Latvijas Republikas 5.Saeimas ārkārtas sēde

1993.gada 21.jūlijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājsAnatolijs Gorbunovs.

            Priekšsēdētājs. Ieņemiet savas vietas! Ārkārtas sēdi  pasludinu par atklātu. Mēs vakar darba kārtībā iekļāvām jautājumu par komisiju sastāva apstiprināšanas kārtību. Izskatīsim to!

            Lūdzu ziņotāju tribīnē! Deputāts Vaivads - lūdzu!

            J.Vaivads (“Latvijas ceļš”).

            Godātie Prezidija locekļi, godātie kolēģi! Tātad, kā jau vienojāmies,  mēs šodien varētu izskatīt jautājumu par komisiju izveidošanu. Un šinī sakarībā visiem deputātiem ir izdalīts projekts par komisiju sastāva apstiprināšanas kārtību, kur faktiski ir ietverti tie principi, kuri jums tiek ierosināti un tika diskutēti tajā darba grupā, kura sanāca, tieši runājot jau par komisiju izveidošanu Kārtības ruļļa izpratnē, tas ir, saskaņā ar 149.pantu, un arī konkrēti sprieda par tālāko komisiju izveidošanu.

            Es uzreiz gribu pateikt vienu komentāru. Tātad šajā projektā ir divas daļas: tās ir pastāvīgās komisijas un ir arī, kā nosaukts,  nepastāvīgās komisijas.  Es esmu saņēmis virkni iebildumu un piekrītu attiecībā uz to, ka  vajag nosaukt šīs pārējās komisijas, kādas tās ir. Tātad es vēlreiz nosaucu - Mandātu un iesniegumu komisija, Pieprasījumu komisija,  Revīzijas komisija,  Nacionālās drošības komisija un Saimnieciskā komisija. Tās nebūtu gluži pamatoti saukt par nepastāvīgajām komisijām,  bet, godīgi sakot, man pašam pietrūka konkrēta priekšlikuma, kā mēs tās varētu nosaukt.  Pēc satura un būtības tās ir komisijas, neskaitot šīs pastāvīgās komisijas, kurās mēs ievērojām  proporcionalitātes principu un principu, ka katrs deputāts strādā vienā šajā komisijā... Turpretī šīs ir tās komisijas, darbs kurās var tikt apvienots un kur deputāti strādā papildus. Var būt, ka tās varētu saukt par papildu komisijām, taču domāju, ka saturs ir skaidrs. Un, tā kā visas komisijas ir uzskaitītas Kārtības ruļļa 149.pantā un ir jau fiksēti arī šo komisiju lielumi,  tad faktiski jautājums ir tikai par to, kādā veidā mēs tās tagad formēsim. Varbūt to jēga nosaukumā nemaz nav īpaši jāatspoguļo un mēs varētu vienkārši pāriet pie principiem,  kādā veidā šīs komisijas tagad apstiprināsim. 

            Tātad attiecībā uz šīm desmit pirmajām komisijām. Darba grupā ir vienošanās, ka tās tiek veidotas pēc proporcionalitātes principa, bet, tā kā komisiju lielums ir jau apstiprināts Kārtības ruļļa 149.pantā,  mums būtu jāsper nākamais solis un jārealizē šis proporcionalitātes princips. Proporcionalitātes principa formula jau ir izstrādāta vairākos parlamentos un to var realizēt ar vairākām metodēm. Arī mums šajā darba grupā jau tika precīzi fiksēts, kādām komisijām  un cik liela pārstāvniecības norma tiek noteikta.  Mūsu uzdevums tagad būtu faktiski apstiprināt katrai frakcijai, lūk,  šo pārstāvniecības normu. Un pēc tam, kad šī pārstāvniecības norma ir apstiprināta ar Saeimas nolēmumu,  katra frakcija, realizējot šo pārstāvniecības normu, iesniegtu Prezidijam noteiktai komisijai savus pārstāvjus. Pēc tam tiktu apkopoti šie priekšlikumi un fiksēts galīgais komisijas sastāvs, ievērojot šo pārstāvniecības normu no katras frakcijas, un konkrētie uzvārdi.  Tādā veidā noformējot šo komisiju,  Saeima varētu nobalsot šo sastāvu. Un tādā veidā mēs jau būtu apstiprinājuši komisijas.  Acīmredzot mums būtu jāskata konkrēti pa komisijām.  Tātad es nolasīšu, kādas ir šīs pārstāvniecības normas atbilstošajās komisijās katrai frakcijai.

            Ārlietu komisija - 12 cilvēki; pārstāvniecība: “Latvijas ceļš” - 4,  LNNK - 2, “Saskaņa Latvijai” - 2, Latvijas Zemnieku savienība - 1, “Līdztiesība” - nav pārstāvja, “Tēvzemei un brīvībai” - 1. Kristīgo demokrātu savienība - 1, Demokrātiskā centra partija - 1.

            Budžeta un  finansu komisija - 14 cilvēki; pārstāvniecība: “Latvijas ceļš” - 5,  LNNK - 2,  “Saskaņa Latvijai” - 2,  Latvijas Zemnieku savienība - 2, “Līdztiesība” - 1,  “Tēvzemei un brīvībai” - nav pārstāvja, Kristīgo demokrātu savienība - 1, Demokrātiskā centra partija - 1.

            Juridiskā komisija - 8; pārstāvniecība: “Latvijas ceļš” - 3, LNNK - 1, “Saskaņa Latvijai” - 1,  Latvijas Zemnieku savienība - 1, “Līdztiesība” - 1, “Tēvzemei un brīvībai” - 1.

            Cilvēktiesību komisija - 8 cilvēki; pārstāvniecība: “Latvijas ceļš” - 3, LNNK - 1, “Saskaņa Latvijai” - 1,  Latvijas Zemnieku savienība - 1,  “Līdztiesība” - 1,  “Tēvzemei un brīvībai” - 1.

            Izglītības, kultūras un zinātnes komisija - 12 deputāti; pārstāvniecība: “Latvijas ceļš” - 4,  LNNK - 2,  “Saskaņa Latvijai” - 2,  Latvijas Zemnieku savienība - 1, “Līdztiesība” - 1,  “Tēvzemei un brīvībai” - nav pārstāvja, Kristīgo demokrātu savienība - 1,  Demokrātiskā centra partija - 1.

            Aizsardzības un iekšlietu komisija - 11 deputāti; pārstāvniecība: “Latvijas ceļš” - 4,  LNNK - 2,  “Saskaņa Latvijai” - 1,  Latvijas Zemnieku savienība - 1,  “Līdztiesība” - 1,  “Tēvzemei un  brīvībai” - 1, Demokrātiskā centra partija - 1.

            Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija - 7 deputāti; pārstāvniecība: “Latvijas ceļš” - 3,  LNNK - 1,  “Saskaņa Latvijai” - 1, Latvijas Zemnieku savienība - 1,  “Līdztiesība” - nav pārstāvja, “Tēvzemei un brīvībai” - 1, Kristīgo demokrātu savienība - nav pārstāvja, Demokrātiskā centra partija - nav pārstāvja.

            Vides un  sabiedrisko lietu komisija - 7 deputāti; pārstāvniecība: “Latvijas ceļš” - 3, LNNK - 1, “Saskaņa Latvijai” - nav pārstāvja,  Latvijas Zemnieku savienība - 1, “Līdztiesība” - nav pārstāvja, “Tēvzemei un  brīvībai” - 1, Kristīgo demokrātu savienība - 1,  Demokrātiskā centra partija - nav pārstāvja.

            Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija - 14 deputāti; pārstāvniecība: “Latvijas ceļš” - 5, LNNK - 2,  “Saskaņa Latvijai” - 2, Latvijas Zemnieku savienība - 2,  “Līdztiesība” - 1,  “Tēvzemei un  brīvībai - nav pārstāvja, Kristīgo demokrātu savienība - nav pārstāvja, Demokrātiskā centra partija - 1.

            Sociālā un  darba lietu komisija - 7 deputāti; pārstāvniecība: “Latvijas ceļš” - 2, LNNK - 1,  “Saskaņa Latvijai” - 1, Latvijas Zemnieku savienība - 1, “Līdztiesība” - 1, “Tēvzemei un brīvībai” - nav pārstāvja,  Kristīgo demokrātu savienība - 1,  Demokrātiskā centra partija - nav pārstāvja.

            Tas būtu bāzes sadalījums, tāds, kāds tas ir tapis, ievērojot šo proporcionalitātes principu, pie tam ņemot vērā arī to, ka mazākajām  frakcijām tika piedāvāts jau sākotnēji saskaņot, kurā komisijā viņi sūta savu pārstāvi un kurā viņi savu pārstāvi nesūta. Varētu būt tāds priekšlikums (un šāds priekšlikums arī ir),  ka arī citās frakcijās (bet tikai starp divām) varētu būt vienošanās atbilstoši tam, ka vairāk vai mazāk frakcijā ir plānots virzīt savu darbu un  kādas prioritātes un aktualitātes tā cer realizēt.  Tātad varētu būt saskaņots priekšlikums par savas pārstāvniecības maiņu, tas ir, par vienas vietas nodošanu, teiksim,  citai frakcijai,  atbilstoši samainoties kādā citā virzienā.

            Ja mēs tādā veidā akceptēsim, lūk, šādus principus, kas ir uzrakstīti 1.punktā jums izdalītajā projektā, un arī akceptēsim šīs tiesības - divām  frakcijām samainīties ar atsevišķām šīm pārstāvniecībām no savām frakcijām - un akceptēsim  to, ko es nolasīšu par šo pārstāvniecību,  tad tikai tādā gadījumā, ja mēs akceptēsim šo principu,  mums pēc tā realizācijas būtu izdarāmas izmaiņas atsevišķās pārstāvniecības normās.  Un tikai tādā gadījumā mēs varētu pāriet pie konkrētu savu pārstāvju izvirzīšanas un  komisiju sastāva noformēšanas.

            Priekšsēdētājs. Paldies, Vaivada kungs! Lūdzu,  vai kāds no deputātiem vēlas vārdu par pastāvīgo komisiju sastāva apstiprināšanas kārtību?

            Deputāt Budovski, lūdzu!

            M.Budovskis (Latvijas Nacionālās neatkarības kustība).

            Priekšsēdētāja kungs, kolēģi! Man varētu būt priekšlikums attiecībā uz šīm komisijām. Es domāju, ka pastāvīgās komisijas saskaņā ar Kārtības ruļļa sadaļu “Saeimas komisijas” ir pilnīgi saprotama lieta.

            Jautājums ir par to,  ko jau iepriekš izteica, - par nepastāvīgajām komisijām.  Es domāju, ka šāds termins varbūt neatbilst tai iecerei, kāda šobrīd ir minētajām  šīm četrām komisijām, kas ir iekļautas Vaivada kunga priekšlikumā par nepastāvīgajām komisijām.  Arī tās ir pastāvīgās komisijas, un  to darbība ir paredzēta visa Saeimas sasaukuma laikā. Tāpēc mans priekšlikums varētu būt tāds, ka tās varētu nosaukt par savienojamās pārstāvniecības pastāvīgajām  komisijām. Līdz ar to mēs būtu rīkojušies atbilstoši tai pamatiecerei, ka šī ir pastāvīgā komisija,  bet šeit ir iespējams savienot darbu gan šinī komisijā,  gan kādā citā pastāvīgajā komisijā.  Turklāt tas nebūtu arī pretrunā ar Kārtības rulli, kura 150.pantā ir noteikts, ka atsevišķu likumdošanas uzdevumu veikšanai Saeima var iecelt speciālas komisijas. Mums  jau ir izveidotas vairākas šādas speciālas komisijas. Pie tam vēl tiek lietots termins “apakškomisijas”. Es domāju, ka ne speciālās,  ne apakškomisijas jēdziens neatbilst šai Mandātu, šai Pieprasījumu, šai Revīzijas un šai Nacionālās drošības komisijai.  Tātad mans priekšlikums ir šīs komisijas saukt par savienojamās pārstāvniecības komisijām.  Paldies par uzmanību!           

            Priekšsēdētājs. Paldies.  Vārds deputātam Zigurdam Tomiņam. Lūdzu!

            Z.Tomiņš (Latvijas Zemnieku savienība).

            Mans priekšlikums būtu šāds: tā kā konceptuāli tā arī bija domāts,  lemjot par pastāvīgajām komisijām un par šo komisiju sastāva apstiprināšanas kārtību,  tad katrs deputāts var strādāt tikai vienā no šīm komisijām.  Tāda piebilde man ir par 5.punktu.

            Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas  izteikt savu viedokli? Deputāte Larisa Laviņa, lūdzu!

            L.Laviņa (“Līdztiesība”).

            Labrīt,  cienījamie deputāti! Mūsu frakcija  Saeimas pastāvīgo komisiju līdzdalībai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā bija ieteikusi iekļaut visu astoņu frakciju pārstāvjus. Šodien mēs esam pārsteigti, ka šajā komisijā  nav ne tikai mūsu frakcijas pārstāvja Nikolaja Krasohina,  bet nav arī vairāku citu tā saukto maziņo frakciju pārstāvniecības.  Mūsuprāt,  tas ir nepareizi attiecībā uz tādu svarīgu komisiju, kāda ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.  Mēs tomēr esam  ieinteresēti būt pārstāvēti.  Es domāju, ka šim  mūsu iebildumam piebiedrosies arī citu mazo frakciju pārstāvji. Savu priekšlikumu mēs iesniedzām  rakstiski un lūdzam būt pārstāvētiem tieši šinī komisijā. Lai nebūtu tā, kā mēs to šodien redzam, ka tā vietā esam pārstāvēti Sociālo un  darba lietu komisijā. Mēs ar to neesam apmierināti. Paldies.

            Priekšsēdētājs. Vai sekretariātā ir iesniegumi par debatēm? Nav. Paldies.

            Galavārds Vaivada kungam! Es ceru, ka jūs komentēsit priekšlikumus, kuri šeit izskanēja.

            J.Vaivads (“Latvijas ceļš”).

            Cienījamie kolēģi! Deputāta Budovska priekšlikumam es varētu pilnīgi piekrist, kaut gan  varu arī teikt, ka šis nosaukums jau nekur citur vairs neparādīsies, - tātad, noformējot šīs komisijas pēc sava  personālsastāva, tā jau būs mūsu iekšējās norunas lieta.  Taču principā es viņam piekrītu.

            Tālāk par to, ka var strādāt tikai vienā no šīm pirmajām desmit komisijām.  Tā arī ir mūsu iekšējās kārtības lieta,  un  tai principā ir jāpiekrīt. 

            Tagad par frakciju “Līdztiesība”.  Vai es pareizi sapratu?

            Priekšsēdētājs. Jā.

            J.Vaivads.  Atvainojiet,  tad man ir jāprecizē, kāds bija šis priekšlikums.

            Priekšsēdētājs. Lūdzu! Taču turpmāk referentam vajadzētu būt uzmanīgākam un klausīties kolēģu ieteikumos  vai priekšlikumos...

            J.Vaivads. Jā, lūdzu!

            Priekšsēdētājs. Lūdzu tribīnē vēlreiz ar savu priekšlikumu, lai Vaivada kungs var...

            L.Laviņa. Es precizēšu mūsu priekšlikumu: “Iekļaut frakcijas “Līdztiesība” pārstāvi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā.”

            J.Vaivads.  Tādā gadījumā man ir jautājums, ja mēs akceptējam  to, ka katrs deputāts var strādāt tikai vienā komisijā. Un mans jautājums tūlīt ir šāds: kādās komisijās pirmām kārtām “Līdztiesība” atsakās darboties? Tas ir automātiski, ja mēs akceptējam principu, ka katrs deputāts strādā vienā komisijā. Ja jūs gribat strādāt vēl arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā,  tad no kuras komisijas jūs atsakāties?

            Priekšsēdētājs. Tas jau izskanēja  priekšlikumā.

            J.Vaivads.  Sociālo un  darba lietu komisijā? Tādā gadījumā notiek tas, par ko es jau teicu, - ja mēs sākam  pārkārtot šo pārstāvniecību tādā veidā, tas ir, atsakāmies no iepriekšējās vienošanās,  tad tādā gadījumā mums automātiski notiek tas,  ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas skaits pieaug līdz 8 deputātiem. Tas nav iespējams, jo mēs tai esam apstiprinājuši 7 cilvēku lielu sastāvu. Un līdz ar to Sociālo un darba lietu komisijas locekļu skaits samazināsies līdz sešiem deputātiem, kas arī nav iespējams, jo mēs to esam apstiprinājuši 7 cilvēku sastāvā. Tā kā, es domāju,  tas vienīgi ir skaidrības labad, lai deputāti zinātu, kā balsot.

            Bez tam es esmu saņēmis arī divu frakciju - “Latvijas ceļa” un  Latvijas Zemnieku savienības - kopēji parakstītu iesniegumu: “Lūdzam LZS pārstāvniecības viena cilvēka normu Cilvēktiesību komisijā nodot “Latvijas ceļa” frakcijai, savukārt “Latvijas ceļa” pārstāvniecības vienu vietu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā nodot Latvijas Zemnieku savienībai.” Tas ir tas, kas, ja mēs to akceptējam un piekrītam šādai procedūrai, mums būtu atsevišķi jānobalso.

            Esmu saņēmis arī Kides kunga iesniegumu: “Lūdzam izdarīt šādas izmaiņas pastāvīgo komisiju skaitliskajā sastāvā: Juridiskajā komisijā frakcijām “Saskaņa Latvijai” un  “Līdztiesība” bija pa vienam pārstāvim. Tātad “Saskaņa Latvijai” bija viens pārstāvis.  Un mūsu priekšlikums ir atteikties no šīs pārstāvniecības.  Savukārt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā bija divi,  tātad arī tur gribam samazināt uz vienu pārstāvi.  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā bija viens,  bet lūdzam palielināt uz diviem. Vides un sabiedrisko lietu komisijā bija nulle, tagad būtu iekļaujams viens.”  Protams,  šīs savstarpējās izmaiņas ir 4:4, t.i., četrās vietās “Saskaņa Latvijai” ir gatava atteikties no savas pārstāvības, un  četrās citās vietās tā piesaka savu pārstāvniecību.  Taču tad notiek tieši tas, ko es jau teicu, - tādā gadījumā mums ir jālemj par komisiju sastāva izmaiņu.  Tas ir tieši tas, ka ir jālabo Kārtības ruļļa 149.pants.

            Priekšsēdētājs. Godātie kolēģi, vēlreiz precizēsim mūsu situāciju: vai mēs tomēr domājam, kā virzīties uz priekšu un kā mēs tiksim  pie komisijām? Ir 149.pants, kurā minēts komisijas nosaukums un katrā ir noteikts deputātu skaits.  Ir arī Starpfrakciju darba grupa,  kurā ietilpst visu frakciju pārstāvji, ir vienošanās, kādā veidā šīs pārstāvības normas būtu sadalāmas starp atsevišķajām  frakcijām  katrā no komisijām. Ko mēs šajā sēdē varam  darīt? Mēs varam savstarpēji samainīties starp frakcijām,  nemainot komisijas locekļu skaitu. Savstarpēji samainīties, un, kā es tikko sapratu,  par to ir vienojusies Latvijas Zemnieku savienība un  “Latvijas ceļš”.  Tas pilnīgi neskar  nevienu citu frakciju un neskar arī 149.pantu. Runa ir gan par komisijas sastāvu, gan par skaitu.

            Vēl par to, kas ir iespējams teorētiski un iespējams praktiski.  Vēl praktiski ir iespējams tas, ka kāda frakcija atsakās no savas līdzdalības kādā komisijā.  Tātad, ja Kārtības rullī ir noteikts, ka komisijas sastāvā ir,  pieņemsim,  8 deputāti,  bet reāli mums izdodas pagaidām izveidot komisiju 7 cilvēku sastāvā,  tad tas, manuprāt, arī varētu notikt, taču nekādā gadījumā nevarētu notikt tā, ka komisija ir apstiprināta 8 deputātu sastāvā,  bet uz šo komisiju pretendē vairāk frakciju deputātu, un tad iznāk, ka tur ir 9 vai 10 deputāti.

            Lūdzu, izsakieties par tālāko šā jautājuma izskatīšanas kārtību! Deputāts Kide.

            E.Kide (“Saskaņa Latvijai”).

            Cienījamie deputāti! Es domāju, ka Vaivada kunga piedāvātā procedūra ir pilnīgi pieņemama, tikai to pašlaik šeit, plenārsēdē, ir ļoti grūti realizēt, jo ir jābūt mazai bilancei, man ir jātiekas ar šiem astoņu frakciju locekļiem un jāuzprasa, kurš no tās atteiksies. Es domāju, ka tas būtu izdarāms pie sarunu galda ar frakciju vadītājiem, tā kā mēs to darījām toreiz, jo šīs izmaiņas tiek prasītas ļoti mazas.  Ja patiešām to nevar atlikt uz šādu “apaļo” galdu, tad mums ir jāpiekrīt tam skaitliskajam sastāvam,  kāds ir apstiprināts, kaut gan tas mums nebūtu vēlams un  nav objektīvs, tomēr tas vienkārši ir jāpieņem.  Es ierosinātu atlikt šo skaitlisko sastāvu un vienoties pēc tam, taču tajās pašās robežās, kādas nosaka 149.pants.

            Priekšsēdētājs. Tad, kā es saprotu, man ir jāprecizē jūsu priekšlikums. Vai jūsu priekšlikums ir paziņot pārtraukumu plenārsēdē un sarīkot frakciju vadītāju “apaļo” galdu?

            E.Kide. Jā.

            Priekšsēdētājs. Paldies. Lūdzu - deputāts Bērziņš!

            I.Bērziņš (“Latvijas ceļš”).

            Cienījamie kolēģi, man ir nedaudz citādāks priekšlikums: es aicinātu nobalsot par tiem cilvēkiem, par kuriem ir skaidrs, bet šīs izmaiņas pēc tam varēs izdarīt, Kides kungs! Nekas jau nav dzelžaini pieņemts.  Ja jūs pēc tam ko citu gribēsit un ja jums izdosies sameklēt kādu kolēģi no citas frakcijas,  nemainot to,  ko jau teica Gorbunova kungs, tātad nemainot šo frakcijas locekļu skaitu, par kuriem jau mēs esam vienojušies, tad tādā gadījumā problēmu nebūs. Mēs, teiksim,  vienojamies ar Zemnieku savienību, un nekas šinī gadījumā attiecībā uz citām frakcijām netiek traucēts. Taču mums neizdevās vienoties ar Demokrātisko centra frakciju. Mēs arī gribējām  vienoties.  Tā ka mēs vienkārši gaidīsim,  kad būs tāda izdevība,  bet tas šobrīd netraucē darboties tām komisijām, kur jautājums ir skaidrs.  Ja šīs komisijas būtu izveidotas,  mēs varētu virzīties tālāk. Paldies.

            Priekšsēdētājs.Ir divi priekšlikumi: ja jūs,  deputāt Kide,  pastāvat uz savu priekšlikumu, tad pirmais ir deputāta Vaivada priekšlikums,  kurš ir iesniedzis šo apstiprināšanas kārtību. Deputāta Vaivada priekšlikums jums rakstiski ir iesniegts.  Mums ir jāakceptē gan viņa rakstiski iesniegtā apstiprināšanas kārtība, gan arī pārstāvības normas, kuras deputāts Vaivads jau nolasīja.  Tas ir viens priekšlikums.

            Otrs ir deputāta Kides priekšlikums - sarīkot pārtraukumu plenārsēdes darbā, lai frakcijas tiktos un varētu turpināt saskaņošanas darbu.  Vai es pareizi formulēju?

            Lūdzu reģistrēties! Reģistrācija! Šodien, starp citu, Starpfrakciju padomē ir panākta vienošanās par uzskaites kārtību plenārsēdēs un deputātu darbības uzskaites kārtību plenārsēdēs un komisijās.  Tātad plenārsēdē būs ļoti strikta uzskaite - 3 balsojumi. No rīta, pulksten 15.00 un sēdi slēdzot. Ja kāds deputāts vienā no šiem balsojumiem nepiedalās,  tad Prezidijs soda ar naudu - 10% apmērā.

            Komisiju sēdēs uzskaite būs par divām daļām. Visa komisijas sēde,  puse no sēdes un otra puse.  Ja deputāts piedalās darbā pusi no sēdes laika, tad tiek ierēķināta puse no šā darba un arī apmaksa tiek saņemta uz pusi mazāka.

            Lūdzu reģistrāciju! Es atvainojos,  vai es esmu reģistrējies? Paldies.  Varbūt tiešām  reģistrācijas un  balsošanas  laikā, ja jums nav iebildumu,  sēdes vadītājam  vajadzētu rīkoties drusciņ lēnāk un vēlreiz pārprasīt, lai neiznāk tā, ka deputātam  varbūt tiešām  signāllampiņa nav iedegusies un, kamēr tiek pārdomāts, kas tur ir noticis... Vajadzētu būt tā, lai vienmēr var pārbaudīt un lai nekādā gadījumā nebūtu pārpratumu. Balsojot Vaivada kunga priekšlikumu - komisiju sastāva apstiprināšanas kārtību un pārstāvības normas -,  man ir jautājums frakcijai “Līdztiesība”. Jums šajā situācijā ir iespēja atteikties no pārstāvības normas komisijā,  kurā jūs nevēlaties būt. Un, tā kā šeit tika diskutēts, jums ir iespēja konsultēties ar pārējām  frakcijām,  lai tālāk izdarītu šo izmaiņu. Vai jūs tagad paliekat  šajā komisijā,  kurā jau esat,  vai atsakāties no šīs komisijas, par kuru jums bija jautājums? Lūdzu, jūs minūti varat apspriesties.

            Deputāte Laviņa, jums vārds!

            L.Laviņa (“Līdztiesība”).

            Vēlreiz atkārtošu frakcijas “Līdztiesība” prasību: mēs nevis atsakāmies no pārstāvniecības Mandātu komisijā un Sociālo un  darba lietu komisijā,  bet gribētu to,  ko mēs jau savlaicīgi rakstiski lūdzām.  Mēs lūdzām  mūsu prasību apmierināt, jo mēs gribam būt pārstāvēti Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā.

            Priekšsēdētājs. Paldies. Jūsu lūgums varēs tikt realizēts,  ja balsojumā deputāta Kides priekšlikums gūs akceptu.

            Pirmais balsojums būs par deputāta Vaivada ierosināto komisiju sastāva apstiprināšanas kārtību un  viņa nolasītajām pārstāvības normām,  tātad frakciju pārstāvības normām komisijās.

            Lūdzu balsošanas režīmu! Vai visi deputāti ir nobalsojuši? Deputāt Stalt, lūdzu, paskatieties monitorā! Ā,  diemžēl vajag rezultātu! Labi, kāds ir jūsu balsojums? Deputāts Stalts - “par”. Lūdzu rezultātu! 68 - par,  14 - pret, 11 - atturas. Lūdzu,  deputāt Stalt, pārbaudiet! Jūsu balsojums jau ir bijis “par”.  Paldies.

            Nākamais ir deputāta Kides priekšlikums - pārtraukt plenārsēdes darbu, lai frakcijas varētu pulcēties pie “apaļā” galda un izlemt vēl tos priekšlikumus, kuri šodien ir saņemti no frakcijas “Saskaņa Latvijai” un “Līdztiesības deputātiem.  Tātad ir lūgums pasludināt 10 minūšu pārtraukumu. Ja viens deputāts to nevar ierosināt,  tad ierosina priekšsēdētājs, lai jums būtu iespēja balsot.  Jo citādi mēs esam strupceļā. Lai viss būtu saskaņā ar Kārtības rulli, es atbalstu deputātu Kidi. Lai pārējie balso jūsu priekšlikumu.  Tas nenozīmē, ka es vēl pats balsošu.

            Lūdzu, balsosim  deputāta Kides priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! 28 - par,  30 - pret,  29 - atturas.  Jūsu priekšlikums  nav pieņemts. Līdz ar to deputāta Vaivada priekšlikums - gan pastāvīgo komisiju sastāva apstiprināšanas kārtībā,  gan pārstāvības normas frakcijās un komisijās - ir akceptēts ar 68 balsīm “par”.

            Tagad nākamais.  Par nosaukumu - savienojamās pārstāvības pastāvīgās komisijas. Neviens deputāts neiebilda.  Deputāts Vaivads piekrita.  Vai deputātiem iebildumu nav? Paldies.

            Par šo komisiju izveidošanas kārtību.  Kā es,  kolēģi, sapratu, ne jau visām ir noteikta izveidošanas kārtība. Kādi šeit būtu jūsu priekšlikumi? Mandātu un iesniegumu komisijai kārtība ir noteikta - viens pārstāvis tiek deleģēts no katras frakcijas.

            Pieprasījumu komisija - Saeima apstiprina izveidošanas principu, frakcijas iesniedz savus kandidātus, un Saeima apstiprina komisiju kopumā.  Vaivada kungs,  vai jūsu ierosinājums paredz tādā veidā, ka šīs komisijas deputātu skaits jau ir noteikts,  tad visas frakcijas iesniedz savus pārstāvjus un ar kopējo balsojumu izlemj,  kuri no deputātiem  šajās komisijās ir iekļauti.  Pieņem ar balsu vairākumu, kas nav mazāks kā lēmumu pieņemšanā, balsojot tos kopumā. Lūdzu, deputāt Vaivad!

            J.Vaivads (“Latvijas ceļš”).

            Cienījamie kolēģi, runājot par savienojamību, kā tas bija precīzi attiecībā uz šīm pastāvīgajām komisijām, tur katrā komisijā varētu būt atšķirīgi principi.  Piemēram,  Mandātu un iesniegumu komisijā darba grupa ierosināja iekļaut pa vienam  pārstāvim no katras frakcijas.  Varētu būt arī cits priekšlikums, proti, ka katra frakcija iesniedz savus priekšlikumus jau tīri personālā veidā, pēc tam mēs balsojam un  ar relatīvo balsu vairākumu  noformējam noteikta skaita komisijas. Taču šie divi priekšlikumi būtu izvērtējami atsevišķi, par to ir jābalso.

            Tālāk ir Revīzijas komisija, kura mums ir paredzēta trīs cilvēku sastāvā.  Tur princips varētu būt arī tāds, ka Saeima nolemj uz šo komisiju izvirzīt pa vienam pārstāvim no katras frakcijas, pēc tam mēs atkal balsojam un ar relatīvo balsu vairākumu noformējam komisiju trīs cilvēku sastāvā. Tā ka šeit attiecībā uz katru no šīm komisijām būtu jāakceptē viens princips, pēc kura mēs turpmāk rīkosimies, un tad atbilstoši tam  būtu jāapstiprina to personālsastāvs.

            Priekšsēdētājs. Paldies. Kolēģi, lai mēs virzītos uz priekšu, lūdzu,  izsakieties par katru komisiju, jo mani personīgi ne visai apmierina Vaivada kunga tonis, jo viņš teica, ka tā varētu būt. Es domāju, ka ir konkrēts priekšlikums un deputāti izlemj, vai šis priekšlikums ir akceptējams. Varbūt ir citi priekšlikumi? Vai varam pieņemt tādu kārtību, ka izskatām katras komisijas veidošanas kārtību atsevišķi? Paldies.

            Mandātu un iesniegumu komisija.  Vai ir kādas iebildes vai citi priekšlikumi par tās veidošanas kārtību? Paldies.

            Pieprasījumu komisija. Arī nav. Lūdzu - deputāts Bērziņš!

            I.Bērziņš (“Latvijas ceļš”).

            Attiecībā uz Pieprasījumu komisiju mums ir priekšlikums, lai visas frakcijas nosauc savus pārstāvjus, tad mēs balsojam, un tad, kuri iegūst lielāko balsu vairākumu atbilstoši tam skaitam, kurš ir paredzēts šinīs starpfrakciju sarunās... Tātad, neizmainot šo kopējo skaitu,  pirmie cilvēki arī ir pārstāvēti šinī otrajā iespējamajā komisijā. Paldies.

            Priekšsēdētājs. Paldies. Es saprotu,  ka Vaivada kunga priekšlikums te nemaz neparedz citu kārtību.

            Revīzijas komisija.  Un analoga ir Saimnieciskā komisija, kurā, kā es atceros,  arī bija tikai trīs locekļi.

            Nacionālās drošības komisija. Lūdzu, deputāte Seile, jums vārds!

            A.Seile (LNNK).

            Es iesaku šajā komisijā izvirzīt vairākus deputātus un neatkarīgi no frakcijām ar balsu vairākumu iebalsot astoņus deputātus.

            Priekšsēdētājs. Deputāts Grīgs. Lūdzu! Un pēc tam deputāts Andrejs Krastiņš.

            O.Grīgs (Latvijas Zemnieku savienība).

            Cienījamie kolēģi,  es pilnīgi piebiedrojos Seiles kundzei. Gribēju sacīt to pašu.

            Priekšsēdētājs. Paldies. Kā es saprotu, šeit tā ir arī rakstīts.

            Lūdzu, Krastiņa kungs!

            A.Krastiņš (Latvijas Nacionālās neatkarības kustība).

            Godājamie kolēģi,  kaut gan manas  frakcijas kolēģe Seiles kundze izteicās un Grīga kungs piekrita par astoņiem deputātiem, es tomēr ieteiktu jums apdomāties par principu, jo Nacionālās drošības komisija būs ļoti šaura komisija, kas nodarbosies pamatā ar budžeta jautājumiem šīm iestādēm.  Un pēc principa, kādas tai bija tradīcijas agrāk un kādas tās ir citās valstīs, šādu komisiju locekļi nodod zvērestu.  Tātad būtu vajadzīgs, lai 8 cilvēki zvērētu. Šinī gadījumā es ierosinātu, ka šādas komisijas personālsastāvs varētu būt 5 cilvēki. Taču princips varētu būt tāds, kādu ierosināja gan  Seiles kundze, gan Grīga kungs, - šai komisijai tiek izvirzīts neierobežots skaits deputātu, un mēs šeit balsojot lemjam ar balsu vairākumu.

            Priekšsēdētājs. Krastiņa kungs,  vai jums būs komentārs par 149.pantu, jo 149.pantā...

            A.Krastiņš. Jā, es ļoti atvainojos saviem kolēģiem par šo te, taču man vispār bija cits ieskats par 149.panta balsojumu. Es vēl lūgšu arī stenogrammu,  jo man ir tādas aizdomas, ka mēs,  balsojot par 149.pantu, šur tur izlaidām  šo skaitlisko sastāvu. Tas ir mans personīgais viedoklis, tā ka es vēl to pārbaudīšu, bet šinī gadījumā man nekas cits neatliek, kamēr neesmu to pārbaudījis, kā vien piekrist šim ierosinājumam. Taču pamatos es atbalstu šo principu, ka ir jābalso par katru kandidatūru.

            Priekšsēdētājs. Lūdzu, deputāt Kide!

            E.Kide (“Saskaņa Latvijai”).

            Tad, kad mēs darba grupā apspriedām  Nacionālās drošības komisijas funkcijas,  mums tai bija ieteiktas mazliet citas funkcijas, proti,  Nacionālās drošības komisijas kontrole par Aizsardzības un iekšlietu komisiju,   bet nevis kaut kādas budžeta lietas. Jo es nesaprotu, kāpēc gan  par budžeta lietām būtu jādod  zvērests, turpretī par šīm slepenajām  pārbaudes lietām  tāds gan varētu būt. Tomēr es uzturu spēkā to pašu priekšlikumu, kāds bija darba grupai, ka šo Nacionālo drošības komiteju pārstāv 8 cilvēki. No katras frakcijas atļauj iekļaut pa vienam cilvēkam, taču, ja kāda frakcija atsakās, lai tad arī atsakās. Tātad būtu 8 deputāti, bet nevis pēc balsu vairākuma, kā frakcija piedāvā.

            Priekšsēdētājs. Paldies. Ir divi priekšlikumi, Krastiņa kungs, es sapratu, ka jūsu priekšlikumu var izskatīt pēc tam, kad būs mainīts šis pants, jo ir Valsts prezidenta parakstītais likums par grozījumiem... Taču tagad ir divi priekšlikumi. Jā, es atvainojos... Deputāt Kostanda, lūdzu!

            O.Kostanda (Latvijas Nacionālās neatkarības kustība).

            Cienījamo priekšsēdētāj,  cienījamie deputāti!  Es domāju, ka tomēr tagad lai mūsu sēžu stenogrammās paliek skaidri noformulēts, ar ko nodarbosies šī komisija.  Es redzu, ka tagad šeit jau parādās vairākas versijas, jo viens izprot tā,  bet otrs citādāk.  Tāpēc domāju, ka tas mums ir skaidri jānosaka. Pirmkārt, šī Nacionālā drošības komisija pēc būtības ir speciālā komisija, tāpēc šeit Krastiņa kungs arī minēja par zvēresta nodošanu un tā tālāk. Šāda komisija nepieciešama uzraudzībai pār Drošības dienesta darbību Latvijā, un  tas nepārprotami lai mums paliek tomēr šeit,  stenogrammās.

            Dažādās valstīs ir dažāda prakse. Teiksim, Amerikas Savienotajās Valstīs šī uzraudzība pār Drošības dienestiem arī tiek  realizēta ar speciālas komitejas palīdzību. Tātad tās uzdevums ir pārbaudīt naudas līdzekļu izlietošanu. Tas ir pirmkārt.  Otrkārt, tai vienīgajai ir tiesības pārbaudīt Drošības dienesta plānotās un organizētās operatīvās operācijas, kas  ir notikušas. Treškārt. Aizsardzības un iekšlietu komisija, protams,  nodarbosies ar dažādiem gan mūsu aizsardzības, gan arī iekšlietu jautājumiem.  Katrā ziņā arī likumprojekti par drošības jautājumiem, par valsts nacionālo drošību, kā arī citi tamlīdzīgi tiks skatīti Aizsardzības un iekšlietu komisijā, taču šīs speciālās - es gribu uzsvērt vēlreiz -, šīs Nacionālās drošības komisijas uzdevums būs skatīt jebkurus likumdošanas aktu projektus, kas saistīti ar drošības jautājumiem valstī. Tātad tādas ir, lūk,  šīs kompetences, kas ir šai komisijai. 

            Par veidošanas principu. Es nedomāju, ka sakarā ar šiem uzdevumiem, kas te nāk klāt,  - gan šī  uzraudzība pār finansēm,  gan šī uzraudzība pār operācijām un darbību,  gan likumdošanas jautājumu skatīšana, šai komisijai vajadzētu būt tik mazai. 8 cilvēki varētu būt optimālais skaits,  taču jautājums  par komplektēšanas principu, protams,  varētu tikt risināts dažādi - vai nu  brīvi izvēlot un  ar balsošanu apstiprinot 8 deputātus, - un arī to atbalstītu, uzstādot kandidatūras, - vai arī saglabājot frakciju principu. Taču tajā gadījumā,  ja lieto frakciju principu,  būtu jāpadomā par kaut kādu atsevišķu proporcionalitāti, jo šeit tad varētu sekot arī Amerikas paraugam, kur tādā gadījumā valdošās frakcijas, kas ir ieguvušas vairākumu,  proporcionāli nosaka šīs pārstāvniecības normas.

            Priekšsēdētājs. Paldies.  Vai vēl kāds vēlas runāt? Deputāts Apsītis?            Lūdzu, jums vārds!

            R.Apsītis (“Latvijas ceļš”).

            Godātais Prezidij, godātie kolēģi! Es gribētu izteikt savas domas par terminoloģiju attiecībā uz Saeimas komisijām.  Mēs šodien runājām par pastāvīgajām komisijām un par nepastāvīgajām komisijām.  Ir izteikts arī priekšlikums nosaukt šīs dažas komisijas par savienojamās pārstāvniecības pastāvīgajām komisijām.  Priekšlikumi varētu būt daudzi un dažādi, bet mums tomēr vajadzētu saglabāt to terminoloģiju, kas jau ir noteikta Satversmē un Kārtības rullī.  Satversmes 25.pants runā tikai par komisijām, un  atbilstoši šim pantam arī Kārtības ruļļa 149.pantā ir noteiktas komisijas. Tātad nevis pastāvīgās vai nepastāvīgās komisijas,  bet tikai komisijas.

            Es gribētu norādīt arī uz to, ka jau kopš 16.jūlija ir stājies spēkā Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa izsludinātais likums par grozījumiem un papildinājumiem Saeimas kārtības rullī. Un tajā 149.pantā ir nosauktas šīs komisijas. Ja mēs gribam kaut kā īpaši nodalīt dažas komisijas (varbūt tā neoficiāli varētu teikt)  kā otrās pakāpes komisijas no pirmās pakāpes komisijām -,  tad varbūt neoficiāli mēs arī varētu šīs komisijas nosaukt par savienojamās pārstāvības komisijām, balstoties uz kolēģa Māra Budovska priekšlikumu.

            Un es vēl gribētu norādīt arī uz kādu terminoloģisku neprecizitāti, ka mēs visu laiku šeit rakstām un runājam par pārstāvniecībām. Kas tad ir pārstāvniecība? Pārstāvniecība jurista izpratnē ir iestāde - vēstniecība,  konsulāts un tā tālāk.  Šeit ir pavisam cits jēdziens - pārstāvības jēdziens. Tātad nevis “pārstāvniecība”, bet  “pārstāvība”.

            Es rezumēju: mums  nevajadzētu izgudrot kaut kādus jaunus nosaukumus,  bet gan vajadzētu balstīties uz Satversmi, uz Kārtības rulli un  16.jūlijā izsludinātajiem grozījumiem un papildinājumiem Saeimas kārtības rullī,  tātad runāt un  rakstīt tikai par komisijām.  Paldies.

            Priekšsēdētājs. Paldies. Kolēģi,  es ceru, mēs sapratām, ka deputāta Apsīša argumentiem ir liela taisnība, un  ir ļoti žēl, ka deputāts Apsītis šos savus argumentus izteica tikai tagad, runājot par Nacionālās drošības komisiju. Tie būtu bijuši ļoti vietā jau pašā sākumā, kad mēs sākām  šīs diskusijas par savienojamību, par savienojamajām pārstāvības komisijām,  bet es ceru, jo mums lēmuma pieņemšana vēl ir priekšā, ka mēs veidosim  komisijas un šo komisiju nosaukums tiešām precīzi atbildīs tam, kā tas ir likumā, uz kuru šeit mums, es domāju, pamatoti ja ne gluži aizrādīja,  tad vismaz ieteica balstīties deputāts Apsītis.

            Bet tagad pabeigsim  debatēt par Nacionālās drošības komisiju.  Vai jūs gribējāt runāt  par šo, deputāt Vaivad? Lūdzu!

            J.Vaivads (“Latvijas ceļš”).

            Cienījamie kolēģi! Tikai dažas piezīmes, lai pēc tam  neatgrieztos. Man  ir jāsaka paldies Karnupa kungam, kas norādīja, ka mēs nemaz tik nekorekti nerīkojamies. Tātad, ja jūs paskatāties šo projektu, tad redzat, ka virsraksts ir tieši tāds, kas atbilst Kārtības rullim un arī Satversmei. Mēs runājām par komisiju sastāva apstiprināšanas kārtību vispār, un tas pakārtojums, kādā veidā mēs tās nosaucam, - tā jau ir mūsu iekšējā vienošanās.

            Un otrs moments ir par šo Nacionālās drošības komisiju, par tām  funkcijām, kādas veiks šī komisija.  Es domāju, ka tie principi, kuri te izskanēja (varbūt izņemot šo finansiālo aspektu), tika jau diskutēti  arī šajā  darba grupā, un tur nekādu domstarpību nebija. Taču es domāju, ka tur ir vēl viena funkcija, tas ir, ka šī komisija veic uzraudzību arī pār to, kādā veidā tieši operatīvās rīcības nolūkā tiek īstenota tāda funkcija kā informācijas vākšana, tātad arī par to, kādā veidā notiek šī informācijas vākšana.  Arī tā ir viena no funkcijām, kas būs jārealizē šai komisijai.  Un, ja mēs šādā izpratnē saliekam visas šīs funkcijas,  kas tagad ir uzskaitītas,  tad es domāju,  tas arī noteiks šīs Nacionālās drošības komisijas darba virzienu. Paldies.

            Priekšsēdētājs. Paldies.  Vai vēl kāds vēlas izteikties? Deputāte Grava. lūdzu!

            I.Grava (Demokrātiskā centra partija).

            Tieši šī pēdējā piebilde, ko teica Vaivada kungs, runājot par šīs komisijas darbības funkcijām, šī informācijas vākšana liek man vēlreiz atgriezties pie tā jautājuma, kas ietilpst šajā komisijā, un atgādināt to, ka,  vienreiz jau šādā veidā balsojot, ka būs 5 tie, kuri ir visuzticamākie, tika no vienas likuma izstrādāšanas komisijas izslēgta vesela rinda frakciju. Šinī gadījumā atkal noteikti atkārtosies tas pats, tāpēc, lūdzu, pārdomājiet, vai ir izdevīgi no komisijas,  kas nodarbosies ar pārbaudi,  kā tiek vākta informācija gan par mums,  gan par jums,  izdzīt mūs ārā, jo... Es nesaku, ka jūs to izdarīsit,  bet tas ir potenciāli iespējams, jo frakcijas  ir astoņas,  bet uzticamie būs pieci. Un tāpēc es uzturu spēkā to pašu priekšlikumu, ko izvirzīju, kad mēs ar Vaivada kungu apspriedām komisijas skaitlisko sastāvu - ka te ir jābūt katras frakcijas pārstāvim - tātad 8 cilvēkiem. No katras frakcijas - viens pārstāvis, un šeit nav ko meklēt “pareizos” un “nepareizos”. Te nav ko meklēt, vai viņš ir ienaidnieks vai nav ienaidnieks, jo informācija tiks vākta par Latvijas Republikas iedzīvotājiem, un ne tikai par pilsoņiem.  Tāpēc arī domāju, ka te ir jābūt katras frakcijas pārstāvim, kas var izteikt savu viedokli. Ja tas reizēm ir nepieņemams,  tad komisijā ir pietiekami daudz cilvēku, kas to var novērtēt, nobalsot un piešķirt tam tālāko attīstību.

            Priekšsēdētājs. Paldies. Vai vēl kāds deputāts vēlas izteikt savu viedokli? Nav. Līdz ar to ir 2 priekšlikumi par Nacionālās drošības komisijas izveidošanas principu.

            Pirms priekšlikumu ierosināja deputāts Vaivads,  un  viņu atbalstīja deputāte Seile un vēl citi deputāti. Es ceru, deputāte Seile, ka jūsu priekšlikums neatšķiras no Vaivada kunga priekšlikuma? Un šis princips ir tāds: frakcijas iesniedz savus kandidātus, bet Saeima apstiprina komisiju 8 deputātu sastāvā.

            Otrs priekšlikums - frakcijas iesniedz pa vienam savam kandidātam komisijas sastāvā.

            Vai  varam balsot? Lūdzu, reģistrēsimies! Zvanu! Deputāti, notiek reģistrācija! Lūdzu rezultātu! Reģistrējies 91 deputāts.

            Balsosim pirmo piedāvājumu - frakcijas iesniedz savus kandidātus, un Saeima apstiprina komisiju 8 deputātu sastāvā. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! 58 - par,  20 - pret,  10 - atturas. Paldies.

            Otrs priekšlikums - frakcijas iesniedz pa vienam kandidātam no frakcijas, un Saeima apstiprina komisiju kopumā. Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 29,  pret - 41, atturas - 22. Ar 58 balsīm “par” tiek pieņemts priekšlikums, ka frakcijas iesniedz savus kandidātus, un Saeima apstiprina komisiju 8 deputātu kopumā.

            Komisiju sastāva apstiprināšanas kārtība ir akceptēta. Vai nebūtu lietderīgi tagad ierosināt pārtraukumu sēdes darbā līdz pulksten 15.00 vai līdz pulksten 14.30...? Varbūt, lai nemainītu ritmu un deputātu ieplānotos darbus,  pārtraukums varētu būt līdz 15.00. Tikmēr visas frakcijas iesniegtu savus priekšlikumus. Jau iesniegti ir no Demokrātiskās centra partijas,  “Latvijas ceļa”,  LNNK un apvienības “Tēvzemei un brīvībai”. Pārējās frakcijas nav iesniegušas.  Tikmēr jūs priekšlikumus operatīvi iesniegtu sekretariātā.

            Vienu mirklīti! Lūdzu uzmanību! Tūdaļ varēs izteikt paziņojumus savām frakcijām no tribīnes, lai būtu kārtība. Tikmēr Prezidijs vienkārši tehniski to visu apkopos vienā dokumentā, bet pulksten 15.00 mēs varētu sapulcēties šeit un akceptēt šo komisiju sastāvu jau personālijās, tātad akceptēt šīs komisijas, un līdz ar to tās būtu izveidotas, ja mēs iegūtu šādu Saeimas akceptu.

            Otrs jautājums, ko Prezidijs ierosina izskatīt pēc komisiju personāliju akcepta, ir deputātu alga.  Prezidijs ir lēmis, Frakciju padome ir lēmusi, un mums ir savs priekšlikums,  taču ir vajadzīgs Saeimas akcepts par deputātu algu. Arī to mēs izskatītu pēc pulksten 15.00.

            Karnupa kungs,  būs vēl paziņojumi frakcijām, tāpēc paliksim 2 minūtes uz vietas. Lūdzu, izmantojiet tribīni!

            V.P.Karnups (LNNK).

            Es vienkārši gribēju piebilst,  lai šo sakopojumu,  ko Prezidijs sagatavos,  izdalītu jau pirms balsošanas.

            Priekšsēdētājs. Noteikti! Vai frakcijām vēl ir paziņojumi? Lūdzu!

            A.Panteļējevs (“Latvijas ceļš”).

            “Latvijas ceļu” un arī Latvijas Zemnieku savienību lūdzu sanākt kopā pulksten  13.30 frakcijas telpās.

            Priekšsēdētājs. Vai citu paziņojumu nav? Pārtraukums līdz 15.00!

                                                (P ā r t r a u k u m s)

                                               

                                                Vakara sēde

                                                1993. gada 21. jūlijā

Sēdi vada Latvijas Republikas  

5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

            Priekšsēdētājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Godātie kolēģi, vai varam  sākt sēdes darbu? Turpinām izskatīt jautājumu par Saeimas komisiju apstiprināšanu.

            Saskaņā ar Prezidija un Frakciju padomes lēmumu lūdzu reģistrēties! Pulkstenis ir 15.00. Reģistrācija algai! Lūdzu rezultātu! 87 deputāti. Paldies.

            Par izskatīšanas procedūru. Ir priekšlikums katru komisiju skaitīt atsevišķi. Ja deputātiem būs kādi konkrēti iebildumi vai priekšlikumi par personālijām, varēs apspriest arī atsevišķi, un tad būs kopējs balsojums par komisiju,  bet,  nobeidzot izskatīt šo jautājumu, būs kopējs balsojums par mūsu nolēmumu “Par Saeimas komisijām” kopumā. Vai ir iebildes pret šo izskatīšanas  vai akceptēšanas kārtību?

            Lūdzu, Endziņa kungs!

            A.Endziņš (“Latvijas ceļš”).

            Cienījamo priekšsēdētāj,  cienījamie kolēģi! Man nav iebildumu pret apspriešanas un izskatīšanas kārtību,  bet man būtu priekšlikums vispirms  izlabot drukas kļūdas, lai nebūtu ārlietās Puriņa, lai nebūtu šeit Saimnieciskajā komisijā 93 locekļu un  tādu lietu.

            Priekšsēdētājs. Godātie kolēģi,  es gribētu atvainoties par visu šo situāciju mūsu darbinieku vārdā, bet, ja ir tāds ierosinājums, tad man jums ir jālūdz pārtraukums.  Cik ilgu laiku jums vajag, lai vēlreiz visu to... Kā, lūdzu? Vajadzētu 20 minūšu ilgu pārtraukumu. Vai deputāts Endziņš uztur spēkā šo prasību? Protams, protams... Mēs taču nebalsosim  kļūdainu ierakstu. Mēs vēlreiz atvainojamies kolēģiem par šīm kļūdām, jo man drusciņ jāaizstāv arī  darbinieki. Nebija jau tā, ka šie iesniegumi bija iesniegti laikā un  visu to lietu varēja darīt mierīgi. Diemžēl Kristīgo demokrātu savienības frakcija tikai tagad iesniedza.

            Lūdzu! (Kāds kaut ko saka no vietas.) Arī jums mēs atvainojamies! Velta Puriņa,  Indulis Bērziņš,  Georgs Andrejevs,  Oļģerts Pavlovskis, Mārtiņš Virsis, Visvaldis Klīve, Jānis Jurkāns, Andris Ameriks.

            Kristīgo demokrātu savienība ierosina Olafu Brūveru. Vai ir kādas iebildes? Vai varam balsot? Reģistrācija tikko ir bijusi, tāpēc, lūdzu, balsosim! Balsošanas režīmu! Balsosim  Ārlietu komisijas personālā sastāva akceptu! Lūdzu rezultātu! 87 - par,  1 - pret, 1 - atturas.Akceptēts.

            Budžeta un  finansu (nodokļu) komisija: Zigurds Tomiņš, Aivars Kreituss, Filips Stroganovs,  Alfrēds Žīgurs,  Imants Kalniņš, Ojārs Kehris, Valdis Birkavs, Andris Gūtmanis, Aija Poča, Andris Piebalgs, Gundars Bērziņš.

            Kristīgie demokrāti izvirza Aivaru Jerumani vai nākamo deputātu, kurš ieņems viņa vietu Saeimā.

            Godātie, to ir parakstījusi frakcijas sekretāre Aida Prēdeles kundze. Ja jūs nekomentēsit šo situāciju kaut kā citādāk, tad mums šeit vienkārši komisija pagaidām ir jāatstāj bez Kristīgo demokrātu savienības  pārstāvja, jo tā ierakstīt, kā jūs mums piedāvājat, ir grūti. Runājiet no tribīnes, lūdzu!

            A.Prēdele (Kristīgo demokrātu savienība).

            Mēs esam domājuši tad deputātu Grotu, kad viņš parādīsies, bet, tā kā viņš šobrīd nav deputāts, tad mēs atstājām  pagaidām tukšu vietu.

            Priekšsēdētājs. Paldies. Edvīns Kide un Jevgēnijs Zaščerinskis. Vai ir jautājumi? Vai varam balsot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas personālo sastāvu piedāvātajā variantā? Balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! 89 - par,  pret - nav, 2 - atturas.  Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas personālais sastāvs ir akceptēts.

            Juridiskā komisija: Gaļina Fjodorova, Māris Grīnblats, Māris Budovskis, Egils Levits, Aivars Endziņš, Romāns Apsītis, Jānis Lucāns, Jānis Ritenis. Nav iebildumu? Arī priekšlikumu nav.  Lūdzu balsošanas režīmu! Rezultātu! 90 - par, 1 - pret, atturas - nav. Juridiskās komisijas personālais sastāvs ir akceptēts.

            Cilvēktiesību komisija: Nikolajs Krasohins, Aleksandrs Pētersons, Eduards Berklavs,  Andrejs Panteļējevs, Inese Birzniece, Ruta Marjaša, Antons Seiksts, Ernests Jurkāns. Lūdzu,  vai ir iebildes vai kādi citi priekšlikumi? Nav. Lūdzu, balsosim! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! 87 - par, pret - nav, 1 - atturas.Cilvēktiesību komisijas personālais sastāvs ir akceptēts.

            Izglītības, kultūras un zinātnes komisija: Jānis Tupesis, Pauls Putniņš, Olga Dreģe, Larisa Laviņa, Dainis Stalts, Janīna Kušnere, Andrejs Siliņš, Jānis Vaivads, Dzintars Ābiķis, Irēna Folkmane, Leonards Stašs. No kristīgajiem demokrātiem - Aida Prēdele.  Vai ir kādas iebildes? Nav. Tad, lūdzu, balsošanas režīmu! Balsosim Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas personālo sastāvu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - 1, 1- atturas. Komisijas personālais sastāvs ir akceptēts.

            Aizsardzības un iekšlietu komisija: Kārlis Leiškalns, Martijans Bekasovs, Roberts Milbergs, Andrejs Krastiņš, Odisejs Kostanda, Ivars Silārs, Ģirts Kristovskis, Anita Stankeviča, Andris Līgotnis, Oskars Grīgs, Igors Bukovskis. Vai ir kādas iebildes? Nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! 86 - par, pret - nav. Komisijas sastāvs ir akceptēts.

            Valsts  pārvaldes un pašvaldības komisija: Jānis Kokins, Jānis Straume, Viesturs Pauls Karnups, Jānis Lagzdiņš, Māris Gailis, Vilnis Edvīns Bresis.

            “Latvijas ceļš” nav iesniedzis savu kandidātu. Šī vieta pagaidām paliek brīva. Vai ir kādas iebildes? Vai jūs tagad mēģināt vienoties vai var turpināt? Balsosim nosauktos deputātus, viņu iekļaušanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! 81 - par, 6 - pret, 5 - atturas. Akceptēts.

            Vides un sabiedrisko lietu komisija: Aivars Berķis, Ilmārs Dāliņš, Pēteris Tabūns, Lainis Kamaldiņš, Imants Daudišs, Edvīns Inkēns. Es vēl meklēju kristīgos demokrātus, kur viņi ir. Ir Anta Rugāte - Kristīgo demokrātu savienība. Vai ir kādas iebildes? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! 85 - par, 3 - pret,  atturas - 3. Paldies. Komisijas sastāvs ir akceptēts.

            Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija: Alfreds Čepānis, Andris Rozentāls, Voldemārs Novakšānovs, Aristids Lambergs, Anna Seile, Uldis Osis, Vilis Krištopāns, Raimonds Jonītis, Māris Graudiņš, Anatolijs Gorbunovs, Aleksandrs Bartaševičs, Juris Janeks, Ēriks Kaža. Un kristīgais demokrāts Uldis Lakševics. Vai ir iebildes? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 2, atturas - 1. Paldies. Komisija ir akceptēta.

            Sociālo un darba lietu komisija: Gunārs Resnais, Joahims Zīgerists, Pēteris Elferts.  Vai “Līdztiesībai” ir kandidāts? “Līdztiesības” frakcija iesaka Sociālo un  darba lietu komisijā Alfredu Rubiku. Frakcijas paraksts - Stroganovs. Un kristīgie demokrāti? - Andris Saulītis ir viņu pārstāvis Sociālo un darba lietu komisijā. “Saskaņa Latvijai” - Ludmila Kuprijanova, “Latvijas ceļam” paliek brīva vieta.

            Par “Līdztiesības” ierosinājumu. Deputātam Rubikam mandāts nav apstiprināts, un tāpēc, ja “Līdztiesības” frakcija ierosina viņu, tad par to būs atsevišķs balsojums. “Līdztiesības” ierosinājums paliek ierosinājuma līmeni, un balsojot atstāsim “Līdztiesībai” brīvu vietu šajā komisijā. Lūdzu, vai kāds vēl vēlas izteikt savu viedokli? Lūdzu! Vienu sekundīti, es nesapratu jūsu paceltās rokas nozīmi. (Kaut ko saka no vietas.) Ko jūs gribat darīt? (Daudzi runā reizē no vietas.) Deputāt Žīgur, lūdzu, nāciet tribīnē, jo tāds mūsu dialogs var izsaukt smieklus šeit, tāpēc vienkārši nevajag... Godātie kolēģi, visiem tribīne ir atklāta, lūdzu, nāciet!

            L.Kuprijanova (“Saskaņa Latvijai”).

            Cienītās dāmas un kungi! Es jūs ļoti aicinu nopietni izturēties pret šo komisiju. Tūlīt kļūs aktuāls dzīves līmenis, kā Ministru padomē pateica vadošā frakcija, tūlīt būs jāapspriež pensijas, bezdarbnieku pabalsta izmaiņas. Tie būs pirmie likumi, kas tiks skatīti šajā komisijā. Es saprotu, ka būtu ļoti interesanti teiksim... Es tad varētu piedāvāt kā savas kandidatūras par vadītājiem divus biedrus: vienu - Rubiku, otru - Zīgeristu, un tad jau varētu uzjautrināties. Taču tā ir ļoti nopietna komisija. Es aicinu “Līdztiesību”, es aicinu “Latvijas ceļu” tomēr izvirzīt savus kandidātus, jo tā ir smaga komisija. Tur būs jāveic visi aprēķini saistībā ar budžetu un jādod šiem likumiem, bet te paliek trīs cilvēki. Paldies.

            Priekšsēdētājs.  Lūdzu, deputāt Stroganov!

           

            F.Stroganovs (“Līdztiesība”).

            Cienījamie kolēģi deputāti! Mums vajag risināt šos jautājumus vēlreiz. Saeimā pēc Satversmes ir 100 deputātu. Mums šodien 100 deputātu nav. Viena deputāta mūsu frakcijā nav. Ja ir 100 deputātu, tad Saeima var risināt visus jautājumus. Šodien Saeimā nav 100 deputātu. Vienreiz mums vajag risināt arī šo jautājumu. Paldies par uzmanību!

            Priekšsēdētājs. Godātie kolēģi, mēs nevaram balsot deputāta kandidatūru, kuram nav apstiprināts deputāta mandāts. Tāpēc mēs balsosim par šo komisiju bez “Līdztiesības” ierosinājuma - bez Rubika kandidatūras, taču “Līdztiesībai” paliek šī vieta komisijā. Nav? Jā, ja jūs gribat izteikt savu viedokli - lūdzu! Deputāt Bresi, lūdzu, nāciet tribīnē! Jā, jūs gan runājat, taču es nedzirdu, ko jūs sakāt, un tad var iznākt, ka es jūs neuzklausu...

            V.E.Bresis (“Saskaņa Latvijai”).

            Kolēģi, es ierosinātu strādāt daudz ātrāk, jo mēs ļoti labi zinām, ka Rubikam nav apstiprināts mandāts, un arī “Latvijas ceļš” nevar pieteikt kandidātu. Man šķiet, ka mēs 10 minūtes pilnīgi velti tērējam laiku. Mēs jau sen varējām par šo komisiju nobalsot.

            Priekšsēdētājs. Paldies. Lūdzu, balsosim! Komisijā ir šādi deputāti: Gunārs Resnais, Joahims Zīgerists, Pēteris Elferts. Kristīgo demokrātu pārstāvis bija deputāts Saulītis, bet “Saskaņa Latvijai” - Ludmila Kuprijanova. Lūdzu, balsosim šo komisijas sastāvu! Rezultātu! 74 - par, pret -8, atturas - 8.Paldies. Komisijas sastāvs ir apstiprināts.

            Mandātu un iesniegumu komisija: Māris Budovskis, Olga Dreģe, Juris Sinka, Romāns Apsītis, Martijans Bekasovs. Vai Zemnieku savienība nav iesniegusi? Nav iesniegusi. Kristīgie demokrāti Mandātu un iesniegumu komisijā ir izvirzījuši Antu Rugāti, bet “Saskaņa Latvijai” - Irēnu Folkmani.

            Lūdzu, balsosim iesniegtās kandidatūras šai komisijai! Lūdzu rezultātu! 76 - par, 3 - pret, atturas - 1. Akceptēti.

            Nākamā ir Pieprasījumu komisija. Nosaukšu Pieprasījumu komisijas sastāvu. Te ir vajadzīgi 12 deputāti. Iesniegtas ir šādu deputātu kandidatūras: Alfreds Čepānis, Aivars Berķis, Gundars Bērziņš, Roberts Milbergs, Pēteris Tabūns, Imants Kalniņš, Valdis Birkavs, Imants Daudišs, Mārtiņš Virsis, Jānis Vaivads, Raimonds Jonītis, Aleksandrs Bartaševičs, Leonards Stašs. Un Gunārs Resnais no Zemnieku savienības. Balsosim katru atsevišķi, un tad izraudzīsimies pēc vairākuma principa, bet lai nebūtu mazāk par lēmuma pieņemšanas kvotu.

            Lūdzu, par procedūru, Budovska kungs!

            M.Budovskis (Latvijas Nacionālās neatkarības kustība).

            Priekšsēdētāja kungs, man būtu cits procedūras ierosinājums.

            Priekšsēdētājs. Lūdzu!

            M.Budovskis. Starpfrakciju padomē tika pieņemti visi šie 12 cilvēki, kurus attiecīgi pēc proporcionālā sadalījuma principa bija izvirzījusi katra frakcija. Es domāju, ka šinī gadījumā viens cilvēks ir nācis klāt, un  tas nav saskaņots Starpfrakciju padomē. Līdz ar to es domāju, ka procedūru varētu risināt šādi - varētu nobalsot par tiem 12 cilvēkiem, kuri ir apstiprināti Starpfrakciju padomē, un  tad par vienu atsevišķi.

            Priekšsēdētājs. Budovska kungs, divi ir nākuši klāt! Vai frakcijas labprātīgi neatsauc savus pārstāvjus, ņemot vērā to, ka tās ir lauzušas vienošanos, kas ir stipri liels pārkāpums? Nē. Cits nekas neatliek, Budovska kungs, un es jūsu ierosinājumu nevaru tālāk virzīt, jo ir jābalso par katru kandidātu. Par procedūru? Lūdzu, Vaivada kungs!

            J.Vaivads (“Latvijas ceļš”).

            Cienījamie kolēģi, manuprāt, ir jāprecizē. Tikai katram no šiem kandidātiem. kā es sapratu no priekšsēdētāja teiktā, ir jāsaņem noteikts balsu skaits.

            Priekšsēdētājs. Jā,  puse no balsojušo skaita. Mēs reģistrēsimies. Reģistrēsimies un tad redzēsim, cik ir puse un plus viens.

            J.Vaivads. Skaidrs.

            Priekšsēdētājs. Par komisiju kopumā, kā jūs saprotat, ir formāls balsojums,  bet tas vienmēr tomēr tiek darīts.

            Karnupa kungs, vai jūs par procedūru? Lūdzu, deputāt Panteļējev!

            A.Panteļējevs (“Latvijas ceļš”).

            Cienījamais priekšsēdētāj! Es gribu atgādināt, ka, apstiprinot iepriekšējās komisijas, mēs rīkojāmies citādāk. Mēs sakārtojām ar relatīvo balsu vairākumu pirmos 12 un pēc tam apstiprinājām ar pusi plus viens komisiju kopumā. Tāda pati bija mūsu rīcība, arī izveidojot Izmeklēšanas komisiju. Mēs vispirms sakārtojām pēc relatīvā balsu vairākuma un pēc tam nobalsojām kopumā ar pusi plus viens. Tāda mums bija iepriekšējā rīcība.

            Priekšsēdētājs. Diemžēl es par to saņēmu aizrādījumu no kvalificētiem juristiem, ka tad, ja Saeima pieņem lēmumu vai nolēmumu, tas tik un tā uzreiz attiecas uz Kārtības rulli, kurā ir ierakstīts: puse no klātesošajiem plus viens.

            Par procedūru, lūdzu, deputāt Budovski!

            M.Budovskis (Latvijas Nacionālās neatkarības kustība).

            Priekšsēdētāja kungs, es gribētu no jums dzirdēt, kuri ir tie kandidāti, kuri šobrīd ir ierosināti pretēji Starpfrakciju biroja norunai?

            Priekšsēdētājs. Kā jūs saprotat, Budovska kungs, mums veidojas dialogs, kas nav atļauts saskaņā ar Kārtības rulli,  bet frakcijas jau neatzīstas. Es ļoti korekti prasīju, lai tomēr pasaka un varbūt atsauc šīs kandidatūras.

            Par procedūru? Lūdzu - Indulis Bērziņš!

            I.Bērziņš (“Latvijas ceļš”).

            Man ir jautājums ļoti kvalificētiem juristiem: kā jūs šeit viņus kvalificējat? Ko darīt tādā gadījumā, ja Saeima pieņem lēmumu par visiem 14 kandidātiem, par katru nobalsojot 50 plus viens par ieslēgšanu šinī komisijā, tajā pašā laikā, ja vienam no šiem ir, pieņemsim, saņemtas 80 balsis un vienam tiešām ir 50 plus viens? Tātad par katru atsevišķi tiek pieņemts Saeimas lēmums un  viņam ir jābūt šajā komisijā. Nevar taču divreiz pieņemt lēmumu par vienu un to pašu...

            Priekšsēdētājs. Bērziņa kungs, tāda prakse mums līdz šim jau bija. Ne mazāk kā vienu... Sekundīti, kolēģi, nav nekādu problēmu! Ne mazāk kā puse no klātesošajiem plus viena balss, un pēc tam pēc vairākuma principa.

            I.Bērziņš. Skaidrs.

            Priekšsēdētājs. Lūdzu, deputāte Grava! Mēs jau sen būtu izlēmuši.

            I.Grava (Demokrātiskā centra partija).

            Man ir kompromisa variants. Starpfrakciju padomē mēs vienojāmies, ka būs 12, bet tagad ir parādījušies 14. Nobalsosim vispirms par 12 vai par 14. Un, ja nobalsosim par to, ka ir 14, tad vienosimies par katru kandidatūru atsevišķi.

            Priekšsēdētājs. Godātā kolēģe, es nevaru šo priekšlikumu likt uz balsošanu, jo mums ir paredzēti 12. Varbūt es jūs nesapratu? Nē, skaitliskais sastāvs ir minēts Rullī.

            Lūdzu, deputāt Lamberg!

            A.Lambergs (Latvijas Nacionālās neatkarības kustība).

            Skatoties pēc iepriekšējā locekļu skaita no katras frakcijas, ir pieradies klāt viens ekstrakandidāts no “Latvijas ceļa” un viens - no Zemnieku savienības. Es domāju, ka šis tiešām ir nepatīkams gadījums, kad atkal tiek traucēts, mēģinot uzbāzt vai ietekmēt mazākumu ar savu vairākumu. Galu galā tika izvirzīti 12 kandidāti, un  4 bija jābūt no “Latvijas ceļa” un vienam no Zemnieku savienības. Es lūdzu “Latvijas ceļam” un Zemnieku savienībai atsaukt pa vienam kandidātam un netraucēt šo darbu. Paldies.

            Priekšsēdētājs. Tā, lūk! Godātais Panteļējeva kungs, man liekas, ka pēc šā paziņojuma jums vajadzētu sniegt īsu komentāru. Vai jūs gribētu to sniegt? Kamēr jūs apspriežaties, deputāts Sinka lūdz vārdu par procedūru. Tātad uzstāsies deputāts Sinka un pēc tam deputāts Panteļējevs.

            J.Sinka (“Tēvzemei un brīvībai”).

            Priekšsēža kungs! Tas nevarētu būt formulēts kā priekšlikums, pie tam  man būtu bijis jāiesniedz kaut kas... Vai nevarētu lūgt godājamo Saeimu tagad vienkārši nobalsot?

            Priekšsēdētājs. Paldies. Deputāts Resnais, lūdzu, tribīnē!

            G.Resnais (Latvijas Zemnieku savienība).

            Izsaku pateicību tiem, kuri mani izvirzīja šajā komisijā, bet es lūdzu un atsaucu savu kandidatūru, jo jau esmu vienā komisijā, par kuru ir nobalsots. Es atvainojos,  bet lūdzu atsaukt manu kandidatūru. (Aplausi.)

            Priekšsēdētājs. Lūdzu, deputāt Panteļējev!

            A.Panteļējevs (“Latvijas ceļš”).

            Cienījamais priekšsēdētāj! Sakarā ar mūsu vienošanos, ka šo komisiju mēs komplektēsim pēc relatīvā balsu vairākuma, mēs arī izvirzījām šos kandidātus. Jums šinī gadījumā ir iespēja viņus novērtēt. Rēķins ir ļoti vienkāršs - mēs nobalsojam un darbojamies. Es domāju, ka tagad īstenībā proporcionalitāte pēc Resnā kunga priekšlikuma ir pilnīgi ievērota, jo pašlaik... (Atskan iebildumi no zāles.) Jā, bet šinī gadījumā ir tieši tāda pati situācija. Ja mēs ļoti atklāti un godīgi runājam, tad Pieprasījumu komisija ir tā komisija, kura nosaka situāciju, kas attiecas uz neuzticības izteikšanu valdībai. Ja tagad mēs paturam 5 “Latvijas ceļa”kandidātus un 1 Zemnieku savienības kandidātu, tad valdošajai koalīcijai ir tieši puse - 50 procentu, un tas, es domāju, ir pilnīgi normāli. Tas atbilst tai situācijai, kāda šeit bija ar to balsošanu. Katrā ziņā mēs neredzam iespēju te tagad atsaukt.

            Priekšsēdētājs. Godātie kolēģi! Mums ir jāieklausās deputāta Sinkas lūgumā un jāizlemj šī lieta balsojot, jo nekādi citi priekšlikumi šeit papildus nav ienākuši. Lūdzu! Vēlreiz tribīnē deputāts Andrejs Panteļējevs.

            A.Panteļējevs. Jā, man tiesām ir jāatvainojas visiem klātesošajiem. Acīmredzot ir pietiekami daudz laika pagājis kopš tā brīža, kad es beidzu Fizikas un matemātikas fakultāti, tāpēc man nedaudz vājāk sokas ar rēķināšanu. Es par to tiešām atvainojos, un šinī gadījumā mēs šeit atsaucam Valda Birkava kandidatūru. (Aplausi.)

            Priekšsēdētājs. Vai ir vēl kādi iebildumi vai citi priekšlikumi? Paldies. Balsosim komisijas sastāvu kopumā! Jā, Pieprasījumu komisiju kopumā ar tām izmaiņām, kuras šeit deputāti pateica, atsaucot divas kandidatūras - Valdi Birkavu un deputātu Resno. Lūdzu rezultātu! 85 - par, 3 - pret, 4 - atturas.

            Jūs gribējāt par procedūru?

            Tagad Revīzijas komisija: Andrejs Siliņš, Alfrēds Žīgurs, Igors Bukovskis, Voldemārs Novakšānovs, Ilmārs Dāliņš. Kā, lūdzu? Voldemāru Novakšānovu ierosina Zemnieku savienība, bet Ilmāru Dāliņu - “Tēvzemei un brīvībai”. 3 locekļi ir vajadzīgi, un būs balsojums. Par procedūru? Lūdzu - deputāts Kide!

            E.Kide (“Saskaņa Latvijai”).

            Mums pēc proporcijas bija paredzēti 3 locekļi, tāpēc es domāju, ka trim arī vajadzētu palikt. Te atkal ir pielikti divi klāt. Es ierosinātu viņus noņemt un palikt pie tādas proporcijas, kādu darba grupa apstiprināja un pieņēma.

            Priekšsēdētājs. Godātais kolēģi Kide! Mūsu lēmumā, kuru mēs pieņēmām par komisiju sastāva apstiprināšanas kārtību, mēs esam Revīzijas komisijai akceptējuši tādu principu, ka katra frakcija, kas to vēlas, var deleģēt savu pārstāvi. Var deleģēt tikai vienu savu pārstāvi no frakcijas. Kas vēlas, iesniedz savas kandidatūras... Lūdzu, deputāt Panteļējev!

            A.Panteļējevs (“Latvijas ceļš”).

            Jā, cienījamais priekšsēdētāj, es tomēr negribētu, lai mūsu iepriekšējā gadījumā izdarītais solis kalpotu par iemeslu tagad sajaukt visu to, ko mēs iepriekš paši nobalsojām. Mēs paši pirms pārtraukuma nobalsojām, ka šīs komisijas mēs ievēlam ar relatīvo balsu vairākumu. Es lūdzu to ievērot un tagad neatsaukties uz kaut kādu proporcionalitāti.

            Priekšsēdētājs. Vai ir vēl citi priekšlikumi? Nav. Būs balsojums par Andreju Siliņu, Alfrēdu Žīguru, Igoru Bukovski, Voldemāru Novakšānovu un Ilmāru Dāliņu. Katram no kandidātiem vajag saņemt pusi no klātesošo balsīm, un pēc tam ievēlēti būs tie, kuri saņems balsu vairākumu. Trīs, kuri būs saņēmuši balsu vairākumu.

            Lūdzu reģistrēties! Rezultātu! 79. Tātad, cik vajag? Ir vajadzīgas 40 balsis, lai būtu pieņemts lēmums.

            Godātie kolēģi, vai jūs atļaujat balsot tikai “par”? Tas neiespaidos... Nav iebilžu? Balsosim tikai “par”... Jā, jā, es atvainojos, jūs, protams, varat balsot, kā paši gribat, bet skatīsim tikai “par” balsis, lai ietu ātrāk.

            Lūdzu - Andrejs Siliņš! Balsošanas režīmu! Rezultātu! 49.

            Alfrēds Žīgurs. Balsošanas režīmu! Rezultātu! 51. Paldies.

            Igors Bukovskis. Balsosim! Rezultātu! 47.

            Voldemārs Novakšānovs. Balsosim! Rezultātu, lūdzu! 52.

            Ilmārs Dāliņš. Lūdzu, balsosim! Rezultātu! 28.

            Nosauciet, lūdzu! Pēc maniem datiem, šeit ir ievēlēti: Siliņš, Žīgurs un Novakšānovs. Vai ir iebildes?

            Lūdzu, balsosim komisijas sastāvu kopumā! Lūdzu rezultātu! 71 - par, 7 - pret, 13 - atturas. Revīzijas komisija kopumā ir akceptēta.

            Nacionālās drošības komisija. Debatēs ir pieteicies Aristids Lambergs. Lūdzu!

            A.Lambergs (Latvijas Nacionālās neatkarības kustība).

            Es runāšu LNNK frakcijas vārdā. LNNK frakcija nobalsoja un lūdz  šos Drošības komisijas locekļus pašreiz nebalsot, bet nobalsošanu atlikt līdz tam brīdim, kad būs noskaidroti tie vārdi jeb cilvēki, kuri atrodas tā saucamajos maisos. Lai šis jautājums tiek noskaidrots vispirms, un tad varētu balsot par Drošības komisijas locekļiem. Paldies!

            Priekšsēdētājs. Vai vēl ir kādi citi priekšlikumi? Lūdzu, deputāt Panteļējev!

            A.Panteļējevs. Cienījamais priekšsēdētāj! Tādā gadījumā mums ļoti ilgi būs jāatliek Nacionālās drošības komisijas apstiprināšana, jo esamība vai neesamība “maisos” vēl pati par sevi neko nepierāda. Tiesisks fakts par cilvēka sadarbību ar Valsts drošības komiteju iestājas tikai tad, kad to izspriež attiecīgie kompetentie orgāni, nevis tad, kad mēs apskatāmies, vai ir maisā vai nemaisā, vai arī blakusmaisā ir kaut kur kāds uzvārds. Tāpēc es domāju tā: ja mēs sāksim šobrīd ieviest šīs te sekas, tad tam var būt tālākas... Es domāju, ka attiecībā uz cilvēka sadarbību ar Valsts drošības komiteju ir jāiedarbina attiecīgais tiesiskais mehānisms. Ja mēs esam gatavi līdz tam brīdim gaidīt, tad tas ir cits jautājums. Tad mēs, protams, varam atlikt ļoti ilgi Nacionālās drošības komisijas darbību, kamēr mēs tiešām noskaidrosim un pierādīsim, kuri deputāti ir sadarbojušies ar Valsts drošības komiteju vai nav to darījuši. Esamību vai neesamību “maisos” es šeit neuzskatu par faktu, kuru mēs šinī gadījumā varētu izvirzīt kā kritēriju.

            Priekšsēdētājs. Lūdzu reģistrēties! Tagad būs reģistrācija, un tad balsosim Aristida Lamberga priekšlikumu. Reģistrācija! Lūdzu rezultātu! 91. Lai būtu pieņemts lēmums, vajadzīgas 46 balsis.

            Deputāts Aristids Lambergs ierosināja atlikt šīs komisijas personālizskatīšanu. Kā, lūdzu?... (No zāles kaut ko skaidro.) Deputāt Jonīti, jūs saņemat piezīmi. Es deputātiem ļoti lūdzu: ja jums ir kādas iebildes pret procedūru, tad paceliet roku vai mandātu, dodieties uz... Tagad, lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! 37 - par, 36 - pret, atturas - 18. Jūsu priekšlikums nav akceptēts.

            Tagad par personālsastāvu: Oskars Grīgs, Lainis Kamaldiņš, Andrejs Panteļējevs, Gunārs Meierovics, Jānis Straume, Andrejs Krastiņš, Odisejs Kostanda, Kārlis Leiškalns, Jānis Lucāns, Ludmila Kuprijanova un Jānis Ritenis. Paliek, ka ir reģistrējies 91 deputāts. Nav iebildes? Par procedūru, lūdzu, deputāt Amerik!

            A.Ameriks (“Saskaņa Latvijai”).

            Man ir neliels jautājums Balsu skaitīšanas komisijai. Ja mēs reģistrējamies un iegūstam, piemēram, skaitli 91, bet šajā zālē sēž vairāk cilvēku, un tad, kad ir balsojums, piemēram, ir 94 vai 95... Tādā gadījumā jautājums ir vienkāršs - ja mēs gribam panākt kādu vairākumu, tad 2 vai 3 cilvēki tanī brīdī nereģistrējas, bet pēc tam balsojot panāk to pašu rezultātu. Tātad: kas ir izejošie dati? Vai tas ir 91 cilvēks, kurš ir piereģistrējies? Taču tādā gadījumā monitorā ir jāparādās arī tiem, kuri nav reģistrējušies, un tad šis balsojums neskaitās. Ja nereģistrējas, bet tomēr pēc tam balso “par” vai “pret”, tad tādā gadījumā šis spēku īpatsvars atkal tiek izmainīts. Man vienkārši ir jautājums Balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētājam, lai viņš komentē.

            Priekšsēdētājs. Ja tiek konstatēta tāda situācija, tad deputāti, kuri to redz, var pieprasīt paskaidrojumus Balsu skaitīšanas komisijai, un tad, kā es saprotu, Balsu skaitīšanas komisija var paņemt izdruku, un to deputātu balsis, kuri nav reģistrējušies, vienkārši ir jāatskaita nost.

            Lūdzu, par procedūru!

            A.Endziņš (“Latvijas ceļš”).

            Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Man liekas, ka Amerika kungam ir pilnīga taisnība. Acīmredzot šī reģistrēšanās pirms balsošanas ir pilnīgi lieka, jo balsojot mēs arī reģistrējamies. Un man liekas, ka tādējādi šeit, saskaitot kopā “par”, “pret” un “atturas”, ir redzams, kas piedalās balsošanā. Un no tā mums tad arī ir jārēķina, kāda katrreiz būs šī kvota. Jo ir pilnīga taisnība Amerika kungam, ka pietiek pāris cilvēkiem nereģistrēties, bet pēc tam balsot, lai mums būtu jau pavisam cits kvorums.

            Priekšsēdētājs. Cik garš, tik plats! Jums tūlīt var oponēt: taču tad tie deputāti, kuri ir zālē, kuri grib būt klātesošie, bet negrib piedalīties balsošanā, tiem tad šī iespēja ir liegta. Kā, lūdzu? Nē, te ir acīmredzams, ka tad, ja kolēģi tā rīkojas, tad vienkārši tas ir... Es nezinu, kā lai to nosauc... To vienkārši vajadzētu konstatēt, un tad, kad būtu publiski zināms, tad mēs varētu runāt. Vai tiešām tagad šī procedūra ir tāda, ka mums nevajag reģistrēties? (No zāles skan dažādas balsis.) Lūdzu, Silāra kungs!

            I.Silārs (“Latvijas ceļš”).

            Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Endziņa kungam bija pilnīga taisnība. Reģistrācija iepriekš ir vajadzīga tikai tādēļ, lai pārbaudītu kvorumu. Un to priekšsēdētājs, ja viņam rodas šaubas par kvorumu, var izvirzīt jebkurā laikā. Pašreiz, redzot zālē esošo deputātu skaitu, par kvorumu šaubu nav. Reģistrācija notiek katra balsojuma gadījumā, jo balsotāji, nospiežot attiecīgo pogu, kādu viņi grib, ar pulti piereģistrējas. Nospiežot jebkuru pults pogu, deputāts automātiski piereģistrējas konkrētajā balsojumā, un, saskaitot visus “par”, “pret un “atturas” kopā, mēs redzam to deputātu skaitu, cik ir ņēmuši dalību konkrētajā balsojumā. To mēs varam izdalīt uz pusi un spriest, cik ir puse plus viens, vai arī dalīt uz pusi, ja ir nepāra skaitlis.

            Priekšsēdētājs. Paldies. Varam sākt jaunu dzīvi! Kaut gan krīzes situācijā, kad vajadzēja tiešām šo kvorumu noteikt, balsojošo skaits bija lielāks, bet reģistrējušos skaits bija mazāks. Un tur atkal sākas otra problēma. Jā, tagad jebkuras pogas nospiešana ir arī reģistrācija, un tā tas ir. Tad vienkārši es jūs lūdzu vienmēr momentā rēķināt kopējo skaitu, un tas būs reģistrējušamies skaits, kurš būs sastādīts no “atturas”, “pret” un “par”. Paldies.

            Sāksim balsot! Par Oskaru Grīgu - lūdzu! Balsošanas režīmu! Balsojiet, lūdzu! Rezultātu! 60 - par, 10 - pret, 19 - atturas. Tagad vajag visu.

            Lainis Kamaldiņš. Balsosim! Rezultātu! 50 - par, 15 - pret, 24 - atturas. Paldies.

            Andrejs Panteļējevs. Balsosim! Lūdzu rezultātu! 48 - par, 17 - pret, 21 - atturas.

            Gunārs Meierovics. Balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim! Rezultātu! 50 - par, 19 - pret, 20 - atturas. Paldies.

            Jānis Straume. Balsosim! Rezultātu! 37 - par, 20 - pret, 30 - atturas.

            Andrejs Krastiņš. Balsosim! Rezultātu! 29 - par, 37 - pret, 31 - pret. Es atvainojos, 27 - atturas.

            Odisejs Kostanda. Balsošanas režīmu! Balsosim! Rezultātu! 46 - par, 16 - pret, 24 - atturas.

            Kārlis Leiškalns. Balsosim! Rezultātu! 48 - par, 19 - pret, 19 - atturas.

            Jānis Lucāns. Balsosim! Rezultātu! 29 - par, 33 - pret, 25 - atturas.

            Ludmila Kuprijanova. Balsosim! Rezultātu! 41 - par, 20 - pret, 21 - atturas.

            Jānis Ritenis. Kā, lūdzu? (Kāds kaut ko saka no vietas.) Kāpēc jūs neievērojat instrukciju? Es tad atvainojos! (Zālē kņada.) Silāra kungs, ko mums tagad darīt? Tātad, ja deputāts apgalvo, ka trīs balsojumos deg lampiņa, tad trīs balsojumi ir jāpārbalso.

            I.Silārs. Cienījamie kolēģi! Nevajag šos balsojumus pārbalsot. Gluži vienkārši, operatoram ir jāapstiprina, ka Endziņa kungam nav parādījies rezultāts. Un Endziņa kungam par šiem balsojumiem ir jāpasaka, ka viņš ir vēlējies balsot, un tas ir jāpieskaita klāt pie konkrētā “par”, “pret” vai “atturas”.

            Priekšsēdētājs. Paldies. Tad saskaņā ar jūsu priekšlikumu sāksim ar Leiškalnu. Vai jūs varat atgriezties pie Leiškalna kandidatūras un pateikt, kā jūs balsojāt par Leiškalnu? “Par”. Lūdzu, kur ir par Leiškalnu? Visos trijos pēdējos balsojumos tiešām ir - Endziņa kungs nav balsojis. Tātad pierēķināsim klāt. Par Leiškalnu “par” tad ir 49. Par Lucānu - 30. Un par Kuprijanovu - 42. Paldies.

            Balsošanas režīmu! Balsosim Jāņa Riteņa kandidatūru! Lūdzu. Kā, lūdzu? Viens papildus “par”. Lūdzu rezultātu! 52 - par, 26 - pret, 11 - atturas. Tagad, lai būtu precīzi, jo dubults neplīst, veltīsim vienu minūti rēķiniem! Nē, katram ir citādāk jārēķina, tikai uz reģistrāciju vairs nevar skatīties.

            Godātie kolēģi, tas vairs nav tik viennozīmīgi. Tātad tagad faktiski uz tablo bija iepriekšējā reģistrācija. Reģistrācijai uz tablo nav nekādas nozīmes. Reģistrācija ir “par”, “pret” un “atturas”, saskaitot kopā. Taču man te mēģina iestāstīt ko citu. Mēs savas debates laikam pabeigsim Prezidijā. Tās vienkārši ir šaubas, kuras vēlreiz varbūt vajadzēs izpētīt. Taču, tā kā mēs visi vienojāmies, ka klātesošo skaits ir balsojušo skaits, tad tā arī rēķināsim. Līdz šim deputāti, sēžot zālē, varēja reģistrēties un pēc tam nepiedalīties balsošanā, bet viņi bija klātesoši. Tātad problēmas ir vienā gadījumā un būs arī otrā gadījumā. Lūdzu - deputāts Siliņš! Par procedūru.

            A.Siliņš (“Latvijas ceļš”).

            Par procedūru. Šeit atrisinājums ir, bet ne momentā. Ir jāievieš arī 4.poga - “nepiedalos”. Tad visi jautājumi tiks atrisināti. Ir iespējama liela demokrātija. Un jāievieš arī vēl viena aile šeit blakus skaitļiem - procenti. Cik procentu katra aile ir dabūjusi. Un tādā gadījumā mēs ietaupīsim ļoti daudz laika. Tas ir priekšlikums nākotnei, nevis šodienas izlemšanai. Es domāju, ka to tehnikas laikmetā var diezgan ātri izdarīt.

            Priekšsēdētājs. Ir rezultāts? Vienu sekundīti! Maza konsultācija! (Skaita un rēķina.)

            Kolēģi, mums šeit ir problēmas. Vienu sekundīti, es pakonsultēšos ar Balsu skaitīšanas komisiju. Tātad to deputātu, kuri nepiedalās balsošanā, nav klāt? Un klātesošos nosaka, summējot “par, “pret” un “atturas”. Šis princips, ko jūs tagad, Daudiša kungs, proponējat, tas ir labs princips, bet kur kas parādās? Par iepriekšējo kandidatūru balsoja, bet, ja nav pat reģistrācijas “par”, “pret”, “atturas”, tad kur ir šis skaitlis par kopā reģistrējušamies?

            Tagad nākamais balsojums. Te ir reģistrācija, un, ja tā ir lielāka par balsojošo skaitu, tad to nedzēš, tad tā paliek, un te iznāk mazāk. Tad deputāts ir klāt šeit zālē. Taču mums ir jānorunā par vienu principu un jārīkojas pēc viena principa. Deputātam Amerikam acīmredzot bija taisnība, jo tad parādās tāda iespēja, ka tas deputāts, kurš vienkārši nereģistrējas, līdz ar to šo latiņu nolaiž zemāk, bet pēc tam viņš balsošanā piedalās un tādējādi paceļ, pieņemsim, “par” latiņu. Tāpēc princips, ka “par”,”pret”,”atturas” ir klātesošie, turpmāk tiks stingri ievērots. Ja atkal radīsies kādas šaubas, tad mēģināsim kopīgi lemt, kamēr būs jaunas podziņas. Es saprotu, ka šīs idejas ir ļoti labas, bet rēķināšana būs liela.

            Tagad jums vārds.

            A.Berķis. Tātad ir ievēlēti...

            Priekšsēdētājs. Varbūt nosauciet arī “par”, “pret” un “atturas”.

            A.Berķis (Latvijas Zemnieku savienība).

            Ir ievēlēti: Oskars Grīgs (60 - par, 10 - pret, 19 - atturas), Lainis Kamaldiņš (50 - par, 15 - pret, 34 - atturas), Andrejs Panteļējevs (48 - par, 17 - pret, 21 - atturas), Gunārs Meierovics (50 - par, 19 - pret, 20 - atturas), Odisejs Kostanda (46 - par, 16 - pret, 24 - atturas), Kārlis Leiškalns (49 - par, 19 - pret, 19 - atturas), Jānis Ritenis (52 - par, 26 - pret, 11 - atturas). Septiņi cilvēki.

            Nākamā ir Ludmila Kuprijanova, kurai ir tikai 42 balsis no 83 balsojušajiem. Tātad nav puses. Piedošanu, tiešām ir! Tātad Kuprijanova - 42 - par, 20 - pret, 21 - atturas. Ir tieši astoņi cilvēki. Kuprijanovas kundze ir ietverta komisijā.

            Priekšsēdētājs. Vēlreiz nolasiet uzvārdus bez rezultātiem!

            A.Berķis. Oskars Grīgs, Lainis Kamaldiņš, Gunārs Meierovics, Jānis Ritenis, Kārlis Leiškalns, Andrejs Panteļējevs, Odisejs Kostanda, Ludmila Kuprijanova.

            Priekšsēdētājs. Un Ritenis?

            A.Berķis. Jā, arī Jānis Ritenis.

            Priekšsēdētājs. Astoņi. Labi. Balsosim komisijas sastāvu kopumā! Es ļoti atvainojos, balsošanas laikā nevajag traucēt. Kad balsojums ir pabeigts, tad var... Lūdzu rezultātu! 67 - par, 5 - pret, 8 - atturas. Paldies. Komisijas sastāvs ir akceptēts.

            Saimnieciskā komisija. Trīs locekļi: Inese Birzniece, Viesturs Pauls Karnups un Andris Ameriks. Vai ir kādas iebildes? Nav.

            Lūdzu, balsosim! Rezultātu! 80 - par, 3 - pret, 3 - atturas. Paldies. Lūdzu, pārbaudiet, kāds ir deputāta Saulīša balsojums. Saulīša kungs nebalsoja. Jūs? Jā. Viens papildus “par”. Paldies. Deputāts Saulītis - “par”. 81 - par, 3 - pret, 3 - atturas. Akceptēts.

            Uz reģistrācijas tablo, lūdzu, neskatieties! Mēs reģistrācijas tablo neņemam vērā, mēs paši taču tā norunājām. Mēs ņemam vērā “par”, “pret”, “atturas”. Godātie kolēģi, ko jūs atkal...

            Mandātu un iesniegumu komisijā Latvijas Zemnieku savienība ierosina iekļaut Jāni Kokinu. Tur  ir tukša vieta, tā ir norma, kuru mēs esam...

            Lūdzu, balsosim Jāņa Kokina iekļaušanu Mandātu un iesniegumu komisijā. Lūdzu, balsosim! Rezultātu! Viens papildus “par”. 73 - par, 1 - pret, 7 - atturas. Paldies. Šinī komisijā Jānis Kokins tiek iekļauts.

            Vai ir vēl kādi papildinājumi? Nav.

            Tad balsosim šīs Saeimas komisijas sastāvu kopumā! Lūdzu rezultātu! Par - 86. Neviena roka nav pacelta. 86 - par,  1 - pret, 3 - atturas. Komisiju sastāvs ir akceptēts.

            Lūdzu, lemsim par visu komisiju pirmajām sēdēm.

            A.Panteļējevs (“Latvijas ceļš”).

            Man ir lūgums. Es saprotu, ka saskaņā ar Kārtības rulli sekretāram tās ir jāsasauc. Man ir lūgums - mūsu frakcijas vārdā komisijas sasaukt, sākot ar pirmdienu, ņemot vērā to, ka mums nedēļas nogalē ir paredzēts seminārs. Tātad, ja varētu, lūdzam sasaukt pirmdien.

            Priekšsēdētājs. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Lūdzu - deputāts Endziņš!

            A.Endziņš (“Latvijas ceļš”).

            Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Tas mums nav jālemj. Kārtības rullis nosaka to, ka komisiju uz pirmo sēdi sasauc Saeimas sekretārs vai viņa biedrs. Acīmredzot tas būs jau atkarīgs no paša sekretāra vai viņa biedra. Viņi sastādīs grafiku, lai var šīs pirmās sēdes sasaukt un  tajās piedalīties. Tā ka šeit kaut ko izlemt... Tad mums ir jāsastāda jau grafiks, ir jābūt kādai slīdošai lentei. Man liekas, to izstrādās Saeimas sekretārs un viņa biedrs un  tad vienkārši paziņos šīs sēdes.

            Priekšsēdētājs. Paldies. Bet vai tiešām mums ir liegts uzprasīt arī jums padomu? Lūdzu, sekretār, jums vārds!

           

            I.Daudišs (“Latvijas ceļš”).

            Paldies. Cienījamie kolēģi! Tādā gadījumā, lūdzu, pierakstiet laikus, kad mēs varētu sanākt uz pirmajām organizatoriskajām sēdēm, sākot no pirmdienas. Tātad Ārlietu komisija sanāks pulksten 11.00. Es ierosinātu, ka vieta ir viena un tā pati. Manuprāt, pirmās sēdes nebūs garākas par stundu. Tātad varētu pulcēties šeit blakus - Saeimas Prezidija sēžu zālē. Otra komisija - Budžeta un finansu komisija - pulcējas pirmdien pulksten 12.00. Juridiskā komisija - pirmdien pulksten 14.00. Cilvēktiesību komisija - pirmdien pulksten 15.00. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija - pirmdien pulksten 16.00. Aizsardzības un iekšlietu komisija - pirmdien pulksten 17.00. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija - otrdien, 27.jūlijā, pulksten 10.00. Vides un sabiedrisko lietu komisija - otrdien pulksten 11.00. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija - otrdien pulksten 12.00. Sociālo un darba lietu komisija - otrdien pulksten 14.00. Mandātu un iesniegumu komisija - otrdien pulksten 15.00. Pieprasījumu komisija - otrdien pulksten 16.00. Revīzijas komisija -  otrdien pulksten 17.00. Nacionālās drošības komisija - trešdien pulksten 9.00. Un Saimnieciskā komisija - trešdien pulksten 10.00. Tātad, lūdzu visus ierasties, jo mums ir jāizvēlē priekšsēdētājs un sekretārs. Paldies.

            Priekšsēdētājs. Budovska kungs, saskaņā ar Kārtības rulli tas nav debatējams jautājums. To nosaka sekretārs.

            Nākamais darba kārtības jautājums - par Saeimas izmeklēšanas komisijas Latvijas Republikas Augstākās padomes un Ministru padomes darbības izvērtēšanai nodrošināšanu ar informāciju. Latvijas Republikas Saeima uzdod Latvijas Republikas Ministru kabinetam nodrošināt ar visu nepieciešamo informāciju Augstākās padomes un Ministru padomes, un tām pakļauto institūciju bijušos vai amatu mainījušos darbiniekus, no kuriem atskaites prasa Saeimas izmeklēšanas komisija Augstākās padomes un Ministru padomes darbības laikposmā no 1990.gada maija līdz 1993.gada jūlijam izvērtēšanai. Lūdzu!

            A.Endziņš (“Latvijas ceļš”).

            Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Mums pēc pāris minūtēm būs pārtraukums, tāpēc man būtu priekšlikums: lai šā pārtraukuma laikā šis apvienības “Tēvzemei un brīvībai” iesniegtais priekšlikums tiktu pavairots un izdalīts deputātiem. Un  tad mēs varētu risināt jautājumu tālāk.

            Priekšsēdētājs. Vai tad jums nav izsniegts?

            A.Endziņš. Nē.

            Priekšsēdētājs. Es domāju, ka tad, ja ir iekļauts darba kārtībā, jau drīkst pavairot. Kādas šeit problēmas var būt? Sākas pārtraukums pusstundas garumā.

                                                (P ā r t r a u k u m s)

            Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

            Priekšsēdētājs. Uzsākot plenārsēdi pēc pārtraukuma, mums varbūt vajadzētu vienoties par to, ka mēs bez šā, jau iekļautā, darba kārtības jautājuma, kuru iesniedza frakcija “Tēvzemei un brīvībai”, varētu izskatīt vēl arī jautājumu, ko šeit iesnieguši parakstījušies deputāti. Viņi lūdz iekļaut šīsdienas darba kārtībā jautājumu par Saeimas un Ministru kabineta darba režīmu, kas būtu ļoti aktuāli. Mums komisijas tagad sāk darboties, un ar jūsu akceptu mēs tad izdalītu šo iesniegumu, kurā ir projekts par to, ko deputāti, Ministru kabinets,Saeima un komisijas dara pirmdien, otrdien, trešdien, ceturtdien un piektdien.

            Un otrs dokuments, kuru es izdalīju ar sēdes vadītāja tiesībām, ir dokuments par deputātu pagaidu samaksu un amatpersonu pagaidu samaksu, jo, kamēr nebūs pieņemts attiecīgais likums par ierēdņiem un mūsu Kārtības rullis saskaņots ar šo likumu, tikmēr Prezidijs un Frakciju padome lēma par pagaidu algām.

            Taču nu pēc kārtas. Apspriedīsim priekšlikumu par Saeimas un Ministru kabineta darba režīmu iekļaušanu darba kārtībā un Saeimas un Ministru kabineta darba režīma projekta izsniegšanu deputātiem. Vai ir kādas iebildes vai citi priekšlikumi? Nav. Lūdzu, balsosim  šā jautājuma iekļaušanu darba kārtībā un šā attiecīgā projekta izdalīšanu deputātiem! Rezultātu! 75 - par, 1- pret, 3 - atturas. Paldies. Iekļauts darba kārtībā. Lūdzu šo projektu izdalīt deputātiem!

            Latvijas Republikas Saeimas lēmumprojekts “Par Saeimas izmeklēšanas komisijas Latvijas Republikas Augstākās padomes un Ministru padomes darbības izvērtēšanai nodrošināšanu ar informāciju”. Vai tas ir pavairots visiem deputātiem? Ir. Iesniedzēja ir frakcija “Tēvzemei un brīvībai”. Ja kāds vēlas vārdu - lūdzu! Ja ne, tad deputāti ir pieteikušies jau debatēs.

            Vārds deputātam Milbergam. Lūdzu!

            R.Milbergs (“Tēvzemei un brīvībai”).

            Cienījamie deputāti! Saeimas izveidotā izmeklēšanas komisija, izskatot savas darbības iespējas saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 172. un 172.prim panta nosacījumiem, konstatēja, ka, lai mūsu darbs veiktos sekmīgāk un ātrāk, lai mēs neiestigtu dažādās birokrātiskās manipulācijās, ir nepieciešams atsevišķs Saeimas lēmums, lai bijušās amatpersonas, kurām Saeimas izmeklēšanas komisija uzdos attiecīgus jautājumus sakarā ar šīs komisijas uzdevumiem, varētu dot argumentētas un dokumentāli pamatotas atbildes, ir nepieciešams nodrošināt šo bijušo amatpersonu iespēju sniegt šādu informāciju, saņemot to no Augstākās padomes un Ministru padomes pakļautajām institūcijām, to esošajiem arhīviem, kas tagad ir palikuši pēc šo institūciju darbības. Un tāpēc mēs lūdzam Saeimu izlemt jautājumu par šādu lēmumu, lai varētu nodrošināt Izmeklēšanas komisiju ar operatīvu informāciju tiem bijušajiem darbiniekiem, kurus mēs uzaicināsim sniegt mums savas liecības. Paldies.

            Priekšsēdētājs. Vārds debatēs Ivaram Silāram. Pēc tam - Aivars Endziņš.

            I.Silārs (“Latvijas ceļš”).

            Cienījamo Prezidij, cienījamie kolēģi! Katrā ziņā es saprotu, ko vēlas šī komisija, un visnotaļ atbalstu šīs komisijas darbu. Lai tai ir veiksme! Taču man nav pieņemams tas, kas ir teikts šajā dokumentā. Šajā dokumentā taču skaidri un gaiši ir ierakstīts: “Nodrošināt ar visu nepieciešamo informāciju bijušos vai amatu mainījušos darbiniekus.” Kolēģi, kā jūs viņus pārbaudīsit, ja jūs tagad prasāt, lai mēs viņiem dodam iespēju saņemt viņiem nepieciešamo informāciju? Viņi apstrādās šos materiālus, un ko jūs pēc tam tad vairs saņemsit? Šī informācija taču ir vajadzīga jums! Bet jūs prasāt, lai šo informāciju mēs dodam viņiem,  tiem,  kurus jūs gribat pārbaudīt. Tas taču ir paradokss! Ja viņi pasaka, ka viņiem nav pieejama kāda informācija, ka tā atrodas tur un tur, lūdzu, kolēģi, ejiet un pārbaudiet, vai viņi nemelo, vai tur ir tā informācija vai tās tur nav. Šim nolūkam taču ir Kārtības ruļļa 172.prim pants, kurš dod jums vislielākās pilnvaras. Es šeit jums gribu atgādināt, kas tur ir rakstīts. Tas, ka parlamentārajai Izmeklēšanas komisijai ir tiesības izsaukt un nopratināt arī privātpersonas un izdarīt revīzijas, vajadzības gadījumā pieaicinot lietpratējus, valdības, pašvaldību un privātajās iestādēs un uzņēmumos, ja privātās iestādes un uzņēmumi tieši vai netieši saņem pabalstus, kredītus vai pasūtījumus no valsts. Otra šā panta daļa: ja šinī pantā minētās personas, iestādes vai uzņēmumi liek pildīt izmeklēšanas komisijas ar nopratināšanu vai revīziju saistītos prasījumus, tad policijai pēc komisijas pieprasījuma ir jāsper sparīgi solī šo pieprasījumu izpildīšanai. Kur vēl lielākas pilnvaras jums var būt? Taču jūs tās pilnvaras, kas jums jau ir dotas, gribat ignorēt un gribat dot pilnvaras tiem, kurus jūs gribat pārbaudīt, lai viņi vēl pēdējā brīdī varētu noslēpt pēdas. Labu ideju var viegli apgriezt ar kājām gaisā, tādēļ es domāju, ka šo dokumentu nekādā ziņā šādā veidā, manuprāt, nav vērts vairs tālāk skatīt. Visu vajag uzrakstīt atbilstoši tam, ko jūs, Milberga kungs, patiešām sacījāt un ko jūs gribat panākt. Paldies.

            Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Aivaram Endziņam. Pēc tam - Igors Bukovskis.

            A.Endziņš (“Latvijas ceļš”).

            Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es faktiski pateikšu tikai dažus vārdus, jo Silāra kungs visu būtiskāko jau pateica. Šāds lēmums vispār ir absurds! Izlasiet, cienījamie komisijas locekļi, tik tiešām šo 172.prim pantu! Ar šādu lēmumu mēs nevis paplašinām šīs komisijas tiesības,  bet - tieši otrādi - tās ierobežojam, jo šeit  ir runa par “bijušajiem” vai tamlīdzīgi. Tātad, ja viņš ir “bijušais”, ja viņš ir privātpersona, - lūdzu, arī tas viss šeit ir paredzēts. Es domāju, ka šis dokuments ir absolūti lieks un ka tas ir jāsvītro no izskatīšanas kā tāds. Tāds ir mans priekšlikums.

            Priekšsēdētājs. Deputāts Bukovskis - lūdzu!

            I.Bukovskis (“Saskaņa Latvijai”).

            Es saprotu apvienības “Tēvzemei un brīvībai” uztraukumu šajā ziņā. Un tas ir pamatots. Tagad jaunais Ministru kabinets pārņems lietas, būs Ministru kabineta un ministriju reorganizācija. Kad atnāks pieprasījums, tad pirmām kārtām nebūs skaidrs, kam to adresēt.

            Otrkārt, kas uz to vispār atbildēs un cik ilgā laikā? Komisijai ir dots tikai mēnesis iepriekšējam ziņojumam. Taču šajā brīdī, ja mēs šo lēmumu mazdrusciņ citādāk izmainām un pasakām, ka Ministru kabinetam ir jānodrošina informācijas izsniegšana komisijām 3 dienu laikā... Citādi ar šiem pieprasījumiem vispār neviens nenodarbosies. Un es saprotu, ka iepriekšējiem ministriem nevarēja dot iespēju to darīt, taču, ja mēs saņemam informāciju no ministra un pēc tam gribam dabūt konkrētus dokumentus no Ministru kabineta, tad mēs gribam reāli šos dokumentus arī dabūt. Tad nebūs tā, ka mums atbildēs: šajā brīdī ministrijā ir reorganizācija un pārņemšana, un jums vēlāk būs informācija. Tāpēc es domāju, ka varbūt mazdrusciņ vajadzētu izmainīt un pieprasīt, lai Ministru kabinets atbild 3 dienu laikā. Es redzu, ka Bērziņa kungs man kaut ko rāda,  bet tur nav uzrādīts laiks - cik ilgā laikā ir jāatbild. Vadoties pēc kopējā principa, var atbildēt arī pēc mēneša. Taču, ja Saeima ir pateikusi, ka pirmais ziņojums ir jāsniedz  pēc mēneša, tad, lai varētu dabūt kaut kādu informāciju un to izvērtēt, uz pieprasījumu vismaz ir jāatbild 3 dienu laikā.

            Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt debatēs? Nē. Deputāt Milberg, vai jūs galavārdu vēlaties? Deputāts Milbergs - lūdzu!

            R.Milbergs (“Tēvzemei un brīvībai”).

            Jā, cienījamie deputāti, šo lēmumu derētu izmainīt. Tik tiešām, kā ierosināja Bukovska kungs, vajadzētu ieviest šādu normu - 3 dienu laikā, jo tik tiešām  laiks negaida. Un ar tām lietām ir jātiek galā.

            Priekšsēdētājs. Līdz ar to mēs balsosim šādu redakciju: “Latvijas Republikas Saeima uzdod Latvijas Republikas Ministru kabinetam 3 dienu laikā nodrošināt ar visu nepieciešamo informāciju Augstākās padomes un Ministru padomes, un tām pakļauto institūciju bijušos vai amatu mainījušos darbiniekus, no kuriem atskaites prasa Saeimas izmeklēšanas komisija Augstākās padomes un Ministru padomes darbības laikposmā no 1990.gada maija līdz 1993.gada jūlijam izvērtēšanai.”

            Deputāt Amerik, es izsaku jums piezīmi. Lūdzu, deputāt Endziņ! Vai tiešām, godātie kolēģi, jūs nevarat nākt tribīnē, nevis runāt no zāles!

            A.Endziņš (“Latvijas ceļš”).

            Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Ja mēs gribam balsot, tad šis priekšlikums ir jāiesniedz rakstveidā un jāpavairo, jo tas ir tāds pats absurds, es atvainojos. Mēs pieņēmām likumu “Par Ministru kabinetu”. Vakar apstiprinājām Ministru kabinetu. Šis Ministru kabinets sāks funkcionēt tikai no 3. augusta, bet mēs tagad rakstīsim par trijām dienām. Vai tas nav absurds? Es atkārtoju vēlreiz savu priekšlikumu: tas ir jāsvītro no izskatīšanas kā nesagatavots projekts.

            Priekšsēdētājs. Kā ir ar svītrošanu? Deputāts Ameriks - lūdzu!

            A.Ameriks (“Saskaņa Latvijai”).

            Es gribētu papildināt Gorbunova kunga ierosinājumu par šo labojumu. Es saprotu, ka no pieprasījuma brīža jebkuru 3 dienu laikā, pēc manas izpratnes, vienkārši nav iespējams dot atbildi. Ja šajā gadījumā komisija pieprasīs kādu informāciju, tad tādā gadījumā, man liekas, tas ir no tā brīža 3 dienas, kad tā pieprasīs.

            Priekšsēdētājs. Deputāts Siliņš - lūdzu!

            A.Siliņš (“Latvijas ceļš”).

            Es gribētu atgādināt to, ko nepateica Endziņa kungs, bet pateica Silāra kungs, ka šeit paliek šis neloģiskums. Ja mēs tur arī ierakstām 3 dienas vai kā citādi, taču nevajadzētu dot informāciju tiem, kurus pārbauda. Taču šis priekšlikums nav tāds. Tādu priekšlikumu Milberga kungs neizteica. Jūs taču atceraties, ko viņš teica un ko viņš ierosināja.

            Priekšsēdētājs. Amerika kungs papildināja. Klausieties pēdējo papildinājumu! Pēc tam saskaņā ar 121.pantu būs balsojums par lietas atlikšanu, jo šeit ir rakstīts: “Pirms balsošanas pēc būtības izšķirami priekšlikumi par lietas atlikšanu, nodošanu atpakaļ komisijai, papildu ziņu ievākšanu u.tml.” Tāpēc šis priekšlikums par atlikšanu būtu balsojams pirmais.

            Par papildinājuma būtību tātad ir teikts sekojoši: “Latvijas Republikas Saeima uzdod Latvijas Republikas Ministru kabinetam 3 dienu laikā pēc...” “No pieprasījuma brīža” - jūs teicāt? Tātad... 3 dienu laikā no pieprasījuma vai iesnieguma brīža nodrošināt ar visu nepieciešamo informāciju Augstākās padomes un Ministru padomes, un tām pakļauto institūciju...”, un tālāk kā tekstā.

            Lūdzu, Milberga kungs, jums vēlreiz vārds!

            R.Milbergs (“Tēvzemei un brīvībai”).

            Tātad, cienījamie deputāti, vajadzētu izmainīt tekstu: “... nodrošināt ar šo informāciju Izmeklēšanas komisiju.”

           

            Priekšsēdētājs. Deputāte Seile.

            A.Seile (Latvijas nacionālās neatkarības kustība).

            Tā kā šai komisijai darbības laiks ir palicis ļoti īss, es lūdzu deputātus nebalsot par šā jautājuma atlikšanu, bet, ja apvienība “Tēvzemei un brīvībai” piekrīt, tad es sēžot uzrakstīju jaunu redakciju. Varbūt mēs varam izsniegt deputātiem šo pieprasījumu jaunā redakcijā. Un tomēr nobalsot pēc šā priekšlikuma pavairošanas, t.i., pēc maza brīža.Tātad teksts ir šāds: “Latvijas Republikas Saeima uzdod Latvijas Republikas Ministru kabinetam nodrošināt ar pieprasīto informāciju Saeimas izmeklēšanas komisiju, kura nodibināta AP un MP darbības izmeklēšanai.” Šo nosaukumu varētu vēl papildināt, bet tāds būtībā ir šis teksts, un es domāju, ka šīs 3 dienas varbūt arī nav jāmin, jo ne jau katru informāciju var izsniegt 3 dienu laikā, bet Ministru kabinetam būs pienākums izsniegt jums šo informāciju.

            Priekšsēdētājs. Paldies. Vai iesniedzēji piekrīt jaunajai redakcijai? Vai deputāts Bukovskis savu priekšlikumu atsauc?

            I.Bukovskis (“Saskaņa Latvijai”).

            Es neatsaucu savu priekšlikumu tāpēc, ka tikko nolasītā redakcija bija izteikta pēc Kārtības ruļļa. Tā ir Kārtības ruļļa citēšana, un atkal ilgi un dikti varēs nedot informāciju. Pat mēnesi. Es domāju, tomēr vajadzētu atstāt šīs 3 dienas.

            Priekšsēdētājs. Godātie kolēģi! Ja mēs šā jautājuma izskatīšanu tomēr... Mums vēl ir jāskata nākamais jautājums. Varbūt tomēr izdarīsim vēl mazu starpbrīdi,  lai Seiles kundze, Bukovska kungs un Milberga kungs sagatavo kopēju redakciju. Kā, lūdzu? Vai Krastiņa kungs arī par šo?

           

            A.Krastiņš (Latvijas  Nacionālās neatkarības kustība).

            Godājamie kolēģi! Neskatoties uz kolēģa Ābiķa protestiem, man tomēr ir tiesības izteikt arī savu redakciju. Es to apkopoju: klausoties kolēģu izteikumus. Lūdzu uzmanīgi noklausīties, varbūt tas tiešām apkopo visu izteikto.

            Tātad redakcija būtu šāda: “Latvijas Republikas Saeima uzdod Latvijas Republikas Ministru kabinetam nodrošināt ar visu nepieciešamo informāciju Saeimas izmeklēšanas komisiju Augstākās padomes un Ministru padomes darbības laikposmā no 1990.gada maija līdz 1993.gada jūlijam izvērtēšanai 3 dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas brīža.” Tas iekļauj arī, lūk, šo prasību, kuras nav Kārtības rullī, t.i., lūk, šīs 3 dienas. Un arī precizē, no kura brīža, jo komisija var pieprasīt, bet kurjers var aiznest tikai pēc nedēļas. Un nebūtu loģiski to prasīt. Tātad no šā saņemšanas brīža Ministru kabineta Kancelejā, Valsts Kancelejā. Paldies.

            Priekšsēdētājs. Paldies. Vai deputāts Endziņš uztur spēkā “Latvijas ceļa” iesniegto priekšlikumu - balsot par šīs lietas atlikšanu? Jo tas saskaņā ar Kārtības rulli ir jābalso.

            A.Endziņš (“Latvijas ceļš”).

            Es uzturu spēkā savu priekšlikumu, jo arī šī redakcija... Es atkārtoju vēlreiz: Ministru kabinets sāks darboties tikai no 3.augusta, bet mēs jau tagad, 21.jūlijā, pasakām, ka 3 dienu laikā. Kam? Kas dos? Es atvainojos, tāpēc ir Kārtības ruļļa 172.prim pants, kas paredz iespēju nopratināt pat ar policijas starpniecību un pieprasīt - vienalga, vai tas būtu Godmanis  vai kāda cita privāta persona. Tātad izsaukt viņu un nopratināt, ja viņš nenāk...

            Priekšsēdētājs. Godātie kolēģi, lūdzu izteikt argumentus ar normālu balss intonāciju!

            Lūdzu - deputāts Silārs!

            I.Silārs (“Latvijas ceļš”).

            Cienījamie kolēģi, es, protams, pieļauju, ka komisija neiesniegs pieprasījumu Ministru kabinetam, kurš vēl nestrādā. Man ir tikai vēl viens priekšlikums pie deputāta Krastiņa izteiktā: vai jūs nepiekristu vārdu “nepieciešamo” aizvietot ar vārdiem “tās rīcībā esošo”? Jo nepieciešama var būt arī tāda informācija, kuras vispār nav Ministru kabineta rīcībā. Ja ir Ministru kabineta “rīcībā esošā”, tad, es domāju, tas izsaka visu. Jo viņi nevar nodrošināt ar to, kā nav viņu rīcībā.

            Priekšsēdētājs. Paldies. Būs divi balsojumi: pirmais balsojums - atlikt lietas izskatīšanu. Un otrais balsojums - deputātiem: Milbergam, Bukovskim, Seilei un Krastiņam iesniegt rakstiski jaunā redakcijā šo priekšlikumu. Kā, Lūdzu? Par procedūru - Riteņa kungs. Lūdzu!

            J.Ritenis (Latvijas Zemnieku savienība).

            Saprotams, par procedūru. Es gribētu paskaidrot to, ka šeit ir ārkārtas situācija tajā ziņā, ka vecā valdība, Godmaņa valdība, vēl darbojas līdz 3.augustam. Un lietu galīgā pārņemšana notiks tikai 3.augustā. Un tas, saprotams, godājamie deputāti, nozīmē, ka mums, ja mēs pie šīs informācijas gribam tikt, tiešām ir ļoti jāsteidzas. Šis pieprasījums pēc informācijas, protams, ir adresējams vecajai, līdzšinējai, valdībai, nevis jaunajai valdībai. Jaunā valdība to informāciju nekad nevarēs izsniegt. Tātad, es domāju, situācija ir pavisam skaidra, ka mums tas dokuments ir jārediģē tā, lai mēs varam panākt piepeši to, ka mēs šo informācijas pieprasījumu adresējam vecajai valdībai un arī savlaicīgi saņemam šo prasīto informāciju. Paldies.

            Priekšsēdētājs. Par procedūru? Lūdzu - deputāts Bērziņš!

            I.Bērziņš (“Latvijas ceļš”).

            Cienījamie kolēģi, par nožēlu tiešām mēs šinī zālē bieži vien strīdamies ļoti nikni. Un bieži vien pozīcija un opozīcija esam tieši tādā pašā situācijā. Šobrīd ir tieši tāpat. Lai Gorbunova kungs, ja tas ir citādi, man paskaidro: kāda atšķirība ir starp šā jautājuma atlikšanu un otro variantu? Vai šis jautājums tiek atlikts tādēļ, lai Krastiņa kungs un visi tālāk nosauktie cilvēki to sagatavotu vēlreiz? Tāda jau arī bija Endziņa kunga prasība. Un bija arī mūsu šaubas par to, ka šis dokuments nav kvalitatīvs. Ja to sagatavo otrreiz un iesniedz kā kvalitatīvu dokumentu, tad jau nekādu domstarpību vairs nebūs. Es tikai neredzu, kāpēc šeit ir vajadzīgi divi balsojumi. Ja atliek, tad pēc tam to iesniedz un iekļauj darba kārtībā, tiklīdz tas ir. Es nesaprotu...

            Priekšsēdētājs. Paldies. Godātie kolēģi, esmu ļoti gandarīts, jo es nemitīgi ar savu rīcību virzīju jūs uz to, lai notiktu kompromiss, kaut gan  Endziņa kungs bija ļoti dusmīgs. Taču es saprotu, ka šis kompromiss jau ir un ka mēs varam balsot par vienu priekšlikumu - šo jautājumu atlikt un deputātiem Milbergam, Bukovskim, Seilei un Krastiņam iesniegt to jaunā redakcijā izskatīšanai. Tiklīdz tas būs pavairots, mēs no jauna to izskatīsim.

            Lūdzu balsot šo priekšlikumu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 3, 10 - atturas. Lūdzu, godātie kolēģi, kurus es nosaucu, gatavojiet šo projektu un iesniedziet sekretariātam pavairošanai un izsniegšanai deputātiem!

            Saeimas un ministru kabineta darba režīmus. Protams, deputāts Sinka  vai citi kolēģi, kuri gribēja šeit runāt. Vai viņiem ir kāds priekšlikums? Iesniedziet deputātiem, kurus es nosaucu!

            Lūdzu, deputāt Bērziņ!

            I.Bērziņš (“Latvijas ceļš”).

            Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Es domāju, ka beidzot ir pienācis laiks sakārtot mūsu darba režīmu tā, lai mēs varētu strādāt normāli gan šeit,  gan  tiekoties ar vēlētājiem, gan bibliotēkās un visur  citur - frakcijās, komisijās, valdībā, lai beidzot iestātos normāla situācija, normāla darba situācija šinī mājā un arī Ministru padomes mājā, Ministru kabineta mājā, tā būtu pareizāk.

            Tātad šajā gadījumā mums ir priekšlikums. Tas ir frakcijas “Latvijas ceļš” un Zemnieku savienības frakcijas projekts. Mēs jau teicām, ka esam gatavi uzklausīt arī citu frakciju domas. Šeit absolūti mēs negribam uzspiest savu viedokli. Svarīgākais, kā mums liekas, ir tas, ka pirmdien notiek Ministru kabineta komitejas sēdes, kā arī frakciju darba grupu sēdes. Šajā gadījumā pašas frakcijas nosaka, ar ko tās ir kopā, vai strādā vienas pašas pie atsevišķiem jautājumiem. Un otrdien no rīta notiek Saeimas komisija tāpat kā trešdien. Attiecīgi otrdienas pēcpusdienā ir Ministru kabineta sēde un trešdienas pēcpusdienā ir paredzēts laiks, es pasvītroju, ir paredzēts laiks frakciju sēdēm. Tas nenozīmē, ka šinī laikā obligāti jānotiek frakciju sēdēm. Ja kāda no frakcijām ir izdomājusi sev labāku laiku, tā, protams, var izmantot to laiku kā grib. Tas ir tikpat loģiski. Ne tikai mūsu frakcijas, bet arī pārējās šinī periodā, šinīs divās nedēļās sanāca bieži vien starpbrīžos. Tas ir atkarīgs, protams, no frakcijas vadības un no frakcijas pārstāvja. Ceturtdiena būtu veltīta plenārsēdei. Tādā veidā strādājot praktiski no 10.00 līdz 16.30 ar tiem pārtraukumiem, kuri tika paredzēti, un no 17.00 līdz 18.00 uzklausot jautājumus, mēs vienu dienu kopumā visi šeit strādātu. Tas būtu arī pietiekošs laiks, lai pieņemtu tos jautājumus, kuri būtu nopietni apspriesti iepriekš gan starpfrakciju sēdēs, gan Saeimas komisijās.

            Un tagad līdz šim laikam ir viens priekšlikums: izmaiņas šinī dokumentā. Daudiša kungs Prezidija vārdā lūdza iespēju Starpfrakciju padomes sēdi noturēt otrdien 17.00, nevis pirmdien 17.00. Tas ir izskaidrojams ar to, ka tādā veidā Prezidijs notiktu pirms tam apmēram pirmdien. To lai Prezidijs pats izlemj, tur neviens tam nevar ieteikt. Tā ir paša Prezidija lieta, kad tas grib sanākt kopā, bet Starpfrakciju birojs būtu otrdien. Tādā veidā tas varētu notikt pēc Prezidija sēdes. Starpfrakciju birojā Prezidijs kopā ar frakciju pārstāvjiem tad jau varētu izspriest tos jautājumus, kas būtu radušies. Tāds ir mūsu priekšlikums.

            Mēs aicinām atbalstīt, nobalsot par šādu darba kārtību, lai varētu normāli strādāt jau no nākamās nedēļas pēc tam, kad Daudiša kungs Kārtības rullī paredzētajā kārtībā ir nosaucis pirmdienu, otrdienu, trešdienu kā komisijas dienas. To nevienam nav iespējams apstrīdēt, jo tas ir atbilstoši Kārtības rullim. Pēc tam no nākamās ceturtdienas jau varētu sākt normālu darbu atbilstoši tam, kā mēs šeit vienosimies.

            Priekšsēdētājs. Paldies. Sāksim debates! Lūdzu, deputāt Budovski! Jums ir iesniegts par debatēm? Nav. Labi. Lūdzu!

            M.Budovskis (Latvijas Nacionālās neatkarības kustība).

            Priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi! Es patiešām no visas sirds atbalstītu šādu grafiku. Varbūt ar nelielām izmaiņām, bet principā. Jo tas ir noteikts darba ritms, un mums ir iespējams plānot un tādējādi tomēr  organizēt savu darbu. Tomēr šajā sakārā es gribētu lūgt apsvērt divus papildinājumus.

            Pirmkārt. Teiksim, otrdien no 15.00 līdz 17.00 arī paredzēt Saeimas komisijas. Es gribētu minēt šeit vienu argumentu. Tātad, kā mēs paši esam nobalsojuši, ir komisijas, kurās deputāti strādā vienā komisijā, bet ir arī komisijas, kuras, kā mēs vienojāmies, ir savienojamās pārstāvības komisijas. Līdz ar to es paredzu, ka šādām komisijām būs noteikts darbs. Man liekas, ir nevēlami, ja vienā un tajā pašā laikā ir jāstrādā divās komisijās vai divās sēdēs, bet, man liekas, ir jāparedz iespēja, ka varētu sadalīt šādu darbu. Tāpēc ir priekšlikums arī otrdien no 15.00 līdz 17.00 paredzēt Saeimas komisijas.

            Un vēl. Es domāju, ka ir noteiktas kaut kādas aktuālas lietas, kuras mums vajadzēs iesniegt Saeimas Prezidijam. Tā kā šeit ir virsrakstā teikts, ka tas ir Saeimas un Ministru kabineta darba režīms, es gribētu tomēr arī redzēt šeit Saeimas Prezidija sēdes, kad tās notiek. Lai mēs būtu orientēti. Ja kaut kas aktuāls, tad varētu tur iesniegt. Paldies par uzmanību.

            Priekšsēdētājs. Paldies. Deputāts Zaščerinskis. Pēc tam Daudišs.

            J.Zaščerinskis (“Saskaņa Latvijai”).

            Cienījamie kolēģi! Saskaņā ar ierosināto darba režīmu piektdienās mums ir paredzētas tikšanās ar vēlētājiem. Tas ir, manuprāt, ļoti saprātīgi, jo arī līdz šim tā bija. Un piektdienās notiek praktiski arī rajonu sesijas, pagastu sesijas, kur mums būtu jāpiedalās. Tikai šinī sakarībā man būtu viens priekšlikums un papildinājums. Lai mēs piektdienās varētu normāli tikt uz rajonu sesijām, uz tikšanos ar vēlētājiem, kas parasti notiek no rīta, mums ceturtdien būtu vai nu ātrāk jābeidz vai jāapmaina ceturtdiena ar trešdienu. Ceturtdienai paredzētais darbs ir jāpārceļ uz trešdienu un trešdienas darbs - uz ceturtdienu.

            Priekšsēdētājs. Deputāt Daudiš, lūdzu!

            I.Daudišs (“Latvijas ceļš”).

            Godātie kolēģi, es pamatā arī gribētu atbalstīt šo nedēļas darba grafiku un tātad iezīmēt šeit eventuālas Saeimas Prezidija sēdes. Katrā  ziņā pēctecībai vajadzētu būt tādai: Saeimas plenārsēde, tad Prezidija sēde, tad Frakciju padome un atkal Saeimas sēde. Ja ceturtdienās mums ir ieplānotas Saeimas plenārsēdes, tad pirmdienās pulksten trijos varētu būt Saeimas Prezidija sēdes. Kā jau Bērziņa kungs teica, būtu ļoti labi, ja mēs piekristu, ka otrdien 17.00 būtu Saeimas Frakciju padomes sēde, nevis Starpfrakciju. Ja mēs runājam ar terminiem, pareiziem terminiem, tad Frakciju padomes sēde. Paldies.

            Priekšsēdētājs. Paldies. Vairāk runātāju nav pieteikušies. Galavārds deputātam Bērziņam. Lūdzu!

            I.Bērziņš. Cienījamie kolēģi! Es kopumā saprotu Māra Budovska vēlēšanos, lai varētu strādāt arī šinīs komisijās, bet tur vienkārši ir jāatrod tādā gadījumā cits laiks viena elementāra iemesla dēļ. Protams, no tiem, kas pašlaik ir Ministru kabinetā, mēs pārbaudījām, neviena nav šinīs komisijās, kas bija pēc desmitās komisijas, vai tajās komisijās, kurās var strādāt kā otrajās komisijās.

            Bet te ir viena nopietna problēma. Ministrus vienmēr var pieaicināt uz komisijām, taču tā kā tur būtu paredzēta Ministru kabineta sēde, tad tādā gadījumā, jūs saprotat, ministriem būtu jāizšķiras, vai būt komisijā vai Ministru kabineta sēdē. Un es nedomāju, ka tas būtu izdevīgi.

            Tāpēc vajadzētu vienkārši padomāt, kur vēl var šo laiku atrast. Varbūt varētu būt pirmdien vēlāk, pieņemsim, šis otrais laiks, jo Budovska kungam tiešām ir taisnība, ka šis laiks ir jāatrod. Ministru kabineta sēdes tiešām mums nevajadzētu vai, pareizāk sakot, tur varētu paredzēt tikai tos pasākumus, kur absolūti nav vajadzīgi Ministru kabineta pārstāvji. Ja ir tāds laiks, tad, protams, nav nekādu problēmu. Protams, ka deputāti varētu mierīgi strādāt tajā laikā, kad Ministru kabinets sēž savā sēdē. Bet vienkārši jāatrod laiks, kad nav Ministru kabineta sēžu. Tas ir vienīgais iemesls. Pārējo citu iemeslu, protams, nav. Vajadzētu atrast to laiku. Kaut kā kopā ir jāizdomā, kad to var ielikt. Tikai tas.

            Un otrs. Tas, ka ir paredzētas otrdien, trešdien šīs komisiju sēdes. Tās ir no 10.00 līdz vieniem. Tas absolūti nenozīmē, ka visām komisijām ir jānotiek no 10.00 līdz 13.00 otrdien un trešdien. Katra komisija pati izlemj, vai tā sanāk otrdien no 10.00 līdz 13.00 vai varbūt tai ir izdevīgāk, ja ir kaut kāds īss un sarežģīts jautājums un tā sanāk starpbrīdī. Bet fakts kā tāds, ka šeit ir paredzēts laiks. Lai nebūtu situācijas, ka komisija vispār nevar sanākt. Kad tā konkrēti sanāks, vai tā sanāks 11.00 vai kādā no šīm dienām nesanāks, to pati komisija izlems. Tas nenozīmē, ka mēs šeit nobalsojam, ka cilvēkiem jāsēž “no” un “līdz” tanī laikā.

            Es ļoti labi saprotu Zaščerinska kungu, bet tomēr, ņemot vērā šo secību, par kuru runāja Daudiša kungs, vienas nedēļas laikā mēs šādā veidā panākam šo te secību, ka ir Prezidija sēde, ir komisiju sēdes un ir Frakciju padomes sēde, un pēc tam ir lielā plenārsēde. Citādāk, ja mēs kaut ko izmainām, godīgi sakot, es nezinu, kādā veidā mēs varam panākt šo stingro secību.

            Priekšsēdētājs. Paldies. Deputāt Budovski, pret jūsu priekšlikumu ir arī citi argumenti, tāpēc jums vajadzēja īsi komentēt šos argumentus, un tad mums  vajadzētu izlemt. Deputāt Budovski, lūdzu!

            M.Budovskis. Priekšsēdētāja kungs, jā, patiešām, Bērziņa argumenti ir pieņemami un saprotami. Bet tādā gadījumā varētu arī būt šī otra Saeimas komisiju sēžu iespēja trešdien. Arī, teiksim, pēc frakcijas sēdes. Man liekas tā: ja šeit paradās vairākas domstarpības, šodien varbūt arī mēs varam nepieņemt, bet izstrādāt, apkopot un nākamajā variantā iesniegt. Būtībā savu pirmo ierosinājumu es arī tā viegli nevaru noņemt.

            Priekšsēdētājs. Paldies, bet jums ir konkrēts priekšlikums - trešdien no 16 līdz 18 komisija. Ja? Kolēģi, gribētos tomēr pieņemt, jo ideāli mēs, vienalga, neizstrādāsim, un prakse pati kaut ko vēl labos, tāpēc vajadzētu tomēr pieņemt šodien.

            Lūdzu, deputāt Kide!

            E.Kide (“Saskaņa Latvijai”).

            Tikko kā teiktais Budovska kunga priekšlikums būtu labs un pieņemams, bet šeit bija Zaščerinska kunga priekšlikums, kam arī ir argumentācija, proti, ceturtdienas darba kārtību samainīt ar trešdienas. Ja mēs patiešām piektdienu ieliekam kā tikšanos ar vēlētājiem, tad Latgales puses deputātiem pēc 18.00 aizbraukt uz to novadu ir ļoti grūti. Tā kā šeit es aicinātu tomēr arī pārdomāt Zaščerinska kunga priekšlikumu.

            Priekšsēdētājs. Prezidijam vieta ir atrasta, komisijām trešdien no 16.00 līdz 18.00. Paliek viens diskutējams jautājums - par plenārsēdi.

            Lūdzu, deputāt Lamberg!

            A.Lambergs (LNNK).

            Man ir jautājums. Kas ir sastādījis šo Saeimas un Ministru kabineta darba režīmu un arī Saeimas frakciju izmaksu jautājumu? Es skatos, ka Saeimas komisijas strādā divas dienas nedēļā, bet tur, kur ir rakstīts par deputātu mēnešalgām un maksu par darbu komisijās, ir 20 darba dienas. Tas kaut kā neiet kopā, jo, ja mēs strādājam četras nedēļas, tad iznāk 8 vai augstākais 9 darba dienas komisijās un nevis 20. Varbūt kāds varētu sniegt paskaidrojumus šinī jautājumā?

            Priekšsēdētājs. Jā, es sapratu, paldies. Bet pabeigsim, lūdzu, ar Ministru kabineta, Saeimas un Prezidija sēžu darba režīmu! Lūdzu, deputāt Endziņ!

            A.Endziņš. Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es saprotu Zaščerinska kunga priekšlikumu, lai varētu, teiksim, tikt projām. Bet es saprotu arī to tādā veidā, ka plenārsēdē mums ir būtībā jāskata tie jautājumi, kas ir aprobēti, kas ir jau izskatīti komisijās. Ja mēs tagad iemainām iekšā, ka otrdien ir komisijas, trešdien - plenārsēdes, ceturtdien - atkal komisijas, mēs nesaražojam to materiālu. Un tad mums iznāks liekas diskusijas un lieks laika patēriņš pašā plenārsēdē. Es saprotu, ka plenārsēdei ir jābūt tam finiša punktam. Un šinī gadījumā te ir tās iestrādes. Pie tam, skaidrs, ka tas jau varbūt nav tieši ar šo pēdējo plenārsēdi darba kārtībā saistīts, bet tomēr tas ir noteikts jau, ka mēs divas dienas pēc kārtas varam šeit strādāt. Tāpēc es personīgi iebilstu pret tādu priekšlikumu.

            Priekšsēdētājs. Lūdzu, deputāt Bukovski!

            A.Ameriks (“Saskaņa Latvijai”).

            Jautājums jau ir tāds. Man liekas, ka pēc Kārtības ruļļa... Vai, es atvainojos.

            Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Amerikam! Jūs abi piecēlāties, un es nepareizi nosaucu jūs.

            A.Ameriks. Jautājums ir sekojošs. Pēc Kārtības ruļļa, lai izskatītu jautājumu plenārsēdē, ir nepieciešamas 48 stundas, pirms tas ir darba kārtībā. Līdz ar to jebkurā gadījumā, ja otrdien, trešdien ir komisijas sēdes, tad ceturtdien šo jautājumu mēs nespēsim izskatīt plenārsēdē.

            Priekšsēdētājs. Godātais kolēģi, bet tas jau nenozīmē, ka otrdien izskatītais jautājums tiek plenārsēdē izskatīts! To pilnīgi nevajadzētu saistīt.

            Deputāt Bukovski, lūdzu!

            I.Bukovskis (“Saskaņa Latvijai”).

            Es saprotu, ka šī secība noteikti ir jāsaglabā, bet es zinu, ka no Rīgas ir ievēlēts drusciņ mazāk deputātu nekā no laukiem. Tāpēc es piedāvāju saglabāt šo secību un to, kas ir ceturtdien, nolikt pirmdien, to, kas ir pirmdien - pārbīdīt uz otrdienu, no otrdienas - uz trešdienu un tā tālāk. Samainīt otrādi vietām, un tā secība paliks tāda pati.

            Priekšsēdētājs. Deputāt Novakšānov, lūdzu!

            V.Novakšānovs (Latvijas Zemnieku savienība).

            Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es uzskatu, ka ar tautu tikties mums ir obligāti un strādāt arī vajag. Sakarā ar to, ka es daudzus gadus sāku darbu septiņos, es iesaku ceturtdien sākt strādāt 8 no rīta, un tad var uz “fāterlandi” braukt ātrāk.

            Priekšsēdētājs. Deputāt Lucān!

            J.Lucāns (“Saskaņa Latvijai”).

            Es gribētu minēt pāris argumentu par labu tam, ka plenārsēdes vajadzētu noturēt trešdien. Es, vadoties no tās pieredzes, kāda bija Augstākajā padomē, domāju, ka arī tagad var rasties tāda situācija, ka vienas plenārsēdes dienas laikā, tanīs pāris cēlienos, kas ir paredzēti kārtībā, mēs nespēsim izskatīt vajadzīgos jautājumus un ka vajadzēs atrast iespēju pagarināt sēdi, Trešdienās tas būtu reāli iespējams. Būtu iespējams sēdi pagarināt uz ceturtdienas rīta cēliena rēķina un tādā veidā rast elastīgāku grafiku, ja būtu vajadzība plenārsēdē kaut ko nopietnāku un sarežģītāku izskatīt, lai to varētu novest līdz galam. Tas dotu lielāku manevrēšanas iespēju, ja plenārsēdes pārceltu uz trešdienu.

            Priekšsēdētājs. Deputāts Panteļējevs. Lūdzu!

            A.Panteļējevs. Cienījamais priekšsēdētāj, šīs pēdējās uzstāšanās mani sevišķi pārliecina par to, ka tomēr plenārsēde jānotur ceturtdien, jo acīmredzot te ir tāds noskaņojums, ka vajadzētu pārcelt uz trešdienu plenārsēdi tāpēc, lai varētu  ne ceturtdien, ne piektdien nestrādāt Saeimā, jo tad ceturtdien brauks uz tiem laukiem, piektdien būs aizbraukuši uz tiem laukiem. Apmēram tāda tā pozīcija te izskan. Es domāju, ka Latvija nav, paldies Dievam, Padomju Savienība, kur ir tūkstošiem kilometru tālu no vienas vietas līdz otrai. Pat, ja mēs pārceļam, jebkurā gadījumā mēs gribam, lai ceturtdien cilvēki vēl auglīgi strādā Saeimā, nevis pārvietojas no viena Latvijas gala uz otru, kas nav nekādi “Krasnojarskas attālumi”.

            Tāpēc es domāju, ka ceturtdien noteikti jānotur plenārsēde, jo tā ir rezumējums. Darba nedēļas rezumējums. Pirmdien, otrdien, trešdien notiek intensīvs darbs komisijās, frakcijās, Ministru kabinetā, starpfrakciju sēdēs, ceturtdien notiek balsošana. Iespējams, ka mēs ceturtdien pirmajās pusotrās stundās par visu nobalsojam un sēdi beidzam. Tur nav nekādu problēmu. Bet tomēr es gribētu, lai mums būtu noskaņojums, ka ceturtdien mēs strādājam, jo citādi visa šī atsaukšanās uz transporta problēmām liek domāt par to, ka ceturtdien mēs nestrādājam, bet kaut kur visi braucam.

            Priekšsēdētājs. Deputāt Ābiķi, lūdzu! Pēc tam deputāts Stašs.

            Dz. Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Es aicinātu pārtraukt debates šinī jautājumā, jo es jūtu, ka tās kļūst neauglīgas. Mēs tagad katrs runājam, kas mums ienāk prātā. Pie šā dokumenta ir sēdes... Es atvainojos, varbūt es pārspīlēju, bet tomēr... Pie šā dokumenta cilvēki ir strādājuši pietiekami nopietni,  tie nav svētie raksti. Mēs pastrādāsim nedēļu, divas, trīs. Ja mēs redzēsim, ka darbs neiet normāli, mēs varēsim jebkurā plenārsēdē, frakciju kopsapulcē  pārskatīt šo darba režīmu un izlemt citādāk. Nelauzīsim tagad šķēpus nevietā un nerunāsim, kas nu katram ir uz mēles! Es ierosinu pārtraukt šo diskusiju un nobalsot pagaidām par šo dokumentu, kas, es atkārtoju, nav svētie raksti un ko mēs varam mainīt katrā laikā.

            Priekšsēdētājs. Deputāts Stašs - lūdzu!

            L.Stašs (“Saskaņa Latvijai”).

            Tik tiešām, dokumentu var mainīt kurā katrā laikā, bet nevajadzētu to mainīt. Ja reiz pieņem, tad tam tādam ir arī jābūt uz ilgāku laiku.

            Acīmredzot deputāts Panteļējevs nav braucis uz Latgali un mēģinājis... Jūs nezināt, kā šodien tiek uz Latgali un kā mēs varam aizbraukt uz Daugavpili, Ludzu un Rēzekni. Trīs dienas... Jā, bet ja mēs piektdien gribam tikties ar vēlētājiem un strādāt tur ar cilvēkiem, tad, ja mēs ceturtdien neaizbraucam ar vilcieniem, kas beidzamie iet pulksten 15.20 šinī gadījumā, tad mēs vienkārši netiekam, jo autobusi uz turieni neiet.

            Otrs. Mēs varam arī ceturtdien strādāt, bet tad, davai, pieņemsim Novakšānova priekšlikumu. Viņš saka, ka septiņos... Viņš var arī piecos celties. Iesāksim darbu astoņos, divas stundas agrāk beigsim, un tad mēs arī tiekam. Mēs neesam pret to, bet tomēr tiem, kam tālu jābrauc, ir jāpadomā.Tāpat kā Zaščerinska kungam un citiem arī.

            Priekšsēdētājs. Paldies. Sāksim balsot un tad redzēsim, kas sanāks. Tikai kādā secībā? Vispirms ir deputāta Zaščerinska priekšlikums. Godātais kolēģi, jāsāk balsot. Ja jūs gribat, tad, lūdzu, par procedūru! Jau deputāts Ābiķis brīdināja par to, ka mums ir jābeidz.

            Pirmais ir par šiem labojumiem. Pirmais ir deputāta Zaščerinska priekšlikums, kurā viņš ierosina plenārsēdi trešdien. Otrais ir deputāta Bukovska ierosinājums, - kurā viņš ierosina plenārsēdi pirmdien. Tālāk ir deputāta Novakšānova priekšlikums plenārsēdi sākt ceturtdien, bet 8.00. Šie visi priekšlikumi ir par plenārsēdi. Tie būtu loģiski, ja mēs izdarītu vienu balsojumu pēc otra un tad redzētu, kādi  ir rezultāti. Nav iebildumu? Un pēc tam balsosim kopumā!

            Lūdzu, pirmais ir deputāta Zaščerinska priekšlikums - plenārsēdi sākt trešdien. Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 16, 45 - pret, 23 - atturas.

            Deputāta Bukovska priekšlikums - plenārsēdi sākt pirmdien. Balsosim! Rezultātu! 5 - par, 57 - pret, 23 - atturas.

            Deputāta Novakšānova priekšlikums. Jūs par astoņiem runājāt vai par deviņiem? Deviņos?

            Vēlreiz tribīnē, godātais kolēģi, un pasakiet - cikos. Balsosim sākt plenārsēdi ceturtdien 8.30. Lūdzu rezultātu! Par - 63, 10 - pret un atturas - 10.

            Par plenārsēdi lēmums ir izšķirts.

            Līdz ar to ceturtdien šis grafiks pārbīdās par pusotru stundu uz augšu. Būs arī pusdienas jāēd  pa zemnieku modei. Un daži deputāti pieprasa diendusu.

            Vēlreiz, kolēģi, uzmanību! Lai mēs nekļūdītos. Lūdzu, skatieties savā projektā! Pirmdien Prezidijs pulksten 15.00. Starpfrakciju padomes sēdes pirmdien nav. Otrdien 17.00 Starpfrakciju padomes sēde. Trešdien papildiniet, ka no 16.00 līdz 18.00 vēl Saeimas komisijas sēde. Nu un tad jau iebalsotais, ka ceturtdien darbu sākam 8.30 un beidzam 16.30.

            Lūdzu - deputāts Zaščerinskis.

            J.Zaščerinskis. Tādā gadījumā man vēl ir priekšlikums pusdienas laiku ceturtdien saīsināt līdz pusstundai, lai vismaz līdz 16.00 varētu beigt, jo daudziem ir autobusi un vilcieni, četros jau aiziet pēdējais, un vairs nevar paspēt.  Tā, lai vismaz 16.00 varētu ceturtdien beigt.

            Priekšsēdētājs. Godātie kolēģi! Visu saskaņot ar autobusu grafiku būs grūti, bet jācenšas. Deputāt Zaščerinski, jūs piekrītat, ka pusdienas laiku par pusstundu samazinām, bet nevis pusstundu? Gūtmaņa kungs, jūs par autobusiem?

            A.Gūtmanis (“Latvijas ceļš”).

            Es atvainojos. Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Sistēmā deputāts-autobuss deputāts ir pirmajā vietā. Es apņemos  atrisināt to autobusu jautājumu, ja būs maksa par to lietu. (Aplausi.)

            Priekšsēdētājs. Maksas jautājumus mēs izskatīsim drusciņ vēlāk.

            Jābalso par deputāta Zaščerinska priekšlikumu - pusdienas laiku ceturtdien par pusstundu samazināt. Līdz ar to pusdienas laiks ceturtdien - viena stunda.

            Nē. Labi. Man tas ir par maz, bet vajag balsojumu. Balsosim par deputāta Zaščerinska priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! 61 - par, 9 - pret, atturas - 8. Ir pieņemts.

            Tad šī ceturtdiena acīmredzot tāda būtu. Pierakstiet, jo mēs izlemjam uz ilgāku laiku. No 8.30 līdz 10.00, tad ir starpbrīdis, pēc tam no 10.30 līdz 12.00, no 12.30 līdz 14.00. Es taču nesaucu starpbrīžus! Tad pusdienas laiks līdz 15.00 un darbs līdz 16.30. Jautājumu stunda tad ir no 15.30 līdz 16.30. Vēlreiz klausieties! Pusdienas laiks no 14.00 līdz 15.00. No 10.30 līdz 12.00 un tad jūs gribat pusdienu? No 12.00? No 12.00 līdz 13.00 pusdienas stundu tikai. No 13.00 līdz 14.30 strādājam. No 14.30 līdz 15.00 starpbrīdis un 15.00 līdz 16.00 jautājumi un atbildes. Un pusstunda atkal ir ieekonomēta. Kā tas izdevās? Kā, lūdzu? Lūdzu, nāciet, pie mikrofona, Rugātes kundze! Vai ir vēl kādas piebildes?

            Varam balsot kopumā. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! 77 - par, pret - nav, 5 - atturas. Lēmums pieņemts. Paldies.

            Un pēdējais. Par ko jūs tagad? Par procedūru? Mums vēl jautājumi jāizskata. Jums ir izsniegts Saeimas Prezidija un Saeimas frakciju padomes ierosinājums par mūsu algām. Debatēs ir pieteicies Aivars Endziņš un Juris Sinka. Lūdzu! Vēl ir Larisa Laviņa.

            A.Endziņš. Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Mēs esam atjaunojuši Kārtības rulli. Kārtības ruļļa 14.pants nosaka, ka deputāts saņem pēc civildienesta amatu 1.kategorijas noteiktu mēnešalgu par notecējušo laiku. Un tā tālāk. Mums nav šāda likuma. Tātad šis jautājums mums nav noregulēts. Šinī sakarībā ir Kārtības ruļļa 25.pants, kas nosaka, ka piekrīt Saeimas Prezidijam. Un 25.panta 4.punkts nosaka ar Kārtības rulli un Saeimas lēmumiem nenoskaidrotu jautājumu nokārtošanu saziņā ar Frakciju padomi. Tātad tā ir Saeimas Prezidija kompetence, ja Frakciju padome, cik es saprotu, ir jau šo jautājumu skatījusi. Manuprāt, šeit ir lēmums jāpieņem Saeimas Prezidijam, nevis jāatklāj diskusija Saeimā. Tas man būtu viss.

            Priekšsēdētājs. Lūdzu - deputāts Krastiņš par procedūru!

            A.Krastiņš (Latvijas Nacionālās neatkarības kustība).

            Par procedūru. Es pilnīgi piekristu Endziņa kunga apgalvojumam. Tas tiešām tā izriet no Kārtības ruļļa. Bet ir viena neliela nianse, ja godājamie Saeimas deputāti grib tādu vai citādāku algu. Šī algu sistēma, kas ir iekļauta šajā  priekšlikumā, ko ir apstiprinājis Prezidijs un arī Frakciju padome, būtiski atšķiras no iepriekšējās, kas tika regulēta ar Augstākās padomes un Ministru padomes dažādiem aktiem un it sevišķi ar Finansu ministrijas instrukcijām un nolikumiem. Ja mēs gribam, ka ļoti augsti godātā Finansu ministrija un Oša kungs, kas šeit ir mūsu vidū un ko mēs vakar apstiprinājām par finansu ministru, pildītu šo mūsu lēmumu, tad viņam nepietiks ar Kārtības rulli, viņam nepietiks ar Saeimas Prezidiju, bet viņš noteikti prasīs: kur ir Saeimas lēmums, kas pilnībā groza iepriekšējo algu izmaksas sistēmu dažādi saspiestās, izstieptās un tamlīdzīgās shēmas?

            Es pilnīgi piekrītu Endziņa kungam, ka Kārtības rullis nosaka, ka tas ir Prezidija kompetencē. Bet kā jūs to iestāstīsit Finansu ministrijai, kura prasīs, kāpēc jums nav darba algas fonda, kāpēc jums nav šā, kāpēc jums nav tā, jo tā ir pilnīgi jauna, principiāli jauna izmaksu sistēma. Tāpēc es ieteiktu godājamajiem kolēģiem tomēr pārvarēt šos principiālos iebildumus, ko izteica Endziņa kungs, un pieņemt Saeimas lēmumu šajā sakarībā, lai tā būtu garantija, ka šīs algas saņemsim ne tikai mēs, bet arī aparāta darbinieki, par kuriem tur ir runāts un kuri tagad  ir jāpieņem darbā, un kuriem ir jāsaka, kādu algu viņiem maksās, lai tas process varētu sākties. Ja nebūs šāda Saeimas lēmuma, es esmu pārliecināts, ka būs ļoti nopietnas pretenzijas no Finansu ministrijas puses. Un pilnīgi pamatotas pie tam.

            Tāpēc  es iesaku pieņemt Saeimas lēmumu šajā jautājumā.

            Priekšsēdētājs. Es ļoti sirsnīgi atbalstu Krastiņa kunga teikto, bet kā sēdes vadītājam man ir jāievēro Kārtības ruļļa 120.pants. Ja kāds deputāts iesniedz priekšlikumu, ka attiecīgā lieta pēc būtības nav apspriežama Saeimā, tad šāds priekšlikums nobalsojams vispirms. Ja ir iebildes par procedūru vai citu priekšlikumu, tad, lūdzu, izsakiet! 120.pants. Neviens deputāts nevēlas runāt? Lūdzu!

            L.Kuprijanova (“Saskaņa Latvijai”).

            Dāmas un kungi! Es gribētu pievērst jūsu uzmanību Kancelejas direktora vietnieka mēnešalgai. Es pilnībā piekrītu, ka aparāts kādreiz lemj vairāk nekā priekšnieki, un varbūt tā ir ļoti zema alga, un arī mums... Es varētu tam piekrist. Bet vienīgi ir tas pieklājības moments. Es nedomāju, ka Kancelejas vadītājam vajadzētu noteikt tādu pašu pamatalgu kā deputātam. Tā ka es jūs lūdzu padomāt par šo jautājumu. Tas ir vienkārši tāds pieklājības jautājums.

            Priekšsēdētājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas kaut ko teikt? Nē. Tad ir jābalso par deputāta Endziņa priekšlikumu. Viņa priekšlikuma būtība ir tāda: tā kā tiešām Kārtības rullī tas ir attiecināms uz Prezidija kompetenci, tad šī lieta pēc būtības nav apspriežama Saeimā. Tāds bija Endziņa kunga priekšlikums. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! 64 - par, 7 - pret, atturas - 14. Jautājums tālāk Saeimā netiek apspriests.

            Vai deputāti, kurus mēs lūdzām sagatavot projektu, ir sagatavojuši? Ir izsniegts? Vajag izsniegt. Ir izdalīts deputātiem. Mēs varam atsākt debates. Lūdzu! Deputāts Bērziņš.

            I.Bērziņš (“Latvijas ceļš”).

            Cienījamie kolēģi, pēc šā dokumenta saņemšanas man tiešām rodas iespaids, ka šī komisija negrib darīt to, ko no viņiem prasa cienījamā Saeima. Visiem mums ir zināms, ka te atzīmētais Ministru kabinets (ar šo nosaukumu mēs apzīmējam, kā visi ļoti labi zina Birkava kunga sastādīto valdību) sāks savu reālo darbu un varēs izpildīt to, ko no tā prasa, praktiski 4.augustā. Man ir jautājums: kad un uz cik ilgu laiku izveidoja šo komisiju un kad tai jāsniedz atbilde? Vai nebūs tā, ka tad, kad būs jādod atbilde, atnāks šī komisija un teiks: nu, redzat, mēs tikai no 4. augusta varējām saņemt materiālus un tāpēc mēs neko neesam izpētījuši. Man ir aizdomas, ka komisija tiešām negrib strādāt. Ja tā gribētu strādāt un pētīt, tad šeit būtu rakstīts - Ministru padomei. Tad tas būtu loģiski. Es apskatījos kalendārā, tas ir ilgs laiks. No Ministru padomes jau arī tiek prasīta atbildība, nevis no nākamā Ministru kabineta! Viņa vislabāk arī varētu iesniegt šos materiālus. Galu galā viņa taču zina, un par viņas darbību cik es saprotu, komisija interesējas. būtu rakstīts “Ministru padomei”. Pretējā gadījumā, jūs saprotat, tur paliek nepilna nedēļa. Pēc tam tad tiešām iznāks tā, ka teiks: nuja, nedēļas laikā Birkava kunga vadība nevarēja dokumentus iedot, mums vēlreiz un vēlreiz jāpaildzina šīs komisijas darbs.

            Es tomēr gribu,  lai komisija, kas tika izveidota, ja tā pati pieprasīja, cik ilgā laikā tai jāsniedz ziņojums, pieiet ļoti nopietni šim jautājumam. Un tāpēc es aicinu: ja mēs pieņemam šādu dokumentu, svītrot vārdu “kabinets” un ierakstīt vārdus “Ministru padome”. Tādā gadījumā, protams, jūs varēsit saņemt jau no rītdienas, ja ne šodien, visu informāciju, kas jums vajadzīga. Pretējā gadījumā rodas aizdomas, ka šī komisija negrib vis strādāt un izmeklēt problēmu, bet radīt nākamajam Ministru kabinetam, kas sāks strādāt 4., tādus apstākļus, lai vienkārši vienīgais, ko tas darītu, būtu - sniegt informāciju šai komisijai. Cik man ir novērojumu, tad visās pasaules valstīs valdībai ir arī citi uzdevumi, ne tikai sniegt paskaidrojumus komisijai, sevišķi, ja šī valdība ne pie kā vēl nevar būt vainīga, jo tā tikko ir izveidota.

            Es vēlreiz aicinu izdarīt izmaiņas, ierakstot vārdus - “Ministru padome”. Tad, protams, varētu atbalstīt arī šīs 3 dienas, ko Bukovska kungs pareizi prasīja.

            Priekšsēdētājs. Vai vēl ir pieteikušies debatēs? Nav. Deputāts Milbergs - lūdzu!

            R.Milbergs (“Tēvzemei un brīvībai”).

            Cienījamie deputāti! Šobrīd nav šaubu, ka acīmredzot šīs komisijas darbības pilnvaras vajadzēs pagarināt. Un tāpēc, piekrītot Bērziņa kungam, es lieku priekšā šajā tekstā tiešām rakstīt “Latvijas Republikas Ministru padomei” un Ministru kabinetam. Un tad šis dokuments būtu kārtībā.

            Priekšsēdētājs. Lūdzu!

            V.Birkavs (“Latvijas ceļš”).

            Godātie kolēģi! Es tiesām uzskatīju, ka Saeimas izmeklēšanas komisija, kura ir izveidota, būtu ļoti nozīmīga, ja tā palīdzētu tikko izveidotajam Ministru kabinetam dabūt visu informāciju no pašreiz esošās Ministru padomes. Šodien no rīta pulksten 10.00 tikās vecais Ministru padomes sastāvs ar jauno kabinetu un vienojās par pieņemšanas un nodošanas procedūru. Būtu ļoti labi, ja šajā laikā izmeklēšanas komisija aktīvi iesaistītos tieši šīs informācijas saņemšanā. Es tiešām uzskatīju to darbu par ļoti pozitīvu. Bet mēs šobrīd nevaram jums garantēt absolūti nekādu informāciju, jo vispirms mums tā ir jāsaņem pašiem. Un tieši šim divām nedēļām, manuprāt, vajadzētu būt  visaktīvākās darbības laikam Saeimas izmeklēšanas komisijai. Pie kam Saeimas kārtības rullis atļauj šo informāciju izprasīt pat  no privātpersonām. Jā, bet tieši tāpēc nevajadzētu, manuprāt, tomēr šajā dokumentā rakstīt - “Ministru kabinets”. Tajā gadījumā, ja Saeimas izmeklēšanas komisija mēneša laikā pabeigs savu darbu un sniegs ziņojumu par informāciju, ko tā ir saņēmusi no Ministru kabineta, mēs spersim nākamo soli. Es piekrītu. Es uzskatu, ka tad acīmredzot vajadzēs pagarināt pilnvaras, un  tad skatīsimies, kā strādāt tālāk, kas dos informāciju. Bet šajā brīdī, manuprāt, to nevajadzētu darīt, jo tad tiešām kļūst mazliet jocīgi, ja prasītu informāciju no tā, kam tās vēl  nav.

            Priekšsēdētājs. Deputāts Karnups - lūdzu!

            V.Karnups (Latvijas Nacionālās neatkarības kustība).

            Godājamie kolēģi, es piekrītu Milberga kunga labojumam ierakstīt ierosinājumu: “Uzdot Latvijas Republikas Ministru kabinetam un Ministru padomei”. Es nezinu, es klausos frakcijas deputātu uzrunas, it kā Ministru padome būtu kaut kāda galīgi atsevišķa būtne un Ministru kabinets būtu  galīgi atsevišķa būtne. Bet mēs zinām, ka puse no bijušās Ministru padomes tagad “dzīvo” Ministru kabinetā. Kā, piemēram, es atvainojos, Gūtmaņa kungs, kas ir satiksmes ministrs Ministru padomē un satiksmes ministrs Ministru kabinetā, nevar nodot informāciju? Tā ir viena lieta.

            Bet es domāju, ka principā, ja mēs ierakstām abus vienlaicīgi, tā otrā lieta ir, kā Birkava kungs arī minēja, ka šīs divas nedēļas gan Ministru kabinets, gan Ministru padome sastrādāsies ļoti intensīvi. Un būs arī šī šķērsošana no abām institūcijām, kad vajadzēs varbūt informāciju no viena vai otra. Ja mēs rakstām tikai - “Ministru padome”, tad tas izslēgs tos Ministru kabineta locekļus,  kas bija Ministru padomē. Tā kā es atbalstu to, lai rakstītu “Ministru kabinets un Ministru padome”.

            Priekšsēdētājs. Deputāts Ritenis - lūdzu!

           

            J.Ritenis (Latvijas Zemnieku savienība).

            Jā, man  arī diemžēl ir jāpauž neizpratne par to, kas šeit pašreiz notiek. Mēs pirms pusstundas runājām par to, ka šo informāciju vajadzētu iegūt triju dienu laikā. Un  tagad mēs gribam uzdot jaunajai valdībai sagādāt šo informāciju triju dienu laikā, kaut gan triju dienu laikā tā nemaz nebūs savu pienākumu pildīšanu uzņēmusies. Tas, saprotams, var radīt tikai neizpratni.

            Tātad, ja šis priekšlikums ir nopietni domāts un mēs gribam tiešām to informāciju dabūt... Es absolūti pievienojos Birkava kungam un domāju, ka to informāciju mēs ļoti gribam. Un es domāju, ka jaunās valdības locekļi tiešām to informāciju gribētu redzēt, pirms mēs stājamies jau savos amatos. Tieši no tā viedokļa šī informācija arī ir ļoti vajadzīga. Bet kāpēc mēs nevaram atrast to vienkāršo mehānismu, lai šo informāciju varētu sagādāt? Tas taču viss ir tik ļoti vienkārši! Ja nu pati komisija, kas to lietu ir ierosinājusi, nevar vajadzīgo formulējumu uzrakstīt, tad es ierosinu tiešām 10 minūšu pārtraukumu, un mēs to formulu uzrakstīsim.

            Priekšsēdētājs. Deputāts Lambergs - lūdzu!

            A.Lambergs (Latvijas Nacionālās neatkarības kustība).

            LNNK frakcija atbalsta apvienības “Tēvzemei un brīvībai” iesniegumu papildināt, lai būtu abas divas - lai būtu Ministru padome un Ministru kabinets. Lūdzu balsot!

            Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Deputāts Endziņš - lūdzu!

            A.Endziņš (“Latvijas ceļš”).

            Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es nezinu, par ko mēs pašreiz diskutējam. Izlasiet vēl Satversmes 25.pantu! Papildus jau nosauktajam Kārtības ruļļa 172.1 pantam, kur ir noteikti visi šie uzdevumi, sāls, šā priekšlikuma sāls, par ko tagad vispār ir runa, ir tikai tas, ko Bukovska kungs liek priekšā - triju dienu termiņš. Jebkuru informāciju it kā. Un vairāk nekas cits. Viss  tas, ko mēs gribam rakstīt - Ministru kabinets, Ministru padome, Saeima, Augstākā padome vai kaut kas cits - viss ir iekšā gan Satversmē, gan Kārtības rullī. Un te ir izmeklēšanas komisijas tiesības. Es saprotu tikai tā: vienīgais, kas varētu būt, vienīgā prasība ir šīs trīs dienas. Viss pārējais ir lieks. Es apbrīnoju, kāpēc mēs par tādām lietām diskutējam.

            Priekšsēdētājs. Paldies. Balsojumi būs sekojoši: Lūdzu uzmanību! Vispirms būs papildinājums: “Latvijas Republikas Ministru kabinetam un Latvijas Republikas Ministru padomei”. Pirmais papildinājums. Un pēc tam balsojums kopumā. Redzat, es saprotu jūsu iesniegumu, bet tas pēc būtības maina šo lēmumprojektu un tad, es domāju, tam vismaz jāpiekrīt projekta iesniedzējiem. Jo var balsot vispirms labojumu un tad, kā jūs... Es tad sāku jūs komentēt gandrīz vai. Lūdzu atvainojiet! Ja jūs tam nepiekrītat, jūs attiecīgi balsosit par pieņemšanu kopumā! Kā, lūdzu? Tā.

            Es pats sāku debatēt. Labi. Pirmais balsojums. Papildināt ar “.. un Latvijas Republikas Ministru padomei”. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! 55 - par, 7 - pret, 17 - atturas. Paldies. Es nevaru likt uz balsošanu - svītrot “Latvijas Republikas Ministru kabinetam” un aizstāt šos vārdus ar - “Latvijas Republikas Ministru padomi”, ja tam nepiekrīt iesnieguma autori. Tā ir.

            Tāpēc balsosim tagad kopumā ar to labojumu, kurš šeit ir jau akceptēts ar 55 balsīm. Es jums nolasīšu šo lēmumprojektu. “Latvijas Republikas Ministru kabinetam nodrošināt ar visu rīcībā esošo informāciju Saeimas izmeklēšanas komisiju, kas izveidota Augstākās padomes un Ministru padomes darbības izvērtēšanai laika posmā no 1990.gada maija līdz 1993.gada jūlijam triju dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas”.

            Balsosim, lūdzu! Rezultātu! 47 - par, 12 -pret, 21 - atturas. Lūdzu izdruku! Breša kungs, jums bija “par” Lūdzu, paskatieties! Nebalsoja. Papildus viens “par”. Pārbaudiet, lūdzu, Lucāna kungs! Jūs balsojāt “par”. 48 - par, 12 - pret, 21 - atturas. Pieņemts.

            Par procedūru - Lagzdiņa kungs. Lūdzu! Tad viens papildu “par” jūsu? Lūdzu dzēst Lagzdiņa kunga “atturas”, un viens “par”, 49 - par. Paldies.

            Mums tagad būtu jālemj par nākamo sēdi. Vai tā būs saskaņā ar jau apstiprināto grafiku vai ir kādi priekšlikumi par ārkārtas sēdi? Godātie kolēģi, kad es pateicu šo “ārkārtas”, es tiešām nedomāju par rītdienu. Nav runas par ārkārtas, bet vai mums rīt būs plenārsēde, jo Prezidijam izskatīšanai iesniegtu jautājumu nav? Apvienība “Tēvzemei un brīvībai” ir iesniegusi trīs projektus, bet tie ir jānodod komisijām. Tagad komisijas ir izveidotas.

            Lūdzu - deputāts Budovskis.

            M.Budovskis. Priekšsēdētāja kungs! Ir ierosinājums sākt šo mūsu pieņemto Saeimas un Ministru kabineta darba režīmu ar nākamo nedēļu.

            Priekšsēdētājs. Tātad plenārsēde nākamajā nedēļā ceturtdien 8.30.

            Vai ir kādi paziņojumi frakcijām? Lūdzu - “Latvijas ceļš”. Paziņojumi frakcijām. No komisijām jau bija.

            A.Panteļējevs. Frakcija “Latvijas ceļš” - pirmdien pulksten 10.00 uz sēdi.

            Priekšsēdētājs. Paldies. Vai ir vēl paziņojumi? Paldies. Sēde slēgta.

Stenogrammu parakstījušas:

Redaktore: J.Kravale

 Mašīnr.-operat. D.Keidane

Korektores: S.Stikute, D.Kraule,

J.Kurzemniece.



SATURA RĀDĪTĀJS

1993.gada 21.jūlija sēde

Par komisiju sastāva apstiprināšanu

Ziņo                 - dep. J.Vaivads          - 1.lpp.

Priekšlikumi    - dep. M.Budovskis    - 4.lpp.

                        - dep. Z.Tomiņš           - 5.lpp.

                        - dep. L.Laviņa           - 5.lpp.

Galavārds                    - dep. J.Vaivads          - 6.lpp.

Priekšlikumi    - dep. E.Kide  - 9.lpp.

                        - dep. I.Bērziņš           - 10.lpp.

                        - dep. L.Laviņa           - 11.lpp.

                        - dep. J.Vaivads          - 13.lpp.

                        - dep. I.Bērziņš           - 14.lpp.

                        - dep. A.Seile  - 14.lpp.

                        - dep. O.Grīgs - 14.lpp.

                        - dep. A.Krastiņš         - 14.lpp.

                        - dep. E.Kide  - 15.lpp.

Debates                       - dep. O.Kostanda      - 16.lpp.

                        - dep. R.Apsītis           - 17.lpp.

                        - dep. J.Vaivads          - 18.lpp.

                        - dep. I.Grava  - 19.lpp.

Priekšlikumi    - dep. V.Karnups        - 21.lpp.

Paziņojumi      - dep. A.Panteļējevs    - 21.lpp.

Priekšlikumi    - dep. A.Endziņš         - 22.lpp.

Paskaidrojumi - dep. A.Prēdele          - 23.lpp.

Priekšlikumi    - dep. L.Kuprijanova   - 25.lpp.

                        - dep. F.Stroganovs     - 26.lpp.

                        - dep. V.Bresis            - 26.lpp.

Par procedūru  - dep. M.Budovskis    - 27.lpp.

                        - dep. J.Vaivads          - 28.lpp.

                        - dep. A.Panteļējevs    - 28.lpp.

Jautājumi                     - dep. M.Budovskis    - 29.lpp.

Par procedūru  - dep. I.Bērziņš           - 29.lpp.

                        - dep. I.Grava  - 30.lpp.

                        - dep. A.Lambergs      - 30.lpp.

                        - dep. J.Sinka  - 31.lpp.

                        - dep. G.Resnais          - 31.lpp.

                        - dep. A.Panteļējevs    - 31.lpp.

Priekšlikumi    - dep. E.Kide  - 32.lpp.

                        - dep. A.Panteļējevs    - 33.lpp.

Debates                       - dep. A.Lambergs      - 34.lpp.

                        - dep. A.Panteļējevs    - 34.lpp.

Par procedūru  - dep. A.Ameriks        - 35.lpp.

                        - dep. A.Endziņš         - 36.lpp.

                        - dep. I.Silārs   - 36.lpp.

                        - dep. A.Siliņš - 38.lpp.

Informācija      - dep. A.Berķis            - 39.lpp.

Saimnieciskā komisija             - 40.lpp.

Par procedūru  - dep. A.Panteļējevs    - 41.lpp.

                        - dep. A.Endziņš         - 41.lpp.

Informācija      - Saeimas sekretārs dep. I.Daudišs     - 42.lpp.

Par Saeimas izmeklēšanas komisijas Latvijas

Republikas Augstākās padomes un Ministru

padomes darbības izvērtēšanai nodrošināšanu

ar informāciju

Priekšlikumi    - dep. A.Endziņš         - 43.lpp.

Debates                       - dep. R.Milbergs        - 44.lpp.

                        - dep. I.Silārs   - 45.lpp.

                        - dep. A.Endziņš         - 46.lpp.

                        - dep. I.Bukovskis       - 46.lpp.

Galavārds                    - dep. R.Milbergs        - 47.lpp.

Priekšlikumi    -dep. A.Endziņš          - 48.lpp.

                        - dep. A.Ameriks        - 48.lpp.

                        - dep. A.Siliņš - 48.lpp

                        - dep. R.Milbergs        - 49.lpp.

                        - dep. A.Seile  - 49.lpp.

                        - dep. I.Bukovskis       - 50.lpp.

                        - dep. A.Krastiņš         - 50.lpp.

                        - dep. A.Endziņš         - 51.lpp.

                        - dep. I.Silārs   - 51.lpp.

Par procedūru  - dep. J.Ritenis            - 52.lpp.

                        - dep. I.Bērziņš           - 52.lpp.

Par Saeimas un Ministru kabineta darba režīmu

Ziņo                 - dep. I.Bērziņš           - 53.lpp.

Debates                       - dep. M.Budovskis    - 54.lpp.

                        - dep. J.Zaščerinskis    - 55.lpp.

                        - dep. I.Daudišs          - 56.lpp.

Galavārds                    - dep. I.Bērziņš           - 56.lpp.

Priekšlikumi    - dep. M.Budovskis    - 57.lpp.

                        - dep. E.Kide  - 58.lpp.

Jautājumi                     - dep. A.Lambergs      - 58.lpp.

Priekšlikumi    - dep. A.Endziņš         - 58.lpp.

                        - dep. A.Ameriks        - 59.lpp.

                        - dep. I.Bukovskis       - 59.lpp.

                        - dep. V.Novakšānovs - 60.lpp.

                        - dep. J.Lucāns            - 60.lpp.

                        - dep. A.Panteļējevs    - 61.lpp.

                        - dep. Dz.Ābiķis          - 61.lpp.

                        - dep. L.Stašs  - 62.lpp.

                        - dep. J.Zaščerinskis    - 63.lpp.

                        - dep. A.Gūtmanis      - 64.lpp.

Par deputātu un aparāta darbinieku algām

Debates                       - dep. A.Endziņš         - 65.lpp.

Par procedūru  - dep. A.Krastiņš         - 65.lpp.

Priekšlikumi    - dep. L.Kuprijanova   - 66.lpp.

Par Saeimas izmeklēšanas komisijas Latvijas

Republikas Augstākās padomes un Ministru

padomes darbības izvērtēšanai nodrošināšanu

ar informāciju

Debates           - dep. I.Bērziņš           - 67.lpp.

Priekšlikumi    - dep. R.Milbergs        - 68.lpp.

Debates           - dep. V.Birkavs          - 68.lpp.

                        - dep. V.Karnups        - 69.lpp.

                        - dep. J.Ritenis            -           70.lpp.

Priekšlikumi    - dep. A.Lambergs      - 70.lpp.

                        - dep. A.Endziņš         - 70.lpp.

Par turpmāko darbu

Priekšlikumi    - dep. M.Budovskis    - 72.lpp.

Paziņojumi      - dep. A.Panteļējevs    - 72.lpp.

Ceturtdien, 29.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 29.februāra kārtējā sēde
10:30  Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde
17:00  2024.gada 29.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem - atcelta