Latvijas Republikas 5. Saeimas plenārsēde

1994. gada 24. februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Aivars Berķis.

Priekšēdētājs. Lūdzu ieņemiet vietas! Reģistrēšanās kvorumam. Lūdzu! Reģistrējušies 43 deputāti. Gaidām 5 minūtes.

Reģistrāciju! Visi reģistrējušies? Kvorums ir. Saeimas sēde ir atklāta.

Dienas kārtībā plkst. 9.40 paredzēta Polijas Republikas Prezidenta Leha Valensas uzruna Saeimai. Mums kārtējie jautājumi ir: Prezidija ziņojumi, amatpersonu apstiprināšana un atbrīvošana no amata, deputātu pieprasījumi un jautājumi, likumprojektu izskatīšana. Prezidijs ir saņēmis ierosinājumus papildināt darba kārtību vai arī grozīt. Ir saņemts Ministru prezidenta Birkava parakstīts iesniegums: nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē akceptēto likumprojektu "Par likuma "Par valsts pensiju fonda pagaidu aprēķināšanas" kārtības grozīšanu". Vai deputātiem ir iebildumi iekļaut šo dokumentu dienas kārtībā? Nav. Tātad iekļauts dienas kārtībā Prezidija ziņojumos.

Tālāk. Ir Latvijas Nacionālās neatkarības kustības deputātu Karnupa, Berklava, Kalniņa, Tabūna, Puriņas parakstīts jautājums: ņemot vērā Jelgavas rajona iedzīvotāju sūdzības par valsts uzņēmumu "Kalnciema būvmateriālu kombināts" nelikumīgu privatizāciju, lūdzam iesniegt informāciu par šī uzņēmuma privatizācijas gaitu un kārtību. Vai ir iebildumi, ka šo jautājumu iekļaujam dienas kārtībā? Tātad iekļauts.

Ir saņemts piecu deputātu Tabūna, Grīnblata, Dāliņa, Sinkas ... nē, desmit deputātu... Karnupa, Berklava, Kalniņa, Seiles, Tabūna, Grīnblata un citu iesniegums - "Ierosinām izskatīt likumprojektu "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" kā pirmo ceturtajā sadaļā. Vai ir iebildumi pret šādu dienas kārtības maiņu? Nav. Tātad pieņemts.

Ir saņemts Māra Grīnblata, frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšsēdētāja ierosinājums mainīt Saeimas 24.februāra plenārsēdes darba kārtību un Saeimas ziemas sesijas dokumenta nr. 162 izskatīšanu iekļaut darba kārtības 3.sadaļa kā piekto jautājumu. Vai ir iebildumi deputātiem? Lūdzu, Elferta kungs!

P.Elferts (LC).

Mums ir vairāki likumprojekti, kas būtu nepieciešami izskatīt pirms šā jautājuma. Es aicinātu viņu atstāt tur, kur tas ir.

Priekšēdētājs. Tātad ir divi priekšlikumi - deputāta Māra Grīnblata priekšlikums - 162.dokumentu izskatīt 3.sadaļā kā piekto jautājumu un deputāta Elferta priekšlikums - atstāt šo dokumentu tur, kur tas pašreiz ir. Balsojam par Māra Grīnblata priekšlikumu - iekļaut dokumentu 3.sadaļā kā piekto jautājumu. Jā... vārds Grīnblata kungam.

M.Grīnblats (TB).

Godātie deputāti! Mēs šo priekšlikumu esam iesnieguši jau 3.februārī, tātad tas ir atlikts jau divas plenārsēdes sakarā ar to, ka, protams, ir bijuši ļoti daudzi projekti un es piekrītu, ka varbūt ir šeit komisijas un citas frakcijas, kuras uzskata, ka arī citi likumprojekti ir ilgi kavējušies vienīgi tādēļ, ka dienas kārtība ir ārkārtīgi plaša. Tomēr ir starpība, vai tiek izskatīts kārtējais likumprojekts, kas paredz grozījumus Latvijas likumdošanā otrā vai trešā lasījumā, vai arī ir ļoti konkrēts atsevišķs priekšlikums, kas ir saistīts ar ļoti konkrētu Latvijas ārpolitisko problēmu, tajā skaitā Latvijas drošības problēmu, kas cieši ir saistīta ar Latvijas - Krievijas sarunām. Kaut arī šajās sarunās pašreiz ir neliels pārtraukums, tieši tādēļ būtu lietderīgi šo dokumentu izskatīt, lai Saeima arī pieņemtu savu attieksmi nevis tikai pēc tam vienkārši konstatētu to, ka valdība ir uzticējusi tā un tā rīkoties delegācijai, jo viedokļi attiecībā uz Skrundas lokatoru nepavisam nav tik nepārprotami skaidri, kā varbūt viena daļa domā, ka tas ir pilnīgi droši un neapšaubāmi Latvijas drošībai nepieciešams. Galu galu situācija Igaunijā, piemēram, ir pavisam citādāka, kur uzskata pavisam pretēji, ka sliktu līgumu vai sasteigtu līgumu slēgšana nepavisam nevairo Igaunijas drošību, jo politiskā situācija dažu gadu laikā var mainīties. Un kurš var garantēt, ka Krievija, kura parakstīs šādu te Latvijai ne pārāk izdevīgu vai pat galīgi neizdevīgu līgumu šodien, to pildīs pēc trijiem vai četriem gadiem, kad Krievijā būs cita politiskā situācija, cita valdība? Tādēļ mēs arī ierosinām, tas ir manis personīgi parakstīts, bet būtība tas ir arī frakcijas viedolis, šo jautājumu tomēr izskatīt tādā darba sadaļā šodien, lai garantētu vispār tā izskatīšanu, jo pretējā gadījumā tas jautājums atkal paliks uz nākošo reizi. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Vairāki deputāti ir izteikušies "par" un "pret". Balsojam par Māra Grīnblata priekšlikumu. Lūdzu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 29, atturas - 17. Nav pieņemts. Paliek dienas kārtības tajā vietā, kur tas ir dienas kārtībā.

Tālāk mums ir "Latvijas ceļa" desmit deputātu Elferta, Endziņa, Lagzdiņa, Gūtmaņa, Pavlovska un citu iesniegums : "Frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti lūdz Saeimu 24.februāra sēdes darba kārtībā izdarīt sekojošas izmaiņas - likumprojektus "Par totalitārisma seku dokumentāciju un bijušās PSRS Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un sadarbības fakta konstatēšanu" un "Par bijušās PSRS Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un sadarbības fakta ar to konstatēšanu" izskatīt pēc likumprojekta "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas 1991. gada 27.novembra likumā "Par diplomātisko pasi". Vai kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Vai deputātiem ir iebildumi par šādu maiņu? Nav iebildumu. Tātad pieņemts.

Līdz ar to dienas kārtības izmaiņas ir.... Jā, lūdzu, deputāts Grīgs! Par procedūru vai par dienas kārtību?

O.Grīgs (LZS).

Cienījamo sēdes vadītāj, cienījamo Prezidij, cienījamie deputāti! Lūdzu jūsu atbalstu un Prezidijam pārcelt vairākus likumprojektus uz nākošo plenārsēdi, tas ir, uz 3.martu. Un tas ir sekojošie: no 4.sadaļas otro likumprojektu... es lasīšu pēc numuriem... no Aizsardzības un iekšlietu komisijas - dokuments nr. 63, nr. 137, trešais punkts dokuments nr.64, nr. 138, ceturtais punkts, dokuments nr. 66, nr. 139, piektais punkts - dokuments nr. 83, nr. 145, sestais punkts - dokuments nr. 20, nr. 148, nr. 148a un nr. 183, septītais punkts - dokuments nr. 82, 146, astotais punkts - dokuments nr. 131 un devītais punkts dokuments nr. 132. Un sakarā ar to, ka galvenais referents Silāra kungs ir komandējumā, lūdzam no sestās sadaļas pārcelt uz 3.martu likumprojektu "Par izlūkošanu" - dokumentu nr. 456, likumprojektu "Par pretizlūkošanu"- dokumentu nr. 153, likumprojektu "Nacionālās drošības iestāžu likums" - dokumentu nr. 192, kā arī likumprojektu "Satversmes aizsardzības biroja likums" - dokumentu nr. 191. Lūdzu rast iespēju tos pārcelt uz 3. marta plenārsēdi.

Priekšsēdētājs. Tātad deputāts Grīgs ierosina pārcelt uz nākamo plenārsēdi visus Aizsardzības un iekšlietu komisijas sagatavotos likumprojektus vai likumprojektus, kuri tai bija nodoti izskatīšanai. Vai kāds vēlas izteikties šinī sakarībā? Runātāju nav. Tātad priekšlikums pieņemts - visi šie dokumenti tiek pārcelti, un tos izskatīs nākamajā plenārsēdē.

Tātad sākam darba kārtības pirmo sadaļu - Prezidija ziņojumi. Frakcija "Saskaņa Latvijai" iesniegusi likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi"". Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lucāna, Janeka, Jurkāna, Bukovska, Kažas un Kides iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai jāapkopo saņemtie priekšlikumi un jāgatavo minētais likumprojekts kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Tātad likumprojekts tiek nodots šīm divām komisijām.

Es lūdzu deputātus un it īpaši - zālē ienākušos žurnālistus būt klusiem un netraucēt plenārsēdes gaitu.

Tālāk. Saeimas Prezidijs ir saņēmis Ministru kabineta iesniegto likumprojektu par muitas nodokli jeb muitas tarifiem. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par muitas nodokli (tarifiem) tarifiem" nodot Budžeta un finansu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu komisijai jāapkopo saņemtie priekšlikumi un jāsagatavo minētais likumprojekts kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē. Vai iebildumu nav? Tātad likumprojekts "Par muitas nodokli (tarifiem)" tiek nodots Budžeta un finansu komisijai.

Tālāk. Šorīt saņemts Ministru kabineta iesniegums par likuma "Par valsts pensiju pagaidu aprēķināšanas kārtību" grozīšanu. Saeimas Prezidijs ir sagatavojis slēdzienu, deputātiem nav izdalīts, bet es to atļaušos nolasīt: "Saeimas Prezidijs liek priekšā Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par likuma "Par valsts pensiju pagaidu aprēķināšanas kārtību" grozīšanu" nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā apkopo saņemtos priekšlikumus un sagatavo minēto likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē." Vai iebildumu nav? Tātad arī šis dokuments ir nodots komisijām, un konkrēti - Sociālo un darba lietu komisijai.

Elferta kungs, lūdzu!

P.Elferts (LC).

Sakarā ar to, ka likums "Par valsts pensiju pagaidu aprēķināšanas kārtību", ir spēkā līdz 1.martam, es 1ūgtu sasaukt pusdienu pārtraukumā Sociālo un darba lietu komisiju uz sēdi, un, ja jums būtu kādi priekšlikumi par šito likumprojektu, lūdzu iesniegt Sociālo un darba lietu komisijai līdz pusdienu pārtraukumam.

Priekšsēdētājs. Paldies. Tālāk mūsu darba kārtībā ir jautājums par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Bukovskim. Vārds Saeimas sekretāra biedram Zigurdam Tomiņam.

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Saeimas Prezidijs bija saņēmis deputāta Bukovska iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam atvaļinājumu sakarā ar veselības uzlabošanu no 1994. gada 28. februāra līdz 15.martam. Saeimas Prezidija atzinums ir ieteikt Saeimai piešķirt atvaļinājumu deputātam Bukovskim no 1994. gada 28.februāra līdz 15.martam.

Priekšsēdētājs. Prezidijs ir piekritis šim priekšlikumam un lūdz atbalstīt šo savu Prezidija priekšlikumu - piešķirt atvaļinājumu deputātam Bukovskim. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni no zāles: "Nav!") Tātad deputātam Igoram Bukovskim atvaļinājums ir piešķirts.

Tālāk ir jautājumi par amatpersonu apstiprināšanu un atbrīvošanu no amata. Vārds Juridiskās komisijas priekšsēdētājam Aivaram Endziņam.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Juridiskā komisija ir izskatījusi iesniegumu par Ināras Dzenes apstiprināšanu par Jelgavas rajona tiesas tiesnesi, vienlaicīgi atbrīvojot viņu no Jelgavas pilsētas tiesas tiesneša amata. Atļaujiet man jums atgādināt, ka mēs Saeimas 9.decembra sēdē Ināru Dzeni apstiprinājām par tiesnesi Jelgavas pilsētā, un sakarā ar to, ka ir vakance Jelgavas rajonā, kā arī vēl papildu motivācija, ka ģimenes apstākļu dēļ, ir lūgums apstiprināt Ināru Dzeni par Jelgavas rajona tiesas tiesnesi, atbrīvojot viņu no Jelgavas pilsētas tiesas tiesneses amata.

Priekšsēdētājs. Atbilstoši Kārtības ruļļa 33.pantam tiesnešus ievēlē aizklātā nobalsošanā. Vai deputātiem nav iebildumu, ka balsošanai tiek izmantota elektroniskā balsošanas iekārta? Nav iebildumu. Vai kāds vēlas izteikties par Dzeni kā kandidāti tiesneses amatam? Nav. Vai balsošanas iekārta ir sagatavota aizklātai balsošanai? Sagatavota. Tātad lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Ināras Dzenes apstiprināšanu par Jelgavas rajona tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Jelgavas pilsētas tiesas tiesneses amata. Visi ir nobalsojuši? Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 2, atturas - 3. Ināra Dzene ir apstiprināta par Jelgavas rajona tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Jelgavas pilsētas tiesas tiesneses amata.

Tālāk, lūdzu, deputāts Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs.

A.Endziņš (LC).

Juridiskā komisija izskatīja arī iesniegumus par vakantiem Latvijas Saimnieciskās tiesas tiesnešu amatiem. Juridiskā komisija, izskatījusi Ausmas Kalvānes kandidatūru, vienbalsīgi rekomendē Saeimai apstiprināt Ausmu Kalvāni par Saimnieciskās tiesas tiesnesi. Izziņas materiāls jums ir visiem izdalīts.

Priekšsēdētājs. Vai kāds no deputātiem vēlas izteikties par Ausmu Kalvāni, pirms mēs balsojam? Nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Ausmas Kalvānes apstiprināšanu par Latvijas Saimnieciskās tiesas tiesnesi! Vai visi deputāti ir nobalsojuši? Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 1, atturas - 6. Ausma Kalvāne ir apstiprināta par Latvijas Saimnieciskās tiesas tiesnesi.

Lūdzu, - deputāts Endziņš.

A.Endziņš (LC). Juridiskā komisija izskatīja arī Sandras Kārkliņas kandidatūru apstiprināšanai par Saimnieciskās tiesas tiesnesi un vienbalsīgi rekomendē cienījamajai Saeimai apstiprināt Sandru Kārkliņu par Saimnieciskās tiesas tiesnesi.

Priekšsēdētājs. Vai kādam no deputātiem ir iebildumi vai kas sakāms par Sandru Kārkliņu kā par Latvijas Saimnieciskās tiesas tiesneses amata kandidāti? Nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Sandras Kārkliņas apstiprināšanu par Latvijas Saimnieciskās tiesas tiesnesi. Visi deputāti ir nobalsojuši? Iebildumu nav? Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 2, atturas - 4. Līdz ar to Sandra Kārkliņa ir apstiprināta par Latvijas Saimnieciskās tiesas tiesnesi.

Lūdzu, tālāk!

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī Lidijas Skreijas kandidatūru Saimnieciskās tiesas tiesneša amatam un vienbalsīgi rekomendēja Lidiju Skreiju apstiprināt cienījamajai Saeimai par Saimnieciskās tiesas tiesnesi.

Priekšsēdētājs. Vai deputāti grib ko teikt par Lidiju Skreiju? (Starpsauciens no zāles: "Negrib teikt!") Neredzam. Lūdzu, balsošanas režīmu! Balsojam par Lidiju Skreiju kā par ... Par Lidijas Skreijas apstiprināšanu par Latvijas Saimnieciskās tiesas tiesnesi. Visi deputāti ir nobalsojuši? Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 2, atturas -7. Lidija Skreija ir apstiprināta par Latvijas Saimnieciskās tiesas tiesnesi. Tātad apsveicam Ausmu Kalvāni, Sandru Kārkliņu, Lidiju Skreiju sakarā ar viņu apstiprināšanu par Latvijas Saimnieciskās tiesas tiesnesēm.

Lūdzu, Endziņa kungs, tālāk!

A.Endziņš. Juridiskā komisija saņēma arī iesniegumu par Saimnieciskās tiesas tiesneses Aleksandras Kļavas atbrīvošanu no ieņemamā amata pirms termiņa. Gribu paskaidrot, ka Aleksandra Kļava kopā ar savu dzīvesbiedru atrodas ārzemēs, vīrs strādā patreiz diplomātiskajā darbā un praktiski tātad Aleksandra Kļava šīs funkcijas veikt nevar, un tāpēc aicinu cienījamo Saeimu atbrīvot Aleksandru Kļavu no Saimnieciskās tiesas tiesneša pienākumiem.

Priekšsēdētājs. Vai kāds grib kaut ko iebilst sakarā ar ierosinājumu - atbrīvot Aleksandru Kļavu no tiesneša amata. Nav. Lūdzu, balsošanas režīmu!Tātad mēs balsojam par to, lai Aleksandra Kļava tiktu atbrīvota no Latvijas Saimnieciskās tiesas tiesneša amata pirms termiņa pēc pašas vēlēšanās. Vai visi ir nobalsojuši? Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 2, atturas -3. Tātad Aleksandra Kļava ir atbrīvota no Latvijas Saimnieciskās tiesas tiesneša amata. Es lūdzu žurnālistus neieņemt deputātu vietas un uzturēties tajās vietas, kas žurnālistu korpusam ir paredzētas.

Tālāk par deputātu pieprasījumiem un jautājumiem. Pirmais ir jautājums Latvijas Republikas iekšlietu ministram Ģirtam Kristovskim. šo jautājumu ir iesnieguši frakcijas "Saskaņa Latvijai" deputāti Kide, Jurkāns, Janeks, Bukovskis. Un tas ir , šis jautājums ir: "Latvijas Republikas masu informācijas līdzekļos ir parādījies kārtējais Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas Pilsonības un imigrācijas departamenta darbinieku grupas politiskais paziņojums - atklātā vēstule, kurā tās autori, kas deklarē sevi nevis kā valsts iestādi, bet politisku kustību apzināti sagrozot Latvijas Republikas likumdošanas aktus iedzīvotāju reģistrācijas un dzīvokļu likumdošanas jautājumos, cenšas uzstiept Valsts prezidentam, Saeimai un Ministru prezidentam savu politisko koncepciju bezvalstbieku reģistrācijas lietās. Demonstrējit tiesisko neizglītotību un tiesisko nihilismu. Atklātājā vēstulē tiek apšaubīta Latvijas Republikas tiesu vara, kas nav pieļaujama nevienā valstī, kura sevi uzskata par civilizētu. Šā departamenta politiskā deklarācija pierāda, ka pēc Pļavnieka atbrīvošanas no amata, likumības izpratne departamenta darbībā diemžēl nav mainījusies. Tā rezultātā cieš simtiem un tūkstošiem Latvijas Republikas iedzīvotāju, kuru ekonosmiskās un sociālās tiesības tiek pārkāptas. Mēs jautājam Latvijas Republikas ieskšlietu ministram Ģirtam Kristovskim:

1. Vai ir pieļaujams, ka viena no Iekšlietu ministrijas struktūrām uzskata sevi par politisku kustību;

2. Kad Pilsonības un imigrācijas departamenta ierēdņiem beidzot tiks ieaudzināta cieņa un bezierunu paklausība likumīgā spēkā stājušamies tiesu spriedumiem, bez kā nevar pastāvēt tiesiska valsts;

3. Vai tiks saukti pie disciplinārās atbildības atklātās vēstules autori, kas atļāvušies necienītus izteicienus pret tiesu;

4. Kad notiks Pilsonības un imigrācijas departamenta vadības ,(ne tikai Pļavnieka) nomaiņa, lai beidzot šī valsts pārvaldes institūcija sāktu strādāt kā tas pienākas civilizētā un tiesiskā valstī."

Lūdzu, vai Kristovska kungs ir gatavs atbildēt uz šo jautājumu?

Ģ.Kristovskis (Latvijas Republikas iekšlietu ministrs).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es esmu iesniedzis rakstisku atbildi. Man jāprasa, vai ir apmierinājusi šī atbilde iesniedzējus?

Priekšsēdētājs. Vai iesniedzēji ir ar atbildi apmierināti? Paldies. Tātad pārejam pie nākošā darba kārtības jautājuma.

Atbilstoši Kārtības ruļļa 103.pantam, ne pārejas formulas, ne balsošanas pie jautājuma nav pielaižamas.

Tālāk ir Pieprasījumu komisijas referetāts "Par deputātu pieprasījumu "Par Ministru kabineta rīcības izvērtēšanu Satversmes 81.panta kārtībā, pieņemot noteikumus "Par grozījumiem un papildinājumiem likumā "Par galvaspilsētas Rīgas pašvaldību un šīs rīcības atbilstību Satversmei"". Es lūdzu Pieprasījumu komisijas vadītāja vietnieku Jonīša kungu nolasīt Pieprasījumu komisijas referātu!

R.Jonītis (LC).

Ziemas sesijas dokuments nr.215. Saeimas Pieprasījumu komisija izskatīja frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" iesniegto pieprasījumu - dokuments nr.46. "Komisija, noklausoties Ausgtākās tiesas priekšsēdētāja, Tieslietu ministrijas pārstāvi, atkārtoti konstatēja tiesu sistēmas nesakārtotību, nav izveidota ne Satversmes tiesa, ne Ausgtākās tiesas senāts un komisija šo pieprasījumu noraidīja ar tādu argumentu, ka Satversme neparedz, ka Saeima varētu izvērtēt likumu un Ministru kabinetu noteikumu atbsltību Satversmei, tādejādi iejaucoties tiesas kompetencē."

Priekšsēdētājs. Tātad pieprasījums ir noraidīts. Tālāk - Pieprasījumu komisijas referāts pare deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Valdim Birkavam un Latvijas Republikas valsts reformu ministram Mārim Gailim "Par Radio un televīzijas padomes padotību". Vārds Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājam Gundaram Bērziņam.

G.Bērziņš (LZS).

Saeimas Pieprasījumu komisija izskatīja deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Valdim Birkavam un valsts reformu ministram Mārim Gailim. "Par Radio un televīzijas padomes padotību". Dokuments nr. 156. Komisjas sēdē piedalījās valsts reformu ministrs Māris Gailis un paskaidroja, ka Ministru kabineta 1993.gada 28.decembra lēmumu nr. 73, protokols nr. 27, 15 paragrāfs, attiecas tikai uz darba samaksas sistēmu no budžeta finansējamio iestāžu darbiniekiem un nereglamentē Raio un televīzijas padomes padotību. Lai novērstu tālākus pārpratumus, Ministru kabinets 1994.gada 20.februārī pieņēma lēmumu nr.17, protokols nr.11, 12 paragrāfs. Par 1993.gada 28.decembra lēmumu nr. 73. Ar kuru izdarīti sekojoši labojumi" pretim vārdiem "Radio un televīzijas padome", svītrot vārdus "Izglītības, kultūras, zinātnes ministrija". Pēc Ministru kabineta izdarītajiem labojumiem, komisija uzskata, ka pieprasījuma tālākai virzīšanai nav pamata.

Priekšsēdētājs. Paldies. Tātad pieņemts, ka pieprasījuma tālākai virzīšanai nav pamata. Mēs pārejam pie nākošā dienas kārtības jautājuma. Tas ir - Latvijas Republikas tieslietu ministra Egila Levita atbilde uz Saeimas pieprasījumu par darbībām ar nekustāmo īpašumu Latvijas Republikā. Pie mikrofona tieslietu ministrs Egils Levits.

E.Levits (Latvijas Republikas tieslietu ministrs).

Cienītie deputāti! Es domāju šis ir viens no priekšlikumiem un pieprasījumiem, kas ir tiešām konstruktīvs un es tiešām arī ļoti labprāt sniedzu atbildi uz šo pieprasījumu, jo tas norāda arī uz problēmu, kas ir mūsu valstī ar zemes īpašumu un ar to situāciju, kas ir radusies, pieņemot Augstākās padomes laikā dažādos periodos, dazādos domu attīstības periodos dažādus likumus, kuri šodien būtībā atspoguļo Augstākās padomes uzskatu evolūciju divu gadu laikā. Un līdz ar to saprotams, ka tie nav iekšēji konsekventi. Taču šī situācija ir objektīva un ums ar to arī, ar šo ļoti grūto situāciju ir jātiek galā.

Tagad tieši atbilde. Pirmkārt, atbilstoši Latvijas Republikas likuma "Par 1937.gada 22.decembra Zemes grāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību". 15. pantam "Sûdzības par apgabaltiesas Zemes grāmatu nodaļas priekšnieku lēmumiem un rīcību iesniedzamas tiesā pēc nekustāmā īpašuma atrašanās vietas".

2. Iepazīstoties ar jūsu pieprasījumā minēto praktisko piemēru, Rīgas pilsētas Zemes grāmatu nodaļas 1993.gada 23.decembra lēmumu, ar kuru tika atteikts nostiprināt SIA "Maks shon"(?) īpašumu tiesības uz namīpašumu Rīgā, Tallinas ielā nr.1., konstatēju, ka lēmums balstīts uz spēkā esošajām likumu normām. Ir ievērots Civillikuma 968.panta nosacījums, ka uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka, atzīstama par tās daļu. Ņemti vērā Latvijas Republikas 1992.gada 7.jūlija likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada "Mantojuma tiesību un lietu tiesību spēkā stāšanos laiku un kārtību 14.panta nosacījumi, izvērtējot, kādos gadījumos nav ievērojami Civillikuma 968.panta noteikumi. Tas ir gadījumos, kad ēka uzcelta, likumīgi iegūtā citādā veidā, saskaņā ar tajā laikā esošajiem likumiem piešķirtajā zemes gabalā. Bet īpašuma tiesības uz šo zemes gabalu atjaunotas bijušajām īpašniekam, vai viņu mantiniekiem." Konstatēts, ka atbilstoši Civillikuma 3.pantam, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī atiecība ir radusies, ka neskartas paliek jau iegūtās tiesības, ka pārdevēja ir gan ēku gan zemes īpašnieki un iepriekšminētie izņemumu noteikumi šajā gadījumā nav piemērojami. Secināts, ka ar sevišķu vienošanos Civillikuma 863.pants nodibinātajā sevišķu tiesību tiesiskajā attiecībā, puses ir piešķīrušas namīpašumam kustāmas lietas statusu. Saskaņā ar Zemes grāmatas likuma 1.panta noteikumiem, Zemes grāmatās ieraksta tikai nekustāmus īpašumus un nosacīt tikai ar tiem saistāmas tiesības. Tāpēc nav pamata Zemes grāmatā nostiprināt pircēju īpašumtiesības uz namīpašumiem, kuram puses piešķīrušas kustāmas lietas statusu.

3. Saskaņā ar likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 9.pantu, kā tas atzīmēts arī jūsu pieprasījumā, zemi īpašumā var iegūt tikai Latvijas Republikas pilsoņi un zemes īpašuma tiesību subjekti, saskaņā ar Latvijas Republikas ratificētajiem starptautiskajiem līgumiem. Tātad likums neparedz, ka juridiskās personas, izņemot reliģiskās organizācijas, varētu šobrīd kļūt par nekustāmā īpašuma īpašniecēm, un šobrīd nav pamata izvirzītajām pretenzijām. Jautājums ir jārisina likumdevējiem. Un tagad par to.

4. Valdība uzskata, ka zemes reformas process ir jāpaātrina, lai varētu izveidoties nekustāmu īpašumu tirgus. Tirgus atvēršanai tomēr jānotiek kontrolēti, un sabalansēti ar reformas gaitu, lai nosargātu Latvijas Republikas pilsoņu intereses, pirmais solis šajā virzienā ir valdības iesniegtie priekšlikumi par likuma "Par zemes reformu pilsētās grozījumiem". Valdība ir izveidojusi darba grupu, kuras uzdevums ir sakārtot likumdošanu tā, lai šos mērķus varētu sasniegt. Darba grupai ir jāiesniedz Ekonomikas ministrijai savi likumdošanas aktu projekti šā gada 10.martā. Darba grupai ir jāņem vērā apstāklis, ka okupācijas periodā ir izveidojusies objektīva situācija, ka zemei un apbūvei uz tās daudzos gadījumos no saimnieciskā viedokļa vērtējot, ir dažādi īpašnieki - gan saimnieciski, gan juridiski, šī situācija ir nevēlama...

Priekšsēdētājs. Levita kungs, es lūdzu, drusku sakarā ar Polijas prezidenta ierašanos, mēs atliekam ziņojuma pabeigšanas turpmāko daļu. (Seko aplausi.)

A.Gorbunovs (Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājs).

Augsti godātais Polijas prezidenta kungs! (Seko tulkojums poļu valodā).

ekselences, godātie deputāti, dāmas un kungi! (tulkojums).

Man ir tas gods un liels prieks sirsnīgi sveikt Polijas Republikas prezidentu Lehu Valensu Latvijas Republikas Saeimā un dot viņam vārdu uzrunai. Lūdzu prezidenta kungs! (Tulkojums poļu valodā).

Lehs Valensa (Polijas Republikas prezidents).

Cienījamais Priekšsēdētāja Kungs!

Cienījamā Saeima! Augstais nams!

Man ir šodien liels gods uzrunāt Jūs, Deputātu Kundzes un Kungi. Uzstāties neatkarīgās Latvijas Republikas parlamentā. Šis nozīmīgais notikums parāda, cik ļoti ir mainījusies pasaule un Eiropa pēdējo gadu laikā. Ar prieku atceros, Priekšsēdētāja kungs, mūsu tikšanos Varšavā, Jūsu auglīgo vizīti Polijā. Šai vizītei bija izcila nozīme, jo tā apstiprināja par jaunu diplomātiskās attiecības starp mūsu valstīm, piešķirot oficiālām deklarācijām sirsnīgu un draudzīgu raksturu. Ticu, ka latviešu-poļu attiecības būs tieši šādas - draudzīgas un sirsnīgas.

Vēsture nekad nav apēnojusi attiecības starp mūsu valstīm. Gadsimtiem ilgi bijām labi kaimiņi. Nekas tai ziņā nav izmainījies arī patreizējos laikos. Pēc pirmā pasaules kara mēs savstarpēji atbalstījām viens otru, cīnoties par mūsu valstu neatkarību un mūsu tautu brīvību. Par mūsu karavīru brālības simbolu var būt ģenerālis Ridzs-Smiglijs. Viņš ir saņēmis visaugstāko Latvijas militāro apbalvojumu. Latvija ir ierakstīta arī cita Polijas Republikas vadoņa biogrāfijā. Rīgas Politehniskajā Universitātē ir ieguvis zinības vēlākais poļu zinātnieks un valsts prezidents Ignacs Moscickis.

Arī vēlāk mūsu valstis sagaidīja tās pats liktenis. Tās krita par upuri Hitlera un Padomju Savienības sazvērestībai. Ribentropa-Molotova pakts izšķīra Jūsu un mūsu likteni. Derētu šeit atgādināt, ka Polijas valdība emigrācijā - likumīgs tautas pārstāvis - nekad nav atzinusi Latvijas aneksiju. Pateicoties tam, 1991.gada rudenī mēs vienkārši atjaunojām mūsu attiecības.

Arī pēc otrā pasaules kara mūsu likteņi bija līdzīgi. Kaut gan ar Jums liktenis ir apgājies vēl cietsirdīgāk. Staļiniskā terora laikā tika apdraudēta pati Jūsu tautas eksistence.

Neskatoties uz traģiskiem pārbaudījumiem, Jūs esat saglabājuši karstu brīvības dziņu. Uz deviņdesmito gadu sliekšņa Latvija nešaubīgi pievienojās tām tautām, kuras pieprasīja savas neatkarības atgūšanu. Poļi ar izbrīnu un simpātiju sekoja Jūsu pūlēm. No visas sirds priecājāmies, kad Latvija beidzot, pēc daudziem gadiem, atguva brīvību un suverenitāti.

Cienījamā Saeima! Līdz ar komunistiskās sistēmas sabrukumu Eiropā, mūsu kontinenta sadale divās pretējās nometnēs ir beigusies. Pēcjaltas kārtība ir beigusi eksistēt. Ir atdzimušas daudzas jaunas valstis. Polija, kurai vēl nesen bija robeža ar trim valstīm, tagad robežo ar septiņām. Tas vislabāk atspoguļo politiskās situācijas pārmaiņas Centrālajā Eiropā. Tai pašā laikā, šīs pozitīvās pārmaiņas uzstāda jaunas prasības politiķiem. Mums jārada jaunas Eiropas kārtības vīzija.

Mūsu valstis, Latvija un Polija, pieder pie Eiropas kultūras. Par šo piederību esam pagātnē maksājuši ar asinīm un ciešanām. Tas ir visīstākais mūsu eiropeiskuma apliecinājums. Tas mums dod morālas tiesības uz piederību Eiropas saeimei. Mēs nekad Eiropu neesam atstājuši. Eiropa bija atstājusi mūs.

Tāda ir poļu visciešākā pārliecība. Tādēļ tūlīt pēc komunisma sabrukuma, ne brīdi nešauboties, sākām spert soļus tai virzienā, lai sasniegtu integrāciju ar Eiropu. Ar tās politiskām, ekonomiskām un militārām struktūrām. Tur redzam mūsu nākotni. Vienota Eiropa ir mūsu cerība uz mierīgu, pārtikušu un drošu eksistenci nākotnē.

Es zinu, ka arī Jūs un citas baltiešu tautas domājat līdzīgi. Tas ir dabisks process, ka Jūs atgriežaties pie savas kultūras avotiem. Polija to lieliski saprot. Un kas gan var Jūs saprast labāk, ja ne tas, kuru piemeklējis tāds pats liktens. Gluži dabiski, mēs esam Jūsu sabiedrotais Jūsu ceļā uz jauno, vienoto Eiropu.

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamā Saeima! Mūsu likteņu līdzība izriet ne tikai no tā, kas bijis. Arī patreizējā brīdī mūsu ceļi ved mūs tai pašā virzienā. Mēs risinām līdzīgas problēmas. Ļoti dažādas problēmas: gan politiska, gan saimnieciska un sociāla rakstura. To risināšana dažkārt atgādina riņķa kvadratūru. Taču mums netrūkst neatlaidības un konsekvences. Tas izriet no pārliecības, ka mēs esam izvēlējušies pareizo virzienu un ka labākas alternatīvas nav.

Mēs Polijā reāli vērtējam mūsu sasniegumu pakāpi. Zinām, cik daudz mums vēl jāpadara. Reformas izrādījās daudz grūtākas, nekā bijām paredzējuši. Tomēr mēs apzināmies, ka mūsu valsts ir izmainījusies. Esam radījuši tiesiskas valsts pamatus. Mūsu ekonomikā ir ieviestas radikālas, revolūcijai līdzīgas pārmaiņas. Mums ir liels progress privatizācijā. Esam panākuši valūtas stabilizāciju un iekšējo konvertējamību. Zinu, ka Latvijai ir līdzīgi panākumi un ka tai ir arī līdzīgas problēmas. Šo problēmu risināšanā mums var palīdzēt mūsu savstarpējā sadarbība. Labs pamats tam ir traktāts par draudzību un sadarbību, kuru mēs parakstījām 1992.gada jūlijā.

Tagad vajadzētu to piepildīt ar konkrētu saturu. Tajā ierakstītos vārdus ieviest dzīvē. Šai ziņā mums vēl ir daudz kas darāms, kā saimnieciskā, tā arī kultūras, zinātnes un citās jomās. Simpātijas saites starp mūsu tautām lai parādās kontaktos staro cilvēkiem. It sevišķi tādēļ, ka mums šeit Latvijā ir mūsu pārstāvis - Latvijas poļu minoritāte. Ar lielu apmierinājumu varu atzīmēt, ka Latvijas Republikas varas iestādes ir tai garantējušās netraucētas attīstības un nacionālās īpatnības saglabāšanas iespējas, par ko gribu šeit Jūsu parlamentā izteikt sirsnīgu pateicību. Gribu arī atzīmēt, ka nacionālās jūtas poļu minoritātei nekad nav traucējušas būt lojālai pret Latvijas valsti.

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamā Saeima! Esmu pārliecināts, ka, neskatoties uz patreizējām grūtībām, nākotne būs mūsu tautām labvēlīga. Ka attiecības starp Latvijas Republiku un Polijas Republiku būs vispusīgas un sirsnīgas. Ka mēs būsim sev tik tuvi, kā tas izriet no ģeogrāfijas. Ceru, ka mana patreizējā vizīte palīdzēs šādu attiecību izveidošanā.

Priekšsēdētājs. Augsti godātais Polijas prezidenta kungs! Es gribētu pateikties Jums par uzrunu. Domāju, ka izteikšu arī deputātu domas, paužot gandarījumu par to, ka jūs, augsti godātais, Prezidenta kungs, savas vizītes laaikā esat apmeklējis Latvijas Republikas Saeimu. Mēs to uztveram kā atbalstu tam sarežģītam likumdošanas darbam, bez kura veiksmīga reforma un demokrātisko pārveidojumu virzība uz priekšu nav iedomājama. Godājamais prezidenta kungs! Mēs jo īpaši gribētu apliecināt cieņu Jums, jo Jūsu vārds nenoliedzami ir ierakstīts Eiropas neseno pārmaiņu vēsturē. Mēs zinām, ka procesi, kuri šobrīd liekas objektīvi un nenovēršami, toreiz, no šo pārmaiņu uzsācējiem prasīja ļoti daudz. Tajā laikā Polijas solidaritāte Jūsu vadībā drosmīgi iezīmēja ceļu, kāds ejams arī citām Centrālās un Austrum Eiropas valstīm. Ne mazāka atbildība gulstas uz mums šodien, kad līdzās sāpīgām ekonomiskām reformām valstis, kuras nesen atgriezušās brīvo nāciju saimē, meklē ceļu kā nostāties līdzxās attīstītām lielvalstīm Eiropas drošības kopīgajā kartē. Vēl jo vairāk tāpēc, ka Latvija tāpat kā Polija apzinās sevi pilntiesīgi jaunās demokrātiskās Eiropas šodienas un nākotnes veidotāju. Es pilnīgi pievienojos Jūsu paustajai domai, Prezidenta kungs, ka mums jātiek galā ar prasībām, kādas mums uzstāda jaunie laiki un jaunā situācija Eiropā. Un Latvijai soli pa solim iekļaujoties Eiropas apritē, mēs saredzam Polijā vienu no tuvākajām partnervalstīm. Mēs ar lielu vērību sekojām Jūsu valsts politisko un ekonomisko reformu pieredzei un Jūsu sasniegtais vieš mums lielas cerības. Vēlreiz pateicos jums, Prezidenta kungs, par Saeimas apmeklējumu, par Jūsu teikto un laba vēlējumiem Latvijai, tās tautai, Latvijas Republikas Saeimai. Atļaujiet no šīs augstās tribīnes šajā sarežģītajā laikā novēlēt panākumus Jums, visai Polijas tautai, īstenojot tos mērķus, kurus esat sev izvirzījuši ceļā uz pārticību, mieru un drošību. Un lai Jūsu vizīte Latvijā kalpo mūsu tautu un mūsu valstu uzplaukumam. Paldies.

A.Berķis.

Man jāpaskaidro klausītājiem, ka Polijas Prezidenta Leha Valensas runas tulkojums visiem deputātiem bija uz galda un tāpēc arī ši runa šeit plenārsēžu zālē netika tulkota.

Bet tagad turpinām mūsu ikdienišķo darbu. Ziņojuma pabeigšanai lūdzu Tieslietu ministrs - Levits dodas atkal uz tribīni. Lūdzu klusumu zālē!

E.Levits (Tieslietu ministrs).

Dārgie kolēģi. Tātad no ārpolitikas atgriezīsimies iekšpolitikā. Es noslēgšu manu atbildi un atkārtošu to, ko valdība domā darīt. Tātad 4.punkts manai atbildei. Valdība uzskata, ka Zemes reformas procesi jāpaātrina, lai varētu izveidoties nekustamo īpašumu tirgus. Tirgus atvēršanai tomēr jānotiek...

Nr.3

Nr.4

Levits. Tirgus atvēršanai. Tomēr jānotiek kontrolēti un sabalansēti ar reformas gaitu, lai nosargātu Latvijas pilsoņu intereses. Pirmais solis šajā virzienā ir valdības iesniegtie priekšlikumi par likuma "Par zemes reformu pilsētās" grozījumiem. Valdība ir izveidojusi darba grupu, kuras uzdevums ir sakārtot likumdošanu tā, lai šos mērķus varētu sasniegt. Darba grupai jāiesniedz Ekonomikas ministrijai savi likumdošanas aktu projekti šā gada 10.martā. Darba grupai ir jāņem vērā apstāklis, ka okupācijas periodā ir izveidojusies objektīva situācija, ka zemei un apbūvei uz tās daudzos gadījumos no saimnieciskā viedokļa raugoties ir faktiski dažādi īpašnieki. Gan saimnieciski, gan juridiski šī situācija ir nevēlama. Un tādēļ mums ir jāveicina šī īpašuma apvienošanās. Tomēr pārējas periodā tas daudzos gadījumos nebūs iespējams. Pareizais tiesiskais institūts, kas arī saskaņā ar Civillikuma normām tomēr pieļauj no saimnieciskā viedokļa faktisku īpašuma dalīšanu ir būvlietojuma tiesības, es atkārtoju, būvlietojuma tiesības, kas kā apgrūtinājums ir ierakstāms Zemesgrāmatās. Arī šajā aspektā darba grupai būs jāiesniedz savi priekšlikumi, lai vajadzības gadījumā precizētu Civillikuma un Zemesgrāmatu likuma normas. Jo ātrāk mēs noslēgsim reformas procesu, jo ātrāk mēs nonāksim pie nekustamo īpašumu tirgus, kur būs tiesiski skaidri noregulēti arī valsts un pašvaldības kontroles mehānismi. Un tādējādi mēs pēc iespējas ātrāk arī nonāksim pie normālas situācijas nekustamo īpašumu jomā, kas būs balstīta uz civillikumu. Paldies.

Priekšsēdētājs. Tālāk vārdu par šo pieprasījumu lūdz deputāts Andris Ameriks - frakcija "Saskaņa Latvijai".

A.Ameriks (SL).

Cienījamie kolēģi! Šis pieprasījums, kuru Levita kungs ļoti kompetenti šobrīd sniedza atbildi, es gribētu uzsvērt pāris tomēr aspektus un vērst jūsu uzmanību uz to, kāda šobrīd ir reālā situācija ņemot vērā šī pieprasījuma aspektu. Mums pamatlikums pēc kura mēs šodien vadāmies, tas ir Latvijas Civillikums, kurā ir noteikts, ka zeme un tas kas atrodas uz šīs zemes, tātad visas ēkas un būves ir nešķirami. Tai pašā laikā šodien Latvijā mums darbojas vesela rinda vēl citu likumdošanas aktu, kā piemēram, tas ir likums par zemes reformu Latvijas pilsētās, kur arī tādā pašā veidā, melns un balsta, ir uzrakstīts, kad zemei un apbūvei uz tās var būt dažādi īpašnieki. Tāpat šobrīd praktiski darbojās likums par ārvalstu investīcijām Latvijas Republikā, kur atkal ir pieļauts juridiskām personām iegūt īpašumā namīpašumus, ēkas, būves. Līdz ar to man šķiet, ka līdz speciālo likumu sagatavošanai, kas regulētu Latvijā juridisko personu īpašumtiesības uz būvēm un uz ēkām, mums būtu šobrīd jāizšķiras par to, kā mums rīkoties tālāk, jo situācija to ļoti prasa. Pagājušo ceturtdien mēs pieņēmām divus ļoti nopietnus likumus, kas skar privatizācija un ja jūs to pareizi šobrīd to izprotat, tad jebkurā gadījumā provatizācijas process var pilnīgi apstāties, jo neviena juridiska persona šobrīd privatizējot, vai tā būtu Ventspils nafta, vai kāds cits uzņēmums, praktiski nevar savas īpašumtiesības nostiprināt Zemesgrāmatās, jo, tātad zeme ir valsts īpašums un var piederēt tikai valstij vai arī Latvijas Republikas pilsoņiem, tai pašā laikā šīs te ēkas un būves, kuras šobrīd pakļūst zem privatizācijas procesa, praktiski nav nostiprināmas Zemesgrāmatās. Tieši tādā pašā veidā kā šobrīd ņemot vērā to, kad ēkas un būves pēc dažu Zemesgrāmatas ierēdņu viedokļa tiek traktēta kā kustama manta, jebkurā gadījumā mēs pakļaujam un palaižam bez jebkādas kontroles šobrīd šo tirgus procesu. Tas nozīme, ka jebkura juridiska persona šobrīd likumīgi var iegādāties namus, ēkas un būves, noslēdzot notariāli apstiprinātus aktus par šo būvju un namu iegādāšanos, tai pašā laikā, tātad, nedarbojas ne pirmpirkuma tiesības, ne pašvaldības, ne arī valsts zina par šiem te darījumiem, jo praktiski kustamai mantai nekādas atļaujas un nekāda informācija par šādas mantas iegādi nav jāsniedz. Līdz ar to praktiski šobrīd vēl jo vairāk izvirzās nepieciešamība pēc speciāla likuma, kas regulētu Latvijā juridisko personu īpašumtiesības, tiesības iegādāties namīpašumus, kā arī tiesības lietot to zemi, kas atrodas zemšīm būvēm un zem šīm ēkām. Frakcija "Saskaņa Latvijai" iesniedz savu motivēto pārejas formulu, šī pieprasījuma rezultātā, kas šobrīd ir tapis un praktiski mūsu piedāvājums ir tāds, kad tomēr līdz tam brīdim to neregulēs speciāls likums, mums ir jāpieļauj tas, ka zemei un apbūvei uz tās saskaņā ar būvlietošanas tiesībām, par kurām runāja Levita kungs, varētu būt dažādi īpašnieki, jo jebkurā gadījumā šobrīd mēs apstādinām privatizācijas procesu, nav iespējams šobrīd tātad, nevienai juridiskai personai privatizēt nevienu objektu, tas ir nevienu ēku un nevienu būvi, jo šīs īpašumtiesības tādā gadījumā netiks nostiprinātas, kā arī vēlreiz uzsveru to domu, kad šīs īpašumtiesības, kas tiks tagad rezultātā veiktas ir jānostiprina Zemesgrāmatās atbilstoši atkal šīm būvlietošanas tiesībām, jo mums praktiski šobrīd ir nepieciešams likumīgi vest šo procesu. Ja mēs atstājam to bez kontroles, tad praktiski iznāks viena situācija, pēc kāda gada mēs nonāksim vēl beztiesiskākā situācijā, jo notariālie akti, šie privatizācijas process rajonos, pagastos vai valstij kopumā praktiski kļūs nekontrolējams un informācijas par to nebūs. Tāpēc es lūdzu jūs nobalsot par šo motivēto pārejas formulu, kā arī izskau cerību, ka ļoti ātri ar Tieslietu ministrijas atbalstu tiks izdarīti tie labojumi, kas nepieciešami gan likumā par zemes reformu Latvijas pilsētās, kā arī speciāla likuma sagatavošana, kas praktiski šobrīd noregulētu šīs problēmas, kas ir saistītas ar dažādu likumdošanas aktu pretrunām. Paldies.

Priekšsēdētājs. Tālāk vārds deputātam Aivaram Endziņam.

A.Endziņš (LC)

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Problēma, ko ir pacēlusi frakcija "Saskaņa Latvijai" un uz kuru centās atbildēt tieslietu ministrs Levita kungs ir ļoti nopietna, bet viņa prasa citu risinājumu. Katrā gadījumā, man nupat iedeva šo jūsu motivēto pārejas formulu, un katrā gadījumā aicinātu deputātus ļoti nopietni padomāt par to. Ja mēs tādu praksi sāksim, ar pārejas formulas palīdzību izdarīt izmaiņas likumdošanā, kaut arī jūs šeit rakstāt: "Lîdz speciāla likuma pieņemšanai, kas regulē kārtību kādā juridiskās personas var iegūt īpašumā ēkas un celtnes vai nekustamos īpašumus, prioritāri vadīties no tām augstākminēto likumu normām, kas pieļauj sekojošo, zemi un apbūvei un tā tālāk var būt dažādi īpašnieki". Cienījamie kolēģi! Problēma ir pacelta, tieslietu ministrs atbildēja, ir darba grupa un ļoti īsos termiņos šī problēma ir jāatrisina, bet viņa ir jāatrisina novēršot pretrunas likumā. Novēršot pretrunas Civillikumā, novēršot pretrunas Zemesgrāmatu likumā, lai varētu to likumiski visu reglamentēt. Tāpēc es tomēr aicinātu vai nu iesniedzējus noņemt šo pārejas formulu, motivēto pārejas formulu, jo ar šādu pārejas formulu tāda prakse likumdošanā nebūtu pieļaujama, jo termiņš arī šeit tika pateikts, ka līdz 10.martam sola dot jau šo projektu, jo šādā veidā mēs varam tieši pretēji, Amerika kungs, radīt anarhiju un neskaidrības, jo tas ir jāreglamentē tomēr likumdošanas ceļā nevis ar pārejas formulas palīdzību kuru mēs nobalsojām ar vienu piegājienu nevis kā tas ir normāli saskaņojot, izpētot šo problēmu un pieņemot grozījumus attiecīgajos likumdošanas aktos trijos lasījumos. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Tālāk vārds deputātam Andrim Amerikam - frakcijas "Saskaņa Latvijai".

A.Ameriks (SL).

Pēc Kārtības ruļļa man ir tiesības divreiz runāt, tā ir otrā reize. Es pilnīgi piekrītu Endziņa kunga viedoklim par to, kad tas ir jārisina ļoti nopietni, bet šī pārejas formulas es ceru, ka viņu tūlīt izdalīs, šī pārejas formula nekādā veidā neizdara izmaiņas likumdošanā. Šobrīd praktiski es varu pateikt tikai to, kad darbojās vairāki likumi. Viens ir Latvijas Civillikums, ir likums par zemes reformu Latvijas pilsētās, ir ārvalstu investīciju likums, ir pieņemtie likumi par privatizāciju, ko mēs pieņēmām pagājušo ceturtdien un visi šie likumi pieļauj zināmas normas. Nevienā no šiem likumiem nav aizliegts juridiskām personām iegūt īpašumā ēkas. Neviens likums šobrīd neaizliedz Latvijā reģistrētām juridiskām personām iegādāties namīpašumus. Iet runa tikai par to, lai šo jautājumi risinātu kontrolēti. Mēs šobrīd neprasām nevienu izmaiņu likumdošanā, mēs šobrīd, praktiski, tikai konstatējam to situāciju, kura pastāv un ko arī pieļauj civillikums. Līdz ar to, lai neizpaustos tas, katrs šobrīd ierēdnis varētu traktēt pēc sava nodoma to vai citu likumu, praktiski Saeimā tika iesniegts šis pieprasījums, šobrīd šī nav likumdošanas iniciatīva, mēs balstāmies tikai uz tiem likumiem, kas šobrīd darbojās. Un katrā no šiem likumiem ir tās normas, kas ir noteiktas, un nevienā no šiem likumiem nav noteikts tas, kad juridiskā persona nedrīkst iegādāties šos namīpašumus un tas process šobrīd reāli notiek. Decembrī Rīgas Zemesgrāmatas, kā piemēru, jau reģistrēja, ja nemaldos, sešus vai septiņus namīpašumus juridisko personu īpašumus nostiprināja uz būvēm, janvārī šīs process apstājās, kaut vai šie notariālie akti ir noslēgti daudz, un līdz ar to, ja mēs šobrīd esam pieņēmuši privatizācijas likumus, tad jebkurā gadījumā nekas cits kā uzņēmumi un firmas šobrīd piedalīsies šai privatizācijas procesā. Un praktiski mums šobrīd līdz šī speciālā likuma pieņemšanai vienkārši vajag noteikt šos spēles noteikumus. Un tie tiek piedāvāti ar šo pārejas formulu. Tā nav likumdošanas iniciātīva, tās nav izmaiņas nevienā no likumiem un tieši tādā aspektā es arī lūdzu jūs izskatīt šo pārejas formulu. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vārdu lūdz deputāte Anna Seile - frakcijas LNNK!

A.Seile (Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāja).

Cienījamie deputāti! Es uzskatu, ka šodien balsot par "Saskaņas Latvijai" iesniegto priekšlikumu nav iespējams. Es nupat pasteidzos un aizgāju pie Sekretariāta, saņēmu šo pārejas formulas tekstu un uzskatu, ka pirms apspriešanas frakcijās, izvērtēšanas komisijās nav iespējams balsot par šādu pārejas formulas tekstu. Vel jo vairāk tāpēc, ka šī balsošana faktiski nav vajadzīga. Viss tas, ko prasa "Saskaņa Latvijai" savos divos apakšpunktos "a" un "b", lai zemei un apbūvei uz tās varētu būt dažādi īpašnieki un īpašumtiesības uz ēkām un celtnēm tiktu nostiprinātas Zemesgrāmatās, var izdarīt arī šobrīd. Bet tas ir jāizdara pagaidām, tādā kārtībā kādā tas ir noteikts pašreizējos likumos, un tātad, kāpēc firma, kura nopērk namu nevar nostiprināt viņu Zemesgrāmatā. Īstenībā viņa var, tikai vispirms jāatrod šīs zemes gabala īpašnieks. Ja ir atrasts zemesgabala īpašnieks, un reģistrēts Zemesgrāmatā, uz šī zemesgabala var tikt nostiprinātas īpašuma tiesības šai firmai vai juridiskajai personai, kura ir iegādājusies ēkas. Neviens arī patreizējā likumdošanā neuzskata ēku par kustamu īpašumu. Protams, ir jāpapildina esošā likumdošana, bet ir vairāk jādomā par to, ka zeme ir prioritārā un, ka varbūt iegūstot īpašumā bez zemes īpašnieka ziņas ēkas visā šajā mūsu sarežģītajā privatizācijas procesā, mēs rīkosimies ļoti pārsteidzīgi. Un tāpēc, es uzskatu, ka ir ļoti rūpīgi jāpārdomā, jāsagaida šie valdības ieteiktie priekšlikumi arī par zemes nodošanu juridiskajām personām, kur nevar būt viennozīmīga visa juridisko personu tiesību atzīšana uz zemi, pēc maniem un Centrālās zemes komisijas uzskatiem, bet to mēs redzēsim, tas vēl likumdošanas process. Es vēlreiz gribu atgādināt, ka patreiz, patreizējā likumdošanā šīs dalītās tiesības mūsu sarežģītajā laikā, kad notiek šis privatizācijas process, pēc tika laika, kad zeme bija visas tautas īpašums un arī visas galvenās ēkas bija visas tautas īpašums, mēs mēģinām viņiem atrast īpašnieku. Un, kas ir stabilāks - nams, vai zeme zem tā. Un tādēļ patreizējā kārtība, kura ir pieņemta pamatojoties uz likumu par zemesgrāmatu spēkā stāšanos kārtību ir tāda: atrodam zemesgabala īpašnieku, ierakstam Zemesgrāmatā, paskatamies vai viņam vēl nav pirmpirkuma tiesības uz šo namu un tad, ja zemesgabala īpašnieks ir ierakstījis un savas tiesības fiksējis, tad varam fiksēt arī šai juridiskai personai tiesības uz namu, kuru viņš godīgi un kārtīgi ir nopircis. Nebūsim pārsteidzīgi, nesteidzamies šoodien ar tādu pārejas formulas apstiprināšanu Saeimas sēdē. Es lūdzu deputātiem nebalsot par izsniegto pārejas formulu. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Vairāk runātāju nav pieteikušies. Prezidijam ir iesniegtas divas pārejas formulas, viena, kura izdalīta arī visiem deputātiem ir "Saskaņas Latvijai" motivētā pārejas formula un ir "Latvijas ceļa" pārejas formula, ievērojot Latvijas Republikas Saeimas Kārtības rulli 133.pantu frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti ierosina Saeimu izbeigt šī jautājuma caurlūkošanu un pāriet uznākošā dienas kārtības punkta caurskatīšanu. Atbilstoši Kārtības ruļļa 131.pantam, ja ir iesniegtas vairākas pārejas formulas bez motivējuma balsojamas pirms motivētajām, tātad mēs balsojam vispirms par "Latvijas ceļa" iesniegto pārejas formulu, izbeigt šī jautājuma caurlūkošanu un pāriet uz nākošā dienas kārtības punkta skatīšanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Visi deputāti ir nobalsojuši? Neviens netaisās labot balsošanas rezultātus? Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 5, atturas - 14, tātad pārejam un dienas kārtības uz nākošo dienas kārtības punktu.

LNNK frakcijas deputātu jautājums.

Nr.4

Nr. 5

Priekšsēdētājs. ... kā frakcijas deputātu jautājums. Vārds nolasīšanai sekretāra biedram Tomiņa kungam.

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

LNNK frakcijas deputātu jautājums. Saņemts tātad šodien." Privatizacijas valsts ministram Druvim Skultes kungam. Ņemot vērā Jelgavas rajona iedzīvotāju sūdzības par valsts uzņēmuma "Kalnciema būvmateriālu kombināts" nelikumīgo privatizāciju, lūdzam sniegt informāciju par šī uzņēmuma privatizācijas gaitu un kārtību. Cik liela īpašuma daļa tiks rezervērta privatizācijai par privatizācijas sertifikātiem? 23.04.94. 5. Saeimas deputāti Karnups, Berklavs, Kalniņš, Tabūns, Velta Puriņa."

Priekšsēdētājs. Atbilstoši Kārtības ruļļa 100.pantam pirmais vai kāds cits no jautājuma parakstītājiem var dabūt vārdu jautājuma motivēšanai. Neviens nevēlas jautājumu motivēt. Tātad nododam šo jautājumu Ministru kabinetam.

Līdz ar to mūsu jautājumu un pieprasījumu daļa ir izskatīta un tālāk, atbilstoši desmit deputātu iesniegumam tiek ierosināts izskatīt likumprojektu "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu"izskatīt kā pirmo 4.sadaļā. Tātad šis likumprojekts, kā jūs atceraties pēc mūsu dienas kārtības, bija ietilpināts 7.sadaļā kā otrais, tas ir 219.dokuments. Pārejam uz šī dokumenta izskatīšanu otrajā lasījumā.

Vārds Juridiskās komisijas priekšsēdētājam Aivaram Endziņam.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Jums ir izdalīts dokuments nr. 219, kur jūs redzat, ka ir atsevišķi tīrs likumprojekta teksts, kāds ir sagatavots otrajam lasījumam un ir klāt pievienota tabula. Pirms mēs sākam aplūkot likumprojektu kopumā, gribu cienojamo Saeimu informēt par to, ko šajā starplaikā ir darījusi Juridiskā komisija strādājot pie šī likumprojekta pilnveidošanas.

Pirmām kārtām, kā jūs zinat, tad Saeima izdarīja grozījumus Latvijas Republikas Satversmē, paredzot, ka tiesības vēlēt ir pilsoņiem no 18 gadu vecuma, līdz ar to ir novērsta tā pretruna, kura tika atzīmēta šī likumprojekta pirmā lasījuma gaitā. Tātad vairs nekādu šķēršļu šā likumprojekta izskatīšanai un akceptēšanai otrajā lasījumā un arī trešajā lasījunmā vairs no Satversmes viedokļa nepastāv. Tajā paša laikā, izskatot šo likumprojektu un uzklausot Saeimas Juridiskā biroja speciālistu viedokli, mēs nācām pie atziņas, ka acīmredzot būtu nepareizi rakstīt tā, kā mums bija pirmajā lasījuma gaitā, ka notiek iepriekšējā 1922.gada likuma "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" atjaunošana jaunā redakcijā, jo arī jau pirmā lasījuma gaitā šajā likumprojektā bija ietverti papildus pavisam jauni pieci panti. Tātad projekts būtiski ir izmainīts salīdzinājumā ar to, kāds viņš bija 1922.gadā, kā arī 1922. gada likuma struktūra, viņa uzbūve Juridisko komisiju un arī Saeimas Juridiskā biroja speciālistus neapmierināja, tāpēc mēs nācām pie secinājuma un aicinām cienījamo Saeimu atbalstīt, ka šis likuma projekts turpmāk būs "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" bez atsauces uz 1922. gada likumu par to, ka viņš tiek dots jaunā redakcijā, jo būtībā tas ir jauns likums, kā arī ir izmainīta likuma struktūra, ir izdalītas nodaļas, 1.nodaļa ir vispārīgie noteikumi, 2.nodaļa - tautas nobalsošanas sarīkošana, 3.nodaļa - balsošana un balsu skaitīšana, 4.nodaļa - likumu ierosināšana un 5.nodaļa - nobeiguma noteikumi. Pēc mūsu viedokļa šādas strukturālas izmaiņas ļaus jebkuram pilsonim labā orientēties šajā likumā un šeit tātad arī precīzāk tiktu izdalīti tie dažādie gadījumi, kad var notikt tautas nobalsošana, ko nosaka jeb kādu iespēju dod Latvijas Republikas 1922. gada Satversme.

Tātad jūs varat paši pārliecināties par šīm strukturālām izmaiņām un turpmāk tad atļaujiet pāriet jau pie apspriešanas pa pantiem un uzklausīt arī jūsu viedokli.

Tātad vispirmām kārtām, ko Juridiskā komisija ierosināja, ir tātad paša likumprojekta nosaukuma izmaiņās. Kā redzat pēc tabulas, ir kreisajā pusē ir pirmā lasījuma redakcija, tas ir rudens sesijas dokuments nr. 181 un otrā ailītē ir priekšlikumi, kur ir norādīts, ka no deputātiem, kā arī no citām komisijām, neviens priekšlikums nav saņemts, bet no Ministru kabineta ir saņemti priekšlikumi likumprojekta veidā, tas ir rudens sesijas dokuments nr. 516, kura tekstu tad arī mēs attiecīgi mēģinājām izvietot šajā otrajā ailītē un trešajā ailītē ir Juridiskās komisijas sagatavotais likumprojekts otrajam lasījumam. Tātad ņemot vērā jau tās idejas, kuras tika izteiktas Juridiskās komisijas sēdē un par kurām es jūs īsumā informēju. Tātad vispirms, lūk, likuma projekta nosaukums.

Priekšsēdētājs. Vai kāds no deputātiem vēlas izteikties par nosaukumu? Tātad neredzu nevienu. Kā, Endziņa kungs, jūs ieteiktu?..

A.Endziņš. Es lūgtu atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu? Tātad tiek pieņemts nosaukums "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu".

A.Endziņš. Tālāk tad būtu 1.nodaļa. Ja deputātiem nav iebildumu, ka mēs izveidojam šādas nodaļas vispār, tātad ir 1.nodaļa - Vispārīgie noteikumi. Atkārtoju vēlreiz, šāda sadalījuma iepriekšējā lasījumā nebija.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem nav iebildumu par šādu izkārtojumu? Nav. Lūdzu!

A.Endziņš. Tad 1.pants - Tautas nobalsošanu rīko. Šajā 1.pantā mēs centāmies tātad precīzi norādīt, kādos gadījumos rīko tautas nobalsošanu, kas ir paredzēts Latvijas Republikas 1922. gada Satversmē un sākt šo projektu tieši ar šo pantu.

Priekšsēdētajs. Vai ir kādi iebildumi? Nav. Pieņemts.

A.Endziņš. 2.pants. Tautas nobalsošanā var piedalīties visi Latvijas pilsoņi, kuriem ir tiesības vēlēt Saeimu. Tātad šis pants, salīdzinājumā ar iepriekšējās redakcijas 7.pantu ir precizēts un lūdzu viņu atbalstīt.

Priekšsēdētājs. Vai ir kādi iebildumi? Pieņemts.

A.Endziņš. 3.pants. Tautas nobalsošana..., kas norāda, ka tautas nobalsošanu likumā noteiktajā kārtībā sagatavo un vada Centrālā vēlēšanu komisija, kura izdod arī nepieciešamās instrukcijas. Tātad šis pants izriet no tā, ka mēs esam pieņēmuši un šis likums darbojas, tas ir, proti, likums "Par Centrālo vēlēšanu komisiju". Un šeit ir nedaudz redakcionāli precizēts šis 3.pants, kurš atbilst pirmā lasījuma gaitā 17.panta 2.daļas pirmajam teikumam.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir kādi iebildumi? Kāds vēlas izteikties? Nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Otrā nodaļa, kuras nosaukums ir noformulēts "Tautas nobalsošanas sarīkošana". Un šī nodaļa sākas ar 4.pantu, kas norāda atbilstoši Satversmes noteikumiem, ka, lai Saeimas pieņemtais likums par grozījumiem Satversmes 1., 2., 3. vai 6.pantā iegūtu likumu spēku, tas ir nododams tautas nobalsošanai un tātad arī, ka tautas nobalsošana par šo Saeimas pieņemto likumu notiek ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc likuma pieņemšanas Saeimā. Tātad šeit mēs mēģinājām iestrādāt arī un precizēt to normu, ko nosaka un paredz Satversme.

Priekšsēdētājs. Vai kādam no deputātiem ir iebildumi? Nav. Pieņemts. Endziņa kungs, es domāju, ka mums ir jāizdara reģistrācija un turpināsim tad pēc pārtraukuma šī likumprojekta apspriešanu.

Lūdzu reģistrāciju! Vai visi deputāti ir reģistrējušies? Lūdzu, Tomiņa kungs!

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies:

Georgs Andrejevs,

Igors Bukovskis,

Alfrēds Čepānis,

Imants Daudišs,

Māris Gailis,

Anatolijs Gorbunovs,

Māris Graudiņš...

Priekšsēdētājs. Māris Graudiņš ir zālē.

Z.Tomiņš.

Edvīns Inkēns,

Ernests Jurkāns,

Jānis Jurkāns,

Lainis Kamaldiņš,

Ojārs Kehris,

Edvīns Kide...

Priekšsēdētājs. Edvīns Kide ir zālē.

Z.Tomiņš.

Aleksandrs Kiršteins,

Odisejs Kostanda,

Andrejs Krastiņš,

Ludmila Kuprijanova,

Janīna Kušnere,

Aristids Lambergs,

Andris Līgotnis,

Gunārs Meierovics,

Roberts Milbergs,

Voldemārs Novakšānovs,

Andrejs Panteļējevs,

Valdis Pavlovskis,

Aleksandrs Pētersons,

Andris Piebalgs...

Priekšsēdētājs. Andris Piebalgs ir zālē.

Z.Tomiņš.

Pauls Putniņš,

Anta Rugāte,

Ivars Silārs,

Dainis Stalts,

Mārtiņš Virsis,

Joahims Zīgerists,

Alfrēds Žīgurs.

Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Darbu atsākam plkst. 11.

( P ā r t r a u k u m s )

Sēdi vada

Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Aivars Berķis

Priekšsēdētājs. Sākam darbu. Zemnieku savienības frakcijas deputāti lūdz Saeimas 24.februāra plenārsēdē 4.sadaļas 12.punktu "Par privatizācijas sertifikātiem" izskatīt pirms likumprojekta "Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbību"". Tas ir saistīts ar to, ka Gorbunova kungs ir šajā jautājumā ziņotājs un viņš to varētu izdarīt. Vai nav iebildumu pret šādu pārmaiņu - 4.sadaļas 12.punktu izskatīt pirms pirmā? Iebildumu nav. Tātad uzskatu, ka tas ir pieņemts.

Lūdzu Endziņa kungu turpināt izskatīt likumprojektu "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu". Mēs palikām, šķiet, pie 5.panta.

A.Endziņš (LC).

Cienījamie kolēģi! 5.pants ir precizēts pants, kurš iepriekšējā lasījumā bija 10. pants.

Priekšsēdētājs. Vai kādam ir iebildumi pret to, ka 5.pants tiek ievietots šajā vietā? Nav. Tātad pieņemts.

A.Endziņš. 6.pants. Te ir runa par to, ja Valsts prezidents ir apturējis likuma publicēšanu. Būtībā šajā 6.pantā mēs esam apvienojuši, izsakot jaunā redakcijā iepriekšējā - pirmā - lasījuma gaitā 1. un 2.pantu. Citu izmaiņu faktiski šeit nav.

Priekšsēdētājs. Vai deputāti piekrīt šai izmaiņai - šādai panta redakcijai? Iebildumu nav. Tālāk!

A.Endziņš. 7.pants. Parakstu vākšanas lapas. Šeit ir dots pats termins - parakstu vākšanas lapas. Mēs šeit savedām, varētu teikt, kārtībā terminoloģiju analoģiski tai, kā tas ir ierakstīts likumā "Par Centrālo vēlēšanu komisiju", kā arī precīzi ir ielikti šie vietējo pašvaldību nosaukumi.

Priekšsēdētājs. Vai ir kādi iebildumi pret šo pantu? Godātie deputāti, es lūdzu tos, kuri grib apspriesties, iziet blakuszālē, bet šeit vajadzētu izturēties klusāk. Iebildumu pret 7.pantu nav. Tātad tas ir pieņemts tādā redakcijā, kā to ir ierosinājusi jūsu komisija.

A.Endziņš. 8.pants. Parakstu vākšanas lapās ir norādīts, ka tas ir jāatzīmē, un šeit ir precizēts, ka pirms ierosinājuma parakstīšanas domes vai padomes pilnvarota persona pārbauda attiecīgā pilsoņa dokumentus un pēc parakstīšanas pasē vai dokumentā, kurš aizstāj pasi, izdara attiecīgu atzīmi. Šeit acīmredzot uz trešo lasījumu tas būtu jāpārdomā, un es aicinātu deputātus izteikt savu viedokli. Šeit mums ir rakstīts, ka to dara domes vai padomes pilnvarota persona, bet varbūt šeit ir nepieciešama atruna vai izmaiņas, pareizāk sakot, norāde, ka tā ir Vēlēšanu komisijas pilnvarota persona. Es ceru, ka mēs vēl to pārdomāsim. Varbūt savus priekšlikumus dos arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, un mēs to varēsim precizēt uz trešo lasījumu.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas šobrīd izteikt savas domas par šo pantu? Šobrīd pants pieņemts šādā redakcijā.

A.Endziņš. 9.pants ir precizēts, tas iepriekšējā redakcijā bija 6.pants.

Priekšsēdētājs. Vai ir kādi iebildumi? Nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Nākamais ir 10.pants. Te ir ieliktas funkcijas, ko veic Centrālā vēlēšanu komisija. Seit tātad ir precizēta redakcija salīdzinājumā ar pirmā lasījuma gaitā ievietoto 8.pantu. Ir precizēts: "... tautas nobalsošanas ierosinājumu ir parakstījusi ne mazāk kā 1/10 daļa Latvijas pilsoņu, kas bija balsstiesīgi pēdējās Saeimas vēlēšanās". Tātad, lai būtu precīzi un vienveidīgi, ir šis atskaites punkts, no kura ir jāskaita, vai ir 1/10 daļa vēlētāju, kas ir piedalījušies, vai nav.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildumi pret šādu redakciju? Nav. Pieņemts.

A.Endziņš. 11.pants. Tā ir precizēta 12.panta redakcija iepriekšējā lasījuma gaitā.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Tātad - pieņemts.

A.Endziņš. 12.pants nosaka, kādā kārtībā tiek noteikta tautas nobalsošanas diena šā likuma 4., 5. un 11.pantā paredzētajos gadījumos. Tas šeit mums ir precizēts atbilstoši likumam "Par Centrālo vēlēšanu komisiju", ka to veic Centrālā vēlēšanu komisija.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk!

A.Endziņš. 13.pants. Un tā ir arī jauna nodaļa - 3.nodaļa. Balsošana un balsu skaitīšana. Šeit pirmām kārtām 13.pantā gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka salīdzinājumā ar 9.pantu pirmā lasījuma gaitā, kur bija noteikts, ka balsošana notiek aizklāti divas dienas - sestdienā un svētdienā, mēs šeit ierosinām gan vēlēšanas, gan arī tautas nobalsošanu rīkot tikai vienu dienu. Šeit pamats varētu būt tas, ka pasaules praksē tā nav, ka balsošana notiek vairākas dienas. Un otrs faktors ir tīri ekonomisks faktors, jo divas dienas organizēt vēlēšanas vai balsošanu - tas daudz dārgāk izmaksā valsts budžetam. Tāpēc es aicinātu atbalstīt šādu priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Vai ir kādi iebildumi? Nav iebildumu.

A.Endziņš. 14.pants. Man vispirms būtu jāatvainojas cienījamajiem deputātiem, jo šeit otrajā rindkopā ir ieviesusies drukas kļūda, proti, tur, kur ir noteikts: "Ja tautas nobalsošana notiek šajā likuma 3.panta 2.punktā..." ir jābūt: "...šā likuma 1.panta 2.punktā". Tas ir tas gadījums, kas ir paredzēts Satversmē, ja prezidents ir ierosinājis Saeimas atlaišanu. Tātad šeit ir tehniska kļūda, jo sākumā šis pants, kurš tagad ir pirmais, bija trešais pants, un mēs, pārstrādājot un ieliekot iekšā, esam to palaiduši garām. Man ir jāatvainojas.

Priekšsēdētājs. Vai, ņemot vērā šo labojumu, ir kādi citi iebildumi? Tātad pants ir pieņemts, bet ir labojama 2.rindkopas redakcija.

A.Endziņš. 15.pants norāda, kāda ir kārtība balsošanas telpās - kā balsotājs saņem balsošanas zīmes, aploksnes. Tā ir šī tehnoloģija.

Priekšsēdētājs. Ir iebildumi? Nav. Pants pieņemts.

A.Endziņš. 16.pants. Balsu skaitīšana notiek balsošanas dienas vakarā. Šeit ir izmaiņas, jo mēs esam akceptējuši, ka balsošana notiek vienā dienā. Iepriekšējā redakcijā bija, ka tas notiek balsošanas otrās dienas vakarā. Un ir noteikts arī tas, ka skaitīšanu izdara iecirkņa vēlēšanu komisijas atklātā sēdē Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā. Tātad tas ir saskaņots arī ar likumu "Par Centrālo vēlēšanu komisiju".

Priekšsēdētājs. Vai ir kādi iebildumi vai piebildes? Nav. Tātad pants pieņemts jūsu piedāvātajā redakcijā.

A.Endziņš. Nākamais ir 19.pants. Šeit ir atšķirība. Salīdzinājumā ar pirmā lasījuma 13.pantu, kas noteica, ka tautas nobalsošana notiek tikai Latvijas Republikas teritorijā, bet balsošana ārvalstīs un pa pastu nenotiek. Juridiskajā komisijā mums bija diskusija par šo jautājumu, tomēr beigās Juridiskā komisija piedāvā sekojošu redakciju: "Balsotāji, kuri tautas nobalsošanas sarīkošanas laikā dzīvo vai uzturas ārvalstīs, realizē savas tiesības piedalīties tautas nobalsošanā tikai Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecības, kurām uzticēts veikt ar tautas nobalsošanu saistītos pienākumus." Balsošana pa pastu nenotiek. Tātad ir šāda redakcija.

Priekšsēdētājs. Vai ir kādi iebildumi pret šādu redakciju? Lūdzu - deputāts Graudiņš.

M.Graudiņš (LC).

Cienījamie kolēģi! Pastāvot šādai kārtībai, ārzemēs dzīvojošajiem pilsoņiem, praksē to lielajam vairākumam, nebūs iespēja balsot tautas nobalsošanā. Es ierosinātu, ka tomēr ārzemēs pastāvīgi vai īslaicīgi dzīvojošajiem pilsoņiem būtu jāiekļauj tiesības balsot pa pastu. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas izteikties? Tātad es lieku uz balsošanu deputāta Graudiņa priekšlikumu. (Starpsauciens no zāles: "Vçl jau skrien pa kāpnēm!") Nevar? Es atvainojos, mani labo.

A.Endziņš. Es lūgtu tādā gadījumā deputātu Graudiņu iesniegt rakstveidā savu priekšlikumu, kuru mēs varētu apspriest un balsot, ja domas dalās, trešajā lasījumā. Es tikai gribu atgādināt to, ka pirmā lasījuma gaitā balsošana ārzemēs vispār nebija paredzēta, tajā skaitā arī balsošana pa pastu.

Tālāk - 4. nodaļa. Likumu ierosināšana. Tātad šajā nodaļā ir sadalīti tie panti, kas reglamentē jautājumu par likumu ierosināšanu. Un pirmais ir 128.pants, tas ir precizēts pirmā lasījuma redakcijas 11.pants.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildumi pret šo pantu Juridiskās komisijas piedāvātajā redakcijā? Nav. Tātad pants paliek šādā redakcijā.

A.Endziņš. 19.pants norāda, kādā veidā Centrālā vēlēšanu komisija saskaita savāktos parakstus un kā notiek paziņošana par parakstu vākšanu likumprojekta ierosināšanai.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Paliek jūsu piedāvātā redakcija.

A.Endziņš. 20.pants. Šeit atkal ir regulētas Centrālās vēlēšanu komisijas funkcijas - viņi saskaita un pārbauda parakstus, konstatē rezultātu un paziņo par to Valsts prezidentam, kā arī nosūta iesniegto likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu.

Priekšsēdētājs. Vai neviens deputāts neiebilst? Pants paliek jūsu piedāvātajā redakcijā.

` A.Endziņš. 21.pants norāda kārtību, kā tiek risināts jautājums tālāk, ja likumprojektu ir parakstījusi ne mazāk kā 1/10 daļa Latvijas pilsoņu, kuri bija balsstiesīgi pēdējās Saeimas vēlēšanās, un kā ir jārīkojas attiecīgi Valsts prezidentam un arī Saeimai.

Priekšsēdētājs. Vai iebildumi ir? Nav. Pants paliek jūsu piedāvātajā redakcijā. Nākamā nodaļa.

A.Endziņš. 5.nodaļa. Nobeiguma noteikumi. Te ir norādīts, ka valsts sedz ar tautas nobalsošanu saistītos izdevumus un ka Centrālā vēlēšanu komisija nosaka līdzekļu sadalījumu apgabalu, rajonu, pilsētas rajonu un iecirkņu vēlēšanu komisijām.

Priekšsēdētājs. Vai ir kādi iebildumi? Iebildumu nav. Pants paliek jūsu piedāvātajā redakcijā.

A.Endziņš. Līdz ar to Juridiskās komisijas piedāvātajā redakcijā visi panti būtu izskatīti, un es lūgtu cienījamos deputātus pievērsties tam, kas šeit ir jūsu priekšā, proti, 14., 16., 17. un 19.pantam, kāda bija to redakcija pirmajā lasījumā. Kā jūs redzat, šeit mēs esam pielikuši paskaidrojumu, ka, piemēram, 14.panta normas mēs šajā likumprojektā neesam ietvēruši, jo šī lieta ir precīzi regulēta Satversmē, tāpēc Juridiskā komisija uzskatīja, ka nebūtu nepieciešams to vēlreiz atkārtot un ierakstīt šajā likumā.

Priekšsēdētājs. Vai ir kādi iebildumi pret šādu Juridiskās komisijas lēmumu?

A.Endziņš. Kas attiecas tālāk uz 16., 17. un 19.pantu, kādi tie bija pirmā lasījuma gaitā, tad jāteic, ka tās ir normas, kuras ir ietvertas un kuras reglamentē likums "Par Centrālo vēlēšanu komisiju", tāpēc Juridiskā komisija uzskatīja, ka nav vajadzības tās atkārtot šajā likumprojektā.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Paliek tā, kā jūs piedāvājat.

A.Endziņš. Paldies par jūsu uzmanību. Līdz ar to visi šā likumprojekta panti ir izskatīti.

Priekšsēdētājs. Tātad te paliek... Atvainojiet, Endziņa kungs, bet likuma 17.pants stājas spēkā ar tā izsludināšanas dienu.

A.Endziņš. Valdības ierosinātā likumprojekta pirmajā lasījumā šādas 17.panta normas nebija. Mēs uzskatām, ka pašreiz ierakstīt iekšā, ka tas stājas spēkā ar izsludināšanas dienu, nebūtu pareizi, jo tam ir jāstājas spēkā normālajā kārtībā, lai visi varētu iepazīties, tajā skaitā arī vietējās pašvaldības, Centrālā vēlēšanu komisija un vēlēšanu komisijas uz vietām. Ja deputāti uzskata, ka ir nepieciešams šāds ieraksts, mēs par to varam diskutēt, ja uz trešo lasījumu būs priekšlikumi par spēkā stāšanās laiku.

Un nobeidzot atļaujiet man lūgt cienījamos deputātus, izskatot šo likumprojektu, iesniegt arī savus priekšlikumus 5 dienu laikā, un lūgt cienījamo Saeimu pēc divām nedēļām nozīmēt trešo lasījumu, protams, ja Saeima akceptēs šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Tātad es lieku uz balsošanu projektu visumā līdz ar pieņemtajiem pārlabojumiem un papildinājumiem, lai pieņemtu to otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Vai visi deputāti ir nobalsojuši? Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, 5 - atturas. Likumprojekts pieņemts otrajā lasījumā. Trešajā lasījumā tas tātad tiks izskatīts pēc divām nedēļām. Lūdzu iesniegt Juridiskajai komisijai priekšlikumus!

Nākamais likumprojekts, ko mēs iebalsojām, ir ceturtās sadaļas 12.punkts par privatizācijas sertifikātiem. Lūdzu, sameklējiet attiecīgo 496.dokumentu un 133.dokumentu. Vārds ziņojumam deputātam Anatolijam Gorbunovam.

A.Gorbunovs (LC).

Godātie deputāti! Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija lūdza mani kā komisijas locekli ziņot Saeimai par Saeimas Latvijas Zemnieku savienības frakcijas likumdošanas iniciatīvas kārtībā iesniegto Latvijas Republikas likumprojektu "Par papildinājumiem Latvijas Republikas 1992.gada 4.novembra likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"".

Godātie kolēģi! Varbūt īsi par pašu procedūru. Protams, kādam varbūt var rasties zināmas bažas par to, vai Saeimas priekšsēdētājs var ziņot par atsevišķiem likumprojektiem un uzstāties komisijas vai frakcijas vārdā. Es domāju, ka Saeimas frakcijas priekšsēdētāja pienākumi ir stingri reglamentēti Satversmē un Kārtības rullī un ka citu valstu parlamentos tas, protams, būtu brīnums. Taču atšķirībā no citu valstu parlamentiem mūsu Saeimas priekšsēdētāja funkcijas ir stipri samazinātas, kā plenārsēžu vadītāja funkcijas, un, kā jūs zināt, Saeima pati izlemj gandrīz vai visus procedūras jautājumus, izņemot to, ka Saeimas priekšsēdētājs var izteikt piezīmi vai atstāt šo zāli, tikai un tādā veidā pārtraucot Saeimas sēdi, bet citu visu lemj pati Saeima, bet toties Saeimas priekšsēdētājam nav liegtas viņa politiskās tiesības kā deputātam darboties gan frakcijā, gan komisijā, ko es arī daru. Un tāpēc es ceru, ka nevienam deputātam neradīsies šajā sakarā šaubas par šo tādu amatpersonas un deputāta pienākumu savienojumu.

Bet tagad konkrēti par šo likumprojektu un par Zemnieku savienības iesniegto iniciatīvu. Acīmredzot komisija lūdza mani par to ziņot tāpēc, ka arī komisijas sēdēs es iestājos par šīs iniciatīvas atbalstīšanu, kaut vai elementārās taisnības izpratnes labad.

Kas tagad ir noticis laukos? Tātad mums ir zināms skaits zinātniskās pētniecības un mācību saimniecību, kopumā ir 12 mācību saimniecības, 15 selekcijas un izmēģinājumu stacijas, kurās valsts vajadzībām kā neprivatizējamā daļa ir paturēts kapitāls. Un, kā jūs saprotat, tiem cilvēkiem, kuri toreiz tika organizēti kolhozos un citās kolektīvajās lauku saimniecībās, taču no tā vieglāk nekļūst, ja vieni, tas ir bijušajos kolhozos un padomju saimniecībās - var saņemt tagad mantiskās pajas, tas ir, kapitāla daļas, un arī savas darba pajas viņi var saņemt, bet tikai dažāda izmēra. Kā ir saimniekojuši šie kolhozi vai citas saimniecības un kādā veidā viņi visu to lietu ir pārveidojuši tālākajās saimniekošanas formās, tik nu katrs ir saņēmis. Bet šeit tā lietas būtība ir tāda, ka 12 mācību saimniecībās un 15 selekcijas un izmēģinājumu stacijās valsts vajadzībām kā neprivatizējamā daļa paturēta ir kapitāls. Nosauktā summa - 1 084 150 latu, lai gan tīrais valsts budžeta līdzekļu apjoms šo uzņēmumu kapitālā ir tikai 326 915 latu. Tādējādi par starpību, kas pārsniedz valsts faktiskos budžeta ieguldījumus, valsts ir samazinājusi kapitāla daļu pajas šo uzņēmumu darbiniekiem. Es šeit domāju gan kapitāla daļas, gan arī mantiskās pajas, tās ir samazinātas un nav izmaksātas. Un šo taisnības principu, manuprāt, vajadzētu formulēt tādējādi, ka, ja valsts kaut ko patur sev, vienalga, vai tas, kā šinī konkrētajā gadījumā, ir īpašums, kapitāla īpašuma daļa vai mantiskā paja, vai tās daļas, vai zeme šo saimniecību vajadzībām, tad valstij ir arī jākompensē. Kā zināt, mēs likumā par budžetu to jau esam paredzējuši, un faktiski tā ir pirmā reize, kad valsts kompensē ar naudu par to īpašumu, ko tā patur savām vajadzībām. Un valsts tātad šajā budžetā ir paredzējusi līdzekļus - Saeima paredzējusi, bet valdība piedāvājusi līdzekļus, ka par zemi šajās saimniecībās, ko paturēs selekcijas un izmēģinājumu stacijām un citām šīm saimniecībām, šie bijušie īpašnieki saņems kompensāciju naudā.

Tālāk. Zemnieku savienības izstrādātajā likumprojektā ar labojumiem un papildinājumiem likumā "Par privatizācijas sertifikātiem" ir paredzēts, ka par šīm kapitāla daļām, mantiskajām pajām un arī darba pajām, ir jāizmaksā sertifikāti. Un šeit ir noteikta arī kārtība. Es jums varu teikt atklāti, ka Tautsaimniecības komisijā bija arī diskusija par to. Ja mēs šo taisnības principu gribētu realizēt pilnībā, protams, mums ir jārēķinās ar valsts līdzekļiem. Bet tomēr, ja mēs galīgi gribētu realizēt šo taisnības principu, tad par mantiskajām pajām, kapitāla daļām būtu arī jāizmaksā nauda, nevis sertifikāti. Es domāju, ka diskusijās mēs varam par to lemt, bet tagad pirmajā lasījumā Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija aicina akceptēt Zemnieku savienības frakcijas iesniegto likumprojektu "Par papildinājumiem Latvijas Republikas 1992.gada 4.novembra likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"", kura būtību es jums izskaidroju. Tātad tās saimniecības, kuras valsts ir paturējusi savām vajadzībām un kurās tālāk nav izmaksātas mantiskās vai darba pajas, to valsts sedz, izmaksājot kompensāciju sertifikātos.

Priekšsēdētājs. Paldies. Tiek atklātas vispārīgās debates. Vārdu lūdz deputāte Anna Seile.

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Es gan kā Tautsaimniecības komisijas dalībniece, gan kā LNNK pārstāve, gan tīri personīgi lūdzu atbalstīt sagatavoto likumprojektu pirmajā lasījumā. Un tomēr man ir viens ļoti konkrēts priekšlikums, kurš ļoti būtiski varbūt izmainīs visu mūsu turpmāko pieeju attiecībā uz cilvēku personīgo īpašumu, ja valsts to paņem savā labā. Un par to jau runāja Gorbunova kungs. Varbūt šodien mēs varētu tīri vēsturiski jau apspriest jautājumu par to vai vismaz par sākotnēji apvienoto mantu, ko kādreiz cilvēki ir nodevuši kolektīvajai sabiedrībai, kuru tagad savā īpašumā paņem valsts. Par to būtu izmaksājama nauda. Mēs ar Janeka kungu kā Tautsaimniecības komisijas locekļi esam sagatavojuši šo konkrēto priekšlikumu, un ļoti gribētos, lai tas izskan šeit, jau apspriežot pirmajā lasījumā, tad arī visa tālākā, es domāju, likuma apspriešana abos lasījumos varbūt mums ies daudz raitāk.

Kāds ir šis konkrētais priekšlikums? Tātad 14.`panta, jaunā panta, ko ierosina Zemnieku savienība, otro daļu vajadzētu papildināt ar jaunu teikumu: "Atlīdzību par valsts vajadzībām nodoto sākotnēji apvienoto mantu izmaksā naudā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņos." Ðie priekšlikumi jau tika apspriesti Tautsaimniecības komisijā, un es ļoti ceru, ka arī kāds Zemkopības ministrijai tuvāk stāvošs cilvēks šodien debatēs apstiprinās, cik lielas ir šīs summas, kuras būtu izmaksājamas naudā. Pēc varbūt ne sevišķi precīzām ziņām, tie ir tikai 79 000 lati. Tie ir par tām govīm, zirgiem, ēkām, kuras tika nodotas kādreiz kopējai lietošanai un tagad tiek paturētas zinātniskās pētniecības saimniecību vajadzībām. Man liekas, ka mums šāds ierosinājums ir jāpieņem vienkārši tāpēc, lai sāktos šis taisnības process, lai maisam gals vienreiz būtu vaļā. Un tāpēc šodienas sēdē mēs manu un Janeka kunga sagatavoto priekšlikumu oficiāli nodosim Saeimas Sekretariātam jau kā ierosinājumu, kā papildinājumu pirmajā lasījumā. Protams, šie 79 000 latu ir tikai sākotnējā mantas cena, kura būtu pareizināma ar kādu koeficientu, bet kādu - tas, es domāju, ir ļoti rūpīgi jāizsver. Šos priekšlikumus varētu sagatavot Ministru kabinets un šiem jautājumiem vienreiz būtu jāsāk risināties. Piemēram, paju sabiedrība "Bçrzi", kura savu sākotnēji apvienoto mantu nodod Saldus lauksaimniecības tehnikumam, ir aprēķinājusi, ka tās sākotnēji apvienotā kapitāla mantiskā paja ir 3 443 attiecībā pret 4 477 796 latiem, kas ir visa viņu kopīgā manta, kura tiek nodota valsts saimniecībai valsts īpašumā. Tātad jūs redzat, ka šī daļa ir ārkārtīgi neliela. Un, atbalstot pirmajā lasījumā šo likumprojektu, mēs varbūt uzsāksim taisnīgu risinājumu, atdodot nenomaksātos parādus par valstij nodoto mantu ne tikai sertifikātos, bet arī naudā. Paldies par uzmanību. Es nododu Sekretariātam mūsu ierosinājumu.

Priekšsēdētājs. Paldies. Tālāk debatēs vārds deputātam Gundaram Bērziņam - Zemnieku savienība.

G.Bērziņš (LZS).

Cienījamais Prezidij, deputāti! Šis jautājums par privatizācijas sertifikātiem ir jau jautājums par kompensāciju šīm te zinātniskajām un selekcijas stacijām, tas ir jautājums ar ļoti ļoti garu asti. Tas pašreiz atrodas darbā jau vairāk nekā gadu. Ja nemaldos, Augstākajā padomē tas ir izgājis divus lasījumus, bet pēdējā netika pieņemts. Un šī problēma ir.

Kāpēc arī mēs to iesniedzām, lai gan tas jau pašā sākumā bija iesniegts Tautsaimniecības komisijā kā no Augstākās padomes palikušais? Mēs cerējām, ka tas varbūt ātrāk virzīsies, jo tā izskatīšana tika atlikta it kā loģisku iemeslu dēļ - lai savestu vispār kārtībā sertifikātus. Likumā nevajag tikai šīs izmaiņas vien, un likums "Par privatizācijas sertifikātiem" tiks grozīts un būtiski savests kārtībā. Arī tās aktualitātes, par kurām runāja gan Valsts prezidents, gan Birkava kungs, tās ir saistītas ar Privatizācijas likuma pieņemšanu, kur bija šīs domstarpības par parakstīšanu. Tātad privatizācijas sertifikātu jautājums ir vispār sakārtojams. Bet sakarā ar to, ka šis jautājums ļoti ļoti ievelkas, mums nav citas iespējas, kā vien ātrāk virzīt šo jautājumu, lai spētu šo problēmu tomēr risināt, jo laukos notiek šo paju sabiedrību privatizācija, tālāka mantas dalīšana. Un šie cilvēki pašreiz ir lielā neziņā, kāda būs valsts attieksme pret to mantu, ko valsts ir paturējusi savām vajadzībām. Un šī manta ir zinātniskās pētniecības un selekcijas stacijas, kas valstī būtu jāpatur īpašumā. Tāpēc es gribētu, lai deputāti šo priekšlikumu atbalsta.

Ja runājam par šo Seiles kundzes priekšlikumu, tad jāteic, ka es jau esmu izdarījis aprēķinus par to, kāda būtu šī daļa. Seiles kundze pareizi teica, ka tas ir apmēram 79 377 lati. Bet šeit tomēr ir vēl otra problēma.Arī šinī likumā ir noteikts, ka Ministru kabinets noteiks koeficientu, jo tās cenas tomēr ir... Govs šinīs cenās praktiski ir par 5 latiem vidēji ielikta. Tātad šis koeficients tomēr būs diezgan liels un tā summa var būt ievērojama, ar kuru varbūt būs iespējams problēmas nosegt. Tāpēc šeit privatizācijas sertifikātu pielietojums ir jāskatās pēdējo aktualitāšu gaismā. Ja tiešām šo privatizācijas sertifikātu pielietojums un to segums būs pietiekams ar mantu, tad varbūt ir iespējams, ka tomēr tiek kompensēts ar sertifikātiem, jo tam visam apakšā būs šī manta. Ja gadījumā šis variants nav pietiekami pamatots, tad varētu kompensēt arī ar naudu, bet tas būtu saistīts ar neparedzētiem izdevumiem no budžeta, kurus būs grūti atrast. Tāpēc es lūgtu jūs atbalstīt, iespējami ātrāk iesniegt priekšlikumus un virzīt šo likumu tālāk, jo laukos, it sevišķi šinīs saimniecībās, tas ir ļoti aktuāls un svarīgs jautājums, kas ir saistīts gan ar īpašuma sadali, gan ar pavasara sēju, gan ar jaunradīto zemnieku saimniecību tālāko likteni.

Priekšsēdētājs. Paldies. Rakstisku iesniegumu ar pieteikumiem debatēm vairs nav. Tātad galavārds ziņojumam deputātam Gorbunovam un arī atbildei uz izvirzītajiem jautājumiem.

A.Gorbunovs (LC).

Godātie deputāti, runājot par šo summu, kuru Seiles kundze nosauca, 79 000 latu un tālāk par kārtību, kā šī summa tiks indeksēta, es aicinātu varbūt neatsaukties uz Ministru kabinetu, jo vispirms Zemkopības ministrijai ir precīzi jāiesniedz Ministru kabinetam, kā šī summa vai šīs cenas tiks indeksētas. Un jau otrajā lasījumā šai summai ir jābūt pilnīgi skaidrai. Jo es varu iedomāties, ka deputātiem loģiski radīsies jautājumi, kas saistīsies ar budžetu, - cik šī summa liela ir. Un to Zemkopības ministrijai noteikti vajadzētu izdarīt. Es pat aicinātu arī Bērziņa kungu šo jautājumu tā uztvert. Un, ja savukārt mēs šodien tiešām nobalsotu konceptuāli, tad katrā ziņā komisijā nebūs problēmu, lai izskatītu deputātes Seiles un Janeka kunga iesniegumu, jo mēs jau uzsākām diskusiju un faktiski nepielikām punktu tikai tāpēc, ka precīzi nebija skaidra šī summa, bet katrā ziņā mums nebija nekādu šaubu par principu.

Priekšsēdētājs. Tātad balsosim par pāreju uz likumprojekta "Par papildinājumiem Latvijas Republikas 1992.gada 4.novembra likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"" lasīšanu pa pantiem. Lūdzu balsošanas režīmu. Vai visi deputāti ir nobalsojuši? Vispirms rezultātu! Deputāte Puriņa - "par". 60 - par, pret - nav, 3 - atturas. Līdz ar to esam nobalsojuši par šā likumprojekta lasīšanu pa pantiem. Kāds ir ierosinājums par šā likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā?

Deputāts Gorbunovs.

A.Gorbunovs. Nav mūsu komisijas priekšnieka, bet vietnieki man dod zīmes, ka tas varētu būt pēc divām nedēļām.

Priekšsēdētājs. Tātad likumprojekta otrais lasījums būs pēc divām nedēļām. Un es lūdzu atzīmēt stenogrammai, ka Tomiņa kungs ir balsojis "par" šo likumprojektu, nevis "pret". Līdz ar to šis likumprojekts ir pieņemts otrajam lasījumam.

Mēs pārejam, kā tas tagad rakstīts darba kārtībā, pie ceturtās sadaļas 1. jautājuma - "Grozījumi likumprojektā "Par uzņēmējdarbību"" 140.dokuments un 220.dokuments, trešais lasījums. Graudiņa kungs - ziņotājs no Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas. Lūdzu!

M.Graudiņš (LC).

Attiecībā uz trešo lasījumu un grozījumiem likumā "Par uzņēmējdarbību" es gribētu pievērst jūsu uzmanību dokumentam, kas tika izdalīts šodien, un tas ir dokuments nr.223. Tur ir iekļauti arī deputātes Počas ieteikumi, kuri ir lasāmi Tautsaimniecības komisijas atbalstītajos grozījumos trešajam lasījumam. Taču vispirms būtiskākās maiņas, cienījamie kolēģi, kuras saistītas ar šiem grozījumiem, ņem vērā to, ka tagad Ministru kabinets jau ir izskatījis vienpadsmit potenciālus bankrota gadījumus, bet nākotnē mēs neizbēgami sastapsimies ar vēl vairākiem uzņēmumu likvidācijas gadījumiem. Un šajā sakarībā Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas locekļi īpaši uztvēra kā zīmīgu to faktu, ka līdzšinējā redakcijā nebija pasargātas strādnieku tiesības saņemt savu algu likvidācijas gadījumā. Tātad būtiskākie punkti šajā likumā ir 1.punkts 34.pantā - nodrošināt strādniekiem pirmtiesības iegūt savu pelnīto algu uzņēmējsabiedrības vai uzņēmuma likvidācijas gadījumā. Viena otra būtiska pārmaiņa ir arī 5.punktā, kura redakciju iesniedz deputāte Poča, un tas ir saistīts ar hipotēku iestādēm. Tas ir iekļauts, lai veicinātu hipotēku kredītiestāžu darbību. Ir jābūt iespējai saņemt hipotēkā ieķīlāto īpašumu, un, lūk, šis punkts nodrošina šādu iespēju. Tātad Tautsaimniecības komisija ierosina izdarīt grozījumus Latvijas Republikas 1990.gada 26.septembra likuma "Par uzņēmējdarbību" 34.pantā un izteikt 8.daļu šādā redakcijā: "Uzņēmuma parādi jānomaksā šādā secībā: 1. Darbinieku prasījumi, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, un prasījumi par kaitējuma atlīdzināšanu, kas nodarīti, iegūstot sakropļojumu vai citu veselības bojājumu, kā arī sakarā ar apgādnieka zaudējumu. 2. Nodokļi un citi maksājumi (parādi valsts un pašvaldību budžetos)." 3. un 4.punkts atbilst esošajai redakcijai." 3. Iemaksa sociālās nodrošināšanas iestādēm turpmāko ikmēneša maksājumu kapitalizācijai sakarā ar kaitējumu uzņēmuma vainas dēļ. 4. Izdevumi apkārtējai videi nodarītā kaitējuma kompensēšanai, zemes rekultivācijai un mežu atjaunošanai. 5. Prasījumi, kas nodrošināti ar hipotēkām pēc to pirmtiesības. 6. Parādi kreditoriem, kas termiņā pieteikuši savas prasības. 7. Parādi pārējiem kreditoriem." Un papildināt šo 34.pantu ar 15.daļu šādā redakcijā: "Ðā panta 8.daļa attiecas uz visiem prasījumiem, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām un prasījumiem par kaitējuma atlīdzināšanu neatkarīgi no tā, kad radusies prasījuma tiesība." Tātad Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā aicinu nobalsot par šiem grozījumiem likumā "Par uzņēmējdarbību".

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas izteikties pret šo pantu šādā redakcijā? Gundars Bērziņš - Zemnieku savienība.

G.Bērziņš (LZS).

Es negribētu izteikties pret, vienkārši Budžeta komisija ļoti rūpīgi ir izskatījusi visus likumus, kuri ir saistīti gan ar dažādiem procesuāliem, gan citiem jautājumiem par šo piedziņas kārtību un secību. Un izrādās, ka tur kopumā šī lieta ir diezgan nesakārtota, jo ir Civillikums, kaut ko nosaka Civilprocesu kodekss, kas vispār ir ļoti tālu no pašreizējās likumdošanas. Tā ka šinī likumdošanā vēl ir jāturpina ļoti nopietns darbs, lai savestu šo lietu kārtībā. Un, lai gan te aicina pašreiz šo likumu pieņemt, tomēr šinī ierosinātajā variantā es redzu ļoti būtisku problēmu. Nenoliedzot to, ka strādājošajiem jābūt aizsargātiem - tātad 1. vietā, bet hipotēku prasības ir tikai 5.vietā. Un hipotēku prasības tomēr ir banku drošība, tas ir, kredītu tirgus iedarbināšana. Ja šim hipotēku ieķīlājumam nav šīs drošības, nav šīs piedziņu iespējas, tad, protams, kredītu tirgus praktiski nesāk strādāt. Tāpēc šobrīd šeit tas varētu arī palikt, jo te ir jau šie lēmumi par tiem nodokļiem, kuru piedziņu mēs liekam it kā augstāk. Principā lai iedarbinātu nekustamā īpašuma ieķīlāšanu, ķīlu zīmes, hipotēkas, noteikti ir jābūt stingri aizsargātām šim te hipotekārajām prasībām, jo tas palīdzēs iedarbināt šo kredītu tirgu, un, iespējams, arī samazinās kredītu procentus, jo, ja ir drošāks šis kredītu izsniegšanas mehānisms, tad ir vismaz iespējas prasīt šo kredītu procentu samazinājumu. Bet šobrīd es iesaku to atbalstīt tādā variantā.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk runātāju nav pieteicies. Ziņotājs un deputāts Bērziņš uzaicināja balsot par 34.pantu Tautsaimniecības komisijas piedāvātajā variantā. Lūdzu balsošanas režīmu! Vai visi ir nobalsojuši? Vai kāds nevēlas labot savu balsojumu? Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 4. Līdz ar to 34.pants ir pieņemts Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas ieteiktajā variantā. Un mēs balsosim par likumprojektu kopumā. Lūdzu zvanīt, lai visi deputāti ienāk zālē. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbību"" pieņemšanu trešajā lasījumā. Vai visi deputāti ir nobalsojuši? Labot rezultātu neviens nevēlas? Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 1 deputāts. Likumprojekts ir pieņemts trešajā lasījumā.

Tālāk. Sakarā ar to, ka Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātie likumi mums šodien vairs nav jāizskata, tad tālāk mēs ņemam 4.sadaļas 10.punktu, tas ir likumprojekts "Par grozījumu likumā "Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā"". Pirmais lasījums. Sameklējiet, lūdzu, 491. dokumentu un 136.dokumentu. Lūdzu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ziņotāju deputātu Lagzdiņu pie mikrofona.

J.Lagzdiņš (LC).

Godājamo priekšsēdētāja vietniek! Kolēģi deputāti! Pagājušā gada martā Augstākā padome pieņēma likumu "Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā". Šā likuma 9.panta 3.daļa nosaka sekojošo: "Persona (ģimene) šā likuma izpratnē atzīstama par maznodrošinātu, ja tās mēneša ienākums uz katru ģimenes locekli kopā ar valdības noteiktajām piemaksām nepārsniedz valdības noteikto minimālo mēnešalgu." Pagājušā gada 18.novembrī Ministru kabinets likumdošanas iniciatīvas kārtībā iesniedza Saeimā izskatīšanai likumprojektu "Par grozījumiem likumā "Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā"" konkrēti par manis nolasītā 9.panta 3.daļu. Ministru kabinets ierosina šā likuma 9.panta 3.daļu izteikt šādā redakcijā: "Persona (ģimene) šā likuma izpratnē atzīstama par maznodrošinātu, ja tās mēneša ienākumi uz katru ģimenes locekli kopā ar valdības noteiktajām piemaksām nepārsniedz valdības noteikto līmeni." Komisijas izskatīja šo Ministru kabineta likumprojektu un atbalsta tā pieņemšanu pirmajā lasījumā. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas izteikties par likumprojektu? Neviens deputāts debatēs nav pieteicies, tātad mēs balsosim likumprojekta "Par grozījumu likumā "Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā"" pieņemšanu pirmajā lasījumā, lai pārietu uz tā lasīšanu pa pantiem. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - nav, atturas - 8. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā. Lūdzu, deputāt Lagzdiņ, par tālāko!

J.Lagzdiņš. Godājamo priekšsēdētāja vietniek! Kolēģi deputāti! Saskaņā ar komisijas lēmumu aicinu pāriet uz lasīšanu pa pantiem šodien.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret tūlītēju pāriešanu uz lasīšanu pa pantiem? Iebildumu nav. Lūdzu, turpiniet!

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Izskatījusi šo valdības likumprojektu un izmantojot izdevību, kā arī ņemot vērā to, ka jau pirmajā lasījumā ir pieņemts likums "Par pašvaldībām" un būtu nepieciešams saskaņot spēkā esošos likumus ar topošo un jau pirmajā lasījumā pieņemto likumu "Par pašvaldībām", komisija uzskatīja par lietderīgu vienlaikus izdarīt grozījumus arī vairākos citos likuma "Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā" pantos. Šajā sakarībā komisija ir iesniegusi vairākus priekšlikumus. Pirmkārt, ņemot vērā mūsu akceptēto juridisko tehniku, komisija ierosina grozīt likumprojekta nosaukumu, izsakot to šādi - "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā"".

Priekšsēdētājs. Vai ir kādam iebildumi pret likumprojekta nosaukuma maiņu? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbilstoši mūsu juridiskajai tehnikai komisija ierosina arī precizēt likumprojekta preambulu, izsakot to šādā redakcijā: "Izdarīt likumā "Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā..." seko attiecīgā ziņotāja nosaukums, numurs un vārdi "...šādus grozījumus".

Priekšsēdētājs. Vai ir kādi iebildumi pret šādu tekstu? Nav iebildumu. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tālāk. Komisija ierosina precizēt spēkā esošā likuma 5.panta 1.daļu, izsakot to šādā redakcijā: "Lçmumu par personu (ģimeņu) reģistrēšanu valsts un pašvaldību palīdzības saņemšanai pieņem attiecīgās pilsētas domes, rajona padomes vai pagasta padomes noteiktā pašvaldības institūcija vai amatpersona."

Priekšsēdētājs. Vai ir kādi iebildumi pret šādu redakciju? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tālāk komisija ierosina 6.panta 2. daļas pirmo teikumu izteikt šādā redakcijā: "Ðo grupu ietvaros palīdzības saņemšanas kārtību nosaka attiecīgās pilsētas domes, rajona padomes vai pagasta padomes, ievērojot iesnieguma un dokumentu iesniegšanas laiku, kā arī personas (ģimenes) konkrētos dzīvokļu apstākļus." Kolēģi, šie grozījumi lielā mērā ir formāli, ņemot vērā pirmajā lasījumā pieņemto likumu "Par pašvaldībām".

Priekšsēdētājs. Vai ir kādi iebildumi pret šādu tekstu? Nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tālāk komisija iesaka precizēt arī pirmajā lasījumā pirms brīža akceptēto 9.panta 3.daļas redakciju, precizējot tās beigu daļu, jo tā ir, ja tā varētu teikt, filoloģiski, nekorekta. Tātad vārdu "valdības noteikto līmeni" vietā mēs ierosinām rakstīt vārdus "valdības noteikto minimālo mēnešienākumu līmeni".

Priekšsēdētājs. Vai ir kādi iebildumi pret šādu redakciju? Iebildumu nav. 9.pants pieņemts jūsu piedāvātajā redakcijā.

J.Lagzdiņš. Tālāk komisija ierosina 11.panta 1.daļas otro teikumu izteikt šādā redakcijā: "Pilsētas domei, rajona padomei un pagasta padomei ir tiesības noteikt dzīvokļa izīrēšanas pretendentu reģistrācijas grupu veidošanas kārtību." Tas ir atbilstoši Pašvaldību likuma 15.panta noteikumiem.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildumi? Nav. 11.pants pieņemts jūsu piedāvātajā redakcijā.

J.Lagzdiņš. Tālāk komisija ierosina 12.pantu izteikt šādā redakcijā: "Valstij piederošās dzīvojamās mājās brīvos dzīvokļus izīrē uz attiecīgās valsts iestādes vai valsts uzņēmuma vadītāja lēmuma pamata, bet pašvaldībām piederošajās mājās brīvos dzīvokļus izīrē uz attiecīgās pilsētas domes, rajona padomes vai pagasta padomes lēmumu pamata."

Priekšsēdētājs. Vai ir kādi iebildumi pret šādu 12.panta redakciju? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tālāk komisija ierosina jau otrā lasījuma laikā akceptēt papildu normu, kāda mums ir visos likumprojektos, proti, ka likums stājas spēkā ar tā izsludināšanas dienu.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Komisijas vārdā aicinu šo likumprojektu pieņemt otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Tātad lūdzu zvanu! Un balsosim par likumprojekta "Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā" pieņemšanu otrajā lasījumā. Vai visi nobalsojuši? Labot neviens nevēlas? Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 4. Lūdzu, Lagzdiņa kungs, par likumprojekta turpmāko gaitu!

J.Lagzdiņš. Godājamo priekšsēdētāja vietniek! Godājamie deputāti! Lūdzu piekrist, ka šā likuma trešais lasījums notiek 10.martā.

Priekšsēdētājs. Iebildumu nav? Tātad trešais lasījums šim likumprojektam būs 10.martā.

Pārejam pie nākamā darba kārtības jautājuma. Tas ir 11.punkts - likumprojekts "Amnestijas likums" (otrais lasījums). Sameklējiet, lūdzu, 130.dokumentu! Ziņotājs ir Linards Muciņš - Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu, Muciņa kungs! Es atvainojos - jā, tiešām! Vārds Inesei Birzniecei - Cilvēktiesību komisijas vadītājai.

I.Birzniece (LC).

Godātais Prezidij, godājamie deputāti! Jums vajag sameklēt dokumentu nr.130, un es gribu atgādināt, ka likumprojekta "Par amnestiju" vēsture ir šāda. Pirmajā lasījumā tas tika izskatīts 16.decembra plenārsēdē. Cilvēktiesību komisija bija nozīmēta par atbildīgo komisiju. Mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus, kas saņemti no citām komisijām, frakcijām un no atsevišķiem deputātiem. Komisija nozīmēja Iekšlietu ministrijas parlamentāro sekretāru Linardu Muciņu par komisijas referentu. Tātad es gribētu lūgt Muciņa kungu ziņot.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, Muciņa kungs!

L.Muciņš (Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Amnestijas likums ir otrajā lasījumā. Es aicinātu izskatīt priekšlikumus pie pantiem. 1. pants. Tam ir papildinājums. Jūs redzat pasvītrotus vārdus, kuri ir redakcionāli laboti vai papildināti. LNNK frakcija piedāvāja papildināt 1.pantu ar tekstu, ka amnestēti tiek tikai Latvijas Republikas pilsoņi vai arī personas, kurām pirms notiesāšanas bija pastāvīgs pieraksts Latvijas Republikas teritorijā. Šis LNNK frakcijas priekšlikums ir pieņemts, izveidojot 2.a pantu. No LNNK frakcijas ir saņemts arī priekšlikums atzīmēt, ka pēc 1.panta tiek amnestētas personas, kuras ir notiesātas pirmo reizi. Arī šis priekšlikums ir pieņemts, izveidojot 2.b pantu. Bez tam 1.pantā Juridiskā komisija ir devusi analogus priekšlikumus par pilsoņiem, pastāvīgajiem iedzīvotājiem, un par to, ka pēc 1.panta tiek amnestētas personas, kuras pirmo reizi izdarījušas noziegumus. Tātad tā kā LNNK redakcija tiek pieņemta, tad tiek pieņemta arī Juridiskās komisijas redakcija. Ir 2.pants, 2.a un 2.b pants. Taču 1.pantā ir vēl viens labojums.

Priekšsēdētājs. Vai jūs pārstāstīsit visu vai mēs skatīsim pa pantiem un balsosim katru labojumu atsevišķi?

L.Muciņš. Jā. Mēs skatīsim pa pantiem. 1.pants. 1.pantā ir četri labojumi - tabulā pirmie četri punkti.

Priekšsēdētājs. Es saprotu, ka mums tādā gadījumā būtu jārunā par katru atsevišķo labojumu.

L.Muciņš. Jā. 1.panta ievaddaļa tiek papildināta ar pasvītroto piezīmi, ka tiek atbrīvotas no soda personas par izdarītajiem noziegumiem, kuri nav smagi.

Priekšsēdētājs. Vai kādam deputātam ir iebildumi pret šādu redakciju? Nav. Pieņemts.

L.Muciņš. 1.panta 1.apakšpunkts nav grozīts.

Priekšsēdētājs. Tālāk.

L.Muciņš. 1.panta 2.apakšpunktā ir precizēts, ka ne visas sievietes, bet grūtnieces un sievietes, kuru audzināšanā ir nepilngadīgi bērni.

Priekšsēdētājs. Vai ir kādi iebildumi? Iebildumu nav. Pieņemts.

L.Muciņš. 3.punktā nav papildinājumu. 4.punktā - "...sievietes, kuras ir vecākas par 55 gadiem". Juridiskās komisijas priekšlikums.

Priekšsēdētājs. Vai ir kādi iebildumi? Iebildumu nav. Pieņemts.

L.Muciņš. 5.punktā un 6.punktā arī nav. 1.pants beidzies.

Priekšsēdētājs. Tātad mēs balsosim par 1.pantu šādā redakcijā ar visiem ziņotāja minētajiem labojumiem. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim par 1.pantu Amnestijas likumā! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 2, atturas - 12. 1.pants pieņemts. Lūdzu, tālāk!

L.Muciņš. Ieviests jauns 1.a pants, kurš izveidots, sadalot 1.pantu. Un 1.a pantā ir norādīts, ka pārējām personām, kuras minētas 1.panta 1.6. punktā, neizciestā soda daļa tiek samazināta uz pusi. Tātad pēc būtības mēs 1.pantu faktiski pastiprinājām uz otro lasījumu.

Priekšsēdētājs. Vai kādam ir iebildumi pret šo tekstu? Lagzdiņa kungs, lūdzu! Jūs nevēlaties runāt? Tad iebildumu nav. Tātad pieņemts. Līdz ar to mums par šo pantu nav jābalso.

2.pants.

L.Muciņš. 2.pants - personām, kas notiesātas ar reālu brīvības atņemšanas sodu, neizciestā soda daļa tiek samazināta par vienu gadu. Šeit gan ir precizējums "neizciestā soda daļa". Par 2.pantu bija deputāta Lagzdiņa priekšlikums un Juridiskās komisijas priekšlikums - papildināt 2.pantu ar vārdiem "...pirmo reizi notiesātām personām". Par cik mēs ieviesām 2.b pantu un pirmo reizi sodītās personas ierobežojām tikai 1. un 1.a pantā, komisija šos priekšlikumus noraidīja. Tas tiek noraidīts arī tā iemesla dēļ, ka mums ir vairākas kolonijas, kurās nenotiek neviena amnestija.

Priekšsēdētājs. Vai kāds deputāts vēlas izteikties par šo 2.pantu? Deputāts Lagzdiņš - "Latvijas ceļš".

J.Lagzdiņš (LC).

Godāto priekšsēdētāja vietniek, godātie deputāti! Par šo problēmu, kas saistīta ar 2.pantu, mēs runājām jau ļoti plaši un gari, kad debatējām pirmā lasījuma laikā. Es, būdams jurists, kurš praktiski strādājis vairāk nekā 15 gadus un saskāries ar šo kontingentu, par kuru ir runa šajā 2.pantā un tālākajos pantos, uzskatu, ka Iekšlietu ministrijai un Cilvēktiesību komisijai nav pamatotu argumentu un pamatojuma, kādēļ šo amnestiju varētu attiecināt uz tik plašu personu loku. Manuprāt, ir nepieļaujami to attiecināt uz personām, kuras izcieš sodu atkārtoti. Un tādējādi amnestējamo personu vidū būs tādi noziedznieki, kuri izcieš sodu piekto, sesto un pat desmito reizi. Šo apstākļu dēļ, godātie kolēģi, es aicinu balsot par Juridiskās komisijas priekšlikumu un arī par manu priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, Linards Muciņš - parlamentārais sekretārs!

L.Muciņš. Par cik tika izteikti iebildumi, ka nav argumentu, es pamēģināšu tomēr argumentēt Iekšlietu ministrijas un Cilvēktiesību komisijas viedokli. Ja jūs uzmanīgi iedziļinātos likuma tekstā, tad redzētu, ka 1. un 1.a punkts attiecas tikai uz tām personām, kuras ir sodītas pirmo reizi. Pievienotajā tabulā mēs redzam, ka šādu personu, kuras pakļaujas amnestijai, ir apmēram 50. Mēs esam nedaudz grozījuši tekstu, bet ir tikai par divām trijām personām grozījies... Es atvainojos, par 150 ir grozījies šo personu skaits.

Ja jūs uzmanīgi izstudētu 3.punktu, tad redzētu ļoti lielu grupu cilvēku, attiecībā uz kuriem vispār netiek piemērota amnestija neatkarīgi no tā, vai viņi tiek tiesāti, kā šeit Lagzdiņa kungs teica, piekto, sesto vai septīto reizi. Saskaņā ar Iekšlietu komisijas priekšlikumiem, kuri ir pieņemti, likumprojekta 3.punkts ir papildināts ar 6. un 7.apakšpunktu. Tātad šeit ir norādīts, ka netiek amnestētas personas, kuras atbrīvotas no soda izciešanas sakarā ar amnestiju vai apžēlošanu. Tātad, ja pret viņām jau agrāk ir bijis piemērots šāds humāns akts, tad viņām amnestiju nepiemēro. 7.punkts ir par tiem, kuri jau agrāk nosacīti pirms termiņa atbrīvoti no soda izciešanas. Tātad arī šie ierobežojumi ir ļoti lieli.

4.punkts - Sevišķi bīstamie recidīvisti... 5.punkts - tie, kuri izdarījuši jaunu noziegumu, izciešot brīvības atņemšanas sodu vai atrodoties izmeklēšanas izolatorā. Tātad Iekšlietu ministrija šeit uzskata un pastāv uz tāda viedokļa, ka arī attiecībā uz šiem cilvēkiem ir jāpiemēro amnestija. Bet, ja jūs uzmanīgi iedziļinātos Amnestijas likuma tekstā, tad redzētu, ka mēs šiem cilvēkiem brīvības atņemšanas soda saīsināšanu - tātad amnestiju - piemērojam ļoti ļoti ierobežotā veidā, mēs viņu sodu, kas viņiem ir piespriests, šo reālo brīvības atņemšanu, samazinām tikai par vienu gadu. Tātad mēs viņus nevis vispār amnestējam, bet tikai samazinām viņiem par vienu gadu. Ja šī persona, teiksim, ir notiesāta ar brīvības atņemšanu uz 4 gadiem, tad viņiem samazina par vienu gadu un viņiem šie trīs gadi tik un tā ir jāizcieš. Tātad mēs atrisinām šo tikai attiecībā uz tiem cilvēkiem, kuriem soda izciešana tuvojas nobeigumam.

Es pievērsīšu jūsu uzmanību tātad vēl 9.punktam, kura "a", "b" un "c" apakšpunkts dod iespēju izmeklēšanas izolatoros vai sodu izpildes vietās personām, kuras ir disciplināri sodītas, nepiemērot so amnestiju. Tātad, ja viņi slikti uzvedas, aizskar citus ieslodzītos, lieto alkoholu, izdara pretošanos un tā tālāk...

Tātad, godātie deputāti, es tomēr aicinu jūs atbalstīt Cilvēktiesību komisijas piedāvāto šā likuma redakciju un aicinu iebilst pret sava kolēģa Lagzdiņa viedokli šajā gadījumā, jo citādi veidojas paradoksāla situācija, ka mums ir trīs kolonijas, kurās netiek amnestēta neviena persona. Tas ļoti sasprindzina situāciju šajās kolonijās un nedod iespēju arī administrācijai diferencēti pieiet darbam ar šiem ieslodzītajiem. Es jūs ļoti lūdzu atbalstīt šoreiz komisijas viedokli, kas ir lasāms šeit tekstā un noraidīt priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Vai deputāts Lagzdiņš neatsauc savu priekšlikumu? (No zāles deputāts J.Lagzdiņš: "Nç!") Tādā gadījumā balsosim Lagzdiņa kunga priekšlikumu - papildināt 2.pantu ar vārdiem "pirmo reizi notiesātām personām" un tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu! Visi nobalsojuši? Lūdzu rezultātu! "Par" deputāta Lagzdiņa priekšlikumu - 55, pret - nav neviena, atturas - 8. Tātad 2.pants ir pieņemts ar deputāta Lagzdiņa papildinājumu.

Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš. Tātad pēc deputātu komisiju priekšlikumiem likums ir papildināts ar 2.a un 2.b pantu. Tādējādi amnestija tiek piemērota Latvijas Republikas pilsoņiem un personām, kurām bijis pastāvīgs pieraksts Latvijas Republikas teritorijā. Tas ir LNNK priekšlikums, un ar šo pantu mēs norādām, ka amnestija netiek piemērota iebraucējiem noziedzniekiem, kuriem ar Latviju faktiski nav nekāda sakara, kā tikai tas, ka šo noziegumu viņi ir izdarījuši šeit. Komisija ir pieņēmusi šādu priekšlikumu, un tas ir iekļauts 2.a pantā.

Priekšsēdētājs. Vai kādam būtu iebildumi pret šādu 2.a panta redakciju? Nav. Tātad 2.a pants pieņemts jūsu piedāvātajā redakcijā.

L.Muciņš. 2.b pants. Tātad pirmo reizi sodītās personas. Un saskaņā ar Lagzdiņa kunga priekšlikumu šeit būs jāizdara grozījums uz trešo lasījumu.

Priekšsēdētājs. Vai nav iebildumu pieņemt šo pantu ar nosacījumu, ka tas tiks labots uz trešo lasījumu? Tālāk!

L.Muciņš. 3.pants. 3.pantā sakarā ar Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu uz trešo lasījumu tiks izņemti šo pantu nosaukumi, atstājot tikai pantu numerāciju. Tas tiks sagatavots uz trešo lasījumu. Pagaidām, lai deputātiem būtu pārskatāms, mēs atstājām visus noziegumu nosaukumus.

3.pantā ir izdarīti trīs labojumi. Tātad 3.panta 3.apakšpunkts ir papildināts. Ja ir pārkāpti autotransporta vadīšanas noteikumi un ja sekas bijušas smagas, tad mēs neamnestējam personas, kuras šos noziegumus izdarījušas alkohola reibuma stāvoklī. Tāds bija priekšlikums, un komisija to atbalstīja. Liekas, ka tas ir pareizi, jo alkohola reibumā izdarītie noziegumi pie stūres tomēr sabiedrībai ir bīstami. 3.pants ir papildināts ar 6. un 7.punktu, ka amnestija neattiecas uz personām, kuras bijušas atbrīvotas no soda izciešanas sakarā ar amnestiju vai apžēlošanu, kā arī agrāk nosacīti bijušas pirms termiņa atbrīvotas no soda izciešanas.

Priekšsēdētājs. Vai nav iebildumu pret šiem papildinājumiem? Nav.

L.Muciņš. 4.pants ir nedaudz...

Priekšsēdētājs. Pagaidiet, bet te 3.pantā bija vesela virkne iebildumu, kas visi ir pieņemti. Par spekulāciju un...

L.Muciņš. Tie ir izsvītroti. Debatēs pirmajā lasījumā arī tika iebilsts pret konkrētiem noziegumiem, kas jāsvītro. Aizsardzības un iekšlietu komisija iedeva trīs priekšlikumus, bet citi deputāti pēc savām uzstāšanās runām diemžēl neko neiesniedza. Visus Iekšlietu komisijas papildinājumus un citus priekšlikumus, ko viņa norādīja, mēs iestrādājām.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo triju apakšpunktu izsvītrošanu? Nav. Pieņemts.

L.Muciņš. 4.punkts. 4.punktā ir nedaudz precizēta redakcija un ir Kristīgo demokrātu frakcijas deputātes Prēdeles iesniegums - papildināt šo te pantu, nedaudz grozot redakciju, ka nepilngadīgo lietas tiek izskatītas īpaši ar bērnu tiesībaizsargājošo un tamlīdzīgu organizāciju piedalīšanos, tādējādi dodot komisijai īpašas pilnvaras nepilngadīgo lietas izskatīt individuāli un atsevišķos gadījumos attiecībā uz nepilngadīgajiem nepiemērot šā likuma 3.pantu. Komisija formāli noraidīja šo priekšlikumu, taču es varu paziņot Kristīgo demokrātu frakcijai, ka pēc būtības šis priekšlikums tiks reāli iestrādāts, un, tajā komisijā, kura nodarbosies ar nepilngadīgajiem, būs šādu nepilngadīgo iestāžu un organizāciju pārstāvji, kas laipni tiks aicināti piedalīties un tiks ar ministra pavēli iekļauti. Un viņi rūpīgi iedziļināsies katra nepilngadīgā rīcībā, motivācijā un izdarītajā noziegumā. Diemžēl 3.pantu mēs tīri juridiski nevarējām šeit pievienot klāt, jo tad tas pēc būtības izslēdz ļoti smagus un daudzus noziegumus.

Priekšsēdētājs. Vai deputāte Prēdele uztur spēkā savu ierosinājumu? Neuztur. Vai kādam citam ir iebildumi pret 4.pantu, ka tur netiek izdarīts šis labojums? Nav iebildumu. Tātad pieņemts.

L.Muciņš. 5.pantā ir Juridiskās komisijas precizējums un LNNK precizējums, kas tiek pieņemts. Tātad vārdi "spēkā stāšanās" tiek grozīti uz "lîdz likuma pieņemšanai".

Priekšsēdētājs. Vai nevienam deputātam nav iebildumu, ka ir izdarītas šādas izmaiņas un ka pants pašreiz ir šādā redakcijā? Iebildumu nav. Lūdzu, tālāk!

L.Muciņš. 6.pants. Amnestijas piemērošanai jāsaņem personas piekrišana. Tas ir jauns papildinājums pēc Iekšlietu komisijas priekšlikuma.

7.pants. Amnestijas piemērošana nenoņem sodāmību. Un 8. pants. Amnestija neattiecas uz papildu sodiem. Šādi papildinājumi ir izdarīti.

Priekšsēdētājs. Vai jūs runājāt par vairākiem pantiem?

L.Muciņš. Jā, jo šeit ir...

Priekšsēdētājs. Vai pret 6.panta redakciju nav iebildumu? Nav. Pret 7.panta redakciju nav iebildumu? Nav. Un pret 8.panta jauno redakciju arī nav iebildumu? Nav.

L.Muciņš. 6. panta vecajā tekstā bija deputāta Lagzdiņa priekšlikums - papildināt 6.punktu šādā redakcijā: "Likums stājas spēkā ar tā izsludināšanas dienu." Tas ir pieņemts un iekļauts 10.pantā. Juridiskās komisijas priekšlikums ir analoģisks un arī ir iekļauts gan 2.a pantā, gan 10.pantā. Par 6.pantu bija arī Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums - papildināt likumprojektu ar atsevišķu pantu vai panta daļu, kurā būtu noteikts, ka amnestiju nepiemēro personām, kuras agrāk bijušas atbrīvotas no soda. To mēs iekļāvām 3.panta 6. un 7.apakšpunktā.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret šīm izmaiņām, pret to, kā ir likumprojektā iekļauti jūsu piedāvātie labojumi? Iebildumu nav. Tālāk!

L.Muciņš. 9.pants ir jauns. Šā likuma izpildei Tieslietu ministrija un Iekšlietu ministrija ir tiesīga izdot instrukciju.

Priekšsēdētājs. Vai nav iebildumu? Pieņemts.

L.Muciņš. Likums stājas spēkā ar tā izsludināšanas dienu un nav piemērojams personām, kuras izdarījušas noziegumu pēc šā likuma pieņemšanas. 10.pants. Personām, kuras izdarījušas ilgstošus un turpināmus noziegumus, amnestiju piemēro tikai tad, ja tie ir pabeigti līdz šā likuma pieņemšanai.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildumi pret 10.pantu šādā redakcijā? Iebildumu nav. Līdz ar to mēs varam balsot. Lūdzu zvanīt! Mēs varam balsot par likumprojekta "Amnestijas likums" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Vai visi deputāti ir nobalsojuši? Lūdzu rezultātu. Par - 55, pret - 4, atturas - 7. Amnestijas likums ir pieņemts otrajā lasījumā. Lūdzu, Inese Birzniece - Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja!

I.Birzniece (LC).

Es lieku priekšā trešo lasījumu noteikt pēc divām nedēļām, tas ir, 10. martā. Un aicinu, ja ir kādi papildinājumi vai grozījumi, tos iesniegt nākamnedēļ Cilvēktiesību komisijai. Paldies.

Priekšsēdētājs. Tātad Amnestijas likuma trešais lasījums - 10.martā.

Mums ir vēl 8 minūtes laika. Nākamais likumprojekts "Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu". Pirmais lasījums. 133. dokuments un 78.dokuments. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņotājs būs Juris Janeks.

J.Janeks (SL).

Ministru kabineta 81.panta noteiktajā kārtībā tie ir noteikumi nr. 24. To varbūt šodien šeit jūsu dokumentos nav, bet tie jau agrāk tika izdoti deputātiem. Un arī šis likumprojekts tika izdots tad, kad tika iesniegti visi šie Ministru kabineta noteikumi.

Šeit pirmajā lasījumā es gribētu teikt, ka šie noteikumi nr. 24 "Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu" jaunajā redakcijā liekas vieni no normālākajiem, kas ir iesniegti. Un tie ir nepieciešami saimnieciskajai darbībai, aizsargājot mūsu mežus. Liekas, ka šo likumprojektu ir izstrādājuši speciālisti, kas labi pārzina šīs mežu lietas. Nu šis jaunais likumprojekts ir radīts tādēļ, ka ir dažādi īpašuma veidi pašreiz uz mežu - ir privātais īpašums un ir arī valsts meža fondi. Šeit jaunajā likumprojektā īpašniekam ir skaidri norādītas viņa tiesības un viņa pienākumi. Un jāsaka, ka īpašniekam, privātīpašniekam, ir jāmaksā tikai par koku vērtību uz celma, bet nav jāmaksā zemes nodoklis.

Tālāk. Likuma jaunajā redakcijā ir pastiprināta meža apsaimniekotāja atbildība par tādu darbību vai bezdarbību, kuras rezultātā mežsaimniecībai vai citiem meža apsaimniekotājiem nodarīti zaudējumi vai zudumi. No jauna noteikta valsts meža darbinieku materiālā atbildība par kļūdainu pakalpojumu vai padomu sekām. Likumprojekts paredz, ka meža ražības un kvalitātes paaugstināšanas pasākumiem, tas ir, meža kopšanai, rekonstruēšanai, nosusināšanai, ceļu būvei un citu darbu veikšanai ir jāizveido īpašs mežsaimniecības fonds. Valsts meža apsaimniekošanai šāds mežsaimniecības fonds tiek izveidots no atskaitījumiem par šo meža materiālu realizēšanu, bet privātīpašniekiem ir ieteikts izveidot šādu meža apsaimniekošanas fondu uz brīvprātības pamatiem. Līdzšinējā valsts meža dienesta pieredze liecina, ka bez šāda fonda izveidošanas turpmāk būs lielas grūtības nodrošināt meža resursu atjaunošanu un paplašināšanu valstī.

Tālāk. Likumprojekta galvenais uzdevums ir noteikt gan meža apsaimniekotājiem, gan lietotājiem, gan īpašniekiem tādu tiesību un pienākumu loku, kas nodrošinātu meža kā ekosistēmas aizsardzību un meža resursu atjaunošanu visā valstī tādos apjomos, kas atbilstu nepārtrauktas meža izmantošanas prasībām. Ar Meža ministriju tika noskaidrots jautājumus par to, ka varbūt varētu rīkoties arī pēc tādas sistēmas, kāda ir Somijā, kur zemes īpašniekam tiek iedalīts, pārdots vai nodots lietošanā zināms meža gabals. Tā varētu būt arī Latvijā. Tas veicinātu šo zemnieku ekonomisko darbību un dotu viņiem iespējas ziemas periodā strādāt ar šo meža gabalu - to tīrīt un varbūt arī izmantot šo koksni dažādu pusfabrikātu veidošanai, un tādā veidā zemnieks daudzmaz sabalansētu savu ekonomiku. Meža ministrija apgalvo, ka tādas iespējas ir un ka pašreiz varētu izmantot to meža fonda daļu, kas piederējusi kolhoziem un sovhoziem. Un pēc tam tad varētu skatīties par tālāku šo gabalu piešķiršanu. Šeit jautājumu nav, teiksim, par īpašniekiem un mantotājiem, kuriem pienākas mantošanas tiesības un kuriem bijuši šie zemes gabali. Meža ministrija izsaka vienīgi zināmas bažas par to, ka ļoti daudzi, kuri saņem īpašumā šos meža nogabalus, steidzamā kārtā tos pārdod vai arī izcērt un pārdod. Un Meža ministrija vēlas šajā procesā iejaukties un arī mēģināt runāt ar šiem īpašniekiem, izskaidrojot situāciju, ka ienākumi par šiem meža materiāliem, kurus viņi iegūs, pamazām retinot, tālākajā periodā būs lielāki nekā pašreiz, kad šur tur starppircēji būtībā apmaksā tikai zināmā mērā dempinga cenas.

Vairāk man par šo meža apsaimniekošanas un izmantošanas likumprojektu nebūtu ko piebilst. Es domāju, ka mēs varam šodien to debatēs apspriest pirmajā lasījumā un tad tālāk nospriest par otro lasījumu. Pēc Tautsaimniecības komisijas domām, šeit nekā tāda prettiesiska, teiksim, attiecībā uz īpašniekiem vai apsaimniekotājiem nav, un Saeimai šādu likumu vajadzētu pieņemt.

Priekšsēdētājs. Paldies. Debates par meža apsaimniekošanas un izmantošanas likumu būs pēc pusdienu pārtraukuma. Tagad lūdzu reģistrāciju! Lūdzu sekretāra biedru Zigurdu Tomiņu nolasīt reģistrācijas izdruku.

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies:

Georgs Andrejevs,

Indulis Bērziņš,

Valdis Birkavs...

Priekšsēdētājs. Deputāts Birkavs ir zālē.

Z.Tomiņš.

Māris Budovskis,

Igors Bukovskis,

Alfreds Čepānis,

Imants Daudišs,

Māris Gailis,

Ernests Jurkāns,

Jānis Jurkāns,

Imants Kalniņš...

Priekšsēdētājs. Imants Kalniņš ir zālē.

Z.Tomiņš.

Lainis Kamaldiņš,

Ojārs Kehris,

Aleksandrs Kiršteins,

Odisejs Kostanda,

Andrejs Krastiņš,

Ludmila Kuprijanova,

Janīna Kušnere,

Aristids Lambergs,

Andris Līgotnis,

Gunārs Meierovics,

Roberts Milbergs,

Voldemārs Novakšānovs,

Andrejs Panteļējevs,

Valdis Pavlovskis,

Aleksandrs Pētersons,

Pauls Putniņš,

Jānis Ritenis...

Priekšsēdētājs. Jānis Ritenis ir zālē.

Z.Tomiņš.

Anta Rugāte,

Ivars Silārs,

Dainis Stalts,

Jānis Ārvaldis Tupesis...

Priekšsēdētājs. Deputāts Tupesis ir zālē.

Z.Tomiņš.

Joahims Zīgerists,

Alfrēds Žīgurs.

Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Pusdienu pārtraukums.

( P ā r t r a u k u m s )

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Aivars Berķis.

Priekšsēdētājs. Debatēs pieteicies deputāts Endziņš - "Latvijas ceļš".

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es pieteicos debatēs tikai šādu apsvērumu dēļ. Lieta ir tāda, ka šis likumprojekts, kurš tiek izskatīts un kurš pašreiz darbojas, šis likums ir apstiprināts ar Ministru kabineta noteikumiem Satversmes 81.panta kārtībā. Kā mēs dzirdējām no ziņotāja, komisijai nav nekādu iebildumu, nav nekādu papildinājumu, un līdz ar to es gribu vērst jūsu uzmanību uz sekojošo: Latvijas Republikas laikā prakse bija tāda, ka tad, ja Saeima nodeva komisijām 81.panta kārtībā pieņemtus Ministru kabineta izdotos noteikumus un ja Saeimas komisijām nebija nekādu iebildumu, nekādu papildinājumu un tātad nevajadzēja neko pārstrādāt, Saeima vienkārši šos noteikumus vispār neskatīja, jo tie ir spēkā. Tikai tad, ja komisijas uzskata, ka šajos Ministru kabineta izdotajos noteikumos ir nepieciešami kaut kādi precizējumi, papildinājumi vai grozījumi, - tikai tad komisijas tos virza uz Saeimas plenārsēdi. Šinī sakarībā man būtu tāds priekšlikums. Ja jau ir noticis, ka mēs pašreiz noturam pirmo lasījumu, man ir aicinājums akceptēt likumprojektu pirmajā lasījumā un tūlīt pāriet uz lasīšanu pa pantiem, lai, nevelkot garumā, mēs varētu šo likumu pieņemt. Ja jau šis process ir sākts. Bet tajā pašā laikā aicinu Saeimas komisijas vispirms rūpīgi izvērtēt jebkurus šos noteikumus un, ja nav šādas nepieciešamības, tad vienkārši laika ekonomijas labad tomēr uz plenārsēdi šos dokumentus nevirzīt. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas runāt par Meža likumu? Vairāk runātāju nav. Es lūdzu zvanīt, lai visi deputāti sanāktu zālē. Vārds deputātam Janekam - Tautsaimniecības komisijas pārstāvim.

J.Janeks (SL).

Ja Saeimas deputāti piekrīt, Tautsaimniecības komisija piekristu skatīt to tūlīt arī otrajā lasījumā un šo likumu tālāk novadīt trešajam lasījumam. Jeb es varbūt neprecīzi pateicu? Ar diviem lasījumiem varbūt to var pieņemt?

Priekšsēdētājs. Šinī gadījumā, kad likumprojekts ir jau ievirzīts tik tālu pirmajā lasījumā, man liekas, ka tomēr tās dienas, kas ir noteiktas no otrā līdz trešajam lasījumam, mums būtu obligāti jāatstāj. Tā ka šobrīd mums vispirms vajadzētu vienkārši nobalsot par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā, lai tad pārietu uz lasīšanu pa pantiem.

J.Janeks. Varētu piekrist tam.

Priekšsēdētājs. Tātad - reģistrācija kvoruma pārbaudei. Deputātus lūdzu reģistrēties. Lūdzu rezultātu. Reģistrējušies 53 deputāti, kvorums ir. Tātad mēs balsojam par likumprojekta "Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu" akceptēšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu visus deputātus balsot. Lūdzu rezultātu. 47 - par, pret - 2, atturas - 2. Likumprojekts ir pieņemts pirmajā lasījumā. Sākam lasījumu pa pantiem. Lūdzu, deputāts Janeks - Tautsaimniecības komisija.

J.Janeks (SL).

Pirmā nodaļa - vispārīgie noteikumi. 1.pants - noteikumu uzdevumi. Es domāju, ka man tie nav jālasa. Vai ir kādi iebildumi?

Priekšsēdētājs. Vai ir kādi iebildumi pret ievaddaļu? Iebildumu nav.

J.Janeks. 2.pants. Mežu fonds.

Priekšsēdētājs. Tagad tātad mēs esam tikuši cauri ievaddaļai un esam nonākuši pie pirmās nodaļas. Vispārīgie noteikumi. Pret ievaddaļu nekādu iebildumu nebija. Pret 1.pantu - uzdevumi - iebildumu nebija.

J.Janeks. Pirmajā daļā jau bija tikai tādi paskaidrojumi.

Priekšsēdētājs. Nu jā, bet arī tajā varēja būt iebildumi. Tātad 2.pants. Meža fonds. Vai ir kādi iebildumi? Iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

J.Janeks. 3.pants. Koki un krūmi, kas neietilpst mežu fondā.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir kādi iebildumi pret šo pantu? Iebildumu nav. Tālāk!

J.Janeks. 4.pants. Maksa par mežu apsaimniekošanu un izmantošanu.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildumi vai papildinājumi 4.pantam? Nav.

J.Janeks. 5.pants. Mežu fondu pārvaldīšana.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildumi vai papildinājumi? Vai kāds vēlas izteikties? Runātāju nav.

J.Janeks. 6.pants. Latvijas Republikas Saeimas kompetence mežu apsaimniekošanas un izmantošanas attiecību regulēšanā.

Priekšsēdētājs. Vai nav nekādu papildinājumu vai iebildumu? Pieņemts. Tālāk!

J.Janeks. 7.pants. Ministru kabineta kompetence mežu apsaimniekošanas un izmantošanas attiecību regulēšanā. Ar vienpadsmit punktiem.

Priekšsēdētājs. Ar vienpadsmit apakšpunktiem. Vai deputātiem ir kādi iebildumi? Nav. Lūdzu, tālāk!

J.Janeks. 8.pants. Pilsētas un pagastu pašvaldības kompetence mežu apsaimniekošanas un izmantošanas attiecību regulēšanā.

Priekšsēdētājs. Vai ir piebildes? Nav. Tālāk!

J.Janeks. Otrā nodaļa, 9.pants. Mežu fondu zemju nodošana īpašumā vai lietošanā.

Priekšsēdētājs. Vai par 9.pantu ir kādi iebildumi? Nav.

J.Janeks. 10.pants. Mežu fondu zemju iznomāšana.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir kādi iebildumi? Atejot mazliet no saviem plenārsēdes vadītāja pienākumiem, varu iebilst, ka man šeit ir iebildums pret otro rindkopu, ka nomnieks iegūst pirmtiesības uz jebkuru no šo noteikumu 33.pantā minētajiem mežu izmantošanas veidiem, bez tiesībām nodot tālāk. Šis punkts īsti "neiet kopā" ar 51.panta rindkopu, kur iznāk, ka, teiksim, medību tiesības, piemēram, var nodot arī tālāk. Bet tas jāpaskatās un jāprecizē uz trešo lasījumu.

J.Janeks. Tālāk. Mežu fondu zemju piešķiršana daļējā lietošanā.

Priekšsēdētājs. 11.pants. Vai ir kādi iebildumi pret 11.pantu? Nav.

J.Janeks. 12.pants. Zemju atņemšana un transformēšana citām vajadzībām.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, ieskatieties 12.panta tekstā! Nav nekādu iebildumu?

J.Janeks. 13.pants. Koku izciršana, ja mežu zemes iznomā, atņem vai transformē vajadzībām, kas saistītas ar mežu apsaimniekošanu un izmantošanu.

Priekšsēdētājs. Kas nav saistītas.

J.Janeks. Kas nav saistītas. Jā, piedošanu!

Priekšsēdētājs. Vai kādam ir iebildumi pret 13.pantu? Nav.

J.Janeks. 14.pants. Ar mežu apsaimniekošanu saistīto ēku, būvju, komunikāciju celšana meža fonda zemēs.

Priekšsēdētājs. Vai ir kādam deputātam iebildumi? Nav.

J.Janeks. 15.pants. Mežu stāvokli ietekmējošu objektu - ēku, būvju un komunikāciju izvietošana, projektēšana un celšana, nodošana ekspluatācijā.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildumi vai papildinājumi 15.pantam? Nav.

J.Janeks. 16.pants. Izpētes darbu veikšana mežu fonda zemēs.

Priekšsēdētājs. 16.pants. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav.

J.Janeks. Trešā nodaļa. Mežu iedalījums kategorijās. 17.pants.

Priekšsēdētājs. Vai ir papildinājumi 17.pantam? Nav. Pieņemts.

J.Janeks. 18.pants. Kārtība, kādā mežu ieskaita kategorijās.

Priekšsēdētājs. Vai nav nekas piebilstams? Pieņemts.

J.Janeks. 19.pants. Īpaši aizsargājamie mežu iecirkņi.

Priekšsēdētājs.Vai nav nekas ko piebilst? Gribu piebilst, ka šeit ir vērtīga pēdējā rindkopa, ka meža īpašniekam ir tiesības uz atlīdzību Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, ja īpaši aizsargājamā mežu iecirkņa noteikšana sagādā viņam materiālus zaudējumus meža apsaimniekošanā vai izmantošanā. Tālāk - ceturtā nodaļa.

J.Janeks. Tālāk - ceturtā nodaļa, 20.pants. Mežu apsaimniekošanas saturs.

Priekšsēdētājs. Vai par 20.pantu ir kādas piebildes? Nav. Tālāk!

J.Janeks. 21.pants. Mežu apsaimniekotāji.

Priekšsēdētājs. Vai ir piebildes 21.pantam? Nav.

J.Janeks. 22.pants. Tiesības un pienākumi mežu apsaimniekošanā.

Priekšsēdētājs. Vai par 22.pantu deputātiem ir papildinājumi vai iebildes? Nav. Pieņemts.

J.Janeks. Tālāk - piektā nodaļa, 23.pants. Mežu atjaunošanas veidi un paņēmieni.

Priekšsēdētājs. Vai ir papildinājumi? Nav.

J.Janeks. 24.pants. Mežu atjaunošanas mērķi un kārtība.

Priekšsēdētājs. Vai par 24.pantu ir papildinājumi? Nav. Pieņemts.

J.Janeks. 25.pants. Mežu izstrādātāja pienākumi mežu atjaunošanā.

Priekšsēdētājs. Vai ir papildinājumi? Nav. Pieņemts.

J.Janeks. 26.pants. Jaunaudžu kopšana.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir kas piebilstams par jaunaudžu kopšanu? Nav. Pieņemts.

J.Janeks. 27. pants. Mežu ražības un kvalitātes paaugstināšanas pasākumi.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir papildinājumi? Nav.

J.Janeks. 28.pants. Mežu ražības un kvalitātes paaugstināšanas kārtība.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildumi, papildinājumi? Nav. 28.pants pieņemts.

J.Janeks. Sestā nodaļa, 29.pants. Mežu apsaimniekotāju pienākumi meža aizsardzībā un apsardzībā.

Priekšsēdētājs. Vai par 29.pantu ir kas piebilstams? Nav. Pieņemts.

J.Janeks. 30.pants. Valsts pārvaldes institūciju un pašvaldību uzdevumi mežu aizsardzībā un apsardzībā.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir kādi iebildumi? Nav. 30.pants pieņemts.

J.Janeks. 31.pants. Valsts mežu dienesta uzdevumi mežu aizsardzībā un apsardzībā.

Priekšsēdētājs. 31.pants. Ir kādi iebildumi? Nav. Pants pieņemts.

J.Janeks. Septītā nodaļa, 32.pants. Mežu izmantošanas saturs.

Priekšsēdētājs. Vai attiecībā uz 32.pantu ir kādi papildinājumi vai iebildumi? Nav.

J.Janeks. 33.pants. Mežu izmantošanas veidi.

Priekšsēdētājs. Vai nav nekādu papildinājumu vai iebildumu? 33.pants pieņemts.

J.Janeks. 34.pants. Mežu izmantotāji. Tur ir gan fiziskas, gan juridiskas personas.

Priekšsēdētājs. Vai pret 34.pantu ir kādi iebildumi? Nav.

J.Janeks. 35.pants. Mežu izmantotāju tiesības un pienākumi.

Priekšsēdētājs. 35.pants ir pretrunā ar 51.pantu, jo 35.pantā ir teikts, ka pirmtiesības uz jebkuru meža izmantošanas veidu ir mežu apsaimniekotājam, zemes lietotājam un īpašniekam, bet 51.pants nosaka, ka savvaļas ogas, augļus, riekstus, sēnes, ārstniecības augus un citas izejvielas fiziskās un juridiskās personas var iegūt pēc sava ieskata valsts un lietošanā piešķirtajos mežos. Tātad šī pretruna jānovērš līdz trešajam lasījumam. Vai ir vēl kādi iebildumi pret 36.pantu? Nav. 36.pants pieņemts.

J.Janeks. 37.pants. Mežu izmantošanas apturēšana.

Priekšsēdētājs. Vai pret 37.pantu ir iebildumi? Nav.

J.Janeks. 38.pants. Mežu izmantošanas izbeigšanās.

Priekšsēdētājs.Vai ir iebildumi pret 38.pantu? Nav.

J.Janeks. 39.pants.

Priekšsēdētājs. Astotā nodaļa. Mežu materiālu sagatavošana.

J.Janeks. Jā, astotā nodaļa. Ciršu veidi. Laikam tur vajadzīgs vārds "cirsmu".

Priekšsēdētājs. Ciršu veidi, ciršanas paņēmieni un noteikumi. Te gribētos piezīmēt, ka nav skaidrojuma šajā pantā minētajiem terminiem - pakāpeniskā cirte, regulētā cirte un grupu izlases cirte. Par pārējām cirtēm sākumā - ievaddaļā - ir skaidrojumi. Šo trīs skaidrojumu šajā pantā nav. Tātad tie ir jāieraksta ievaddaļā, ir jāpapildina ievaddaļa. Vai ir vēl kādi papildinājumi? Nav.

J.Janeks. 40.pants. Ciršanas vecums.

Priekšsēdētājs. Acīmredzot iebildumu nav, jo tas jau ir laika gaitā pieņemts kā absolūta patiesība.

J.Janeks. 41.pants. Ciršanas tāme un norma.

Priekšsēdētājs. Vai ir papildinājumi vai iebildumi pret 41.panta noteikumiem? Nav.

J.Janeks. 42.pants. Cirsmu fondu sagatavošana, izsniegšana un maiņa.

Priekšsēdētājs. 42.pants. Vai deputātiem ir papildinājumi vai iebildumi? Nav.

J.Janeks. 43.pants. Kokmateriālu izsniegšanas un realizācijas veidi mežā.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildumi? Nav.

J.Janeks. 44.pants. Sveķu ieguve.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildumi, papildinājumi? Nav. Pieņemts.

J.Janeks. 45.pants. Sulu ieguve.

Priekšsēdētājs. Neredzu, ka kāds iebilstu, neredzu runātājus.

J.Janeks. 46.pants. Celmu ieguve.

Priekšsēdētājs. Vai ir papildinājumi? Nav.

J.Janeks. 47.pants. Lūku, mizu, zaru un pumpuru ieguve.

Priekšsēdētājs. Nav papildinājumu.

J.Janeks. 48.pants. Eglīšu, meiju un dekoratīvo materiālu ieguve.

Priekšsēdētājs. Nav papildinājumu vai iebildumu? Nav. Pieņemts.

J.Janeks. Devītā nodaļa. Mežu blakusizmantošana. 49.pants. Siena pļaušana un lopu ganīšana.

Priekšsēdētājs. Vai ir papildinājumi? Nav. Pieņemts.

J.Janeks. 50.pants. Dravu izvietošana.

Priekšsēdētājs. Nav papildinājumu.

J.Janeks. 51.pants. Mežu sēklas, savvaļas augļu, riekstu, sēņu, ārstniecības augu un citu izejvielu ieguve.

Priekšsēdētājs. Šis ir tas pants, par kuru es teicu iepriekš, ka tur ir pretruna, ar 35.pantu un arī ar 10.panta otro rindkopu. Par to, ko drīkst īpašnieks savos mežos un ko tur var atļauties darīt citi ogu un citu blakusproduktu ieguvē. Es ļoti atvainojos, ka es te izsaku dažas piezīmes, bet es, kā priekšsēdētājs, nevaru nevienam šobrīd nodot savas pilnvaras, tad es... Tālāk - 52. pants.

J.Janeks. 52. pants. Sulu ieguve.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildumi pret 52.pantu? Vai papildinājumi? Nav.

J.Janeks. 53. pants. Mežu izmantošana zinātniskās izpētes mērķiem.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildumi vai papildinājumi? Nav.

J.Janeks. 54. pants. Mežu izmantošana atpūtai un veselības nostiprināšanai.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildumi vai papildinājumi? Nav. Pieņemts.

J.Janeks. 55. pants. Mežu izmantošana medību vajadzībām. Man liekas, iepriekšējā Augstākā padome pieņēma "Medību likumu" kā vienu no pēdējiem.

Priekšsēdētājs. Tā, pieņemts.

J. Janeks. 56. pants. Mežu izmantošana valsts aizsardzības vajadzībām, ja tas atrodas ārpus zemēm, kas piešķirtas lietošanā valsts aizsardzības mērķiem.

Priekšsēdētājs. Vai ir kādi papildinājumi šim pantam vai iebildumi? Nav. 56. pants pieņemts.

J.Janeks. Desmitā nodaļa. Iedzīvotāju uzturēšanās mežā. 57. pants. Iedzīvotāju tiesības uzturēties mežos. Jā, tas tā ir paredzēts.

Priekšsēdētājs. Vai ir kādam būtiski iebildumi? Jā, lūdzu, deputāts Kalniņš.

M.Kalniņš (LZS).

Godājamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es gribētu īsi iebilst pret šo vienkāršo teikumu: "Iedzīvotājiem ir tiesības brīvi uzturēties mežā." Tas izklausās ļoti dabīgi, bet, ja tas ir privātais meža īpašnieks, tad vajadzētu vēl būt atļaujai to regulēt, jo, ja tas mežs kādam pieder privātā īpašumā, tad tikpat labi var prasīt, ja viņam pļava ir īpašumā, vai cik var uzturēties viņa pļavā, un, ja pļavā, tad kāpēc ne arī ābeļdārzā vai dārzā, vai kaut vai arī sētā? Tāpēc es domāju, ka to vajadzētu pārdomāt un papildināt ar to, ka īpašniekam ir tiesības to regulēt vai noteikti vajadzētu aizliegt. Paldies.

Priekšsēdētājs. Tātad lūdzu iesniegt rakstveidā labojumu trešajam lasījumam.

J.Janeks. Tam, protams, varētu piekrist, jo šeit 54. pantā jau tas ir paredzēts: "izmantošana atpūtai vai veselības nostiprināšanai". Tad acīmredzot arī šajā pantā būtu derīgi paredzēt šādu Kalniņa kunga ieteikumu.

Priekšsēdētājs. Tātad 57. pants pārdomājams uz trešo lasījumu.

J.Janeks. 58. pants. Iedzīvotāju pienākumi, uzturoties mežā.

Priekšsēdētājs. Vai ir kādi iebildumi par 58. pantu?

J.Janeks. Acīmredzot to, ko Kalniņa kungs sacīja, es domāju, 57.pantā, šeit ir pienākumi, tie ir atsevišķi panti.

Vienpadsmitā nodaļa. Mežu apsaimniekošanas un izmantošanas kontrole. 59. pants. Meža apsaimniekošanas un izmantošanas kontroles uzdevumi.

Priekšsēdētājs. Vai ir kādi iebildumi pret 59.pantu? Nav.

J.Janeks. 60.pants. Šeit uzskaitītas institūcijas, kas veic mežu apsaimniekošanas un izmantošanas kontroli.

Priekšsēdētājs. Vai ir kādi iebildumi pret 60.pantu? Nav.

J.Janeks. 61.pantā paredzētas šo institūciju kontroles tiesības.

Priekšsēdētājs. Vai ir kādi papildinājumi 61.pantam? Iebildumi? Nav. 61.pants pieņemts.

J.Janeks. Divpadsmitā nodaļa. Valsts meža dienests. 62.pants. Valsts meža dienesta sastāvs un atbildība.

Priekšsēdētājs. Vai ir papildinājumi 62.pantam vai iebildumi pret 62.pantu? Nav.

J.Janeks. 63. pants. Valsts meža dienesta darbinieku pienākumi un tiesības.

Priekšsēdētājs. 63.pants. Vai ir iebildumi? Vai ir papildinājumi šim pantam? Nav.

J.Janeks. Trīspadsmitā nodaļa. Valsts meža kadastrs un valsts meža monitoringi. Valsts meža kadastra saturs un uzdevumi. 64.pants.

Priekšsēdētājs. Vai ir papildinājumi 64.pantam? Vai ir iebildumi pret 64.pantā izteikto redakciju? Nav.

J.Janeks. 65.pants. Valsts meža kadastra kārtošana un finansēšana.

Priekšsēdētājs. Vai 65.pantam ir papildinājumi vai labojumi? Nav. Pieņemts.

J.Janeks. 66.pants. Meža monitoringu jēdziens un uzdevumi.

Priekšsēdētājs. Vai par meža monitoringu ir kaut kas iebilstams vai papildināms? Nav.

J.Janeks. 67. Meža monitoringu kārtošana un finansēšana.

Priekšsēdētājs. Vai ir papildinājumi? Nav. Pieņemts.

J.Janeks. 14. nodaļa. Valsts mežierīcība. Mežierīcība. 68.pants. Mežierīcības saturs.

Priekšsēdētājs. Vai ir deputātiem papildinājumi pantam par mežierīcību? Nav.

J.Janeks. 69.pants. Mežu apsaimniekošanas projekts.

Priekšsēdētājs. Es uzdrošinos atkal, pārkāpjot savas pilnvaras, aizrādīt, ka otrajā rindkopā ir pretruna ar 36.panta pēdējo rindkopu. Vai ir deputātiem vēl kādi papildinājumi?

J.Janeks. 70.pants. Mežierīcības realizēšana.

Priekšsēdētājs. Vai ir kādi iebildumi vai papildinājumi 70.pantam? Nav.

J.Janeks. Piecpadsmitā nodaļa. Mežu strīdu izšķiršana. 71.pants. Mežu strīdi.

Priekšsēdētājs. Vai ir papildinājumi 71.pantam?

J.Janeks. Mežu strīdu izšķiršana. 71.pants. Mežu strīdi.

Priekšsēdētājs. Vai ir papildinājumi 71.pantam? Iebildumi? Nav.

J.Janeks. 72.pants. Mežu strīdu izšķiršanas kompetence.

Priekšsēdētājs. Vai ir papildinājumi, iebildumi? Nav.

J.Janeks. 73. pants. Mežu strīdu izskatīšanas kārtība.

Priekšsēdētājs. Vai ir papildinājumi vai iebildumi?

J.Janeks. Nevar atrast tik ātri. 74. pants. Mežu strīdā ieinteresēto pušu tiesības un pienākumi.

Priekšsēdētājs. Tas ir 25.lappusē. Vai ir papildinājumi? Nav. Pants pieņemts.

J.Janeks. Sešpadsmitā nodaļa. Zaudējumi. Zudumu atlīdzināšana meža apsaimniekotājam, meža izmantotājam un mežsaimniecībai. 76.pants. Zaudējumu atlīdzināšana meža apsaimniekotājiem.

Priekšsēdētājs. Vai ir papildinājumi 76.pantam vai iebildumi pret 76.pantu? Nav nevienam.

J.Janeks. 77.pants. Zaudējumu atlīdzināšana mežu izmantotājiem.

Priekšsēdētājs. Vai nav nekādu papildinājumu?

J.Janeks. 78.pants. Zudumu atlīdzināšana mežsaimniecībai.

Priekšsēdētājs. Vai nav nekādu papildinājumu vai iebildumu? Nav.

J.Janeks. 79.pants. Zaudējumi, zudumu apmēri un to noteikšana.

Priekšsēdētājs. Vai ir papildinājumi, ieteikumi? Nav.

J.Janeks. Septiņpadsmitā nodaļa. Atbildība par Latvijas Republikas mežu likumdošanas pārkāpumiem. 80.pants. Mežu likumdošanas pārkāpumi.

Priekšsēdētājs. Vai ir par 80.pantu kādi papildinājumi vai kādi iebildumi pret 80.pantu? Nav. Pieņemts.

J.Janeks. 81.pants. Atbildība par mežu likumdošanas pārkāpumiem.

Priekšsēdētājs. Vai par 81.pantu neviens deputāts nevēlas izteikties? Runātāju nav. Pants pieņemts.

J.Janeks. 82.pants. Atlīdzība par kaitējumiem, kas nodarīti meža likumdošanas pārkāpumu rezultātā.

Priekšsēdētājs. Neviens deputāts nevēlas izteikties? Runātāju nav. Pants pieņemts.

J.Janeks. 83.pants. Nelikumīgi iegūtu kokmateriālu un citas meža produkcijas atņemšana.

Priekšsēdētājs. Vai deputāti neko nevēlas papildināt vai iebilst? Iebildumu nav. Pants pieņemts.

J.Janeks. Astoņpadsmitā nodaļa. Starpvalstu līgumi. 84.pants. Starpvalstu līgumi.

Priekšsēdētājs. Vai pret 84.pantu nav nekas iebilstams?

J.Janeks. Kā pēdējais šajā likumprojekta pieņemšanā ir pārejas noteikumi.

Priekšsēdētājs. Vai šeit neviens neko nevēlas piebilst? Līdz ar to tad arī pārejas noteikumi ir pieņemti pašreizējā redakcijā. Tātad pa pantiem mēs esam izskatījuši, un mums ir jābalso par šā likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Ņemot vērā izteiktos pārlabojumus un papildinājumus.

Lūdzu, balsosim par šā likumprojekta "Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu" pieņemšanu otrajā lasījumā! Vai visi ir nobalsojuši? Lūdzu rezultātu! 55 - par, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts "Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu" pieņemts otrajā lasījumā. Tātad atgādinu Kārtības ruļļa 90.pantu: "Laikā starp otro un trešo lasījumu, bet ne vēlāk par piecām dienām priekš trešā lasījuma sēdes dienas, deputāti, kā arī komisija, kas to ir gatavojusi, var iesniegt pārlabojumus un papildinājumus pie projekta. Pēc šī termiņa nekādi pārlabojumi un papildinājumi, izņemot 93.pantā paredzētos, vairs nav pieņemami."

Kad iesaka komisija noteikt trešo lasījumu? Bet ne ātrāk kā 10 dienas pirms otrā lasījuma.

J.Janeks. Komisija lūdz šo iekļaut 10.marta plenārsēdē. Un visus priekšlikumus no komisijām un deputātu iesniegumus - 7 dienu laikā.

Priekšsēdētājs. Paldies. Līdz ar to šis darba kārtības punkts tiek uzskatīts par izskatītu.

Tālāk - patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana. Lēmuma projekts "Par likumprojekta "Par papildinājumiem 1991.gada 3.decembra likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju un bankrotu"" nodošanu atpakaļ Ministru kabinetam". Sameklējiet dokumentu nr. 141! Vārds tiek dots Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītājam Jānim Lagzdiņam.

J.Lagzdiņš. Godāto priekšsēdētāja vietniek! Godātie deputāti! 1993.gada 6.decembrī Ministru kabinets iesniedza likumdošanas iniciatīvas kārtībā Saeimā likumprojektu "Par papildinājumiem 1991. gada 3.decembra likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju un bankrotu"". Ar šo likumprojektu Ministru kabinets ierosināja izteikt jaunā redakcijā minētā likuma 5.pantu. Savukārt šā gada 4.janvārī Ministru kabinets, izmantojot Satversmes 81.pantā paredzētās tiesības sesiju starplaikos pieņemt noteikumus ar likumu spēku, izdeva noteikumus nr.18 "Par grozījumiem un papildinājumiem 1991.gada 3.decembra likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju un bankrotu"". Ar šiem noteikumiem Ministru kabinets jau izteicis jaunā redakcijā šā likuma 5.pantu, par kuru bija runa tajā likumprojektā, kuru Ministru kabinets bija iesniedzis 6.decembrī. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja gan noteikumus nr.18, gan Ministru kabineta iesniegto likumprojektu un konstatēja, ka noteikumi nr.18 ir pieņemti juridiski korekti un ievērojot valsts un pašvaldību intereses. Tādējādi, kolēģi, ir radusies tāda situācija, ka likumprojektu, kurš tika iesniegts 6.decembrī, pēc būtības nav nepieciešams vairs izskatīt šeit, Saeimā, jo spēkā ir noteikumi nr.18, kuri ir ieguvuši likuma spēku. Pamatojoties uz teikto, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina Saeimai pieņemt lēmumu "Par likumprojekta "Par papildinājumiem 1991.gada 3.decembra likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju un bankrotu"" nodošanu atpakaļ Ministru kabinetam".

Priekšsēdētājs. Vai ir kādi deputāti, kas vēlas izteikties par šo darba kārtības punktu? Neviens deputāts izteikties nevēlas, tātad lūdzu balsošanas režīmu. Mēs balsojam par to, lai šis likumprojekts par papildinājumiem likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju un bankrotu" tiktu nodots atpakaļ Ministru kabinetam. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 3, atturas - nav. Tātad likumprojekts "Par papildinājumiem 1991.gada 3.decembra likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju un bankrotu"" tiek nodots atpakaļ Ministru kabinetam.

Tālāk - mūsu darba kārtības piektā sadaļa. Pirmais ir likumprojekts "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas 1991.gada 27.novembra likumā "Par diplomātisko pasi"" (dokuments nr. 485 no rudens sesijas un dokuments nr. 173 no ziemas sesijas). Ārlietu komisijas pārstāvi lūdzu nākt tribīnē. Vārds deputātam Sinkam!

J.Sinka (TB).

Cienītie kolēģi! Kiršteina kunga, tas ir, Ārlietu komisijas priekšsēdētāja, prombūtnes laikā viņa biedre Gravas kundze lūdza mani jūs iepazīstināt ar šo likumprojektu, jo viņa ir saaukstējusies un tas varētu iespaidot viņas balssaites. Tas nav garš likums, 6 panti (dokuments nr. 173). Šis ir pirmais lasījums, un cerams, ka drīz varētu būt arī otrais lasījums.

Šis jaunais teksts visumā koncentrē, īsina 1991.gada 27.novembra Latvijas Republikas likumu "Par diplomātisko pasi". Virsraksts ir paturēts tāds pats - "Par diplomātisko pasi". Ārlietu komisija, Juridiskā komisija un arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja šo projektu. Savās sēdēs mēs arī iepazināmies ar tagadējo praksi dažādās zemēs un vienu otru normu pārņēmām no tām. Piemēram, Savienotajās Valstīs pēc diplomātiskās pases lietošanas tā ir jānodod Ārlietu ministrijai jeb, kā to tur sauc, Valsts departamentam, to mēs tagad neprasām šeit, Latvijā.

Visumā ātri skatīsim pa pantiem. Te ir 6 panti. Pirmais pants. Diplomātiskā pase apliecina, ka tās uzrādītājs ir Latvijas Republikas pārstāvis ārvalstīs. Šo pasi pasniedz Latvijas pilsoņiem, un tā ir Latvijas Republikas īpašums. Par diplomātisko pasu izsniegšanu un pagarināšanu, un uzskaiti, un saņemšanu atpakaļ gadījumā, ja pasi vairs nelieto, ir atbildīga Ārlietu ministrija. To personu skaits, kas ir tiesīgas saņemt diplomātisko pasi, ir samazināts. Septiņi gadījumi. Ceturtais pants. Diplomātiskā pase pienākas Valsts prezidentam, Saeimas deputātiem, Ministru prezidentam, ministriem, valsts ministriem, personām, kuras Saeima vai Valsts prezidents pilnvarojuši pārstāvēt Latvijas Republiku ārvalstīs. Bet jums, es ceru, tas dokuments ir. Vārdu sakot, šo pasi piešķir septiņos gadījumos. Septītais gadījums attiecas uz diplomātiem un konsulārajiem darbiniekiem, kas pastāvīgi darbojas ārvalstīs; arī viņu ģimenes locekļi saņem tādas pases, kamēr viņi tur dzīvo. Un 4.pantā ir tas, ko es jau pieminēju, - ka Ārlietu ministrijai jānodod pases, ja tās vairs nelieto. Un katrā ziņā tas likums prasa, lai to nodotu 30 dienu laikā. Iepriekšējā likumā bija noteikta soda naudas summa pases nenodošanas gadījumā, bet to mēs uzskatījām šajā gadījumā par nepraktisku un nevajadzīgu, jo kas to zina, kas ir 50 lati, tas viss ir relatīvs. Un tad 5.pantā (bet tas jau bija iepriekš) ir teikts, ka šo pasi nevar izlietot privātiem ceļojumiem, ka diplomātisko pasi lieto tikai tad, ja pārstāv Latvijas valsti. Un tas pats, - ka diplomātiskajā pasē teksts ir latviešu un angļu valodā. Mēs mēģinājām šajā redakcijā visu mazliet nogludināt, saīsināt, koncentrēt. Līdz ar to šis likums ir īsāks, bet vienā otrā gadījumā atsevišķi panti ir mazliet garāki. Ārlietu komisija savā 2.februāra sēdē nolēma šo likumprojektu virzīt tālāk uz pirmo lasījumu, un es ceru, ka jūs pieņemsiet to pirmajā lasījumā. Paldies.

Priekšsēdētājs. Paldies Sinkas kungam. Kārtības ruļļa 87.panta piezīmē ir teikts: "Ja divas vai vairākas komisijas, kurām likumprojekts nodots caurskatīšanai, iesniegušas katra savu patstāvīgu projektu, tad pēc vispārīgām debatēm par visiem projektiem Saeima lemj, kura projekta lasīšanu pa pantiem viņa pieņem." Šinī sakarībā man jāprasa vispirms valdībai, vai valdība piekrīt tam, ka par pamatu tālāk tiek virzīts Ārlietu komisijas sagatavotais variants, vai arī valdība uzskata, ka pastāv uz savām tiesībām, un tādā gadījumā mums būs jālemj un jābalso, kuru projektu pieņemt par pamatu. Jā, lūdzu, Sinkas kungs, paskaidrojiet!

J.Sinka. Nav bijuši atsevišķi projekti, te ir tikai priekšlikumi, kas ir piedāvāti.

Priekšsēdētājs. Sakiet to mikrofonā, lūdzu!

J.Sinka. Te jau tikai iesniegti atsevišķi priekšlikumi atsevišķiem pantiem no tām komisijām, bet nav neviena atsevišķa projekta bijis. Tā ka tas neattiektos, man liekas, uz šo gadījumu.

Priekšsēdētājs. Es tomēr lūdzu valdības pārstāvjus par šo jautājumu izteikties, jo tomēr Ārlietu komisija ir... Jā, es saprotu, ka Endziņa kungs - Juridiskās komisijas vadītājs - gatavojas doties tribīnē, jo šinī gadījumā tomēr Ārlietu komisija ir variantu diezgan pamatīgi pārstrādājusi, tā ka tas nav vairs tas projekts, ko iesniedza Ministru kabinets. Vai deputāte Ilga Grava runās par procedūru?

I.Grava (DP).

Nē, es atvainojos, es gribu paskaidrot: nav jauna likumprojekta. Vienkārši, lai deputāti tiktu skaidrībā un lai nebūtu jāvelk laiks, Ārlietu komisija ir jau uz pirmo lasījumu uztaisījusi shēmu, kur ir apkopoti labojumi, un iedevusi to, kā tas izskatītos pēc labojumiem. Nav otra projekta. Neviens jums neliek pašlaik ne pieņemt, ne noraidīt.

Priekšsēdētājs. Nē, es redzu šā dokumenta stūrī uzrakstu - "Dokuments pirmajam lasījumam", tā ka tas nav vairs valdības iesniegtais projekts, tas tomēr ir Ārlietu komisijas variants.

Lūdzu, Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Aivars Endziņš!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Šeit šinī brīdī tik tiešām nav otra, alternatīva, projekta. Ārlietu komisija ir strādājusi, šeit ir iestrādāti jau arī Juridiskās komisijas priekšlikumi un citi priekšlikumi. Viņi to ir sagatavojuši, lai mēs varētu pēc pirmā lasījuma pāriet uz lasīšanu pa pantiem un atvieglot deputātu darbu. Uzskatāmības labad ir klāt šis projekts. Te gan varbūt ir kļūdaini rakstīts, ka tas ir pirmais lasījums, bet tas nav alternatīvs likumprojekts, jo tabulā ļoti skaidri tas parādās, un tāpēc šinī gadījumā mums nebūtu vajadzīgi divi alternatīvi balsojumi: Ministru kabineta iesniegtais projekts un komisijas sagatavotais projekts. Ir šeit pamats, unviss ir sagatavots jau būtībā lasīšanai pa pantiem.

Priekšsēdētājs. Tātad mēs spriežam par Ministru kabineta iesniegto projektu. Ņemam to par pamatu. Līdz ar to tiek atklātas debates. Lūdzam deputātus izteikties. Nav debatēs neviens pieteicies. Labi. Tādā gadījumā balsosim par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā, lai varētu pāriet uz tā lasīšanu pa pantiem! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - nav. Tātad likumprojekts par grozījumiem un papildinājumiem likumā "Par diplomātisko pasi" ir pieņemts pirmajā lasījumā. Sākam lasīšanu pa pantiem.

J.Sinka. Ir tikai 6 panti, un tie ir samērā uzskatāmi. Ir, piemēram, tāds pats virsraksts - "Par diplomātisko pasi"; 1.pants ir vienkāršots: "Diplomātiskā pase apliecina, ka tās uzrādītājs ir oficiāls Latvijas Republikas pārstāvis ārvalstīs. Diplomātisko pasi izsniedz Latvijas Republikas pilsoņiem, un tā ir Latvijas Republikas īpašums."

Priekšsēdētājs. Vispirms tomēr, Sinkas kungs, precizēsim attiecībā uz virsrakstiem. Tātad paliek likumprojekta nosaukums "Par diplomātisko pasi".

J.Sinka. Jā. Latvijas Republikas likums "Par diplomātisko pasi".

Priekšsēdētājs. Vai nav nevienam iebildumu pret likumprojekta nosaukumu? Tālāk. Vai pirms pantiem paliek šī ievaddaļa, kura ir Ministru kabineta projektā:"Latvijas Republikas Saeima nolemj izdarīt grozījumus un papildinājumus 1991.gada 27.novembra likumā"?

J.Sinka. Nu, ja tieši tai likumā mēs neesam to preambulu ielikuši, es domāju, ka...

Priekšsēdētājs. Tātad jūs iesakāt svītrot šo preambulu. Vai nevienam nav iebildumu pret to? Iebildumu nav, tātad preambula tiek svītrota.

J.Sinka. Vēlreiz atkārtošu pirmo pantu: "Diplomātiskā pase apliecina, ka tās uzrādītājs ir oficiāls Latvijas Republikas pārstāvis ārvalstīs. Diplomātisko pasi izsniedz Latvijas Republikas pilsoņiem, un tā ir Latvijas Republikas īpašums."

Priekšsēdētājs. Vai nav iebildumu pret šo pantu? Vai nav nekādu papildinājumu? Deputāte Ruta Marjaša - "Latvijas ceļš".

R.Marjaša (LC).

Kolēģi! Tā kā mēs to apspriežam pirmajā lasījumā, faktiski es to redzu pirmo reizi, bet es domāju, ka 1.pantā vajadzētu arī parādīt, kādas tiesības šī pase dod. Mēs zinām, ka tas ir regulēts starpvalstu konvencijās, bet , tā kā šis ir Latvijas Republikas likums "Par diplomātisko pasi", man šķiet, ka te būtu vieta vismaz vienam teikumam, kas precizētu tiesības, kas ir saistītas ar šīs diplomātiskās pases lietošanu.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Vārds Egilam Levitam! Vai jūs runāsiet kā tieslietu ministrs vai kā deputāts? Lūdzu!

E.Levits (tieslietu ministrs).

Kas attiecas uz šo likumprojektu par Latvijas Republikas diplomātisko pasi, mēs pieņemam mūsu nacionālo likumdošanu par diplomātisko pasi tikai tādēļ, lai neradītu pārpratumus. Protams, šī mūsu nacionālā likumdošana nerada nekādas tiesības starptautiskajā apritē. Diplomātiskās pases lietošanas kārtību un personu loku, kuras ir tiesīgas lietot diplomātisko pasi, nosaka starptautiskās tiesības, un mēs varam pieņemt likumu, lai kaut vai visiem valsts ierēdņiem vai visai tautai būtu diplomātiskās pases, bet, protams, tam starptautiskajās attiecībās nebūs nekādas saistības. Tādēļ likumprojekts, ko bija ierosinājusi valdība un ko ir sagatavojusi Ārlietu ministrija, ir maksimāli pietuvinājis šo mūsu nacionālo likumdošanu starptautiskajām tiesībām, lai mūsu valsts diplomātiskās pases īpašniekiem vēlāk nerastos pārpratumi - kaut vai, piemēram, imunitātes jautājumos. Piemēram, jautājums, var vai nevar kratīt diplomātiskās pases īpašnieku, viņam izejot caur muitas punktu. Protams, ka šis mūsu nacionālais likums nedod nekādas tiesības ārzemēs, ja tas nav saskaņots ar starptautiskajām tiesībām, un tādēļ Ministru kabineta priekšlikums bija lielā mērā (kaut gan, protams, bija daži priekšlikumi, kas atšķīrās) saskaņots ar starptautiskajām tiesībām. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Tātad, kā es saprotu, par šo pantu ir jāiesniedz priekšlikumi un šis pants ir jāsagatavo trešajā lasījumā, un tad mēs par to balsosim. Vairāk iebildumu par pirmo pantu nav. Tālāk - 2.pants.

J.Sinka. 2.pants: diplomātiskās pases izsniedz, uzskaita un pagarina Latvijas Republikas Ārlietu ministrija. Es nedomāju, ka tam būtu jābūt plašākam, tajā ir viss jau implicēts, lietojot labu latvisku vārdu.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildumi pret šādu panta redakciju? Vai ir papildinājumi? Vai ir citi varianti? Nav. Tātad 2.pants tiek pieņemts tādā variantā, kā to piedāvā Ārlietu komisija. Tālāk!

J.Sinka. Un 3.pantā tad nu ir tas, par ko es jau teicu sākumā, - ir minētas tās personas, kurām šādu pasi izsniedz, bet visumā jau tas ir tā: ja kādas personas darbojas Latvijas valdības, Latvijas valsts vārdā, tās tad ir tiesīgas to lietot (un nevis privātiem nolūkiem). Es varu vēlreiz nolasīt: diplomātiskā pase pienākas Valsts prezidentam, Saeimas deputātiem, Ministru prezidentam, ministriem, valsts ministriem, personām, kuras Saeima vai Valsts prezidents pilnvarojuši pārstāvēt Latvijas Republiku ārvalstīs. Te ir arī pateikts, kādos nolūkos: personām, kuras Ministru kabinets pilnvarojis pārstāvēt Latvijas valdību ārvalstīs, diplomātiskajā, konsulārajā dienestā esošām personām, diplomātiskajā un konsulārajā dienestā esošām personām, ja tās pilda dienestu ārvalstīs uz nenoteiktu laiku, un sievai vai vīram un nepilngadīgajiem bērniem, ja tie uzturas kopā ar diplomātiskajā, konsulārajā dienestā esošo personu.

Priekšsēdētājs. Tā. Vai kāds vēlas izteikties par 3.pantu? Deputāts Lagzdiņš - "Latvijas ceļš"!

J.Lagzdiņš (LC).

Godāto priekšsēdētāja biedr! Kolēģi deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir iesniegusi veselu rindu priekšlikumu, un viens no tiem attiecas arī uz likumprojekta 3.pantu. Es mūsu komisijas priekšlikumu gribu uzturēt spēkā un motivēt, kādēļ mēs to iesniedzām. Saskaņā ar likuma par Latvijas Banku 2.punktu, Latvijas Bankas prezidents ir Latvijas valsts pārstāvis ārvalstīs jautājumos, kas skar Latvijas Bankas darbību. Ja netiks ņemts vērā mūsu komisijas priekšlikums, Latvijas Bankas prezidentam nebūs tiesību saņemt diplomātisko pasi. Mūsuprāt, ir neloģiski, ka mēs šādas tiesības nedodam personām, kuras saskaņā ar likumu, tātad ar augstāko normatīvo aktu, ir tiesīgas pārstāvēt mūsu valsti, Latvijas valsti, citās valstīs, un tādēļ, godātie kolēģi, es ierosinu balsot par mūsu komisijas priekšlikumu, proti, papildināt 3.pantu (konkrēti - šā panta 8.apakšpunktu) šādā redakcijā: "personām, kurām saskaņā ar likumu ir tiesības pārstāvēt Latvijas valsti ārzemēs."

Priekšsēdētājs. Es neredzu šo labojumu rakstveidā. Kur komisija to ir... Ir 2.lappusē?

J.Sinka. Nu, jā... Mēs domājam, ka tas katrreiz, ja tur ir arī... Valsts bankas prezidents vai viceprezidents, kā tur bija minēts, un viena otra cita persona valdības uzdevumā var braukt, protams, arī bez diplomātiskās pases vai izņemot katrreiz... jo tad jau varētu būt daudz un dažādu...

Priekšsēdētājs. Deputāts Karnups - LNNK.

V.P.Karnups (LNNK).

Sniegšu tādu īsu paskaidrojumu, kāpēc komisija pieņēma šo lēmumu un iesniedza šo labojumu. Pašlaik, cik mēs zinām, ir tikai vienā likumā šī norma, ka Latvijas Bankas prezidents pārstāv Latvijas valsti ārzemēs - ne tikai sakarā ar Latvijas Bankas darbību, bet arī ar darbību, kas ir saistīta ar Latvijas vispārējās, centrālās bankas lietām. Es domāju, ka, ja likums nosaka, ka cilvēks ir oficiālais pārstāvis ārvalstīs visādos jautājumos, tad tas ir mazliet absurdi, ja viņam tad vajag iet vai nu pie Saeimas, vai pie Ministru kabineta un lūgt, lai viņi izdod pilnvaru, lai viņš var saņemt diplomātisko pasi un braukt uz ārzemēm. Ja mums nepatīk, ka šādu personu loks saņem diplomātisko pasi, tad mums vajadzētu mainīt attiecīgos likumus, un es aicinu deputātus atbalstīt komisijas viedokli.

Priekšsēdētājs. Vārds vēlreiz Lagzdiņa kungam!

J.Lagzdiņš (LC).

Kolēģi deputāti, es vēlreiz pavisam īsi paskaidrošu: nav augstāka pilnvarojuma kā pilnvarojums, kas ir dots ar likumu. Latvijas Bankas prezidentam šāds pilnvarojums ir dots ar likumu "Par Latvijas Banku", un būtu lieki un absurdi, un nepamatoti, ja mēs liktu Latvijas Bankas prezidentam katrā konkrētā gadījumā, kad viņš brauc uz ārzemēm, lai pildītu savus pienākumus, griezties pie Valsts prezidenta, Ministru prezidenta, lai tas viņu pilnvaro un lai uz šā pamata saņemtu diplomātisko pasi. Kolēģi, tā ir ļoti vienkārša problēma. Lūdzu, nesarežģīsim to!

Priekšsēdētājs. Tātad es ierosinu balsot par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu, ko jūs redzat nākamajā ailē augšā, 3.ailē: "personām, kurām saskaņā ar likumu ir tiesības pārstāvēt Latvijas valsti ārzemēs". Balsosim par šo papildinājumu 3.panta 8.apakšpunktam! Lūdzu balsošanas režīmu! Viena balss nost. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 3, atturas - 4. Papildinājums pieņemts. Balsosim par 3.pantu kopumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 1, atturas - 5. Tātad 3.pants ir pieņemts Ārlietu komisijas redakcijā ar Lagzdiņa kunga papildinājumu. Tālāk - 4.pants.

J.Sinka. 4.pants. Personai, kurai izsniegta diplomātiskā pase, tā jānodod glabāšanā Latvijas Republikas Ārlietu ministrijā 30 dienu laikā no brīža, kad zudis tiesiskais pamats lietot diplomātisko pasi. Personas, kuras nenodod diplomātisko pasi glabāšanā, sauc pie likumā noteiktās atbildības, nevis "kârtības", kā te ir ierakstīts, bet paskatieties te...

Priekšsēdētājs. Redakcionālas dabas jautājumus atrisināsim uz trešo lasījumu. Vai ir kādam iebildumi vai citādas domas vai papildinājumi? Lagzdiņa kungs... Nē, nav nevienam. Tātad iebildumu nav. 4.pants tiek pieņemts Ārlietu komisijas ieteiktajā variantā, un valodas izteiksmes redakcija būtu saskaņojama ar mūsu Saeimas valodniekiem.

Tālāk - 5.pants.

J.Sinka. Nu te ir skaidri pateikts, ka diplomātiskās pases aizliegts izmantot privātiem, tūrisma un citiem neoficiāla rakstura ceļojumiem. Ja diplomātiskā pase ir nozaudēta, nozagta vai iznīcināta, par to nekavējoties ir jāziņo Latvijas Republikas Ārlietu ministrijai vai Latvijas diplomātiskajai vai konsulārajai pārstāvniecībai ārvalstīs. Pārbaudījusi lietas apstākļus un saziņā ar Latvijas Republikas Ārlietu ministriju, pārstāvniecība nozaudētās, nozagtās vai iznīcinātās diplomātiskās pases vietā izsniedz personas pagaidu apliecību.

Priekšsēdētājs. Deputāte Ruta Marjaša - "Latvijas ceļš".

R.Marjaša (LC).

Kolēģi, es baidos, ka 5.panta pirmajā daļā formulējums "citiem neoficiāla rakstura ceļojumiem" var praksē radīt zināmu neizpratni. Ja šeit ir domāts privātais tūrisms, tas ir ļoti skaidrs, tas nozīmē, ka tu savās lietās brauc. Bet "citi neoficiāla rakstura ceļojumi"? Par ko šeit ir runa? Acīmredzot par ceļojumiem bez valsts institūcijas speciāla uzdevuma. Bet ja, teiksim, brauc deputāts? Bieži vien deputātus uzaicina uz dažādu partiju, apvienību sanāksmēm, starptautisku sabiedrisko organizāciju kongresiem, kur arī apmaksā ceļa izdevumus, un tas nav speciālais Saeimas komandējums, īpaši ņemot vērā mūsu materiālos apstākļus, jo, ja Saeima sūta komandējumā, tad Saeimai jāmaksā ceļanauda, bet naudas nav. Man šķiet, ka šeit tomēr vajadzētu kaut kādā veidā mazliet precizēt. Jeb mēs uzskatām, ka katrreiz, kad persona, kurai ir diplomātiskā pase, brauc uz kaut kādu sanāksmi, tas ir oficiāla rakstura ceļojums? Vārdu sakot, par to vajadzētu padomāt un formulējumu līdz trešajam lasījumam precizēt.

Priekšsēdētājs. Deputāts Sinka.

J.Sinka. Es varētu iedomāties, ka kāds no mums pieder, piemēram, rotariešu klubam, kaut kādai lielai starptautiskai organizācijai, un mēs esam šausmīgi ieinteresēti, un esam deputāti, un mums ir diplomātiskās pases, un mēs tās lietojam. Tā būtu neoficiāli. Bet katrā ziņā tas atbilst mūsu personīgajām interesēm, to vienmēr varētu tā formulēt. Man liekas, ka šis ir diezgan stiepjams jēdziens, par daudz stiepjams. Daudzos gadījumos (ja ne vienmēr), ja mēs braucam uz tādām vietām, kurām ir tomēr sakars ar mūsu darbu, ne vienmēr taču to uzskata par komandējumu. Tas nav izslēgts, bet mēs paziņojam... Nu es nezinu, manā gadījumā tā tas ir bijis, un ir daži citi Ārlietu komisijā... Notiek Prezidija informēšana. Un, ja tur nekādu iebildumu nav, tad to var uzskatīt varbūt par tādu oficiāla rakstura braucienu, un es nedomāju, ka tad tur jebkādām grūtībām būtu jārodas. Bet, ja tas tomēr absolūti ietilpst vienas personas privāto interešu sfērā un tas nav nekāds, teiksim, brauciens uz Toronto iepirkties, tā ir cita lieta, nu tas būtu par daudz vienkāršoti, bet tiešām - uz tādu konferenci, kam nav nekādas saistības ar mūsu darbu šinī augstajā institūcijā.

Priekšsēdētājs. Deputāts Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas vadītājs.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Acīmredzot mēs varam šeit ļoti ilgi un gari diskutēt par to, kas ir privātais brauciens, kas ir tūrisma brauciens, kas ir neoficiāla rakstura ceļojums un tā tālāk. Es to saprotu tā, ka valdība ir mēģinājusi tomēr daudzmaz to norobežot un arī piedot kaut kādu svaru diplomātiskajai pasei. Cik man ir bijuši kontakti ar ārzemju parlamentāriešiem, tad reti kurš no tiem, kuri ceļo ar diplomātisko pasi vispār, ir arī tajā pašā Strasbūras parlamentārajā asamblejā. Mēs esam ierakstījuši, ka visiem Saeimas deputātiem ir diplomātiskā pase. Un šeit jau arī Levita kungs skaidroja, ka tas, ka jums ir kabatā un man ir kabatā diplomātiskā pase, nebūt neliecina par to, ka, lūk, mani Frankfurtes lidostā vai kādā citā ārvalstu lidostā nevar muita pārbaudīt; tā ir mūsu iekšējā likumdošana, kur ir, teiksim, zināmas privilēģijas dotas tiem, kuri pārstāv valsti un lido vai brauc ar diplomātisko pasi. Un tāpēc es domāju, ka par to diez vai mums ir vajadzīgs lauzt šķēpus, jo ir skaidrs, ka diplomātiskā pase tik tiešām ir vairāk domāta tīri oficiāliem uzdevumiem, un acīmredzot tas jau ir ētiska rakstura jautājums, kad un kurā gadījumā mēs izmantosim diplomātisko pasi: vai izmantosim to, teiksim, kā deputāti, jeb izmantosim Latvijas Republikas pilsoņa (zilo) pasi, kura tāpat ir dokuments, ar kuru mēs varam ceļot pa visu pasauli. Un es gribu uzsvērt vēlreiz, ka lielākoties ārvalstīs nebūt nav tā, ka parlamenta deputātiem vispār ir šīs diplomātiskās pases. Diplomātisko pasu izsniegšana ir ļoti ierobežota, un, lai šai diplomātiskajai pasei, arī diplomātiskajai vīzai, būtu kaut kāds svars, vienmēr ir jābūt saskaņotībai ar attiecīgo valsti par to, kāds ir šis statuss šai personai. Tur ir, cik es zinu, laikam jābūt jau reģistrācijai attiecīgās valsts Ārlietu ministrijā vai konsulārajā departamentā, un tikai tad var iestāties: lūk, gan Vīnes konvencijā, gan citos starptautiskajos aktos paredzētā imunitāte vai aizsardzība, vai kaut kādas privilēģijas. Tāpēc es domāju, ka mums nevajadzētu lauzt šķēpus un mēģināt rast vēl kaut kādas atrunas par to, kas būs oficiāls un kas būs neoficiāls brauciens. Es uzskatu, ka te ir vairāk ētiska rakstura jautājums un vajadzētu padomāt par to. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vai deputāte Marjaša ir ar mieru atsaukt savu iebildumu vai uztur to spēkā un iesniegs labojumu līdz nākamajam lasījumam?

R.Marjaša. Es uzklausīju visu, ko te teica, un nācu pie slēdziena, ka vislabākais būtu atstāt tikai tādu tekstu: "Diplomātiskās pases aizliegts izmantot privātiem un tūrisma rakstura ceļojumiem." Un ar to ir viss pateikts. Citādi jebkurš no mums var nokļūt tādā situācijā, ka pēc tam tiks vērtēts, vai tas bija oficiāls, vai tas nebija oficiāls. Prasīs, lai pierāda, ka tas nebija privātais brauciens un ka tas nebija tūrisms. Šajos divos gadījumos mēs nedrīkstam lietot diplomātisko pasi. Ja mēs runājam tikai par ētiku, tad priekš kam mums likums ir vajadzīgs?

Priekšsēdētājs. Es tagad īsti nesapratu, vai mēs varam balsot. Vai mēs varam pieņemt 5.pantu kopumā, vai mums tas jāatliek uz nākamo lasījumu? Tieslietu ministrs Egils Levits.

E.Levits (Latvijas Republikas tieslietu ministrs).

Jautājums ir, kādiem ceļojumiem ir oficiāls, kādiem - neoficiāls raksturs. Es domāju, tas ir juridisks termins, kas ir korekts, bet nav iespējams visus iespējamos gadījumus aprakstīt likumā pārāk precīzi. Un tādēļ tas vārds "neoficiāls" ir lietots arī Vīnes konvencijā. Protams, ir komentāri. Arī Vīnes konvencijā ir, un tur tas ir skaidrots uz atsevišķu gadījumu pamata, bet princips ir tāds, ka oficiāls raksturs - un, proti, nevajag to ļoti šauri iztulkot, - oficiāls raksturs ir tiem ceļojumiem, kuros attiecīgā persona dodas sakarā ar savu amatu. Piemēram, deputāta amats - tā ir valstiska funkcija, ko cilvēks pilda, un, ja viņš ir kaut kur ielūgts kā deputāts, tad tas, protams, ir oficiāls ceļojums. Nupat minēja piemēru par, teiksim, privātu klubu, rotariešu vai kādu citu klubu. Es domāju, ka, ja šis cilvēks būtu ielūgts uz šo konferenci, arī tad, ja viņš nebūtu deputāts, tad tas ir piemērs neoficiālam ceļojumam. Bet, ja viņu tad vairs neielūgtu (nedeputātus mums nevajag), tad tas būtu oficiāls ceļojums. Līdz ar to es domāju, ka šāda veida tāda pārbaude ir iespējama un katrā gadījumā ir iespējams arī izšķirt to. Es domāju, tāpat kā Endziņa kungs teica, tam pārāk liela tiešām nozīme un tam nav arī juridiskas sekas ārzemēs. Ārzemēs, piemēram, ir tieši tā (arī Endziņa kungs norādīja uz to): ja grib iegūt diplomātisko vīzu, diplomātisko pasi, tad tam ir jābūt jau saskaņotam ar otras valsts attiecīgo Ārlietu ministriju. Un, protams, tas ir vienkārši uzaicinājums tiem diplomātiskās pases īpašniekiem nelietot, nu, es teiktu, nelietderīgi jeb nevalkāt nelietderīgi šo augsto diplomātisko pasi.

Norādīšu uz vēl vienu problēmu, kas ir mūsu likumdošanā, un cerams, ka Ārlietu ministrija vai varbūt Valsts reformu ministrija arī tieši šo debašu sakarā šo jautājumu varētu risināt. Un, proti, mums iztrūkst faktiski viens starpdokuments starp parasto pasi un diplomātisko pasi,un tā ir dienesta pase. Daudziem bija PSRS dienesta pase. Arī dienesta pasei ir starptautisks tiesisks noregulējums, kuros gadījumos dienesta pasi var lietot, un tur šis lietojums ir daudz plašāks. Būtībā valsts ierēdņi, arī zema ranga valsts ierēdņi, varbūt privātpersonas, kuras dodas valsts uzdevumā, ir tiesīgi iegūt šo speciālo dienesta pasi, kurai (protams, ja tā atbilst starptautiskajām normām) ir arī attiecīgas, nu, es teiktu, nelielas privilēģijas. Un šo ierosinājumu es pats paturēšu prātā, un varbūt arī valdība paturēs to prātā un izteiks priekšlikumu par dienesta pases ieviešanu, un varbūt tad šis lielais spiediens uz diplomātisko pasi varētu tikt daļēji noņemts. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Tā kā balsot iespējams tikai par rakstveidā iesniegtajiem priekšlikumiem, es ierosinu balsot par Ārlietu komisijas sagatavotā varianta 5.panta pirmo rindkopu: "Diplomātiskās pases aizliegts izmantot privātiem, tūrisma un citiem neoficiāla rakstura ceļojumiem." Lūdzu balsošanas režīmu! Viena balss papildus klāt. Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret -2, atturas - 7. Teksts pieņemts Ārlietu komisijas iesniegtajā variantā. Balsosim par visu 5.pantu! Viena balss papildus. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - nav, atturas - 3. Nav kvoruma, tāpēc ka ļoti daudzi deputāti nav balsojuši. Zālē kvorums ir, reģistrējušies šobrīd 67, bet ... Labi, tātad 5.pantu liekam uz pārbalsošanu. Un lūdzam deputātus godprātīgi izturēties pret saviem pienākumiem! Viena balss papildus. Lūdzu deputātus balsot! Vai visi deputāti ir nobalsojuši? Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 7. 5.pants pieņemts Ārlietu komisijas redakcijā.

6.pants.

J.Sinka (TB).

6.pants:"Diplomātiskajā pasē teksts ir latviešu un angļu valodā. Diplomātiskās pases reģistrē un izsniedz bez maksas. Ārlietu ministram ir tiesības izdot instrukcijas, kas regulē diplomātiskās pases lietošanas un anulēšanas kārtību." Tātad tā ir Ārlietu ministrijas kompetence.

Priekšsēdētājs. Kas vēlas izteikties par 6. pantu? Kam ir iebildumi vai papildinājumi? Neredzu. Tātad 6. pieņemts Ārlietu komisijas variantā. Bet tur ir vēl 7.pantā papildinājums. Tas netika ņemts vērā. Jā, tas tiek noņemts.

J.Sinka. Tā, kā mūsu augstais poļu viesis teiktu - "wszystko" (viss!).

Priekšsēdētājs. Bet es atvainojos, vēl ir pārejas noteikumi komisijas iesniegtajos priekšlikumos, Juridiskās komisijas priekšlikums ir pašā sākumā: "Izteikt likumprojekta virsrakstu šādā redakcijā: "Likums "Par diplomātisko pasi""." Un pārejas noteikumos paredz 1991.gada 27.novembra likuma "Par diplomātisko pasi" atzīšanu par spēku zaudējušu. Vai šis ieraksts, šie pārejas noteikumi, paliek vai nepaliek?

Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs.

J. Sinka. Tas piederēja Augstākajai padomei, Endziņa kungs!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Tas varētu arī nebūt otrajā lasījumā, kaut gan šeit tas ir jums priekšā - Juridiskās komisijas priekšlikums, jo tas pārejas noteikums ir svarīgs tad, kad mēs pieņemam likumprojektu kopumā. Un, tā kā jūs piekritāt tam, ka tiek izmainīts likuma nosaukums, ka tie nav grozījumi vai labojumi, bet ka būtībā tas ir jauns likums, un līdz ar to, lai kodifikācijā mums būtu skaidrība, lai šis iepriekšējais likums zaudē savu juridisko spēku, to skaidri un gaiši vajag pateikt pārejas noteikumos, tāpēc es lūdzu tomēr nobalsot un atbalstīt jau tagad otrā lasījuma gaitā šādu pārejas noteikumu, un trešajā lasījumā tas būtu jāparāda jau likuma tekstā. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Paldies. Tātad balsojam par to, ka arī pārejas noteikumi tiek iekļauti likumprojekta tekstā. Jā, sagatavojiet trešajam lasījumam! Balsojam. Vienu mirklīti, pagaidiet! Lūdzu rezultātu! Viena balss klāt. 51 - par, 2 - pret, 3 - atturas. Pārejas noteikumi tiek iekļauti likuma tekstā. Līdz ar to mēs varam balsot par šo likumprojektu "Par diplomātisko pasi" otrajā lasījumā - ar noteikumu, ka uz trešo lasījumu tiks koriģēts. Vēl paliek pirmais pants koriģējams. Jā, šķiet, ka tas ir viss, kas šajā pantā precizējams.

Jā, lūdzu, Endziņa kungs! Juridiskās komisijas vadītājs - Aivars Endziņš!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Man liekas, ka mums nekādas atrunas šeit nav vajadzīgas. Mēs akceptējam likumprojektu otrajā lasījumā. Un katram deputātam un komisijām ir tiesības iesniegt savus priekšlikumus ne vēlāk kā 5 dienu laikā līdz trešajam lasījumam, un viņi var šīs tiesības izmantot. Un tātad, ja kāds šeit izteica iebildes pret vienu vai otru pantu, būs rakstiski priekšlikumi, komisija tos skatīs, akceptēs, un tad Saeima balsos. Pašreiz mums ir jāakceptē likumprojekts otrajā lasījumā, bez jebkādām atrunām par pirmo, otro vai trešo pantu.

Priekšsēdētājs. Paldies. Tātad balsojam par likumprojekta akceptēšanu otrajā lasījumā. Viena balss papildus "par". Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts "Par diplomātisko pasi" tiek pieņemts otrajā lasījumā.

Tātad priekšlikumi iesniedzami 5 dienu laikā. Kad komisija vēlas to skatīt trešajā lasījumā?

J.Sinka. Desmitajā, lūdzu!

Priekšsēdētājs. Tātad trešais lasījums notiks 10.martā. Līdz ar to pārtraukums uz pusstundu.

(Pārtraukums)

Sēdi vada

Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Aivars Berķis.

Priekšsēdētājs. Mēs šorīt jau vienojāmies, ka tūlīt pēc jautājuma par diplomātisko pasi izskatīsim likumprojektu "Par totalitārisma seku dokumentāciju un bijušās PSRS Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un sadarbības fakta konstatēšanu". Bet tagad ir saņemts šāds priekšlikums - Sociālā un darba lietu komisija lūdz Saeimu likumprojektu "Par grozījumiem likumā "Par valsts pensiju pagaidu aprēķināšanas kārtību" iekļaut 1994.gada 24. februāra sēdes darba kārtībā un izskatīt to pēc likumprojekta "Par grozījumiem un papildinājumiem likumā "Par diplomātisko pasi"". Turklāt lūdz šo likumprojektu izskatīt steidzamības kārtībā. Vai deputātiem būtu pieņemams, ka mēs ieliekam darba kārtībā tiešām šo jautājumu? Kā es saprotu, tas ir ļoti svarīgs. Tātad runa ir par likumprojektu "Par valsts pensiju pagaidu aprēķināšanas kārtību", ka mēs šo jautājumu iekļaujam izskatīšanai tūlīt pat - pirms no rīta iebalsotā jautājuma par Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu. Vai deputāti būtu ar mieru pieņemt šādu priekšlikumu, ka vispirms mēs runātu par valsts pensiju pagaidu aprēķināšanas kārtību? Vai kādam ir iebildumi? Nav iebildumu.

Tātad mēs tagad izskatīsim Sociālo un darba lietu komisijas ierosināto likumprojektu "Par grozījumiem likumā "Par valsts pensiju pagaidu aprēķināšanas kārtību"". Vispirms mēs balsosim par šā likumprojekta izskatīšanu steidzamības kārtībā. Pašreiz šis likumprojekts tiek izdalīts. Lūdzu balsošanas režīmu! Zvaniet, lūdzu! Balsosim, ka šis likumprojekts "Par grozījumiem likumā "Par valsts pensiju pagaidu aprēķināšanas kārtību"" tiek izskatīts steidzamības kārtībā. Vai visi deputāti ir paspējuši nobalsot? Nav vēl? Lūdzu, pagaidiet vēl! Tātad mēs balsojam par to, ka valsts pensiju pagaidu aprēķināšanas kārtības likums tiek izskatīts steidzamības kārtībā. Lūdzu deputātus ieņemt savu vietu! Mēs balsojam likumprojektu "Par Valsts pensiju pagaidu aprēķināšanas kārtību", lai to izskatītu kā steidzamu. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 47. (Starpsauciens no zāles: "Nervozo zvanu!")

Jā. Atlieksim uz 5 minūtēm, jo mums nav kvoruma. Lūdzam deputātus aicināt savus kolēģus, kas apspriežas kuluāros, tomēr ierasties zālē! Seiles kundze, lūdzu, par procedūru! Deputāte Seile - LNNK.

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Tā kā pensionārus līdzšinējā pensijas aprēķināšanas kārtība neapmierina (par to daudz ir runājusi Pensionāru padome), es lūdzu motivēt šā dokumenta steidzamības nepieciešamību un paziņot, kurš aizstāvēs šo likumprojektu, jo, kā es saprotu, tas tikai šodien tika izdalīts Saeimai un apspriests attiecīgajā komisijā tikai īsajā pusdienu laika sēdē.

Priekšsēdētājs. Jā, lūdzu, Pēteris Elferts - Sociālo un darba lietu komisijas sekretārs.

P.Elferts (LC).

Motivācija ir sekojoša: redzat, likums "Par valsts pensiju pagaidu aprēķināšanas kārtību", nemainās, bet, ja mēs to neizskatām un nepieņemam šodien, tad tiem cilvēkiem, kuri kļūs par pensionāriem pēc 1.marta, vairs nevar aprēķināt pensijas. (Starpsauciens no zāles: "Nesaprotams paskaidrojums!")

Priekšsēdētājs. Lūdzu, deputāts Edvīns Kide - "Saskaņa Latvijai".

E.Kide (SL).

Cienītie deputāti! Arī man nav saprotama motivācija šim likumprojektam. Jūs ļoti labi atceraties pagājušā gada nogali, kad vēlā vakara stundā mēs šeit diskutējām par valdības iesniegto likumprojektu, kurš saucas, ja es nemaldos, "Par pensijām". Tas tika bargi nokritizēts un tika pateikts, ka tas nav likumprojekts par pensijām, bet ir likumprojekts par pabalstiem un ka tas vispār nostāda mūsu pensionārus izmisuma stāvoklī un noved pie bezcerības. Tad valdība un Labklājības ministrija paziņoja, ka valdībai ir sagatavošanā Pensiju likumprojekts, kurš tiks iesniegts, lai to varētu pieņemt nākamā gada 1.martā. Šādā veidā deputāti tika nomierināti un pieņēma šos pagaidu noteikumus pensiju aprēķināšanai. Tagad 1.marts ir pienācis, un es domāju, ka komisijās jau sen vajadzēja būt šim valdības solītajam likumprojektam, kuru gaida pensionāri un kuru gaidījām arī mēs - Saeima. Un tā vietā, lai saņemtu likumprojektu, mēs steigā, bez iesniegšanas komisijā, saņemam pašlaik nemotivētu, nesagatavotu likumprojektu, ka tas pats iepriekšējais pabalstu likums par pensiju piešķiršanu ir jāpagarina. Es no Elferta kunga nedzirdēju nekādu motivāciju, kāpēc vajadzētu pagarināt un kur ir palicis tas likumprojekts, ko Labklājības ministrija un valdība solīja. Es domāju, ka mēs nevaram debatēt un pieņemt nekādu lēmumu par šo likumprojektu, pirms neesam dzirdējuši pilnu informāciju par to, kas tad pensionāriem ir priekšā un cik ilgi pagarinājums šim pagaidu likumprojektam būs. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Deputāts Piebalgs - Budžeta komisijas priekšsēdētājs.

A.Piebalgs (LC).

Es vēlreiz atgādināšu likumprojekta "Par valsts pensiju pagaidu aprēķināšanas kārtību" 1.pantu tādā redakcijā, kādā tas tika pieņemts. 1.pantā ir teikts sekojoši: "Noteikt uz laiku, bet ne ilgāk kā līdz 1994.gada 1.martam šādu darba pensijas pagaidu aprēķināšanas kārtību." Tātad būtība ir šāda: ja es eju pensijā, teiksim, 2.martā, tad man vispār nav nekādas pensijas aprēķināšanas kārtības. Šis likumprojekts vienkārši piedāvā attiecināt šo kārtību uz tiem pensionāriem, kādi bija līdz 1.martam. Es pilnīgi saprotu, ka konceptuāli šis jautājums nekādā ziņā nerisinās. Bet, ja nav citas kārtības, ja cita nav sagatavota, tad es uzskatu, ka tas ir vienīgais ceļš un ka mums šāds likumprojekts ir jāizskata, jo tie cilvēki, kuri ies pensijā ar 1.vai 2.martu, vispār nesaņems nekādas pensijas. Tāpēc es domāju, ka šodien vajadzētu izskatīt šo likumprojektu, turklāt steidzamā kārtā. Protams, tas nenoņem atbildību no paša lielā dokumenta par pensijām, jo šis likumprojekts nesniedz atbildi. Šis likumprojekts ir vajadzīgs tikai tādēļ, lai atrisinātu problēmu šajā mirklī, bet, protams, tas nerisina problēmu kopumā tālāk.

Priekšsēdētājs. Deputāte Prēdele - Kristīgo demokrātu savienība.

A.Prēdele (KDS).

Cienījamie deputāti! Es gribētu atbalstīt šā likumprojekta izskatīšanu steidzamības kārtā. Un pie viena gribētu jums atgādināt, kā tad radās šis termiņš - 1.marts. Jūs atceraties, ka tolaik, kad mēs apspriedām šo valsts pensiju pagaidu aprēķināšanas kārtību, pensionāri nebija un tāpat arī šobrīd nav apmierināti ar savām pensijām. Un, lai pensionāriem dotu kaut vai kādu cerību un lai arī Labklājības ministriju rosinātu nemitīgi atcerēties, ka tie ir tikai pagaidu noteikumi, kuri noteikti ir jāmaina par labu pensionāriem, kristīgie demokrāti toreiz ierosināja noteikt termiņu, pēc kura jāstājas spēkā vairs nevis pagaidu, bet nopietnam Pensiju likumam ar diferencētu pensiju aprēķināšanu un tamlīdzīgi. Patiesībā tas tobrīd nebija nemaz tik svarīgi, kāds un kurš ir šis termiņš. Tika nosaukts, - ja nemaldos, tas bija ministrs Ritenis, - 1.marts. Un nu jāsaka tā, ka vecāki ļaudis visā Latvijā 1.martu gaidīja ar lielu nepacietību, ar lielu ilgošanos, jo tam nu it kā vajadzēja nākt reizē ar pārmaiņām uz labo pusi. Bet diemžēl cilvēku cerības atkal tika pieviltas, jo 1.marts ir klāt, negaidīts un necerēts, un pēkšņi rodas šis ministrijas labojums. Es tiešām gribētu izteikt gan Kristīgo demokrātu frakcijas, gan arī mūsu Sociālo un darba lietu komisijas vārdā pārmetumu Labklājības ministrijai. Vai tad viņi nezināja agrāk, ka šis 1.marts tomēr tuvojas? Tagad, ja šis likums ar 1.martu paliek spēkā, daudzi pensionāri no jauna saņemt pensijas nevarēs, jo tās pēc šā likuma nevarēs aprēķināt. Tātad varu sacīt tikai to, ka vismaz kristīgie demokrāti nevēlas vēl vairāk pasliktināt pensionāru jau tā ļauno stāvokli. Un mūsu mērķis ir atbalstīt šos labojumus, jo citādi atkal cietīs pensionāri un tāpēc mēs varētu atbalstīt šos labojumus steidzamā kārtā, jo neko citu mēs šobrīd darīt nevaram.

Bet tanī pašā laikā es gribētu uzsvērt, ka attiecībā uz jauno likumu paketi, ar kuru nāk klajā Labklājības ministrija un kurā ietilpst pavisam septiņi likumprojekti, no kuriem pirmais likumprojekts, - "Par sociālo drošību" - tiks iesniegts komisijai līdz šā gada 1.aprīlim, vajadzētu panākt, lai visa šī jaunā likumu pakete un jaunie datumi, kas parādās šajā sakarībā, tiktu publicēti dienas presē. Lai tautai tiktu darīta zināma gan šo likumu sagatavošanas, gan apspriešanas, gan pieņemšanas gaita. Lai cilvēki, pensionāri, nemocītos atkal veltās cerībās, gaidīdami kādu 1.martu, lai viņi konkrēti zinātu ne tikai to, ka viņu pensijas patiešām tiks palielinātas un diferencētas, bet arī tiešām zinātu, kad un kā tas notiks.

Noslēgumā es gribētu visus tomēr vēlreiz aicināt pieņemt šo likumprojektu steidzamības kārtā.

Priekšsēdētājs. Es atvainojos deputātiem, jo esmu pieļāvis Kārtības ruļļa pārkāpumu. Par steidzamību varēja runāt viens - "par" un viens - "pret". Runāja divi - "par" un divi - "pret". Balsojam par to, lai likumprojekts "Par grozījumiem likumā "Par valsts pensiju pagaidu aprēķināšanas kārtību"" tiktu izskatīts kā steidzams. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim! Lūdzu rezultātu. Par - 48, pret - 2, atturas - 3. Likumprojekts tiek izskatīts kā steidzams.

Lūdzu ziņotāju tribīnē. Pēteris Elferts - "Latvijas ceļš".

P.Elferts (LC).

Es lūgtu jūs paņemt rokā dokumentu nr.225. Tas ir Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts, kas maina tikai vienu teikumu. Esošajā likumā ir šāds teksts: "Par valsts pensijas pagaidu aprēķināšanas kārtību. 1.pants. Noteikt uz laiku, bet ne ilgāk kā līdz 1994.gada 1.martam šādu darba pensijas pagaidu aprēķināšanas kārtību." Kā Piebalga kungs jums teica, šī kārtība pastāv šodien un pastāvēs arī pēc 1.marta, bet tā neattieksies uz tiem cilvēkiem, kuri kļūs par pensionāriem pēc 1.marta. Un tāpēc ir nepieciešams šis likuma grozījums. Es aicinu jūs atbalstīt šā likuma grozījumu pirmajā lasījumā, kurš izmaina vienkārši datumu, no 1.marta uz - "...noteikt uz laiku šādu darba pensijas pagaidu aprēķināšanas kārtību".

Priekšsēdētājs. Tiek atklātas debates. Vai neviens nevēlas izteikties? Seiles kundze. Pēc tam - deputāts Tabūns.

A.Seile (LNNK).

Sen mēs neesam saņēmuši plenārsēdē tik nekvalitatīvi sagatavotu likumprojektu. Ja Piebalga kungs nebūtu paskaidrojis, kāds ir esošā likuma teksts, kurš vispār nav pievienots, un ka grozījums ir iesniegts tikai šodien, tad es nemaz nevarētu par tādu likumprojektu balsot. Es saprotu šo lielo nepieciešamību. Jā, arī attiecībā uz tiem, kuri pēc 1.marta saņems pensijas. Tad ir vismaz kaut kādas pensijas, kaut vai šīs nelielās, jāizmaksā. Un tādēļ acīmredzot būs jau vien jābalso par šo likumprojektu, bet tas, par ko mēs runājām nupat, apstiprinot steidzamību, manī sāk izraisīt lielas bažas, jo Riteņa kungs, gatavojot šo dokumentu kā Ministru kabineta iesniegtu dokumentu, ir devis mums tikai "pioniera" solījumu.

Paskatieties, lūk, šo pievienoto tekstu. Tas nebūs ne Saeimas lēmums, tā nebūs arī atkārtoti kaut kādu termiņu nostiprināšana ar Saeimas lēmumu, tas ir tikai, kā es jau teicu, "pioniera" solījums, ko devis Riteņa kungs, - ka līdz tādam un tādam laikam iesniegt vienu dokumentu bet līdz tādam un tādam laikam - otru dokumentu. Un kas būs tad, ja šie dokumenti atkārtoti netiks iesniegti noteiktajos temiņos, jo tie jau netika iesniegti? Tie nav vēl līdz šim brīdim iesniegti un sagatavoti.

Augstākā padome kādreiz pieņēma Pensiju likumu. Jā, tas bija labs likums. Visi par to bija ļoti priecīgi, bet pietrūka naudas, lai to realizētu. Varbūt nevajag domāt neko jaunu? Varbūt vajag pārskatīt šā - jau esošā - likuma normas, kuras tika nomainītas ar kaut kādu pagaidu kārtību, ja nevar paši izstrādāt jaunu likumu? Un, ja vien būtu laiks un ja nebūtu jau nobalsots par steidzamību, tad es droši vien ierosinātu papildu priekšlikumu šodienai - uzdot labklājības ministram, saskaņojot ar Sociālo un darba lietu ar komisiju, kura atbild par šiem jautājumiem, ka līdz tādam un tādam datumam ir jāiesniedz šis likumprojekts, jo es vairs neticu Riteņa kunga solījumiem un neticu arī šai mūžīgajai pabalstu dalīšanai, piedalot pa latam klāt ceturkšņa vai gada beigās un pazemojot cilvēkus. Ir jānosaka normāla pensija. Ja mūsu valsts ir mācējusi nostabilizēt savu monetāro politiku, ja mēs sakām, ka inflācija iet mazumā, tad kādēļ mēs joprojām spīdzinām savus pensionārus? Un tādēļ es saprotu, ka šeit neko nevar darīt, ka mēs esam nostādīti fakta priekšā, bet tas jau arī nav ministrs, kas iesniedz tādus dokumentus apspriešanai plenārsēdē. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Godātā Seiles kundze! Jums vajadzētu paskaidrot Riteņa kungam, kas ir "pioniera" solījums, jo baidos, ka viņš no savas dzīves, kā liecina viņa biogrāfija, to varētu arī nezināt.

A.Seile (LNNK).

Pioniera solījums ir tipveida solījums, kuru deva mazi bērni, kas stājās šajā politiskajā organizācijā padomju varas gados.

Priekšsēdētājs. Deputāts Tabūns - LNNK frakcija.

P.Tabūns (LNNK).

Cienījamie deputāti! Atkal ir jārunā nepatīkami vārdi, jo valdība, it īpaši Riteņa kungs kā labklājības ministrs nostāda mūs, deputātus, apkaunojošā situācijā. Tā ir necieņa pret Saeimu, necieņa pret saviem kolēģiem deputātiem. Mēs ļoti labi atceramies to dienu, es arī šeit biju tribīnē un runāju, un prasīju, un lūdzu deputātus nobalsot par to, lai uzliktu par pienākumu Riteņa kungam sagatavot likumprojektu un pieņemt Saeimā izskatīt līdz 1.martam, lai no 1.marta varētu stāties spēkā jaunais likums ar jaunu pensiju aprēķināšanas kārtību. Un toreiz deputāti brīdināja, izteica bažas, ka tā, lūk, var notikt, un šodien tā ir noticis. Tūlīt būs 1.marts, un šodien atkal tiek deputātiem ierosināts steidzamības kārtā pieņemt šādu, pret tautu vērstu apkaunojošu lēmumu, kas faktiski ir nevarības apliecinājums valdībai, Riteņa kungs, jums, ka šajā laikā nevarējāt izstrādāt jaunu likumprojektu. Tā ir necieņa pret šiem cilvēkiem, kuru ir vairāk par pusmiljonu. Kārtējo reizi viņiem ir zudušas cerības un ticība, ka valdība un Saeima kaut ko grib darīt un kaut ko darīs viņu labā. Un es ieskatīšos šajā izziņā, kuru ir sagatavojis Riteņa kungs un kura jums ir arī izsniegta. Te ir skaidrots, kāpēc tā ir noticis. Sākumā it kā daudzsološi un saprotoši ir konstatēts, ka proponētās reformas šajā jomā ir steidzamas un nepieciešamas, jo spēkā esošā likumdošana par pensijām un sociālajiem maksājumiem ir tik nepilnīga, ka tā nespēj daudzām ģimenēm un it īpaši vientuļajiem pensionāriem nodrošināt iztikas minimumu un novērst sociālo spriedzi. Pareizi, no tā arī vajadzēja vadīties Un darīt visu, un radīt jaunu uikumprojektu un iesniegt Saeimai. Bet tā vietā turpmāk ir minēti visdažādākie attaisnojumi. Vaina tiek, kā mēdz sacīt, novelta uz citu pleciem, uz Pasaules banku. Jo, redziet, Pasaules banka nevarēja savlaicīgi piedāvāt savu lietpratēju grupu un tā tālāk un tā joprojām. Nācies vienoties ar Starptautisko darba organizāciju, aicināt turienes ekspertus, un šie eksperti darbu pabeigšot tikai šā gada maijā. To apmaksāšanai tur vajadzīga attiecīga summa, tie ir 500 000 dolāru, tehniskā palīdzība, ko japāņi sniegšot. Lūk, vajadzīga darbinieku apmācīšana un sagatavošana. Izskatās, ka taps likumprojekts par jaunu iestādi, līdzīgu Ierēdņu akadēmijai. Šī laikam būs jauna, nezin, kā nosauks šo akadēmiju. Esot vajadzīga kompjuterizēta sociālās un medicīniskās aprūpes informācijas sistēma, tas viss ir vajadzīgs, bet pie tā vajadzēja strādāt, radīt, nevis to tagad likt deputātu priekšā kā ieganstu, lai pateiktu, ka nekas nav izdarīts. Ar šo tiek uzsvērts, ka pensionāri tātad saņems arī turpmāk šos bēdīgos pabalstus un nekas nemainīsies, un šodien mums, vismaz man, nav absolūti nekādas pārliecības, ka šāds likumprojekts taps un ka mēs to tuvāko mēnešu laikā varēsim izskatīt un pieņemt. Redziet, te rakstīts arī tā (Riteņa kungs, es citēju!): "Diemžēl Labklājības ministrijā veicamo reformu darbu joprojām ļoti aizkavē noteikta koncepta un likumdošanas trūkums par privatizācijas sertifikātu izmantošanu. Te gan esam saņēmuši zināmus solījumus no Ekonomikas ministrijas, bet līdz šim šis apstāklis ir pilnīgi apstādinājis Valsts pensiju fonda veidošanu." Redziet, atrasts vēl viens grēkāzis, kas visu kavē, - Ekonomikas ministrija! Tā jau jūs sāksiet pārliecināt mūs, ka likumprojektā un konceptā jāiekļauj vēl daudz kas cits, ne tikai sertifikāti, bet varbūt arī pensionāru manta, varbūt viņu gulta - un tā tālāk un tā joprojām. Es uzskatu arī, ka ir jānosaka šodien konkrēts termiņš, lai izstrādātu šo likumprojektu un iesniegtu deputātiem, un termiņš varētu būt ne ilgāks par vienu mēnesi. Šodien cits nekas mums neatliek, kā piekrist pagarināt šo pabalstu izmaksas termiņu arī pēc 1.marta, jo cilvēkiem jāsaņem vismaz šie nieka graši. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Es atgādinu deputātiem, ka mēs apspriežam dokumentu nr.225. Noteikt uz laiku šādu darba pensijas pagaidu aprēķināšanas kārtību. Vai vēl kāds vēlas runāt? Tātad lūdzu balsot par likuma "Par valsts pensiju pagaidu aprēķināšanas kārtību" grozīšanu. Vai visi nobalsojuši? Jūs balsojāt, Bērziņa kungs, "pret"? "Par". Jā, parbaudīsim Gundara Bērziņa balsojumu. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 1, atturas - 5. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā, un pārejam uz lasīšanu pa pantiem.

Elferts (LC).

Es gribēju ierosināt pāriet uz lasīšanu pa pantiem.

Priekšsēdētājs. Jā, lūdzu! Tur nav nekādu problēmu. Turpiniet!

Elferts. Otrajā lasījumā... Lūdzu, izņemiet ārā dokumentu nr.227, kas nesen tika izdalīts! Būtu jāņem vērā, ka pēc vārdiem "izdarīt likumā" būtu jāsvītro ārā vārds "par".

Priekšsēdētājs. Tātad izdarīt likumā...

Elferts. Tā ir drukas kļūda.

Priekšsēdētājs. Tātad nolasiet pareizo tekstu, lūdzu!

P.Elferts. Pareizais teksts būtu: izdarīt likumā Par valsts pensiju aprēķināšanas kārtību ("Ziņotājs", 1993.gada 32.nr.) grozījumu un izteikt likuma pirmā panta pirmo daļu šādā redakcijā: "Noteikt uz laiku šādu darba pensiju pagaidu aprēķināšanas kārtību."

Priekšsēdētājs. Vai ir kādam iebildums pret pantu šādā redakcijā? Tas jau ir tīri gan tehnisks jautājums. Iebildumu nav.

Elferts. Varbūt, ka... Tabūna kungs teica, ka es esmu nostādīts fakta priekšā. Komisija arī tik tiešām bija. Komisija, skatot šo jautājumu, vienkārši gribēja precizēt, kā mums ir pieņemts redakcionāli mainīt likumprojekta nosaukumu. No "Par likuma "Par valsts pensiju pagaidu aprēķināšanas kārtību" grozīšanu" uz "Grozījums likumā "Par valsts pensiju pagaidu aprēķināšanas kārtību"".

Priekšsēdētājs. Tātad mēs balsojam otrajā lasījumā par to, lai tiktu pieņemts likums "Grozījums likumā "Par valsts pensiju pagaidu aprēķināšanas kārtību"", un teksts būtu šāds: "Izdarīt likumā "Par valsts pensiju pagaidu aprēķināšanas kārtību" ("Ziņotājs", 1993.gada 32.numurs) grozījumu un izteikt likuma 1.panta panta pirmo daļu šādā redakcijā: "Noteikt uz laiku šādu darba pensijas pagaidu aprēķināšanas kārtību"." Un seko piebilde, ka likums stājas spēkā ar 1994.gada 1.martu. Mēs balsojam par šādu tekstu. Tā?

Elferts. Nē. Vajadzētu būt balsojumam tikai par likumprojekta nosaukumu. Tur ir grozījums. Tas, kas ir tabulā.

Priekšsēdētājs. "Grozījums likumā "Par valsts pensiju pagaidu aprēķināšanas kārtību"." Vai ir kādam iebildumi pret tādu nosaukumu? Pieņemts. Tātad balsojam par likumu kopumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - nav, atturas - 7. Likums... Jā, lūdzu! Balsojāt "pret"? Tātad par - 43, pret - 1, atturas - 7. Imants Kalniņš ir balsojis "pret". Tātad likums "Grozījums likumā "Par valsts pensiju pagaidu aprēķināšanas kārtību"" ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums, kā mēs to esam iebalsojuši, ir likumprojekts "Par totalitārisma seku dokumentāciju un bijušās PSRS Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un sadarbības fakta konstatēšanu" (rudens sesijas dokuments nr.259) un otrs ir likumprojekts "Par bijušās PSRS Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un sadarbības faktu ar to konstatēšanu" (iesniegusi Juridiskā komisija, ziemas sesijas dokuments nr.197). Tie tātad ir alternatīvi likumprojekti, un mums būs ar balsu vairākumu jāizšķir, kuru ņemt par pamatu tālākam darbam pēc vispārīgām debatēm. Lūdzu ziņotājus! Vārds tieslietu ministram Egilam Levitam.

E.Levits (tieslietu ministrs).

Godātie deputāti! Šis, protams, ir viens no šajā sesijā pieņemamajiem vispolitiskākajiem dokumentiem, un mēs visi atceramies arī priekšvēsturi, kādā veidā šis likums ir tapis. Savulaik Saeima bija uzdevusi Tieslietu ministrijai sagatavot likumprojektu par jautājumu, kas saistīts ar sadarbību ar bijušo PSRS Valsts drošības komiteju, un Tieslietu ministrija, Ministru kabinets arī Saeimai šo dokumentu ir iesniedzis, un tas ir pirmais dokuments, ko Berķa kungs šodien minēja. Vēlāk Juridiskā komisija, izskatot šo priekšlikumu, nonāca pie secinājuma, ka likuma darbības loks ir jāsašaurina (es vēl izskaidrošu, kādā veidā) - proti, jāattiecina tikai uz Valsts drošības komiteju. Un šā Juridiskās komisijas lēmuma rezultātā ir izstrādāts otrs dokuments. Valdība savu pirmo dokumentu tādā gadījumā atsauc, jo piekrīt šai konceptuālajai maiņai. Es paskaidrošu, kas tā ir par maiņu. Proti, valdības iesniegtajā likumprojektā jautājums bija traktēts plašāk - proti, par visu Latvijas teritorijā pastāvējušo totalitāro režīmu darbības izvērtēšanu, ieskaitot arī vācu okupācijas laiku. Tomēr Juridiskā komisija uzskatīja, ka šis jautājums ir vairāk vēsturiska rakstura jautājums un tādēļ likums būtu jāattiecina tieši uz šo aktuālo momentu, kas ir aktuāls ne tikai Latvijas sabiedrībā, bet visās pēcsociālistiskajās valstīs, un jāattiecina šis likumprojekts tikai uz Valsts drošības komiteju kā galveno, kaut gan nebūt ne vienīgo okupācijas institūciju, kura realizēja okupācijas politiku Latvijā. Valdība piekrīt šim likuma darbības loka sašaurinājumam, bet uzskata, ka ir iespējams tām institūcijām, kas ar šo jautājumu nodarbosies (un tas ir Totalitārisma seku dokumentācijas centrs un Totalitāro režīmu noziegumu izvērtēšanas komisija), savos nolikumos, protams, darboties plašāk un aptvert visus totalitāros režīmus, kādi darbojušies Latvijā, bet varbūt arī citur. Jo es domāju, ka tas ir vajadzīgs galvenokārt mūsu sabiedrības imunizēšanai pret šādām totalitārisma tendencēm un tādēļ būtu šajā darbībā jāizskata un jāanalizē, jādokumentē, jāsagatavo mācību un cita veida zinātniski materiāli par visiem šiem totalitārajiem režīmiem. Taču arī pēc šā likuma tas ir iespējams uz attiecīgo nolikumu pamata, un, kad mēs gatavosim šos nolikumus, tad tas, protams, arī tiks ievērots. Tādējādi es jums izskaidroju šo konceptuālo likuma sašaurinājumu uz Valsts drošības komiteju, uz čeku, un jautājumiem, kas ar to saistīti. Tādēļ arī, vēlreiz atkārtoju, valdība atsauc savu iepriekšējo, plašāk traktēto likumu, to pirmo likumu, un tādēļ mēs pāriesim tikai pie šā otrā varianta - tā, kas ir sagatavots Saeimas Juridiskajā komisijā.

Vispirms par likuma mērķiem. Likuma mērķi ir definēti 1.pantā, un tie ir četri. Dot iespēju novērtēt atsevišķu personu saistību ar bijušo PSRS Valsts drošības komiteju un atbilstoši - ar Latvijas PSR Valsts drošības komiteju.

Priekšsēdētājs. Levita kungs, es tomēr mazliet jūs pārtraukšu, jo mums visam jābūt atbilstoši Kārtības rullim. Kārtības ruļļa 168.punkts nosaka, ka Ministru kabinets savus priekšlikumus nevar ņemt atpakaļ bez attiecīgās komisijas atsauksmes un Saeimas piekrišanas. Juridiskā komisija, tāpat kā valdība piekrīt, ka tiek skatīts tās dokuments. Vēl ir jāprasa šajā gadījumā Saeimas piekrišana. Vai Saeimas deputātiem nav nekādu iebildumu, ka mēs izskatām Juridiskās komisijas dokumentu un turpinām apspriešanu atbilstoši šim otrajam dokumentam - Juridiskās komisijas sagatavotajam dokumentam? Nav iebildumu. Lūdzu, Levita kungs, turpiniet!

E.Levits. Labi. Tātad tas ir pirmais mērķis, un šis mērķis ir sabiedrības konfrontācija ar savu neseno pagātni un šīs nesenās pagātnes seku likvidācija. Es par to vēl runāšu tālāk.

Otrais ir saistīts ar kriminālizmeklēšanas uzsākšanu pret personām, kuras saistībā ar VDK ir izdarījušas noziegumus. Un šeit ir runa galvenokārt par starptautiskajās krimināltiesībās atzītajiem noziegumiem, kā, piemēram, genocīds un citi, kuri ir arī mūsu Kriminālkodeksa sastāvā.

Trešais - noteikta kārtība, kādā veidā izmantot VDK dokumentus. Un ceturtais ir - dot iespēju VDK represēto, vajāto un izspiegoto personu politiskai, juridiskai un morālai reabilitācijai. Un tādēļ viss šis likumprojekts būtu jāvērtē attiecībā uz to, kādā veidā šie mērķi tiek veicināti un atbalstīti. Es tagad turpināšu ar svarīgāko punktu izklāstu.

Tātad vispirms - likuma mērķi, ko es minēju. Otrkārt, likums satur attiecīgās definīcijas, kas ir nepieciešamas, lai strādātu ar šiem dokumentiem un šo jautājumu risinātu. Tā ir VDK dokumentu definīcija, kas ir 2.pantā, VDK darbinieku un uzticības personu definīcija un, treškārt, cietušo definīcija. Šīs definīcijas ir izstrādātas arī, cieši konsultējoties ar Totalitārisma seku dokumentācijas centra darbiniekiem, kuri šos jautājumus ir labi izpētījuši un acīmredzot ir ar šīm kategorijām iepazinušies. Tātad tas ir 2., 3.un 4.pants.

Tagad - iestādes, kas nodarbosies ar šiem jautājumiem. Un tās ir šajā likumā minētas divas, tas ir, 5.pantā. Totalitārisma seku dokumentācijas centrs - tā ir valsts pārvaldes iestāde, kas strādā profesionāli, ar profesionāliem ierēdņiem, tur vajadzētu būt arī diezgan lielam procentam juristu, kuri profesionāli šos materiālus izvērtēs, kuri profesionāli šos materiālus arī glabās un veiks attiecīgās analīzes, un dos attiecīgās izziņas. Tātad tas ir profesionāls darbs. Taču ar to vien nepietiek, jo mūsu sabiedrībā ir ļoti daudz cietušo, un darbam ar šiem cietušajiem mēs esam paredzējuši sabiedrisku organizāciju, tas ir, Totalitāro režīmu noziegumu izvērtēšanas komisiju, kura tieši dod palīdzību cietušajiem, lai tie ar savām rūpēm, ar savu sāpi var griezties arī šajā institūcijā, kur sabiedriskā kārtā strādās cilvēki, kuri ir ieinteresēti šajos jautājumos un var sniegt viņiem palīdzību, padomu (piemēram, kādā veidā kārtot dokumentus, kas attiecas uz reabilitāciju, vienu vai otru netaisnību - un tā tālāk). Tas ir sabiedrisks darbs, kas šeit ir institucionalizēts. Abas institūcijas darbosies uz atsevišķu nolikumu pamata, kuros šīs struktūras un šie uzdevumi būs sīkāk regulēti.

Taču ārpus šīm divām speciālajām institūcijām liela nozīme būs arī prokuratūrai un tiesai, par ko es vēl runāšu vēlāk, proti, jautājumā par sadarbības fakta atzīšanu. Prokuratūra un tiesa šeit tieši nav minēta, jo tas ir atsevišķos likumos paredzēts. Šeit ir paredzēta procedūra, kādā veidā prokuratūra un tiesa ir iesaistīta šajā procedūrā.

Tagad - politiski varbūt visapstrīdētākais un vienlaicīgi arī nozīmīgākais dokuments, proti, kādā veidā tiek konstatēta personas sadarbība ar VDK. Un proti, - arī sadarbības veidi: vai nu VDK darbinieks (tur ir minēts arī, kas ir darbinieks), vai arī VDK uzticības persona, kuru parasti tautā sauc par "stukaču".

Tātad vispirms ir triju veidu procedūras. Vispirms ir procedūra, es teiktu, numur viens: katra persona var pieprasīt šajā Dokumentācijas centrā izziņu par sevi, un šim centram ir jāsniedz izziņa vai ir attiecīgi materiāli - "jâ" vai "nç". Un, ja "jâ", tad jādod iespēja ar tiem iepazīties. Tās ir katras personas tiesības.

Otrs. Un es lūdzu šeit labi ieklausīties, tas ir saistīts ar valsts civildienestu un mūsu uzticību mūsu valsts dienestam. Un proti, katra valsts un pašvaldību institūcija var pieprasīt izziņu šajā centrā par saviem darbiniekiem vai vēlētām amatpersonām, kuras saskaņā ar likumu nevar ieņemt attiecīgus amatus, ja tās ir sadarbojušās ar VDK. Katrai iestādei par to ir jāzina, un centram ir jādod attiecīgā izziņa. Es vēl runāšu vēlāk par to, kas notiek tad, ja izziņa ir pozitīva. Šeit, es teiktu, pašlaik spēkā ir galvenokārt divi likumi, kas šo jautājumu regulē, - tas ir Vēlēšanu likums, kas gan attiecas tikai uz 5.Saeimu (bet mums būs jāpieņem vispārējais vēlēšanu likums, arī pašvaldību vēlēšanu likumos ir attiecīgas normas), un sagatavošanā esošais civildienesta likuma projekts. Ja izziņa ir pozitīva, tādā gadījumā prokuratūrai ir jāierosina pārbaudes process. Tas ir īpašs process, kurā prokuratūra savāc iespējamos pierādījumus, un tad, ja tā uzskata, ka šie pierādījumi ir pietiekoši šī sadarbības fakta konstatēšanai, tā griežas tiesā, lai tiesa šo jautājumu izšķirtu ar spriedumu: ir sadarbība bijusi vai nav bijusi, vai kādā veidā šī sadarbība ir bijusi. Tātad sekas var balstīt tikai uz attiecīgu tiesas spriedumu. Šis tiesas spriedums var būt gan tāds, ka šī sadarbība ir bijusi, gan arī, protams, attaisnojošs spriedums, spriedums, ka sadarbība nav bijusi. Tādā gadījumā tas ir reabilitējošs spriedums.

Un visbeidzot arī tas (droši vien tas būs sabiedrībā apstrīdēts noregulējums, bet tas ir iestrādāts likumā, un es domāju, ka diskusiju procesā par to vajadzētu diskutēt), - arī tas, ka katrai personai un katrai biedrībai (un šeit faktiski mēs domājam galvenokārt represēto organizācijas), arī katram reģistrētam preses izdevumam, ir tiesības griezties tiesā ar lūgumu pārbaudīt kādas konkrētas personas sadarbību ar VDK un šīs sadarbības formu. Lai šis lūgums tiktu pamatots tikai uz nopietniem faktiem, šeit darbojas Civilprocesa normas, tas nozīmē, ka ierosinātājam pašam ir jāsavāc pierādījumi. Un, ja tas domā, ka viņam tiešām ir tik daudz pierādījumu, tad tas var griezties tiesā. Ar to tas atšķiras no valsts iestādes, pašvaldību institūcijas procesa, kur tā var lūgt prokuratūru to izdarīt viņas vietā, jo šeit ir valsts interese - pārbaudīt, vai attiecīgā amatpersona atbilst šiem likumā noteiktajiem priekšnoteikumiem vai neatbilst. Bet, ja kāda privātpersona uzskata, ka kāds ir sadarbojies ar VDK, bet šī pārbaude nav notikusi vai nav notikusi pareizi, tad, protams, arī tai ir tiesības ierosināt šo procesu, bet uz savu risku. Ja spriedums būs attaisnojošs, tad, protams, būs droši vien arī sekojoši tiesas spriedumi par goda aizskaršanu un tā tālāk. Risks ir, bet arī iespēja pastāv katram, un tā var būt arī biedrībām, kas to darītu varbūt ar juristu palīdzību; represēto apvienībām vai jebkurai citai biedrībai šī iespēja pastāv. Tā ir iestrādāta, un es lūdzu arī par šo iespēju diskutēt.

Tagad - par sekām, kas rodas pozitīva tiesas sprieduma gadījumā. Pozitīvs tiesas spriedums - tas nozīmē, ka šis sadarbības fakts ir konstatēts. Tādā gadījumā, ja uz likuma vai līguma, arī darba līguma pamata attiecīgais darbinieks nevar ieņemt attiecīgo amatu, šis amats tiek zaudēts, šis mandāts tiek atņemts automātiski ar tiesas sprieduma spēkā stāšanos. Tās ir sekas.

Likums paredz arī vairākas organizatoriskas normas par arhīviem un par pieeju arhīviem, kuros glabāsies vai glabājas VDK dokumenti. Mēs esam izvēlējušies tā saucamo koncentrācijas principu: tos VDK dokumentus, kas tiek savākti šajā procesā, glabāt vienā vietā - Totalitārisma seku dokumentācijas centrā. Var, protams, būt arī viedoklis, ka tos vajag glabāt attiecīgajos arhīvos, piemēram, rajonu arhīvos, centrālajos arhīvos, tātad izmētāt pa dažādiem arhīviem un pakļaut tos vispārīgiem arhīvu noteikumiem, un, cik man zināms, arī arhīvu darbinieki atbalsta šo decentralizācijas principu. Var diskutēt par to, kurš princips ir labāks. Es iesaku koncentrācijas principu, lai šie specifiskie dokumenti atrastos vienā vietā un lai pieeju tiem regulētu īpašs režīms, kas noteikts šā likumprojekta 17.pantā, protams, ievērojot arī vispārējos noteikumus par arhīviem, ja šeit nav minēts kaut kas cits. Tātad es domāju, ka šis arī ir viens tāds organizatorisks jautājums, par ko mēs droši vien otrajā lasījumā vēl diskutēsim. Un, runājot par 17.pantu, jāsaka, ka šeit ir noregulētas iespējas zinātniskajiem pētījumiem un dokumentu publicēšanai. Šeit arī, protams, ir izsvērtas abas puses, ir izsvērta personas aizsardzība, personas privātās sfēras aizsardzība, no vienas puses, un sabiedrības intereses iepazīties ar šiem dokumentiem. Un šeit ir zināms vidusceļš izvēlēts. Šis vidusceļš, es teiktu, ir diezgan nosvēries uz vienu pusi - un proti, uz to, ka sabiedrības interese iepazīties ar šiem dokumentiem un arī publicēt šos dokumentus ir uzskatīta tomēr par svarīgāku nekā privātā interese, taču arī privāta interese ir aizsargāta. Un, protams, mēs varam vēl diskutēt, kur šo robežu vilkt. Šajā likumprojektā šī robeža ir vilkta vairāk sabiedrības interešu pusē.

Labi, šis likumprojekts nav garš, es ieteiktu visiem ar to iepazīties. Es domāju, ka mums ir ne tikai šeit, bet arī visā sabiedrībā jādiskutē, jo arī šīs nesenās pagātnes diskusijas ir arī liecinājums par to, cik mūsu sabiedrība ir nobriedusi savas nesenās pagātnes izvērtēšanai, lai uz šīs izvērtēšanas bāzes varētu veidot Latvijas nākotni, un tādēļ es aicinu šo likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā. Paldies.

Priekšsēdētājs. Atklājam debates. Cik deputātu ir pierakstījušies? Neviens deputāts debatēs nav pierakstījies. Vai kāds vēlas runāt? Runātāju nav. Tātad balsojam par... Jā, lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par bijušās PSRS Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un sadarbības fakta ar to konstatēšanu" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Vai deputāti ir nobalsojuši? Lūdzu rezultātus! Par - 50, pret - 2, atturas - 2. Likumprojekts "Par bijušās PSRS Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un sadarbības fakta ar to konstatēšanu" ir pieņemts pirmajā lasījumā. Un lūdzu tagad izteikt ierosinājumu, kad varētu notikt lasīšana pa pantiem.

E.Levits. Es ieteiktu iesniegt labojumus, teiksim, divu nedēļu laikā un veikt lasījumu pa pantiem 10.martā.

Priekšsēdētājs. Paldies. Tātad šis darba kārtības jautājums mums ir pabeigts. Nākamais ir darba kārtības piektās sadaļas otrais likumprojekts - "Par grozījumiem Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā "Par Latvijas Republikas likuma "Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju" spēkā stāšanās kārtību"" (dokuments nr.179).

Cilvēktiesību komisijas vadītāja Inese Birzniece - lūdzu!

I.Birzniece (LC).

Jums vajag sameklēt dokumentu nr.179. Šeit ir ierosināti divi grozījumi. Dokumenta otrajā pusē ir tabula, kas parāda, kāda redakcija bija pirmajā lasījumā un kādu redakciju komisija iesniedz otrajā lasījumā. Gribu informēt, ka mēs šos grozījumus, kas ir otrā lasījuma redakcijā, esam saskaņojuši ar ģenerālprokuroru.

Tad 1.punkts būtu - grozīt lēmumu "Par Latvijas Republikas likuma "Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju" spēkā stāšanās kārtību". 2.punkta pirmā apakšpunkta jaunajā redakcijā faktiski vienīgā atšķirība no esošā lēmuma teksta ir tā, ka ir Latvijas Republikas ģenerālprokurors, nevis Latvijas Republikas prokurors, kā bija teikts vecajā Augstākās padomes lēmuma tekstā.

Priekšsēdētājs. Šis ir otrais lasījums, tātad mums ir jaizšķiras par to, vai deputāti atbalsta 2.punkta pirmo apakšpunktu šādā redakcijā. Nav iebildumu?

I.Birzniece. Es varu izlasīt tekstu, jo tas ir...

Priekšsēdētājs. Jā, nolasiet gan!

I.Birzniece. Teksts ir otrajā lasījumā šāds: "Attiecībā uz personām, kuras represētas bez tiesas nolēmumiem vai pret kurām krimināllietas izbeigtas, pamatojoties uz nereabilitējošiem apstākļiem, Latvijas Republikas ģenerālprokurors..." Tas nozīmē, ka ģenerālprokuroram ir tiesības izpildīt šo likumu par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju.

Priekšsēdētājs. Vai ir kādi iebildumi pret šādu redakciju? Iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

I.Birzniece. 2.punkts ir papildināts ar jaunu - ceturto apakšpunktu. Redakciju mēs esam uzlabojuši. Es nolasīšu (arī tas ir saskaņots ar ģenerālprokuroru): "Gadījumos, kad krimināllietas iznīcinātas vai nozaudētas, vai arī persona, kas nav apmierināta ar reabilitācijas atteikumu, norāda uz lietā nepatiesi atspoguļotiem apstākļiem, ģenerālprokurors organizē papildu pārbaudi un izlemj jautājumu par personas reabilitāciju saskaņā ar Latvijas Republikas 1990.gada 3.augusta likumu "Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju"." Tas nozīmē, ka tas pilnvaro ģenerālprokuroru, lai veiktu šāda veida reabilitāciju.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildumi pret šādu 2.punkta ceturtā apakšpunkta redakciju? Nav. Tātad pieņemts.

I.Birzniece. Tagad būtu jānobalso par apstiprināšanu otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Tātad mēs balsosim par visa likumprojekta "Par grozījumiem Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā "Par Latvijas Republikas likuma "Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju" spēkā stāšanās kārtību"" apstiprināšanu otrajā lasījumā. Lūdzu, zvaniet! Vēl, Inese Birzniece! Ak tā, jūs rādāt, ka jūs balsosit "par". Balsošanas režīmu! Balsosim! Paldies! Lūdzu rezultātu! Par - 46... Nav kvoruma. Kaut gan zālē ir 63 reģistrējušies deputāti. Tas ir kvorums. Jā, lūdzu deputātus pārreģistrēties!

Vārds deputātam Anatolijam Gorbunovam.

A.Gorbunovs (LC).

Godātie deputāti! Var reģistrēties vai nereģistrēties. Reģistrācijā kvorums var arī parādīties, bet balsošanā tā nav. Tātad deputāti nepiedalās balsošanā, līdz ar to lēmums netiks pieņemts.

Priekšsēdētājs. Tātad mēs pārbalsosim. (Starpsauciens no zāles: "Nervozo zvanu!") Zvaniet, lūdzu, vēlreiz! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam. Vai visi deputāti ir nobalsojuši? Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 4. Šoreiz likumprojekts "Par grozījumiem Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā "Par Latvijas Republikas likuma "Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju spēkā stāšanās kārtību"" ir pieņemts otrajā lasījumā. Tātad piecu dienu laikā jāiesniedz visi priekšlikumi. Un kad komisija iesaka veikt nākošo lasījumu Vārds deputātei Inesei Birzniecei!

I.Birzniece (LC).

Komisija ierosina, ka trešais lasījums būtu 10.martā.

Priekšsēdētājs. Deputāti piekrīt? Paldies. Tālāk. Ir saņemts iesniegums. Frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti lūdz Saeimas sēdes darba kārtībā izdarīt sekojošas izmaiņas: likumprojektu "Par pastu" izskatīt pēc likumprojekta "Par grozījumiem Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā "Par Latvijas Republikas likuma "Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju" spēkā stāšanās kārtību"". Desmit paraksti.

Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības izmaiņu? Nav iebildumu. Tagad nododu savu vietu .

Sēdi vada

Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs. Vārds ziņojumam komisijas vārdā deputātam Berķim.

A.Berķis (LZS).

Godātais priekšsēdētāj, godātie deputāti! Mēs runāsim par likumprojektu "Par pastu". Par pastu pēdējā laikā ir daudz rakstīts presē, pasta darbības veiksmes un neveiksmes atspoguļotas arī citos masu informācijas līdzekļos, ir daudz dzirdēts gan par nozaudētiem, gan par nolaupītiem vēstuļu maisiem, vēl neesam aizmirsuši arī tos laikus, kad tika aplaupīti ārzemju pasta sūtījumi. Un neviens nevarēja pret to daudz iebilst un savu taisnību meklēt. Vai visos šajos negadījumos vainojams tikai pasts, vai arī visa mūsu nesakārtotā valsts infrastruktūra, kura dod dažkārt iespēju darboties dažādiem noziedzīgiem elementiem? Par to īstas skaidrības nav, bet, protams, ka sava nozīme tur ir arī likumdošanai. Iedzīvotāji daudz sūdzas par dārgajām pasta paku sūtījumu izmaksām. It sevišķi par to, ka sūtījumi uz ārzemēm izmaksā dārgi.

Ir sūdzības arī par to, ka dārga ir laikrakstu piegāde, ka ir neapmierinoša pensiju piegāde pensionāriem. Te gan ir jāatzīmē fakts, kas, skatoties virspusēji, parasti paslīd garām, - ka pasts piegādā laikrakstus un žurnālus visā Latvijas teritorijā, gan tuvu, gan tālu no Rīgas, gan pilsētās, gan pavisam tālās lauku mājās, un piegādā šos sūtījumus par vienu vienotu maksu, kamēr atsevišķi laikraksti sludina, ka tie paši piegādā savus izdevumus lētāk, bet, protams, viņi to dara tikai pilsētās un tur, kur šīs piegādes maksas arī viņiem ir mazākas.

Tas pats sakāms arī par pensiju piegādi. Ir nodibinātas dažādas SIA, kas piegādā pensijas lētāk, bet diemžēl atkal tikai pilsētās, kur to izdarīt ir daudz vieglāk nekā laukos un kur šī piegāde atmaksājas. Un pensiju piegāde laukos tiek atstāta pastam. Vārdu sakot, neizdevīgie pakalpojumi tiek atstāti pastam. Laukos pasts piegādā pensijas par to pašu cenu kā pilsētās, bet katram ir skaidrs, ka šie piegādes izdevumi laukos ir daudz augstāki.

Bez valsts pasta mums eksistē arī citas struktūras, kas nodarbojas ar sūtījumu piegādi un nosūtīšanu. Šīs struktūras pārstāv lielās ārzemju sūtījumu piegādes firmas. Tās pēc savas būtības ir kurjeru veiktas piegādes, kad jebkurš sūtījums tiek nodots no rokas rokā, sūtījums tiek nodots jūsu klātbūtnē, jūsu mājā iesaiņots, tiek nogādāts ar lielu garantiju, ar daudz lielāku, nekā var dot valsts pasts, un sūtījums no Latvijas uz ārzemēm tiek nodots ļoti īsā laikā. Šīs struktūras iebilst pret Satiksmes ministrijas tiesībām - izsniegt atļaujas sakaru pakalpojumiem, kā to paredz likumprojekts. Tomēr man šķiet, ka valstij ir jāzina, kas, kur un kā nodarbojas tās teritorijā ar sūtījumu piegādāšanu. Un tāpēc tādas atļaujas šīm pirmajām droši vien arī tiks dotas, jo pasts veikt šīs kurjerpiegādes tādā kvalitātē, protams, pats droši vien nespēs. Bet par to jau ir jālemj mums konkrēti, izskatot šo likumu. Tas ir ievadam.

Šim likumprojektam "Par pastu" ir divi varianti.

Pirmais ir likumprojekts "Par pastu", ko iesniedzis Ministru kabinets. Un otrais variants ir likumprojekts "Par pastu", ko ir iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija pēc tam, kad kopējā sēdē ar Vides un sabiedrisko lietu komisiju tika izskatīts valdības iesniegtais variants. Abu variantu izskatīšanā ir piedalījies arī Pasta ģenerāldirektors Aivars Droiskis. Abi šie varianti ir jūsu mapītēs. Pirmajam variantam - Ministru kabineta iesniegtajam variantam ir 454.numurs, vēl rudens sesijas numurs, un otrajam ir ziemas sesijas numurs - 189.

Nedaudz par pirmo variantu. Ministru kabineta iesniegtais variants ir veidots, balstoties uz diezgan daudziem agrākiem, praksē pārbaudītiem likumiem, sākot ar 1930.gada likumu par pasta satiksmi un beidzot ar PSRS un Latvijas PSR likumiem par pastu. Arī uz Pasaules pasta konvenciju tas ir balstīts. Izkatot šo likumprojektu Vides un sabiedrisko lietu komisijā, tomēr atradām diezgan daudz trūkumu un nepilnību un jūs tās redzēsit arī paši, ieskatoties dokumentā nr.454.

Pirmkārt, jūs redzēsit, ka nodalījumā "Likumā lietotie termini" nav aprakstīti visi termini, piemēram, trūkst skaidrojuma, kas ir ierakstīts sūtījums. Vai arī ir nepilnīgi apraksti, piemēram, kas ir "sîkpaka". Tur ir teikts, ka sīkpaka ir sūtījums, kurā pārsūta dāvanas rakstura sīku priekšmetu. Tad jājautā, vai, piemēram, brilles, ko jūs sūtāt savai mammai, ir dāvana un vai medību karabīnes optiskais tēmēklis ir sīks priekšmets, ja jūs to sūtāt kā dāvanu? Un tālāk.

Otrkārt, pantu sakārtojums vietām ir neloģisks. Piemēram, 15.pants, kas reglamentē sūtītāja tiesības, ievietots nodaļā "Pasta pakalpojumu apmaksa", kaut gan daudz labāk tas iederētos septītajā nodaļā, blakus 18.pantam, kurā ir runa par pasta sūtījumu izsniegšanu.

Otrajā pantā ir neprecīza Latvijas pasta kā bezpeļņas uzņēmuma definīcija, jo nav saprotams, vai tā attiecas arī uz 7.pantā paredzēto uzņēmējdarbību.

Trešajā pantā teikts, ka pasta noteikumus apstiprina Satiksmes ministrija. Tas ir pretrunā ar pastāvošajiem likumiem, kuros noteikts, ka to var darīt tikai Ministru kabinets.

Astotajā pantā ir teikts, ka arī reģistrētos sūtījumos nedrīkst pārsūtīt naudu un vērtslietas, lai gan Starptautiskajos pasta noteikumos tas ir atļauts.

Tāpat nav saprotams aizliegums apdrošinātās vēstulēs pārsūtīt rakstiskus paziņojumus. Kāpēc? Ja saskaņā ar 9.pantu pastam dod monopoltiesības pasta pakalpojumu sniegšanā, tad vajadzīgs papildinājums arī likumā "Par uzņēmējdarbību", jo tur minēto uzņēmumu sarakstā, kuriem dotas monopoltiesības, pasts nav minēts.

11.panta noteikumi pieļauj pastam pašam noteikt pakalpojumu cenas. Tas ir pretrunā ar likumu par konkurenci un monopoldarbības ierobežošanu.

24.pantā paredzētie sodi par ierakstīta sūtījuma nozaudēšanu vai bojāšanu ir tikai trīskārtīgos vai desmitkārtīgos ierakstīšanas maksas apmēros. Tie ir pārāk niecīgi, salīdzinot ar ierakstītā sūtījuma iespējamo vērtību, tādēļ tie noteikti ir jāpalielina.

Arī par nozaudētajiem vai bojātajiem priekšmetiem atlīdzība jānosaka vismaz trīskārtīgā šo priekšmetu vērtības apmērā.

27.pantā, kur uzskaitīti gadījumi, kuros pasts tiek atbrīvots no materiālās atbildības, nevar būt tādu vārdu kā "citu iemeslu rezultātā", jo kas gan ir šie "citi iemesli"?

Un tagad par likuma "Par pastu" otro variantu. Kā jau iepriekš teicu, tas ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izstrādātais alternatīvais likumprojekts Ministru kabineta iesniegtajam. Tā pieņemšanu pirmajā lasījumā ieteica Vides un sabiedrisko lietu komisija un arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Abas komisijas vienojās, ka tas ir daudz labāks, jo tajā, pirmkārt, pamatā ir novērsti visi tie trūkumi un pretrunas, kas bija pirmajā variantā - Ministru kabineta iesniegtajā variantā. Likumprojekts pirmajā daļā definēti visi likumā lietotie termini, visi likuma panti sakārtoti noteiktā loģiskā secībā. Latvijas pastam paredzētas monopoltiesības tikai uz korespondences sūtījumiem, tas ir, uz vēstulēm , pastkartēm, bandrolēm un sīkpakām. Bet uz ekspertu sūtījumiem, un avīžu un paku piegādi šīs monopoltiesības nav attiecināmas.

Latvijas pasts šeit ir nosaukts par juridisku personu. Tas ir zināmā mērā kompromiss, jo sākotnēji bija ierakstīts, ka Latvijas pasts ir valsts uzņēmums, un pastāvēja vēl arī doma, ka Latvijas pasts būtu jāsauc par valsts iestādi, bet tajā gadījumā vairums pasta darbinieku būtu ierēdņi. Tāpat kā valsts iestādēm. Zinot mūsu attieksmi pret ierēdņiem un to skaita palielināšanu, tam varētu būt slikta reakcija.

Tāpat kā valsts iestādēm, Latvijas pastam ik gadus ir jāsniedz Finansu ministrijai saimnieciski finansiālās darbības pārskati. Tas ir noteikts 21.panta 4.punktā. Tā ka pēc būtības šis pasts tomēr būs valsts iestāde.

Tomēr vēl ir palikuši daži neatrisināti momenti, uz ko gribu vērst jūsu uzmanību.

Likumā nav nekas teikts par vietējo pašvaldību pienākumu nodrošināt pasta iestādes ar telpām. Pirmajā - Ministru kabineta iesniegtajā variantā tāds pienākums bija minēts. Nav nekas teikts arī par vēstuļu kastu izvietošanu pie fiziskām personām piederošām ēkām, pie ēku sienām. Arī šāda norma pirmajā variantā bija paredzēta. Pašreiz vēl neatrisināts paliek jautājums par ekspressūtījumiem. No šā likumprojekta izriet, ka firmām, kas nodarbojas ar ekrepssūtījumiem, tomēr jāprasa licences Satiksmes ministrijai, kaut gan vairākas no šīm firmām ir starptautiskas firmas, kas jau, starp citu, veiksmīgi darbojas Latvijā.

Attiecībā uz 18.panta 3.punktu domāju, ka par neapdrošinātas pakas nozaudēšanu pastam tomēr jāmaksā atlīdzība iekasētā tarifa, sacīsim, trīsdesmitkārtīgā apmērā, nevis tikai trīskārtīgā, kā tas ir iestrādāts arī otrajā variantā, jo citādi paredzētā atlīdzība ne tuvu nesasniedz nozaudētās pakas iespējamo vērtību.

18.panta 4.punkts. Par apdrošināta sūtījuma vai neapdrošinātas pakas satura bojājumu vai iztrūkumu pastam jāizmaksā bojāto vai iztrūkstošo mantu vērtība trīskārtīgā apmērā, ne tikai pēc to faktiskās vērtības, kā norādīts likumprojektā. Jo jūs jau saprotat, - ja es kaut ko sūtu, cilvēkam, kas to saņem, jau tiek sagādātas arī lielas neērtības, ne tikai tas, ka pazudusi ir manta noteiktā vērtībā.

Dīvains liekas 19.panta 3.punkts, kurā teikts, ka pasts neatbild par apdrošināta sūtījuma nozaudēšanu, ja izrādās, ka sūtītājs ļaunprātīgi noteicis sūtījuma vērtību augstāku par patieso. Kā jūs konstatēsit, kāda tad ir bijusi patiesā vērtība, ja sūtījums ir nozaudēts?

Tās būtu nepilnības, kas būtu labojamas likuma izstrādāšanas tālākajā gaitā. Principā uzskatu, ka likuma "Par pastu" otrais alternatīvais, variants ir labs un ir ņemams par pamatu likumprojekta, visa likumprojekta, pieņemšanai pirmajā lasījumā. Tātad man ir ierosinājums - vispirms par to, lai no abiem variantiem izvēlētos šo otro variantu, kuru ir iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vai debatēs ir pieteikušies runātāji? Lūdzu, Gūtmanis! Diemžēl es nezinu, kā tālāk jūs pieteikt.

A.Gūtmanis (satiksmes ministrs).

Priekšsēdētāja kungs, deputātu kungi! Es uzstājos kā satiksmes ministrs. Es gribu uzteikt Berķa kungu par izsmeļošu ziņojumu, un es gribu arī uzteikt Lagzdiņa kungu, kurš Valsts pārvaldes un pašvadības komisijā būtībā ir darbojies pie valdības iesniegtā likumprojekta pilnveidošanas, un būtībā šeit jau pirmajā lasījumā tiek piedāvāts likumprojekts, kura gatavība, varētu teikt, jau ir kā otrajā lasījumā. Es gribu teikt, ka komisijās veiktais darbs likumprojektu ir pilnveidojis. Šeit Berķa kungs ziņoja par tām izmaiņām, kādas ir salīdzinot ar valdības iesniegto, būtībā Latvijas pasta un Satiksmes ministrijas ekspertu izstrādāto likumprojektu. Latvijas pasts pastāv jau 363 gadus, un tas ir vecākais Latvijas uzņēmums. Latvijas pasta darbību reglamentē arī 30.gados pieņemtais likums, un, dabīgi, lai izvērtētu, kā rakstīt un kā veidot likumu, bija daudz galva jāpalauza. Latvijas pasts ir iestājies Starptautiskajā pasta organizācijā, tehnoloģija pasta lietās ir internacionāla, un daudz ko reglamentē starptautiskajās konvencijās. Tai pašā laikā jāsaka tā, ka Latvijas pasts ar savām vairāk nekā 1100 pasta nodaļām daudzos Latvijas nostūros un vietās ir vienīgais, kas uztur dzīvību lauku nostūros, un tam ir jādarbojas tur, kur nav satiksmes un dauz kā cita. Un dabīgi, ka pasta darbā ir ļoti daudz lielu grūtību. Nevar salīdzināt pasta darbību Rīgas pilsētā un citās pilsētās, kur iedzīvotāji koncentrēti, ar to darbību, kas notiek laukos. Jūs redzat, ka pastam nācās veikt ļoti lielu darbu, kas bija saistīts ar sakaru nodibināšanu ar pārējām pasaules valstīm, ar aviosūtījumu organizēšanu, ar jautājumiem, kas ir saistīti ar pasta darbības kvalitātes uzlabošanu, ar sūtījumu garantijām, par to, lai sūtījumi nonāk laikā un nepazustu. Ir problēmas pasta darbībā, un ir dabīgi, ka sabiedrībā asi tiek polemizēta gan par jautājumiem, kas ir saistīti ar šo tematiku, gan arī par jautājumiem, kas ir saistīti ar pasta kā monopoliestādes darbību.

Protams, ka maizei ir gan garoza, gan mīkstums. Pastam rodas daudz konkurentu, un visi ņem to mīkstumu, darbojas tur, kur var nopelnīt naudu, bet pasta pamatvērtība ir tā viņa infrastruktūra, kas iespiežas katrā mūsu valsts stūrītī. Es gribu teikt, ka Lagzdiņa kunga un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas lielākais ieguldījums jeb lielākais devums šā likumprojekta pilnveidošanā ir tas, ka viņi ir labāk un precīzāk formulējuši pasta kā valsts iestādes darbību, jo pastam jāstrādā arī tad, kad nav peļņas. Pastniekam ir jāiet un jānes vienam pensionāram pensija 25 lati, jeb cik tur, laukos, viņam pienākas, pat tad, kad tas attālums ir liels, un tas pastnieks saņem mazāku aldziņu nekā tas pensionārs. Un tāpēc es domāju, ka ļoti sekmīgi ir izdevusies 21.sadaļa, kurā ir runāts par Latvijas pasta statusu, un es gribu teikt, ka šis, jau komisijas iesniegtais likumprojekts būtībā ietvēris visu to specifisko un tehnoloģisko, kas pastā ir un ko pasts un Satiksmes ministrija bija sagatavojusi. Bet viņi ir devuši savu ieguldījumu šādu valsts iestāžu tālākai reglamentēšanai. Es domāju, ka Latvijas pasts nav vienīgā tāda iestāde mūsu valstī, ka līdzīgas iestādes ir dažādās aģentūras, kas veidojas. Un mēs esam dzirdējuši polemiku un strīdus no šīs tribīnes un par attīstības aģentūru, par privatizācijas aģentūru un par valsts īpašuma aģentūru. Ir vesela virkne specifisku iestāžu, un es domāju, ka šis likumprojekts dod savu ieguldījumu šādu specifisku valsts iestāžu darbības reglamentēšanā, un būtībā, pateicoties par padarīto darbu, es, kā satiksmes ministrs, noņemu valdības iesniegto likumprojekta variantu un uzskatu, ka otrajā lasījumā mēs varam droši darboties ar likumprojektu, ko piedāvāja arī Berķa kungs. Protams tās nianses, par kurām runāja Berķa kungs (par pastkastītēm, kurām jābūt izmantotām pieejamās vietās, par to, ka jāierāda telpas pašvaldībām), - tās ir jāņem no valdības iesniegtā varianta, un to, es domāju, mēs varēsim izdarīt otrajā lasījumā. Un tādus priekšlikumus mēs dosim. Šis trūkums nav tik liels, lai ņemtu par pamatu valdības iesniegto likumprojektu. Tā ka es iesaku balsot par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu "Par pastu" un uzaicinu veikt ātrā tempā likumprojekta izskatīšanu un pieņemšanu, jo šis likumprojekts ir vērsts uz to, lai pasta darbību uzlabotu un sniegtu mūsu valsts pilsoņiem un ārvalstu pilsoņiem nepieciešamo pakalpojumu. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Paldies. Godātie deputāti, pulkstenis ir 17.00, drīz būs preses konference. Vai kāds vēlas runāt debatēs? Nevēlas. Lūdzu zvanu. Lūdzu sagatavoties balsošanai par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas un Vides un sabiedrisko lietu komisijas kopīgajā sēdē atbalstīto likumprojektu "Par pastu". Balsosim par tā akceptēšanu pirmajā lasījumā un par pāreju uz lasīšanu pa pantiem! Lūdzu rezultātu. Par - 63, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts pirmajā lasījumā.

Godātie deputāti, mums ir iesniegts jautājums. Pirms mēs pulksten 17.00 lemjam, ko darīt tālāk ar mūsu plenārsēdes gaitu, tas ir jānolasa un saskaņā ar Kārtības rulli jānodod valdībai. Vārds sekretāra biedram deputātam Tomiņam!

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

"1994.gada 24.februārī. Mēs, apakšā parakstījušies Saeimas deputāti, Saeimas kārtības ruļļa 99.panta kārtībā iesniedzam šādu jautājumu Ministru prezidentam. Lūdzam darīt zināmu Saeimas deputātiem Latvijas-Krievijas starpvalstu sarunās abu pušu iesniegto un apspriežamo nolīguma projektus. Latvijas Republikas Saeimas deputāti - Māris Grīnblats, Jānis Straume, Ilmārs Dāliņš, Juris Sinka, Eduards Berklavs."

Priekšsēdētājs. Lūdzu Sekretariātu jautājumu nodot Ministru kabinetam Ministru prezidentam Valdim Birkavam. Un iesniegumu Prezidijam: "Mçs, apakšā parakstījušies Saeimas deputāti, ierosinām turpināt Saeimas sēdi līdz pulksten 19.00. Māris Grīnblats, Jānis Straume, Ilmārs Dāliņš, Juris Sinka, Pēteris Tabūns." Vai kāds vēlas runāt? Lūdzu, Māris Grīnblats - Tēvzemei un brīvībai!

M.Grīnblats (TB).

Godātie deputāti! Valdošās koalīcijas pārstāvji vairākkārt aizrādījuši uz to, ka opozīcija strādā destruktīvi un bieži vien kavē daudzu projektu izskatīšanu. Tādēļ mēs šodien nākam pretī un ierosinām strādām mazliet ilgāk tādēļ, ka tiek lietas kavētas. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Vai vēlas vēl kāds runāt? Lūdzu, balsosim! Balsosim par ierosinājumu - turpināt Saeimas sēdi līdz 19.00. Lūdzu rezultātu. Par - 15, pret - 30, atturas - 17. Ierosinājums nav pieņemts. Lūdzu zvanu reģistrācijai. Frakciju pārstāvjus lūdzu doties uz preses konferenci, un kolēģi šeit nosauks jūs reģistrācijā. Lūdzu, reģistrēsimies! Reģistrācija. Sekretāra biedru deputātu Tomiņu lūdzu nolasīt izdruku. Vai deputātiem nebūtu kādi paziņojumi? Lūdzu uzmanību!

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies Indulis Bērziņš, Māris Bukovskis, Igors Budovskis, Alfrēds Čepānis, Imants Daudišs, Aivars Endziņš, Māris Gailis, Juris Janeks, Jānis Jurkāns, Lainis Kamaldiņš, Edvīns Kide, Aleksandrs Kiršteins, Odisejs Kostanda, Andrejs Krastiņš, Ludmila Kuprijanova, Janīna Kušnere, Aristids Lambergs, Kārlis Leiškalns, Andris Līgotnis, Gunārs Meierovics, Roberts Milbergs, Voldemārs Novakšānovs, Andrejs Panteļējevs, Aleksandrs Pētersons, Pauls Putniņš, Jānis Ritenis...

Priekšsēdētājs. Jānis Ritenis ir zālē.

Z.Tomiņš. Anta Rugāte, Ivars Silārs, Dainis Stalts, Leonards Stašs, Jevgēņijs Zaščerinskis, Joahims Zīgerists, Arfrēds Žīgurs. Tie, kuri piedalīsies preses konferencē, vēlāk būs atzīmēti kā reģistrējušies.

Priekšsēdētājs. Nākamā plenārsēde būs 3.martā pulksten 9.00. Paldies.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Mašīnrakstītājas-operatores: M.Ceļmalniece, B.Strazdiņa, S.Bērziņa, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute







Ceturtdien, 29.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 29.februāra kārtējā sēde
10:30  Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde
17:00  2024.gada 29.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem - atcelta