LATVIJAS REPUBLIKAS 5.SAEIMAS SĒDE

1994.gada 22.septembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Godātie deputāti, 22.septembra plenārsēdi paziņoju par atklātu. Sākam apspriest darba kārtību. Par darba kārtības izmaiņām Prezidijā iesniegumu nav, vienīgi jāinformē deputāti... Godātie kolēģi! Jāinformē par darba kārtības 33.punktu - likumprojektu "Par muitas nodokli (tarifiem)". Ir jāatzīst, ka tā ir Prezidija kļūda, jo šo likumprojektu vai likumprojekta labojumus un papildinājumus bija jānodod Ministru kabinetam un Prezidijam bija jānodod Budžeta un finansu komisijai, jo šis likumprojekts tiek caurlūkots Saeimā. Tas ir nodots komisijai, un līdz ar to visi ierosinājumi un papildinājumi, to skaitā arī Ministru kabineta ierosinājumi, ir izskatāmi komisijā un pēc tam Saeimā.

Vēl man jāinformē jūs, godātie deputāti, ka Prezidijs ir saņēmis Latvijas Republikas Nacionālās drošības padomes lēmumu par SAB direktora iecelšanu amatā un līdz ar to iesaka Satversmes aizsardzības biroja direktora amatam Iekšlietu ministrijas Policijas departamenta ekonomisko noziegumu atklāšanas dienesta priekšnieku pulkvedi Ēriku Strautnieku. Dokumenti tika saņemti vakar, tie ir pavairoti - gan Nacionālās drošības padomes lēmums, gan lēmuma projekts un arī izziņa. Formāli, lai to iekļautu darba kārtībā (jo Prezidija sēde notika tagad, sēžu starplaikā), ir vajadzīgs piecu deputātu vai komisijas iesniegums. Es lūdzu Zemnieku savienības frakcijas vadītāju deputātu Rozentāla kungu to izdarīt, jo šī kandidatūra apspriešanai Nacionālās drošības padomē tika izvirzīta no Latvijas Zemnieku savienības frakcijas.

Vai nekādu citu iesniegumu par darba kārtību Sekretariātā nav? Ir iesniegums Prezidijam: "Lûdzu Latvijas Republikas 5.Saeimu ar balsojumu apstiprināt mani kā pilntiesīgu Cilvēktiesību komisijas locekli." Ðis iesniegums ir no deputāta Tupešu Jāņa, ir attiecīgie deputātu paraksti - gan kā patstāvīgam priekšlikumam, gan arī kā izmaiņām Saeimas darba kārtībā. Vispirms - par iekļaušanu darba kārtībā. Vai kādam no deputātiem ir iebildes? Nav. Šis priekšlikums ir pieņemts. Deputāt Rozentāl, vai mēs lemsim tagad šo jautājumu vai jūs citus jautājumus kārtosiet? Nu, iesnieguma nav, tādā gadījumā mums diemžēl ir jāsāk izskatīt citus jautājumus.

Pirms pārejam pie Prezidija ziņojumiem, tas ir, pirms plenārsēdes darba kārtības izskatīšanas, deputāts Oskars Grīgs ļoti lūdz vārdu 3 minūšu ilgam paziņojumam. Diemžēl deputāts Grīgs nemin iemeslus. Es ļoti lūdzu - kad rakstiet tādus iesniegumus, lūdzu arī motivēt savu lūgumu; es ceru, ka nākamais deputāts to izdarīs. Oskar Grīg, jums tiek dotas trīs minūtes paziņojumam. Jā, lūdzu, jums vārds!

O.Grīgs (LZS).

Labrīt! Es atvainojos, priekšsēdētāja kungs, es turpmāk labošos! Priekšsēdētāja kungs, Prezidij, cienījamie Saeimas deputāti, cienījamie klātesošie! Es atvainojos par šīsdienas plenārsēdes laika kavējumu, jo tiešām darba kārtībā ir ļoti daudz jautājumu, bet tas, ko es gribu sacīt, es domāju, ir ne mazāk svarīgi. Es Saeimā esmu tikai vienu gadu - atšķirībā no daudziem politiķiem, kas strādā politisko darbu šeit, mūsu Saeimā, attiecībā "4 pret 1", un vairākiem politiķiem ir arī lielāks darba stāžs, un varbūt aiz tā iemesla es dažreiz plenārsēdēs esmu tā emocionālāk izteicies, un, ja kādu tas ir aizskāris personīgi, es atvainojos, un tāpēc es gribu tagad runāt par lietas būtību - par pagājušo plenārsēdi, kura notika 15.septembrī un kurā apstiprinājām jaunā Ministru prezidenta Gaiļa kunga Kabinetu. Es gribu vaicāt, ko nozīmē Panteļējeva kunga izteikums. Man ir rokā stenogramma, un es esmu no stenogrammas izrakstījis daudzus izteikumus, vērtīgus un interesantus, esmu atzīmējis tos, un šoreiz es biju spiests atzīmēt, kā Panteļējeva kungs min, - ka daudz kas deputātiem ir nepiedodami. Un es gribētu zināt skaidrību: kad Panteļējeva kungs minēja, ka mēs esam melojuši sev, ko viņš ar to domāja? Mēs - tas ir, visi, kas šeit, zālē, atrodas, - gan klusējošie, aizmugurē sēdošie žurnālisti, ciemiņi, gan jaunais Ministru kabinets, gan jūs, deputāti, Prezidijs, Prezidija priekšsēdētājs. Vai tie ir melojuši - tie cilvēki, kas šeit uzstājās? Vai melojis ir jaunais Ministru prezidents Māris Gailis un viņa kolēģi? Vai melojuši ir tikai tie, kas uzstājās pret un atturējās? Un, ja runājam konkrēti, Panteļējeva kungs sacīja, ka melo Bērziņa kungs. Nu, lai Bērziņa kungs, Gundars Bērziņš, pats atbild par sevi, es atbildēšu par sevi. (Starpsauciens no zāles: "Kurš Bērziņš?") Panteļējeva kungs arī apgalvoja, ka Grīgs ir melojis. Un, tā kā sēde tika translēta pa radio, tas izskanēja visā Latvijā. Esmu saņēmis telefona zvanus, vēstules, un cilvēki saka un apgalvo, ka neesot dzirdējuši, ka es melotu šeit, no šīs Augstās, svētās tribīnes. Un tāpēc es gribētu... Es vienkārši paļaujos uz jums, priekšsēdētāja kungs, ka par šo jautājumu... jo apgalvot, ka es esmu melojis... Lietas būtību es varētu izskaidrot, ja vēlreiz to prasītu, bet laika kavējuma dēļ es to nedarīšu, un es šajā gadījumā paļaujos uz jums, priekšsēdētāja kungs, jo šādi apvainojumi... politiķu stāža pieauguma rezultātā pieaug arī visatļautība un personiskie apvainojumi deputātiem. Un es vēlreiz atkārtoju, ka es paļaujos šajā gadījumā uz jums, priekšsēdētāja kungs. Paldies, ka atļāvāt uzstāties. (Starpsauciens no zāles: "Paziņojums?")

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, Prezidijs saņēmis iesniegumu - lūgumu iekļaut 22.septembra plenārsēdes darba kārtībā jautājumu par Ērika Strautnieka iecelšanu par Satversmes Aizsardzības biroja direktoru. Kā jau es teicu, visi dokumenti jums ir izsniegti, un par šo priekšlikumu ir jālemj tagad Saeimai, jo Prezidijs savu jau ir pateicis par darba kārtību, un šī darba kārtība jums ir priekšā. Tātad mēs varētu šo jautājumu iekļaut darba kārtībā pēc deputātu jautājumiem, tur, kur mēs tradicionāli izskatām amatpersonu ievēlēšanu un apstiprināšanu, tas ir, pēc trešās sadaļas, pēc 40.jautājuma. Vai deputātiem ir kādas iebildes? Nav. Pieņemts.

Godātie deputāti! Mums ir jāizskata vēl viens jautājums, jo Prezidijā ir saņemts arī Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Aivara Endziņa iesniegums par darba kārtību, kurā viņš lūdz Saeimu atlikt likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"" izskatīšanu pirmajā lasījumā. Tas ir darba kārtības 48.punkts, dokuments nr.724. Ir runa par Uzņēmumu reģistra resorpakļautību. Kurš dokuments tas ir? Esiet tik laipni, deputāti! Jums ir dokuments nr.812a, kuru ir parakstījis Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas runāt? Lūdzu! Andris Piebalgs - finansu ministrs.

A.Piebalgs (finansu ministrs).

Es gribu lūgt cienījamo Saeimu tomēr atstāt šo jautājumu darba kārtībā divu iemeslu dēļ. Pirmais. Jautājums par Uzņēmumu reģistru ir pietiekami ilgi bijis darba kārtībā, un Saeimai ir jālemj vai nu tā, vai savādāk, jo, esot "pakārtā stāvoklī" - šajā gadījumā vai nu reorganizācijas, vai nereorganizācijas gaidās -, protams, darbs uz priekšu neiet. Es domāju, ka Saeimas deputāti ir pietiekami ilgi iepazinušies ar šo likumprojektu un pēc debatēm tiešām būs spējīgi to izlemt.

Otrs - par atzinumu. Uz ko pamatojas šā likumprojekta izskatīšanas atlikšana? Tā pamatojas uz to, ka ir jāsaņem Tieslietu ministrijas atzinums. Tad, kad Ministru kabinets iesniedza šo likumprojektu, bija Tieslietu ministrijas atzinums, un nekas netraucē Ministru kabinetu atsaukt šo likumprojektu pēc Tieslietu ministrijas atzinuma, jo ir nomainījies tikai tieslietu ministrs, ne jau visa ministrija. Es domāju, ka, ja arī šajā gadījumā Tieslietu ministrijai būs atzinums, tieslietu ministrs uzstāsies debatēs un pateiks, ja tas viedoklis būs atšķirīgs. Ja tas jautājums ir tāds, ka tas ir jāizņem no darba kārtības, tad acīmredzot valdība to skatīs un tad izņems, bet šobrīd es neredzu nekāda pamata, lai to izņemtu no darba kārtības. Mums ir tomēr jānolemj - vai nu Uzņēmumu reģistrs paliek Tieslietu ministrijas sastāvā, vai ir Finansu ministrijas sastāvā, tas ir, pie Valsts ieņēmumu dienesta. Es neteikšu argumentāciju, kāpēc, bet es uzskatu, ka izņemt šo likumprojektu no darba kārtības šobrīd nav pamata.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - LNNK. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Godājamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Labrīt! Es uzskatu, ka šis jautājums nav skatāms šodienas plenārsēdē, jo tas nav vienīgais reģistrs, bez šā reģistra ir arī zemesgrāmatas. Pēc vispārējās koncepcijas visas šīs lietas pašreiz ir nodotas Tieslietu ministrijai. Nodot tās tikai vienam - Ieņēmumu dienestam, kurš faktiski nodarbojas varbūt ar nodokļu kontroli, no šāda viedokļa visu Uzņēmumu reģistru nodot Ieņēmumu dienestam, manuprāt, ir nepieņemami. Tāpēc es atbalstu Endziņa kunga ierosinājumu - noraidīt šā likumprojekta izskatīšanu šīsdienas plenārsēdē.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Diemžēl saskaņā ar Kārtības rulli mēs vairāk nevaram runāt par šo tematu, jo, kā es sapratu, viens ir runājis "par", viens - "pret", tāpēc lūdzu zvanu. Bet viss pārējais ir jūsu balsojuma ziņā. Lūdzu, balsosim par Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Aivara Endziņa priekšlikumu - atlikt likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"" izskatīšanu pirmajā lasījumā un lūgt Tieslietu ministrijas atzinumu par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"". Es atvainojos, otrā daļa ir komisijas lūgums. Mūsu balsojums ir par atlikšanu. Rezultātu! Par - 41, pret - 21, atturas - 10. Lēmums pieņemts - izskatīšana ir atlikta. Darba kārtībā nav iekļaujams.

Vai Sekretariātā nav vairāk iesniegumu par darba kārtību? Sākam izskatīt Prezidija ziņojumus.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas Valdības un Izraēlas Valsts Valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpējo aizsardzību". Vai ir kādas iebildes pret Prezidija atzinumu? Nav. Tad Saeima pieņem lēmumu - nodot šo likumprojektu Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Par grozījumiem Latvijas Republikas likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"". Vai ir iebildes pret Prezidija atzinumu? Nav. Saeima nolemj nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai šo likumprojektu un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Par bāriņtiesām". Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Tā kā likumprojekts "Par bāriņtiesām" pilnībā attiecas uz pašvaldībām, es lūdzu Saeimu pieņemt lēmumu nodot šo likumprojektu arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

Sēdes vadītājs. Ir iebildes? Nav. Līdz ar to Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Cilvēktiesību komisijai, Juridiskajai komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Par Ministru kabineta noteikumiem Nr. 158 "Par ierēdņu disciplinārsodiem"". Vai ir kādas iebildes? Lūdzu - Gundars Bērziņš, Latvijas Zemnieku savienība!

G.Bērziņš (LZS).

Par procedūru. Tātad Satversmes 81. pantā ir teikts: "Laikā starp Saeimas sesijām Ministru kabinetam ir tiesība, ja neatliekama vajadzība to prasa...". Nevienā šajā dokumentā nav pamatojuma par šo neatliekamo vajadzību, un, ja iesniedzēji šo neatliekamo vajadzību nespēj pamatot, tad es ne par vienu šo noteikumu nevaru balsot, jo nevienā no tiem man nav skaidri saskatāma neatliekamā vajadzība katrā šinī konkrētajā gadījumā par noteikumu pieņemšanu ar likuma spēku.

Sēdes vadītājs. Māris Gailis - Ministru prezidents. Lūdzu!

M.Gailis (Ministru prezidents).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs, cienījamie kolēģi! Attiecībā uz noteikumu projektu "Par ierēdņu disciplinārsodiem" šī neatliekamā vajadzība ir tā, ka saskaņā ar likumu "Par civildienestu" uz ierēdņiem neattiecas Darba likumu kodekss, tātad arī tā disciplinārsodu daļa. Un šobrīd, kad mēs esam ierēdņiem devuši tā saucamās privilēģijas, kā to bieži vien prese un arī jūs esat minējuši, tas ir, labāka alga, nekā bijusi, arī dažas piemaksas, mums nav instrumentu, kādā veidā iedarboties uz ierēdņu kandidātiem, ja viņi nav pildījuši savu pienākumu un ir nogrēkojušies. Es uzskatu, ka bez sodiem, bez iespējas uzlikt disciplinārsodus mēs nevaram iztikt. Tātad domāju, ka šis likums, šis noteikumu projekts neizsauc pretenzijas, un es neesmu tādas vēl dzirdējis, arī komisijā par to runājot. Tātad man būtu lūgums tomēr Ministru kabineta 81.panta kārtībā pieņemtos noteikumus "Par ierēdņu disciplinārsodiem" akceptēt, nododot komisijā, un pēc tam mēs varētu dažas lietas tur vēl precizēt. Vēl es gribu atgādināt, ka arī pirmskara likums "Par disciplinārsodiem" bija pieņemts 81. panta kārtībā, un tā tas arī darbojās līdz 1940. gadam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Saeimas Prezidija ierosinājumu - Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 158 "Par ierēdņu disciplinārsodiem" nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Balsojam! Rezultātu! Par - 56, pret - 10, atturas - 6. Pieņemts.

Likumprojekts "Par Ministru kabineta noteikumiem nr. 160 "Par grozījumiem Ministru kabineta 1994. gada 4. janvāra noteikumos nr. 5 "Par ministriju iekārtu"". Vai kādam no deputātiem ir iebildes? Nav iebilžu. Lūdzu zvanu balsojumam. Vai neviens nevēlas runāt? Runātāji nav pieteikušies. Lūdzu, balsosim par Saeimas Prezidija ierosinājumu - Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 160 "Par grozījumiem Ministru kabineta 1994. gada 4. janvāra noteikumos nr. 5 "Par ministriju iekārtu"" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā. Balsojam. Rezultātu! Par - 57, pret - 12, atturas - 6. Pieņemts.

Nākamais likumprojekts - "Par grozījumiem Latvijas Kriminālprocesa kodeksā". Dokuments nr. 684. Vai deputātiem ir iebildes pret Saeimas Prezidija atzinumu? Nav iebilžu. Līdz ar to Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Nākamais likumprojekts - "Grozījumi Pasta likumā". Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Tad Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, Vides un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.

Nākamais ir likumprojekts "Par grozījumiem un papildinājumiem likumā "Par apgrozījuma nodokli"". Vai ir iebildes deputātiem? Nav. Tad Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Nākamais ir likumprojekts "Par elektroniskajiem masu informācijas līdzekļiem". Dokuments nr. 863 - iesniegusi Vides un sabiedrisko lietu komisija. Vai deputātiem ir kādas iebildes? Nav iebilžu. Līdz ar to Saeima nolemj to nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, Vides un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Vides un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Nākamais ir likumprojekts "Par Ministru kabineta noteikumiem "Par elektroniskajiem masu informācijas līdzekļiem"". Ir divi iesniegumi: "Lûdzam atklāt debates jautājumā par Prezidija ziņojumu 10. punktu - "Par Ministru kabineta noteikumiem "Par elektroniskajiem masu informācijas līdzekļiem"". Debates mēs atklājam tad, ja ir pieteikušies deputāti. Tiešām viens deputāts ir pieteicies - Anta Rugāte. Lūdzu, jums vārds!

A.Rugāte (KDS)

Labrīt, godātais Prezidij, priekšsēdētāj un cienījamie kolēģi! Es runāšu gan kā Kristīgo demokrātu frakcijas pārstāve, gan arī kā Vides un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja. Es runāšu par priekšlikumu nenodot Ministru kabineta noteikumus komisijām un mēģināšu pamatot - kādēļ.

Mēs mēneša laikā esam centušies saprast, ko mēs iegūsim, jo tā tika izvirzīts šis jautājums, ja tiks pieņemti šie noteikumi.

Es gribētu jūs nedaudz orientēt uz citu pozīciju - uz to, ko mēs zaudēsim, ja pieņemsim šos noteikumus. Un tūliņ pat arī gribu piemetināt, ka diemžēl noteikumi jau darbojas un ka šis zaudējumu konts ir jau atvērts kopš 30.augusta, kad - atļaušos tomēr atgādināt demisionējušajai valdībai divas dienas pirms Saeimas rudens sesijas sākuma bija pieņemams īpašo uzdevumu ministra Inkēna kunga īpašā steigā un, grēks gan būtu teikt - sagatavotais, bet drīzāk - piemērotākais, sasteigtais un izgrūstais noteikumu variants par elektroniskajiem masu informācijas līdzekļiem.

Es, būdama māmiņa, atļaušos varbūt to nedaudz salīdzināt ar tīri praktisku dzīves situāciju. Es to varu atļauties tikai tāpēc vien, ka patiešām zinu to no prakses, ka ir ļoti vēlams, lai dzemdības kā process notiktu laikā, jo tad tas noteikti ir tā bērna labā, kurš dzimst. Un, ja ir negatavs bērns (šis medicīnas termins ir ļoti piemērots šai situācijai attiecībā uz noteikumiem), tad ir pārāk lielas problēmas un ļoti maz cerību, ka šis bērns patiešām būs vesels un ka viss būs kārtībā.

Pie reizes es arī negribētu piespiedu kārtā kļūt par māmiņu bērnam, kurš ir vardarbīgi piedzemdināts pirms laika. Sabiedrība, kas pagaidām objektīvu iemeslu dēļ nevar būt pietiekami informēta profesionālā līmenī tik sarežģītā nozarē, kādi ir elektroniskie masu informācijas līdzekļi, nedrīkst tikt izmantota īpašām politizētām manipulācijām demokrātisku deklarāciju aizsegā. Es šeit neanalizēšu šo procesu, kas ilga pusotru mēnesi. Tas ir arī mūsu morāles jautājums. Un tas lai nu paliek mūsu katra personīgajā kontā, ieskaitot arī bijušo īpašo uzdevumu ministru. Taču šī tīšprātīgā maldināšana mums nav nekas jauns. Pie tās mēs esam pieraduši, mums tautā gadu desmitiem ir izstrādājušies arī savi pretestības paņēmieni. Es domāju kaut vai šo vienkāršo līdzību par to, ka katram mums ir sava patiesība un ka mums katram ir tiesības to aizstāvēt. Tā tomēr līdzsvarojas ar to patiesību, kura ir pēc būtības.

Sakarā ar elektroniskajiem masu informācijas līdzekļiem es atļaušos atgādināt šā mēneša realitāti, kāda tā mums bija, to, ka Vides un sabiedrisko lietu komisijas darba grupā sagatavotais likumprojekts par elektroniskajiem masu informācijas līdzekļiem pēdējā melnraksta variantā ir datēts ar 14.jūliju un ka melnraksts vēl bez juridiskā slīpējuma, taču jau ar noteiktu nozares profesionālo koncepcijas sakārtotību tika sākts izplatīt, lai ar to iepazītos un lai tas līdz rudens sesijas sākumam tiktu sagatavots iesniegšanai Saeimas Prezidijā. Un tā tas arī būtu noticis.

Projekta sagatavošanā par pamatu tika ņemti 1993.gada rudens sesijas frakciju lēmumi. Pirmkārt, jau par neatkarīgu Nacionālo radio un televīzijas padomi, par neatkarīgu nacionālo radio un televīziju un no valsts budžeta piešķiramo līdzekļu pamatotu izlietojumu nacionālā pasūtījuma izpildei radio un televīzijā, kā arī par radio un televīzijas centru. Arī par finansējuma pārredzamību un par privāto raidstaciju un valsts raidstaciju interešu sakārtotību pēc Eiropas modeļa, nodrošinot sabiedrības interesēs demokrātiju, radio un televīzijas depolitizāciju, nacionālo identitāti, nepieļaujot nekāda veida - ne valsts, ne privāto - monopolu. Es lūdzu, kolēģi, atcerēsimies, ko mēs lēmām pirms gada!

Noteikumu autori, varētu teikt tā, paņēma šo komisijā brīvi pieejamo likumprojektu un karstās vasaras nogalē to diezgan aši pēc sava prāta "pârcepa". Te būtu vietā piebilst, ka noteikumos paredzētās ievirzes jau komisijas darba grupā neguva atbalstu, jo pauda izteikti politizētu kontroli pār sabiedrisko radio un televīziju, vienlaicīgi dodot pilnīgu brīvību, patiesībā - patvaļu, privātajiem raidītājiem. Kompromisi darba grupā bija maz iespējami, jo noteikumu autoriem allaž palika rezervē īpašs paņēmiens, ko viņi arī realizēja 30.augustā, pat neinformējot par saviem nodomiem komisiju. Turklāt man jāatgādina jums, kolēģi, ka komisijas sastāvs ir neviendabīgs un arī komisijas viedoklis ir neviendabīgs kaut vai tāpēc vien, ka divi šo noteikumu autori ir komisijas locekļi - tas ir Inkēna kungs un Kamaldiņa kungs. Tāpēc komisijas darba grupā šo divu kolēģu aktivitāte patiešām bija objektīvi neliela, taču tas tā bija pēc viņu subjektīvajiem ieskatiem. Tāds ir mans, komisijas priekšsēdētājas, atzinums par aizvadīto darba gadu.

Ļoti dīvaini ir tas, ka vairāku stundu garajā diskusijā gada sākumā pie Levita kunga par pamatprincipiem šajā likumprojektā un par pamatnostādnēm, kuras es jums pieminēju, atsaucoties uz 1993.gada frakciju lēmumu, piedalījās gan darba grupas pārstāvji, gan Privāto masu mediju asociācijas vadītāji Kļockina kunga un Medņa kunga personās. Diemžēl šis mirklis ir aizmirsts un aizlaists nebūtībā kā nebijis. Taču tā bija ļoti nopietna diskusija, ar kuras gaitu jūs varat iepazīties komisijas darba grupas protokolā. Šajā maldu karuselī uz karstām pēdām tika iejaukta, turklāt ļoti voluntārā kārtā iejaukta, arī kāda starptautiska organizācija - EBU, Eiropas raidorganizācijas savienības, Juridiskā daļa un aizmuguriski tās vadītājs Rumforsta kungs, jo komisijas 14.jūlija likumprojektu, šo darba variantu mēs pārtulkojām angļu valodā un nosūtījām neatkarīgai juridiskai ekspertīzei, ar kuru jūs varat iepazīties šodienas darba kārtības dokumentā nr.863. Kad 16.augustā parādījās šie noteikumi kā precedents, mēs ar komisijas lēmumu, par ko sprieda visa komisija, atzinām, ka ir nepieciešamas konsultācijas ar frakcijām par šā jautājuma tālāko virzību. Mēs devāmies pie frakcijām, lai varētu iepazīties ar frakciju viedokļiem, un tad arī izskanēja ne viens vien aicinājums - tulkot arī noteikumus. Bija lūgums Inkēna kungam kā īpašo uzdevumu ministram tos tulkot par ministrijas līdzekļiem, jo tas ir diezgan dārgi, un aizsūtīt šos noteikumus ekspertīzei uz EBU. Līdz šim brīdim mēs šo tulkojumu neesam sagaidījuši. Par komisijas atlikušajiem līdzekļiem mēs atradām par iespējamu to izdarīt un aizsūtījām ekspertīzei, tāpēc arī esam saņēmuši atbildi no Eiropas raidorganizāciju savienības. Ar šo atzinumu jūs varat iepazīties.

Es no šīs atziņas gribētu jums tomēr citēt pamatojumu, kādēļ es iebilstu pret šo noteikumu nodošanu komisijai, proti, šis ir dokuments nr.905, kas arī jums ir šodienas darba kārtībā. Tajā ir teikts: "Noteikumos nav nekādas citas perspektīvas, sistemātiskas pieejas vai filozofijas, kā vien pilnīga atteikšanās no komerciālās raiddarbības regulēšanas." Šāds totāls komerciālās raidīšanas regulācijas trūkums ir pretrunā ar tām nostādnēm, kādas ir visās Eiropas padomes dalībvalstīs. Ļaujiet man atgādināt tikai Vācijas detalizētos likumus, kas nosaka komerciālo raiddarbību, un Apvienotās Karalistes likumu par neatkarīgajām raidorganizācijām. Gan sabiedrības rīcībā esošās, gan komerciālās raidstacijas cīnās par vienu un to pašu auditoriju. Un ir pilnīgi nepieņemami stingri ierobežot vienu sektoru, kad otrs paliek pilnīgi brīvs. Ja likumā šo domāto noteikumu nebūtu vispār, tad būtu daudz labāk attiecībā uz šo likumu, kuru pašlaik tiek piedāvāts pieņemt.

Ļoti līdzīgu viedokli mēs esam saņēmuši arī no citas neatkarīgas ekspertīzes. Šī ir ekspertīze no "Baltic Media", kas darbojas Zviedrijā un kur strādā arī Latvijas pārstāve - Sandra Veinbergas kundze. Par šiem noteikumiem te ir varbūt nedaudz emocionāla atziņa, taču tajā ir arī būtība. Tādēļ citēšu ļoti īsu fragmentu: "Reizēm šķiet, ka tagad Latvijā sāk valdīt visnopirkšanas mānija. Man pat liekas, ka, ja dažiem Latvijas raidstaciju vadītājiem kāds piedāvātu par labu naudu izgatavot apmēram pusotru miljonu zārku, tad viņi to noteikti arī izdarītu. Sakrautu tos Latvijā kaudzē un gatavībā, nemaz neiedomājoties, ka viens no tiem ir paredzēts kādam no viņiem pašiem."

Es gribu atgriezties pie tās jautājuma nostādnes, ar kuru es sāku šodien ar jums šo diskusiju: ko mēs zaudēsim, ja tiks pieņemti noteikumi par elektroniskajiem masu informācijas līdzekļiem?

Pirmkārt, Latvijā nebūs neatkarīgas Nacionālās radio un televīzijas padomes, bet būs civilierēdņu padome tikai pār valsts vai sabiedrisko radio un televīziju. Tā būs atkarīga no valdības interesēm, nevis no sabiedrības interesēm. Un tā ir totalitārisma iezīme. Ja tiks pieņemti Ministru kabineta noteikumi par elektroniskajiem masu informācijas līdzekļiem, tad Latvijā nebūs neatkarīga sabiedriskā radio un televīzijas, kas darbosies sabiedrības interesēs, bet tas gan darbosies valsts interesēs. Bet šoreiz vietā būtu lietot vienlīdzības zīmi - tas ir valdības radio un televīzija, jo nauda, līdzekļi, budžets, ko piešķir valdība... tātad to, ko raidīt, patiesībā arī pasūta valdība, un valdībai ir jāatbild par to, vai tas, ko raida, ir pieņemams, ir patīkams vai arī kā citādi. Tātad nevis sabiedrība ir tā, kas nodrošina savas intereses, bet sabiedriskais radio un televīzija ir tie, kas kalpo sabiedrības interesēm.

Neliela novirze par budžeta līdzekļiem, kas varētu jūs interesēt šīs problemātikas sakarā. Kā jūs zināt, apmēram pusotra miljona līdzekļu gadā tiek piešķirts Valsts radio, bet nedaudz pāri diviem miljoniem - Valsts televīzijai. Tas ir šāgada budžets. Un es vados tikai pēc šiem skaitļiem. Procentuāli no valsts budžeta izdevumu daļa radio atbilstoši ir 0,26%, televīzijai - 0,37%. Šajos procentos un šajās reālajās latu summās ietilpst arī tie izdevumi, kas ir paredzēti, lai raidītu sagatavotos raidījumus televīzijā un radio caur Radio un televīzijas centru, samaksājot šos raidīšanas izdevumus.

Pēc informācijas, kas ir manā rīcībā un kas iegūta, telefoniski aptaujājot Finansu ministrijas ierēdņus par to, kādi būs principi tuvāko divu, triju gadu laikā paredzamajam budžeta finansējuma sadales mehānismam, es neieguvu atbildi par to, kā šis procentu noteikšanas princips attiecībā uz visām nozarēm valstī tiks lietots jau šogad vai arī tuvākajā laikā. Tātad reāli šie 0,26% pārvēršas par 1,5 miljoniem latu, kas nemainās arī tad, ja palielinās budžeta ienākumi, ja atbilstoši palielinātos arī budžeta izdevumu daļa, taču sakarā ar to, ka aprēķins tēriņam budžetā paliek pēc faktiskā latu skaita, nevis pēc procentiem, uzlabojums vai kāds cita veida finansiāls ieguvums Valsts radio un Valsts televīzijai no valdības puses netiek piedāvāts.

Noteikumos parādījās šī abonentu maksa kā viens no nacionālā pasūtījuma finansējuma avotiem un finansējuma veidiem, taču neparādījās šis mehānisms, jo tas tika izņemts no mūsu likumprojekta pamata ārā, kā to varētu izdarīt, un arī pārejas periods, kurā būtu redzama gan valdības attieksme caur valsts budžetu noteiktas summas piešķīrumu, gan caur abonentu maksas ieviešanas mehānismu, gan ar pārējiem maksājumiem, attiecībā uz kuriem šobrīd ir daudz neskaidrību. Un šeit es šobrīd nebūt neaizstāvu valsts radio un televīzijas uzņēmumus... Es kā komisijas priekšsēdētāja lūdzu pagarinājumu, ja ir iespējams...

Sēdes vadītājs. Izsakiet, lūdzu, lūgumu konkrēti!

A.Rugāte. Es lūdzu pagarinājumu, lai es varu pabeigt savu sakāmo.

Sēdes vadītājs. Konkrēti, lūdzu!

A.Rugāte. Nu minūtes 10 varētu būt.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes? (Starpsauciens no zāles: "Nav!") Nav. Lūdzu!

A.Rugāte. Paldies. Tātad, atgriežoties pie līdzekļiem, ar kādiem šobrīd strādā Valsts radio un Valsts televīzija kā uzņēmumi, kuriem ir iespējama saimnieciskā darbība. Vēlreiz atkārtoju - es šeit neaizstāvu viņu finansu procedūras, to, kas notiek iekšēji. Tas ir cits jautājums un būtu citā reizē diskutējams. Es iestājos par to, ka, ja reiz mēs valstī deklarējam šo sabiedriskās televīzijas principu, tad mums ir jāparāda mehānisms, kādā veidā, cik ilgā laikā un ar kādiem iespējamajiem rezultātiem šis process var kļūt realitāte. Noteikumos tas diemžēl netiek paredzēts.

Ja ir runa par reklāmas izmantošanu attiecībā uz Valsts radio un uz Valsts televīziju un ka precedents tam ir privāto raidstaciju iebildums, ka viņām tas ir vienīgais ienākumu avots un ka citu ienākuma avotu šajā nozarē viņām nav, tad arī tas ir procedūras jautājums, kādā veidā vairāku gadu laikā varētu atrisināt šo jautājumu, lai tas atļāvums, ko šobrīd paredz likums "Par radio un televīziju" un kas valsts uzņēmumiem dod iespēju izmantot reklāmu un šādā veidā papildināt savus līdzekļus, tiktu pārskatīts un samazināts līdz minimumam. Varbūt ar laiku tas vispār būtu izbeidzams, kā tas ir Eiropas praksē. Taču tas ir procesa jautājums un nav atrisināms vienā dienā.

Vēl es gribētu piebilst, ka šī valsts budžeta dotācija, kura arī turpmāk pienāktos Valsts radio, Valsts televīzijai un Radio un televīzijas centram kā nacionālā pasūtījuma izpildes finansiālais nodrošinājums, manā sapratnē, tā ir arī valsts politiskās kultūras līmeņa apliecinājums. Kad valdība, kuras pārziņā patiešām ir budžeta līdzekļi, kad Kabinets spriež par šo līdzekļu piešķiršanu ar noteiktu pamatojumu šādai vajadzībai, tad taču neuztiepj un neuzstāj par šo saistību visīsākajā saitē - ja reiz mēs maksājam, tad mēs arī pasūtām. Taču šī ir toleranta attieksme pret sabiedrības vajadzībām, un valdība valstī, pēc mana prāta, morāli ir aicināta atbalstīt un stimulēt sabiedrības intereses. Un, ja šajā pārejas periodā mums nav cita mehānisma, kā nodrošināt sabiedrisko raidīšanas staciju finansiālo nodrošinājumu, tad valdības attieksme pret sabiedrības vajadzībām ir īsti tolerantas kultūras attieksme pret sabiedrību.

Trešais, ko mēs zaudēsim, ja pieņemsim noteikumus "Par elektroniskajiem masu informācijas līdzekļiem", - Latvijā nebūs tā Eiropas standartiem atbilstošā sabiedrisko un privāto raidītāju sakārtotības un līdzsvarotības sistēma, kas nodrošinātu sabiedrības interešu aizsardzību, valsts demokrātiju, depolitizāciju masu informācijas jomā un nacionālo identitāti. Noteikumos padomei tādas funkcijas nav paredzētas. Līdz ar to tas nevar notikt. Toties būs totāla pārraudzība saskaņā ar noteikumos piedāvāto padomes funkciju apjomu attiecībā uz sabiedrisko raidītāju daļu - valdības interesēs, bet privāto raidītāju daļā tas būs preces interesēs, un tā būs totāli brīva. Tādā gadījumā, ja pieņemam šos noteikumus, mēs faktiski pieņemam arī pozīciju, ka, ejot no viena monopola, glābjoties no valsts monopola, patiesībā mēs dodamies otra monopola rokās, tas ir, privātā monopola rokās - no viena grāvja otrā. Kā tas var notikt? Ja man atļauts, es nedaudz mēģināšu ieskicēt kā tas var notikt un kā tas jau tagad notiek vairāku gadu garumā - kopš tā laika, kad vēl pat nebija radies likums par radio un televīziju. Taču radās interese ne tikai valsts, bet arī nevalstiskām raidorganizācijām darboties šajā nozarē. 1991.gads. Darbojas Rīgas neatkarīgais raidītājs "Rîga-2A". Patiešām darbojas. 1992.gadā pieņem likumu par padomi, padomes izveidošanas mehānisms diemžēl nav pati pilnība. Tad notiek pārskats, un padome pēc kopīgas vienošanās pieņem lēmumu par šīs raidorganizācijas pārreģistrēšanos. Taču tad, kad šī procedūra bija reāli jāizpilda un bija jāsamaksā valsts nodeva par raidīšanas atļauju, ko izsniedz padome, tas nenotika - pat tad, kad diskusiju rezultātā šī summa šim raidītājam tika izņēmuma kārtā samazināta par 20 procentiem. Līdz pat šim brīdim tas nav noticis. Raidītājs turpina būt nereģistrēts.

Attiecībā uz NTV-5 ir gluži līdzīga situācija. Arī šī raidorganizācija atsakās reģistrēties. Tam ir savas likumsakarības. Ja jūs sekosiet manis teiktajam, jūs tās samanīsiet.

"Radio-2". Padome jau darbojas, taču arī šī raidorganizācija nepakļaujas padomes prasībām, tulkojot padomes prasības pa savam. Tā nodibinās, reģistrējas Uzņēmumu reģistrā un atrunājas ar to, ka gaida likumu par telekomunikācijām. Šis likums tiek pieņemts 1993.gada maijā. Šis likums neparedz šo saskaņotību, un atkal sākas nākamā dilemma, jo pēc tam patiesībā ar atsauci uz šo licenci par frekvenci notiek visa darbība - bez jebkādas saskaņošanas ar padomi. Kādēļ es minēju šos trīs raidītājus? Tādēļ, ka elektrosakaru inspekcija, kurā saņem šo tehnisko licenci, nevar atbildēt padomes vietā vai kā cita vietā par konceptuālo raidīšanas atļauju, kuru diemžēl nepiešķir šī tehniskā licence. Un Jēkabsona kungs, kurš ir Radio un televīzijas centra direktors un kuram patiesībā vajadzētu iestāties pret šādu nelikumību, jo viņš ir padomes sastāvā, neiestājas pret to. Jautājums - kādēļ? Viņš neaptur šo nelikumību tādēļ, ka viņa paša darbībā ir bijusi atļauta iespēja iesaistīties NTV-5 kā līdzdibinātājam. Līdz ar to es varu secināt, ka neviens no šiem trim raidītājiem nav ievērojis likumu par radio un televīziju, ir to tulkojuši pa savam. Tas paredzēja, ka padomē saņemtais akcepts raidīt dod tiesības saņemt frekvenci un pēc tam padomē saņemt raidīšanas atļauju ar attiecīgu līgumu noslēgšanu un valsts nodevas samaksu. Neviens no šiem trim uzņēmumiem to nav izdarījis šo gadu laikā, traktējot likumu pa savam. Visos trijos ir arī viena persona, kura ir visos trijos kā dibinātājs vai kā līdzdalībnieks; to arī ir grūti izdibināt, jo, kā jūs zināt, pilnībā iegūt informāciju par to, kas ir uzņēmuma dibinātāji un kādi ir finansēšanas avoti, nevar. Uzņēmējdarbības likums un Uzņēmumu reģistra likums to neparedz tādā apjomā, kādā tas varētu mūs šobrīd konkrēti interesēt. Taču ir zināms, ka konkrēta persona, Jānis Leja, ir visu šo triju raiduzņēmumu dibinātājs. Kā "viens no". Līdz ar to mēs no viena monopola grāvja nonākam otrā. Nepārprotami. Un tas ir tāpēc, ka noteikumi ierobežo padomes funkcijas tiktāl, ka tā kļūst nelietderīga arī šajos noteikumos. Tas, es uzskatu, patiesībā ir viens no šo noteikumu caurspīdīgajiem mērķiem. Bet Eiropas padomes dalībvalstu likumdošanā elektroniskie masu informācijas līdzekļi tiek atvēlēti tai pārraudzībai, kas prasībās ir vienlīdz saistoša kā sabiedriskajām, tā privātajām raidstacijām. Noteikumi, kas esot uzlabots, vienkāršots un īsināts komisijas likumprojekta variants, pēc autora izteikuma, esot saskaņā ar citiem likumiem, arī ar Valodu likumu. Tādēļ atļaujiet, lūdzu, man minēt jums kādu piemēru no šo noteikumu 62.panta. Proti, padomes funkcijas. Teikts, ka tā seko, lai Latvijā reģistrēto elektronisko masu informācijas līdzekļu programmu raidlaika apjoms... (zvans).

Sēdes vadītājs. Godātais referent! Laiks ir dots - 15 minūtes. Tās ir debates. Cik jums vēl laika vajag?

A.Rugāte. Man jāatvainojas. Es acīmredzot neesmu pareizi aprēķinājusi savu laiku. Ja es drīkstu turpināt, tad man ir jālūdz vēl viens pagarinājums.

Sēdes vadītājs. Cik, lūdzu?

A.Rugāte. 10 minūtes. Tajās es iekļaušos. Komiski, bet tā ir.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes? (Starpsauciens no zāles: "Nav!") Nav. Lūdzu, turpiniet!

A.Rugāte. Paldies.

Es ļoti lūdzu pievērst uzmanību šīm divām redakcijām, kas varbūt pirmajā acumirklī liekas ļoti tuvas. Tātad - padomes funkcijas. Tā seko, lai Latvijā reģistrēto elektronisko masu informācijas līdzekļu programmu raidlaika apjoms svešvalodās nepārsniegtu 30 procentus (lūdzu, esiet uzmanīgi!) no kopējā raidlaika apjoma valsts teritorijā. No komisijas likumprojekta, izmantojot to par pamatu (kā atsaucas noteikumu autori), ir izmesta ārā ļoti neliela šā panta daļa. Es uzsvēršu to panta daļu, kuru izmetot mainās visa nostādne. Tātad: padome "seko, lai Latvijā raidīto un droši uztveramo programmu raidlaika apjoms svešvalodās nepārsniegtu 30 procentus no kopējā raidlaika apjoma jebkurā valsts teritorijas vietā un elektronisko masu informācijas līdzekļu veidā". Šī pēdējā daļa ir tā, kurai būtu jāpievērš uzmanība, jo, ja tas notiek saskaņā ar piedāvātajiem noteikumiem, tad ir ļoti vienkārši: tā, piemēram, Latgalē varētu raidīt tikai krieviski, Kurzemē - tikai latviski, un ar procentuālo vidējo raidlaika ilgumu viss būtu kārtībā.

Nākamais jautājums ir par to, kādu informāciju mēs varam iegūt par privāto raidītāju, kurš nodibināts saskaņā ar piedāvātajiem noteikumiem. Noteikumi paredz, ka tikai Sakaru ministrija izsniedz raidīšanas licenci un ka tikai tāda ir atbildība privātajam raiduzņēmējam, lai viņš varētu brīvi darboties. Šeit ir diezgan sarežģīta peripetija, lai varētu ieraudzīt skaidri un nepārprotami, kā šis monopols šobrīd izplešas. Man diemžēl jums ir jāsaka, ka Rīgā šobrīd ir viena brīva frekvence. Kas to iegūs? Kam to dos? Kas būs tas kritērijs - kuram piešķirt, kuram ne? Un papildus man vēl ir jautājums kontekstā. Var būt, ka kādam gribētos raidīt Viļakā, Viesītē, Dagdā vai kādās citās "bedrēs" (kā mēs sakām, liekot šo vārdu pēdiņās), kur valsts raidītāji pagaidām neaizsniedzas. Tās ir vecas sistēmas, tās nav pilnīgas, to mēs zinām. Bet arī privātie raidītāji negrasās šīs "bedres" aizpildīt ar savu informāciju, piesakoties uzstādīt raidītāju vai izmantot reklāmas tirgus teritoriju Viļakā, Dagdā un Viesītē, nevis Rīgā. Ļoti vienkārši - tādēļ, ka tur šis reklāmas tirgus nebūs kā tāds. Tur pat par izdevīgumu nav runa. Bet Rīgā toties vienlaicīgi veidojas desmitkārtīga "torte", un kādam ir jāpārzina šīs "tortes" slāņi, lai būtu skaidrība, kas mums šeit notiek. Nav runa par iebildēm. Iebildes rodas pēc tam. Vispirms ir jābūt skaidrībai - kas notiek. Un kas tad notiek? Viens piemērs par to, kā bija pirms dažiem gadiem, kad es vēl strādāju Valsts televīzijā. Minēšu šo piemēru emocionālas atslodzes labad. Kad dažkārt es ar savu varbūt ne sevišķi mierīgo raksturu pārlieku uztraucos par to, kas notiek ēterā, tā kā ēters bija mans vistiešākais darbalauks. Mani bieži mierināja ar, jāsaka, ļoti pavulgāru frāzi: "Ko tu uztraucies? Jo sliktāk - jo labāk." Es nezinu, vai manis tālāk teiktais būs saistībā ar šo : "Jo sliktāk - jo labāk", taču manas emocijas šajā brīdī nebūt nav mazākas. Taču tām ir ļoti dokumentāls pamats. Ir valsts uzņēmums "Latvijas Televīzija", kuram ir komercnodaļa, kurai ir līgums un saistības ar reklāmas apvienību "Doktors Laube & Co". Savukārt ir "Panorāma", kura izmanto šīs reklāmas aģentūras pakalpojumus. Turpat līdzās ir NTV-5, kurš šobrīd ir bankrotā un kurš šobrīd ir nopērkams. Turpat līdzās ir "Picca-TV", kas šobrīd pretendē uz NTV-5 tādēļ, ka ir iespēja iegūt tādu raidīšanas laiku, kas ir alternatīvs valsts televīzijas informatīvajam izlaidumam, šādā veidā faktiski izslēdzot alternatīvas informācijas raidīšanas iespēju NTV-5. Nerunāsim par kvalitāti - tas ir cits jautājums un pamats citai sarunai. Atstājot Latvijas televīzijas informatīvo raidījumu redakciju, "Panorāmu", kā vienīgo alternatīvo variantu, tas nekādā gadījumā nav par labu šā procesa sakārtojumam iekšēji pašā televīzijā, jo tā konkurence, kāda nu viņa mums šobrīd ir, tā tik un tā jau ir padarījusi savu par labu lietai, par labu kvalitātei. Varbūt nepietiekami - jā.

Attiecībā uz manis pieminētajām NTV-5 un "Picca-TV". SIA "Picca-TV" dod mums informāciju ļoti nepietiekami, jo uz pilnīgāku nav tiesību. Radio un televīzijas padomē šādu informāciju es esmu ieguvusi no tiem dokumentiem, kuru "Picca-TV" ir devusi iepazīties padomei, ka 49% no šīs raidorganizācijas akcijām ir Latvijas-Vācijas bankai. Direktora vietnieks šajā "Piccā-TV" ir Dans Bērtuļa kungs. SIA "Doktors Laube & Co" direktors ir Dans Bērtuļa kungs. Vēl pavisam nesen Dans Bērtuļa kungs bija televīzijas "Panorāmas" darbinieks. Un šī kopsakarība, kura ir ar šiem līdzdibinātājiem, kuriem nav saskatāms sākotnējais savienošanās iemesls, likumība un finansējuma avoti, tas nav atšķetināms kamols, iekams Uzņēmumu reģistrā neparādās dati, kuri ir paredzēti komisijas likumprojektā par dibinātāju, par viņa finansiālajiem ieguldījumiem, par viņa vārdu, par viņa uzvārdu, par viņa saistībām. Un tas savukārt pilnīgi neparādās noteikumos.

Es varbūt daudz ko nezinu, kā notiek šī sadarbība ar reklāmas aģentūru "Doktors Laube & Co", taču Saeimā mums ir kolēģe Velta Puriņa, kas varētu šo jautājumu mums apskaidrot, jo viņa darbojas "Panorāmā", un šis jautājums viņai ir skaidrāks no iekšpuses, kā tas notiek. Tādēļ varbūt mēs dzirdēsim viņas komentāru šajā sakarā. Kolēģi, lūk, šādas tiesības, par kurām es tikko minēju, ir piešķiramas tikai neatkarīgai institūcijai, kas pārzina sabiedrības intereses, tās nodrošina un tās aizstāv. Tā ir neatņemama padomes funkcija demokrātiskā valstī. Man tiešām atkal varētu pietrūkt laika, lai es minētu kādu piemēru noteikumu sakarā, kuros patiesībā ir spēle, kas top klaji negodīgi, un tie ir noteikumi, kuri sevi apliecina kā ļoti bīstami noteikumi. Es patiešām tos uzskatītu pat par bezatbildīgiem turpmākajā šīs nozares politiskajā un profesionālajā sakārtotībā, šajā politizētajā kamolā, kurā šis atgadījums ar noteikumu pieņemšanu ir ierāvis visu Latvijas sabiedrību - gan to, kura ir informēta, kura ir lasījusi šo likumprojektu un šos noteikumus, gan arī to, kura to nav darījusi. Es gribu vēlreiz atgādināt jums EBU eksperta atzinumu par šiem noteikumiem - ja šā likuma, šo noteikumu nebūtu vispār, tad tas būtu daudz labāk, nekā ir tad, ja tie tiek piedāvāti tādi, kādi tie tiek piedāvāti.

Kolēģi, man ir priekšlikums šajā sakarā - pieņemt Saeimā politisku lēmumu un politiski balsot par vienu no konceptiem, kurš varētu kļūt par pamatu. Un pamatojums tam būtu Saeimas deputātu balsojums par vienu no konceptiem, kurš kļūs par pamatu turpmākajai elektronisko masu informācijas līdzekļu sakārtotībai valstī. Šie divi konceptuālie projekti tikai komisijas teritorijā nav savienojami vienā, tas ir "difūzs šķīdums", kas nevar savienoties, tāpēc vienam variantam ir jākļūst par pamatu, bet otra pozīcijas iespēju robežās var iestrādāt pamatkonceptā un tādā veidā arī samierināties ar šībrīža situāciju. Situācija ir kardināli atšķirīga. Un, lai tas varētu notikt, es lūdzu deputātus izteikties un balsot pret noteikumu nosūtīšanu komisijai, jo līdz ar to noteikumi sāk darboties un līdz ar to nelīdzvērtība juridiskā statusa ziņā starp komisijas likumprojektu un noteikumiem ir acīm redzama. Šī juridiskā nelīdzvērtība rada arī praktiskas sekas, par kurām es jau jums minēju. Lai mums šī saruna varbūt nebūtu tik ļoti nopietna, man jums gribētos pateikt vienu ļoti labu atziņu, kas attiecas uz mums visiem. Ļoti labi - tie ir tikai divi teikumi. Tas ir latvisko atziņu krājuma citāts. Kolēģi, pasmaidīsim par sevi un domāsim, ko mēs šodien darīsim: "Mçs nemeklējam atziņas, mēs balsojam. Kāds nelga, kāds frāžu vīrs, kas sazvejo balsis, top mums par vadoni, un sarežģītas problēmas izšķir komisijas; komisijas, nevis atziņas." Tie ir Roberta Krodera vārdi no latvisko atziņu krājuma "Svētavoti". Paldies, ka uzklausījāt!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Desmit Saeimas deputāti ir iesnieguši lūgumu: "Lûdzam jautājumā par likumprojektu "Par elektroniskajiem masu informācijas līdzekļiem" dot vārdu Radio un televīzijas padomes priekšsēdētājam Zigmundam Skujiņam." Mūsu Kārtības rullī konkrētas norādes uz tādu praksi nav, bet, ja man atļauts runāt līdzībās vai tās piemērot, tad es domāju, ka, ja ministra pilnvarota persona var runāt Saeimas plenārsēdē, tad šeit to varētu piemērot arī vēl lielākā mērā, bet, protams, tas ir Saeimai lemjams jautājums, ja kādam ir iebildes. Nav iebilžu? Nav. Līdz ar to tagad runās Pauls Putniņš, pēc tam - Zigmunds Skujiņš un Edvīns Inkēns, bet sarakstu turpināsim acīmredzot pēc pārtraukuma. Pauls Putniņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu, jums vārds!

P.Putniņš (LZS).

Cienījamo Prezidij! Godātie kolēģi! Ap šo jautājumu ir saceltas milzīgas putas, un pats trakākais ir tas, ka cilvēki faktiski neorientējas, par ko ir runa. Tas izpaudās arī mums zināmajos mītiņos, kas faktiski lietas izpratnei ir nodarījuši pat ļaunumu, tāpēc mūsu mērķis tiem, kuri šeit kāpjam tribīnē, ir parādīt lietas būtību. Šis jautājums, man tūlīt jāteic, ir ārkārtīgi sarežģīts, un tikai pirmajā acu uzmetienā tas liekas vienkāršs, tāpēc arī, teiksim, ir šī neizpratne varbūt Doma laukumā un arī Doma laukuma otrajā galā, kur notika šis mītiņš.

Par ko ir runa? Runa ir par to, ka, ja valsts, ja šie elektroniskie komunikācijas līdzekļi ir vienpersoniski valsts rokās, tad mēs to varam jau saukt, zināmā mērā, par diktatorisku sistēmu. Ja šie elektroniskie masu sazināšanās līdzekļi ir nekontrolēti privātajās rokās, tad sākas patvaļa. Kur ir izeja? Izeja ir viena, un to jau Eiropa un visa progresīvā pasaule ir atšifrējusi - tā ir sabiedrības nopietna un dziļa pārraudzība, jo televīzijai un radio ir jākalpo sabiedrībai. Arī šajos abos likumprojektos ir runa par to, ka, piemēram, Inkēna kunga teiktajā vienā televīzijas pārraidē, "Panorāmā", kur arī Skujiņa kungam bija daži vārdi doti, bija veiksmīgi izgriezts viss tas, ko viņš tur bija teicis. Inkēna kungs teica: "Mums vairs nav šīs cekas sistēmas, kur daži cilvēki komisijās var izlemt to vai citu jautājumu. Visu noteiks likums." Un paradokss slēpjas tajā apstāklī, ka mums piedāvātajos noteikumos ir ieprogrammēta patvaļa, un patvaļa tādā nozīmē, ka nav šā atskaites momenta sabiedrībai.Es domāju, nevis atskaites momenta tādā nozīmē, ka ir jāatskaitās un jādabū atļauja par noteiktām programmām, bet ir jāatskaitās gan par koncepciju, gan par to, ko mēs esam ieprogrammējuši sevī, sarunājoties ar sabiedrību no ētera. Un, lūk, tas ir pats izšķirošākais, neiedziļinoties visos šajos sīkumos. Tātad manuprāt un ne tikai manuprāt vienīgā izeja būtu tāda, ka mēs jaunveidojamajā likumā ieprogrammētu šo sabiedrisko uzraudzību, un tad mēs varētu arī strīdēties, kādā veidā to darīt. Es personiski domāju, ka tā ir izvērsta, šeit Saeimā personāli apstiprināta padome, kas sastāvētu no tādiem cilvēkiem, kuriem mēs varam uzticēties. Kolēģi, kāda gan cita izeja būtu šajā morāli sabrukušajā sabiedrībā? Mums ir jāuzticas tādiem cilvēkiem, kas savu autoritāti un godaprātu sabiedrībā jau ir apliecinājuši un iekarojuši. Tas ir pats galvenais, un, lūk, viss tad pakārtojas tam, jo šī komisija tad arī uzraudzītu, dotu tās licences un iespējas iziet ēterā. Un šīs iespējas, kā mums kādreiz tiek stāstīts, starp citu, arī nav bezgalīgas, lai šo izplatījumu tīri tehniskā nozīmē vienmērīgi visu noklātu, vārdu sakot, visu mūsu valsts teritoriju, un, otrkārt, lai katra šī koncepcija celtu mūsu sabiedrības kultūras līmeni, nevis degradētu mūs. Starp citu, šī pieredze apbrīnojamā kārtā pasaulē ir aprobēta dažādos veidos. Eiropā ir ārkārtīgi stingra šī sistēma, bet mēs atkal tiekam maldināti, ka tur valda absolūta brīvība vai pat anarhija. Tātad, vārdu sakot, es domāju, ka noteikumi jādod atpakaļ Ministru kabinetam un nopietni jāstrādā pie jauna likuma izveides. Varbūt arī tādā veidā, kā to Rugātes kundze teica, - paņemot arī to labo un racionālo, kas noteikumos ir. Taču ar šīm lietām mēs nedrīkstam jokot, jo mēs degradējam sevi arī šeit Saeimā, ja mēs pieņemtu tik vieglprātīgi, kā tas ir ieprogrammēts zināmajos noteikumos. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds Zigmundam Skujiņam - Televīzijas un radio padomes priekšsēdētajam. Lūdzu! Un pēc tam būs pārtraukums.

Z.Skujiņš (Televīzijas un radio padomes priekšsēdētājs).

Godājamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamās deputātes, godājamie deputāti! Paldies par iespēju šeit izteikt savas domas, jo tas nemaz nav tik vienkārši. Mūsu brīvā prese, laikraksts "Diena" un laikraksts "Labrīt" man tādu iespēju, piemēram, nedeva. Dažubrīd liekas, ka jampadracis ap radio un televīzijas likumu ir tīša provokācija, lai pārbaudītu, cik tālu var sniegties Saeimas tiesību uzurpēšana un demokrātisko principu nīdēšana. Par ko gan mēs debatējam? Vai par to, ka likumdošana ir Saeimas, tikai un vienīgi Saeimas kompetencē? Vai šeit ir kāds, kas nesaprot, ka 81.panta izmantošana šajā gadījumā ir klajš, savtīgs manevrs no spēka pozīcijām? Kamēr mēs te runājam, 81.panta kārtībā pieņemtais likumprojekts darbojas jau trešo nedēļu. Man stāstīja, ka jau ir izveidojusies rinda pēc frekvencēm, kas tagad vienkārši tiek dalītas visiem, kas to vēlas. Kādas šai darbībai būs sekas - to mēs vēl tikai redzēsim. Tad veltīsim nelielu uzmanību šim likumprojektam, kas izjauca Latvijas ētera saimniecību kā vienotu un pārlūkojamu veselumu un kas privātraidītājiem dod ārkārtīgi plašas tiesības, neprasot gandrīz nekādus pienākumus, jo frekvenču piešķiršana pilnā mērā ir nodota Satiksmes ministrijai un pārvērsta par tehnisku procesu.

Otrais. Privātie raidītāji, kas raida ar savām raidīšanas ierīcēm, tiek atbrīvoti no jebkādām saistībām sabiedrības priekšā.

Trešais. Tiek paredzēta iespēja bez jebkādas saskaņošanas retranslēt Latvijā jebkuru ārzemju programmu, ja tā tiek iekļauta citu programmu sastāvā, tas ir, ja pirms šīs retranslācijas ar vienu teikumu pasaka, ka tagad jūs klausīsities to un to, un beigās pasaka, ka jūs klausījāties to un to.

Uzņēmējsabiedrībām, kas veic tikai retranslāciju, kā masu informācijas līdzekļiem nav jāreģistrējas vispār. Un tā tālāk un tā joprojām. Jā, attiecībā uz raidītgribētājiem, kuri vēlas izmantot valsts īpašumā esošos raidītājus un raidtīklus, Inkēna kunga likumprojekts nosaka, ka ir jāsaņem licence no Nacionālās radio un televīzijas padomes. Nav tikai pateikts tāds "sîkums" - licence uz ko? Iznāk tā, ka ierodas vienalga kas, vienalga no kurienes, pilsonis vai nepilsonis, iespējams, pat recidīvists un mutiski paziņo savu vēlmi saņemt licenci. Un pēc Ministru kabineta noteikumiem, kas pašlaik darbojas, padomes pienākums ir licenci izsniegt. Vai tiešām Latvijas valstī nevienam nav jāzina, kādu programmu pieprasītājs raidīs? Nav jāzina, kāds materiāls ir raidītgribētāju rīcībā? Vai viss ir bez konkursa, bez priekšrocībām sabiedrībai nozīmīgu programmu raidītājiem? Bez līdzsvarotas komerciālo vēlmju saskaņošanas ar TV un radio kultūras veicināšanas misiju? Atļaujiet apgalvot ar pilnu atbildību, ka tādi brīnumi nekur pasaulē nenotiek. Ja ar Latvijas zemi rīkotos tikpat brīvi, kā Inkēna kungs paredz rīkoties ar Latvijas ēteru, tad Vērmanes parks drīz būtu piebūvēts ar vasarnīcām un Esplanāde pārvērsta par tirgus laukumu. Brīva zeme ir, mēs ieguldām savus līdzekļus. Nekādus ierobežojumus privātai darbībai un tās attīstībai!

Ētera telpa ir sarežģīta, mainīga sistēma. Kas un kādā veidā Inkēna kunga likumu īstenos? Likumprojektā par to nav ne vārda. Tā saucamajiem neatkarīgajiem raidītājiem dokumentētas saistības ar padomi projekts neparedz. Vai, piemēram, pārraudzību pār TV ekrānos rādāmo filmu tulkošanu vai netulkošanu valsts valodā turpmāk veiks Tieslietu ministrija un Prokuratūra? Vai valodu programmās turpmāk attiecīgi vērtēs Satiksmes ministrija un pašvaldības? Nē. Šā likumprojekta autoriem piedēvēt naivumu nav pamata. Šāds vispārējs, frāžains, neprecīzs dokuments ļautu saņemt iespējamo un neiespējamo, taisīt naudu bez ierobežojumiem un drīzā laikā izputināt pašreizējos radio un TV valsts uzņēmumus.

Žurnālisti, kas padomi salīdzina ar jauno centrālkomiteju un uzstājas kā radio un TV žurnālistu brīvības aizstāvji, iespējams, nemaz nezina, ka žurnālistu atbildība vispār atrodas ārpus padomes kompetences. Cita lieta - raidītāju sabiedrības atbildība. Arī atsevišķās mazās privātsabiedrības, iestādamās par Inkēna likumprojektu, neaptver perspektīvu, ko galējā "brīvība" sola tām pašām.

Par to, ka Inkēna kungs stāvokli izprot, nav jāšaubās. No vienas puses, viņš padomi publiski noliek zemāk par zemi. Taču saprot arī to, ka līdzīgas padomes darbojas visās demokrātiskajās valstīs, tāpēc Inkēna kunga projektā padome ir. Tikai - kāda? Saeimas likumprojektā padome definēta kā Saeimai un Ministru kabinetam nepakļauta, neatkarīga valsts institūcija. Inkēna kunga projektā no padomes neatkarības nav vairs ne vēsts. Citēju: "Nacionālā radio un televīzijas padome ir valsts institūcija". Nezinātājiem atļaušos atgādināt, ka pašreizējo padomi veido 22 sabiedrības izraudzīti pārstāvji - Saeimas deputāti, reliģisko organizāciju pārstāvji, literāti, komponisti, aktrise, kino pārstāvis, sociologs, Satiksmes ministrijas pārstāvis, privāto raidītāju pārstāvji un tā tālāk. Izņemot padomes priekšsēdētāju un viņa vietnieku, neviens no padomes locekļiem mēnešalgu nesaņem. Šai padomei var pārmest daudz ko, arī to, ka tā sēž uz veciem, savā laikā no Valsts radio iznabagotiem krēsliem, ka tā nav sarīkojusi nevienu banketu, nav iegādājusies nevienu Volvo, ka tā nav rīkojusies pēc principa - roka mazgā roku... un tā tālāk. Tikai vienu tai nevar pārmest - demokrātiska gara trūkumu, kalpošanu kādas atsevišķas grupas interesēm.

Jaunais Saeimas izstrādātais likumprojekts paredz deviņus algotus padomes locekļus. No vienas puses, deviņi it kā būtu daudz, bet, no otras puses, tā tomēr ir padome, nevis bridža kompānija. Es domāju, ka deviņi ir labs skaitlis, bet tikai ar nosacījumu, ka darbs padomē nav pamatprofesija. Tie būtu, teiksim, Valsts prezidenta izraudzīti sabiedrībā pazīstami ārpus politikas stāvoši cilvēki, kas daļu sava laika, es saku - daļu sava laika - atvēl šim uzdevumam. Padomes locekļus apstiprinātu Saeima ar kvalificētu vairākumu. Maiņai vajadzētu notikt rotācijas kārtībā. Bet ko paredz Inkēna variants? Saeima uz 6 gadiem ieceļ padomi 5 cilvēku sastāvā. Bez kvalificēta balsu vairākuma. Tas nozīmē, ka arī 6.Saeimas laikā noteikšanu pār radio un televīziju saglabātu šā likuma inspirētāji. Padome būtu tiesīga pieņemt lēmumus ar trim balsīm, iespējams, pat divām. Bīstama intimitāte! Vājinot padomes funkcijas raidstaciju izkārtošanā, Inkēna variants tai paredz lielu noteikšanu budžeta līdzekļu sadalīšanā. Trīs cilvēki būs tiesīgi regulēt "skābekli" gan TV, gan Radio valsts uzņēmumam. Gribēs - dos tiem naudu, negribēs - dos naudu privātajiem. Inkēna likumprojekta 76. pants par valsts pasūtījumu ir tik miglains, ka valsts uzņēmumi var tūlīt pat atrasties pie "tukšas siles". Tad nu par bankrotējušajiem nabadziņiem nāksies "apžēloties", un visu vai, teiksim, arī pusi ieinteresētie lēti privatizēs. Es lūgtu ikvienu apdomāt šīsdienas balsojuma lielo nozīmi. Spēle ar radio un televīzijas likumu atklāj "vçja" virzienu. Arī Latvijas dzīves tendences visnotaļ. Ar savu balsojumu jūs lielā mērā izšķirsiet ne tikai Latvijas valsts gara dzīves un kultūras nākotni. Vēsture neskaitāmas reizes ir pierādījusi, ka tie, kuri šādi vai tādi iedur lāpstu, rakdami demokrātijas principiem kapu, galu galā paši iekrīt. Es vēlreiz lūdzu: padomājiet, ka, radot šauras grupas noteikšanu pār ēteru, tas ir bīstami visiem, arī jums ikvienam. Šodien ir tikai viena iespēja - saglabāt to, kas glābjams, proti, 81. panta kārtībā pieņemtie noteikumi ir jānoraida, lai tiktu pārtraukts 30. augustā pieņemto noteikumu spēks. Ja Inkēna kunga noteikumi paliek spēkā, tālāko atbildību par Latvijas ēteru es kā padomes priekšsēdētājs uzņemties nevaru. Saeimas komisijai ir jāturpina darbs ar radio un televīzijas likumprojektu, sadarbojoties ar EBU Juridisko daļu un visām ieinteresētajām pusēm. Citi varianti būs sevis apmānīšana un līdzdalība spēlē, kas Latvijas iedzīvotāju vairākumam blakus ekonomiskajam postam nesīs arī nelabojamus morālus un tikumiskus nodarījumus. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, reģistrēsimies! Saeimas sekretāru Imantu Daudišu lūdzu nolasīt klātneesošos deputātus! Godātie deputāti, lūdzu, uzklausiet vēl šo informāciju - pēc pārtraukuma runās Edvīns Inkēns kā Ministru kabineta pārstāvis.

I.Daudišs (Saeimas sekretārs).

Godātie kolēģi, zālē nav klāt šādu deputātu:

Aivara Berķa,

Olafa Brūvera,

Igora Bukovska,

Aivara Endziņa,

Jura Janeka,

Nikolaja Krasohina,

Rutas Marjašas,

Gunāra Meierovica,

Voldemāra Novakšānova,

Jāņa Riteņa,

Zigurda Tomiņa,

Jāņa Vaivada,

Mārtiņa Virša,

Joahima Zīgerista.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(P ā r t r a u k u m s )

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu, ieņemiet vietas! Lūdzu reģistrāciju kvorumam! Rezultātu! 44 deputāti.

Lūdzu nervozāku zvanu! Lūdzu vēlreiz reģistrāciju! Rezultātu. 53 deputāti.

Turpināsim debates par Ministru kabineta noteikumiem nr. 167 "Par elektroniskajiem masu informācijas līdzekļiem". Vārds Edvīnam Inkēnam kā Ministru kabineta pārstāvim, pēc tam - Māris Grīnblats.

E.Inkēns (Ministru kabineta pārstāvis).

Cienījamo Prezidij, cienījamie deputāti! Es noklausījos tās debates, kas bija līdz šim, un mani pārņēma svēts sašutums pašam par savu likumprojektu, jo tik daudz ļauna, cik tajā ir atrasts... Tik tiešām man liekas, ka jums ir izdalīts pilnīgi cits likumprojekts, nevis tas, ko mēs izstrādājām. Es ļoti labi saprotu, ka uzbrukums ir labākā aizsardzības taktika, bet tomēr ir jābūt kaut kādai gaumei tad, kad apspriež savu kolēģu izstrādāto likumprojektu, un šīs gaumes robežas, man ļoti žēl, bet iepriekšējie runātāji pārsniedza.

Es mēģināšu izskaidrot aptuveni visu, ko iegūst katra grupa no šā likumprojekta. Taču sākotnēji varbūt vēl par vienu un pašu būtiskāko momentu, kas atšķir abus likumprojektus bez to tehniskajām detaļām, bez frekvencēm, bez iespējām, bez tirgus lieluma un citiem tamlīdzīgiem ārkārtīgi svarīgiem jēdzieniem. Pats svarīgākais tomēr, kas atšķir abus likumprojektus, ir attieksme pret vārdu "brīvība". Lai to vieglāk būtu saprast, es minēšu tikai vienu piemēru. Tas, ko pašreiz mēģina panākt Rugātes kundze, būtu analogs mēģinājums tam, ka mēs izveidotu preses padomi, kura sanāktu kopā un dotu licences presei. Tas ir tieši tas pats. Ir cita situācija, ir mazliet cits, tā teikt, informācijas nesējs, bet būtība ir tāda. Ir mēģinājums radīt iepriekšēju cenzūru. Ir mēģinājums ierobežot vārdu "brīvība", un tas ir tas būtiskais, kas atšķir abus likumprojektus.

Kā pretarguments tika minēts vārds "patvaļa". Būšot patvaļa elektroniskajos masu informācijas līdzekļos. Šāda patvaļa Latvijā jau eksistē presē, jo prese mūsu valstī ir brīva. Un tad ir jautājums: vai jūs novērtējat to preses brīvību, ko mēs esam sasnieguši šajā valstī, vai ne, jo vienīgais, ko paredz Kabineta noteikumi, ir tādas pašas brīvības ieviešana attiecībā uz elektroniskajiem masu informācijas līdzekļiem. Un kāpēc lai mēs skatītos uz Zigmāru Liepiņu, kas latviešu kultūrā ir pietiekamu pienesumu devis, kā uz cilvēku, kas ir naidnieks savai tautai? Vai uz Rušenieka kungu, kurš mēģina sastutēt savu televīziju, kurš ir gadiem ilgi propagandējis latviešu mūziku? Kāpēc pēkšņi mēs domājam, ka visi šie cilvēki būs tautas ienaidnieki? Vēlēšanās ieviest... protams, vārds "cenzūra" nav īstais, un tomēr savās krasākajās izpausmēs tas būtu tieši tas pats.

Es vēlāk varbūt pastāstīšu tieši par šo mehānismu, bet sākotnēji es to uzsveru tāpēc, ka tā ir tā būtība.

Pašreizējā brīdī noteikumi ir spēkā. Nekas nav mainījies. Pilnīgi nekas nav mainījies. Īstenībā man ļoti žēl, bet Skujiņa kungs nepilda savu pienākumu, jo viņam saskaņā ar šiem noteikumiem vajadzēja panākt, lai Valsts televīzija nerāda tabakas un alkohola reklāmu dienas laikā. Tas nav noticis. Praktiski šie noteikumi ir zināmā mērā "iesaldēti", jo nevar ātri mainīties šis elektronisko masu informācijas līdzekļu darbības lauks. Un šis likums sāks darboties tikai tajā brīdī, kad tiks ievēlēta jaunā padome, bet jaunās padomes ievēlēšanas ātrums ir atkarīgs no jums. Jūs to varat izdarīt pēc mēneša, pēc diviem, pēc trim, pēc četriem, pēc pieciem. Tas ir jūsu rokās. Tāpēc teikt, ka tagad šie noteikumi, kas ir pieņemti, ir kaut ko fantastisku mainījuši šajā valstī, nav pareizi. Tas vienkārši nav noticis. Neviens neņem tās frekvences, jo, lai sagatavotos jaunu raidītāju izvēršanai un pasūtītu kaut vai raidītāju, kurš nāk no ārzemēm, ir vajadzīgs apmēram pusgads. Neviens to nedara. Cilvēki, kas strādā radio un televīzijā un pārzina šo lauku, zina, ka pašreiz tikai viena kompānija taisās nākt klajā ar savu televīziju, tā teikt, "iet gaisā" çterā, taču tā jau sen visas atļaujas ir dabūjusi. Nav nekādas spiešanās pie aizvērtām durvīm.

Es nezinu, kā jums patīk pašreizējais Latvijas radio un televīzija, bet es domāju, ka skatītājam varētu būt pamatotas pretenzijas. Un šo lauku, visu šo lauku, it kā ir vadījis Skujiņa kungs ar savu padomi. Lielā mērā viņš tur kaut ko varēja noteikt. Un vienīgā atbilde, ko mēs šodien dzirdējām, ir tā, ka, lai televīzija un radio kļūtu labāki, tie ir vēl vairāk jākontrolē. Tas nav ceļš uz demokrātiju.

Tagad par to, kā šie noteikumi attiecas uz dažādām dzīves sfērām. Pirmkārt, valsts drošība un valsts intereses. Valsts drošība un valsts intereses - tas ir 4. un 8. punkts. Ir teikts, ka elektroniskie masu informācijas līdzekļi, respektējot viedokļu daudzveidību, aizstāv neatkarīgas, demokrātiskas un tiesiskas valsts ideju, brīvas un civilizētas sabiedrības intereses un vispāratzītas cilvēktiesības. 8. punkts: elektronisko masu informācijas līdzekļu darbībai jānotiek Latvijas sabiedrības interesēs. Lūk, divi punkti, uz kuru pamata tiesa jebkurā brīdī var anulēt jebkuru licenci. Nekādu problēmu nav. Īstenībā man jāatzīst - arī par negodu sev -, ka noteikumi, ko mēs esam radījuši, arī nav pilnīgi brīvi. Tie nav tādi, bet tie ir par vienu pakāpi brīvāki nekā tas, ko piedāvā Rugātes kundze. Tātad būtībā abiem likumprojektiem ir pilnīgi vienādas sekas attiecībā uz valsts drošību.

Antimonopols. Viens no svarīgākajiem jēdzieniem, kas ir jāievēro masu informācijas līdzekļos. Abos likumprojektos tas ir praktiski vienāds. 25 procentu kvota, nevar būt vienās rokās vairāk īpašuma. Kādas sekas ir attiecībā uz valsts radio un televīziju? Valsts radio un televīzijai tāpat paliek pirmais kanāls, un ir teikts, ka var veidot otro kanālu, un, ja valsts būs bagāta, protams, var veidot trešo, ceturto un piekto, bet tas ir naudas jautājums, tas nav likuma jautājums.

Attiecībā uz naudu. Kā mainās Latvijas radio un televīzijas naudas apstākļi? Tie mainās no valsts kopējās izaugsmes, nevis no tā, vai mēs pieņemam vienu, divus, trīs vai piecus likumus. Ja mēs varētu palielināt televīzijai un radio naudas daudzumu, tad mums varbūt būtu jēga šeit sēdēt un pieņemt piecus likumus. Bet no likumu daudzuma, kā jūs zināt, tas nemainās. Budžeta finansējums gadu no gada būs aptuveni viens un tas pats, pieaugot proporcionāli valsts bagātībai. Un tā ir normāla situācija. Šogad budžets būs ļoti lielā mērā salīdzināms ar pagājušā gada budžetu. Mūsu likumprojekts paredz to, ka parādās ceturtais finansējuma avots. Tās ir abonentu maksas. Un abonentu maksas ir ārkārtīgi svarīgs finansējuma avots, ja mēs gribam pāriet uz publisko televīziju, un neapšaubāmi, ka tas ir mērķis - sabiedrībai pāriet uz publisko televīziju. Bet to nevar izdarīt vienā vai divās dienās, tāpēc pārejas noteikumos ir parādīts, ka ir jāizstrādā koncepcija, kā to izdarīt. Likumā jau ir šīs tiesības uz abonentu maksu, bet, vienalga, veids, kā to izdara, nav tik vienkāršs. Jo, ja mēs šodien paziņojam, ka mēs pārejam uz abonentu maksu, tas nozīmē, ka rīt var atstāt valsts radio un televīziju vispār bez naudas tā vienkāršā iemesla dēļ, ka nevar šodien savākt abonentu maksu. Vai jūs zināt, ko nozīmē abonenta maksa šodien? Tas nozīmē, ka vienam cilvēkam jāmaksā aptuveni 7-9 lati par televizoru un radioaparātu. Tas ir nodoklis. Un šobrīd, kad nodokļu sistēma tomēr smagāk gulstas uz bagātiem cilvēkiem un mazāk gulstas uz nabadzīgiem, mēs, nolīdzinot šādā veidā, panākam to, ka mēs uzgrūžam šo nodokli cilvēkiem laukos, kur radio un televīzija ir vienīgais informācijas nesējs un kur skaidrās naudas ir ļoti maz. Mēs viņiem uzgrūžam šo nodokli. Valsts pašreiz to nevar atļauties. Valsts visnabadzīgākie iedzīvotāji noteikti to nevar atļauties. Tāpēc pārejai uz abonentu maksu ir jānotiek pamazām, konceptuāli izstrādātā veidā. Jā, protams, mehānisms ir zināms, tas ir pieskaitījums pie elektroenerģijas tēriņa.

Līdz ar to valsts radio un televīzija ir sakarā ar divām pozīcijām labākā situācijā nekā privātais radio un televīzija. Viņiem ir gan iespējamā abonentu maksa, gan budžeta līdzekļi. Ko iegūst privātie? Pašreizējā brīdī, ja kāds Latvijā grib izvērst Vislatvijas radiotīklu, viņam jāmaksā Skujiņa kunga padomē 12 tūkstoši latu. 12 tūkstoši latu ir milzīga summa jebkurai privātai televīzijai. Es atvainojos, Skujiņa kungs, es redzu, ka jūs sarosījāties. Varbūt es kļūdos, bet tieši tādu informāciju man deva cilvēki, kas mēģināja panākt šādu atļauju. Ja es kļūdos, es ļoti atvainojos jums. Jebkurā gadījumā raidtīkla izvēršana kā tāda ir ārkārtīgi dārgs prieks. NTV-5 izputēšana pati par sevi pierāda, ka nav šeit, Latvijā, pašreiz cilvēku, kas stāvētu rindā un gribētu savu naudu ieguldīt šā veida biznesā, jo šā veida biznesu Latvijā neierobežo frekvenču daudzums. Šo veidu ierobežo naudas daudzums, jo neviens nemetīs mazajā Latvijas auditorijā lielu naudu. Privātais radio un televīzija pelna naudu, viņi grib pelnīt naudu, bet, ja ir tik maza auditorija, diemžēl Latvijā to nevar nopelnīt.

Nākamā grupa, kura, kā man liekas, no šā likuma iegūst, ir žurnālisti. Parādās jaunas darbavietas. Tajā brīdī, kad parādās konkurence... tāpat, kā tas bija presē. Pašreizējā brīdī no Latvijas radio un televīzijas ir pārsūkti labākie žurnālisti tieši uz presi un uz privātajām raidstacijām. Konkurence vienmēr nodrošina lielāku algu un labāku kvalitāti.

Un visbeidzot ir pati galvenā grupa, par ko šodien nez kāpēc neviens nerunāja, bet tā ir galvenā grupa - tie ir skatītāji un klausītāji. Kāpēc, veidojot likumu, mēs domājam tikai par to, kādā veidā mēs vienu vai otru regulēsim, prasīsim viņiem atskaites par to, kādas pārraides viņi taisīs, un veidosim savu centrālo komitejas sistēmu, bet nedomājam par pašu galveno - skatītājiem? Skatītāju un klausītāju tiesības ir panākt maksimāli lielu programmu daudzveidību, jo viņiem ir jāizvēlas ko viņi skatās. Tas ir pats galvenais. Bet par viņu interesēm, man ļoti žēl, ļoti maz tiek domāts pašreiz.

Kāpēc bija vajadzīgs 81.pants? Ir tikai viens būtisks iemesls, kāpēc tas ir vajadzīgs. Šis vienīgais būtiskais iemesls ir tas, ka tagad ir jāsastāda budžets. Pašreizējā brīdī tiek formulēts budžets. Ja šie noteikumi ir spēkā - un līdz šim brīdim tie ir spēkā - Skujiņa kunga padomē saskaņā ar šo likumu ir jāsāk formulēt kopā ar Latvijas radio un televīziju nacionālais pasūtījums, jeb valsts pasūtījums - tie ir pilnīgi vienādi jēdzieni. Tas nozīmē, ka mēs nākamgad Latvijas radio un televīzijā attiecībā uz valsts sadaļu jau varam ievērot šo nacionālā pasūtījuma principu. Nacionālais pasūtījums būtībā ir mazlietiņ filozofiska kategorija. Droši vien paies 5 - 6 gadi, kamēr to noformulēs. Kamēr būs skaidrs, kas ir šis nacionālais pasūtījums. Kuras no nekomerciālajām grupām ir jāaizstāv? Kādas valstiskās ziņas ir obligāti jāraida? Jo ir skaidrs, ka tieši šim pašreizējam valsts radio un televīzijai - varbūt vēlāk tas būs publiskais radio un publiskā televīzija, - tiem ir jāapkopo visobjektīvāk sabiedrības intereses. Un nacionālo pasūtījumu filozofija neizstrādāsies vienā gadā. Es ļoti gribēju, lai tieši Skujiņa padome sāktu to darīt. Tieši tāpēc, ka savā laikā tā tika ievēlēta kā "sabiedrības krējuma" padome. Un tas būtu svēts darbs, ja tas sāktos tieši šogad.

Saeimai ir savs pienākums. Ja mēs šogad ar budžeta līdzekļiem, ar budžeta sadalījumu nekādā veidā nenosakām nacionālo pasūtījumu, tad šī Saeima nacionālā pasūtījuma ietvaros nekā nebūs izdarījusi. Tie divi gadi būs pagājuši šajā ziņā par velti.

Bija strīdi par to, kāda ir padome, kāds ir tās sastāvs un tamlīdzīgi jautājumi. Ziniet, tā ir vismainīgākā daļa. Es pilnīgi neredzu nekādas problēmas piecu cilvēku vietā ielikt skaitli 9, sešu gadu vietā ielikt skaitli 3, 4, 2. Tie taču nav būtiskie lielumi. Ar to es arī gribu jums pateikt, ka mēs nemēģinājām izveidot likumprojektu, kurā kādai valdībai ir tieši pakļauta radio un televīzija. Es vispār uzskatu, ka ir nekorekti aizrādīt valdībai par kaut kādu diktāta mēģinājumu attiecībā uz radio un televīziju. Kā mēs ļoti labi zinām, "Latvijas Radio" nav bijis sevišķi draudzīgi noskaņots pret iepriekšējo valdību. Un, vienalga, tajā brīdī, kad bija finansu budžeta krīze, augustā, tieši "Latvijas Radio" bija tas, kurš pirmais saņēma simtprocentīgo budžeta atjaunojumu, un tikai pēc tam to saņēma televīzija. Mēs mēģinājām izveidot padomi, jo valdības ir mainīgas un likumu nepieņem uz vienu gadu. Pēc tam vēl būs vēlēšanas, vēlēšanām būs kaut kādi rezultāti. Mēs mēģinājām panākt tādu padomi, kas tiešām ir neatkarīga. Visnormālākais būtu, ja mēs dzīvotu stabilā pilsoniskā sabiedrībā, ņemt no dažādām sabiedriskām institūcijām pārstāvjus un viņus likt padomē. Tā tas ir Francijā un citās valstīs. Bet ir viena problēma - mēs vēl nedzīvojam stabilā pilsoniskā sabiedrībā. Tas nozīmē, ka šodien kāda organizācija, pieņemsim, Rakstnieku savienība, eksistē, bet nezinām, kādā formā tā eksistēs pēc trim gadiem. Tad, kad pilsoniskā sabiedrība būs nostiprināta, bez šaubām, varēs izveidot tāda veida padomi. Pašreiz mēs par pamatu ņēmām visdemokrātiskāko, kas šajā valstī ir, - ievēlēto parlamentu, kurā nevienai no frakcijām nav vairākuma. Lai ievēlētu šos 5 cilvēkus padomē, jums būs diezgan lielas problēmas atrast šos cilvēkus. Un tas, vienalga, būs ļoti smags sarunu kompromisa ceļš. Un ir pilnīgi vienalga, cik to būs, 5 vai 9. Tikai, ja man būtu jānosauc 9, tad man jau būtu grūtības. Nav tik daudz Latvijā to speciālistu, es atvainojos. To, kas būtu ar mieru aiziet no savām darbavietām un strādāt profesionāli tikai Radio un televīzijas padomē. Otrkārt, protams, pēc funkcijām tik daudz nav vajadzīgi.

Tālāk - par kontroli pār ēteru. Diemžēl arī šis likums, ko es prezentēju pašreiz... Pārraides kontrole pār ēteru. Es ļoti atvainojos, es gribētu lūgt vēl 10 minūtes - varbūt man pilnas 10 minūtes nevajadzēs, - 10 minūtes, lai ...

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? (Starpsauciens no zāles: "Nav!") Lūdzu!

E.Inkēns. Tātad kontrole pār ēteru. Protams, ka valstij ir jāveido zināma stratēģija attiecībā uz ēteru. Par to nav nekādu šaubu. Bet šo stratēģiju var veidot ar vairākiem paņēmieniem. Un pirmais - labākais - paņēmiens ir veidot to ar likumu. Jo likums ir tas jumts, kas ierobežo vienu vai otru darbību. Pēc tam katram, kas gribēs raidīt Latvijas teritorijā, būs jāizņem vēl divās vietās atļaujas. Viņam ir jāsaņem frekvences Satiksmes ministrijā, kur ir īpaša licencēšanas komisija, kur ir izstrādāts mehānisms, un tas ir arī likumā, gan ne šajā.

Otrkārt, viņam būs jāsaņem Tieslietu ministrijā atļauja. Tur viņam ir jānorāda savas darbības virziens, programma un tamlīdzīgas lietas. Kāpēc vēl ir vajadzīga trešā vieta, kur to darīs?

Tajā pašā laikā, arī šajā manā nolikumā, ir vēl arī turpmākās kontroles iespējas. Jo šajā valstī valsts ar saviem raidītājiem, ar saviem nesējiem kontrolē piecas televīzijas programmas, piecus televīzijas kanālus un astoņus radio kanālus. Tie ir pilnībā valsts kontrolē. Un padome, izsniedzot licenci, ar licences noteikumiem būtībā var ietekmēt, ko tur raidīs. Tā ka pilnīgas brīvības nav arī mūsu variantā. Ja ar pieciem televīzijas kanāliem un ar astoņiem radio kanāliem nevar kontrolēt un izveidot stratēģiju, tad es nevaru saprast, ar cik var? Jo, vai jūs zināt, cik ir palikuši pāri? Mēs runājam tā, it kā būtu miljoniem kanālu. Taču būtībā pašreizējā brīdī Latvijā bez šiem pieciem, kurus kontrolē valsts un kur trīs ir lielie, bet divi - lokālie, ir vēl iespēja potenciāli izveidot divus Latvijas televīzijas kanālus, un tas tad arī ir viss tas tirgus, par kuru var cīnīties pašreiz. Sešos lokālajos tīklos, kas ir gandrīz katrā vietā, sešās privātajās vai valsts stacijās var raidīt. Trīs - Vislatvijas radio. Ar zināmu naudu, ko diezin vai privātie var pašreiz "pacelt", vēl divos. Un ar lielāku naudu - vēl trīs vai četros. Pašreizējā brīdī šis ēters ir salīdzinoši ierobežots. Tā ka cīņa ir par nelielu daudzumu. Bet būtībā tehniski pēc tās reformas, ko izdara pašreiz Gūtmaņa kungs, pēc pāris gadiem, protams, šīs problēmas būs atrisinātas un ētera trūkums nepastāvēs. Pastāv cits trūkums. Pastāv tādu cilvēku trūkums, kuriem ir nauda un kuri grib to ieguldīt radio vai televīzijā. Tāpēc papildu kontrole pār viņiem nozīmē tikai to, ka mēs sašaurinām savu skatītaju tiesības kaut ko redzēt. Pie tam mūsu nostāja ir tāda kā strausam, kurš iebāzis galvu smiltīs. Pār Latvijas teritoriju raida satelīti. Mēs nevaram tiem norādīt nekādus likumus, tie nepārtraukti raida, un to daudzums palielinās. Un, ja mēs, pieņemsim, gribētu politisku iemeslu dēļ aizslēgt krievu valodā raidošos raidītājus, tad arī tie drīz nāks pa satelītu. Tas ir tas, ko mēs nevarēsim noregulēt. Jo citādi mums būs jāuzvedas tāpat, kā savā laikā darīja Padomju Savienība, mēģinot uzlikt traucējumus vienai vai otrai raidstacijai. Mums galarezultātā ir pašiem priekš sevis jāizlemj, vai mēs esam pieaugusi valsts vai ne un vai mūsu valsts pilsoņiem ir tiesības zināt visu informāciju un būt tik pieaugušiem, lai mēs viņus neuzskatītu par muļķiem, ka tikai tāpēc, ka kāds kaut ko saka, ka tikai tāpēc valstī notiek nemieri vai tamlīdzīgas lietas. Man bija diskusija ar Pēteri Tabūna kungu. Mēs ar viņu esam veci radiokolēģi. Un viņš uzskata, ka tikai tāpēc, ka daži masu informācijas līdzekļi, pieņemsim, "SM Segodņa", ir negatīvi noskaņoti pret Latvijas valsti, lai gan tas ir pats par sevi strīdīgs jautājums, ka tikai tāpēc valstī var būt problēmas. Tā nav taisnība. Tas atgādina tieši to pašu, kas bija 1987.gadā, kad kompartijas centrālā komiteja teica, ka "pieminekļa notikumi" ir tikai tāpēc, ka "Amerikas balss" tos kurina. Reālā dzīve izraisa vienu vai otru notikumu. Masu informācijas līdzekļi tos var tikai pastiprināt vai vājināt. Mums ir jānovērtē beidzot sava tauta kā pieaugusi tauta, nevis tāda, kuru mēs regulēsim, ko viņa drīkst redzēt un ko viņa nedrīkst redzēt.

Protams, pastāv arī tiesiskais aspekts. Rugātes kundzes projektā ir padome, kas izdod licenci. Viņa var to arī atņemt, kad viņai gribas. Un pat nav paredzētas iespējas kaut kādā veidā to apšaubīt. Nav pat paredzētas iespējas pārsūdzēt tiesā. Protams, to neviens nevar atņemt. Tomēr pareizā kārtība ir otrāda. Ja padome uzskata, ka kāds pārkāpj likumu, un ne tikai padome, bet jebkurš pilsonis tā var uzskatīt, tad viņš iesūdz tiesā un tiesa anulē licenci. Mēģināsim veidot pareizo tiesisko kārtību šajā valstī, nepārkāpsim to tikai tāpēc, ka mums vienā vai otrā brīdī tas liekas politiski izdevīgi.

Vienīgais, ko mēs pašreiz gribētu, protams, ir tas, lai šie noteikumi aizietu uz komisijām, lai abi likumi tur satiekas. Mums ir pietiekami liela kompromisa zona šajā it kā vissāpīgākajā jautājumā par padomes veidošanu. Mēs esam gatavi pilnībā pakļauties jebkuram kompromisam, ja vien tas nodrošina šīs padomes neatkarību. Tā mums pilnīgi nemaz nav problēma. Tas, ka pašreiz šis nolikums darbojas, ka šie noteikumi darbojas, tie, kā es jums jau teicu, nav reāli izraisījuši nekādas sekas. Tas ir pat ļoti slikti, jo es tiešām domāju, ka Valsts radio un televīzijā bija iespēja alkohola un tabakas reklāmu pārlikt uz bērniem neredzamo laiku.

Un tomēr. Ja mēs tagad abus likumprojektus ielaidīsim komisijā, tad ir cerība, ka divos, trijos mēnešos mēs varētu šo likumprojektu izveidot līdz galam. Kompromisa soli nāksies spert gan vienai, gan otrai pusei. To, ko mēs nespējām izdarīt mūsu komisijā, jo otrs likumprojekts parādījās tikai tāpēc, ka tur vienkārši neņēma mūsu domas pilnībā vērā, tagad visās komisijās kopsummā ir iespēja šos kompromisus panākt. Mums nevajag neko lauzt. Tagad abi ir vienkārši jānodod komisijām, lai tie virzās uz priekšu. Jo šīs lietas politizācija ir novedusi līdz absurdiem. Mītiņš Doma laukumā lielā mērā bija šā absurda paraugs. Es piezvanīju Pāvula kungam pēc tā mītiņa, jo viņš man ir viena no augstākajām morālajām autoritātēm Latvijā, un prasīju, kāpēc viņš tur gāja. Viņš teica: "Man piezvanīja un pateica, ka radio taisa ciet." Neviens no likumprojektiem - ne mans, ne Rugātes - neparedz nekādas represijas pret Valsts radio un Valsts televīziju. Tieši otrādi - paredz tiem brīvāku attīstību. Abi likumprojekti. Viennozīmīgi. Bet kādam ļoti gribas politizēt šo jautājumu. Vai tad valstī tiešām vēl ir par maz politisko jautājumu?

Jūsu izšķiršanai es piedāvāju tikai vienu būtisku jautājumu: vai jūs pieļaujat, ka jūsu valsts pilsoņi drīkst brīvi skatīties un klausīties to, ko viņi grib, vai arī jūs uzskatāt, ka var pastāvēt centrālajai komitejai līdzīgs orgāns, kurš izšķirs, kas cilvēkiem ir labs un kas - slikts. Es, protams, saprotu arī argumentus. Vienmēr jau ceļš uz elli ir bruģēts ar labiem nodomiem. Labais nodoms - tie būs mūsu cilvēki, kas pateiks, kas ir labs un kas - slikts. Bet tomēr tas ir demokrātijas pārkāpums. Mēs nevaram izdarīt tā, ka nezin kāpēc prese ir brīva, bet elektroniskie masu informācijas līdzekļi nav brīvi. Tam nav ne tehniskā, ne morālā pamatojuma. Mums nav pašreiz uz to ierobežojumu, jo ierobežojums ir tikai valsts mazums, nevis frekvence vai kādas tehniskas iespējas.

Es jūs aicinātu nobalsot par to, lai arī šie noteikumi ietu uz komisijām, lai tie tur satiekas ar Rugātes kundzes likumu. Un lai šī smagā došana, šie ļoti smagie kompromisi... lai pēc pāris mēnešiem mēs varam šo jauno sistēmu iedarbināt. Jo valstij tā ir vajadzīga. Pašreizējā sistēma kavē valsts masu informācijas līdzekļu attīstību. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Mārim Grīnblatam - "Tçvzemei un brīvībai". Lūdzu! Pēc tam - Pēteris Tabūns.

M.Grīnblats (TB).

Godātie Saeimas deputāti! Iepriekšējais runātājs, kas pārstāvēja valdību, nobeidza ļoti labi, - ka viņu vienīgā vēlēšanās ir tāda, lai šie abi dokumenti aizietu uz komisijām un lai tur divi likumi satiktos. Tas tika pieminēts kā Rugātes kundzes likums. Es gribētu norādīt uz šo mazo misēkli. Tas nav likums, bet tas ir likumprojekts, turpretī Ministru kabineta pieņemtie noteikumi, ja tos nodod komisijām un nenoraida, ir likums. Te ir šī būtiskā atšķirība, tā ka šeit katrā ziņā nav runa par divu līdzvērtīgu dokumentu spēkošanos, jo to statuss ir pavisam cits.

Katrā ziņā es negribētu pievienoties visiem tiem cilvēkiem, kuri ar pārmērīgām aizdomām skatās uz jebkuras privātās iniciatīvas pusi un katrā ziņā domā, ka privātās iniciatīvas cilvēks jebkurā gadījumā būs negodīgāks par valsts iniciatīvas cilvēku vai par valsts ierēdni. Es domāju, ka tas ir pavisam cits jautājums. Šeit ļoti daudzi zālē sēdošie tā vai citādi ir ar televīziju saistīti cilvēki. Viņi pietiekami labi arī zina, kāda ir šī reālā situācija valsts un privātajā televīzijā, kas ir vairāk vai mazāk vainīgs, kurš strādā rentablāk un kurš mazāk rentabli. Par to es negribu runāt, bet vienīgi par darba stilu, kādā veidā šie noteikumi ir pieņemti. Tas ir tas būtiskākais.

Tātad Vides un sabiedrisko lietu komisijā bija darba grupa. Mūsu frakcijā ieradās vairāki Ministru kabineta pārstāvji un teica, ka šī darba grupa faktiski ir strādājusi nepilnā sastāvā un šo likumprojektu ir sagatavojuši daži cilvēki. No tā es varēju secināt tikai vienu, to, ka Ministru kabineta pārstāvji varbūt nepiekrita šīs darba grupas konceptuālajai ievirzei. To arī varētu pilnīgi pieļaut, ka šāda situācija varēja veidoties, ka reāli nepiekrita. Tātad Ministru kabinets varēja veidot savu darba grupu un tā rezultātā iesniegt Saeimā savu likumprojektu. Un tādā gadījumā arī notiktu tas, ko Inkēna kungs teica, - valdības likumprojekts un Vides un sabiedrisko lietu komisijas likumprojekts tiktu vienlaicīgi nodots komisijām, šie projekti tiktu salīdzināti, un Saeima varētu spriest par to, kurš ir labāks. Vai visticamāk, kā tas droši vien arī būtu, starp abiem projektiem ir veidojams kāds kompromisa variants. Šajā gadījumā tādas situācijas nav. Ministru kabinets ir pieņēmis nevis jau likumprojektu, bet iesniedzis šeit noteikumus, kurus nenoraidot, tie stājas spēkā kā likums. Protams, arī Rugātes kundzes likums jeb, pareizāk sakot, Vides un sabiedrisko lietu komisijas likumprojekts ir jau nodots komisijām. Tātad arī tas tiek izskatīts. Taču reāli paies šie divi vai trīs mēneši, kā prognozēja Inkēna kungs. Tiešām tie paies, un par ko tad būs jālemj? Jālemj būs par ļoti vienkāršu lietu, par to, vai stāsies spēkā projekts, kurš divus vai trīs mēnešus ir gaidījis, vai joprojām paliks spēkā likums, kurš jau divus vai trīs mēnešus būs darbojies, un jebkurā gadījumā darbosies pavisam cits arguments. Atbilstoši šim likumam kaut kādas strukturālas vai finansiālas pārgrozības ir jau sākušās, tāpēc tajā brīdī pieņemt citu likumu būs ārkārtīgi neizdevīgi gan no politiskā, gan no ekonomiskā, gan no organizatoriskā viedokļa. Tā ka tā tomēr no valdības puses ir spēle uz diviem vārtiem, kuros sit bumbu iekšā viena un tā pati komanda. Abos gadījumos valdība paliek uzvarētāja. Un nevis tādēļ, ka, teiksim, valsts vai privāto raidītāju attiecībās būtu jāieņem kaut kāda pilnīgi dzelžaina dogmatiska nostāja. Šeit varētu gari runāt par atšķirībām starp televīzijas un avīžu ietekmi uz cilvēka apziņu un par to, kam ir lielāka ietekme - valdošajām partijām vai televīzijai. Taču ne par to es gribu runāt, bet gan par kaut ko citu. Par to, ka ir vajadzīga zināma kārtība, un, ja ir sacensība, tad tā ir līdzvērtīga sacensība starp projektiem. Turpretim, ja pieņems, ka vajag nodod šos valdības sastādītos noteikumus komisijām, tad tie skaitās jau automātiski likuma statusā, un nekāda līdzvērtīga sacensība komisijās starp šiem projektiem vairs nevar būt, ja darbojas šis arguments.

Likums ir pieņemts. Atbilstoši likumam ir sākušās kaut kādas pārgrozības, un grozīt likumu jau pēc tam vienmēr ir ļoti ļoti neizdevīgi. No visādiem aspektiem raugoties. Es domāju, ka deputāti to pietiekami labi saprot, tā ka šis balsojums nebūt nav par vēl viena projekta nodošanu komisijām, bet tas ir balsojums par to, ka šis likums sāk darboties. Par to ir runa. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - LNNK. Lūdzu! Pēc tam - Edvīns Kide.

P.Tabūns (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Jautājums ir stipri nopietns. Un šodien jau faktiski lielas diskusijas nebūtu bijušas vajadzīgas, un tās izvēršas varbūt pat nevietā, jo jautājums, kā ļoti precīzi nupat tika uzsvērts, kā Grīnblata kungs to pateica, domstarpības te ir pēc būtības. Un Inkēna kungs, kurš pārstāvēja nupat šeit tribīnē šos 81.panta kārtībā pieņemtos noteikumus, parasti prot pārliecināt, teikšu skaidri un gaiši. Šodien šeit viņš mani nepārliecināja, kāpēc tas tika darīts, kāpēc šie noteikumi tika pieņemti. Arī manas sarunas ar viņu līdz šim, arī presē, televīzijā un radio mani nav pārliecinājušas, jo Inkēna kungs un tie, kuri šos noteikumus gatavoja un pēc tam pieņēma, nerunā par to, kas ir zemtekstā. Bet es pateikšu skaidri un gaiši. Inkēna kungs un valdība taču zināja, ka tieši šādu ceļu ies šie noteikumi, ka tie nonāks šeit, Saeimā, ka mēs sāksim izskatīt un debatēt par šiem noteikumiem. Un arī to, ka ir Saeimā sagatavots, veselu gadu komisijā gatavots likumprojekts par elektroniskajiem masu informācijas līdzekļiem. Un jautājums patiešām šodien ir par šo būtisko, par to, ka ir šis komisijas likumprojekts un ir noteikumi, kuri jau darbojas, vēlreiz uzsveru - darbojas! Šie abi dokumenti grib nonākt komisijās kā nelīdzvērtīgi.

Kāpēc tas bija vajadzīgs? Uz šo jautājumu netika atbildēts, bet tas ir ļoti būtisks. Varētu lemt šodien, bet es domāju, ka tas ir nākotnes jautājums, kad mēs apspriedīsim šos likumprojektus attiecīgajos lasījumos, un tur varētu runāt par tām detaļām, par kurām te jau daudzi runāja, it īpaši Inkēna kungs. Taču šodien ir jāizšķiras pēc būtības. Neviens taču neliedza valdībai iesniegt savu likumprojektu, kā arī netiek liegts šodien iesniegt pie komisijas izstrādātajam likumprojektam, kā parlamenta praksē pieņemts, papildinājumus, labojumus un tā tālāk. Un tad deputāti lems - ko izvēlēties un kā ir pareizi. Tātad šodien galvenais uzdevums ir šos noteikumus noraidīt un nesūtīt tos uz komisijām. Ja valdība grib - lūdzu, iesniedziet šo likumprojektu, bet likumprojektu, nevis jau kā noteikumus vai kā papildinājumus, un arī komisijās deputāti to izskatīs normālā kārtībā. Tātad runa ir par to, ka elektroniskajiem masu informācijas līdzekļiem ar presi jāpanāk vienāda situācija, taču arī tā ir pārspīlēta. Tā pasaulē nenotiek. Pasaulē, demokrātiskajā pasaulē, tā nenotiek, nemaz nerunājot par to, ka tas nedrīkstētu notikt pie mums - Latvijā, šobrīd.

Es nolasīšu Eiropas raidorganizāciju savienības ļoti respektējama eksperta Rumhorsta kunga secinājumu par šo 81.panta kārtībā iesniegto likumprojektu, kuru vērtējot viņš ļoti lakoniski saka: "... taču man tūdaļ kļuva skaidrs, ka tajā nav nekādas citas perspektīvas, sistemātiskas pieejas vai filozofijas kā pilnīga atteikšanās no komerciālās raiddarbības regulēšanas". Un turpmāk: "Ðāds totāls komerciālās raidīšanas regulācijas trūkums ir pretrunā ar tām nostādnēm, kādas ir visās Eiropas padomes dalībvalstīs." Vai tas nav pārliecinoši? Un nobeiguma teikums: "Ja likuma nebūtu vispār (te ir domāts šā 81.panta kārtībā pieņemtais), tas būtu daudz labāk par šo likumu, kuru pašlaik tiek piedāvāts pieņemt." Nu, lūk, mēs ļoti strikti skatāmies un vadāmies pēc demokrātisko valstu, pēc Rietumu valstu, paraugiem, principiem, to ieteikumiem un tā tālāk. Bet kāpēc šeit mēs to gribam aizmirst? Tas ir ļoti respektējama eksperta izteikums, kurš faktiski pasaka iznīcinošus vārdus par šiem noteikumiem.

Es varētu daudz runāt par detaļām, par to, kādā veidā tika iesniegti šie noteikumi, kā tie tika sagatavoti. Tas nav, starp citu, Inkēna kunga sagatavotais likumprojekts jeb noteikumi. To sagatavoja privāto raidstaciju, kuras finansēja astoņas kompānijas, vīri. Un viņi, kā paši atzinās, atnesa tos Inkēna kungam, bet Inkēna kungs tos akceptēja.

Te varētu daudz runāt par to, ka informāciju grib pārvērst par preci. Informāciju vēl varētu pārvērst par preci, bet kā pārvērst par preci kultūru, nacionālās vērtības, ko rada it īpaši Latvijas radio, gatavojot vēsturei paliekošus raidījumus, iestudējumus, skaņdarbus un tā tālāk? Es pieminēšu tikai vienu faktu, kas šajos noteikumos ir rakstīts par nacionālo pasūtījumu, kuru drīkstēs izpildīt arī privātās raidstacijas. Labi, viss būtu normāli, bet kā privātās raidstacijas varēs izpildīt nacionālo pasūtījumu, ja tās grib būt absolūti brīvas, nepakļauties absolūti nevienam? Kāds iznāks šis nacionālais pasūtījums? Tas ir absurds! Man nav nekas iebilstams pret šīm privātajām komercraidstacijām un tā tālāk. Tās ir jāatbalsta, lai tās veidojas, un tas ir ļoti labi. Lai klausītājs vai skatītājs izvēlas, ko viņš grib dzirdēt un tā tālāk, taču nevar padarīt tās pilnīgi neatkarīgas pilnīgi un absolūti brīvam lidojumam. Tad ēters var tikt pārpildīts ar tādu produkciju, kādu mēs esam dzirdējuši raidstacijās "Sodružestvo", "Sadraudzība" puča dienās, pirmspuča dienās un vēl tālāk tajos laikos. Tad mēs varam sagaidīt tādu propagandas klājienu ēterā, kādu šodien pauž, piemēram, laikraksts "SM - Segodņa".

Un kas tad būs, ja tikai tiesas izšķirs? Un kamēr nonāks līdz tiesām... Bet, ja šīs raidstacijas darbosies uz atļautības un uz neatļautības robežas, kur tiesai grūti tikt klāt, tad tās darīs ļoti ļaunu darbu. Nu nedrīkst taču tā būt!

Secinājums ir pavisam vienkāršs. Neviens neaizliedz iesniegt šo likumprojektu normalā, parlamentārā kārtībā kā līdzvērtīgu likumprojektu vai papildinājumus klāt pie komisijas izstrādātā likumprojekta, kurš arī nav pilnvērtīgs. Ņemsim labāko no abiem un veidosim šo likumprojektu, kas atbilstu visas sabiedrības, visas valsts interesēm, bet šobrīd ir jānoraida šie 81.panta kārtībā pieņemtie noteikumi, attiecībā uz kuriem, paldies Dievam, mēs pašlaik vēl neredzam, ka tie dzīvē, praksē, darbotos, bet, ja tie būtu sākuši darboties, tad mēs būtu piedzīvojuši diezgan dīvainas, interesantas lietas. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Edvīnam Kidem - Tautsaimnieku politiskā apvienība, pēc tam - Irēna Folkmane.

E.Kide (TPA).

Cienījamais Prezidij un cienījamie deputāti! Jautājums par elektronisko masu informācijas līdzekļu būtību vienmēr ir bijis plašu diskusiju objekts visu pasaules valstu parlamentos, jo tas ir jautājums par informācijas pieejamību, tas ir jautājums par informācijas brīvību. Šis jautājums un šī problēma ir svarīga arī mūsu valstī, it īpaši šajā laikā, kad no mūsu televīzijas un radio raidījumiem arvien vairāk izzūd īsta kultūra, bet iespiežas "kiča" kultūra, subkultūra, un spiež uz mūsu sabiedrību. Šis jautājums ir sevišķi svarīgs arī pašreizējos apstākļos, kad daudziem cilvēkiem, it īpaši laukos, nav iespējams iegādāties laikrakstus un žurnālus, tāpēc vienīgais informācijas avots paliek radio un televīzija. Daudzi cilvēki mūsu valstī no rīta ceļas, skanot Latvijas radio, un vakarā iet pie miera, saņemot, kā jau te Tabūna kungs teica, patiešām plaša spektra informāciju un priekšstatu par to, kas notiek mūsu valstī daudzos aspektos. Un es domāju, ka šim likumdevējam visjūtīgākajā zonā vajadzētu strādāt faktiski ar skalpeli, nevis ar cirvi, turklāt vēl steigā. Tāpēc ar dziļu izbrīnu mums jāpieņem fakts, ka šo neizdiskutēto problēmu bez kādām diskusijām parlamentā un presē valdība pieņēma 81.panta kārtībā. Pie tam demisionējusī valdība un to likumprojektu, kuru arī vadīja demisionējušās valdības demisionējušais ministrs, kurš vairs nākamajā valdībā neatgriezās.

Par to, ka problēma nav izdiskutēta, liecināja vētrainās diskusijas Doma laukumā. Tas notiek tad, kad neizdiskutē parlaments. Tad diskutē tauta uz ielām. Par to liecina tas, ka arī presē ir pilnīgi pretēji viedokļi, kur nav atrasts vēl kopsaucējs, un tas ir jāizdara parlamentam. Mūsu, Tautsaimnieku politiskās apvienības, frakcija vairāk nekā stundu klausījās abu komisiju viedokļos, un mēs izpratām, cik dziļi pretrunīgi šie likumi ir savstarpēji un cik dziļi pretrunīgi tie ir katrs pats par sevi iekšēji. Un mēs sapratām, ka šādā kondīcijā likumprojekts nav pieņemams.

Par to, ka šis likumprojekts nav tādā kondīcijā, lai to varētu pieņemt, šodien liecināja arī Rugātes kundzes runa, jo viņa prasīja pagarinājumu pēc pagarinājuma, lai argumentētu parlamentam to, kas nav izdiskutēts komisijas "lauciņā". Un man šķiet, ka šoreiz, Rugātes kundze, nepavisam nebija vietā tas citāts par komisijām, kurās it kā nevar izspriest pa īstam dziļus jautājumus, jo komisijas pasaules parlamentārajā praksē ir pieņemtas kā pārbaudīts instruments, kur tieši var izdiskutēt visu, lai tad dokumentu iesniegtu parlamentā uz plenārsēdi un to pieņemtu.

Un beidzot par to, ka jautājums nav tik vienkāršs. Vislabāk to ilustrēja Skujiņa kunga teiktais no šīs tribīnes. Cik daudz neparedzētu aspektu varētu radīt fakts, ja šis likumprojekts tiktu pieņemts kā Ministru kabineta noteikumi. Lūk, tāpēc arī mūsu, Tautsaimnieku politiskās apvienības, frakcijas lēmums bija konsekvents un viennozīmīgs - neapstiprināt Ministru kabineta 81.panta kārtībā pieņemtos noteikumus par šo jautājumu, bet ļaut valdībai tos pēc tam otro reizi iesniegt komisijai, ja tā vēlas to darīt, kā alternatīvu otrajam likumprojektam, ko izstrādājusi Vides un sabiedrisko lietu komisija, taču nedot tam likuma spēku. Tad komisijās, kā jau te teica citi runātāji, ir iespējams atrast vai nu kopvektoru, vai arī pieņemt vienu likumprojektu par pamatu un bāzi un tad iestrādāt tajā no otra pantus vai tēzes, līdz likumprojekts tiek novests līdz vajadzīgajai kondīcijai. Ja spēkā paliktu šie 81.panta kārtībā pieņemtie noteikumi, tad tie steidzīgi tiktu realizēti dzīvē un notiktu viss tas, par ko šeit ļoti pareizi teica Grīnblata kungs. Tad tās struktūras, kas būtu radītas divu vai trīs mēnešu laikā, vai šīs izdotās licences vajadzētu anulēt. Šādas operācijas attiecībā uz sabiedrisko organismu nav pieņemamas. Tad es gribētu teikt, ka nekas nenotiks, ja kādu laiku vēl darbosies vecais likums, vecie noteikumi, kaut vajadzētu steidzināt šā jaunā likuma izveidi līdz galam, cik ātri vien iespējams. Mēs ieteicām arī Vides un sabiedrisko lietu komisijai, ja nepieciešams, izstrādāt pārejas noteikumus un iesniegt tos parlamentam. Tas ieviestu zināmu kārtību līdz likuma pilnīgai pieņemšanai, un tāda izeja ir. Un nobeigumā es vēlreiz gribu aicināt deputātus nebalsot par 81.panta kārtībā pieņemto noteikumu apstiprināšanu, bet tos noraidīt un, kā es jau teicu, abus projektus vienādā līmenī nodot komisijām tālākajai izskatīšanai. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Irēna Folkmane - Tautsaimnieku politiskā apvienība, pēc tam - Juris Sinka.

I.Folkmane (TPS).

Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tas, cik liels spēks piemīt teiktajam vārdam, cik milzīga vara piemīt televīzijai - tas šodien nevienam nav jāpierāda. Vistālākajā pagastā, kur pašlaik, kā jau teica arī Kides kungs, cilvēkiem nav iespējams pasūtīt un saņemt laikrakstus. Tur nekursē arī sabiedriskais transports un cilvēki nevar aizbraukt uz teātri vai koncertzālēm, tāpēc radio un televīzijas klātbūtne mājās ir vienīgā saikne ar ārpasauli. Tāpēc elektronisko masu informācijas līdzekļu noteikumiem ir jābūt tādiem, lai tie patiesi kalpotu Latvijas tautas interesēm. Satraukums sabiedrībā un tautas atbalsts ir pamatots. Taču vienlaikus šie noteikumi ir arī visai specifiski, un tie saprotami var būt tiešām speciālistiem. Sakarā ar to, ka noteikumi par elektroniskajiem masu informācijas līdzekļiem tika pieņemti Ministru kabinetā 81.panta kārtībā un lielā steigā, iepriekšējai valdībai demisionējot, tie tomēr jau trīs nedēļas darbojas ar likuma spēku, bet Saeimas komisijās šis likumprojekts netika izskatīts. Tas netika izskatīts arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, bet tajā pašā laikā darbs pie likumprojekta Vides un sabiedrisko lietu komisijā netika pārtraukts, un pie tā turpināja strādāt speciālisti. Es uzskatu, ka te tika pārkāpts pat koleģiāla darba ētikas moments. Tāpēc, lai labotu to, kas vēl labojams, un lai mēs nostātos atkal izejas pozīcijās, lai nebūtu šīs konfrontācijas un lai šo divu likumprojektu sadursmi nevajadzētu pacelt naida līmenī, bet objektīvi tos izvērtēt un panākt kompromisu, es izsaku priekšlikumu - noraidīt Ministru kabinetā 81.panta kārtībā pieņemtos noteikumus un lai tie ar mūsu balsojumu zaudē likuma spēku. Tad jaunā valdība varētu Saeimai šos noteikumus iesniegt vēlreiz un tad šie abi likumprojekti, kuri tika izstrādāti gan Rugātes kundzes, gan Inkēna kunga vadībā, tiktu objektīvi izvērtēti no kompetentu ekspertu puses un kā līdzvērtīgi pretendētu uz izskatīšanu komisijās. Jo šobrīd, izskatot gan vienu, gan otru dokumentu, jāsaka, ka tie abi prasa arī juridisku sakārtotību. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Jurim Sinkam - lūdzu! Frakcija "Tçvzemei un brīvībai". Pēc tam - Gundars Bērziņš.

J.Sinka (TB).

Cienījamais Prezidij! Dāmas un kungi! Aicinu atbalstīt Vides un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto projektu kā pamatu likumam par elektroniskajiem sabiedrības saziņas līdzekļiem un noraidīt valdības piedāvāto variantu, kas iesniegts 81.panta ietvaros. Apsveicu kā absolūti pieņemamu to, ko teica Kides kungs, arī manas frakcijas priekšsēdis Grīnblata kungs, Folkmanes kundze un, protams, Rugātes kundze, mums šeit pārrunājot šo ļoti būtisko jautājumu, kas nav izšķirams tik ātri. Ja es saku - izšķirams tik ātri, tad tas nozīmē - jau pieņemt to kā likumu, pirms mēs to esam izvērtējuši un pieņēmuši demokrātiskā ceļā.

Un te nu Inkēna kungs runāja par divām lietām - par preses brīvību, salīdzinot to ar radio brīvību, un par mūsu it kā cinisko nostāju pret šīm brīvībām. Te ir jāprecizē kādas lietas, proti, ka preses brīvība var būt atkarīga arī no papīra daudzuma. Ej nu sazini! Bet katrā ziņā radio un televīzija prasa frekvences, aizņem ēteru. Un tātad ir ierobežojumi tādā veidā.

Tāpat vēlreiz jāatkārto tas, ka šeit, patiesību sakot, notiek mūsu demokrātiskās brīvības ierobežošana ar to, ka 81.panta ietvaros pieņem likumu, kas jau darbojas, lai gan ir vēl neizveidotā veidā. Es neredzu nekādu iemeslu, kāpēc vajadzētu lietot šo budžeta ieganstu, lai šo likumu pieņemtu 81.panta ietvaros. Tas ir iegansts, ko Inkēna kungs minēja, runādams ar manu frakciju par šo likumu, un tas nav pietiekami nekādā ziņā. Ja to varēja nokārtot pagājušajā gadā, tad varēja nokārtot arī tagad. Pārējais ir atstājams vēlreiz komisijām, tad jau, kā iepriekšējie runātāji teica, lai šis Kabineta variants ir kā tāds priekšlikums varbūtējiem grozījumiem un papildinājumiem, bet nekādā ziņā jau kā likums, kas darbojas. Pēc maniem personīgajiem ieskatiem, domājot par BBC veidojumu, kur kādreiz strādāju, mums vajadzētu ieviest abonentu maksu gan tikai tālredzei, bet ne radio. Tad tie nabaga cilvēki, par kuriem Inkēna kungs tik emocionāli runāja, varētu samierināties, ja vajadzīgs, ar radio, jo es kaut kā nesaredzu, kāpēc "nabaga" cilvēks var atļauties nopirkt samērā dārgu televīzijas uztvērēju, bet pēc tam nevarētu maksāt abonenta maksu. Bet tas nu tiešām varbūt ir nākotnes, lai gan es ceru - tuvākās nākotnes jautājums. Un tāpat ir nepieciešams reklāmas naudu novadīt tikai privātajam sektoram, jo, ja valsts jeb, pareizāk sakot, sabiedriskais radio un televīzija saņem abonentu maksu, tad ar reklāmu tiem nebūtu jānodarbojas. Taču tas, protams, ir izkārtojams tālākajās sarunās un analīzē, bet šie būtu tādi pamatprincipi, kurus es personīgi atbalstītu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu! Pēc tam - otrreiz Anta Rugāte.

G.Bērziņš (LZS).

Cienījamais Prezidij! Cienījamā Saeima un arī radioklausītāji! Pirmais, par ko es gribētu runāt, ir šī tēze, kas izskanēja no Ministru kabineta pārstāvja, - vai mēs esam "pieaugusi" valsts? Es gribētu teikt, vai mēs esam tiesiska valsts. Man te arī, protams, ir jautājums, kādu Ministru kabinetu pārstāv, - vai tas ir Birkava kunga kabinets, ko pārstāv, vai tas ir Gaiļa kunga jaunais Kabinets, jo vecā Kabineta pilnvaras ir beigušās. Cik es zinu, Gaiļa kungs nebija tas, kas šo projektu atbalstīja. Man šobrīd nav skaidrs, ko pārstāvēja šis Ministru kabineta pārstāvis - demisionējušo un neesošo Kabinetu vai to, kas saņēma Saeimas uzticību.

Tātad es gribu nolasīt tikai vienu rindiņu no Satversmes. Likumdošana. 64. pants: "Likumdošanas tiesības pieder Saeimai, kā arī tautai šinī Satversmē paredzētajā kārtībā un apmēros." Un Satversmes 81. pants šādu iespēju nodarboties ar likumdošanu, ja neatliekama vajadzība to prasa, dod arī Kabinetam izņēmuma gadījumā un izņēmuma kārtā. Un tāpēc es varbūt mazāk runāšu par emocijām, runāšu tieši par šo argumentāciju, ko es jau prasīju arī par citiem Kabineta noteikumiem. Piemēram, vienus noteikumus mēs pieņēmām, un Kabinets neuzskatīja par vajadzīgu mūs informēt ne rakstiski, ne mutiski, lai pamatotu šo nepieciešamību un steidzamību. Šinī anotācijā šī nepieciešamība un steidzamība ir pamatota.

Un tātad 1. punkts šajā nepieciešamībā. Budžeta līdzekļu ekonomija un budžeta apstiprināšana likumdošanas ceļā. Tātad šī ir it kā tā nepieciešamība, kas Kabinetam liek pieņemt šo likumu, bet Inkēna kungs jau skaidri un gaiši pateica, ka naudas daudzums atkarīgs no valsts iespējām, naudas daudzums nemainīsies. Līdz ar to, manuprāt, šim argumentam nav nopietna svara.

Vēl kas. Saeima lieliski zina, ka šobrīd mums ir iesniegta jaunā likumu pakete, kas ir iesniegta ar nokavēšanos, un praktiski runāt par nopietnu budžeta veidošanu, kad nav zināmi visi nodokļi, uz kā bāzes veidosies ieņēmumu daļa... Tad jau Kabinetam jāpieņem arī visa šo nodokļu likumdošana. Manuprāt, budžeta veidošana ir ļoti apgrūtināta šo daudzo trūkumu dēļ un šis likums nebija tas, ka bija nepieciešams, lai visu šo veidotu.

Pastāvošā likumdošana jau vairākus gadus neatbilst reālajam stāvoklim. Protams, es piekrītu, ka likumdošana nav pietiekami sakārtota. Bet es jau nolasīju Satversmi: ir Saeima, kas nodarbojas ar likumdošanu, bet likumdošanas iniciatīva ir Ministru kabinetam - un tā tālāk. Tad ir jautājums - kāpēc šis likums, kurš sagatavots tik "zaļš", vēl netika pirms iesniegšanas Saeimā... Ja tas būtu iesniegts Saeimā un Saeima būtu divus gadus to turējusi un nebūtu spējusi... būtu par vāju, lai pieņemtu šos lēmumus, likumus... Bet likumdošanas iniciatīvas kārtībā šie likumprojekti netika iesniegti, un uzreiz tiek pieņemts likums.

Tiek pārkāptas autortiesības. Es domāju, ka šie noteikumi (kā te jau izteicās gan par tabakas, gan par citu reklāmu, kas turpinās) neatrisina šo jautājumu, un, manuprāt, tas nav saistīts ar šo steidzamību.

Vēl - par tiesiski attīstītu valsti. Ministru kabineta pārstāvis ļoti skaidri un gaiši pateica - jā, šī abonentu maksa ir nodoklis. Tādēļ es tomēr lūdzu Kabineta juristus vai citus juristus palasīt Satversmes 81. pantu, kur ir pateikts, ka nodokļus Satversmes 81. panta kārtībā pieņemtie noteikumi nedrīkst skart. Un, ja Ministru kabineta oficiālais pārstāvis saka, ka tas ir nodoklis, tad man rodas šaubas, vai šī Saeimas un Satversmes ignorēšana nav veikta apzināti. Jo, ja Kabineta loceklis apzinās, ka tas ir nodoklis, un ja Satversmē ir skaidri ierakstīts, ka to nedrīkst pieņemt Satversmes 81. panta kārtībā, tad, es uzskatu, tā jau ir lielā mērā apzināta Satversmes un Saeimas ignorēšana.

Otrs, kas, protams, arī šinī likumā ir, - tas ir tas paradoksālais šajā procedūrā, ka Ministru kabineta noteikumi daudz ko uzdod darīt Saeimai. Un šeit no runātājiem es sapratu to, ka, viņuprāt, Saeimai būs lielas problēmas atrast šo padomi 5 cilvēku sastāvā. Bet es arī sapratu to, ka līdz ar to, ka būs šī padome, Saeimai jau nu nav nekādas iespējas pieņemt saprātīgu likumu, un tāpēc mēs, tas ir, Ministru kabinets, esam bijuši tie, kas pieņem šo likumprojektu.

Vēl par dažām likumā skartajām detaļām. Tātad - par 11.pantu, kur bija runa par šo valsts īpašumā esošo raidītāju vai tīklu izmantošanu. Šeit ir noteikts, ka licencēšanas kārtībai nav noteikti kritēriji, procedūra. Manuprāt, ir jābūt arī atbildīgai padomei vai orgānam, ko Saeima izveidos un kas izvērtēs, cik ilgā laikā ko ir tiesības prasīt un kādi ir šie kritēriji. Manuprāt, šī nenoteiktība jau tieši ir saistīta ar patvaļu. Ir jābūt noteiktai argumentācijai, motivācijai, kāda var būt par pamatu noraidījumam. Vai arī, ja, kā izteicās šeit pārstāvji, nemaz nav tik daudz to uzņēmēju, kas gribētu ieguldīt naudu šinī biznesā, tad tai procedūrai, manuprāt, ir jābūt daudz stingrāk reglamentētai un šī patvaļa ir vairāk jāierobežo, lai būtu aizstāvēts šis uzņēmējs, kas vēlas saņemt šo licenci.

33. pants. Es runāju arī par privātajiem raidītājiem. Šie ieraksti ir jāglabā 6 mēnešus. Ja, kā te teica, šis likums ir ļoti demokrātisks un pretimnākošs, vai kāds ir parēķinājis, cik kopumā tas maksās gan valstij, gan uzņēmējiem - 6 mēnešus glabāt visas šīs kopijas? Tas šodien nenotiek, un principā, manuprāt, tas ir nereāli. Šeit varētu būt kaut kāda savādāka pieeja. Bet 6 mēnešus ilga visu ierakstu glabāšana - tas maksā ļoti apaļas summas. Un, manuprāt, tas ir arī diskriminējošs faktors.

Tātad vēl šeit, protams, ir runa par šo padomi, par tās veidošanas principiem. Šeit parādās arī valsts pasūtījuma politika. Sabalansēt programmu politiku ar iespējām. Vēl ir runa par to, ka vajag iegūt nepieciešamo sabiedrisko informāciju. Protams, ir nepieciešams daudz informācijas, bet tas arī ir vēl jautājums, kāda informācija valstij ir jānodrošina - par visām tēmām, kas interesē sabiedrību vai sabiedrības daļu un tās indivīdus?

Protams, šis jautājums par elektroniskajiem masu informācijas līdzekļiem ir risināms pietiekami strauji. Manuprāt, tā būs arī lielā mērā pārbaude Saeimai, vai tā pietiekami nopietni spēs izskatīt šos likumprojektus un, tos izvērtējusi, izveidot likumprojektu, kas būs optimāls un ievēros visu ieinteresēto personu, pirmām kārtām skatītāju un radioklausītāju, intereses.

Attiecībā uz balsojumu par to, vai šo likumprojektu nodot komisijai, Grīnblata kungs ļoti precīzi pateica - jaunā procedūra, kas ir ietverta Kārtības rullī, paredz, ka, nododot likumprojektu komisijai, šie noteikumi turpina būt spēkā. Un tāpēc, manuprāt, šis balsojums būs pārbaudījums. Pirmām kārtām, šeit mēģina runu novirzīt uz kaut kādu strīdu starp valsts un privāto televīziju, diskrimināciju it kā privātās uzņēmējdarbības veicināšanai. Manuprāt, šī būs pirmā pārbaude Saeimai - pārbaude, vai šī valsts ir tiesiska, vai mēs ejam uz tiesisku valsti, vai arī turpinām patvaļu, kā te teica, raksturojot padomes darbību, kas it kā esot patvaļa CK garā. Ja tiks nobalsots par šiem noteikumiem, tad, manuprāt, tiks nobalsots par to, ka valdībai būs atvērtas rokas veikt šo darbību patvaļīgi, neievērojot Satversmi un likumdošanu, kas, manuprāt, tomēr ir augstākās lietas valstī.

Gribu vērsties arī pie visiem tiem, kas ir ieinteresēti šinī likumā - pirmām kārtām pie klausītājiem un skatītājiem, valsts televīzijas un radio darbiniekiem, privāto kanālu īpašniekiem, finansētājiem un darbiniekiem, - un teikt, ka Saeima nevērsīsies ne pret vienu no šīm grupām un ka šā likuma noraidīšana nav vērsta uz kādas šo nosaukto cilvēku grupas diskrimināciju. Šis jautājums ir augstāks - vai prioritāte ir Satversmei, likumdošanai tiesiskā valstī vai patvaļai, kas turpinās no iepriekšējiem - sociālisma laikmetiem valstī. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte - otrreiz. Lūdzu - 5 minūtes! Pēc tam - Lainis Kamaldiņš.

A.Rugāte (KDS).

Paldies, kolēģi, par jūsu iecietību! Man ir ļoti īss sakāmais, tie ir tikai daži komentāri, bet vispirms paldies par jūsu ieintersētību šīs lietas izpratnē un par atsaucību viedokļu apmaiņā, kur izskanēja jau ļoti daudz vērtīgu priekšlikumu. Precizējums attiecībā uz Ministru kabineta pārstāvja teikto. Pirmkārt, par preses padomi. Tas ir vairāk kā nekorekts salīdzinājums, tās nav salīdzināmas lietas, un, lai manis teiktais nebūtu mans personīgais arguments, es gribu atsaukties atkal uz "Baltic Media", kas atrodas Zviedrijā, novērtējumu attiecībā uz padomes nepieciešamību un attiecībā uz argumentiem, kādēļ tai ir jābūt tādai, kāda tā ir iestrādāta nevis noteikumos, bet gan komisijas likumprojektā, saskaņā ar Eiropas kopienas prasībām. Proti, ir svarīgi, lai autori apzinātos, ka elektroniskie masu informācijas līdzekļi mūsdienās ir paši svarīgākie sabiedriskās apziņas veidotāji. Tie ir daudz būtiskāki nekā drukātie mediji, tāpēc diezin vai oponentiem vajadzētu uztraukties, ka radio un televīzijas raidstacijas dibināšana un raidīšana ir vairāk regulēts process nekā tiesību saņemšana drukātu lapu izdošanai, kaut arī avīzes izskatā. Tādēļ es arī gribu tūliņ teikt, ka pārlieku nekorekta ir atsauce uz, kā šeit to nosauca, Skujiņa padomi. Tā ir Radio un televīzijas padome. Un neviena personālija nevar būt par sinonīmu šai padomei. Un arguments - jautājums par to, vai tad patiešām nepietiktu 5 -7 kanālu, lai varētu izveidot valstī nacionālās informācijas stratēģiju, - ir pat nekomentējams. Kaut vai tādēļ vien, ka jūs tiekat maldināti ar to, ka, nosaucot šos skaitļus, tie netiek atšifrēti, jo patiesībā šie 5, 7 kanāli ir tie, kas ir valsts rīcībā. Izplatīšanas kanāli. Un nevis valsts televīzija vai valsts radio. Un šajos izplatīšanas kanālos raida arī IGE, KS un visi pārējie, kurus es jums nenosaucu. Ļoti svarīgi ir tas, ka Radio un televīzijas padome nav pakļauta, un to nodrošina tikai un vienīgi komisijas likumprojekts, - tas ir atkal citāts no neatkarīga atzinuma.

Un vēl viens citāts, - ka raidīšanas atļauju saņemšana ir sarežģīts, bet ļoti vajadzīgs process, lai uz ēteru un kabeļu tīkliem nepretendētu diletanti un spēki, kam padomā ir citi, sabiedrībai sveši mērķi. Es bez tendenciozuma lasu šo citātu, tā ir rakstīts atzinumā. Lai mēs nepārprastu mūsu brīvības izpratni šajā sarežģītajā jomā un šajā sarežģītajā jautājumā.

Attiecībā uz padomes līdzekļiem tika pieminēts, ka kāds raiduzņēmējs, kurš sevi pieteica kā tāds, kurš varētu raidīt, ir saņēmis atbildi jeb drīzāk prasījumu, ka viņam būtu jāiemaksā 12 tūkstoši latu, gan ar atrunu, ka varbūt ir cita summa, šī iemaksa, lai varētu šo raidatļauju saņemt. Es, kolēģi, nevaru komentēt šo skaitli, bet es jums darīšu zināmus divu gadu ienākumus, kuri ir padomes rīcībā un kuri kā juridiskas personas kontā atrodas reālu latu izskatā šajā rēķinā. Tātad, kopš padome pastāv, līdz šā gada 1. septembrim tās ieņēmumu daļā ir 15 019 lati un 17 santīmi. Šī summa ir pielīdzināma apmēram 20-30 raiduzņēmēju raidīšanas atļauju saņemšanas valsts nodevai, pie tam ņemot vērā to, ka daudziem ir samazināta šī nodeva un daudzi ir arī no tās atbrīvoti, un tas izriet no padomes nolikuma, kurš ir noteiktā kārtā jāpiemin; tas reglamentē šo procedūru attiecībā uz katru no raidītājiem atsevišķi. Tā ir shēma, kas ir profesionāli izstrādāta, ņemot vērā Eiropas un pasaules pieredzi šajā masu mediju jomā (kādā veidā, cik lielam raidītājam, kāda iemaksa ir nepieciešama, ņemot vērā teritoriju, auditoriju, finansējuma pamatus, dibinātājus un tā tālāk).

Tā ka viss pārējais, es domāju, varbūt pat nav vairs komentējams, un, kas attiecas uz šādu baumu izplatīšanu, man gribētos teikt - diez vai Saeimas mikrofons tam būtu vispiemērotākais. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vārds Lainim Kamaldiņam - "Latvijas ceļš"! Lūdzu! Pēc tam uzstāsies Aleksandrs Pētersons. Bet jāņem vērā, ka būs pārtraukums.

L.Kamaldiņš (LC).

Godātais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Protams, šī diskusija gan sabiedrībā, gan masu informācijas līdzekļos par to, kurš projekts ir labāks, turpinās jau ilgāku laiku, taču savu uzstāšanos es gribu sākt ar atstāstījumu par to, kāda bija aptuveni mana saruna ar vienu no opozīcijas pārstāvjiem, kurš darbojas Vides un sabiedrisko lietu komisijā un kurš arī nobalsoja par šo Rugātes kundzes virzīto likumprojektu. Kad es viņam pajautāju, kāpēc viņš balsoja par šo likumu un kas ir slikts valdības projektā, viņš teica tā: "Nu zini, ja jāsaka godīgi, es neesmu lasījis ne vienu, ne otru. Bet, ja to ir izstrādājis "Latvijas ceļš", tad ir diezgan droši, ka aiz jums ir kāds lobijs." Runājot par lobijiem, es drīzāk gribētu teikt, ka lobijs ir aiz šā Rugātes kundzes projekta, jo darba grupa, kura te tiek pieminēta, faktiski tika izveidota tādā sastāvā, ka tajā ietilpa Rugāte un es. Taču es šajā darba grupā nekādu iznākumu reāli ietekmēt nevarēju. Es netiku aicināts. Un tur strādāja tieši šīs Radio un televīzijas padomes cilvēki, "Latvijas Radio" cilvēki un "Latvijas Televīzijas" cilvēki. Netika pieaicināts absolūti neviens pārstāvis no šeit nievātā komerciālā radio un komerciālās televīzijas.

Tagad, turpinot šo pašu tēmu par lobijiem, acīmredzot būtu lietderīgi runāt arī par šo Eiropas raidorganizāciju apvienības atzinumu. Starp citu, arī šajā apvienībā neietilpst neviens komerciālais raidītājs. Tā ir tādu pašu sabiedrisku jeb valstisku uzņēmumu kā "Latvijas Radio" apvienība. Un dabiski, ka viņi aizstāvēs savējos šeit. Bez tam šis Rugātes kundzes pieminētais apvienības atzinums par valdības iesniegto projektu, ko citēja Tabūna kungs, starp citu, nemaz netika citēts pilnībā, jo šīs apvienības Juridiskā departamenta direktors Rumphorsts tieši tā tika rakstījis, ka viņš tikai garāmejot un pavirši ir ieskatījies šajā projektā.

Un saistībā ar šo starptautisko ekspertēšanu es gribu pieminēt, ka Birkava kungs ir vienojies ar Eiropas padomi, ka uz Eiropas padomi tiek sūtīti abi šie projekti. Un to tiešām varētu atzīt par autorizētu ekspertīzi, nevis atsaukties uz šo asociāciju. Protams, man izbrīnu zināmā mērā izraisa tāda juridiska nekonsekvence un apzināta dezinformēšana. Piemēram, Skujiņa kungs pavērsa visu šo atļauju saņemšanu tīri tehniskā virzienā, pasakot, ka, lai raidītu, ir nepieciešama tikai Satiksmes ministrijas izdota raidīšanas frekvence vai raidīšanas atļauja. Taču tā diemžēl ir neprecizitāte, jo likumā ir pieprasīts arī tas, ka šai privātajai radio vai televīzijas kompānijai ir nepieciešama arī Tieslietu ministrijas licence. Šis raidītājs reģistrējas kā masu informācijas līdzeklis. Un tiem, kuri ne pārāk orientējas likumos, es varu pateikt priekšā: ja vienā likumā ir ierakstīts, ka šī reģistrēšanās notiek atbilstoši cita likuma prasībām, tad ir vēlams ielūkoties arī tajā otrajā likumā. Un tajā otrajā likumā - tas ir likums par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem - tiek prasīti gan dibinātāju dati, gan dati par potenciālo auditoriju, gan raidīšanas koncepcija jeb darbības koncepcija. Protams, dezinformēšana zināmā mērā notiek arī ar valsts radio palīdzību. Piemēram, valsts radio uzsver, ka viņu eksistencei briesmas rada tas, ka valdības izstrādātajā projektā ir ierakstīts, ka attiecībā uz nacionālo pasūtījumu var izsludināt konkursu un ka uz to var pretendēt visi elektroniskie masu informācijas līdzekļi, to skaitā arī komerciālie. Taču, runājot par šo problēmu, būtu lietderīgi izlasīt arī otru projektu. Un otrā projektā ir ierakstīts, ka nevis var izsludināt, bet izsludina. Tā ir obligātā norma. Līdz ar to, ja šis radio saskata briesmas savai eksistencei, tad tās ir lielākas otrajā projektā.

Gribu runāt arī par abonentu maksām. Te tiek pieminēts, ka abonentu maksas nodrošina tiešām reālu sabiedrības ietekmi pār to, ko viņi redz publiskajā televīzijā un dzird publiskajā radio. Taču abonentu maksas tiek apskatītas tikai no viena aspekta. Šeit tiek pasniegts tikai tas, ka patērētājiem, tātad mūsu iedzīvotājiem, ir pienākums maksāt. Tajā pašā laikā viņiem nav paredzētas absolūti nekādas tiesības ietekmēt to raidījumu saturu, kurus viņi redz vai dzird. Edvīns Inkēns jau minēja, ka šie maksājumi būs jāmaksā visiem. Kaut gan, protams, varētu jau modelēt, ka mums tiks izstrādāts abonentu maksas iekasēšanas mehānisms, un, piemēram, Skandināvijas valstīs arī uz to iet. Bet tādā gadījumā jāmaksā ir tikai tiem, kam ir radio jeb televīzijas aparāts, un nav pilnīgi skaidrs, pēc kādiem principiem tiek iekasēts, jo Rugātes kundze saka tā: "Mûsu projektā ir izstrādāta šī abonentu maksas iekasēšanas kārtība." Nav iestrādāta! Tur ir tikai pateikts, kas nosaka un kā nosaka šo abonentu maksas lielumu. Taču nav pateikts, kādā veidā tā tiks iekasēta. Šajā ziņā valdības projektā ir krietni saprātīgāka norma, ka ir uzticēts Finansu ministrijai kopā ar jauno padomi izstrādāt koncepciju, kā tiks iekasētas abonentu maksas.

Arī Gundars Bērziņš nebija precīzs, runājot par nodokli, kas ir pieņemts Satversmes 81.panta kārtībā un ko it kā nedrīkstētu pieņemt. Šajā gadījumā runa ir par to, ka paredzētā padome varēs pati noteikt obligāto maksājumu. Tas nav nodoklis, jo nodokļus nosaka Saeima, nevis padome. Šajā gadījumā tiek paredzētas plašas iespējas padomei pašai iekasēt sev naudu. Protams, ir vēl rezerves variants, kā padome varētu palielināt savā pārziņā esošā fonda lielumu. Tas, ka viņi varētu noteikt arī šos maksājumus no privātajiem. Taču diemžēl no privātajiem šie maksājumi acīmredzot samazināsies, jo, ja likums tiks pieņemts tādā variantā, kādu piedāvā Rugātes kundze, privāto skaits, es esmu pārliecināts, samazināsies. Un es domāju, ka mums tomēr vajadzētu rūpēties par demokrātijas normām, par iespēju cilvēkiem pašiem noteikt, ko viņi klausīsies. Un tieši cilvēku izvēle būs tā, kas noteiks, vai pastāvēs šie privātie vai nepastāvēs, vai viņiem būs auditorija vai nebūs.

Un, protams, šajā sakarā runājot par demokrātijas izpratni, varētu pieminēt, ka interesanta tā liekas arī Nacionālo spēku apvienības pārstāvētajā Rīgas domē. Arī tur demokrātija tiek tulkota tā: "Mçs izdomājām, ka tāds un tāds laikraksts nav Latvijai derīgs, tas ir kaitīgs Rīgas iedzīvotājiem, tātad tas ir aizliedzams." Un velti Rugātes kundze un Tabūna kungs abi cenšas izvairīties no atziņas, ka viņu aizstāvētajā variantā ir cenzūra. Jā, tiešām tur ir cenzūra - ar visiem tiem noteikumiem un ar padomei paredzētajām iespējām šos noteikumus pastiprināt. Es arī piedalījos sarunā, kas bija Inkēna kungam ar Tabūna kungu, un Inkēna kungs teica: "Nu, bet paklausies, jūsu variantā tiešām šī cenzūra ir." Un Tabūna kungs tad teica tā: "Nu jā, bet kā tad mēs varēsim aizliegt tādus kā "KS Video"?" Tabūna kungs, to novērtēs klausītājs! Klausītājs novērtēs, vai viņam patīk vai nepatīk, vai viņš klausīsies vai ne. Un ļaujiet cilvēkiem būt pašiem pietiekami gudriem un pašiem tikt skaidrībā par to, kas ir nepieciešams un kas nav nepieciešams! Tāpēc es aicinu atbalstīt Satversmes 81.panta kārtībā valdības pieņemto noteikumu nodošanu komisijā. Es, protams, piekrītu, ka tur varētu būt uzlabojumi, un es redzu, ka daudzos punktos tie ir iespējami, un es esmu pārliecināts, ka, kopīgi strādājot, šis projekts kļūs labāks. Bet par pamatu es aicinu ņemt tomēr valdības izstrādāto projektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Vārds Mārim Grīnblatam - "Tçvzemei un brīvībai". Vienu minūti ilgs paziņojums. Lūdzu!

M.Grīnblats (TB).

Godātie Saeimas deputāti! Četru frakciju uzdevumā nolasu īsu paziņojumu Saeimas prezidijam: "Darām zināmu, ka šā gada 22.septembrī saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 188.pantu Saeimas Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcija, Latvijas Zemnieku savienības frakcija, Kristīgo demokrātu savienības frakcija un frakcija "Tçvzemei un brīvībai" ir izveidojušas politisko bloku - Nacionālais bloks, kurā var iekļauties arī pie frakcijām nepiederoši deputāti." Paziņojumu ir parakstījuši šo četru frakciju vadītāji - Grīnblats, Kiršteins, Prēdeles kundze un Rozentāla kungs. Un uzaicinām plkst.12.30 starpbrīdī uz preses konferenci Sarkanajā zālē, kurā piedalīsies Nacionālā bloka padomes locekļi un Sekretariāta vadītājs. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Man ir lūgums. Cik es saprotu pēc Kārtības ruļļa, šeit ir jābūt visu deputātu parakstiem. Es ar visu deputātu parakstiem šeit domāju visu to deputātu parakstus, kuri iesaistās šajā politiskajā blokā. Lūdzu reģistrēsimies! Saeimas sekretāru Imantu Daudišu lūdzu nolasīt klāt neesošo deputātu vārdus.

I.Daudišs (Saeimas sekretārs).

Godātie deputāti! Sēdē nepiedalās šādi deputāti:

Aivars Berķis,

Vilnis Edvīns Bresis,

Māris Budovskis...

Sēdes vadītājs. Viņš ir zālē.

I.Daudišs. Igors Bukovskis,

Aivars Endziņš,

Juris Janeks,

Nikolajs Krasohins,

Ģirts Valdis Kristovskis,

Ruta Marjaša,

Gunārs Meierovics,

Voldemārs Novakšānovs,

Aida Prēdele,

Gunārs Resnais...

Sēdes vadītājs. Deputāts Resnais ir zālē. Arī deputāte Prēdele ir zālē.

I.Daudišs. Zigurds Tomiņš,

Jānis Vaivads,

Mārtiņš Virsis,

Joahims Zīgerists.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieņemiet vietas! Vēlreiz aicinu deputātus un arī viesus ieņemt vietas! Turpinām debates par likumprojektu par elektroniskajiem masu informācijas līdzekļiem - par Satversmes 81.panta kārtībā 1994.gada 31.augustā pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem nr.167. Liekas, ka reģistrēties nevajadzētu. Kvorums, tā teikt, uz robežas ir. Vārds Aleksandram Pētersonam - "Tçvzemei un brīvībai". Lūdzu! Pēc tam uzstāsies Ilmārs Dāliņš. Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas!

A.Pētersons (TB).

Godātā Saeima! Prezidij! Dāmas un kungi! Radio ir jābūt valsts rokās. Tādas valsts rokās, kuras valdībai tauta uzticas. Šoreiz, šinī gadījumā, vērojot kā tas notika uz Satversmes 81.panta pamata, rodas tādas lielas šaubas, vai Inkēna kungam bija tiešām liela nepieciešamība izvest savu ideālo likumu dzīvē, vai tā bija apmuļķošana. Bet tautas un mana politiskā intuīcija saka, ka kaut kas te nav labi. Katrā ziņā mēs taču nevaram privātajām struktūrām uzticēt tautas misiju, kuru izpilda radio. Mēs nevaram to nodot privāto struktūru rokās. Un it sevišķi nevaram to uzticēt tādai padomei, ja tur ir iemaisīts Inkēna kungs, Kļockina kungs, varbūt vēl vajadzēja Vulfsona kungu. Sakarā ar saldajiem vārdiem, ko mēs šodien dzirdējām no Inkēna kunga, es mazliet brīnos, kā tas ir iznācis, ka Ministru kabinets ir uzticējis Inkēna kungam kā atbildīgai personai šodien runāt Saeimā, - Inkēna kungam, kurš, kā saka, ir izlēcis no čekas maisa un kuram tas maiss tagad visu laiku kūļājas līdzi. Tas drusciņ tā neparasti ir! Es nezinu, vai tā ir neapdomība vai nekaunība, man tas nav skaidrs. Es ar lielu izbrīnu skatos uz visu šo lietu. Mani izbrīnīja vēl arī tas, ka šo, tā teikt, caur virtuves durvīm iebāzto, uz Satversmes 81.panta pamata pieņemto likumu aizstāvēja tikai divi - apšaubāmais Inkēna kungs un pakļāvīgais Kamaldiņa kungs. Bet no pārējām frakcijām visi godprātīgi un sakarīgi šo likumu kritizēja. Protams, mēs varam tālāk turpināt un apvienot abus šos likumus; pats galvenais ir tas, ka uzkrītoša liekas tā nekaunība, ar kādu Ministru kabinets grib panākt šā likuma stāšanos spēkā, - likuma, kurš faktiski jau ir stājies spēkā. Radio ir sava misija, un, protams, ir arī televīzijai, un radio šo savu misiju ir pierādījis tautai grūtās dienās, izsakot, izkliedzot tautas sāpi, tautas ciešanas, cīnoties par nacionāliem ideāliem, par savu valodu un kultūru. Tā ka, es domāju, ja mēs kaut ko varam uzlabot, tad uzlabosim, bet izjaukt šo radio misiju, kura, manuprāt, ir augstā līmenī pašlaik, - to mēs nedrīkstam darīt! Lai nu kāda tā ir, bet es uzticos Skujiņa kunga televīzijas un radio vadībai, jo tur ir mūsu latviskā gara pārstāvji, kas ciena tautas tradīcijas, tautas tikumu un cīnās par valodu un ticību, un kultūras pastāvēšanu. Tāpēc es aicinu pārtraukt apspriest Satversmes 81.panta kārtībā pieņemto likumu un nobalsot pret to, jo Latvijas radio un televīzija ir Latvijas tauta un Latvijas brīvība, un Latvijas nākotne. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Dāliņš - "Tçvzemei un brīvībai". Lūdzu!

I.Dāliņš (TB).

Cienītais Prezidij! Kolēģi un viesi! Es nevarēju Inkēna kunga teikto pieņemt tad, kad pirmo reizi to dzirdēju, un nevaru pieņemt arī vēl tagad. Toreiz Inkēna kungs mums teica, ka tie Ministru kabineta pieņemtie noteikumi ir vajadzīgi budžeta dēļ. Pirmoreiz es to dzirdēju labu laiku atpakaļ, apmēram pirms mēneša, ja ne vēl vairāk. Starplaikā jau droši vien to budžetu varēja izstrādāt, ja tas būtu budžeta dēļ vajadzīgs. Man liekas, ka varbūt vajadzētu aicināt Aleksandru atpakaļ, lai viņš atkal nodzied to dziesmiņu par to, ka šie vārdi tev nenāk no sirds - un tā tālāk. Es tiešām gribu lūgt kolēģus padomāt, vai šī nav tāda "pîlīte" attiecībā uz to budžetu.

Un vēl viena lieta, par kuru es gribu jums pastāstīt un attiecībā uz kuru jūs varbūt neesat tā iedziļinājušies. Es ierados 1991.gadā un biju pārsteigts par latviskajiem raidījumiem -, it sevišķi par to, ka televīzijā uzstājās tādi mazāki ansambļi, un programmas bija ļoti interesantas, un es pat izteicu domu, ka es tūlīt steigā nopirkšu magnētiskās lentas aparātu un atstāšu saviem draugiem, lai viņi varētu pārņemt televīzijas raidījumus un pēc tam ar kādu divu nedēļu nokavēšanos atsūtīt man uz Savienotajām Valstīm, kur tad es tos varētu diezgan brīvi pārkopēt un pārsūtīt visu saviem draugiem vai nu par zināmu samaksu, vai arī bez tās. Lielākoties es biju domājis par tāda kā patriotiska materiāla izplatīšanu bez kaut kādas peļņas. (Starpsauciens no zāles: "Autortiesības!") Diemžēl izrādījās, ka to tā nevar izdarīt, jo raidīšanas elektroniskais formāts šeit nav tas pats un ka būtībā visa tā programma, ja to grib pārraidīt, ir jāpārskaņo ciparu veidā. Tātad ar skaitļošanas mašīnu jeb kompjūteru tā ir jāpārstrādā ciparu veidā, un tad, atkal to pārvēršot analoģiskā signālā, var dabūt to formātu, kas ir vajadzīgs, lai varētu lietot tās magnētisko ierakstu mašīnas, kādas pie mums Amerikā ir pazīstamas un kādas mēs tur lietojam. Kāpēc tas bija svarīgi? Svarīgi tas bija, lūk, kāpēc. Ja tas būtu izdevies toreiz, 1991.gadā, kad vēl gāja vaļā atmoda un daudzas programmas, vai nu tās bija briesmīgi labas vai ne, tomēr mums bija ļoti interesantas, mēs, es domāju, būtu ļoti daudz iespaidojuši, sevišķi to paaudzi, kuri Latviju atceras mazāk. Tie, kas ir ārzemēs, - tie, es domāju, Latviju atceras mazāk. Un, kad sāka reģistrēties 5.Saeimas vēlēšanām, mūsu, Amerikas latviešu, avīzē "Laiks" parādījās ziņa, ka varētu būt apmēram 120 000 cilvēku kā iespējamie reģistranti. Reģistrējās būtībā tikai kādi 10 000. Tagad iedomājaties - ja būtu 120 000 mūsējo reģistrējušies, kā tas būtu iespaidojis tās vēlēšanas! Un arī nākotnē to varētu ieviest. Tā ka elektroniskie masu informācijas līdzekļi ir ļoti svarīgi gan šeit, Latvijā, gan arī ārzemēs, un par to vajadzētu nopietni padomāt. Un šāda steidzīga iznākušo noteikumu stāšanās spēkā, kā tas ir noticis, tik tiešām ir briesmīga lieta; tas bija neapdomāti, un es uzskatu, ka tas mums noteikti nebija vajadzīgs, sevišķi Satversmes 81.panta kārtībā. Likums, pie kura mēs komisijā strādājam vairāk nekā gadu, tik tiešām tas laikam bija vajadzīgs. Es no sākuma biju attiecībā uz to lietu skeptisks, bet tagad es saprotu, ka šādu likumu izstrādāt tik ļoti lielā steigā tik tiešām nebija vajadzīgs.

Es gribu minēt vēl vienu lietu, kas varbūt nav zināma tiem, kas nav bijuši ilgāku laiku Amerikā. Es 1949.gadā ierados Amerikā un ilgāku laiku necietu, nevarēju paciest radioprogrammas, kaut gan nodarbojos ar radio labošanu, tā ka man bija jāklausās šīs programmas. Nevarēju tās paciest, jo visu radio un vēlāk arī televīziju pārsātināja ar komerciālām ziņām un viss bija izkaisīts pa visāda veida populārām pārraidēm, kas saistījās lielākoties ar cilvēkiem, kuri varētu pirkt kaut kādus populārus līdzekļus, un tādēļ tā komerciālā struktūra acīmredzot viņus atbalstīja un visa tā pārraide bija tikai ar komerciālu nozīmi. Tikai vēlāk un ar lielām grūtībām attīstījās tā saucamā publiskā televīzija un publiskais radio, un tas tagad ir izveidojies Amerikā. Ne tik vien pārraides, ko var dabūt par zināmā mērā brīvprātīgu abonentu maksu, bet arī netiešā veidā. Ir izveidojusies tā saucamā kabeļu sistēma, kur ir jāmaksā, un tas bija nepieciešams vienai lielai daļai tautas, jo tās komerciālās ziņas... Komerciālie raidījumi ir tik spēcīgi iespaidojami. Un it sevišķi uzkrītoši un nepatīkami tas bija tiem, kas nāca no Eiropas un kas nevarēja iejusties no sākuma populārajā mūzikā. Protams citiem, varbūt tiem, kas tur dzima un pieauga, tas nebija tik svarīgi, bet tomēr mums daudziem tas bija svarīgi. Un es biju priecīgs, ka šeit, kā likās 1991.gadā, tādu programmu tik daudz nav. Un es cerēju, ka būs atpakaļ tā vecā labā Ulmaņa laika radio programma un rezultātā arī analoģiska televīzijas programma. Tas nenotika. Un 1993.gadā, kad es atgriezos, es biju ārkārtīgi pārsteigts, ka šeit var dzirdēt vairāk amerikāņu populāro mūziku, kā to var tagad dzirdēt un redzēt televīzijā Savienotajās Valstīs. Tāpēc es lūdzu padomāt par to lietu, vai tik tiešām arī mums tie Satversmes 81.panta kārtībā pieņemtie noteikumi nesagādās kaut kādu taisnu ceļu uz pilnīgu komerciālisma ieviešanu Latvijas televīzijā un nekādas citas espējas nebūs vairs. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Māris Gailis - Ministru prezidents. Lūdzu!

M.Gailis (Ministru prezidents).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Es arī piekrītu daudziem iepriekš runājušajiem, ka tik svarīgs likums ir ļoti rūpīgi un smalki debatējams Saeimā un ka, protams, mums ir jākonsultējas ar sabiedrību. Bet ir tomēr lietas, kuras notiek pārāk lēni. Un man šķiet, ka tieši Satversmes 81.panta kārtībā valdības pieņemtie noteikumi, varētu teikt, atmodināja Rugātes kundzes vadīto komisiju un tad parādījās likumprojekts, kuru bija gatavojusi darba grupa Rugātes kundzes vadībā. Protams, arī Satversmes 81.panta kārtībā valdības pieņemtie noteikumi nav pilnīgi izstrādāti un tur vairākas lietas ir labojamas. Protams, mēs varam atrast trūkumus arī Rugātes kundzes sagatavotajā projektā. Tomēr ir viena lieta, kas tiešām negaida, un tas ir budžeta izstrādes process. Mums budžets saskaņā ar likumu ir jāiesniedz jau tuvākajā laikā. Un, ja nebūs normatīva dokumenta, kas ļaus mums finansēt televīziju un pirmām kārtām, protams, arī radio, valsts radio un televīziju, - saskaņā ar jauno kārtību tas notiek caur nacionālo vai valsts pasūtījumu -, tad mēs nokļūsim tieši tajā pašā situācijā, kādā bijām šogad. Arī Kides kungs pieminēja, ka radio un televīzijā, ne tikai privātajā, bet arī valsts, parādās daudz kas no kiča kultūras. Un kaut kādā veidā pret to cīnīties mēs varam tikai un vienīgi tā, ka formulējam valsts pasūtījumu - formulējam to, ka mums ir vajadzīgs, teiksim, tik un tik daudz stundu kultūrai, mūzikai, izglītībai un tā tālāk, un tā joprojām. Un tādēļ es kā Ministru prezidents varu jums solīt, ka, ja Satversmes 81.panta kārtībā pieņemtie noteikumi tiks pieņemti un akceptēti nodošanai komisijām, tad mēs nesāksim šos noteikumus darbināt kā likumu, izņemot tikai vienu pantu, kas attiecas uz nacionālo pasūtījumu radio un televīzijai. Pārējais viss paliks tāpat kā bijis, tātad darbosies vecā padome; tieši tādā pašā veidā un forsētā tempā kopīgi ar Rugātes kundzi mēs sagatavosim acīmredzot tātad kādu alternatīvu modeli, - protams, demokrātiski atrodot versiju, kas visiem būtu vairāk vai mazāk visiem pieņemama. Un tad to akceptēsim jau kā likumu, kā Saeimas likumu, un pēc tam uzsāksim padomes reorganizāciju, un tad būs skaidri un gaiši noteikts, cik gadu jāstrādā šīs padomes locekļiem, kas tie par cilvēkiem un cik viņu ir daudz. Tātad, pieņemot visu to kritiku par valdības sagatavotajiem noteikumu projektiem, es tomēr šā viena iemesla dēļ lūdzu tomēr to atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vairāk iesniegumu nav? Debates izbeigtas. Lūdzu zvanu!

Godātie deputāti! Jums ir izsniegts dokuments nr.877 - deputātu priekšlikums, kurā Tautsaimnieku politiskās apvienības, LNNK, "Tçvzemei un brīvībai", Kristīgo demokrātu savienības un Latvijas Zemnieku savienības frakcijas lūdz noraidīt Satversmes 81.panta kārtībā pieņemto Ministru kabineta noteikumu nosūtīšanu uz komisijām. Šo priekšlikumu uz balsošanu nevar likt tāpēc, ka Kārtības rullī un Satversmē ir noteikta kārtība, kādā mēs izskatām iesniegtos Ministru kabineta noteikumus, kuri ir pieņemti Satversmes 81.panta kārtībā. Un tāpēc balsojums ir jāveic par Prezidija atzinumu - nodot šos noteikumus komisijām. Es to nolasīšu. Bet deputāti var izteikt savu attieksmi, kādu viņi ir formulējuši savā priekšlikumā. Tikai ir tā starpība, ka netiek veikts balsojums par priekšlikumu - nenodot. Jo, atgādināšu, 83.pants skan šādi: "Ja noteiktā termiņā iesniegti Satversmes 81.panta kārtībā Ministru kabineta izdotie noteikumi, Saeima lemj par to nodošanu komisijām." Un ir Saeimas Prezidija atzinums, un par šo atzinumu jums būs jābalso, tas ir, jāizsaka sava attieksme. Atzinumu es nolasīšu:

"Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.167 "Par elektroniskajiem masu informācijas līdzekļiem" nodot izskatīšanai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Vides un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Vides un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija."

Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! (Starpsaucieni no zāles: "Pret", "pret", "par"!") Vai visi deputāti ir nobalsojuši? Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 35, atturas - 3. Lēmums nav pieņemts. Līdz ar to Ministru kabineta izdotie noteikumi nr.167 zaudē likuma spēku. (Aplausi.)

Lūdzu, turpināsim izskatīt darba kārtības jautājumus! Likumprojekts "Par Ministru kabineta noteikumiem nr.169" "Par ceļu satiksmi"". Vai deputātiem ir kādas iebildes? Nav. Līdz ar to Saeima ir pieņēmusi lēmumu - šo likumprojektu nodot izskatīšanai Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Nākamais - likumprojekts "Par Ministru kabineta noteikumiem nr.170 "Par grozījumu 1990.gada 26.septembra likumā "Par uzņēmējdarbību"". Dokuments nr.854.

Vai deputātiem ir kādas iebildes ? Nav. Līdz ar to Saeima nolemj nodot šos noteikumus izskatīšanai Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Nākamais - likumprojekts "Par Ministru kabineta noteikumiem nr. 168 "Latvijas Jūrniecības noteikumi (Jūras kodekss)"". Dokuments nr. 849. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Līdz ar to Saeima nolemj šos noteikumus izskatīt kā likumprojektu un nodot tos Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Par Ministru kabineta noteikumiem nr.165 "Par grozījumiem Augstākās padomes 1992.gada 9.septembra lēmumā "Par kārtību, kādā pašvaldības uzskaita, kontrolē un pārņem ārvalstu militāro resoru pārziņā esošos nekustamā īpašuma objektus"". Dokuments nr. 850. Vai kādam ir iebildes? Nav. Tad Saeima nolemj nodot šos noteikumus Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Par Ministru kabineta noteikumiem nr.163 "Par Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem"". Dokuments nr.851. Vai kādam ir iebildes? Nav. Saeima nolemj nodot šos noteikumus Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Par Ministru kabineta noteikumiem nr. 166 "Par grozījumiem Latvijas Kriminālkodeksā"". Vai deputātiem ir iebildes pret Prezidija atzinumu? Nav. Saeima nolemj nodot šos noteikumus Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Par Ministru kabineta noteikumiem nr.149 "Par grozījumiem Latvijas Kriminālkodeksā"". Vai deputātiem ir iebildes pret Saeimas Prezidija atzinumu? Nav. Saeima pieņem lēmumu - nodot šos noteikumus Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Par Ministru kabineta noteikumiem nr. 162 "Par grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Latvijas Republikas Muitas kodeksā"". Dokuments nr. 848. Nav iebilžu. Līdz ar to Saeima pieņem lēmumu - nodot šos noteikumus Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Par Ministru kabineta noteikumiem nr. 171 "Par grozījumiem Izglītības likumā"". Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Līdz ar to Saeima nolemj nodot šos noteikumus Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Par Ministru kabineta noteikumiem nr. 172 "Par valsts proves uzraudzību"". Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Līdz ar to Saeima nolemj nodot šos noteikumus Budžeta un finansu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu komisija ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Par Ministru kabineta noteikumiem nr. 173 "Par grozījumu likumā "Par Aizsardzības spēkiem"". Vai deputātiem ir kādas iebildes? Nav. Līdz ar to Saeima nolemj šos noteikumus nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Par Ministru kabineta noteikumiem nr. 174 "Par grozījumu likumā "Par policiju"". (Starpsauciens no zāles - deputāts I.Silārs: "nr.174") Dokuments nr. 839. Paldies deputātam Silāram.

Nr. 174. Vai ir kādas iebildes? Nav. Līdz ar to Saeima nolemj šos noteikumus nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Par Ministru kabineta noteikumiem nr. 175 "Par 1992. gada 7. jūlija likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību" papildināšanu"". Dokuments nr. 840. Vai deputātiem ir kādi iebildumi? Nav. Līdz ar to Saeima nolemj nodot šos noteikumus Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Par Ministru kabineta noteikumiem nr. 176 "Par grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā"". Dokuments nr. 843. Vai pret Prezidija atzinumu ir kādas iebildes? Citi priekšlikumi? Nav. Līdz ar to Saeima nolemj nodot tos Juridiskajai komisijai un Vides un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Par Ministru kabineta noteikumiem nr. 177 "Ârstniecības noteikumi"". Vai deputātiem ir kādas iebildes? Nav. Līdz ar to Saeima nolemj šos noteikumus nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Par Ministru kabineta noteikumiem nr. 178 "Par grozījumu likumā "Par Latvijas Republikas Zemessardzi"". Dokuments nr. 845. Vai deputātiem ir kādas iebildes? Nav. Līdz ar to Saeima nolemj šos noteikumus nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Par Ministru kabineta noteikumiem nr. 179 "Par privatizācijas sertifikātiem"". Lūdzu! Gundars Bērziņš - Zemnieku savienība.

G.Bērziņš (LZS).

Es gribu norādīt uz Satversmes pārkāpumiem šajos noteikumos. 5.Saeima izdarīja izmaiņas dažos pantos šinī likumā - 14.1 pantā un tā tālāk. Šie panti ir pārrakstīti, bet Saeima noteica arī pārejas noteikumus, kādā veidā šie punkti realizējami. Pirmkārt, Kabinets līdz šim ievērojis, ka tas termiņš jau ir pārsniegts un noslēguma jautājumos tas nav atspoguļots. Tātad ir izdarītas izmaiņas šinī 5. Saeimas pieņemtā likuma pantā.

Un otrs, uz ko es gribu norādīt, ir tas, ka arī šeit nav pamatota steidzamība, kāpēc tik svarīgā jautājumā, kāds ir likums par sertifikātiem, tas ir jāmaina ar Kabineta noteikumiem. Es ierosinu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds ir pieteicies runāt? Lūdzu - Raimonds Jonītis, "Latvijas ceļš".

R.Jonītis (LC).

Es gribētu runāt kā Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs un pamatot šo steidzamību, kāpēc tas tika pieņemts 81. panta kārtībā. Šis likums "Par privatizācijas sertifikātiem", kā deputāti labi zina, bija pieņemts jau Augstākās padomes laikā, pēc tam tika izdarīti ļoti sīki grozījumi, kas tika attiecināti tikai uz vienu iedzīvotāju kategoriju attiecībā uz kompensācijas sertifikātiem. Pašreiz šis likums ir saskaņots ar Civillikumu, bet steidzamība ir galvenokārt tāpēc, ka šā gada laikā visiem Latvijas iedzīvotājiem un Latvijas pilsoņiem ir paredzēts šos sertifikātus saņemt. Tad varētu noteikt pilnīgi precīzi visu to uzņēmumu bāzi, kuri varētu tikt privatizēti tikai par sertifikātiem. Kā visi labi zina, Ministru kabinets šādus priekšlikumus ir izteicis publiski presē, un šis termiņš, šī sertifikātu izdošana nevar turpināties bezgalīgi. Šis termiņa saīsinājums neattiecas uz tiem sertifikātiem, kas pienākas kā kompensācija par nacionalizētajiem uzņēmumiem vai zemi. Tas attiecas tieši uz sertifikātiem, kas piešķirti par nostrādāto laiku.

Vēl bija nepieciešams izmainīt diezgan steidzamā kārtā tādēļ, ka notiek šo privatizācijas sertifikātu izsniegšana un zināmā mērā vajag mainīt arī dažas iedzīvotāju grupas, respektīvi, izņemot ārā tādu iedzīvotāju grupu, kam paredzēta kompensācija par represijām ārvalstīs, tātad šīm represētajām personām, kas nav Latvijas Republikas pilsoņi. Pašreizējā brīdī Latvijas valsts faktiski uzņēmās atbildību par to, ko ir veikušas citas valstis pret citu valstu pilsoņiem. Tas arī ir diezgan būtisks jautājums, un tas varētu tikt segts, ja šos noteikumus noraida, jau no Latvijas iedzīvotāju, Latvijas pilsoņu kabatām.

Un tāpēc es tomēr aicinātu šos noteikumus nodot komisijām un tad jau tālāk strīdēties vai diskutēt par atsevišķu pantu juridisko noslīpējumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, vai jūs nepārteicāties? Jūs teicāt, ka par nostrādāto laiku?

R.Jonītis. Par nodzīvoto laiku. Es atvainojos.

Sēdes vadītājs. Paldies. Anna Seile - LNNK. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Kaut arī daudzas normas ir vajadzīgs uzlabot līdz šim spēkā esošajā likumā par sertifikātu pielietošanu, tomēr tās normas, kas ir iestrādātas šajā likumā, nebūt neatrisina sertifikātu problēmu. Vēl vairāk - te ir būtiski paplašināts sertifikātu saņēmēju loks. Un kādā veidā? Tiem cilvēkiem, kuri pašreiz darbojas mūsu Bruņotajos Spēkos vai policijā, ir paplašināts šis sertifikātu piešķiršanas laiks par visu to laiku, ko viņi kalpojuši arī padomju armijā un līdzīgās iestādēs. Taču par to varētu arī tik daudz neprotestēt, bet visi šie labojumi, kuri bija vajadzīgi Sertifikātu likumā, absolūti neskar iesniegtajā projektā tādas lietas kā kompensācijas sertifikātu jautājumu, lai atrisinātu samaksu par kompensācijas sertifikātiem tiem cilvēkiem, kuri savu mantu ir nodevuši valstij vai atļāvuši to privatizēt citiem, paši par to saņemdami sertifikātus. Juridiskās personas pašlaik uzpērk sertifikātus par ārkārtīgi zemu cenu. Ļoti būtiski būtu jāizskata priekšlikums, vai nevajadzētu noliegt sertifikātu iepirkšanu zemāk par to nominālo valsts noteikto vērtību. Tātad zem 28 latiem. Pašreiz arī juridiskajām personām nav pilnīgi reglamentētas tiesības pielietot sertifikātus, tādēļ vajadzētu skaidri un gaiši ierakstīt, ka par šiem uzpirktajiem sertifikātiem juridiskās personas nedrīkst privatizēt valsts mantu, valsts nekustamo īpašumu un nedrīkst pirkt arī zemi šajā zemes reformas laikā.

Un tāpēc, izvērtējot visus šos aspektus, es uzskatu, ka šis likumprojekts pilnīgi nenovērš neatrisinātās sertifikātu piešķiršanas lietas, un ierosinu tagad to noraidīt un rūpīgi izskatīt komisijās nepieciešamos grozījumus, bet lai nestājas spēkā šie labojumi, kuri pēc būtības neatrisina visu sertifikātu pielietošanas problēmu.

Arī nedaudz par sertifikātu izsniegšanas termiņu. Jā, sertifikāti pašreiz tātad pēc šiem labojumiem var tikt izsniegti par nodzīvoto laiku Latvijā tikai līdz šā gada beigām. Ļoti daudzas pašvaldības ir konstatējušas, ka tas praktiski nav iespējams. Pašvaldībās veidojas rindas, un tātad šāda norma ir rūpīgi jāapsver, vai tas ir iespējams, un tikai tad par to varētu balsot.

Izvērtējot visus šos argumentus, es uzskatu, ka komisijas varētu šo darbu pamatīgāk izanalizēt un pēc tam tikai apspriest šeit, Saeimā. Tādēļ šie sagatavotie grozījumi ir jānoraida un Ministru kabineta noteikumus lūdzu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir pieteikušies runātāji? Nav. Debates izbeidzam. Zvanu, lūdzu! Lūdzu, balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu - Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 179 "Par privatizācijas sertifikātiem" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Balsojam. Vai visi ir nobalsojuši? Rezultātu! Par - 35, pret - 25, atturas - 8. Ir pieņemts.

Nākamais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par 1925. gada 1. aprīļa likuma "Ministru kabineta iekārta" atjaunošanu"". Vai ir kādas iebildes? Nav. Līdz ar to Saeima nolemj nodot to Juridiskajai komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā". Dokuments nr. 872. Lūdzu - Ivars Silārs, Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļš".

I.Silārs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Šo likumprojektu ir izstrādājusi un iesniegusi Aizsardzības un iekšlietu komisija. Tātad, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 86. pantu, ja likumprojektu ir izstrādājusi un 79. panta noteiktajā kārtībā iesniegusi komisija, kuru Saeima noteikusi par atbildīgo, tad likumprojekts virzāms izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā, ja tas nav bijis nodots arī citām komisijām. Šajā gadījumā es vispirms, protams, aicinu atbalstīt, ka to nodod Aizsardzības un iekšlietu komisijai, un pēc tam es izteikšos par tālāko kārtību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem ir iebildes ? Ir runa par nodošanu Aizsardzības un iekšlietu komisijai. Aizsardzības un iekšlietu komisija ir arī iesniegusi šo likumprojektu. Nav iebildes? Tad lēmums ir pieņemts.

I.Silārs. Paldies. Un tagad līdz ar to tas nebūtu vairs atkārtoti komisijā skatāms, tāpēc es lūgtu to iekļaut izskatīšanai šīsdienas darba kārtībā pirmajam lasījumam tūdaļ pēc 43. darba kārtības punkta.

Sēdes vadītājs. Vai jūs to runājāt komisijas vārdā?

I.Silārs. Tieši tā - komisijas vārdā!

Sēdes vadītājs. Komisijai ir tādas tiesības, godātie deputāti! Vai kādam ir iebildes? Nav. Pieņemts.

I.Silārs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts "Par grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". Vai ir iebildes pret Prezidija atzinumu? Nav. Tad Saeima nolemj nodot to Juridiskajai komisijai, Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā.

Likumprojekts "Par līgumu starp Latvijas valdību un Nīderlandes Karalistes valdību par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību". Dokuments nr. 892. Deputāts Sinka. Lūdzu!

J.Sinka (TB).

Priekšsēža kungs, par šo un nākamajiem projektiem. Tur ir viena neskaidrība, manuprāt. Proti, vai mēs šeit runājam par militāro savstarpējo aizsardzību vai par šo ieguldījumu savstarpējo aizsardzību? Tas nav skaidrs. Vai mēs gadījumā nerunājam par diviem militārajiem līgumiem ?

Sēdes vadītājs. Vai kāds pieliks šeit vēl kādu vārdiņu? Sēdes vadītājam nav tiesību to darīt. Lūdzu, Oļģerts Pavlovskis - valsts ministrs.

O.Pavlovskis (LC).

Runa ir par ieguldījumu aizsardzību. (Starpsauciens no zāles: "Tâ vajag pateikt!")

Sēdes vadītājs. Paskaidrojums ir sniegts. Vai kādam ir iebildes? Nav iebilžu. Es atvainojos, man Prezidija atzinums kaut kur ir nozudis. Deputāt Sinka, vai jums nav klāt? Jūs tieši skatījāties. Arī nav. Godātie kolēģi tūlīt man iedos. Paldies. Līdz ar to Saeima nolemj likumprojektu "Par līgumu starp Latvijas Republikas valdību un Nīderlandes Karalistes valdību par ieguldījumu veicināšanu un savstarpējo aizsardzību" nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Par līgumu starp Latvijas valdību un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdību par ieguldījumu veicināšanu un savstarpējo aizsardzību". Vai ir iebildes? Godātie deputāti, šie atzinumi, izrādās, ir uz vienas papīra lapas - uz tās abām pusēm. Tiek ļoti racionāli izmantots papīrs, un tas ir ļoti labi. Nav iebilžu. Līdz ar to Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā.

Likumprojekts "Par muitas nodokli (tarifiem)". To mēs jau izslēdzām, izskatot no rīta dienas darba kārtību.

Nākamais likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Eiropas kopienas, Eiropas atomenerģētikas kopienas un Eiropas ogļu un tērauda kopienas līgumu par brīvo tirdzniecību un citiem ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem." Vai ir iebildes? Diemžēl man atkal ir pazudis Prezidija atzinums. Prezidijs ierosina šo likumprojektu nodot Ārlietu komisijai, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Nākamais ir likumprojekts "Par grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". Dokuments nr.908. Iebilžu nav. Līdz ar to Saeima nolemj nodot to Juridiskajai komisijai, Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Par grozījumu likumā "Par uzņēmējdarbību"". Dokuments nr.915. Saeima nolemj to nodot Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Nākamais jautājums - par deputāta amata savienošanu ar citu algotu darbu. Dokuments nr.889. "Atsaucoties uz izmaiņām jaunā Kārtības ruļļa noteikumos, kuri stājušies ar šā gada 1.septembri, lūdzu 5.Saeimas atļauju man amatu apvienošanas kārtībā turpināt strādāt Dailes teātrī, jo uz šo sezonu esmu noslēgusi līgumu ar teātra vadību. Olga Dreģe." To lūdz mūsu deputāte, kolēģe. Lūdzu, balsosim par atļauju Olgai Dreģei amatu apvienošanas kārtībā turpināt darbu Dailes teātrī. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 4. Lēmums ir pieņemts.

Pieprasījumu komisijas atzinumi. Gundars Bērziņš - komisijas priekšsēdētājs.

G.Bērziņš (LZS).

Pieprasījumu komisijas atzinumi. Gribu tikai precizēt, ka tie ir iesniegti 8.septembrī, bet tiek izskatīti šodien. Pieprasījumu komisijas atzinums: "Pieprasījumu komisija, izskatījusi deputātu Kides, Zaščerinska, Breša, Staša, Lucāna, Janeka, Folkmanes, Kuprijanovas, Rozentāla, Putniņa un citu pieprasījumu Ministru prezidentam Valdim Birkavam (dokuments nr.817) par atskaites sniegšanu 1994.gada 15.septembrī par stāvokli Latvijas tautsaimniecībā un valdības veiktajiem pasākumiem ekonomikas konkurētspējas palielināšanā, noraidīja šā pieprasījuma tālāku virzīšanu. Komisija atzīst par lietderīgu šo jautājumu apspriest saistībā ar ziņojumu par jaunā Kabineta sastāvu un iecerētās darbības deklarāciju."

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Pieprasījumu komisijas atzinumu - noraidīt šā pieprasījuma tālāku virzīšanu. Motīvus jūs dzirdējāt, un jums ir izsniegts dokuments nr.879. Balsojam. Rezultāts! Par - 51, pret - 3, atturas - 6. Akceptēts. Tālāk, lūdzu!

G.Bērziņš. Pieprasījumu komisijas atzinums: "Pieprasījumu komisija, izskatījusi deputātu Čepāņa, Gravas, Leiškalna, Lamberga, Bekasova, Laviņas, Berklava, Kides, Rozentāla un Stroganova pieprasījumu ekonomikas ministram O.Kehrim (dokuments nr.818) par ziņojuma sniegšanu Saeimai par valdības veiktajiem pasākumiem 1994.-1995.gada apkures sezonas nodrošināšanā, nolēma to virzīt tālāk kā Saeimas pieprasījumu." Vai nolasīt arī pieprasījuma tekstu?

Sēdes vadītājs. Nē, nevajag! Mēs balsosim par jūsu atzinumu. Ja jūs, protams, pats to vēlaties, jūs varat izmantot tribīni, bet... Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Acīmredzot būs pareizi... (Starpsauciens no zāles: "Nolasīt pieprasījuma tekstu!") Jautājums Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājam: "Vai šajā balsojumā mums nevajadzētu svītrot uzvārdu, bet atstāt "ekonomikas ministram"?

G.Bērziņš. Jā, es piekrītu, jo, kā jau atgādināju, tika iesniegts 8.datumā, bet šobrīd ekonomikas ministrs ir nomainīts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, balsosim par šo Pieprasījumu komisijas atzinumu - virzīt tālāk šo pieprasījumu kā Saeimas pieprasījumu ekonomikas ministram. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 19, atturas - 14. Pieņemts kā pieprasījums ekonomikas ministram. Lūdzu Sekretariātu nodot tālāk, bet ekonomikas ministram sniegt atbildi.

Deputātu jautājumi. Latvijas Republikas satiksmes ministra Gūtmaņa atbilde uz deputātu jautājumu. Lūdzu!

O.Gūtmanis (satiksmes ministrs).

Augsti godājamais priekšsēdētāja kungs, cienījamie kolēģi! Jautājums bija šāds: "Rajonu laikrakstu redaktori uztraucas par valsts uzņēmuma "Latvijas pasts" nodomu palielināt 1995.gadā par 40 procentiem (salīdzinot ar 1994.gadu) preses izdevumu piegāžu izcenojumus abonentiem. Īstenojot šo nodomu, arī rajonu laikraksti vairākumam Latvijas lauku iedzīvotāju var kļūt nepieejami to dārdzības dēļ, kā jau tas ir noticis ar republikāniskajiem laikrakstiem. Jautājums tāds: vai jūs kā satiksmes ministrs neuzskatītu par iespējamu šajā situācijā izmantot savas ar valdības lēmumiem piešķirtās tiesības noteikt preses izdevumu piegāžu abonentiem izcenojumu ierobežojumus 1995.gadam, ja "Latvijas pasts" šajā situācijā lauku apvidos acīm redzami izmanto savu monopolstāvokli?"

Atbilde Latvijas Republikas Saeimai. Sakarā ar astoņu deputātu iesniegto jautājumu par rajonu laikrakstu piegādes cenām 1995.gadā Satiksmes ministrija paskaidro: saskaņā ar Pasta likuma 4.pantu "Latvijas pastam" ir noteiktas monopoltiesības vairāku pasta pakalpojumu sniegšanā. Šiem pakalpojumiem tarifus apstiprina Ministru kabinets. Tajā pašā laikā saskaņā ar Pasta likuma 22.pantu "Latvijas pasts" ir tiesīgs veikt citas ar pasta pakalpojumiem saistītās operācijas, tajā skaitā, pieņemt pasūtījumus periodiskās preses izdevumiem un veikt preses izdevumu piegādi abonentiem. Tarifus pakalpojumiem, uz kuriem "Latvijas pastam" nav monopoltiesību, nosaka "Latvijas pasts". Tātad arī attiecībā uz laikrakstu piegādi. Parakstīšanās pieņemšana uz preses izdevumiem un to piegāde abonentiem tiek veikta saskaņā ar "Latvijas pasta" līgumiem ar attiecīgo preses izdevumu izdevējiem pēc līgumcenām. Līgumi tiek slēgti uz vienu gadu un gada laikā piegādes maksas netiek mainītas. Ņemot vērā to, ka laikposmā no 1993.gada augusta, kad tika noslēgti iepriekšējie līgumi par preses izdevumu izplatīšanu 1994.gadā, līdz 1994.gada augustam ir notikušas pasta darbinieku algas izmaiņas (tās lauku pastniekiem 1993.gada augustā bija 22 lati, bet 1994.gada augustā 33 lati) un ir plānots algas paaugstinājums 1995.gadā līdz 37 latiem, kā arī ir pieaugušas transporta izmaksas apmēram par 20 procentiem, rajonu laikrakstu piegādes cenas 1995.gadam ir paaugstinātas par 38 procentiem, tātad no 1 santīma par eksemplāru uz 1,3 santīmiem par eksemplāru. Reālās piegādes cenas palielinātas par 1,5 santīmiem mēnesī laikrakstam, kurš iznāk vienu reizi nedēļā, un par 7,6 santīmiem mēnesī laikrakstam, kurš iznāk 5 reizes nedēļā. Lielākā daļa rajona laikrakstu iznāk trīs reizes nedēļā un to piegādes cenas tiek palielinātas par 4,5 santīmiem. Vienlaicīgi jāatzīmē, ka līgumi par rajonu laikrakstu izplatīšanu 1995.gadā ir noslēgti praktiski ar visiem rajonu laikrakstu izdevējiem. Lai saglabātu rajonu laikrakstu piegādes cenas 1994.gada līmenī pie nosacījuma, ka arī to tirāža saglabājas 1994.gada līmenī, nepieciešama budžeta dotācija 140 000 latu apmērā gadā. Ar Finansu ministriju tiek risināts jautājums par šo līdzekļu iekļaušanu 1995.gada budžeta projektā. Vienlaicīgi tiek izskatīts jautājums arī par dotāciju 250 000 latu apmērā republikānisko laikrakstu piegādes dotēšanai lauku teritorijā. Turpinot uzraudzību pār "Latvijas pasta" darbību, Satiksmes ministrija izstrādās priekšlikumus likumprojektam par pastu attiecībā uz papildu pakalpojumu tarifu apstiprināšanu Telekomunikāciju tarifu padomē. Tā būtu šī rakstiskā atbilde deputātu kungiem un kundzēm.

Taču es gribētu teikt vēl dažus vārdus. Būtībā gada laikā (no pagājušā gada augusta līdz šāgada augustam) inflācija mūsu valstī bija lielāka par 30%, lata kurss palika stiprāks. Taču būtībā šeit arī nav runas par cenu palielināšanu, bet par to, ka "Latvijas pasts" inflācijas rezultātā ir spiests veikt indeksāciju. Mans viedoklis ir tāds, ka pasts arī turpmāk, kamēr es būšu ministrs, nenodarbosies ar tarifu paaugstināšanu, bet būtībā tam ir jāseko inflācijas tempiem mūsu valstī, jo diemžēl lauku pastnieku algas ir nepieņemami zemas, un mums Latvijā ir vairāk par 1000 pasta nodaļām visos nostūros, kurām ir jāveic obligātie pakalpojumi un jānes arī šī viena vēstule. Un es kā ministrs arī iesniegšu savus priekšlikumus jautājumā par pensiju iznēsāšanu, jo "Latvijas pasts" ir zaudējis konkurences cīņā ar vietējiem uzņēmumiem pensiju iznēsāšanā Rīgā un citās pilsētās. Šis zaudējums šajā gadā sastāda apmēram 2 miljonus latu. Mēs ar jums pieņēmām likumu par pastu, un tas ir mūsu valsts pasts. Tā ir bezpeļņas organizācija, un tanī likumā, ko mēs pieņēmām, sacīts tā: "Ja pastam nav peļņas, tad tā darbība ir jādotē no budžeta." Es domāju, ka budžetā mums nav pietiekami daudz naudas, bet tomēr jāgādā ir par to, lai pasts varētu pats finansēt, lūk, šīs te visas lietas. Tā ka es lūdzu atbalstīt, pirmkārt, skatot budžeta projektu, šīs te dotācijas (kopā 400 000 latu apmērā) "Latvijas pasta" 1995.gada budžetam un lūdzu arī atbalstu tiem likumprojektiem, ko Satiksmes ministrija iesniegs par pasta tarifu uzraudzību un arī par valsts pasūtījumu pensiju iznēsāšanā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai desmit deputātu iesniegums nav par debatēm? Nav. Līdz ar to šis jautājums ir izskatīts.

Tagad par SAB direktora iecelšanu amatā. Tas ir nākamais jautājums. Lūdzu! Ivars Silārs - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

I.Silārs (LC).

Cienījamie kolēģi! Tikai šorīt mēs saņēmām dokumentus ar lēmuma projektu, kurā ir rakstīts, ka Saeima nolemj iecelt Saeimas Aizsardzības biroja direktoru, taču es redzu, ka tur ir kļūda. Jādomā, ka ir domāts Satversmes aizsardzības biroja direktors. Bet ne par to ir runa. Prakse vienmēr mums ir bijusi tāda: ja mēs šeit apstiprinām tiesnešus, tad ar šiem tiesnešiem pirms tam iepazīstas attiecīgā komisija, proti, Juridiskā komisija. Es domāju, ka mums šāda prakse ir nepieciešama. Ja likums ir deleģējis Saeimai tiesības apstiprināt kāda amata kandidātu, tad pirms tam tomēr attiecīgajai Saeimas komisijai ir jābūt tiesībām iepazīties ar šo kandidātu, uzdot viņam jautājumus un pēc tam tad iepazīstināt Saeimu ar komisijas viedokli. Sakarā ar to, ka tāda iespēja Aizsardzības un iekšlietu komisijai, kura ir Satversmes aizsardzības biroja likuma un Valsts drošības likuma izstrādātāja, nav bijusi, tad es, balstoties uz Kārtības ruļļa 117.pantu, lūdzu Saeimu lemt par šā lēmuma projekta iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. Proti, es lūdzu atlikt jautājuma izskatīšanu uz vienu nedēļu, ļaujot Aizsardzības un iekšlietu komisijai pirmdien pulksten 12.00 sasaukt ārkārtas sēdi, lai izskatītu šo kandidatūru.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt - viens "par", viens "pret"? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētāja Ivara Silāra priekšlikumu - iekļaut jautājumu par Satversmes aizsardzības biroja direktora iecelšanu amatā nākamās Saeimas plenārsēdes darba kārtībā! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - 4. Priekšlikums ir pieņemts.

Nākamais jautājums ir saistīts ar dokumentu nr.941. Mēs to iekļāvām darba kārtībā, un tas ir priekšlikums ievēlēt deputātu Tupešu Jāni par Saeimas Cilvēktiesību komisijas locekli.

Aleksandrs Kiršteins - LNNK. Lūdzu!

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamais Prezidij, godājamie deputāti! Es saprotu, ka laikam kāds Tupeša kungam ir apsolījis veselu ministriju un solījums nav izpildīts, jo te ir rakstīts: "jo esmu izraudzīts vadīt Cilvēktiesību valsts ministriju." Mēs tādu ministriju vēl pagaidām nezinām. Bet jautājums laikam ir drusciņ nopietnāks. Pašreiz Saeimā ir kādi septiņi vai astoņi deputāti, kuri nav īsti piederīgi nevienai komisijai, jo sakarā ar nevienai frakcijai nepiederošo deputātu rašanās procesu, kā arī ar to, ka mainās frakciju sastāvi, pašreiz ir izveidojusies diezgan bēdīga situācija, un es gribu atgādināt, ka mūsu pašu pieņemtā jaunā Kārtības ruļļa 149.pantā ir teikts, ka komisijas izveidošanas principus nosaka Saeima. Tātad kārtību, kādā deputāti, tā teikt, sadalās pa komisijām, acīmredzot vajadzētu noteikt Frakciju padomei, kurai būtu jāizlemj, vai mēs saglabājam šo proporcionālo pārstāvniecību, kāda bija, vai nesaglabājam. Kārtības ruļļa 190.pantā ir teikts, ka Frakciju padome noskaidro un saskaņo politisko bloku darbību un taktiku komisijās. Tātad arī šī frakciju pārstāvniecība komisijās - tas faktiski ir kaut kādā ziņā taktisks jautājums. Vai arī mums ir jāvadās no Kārtības ruļļa 23.panta 4.punkta, kurā teikts, ka Prezidijs "saziņā ar Frakciju padomi kārto ar Kārtības rulli un Saeimas lēmumiem nenoskaidrotus jautājumus". Tātad 149.pants mums nepasaka tieši, cik cilvēku ir katrreiz katrā komisijā. Un, tā kā mums bija tomēr tas pirmais balsojums, kad mēs apstiprinājām komisiju sastāvus un pirms tam mums bija arī vienošanās par frakciju proporcionālo pārstāvniecību komisijās atbilstoši frakciju deputātu skaitam, es domāju, ka nevar turpināties situācija, ka pašreiz ir kādi septiņi vai astoņi deputāti, kuri nav nevienā frakcijā. Tas ir viens. Un otrs. Cik es saprotu, daļa "Latvijas ceļa" cilvēku laikam tomēr noliks savas pilnvaras sakarā ar darbu valdībā. Nu, tad vajadzētu mums, acīmredzot Frakciju padomei, Prezidijam, sanākt kopā un vienoties par visiem šiem cilvēkiem, jo konkrēti mums Ārlietu komisijā pašreiz ir tāda situācija: nav Andrējeva kunga, ir nobalsots, ka Tautsaimnieku politiskajai apvienībai ir viena vieta, bet tajā pašā laikā divi cilvēki pārstāv Tautas saskaņas partiju. Ja nav zināms, uz kurieni viņi varētu aiziet, tad vajadzētu mums vienreiz sanākt kopā un atkal veikt kārtējo saskaņošanu, lai beidzot šis jautājums būtu atrisināts. Mēs pašreiz nevaram viņus pa vienam cilvēkam iebalsot kādās komisijās. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Inese Birzniece - "Latvijas ceļš".

I.Birzniece (LC).

Man liekas, Kiršteina kunga rūpes pašlaik ir nevietā, jo, kad mēs izveidojām komisiju, pastāvīgu komisijas sarakstu, tika izlemts, ka Cilvēktiesību komisijā jābūt astoņiem deputātiem. Bija 8 deputāti. Pašlaik ir 7 deputāti. Ernests Jurkāns, kad viņš aizgāja no Saeimas, nolika mandātu, bija neatkarīgais deputāts. Tagad viens neatkarīgais deputāts atvietos otru. Paldies par uzmanību. (Starpsauciens no zāles: "Tâ kā bitīte skrien...")

Sēdes vadītājs. Deputāts Pauls Putniņš - Zemnieku savienības frakcija. Lūdzu!

P.Putniņš (LZS).

Godāto Prezidij, godātie kolēģi! Šis jautājums ir ļoti aktuāls mūsu komisijai. Faktiski arī Staša kunga jautājums šajā ziņā nav īsti atrisināts, mēs uzskatām, ka tas it kā ir iekšēji atrisināts. Tupešu Jānis Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā bija ļoti, nu, es teiktu, nepieciešams kā absolūti neordināra priekšstata, stājas un uzskata ieviesējs, kas mums daudz lika padomāt, bet dīvaina ir Tupešu Jāņa pozīcija. Proti, Tupešu Jānis nevar piekrist pašreizējai izglītības sistēmai, un, protestējot pret to, mūsu Jānis nevis stājas pie izglītības sistēmas, pēc viņa uzskatiem, labākas pārveidošanas un nevis stājas tās pārveidotāju rindās, bet atkāpjas, iet projām. Šā vai tā Tupešu Jānis vairs nenāk uz komisiju, un praktiski mēs jau tagad esam divdomīgā situācijā balsojumu gadījumos, jo mēs īsti nezinām, vai Tupešu Jānis ir pie mums vai nav. Tupešu Jānis jau sen, jau pirms šā augstā amata krēsla ieņemšanas, ir rāvies uz Cilvēktiesību komisiju. Varbūt tas skan dīvaini no manas mutes, tāpēc ka es pašlaik pārstāvu šo Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, bet es domāju, ka Tupešu Jāņa prasība būtu jāapmierina, jo viņš faktiski tādā drusciņ jocīgā, dīvainā veidā spīdzina mūs visus. Jāni, tā ir tava izvēle, es personiski atbalstu tavu pāriešanu, ja tu neesi ar mieru iestāties izglītības sistēmas pārveidotāju rindās. Paldies.

Sēdes vadītājs. Larisa Laviņa - "Lîdztiesība". Lūdzu! Pēc tam - Janīna Kušnere.

L.Laviņa (L).

Cienījamie kolēģi! Arī es kopā ar Paulu Putniņu un kopā ar Jāni Tupesi jau ilgstoši darbojos Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, un man jāpiekrīt, ka Tupešu Jānis mums bija labs kolēģis un, manuprāt, īsts demokrāts. Mūsu viedokļi bieži atšķīrās, un tomēr viņš prata klausīties citu viedokļus, saprast un paust arī savējo. Un tāpēc man jau sen, kā tikko teica Pauls Putniņš, bija dīvaini, ka mēs savu kolēģi Jāni Tupesi savas komisijas sēdēs vairs neredzam. Un te pēkšņi es lasu viņa iesniegumā: "Jau četrus mēnešus apmeklēju Cilvēktiesību komisijas sēdes," - un tas ir minēts kā pamatojums tam, lai mēs viņu uz turieni arī deleģētu. Es domāju, ka četrus mēnešus mūsu cienījamais kolēģis nelikumīgi apmeklēja šīs sēdes un nelikumīgi neapmeklēja mūsu komisijas sēdes. Mēs viņu neesam pilnvarojuši tur atrasties, un mēs viņu visu laiku gaidījām un cerējām ieraudzīt aktīvi darbojamies mūsu vidū. Un, ņemot vērā to, ka viņš vienmēr izrādīja interesi darboties Latvijas izglītības sistēmas uzlabošanā un atbalstīšanā, un veidošanā, man liekas dīvaini, ka šodien viņš to tā vienkārši pamet, tikai tāpēc, ka viņam ir, lūk, citas intereses, citi pienākumi un citas prasības. Un tieši tāpēc es domāju, ka ar varu jau turēt nevienu komisijā nevajag un mēs šo jautājumu šeit izlemsim, bet izglītības joma taču arī ir ļoti cieši saistīta ar cilvēktiesību jomu, un es domāju, ka šī pēkšņā maiņa gada vidū, mūsu darbības vidū ir nepamatota un vēl labāk būtu, ja cilvēks tomēr nevis piedalītos, nevis apmeklētu sēdes, bet aktīvi strādātu gan kā ministrs, gan kā deputāts komisijā, gan kā deputāts Saeimā. Un tāpēc, Jāni, es esmu nepatīkami pārsteigta, ka tu tā dezertēji no mūsu komisijas. Lai tev labi veicas nākamajā komisijā un ministra amatā! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Ņemot vērā arī rīta paziņojumu, man ir ļoti uzmanīgi jāseko deputātu izteikumiem. Godātā deputāte Laviņa, jūs lietojāt vārdu "nelikumīgi". Man jāaizrāda uz to, jā, jo deputāti likumīgā kārtā var ierasties citās komisijās un piedalīties to darbā, un viņi nebauda visas tās tiesības, bet tie ir citi jautājumi. Tas ir par likumību un nelikumību.

Vārds Janīnai Kušnerei - LNNK! Lūdzu! Pēc tam uzstāsies Māris Budovskis.

J.Kušnere (LNNK).

Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! (Starpsauciens no zāles: "Mikrofonā!") Jā! Mani kā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sekretāri satrauc šis fakts, jo - kādā veidā, likumīgā veidā, būs iespējams darboties mūsu komisijai? Kāpēc? Saeimas kārtības ruļļa 149.panta otrajā apakšpunktā ir teikts, ka komisijas skaitlisko sastāvu apstiprina Saeima. Mūsu komisijas skaitlisko sastāvu Saeima ir sen apstiprinājusi, un šis skaitliskais sastāvs ir 12. Pamatojoties uz atsevišķu deputātu iesniegumiem, Saeima jau ir piekritusi Prēdeles kundzi pārvietot uz citu komisiju (es runāju pašreiz par mūsu komisiju). Šādi gadījumi ir bijuši arī citās komisijās. Tagad man ir jautājums Saeimai: sakiet, lūdzu, kādā veidā mūsu komisijas sēdēs skaitīt kvorumu - vai no divpadsmit, tas ir, no tā skaita, kuru ir apstiprinājusi Saeima, vai no tā skaita, kas ir pašreiz, no klātesošajiem? Kā tas tīri juridiski būs? Manuprāt, papriekš mums ir jāapstiprina komisijas skaitliskais sastāvs, un tikai pēc tam mēs varam kaut ko mainīt atsevišķu deputātu virzībā uz citām komisijām.

Nākamais jautājums ir tas, ko jau minēja Kiršteina kungs. Ja šādā veidā mēs turpināsim pārbīdīt deputātus no vienas komisijas uz otru komisiju, tad ātri vien mums vienā komisijā būs 30 deputātu un citā būs trīs deputāti. Vai tas būs normāls darbs? Vēl viens moments, kas, manuprāt, kārtējo reizi apliecina Saeimas attieksmi pret šiem mūsu tautai vitāli svarīgajiem jautājumiem, kādi ir izglītība, kultūra un zinātne, ir tas, ka mūsu komisijas sastāvs nepārtraukti samazinās un par to diemžēl neviens neuztraucas, arī Tupešu Jānis, kurš tik ļoti iestājās par izglītības sakārtošanu. Un tādēļ man ir šaubas arī par to, vai būs sakārtotība cilvēktiesību jomā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 15.30. Pirmais pēc pārtraukuma runās Māris Budovskis.

(Pārtraukums)

Sēdi vada

Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Reģistrācija! Rezultātu! Reģistrējušies ir 50 deputāti... 51 deputāts.

Turpinām izskatīt deputāta Tupeša iesniegumu. Vārds Mārim Budovskim - LNNK! Pēc tam runās Gundars Bērziņš.

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi! Var teikt, ka Tupešu Jāņa iesniegums šodien patiešām ir izraisījis nopietnas pārdomas par to, kā mūsu komisijas darbojas - konkrēti, kādā skaitliskajā sastāvā un, otrkārt, kādā sastāvā? Tas ir, vadoties no šeit, Saeimā, esošo frakciju pārstāvniecības principa.

Šajā sakarā es gribu jums atgādināt Kārtības ruļļa 149.panta otro daļu: "Katras komisijas skaitlisko sastāvu, kā arī komisijas izveidošanas principus nosaka Saeima." Par skaitlisko sastāvu jau tika runāts, un es to negribētu akcentēt. Pilnīgi dabīgi, ka viena komisija varētu būt ar lielāku skaitlisko sastāvu, otra - ar mazāku, un tā jau ir iekšējā lieta, kā mēs lemjam atkarībā no darba slodzes, kāda katrai komisijai ir. Bet es gribu tomēr akcentēt šā panta otro daļu, šo otro apakšpunktu, kurā teikts, ka komisijas izveidošanas principus nosaka Saeima. Cienītie kolēģi, jau Saeimas sākotnējā darbības laikā, kad bija spēkā vēl iepriekšējais Kārtības rullis, man bija nepieciešams vairākkārt izteikties tieši par šo principu. Un tas sākās ar to, ka Juridiskās komisijas sastāvā atteicās būt Lucāna kungs un viņa vietā ienāca Marjašas kundze. Un līdz ar to mēs izdarījām pirmo pārkāpumu tieši proporcionalitātes ziņā. Bez šā proporcionalitātes principa, kura pamatā ir Saeimas frakcijas skaitliskais sastāvs jeb frakciju pārstāvniecība Saeimā, mums bija vēl divi principi, vadoties pēc kuriem mēs komplektējām savas komisijas. Otro varētu saukt par līdzvērtības principu. Tā tika veidota, piemēram, Mandātu un iesniegumu komisija, kur no katras frakcijas ir viens pārstāvis. Un tad vēl bija trešais princips, es nezinu, kā to nosaukt, es to gribētu nosaukt par atlases principu. Pēc šā atlases principa mēs faktiski izveidojām Nacionālās drošības komisiju, un visa Saeima ar savu balsojumu noteica tos cilvēkus, kuriem viņa uzticas, uztic darbu šajā komisijā. Tātad faktiski mums bija trīs principi, pēc kuriem tika komplektētas visas mūsu komisijas. Bet Saeimas darbības laikā šie principi tika ignorēti. Mainījās skaitliskais sastāvs. Un šodien faktiski man ir ļoti grūti pateikt, pēc kāda principa mēs šeit dzīvojam, Un arī to, kāds ir skaitliskais sastāvs. Es ļoti labi saprotu, ka ir loģiski, ka Tupeša kungs kā valsts ministrs cilvēktiesību jautājumos strādā šinī komisijā. Nevar būt tāda situācija, kāda bija visu šo laiku. Teiksim, Riteņa kungs, būdams labklājības ministrs, nekādā veidā nepagodināja Labklājības komisiju, bet atradās, pareizāk sakot, praktiski neatradās Juridiskās komisijas sastāvā. Nekādā ziņā tas nav loģiski, un tas nevar apmierināt Saeimas darbu. Šajā gadījumā pēc principa, ka Tupeša kungs būtu Cilvēktiesību komisijā, es piekrītu. Izglītības komisija varētu šaja sakarā teikt, ka tas būs zaudējums jeb sliktums. Es domāju,ka, ja to liek svaru kausos, tad tomēr ieguvums ir lielāks, ja ministrs strādā komisijā, kuras darba profils ir tāds pats kā viņa vadītajai ministrijai. Līdz ar to, man liekas, nekādiem lieliem protestiem nevajadzētu būt. Tas tikai uzlabotu mūsu darbu. Bet es tomēr vēlreiz un vēlreiz iebilstu pret to, ka mums ir sajaukti principi. Mēs esam nonākuši tuvu absurdam, ka vienā komisijā varētu sanākt vienas frakcijas pārstāvji un tādā gadījumā šī komisija varētu darboties ļoti noteiktā savas frakcijas ievirzes gaismā un varētu bloķēt visas Saeimas darbu. Un tā pozīcija, kādu mēs turpinām realizēt, ir dziļi nepatiesa.

Ieteikums, kā risināt šo jautājumu. Man liekas, ka arī tas viss ir noteikts Kārtības rullī. Lūdzu jūs tomēr pievērst uzmanību Kārtības ruļļa 190.pantam, kurš nosaka: "Prezidijs, frakcijas un politiskie bloki izveido Frakciju padomi, kura noskaidro un saskaņo frakciju un politisko bloku darbību un taktiku Saeimā un komisijās, kā arī nokārto kopā ar Prezidiju 23.panta 4.punktā minētās lietas." Un gribu jums atgādināt 23.panta pirmās sadaļas 4.punktu, kurā par Prezidija kompetenci ir teikts, ka Prezidijs, "saziņā ar Frakciju padomi kārto ar Kārtības rulli un Saeimas lēmumiem nenoskaidrotus jautājumus". Es nezinu, vai tieši to varētu saukt par nenoskaidrotu jautājumu, bet katrā ziņā nenoskaidrots jautājums ir nenoregulēts jautājums. Kārtības ruļļa neviens pants neparedz nekādu izkārtojumu jeb regulāciju attiecībā uz principu, kādā veidā tiek komplektētas komisijas. Tā kā visos gadījumos Prezidijs ir minēts kā pirmais, es domāju, ka Prezidijam arī ir tā iniciatīva. Tas, kādā veidā viņi to dara, viņiem ir labāk zināms, bet Prezidijam ir jābūt tai iniciatīvai, kas ierosina šo jautājumu un sniedz priekšlikumus. Tālāk tos varētu izskatīt Frakciju padome, un mēs iegūtu noteiktu apstiprinājumu. Bet tad tas būtu arī noteikts lēmums, pēc kura mēs varētu strikti rīkoties. Ja tas netiks izdarīts, tādā gadījumā mums šī būs nelīdzsvarotības jeb nesakārtotības lieta, kuru mēs tā arī neatrisināsim, un katrā reizē mums varēs parādīties kādi jautājumi, vai tam cilvēkam ir lietderīgi tur iet jeb vai tas ir pareizi, vai tas kaut ko neizjauc mūsu darbā.

Tātad, kolēģi, manā uztverē, šodien mums nevajadzētu balsot. Jo, ņemot vērā Tupeša kunga iesniegumu, kura otrajā punktā viņš min, ka četrus mēnešus jau ir apmeklējis Cilvēktiesību komisijas sēdes, es gribētu viņam novēlēt labu veselību, lai viņš turpina vēl ilgu laiku tāpat apmeklēt šīs sēdes. Lai, būdams Izglītības komisijas loceklis, apmeklē Cilvēktiesību komisijas sēdes, un nekāds ļaunums nenotiks, varbūt viņš varēs dot labus padomus, kā tur strādāt. Bet jautājumam ir jābūt principiāli noregulētam.

Un visbeidzot. Es nezinu, kā tas ir, ļoti formāli skatoties. Mēs balsojām par dokumentu nr.941. Formāli raugoties, par tādu dokumentu mēs vispār nevarējām balsot, jo tur nav priekšmeta, par ko balsot. Tas ir vienkārši Tupeša kunga iesniegums ar zināmiem lirikas elementiem. Tagad ir dokuments nr.941-a. Bet tādā gadījumā tas ir pilnīgi cits dokuments, un mums par to vajadzētu balsot vēlreiz, lai mēs to iekļautu. Bet es vēlreiz saku: cienītie kolēģi, man liekas, ka, pirmkārt, mums ir principā jāatrisina šis jautājums - un, pirmkārt, tā ir Prezidija kompetence - un tad jāsāk risināt konkrētās lietas. Es domāju, ka tāda pāreja no vienas komisijas uz otru nebūs tikai Tupeša kunga jautājums, bet tā skars vairākus deputātus. It sevišķi tagad, kad vairākos gadījumos mūsu cilvēki ir nokļuvuši ārpus frakcijām kā brīvie deputāti un tas jau ir absolūti nojaucis to proporcionalitātes principu, kas mums bija pašā sākumā ievērots, lai izveidotu pastāvīgās komisijas. Tātad es ierosinu šodien atturēties no balsojuma un lai Prezidijs aktīvi darbojas šā jautājuma izkārtošanā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātais deputāt Budovski! Par jūsu iebildēm par šiem dokumentiem. Tad ir jāatsaucas uz precedentu, uz LNNK precedentu, tieši tādu pašu precedentu: LNNK frakcijas deputāti iesniedza patstāvīgo priekšlikumu ar visiem parakstiem, kam ir patstāvīgā priekšlikuma spēks, un Prezidijs attiecīgi pievienoja lēmuma projektu. Un tas, manuprāt, vismaz man ir pieņemams, jo deputāti iesniedz patstāvīgu priekšlikumu un tikai tam ir spēks. Bet lēmuma projekts deputātiem nav jāparaksta. Es domāju, ka gan Sekretariāta, gan Prezidija uzdevums ir, ka mēs arī tajā gadījumā darījām, šo lēmuma projektu noformēt, bet deputātiem, protams, vajag izteikt savu attieksmi pret šo lēmuma projektu, jo uz lēmuma projekta nav jābūt desmit deputātu parakstiem, bet tiem ir jābūt uz patstāvīgā priekšlikuma. Protams, šeit ir zināma nianse un tāda pretruna, bet es atsaucos tikai uz precedentu - uz LNNK precedentu. (No zāles deputāts M.Budovskis: "Katram savs laiks!")

Varbūt arī. (Starpsauciens no zāles: "Tavs vēl nāks...") Nākamais runātājs ir Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienības frakcija. Lūdzu! Pēc tam runās Tupešu Jānis.

G.Bērziņš (LZS).

Es gribētu pie šā lēmuma nedaudz apstāties saistībā ar Tupeša kunga gaitām - gan vēlēšanās Saeimā, gan arī šinīs komisijās. Tupeša kungs vēlēšanās startēja no Zemnieku savienības saraksta, pie tam tika iekļauts pēdējā brīdī, tad, kad atkāpās cits cilvēks, kas bija izvirzīts no vecbiedriem, jo tika uzskatīts, ka Tupeša kungs ir ļoti strādātspējīgs un grib strādāt valsts labā un ka viņš to lietu varēs izdarīt labāk. Pie tam tika iekļauts ar trešo numuru sarakstā.

Mums bija cilvēki - noteikti, tie bija ievērojami cilvēki, - kas gribēja strādāt Izglītības komisijā. Kokina kungu, kuram ir 32 gadus ilgs darba stāžs izglītībā, mēs bijām spiesti piespiest strādāt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā. Un praktiski tiešām piespiest, jo arī mēs uzskatījām, ka Tupeša kungs ir tas labākais, un viņš ļoti vēlējās strādāt tautas izglītības druvā. Tāpēc man nav īsti skaidrs, uz kāda pamata to var darīt, kamēr Saeima nav atsaukusi, un 4 mēnešus viņš neierodas šajā komisijā, nepilda šo Saeimas un vēlētāju dāvāto uzticību un arī Zemnieku savienības vēl tanī laikā dāvāto uzticību un šobrīd grib pāriet uz citu komisiju.

Es gribētu arī atgādināt, ka tiešām ir šie astoņi neatkarīgie deputāti. Saulīša kungs pašreiz nestrādā nevienā komisijā. Saeima noraidīja viņa priekšlikumu. Manuprāt, godīgi būtu, ja šo problēmu mēs atrisinātu kopumā, - problēmu par to, kādā veidā tiek formētas šīs komisijas, kā tiek realizēts šis proporcionalitātes princips, pēc kādiem principiem komisijās strādā neatkarīgie deputāti. Tas jau izskanēja vairāku deputātu runās. Un es tāpēc gribu par šo lēmumu teikt, ka tas varētu tikt balsots divās daļās. Ja deputāts nav strādājis šajā komisijā 4 mēnešus un nav piedalījies trijās komisijas sēdēs, tad saskaņā ar Kārtības rulli komisijas priekšsēdētāja uzdevums bija informēt par to frakciju un Saeimu un ierosināt viņa atsaukšanu, tātad ierosināt atsaukt viņu no Izglītības komisijas. Bet man nav nekādu iebildumu, ka viņš strādā Cilvēktiesību komisijā, jo viņam, kā ministram, ir tagad arī lielas iespējas strādāt šinī druvā. Un tad, kad būs principā izlemts jautājums, kā komisijās tiek iekļauti neatkarīgie deputāti, - tad izskatīt arī jautājumu par deputāta Tupeša līdzdalību Cilvēktiesību komisijā.

Sēdes vadītājs. Tupešu Jānis - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

J.Tupesis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi un kolēģes! Ja šis laiks būtu veltīts principa atrisināšanai un noskaidrošanai, tad, es domāju, mēs lietderīgi to arī darītu. Ja tas ir saistīts tikai ar manu lūgumu, ar manu piederību zināmai politiskai grupai, kā pēdējais runātājs teica, tad es būšu pirmais, kas teiks, ka mums ir tiešām daudz svarīgākas lietas, ko darīt. Un balsosim, lai šī lieta tiktu atrisināta! Es, protams, atvainojos par to, kādā veidā es uzrakstīju šo lēmumu, es mācos, es domāju, ka mums visiem būtu daudz jāmācās, un es arī pateicos Saeimas priekšsēdētājam, kas precizēja šo lēmumu jeb lūgumu lēmumam, un es pats domāju, ka tas nācis par labu, ka es arī motivēju. Es, protams, arī atvainojos, ka es minēju, ka es vadīšu Cilvēktiesību valsts ministriju. Es pēc tam mēģināju to noskaidrot un bijušajam tieslietu ministram prasīju, kā lai es nosaucu šo sešu cilvēku grupu, kuru es vadīšu. Viņš teica, ka es vadīšu Tieslietu ministrijas zināmu aparātu. Nu, manā galvā tas kaut kā, tā teikt, neiesēdās, un es, protams, atvainojos, ja es to neprecīzi izdarīju. Man vajadzēja arī minēt, ka es esmu bijis Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā un oficiāli tajā vēl esmu. Tas, protams, šajās debatēs tiek precizēts. Ja ir runa par nelikumībām, kā viena deputāte šeit minēja, tad mums vajadzētu zināt, ka mums visiem ir tiesības apmeklēt kuru katru komisiju, ja mēs gribam, un es, būdams labs deputāts, mēģināju būt vēl labāks (Starpsauciens no zāles: "Kurš konstatēja, ka tu esi labāks?") un to arī darīju, un es turpināšu to darīt, ja vien man būs laika. Un es apmeklēšu arī citas komisijas. Precedenti jau ir bijuši, un man ir žēl, ka šinī gadījumā man ir jābūt tam, par kuru mēs tagad runājam kā par zināmu principu, un, ja ir runa par principu, tad mums, protams, vajag to atrisināt. Bet precedenti manai rīcībai ir bijuši daudzi. Kāpēc tad mēs nedarījām tās lietas, kuras ir vajadzīgas? Un tas proporcionalitātes princips un tā piederība vienam zināmam politiskam grupējumam... Ja, kā tika minēts, ir runa par manu neatbilstību, par to, vai, ieejot jaunā amatā, nepalieku vai palieku iepriekšējā komisijā, tad viss, ko es šeit varu teikt, ir, ka liktenis ir lēmis man būt par cilvēktiesību valsts ministru. (Starpsauciens no zāles: "Kâds liktenis? Tas nav liktenis!") Ja ar šo balsojumu jūs lemsiet, ka man ir jāpaliek Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, jūs jau varat to darīt, un notiks tā absurdā situācija, ka es apmeklēšu un piedalīšos un palīdzēšu darboties Cilvēktiesību komisijā, bet jūs ar savu balsojumu būsit atstājuši mani Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Tātad to jūs varat darīt.

Es tikai aicinu jūs nobalsot šodien par labu manam lēmumam un tad precīzā un pareizā secībā arī izkārtot visas tās lietas, par kurām deputāts Budovskis sāka runāt pirms piecām minūtēm un vēl joprojām turpina runāt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir kādi deputāti pieteikušies debatēs? Inese Birzniece - "Latvijas ceļš". Viņa runās otrreiz - 5 minūtes. Lūdzu!

I.Birzniece (LC).

Ļoti interesanti, ka mums ir pusstundu un četrdesmit minūšu ilgas debates par to, ka deputāts grib strādāt, mainīt komisiju. Grib strādāt, nevis nākt uz komisijas sēdi, lai saņemtu kaut kādu maksu par piedalīšanos komisijas sēdēs un tad lasītu avīzi, neizsakot nekādu domu par komisijā izskatāmo jautājumu. Es nevaru saprast, kāda ir šī sabotāža, kas notiek. Tā laikam ir kāda cita politiska spēle, ko es nesaprotu, jo manās interesēs ir, ka cilvēks... Tupeša kungs ir šo vēlmi nākt uz Cilvēktiesību komisiju izteicis jau maija beigās, pirms jebkāda valdības demisija bija, pirms varēja būt jebkādi iedomātie solījumi. Cilvēktiesību komisijas skaitliskais sastāvs bija apstiprināts pagājušā gada augustā. Tika nolemts, ka Cilvēktiesību komisijā būs 8 deputāti, pašlaik ir 7 deputāti, jo deputātam Ernestam Jurkānam, kurš agrāk bija frakcijā "Saskaņa Latvijai" un pēc tam bija neatkarīgais deputāts, bija jānoliek mandāts, kad viņš aizgāja uz Rēzeknes pašvaldību. Tātad proporcionalitāte nav pārkāpta, jo neatkarīgais deputāts atvieto neatkarīgo deputātu. Es tiešām saku, ka, ja tā patiesi ir kāda lielāka, svarīgāka politiskā spēle, tad es īsti nesaprotu, kas ir svarīgāks - spēles vai darbs.

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir iesniegumi? Nav. Debates tiek pārtrauktas.

Godātie kolēģi, pirms balsojam, man ir varbūt nevis skaidrojums, bet kāds mazs paskaidrojums par to, ko šeit runāja par Prezidiju un tā lomu. Tātad par Saeimas komisijām. 149. panta otrā daļa tiešām nosaka katras komisijas skaitlisko sastāvu, kā arī komisijas izveidošanas principus nosaka Saeima. Līdz ar to, ja mēs tālāk skatītos par Prezidija lomu un funkcijām, tad redzam, ka Prezidijs nevar iesniegt Saeimai priekšlikumus par proporcionalitāti vai skaitlisko sastāvu. Neko tādu Prezidijs Saeimai nevar iesniegt. Tas, ko Prezidijs var iesniegt Saeimai, tas ir pilnīgi skaidri noteikts Prezidija kompetencē. Prezidijs var sasaukt, protams, Frakciju padomi un lemt kopā ar Frakciju padomi, ko mēs vienreiz arī mēģinājām darīt, bet diemžēl nevienojāmies, tas ir, frakcijas nevienojās par izmaiņām komisijas sastāvā. Bet tālāk Frakciju padome, manā izpratnē, pat kopā ar Prezidiju neko nevar iesniegt Saeimai, to var iesniegt tikai komisijas un attiecīgais deputātu skaits, kā nu kuram priekšlikumam - 10 vai 5. Jā, deputāt Budovski, tā tas ir! Tā tas ir. Un tad, kad sēdes vadītājs šeit bija nosaucis frakcijas, man daži Prezidija locekļi aizrādīja, ka faktiski ir jāsauc... ka priekšlikums ir jāsauc kopā ar deputātiem, kuri ir iesnieguši šo priekšlikumu, un tur ir attiecīgs deputātu skaits, jo frakcija kā tāda atttiecībā uz priekšlikumu bez deputātu parakstiem vēl neko neizsaka. Es šeit domāju patstāvīgo priekšlikumu.

Bet tagad par konkrēto lietu. Tātad deputāti ierosināja un Prezidijs noteikti sasauks Frakciju padomi, un tad mēģināsim kopā atkal lemt par šo jautājumu. Un tā jau būs formālā puse, kā mēs iesniegsim to lietu izskatīšanai Saeimā, lai Saeima varētu noteikt gan skaitlisko sastāvu, gan principus. Bet tagad, kamēr tāda Saeimas lēmuma nav, 34.pants... Atšķiriet, lūdzu, otro daļu - "Saeimas komisijas locekļus pēc 10 deputātu vai attiecīgās komisijas priekšlikuma Saeima ar savu lēmumu var jebkurā laikā atsaukt un ievēlēt citus." Un tiešām šādi precedenti ir bijuši, kā mums šeit aizrādīja deputāts Tupesis. Šādi precedenti ir bijuši, un Saeima ir balsojusi. Tāpēc es nekādā gadījumā neaģitēju par konkrētiem balsojumiem, bet vienkārši jums izklāstu savu motivējumu tam, ka es kā sēdes vadītājs šādu lēmuma projektu varu likt uz balsošanu. Protams, vajadzētu precizēt to deputātu teikto, kuri šeit lūdza atlikt šā jautājuma izskatīšanu, attiecīgi to motivējot. Vai tādi iesniegumi bija?

Ja tādu iesniegumu nav, tad es aicinu katru deputātu izteikt savu attieksmi pret šo lēmuma projektu atbilstoši saviem uzskatiem. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par lēmuma projektu - atsaukt Jāni Ārvaldi Tupesi no Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas un ievēlēt viņu Cilvēktiesību komisijā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 9, atturas - 16. Lēmums pieņemts.

Vai nākamais jautājums, kuru mēs izskatīsim, ir likumprojekts "Par Latvijas Republikas valsts robežu"? Otrais lasījums. Jāatgādina deputātiem, ka mēs pārtraucām debates pie 11. panta trešās daļas. Debatēs bija pieteicies deputāts Žīgurs. Lūdzu!

A.Žīgurs (LNNK).

Godātais Prezidij, godātie kolēģi, dāmas un kungi! Mēs turpinām debates no priekšpēdējās plenārsēdes, un daudziem tas jau būs aizmirsies. Nedaudzi atcerēsies gan to un varbūt būs pat sašutuši par debašu vidū Ministru kabineta pieņemto lēmumu un arī par Drošības komitejas Latvijas robežapsardzības sistēmas attīstības koncepciju. Rodas jautājums: no kura laika Latvijas Republikas pārvaldes debašu laikā tiek pieņemti valdības likumi par neizdebatētiem jautājumiem, netieši liedzot parlamentam veidot šos likumus? Tauta taču ievēlēja šim nolūkam deputātus, nevis valdību.

Noklausījies iepriekšējo deputātu izteikto viedokli par robežu aizsardzību, ievācu informāciju no robežsargiem un tāpat arī no viņu komandieriem uz robežas Rīgas ostas, Bauskas un Ludzas teritorijā. Es šiem robežsargiem un tāpat arī viņu komandieriem uzdevu vienus un tos pašus jautājumus: kā tas nākas, ka pār robežu ieplūst iekšā tik daudz nelegālu mantu jeb vērtību un sagrauj Latvijas ekonomiku? Atbilde visās vietās bija vienāda - to mēs nezinām, mēs savu darbu izpildām korekti, varbūt likumi nav pareizi sakārtoti. Tālāk es viņiem jautāju: kā tas nākas, ka par šiem nepildītajiem noteikumiem savā darba vietā personālā izdarītas tik daudzas robežsargu maiņas. Tad atbilde bija, ka šie robežsargi nāk no Latvijas armijas un ka viņi ir nepiemēroti savam darbam. Tad es jautāju: kā tas nākas - vai viņi nav pietiekami apmācīti? Atbilde bija, ka viņi ir apmācīti divus mēnešus un šajā ziņā nekādu grūtību viņiem nav. Tādi bija jautājumi, un atbildes visiem bija vienādas.

Apjautājos, kādas viņiem būtu problēmas, ko viņi gribētu, lai viņi varētu savu darbu labāk izpildīt. Viņu atbilde bija tāda, ka viņiem nav pietiekami daudz cilvēku, ka viņiem nav konjunkcijas ierīču. Tad es aizbraucu pāri robežai arī Lietuvas pusē un apjautājos lietuviešiem, kādas viņiem ir problēmas. Lietuvieši atbildēja gandrīz to pašu.

Tad vēl man bija sarunas par tiem graudiem, kas te nāk pāri robežai. Izrādās ka Latvijas zemnieki un Lietuvas zemnieki sadarbojas, un šie graudi tiek nodoti tam latvietim. Šis latvietis tos aizved uz Jelgavu un pārdod Jelgavā, un abi divi labi nopelna. Vai jūs neredzat, ka viena 10 hektāru liela saimniecība taču nevar atļauties braukāt apkārt? Kaut kas tur ir nepareizi. Viņi saka: jā, to mēs zinām!Tāpat mēs varam konstatēt, vai tie graudi nāk no Lietuvas vai no Latvijas. Bet tā kā Jelgava tos uzpērk un peļņa ir, tad tiem saimniekiem, kuri atrodas tālāk no robežas, Jelgava tos graudus nepieņem. Mans ieteikums būtu tāds, lai mēs robežapsardzībai iegādātos četrus helikopterus, kas varētu veikt šo kontroli. Arī dienā un naktī. Tie nebūtu dārgi, jo tos par ļoti mazu naudu var iegādāties, teiksim, novērošanai. Tad vēl absolūti nepieciešamas būtu rācijas, pārraidītāji un konjunkcijas, kurus atkal var iegādāties pavisam viegli no VEF pārpildītajām noliktavām. Šie aparāti katrā ziņā nebūtu Rietumu standarts, bet sava darba izpildīšanai tie ļoti labi derētu. Tad vēl. Robežsargu sastāvs būtu jāpapildina vismaz ar 800 vīriem no armijas un jāapmāca profesionālam robežsargu darbam. Tad es ieteiktu arī to, ka robežsargiem, kuri ir aizturējuši 5 - 10 nelegālos robežas šķērsotājus, varētu paaugstināt dienesta pakāpi, kas viņiem dotu motivāciju savu darbu turpmāk kārtīgi izpildīt, jo par to būtu kaut kāda gratifikācija. Tāpat pie kriminālatbildības vajadzētu saukt visus tos robežsargus un muitniekus, kuri savu darbu nav kārtīgi izpildījuši. Robežas apsargāt ir katras valsts uzdevums - neatkarīgi no tā, vai tā būtu liela vai maza.

Tajā pašā laikā ir jārisina Abrenes robežas jautājums, jo aptuveni 2000 agrāko Abrenes iedzīvotāju ir pieprasījuši atdot viņiem viņu piederošos īpašumus. Tā ka arī tas būtu iekļaujams zemes reformā. Mēs to nevaram izpildīt, kā visi to vēlētos, bet katrā ziņā mēs darītu, ko varam. Mums taču ikkatram sava tēvzeme ir par visu dārgākā. Un mēs nevaram teikt, ka latgaliešiem tas tā nebūtu. Tas tā ir. Un šo visu paveikt nav nemaz tik grūti, ir vienkārši jāķeras pie šā darba klāt. Es lūdzu Aizsardzības ministriju un tāpat arī Drošības komiteju šo jautājumu vēlreiz izskatīt un papildināt ar maniem priekšlikumiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir pieteikušies runātāji? Nav. Lūdzu - vārds referentam.

I.Silārs (LC).

Cienījamie kolēģi! Vispirms man tiešām ir jāatgādina kolēģiem un pirmām kārtām kolēģim un lāga vīram Žīguram, ka mēs izskatām likumprojektu otrajā lasījumā, ka pirmais lasījums sen ir garām. Otrajā lasījumā, kā tas atbilstoši noteikts Kārtības rullī, runāt var tikai par to pantu, par kuru ir iesniegts priekšlikums. Un šeit bija priekšlikums - varbūt tur kontrolēt dokumentus bez robežsargiem varētu arī Pilsonības un imigrācijas departamenta darbinieki. Žīgura kunga uzstāšanās runā es par to nedzirdēju ne vārda. Taču es gribu atgādināt to, ko iepriekšējā reizē sacīja deputāts Karnups. Un te man jāsaka, ka arī Karnupa kunga sacītais nepavisam neatbilda tam priekšlikumam, kuru ir iesniegusi LNNK deputātu grupa. Man ir jāaizrāda Karnupa kungam, ka nav taisnība viņa sacītais, ka LNNK frakcija iesniedz šo labojumu. Es priecājos, ka LNNK frakcija ir vismaz trīs reizes lielāka nekā šie cilvēki, kuri bija parakstījuši šo priekšlikumu.

Karnupa kungs, pamatojot to, ka bez robežsargiem... Es vēršu jūsu uzmanību un to, ka iesniegtajā priekšlikumā ir rakstīts, ka kontroli veic robežsargi un Pilsonības un imigrācijas departamenta darbinieki. Taču Karnupa kungs sacīja pavisam ko citu. Viņš sacīja, ka vajag pāriet uz to, ka cilvēku ar automātu padusē aizvieto gudrs ierēdnis. Un es citēju Karnupa kunga sacīto, ka šeit acīmredzot ir tā koncepcija, ka mēs tomēr esam militarizēta valsts un ka mums ir svarīgs cilvēks ar šauteni, bet nav svarīgs cilvēks ar prātu un normālām dienesta iemaņām. No tā man būtu jāsecina, ka varbūt Austrālijā šautenes izdala cilvēkiem, kuriem nav prāta. Latvijas valstī ir svarīgi, lai prāts būtu gan tam cilvēkam, kuram izdala šauteni, gan arī cilvēkam, kuram ir jāveic civildienesta pienākums. Protams, mūsu, Aizsardzības un iekšlietu komisijā, koncepcija ir tāda, ka ir jāpāriet uz imigrācijas policiju un robežu policiju. Taču nevajag, nav jēgas (kā šeit ir piedāvāts) blakus robežsargiem vēl nolikt arī Pilsonības un imigrācijas dienesta cilvēku. Kā jau es teicu iepriekšējā reizē, tā ir papildu birokrātijas radīšana. (No zāles deputāts A.Kiršteins: "Jâdalās uz pusēm!") Jā, taisnība, Kiršteina kungs, ir jādalās uz pusēm! Pilsonības un imigrācijas departamentam (atšķirībā no robežapsardzes) nav izziņas tiesību. Tas nevar nevienu ne aizturēt, ne arī ko citu darīt. Tā ir absolūti lieka persona. Turklāt tādā veidā, kā tiek piedāvāts. Tāpēc, pārejot, protams, uz to, par ko runāja Karnupa kungs, mēs tomēr nevaram pieņemt šeit piedāvāto. Jo piedāvāts tiek tā - paliek robežsargs, bet tam vēl klāt pieliek civildienesta ierēdni. Tāda koncepcija nav pieņemama. Turpmāk tiešām būs jāpāriet uz to, lai tur būtu robežu policija un lai būtu imigrācijas policija. Taču šobrīd to nav iespējams izdarīt, tādēļ šo priekšlikumu Aizsardzības un iekšlietu komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Deputāts Karnups pagājušajā reizē lūdza balsot par šo priekšlikumu. Frakcija uztur spēkā savus atzinumus. (Starpsauciens no zāles: "Jâ!") Lūdzu zvanu! Balsosim likumprojektu "Par Latvijas Republikas valsts robežu"! Pēc kārtas tas bija trešais priekšlikums - 11.panta trešā daļa. LNNK deputātu grupa ir iesniegusi priekšlikumu - izteikt likumprojekta 11.panta trešās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā: "Robežkontroles punktos kontroli veic robežsargi, muitnieki un Pilsonības un imigrācijas departamenta darbinieki." Komisijas viedokli jums deputāts Silārs izklāstīja. Balsosim par šo priekšlikumu. Rezultāts: par - 21, pret - 28, atturas - 14. Nav pieņemts.

I.Silārs. Paldies. Tālāk ir ceturtais priekšlikums par 12.pantu, kuru ir iesniedzis Valsts ieņēmumu dienesta Muitas departaments un kuru atbalsta arī Aizsardzības un iekšlietu komisija. Proti, šeit tiek piedāvāts izdarīt izmaiņas, kurām piekrīt arī Aizsardzības un iekšlietu komisija, un tādēļ šā panta daļa ir sadalīta divās daļās. Tagad panta nosaukums ir šāds - "Personu transporta līdzekļu, kravu un citu mantu laišana pāri valsts robežai", un līdz ar to arī teksts ir šāds: "Personu transporta līdzekļus, kravas un citas mantas pāri valsts robežai laiž robežapsardzības spēki, ja ir pareizi noformēti dokumenti, kas dod tiesības šķērsot valsts robežu. Preču un citu priekšmetu pārvietošanu pāri valsts robežai reglamentē muitas likumdošana."

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Nav. Akceptēts.

I.Silārs. Arī 13.panta trešajā daļā Aizsardzības un iekšlietu komisija atbalsta Valsts ieņēmumu dienesta Muitas departamenta priekšlikumu, ka robežapsardzības spēki kopā ar muitas iestādēm robežkontroles punktos nosaka telpas un teritorijas, kurās tiek veikta robežas un muitas kontrole, vienlaikus noraidot par šā paša 13.panta trešo daļu ierosināto deputāta Krištopana priekšlikumu, kurā viņš piedāvā, ka tikai muitas iestādes robežkontroles punktos nosaka telpas un teritorijas, kurās tiek veikta robežkontrole. Ja reiz robežkontroli veic robežapsardzības spēki kopā ar muitas iestādēm, tad tiem abiem ir jābūt arī tiesībām nosacīt telpas un teritorijas. Un nevar tikai viena institūcija - muita - noteikt telpu un teritoriju, kurā strādā arī robežapsardzības spēki.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

I.Silārs. Septītais priekšlikums ir par 13.panta piekto daļu. Arī Aizsardzības un iekšlietu komisija atbalsta Muitas departamenta priekšlikumu, kurā tiek papildināts esošais teksts ar muitas iestādēm.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes. Tālāk, lūdzu!

I.Silārs. Tālāk Aizsardzības un iekšlietu komisija iesaka labot 14.pantu, precizējot panta nosaukumu un līdz ar to arī pašu tekstu, jo panta saturam jāatbilst nosaukumam. Šeit ir runa par saimniecisko darbību valsts robežas joslā. Līdz šim bija runa par saimniecisko darbību uz valsts robežas, bet valsts robeža - tā ir viena līnija. Tā ka nevar būt darbība uz līnijas, bet gan valsts robežas joslā.

Sēdes vadītājs. Par nākamo pantu, lūdzu!

I.Silārs. Par 16.panta pirmās daļas otro apakšpunktu arī bija Muitas departamenta priekšlikums, kuru atbalsta Aizsardzības un iekšlietu komisija. (Starpsauciens no zāles: "Te ir nepareizs vārds!")

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Deputāts Sinka - lūdzu! "Tçvzemei un brīvībai". Esiet tik laipns, nāciet tribīnē, lūdzu!

J.Sinka (TB).

Turpmāk vajadzētu uzmanīties ar rakstību - ar vārdiem "noteikto kārtību". Ar vārdiem "attiecībā uz valsts robežu šķērsošanas". Es pieņemu, ka tas vārds ir bijis "kârtību".

Sēdes vadītājs. Jā, tā tas nu būtu. Šeit ir viens burts izlaists - tur ir nevis "kârtību", bet "kâtību".

I.Silārs. Es ceru, ka par drukas kļūdām mums nevajadzētu balsot, par drukas kļūdu labošanu. Ja citu iebildumu nav, tad es ceru, ka varam pāriet pie nākamā priekšlikuma.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi deputātiem? Lūdzu!

I.Silārs. Par 19.panta trešo daļu bija Latvijas Republikas Prokuratūras aizrādījums, ka tā ir jāprecizē, un tam piekrita arī Aizsardzības un iekšlietu komisija. Līdz ar to šī daļa tiek izteikta tādējādi, ka pierobežā robežsargu kopīgie pasākumi ar Iekšlietu ministrijas struktūrvienībām un Zemessardzi notiek Robežapsardzības spēku vadībā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir, lūdzu, iebildes? Nav. Paldies.

I.Silārs. 19.panta ceturtajā daļā arī bija Muitas departamenta priekšlikums, kuru Aizsardzības un iekšlietu komisija atbalsta, proti, ka par Iekšlietu ministrijas un Zemessardzes bruņoto formējumu pārvietošanos un aktivitātēm pierobežas joslā jāinformē attiecīgā robežsargu bataljona vadība.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes deputātiem? Pieņemts.

I.Silārs. 19.panta piektajā daļā ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, ka pierobežas joslā robežkontroles un robežpārejas punktu teritorijā robežapsardzības spēki, pildot dienesta pienākumus, nav pakļauti... Bija "policijas", taču mēs uzskatījām, ka tas ir jāsvītro, jo viņi nav pakļauti muitas, zemessardzes, kā arī lidostas vai jūras ostu apsardzes dienesta kontrolei.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes deputātiem? Pieņemts.

I.Silārs. Par 20.pantu bija Prokuratūras priekšlikums, kuru atbalstīja arī Aizsardzības un iekšlietu komisija, jo šeit bija tiešām tāda redakcija, kuru var pārprast un dažādi tulkot. Līdz ar to mēs precizējām, ka personas, kas pārkāpušas vai mēģinājušas pārkāpt valsts robežu vai robežas, pierobežas un robežas kontroles punktu režīmu, kā arī personas, kuras veicinājušas pārkāpumu izdarīšanu, saucamas pie atbildības saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

I.Silārs. Par 21.panta trešo daļu bija priekšlikums, kuru iesniedza Aizsardzības spēku komandieris. To atbalstīja arī Aizsardzības un iekšlietu komisija, proti, ka te ir jāmin ne tikai Robežapsardzības spēki, bet arī Jūras spēki un Gaisa spēki. To mēs arī atbalstām.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Akceptēts.

I.Silārs. Par 21.panta trešās daļas 3.punktu priekšlikumu iesniedza deputāts Krištopans, taču to mēs te nevarējām pieņemt, jo tādā gadījumā iznāk, ka Aizsardzības ministrija nav atbildīga par Robežapsardzības spēkiem nepieciešamo objektu celtniecību. Mēs uzskatām, ka Aizsardzības ministrijai ir jābūt atbildīgai par Robežapsardzības spēkiem nepieciešamo objektu celtniecību.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Krištopans uztur spēkā balsojumu? Neuztur.

I.Silārs. Par 21.panta ceturto daļu ir Aizsardzības spēku komandiera priekšlikums, kuru Aizsardzības un iekšlietu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Pieņemts.

I.Silārs. 21.panta ceturtajā daļā komisija atbalstīja Muitas departamenta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu? Nav. Paldies. Tālāk!

I.Silārs. Par 21.panta sesto daļu bija deputāta Krištopana priekšlikums, kuru komisija noraidīja. Proti, priekšlikums bija tāds, ka Latvijas Republikas valsts institūcijas, kuras robežkontroles punktos veic muitas sanitāro, veterināro, sanitārās kultūras vērtību un citu veidu kontroli... Mēs uzskatām, ka tur jāpaliek arī muitas kontroles veicējam, ka tām attiecīgi ir jāorganizē un jāaizstāv valsts ekonomiskās intereses, un arī muitai ir jāaizstāv valsts ekonomiskās intereses.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Krištopans uztur balsojumu? Neuztur. Tālāk!

I.Silārs. Attiecībā uz deputāta Krištopana priekšlikumu 21.panta septītajā daļā jāteic, ka saturiski pret to nevarētu būt nekādu iebildumu, taču muitai ir pašai savs likums, un tas viss ir reglamentēts Muitas likumā, tāpēc tas nebūtu jāpārliek likumā "Par Latvijas Republikas valsts robežu", tas nebūtu jādublē. Šis ir likums par Latvijas valsts robežu, un tajā nav jāpārraksta citu spēkā esošo likumu normas.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi? Nav. Lūdzu, tālāk!

I.Silārs. Par 24.pantu. Aizsardzības un iekšlietu komisija atbalstīja Prokuratūras priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti to pieņem? Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Silārs. Un pati Aizsardzības un iekšlietu komisija aicina svītrot vārdus, kas tālāk tekstā attiecas uz Robežapsardzības spēkiem, un sakārto pantu tādā secībā, kādu jūs redzat pēdējā ailītē. 24.pants ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai par 24.panta sakārtojumu ir iebildes? Nav. Tālāk!

I.Silārs. Par 25.panta 5.punktu bija Muitas departamenta priekšlikums, ko Aizsardzības un iekšlietu komisija atbalstīja, tikai precizējot tā redakciju.

Sēdes vadītājs. Ir iebildes? Nav. Pieņemts.

I.Silārs. Līdzīgi iepriekšējam tika pieņemts Muitas departamenta priekšlikums par 25.panta 6.punktu.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes?

I.Silārs. Arī 25.panta 8.punktā Aizsardzības un iekšlietu komisija precizēja Muitas departamenta priekšlikumu, pieņemot tā pamatdomu.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

I.Silārs. 25.panta 9.punktā tika noraidīts deputāta Krištopana priekšlikums - svītrot robežkontroles punktus, jo mēs uzskatām, ka Robežapsardzības spēku normatīvajos dokumentos noteiktajā kārtībā ir nepieciešams uzturēt gan valsts robežu, gan robežjoslu un robežkontroles punktus un robežpārejas punktus.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Nav.

I.Silārs. 25.panta 10.punktā komisija pieņēma Muitas departamenta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebilžu nav. Pieņemts. Tālāk!

I.Silārs. 25.panta 13.punktu Aizsardzības un iekšlietu komisija uzskatīja par svītrojamu, jo nevarētu būt tā, ka Robežapsardzības spēku galvenais pienākums būtu nodrošināt ar valsts robežu šķērsošanu saistīto tiesībpārkāpumu profilaksi. Tiesībpārkāpumu profilakse ir policijas pienākums, tas ir Iekšlietu ministrijas pienākums, bet robežsargi nenodarbojas ar tiesībpārkāpumu profilaksi, un komisija to svītroja.

Sēdes vadītājs. Vai pret šo svītrojumu nav iebilžu? Nav.

I.Silārs. Par 26.pantu ir gluži līdzīga satura priekšlikums, ko ir iesniegusi LNNK grupa ar to pašu motivāciju. Tāpat kā iepriekšējo priekšlikumu komisija noraidīja arī šo priekšlikumu, jo saturiski tie ir līdzīgi.

Sēdes vadītājs. Vai uzturat? Frakcija neuztur spēkā balsojumu. Tālāk!

I.Silārs. Paldies. Attiecībā uz 26.panta 3.punkta otro daļu Aizsardzības un iekšlietu komisija uzskatīja, ka ir precizējama 3.punkta otrā sadaļa, tādēļ mēs piedāvājam jums savu redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai pret šo redakciju deputātiem ir iebildes? Nav.

I.Silārs. 26.panta 3.punktā mēs pieņēmām Prokuratūras priekšlikumu, ka aizturēt var likumā noteiktajā kārtībā uz laiku līdz 3 diennaktīm.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Nav.

I.Silārs. Par 4.punktu komisija pieņēma un atbalsta Muitas departamenta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai arī deputātiem nav iebildes? Tālāk!

I.Silārs. Bez tam mēs precizējām 26.panta 8.punktu, jo uzskatām, ka Robežapsardzības spēkiem nav jāveic izlūkošana, bet gan jāvāc informācija valsts robežu apsardzības interesēs. Un tas aptver visu - gan izlūkošanu, gan pretizlūkošanu, tāpēc īpaši nav jānorāda uz šo izlūkošanu. "Informācijas vākšana" jau to visu pasaka, pie tam daudz plašāk nekā šī "izlūkošana".

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Tālāk!

I.Silārs. Par 26.panta 10.punktu ir deputāta Kristovska priekšlikums, kuru komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst? Nē. Par nākamo pantu vai daļu!

I.Silārs. Atbilstoši Prokuratūras priekšlikumam tika izstrādāts 26.1 pants, kurš nosaka izziņu lietās par valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu un par pierobežas zonas vai robežas joslas pārkāpšanu. Tas bija ārkārtīgi nepieciešams, lai robežsargiem būtu izziņas tiesības.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Nav. Tālāk!

I.Silārs. 27.pantā Aizsardzības un iekšlietu komisija atbalstīja Aizsardzības spēku komandiera priekšlikumu, un tas tagad ir precizēts, jo tika svītrots liekais teksts, kurš bija šāds: "...līdz laikam, kad stāsies spēkā likums par Jūras spēkiem". Šādu normu ielikt likumā nevar, tā ir pilnīgi lieka un nav vajadzīga, tādēļ mēs pieņēmām šo Aizsardzības spēku komandiera priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Nav.

I.Silārs. 29.panta ceturtajā daļā Aizsardzības un iekšlietu komisija atbalstīja Prokuratūras priekšlikumu. Pants ir precizēts, lai nebūtu nekādu pārpratumu, to interpretējot.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu?

I.Silārs. Tālāk. 32.panta pirmā daļa ir precizēta, jo šeit bija atsauces uz nepareizu likumu. Minēts bija likums par valsts aizsardzību, bet jābūt minētam likumam par Valsts aizsardzības spēkiem.

Sēdes vadītājs. Arī deputātiem nav iebilžu.

I.Silārs. 34.panta trešā daļa ir precizēta. Aizsardzības un iekšlietu komisija ir precizējusi, ka obligāti ir jāizpilda nevis jebkura robežsargu prasība, bet gan robežsargu likumīgā prasība.

Sēdes vadītājs. Vai pret šo papildinājumu nav iebilžu? Nav. Tālāk!

I.Silārs. Attiecībā uz piekto daļu arī Aizsardzības un iekšlietu komisija uzskata, ka zaudējumus, kas radušies sakarā ar robežsargu dienestu darbību robežsarga veselībai, robežsarga vai viņa tuvinieku, vai tuvu radinieku vai personas, kas sniegusi palīdzību Robežapsardzības spēkiem, mantai, atlīdzināma pilnā apmērā no valsts budžeta līdzekļiem.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes.

I.Silārs. Tādā gadījumā es lūdzu kolēģus nobalsot par likumu "Par Latvijas Republikas valsts robežu" otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas valsts robežu" pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pieņemts otrajā lasījumā.

I.Silārs. Paldies. Es lūdzu kolēģus priekšlikumus trešajam lasījumam iesniegt divu nedēļu laikā - līdz aiznākamās nedēļas trešdienai. Kāds tad būs datums, varbūt kāds var man izlīdzēt.

Sēdes vadītājs. Vienu mirklīti. 6.oktobris.

I.Silārs. Paldies. Tad lūdzu līdz 6.oktobrim iesniegt priekšlikumus trešajam un līdz ar to pēdējam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes pret šo termiņu? Nav. Lēmums pieņemts. 6.oktobris ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojektam "Par Latvijas Republikas valsts robežu" trešajam lasījumam.

Izskatīsim nākamo likumprojektu "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Kriminālkodeksā". Pirmais lasījums. Ivars Silārs - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu - jums vārds!

I.Silārs (LC).

Paldies. Šo priekšlikumu ir iesniedzis Ministru kabinets, un par to ir saņemtas arī atsauksmes no Juridiskās komisijas. Mums par to ir pilnīgi tādas pašas domas kā Juridiskajai komisijai. Taču likuma būtība ir tāda, ka tiek papildināti atsevišķi Kriminālkodeksa panti, kuros ir runa par smaga nozieguma jēdzienu, par izņēmuma soda veidu - nāves sodu. Tiek papildināti panti - "Sevišķi bīstams recidīvists", "Nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana", "Nelikumīga izbraukšana uz ārvalstīm" un "Nelikumīga iebraukšana Latvijas Republikā", "Pretošanās policijas darbiniekiem", "Policijas darbinieku vai zemessargu goda aizskaršana". Un šeit tiek piedāvāts visus šos pantus papildināt arī ar karavīru. Respektīvi, ka gluži tādai pašai atbildībai, kāda ir par dienestu pildoša policista vai zemessarga noslepkavošanu, ir jābūt arī par noziegumu pret karavīru. Šeit uzreiz es gribu teikt, ka Ministru kabineta iesniegtajā likumprojekta tekstā ir kļūda. Tur šā 1. panta pēdējam vārdam ir jābūt nevis "robežsarga", bet "karavīra" līdzīgi tam, kā ir 3. pantā, jo robežsargs arī ir karavīrs. Un es pilnīgi piekrītu tam, ko ir ierosinājusi Juridiskā komisija. Tam piekrīt arī mūsu komisija, un tāds bija arī mūsu viedoklis, bet tas būs uz otro lasījumu, ka visur ir jāsvītro šis iekavās ieliktais vārds "milicija", kas vēl ir saglabājies vecajā Kriminālkodeksa tekstā. Tāpat šeit būs jāieliek arī tāda pati norma, kura tiks attiecināta uz Satversmes Aizsardzības biroja darbiniekiem. Taču tas būs jau otrā lasījuma laikā, kad mēs spriedīsim par atsevišķiem pantiem. Šobrīd es, ja vēlaties izteikties, aicinu to darīt debatēs, bet ja nē, tad es vienkārši aicinu pirmajā lasījumā atbalstīt šo likumprojektu, jo šīs izmaiņas ir ārkārtīgi nepieciešamas.

Sēdes vadītājs. Vai debatēs ir pieteikušies deputāti? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Kriminālkodeksā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Balsojam. Rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts.

I.Silārs. Paldies. Papildinājumus un precizējumus, ja tādi būtu, aicinu iesniegt līdz nākamās nedēļas trešdienai, proti, līdz 28.septembrim.

Sēdes vadītājs. Vai pret termiņu ir iebildes? Nav. Pieņemts.

Nākamais likumprojekts "Latvijas Republikas likums "Grozījumi Latvijas Kriminālprocesu kodeksā"".

I.Silārs. Nē, tas būs pēc nākamā! Tagad ir grozījumi likumos un Augstākās padomes lēmumos sakarā ar braukšanas maksu atvieglojumiem sabiedriskajā transportā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

I.Silārs. Šeit bija iesniegts arī Ministru kabineta likumprojekts, ko mēs akceptējām pirmajā lasījumā, bet tajā ar vienu likumprojektu tika izdarīti labojumi veselā virknē likumu. Taču atbilstoši mūsu pieņemtajai likumdošanas kārtībai mēs nevaram ar vienu likumu labot sešus likumus. Tādēļ, sagatavojot šo likumprojektu otrajam lasījumam, Aizsardzības un iekšlietu komisija sadalīja šo Ministru kabineta iesniegto vienu likumprojektu vairākos likumprojektos. Lūdzu tagad vispirms paņemt 807.dokumentu.

Sēdes vadītājs. Vienu mirklīti, lūdzu! Vai visi deputāti ir paņēmuši šo dokumentu? Lūdzu, turpināsim!

I.Silārs. Ar to mēs akceptējam grozījumus nolikumā "Par Latvijas Republikas Vides aizsardzības valsts inspekciju". Būtībā teksts nav mainīts. Tas ir tāds, kāds bija pirmajā lasījumā. Tas vienkārši ir veidots kā atsevišķs likumprojekts.

Sēdes vadītājs. Deputāte Kušnere, 43.punkts pēc kārtas, kā jums tikko ziņoja komisijas priekšsēdētājs Ivars Silārs, ir sadalīts atsevišķos likumprojektos. Tagad mēs izskatām 807.dokumentu. Vai jūs runāsit par šo? Paldies. Es jautāju, vai deputāte Kušnere vēlas runāt debatēs par šo dokumentu.

I.Silārs. Tādā gadījumā es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā, proti, tas ir likumprojekts "Grozījumi Nolikumā "Par Latvijas Republikas Vides aizsardzības valsts inspekciju"".

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi Nolikumā "Par Latvijas Republikas Vides aizsardzības valsts inspekciju"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsojam. Rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 3. Pieņemts. Termiņu nosauciet, lūdzu!

I.Silārs. Ja kādam būtu priekšlikumi, lūdzu iesniegt tos nedēļas laikā - līdz 28.septembrim.

Sēdes vadītājs. Vai pret šo termiņu ir kādas iebildes? Nav. Pieņemts. Skatīsim nākamo likumprojektu!

I.Silārs. Nākamais. Lūdzu, paņemt dokumentu nr.804 - "Grozījumi likumā "Par policiju"".

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

I.Silārs. Arī šā likumprojekta tekstā nav izdarītas izmaiņas pēc pirmā lasījuma. Tas tagad ir noformēts kā atsevišķs projekts, ar kuru tiek izdarīti grozījumi likumā "Par policiju". Aicinu atbalstīt to otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Runātāji nav pieteikušies. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par policiju"" pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam. Rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts. Termiņu, lūdzu!

I.Silārs. Tātad, ja ir kādi papildinājumi un priekšlikumi, lūdzu iesniegt tos komisijā līdz 28.septembrim.

Sēdes vadītājs. Vai pret šo termiņu ir kādas iebildes? Nav. Pieņemts. Skatām nākamo likumprojektu.

I.Silārs. Kā nākamo es lūdzu izskatīt dokumentu nr.819 - "Grozījumi likumā "Par ugunsdrošību"". Arī tajā kopš pirmā lasījuma, kurā mēs to akceptējām, nav izdarīti grozījumi, tas ir tikai sagatavots kā atsevišķs likumprojekts. Lūdzu atbalstīt to otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par ugunsdrošību"" pieņemšanu otrajā lasījumā! Rezultātu! Par - 59, pret - 4, atturas - 12. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

I.Silārs. Lūdzu paņemt dokumentu nr.805, proti, likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Aizsardzības spēkiem"". Un, līdzīgi kā iepriekšējos likumprojektos, tekstā grozījumi nav izdarīti, tas ir tikai sagatavots kā atsevišķs likumprojekts.

Sēdes vadītājs. Zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Aizsardzības spēkiem"" pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam. Rezultātu! Par - 65, pret - 1, atturas - 2. Pieņemts.

I.Silārs. Termiņš ir tāds pats, kāds bija nolemts attiecībā uz iepriekšējiem likumprojektiem. Ja ir kādi papildinājumi un labojumi, lūdzu iesniegt tos līdz 28.septembrim.

Sēdes vadītājs. Vai pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu ir iebildes? Šis termiņš ir akceptēts.

I.Silārs. Tagad - dokuments nr. 806, par kuru vēlējās izteikties Kušneres kundze.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Janīnai Kušnerei - LNNK. Lūdzu!

J.Kušnere (LNNK).

Nupat mēs taisāmies atkal pieņemt vienu lēmumu, tas ir, - noraidīt Augstākās padomes pieņemto lēmumu "Par bezmaksas braukšanas atļaušanu vispārizglītojošo mācību iestāžu audzēkņiem", atzīt to par spēku zaudējušu. Man jāpateicas Saeimai jau par balsojumu, kas attiecās uz Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas skaitliskā sastāva samazināšanu, kaut gan kopējais skaits tomēr nav vēl izmainīts.

Es paredzu, ka tāpat būs arīdzan šeit. Un tā mēs ejam uz priekšu. Un faktiski neievērojam paši savus likumus. Kas attiecas uz šo likumprojektu, es gribu iebilst pret to, sakarā ar to, ka mums ir viens tāds labs un skaists likums - likums par valsts budžetu. Un šajā likumā attiecībā uz Izglītības un zinātnes ministriju ir viena aile, kurai galā ir skaitlis, un šī aile ir par dotācijām skolēnu braukšanai. Un pašreiz mēs gatavojamies pieņemt nākamo likumu, kurš vispār šo dotāciju, tā teikt, izslēdz. Manuprāt, mēs atkal rīkojamies nepareizi. Jo iepriekš vajadzēja izdarīt grozījumus likumā par budžetu, kur tad būtu skaidri redzams, kur aizies šī naudiņa, kas paredzēta dotācijām skolēnu pārvadāšanai jeb braukšanai sabiedriskajā transportā. Vai tā aizies mācību līdzekļu iegādei, respektīvi, skolām? Vai tā aizies, pabalstiem, teiksim, bērnu pabalstiem ģimenēm, tādējādi kompensējot vecāku izdevumus par bērnu braukšanu? Vai tā aizies maznodrošināto ģimeņu pabalstiem un kādā veidā aizies? Un tā tālāk. Šādus jautājumus varētu turpināt. Bet pašreiz situācija ir tāda, ka tas nav nekur redzams, šī nauda pazudīs. Vēl jo vairāk. Mēs zinām, ka Finansu ministrija šinī gadā ieskaitīja naudu no valsts budžeta attiecīgajām iestādēm un institūcijām. Tikai 60% apmērā. Tātad reāli, skaidri un gaiši, un loģiski redzams, ka šī nauda tur tomēr ir palikusi. Rodas nākamais jautājums: vai tad tādā veidā mēs ceram salāpīt budžetu, šā gada budžetu, un pamazināt deficītu? Atkal to uzvelt uz to ļaužu pleciem, kuri to taču nespēj izdarīt. Un nespēj izdarīt tikai tādēļ, ka viņi, kā mēs dzirdējām jau iepriekšējā plenārsēdē, pat nevar nodrošināt saviem bērniem skolas apmeklēšanu. Vai tad mēs plānojam analfabētus? Protams, ka plānojam. Jaunā valdība paredzēja izglītības prioritāti. Paradokss, vai ne?

Tālāk. Valdības plānos un arī Izglītības ministrijas plānos ir viens ļoti svarīgs uzdevums - šā skolu tīkla optimizācija. Tā arī varētu būt ļoti pozitīva lieta, ja laukos skolu skaits, mazo skolu skaits, tiktu palielināts. Tas būtu tiešām loģiski, ļoti labi un patīkami, jo tādā gadījumā vecākiem atkristu šīs problēmas, kā dabūt savus bērnus uz skolu. Taču atļaujiet apšaubīt šo procesu pozitīvo gultni. Jo mēs redzējām nupat apstiprinātās valdības deklarācijā, ka acīmredzot šiem procesiem būs nosliece uz negatīvo gultni. Tātad mazo lauku skolu skaits nevis palielināsies, bet samazināsies. Un atkal būs vēl viens kodiens tiem cilvēkiem, kas nav spējīgi palaist savu bērnu skolā. Bravo, mēs attīstām analfabētismu Latvijā!

Par to, ka šī lieta un šis likumprojekts nav vienkāršs, liecina vēl viens fakts. Un šis vēl viens fakts ir jaunās ģimenes laukos, par ko mēs visi iestājamies. Mēs visi apsveicam šīs ģimenes un uzskatām, ka tas ir tas process, kuram bija jānotiek pēc padomju laikiem, kad jaunie cilvēki no laukiem bēga projām, jo viņiem tur tiešām bija radīti apstākļi, lai viņi tur nedzīvotu, nevis dzīvotu. Tagad mēs priecājamies par to, ka šīs ģimenes ir atgriezušās un labprāt tur dzīvo tādu vai citu iemeslu dēļ.

Taču ar šiem pasākumiem, ar šiem likumiem, ko mēs pieņemam, mēs lietas pagriežam pretējā virzienā, arī šinī gadījumā. Un es atļaušos informēt cienījamos deputātus, ka laukos ir sācies kārtējais jauno ģimeņu migrācijas vilnis uz pilsētām, jo, paldies Dievam (vai "diemžēl", - kā nu kuram tas būs), jāteic, ka mūsu tautas vecāku apziņā tomēr vēl ir dzīva šī ideja, ka bērnam jādod izglītība, bet, ja nav šīs iespējas, tad ģimene neko nevar citu darīt, kā meklēt to tīri mehāniskajos apstākļos. Tātad veicinām šo migrāciju un pēc tam brīnīsimies, kādēļ atkal mums ir šī lielā urbanizācija.

Pēc noskaņojuma zālē es jūtu, ka, ļoti iespējams, ne visiem šīs problēmas ir interesantas un vajadzīgas, bet padomājiet, pirms jūs balsojiet par to, lai nebūtu šīs bezmaksas braukšanas iespējas skolēniem un studentiem.

Kāpēc es aicinu jūs izdarīt šo lēmumu? Par to liecina arī tas, ka pienāk daudzi signāli no daudzām vietām un ir skolas, kuras zvana un arī vēršas pie Izglītības komisijas ar lūgumu palīdzēt nodrošināt autobusus skolēnu aizvešanai. Vai tas ir tas, ar ko būtu jānodarbojas Saeimas komisijai? Nebūt ne! Mēs varam sniegt tikai vienu vienīgu atbildi - griezieties pašvaldībās! Bet mēs taču ļoti labi zinām, kāds stāvoklis ir pašvaldībās un cik tām ir iespējams vai nav iespējams palīdzēt šīm maznodrošinātajām ģimenēm. Tāpēc es uzskatu, ka tikmēr, kamēr nav šīs sakārtotības citos likumos un kamēr mēs nekādā veidā neesam pabalstījuši maznodrošinātos ļaudis, mēs nedrīkstam šodien atcelt šo lēmumu. Paldies par uzmanību.

A.Gūtmanis (satiksmes ministrs).

Es lūdzu 5 minūtes.

Sēdes vadītājs. Tribīnē nevar nākt bez sēdes vadītāja atļaujas. Vai par sēdes pagarinājumu nav rakstveida iesniegumu? Godātie deputāti, ministrs Gūtmanis mutiski lūdz Saeimu pagarināt Saeimas sēdi par 5 minūtēm. (No zāles deputāts A.Lambergs: "Pabeigt šo jautājumu!") Deputāts Lambergs ierosina - arī mutiski - sēdi pagarināt līdz šā jautājuma izskatīšanai. Bet ir jābalso. Nākamreiz es jūs lūdzu iesniegt rakstveidā tādus priekšlikumus, jo veidojas precedenti un precedenti nav tā labākā prakse.

Balsosim par deputāta Lamberga ierosinājumu - sēdi turpināt līdz šā likumprojekta izskatīšanai! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 7, atturas - 9. Lūdzu! Vārds ministram Gūtmanim.

A.Gūtmanis (satiksmes ministrs).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Paldies, cienījamie kolēģi! Cienījamā Kušneres kundze, es domāju, ka mūsu uzskati ir absolūti vienoti tanī aspektā, ka mēs būvējam demokrātisku valsti un demokrātiskā valstī gan skolēniem, gan jebkuram pilsonim ir brīv apmainīties ar informāciju un brīvi pārvietoties. Un šis likumprojekts, kas jums ir likts priekšā, ir ar tādu mērķi, lai to praktiski realizētu dzīvē. Un, ja mēs uzmanīgi paskatāmies tekstā, tad redzam, ka tanī tekstā ir teikts - atzīt to Augstākās padomes lēmumu par spēku zaudējušu ar 1995. gada 1. janvāri. Mums tagad darbojas Augstākās padomes lēmums, kurā ir noteikts, ka jāved par velti gan policisti, gan zemessargi, gan skolēni, un man jāsaka, ka mūsu valstī ir 26 valsts autotransporta uzņēmumi un 25 pašvaldību autotransporta uzņēmumi un tie arī šodien ved viņus par velti un arī uztur visu to slodzi, kas ir saistīta ar autobusu pirkšanu, ar algām, ar degvielām, un kārtīgi to lietu dara. Bet jāsaka, ka četru gadu laikā mūsu valsts nav devusi dotāciju, ne kapeiku, lai attīstītu transportu ne tikai skolniekiem, bet arī lauku apvidos. Un visa tā likumu pakete tika iesniegta tagad, pirms budžeta taisīšanas, lai mēs, taisot jauno budžetu 1995. gadam, paredzētu tos līdzekļus un tēmētu tos taisni tām skolām, lai tos bērnus varētu vest. Ja mēs tagad šito nepieņemsim, tad iznāks tā, ka nākamgad atkal nebūs naudas sabiedriskā transporta attīstībai laukos. Tāpēc es aicinu nobalsot par šo lēmumu, un tas, ko Kušneres kundze teica, - tas ir pārpratums, šinī gadā nekas nemainīsies. (Starpsauciens no zāles: "Kâds pārpratums!")

Tā ka es aicinu nobalsot un šo Augstākās padomes lēmumu atcelt ar 1995. gada 1. janvāri, tad, kad stāsies spēkā jaunais budžeta gads. Ja mēs gribam, es esmu ar mieru rakstīt par stāšanos spēkā ar jaunā budžeta pieņemšanu, bet tā turpināt nevar, jo vispār nebūs sabiedriskā transporta.

Sēdes vadītājs. Deputāte Kuprijanova, pēc tam - deputāts Ābiķis.

L.Kuprijanova (TSP).

Cienītie kolēģi! Tā kā Gūtmaņa kungs nupat mums ļoti skaisti paskaidroja, ka tas viss ir saistīts ar 1995. gadu, es negribētu šodien tērēt jūsu laiku un stāstīt, ka tiem bērniem ir atņemts viss, kas ir iespējams, un ka laukos cilvēki dzīvo praktiski no bērnu pabalstiem un no pensijām, tās ir vienīgās skaidrās izmaksas, kas viņiem ir, tā teikt, uz rokām, un es domāju, ka tā būtu... es domāju, ka es jūs neapvainošu, ja pateikšu, ka tā būtu liela cūcība - atņemt vēl tās biļetes bērniem. Es piedāvāju tomēr nebalsot to jautājumu, un ja Gūtmaņa kungs, kas ir Budžeta komisijas loceklis... Mums būs, es ceru, pietiekami ilgs laiks apspriest 1995. gada budžetu, un tad, kad mums būs garantijas, ka budžetā būs iestrādāti līdzekļi, lai tomēr bērniem nodrošinātu braukšanu uz skolu, es domāju, ka tā nebūs problēma - nobalsot un, tā teikt, atmainīt viņiem bezmaksas braukšanu.

Tādēļ es jūs aicinu šobrīd nebalsot par šo likumprojektu. (Starpsauciens no zāles: "Pareizi!")

Sēdes vadītājs. Deputāts Dzintars Ābiķis - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

Dz.Ābiķis (LC).

Cienījamie kolēģi, es jūs ilgi nekavēšu. Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Tas viss, ko teica cienījamā deputāte Kušneres kundze, ir taisnība. Tiešām, šobrīd situācija laukos ir traģiska. Tik tiešām ir bērni, kam nokļūt skolā ir ļoti lielas grūtības, bet tanī pašā laikā tas Augstākās padomes lēmums šodien taču nevar praktiski darboties. Nu iedomājieties - ir daudzas tādas vietas, kur sabiedriskais transports nekursē, kur kursē kāds privātais autobuss, un, ja paliek spēkā šis Augstākās padomes lēmums, tad ko tad tas dod, ka Augstākās padomes lēmums pasludina bezmaksas braukšanas atļaušanu vispārizglītojošo mācību iestāžu audzēkņiem? Vai tad privātā autobusa šoferis vedīs par brīvu, jūs tā domājat? Vai tad mēs būsim tik naivi? Vienīgais ceļš, kā šo jautājumu risināt, ir - piešķirt jaunajā budžetā līdzekļus pašvaldībām, kas tos sadalīs, lai šie līdzekļi tiek iedoti katram bērnam, lai viņš var nopirkt šo biļeti arī pie tā privātā autobusa šofera. Šis Augstākās padomes lēmums, ja to saglabās, - tas jau neatrisinās situāciju. Tas neatrisinās neko. Tāpēc es domāju, ka to atcelt... (Starpsauciens no zāles: "Kas tad maksās!") Protams, ka tas ir jāatceļ, tam nav jēgas, bet tanī pašā laikā, protams, mums visiem ir jāatceras, ka jaunajā budžetā ir jāparedz līdzekļi, lai bērniem, pirmām kārtām lauku bērniem, kompensētu šos ceļa izdevumus.

Sēdes vadītājs. Deputāts Kide - Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcija. Lūdzu!

E.Kide (TPA).

Cienījamo Prezidij, cienījamie deputāti! Pati šīs naudas piešķiršanas būtība jau ir nevis tāda, ka nauda tiek budžetā piešķirta vai netiek piešķirta un bērni to saņem vai nesaņem, bet tāda, ka nauda parasti šādos gadījumos tiek piešķirta no budžeta, taču to nenovada uz pagastu, bet izpilda budžetu tikai par kādiem 60 procentiem. Un tad pagasti un rajoni pirmām kārtām kompensē, nomaksā vai nu apkures, vai citas ļoti steidzīgas lietas, un tad kaut kam nepietiek, jo, ja finansē par 60 procentiem, tad tādā nabadzībā tiem 40 procentiem ir kaut kur jāpietrūkst. Un es ļoti baidos, ka šāds lēmums, ka mēs it kā budžetā naudu piešķirsim, bet nenoteiksim kaut kādu obligāto prioritāti tā, kā tas jau ir attiecībā uz ātrās palīdzības mašīnām... Ja mēs neiestrādāsim kaut kādu atrunu, tad, lūk, tie 40 procenti paliks bērniem. Un nebūs ko samaksāt tām ģimenēm, un atpakaļ viņas to naudu nedabūs.

Es jums minēšu tūdaļ piemēru. Pagājušajā gadā mēs piešķīrām budžetā dotācijas apkurei. Proti, ka īrniekiem vajadzēja par apkuri maksāt to zināmo summu, ko noteica pašvaldība, - 20 vai 30 santīmi par m2, un mēs pateicām, ka piešķiram budžetā naudu un ka pārējo pašvaldības piemaksās klāt, bet, tā kā pašvaldības nesaņem to naudu, ko piemaksāt klāt, tad arī netiek samaksāts. Pēc tāda paša modeļa, manuprāt, darbosies šī skolēnu braukšanas apmaksa. Bet, tā kā šī apmaksa ir ļoti svarīga, jo bērni varbūt vairs nevarēs braukt uz skolu, lūk, vajadzētu šo lietu pamatīgi izstudēt, paskatīt, vai, kā jau es teicu, prioritāti pierakstīt klāt, ka no valsts budžeta finansējuma pirmām kārtām... Varbūt ar atsevišķu rindiņu tas jānorāda, lai pagasti nevarētu citur izlietot šos līdzekļus, bet te gan Ābiķa kungam ir ļoti liela taisnība, ka, ja mēs atstājam Augstākās padomes lēmumu spēkā, tad tas samaksas jautājums netiks atrisināts tajās vietās, kur vadās bērnus ar privātajiem autobusiem, un tādu vietu ir daudz.

Es piekrītu Kuprijanovas kundzei, ka mums tomēr vajadzētu steidzīgi novadīt to lietu uz komisiju, izstrādāt visu dokumentu līdz galam un tikai tad šo lēmumu pieņemt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aristids Lambergs - LNNK. Lūdzu!

A.Lambergs (LNNK).

LNNK frakcija neatbalsta šo likumprojektu. Laukos autobusi kursē pustukši, un mēs nevaram noņemt šīs dotācijas, kas nepieciešamas, lai bērni iegūtu izglītību. Tad, kad budžetā būs iestrādāti attiecīgie jautājumi, - tad mēs varēsim atcelt šo jautājumu. Tātad LNNK frakcija aicina jūs balsot pret. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir runātāji pieteikušies? Nav. Debates ir pabeigtas. Lūdzu zvanu! ... Lūdzu! Vēl vārds referentam!

I.Silārs (LC).

Cienījamie kolēģi! Kā jūs redzat, Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs runā par jautājumu, par kuru viņam absolūti nebūtu jārunā, atbilstoši komisijas darba jomai. Bet tas ir tikai tādēļ, ka Ministru kabinets iesniedza veselu virkni likumprojektu vienā paketē un Prezidijs, redzot, ka tur ir pieminēta policija un aizsardzības spēki, novadīja to, protams, Aizsardzības un iekšlietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Taču būtība negrozās un nemainās attiecībā ne uz vienu no šiem likumprojektiem, par kuriem es runāju. Un es kategoriski noraidu tādu apgalvojumu, ka mēs atkal gribam salāpīt šā gada budžetu uz to ļaužu rēķina, kuri nespēj maksāt. Šeit visos likumprojektos ir minēts 1995. gada 1. janvāris. Kādēļ mēs piekritām, runājot par policiju, par aizsardzības spēkiem, kādēļ balsoja LNNK frakcija un nebija nekādu iebildumu? Visiem šiem likumprojektiem ir viens un tas pats pamats - lai valdība, gatavojot jaunā gada budžetu, būtu spiesta to iestrādāt. Tas ir arī nolūks, kādēļ Gūtmaņa kungs šo visu ir izstrādājis. Lai viņš var Ministru kabinetam un pārējiem prasīt, ka budžetā ir vajadzīga tā norma. Ja mēs atstājam spēkā Augstākās padomes lēmumu, ka skolēni jāved par brīvu, mēs sev aizmālējam acis, bet neļaujam Gūtmaņa kungam prasīt, jo spēkā ir Augstākās padomes lēmums, ka jāved par brīvu. Kādēļ jūs prasāt budžetā tam līdzekļus? Tikai tāds ir tas nolūks. Un Berklava kungs prasīja - bet kā būs līdz 1. janvārim? Līdz 1. janvārim būs viss pa vecam. Šeit ir teikts, ka līdz 1. janvārim ir jāpieņem budžets un budžeta apspriešanas gaitā Ministru kabinetam ir jāņem vērā, ka tas ir jāieliek budžetā. Ja mēs noraidām, nav jēgas prasīt no budžeta, jo mēs esam paturējuši spēkā noteikumu, ka skolēni jāved par brīvu - vienalga, vai tas ir privātais vedējs vai valsts vedējs. Ir viens papīrs - Augstākajā padomē pieņemts, bet tas privātais vedējs bērnu tik un tā neņems iekšā autobusā. Bet ir jāpanāk, lai tas privātais vedējs ir gluži tādā pašā situācijā kā tas valsts vedējs. Lai arī privātais šoferis nebankrotētu, bet lai viņš būtu spējīgs saņemt to naudu. Tādēļ līdz nākamā gada 1.janvārim tas ir jāpanāk. Un šajā ziņā ir pilnīgi vienāda situācija gan policistam, gan arī karavīram. Tas ir viens un tas pats visiem. Budžetā jāparedz nauda. Un, pieņemot šos labojumus, mēs arī ceram, ka budžetā tas būs, jo citādi tai valdībai būs jākrīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993.gada 7.aprīļa lēmuma "Par bezmaksas braukšanas atļaušanu vispārizglītojošo mācību iestāžu audzēkņiem" atzīšanu par spēku zaudējušu" pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 30, atturas - 6. Nav pieņemts.

I.Silārs. Paldies. Priekšlikumi par šo likumprojektu vairs nav jāiesniedz.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu reģistrācijai. Lūdzu, reģistrēsimies! Reģistrācija. Saeimas sekretāru Imantu Daudišu lūdzu nolasīt klāt neesošo deputātu vārdus. Lūdzu uzmanību!

I.Daudišs (Saeimas sekretārs).

Sēdē nav piedalījušies šādi deputāti:

Aivars Berķis,

Valdis Birkavs,

Igors Bukovskis,

Aivars Endziņš,

Irēna Folkmane, (Starpsauciens no zāles: "Preses konferencē!")

Māris Gailis,

Māris Grīnblats...

Sēdes vadītājs. Māris Grīnblats ir preses konferencē.

I.Daudišs. Andris Grots...

Sēdes vadītājs. Nav konferencē. Andris Grots ir uzrakstījis iesniegumu, lai viņu atbrīvo no sēdes.

I.Daudišs. Juris Janeks,

Jānis Jurkāns...

Sēdes vadītājs. Jānis Jurkāns ir preses konferencē.

I.Daudišs. Aleksandrs Kiršteins...

Sēdes vadītājs. Preses konferencē.

I.Daudišs. Nikolajs Krasohins,

Ģirts Kristovskis,

Vilis Krištopans,

Larisa Laviņa...

Sēdes vadītājs. Preses konferencē.

I.Daudišs. Kārlis Leiškalns,

Ruta Marjaša,

Gunārs Meierovics,

Voldemārs Novakšānovs,

Andrejs Panteļējevs...

Sēdes vadītājs. Preses konferencē.

I.Daudišs. Anta Rugāte...

Sēdes vadītājs. Preses konferencē.

I.Daudišs. Zigurds Tomiņš,

Jānis Vaivads,

Joahims Zīgerists.

Sēdes vadītājs. Nākamā plenārsēde 29.septembrī pulksten 9.00.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Mašīnrakstītājas-operatores: S.Bērziņa, B.Strazdiņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

Ceturtdien, 29.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 29.februāra kārtējā sēde
10:30  Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde
17:00  2024.gada 29.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem - atcelta