Latvijas Republikas 5. Saeimas plenārsēde

1994. gada 24. martā

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs

Priekšsēdētājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Par Prezidija izsludināto 24. marta plenārsēdes darba kārtību. Prezidijā ir saņemts viens steidzams pieprasījums no frakcijas "Tçvzemei un brīvībai", to nolasīsim tad, kad izskatīsim darba kārtības sadaļu "Par deputātu pieprasījumiem un jautājumiem".

Vēl Prezidijs ir saņēmis pieprasījumu no frakcijas "Latvijas ceļš" deputātiem par izmaiņām darba kārtībā, un 10 deputāti ir piedāvājuši izmainīt likumprojektu izskatīšanas secību. Vai visiem deputātiem ir "Latvijas ceļa" iesniegtais priekšlikums? Lūdzu, paņemiet to! Vai ir iebildes pret frakcijas "Latvijas ceļš" deputātu ierosinājumu par šīsdienas darba kārtības izmaiņām un attiecīgi par secību? Nav iebilžu. Tātad ierosinājums ir pieņemts. Sākam izskatīt darba kārtību.

Sadaļa "Prezidija ziņojumi par ienākušajiem likumprojektiem". Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodarbinātību"". To iesniedz deputāti Ernests Jurkāns, Folkmane, Stašs, Janeks, Zaščerinskis un citi deputāti. Vai attiecībā uz Saeimas Prezidija slēdzienu ir kādas piebildes? Godātais Kiršteina kungs un godātais Panteļējeva kungs, jūs pat man traucējat, kur nu vēl saviem blakussēdētājiem! Vai ir kādas piezīmes attiecībā uz Prezidija slēdziena projektu? Nav. Tādā gadījumā Saeima nolemj šo likumprojektu nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā apkopos saņemtos priekšlikumus un sagatavos minēto likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

Nākamais ir likumprojekts "Par vienošanos starp Latvijas Republikas valdību un Lietuvas Republikas valdību par sadarbību sociālās nodrošināšanas jomā". Vai attiecībā uz Saeimas Prezidija slēdziena projektu ir kādi citi priekšlikumi? Nav. Tādā gadījumā Saeima to nodod Ārlietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un nosaka, ka Ārlietu komisija apkopos priekšlikumus un iesniegs minēto likumprojektu izskatīšanai Saeimā.

Nākamais likumprojekts ir "Likums par Latvijas tautas aptaujas sarīkošanu jautājumā par Krievijas Federācijas militārā objekta - Skrundas radiolokācijas stacijas darbību Latvijas Republikas teritorijā". Iesniedz deputāti Grīnblats, Straume, Milbergs, Dāliņš, Saulītis. Vai attiecībā uz Saeimas Prezidija slēdzienu ir kādas iebildes vai citi priekšlikumi? Lūdzu, deputāts Tupešu Jānis - Zemnieku savienība!

J.Tupesis (LZS).

Vēlreiz, priekšsēdētāj, lūdzu, miniet likumprojekta numuru! Paldies.

Priekšsēdētājs. Likumprojekta numurs... dokumenta numurs ir 340. Likumprojekts "Likums par Latvijas tautas aptaujas sarīkošanu jautājumā par Krievijas Federācijas militārā objekta - Skrundas radiolokācijas stacijas darbību Latvijas Republikas teritorijā"". Iebilžu nav. Līdz ar to Saeima likumprojektu nodod izskatīšanai Juridiskajai komisijai un nosaka, ka tā apkopos priekšlikumus un iesniegs to izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"". Dokuments nr. 338. Vai pret Saeimas Prezidija slēdzienu ir kādas iebildes? Nav. Saeima nolemj nodot likumprojektu Budžeta un finansu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un nosaka, ka Budžeta un finansu komisija apkopos priekšlikumus un iesniegs minēto likumprojektu izskatīšanai Saeimā.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par peļņas nodokli". Vai ir kādas iebildes? Nav iebilžu. Tādā gadījumā Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Budžeta un finansu komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu komisija apkopos saņemtos priekšlikumus un sagatavos projektu izskatīšanai Saeimā.

Likumprojekts "Par augu aizsardzību". Vai ir kādas iebildes pret Prezidija slēdzienu? Nav. Tādā gadījumā Saeima nolemj nodot likumprojektu Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā apkopos priekšlikumus un sagatavos likumprojektu iesniegšanai Saeimas plenārsēdē.

Likumprojekts "Par papildinājumu Latvijas Republikas likumā "Par uzņēmējdarbību"". Vai ir kādas iebildes pret Prezidija slēdzienu? Nav. Tātad Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un nosaka, ka tā apkopos un iesniegs šo likumprojektu Saeimā izskatīšanai.

Likumprojekts "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". Iebilžu pret Prezidija slēdzienu nav. Tātad Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un nosaka, ka Juridiskā komisija apkopos saņemtos priekšlikumus un sagatavos minēto likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimā. Es diemžēl atkal nenosaucu dokumenta numuru...

Likumprojekts "Par grozījumu Latvijas Kriminālkodeksā". Dokuments nr. 334. Vai ir kādas iebildes pret Saeimas Prezidija slēdzienu? Nav. Tātad Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un nosaka, ka Juridiskā komisija apkopos saņemtos priekšlikumus un sagatavos minēto likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

Tālāk. Sadaļa "Par amatpersonu iecelšanu un atbrīvošanu no amata". Par Gvido Zemrībo atbrīvošanu no Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētāja amata. Iesniedz Valsts prezidents Guntis Ulmanis. Tā kā mums nav sagatavots no Juridiskās komisijas lēmuma projekts, tad acīmredzot būtu pareizi, ja komisija to izdarītu un mēs pēcpusdienā to izskatītu. Lūdzu, Aivars Endziņš!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es lūdzu nepiesaukt šeit Juridisko komisiju, jo Juridiskā komisija par šādu iesniegumu uzzināja tikai no ieraksta darba kārtībā. Acīmredzot šeit ir Kancelejas vaina, ka šis dokuments iepriekš nav nonācis Juridiskajā komisijā, jo, kā jūs redzat, darba kārtībā ir daži citi jautājumi, kas ir saistīti ar tiesnešu iecelšanu. Tā ka es nedomāju, ka šeit būtu Juridiskās komisijas vaina. Mēs varam to izdarīt, protams, bet nevainojiet mūs!

Priekšsēdētājs. Bet vai tad kāds jūs vaino? Es tikai jūs lūdzu sagatavot lēmuma projektu un pēcpusdienā iesniegt to.

Par Strautiņas iecelšanu par Rīgas rajona tiesas administratīvo tiesnesi. Juridiskā komisija.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja jautājumu par vakanto vietu Rīgas rajona tiesā, kur ir vakanta administratīvās tiesneses vieta. Iepazinusies ar Strautiņas kundzes raksturojumu, kā arī ar Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu un uzklausījusi Strautiņas kundzi, komisija vienbalsīgi iesaka cienījamajai Saeimai iecelt Ināru Strautiņu par Rīgas rajona tiesas administratīvo tiesnesi.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Balsošana ir aizklāta. Balsosim par Ināras Strautiņas iecelšanu par Rīgas rajona tiesas administratīvo tiesnesi. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 4, atturas - 7. Ināra Strautiņa iecelta par Rīgas rajona tiesas administratīvo tiesnesi.

Tālāk. Par dažu Latvijas Republikas rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu iecelšanu. Juridiskā komisija.

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī jautājumu par vakancēm Jelgavas pilsētas tiesā un Rēzeknes rajona tiesā. Iepazinušies un uzklausījuši Tieslietu ministrijas ieteiktos kandidātus, ierosinām iecelt Edvīnu Valbaku par Jelgavas pilsētas tiesas tiesnesi. Cienījamajiem deputātiem visiem ir izdalīti arī izziņas materiāli, un lūdzu atbalstīt šo Juridiskās komisijas iesniegumu.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par Edvīna Valbaka iecelšanu par Jelgavas pilsētas tiesas tiesnesi. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 11. Edvīns Valbaks iecelts par Jelgavas pilsētas tiesas tiesnesi. Lūdzu, tālāk!

A.Endziņš. Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja arī kandidatūru Rēzeknes rajona tiesas tiesneša amatam, konkrēti Harija Raščevska kandidatūru, kurš pāriet darbā uz tiesu no Republikas Prokuratūras. Arī par Hariju Raščevski jums ir izdalīti izziņas materiāli, un Juridiskās komisijas lēmums bija lūgt cienījamo Saeimu iecelt Hariju Raščevski par Rēzeknes rajona tiesas tiesnesi.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Harija Raščevska iecelšanu par Rēzeknes rajona tiesas tiesnesi. Balsojam. Rezultātu! Par - 55, pret - 3, atturas - 12. Harijs Raščevskis iecelts par Rēzeknes rajona tiesas tiesnesi.

Par deputātu pieprasījumiem un jautājumiem. Pieprasījumu komisijas referāts par deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Birkavam, aizsardzības ministram Pavlovskim, ārlietu ministram Andrejevam un ģenerālprokuroram Skrastiņam par situāciju ar Punduru dzelzceļa mezglu Baltinavas pagastā. Gundars Bērziņš - Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs.

G.Bērziņš (LZS).

Pieprasījumu komisijas referāts. Pieprasījumu komisija izskatīja frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" iesniegto pieprasījumu (dokuments nr. 280) sakarā ar problēmām Punduru stacijā un nolēma virzīt to tālāk kā Saeimas pieprasījumu. Komisija atzīst par nepieciešamu atsevišķi izskatīt situāciju Punduru stacijā, kā arī Saeimas pavasara sesijā apspriest visus ar robežproblēmām saistītos jautājumus.

"Latvijas Republikas Saeimas pieprasījums Latvijas Republikas Ministru prezidentam Valdim Birkavam. Atsevišķu amatpersonu darbības rezultātā 1992. gadā Krievijas Federācijas iestādes ir ieguvušas kontroli pār Punduru staciju un tās apkārtējo teritoriju Baltinavas pagastā. Saeima pieprasa noskaidrot, kas un kādā veidā nodeva Punduru staciju Krievijas Federācijas iestāžu kontrolē, ko valdība domā darīt, lai atrisinātu ar šo jautājumu saistītās problēmas."

Priekšsēdētājs. Pieprasījumu nododam izskatīšanai Ministru kabinetam, un adresēts tas ir Ministru prezidentam Birkavam, aizsardzības ministram Pavlovskim, ārlietu ministram Andrejevam un ģenerālprokuroram Skrastiņam.

G.Bērziņš. Es atvainojos... Pieprasījums ir Saeimas dokuments nr. 346. Sakarā ar to, ka pēc Kārtības ruļļa ģenerālprokuroram vispār nevar iesniegt pieprasījumus, bet tikai Kabinetam un Kabineta locekļiem. Arī Kabineta iekšienē tā ir Kabineta problēma, kam uzticēt, tāpēc mēs atstājām tikai Ministru prezidentam Birkavam. Un Saeimas pieprasījums tātad ir 346. dokuments.

Priekšsēdētājs. Paldies. Nākamā ir atbilde uz Saeimas pieprasījumu Ministru prezidentam Birkavam un finansu ministram Osim sakarā ar likuma "Par apgrozījuma nodokli" skaidrojumu. Finansu ministrs Uldis Osis. Lūdzu!

U.Osis (finansu ministrs).

Cienījamais priekšsēdētāj, godājamā Saeima! Atbildot uz minēto pieprasījumu, atļaujiet informēt sekojošo.

Saskaņā ar Latvijas Republikas likuma "Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā" 8.panta 4.apakšpunktu apgrozījuma nodokļa objekts ir preču vai pakalpojumu apgrozījuma ieņēmumi. Latvijas Republikas 1992. gada 10. jūlija likuma "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas 1991. gada 18. decembra likumā "Par apgrozījuma nodokli"" 1.pants - "Ar apgrozījuma nodokli apliekamais objekts" - nosaka, ka ar šo nodokli apliek preču, maksas pakalpojumu un darba realizācijas apgrozījumu. Pamatojoties uz šiem diviem likumiem, tika izstrādāts 1993. gada 11. maija likums "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas 1991. gada 18. decembra likumā "Par apgrozījuma nodokli"", kurā ir noteikts, ka apgrozījuma nodokli nemaksā zemnieku saimniecības, kuru kalendārā gada ieņēmumi nepārsniedz 2 tūkstošus minimālo mēnešalgu. Izmaiņas tika izstrādātas, ņemot vērā zemnieku un individuālo ražotāju lūgumu vienkāršot apgrozījuma nodokļa uzskaiti un maksājumus budžetā. Šajā laikā importētās preces uz robežas ar apgrozījuma nodokli vēl netika apliktas vispār. Un vienīgais veids, kā zemnieki varēja norēķināties par apgrozījuma nodokli, bija realizējot savu produkciju. 1993. gada 11.maijā Augstākā padome, kā liecina likums un tā apspriešanas gaita, toreiz ir pieņēmusi izmaiņas, kas paredzēja, ka šīs saimniecības nemaksā apgrozījuma nodokli par savām realizētajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem, kas pēc būtības vispār arī ir apgrozījuma nodokļa jēga ne tikai pie mums Latvijā, bet arī Eiropā.

Tādēļ Finansu ministrija ar savu vēstuli, kas tiek pieminēta pieprasījumā, ir sniegusi savu viedokli, kas pēc būtības atbilst likumdevēja nostājai šajā jautājumā. Tādēļ tas, protams, nav oficiāls likuma skaidrojums un arī nevar būt tāds. Tas nav saistošs, protams, Valsts ieņēmumu dienestam un tajā skaitā muitai. Tādēļ nebūtu pamata to oficiāli atsaukt, kā tas tiek prasīts pieprasījumā.

Turpinot. Gandrīz vienlaicīgi ar iepriekš minētajām izmaiņām tika gatavoti nākamie grozījumi likumā "Par apgrozījuma nodokli", kuriem vajadzēja noteikt, ka visas preces, kas tiek importētas, republikā ir jāapliek ar apgrozījuma nodokli, un tas uz robežas ir jāmaksā jebkurai fiziskajai vai juridiskajai personai. Šāda ekonomiska norma darbojas visās Eiropas valstīs, lai nepieļautu cenu starpību vietējā ražojuma precēm un importētajiem ražojumiem uz apgrozījuma nodokļa rēķina. Pieņemot šos grozījumus, netika paredzēts kādu nozari vai ražotāju grupu atbrīvot no apgrozījuma nodokļa un tas nekad arī netiek praktizēts starptautiskajā likumdošanā.

1993. gada 1.jūnijā tika pieņemts likums "Par grozījumiem un papildinājumiem 1991.gada 18.decembra likumā "Par apgrozījuma nodokli"", kurā tika izmainīta 1.panta pirmā daļa, kas nosaka, ka apliekamais objekts ir preču un pakalpojumu apgrozījums, tātad preču un pakalpojumu realizācija, kā arī importējamo preču vērtība.

Tādēļ, cienījamie kolēģi, ļoti svarīgi ir apzināties, kur ir problēmas būtība, lai pieņemtu lēmumu, kas būtu jādara. Problēmas būtība radusies tādēļ, ka vienlaicīgi netika izdarītas izmaiņas "jumta" likumā par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā un šajā likumā noteiktā apgrozījuma nodokļa objekta definīcija nesaskan ar 1. jūnijā pieņemtajā likumā noteikto.

Ņemot vērā augstāk minēto, respektīvi, arī to, ka likumos pastāv savstarpējā pretrunā esošas normas, Finansu ministrija savu viedokli minētajā vēstulē pēc būtības ir izteikusi pareizi, bet, lai atrisinātu problēmu kā tādu un novērstu šo pretrunu likumdošanā, ir jāizdara attiecīgi papildu grozījumi likumā "Par apgrozījuma nodokli", minētajā "jumta" likumā. Tie bija sagatavoti Finansu ministrijā, un mēs esam gatavi to kā deputātu iniciatīvu iesniegt Budžeta un finansu komisijā, vēl jo vairāk tādēļ, ka komisijā jau atrodas virkne citu grozījumu un papildinājumu likumā "Par apgrozījuma nodokli", un tādēļ visātrākais, visvieglākais un vispamatotākais ceļš būtu pieņemt šeit Saeimā lasījumos šos papildu grozījumus, novērst minētās pretrunas un līdz ar to problēma arī būtu atrisināta. Pateicos par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Pārejam pie nākamā jautājuma izskatīšanas. Atbilde uz deputātu jautājumu Ministru prezidentam Birkavam par ministru un Ministru kabineta darbinieku ārvalstu apmeklējumiem.

Aleksandrs Kiršteins - LNNK.

A.Kiršteins (LNNK).

Mūs apmierina šī atbilde.

Priekšsēdētājs. Paldies. Pārejam pie nākamā... Tātad deputātiem zināšanai. Atbilde ir sniegta rakstveidā, un, , kā es sapratu, Aleksandrs Kiršteins frakcijas vārdā izteica viedokli, ka šī atbilde apmierinot jautājuma iesniedzējus.

Pārejam pie nākamā jautājuma. Atbilde uz deputātu jautājumu Ministru kabinetam par likuma "Par valsts pensiju pagaidu aprēķināšanas kārtību" 7.panta 1.daļas nosacījumu izpildīšanu. Dokumets nr.318.

Lūdzu - Ministru prezidents - Valdis Birkavs!

V.Birkavs (Ministru prezidents).

Atbilde uz jautājumu ir iesniegta rakstveidā. Nekādi kometāri neseko, līdz ar to iesniedzēji ir acīmredzot apmierināti ar šo atbildi .

Priekšsēdētājs. Tālāk. Deputāti ir iesnieguši Saeimas Prezidijam un lūdz Saeimas 24. marta plenārsēdē kā steidzamu apspriest un pieņemt pieprasījumu Ministru prezidentam Valdim Birkavam.

Lūdzu Saeimas sekretāra biedru deputātu Tomiņu nolasīt šo pieprasījumu!

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

"Saeimas Prezidijam. Mēs, apakšā parakstījušies Saeimas deputāti, ierosinām Saeimas 24.marta plenārsēdē kā steidzamu apspriest un pieņemt šo pieprasījumu Ministru prezidentam Valdim Birkavam.

"Ðā gada 15.martā Latvijas valdības delegācija sarunās ar Krievijas Federāciju ir parafējusi četrus līgumus, tai skaitā vienošanos par Skrundas radiolokācijas stacijas tiesisko statusu tās pagaidu funkcionēšanas un demontāžas laikā.

Saskaņā ar likumu "Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem" Ministru kabinetam nebija tiesību piešķirt delegācijai pilnvaras šāda līguma izstrādāšanai un saskaņošanai. Jo minētais likums nosaka, ka līgumi par ārvalstu bruņoto spēku atrašanos un to statusu Latvijas Republikas teritorijā ir slēdzami vienīgi starpvalstu līgumu veidā un lēmumu par šāda līguma noslēgšanu var pieņemt tikai Saeima.

Skrundas radiolokācijas stacija kā Krievijas militāra iestāde un to apkalpojošās militārpersonas neapšaubāmi ir ārvalsts, okupētājvalsts - Krievijas Federācijas bruņoto spēku sastāvdaļa. Tāpēc atbilstoši likuma "Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem" 3.panta otrajai daļai Ministru kabinetam nebija un nav tiesību pieņemt lēmumu par šāda līguma noslēgšanu. Ievērojot to, ka līguma parafēšana ir notikusi laikā, kad Saeima bija uzsākusi un nebija pabeigusi apspriest lēmumprojektu par valdības delegācijas pilnvaru ierobežošanu, Ministru kabineta rīcība ir kvalificējama kā necieņas izrādīšana Saeimai un darbība pret Latvijas valsts un tās pilsoņu interesēm. Ir ignorēts Latvijas pašvaldību, daudzu politisko un sabiedrisko organizāciju, kā arī pilsoņu viedoklis. Likums "Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem" ir pārkāpts arī tajā ziņā, ka parafētā vienošanās par Skrundas radiolokācijas stacijas tiesisko statusu tās pagaidu funkcionēšanas un demontāžas laikā neparedz tās ratifikāciju Saeimā. Tas ir pretrunā gan ar likumu, gan ar līdzšinējiem Ministru kabineta locekļu solījumiem, ka visas Latvijas un Krievijas delegācijas sarunās izstrādātās vienošanās tiks iesniegtas ratifikācijai Saeimā. Pieprasām Ministru kabinetam:

1. Respektēt Latvijas Republikas likumdošanu un nepieņemt lēmumus slēgt starpvalstu līgumus ar Krievijas Federāciju, tai skaitā vienošanos par Skrundas radiolokācijas stacijas tiesisko statusu tās pagaidu funkcionēšanas un demontāžas laikā;

2. Iesniegt 15.martā parafētos līgumus ar Krievijas Federāciju Saeimā tālāku lēmumu pieņemšanai saskaņā ar likumu "Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem".

1994.gada 23.martā.

Pielikumā: likums "Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem" un Egila Levita 1994.gada 2.marta atbilde uz piecu Saeimas deputātu 26.februāra pieprasījumu Ministru prezidentam.

Saeimas deputāti : Jānis Straume, Roberts Milbergs, Ilmārs Dāliņš, Māris Grīnblats, Juris Sinka, Pēteris Tabūns, Janīna Kušnere, Eduards Berklavs, Andris Saulītis, Māris Budovskis."

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, atgādinu jums Kārtības ruļļa 108.pantu: "Ja Saeima atzīst pieprasījumu par steidzamu, tad tūliņ stājas pie tā apspriešanas pēc būtības un pie nobalsošanas par tā pieņemšanu. Ja steidzamība atraidīta, pieprasījums nododams Pieprasījumu komisijai."

Aivars Endziņš - par procedūru.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es lūdzu vispirms izlasīt Kārtības ruļļa 107.pantu, kurā teikts: "Pieprasījumi, kurus to iesniedzēji apzīmējuši par steidzamiem, izdalāmi vispirms frakciju pārstāvjiem informācijas nolūkā un ceļami priekšā Saeimai tuvākā sēdē, ja tie iesniegti vismaz 5 stundas priekš šās sēdes sākuma." Kā informē frakcijas vadība, viņi šādu pieprasījumu redz tikai tagad, šobrīd, jau plenārsēdē. Līdz ar to jautājums nevar tikt izskatīts šajā plenārsēdē.

Priekšsēdētājs. Kā informē Sekretariāts, 107.pants ir pilnīgi ievērots. Jums trūkst informācijas, Endziņa kungs!

Lūdzu - vārds Zigurdam Tomiņam.

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Tātad Saeimas Kārtības ruļļa 107.pants nosaka: "Pieprasījumi, kurus to iesniedzēji apzīmējuši par steidzamiem, izdalāmi vispirms frakciju pārstāvjiem informācijas nolūkā un ceļami priekšā Saeimai tuvākā sēdē." Tātad tie ir jums izdalīti, un savukārt tie ir iesniegti vismaz 5 stundas pirms šās sēdes sākuma. Saeimā tie tika iesniegti vakardien - precīzi runājot, vakara pusē. Tātad tie ir iesniegti 5 stundas pirms sēdes un šodien tie ir izdalīti, lai deputāti ar tiem iepazītos.

Priekšsēdētājs. Deputāts Endziņš. Par procedūru? Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Tādā gadījumā kas ir vainīgs, kāpēc līdz frakcijām šis dokuments nebija nonācis? Jo dokuments vispirms ir jāizdala informācijas nolūkā frakciju pārstāvjiem. Ja frakcijas vadība, vismaz "Latvijas ceļa" frakcijas vadība, apgalvo, ka viņi šādu dokumentu redz šodien pirmo reizi, tad 107.panta prasība nav ievērota. Tas, ka tie ir iesniegti Kancelejā un nav nonākuši līdz frakcijām - tā jau ir Sekretariāta vaina.

Priekšsēdētājs. Godātais deputāt Endziņ! Kur šeit ir rakstīts, ka frakciju vadītājiem tie bija jāsaņem vakar vai aizvakar? Šeit ir ļoti vienkārši rakstīts: "Pieprasījumi, kurus to iesniedzēji apzīmējuši par steidzamiem, izdalāmi vispirms frakciju pārstāvjiem informācijas nolūkā..." - tie ir izdalīti informācijas nolūkā -" ... un ceļami priekšā Saeimas tuvākajā sēdē, ja tie iesniegti vismaz 5 stundas priekš šās sēdes sākuma." Jo, ja frakcija ... Kur šeit ir rakstīts, ka frakcijai tie jāsaņem divas dienas vai vienu dienu, vai 5 stundas iepriekš? (No zāles deputāts A.Endziņš: "Vispirms ir jāiedod frakcijām!")

Par procedūru - Zigurds Tomiņš.

Z.Tomiņš. Es lūdzu šeit nejaukt divas lietas - vārdu "izdalāmi" un vārdu "iesniegti". Tātad iesniegti tie tika vakar un tas ir 5 stundas pirms sēdes sākuma, un izdalīti tie ir šodien, tā ka lūdzu nejaukt šos divus vārdus - "izdalāmi" un "iesniegti". (No zāles deputāts A.Panteļējevs: "Tikko saņēmām!")

Priekšsēdētājs. Jā, lūdzu! Aivars Endziņš.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es tādā gadījumā lūgtu atšķirt Saeimas plenārsēžu stenogrammas, kur mēs jau iepriekš tāpēc esam noraidījuši šo pieprasījumu kā steidzamu, tikai tāpēc, ka tas nav iepriekš izdalīts frakciju pārstāvjiem, ar to nav iepazīstinātas frakcijas. Tagad mēs nodarbojamies ar jaunu šā panta traktējumu, un acīmredzot šeit laikam ir vajadzīga - es pat nezinu - filoloģiska, gramatiska analīze, kas ir šeit domāts. Mums jau tāda prakse ir bijusi, un līdz šim tas arī vienmēr ir ticis ievērots. Ja pieprasītāji to atzīst par steidzamu, tad to izdala un ar to iepazīstina jau iepriekš. Tātad frakciju vadībām tas ir pieejams, un tad nav nekādu problēmu, ja ir arī 5 stundas iepriekš tas iesniegts. Līdz šim tā vienmēr ir rīkojušies. Tagad, ja tas ir bijis tik tiešām Kancelejā un jūs uzskatāt, ka frakcijas ar to nav jāiepazīstina, tad es nezinu. Tas ir jauns Kārtības ruļļa traktējums tādā gadījumā.

Priekšsēdētājs. Godātais Endziņa kungs! Jūs pats traktējat, pats maināt savu viedokli. Ja jūs gribat aģitēt, lai balso pret to kā steidzamu, tad tā arī pasakiet, bet nevainojiet šeit procedūru! Iedomājieties vienu: šeit ir ierakstīts: "... ja tie iesniegti vismaz 5 stundas priekš šās sēdes sākuma". Sēdes sākums ir pulksten 9.00. Parēķiniet 5 stundas atpakaļ, tas ir ... Nē, nē 5 stundas atpakaļ! Tas ir, ja pulksten 5.00 iesniedz kāda frakcija savu pieprasījumu kā steidzamu, tad tas šajā gadījumā ir pulksten 5.00 no rīta 4 stundas atpakaļ, - 8, 7, 6, 5. Jā, četros, nevis piecos! Ja četros naktī iesniedz pieprasījumu un ja tas tiek izdalīts pirms sēdes frakciju pārstāvjiem informācijas nolūkā, jo citādi mēs nevaram izdalīt, ja piecas stundas šeit ir iezīmētas tikai pirms sēdes, tad šis pants ir ievērots. Vai arī ir citādi tad jātraktē šis pants. Es jau kā sēdes vadītājs sastapos ar šo situāciju un es citādi nevaru iztulkot šo pantu. Ja jums ir cits tulkojums - lūdzu!Es vēlreiz nolasu pantu: "Pieprasījumi, kurus to iesniedzēji apzīmējuši par steidzamiem, izdalāmi vispirms frakciju pārstāvjiem informācijas nolūkā un ceļami priekšā Saeimai tuvākajā sēdē, ja tie iesniegti vismaz piecas stundas priekš šās sēdes sākuma".

Lūdzu, Andrejs Panteļējevs - "Latvijas ceļš".

A.Panteļējevs (LC).

Uzskatot, ka droši vien priekšsēdētājs tik un tā paliks pie savas pozīcijas, es tomēr gribētu pievērst uzmanību, ka pēc viņa loģikas iznāk tā, ka tādā gadījumā tādā gadījumā šī frāze vispār ir nevajadzīga. Vajadzēja vienkārši rakstīt, ka pieprasījumi, kurus to iesniedzēji atzīmējuši par steidzamiem, ceļami priekšā Saeimai tuvākajā sēdē, ja tie iesniegti vismaz 5 stundas priekš šīs sēdes sākuma. Kas tagad notiek? Piecas stundas pirms tam ir iesniegti,tad sēdē ceļami priekšā un ir izdalīti visiem deputātiem. Nezin kāpēc Ruļļa autori tomēr ir uzskatījuši par vajadzīgu uzsvērt atsevišķi, ka tie ir izdalāmi vispirms frakciju pārstāvjiem informācijas nolūkos. Acīmredzot ir bijusi kāda doma. Un doma jau pēc būtības ir bijusi tāda, lai frakcijas kā institūcijas paspētu sagatavoties konkrētā pieprasījuma apspriešanai. Šinī gadījumā, ja jūs mūs nostādāt fakta priekšā un vienkārši noliekat to uz mūsu galdiem no rīta 9.00, kad mēs ienākam šeit iekšā un saņemam šos dokumentus, tad jūs frakcijām šo iespēju liedzat. Tātad pēc būtības jūs šo pantu pārkāpjat. Pēc būtības.

Priekšsēdētājs. Redzat, es nepārkāpju šo pantu, bet šis pants frakcijām diktē neizdevīgus noteikumus, jo faktiski jums tādās reizēs vajadzētu sasaukt frakciju, ja mēs ievērojam šo pantu, bet es kā sēdes vadītājs nevaru neievērot šo pantu. Tad faktiski ir jāzvana pulksten 6.00 jums uz mājām un pulksten 7.00 vai 8.00 ir jāsasauc frakciju sēdes. (No zāles deputāts A.Endziņš: "Kâdēļ tas netiek darīts?")

Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (LZS).

Es šo faktu, kas tikko tiek apspriests, norādīju jau iepriekšējās reizēs, jo mēs atjaunojam Latvijas laika kārtību. Un Latvijas laika Kārtības rullim ir Dišlera skaidrojums, kurā skaidri un gaiši ir rakstīts, ka obligāti ir iepazīstināms frakcijas birojs. Latvijas laika praksi mēs tikai atjaunojām, bet nekad netika tā izskatīts. Paskatīsimies, ko bija domājis likumdevējs, jo mēs to tikai atjaunojām. Un es jau vairākas reizes par to esmu runājis. Es esmu Kārtības ruļļa komisijā iesniedzis savus priekšlikumus, kur skaidri un gaiši, lai nebūtu pārpratumu, ir ierakstīts, bet Latvijas laika prakse bija tieši tāda, kā saka Endziņa kungs.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Deputāts Straume, lūdzu!

J.Straume (TB).

Godātie kolēģi! Mēs kārtējo reizi tāpat kā 3.martā meklējam iemeslus, lai neizskatītu jautājumu pēc būtības, bet šā jautājuma būtība ir skaidra gan Endziņa kungam, gan Panteļējeva kungam. Protams, mēs varam meklēt dažādas Kārtības ruļļa interpretācijas un dažādus variantus, lai šo jautājumu atvirzītu no darba kārtības, taču šā pieprasījuma steidzamību jo īpaši nosaka divi būtiski apstākļi.

Pirmkārt tas, ka tiek ignorēts plašu Latvijas sabiedrības aprindu viedoklis par nepieļaujamību no Latvijas puses legalizēt okupētājvalsts militāro objektu darbību Latvijā.

Un, otrkārt, rupji tiek pārkāpta Latvijas Republikas likumdošana.

Priekšsēdētājs. Godātais deputāt Straume! Vai jūs runāsit par procedūru vai lasīsit savu runu? Ja lasīsit savu runu, tad diemžēl es jums nevarēšu dot vārdu tālāk.

J.Straume. Par procedūru. Es uzskatu, ka mums šis jautājums ir jāizlemj. Tālāk es gribu runāt par būtību.

Priekšsēdētājs. Paldies.

Godātie deputāti! Kā sēdes vadītājs es palieku pie 107.panta, bet, tā kā Sekretariāts šodien tiešām nav zvanījis un modinājis Panteļējeva kungu pulksten sešos no rīta, tad... (No zāles deputāts A.Panteļējevs: "Varēja vakar zvanīt, ja tika iesniegts!") Bet citreiz mēs to darīsim, ja netiks mainīts 107.pants. Pulksten sešos zvanīts netika, līdz ar to es kā sēdes vadītājs pieņemu lēmumu šo jautājumu izskatīt pēc pārtraukuma, lai frakcijai būtu iespēja ar to iepazīties.

Tālāk izskatīsim likumprojektus tādā secībā, par kādu mēs no rīta esam pieņēmuši lēmumu. Pirmais būtu likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā "Par Latvijas Republikas likuma "Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju" spēkā stāšanās kārtību"". Inese Birzniece - komisijas priekšsēdētāja.

I.Birzniece.

Cienījamo Prezidij, cienījamie kolēģi! Jums vajag sameklēt dokumentu nr.261. Mēs pirms divām nedēļām plenārsēdē izskatījām šos grozījumus otrajā lasījumā un tos pieņēmām, tātad nobalsojām otrajā lasījumā. Divu nedēļu laikā nav iesniegts neviens grozījums. Tātad izdarītie grozījumi ir jums priekšā nobalsošanai trešajā lasījumā. Atkārtošu, ka šeit ir izmainīts 2.punkta pirmais apakšpunkts šādā redakcijā: "Attiecībā uz personām, kuras represētas pēc tiesas nolēmumiem vai pret kurām krimināllietas izbeigtas, pamatojoties uz nereabilitējošiem apstākļiem, Latvijas Republikas ģenerālprokuroram..." Tas ir tikai tehnisks labojums, jo iepriekšējā Augstākās padomes lēmumā bija norādīts Latvijas Republikas prokurors.

Un 2.punkts ir papildināts ar jaunu ceturto apakšpunktu šādā redakcijā: "Gadījumos, kad krimināllietas iznīcinātas vai nozaudētas vai arī persona, kas nav apmierināta ar reabilitācijas atteikumu, norāda uz lietā nepatiesi atspoguļotiem apstākļiem, ģenerālprokurors organizē papildu pārbaudi un izlemj jautājumu par personas reabilitāciju saskaņā ar Latvijas Republikas 1990.gada 3.augusta likumu "Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju". Es aicinātu atbalstīt un pieņemt trešajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Vai Sekretariātā ir pieteikušies runātāji? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likuma "Grozījumi Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā "Par Latvijas Republikas likuma "Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju" spēkā stāšanās kārtību"" pieņemšanu visumā. Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Muitas tarifi"". (Dokuments nr.316., 330). Komisijas vārdā - deputāte Aija Poča - "Latvijas ceļš".

A.Poča (LC).

Godātais Prezidij un godātā Saeima! Budžeta un finansu komisija iesniedza izskatīšanai grozījumus likumā "Muitas tarifi", un tie ir saistīti ar šā likuma pārejas noteikumiem, kuros bija noteikts, ka līdz 1994.gada 31.martam Latvijas Republikas teritorijā ir spēkā Ministru kabineta noteiktie muitas tarifi. Vienlaicīgi pārejas noteikumi uzdeva Ministru kabinetam līdz 1994.gada 15.februārim iesniegt izskatīšanai Saeimā likumprojektu "Par muitas nodokļu tarifiem". Ministru kabinets godprātīgi savu uzdevumu izpildīja, un tik tiešām mēs saņēmām šo likumprojektu par muitas nodokļu tarifiem. Diemžēl mūsu Saeimas noslogotības dēļ mēs neesam varējuši to izskatīt pat pirmajā lasījumā, bet pavisam tuvu klāt ir 31.marts, un var iestāties brīdis, kad mums vairs nedarbosies nekādi muitas tarifi. Un šinī sakarībā es šodien aicinu Saeimu atbalstīt mūsu lūgumu - izskatīt šo likumprojektu steidzamības kārtā un pieņemt arī pirmajā un otrajā lasījumā, lai mēs varētu likumu izsludināt un lai pēc 31.marta neiestātos likumdošanas vakuums.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas runāt par steidzamību? Nē. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Muitas tarifi"" izskatīšanu steidzamības kārtībā. Viens papildus "par" - Aija Poča. Lūdzu rezultātu. Par - 62, pret - 2, atturas - 7. Pieņemts.

A.Poča. Un tagad par paša likumprojekta būtību. Tātad šie grozījumi likumprojektā sastāv praktiski tikai no viena punkta. Un šis punkts skan šādā redakcijā: "Lîdz dienai, kad stājas spēkā Saeimas noteiktie muitas tarifi, Latvijas Republikas teritorijā ir spēkā tie muitas tarifi, ko Ministru kabinets ir noteicis līdz 1994.gada 31.martam.". Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Muitas tarifi"" akceptēšanu pirmajā lasījumā un par pāriešanu uz lasīšanu pa pantiem. Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - nav, atturas - 4. Pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

A.Poča. Tā kā uz otro lasījumu priekšlikumi nav saņemti un likumprojekta, kurš praktiski sastāv no viena panta, būtība nav mainījusies, es lūdzu balsot arī otrajā un galīgajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība.

G.Bērziņš (LZS).

Te ir viens varbūt redakcionāls priekšlikums: likums stājas spēkā ar tā izsludināšanas brīdi... Nevis ar izsludināšanas brīdi, bet ar izsludināšanas dienu.

Priekšsēdētājs. Paldies.

A.Poča. Nav iebildumu.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Muitas tarifi"" pieņemšanu visumā. Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - nav, atturas - 4. Pieņemts.

A.Poča. Paldies.

Priekšsēdētājs. Paldies.

Likumprojekts "Par valsts civildienestu" (dokuments nr.324). Māris Gailis - valsts reformu ministrs.

M.Gailis (valsts reformu ministrs).

Priekšsēdētāja kungs, cienījamie kolēģi! Pēc neveiksmīgās likumprojekta izskatīšanas pagājušajā ceturtdienā mēs sanācām uz apspriedi, kurā piedalījās Juridiskās komisijas vadītājs Endziņa kungs, Juridiskā biroja vadītājs Kusiņa kungs, Prezidija pārstāvis Tomiņa kungs un Sociālo un darba lietu komisija pilnā sastāvā. Un pieņēmām lēmumu, ka ir jāsāk, tā teikt, tā opera no gala, iesniedzot likumprojektu pirmajā lasījumā, tikai jau, protams, kvalitatīvi citā līmenī, jo mēs lietojam pirmajam lasījumam likumprojekta variantu, kurā ir iestrādāti visi tie priekšlikumi, praktiski visi priekšlikumi - varētu teikt, 90 procenti to priekšlikumu, kas bija izteikti līdz tam, - ieskaitot arī tos, kurus mēs iebalsojām pagājušajā ceturtdienā. Es teicu, ka 90 un vairāk procenti. Man ir lūgums nobalsot pirmajā lasījumā un sagatavot komisijai priekšlikumus otrajam lasījumam. Lai tos nedaudzos priekšlikumus, kuri vēl nav ņemti vērā vai kuri varbūt radīsies tagad, mēs varētu sagatavot otrajam lasījumam. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vai Sekretariātā ir pieteikušies debatēs? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par valsts civildienestu" pieņemšanu pirmajā lasījumā un par pāriešanu uz lasīšanu pa pantiem! Dokuments nr.324. Rezultātu! Par - 54, pret - 11, atturas - 12. Pieņemts pirmajā lasījumā.

Lūdzu informāciju par otro lasījumu!

M.Gailis (valsts reformu ministrs).

Cienījamie kolēģi! Tā kā tik tiešām pie šā likuma ir strādāts vairāk nekā trīs mēnešus, ir bijuši ļoti daudzi priekšlikumi. Man komisijas vārdā būtu lūgums frakcijām - pārskatīt tos priekšlikumus, kuri nav ņemti vērā, un, ja, pārdomājot šo likumu, varbūt ir kādi jauni radušies, iesniegt tos burtiski dažu dienu laikā. Lai mēs varētu nākamnedēļ, trešdien, sagatavot projektu otrajam lasījumam. Četru dienu laikā. Paldies. (Starpsauciens no zāles: "Kâdēļ tāda steiga?")

Priekšsēdētājs. Deputāte Grava no jums, Gaiļa kungs, pieprasa datumu! Godātais Gaiļa kungs! Ja jūs gribat, lai jūsu informācija gūst ievērību visu deputātu uztverē, tad šī informācija ir jāpasaka no tribīnes, nevis sarunā tikai ar vienu deputātu.

M.Gailis. Es atvainojos, kolēģi! Tas jāizdara 28.martā līdz dienas beigām, lai mēs 29.martā varētu, ja būs kādi priekšlikumi saņemti, tos iestrādāt. Paldies.

Priekšsēdētājs. Paldies.

Nākamais ir likumprojekts "Par aģitāciju radio un televīzijā pašvaldību vēlēšanām" (dokuments nr.325). Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Jānis Lagzdiņš - lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Likumprojektu "Par aģitāciju radio un televīzijā pašvaldību vēlēšanām" Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izstrādāja pēc Prezidija uzdevuma. Es gribu jums atgādināt, godātie kolēģi, ka līdzīgs likumprojekts reglamentēja aģitācijas kārtību radio un televīzijā arī pirms Saeimas vēlēšanām.

Kādas ir svarīgākās šā likumprojekta normas? Likumprojekta 1.pants (tāpat, kā tas bija pirms Saeimas vēlēšanām) nosaka, ka deputātu kandidātu sarakstu iesniedzējiem ir tiesības saņemt vēlēšanu komisijā pēc attiecīgo sarakstu reģistrēšanas izziņu par kandidātu sarakstu iesniegšanu.

Tālāk. Tad, kad attiecīgā saraksta iesniedzēji ir saņēmuši šādu izziņu, viņi griežas radio vai televīzijā un ir tiesīgi saņemt bezmaksas raidlaiku. Likumprojekta 2.pants nosaka, ka viena nosaukuma (godātie kolēģi, es uzsveru - viena nosaukuma!) deputātu kandidātu sarakstiem ir tiesības bez maksas izmantot priekšvēlēšanu aģitācijai radio un televīzijā raidlaiku, ja ir iesniegta izziņa par deputātu kandidātu saraksta iesniegšanu Rīgas domes vēlēšanām. Tas nozīmē, ka visas politiskās organizācijas, kas būs iesniegušas kandidātu sarakstus Rīgas domes vēlēšanām, saņems bezmaksas raidlaiku valsts radio vai televīzijā. Savukārt tās politiskās organizācijas vai, pareizāk sakot, sarakstu iesniedzēji, kuri iesniegs viena nosaukuma kandidātu sarakstus vismaz piecu rajonu vai republikas pilsētu domes vēlēšanām, arī saņems bezmaksas raidlaiku radio un televīzijā. Attiecībā uz pagastiem un rajonu pilsētām komisijai bija ļoti stingra pozīcija, un mēs uzskatījām, ka bezmaksas raidlaiku saņemt attiecīgie kandidātu sarakstu iesniedzēji var tikai tad, ja viena nosaukuma kandidātu saraksts ir iesniegts vismaz 200 pagastu padomju vai rajonu pilsētu domju vēlēšanām.

Cik ilgs ir bezmaksas raidlaiks? Saskaņā ar mūsu iesniegto likumprojektu, proti, šā likumprojekta 5.pantu, viena nosaukuma deputātu kandidātu sarakstā esošajiem kandidātiem, ja viņi ir ievērojuši šā likuma 2.panta nosacījumus, ir tiesības iegūt bez maksas kā Latvijas Radio, tā Latvijas Televīzijā ne vairāk kā 20 minūtes. Savukārt šīs bezmaksas 20 minūtes var tikt sadalītas divās daļās, divās kārtās, katrā kārtā pa 10 minūtēm. Savukārt šā raidlaika izmantošanas secību nosaka lozējot. Šāda kārtība bija arī pirms Saeimas vēlēšanām.

Godātie kolēģi, var būt tāda situācija, ka viena nosaukuma kandidātu sarakstu iesniegušas divas vai vairākas politiskas organizācijas (un tā tas acīmredzot pašvaldību vēlēšanās arī būs). Un, ja šāda kopīga saraksta iesniedzēji ir tiesīgi saņemt bezmaksas raidlaiku, tad likuma 3.pants nosaka, ka par raidlaika izmantošanas kārtību savstarpēji vienojas attiecīgās politiskās organizācijas vai attiecīgie deputātu kandidāti. To nosaka likumprojekta 3.pants.

Tālāk. Ļoti plašas diskusijas komisijā bija par likumprojekta 7.pantu, kurš paredz ļoti interesantu normu. Likumprojekta 7.pants nosaka, ka radio un televīzijas uzņēmumiem vai uzņēmējsabiedrībām, kuras kādam deputāta kandidātam piešķīrušas raidlaiku priekšvēlēšanu aģitācijai papildus 5.pantā minētajam bezmaksas laikam, ir jāgarantē iespēja uzstāties tikpat ilgi un iespējami līdzvērtīgā laikā arī visu pārējo nosaukumu deputātu kandidātu sarakstos esošajiem kandidātiem, ja viņi to vēlas. Ko tas, kolēģi, nozīmē?

Pirmkārt, 7.pants attiecas kā uz valsts radio un valsts televīziju, tā arī uz privātajām televīzijas un radio studijām un uzņēmumiem. Tas nozīmē, ka, ja, piemēram, kādā televīzijas sabiedrības NTV-5 veidotajā raidījumā uzstājas, piemēram, LNNK deputātu kandidāti, tad, ja mēs akceptēsim 7.panta redakciju, iegūs tiesības griezties pie televīzijas studijas NTV-5 vadības arī pārējo politisko organizāciju izvirzītie deputātu kandidāti attiecīgajā vēlēšanu apgabalā un prasīt atbilstošu raidlaiku. Bet es gribu, godātie kolēģi, uzsvērt, ka šis raidlaiks ir maksas raidlaiks, nevis bezmaksas raidlaiks. Papildus 8.pants nosaka, ka gadījumā, ja šī privātā vai valsts radio vai televīzijas studija ir piešķīrusi papildu raidlaiku aģitācijai un prasījusi noteiktu maksu, tad citu vai pārējo kandidātu sarakstu iesniedzējiem vai deputātu kandidātiem attiecīgā televīzijas vai radio studija nedrīkst prasīt lielāku maksu par attiecīgo raidlaiku, kas tiek piešķirts papildus.

Tālāk. Interesants ir arī 9.pants, kurš nosaka, ka, ja kāds deputāta kandidāts uzstāšanās laikā radio vai televīzijā ir izteicis savu viedokli par deputāta kandidātu, kas ir cita nosaukuma deputātu kandidātu sarakstā, tad šim cita nosaukuma kandidātu sarakstā esošajam deputāta kandidātam nākamajā dienā tiek nodrošināta viena minūte atbildes sniegšanai ārpus šā likuma 5.pantā paredzētā raidlaika. Var būt, ka, jūs, kolēģi, ievērojāt, ka 9.pantā ir vārdi "izteicis savu viedokli", šeit nav runa par pozitīvu viedokli vai negatīvu viedokli, tātad teorētiski varētu būt tāda situācija, ka arī tad, ja tiek izteikts pozitīvs viedoklis par kādu cita kandidātu saraksta deputāta kandidātu, attiecīgais deputāta kandidāts, par kuru izteikts viedoklis, varētu prasīt papildu raidlaiku.

Likumprojekta 10.pants nosaka, ka radio un televīzijas uzņēmumi nedrīkst rediģēt, montēt vai kā citādi pārveidot priekšvēlēšanu aģitācijas raidījumus. Līdzīga norma bija arī pirms Saeimas vēlēšanām. Savukārt 10.panta otrā daļa nosaka, ka radio un televīzijas uzņēmumi vai uzņēmējsabiedrības neatbild par deputātu kandidātu sagatavotajiem materiāliem. Šī norma ir zināmā mērā pretrunā ar likumu par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem, bet komisija uzskata, ka šāda norma priekšvēlēšanu periodā būtu nepieciešama.

Tālāk. Likumprojekta 14.pantā ir noteikts, ka šā likuma noteikumi neattiecas uz faktu izklāstu ziņu pārraidēs vai tiešajās reportāžās.

Godātie kolēģi, es jūs aicinu pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā kā steidzamu un otro lasījumu noteikt pēc nedēļas.

Godātie kolēģi, pirms debatēm es aicinu nobalsot par steidzamību.

Priekšsēdētājs. Lūdzu.

J.Lagzdiņš (LC).

Godātie kolēģi, steidzamība būtu nepieciešama tādēļ, ka saskaņā ar šā likuma 22.pantu un 3.pantu likumam būtu jāstājas spēkā ne vēlāk kā 30.aprīlī, un, ja mēs nepieņemam likumprojektu šodien pirmajā lasījumā un pēc nedēļas otrajā lasījumā, tādā gadījumā, ņemot vērā, ka mums ir sesiju pārtraukums, otrais lasījums varētu būt tikai 23.aprīlī, un teorētiski (saskaņā ar Kārtības rulli un Satversmi) likums nevarēs tikt noteiktajā termiņā izsludināts un stāties spēkā.

Priekšsēdētājs. Par steidzamību nav pieteikušies runāt. Viens var runāt "par", viens - "pret".

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamais Prezidij, godājamie deputāti! Diemžēl mēs nevaram atbalstīt šoreiz šo priekšlikumu par steidzamību, lai arī mēs saprotam, protams, ka šīs pašvaldību vēlēšanas tuvojas...

Priekšsēdētājs. Aleksandrs Kiršteins - LNNK!

A.Kiršteins (LNNK).

Bet šeit nav iekļauta neviena principiāla lieta, kas faktiski šo likumu padara diezgan bezjēdzīgu. Un, ja mēs šodien nobalsojam par tā steidzamību un nepārdomājot tūlīt sākam apspriest otrajā lasījumā, tad es baidos, ka šis būs tāds pats likums, kādi tika pieņemti 50.un 60.gados, un viena iemesla dēļ - jo te ir divas principiālas lietas, par ko debatēs, es ceru, arī pārējie deputāti izteiksies, tātad tā ir aģitācija valsts valodā un šī reitinga tabulu publicēšana, un viss pārējais. Tā ir pārāk nopietna lieta, lai mēs vienā dienā šeit bez izdebatēšanas un bez apspriešanas frakcijās nobalsotu par šo likumu kā steidzamu divos lasījumos. Mēs nonāksim tieši turpat, jo mēs ļoti labi zinām, ka Latvijā pa Latgali pašreiz braukā apkārt lieliskas organizācijas jeb viņu pārstāvji, kuri nāk galvenokārt no atvaļināto virsnieku aprindām, kuri nezina nevienu vārdu latviešu valodā, bet nez kāpēc ļoti aktīvi grib ņemt dalību pašvaldību vēlēšanās, un es baidos, ka ar šādu sasteigtu projekta balsojumu mēs vienkārši nenovērsīsim šīs sekas. Tieši tāpat kā Krimā, kur, kā jūs zināt, gan prezidenti, gan premjerministri nāk, teiksim, vai nu no Krievijas, vai no Maskavas, bet neviens nezina vietējo valodu. Tā diemžēl ir arī Latvijā, un es par to nerunātu, ja nebūtu šīs bēdīgās prakses, kas pašreiz vērojama.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, Jānis Lagzdiņš - "Latvijas ceļš".

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Es negribētu runāt kā referents, bet kā deputāts un iestāties par steidzamību. Kādu apstākļu dēļ? Pirmkārt, visos tajos jautājumos, par ko runāja kolēģis Kiršteins, LNNK frakcijas deputāti ir iesnieguši konkrētus priekšlikumus otrajam lasījumam. Otrais lasījums būs pēc nedēļas, un tad, debatējot par attiecīgiem pantiem un attiecīgiem priekšlikumiem, deputāti acīmredzot balsos atsevišķi priekšlikumus, kurus iesniegusi LNNK frakcija. Tie ir pieņemti, tā ka šeit nekas nav nokavēts, viss iet savā likumīgajā un pareizajā secībā. Bet vēl, kolēģi, es gribētu uzsvērt, lūk, ko - ja mēs nenobalsosim par steidzamību, tad tādā gadījumā Latvijas Valsts radio un televīzija nevarēs piešķirt šo apjomīgo bezmaksas raidlaiku, jo vienkārši paliks pārāk maz dienu līdz vēlēšanām, un tad no rīta līdz vakaram radio un televīzijā būs šie aģitācijas raidījumi, bet tas vienkārši nav iespējams. Tādēļ es aicinātu balsot par steidzamību.

Priekšsēdētājs. Zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par aģitāciju radio un televīzijā pašvaldību vēlēšanām" izskatīšanu kā steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 1, atturas - 7. Pieņemta steidzamība. Vai pirmajā lasījumā deputāti ir pieteikušies debatēs? Vārds Aleksandram Kiršteinam - LNNK. Atklājam debates.

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamais Prezidij, godājamie deputāti! Šis ir ļoti principiāls un vajadzīgs likums, bet diemžēl šajā likumprojektā nav ietvertas divas ļoti būtiskas lietas. Es nerunāšu varbūt par tām sīkajām lietām, kuru šeit arī nav un par kurām vēl vajadzētu visiem pārdomāt, bet ir divas būtiskas lietas, par kurām LNNK bija laicīgi sagatavojusi un iesniegusi priekšlikumus it kā otrajam lasījumam. Taču tas ir principiāls jautājums, jo bez šīm divām lietām faktiski šādu likumprojektu nevar pieņemt.

Tātad pirmais ir priekšlikums par valsts valodu. Ir ļoti dīvaini, ka iesniedzēji nav iestrādājuši šo prasību attiecībā uz priekšvēlēšanu aģitāciju, ka tai ir jānotiek valsts valodā. Četros gados pēc Neatkarības deklarācijas pieņemšanas Latvijā joprojām nav pieņemts likums par valsts valodu, mums ir "Valodu likums", kas ir pieņemts Augstākās padomes laikā, bet kas absolūti šeit nedarbojas. Un šī situācija jau nav tikai šajā apstāklī. Joprojām četrus gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas mācību grāmatās mēs varam atrast stāstus par Ļeņinu vai vēl pēc četriem gadiem kopš neatkarības atjaunošanas ne pamatskolu, bet vidusskolu beidzēji nespēj nokārtot eksāmenus valsts valodā, viņi nespēj pat dažus sakarīgus vārdus pateikt skolās. Man bija iespēja piedalīties arī izglītības darbinieku kongresā, situācija, izrādās, ir daudz bēdīgāka, un tā interese, kuru izrāda šajā gadījumā "Latvijas ceļa" pārstāvji par šiem izglītības, kultūras un valodas jautājumiem, ir vienkārši traģiska. Un tam apliecinājums ir arī visi šie terora akti pret valodas inspektoriem un viss pārējais, kas šeit notiek pašreiz Latvijā.

Kuriozitāte pašreiz ir tāda, ka atsevišķas politiskās grupas pārstāv aģitatori, kuri, protams, nav ne tikai Latvijas pilsoņi, bet viņi arī nekandidē šajās vēlēšanās, taču viņi braukā apkārt pa Latgali, tātad sevišķi pa Latgali, taču ir arī citos Latvijas rajonos, kur pārstāv, teiksim, tagad aizliegtās, bet bijušās dažādas armijas veterānu apvienības, un viņi ir pirmie Latvijas likumu skaidrotāji, nesaprazdami nevienu vārdu latviski. Šie cilvēki braukā pa ciemiem, izskaidro Latvijas likumdošanu, sēj dažādas provokācijas, izplata dažādas baumas, un šī parādība ir diezgan masveidīga visā Latvijā. Ir diezgan kuriozi, ka cilvēki, kuri nespēj sakarīgi izteikt savas domas valsts valodā, kaut kādā veidā taisās kandidēt vietējās pašvaldībās. Tātad tas ir principiāls jautājums, un bēdīgā pieredze arī dažās kaimiņvalstīs liecina par to, ka mums tomēr šeit ir jāizšķiras par to, kādu valsti mēs gribam veidot. Vai mēs gribam, teiksim, cīnīties par šo Valodu likumu četrdesmit vai simts četrdesmit nākamajos gados, jo četri gadi pēc Neatkarības deklarācijas atjaunošanas bija pilnīgi pietiekams laiks, lai tie cilvēki, kuri vismaz grib darboties politikā, un tie cilvēki, kuriem ir interese iet uz vēlēšanu iecirkņiem, beidzot tomēr būtu sevi apgrūtinājuši ar minimālu valodas izpratni. Jo kā gan cilvēks var ņemt dalību politiskajos procesos un būt vēlēta amatpersona, ja viņš nespēj uztvert un izlasīt, un saprast aģitācijas materiālus valsts valodā? Un te es ne velti pieminēju Krimu, jo ir tāds kuriozs, ka Krimā tagad veidojas republika, kur gan šis prezidents, gan premjerministrs ir ieradušies no Maskavas, bet nezina ne vārda vietējā valodā. Un šeit notiek tieši tas pats, jo daudzi gan šie aktīvisti, gan arī kandidāti, kas ir pat pilsoņi, nezina šo valodu. Tas jau ir kuriozs.

Nākamais jautājums, kas arī ir ļoti principāls un par ko bija diezgan lielas diskusijas presē, ir priekšlikums par to, ka 30 dienas pirms vēlēšanām... Faktiski te varētu strīdēties, vai tās būs 30 dienas vai, teiksim, trīs nedēļas, tas ir 21 diena, vai divas nedēļas, kad iepriekš ir jāaizliedz izplatīt presē tā saucamie pseidoaptauju rezultāti par vēlēšanām pieteikto politisko organizāciju koalīciju un arī vēlētāju popularitātes jeb tā saucamās reitinga tabulas. "Dienā" bija publicēts tāds interesants sociologu raksts, kurā teica, ka kaut kādā ziņā LNNK atkal grib aizliegt, teiksim, preses brīvību un sniegt šādas te... aizliegt, teiksim, objektīvās patiesības izplatīšanu. Tad es gribētu šeit minēt divus piemērus. Pirmkārt, visu Eiropas valstu likumdošana lielākā vai mazākā mērā regulē laiku pirms šīs aptaujas, neviens to neaizliedz, tās var pasūtīt katra politiskā organizācija, tās var tikt publicētas, bet ir arī kaut kāds laiks tieši pirms vēlēšanām, kas jādod pārdomām pašiem vēlētājiem, lai viņi izšķiras, par ko viņi balsos. Un bija tieši ļoti interesanta situācija Latvijā, ka dažas dienas pēc šā sociologu raksta "Dienā" "Lauku Avīzē" parādījās tā saucamais banku reitings, kurā bija pēc žurnālista Ingus Gailuma sev vien zināmas metodoloģijas nopublicētas it kā drošākās bankas Latvijā. Un jūs zināt, kas notika tālāk? Pa šo laiku dažas no šīm drošajām bankām jau paguvušas bankrotēt. Tātad šāda situācija izraisīja diezgan lielu haosu un paniku noguldītāju vidū, kuri gribēja pat savu naudu izņemt it kā no nedrošām bankām un pārlikt šajās "Lauku Avīzes" ieteiktajās drošajās bankās. Tas ir tikai viens piemērs.

Bet es gribētu savu domu pamatot ar iepriekšējo vēlēšanu varbūt praksi, kāda tika lietota Latvijas televīzijā, sevišķi "Panorāmā". Tātad visi skatītāji ievēroja, ka apmēram divus mēnešus pirms vēlēšanām praktiski bija divu veidu uzstāšanās - tātad politiskās un arī aptaujas. Ļoti daudz tika demonstrēti tā saucamie viena cilvēka partijas pārstāvji jeb, kā diezgan trāpīgi viņus nosauca nesenajā rakstā kāds Tautas frontes pārstāvis, "Þogu apkrāsotāju partijas pārstāvji". Visbiežāk tika intervēts (mēs saskaitījām) Māliņa kungs un vēl dažādi citi politiskie līderi, kuri Latvijā ir pazīstami kā ļoti kuriozi cilvēki un kuri, protams, vēlēšanās nespēja savākt vairāk par dažiem desmitiem balsu, bet viņus ļoti sistemātiski rādīja katru vakaru televīzijā, un apmēram pēc pieciem, septiņiem kandidātiem, kuriem trīcēja ne tikai galvas, bet arī domas, pēkšņi parādījās ļoti izsvērts, ļoti pragmatisks, ļoti mierīgs politiķis, kurš, protams, pārstāvēja "Latvijas ceļu". Latvijā katram vēlētājam kļuva pilnīgi skaidrs, ka visi politiskie līderi sadalās divās grupās - kaut kādos nenormālos psihopātos, "þogu apkrāsotājos", un ļoti izsvarotos, politiskos līderos, kas visi sakoncentrēti vienā noteiktā koalīcijā. Šādā pašā veidā tiek veidotas arī reitinga tabulas, tātad iekļaujot kaut kādus četrus vai piecus cilvēkus, no kuriem, teiksim, trīs pēdējos trijos gados vispār politiskajā dzīvē nepiedalās, un, kāpinot milzīgā ģeometriskajā progresijā šo cilvēku popularitāti, tādi vēlētāji, kas absolūti neorientējas sabiedriskajos procesos un nezina, par ko balsot, pēdējā nedēļā, skaidrs, ka skries un nobalsos... Neviens taču neatdos savu balsi par, teiksim, kaut kādu bezcerīgu... Nu šeit es neteikšu, varbūt, teiksim, LNNK ir otrā, bet nu, teiksim, Demokrātiskā partija vai vēl kāda, kas šeit ir dabūjusi... vai "Tçvzemei un brīvībai" ir 6 vietas. Jo, skaidrs, ka labāk taču atdot savu balsi par tiem, kuri var savākt šo 51 balsi. Bet man ir tikai viens jautājums visiem šeit deputātiem: ja pēkšņi mūsu rokās būtu visa šī vēlēšanu propaganda, cilvēku muļķošana, teiksim "Panorāma", "Globuss", kurā, starp citu, divās pēdējās pārraidēs nez kāpēc pirms vēlēšanām piedalījās tikai "Latvijas ceļa" pārstāvji... Tātad man ir tāds jautājums jums godīgi, ja LNNK gribētu viltot un mūsu rokās būtu šī muļķošanas un propagandas mašīna, tad mēs darītu tā: teiksim, nedēļu pirms vēlēšanām pēkšņi iztaisītu milzīgu lēcienu un parādītu, teiksim, ka par LNNK balsos 80%, bet par visām pārējām - 1 vai 2%. Kāds būtu vēlēšanu rezultāts? Skaidrs, ka tas būtu izmainīts par kādiem 5 vai 7% tieši šo svārstīgo cilvēku dēļ, kuri absolūti neorientējas politikā. Tāpēc šis ir ļoti principiāls priekšlikums, tas dod iespēju tieši tādām grupām, kuras ir uz robežas starp 4 un 5%, objektīvi ļaut vēlētājiem divas vai trīs nedēļas mierīgi pārdomāt visas politiskās programmas un ļoti mierīgi vienādos apstākļos nobalsot tieši pēc saviem politiskajiem principiem, nevis pakļaujoties kaut kādai masu histērijai, skrienot un skatoties pēdējā dienā kaut kādas tabulas un ļaujoties apmuļķoties. Un šīs divas lietas - valsts valoda un mierīgs laiks apdomām - ir galvenais priekšnoteikums, lai pirmo reizi Latvijā pēc kara tiešām notiktu demokrātiskas un normālas pašvaldību vēlēšanas, jo pašvaldību vēlēšanās cilvēkiem ir jāļauj arī apdomāt, par ko viņi nodos savas balsis, - vai viņi nodos savas balsis, teiksim, par tiem pašiem partiju pārstāvjiem, kuri jau ir paguvuši privatizēt jeb bez kaut kādas atklātības paguvuši izpārdot vai nodot nomā ar izpirkuma tiesībām par smiekla naudu, piemēram, visus esošos un labākos veikalus un sabiedriskās telpas, kas ir šeit pilsētās un pilsētu centros, vai arī mums būs tāds likums, kas beidzot ļaus cilvēkiem arī pašiem uzņemties kaut kādu atbildību un piespiedīs pašus vēlētājus sākt domāt, ko viņi īsti grib un kādu atbildību tad šie vēlētāji varēs prasīt no saviem ievēlētajiem pārstāvjiem. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par aģitāciju radio un televīzijā pašvaldību vēlēšanām" akceptu pirmajā lasījumā un par pāriešanu uz lasīšanu pa pantiem. Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 1, atturas - 2. Pieņemts. Lūdzu - Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Aicinu Saeimu pieņemt lēmumu, nosakot, ka šā likumprojekta otrais lasījums ir pēc nedēļas.

Priekšsēdētājs. Vai ir kādam iebildes? Nav. Jūsu priekšlikums akceptēts. Reģistrēsimies! Godātie deputāti, Prezidijs ir saņēmis priekšlikumu, ka turpmāk reģistrācijas būs pirms starpbrīža un pēc starpbrīža. Prezidijs šo priekšlikumu vēl apsver. Lūdzu sekretāra biedru Tomiņu nolasīt izdruku. Un es ceru, ka pēc šīsdienas plenārsēdes prakses Prezidijs vakarā varēs pieņemt lēmumu.

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies: Georgs Andrejevs, Olafs Brūvers, Igors Bukovskis, Ilga Grava...

Priekšsēdētājs. Grava ir zālē.

Z.Tomiņš. Andris Grots, Viesturs Pauls Karnups, Odisejs Kostanda, Andrejs Krastiņš, Ruta Marjaša, Andris Piebalgs, Aida Prēdele, Jānis Ritenis, Ivars Silārs un Jānis Vaivads.

Priekšsēdētājs. Paldies. Pārtraukums.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! Ieņemiet, lūdzu, savas vietas! Turpinām izskatīt Saeimas deputātu iesniegto steidzamo pieprasījumu Ministru prezidentam Valdim Birkavam. Šis pieprasījums tika nolasīts, un, tā kā frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti pamatoti iebilda, ka viņi ir saņēmuši šo pieprasījumu tikai pulksten 9, es lūdzu atlikt izskatīšanu pēc pārtraukuma.

Par steidzamību viens var runāt "par", viens - "pret". Deputāts Straume - frakcija "Tçvzemei un brīvībai".

J.Straume (TB).

Tātad, godātie kolēģi, sniegšu argumentāciju par šā pieprasījuma steidzamību. Pirmkārt, kā jau es iepriekšējā reizē teicu, tas ir jautājums, kas lielā mērā skar plašas sabiedrības aprindas, un jāsaka, ka tā situācija, kāda pašreiz ir izveidojusies, liecina par to, ka plašu Latvijas sabiedrības aprindu viedoklis par šā militārā objekta darbību Latvijā, par tā legalizēšanu netiek ņemts vērā. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt, tiek pārkāpta Latvijas Republikas likumdošana. Likuma "Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem" 7.pants nosaka, ka līgumi par ārvalstu bruņoto spēku atrašanos un to statusu Latvijas Republikas teritorijā ir slēdzami starpvalstu līgumu veidā. Šā paša likuma 3.pants paredz, ka Ministru kabinets nevar pieņemt lēmumu par starpvalstu līgumu noslēgšanu. Aicinu visus deputātus uzmanīgi izlasīt 3.panta otro daļu un 7.pantu! Domāju, ka nevar būt nekādu šaubu par to, ka Skrundas radiolokācijas stacija un to apkalpojošās Krievijas Federācijas militārpersonas ir ārvalsts, turklāt okupētājvalsts, bruņoto spēku sastāvdaļa. Tas pats 3.pants arī paredz, ka lēmumā tiek noteiktas par konkrētā līguma izstrādāšanu atbildīgās personas un šo personu pilnvaru apjoms un saturs.

Gribu pievērst jūsu uzmanību diviem datumiem. Likums "Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem" ir stājies spēkā šā gada 10.februārī. Savukārt 15. februārī Ministru kabinets deva pilnvaras sarunu delegācijai piekrist Krievijas priekšlikumam - atļaut Skrundas lokatora funkcionēšanu 4 gadus un atvēlēt 18 mēnešus tā demontāžai. Nelikumība šeit ir nepārprotama. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. 3. martā mēs šeit apspriedām deputātu ierosināto lēmuma projektu, kurš paredzēja delegācijai minētās pilnvaras noņemt. Toreiz savā uzstāšanās reizē minēju arī šīs tiesiskās pretrunas. Pēc ārlietu ministra priekšlikuma lēmuma pieņemšana tika atlikta, bet tas nenozīmē, ka lietas izskatīšana būtu izbeigta. Par spīti tam delegācijas vadītājs ar valdības ziņu 15. martā vienošanos par Skrundas lokatoru parafēja. Tādējādi Ministru kabinets otrreiz pārkāpis savas kompetences robežas. Tagad, spriežot pēc valdības locekļu izteikumiem, Ministru kabinets grib vēlreiz akceptēt šā līguma noslēgšanu un dot Valsts prezidentam pilnvaras to parakstīt. Es šeit atkārtoju, ka likums to nepieļauj. Un tas mums visiem ir skaidri redzams.

Un pēdējais. Likuma 8.pants paredz, ka starpvalstu līgumi tiek apstiprināti ar Saeimas pieņemtu likumu. Citiem vārdiem runājot, tie tiek ratificēti. Starp citu, 2.martā, atbildot uz deputātu pieprasījumu darīt Saeimai zināmus delegāciju apspriestos līgumprojektus, Ministru prezidenta biedrs Levita kungs rakstīja (citēju): "Visi Latvijas Republikas un Krievijas starpvalstu sarunās apspriestie līgumu projekti satur normas par to ratifikāciju." Citāta beigas. Tie, kas ir iepazinušies ar publicētajiem līgumu projektiem, redz, ka divi no tiem - vienošanās par Skrundas lokatoru un par Krievijas militārpersonu un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību - normas par ratifikāciju nesatur. Tas vēlreiz skaidri parāda Ministru kabineta necieņu, pirmkārt, pret likumu un, otrkārt, pret likuma devēju.

Es aicinu visu frakciju deputātus skaidri apzināties, ka ir maza jēga mums pieņemt šeit likumus, ja 5 dienas pēc to spēkā stāšanās valdība mierīgi tiem pārkāpj pāri. Es aicinu nobalsot par steidzamību un par pieprasījuma pieņemšanu. Paldies.

Priekšsēdētājs. Deputāts Virsis - lūdzu!

M.Virsis (LC).

Godātais priekšsēdētāj, cienījamie klātesošie! Es domāju, ka neviens man nevar pārmest to, ka es esmu ļaunprātīgi izmantojis šo tribīni. Es runāju tikai tad, ja man ir ko runāt un sacīt.

Tas, ko mēs šeit dzirdējām, ir principā necieņa pret radioklausītājiem, jo mums šeit, zālē, jau faktiski vairāk vai mazāk tomēr ir zināma skaidrība. Bet šeit ir runa par apzinātu patiesības sagrozīšanu. Skaidri un gaiši es varu pateikt un vēlreiz atkārtot, ka arī vienošanās par Skrundu ir paredzēta ratifikācijai. Un, ja Straumes kungs varētu vēlreiz izlasīt šīs vienošanās tekstu, tad es gribētu pievērst uzmanību nevis kaut kādai sadaļai pa vidu vai beigās, kur varbūt teksts ir pietiekami sarežģīts, bet 1.pantam. Un 1.pantā ir rakstīts, ka šī vienošanās ir Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas 1994. gada līguma par Krievijas Federācijas Bruņoto spēku pilnīgas izvešanas no Latvijas Republikas teritorijas nosacījumiem, termiņiem un kārtību un par Krievijas Federācijas Bruņoto spēku tiesisko statusu izvešanas laikā neatņemama sastāvdaļa. Tātad Straumes kungam es iesaku paskatīties šo līgumu, un tad viņš redzēs, ka šis līgums ir jāratificē. Visas papildvienošanās faktiski tiek ratificētas caur šo galveno līgumu. Tātad Saeimai būs iespēja izteikt savu attieksmi pret šīm vienošanām. Tā ka nav šeit apzināti vai neapzināti jāmaldina cilvēki un jānodarbojas ar priekšvēlēšanu kampaņu.

Otra lieta. Apzināta maldināšana šoreiz, manā uztverē (vismaz man tā šķiet), ir tas, ka šeit, šajā pieprasījumā, ir rakstīts, ka Skrundas radiolokācijas stacija - tā ir karabāze. Arī es atgādinu Straumes kungam, ka statusu, šādu vai citu objektu statusu, nosaka vienošanās, nevis mūsu pašu izjūtas jeb spekulācijas. Un es gribu vēlreiz atgādināt, ka 2.pantā ir rakstīts, ka Skrundas radiolokācijas stacija (tālāk tekstā - "objekts") ir Krievijas militāriestāde, kas atrodas civilā kontrolē. Šīs vienošanās tekstā nekas nevar tikt uzskatīts par tādu, kas piešķirtu objektam karabāzes statusu. Vēlreiz atkārtoju: nekas šīs vienošanās tekstā nevar tikt uzskatīts par tādu, kas piešķirtu objektam karabāzes statusu! Pēc jūsu loģikas, man tagad būtu jāgriežas pie Zotova vai pie Krievijas puses un jāsaka - kungi, atvainojiet, to pusgadu mēs velti zaudējām, strīdoties par šo jautājumu; nē, tā ir karabāze, mums vajag šo karabāzi.

Citas izejas es neredzu, ja mēs pieņemam šādu variantu. Tāpēc es aicinu balsot pret steidzamību un normālā kārtībā izskatīt visu šo jautājumu.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputātu iesniegto pieprasījumu apspriešanas steidzamību! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 43, atturas - 13. Steidzamība nav pieņemta. Līdz ar to šis pieprasījums tiek nodots izskatīšanai Pieprasījumu komisijai.

Izskatām nākamos likumprojektus. Likumprojekts "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas 1991. gada 30. oktobra likumos "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem" un "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā"". Dokumenti nr. 223, nr. 346, nr. 72, nr. 77 un nr. 275. Vārds Juridiskās komisijas priekšsēdētājam Aivaram Endziņam!

A.Endziņš (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Gorbunova kungs jums nosauca veselu virkni dokumentu. Es lūdzu jūs pievērst uzmanību apkopojošajam dokumentam nr. 275, kurā ir ietverti visi šie nosauktie dokumenti. Šis dokuments sākas ar Juridiskās komisijas viedokli, kas tika izteikts un adresēts Saeimas Prezidijam. Vispirms tas tika iesniegts kā Ministru kabineta likumprojekts par grozījumiem šajos divos likumos - 1991. gada 30. oktobra likumos "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem" un "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā" (tas bija vēl rudens sesijā), bet sesiju starplaikā Ministru kabinets Satversmes 81. panta kārtībā izdarīja grozījumus šajos divos likumos, līdz ar to Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts faktiski zaudē savu aktualitāti, zaudē savu spēku, un tas būtu jāizslēdz no likumdošanas iniciatīvas reģistriem. Kā jūs zināt, tajā pašā laikā tika iesniegts arī frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" likumprojekts par grozījumiem šajos abos likumos. Juridiskā komisija, izskatot visus šos projektus - gan likumprojektu, ko iesniedza Ministru kabinets, gan likumprojektu, ko iesniedza frakcija "Tçvzemei un brīvībai", gan arī Satversmes 81. panta kārtībā pieņemtos Ministru kabineta noteikumus nr. 13 un nr. 16 (tie ir ziemas sesijas dokumenti nr. 74 un nr. 77) - , nonāca pie secinājuma, ka šajos projektos ir virkne nepilnību un trūkumu, un, lai atvieglotu Saeimai šo jautājumu izšķiršanu, izstrādāja savu, alternatīvu projektu, kurš ir iekļauts šajā dokumentā nr. 275.

Ja jūs uzmanīgi apskatīsiet šo tabulu, kas jums ir izsniegta, jūs redzēsiet, ka pirmajā ailītē ir tāds likuma teksts, kāds bija spēkā līdz Ministru kabineta noteikumu pieņemšanai. Tātad pirmais likumprojekts būtu par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem. Pirmajā ailītē tātad ir redzams, kāds bija likums līdz Ministru kabineta noteikumu pieņemšanai, otrajā ailītē ir Ministru kabineta noteikumi nr. 13 (tātad tie, kas izdara grozījumus šajā likumā), un trešajā ailītē ir ietverts tas projekts, ko iesniedza frakcija "Tçvzemei un brīvībai". Ceturtajā ailītē ("Citi priekšlikumi") būtībā ir tātad priekšlikumi, kurus saņēma Juridiskā komisija attiecībā uz frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" iesniegto projektu, un piektajā ailītē ir Juridiskās komisijas izstrādātais alternatīvais likumprojekts "Par grozījumiem Latvijas Republikas 1991. gada 30. oktobra likumā "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem"".

Cienījamajai Saeimai ir acīmredzot jāizšķiras, kuru no minētajiem likumprojektiem, kas šajā tabulā ir ietverti, mēs ņemsim par pamatu un pie kura mēs strādāsim.

Vēl es gribu vērst cienījamās Saeimas uzmanību uz to, ka Ministru kabineta pieņemtajos noteikumos nr. 13 ir noteikts saīsināts pieteikšanās termiņš, līdz kuram bijušie īpašnieki vai viņu mantinieki varēja pieteikties, lai saņemtu atpakaļ viņiem atņemto namīpašumu, proti, šā gada 31. marts. Šodien ir 24. marts. Tāpēc Juridiskā komisija, Saeimai izšķiroties, kuru no šiem projektiem ņemt par pamatu, lūdz arī šo likumprojektu izskatīt steidzamības kārtā, lai varētu noturēt otro lasījumu. Tātad, ja mēs akceptēsim pāreju uz lasīšanu pa pantiem, tad otro lasījumu un pēdējo lasījumu varēs noturēt nākamajā nedēļā - 31. martā. Un mēs šajā likumprojektā esam iekļāvuši termiņu, līdz kuram būtu jāpiesakās, un tas ir 1994. gada 1. jūlijs. Šo termiņu mēs izvēlējāmies tāpēc, lai varētu arī šo termiņu saskaņot ar jau otrajā lasījumā pieņemto likumprojektu "Par grozījumiem likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"". Jāsaka gan, ka tur šis termiņš otrajā lasījumā bija noteikts 3 mēnešus pēc šā likuma spēkā stāšanās. Acīmredzot būtu pareizāk, ja mēs gan vienā, gan otrā likumprojektā ierakstītu konkrētu datumu, lai pēc tam nerastos strīdi, diskusijas, kad likums ir stājies spēkā, vai ir šis termiņš. Tātad vienkāršāk būtu, ja mēs noteiktu konkrētu datumu gan vienā, gan otrā likumprojektā.

Es ceru, ka deputāti ir rūpīgi iepazinušies ar visiem šiem projektiem un var izteikt savu viedokli, un man Juridiskās komisijas vārdā būtu lūgums cienījamajai Saeimai ņemt par pamatu un akceptēt izskatīšanai pirmajā lasījumā Juridiskās komisijas sagatavoto likumprojektu, kas šajā tabulā jums ir uzrādīts piektajā ailītē.

Tas man būtu īsumā viss. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Es atvainojos... Es gribētu precizēt. Tātad pirmais priekšlikums būs balsojums par steidzamību. Tas ir viens, kā es sapratu no jūsu teiktā.

A.Endziņš. Jā.

Priekšsēdētājs. Otrs... Nu tas gan būtu tālāk, bet varbūt balsošanas secībai kā alternatīvais...Tātad pirmais būs frakcijas "Tçvzemei un brīvībai", ja mēs skatāmies iesniegšanas secībā, bet pēc tam... Kā jūs ieteiktu rīkoties ar Ministru kabineta šiem diviem dokumentiem? Vai viens otru izslēdz? Jūs teicāt, ka līdz ar to tie noteikumi...

A.Endziņš. Šeit šajā tabulā mēs neesam ietvēruši Ministru kabineta iesniegto likumprojektu, ko Ministru kabinets iesniedza līdz noteikumu pieņemšanai, jo tie ir analoģiski - viens pret vienu. Juridiskā komisija uzskata, ka, ja Ministru kabinets ir pieņēmis noteikumus 81. panta kārtībā, kuri ir viens pret vienu ar šo iesniegto likumprojektu pirms noteikumu pieņemšanas, tad tas būtībā nebūtu līdzskaitāms, jo šeit nekādu atšķirību nav. Acīmredzot te vienkārši ir vajadzīgs, lai Ministru kabinets būtu tik laipns un pats to atsauktu, jo citādāk iznāk ļoti neskaidri, par ko tad mēs... Bet katrā ziņā Ministru kabineta noteikumi nr. 13 ir jāizskata saskaņā ar Kārtības rulli, ja tie ir nodoti komisijām kā likumprojekts. Tāpēc arī šeit nav... Un tālāk tad nāk jau Juridiskās komisijas priekšlikums. Tā ka faktiski balsojams būtu tikai likumprojekts, ko izstrādājusi frakcija "Tçvzemei un brīvībai", tad būtu Ministru kabineta un pēdējais būtu Juridiskās komisijas, bet acīmredzot pirms balsošanas var būt, ka deputāti izsakās debatēs, bet vispirms es lūgtu tomēr nobalsot par steidzamību.

Priekšsēdētājs. Paldies. Protams, es tikai tādu to procedūru pateicu, lai deputātiem būtu pilnīga skaidrība. Bet Endziņa kunga aicinājums Ministru kabinetam ir vietā, jo citādi ir paradoksāla situācija - tad it kā formāli mums jāizskata divi alternatīvi Ministru kabineta priekšlikumi par vienu un to pašu. Ministru kabinets tos gan ir iesniedzis vienādus, un Ministru kabinetam tad pašam būtu jāizlemj, ko tas grib, lai mēs apspriežam šeit, Saeimā.

Par procedūru - deputāts Resnais.

G.Resnais (LZS).

Cienījamo priekšsēdētāj, lai runātu par procedūru, varbūt atļaujiet mazliet paskaidrot. Man tomēr paliek neskaidrība. Šeit šajā likumā tiek apvienoti trīs priekšlikumi: frakcijas "Tçvzemei un brīvībai", Ministru kabineta un Juridiskās komisijas. Šos pašus likumprojektus ir iesnieguši politiski represētie, bet juridiski ir iesniegti no Zemnieku savienības frakcijas 3.septembrī. Tie tika jau izskatīti pirmajā lasījumā 2.decembrī, ir iegūluši un, manuprāt, tos nevarētu no šejienes izsvītrot ārā. Tas ir jāņem klāt. Es nebūt neaicinu uz kādām likuma prioritātēm, ka tām vajadzētu būt kā Zemnieku savienības iniciatīvai. Mani tik tiešām interesē tikai šo likumu rezultāts par to, par ko mēs esam iesnieguši. Un šeit ir četri likumi, kuros mēs lūdzam amnestēt politiski represētos īpašniekus. Es lūdzu saprast mani pareizi. Citādi nevar nosaukt šos likumus - 1991.gada 30.oktobra likumu par namīpašumu atdošanu, 30.oktobra likumu par denacionalizāciju, likumu par namīpašumu atdošanu un Ministru kabineta lēmumu - kā par jaunu sodu. Mums uzlika sodu - septiņus gadus bez tiesībām tuvoties savam īpašumam! Un šodien šie likumi tiek izskatīti trijos variantos, un tas variants, par kuru es teicu, tas ir izgājis no 9. , ir sākuma projekts, un pirmais lasījums šeit nav iekļauts. Man tas nav saprotams. Es esmu par šā jautājuma steidzamu risinājumu, ja tajā var iekļaut iekšā arī šo sadaļu. Un tā atrodas Cilvēktiesību komisijā. Es nesaprotu vienkārši, kāpēc tas šeit nav iekļauts, un procedūras doma ir tāda - iekļaut arī mūsu priekšlikumu šeit. Un ir ļoti labi - apvienosies un steidzami izies cauri.

Priekšsēdētājs. Par procedūru - Aivars Endziņš, Juridiskās komisijas vadītājs.

A. Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Šeit ir šī 4.ailīte, kur ir citi priekšlikumi, un, ja jūs paskatīsities 5.lapaspusē, tad redzēsit, ka tur ieteikts papildināt 15.pantu ar šāda satura otro daļu: "Ðā panta noteikumi par 7 gadu termiņu neattiecas uz gadījumiem, kad bijušie īpašnieki ir politiski represētās personas". Un iesniegusi to ir Zemnieku savienība.

Vēl šeit apakšā ir arī 2.daļa, kuru iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Tā ir saistībā ar tiem projektiem, kuri bija jau darbā. Tālāk vēl ir arī 6.lappusē Cilvēktiesību komisijas priekšlikums, kā arī 17.panta pirmā daļa, kuru ir iesniegusi Zemnieku savienība. Tie ir tie. Un Juridiskās komisijas alternatīvais projekts šeit paredz - it sevišķi es gribētu to cienījamajam Resnā kungam tomēr paskaidrot -, ka nevajadzētu šeit ... par otrreizēju kaut kādu represiju, jo tā norma, ko jūs ielikāt šeit iekšā bez jebkādām atrunām, tas ir, papildināt 15.pantu ar šāda satura otro daļu, ka šā panta noteikumi par 7 gadu termiņu neattiecas uz gadījumiem, kad bijušie īpašnieki ir politiski represētās personas... Tas nozīmē, ka šinī gadījumā, ja šī politiski represētā persona ir daudzstāvu nama bijušais īpašnieks, viņam tas tagad ir atdots atpakaļ. Tad visi šie iemītnieki ir jāizliek ārā - tā iznāk. Tāpēc Juridiskā komisija to ir iestrādājusi tālāk jau 16.pantā, kur ir izteikts, ka, ja nama īpašnieks un viņa ģimenes locekļi vēlas atgriezties sava namīpašuma dzīvoklī, tad viņam jāuzraksta iesniegums attiecīgajai pašvaldībai. Pamatojoties uz šo iesniegumu, pašvaldība viena gada laikā nodrošina viena dzīvokļa atbrīvošanu īpašnieka vajadzībām, ierādot īrniekam līdzvērtīgu dzīvojamo platību. Tātad mēs mēģinājām to iestrādāt.

Un tālāk. Cienījamais Resnā kungs, cienījamie deputāti! Jums pie šā 275.dokumenta ir pievienoti klāt visi tie atzinumi, kurus mēs pieprasījām un kurus mēs esam saņēmuši, proti, gan no Finansu ministrijas, gan no Valsts reformu ministrijas. Mēs nosūtījām arī šos projektus, tas vēl bija saistībā ar frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" iesūtīto likumprojektu, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Lagzdiņa kungs savukārt nosūtīja šos projektus atsauksmei Pašvaldību savienībai un Rīgas rajona pašvaldībām. Mēs to saņēmām, un šeit dokumentā ir pievienots klāt viedoklis, ko izsaka Rīgas dome, ko izsaka Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona priekšpilsēta. Tātad visi šie dokumenti jums ir pievienoti klāt, jūs paši varat izvērtēt, jo arī redzēsit, kāda ir šī attieksme. Šeit saistībā ar visu to tas ir jālemj, bet es vēl gribētu uzsvērt vienu. Mēs tagad risināsim jautājumu pirmām kārtām par to, kuru projektu mēs ņemsim par pamatu pirmajam lasījumam. Otro lasījumu, ja mēs nobalsosim par steidzamību, skatīsim nākamo ceturtdien. Tātad, ja vēl ir kādi priekšlikumi, kurus var iestrādāt, tad tas viss ir iespējams. Paldies.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! Mums jārunā tagad ir par priekšlikumu, kurš iesniegts, - par steidzamību. Viens - "par", viens -"pret". Lūdzu, Anna Seile!

A.Seile (LNNK).

Es rūpīgi izvērtēju visus priekšlikumus, kuri ir salikti tabuliņā, un uzskatu, ka šis jautājums ir steidzami jāatrisina. Un kāpēc? Tāpēc, ka pēc pašreiz spēkā esošā likuma... Kaut vai viens arguments. Es analizēšu tikai vienu argumentu. Bija noteikts termiņš, ka uz namīpašumiem varēja pieteikties līdz 1994.gada 31.oktobrim, tātad līdz šā gada beigām. Pēc tam pieņemtie Ministru kabineta noteikumi, kurus pieņēma 81.panta kārtībā, paredzēja šo termiņu izmainīt līdz 1994.gada 31.martam, tātad - saīsina šo termiņu. Un šeit jau rodas zināma pretruna. Bet šie noteikumi ir spēkā. Tātad tikai līdz 31.martam var pieteikties uz saviem namīpašumiem.

Nav skaidrības arī vēl par zemes reformas termiņiem, un, lūk, tāpēc ir radies priekšlikums - pagarināt šo termiņu, kā mēs redzam Juridiskās komisijas priekšlikumā, līdz 1994.gada 1.jūlijam. Es uzskatu, ka jau no šā viena priekšlikuma izskatīšanas puses vien šis jautājums ir steidzams, nerunājot par visu pārējo. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Deputāts Gunārs Resnais - Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Resnais (LZS).

Mani pārliecināja Endziņa kunga argumenti, un es praktiskās lietas labā savu priekšlikumu par atsevišķu balsojumu par politiski... par Zemnieku savienības priekšlikumu atsaucu, jo tie šeit iet kopīgi, bet atstāju sev tiesības būt absolūtā neziņā, kā mūsu ierēdņi gatavo likumu secību. Mūsu likums jau bija izgājis pirmo lasījumu decembrī, bet šodien vēl tas nav pamodies otrajam lasījumam, bet apkopotais nāk tikai pirmajā lasījumā. Tāpēc aicinu balsot par steidzamību.

Priekšsēdētājs. Zvanu! Diemžēl tika pārkāpts Kārtības rullis, jo divi aģitēja "par". Par procedūru? Lūdzu - tieslietu ministrs Levits.

Levita kungs atsauc savu vārdu, jo viņš vienkārši aizgāja savā vietā. Balsosim par likumprojektu "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas 1991.gada 30.oktobra likumos "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem" un "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā"", par šo likumprojektu izskatīšanas steidzamību. Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - nav, 8 - atturas. Steidzamība pieņemta. Tagad varam uzsākt debates.

Vārds Egilam Levitam - tieslietu ministram.

E.Levits (tieslietu ministrs).

Priekšsēdētāja kungs, dārgie kolēģi! Ministru kabineta vārdā es paziņoju, ka mēs, Ministru kabinets, savus priekšlikumus noņemam.

Priekšsēdētājs. Un paliek Juridiskās komisijas priekšlikumi. Paldies. Līdz ar to mums galarezultātā būs jāizšķiras. Mums ir frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" iesniegtie priekšlikumi, tas ir, grozījumi kā likumprojekts, un Juridiskās komisijas iesniegtais likumprojekts. Vai Sekretariātā ir pieteikušies debatēs? Nav. Lūdzu zvanu! Balsošanas secība: vispirms frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" iesniegtais likumprojekts, pēc tam - Juridiskās komisijas.

Lūdzu, balsosim par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" iesniegto likumprojektu, par tā akceptēšanu pirmajā lasījumā un pāreju uz lasīšanu pa pantiem. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 31, atturas - 14. Nav pieņemts.

Tagad, lūdzu, balsosim par šā paša nosaukuma likumprojektu, ko ir iesniegusi Juridiskā komisija. Arī par akceptu pirmajā lasījumā un pāreju uz lasīšanu pa pantiem. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 1, atturas - 10. Akceptēts Juridiskās komisijas iesniegtais likumprojekts pirmajā lasījumā, un tālāk tas tiks lasīts pa pantiem.

Vārds informācijai Juridiskās komisijas vadītājam Aivaram Endziņam.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Man būtu liels lūgums, lai jūs līdz piektdienas vakaram iesniegtu savus priekšlikumus par 5.ailītē doto Juridiskās komisijas likumprojektu, lai mēs varētu tos apstrādāt un sagatavot otrajam lasījumam nākamajā ceturtdienā, proti, 31.martā. Un lūdzam arī cienījamo priekšsēdētāju aicināt Saeimu nobalsot par otro lasījumu 31.martā.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Deputāta Endziņa priekšlikums ir akceptēts.

Nākamais likumprojekts - Amnestijas likums. (dokuments nr. 322). Vārds Linardam Muciņam - Iekšlietu ministrijas parlamentārajam sekretāram. Lūdzu!

L.Muciņš (Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs).

Cienījamo priekšsēdētāj un godājamie deputāti! Cilvēktiesību komisija sagatavojusi dokumentu nr.322 - "Amnestijas likums" trešajam lasījumam plenārsēdē. Salīdzinot ar otro lasījumu, kādi grozījumi ir izdarīti likumprojektā? Likumprojektā ir izdarīti redakcionāli grozījumi, kā arī izpildīts Iekšlietu un aizsardzības komisijas norādījums par to, ka 5.pantā no atsevišķu Kriminālkodeksa pantu nosaukumiem mēs izņēmām ārā tos paskaidrojumus, kas šeit radīja tādu zināmu neskaidrību deputātiem. Juristu piemērošanai šeit ir to pantu numuri, kuri tiks lietoti. Pārējie visi labojumi, izņemot vienu - 4.pantā, kurš ir izdalīts, ir redakcionāla rakstura. Atļaujiet ziņot par grozījumiem, kas izdarīti likumprojekta 4.pantā.

Atšķirībā no pirmā lasījuma, kā jūs atceraties, otrajā lasījumā tika izdarīts balsojums šajā 4.pantā un tika iebalsots deputāta Lagzdiņa labojums, kurš šā panta saturu izmainīja tādā veidā, kā tas ir šeit jums redzams pielikumā. Komisija rūpīgi izvērtēja šo jautājumu, pārrunāja to ar Iekšlietu ministriju, arī ar pašu labojumu autoru Jāni Lagzdiņu, un tika sagatavots deputāta Ģirta Kristovska piedāvātais labojums, kurš piedāvā izteikt 4.pantu šādā redakcijā: "Pârējām personām, kuras notiesātas ar reālu brīvības atņemšanas sodu un kuras iepriekš nav sodītas ar reālu brīvības atņemšanas sodu par šā likuma 5.pantā 1. un 2. punktā minētajiem noziegumiem, neizciesto soda daļu samazināt par vienu gadu". Tādā veidā arī šajā jautājumā tika rasts varbūt kompromiss starp šo pārāk brīvo amnestijas piedāvājumu, kas šajā likumprojektā tika piedāvāts pirmajā lasījumā. Es uzskatu, un arī komisija uzskata, ka šādā veidā visas puses ir visādā ziņā atradušas kompromisu gan no juridiskā viedokļa, gan arī no reālā stāvokļa ir atrasts vispareizākais risinājums, jo tiešām amnestiju nevajadzētu piemērot personām, kas ir sodītas ne tikai šoreiz par noziegumu, kas minēts 5.pantā, bet arī personām, kuras ir sodītas par 5.pantā minētajiem noziegumiem pirms tam. Tas man būtu viss. Es aicinātu godātos deputātus atbalstīt likumprojektu un balsot par to trešajā un galīgajā lasījumā. Paldies.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Amnestijas likuma pieņemšanu visumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 5, atturas - 9. Amnestijas likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts "Par budžetu un finansu vadību" (dokumenti nr.293, 224). Komisijas vārdā Aija Poča - "Latvijas ceļš".

A.Poča (LC).

Cienījamais Prezidij un cienījamā Saeima! Vispirms es atvainojos par kļūdu, jo ir nepareizi norādīts dokumenta numurs. Jums ir jāņem dokuments nr.292, kas pēc būtības ir pavadvēstule likumprojektam "Par muitas nodokli", un zem tā ir noslēpusies likumprojekta "Par budžetu un finansu vadību" trešā lasījuma tabuliņa.

Priekšsēdētājs. Notiek mazi meklēšanas darbi. Kur tā tabuliņa ir paslēpusies?

A.Poča. Dokumenta nr.292 apakšā. Tā ir pavadvēstule, un zem tās ir tabuliņa.

Priekšsēdētājs. Vai kāds man var iedot 292.? Godātie deputāti! Jums droši vien ir šis dokuments nr.292. Pie kura dokumenta, kā jūs teicāt, tas ir paslēpies?

A.Poča. Tā ir pavadvēstule likumprojektam "Par muitas nodokli". Zem tās.

Priekšsēdētājs. Un kurš darba kārtībā ir muitas...

A.Poča. Ar numuru 292.

Priekšsēdētājs. Ā, tas ir! Tad tūlīt meklēsim. Skatieties, lūdzu, likumprojektu "Par muitas nodokli" (iekavās - tarifiem). Te mums jauni pārbaudījumi nāk. Mēs it kā tikām galā ar Civildienesta likuma pārbaudījumiem, bet te nāk citi tagad mums. Tas ir 8.3. Es pats atradīšu. Paldies. Tiešām. Godātie deputāti, vai jūs arī esat atraduši to tabuliņu? Varam turpināt?

A.Poča. Tātad, lai būtu vieglāk strādāt, atgādināšu, ka dokuments nr.293 ir otrajā lasījumā pieņemtā likuma redakcija. Uz trešo lasījumu tika saņemti sekojoši priekšlikumi. Pirmais attiecas uz likumā lietoto terminu skaidrojumiem. Un tas ir deputāta Piebalga priekšlikums, ka terminu skaidrojumus vajadzētu pārvietot uz likuma pirmo nodaļu, attiecīgi mainot pārējo nodaļu numerāciju. Tā ir mūsu likumdošanas prakse, ka parasti likuma termini ir likuma priekšā. Un līdz ar to komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Priekšsēdētājs. Vai jums ir iebildes, deputāti? Akceptēts.

A.Poča. Nākamais ir deputāta Oša priekšlikums, kas saistīts ar 2.pantu - finansu vadība. Deputāts Osis ierosina panta otrajā daļā aiz vārdiem "Ministru kabinets" papildināt tekstu ar vārdiem "deleģējot attiecīgas pilnvaras finansu ministram". Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, uzskatot, ka Ministru kabinets, vadoties pēc likuma "Par Ministru kabineta iekārtu", var deleģēt šīs funkcijas, un to nebūtu vajadzības norādīt šajā likumā un šajā panta daļā. Taču tas ir balsojams priekšlikums.

Priekšsēdētājs. Deputāts Osis uztur balsojumu? Zvanu, lūdzu! Deputāts Aivars Endziņš - par pantu.

A.Endziņš (LC).

Cienījamie deputāti! Pirms mēs balsojam par šo deputāta Oša priekšlikumu, es gribu tomēr uzsvērt vēlreiz to, ko teica Počas kundze, proti, ja mēs šādu priekšlikumu pieņemam, tad mēs līdz ar to iestrādājam šajā likumā pretrunu ar likumu par Ministru kabinetu, kuru mēs esam pieņēmuši. Proti, 14.pants runā par to, kādus normatīvos aktus var izdot Ministru kabinets, bet 15.pants nosaka, ka Ministru kabinets un atsevišķs ministrs var izdot sev padotajām institūcijām, es uzsveru to - sev padotajām! Bet, ja mēs iestrādājam šādu normu, tad tas nozīmē, ka mēs deleģējam finansu ministram tiesības izdot instruktīvus materiālus, normatīvos materiālus arī citām institūcijām. Un tas ir pretrunā ar šo likumu, tāpēc pirms balsošanas, lūdzu, ņemiet to vērā.

Priekšsēdētājs. Deputāts Osis, lūdzu - "Latvijas ceļš".

U.Osis (LC).

Deputāta Endziņa izskaidrojums pārliecināja. Es noņemu savu priekšlikumu un neuzstāju par balsošanu.

Priekšsēdētājs. Izskatām tālāk.

A.Poča. Nākamais arī ir deputāta Oša priekšlikums, kura būtība ir līdzīga. Tas skar 2.panta trešo daļu, kur arī ir priekšlikums aizstāt vārdus "Ministru kabinets" ar vārdiem "finansu ministrs". Līdz ar to panta trešā daļa deputāta Oša redakcijā skanētu: "Finansu ministrs izdod rīkojumus, instrukcijas un ieteikumus šā likuma detalizētai piemērošanai". Tomēr Budžeta komisija uzskatīja, ka šeit 2.pantā ir vispārējākas normas, un tomēr ierosina atstāt šīs tiesības Ministru kabinetam.

Priekšsēdētājs. Vai kāds iebilst? Neiebilst neviens, akceptēts komisijās.

A.Poča. Nākamais priekšlikums ir no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, un tas ir priekšlikums par 10.panta redakciju. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija pirmajā daļā pēdējo teikumu ierosina papildināt ar vārdiem "kuras ministram jāiesniedz likumprojekta vai priekšlikuma iesniedzējam ne vēlāk kā divu nedēļu laikā no to saņemšanas". Respektīvi, šis teikums skar jautājumu par to, ka, ja ir kaut kādi ierosinājumi par budžeta grozījumiem un par asignējumu palielināšanu, tad ir nepieciešama finansu ministra atsauksme. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu, tikai redakcionāli svītrojot vārdu "ministram". Līdz ar to jaunā redakcija skanētu šādi: "Visiem šādiem likumprojektiem un priekšlikumiem pirms to apspriešanas Ministru kabinetā un Saeimā jāpievieno finansu ministra atsauksme, kura jāiesniedz likumprojekta vai priekšlikuma iesniedzējam ne vēlāk kā divu nedēļu laikā no to saņemšanas".

Priekšsēdētājs. Vai kādam ir iebildes? Nav. Akceptēts.

A.Poča. Nākamais priekšlikums ir deputātes Počas priekšlikums, kas saistīts ar likumprojekta 10.panta otro daļu. Tur ierosināts nomainīt vārdus "likuma izsludināšana" ar vārdiem "likuma stāšanās spēkā", jo bieži šie divi datumi nesakrīt. Un loģiskāk būtu teikt - "ar likuma stāšanos spēkā". Komisija atbalstīja.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav. Akceptēts.

A.Poča. Nākamais ir priekšlikums par 11.pantu, kas skar jautājumu par budžeta klasifikāciju. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ierosina vārdus "finansu ministrs" aizstāt ar vārdiem "Ministru kabinets". Šoreiz Budžeta komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, jo uzskatīja, ka tas ir saistīts ar budžeta tehnisko griezumu un ka, teiksim, ar tādu klasifikāciju tas ir tieši saistīts ar Finansu ministrijas darbu, un tāpēc nebūtu nepieciešamas Ministru kabineta pilnvaras.

Priekšsēdētājs. Lūdzu - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Siliņš.

A.Siliņš (LC).

Paldies, cienījamo priekšsēdētāj, Prezidij, godātie kolēģi. Es tomēr gribu šeit atzīmēt, ka šis nav tīri tehnisks jautājums, bet šis jautājums ir saistīts zināmā mērā ar tālāko darba organizāciju budžeta izlietošanā un arī projekta sastādīšanā. Es šo lietu gribu tīri konkrēti ilustrēt ar vienu piemēru. Redzat, šī budžeta klasifikācija vispirms sākas ar ļoti dažādām ministrijām, bet pēc ministrijām ar dažādiem kodiem ir citas valsts institūcijas, teiksim, Valsts zemes dienests, Valsts kontrole un tā tālāk un tā tālāk. Un līdzīgā veidā es saprotu, ka, ja likumdošanas kārtībā kādai no institūcijām ir paredzēts, ka tā rīkojas ar budžetu, sastāda budžeta projektu vai arī lieto, tad tā tas, piemēram, ir likumā "Par zinātnisko darbību", kurš jau ir pieņemts 1992.gada novembrī. Tur ir paredzēts, ka Latvijas Zinātnes padomes kompetencē un pienākumos ir sekojošas lietas: zinātnes finansēšanai paredzētā valsts budžeta projekta sagatavošana un zinātnes finansēšanai atvēlēto valsts budžeta līdzekļu lietošana. Tas pēc likuma it kā varētu būt, un, vismaz manā uztverē, būtu tā, ka līdz ar to tiek atvērta budžetā šī noteiktā iedaļa ar nosaukumu "Latvijas Zinātnes padome" un ka Latvijas Zinātnes padome tad rīkojas ar šiem līdzekļiem, iesniedz projektus, cik vajag, un tā tālāk. Līdz šim tomēr ir negatīva pieredze, jo, neskatoties uz to, ka šāds likums eksistē, Finansu ministrija šādu te iedaļu klasifikācijā neieved. Un līdz ar to parādās ļoti lielas problēmas ar šo zinātnes finansēšanas jautājumu risināšanu. Tā iet kaut kādus aplinku ceļus un nenonāk tur, kur likumā ir paredzēts. Tādēļ es uzskatu, ka šī te klasifikācijas veidošana nav tik ļoti formāla, bet tā ir jāsasaista ar visu esošo likumdošanu un tai ir jābūt vismaz Ministru kabineta pārraudzībā. Un tādēļ es aicinu atbalstīt mūsu komisijas viedokli, ka šajā klasifikācijā tomēr vārdus "finansu ministrs", vajag aizstāt ar vārdiem "Ministru kabinets", lai uz priekšu nebūtu šādi te jautājumi vairs jārisina, jo Ministru kabinets, es ceru, labāk pārzinās likumdošanu un to, kādu klasifikāciju ir nepieciešams šajā budžeta projektā ietvert. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Uldis Osis - finansu ministrs.

U.Osis (finansu ministrs).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Man gribētos iebilst pret Siliņa kunga ierosinājumu, ka šo klasifikāciju vajadzētu noteikt Ministru kabinetam. Būtībā šeit vairāk ir runa tomēr tieši par budžeta tehnisko izpildījumu, par griezumu, par klasifikāciju, kādā ir grupējami gan ieņēmumi, gan izdevumi dažādos līmeņos un dažādā agregācijas pakāpē. Un tā ir pašreiz pastāvošā kārtība. Mēs to vienkārši ar šo likuma pantu nostiprinām likumdošanas ceļā. Šeit nekas jauns faktiski neparādās. Un tieši šis būtībā atbilst arī lielākajai daļai Eiropas valstu, kur man ar to bijusi iespēja iepazīties, arī nupat esot Zviedrijā šīsnedēļas sākumā. Zviedrijas Finansu ministrijā mēs arī iepazināmies ar šo kārtību, kāda ir tur, un praktiski tas ir normāli Finansu ministrijas kompetencē. Es domāju, ka tas piemērs, ko minēja Siliņa kungs par zinātnes finansēšanas klasifikāciju, tas ir pārpratums, kas ir viegli atrisināms sarunu ceļā starp Finansu ministriju un Izglītības ministriju, tātad starp attiecīgajām pusēm, kā to pareizāk būtu formulēt. Un nevajadzētu apgrūtināt varbūt šinī gadījumā ar katru no šādiem jautājumiem Ministru kabinetu. Tādēļ es ierosinu atbalstīt Ministru kabineta un Budžeta komisijas priekšlikumu. Paldies.

Priekšsēdētājs. Zvanu! Balsosim par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas 11.panta labojumu. Viens papildus "pret" - deputāte Poča. Rezultātu! Par - 34, pret - 20, atturas - 14. (No zāles Ministru prezidents V.Birkavs: "Es atvainojos, es nobalsoju kļūdaini!") Balsis dalās. Lūdzu balsot vēlreiz. Balsosim! Viens "pret" - Aija Poča. Lūdzu rezultātu! 39 - par, 24 - pret, 11 - atturas. Ir pieņemts Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas ieteiktais labojums. Tālāk!

A.Poča. Nākamais ir priekšlikums par 14.pantu. Informācija par budžetu, tās pieejamība. Deputāts Osis ierosināja atjaunot pirmajā lasījumā nobalsoto panta redakciju, kurā teikts, ka informācija par valsts budžetu tiek regulāri publicēta pilnīgā, visaptverošā un sabiedrībai viegli saprotamā formā un ka visi galvenie ziņojumi par valsts budžetu ir sabiedrībai pieejami. Komisija izvēlējās kompromisa variantu, uzskatīja, ka tomēr arī budžets pilnīgā formā būtu nepieciešams sabiedrībai zināšanai, un uzskatīja, ka jautājums par pašvaldību budžetiem ir ļoti aktuāls. Un tāpēc kompromisa variantā radās jauna redakcija, kas skan šādi: "Informācija par valsts budžetu tiek regulāri publicēta pilnīgā, visaptverošā un sabiedrībai viegli saprotamā formā, visi galvenie ziņojumi par valsts budžetu ir sabiedrībai pieejami. Valsts budžets un tā izpilde tiek publicēta oficiālā laikrakstā ne retāk kā reizi ceturksnī. Pašvaldības budžetam ir jābūt sabiedrībai pieejamam katrā attiecīgajā pašvaldībā."

Priekšsēdētājs. Vai kāds iebilst? Neiebilst. Akceptēts. Tālāk!

A.Poča. 15.pants. Deputāta Piebalga priekšlikums par panta virsrakstu un arī sākumdaļu. Tas ir saistīts ar to pašu jautājumu, par ko mēs jau nobalsojām, - par to, ka budžeta pieņemšana un stāšanās spēkā ne vienmēr sakrīt. Deputāts Piebalgs izsaka panta virsrakstu šādā redakcijā: "Izdevumu un izmantošanas kārtība, ja nav stājies spēkā ikgadējais valsts budžeta likums". "Ja saimnieciskā gada sākumā nav stājies spēkā ikgadējais valsts budžeta likums, finansu ministrs apstiprina valsts darbībai nepieciešamos valsts budžeta izdevumus ar noteikumu, ka...", - un tālāk kā tekstā. Šis priekšlikums tika saņemts vēlāk. Komisija savu attieksmi jau bija izteikusi, un komisijā nav par to balsots. Tātad par to ir jābalso plenārsēdē.

Priekšsēdētājs. Vai jūs nekādu komentāru nesniegsiet?

A.Poča. Es personīgi atbalstu šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir kādas iebildes? Nav. Akceptēts. Tālāk!

A.Poča. 19.pants. Deputāts Osis ierosina panta pirmajā daļā aizstāt vārdus "Ministru kabinets un Latvijas Banka" ar vārdiem "Ministru kabinets, konsultējoties ar Latvijas Banku". Principā, ņemot vērā, ka par budžeta izstrādāšanu tiešām ir atbildīgs Ministru kabinets un ka Latvijas Banka ir neatkarīga institūcija, komisija atbalstīja šo redakciju.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Tālāk!

A.Poča. Nākamais ir - panta otrajā daļā aizstāt vārdus "Ministru kabinets" ar vārdiem "finansu ministrs". Respektīvi, 19.panta otrā daļa skanētu tagad piedāvātajā redakcijā šādi: "Finansu ministrs sastāda ikgadējo valsts budžeta projektu, pamatojoties uz budžeta pieprasījumiem, kas iesniegti atbilstoši šā likuma 17.,18.panta prasībām." Komisija atbalstīja šo priekšlikumu, jo tas ir jautājums tikai par pašu likumprojekta sagatavošanu, nevis par tā izskatīšanu un pieņemšanu, par ko ir atbildīgs Ministru kabinets.

Priekšsēdētājs. Vai kādam ir iebildes? Deputāts Siliņš - lūdzu!

A.Siliņš (LC).

Godāto priekšsēdētāj, godāto Prezidij! Kolēģi! Šeit iebilde ir šāda (šoreiz gan es nevaru runāt komisijas vārdā, bet savā): tādēļ, ka šis dokuments diemžēl parādījās manā redzeslokā nesen, es vēlētos, lai paliktu iepriekšējā redakcija, kurā teikts, ka Ministru kabinets sastāda ikgadējo valsts budžeta projektu. Kādēļ? Tādēļ, ka, izsekojot līdzi tam, kā tapa, teiksim, šā gada budžeta projekts, bija redzams, ka visnepamatotākās izmaiņas jeb korekcijas budžeta sastādīšanas gaitā notika tieši tajā momentā, kad tam klāt ķērās Finansu ministrija. Un Finansu ministrija pēc tam šo projektu sagatavoja un (kā es ceru, Oša kungs to pamatos) Ministru kabineta vārdā mums šeit iesniedza. Un mēs atceramies, kas notika pēc tam. Pēc tam notika tas, ka pats Ministru kabinets vairākās pozīcijās mainīja šo budžeta projektu. Tas nozīmē tikai to, ka Ministru kabinets īstenībā nebija pietiekami iedziļinājies budžeta projektā, pirms to iesniedza Saeimai, un tādēļ noņemt jeb pārlikt šo atbildību atkal no Ministru kabineta uz Finansu ministriju nozīmē, ka lielā mērā mēs pakļaujam sevi atkal Finansu ministrijas galīgajam slēdzienam. Un, ja jau mēs sākam strādāt no kaut kāda projekta, to izmainīt vienmēr ir daudz grūtāk tad, kad tas jau ir iesniegts kā projekts, nekā kamēr projekts tiek sagatavots. Un es uzskatu, ka tad, ja to darīs Ministru kabinets, konsultējoties un vēlreiz apspriežoties ar visiem ministriem, un iesniegs Ministru kabineta vārdā, tas būs daudz kvalitatīvāks nekā tad, ja tas tiek sagatavots tikai vienā ministrijā. Tāpēc es aicinu atgriezties pie otrajā lasījumā pieņemtās redakcijas. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Uldis Osis - finansu ministrs.

U.Osis (finansu ministrs).

Cienījamie kolēģi! Man visai nepieņemams ir Siliņa kunga ieteikums, ka visnepamatotākie priekšlikumi tikuši iesniegti no Finansu ministrijas puses, izsakot to bez kādas argumentācijas un pierādījumiem. Budžeta izstrādāšanas procesā ir dabīgi, ka savus priekšlikumus iesniedz ministrijas vai citas valsts institūcijas (un to atspoguļo arī šis likumprojekts), un Finansu ministrijas pienākums ir ņemt vērā šos priekšlikumus, sastādot budžeta projektu. Tātad budžeta sastādīšana ir darba process. Ja mēs iebilstam pret to, ka Finansu ministrija ir par to atbildīga - lūdzu! Man tā būtu pat ļoti ērta pozīcija - noņemt šo atbildību no Finansu ministrijas un uzlikt Ministru kabinetam. Finansu ministram tas būtu daudz izdevīgāk. Bet tad jau tikpat labi mēs varētu teikt, ka arī par visiem tiem darbiem, visiem tiem lēmumiem, kas ir saistīti, piemēram, ar lauksaimniecību, ar izglītību vai ar jebkuru citu jomu, - ka arī par tiem nav atbildīga attiecīgā ministrija, bet ir atbildīgs Ministru kabinets. Līdz ar to faktiski visa izpildvara tiek depersonificēta un nav skaidrs, kurš tad īsti tomēr ir atbildīgs par to vai citu darba jomu. Tādēļ es tomēr aicinu atbalstīt šo punktu Budžeta komisijas formulējumā. Paldies.

Priekšsēdētājs. Jānis Lagzdiņš - "Latvijas ceļš".

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Es arī gribu atbalstīt deputāta Ulda Oša priekšlikumu par 19.panta otro daļu, jo tādējādi mēs saskaņotu šo daļu ar trešo daļu, kura izvērsti reglamentē finansu ministra tiesības un pienākumus budžeta projekta izstrādāšanas stadijā.

Priekšsēdētājs. Zvanu! Lūdzu, balsosim par deputāta Oša priekšlikumu attiecībā uz 19.panta otrās daļas labojumu! Viens "par" - deputāte Poča. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 9, atturas -13. Ir pieņemts šis labojums. Tālāk!

A.Poča. Grozījumi 21.pantā pēc būtības skar tos priekšlikumus, ko Nacionālās neatkarības kustības frakcija un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iesniedza attiecībā uz 22.pantu. Komisija nolēma neatbalstīt 22.panta otrās daļas 2.punkta redakciju, bet iestrādāt šo redakciju 21.pantā, tātad 21.panta otrās daļas 4.punktu papildināt ar tādu redakciju: katras ministrijas budžets jāiesniedz izvērstā veidā, ieskaitot visu departamentu un administratīvo struktūru budžetus. Kāpēc mēs pārnesām to no 22.panta, kur ir runa par ikgadējā valsts budžeta likuma pieņemšanu, uz pantu, kur ir runa par ikgadējā valsts budžeta likuma projekta iesniegšanu? Mēs Budžeta komisijā uzskatījām, ka informatīvos nolūkos pie budžeta projekta izskatīšanas šāda informācija būtu nepieciešama, bet, lai atstātu tomēr zināmas manevrēšanas iespējas, teiksim, ministrijām varbūt nedaudz izmainīt savu administratīvo struktūru vai departamentu štata vienību skaitu vai pārcelt tās no vienas struktūrvienības uz otru, nolēmām nepiešķirt šai informācijai likuma spēku.

Priekšsēdētājs. Anna Seile - lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Sakarā ar šo nelielo pārvietošanu no 22.panta uz 21.pantu man ir neliels ierosinājums attiecībā uz Budžeta komisijas atbalstīto redakciju. Šeit ir uzrakstīts papildinājums, ka katras ministrijas budžets jāiesniedz izvērstā veidā, ieskaitot departamentu un administratīvo struktūru budžetus. Ja man nebūtu gadījies pārpratums ar kādu citu budžetu (tas ir, ar to budžetu, kurš tika izdalīts no valsts budžeta pašvaldībām), ka pazūd atsevišķs, nu, teiksim, budžeta atšifrējums un to pēc tam ir grūti atrast, tad es nenāktu šeit ar priekšlikumu, un tādēļ mans priekšlikums - diemžēl tas nav rakstveidā, jo tas ir pārnests uz citu pantu -, varētu skanēt tā: "Izteikt šo Budžeta komisijas ieteikto redakciju šādi: katrs budžeta pieprasījums jāiesniedz izvērstā veidā, ieskaitot ministriju, departamentu, administratīvo struktūru un citus budžetus." Jo bez ministriju budžetiem var būt arī vēl citi budžeti.

Priekšsēdētājs. Nu, projekts. Tā ir tā pati iesniegšana.

A.Poča. Nē, projekts ietilpa. Par iesniegšanu. Nevis par pieprasījumu iesniegšanu, bet jau par budžeta projekta iesniegšanu tas ir. Es piekristu varbūt tādai redakcijai, kurā vārds "ministrijas" būtu svītrots: katrs budžets jāiesniedz izvērstā veidā, ieskaitot departamentu un administratīvo struktūru budžetus. Es domāju, ka "katrs budžets" - tas ir pietiekami labs formulējums. Bet šis pants skar valsts budžetu, nevis pašvaldību budžetus.

Priekšsēdētājs. Es atvainojos, jo tuvojas Aivars Endziņš un runās droši vien par procedūru. Deputāte Seile, nāciet vēlreiz tribīnē un noformulējiet savu priekšlikumu. Es sapratu, ka tas jums nav rakstiski. Endziņa kungs, jā, bet varbūt jūs tomēr vienojieties. Vajag tomēr ar cerību uz priekšu skatīties.

A.Seile (LNNK).

Tātad šis 21.pants saucas - "Ikgadējā valsts budžeta likuma projekta iesniegšana", un 4.apakšpunkts, par kuru mēs tagad runājam, skan 2.ailītē tā: "...līdzekļu apjomu izdevumiem sadalījumā par budžeta klasifikācijas kategorijām, izskaidrojot šo izdevumu mērķus". Es aicinu papildināt ar šādu tekstu pēc punkta: "Katrs budžets jāiesniedz izvērstā veidā". Šeit varētu pat neatšifrēt tālāk, vai tie ir departamenti, administratīvās struktūras vai kādi citi apakšpunkti.

Priekšsēdētājs. Piekrītat? Komisijas vadītāja piekrīt. Tālāk! Deputātiem nav iebildes?

A.Poča. Līdz ar to 22.pantā Latvijas Nacionālās neatkarības kustības un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums ir neatbalstīt, un mēs to jau esam iekļāvuši 21.pantā. Nākamais priekšlikums ir par 23.pantu, par pantu - "Valsts kase". Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ierosina pēc vārdiem "Finansu ministrijas pakļautībā" papildināt ar palīgteikumu "kas asignē un veic maksājumus noteiktiem mērķiem no valsts budžeta ienākumiem..." Tālāk kā tekstā. Komisija atbalstīja šo papildinājumu, līdz ar to teksts tagad skanētu tā: "Valsts kase ir institūcija Finansu ministrijas pakļautībā, kas asignē un veic maksājumus noteiktiem mērķiem no valsts budžeta ienākumiem, un organizē, un veic valsts budžeta kontroles un uzskaites funkcijas, kā arī citas ar finansu vadību saistītas funkcijas."

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav. Tālāk!

A.Poča. 25.pants - "Ieņēmumu un izdevumu kontrole". Deputāts Krištopans ierosina 1.daļu aiz vārdiem "valsts kase" papildināt ar vārdiem "sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu". Šis papildinājums arī ir ienācis pēc komisijas sēdes, līdz ar to tam nav komisijas akcepta, bet personīgi es to atbalstu, jo šeit saduras divu institūciju intereses, un līdz ar to valsts kase nevar praktiski pildīt viena šīs funkcijas, jo sākotnēji ar valsts ieņēmumiem nodarbojās Valsts ieņēmumu dienests. Ierosinu atbalstīt šo deputāta Krištopana priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Poča. Nākamais ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums par panta 2.daļu - papildināt otro teikumu ar vārdiem "kuram 3 dienu laikā jāpieņem lēmums". Tas ir saistīts ar jautājumu, ja gadījumā ir jāpārskata budžeta asignējumi sakarā ar to, ka budžeta ieņēmumi nepildās. Budžeta komisija principā atbalstīja šo ierosinājumu, tikai uzskata, ka trīs dienu laikā Ministru kabinetam būtu grūti pieņemt lēmumu, tāpēc ierosina triju dienu vietā likt, ka nedēļas laikā jāpieņem lēmums.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav. Paldies. Tālāk!

A.Poča. Nākamais ir deputātes Počas priekšlikums par 3.daļu, un tas ir saistīts tieši ar šo likumdošanas iniciatīvu. Es ierosinu nedaudz izmanīt redakciju, jo šeit ir ne sevišķi korekta redakcija, ka finansu ministrs ar Ministru kabineta starpniecību sagatavo ziņojumu par valsts budžetu un iesniedz izskatīšanai Saeimā. Likumprojekta iesniegšana, it īpaši budžeta iesniegšana, tas ir Ministru kabineta pilnvarās, un līdz ar to jaunā redakcija skanētu šādi...

Priekšsēdētājs. Paldies, mums ir šī redakcija. Vai ir kādam iebildes? Nav. Tālāk!

A.Poča. Nākamais ir 32.pants, kur ir līdzīga problēma, un komisija atbalstīja arī šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Poča. 34.pants - "Valsts budžeta naudas līdzekļu investēšana". Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosināja izteikt pantu jaunā redakcijā...

Priekšsēdētājs. Es atvainojos! Deputāt Kirštein un deputāt Panteļējev, un arī deputāt Elfert, ļaujiet citiem kolēģiem klausīties! Lūdzu, tālāk!

A.Poča. ...Ka valsts naudas līdzekļu investēšanu nosaka atsevišķs likums, bet praktiski šāda likuma nav, līdz ar to komisija neatbalstīja šādu redakciju, bet ierosināja pārejas noteikumos uzdot Ministru kabinetam sagatavot likumprojektu par valsts naudas līdzekļu īstermiņa investēšanu. Un vēl par šo pašu pantu ir deputāta Oša priekšlikums - izteikt panta pirmo daļu sekojošā redakcijā: "Finansu ministrs īstermiņa naudas vadības ietvaros var investēt depozītu vai vērtspapīru formā naudas līdzekļus, kas atrodas valsts kases kontos uz tādiem termiņiem..." un tālāk kā tekstā. Budžeta komisija principā atbalstīja, taču nedaudz citādā redakcijā.

Priekšsēdētājs. Vai iesniedzējiem ir kādas iebildes? Lūdzu! Deputāts Osis.

U.Osis (finansu ministrs).

Man būtu iebildums pret priekšlikuma pirmo daļu, pret pirmo priekšlikumu. Ja mēs to skatām atsevišķi attiecībā uz šo pantu, tas ir, par naudas līdzekļu investēšanu, šeit ar investīcijām saprot nevis investīcijas tautsaimniecībā, teiksim, kaut kādā projektā, rūpnīcā, uzņēmumā, ražošanā vai tā tālāk, bet gan īstermiņa investīciju, piemēram, depozītu, kad nogulda naudu depozītā vai nopērk depozīta sertifikātu, piemēram, uz nedēļu, kad uz laiku rodas brīvi naudas līdzekļi, tāda šeit ir domāta investīcija vai arī kādi citi īstermiņa izdevīgi vērtspapīri, lai budžets varētu arī pelnīt naudu, izmantojot uz laiku brīvos līdzekļus. Rietumu valdības izmanto šādi pat tos līdzekļus, kas ir brīvi uz vienu diennakti, uz 24 stundām; tie tiek ieguldīti jeb investēti, līdz ar to gūstot ienākumus. Tā ir operācija, ko nosaka dažādi jau esošie likumdošanas akti, un, mūsuprāt, nebūtu nepieciešamības šeit izstrādāt kādu īpašu likumu, kas pakļautu budžetu vai valdību kaut kādam īpašam mehānismam, kā investēt šos līdzekļus. Tādēļ es aicinātu neatbalstīt šo priekšlikumu par īpaša investēšanas likumprojekta izstrādāšanu. Paldies.

Priekšsēdētājs. Zvanu! (Starpsauciens no zāles: "Nav jābalso!") Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija atsauc, un līdz ar to mums nav jābalso. Tālāk!

A.Poča. Nākamais ir 36.pants par aizņēmuma pilnvarojumu. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosināja izslēgt 1.apakšpunktu, ka finansu ministrs pārstāv valdību visos aizdevumu līgumos. Budžeta komisija tomēr uzskatīja, ka finansu ministram vajadzētu būt tam, kas kārto vismaz šo aizņēmumu un aizdevumu uzskaiti, un tamlīdzīgi, un neatbalstīja šo ierosinājumu.

Priekšsēdētājs. Vai ir kādam iebildes? Nav iebildes. Tālāk!

A.Poča. Nākamais ir deputātes Počas priekšlikums - mainīt 37,. 38. un 39.panta numerāciju. Tas vienkārši ir saistīts ar likumprojekta loģisko sakārtošanu, lai jautājumi, kas ir saistīti ar aizņēmumiem, garantijām un galvojumiem, būtu cieši kopā, lai tie nebūtu likumprojektā atdalīti.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav. Tālāk.

A.Poča. Nākamais ir 42. pants. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina papildināt 3. daļu ar tekstu: "... ja pēc Latvijas Republikas un pašvaldību budžeta apstiprināšanas Saeima pieņem likumus vai Ministru kabinets pieņem lēmumus, kas atļauj samazināt pašvaldību budžeta izdevumus vai palielināt to ieņēmumus, tad var tikt izdarītas izmaiņas pašvaldībām izdalīto dotāciju vai subsīdiju apmēros". Budžeta komisija neatbalstīja šīs izmaiņas 42. pantā, bet ierosināja tās pārnest tādā pašā redakcijā uz 44. pantu, kas skar jautājumu par dotācijām pašvaldību budžetiem, un papildināt šo 44. pantu ar jaunu 4. daļu.

Priekšsēdētājs. Komisija piekrīt? Tālāk.

A.Poča. 45.pants - "Pašvaldību aizņēmumi". Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosināja to papildināt ar šādu teikumu: "Aizdevumu kārtību regulē atsevišķs likums". Pagaidām šā likuma nav, līdz ar to - neatbalstīt.

Priekšsēdētājs. Komisija piekrīt. Tālāk.

A.Poča. Nākamais ir deputāta Oša priekšlikums - aizstāt vārdus "Ministru kabinets" ar vārdiem "finansu ministrs", tas ir, ka finansu ministrs nosaka pašvaldībām maksimālos aizņēmumu garantiju apjomus. Komisija neatbalstīja šo redakciju, bet ierosināja izteikt pantu šādā redakcijā: "Lai saglabātu vispārējo ekonomisko līdzsvaru, Ministru kabinets nosaka pašvaldībām maksimālos aizņēmumu garantiju apjomus". Kāpēc šādi iebildumi? Principā mēs uzskatām, ka pašvaldībām nevajadzētu būt budžetiem ar deficītu un vispār ņemt aizņēmumus, bet, ņemot vērā mūsu smago ekonomisko situāciju, tas tomēr būtu nepieciešams, taču tas nu būtu tomēr Ministru kabineta pilnvaru robežās.

Priekšsēdētājs. Vai kāds iebilst? Neiebilst. Tālāk.

A.Poča. 46.pants. Atbildība par budžeta izpildi. Deputāts Piebalgs ierosina izteikt pirmo un otro daļu sekojošā redakcijā, ka mums...

Priekšsēdētājs. Mums ir šī redakcija.

A.Poča. Jā, un komisija šo jauno redakciju atbalstīja.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Tālāk.

A.Poča. Nākamais ir 47.pants par šā likuma pārkāpumiem un sankcijām. Pirmajā daļā ir deputāta Krištopana ierosinājums, kas arī parādījās pēc komisijas sēdes. Līdz ar to komisijas attieksme nav zināma, bet tas atkal skar jautājumu par divu institūciju kompetences sadalīšanu, un līdz ar to es ierosinu atbalstīt priekšlikumu, ka aiz vārdiem "neiemaksāto summu", ja tas nav paredzēts citas valsts institūcijas kompetencē, konkrēti tas būtu Valsts ieņēmumu dienesta kompetencē. Valsts kase tātad var piedzīt attiecīgos zaudējumus un arī soda sankcijas.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildes? Nav. Tālāk.

A.Poča. Nākamais ir deputāta Piebalga priekšlikums, kurš arī netika izskatīts komisijā, bet es ierosinātu atbalstīt viņa priekšlikumu - vārdus "valsts kases amatpersonas, resori" aizstāt ar vārdiem "valsts kase un resori".

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es domāju, ka šeit komisijai vienkārši jāpārskata redakcija, ja likumos nav un ja Ministru kabineta noteikumos nav... Tas ir divas reizes. Vienkārši tā no valodas viedokļa ir jāsakārto. Tas ir pirmajā daļā.

Priekšsēdētājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. Nākamais ir deputāta Piebalga ierosinājums - izslēgt 3.daļas 4.apakšpunktu, kas skar jautājumus par administratīvo... par naudas sodiem atbilstoši Administratīvo pārkāpumu kodeksam. Ja Administratīvo pārkāpumu kodekss to regulētu, tad nebūtu vajadzības mums šeit atsaukties likumā. Ierosinu atbalstīt.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav. Tālāk.

A.Poča. Nākamais ir 49.pants - pārejas noteikumi, kur Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ierosināja 1.daļā vārdu "pakāpeniski" aizvietot ar vārdu "savlaicīgi". Komisija to neatbalstīja, bet ierosināja svītrot arī vārdu "pakāpeniski", uzskatot, ka tas ir Finansu ministrijas uzdevums- nodrošināt savlaicīgu ieviešanu.

Priekšsēdētājs. Komisija piekrīt? Tālāk.

A.Poča. Un pēdējais ir deputāta Piebalga priekšlikums, kas saistīts jau ar mūsu nobalsoto priekšlikumu, kuru Valsts un pašvaldības komisija atsauca, ka Ministru kabinetam ir jāsagatavo likumprojekts par valsts naudas līdzekļu investēšanu. Līdz ar to mēs šeit to svītrojam.

Priekšsēdētājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Mēs balsosim par trešo lasījumu. Lūdzu, balsosim par likuma "Par budžetu un finansu vadību" pieņemšanu visumā. Balsojam. Rezultātu! Par - 73, pret - nav, 5 - atturas. Likums pieņemts.

Reģistrāciju! Lūdzu sekretāra biedru deputātu Tomiņu nolasīt izdruku! Kamēr izdruka tiek gatavota, vārds paziņojumam Aivaram Endziņam. Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamie Juridiskās komisijas locekļi! Es atvainojos, ka mazliet aizkavēšu jūsu pusdienu pārtraukumu. Lūdzu uz pāris minūtēm tūlīt pēc izdrukas nolasīšanas sapulcēties Prezidija sēžu zālē.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kādi paziņojumi ir? Nav. Tūlīt nolasīsim izdruku.

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies:

Georgs Andrejevs,

Olafs Brūvers,

Igors Bukovskis,

Olga Dreģe,

Andris Grots,

Andris Gūtmanis,

Jānis Jurkāns...

Priekšsēdētājs. Gūtmaņa kungs ir zālē, arī deputāte Olga Dreģe ir zālē. Arī Jānis Jurkāns ir zālē.

Z.Tomiņš.

Viesturs Pauls Karnups,

Odisejs Kostanda,

Andrejs Krastiņš,

Ruta Marjaša,

Uldis Osis...

Priekšsēdētājs. Uldis Osis ir zālē.

Z.Tomiņš.

Andris Piebalgs,

Aida Prēdele,

Jānis Ritenis,

Ivars Silārs,

Anita Stankēviča,

Jānis Vaivads.

Priekšsēdētājs. Anita Stankēviča ir zālē. Paldies. Pārtraukums.

( P ā r t r a u k u m s )

Sēdi vada

Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, lūdzu, ieņemiet vietas! Vēlreiz aicinu: ieņemiet, lūdzu, vietas!

Godātie deputāti, mēs lūdzām Juridisko komisiju sagatavot lēmuma projektu sakarā ar Valsts prezidenta iesniegto priekšlikumu "Par G. Zemrībo atbrīvošanu no Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētāja amata". Vai visiem šis projekts ir izdalīts? Lūdzu zvanu!

Māris Budovskis - LNNK. Lūdzu!

M.Budovskis (LNNK).

Cienītie kolēģi! Priekšsēdētāja kungs! Pirms mēs balsojam, es tomēr gribētu jūsu uzmanību vērst uz šādu momentu. Zināmā mērā mums ir likumdošanas nesakārtotība visā šajā jautājumā. Teiksim, šinī brīdī mēs atbrīvojām Gvido Zemrībo. Es saprotu, ka varbūt tā ir tāda situācija, ka jau apmēram pirms mēneša (varbūt es drusku kļūdos par kādu dienu) viņam tika iedots akreditācijas raksts kā sūtnim , kā vēstniekam Dānijā. Es saprotu, ka šajā momentā varbūt man šeit nevajadzētu runāt un uzdot jums jautājumu, vai, teiksim, mūsu trešās varas vadītājs var darba savienošanas kārtībā pretendēt uz sūtņa statusu citā valstī, jo acīmredzot viņš tiks pieņemts tad, kad Dānijas karaliene šo viņa akreditācijas rakstu pieņems. Es gan šeit negribētu pat uzdot tādu retorisku jautājumu: kas notiks, ja šo rakstu nepieņems? Kā tādā gadījumā visa tā lieta notiks?

Bet viens jautājums, ko es šeit gribētu jums uzdot ir šāds: Prezidents Saeimai atsūtīja vēstuli par Gvido Zemrībo atbrīvošanu. Tanī pašā laikā es neredzu absolūti nevienu priekšrakstu, kurā prezidentam šāda tiesība jeb šāda pilnvara būtu uzticēta.

Nākamais. Mums ir likumdošanas nesakritība, jo šinī gadījumā ir tā, ka likumā "Par tiesu varu"gan ir ierakstīts, ka Prezidents iesaka Augstākās tiesas priekšsēdētāju un arī ģenerālprokuroru, bet, ja mēs paskatāmies Satversmē, tad redzam , ka tādas funkcijas viņam nav paredzētas. Respektīvi, mums ir tā, ka atiecībā uz saviem, kā saka, trešās varas vadītājiem mēs sākam it kā ar neskaidriem likumiem operēt: kā to darīt, kā nedarīt. Protams, šobrīd es būtu ar mieru balsot, bet ir jāpanāk, lai tas nepārvēršas par kaut kādu sistēmu, un tāpēc šeit, arī tieslietu ministram klātesot, es gribētu vienkārši lūgt, lai maksimāli ātri jūs sakārtotu šo likumdošanu, lai nebūtu tādas pretrunas starp Satversmi un starp likumu. Kaut vai šinī gadījumā - starp Satversmi un starp likumu "Par tiesu varu". Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas vadītājs. Lūdzu!

A.Endziņš( LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Neapšaubāmi, Budovska kungam ir taisnība, ka šajā ziņā mums ir pretrunas likumdošanā, bet ir jāņem vērā, ka likums "Par tiesu varu" tika pieņemts Augstākās padomes laikā, tad, kad Satversme pilnā apjomā nebija spēkā. Līdz ar to likumā "Par tiesu varu" 81.pantā ir skaidri un gaiši ierakstīts, ka Augstākās tiesas priekšsēdētāja atbrīvošanu no amata ierosina Valsts prezidents.

Tālāk. Ja mēs skatāmies Kārtības ruļļa 32.pantu, tad redzams, ka tur ir teikts, ka visus jautājumus, kas skar tiesnešu (Augstākās tiesas priekšsēdētājs tur nav nosaukts) un senatoru ievēlēšanu vai iecelšanu, izvirza Ministru kabinets. Šeit ir tātad pretruna starp likumu "Par tiesu varu" un Kārtības rulli, un ir arī pretruna ar Satversmi. Strādājot pie Kārtības ruļļa jaunās redakcijas un gatavojot to otrajam lasījumam, mēs jau šo iestrādi veicam.

Un vēl. Es gribu informēt cienījamos deputātus, ka Tieslietu ministrija pašreiz izstrādā likuma projektu, lai novērstu visas šīs pretrunas. Tas attiecas arī uz likumprojektu, kas būs jāizskata drīzumā trešajā lasījumā, - tas ir likums "Par prokuratūru", jo arī tur ir pašreiz iestrādāta norma, ka šo kandidatūru iesaka Valsts prezidents. Tātad mums tas ir elementāri jāizdara, un, cik es zinu, Tieslietu ministrija pie tā pašreiz strādā, un es ceru, ka mēs tūlīt pēc pavasara brīvdienām jeb pārtraukuma starp ziemas sesiju un vasaras sesiju saņemsim šo projektu un, atsākot darbu plenārsēdēs, varēsim to tūlīt izskatīt. Bet tagad es lūdzu atbalstīt Juridiskās komisijas sagatavoto lēmuma projektu.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim par iesniegto lēmuma projektu "Par G.Zemrībo atbrīvošanu no Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētāja amata"! Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 7, atturas - 14. Lēmums pieņemts.

Godātie deputāti! Ir saņemti divi ierosinājumi, jeb priekšlikumi Prezidijam.Pirmais - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti ierosina 1994.gada 24.marta plenārsēdes darba kārtībā izdarīt izmaiņas. Jums šis dokuments ir iesniegts.

Un otrs - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti lūdz pagarināt 24.marta plenārsēdi līdz pulksten 19.00. Kurš jautājums ir balsojams? Vai ir iebildes ? Nav. Abi ierosinājumi pieņemti.

Nākamais ir likumprojekts "Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu". Dokuments nr. 297, nr. 297A un nr. 297 B. Deputāts Janeks - komisijas vārdā. Lūdzu!

J.Janeks (SL).

Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija iesniedz trešajam lasījumam likumprojektu "Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu". Trešajam lasījumam ir iesniegti pietiekami daudzi priekšlikumi - gan sīkāki, gan nopietnāki. Un es lūdzu jūs paņemt šādus dokumentus - nr. 297, nr. 297A un nr. 297B. Tātad, kā jau ir šeit pierasts, pirmais, kas ir atspoguļots dokumentā nr. 297, ir otrais lasījums. Tālāk ir iesniegtie priekšlikumi, un trešais ir komisijas slēdziens.

Tātad - noteikumos lietotie termini.

Pirmais - mežu apsardzība. Iesniegusi Iekšlietu ministrija. Mežu apsardzība ir pasākumu komplekss, kas vērsts pret ugunsdrošības noteikumu, mežu noteikumu normu pārkāpumiem Latvijas Republikas mežos. Komisijas slēdziens ir - atbalstīt un iekļaut kā 20.terminu: "Mežu apsardzība ir pasākumu komplekss, kas vērsts pret mežu ugunsdrošības un mežu izmantošanas noteikumu pārkāpumiem, kā arī citu rīcību, kas kaitē mežam un nodara zaudējumus mežsaimniecībai." Tas būtu pirmais.

Priekšsēdētājs. Vai ir kādas piebildes? Nav. Pieņemts.

J.Janeks. Valsts meža dienests ir sakārtojis noteikumos lietotos terminus tādā stāstījuma formā; tie ir pakārtoti, sistematizēti pa punktiem, un pašos punktos atšķirības ar otro lasījumu nav nekādas. Tie tikai ir vienkārši izkārtoti pa punktiem. Komisija atbalsta šādu darbību.

Priekšsēdētājs. Tālāk, lūdzu!

J.Janeks. Tālāk - 6.pants: Latvijas Republikas Saeimas kompetence mežu apsaimniekošanas un izmantošanas attiecību regulēšanā. Šeit ir vairāki priekšlikumi. Un pamatā lielākais strīds ir par deputāta Tomiņa priekšlikumu, ka otro daļu ( es tā saprotu, ka otro daļu) vajag izteikt šādā redakcijā: "Ministru kabinetam līdz 1994.gada 1.maijam iesniegt izskatīšanai Saeimai likumprojektu "Par valsts mežu izmantošanas kārtību"." Komisijas priekšlikums ir, ka Saeima nosaka Latvijas Republikas mežu pārvaldes un kontroles organizācijas kārtību.

Un tālāk ir 3.punkts, ko atbalsta (nu, tie ir diezgan saistīgi): "pçc Ministru kabineta priekšlikuma apstiprina mežu apsaimniekošanas un izmantošanas politikas realizēšanas pasākumus un ciršanas tāmi turpmākajiem pieciem gadiem." Piedošanu, tas ir cits punkts!

Bet par otro runājot. Tātad šeit ļoti izmaina šo pantu un būtībā tiek izstrādāts jauns likumprojekts. Komisija uzskata... Vakardien Tautsaimniecības komisija uzskatīja, ka vajag atbalstīt šādu priekšlikumu. Bet Meža ministrija, Valsts meža dienests šādu priekšlikumu neatbalstīja, pamatojot ar to, ka tas ir Meža ministrijas kompetencē un Ministru kabineta kompetencē. Tā ka šis jautājums ir jāapspriež.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, vispirms skatīsim konsekventi pa punktiem un pantiem, un apakšpunktiem un punktiem! Apspriežam 6.pantu. Deputāta Tomiņa priekšlikums - izslēgt otro apakšpunktu. Komisijas ieteikums - neatbalstīt. Vārds deputātam Tomiņam - Zemnieku savienības frakcija.

Z.Tomiņš (LZS).

Tātad Zemnieku savienības frakcija ierosināja izslēgt šo otro apakšpunktu, kur otrajā lasījumā pieņemtajā redakcijā bija teikts , ka Saeimas kompetencē ir organizēt Latvijas Republikas meža fonda pārvaldīšanu, meža apsaimniekošanas un izmantošanas kontroli. Mūsu frakcijas viedoklis ir tāds, ka Meža fonda pārvaldīšana un izmantošanas kontrole - tā ir Ministru kabineta funkcija un kompetence. Un tādēļ mēs ierosinājām izslēgt šo apakšpunktu. Jo es saprotu, ka arī Valsts meža dienesta... Šo redakciju atbalsta Tautsaimniecības komisija, un viņi ir iesnieguši citā redakcijā. Variants ir, ka Saeimas kompetencē ir noteikt Latvijas Republikas mežu pārvaldes un kontroles organizācijas kārtību. Varētu arī piekrist, kaut gan arī mežu pārvaldes un kontroles organizācijas kārtība būtu jānosaka Ministru kabinetam. Bet mēs varētu piekrist, noņemt savu priekšlikumu un atbalstīt šo Valsts meža dienesta redakciju.

J.Janeks. Nākamais apakšpunkts...

Priekšsēdētājs. Es ļoti atvainojos, deputāt Janek! Vai deputātiem ir kāda iebilde šajā lietā? Jo mums iznāk tā, ka tagad Zemnieku savienības frakcija savu priekšlikumu noņem un paliek Tautsaimniecības komisijas priekšlikums, kas te ir fiksēts kā Valsts meža dienesta priekšlikums: "nosaka Latvijas Republikas mežu pārvaldes un kontroles organizācijas kārtību".

Lūdzu, tagad par trešo!

J.Janeks. 6.panta 3.apakšpunkts otrajā lasījumā bija šāds: "pçc Ministru kabineta priekšlikuma apstiprina ciršanas tāmi turpmākajiem pieciem gadiem valstij". Deputāts Tomiņš ir iesniedzis priekšlikumu izteikt šo apakšpunktu šādā redakcijā: "pçc Ministru kabineta priekšlikuma apstiprina mežu apsaimniekošanas un izmantošanas noteikumus un ciršanas tāmi turpmākajiem pieciem gadiem valstij". Komisijas priekšlikums ir - neatbalstīt.

Priekšsēdētājs. Deputāts Zigurds Tomiņš - Zemnieku savienības frakcija. Lūdzu!

Z.Tomiņš (LZS).

Tātad frakcijas viedoklis bija tāds, ka tomēr Saeimai būtu jāapstiprina, Saeimai būtu jānosaka šī mežu apsaimniekošanas un izmantošanas kārtība. Bet pareizi bija arī Tautsaimniecības komisijas iebildumi, ka šeit lietoto vārdu "noteikumi" var pārprast -"Ministru kabineta noteikumi". Un tāpēc, ņemot vērā šo aspektu, es iesniedzu tātad šo pārejas noteikumu jauno redakciju, konkrēti - otro daļu, un tālāk skatīt, kas ir formāli veiksmīgāk, un dot risinājumu. Un tāpēc šo manu iesniegumu - Zemnieku savienības frakcijas iesniegumu attiecībā uz 6.panta 3.apakšpunktu mēs noņemam.

Priekšsēdētājs. Kazimirs Šļakota. Paldies. Nerunās. Tālāk paliek iepriekšējā redakcija.

J.Janeks. Vēl. Valsts meža dienests lūdz izteikt 3.apakšpunktu šādā redakcijā: "pçc Ministru kabineta priekšlikuma apstiprina mežu apsaimniekošanas un izmantošanas politikas realizēšanas pasākumus un ciršanas tāmi turpmākajiem pieciem gadiem valstī". Un komisija tādu priekšlikumu atbalsta.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildes? Lūdzu, Zigurds Tomiņš! Pēc tam - Aivars Endziņš.

Z.Tomiņš (LZS).

Pret formu, pret saturu varbūt nebūtu iebildumu, tikai grūti realizējama būs šī forma, ka Saeima pēc Ministru kabineta priekšlikuma apstiprinās mežu apsaimniekošanas un izmantošanas politikas realizēšanas pasākumus. Es nezinu, kā mēs to varēsim juridiski izdarīt. Kā ar likumu vai ar lēmumu šādus pasākumus apstiprināsim? Tāpēc es uzskatu, ka labāka un veiksmīgāka ir tomēr otrā lasījuma redakcija. Tātad es uzskatu, ka šāds priekšlikums ir jānoraida.

Priekšsēdētājs. Aivars Endziņš. Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es arī iebilstu pret šādu redakciju, ko liek priekšā Valsts meža dienests, jo Saeima apstiprina un pieņem likumus, bet šeit tagad iznāk, ka mēs sāksim nodarboties ar pavisam citām lietām. Es domāju, ka šis priekšlikums sasaucas ar deputāta Tomiņa priekšlikumu. Un viņš jau paskaidroja, ka savu priekšlikumu noņem, paredzot tātad, ka Ministru kabinets izstrādās veselu likumprojektu par mežu apsaimniekošanu un iesniegs Saeimai. Es domāju, ka tas ir visloģiskākais un pareizākais atrisinājums. Un tāpēc tiešām varētu saglabāt to redakciju, kāda šim apakšpunktam bija otrajā lasījumā.

J.Janeks. Principā arī Valsts meža dienests savu priekšlikumu noņem un piekrīt otrā lasījuma 3.apakšpunktam.

Priekšsēdētājs. Paldies. Tālāk!

J.Janeks. 7.pants. Ministru kabineta kompetence mežu apsaimniekošanas un izmantošanas attiecību regulēšanā. Šeit ir Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums - izteikt 1.apakšpunktu šādā redakcijā: "Izstrādāt vienotus mežu apsaimniekošanas un izmantošanas noteikumus". Komisija šo priekšlikumu neatbalsta, bet atbalsta 1.apakšpunktu - izteikt to pēc Valsts meža dienesta priekšlikuma: "Izstrādā vienotus mežu apsaimniekošanas un izmantošanas politikas realizēšanas pasākumus".

Priekšsēdētājs. Zigurds Tomiņš - Zemnieku savienība. Lūdzu!

Z.Tomiņš (LZS).

Jā, es arī piekrītu noņemt šo Zemnieku savienības frakcijas iesniegto variantu, jo otrais Valsts meža dienesta priekšlikums ir labāk izteikts.

Priekšsēdētājs. Tālāk, lūdzu!

J.Janeks. Tālāk ir deputāta Tomiņa priekšlikums - papildus ieslēgt aiz pirmā apakšpunkta - "Organizē Latvijas Republikas meža fonda pārvaldīšanu, mežu apsaimniekošanu, izmantošanas kontroli". Komisija atbalsta un ierosina izteikt šādā veidā: "Organizē mežu apsaimniekošanas, izmantošanas kontroli un valsts meža fonda pārvaldīšanu".

Priekšsēdētājs. Zigurds Tomiņš - Zemnieku savienība.

Z.Tomiņš (LZS).

Noņemam savu priekšlikumu un atbalstām šo te Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Tālāk, lūdzu!

J.Janeks. Šinī pašā 7.pantā Zemnieku savienības frakcija iesaka izslēgt 8. apakšpunktu. Un deputāts Tomiņš un frakcija iesniedz izteikt 8. apakšpunktu šādā redakcijā: "Iesniegt Saeimai apstiprināšanai valsts mežu izmantošanas kārtības noteikumus". Un Valsts meža dienests nosaka mežu izmantošanas kārtību valsts mežā. Komisija neatbalsta ne vienu, ne otru priekšlikumu un atstāj to otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Zigurds Tomiņš - lūdzu! Zemnieku savienība.

Z.Tomiņš (LZS).

Jā, mēs piekrītam Tautsaimniecības komisijas formulējumam, ka šis te apakšpunkts ir iestrādāts trešā lasījuma 7.panta 2.apakšpunktā, un noņemam šos priekšlikumus par 8. apakšpunktu.

Priekšsēdētājs. Paldies. Aivars Endziņš. Lūdzu! "Latvijas ceļš".

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti un arī cienījamais Tomiņa kungs! Man liekas, ka šis priekšlikums būtu jāskata kontekstā ar jūsu citu priekšlikumu - ar papildinājumu pārejas noteikumos, kur jūs nosakāt, ka Ministru kabinetam līdz šā gada 1.maijam jāiesniedz izskatīšanai Saeimā likumprojekts "Par valsts mežu izmantošanas kārtību". Tātad, ja to reglamentēs likums un tas tiek pateikts, tad faktiski šeit es atbalstītu Zemnieku savienības frakcijas šo pirmo priekšlikumu, kā izteikt šo apakšpunktu, jo tas būs īpašs likums. Un šinī gadījumā tam punktam nav nekādas nozīmes, kā mēs to traktēsim.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, Zigurds Tomiņš - Zemnieku savienība.

Z.Tomiņš. Tātad es vēlreiz atkārtoju šo Tautsaimniecības komisijas priekšlikumu, precizējot. Tātad viņi iesaka izslēgt 8.apakšpunktu, jo tas ir iestrādāts trešā lasījuma 7.punkta otrajā apakšpunktā. Un, ja nav pretenziju, tad mēs varam skatīt tālāk.

Priekšsēdētājs. Liekas, ka nav. 10.pants.

J.Janeks. 10.pants - meža fonda zemju iznomāšana. Komisija ierosina papildināt 10.panta otro daļu aiz vārdiem "meža izmantošanas veidiem" ar vārdiem: "...izņemot savvaļas ogu, augļu, riekstu, sēņu, ārstniecības augu, citu izejvielu ieguvi".

Priekšsēdētājs. Nav iebildes? Paldies. Tālāk.

J.Janeks. Tālāk ir 12.pants - mežu apsaimniekošanas saturs. Un šeit 4.punktā ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums. Otrajā lasījumā bija šāds teksts: "Mežu apsardzība pret ugunsgrēkiem un meža patvaļīga izmantošana". Iekšlietu ministrijas priekšlikums varbūt ir nedaudz garāks: "...un mežu apsardzība pret ugunsgrēku saskaņā ar ugunsdrošības noteikumiem, pret mežu patvaļīgu izmantošanu". Komisija to neatbalsta un paliek pie otrā lasījuma.

Priekšsēdētājs. Vai kāds iebilst? Nav. Tālāk.

J.Janeks. 22.pants - tiesības un pienākumi mežu apsaimniekošanā. Šeit ir tas pats, ko mēs jau skatījāmies iepriekšējā, tas ir, 10.pantā. Tātad šeit ir arī komisijas priekšlikums: "...izņemot savvaļas ogu, augļu, riekstu, sēņu, ārstniecības augu, citu izejvielu ieguvi". Tas ir 22.panta pirmajā daļā.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav. Tālāk.

J.Janeks. 30.pants - valsts pārvaldes institūcijas un pašvaldību uzdevumi mežu aizsardzībā un apsardzībā. Šeit ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums, ka jāpapildina ar uzskaitījumu, kura institūcija - valsts, pašvaldība - un kādās proporcijās finansē pasākumus ugunsgrēku dzēšanai, te ir arī realizācija, tajā skaitā, norādot, kā un uz kā rēķina tiek kompensēta pasākumu realizēšana, kā izlietot iedzīvotāju, iestāžu, organizāciju, uzņēmumu līdzekļus. Komisija uzskatīja - neatbalstīt šo priekšlikumu, jo otrajā lasījumā šajā punktā ir pietiekoši pateikts.

Priekšsēdētājs. Paldies. Varbūt, godātie kolēģi, informācijai un zināšanai turpmāk. Šinī likumprojektā ir pieļautas atkāpes no Kārtības ruļļa un, es pat teiktu, no Satversmes tajā ziņā, ka šeit tiek norādīts, ka likumdošanas iniciatīva tiek norādīta Valsts meža dienestam un Iekšlietu ministrijai. Tas nav pareizi. Es saprotu, ka gan Iekšlietu ministrija, gan Meža dienests var iesniegt komisijā savus priekšlikumus. Ja komisija tos atbalsta, tad tie tālāk tiek virzīti kā komisijas priekšlikumi. Ir arī cits ceļš, kad atsevišķi deputāti, pieņemsim, ministri kā deputāti tālāk virza šos priekšlikumus uz balsojumu, jo, ja komisija nav atbalstījusi, tad tie kā Iekšlietu ministrijas priekšlikumi šeit nav uzskaitāmi un pavairojami.

J.Janeks. 35.pants - mežu izmantotāju tiesības un pienākumi. Šeit ir komisijas ierosinājums, kas atkal saistīts ar iepriekšējiem - ar 22. un 10.pantu, tātad papildināt - "...izņemot savvaļas ogu, augļu, riekstu, sēņu, ārstniecības augu un citu izejvielu ieguvi".

Priekšsēdētājs. Vienu sekundīti, vārds Zigurdam Tomiņam - Zemnieku savienība.

Z.Tomiņš (LZS).

Šajā pantā es gribēju runāt par 35.panta pēdējo daļu, kura nosaka, ka mežu izmantošanas tiesības un kārtību valsts mežos nosaka Ministru kabinets. Vai mēs skatām tieši šo daļu?

Priekšsēdētājs. Jā, jo tā ir atbalstīta.

Z.Tomiņš. Šeit ir tā vieta, kuru Endziņa kungs minēja, ka tas ir jāskata kontekstā ar tiem pārejas noteikumiem, kurus iesniegusi Zemnieku savienība. Konkrētā priekšlikuma būtība ir tāda, ka tādas nacionālās bagātības, kāds ir valsts mežu fonds, izmantošanas kārtība ir jāregulē ar likumiem, nevis ar attiecīgo resoru rīkojumiem un citiem normatīvajiem aktiem. Diemžēl mēs, Zemnieku savienības frakcijā izskatot šo likumprojektu par mežu apsaimniekošanu un izmantošanu, bijām spiesti secināt, ka šis likums ir tikai kā "jumta" likums, kurš pēc būtības nerisina daudzus jautājumus. Un konkrēti, ja mēs skatāmies šā likumprojekta septīto nodaļu, kur ir runa par mežu izmantotāju tiesībām un pienākumiem, mežu izmantošanas saturu un veidu to skaitā, tad atliek secināt, ka pateikts ir ļoti maz. Ja mēs skatāmies 32.pantu, tad tur ir runa par to, ka mežu izmantošana ir meža ekoloģisko īpašību izmantošana un mežu resursu ieguve sabiedrības materiālo, atpūtas, veselības un citu vajadzību apmierināšanai. Mežu izmantošanai jābūt nepārtrauktai, racionālai, tā nedrīkst būt noplicinoša. 33.pants nosaka, ka mežu izmantošanas veidi ir: mežmateriālu sagatavošana, mežu blakusizmantošana, tajā skaitā, sūnu ieguve un tā tālāk. Un tieši verbālā slodze šajā 7.sadaļā ir tikai 33.pantā, kur ir pateikts, ka mežmateriālu sagatavošanas un mežu blakusizmantošanas kārtību nosaka mežu likumdošanas akti vai arī, kā teikts 35.pantā, meža izmantotāju tiesības un pienākumus atbilstoši mežu izmantošanas veidam nosaka šis likums un citi Latvijas Republikas mežu izmantošanas akti. Tātad šajā gadījumā vienkārši atcerēsimies, ka, ja mēs paskatāmies iepriekš, tad redzam, ka bija vesela rinda terminu skaidrojumu, tā ka šis likums kā "jumta" likums nerisina daudzus jautājumus. Un par to mēs varam pārliecināties, jo aizvakar Ministru kabineta sēdē tika akceptēts iesniegšanai Saeimā likumprojekts par ieņēmumiem no mežu resursu realizācijas. Tātad būs arī likums par mežu blakusizmantošanas kārtību. Un tāpēc es uzskatu, ka pēc blakusizmantošanas kārtības ir nepieciešams vēl viens likums - un varbūt pat nopietns likums - par meža izmantošanas kārtību valsts mežos, ko līdz šim noteica tāds normatīvais akts kā Ministru Padomes lēmums "Par valsts meža izmantošanas kārtību". Es uzskatu, ka mums jābūt konsekventiem skatoties, kādi ir citi likumi, arī tas, vai ir likums par valsts nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā, kur pēc tam seko atsevišķie nodokļi un nodevas - apgrozījuma, ienākuma un tā tālāk. Mēs zinām, ka mums ir likums par muitas tarifiem, kur pēc tam seko vēl pat tādas sīkas lietas kā konkrētas muitas tarifu likmes. Es domāju, ka mēs esam skatījušies tādus likumprojektus, vai pikapam uzlikt tik santīmu vai mazāk ikgadējo transportlīdzekļa nodevu, bet tajā pašā laikā mums nav valsts meža izmantošanas kārtības likuma. Un līdz šim to regulēja atsevišķi normatīvie akti. Es uzskatu, ka Ministru kabinetam bez šāda likuma, kas ir diezgan augstā līmenī, būtu arī, protams, pietiekami daudz darba, izdodot noteikumus un citus normatīvos aktus, to skaitā, par cenu noteikšanu koku izsniegšanai Latvijas Republikā, par sanitārajiem noteikumiem Latvijas Republikas mežos, noteikumus par mežu atjaunošanas darbu izpildes un finansēšanas kārtību, noteikumus par kārtību, kādā sniedzama palīdzība mežu darbiniekiem individuālo dzīvojamo māju celtniecībā un tā tālāk. Tā ka daudz kas tiks risināts arī ar Ministru kabineta noteikumiem. Un tāpēc es ierosinātu šajā 35.pantā svītrot šo pēdējo daļu un attiecīgi to parādīt pārejas noteikumos, kur varētu to uzdot par pienākumu Ministru kabinetam. Tātad mēs varam precizēt laiku un pēc saskaņošanas ar Ministru kabinetu izstrādāt likumprojektu par valsts meža izmantošanas kārtību, tā kā mēs bijām to līdzīgi uzdevuši attiecībā uz muitām, uz pensiju likumiem un tā tālāk. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Aivars Endziņš - "Latvijas ceļš", pēc tam - valsts ministrs Šļakota.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es gribētu pievērst jūsu uzmanību tam papildinājumam, ko ierosina komisija, - papildināt pirmo daļu 35.pantā aiz vārdiem "jebkuru meža izmantošanas veidu" ar vārdiem "izņemot savvaļas ogu, augļu, riekstu, sēņu, ārstniecības augu un citu izejvielu ieguvi" pēc analoģijas ar to, kas bija jau iepriekš 21. panta pirmajā daļā, bet tur bija runa par meža apsaimniekošanu, ja šis mežs ir nodots lietošanā. Šeit neatkarīgi no tā, vai tas ir valsts mežs vai mežs, kas ir atdots atpakaļ īpašniekam, vecajā redakcijā ir teikts, ka pirmtiesības uz jebkuru meža izmantošanas veidu ir meža apsaimniekotājam, zemes lietotājam vai īpašniekam. Tagad šāds papildinājums nozīmē to, ka, ja tas ir mežs privātajā īpašumā, tad īpašniekam nekas nav ar viņu jāsaskaņo, šajā mežā var darīt ļoti daudz ko, bet šos jautājumus regulē arī civilā likumdošana - Civillikums, jo šeit ir jārēķinās tomēr ar īpašnieka gribu. Tas te nav ņemts vērā. Tāpēc es ierosinātu neatbalstīt šādu komisijas priekšlikumu - papildināt šo pantu, lūk, ar tādu tekstu.

Priekšsēdētājs. Valsts ministrs Šļakota. Debatēs lūdzu pierakstīties! Pēc tam deputāts Kalniņš.

K.Šļakota (mežu valsts ministrs).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es vēlētos runāt par to, ar ko beidza Tomiņa kungs - par 35.panta pēdējo daļu, tas ir, par šā likumprojekta pašreiz pastāvošo tekstu, ka "meža izmantošanas tiesības un kārtību valsts mežos nosaka Ministru kabinets". Es vēlētos pievērst jūsu uzmanību tam, ka mūsu politika ir vērsta uz to, lai valsts meži konsekventi sastādītu mazāk par pusi no visiem kopējiem mežiem. Un es vēlētos pievērst jūsu uzmanību tam, ka šo mežu kā izmantošanas objekta loma, kā kaut kādas produkcijas, produktu ieguves loma Latvijā arvien samazināsies. Arvien vairāk pieaugs privāto mežu loma. Valsts mežiem ir jābūt tiem, kuros tiek saglabāta vide, saglabāta daba, saglabātas tās vērtības, kas var nodrošināt Latvijas kā pietiekami zaļas valsts un ekoloģiski pietiekami tīras valsts pastāvēšanu. Mēs uzskatām, ka Ministru kabinets nekādā ziņā nedrīkst iejaukties nekādā privātīpašnieka darbībā. Tam var kalpot nākamais likums, kas tiktu pieņemts - likums par mežu aizsardzību, kurš viennozīmīgi attiektos uz visiem īpašniekiem un uz lietotājiem, bet nekādā gadījumā nevieni Ministru kabineta noteikumi nevar attiekties uz meža īpašnieku tiesību ierobežojumiem. Mēs esam kategoriski pret to. Un tāpēc, ja valstij vai, pareizāk sakot, Ministru kabinetam tiek liegtas šīs minimālās iespējas rīkoties ar valsts mežu, veikt darbību valsts mežā, izlīdzināt to pozitīvo vai negatīvo ietekmi, ko izdarīs meža īpašnieki atkarībā no konjunktūras, bet ko mēs netaisāmies iespaidot vai regulēt, tad tādā gadījumā es baidos, ka Latvijas kā iespējamās koku tirdzniecības, mēbeļu ražošanas un tirdzniecības nākotne ir nopietni apdraudēta.

Redzat, cienījamie kolēģi, es baidos, ka šis gads Eiropai ir pēdējais, kad Eiropai vēl kaut ko izdosies pārdot bez tā saucamā zaļā sertifikāta, tas ir, bez apliecinājuma, cik šī valsts pietiekami stabili un droši uztur savu mežsaimniecību, uztur savu apkārtējo zaļo vidi. Ja mēs tagad ar cietu un stingru likumu ieiesim iekšā valsts mežos un pateiksim, ka, lūk, mēs sadalām šos mežus tādā vai citādā veidā, tad mums nebūs nekādu manevra iespēju. Es neuzskatu un neredzu iespēju, ka Valsts meža dienests vairs varētu novērst šo nelaimi, kas nāktu kā ārkārtīgi iespaidīgi zaudējumi valsts ekonomikai. Man liekas, ka jūs visi esat pārliecinājušies par to, ka 1993. gada laikā vairāk nekā divas reizes izdevās palielināt gatavo kokmateriālu eksportu no Latvijas. Līdzīgu pasākumu mēs gatavojamies veikt 1994. gadā - atkal divkārt palielināt valsts eksportu šinī jomā. Janvārī, februārī kokmateriālu un koku izstrāde un eksports ir izvirzījies pirmajā vietā starp visām ekonomikas nozarēm, apsteidzot naftas produktu eksportu. Tad ļaujiet, lūdzu, strādāt. Ja tādu iespēju nav un tādas iespējas tiek liegtas, es nesaskatu jēgu turpināt šo darbu.

Priekšsēdētājs. Mārtiņš Ādams Kalniņš - Zemnieku savienība. Lūdzu!

M.Ā.Kalniņš (LZS).

Cienījamais Prezidij, godājamie kolēģi! Es gribētu īsi izteikties par 35.panta pirmo teikumu, ka meža īpašniekam ir pirmtiesības uz jebkuru meža izmantošanas veidu, izņemot savvaļas ogu, augļu, riekstu, sēņu, ārstniecības augu un citu izejvielu ieguvi. Kā Endziņa kungs jau iepriekš teica, tas ierobežo privātīpašnieka tiesības, un, ja viņam liedz ogot vai sēņot kā vienīgajam, ja viņš to vēlētos savā mežā, tad es domāju, ka tas ir tāds princips, kuru mums vajadzētu paturēt prātā, ka īpašniekam ir tiesības uz savu īpašumu augstākā pakāpē, nekā ir pārējo iedzīvotāju tiesības. Paldies.

Priekšsēdētājs. Aivars Berķis - Latvijas Zemnieku savienība, pēc tam Anna Seile.

A.Berķis (LZS).

Piebilstot mazliet pie tā, ko jau teica Endziņa kungs un Kalniņa kungs, arī es gribu ierosināt izsvītrot šo komisijas priekšlikumu, atsaucoties arī uz 57.pantu, kuru, manuprāt, vajadzētu mainīt, tas ir, par uzturēšanās tiesībām privātajos mežos. Redzat, šis privātais mežs var būt ļoti mazs, un daudziem tas tik tiešām ir kā dārzs, kur viņš dabū kādu spaini dzērveņu vai brūkleņu, vai kā cita. Es arī atceros pirmskara laikus, kad tas tiešām tika respektēts kā dārzs un neviens svešs, kam vien bija kādas goda jūtas, tur pat negāja iekšā. Tā ka es lūdzu šo komisijas papildinājumu svītrot.

Priekšsēdētājs. Anna Seile - LNNK. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Šajā pantā ir divas lietas, par kurām mēs esam sākuši vienlaikus diskutēt. Tātad pirmais teikums esošajā likuma tekstā saka, ka pirmtiesības uz jebkuru meža izmantošanas veidu ir meža apsaimniekotājam, lietotājam vai īpašniekam. Un ir papildinājums, ka ogas un sēnes drīkst lasīt jebkurš šajos triju veidu mežos. Es varētu piekrist, ka privātīpašnieka mežos nedrīkst lasīt sēnes un ogas, bet tad vajadzētu iestrādāt kārtību, ka privātīpašnieks savu mežu apzīmē dabā un varbūt izziņo to caur tautas deputātu padomi. Katrā ziņā ir jāzina, kur ir šīs privātmeža robežas. Bet pārējos mežos, ja kāds no mums ir nopircis cirsmu, tad viņš ir meža lietotājs, viņš ir meža apsaimniekotājs. Vai tad nelaidīsim tur iekšā rīdzinieku brīvdienās no Saeimas, lai viņš salasa ogas vai sēnes šajā mežā, kur kāds cērt kokus un ir paņēmis mežu lietot? Nevar tik vienkāršoti pieiet šim jautājumam. Un, manuprāt, šis ieraksts, ka sēnes un ogas drīkst lasīt jebkurā mežā, varētu šajā pantā palikt, arī īpašnieka mežā, bet to īpašo kārtību mēs vēl varētu regulēt tālāk 35. pantā.

Tālāk. Par pēdējo teikumu, kas ir kreisajā pusītē, tātad esošajā likuma tekstā, kurš ir apstiprināts jau otrajā lasījumā. Teksts ir tāds, ka meža izmantošanas tiesības, kārtību un kārtību valsts mežos nosaka Ministru kabinets. Cienījamie deputāti! Valsts jau gandrīz vai ir šo valsts mežu īpašniece. Un es paņemu šos manus daudzkārt protestētos Kabineta noteikumus nr. 32, kur ir teikts, ka valstij piekrītošu nekustamu īpašumu uz valsts vārda reģistrē Valsts meža dienesta personā. Mums ir jāņem vērā, ka valsts šā Valsts meža dienesta personā arī būs īpašnieks. Vai tad neļausim valstij rīkoties ar savu mežu? Un Šļakotas kungs teica, ka nedaudz mazāk par pusi ir šis valsts mežs. Vai mēs neļausim Ministru kabinetam pašam noteikt kārtību, kādā šie valsts meži tiek izmantoti? Manuprāt, tas jau paliek smieklīgi. Tāpēc es aicinu tās debates, kas bija par pēdējās frāzes izsvītrošanu, neņemt vērā. Tieši valstij ir jānosaka valsts mežos ar Ministru kabineta lēmumiem mežu izmantošanas kārtība.

A.Berķis (Saeimas priekšsēdētāja biedrs).

Vārds deputātam Anatolijam Gorbunovam.

A.Gorbunovs (LC).

Godātie deputāti! Par mežu var daudz runāt, it sevišķi par Latvijas mežiem, bet šeit ir konkrētas lietas, un es domāju, ka ir gan īpašnieku, gan apsaimniekotāju, gan valsts, gan arī pilsoņu intereses. Un diemžēl tā, kā mēs lēmām Tautsaimniecības komisijā, tādā redakcijā, kā tas ir iesniegts,tas tiešām nav izdarīts tā. Faktiski šeit jau Seiles kundze pieminēja šo problēmu ar savvaļas ogu, augļu, riekstu, sēņu, ārstniecības augu un citu izejvielu ieguvi. Ja mēs pieņemsim arī Endziņa kunga ieteikto balsojumu, tad iznāk, ka mums valsts mežos šo tiesību ogot, sēņot un ārstniecības augus vākt, kas šeit ierakstīts, nav.

Tālāk. Es saprotu, ka tiešām varētu varbūt nodalīt tā, kā šeit Berķa kungs iestājās, ka īpašnieka mežos nekādas darbības nav atļautas. Ko nozīmē - ogot? Ja iet pāri šim meža iecirknim ar kādu spainīti uz kaut kurieni, tā jau ir ogošana vai sēņošana. Tātad faktiski tas ir aizliegums ieiet šajā mežā. Bet tādā gadījumā tiešām būtu jābūt vietējā pagasta vai cita veida apstiprinātai kārtībai, kādā veidā, ja es eju pa mežu ar šo spainīti, lai es saprotu, ka esmu nonācis privātīpašumā jeb privātīpašnieka mežā. Un arī man ir jābūt zināmiem šiem uzvedības noteikumiem. Tāpēc, ja šīs lietas tā nav nodalītas, bet ir tā, kā diemžēl šeit ir iznācis, ka tas attiecas uz visiem - gan privātīpašuma mežiem, gan valsts mežiem -, tad mums tagad būs grūti izšķirties. Es, piemēram, negribētu privātīpašnieka intereses aizskart, bet es nekādā gadījumā negribētu, lai man būtu liegta iespēja jeb šīs pirmtiesības kā valsts meža izmantotājam uz ogošanu, sēņošanu un citām lietām. Nevis kā jebkuram cilvēkam, kurš ir nonācis šajā mežā un ko nu viņš ir sadomājis - sēņot vai ogot. Tāpēc praktiski, piemēram, es tādā veidā nemaz nevaru balsot, jo šeit ir divdaļīgs šis jautājums.

Priekšsēdētājs. Tātad deputāts Endziņš ierosināja svītrot, bet deputāte Seile ierosināja atstāt. Šeit ir vēl trešais... nevis trešais, bet vēl deputāta Tomiņa priekšlikums, bet tas attiecas uz pēdējo teikumu un viņa iesniegtajiem pārejas noteikumiem, tāpēc par pēdējo daļu mēs visu kopā tagad nevarētu balsot. Mums būtu jāizlemj vispirms par šīm te lietām - par ogošanu, sēņošanu un citām lietām.

J.Janeks. Es tikai gribētu piebilst par privātajiem mežiem, ka 51. pantā ir noteikts... ja meža īpašnieks savos mežos nav noteicis citu kārtību. Tātad viņš šo kārtību var noteikt.

Priekšsēdētājs. Aivars Endziņš. Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Lieta jau ir tāda, ka šeit 34.pantā par meža izmantotājiem ir noteikts, ka meža izmantotāji var būt fiziskās vai juridiskās personas. Arī panta nosaukums ir "Meža izmantotāju tiesības un pienākumi". Šeit ir salikti kopā izmantotājs un īpašnieks. Un, ja visur iepriekš bija atrunas, kuras ierosināja komisija un kuras skāra lietotāju, tad šeit tiek aizskartas, lūk, šīs īpašnieka tiesības. Viens ir skaidrs - ja mēs izsvītrojam ārā, ka meža apsaimniekotājam, zemes lietotājam vai īpašniekam ir pirmtiesības uz jebkuru meža izmantošanas veidu, un svītrojam tālāk, tad arī šeit rodas zināmā mērā pretruna ar to, ko mēs iebalsojām jau iepriekš un kas attiecās uz šiem lietotājiem. Te jau būtībā ir tā pati kļūda, jo te ir vienā pantā saliktas kopā lietotāja tiesības un īpašnieka tiesības. Es nezinu, kā no šīs situācijas izkļūt ārā. Protams, vienkārši var izsvītrot, bet te jau ir tā, ka šajā dokumentā nr. 297 B ir rakstīts, ka tehniskas kļūdas dēļ 35.panta redakcijā ir ieviesusies kļūda. Ja mēs skatāmies šā te dokumenta nr. 297 A 35. pantu, tad redzam, ka panta nosaukums ir "Meža izmantotāju tiesības un pienākumi", tur pirmajā daļā ir vienkārši rakstīts tā: "Meža īpašniekam ir pirmtiesības uz jebkuru meža izmantošanas veidu..." un tad tālāk seko šī atruna, ka izņemot savvaļas ogas un tā tālāk. Šeit, kā saka, ir jābūt skaidram. Ja mēs šādā redakcijā, kā tas ir šajā dokumentā, ka meža īpašniekam ir pirmtiesības, izsvītrojam ārā šo piebildi, tad šeit es pretrunas nesaskatu. Tad jau mēs vienkārši balsojam par šo te redakciju. Un acīmredzot šis jautājums, kas skar meža apsaimniekotāju, kurš nav īpašnieks, bet ir lietotājs, tad regulējas jau citos pantos. Es ierosinātu, ka varbūt tādā veidā varētu, ka, lūk, ņem par pamatu šā te dokumenta 35. panta pirmo daļu, svītrojot šo piebildi.

Priekšsēdētājs. Ministrs Šļakota - lūdzu!

K.Šļakota (mežu valsts ministrs).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es ierosinātu tādu izeju no šīs situācijas. Šī redakcija nebija mūsu ierosinājums, bet, ja tā tādā veidā ir tapusi, tad mēs ierosinātu pirmo rindkopu varbūt papildināt "ja meža īpašnieks nav noteicis citādi". Un tad meža īpašniekam tādas iespējas būs. Tad tā būs arī viņa problēma, kā viņš šīs savas tiesības nodrošinās. Mēs varam atrunāt to pašu kārtību, kas ir 51. pantā, ka tas notiek caur pagasta padomi, tālāk izsludinot... un tā tālāk, tātad izlietojot 51. panta mehānismu.

Priekšsēdētājs. Bet tad, lūdzu, nolasiet 35. pantu, kādā veidā tas tad būs.

K.Šļakota. 35.panta pirmā rindkopa: "Meža apsaimniekotājam, zemes lietotājam vai īpašniekam ir pirmtiesības uz jebkuru meža izmantošanas veidu, izņemot savvaļas ogu, augļu, riekstu, sēņu, ārstniecības augu un citu izejvielu ieguvi, ja īpašnieks, saskaņojot ar vietējo pašvaldību, nav noteicis citādi". Un tad mēs šīs tiesības attiecinātu tikai uz īpašnieku, tas tiktu saskaņots ar pašvaldību, un es domāju, ka tas būtu korekts risinājums.

Priekšsēdētājs. Bet valsti jūs neuzskatāt par īpašnieku?

K.Šļakota. Valstij nav tiesību nevienam aizliegt iet mežā.

Priekšsēdētājs. Lūdzu!

J.Janeks. Tad acīmredzot šis priekšlikums ir jābalso.

Priekšsēdētājs. Deputāte Seile, tagad jūsu priekšlikums palika.

A.Seile (LNNK).

Es noņemu savu priekšlikumu par labu Šļakotas kunga priekšlikumam un vēl varu deputātiem piebilst, ka arī valstij kā īpašniekam vai kādai citai juridiskajai personai varētu būt īpašas tiesības izsludināt šādu kārtību. Piemēram, ja valstij pieder rezervāts, tad rezervātā var izsludināt īpašu kārtību, kurās zonās nedrīkst iet, un, ja juridiskā persona kādreiz kļūs meža īpašnieks, arī tā varēs izsludināt savu īpašo kārtību. Tāpēc Šļakotas kunga piebilde - ja īpašnieks saskaņā ar pašvaldību nav noteicis citu kārtību -, manuprāt, ir ļoti pareiza.

Priekšsēdētājs. Redzat, te ir ļoti svarīga tāda piebilde, ka "saskaņā ar pašvaldību", jo to kārtību katrs var izdomāt ļoti dažādu, un meži, kā jūs saprotat, nav ielas, arī uz ielām maldās cilvēki, bet mežos vēl jo vairāk, tāpēc šai kārtībai ir jābūt tiešām izsludinātai un saprotamai, kā arī uztveramai. Aivars Endziņš - lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Mums ir trešais lasījums, šeit ir tie rakstveida priekšlikumi. Kāda tad šeit secība, kāda tā kārtība būs? Mēs ierakstīsim tādu normu, bet tas nozīmē to, ka ir vajadzīga vēl kaut kāda papildu reglamentācija, piemēram, kā notiek šī pieteikšana - vai pa radio vai publicējot vietējā presē, vai kā citādi. Varbūt katra pašvaldība tālāk pēc tam to noteiks? Es nezinu. Acīmredzot šis jautājums ir jārisina tomēr kaut kur citādāk. Mans ierosinājums būtu ņemt šo tekstu par pamatu, kurš ir dokumentā nr.297.a. Es atkārtoju vēlreiz, ka meža izmantotājtiesības un pienākumi... šeit ir saplūdināts kopā izmantotājs un īpašnieks. Ja mēs ņemtu šo 35.panta redakciju, kas ir šajā 297.a dokumentā, kur teksts ir: "Meža īpašniekam ir pirmtiesības uz jebkuru meža izmantošanas veidu", un liktu punktu, svītrojot šo te piebildi? Un tālāk tad var risināt jautājumu, kādā veidā visu to varētu reglamentēt ar citu likumdošanas aktu palīdzību, bet šeit iebalsot vienkārši iekšā mutisku priekšlikumu, kuram nav tālāk nekādas reglamentācijas, tā ir diezgan apšaubāma prakse.

Priekšsēdētājs. Bet pirms balsošanas vajadzētu nolasīt visu pantu.

J.Janeks. Tātad 35.pants: "Meža apsaimniekotājam, zemes lietotājam vai īpašniekam ir pirmtiesības uz jebkuru meža izmantošanas veidu, izņemot savvaļas ogu, augļu, sēņu, riekstu, ārstniecības augu un citu izejvielu ieguvi." Tātad šeit bija vēl valsts ministra Šļakotas priekšlikums, ka īpašniekam, saskaņojot ar pašpārvaldi... ja meža īpašnieks nav noteicis citus noteikumus, saskaņojot tos ar pašpārvaldi.

Priekšsēdētājs. Juris Sinka - "Tçvzemei un brīvībai".

J.Sinka (TB).

Es ieteiktu atstāt šo piebildi par sēnēm un ogām cerībā, ka ar to nevarēs saprast tā, ka tas īpašnieks var darīt ar mežu, ko viņš grib, bet ne lasīt ogas. Tas būtu te nepareizi, bet man kā privātai personai, domājot arī par nākamajām paaudzēm, ja mums vēl Latvijā meži būs, kurus kops un kurus uzturēs, nepatiktu tas, ka tiem apkārt būtu sētas un uzraksti: "Privāts, nedrīkst kāju spert!" kā, piemēram, tas lielā mērā diemžēl ir Anglijā. Un tad vasaras laikā vecāki ar saviem bērniem kaut kur mētājas pa ceļmalām un nedrīkst vienā skaistā mežā iet un palasīt kādu odziņu. Es domāju, ka, ja mēs tagad tā kaut ko ieviešam, tad tā būtu bēdīga nākotne dzīvei mūsu skaistajā dzimtenē. Protams, ja izcirtīs visus mežus un ja to nebūs, tad atkritīs arī tā vajadzība, bet, ja mums būs meži ar ogām un sēnēm, taču mēs nedrīkstēsim tur ieiet, ja mums būs speciāli jābrauc uz kaut kādām vietām, kur tas vēl ir atļauts, tad, man liekas, tā būtu diezgan pabēdīga dzīve mūsu dzimtenē. Paldies.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, nekas cits mums neatliek - kā vienmēr jāatgriežas pie mūsu tiešām gudrā Kārtības ruļļa, kurš visu ir noteicis, un arī jābalso ir saskaņā ar Kārtības rulli, jo, līdzko mēs sākam kaut ko ekspromtā mainīt, kā deputāts Endziņš mums pareizi vienmēr aizrāda, mums ir dažādas problēmas. Un šeit faktiski viss ir uzrakstīts. Deputāta Tomiņa priekšlikumu par svītrošanu izskatīsim atsevišķi, jo tas ir par šā panta pēdējo daļu, bet komisija ierosina papildināt šo 35.pantu - aiz vārdiem "jebkura meža izmantošanas veidu" ar vārdiem: "...izņemot savvaļas ogu, augļu, riekstu, sēņu, ārstniecības augu un citu izejvielu ieguvi". Vieni deputāti ir izteikušies par svītrošanu, otri - pret svītrošanu. Lūdzu, balsosim par komisijas ierosinājumu - papildināt.

J.Janeks. Varbūt man nolasīt visu?

Priekšsēdētājs. Nevajag lasīt, tas šeit ir priekšā, jo ar to lasīšanu mēs te tikai to lietu sarežģījām. Kā, lūdzu? Deputāta Tomiņa priekšlikumu - svītrot pēdējo teikuma daļu -, tā kā viņa priekšlikums ir pārejas noteikumos, to balsosim atsevišķi. Tagad mēs balsosim tikai par Tautsaimniecības komisijas ierosinājumu - papildināt pirmo daļu aiz vārdiem "jebkuri meža izmantošanas veidi" ar vārdiem "izņemot savvaļas ogu, augļu, riekstu, sēņu, ārstniecības augu un citu izejvielu ieguvi". Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim! Katrs balso pēc savas sirdsapziņas. Kā jābalso? Iet mežā vai neiet mežā - tā arī balsojiet. Balsojam par komisijas ierosinājumu. Deputāte Seile grib nosaukt savu balsojumu. Kāds jums ir balsojums? Lūdzu rezultātu! (No zāles deputāte A.Seile: "Es balsoju par to, lai var ieiet mežā!") Par - 46, bet tagad - lūdzu, deputāte Seile! Deputāte Seile, jums jau bija "par". Par - 46, pret - 9, atturas - 9. Komisijas priekšlikums ir pieņemts. Es atvainojos par savām emocijām, es vairs tā nedarīšu.

J.Janeks. 39.pants.

Priekšsēdētājs. Es atvainojos, tagad par deputāta Tomiņa priekšlikumu, jo ir iesniegts viņa labojums - papildināt likumprojekta pārejas noteikumus ar jaunu otro daļu šādā redakcijā: "Ministru kabinetam līdz 1994.gada 1.maijam iesniegt izskatīšanai Saeimā likumprojektu par valsts meža izmantošanas kārtību." Saskaņā ar šo priekšlikumu, kā es saprotu, tad būtu jāsvītro 35.panta pēdējais teikums. Un jūsu ierosinājums tagad ir - svītrot 35.panta pēdējo teikumu. Mežu ministrs Šļakotas kungs izteica savu viedokli. Mēs gan ar tām ogām un sēnēm stipri sakāpinājām to problēmu, bet šī problēma arī ir nopietna. Mežu ministrs vēlreiz grib īsi pateikt savu viedokli. Lūdzu!

K.Šļakota (mežu valsts ministrs).

Cienītie kolēģi, es varu atkārtot tikai to, ko es teicu jau iepriekš, - ka valsts mežam turpmāk būs amortizatora loma. Tam nebūs vairs noteicošās lomas meža izmantošanā, un, ja mēs amortizatoru padarām cietu ar likumu, tas ir, izslēdzam šeit manevra iespēju, tad tādam amortizatoram lomas šeit vairs nav, un, ja mums nepaliek iespējas, kādā veidā pierādīt pasaulei, ka mēs šeit saimniekojam normāli, tad privātmežu īpašniekiem nebūs vairs nekādu ieņēmumu. Tās ir kopā saistītas lietas. Tā ka, balsojot par šo priekšlikumu, jūs būtībā nodarāt ārkārtīgi lielu ļaunumu privātīpašniekiem, taču tas paliek jūsu ziņā.

Priekšsēdētājs. Zigurds Tomiņš - Zemnieku savienība. Es atvainojos, es neredzēju, Endziņa kungs! Aivars Endziņš - "Latvijas ceļš", jo deputāts jau stāv kājās, un pēc tam - Zigurds Tomiņš.

A.Endziņš (LC).

Cienījamie deputāti! Viss tas tika sakāpināts apmēram uz tādu jautājumu - vai jūs gribat iet mežā vai negribat iet mežā. Ja jūs, cienījamie kolēģi, izlasītu, tad šeit būtu runa tikai par ogu, augļu, riekstu un sēņu vākšanu. Bet lasiet tālāk! Tur ir arī rakstīts "...ārstniecības augu un citu izejvielu ieguvi". Tātad kur tad paliek īpašnieks? Kur paliek īpašnieks? "...Citu izejvielu ieguve". Tāpēc es atkārtoju vēlreiz - vajag iedziļināties! Jā, tas ir ļoti romantiski, ļoti skaisti, bet ir īpašums un ir īpašumtiesības, un, šeit vienkārši, balstoties uz emociju līmeņa, to absolūti nerisinot, nesabalansējot ar civilo likumdošanu, ar Civillikumu kā tādu, mēs tagad vienkārši emociju līmenī sakām: "Tu gribi iet mežā vai negribi iet mežā?" Es atvainojos, bet tā nav nopietna pieeja, un tāpēc, pirms mēs balsojam par šo pantu kopumā, es lūdzu par to padomāt.

Priekšsēdētājs. Man diemžēl jāatgādina, ka mēs tagad runājam par citu, pavisam par citu lietu. Mēs runājam par deputāta Tomiņa ierosinājumu. Viņš ierosināja Ministru kabinetam līdz 1994.gada 1.maijam iesniegt izskatīšanai Saeimā likumprojektu par valsts meža izmantošanas kārtību, un šajā sakarā viņš ierosina svītrot 35.panta pēdējo teikumu: "Meža izmantošanas tiesības un kārtību valsts mežos nosaka Ministru kabinets". Vārds Zigurdam Tomiņam - Zemnieku savienība.

Z.Tomiņš (LZS).

Cienījamie deputāti, man tik atliek vēlreiz pateikt, ka līdz šim tas tika regulēts ar Ministru padomes lēmumiem un ka pēdējais lēmums bija nr.96 1993.gada 24.februārī ar tādu pašu nosaukumu "Par valsts meža izmantošanas kārtību", bet man jāsaka pēc tās pieredzes, kas man ir, četrus gadus strādājot rajona pašvaldībā un tieši lauksaimniecības resursu izmantošanas komisijā, kā arī pagasta pašvaldībā, ka līdz šim - līdz pagājušā gada martam - lēmuma nr.96 jautājumi tomēr tika kaut kādā ziņā saskaņoti un ka šīs sabiedrības intereses, vienalga, vai tās bija pagasta vai rajona intereses, netika pretstatītas šīm te valsts interesēm. Bija runa par saskaņošanu, bet pašreizējā kārtība ir novedusi pie tā, ko mēs tagad bieži redzam. Konkrēti tiekoties ar vēlētājiem, arī iznāk secināt un uzklausīt gan pagasta pašvaldības, gan zemnieku, gan iedzīvotāju prasības, un rezultātā ir tas, ka labākos mežus pagasta teritorijā cērt kopfirmas, dažādas SIA, bet zemniekiem, kā tas ir, piemēram, Krustpils pagasta zemniekiem, nākas braukt 50 km tālāk un slīkšņā cirst mežus, pie tam nevis savā Līvānu virsmežniecībā, bet jau Jēkabpils virsmežniecībā, pat dažādās virsmežniecībās. Vai, piemēram, Viesītes piepilsētā SIA cērt kalniņos, bet 10 km tālāk zemnieki cērt mežos, slīkšņās.

Un ir arī vēl viena cita lieta. Līdz šim bija tā, ka vismaz šī ilgtermiņa līgumslēgšana tika saskaņota ar pagasta pašvaldībām, arī tas, kurus ceļus izmantos, kā tos atjaunos, turpretī tagad tā vietā ir minēts, ka vajag nevis saskaņot ar pagastu pašvaldībām šos ilgtermiņa līgumus, bet mēneša laikā tās informēt par noslēgtajiem līgumiem, un, ja zemnieks nespēj pievest ar ķerru granti uz tā ceļa, kur brauc tie fiskari un baļķu vedēji pāri, tad tie viņam brauc pāri pļavām un pāri arumiem, ja tie, protams, ir sasaluši. Zemniekam tad meža atbildīgie darbinieki iesaka griezties tiesā, jo, protams, pašvaldība neko nevar aizstāvēt, tā kā ar viņu netiek nekas saskaņots. Un tāpēc šeit ir divas lietas. Pirmā, ka pašreizējā kārtība nav normāla kārtība, kas noteikta ar Ministru padomes lēmumu. Un otrā ir tā, ka mežs joprojām paliek nacionālā bagātība. Kaut vai puse no visiem republikas mežiem ir valsts meža fonds, tomēr šīs bagātības izmantošanas kārtība ir jānosaka ar likumu, jo daudz mazākas lietas mēs šeit reglamentējam un strīdamies, vai tā būs ratiņa stūres vadība vai bezstūres vadība un par daudz ko citu, bet šāds jautājums pagaidām ir palicis nekonsekventi saskaņots ar citiem likumiem, kuros ir noteikts, kā tādi jautājumi tiek risināti. Meža ministrijai tad vajadzēs veikt to funkciju, ko mēs esam iebalsojuši otrajā un tagad jau trešā lasījuma atsevišķos pantos, veikt pārvaldīšanu, kontroli, un tas būs tās galvenais uzdevums. Taču pašreiz ir vēl nelabāka prakse, ko jūs redzēsit, runājot par izsoles jautājumiem. Daudzos gadījumos vislabākās cirsmas pagastos izsolēs tiek nopirktas par zemāko izsoles cenu, bet tajā pašā laikā citas - sliktākās cirsmas - tiek nopirktas daudz dārgāk. Tātad tas nozīmē, ka arī šajos jautājumos - par meža izmantošanu, par izsolēm, par ilgtermiņa līgumiem - jau ir rekets. Tāpēc es tomēr aicinātu tik svarīgu jautājumu pieņemt kā atsevišķu likumu, jo mēs redzam, ka šis ir tikai "jumta" likums, kur, kā jau es minēju, ir tikai vispārējas frāzes un kur pusi no likuma sastāda Konversācijas vārdnīca. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Anna Seile - LNNK.

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti, es aicinu balsot pret šīs rindkopas izsvītrošanu. Ja mēs esam pieņēmuši tādus likumus, ka finansu ministram uzticam sagatavot valsts budžetu, tad mums vajadzētu arī lauksaimniecības ministram uzticēt, lai viņš nāk un šeit, Saeimā, iesniedz kaut kādu lauku izmantošanas kārtību. Kādēļ mēs prasām mežu ministram, kurš, kā es uzskatu, strādā godprātīgi ar visu savu Meža dienestu, nest visu savu kārtību, kura ir vesela paka likumu: noteikumi, celmu naudas, kuras mainās atkarībā no tirgus konjunktūras... Kādēļ mēs pieprasām Meža dienestam stiept uz Saeimu apstiprināt šos likumus? Es aicinu balsot pret šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim par ierosinājumu 35.pantā - svītrot tekstu "Meža izmantošanas tiesības un kārtību valsts mežos nosaka Ministru kabinets". Viens "pret" - deputāts Janeks. Lūdzu rezultātu, un tad skatīsimies! Par - 43. Lūdzu, kāds ir deputāta Graudiņa balsojums? Viņš piesaka "pret". Tātad par - 42. Es atvainojos, tātad Graudiņš bija "pret", nē, viņš bija... Pasakiet skaļi, kāds ir jūsu balsojums! (No zāles deputāts M.Graudiņš: "Nepiedalos!") Tad, kad es šeit pusstundu lauzu galvu, pēc tam jūs mierīgi paziņojat, ka jūs vispār nepiedalāties. Par - 42, pret - 20, atturas - 9. Ir pieņemts priekšlikums.

J.Janeks. 39.pants - Ciršu veids, ciršanas paņēmienu noteikumi. Tur ir viens Valsts meža dienesta priekšlikums...

Priekšsēdētājs. Es atvainojos! Vēl deputāts Siliņš ceļ roku, es nevaru viņam nedot vārdu. Lūdzu!

A.Siliņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj un Prezidij, kolēģi! Es tomēr gribētu, lai šeit, atbalstot kolēģi Endziņu, šo 35.pantu vēlreiz balsotu kopumā, jo mēs balsojām par divām daļām, un tomēr, balsojot kopumā, izņemtu vienu momentu ārā no pirmās rindkopas, ko mēs nobalsojām pozitīvi. Tā pašreiz skan tā: "Meža apsaimniekotājiem, zemes lietotājiem vai īpašniekam ir pirmstiesības uz jebkura meža izmantošanas veidu, izņemot savvaļas ogu, augļu..." Es nezinu, cik daudz to ir mežā, bet lai nu paliek, "...riekstu, sēņu, ārstniecības augu..." Arī te varētu būt tā uz robežas, bet ļoti diskutējams ir "...citu izejvielu ieguvi". Kādas gan citas izejvielas mežā var iegūt, to nenopostot? Varbūt kāds atnāks un visiem kokiem noņems mizu vai sveķus notecinās tam mežam, vai varbūt nāks un raks tur mālu, granti vai ko citu un no tā meža izvedīs jebkuras citas izejvielas vai vēl ko izdarīs un galu galā to mežu nopostīs, bet tā meža īpašniekam nebūs nekādas iespējas apturēt šo meža izpostīšanu. Tātad es uzskatu, ka šie vārdi "citu izejvielu ieguvi" ir jāņem nost. Varbūt var palikt šie te iepriekšējie, var arī ar zināmiem nosacījumiem. Labi, būsim ļoti draudzīgi savā starpā un atļausim, bet rakstīt "citas izejvielas" būtu ļoti liels risks, ka mežs tiek nopostīts bez iespējas to aizsargāt. Paldies.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, lūdzu uzmanību! Nobalsosim tiešām par šo "citu izejvielu ieguvi", jo šis teikums tiešām ir tāds ne visai...

Pirmkārt, tas it kā neko neizsaka, bet paņemts milzīgā traktējumā, tas var būt... Tātad procedūra būs tāda: mēs nobalsosim par priekšlikumu - svītrot "citu izejvielu ieguvi". Un pēc tam balsosim par pantu kopumā. Lūdzu, Rozentāls - Zemnieku savienība.

A.Rozentāls (LZS).

Es piekrītu arī Endziņa kungam un gribu atbalstīt vēl Siliņa kungu. Bet tomēr, cienītie, vajadzētu kaut kādā veidā iestrādāt, lai privātīpašniekam būtu tiesības regulēt kārtību savā mežā. Es varu galvot, ka tuvāk pilsētām dzīvojošie savus riekstus neredzēs un tās lazdas ir jānocērt jau savlaicīgi, jo tās aplauzīs, kā mēs to esam savā sociālismā paraduši. Ir jābūt iespējai tomēr aizliegt. Principā, ja nav aizlieguma, šeit ir jābūt tomēr ļoti korekti izstrādātam šīs savstarpējās sadarbības mehānismam starp valdību, īpašniekiem, izmantotājiem, pilsētniekiem, lauciniekiem, bet vienkārši ar atļaušanu... burtiski ar aizliegšanu vai atļaušanu šīs attiecības ļoti sarežģīsies.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, es varu piedāvāt tikai kaut ko svītrot, jo apcerējumus, ko un kā vajadzētu darīt, es nevaru jums piedāvāt.

Mežu ministrs - Šļakota.

K.Šļakota (mežu valsts ministrs).

Cienītais priekšsēdētāj, cienītie deputāti! Pirmkārt, es gribētu pateikties par neuzticības izteikšanu ar iepriekšējo balsojumu. Otrkārt, runājot par šo tekstu, sacīšu, cienītie kolēģi, ka šeit nekādas pretrunas nav. Šeit ir runa par meža izmantotāju, bet meža izmantotājs un meža apsaimniekotājs - tie parādās 51.pantā. Izlasiet 51.pantu! Tur parādās mežu apsaimniekotājs, tur parādās gan īpašnieks, gan lietotājs un arī visas viņu tiesības un mehānisms, kā to darīt. Šeit ir meža izmantotājs, ar kuru jebkurš īpašnieks vai lietotājs var noslēgt līgumu par kaut kāda atsevišķa resursa izmantošanu. Un te ir rakstīts tikai par to, ka nevar nodot šim izmantotājam tādus resursus, ka nepāriet līdz ar to... Šeit nav pretrunu. Protams, garantijas attiecībā uz izejvielām mēs varam izslēgt ārā, bet šeit pretrunu nav.

Priekšsēdētājs. Lūdzu! Es gan nezinu, kurš jūs bijāt pirmais, jo mums diemžēl kārtība ir tāda, par ko jūs, Endziņa kungs, vakar runājāt frakcijas sēdē, ka ir jāpierakstās debatēs. Mums diemžēl deputāti neviens nepierakstās debatēs un sēdes vadītājs nelieto arī āmuru, kurš ir jālieto... Un tāpēc vārds deputātam Endziņam.

A.Endziņš (LC).

Paldies, cienījamo priekšsēdētāj! Par ko šeit ir runa? Ir šis 51.pants "Mežu blakusizmantošana", kur virsraksts ir: "Meža sēklu, savvaļas ogu, augļu, riekstu, sēņu, ārstniecības augu u.c. izejvielu ieguve". Šeit ir arī noteikts tas, ka visu to var iegūt fiziskās un juridiskās personas pēc sava ieskata, ja Valsts meža dienests, vides aizsardzības institūcijas un pašvaldības valsts lietošanā piešķirtajos mežos vai meža īpašnieks savos mežos nav noteicis citu kārtību. Bet te ir atkal tā pati runa par izejvielām. Likumā ir ietverti skaidrojumi, kas ir kailcirte, kas ir izlases cirte, kas ir starpcirte, kas ir mežzemes zemes kategorija, kas ir mežmateriāli, kas ir nogabals utt., bet gan šajā 35.pantā, gan 33. pantā - "Mežu izmantošanas veidi" un arī šajā 51. pantā parādās, lūk, šīs citas izejvielas. Kas tās ir par citām izejvielām? Jā, bet tādā gadījumā acīmredzot šeit vajadzētu būt kaut kādam skaidrojumam, jo šeit traktējums tik tiešām var būt ļoti plašs - "citas izejvielas". Jā, teiksim, to var it kā noteikt apsaimniekotājs vai īpašnieks, bet kas tās ir par "citām"? Kam ir šīs pirmtiesības vai kaut kas tamlīdzīgs. Es tāpēc, pirms mēs balsojam, lūdzu padomāt par to!

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! Es jums jau pateicu. Tātad es saprotu, ka tas nav pretrunā ne ar procedūru, ne ar Kārtības rulli, - svītrot "citas izejvielas". Turklāt analoģiski to vajadzētu darīt arī citos pantos, jo tie visur ir vienādi. Tātad visur vajag svītrot "citas izejvielas" pēc vārdiem: "riekstu, sēņu, ārstniecības augu". Un pēc tam balsot par 35.pantu kopumā.

Mārtiņš Ādams Kalniņš - lūdzu! Pēc tam - deputāts Žīgurs.

M.Ā.Kalniņš (LZS).

Godājamie kolēģi! Es īsi izteikšos vēl vienu reizi par sēnēm un par ogām, un tā tālāk. Par to daļu, kuru bija ierosināts svītrot. Šeit nepavisam nav runa par valsts mežu - vai cilvēki varēs iet sēņot, ogot vai bekot vai tāpat baudīt skaistos mežus. Valsts meži ir kilometriem dziļi un plaši, tajos var tiešām cilvēks pazust. Paldies Dievam, es zinu, ka mūsu mežu ministra gādība būs tāda, ka arī nākotnē tie būs tikpat plaši.

Runa ir tieši par privāto mežu. Piemēram, jūs esat atguvis tagad sava vecātēva lauku īpašumu un tur arī ir viens meža gabaliņš, un var būt, ka jums patīk sēņot. Vai jūs varat iedomāties, ka baravikas sāk augt un tagad var citi nākt un tās lasīt, un nolasa, pirms tās ir vispār izaugušas?

Tas pats attiecas uz ogām. Un kā ir ar ārstniecības augiem? Piemēram, kāds nāk un jūsu vītoliem norauj visu mizu tāpēc, ka grib ekstrahēt kaut kādu vielu, kura ir radniecīga aspirīnam. Vai varbūt grib vīzes taisīt un liepām norauj mizu. Vai varbūt grib korķus ražot un ozolam mizu noņem nost. Vai grib atrast ogas, kurām ir zināma medicīniska iedarbība. Šādam uzskaitījumam vienkārši nav ne sākuma, ne gala. Jautājums ir - vai mums ir respekts pret privātīpašumu vai nav?

Un noslēgumā es gribu vēl izteikties, ka man nav savtīgu nolūku šajā jautājumā. Man pašam meža nav. Varbūt kādreiz būs. Es ceru, ka būs. Bet tiem, kam ir savi meži privātā īpašumā, es ceru, ka būs tādas tiesības savu mežu izmantot arī kā privātīpašumu, nevis kā īpašumu, kurš pieder visiem. Un es pieņemu, ka daudzi neierobežos tiesības ogot vai sēņot savā mežā, un tad jau nekādu problēmu nebūs. Bet, ja kāds vēlētos tiesību rezervēt to sev, savā īpašumā, tai vajadzētu būt vienai no cilvēku tiesībām. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Deputāt Žīgur, jums ir divas minūtes.Vienu minūti? Lūdzu! Deputāts Žīgurs - LNNK.

A.Žīgurs (LNNK).

Godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Mēs visu laiku runājam par mežiem. Mēs neesam pieskārušies tādai problēmai kā purvs.Un, konkrēti runājot, Jaungulbenē, pie Ušuru ezera atrodas Grotu purvs, un šajā purvā mīt pelēkā dzērve, kura ir iznīkšanas procesā un pašreiz tiek aizsargāta. Starp citu, tur atrodas trīs dažādi augi, kas ir ūnikums. Pasaulē tādi ir vienīgie. Zinu, ka arī Kurzemes pusē ir šādi augi, kas tiek aizsargāti. Šo purvu izmantošana netiek, saprotams, regulēta; vienīgais izņēmums ir tas, ka putnu perēšanas laikā tur nevar iet dzērvenes lasīt. Bet pārējā laikā var iet lasīt ogas, kas aug vienīgi tur. Un tā tālāk.

Saprotams,tiek izmantota arī kūdra, un kūdra ir pašvaldības pārziņā. Jūs zināt, ka kūdrai pašreiz ir ļoti liela nozīme Latvijā. Un šis punkts ir pilnīgi izlaists ārā no visa konteksta. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Jūs pilnīgi labi varat izšķirt visas šīs lietas, manuprāt, ar diviem balsojumiem. Pirmais balsojums - svītrot vārdus"citu izejvielu ieguve". Un pēc tam otrais balsojums - izteikt savu attieksmi pret šo pantu kopumā.

Balsosim par to, lai 35.pantā un arī citos pantos (jo tas formulējums visur ir vienāds) tiktu svītroti vārdi "citu izejvielu ieguve"! Viens "par". Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 14, atturas - 7. Es atvainojos! Par - 50. Deputāts Janeks arī bija "par". Pret - 14, atturas - 7. Svītrojums ir pieņemts.

Tagad balsosim par 35.pantu kopumā - ar tiem labojumiem un grozījumiem, kuri ir nobalsoti! Viens "par". Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 6, atturas - 11. Pieņemts.

J.Janeks. Vai varam iet tālāk vai vēl ir kādas pretenzijas?

Priekšsēdētājs. Nē, tālāk mēs nevaram likumu lasīt, jo ir pienācis pārtraukums.

(P ā r t r a u k u m s)

Sēdi vada

Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs. Deputāti, lūdzu, ieņemiet savas vietas! Lūdzu, turpināsim skatīt likumprojektu pa pantiem!

J.Janeks. Tālāk - 39.pants. Ciršu veidi. Ciršanas paņēmieni un noteikumi. (Teksti jums ir, tādēļ es tos nelasīšu.) Ir viens priekšlikums no Valsts meža dienesta, un komisija to atbalsta tāpēc, ka tas ir īsāks nekā otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildes? Nav. Tālāk!

J.Janeks. 51.pants. Meža sēklu - savvaļas ogu, augļu, riekstu, sēņu, ārstniecības augu u.c. izejvielu ieguve. Tātad mēs jau nobalsojām par to, ka vārdus "citu izejvielu ieguve" svītrosim. Un šeit ir arī Valsts meža dienesta priekšlikums. Komisija to neatbalstīja, un paliek komisijas ieteikums - otrais lasījums.

Priekšsēdētājs. Vai kādam ir iebildes? Nav. Tālāk!

J.Janeks. 57. pants. Iedzīvotāju tiesības uzturēties mežā. Ir Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums - pirmo daļu izteikt šādā redakcijā: "Iedzīvotājiem ir tiesības brīvi uzturēties valsts mežā." Otrajā lasījumā ir: "tiesības brīvi uzturēties mežā". Šeit ir uzsvērts, ka "valsts mežā". Un ir priekšlikums - aiz pirmās daļas ieviest jaunu daļu: "Iedzīvotāju uzturēšanos citos mežos regulē to apsaimniekotājs." Komisija šos abus priekšlikumus nav atbalstījusi un paliek pie otrā lasījuma priekšlikuma.

Priekšsēdētājs. Aivars Berķis - Zemnieku savienības frakcija. Lūdzu!

A.Berķis (LZS).

Es jau arī esmu par lielu brīvību - par to, lai ļaudis var mežā staigāt. Bet, redziet, mežs visos gadījumos var nebūt tikai mežs. Piemēram, Baltkrievijā es esmu bijis pie aplokiem, kuros mitinās pantu brieži. Tie dod lielu peļņu. Un es saprotu, ka, ja šāds mežs ir apvilkts ar aploku un tur šie pantu brieži ir, tad tur nebūtu katram staigāšana. Es domāju, ka arī Latvijas mežos, tāpat kā tas ir ārzemēs atsevišķos mežos, var tikt piebarotas mežacūkas. Tās uzturas mežā, kas ir iežogots. Tāpat var arī šajos mežos. Kad es šeit runāju par to, ka privātīpašniekam varētu neatsavināt valsts rezervāta mežus, jo arī šajos mežos viņš pats var uzturēt labu kārtību, es domāju arī tieši par to, ka varbūt kāds cilvēks savā mežā grib uzturēt tieši tādu kārtību, kāda ir rezervātā: viņš mežu kopj un uztur, un saudzē, lai tur neviens neieietu. Vai tieši otrādi - lai viņš tur varētu vadāt ekskursijas un, ja tur šādi nevarēs ierobežot, lai tas tā nebūtu, tad tas katrā ziņā... Es katrā ziņā negribētu arī, lai pie manas mājas, ja tas mežs ir neliels, atnāktu kāda skaļa kompānija, uzceltu teltis un sataisītu pamatīgu uzdzīvi. Un es šiem cilvēkiem faktiski neko nevarētu padarīt, jo iedzīvotājiem ir brīv uzturēties mežā.

Un it īpaši tas attiecas uz pirmo daļu, manis pieminēto pirmo daļu, attiecībā uz kuru es teicu, ka šis mežs var tikt izmantots arī saimnieciskos nolūkos un tad tur nevienam nebūtu nekas meklējams. Tāpēc es tomēr paliktu pie tās redakcijas, kādu ir ieteikusi Zemnieku savienības frakcija: "Iedzīvotājiem ir tiesības brīvi uzturēties valsts mežā, bet iedzīvotāju uzturēšanos visos citos mežos regulē to apsaimniekotājs." Jā, kaut vai ar žogu (tā kā tas ir Anglijā un kā Sinkas kungam tas nav paticis). Kaut vai ar žogu! Tā ka es jūs uzaicinu atbalstīt Zemnieku savienības frakcijas ierosinājumu.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Zemnieku savienības frakcijas ierosinājumu - 57.panta pirmās daļas redakciju! Un pēc tam - aiz pirmās daļas ieviest jaunu daļu. Arī šī redakcija jums ir. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 7, atturas - 7. Pieņemts. Tālāk!

J.Janeks. Tālāk - 61.pants. Kontroles institūciju tiesības. Šeit ir Vides un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, un komisija to neatbalstīja, jo pamatdoma ir jau izteikta otrajā lasījumā, tikai šeit ir plašāka.

Priekšsēdētājs. Vai kāds iebilst? Aivars Berķis - Zemnieku savienības frakcija. Lūdzu!

A.Berķis (LZS).

Es piekrītu, ka par to jau ir vienā pantā runāts, bet, pirmkārt, otrajā lasījumā pieņemtajā variantā ir teikts: "Kontroles institūcijas var pārtraukt fizisko vai juridisko personu darbus, ja tie apdraud mežu." Man tas liekas, pirmkārt, jau neskaidrs formulējums. Ko tas nozīmē? Ja es ar cirvi rokās tuvojos mežam, tad tas vien jau nozīmē, ka tam mežam diez kas labs nav gaidāms. Kurā brīdī tad tas apdraudējums ir? Un tāpēc es domāju, ka nekas nekaitēs, ja pantu vienkārši uzrakstīs skaidrāk, nosakot, ka kontroles institūcijas var pārtraukt fizisko vai juridisko personu darbus, ja to rezultātā tiek izdarīts kaitējums mežam vai tam piegulošajām lauksaimniecības zemēm un ceļiem, ja nav noslēgti līgumi ar īpašniekiem vai zemes pastāvīgajiem lietotājiem par to izmantošanu un savešanu kārtībā pēc darba pabeigšanas. Man ir bailes arī par tām lauksaimniecības zemēm, jā, un arī par tiem ceļiem. Es pats esmu par to taisījis dokumentālu filmu, un, kad šo filmu skatās, tad patiešām neviens nevar iedomāties, ka tas ceļš, pa kuru tur es pats brienu gandrīz līdz jostas vietai, ka tas ir ceļš, nevis grāvis. Visi saka: ko tu pa to grāvi staigā! Jā. Tā ka vajadzētu tomēr šo pantu atstāt Vides un sabiedrisko lietu komisijas iesniegtajā redakcijā.

Priekšsēdētājs. Mežu valsts ministrs Šļakota - lūdzu!

K.Šļakota ( mežu valsts ministrs).

Cienītais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Mežu apdraudējums, protams, ir ļoti atkarīgs no personas, kura tuvojas mežam. Un es ticu, ka deputāts varētu būt visbīstamākais šinī gadījumā.

Kas attiecas uz darbiem, kas pārtraucami blakus mežam, es domāju, ka, protams, šis labojums varētu būt. Man nekādu iebildumu pret to nav. Bet, godīgi sakot, tā ir cita likuma kompetence. Likumā, kurā ir runa par mežu, nevar risināt citus jautājumus. Bet manis pēc tas varētu tādā veidā palikt, lai gan ir ļoti nosacīti arī iepriekšējā pantā, kur tādu redakciju iebalsoja, cik tālu šie ceļu izmantošanas tiesību ierobežojumi attiecas. Vai tas ir līdz Rīgai? Vai tas ir varbūt citā virzienā? Jo tas mums nav precizēts iepriekšējā pantā. Bet to es atstāju varbūt uz autoru sirdsapziņas. Par lauksaimniecības platībām piegulošām zemēm.

Kas attiecas uz iepriekšējo pantu, protams, tas ir jau palicis tāds. Bet, cienītie kolēģi, jūs neatradīsit nevienā vietā paņēmienu, kā nošķirt dabā valsts mežu no privātā meža. Es negribu par to pārmest, bet šis balsojums ir lielā mērā tikai populistisks. Tas ir tikai laba vēlējums, mēs mēģinām šo likumu padarīt reālu. Diemžēl, parādījās viena vieta, kur ir tikai labs novēlējums, sirsnīgs novēlējums, ko var vai ko nevar darīt.

Tā ka man nav iebildumu arī pret to redakciju, kas ir izvirzīta šeit pēc Vides un sabiedrisko lietu komisijas ierosinājuma, tikai es vēlreiz gribu atkārtot, ka tas ir cita likuma jautājums.

Priekšsēdētājs. Vai komisija uztur savu lēmumu?

J.Janeks. Komisija savu lēmumu uztur.

Priekšsēdētājs. Anna Seile - LNNK.

A.Seile (LNNK).

Kāpēc būtu jāaptur cilvēks, kurš tuvojas mežam, ja viņš tikai apdraud mežu? Nu,piemēram, tā ir jautru tūristu kompānija, kura grib mežā iekurt uguni. Un inspektors viņiem pieiet klāt un saka - nē, šeit uguni nedrīkst kurt! Pēc Vides un sabiedrisko lietu komisijas ierosinātās un Berķa kunga atbalstītās redakcijas iznāk, ka tikai tad, kad izdarīts kaitējums. Nu tad lai tas cilvēks iekur, lai pagaida, kamēr nodeg viena meža daļa, un tad padomāsim, vai ņemt viņu ciet un sastādīt aktu vai kā citādi rīkoties!

Par otro daļu. Vides un sabiedrisko lietu komisijas ierosinātajā priekšlikumā. Tātad nedrīkst braukt pa mežiem, pa laukiem, pa zemes ceļiem, ja nav noslēgti īpaši līgumi ar zemes vai ceļa pastāvīgajiem lietotājiem. Tagad zemes reformu gaitā vēl joprojām nebūs ilgu laiku skaidrs, kurš ir lietotājs. Bez šaubām, var pēc tam piedzīt zaudējumu no tā, kas, glābdams mežu, ir izbraucis lauku, un šāda zaudējumu atlīdzināšana ir paredzēta, un arī šo ceļu sakārtošana ir paredzēta. Bet kas būtu noticis Slīterē, ja nebūtu noslēgti šie līgumi ar visiem iespējamajiem ceļu un laukmaļu lietotājiem? Vai tad kāds būtu varējis piebraukt un apturēt šo ugunsgrēku? Visa Kolka būtu nosvilusi!

Priekšsēdētājs. Aivars Berķis - Zemnieku savienības frakcija.

A.Berķis (LZS).

Seiles kundze, jūs sākat spēlēt negodīgi! Kurš tad ugunsgrēka gadījumā pārtrauks braukšanu pa ceļiem vai aizliegs braukt uz mežu? Izlasiet skaidri:"Kontroles institūcijas var pārtraukt fizisko vai juridisko personu darbus, ja to rezultātā tiek izdarīts kaitējums." Tad, ja tiek izdarīts kaitējums, nevis tad, kad kāds ar sērkociņu tuvojas mežam un kad patiešām nevar saprast, vai viņš grib pīpēt vai mežu dedzināt. Bet pārtraukt var tad, ja tiek izdarīts kaitējums, ja tiek šis ugunskurs aizdedzināts. Jo kā tad jūs to pateiksit, ka es apdraudēšu mežu?

Un tas pats sakāms par tiem ceļiem. Ja tiek izdarīts kaitējums, tad kontroles institūcijas var pārtraukt. Tātad tad, ja šis lauku ceļš tiek acīmredzot bendēts, vajag ierasties, teiksim, kontroles inspekcijai un teikt: "Stāt! Ar šo kravu jūs nebrauksiet cauri! Līgumu ar īpašnieku jūs neesat noslēguši, un tagad jūs jau esat tur pārbraukuši divas kravas. Paskatieties, kas tur jau notiek! Mēs apturam jūsu darbus! Vai nu jūs noslēdzat līgumu, ka sakārtosit, vai arī jūs nebrauksit! Tur viss ir skaidrs.

Un ministra kunga piezīme par pirmo. Redziet, lielākoties jau šos savus mežus nesargās. Un norobežot patiešām ir grūti. Un, kur nevar vairs norobežot, tur tā arī nebūs, bet es jau teicu, ka var, piemēram, kāds meža īpašnieks pat aptaisīt sētu tam apkārt un tādā gadījumā tas būs norobežots, un neviens bez bikšu plēšanas nevarēs nepamanīt, ka viņš ir svešā mežā. Es tomēr uzturu Vides un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto variantu.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par 61.panta redakciju! Viens "pret". Rezultātu! Par - 37, pret - 17, atturas - 7. Pieņemts.

J.Janeks. Tālāk - 62. pants. Valsts meža dienesta sastāvs un atbildība. Principā Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumā ir atšķirīgs no otrā lasījuma tikai viens vārds. Otrajā lasījumā bija "politikas realizēšana", un Zemnieku savienības frakcija prasa - "noteikumu realizēšana". Komisija to neatbalsta un paliek pie otrā lasījuma.

Priekšsēdētājs. Frakcija savu priekšlikumu noņem. Tālāk!

J.Janeks. 63.pants. Kā priekšsēdētājs norādīja, Iekšlietu ministrijas priekšlikumu neņēma vērā.

Priekšsēdētājs. Es sapratu, ka tad, ja komisija ir tos atbalstījusi, tie ir komisijas priekšlikumi.

J.Janeks. Komisija to ir atbalstījusi un iesaka izteikt šādā redakcijā: organizēt un vadīt meža ugunsgrēka dzēšanu, iesaistot nepieciešamās institūcijas.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildes? Nav. Tālāk!

J.Janeks. 69.pants. Meža apsaimniekošanas projekts. Zemnieku savienības frakcija ir ieteikusi, ka šis projekts ir meža apsaimniekošanas un izmantošanas pamatdokuments. Tas ir ļoti īss un konkrēts, un komisija to atbalsta.

Priekšsēdētājs. Nav iebilžu. Tālāk!

J.Janeks. Meža pārkāpumi. Atkal ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums. Komisija to atbalsta un iesaka izteikt tādā redakcijā: "Meža ugunsdrošības noteikumu ievērošana". Mums ir otrajā lasījumā "prasību ievērošana".

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildes? Nav.

J.Janeks. Visi punkti būtu izskatīti. Ierosinu pieņemt šo likumprojektu trešajam lasījumam.

Priekšsēdētājs. Vēl, Janeka kungs, ir pārejas noteikumi, un tur ir Zigurda Tomiņa ieteikums jeb priekšlikums - papildināt likumprojekta pārejas noteikumus ar jaunu otro daļu šādā redakcijā: "Ministru kabinetam līdz 1994.gada 1.maijam iesniegt izskatīšanai Saeimā likumprojektu "Par valsts meža izmantošanas kārtību"." Vārdu lūdz mežu valsts ministrs Šļakota.

K.Šļakota (mežu valsts ministrs).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es atkal atgriežos pie tās pašas tēmas, par ko runājām. Es negribu teikt, ka man ir pārāk viegli runāt par šo tematu, un tomēr atļaujiet man jums vēlreiz dažu minūšu laikā sniegt informāciju, kas varētu jums noderēt (bez frakcijas disciplīnas, arī kā citi motīvi balsošanai).

Latvijā pašreiz 19 procentus no visas mežu teritorijas aizņem dažādas teritorijas, kurās ir dažādi aizsardzības līmeņi. Tās ir purvu aizsardzības, reto augu, dzīvnieku aizsardzības platības un citas platības, dažādu ekotipu platības. Mums jau bez tam, pēc mūsu aptuveniem aprēķiniem, nepieciešama papildus aptuveni 200 000 hektāru mežu aizsardzība. Protams, ka mēs nevienā gadījumā nevaram vērsties pret īpašnieku, kurš atjaunojis vai drīzumā atjaunos savas īpašumtiesības, un viņa mežiem uzlikt šo apgrūtinājumu. Šis likums paredz, ka tādu apgrūtinājumu gadījumos valstij jāmaksā īpašniekam zaudējumi, kurus viņam rada šādi apgrūtinājumi. Un tāpēc, protams, vienīgā vieta, kur varēs vērsties ar šādiem apgrūtinājumiem, paliek valsts mežs.

Es jau mēģināju stāstīt par to, cik lielu nozīmi pašreiz Latvijas ekonomikā iegūst mežizstrāde, koksnes pārstrāde, mēbeļu ražošana un citas nozares, kuras ir ārkārtīgi atkarīgas no tā, kā uz mums kā uz mežsaimniecisku valsti skatīsies pasaule: vai pasaule skatīsies uz mums un redzēs, ka mēs piemērojam normālu meža apsaimniekošanas politiku, vai pasaules valstis skatīsies uz mums kā uz tādiem, kas strādā Krievijas tipa stilā vai kaut kā citādi. Un es gribu jums teikt, ka Meža dienests, lai gan arī tas dzīvo pašreiz izcilā nabadzībā, ir pagaidām vienīgais drošais un nacionālais dienests Latvijā. Un es nevaru vairs ilgāk to spīdzināt, pastāvot šīm smieklīgi zemajām algām, smieklīgi zemajam nodrošinājumam līdzekļu ziņā. Ja viņi nezina, ka viņi var iespaidot šo procesu. Ka vismaz nepaliek šī pārliecība. Protams, balsošana par šiem pārejas noteikumiem paliek jūsu ziņā. Un tomēr es lūdzu jūs atcerēties vēl vienu faktu: pirmskara Latvijas laikā valsts mežu izpārdošana notika vienmēr pirms Saeimas vēlēšanām. Nu tad noteiksim ar šiem pārejas noteikumiem, ka likums jāiesniedz līdz 1995.gada 1.oktobrim! Sekosim tradīcijām! Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Zigurds Tomiņš - Zemnieku savienības frakcija.

Z.Tomiņš (LZS).

Cienījamie deputāti! Runa šeit nav par konkrētu ministriju jeb ministriem. Es domāju, ka mums nevajadzētu te piekopt tādu praksi, ka mēs piemērojam likumus atkarībā no tā, kāds mums ir ministrs: ja ministrs vai valdība strādā labi, tad mēs varam iztikt bez likumiem. Un tāpēc ir šis priekšlikums, ka tādam likumam ir jābūt. Jo bez šā likuma tam būs jābūt saskaņā ar visiem tiem likumdošanas aktiem, kuri jau ir pieņemti un kuri tiks pieņemti. Tālāk būs šie Ministru kabineta noteikumi, to skaitā noteikumi par kārtību, kādā sniedzama palīdzība mežu darbiniekiem, individuālo māju celtniecībai, sanitārie noteikumi (šie noteikumi jau pašreiz ir). Un tikai šis būs tas likums. Kā mēs redzējām, balsojot par šo blakusizmantošanu (par ogām, sēnēm un tā tālāk), izrādās, ka vienā likumā, šajā "jumta" likumā, nevar visu ietvert. Protams, arī uz individuālo mežu (tāpat kā uz valsts mežu) tātad attieksies Civillikums un tā tālāk. Tāpēc ir priekšlikums, ka šie noteikumi ir vajadzīgi. Un es uzskatu, ka par pamatu var ņemt lielā mērā tos Ministru padomes, tāpēc es lūdzu nejaukt ar Ministru kabineta lēmumu, kurš ir pieņemts pagājušā gada sākumā un kurā ir daudz kā tāda, kas varētu tikt ņemts par pamatu šim likumam par valsts meža izmantošanas kārtību. Un es ļoti labi saprotu mežu valsts ministra Šļakotas ierosinājumu, lai šis likumprojekts tiktu iesniegts līdz 1.oktobrim. Jo ar 1.oktobri jau sākas nākamais meža izstrādes gads. Un tātad šis likums vēl gadu, kaut arī tas būtu pieņemts un mēs skatītu, nedarbotos. Jo pēc pašreizējā Ministru padomes lēmuma par valsts meža izmantošanas kārtību ir līdz 1.septembrim jāiesniedz šie pieprasījumi, ilgtermiņa līgumi, kurus izskatīs vai nu (šeit mums jāizvēlas) pēc Latvijas Republikas likuma "Par valsts meža izmantošanas kārtību", vai pēc iepriekšējā Ministru padomes lēmuma nr.96, kurš stājās spēkā 1993.gada 6.martā un par kuru es izteicos, ka mani kā deputātu, kā savu vēlētāju pārstāvi šī noteiktā kārtība, līdzšinējā kārtība, neapmierināja. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Aivars Endziņš - "Latvijas ceļš".

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Diemžēl man tas nav rakstveidā, to es pamanīju tagad, to laikam vajadzēja izdarīt jau atbildīgajai komisijai. Šis likumprojekts ir izstrādāts, pamatojoties uz Ministru kabineta Satversmes 81.panta kārtībā pieņemtajiem noteikumiem. Bet pārejas noteikumos ir runāts tikai par to, ka līdz ar tā spēkā stāšanos zaudē spēku iepriekšējais 1992.gada likums. Šeit ir jābūt arī atrunai, ka līdz ar šā likuma spēkā stāšanos zaudē spēku arī šie Ministru kabineta noteikumi, lai neradītu situāciju, ka ir noteikumi un vēl likums. Vienkārši arī no juridiskās kodifikācijas, likumu kodifikācijas, viedokļa raugoties, tam ir jābūt skaidri un gaiši šeit fiksētam. Es tikai lūdzu cienījamo Saeimu piekrist, lai atbildīgā komisija iefiksē šo faktu.

Priekšsēdētājs. Vai nav iebilžu? Priekšlikums pieņemts. Vai zvans bija? Lūdzu zvanīt! Godātie deputāti! Man šeit saka, ka balsojums nav nepieciešams, jo neviens neiebilst un komisija atbalsta. Anna Seile - LNNK.

A.Seile (LNNK).

Es iebilstu pret Tomiņa kunga ierosinātajiem pārejas noteikumiem, kuri Meža dienesta darbiniekiem uzliek ļoti īsā termiņā - līdz 1.maijam - sagatavot likumu par visu valsts mežu izmantošanas kārtību. Es atgādinu, ka ir daudzi šādi Ministru kabineta izdoti noteikumi, un tai kaudzei, ja mēs gribētu novietot tos šeit, uz tribīnes, nemaz nepietiktu ar visu šo vietu. Un tādēļ es uzskatu, ka nav nepieciešamības dzenāt Meža ministrijas darbiniekus, uzlikt viņiem lieku slodzi. Vajag uzticēties Ministru kabineta apstiprinātajam Valsts meža dienestam, strādāt pēc saviem izstrādātajiem noteikumiem. Jo - vai pareizāk ir tas, ka profesionāļi izstrādā šos noteikumus, vai ja mēs Saeimā par biezu, garu, visaptverošu likumu balsojam pēc politiskiem principiem, kā to dara šodien? Aicinu noraidīt Tomiņa priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim par Zemnieku savienības frakcijas iesniegto priekšlikumu - papildināt pārejas noteikumus ar jaunu otro daļu šādā redakcijā: "Ministru kabinetam līdz 1994.gada 1.maijam iesniegt izskatīšanai Saeimā likumprojektu "Par valsts meža izmantošanas kārtību""! Viens "pret" papildus - deputāts Janeks. Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 17, atturas - 12.Ir pieņemts šis priekšlikums. Visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzu zvanu. Balsosim par likuma pieņemšanu kopumā. Lūdzu, balsosim par likuma "Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu" pieņemšanu visumā! Viens "par" papildus - deputāts Janeks. Rezultātu! Par - 50, pret - 8, atturas - 6. Pieņemts.

J.Janeks. Paldies par jūsu ieinteresētību par Latvijas mežiem.

Priekšsēdētājs. Nākamais likumprojekts - "Grozījums likumā "Par apgrozījuma nodokli"" (dokuments nr.232). Aija Poča runās komisijas vārdā.

A.Poča (LC).

Godājamie deputāti! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.232, kurā Budžeta komisija ir apkopojusi priekšlikumus, sagatavojusi tabuliņu otrajam lasījumam. Es mazliet vēl runāšu par procedūru. Šorīt mēs saņēmām vēl dažus ierosinājumus likumprojekta otrajam lasījumam, bet es gribētu vispirms izskatīt komisijas jau apkopotos priekšlikumus, un pēc tam mēs varētu runāt par tiem priekšlikumiem, kurus mēs saņēmām šodien.

Uz otro lasījumu ir saņemti trīs priekšlikumi. Pirmais ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums par 4.panta redakciju. Viņi ierosina papildināt pantu ar jaunu punktu, tas būtu 19.punkts šādā redakcijā: "iepirkuma valsts, pašvaldību un sabiedrisko bibliotēku fondos". Komisija atbalstīja šo priekšlikumu, svītrojot vārdu "sabiedrisko", jo uzskata, ka tas pārāk paplašinātu likuma darbību.

Priekšsēdētājs. Vai jums ir iebildes, godātie deputāti? Nav. Pieņemts.

A.Poča. Nākamais ir deputāta Ābiķa priekšlikums - papildināt šo pašu 4.pantu ar jaunu punktu, tātad jau ar 20.punktu, šādā redakcijā: "maksa par mācībām valsts akreditētajās mācību iestādēs". Sakarā ar to, ka maksa tiešām ir liela un valsts akreditētās mācību iestādes ir gan valsts, gan arī privātās, un tas skar gan vidējo, gan augstāko, gan speciālo izglītību, komisija nolēma šo priekšlikumu atbalstīt.

Priekšsēdētājs. Nav iebilžu? Pieņemts.

A.Poča. Nākamais ir - šā paša panta pirmo daļu papildināt ar jaunu punktu, tātad ar 21. punktu šādā redakcijā: "elektroenerģija, kuru ražo Latvijā atrodošās HES ar jaudu, mazāku par 1000 kilovatiem". Šis ir nedaudz cita rakstura priekšlikums. Iepriekšējie vairāk skāra kultūru un izglītību, turpretim šis jau skar ražošanas sfēru un, protams, arī patēriņa sfēru. Un, ņemot vērā to, ka apgrozījuma nodoklis ir visaptverošs un ka arī grūti būs, teiksim, patērētājam izšķirt, kādu enerģiju viņš lieto (vai tā ir no mazajām HES vai no vispārējām elektrolīnijām), komisija uzskata, ka ir ļoti apgrūtināta nodokļu administrēšana, un nolēma šo priekšlikumu neatbalstīt.

Priekšsēdētājs. Vai kāds iebilst? Lūdzu, deputāts Graudiņš!

M.Graudiņš (LC).

Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, attiecībā uz Počas kundzes izteikto argumentāciju, ka tas apgrūtinātu nodokļu administrēšanu, gribu teikt, ka tas nekādā ziņā neapgrūtinātu apgrozījuma nodokļa iekasēšanas administrēšanu. To, ko mazās HES pārdotu "Latvenergo", - tas apgrozījuma nodoklis tiktu vienkārši svītrots, un tā papildu peļņa, ko viņi citādi varētu iekasēt, ienāktu viņu resoros.

Taču sākumā es gribu mazliet turpināt šo domu gājienu, mazliet ačgārnā kārtībā attiecināt pāris komentārus uz argumentāciju, kuru piekopj Budžeta komisijas vadība. Budžeta komisijas vadībai, lūk, ir principiālas un, es teiktu, paniskas bailes paplašināt šo apgrozījuma atvieglojumu loku. Principā viņi arī ļoti negribīgi ķērās klāt pat pie šīm mācību grāmatām. Bet, neraugoties pat uz mazo HES lietderību valsts ekonomikai, ir bažas, ka šis atvērs slūžas vaļā apgrozījuma nodokļa atvieglojumiem attiecībā uz citiem priekšmetiem un objektiem. Taču šis priekšlikums par mazajām HES būtībā atšķiras no citiem priekšlikumiem, kuri tiks apsvērti tālāk. Un tas atšķiras tādējādi, ka valsts kase neko nezaudēs, bet iegūs ienākumus no šā apgrozījuma nodokļa. Jo labojums, ko mēs iesniegsim trešajā lasījumā, attiecas uz to, ka šis attieksies tikai uz mazajām HES, kuras sāks darbību pēc šā likuma stāšanās spēkā, un tas būs ierobežots - laika ierobežojums būs līdz 1996.gada beigām. Proti, tas nozīmē, ka mazu HES celtniecība, kuru šis apgrozījuma nodokļa atvieglinājums rosinātu, pati par sevi nodrošinās apgrozījuma nodokļa pavairošanos, jo visa celtniecība, kas tiks veikta, un visas izraisītās ekonomiskās aktivitātes līdztekus būvniecībai katrā ziņā papildinās valsts kases, nevis tukšos tās. Ņemot vērā, ka valdības programma ir tāda, ka Latvijai jātiecas pēc elektroenerģijas patēriņa un ražošanas sabalansētības un ka šāda sabalansētība ir būtisks faktors suverenitātes nodrošināšanā, un turklāt vēl ņemot vērā, ka pēdējos gados Latvijas Republika ir spiesta importēt 50 procentus no patērētās elektroenerģijas, kas sastāda vairākus miljonus latu izdevumus mūsu valsts saimniecībai, - no šā viedokļa arī mazo HES atbalsts būtu lietderīgs. Vispār to darbība būtiski ietekmētu mūsu pašreizējo negatīvo ārējās tirdzniecības bilanci. Kādā veidā tas to ietekmētu? Mazās HES, kuru jauda ir mazāka par 1000 kilovatiem, var potenciāli apmierināt līdz 4 procentiem no visām Latvijas elektroenerģijas vajadzībām. Tas ir pēc Koemeca kunga - "Latvenergo" direktora - un speciālista Stukļa kunga aplēsēm. Pašreiz zemās elektroenerģijas cenas neļauj ar kādu pārliecību par ilgtermiņa rentabilitāti uzsākt mazu HES celtniecību. Tātad tas ir milzīgi liels šķērslis, kas varētu būt pārvarēts, lūk, ar šo nodokļu atvieglinājumu.

Vēl viens būtisks faktors, kas būtu īpaši jāapsver, ir tas (un šis atsaucas arī uz starptautisko ekspertīzi šajā laukā): mazo HES celtniecība Latvijā izmantotu mūsu vienīgo atjaunojamo enerģijas resursu. Un proti, Starptautiskā enerģētikas aģentūra ir veikusi analīzi un ir secinājusi, lūk, ko (es citēju): "Enerģētikas bilance Baltijas valstīs ietver mazatjaunojamus resursus, ar galveno izņēmumu - Latvijas hidroenerģētiskos resursus. Šie resursi vislabāk izmantojami ar mazo HES tehnoloģiju." Tātad šis ir Starptautiskās enerģētikas aģentūras veiktās ekspertīzes slēdziens. Un, raugoties uz citu valstu pieredzi, gan Jaunzēlandē, gan Kalifornijā, gan Norvēģijā un citur mēs varam redzēt, ka šādu mazu HES izmantošana var būtiski samazināt importētas enerģētikas vajadzību.

Tādēļ es secinu, ka mazo HES attīstība ir atbalstāma. Cienījamie kolēģi, ļaujiet man summēt šīs pamatdomas! Kopumā valsts kase netiks tukšota, jo sakarā ar šo izraisīto celtniecību radīsies papildu apgrozījuma nodokļi, ārējās tirdzniecības bilance mums tiks uzlabota, un šis ir vienīgais tīrais enerģētikas resurss, kas mums Latvijā šobrīd ir pieejams. Tie cilvēki, kas strādā šobrīd ar mazo HES projektiem, ir ideālisti, jo rentabilitāte stāv uz robežas. Projekti Latgalē, Cirīšos, un Kurzemē, pie Aizputes, un citur var reāli palīdzēt atdzīvināt vietējo ekonomiku atsevišķos Latvijas novados un palīdzēt visas mūsu valsts enerģētikas kopīgajai bilancei. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Uldis Osis - finansu ministrs. Lūdzu!

U.Osis (finansu ministrs).

Cienījamais Prezidij, godājamie kolēģi! Principā neapšaubāmi atbalstot Graudiņa kunga ierosinājumu par nepieciešamību attīstīt mazo HES būvniecību Latvijā, es tomēr gribu atzīmēt, ka veids, kādā tiek mēģināts realizēt šo atbalstu, manuprāt, ir ļoti neveiksmīgs, tādēļ ka šā ierosinājuma autori manuprāt, nav līdz galam izpratuši apgrozījuma nodokļa būtību. Un rezultātā var tikt panākts efekts, kas būs galēji pretējs tam, par ko Graudiņa kungs šeit runāja. Lieta ir tāda, ka, pretēji Graudiņa kunga teiktajam, šie atvieglojumi neatrisinās nedz problēmu par elektroenerģijas ražošanas izmaksu samazināšanu, nedz arī par mazo HES attīstības stimulēšanu. Lieta ir tāda, ka tajā gadījumā, ja mazās HES tiek atbrīvotas no nodokļa, tiek noteiktas kā apgrozījuma nodokļa nemaksātājas, šīs elektrostacijas kļūst par uzņēmumiem, kas automātiski zaudē tiesības saņemt no budžeta kompensāciju par nomaksāto apgrozījuma nodokli, par iepirktajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem, tas ir, par visām iekārtām, ko šīs elektrostacijas iepirks, lai varētu funkcionēt kā elektrostacijas. Līdz ar to mazo elektrostaciju būvniecības un ekspluatācijas laikā nomaksātās apgrozījuma nodokļu summas par precēm un pakalpojumiem, kas nepieciešami to ražošanas vajadzībām, būs tā vai savādāk jāieskaita elektroenerģijas ražošanas izmaksās un attiecīgi arī tarifos. Tas var novest pie sekām, ka mazo elektrostaciju ražoto enerģiju pirkt būs neizdevīgāk, tas ir, dārgāk nekā lielo HES ražoto enerģiju. Jo samaksātais apgrozījuma nodoklis būs iekļauts elektroenerģijas pašizmaksā - bez tiesībām normālā kārtībā saņemt parasto kompensāciju no budžeta.

Līdz ar to es aicinu balsot pret šo priekšlikumu - atbrīvot no apgrozījuma nodokļa maksājumiem mazās HES. Aicinu risināt šo jautājumu savādākā ceļā -vai nu caur valsts investīcijām, vai dotācijām (kā tas, starp citu, tiek risināts arī Graudiņa kunga minētajās valstīs). Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim par ierosinājumu - papildināt 4.panta pirmo daļu ar jaunu punktu šādā redakcijā: "elektroenerģiju, kuru ražo Latvijā atrodošās HES ar jaudu, mazāku par tūkstoš kilovatiem". Viens "pret" papildus. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 19, atturas - 16. Nav pieņemts.

A.Poča. Un tagad, cienījamo priekšsēdētāj, pirms mēs balsojam par likumprojektu otrajā lasījumā kopumā, es gribu nedaudz pakavēties pie tiem priekšlikumiem, kurus mēs saņēmām šodien. Tas ir konkrēti dokuments ar numuru 349, un to ir parakstījuši 11 deputāti. Tas skar likumprojekta par apgrozījuma nodokli 3. panta otrās daļas redakciju. Tiek ierosināts svītrot vārdus, ka panta otrā daļa ir spēkā līdz 1994. gada 31. maijam. Tas ir jautājums par apgrozījuma nodokļa likmēm, un tas ir pietiekami konceptuāls jautājums, lai to mēs varētu izskatīt bez komisijas slēdziena šeit, plenārsēdē. Bez tam, cienījamā Saeima, jūs tikko akceptējāt trešajā lasījumā likumu "Par budžetu un finansu vadību", un tur 10. pantā bija redakcija, ka, iesniedzot likumprojektus vai priekšlikumus, kuru pieņemšana ir saistīta ar jauniem izdevumiem vai ieņēmumu samazināšanos laika posmā, attiecībā uz kuru jau ir apstiprināts vai stājies spēkā ikgadējais valsts budžets, ir nepieciešama finansu ministra atsauksme. Un tāpēc mēs lūdzam šo jautājumu šodien atlikt, neizskatīt. Mēs griezīsimies Finansu ministrijā, lai viņi izvērtē, ko šis labojums likumā varētu maksāt budžetam, un sagatavosim savus priekšlikumus uz trešo lasījumu.

Gribu vērsties arī pie iesniedzējiem, kas ir iesnieguši priekšlikumus otrajam lasījumam (dokuments nr.353). Arī tur mums ir vajadzīgs šis izvērtējums. Šodien saņēmu arī deputāta Oša priekšlikumus par labojumiem likumā "Par apgrozījuma nodokli", kas ir saistīti ar šo pieprasījumu par nepareizu likuma skaidrojumu. Arī tos mēs izskatīsim trešajā lasījumā. Līdz ar to es lūdzu balsot tagad par "Grozījumu likumā "Par apgrozījuma nodokli"" otrajā lasījumā kopumā.

Priekšsēdētājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Es ceru, ka šo priekšlikumu iesniedzēji saprot, ka šī komisijas prasība ir pamatota. Balsosim par "Grozījuma likumā "Par apgrozījuma nodokli"" pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! 60 - par, pret - nav, 8 - atturas. Otrajā lasījumā akceptēts. Par trešo lasījumu, lūdzu!

A.Poča. Ņemot vērā, ka mums ir jāsagaida arī Finansu ministrijas atsauksme, komisijas vārdā es lūdzu nozīmēt trešo lasījumu 21. aprīlī, tas ir, plenārsēdē, kas būs pēc pārtraukuma.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

Nākamais jautājums - likumprojekts "Par papildinājumiem Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993. gada 30. marta lēmumā "Par peļņas nodokļa, īpašuma nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu atvieglojumiem sabiedriskajām organizācijām, fondiem un uzņēmumiem 1992. un 1993. gadā"". Dokuments nr. 211.

Anta Rugāte - Vides un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja. Lūdzu!

A.Rugāte (KDS).

Paldies. Kolēģi, tas ir dokuments nr. 211, kā jau priekšsēdētājs teica. Šis ir otrais lasījums. Mēs piedāvājam jums ielūkoties tabulā, kurā ir apkopoti priekšlikumi šā likumprojekta papildināšanai. Citus priekšlikumus neesam saņēmuši.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, vai 211. dokumentu esat atraduši? Lūdzu, turpināsim!

A.Rugāte. Šis likumprojekts ir otrajā lasījumā. Pēc vienošanās pirmajā lasījumā mums šāds šobrīd piedāvājums jums ir tādēļ, ka būtu nepieciešams pagarināt esošo fondu darbību uz pusgadu, lai varētu turpmāk iedibināt jauno fondu maksājumu atvieglojumu kārtību, ar ko strādā Ministru kabinets, cik mums ir zināms, un tādēļ šajā otrajā lasījumā paredzētie labojumi ir attiecināmi tikai uz 1994. gada pirmo pusgadu. To jūs redzat otrajā ailē - komisijas piedāvātajā redakcijā. Papildinājums ir pasvītrots spēkā esošajā redakcijā, kas atrodas pirmajā ailē. Citu priekšlikumu nav bijis.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir kādas iebildes? Nav. Tālāk!

A.Rugāte. Arī nākamais papildinājums ir ar pasvītrojumu komisijas piedāvātajā redakcijā, papildinot spēkā esošo redakciju. Arī tur nav bijis citu priekšlikumu un papildinājumu.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildes? (Starpsauciens no zāles: "Jâ!") Anna Seile - LNNK, lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Mēs ierosinājām atlikt šodien izskatīt jautājumu par to, vai pārtikai pazemināt apgrozījuma nodokli, atstājot to uz 10 procentiem, kā tas ir pašlaik spēkā. Un tad man rodas jautājums: vai, izskatot šo likumprojektu, nav nepieciešams finansu ministra atzinums?

Priekšsēdētājs. Pagaidiet, mēs vēl neesam pabeiguši! Jūs gribējāt runāt Finansu ministrijas vārdā? Anna Seile uzdeva jautājumu. Bet, tā kā neviens nevēlas atbildēt, es neko jums nevaru līdzēt, godātā deputāte! Mēs ejam tālāk.

A.Rugāte. Es arī diez vai esmu tiesīga Finansu ministrijas vārdā ko teikt, taču diskusijas par šo jautājumu ir bijušas tieši šo atvieglojumu sakarā - par šo atvieglojumu sakārtošanu un par fondu sakārtošanu valstī vispār turpmāk. Šāds varētu būt šobrīd Finansu ministrijas viedoklis; tas varbūt būs precīzāks nekā komisijas viedoklis. Ja tāds jautājums ir parādījies.

Priekšsēdētājs. Bet mums šeit ir konkrēts dokuments, konkrēti priekšlikumi. Lūdzu, iesim tālāk! Trešais.

A.Rugāte. Komisija piedāvā Ministru kabineta priekšlikumu, ko atbalstījusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija un Vides un sabiedrisko lietu komisija. Pirmā pielikuma otrās sadaļas 47.punkts: Latvijas Brīvības cīnītāju palīdzības fonds. Šis jautājums ir skatīts komisijas sēdē, ir bijusi detalizēta šā fonda statūtu analīze un ir pieņemts lēmums ierosināt papildināt šo vienīgo punktu šajā likumprojektā. Citu priekšlikumu nav bijis šajā sakarā.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildes? Lūdzu, Aivars Endziņš!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es skatos dokumentu nr. 211, kurā ir Vides un sabiedrisko lietu komisijas atzinums un noraidījuma motivācija. Nav bijis iespējams iepazīties ar šo organizāciju darbību reglamentējošiem dokumentiem, statūtiem un tā tālāk. Un es skatos dokumentu nr. 1. Tas ir ziemas sesijas dokuments, kur ir zīmodziņš ar datumu - 1993. gada 20. decembris. Tā ir Prezidijam adresēta Cilvēktiesību komisijas vēstule jeb iesniegums, kur ir šis likumprojekts. Tur 48. punktā ir papildus uzskaitītas likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā reģistrētās nacionālās kultūras biedrības. 49. punkts - Itas Kozakēvičas vārdā nosauktā Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācija, 50. punkts - Labdarības ražošanas komerciālā bezpeļņas organizācija palīdzības sniegšanai atbrīvotajiem no brīvības atņemšanas vietām un 51. punkts - UNICEF Latvijas Republikas Nacionālā komisija. Tas ir viss, kur ir k1āt šī motivācija, ka nav bijis iespējams tas, tas un tas. Šodien ir 24. marts. Kāpēc nav bijis iespējams? Jau no decembra stāv Saeimā. Tas man nav skaidrs.

Priekšsēdētājs. Šis jautājums ir adresēts Vides un sabiedrisko lietu komisijai.

A.Rugāte. Šādā redakcijā, kā noraidītie priekšlikumi ir iekļauti otrajā ailē, mēs esam saņēmuši priekšlikumus no Cilvēktiesību komisijas, bet nekādu citu dokumentu šajā sakarā mūsu rīcībā nav bijis. Un tāpēc arī ir šāds atzinums. Taču tik ilgs laiks, kā jūs zināt, ir pagājis tādēļ, ka mēs šo likumprojektu nekādi neesam varējuši sasniegt mūsu darba gaitā.

Priekšsēdētājs. Seiksts - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Seiksts (LC).

Godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Man ir ļoti neērti, ka Saeimas priekšā jārunā par tehniskā darba detaļām. Bet es tomēr esmu spiests to teikt. Cilvēktiesību komisijā iesniegtie mūsu lūgtie organizāciju, nu, ja tā var teikt, finansiālie rādītāji un parametri, pēc mūsu konsultanta oficiāla ziņojuma, ir nodoti komisijai, konkrēti - Tabūna kungam, ar kuru nav izdevies parunāt. Es nezinu. Un negribu, ka šeit, Saeimas priekšā, sauktu uzvārdus: kas, kam, kad un ko... Bet es gribu šeit, priekšsēdētāja kungs, ar jūsu atļauju tomēr izteikt vienu domu. Tagad nav pieņemama kā tāda šī prakse (piedodiet, ka es tagad tā runāju, es neprotestēju ne pret likumprojektu, ne pret komisiju, ne pret ko citu), nav pieņemama šī prakse, kura vispār izskatās pēc lobisma: ja kādam liekas, ka caur tādu un tādu komisiju kaut ko var dabūt cauri, tas pie tās vēršas. Un tāpēc loģiskā prakse būtu tāda, ka ir šīs... jā, viena, divas, trīs, varbūt piecpadsmit labdarības, žēlsirdības organizācijas, fondi, kuriem vajag šos atvieglojumus, bet slēdzienu tad izdara tie, kas ir speciālisti šajos jautājumos. Citādi - kā sanāk? Tā kā cilvēktiesības ir vispār viss, ar ko mēs sastopamies (arī tad, ja jumts ir caurs, - arī tad ir cilvēktiesības pārkāptas), cilvēki nāk pie mums uz Cilvēktiesību komisiju, un mēs redzam, ka tam cilvēkam ir jāpalīdz, bet mēs neesam speciālisti, un tāpēc vajadzētu... Es pēc tam runāšu, kāpēc es gribu, lai paliek tās organizācijas, ko mēs nosaucām, jo tas nav taisnība, ka mēs neesam to iesnieguši. Mēs esam iesnieguši! Kur tas ir pazudis, - piedodiet, tā jau vairs nav mūsu daļa! Bet ir viena cita lieta. Viens pie vienas komisijas ies ar vienu argumentāciju, otrs - pie otras, un tad labākajā gadījumā būs šis lobisms vai neprofesionalitāte. Cita lieta būtu, ja visi pretendējošie iesniegtu Finansu ministrijā un ja tur speciālisti novērtētu: jā, viņiem vajag atvieglojumus, jo viņi dzīvo no ziedojumiem, viņiem ir, likumā paredzēts... Tad šī shēma būtu unificēta un kaut cik loģiska.

Un tagad - pēdējais. Par to, kāpēc es palieku pie tā. Ne tikai tādēļ, godātie kolēģi, ka mēs tiešām esam iesnieguši konkrēti par šiem... šos aprēķinus, bet arī tādēļ, ka Itas Kozakēvičas vārdā nosauktā Nacionālo kultūras biedrību asociācija dzīvo šausmīgos apstākļos, pašvaldība tai faktiski nenāk pretī, viņiem nav, ar ko nomaksāt komunālos maksājumus. Un, ja viņi taisās ražot kaut kādus etnogrāfiskos priekšmetus (viņiem vēl nav vispār nekā, ko iesniegt, viņiem nav nekā), - bet, ja viņi taisās ražot un jau zina, ka viņi tiks aplikti ar nodokļiem, nu, tad tā ir tieša vēršanās pret Nacionālo kultūras biedrību asociāciju, kurai - piedodiet šajā gadījumā par politizāciju! - tautas atmodas sākumā bija spēcīga loma.

Kas attiecas uz piecdesmito punktu (tā ir Labdarības ražošanas komerciālā bezpeļņas organizācija... - un tālāk kā tekstā), man jums jāsaka, ka Cilvēktiesību komisija veltīja ilgu laiku, lai Iekšlietu ministrijas Ieslodzījuma vietu departaments izrunātos ar šā fonda, šīs organizācijas cilvēkiem. Desmitiem un simtiem cilvēku, kuri nāk no cietumiem ārā, nav kur palikt. Un šie cilvēki apņemas organizēt Latgales priekšpilsētā šo centru. Vai tiešām mēs to apliksim ar nodokļiem? Varbūt mēs esam kaut kādā mērā dezinformēti pēc būtības, bet katrā ziņā es lūdzu iekļaut to, ja mēs virzām likumprojektu uz priekšu. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Jānis Lagzdiņš, pēc tam - Pēteris Tabūns.

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Es arī pēc būtības atbalstu to, ka šīs organizācijas, kas ietvertas sarakstā, būtu jāatbrīvo no nodokļiem, tām jāparedz attiecīgie nodokļu atvieglojumi. Bet kārtībai, kolēģi, ir jābūt!

Es atgādināšu, kas ir teikts likumā par sabiedriskajām organizācijām. Likums par sabiedriskajām organizācijām nosaka, ka pirms jautājuma izlemšanas par kādas sabiedriskās organizācijas atbrīvošanu no nodokļu maksāšanas ir jāizvērtē katras organizācijas saimnieciskā darbība iepriekšējā laika periodā. Man ir jautājums: mēs atbrīvojam šīs organizācijas no nodokļu maksāšanas šā gada pirmajā pusgadā, bet vai komisijas rīcībā ir pārskats par visu šo organizāciju finansiālo darbību iepriekšējā periodā? Un vai tas ir izvērtēts? Ja tas tā nav, mēs lēmumu šodien pieņemt nevaram.

Priekšsēdētājs. Pēteris Tabūns - LNNK.

P.Tabūns (LNNK).

Vispirms atbildēšu Seiksta kungam. Mani var sastapt Saeimā katru dienu. Esiet tik laipns! Nav nekādu problēmu! Jebkurā laikā. Arī mājās var sazvanīt. Varu iedot telefona numuru. Tā ka šāda "futbola spēlēšana" nav vietā.

Nākamais. Par šo jautājumu. Sabiedrisko organizāciju un fondu, uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību skaits, kuras sakarā ar 1993. gada 30. marta lēmumu saņem - jau saņem - nodokļu atvieglojumus, ir ļoti liels. Es vienkārši gribu informēt cienījamos deputātus, ka šobrīd to skaits, kuri grib saņemt papildus, arī ir ļoti liels. Un es šoreiz saprotu, respektēju šo pašlaik grūto ekonomisko, finansiālo stāvokli, un jūs tūlīt sapratīsiet, kādā sakarībā es to saku. Jo šajā sakarībā tiek pašlaik spriests valdībā un arī Budžeta un finansu komisijā par to, lai radītu jaunu koncepciju šo atvieglojumu piešķiršanā vai nepiešķiršanā un to apmēra noteikšanā. Tātad pirmkārt: lai būtu pārliecība, ka šie atvieglojumi ir patiesi nepieciešami un ka iegūtie papildu līdzekļi tiek izlietoti mērķtiecīgi. (Es skatos, ka Lagzdiņa kungs piekrītoši māj ar galvu, viņš piekrīt šādai nostādnei.) Otrkārt: lai par atvieglojumu piešķiršanu spriestu tie (un, manuprāt, tas būtu loģiski), kuri vislabāk par to ir informēti. Precīzāk sakot, to labāk varētu zināt attiecīgā nozare, kuras sistēmā darbojas organizācija vai fonds. Ir tā? Arī Seiksta kungs māj ar galvu: ir tā! Lūk, tāds viedoklis ir arī Vides un sabiedrisko lietu komisijai, arī man, un šo sarakstu, ko ir iesniegusi Cilvēktiesību komisija, es labprāt, protams, iekļautu, un būtu arī Vides un sabiedrisko lietu komisijas. Komisijā izskatīja šo jautājumu, lai piešķirtu atvieglojumus šajā gadā un iekļautu sarakstā papildus ne tikai Brīvības cīnītāju palīdzības fondu. Bet šobrīd arī valdībā (es runāju arī ar Kodoliņa kungu) ļoti nopietni tiek diskutēts un spriests, lūk, par šo jauno kārtību nodokļu atvieglojumu piešķiršanā. Un, ja ir konkrēti skaitļi... Tas pats ir Budžeta komisijā. Počas kundze un Piebalga kungs varētu to paskaidrot tuvāk. Un mēs respektējam šo viedokli, faktiski valdības viedokli, par šiem atvieglojumiem, ņemot vērā to, ka tieši valdība ir izskatījusi un akceptējusi Brīvības cīnītāju palīdzības fondu, lai to iekļautu sarakstā kā 47.punktu. Bet šie jautājumi par šeit piedāvātajiem fondiem, nav apspriesti; tie pašlaik, kā saka, ir palikuši ārpus svītras. Ja cienījamie deputāti ir ar mieru iekļaut pašlaik šos noraidītos, es ar lielāko prieku piekristu. Ir taisnība, ka nav pašlaik pārskatu par iepriekšējo darbību. Tie ir pieprasīti. Tie būs. Tā ka, lūk, šāda ir situācija, un, ja nav nekādu problēmu, es domāju, ka pašlaik, kad ir palicis tikai pusgads vai, pareizāk sakot, šajā pusgadā ir palikuši tikai daži mēneši līdz tam brīdim, kurš šeit tiek apspriests, vajadzētu pagarināt šo laiku un iekļaut šo vienu fondu papildus. Ja vēlaties, es varu pateikt arī tuvāk par Latvijas Brīvības cīnītāju palīdzības fondu, bet es domāju, ka nav vajadzības, tas jau ir apspriests attiecīgajās instancēs. Tāpēc, lūdzu, lemiet, vai vajadzētu šeit ieslēgt arī to, kas it kā Vides un sabiedrisko lietu komisijā ir noraidīts ar motivāciju, nav bijis iespējams ieskatīties šo organizāciju darbībā. Ne jau tāpēc. Tātad, es paskaidrošu, šeit varētu nākt klāt, 48.punktā, vēl bez šā 47.punkta, likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā reģistrētās nacionālās kultūras biedrības, patiešām, Itas Kozakēvičas vārdā nosauktā Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācija, Labdarības ražošanas komerciālā bezpeļņas organizācija palīdzības sniegšanai atbrīvotajiem no brīvības atņemšanas vietām, UNICEF Latvijas Republikas Nacionālā komisija. Tā ka nekādu problēmu nav. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Andrejs Panteļējevs - lūdzu! Pēc tam - Pauls Putniņš.

A.Panteļējevs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie klātesošie! Tabūna kungs, Seiksta kungs, es atvainojos! Es gribētu vērsties tieši pie Tabūna kunga. Cik es saprotu, tieši Latvijas Brīvības cīnītāju palīdzības fonds nav noraidīts un komisija to pašlaik liek priekšā. (Starpsauciens no zāles: "To valdība ir izskatījusi!") Pilnīgi pareizi, bet man īsti nav saprotams: ja komisija to un tos iepriekšējos nav noraidījusi, kāpēc tādā gadījumā tomēr ir noraidīti UNICEF un šīs kultūras biedrības? Ņemot vērā, ka kultūras biedrības tomēr vispār... Cilvēktiesību komisijā mēs redzējām šo dokumentāciju, tās darbojas pietiekami ilgi - es domāju, pat ilgāk nekā šis Brīvības cīnītāju palīdzības fonds, es par to neesmu tik labi informēts. Tas ir viens. Un otrs: neaizmirsīsim tomēr to politisko pieskaņu! Nacionālās kultūras biedrības pamatā bija to mazo tautību kultūras biedrības, kas faktiski šinī laikā no rusifikācijas cieta visvairāk un kas pamatā darbojās, lai atjaunotu savu nacionālo identitāti, tādas tautības kā baltkrievi, ebreji, ukraiņi un vēl citi, tie, kuri bija visintensīvāk rusificēti pēdējā laikā. Ja mēs pašlaik viņus tā vienkārši nobīdām malā, es domāju, ka tas nebūtu tas pareizākais, turklāt viņu darbības tradīcija tiešām ir jau pietiekami ilga Latvijā - no atmodas laika sākumiem. Ne velti šīm organizācijām ir piešķirts Itas Kozakēvičas vārds. Un es vienkārši nesaprotu, kāpēc tā līnija bija jāpavelk šeit. Ja jau Latvijas Brīvības cīnītāju palīdzības fondu mēs akceptējām, kāpēc mēs nevaram akceptēt šos? Jeb, ja mēs rīkojamies ļoti principiāli, tad varbūt vispār neakceptēsim pagaidām nevienu un izstrādāsim kaut kādu vienotu mehānismu? Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Pauls Putniņš - Zemnieku savienība. Pēc tam - Aija Poča.

P.Putniņš (LZS).

Cienījamie kolēģi! Šis ir ārkārtīgi svarīgs jautājums, un, kā jau Rugātes kundze teica, tas ir atbīdīts un atbīdīts, un ir aizgājuši mēneši, un šā likuma darbošanās ir pārtrūkusi jau ar 1.janvāri. Un jūs saprotiet, - ja, piemēram, paskatāmies uz kultūras lauku, redzam, ka Kultūras fonds burtiski smok nost. Radošās savienības burtiski smok nost, jo daudzos gadījumos vairs nav iespējams iedarbināt šā likuma efektīvu darbošanos. Man vienlaicīgi arī jāsaka, ka tajā garajā sarakstā droši vien daudzi neizmanto šīs priekšrocības, un jāpiekrīt arī Lagzdiņa kungam, ka nav šī atskaišu sistēma acīmredzot kārtībā. Bet, jūs saprotiet, runa ir par to, lai pagarinātu līdz atlikušajam pusgadam tāpēc, lai mēs izveidotu jaunu, taisnīgu un arī kultūrai un sociālajai palīdzībai efektīgu šo nodokļu atlaišanas un sponsorēšanas sistēmu. Un jūs jau daudzi zināt, ka it kā vairākās instancēs dažādi varianti, dažādas konsultatīvās norises notiek ar radošām savienībām. Mēs ar vairākiem ministriem spriedām, un, cik es saprotu, viens projekts top ministra Māra Gaiļa sistēmā, Jāņa Vaivada ministrijā. Mēs esam vairākkārt apsprieduši šos variantus komisijas sēdē. Man teica, ka arī Kehra kunga sistēmā - ministrijā top likumprojekts, varbūt tas tā nav. Piemēram, cik es saprotu, šis Vaivada kunga priekšlikums ir stingrā saziņā ar Finansu ministriju, un tomēr tas daudzus atkal neapmierina. Mums jāatrod optimālais variants, tātad šeit sasteigtība būtu vienkārši dumja. Bet runa taču ir par to, lai tā vecā sistēma tad darbojas - varbūt šo pāris mēnešu laikā līdz tam pusgadam lai darbojas un lai kultūras lauks elpo. Par to es ļoti, ļoti lūdzu: šodien nu neatliksim vairāk! Es lūdzu, lai šodien mēs pagarinātu. Jo tagad jau pagājuši pāris mēnešu. Jūs redzat - Umblijas kundze pat meklē tiešus kontaktus ar valdību, un tas viss praktiski izvēršas kā politisks jautājums. Tāpēc šodien termiņu pagarināsim, kamēr mēs sakārtojam, izveidojam jauno sistēmu! Par to arī šeit ir runa, un tas ir ļoti svarīgi. Un tas ir ļoti pretrunīgs jautājums. Citus tas ļoti apmierina, citus ne. Vai tie būs lielāki fondi vai tie būs fondu saraksti, kas šos sarakstus apstiprinās, - par to pat šeit nav jārunā pašlaik. Lūdzu, nāciet pretim! Apstiprināsim, pagarināsim līdz pusgadam šo veco sistēmu! Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Aija Poča - "Latvijas ceļš".

A.Poča (LC).

Es tiešām negribēju aizņemt jūsu laiku, jo šodien ļoti daudz esmu bijusi tribīnē, bet diemžēl es pārstāvu Budžeta komisiju un man ir jāsaka savs vārds. Jautājumā par peļņas nodokļu atvieglojumiem nevajag jaukt divas lietas. Vispirmām kārtām ir nodokļu atvieglojumi, ko piešķir pašai organizācijai (tas, piemēram, ir attiecībā uz īpašuma nodokli), un otrs ir jautājums par nodokļa atvieglojumiem, kurus piešķirs ziedotājam, kas ir ziedojis kādai šai organizācijai. Es piekrītu, ka varētu pagarināt šā saraksta pielikumu, to otro daļu, kur visas šīs nacionālo kultūras biedrību asociācijas (un tamlīdzīgi) tiek atbrīvotas no īpašuma nodokļa maksājuma. Tur nebūtu nekādu iebildumu, bet ir jautājums attiecībā uz šiem ziedotājiem. Seiles kundze uzdeva jautājumu par to, cik daudz līdzekļu aiziet budžetam garām. Man pašlaik ir īsa izziņa no Valsts ieņēmumu dienesta. Šie dati ir diezgan provizoriski, jo galīgie rezultāti būs tikai pēc 30.aprīļa, bet aptuvens novērtējums rāda, ka kopsummā valstī ir ziedoti, pārskaitīti vai dāvināti aptuveni 2,2 miljoni latu dažādām sabiedriskām organizācijām un fondiem, un programmām. Un šo peļņas nodokļa atvieglojumu rezultātā budžetā ieskaitāmā summa ir samazinājusies apmēram par 273 tūkstošiem latu. Tā ka tās ir diezgan ievērojamas summas, un tāpēc jautājums par to, kādai vajadzētu būt kārtībai, kādā tiek piešķirti atvieglojumi organizācijām, kuras ziedo sabiedriskām organizācijām, fondiem un programmām, tika tik ļoti diskutēts valdībā un arī Budžeta komisijā. Jo tas ir jautājums par to, kā tiek izlietota mūsu nodokļu maksātāju nauda, tādēļ ka tas, kas tiek ziedots kādai programmai vai kādam fondam, - tā ir nauda, kas daļēji neienāk budžetā un ko nevar izlietot nodokļu maksātāju vajadzībām. Un tomēr, atbalstot ideju par to, ka mums ir jāattīsta mecenātisms un varbūt šī kustība (pagaidām it kā ar nodokļu atvieglojumiem) veicinās nākotnē tīro mecenātismu, valdība un Budžeta komisija tomēr arī akceptēja šo variantu. Ir gājusi pretī un paredz, ka būs jauni atvieglojumi un šie atvieglojumi būs bez īpašiem sarakstiem, tikai būs stipri ierobežotāka tieši pati summa, ko varēs ziedot, un līdz ar to arī šie nodokļu atvieglojumi. Jautājums ir vienīgi par to, kurā brīdī šī jaunā kārtība stāsies spēkā. Diemžēl lielas diskusijas bija valdībā. Tagad mums būs starpsesiju pārtraukums, un acīmredzot šī kārtība nevarētu stāties spēkā ātrāk par nākamo pusgadu, un jautājums ir par to, vai mums vajadzētu pagarināt iepriekšējiem darbību un vai pagarināt uz šo pusgadu. No vienas puses, es saprotu: jā, tās organizācijas, kas ir iestrādājušās, - nu, tām acīmredzot ir kontakti un sakari, un tās vajadzētu atbalstīt ar šo sarakstu. Bet iekļaut jaunas organizācijas - izņemot Brīvības cīnītāju palīdzības fondu (kuru tik tiešām valdība arī akceptēja jau 1993.gadā, bet tikai, kā saka, mūsu grūtā darba - un varbūt neorganizētā darba - rezultātā mēs nespējam šo likumprojektu apstiprināt)? Es tomēr ierosinu jaunas organizācijas neiekļaut šinī mirklī, jo man nav morālu tiesību iekļaut vienas un atteikt, nedot tiesības strādāt citām, kuras arī gaida šos atvieglojumus. Un tāpēc es atbalstu Vides un sabiedrisko lietu komisijas ieteikumu - pagarināt pagājušā gada sarakstu (tās ir organizācijas, kas ir iestrādājušās), atbalstīt Latvijas Brīvības cīnītāju palīdzības fondu, kas ir apvienojis sevī dažādas organizācijas, tur ir Strēlnieku apvienība, tur ir "Daugavas vanagi"; ja nemaldos, tas ir viss, tie, kas ir cietuši otrā pasaules karā, praktiski visas šīs organizācijas, - bet nepapildināt šo sarakstu tālāk un pēc iespējas ātrāk strādāt Saeimā, lai pieņemtu šo jauno kārtību, kāda vispār būs par peļņas nodokļa atvieglojumiem. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Jānis Lagzdiņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Man būs priekšlikums par procedūru. Ņemot vērā to, ka likuma par sabiedriskām organizācijām 53.pants nosaka, ka lēmumu par atbrīvošanu no nodokļu maksāšanas uz laika posmu, kas nav ilgāks par gadu, likumdevējs (toreiz mēs ļoti tālredzīgi paredzējām šeit tādu normu) var pieņemt, pamatojoties uz iesniegto pārskatu par iepriekšējā gada ienākumiem un izdevumiem, kā arī uz Galvenās valsts finansu inspekcijas (šajā gadījumā - Valsts ieņēmumu dienesta) atzinumu par atklātā sabiedriskā fonda, uzņēmējsabiedrības vai uzņēmuma finansiālo darbību iepriekšējā gadā. Pamatojoties uz šo normu, es aicinu tomēr šodien pieņemt otrajā lasījumā šo likumprojektu un uzdot atbildīgajai komisijai izprasīt no attiecīgajām šajā sarakstā iekļautajām sabiedriskajām organizācijām pārskatus par iepriekšējā gada darbību, kā arī atzinumu no Valsts ieņēmumu dienesta. Un tikai tad virzīt šo likumprojektu uz pieņemšanu trešajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Mums ir jāizšķir ar balsojumu noraidītie priekšlikumi. It sevišķi pēdējais Jāņa Lagzdiņa ierosinājums mums to atļauj darīt arī pirms šī jūsu teiktā. Gribēju prasīt to, ka, ja viena komisija apgalvo, ka pie tās visi šie dokumenti ir, bet otra komisija apgalvo, ka pie tās nav šo dokumentu, mums jau nav reglamentēts tas, ka šiem dokumentiem jābūt pie visām komisijām. Deputāts Seiksts, lūdzu, - par procedūru!

A.Seiksts. Godātie kolēģi! Es apsolu vēlreiz - ne jau sadzīt pēdas cilvēkiem, bet nokopēt un vēlreiz iesniegt, un es tiešām negribu, ka cieš citi, un es tiešām atbalstu, ka tā daļa, kas pieņemta, lai tiek pieņemta. Es ļoti lūdzu komisiju. Mēs tad atkal nodublēsim dokumentus un iesniegsim, un lūdzam, tā kā tas ir ļoti vienkārši risināms, trešajā lasījumā atļaut ar noteikumu. Es piekrītu Lagzdiņa kungam, kaut gan tie noteikumi tiek ievēroti, ko Lagzdiņa kungs teica, arī tas, ka mēs atkal nodublēsim tos dokumentus. Es lūdzu atļaut trešajā lasījumā iesniegt tos, par kuriem būs šie dokumenti. Paldies par uzmanību. (Smiekli zālē.)

Priekšsēdētājs. Tātad jūs komisijas vārdā noņemat priekšlikumus.

A.Seiksts. Jā, protams, ja komisija trešajā lasījumā pieņem...

Priekšsēdētājs. Nu, godātais deputāt Seikst! Nu, kas tie par jūsu noteikumiem - ja komisija to izdara, ja komisija citu kaut ko izdara? Ir procedūra. Ir procedūra: ja komisija uztur, tad uztur, ja komisija noņem, tad noņem un saka, ka iesniedz trešajā lasījumā. Līdz ar to komisija noņēma, jo citus argumentus es nedzirdēju. Bet izvirzīt prasību visai komisijai, ka tai ir jāpieņem, - tādas prasības nevar izvirzīt, var izvirzīt tikai prasību izskatīt tos, un Kārtības rullī paredzēts, ka arī trešajā lasījumā var būt papildinājumi gan atsevišķiem pantiem, gan jaunu pantu veidā. Līdz ar to balsosim par šā likumprojekta akceptu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 6. Pieņemts. Par trešo lasījumu, Rugātes kundze.

A.Rugāte. Paldies par šo balsojumu. Varbūt, ka mēs varam vēl šīs sesijas laikā izskatīt šo likumprojektu arī trešajā lasījumā. (Starpsauciens no zāles: "Desmit dienas!")

Priekšsēdētājs. Jūs nevarat nosaukt datumu saskaņā ar Kārtības rulli, lai noteikumi būtu ievēroti?

A.Rugāte. Pirmajā pavasara sesijas sēdē.

Priekšsēdētājs. Pirmajā sēdē. Man diemžēl kalendārs...

A.Rugāte. Tas, liekas, bija 14.aprīlis.

Priekšsēdētājs. 21.aprīlis, laimīgā kārtā man kalendārs ir klāt. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Paldies.

Godātie deputāti, pulkstenis tūlīt būs 17.00. Vai sakarā ar preses konferenci mēs nevarētu beigt 4 minūtes ātrāk, nē, 6 minūtes ātrāk, un pēc tam 6 minūtes ātrāk uzsākt? Deputāti noraida šo priekšlikumu, tāpēc turpinām.

"Grozījumi likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"". Dokuments nr.262. Lūdzu ziņotāju. Ziņotāja nav. Nākamais - "Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā". Dokumenti nr.265, nr.92. Vai ziņotājs ir?

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Tas ir dokuments nr.265, tur ir Juridiskās komisijas atzinums par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā (1993.gada 20.janvāra redakcijā)". Mēs informējam, ka Juridiskā komisija ir izskatījusi tos grozījumus, ko ierosina Ministru kabinets, un akceptē tos. Tabulā dokumenta nr.265 otrajā pusē jums ir esošais 418.panta teksts un arī šī piezīme, kur ir priekšlikums svītrot. Tas ir, lai sakārtotu piedziņas vēršanu uz valsts vai pašvaldību uzņēmumu nekustamo īpašumu. Lūdzam tos atbalstīt. Tajā pašā laikā es gribu jūs, cienījamie deputāti, informēt, ka Juridiskā komisija ir saņēmusi arī priekšlikumus no darba grupas , kas strādā pie Civilprocesa kodeksa pilnveidošanas. Tie ir saistīti ar tiesu reformu, ar apgabaltiesu veidošanu, un es gribu jūs informēt, ka mēs tos nedevām tagad tabulā klāt, bet ka uz otro lasījumu Juridiskā komisija iesniegs priekšlikumus par grozījumiem arī vairākos citos Civilprocesa kodeksa pantos. Es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un nobalsot par pāreju uz lasīšanu pa pantiem.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par "Grozījumu Latvijas Civilprocesa kodeksā" un pieņemšanu pirmajā lasījumā un par pāriešanu uz lasīšanu pa pantiem! Lūdzu rezultātu. Par - 61, pret - nav, atturas - 2. Pieņemts. Pārtraukums.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas

5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, lūdzu, ieņemiet vietas! Godātie deputāti, lūdzu, apsēdieties! Man jums jāatvainojas, ka šeit lepni jums paziņoju, ka par grozījumiem likumā "Par privatizācijas sertifikātiem" nav ziņotāja. Tad man jāatvainojas un jāpasaka, ka ziņotājs ir Tautsaimniecības komisijas deputāts Gorbunovs. (Smiekli zālē.) Taču ar to vēl problēma nebeidzas, jo priekšsēdētāja biedrs Berķa kungs tagad ir preses konferencē. Es labprāt ziņotu par šo likumprojektu jums, jo es nejauši kļuvu par tā ziņotāju pirmajā lasījumā un arī tagad labprāt jums ziņotu otrajā lasījumā, bet acīmredzot atliksim. Ir jāņem vērā, ka šā likumprojekta galvenie papildinātāji vai grozījumu iesniedzēji ir deputāti Seile un Janeks. Deputātei Seilei arī ir šeit iepriekš sarunāta intervija pulksten 18.00, tāpēc mēs šo jautājumu divu apsvērumu dēļ atliksim darba kārtībā uz vēlāku laiku, ja jums nav iebildes. Es saprotu jūsu raizes, bet likumdošanas process ir sarežģīts, tāpēc mēs šeit nevaram tādus lēmumus pieņemt. Jūs varēsit runāt tribīnē, tāpēc uzgaidiet. Es domāju, ka tas nebūs ilgi.

Nākamais jautājums "Par grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" (dokumenti nr.19 un nr.68). Aivars Endziņš - Juridiskā komisija.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es lūdzu paņemt arī dokumentu nr.266. Tas ir Juridiskās komisijas lēmums, kas adresēts Prezidijam, par Ministru kabineta Satversmes 81.panta kārtībā pieņemtajiem noteikumiem nr.36 un nr.17, ar kuriem ir izdarīti grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Tie ir tie dokumenti, kurus jums nosauca cienījamais Saeimas priekšsēdētājs.

Izskatot šos Kabineta pieņemtos noteikumus nr.36 un nr.17, Juridiskā komisija konstatēja, ka vairākas šajos noteikumos ietvertās normas ir nepieciešams precizēt, jo ir pieļauta virkne kļūdu, un tāpēc Juridiskā komisija, ņemot par bāzi šos abus manis nosauktos Ministru kabineta izdotos noteikumus nr.36 un nr.17, ir izstrādājusi savu likumprojektu par grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Šajā dokumentā nr.266 jums ir iekļautas un uzskatāmi parādītas, kādas ir Administratīvo pārkāpumu kodeksa normas uz šo noteikumu pieņemšanas brīdi, tas ir, uz 36 noteikumu pieņemšanas brīdi, kā arī uz 17. noteikumu pieņemšanas brīdi. Otrajā ailītē ir ieliktas normas, kādas pastāv un kādas ir pieņēmis Ministru kabinets. Un trešajā ailītē ir šis alternatīvais priekšlikums, ar kuru nāk jūsu priekšā Juridiskā komisija.

Kāpēc Juridiskā komisija tomēr spēra šo soli, izstrādājot alternatīvo projektu? Lieta ir tāda, ka vairākās normās ir runa tikai par sankciju aizvietojumu - palielinot sankcijas, no Latvijas Republikas rubļiem nosakot tās latos, bet tajā pašā laikā ir arī normas, kur varbūt formulējumos ir zināmas neprecizitātes, kaut vai, teiksim, 155.2.pantā, kur ir ierosināts papildināt šo Administratīvo pārkāpumu kodeksu ar šāda satura otro daļu, kuras teksts ir tāds: "Par tām pašām darbībām, ja tās izdarītas alkoholisko dzērienu tirdzniecības, realizācijas vietās, uzliek naudas sodu amatpersonām no 200 līdz 250 latiem, konfiscējot tirdzniecības, realizācijas vietās esošos alkoholiskos dzērienus". Un tālāk tiek papildināts 156.pants par tām pašām darbībām, ja tās ir izdarītas atkal. Tātad vajag uzskatīt attiecīgi panta otro un trešo daļu par trešo un ceturto daļu. Bet, ja mēs paskatāmies 156.pantu, kāds tas bija Administratīvo pārkāpumu kodeksā, tad šā panta 3.daļa skan tā, ka par šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, var uzlikt naudas sodu no 20 000 līdz 30 000 rubļu, atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus vai atņemot tiesības uz zināmu veidu uzņēmējdarbību vai bez tā, bet, izmainot sankcijas, tagad iznāk tā, ka, paceļot tās un izmainot šo daļu struktūru, atkārtotības gadījumā administratīvā soda sankcija ir zemāka nekā tad, ja šis administratīvais pārkāpums ir izdarīts pirmo reizi. Kā arī ir vesela virkne citu neprecizitāšu. Un tāpēc mēs uzskatījām, ka ir nepieciešams sakārtot šo Administratīvo pārkāpumu kodeksu, novērst šīs atsevišķās neprecizitātes, un ierosinām cienījamo Saeimu diskutēt un atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu par šo alternatīvo likumprojektu, ņemt to par pamatu. Tas man būtu viss. Paldies.

Priekšsēdētājs. Paldies. Es ceru, ka citu komisiju vadītāji un komisiju deputāti ir ievērojuši Juridiskās komisijas jauno pieeju, jo tādā veidā faktiski jau pirmajā lasījumā tiek iesniegts komisijas variants. Un šeit trešajā ailē, kur ir faktiski grozījumi, ir uzrakstīts Juridiskās komisijas sagatavotais likumprojekts. Un līdz ar to nekādu pretenziju nevar būt. Tā tas ir. Alternatīvais. Vai debatēs nav pieteikušies? Lūdzu zvanu! Tā kā no Ministru kabineta nekādi protesti neatskan, tad līdz ar to es saprotu, ka tā ir piekrišana šim alternatīvajam likumprojektam, kuru ir izstrādājusi Juridiskā komisija par Ministru kabineta 81.panta kārtībā izdotajiem noteikumiem nr.36 un nr.17. Tātad Ministru kabinets neuzstāj par balsojumu. Tāpēc mums paliek Juridiskās komisijas sagatavotais likumprojekts - "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". Lūdzu, balsosim par tā pieņemšanu pirmajā lasījumā un par pāreju uz lasīšanu pa pantiem. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, 4 - atturas. Pieņemts.

Lūdzu, Aivars Endziņš - komisijas vadītājs.

A.Endziņš (LC).

Cienījamie Saeimas locekļi! Man būtu lūgums nedēļas laikā iesniegt priekšlikumus par šo projektu. Mēs jau esam saņēmuši, un, kā jūs atceraties, tas ir Ārlietu komisijas priekšlikums, ko mēs solījām iestrādāt uz otro lasījumu. Tas būtu viens, bet varbūt vēl ir citi priekšlikumi. Esiet tik laipni un nedēļas laikā iesniedziet tos Juridiskajai komisijai. Paldies.

Priekšsēdētājs. Pieņemam zināšanai. Vai ir iebildes? Nav.

Nākamais jautājums - likumprojekts "Par uzvārda, vārda un tautības maiņu". Juridiskā komisija.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Man jāatvainojas, bet man atkal ir jānāk tribīnē. Es lūdzu paņemt dokumentu nr.272, kur ir Saeimas Prezidijam adresētā pavadvēstule, bet tālāk jau seko pats likumprojekta teksts. Kā jūs redzat, mēs pavadvēstulē norādām uz to, ka Juridiskā komisija ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu par uzvārda, vārda un tautības maiņu (tas ir ziemas sesijas dokuments nr.96), kā arī priekšlikumus, kuri tika iesniegti par šo likumprojektu. Mēs konstatējām, ka gan iesniegtā likumprojekta virsrakstā, gan tekstā būtu izdarāma virkne grozījumu un precizējumu. Un, lai lieta ātrāk virzītos uz priekšu, Juridiskā komisija, piedaloties arī deputātei Folkmanei un Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta direktorei Iklāvas kundzei, sagatavoja jaunu likumprojekta redakciju ar nosaukumu "Par vārda, uzvārda un tautības maiņu". Juridiskā komisija lūdz Saeimu pēc analoģijas ar Kārtības ruļļa 87.panta piezīmi vienā darba kārtības punktā izskatīt kā alternatīvus abus likumprojektus. Vienlaicīgi Juridiskā komisija aicina cienījamo Saeimu atbalstīt Juridiskās komisijas sagatavoto likumprojektu, kurš ir precizēts un kur ir iestrādāta jau daļa priekšlikumu. Tā acīmredzot mēs ātrāk varētu virzīties uz priekšu, nekā izskatot Kabineta iesniegto likumprojektu, pēc tam - labojumus, un tas būtu daudz sarežģītāk.

Tālāk konkrēti par pašu likumprojektu, ko ir izstrādājusi Juridiskā komisija. Protams, šeit par pamatu ir ņemts Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts, bet pirmām kārtām jau konsekventi visā likumprojektā ir uzsvērts, ka pareizi būtu vispirms lietot vārdu, pēc tam - uzvārdu, jo Juridiskā komisija, personīgi es, saņēmu dusmīgu viena no vēlētājiem vēstuli, kurš norāda to, ka Saeima un Juridiskā komisija nav konsekventa, jo vienā vietā vispirms ir lietots uzvārds, pēc tam - vārds. Tāpēc mēs arī ļoti strikti skatījāmies, lai viscaur šā likuma tekstā vispirms būtu vārds, pēc tam - uzvārds.

Pie tam, kā jūs redzat, šeit jau ir klāt otrajā ailītē frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" iesniegtie priekšlikumi, un tālāk jau ir tā redakcija, ko ir sagatavojusi Juridiskā komisija, vai nu pieņemot, vai arī nepieņemot šos priekšlikumus, bet es domāju, ka man nebūtu pašreiz jārunā par niansēm, tas būtu debašu jautājums. Es lūgtu vispirms Saeimu atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu un izskatot ņemt par pamatu Juridiskās komisijas sagatavoto likumprojektu. Paldies.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! Šeit situācija ir drusciņ citādāka, bet principā tā pati. Juridiskā komisija ir izstrādājusi alternatīvu likumprojektu "Par vārda, uzvārda un tautības maiņu" Ministru kabineta iesniegtajam likumprojektam, kurš bija dokumentā nr. 96. Un tagad debatējot un pēc tam balsojot mums ir jāizšķiras, kuru likumprojektu Saeima pieņem tālāklasīšanai pa pantiem, tātad akceptē pirmajā lasījumā un nodod tālāk lasīšanai pa pantiem.

Frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" iesniegtie priekšlikumi ir jāizskata tad, kad notiks lasīšana pa pantiem. Šeit gan radīsies tāds sarežģījums, ka frakcija "Tçvzemei un brīvībai" ir iesniegusi savus priekšlikumus par valdības, Ministru kabineta, iesniegto likumprojektu. Taču šādi sarežģījumi var gadīties tikai tad, ja, pieņemsim, Saeima apstiprina Juridiskās komisijas sagatavoto likumprojektu lasīšanai pa pantiem. Tad, protams, frakcijai "Tçvzemei un brīvībai" būs jāpārskata savi priekšlikumi atbilstoši pirmajam lasījumam, kuru akceptējusi Saeima. (No zāles Ministru prezidents V.Birkavs: "Mçs noņemam savu projektu!")

Ministru kabinets noņem savu priekšlikumu, līdz ar to Juridiskās komisijas sagatavotais likumprojekts paliek. Un tagad mēs varam atklāt debates, ja ir pieteikušies runātāji.

Linards Muciņš - Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu, jums vārds!

L.Muciņš (Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs).

Cienījamo priekšsēdētāj un godātie deputāti! Visnotaļ atbalstot likumprojektu, ko sagatavojusi Juridiskā komisija, par pamatu ņemot Ministru kabineta izstrādāto likumprojektu gan par uzvārda un vārda maiņu, gan par tautības maiņu, gribētos pievērst godāto deputātu uzmanību dažiem momentiem šajā likumprojektā, protams, aicinot šo likumprojektu atbalstīt. Ja jūs uzmanīgi pavērotu šo likumprojektu, tad redzētu, ka tas pēc savas būtības sastāv no divām it kā atsevišķām daļām. Viena daļa - par uzvārda un vārda maiņu un otra daļa - par tautības maiņu.

Laikā, kad Ministru kabinetā tika sagatavoti šie likumprojekti un iesniegti Saeimā, arī Iekšlietu ministrijā ir notikušas reorganizācijas, un līdz ar to man šeit jāatzīmē tie notikumi, kas pie mums ir notikuši, un jānorāda uz tiem apstākļiem, kurus vajadzētu šeit ņemt vērā. Bet šeit ir arī tādi būtiski jautājumi, uz kuriem man gribētos vērst jūsu uzmanību pirmajā lasījumā, tas ir, tomēr tieši kurai iestādei un kādā kārtībā būtu jāizlemj jautājums par uzvārda un vārda maiņu. Mēs redzam, ka jautājumu par tautības maiņu tiek uzticēts izlemt Pilsonības un imigrācijas departamentam, un Iekšlietu ministrija, kuras pakļautībā šobrīd atrodas Pilsonības un imigrācijas departaments, uzskata, ka tas ir pareizi. Tomēr šajā pirmajā daļā, kur runa ir par vārda un uzvārda maiņu, gribētu norādīt uz diviem momentiem, kur otrajā lasījumā būtu nepieciešamas korekcijas.

Mūsuprāt, ir jāatšķir divas dažādas lietas. Viena lieta ir šā administratīva lēmuma sagatavošana, tātad pilsoņu iesniegumi, administratīvo lēmumu sagatavošana un administratīvo lēmumu pieņemšana.

Otra lieta lieta jeb otra stadija ir šā administratīvā lēmuma reģistrēšana attiecīgajos reģistros. Un trešā stadija ir attiecīgo grozījumu izdarīšana pasē vai citos dokumentos.

Šeit, šajā likumprojektā, šī konsekvence nav izturēta līdz galam. Pirmajā daļā par vārda un uzvārda maiņu ir norādīts, ka ar šiem jautājumiem nodarbojas dzimtsarakstu nodaļa. Dzimtsarakstu nodaļa pēc savas būtības ir reģistrs, un tuvāk tā ir tiesu iestādēm, ne velti tā atrodas Tieslietu ministrijas sastāvā. Arī Latvijas laikā administratīvo lēmumu par vārda un uzvārda maiņu pieņēma Iekšlietu ministrija, - tātad administratīva iestāde. Un tikai tad, kad šis lēmums Iekšlietu ministrijā tika izdarīts, tikai tad dzimtsarakstu reģistros tika izdarīti attiecīgie grozījumi.

Arī tīri no praktiskās puses mēs redzam, ka, kaut gan iesniegumu pieņem dzimtsarakstu nodaļa, tālāk dzimtsarakstu nodaļa griežas pie ministrijas, tā savāc visus dokumentus par sodāmību un arī dod savu slēdzienu, vai šis jautājums ir lietderīgs. Es aicinātu atbalstīt šodien Juridiskās komisijas sagatavoto likumprojektu, taču, gatavojot tālāk likumprojektu uz otro lasījumu, tomēr vajadzētu šķirt šīs lietas, kas ir saistītas ar administratīvajiem lēmumiem un kas ir saistītas ar šo administratīvo lēmumu nostiprināšanu attiecīgajos reģistros. Dzimtsarakstu nodaļai un dzimtsarakstu nodaļai Tieslietu ministrijā nebūtu jābūt tai iestādei, kas izlemj šos jautājumus. Es domāju, ka šis jautājums tāpat kā likuma otrajā daļā norādītais jautājums ir jākoncentrē Pilsonības un imigrācijas departamentā, jo, kā jau es teicu, mēs esam apvienojuši tagad policijas Pasu nodaļu ar Pilsonības un imigrācijas departamentu, un attiecīgi gan iesnieguma izskatīšana, gan lemšana, gan pases izsniegšana varētu notikt vienā iestādē un nevajadzētu cilvēkiem un arī ierēdņiem sarežģīt to darbu, kas viņiem jādara.

Un arī kā juristam man jāsaka, ka ir jāatšķir tomēr administratīvo lēmumu pieņemšana no to attiecīgas reģistrēšanas reģistros. Aicinu balsot par šo likumu. Paldies!

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Tupešu Jānim - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

J. Ā. Tupesis (LZS).

Arī es atbalstu Juridiskās komisijas likumprojektu "Par uzvārda, vārda un tautības maiņu". Tomēr, tā kā deputāts Endziņš paskatījās uz mani, kad viņš šeit bija, un piebilda, ka no pilsoņa kaut kur Latvijā ir iesūtīta vēstule šajā komisijā, tad mūsu saruna attiecas arī uz mani, tāpēc es tomēr gribētu komentēt šā likumprojekta būtību.

Nenoliedzami, es atbalstu iespēju katram cilvēkam pēc tam, kad viņš ir ieguvis pilngadību, likumsakarīgi arī izvēlēties savu vārdu un daudzkārt arī savu tautību. It sevišķi, ja viņam vecāki ir no divām tautībām. Viņš pats noteiks savu tautību. Toties ir jāšķiro šī iebilde par vārda rakstību un par uzvārda rakstību, arī par vārda un uzvārda latvisko rakstību, proti, uzvārds ģenitīvā un tad vārds. Un tās divas lietas būtu jāatšķir. Es arī piekrītu, ka ir zināmi likumi, ir zināmas formas, ir zināmi rakstības veidi, un tur katrā ziņā tas būtu jāievēro. Bet ir tikai viens cilvēks pasaulē, tikai viens cilvēks pasaulē, kurš noteiks un pateiks, kā es gribu, lai mani sauc. Es izvēlēšos savu vārdu, ne vairs muižnieki, ne mani vecāki var to izvēlēties. To viņi arī darīja, ne arī deputāts Lambergs, kurš gribētu mani tagad pamācīt, kā mani vajadzētu saukt. Ir tikai viens cilvēks. Vai to cilvēku respektē vai ne - tā ir viņu darīšana. Un es arī līdztekus respektēšu vai nerespektēšu viņus. Bet ir tikai viens cilvēks, kas to izdara. Ja mēs negribam rakstīt mūsu vārdus latviskā formā un Baumaņu Kārlim, mūsu himnas, mūsu Valsts himnas autoram, viņam nevarot un nezinot, viņa vārdu mainīt uz Kārli Baumani... Protams, to mēs varam darīt. To mēs varam darīt, ja gribam, bet viņi sevi vairs nevar aizstāvēt. Taču es daļēji gribu arī viņus aizstāvēt, un es to izvēlēšos. Ja mums ir neērtības šā vārda dēļ, tad varbūt pāriesim uz numuru, pāriesim uz kaut kādu ciparu, un tad mums vispār tas vārds vairs nebūs jālieto. Tātad es šeit gribētu netieši aizstāvēt tos cilvēkus, kuri nevar vairs aizstāvēties, un es ceru, ka kādreiz kāds aizstāvēs arī mani. Kronvaldu Atis gribēja, lai viņu tā sauc, Baumaņu Kārlis gribēja, lai viņu tā sauc, bet mēs izgudrojam, mēs šeit ar likumu izgudrojam, kā vajadzētu viņus saukt. Ir problēmas. Protams. Ir problēmas ar to it sevišķi manā situācijā, kur man tomēr šie laiki, šī Saeima un arī iepriekšējā Augstākā padome atļāva būt dubultpavalstniekam. Man svešā zemē arī bija jāizvēlas. Es gan dzīvoju zemē, kur es varēju izvēlēties, kā es gribu un kādā veidā savu vārdu rakstīt, un to vārdu arī respektēja. Un es izvēlējos - Jānis Ārvaldis Miķelis Tupesis. Ar visām garumzīmēm, ar visiem mīkstinājumiem, bet, tā kā man bija šī iespēja gūt dubultpavalstniecību, man ir tomēr divas pases. Es gribēju iet tiesāties, pieprasīt, lai arī manu vārdu raksta, kā es vēlētos - Tupešu Jānis, bet es to nevarēju, jo tad pasaules apritē vienam cilvēkam būtu divi vārdi. Tātad es apzinos, ka es šoreiz būšu zaudētājs likuma priekšā, modernizācijas priekšā ar skriešanu pasaulē un Eiropā un internacionalizējoties. Es to ļoti labi apzinos, bet es tad tikai aicinu tos cilvēkus, kuri respektē mani, lai arī es viņus varētu respektēt, atcerēties, ka es esmu vienīgais cilvēks šajā pasaulē, kurš izvēlas, kā mani saukt. Paldies par jūsu uzmanību.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātei Irēnai Folkmanei. Pēc tam - deputāts Seiksts.

I.Folkmane (SL).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es neņemšos tagad spriest par valodniecības jautājumiem. Es domāju, ka runāsim tieši par Juridiskās komisijas sagatavoto likumprojektu. Un es šeit gribētu teikt, ka ir brīnišķīgi, ka beidzot esam ķērušies klāt pie šā likumprojekta apspriešanas, jo mūsu valstī ļoti daudzi cilvēki gaida jau kopš pagājušā gada oktobra šā likuma stāšanos spēkā, jo iesniegumi ar lūgumu - mainīt vārdu un uzvārdu - guļ ļoti daudzās dzimtsarakstu nodaļās, un arī mutisko iesniegumu no cilvēkiem ir ienācis ļoti daudz. Kaut gan liekas, ka varbūt šis likums nemaz nav tik svarīgs, ja to salīdzina ar visiem pārējiem, ko mēs šodien esam izskatījuši, taču uzvārds un vārds cilvēkam, sevišķi konkrētam cilvēkam, ir ļoti svarīgs. Un arī tautības maiņu šobrīd šis likumprojekts paredz, un tādas iespējas būs.

Es gribētu teikt, ka konceptuāli par šo likumprojektu, tieši par Juridiskās komisijas sagatavoto likumprojektu nav iebildumu, taču par atsevišķiem pantiem var izteikt dažus priekšlikumus. Es gribētu piebilst, ka pirmā nodaļa paredz un arī otrajā nodaļā ir paredzēta tāda juridiskā norma, ka, ja vecāki vai aizbildņi bez svarīga iemesla nedod piekrišanu savam nepilngadīgajam bērnam lemt par šādu darbību, tad to lemj bāriņu tiesa. Bet jāsaka, ka praksē šobrīd ar bāriņu tiesām mums ir vēl diezgan bēdīgi. Un es te varbūt izteikšu tādu priekšlikumu, ka, kamēr šīs bāriņu tiesas tiks nodibinātas, praksē jau notiek, ka tautas tiesas lemj šo jautājumu. Tātad varbūt varētu papildināt ar to, ka līdz bāriņu tiesu izveidošanai par to lemj tautas tiesas.

Te ir vēl viens tāds diskutējams jautājums, par kuru es savu viedokli gribētu izteikt. Tas ir 5.pants, kur ir teikts, ka paziņojums par attiecīgā pieteikuma par vārda vai uzvārda maiņu saņemšanu uz pieteicēja rēķina publicējams "Latvijas Vēstnesī". Man gribētos teikt, ka tas katram cilvēkam ir diezgan sarežģīti laikam šobrīd, jo būs jāmaksā jau valsts nodeva. Ja saņems atļauju vārda un uzvārda maiņai, būs jāmaksā šī valsts nodeva. Bet vēl ir jāpublicē laikrakstā. Es domāju, ka šeit ir daļēji aizskarta katra cilvēka varbūt personīgā dzīve, jo ir taču tādi gadījumi, kad uzvārdu maina tieši tādēļ, ka tas ir ļoti nelabskanīgs. Un, ja cilvēks nopublicē šo savu uzvārdu, viņš to dara zināmu visai sabiedrībai, bet pēc tam varbūt kaut kāda iemesla dēļ saņem atteikumu. tātad viņš jau sevi, tā teikt, ir izreklamējis. Un ne katram, es domāju, cilvēkam, būtu tik svarīgi par sevi darīt sabiedrībai zināmu, ka es savu vārdu mainu vai arī mainu uzvārdu. Šinī gadījumā man gribētos teikt, kā tas ir praksē. Ja, piemēram, vecāki ir šķīruši laulību un bērns nes sava tēva uzvārdu, taču vēlāk māte izvēlējusies, ka viņa grib savu dzimto uzvārdu piešķirt nepilgadīgajam bērnam, tad arī tas ir jādara zināms presei un jāpublicē. Vai tad tas būtu tik ļoti svarīgi, es domāju? Mūsu valstī ir daudz svarīgāki jautājumi, teiksim, dažādu uzņēmumu, firmu reklamēšana presē. Bet vai katram vajadzētu par sevi sniegt to informāciju presē un pie tam "Latvijas Vēstnesī"? Vēl jo vairāk tāpēc, ka šeit likumdevējs ir paredzējis šādu normu tādēļ, ka kāds noteikti izlasīs un varbūt būs kādi iebildumi no trešās personas. Tad es gribu teikt, cienījamie kolēģi, ka lauku rajonos, perifērijā, šo laikrakstu "Latvijas Vēstnesis" praktiski nemaz nelasa, ne tādēļ, ka negribētu, bet tādēļ, ka nav līdzekļu, par ko pasūtīt. Daudzās bibliotēkās ir viens vai divi laikraksti uz visu pagastu, un tāpēc diez vai šis laikraksts būtu tas īstais, kurā ir jāreklamē. Kopumā es aicinu likumprojektu pirmajā lasījumā atbalstīt. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Seikstam - "Latvijas ceļš", pēc tam deputāts Straume.

A.Seiksts (LC).

Godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Ir viena problēma, par kuru es mēģināšu runāt ļoti īsi. Es pilnīgi piekrītu Tupeša kungam konceptuāli tādā ziņā, ka uzvārda īpašnieks ir saimnieks, tas ir viņa īpašums un tās jau ir cilvēka tiesības, ja kāds mēģina ar viņa uzvārdu manipulēt vai rīkoties vēl kaut kādā citā veidā, tāpēc tas ir ļoti nopietns dokuments. Taču mūsu komisijā, apskatot, ne jau analizējot, bet tikai pieskaroties šim likumprojektam citā sakarībā, parādījās recidīvi, piedodiet par izteicienu, ka paviršas vai bezatbildīgas attieksmes dēļ, pierakstot uzvārdus, ir radušās jau lietas, un cilvēkam ir sarežģījumi civillietās un tā tālāk. Proti, problēma ir tā, ka nevienā likumā (vismaz man zināmajā) pagaidām Latvijas Republikā nav regulēta citas tautības uzvārdu pieraksta transkripcija, notiek vislielākie brīnumi, cilvēkiem parādās nepatikšanas tiesu instancēs. Mēs diskutēsim par šo jautājumu, jo Latvija tomēr, patīk mums tas vai nepatīk, ir daudzu tautību zeme, un tas, kādā veidā mēs pierakstām citu tautību uzvārdus savos dokumentos, ir ļoti grūts jautājums. Mēs to izdiskutēsim un iesniegsim otrajā lasījumā konkrētu priekšlikumu, bet es vienīgi gribu vērst uzmanību uz to, ka, iespējams, Juridiskajā komisijā juristi varbūt pat atradīs labāku traktējumu šajā jautājumā, nekā mēs to varēsim, bet, ja konkrēti vajag kādu faktu, es varu pateikt. Mūsu mājā dzīvo lietuviešu ģimene, tur, kur mēs, deputāti, dzīvojam, un patvaļīgas valodnieku rīcības rezultātā ir nepareizi salatviskots lietuviešu uzvārds. Viņam ir īpašumi Lietuvā, taču viņu neatzīst un neviens ar viņu tur negrib runāt, sak, piedodiet, jūs esat cits cilvēks, jo jūsu rakstība mūs šajā gadījumā neskar. Tāpēc par šo, vienalga, vai tā būs sadaļa vai tas būs pants, bet par to, kādā veidā mēs regulējam šo sfēru, noteikti ir jārunā. Es piekrītu valodniekiem tajā ziņā, ka viņi var rūpēties par latviskās valodas saglabāšanu vai attīstību, tur nu gan ir viņu autoritāte, bet, ja viņi latvisko lietuviešu vai citu tautu uzvārdus, pie kam rodas civiltiesiskas sekas, tad tur arī mums būtu jāsaka varbūt vairāk kāds vārds, nevis jāklausās tikai viņos. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Straumem - "Tçvzemei un brīvībai".

J.Straume (TB).

Godātie deputāti! Šis likumprojekts ir izraisījis pamatotu Latvijas pilsoņu uzmanību. Kā mēs atceramies, tad mūsu frakcija "Tçvzemei un brīvībai" jau no pagājušā gada septembra mēģināja izdarīt šajā projektā, šajā likumā izmaiņas, kas noteiktu kārtību, kādā izdarāma tautības maiņa. Taču, kā mēs atceramies, tas beidzās ar Cilvēktiesību komisijas negatīvu atzinumu. Visu šo laiku civilokupanti varēja brīvi kļūt par krieviski runājošiem latviešiem. Juridiskā komisija ir sākusi kaut ko reāli darīt lietas labā, un acīmredzot šis iesniegtais likumprojekts būtu kopumā vērtējams pozitīvi. Taču likuma otrā nodaļa, kas nosaka, kādā kārtībā izdarāma tautības maiņa, mūsu frakciju un, domāju, lielu daļu latviešu un Latvijas pilsoņu nevar apmierināt. Es paskaidrošu - kāpēc.

Pirmajā nodaļā, kura nosaka, kā izdarāma vārda vai uzvārda maiņa, šīs svarīgās funkcijas ir uzticētas Tieslietu ministrijas dzimtsarakstu nodaļām, bet otrajā nodaļā, kurā ir runa par tautības maiņu, šo juridiski precīzo un atbildīgo darbību uzticēts veikt Iekšlietu ministrijas Pasu dienestam. Šeit rodas jautājums: kāpēc šo svarīgo uzdevumu - tautības maiņu - likumprojekta autori neuztic Dzimtsarakstu nodaļām? Cik mums ir zināms, tad dzimtsarakstu nodaļās, kuras ir Tieslietu ministrijas pakļautībā, strādā pietiekami kvalificēti juristi - civiltiesību, īpaši ģimenes tiesību, speciālisti, bet Iekšlietu ministrijas Pasu dienestā juristu ir relatīvi maz un pārsvarā tādi, kuri izgājuši padomju milicijas skolu. (No zāles iekšlietu ministrs Ģ.V.Kristovskis: "Tâda dienesta Iekšlietu ministrijā nav!") Dzimtsarakstu nodaļās strādājošie pārsvarā ir Latvijas Republikas pilsoņi, turpretī Iekšlietu ministrijas resorā vēl joprojām ir daudz ārvalstnieku un bijušo VDK darbinieku. Jautājums par šo personu valsts valodas prasmi un atbilstību ieņemamajam amatam vēl joprojām nav atrisināts. Padomju milicim, tā saucamajam pasportistam, nekad nebūs sajēgas par to, kas ir Civillikumā rakstīts par ģimenes tiesībām, tāpēc ir jautājums likumprojekta autoriem, kuri ir juristi: kāpēc ir tieši šādi sadalītas funkcijas un kāpēc Iekšlietu ministrijas Pasu dienests ir paredzēts kā galvenais tautības maiņas jautājumu lēmējs? Varbūt tāpēc, ka Pasu dienestā strādājošie augstās kvalifikācijas skrīveri, vadoties pēc savas padomju tiesību izpratnes, dalīs šos ierakstus pa labi un pa kreisi? Es negribētu, lai šim jautājumam būtu apstiprinoša atbilde, tāpēc es aicinu šai problēmai pievērst īpašu uzmanību un likuma otro nodaļu rūpīgi pārstrādāt.

Nobeigumā es gribu nosaukt skaitli, kura ticamību nevarētu apšaubīt, jo tas iegūts no tiem Pilsonības un imigrācijas departamenta darbiniekiem, kuri vienmēr ir centušies veicināt civilokupantu ātrāku atgriešanos dzimtenē. Visus iekšlietu ministra kungs vēl nav paspējis atlaist no darba. Skaitlis ir šāds, lūgtu ieklausīties: Rīgā šobrīd no personām, kurām pasē ierakstīts - "latvietis", apmēram 10% par savu dzimto valodu uzskata krievu valodu, tātad katrs desmitais. Vai tas nav mazliet par daudz un kurš kuru te grib integrēt? Es vēlreiz aicinātu visus pārdomāt, cik procentu šādu latviešu būs pēc dažiem gadiem, ja mēs likumu pieņemsim šādā redakcijā. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vārds iekšlietu ministram Ģirtam Kristovskim.

Ģ.Kristovskis (iekšlietu ministrs).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es esmu nācis šeit priekšā, lai izteiktu piezīmi sakarā ar to, ka iepriekšējais runātājs, deputāts Straume, acīmredzot nezinādams patieso lietas būtību un stāvokli Iekšlietu ministrijā, šobrīd arī ar savu uzstāšanos dezinformē Latvijas iedzīvotājus. Šobrīd vairs Pasu un vīzu daļas Iekšlietu ministrijā nepastāv. Šī nodaļa ir iekļauta Pilsonības un imigrācijas departamentā. Pilsonības un imigrācijas departamentā, kā jūs zināt, pieņem tikai Latvijas Republikas pilsoņus. Šinī gadījumā jūsu uzstāšanās ir līdzvērtīga neuzticības izteikšanai Pilsonības un imigrācijas departamenta darbiniekiem. Tā ka ņemiet, lūdzu, to vērā un sagatavojiet savas runas vai arī interpretējiet tās uzstāšanās laikā, jo parlamentārais sekretārs Muciņš savā uzstāšanās laikā jau pašā sākumā akcentēja šo piezīmi. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, vārds deputātei Gravai - Demokrātiskā partija.

I.Grava (DP).

Žēl, ka Tupeša kungs aizgāja, jo pēc viņa runas man gribējās jautāt, kā es viņu lai uzrunāju - Tupeša kungs vai Jāņa kungs, jo Latvijā ir stingri izstrādāta instrukcija, ko ievēro visi tie cilvēki, kuri zina, kā Latvijā darbojas instrukcijas par uzvārdu un vārdu lietošanu. Un mani ļoti pārsteidza -, nezinu, kā lai viņu tagad sauc - šī runa, ka Amerikā viņš bija spiests ievērot likumu un kārtību un ka viņš ir atbraucis uz Latviju, lai beidzot justos brīvs. Es atvainojos, vai mūsu valstī nav likumi un kārtība jāievēro tiem, kuri to ir ievērojuši ārzemēs? Un tāpēc es arī gribu teikt Seiksta kungam: ja jau mūsu deputāti kāpj tribīnē un izvirza savas domas, tad vajag zināt to kārtību, kāda eksistē valstī. Es jums vēlreiz atkārtoju: ir zinātnieku izstrādāta instrukcija, kā latviešu valodā raksta vārdus, uzvārdus arī tiem, kuri nav latvieši, un, man liekas, te nav nekādu problēmu. Paskatīsimies, kā raksta Saeimā uzvārdus tiem, kuri nav latviešu pārstāvji, un tad man nav nekādu problēmu. Nav mums "Bekasov", mums ir "Bekasovs", un neviens par to nediskutē, bet, ja mēs klausāmies Seiksta kunga runā, tad jau drīz būs tā, ka mums nebūs vis Bekasovs, bet es te mēģināšu tulkot, kaut kāds "Çrgļinieks" beigās iznāks, ja mēs visu gribēsim latviskot. Tāpēc nevajag šeit radīt haosa momentus un nevajag ieviest kaut kādu brīvdomības momentu. Likums ir likums, jo citādi es jums varu pateikt elementāru piemēru: cilvēks, kas brīvi interpretē, kā rakstīt vārdu, uzvārdu, aizsūta dokumentus uz Angliju, no kurienes atnāk atbilde: "Lûdzu, precizējiet, kurš ir vārds, kurš ir uzvārds, jo pie mums ir pieņemts lietot tā un tā." Tāpat arī Latvijā vārdu un uzvārdu ir pieņemts lietot, bet, apgriežot otrādi, mēs saņemam šādu lūgumu paskaidrot, tāpēc nelauzīsim šķēpus, kas Latvijā eksistē, bet, lai te doma nelidotu zelta spārniem, kā tas šodien notiek, ir ierosinājums Juridiskajai komisijai apspriest iespēju, kā instrukciju par vārdu un uzvārdu rakstību padarīt par likumu, lai nav jādiskutē, kā kurš domā sevi rakstīt oficiālajos dokumentos.

Priekšsēdētājs. Zvanu, lūdzu! Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas vadītājs.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Atļaujiet man pateikt paldies tiem runātājiem, kuri izteica vērtīgas piezīmes par šo Juridiskās komisijas sagatavoto likumprojektu. Es ceru, ka runātāji iesniegs arī savus konkrētos rakstveida priekšlikumus. Mēs būtu priecīgi, ja viņi paši arī pēc tam piedalīsies šo savu priekšlikumu apspriešanā Juridiskās komisijas sēdē, par kuru mēs noteikti jūs informēsim, bet tajā pašā laikā es gribētu uzreiz vērst jūsu uzmanību uz sekojošo. Skaidrs, ka tas ir pirmā lasījuma variants, un mums ir jāatzīst, ka mainīt tautību nevar, bet var mainīt ierakstu par tautības ieraksta maiņu. Acīmredzot mums ir konsekventi visi šie labojumi jāizdara, un to mēs arī izdarīsim, gatavojot šo likumprojektu otrajam lasījumam.

Kas attiecas uz publikāciju "Latvijas Vēstnesī", varu teikt, ka to mēs iestrādājām iekšā tieši pēc frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikuma. Acīmredzot tas ir diskutējams jautājums, bet gribu motivēt, kāpēc arī Juridiskā komisija atbalstīja un ierakstīja to, - lai vārda, uzvārda vai arī tautības ieraksta maiņa nebūtu mirkļa iedoma. Tātad, pirms cilvēks arī sper šo soli, lai par to padomātu. Cita lieta, protams, ir varbūt attiecībā uz šo te publikāciju, jo tas pārāk dārgi maksā, un tad nu arī šeit ir zināmas problēmas. Tajā brīdī, kad mēs izstrādājām šo projektu, vēl nebija līdz galam atrisinātas šīs strukturālās izmaiņas Iekšlietu ministrijas sastāvā. Es ceru, ka Iekšlietu ministrija dos šos savus priekšlikumus, lai mēs arī šeit varētu sakārtot, un, es domāju, tad šeit nekādas problēmas nebūtu.

Kas attiecas uz Folkmanes kundzes piezīmi par to, ka, lūk, gan pie vārda vai uzvārda maiņas, ja ir runa par nepilngadīgo, kur vai nu vecāki vai personas, kas viņu aizstāj... ja nav tad, teiksim, bāriņtiesas... Jūs jau redzat, ka tad mums pārejas noteikumos ir paredzēts, ka līdz šo te institūciju - pagasta tiesas vai bāriņu tiesas - izveidošanai šīs funkcijas varētu veikt pašvaldības, acīmredzot tas ir diskutējams jautājums, un es šaubos, vai šeit vajadzētu šos jautājumus risināt pašreizējai rajona vai pilsētas tiesai, bet es ceru, ka Folkmanes kundze savos apsvērumos dalīsies arī Juridiskajā komisijā, un mēs noteikti pie tā strādāsim.

Kas attiecas uz Tupeša kunga iebildumiem, tad es gribētu vērst uzmanību uz to, ka šis likumprojekts paredz nevis kārtību, kādā var dot vārdu vai uzvārdu, bet šis likums ir tieši saistīts un vērsts uz to, lai būtu iespēja mainīt savu vārdu, mainīt uzvārdu, un ir norādīti arī šie te iemesli, kādi, teiksim, atteikuma gadījumā varētu būt. Mēs varam diskutēt varbūt par šiem iespējamajiem atteikuma iemesliem vai par kaut ko tamlīdzīgu, bet katrā ziņā šis nav tas likums, kas nosaka šo kārtību. Vēlreiz pateicos par jūsu aktīvo līdzdalību, gaidu, ka mēs saņemsim Juridiskajā komisijā jūsu konkrētus priekšlikumus, un tad mēs uzaicināsim jūs piedalīties komisijas sēdē. Paldies.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim par Juridiskās komisijas sagatavotā likumprojekta "Par vārda vai uzvārda maiņu", es atvainojos, "Par vārda, uzvārda un tautības maiņu" akceptu pirmajā lasījumā un par pāreju uz lasīšanu pa pantiem. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav , atturas - 3. Pieņemts pirmajā lasījumā.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aivars Berķis.

Priekšsēdētājs. Tālāk ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"". Sameklējiet, lūdzu, 262.dokumentu! Vārds deputātam Anatolijam Gorbunovam - frakcija "Latvijas ceļš".

A.Gorbunovs (LC).

Grozījumus likumā "Par privatizācijas sertifikātiem". Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija iesniedz otrajam lasījumam. Lietas būtība. Tātad likumā "Par privatizācijas sertifikātiem" ir pārskaitīts, kam sertifikātus piešķir. Šo pārskaitījumu mēs jau pirmajā lasījumā nobalsojām, ka vajag papildināt ar jaunu 4.punktu tādā redakcijā, kāda jums ir izsniegta. Tātad: "...Personām, kurām privatizētos specializētos valsts lauksaimniecības uzņēmumos aprēķinātās kapitāldaļas (pajas) samazinātas sakarā ar uzņēmuma mantas daļas paturēšanu valsts vajadzībām, kā atlīdzība par kapitāldaļu (paju) samazināšanu...". Komisija nekādus priekšlikumus nesaņēma par šā panta daļas redakciju, un līdz ar to mums, kā es saprotu, jebkādas debates par šo pantu izpaliek.

Tālāk seko - papildināt likumu ar jaunu 14.1 pantu šādā redakcijā. Arī šī redakcija jums ir. Es atļaušos to nelasīt, jo jums šī redakcija ir, bet komisijā par šā 14.1 panta, kā mēs esam to nosaukuši, otro daļu ir iesniegts priekšlikums - svītrot no pēdējā teikuma vārdus "sâkotnēji apvienotā un". Faktiski mums pagaidām būtu jāsāk diskusijas nevis par šo svītrošanu, bet par to, kāpēc tas tiek svītrots. Tas tiek svītrots tāpēc, ka ir nākamais priekšlikums, un tas, manuprāt, būtu pirmais jāapspriež, jo deputāte Seile un deputāts Janeks iesniedza papildinājumu - papildināt 14.1 panta otro daļu ar jaunu teikumu: "Atlīdzību par valsts vajadzībām nodoto sākotnēji apvienoto mantu izmaksā naudā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņos". Šo priekšlikumu iesniedza deputāti Seile un Janeks. Tautsaimniecības komisija izskatīja šo priekšlikumu un piedāvāja savu redakciju. Tātad atbalstīt deputātu Seiles un Janeka priekšlikumu un papildināt ar pārejas noteikumu šādā redakcijā: "Ministru kabinetam līdz 1995. gada 31. martam noteikt kārtību un nodrošināt atlīdzības par valsts vajadzībām nodoto sākotnēji apvienoto mantu izmaksu naudā". Es jums ļoti īsi varu pateikt Tautsaimniecības komisijas motivāciju šādam komisijas slēdzienam.

Tātad komisija uzskatīja, ka tieši par sākotnēji apvienoto mantu, kura tagad tiek nodota valsts vajadzībām šajās saimniecībās, ka par to tāpat kā par zemi, par kuru jau mūsu budžetā šim gadam ir pieņemts attiecīgais pants un ir ieplānoti līdzekļi... tātad gan par zemi, gan arī par sākotnējo šo atsavināto jeb apvienoto mantu būtu jāizmaksā nauda, bet par kapitāldaļām būtu jāizmaksā sertifikāti. Tāda bija komisijas motivācija, atbalstot deputātes Seiles un deputāta Janeka priekšlikumu. Bet, protams, mēs apzināmies, ka šeit ir jautājums par budžetu, jautājums ir par naudu, jautājums ir par termiņiem, kas, protams, var būt arī diskutējami, bet acīmredzot tomēr īsākā vai garākā laikā - jo tas ir paņemts valsts vajadzībām un tas nav tā, kā citās saimniecībās jeb bijušajos kolhozos, vai paju sabiedrībās, kur šo mantu izdala paju veidā vai kaut kā citādi naudas veidā šiem kooperatīviem vai paju locekļiem... Šeit šo mantu paņem valsts valsts saimniecībai. Tāda bija mūsu motivācija, un tāpēc arī ir tāds komisijas lēmums.

A.Berķis. Vārdu par šo jautājumu lūdz zemkopības ministrs Jānis Kinna. Lūdzu!

J.Kinna (zemkopības ministrs).

Cienītie deputāti! Es, pirmkārt, gribētu pateikt, ka es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu. Es paskaidrošu - kāpēc. Tātad, pirmkārt, visās šajās valsts saimniecībās - selekcijas stacijās un citās tām pielīdzinātās saimniecībās - ir veikts darbs, sagatavojot šo apjomu - gan īpašumu, gan zemi, - kāds ir nepieciešams valsts vajadzībām gan selekcijas, gan lopkopības genofonda nodrošināšanai, šķirnes izkopšanai un pārējām tipiskajām valsts funkcijām. Vislielākais darbs ir veikts, lai nodrošinātu nepieciešamo zemes platību optimalizēšanu, un šim nolūkam bija izveidota speciāla komisija, kurā ietilpa gan zinātnes pārstāvji, gan Zemkopības ministrijas speciālisti, gan Latvijas Lauksaimniecības universitātes speciālisti, tika izveidota tā sauktā ekspertu komisija. Šī komisija deva par katru saimniecību savu ekspertu slēdzienu par to, kāda varētu būt optimālā zemes platība, kas būtu valstij jāizpērk no īpašniekiem, lai šīs saimniecības spētu eksistēt un pildīt savu funkciju. Šim nolūkam valsts budžetā šajā gadā ir paredzēts pusmiljons latu. Es gribu teikt, ka šeit ir ļoti precīzi iespējams nodefinēt, no kura īpašnieka un kāda zemes platība tiek atpirkta un kam tad pienākas šī kompensācija par to, ka viņam nav iespējams ierādīt vai ka viņš labprātīgi pārdod valstij valsts vajadzībām šo zemi.

Pavisam citādāka situācija ir ar pajām. Nav iespējams konkretizēt, kura cilvēka paja tiek paturēta valsts vajadzībām šajā kopējā kapitālā un kura cilvēka mantisko paju tiek atļauts privatizēt, daļēji privatizējoties šīm saimniecībām. Ir tikai iespējams noteikt summāro mantisko paju daudzumu un summāro darba paju daudzumu, kas tiek paturētas... kurām pretī ir attiecīgs pamatlīdzekļu daudzums, kas tiek paturēts valsts vajadzībām, un šis kapitāla daudzums, protams, cilvēkiem ir jākompensē. Bet, kā jau es teicu, nav iespējams noteikt, kuram cilvēkam kas tiek paturēts un kuram - netiek paturēts. Tāpēc, ja mēs arī pieņemsim šo deputātes Seiles un Janeka kunga priekšlikumu, tad mēs spēsim kompensēt proporcionāli visiem tikai šīs mantiskās pajas, bet tajā pašā laikā būsim skaļi pateikuši - jā, mēs, lūk, kompensējam mantisko paju naudā. Taču, ja mēs būsim spiesti kompensēt proporcionāli mantiskās pajas visiem, tad no šīs kompensācijas pāri paliks ārkārtīgi neliela summa, kas, protams, izraisīs atkal cilvēkos neapmierinātību. Viņi sacīs, ka, lūk, par manu ieguldīto govi vai par manu ieguldīto zirgu man izmaksāja tikai tādu un tādu kompensāciju. Un tāpēc es ierosinu šo priekšlikumu neatbalstīt tā iemesla dēļ, ka budžets ir ļoti saspringts (un es ceru, ka arī budžeta un finansu ministrs pateiks par šo situāciju), un arī tā iemesla dēļ, ka tomēr šo teritoriju cilvēki nokļūst zināmā mērā privileģētā stāvoklī, jo vismaz par zemi viņiem kompensē naudā un sāk to darīt jau šajā gadā.

Un nobeidzot es gribēju pateikt vienu lietu. Zemkopības ministrija tika uzaicinājusi uz apspriedi visus šo uzņēmumu vadītājus un arī viņu dabiskos oponentus, kas ir direktoru vietnieki zinātniskajā darbā. Un šajā sanāksmē mēs uzdevām jautājumu: vai šāds balsojums un vai šāda it kā Saeimas labās gribas izpausme ir realizējama? Un praktiski šīs sanāksmes pilnīgi vienbalsīgs lēmums bija tāds, ka šādā veidā - nodalot mantisko paju no darba pajas - šo labo gribu nevar praktiski realizēt un ka tas izsauks tikai lieku sajukumu, lieku neapmierinātību šajās saimniecībās. Paldies. Tas man viss.

A.Berķis. Tālāk vārds frakcijas "Saskaņa Latvijai" deputātam Jurim Janekam.

J.Janeks (SL).

Cienījamie kolēģi! Kinnas kunga daiļrunīgā uzstāšanās, protams, nepārliecināja, un es gribētu tikai piebilst, ka, ja tur direktori un vietnieki balsoja, tad tas jau vēl nav teikts, ka viņiem ir tās mantiskās pajas daļa. Un ne jau tie, kuri balsoja, varētu katrreiz to noteikt. Mani, protams, vairāk pārliecināja Gorbunova kunga loģiskie paskaidrojumi. Es šeit gribētu pieskarties vēl tādai lietai, ka, ja mēs būtu saprātīgi un savlaicīgi piemērojuši sertifikātus, izstrādājuši kompensācijas sistēmu un pašā zemes reformas sākumā pateikuši īpašniekiem, ka jums tiek atzītas jūsu privātīpašnieku tiesības, un ar sertifikātiem vai citāda veida vērtspapīriem būtu radījuši iespēju šiem mantiniekiem iegūt kādu īpašumu pilsētā, tad mums būtu vismaz kādas divas trešdaļas šā zemes haosa laukos mazāk. Tad viss būtu sakārtojies daudz labāk, bet mēs ar tiem pašiem sertifikātiem spēlējamies kā ar karstu kartupeli, bet uz priekšu nekur netiekam. Un tādēļ būtu ļoti nepieciešams tos sakārtot, jo principā pašreiz lielākajai daļai latviešu vairs nekā nav. Es arī aizgāju Liepājā saņemt savus sertifikātus, man iedeva tādu izziņu, ka es pēc trijiem mēnešiem tādā un tādā krājkasē varēšu dabūt šo sertifikātu grāmatiņu. Nu bet tai ir vajadzīgs paredzēt arī pielietojumu.

Tālāk par to, kas ir šeit manā un Seiles kundzes priekšlikumā. Es uzskatu, ka šeit šis priekšlikums ir ļoti pamatots, un tiešām par to, ko valsts ir paņēmusi, būtu šiem īpašniekiem jāatlīdzina - par sākotnēji apvienoto mantu izmaksu naudā. Šeit tikai es gribētu piezīmēt to, ka šis termiņš, lai noteiktu kārtību, ir pārāk garš. Tas ir 1995. gada 31. marts. Mēs, gandrīz gadu domājot, varam atkal kaut kādus pekstiņus izdomāt. Un tādēļ ir priekšlikums (un ļoti pietiekams), ka Ministru kabinets to varētu apdomāt līdz 1994. gada 1. jūlijam. Un attiecībā uz izmaksas noteikumiem un kārtību varētu būt garāks periods, jo ir zināms, kāds ir mūsu valsts budžeta stāvoklis. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Tagad vārds Gunāram Resnajam - Zemnieku savienības frakcija!

G.Resnais (LZS).

Cienījamie kolēģi, Prezidij! Mani nupat pārliecināja zemkopības ministra Kinnas teiktais sakarā ar valsts budžetu, ar naudu, ar līdzekļiem, ka situācija nebūt nav viennozīmīga, un tāpēc es atnācu uz tribīni runāt par kārtējo izņēmuma gadījumu.

Es varu piekrist, ka laikam ir ļoti grūti atmaksāt mantisko daļu naudas izteiksmē, lai gan es uz to cerēju, Zemnieku savienības frakcija uz to cerēja, un šodien ir grūti spriest, kā jūs, kolēģi, nobalsosiet, bet es pieļauju šo rūgto realitāti, ka nevar nopirkt to, ja tev nav par ko pirkt. Un tāpēc gribu vērst jūsu uzmanību tomēr uz tiem politiski represētajiem bijušajiem īpašniekiem, kuri vēl ir dzīvi. Varbūt mēs tik daudz varam sadomāt, saknapināties, lai izmaksātu kaut vai viņiem šo mantisko daļu naudā. Šo priekšlikumu, atkarībā no balsojuma, es iesniegšu trešajam lasījumam, jo lietas būtība un argumentācija ir šāda. Politiski represēto mantiskā paja, nu, vairākumā, savā nospiedošā vairākumā, ir tikai mantiskā paja, jo strādājuši visi viņi ir citos republikas rajonos, pagastos, nevis tur, kur ir iegūlusies viņu manta. Tā bija dzīves īstenība. Bailes bija, un praktiski nedrīkstēja atgriezties vecajā dzīvesvietā. Un jūs ļoti labi zināt, kā tika novērtēta pajās mantiskā daļa. Par zemnieku saimniecību visumā, par personīgo iedzīvi, par inventāru, par lopiem, par graudiem klētī faktiski nevar nopirkt to, ar ko ērzelis atšķiras no zirga. Un tāpēc es lieku pārdomāt. Tas ir atkarīgs no jūsu šodienas balsojuma. Man būtu ļoti patīkami, ja nevajadzētu šeit akcentēt represētos. Ka viņi iekļautos šajā mantisko īpašnieku daļā. Bet, ja tas nebūs iespējams, es lūgšu to akcentēt trešajā lasījumā. Jo kaut vai tiem represētajiem un viņu mantiniekiem, kas ir bijuši represēti (šeit nav runa par parastajiem otrās - un tā tālāk - pakāpes mantiniekiem, bet par pašiem represētajiem), tas dotu iespēju Visaugstākā atvēlētos gadus uz šīs zemes dzīvot puslīdz atvieglotos apstākļos, jo ir vairāk nekā skaidrs, ka šodien viņi nepratīs vai viņiem nebūs iespējas šos sertifikātus izmantot sava likteņa uzlabošanā. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Tālāk! Ja Oša kungs ir gatavs pagaidīt, vārds Annai Seilei - LNNK. (No zāles deputāte A.Seile: "Pieteikšanās kārtībā!") Tā jau arī ir, bet ministram ir priekšroka, ja viņš vēlas uzstāties.

U.Osis (finansu ministrs).

Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Daudzām tautām ir zināmas droši vien simtiem teikas un pat galda tosti par tēmu par labiem nodomiem un reālām iespējām šos nodomus sasniegt.

Skatot gan iesniegto priekšlikumu formulējumu, sakarā ar kuru Ministru kabinetam it kā būtu noteiktā kārtībā un termiņos jāizmaksā nauda kompensācijai, gan - vēl jo vairāk - komisijas slēdziena formulējumu, kas saistīts ar pārejas noteikumiem, kur pat precīzāk tiek noteikts, ka Ministru kabinetam līdz 1995. gada 31. martam ir jānosaka šī kārtība un jānodrošina atlīdzības par valsts vajadzībām nodoto sākotnējo apvienoto mantu izmaksu naudā, diemžēl jāsaka, lūk, kas. Cienītie kolēģi! Mēs taču visi ļoti labi zinām, ka gan Ministru kabineta rīcībā, gan mūsu visu rīcībā ir tikai viens vienīgs avots: tas ir valsts gada budžets. Citu avotu nav.

Šajā sakarā es vēlos jūs informēt, ka šim gadam valsts budžetu mēs apstiprinājām ar 40 miljonu latu deficītu. Pēc mūsu aprēķiniem, dažādi atvieglojumi, papildu izdevumi, ko mēs gandrīz katru otro nedēļu šeit pieņemam un atbalstām, jau faktiski divkāršo šo budžeta deficītu.

Es esmu nosūtījis šodien Ministru kabinetam pasākumu paketi, kura jāizskata nākamnedēļ, - es teiktu, ļoti smagu, sarežģītu, paketi, kas būs saistīta ar ļoti grūtu pieņemšanu arī vēlāk šeit, Saeimā, - kā sabalansēt šā gada budžetu. Un tādēļ šis formulējums, komisijas slēdziens, ka līdz 1995. gada 31. martam vajag noteikt šo kārtību, šajā kontekstā nozīmē tikai vienu: ka ir vai nu jāmaina budžets, vai arī jāiesniedz attiecīgie priekšlikumi jau nākamajam - 1995. gada budžetam.

Kas attiecas uz 1994. gadu, es vēlētos atgādināt cienītajiem kolēģiem Satversmes 66.pantu, kurā ir rakstīts: " Ja Saeima pieņem lēmumu, kurš saistīts ar budžetā neparedzētiem izdevumiem, tad lēmumā ir jāparedz arī līdzekļi, ar kuriem segt šos izdevumus." Tātad mums ir vajadzīgi precīzi aprēķini, cik līdzekļu ir nepieciešams 1994. gadā. Ar attiecīgiem pamatojumiem. Kā jau Kinnas kungs šeit izklāstīja, tas ir pilnīgi iespējams, pietiekami precīzi. Un tas ir par 1995. gadu. Tikai tad mēs budžeta grozījumu kontekstā varam runāt par kompensāciju naudā un ne savādāk. Tādēļ es uzskatu, ka ne viens, ne otrs no piedāvātajiem formulējumiem par kompensācijām naudā un termiņiem, kā Ministru kabinetam vajadzētu to noteikt, nav pieņemams, un aicinu balsot pret tiem. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Tagad vārds Annai Seilei - LNNK.

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Es gribu nedaudz atgādināt to kārtību, kādā notika kolhozu, sovhozu un valsts saimniecību privatizācija laukos. Kolhozi un sovhozi aprēķināja savas pajas (un tie bija, lūk, zināmā mērā kooperatīvās saimniecības ar savu īpašumu), turpretim katram sākotnēji kolhozā apvienotās mantas nodevējam, ja viņš bija nodevis govi, zirgu vai ratus, tika aprēķināta paja, un par šo paju tika dota iespēja saņemt atlīdzību graudā. Nevis naudā, bet graudā! Viņš varēja paņemt govi. Daži aizveda šo govi uz kombinātu un dabūja naudu, dažs paturēja to mājās un slauc vēl šobrīd. Bet zinātniski pētnieciskajām saimniecībām nebija tādu iespēju, jo viņu mantu paņēma valsts. Šī sākotnēji apvienotā, valstij nodotā mantas daļa nav liela. Pēc tādas pašas metodikas aprēķinot, kā privatizējot kolhozu un sovhozu mantu, tas ir tikai 79 tūkstoši latu tajās cenās. Protams, šeit būtu vajadzīga neliela indeksācija. Tātad cilvēki nav saņēmuši. Kāds ir piedāvājums? Gan par sākotnēji apvienoto mantu, gan par visu pārējo, par nostrādātajiem gadiem aprēķināto kapitālu saņemt sertifikātu, - tā piedāvā Kinnas kungs. Tautsaimniecības komisija, rūpīgi izvērtējusi deputātu priekšlikumus, nolēma atbalstīt domu, ka jāsāk vienreiz valstī norēķināties nevis ar pliku papīru, bet ar naudu. Vai valsts šogad var samaksāt tādu naudu, vai tā ir ieplānota budžetā? Nu, protams, nav. Bet kārtība nav jāizstrādā līdz 1995.gada 1.martam, kā ir likts priekšlikumā. Kārtību var izstrādāt dažos mēnešos. Un, ja mēs šajos pārejas noteikumos iestrādāsim normu, ka šī kārtība, kādā apmaksāt šos 79 tūkstošus latu ar nelielu indeksu, - ka šī kārtība ir nosakāma, piemēram, līdz 1.jūlijam, es domāju, Ministru kabinets tādu kārtību var izstrādāt, un finansu ministram tad būs pamats, iesniedzot nākamā gada budžetu, šo nelielo summiņu ieplānot nākamā gada budžetā (tāpat kā šā gada budžetā jau ir ieplānota kompensācija par zemi, kuru atsavina valsts vajadzībām). Neviens nestrīdas, viss ir kārtībā, un tādēļ, lūk, mūsu priekšlikums ir tāds, ka Ministru kabinetam šī kārtība ir jānosaka, tāda naudiņa ir jāparedz, jo nebija šiem cilvēkiem iespējas dabūt atlīdzību par savu nodoto govi, zirgu vai ratiem. Tāds, lūk, ir mūsu priekšlikums. Aicinu to atbalstīt!

Priekšsēdētājs. Tagad vārds Voldemāram Novakšānovam - Zemnieku savienība.

V.Novakšānovs (LZS).

Cienījamais Prezidija priekšsēdētāja biedr! Cienījamie kolēģi! Ir tā jocīgi runāt, kad mūsu frakcijā pastāv dažādas domas, bet es gribu teikt, ka šeit runa nav tik daudz par naudu, cik par morāli. Naudas summu jau deputāte Seile nosauca - 79 tūkstoši latu uz visu Latviju. Un, ja zemkopības ministrs saka, ka Zemkopības ministrijā un institūtos neprot aprēķināt, cik kuram pienākas, nu, tad, man liekas, viņi ļoti stipri kļūdās. Es vēlreiz gribu teikt, ka šie ir cilvēki, no kuriem mēs piespiedu kārtā nopirkām, tas ir, valsts nopirka, mantu. Par mantu ir jāmaksā naudā. Sakām, ka nav naudas, bet es teikšu, ka Pasaules bankā arī vajag atdot parādu - tādu pašu kā šiem cilvēkiem, naudā, - un neskatoties uz budžetu. Bet es atkal gribu teikt ministram Osim, ka, lai jau cik resna un liela tā pakete būs uz Lieldienām, bet budžetu varēs sabalansēt tikai tad, kad mēs visi kopā veicināsim ražošanu un apgūsim tirgu, kur saražoto preci realizēt. Un tur mums nāks tā nauda. Šie cilvēki šo naudu neprasa uzreiz maksāt. Rakstīts, ka kārtību vēl var noteikt līdz 1995.gada 31.maijam. Un tikai pēc tam var runāt. Bet, ja mēs, cienījamie deputāti, šodien neatbalstīsim to priekšlikumu, tad es pasaku Bernāna kungam, ja viņš dzird, ka ideja par sertifikātiem būs tikai manas bērnības ceriņu lapas. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Tagad vārds Gundaram Bērziņam - Zemnieku savienība. Kungi, lūdzu, klausieties runātāju!

G.Bērziņš (LZS).

Te pieskārās budžeta izpildes gaitai, kas šobrīd presē tiek ļoti daudz apspēlēta. Es ar pilnu atbildību varu teikt, ka situācija nav tik kritiska, kā tiek tēlota. Vienmēr gada sākumā, sevišķi februārī, šie ieņēmumi ir ļoti mazi. Budžeta izpilde ir pietiekami normāla, ja mēs nesāksim tērēt vairāk; šeit par to es negribētu runāt. Bet šobrīd ir diezgan īpatnēja situācija. Daži no tiem, kas atbalsta šobrīd šo ieteikto labojumu, bija tie, kas zemes reformas likumā piedāvāja, ka selekcijas stacijām vajag valstij šo ekspropriēt. Tieši mēs bijām tie, kas ļoti stingri pastāvēja uz to, ka valsts nedrīkst nodarboties tālāk ar tādu praksi, ka ir jāmaksā cilvēkiem nauda. Šobrīd situācija ir ievērojami savādāka. Šeit ir arī divi iepriekšējie Augstākās padomes deputāti, tie, kas iesniedza šo priekšlikumu, bet viņi arī lieliski zina šā likuma vēsturi. Šis likums Augstākajā padomē bija kādu gadu un tika līdz otrajam lasījumam, bet netika līdz trešajam. Tātad, ja bija šī vēlēšanās, likumu vajadzēja sagatavot atrāk. Tas likums ir, atklāti sakot, kopumā kauna traips, tas stāv jau ilgu laiku neatrisināts mūsu neizlēmības dēļ. Pašā sākuma stadijā vēl šis jautājums par naudu būtu risināms, bet šodien viss ir praktiski jau beigu stadijā. Pajas ir pirktas, pārdotas, ir privatizētas. Šobrīd nevar vairs atšķirt, jo dibinoties tiek atšķirta šī sākotnēji apvienotā manta un darba paja. Pēc tam figurē vairs tikai viena paja, kura tiek pārdota, privatizēta. Notiek privatizācijas process. Un visās šajās saimniecībās privatizācijas process jau ir absolūti pēdējā stadijā. Draugi mīļie! Kas zina, kāda ir šī paja, kā jūs tagad vairs atšķirsiet? Un, saprotiet, varbūt ir ļoti patīkami cilvēkiem to stāstīt, bet, manuprāt, mēs viņus mānām. Es cilvēkus mānīt negribu. Es uzskatu, ka mēs nevaram šobrīd samaksāt, atšķirt šo tiem, kam būtu šī nauda jāmaksā. Par budžetu, par naudas atrašanu nākamgad, - tas viss varētu būt. Varbūt arī tā lieta ies. Tāpēc, es domāju, nemānīsim mūsu cilvēkus, neradīsim viņiem liekas ilūzijas! Šiem cilvēkiem, tiem, kas apvienoja tās mantas, viņu zemes tiks atpirktas, viņiem tiks samaksāts skaidrā naudā. Tāpēc es iesaku neatbalstīt šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Vairāk runātāju nav? Vārds referentam - Anatolijam Gorbunovam!

A.Gorbunovs (LC).

Godātie deputāti! Ja es būtu zemkopības ministrs Jānis Kinna vai arī finansu ministrs Uldis Osis, es, godīgi sakot, nevaru noliegt, ka mani centieni būtu līdzīgi. Bet katrā ziņā argumentus es meklētu citus, jo mani, piemēram, viņu izteiktie argumenti nepārliecina, un es pateikšu, kāpēc. Lūdzu, paņemiet tekstu! Tātad runa ir par 14.1 panta 2.punktu vai otro sadaļu: lēmumu par sertifikātu piešķiršanu īpašuma kompensācijai pieņem rajona lauksaimniecības departaments - un tālāk; katrai personai piešķiramo sertifikātu skaits ir proporcionāls uzņēmumu privatizācijas un pārveidošanas sapulcē apstiprinātai šās personas sākotnēji apvienotā un saimniekošanas rezultātā radītā kapitāla daļu summai. Tad man rodas jautājums: mēs šīs lietas sertifikātos varam atšķirt, bet naudā nevaram atšķirt. Šis jautājums tad paliek neatbildēts. Es saprotu, ka tas acīmredzot rada zināmas grūtības, un tiešām es negribētu šeit ļoti plaši kaut ko stāstīt, jo es tiešām nezinu šīs lietas, bet es tikai lasu to, kas šeit ir uzrakstīts, un klausos tos argumentus, kuri šeit izskan. Tāpēc es domāju, ka tas tomēr nav galvenais arguments. Ja tas viss ir aizgājis, kā Gundars Bērziņš teica, stipri par tālu un varbūt ir pretrunā ar to, ko mēs šeit gribam pieņemt, - tas būtu cits jautājums. Bet tas, ka sertifikātos to var atšķirt, bet naudā vairs nevar atšķirt neko, - tas man uzreiz rada bažas, vismaz jautājumu man rada. Un, kas attiecas uz finansu ministra Oša izteiktajiem apgalvojumiem, protams, ka viņam ir taisnība, ka par budžeta ienākumiem ir jārūpējas, un finansu ministram šīs bažas ir nemitīgas un ir pamatotas. Bet, ja precīzi ņem par pamatu jūsu teikto, tad iznāk, ka Saeima nevienu lēmumu nevar pieņemt, ja tas nākamajā gadā kaut kādā veidā skars budžetu. Bet vai tad nākamā gada budžetu mēs vispār esam izskatījuši, ka jūs jau aizliedzat mums domāt un ierakstīt priekšlikumus par nākamā gada budžetu? Es domāju, ka tas arī nav tas galvenais arguments. Un jāņem vērā, ka tie nav miljoni, bet tie ir 79 tūkstoši latu. Šis skaitlis, protams, nav manis atrasts, bet to ir iesnieguši Zemkopības ministrijas speciālisti, kuri gan varbūt nebija tik viennozīmīga viedokļa paudēji kā zemkopības ministrs, viņi pauda arī citu viedokli, ka visu šo lietu tādā veidā, kā ieteica komisija, var arī atbalstīt un realizēt. Bet, protams, jums, deputāti, ir jāizlemj šie argumenti un arī jāveic šis balsojums.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, pulkstenis ir 19.00, un mums jālemj par plenārsēdes pagarinājumu, lai varētu pabeigt šo jautājumu. Tātad - kas piekrīt plenārsēdes pagarinājumam līdz šā likumprojekta apspriešanas pabeigšanai? Jā, priekšlikuma nav. Tātad ierosinājuma nav un jūs esat par to, ka plenārsēde tiek līdz ar to slēgta. Labi, tātad es lieku šo jautājumu uz balsošanu. Kas ir par to, ka plenārsēdi vajag pagarināt līdz šā likuma apspriešanas pabeigšanai? Es pats to ierosinu. Lūdzu balsošanas režīmu! Vārds Anatolijam Gorbunovam - par balsošanas motīviem.

A.Gorbunovs. Godātie deputāti! Vienmēr ārpus kārtas var ņemt vārdu deputāts, kurš iesaka Saeimai, kā lieta tālāk virzāma, un es arī to gribu ieteikt. Tā kā jūs komisijas priekšlikumu esat izdebatējuši, jums, godātie deputāti, atliek tikai nospiest podziņu "par", "pret" vai "atturas", un es jūs aicinu to izdarīt tūlīt. (Starpsauciens no zāles: "Jâbalso!")

Priekšsēdētājs. Labi, mēs balsosim par to, vai atbalstīt deputātu Seiles un Janeka priekšlikumus par komisijas slēdzienu. Atbalstīt deputātu Seiles un Janeka priekšlikumus - papildināt ar pārejas noteikumu šādā redakcijā: Ministru kabinetam līdz 1995.gada 31.martam noteikt kārtību un nodrošināt atlīdzības par valsts vajadzībām nodoto sākotnēji apvienoto mantu izmaksu naudā. Lūdzu rezultātu! Tātad komisijas piedāvātais variants ir pieņemts. Tagad balsosim par dokumenta "Grozījumi likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"" akceptēšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Godātie deputāti, es vairs nedzirdu, ko jūs sakāt! Lūdzu, Endziņa kungs, - par procedūru! Ievērojiet, lūdzu, klusumu zālē! Jā, lūdzu, Endziņa kungs! (Starpsauciens no zāles: "Ievērot Kārtības rulli!")

A.Endziņš (LC).

Cienījamo sēdes vadītāj, jūs pārāk autoritāri tagad vadāt šo sēdi. Pirmām kārtām, es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka mēs esam iebalsojuši tagad normu, kas ir pretrunā ar Satversmes 66.pantu, jo šeit nav uzrādīts, no kādiem avotiem tas tiks finansēts. Un Saeimas kārtības ruļļa 121.pants skan: "Tâpat pirms balsošanas pēc būtības izšķirami priekšlikumi par lietas atlikšanu, nodošanu atpakaļ komisijai, papildu ziņu ievākšanu un tamlīdzīgi". Man ir priekšlikums - 121.panta kārtībā balsot par lietas atlikšanu, lai komisija tātad iesniedz paskaidrojumu par to, no kurienes šis finansējums tiks dots. Tas ir valsts budžets.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Janekam - "Saskaņa Latvijai".

J.Janeks (SL).

Cienītie deputāti! Mums ir visai interesanta Saeima: mums jau ir nobalsots par priekšlikumu, pēc tam notiek otra balsošana - kopumā nodot trešajam lasījumam, bet šās balsošanas laikā deputāti atļaujas uzstāties. Es domāju, ka tas ir pretrunā ar visādiem ruļļiem, un mans priekšlikums tomēr ir -nepārbalsot, jo mēs drusku... Varbūt Panteļējeva kungs man atļautu pateikt? Un mans priekšlikums ir - nepārbalsot un pašreiz balsot, lai šis projekts tiek skatīts trešajā lasījumā. Un, otrkārt jeb treškārt, mēs caur radio izskatīsimies ārkārtīgi muļķīgi, tas jau ar mums ir noticis arī iepriekšējās reizēs. Vajadzētu mēģināt strādāt tā, kā būtu likumdevējiem jāstrādā, tikai nepieļaut visatļautību valdošajai koalīcijai. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Anatolijam Gorbunovam. Par procedūru.

A.Gorbunovs (LC).

Godātie kolēģi! Es, gan būdams šinī situācijā, gan kā sēdes vadītājs, vienmēr esmu mēģinājis vērst uzmanību uz šādu lietu: tad, kad ir noticis balsojums, nemēģināt ar procedūras palīdzību mainīt šā balsojuma rezultātu! Un, godātais Endziņa kungs, pēc tam, kad es izteicu savus argumentus par to, ka Saeima tomēr var uzdot valdībai kaut kādus uzdevumus 1995.gadam saistībā ar valsts budžetu, un tad, kad mēs balsojām šo priekšlikumu, - tad jūs nenācāt šurp, lai runātu par procedūru. Bet, līdzko šis priekšlikums bija nobalsots ar pozitīvu iznākumu komisijai, jūs atnācāt un paziņojāt, ka procedūras ziņā ir šī lieta jānodod atpakaļ komisijai - un tā tālāk. Es domāju, pirmkārt, tas ir diskutējams jautājums - jautājums par to, vai tiešām 1995.gadā var valdībai to uzdot saistībā ar 1995.gada budžetu vai nevar. Tas ir ļoti diskutējams jautājums. Jūs par to runājat saistībā ar šā gada budžetu. Ar šā gada budžetu šis balsojums nav saistīts. Un tāpēc es tomēr ierosinu (kā es, kā sēdes vadītājs, to arī darīju šādos gadījumos): pēc tam, kad balsojums ir bijis, nelabot šo balsojumu ar procedūras palīdzību!

Priekšsēdētājs. Lūdzu, Endziņa kungs.

A.Endziņš (LC).

Cienījamais Gorbunova kungs! Ja mēs runājam par procedūras jautājumiem, man ir drīzāk jautājums šinī gadījumā sēdes vadītājam Berķa kungam, kurš lika par šo visu kopumā balsot. Bet 14.1 pantam ir vēl trešā daļa, kur ir ierakstīts, ka komisija atbalsta. Arī tas šeit netika vispār apskatīts, bet uzreiz momentā jūs pārgājāt uz balsošanu kopumā. Tāpēc es nācu pie mikrofona ar iebildēm par šo dokumentu kopumā. Par atlikšanu. Jo jūs runājāt tagad par uzdevumiem Ministru kabinetam. Es atvainojos, - tajā tekstā, kas šeit ir ierakstīts, nav neviena vārda, ka ir runa par nākamā gada budžetu. Ja šeit tādā veidā tas būtu ierakstīts, tā būtu cita lieta. Satversme paredz, ka tādā gadījumā Saeimai jānorāda, no kuriem līdzekļiem tiks finansēts. Šeit ir jāpasaka tālāk arī, ka caur pārejas noteikumiem līdz nākamā gada tādam un tādam martam ir jāizstrādā šī kārtība, no kurienes tiks finansēts. Tam būtu jābūt šajā pašā normā iekšā, ka runa ir par nākamā gada budžetu. (Starpsauciens no zāles: "Pareizi!")

Priekšsēdētājs. Bet mēs jau, Endziņa kungs, tikai runājam par šā likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Tātad vēl trešajā lasījumā... Tam es piekrītu. Tātad mēs runājam tālāk. Tiešām - šim likumprojektam ir vēl trešais punkts - lēmums par sertifikātu piešķiršanu. Lauksaimniecības departaments, pārvalde iesniedz pagasta valdei reģistrēšanai. Komisijas slēdziens ir - šo punktu atbalstīt. Vai kādam ir iebildumi, ka šis punkts tiek atbalstīts? Nav. Tātad tagad mēs varētu balsot kopumā, bet es dodu vārdu vēl Novakšānova kungam. Par procedūru? Voldemārs Novakšānovs - Zemnieku savienības frakcija.

V.Novakšānovs (LZS).

Cienījamais priekšsēdētāja biedr! Cienījamie deputāti! Es esmu jums pateicīgs par to, ka jūs atbalstījāt tos zemniekus, tos strādniekus, kas dzīvo tehnikumu saimniecībās, lauksaimniecības skolās, zinātniski pētnieciskajās saimniecībās. Es vēlreiz atkārtoju, ka mēs neprasām to naudu šogad, bet līdz 1995.gada 31.martam tikai izstrādāt noteikumus, - tas ir viens. Un nākamais, - es esmu ļoti pateicīgs mūsu Juridiskajai komisijai, kolēģiem, kas palīdz mums strādāt. Tikai es gribētu, lai viņi mums palīdzētu to dzīvi virzīt uz priekšu, nevis, tā sacīt, pavilkt ilgāk sēdi. Es esmu jums ļoti pateicīgs, ka jūs piekritāt pastrādāt par 15 minūtēm ilgāk, un lūdzu nobalsot kopumā. Paldies visiem par darbu.

Priekšsēdētājs. Jā, tātad mēs balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 4, atturas - 13. Likumprojekts ir pieņemts otrajā lasījumā.

Kāds ir ierosinājums par trešo lasījumu? Deputāts Anatolijs Gorbunovs.

A.Gorbunovs. Trešo lasījumu lūdzam veikt 21.aprīlī.

Priekšsēdētājs. Paldies. Un tagad lūdzu reģistrāciju. Vai visi reģistrējušies? Pagaidiet. Vārds Gunāram Resnajam - paziņojuma sniegšanai.

G.Resnais (LZS).

Cienījamo Prezidij, kolēģi deputāti! Rīt ir 25.marts - 1949.gada 25.martā notikušās masveida izsūtīšanas četrdesmit piektā gadadiena, kad nakts tumsas aizsegā bez tiesas tika saņemti ciet vairāk nekā 45 000 Latvijas iedzīvotāju. To skaitā bija ap 14 000 Latvijas zemnieku saimniecību ģimeņu, zemnieku, - Latvijas tautas mugurkaula, Latvijas tautas neatkarības balsta. Godinot tos, kas neatgriezās, un apliecinot uzticību Latvijas valsts neatkarībai, lūdzu Saeimas frakcijas kolēģus deputātus piedalīties ziedu nolikšanā pie Brīvības pieminekļa rīt, 25.martā, pulksten 11.00 kopā ar Valsts prezidentu, valdību, Politiski represēto apvienības pārstāvjiem un valdi. Rīt pulksten 13.00 notiks ziedu nolikšana Brāļu kapos pie Mātes tēla, pulksten 13.00 notiks šai dienai veltīts dievkalpojums Jāņa baznīcā. Šo dienu politiski represēto klubi, nodaļas un biedrības atzīmē patstāvīgi savās dzīvesvietās, būs arī ziedu nolikšana pulksten 15.00 pie Brīvības pieminekļa no Rīgas Politiski represēto biedrības. Aicinu visus uz tikšanos. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Vēl viens paziņojums - par nākamās trešdienas plenārsēdi, kura notiks pēcpusdienā. Tā kā tas nav parastā laikā, Latvijas Radio ir lielas grūtības ar translāciju. Vai kādam ir iebildumi, ja trešdienas pēcpusdienas sēde netiktu translēta? Jeb jāliek uz balsošanu? Jā, lūdzu, Resnā kungs!

G.Resnais (LZS).

Es ļoti atvainojos! Es nepateicu, ka mēs esam domājuši veikt tādu mazu, mazu gājienu - apmēram 50 metru garumā. Tātad pulcēšanās pie "Laimas" pulksteņa, lai netraucētu satiksmi. Tātad pulksten 11.00. Faktiski sapulcēsimies nevis pie pieminekļa, bet pie pulksteņa, un tad būs tas mazais gājiens.

Priekšsēdētājs. Labi. Tātad nākamās trešdienas plenārsēde netiek translēta. Tiek? Nu, tādā gadījumā jautājums jāliek uz balsošanu. Translācija sagādā diezgan lielus sarežģījumus. Mēs viņiem nemaz tik bagātīgi naudu nedodam. Labi, es lieku uz balsošanu. Kas ir par to, ka sēde ir jātranslē trešdienas pēcpusdienā? Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu. Par - 22, 13 - pret, 27 - atturas. Plenārsēde netiks translēta.

Tagad vārds paziņojumam Gundaram Bērziņam. Nav vairs? Nav. Paldies. Vārds sekretāra biedram Zigurdam Tomiņam reģistrācijas izdrukas nolasīšanai. Lūdzu!

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Vēl lūdzu nelielu uzmanību! Nav reģistrējušies:

Georgs Andrejevs,

Olafs Brūvers,

Igors Bukovskis,

Gaļina Fjodorova,

Andris Grots,

Jānis Jurkāns,

Viesturs Pauls Karnups,

Ojārs Kehris,

Odisejs Kostanda,

Andrejs Krastiņš,

Ruta Marjaša,

Andris Piebalgs,

Aida Prēdele,

Jānis Ritenis,

Ivars Silārs,

Jānis Ārvaldis Tupesis,

Jānis Vaivads,

Joahims Zīgerists,

Alfrēds Žīgurs.

Priekšsēdētājs. Paldies. Plenārsēde slēgta. Nākamā plenārsēde 30.martā pulksten 18.00.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Mašīnrakstītājas-operatores: M.Ceļmalniece, S.Bērziņa, B.Strazdiņa, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

Ceturtdien, 29.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 29.februāra kārtējā sēde
10:30  Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde
17:00  2024.gada 29.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem - atcelta