Latvijas Republikas 5.Saeimas sēde

1994.gada 10.novembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. 10.novembra Saeimas sēdi paziņoju par atklātu! Turpinām izskatīt likumprojektu, kuru mēs nepabeidzām skatīt iepriekšējā sēdē, un, proti, tas ir likumprojekts "Par Ministru kabineta noteikumiem nr.179 "Par privatizācijas sertifikātiem"" (pirmais lasījums). Turpinām debates. Vārds deputātei Seilei - LNNK. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Labrīt, cienījamie deputāti! Tā kā es pagājušajā sēdē ar savu uzstāšanos debatēs noslēdzu šo sēdi, acīmredzot man tagad tiek dots vārds tikai uz 5 minūtēm. Un, izmantojot šīs 5 minūtes, es gribu vēlreiz atgādināt, ka likumprojektā "Par privatizācijas sertifikātiem" jeb jaunajos, Ministru kabineta pieņemtajos noteikumos, kurus mēs tagad taisāmies apstiprināt pirmajā lasījumā, nav nokārtoti visi jautājumi, kas bija saistīti ar privatizācijas sertifikātu izsniegšanu un to tālāko pārdošanu, un bez tam ir paplašināts sertifikātu saņēmēju loks. Tādēļ savas frakcijas vārdā un arī Nacionālā bloka vārdā es ierosinu atturēties no balsojuma par šo likumprojektu. Ministru kabinetam vajag iestrādāt visas nepieciešamās normas, kas vienkāršotu sertifikātu izsniegšanu tiem cilvēkiem, kuriem tas bija domāts, - Latvijas Republikas pamatiedzīvotājiem, pilsoņiem un arī iedzīvotājiem, kuri ir reģistrēti Iedzīvotāju reģistrā. Un tāpēc, uzsākot šodienas debates, es lūdzu izanalizēt visus tos trūkumus. Lai Ministru kabinets, gatavojot otrreiz šo likumprojektu, novērstu visas pieļautās kļūdas un sagatavotu to tā, ka tas atbilstu mūsu valsts pamatiedzīvotāju interesēm! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai ir vēl kādi, kas ir pieteikušies debatēs? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par Ministru kabineta noteikumiem nr.179 "Par privatizācijas sertifikātiem"" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 14, atturas - 12. Likumprojekts ir pieņemts pirmajā lasījumā.

Vai referents nebūtu tik laipns un nepagodinātu mūs ar informāciju par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem?

V.Novakšānovs (LZS).

Godātais priekšsēdētāj! Es lūdzu priekšlikumus par šo likumprojektu iesniegt divu nedēļu laikā, tas ir, līdz 24.novembrim.

Sēdes vadītājs. Vai pret termiņu ir iebildes? Nav. Pieņemts. Paldies.

Tagad sākam apspriest 10.novembra sēdes darba kārtību. Ir iesniegti trīs rakstveida priekšlikumi. Iesniegšanas kārtībā pirmais ir frakcijas "Latvijas ceļš" priekšlikums, pēc tam seko deputātu Karnupa, Budovska, Jonīša, Kides un Kamaldiņa priekšlikums, un trešais ir no Ārlietu komisijas. Viens var runāt "par", viens - "pret". (No zāles deputāts A.Panteļējevs: "Par kuru nēs runājam?") Mēs tos apspriedīsim iesniegšanas secībā. Pirmais ir frakcijas "Latvijas ceļš" iesniegtais priekšlikums par izmaiņām darba kārtībā. Kā var spriest pēc pārējo iesniegumu satura, runa ir par vienu un to pašu jautājumu - kādā secībā izskatīt likumprojektus par attiecīgo līgumu ratifikāciju. Līgumu ir ļoti daudz.

Lūdzu! Deputāts Kiršteins - Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcija.

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Es tomēr lūdzu jūs vadīties pēc Ārlietu komisijas priekšlikumiem, nevis pēc "Latvijas ceļa" priekšlikumiem divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tādēļ, ka ir šāds skaits dokumentu, mums tie ir jau sakārtoti un ir noteikta secība, kādā šie dokumenti ir jāizskata, tie ir sanumurēti. Tātad šis priekšlikums nozīmē, ka atkal tas viss ir jāskaita un jāsaliek pavisam citādā kārtībā. Un vakardien mēs Ārlietu komisijā tos izskatījām. Ja kādam ir milzīgas bažas, ka, teiksim, līgumi ar Krieviju vai līgums ar Eiropas savienību varētu nenonākt līdz izskatīšanai, es jums varu apgalvot, ka visu šo konvenciju un līgumu apstiprināšanai mums nevajag vairāk par 15-20 minūtēm, tāpēc vienkārši no darba organizācijas viedokļa un aiz elementāras cieņas pret Ārlietu komisiju nevajadzētu jaukt to kārtību, kādā šie līgumi jau ir salikti un vakar apspriesti un apstiprināti Ārlietu komisijā. Un tīri no politiskā viedokļa man nav skaidrs, kāpēc, piemēram, līgumi ar Krieviju ir jāizskata pirms līgumiem ar Eiropas savienību vai pirms līgumiem ar Izraēlu. Šādā secībā tie ir iesniegti, un mēs vismaz cenšamies nejaukt šo darba kārtību. Mums jau ir kļuvis par tradīciju katrreiz atlikt un tad tos, tā teikt, samaisīt, un pēc tam tie papīri pazūd. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs - lūdzu!

A.Panteļējevs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj! Man, protams, ir ļoti žēl un ir sarūgtinoši dzirdēt, ka Ārlietu komisijas priekšsēdētājs neredz atšķirību, kāda ir starp līgumiem ar Krieviju un šiem pārējiem līgumiem un šo līgumu politisko nozīmi, bet tas lai paliek uz viņa sirdsapziņas; es domāju, ka nekas te netiek īpaši sajaukts, visiem ir šie līgumi zināmi. Es domāju, ka tad, ja mēs strādāsim ļoti operatīvi, mēs pabeigsim tos skatīt laikā. Bet es tomēr aicinu atbalstīt "Latvijas ceļa" priekšlikumu tieši tāpēc, ka mēs kā pirmos izvirzām divus līgumus, kas ir ļoti nozīmīgi. Tā ir līgumu ratifikācija otrajā lasījumā. Atkārtoju - tie ir līgumi starp Latviju un Krieviju un līgumi ar Eiropas savienību, kurus, starp citu, Kiršteina kungs, lai gan arī uzskata par ļoti svarīgiem, savā sarakstā nezin kāpēc ir novietojis pašās beigās - aiz līguma ar Baltkrieviju. Tā ka es domāju, ka vajadzētu tomēr vadīties pēc politiskās loģikas un atbalstīt "Latvijas ceļa" priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, paņemiet dokumentu nr.1160-a! Tie ir frakcijas "Latvijas ceļš" priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā. Vai visiem šis dokuments ir? Lūdzu, balsosim par šiem priekšlikumiem! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 15, atturas - 8. Lēmums ir pieņemts. Līdz ar to par pārējiem priekšlikumiem nav jābalso.

Ir iesniegts arī deputātu pieprasījums, kuru izskatīsim Pieprasījumu daļā.

Ir iesniegts tikko no rīta lēmuma, es atvainojos, likuma projekts, kuram vispirms vajag Prezidija atzinuma projektu, tāpēc acīmredzot tikai sēdes beigās mēs to varēsim izskatīt. Vai Sekretariātā ir vēl kādi dokumenti, kuri būtu izskatāmi sakarā ar izmaiņām darba kārtībā? Nav. Sākam izskatīt darba kārtībā iekļautos jautājumus.

Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem. Likumprojekts "Par nodokļiem un nodevām". Iesniedzis Ministru kabinets. Vai pret Saeimas Prezidija atzinumu ir kādas iebildes? Nav. Līdz ar to Saeima nolemj to nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"". Iesniedzis Ministru kabinets. Vai ir iebildes pret Saeimas Prezidija atzinumu? Nav. Līdz ar to Saeima nolemj to nodot Budžetu un finansu (nodokļu) komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbību"". Lūdzu! Aija Poča - "Latvijas ceļš".

A.Poča (LC).

Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbību"" ir viens no likumprojektiem, kurus Ministru kabinets ir iesniedzis kopējā paketē, tā sauktajā nodokļu paketē, un tāpēc būtu vēlams, lai Tautsaimniecības komisija būtu viena no komisijām, kas to izskatīs, bet Budžeta un finansu komisija būtu apkopojošā komisija.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Līdz ar to Saeima nolemj to nodot Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un nosaka, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā.

Likumprojekts "Par uzņēmumu ienākumu nodokli". Vai ir iebildes? Nav. Līdz ar to Saeima nolemj likumprojektu nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā"". Arī šoreiz nav iebilžu. Līdz ar to Saeima nolemj to nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par grāmatvedību"". Nav iebilžu. Līdz ar to Saeima nolemj to nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu gada pārskatiem"". Nav citu priekšlikumu. Saeima nolemj to nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"". Arī šoreiz nav iebilžu. Saeima nolemj nodot to Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Par pievienotās vērtības nodokli". Arī pret šo nav iebilžu. Saeima nolemj to nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību"". Lūdzu! Aija Poča - "Latvijas ceļš".

A.Poča (LC).

Šis likumprojekts, "Grozījumi likumā "Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību"", arī ir no tā saucamās nodokļu paketes, un arī nākamais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par akciju sabiedrībām"" ir no šīs paketes. Lai es velti neaizņemtu jūsu laiku, abus šos likumprojektus es lūdzu nosūtīt Tautsaimniecības komisijai kā otrai komisijai, kas tos izskatīs, bet vēlams, lai apkopojošā būtu Budžeta un finansu komisija.

Sēdes vadītājs. Par kuru otru likumprojektu jūs runājat?

A.Poča. Nākamais - par akciju sabiedrībām.

Sēdes vadītājs. Paldies. Es jūsu priekšlikumu, tā teikt, likšu priekšā.

Jūsu ierosinājums bija, lai atbildīgā būtu Budžeta un finansu komisija. Vai deputātiem ir iebildes pret šo maiņu? Nav. Līdz ar to Saeima nolemj nodot likumprojektu "Grozījumi likumā "Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību"" Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un nosaka, ka Budžeta un finansu komisija ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par akciju sabiedrībām"". Deputāte Poča izteica priekšlikumu arī šo likumprojektu nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā. Nav iebilžu. Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)". Deputātiem nav iebilžu. Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā.

Grozījumi un papildinājumi likumā "Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu". Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"". Nav iebilžu. Līdz ar to Saeima to nodod Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Par Rīgas Domu". Nav iebilžu. Iesniegto likumprojektu "Par Rīgas Domu" Saeima nolemj nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Vides un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija.

Par procedūru? (No zāles deputāts A.Seiksts: "Par izskatīšanas kārtību!") Par to, kā lietas tālāk virzāmas, vārds deputātam Seikstam, "Latvijas ceļš".

A.Seiksts (LC).

Paldies, priekšsēdētāj! Es pilnībā piekrītu Prezidija lēmumam, taču man ir ļoti liels lūgums abām komisijām - izskatot šos projektus, ļoti lūdzu jūs, dārgie kolēģi, pieaiciniet klāt "èetras puses," lai būtu pilnvērtīga izskatīšana, - Konsistoriju, Doma draudzi, Kultūras ministriju un Vēstures un kuģniecības muzeju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamā sadaļa mūsu darba kārtībā ir "Atbildes uz jautājumiem". Satiksmes ministra Gūtmaņa atbilde uz deputātu Kiršteina, Lamberga, Karnupa, Tabūna, Berklava jautājumu par PSRS Sakaru ministrijas veidlapu izmantošanu preses izdevumu pasūtīšanai.

A.Gūtmanis (satiksmes ministrs).

Priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputāti! Atbildot uz pieprasījumu, paskaidroju, ka tas notika ar "Latvijas Pasta" ìenerāldirektora atļauju. Pastā patiešām ir atsevišķas veidlapas, kuru iepriekšējo gadu krājumi ir lieli, tāpēc līdzekļu ekonomijas nolūkā tiek izmantotas visas šīs veidlapas. "Latvijas Pasts" taupības nolūkā nevar atļauties iznīcināt tūkstošiem veidlapu un nodrukāt to vietā jaunas. Arī preses izdevumu abonēšanas veidlapa ir iespiesta vairāku simtu tūkstošu eksemplāru metienā, tāpēc nebija lietderīgi pārvērst to makulatūrā.

1994. gada 9 mēnešos pasta saimnieciskā darbība ir sagādājusi zaudējumus 177 tūkstošu latu apjomā. Diemžēl vēl joprojām nav rasta iespēja apmierināt valsts uzņēmuma "Latvijas Pasts" lūgumus un pieprasījumus gan attiecībā uz darba saglabāšanu (te es domāju valsts pensiju piegādi), gan uz budžeta dotācijām. Satiksmes ministrija ir iesniegusi attiecīgus priekšlikumus Labklājības ministrijai un Finansu ministrijai. Lai novērstu šo konfliktu, Satiksmes ministrija uzdevusi "Latvijas Pastam", tā darbiniekiem, ja šādas vecā tipa veidlapas vēl ir, aizkrāsot uzrakstu "PSRS Satiksmes ministrija".

Papildus varu informēt, ka jau ir nodrukāta jauna veidlapa bez šā uzraksta. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Nākamais jautājums šajā sadaļā ir pieprasījums. Vārds Saeimas sekretāram Imantam Daudišam.

I.Daudišs (Saeimas sekretārs).

Tātad šis pieprasījums ir adresēts Saeimas Prezidijam.

"Mçs, apakšā parakstījušies Saeimas deputāti, iesniedzam kā steidzamu šo pieprasījumu privatizācijas valsts ministram Skultem. Deputātu pieprasījums.

Ekonomikas ministrijas vadība šaurā personu lokā un bez vajadzīgās atklātības dalījusi Valsts privatizācijas fonda līdzekļus, neizsludinot konkursu, piešķirti kredīti privātfirmām pārsvarā uz 5 gadiem par 5 procentiem gadā, lai gan vidēji kredītu procentu likme Latvijas komercbankās ir 65 procenti gadā. Šādā veidā no Privatizācijas fonda šā gada 8 mēnešos izsniegti 53 aizdevumi par aptuveni 3,7 miljoniem latu. Ievērojot inflāciju, aizņēmējiem būs atpakaļ jāatdod summa, kuras reālā vērtība būs daudz mazāka nekā paņemtajam kredītam. Pretēji likumam ne Ministru kabinetā, ne Saeimā nav apstiprināta Privatizācijas fonda līdzekļu izlietošanas programma. Ministru kabinetā nav arī apstiprināts un oficiālā izdevumā publicēts pārskats par Privatizācijas fonda līdzekļu izlietojumu ne 1993. gadā, ne 1994. gada pirmajā pusgadā. Neviena valdības institūcija nav kontrolējusi Privatizācijas fonda līdzekļu izmantošanu.

No visa tā var secināt, ka minētie valsts līdzekļi izlietoti bez konkrētas programmas, objektīviem kredītuzņēmēju atlases principiem un kritērijiem, vadoties pēc atsevišķu ierēdņu subjektīvās gribas un interesēm.

Pieprasām paskaidrot, kādēļ nav ievēroti likumi, kas nosaka Privatizācijas fonda līdzekļu izlietošanu, un kādēļ nav gādāts par to, lai sabiedrībai būtu pieejams pārskats par Privatizācijas fonda līdzekļu izlietojumu.

Pieprasām paskaidrot arī to, kādēļ privatizācijas valsts ministrs ir pieļāvis ierēdņu tādu rīcību, kas nesaskan ne ar likumu, ne ar brīvā tirgus principiem, un kādēļ Ekonomikas ministrijas atbildīgie darbinieki ir strādājuši nevis valsts un sabiedrības, bet atsevišķu juridisko personu interesēs.

1994. gada 9. novembrī. Saeimas deputāti Grīnblats, Straume, Dāliņš, Karnups, Saulītis, Stalts, Rugāte, Grots, Imants Kalniņš, Mārtiņš Ādams Kalniņš, Bukovskis."

Sēdes vadītājs. Vai ir pieteikušies runātāji? Viens runā "par", viens - "pret", un tad Saeima lemj par steidzamību. Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par tikko nolasītā pieprasījuma steidzamību. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 32, atturas - 12. Steidzamība nav pieņemta. Pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Nākamā sadaļa - "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata". (Zālē triksnis, deputāti sarunājas savā starpā.)

Godātie deputāti, jūs uzvedaties tik skaļi un tik aktīvi apspriežaties, ka jums gandrīz nav vajadzīgs sēdes vadītājs. Tomēr tad runājiet pa vienam, lai jūs viens otru varat dzirdēt.

Lēmuma projekts "Par uzticības izteikšanu iekšlietu ministram J.Ādamsonam". Lūdzu zvanu! Balsošana atklāta. Lūdzu, balsosim par lēmuma projektu "Par uzticības izteikšanu iekšlietu ministram J.Ādamsonam". Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 2, atturas - 8. Līdz ar to Saeima nolemj izteikt uzticību iekšlietu ministram Jānim Ādamsonam. Vēlam sekmes! (Aplausi.)

Nākamais lēmuma projekts "Par uzticības izteikšanu sociālo lietu valsts ministram Labklājības ministrijā V.Makarovam". Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par lēmuma projektu - izteikt uzticību sociālo lietu valsts ministram Labklājības ministrijā V.Makarovam. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 15, atturas - 10. Saeima nolemj izteikt uzticību sociālo lietu valsts ministram Labklājības ministrijā V.Makarovam. Vēlam sekmes!

Nākamais jautājums - lēmuma projekts "Par izmaiņām Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā" (dokuments nr. 1159). Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu - iekļaut Latvijas delegācijas sastāvā deputātus Anitu Stankēviču un Ilmāru Dāliņu. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - 2. Saeima nolemj iekļaut Latvijas delegācijas sastāvā deputātus Anitu Stankēviču un Ilmāru Dāliņu.

Tagad saskaņā ar izdarītajiem grozījumiem Saeimas darba kārtībā izskatīsim 58. jautājumu - "Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumiem". Lūdzu referentu! Aleksandrs Kiršteins - Ārlietu komisijas priekšsēdētājs, Latvijas Nacionālās neatkarības kustība.

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Ārlietu komisija izskatīja šos otrajam lasījumam sagatavotos dokumentus, un es lūdzu visus paņemt dokumentu ar kopējo numuru 1155, kas ir šeit ārpusē. Tas variants, kas bija pirmajam lasījumam - dokuments nr. 950 -, ir sadalīts divos dokumentos. Tātad dokuments ar numuru 1155 ir vienošanās - "Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par pārceļošanas procesu un pārceļotāju tiesību aizsardzību". Kā jau es pagājušajā reizē teicu, šī vienošanās garantē pārceļotāju tiesības, un Krievijas Dome to ir apstiprinājusi. Šinī sakarā nekādus iesniegumus, ne arī papildinājumus citas komisijas mums nav iesniegušas. Salīdzinot ar pirmo lasījumu, ir parādījies 4. punkts par dokumenta stāšanos spēkā ratifikācijas rakstu apmaiņas dienā.

Dokuments nr. 1156 salīdzinājumā ar pirmo lasījumu ir papildināts ar 4., 5. un 6. pantu. Tātad 4. pants regulē dokumentu sagatavošanu, ratifikācijas rakstu apmaiņu, 5. pants runā par vienošanās stāšanos spēkā un 6. pants atsevišķi nosaka Skrundas radiolokācijas stacijas tiesiskā statusa stāšanos spēkā 20. pantā noteiktajā kārtībā.

Šeit ir divi atšķirīgi dokumenti, un komisija ierosina nobalsot atsevišķi par dokumentu nr. 1155 un nr. 1156.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nē, man viss ir skaidrs. Paldies. Par procedūru man ir skaidrs. Es tikai vēlreiz pārlasu jūsu lēmumu. Parasti komisija lemj, izsaka savu attieksmi. Jūs savu attieksmi neizsakāt, jūs tikai sākat virzīt uz priekšu. Protams, man nav jākomentē lēmums. Galvenais, ka esmu iepazinies un apmēram izpratis tā būtību.

Vai neviens cits nav pieteicies debatēs? Tad man atkal ir jāizrāda iniciatīva un tomēr jālūdz, lai valdība komentē šo situāciju. (No zāles ārlietu ministrs V.Birkavs: "Ârlietu ministrija piekrīt un ceru, ka valdība arī!") Es ceru, ka protokolam to dzirdēja, ka valdība šo Ārlietu komisijas ierosinājumu akceptē jeb piekrīt tam. Debatēs runātāji nav pieteikušies, un es lūdzu zvanu! Kamēr deputāti pulcējas, es vēlreiz jūs lūdzu paņemt dokumentu nr. 1155. Šeit mums ir Ārlietu komisijas priekšlikumi, no kuriem es varu secināt, ka pirmais balsojums ir par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par pārceļošanas procesu un pārceļotāju tiesību aizsardzību. Tas būs viens balsojums.

Otrs - par 1994.gada 30.aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumiem. Vai varam sākt balsojumu? Varam. Lūdzu, balsosim par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par pārceļošanas procesu un pārceļotāju tiesību aizsardzību, par šā likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 3, atturas - nav. Pieņemts. Līdz ar to no formālā viedokļa atsevišķi jānosaka termiņi.

A.Kiršteins. Tātad nākamais balsojums būs pēc divām nedēļām.

Sēdes vadītājs. 24.novembris. Ir iebildes? Nav. Paldies. Lūdzu, nākamais balsojums! Balsosim par likumprojekta "Par 1994.gada 30.aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumiem" pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 15, atturas - 2. Pieņemts otrajā lasījumā. Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

A.Kiršteins. Šeit ir vienošanās arī ar Krievijas Federācijas padomi. Tātad tai ir jāratificē pirmajā lasījumā, bet tuvākais termiņš arī ir 24.novembris, pēc divām nedēļām.

Sēdes vadītājs. Vai pret 24. datumu ir kādas iebildes? Nav. Pieņemts. Līdz ar to šis jautājums ir izskatīts.

Nākamais dokuments - "Par līgumu par brīvo tirdzniecību un ar tirdzniecību saistītajiem jautājumiem starp Eiropas kopienu, Eiropas atomenerģētikas kopienu un Eiropas ogļu un tērauda kopienu no vienas puses un Latvijas Republiku no otras puses".

Oļģerts Pavlovskis - Ārlietu komisijas vārdā, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

O.Pavlovskis (LC).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Es lūdzu kolēģus atbalstīt Saeimas Ārlietu komisijas ieteikumu un pieņemt šo likumprojektu un izskatīt to steidzamības kārtībā - veikt pirmo lasījumu šodien, bet otro - pēc divām nedēļām, tas ir, 24.novembrī. Tas dotu iespēju deputātiem iepazīties ar šo dokumentu sīkāk. Steidzamība ir nepieciešama, jo līgumā ir paredzēts, ka tas stāsies spēkā 1.janvārī. Līdz ar to ir vajadzīgs zināms sagatavošanās laiks. Tātad es lūdzu atbalstīt šo dokumentu un balsot par steidzamību.

Sēdes vadītājs. Man, protams, tagad ir grūti izvērtēt jūsu teikto. Vai tas jau bija jūsu referāts?

O.Pavlovskis. Nē, es lūdzu deputātus nobalsot par steidzamību.

Sēdes vadītājs. Par steidzamību balso pēc referāta. Pirms debatēm.

O.Pavlovskis. Es atvainojos tādā gadījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

O.Pavlovskis. Šodien Saeimā mēs izskatām Latvijas un Eiropas savienības līgumu par brīvo tirdzniecību. Tas ir ilgāka darba rezultāts, ko var uzskatīt par vienu no Latvijas ārpolitikas robežlīnijām. Līgums ne tikai risina konkrētus tirdzniecības jautājumus, bet arī rada pamatu tālākai virzībai uz integrāciju Eiropā.

Raugoties no tautsaimniecības viedokļa, pasaules ekonomiskā karte šobrīd radikāli mainās. Ir redzama tendence veidot milzīgas brīvās tirdzniecības zonas un to ietvaros padziļināt sadarbību visos ekonomikas aspektos. Ziemeļamerikas kontinentā tāds bloks ir NAFTA. Eiropā - Eiropas savienība. Veidojas arī Klusā okeāna telpā tā saucamā OPEC. Ciešas saliedēšanās tendences pastāv arī NVS valstīs, kuras faktiski veido otru nozīmīgo saimniecisko bloku Eiropā. Vēl pirms neilga laika svarīga savienība bija arī Eiropas brīvās tirdzniecības asociācija jeb tā saucamā EBTA. Taču tagad, kad Austrija un Skandināvijas valstis gatavojas pievienoties Eiropas savienībai, EBTA nozīme mazinās. Šveices, Lihtenšteinas, Islandes un varbūt arī Norvēģijas savienību nevar salīdzināt ar Eiropas savienību. Tā nav alternatīva. Te būtu jāpiezīmē, ka pat tad, ja Skandināvijas valstis neiestāsies Eiropas savienībā, tās tomēr paturēs spēkā savus brīvās tirdzniecības līgumus ar Eiropas savienību.

Alternatīva nav arī ciešāka bloķēšanās ar Centrāleiropas un Baltijas valstīm. Tās visas tiecas uz sadarbību ar Eiropas savienību un negatavojas radīt jaunu saimniecisku bloku. Polija, Čehija, Ungārija, Slovakija, Rumānija un Bulgārija noslēgušas ar Eiropas savienību līgumus, kas paredz ne vien brīvās tirdzniecības režīmu, bet arī sadarbību finansu, sakaru un transporta jomās, saskaņojot politiku uzņēmējdarbības sfērā un citās. Latvijai ir pienācis laiks izvēlēties ekonomisko orientāciju. Latvijai ir nepieciešams nodibināt stabilas reglamentētas attiecības ar lielajiem ekonomiskajiem blokiem. Tikai tā ir iespējams pašlaik nodrošināt mūsu valsts ekonomikas izaugsmi. Citāda pieeja nes sev līdzi izolācijas problēmas. Mūsu ekonomika neattīstīsies, ja Latvija kļūs par saimnieciski un politiski slēgtu valsti. Protams, ciešāka sadarbība ar lielajiem ekonomiskajiem blokiem nenozīmē atteikšanos no savas identitātes. Mēs nevaram ignorēt vai aizmirst latviskās tradīcijas un latvisko dzīvesveidu. Nacionālo vērtību saglabāšanai vajadzīgs arī saimniecisks nodrošinājums.

Teorētiski spriežot, Latvijas ekonomiskā orientācija var virzīties pa trim ceļiem. Ir iespējams attīstīt ciešāku sadarbību ar Eiropas savienību. Ir iespējams tuvināties NVS valstīm un pieņemt viņu noteikumus. It kā ir iespējams arī meklēt īpatnu ceļu, cerot uz ciešu sadarbību ar Centrāleiropas valstīm, Igauniju, Lietuvu un EBTA. Iespēja attiecībā uz Centrāleiropas valstīm un Igauniju un Lietuvu nav reāla. Tā ir daudz šaurāka. Jārēķinās ar pastāvošajiem tirdznieciskajiem sakariem. Jaunu attiecību veidošana ir vienmēr ilgstoša. Un Latvijas ekonomiskais stāvoklis nav tik spožs, lai tagad veiktu eksperimentus.

Situācija ārējā tirdzniecībā pašlaik ir šāda: uz Eiropas savienības valstīm 1994.gadā tika sūtīti 27% Latvijas eksporta, uz EBTA - 9%, uz NVS - 44,5%. No Eiropas savienības saņēmām 22% Latvijas importa, no EBTA - 15%, no NVS - 35%. Lietuvas un Igaunijas daļa mūsu valsts eksportā un importā ir tikai 8%. Centrāleiropas valstu daļa - 3,5%. Ja Austrija un Skandināvijas valstis pievienosies Eiropas savienībai, daļa mūsu ārējās tirdzniecības 1995.gadā varētu sasniegt 40%. Minētie skaitļi liecina, ka Latvijas orientācijā izvēle ir jāizdara starp Eiropas savienības un NVS blokiem. Protams, mēs tirgosimies ar abiem, taču brīvās tirdzniecības režīms pašlaik iespējams tikai virzienā uz Eiropas savienību. Uz tālejošiem ekonomiskajiem sakariem ar NVS mēs nevaram paļauties. Tie lielākoties ir atkarīgi no Krievijas, bet Krievijas politika pret Latviju satur atklāta ekonomiska spiediena elementus. Piemēram, šā gada pavasarī Krievija dubultoja muitas tarifus Latvijas precēm. Tendence ir pietiekami skaidra: ekonomisks spiediens politisku mērķu dēļ. Mēs nevaram būt droši, ka tas neatkārtosies. Vienīgi ekonomisko sakaru padziļināšana ar Eiropas savienību var dot stabilitāti, kas nepieciešama Latvijas ekonomikas izaugsmei.

Otrs lielais Rietumu bloks, ko veido Ziemeļamerikas Brīvās tirdzniecības līgums starp ASV, Kanādu un Meksiku, tā saucamā NAFTA, ir pārāk tālu no mums. Eiropas savienība ir vienīgais ekonomiskais bloks, ar kuru varam droši rēķināties. Eiropas savienība ir ekonomiska savienība, kuras dibināšanu noteica saimnieciski motīvi. Jo plaša savienība paver daudz lielākas izredzes, nekā var piedāvāt atsevišķu valstu tirgus. Ekonomikas uzplaukums ir Eiropas savienības centrālais mērķis. Citi darbības virzieni - kopējā ārpolitika, drošības politika, aizsardzība - ir pakārtoti galvenajam. Eiropas savienība ir pamats vienotai ekonomiskai telpai, kas noteiks 21.gadu simteņa Eiropas aprises.

Latvijas un Eiropas savienības brīvās tirdzniecības līgums atspoguļo universālus principus, kuriem Eiropas savienība seko ekonomiskajās attiecībās ar valstīm, kas nākotnē iekļausies savienībā. Šie principi atbilst starptautiskās tirdzniecības normām. Līdzīgi līgumi ir noslēgti starp Eiropas savienību un visām Austrumeiropas valstīm. Arī līgumi ar Lietuvu un Igauniju ir līdzīgi. Līgums ir vairāk nekā 300 lappušu biezs un ir komplicēts dokuments. Tiek skartas dažādas tautsaimniecības jomas. Sarunu procesā bija iesaistīti dažādu nozaru eksperti no abām līgumslēdzējām pusēm. Latvijas delegācijas sastāvā sarunās piedalījās Zemkopības ministrijas, Satiksmes ministrijas, Zvejniecības departamenta, Finansu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Patentu valdes, Monopoldarbības uzraudzības komitejas un citu valsts institūciju pārstāvji. Šie cilvēki pārrunāja specifiskus tautsaimniecības jautājumus un faktus un veica ekspertīzi savās nozarēs. Brīvās tirdzniecības līguma struktūra atbilst tā galvenajiem mērķiem - izveidot labvēlīgus apstākļus neierobežotai tirdzniecībai starp Latviju un Eiropas savienību.

Neierobežotā tirdzniecība gan neattiecas uz lauksaimniecības, zvejniecības un tekstilprecēm. Preambulā līguma mērķi ir iztirzāti sīkāk. Puses atsaucas uz kopējām vērtībām, politiskajiem principiem, kas ir sadarbības pamatā. Tie ir: ekonomiskā liberalizācija un virzība uz brīvo tirgu, respekts pret demokrātisku sistēmu un EDSA lēmumiem cilvēktiesību jomā, politiskā dialoga turpināšana starp Eiropas savienību un Latviju, Baltijas valstu savstarpējās sadarbības padziļināšana.

Pirmajā sadaļā ir vispārīgie principi. Tur abas puses vienojas, ka šis līgums ir solis uz drīzāku asociācijas līguma noslēgšanu. Otrajā sadaļā - "Brīvo preču kustība" puses apņemas nodibināt brīvās tirdzniecības telpu. Latvijai ir četrus gadus ilgs pārejas posms. Tas nozīmē, ka šajā laikā mums jāsagatavojas uz brīvu tirdzniecību ar Eiropas savienību rūpniecības preču jomā. Termiņu izvēli noteica divi iemesli: Ekonomikas ministrijas eksperti uzskata, ka četri gadi ir pietiekami ilgs laiks ražošanas modernizēšanai. Igaunija vispār atteicās no pārejas perioda. Arī Latvijai jāsaīsina pārejas posms, lai neradītu atpaliekošas valsts iespaidu un nezaudētu investīcijas. Svarīgi ir tas, ka brīva rūpniecības preču kustība attiecas tikai uz lietām, kas ražotas Latvijā vai Eiropas savienības zemēs. Citu valstu ražojumus tas neskar. Līdz ar līguma stāšanos spēkā Eiropas savienība atceļ ievedmuitas visām Latvijā ražotajām rūpniecības precēm. Latvija saglabā ievedmuitas nozarēs, kurās tā gatavojas reorganizēt ražošanu. Piemēram, cements, virtuves trauki, kažokādas, vairāku veidu apavi. Ievedmuitu Latvijā atcels divu gadu laikā. Citām precēm, piemēram, audioaparatūrai, elektriskajiem mājsaimniecības instrumentiem, veļas mašīnām, radioaparātiem, mēbelēm, ievedmuitu iespējams saglabāt četrus gadus. Latvijai būs jāatceļ izvedmuita, taču vairākām precēm to varēs saglabāt vēl četrus gadus, piemēram, kokmateriāliem, ģipsim, kaļķakmenim, melnā metāla lūžņiem, atgriezumiem, krāsaino metālu lūžņiem un citām precēm.

Izņēmums rūpniecības preču grupā ir tekstilpreces. Brīvās tirdzniecības režīma tajā nebūs. Tirdzniecība ar tekstilprecēm notiks savstarpēju tarifa kvotu ietvaros. Noteiktus apjomus varēs ievest par pazeminātu muitas tarifu, bet, ja tos pārsniegs, tad būs jāmaksā pilna muita. Piešķirtās kvotas Latvijai pašlaik ir pilnīgi pietiekamas. Mūsu rūpniecība vairākās pozīcijās nespēj saražot tik daudz tekstilpreču, cik mēs drīkstam ievest Eiropas savienībā. Ir arī norma, kas paredz iespēju vienoties par kvotu palielināšanu.

Tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm regulē citi noteikumi. Tirdzniecībai ar lauksaimniecības precēm nebūs brīvās tirdzniecības. Abas puses ir vienojušās par tirdzniecības vislielāko labvēlības režīmu. Ja rēķinās ar pašreizējo lauksaimniecības ražošanas apjomu, tad Latvijai piešķirtās kvotas tā pašreiz nevar piepildīt, bet, ja tās tiks aizpildītas un ražošanas apjoms pieaugs, tad trīs gadu laikā abu pušu sarunās varēs vienoties par kvotu palielināšanu. Arī Latvija piešķirs Eiropas savienībai tarifu kvotas, jo vienošanos varēja panākt tikai uz savstarpēju koncesiju pamata. Sarunās tika ievēroti šādi principi: Latvija dod tarifu atlaides tām Eiropas savienības precēm, kuras pati neražo vai ražo nepietiekami, piemēram, margarīnam, dabīgajiem vīniem, ziediem un atsevišķiem dārzeņiem ziemas sezonā. Taču kvotas piešķirtas arī gaļai, sieram un jogurtam, lai tirdzniecības liberalizācija būtu abpusēja.

Lauksaimniecības jomā līgums ir izdevīgs tāpēc, ka Eiropas savienība Latvijai piešķīrusi lielāku tarifu samazinājumu nekā Latvija - Eiropas savienībai. Mūsu precēm Eiropā tarifi būs 40% no vislielākās labvēlības režīma likmes, turpretī Eiropas savienībai uz precēm Latvijā - 80%. Sarunas notika laikā, kad Saeima vēl nebija pieņēmusi likumu "Par muitas tarifiem". Delegācija vadījās pēc likumprojekta. Lauksaimniecības preču pielikumos tika minētas konkrētas tarifu likmes, ko piemēros Eiropas savienības precēm. Taču ir atruna: ja likumā minētās likmes būs zemākas par līguma likmēm, tad darbosies pirmās.

Speciāli noteikumi ir arī tirdzniecībai ar zivju produkciju. Uz to attiecas tādas pašas normas kā uz lauksaimniecības precēm. Latvijas delegācija sarunās panāca to, ka Eiropas savienība vairāk nekā divas reizes palielināja sākotnējās tarifu kvotas svaigām un saldētām brētliņām, šprotēm, ķilavām un nēģiem. Zivju miltu eksporta iespējas tika noteiktas saskaņā ar Latvijas priekšlikumu. Arī Latvija ir piešķīrusi Eiropas savienībai tarifu kvotas zivju produkcijai. Tās ir ekonomiski izdevīgas, jo dos iespēju mūsu pārstrādes rūpnīcām saņemt lētākas okeāna zivju izejvielas - skumbrijas, stavridas, mencas utt.

Ņemot vērā lauksaimniecības un zivju produkcijas īpašo jutīgumu, līgumā tika ietverti vairāki iekšējā tirgus aizsardzības mehānismi. Svarīgākais no tiem ir ietverts 15.pantā. Tas nosaka, ka katra puse nekavējoties var pārtraukt otras puses lauksaimniecības preču importu, ja tas rada nopietnus traucējumus vietējā tirgū. Tad abpusēju konsultāciju ceļā jāatrod piemērots risinājums. Bez tam ir arī citi aizsardzības mehānismi. Ja minētās tarifu kvotas ierobežo preču daudzumu, uz kuru attiecas pazemināti tarifi, Latvija drīkst ieviest muitas tarifus lauksaimniecības komponentiem, kas satur rūpniecības preces. Latvija drīkst veikt pasākumus pret dempingu vai negodīgu konkurenci, ja šādus faktus konstatē abu pušu komiteja. Latvija drīkst pēc konsultācijām veikt aizsardzības pasākumus pret importu no Eiropas savienības, ja tā apjoms destabilizē stāvokli visā ekonomikā vai kādā atsevišķā nozarē. Svarīgi arī tas, ka līgumi neaizliedz Latvijā ieviest tādas ārpustarifu aizsardzības metodes, kādas izmanto Eiropas savienība, piemēram, augstas kvalitātes standartus.

Līgums skar arī maksājumus, konkurenci un citus tirdzniecības nosacījumus. Galvenais jautājums te ir preču izcelsmes noteikumi. Šis jautājums ir ļoti svarīgs, jo visi brīvās tirdzniecības līgumā ietvertie atvieglojumi attiecas tikai uz tām precēm, kuras ražotas Latvijā vai Eiropas savienībā. Preces, kas ražotas no ievestām izejvielām, vietējo izcelsmi var iegūt tikai tad, ja uz vietas no produkta vērtības ir radīti vismaz 60% vienām precēm vai 50% otrām precēm. Šie noteikumi panāk to, ka trešo valstu ražojumi nevar baudīt tās atlaides, kādas dotas līgumslēdzēju precēm, piemēram, lētie Ķīnas ražojumi atlaides neiegūst tāpēc, ka nav izgatavoti Eiropas savienībā. Tas notiek pat tad, ja tie ievesti Latvijā no Eiropas savienības.

Līgumu īstenošanu pārraudzīs abu pušu veidota kopīga komisija. Tās kompetencē būs strīdīgu jautājumu izskatīšana, ja tādi radīsies. Komisija varēs arī lemt par kvotu lieluma izmaiņu, ja tas būs vajadzīgs. Komisija pieņems lēmumus pēc vienprātības principa. Latvijai un Eiropas savienībai šajā komitejā būs pilnīgi vienādas lemšanas tiesības. Lēmumi būs saistoši abām pusēm. Līgums tiek slēgts uz nenoteiktu laiku, taču katra puse var to atsaukt, paziņojot par to otrajai pusei sešu mēnešu laikā. Par noslēgto līgumu var teikt, ka sasniegtie rezultāti ir pieņemami gan ekonomiskā, gan politiskā ziņā. Politiskajā ziņā līgums ir Eiropas savienības signāls, ka Latvija pieder pie Krievijas iespaida sfēras. Līgums starptautiskā mērogā apliecina, ka Latviju veido demokrātiska sabiedrība un brīvā tirgus saimniecība uz Rietumos pieņemtā standarta pamata. Brīvās tirdzniecības līguma noslēgšanai jau uzsāktas sarunas par Eiropas līgumu, kas ir nākamais solis virzienā uz Eiropu.

Ekonomiskajā ziņā līgums vērtējams pozitīvi, tas veicinās tirdzniecības attīstību ar Latvijas lielāko partneri Rietumu pasaulē, radīs jaunas iespējas eksportēt Latvijas preces. Patērētāji varēs lētāk nopirkt kvalitatīvus patēriņa produktus. Uzņēmēji savukārt varēs iegādāties lētākus ražošanas līdzekļus. Līguma īstenošana radīs labvēlīgus apstākļus civilizēta saimniekošanas veida nostiprināšanai, jo veicinās Latvijas piemērošanos Eiropas standartiem. Līgums veicinās civilizētu saimniekošanu arī tāpēc, ka tas saskan ar GATT principiem un Latvijas likumu "Par muitas tarifiem". Tas viss radīs labvēlīgu klimatu investīciju pieplūdumam gan no Eiropas savienības valstīm, gan no citurienes. Piemēram, nepilna gada laikā pēc naftas līguma noslēgšanas starp ASV, Kanādu un Meksiku, Meksikas imports uz Amerikas Savienotajām Valstīm ir pieaudzis par 22 procentiem jeb 23 miljardiem gadā.

Eiropas savienība nav ieinteresēta graut mūsu saimniecību. Latvijas tirgus Eiropas savienības apmēriem ir pārāk niecīgs. Eiropas savienības eksportā Latvijas daļa ir tikai apmēram 0,07 procenti. Mums šodien ir jāsaka savs "jâ" vai "nç" pirmajā lasījumā. Līgumu nevar grozīt jeb mainīt. Pozitīva atbilde ir vajadzīga tāpēc, lai līgums varētu stāties spēkā 1995. gada 1. janvārī.

Es vēlreiz gribu uzsvērt, ka šā līguma ratificēšana nenozīmē lēmumu iestāties Eiropas savienībā. Tiek sperts tikai nopietns solis uz ekonomikas integrāciju un politiskās sadarbības padziļināšanu. Brīvās tirdzniecības līgumam sekos Eiropas līgums, ko droši vien varēs noslēgt nākamgad. Tas dos iespēju integrēties arī citās jomās - sociālajās sfērās, finansu sfērās un tā tālāk. Taču jautājums par iestāšanos vai neiestāšanos Eiropas savienībā kļūs aktuāls tikai pēc tam. Un tādēļ es aicinātu godātos kolēģus šodien pirmajā lasījumā nobalsot par Brīvās tirdzniecības līgumu un nolikt otro lasījumu pēc divām nedēļām, tas ir, 24. novembrī, kā arī atbalstīt Ārlietu komisijas ieteikumu - caurskatīt šo likumprojektu steidzamības kārtībā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Vispirms lemsim par steidzamību. Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par līgumu par brīvo tirdzniecību un citiem ar tirdzniecību saistītajiem jautājumiem starp Eiropas kopienu, Eiropas atomenerģētikas kopienu un Eiropas ogļu un tērauda kopienu no vienas puses un Latvijas Republiku no otras puses" izskatīšanu kā steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 1, atturas - 3. Steidzamība pieņemta.

Vai debatēs deputāti ir pieteikušies? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par līgumu par brīvo tirdzniecību un ar tirdzniecību saistītajiem jautājumiem starp Eiropas kopienu, Eiropas atomenerģētikas kopienu un Eiropas ogļu un tērauda kopienu no vienas puses un Latvijas Republiku no otras puses" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā.

Par otrā lasījuma datumu.

O.Pavlovskis. Otro lasījumu es ieteiktu 24.novembrī, tas ir, pēc divām nedēļām.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Līdz ar to šis priekšlikums ir pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Par līgumu starp Lietuvas Republiku, Latvijas Republiku un Igaunijas Republiku par parlamentāro un valdību sadarbību". Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Aleksandrs Kiršteins - Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcija. Lūdzu!

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Dokuments nr. 1111 ir likumprojekts "Par līgumu starp Lietuvas Republiku, Latvijas Republiku un Igaunijas Republiku par parlamentāro un valdību sadarbību" (otrais lasījums). Gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka Baltijas valstu Ministru padome darbojas pēc konsensusa principa, tātad tikai tad, ja nacionālie parlamenti apstiprina Ministru padomes lēmumus, šie lēmumi kļūst obligāti visām trijām valstīm. Līdz ar to darbojas šie mehānismi attiecībā uz Baltijas padomi, kas sastāv no Baltijas asamblejas un Ministru padomes. Tā kā pagājušoreiz bija balsojums, ka tas ir izskatāms kā steidzams, šis ir otrais lasījums. Lūdzu nobalsot, vairāk te nav ko sacīt.

Sēdes vadītājs. Nekādi iesniegumi nav saņemti? Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim - "Latvijas ceļš". Tas ir otrais lasījums, un jums būtu attiecīgi jāreaģē savā runā, izvēloties apspriešanas priekšmetu.

Dz.Ābiķis (LC).

Cienījamie kolēģi! Es atļaušos dažus vārdus pateikt par šo līgumu tekstiem. Es neesmu valodas speciālists, bet man, goda vārds, ir kauns lasīt šo līgumu tekstus, un es ļoti lūdzu, lai tad, kad mēs apspriedīsim budžetu, pieļautu iespējamību, ka Ārlietu ministrija varētu algot kādu latviešu valodas speciālistu. Kas attiecas, piemēram, uz šo līgumu, es, lai gan neesmu latviešu valodas speciālists, zinu, ka parasti, ja nav nekādu īpašu apsvērumu, diplomātiskajos dokumentos savu valsti nosauc vispirms. Tā ir elementāra prasība. Pareizs līguma nosaukums normālā latviešu valodā būtu - "Lîgums par Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas parlamentu un valdību sadarbību". Es vēlreiz atkārtoju, - es konsultējos ar valodniekiem, un viņi saka, ka brīžiem teksts ir tāds, ka to nevar saprast. Arī citos līgumos (es tos nenosaukšu). Un interesanti ir tas, ka pievienotajā dokumentā ir rakstīts, ka minēto likumprojektu ir izskatījuši Saeimas Juridiskais birojs un Stenogrammu nodaļas latviešu valodas redaktori. Es, ieraudzījis šīs aplamības, aizgāju pie viņiem un noskaidroju, ka šie redaktori neko nav skatījuši. Nu tad nevajag rakstīt dokumentos tādas frāzes! Es vēlreiz ļoti lūdzu, es ļoti lūdzu, lai Ārlietu ministrija, strādājot pie šiem jautājumiem, parūpētos par to, lai līgumu tekstus izskatītu kāds valodas speciālists, jo kam gan citam, ja ne pirmām kārtām valdībai vajadzētu rūpēties par to, lai būtu labskanīga latviešu valoda. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Deputāts Karnups - LNNK. Lūdzu!

V.P.Karnups (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Kaut gan visā visumā piekrītu Ābiķa kunga teiktajam, gribu piebilst tieši par likumprojektu "Par līgumu starp Lietuvas Republiku, Latvijas Republiku un Igaunijas Republiku parlamentāro un valdību sadarbību", ka tieši šis likumprojekts ir saistīts ar to, ka ir Baltijas valstu vienošanās. Ir pieņemts, ka ir vienošanās starp visām trim Baltijas valstīm. Tā secība, kādā tiek minēta katra atsevišķa republika, ir tiešām šāda: Lietuva, Latvija un Igaunija. Tā ka tur nav nekāda sakara ar latviešu valodas pareizrakstību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likuma "Par līgumu starp Lietuvas Republiku, Latvijas Republiku un Igaunijas Republiku par parlamentāro un valdību sadarbību" pieņemšanu. Balsosim! Lūdzu rezultātu. Par - 68, pret - nav, atturas - 2. Likums ir pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanās par sadarbību sociālās nodrošināšanas jomā ratificēšanu". Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Aleksandrs Kiršteins - LNNK. Lūdzu!

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Dokumentā nr.1143 ir faktiski divi dokumenti. Tātad pirmajā lapaspusē ir likumprojekts par Vīnes konvenciju par kodolkaitējumiem un otrā pusē ir likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanās par sadarbību sociālās nodrošināšanas jomā ratificēšanu". Tas ir vienošanās projekts. Šī vienošanās regulēs jautājumus par pensijas izmaksām, sociālo palīdzību, pārceļoties no vienas valsts uz otru, par daudzbērnu ģimenēm, par strādāšanu vienā valstī un par dzīvošanu otrā valstī. Tā kā tas ir trešais lasījums, nekādi priekšlikumi vairs netika iesniegti. Tāpēc es lūdzu nobalsot par šo galīgo redakciju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanās par sadarbību sociālās nodrošināšanas jomā ratificēšanu"! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu". Komisijas vārdā runās Aija Poča - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Poča (LC).

Cienījamie deputāti! Šodien mums ir jāizskata trešajā lasījumā likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu". Laikā starp otro un trešo lasījumu nekādi priekšlikumi nav saņemti, tāpēc es lūdzu akceptēt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu" pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 1, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Izraēlas Valsts valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpējo aizsardzību". Komisijas vārdā runās deputāte Gore, es atvainojos, deputāte Grava.

I.Grava (DCP).

Dokuments nr. 1033. Komisijas vārdā es lūdzu vispirms nobalsot par tā izskatīšanas steidzamību, jo dokuments jau ir pietiekami ilgi uzkavējies Saeimas sienās.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Runātāji nav pieteikušies. Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas valdības un Izraēlas Valsts valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpējo aizsardzību" pieņemšanu pirmajā lasījumā!

I.Grava. Es lūdzu vispirms balsot par steidzamību.

Sēdes vadītājs. Atsaucu balsojumu. Lūdzu, balsosim par izskatīšanas steidzamību! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - nav, atturas - 1. Lēmums par steidzamību ir pieņemts.

Un tagad, lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas valdības un Izraēlas Valsts valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpējo aizsardzību" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - nav, atturas - 3. Pieņemts.

Nosauciet otrā lasījuma datumu!

I.Grava. Pēc divām nedēļām.

Sēdes vadītājs. 24.novembris. Deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

Nākamais pēc mūsu balsojuma ir Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas līgums. Lūdzu!

I.Grava. Jā, tas ir dokuments nr.1034, un tāpat es lūdzu komisijas vārdā vispirms nobalsot par steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par steidzamību! Balsojam. Rezultātu! Par - 69, pret - nav, atturas - nav. Steidzamība pieņemta.

Un tagad, lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības līgumu par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās un ģimenes lietās un krimināllietās" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts. Un otrajam lasījumam komisija ierosina 24. novembri. Vai ir iebildes? Nav. Pieņemts.

Nākamais ir Latvijas Republikas valdības un Polijas Republikas valdības līgums par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām.

I.Grava (DCP).

Tātad tas ir dokuments nr.1035. Tā kā nekas arī nav saņemts, komisija lūdz nobalsot vispirms par izskatīšanas steidzamību.

Sēdes vadītājs. Balsosim par steidzamību! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - nav, atturas - 2. Steidzamība pieņemta.

Balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas valdības un Polijas Republikas valdības līgumu par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās un ģimenes lietās un krimināllietās" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts.

Otrā lasījuma termiņš - 24. novembris. Iebildumu nav. Pieņemts. Paldies.

Tālāk - "Par Latvijas Republikas un Nīderlandes Karalistes konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu". Komisijas vārdā - Aija Poča, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Poča (LC).

Minētais likumprojekts ir konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu starp Latvijas Republikas valdību un Nīderlandes Karalisti. Tas ir viens no šiem tipveida līgumiem, kurus slēdz starp valdībām, un es lūdzu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Vai es pareizi sapratu - pirmajā lasījumā?

A.Poča. Jā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas un Nīderlandes Karalistes konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts pirmajā lasījumā.

A.Poča. Paldies. Komisijas vārdā lūdzu priekšlikumus iesniegt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā līdz trešdienai - 16.novembrim.

Sēdes vadītājs. Pret 16.novembri nav iebildes. Pieņemts.

Nākamais ir par līgumu starp Latvijas Republikas... es atvainojos - Lietuvas Republikas... Labi, labi, es jūs sapratu! Bet ko lai es daru, ja tā te man ierakstīts? Es lasu: "Par Latvijas Republikas valdības un Dānijas Karalistes valdības līgumu par gaisa satiksmi".

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Tā kā šie līgumi ar Dāniju, ar Zviedriju, ar Norvēģiju un ar Somiju par gaisa satiksmi ir identiski un tie ir balstīti jau uz tādiem līgumiem, kuri ir starptautiskajā praksē pieņemti un par kuriem pirmajā lasījumā mēs jau esam nobalsojuši kā par steidzamiem, un tā kā nekādi citi priekšlikumi arī nav iesniegti, tad es lūdzu nobalsot gan par Dānijas, gan analoģiski arī par Zviedrijas, Norvēģijas un Somijas līgumu.

Sēdes vadītājs. Paldies par jūsu izsmeļošo referātu, bet mums šī procedūra ir jāveido tā, lai mēs balsotu par katru atsevišķi un lai deputātiem būtu iespējas, ja viņi to grib, arī runāt un izteikt savus priekšlikumus. Tātad pirmais ir 37. darba kārtības punkts. Lai šeit nebūtu nekādu pārpratumu, balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas valdības un Dānijas Karalistes valdības līgumu par gaisa satiksmi" pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

Balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas valdības un Zviedrijas Karalistes valdības līgumu par gaisa satiksmi" pieņemšanu otrajā lasījumā! Ja kāds no deputātiem vēlas runāt, dodiet zīmi vai iesniegumu. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Norvēģijas Karalistes valdības līgumu par gaisa satiksmi". Balsosim par tā pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Somijas Republikas valdības līgumu par gaisa satiksmi". Lūdzu, balsosim par tā pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Austrālijas valdības nolīgumu par tirdzniecību un ekonomisko sadarbību". Aleksandrs Kiršteins - Ārlietu komisijas priekšsēdētājs, LNNK. Lūdzu!

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamie deputāti! Tātad otrajam lasījumam Ārlietu komisija nav saņēmusi nekādus priekšlikumus. Šis līgums, kā jūs zināt, regulē un saskaņā ar attiecīgās valsts likumdošanas aktiem un noteikumiem veicina visus pasākumus, lai atvieglotu, nostiprinātu un dažādotu tirdzniecības sakarus. Es vēl gribēju šeit pievērst uzmanību tam, ka attiecībā uz Austrāliju mums jau 1923.gada 22.jūnijā bija noslēgts līgums par tirdzniecību un kuģniecību starp Latviju un Liebritāniju, tā ka šis līgums ir arī labs pēctecības paraugs. Šajā 1923.gada līgumā jau bija atsauce uz Austrāliju. Es aicinu nobalsot par otro un galīgo lasījumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas un Austrālijas valdības nolīgumu par tirdzniecību un ekonomisko sadarbību" pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

Tālāk ir likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Turcijas Republikas draudzības un sadarbības līgumu". Aleksandrs Kiršteins - Ārlietu komisijas priekšsēdētājs, LNNK. Lūdzu!

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamie deputāti! Arī šis līgums ir interesants ar to, ka tas balstīts uz pēctecību un apstiprina tos principus, kuri bija izteikti 1925.gadā noslēgtajā draudzības līgumā starp Latvijas Republiku un Turcijas Republiku. Šeit tomēr es lūgtu vispirms nobalsot par šā līguma steidzamību un pēc tam nobalsot arī par šo līgumu. Šis līgums ir ārkārtīgi svarīgs sakarā ar to, ka ne tikai Latvija tagad pirmajā lasījumā ir apstiprinājusi šo līgumu ar Eiropas savienību, bet arī Turcija kā NATO valsts un faktiski kā lielvalsts Eiropas mērogā, jo Turcija ļoti aktīvi darbojas arī Eiropas padomē, un savā reģionā tā zināmā mērā ir lielvalsts. Tāpēc es lūdzu nobalsot arī par šo likumu, kas apstiprina līgumu ar Turciju, bet vispirms lūdzu balsot par izskatīšanas steidzamību.

Sēdes vadītājs. Deputāt Kirštein, vai nu dokuments šeit nav pareizi nofomēts vai arī jūs nepareizi informējāt mūs?

A.Kiršteins. Man ir nodrukāts vienkārši...

Sēdes vadītājs. Kā, lūdzu? Nu tad aplieciniet to, ka jūs atsaucat...

A.Kiršteins. Es atsaucu! Es atvainojos, man šeit ir iedrukāts kļūdaini, ka jānobalso...

Sēdes vadītājs. Tātad tas ir otrais un pēdējais lasījums, tā ka steidzamība tika pieņemta jau pašā sākumā, sākot izskatīt šo likumprojektu. Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas un Turcijas Republikas draudzības un sadarbības līgumu" pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - nav, atturas - 2. Likums pieņemts.

Un pēdējais no šīs paketes līgumiem - likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas līgumu par valsts robežas noteikšanu".

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamie deputāti! Es jūs lūdzu nobalsot arī par Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas līgumu par valsts robežas noteikšanu, kas arī ir ļoti labs precedents, tāpēc ka 1.pantā ir teikts, ka robeža būs tāda, kas sakrīt ar Latvijas valsts robežu, kāda tā bija 1940.gada 16.jūnijā. Tā ka es ceru, ka šis līgums būs labs precedents arī attiecīgajiem līgumiem ar citām valstīm, to skaitā ar Krievijas Federāciju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas līgumu par valsts robežas noteikšanu" pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Lūdzu zvanu reģistrācijai. Reģistrēsimies! Saeimas sekretāru Imantu Daudišu lūdzu nosaukt klātneesošos deputātus. Lūdzu uzmanību! Vārds paziņojumam Aleksandram Kiršteinam.

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamie deputāti, it sevišķi Ārlietu komisijas dalībnieki! Mums ir ienācis viens ļoti svarīgs dokuments par starpvalstu attiecībām, tāpēc lūdzu (jo pusdienas laikā mums nebūs iespējams to izdarīt), pulksten 10.35 pulcēties Ārlietu komisijā. Paldies.

I.Daudišs (Saeimas sekretārs).

Godātie kolēģi! Sēdes beigu daļā nav piedalījušies šādi deputāti: Gundars Bērziņš, Aivars Endziņš, (No zāles deputāts A.Endziņš: "Tepat ir!") Juris Janeks, Ojārs Kehris, Nikolajs Krasohins, Andrejs Krastiņš, Ruta Marjaša, Voldemārs Novakšānovs, Aleksandrs Pētersons, Aida Prēdele, Gunārs Resnais, Juris Sinka, Zigurds Tomiņš, Jānis Ārvaldis Tupesis.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Reģistrācija kvoruma noteikšanai! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 47... 48... 49... 50 deputāti. Turpinām sēdi.

Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas iekšlietu iestāžu disciplinārreglamentā". Otrais lasījums. Atbildīgā ir Aizsardzības un iekšlietu komisija. Komisijas vārdā runās Ģirts Kristovskis - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

Ģ.Kristovskis (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas iekšlietu iestāžu disciplinārreglamentā" laikā no pirmā lasījuma līdz otrajam lasījumam nekādi priekšlikumi no deputātiem nav saņemti. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas iekšlietu iestāžu disciplinārreglamentā" pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - nav, atturas - 1. Nav kvoruma.

Lūdzu, balsosim vēlreiz! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, 2 - atturas. Pieņemts.

Lūdzu, izsakiet priekšlikumus par trešo lasījumu!

Ģ.Kristovskis. Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz deputātus iespējamos priekšlikumus par šo likumprojektu iesniegt līdz šā gada 15. novembrim.

Sēdes vadītājs. Vai pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu nav iebilžu? Pieņemts.

Nākamais likumprojekts - "Grozījumi likumā "Par ugunsdrošību"". Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā runās Ģirts Kristovskis - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

Ģ.Kristovskis (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Arī par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par ugunsdrošību"" laikā no pirmā lasījuma līdz otrajam lasījumam priekšlikumi no deputātiem nav saņemti. Arī komisija nav izdarījusi grozījumus šajā likumprojektā. Lūdzu jūs apstiprināt šo likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par ugunsdrošību"" pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Ģ.Kristovskis. Arī attiecībā uz šo likumprojektu Aizsardzības un iekšlietu komisija ierosina iesniegt iespējamos priekšlikumus līdz 15. novembrim.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Termiņš ir akceptēts. Paldies.

Tālāk - lēmuma projekts "Par Ministru kabineta noteikumu nr. 159 "Par starpniecības uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbību ar privatizācijas sertifikātiem" atcelšanu". Ņemot vērā Prezidijam iesniegto priekšlikumu un ņemot vērā Saeimas Kārtības ruļļa 135. pantu, lēmuma projekts par Ministru kabineta noteikumu "Par starpniecības uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbību ar privatizācijas sertifikātiem" atcelšanu nav izskatāms Saeimā pēc būtības.

Kārtības ruļļa 135. pants: "Ja kāds deputāts iesniedz priekšlikumu, ka attiecīgā lieta pēc būtības nav apspriežama Saeimā, tad šāds priekšlikums balsojams vispirms." Viens var runāt " par", viens - "pret".

Deputāts Elferts - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

P.Elferts (LC).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Vispirms gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka lēmuma projektā ir rakstīts, ka tie ir "noteikumi nr. 159", bet īstenībā tie ir noteikumi nr. 195. Tā. Un uzskatu, ka šis lēmuma projekts nav apspriežams pēc būtības, jo tie ir noteikumi, kuri attiecas uz noteikumiem, kas ir jau pieņemti un kam ir likuma spēks. Un arī Saeima atbalstīja šo likumprojektu par privatizācijas sertifikātiem. Lēmuma projekts nav apspriežams, jo tie ir noteikumi, kuri attiecas uz citiem noteikumiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputātu priekšlikumu, ka lēmuma projekts "Par Ministru kabineta noteikumu nr. 195 "Par starpniecības uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbību ar privatizācijas sertifikātiem" atcelšanu" nav izskatāms Saeimā pēc būtības! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 9, atturas - 10. Šis priekšlikums ir pieņemts, un līdz ar to lēmuma projekts netiek apspriests.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par diplomātisko un konsulāro dienestu"". Pirmais lasījums. Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Aleksandrs Kiršteins - Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcija. Lūdzu!

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamie deputāti! Lūdzu jūs atbalstīt iesniegtos grozījumus un nobalsot par to, ka grozījumi likumā "Par diplomātisko un konsulāro dienestu" un likumā "Par diplomātiskajiem rangiem" ir izskatāmi steidzamības kārtā. Grozījumu būtība ir nosaukumu maiņa. Ir jāmaina vārdi "Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs" ar vārdiem "Latvijas Republikas Valsts prezidents", kā arī "Latvijas Republikas Augstākā padome" ar vārdiem "Latvijas Republikas Saeima".

Izmantojot gadījumu, pie viena es gribu arī pateikt, ka zināmā mērā jau viss likums ir novecojis, bet visa likuma pārstrādāšana prasa diezgan ilgu laiku, tāpēc tagad es lūdzu nomainīt tikai šos vārdus. Lūdzu atbalstīt Ārlietu komisijas ieteiktos grozījumus. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, vēlreiz atgādinu, ka steidzamība vienmēr ir lūdzama pēc referāta - īsa vai gara, bet pēc referāta.

Tātad, lūdzu, balsosim par ierosinājumu - izskatīt likumprojektu "Grozījumi likumā "Par diplomātisko un konsulāro dienestu"" kā steidzamu. Rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 3. Pieņemts.

Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par diplomātisko un konsulāro dienestu"" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts. Datumu!

A.Kiršteins. Otrais lasījums būs pēc nedēļas.

Sēdes vadītājs. 17. novembrī?

A.Kiršteins. 17. novembrī.

Sēdes vadītājs. Vai pret 17. novembri kā otrā lasījuma datumu ir iebildes? Nav. Pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par diplomātiskajiem rangiem"". Deputāt Kirštein, jums tomēr tribīnē jāatrodas, nevis jārunā no vietas!

A.Kiršteins. Godājamie deputāti! Tātad, kā jau es teicu, lūdzu nobalsot arī par grozījumiem likumā "Par diplomātiskajiem rangiem" - nomainīt novecojušos nosaukumus ar jaunajiem. Vispirms es lūdzu nobalsot par steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par steidzamību! Bet jūs, lūdzu, palieciet tribīnē! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, 1 - atturas. Lēmums par steidzamību ir pieņemts.

Tagad balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par diplomātiskajiem rangiem"" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts.

A.Kiršteins. Ārlietu komisija ierosina veikt otro lasījumu 17. novembrī kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Tātad iebilžu nav. Līdz ar to šis priekšlikums ir pieņemts.

Likumprojekts "Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumam". Pirmais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā runās Pēteris Elferts - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

P.Elferts (LC).

Godājamais Prezidij, cienījamie deputāti! Lūdzu, izņemiet dokumentu nr. 740! Likumprojekts "Par sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumam" ir saistīts ar likumprojektu par sociālo drošību, kas jau ir pieņemts pirmajā lasījumā. Minētais likumprojekts ir daļa no šā likumprojekta koncepcijas, ka pārejam uz apdrošināšanas sistēmu bezdarba gadījumam. Pēc tam, kad būsim pārgājuši uz šo apdrošināšanas sistēmu, tie cilvēki, kuri šodien faktiski saņem bezdarbnieka pabalstu, kas ir procenti no minimālās algas, saņems procentu no tā, ko viņi ir nopelnījuši, nevis no minimālās algas, kā tas ir šodien. Tādējādi būs panākts arī tas, ka cilvēki būs ieinteresēti uzrādīt savus reālos ienākumus. Nodarbinātības fonds kontrolēs līdzekļu izdali un arī katru gadu rekomendēs, cik lielai jābūt šai iemaksai, tas ir, cik procentu būtu Nodarbinātības fondā jāiemaksā darba devējam un darba ņēmējam. Un būs arī jauna sistēma. Tiek ieviesta Nodarbinātības fonda padome. Šī ir trīspusēja padome, kurā ietilpst gan valdības pārstāvji, gan darba devēju un darba ņēmēju pārstāvji. Likumā rakstīts -"darbinieki", jo tas sakrīt ar Darba likumu kodeksu.

Komisija, apspriežot šo likumprojektu, apsprieda arī padomes funkcijas un uzskatīja, ka šāda sabiedriska kontrole ir ļoti nepieciešama. Likumprojektā ir ierakstīts, ka tā ir rekomendējoša rakstura, un mums bija debates par to, ka varbūt vajadzētu padomei dot lielākas pilnvaras. Bet to var apspriest arī tad, kad gatavos otro lasījumu.

Es gribu pievērst jūsu uzmanību arī Pārejas noteikumiem, ka šis likums stāsies spēkā kopā ar likumu par sociālo drošību, kurš, kā es minēju, ir jau pieņemts pirmajā lasījumā, un likumu par sociālās apdrošināšanas maksājumiem. Un, lai šie līdzekļi būtu maksimāli uzkrāti, pirms tos varētu izmaksāt pēc šiem jaunajiem principiem, izmaksāšanas kārtību iesāktu 5 mēnešus pēc tam, kad likums būs stājies spēkā. Tādējādi varētu sakrāt šos līdzekļus un veikt arī izmaksas.

Apspriežot šo likumprojektu, vairākām frakcijām bija jautājumi par līgumdarbiem. Līgumdarbi arī tiek ietilpināti šajā likumprojektā. Ja šie cilvēki ir maksājuši šo bezdarba gadījuma nodokli, bezdarba apdrošināšanas nodokli vismaz 9 mēnešus no pēdējiem 12. Tātad arī tie būtu, tā teikt, segti. Tas attiecas uz teātru darbiniekiem vai arī laukstrādniekiem.

Komisijas vārdā es aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Andris Bērziņš - labklājības ministrs. Lūdzu!

A.Bērziņš (labklājības ministrs).

Cienījamo Saeimas priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Papildus tam, ko teica Elferta kungs, es gribētu vēl uzsvērt, ka šajā sagatavotajā likumprojektā, kas ir tiešām daļa no paketes kopējā sociālās apdrošināšanas reformā, ir precīzi nodalītas darba ņēmēja un darba devēja funkcijas un pienākumi un ka tas varētu būt zināms garants šā likuma sekmīgai darbībai.

Un otrs, uz ko es gribētu norādīt. Šis likums likvidēs vienādošanu vai nivelēšanu no pabalstu saņemšanas apjoma viedokļa. Šis likums orientēs cilvēku uzrādīt patiesos ienākumus tādus, kādi tie ir. Saistībā ar šo patieso ienākumu uzrādīšanu mums ir cerības, ka mēs stipri varēsim uzlabot sociālā nodokļa iekasēšanu, kas ļautu mums aktīvāk un labāk strādāt ar pensijām un pabalstiem un galarezultātā arī palielināt šīs pensijas un pabalstus. Tā ir ļoti principiāla lieta un tāpēc es aicinātu deputātus pirmajā lasījumā atbalstīt šo likumprojektu un izteikt savus iebildumus un priekšlikumus otram lasījumam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumam" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 4. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā.

A.Bērziņš. Komisijas vārdā es lūdzu jūs iesniegt priekšlikumus līdz 25.novembrim.

Sēdes vadītājs. Vai pret šo termiņu ir iebildes? Nav. Pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi un papildinājumi likumā "Par Valsts darba inspekciju"". Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - Pēteris Elferts. Lūdzu!

P.Elferts (LC).

Godājamie kolēģi! Lūdzu, izņemiet dokumentu nr.1066.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

P.Elferts. Es atvainojos, tas ir nepareizais dokuments. Vajag paņemt dokumentu nr.1067.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ziņojiet!

P.Elferts. Šajā dokumentā ir aprakstīts, kāda iemesla pēc mēs iesakām noraidīt šo likumprojektu, jo šāds analogs likumprojekts reiz jau tika iesniegts un arī pieņemts pirmajā lasījumā. Un tas iepriekšējais likumprojekts par Valsts darba inspekciju vārds vārdā ir tāds pats kā šis. Kā jūs atceraties, līdzīgs gadījums bija Tautsaimniecības komisijā, kur bija jālemj, kuru projektu virzīt tālāk. Un šeit ir tas gadījums, kad vienu likumprojektu nosūtīja Sociālo un darba lietu komisijai, bet otro - Tautsaimniecības komisijai. Un Tautsaimniecības komisijas variants, es atkārtoju, ir vārds vārdā tāds pats kā šis likumprojekts. Saeima to jau pieņēma, un saskaņā ar Kārtības ruļļa 86.pantu mēs nevaram lūgt Ministru kabinetam to ņemt atpakaļ, jo mēs atbalstām, taču, lai ieviestu kārtību un pieliktu punktu šim likumprojektam, es lūdzu Saeimu noraidīt šo likumprojektu 86.panta kārtībā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi un papildinājumi likumā "Par Valsts darba inspekciju"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 39, atturas - 12. Ir noraidīts.

Nākamais likumprojekts "Grozījumi un papildinājumi likumā "Par grozījumiem Latvijas Republikas likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"". Pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā Aija Poča - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Poča (LC).

Cienījamie kolēģi! Minētos grozījumus ir sagatavojis Ministru kabinets un šo grozījumu būtība ir tāda, ka par konfiscēto un par kontrabandu atzīto preču un priekšmetu realizāciju iegūtā naudas summa tiek sadalīta tādējādi, ka 20% tiek pārskaitīti Valsts ieņēmumu dienestam un vēl 20% tiek novirzīti Aizsardzības ministrijai Robežapsardzības spēku nostiprināšanai gadījumā, ja Robežapsardzības spēki ir piedalījušies šo kontrabandas preču aizturēšanā un atklāšanā. Principā Budžeta komisija šo priekšlikumu atbalstīja, jo tiešām, kā mēs zinām, Robežapsardzības spēkiem hroniski trūkst līdzekļu tieši robežposteņu un arī muitas posteņu nostiprināšanai. Jautājums ir varbūt vienīgi par to, tieši kurā vietā likumā par Valsts ieņēmumu dienestu to iestrādāt, jo šeit būtu jāprecizē, jāizdala šī daļa varbūt kā atsevišķs pants, bet, atbalstot kopumā, es lūdzu arī Saeimu akceptēt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Diemžēl tāda forma kā jautājumi nav paredzēta, tāpēc, ja kāds vēlas runāt, lūdzu, piesakieties vai paceliet roku. Ja Endziņa kungs neatrodas zālē, tad mēs to varam darīt. Lūdzu - vārds deputātam Grīgam, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

O.Grīgs (LZS).

Priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputāti! Es izteikšu tikai nelielu jautājumu, varbūt pat ne jautājumu, bet runāšu par to, ko sacīja iepriekšējais referents. Es gribētu pajautāt tātad par šiem 20%, kas nonāk Aizsardzības ministrijas rīcībā, un par 20%, kas paredzēti robežapsardzības nostiprināšanai, par tiem līdzekļiem, kas aiziet viņiem. Bet vai tādi tiks arī tiešajiem izpildītājiem, tiem, kuri šo darbu ir veikuši? Vai šie 20% tiks arī zemessargiem, kuri tur strādā un aiztur kontrabandas preces? Jo, ja šie 20% tiek novirzīti Aizsardzības ministrijai, tad tas, varētu teikt, izplūst. Vai kaut kas būs arī tiem, kuri nevis uz robežas, bet tieši zemes vidienē, Latvijas vidienē, aiztur šo kontrabandas preci? Vai kaut kas tiks speciāli izdalīts no Aizsardzības ministrijas iegūtajiem līdzekļiem arī šim formējumam? Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

A.Poča. Jā. Jāteic, ka līdzīgu jautājumu tam, kādu deputāts Grīgs uzdeva šodien Budžeta komisijai, mēs izvirzījām arī referentiem no Ministru kabineta un panācām vienošanos, ka tik tiešām tiks sagatavots nolikums par to, lai šī nauda izplūstu, teiksim, nevis visiem Aizsardzības spēkiem, bet lai tā tiktu novadīta tieši līdz konkrētajiem šā likumpārkāpuma novērsējiem. Papildus vēl tika ierosināts, ka šādos gadījumos - tas, protams, nav mūsu kompetencē - varētu būt arī vēl tāds pasākums, ka tie robežsargi, kuri piedalījušies kontrabandas preču aizturēšanā, varētu saņemt arī dienesta paaugstinājumu. Tas vienkārši bija mūsu komisijas ierosinājums, jo mēs neesam kompetenti spriest par to.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi un papildinājumi likumā "Par grozījumiem Latvijas Republikas likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 5. Pieņemts pirmajā lasījumā.

A.Poča. Lūdzu priekšlikumus šim likumprojektam iesniegt Budžeta komisijā līdz trešdienai, 16.novembrim.

Sēdes vadītājs. Vai pret priekšlikumu iesniegšanas datumu ir iebildes? Nav. Pieņemts.

Nākamais likumprojekts - "Par Ministru kabineta noteikumiem nr.165 "Par grozījumiem Augstākās padomes 1992.gada 9.septembra lēmumā "Par kārtību, kādā pašvaldības uzskaita, kontrolē un pārņem ārvalstu militāro resoru pārziņā esošos nekustamā īpašuma objektus"", pirmais lasījums. Ziņos Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Jānis Lagzdiņš. Lūdzu - jums vārds!

J.Lagzdiņš (LC).

Augsti godāto Saeimas priekšsēdētāj, kolēģi deputāti! 1992.gada 9.septembrī Augstākā padome pieņēma lēmumu "Par kārtību, kādā pašvaldības uzskaita, kontrolē un pārņem ārvalstu militāro resoru pārziņā esošos nekustamā īpašuma objektus". Šā lēmuma 5.pants nosaka īpašu kārtību, kādā pašvaldību īpašumā pāriet ārvalstu militāro resoru pārziņā esošie dzīvojamie nami. Tolaik spēkā esošā lēmuma redakcija noteica, ka dzīvojamie nami pāriet pašvaldību īpašumā no tās dienas, kad šos objektus ir pārņēmušas pašvaldības. Lēmuma īstenošanas periodā valdībai un pašvaldībām radās zināmas problēmas, un tādēļ valdība Satversmes 81.panta kārtībā grozīja šo punktu, nosakot, ka ārvalstu militāro resoru pārziņā esošie dzīvojamie nami, kas uzcelti pēc 1940.gada 17.jūnija, ja tos nav pieprasījusi Aizsardzības ministrija, Iekšlietu ministrija vai Zemessardze un ja Ministru kabinets nav pieņēmis lēmumu par to pārņemšanu valsts īpašumā un nodošanu šo institūciju valdījumā, tad, sākot ar to brīdi, kad šos objektus ir pārņēmušas pašvaldības, tie kļūst par attiecīgo pašvaldību īpašumu. Šajā gadījumā Latvijas Republikas Ministru kabinetam jautājums par šo objektu nodošanu pašvaldībām nav jāizskata. Šādus grozījumus Ministru kabinets izdarīja tādēļ, ka bija nepieciešams kaut vai daļēji atrisināt dzīvokļu problēmu Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas un Zemessardzē dienošajām personām. Komisija pēc tam, kad bija saņēmusi Pašvaldību savienības pozitīvu atbildi par šo grozījumu, izskatīja minēto likumprojektu un vienbalsīgi pieņēma lēmumu to atbalstīt. Tāpēc, godātie kolēģi, es aicinātu arī jūs šodien pirmajā lasījumā atbalstīt minēto likumprojektu, nosakot priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam līdz 24.novembrim.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Ministru kabineta noteikumiem nr.165 "Par grozījumiem Augstākās padomes 1992.gada 9.septembra lēmumā "Par kārtību, kādā pašvaldības uzskaita, kontrolē un pārņem ārvalstu militāro resoru pārziņā esošos nekustamā īpašuma objektus"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav. atturas - 1. Pieņemts. Vai pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 24.novembri - ir iebildes? Nav. Pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes lietošanu un zemes ierīcību"". Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā Anna Seile, Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Tātad tas ir dokuments nr.1036-a "Grozījumi likumā "Par zemes lietošanu un zemes ierīcību"". Komisija, izskatījusi iesniegtos priekšlikumus, nolēma atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto priekšlikumu un pievienot to Tautsaimniecības komisijā jau atbalstītajam variantam.

Kāda ir šo priekšlikumu būtība? Jau otrajā lasījumā izvērsās diskusija par to, ka atsevišķas pašvaldības pēc zemes strīdu izskatīšanas visaugstākajās institūcijās - pat Centrālajā zemes komisijā tomēr neņem vērā šos Zemes komisijas lēmumus. Un tās ne tikai neņem vērā, bet pat likumā noteiktajā kārtībā nepārsūdz tos tiesā. Šādas tiesības pašvaldībām tika dotas, bet diemžēl ir arī tādi gadījumi, piemēram, Ludzas rajona Zvirgzdenes pagastā. Tur Daugavpils pilsētas pašvaldībā šie lēmumi ir pilnīgi pretēji. Līdz ar to zemes komisiju darbs - ilgstošā strīda izskatīšana, izvērtēšana, izbraukšana uz vietas un pieprasītāja tiesību aizstāvēšana - ir bijis pilnīgi veltīgs, jo pašvaldības lēmumi bieži vien nebalstās uz argumentiem, bet gan uz kādām atsevišķām simpātijām. Un viņi nav izmantojuši šo iespēju - pārsūdzēt Centrālās zemes komisijas lēmumu tiesā. Tādēļ es ļoti aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu trešajā lasījumā sagatavotajā redakcijā, kuru ir atbalstījusi arī Tautsaimniecības komisija. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļš". Lūdzu - jums vārds!

J.Lagzdiņš (LC).

Kolēģi deputāti! Diemžēl minētais likumprojekts tādā redakcijā, kā to ir atbalstījusi Tautsaimniecības komisija, nav pieņemams, jo šāda redakcija neatbilst likumam par pašvaldībām. Mūsu valstī ir noteikta vienveidīga pašvaldību lēmumu atcelšanas un pārsūdzēšanas kārtība, to nosaka likums par pašvaldībām.

Ko tad piedāvā Centrālā zemes komisija un Tautsaimniecības komisija attiecībā uz tiem lēmumiem, kuri pieņemti saistībā ar zemes reformu? Tās dod noteikti citādāku lēmumu atcelšanas kārtību, nekā to nosaka likums par pašvaldībām. Tas dod Centrālajai zemes komisijai tādas tiesības, kādu nav Ministru kabinetam. Tad jājautā: kādēļ gan Juridiskajai komisijai nevarētu dot tiesības atcelt lēmumus, kas pieņemti denacionalizācijas jautājumos? Ar ko Zemes komisija ir kompetentāka par Saeimas Juridisko komisiju? Es uzskatu, ka lēmumi zemes reformas jautājumos ir atceļami tādā pašā kārtībā kā jebkuri citi lēmumi. Kāpēc gan lēmumi zemes reformas jautājumos būtu svarīgāki par citiem lēmumiem, teiksim, privatizācijas jautājumos? Varbūt Tautsaimniecības komisija atcels lēmumus, kuri pieņemti privatizācijas jautājumos? Tādēļ es kategoriski iebilstu pret šādas redakcijas pieņemšanu.

Sēdes vadītājs. Vai jūs uzturat spēkā komisijas priekšlikumu? Vai neviens vairs nevēlas runāt. Debates izbeigtas. Jums kā referentei ir galavārds.

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Atkal Lagzdiņa kunga runā zināmā mērā netika precīzi atspoguļota lietas būtība. Centrālā zemes komisija nevēlas uzņemties nekādas augstākas tiesības, nelikumīgi atceļot pašvaldību lēmumus. Pašvaldībām tāpat kā jebkurai citai institūcijai ir tiesības pārsūdzēt tiesā. Zemes reformas gaitā ir noteikta šī kārtība, ka pagasta zemes komisija sagatavo lēmumu, taču, ja kāds cilvēks ar to nav apmierināts, viņš pārsūdz rajona zemes komisijā, bet, ja kāds arī vēl tad nav apmierināts ar rajona zemes komisijas lēmumu, viņš pārsūdz to Centrālajā zemes komisijā. Ja vietējā pašvaldība atzīst, ka Centrālās zemes komisijas lēmums nav pieņemams un ir izskatāms tiesā, tad viena mēneša laikā arī pašvaldība var griezties tiesā. Bet diemžēl atsevišķas pašvaldības vai nu ieinteresētības dēļ, vai zināmā mērā varbūt arī neiedziļinoties atsevišķos jautājumos pieņem pilnīgi pretēju lēmumu, ignorēdamas šo likumā noteikto zemes pieprasījumu izskatīšanas ķēdi. Un ko tad darīt? Vai tad viss šis process ir bijis veltīgs? Vai tad atcelsim uzreiz visas zemes komisijas, lai pašvaldība lemj, kā grib?

Šis labojums, kas ielikts likumā, tikai paredz vēl lieku atgādinājumu, ka pašvaldībai zemes komisiju lēmumi ir jāpārsūdz tiesā, un, ja pašvaldība to nedara, tad tai nav tiesību pieņemt voluntāru lēmumu. Tāda ir būtība, un tādēļ es aicinu atbalstīt Tautsaimnieku komisijas sagatavoto priekšlikumu. Mēs esam ļoti rūpīgi izstrādājuši šo priekšlikumu, un tas, ko ieteica Lagzdiņa kungs, Pašvaldību savienība un Saeimas Pašvaldības komisija, būtībā tikai pastiprina šo kārtību. Ja pašvaldība šo lēmumu nav pārsūdzējusi tiesā, tad Centrālā zemes komisija, protams, tāpat kā jebkurš cits var ierosināt, lai Saeima izskatītu jautājumu par pašvaldības nomaiņu, ja tā rīkojas pretēji likumiem. Taču es domāju, ka tāds brīdinājums nemaz nebija vajadzīgs, pietika ar šo atgādinājumu, ka pašvaldībai nav tiesību pārkāpt likumus, taču tai tāpat kā citiem ir tiesības pārsūdzēt Centrālās zemes komisijas lēmumu tiesā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Nekādu debašu nebūs! Āmura sitiens skaidri norādīja uz to, ka debates ir izbeigtas... (No zāles deputāte A.Seile: "Es nedebatēju. Es tikai aizstāvēju likumu!")

Lūdzu, balsosim par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas piedāvāto redakciju - papildināt 66. panta trešo daļu šādā redakcijā: "Ja pagasta padome vai pilsētas dome nepilda zemes strīdos pieņemtos Centrālās zemes komisijas lēmumus, kas likumā noteiktajā kārtībā viena mēneša laikā nav pārsūdzēti, tad Saeima var atlaist pagasta padomi vai pilsētas domi likumā "Par pašvaldībām" noteiktajā kārtībā". Tāda ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas redakcija. Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 20, atturas - 9. Redakcija pieņemta.

Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par zemes lietošanu un zemes ierīcību"" pieņemšanu trešajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! 49 - par, pret - 10, atturas - 10. Likums pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Grozījums likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos"". Trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā Raimonds Jonītis - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

R.Jonītis (LC).

Godātais priekšsēdētāj! Godātā Saeima! Tas ir dokuments nr. 1109. Tautsaimniecības komisija nebija saņēmusi nevienu priekšlikumu attiecībā uz šo trešo lasījumu, un es lūdzu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu trešajā lasījumā. Tiem, kas vēl nav atraduši dokumentu, es ļoti īsi pateikšu, ka 3. pants tiek papildināts ar sesto daļu šādā redakcijā: "Latvijā reģistrēto juridisko personu tiesības iegūt īpašumā zemi regulē citi likumi."

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos" pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 4, atturas - 4. Pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Grozījums konstitucionālajā likumā "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi"". Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Aivars Endziņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Jums visiem ir izdalīts dokuments nr. 1064, kur ir Juridiskās komisijas atzinums par likumprojektu "Grozījums konstitucionālajā likumā "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi"". Klāt ir pievienota tabuliņa, kurā jūs redzat, kāds ir pašreizējais attiecīgā panta teksts, un otrajā ailītē ir Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts, kuru Juridiskā komisija aicina neatbalstīt, un trešajā ailītē ir Juridiskās komisijas sagatavotais alternatīvais likumprojekts. Motivāciju mēs jau esam savā atzinumā devuši: ja mēs pieņemsim Ministru kabineta iesniegto redakciju - papildināt 9. pantu pēc vārdiem "starptautiskajos līgumos" ar vārdiem "un likumos", tad iznāks, ka bez starptautiskajiem līgumiem un konvencijām vēl ir arī kaut kādi starptautiskie likumi. Es saprotu, ka acīmredzot iesniedzēji ir ar to domājuši Latvijas Republikas likumus, bet no teksta izriet, ka ir kaut kādi starptautiskie likumi. Tāpēc Juridiskā komisija sagatavoja savu alternatīvo projektu, kurš ir redzams 3. ailītē. Proti, komisija ierosina aizstāt 9. pantā vārdus "kad Latvijas Republikas noslēgtajos starptautiskajos līgumos noteikta cita kārtība" ar vārdiem "kad likumos vai Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos noteikts citādi". Mūsuprāt, šāds teksts būtu precīzāks. Tas man ir īsumā viss. Es lūdzu cienījamo Saeimu atbalstīt Juridiskās komisijas sagatavoto alternatīvo projektu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Romāns Apsītis - tieslietu ministrs. Lūdzu!

R.Apsītis (tieslietu ministrs).

Godātā Saeima! Tieslietu ministrijas vārdā arī es lūdzu atbalstīt Juridiskās komisijas sagatavoto alternatīvo likumprojektu. Mēs atsaucam šo priekšlikumu. Pirmo.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums konstitucionālajā likumā "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi"" (dokuments nr. 1064, Juridiskās komisijas sagatavotā redakcija) pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, 2 - atturas. Pieņemts.

Vai bija ierosināts termiņš iesniegumiem un priekšlikumiem? Es diemžēl neatceros.

A.Endziņš. Cienījamie Saeimas deputāti! Es lūdzu priekšlikumus iesniegt nedēļas laikā, tas ir, līdz 17. novembrim.

Sēdes vadītājs. 17.novembris - priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Vai Saeimai ir iebildumi? Nav. Pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Par UNESCO Latvijas Republikas Nacionālās komisijas Satversmes apstiprināšanu" otrajā lasījumā.

Dz.Ābiķis (LC).

Augsti godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es gribu jums visiem pateikties par atbalstu šim likumprojektam, jo neviena komisija un neviens deputāts neiesniedza labojumus vai papildinājumus. Tāpēc es aicinu sēdes vadītāju lūgt balsot par otro lasījumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par UNESCO Latvijas Republikas Nacionālās komisijas Satversmes apstiprināšanu" pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsojam. Rezultātu! Par - 62, pret - 2, atturas -2. Pieņemts. Kāds ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

Dz.Ābiķis. Pēc iespējas ātri.

Sēdes vadītājs. Kad?

Dz. Ābiķis. Pēc iespējas ātri. Pēc reglamenta - minimālā termiņā. Nedēļas laikā.

Sēdes vadītājs. Vai pret 17. novembri jums kā referentam ir iebildes?

Dz.Ābiķis. Nav.

Sēdes vadītājs. Un jums, deputāti? Arī nav. Pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Izglītības likumā". Pirmajā lasījumā. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā runās deputāts Ābiķis - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

Dz.Ābiķis (LC).

Cienījamie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes ministrija turpina darbu pie jauna Izglītības likuma izstrādes. Taču sakarā ar izmaiņām izglītības iestāžu tīklā, budžeta plānošanu tuvākajiem diviem gadiem, kā arī atsevišķu likumu pieņemšanu, pirmām kārtām likuma par pašvaldībām pieņemšanu, atsevišķas izmaiņas būtu izdarāmas nekavējoties. Lielākā daļa izmaiņu ir saistītas ar formāliem labojumiem likumā, jo ir izmainīti dažādu institūciju nosaukumi, kā arī ir radītas jaunas institūcijas. Tātad šie labojumi būtu izdarāmi, es domāju, bez lielām problēmām. Bet atsevišķos pantos ir izdarīti arī diezgan būtiski labojumi, un es centīšos jūs ar tiem pavisam īsi iepazīstināt.

7. panta labojumi ir saistīti ar attiecīgu likumdošanas aktu pieņemšanu pēc 1991.gada 19. jūnija, kā arī ar paredzamo valsts ģimnāziju veidošanu, kuru finansējums tiktu veikts pilnā apjomā no valsts budžeta. Tāpat 7. pantā ir papildinājums, kas ir nepieciešams, lai valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas darbība būtu tiesiski pamatota. Izglītības iestādēs, kas paredzētas bērniem ar garīgās vai fiziskās darbības traucējumiem, bērni tiek ievietoti un no tām atskaitīti, tikai pamatojoties uz šīs komisijas atzinumu.

10., 16. un 29. panta labojumi ir saistīti ar nepieciešamību sakārtot mācību iestāžu pakļautību un finansēšanas kārtību. Mācību iestāžu tīkla izmaiņas, to vadītāju iecelšana neatkarīgi no šo iestāžu pakļautības ir jāsaskaņo ar ministriju. Tas, manuprāt, ir ļoti būtiski, jo šobrīd pedagoģisko darbinieku darba samaksa tiek veikta no valsts budžeta.

13. pantā labojumi ir izdarīti tāpēc, lai šis pants atbilstu likumam par pašvaldībām. Proti, ka nav pieļaujama skolu valžu likvidācija, atstājot rajonu izglītības iestādes bez koordinējošas un resursus nodrošinošas pārvaldes iestādes. Bez tam Izglītības, kultūras un zinātnes ministrija, es atvainojos, tagad jau Izglītības un zinātnes ministrija, uzskata, ka valžu vadībā ir jābūt profesionāliem izglītības darbiniekiem, jo ir bijuši atsevišķi gadījumi, kad par valžu priekšsēdētājiem ieceļ cilvēkus, kuri ļoti slikti orientējas izglītības problēmās, jo viņi nav profesionāļi.

28. pantā paredzētās izmaiņas fiksē faktu, ka 1992. gadā bērnunami ir nodoti citas ministrijas pārziņā, tas ir, Labklājības ministrijas pārziņā. 29. panta papildinājums ir saistīts ar pasaules praksē atzīto nepieciešamību bērniem ar garīgās vai fiziskās attīstības traucējumiem radīt maksimālas iespējas integrēties veselo bērnu vidē, kas stimulē viņu attīstību un mācīšanās motivāciju.

30. panta papildinājums nepieciešams, lai būtu reāli atrisināms jautājums par mācību un pāraudzināšanas iestāžu atvēršanu. Šobrīd situācija diemžēl ir tāda, ka Latvijā tiešām ir nepieciešamas mācību un pāraudzināšanas iestādes, jo noziedzība pusaudžu vidū aug, ir pietiekami daudz likumpārkāpumu, bet pašvaldības pretojas šo iestāžu atvēršanai, un to arī var saprast - tās negrib, lai viņu teritorijā būtu iestāde, no kuras kāds varētu izbēgt un nodarīt kādu ļaunumu apkārtējiem iedzīvotājiem. Tāpēc tomēr ir nepieciešams, lai valstiski tiktu regulēts šis jautājums un lai šādas iestādes varētu atvērt. Jo, es vēlreiz atkārtoju, - tādas iestādes valstij diemžēl šodien ir nepieciešamas.

Es ļoti lūdzu deputātus atbalstīt Izglītības un zinātnes ministrijā izstrādātos un mūsu komisijā apspriestos labojumus Izglītības likumā un nobalsot par tiem pirmajā lasījumā. Priekšlikumus varētu iesniegt divu nedēļu laikā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi Izglītības likumā" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam. Rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts. Vai pret priekšlikumu iesniegšanas datumu - 24. novembri - ir iebildes? Nav. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais. "Grozījumi Pasta likumā". Otrais lasījums. Atbildīgā ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Jānis Lagzdiņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Pēc pirmā lasījuma Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir saņēmusi vienu priekšlikumu, kuru iesniedza Vides un sabiedrisko lietu komisija. Kolēģi ierosina precizēt Pasta likuma 23.panta pirmo daļu, izsakot to šādā redakcijā: "Pasta pakalpojumu tīkla funkcionēšanai tiek iekārtotas pasta iestādes, kuras finansē no valsts budžeta. Pašvaldībām savā administratīvajā teritorijā jānodrošina pasta iestādes ar atbilstošām telpām vai ēkām." Par šo problēmu mēs jau runājām un debatējām, kad apspriedām minēto likumprojektu pirmajā lasījumā. Es atgādināšu tos motīvus, kādēļ Vides un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums nebūtu pieņemams.

Saskaņā ar Pašvaldību likumu pašvaldībām ir pienākums uzturēt, finansēt savas, tas ir pašvaldību iestādes, nevis valsts iestādes. Ja pašvaldības teritorijā kādai valsts institūcijai ir nepieciešamas telpas, šī valsts institūcija vai nu nomā šīs telpas no privātpersonām, vai vēršas pie pašvaldībām, no kurām saskaņā ar domes vai padomes lēmumiem nomā šīs telpas valsts iestādēm. Savulaik likumos par Zemessardzi, par ugunsdrošību, par Aizsardzības spēkiem mēs izdarījām attiecīgus grozījumus, nosakot, ka Valsts īpašuma fondam ir pienākums ierādīt telpas zemessardzes vajadzībām, Aizsardzības ministrijas vajadzībām, policijas vajadzībām. Valsts īpašuma fonds šobrīd saskaņā ar speciāliem likumiem masveidā pārņem īpašumus savā valdījumā. Norit denacionalizācijas process, pašvaldības atdod nekustamos īpašumus bijušajiem īpašniekiem, Valsts īpašuma fonds pārņem īpašumus, un pašvaldībām paliek arvien mazāk telpu, ēku, kuras varētu izmantot pat savu funkciju nodrošināšanai. Tādēļ Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija bija spiesta nepieņemt Vides un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Komisija ierosina 23.panta pirmo daļu izteikt šādā redakcijā: "Pasta pakalpojumu tīkla funkcionēšanai tiek iekārtotas pasta iestādes, kuras finansē no valsts budžeta. Valsts īpašuma fondam ir pienākums izīrēt telpas pasta iestādēm divu mēnešu laikā pēc tam, kad ir saņemts "Latvijas pasta" ģenerāldirektora pieprasījums." Analoga norma ir likumos par policiju, par Zemessardzi, par Aizsardzības spēkiem. Ja mēs pieņemtu šādu normu, tas nebūt nenozīmē, ka pašvaldības tūlīt izliktu no savām telpām ārā sakaru nodaļas vai pasta iestādes. Protams, ne! Tās turpinātu funkcionēt - bet, ja tā varētu teikt, uz līdztiesības principu pamata. Tādēļ, godātie kolēģi, es aicinu nobalsot par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas piedāvāto redakciju.

Sēdes vadītājs. Aivars Berķis - Latvijas Zemnieku savienības frakcija. Lūdzu!

A.Berķis (LZS).

Godātais priekšsēdētāj, godātie deputāti! Es lūdzu jūs tomēr tik vienkārši nebalsot vis, jo Rīgā vien 99 procenti pasta iestāžu atrodas pašvaldībām piederošās ēkās, laukos 30 līdz 40 procenti šo iestāžu atrodas pašvaldību ēkās. Pasts praktiski arī uztur visas šīs ēkas - pastāvīgi tās remontē, maksā sētniekiem, maksā par elektrību. Tiktāl viss būtu kārtībā. Gan viena, gan otra komisija piekrīt, ka pasta pakalpojumu tīkla funkcionēšanai tiek iekārtotas pasta iestādes, kuras finansē no valsts budžeta. Bet tagad, kad daudzi īpašnieki prasa savas telpas atpakaļ, pasta iestādes ir spiestas šīs ēkas un šīs savas, tām ierādītās telpas atstāt. Pasts jau ir izlikts, piemēram, no telpām Jēkabpilī, arī Rīgā, Sarkandaugavā, pasta darbiniekiem ir teikts: "Ejiet, meklējiet, kur gribat!" Un tad nu rodas jautājums - kur tad pasts tomēr šīs mītnes lai ņem? Es pieņemu, ka Rīgā varbūt tik tiešām Valsts īpašuma fondam ir šādas ēkas, ko pastam ierādīt, turpretim laukos, es domāju, nebūt nav daudz šādu ēku, kas pieder Valsts īpašuma fondam. Vispār laukos pasta iestāžu uzturēšanai ir nepieciešams viens miljons latu, pilsētās - 0,66 miljoni, tātad pavisam kopā viens miljons 668 tūkstoši. Bet, ja neviens negribēs telpas izīrēt un ja pastam šīs telpas, šīs ēkas būs tātad jābūvē pašam, tad rodas jautājums, vai mūsu budžets to spēs izturēt. Protams, ka nevarēs. Un tad ir jautājums - kas tad notiks? Vai mēs tomēr atsacīsimies no pasta pakalpojumiem un vai tas ir pašu pašvaldību interesēs? Tā ka es domāju, ka mēs piekristu, ka ir tā, kā rakstīts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumā, - ka Valsts īpašuma fondam ir pienākums izīrēt telpas pasta iestādēm divu mēnešu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas -, tomēr mēs uzturam spēkā prasību, lai blakus šim tekstam tiktu ierakstīts arī mūsu komisijas ieteiktais labojums, ka pašvaldībām savā administratīvajā teritorijā ir jānodrošina pasta iestādes ar piemērotām telpām vai ēkām, ja to nav spējis izdarīt Valsts īpašuma fonds.

Sēdes vadītājs. Vārds Gūtmanim - satiksmes ministram! Pēc tam uzstāsies deputāts Bunkšs.

A.Gūtmanis (satiksmes ministrs).

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Gribu teikt, ka tīri teorētiskā ziņā konstrukcija ir tāda, kādu piedāvā Lagzdiņa kungs, bet mūsu valstī ir 1026 pasta nodaļas, un es atgādināšu, ka tanī Pasta likumā, kas šodien darbojas, ir rakstīts, ka telpas lauku sakaru nodaļām piešķir un uztur pašvaldības. Tā būtība ir tāda, ka pašvaldības nevar šīs telpas uzturēt. Kā mēs atceramies, Pasta likumā ir teikts, ka pasts ir bezpeļņas organizācija, kas uztur sevi no saviem ienākumiem. Ja to ienākumu nav, mēs finansējam no budžeta. Tā ka, no tāda aspekta raugoties, jāpiekrīt, ka pašvaldības nevar uzturēt pastu. Bet, kas būs, ja mēs likumā ierakstīsim Valsts īpašuma fondu? Pirmkārt, Valsts īpašuma fonds vēl veidojas, bet tanīs tūkstoš sakaru nodaļās, kas atrodas laukos, tādam īpašuma fondam nemaz īpašuma nav. Un, ņemot vērā mūsu lielo organizētību un jautājumu risināšanu, jāsecina, ka mēs, pieņēmuši šādu likumu, novedīsim diezgan sarežģītā situācijā "Latvijas pastu". Tā ka es atbalstītu to, ko teica Vides un sabiedrisko lietu komisija, bet attiecībā uz trešo lasījumu mēs iesniegsim vēl priekšlikumu tanī aspektā, ka nu nevarētu rakstīt, ka pasta iestādes uztur budžets. Ja tās uztur budžets, tad man ir jāaprēķina 1995.gada budžeta projektā miljoniem latu, kurus acīmredzot mēs nevarēsim piešķirt. Tā ka es iestājos par to redakciju, kuru ir ieteikusi Vides un sabiedrisko lietu komisija, un, gatavojot trešo lasījumu, būtu jāprecizē un jāraksta, ka uztur valsts. Un tad būtu skaidrs - pasts liek savus ienākumus iekšā, un, ja līdzekļu pietrūkst, tos mēs pieliekam no budžeta. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Bunkšam - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

J.Bunkšs (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es gribu uzsvērt, ka šajā jautājumā par īpašuma attiecību sakārtošanu šobrīd ir pārāk daudz neatbildīgu personu, lai gan šķiet, ka atbildīgo ir pietiekami daudz: ir Valsts īpašuma fonds, kas ir jau izveidots, ir pasts ar attiecīgo pasta nodaļu direktoriem, ir pašvaldības, kurām ir ar likumu noteikta sava atbildība. Un nebūtu pareizi, ja pēc analoģijas ar Vides un sabiedrisko lietu komisijas ieteikto priekšlikumu mēs likumu papildinātu un pateiktu, ka privātpersonām savā īpašumā ir jānodrošina pasta iestādes ar atbilstošām telpām vai ēkām. Es šeit saskatu zināmu līdzību. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums ir vērsts uz to, lai tiktu sakārtota šī atbildība - kam par ko ir jāatbild. Pašvaldības arī turpmāk atbildēs par savu īpašumu. Valsts īpašuma fonds ir izveidots tāpēc, lai ieviestu kārtību valsts īpašuma daļā. Saskaņā ar Pašvaldību likumu Valsts īpašuma fondam nav aizliegts pilnvarot pašvaldības, vienoties ar tām, lai tās darbojas kā aģenti - kaut vai šajā konkrētajā jautājumā attiecībā uz pasta iestādēm. Ja tas ir pašvaldības īpašums, ir vai nu jāatrod, valsts budžetā jānosaka šie papildu līdzekļi, vai varbūt šos jautājumus var atrisināt, mainot īpašumus. Katrā ziņā šāds grozījums, kādu iesaka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, šo atbildību noteiks daudz precīzāk. Tāpēc es aicinu jūs balsot par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Aivars Berķis - Latvijas Zemnieku savienība. Otro reizi - piecas minūtes.

A.Berķis (LZS).

Piecas nemaz nevajadzēs. Es aicinu balsot par Vides un sabiedrisko lietu komisijas variantu, bet mēs iesniegsim vēl vienu labojumu - papildinājumu šim priekšlikumam trešajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Vārds referentam!

J.Lagzdiņš (LC).

Augsti godājamo Saeimas priekšsēdētāj, kolēģi deputāti! Pirms jūs izšķiraties, par kuru priekšlikumu balsot, es gribētu atgādināt, ka Saeimā jau otrajā lasījumā tiek izskatīts likumprojekts "Par valsts un pašvaldību zemes īpašumu nostiprināšanu zemesgrāmatās". Šis likumprojekts nosaka, ka viss zemes īpašums un saskaņā ar speciālu pantu arī tās ēkas un būves, kas ir uzbūvētas uz šīs zemes, tātad tas zemes īpašums un arī tie namīpašumi, kurus nav pieprasījuši bijušie īpašnieki, vai ja bijušie īpašnieki ir, bet viņi par šo īpašumu pieprasījuši kompensāciju, pāriet valsts īpašumā. Pašvaldības kategoriski protestē pret šādu nostāju un saka: "Nç, tam ir jāpāriet pašvaldību īpašumā!" Taču Saeimā šobrīd dominē tāds viedoklis, ka nepieprasītais īpašums pāriet valsts pārziņā. Un tagad ar šo likumu mēs sakām, ka pašvaldībām valsts institūcijas ir jānodrošina ar telpām. Nodosim šo nepieprasīto īpašumu pašvaldībām, un tad tās varēs nodrošināt. Taču mēs tagad atņemam pašvaldībām telpas un paziņojam, ka nepieprasītais īpašums pāriet valstij, bet tomēr sakām: "Meklējiet un nodrošiniet valsts iestādes ar telpām." Un kādēļ ir šāda īpaša attieksme pret pastu, ja pret policiju, kura pilda ne mazāk svarīgas funkcijas, mums ir cita attieksme? Arī pret Zemessardzi mums ir cita attieksme. Bez tam šobrīd Valsts īpašuma fonds izvērš savu darbību, un tas ir pārņēmis vairāk kā 250 namīpašumus un zemes īpašumus, bet vai valdība ir izanalizējusi, kā tiek izmantots šis īpašums, un kādēļ pamatā šis īpašums tiek iznomāts privātfirmām? Taču tajā pašā laikā ļoti daudzas valsts iestādes nav nodrošinātas ar telpām. Kādēļ mūsu valstī ir šāda situācija - to mēs komisijas sēdē pūlējāmies noskaidrot, noklausoties Valsts īpašuma fonda vadības viedokli. Mūsu viedoklis ir tāds, ka Valsts īpašuma fondam pirmām kārtām ir jānodrošina valsts iestādes ar darbam nepieciešamajām telpām un tikai pēc tam jānodarbojas ar komercdarbību. Tieši tas ir Valsts īpašuma fonda uzdevums, un citādi tas nedrīkst būt. Es aicinātu noraidīt Vides un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim par Vides un sabiedrisko lietu komisijas piedāvāto 23.panta pirmās daļas redakciju: "Pasta pakalpojumu tīkla funkcionēšanai tiek iekārtotas pasta iestādes, kuras finansē no valsts budžeta. Pašvaldībām savā administratīvajā teritorijā jānodrošina pasta iestādes ar atbilstošām telpām un ēkām". Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 17, atturas - 27. Nav pieņemts.

Tagad, lūdzu, balsosim par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas redakciju - izteikt 23.panta pirmo daļu šādā redakcijā: "Pasta pakalpojumu tīkla funkcionēšanai tiek iekārtotas pasta iestādes, kuras finansē no valsts budžeta. Valsts īpašuma fondam ir pienākums izīrēt telpas pasta iestādēm divu mēnešu laikā pēc tam, kad ir saņemts "Latvijas Pasta" ģenerāldirektora pieprasījums". Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 9, atturas - 18. Pieņemts.

Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - 8. Pieņemts otrajā lasījumā.

J.Lagzdiņš. Augsti godātie kolēģi! Es aicinātu priekšlikumus trešajam lasījumam iesniegt līdz 24.novembrim. Komisija, protams, vēl precizēs šo redakciju, lai pasta intereses tiktu maksimāli ievērotas.

Sēdes vadītājs. Iebildes nav. Līdz ar to šis priekšlikums ir akceptēts.

Nākamais likumprojekts - "Grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību"". Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Aivars Endziņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Vispirms es lūgtu izmantot dokumentu nr.1099, jo jums izdalītajā darba kārtībā ir nepareizi norādīts viena dokumenta numurs - te ir norādīts nr.932, bet tas ir dokuments nr.840. Tas ir numurs, ar kādu iesniegtais likumprojekts tika nodots komisijām, bet no kurienes ir parādījies numurs 932, to es nevaru jums pateikt.

Attiecībā konkrēti uz šo likumprojektu, kurš ir sagatavots otrajam lasījumam, jāteic, ka Juridiskā komisija nevienu priekšlikumu no deputātiem nav saņēmusi. Komisija pati ierosina redakcionāli precizēt likumprojekta nosaukumu, proti, lietot nevis daudzskaitli "grozījumi", bet gan "grozījums" likumā. Citu priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Tālāk.

A.Endziņš. 20. pants. Arī par to, kā jau es teicu, priekšlikumu nebija. Tas ir tikai redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Vai pret precizējumiem deputātiem ir iebildes? Nav. Atbalstīts.

A.Endziņš. Līdz ar to visi labojumi ir izskatīti. Es lūgtu cienījamo Saeimu nobalsot par šo grozījumu otrajā lasījumā un atbalstīt arī priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 17. novembri. Paldies.

Sēdes vadītājs. Zvanu! Lūdzu, balsosim likumprojekta "Grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Rezultātu! Par - 64, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts otrajā lasījumā.

Vai pret 17. novembri kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu ir iebildes? Nav. Pieņemts.

Nākamais ir Medību likums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā Vilnis Bresis - Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcija. Lūdzu!

V.E.Bresis (TPA).

Augsti godātais Prezidij, godātie kolēģi! Es lūdzu strādāt ar dokumentu nr. 979.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz jūs izskatīt pirmajā lasījumā likumprojektu "Medību likums". Pašreiz spēkā esošais Latvijas Republikas Medību likums ir pieņemts 1992. gada 5. februārī, un šodien mēs varam secināt, ka minētais likums ir visai nepilnīgs, tas nepietiekami reglamentē medību saimniecības izveidošanu un tās funkcionēšanu. Medību tiesību ieguvēju, tas ir, mednieku un medību kolektīvu, atbildības pakāpe par medību saimniecības uzturēšanu bija noteikta nepietiekama. Arī mednieku un viņu formējumu tiesības un pienākumi formulēti visai neprecīzi. Līdz ar to šis likums radīja it kā netiešas iespējas plašāk izvērsties nelikumīgajām - tā saucamajām malu medībām. Piemēram, Latvijas mednieku un makšķernieku biedrības dome savā slēdzienā par jauno likumprojektu mums raksta, ka, sākot ar 1992. gadu, tieši šo minēto un arī citu iemeslu dēļ ir ievērojami Latvijā samazinājies vērtīgo medījamo dzīvnieku skaits. Notiek visai nesaudzīga medību saimniecības izlaupīšana, nekontrolēta medību un pat kaujas ieroču lietošana.

Otrs moments ir tas, ka pašreiz ir noteikta nepietiekama atbildība par Medību likuma pārkāpumiem. Šajā sakarā, kolēģi, es jūs informēju, ka Medību likums tiek izstrādāts vienlaicīgi ar grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kur paredzēti ievērojami augstāki soda veidi par malu medībām un citiem Medību likuma pārkāpumiem. Nemainot konceptuāli medību saimniecības organizāciju, jaunā likuma redakcija paredz daudzas novitātes un idejas, kuras likumprojekta izstrādātāji ir smēlušies no mūsu brīvvalsts Medību likuma, kā arī no citu zemju medību likumiem, un es domāju, ka tās ir ļoti būtiskas novitātes šajā likumā.

Medību likuma jaunajā redakcijā ir ievietota sadaļa, kura paredz likumā lietoto terminu skaidrojumus, līdz ar to tā novērsīs neprecizitātes likuma realizācijā.

Pirmā nodaļa ir "Vispārīgā nodaļa", kas definē medību saturu, medību resursu pārvaldi un īpašuma tiesības.

Otrā nodaļa - "Mednieku apliecība un medību tiesības" - ir viena no svarīgākajām nodaļām, kas nosaka, kā tiek iegūta un arī anulēta medību apliecība, tā nosaka zemes īpašnieka tiesības, medību tiesību ieguvēja tiesības un citus svarīgus momentus.

Trešā nodaļa - "Medījamo dzīvnieku nomedīšanas apjomi un medību atļauju izsniegšanas kārtība" - paredz trīs būtiskas novitātes. Pirmā novitāte - ar likumu tiks noteiktas minimālās platības, kurās ir atļauts uzsākt medības. Līdz ar to tiks novērsta iespēja mazās un nekontrolētās platībās uzsākt individuālas medības. Otrā novitāte - tiek piedāvāts izveidot medību saimniecības attīstības fondu, kurš būtu naudas līdzekļu fonds medību saimniecības uzturēšanai. Trešā novitāte ir tā, ka mēs piedāvājam strikti noteikt gan medību kolektīvu un individuālo mednieku, gan arī Valsts mežu dienesta tiesības, izmantojot licences. Ar likumu tiek piedāvāts noteikt, ka 10 procenti licenču tiek atstātas Valsts meža dienesta rīcībā, bet pārējās ir jāizsniedz medniekiem tālākai darbībai.

Ceturtā nodaļa -"Medījamie dzīvnieki, medīšanas termiņi un medību veidi". Šī nodaļa ietver pantu, kura nebija likuma iepriekšējā redakcijā. Tas klasificē to darbību, kura atbilst malu medību kategorijai un kura tiek sodīta.

Piektā nodaļa - "Medību resursu uzraudzība un atbildība par šā likuma neievērošanu". Šīs nodaļas 31. pants paredz ļoti būtisku procedūru, kurā tiek izskaidrots, kā tiek realizēti un izskatīti strīdi par materiālo zaudējumu segšanu starp zemes īpašniekiem un medību tiesību ieguvējiem.

Likumprojektu noslēdz 6. nodaļa - "Starpvalstu līgumi un nolīgumi" un "Pârejas noteikumi".

Godātie deputāti, minētais likumprojekts ir saskaņots ar ļoti daudziem medību ekspertiem un mednieku organizācijām, kā arī ar Vides un sabiedrisko lietu komisiju, ar Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju, ar Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisiju un ar mūsu komisiju - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju. Aicinu jūs pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates atklāsim pēc pusdienu pārtraukuma. Tagad lūdzu zvanu! Pirmais runās Alfreds Čepānis.

Vārds paziņojumam Saeimas sekretāram Imantam Daudišam. Lūdzu!

I.Daudišs (Saeimas sekretārs).

Godātie kolēģi! Vairāki deputāti interesējās, kad tiks slēgta rudens sesija un kad tiks atsākta ziemas sesija, lai plānotu savu laiku Ziemsvētku brīvdienās. Šis jautājums saskaņā ar Kārtības rulli ir jālemj Saeimai, bet Prezidijam ir šāds ierosinājums: slēgt rudens sesiju 23. decembrī, rīkojot pēdējo sēdi 22. decembrī, un atsākt ziemas sesiju 9.janvārī.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Mēs Prezidijā izlēmām tādā veidā, ka mēs to ierosināsim Saeimai, bet balsojums par šo priekšlikumu būs, noslēdzot šodienas sēdi, lai arī jūs vēl varat apspriest, jo varbūt jums ir vēl kādi citi priekšlikumi. Vai jūs nevarētu vēlreiz nosaukt datumus, jo es sapratu, ka daži kolēģi visu neizprata.

I.Daudišs. Jā, es varu vēlreiz nosaukt. Tātad - slēgt rudens sesiju 23. decembrī, bet pēdējā sēde rudens sesijā būtu ceturtdien, 22. decembrī. Un atsākt ziemas sesiju 9. janvārī - pirmdien.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad balsojums būs šodien, noslēdzot sēdi. Bet tagad lūdzu reģistrāciju! Reģistrācija! Saeimas sekretāru Imantu Daudišu lūdzu nosaukt klātneesošos deputātus!

Lūdzu uzmanību!

I.Daudišs (Saeimas sekretārs).

Nav šādu deputātu:

Gundars Bērziņš,

Valdis Birkavs... (No zāles Birkavs: "Es esmu šeit!")

Juris Janeks,

Ēriks Kaža,

Nikolajs Krasohins,

Andrejs Krastiņš,

Ģirts Valdis Kristovskis...

Sēdes vadītājs. Ir zālē.

I.Daudišs.

Ruta Marjaša,

Voldemārs Novakšānovs,

Aleksandrs Pētersons,

Aida Prēdele,

Gunārs Resnais,

Ivars Silārs...

Sēdes vadītājs. Ir zālē.

I.Daudišs.

Juris Sinka,

Zigurds Tomiņš.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30. Esiet tik laipni un savlaicīgi nāciet, lai varam atsākt sēdi.

(P ā r t r a u k u m s )

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Reģistrēsimies! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 54 deputāti. Turpinām izskatīt likumprojektu "Medību likums". Vārds deputātam Alfredam Čepānim - Demokrātiskās partijas frakcija. Lūdzu! Pēc tam uzstāsies Ivars Silārs.

A.Čepānis (DP).

Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija Medību likuma projektu izskatīja komisijas sēdē un nolēma to atbalstīt pirmajā lasījumā. Taču gan likumprojekta apspriešanas gaitā, gan arī pašās pēdējās dienās, kad vairs nevarējām oficiāli iesniegt labojumus attiecībā uz šā likumprojekta pirmo lasījumu, ir saņemti vairāku sabiedrisku organizāciju, konkrēti, Mednieku un makšķernieku biedrības padomes un domes, daži priekšlikumi šajos jautājumos. Es ierosinu, lai Saeima akceptē šo likumprojektu, pieņem to pirmajā lasījumā, un lai tad, kad gatavosim otro lasījumu, visi ieinteresētie kolēģi un citas organizācijas, personas, kam ir likumdošanas iniciatīvas tiesības, iesniedz labojumus un papildinājumus attiecībā uz šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Ivars Silārs - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

I.Silārs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Katrā ziņā es aicinu balsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā, jo salīdzinājumā ar spēkā esošo likumu tas ir nesalīdzināmi labāks. Taču es gribu uzreiz norādīt uz šā likumprojekta būtiskiem trūkumiem, ko autori ir palaiduši garām. Autori ir palaiduši garām un nav ievērojuši to, ka kopš 11.janvāra ar likuma spēku jau visu laiku darbojas Ministru kabineta noteikumi nr.29 "Par Latvijas Republikas valsts robežu". Un šeit pilnīgi ignorēta ir pierobežas josla un tās īpašais statuss. Jo pēc šā likuma ir redzams, ka pilnīgi visā Latvijas teritorijā, izņemot to, kas ir minēts par īpaši aizsargājamām, regulējamām platībām, nav nekādu ierobežojumu, bet attiecībā uz īpaši aizsargājamām platībām, kā mēs varam to lasīt 14.pantā, ierobežojumi ir ar pavisam citu saturu, nekā tam ir jābūt pierobežas joslā, jo ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts meža dienesta izdotie noteikumi par medību organizāciju un medījamo dzīvnieku populācijas izkopšanu un saglabāšanu, kam nav nekāda sakara ar pierobežas joslu. Noteikti ir jāpatur vērā, ka pierobežas joslā ir pavisam cits režīms, uz kuru nevar attiecināt tos noteikumus, kādi ir pārējā Latvijas teritorijā. Tas ir viens.

Otrs. Ļoti labi ir likumā lietotie skaidrojumi, taču trūkst viena skaidrojuma - nav minēts, kas ir medību trofeja. Ja mēs lasām 22.pantu, mēs redzam, ka likums nosaka, ka par trofeju ir jāmaksā. Par medību trofeju ir jāmaksā! Tādā gadījumā jājautā - kas tā medību trofeju, par kuru ir jāmaksā? Jo ir jāmaksā gan par pašu trofeju, gan par tās izvešanu no Latvijas Republikas. Tāpat man nav skaidrs, kādēļ ir jāmaksā par medību atļaujas izvešanu no Latvijas Republikas, kā mēs varam lasīt 22.pantā, jo tur rakstīts: par medību atļaujām, trofejām, to izvešanu no Latvijas Republikas ir jāmaksā. Tātad ir vajadzīgs skaidrojums, kas ir trofejas. Tam ir jābūt skaidri noteiktam, jo, ja tiek prasīts par kaut ko maksāt, ir jāpasaka, kas tas ir, par ko ir jāmaksā.

Tālāk. Domāju, ka būtu precizējams arī 2.pants, jo var pārprast tā saturu. Šeit ir pateikts, ka par medībām ir atzīstama darbība, kuras nolūks ir vajāt, ķert un nogalināt. Tātad šis "vajāt, ķert un nogalināt" ir šī darbība un tās ir medības. Un, proti, vajag ķert un nogalināt izbēgušus mājlopus. Nu, es gan domāju, ka īpašnieks nekad nevērsīsies ar rakstveida lūgumu pie Valsts meža dienesta nogalināt viņa izmukušo zirgu vai govi! Bet no šā teksta izriet, ka medības ir nogalināt šo izbēgušo mājlopu.

Tie ir mani priekšlikumi, kam es, protams, pievēršu jūsu uzmanību, bet teksts šajā likumā ir jāiestrādā attiecīgiem speciālistiem un juristiem. Bet es aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Mārtiņš Ādams Kalniņš - Latvijas Zemnieku savienības frakcija. Lūdzu! Pēc tam - Aivars Berķis.

M.Ā.Kalniņš (LZS).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Šajā likumprojektā ir daudz laba. It īpaši es gribētu izcelt to daļu, kura ierobežos malumedniecību un citus pārkāpumus, kā arī 3.panta 3.punktā izteikto domu par medījamo dzīvnieku sugu, genofondu un apdzīvotās vides aizsardzību un saglabāšanu. Tas ir īpaši svarīgs un labs punkts. Gribētos arī nedaudz izcelt trūkumus. Tā kā tie, manuprāt, ir vairāki, varbūt jums liksies, ka es esmu pret šo likumprojektu, bet tas tā nebūt nav.

Vispirms gribētos iebilst pret terminoloģiju. Te diemžēl lielā skaitā ir nosaukumi, kas ir gandrīz vai angļu valodā, piemēram, "populācija", "limitētie", "nelimitētie". Ir tāds vārds kā "kolektīvs"; tas, manuprāt, tāpat kā vārds "cehs", būtu aizstājams ar kaut ko labāku. Šajā gadījumā vārda "kolektīvs" vietā medību biedrība varētu būt laba diezgan. Ir arī tādi vārdi kā "introducēt" un "reintroducēt". Gribētos arī pieminēt, ka attiecībā uz medību ieročiem nav minēts, ka varētu lietot arī loku un bultas, kas citur pasaulē ir ļoti iecienīti un respektējami, efektīvi medību ieroči. Kas attiecas uz medību munīciju, kā sprāgstviela ir minēts šaujampulveris, bet, atskaitot melno dūmu pulveri, šaujampulveris, nu, tā strikti runājot, nav sprāgstviela. Un vajadzētu būt minētām arī musketēm jeb pa galu lādējamiem ieročiem jeb bisēm; arī tās var būt ļoti efektīvi medību ieroči.

Tālāk. Ir jāpiemin arī tas, ko Silāra kungs minēja par tiem izbēgušajiem mājlopiem, tur arī bezsaimnieka mājdzīvnieki ir minēti. Ja, teiksim, saimnieks nomirst un viņa zirgs paliek bez saimnieka, tas kļūst it kā par medījamu dzīvnieku. Nu tas taču tā nevarētu būt!

8.pantā, liekas, ļoti komplicēta ir mednieka apliecības izsniegšanas procedūra. Tur ir gandrīz vai vesela komisija ar visādām birokrātiskām niansēm. 9.pantā ir teikts, ka, lai dabūtu mednieka apliecību, personai ir jābūt sasniegušai 18 gadu vecumu. Vai tas šajos laikos nebūtu, tā teikt, drusku par augstu? Piemēram, 14 vai 15, vai 16 gadus vecs zēns (vai meitene), ja ir labi apmācīts un labu piemēru redzējis no tēva, arī varētu būt labs mednieks.

Vēl gribu pieminēt, ka tas, kas 16.pantā ir teikts par zemes īpašnieku tiesībām, - ka viņiem ir tiesības sava īpašuma robežās organizēt medības vai liegt tās, - tas it kā ir nesaskaņā ar 20.pantu, kur ir ierādītas minimālās medību platības. Tātad stirnām ir 200 hektāru, un meža cūkām ir 1000 hektāru. Vai daudziem mūsu zemniekiem, kuriem ir aramzeme un lauki un arī mežs, - vai tās platības ir reālas? Vai šis nav tāds gadījums, ka praktiski tiek liegtas medību tiesības zemes īpašniekam, - atskaitot tos nedaudzos gadījumus, kur viņiem tā platība ir tāda kā tie 1000 hektāru meža cūkām vai 2000 hektāru briežu buļļiem vai 5000 hektāru aļņiem, kur arī staltbrieži ir. Tātad vajadzētu pārdomāt, vai ar šo nolikumu mēs īstenībā neatņemam vai pārmērīgi neierobežojam zemes īpašnieka īpašumtiesības. Tas it kā vai nu spiež atteikties no ierobežota skaita medījumu medīšanas, vai arī obligāti stāties medību biedrībās. Manuprāt, būtu pieņemams arī tāds variants, ka zemes īpašnieks medī arī pats savā mežā, un, ja tā doma šeit ir, ka tad par daudz izmedīs vai ka tad trūks kontroles vai regulēšanas attiecībā uz nomedīto medījumu skaitu, to jau varētu īpaši paredzēt: tad varētu noteikt, ka uz tādu un tādu meža platību var nomedīt vienu buku gadā vai vienu pa trīs gadiem, - kaut vai. Tas arī būtu pieņemami. Bet, tā teikt, galīgi izslēgt zemes īpašnieku no medībām, ja viņam nav šo fantastiski lielo zemes platību, - tas ir vienkārši sakot nedemokrātiski.

18.pantā ir, manuprāt, drusciņ tā kā par daudz visu to noteikumu par medību ieroču iegādes un glabāšanas kārtību un reģistrēšanu. Tas atkārtojas arī 27.pantā attiecībā uz mednieka apliecību, medību atļauju, ieroču lietošanas atļauju - un tā tālāk. Liekas, ka vajag veselu grāmatvedību vai ka varbūt jāseko advokātam un grāmatvedim līdzi medībās, lai kādu dokumentu neaizmirstu.

Tad vēl. Ir tāds punkts, ka jebkuras medības iepriekš jāpiesaka vietējā valsts mežniecībā. Vai tas arī vēl ir vajadzīgs šajos laikos? Vai tāda absolūta kontrole un birokrātiska reģistrācija attiecībā uz visām medībām ir nepieciešama, lai novērstu malumedniecību? Man liekas, ka tas likumprojekts, kurš ir sakarā ar šo Medību likumu, proti, grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, - tas jau arī paredz diezgan bargus sodus par medību likumu pārkāpumiem, it īpaši par malumedniecību vai tādu medījumu nelegālu šaušanu, kuru medības ir ierobežotas vai kuri tiek aizsargāti, vai attiecībā uz kuriem pastāv sezonas aizliegumi. Varētu iebilst vēl pret pāris punktiem. Medību likumā ir paredzēts sods zemes īpašniekam, ja viņš liedz izsekot ievainotu dzīvnieku; par to zemes īpašnieks var tikt sodīts ar naudassodu līdz 50 latiem. Tur nav minēti tādi gadījumi, ka mednieks melo un, gribēdams medīt zemes īpašnieka mežā, tikai saka, ka seko ievainotam dzīvniekam, bet īstenībā grib pārbaudīt, vai tur nav noslēpies kāds staltradzis. Lūk, par tādu pārkāpumu sods nemaz nav paredzēts, bet sods ir paredzēts zemes īpašniekam, ja viņš nelaiž medīt vai izsekot ievainotu medījumu. Es varu iedomāties tādu apstākli, kad īpašnieks negribētu, lai seko ievainotam medījumam, proti, tad, ja viņa bērni spēlējas tajā mežā. Es nezinu, vai es tik drošs justos par saviem bērniem, ja tur kāds iet izsekot ievainotam medījumam un varbūt ātri reaģē uz kaut kādu kustību, kas atgādina ievainotā dzīvnieka bēgšanu.

Tas visumā ir tas, ko gribēju sacīt par šo Medību likuma projektu. Visumā tas ir vērtīgs projekts, un es ierosinu to atbalstīt pirmā lasījumā. Es pats arī domāju iesniegt dažus šos priekšlikumus rakstveidā kā grozījumus un papildinājumus. Pateicos par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vārds Aivaram Berķim - Latvijas Zemnieku savienības frakcija. Lūdzu!

A.Berķis (LZS).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Atceroties 1992.gadu, kad tika pieņemts iepriekšējais Medību likums un kad bija ieradušies uz varenu piketu mednieki ar visiem suņiem un ieročiem, es arī šorīt skatījos, bet Jēkaba ielas galā par laimi neviena suņa nebija, daži piketētāji bija, bet uz viņu plakātiem nekas par medībām rakstīts nebija. No tā varētu laikam secināt, ka šis Medību likums ir daudz pieņemamāks par to iepriekšējo. Un, arī runājot ar citiem medniekiem, es neesmu dzirdējis būtiskus iebildumus pret šo projektu.

Mans ieskats par 6.pantu. Tur ir runāts par medību saimniecību organizāciju un ir teikts, ka medību saimniecību organizē zemes īpašnieks vai medību tiesību lietotājs un ka organizēšanā var piedalīties pagasta padome. Mans ieskats ir, ka noteikti ir jāpiedalās arī Valsts meža dienesta pārstāvjiem, jo Valsts meža dienestam taču ir jākontrolē medību norise un jāpieņem medību pieteikumi. Un kā tad Valsts meža dienests to varēs izdarīt, ja viņš nemaz nezinās, kādas medību saimniecības un kādas platības ir viņa pārskatāmajā teritorijā? Un Valsts meža dienestam būtu jāraugās, lai medību saimniecības tiktu nodibinātas atbilstoši šā likuma normām.

Vēl man pārdomas radās, lasot 16.panta otro daļu. Iznāk, ka zemes īpašnieks var nodot medību tiesības tikai Latvijas Republikas pilsonim vai Latvijas Republikā reģistrētām juridiskām personām, bet, tā kā mednieku kolektīvs it kā nav juridiskā persona, vajadzētu tomēr šeit paredzēt arī, ka var nodot šīs tiesības medību kolektīvam vai pilsonim - mednieku kolektīva pārstāvim.

Diezgan strīdīgas ir medību platību normas, par ko jau runāja daži iepriekšējie runātāji, arī mans frakcijas kolēģis Ādams Kalniņš. Piemēram, stirnām ir paredzēti ne mazāk kā 200 hektāri, bet stirnu Latvijā šajās bezsniega ziemās ir savairojies ļoti daudz - protams, tur, kur tās malumednieki nav izšāvuši, un patiešām ir tā, ka stirnu varētu atļauties medīt daudz mazākā platībā. Piemēram, kolektīvs, kurā es medīju. Tur pavisam ir, ja nemaldos, 2500 hektāri. Tātad iznāk, ka mēs briežu buļļus vai aļņus gandrīz nemaz nevaram medīt. Bet mēs to darām, un šo dzīvnieku ir pagaidām diezgan daudz. Šīs platības katrā ziņā ir par lielām. Tas, par ko runāja Kalniņa kungs. Noteikti, ir jābūt tā, kā tas bija neatkarīgās Latvijas laikā, kad vairāki zemnieki, saliekot, tā teikt, savas platības kopā, varēja sākt medīt tad, kad šī platība bija 80 hektāri. Tā ka par šīm platībām varētu padiskutēt. Manuprāt, tām ir jābūt mazākām.

Tad vēl. Pārejas noteikumos ir teikts, ka pēc šā likuma spēkā stāšanās iepriekš noslēgtie līgumi par medību platību izmantošanu ir spēkā, ja līgumslēdzējas puses nav izlēmušas citādi. Manuprāt, šo pēdējo teikuma daļu par līgumslēdzējām pusēm, kas ir izlēmušas citādi, vajadzētu izsvītrot, jo var sākties tāda ķēdes reakcija, ka viena vai otra puse gribēs līgumu pārskatīt, un tas atkal novedīs pie tādiem konfliktiem, kādi jau bija pēc iepriekšējā Medību likuma pieņemšanas. Ja šo līgumu nolems lauzt, to jau lauzīs arī bez šā ieraksta.

Un vēl. Kad mēs komisijā apspriedām šo līgumu, mums radās tādas domas, kas gan attiecas ne tikai uz šo Medību likumu, bet uz visiem likumiem: vai ir vajadzīgi tie daudzie svešvārdi, ko mēs cenšamies tagad ievazāt - gan savā valodā vispār, gan arī konkrētā likumā? Kāpēc te ir lietots, teiksim, vārds "introducēt", kurš turklāt ir tikai vienā vietā pieminēts? Ir skaidrots, ka "introducēt" nozīmē ievest Latvijas teritorijā medījamos dzīvniekus no citas valsts. Nu tad to tā skaidri un gaiši var rakstīt, un tur nekāda introducēšana nav vajadzīga! Tas pats attiecas uz vārdu "reintroducēt". Tāpat - "medību atļauja", bet turpat ir arī "licence". Mums gluži vienkārši vajag padomāt - vai mums vajag tā darīt? Kāpēc tur, kur mēs varam iztikt ar savas valodas vārdu, ir jāieliek kāds citvalodu cilmes vārds? Bet katrā ziņā es aicinu balsot par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

Dz.Ābiķis (LC).

Augsti godātais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es gribu pateikt tikai vienu repliku atgādinājumam. Tad, kad mēs apspriedām konceptuālus un ļoti svarīgus labojumus Izglītības likumā, nebija neviena debatētāja, turpretī par Medību likumu ieinteresētība ir ļoti liela. Padomāsim! (Starpsaucieni no zāles: "Tas bija perfekti uzrakstīts - tš to vajadzēja saprast.")

Sēdes vadītājs. Debates izbeigtas. Referents nevēlas nākt tribīnē. Lūdzu zvanu! Par priekšlikumiem izteiksimies pēc tam, kad būsim pieņēmuši. (Starpsaucieni no zāles: "Vçl nav pieņemts, varbūt noraidīs!") Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Medību likums" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts.

Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J.Lagzdiņš. Augsti godātā Saeima! Es aicinātu priekšlikumus par šo likumprojektu iesniegt līdz 24.novembrim, ieskaitot.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes? Nav. Pieņemts.

Nākamais likumprojekts - "Par 1963.gada 21.maija Vīnes konvencijas par civilo atbildību par kodolkaitējumiem un 1988.gada 21.septembra Kopīgā protokola par Vīnes un Parīzes konvenciju pielietojumu ratificēšanu". Aleksandrs Kiršteins - Ārlietu komisijas priekšsēdētājs, LNNK. Lūdzu!

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamie deputāti! Tātad par šo konvenciju, kas regulē kodolkaitējuma atlīdzināšanas un dažādu strīdu izskatīšanas kārtību, pēc otrā lasījuma komisija nekādus priekšlikumus nav saņēmusi. Likumprojekts ir izskatīts Saeimas Juridiskajā birojā, arī Stenogrammu nodaļas latviešu valodas redaktores ir izskatījušas to, un es lūdzu nobalsot par šīs konvencijas apstiprināšanu tādā redakcijā, kādu ir iesniegusi Ārlietu komisija. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par 1963.gada 21.maija Vīnes konvencijas par civilo atbildību par kodolkaitējumiem un 1988.gada 21.septembra Kopīgā protokola par Vīnes un Parīzes konvenciju pielietojumu ratificēšanu" pieņemšanu trešajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Polijas Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu". Komisijas vārdā Aija Poča - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Poča (LC).

Cienījamā Saeima! Šis ir līdzīgs likumprojekts tam, kādu vienu mēs šodien jau apstiprinājām. Tas bija starp Latvijas Republikas valdību un Lietuvas valdību. Tātad šis likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Polijas Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu" ir izskatīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā trešajā lasījumā, bet priekšlikumi no citām komisijām nav saņemti. Komisijas viedoklis ir - akceptēt to trešajā lasījumā. Lūdzu arī jūs to izdarīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas valdības un Polijas Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu" pieņemšanu trešajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 1, atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - "Par izmaiņām Saeimas kārtības rullī". Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Laikā līdz otrajam lasījumam komisija nevienu priekšlikumu nav saņēmusi, tāpēc Juridiskā komisija ierosina pirmām kārtām redakcionāli precizēt paša šā likuma nosaukumu - nevis "Par izmaiņām Saeimas kārtības rullī", bet "Grozījumi Saeimas kārtības rullī". Tas būtu pirmais.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Un tālāk Juridiskā komisija ierosina svītrot vārdus no pirmā lasījuma redakcijas, kur bija minēta Pilsonības likuma izpildes Parlamentārās kontroles komisija. Tātad ierosinām svītrot vārdus "parlamentārās kontroles". Motivācija ir tāda, ka visas Saeimas komisijas ir parlamentārās komisijas, tāpēc šeit nebūtu nepieciešamības vēlreiz uzsvērt, ka tā ir parlamentārā komisija, jo ar tādu nosaukumu mums ir tikai īpašas, speciālas komisijas, teiksim, Parlamentārās izmeklēšanas komisija, bet kontroles - tā ir ne tikai kontroles, jo, kā mēs runājām jau pirmā lasījuma gaitā, Pilsonības likums paredz, ka Saeima lemj par uzņemšanu pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā, un tātad viņi veiks ne tikai šo kontroluzraudzību, bet acīmredzot gatavos arī Saeimas lēmuma projektu šajā jautājumā. Tāpēc mēs ierosinām šos divus vārdus svītrot. Citu grozījumu nav.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Tad lūdzu zvanu. Balsosim par likumprojekta "Par izmaiņām Saeimas kārtības rullī" pieņemšanu otrajā lasījumā ar tām izmaiņām, kuras Saeima ir akceptējusi. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - 2. Likums pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Par līgumu starp Latvijas Republikas valdību un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdību par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību". Aleksandrs Kiršteins - Ārlietu komisijas priekšsēdētājs, LNNK. Lūdzu!

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamais Prezidij, godājamie deputāti! Ārlietu komisija ir izskatījusi un iesniedz jau ar daudzām citām valstīm noslēgtus līgumus par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību. Šie ir standartlīgumi, kuru galvenā nozīme ir katras līgumslēdzējas puses pilsoņu vai sabiedrību ieguldījumu godīgs un taisnīgs režīms, pilnīga aizsardzība un drošība. Šie līgumi garantē arī investīciju pārvedumtiesības, kā arī regulē strīdus, kādi var rasties starp vienas vai otras valsts pārstāvjiem. Es lūdzu komisijas vārdā nobalsot par līgumu starp Latvijas Republikas valdību un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdību par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību, bet vispirms par tā izskatīšanas steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par līgumu par Latvijas Republikas valdību un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdību par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību" izskatīšanu steidzamības kārtā. Rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts.

A.Kiršteins. Aicinu nobalsot par šo likumu, ko ir iesniegusi Ārlietu komisija, tādā redakcijā, kādā tas ir iesniegts.

Sēdes vadītājs. Pirmajā lasījumā.

A.Kiršteins. Jā, pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Balsosim par šo priekšlikumu. Balsojam. Rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts pirmajā lasījumā.

Lūdzu, nosauciet otrā lasījuma datumu!

A.Kiršteins. 24.novembris.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes? Nav. Pieņemts.

Likumprojekts "Par līgumu starp Latvijas Republikas valdību un Nīderlandes Karalistes valdību par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību". Lūdzu!

A.Kiršteins (LNNK).

Arī šis ir identisks līgums, kas garantē ieguldījumu drošību un naudas pārvedumu kārtību, kā arī regulē strīdus, kādi var izraisīties starp vienu un otru līgumslēdzēju pusi. Un arī pašlaik es lūdzu par Ārlietu komisijas iesniegto likumu "Par līgumu starp Latvijas Republikas valdību un Nīderlandes Karalistes valdību par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību" vispirms nobalsot kā par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam. Rezultātu! Par - 65, pret- nav, atturas - arī nav. Pieņemts.

Lūdzu balsot par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Balsojam. Rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts.

Par otrā lasījuma izskatīšanas datumu.

A.Kiršteins. Paldies. Nākamais lasījums - 24.novembrī.

Sēdes vadītājs. Vai pret 24.novembri ir iebildes? Nav. Līdz ar to ir pieņemts.

Nākamais likumprojekts "Par sociālo palīdzību un sociālajiem pabalstiem" pirmajā lasījumā. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā Pēteris Elferts - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

P.Elferts (LC).

Godājamais Prezidij, cienījamie deputāti! Sakarā ar to, ka mūsu Sociālo un darba lietu komisijas referenta nav, šodien komisijas vārdā lūdzam atlikt šā likumprojekta izskatīšanu uz vienu nedēļu - uz 17.novembri. Paldies.

Sēdes vadītājs. No visām pusēm tagad runā...

P.Elferts. Lūdzam atlikt uz vienu nedēļu.

Sēdes vadītājs. Jā. Tātad komisija ierosina atlikt. Vai kādam ir iebildes? Nav. Mums pirms sēdes slēgšanas ir dažādi paziņojumi, bet vai visi jautājumi ir izskatīti? Vai nav kāds... Jā, jā, vispirms par darba kārtību, par tiem, kas bija iekļauti darba kārtībā! Visi jautājumi ir izskatīti.

Tagad jums ir pavairots iesniegums par to, ka vajadzētu iekļaut darba kārtībā un lemt par nodošanu komisijām attiecībā uz likumprojektu "Par grozījumiem Latvijas Republikas likumā "Par valsts pensijām"". Vispirms tas jāiekļauj darba kārtībā. Un pēc tam lemsim par nodošanu komisijām.

Deputāte Seile grib runāt "par". Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! LNNK frakcija ir sagatavojusi jaunu likumprojektu, kurā tiek ieteikti grozījumi likumā "Par valsts pensijām". Šo priekšlikumu būtība - atļaut pensionāriem strādāt un saņemt algu tādā apmērā, kāda ir pensija vai iztikas minimums. Tas nozīmētu tikai to, ka tad, ja pensionārs saņem pensiju aptuveni 30 latu apmērā, viņš dienā no šīs pensijas var izlietot vienu latu visām vajadzībām, to skaitā komunālajiem maksājumiem, ēšanai un visam pārējam. Ja pensionāram atļauj strādāt, tad viņš var saņemt otrus 30 latus, un kopā tas iznāktu tikai 60 lati. Nežēlosim šos 60 latus pensionāram! Tad viņš dienā varēs izlietot divus latus. Iesaku atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Pirmām kārtām runa nav par šo priekšlikumu. Runa ir par to, lai iekļautu darba kārtībā. Lūdzu, balsosim par šā likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts.

Nākamais. Balsosim par Prezidija atzinumu - nodot šo likumprojektu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, kā arī Sociālo un darba lietu komisijai. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts.

Jā, jā būs arī tas! Saeimas sekretārs Imants Daudišs jums pirms pārtraukuma ziņoja par to, ka kolēģiem būtu jāplāno, un šī plānošana ir saistīta ar biļešu iegādi un ar visu pārējo sakarā ar Ziemssvētkiem, tāpēc ir priekšlikums: 23. decembrī slēgt rudens sesiju un ziemas sesiju atsākt 9. janvārī. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Vai varam balsot šo Prezidija priekšlikumu? Citu priekšlikumu nav. Tad, lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! 66 - par, 3 - pret, 2 - atturas. Saeima ir pieņēmusi lēmumu.

Godātie deputāti! Jūs esat saņēmuši Latvijas Republikas proklamēšanas 76. gadskārtai veltīto pasākumu programmu. Diemžēl šajā programmā Valsts vienotais protokols nav iekļāvis Saeimas Prezidija izsludināto Saeimas sēdi, kura veltīta Latvijas Republikas proklamēšanas 76. gadskārtai, un tā notiks 18. novembrī pulksten 12.00.

Deputāta Budovska iesniegums ir zaudējis aktualitāti.

10 minūšu paziņojumam vārdu lūdz Oskars Grīgs. Lūdzu!

O.Grīgs (LZS).

Prezidij! Priekšsēdētāja kungs! Paldies. Cienījamie deputāti! Es atvainojos, ka aizkavēšu jūs varbūt nevis 10, bet, ar jūsu atļauju, mazliet ilgāk. Nostrādājot gadu un 3 mēnešus šeit, Saeimā, es esmu tomēr spiests nākt klajā ar paziņojumu, un daži dokumenti man atvieglos šā paziņojuma izklāsta būtību. Dabiski, šajā dienā mierīgajā gaisotnē, kādā šodien noritējusi Saeimas sēde, es negribētu jūs satraukt, tomēr situācija Latvijā spiež mani sacīt jums dažus vārdus. Šajā sakarā es gribētu arī apsveikt jūs rītdienas svētkos - Lāčplēša dienā un klusībā pieminēt visus tos - jo tā ir piemiņas un atceres diena - , kuru vairs nav mūsu vidū. Es lūdzu mani uzklausīt.

Pie mums ir runāts un daudzreiz šeit dzirdēts par prioritātēm. Es tik tiešām vairs nezinu un nevaru saprast, kura tad ir tā galvenā prioritāte, kam mums būtu jāveltī sava galvenā uzmanība. Izglītībā - prioritāte, lauksaimniecībā - prioritāte, veselības un sociālajā aprūpē - prioritāte, aizsardzībā - prioritāte, noziedzībā - prioritāte. Kura mums tad galu galā noziedzības apkarošanā ir prioritāte? Es gribētu zināt, kura tad ir visvisnepieciešamākā?

Šīsdienas paziņojumu atvieglo dokuments, kuru es saņēmu un kura analogi ir izsūtīti, un, es ceru, tos ir saņēmuši arī Valsts prezidents, Ministru prezidents, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs, Saeimas priekšsēdētājs un viņa biedri, ārlietu un aizsardzības ministri, ģenerālprokurors un NBS komandieris. Un es atļaušos, tā kā pārējiem deputātiem tas varbūt nav zināms, to pēc tam nolasīt ar saviem papildinājumiem, kuri ir ļoti aktuāli. Pēc tam es pateikšu pārējo. Es citēju dokumentu: "Sakarā ar valstī radušos situāciju un atbilstoši Valsts drošības iestāžu likuma 10. pantam uzskatu par savu pienākumu informēt valsts augstākās lēmējpersonas par krīzes attīstību valstī. Ja netiks uzsākta tās likvidēšana tuvāko 3 - 6 mēnešu laikā, situācijas uzlabošana, pēc mūsu domām, tas ir, pēc Zemessardzes G-22 domām, ir iespējama tikai ar ekstremālām metodēm, kas tuvojas vispārējo cilvēktiesību pārkāpumu robežai. Lai gan krīze savā attīstībā vēl nav sasniegusi kritisko punktu, taču tā tuvumu mums norāda vairāki faktori.

Lūk, tie: kriminālās situācijas pasliktināšanās. Pastāvīgs smago noziegumu skaita pieaugums. Vispārējais reģistrēto noziegumu skaits faktiski norāda tikai uz iedzīvotāju uzticēšanās līmeni tiesību sargāšanas struktūrām. Objektīvāks ir rādītājs par reģistrētajiem smagajiem noziegumiem, jo tur ir daudz grūtāk noslēpt pašu nozieguma faktu. Smago noziegumu skaita pieaugums svārstās ap 50% gadā, bet tāds noziegumu veids kā slepkavība jau ir sasniedzis vienu no visaugstākajiem rādītājiem pasaulē. Organizētās noziedzības uzkundzēšanās ekonomikai, sākot ar vispārzināmo. Taču oficiālā līmenī notiek klusēšana par šo noziedzības brutālās daļas galveno iztikas avotu - izspiešanu jeb, citiem vārdiem sakot, reketu. Šis nozieguma veids ir tik plaši izplatīts un visaptverošs, ka valsts iedzīvotāji jau sāk samierināties ar noziedznieku visspēcību un tiesībsargājošo struktūru nespēju. Auto aizdzīšana ir kļuvusi par plaši pazīstamu un izplatītu noziedzīgo biznesu. Izdevīgāk ir ievietot masu informācijas līdzekļos sludinājumu par pazudušu automašīnu un par zināmu atlīdzību to saņemt atpakaļ, nekā dot oficiālu iesniegumu policijā, jo, dabiski, pēc šāda iesnieguma noziedznieki automašīnu neatdod. Un visbeidzot līdz galam neapzinātā noziedzīgo grupējumu ietekme uz sfēru sadali ekonomikā un to iespiešanās banku sistēmā.

Teritorijas vājās kontroles pēc plaši tiek izvērsta nelegālā imigrācija un kontrabanda, kā rezultātā tiek grauts Latvijas starptautiskais prestižs, piemēram, citās valstīs konstatētie kurdu bēgļi, kuri tur nonākuši caur mūsu valsti. Jau tā smago kriminālo situāciju pasliktināja, piemēram, pasūtījumu slepkavības, kuras izpilda uz laiku nelegāli iebraukušie noziedznieki. Bez tam tiek būtiski grauta ekonomika, piemēram, ar lēto kontrabandas pārtiku tiek grauta Latvijas zemniecība. Tiek ievazātas arī lipīgās slimības. Tikai ar robežapsardzības vai muitas spēkiem vien šo situāciju atrisināt nevar, cienījamie deputāti! Iespēju apiet konkrēto robežposteni varēs atrast vienmēr, sākot jau ar iespēju fiktīvi iegādāties robežas šķērsošanai nepieciešamos dokumentus un beidzot ar robežsargu un muitnieku uzpirkšanu.

Ierēdņu korumpētības augstais līmenis ir atzīts šim jautājumam veltītajā Ministru kabineta organizētajā konferencē 23. oktobrī. Tomēr mums ir iemesls uzskatīt, ka situācija ir daudz sliktāka, nekā tika atzīts konferencē, jo mazā biznesa nospiedošais vairākums jau šobrīd uztver kā pašu par sevi saprotamu kukuļdošanu valsts institūcijās. Faktiski daudzās sfērās ir pat stabili noteiktas likmes.

Ažiotāža ap Haritonova lietu ir atklāts mēģinājums pierādīt valsts varas vājumu. Valsts varas sadursme ar noziedzīgajiem slāņiem ir neizbēgama, un tā ir jau sākusies, parādoties mēģinājumiem sākt noziedzības apkarošanu. Un noziedznieki atklāti vēršas pie valsts varas. Kā simptoms tam ir vērtējama 360 personu parakstītā vēstule, kas iestājas par apcietināto Haritonovu. Šī vēstule norāda, cik plašu cilvēku loku tīši vai netīši spēj ietekmēt attiecīgās aprindas. Kaut gan dažas no minētajām personām savu parakstu apstrīd.

Nedrīkst atstāt bez uzmanības arī citus signālus - tādus kā ieslodzīto masveida bēgšana ar stingriem intervāliem. Kā to sarēķinājis bijušais iekšlietu ministrs, no Pārlielupes cietuma ieslodzītie izbēga tieši trīs mēnešus pēc Haritonova apcietināšanas, bet no Grīvas cietuma - vēl pēc trīs mēnešiem. Un var prognozēt vēl lielākus saasinājumus ieslodzījuma vietās.

Sociālajā jomā krīzes situācija izpaužas kā iedzīvotāju vairākuma dzīves līmeņa krišanās - it īpaši inteliģences aprindās un laucinieku vidū. Alkoholisms un tā izraisītā genofonda degradācija. Mirstības pieaugums un dzimstības samazināšanās. Nelabvēlīgā situācija Latvijas armijā, ārpusreglamenta attiecības un jauniesaucamo vājā sagatavotība un nevēlēšanās dienēt, par ko liecina daudzie kareivju prombūtnes un pilnīgas dezertēšanas gadījumi. Dažādu nelaimes gadījumu skaita pieaugums.

Pieaugošais Krievijas politiskais un propagandistiskais spiediens pret Latviju, it īpaši Ostankinas TV pārraidēs, liecina par to, ka tur pamanīta krīzes situācija Latvijā, un neizpaliek centieni to saasināt. Piemēram, Viktors Alksnis atkārtoti aicina krievvalodīgos neatstāt Latviju, jo problēmas tikšot atrisinātas viņiem labvēlīgā veidā tepat uz vietas.

Arī Krievijas augstāko virsnieku vidū izdarītā aptauja liecina, ka šajās aprindās Latvija tiek uzskatīta par Krievijas ienaidnieku nr.1. Tas savukārt vēlreiz pierāda propagandistiskās kampaņas esamību un efektivitāti.

Papildus visam jau uzskaitītajam vēlamies pievērst Latvijas Republikas augstāko lēmējpersonu uzmanību situācijai valdībā un Saeimā. Šī situācija būtībā ir sekas pašreizējam spēku samēram, kur valdībai pietrūkst īsti stabila vairākuma, bet opozīcijai pietrūkst spēka savas valdības izveidošanai. Šādā situācijā gan pozīcija, gan opozīcija arvien vairāk pievēršas gluži populistiskai rīcībai, faktiski uzsākot pirmsvēlēšanu kampaņu.

Šobrīd visbīstamākā tendence ir plašos iedzīvotāju slāņos vērojamā vilšanās un neuzticēšanās valsts institūcijām un demokrātijas principiem. To noteikti izmantos un faktiski jau izmanto savu pozīciju nostiprināšanā Latvijas valstiskumam naidīgi spēki. Iedzīvotāju neaizsargātība un noziedzīgo elementu visatļautība jau tiek uztverta kā norma. Valsts drošība nav iedomājama bez tautas atbalsta spēka struktūrām. Tāpēc vien ir nepieciešama jauna pieeja - visu resoru pūļu koordinācija, kas, mūsuprāt, ir vienīgais iespējamais risinājums turpmāk. Esošā kārtība struktūru savstarpējā koordinācijā, kas parasti ir reducēta uz struktūru vadītāju vairāk vai mazāk formālu sanākšanu, ir, saudzīgi vērtējot, ļoti vāja.

Pēc iepriekšējās valdības vadītāju pieprasījuma Zemessardzes G-22 dienests jau 1993.gada decembrī bija izstrādājis priekšlikumus, kā veikt krīzes likvidāciju. Pēdējo reizi šie piedāvājumi tika izskatīti Ministru kabineta sēdē 1.11.94.g., taču lēmums par pasākumu realizāciju līdz šim nav pieņemts.

Cienījamie deputāti! Es šeit nemeklēju vainīgos, un to nav vērts darīt. Un arī attiecībā uz ieslodzījuma vietām es nemeklēšu vainīgos. Es tikai varu papildināt ar to, ka ieslodzījuma vietās bija uzstādīta - es uzsveru, ka bija uzstādīta aparatūra "Kaktuss". Elektrošoka iedarbības impulss. Faktiski tāda aparatūra bija visās ieslodzījuma vietās, izņemot sieviešu koloniju. Bez šīs sistēmas bija sistēma "Rupors" un skaņu un gaismas signalizācija. Šīs sistēmas pastiprināja apsardzi un bija garantija pret bēgšanas mēģinājumiem. Sistēma "Kaktuss" bija pirmā Baltijas valstīs. Latvijas pieredzi pārņēma Igaunija, Lietuva un Kaļiņingrada. Bez tam šajos gados ieslodzījuma vietās tika izveidotas lokālās zonas, lai novērstu ieslodzīto brīvu pārvietošanos pa visu teritoriju. Izeju no lokālās zonas kontrolēja režīma kontrolieri. Tādējādi netika pieļauta nekontrolēta ieslodzīto kustība - it sevišķi nakts laikā. Viena no labākajām lokālajām zonām bija Jelgavas Pārlielupes iestāde. Kādēļ lokālā zona tika likvidēta? Kas pie tā vainīgs?

Es lūdzu pagarinājumu! (Starpsauciens no zāles: "Pietiek!")

Sēdes vadītājs. Cik, lūdzu?

O.Grīgs. Piecas minūtes.

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes.

O.Grīgs. Jāatzīmē, ka laikā, kad Latvijas jaunais sardzes pulks pārņēma no PSRS pulka ieslodzījuma vietu apsardzi, praktiski visu ieslodzījuma vietu administrācija, Ieslodzījuma vietu departamenta vadība palika bez iepriekšējās apsardzes, kura labi pārzināja situāciju; bija jānovērš mēģinājumi un iespējas sagraut visu pozitīvo, kas nodrošināja apsardzi. Analīze rāda, ka nav vienotas apsardzes un ieslodzījuma vietu administrācijas darbības, lai novērstu bēgšanas mēģinājumus. Netiek veikta plānveidīga ieslodzījuma vietu teritorijas un telpu pārbaude. Nenotiek sistemātiska to vietu pārbaude, kuras tiek uzskatītas par izdevīgām bēgšanas mēģinājumiem. Diennakts dežūru maiņas nepārbauda grafikā noteiktajā kārtībā. Bēgšanas novēršanai netiek izmantoti visparastākie tehniskie līdzekļi. Ieslodzīto pārbaudes, it sevišķi nakts laikā, notiek formāli, tādēļ arī netiek konstatēts, vai ieslodzītie naktīs atrodas savā vietā.

Kā Pārlielupē, tā Daugavpilī bēgšanas fakti konstatēti tikai no rīta (un tos konstatēja personas, kuras par kārtību faktiski neatbild). Netiek kontrolēts, ar ko nodarbojas ieslodzītie savās darba vietās, tādēļ tie netraucēti var izgatavot bēgšanai vajadzīgos instrumentus. Nepiedodami ir atstāts novārtā iekšējais operatīvais, informatīvais un režīma darbs. Visi iepriekšējie bēgšanas sagatavošanas darbi bija plānoti un veikti pietiekami ilgā laikā. Ja augšminētais darbs būtu ticis veikts, būtu novērsta bēgšana un mums nebūtu šodien jāķer noziedznieki, kuri var izdarīt vēl bīstamākus noziegumus.

Es domāju, ka jaunā iekšlietu ministra apstiprināšana šeit, Saeimā, būtībā pati par sevi ir pozitīvs notikums, bet es uzskatu, ka tas nozīmē faktisku robežas atslābināšanu, jo Ādamsona kungs bija iesācis samērā aktīvu darbību uz robežas. Bet notika šī rokāde - pārcēla viņu uz Iekšlietu ministriju. Es balsoju "par" un atbalstīju viņa kandidatūru iekšlietu ministra amatam, jo citas iespējas es neredzēju. Bet iekšējā kārtība ir tikpat svarīga kā robeža. Es neticu, ka viens pats Ādamsona kungs varēs sakārtot iekšējo kārtību Latvijā. Un tādēļ mans priekšlikums ir tāds.

Cienījamie deputāti! Ja jūs esat šeit nākuši kā lēmēji un jums vēlētāji - Latvijas pilsoņi, iedzīvotāji - ir uzticējuši šeit nākt un strādāt, un būt atbildīgiem par stāvokli valstī, tad es vēršos pie tiem cilvēkiem un lūdzu atbalstīt kaut vai vienu priekšlikumu. Es ierosinu saskaņā ar Satversmes 62.pantu paziņot par izņēmuma stāvokli. Tas, dabiski, būs kaut kas sevišķs šeit. Tas nebūs pieņemams. Es to pilnīgi pieļauju. Tādā gadījumā es ierosinu sasaukt ārkārtas sēdi, slēgtu vai atklātu, saskaņā ar Kārtības rulli lūgt Prezidiju to darīt, uzaicināt Valsts prezidentu. Un beidzot ar pilnu atbildības sajūtu atzīt, ka mūsu valstī vissmagākā situācija ir tieši kriminogēnajā ziņā. Un veikt visradikālākos pasākumus, lai to lokalizētu. Krievijas valsts dome to pašlaik dara, veic ārkārtas pasākumus cīņai pret noziedzību. Ja tas netiks darīts, tad es, izjūtot pilnīgu atbildības sajūtu savu vēlētāju priekšā un citu cilvēku priekšā, neskaitāmu tūkstošu cilvēku faktiski jau izteikto domu priekšā, būšu spiests rīkoties, kā es to darīju tā saucamā zemnieku dumpja laikā, vai nu jūs to uzskatīsiet par tiesisksu, vai netiesisku. Es negribu par to jūs brīdināt, vienkārši atgādinu par situācijas ļaunumu. Es zinu - nāks tribīnē Endziņa kungs vai Bērziņa kungs un filigrāni, kā jau augsti oratori, šeit apgāzīs vai nospiedīs mani uz ceļiem.

Es veicu speciālu treniņu, lai pierādītu savu viedokli Kristovska kungam. Kristovska kungs Zemessardzes otrajā konferencē mani pārtrauca pusvārdā, apturēja, kad es aicināju veikt aktīvāku Zemessardzes darbību Latvijas teritorijā. Un viņš sacīja: "Jâgatavojas, jāgatavojas, jāgatavojas!" Es pierādīju ar tirgus operāciju 20 minūtēs, ka mēs to lietu varam sakārtot, ja labi grib, - un ar deputātu kontroli. Jo es vairs neticu izpildinstitūcijas darbībai. Un, ja mēs, deputāti, nekontrolēsim to... Es zinu, ka tas jūsos, iespējams izraisīs (es teikšu - spēcīgu) ņirgāšanos, bet es saku - es negribu piedzīvot to mirkli, ka šeit ceļas Saeimas sievietes un pieprasa to. Es negribu piedzīvot to, ka lido tilti gaisā Rīgā un ka šeit sāk ķerties pie politiķiem un žurnālistiem, kā tas ir Lietuvā. Ja jūs to gribat piedzīvot, tad varat dusēt mierīgi! Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrēties! Reģistrējamies. Vēl būs īss paziņojums. Vārds Aivaram Berķim - Latvijas Zemnieku savienības frakcija. Lūdzu!

A.Berķis (LZS).

Tā kā mēs bijām paredzējuši sēdi tik ātri beigt, es gribu tikai atgādināt, ka preses konference, tāpat kā vienmēr, būs pulksten 17.00. Frakciju pārstāvjus lūdzu ierasties! Pulksten piecos, jā!

Sēdes vadītājs. Preses konference tātad būs pulksten piecos. Saeimas sekretāru Imantu Daudišu lūdzu nolasīt klāt neesošo deputātu vārdus.

I.Daudišs (Saeimas sekretārs).

Sēdē nepiedalās šādi deputāti:

Romāns Apsītis,

Gundars Bērziņš,

Valdis Birkavs,

Ilmārs Dāliņš,

Māris Grīnblats,

Juris Janeks,

Imants Kalniņš...

Sēdes vadītājs. Imants Kalniņš ir zālē.

I.Daudišs.

Odisejs Kostanda,

Nikolajs Krasohins,

Andrejs Krastiņš,

Ģirts Kristovskis,

Ruta Marjaša,

Voldemārs Novakšānovs,

Aleksandrs Pētersons,

Aida Prēdele,

Gunārs Resnais,

Jānis Ritenis...

Sēdes vadītājs. Ritenis ir zālē.

I.Daudišs.

Juris Sinka,

Zigurds Tomiņš,

Joahims Zīgerists. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamā plenārsēde būs 17.novembrī pulksten 9.00.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Mašīnrakstītājas-operatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

Ceturtdien, 29.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 29.februāra kārtējā sēde
10:30  Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde
17:00  2024.gada 29.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem - atcelta