Latvijas Republikas 9.Saeimas

ārkārtas sesijas devītā sēde

2010.gada 16.augustā

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

 

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītājs. Labdien, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sākam Saeimas 2010.gada 16.augusta ārkārtas sesijas ārkārtas sēdi.

Pirmais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījums likumā „Par akcīzes nodokli””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Vents Armands Krauklis.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1883/Lp9 - „Grozījums likumā „Par akcīzes nodokli””. Likumprojekts sagatavots otrajam, galīgajam, lasījumam.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 2. - deputāta Štokenberga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Prezidij! Godātie kolēģi!

Es aicinu atbalstīt Štokenberga kunga priekšlikumu, jo opozīcijas virzītie grozījumi, manuprāt, ir lēts priekšvēlēšanu triks, ar kura palīdzību jūs mēģināt izlikties par tautas glābējiem, bet patiesībā tie ļoti dārgi var izmaksāt mūsu valstij.

Un es jums gribētu uzdot dažus jautājumus, un es ceru, ka Kraukļa kungs atbildēs.

Pirmais jautājums. Kāpēc jūs vēlaties ar šo grozījumu palīdzību nostiprināt Latvijas atkarību no Krievijas? Kāpēc no iedzīvotāju kabatām tiek atbalstīts siltuma monopolists? Eksperti ir secinājuši, ka šodien šis monopolists pēc akcīzes nodokļa samazināšanas gāzes cenu varbūt nepacels, bet rīt jau to izdarīs. Gan jau iemeslus atradīs, un arī regulators neko šajā sakarā izdarīt nevarēs.

Otrs jautājums. Kāpēc līdz ar šiem grozījumiem tiek diskriminēti tie iedzīvotāji, kas lieto cita veida kurināmo? Kāpēc cita veida kurināmajam netiek samazināts pievienotās vērtības nodoklis?

Trešais jautājums. Kāpēc līdz ar akcīzes nodokļa samazināšanu jūs kavējat atjaunojamo energoresursu izmantošanu?

Un ceturtais jautājums. Ja jau jūs uzskatāt, ka par gāzi daļa iedzīvotāju nespēs samaksāt, tad kāpēc no iekasētā gāzes akcīzes nodokļa jūs neparedzat zināmu daļu novirzīt mazturīgo mājsaimniecību atbalstam?

Atbildes uz šiem jautājumiem mēs līdz šim neesam dzirdējuši.

Jaunizveidotās apvienības „Par labu Latviju” veterāniem vajadzētu atcerēties, kādu pakalpojumu „Gazpromam” Šķēles valdība izdarīja pirms 13 gadiem. Es šo lietu ļoti labi atceros, jo tikko bija uzsākusi darbu Satversmes tiesa un atsevišķi politiķi vēlējās iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā par vienu Ministru kabineta rīkojumu, kuru diemžēl tajā laikā saskaņā ar likumu Satversmes tiesā apstrīdēt nevarēja.

Un nesakiet, priekšsēdētāja kungs, ka tas, ko es tagad teikšu, nav saistīts ar šodien izskatāmajiem grozījumiem! Proti, 1997.gada pavasarī... piedodiet, rudenī un 1998.gada ziemā plašsaziņas līdzekļi bija pārplūdināti ar informāciju par negodprātīgu „Latvijas Gāzes” privatizāciju. Par to ikviens no jums var pārliecināties.

Šķēles valdība un Privatizācijas aģentūra darīja visu, lai šo energokompleksu dabūtu „Gazprom” un „Ruhrgas”. Kā zināms, „Ruhrgas” un „Gazprom” līgumu parakstīja tikai pēc tam, kad Šķēle ar valdības rīkojumu - antikonstitucionālu! - atbrīvoja „Latvijas Gāzi” no parādiem.

Ar Ministru kabineta 1997.gada 20.februāra rīkojumu Nr.77 tika likts Finanšu ministrijai pārņemt šādus „Latvijas Gāzes” debitoru parādus: pirmkārt, pašvaldību, pašvaldību budžeta iestāžu un pašvaldību uzņēmumu parādus 17,1 miljona latu apmērā. Un, otrkārt, - „Latvijas Gāzes” kreditoru parādus - ilgtermiņa aizdevumus 22,9 miljonu latu apmērā. Tas tika darīts par labu „Iterai” uz nodokļu maksātāju rēķina 30 miljonu latu apmērā, pie tam par muļķi pataisot trešo pretendentu - „Gaz de France”, kas publiski, kā zināms, pauda sašutumu par šādu Latvijas rīcību; tika pat norādīts uz ļoti liela kukuļa pieprasīšanu.

Līguma nosacījumi, pēc kādiem „Latvijas Gāzi” ieguva „Itera”, būtiski atšķīrās no sākotnējiem līguma noteikumiem, kad uz „Latvijas Gāzi” pretendēja arī „Gaz de France”, kas „Latvijas Gāzi” bija ar mieru ņemt ar visiem parādiem.

Šo lietu es pieminu tāpēc, ka acīmredzot atsevišķi politiķi ir saglabājuši tik ciešas saites ar „Gazprom”, ka arī šodien nekaunīgi nodarbojas ar šīs institūcijas interešu lobēšanu. Un ne par velti, kā tagad runā, „Iteras” šefs, bijušais čekas virsnieks Savickis, visos „Lablatvijas” mītiņos sēž starp Šleseru un Šķēli.

Es aicinu nepieļaut, ka uz mūsu visu un valsts neatkarības rēķina lobē vienu Krievijas uzņēmumu un tā satelītus Latvijā. Es aicinu neatbalstīt šo „tautas glābēju” vai „darītāju” virzītos grozījumus kā neatbilstošus Satversmei.

Es aicinu atbalstīt Štokenberga kunga priekšlikumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Aigaram Štokenbergam.

A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Es gribētu atgādināt, kā vispār tapa priekšlikums par to, ka vajag ieviest akcīzes nodokli dabasgāzei.

Tas bija pagājušā gada novembris, kad es iesniedzu šo priekšlikumu budžeta veidošanas paketē, un tas priekšlikums paredzēja ieviest akcīzes nodokli dabas gāzei - 5 latus par 1000 kubikmetriem - ar vienu vienīgu mērķi: iegūt valsts budžetā aptuveni 5 miljonus latu. Jo tajā brīdī mēs visi redzējām, ka kultūras projektiem... un tas ir rakstīts šā likumprojekta anotācijā... kultūras projektiem nauda bija samazināta no 7 miljoniem latu uz 2,2 miljoniem latu un kultūras cilvēki vienkārši vēlējās, lai Latvijas budžetā būtu pietiekami naudas latviešu kultūras uzturēšanai. Tā tapa šis priekšlikums. Es iesniedzu šo priekšlikumu: 5 lati par 1000 kubikmetriem.

Kas tālāk notika Saeimā? Saeimā atbildīgā komisija šo likmi palielināja no 5 latiem uz 15 latiem un 60 santīmiem, bet, man par lielu nožēlu, šī nauda kultūras budžetā neparādījās.

Tagad mans priekšlikums ir vērsts uz to, lai šī likme būtu 7 lati un 80 santīmi par 1000 kubikmetriem.

Es paskaidrošu, kāpēc.

Ja mēs, dzirdējuši visas tās debates, kas ir izskanējušas publiskajā telpā, paskatāmies, kāda ir patiesā tarifu struktūra, kuru ikviens var atrast „Latvijas Gāzes” mājaslapā, tad redzam, ka apkures kopējā cena ir 51 santīms, 18 santīmu ir gāzes cena, bet 10 santīmu ir tirdzniecības uzcenojums. Ja mēs runājam par akcīzes nodokļa īpatsvaru, tad tie ir tikai 2 santīmi, pastāvot likmei, kura ir 15 lati un 60 santīmi.

Ir pilnīgi skaidrs, ka būtiskāko ietekmi uz tarifu struktūru atstāj tieši formula, ko ir apstiprinājis regulators. Un, garāk nepakavējoties pie regulatora darbības, es gribētu teikt, ka es to uzskatu par pilnīgi neapmierinošu.

Mēs dzirdam arī to, kas publiskajā telpā ir izskanējis attiecībā uz gāzes parādiem, proti, tiem parādiem, kas ir radušies iedzīvotājiem dēļ apkures. Ikviens „Latvijas Gāzes” mājaslapā var atrast gāzesvadu tīklu, kurš ir Latvijā, un pilnīgi skaidri pārliecināties, ka apkures parādiem nav nekā kopīga ar gāzes cenu vai akcīzes nodokli gāzei tajās pilsētās, kur gāzesvadu vienkārši nav. Un tie ir vairāki desmiti pilsētu un apdzīvotu vietu. Kurzemē tādas ir gan Ventspils, gan Kandava, gan Kuldīga, gan Talsi. Mēs varam soļot tālāk uz Zemgali, pārliecināties, ka arī Latgalē un Vidzemē, tādās pilsētās kā Madonā, Gulbenē, Ludzā, vienkārši nav gāzesvadu.

Līdz ar to tie stāsti par daudzus miljonus lieliem apkures parādiem ir vienkārši balstīti smiltīs, jo... Patiesībā šie parādi tiešām eksistē, bet tie nav saistīti simtprocentīgi ar gāzi un nekādā veidā nav saistīti ar akcīzes nodokli gāzei.

Ja mēs palasām tagad pašu šo priekšlikumu, kas ir nobalsots pirmajā lasījumā, proti, atteikties no šā nodokļa vispār, tad redzam, ka tas nav samērojams ar to, ko ierakstījuši Satversmes 66.pantā mūsu valsts dibinātāji un arī tie, kas šo Satversmi pēc tam ir uzlabojuši. Proti, 66.panta otrā daļa saka: „Ja Saeima pieņem lēmumu, kurš saistīts ar budžetā neparedzētiem izdevumiem, tad lēmumā jāparedz arī līdzekļi, ar kuriem segt šos izdevumus.” Un tieši tas ir rakstīts arī Juridiskā biroja atzinumā par likumprojektu.

Kā samērot šīs divas lietas?

Likumprojekta autori nav paredzējuši, kādā veidā budžetā kompensēt šos izdevumus. Gaisā virmo vienīgi ideja par to, ka ir pārpildījies Valsts kases ieņēmumu plāns, un tas tiešām ir 103 procenti no plānotā. Bet, ja mēs un tie cilvēki, kas ir bijuši Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē, paskatāmies...

Sēdes vadītājs. Štokenberga kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.

A.Štokenbergs. Vai drīkstētu vēl vienu minūti...?

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret to, ka Štokenberga kungs runā vēl vienu minūti? (No zāles: „Nav! Ir! Lai runā vienu minūti!”)

Turpiniet vēl vienu minūti.

A.Štokenbergs. Jā, paldies.

Tie cilvēki, kas piedalās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas darbā un kas... mēs visi kopā esam lēmuši par apropriācijām, mēs lieliski zinām, ka budžeta deficīts jau ir pārsniedzis 8 procentus, un līdz ar to šī summa, kas izrietētu no mana priekšlikuma, vienkārši ļauj iekļauties joprojām esošā budžeta rāmjos.

Es piekrītu lielā mērā tiem argumentiem, kas ir izskanējuši. Kaut arī valstī ir veiksmīgi uzsākta ēku siltināšanas programma, tomēr ir skaidrs, ka pārejas laiks ir bijis pārāk īss.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo kompromisa priekšlikumu.

Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītājs. Paldies. Es aicinu tomēr ievērot reglamentu.

Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāja kungs/ Labdien, dāmas un kungi! Kolēģi!

Ir jau labi! Štokenberga kunga priekšlikums ir labāks nekā šobrīd spēkā esošā norma un daudz labāks par to, kāds likums izskatījās sākotnēji. Un tieši komisijai, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, izdevās noņemt akcīzes nodokli attiecībā uz visām tām situācijām, kur gāze tiek izmantota tehnoloģijās, tajā skaitā arī zināmā mērā siltuma ražošanā. Bet šis priekšlikums ir tikai tāda... It kā mēs tam sunītim darām tā - cērtam to asti pa gabaliņam, nevis visu uzreiz. Šajā gadījumā, es domāju, mums Eiropas Savienības regulas vai direktīvas ļauj attiecīgi piemērot akcīzes nodokli gāzei no 2014.gada. Līdz ar to Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija sagatavojusi labu priekšlikumu.

Valdība ar mūsu komisijas palīdzību atrisina ne vienu vien problēmu attiecībā uz budžeta deficītu. Simt miljonus vajag jaunai bankai? Lūdzu! Komisija to atbalsta, nauda aiziet, naudu vienmēr var atrast. Citādi tagad izskatās... skaidrs, ārā ir 33 grādi, vakar laikam bija pat 34; liekas, ka silts un jauks, bet mēs visi, kā jau latvieši, labi zinām: nāk rudentiņ(i)s, un būs barga ziema. Un šobrīd mēs esam šo akcīzi atstājuši tikai tiem iedzīvotājiem, kas... visās pārējās vietās akcīzes nodoklis gāzei ir atcelts... tikai tiem iedzīvotājiem, kas lieto apkurei gāzi... Tie stāsti par atkarību no Krievijas, man liekas, ir drusciņ pārspīlēti, jo, es domāju, tas segments, kurā izmanto gāzi apkurei, Krievijas gāzes atradnes, „Iteras” bagātības un vēl kaut ko šeit piesaukto neietekmē nemaz. Šeit ir jautājums par to - par mūsu parlamenta un mūsu valdības attieksmi pret iedzīvotājiem. Tieši tā. Tikai pret iedzīvotājiem! Es zinu, kā valdība šobrīd grib mocīt un nīdēt Jūrmalas un Pierīgas iedzīvotājus ar nesamērīgiem nekustamā īpašuma nodokļa aprēķiniem. Tik tiešām, tas ir nesamērīgi, un tie rēķini tur ir nesamaksājami! Nekustamā īpašuma nodokļa apjoms un mājokļa nodokļa apjoms ir atkarīgs tikai un vienīgi no īpašuma atrašanās vietas. Vēl pieliksim... es aizmirsu, cik... Štokenberga kungs teica... pieliksim pie rēķiniem tās „kapeikas” par kubikmetru... Bet liela summa sanāk, un cilvēkiem samaksāt būs ārkārtīgi grūti.

Kāpēc mēs esam tik vēlīgi pret aizdomīgām bankām, un kāpēc mēs esam tik neiecietīgi paši pret savas valsts iedzīvotājiem?

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Ventam Armandam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partija frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi, vēl vienu reizi! Par šo deputāta Štokenberga priekšlikumu. Komisija to vērtēja un tiešām atzina par tādu kā pussolīti pareizajā virzienā, bet, no tīri tehniska viedokļa raugoties, šis priekšlikums nav juridiski korekts. Tāpēc faktiski es aicinu tos, kas atbalsta pussolīti, vairāk pievērsties 3.priekšlikumam - finanšu ministra Einara Repšes priekšlikumam -, kura būtība faktiski ir tā pati, bet kurš ir juridiski korekti uzrakstīts.

Bet nu par pašu būtību, par tiem jautājumiem, ko uzdeva arī deputāte Čepāne. Jāteic, tas nu ir vienkārši demagoģijas kalngals - saistīt akcīzi, akcīzes piemērošanu tagad vai no 2014.gada, ar atkarību no gāzes. Kāpēc? Tāpēc, ka atkarību no gāzes var izmainīt ilgstošā procesā, veicinot atjaunojamo resursu izmantošanu apkurē. Un tas ir atkarīgs no tā, cik ātri, cik efektīvi Eiropas Savienības fondus novirza šiem mērķiem. Jā, mums ir programma Ekonomikas ministrijā, un samērā daudzas pašvaldības, kas pašlaik kurina ar gāzi, ir iesniegušas projektus, un daļa no tiem ir atbalstīti. Taču šāda projekta dzīves ilgums mūsu ļoti sarežģītās birokrātiskās sistēmas dēļ - un, jāteic arī, Ekonomikas ministrija vairākas reizes mainīja šos noteikumus spēles gaitā - ir divi trīs gadi. Tātad šīs pašvaldības nekādā veidā tik ātri pāriet uz atjaunojamo kurināmo nevar, jo šīs tehnoloģijas ir dārgākas nekā gāzes tehnoloģijas. Un par šīm tehnoloģijām kādam ir jāsamaksā. Un tāpēc ir samērīgi to akcīzi gāzei piemērot no 2014.gada, kad šie projekti būs pabeigti, jo šo akcīzi jau maksā iedzīvotāji. Un tieši tādā ziņā Kārlim Leiškalnam ir pilnīga taisnība. Neatkarīgi no tā, vai ir akcīze vai ne, „Latvijas Gāze” savu peļņu saņems. Jautājums ir par to, vai no iedzīvotāju kabatām izņems šo papildu naudu vai ne. Un visi uzņēmēji, kas ir saprātīgi uzņēmēji, nedomā par periodu viena gada garumā. Ir pilnīgi skaidrs, ka 2014.gadā arī pēc Eiropas prasībām šī akcīze Latvijā ir jāievieš, un viņi ar to rēķinās. Un tātad tur, kur šie projekti ir pamatoti - un šis termiņš ir saskaņā arī ar Eiropas prasībām - šī akcīze Latvijā ir jāievieš, un viņi ar to rēķinās. Un tātad skaidrs, ka šo projektu ievietošanai ir pamatotība - un lielākoties tās ir mazās un vidējās pilsētas -, tur šie projekti būs. Savukārt Rīga ir tik liels patērētājs, ka šī pāreja uz atjaunojamo resursu izmantošanu Rīgā (No zāles dep. K.Leiškalns: „Obligāti Rīgā!”) ir iespējama faktiski tikai atsevišķos rajonos... un tikai koģenerācija... jā. Līdz ar to 2014.gadā sasteigt, kā dažas avīzes raksta, un uzreiz milzīgi lielu akcīzi likt... Ir jābūt ļoti prātīgiem! Nedomāju, ka 2014.gadā šeit iedzīvotāju maksātspēja būs ļoti, ļoti cēlusies.

Tādēļ pilnībā noņemu šo argumentu par atkarību no gāzes.

Nākamais. Par šo PVN samazinājumu. Čepānes kundze, jums kā tautas kalpam būtu jāzina, ka visiem apkures veidiem pašlaik ir samazinātais PVN. Visiem! (No zāles dep. K.Leiškalns: „Malkai arī!”) Malkai un visiem pārējiem. Kāda ir bīstamība? Tāda, ka valdība ir paredzējusi šo samazināto PVN likmi samazināt vispār kā tādu savā plānā par nodokļiem. Tas ir bīstami. Jā, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir uzrakstījusi vēstuli valdībai, ka uzskata: apkurei šo palielināto likmi nedrīkst piemērot, jo tas no 1.janvāra dotu vēl papildus 11 procentus. Valdības vadītājs mutiski ir teicis, ka, jā, tā darīs, bet dokumentāli tas nekur nav redzams. Par to būtu, Čepānes kundze, jāuztraucas.

Tātad ar PVN pašlaik viss ir kārtībā.

Tālāk. Par šo atjaunojamo resursu ietekmi es jau minēju... Tātad ir vēl divi faktori, kas veicina to, lai Latvija pārietu uz atjaunojamiem resursiem. Viens ir CO2 likmes, tā ir noteicoša lieta, jo tātad gāzi apliek ar CO2 kvotām, tās ir jāpērk; atjaunojamos resursus ar tām neapliek. Un tā arī ir sistēma, kas ir visā Eiropas Savienībā.

Nākamais. Protams, mums visiem būtu tiešām jādara viss, lai mājas tiktu siltinātas, bet es nevaru nekādā ziņā piekrist Štokenberga kungam, ka ir sekmīga šī programma. Tur ir apgūti tikai 10 procenti no visiem pieejamiem līdzekļiem. Tikai 10 procenti. Tikai 12 mājas... Tas ir piliens jūrā. Skaidrs, ka būtu jāmaina šie nosacījumi, lai pašvaldības pašas... Nevis iedzīvotājiem būtu jāuzņemas šīs saistības (No zāles dep. K.Leiškalns: „Uzliks pašvaldībām!”), bet vajadzētu pašvaldībām ļaut uzņemties šīs saistības un tad to naudu iekasēt no iedzīvotājiem. Tad šī programma darbosies. Par to ir jādomā.

Un par novirzīšanu maznodrošinātajiem. Lai nu kam, bet Čepānes kundzei gan būtu jāzina, ka valdošā koalīcija savā beidzamajā memorandā ar starptautiskajiem aizdevējiem ir apņēmusies visu, kas papildus ir iegūts budžetā, novirzīt budžeta deficīta segšanai. Tātad nav iespējams nemaz, lai kā gribētu, šo naudu novirzīt maznodrošinātajiem. Bet tas, ka, teiksim, šī mērķdotācija būs nepieciešama...

Sēdes vadītājs. Kraukļa kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.

V.A.Krauklis. ... tas arī ir skaidrs.

Paldies.

Es aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).

Labdien, dāmas un kungi! Vēlos no šīs augstās tribīnes vēstīt jums pāris lietas, kas, manuprāt, ir būtiskas šā lēmuma sakarā.

Tā pirmā lieta. Saprotiet jel to, ka šāda veida nodoklis ir ļoti labs mehānisms, kā panākt to, lai Latvijā ar laiku tiešām sāktu arvien vairāk izmantot atjaunojamos energoresursus - malku vai šķeldu, vai granulas!

Kraukļa kungam bija taisnība. Viņš apgalvoja, ka viens ļoti efektīvs un labs risinājums ir Eiropas Savienības struktūrfondu nauda, kas pašvaldībām ļauj arvien ātrāk pāriet uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Bet nav tā, ka tikai un vienīgi struktūrfondi ir tie, kas par simts procentiem atrisinās šo problēmu. Visā Eiropā (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Ne visās valstīs!”) apzināti ir ieviests šis nodoklis attiecībā uz gāzi tikai tādēļ, lai ilgtermiņā šo atjaunojamo energoresursu izmantotu. Tas, kā jūs labi saprotat, ir saistīts ar darba vietām uz vietas, ar mūsu pašu resursu izmantošanu. Vairāk naudas paliks Latvijā, nekā to naudu izvedīs ārā. Tātad ļoti svarīgs komponents šim lēmumam ir tas, ka ilgtermiņā tas atbalsta mūsu malkas, mūsu šķeldas, mūsu koksnes un daudzu citu atjaunojamo resursu izmantošanu tepat Latvijā.

Tā otra lieta, kas ir jāsaprot. Vairākkārt premjerministrs ir to apgalvojis. un, ja varbūt kāds no jums to vēl nav dzirdējis, es atkārtošu: ir jāpanāk kompromiss. Un kompromiss, ko piedāvā šobrīd valdība, ir šāds: mēs nevis pavisam atsakāmies no akcīzes nodokļa attiecībā uz gāzi, bet samazinām to uz pusi; 7,8 vai, ja noapaļojam, 8 santīmi par kubikmetru - tā nu gan nav tā milzīgākā nauda vai tas lielākais komponents, kas sadārdzina gāzi. Milzīgu daļu sadārdzinājumā dod tas, ka Krievijas puse vienkārši paceļ gāzei cenu. Šis ir tāds nieks salīdzinājumā ar to, ko dara Krievijas puse.

Tātad pirmais solis ir šāds: vienojamies par kompromisu, tātad atbalstām vai nu Štokenberga kunga, vai finanšu ministra priekšlikumu, un akcīzes nodoklis būs samazināts uz pusi.

Tālāk. Valdība iecementē, tēlaini izsakoties, 10 procentus lielu pievienotās vērtības nodokli attiecībā uz apkuri. Neizvēršam diskusiju, ja vienojamies par kompromisu, ka tiek paaugstināts pievienotās vērtības nodoklis.

Un trešais, kas ir absolūti reāli. Absolūti reāli ir sociālā spilvena ietvaros pašvaldībām piedāvāt papildu finansējumu, lai tiem cilvēkiem, kam ir tiešām grūtības ar komunālo maksājumu nomaksu, pašvaldības spētu palīdzēt arvien lielākā apjomā.

Politika, kolēģi, vienmēr ir bijusi kompromisu māksla. Arī es šobrīd aicinu vienoties par kompromisu. Atbalstiet finanšu ministra priekšlikumu, un rezultātā tautsaimniecība iegūs vairāk nekā zaudēs tad, ja tiks mēģināts „izstumt cauri” lēmumu atteikties vispār no akcīzes nodokļa!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Jurim Sokolovskim.

J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).

Labdien, godātie kolēģi! Katram lēmumam ir savs mērķis. Šinī gadījumā varētu būt, kā šeit izskanēja, divi mērķi: valsts budžeta papildināšana un siltuma piegādes uzņēmumu stimulēšana, lai tie pārietu uz alternatīvo kurināmo.

Par pirmo. Papildinājums valsts budžetā. Mēs, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, saņēmām atzinumu no Finanšu ministrijas, ka, ja mēs samazināsim šodien divas reizes šo nodokli, tad valsts budžeta ieguvums nākamgad būs četri miljoni. Bet no šiem četriem miljoniem mums ir jāatņem izdevumi šā nodokļa administrēšanai, jāatņem pašvaldību izdevumu palielināšana un atbalsts maznodrošinātajiem sakarā ar to, ka tām būs pienākums palīdzēt maznodrošinātajiem samaksāt šos rēķinus. Un ir vēl viens aspekts. Pieņemsim, pensionārs, kurš būs spiests lielāko daļu no sava budžeta samaksāt par apkuri - apkure ir aplikta ar 10 procentu PVN! -, tātad nepirks dažādus pārtikas produktus vai citas preces, kuras apliktas ar 21 procentu lielu nodokli. Tas nozīmē, ka principā finansiālais ieguvums ir ļoti, ļoti niecīgs. Tātad principā šis mērķis - valsts budžeta būtiska papildināšana -nav sasniegts.

Otrais mērķis - stimulēt siltuma piegādātājus pāriet uz cieto kurināmo. Bet, kā šeit jau daudzi runātāji teikuši, galvenais maksātājs būs nevis „Latvijas Gāze”, nevis siltuma piegādātāji, bet iedzīvotāji. Tātad iznāk tā, ka principā siltuma piegādātājiem ir vienalga, tātad patērētājam nav izvēles tiesību. Ja siltuma piegādātājs izmanto gāzi kā kurināmo konkrētajā pašvaldībā, tad patērētājam nav izvēles un ir bezjēdzīgi viņu stimulēt un aplikt ar papildu nodokļiem, jo tik un tā šis iedzīvotājs nevar ietekmēt šo procesu. Kas var ietekmēt šo procesu - pāriešanu uz cita veida kurināmo? Lielākā daļa no siltumenerģijas piegādātājiem ir pašvaldības īpašums. Tas nozīmē, ka pašvaldību uzdevums ir pieņemt lēmumu, kādā veidā tās modernizēs savus siltuma piegādātājus un par kādiem līdzekļiem. Un nav jēgas mocīt patērētāju, kuram nav citas izvēles!

Tādējādi arī šis mērķis nebūs sasniegts ar šā nodokļa ieviešanu.

Tātad principā, ja mēs nesasniedzam abus šos mērķus, tas nozīmē, ka nav jēgas tagad šo nodokli ieviest un tikai sarežģīt cilvēku dzīvi.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Ventam Armandam Krauklim, otro reizi.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Jāteic, apgalvojums, ka tas ir nieks iedzīvotājiem, - tas tikai norāda, cik ļoti atrāvušies no reālās dzīves ir daži deputāti.

Jā, ģimenei ar bērniem, kura dzīvo vidusmēra dzīvoklī, šis akcīzes nodoklis rēķinu sadārdzinās par 5 līdz 10 latiem mēnesī. Pieci līdz 10 lati mēnesī - tas ģimenei nav nekāds nieks! Tā viņiem ir būtiska nauda! Vēl jo vairāk tāpēc, ka nekāds sociālais spilvens lielākoties uz šīm ģimenēm neattiecas.

Jā, mazturīgajiem jau pagājušajā apkures sezonā pašvaldības izmaksāja 9,7 miljonus latu apkures pabalstos. Bet tas neattiecas uz tām ģimenēm, kas vēl pirms pāris gadiem piederēja pie tā sauktā vidusslāņa, jo tās šiem apkures pabalstiem nekvalificējas. Un šo 7 līdz 10 latu dēļ šī ģimene nevarēs nopirkt pārtiku, nevarēs bērniem nopirkt skolas burtnīcas, nevarēs viņus palaist uz kādu sporta nodarbību. Šī ir tā īstā lieta, par to ir tas īstais strīds!

Un savukārt par valsts budžetu ir pilnīgi skaidrs, ka valsts budžets, pateicoties gāzes cenu pieaugumam, PVN ieņēmumos saņems 6,7 miljonus latu papildus; tas dubulti nosedz šo līdzekļu daļu, kuru bija plānots iegūt no akcīzes nodokļa. Tātad valsts budžets iekasēs tāpat vairāk, jo gāzes cena ceļas no Latvijas neatkarīgu iemeslu dēļ.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Es neatkārtošu visus argumentus. Bet, godīgi sakot, šis priekšlikums man atgādina tā žēlsirdīgā saimnieka nostāju, kurš gribēja sunim asti nocirst pa gabalam. Nu vai ir vērts tā darīt? Vai ir nepieciešams vispār šobrīd nocirst to asti?

Es aicinu: necentīsimies sēdēt uz diviem krēsliem vienlaikus un izvēlēsimies savu filozofiju, kā labā mēs tomēr darbojamies! Es domāju, ka tomēr galvenais ir domāt par maznodrošinātajiem, par tiem cilvēkiem, kurus skar krīze, nevis tik daudz domāt par to, lai mūsu aizdevēji būtu apmierināti.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Vitālijam Aizbaltam.

V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Zaķa kungs šobrīd, protams, neklausās... (No zāles dep. Dz.Zaķis: „Dzirdu! Dzirdu!”) Viņš nebija, viņš nepiedalījās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē. Ne tikai viņš, bet arī Madars Līdums (No zāles dep. M.Lasmanis: „Es neesmu Līdums!”)... un Rozes kungs, un Anna Seile... Un viņi nedzirdēja, protams, to, ko tur runāja Latvijas Siltumražotāju asociācija, Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Lielo pilsētu asociācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

Es gribētu viņiem un pārējiem kolēģiem pateikt, ka visas šīs manis nosauktās institūcijas atbalstīja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas viedokli, ka šobrīd palielināt jebkādā veidā - vai nu uz pusi, vai, kā bija piedāvājusi valdība iepriekš, uz 7 latiem, vai ieviest akcīzi no 1.jūlija - tas ir faktiski noziegums pret siltuma saņēmējiem.

Jūs teicāt, ka ne visi siltuma saņēmēji saņem siltumu, ko ražo „Latvijas Gāze”. Jā! Bet tādi Latvijā no visiem tiem, kuri izmanto siltumu, ir 68 procenti.

Cienījamie kolēģi, par jūsu argumentiem. Ja Zaķa kungs būtu bijis komisijas sēdē, tad viņš būtu dzirdējis, ka ekonomikas ministra padomnieks teica sekojošo - ka ietekme jau nebūs īpaši liela uz siltuma cenu, uz gāzes cenu. Nebūs īpaši liela! Cienījamie kolēģi, tajā pašā laikā viņš teica, ka ar šo ne īpaši lielo ietekmi mēs veicināsim vietējā kurināmā ražošanu. Tad kā mēs veicinām vietējā kurināmā ražošanu, ja šī ietekme nav īpaši liela? Manuprāt, tā ir klaja pretruna.

Otrā lieta, ko viņš teica, cienījamie kolēģi, - jārunā ar „Gazprom”, lai viņi samazina gāzes cenu. Mēs varam runāt ar „Gazprom”. Bet, ja mēs runāsim ar „Gazprom” tādā veidā, kā jūs piedāvājat, un pateiksim „Gazpromam”: „Mēs ieviešam akcīzi, bet jūs samaziniet cenu!”, tad... Manuprāt, no jebkuru sarunu viedokļa šis ir galīgi aplams piegājiens un galīgi pretrunā ar jebkuru sarunu vešanas mehānismu, tehnoloģiju. Ja jūs gribat runāt ar „Gazprom”, tad ejiet „Gazprom” pretī un pasakiet: „Mēs neieviešam akcīzi. Samaziniet cenu!” Tad es saprastu jūsu argumentus.

Un nākamais, kolēģi. Vai šī ietekme ir liela vai maza? Uz budžetu fiskālā ietekme ir ļoti maza, iepriekšējie runātāji jau to teica. Bet, cienījamā Čepānes kundze, protams, jums varbūt... es nezinu, vai jūs izmantojat siltumu, ko ražo no gāzes, jums varbūt arī šie pieci seši lati nav liela ietekme. Bet, ziniet, Annas tantei Daugavpilī, kura ir pensionāre, kura maksā apkuri no pēdējiem santīmiem, ko viņa sagrabina, šī ietekme, ticiet man, ir milzīga. Un faktiski šis jautājums jau ir tīri politisks - vai mēs atbalstām starptautiskos aizdevējus un faktiski esam šo aizdevēju grāmatveži, vai mēs domājam par savu tautu, domājam par tiem cilvēkiem, kuri ziemā nevarēs samaksāt apkures rēķinus. Un, cienījamie kolēģi, ja jūs nezināt, tad es varu pateikt, ka cilvēki šodien ir 20 miljonus parādā par apkuri. 20 miljonus! Un pašvaldības šobrīd jau ir izmaksājušas vairāk nekā 10 miljonus sociālajos pabalstos. Tad ko jūs gribat? Pašvaldības un iedzīvotājus iedzīt galīgā bezcerībā? Tad uzklausiet, lūdzu, Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Lielo Pilsētu asociāciju un citas institūcijas! Bet jūs klausāt acīmredzot tikai aizdevējus. Manuprāt, šis balsojums arī parādīs, kurš atbalsta iedzīvotājus un kurš neatbalsta.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātei Annai Seilei.

 

A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Varbūt pirms vēlēšanām atlaidīsim visus nodokļus? (No zāles: „Davai!”) Tā būtu laba doma! Un tad varbūt visi pašreizējie Saeimas deputāti tiktu arī nākamajā Saeimā. Bet kāpēc ir vajadzīgi nodokļi Latvijā? Mums taču ir jāatbalsta arī kultūras iestādes, mums ir jāatbalsta izglītība, un galu galā mums ir jāatbalsta arī tie maznodrošinātie, kuri pašreiz nevar atrast darbu, kuri nevar nomaksāt tos lielos paņemtos kredītus. Un vai tad lielie saimnieciskie uzņēmumi, kas saistīti ar gāzes izmantošanu, labprātīgi varētu gribēt kaut nelielu, maziņu daļu samaksāt nodokļos? Nē, negrib. Negrib! Jā... Un es tomēr aicinu Saeimas deputātus saprātīgi pieņemt šo mazo nodokli, kurš faktiski ļoti maz sadārdzina gāzes izmantošanu. Aicinu tomēr atbalstīt vai nu šo priekšlikumu, ko ir ierosinājis Štokenberga kungs, vai arī finanšu ministra Repšes priekšlikumu. Tie pēc būtības ir līdzīgi, un tādā gadījumā mēs varbūt valsts budžetu būsim par nelielu daļiņu palielinājuši un varēsim mierīgi iet uz vēlēšanām, un būsim varbūt arī nodrošinājuši labu budžeta izpildi.

Paldies par uzmanību. Balsojiet „par”!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei, otro reizi.

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Kolēģi! Es nebūtu runājusi otro reizi, ja šeit nerunātu Aizbalta kungs.

Es gribu teikt, ka katrs jau uz kādu lietu skatās, spriezdams pēc savas samaitātības pakāpes. Es nerēķinu, vai mana ģimene izmanto gāzi vai neizmanto. Jā, es varu jums atbildēt publiski - mana ģimene izmanto gāzi. Un, ja es skatītos uz lietām tā kā jūs, tad es katrā ziņā varētu runāt „pret”. Bet šeit, manuprāt, ir patiešām jādomā, kā labā pašlaik šie grozījumi tiek virzīti. Vai mēs patiešām atbalstām „Gazprom”? Kā es jau pašā sākumā teicu, tik un tā šī akcīze, ko mēs tagad nolaižam, ar laiku tiks pacelta, ticiet man. Un tad jūs atcerēsieties... Pie tam es gan gribu arī Aizbalta kungam teikt, ka jūsu „gāzētāji” ar savu iepriekšējo gadu saimniekošanu tautu ir nospieduši uz ceļiem un tieši tādēļ mūsu valdība bija spiesta vērsties pie starptautiskajiem aizdevējiem. Arī jūs bijāt tajā laikā Godmaņa kunga pozīcijā, kad bija nepieciešams. Jūs izliekaties, ka jūs esat pilnīgi aizmirsuši, kādu iemeslu dēļ bija nepieciešami šie Starptautiskā Valūtas fonda un arī Eiropas Savienības naudas līdzekļi valstī.

Es joprojām gribu palikt pie sava viedokļa, ka pašreizējie likuma grozījumi attālina alternatīvās enerģijas izmantošanu tautsaimniecībā. Mēs joprojām turpināsim sēdēt uz „Gazprom” adatas. Joprojām!

Ja mēs paskatāmies - es nevaru jums precīzus skaitļus pateikt - uz Eiropas Savienības valstīm, tad redzam, ka, piemēram, arī Zviedrija ir noteikusi samērā augstu... ļoti augstu akcīzi šai gāzei. Ļoti augstu!

Kādēļ mēs gribam darīt pilnīgi pretēji un šeit tēlot tautas draugus?

Faktiski nevajadzētu nemaz to darīt.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

V.A.Krauklis. Man tomēr Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ir jāprecizē daži šeit izteiktie apgalvojumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šim jautājumam pievērsās tikai un vienīgi tāpēc, ka pie Saeimas un valdības un pie Valsts prezidenta vērsās Latvijas Pašvaldību savienība, kas pārstāv visus politiskos spēkus, un Latvijas Lielo pilsētu asociācija, kas pārstāv lielu daļu politisko spēku, un Latvijas Siltumražotāju asociācija. Un tāpēc vairākās komisijas sēdēs, uz kurām gan diemžēl daļa pozīcijas deputātu uzskatīja par vajadzīgu neierasties, tika ilgi diskutēts par to, tika pētīti skaitļi un statistika, un no ekonomiskā viedokļa bijām spiesti atzīt, ka situācija ir mainījusies kopš tā brīža, kad tika pieņemts šis lēmums par akcīzes piemērošanu. Tiešām, tobrīd gāzes cena bija samērā zema un tā ietekme uz iedzīvotājiem un uz siltuma ražotājiem un pašvaldībām nebūtu bijusi tik būtiska. Tagad Latvijas izvēlētās formulas dēļ gāzes cena pieaugs par 30 līdz 35 procentiem, un līdz ar to šīs akcīzes nepiemērošana ir vienīgais ceļš, vienīgais veids, kādā mazināt šo triecienu iedzīvotājiem. Mazināt! Protams, mēs neatrisināsim visas problēmas. Un tikai tas politiķis, kas ir valstsvīrs un kas spēj sekot līdzi situācijai un, ja nepieciešams, mainīt savus lēmumus, - tikai tas tiešām ir cienīgs sēdēt Saeimā un strādāt Saeimā.

Tādēļ komisijas vārdā aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt un atgādinu, ka, ja vispār Saeima izšķiras atbalstīt vienu vai otru priekšlikumu, tad juridiski korektāks ir finanšu ministra Einara Repšes sagatavotais priekšlikums.

Tā ka lūdzu neradīt haosu! Un deputāta Štokenberga priekšlikums varbūt pat būtu atsaucams, jo tas pēc būtības ir tāds pats kā finanšu ministra Repšes priekšlikums. Taču Finanšu ministrijas speciālisti uzskatīja, ka ministra piedāvātā versija ir juridiski korektāka.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Štokenberga priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 26, atturas - 21. Priekšlikums nav atbalstīts.

Turpinām ar 3.priekšlikumu.

V.A.Krauklis. 3. - finanšu ministra Repšes priekšlikums. Tas pēc būtības ir analogs iepriekšējam un nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - finanšu ministra Repšes priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 29, atturas - 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.A.Krauklis. 4. - deputāta Štokenberga priekšlikums. Nav atbalstīts. Un tas arī nebūtu balsojams...

Sēdes vadītājs. Balsojami ir visi priekšlikumi, kuri ir tabulā. Jautājums vienīgi šāds: ko mēs ar šo balsojumu iegūstam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Štokenberga priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! (No zāles dep. J.Dobelis: „No rīta jau vajadzēja nobalsot!”; dep. K.Leiškalns: „Kā šito varēs nosaukt par nenotikušu?!”) Es saprotu, ka neviens nebalso... Līdz ar to... (Troksnis zālē. No zāles: „Blēdība!”) Līdz ar to... Acīmredzot ir kaut kāda tehniska kļūda...

Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu klusumu zālē! Balsosim par 4. - deputāta Štokenberga priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - nav, pret - 47, atturas - nav. Nav kvoruma. Acīmredzot mums ir jābalso vēlreiz.

Vēlreiz lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Štokenberga priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu... Atkārtoti nav kvoruma. Tiek izsludināts pārtraukums... tiek izsludināts pārtraukums uz desmit minūtēm, līdz pulksten 10.55.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre

Karina Pētersone.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieņemiet vietas! Bija zvans! Jāturpina sēde.

Godātie kolēģi! Es vēlos jums atgādināt, ka mēs pārtraucām sēdi pēc balsojuma par 4. - deputāta Aigara Štokenberga priekšlikumu likumprojektā „Grozījums likumā „Par akcīzes nodokli””. Šajā balsojumā mēs konstatējām, ka nav kvoruma.

Aicinu tagad vēlreiz balsot par 4. - deputāta Štokenberga priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - nulle, 46 deputāti balsojuši pret, 1 - atturējies. Diemžēl arī šajā balsojumā kvoruma nav. Līdz ar to mums šīs sēdes turpināšana vairs nav iespējama.

Mums vajadzētu tagad reģistrēties par klātbūtni ārkārtas sesijas ārkārtas sēdē. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies! Tā, paldies.

Pirms es dodu vārdu Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam, es gribētu dot vārdu deputātiem, kuri vēlas sniegt paziņojumus.

Vārdu ir lūdzis deputāts Andris Bērziņš (ZZS).

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Pēc piecām minūtēm Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde. Un pulksten 11.30 - Sociālo un darba lietu komisijas sēde.

Sēdes vadītāja. Nākamajai vārds deputātei Ērikai Zommerei (politiskais bloks „Par labu Latviju”).

Ē.Zommere (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pieprasījumu komisijas sēde tepat - Sēžu zālē. Tūlīt! Lūdzu, kolēģi, Pieprasījumu komisijas deputāti!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ingrīdai Circenei.

I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde pēc desmit minūtēm komisijas telpā.

Sēdes vadītāja. Nākamais paziņojumu sniegs deputāts Vents Armands Krauklis (politiskais bloks „Par labu Latviju”).

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā man jāteic, ka, pārtraucot šo sēdi, mēs neizskatām ļoti svarīgu likumprojektu, tas ir, likumprojektu „Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums”. Tas nozīmē, ka, ja šo likumu nepieņems augustā, Latvija katru dienu maksās vairāk nekā 30 tūkstošus eiro lielu soda naudu bezstrīdus kārtībā.

Sēdes vadītāja. Paziņojumam vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (Nacionālā apvienība VL!-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Juridiskās komisijas sēde pēc piecām minūtēm Juridiskās komisijas telpās. Darba kārtībā ir jautājumi par tiesnešiem.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, lūdzu jūsu uzmanību! Es vēlētos mūsu visu vārdā sveikt Artūru Rubiku, kuram šodien ir ne tikai dzimšanas diena, bet arī apaļa jubileja. Apsveicam! (Aplausi.)

Un visbeidzot vārds Andrejam Klementjevam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Igors Aleksandrovs (No zāles: „Ir!”), Dzintars Ābiķis (No zāles: „Ir!”), Solvita Āboltiņa (No zāles: „Ir!”), Aija Barča (No zāles: „Ir!”), Silva Bendrāte (No zāles: „Ir!”), Guntis Bērziņš (No zāles: „Ir!”), Ingrīda Circene (No zāles: „Ir!”), Ilma Čepāne... Paldies, redzu! Gundars Daudze, Uldis Ivars Grava, Alberts Krūmiņš... Paldies, redzu! Janīna Kursīte-Pakule... Paldies, redzu! Sarmīte Ķikuste... Paldies, redzu! Gunārs Laicāns... Paldies, redzu! Madars Lasmanis, Ainars Latkovskis... Paldies, redzu! Visvaldis Lācis (No zāles: „Ir!”)... Paldies, redzu! Leopolds Ozoliņš, Artis Pabriks, Vaira Paegle, Jānis Reirs, Inguna Rībena... Paldies, redzu! Mārtiņš Roze, Anna Seile... Redzu! Kārlis Šadurskis, Viktors Ščerbatihs, Inese Šlesere, Aigars Štokenbergs... Neredzu... Paldies. Dzintars Zaķis... Paldies, redzu! Un Ausma Ziedone-Kantāne. (No zāles dep. A.Ziedone-Kantāne: „Paldies!”)

Paldies par darbu.

Sēdes vadītāja. Sēde slēgta.

Atgādinu, ka nākamā sēde sākas pulksten 11.30.

 

SATURA RĀDĪTĀJS

9. Saeimas ārkārtas sesijas 9. sēde

2010. gada 16. augustā

 

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par akcīzes nodokli”” (Nr. 1883/Lp9) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 6305)
Ziņo - dep. V.A.Krauklis
Debates - dep. I.Čepāne
- dep. A.Štokenbergs
- dep. K.Leiškalns
- dep. V.A.Krauklis
- dep. Dz.Zaķis
- dep. J.Sokolovskis
- dep. V.A.Krauklis
- dep. B.Cilevičs
- dep. V.Aizbalts
- dep. A.Seile
- dep. I.Čepāne
Paziņojumi
- dep. A.Bērziņš (ZZS)
- dep. Ē.Zommere
- dep. I.Circene
- dep. V.A.Krauklis
- dep. Dz.Rasnačs
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs A.Klementjevs

Balsojumi

Datums: 16.08.2010 10:41:18 bal001
Par - 45, pret - 26, atturas - 21. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījums likumā “Par akcīzes nodokli” (1883/Lp9), 2.lasījums, steidzams

Datums: 16.08.2010 10:41:50 bal002
Par - 45, pret - 29, atturas - 18. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījums likumā “Par akcīzes nodokli” (1883/Lp9), 2.lasījums, steidzams

Datums: 16.08.2010 10:43:19 bal003
(atkartots balsojums).
Par - 0, pret - 47, atturas - 0. (Reģistr. - 71)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījums likumā “Par akcīzes nodokli” (1883/Lp9), 2.lasījums, steidzams

Datums: 16.08.2010 10:43:49 bal004
(atkartots balsojums).
Par - 0, pret - 45, atturas - 0. (Reģistr. - 71)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījums likumā “Par akcīzes nodokli” (1883/Lp9), 2.lasījums, steidzams

Datums: 16.08.2010 10:56:26 bal005
Par - 0, pret - 46, atturas - 1. (Reģistr. - 71)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījums likumā “Par akcīzes nodokli” (1883/Lp9), 2.lasījums, steidzams

Piektdien, 23.februārī
09:00  Baltijas Asamblejas Ekonomikas, enerģētikas un inovācijas komitejas sēde
09:00  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Konference “Tā ir arī mūsu nauda! Ko darīt, lai Eiropas Savienības fondu investīcijas Latvijā būtu pārdomātākas?”