksājis. Es ļoti lūdzu jūs to pieminēt tajā momentā, kad mēs dosim šīs izmaiņas.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vairāk runātāju nav. Mēs liekam uz balsošanu 15.pantu deputāta Oša variantā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 2, atturas - 11. 15.pants pieņemts deputāta Ulda Oša ieteiktajā variantā.

A.Piebalgs. Par 17.pantu nekādi jauni priekšlikumi nav saņemti. Tālāk - 10., 11., 12., 13.,17., 18., 19., 21.un 22. pantā ir vienkārši formāla izmaiņa - vārdi "Finansu inspekcija" nomainīti ar vārdiem "Valsts ieņēmumu dienests". Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Vai neviens nevēlas runāt par 17.pantu? Nav. Akceptēts. Vai par to vārdu maiņu "Finansu inspekcija" pret "Valsts ieņēmumu dienests" nav iebildumu? Tālāk.

A.Piebalgs. Tālāk - pārejas noteikumi. Ministru kabinets lūdz izteikt pārejas noteikumus sekojošā redakcijā: "Lîdz likuma "Par valsts nodevu" pieņemšanai Ministru kabinetam ir tiesības noteikt valsts nodevas konkrēto likmi." Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Vai ir kādam iebildumi? Pārejas noteikumi ir pieņemti.

A.Piebalgs. Tālāk bija vēl divi deputāta Oša priekšlikumi, kas saistīti tieši ar 15.pantu, un komisija atbalstīja šos priekšlikumus.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu? Arī šī pārejas noteikumu daļa ir pieņemta.

A.Piebalgs. Līdz ar to varētu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Mēs balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā"", par šā likumprojekta akceptēšanu otrajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 2, atturas - 2. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā"" ir akceptēts otrajā lasījumā.

A.Piebalgs. Es lūgtu noteikt trešo lasījumu 9.jūnijā.

Priekšsēdētājs. Paldies. Nākamais mums ir likumprojekts "Grozījumi Latvijas Darba likumu kodeksā" (otrais lasījums). Jums ir jāatrod dokumenti nr. 275 un nr. 523. Vārds deputātam Pēterim Elfertam!

P.Elferts (LC).

Godātais Prezidij un cienījamie deputāti! Lūdzu, izņemiet dokumentu nr.523! Attiecībā uz otro lasījumu ir saņemts viens priekšlikums, kas ir ierakstīts dokumenta otrajā pusē, tas ir nevis Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, bet deputāta Lagzdiņa priekšlikums. Ir ierosināts izsvītrot pārejas noteikumus. Pārejas noteikumi bija iekļauti, lai mainītu trīs likumus, komisija atbalstīja šo priekšlikumu, lai nevajadzētu mainīt citus likumus, varētu vienu likumu pārejas noteikumos. Es aicinu arī Saeimu atbalstīt šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Nav nevienam iebildumu? Neviens nevēlas runāt. Paldies. Pārejas noteikumi pieņemti.

P.Elferts. Es aicinu nobalsot par šā likumprojekta pieņemšanu visumā.

Priekšsēdētājs. Balsošanas režīmu! Mēs balsojam par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Darba likumu kodeksā" pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! 54 - par, 5 - pret, atturas - nav. Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Darba likumu kodeksā" pieņemts otrajā lasījumā.

P.Elferts. Es gribu komisijas vārdā lūgt izskatīt šo likumprojektu trešajā lasījumā 9.jūnijā.

Priekšsēdētājs. Paldies. Tālāk dokuments nr.545 - "Grozījumi likumā "Par peļņas nodokli"". Otrais lasījums. Steidzams. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs -Andris Piebalgs - lūdzu!

A.Piebalgs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Dokumentā nr.545 pirmie grozījumi ir priekšlikumi par 3.pantu. 3.panta otrajā rindkopā aiz vārdiem "kâdas ir spēkā saimnieciskās operācijas" deputāts Zaščerinskis ierosina papildināt ar vārdu "samaksas". Komisija apsprieda šo jautājumu un diskusiju rezultātā tomēr neatbalstīja šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Jevgēnijs Zaščerinskis.

J.Zaščerinskis (SL).

Cienījamie kolēģi! Mana priekšlikuma būtība ir šāda: izdarot ieņēmumu ārzemju valūtā konvertāciju pēc kursa saimnieciskās operācijas samaksas izdarīšanas dienā, mēs būtībā dabūjam faktiski iegūtos ieņēmumus. Faktiski iegūtos ieņēmumus. Izdarot konvertāciju saimnieciskās operācijas izdarīšanas dienā pēc tā, mēs faktiski aprēķinātos ieņēmumus tikai nosakām. Jo bieži vien saimnieciskās operācijas izdarīšanas diena nesakrīt ar saimnieciskās operācijas samaksas dienu. Un, ja samaksas diena ir, teiksim, mēnesi vai pat tikai dažas dienas vēlāk un ja šinī brīdī ir notikusi valūtas kursa maiņa, tādā gadījumā tā būs aprēķinātā ieņēmumu summa, nevis faktiskā. Tā var būt vai nu lielāka, vai mazāka, atkarībā no valūtas kursa svārstībām. Bet mūsu likumā sacīts, ka peļņu aprēķina, nosakot starpību starp ieņēmumiem un izdevumiem. Un te mēs nonākam pretrunā ar šo pantu, jo tie nebūs vairs faktiskie ieņēmumi, bet aprēķinātie ieņēmumi.Tas ir viens, - ka, pieņemot šo priekšlikumu, mēs nonākam pretrunā ar cita likuma pantu. Un otrs: tas dod iespēju vairākām manipulācijām. Tas nozīmē, ka mums jau it kā oficiāli veidojas dubulta grāmatvedība. Viena - aprēķinātā ieņēmumu summa. Otra - faktiskā ieņēmumu summa. Un tas, manuprāt, dod iespēju, kā saka, veikt varbūt arī zināmas mahinācijas. Tāpēc es ierosinu tomēr ierakstīt, ka valūtas konvertācija izdarāma valūtas operācijas samaksas dienā. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas debatēt par 3.panta pirmo iedaļu? Andris Piebalgs.

A.Piebalgs. Es tikai gribu piebilst, ka Budžeta komisija tomēr to neatbalstīja, jo, redzat, tā situācija nav tik ļoti viennozīmīga. Protams, es nevaru iebilst pret to, ko teica Zaščerinska kungs, jo valūtas kursa noteikšana mainās ik pa dienai, un skaidrs, ka operācijas laiks arī jāņem vērā. Un faktiski bija domāts atstāt daudz vaļējāku šo normu, ne tik precīzu, kā šajā gadījumā piedāvā Zaščerinska kungs. Tā ka es aicinu neatbalstīt šo redakciju.

Priekšsēdētājs. Finansu ministrs Uldis Osis.

U.Osis (finansu ministrs).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Manuprāt, šo Zaščerinska kunga piedāvāto panta labojumu vajadzētu tomēr komentēt drusciņ dziļāk. Šeit ir ļoti nopietna konceptuāla lieta. No vienas puses, Zaščerinska kungam ir taisnība, tas ir valūtas risks un tā tālāk, un it kā ir šī aprēķinātā, nevis faktiskā peļņa, bet tomēr arī grāmatvedības likumdošanā mums tas ir nostiprināts, ne jau tikai likumā "Par peļņas nodokli" . Jautājuma būtība jau ir tur, un tas faktiski pašlaik atbilst Eiropas standartiem, kādēļ ir šī reālā saimnieciskās operācijas diena, kad tika sniegts pakalpojums vai nosūtīta prece. Tad sāka rēķināt šo peļņas nodokli. Redziet, situācija ir tāda: ja pieņem Zaščerinska kunga piedāvāto variantu, tad mēs atgriežamies tajā slimībā, ar kuru slimo vairākas mazāk attīstītas valstis, kurām ir šāda kārtība, ka veidojas ārzemju off-shore filiāles, caur kurām nauda tiek kaut kur pārpumpēta, tā atrodas ārvalstu kontos un neparādās uzņēmuma ieņēmumos reāli kā nauda. Un tas var turpināties bezgalīgi ilgi, un tā arī notiek. Un rezultātā naudas ieņēmumu nav un peļņas nodokļa, ko aprēķināt, vienkārši nav. Uzņēmumi prot ļoti veiksmīgi šo situāciju izmantot. Tāda ir galvenā ideja, kādēļ peļņas nodokļa likums šajā ziņā ir tāds, kāds tas ir šodien. Un ar to arī ir saistīta pašreizējā grāmatvedība. Bet dubultā grāmatvedība šeit neveidojas. Grāmatvedība ir noteikta, kāda tā ir, un tā ir balstīta uz šo saimnieciskās operācijas izdarīšanas dienu - un nekā savādāk. Protams, tas uzņēmums var rēķināt un arī to dara, dara to parasti dažādās operācijas veikšanas stadijās - gan pa tehnoloģiskajiem cikliem, gan tālāk. Bet tā jau nav dubultā grāmatvedība.

Un visbeidzot - par valūtas kursu. Pašlaik bankas Latvijā ir jau uzsākušas operācijas ar valūtas riska apdrošināšanu. Pagaidām tas varbūt notiek izņēmuma gadījumos, bet es domāju, ka tas būs pietiekami ātrā laikā, it sevišķi, kad sāks darboties Fondu birža un pie tās Valūtas birža - valūtas tirdzniecība. Pašlaik jau attīstās diezgan strauji starpbanku tirdzniecība. Mums jau sāk parādīties un attīstīties apdrošināšana pret valūtas riska izmaiņām, kā tas tiek darīts visā pasaulē. Un praktiski, teiksim, tādas īstermiņa svārstības, tā saucamās fluktuācijas, tiek kompensētas varbūt ne pilnā veidā, bet amortizētas ar šo riska apdrošināšanu. Tādēļ es arī ieteiktu neatbalstīt Zaščerinska kunga piedāvāto variantu. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Jevgēnijs Zaščerinskis - vēlreiz.

J.Zaščerinskis (SL).

Cienījamie kolēģi! Es pilnīgi piekrītu Oša kungam, ka mums vajadzētu tiekties uz Eiropas standartiem. Tas ir mūsu mērķis, un kādreiz mēs pie tiem nonāksim. Diemžēl šinī brīdī rīkoties saskaņā ar Eiropas standartiem mēs nevaram tikai tāpēc, ka Eiropā tas ir ārkārtējs gadījums, ka samaksas izdarīšanas diena ar operācijas izdarīšanas dienu nesakrīt. Pamatā tur tādas starpības nav. Un tāpēc tur tā problēma vispār nerodas un nevar rasties. Diemžēl mums tā starpība bieži vien sasniedz nevis dienas, bet mēnešus - un pat vairākus mēnešus, aptuveni tāpat kā zemniekam netiek pusgadu samaksāts par viņa nodotu produkciju.

Otrs. Es tomēr nevaru piekrist, ka šeit nav dubultās grāmatvedības. Dubultā grāmatvedība parādās ļoti vienkārši tajā apstāklī, ka aprēķinātais ienākums nesakrīt ar faktisko ienākumu. Faktiskais ienākums būs atkarīgs no valūtas svārstības, bet, ierakstot kā operācijas izdarīšanas dienā, mēs vienkārši aprēķinām pēc tās dienas. Un tas ir pretrunā ar pirmā panta daļu. Teiksim, peļņu nosaka ienākumu un izdevumu starpība, un pēc šā panta iznāk, ka mums peļņa jānosaka nevis pēc faktiskās ienākumu un izdevumu starpības, bet pēc aprēķinātās ienākumu un izdevumu starpības. Aprēķināto ienākumu starpības. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas izteikties par 3.pantu? Neredzu. Tādā gadījumā mēs balsosim par deputāta Zaščerinska ierosinājumu attiecībā uz 3.panta otro rindkopu.Pareizi? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojiet! Vai visi deputāti ir savās vietās? Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 22, atturas - 14. Nav pieņemts.

A.Piebalgs. Nākamais priekšlikums ir deputātes Počas priekšlikums - 3.panta otrajā rindkopā nomainīt vārdus "Latvijas Republikā oficiāli lietotajā valūtā" ar vārdu "latos". To, protams, atbalstām, jo mums oficiālā valūta ir lats.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu? Līdz ar to ...

A.Piebalgs. Tagad - 4.pants. Ir deputāta Zaščerinska priekšlikums par jauno redakciju - pirmajā daļā svītrot vārdus "ja par tām samaksāts peļņas nodoklis". Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Deputāts Zaščerinskis- "Saskaņa Latvijai".

J.Zaščerinskis (SL).

Cienījamie kolēģi! Kāpēc es iesniedzu šo priekšlikumu? Mums tomēr ir vesela rinda uzņēmumu, kuriem ir nodokļu atvieglojumi pirmajos divos gados. Un, ja mēs tagad ierakstām šādā redakcijā, kādā tas ir piedāvāts, tādā gadījumā iznāk, ka, ja tie uzņēmumi, kuriem ir peļņas nodokļa atvieglojumi, nesamaksā, viņi var nesaņemt arī dividendes. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Gundars Bērziņš - Zemnieku savienības frakcija.

G.Bērziņš (LZS).

Manuprāt, tieši šeit ir tas būtiskākais, ka tie nodokļu atvieglojumi jau ir doti, nevis lai bāztu kabatā papildu peļņu, bet lai varētu investēt, lai šis uzņēmums varētu sākt efektīvi strādāt. Un, ja tam ir pietiekami ko pārdalīt, tad ir jāmaksā, manuprāt, šī peļņa. Jo, manuprāt, šo atvieglojumu būtība ir ražošanas stimulēšana un investīcijas stimulēšana, nevis papildu peļņas gūšana. Un, pēc mana vērtējuma, šie atvieglojumi pašreiz nesasniedz to mērķi, kas ir izvirzīts. Tāpēc es aicinu neatbalstīt Zaščerinska kunga priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt par 4.panta pirmo apakšpunktu? Runātāju nav. Vai deputāts Zaščerinskis neatsakās no sava priekšlikuma? Tātad balsosim. Lūdzu, balsosim 4. panta pirmajā apakšpunktā svītrot vārdus "ja par tām samaksāts peļņas nodoklis"! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 20, atturas - 17. Nav pieņemts. Tālāk - par 6.pantu.

A.Piebalgs. Nākamie grozījumi ir 6.pantā. Pirmais ir deputāta Oša priekšlikums - nomainīt, vienkārši palielināt vērtību līdz 50 latiem. Lētais inventārs - varētu tā to nosaukt. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu?

A.Piebalgs. Nākamais priekšlikums bija par 6.panta piekto apakšpunktu. Tātad deputāta Zaščerinska priekšlikums bija hronoloģiskā ziņā pirmais, bet diskusijas gaitā komisija akceptēja deputāta Piebalga priekšlikumu, kurš pēc savas būtības ietver arī deputāta Zaščerinska priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Deputāts Zaščerinskis - "Saskaņa Latvijai".

J.Zaščerinskis (SL).

Cienījamie kolēģi! Es savu priekšlikumu neesmu līdz šim atsaucis tikai tāpēc, ja gadījumā netiks pieņemts Piebalga kunga priekšlikums - svītrot "izņemot nomātos". Ja Piebalga kunga priekšlikums tiks pieņemts, es savu priekšlikumu atsaukšu. Jo tā jēga ir tikai tad, ja ir šī piebilde. Ja šī piebilde tomēr tiek saglabāta, tad iznāk, ka tie uzņēmumi, kurus mēs privatizējām ar izpirkuma nomas tiesībām, praktiski nevarēs savus amortizācijas atskaitījumus parādīt pie ražošanas izmaksām. Tas būtu absurds. Tāpēc aicinu atbalstīt Piebalga kunga priekšlikumu, un tad mans priekšlikums zaudēs nozīmi un es to atsaukšu.

Priekšsēdētājs. Balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta Piebalga priekšlikumu - 6.panta piektajā apakšpunktā svītrot vārdus "izņemot nomātos". Vai visi nobalsojuši? Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 5. Piebalga priekšlikums ir pieņemts. Deputāts Zaščerinskis tātad savu priekšlikumu atsauc.

A.Piebalgs. Nākamais ir ļoti svarīgs priekšlikums, ko ir iesniedzis deputāts Osis, papildināt panta 13.punktu šādā redakcijā: "Kredītiestāžu izdevumi speciālu uzkrājumu veidošanai nedrošiem parādiem". Es lūdzu Saeimu dot vārdu Latvijas Bankas prezidentam Repšes kungam, kurš pamatos šo grozījumu vitālo nepieciešamību.

Priekšsēdētājs. Vai Saeima piekrīt atļaut runāt Latvijas Bankas prezidentam? Iebildumu nav. Lūdzu! Latvijas Bankas prezidents Einārs Repše tiek lūgts nākt tribīnē. (Starpsaucieni no zāles: "Jâ! Lai runā kārtīgi!")

E.Repše (Latvijas Bankas prezidents).

Godātie kolēģi! Par jautājuma būtību. "Saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un vispārpieņemto grāmatvedības praksi uzņēmumu aktīvi bilancē ir jānovērtē pēc to reālās vērtības. Realizējot grāmatvedības reformu, 1993.gada 1.janvārī Latvijas Republikā ir stājušies spēkā vairāki likumi, kuros jau ir ietvertas minēto starptautisko standartu atbilstīgas normas. Tā, saskaņā ar likumu "Par bankām" gada pārskatam ir jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par kredītiestādes aktīviem un saistībām, tās finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem, kā arī saskaņā ar likumu jāņem vērā visi iespējamie zaudējumi neatkarīgi no to rašanās perioda." Šis bija citāts. Saskaņā ar likuma par bankām 37.pantu, kurš nosaka, ka novērtēšanas metodiku nosaka Latvijas Banka, Latvijas Bankas Valde 1993.gada 24.decembrī apstiprināja iepriekš aprakstītā likuma praktiskās realizācijas kārtību. Saskaņā ar Latvijas Bankas norādījumiem un banku darbības starptautisko praksi, izsniegtie kredīti ir jāuzrāda atbilstoši to reālajai vērtībai, un reālās vērtības samazinājums ir jāatspoguļo kredītiestādes izdevumos, vienlaicīgi veidojot tā saucamos speciālos uzkrājumus nedrošiem parādiem. Rezultātā bankas bilance un peļņas zaudējuma aprēķins atspoguļo patiesu priekšstatu par kredītiestādes aktīviem un finansiālo stāvokli. Taču aprakstīto normu ieviešana dzīvē diemžēl traucē likums "Par peļņas nodokli", tā patlabanējās redakcijas neatbilstība iepriekšminētā likuma normām. Likums "Par peļņas nodokli", nosakot ar nodokli apliekamo peļņu, kredītiestādes izmaksu sastāvā neparedz iekļaut tās izdevumus speciālo uzkrājumu veidošanai

nedrošiem parādiem. Līdz ar to izveidojas paradoksāla situācija, ka kredītiestādei ir jāmaksā peļņas nodoklis saskaņā ar likumu "Par peļņas nodokli" pat tad, kad tā noslēdz pārskata gadu ar zaudējumiem, veicot peļņas zaudējumu aprēķinu atbilstoši likumiem par grāmatvedību, par bankām un Latvijas Bankas norādījumiem.

Lai paskaidrotu vēl tiešāk, ka tā nav vis kāda apzināti samazināta peļņa, bet faktiski negūta peļņa, neesoša peļņa, minēšu šādu piemēru. Iedomājieties, ka šogad kāda banka izdod kredītu, kurš sākotnēji varēja būt arī labs, un šā kredīta atdošanas periods ir, piemēram, nākamā gada vidus!. Taču jau šā gada beigās kredītņēmēja firma bankrotē, nonāk finansiālās grūtībās vai kā citādi būtiski izmaina savu saimniecisko stāvokli. Tā rezultātā jebkuram ir skaidrs, ka izsniegtā kredīta atdošanas iespēja būs faktiski ļoti neliela. Un šim kredītam jau vairs nav tā vērtība, kāda tam bija sākotnēji, kad to izsniedza, bet šī vērtība ir jau daudzkārt samazināta ar risku, ka šis kredīts var vispār netikt atdots. Robežgadījumā šis risks ir 100 procenti, tātad faktiski jau kredītiestādei ir jārēķinās, ka šis izsniegtais kredīts būs zaudējumi. Tāda situācija banku praksē var rasties un arī praktiski rodas. Taču, ja mēs rīkojamies saskaņā ar līdzšinējo peļņas nodokļa aprēķināšanas praksi, tādā gadījumā, pirms nav iestājies kredīta apmaksāšanas termiņš - nākamā gada vidus - un pirms nav dokumentāli konstatēts, ka šis kredīts tik tiešām netiks atdots, - līdz tam brīdim bankai ir jāuzskata, ka izsniegtais kredīts ir simtprocentīgi labs, ka tas nenesīs nekādus zaudējumus, un rezultātā ir, pirmām kārtām, jāaprēķina peļņa, neņemot vērā šos zaudējumus; otrām kārtām, jāsamaksā peļņas nodoklis no šīs faktiski negūtās un nereālās peļņas; trešām kārtām, šīs nereālās peļņas atlikums saskaņā ar visu likumdošanu var tikt izmaksāts dividendēs bankas akcionāriem pēc tam, kad ir nomaksāti nodokļi. Lai novērstu šādu gadījumu iespējamību, tas ir, lai netiktu negūta, faktiski negūta peļņa izmaksāta dividendēs un lai novērstu iespējamo apdraudējumu bankas sistēmai, tātad lai nodrošinātu to, ka atbilstošā peļņa tiek rēķināta kā reāla peļņa tikai tad, kad faktiski izsniegtie kredīti ir atgūti un ir konstatēts, cik lieli ir faktiskie zaudējumi un cik lieli tie nav, - tikai tad ir jāaprēķina peļņa, jānomaksā peļņas nodoklis, un tad var arī izmaksāt to dividendēs. Līdz tam brīdim bankai ir jāveido tā saucamie speciālie uzkrājumi - nedrošiem parādiem. Aprakstīto izdevumu iekļaušana to izdevumu sarakstā, kurus atskaita no ieņēmumiem, aprēķinot ar nodokli apliekamo peļņu, neizmainīs banku peļņas absolūto lielumu. Uzkrājumu izveidošana arī neatbrīvo bankas no pienākuma strādāt ar aizņēmēju un panākt kredīta atmaksu, līdz pat tiesas lēmumam par piedziņas neiespējamību. Nedrošā parāda atmaksas gadījumā uzkrātā summa tiek ieskaitīta ar peļņas nodokli apliekamajos ieņēmumos. Tādējādi kredītiestāžu peļņas nodokļu kopsummas samazinājums būs vērojams tikai pārejas periodā - periodā, kad notiek pāreja uz jauno nodokļu aprēķināšanas kārtību.

Tātad - vēlreiz šis piemērs. Tātad, ja šinī gadījumā banka kādu kredītu kvalificē, ka tas ir tikai 60 procentu atlikušās vērtības vērts, un šos 40 procentus izveido uzkrājums nedrošiem parādiem un par šo summu ar nodokli apliekamā peļņa, kas ir pēc būtības tātad finansu ministra priekšlikums, ko Latvijas Banka pilnībā atbalsta, - tādā gadījumā, ja situācija nākamgad reāli izveidojas labāka, nekā bija vērtēts, proti, ja bankai izdodas šo kredītu atgūt par visiem 100 procentiem, - tādā gadījumā automātiski šis pārpalikums tiek ieskaitīts bankas ieņēmumos, kuri tātad tūlīt pat realizējas palielinātā peļņā, no kuras tiek maksāts peļņas nodoklis. Tātad, ja banka tomēr būs guvusi peļņu, tādā gadījumā valstij viss pienākošais nodoklis tiks samaksāts, tikai nevis šā gada beigās, bet nākamajā gadā. Taču, ja reāli banka beigs savu darbību ar zaudējumiem, tad - būsim ļoti godīgi - no zaudējumiem, protams, peļņas nodokli nemaksā. Tad tā vairs vienkārši nav peļņa, šī peļņa nav iegūta. Šīs nodokļu izmaiņas nekādā veidā nemudinās banku neuzmanīgāk izsniegt kredītus un nestrādāt ar kredītu saņēmējiem, lai šos kredītus atgūtu. Nekādā veidā! Jo tādējādi samazinās bankas peļņa, samazinās iespēja izdalīt dividendes saviem akcionāriem, un, protams, akcionāri to nekādā gadījumā bankas vadībai nepiedos. Tā ka šie ieteiktie likuma labojumi nekādā veidā neapdraud budžeta finansiālās intereses, tie tikai vairos banku sistēmas stabilitāti un ir būtībā godīgs solis. Ja reiz Latvijas Banka spiež šos uzkrājumus izdarīt, tādā gadījumā arī ir loģiski no komercbanku puses ierosināt un aicināt, lai šādi izdevumi tiek atbrīvoti no peļņas nodokļa.

Ņemot vērā izklāstītās problēmas nozīmīgumu Latvijas Republikas finansu sistēmas stabilitātes nodrošināšanai, lūdzam Latvijas Republikas Saeimu pieņemt likumu par izmaiņām Latvijas Republikas likumā "Par peļņas nodokli" piedāvātajā redakcijā. Paldies par uzmanību. (Starpsaucieni no zāles: "Starpbrīdis!")

Priekšsēdētājs. Paldies. Ir starpbrīdis. Vai kāds vēl vēlas runāt par šo punktu? To mēs runāsim pēc starpbrīža. Nevar balsot, kamēr runā. Labi, Jevgēnijs Zaščerinskis, bet... Labi, turpināsim pēc starpbrīža! Reģistrācija. Reģistrācija kvoruma noteikšanai. Palieciet zālē! Sekretāra biedrs Zigurds Tomiņš nolasīs reģistrācijas rezultātus.

Z.Tomiņš (Latvijas Republikas 5.Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies: Eduards Berklavs,

Indulis Bērziņš,

Imants Daudišs,

Anatolijs Gorbunovs,

Andris Gūtmanis,

Juris Janeks,

Raimonds Jonītis,

Ernests Jurkāns,

Edvīns Kide...

Priekšsēdētājs. Kide ir zālē.

Z.Tomiņš. Odisejs Kostanda,

Janīna Kušnere,

Uldis Lakševics,

Egils Levits,

Gunārs Meierovics,

Valdis Pavlovskis,

Aida Prēdele,

Andris Rozentāls,

Juris Sinka,

Jānis Vaivads,

Joahims Zīgerists,

Alfrēds Žīgurs.

Priekšsēdētājs. Paldies. Pārtraukums vienu stundu.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

deputāts Aivars Berķis.

Priekšsēdētājs. Mēs turpinām plenārsēdi un turpinām likumprojekta "Grozījumi likumā "Par peļņas nodokli"" izskatīšanu otrajā lasījumā. Esam tikuši 6.pantā līdz deputāta Ulda Oša ierosinājumam - papildināt 13.punktu ar jaunu teikumu. Lūdzu Piebalga kungu nākt tribīnē. Viņš ir pieteicies. Godātie deputāti, tomēr labāk būtu, ja jūs šos pieteikumus iesniegtu rakstveidā. Citādi grūtāk kontrolēt. Jevgēnijs Zaščerinskis.

J.Zaščerinskis (SL).

Cienījamie kolēģi! Es tomēr gribētu, lai sēde būtu pilntiesīga, un uzaicinu sākumā reģistrēties kvorumam.

Priekšsēdētājs. Jā. Tiešām paskatieties blakustelpās, lai visi deputāti sanāktu zālē, jo patiešām mūsu jautājums par kvorumu ir diskutējams. Lūdzu reģistrāciju kvorumam. Reģistrēsimies! Rezultātu! Gaidām. Zvaniet, lai deputāti sanāk zālē! Vēlreiz reģistrāciju! Lūdzu visus deputātus apsēsties savās vietās. Man gribētos teikt, ka mēs droši vien sevišķi labi neizskatāmies to cilvēku acīs, kuri klausās raidījumu un gaida, kad beidzot deputāti paēdīs pusdienas. Reģistrācija. Lūdzu rezultātu! Godātie deputāti! Izturieties nopietni un reģistrējieties, lūdzu! Es redzu, ka zālē jūs esat, bet kāpēc jūs nenospiežat savas balsojamās pogas? Vēlreiz! Lūdzu, reģistrējieties! Atgādinu, ka, ja šinī reģistrācijā nebūs kvoruma, tad plenārsēde tiek pārtraukta atbilstoši Kārtības ruļļa noteikumiem. Dodiet, lūdzu, rezultātu! 61.

Lūdzu - deputāts Jevgēnijs Zaščerinskis.

J.Zaščerinskis (SL).

Cienījamie kolēģi! Ar sarūgtinājumu jāsaka, ka šis piemērs pierāda, kāda ir mūsu attieksme, kad mēs runājam par ekonomiskas dabas jautājumiem. Tāpēc nebrīnīsimies, ka mums daudzos jautājumos ekonomika ir tik vājā situācijā, ka mēs ne budžetu savilkt varam, ne pensiju jautājumu, ne mediķu, ne skolotāju jautājumu atrisināt varam. Diemžēl esmu spiests jūs brīdināt, ka šis jautājums, ko mēs pašlaik apspriežam, ir visai nopietns, te ir tādi dziļi "zemūdens akmeņi", un diemžēl man jāsaka, ka daudzi no jums, manuprāt, tomēr nav paspējuši iedziļināties šā jautājuma būtībā. Tāpēc varbūt atļaujiet teikt dažus vārdus par šo priekšlikumu. Pirmkārt, kolēģi, šā likuma 3. pants nosaka, ka ar nodokli apliekamā peļņa tiek aprēķināta kā ieņēmumu un izdevumu starpība.

6.pants - tas ir šis pants, ko mēs pašlaik apspriežam - precizē, kas ir izdevumi. Oša kunga priekšlikums piedāvā pie izdevumiem pieskaitīt arī kredītiestāžu pārskaitījumus speciālo uzkrājumu veidošanai nedrošiem kredītiem. Jautājums: vai tie vispār ir izdevumi? Manuprāt, skaitīt par izdevumiem tos nevar. Pirmkārt, jau pats nosaukums - "Uzkrājumi, uzkrājumu veidošanai nedrošiem kredītiem". Pēc būtības tā naudiņa, kas tiek pārskaitīta šajos kontos uzkrājumu veidošanai, paliek bankas īpašums, bet tikai tiek pārskaitīta no vienas uz otru vietu. Līdzvērtīgi varētu varbūt tādu jautājumu risināt tad, ja jebkurš ražotājs veidotu uzkrājumus investīcijām, kapitālieguldījumiem, un tādā veidā arī tos uzkrājumus varētu varbūt pārskaitīt pie izdevumiem.

Bet kāda ir priekšlikuma būtība? Pieskaitot šīs summas pie izdevumiem, mēs samazinām peļņu un līdz ar to samazinām arī peļņas nodokli. Un galarezultātā šinī sakarībā šā gada budžets saņems ieņēmumos, cienījamie kolēģi, 5,4 miljoni mazākus ieņēmumus, nekā tiem bija jābūt paredzētiem. Es pilnīgi piekrītu Repšes kunga izteiktajai domai un pilnīgi piekrītu tam, ka vajag tādu uzkrājumu fondu. Bet kāpēc to nevarētu veidot no peļņas pēc tam, kad ir nomaksāts peļņas nodoklis? Un pirms dividenžu aprēķina.

To, cienījamie kolēģi, ka mans minētais skaitlis - 5,4 miljoni - nav izdomāts, apliecina arī pats Oša kungs savā rakstā Budžeta komisijai, ko viņš adresējis 19.aprīlī. Es citēšu: "Ja pieņemtu Latvijas Komercbanku asociācijas priekšlikumu - ieskaitīt uzņēmējsabiedrības izdevumos kredītiestāžu izdevumus nedrošiem parādiem paredzēto speciālo uzkrājumu veidošanai, tad peļņas nodokļa maksājumi budžetā 1994.gadam samazinātos vismaz par 5,4 miljoniem." Es domāju, ka nav nekāda pamata neticēt finansu ministra oficiāli Budžeta komisijai iesniegtajam ziņojumam.

Man gribētos Oša kungam šodien uzdot arī tādu jautājumu: kā tas izskaidrojams, ka sākotnējais komercbanku priekšlikums pēc tam tika pamattekstā iestrādāts alternatīvajā projektā faktiski bez balsošanas? Kas tie bija par argumentiem Oša kungam, kas sākotnējo, varbūt negatīvo, nostādni lika mainīt, un ne tikai mainīt savu nostādni, bet nākt klajā arī ar savu priekšlikumu? Tomēr šos argumentus būtu ļoti svarīgi dzirdēt.

Cienījamie kolēģi, mums pašlaik jau ir apslēpts budžeta deficīts aptuveni 8-10 miljoni. Papildināt šo deficītu vēl par 5,4 miljoniem, manuprāt, būtu ārprāts. Kur tas apslēptais deficīts? Pirmkārt, mums par četriem miljoniem nav nosegtas pedagogu algas, skolotāju algas tādā līmenī līdz gada beigām, kādas tās pašlaik ir, nerunājot par to, ka tas algu līmenis ir nepietiekams.

Otrs. Budžeta ieņēmumos ir paredzeti "Latinternational" maksājumi, kuru faktiski nebūs, bet kuri no budžeta būs jāsamaksā par ārvalstu kredītiem. Pie visa tā pievienot vēl piecus miljonus - es domāju, tas nav nepieņemami.

Pirms divām nedēļām, apspriežot priekšlikumu par apgrozījuma nodokļa nepalielināšanu lauksaimniecības produkcijai, cienījamais Kehra kungs teica sekojošo: "Ja Saeima pieņem lēmumu, kurš saistīts ar budžetā neparedzētiem izdevumiem, tad lēmumā jāparedz arī līdzekļi, ar kuriem segt šos izdevumus. Tā ka, es domāju, mums vajadzētu cienīt pašiem sevi, jo mums ir uzticējusi tauta pildīt šo dokumentu - Satversmi." Un tālāk Kehra kungs teica tā: "Tâpēc mans priekšlikums, personiskais - kā ministra, kā deputāta viedoklis, ir tāds, ka šādu jautājumu mēs nedrīkstētu bez šīs otrās puses likt uz balsošanu. Es neredzu pašlaik cienījamo Kehra kungu, bet gribētos jautāt: kas šo divu nedēļu laikā ir izmainījies? Vai jauno budžeta deficītu mēs tagad varam pieņemt, nenorādot avotus? Vai ir mainīta Satversme? Un liekas, ka Kehra kungs demisiju arī nav iesniedzis un strādā kā deputāts un kā ministrs. Es pilnīgi piekrītu, ka ir ļoti svarīgi, lai būtu stipras bankas, bet vai tas jārisina, piešķirot faktiski no budžeta līdzekļus bankām? Vai situācijā, kad lauksaimniecība praktiski ir pilnīgi sagrauta, kad mēs neatrisinām pensionāru, invalīdu jautājumu, kad neapmierinoši ir medicīnisko un pedagoģisko jautājumu risinājumi un šo cilvēku algas, vai būtu pareizi tomēr subsidēt šajā situācijā bankas, kurās algas un dividendes ir vairākkārtīgi lielākas par šo cilvēku algām? Cienījamie kolēģi, es aicinu jūs noraidīt šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Ir pieteicies deputāts Bartaševičs - frakcija "Lîdztiesība".

A.Bartaševičs (L).

Cienījamie deputāti! No pirmā acu uzmetiena piedāvātie 6.panta 13.punkta labojumi ir visnotaļ saprātīgi un pieņemami. Tie pasargā noguldītājus un bankas no negodīgiem kredītu izmantotājiem, bet, ja piedāvātos likuma "Par peļņas nodokli" labojumus attiecina uz reālo dzīvi, tad šī aina vairs neliekas tik nevainīga. Pieņemsim, ka tiek izveidots šāds fonds un labākajā gadījumā nauda tiek noguldīta attiecīgā rēķinā un tiek izmantota tikai sliktu kredītu dzēšanai. Ko no šādas situācijas gūst banka? Manuprāt, šeit tiek radīta iespēja pilnīgi izvairīties no peļņas nodokļa maksāšanas. Mēs zinām, cik viegli šodien tiek radītas firmas, cik vienkārši tās saņem kredītus, uzrādot tikai biznesa plānu. Pieņemsim, viena no šādām firmām saņem bankā kredītu, pamatojoties uz viltus līgumu, un pārskaita šo naudu kaut kur pēc iespējas tālāk. Un šīs firmas vadītājs, kas ir bankas dibinātāja uzticības persona, galu galā neatdod kredītu. Tā rezultātā firma, kuras pamatkapitāls ir 100 lati, izziņo sevi par bankrotējušu, bet slikto kredītu noraksta un tas tiek dzēsts no bankas speciālā fonda, kas netiek aplikts ar nodokļiem. Tādā veidā bankas dibinātāji saņem visu zaudēto kredīta summu caur savu uzticības personu, bankrotējušās firmas direktoru un var tērēt to, nenomaksājot nodokli ne santīma. Gribu piebilst, ka pasaules praksē visi neatdotie kredīti tiek dzēsti no kredītiestādes pamatfondiem un nav nepieciešams ar šo 13.punktu veicināt baņķieru vieglprātību. Ierosinu balsot pret ieteikto labojumu. Paldies.

Priekšsēdētājs. Tālāk - kas grib izteikties par šo jautājumu? Ministrs Uldis Osis grib atbildēt uz deputāta Zaščerinska jautājumu.

U.Osis (finansu ministrs).

Cienījamie kolēģi! Es atbildēšu ļoti īsi. Šeit ir taisni tas gadījums, tikai pavisam citā situācijā, par ko mēs diskutējām jau iepriekš, pirms pārtraukuma, par faktisko un aprēķināto peļņu. Būtībā mēs šo peļņu tik un tā nesaņemtu, tas ir, peļņas nodokļa veidā budžets šos ieņēmumus tik un tā nesaņemtu. Protams, mēs varētu risināt jautājumu par to, kad atlikt, novirzīt to no šāgada budžeta uz nākamo gadu, bet tik un tā mēs nonāktu pie šā jautājuma, bet no banku sistēmas viedokļa mēs šo gadu gaidīt nevaram, jo tie bankroti, bankrotu iespējas, par ko runāja Latvijas Bankas prezidents Repšes kungs savā uzstāšanās reizē, tā ir reāla situācija un reāli draudi. Tātad mēs varam ne tik vien nesaņemt, lūk, šos te peļņas nodokļu maksājumus, bet varam saskarties ar bankrotu un tad zaudējumi būs daudz lielāki ne tikai budžetam un ne tikai sakarā ar šo peļņas nodokli, bet arī sakarā ar citiem maksājumiem budžetā. Zaudējumi būs arī banku klientiem. Mēs šo jautājumu esam izsvēruši un izanalizējuši, varam, protams, atgriezties pie tā vēlreiz trešajā lasījumā, bet es aicinātu atbalstīt otrajā lasījumā un pieņemt šo te papildinājumu. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vārdu vēlreiz lūdz Einars Repše. Man jums ir jāsaka, ka atbilstoši Kārtības rullim... Pagaidiet, Repšes kungs!... Izņemot referentu un Ministru kabineta pārstāvi, neviens deputāts nevar runāt vienā un tajā pašā lietā vairāk par divām reizēm, un vispār gadījumi, kad runātājs nav ne deputāts, ne ministrs, ir izšķirami, - ja kaut viens deputāts iebilst pret to, ka Repšes kungs runātu, tad šāds vārds viņam netiks dots. Vai ir tāds deputāts, kas negribētu, lai Repšes kungs runā? (Starpsauciens no zāles: "Lai runā!") Nav. Lūdzu, Einars Repše - Latvijas Bankas prezidents.

E.Repše (Latvijas Bankas prezidents).

Paldies, kolēģi, mēģināšu patiešām runāt īsāk! Vispirms. Godātā kolēģa Zaščerinska analoģija ar šiem uzkrājumiem, kā arī ar uzkrājumiem investīcijām ir diemžēl aplama. Šie uzkrājumi (te varbūt jūs maldina nosaukums - uzkrājumi nedrošiem parādiem) nav vis uzkrājumi, kas paliek bankas rīcībā kādām investīcijām vai kam citam, bet tie īstenībā ir negūtā peļņa. Jo jūs saprotiet, - ja bankas darbībā ir izsniegti kredīti, neviens no šiem kredītiem nav absolūti drošs. Ir vesela metodika, kā šie kredīti tiek laika gaitā vērtēti. Daži ir 99% droši, daži ir 80% droši, daži ir 60% droši, bet pilnīgi drošs nav neviens. Un, lai bankas vieglprātīgi šogad to naudu neizmaksātu dividendēs, kur īstenībā tām nav peļņas, bet lai tās paturētu to un vispirms pārliecinātos, ka tie kredīti, kas ir izsniegti, ir kaut vai tik droši, cik ir novērtēti, tāpēc mēs spiežam izveidot šos uzkrājumus, proti, neuzskatīt to par peļņu, bet uzskatīt to par vēl negūtu peļņu līdz situācijas noskaidrošanai, un tikai tad var vai nu pārskaitīt peļņā, izmaksāt dividendes un atbilstoši skaitīt peļņas nodokli, vai arī atbilstoši situācijai tie ir zaudējumi.

Otrām kārtām, kolēģi, varbūt kārtējā gada budžeta ieņēmumi tik tiešām nedaudz samazinātos par nepamatoti iekasēto summu. Jo gadījumā, ja tiek nepamatoti iekasēts peļņas nodoklis no faktiski negūtas peļņas, tādā gadījumā - jā, šogad šādus ieņēmumus mēs budžetā varam sagrābties, bet nākamgad tieši par šo summu budžetā būs zaudējums. Vēl vairāk - ja bankas nonāks tajā situācijā, ka nākamgad tām pietrūks peļņas, lai segtu šos zaudējumus, un arī uzkrājumi nebūs izveidoti, tad tādā gadījumā ir iespējams banku sistēmas krahs ar visām no tā izrietošajām sekām, arī skarot budžetu.

Visbeidzot. Var jau šodien neatbalstīt šo Oša kunga ierosināto papildinājumu likumā "Par peļņas nodokli", bet tas ir tas pats, kas balsot par to, vai divreiz divi ir četri vai divreiz divi ir pieci, jo, ja šo labojumu nepieņem, tad nekavējoties ir jāatceļ šajā pašā plenārsēdē likums "Par grāmatvedību" un jāatceļ likuma "Par Latvijas bankām" ceturtajā sadaļā, kur ir runa par gada pārskatiem. Šis Oša kunga ierosinājums nav vis kaut kāds atvieglojums, bet tā ir vienkārša likumdošanas normu sakārtošana, jo likums par grāmatvedību tika pieņemts vēlāk - pēc likuma "Par peļņas nodokli" - un tas stājās spēkā ar 1993.gada beigām. Līdz ar to tikai tagad mēs nonākam pie šo problēmu praktiskas izjušanas, bet pretējā gadījumā, ja mēs šodien noraidām piedāvātās izmaiņas peļņas nodoklī, tad mums ir jāatgriežas pie vecās, padomju, grāmatvedības sistēmas.

Priekšsēdētājs. Paldies. Edvīns Kide - "Saskaņa Latvijai".

E.Kide (SL).

Cienījamie deputāti! Es domāju, ka Zaščerinska kunga teiktais par bažām sakarā ar pieaugušo, zināmā mērā slēpto budžeta deficītu ir stipri pamatots. Ne velti arī "Latvijas ceļa" vadība pagājušajā sestdienā notikušajā ekonomiskajā konferencē runāja par to, ka jādara viss, lai budžeta deficīts nepieaugtu. Zaščerinska kungs jau atzīmēja, ka budžeta slēptais deficīts jau ir ar skolotāju algām un ar dažām citām pozīcijām, un tagad šis deficīts pieaugs vēl par šādu te summu.

Ko teiks par to Valūtas fonds un kā tas iespaidos arī inflāciju mūsu valstī kā tādu? Es domāju, ka par to mums ir jāpadomā, ka tas ir arī Satversmes pārkāpums - iet uz šo deficītu, ja mums nav deficīta segšanas avotu. Es domāju, ka Oša kungs neatbildēja arī uz to jautājumu, kāpēc pirms divām nedēļām viņa viedoklis bija tāds, kāds izpaudās vēstulē, ka nedrīkst šādu robu budžetā "iesist", bet tagad tas viedoklis ir mainījies, ka tieši tas ir jādara. Es vērstu deputātu uzmanību uz to un aicinātu būt ļoti uzmanīgiem attiecībā uz šo balsojumu un izvairīties no budžeta deficīta, pieņemot šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Tālāk deputāts Lambergs - LNNK.

A.Lambergs (LNNK).

Es pie reizes gribētu teikt, ka nevajadzētu šinī brīdī skatīties, vai ir budžeta deficīts vai nav, bet gan ir absolūti nepieciešama stabila banku sistēma Latvijā. Vispasaules prakse ir tāda, ko saka mūsu Latvijas centrālās bankas priekšsēdis un ko proponēja arī ministrs Osis. Ir vajadzīgas rezerves, ir vajadzīga drošība. Katrā, vismaz Amerikas, bankā ir apdrošināti noguldījumi no valsts individuālai personai līdz 100 tūkstoš dolāriem, kopējiem kontiem - līdz 200 tūkstošiem un tā tālāk. Katra banka maksā drošības kontā zināmu summu, un tad, ja kāda banka bankrotē, tad tiek atlīdzināta noguldītāju nauda. Tāda sistēma ir jārada arī šeit, tā ir absolūti nepieciešama, un, cik es zinu, tad pašreizējām bankām Latvijā tāpēc, ka tām nav šāda rezerves drošības fonda, zināmos gadījumos var būt ļoti nopietnas sekas. Līdz ar to, ka tām ir tik ļoti daudzi slikti aizdevumi jeb aizdevumi, kuri nenes peļņu, ir absurdi runāt, ka ir jāmaksā peļņas nodoklis par ienākumiem uz papīra, kuri nav ienākuši. Peļņas nodoklis ir jāmaksā tieši uz naudas apgrozījuma pamata, un līdz ar to es atbalstu ministra Oša iesniegumu. Paldies.

Priekšsēdētājs. Zaščerinska kungs, saskaņā ar Kārtības rulli jūs varat izteikties tikai par procedūru šobrīd. Trešo, jūs taču pirms... Labi, lūdzu! Deputāts Zaščerinskis - "Saskaņa Latvijai".

J.Zaščerinskis (SL).

Cienījamie kolēģi, lai neiznāktu zināma maldināšana. Lamberga kungs teica, ka drošībai jābūt. Pilnīgi piekrītu. Lamberga kungs teica, ka jābūt drošībai un drošām bankām. Pilnīgi piekrītu, taču tas jārisina citādāk. Pirmkārt, drošības fondi bez šitiem rezerves fondiem ir, Lamberga kungs, un tie pārsniedz arī bankas noteikto normatīvu. (Starpsauciens no zāles: "Skaļāk!")

Otrs. Mēs nedrīkstam, cienījamie kolēģi, tikai tāpēc, lai kādam nerastos grūtības, pārkāpt Satversmi. Vai tiešām vienā gadījumā mēs to drīkstam, bet otrā gadījumā - nedrīkstam? Avoti šai deficīta segšanai norādīti nav. Oša kungs neapstrīdēja, ka šogad ieņēmums samazināsies par 5,4 miljoniem. Tad kāds pamats mums šodien pēkšņi pieņemt šādu lēmumu, pārkāpjot Satversmi? Ja vienreiz tā darīsim, tad jāprasa, kas mēs esam par deputātiem. Un kad varam pārkāpt un kad nevaram pārkāpt?

Un trešais. Vēlreiz atkārtoju - es pilnīgi piekrītu, kad tāds uzkrājumu fonds varētu būt, bet tas jāveido jau no peļņas pēc tam, kad ir nomaksāts peļņas nodoklis, nevis samazinot šo maksājumu, palielinot peļņu un palielinot savas dividendes.

Priekšsēdētājs. Vārds Gundaram Bērziņam - Zemnieku savienība

G.Bērziņš (LZS).

Šinī punktā es gribētu runāt par vairākām lietām. Pirmā lieta, par kuru precīzi dzirdējām arī Latvijas Bankas prezidenta runā. Tā skanēja tā, ka bankas rīkojumus traucē pildīt likums. Un šeit tad ir arī šī problēma, kā es uzskatu, ka banka šobrīd daļu savu rīkojumu izdod, paplašinot savu kompetenci, tas bija saistīts gan ar statūtkapitāla palielināšanu, gan šinī jautājumā. Bet, runājot par lietas būtību, es arī uzskatu, ka šeit ir jārunā par reālo peļņu. Arī ražošanā šobrīd jau tiek iets šis ceļš, kas ir saistīts ar amortizācijas atskaitījumiem un citiem jautājumiem. Arī ražošanā tiek iets šis ceļš, ka šī peļņa jāmaksā tiešām no summas, kas ir reālā, nevis uz papīra, lai neizrādītos tā, ka tas ir samaksāts, bet uzņēmumā principā tā peļņa ir tikai uz papīra, un uzņēmums bankrotē. Kaut vai, piemēram, paskatīsimies tās bankas, kas šobrīd ir valsts bankas. Piemēram, Unibanka, kurai ir milzīgs nedrošo kredītu portfelis, kurai ir ļoti smags finansiālais stāvoklis, nomaksā peļņas nodokli 2,9 miljoni. Arī Krājbanka, kura šobrīd nespēj samaksāt visas summas noguldītājiem, kurai ir noteiktas problēmas, arī maksā peļņas nodokli. Kas šī ir par peļņu un kas pirmais cieš, piemēram, Krājbankā, ka Krājbanka nomaksā peļņu, bet ir problēmas varbūt noguldītājiem būt drošiem par saviem noguldījumiem un par to saņemšanu? Tāpēc es domāju, ka šis labojums ir vērsts uz visas šīs te sistēmas stabilizāciju un ka pirmām kārtām tas aizstāv noguldītāja intereses, jo viņu nauda tiek drošāk aizsargāta. Šīs te dividendes, šo peļņu var izmaksāt tikai tad, ja tā ir reāla. Un es arī pilnīgi piekrītu bankas prezidenta viedoklim tanī daļā, kurā viņš izklāstīja, kādu šis labojums atstās iespaidu un kā tas raksturosiess ekonomikā. Es gribu atgriezties vēl tikai pie sava teiktā sākumdaļas, ka gan šiem lēmumiem, gan likumu labojumiem, gan bankas rīkojumiem un vēl citiem ir jābūt saskaņotiem un katram savas kompetences ietvaros. (Starpsauciens no zāles: "Balsojam!")

Priekšsēdētājs. Vai vārdu vairs neviens nav lūdzis? Deputāts Jānis Lucāns - "Saskaņa Latvijai".

J.Lucāns (SL).

Visu cienītais sēdes vadītāj, godātie deputāti! Mēs atkal esam liecinieki tam, ka šajā zālē valda divas attieksmes. Viena attieksme ir tad, kad mēs runājam par bankām. Tad mēs varam pieņemt jebkuru lēmumu un varam pārkāpt arī Satversmi, ja tas ir vajadzīgs. Tad varam darīt tā, kā tas ir vajadzīgs. Un cita attieksme ir tad, kad mēs runājam par ražotāju. Tad tā ir viņa paša nelaime, viņa paša problēma, ka viņš nevar izdzīvot, un tas, tā sakot, uz mums vairs neattiecas. Es domāju, ka šī politika agri vai vēlu mums ļoti dārgi maksās, un mēs jau par to maksājam. Man gribētos aicināt deputātus ieklausīties šajās diskusijās un atbalstīt tomēr Zaščerinska kunga viedokli.

Priekšsēdētājs. Ministrs Uldis Osis.

U.Osis (finansu ministrs).

Cienījamie kolēģi! Tikai divas lietas es gribēju atzīmēt. Šā likuma grozījumu pieņemšanas rezultātā, ja tie tiks atbalstīti, budžeta izmaiņu nebūs, tā ka Satversme pārkāpta netiks. Tas ir viens. Otrs ir tas, par ko es Lucāna kungu gribētu informēt, jo viņš varbūt to nezina, ka bankām šobrīd peļņas nodoklis ir 45%, bet uzņēmumiem - 25%. Paldies.

Priekšsēdētājs. Balsosim par 6.panta 13.punktu deputāta Ulda Oša ierosinātajā variantā - kredītiestāžu izdevumus speciālu uzkrājumu veidošanai vai nedrošiem parādiem. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 13, atturas - 4. Ir pieņemts Ulda Oša ierosinātais 13.punkts.

A.Piebalgs. Līdz ar to automātiski ir dota atbilde uz frakcijas "Lîdztiesība" priekšlikumu. Tālāk mēs varam pāriet pie 10.panta. 10.pantā Ministru kabinets ierosināja neizdarīt grozījumus, komisija atbalstīja, un frakcija "Lîdztiesība" tādā gadījumā arī atsauca savu priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu? (No zāles: "Nav!") Tālāk!

A.Piebalgs. 18.pantā Ministru kabinets ierosināja neizdarīt grozījumus, un komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Vai nav nevienam iebildumu? (No zāles: "Nav!")

A.Piebalgs. 19.pantā Ministru kabinets ierosināja neizdarīt grozījumus, un komisija atbalstīja šo pieeju.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu? )No zāles: "Nav!") Tālāk!

A.Piebalgs. 20.pantā Ministru kabinets ierosināja neizdarīt grozījumus un komisija atbalsta.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu? (No zāles: "Nav!") Tālāk!

A.Piebalgs. 22.pantā Ministru kabinets ierosināja neizdarīt grozījumus un komisija atbalstīja.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu?

A.Piebalgs. 23.pantā ir vienkārša formāla nomaiņa - "Ministru padomes" un "Augstākās padomes" vietā būs "Ministru kabinets" un "Saeima". Komisija atbalstīja.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu. (No zāles: "Nav!") Tālāk!

A.Piebalgs. 24.pantā ir deputāta Zaščerinska priekšlikums, kur attiecinātas tās pašas normas, kas bija uz lauksaimniecību, uz zvejsaimniecību. Komisija atbalstīja šo normu.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu? (No zāles: "Nav!") Pieņemts.

A.Piebalgs. 27.pantā bija deputāta Piebalga priekšlikums - izslēgt pantu. Komisija atbalstīja.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu pret to, ka 27.pants tiek izslēgts? Nav.

A.Piebalgs. 28.pantā Ministru kabinets ierosināja neizdarīt grozījumus. Komisija atbalstīja, un tādā gadījumā arī frakcija "Lîdztiesība" atsauc savu priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Pants akceptēts. Kārtībā.

A.Piebalgs. 29.pantā deputāts Bērziņš ierosināja neizdarīt grozījumus. Komisija akceptēja šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Vai visi deputāti zālē piekrīt? (No zāles: "Jâ!") Pieņemts.

A.Piebalgs 30.pantā deputāts Gundars Bērziņš ierosināja neizdarīt grozījumus. Komisija akceptēja.

Priekšsēdētājs. Pieņemts.

A.Piebalgs. 31.pantā nekādu jaunu priekšlikumu nav, paliek tas, par ko nobalsojām pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Tātad pieņemts.

A.Piebalgs. 32.pantā Ministru kabinets ierosināja jaunu redakciju, kas attiecas uz atvieglojumiem, ja ieskaita peļņas attiecīgu daļu dažādos fondos 70 un attiecīgi 10% apmērā no peļņas kopējās summas, ko apliek ar nodokli. Mēs apspriedām arī iepriekšējā reizē šo priekšlikumu. Komisija to atbalstīja. Un ir arī viens precizējums, ko iesniedzis deputāts Piebalgs - paplašināt šo loku ar starptautiski atzītām sporta federācijām, kā tas bija iepriekšējā likumā. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Neviens nevēlas runāt par šo 32.pantu? Ir visiem pieņemams.

A.Piebalgs. 33.pantā Ministru kabinets ierosināja izdalīt no atvieglojumu groza īpašas programmas, kuras iesaka Ministru kabinets un apstiprina Saeima. Šajā gadījumā atvieglojumi stātos spēkā 95 procentu apmērā. Komisija to atbalstīja, bet šeit ir arī deputāta Andra Grota priekšlikums - papildināt šo pantu ar "...kā arī ziedojumi reliģiskajām organizācijām, draudzēm, bet ne..." un tālāk kā tekstā. Kāpēc komisija neatbalstīja šo priekšlikumu? Pamatojums ir sekojošs: šis pants nosaka procedūru, un, ja Ministru kabinets ieteiks, tad Saeima, protams, arī apstiprinās gan reliģiskās organizācijas, gan draudzes. Bet nevajag radīt precedentu, jo tādā gadījumā mēs varam teikt: ar ko tad ir sliktāks Kultūras fonds, ar ko ir sliktāka Latvijas Olimpiskā komiteja un vēl vesela virkne citu organizāciju? No tā mēs centāmies izvairīties. Mēs gribam teikt, ka visiem ir vienādi noteikumi - 70% un 10%. Ja ir kaut kas absolūti īpašs, es vēlreiz saku, kā, piemēram, Dziesmu svētki, tad Dziesmu svētku programmai mēs izdodam īpašu programmu. Ja mēs to izdarām un, teiksim, aizejam no tā, tad mums, protams, atkal ir vaļā šīs slūžas, un faktiski tad mums atkal jānonāk pie tās pašas vecās problēmas - nodalīt vienu no otra. Visas lietas principā ir it kā labas, un tad, protams, ir milzīgas diskusijas, kuras faktiski ne pie kā nenoved. Tātad šajā gadījumā nebija vēršanās pret kaut ko konkrētu. Ja šāds priekšlikums nāktu no Ministru kabineta, tad Saeima varētu to izskatīt, bet es zinu, ka arī deputāts Grots grib runāt šajā jautājumā.

Priekšsēdētājs. Tātad deputāts Grots nāks aizstāvēt savu priekšlikumu. Andris Grots - Kristīgie demokrāti.

A.Grots (KDS).

Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Man nepatīk nepiekrist manas komisijas priekšsēdētājam Piebalga kungam, bet tomēr ir zināma pretruna ieviesusies jūsu teiktajos vārdos. Jūs teicāt, ka šis jaunais variants nešķiro, ka visiem ir vienādi, bet tad jūs teicāt, ka Ministru kabinets var īpašos gadījumos teikt, ka tomēr ir lielāka frekvence. Tātad visi ir vienādi, bet daži tomēr ir vienādāki par citiem. Ja mēs skatāmies pēc Rietumu prakses, tad mēs zinām, ka Amerikas Savienotajās Valstīs, piemēram, ziedojumi baznīcām un reliģiskajām organizācijām tiek atvilkti simts procentu. Un mana priekšlikuma būtība ir tāda, ka, ja mēs gribam iet Rietumu virzienā, ja mēs morāli gribētu kaut cik kompensēt par tiem 50 gadiem, kad baznīcām un reliģiskajām organizācijām bija jāpiedzīvo visādas apspiešanas un nomelnojumi, kad oficiālajā un neoficiālajā presē un skolās bija jācieš pazemojumi, tagad varbūt būtu tas laiks, kaut mazliet mazliet atlīdzināt, atļaujot šādu 95% likmi draudzēm un baznīcām. Es zinu, ka daži kolēģi varbūt teiks: "Kas tad reģistrē tās draudzes un baznīcu? Varbūt tur gadīsies kādi nelabvēlīgi cilvēki un organizācijas?" Es atgādinu, ka Saeima ir pieņēmusi likumu par reliģiskajām organizācijām, kas stingri paredz reģistrēšanas kārtību. Tātad šāda varbūtība nebūtu reāla.

Un visbeidzot. Es gribu atgādināt kolēģiem un it īpaši dažām partijām, ka tad, kad bija priekšvēlēšanu kampaņas laiks, daudzi griezās pie baznīcas, meklēja tās labvēlību, lūkoja dabūt, ka baznīcu amatpersonas iesaka atbalstu šādai vai tādai partijai. Tagad ir reize, ka var nevis ar mutvārdiem, bet balsojot izrādīt attieksmi pret draudzi un baznīcu. Un katrā ziņā es domāju, ka draudzes un baznīcas locekļiem ļoti interesēs zināt, kas būs balsojis "par" un kas būs balsojis "pret" ðo manu priekšlikumu. Paldies. (Starpsauciens no zāles: "Tâ ir iebaidīšana!")

Priekšsēdētājs. Tupešu Jānis - Zemnieku savienība.

J. Ā.Tupesis (LZS).

Godātais sēdes vadītāj, godātie deputāti! Tā kā deputāts Grots pieminēja valsti, kuru arī es ļoti labi pazīstu, un minēja, ka reliģiskajām organizācijām ir simtprocentīgi atvieglojumi, tad es tikai gribu jums pateikt, ka ne tikai reliģiskajām organizācijām, bet arī kultūras iestādēm, izglītības iestādēm, medicīnas iestādēm un daudz daudz citiem pasākumiem (tieši tāpat, kā Ministru kabineta ieteiktajā ierosinājumā) tas ir paredzēts. Un es aicinu atbalstīt Ministru kabineta proponēto ierosinājumu un balsot par to. Paldies.

Priekšsēdētājs. Aristids Lambergs - LNNK.

A.Lambergs (LNNK).

Daudzas reliģiskās, kultūras, izglītības organizācijas nevienā vien valstī nesaņem naudu no valsts budžeta, tas ir, es runāju par Rietumiem. Un tām ir jāiztiek ar ziedojumiem, biedru naudām un ar cita veida ienākumiem, kurus tās var, kā saka, sagrabināt. Līdz ar to ir absolūti nepieciešams, ka ziedojumi šīm organizācijām tiek... jeb ir ļauts neatvilkt no ienākumiem, un līdz ar to tiek veicināta šo organizāciju eksistence. Līdz ar to es lūdzu atbalstīt Grota iesniegumu.

Priekšsēdētājs. Vairāk runātāju nav? Es atvainojos, Antons Seiksts - "Latvijas ceļš".

A.Seiksts (LC).

Kolēģi! Es gan gribētu atbalstīt Grota kunga priekšlikumu. Argumentu un apsvērumu šeit ir daudz. Mēs, piemēram, nevaram kopēt Amerikas pieredzi, kur baznīcas vispār ir atbrīvotas no nodokļiem. Mēs nevaram kopēt Latvijas brīvvalsts pieredzi 20. un 30. gados tad, kad reliģiskās organizācijas visu laiku tika dotētas no valsts budžeta. Mēs neprasām. Es šodien saņēmu vēstuli, kas adresēta valdībai, un tā pēc instances arī nonāca. Vienai draudzei ir 400 gadu jubileja, bet tai nav vispār par ko baznīcai jumtu uzlikt. Bet mēs no budžeta neprasām, jo zinām, ka valsts ir nabadzīga, bet apstākļos, kad varētu atbalstīt, teiksim, piedodiet par izteicienu, sponsori, es domāju, ka valsts daudz nezaudētu. Tāpēc es Grota kunga priekšlikumu atbalstu.

Priekšsēdētājs. Vairāk runātāju nav pieteicies. Tātad vārds komisijas vadītājam - Andrim Piebalgam.

A.Piebalgs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Protams, es atbalstu šo izšķiršanos balsojot. Bet es tikai gribēju vēlreiz atgādināt, ka 32.pantā mēs pasakām, ka visiem ir vienādi - 70% un 10% apmērā. 95% - es vēlreiz saku - tas ir īpašos gadījumos. Tā ka principā atvieglojums jau attiecas. Nav jau tā, ka atvieglojumu nav. Bet vairāk man arī nav komentāru. Protams, summa, ko mēs zaudējam, nav pārmērīgi liela.

Priekšsēdētājs. Vispirms mēs balsosim par 33.pantu Ministru kabineta redakcijā. Pēc tam - par šā panta papildināšanu ar deputāta Grota priekšlikumu. Lūdzu, balsošanas režīmu! Tātad balsosim par Ministru kabineta redakciju. Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - nav, atturas - 8. Pieņemts.

Tālāk ir otrs balsojums - papildināt 33.pantu ar Andra Grota priekšlikumu. Es lūdzu neizvairīties no balsošanas, jo citādi nebūs pietiekami daudz balsu. Daudzi deputāti sēž aizmugurē. Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 9, atturas - 31. Es atvainojos, šķiet, ka pietiek. Tātad tas ir noraidīts.

A.Piebalgs. Nākamais ir 35.pants. Te ir deputāta Bērziņa priekšlikums - neizdarīt pantā grozījumus. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu? Neviens nevēlas runāt? Šis pants ir pieņemts.

A.Piebalgs. Tālāk ir 39.pants. Tas paliek tā, kā bija pirmajā lasījumā nobalsots - to svītrot.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu? Nav.

A.Piebalgs. Tālāk - pārejas noteikumi. Pārejas noteikumi ir jaunā redakcijā. Tātad vispirms, ka 32. un 33.pants stājas spēkā ar 1.janvāri. Tālāk attiecīgi Ministru kabinetam ir uzdevums - noteikt, kādā veidā kontrolēt šo 32. un 33. Trešā ir tā norma, kas palikusi no pirmā lasījuma, un lielākās. Tātad par šiem trim punktiem komisijā nekādu diskusiju nebija. Varbūt deputātiem arī ...

Priekšsēdētājs. Vai par pārejas noteikumiem kāds vēlas?

A.Piebalgs. Par pirmajiem trijiem.

Priekšsēdētājs. Par pirmajiem trijiem punktiem pārejas noteikumos. Neviens negrib runāt. Neredzu.

A.Piebalgs. 4. punkts faktiski ir tātad alternatīva. Lieta tāda, ka savā laikā ar Ministru padomes 1992.gada 2.novembra lēmumu nr. 458 ir noteikta tāda sistēma, ka 10% no tā laika "Latvijas labības" un attiecīgi no Patērētāju biedrību savienības maizes ceptuvju peļņas tiek ieskaitītas sociālās palīdzības fondā, lai kompensētu šo sadārdzinājumu. Šis fonds reāli darbojas, un man ir arī skaidrs, cik reāli cilvēkiem ir palīdzēts. Un faktiski šo atskaiti neapliek ar peļņas nodokli. Tad reāli šie uzņēmumi faktiski neko īpaši nezaudē, un tiem it kā nekas slikts nenotiek. Taču tajā pašā laikā, protams, šis jautājums ir pilnīgā pretrunā ar likumu "Par peļņas nodokli". Tāpēc deputāts Zaščerinskis ierosināja papildināt ar vārdiem, ka tas zaudē spēku. Mēs konsultējāmies ar Juridisko dienestu, un Juridiskā dienesta interpretācijā šāda prakse nav pieņemama, tāpēc arī ir ceturtais priekšlikums. 4.punkta priekšlikums ir tāds, kāds ir mans priekšlikums - Ministru kabinetam saskaņot Ministru padomes 1992.gada 2.novembra lēmumu nr. 458 ar likumu "Par peļņas nodokli". Deputāta Zaščerinska priekšlikumu, mēs, protams, nevaram noņemt, jo tas ir asāks, kaut gan - es vēlreiz es saku - es lūgtu balsot par manu ierosinājumu, lai Ministru kabinets izskata šo lēmumu un attiecīgi tad pieliek tam punktu, teiksim, lietvedības kārtībā, bet par saturu komisijā faktiski diskusiju nebija.

Priekšsēdētājs. Deputāts Zaščerinskis _ "Saskaņa Latvijai". Par 4.punktu pārejas noteikumos.

J.Zaščerinskis (SL).

Cienījamie kolēģi! Es jau dzirdēju, ka arī Piebalga kungs teica, ka Ministru padomes lēmums ir pilnīgi nelikumīgs. Šodien mēs vienreiz jau pārkāpām mūsu pamatlikumu. Varbūt mēs tiešām turpināsim likuma pārkāpumus? Tam formulējumam varētu piekrist, bet kā var saskaņot ar likumu nelikumīgu lēmumu? Ministru padome, Ministru kabinets atbilstoši Satversmei nemaz nevar noteikt nodokļus. Tā ir Saeimas prerogatīva. Un, ja Ministru kabinets līdz šim nemācēja atmainīt jeb atcelt šo lēmumu, tad acīmredzot nav citas izejas, un tas ir jāizdara Saeimai. Pilnīgi nelikumīgu lēmumu. Ministru kabinets - es vēlreiz atkārtoju - nav spējīgs to pieskaņot likumam, jo Ministru kabinets nav tiesīgs noteikt nodokļus. Tas ir pretrunā`ar Satversmi.

Priekšsēdētājs. Tātad mums ir... Vairāk runātāju nav par 4.punktu? Tātad vēl galavārds komisijas priekšsēdētājam.

A.Piebalgs. Es tomēr lūgtu atbalstīt šo, jo saskaņot - tas nozīmē arī atcelt. Tas neko nenozīmē. Ministru kabinetam šis jautājums ir jāizskata un jāpieņem lēmums. Tad nav domu, ka to pieskaņo. Bet, protams, Ministru kabinets izskata, atceļ un attiecīgi izdara atbilstošas darbības ar to fondu, kas faktiski izlietos šo naudu. Es gribētu tikai teikt, ka, protams, no vienas puses, tas nav bijis ļoti liels, kopējie ieņēmumi uz šo brīdi bijuši tātad 324 254 lati, bet no tiem ir palīdzēts 86 669 cilvēkiem. Tā ka nevar teikt, ka tas bija pilnīgi bezjēdzīgi, bet, protams, ir jāsaskaņo visi lēmumi ar likumu, un tāpēc es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu, jo tas ir saskaņots arī ar Juridisko dienestu, kādā formā to var darīt.

Priekšsēdētājs. Tātad vispirms būs balsojums par komisijas ieteikto variantu. Lūdzu! Pārejas noteikumu 4. punkts. Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 9, atturas - 10.

A.Piebalgs. Līdz ar to mēs varam balsot par likumprojektu kopumā.

Priekšsēdētājs. Tātad deputāta Zaščerinska ierosinājums līdz ar to ir... automātiski.

A.Piebalgs. Jā, automātiski.

Priekšsēdētājs. Tā. Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par peļņas nodokli"" akceptēšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 5, atturas - 4. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par peļņas nodokli"" ir akceptēts otrajā lasījumā. Kad paredzams trešais lasījums? Tā, piedošanu, tātad tas bija steidzams un tādēļ ir skatāms divos lasījumos.

Tālāk - likumprojekts "Par pievienošanos Starptautiskās Darba organizācijas konvencijām nr. 81, 129, 144, 154, 158, 173". Trešais lasījums. Dokumenti nr. 320, nr. 555 un nr. 574. Pie mikrofona Pēteris Elferts - "Latvijas ceļš".

P.Elferts (LC).

Godātais Prezidij, cienījamie deputāti! Es komisijas vārdā vēlos atlikt šā jautājuma izskatīšanu uz vienu nedēļu sakarā ar to, ka ir tehniska rakstura neskaidrības un tās būs jānoskaidro. Mēs varam šo likumprojektu skatīt nākamnedēļ.

Priekšsēdētājs. Pieņemts. Nākamais ir likumprojekts "Par grozījumu Augstākās padomes 1992. gada 14. aprīļa lēmumā "Par neatliekamiem pasākumiem iedzīvotāju sociālajā aizsardzībā"". Arī šis likumprojekts ir trešajā lasījumā. Sociālo un darba lietu komisijas pārstāvis deputāts Gunārs Resnais - Zemnieku savienības frakcija. Meklējiet dokumentus nr. 233, nr. 95 un nr 537! Pēc kura mēs darbosimies, Resnā kungs?

G.Resnais (LZS).

Dokuments nr. 537. Pagājušoreiz, pieņemot šo likumprojektu otrajā lasījumā, apstājāmies pie 1992. gada 14. aprīļa lēmuma "Par neatliekamiem pasākumiem iedzīvotāju sociālajā aizsardzībā" 3. punkta otrās apakšdaļas otrā teikuma.

Starp otro un trešo lasījumu ir saņemts viens priekšlikums no deputātes Počas. Komisija, šo priekšlikumu izskatot, uzskatīja, ka tas ir pieņemams, pieņemams kā labojums, uzlabo likuma redakciju, nemainot to pēc būtības, - nu var dažādi izteikties. Faktiski otrajā lasījumā pieņemtais labojums netiek grozīts, ir tikai redakcionāls priekšlikums. Varbūt varētu pareizāk izteikties tā - deputātes Počas priekšlikums ir vairāk redakcionāls. Un komisijas nostāja bija tāda, ka tas būtu atbalstāms.

Faktiski tās ir visas izmaiņas, kas šajā likumprojektā ir, un es domāju, ka šoreiz varētu būt tas gadījums, ka varētu neiestrēgt garās debatēs un nobalsot par to trešajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Par šo priekšlikumu vēlas runāt Andris Piebalgs - "Latvijas ceļš".

A.Piebalgs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs, cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums ir ļoti būtisks, un es lūdzu to atbalstīt. Redzat, līdzšinējā shēma bija savā ziņā... no vienas puses, it kā loģiska, bet, ja valsts dod 60 procentus maznodrošinātajiem, tad pašvaldībai jāiedod 40 procenti, bet diemžēl tā sasaiste ir ļoti absurda tajā ziņā, kas līdz šim ir bijis tā: ja pašvaldība neiedos tos 40 procentus, tad no valsts tie 60 procenti arī nenonāks tiem maznodrošinātajiem. Un tā reāli iznāk konflikts. Faktiski cieš tie cilvēki, kuri vismazāk ir aizsargāti. Deputātes Počas priekšlikuma būtība ir tā, ka valsts tik, cik budžetā ir paredzēts, dod pašvaldībām - neatkarīgi no tās daļas, ko ieliek pašvaldības. Varbūt viena pašvaldība iedos divreiz vairāk nekā valsts, bet cita, kurai tajā mirklī ekonomiskā situācija būs grūta, iedos trešdaļu, cita varbūt tajā mēnesī nespēs iedot, jo ir skaidrs, ka pašvaldības pēc šābrīža, teiksim, izlīdzināšanas mehānisma ir ļoti dažādā ekonomiskā stāvoklī. Un tāpēc šā priekšlikuma būtība ir ļoti svarīga, lai faktiski vēl vairāk norobežotu pašvaldību atbildību un valsts atbildību. Ja valsts palīdz, tad palīdz. Ja pašvaldība kaut ko apņemas, tad pati dara. Bet nekādā gadījumā neveidot šo kompromisu un cīņu tur, kur tā nav vajadzīga, jo šajā gadījumā, es saku, cieš tas, kurš saņem šo pabalstu. Tāpēc es ļoti lūdzu atbalstīt deputātes Počas priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Vai kāds iebilst pret 3. punkta otrā apakšpunkta izteikšanu deputātes Počas redakcijā? Iebildumu nav. Tātad pieņemts. Līdz ar to mēs varam balsot par likumprojekta "Par grozījumu Augstākās padomes 1992. gada 14. aprīļa lēmumā "Par neatliekamiem uzdevumiem iedzīvotāju sociālajā aizsardzībā"" akceptēšanu trešajā lasījumā. Balsojam! Deputāt Putniņ, jūsu balss var pietrūkt! Lūdzu rezultātu. Par - 51, pret - 2, atturas - 1. Likumprojekts "Par grozījumu Augstākās padomes 1992. gada 14. aprīļa lēmumā "Par neatliekamiem uzdevumiem iedzīvotāju sociālajā aizsardzībā"" ir akceptēts trešajā lasījumā.

G.Resnais. Paldies kolēģiem par konstruktīvu darbu!

Priekšsēdētājs. Paldies. Tālāk - likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā "Par Latvijas Republikas likuma "Par īpašuma privatizāciju agroservisa uzņēmumos" spēkā stāšanās kārtību"". Arī šim likumprojektam ir trešais lasījums. Voldemārs Novakšānovs - Tautsaimniecības komisijas vadītājs.

V.Novakšānovs (LZS).

Cienījamais Prezidij, kolēģi! Šim likumprojektam ir jau diezgan ilga vēsture, bet nu esam nonākuši pie pēdējā- trešā - lasījuma. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija trešajam lasījumam ir saņēmusi tikai deputāta Gundara Bērziņa priekšlikumus, un tāpēc es lūdzu jūs paņemt dokumentu nr. 546. Un tad sāksim strādāt.

Gundara Bērziņa priekšlikums ir, ka vajag atstāt lēmuma trešo punktu pašreiz spēkā esošajā redakcijā, tātad noraidīt šā lēmuma grozījumus trešajā lasījumā. Komisija noraidīja Gundara Bērziņa priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienības frakcija.

G.Bērziņš (LZS).

Es pats biju šā likumprojekta iesniedzējs, bet tas notika ļoti, ļoti sen - decembrī. Toreiz es to uzskatīju par aktuālu un pamatotu, līdz ar to arī pats biju viens no šiem iesniedzējiem. Taču ir pagājis tik ilgs laiks, ka šobrīd, manuprāt, tas jau ir bremzējošs faktors un nav vajadzīgs. Kāpēc bija vajadzīgs trīs mēnešu pagarinājums? Lai šinī privatizācijā piedalītos, bija paredzētas arī kvotas lauksaimniecības produkcijas ražotāju kooperatīvajām sabiedrībām. Un ziemā, kad nav šo intensīvo lauku darbu perioda, tas ir tas laiks, kad ir iespējams viņus organizēt. Šobrīd, manuprāt, vairs šo procesu atlikt nevajadzētu. Tur, kur tās ir izveidojušās, tur, kur ir šie privatizētāji, tur viņi piedalīsies šinī privatizācijā. Kur to nav, tur tie vasaras darbu intensīvajā laikā vairs neradīsies.

Otrs. Es tomēr gribu raksturot... Jūs esat deputāti, pārstāvat katrs savu novadu, un iespējams, ka jūs esat bijuši arī lauktehnikās un varbūt arī visu to zināt, jo tie parasti ir vieni no lielākajiem uzņēmumiem rajonos. Un es jums varu pateikt, ka šobrīd šis jautājums ir arī jautājums par to, cik izšķirīgi mēs rīkojamies privatizācijā - vai bremzējam šo procesu vai arī ejam tālāk. Kas attiecas tieši uz lauksaimniecības nozari, šobrīd ir pabeigta piena kombinātu privatizācija, notiek maizes un gaļas kombinātu privatizācija, ir sākusies graudu pārstrādes kombinātu privatizācija. Šis ir tas posms, kad notiek šis intensīvais privatizācijas process. Varu raksturot, kāds ir pašreiz šo lauktehniku finansiālais stāvoklis. No 27 lauktehnikām uz 1994. gada 1. janvāri peļņa ir vairs tikai 4 lauktehnikām - tātad Gulbenes, Kuldīgas, Valkas un Ventspils lauktehnikai. Pārējām ir zaudējumi, un zaudējumu kopējā summa ir 1 167 000 latu.

Šeit ir jāpiemin arī tas, par ko mēs runājām, kas šodien izrietēja no citu teiktā - atlikt šos nodokļu maksājumus, piemēram, parādus, jo lauktehnikas ir būvētas ļoti lielas, tām ir ļoti lielas zemes platības, tās bieži atrodas pilsētas teritorijās, kur tiek piemēroti trīskārši nodokļi. Ļoti liels ir šis īpašums, praktiski daudz no tā šodien nestrādā. Un šis nodokļu slogs, kas nāk tieši pār šīm divām pozīcijām, ir lielā mērā tas, kas šobrīd putina šos uzņēmumus, ved tos uz bankrotu.

Tāpēc es piedāvāju noraidīt šo priekšlikumu - tieši ar to pamatojumu, ka šobrīd privatizācijas procesa novilcināšana rada milzīgus zaudējumus šiem uzņēmumiem un valstij kopumā un šobrīd, manuprāt, tie vairs nav vajadzīgi.

Priekšsēdētājs. Deputāt Bērziņ, es lūdzu jūs precizēt savu teikto! Tātad jūs uzaicināt noraidīt to otrajā lasījumā?

G.Bērziņš. Precizēju. Tātad ir noteikts, ka pretendentiem jāpiesakās privatizācijas komisijā 4 mēnešu laikā no dienas, kad publicēta informācija par nolikuma par īpašuma privatizāciju agroservisa uzņēmumā apstiprināšanu. Priekšlikums bija pagarināt termiņu uz 7 mēnešiem, bet šobrīd, intensīvi strādājot, mums jau 6 mēneši ir pagājuši, skatot šo projektu. Es uzskatu, ka tas ir pietiekami, ka šobrīd tas vairs nav vajadzīgs.

Priekšsēdētājs. Paldies. Novakšānovs - lūdzu!

V.Novakšānovs (LZS).

Es saprotu, ka mēs jau esam praktiski gandrīz izpildījuši šos 7 mēnešus, palika vēl viens mēnesis un būtu bijuši 7, jo patiesi šis likums ļoti ilgi gāja līdz trešajam lasījumam. Tāpēc es domāju, ka jābalso.

Priekšsēdētājs. Tātad mēs balsosim par to, lai tiktu svītrots otrajā lasījumā iebalsotais variants, (Starpsauciens no zāles: "Bçrziņa priekšlikums!") jeb par deputāta Bērziņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 3, atturas - 2. Tātad otrajā lasījumā iebalsotais variants ir svītrots.

V.Novakšānovs. Paldies. Deputāts Bērziņš ir iesniedzis priekšlikumu -papildināt lēmumu ar 5. punktu šādā redakcijā: darījumus, kurus veic privatizācijas komisija, arī līgumus, kurus slēdz ar privatizācijas subjektiem, un citas darbības, kas ir saistītas ar agroservisa uzņēmumu privatizāciju un objekta īpašuma tiesību nodošanu jaunajiem īpašniekiem, atbrīvo no visiem valsts un pašvaldību noteiktajiem nodokļiem un nodevām. Komisijas lēmums ir - atbalstīt šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas par šo jautājumu runāt? Vai ir iebildumi? Nav. Tātad 5. punkts akceptēts deputāta Bērziņa piedāvātajā redakcijā.

V.Novakšānovs. Man ir lūgums - tātad nobalsot par šo likumu kopumā.

Priekšsēdētājs. Jā, lūdzu balsošanas režīmu! Mēs balsojam par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā "Par Latvijas Republikas likuma "Par īpašuma privatizāciju agroservisa uzņēmumos" spēkā stāšanās kārtību"" trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - nav.

V.Novakšānovs. Es pateicos visiem deputātiem un speciālistiem, kas ņēma dalību šā likumprojekta izstrādāšanā. Paldies par darbu!

Priekšsēdētājs. Tālāk. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"". Sameklējiet dokumentus nr. 563. un nr. 580! Andris Piebalgs.

A.Piebalgs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputāti! Jāsaka, ka likuma "Par akcīzes nodokli" grozījumu pamatmērķis šoreiz nav fiskālais mērķis. Nu, ja pilnīgi godīgi runājam, tad, protams, ir paredzēts, ka ar šīm izmaiņām varētu valsts budžetā dabūt kādu pusmiljonu vairāk, bet tas saistās faktiski ar vairākām tādām lietām.

Pirmais. Ir nolemts tātad par alkoholu. Līdz šim aplika procentos attiecīgi pret naudu. Tagad ir nolemts, ka akcīzes nodoklis spirtam un alkoholiskajiem dzērieniem tiks noteikts fiksētas likmes veidā, pēc absolūtās alkohola koncentrācijas uz tilpumu. Principā, ja parēķina līdzšinējos lielumus, tad tā nav liela starpība. Pieņemsim, ja uz alkoholu tātad bija 200 procenti, tad tagad rēķins ir nedaudz savādāks, trīs lati ir par absolūtās koncentrācijas alkoholu, tātad, ja ir 40-grādīgs alkohols, tad attiecīgi šī summa ir mazāka. Reāli tātad nodokļa likme, kas attiecas uz patērētāju, nebūtiski mainās.

Otra lieta ir tā, ka fiksēta akcīzes nodokļa likme tiek noteikta arī tabakas izstrādājumiem. Neapšaubāmi, tas ir ērtāk gan tiem, kas maksā šo nodokli, gan arī iekasētājiem.

Tālāk. Šajā Ministru kabineta iesniegtajā projektā tiek piedāvāts svītrot no apliekamo preču saraksta ekstra grupas smaržas, kurām tiek pielietots akcīzes nodoklis.

4. pantā ir noteikts, ka, lai novērstu neskaidrības, kas saistītas ar akcīzes nodokļa atmaksāšanu produkcijas eksporta gadījumā, paredzēts, ka samaksātais akcīzes nodoklis, eksportējot preces, tiek atmaksāts no budžeta.

5. pants, manā skatījumā, visvairāk ir diskutējams. Tajā tiek noteikts, ka par atklāto spirta vai jēlspirta iztrūkumu, izņemot zudumus normas ietvaros, uzņēmums maksā akcīzes nodokli trīs latu apmērā par absolūtā alkohola vienu litru.

Kopumā es vēlreiz gribu pasvītrot, ka šie nav nekādi tādi universāli grozījumi šajā likumā, ko mums piedāvā Ministru kabinets. Budžeta un finansu komisija to izskatīja un akceptēja pirmajā lasījumā. Tas nozīmē, ka šie piedāvātie labojumi ir pietiekami būtiski un pietiekami svarīgi, lai tos izskatītu Saeimas plenārsēde. Tādēļ es lūdzu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Bet, kā jau tas ir ar visiem likumiem, kur ir grozījumi, tad, protams, uz otro un trešo lasījumu mums var parādīties pilnīgi jauni priekšlikumi, kas var pilnīgi izmainīt šo it kā nevainīgo grozījumu būtību. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Atklājam debates. Vārds Aristidam Lambergam - LNNK frakcija. Es lūdzu pierakstīties debatēs tos, kas grib runāt.

A.Lambergs (LNNK).

LNNK frakcija ir pret nodokļu paaugstināšanu. Principā ir pret nodokļu paaugstināšanu - un it īpaši pret devīto un desmito sadaļu kuras attiecas uz nodokļu paaugstināšanu benzīnam un dīzeļdegvielai. Tas radīs atkal iespaidu it sevišķi uz zemniekiem, sadārdzinās visus pārtikas produktus, tādēļ mēs aicinām vispār šo likumu noraidīt pirmajā lasījumā. Paldies.

Priekšsēdētājs. Andris Piebalgs.

A.Piebalgs. Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi, cienījamais Lamberga kungs! Jāsaka, ka varbūt likumprojekts netika iesniegts labākajā formā, tas nepiedāvā nekādas likmju izmaiņas, benzīnam tā akcīze jau ir 0,04 lati, dīzeļdegvielai ir 0,02 lati. Tātad nekādu izmaiņu šajās likmēs nav - es to vēlreiz saku. Tātad - kas tiek mainīts? Cigaretēm tas tiek noteikts fiksēts, bet kopējā summa, ko mēs dabūsim tagad no cigaretēm, pat samazinās, lai arī nenozīmīgi.

Otrs. Kas attiecas uz alkoholu, faktiski pāriet uz citu aplikšanas sistēmu, tātad ņem vērā alkohola saturu, kas ir attiecīgajā dzērienā, nevis vienkārši piekārto grupu un piesviež tai procentus. Tātad šiem priekšlikumiem nav nekādas ietekmes ne uz lauksaimniecību, ne uz ko citu. Tātad netiek mainīta akcīze ne benzīnam, ne dīzeļdegvielai, ne zeltam, ne tabakai, nevienam citam izstrādājumam, un no saraksta tiek izņemtas ekstra grupas smaržas. Es patlaban nevaru pateikt precīzi to motivāciju, bet skaidrs, ka šajā ziņā nāca ļoti maz budžetā. Tātad nav piedāvāti nekādi grozījumi šajās likmēs.

Priekšsēdētājs. Anna Seile - LNNK.

A.Seile (LNNK).

Cienījamais sēdes vadītāj un cienījamie deputāti! Ja likums ir iesniegts tādā formā, kādā mēs to lasām, tas nozīmē, ka pašreizējais nodoklis tiek palielināts par 0,04 latiem benzīnam un dīzeļdegvielai - par 0,02 latiem. Ja tas tā nav, tad taču nav jāizdara nekāds grozījums šajās rindiņās, kas attiecas uz alkoholu. Protams, tur mums varbūt nekādu iebildumu arī nebūtu, bet, ja tas ir paredzēts kā grozījums attiecībā uz benzīnu un dīzeļdegvielu, tad vienīgais, ko var saprast no šā likumprojekta, ir tas, ka cena atkal pieaug. Nesen jau mēs to izdarījām. Ja tas tā nav, tad te nekāds grozījumus nav jāparedz. Pēc izdarītiem grozījumiem var publicēt pilnu likuma tekstu, kurā būs vecā redakcija, bet tam ir jābūt skaidri pateiktam. Ja likumprojekts ir iesniegts šādā redakcijā, rodas pārpratumi. Ir ļoti patīkami, ka Piebalga kungs tā pasaka, bet konkrētais, sagatavotais teksts tomēr liecina par kaut ko citu.

Priekšsēdētājs. Andris Piebalgs.

A.Piebalgs. Es vēlreiz saku, ka, protams, tā nav pati labākā forma, bet tā ir korekta. (Starpsauciens no zāles: "Vajag kārtīgi sagatavot tekstu!") Ir teikts - "izteikt likuma 3.pantu šādā redakcijā." Tātad tiek izteikts viss pants jaunā redakcijā un nekas netiek likts klāt. Protams, labāk būtu bijis rakstīt - "grozīt" to un to, tas, protams, skanētu patīkamāk. Bet juridiskā ziņā tas teksts nav nekorekts. Un, protams, tad, kad mēs strādāsim, gatavojot otro lasījumu, komisijai būs tiesības mainīt, mēs, protams, izdarīsim tā, lai nerastos šis vizuālais pārpratums. Bet tā nav būtība. Es vēlreiz atkārtoju - ir korekts teksts: "izteikt 3.pantu šādā redakcijā." Tādu var dot. Vienkārši ir uzmanīgāk jālasa teksts.

Priekšsēdētājs. Tātad ierosinājums - atbalstīt šo. Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienības frakcija.

G.Bērziņš (LZS).

Es arī piekrītu Piebalga kungam, ka šeit nav šo būtisko izmaiņu, jo te ir skaidri un gaiši formulēts viss tas pants. Bet es gribu akcentēt tomēr pašu galveno: manuprāt, šīs konkrētās summas ir tieši tas, kas palīdz cīnīties pret kaut kādām ļaunprātībām. Jūs zināt, kā var manipulēt ar procentiem. Cenas samazināšana, šī procedūra, kas tagad ir noteikta Muitas likumā, tagad ir ļoti sarežģīta un grūta. Šeit ir skaidri un gaiši teikts: viena cigarete - 1 santīms, viens litrs - 3 lati. Manuprāt, tas ir tieši tas, kas šo procedūru vienkāršo un novērš šīs iespējas manipulēt ar procentiem. Tā ka es lūdzu to atbalstīt pirmajā lasījumā. Te tiešām nav nekādas nodokļa paaugstināšanas attiecībā uz dīzeļdegvielu un benzīnu. Absolūti! Ne par santīmu!

Priekšsēdētājs. Tātad mēs balsosim par "Grozījumiem likumā "Par akcīzes nodokli"" pirmajā lasījumā. Vai visi ir nobalsojuši? Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 5, atturas - 7. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" pieņemts pirmajā lasījumā.

Tālāk - likumprojekts "Par peļņas nodokļa maksājumu atvieglojumiem invalīdu biedrību uzņēmumiem, medicīniska rakstura, kā arī citu veidu labdarības fondu uzņēmumiem 1994.gadā". Arī šim ir pirmais lasījums. Dokumenti nr.503, nr.580. Aija Poča.

A.Poča (LC).

Runāšu Budžeta komisijas vārdā. Cienījamais Prezidij un cienījamie deputāti! Minētais likumprojekts tika sagatavots Budžeta komisijā, un tas ir saistīts ar atvieglojumiem peļņas nodokļa maksājumos atsevišķai uzņēmēju grupai. Bet šī uzņēmēju grupa ir īpaša. Tie ir uzņēmumi, kuros ir nodarbināti invalīdi un cilvēki ar dažādiem - varbūt arī garīgiem - defektiem. Atbilstoši likuma "Par peļņas nodokli" 23.pantam šādi uzņēmumi tiek atbrīvoti no peļņas nodokļa maksāšanas. Bet nevis vienkārši atbrīvoti no peļņas nodokļa maksāšanas, bet ar noteikumu, ka aprēķinātās peļņas nodokļu summas viņi ieskaita atbilstoši savām sabiedriskajām organizācijām, tas ir, invalīdu biedrībām, medicīniska rakstura fondiem un labdarības fondiem. Principā šeit parādās bezpeļņas organizācijas princips. Un, godīgi sakot, mums sen vajadzētu pārstrādāt likumu par bezpeļņas organizācijām, lai mums nebūtu šāda, varētu sacīt, nenoteikta situācija, ka darbojas bezpeļņas princips, bet šis ražotājs un šī sabiedriskā organizācija viens no otra ir it kā atdalīti. Bet, ņemot vērā to, ka mums šī likumdošana nav sakārtota un šie uzņēmumi strādā, un šīs invalīdu biedrības eksistē, un viņiem šīs peļņas nodokļa aprēķinātās summas ir viens no nelielu ieņēmumu veidiem, savā ziņā pabalstiem, ka tā var teikt, mēs esam sagatavojuši šo likumprojektu, kas nosaka, ka viņiem pienākas 1994.gadā šie atvieglojumi. Jums priekšā ir dokuments nr.503. Tas ir pamatdokuments, par ko jums vajadzētu šodien balsot. Un, ņemot vērā, ka jautājums nav īpaši sarežģīts, komisijas vārdā es lūdzu vispirms nobalsot par tā steidzamību, par šā dokumenta izskatīšanu tikai divos lasījumos. Ar noteikumu, ka otrais lasījums būs pēc nedēļas, lai mēs varētu vēlreiz precizēt šos invalīdu uzņēmumu sarakstus.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas uzstāties un iebilst? Deputāts Edvīns Kide - "Saskaņa Latvijai". Vispirms jānobalso? Bet tas var grozīt arī šo balsojumu. Jūs negribat iebilst pret to? (No zāles deputāts E.Kide: "Iebilst nē!") Tādā gadījumā nobalsosim par steidzamību. Lūdzu! Lūdzu, godātie deputāti no aizmugures! Pats, pats. Nedrīkst spiest cita pogu! Lūdzu rezultātu. Par - 55, pret - nav, atturas - 5. Steidzamība pieņemta. Edvīns Kide - "Saskaņa Latvijai". Lūdzu!

E.Kide (SL).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es ļoti lūdzu atbalstīt šo likumprojektu un balsot par to, jo mēs Budžeta komisijā noklausījāmies pārstāvjus no invalīdu biedrībām un zinām, ka stāvoklis šajos invalīdu uzņēmumos ir ļoti smags, faktiski viņi ir "zem ūdens". Un šāds neliels atvieglojums, kāds pastāvēja arī agrāk, būs kaut neliels atbalsts šiem uzņēmumiem. Tādēļ es lūdzu balsot par šo projektu.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas izteikties par šo likumprojektu? Runātāju nav. Tātad, kā es saprotu, mēs varam lemt par pāreju uz projekta lasīšanu pa pantiem. Vārdu sakot, par pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Mēs balsosim par šā likumprojekta par peļņas nodokļa maksājumu atvieglojumiem pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā, un var pāriet uz projekta lasīšanu pa pantiem.

A.Poča. Komisijas vārdā es lūdzu otro un galīgo lasījumu noteikt nākamo ceturtdien - 2.jūnijā. Un, ja cienījamajiem kolēģiem ir kādi priekšlikumi, lūdzu iesniegt tos Budžeta komisijā līdz otrdienai. Paldies.

Priekšsēdētājs. Paldies. Mums ir palikušas 3 minūtes. "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"". Pirmais lasījums. Ja Piebalga kungs... Labi, paspēšot. Lūdzu!

A.Piebalgs. "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"". Oriģinālā ir tikai viens pants, un tas ir - papildināt 9.pantu ar 22.punktu šādā redakcijā: "palīdzību uz arodbiedrību institūciju lēmuma pamata no arodbiedrību naudas līdzekļiem, kas veidojas no arodbiedrību biedru naudām, ārvalstu arodbiedrību ziedojumiem un dāvinājumiem". Tātad te doma bija šāda: lai tā palīdzība, ko sniedz arodbiedrības no saviem fondiem, netiktu vēlreiz aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Šis bija viens no būtiskākajiem arodbiedrību lūgumiem, un Budžeta un finansu komisija atbalstīja šo priekšlikumu pirmajā lasījumā. Es lūdzu jūs to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas izteikties par likumprojektu? Pēteris Elferts - "Latvijas ceļš".

P.Elferts (LC).

Es atbalstu šo likumprojektu pirmajā lasījumā un uz otro lasījumu esmu jau iesniedzis priekšlikumus, kas attiecas uz vecākiem ar bērniem-invalīdiem un arī uz atraitnēm. Šīs divas kategorijas ir jāliek atpakaļ šajā likumā, jo viņiem arī pienākas nodokļu atvieglojums.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas izteikties? Aristids Lambergs - LNNK.

A.Lambergs (LNNK).

LNNK frakcija ļoti atbalsta šā likuma pieņemšanu.

Priekšsēdētājs. Tātad, kā es saprotu, vairāk runātāju nebūs. Mēs balsojam par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu! Balsojam. Rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 7. Līdz ar to likumprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" akceptēts pirmajā lasījumā.

Pārtraukums.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aivars Berķis.

Priekšsēdētājs. Turpināsim plenārsēdi! Vēl vajadzētu pazvanīt! Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu". Pirmais lasījums. Dokuments nr.398 un 576. Atbildīga ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Kas ziņos par šo likumprojektu? Vai Andris Piebalgs - Budžeta komisijas vadītājs? Par darba kārtības 14.punktu ziņos Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vadītājs Andris Piebalgs. Lūdzu!

A.Piebalgs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs, cienījamie kolēģi! Tātad jums ir dokuments nr.576 - likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu". Es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Šādas konvencijas tika noslēgtas jau ar Dāniju, Zviedriju un Somiju, un mēs tās esam akceptējuši, tās ir tādas pašas pēc savas būtības, šobrīd vienīgi nav vajadzības pēc steidzamības. Teksti ir identiski. Es lūdzu atbalstīt šo normu. Vairāk man nekādu priekšlikumu par šo tēmu nav.

Priekšsēdētājs. Kas grib izteikties par šo likumprojektu? Vai nevienam nav nekas sakāms? Tie ir dokumenti nr.398.un nr.576. (Starpsaucieni no zāles: "Vajag balsot! Atbalstīt!")

A.Piebalgs. Teksts tiks pavairots uz otro lasījumu. Visi tie ir šausmīgi apjomīgi. Pats likuma teksts ir dokumentā nr.576.

Priekšsēdētājs. Gunārs Resnais - Zemnieku savienības frakcija.

G.Resnais (LZS).

Cienījamo Prezidij! Kolēģi! Es domāju, ka Baltijas asamblejas sakarībā mēs esam ļoti ieinteresēti atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, lai pēc tam to izvērtētu un papildinātu, bet par to, ka šis likumprojekts ir nepieciešams, nevienam šeit nerodas šaubas. Paldies.

Priekšsēdētājs. Reģistrācija! Mēs tagad reģistrēsimies kvoruma noteikšanai. Vai Riteņa kungs, kurš sēž aizmugurē, arī negribētu reģistrēties? (Starpsauciens no zāles: "Nekādā gadījumā!") Godātie deputāti, nāciet šurp no savām aizmugures vietām, pie žurnālistu sāniem ieņemtajām vietām un reģistrējieties! (Starpsauciens no zāles: "Reģistrējamies priekš algām - uzreiz atnāks!") Rezultātu! Tā, kvorums ir. Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma! Lūdzu, deputāti, ieņemiet vietas, mēs atkārtosim balsošanu! Ieņemiet vietas! Mēs balsosim par likumprojektu par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas... (Starpsauciens no zāles: "Publisku pērienu!") Kā, lūdzu? Nu, to gan vajadzētu. Mums būtu tiešām trešajā lasījumā savā Kārtības rullī jāievieš tā kārtība par parlamenta pātagotāju, kas ārzemju parlamentos ir katrā frakcijā un kas gādā, lai deputāti balsojuma brīdī vismaz atrastos zālē. Vai "Saskaņas Latvijai" deputātiem ir kāda apspriede pašreiz? Nu, bet kādā sakarībā tur nav "Saskaņas" deputātu? Vai viņi iet uz kaimiņu frakciju dzimšanas dienā? Tā. Atkārtosim balsojumu! Balsojam par pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu" ir akceptēts pirmajā lasījumā.

Tālāk, Piebalga kungs!

A.Piebalgs. Es lūdzu akceptēt pirmajā lasījumā arī likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Polijas Republikas līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu".

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas izteikties par šo likumprojektu? Tā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Polijas Republikas līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu" ir akceptēts pirmajā lasījumā. Paldies.

Tālāk. Likumprojekts "Par 1935.gada Konsulārā reglamenta spēka atjaunošanu un grozījumiem un papildinājumiem tajā", otrais lasījums. Dokuments nr.539. Aleksandrs Kiršteins - LNNK.

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamais Prezidij, godājamie deputāti! Juridiskajai komisijai ir iebildes attiecībā uz 3.pantu. Juridiskā komisija saka, ka 3.pants neparedz goda konsulu kā konsulāro amatpersonu, kā arī goda konsulātam konsulārās pārstāvniecības statusu. Ārlietu komisija šos iebildumus noraidīja, jo goda konsula un goda konsulāta statuss ir noteikts atbilstoši 1963.gada Vīnes Konvencijai par konsulārajiem sakariem. 7.pantā sīkāk ir norādītas tieši goda konsula funkcijas, un es domāju, ka šis iebildums radās tāpēc, ka vecajā 1935.gada redakcijā bija teikts, ka konsulārie ierēdņi ir tie, kas saņem no valsts algu. Kad mēs tiksim līdz 7.pantam, tad mēs redzēsim, ar ko atšķiras konsuli no goda konsuliem. Tā ka es lūdzu balsot par 3.pantu komisijas izstrādātajā redakcijā.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildumi pret šo pantu? Nav. Tādā gadījumā ejam tālāk!

A.Kiršteins. Nākamais pants ir 7.pants, kuru es jau minēju. Tātad šeit ir teikts, ka Juridiskās komisijas iebildumi ir, ka likums par Valsts kontroli neparedz tās funkcijas, kas ir paredzētas šajā pantā. Un 7.pantā ir teikts, ka konsuli ir algoti valsts ierēdņi, bet goda konsuli ir ārlietu ministra ieceltas noderīgas un šā amata cienīgas personas, kuras no valsts līdzekļiem algu nesaņem. Kāpēc šeit ir minēts valsts kontrolieris? Tas ir tāpēc, ka atlīdzībai par izdevumiem goda konsulāta uzturēšanai Ārlietu ministrija var saziņā ar Valsts kontroli atstāt goda konsula rīcībā vai nu noteiktu daļu no konsulāriem ieņēmumiem, vai visus tos, tātad attiecīgi šos ieņēmumus. Tā ka valsts kontrolierim ir tiesības kontrolēt visus valsts ieņēmumus un izdevumus, līdz ar to šeit nebūtu ko iebilst, un Ārlietu komisija aicina atstāt esošo redakciju bez izmaiņām.

Priekšsēdētājs. Vai kādam ir iebildumi? Aivars Endziņš - "Latvijas ceļš".

A.Endziņš (LC).

Juridiskajai komisijai iebildumi ir tāpēc, ka tas paredzēts likumā par Valsts kontroli. Valsts kontrolierim ir jākontrolē tieši tas, kā tiek izlietoti valsts budžeta līdzekļi, bet šajā gadījumā pēc likuma teksta iznāk, ka viņš jau iepriekš akceptē kaut ko. Kas tad pēc tam kontrolēs? Tāpēc es tomēr uzturu spēkā Juridiskās komisijas viedokli, ka šeit nedrīkst būt minēts valsts kontrolieris. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Tādā gadījumā mums ir viens jautājums.

A.Kiršteins. Jā, lūdzu. Tas tomēr ir budžeta ietvaros, jo Ārlietu ministrijas budžetu jau apstiprina kopējā valsts budžetā, un to Saeima apstiprina. Tā kā šeit jau neparādās. Valsts kontrolieris jau nekontrolē kaut kādu naudu, kas ir pilnīgi no gaisa nokritusi.

Priekšsēdētājs. Tātad mēs balsojam, kā jūs ierosināt balsot par Juridiskās komisijas ieteikto variantu. Vai par procedūru Endziņa kungs gribēja ko teikt? Mēs balsojam par Juridiskās komisijas variantu. (Deputāts Endziņš kaut ko runā zālē.)

A.Endziņš. Cienījamie deputāti un cienījamo sēdes vadītāj! Balsojums būtu šajā gadījumā par tekstu no trešās rindkopas jeb trešās daļas, ka atlīdzību par izdevumiem goda konsulāta uzturēšanai Ārlietu ministrija var saziņā ar Valsts kontroli atstāt... un tā tālāk, būtu jāsvītro vārdi - "saziņā ar Valsts kontroli". Valsts kontroles funkcijās tas būs. Valsts kontrole pēc tam to kontrolēs. Tad, ja šajā gadā, tad jau vairs nav kam kontrolēt, ko tad vairs Valsts kontrole darīs pēc tam.

Priekšsēdētājs. Tātad mēs svītrojam vārdus "saziņā ar Valsts kontroli", ja nobalsos par jūsu variantu. Lūdzu!

A.Kiršteins. Mēs varam nebalsot, mēs varam piekrist tam.

Priekšsēdētājs. Komisija piekrīt. Vai deputāti ir gatavi akceptēt 7.pantu bez šiem vārdiem? Paldies.

A.Kiršteins. Nākamais papildinājums ir 13.pantā, tātad 12.pantā. Piedošanu, tas ir jaunās redakcijas 12.pants. Juridiskās komisijas iebildumi: 12.pants nav saskaņots ar civilstāvokļa aktiem un satur virkni neatbilstību šim likumam. Līdz ar to Ārlietu komisija piekrīt, un jaunajā redakcijā ir priekšlikums labot 12.pantu atbilstoši likumam par civilstāvokļa aktiem.

Priekšsēdētājs. Jūs runājat par 12.pantu?

A.Kiršteins. Ņemam otrā lasījuma 12.pantu.

Priekšsēdētājs. Bet tagad ir 11.pants.

A.Kiršteins. Nē, tas ir tagad jaunajā redakcijā 12.pants, vecajā - 13.pants.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildumi pret komisijas iesniegto variantu otrajam lasījumam?

A.Kiršteins. Jā, mēs piekrītam.

Priekšsēdētājs. Tātad tiek ņemts vērā Juridiskās komisijas iebildums. Balsot nav vajadzības. Paldies. Tālāk!

A.Kiršteins. 14.pants - tas ir pirmā lasījuma 14.pants un arī otrā lasījuma 14.pants. Juridiskās komisijas iebildumi ir, ka tas nav saskaņots ar Latvijas Republikas likumu par 1937.gada Notāru likuma spēkā atjaunošanu un grozījumiem un papildinājumiem tajā. Tam mēs piekrītam, un pašreiz jaunajā redakcijā ir teikts, ka tas ir saskaņā ar Latvijas Republikas 1937.gada Notāru likumu.

Priekšsēdētājs. Juridiskajai komisijai nav iebildumu par tādu redakciju. Tā. Vai citiem deputātiem arī nav iebildumu? Pieņemts.

A.Kiršteins. Tāds principiāli svarīgs ir 17.pants, Juridiskā komisija iebilst pret šā panta pirmo daļu, jo, ja ir termins "paplašināt" - paplašināt goda konsula tiesības un pienākumus līdz ierēdņu tiesību un pienākumu apjomam -, goda konsulam rodas tiesības saņemt atalgojumu no valsts. Ārlietu komisijas priekšlikums bija - noraidīt šos iebildumus, jo goda konsuli jau netiek automātiski apstiprināti par ierēdņiem, te ir tieši teikts - pielīdzināt jeb paplašināt viņu pienākumus līdz ierēdņu tiesībām, tas vēl nenozīmē, ka viņš kļūst automātiski par ierēdni. Atšķirība ir vienīgi tā, ka viņš saņem šos līdzekļus no valsts. Ja mūsu likumā goda konsuls tos līdzekļus nesaņem, tad viņš tiek pielīdzināts tiesībās, un jaunajā redakcijā tieši tā jau ir teikts: pielīdzināt ierēdnim, sākot no viņa iecelšanas dienas. Var paplašināt viņu tiesības un pienākumus līdz ierēdņu tiesību un pienākumu apjomam. Mēs uzskatām, ka šis teiciens "paplašināt līdz" vēl nenozīmē, ka viņš automātiski kļūst par ierēdni. Naudu viņš nesaņem, tāpēc mūsu priekšlikums ir - atstāt Ārlietu komisijas doto redakciju pašreiz bez izmaiņām.

Priekšsēdētājs. Vai kādam ir iebildumi? Nav. Pants tiek atstāts tāds, kāds tas bija.

A.Kiršteins. Līdz ar to vairāk nekādu priekšlikumu nebija, un es Ārlietu komisijas vārdā aicinu: ja vēl ir kādi priekšlikumi, vajag iesniegt tos nākamajā nedēļā, jo nākamais lasījums tātad būtu pēc divām nedēļām - 9.jūnijā. Ja būtu vēl kādi priekšlikumi, mēs varētu tos izskatīt. Līdz ar to pateicos visiem par priekšlikumiem un aicinu nobalsot otrajā lasījumā un turpināt šo darbu trešajā lasījumā. Paldies.

Priekšsēdētājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Mēs balsojam par likumprojekta "Par 1935.gada Konsulārā reglamenta spēka atjaunošanu un grozījumiem un papildinājumiem tajā" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 40... Godātie ministri un godātie deputāti! Lūdzu jūs sēdēt savās vietās un balsot, un vismaz tajās reizēs, kad jābalso, būt savās vietās! (Starpsaucieni no zāles: "Cik tad var? Jānosoda!") Būs šajā sakarā jāpapildina jaunais Kārtības rullis. Atkārtojam balsošanu. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 2. Līdz ar to likumprojekts par 1935.gada Konsulārā reglamenta spēka atjaunošanu pieņemts otrajā lasījumā.

Tālāk - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts tehnisko uzraudzību"". Otrais lasījums. Dokuments nr.547. Tautsaimniecības komisija - deputāts Bartaševičs.

A.Bartaševičs (L).

Cienījamie deputāti! Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija iesniedz "Grozījumus likumā "Par valsts tehnisko uzraudzību"" otrajā lasījumā, dokuments nr.547. Saņemts tikai viens priekšlikums no Juridiskās komisijas - 2.panta otrajā daļā izsvītrot vārdus "vai Ministru kabineta uzdevumā cita valsts institūcija". Mūsu komisija atbalstīja šo priekšlikumu, un es komisijas vārdā piedāvāju balsot par Juridiskās komisijas priekšlikumu. Bet mans personīgais viedoklis ir, ka ar šo labojumu zūd jēga Ministru kabineta piedāvātajam grozījumam likumā.

Un vēl gribu piebilst, ka pieņemšanas gadījumā Ministru kabinetam jāpieņem aptuveni 400 normatīvo dokumentu tuvākajā laikā un 25 000 pavisam. Tas ir viss, kas man sakāms attiecībā uz šo likumprojektu.

Priekšsēdētājs. Tātad mums ir Juridiskās komisijas priekšlikums - izsvītrot pirmā lasījuma redakcijas 2. panta otrajā daļā vārdus "vai Ministru kabineta uzdevumā cita valsts institūcija". Vai tā? (Starpsauciens no zāles: "Lai būtu!") Vai deputāti piekrīt šādam priekšlikumam? Tātad 2.pants pieņemts šādā redakcijā, šie vārdi ir izsvītroti. Līdz ar to projekts ir izskatīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Mēs balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts tehnisko uzraudzību"" akceptēšanu otrajā lasījumā. Lūdzu, balsosim, citādi iznāks atkal tā, ka visi... Lūdzu rezultātu! Par - 57, atturas - 1. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts tehnisko uzraudzību"" pieņemts otrajā lasījumā. Kad būs trešais lasījums?

A.Bartaševičs (L).

Es piedāvāju izskatīt šo jautājumu trešajā lasījumā pēc divām nedēļām - 9.jūnijā.

Priekšsēdētājs. Paldies. Tālāk - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbību"", otrais lasījums. dokuments nr.553. Ziņo Tautsaimniecības komisijas pārstāvis - deputāts Māris Graudiņš.

M.Graudiņš (LC).

Cienījamie kolēģi! Tas ir dokuments nr.553 - par papildinājumiem un grozījumiem 1990.gada 27.septembra likumā "Par uzņēmējdarbību". Savā būtībā šie papildinājumi un grozījumi nepieciešami sakarā ar spirta monopola un Ministru kabineta noteikumu nr. 77 ieviestām maiņām. Gandrīz visi šie papildinājumi un grozījumi ir tīri formālas dabas, tādēļ es ieteiktu tos pieņemt katru kā atsevišķu sastāvdaļu pēc kārtas, ja nav iebildumu. Varētu būt viens vienīgs izņēmums, kuru Tautsaimniecības komisija nav atbalstījusi. Tātad visas šīs maiņas attiecas uz 32.pantu, kurā ir runa par uzņēmējdarbības ierobežojumiem. Otrajā lasījumā izmaiņas ir šādas: izteikt otrās daļas otro punktu šādā redakcijā - "Mazumtirdzniecība ar tabakas izstrādājumiem".

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildumi pret šo redakciju? Nav. Akceptēts. Tālāk!

M.Graudiņš. Svītrot otrās daļas 6.punktu un attiecīgi mainīt pārējo punktu numerāciju. Šis punkts tiek svītrots sakarā ar to, ka tas tiek reglamentēts trešās daļas 42.punktā.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir kādi iebildumi? Nav. Tātad akceptēts.

M.Graudiņš. Aizstāt trešajā daļā vārdus "Ministru padome" ar vārdiem "Ministru kabinets".

Priekšsēdētājs. Acīmredzot vajag akceptēt.

M.Graudiņš. Izteikt trešās daļas 4.punktu šādā redakcijā: "tabakas izstrādājumu vairumtirdzniecība un ieviešana realizācijā". Gribu piebilst, ka šis ir deputāta Jonīša priekšlikums. Valsts ieņēmumu ministrs ir devis akceptu atsaukt savu priekšlikumu. Tātad pastāv vienīgais priekšlikums - deputāta Jonīša priekšlikums attiecībā uz trešās daļas 4. punktu: tabakas izstrādājumu vairumtirdzniecība un ieviešana realizācijā.

Priekšsēdētājs. Jā, komisijas iesniegtais variants sākumā bija rakstīts...

M.Graudiņš. Komisija to atbalsta, un valsts ieņēmumu ministrs ir devis akceptu - atsaukt savu priekšlikumu, Ministru kabineta priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Tas "noraidīt" acīmredzot attiecas uz iepriekšējo punktu.

Vai deputāti akceptē 4.punktu deputāta Jonīša piedāvātajā redakcijā? Iebildumu nav.

M.Graudiņš. Tālāk. 5.lapaspusē izteikt trešās daļas 42.punktu šādā redakcijā...

Priekšsēdētājs. 4.punktu, šeit ir rakstīts.

M.Graudiņš. 5.lapaspusē. Man liekas, ka tur pa starpu nebija nekas. Tas ir jau pirmajā lasījumā pieņemts, un otrajā lasījumā nav nekādas maiņas ierosinātas attiecībā uz pirotehniskiem pakalpojumiem u.tml. To mēs paturam otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildumi? Nav. Pieņemts.

M.Graudiņš. 5.lapaspusē otrajam lasījumam ir ieteikta šāda izmaiņa 42.punktā: "visu veidu loteriju, azartspēļu namu un citu laimestu rakstura naudas spēļu izveidošana, uzturēšana un organizēšana". Iesniedz deputāts Osis.

Priekšsēdētājs. Vai ir kādam iebildumi pret šo redakciju?

M.Graudiņš. Es atgādināšu, ka šie punkti attiecas uz tām uzņēmējdarbības formām, attiecībā uz kurām vajadzīga speciāla atļauja, ko izsniedz Latvijas Republikas Ministru kabinets.

Nākamais. Papildināt trešo daļu ar jaunu punktu - 44.punktu šādā redakcijā: "cukura vairumtirdzniecība un imports".

Priekšsēdētājs. Komisija ir ieteikusi to atbalstīt. Vai deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

M.Graudiņš. Tālāk. Papildināt trešo daļu ar jaunu punktu - 45.punktu šādā redakcijā: "augu aizsardzības līdzekļu tirdzniecība". Komisija atbalsta.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Akceptēts.

M.Graudiņš. Tālāk. Bija priekšlikums - papildināt trešo daļu ar jaunu punktu tādā redakcijā, kādu iesniegusi Vides un sabiedrisko lietu komisija (un es varu piebilst, ka komisija to nav atbalstījusi): "vçstuļu korespondence, sūtījumu piegāde (vēstules, pastkartes, bandroles un sīkpakas)". Komisijas motivācija, neatbalstot šo Vides un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu, ir saistīta ar to, ka vairākums domāja, ka speciāla atļauja no Ministru kabineta nav vajadzīga šajā jomā, ka brīvais tirgus tīri labi reglamentē šo darbības jomu, ka jau šobrīd eksistē ļoti daudz privātservisu, kuri gādā gan par pasta ekspressūtījumiem, gan par citiem pasta pakalpojumiem. Tā ka komisija ir nolēmusi neatbalstīt šo priekšlikumu. Vai ir iebildumi?

Priekšsēdētājs. Jā, es pats šeit pārstāvu Vides komisiju. Labi, Vides komisija piekrīt šim ierosinājumam.

M.Graudiņš. Tā ka šis nav pieņemts.

Priekšsēdētājs. Tālāk.

M.Graudiņš. Tālāk - 6.lapaspuse. Mēs esam Arhitektu savienības priekšlikumu ietilpinājuši komisijas atbalstītajā variantā piektās daļas 3.punktā šādā redakcijā: "Tikai ar sertifikātu vai speciālu atļauju - licenci, ko izsniedz profesionālās savienības (korporācijas), ir atļauta šāda individuālā privātprakse." 3.punktā - "arhitektu prakse". Vārdu sakot, nevis ēku un būvju projektēšana, bet arhitektu prakse. Komisija atbalsta.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildumi? Nav.

M.Graudiņš. Tālāk. Deputāts Jonītis ir iesniedzis priekšlikumu - pirmā lasījuma redakcijas septītās daļas pēdējo teikumu iekļaut 32.pantā kā atsevišķu daļu - 8.daļu - un izteikt šādā redakcijā: "Publiski izsludināt un pieņemt visa veida naudas ieguldījumus, depozītus, aizņēmumus, naudas pārvadījumus pēc cita veida līgumiem, ieguldījumus kapitālā atļauts vienīgi kredītiestādēm, kurām šāda darbība paredzēta Latvijas Bankas izsniegtajā licencē, vai arī pilnvarojot šādu kredītiestādi ieguldījumu pieņemšanai un darījumu veikšanai ar tiem, vai gadījumos, kad to paredz īpaši likumi." Komisija piekrīt, ka to vajadzētu atļaut tikai ar Latvijas Bankas izsniegto licenci.

Priekšsēdētājs. Vai ir citi viedokļi? Nav. Tātad...

M.Graudiņš. Tālāk - 7.lapaspuse. Komisija atbalsta priekšlikumu - aizstāt astotajā daļā vārdus "Augstākā padome" ar vārdu "Saeima".

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildumi? Nav. Akceptēts.

M.Graudiņš. Komisija piekrīt papildināt devīto daļu ar otro teikumu šādā redakcijā: "maksa par licenci nedrīkst pārsniegt vienu latu, izņemot trešās daļas 42.punktā minēto uzņēmējdarbību. 42.pantā minētā uzņēmējdarbība attiecas uz iepriekšminētajām azartspēlēm, kam būtu krietni lielākas licences maksas.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Tātad akceptēts.

M.Graudiņš. Ir izsmeltas visas otrajā lasījumā ierosinātās izmaiņas. Aicinu jūs pieņemt šīs maiņas otrajā lasījumā kopumā.

Priekšsēdētājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Mēs balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbību"" apstiprināšanu otrajā lasījumā. Rezultātu! Par - 47, pret...

M.Graudiņš. Es nebalsoju.

Priekšsēdētājs. Jā, jūs jau varējāt balsot, jums ir pults priekšā.

M.Graudiņš. Es neredzēju, es atvainojos.

Priekšsēdētājs. Tātad kopā ir 50. Likumprojekts akceptēts otrajā lasījumā.

M.Graudiņš. Tautsaimniecības komisijas vārdā es ierosinu izskatīt šo likumprojektu trešajā lasījumā pēc divām nedēļām.

Priekšsēdētājs. Paldies. Tālāk ir "Grozījumi likumā "Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi"". Otrais lasījums. Dokumenti nr.554. un nr.554a. Atbildīgā ir Tautsaimniecības komisija. Voldemārs Novakšānovs - lūdzu!

V.Novakšānovs (LZS).

Cienījamais Prezidij! Kolēģi! Vajag strādāt ar dokumentiem nr.554 un nr. 554a. Tātad 16.maijā komisijā tika izskatīti "Grozījumi likumā "Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi"". Izskatīšanas dienā mums nekādu priekšlikumu nebija, bet 24.maijā, kā jūs redzat, Latvijas Zemnieku savienības frakcijas deputāts Gundars Bērziņš ir iesniedzis priekšlikumu otrajam lasījumam. Un tātad jāskatās tagad dokuments nr. 554a. Tātad ierosināts 8.panta 5.punktu izteikt šādā redakcijā: "ikkatrs labības un tās izstrādājumu vairumtirgotājs, kā arī starpnieki, neatkarīgi no uzņēmumu formas, izņemot labības audzētājus (zemnieku saimniecības, kooperatīvās sabiedrības, paju sabiedrības), kuri pārdod pašaudzēto labību, pārskaita 3 procentus no darījumu summas graudu ražošanas reģionālās izlīdzināšanas fondā.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas komentēt? Deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (LZS).

Gribu pieskarties ne tikai šim punktam, bet visam likumam kopumā. Likums par labības tirgu ir viens no tiem retajiem likumiem, kas strādā, kas ir ļāvis sakārtot situāciju labības tirgū. Labības tirgus likums stājās spēkā 1993.gada jūnijā. Ir sagatavota visa normatīvā bāze, kas bija vajadzīga, lai papildinātu šo likumu, ir izdota vesela virkne nolikumu, piemēram, nolikums par līdzekļu veidošanu un uzkrāšanu, un izmantošanu Labības ražošanas regulēšanas fondā. Labības tirgotāju reģistrācijas dokumenti. Nolikums par labības produktu kvalitāti ar patērētāju interešu aizsardzību. Labības importa un eksporta licences. Labības kvalitātes sertifikātu veidlapas, laboratorijas atestācijas noteikumi, nolikums par Valsts labības inspekcijas darbību. Šī sakārtošana. Principā labības tirgus šobrīd ir viena no lauksaimniecības nozarēm, kur ir sakārtotas visas šīs attiecības. Un tas ir devis arī nopietnus rezultātus. (Es diemžēl neesmu pavairojis, te ir krāsaini grafiki, jūs varat redzēt.) Šinī brīdī sāk strādāt labības tirgus likums. Kā palielinās graudu patēriņš, miltu patēriņš? Kā šobrīd tiek likvidēta, principā izskausta gandrīz kontrabanda labības tirgū? Šis patēriņš ir palielinājies salīdzinājumā ar 1993.gada aprīļa datiem seškārtīgi. Principā labības tirgus tiek kontrolēts, un šis Reģionālās izlīdzināšanas fonds ir viena no šā likuma sastāvdaļām un koncepcijām. Un dokumentā nr.554a, ko es esmu iesniedzis, ir šī precizētā redakcija. Kāpēc šī redakcija ir iesniegta? Jo šādā formā mēs to ierakstījām šajā nolikumā. Likumā nav rakstīts, ka šie ražotāji nemaksā šos 3% atskaitījumus, bet šo atskaitījumu būtība ir, ka šo atskaitījumu maksā tikai starpnieks. Un pašražotāji, kas realizē pašražotos graudus, tos 3% nemaksā. Jūs to redzat pielikumā. Šogad visu Izlīdzināšanas fondu tiek paredzēts izmantot Latgales rajoniem. Šī summa, kas šogad varētu būt, ir ap 500 000 latu. Lēmums par tā izmantošanas kārtību un pārskaitīšanu būs augustā. Pēc nolikuma 20.jūlijā, jo šobrīd ir jāuzkrāj šie līdzekļi. Šie līdzekļi ir atsevišķā kontā, no kura neviens santīms pašreiz netiek aiztikts un netiks izmantots citiem mērķiem. Un 1.augustā tiks sākta šī pārskaitīšana.

Es jums varu nosaukt konkrētus piemērus. Deputātiem šīs ziņas ir pieejamas, bet varbūt radioklausītāji to nezina. Es varu, piemēram, nosaukt tos pagastus, kuros zemnieki saņems 10 latu par katru hektāru, kurš būs atbilstoši iekopts, kur labi iekoptos tīrumos būs iesēts. Piemēram, Rēzeknē Bērzgales pagasts, Čornajas pagasts, Dricēnu pagasts, Ilzeskalna pagasts, Kaunatas pagasts, Lenču pagasts, Lūznavas pagasts, Mākoņkalna pagasts, Maltas pagasts, Ozolaines pagasts, Bušas pagasts, Stoļerovas pagasts. Un vēl 8 pagasti. Principā tas viss tiks virzīts šiem Latgales ražotājiem, lai izlīdzinātu viņiem ražošanas apstākļu atšķirības, jo viņi strādā sliktākos apstākļos - tālāka atrašanās no komunikācijām, ceļiem, un tā tālāk.

Tātad otrs būtiskākais mērķis, pieņemot 3% atskaiti, ir (un tas arī šobrīd strādā) - pēc iespējas samazināt šo starpnieku, pārpircēju, slāni, jo katrā pārpirkšanas darījumā tiek maksāts šis 3% atskaitījums. Tātad to maksā starpnieki. Un, manuprāt, tas ļaus samazināt šīs garās starpnieku ķēdes, un, jo ķēde starp ražotāju un patērētāju ir īsāka, jo patērētājam ir cerības saņemt augstāku samaksu par savu produkciju. Un šobrīd, kad ir stingra šī tirgus licencēšana, sakārtotība, principā lielākā daļa uzņēmēju ļoti labi maksā šos atskaitījumus, un pārsteidzošākais ir tas, ka vislabāk to dara tieši tie, kas varbūt cer arī saņemt, tie ir tieši Latgales rajoni. Tie ir tie, kas šobrīd vislabprātāk maksā. Privātuzņēmējiem ir ļoti stingri nosacījumi, ja šie 3% netiek nomaksāti noteiktā termiņā, ja šī licence netiek pagarināta. Tātad šī iekasēšana ir sakārtota, un tas arī ir mehānisms, kas kontrolē tirgu. Tātad argumenti, kas varētu būt pret to, ir tādi, ka tas it kā sadārdzinās produkciju.

Pirmais un galvenais ir tas, ka 3% tiek atskaitīti no apliekamās peļņas. Tātad principā šī ir uzņēmumu peļņas pārdale, pirms atskaitīt no peļņas masas pirms aplikšanas ar nodokļiem. Līdz ar to uzņēmums šo summu maksā daļēji, daļu no savas peļņas, daļēji no peļņas, ko ir jāiemaksā budžetā. Ar šīm speciālajām mērķprogrammām.

Otrs. Sākot iekasēt šos 3%, nav bijis gadījuma, kad būtu paaugstināta kaut kur cena šo 3% dēļ. Nav pašreiz bijis produkcijas cenas sadārdzinājums šo 3% atskaitījumu dēļ. Tāpēc es lūdzu pieņemt manu piedāvāto redakciju, kur ir precīzi formulēts, kas maksā, un atbalstīt šo ideju par reģionālās izlīdzināšanas sistēmu, par atbalstu Latgalei, lai arī Latgalē zemniekiem būtu iespējas nodarboties ar graudu audzēšanu un šie apstākļi būtu izlīdzināti, jo Zemgales rajoniem un citiem tie ir labāki. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Igors Bukovskis - Tautas saskaņas partijas frakcija.

I. Bukovskis (TSP).

Nepavisam - tā mazdrusciņ, kā Bērziņa kungs teica. Ja mēs paskatāmies uzmanīgi, tad redzam, ka šie 3% bija ieviesti tad, kad nebija 18% apgrozījuma nodoklis. Un tad tas bija normāli. Bet šobrīd, kad ieviests 18% apgrozījuma nodoklis un no realizācijas ņem 3%, kopējā nodokļu summa izaug 21%. Un runa nav par starpniekiem un tirgotājiem. Runa ir par ražotājiem. Tos 3% maksā dzirnavas, maizes kombināti, kombinētās lopbarības rūpnīca. Un, ja mēs runājam par kombinēto lopbarību, tas viss atgriežas atpakaļ pie zemniekiem. Tikai plus 3% cenā. Šobrīd. Pie manis bija vērsušies pārstrādātāji, bet Bērziņa kungs saka, ka nav paaugstinātas cenas. Jā, nav. Tāpēc, ka pārstrādātāji šobrīd nevarot palielināt kombinētās lopbarības cenas un maizes cenas tāpēc, ka pirktspēja jau ir sasniegusi maksimālo līmeni. Dara to uz savu zaudējumu rēķina. Un ko nozīmē 3%? Kādam liekas - tas ir diezgan maz. Bet, ja mēs paņemsim, ka pārstrādes rūpniecība strādā ar apmēram 7% rentabilitāti, tad 3% - tie ir 50% no viņu peļņas. Līdz ar to 3% maksājums neļauj attīstīties pārstrādes rūpniecībai. Tā tas ir ar maizes, tā ir ar kombinētās lopbarības, tā tas ir ar visa pārējā ražošanu. Nerunājot nemaz par to, ka juridiskā ziņā tā ir papildu aplikšana ar apgrozījuma nodokļa likmi, kas ir pēc būtības tāda tāpēc, ka maksā no realizācijas. Tas ir viens.

Otrs. Te bija argumenti, ka var attīstīties Latgales lauksaimniecība utt. Ja mēs uzmanīgi paskatīsimies šo Zemkopības ministrijas sagatavoto dokumentu, tad ieraudzīsim, ka pēdējais teikums ir, ka fonda izmantošanas kārtību nosaka Zemkopības ministrija, izstrādājot to līdz šā gada 15.jūnijam. Tā vāc naudu jau no pagājušā gada pēdējā ceturkšņa un līdz šim nezina, kur to izmantot. No pārstrādātājiem naudu ņem, tas viss paliek Zemkopības ministrijā, un līdz šim nav izdoimāts, kādus mehānismus izlietot. Turklāt tur ir ļoti daudz nosacījumu. Izraisa ļoti lielas šaubas, ka pēkšņi zemnieku saimniecībām sāks pārskaitīt naudu. Un kur tas aizies. Bet taisnība, ka tas grauj pārstrādes uzņēmumus, šobrīd tieši tā notiek.

Priekšsēdētājs. Paldies. Jevgēnijs Zaščerinskis - "Saskaņa Latvijai".

J.Zaščerinskis (SL).

Cienījamie kolēģi! Par šo jautājumu es jau runāju pirmajā lasījumā un, kā jūs atceraties, iesniegto priekšlikumu par svītrošanu apskatīju no trijiem aspektiem - juridiskā, ekonomiskās lietderības un no tā, vai tas kalpo tam mērķim, kam tas ir domāts, tas ir, reģionālajai izlīdzināšanai.

Cienījamie kolēģi! No juridiskā viedokļa, manuprāt, tas ir pilnīgi nepieņemams, un ir pretrunas starp atsevišķiem likumiem. Likumā par nodokļiem un nodevām, kas ir "jumta" likums, ir uzskaitīti visi nodokļu veidi, kādi var būt. Tur tas nav. Likumā par apgrozījuma nodokli ir teikts, ka apgrozījuma nodoklim ir vienota likme - 18 procentu apmērā. Praktiski pašlaik tas iznāk 21 procenta apmērā.

Tagad apskatīsim to no ekonomiskās lietderības viedokļa. Cienījamie kolēģi, mums būtu jādara viss, lai mūsu ražotajai produkcijai mēģinātu samazināt pašizmaksu, mēģinātu rast ceļus, kā palielināt tās spēju konkurēt ar ārzemju produkciju. Faktiski, palielinot apgrozījuma nodokli, mēs palielinām šo pašizmaksu. Bet vēl svarīgāks ir kas cits - mēs spiežam ražotāju, tādu ražotāju, kurš varētu konkurēt un kura ražošanas apjoms ir pietiekami liels, nepirkt kombikormu, bet mēģināt izbarot graudus. Bet, izbarojot graudus, mēs patērējam par 20-25 procentiem vairāk izejvielas - to pašu graudu. Tas nozīmē, ka mēs vēl palielinām savas produkcijas pašizmaksu. Palielinot produkcijas pašizmaksu (un svarīgi, ka tas ir, teiksim, ar lielāku apjomu), mēs zaudējam konkurētspēju. Un tad brīnāmies, kāpēc mums vajag palielināt muitas, kāpēc, kā saka, jārisina visas šīs problēmas.

No reģionālās izlīdzināšanas viedokļa, - vai tā ir diferenciālā rente vai nav diferenciālā rente. Cienījamie kolēģi! Latgales zemnieks, ja viņš ražo produkciju un, iegūstot mazāku ražu, spiests vairāk pirkt to pašu kombikormu jeb tos graudus, tātad arī vairāk samaksā. Zemgales zemnieks, iegūstot lielākas ražas, var iztikt ar savu, un viņš nepirks - un tātad arī nemaksās. Un galarezultātā iznāks, ka visvairāk samaksās tieši tas, kuram mēs gribam dot atvieglojumu. Es pilnīgi piekrītu, ka vajag diferenciālo renti. Bet ne jau tādā veidā tā jāiegūst. Varbūt tādā gadījumā būtu prātīgi no alkohola tirdzniecības kādu procentu atskaitīt šīm vajadzībām. Šinī brīdī es neredzu neko vairāk kā tikai kādu ieinteresētību kaut ko saņemt un pēc tam dalīt. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Jānis Kinna - zemkopības ministrs.

J.Kinna (zemkopības ministrs).

Cienītie Saeimas deputāti! Es šeit noklausījos daudzas ļoti gudras domas, un tomēr es gribu atgriezties pie dažiem konceptuāliem jautājumiem. Pirmkārt, mēs visi runājam par to, ka likumiem ir jāveicina ražošana arī ārpus labākajiem rajoniem, arī ārpus Rīgas. Faktiski mums šobrīd nav neviena likuma, kurš veicinātu kaut kādas investīcijas, kurš veicinātu kaut kādu ražošanu ārpus Rīgas, kurš veicinātu mūsu perifēriju attīstību. Šis likums, kas nebūt nav ideāls, tomēr ir pirmais vārgais mēģinājums nodrošināt arī mūsu sliktāko zemju attīstību un apsaimniekošanu. Jo es tiešām negribu redzēt mūsu valsti kā vienu lielu milzīgu galvaspilsētu, kurai ir apmēram 50 vai 60 kilometru teritorijā lauksaimniecībā izmantojamā zeme un pēc tam sākas mežu vai purvu vienlaidu masīvs, kurā nedzīvo neviens iedzīvotājs. Un tāpēc, Bukovska kungs, es jums varu apzvērēt no visas sirds, ka līdz šim šai naudai neviens vēl nav pieskāries un arī Zemkopības ministrija tiešā veidā nebūs tā, kas to dalīs. Tiks apstiprināta metodika, pēc kuras notiks šī sadale. Un, ja jūs būtu izlasījuši šo dokumentu nr.554-a, jūs redzētu, kuri rajoni un kuri pagasti pēc šīs metodikas saņems šo pabalstu - un, ticiet man, saņems! Jo man līdz šim nav bijusi tāda situācija, ka solītais netiek izdarīts. Ja es esmu apsolījis, ka to izdarīs un ka tas būs tā, tad tas tā arī būs!

Tagad - par Zaščerinska kunga apgalvojumu. Zaščerinska kungs, jūs savā Zemgales interešu aizstāvniecībā aizejat ļoti tālu! Latgale nebūs tā vieta, kur masveidā lietos kombikormu. Latgale pārsvarā ražos graudus - un pašu vajadzībām - un zāles lopbarību. To es jums varu pierādīt ar skaitļiem, ja jūs to vēlēsieties. Maksātāji tiešām būs Zemgales rajoni, un saņēmēji būs Latgales rajoni.

Un nobeigumā - par sadārdzinājumu. Bukovska kungs, apgrozījuma nodokli tiešām maksā pircējs! Maksā šos trīs procentus, kaut gan tie pēc sava izskata ir ļoti līdzīgi apgrozījuma nodoklim, tomēr, kā jau teica Bērziņa kungs, maksā no uzņēmuma rīcībā paliekošās peļņas. Un tāpēc sacīt, ka apgrozījuma nodoklis, kurš stāsies spēkā 18 procentu vietā, ir 21 procents, ir nekorekti. Es piekrītu, ka rēzeknieši, kuriem ir ļoti stiprs un labs labības kombināts, vai arī kādi maizes cepēji varētu būt neieinteresēti šos 3 procentus samaksāt. Bet es tiešām aicinu aizmirst gan savas reģionālās intereses, gan savas tīri profesionālās intereses - un beidzot no vārdiem pāriesim pie darbiem un to piecu Latgales rajonu pagastu, uz sliktākām zemēm esošo pagastu, labā šo apmēram pusmiljonu latu arī noziedosim! Paldies.

Priekšsēdētājs. Ilga Grava - Demokrātiskās partijas frakcija.

I.Grava (DP).

Man gribētos teikt Kinnas kungam, ka es neredzu nekādu sasniegumu, ka nauda gadu guļ un tai neviens nav pieskāries. Ja nauda gadu guļ, tad ir jāsoda tas cilvēks, kas šo naudu nav pataisījis par kapitālu, jo tā nenes Latvijas budžetā ienākumus. Tāpēc ar šādām lietām nevajadzētu lielīties.

Otra lieta. Uzliekot pārpircējam šos 3 procentus, mēs patiešām pataisīsim dārgāku šo produkciju, lai gan šodien jāsaka - kur tad nu vēl dārgāku maizi kā Latvijā! Jo te ir vēl viens moments. Ja mēs gribam, lai zemnieks nodarbotos ar zemkopību un ražošanu, nevajag viņam uzlikt vienlaicīgi arī tirgotāja funkcijas. Jo šie 3 procenti neparādās tikai tad, ja pats zemnieks tirgo. Es saprotu Bērziņa kungu. Viņš ir lielsaimnieks vārda tiešajā nozīmē. Viņš pats ražošanas procesā piedalās tikai kā darba organizators, viņš var arī organizēt tirdzniecību. Bet ko darīt vidējam zemniekam, kurš ir tiešais ražotājs - ar savu fizisko līdzdalību? Par kuru laiku viņš kļūs tirgotājs? Te mēs paši, šādā veidā izdarot labojumus, šinī gadījumā gremdējam jau tā grimstošo zemniecību.

Nākamā lieta. Vēl viena pretruna Bērziņa kunga runā. No vienas puses, to vajag savākt, lai atbalstītu Latgali, bet, no otras puses, to vajag darīt, lai likvidētu tos, kas pārpērk produkciju. Jājautā - ko tad jums īsti vajag? Ja jūs likvidēsiet pārpircējus, jūs nevarēsiet atbalstīt Latgali. Vajag izdomāt argumentu, kas šinī gadījumā attaisno jūsu, kā lielsaimnieka, koncepciju attiecībā uz Latvijas turpmāko agrāro attīstību. Tāpēc man, piemēram, šķiet, ka šis labojums nav pieņemams, un es atbalstu Zaščerinska kungu attiecībā uz tā punkta svītrošanu no likumprojekta.

Priekšsēdētājs. Ir pieteikušies runāt Jānis Kinna un Zaščerinskis. Kinna var izvēlēties. Lūdzu! Deputāts Zaščerinskis - "Saskaņa Latvijai". )No zāles J.Kinna: "Es došu atbildi!")

J.Zaščerinskis (SL).

Cienījamie kolēģi! Kinnas kungs teica, ka maksās zemgalieši un vinnēs it kā latgalieši. Un ka Latgalē nepirks, bet izbaros savus graudus. Ja viņi to darīs, tad viņi izputēs, jo, izbarojot savus graudus - vēlreiz atkārtoju, tas ir zinātniski pierādīts, - viņi patērēs par 20-25 procentiem vairāk barības un, pastāvot tādai situācijai, konkurētspējas nav. Un Latgales zemniekam atliks viens ceļš - ūtrupe. Zemgales zemnieks, vismaz lielākais zemnieks, saražos tā, ka viņam nevajadzēs pirkt. Tas arī nav tas labākais. Mums tomēr būtu jāveicina ar saviem likumiem un jāstimulē, lai mēs pie mazāka barības patēriņa izmantotu kombikormu, katrs savās mājās kombikormu saražot nevar. Tie ir tomēr 20-25 procenti. Un barība, kā jūs zināt, veido pašizmaksā, kā saka, lauvas tiesu. Un, ja mēs to nedarīsim, mums konkurētspējas nebūs. Mēs atkal tālāk bankrotētu.

Priekšsēdētājs. - Zemkopības ministrs Jānis Kinna runās vēlreiz.

J.Kinna (zemkopības ministrs).

Pirmkārt, es gribu precizēt, ka mēs nevis uzliekam jaunus nodokļus, bet gan aizstāvam tos maksājumus, kas ir. Un nekādi sadārdzinājumi nekādā veidā nevar notikt, un nav pamata tam notikt.

Otrkārt, es neielaidīšos, Zaščerinska kungs, diskusijās par to, vai izdevīgāk ir pārdot savus graudus, es vienīgi oponēju jums ar jūsu pašu argumentiem, kurus jūs tagad apgriezāt otrādāk.

Un nobeidzot, Gravas kundze, teikšu: zemnieks, arī mazais zemnieks, pārdodot labības kombinātam savus graudus, šos 3 procentus nemaksā. Un ir galīgi nevietā jūsu pārmetumi, ka Bērziņa kungs varētu būt savās merkantilajās interesēs uzrakstījis šādu traktējumu šim likuma punktam. Gan lielais zemnieks, gan mazais zemnieks ir pilnīgi vienādā situācijā. Bet, ja jūs nevēlaties pieņemt Bērziņa kunga priekšlikumu, tad es ierosinu nepieņemt nevienu priekšlikumu un atstāt šo situāciju tādu, kāda tā pašreiz ir.

Par pārmetumiem, ka šī nauda guļ neizlietota. Tā pašreiz tiek uzkrāta, un, Gravas kundze, jums ir taisnība, bet diemžēl mūsu Labības birojā nav tik talantīgu biznesmeņu, lai tie būtu pamanījušies šobrīd šo uzkrāto naudu likt lietā un nopelnīt papildu procentus, bet, apstiprinot metodiku, šī nauda tiks izmaksāta regulāri. Ienākusī nauda netiks turēta kontā, lai nebūtu pakļauta inflācijai.

Priekšsēdētājs. Aivars Endziņš - "Latvijas ceļš".

A.Endziņš (LC).

Cienījamie kolēģi! Es neesmu lauksaimnieks, lielsaimnieks, neesmu ekonomists, esmu jurists. Man šinī sakarībā rodas tāds jautājums. Ja mēs pieņemam Bērziņa priekšlikumu, kurš ir transformēts no tā, kurš ir spēkā vēl šobrīd, neatkarīgi no tā, tad jau vēl Augstākās padomes pieņemtajā likumā ir pretruna, jo 8.panta 5.punktā it kā ir teikts, ka ir jāpārskaita šie 3 procenti no labības pārdevējiem par jebkuru pārdoto graudu šajā Graudu ražošanas reģionālās izlīdzināšanas fondā. Tajā pašā laikā 11.pants - labības ražošanas reģionālā regulēšana, 11.panta 3.daļa, ka Graudu ražošanas reģionālās izlīdzināšanas fondu veido, pamatojoties uz šā likuma 9.panta noteikumiem. Šajā izziņā, ko ir sagatavojusi Zemkopības ministrija, ir atšifrēts, no kā tiek veidoti fonda līdzekļi. Jājautā - uz kāda pamata vispār arī iepriekš šie 3 procenti tiek pārskaitīti tur? Jo te jau likumā ir pretruna. Attiecībā uz pārskaitīšanu atsauce ir tikai uz 9.pantu, bet uz 8.panta 5.punktu - nav. Es tomēr arī, pirms mēs balsojam, gribētu lūgt kaut kādu skaidrojumu šajā sakarībā.

Priekšsēdētājs. Igors Bukovskis atsakās no vārda. Valdemārs Novakšānovs - Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs.

V.Novakšānovs (LZS).

Cienījamais Prezidij un kolēģi! Es esmu ļoti pateicīgs ministrijas darbiniekiem un ministram Kinnam par tik labu dokumentu, bet es gribu pievērst jūsu uzmanību: kur tik švaki strādāja Zemkopības jeb Lauksaimniecības ministrija, ka šis likums pieņemts 1993.gada 18.maijā un šodien mēs vēl tikai tirgojamies par šiem?! Bet es jums gribu bišku pastāstīt par faktisko dzīvi. Faktiski atskaitījumus veica tikai teorētiski, un praktiski daži - gada beigās, ceturtajā ceturksnī. Valsts firma "Liepājas labība" par pagājušo gadu pārskaitīja 2488,88 latus, "Vidzemes labībai" Valmierā par 1993.gada 4.ceturksni ir aprēķināti 1657 lati, bet nav pārskaitīti. "Madonas labībai" tas pats - 3000 lati, bet nav izdarīti maksājumi. "Daugavpils dzirnavnieks" ir pārskaitījis 11 895 latus. Bet jāsaka vēl viena lieta - visa šī nauda iet uz Rīgu, Vecrīgas nodaļu, un es saku: ja jau viss tik labi priekš Latgales, bet vai nevarētu labāk, ja tā nauda būtu perifērijām? Es negribu vainot tikai šo likumu. Rīdziniekiem patiesībā ir tendence visu naudu sasūkt te, pie sevis, - Rīgā. Un, ziniet, galvenais, es neredzu to atpakaļceļu. Jo sevišķi - muita. Muita naudu ved uz Rīgu. Patiesībā izjauc visu pierobežas rajonu infrastruktūru, un, godīgi sakot, jo tālāk no Rīgas, jo cilvēki paliek nabadzīgāki. Lieta jau būtu laba, bet es uzskatu, ka pie tās ir jāpiestrādā un būtu vajadzīgs, lai šim fondam būtu atklātība un tas būtu redzams, jo savādāk... Es piekrītu, tas ir normāli, labi, bet lai cilvēki par to zina. Jo, kad cilvēki nezina, viņi dažnedažādi runā. Domājams, atkal, saskaņā ar Gundara Bērziņa priekšlikumu, zemnieku saimniecības, kooperatīvi, vispār ražotāji ir jau izslēgti no šiem trim procentiem. Un tas ir daudz labāk, nekā bija, kā es atceros, pirmajā variantā, kad arī zemniekiem vajadzēja maksāt tos trīs procentus, un no tā deputāts Janeks arī šo ierosinājumu... Viņš bija tas, kurš ierosināja šos 3 procentus noņemt - kā zemnieks. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Vēlreiz Gundars Bērziņš - Zemnieku savienības frakcija.

G.Bērziņš (LZS).

Par Endziņa kunga iebildi. Tur ir tikai drukas kļūda, jo man priekšā ir likuma teksts, un likuma 11.pantā ir atsauce uz 8.pantu, nevis uz 9.pantu. Tā ka, ja šinī dokumentā ir atsauce uz 9.pantu, tā ir drukas kļūda. Tas ir, komisijas sagatavotajā materiālā. Bet likumā ir atsauce uz 8.pantu, un tur viss ir kārtībā.

Šeit, protams, ir šī tendence kaut kādas problēmas risinājumu novirzīt uz kaut kādām konkrētām sarunām, uz personīgām ieinteresētībām vai kaut ko citu. Es tomēr gribētu, lai mēs vairāk vērtētu to pēc būtības - nevis saistītu katrā gadījumā ar kādu cilvēku, mēģinātu pierādīt viņa saistību, nesaistību, bet argumentētu no valstiskiem viedokļiem, jo principā mēs šeit esam, nevis lai risinātu ar Saeimas palīdzību savas problēmas, bet lai tomēr mēģinātu kaut kā risināt valstiskās problēmas.

Otrs. Par Bukovska kunga sacīto. Viņš teica - kombināti uz savu zaudējumu rēķina. Ne uz zaudējumu, bet uz peļņas rēķina, jo šābrīža situācijā ražotājiem jau šīs peļņas praktiski nav. Peļņa ir šim te starpniekam. Un šobrīd jau ir vienkārši dalīšanās šinī peļņā.

Par kombikormu šobrīd runā, ka šie 3 procenti to sadārdzina. Tad, ja uz līguma pamata nodod šos graudus pārstrādei, nevis tie iet realizācijas ceļu, - tad nemaksā arī šos 3 procentus. Tas ir, tad, ja zemnieks atved graudus un pretī ņem kombikormu. Un šeit jau ir otra problēma, ka kombināti šobrīd ir gandrīz pārtraukuši šo praksi. Agrāk bija iespējas nodot graudus pārstrādei, un tad bija jāsamaksā tikai šī pārstrādes summa un tas kombikorms iznāca lētāks. Šobrīd arī kombinātiem nav vēlēšanās strādāt šinī režīmā, un šis darījumu veids, kas ir ļoti izdevīgs ražotājiem, šobrīd ir reti sastopams. Un tāpēc, ja negrib šo pašizmaksu celt un grib strādāt, un grib realizāciju celt, tad ir iespējas paņemt šo labību pārstrādei un nemaksāt šos 3 procentus. Tā ka es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu - ne manās interesēs. Es domāju, ka tas ir vairāk tieši Latgales un vispār lauku interesēs.

Priekšsēdētājs. Jānis Lucāns - vispirms. Un Igors Bukovskis - pēc tam.

J.Lucāns (SL).

Es mēģināšu piedalīties šajā interesantajā diskusijā un mēģināšu to pēc

būtības risināt. Jebkura nauda, kas nerodas ražošanas procesā, var kalpot tikai produkcijas sadārdzināšanai. Jebkura nauda! No šā viedokļa skatoties, šis piedāvājums nevar neko citu nest kā tikai produkcijas sadārdzināšanos un kā tāds, protams, samazināt lauksaimnieku konkurētspēju tirgū. Un tad nebūs aplaimots neviens, bet zaudētāji būs visi. Man reizēm vienkārši ir savādi, kāpēc mums šajā zālē tik ilgi par to ir jādiskutē.

Es esmu pārliecināts, ka šis 5. punkts ir obligāti jāsvītro. Tas nedrīkst palikt šajā priekšlikumā, jo tas nesīs tikai ļaunumu.

Priekšsēdētājs. Igors Bukovskis - Tautas saskaņas partija - izmanto otro izgājienu.

I.Bukovskis (TSP).

Es gribētu atbildēt te uz argumentiem, ko teica zemkopības ministrs un Gundars Bērziņš. Gundars Bērziņš runāja par pārstrādi, to, ko veic apmaiņā. Es jums varu pateikt, kāda bija sistēma. Sistēma bija vienota, kurā bija iesaistīti elevatori. Šobrīd neviena rūpnīca līdz tam nebija graudus ņēmusi "pa taisno", tāpēc ka tie nebija žāvēti, nebija tādi, un visus apkalpoja elevatori. Tā ka mēs nevaram runāt par to, ka pārstrādes uzņēmumi negrib ņemt. No šīs sistēmas ir izrauts ārā elevators, un tāpēc zemnieki neslēdz apmaiņas līgumus, tāpēc ka parādās vēl viens graudu apstrādātājs - elevators, kurš tiešām šajā brīdī visu sadārdzina. Šitā bija sociālistiskā laika sistēma, kura šobrīd nedarbojas. Tieši tāpēc tās tika sagrautas. Tas ir viens.

Otrs. Te bija argumenti, ka mēs sākam kārtot likumdošanu par labības tirgu. Es gribu vēlreiz atgādināt, ka šitais ir Augstākās padomes lēmums, nevis likums, nevis Saeimas likums, un tas bija pieņemts, kā pilnīgi pareizi te Novakšānova kungs pateica, 1993. gada maijā un tas nekādā veidā nevar iekļauties jaunajā likumdošanas sistēmas sakārtošanā. Tas ir galīgi vecais lēmums, kurš bija paredzēts tad, kad nebija apgrozījuma nodokļa un budžeta. Kas šobrīd notiek? Pilnīgi pareizi Novakšānova kungs pateica. Viņš pateica, cik ir iemaksāts šobrīd naudas tajā izlīdzināšanas fondā. Un mēs redzam, ka kopējā summa nepārsniedza 15 000 latu, bet paredzēts ir 500 000 savākt. Tas nozīmē, ka šobrīd nav iemaksāts, un nevis tāpēc, ka negrib maksāt, bet tāpēc, ka nevar maksāt. Un šobrīd tāpēc nav sadārdzinājusies cena. Tāpēc, ka uz šo brīdi neviens reāli nav maksājis. Tagad grib paņemt šitos 500 000 latu ar atpakaļejošu datumu, bet līdz ar to, ka šie 3 procenti nebija ielikti iepriekš notirgotajā cenā, tas, kas bija notirgots, nebija pārnests uz pircēju, bet šobrīd tas sagraus mūsu pārstrādes rūpniecību. Tāpēc, ka šobrīd vajadzēs visu to naudu paņemt, izņemt no kabatas, bet faktiski tās šobrīd nav. Tas nozīmē, ka visu pārstrādes rūpniecību iedzīt lielos parādos Zemkopības ministrijai. Vai mums pārstrādes rūpniecībai nepietiek tāpat parādu? Varbūt pateiksim viņiem paldies, ka viņi līdz šim brīdim vēl eksistē, ka šobrīd viņi vēl kaut ko dara. Ja mēs gribam iedzīt visu mūsu pārstrādes rūpniecību lielos parādos, lai tā nevarētu no tiem izkļūt ārā, tad mēs varam balsot par Zemkopības ministrijas piedāvājumu.

Priekšsēdētājs. Un vēlreiz Jānis Kinna - zemkopības ministrs. Ministriem ir atļauts runāt, cik viņi grib, un arī komisijas vadītājam.

J.Kinna (zemkopības ministrs).

Es tikai vienu repliku Bukovska kunga izglītošanai. Vienīgais elevators, kuram nav savas pārstrādes rūpnīcas, ir Rīgas ostas elevators. Visos pārējos elevatoros ir kombikorma rūpnīcas.

Priekšsēdētājs. Tā. Vai varam sākt balsot? Tātad balsosim par Gundara Bērziņa priekšlikumu - likuma 8. panta 5. punktu izteikt šādā redakcijā: "Katrs labības un tās izstrādājumu vairumtirgotājs, kā arī starpnieki, neatkarīgi no uzņēmumu formas, izņemot labības audzētājus, zemnieku saimniecības, kooperatīvās sabiedrības, paju sabiedrības, kuri pārdod pašaudzētu labību, pārskaita trīs procentus no darījumu summas graudu ražošanas reģionālās izlīdzināšanas fondā." Lūdzu! Vai visi ir nobalsojuši? Es lūdzu, lai atkal nav tā, ka deputātu ir pilna zāle, bet nobalsojuši nav. Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 13, atturas - 13. Gundara Bērziņa priekšlikums ir pieņemts.

V.Novakšānovs. Paldies. Tātad 11. pants.

Priekšsēdētājs. Vai par 11. pantu ir kāds priekšlikums?

V.Novakšānovs. Es atkal atkārtojos. Par 11. pantu priekšlikumi nav saņemti, bet 24. maijā Gundars Bērziņš liek priekšā 11. pantu atstāt iepriekšējā redakcijā. Un būtība ir tāda - labības ražošanas reģionālā regulēšana. 11. panta trešā daļa skan tā: "Graudu ražošanas reģionālās izlīdzināšanas fondu veido no šā likuma 9. pantā noteiktajiem atskaitījumiem no labības realizācijas, un šādi iegūtie līdzekļi ir izmantojami vienīgi graudu ražošanas reģionālajai regulēšanai." Gundara Bērziņa priekšlikums ir šo tekstu atstāt.

Priekšsēdētājs. Gundars Bērziņš. Par 11. pantu?

G.Bērziņš (LZS).

Jā, es jau teicu, ka likumā ir 8. pants. Te ir vienkārši drukas kļūda. Man ir priekšā likums, un tur 11. panta trešajā daļā ir runa par 8., nevis par 9. pantu. Šeit ir vienkārši drukas kļūda. Tātad ir runa, ka likuma 8. pantā noteiktajā...

Priekšsēdētājs. Vai 8. panta? Tātad balsosim par Gundara Bērziņa priekšlikumu, kas nozīmē, ka tiek izslēgts otrajā lasījumā pieņemtais variants... nē, pirmajā lasījumā pieņemtais variants. Vārdu sakot, mēs balsosim par Gundara Bērziņa priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 5, atturas - 15. Tātad pieņemts Zemnieku savienības deputāta Gundara Bērziņa ieteiktais priekšlikums.

V.Novakšānovs. Paldies. Komisijai vairāk iesniegumu un priekšlikumu nebija.

Priekšsēdētājs. Mēs tātad balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi"" akceptēšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 6, atturas -11. Likums "Grozījumi likumā "Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi"" otrajā lasījumā ir akceptēts.

Tālāk - par trešo lasījumu.

V.Novakšānovs. Paldies. Cienījamie deputāti, paldies par aktivitāti otrā lasījuma apspriešanā, lūdzam līdz 9. jūnijam sniegt savus priekšlikumus trešajam lasījumam. Paldies.

Priekšsēdētājs. Tā, mums ir atlikušas vēl 13 minūtes. Tālāk ir likumprojekts "Par izlozēm un azartspēlēm" otrajā lasījumā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija - Aija Poča. Ir daudzi dokumenti. Pēc kura mēs strādāsim?

A.Poča (LC).

Cienījamie deputāti, godājamais Prezidij, mums ir jāstrādā pie likumprojekta "Par izlozēm un azartspēlēm" ar dokumentu nr. 579-a un nr. 579-b.

Priekšsēdētājs. Lūdzu! Praktiski otrajam lasījumam, izņemot viena autora - deputātes Počas - priekšlikumus, ir saņemti vēl divi priekšlikumi, tādēļ turpmāk, runājot par šo priekšlikumu būtību, es atļaušos autoru nenosaukt, bet nosaukšu tikai tajās vietās, kur ir cits autors.

1. pantā ir vienkārši precizēta redakcija, novērsta liekvārdība. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Ir kādam iebildumi? 1. pants akceptēts. Tālāk!

A.Poča. 2. pants ir papildināts vienkārši ar vārdiem, ka izložu un azartspēļu organizēšana kā uzņēmējdarbības veids ir atļauta tikai ar speciālu licenci.

Priekšsēdētājs. Ir iebildumi? Akceptēts.

A.Poča. Tālāk pēc likuma uzbūves loģikas bija nepieciešams samainīt vietām 6. un 7. pantu.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret 6. un 7. panta vietu maiņu? Nav iebildumu. Akceptēts.

A.Poča. 18. pants papildināts ar vārdiem, ka standartiem ir jābūt valsts noteiktiem. Komisija atbalstīja.

Priekšsēdētājs. Vai nav iebildumu deputātiem? 18. pants akceptēts.

A.Poča. Ja cienījamie deputāti atļaus, es neizteikšu komisijas viedokli sakarā ar to, ka komisija praktiski visus priekšlikumus atbalstīja. Vienkārši laika ekonomijas dēļ.

22. pants tika izslēgts, bet ar šo pantu papildināja 27. panta redakciju un attiecīgi mainīja pantu numerāciju.

Priekšsēdētājs. Ir iebildumi? Iebildumu nav. Tālāk.

A.Poča. 24. pantā bija sašaurināta izložu norišu un spēļu vieta, bija izslēgts rajons, bet ir papildināts ar pilsētu, rajonu un pagastu teritoriju.

Priekšsēdētājs. Ir iebildumi? Nav. Akceptēts.

A.Poča. 26. pants. Šeit tika nedaudz precizēta redakcija... te bija tāds termins "deklarācijas". Šeit tika precizēts un pateikts, kas tie ir par dokumentiem, kas ir jāiesniedz. Tātad tas ir pieteikums, un ir jāsaņem atļauja atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajai kārtībai.

Priekšsēdētājs. 26. pants. Ir kādi iebildumi pret komisijas redakciju? Nav. Tālāk. Akceptēts.

A.Poča. 27. pants tika papildināts ar jaunu otro daļu no 22. panta, un tas ir jaunā redakcijā, kas nosaka, ka Finansu ministrija var atsevišķos gadījumos noteikt samazinātus izložu un azartspēļu veidu atļauju derīguma termiņus un kvotas.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Akceptēt 27. pantu.

A.Poča. 28. pants. Gadījumā, ja neizsniedz atļauju, tas tiek papildināts ar vārdiem, ka šīs atļaujas atteikumam ir jābūt argumentētam.

Priekšsēdētājs. Ir iebildumi? Nav.

A.Poča. Vienlaicīgi pantu papildināja ar jaunu otro nodaļu, ka Finansu ministrijai par izsniegtajām atļaujām ir jāinformē Iekšlietu ministrija, ņemot vērā, ka šis uzņēmējdarbības veids ir saistīts ar cilvēku pulcēšanos, teiksim, izlozēs vai arī ar īpašas kategorijas uzturēšanos azartspēļu vietās.

Priekšsēdētājs. Ir iebildumi? Nav. Akceptēts 28. pants kopumā.

A.Poča. 29. pantā bija papildinājums vienkārši ar to, ka ne tikai izlozei ir plāns, bet arī azartspēlei ir nepieciešami attiecīgi noteikumi.

Priekšsēdētājs. Ir iebildumi? Nav. 29. pants akceptēts.

A.Poča. 30. pantā tika precizēts, kas ir azartspēles vadītājs. Tā ir persona, kas tieši ir atbildīga par attiecīgās izlozes vai azartspēles norisi. Tai būs arī administratīva atbildība, kā arī tiks sagatavoti labojumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildumi? Arī nav. 30. pants akceptēts.

A.Poča. 31. pantā tika izslēgts... Deputāts Piebalgs ierosināja izslēgt vārdus "vai organizētāju piedāvātās izlozes atbilst šā likuma izpratnei". Vienkārši kā liekvārdību.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu? Akceptēts.

A.Poča. 32. pants. Šeit tika precizēta panta redakcija. Būtība bija tāda, ka Finansu ministrija tikai var atļaut uzņēmējiem vai uzņēmējsabiedrībām ieguldīt līdzekļus citos uzņēmumos vai dibināt filiāles, kas nodarbojas ar azartspēļu organizēšanu un uzturēšanu. Te tika vienkārši precizēta šī redakcija. Tātad bija divi varianti - finansu ministrs vai Finansu ministrija var izdot šo atļauju. Tika precizēts, ka Finansu ministrija izdod šo atļauju.

Priekšsēdētājs. Deputātiem ir iebildumi? Nav. Akceptēts.

A.Poča. 33. pants. Tā pirmā daļa pēc būtības bija tā paša otrā panta redakcija, tikai izteikta no otras puses. Līdz ar to tā faktiski dublē 32. panta normas, un 33. panta otrā daļa, kas ir izslēgta, godīgi sakot, tai nebija vajadzības būt likuma normai, jo mums absolūti nav nekādas intereses par to, vai ir izdevīgi vai nav izdevīgi uzņēmējam ieguldīt savus līdzekļus kādā citā firmā.

Priekšsēdētājs. Ir iebildumi? Nav. 33. pants akceptēts.

A.Poča. 35. pants. Deputāts Piebalgs ierosina precizēt redakciju, vai uzņēmējsabiedrības darbība ir bijusi nerentabla. Tas ir ne tik daudz mūsu interesēs, cik mūs interesē, vai ir bijuši parādi budžetam, vai uzņēmējs ir pildījis savos statūtos noteiktās prasības. Komisija atbalstīja šo precizēto...

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo precizējumu? Nav. Akceptēts. Godātie deputāti, neaizmirstiet, ka... vismaz esiet pieklājīgi pret sievietēm, kuru mums nav daudz, un ļaujiet Počas kundzei vadīt... Tālāk - 36. pants.

A.Poča. 36. pants papildināts ar vārdiem, ka arī azartspēles vadītāja atsaukšana jāiesniedz rakstveidā un ka to var pārsūdzēt tiesā. Papildināts.

Priekšsēdētājs. Akceptēt?

A.Poča. 37. pants. Šeit ir nedaudz precizēta 4.panta redakcija, kad var anulēt licenci, un ir papildināts ar jaunu piekto apakšpunktu tādā redakcijā, ka licenci var anulēt, ja uzņēmējs vai uzņēmējsabiedrība pārkāpusi licencē noteiktos nosacījumus.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildumi pret šo 37.panta pirmo daļu? Vai tā ir jau otrā daļa?

A.Poča. Tā ir piektā daļa.

Priekšsēdētājs. Piektā daļa.

A.Poča. Ceturtais un piektais apakšpunkts.

Priekšsēdētājs. Ir iebildumi deputātiem? Nav. Akceptēts.

A.Poča. 40.pants. Precizēta 6.apakšpunkta redakcija.

Priekšsēdētājs. Ir iebildumi? Akceptēts 40.pants.

A.Poča. 42.pantā termins "biznesa plāns", kas ir tāds ļoti izplūdis jēdziens, ir precizēts ar terminu "izložu plāns" un atstāti spēļu noteikumi, kas arī bija šajā likumā iepriekšējos pantos skaidroti.

Priekšsēdētājs. Ir iebildumi kādam deputātam? 42.pants akceptēts. Nav iebildumu.

A.Poča. 43.pants papildināts ar jaunu otro daļu, ka uzraudzību un kontroli pār to, lai atļaujas saņēmējs nodrošina sabiedrisko kārtību azartspēļu norises laikā un vietā, veic Iekšlietu ministrija. Tātad šeit ir ietverta norma, ka, no vienas puses, atļaujas saņēmējam ir jānodrošina sabiedriskā kārtība, un, no otras puses, ka Iekšlietu ministrijai ir tiesības pārbaudīt, vai šī kārtība tik tiešām tiek ievērota.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu? Pieņemts pants.

A.Poča. 44.pants. Šeit tika saņemts deputāta Putniņa priekšlikums par to, ka būtu sadalāmi šie līdzekļi, kas tiek ieskaitīti speciāli ārpusbudžeta kontā. Komisija izskatīja šo priekšlikumu un precizēja redakciju, ka atbilstoši likumam par finansu un budžeta vadību mums vairs nav speciāla ārpusbudžeta fonda, bet ir vienkārši speciālais budžets. Un otrs būtiskākais jautājums bija, kā šo naudu sadalīt un kam tieši sadalīt. Piedāvātā redakcija, ka tas ir sadalīts proporcionāli starp kultūru un sportu (tajā skaitā, kultūru, izglītību, zinātni un sportu) likās ārkārtīgi sarežģīta, tāpēc mēs uzskatījām, ka varētu palikt, ka tās ir tieši kultūras un sporta vajadzības un ka sadalījumu varētu noteikt Ministru kabineta izveidota šo nozaru ekspertu padome. Bet, kad komisija bija atbalstījusi šādu redakciju, vakar mēs saņēmām deputātu Vaivada, Ābiķa, Dreģes un Folkmanes parakstītu priekšlikumu, kur principā ir saglabāta ideja par to, ka sadalījums būtu nepieciešams sporta, kultūras un zinātnes vajadzībām. Tātad šeit būtu diskusija atverama.

Priekšsēdētājs. Tātad vārdu prasa vispirms Anna Seile, tad - Dzintars Ābiķis, tad Māris Budovskis un tad Jānis Tupesis. Mums ir atlikušas trīs minūtes, ja neviens neierosinās pagarinājumu...

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Vajadzētu mazliet lielāku klusumu zālē.

Priekšsēdētājs. Jā, tik tiešām, godātie deputāti...

A.Seile. Jā, tad es atstāšu tribīni, un kas tad būs?

Priekšsēdētājs. Seiles kundze, būs par vienu runātāju mazāk.

A.Seile. Jā, es tā jūtu. Vai cienījamais Novakšānova un Birkava kungs nevarētu pārtraukt sarunas? Man negribas runāt tādā troksnī.

Cienījamie deputāti! Tagad jau var sākt runāt. Man ir neskaidrība, kādēļ mēs ar vienu roku palielinām nodokļus, bet ar otru roku ieskaitām kaut kādos speciālajos budžetos. Ja ir noteikti tādi speciālie budžeti un šajā gadījumā varbūt ir labi, ka tie nonāk kultūras un sporta vajadzībām, bet tie var ienākt arī valsts budžetā ar šādu mērķi. Un tādēļ nevajag veidot, manā izpratnē, kaut kādu speciālu budžetu, jo šie ienākumi no azartspēlēm var būt it sevišķi lieli, un tāpēc es lūdzu šeit paskaidrojumus, kā mēs varēsim kontrolēt. Mēs nobalsojām, ka arī šie budžeti būs atklāti, bet varbūt tomēr, lai budžetu varētu plānot, vajadzētu visu ieplānot valsts budžetā.

Priekšsēdētājs. Tā. Nākamais ir Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (LC).

Cienījamie kolēģi! Es negribu ilgi aizkavēt jūsu uzmanību, jo tūlīt plenārsēde būs cauri, bet aicinu tomēr apskatīties dokumentu nr.579, ko ir iesnieguši četri deputāti, to skaitā arī es. Proti, ka šī nauda, ko iegūs loterijā, šie te ienākumi tiktu sadalīti četrām sfērām: sportam, kultūrai, izglītībai un zinātnei. Seiles kundze uzskata, ka tie vispār varētu ienākt budžetā un ka tad varētu sadalīt varbūt arī citur pēc vajadzības. Bet tomēr jāatceras, ka cilvēks, piedaloties loterijā, tomēr uz kaut ko orientējas tīri psiholoģiski. Tas ir zināms azarts, un, ja ir runa par sportu, ja viņš zinās, ka viņš atbalsta kultūru, ja viņš zinās, ka viņš atbalsta izglītību, varbūt tad viņš pirks tās biļetes, bet, ja ir runa par to, ka šī nauda nonāks automātiski lielajā budžetā, tad cilvēkam tīri psiholoģiski rodas varbūt tāda iekšēja neuzticība: ā, tur jau atkal valdība kaut ko sadalīs, nezin kam tur tas aizies, varbūt aizies ierēdņu uzturēšanai un tā tālāk. Tā tas ir pieņemts pasaulē, ka, ja ir šāda loterija, kurā ir tāds zināms sportisks azarts, tad tā varētu būt; tad šie ienākumi aiziet sportam, bet tanī pašā laikā lielākajā daļā pasaules valstu ienākumi no šādas loterijas aiziet arī šīm manis iepriekš minētajām sfērām - kultūrai, izglītībai un arī zinātnei. Un es aicinātu nobalsot par šo variantu vēl jo vairāk tāpēc, ka mēs piedāvājam, ka šo nozaru ekspertu un sabiedrisko organizāciju pārstāvju padome konkrētajā gadījumā izlems, kam šī naudiņa būtu vairāk vajadzīga, un to apstiprinās Ministru kabinets, jo, iespējams, sākumā tā nauda, ko pelnīs šī loterija, būs neliela, un šobrīd būtu ļoti svarīgi atbalstīt kādu jaunatnes programmu, izglītības programmu, kādu noteiktu programmu. Tas būtu ļoti svarīgi tanī gadā, kad notiek Olimpiskās spēles, tad šo naudiņu varētu novirzīt Olimpiskajām spēlēm. Vai arī tā nauda vajadzīga ir kādam kultūras pasākumam. Tā naudiņa nebūs liela, un tāpēc labāk būtu mērķtiecīgāk šo naudiņu novirzīt šīm četrām sfērām, ko sadalīs šī ekspertu padome, nevis to izkliedēt kaut kādiem mērķiem visā lielajā budžetā, un cilvēks varbūt pat nezinās, uz kurieni tā naudiņa aiziet.

Priekšsēdētājs. Paldies. Es lūdzu frakciju vadītājus, kuriem jādodas uz preses konferenci, doties uz turieni. Bet mums ir ienācis frakcijas "Latvijas ceļš" deputātu iesniegums ar 10 parakstiem: "Lûdzam pagarināt sēdi līdz likumprojekta "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokļu" izskatīšanai bez pārtraukuma." Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 14, atturas - 8. Nav kvoruma. Vēlreiz jāpārbalso. Un reģistrācija arī būs beigās. Šoreiz ir jāpārbalso. Nē, pēc... Jautājums tika ierosināts, un, lūdzu, balsosim! Rezultātu! Par - 28, pret - 7, atturas - 4. Joprojām... Tātad sēde tiek pārtraukta. Līdz ar to plenārsēde ir slēgta. Reģistrāciju! Jautājumu turpināsim nākamajā plenārsēdē. Sekretāra biedrs Zigurds Tomiņš nolasīs reģistrācijas rezultātus.

Starp citu, varu paziņot, ka ir saņemta arī atbilde uz pieprasījumu no īpašu uzdevumu ministra. Šis dokuments ir izdalīts, un ar to jūs visi acīmredzot esat iepazinušies.

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Pirms rezultātu nolasīšanas paziņoju, ka pēc preses konferences tiks precizēti tie dalībnieki, kuri piedalījās preses konferencē, un viņi, ja arī būs nosaukti, tad tas tiks atzīts kā attaisnots kavējums.

Tātad nav reģistrējušies: Dzintars Ābiķis - ir. Eduards Berklavs, Gundars Bērziņš...

Priekšsēdētājs. Gundars Bērziņš ir preses konferencē.

Z.Tomiņš. Indulis Bērziņš, Imants Daudišs, Anatolijs Gorbunovs, Ilga Grava...

Priekšsēdētājs. Grava ir konferencē.

Z.Tomiņš. Māris Grīnblats...

Priekšsēdētājs. Konferencē!

Z.Tomiņš. Andris Grots, Andris Gūtmanis, Juris Janeks, Raimonds Jonītis, Ernests Jurkāns, Imants Kalniņš...

Priekšsēdētājs. Imants Kalniņš ir zālē.

Z.Tomiņš. Ēriks Kaža, Ojārs Kehris, Aleksandrs Kiršteins - preses konferencē. Odisejs Kostanda, Janīna Kušnere, Uldis Lakševics, Larisa Laviņa...

Priekšsēdētājs. Konferencē.

Z.Tomiņš. Egils Levits, Gunārs Meierovics, Uldis Osis...

Priekšsēdētājs. Uldis Osis ir zālē.

Z.Tomiņš. Andrejs Panteļējevs...

Priekšsēdētājs. Preses konferencē!

Z.Tomiņš. Valdis Pavlovskis, Aida Prēdele, Jānis Ritenis...

Priekšsēdētājs. Jānis Ritenis ir zālē.

Z.Tomiņš. Andris Rozentāls, Ivars Silārs, Juris Sinka, Joahims Zīgerists un Alfrēds Žīgurs.

Priekšsēdētājs. Paldies un uz redzēšanos! Sēde slēgta. Nākamā sēde 2.jūnijā pulksten 9.00.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Mašīnrakstītājas-operatores: S.Bērziņa, B.Strazdiņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

Ceturtdien, 29.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 29.februāra kārtējā sēde
10:30  Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde
17:00  2024.gada 29.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem - atcelta