Latvijas Republikas 9.Saeimas

pavasara sesijas desmitā sēde

2010.gada 10.jūnijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

 

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sākam Saeimas 2010.gada 10.jūnija sēdi.

Sākam izskatīt pirmo darba kārtības jautājumu - lēmuma projektu „Par neuzticības izteikšanu ekonomikas ministram Artim Kamparam”.

Iesniedzēju vārdā - deputāts Vents Armands Krauklis.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Ministri un ministres kundze! Pārējie klātesošie!

Šis jautājums, kas izriet no mūsu iepriekš iesniegtajiem pieprasījumiem, faktiski nav tik daudz jautājums par to, cik sekmīgi konkrētais ministrs ir strādājis Ekonomikas ministrijā, cik jautājums par to, kas vispār notiek Latvijas ekonomikā, kādus darbus ir solīts darīt un kādi darbi notiek realitātē. Neapšaubāmi, ministra kungs ir labs runātājs, ministra kungam ir izdevies radīt iespaidu sabiedrībā, ka ekonomikā viss ir kārtībā, ka ekonomikā tūlīt jau būs augsta izaugsme, bet mums šķiet, ka tas ir ļoti nepareizi. Mums šķiet, ka daudz prātīgāk ir precīzi noteikt slimības diagnozi, jo Latvijas ekonomika vēl arvien ir slima, un tāpēc vajag efektīvi, ātri pielietot nepieciešamās zāles, nevis dažādām uzņēmējorganizācijām un sabiedrībai stāstīt tieši to, ko tās grib dzirdēt.

Pakavēšos tikai pie dažiem būtiskiem aspektiem - pie tā, kas tad tiek teikts, bet kas realitātē notiek Latvijas ekonomikā.

Tiek teikts, ka Ekonomikas ministrija dara visu, lai celtu Latvijas ražotāju konkurētspēju, lai mūsu ražotāji būtu konkurētspējīgi eksporta tirgos. Bet diemžēl jāatzīst, ka tas tā nenotiek. Tātad Latvijas ražotāju cenas... ražošanas cenas pieaug, nevis samazinās. Piemēram, ražotāju cenu līmenis martā pieauga par 2,8 procentiem, kas ir otrais lielākais pieaugums Eiropas Savienībā, kaut gan vidēji Eiropas Savienībā šis pieaugums ir tikai 1 procents. Mēs arī zinām, ka Latvijas eksporta tirgus apmēram 80 procentu apmērā ir Eiropas Savienības valstīs un faktiski šis ražotāju cenu pieaugums, kā norāda Latvijas Banka, pieaug jau piecus mēnešus pēc kārtas.

Un te, protams, ir vairāki faktori.

Ekonomikas ministrija nav izmantojusi tās rīcībā esošās sviras konkurences regulēšanas politikā. Cīnoties par degvielas cenu nepamatotu kāpumu un konkurences samazināšanos... Mēs redzam, ka Latvijā degvielas cenas ir vienas no augstākajām visā reģionā, kas, protams, sastāda būtisku daļu ražotāju cenās. Būtisku daļu ražotāju cenās sastāda elektroenerģijas cena, un atkal mums nākas secināt, ka, lai arī mums ir savi enerģijas avoti, Daugavas kaskāde, tieši ražotājiem elektroenerģija Latvijā ir dārgāka nekā Igaunijā un dārgāka nekā Lietuvā, neskatoties uz to, ka Lietuvā ir aizslēgta Ignalinas atomstacija.

Tāpat Latvijā palielinās arī būvniecības izmaksas. Tātad aprīlī, salīdzinot ar martu, tās ir pieaugušas par 0,5 procentiem; tas, protams, atkal sadārdzina infrastruktūras objektu būvniecību, un tas savā veidā Latviju ieved jaunā inflācijas spirālē.

Slavenais stāsts par importa un eksporta attiecību. Mums tiek stāstīts, ka eksports strauji aug. Protams, salīdzinoši pa mēnešiem eksports procentos pieaug, taču absolūtajās cenās tas pieaug par niecīgu apjomu. Savukārt imports pieaug daudz straujāk; piemēram, martā šī starpība sastādīja jau 84 miljonus latu.

Par ekonomikas sildīšanu. Ir bijis daudz runu par to, ka tiks palīdzēts kreditēšanas jomā uzņēmumiem, kuriem trūkst apgrozāmo līdzekļu. Faktiski nekāda izkustēšanās nav notikusi. Māju siltināšanas projektos no 40 miljoniem latu ir apgūti apmēram tikai 10 procenti. Prioritāro nozaru noteikšana ir bijusi faktiski deklaratīva, jo tai neseko būtiski Eiropas Savienības līdzekļi; precīzāk sakot, tie seko tikai tiem uzņēmumiem, kuri ir bijuši draudzīgi ministram vai tā partijai, un selektīva dalīšana labajos un sliktajos ir sasniegusi tiešām nebijušus augstumus.

Diemžēl ir jāteic, ka pašā Ekonomikas ministrijā darba kvalitāte ir būtiski samazinājusies, to mēs redzam, saņemot likumprojektus no Ekonomikas ministrijas; tie nāk ar lielu nokavēšanos, tāpēc ir ierosinātas jau vairākas pārkāpumu procedūras, un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai nākas bieži vien šos likumprojektus uzrakstīt pilnīgi no jauna.

Protams, īpašs stāsts un kauna traips Latvijai ir Ekonomikas ministrijas pārraudzībā esošais projekts izstādē „Expo” Šanhajā; ministrs tiešām ir parādījis, ka viņa kontrolē esošs pasākums ir pilnībā izgājis no kontroles un rada pilnīgi nevajadzīgu ažiotāžu nu jau arī ārpus Latvijas robežām. Protams, tas nekādā veidā neveicina to, ka Latvijas tēls tiek labi pārstāvēts.

Sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem acīmredzot ministrs nav spējis aizstāvēt vairākām nozarēm tik būtiskos nodokļu samazinājumus, ko panāca šī Saeima; es runāju par PVN, jo, vismaz pēc LNT ziņām, no šīm sarunām izriet, ka ir paredzēts jau nākamgad 95 miljonus valsts budžetā iegūt, atceļot visas samazinātās PVN likmes. Kā tad sanāks ar tiem pašiem tūrisma uzņēmumiem, kuriem vēl šogad Saeima samērā vienprātīgi samazināja PVN un kuri ar to rēķinās, bet kuriem acīmredzot no nākamā gada būs jāstrādā atkal ar pilnu PVN?

Publiskās un privātās partnerības projekti, kas arī ir viens ļoti būtisks elements, lai sildītu ekonomiku, acīmredzami arī netiks turpināti. Grūti pateikt, vai ministrs ir centies vai nav, bet realitāte ir tāda, ka šajās sarunās progress šajā jomā nav panākts.

Kaut vai šāds elementārs piemērs. Saeimā 1.jūnijā bija jābūt ieceltam vienam regulatora loceklim. Regulators pašlaik jau strādā nepilnā sastāvā. Šis jautājums nav pat izskatīts Ministru kabinetā. Skaidrs, ka Saeima šajā sesijā vairs šo regulatora locekli neiecels, regulatoram ir atvaļinājuma laiks, acīmredzot šovasar vispār regulators nekādus lēmumus nevarēs pieņemt, arī tos, kas būtu saistīti ar mūsu ražotāju konkurētspējas palielināšanu.

Tādēļ aicinu atbalstīt šo mūsu priekšlikumu - ministram demisionēt, jo Latvijai ir vajadzīga rīcība, nevis rīcības imitācija un iemidzinoša sabiedrības ieaijāšana, pārliecībā, ka viss ir kārtībā un ka viss atrisināsies pats no sevis.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Sākam debates.

Vārds ekonomikas ministram Artim Kamparam.

A.Kampars (ekonomikas ministrs).

Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Augsti godātie deputāti! Jūs esat pieredzējuši: jūs pieņemat lēmumus Latvijas tautas vārdā jau ceturto gadu. Jūsu lēmumi nozīmīgi ietekmē Latvijas attīstību, un tāpēc pēdējās nedēļas laikā daudzi uzņēmēji, ko mēs bieži vien tik daudz šeit citējam, man ir uzdevuši jautājumu: „Kas šeit notiek? Ja ekonomikā sākusies acīmredzama augšupeja, kāpēc Saeimas opozīcija ir pieprasījusi ekonomikas ministra Arta Kampara demisiju?”

Atbildi nav viegli sniegt, un, tā kā paši demisijas pieprasījuma ierosinātāji nav minējuši nevienu iemeslu un argumentu šādai rīcībai, savā šārīta ziņojuma gatavošanā biju spiests izmantot vienīgi viņu izteikumus plašsaziņas līdzekļos. Uzstājīgie un sabiedrībai nesaprotamie vairākkārtīgie mēģinājumi atstādināt mani no ministra amata šobrīd jau izskatās kā sods par labi padarītu darbu.

Gribu atsaukt atmiņā 2009.gada agru pavasari, kad bija skaidri redzama Latvijas ekonomikas bēdīgā perspektīva. Trekno gadu dzīres bija beigušās ar katastrofālu 18 procentu iekšzemes kopprodukta krituma prognozi. Bija nacionalizēta „Parex banka” ar tajā ieguldītajiem valsts depozītiem vairāku simtu miljonu latu apjomā. Ražošanā, eksportā, iekšzemes patēriņā un konkurences rādītājos dramatisks kritums. Straujš bezdarba rādītāju prognozes kāpums, milzīga neuzticība starptautiskajos finanšu tirgos ar visām no tā izrietošajām sekām.

No starptautisko kredītreitinga aģentūru puses - bezcerīgs novērtējums par valsts nākotnes perspektīvām. Gandrīz iztukšota Valsts kase un reāla iespēja, ka valsts nespēs pildīt savas saistības, citiem vārdiem, bankrots.

Šādā stāvoklī valsti pārņēma Valda Dombrovska komanda. Tāpēc aicinu tos politiķus, kuri ir atbildīgi par šīm sekām: kolēģi, lūdzu, nemēģiniet novelt vainu no sevis uz šābrīža valdību, kuras pienākums un misija bija īsā laika periodā glābt valsti no draudošā bankrota un izveidot ilgtspējīgu ekonomiskās attīstības modeli!

Tagad par visu pārējo pēc kārtas.

Sākumā par to, kas bija formālais pamats Saeimas deputātu pieprasījumam, kuru Saeimas Pieprasījumu komisija un arī jūs pagājušās nedēļas Saeimas sēdē noraidījāt.

Pirmkārt. Konkrētais darījums ar „Parex līzings” Baltkrievijā tika apstiprināts no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un no Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas puses, kas ir otrs lielākais „Parex” akcionārs.

Otrkārt. Ņemot vērā to, ka 2008.gadā pie bankas pārņemšanas premjers Godmanis un finanšu ministrs Slakteris, kurš sēž šeit zālē, „Parex bankai” liedza nodarboties ar komercdarbību, „Parex līzings” nevarēja šo komercdarbību veikt, un tas sāka strādāt ar būtiskiem zaudējumiem.

Treškārt. Pēc kopēja lēmuma, ka šāda zaudējumu nesoša kompānija Baltkrievijā Latvijas Bankai nav vajadzīga, tika izsūtīti 200 pirkuma piedāvājumi atbilstošām bankām, kompānijām, kas eventuāli varētu būt ieinteresētas šādā darījumā. Pēc šo 200 piedāvājumu izsūtīšanas tika noslēgti 7 konfidencialitātes līgumi par pārrunu turpināšanu un kopēji tika apstiprināts viens - izdevīgākais - piedāvājums.

Ceturtkārt. Sabiedrība šobrīd tiek laikam apzināti maldināta ar runām par to, ka darījuma summa ir bijusi 100 ASV dolāri. Šā darījuma rezultātā Valsts kase ir atguvusi 5,8 miljonus ASV dolāru pusgada laikā un saskaņā ar līgumu līdz 2012.gadam „Parex banka” papildus minētajai summai saņems ne mazāk kā 2,68 miljonus ASV dolāru.

Un vēl, godātie deputāti! Ar lielu pacietību esmu gatavs skaidrot katram, kā tiek organizēts darbs Latvijas-Krievijas starpvaldību komisijā; tas liedza diemžēl man piedalīties pagājušajā nedēļā Saeimas sēdē. 3.jūnijā, pagājušajā ceturtdienā, pulksten 9.00 pēc Latvijas laika kopā ar Pleskavas gubernatoru atklājām ļoti plaši pārstāvētu biznesa forumu, kurā no Latvijas vien piedalījās apmēram 50 uzņēmumu. Pulksten 11.00 pēc Latvijas laika darbu sāka Latvijas-Krievijas lietišķā padome, kas ir ārkārtīgi svarīga tieši ekonomisko attiecību pilnveidošanā.

Kolēģi, paveikto, manuprāt, vienmēr vērtē pēc taustāmiem rezultātiem. Tāpēc aicinu arī jūs manu darbu vērtēt ne pēc tiem ļoti abstraktajiem teikumiem un tēzēm, ko šeit pauda Kraukļa kungs, bet pēc sasniegtā un faktiem. Tāpēc esmu sagatavojis pārskatu par nozīmīgākajām aktivitātēm, kas tikušas īstenotas kopš Saeimas balsojuma par manu apstiprināšanu amatā. Un atļaujiet man iepazīstināt ar 11 galvenajiem punktiem.

Pirmkārt. 2009.gadā un līdz šā gada beigām Ekonomikas ministrija valsts atbalsta instrumentu veidā nodrošinājusi 350 miljonus latu ekonomikas sildīšanai; tas kopā ar piesaistītajām privātajām investīcijām sastāda 670 miljonus latu. Šis ir vislielākais valsts nodrošinātais atbalsts uzņēmējdarbībai pēdējo 20 gadu laikā. Piemēram, 2008.gadā šādā veidā Ekonomikas ministrija nodrošināja tikai 20 miljonus latu. Kolēģi, tie, kam ir kalkulatori, varat aprēķināt - varbūt kāds galvā varat parēķināt -, cik reižu vairāk tas ir.

Manā vadībā tika mainītas prioritātes valsts atbalsta finansējuma saņemšanai, to koncertējot uz apstrādājošo rūpniecību un eksportu. Piemēram, šogad nepilni 80 miljoni latu 35 piešķirto vietā tika virzīti uz eksportu orientētas ražošanas attīstībai programmā „Augstas pievienotās vērtības investīcijas”. Šajā nedēļā ar mūsu partneriem - starptautiskajiem aizdevējiem - ir panākta vienošanās no Eiropas Savienības fondiem pieejamo līdzfinansējumu palielināt vēl par 100 miljoniem latu un, ja būs nepieciešams, šā gada laikā vēl par 135 miljoniem latu.

Otrkārt. Ilgus gadus Latvijas valdība nebija spējusi ieviest efektīvu eksporta garantiju sistēmu. Viens no pirmajiem darbiem ministra amatā bija sakārtot šo jomu, un no pagājušā gada 1.jūnija pēc kredītu garantiju, eksporta darījumu un šogad arī izejvielu un komplektējošo daļu importa apdrošināšanas sistēma darbojas pilnvērtīgi.

Treškārt. Nosakot prioritārās nozares, ir izdevies panākt nozīmīgas pārmaiņas valsts ekonomikas struktūrā. Iekšzemes kopproduktā ir būtiski palielinājies eksporta īpatsvars. Ekonomikas dzinējspēki ir samainījušies vietām. Šādu mērķi valsts stādījusi sev vienmēr, tomēr līdz šim labie nodomi bija palikuši vienīgi uz papīra. Tagad tas kļūst par realitāti.

Ceturtkārt. Parakstot vienošanos ar tūrisma nozari pārstāvošajām organizācijām, ir samazināts pievienotās vērtības nodoklis viesu izmitināšanas pakalpojumiem no 21 uz 10 procentiem. Pēc tūrisma asociāciju aprēķiniem, tas ļaus nodrošināt ar jaunām darba vietām apmēram 2000 iedzīvotājus; tas dos iespēju vismaz par 5 procentiem samazināt pakalpojumu cenu.

Kolēģi, piektkārt, daudz ir paveikts mikrouzņēmumu atbalstam. Tagad iespējams dibināt uzņēmumu, sākotnēji ieguldot pamatkapitālā tikai vienu latu. Būtiski samazināti maksājumi, dibinot uzņēmumu. Dota iespēja vienkāršot mikrouzņēmumu grāmatvedības kārtošanu. Mazajiem nodokļu maksātājiem ar gada apgrozījumu līdz 70 tūkstošiem latu pagarināts pievienotās vērtības nodokļa taksācijas periods un ieviests tā dēvētais kases princips. Dota iespēja bez jebkādiem birokrātiskiem šķēršļiem strādāt individuālā darba veicējiem, ieviešot patentmaksas.

Sestkārt. Ir izstrādāts, valdībā apstiprināts un Saeimai izskatīšanai nosūtīts jauns Būvniecības likuma projekts. Tas paredz samazināt būvprojektu saskaņošanā iesaistīto valsts un pašvaldību institūciju skaitu no piecām uz vienu un saskaņošanas procesā maksimāli patērējamo laiku no šobrīd esošām 180 dienām uz 60 dienām. Pēc ekspertu aplēsēm, būvniecības nozares ieguvums no birokrātisko šķēršļu mazināšanas varētu būt vismaz 2 miljoni latu.

Septītkārt. Ir izstrādāts jauns Atjaunojamo energoresursu likums, kas paredz pilnībā mainīt zaļās enerģētikas tirgus darbības principus un radīt šajā tirgū ilgtermiņa prognozējamību un stabilitāti. Cenas iepirkumā tiks veidotas atbilstoši tirgus principiem, nevis lobiju interesēm. Šāda kārtība ļaus atteikties no kvotu sistēmas un padarīs zaļo enerģiju par konkurētspējīgu preci.

Astotkārt. Daudz paveikts birokrātisko šķēršļu mazināšanai. Minēšu tikai trīs raksturīgākos uzlabojumus. Pirmais - valsts iestādēs nodrošināta iespēja norēķināties par pakalpojumiem uz vietas ar maksājumu kartes palīdzību. Otrais - maksājumi ar internetbanku starpniecību vairs nav jāapstiprina ar tā sauktajiem zilajiem zīmodziņiem. Trešais - viesu mājām nav pienākuma reģistrēt katru iebraucēju 24 stundu laikā policijā.

Devītkārt. Pērn Ekonomikas ministrijā ir veiktas būtiskas strukturālas un funkciju reformas. To rezultātā jau 2009.gadā uz algu un administratīvo izdevumu samazinājuma rēķina ietaupījums ir 4 miljoni latu, bet, sākot no 2010.gada, - 8 miljoni latu. Struktūrvienību skaits samazināts no 17 uz 10, valsts sekretāru vietnieku skaits - no 5 uz 3. Savukārt darbinieku skaits samazināts no 230 uz 172.

Desmitais punkts. Kopā ar „Latvenergo” esam īstenojuši sociālā atbalsta programmu trūcīgajām mājsaimniecībām ziemas periodā, piešķirot mājsaimniecībām 100 tūkstošus elektroenerģijas priekšapmaksas karšu. Katrai mājsaimniecībai tika piešķirta karte 500 kilovatstundu vērtībā, kopumā šim mērķim atvēlot 3,7 miljonus latu. Līdzīgu lēmumu pēc manas iniciatīvas 2009./2010.gada apkures sezonā pieņēma arī akciju sabiedrība „Rīgas Siltums”.

Un vienpadsmitais punkts. Sadarbībā ar Ārlietu ministriju ir optimizēta un uzlabota Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību struktūra. Šogad pēc Konsultatīvās padomes ieteikuma tiks atvērtas jaunas pārstāvniecības Somijā, Lietuvā, Baltkrievijā un Ukrainā. Tāpat sadarbībā ar Ārlietu ministriju un vēstniekiem tiks aktivizēti vairāki konkrēti investīciju projekti.

Kolēģi! Šī ir tikai daļa no tiem daudzajiem darbiem, kas paveikti pēdējo 15 mēnešu laikā, kopš pildu ministra pienākumus. Kādus rezultātus šīs aktivitātes devušas? Atbildot uz šo jautājumu, atļaujiet sniegt īsu pārskatu par Latvijas ekonomiku raksturojošiem skaitļiem, kādi tie ir īstenībā.

Šobrīd varam apgalvot, ka valstī ir notikušas nozīmīgas makroekonomiskās korekcijas. Ir beidzis pastāvēt ekonomiskais modelis, kurā, pateicoties ārējā kapitāla pieplūdumam, strauji palielinājās iekšējais pieprasījums un daudziem uzņēmējiem nebija vajadzības domāt par eksportu.

Pašlaik notiek pāreja uz ilgtspējīgu ekonomikas modeli, kurā galvenais dzinējspēks būs eksports. Jau redzamas pirmās pazīmes, ka tajās nozarēs, kurās ir eksportēšanas iespējas, situācija sāk radikāli uzlaboties. Jau 2009.gada trešajā un ceturtajā ceturksnī eksportā un rūpniecības izlaidē bija vērojami uzlabojumi. Iekšzemes kopprodukts šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2009.gada ceturto ceturksni vairs nesamazinās. Apstrādes rūpniecībā ražošanas apjomi kopumā šā gada četros mēnešos ir par 6 procentiem lielāki nekā 2009.gada janvārī - aprīlī. Pie tam 2010.gada aprīlī nozares izlaide ik mēnesi ir par 10 procentiem lielāka nekā pirms gada. Kopš 2009.gada vidus ik mēnesi kokapstrādes nozares un ķīmisko produktu ražošanas apjomi ir pieauguši vidēji par 2,5 procentiem, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas apjomi - par 4 procentiem, bet metālapstrādes nozarē - par vairāk nekā 2 procentiem.

Arī iekšējais pieprasījums stabilizējas. Mazumtirdzniecības apgrozījums, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, aprīlī ir par 6 procentiem augstāks nekā aizvadītā gada decembrī. Pie tam pieaugums mazumtirdzniecības apgrozījumā sāka iezīmēties jau šā gada janvārī. Konfidences rādītāji uzlabojas gan rūpniecībā, gan būvniecībā, gan pakalpojumu nozarēs. Lielais un nepārtraukti augošais tekošā konta deficīts, kas bija raksturīgs Latvijai vairāku gadu garumā, vairs nepastāv - kopš 2009.gada tekošā konta bilance mūsu valstī ir pozitīva.

Pēc apjomīgā preču eksporta samazinājuma, kas aizsākās 2008.gada otrajā pusē, jau pagājušā gada beigās atsākās pakāpeniska augšupeja. 2010.gada četros mēnešos preču eksports ir par gandrīz 20 procentiem lielāks, nekā tas bija attiecīgajā periodā pirms gada. Preču eksporta palielinājums ir bijis visos Latvijas preču galvenajos noieta tirgos - kā uz Eiropas Savienības, tā arī uz trešajām valstīm. Ir uzlabojušies Latvijas tirdzniecības nosacījumi, Latvijas eksporta cenas ir augušas straujāk nekā importa. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir samazinājies arī lata efektīvais maiņas kurss. Tas ir izdevīgi Latvijas eksportētājiem, jo palielinās to konkurētspēja.

Jāatzīst, ka joprojām vērojama saspringta situācija darba tirgū, lai arī šeit vērojamas pozitīvas tendences.

Marta beigās Nodarbinātības valsts aģentūrā bija reģistrēti 194 tūkstoši bezdarbnieku, aprīlī situācija sāka pakāpeniski uzlaboties; kopš marta beigām reģistrēto bezdarbnieku skaits ir samazinājies par vairāk nekā 10 tūkstošiem. Jau tagad īpaši uz eksportu orientētās nozarēs palielinājies pieprasījums pēc atbilstoši kvalificēta darbaspēka.

Straujā ekonomiskā lejupslīde Latvijā ir apturēta. Kolēģi, kā liecina jaunākie statistikas dati, pozitīvās tendences ir noturīgas. Nenoliedzami, man kā ekonomikas ministram vienmēr būs izaicinājumi uzņēmējdarbības, vides un ekonomikas kopumā uzlabošanai, tomēr...

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, vai varētu mazliet klusāk...?! Nupat tas trokšņa līmenis ir tāds, ka, man liekas, ekonomikas ministru dzirdu tikai es un žurnālisti.

Turpiniet, lūdzu.

A.Kampars. Neapšaubāmi, ekonomikas ministram vienmēr būs jauni izaicinājumi uzņēmējdarbības, vides un ekonomikas kopumā uzlabošanai, tomēr jāspēj novērtēt arī padarītais. Tādēļ esmu gandarīts, ka lielāko nozaru asociāciju pārstāvji un valdības sociālie partneri ir pauduši atbalstu Ekonomikas ministrijas īstenotajai politikai un ciešajai sadarbībai starp valdību un uzņēmējiem.

Visi manā šīsdienas uzrunā parlamentam minētie darbi un sasniegumi valsts ekonomiskās situācijas stabilizēšanā nav tikai mans nopelns, tas galvenokārt ir Latvijas uzņēmēju, visu uzņēmīgo, darbīgo līdzcilvēku nopelns. Par to vēlos šodien izteikt visdziļāko paldies.

Un, noslēdzot šo uzrunu - lai gan, kā es redzu, zālē ne visiem tā interesē -, vēlos norādīt, ka līdz vēlēšanām ir palikuši nepilni četri mēneši. Ir absolūti bezatbildīgi destabilizēt labi uzsāktu darbu un politisku mērķu vārdā riskēt ar mūsu valsts tautsaimniecības atveseļošanos. Tie, kuri gatavi piedāvāt labākus un ātrākus risinājumus, var aktīvi iesaistīties un pārliecināt sabiedrību par savu ideju dzīvotspēju.

Godātie Saeimas deputāti! Manuprāt, mēs jau sen esam izsmēluši strīdēšanās un kašķēšanās limitu. Strādāsim kopā, lai ar lepnumu varētu novērtēt sava kopējā darba augļus!

Paldies tiem, kas klausījās, par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Oskaram Kastēnam.

O.Kastēns (LPP/LC frakcija).

Cienījamie deputāti! Godājamais priekšsēdētāj! Es biju viens no tiem deputātiem, kuri ar interesi klausījās Kampara kunga uzstāšanos.

Man nav nekāda iemesla šobrīd apšaubīt visus šos skaitļus, jo man nav šobrīd iespējas... nav pie rokas nekādu Centrālās statistikas pārvaldes almanahu, kur pārbaudīt šo skaitļu pareizību, bet es gribu parunāt par dažām lietām, par kurām Kampara kungs nerunāja savā uzstāšanās reizē.

Iesākumā daži citāti no vienas sarakstes starp Rīgas domi un Ekonomikas ministriju. Rīgas dome nesen aizsūtīja Ekonomikas ministrijai vēstuli, kurā lūdza pievērst lielāku uzmanību lombardiem. Rīgā to ir vairāk nekā 120, tie atrodas pat dzīvojamās mājās; faktiski tie kļuvuši par naudas atmazgāšanas un zagtu mantu uzpirkšanas punktiem jeb vietām.

Tika ierosināti konkrēti priekšlikumi licencēt, kontrolēt to visu. Tā vietā Ekonomikas ministrija atrakstīja atbildi, ka Ekonomikas ministrija ierosina turpināt diskusiju par lombardu licencēšanu. Turpināt diskusiju - tas parasti tiem, kas politikā nav pirmo dienu, nozīmē to: „Mēs varbūt padomāsim, ko jūs tur uzrakstījāt, bet īpaši neiespringsim. Ja jūs gribat licencēt, tad licencējiet paši, Rīgas dome!”

Runājot tālāk par Ekonomikas ministriju, es domāju, ka šobrīd mums likumdošanā ir bijis pietiekami daudz gadījumu, ka pieņemtie lēmumi ir pretrunā ar tiem mērķiem, par kuriem cīnās Kampara kungs. Respektīvi, dienesta automašīnu nodoklis. Es domāju, ka Kampara kungam valdības sēdē - tad, kad šis bezjēdzīgais un neiekasējamais nodoklis tika pieņemts, - vajadzēja brēkt skaļāk par visiem un kliegt: „Nē! Tas palielinās administratīvo slogu uzņēmējiem! Tas nesekmēsies!” Protams, pēc tam bija jāatzīst, ka dienesta auto nodoklis nav sasniedzis cerēto mērķi. Bet kur tad mēs bijām agrāk - tajā mirklī, kad šis nodoklis tika pieņemts?

Tālāk. Kampara kungs intervijā arī saka, ka viņš ir neērts shēmotājiem. Nu, pieļauju, ka varbūt viņš ir neērts kādiem atsevišķiem shēmotājiem, taču es gribu minēt dažus faktus - to, ka 95 procentus no saules enerģijas kvotām Ekonomikas ministrija piešķīrusi ar „Jauno laiku” saistītam uzņēmējam, kurš tajā pašā dienā arī ziedojis naudu „Jaunajam laikam”. Vienas shēmas nomaina otras shēmas. Vieni shēmotāji paliek bešā, bet citi shēmotāji uzrodas vietā.

Tālāk. Es gribu arī teikt, ka, iespējams, atsevišķās nozarēs cipari patiesi ir kļuvuši pozitīvi, taču tajā pašā laikā es domāju, ka viens no svarīgākajiem ekonomikas ministra darba efektivitātes rādītājiem ir jaunu darba vietu radīšana, tomēr, kopš šīs valdības nākšanas pie varas, bezdarbs Latvijā ir pieaudzis vairāk nekā par vienu trešdaļu. Vairāk nekā par vienu trešdaļu! Tas ir milzīgs skaitlis, un, es domāju, tas ir nepiedodams fakts, ka Latvija bezdarba ziņā šobrīd ir pirmajā vietā Eiropas Savienībā. Vai tiešām mums nav nekādu iespēju, kā šobrīd veicināt jaunu darba vietu radīšanu?

Katrā gadījumā es domāju, ka mūsu frakcija nav līdz galam noticējusi šiem uzskaitītajiem skaitļiem un ka visticamāk mūsu balsojums būs „pret”.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim. (Aplausi.)

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Kolēģi no opozīcijas, kuri iesniedza šo demisijas pieprasījumu! Es nozāģēju simtgadīgas priedes un uzcēlu tajā vietā lepnu villu Jūrmalas kāpās. Es nozagu slimiem bērniem zāles. Es iecēlu valsts amatos lielākos kretīnus. Es dažus mēnešus pirms vēlēšanām „izčakarēju” valdību.

Cienījamie kolēģi! Vai Kastēna argumenti par lombardu, viņa argumenti par mašīnu nodokli, kad, starp citu, Kampars bija vienīgais valdībā, kas iebilda pret šo nodokli... vai šie argumenti ir pietiekami, lai četrarpus mēnešus pirms vēlēšanām atceltu (No zāles dep. J.Dobelis: „Nav četrarpus! Trīsarpus!”) no amata ministru? Vai tie ir pietiekami argumenti šodien, kad starptautiskā sabiedrība ir atzinusi, ka Latvijas valdība spēj izvest valsti no krīzes, ka situācija ir stabilizējusies? Vai tiešām šis ir īstais brīdis, kad izteikt neuzticību kādam no valdības ministriem? (No zāles dep. J.Dobelis: „Kurā sarakstā tu būsi?”)

Paldies, kolēģi! (No zāles dep. M.Segliņš: „Dzintar, kāpēc tās priedes zāģēji?”)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie ministri! Godājamie kolēģi! Es esmu patiesi gandarīts, ka pirmo reizi piecpadsmit mēnešu laikā ekonomikas ministrs ir pagodinājis visžēlīgi ar savu klātbūtni Saeimu, un pirmo reizi mēs dzirdam kaut ko, ko viņš runā par ekonomiku.

Godājamie kolēģi! Kā jūs atceraties, šāgada budžeta pieņemšanas gaitā es uzstājoties vaicāju - ja nemaldos, četras reizes es vaicāju! -, kāpēc zālē nav ekonomikas ministra. Vai tiešām viņam ir kādi sarežģītāki, svarīgāki darbi, ko darīt? Uz to neviens nevarēja atbildēt man.

Godājamie kolēģi, arī pagājušajā nedēļā, kad mēs skatījām pieprasījumu ekonomikas ministram, ekonomikas ministra nebija zālē. Ekonomikas ministra kungs, es tiešām jums pateicos, ka jūs esat, tā sacīt, visžēlīgi atļāvies atnākt uz Saeimu un skaidrot savu pozīciju. Un es būtu jums vēl pateicīgāks, ja jūs izmantotu to normu, kura ir likumā, ko sauc „Saeimas kārtības rullis”, un kura atļauj ministram pēc katra deputāta nākt tribīnē un skaidrot savu viedokli gadījumā, ja ministram liekas, ka šis viedoklis ir pārprasts, nepareizs vai kaut kā citādi nepareizi tulkots.

Godājamie kolēģi! Ja man jānovērtē tas, kā ministrs nupat uzstājās, tad es gribu teikt tā - ministrs mēģināja sevi paslavēt un pasludināt par Latvijas ekonomikas attīstības garantu, sacīdams, ka nu viņu... ka nu nekādā gadījumā nedrīkst tagad izskatīt jautājumu par to, vai viņam ir jāstrādā vai nav jāstrādā; tā sacīt, jau ir pats par sevi saprotams un skaidrs, ka ministram ir jāturpina darbs, jo pretējā gadījumā Latvijā iestāšoties kāda ekonomiska katastrofa. Es gribu pārliecināt... apliecināt jums, ministra kungs, ka Latvijā neiestāsies nekāda katastrofa arī tad, ja jūs nebūsiet ministrs. (Starpsaucieni no zāles.) Jūsu runā, ministra kungs, jūs runājāt par skaidru un gaišu, acīmredzamu augšupeju. Jūs runājāt arī par dažādiem skaitļiem. Un es gribu pateikt, kāds ir mans secinājums, klausoties jūs. Jūs tos skaitļus, kuri jums ir izdevīgi, sakāt, savukārt tos skaitļus, kuri jums nav izdevīgi, jūs... par tiem jūs vienkārši nerunājat. Ja mēs paņemam Centrālās statistikas pārvaldes ziņojumu, kas nupat ir publicēts (precizētais), tad mēs redzam, ka tautsaimniecības, IKP kritums, lejupslīde ir joprojām saglabājusies. Tirdzniecībā tas ir 8,1 procents, būvniecībā tie ir 43,2 procenti. Savukārt tas apjoma kāpums, kas bija vērojams transporta un sakaru nozarē... faktiski tur jums, jāsaka, nav nekādu nopelnu. Un neviena no jomām, par kurām jūs tagad runājāt, stāstot par tiem sasniegumiem, kādi ir notikuši... tie nav saistīti ne ar transportu, ne ar šo jomu.

Jūs runājāt ļoti daudz par tūrismu. Jūs tikko stāstījāt, kā jūs esat atbalstījis PVN samazināšanu tūrisma nozarē. Es jums gribu, ministra kungs, teikt tā: nevis jūs esat atbalstījis to, bet, jāsaka, gods godam, vienīgais no valdošās koalīcijas, jūs piekritāt opozīcijas (konkrēti LPP/LC) priekšlikumam - samazināt šo pievienotās vērtības nodokli tūrismam. Tagad jūs, tā sacīt, liekat roku uz sirds un sakāt - es izdarīju, mēs arām. Jāsaka, kolēģi, ka tas ir, protams, pareizi, un man nav ko iebilst. Jūs tiešām bijāt vienīgais, kas gāja pret Einara Repšes pozīciju, ka nevajag to darīt, ka pozīcijai... ka nevajag samazināt šo nodokli. Jūs piekritāt tam, ka tas ir jāsamazina. Bet, ministra kungs, ar vienu roku jūs... tagad šeit, Saeimas tribīnē, sakāt, ka tas ir sasniegums, bet ar otru roku faktiski Ministru kabineta klusumā, slepenībā, jūs ar Starptautisko Valūtas fondu parakstāt dokumentu, kur jūs plānojat šo pašu samazināto normu nākamā gada budžetā izņemt laukā, iegūstot valsts budžetā 91 miljonu papildu ieņēmumu. Kad jūs esat godīgs, ministra kungs? Tad, kad Ministru kabinetā, kabineta klusumā jūs lemjat par šīm lietām, vai tad, kad jūs mums šeit stāstāt, cik labi, ka pievienotās vērtības nodoklis tūrismam ir samazināts?

Kolēģi! Es par tūrismu gribu pateikt vēl vienu lietu. Nupat Saeimas Ārlietu komisijā mēs lēmām... un es gribu teikt, ka mēs vienbalsīgi nolēmām... un Ārlietu ministrijas konsulāros dienestus uzklausījām jautājumā par to, kā Latvijas konsulārajiem dienestiem veicas ar tādu ļoti nopietnu lietu kā vīzu piešķiršana. Lūk, piemēram, Maskavā, lai tikai iesniegtu dokumentus vīzas saņemšanai, ir jāstāv divas diennaktis rindā. Un tas nav jautājums tikai par tūrismu. Tas ir jautājums par Latvijas seju. (No zāles dep. J.Reirs: „Kampars nav ārlietu ministrs!”) Jo ārlietu dienests ir Latvijas seja. Tā ir Latvijas vizītkarte! Ministra kungs, kā jums liekas? Jums, kura pārraudzībā atrodas tūrisms kā nozare, jums, kura pārraudzībā ir speciāla aģentūra, kas ar to nodarbojas... Vai jums nevajadzētu zināt, kas notiek ar vīzu izsniegšanu, un vai jums nevajadzētu uz to kaut kā reaģēt Ministru kabinetā, jo tā taču ir nauda, ka ienāks Latvijas tirgū? Tie būs pakalpojumi, kuri tiks pirkti, un tās būs preces, kuras tiks pirktas.

Godājamie kolēģi! Ja mēs šodien Kampara kungu arī nenoņemsim no amata, tad tomēr mēs tiešām esam izdarījuši ļoti labu lietu. Kampara kungs beidzot ir vismaz šeit. Beidzot viņš sēž un klausās to, ko mēs viņam sakām, un beidzot mums ir iespēja viņam pašam pateikt, nevis tam tukšajam ekonomikas ministra krēslam, kas parasti tur ir tad, kad tiek skatīti ekonomikas jautājumi Saeimā.

Par lielajiem nopelniem eksporta pieaugumā. Godājamie kolēģi! Es gribu teikt sekojošo. Arī es tiešām gribu pievienoties Kampara kungam un pateikt paldies tiem Latvijas uzņēmējiem, kuri ir eksportējuši, kuri ir palielinājuši eksportu, bet, Kampara kungs, es gribu jums teikt, ka viņi ir to palielinājuši nevis tāpēc, ka jūs viņiem esat ļoti palīdzējis, bet ir tieši pretēji... Viņi ir to izdarījuši par spīti visām jūsu rīcībām un darbībām, jo jūsu rīcības un darbības pēc būtības ir virzītas uz to, lai Latvijā samazinātu iekšējo patēriņu. Pilnīgi pareizi! Uzņēmumiem nekas cits neatliek kā vien ņemt un domāt par tiem tirgiem, kur šis iekšējais patēriņš nav tik drastiski samazināts, kā to cenšaties darīt jūs, ekonomikas ministrs un valdība kopumā, attiecībā uz Latvijas tautsaimniecību.

Godājamie kolēģi! Es domāju, ka šī prasība pēc ekonomikas ministra nomaiņas ir ļoti loģiska, un es pat „Jaunajā laikā” redzu viņa aizvietotāju. Un tas ir Dzintars Zaķis, kurš, man liekas, būtu daudz labāks ekonomikas ministrs nekā jūs.

Es aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

(Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par neuzticības izteikšanu ekonomikas ministram Artim Kamparam”!

Godātie kolēģi! Pēc pagājušās sēdes pieredzes es aicinu visus apskatīties, vai visiem ir ievietotas balsošanas kartes balsošanas iekārtās un vai visi redz un saprot, kuras pogas ir jāspiež, lai mums atkal nebūtu jāpārbalso.

Tātad balsosim par lēmuma projektu „Par neuzticības izteikšanu ekonomikas ministram Artim Kamparam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 49, atturas - 1. (Aplausi.) Lēmuma projekts noraidīts.

Godātie kolēģi! Pirms mēs skatām tālāk sēdes darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem tajā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā un izslēgt no sadaļas „Likumprojektu izskatīšana” sekojošus likumprojektus.

Lūdz izslēgt likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” otrajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Lūdz izslēgt no darba kārtības arī likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” otrajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Tiek piedāvāts arī izslēgt likumprojektu „Grozījumi likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” otrajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Tiek ierosināts izslēgt arī likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” otrajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Tiek ierosināts izslēgt arī likumprojektu „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” otrajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Un vai ir iebildumi pret to, ka no darba kārtības tiek izslēgts likumprojekts „Par mikrouzņēmumu nodokli” otrajā lasījumā? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Savukārt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”. Es saprotu, ka viņi lūdz to iekļaut sadaļā „Prezidija ziņojumi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz šodienas sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu „Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām”” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz šodienas sēdes darba kārtības ceturtajā sadaļā pēc darba kārtības 28.punkta iekļaut lēmuma projektu „Par Veltas Karzones-Keres atbrīvošanu no Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Un Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Rīgas Ekonomikas augstskolu”” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Un turpinām ar Saeimas Prezidija ziņojumiem par iesniegtajiem likumprojektiem.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre

Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Tātad sākam izskatīt sadaļu „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Prokuroru izdienas pensiju likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Tiesnešu izdienas pensiju likumā” nodot Juridiskajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Diplomātu izdienas pensiju likumā” nodot Ārlietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka šī komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Atkritumu apsaimniekošanas likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Būvniecības likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir arī atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Enerģētikas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Dzelzceļa likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Bīstamo kravu aprites likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ineses Šleseres, Solvitas Āboltiņas, Aijas Barčas, Intas Feldmanes, Ausmas Ziedones-Kantānes, Ingrīdas Circenes, Karinas Pētersones un Ērikas Zommeres sagatavoto likumprojektu „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” ir pieteikusies runāt deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Labdien, godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Pavisam īsi, runājot par šo likumprojektu, es vēlos pieminēt trīs aspektus.

Pirmkārt - kādēļ šis likumprojekts ir nepieciešams? Jau vairāku gadu garumā, pat vēl vairāk - vairāku Saeimu garumā - notiek diskusija par to, kā aizsargāt sievieti gadījumos, kas saistīti ar vardarbību ģimenē. Arī Iekšlietu ministrijas dati rāda, ka visvairāk sieviešu cieš no nodarītiem viegliem miesas bojājumiem vardarbīgu konfliktu laikā ģimenē un ka šis skaits ar katru gadu pieaug. Arī ekonomiskā krīze tikai veicina šīs situācijas pasliktināšanos. Eiropas Padomes statistika ir šāda: katra ceturtā sieviete savā mūžā ir cietusi no vardarbības ģimenē, bet no 6 līdz 10 procentiem sieviešu cieš no vardarbības ģimenē katru gadu. Arī Rīgas pašvaldības policijas sniegtie dati liecina, ka konflikti ģimenē ieņem pirmo vietu gan pēc izsaukumu skaita dežūrdaļās, gan pēc iesniegumiem.

Problēma rodas tajā aspektā, ka vardarbību ģimenē mēs skatāmies ļoti sašaurināti: mēs skatāmies to... vērtējam kā vardarbību starp laulātajiem un viņu bērniem, bet ļoti bieži vardarbība ir vērojama ne tikai laulāto starpā un pat ne tikai starp personām, kas dzīvo kopā, bet jo īpaši tā vērojama pēc laulības pārtraukšanas vai pēc kopdzīves pārtraukšanas.

Tieši tādēļ būtu nepieciešams paplašināt to personu loku, kam ir tiesības uz publisko apsūdzības procesu.

Godātie kolēģi! Ņemot vērā citu valstu pieredzi, kur šī tēma ir definēta daudz plašāk un kur vardarbība tuvinieku vai ģimenes locekļu starpā tiek dēvēta par domestic violence, kas ietver daudz plašāku cilvēku loku, arī mēs uzskatām, ka ir nepieciešams paplašināt šo jēdzienu, nosakot, ka vardarbība ģimenē ir vardarbība vienā mājsaimniecībā dzīvojošo personu starpā, līdz ar to ievērojami paplašinot personu loku, kam ir tiesības uz publisko apsūdzības procesu.

Kolēģi! Otrkārt, es gribu minēt to, ka šis likumprojekts ir īpašs, - to ir atbalstījušas sievietes gandrīz no visām Saeimā pārstāvētajām frakcijām. Neskatoties uz grūto politisko situāciju, ir jautājumi, kuros mēs spējam vienoties un kurus uzskatām par sabiedrībā ārkārtīgi svarīgiem jautājumiem.

Un treškārt. Vēl vairāk es gribu minēt to, ka attiecībā uz šo likumprojektu ir vienojušās un to ir atbalstījušas daudzas... neskaitāmas nevalstiskās organizācijas, pat tādas, kas savā laikā... līdz šim nekad nav spējušas panākt ideju vienotu izpratni. Tās ir tādas organizācijas kā asociācija „Ģimenei” un, piemēram, organizācija „Mozaīka”.

Līdz ar to es vēlos pateikt, ka šis likumprojekts ir ārkārtīgi nozīmīgs, un aicinu kolēģus balsot „par” šā likumprojekta nodošanu komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies Inese Šleserei.

Vai kādam ir iebildumi pret to? (No zāles: „Nav iebildumu!”) Es priecājos, ka arī Saeimas vīrieši atbalsta Saeimas sieviešu iniciatīvu. Paldies. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sagatavoto likumprojektu „Grozījums likumā „Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sagatavoto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sagatavoto likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sagatavoto likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Sākam izskatīt nākamo sadaļu - „Par iesniegto patstāvīgo priekšlikumu”.

Saeimas Prezidijs saņēmis no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmuma projektu „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2010.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā lēmuma projekta izskatīšanu? (No zāles: „Nav!”) Nav. Tātad lēmuma projekts darba kārtībā iekļauts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030.gadam”, kuru ir sagatavojusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu? (No zāles: „Nav!”) Nav. Tātad šis lēmuma projekts arī tiks izskatīts šīsdienas sēdē.

Nākamais ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sagatavotais lēmuma projekts „Par uzdevumiem, kas veicami saistībā ar Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam apstiprināšanu”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu? Nav. Tātad šis lēmuma projekts tiks izskatīts sēdes beigās.

Nākamais ir lēmuma projekts „Par Saeimas pavasara sesijas slēgšanu un rudens sesijas sākšanu”. Lūdzu zvanu! (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Nevajag slēgt!”) Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas pavasara sesijas slēgšanu un rudens sesijas sākšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 3, atturas - 3. Lēmuma projekts atbalstīts. Paldies.

Nākamā sadaļa - „Par likuma otrreizēju caurlūkošanu”.

Valsts prezidents ir atsūtījis atpakaļ Saeimai otrreizējai caurlūkošanai likumu „Grozījumi Likumā par ostām”.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Ventam Armandam Krauklim.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu un datumu, kad... un sēdi, kurā likums tiks caurlūkots otrreiz.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15.jūnijs. Un izskatīšana vai nu pirmajā Saeimas ārkārtas sēdē pēc sesijas beigām, vai arī pirmajā kārtējā Saeimas sēdē pēc sesijas beigām. Pēc starplaika. Tuvākajā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu! Ir cits priekšlikums. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Valērijam Agešinam.

V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Jā, paldies.

Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu mēs piedāvājam noteikt 20.jūniju, bet izskatīšanas termiņam piekrītam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Mums ir divi priekšlikumi... Piekrīt. Kraukļa kungs piekrīt. Atsauc savu priekšlikumu par 15.jūniju. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 20.jūnijs, un izskatīšana - nākamajā Saeimas sēdē pēc sesijas slēgšanas neatkarīgi no tā, vai tā būs kārtējā vai ārkārtas sēde. Tātad lēmums pieņemts.

Nākamā darba kārtības sadaļa „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts „Par Daces Ruško apstiprināšanu par Jelgavas tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).

Augsti godāto priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija piedāvā apstiprināt lēmuma projektu „Par Daces Ruško apstiprināšanu par Jelgavas tiesas tiesnesi”.

Juridiskā komisija šo lēmuma projektu izskatīja savā sēdē, aizklāti balsoja un vienbalsīgi atbalstīja. Lūdzu arī Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Daces Ruško apstiprināšanu par Jelgavas tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - 2. Lēmuma projekts atbalstīts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Ineses Rubinas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu, izskatīja to savā sēdē un, aizklāti balsojot, atbalstīja. Komisija lūdz arī Saeimu atbalstīt lēmuma projektu „Par Ineses Rubinas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ineses Rubinas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - 1. Lēmuma projekts atbalstīts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Vivitas Voronovas iecelšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu „Par Vivitas Voronovas iecelšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”. Komisija to izskatīja savā sēdē un, aizklāti balsojot, vienbalsīgi atbalstīja. Lūdzu arī Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Vivitas Voronovas iecelšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 1, atturas - nav. Lēmuma projekts atbalstīts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Veltas Karzones-Keres atbrīvošanu no Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija ir saņēmusi Tieslietu ministrijas un iepriekš minētās tiesneses iesniegumu par viņas atbrīvošanu no Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesas tiesneša amata sakarā ar noteiktā tiesneša amata pildīšanas maksimālā vecuma sasniegšanu.

Juridiskā komisija sagatavoja lēmuma projektu un, aizklāti balsojot, to atbalstīja. Tā lūdz arī Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Veltas Karzones-Keres atbrīvošanu no Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Lēmuma projekts ir atbalstīts.

Pārejam pie nākamās sadaļas - „Likumprojektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, otrais lasījums. Steidzams.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā... Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā ziņotāja nav... Tātad jautājums tiks izskatīts sēdes beigās.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par grāmatvedību””, otrais lasījums. Steidzams.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienītā sēdes vadītājas kundze! Godātie kolēģi! Pievērsīsimies likumprojektam Nr.1796/Lp9! Šeit ir seši priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts no komisijas puses.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 2. - arī Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 3.priekšlikums faktiski ir saistīts ar nākamajiem diviem likumprojektiem attiecībā uz individuālajiem uzņēmējiem un zemniekiem. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 4.priekšlikums, kas bija šā likumprojekta galvenais mērķis, attiecas uz to, ka ar grāmatvedību saistītajiem jautājumiem nodarbojas Ministru kabineta iecelta padome, kurā pašlaik darbojas arī Valsts kontrole. Valsts kontrole uzskatīja, ka tai ir zināmas konfliktsituācijas šajā ziņā, un lūdza sevi izslēgt no šīs padomes. Bet tajā pašā laikā ir arī priekšlikums padomē iekļaut Latvijas Grāmatvedības ārpakalpojumu asociāciju, un šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas pašas priekšlikumā - 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 4. un 5.priekšlikumu.

G.Bērziņš. 6. - finanšu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti. Aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par grāmatvedību”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli””, otrais lasījums. Steidzams.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienītie kolēģi! Šoreiz pievērsīsimies likumprojektam Nr.1811/Lp9. Šie grozījumi, kā arī nākamie saistīti ar to, ka pašlaik individuāliem uzņēmējiem, kā arī zemniekiem ir ierobežojums - 200 tūkstoši latu. Esot zem šā līmeņa, pašlaik viņiem nav iespējams izmantot iespēju attiecībā uz uzņēmuma... es atvainojos... uzņēmumu ienākuma nodokli... Šā likumprojekta un nākamā likumprojekta mērķis ir šo robežu noņemt.

1.priekšlikums ir finanšu ministra Repšes kunga priekšlikums. Tas ir atbalstīts un redakcionāli precizēts, un iekļauts pašas komisijas priekšlikumā - 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par minētajiem priekšlikumiem.

G.Bērziņš. Paldies.

Līdz ar to abi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Gada pārskatu likumā”, otrais lasījums. Steidzams.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienītie kolēģi! Šoreiz pievērsīsimies likumprojektam Nr.1812/Lp9. Tur ir seši priekšlikumi, kas arī saistīti ar manis iepriekš minēto tematu.

1.priekšlikums ir no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, un tas, saprotams, ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 2. - finanšu ministra Repšes kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 3. - finanšu ministra priekšlikums. Komisija arī to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 4. - finanšu ministra priekšlikums. Komisija arī atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 5. - finanšu ministra priekšlikums. Un komisija arī to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Arī 6.priekšlikums - finanšu ministra priekšlikums. Un arī tas ir komisijas atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti. Aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu „Grozījumi Gada pārskatu likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Gada pārskatu likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā atbalstīts.

Pirms turpinām izskatīt sēdes darba kārtību, mums vēl jālemj par iespējamām izmaiņām tajā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālas politikas komisija ir lūgusi Saeimas Prezidiju iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā un izskatīt (bez atkārtotas izskatīšanas komisijā) pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījums likumā „Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu izskatīt Saeimas šīsdienas sēdē pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt grozījumu šīsdienas sēdes darba kārtībā un izskatīt tajā pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””. Bet mēs to nevaram darīt, jo atbildīgā komisija ir Juridiskā komisija. Jūs to lūdzat nodot tikai Tautsaimniecības komisijai? Mēs, lemjot par nodošanu komisijām, nolēmām, ka likumprojekts tiek nodots divām komisijām un ka atbildīgā ir Juridiskā komisija. Jūs tagad vēlaties, lai šis lēmums tiktu mainīts? Tad jums ir jāiesniedz jauns lēmuma projekts. Pagaidām šis jūsu lūgums netiek apmierināts. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Izraidīt no zāles! Kāpēc traucē darbu?”)

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā un iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā un izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā šīs komisijas sagatavoto likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tātad turpināsim izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Profesionālās izglītības likumā”, trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Jānis Dukšinskis.

J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).

Augsti godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Aicinu strādāt ar likumprojektu ar dokumenta numuru 6078 - „Grozījumi Profesionālās izglītības likumā”.

Uz trešo lasījumu komisija ir iestrādājusi tikai vienu priekšlikumu, un tas ir komisijas priekšlikums. Citi priekšlikumi netika saņemti.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, jo priekšlikuma būtība ir saistīta ar likumprojekta izsludināšanas sākumu - tas spēkā stājas nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas... tātad šie grozījumi Profesionālās izglītības likumā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Profesionālās izglītības likumā” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 2, atturas - nav. Likums pieņemts.

J.Dukšinskis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Likumprojekta „Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā” trešajam lasījumam komisija saņēma vienu priekšlikumu. Tas tika izskatīts komisijas sēdē. Šis bija aizsardzības ministra parakstīts priekšlikums, un komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 15, atturas - 4. Likumprojekts atbalstīts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi, izskatīsim iesniegtos priekšlikumus.

1.priekšlikumu Juridiskā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. 2.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. 3. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. 4. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. 5. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. 6. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. 7. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. 8. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. 9. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. 10. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. Lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts trešajā lasījumā pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Labdien, godātie kolēģi! Skatīsim likumprojektu trešajā lasījumā. Dokuments Nr.6094.

Juridiskā komisija ir izskatījusi iesniegtos divpadsmit priekšlikumus un paudusi savu attieksmi pret tiem.

1.priekšlikums. To sagatavojusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, un tas nosaka līdzatbildību ne tikai alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu tirgotājiem, bet arī juridiskajai personai, konkrēti veikala īpašniekam. Juridiskā komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es tomēr gribu iebilst pret 1. un 2.priekšlikumu, kurus iesniedza Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Kā jau teica ziņotājs, tā ir principiāli jauna veida atbildības ieviešana ne tikai attiecībā uz pārdevējiem, kas, teiksim, pārdod pusaudžiem cigarešu paciņu, bet arī attiecībā uz veikalu īpašniekiem. Atbildības maksimālais slieksnis par cigarešu paciņas pārdošanu ir 5000 latu. Acīm redzami, ka šeit ir ieviests vēl viens atbildības veids, jo pārdevējs, kas būtu vainīgs pie tā, ka veikala īpašnieks, viņa darba devējs, dabū maksāt 5000 latu lielu naudas sodu, tiktu nekavējoties atlaists no darba. Pret šo priekšlikumu Juridiskās komisijas sēdē iebildu vienīgi es, bet šobrīd mums ir ziņas par to, ka arī Latvijas Tirgotāju asociācija iebilst pret šo priekšlikumu. Turklāt principiāli jauns priekšlikums iesniegts likumprojekta trešajam lasījumam. Un sakarā ar to nav iespējas pilnvērtīgi šos priekšlikumus apsvērt. Es aicinu balsot gan pret 1., gan pret 2.priekšlikumu.

Vēl pēdējais arguments. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas argumentācijā tajā vēstulē, kuru šī komisija nosūtīja Juridiskajai komisijai, vienīgais arguments bija tāds - mēs gribējām ieviest „sauso likumu” 1.septembrī, bet, pateicoties Valsts prezidentam, nekas neiznāk, un sakarā ar to mēs gribējām vienu muļķību izlabot, iesniedzot otru muļķību.

Tāds ir īsumā šā priekšlikuma raksturs, un es aicinu neatbalstīt nedz 1., nedz 2.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ventam Armandam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums tika rūpīgi izdiskutēts mūsu komisijā, pieaicinot gan tiesībsargājošo institūciju pārstāvjus, gan tirgotāju pārstāvjus. Protams, tas tiešām ir salīdzinoši bargs sods, bet, no otras puses, mēs taču visi šeit paši debatējot vēlējāmies... un, es domāju, arī domās vēlējāmies, lai nepilngadīgajiem iegādāties alkoholu un cigaretes tiešām būtu ļoti grūti. Un kas gan veikala īpašniekam var būt motivējošāks strādāt ar saviem pārdevējiem tā, lai pārdevēji tiešām nepārdotu?

Tātad kāda bija alternatīva? Bija arī ierosinājums tirgotājam atņemt uzreiz licenci. Tas, protams, tirgotājam būtu bijis daudz, daudz sāpīgāk, īpaši lielajām veikalu ķēdēm, kur, teiksim, viena pārdevēja varbūt neizdarības vai neapzinības dēļ... varbūt pat apzinātas rīcības dēļ veikals vispār zaudētu licenci.

Tādēļ mēs domājam, ka šis priekšlikums ir samērīgs, jo ļoti daudzās tirdzniecības vietās, arī, piemēram, kiosku ķēdēs... Un policija teica, ka tur grēko visvairāk, jo arī pārdevējs pats parasti ir gados jauns, viņam ir zināma pārprasta solidaritāte ar šiem te pircējiem... Administrācija ļoti labi var sekot līdzi tam, vai tur tiek prasīts dokuments vai netiek. Un tātad administrācijai ir visas iespējas ar šiem pārdevējiem preventīvi strādāt, slēgt ar viņiem papildu līgumus par atbildību, ja viņi tomēr pārdod šo alkoholu vai cigaretes nepilngadīgajiem.

Tādēļ es domāju, ka šī norma tiešām palīdzēs cīnīties pret to, ka nepilngadīgie var iegādāties šīs preces, un katrā ziņā spiedīs veikalu īpašniekus izveidot tādu sistēmu, lai pārdevēji patiesi neriskētu un to nepārdotu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Sarmītei Ķikustei.

S.Ķikuste (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Es patiešām gribu lūgt atbalstīt šo priekšlikumu. Jau 2008.gada decembrī frakcija „Jaunais laiks” iesniedza šādu priekšlikumu (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Mēs arī sen atpakaļ iesniedzām!”), un man atliek tikai izteikt gandarījumu, ka pagājis drusciņ vairāk par pusotru gadu un beidzot arī Tautsaimniecības komisijas vadītājs ir sapratis, ka tiešām šo aizliegumu tā kā vajag atbalstīt.

Tāpēc, kolēģi, lūdzu... Šis priekšlikums ir ļoti ilgi gulējis Saeimas atbildīgo komisiju atvilktnēs.... Beidzot tiešām nobalsosim „par” to! Lūdzu, atbalstiet!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Jā, kolēģi! Šis likums stāsies spēkā jūnija divdesmito datumu pirmajā pusē. Jāsaka, ka debates, protams, nebija pārāk ilgas un garas, taču mums ir jākonstatē viena lieta, kam sabiedrībai, kas veic iepirkumus tirdzniecības vietās, legālus iepirkumus, un tur pērk tabakas vai alkohola izstrādājumus, būtu jābūt gatavai. Pircējiem būs vienkārši jārēķinās ar to, ka ļoti, ļoti ieteicams vienmēr līdzi nēsāt personu apliecinošu dokumentu, jo civilizētā pasaulē, kaut vai, teiksim, Amerikas Savienotajās Valstīs, nav retums, ka šo dokumentu prasa uzrādīt pat 30 un 40 gadus veciem iedzīvotājiem.

Tā ka vienkārši aicinu šo normu, protams, noteikti atbalstīt, bet vajadzētu informēt arī sabiedrību, ka nevajag apvainoties, ja kādam, kas ir stipri vecāks par 18 gadiem, arī uzprasa šo identifikācijas dokumentu. Tā ka lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam, otro reizi.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Jā, paldies.

Es aizmirsu pateikt vēl vienu argumentu „pret” šo priekšlikumu un tūlīt, protams, izklāstīšu to.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija atbalstīja manu priekšlikumu - Alkohola aprites likumā ieviest atbildību par šo arī otrai pirkšanas un pārdošanas akta pusei - pusaudžiem. Diemžēl Juridiskā komisija noraidīja manu priekšlikumu, kas paredzēja sodīt arī pusaudžus šajā situācijā. Un iznāk tā: veikala īpašnieks var samaksāt 5 tūkstošus latu lielu sodu, bet pusaudzis, kas izprovocēja incidentu, neatbild ne par ko. Es uzskatu, ka tas nav pareizi.

Komisija otrajā lasījumā manu priekšlikumu noraidīja bez jebkādas argumentācijas, un varētu būt incidenti, kuriem būtu par pamatu tas, ko tomēr, lai izlabotu kļūdu, mēs esam gatavi šodien izdarīt. Es aicinu novērst šo situāciju un neatbalstīt nedz 1., nedz 2.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Rasnača kungs kaut ko vēlas piebilst?

Dz.Rasnačs. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 5, atturas - 12. Priekšlikums atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 2.priekšlikumu arī iesniegusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, un šis priekšlikums paredz atbildību arī pārdevējam atkārtotības gadījumā. Tātad, ja gada laikā atkārtoti ir bijis šāds pārkāpums, tad sods, protams, ir bargāks.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 4, atturas - 12. Priekšlikums atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 3. - Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas parlamentārā sekretāra Gūtmaņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. Arī 4. - Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas parlamentārā sekretāra Gūtmaņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. Arī 5.priekšlikumu ir iesniedzis Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas parlamentārais sekretārs. Arī tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 6.priekšlikumu ir redakcionāli formulējusi Juridiskā komisija. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. Arī 7. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. 8.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Jānis Eglītis. Šķiet, ka viņš nepiedalījās sava priekšlikuma aizstāvēšanā, taču komisijai nebija nekāda pamata un argumentu, lai atbalstītu šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Eglītim.

J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Tā kā diemžēl ārzemju komandējuma dēļ man nebija iespējams ierasties komisijā un aizstāvēt savu viedokli, es tomēr vēlos atzīmēt, ka pašreizējā likuma norma nav taisnīga, jo paredz piemērot sodus personām, kuras nav veikušas pārkāpumus, it īpaši tajos gadījumos, kad automobilis jeb transportlīdzeklis pieder juridiskai personai, kura veic saimnieciskas darbības.

Es uzskatu par savu pienākumu darīt jums to zināmu un aicinu atturēties šajā balsojumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Dz.Rasnačs. Jā.

Komisija debatēja par šo piena vedēju problēmu un par visām tām lietām, bet tomēr neatbalstīja šo priekšlikumu. Aicinu deputātu Eglīti, ja tiešām šī problēma ir sasāpējusi, vienkārši to formulēt ar atsevišķu anotāciju jauna likumprojekta veidā.

Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputāta Jāņa Eglīša priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 38, atturas - 35. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 9.priekšlikumu iesniedza Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas parlamentārais sekretārs Gūtmanis. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. 10. - iesniegusi Juridiskā komisija. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. Par 10.priekšlikumu...

Sēdes vadītāja. Balsosim par 10.priekšlikumu? Deputāti lūdz balsojumu par 10.priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 46, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 11.priekšlikumu ir formulējusi Juridiskā komisija.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. Un arī 12.priekšlikumu ir formulējusi Juridiskā komisija. Arī 12.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. Līdz ar to, izsakot cerību, ka šis negatīvais balsojums par 10.priekšlikumu neradīs pretrunas pēc likuma stāšanās spēkā, aicinu balsot „par” visu likumprojektu kopumā trešajā, galīgajā, lasījumā. Ir cerības, ka tas stāsies spēkā jūnija divdesmito datumu pirmajā pusē. Aicinu balsot „par”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 4, atturas - nav. Likumprojekts galīgajā lasījumā pieņemts.

Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam. Pirms mēs reģistrējamies, es dodu vārdu paziņojumiem.

Vārds deputātei Ingrīdai Circenei.

I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde pēc piecām minūtēm komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas...

Vārds deputātam Ventam Armandam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde pēc minūtēm trijām komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vēlreiz vārds deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde pēc piecām minūtēm 106.auditorijā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Ārbergam.

M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde pēc pāris minūtēm komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātus aicinu uz sēdi tūlīt komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tagad, lūdzu, reģistrēsimies klātbūtnes pārbaudei. Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Liels paldies. Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Valērijs Buhvalovs... Paldies, redzu! Gundars Daudze, Vitālijs Orlovs, Leopolds Ozoliņš un Ausma Ziedone-Kantāne... (No zāles dep. A.Ziedone-Kantāne: „Labdien! Es, Andreja kungs, šodien esmu darbā!”) Paldies, es redzēju jūs!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre

Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Pulkstenis ir 11.00. Tātad, lūdzu, ieņemiet vietas, un turpināsim skatīt Saeimas 10.jūnija sēdei apstiprināto darba kārtību.

Pirms mēs izskatām apstiprināto darba kārtību, mums ir jālemj vēl par vairākām izmaiņām tajā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu izmainīt šā gada 10.jūnija sēdes darba kārtību un iekļaut izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījums Enerģētikas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lūgumu - izmainīt šā gada 10.jūnija sēdes darba kārtību un iekļaut tajā izskatīšanai pirmajā lasījumā komisijas atbalstīto likumprojektu „Atkritumu apsaimniekošanas likums”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu - Kastēna, Laicāna, Paegles, Barčas, Urbanoviča, Zaķa, Šadurska, Rasnača, Štokenberga un Čepānes - iesniegumu ar lūgumu iekļaut šā gada 10.jūnija sēdes darba kārtībā lēmuma projektu „Par Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentu Asamblejas Latvijas delegācijas locekļa (aizstājēja) apstiprināšanu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Turpinām izskatīt apstiprināto darba kārtību.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Sarmīte Ķikuste.

S.Ķikuste (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Atbildīgā komisija ir saņēmusi trešajam lasījumam trīspadsmit priekšlikumus.

1. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste. 2. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste. 3. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste. Arī 4.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste. 6. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste. 8. - deputātes Čepānes kundzes priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

 

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Kolēģi! Mans priekšlikums ir par priekšvēlēšanu izdevumu apmēru ierobežošanu. Es saprotu, ka diezgan veltīgi šeit būtu par to diskutēt, jo jūs teiksiet - vēlēšanas tūlīt jau mums ir aiz apvāršņa, tūlīt būs līgumi saslēgti, negatīvisma kampaņas un pozitīvisma kampaņas ir uzsāktas. Bet tomēr es gribētu, lai jūs paklausītos šos apsvērumus, kādu iemeslu dēļ es lieku priekšā to pašu, ko pirms gada - pagājušā gada vasarā - lika priekšā attiecībā uz šo likumu, izskatot trešajā lasījumā iepriekšējos grozījumus, „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, PCTVL un deputāts Kampars.

Proti, pašreizējais tiesiskais regulējums noteic, ka partijas vai to apvienība drīkst tērēt priekšvēlēšanu kampaņā 570 tūkstošus... vairāk nekā 570 tūkstošus latu. Es piedāvāju šo summu samazināt par vienu ceturto daļu. Un kāpēc es to daru?

Pirmkārt, tas ir tāpēc, ka pirmo reizi Latvijas vēsturē partijām tiek paredzēts valsts finansējums - no 2012.gada pusmiljona latu apmērā. Tātad, ja jau reiz mēs saņemsim no valsts, es domāju, ka varētu samazināt šo priekšvēlēšanu tēriņu apjomu, kāds pašlaik ir atļauts.

Otrkārt, tāpēc, ka salīdzinājumā ar iepriekšējās Saeimas priekšvēlēšanu kampaņā pieļaujamo summu, kas bija apmēram 279 tūkstoši, šo summu pašlaik ir pieļauts palielināt apmēram divas reizes.

Kāpēc atsevišķas opozīcijas partijas, tādas kā, piemēram, Tautas partija, Latvijas Pirmā partija/partija „Latvijas Ceļš”, un arī pozīcijas partijas komisijā šo manu priekšlikumu noraidīja? Acīmredzot tāpēc, ka šīs partijas saprot, ka ar šādu naudu, Kraukļa kungs, var atdzīvināt pat politiskos miroņus, kuriem reitings bija apmēram 1 vai 2 procenti. Un, uzsākot šo negatīvisma kampaņu, šie politiskie miroņi jau sāk kustēties. Un, jau tuvojoties apmēram 5 procentu robežai, sabiedrībai lielā mērā tiek skalotas smadzenes. Vienīgā atšķirība ir tā, ka pagājušajā reizē šīs abas partijas ar vairāku nevalstisko organizāciju palīdzību bija noorganizējušas tā saukto pozitīvisma kampaņu, savukārt tagad tās ar vēl lielākiem līdzekļiem organizē negatīvisma kampaņu pret Latvijas valdību - pret Dombrovska vadīto Ministru kabinetu.

Un kāpēc tas tā notiek? Tāpēc, ka valsts faktiski nav spējīga... es domāju, arī Saeimas personā... kontrolēt un kaut ko mācīties no iepriekšējās vēlēšanās izdarītajiem pārkāpumiem. Es domāju, ka priekšvēlēšanu laikā jums tiks atgādināts, ka 9.Saeimas vēlēšanās Tautas partija priekšvēlēšanu izdevumus bija pārsniegusi par 189,53 procentiem. Un līdz ar to Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs bija lūdzis Tautas partijai samaksāt... uzlicis par pienākumu samaksāt valsts budžetā 1 027 366 latus, bet Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” apvienībai, kas tagad ar juridisko manipulāciju palīdzību ir pārtaisījusies par citu apvienību, lika samaksāt 401 000 latu valsts budžetā.

Es, godātie kolēģi, jūs patiešām aicinu apdomāt, vai šī bezjēdzīgi izgāztā nauda, ko šodien mēs izgāžam reklāmās, jo visas partijas, kuras grib iekļūt Saeimā, ir spiestas konkurēt ar šīm bezjēdzīgajām summām... Vai tiešām šo naudu labāk nebūtu izlietot pansionātiem, kur jūs tiešām šo medu varētu aiznest, dzīvnieku patversmes uzturēšanai vai citām tamlīdzīgām lietām... Es nezinu, vai, piemēram, šo partiju vadoņi, ja kāds viņus „stopētu” uz ceļa, pieturētu un kādus nabadziņus paņemtu savā automašīnā.

Es patiešām aicinu jūs apsvērt iespēju samazināt par vienu ceturto daļu šos priekšvēlēšanu izdevumus, jo pašlaik, manuprāt, šīs summas, kas dažkārt tiek prasītas priekšvēlēšanu laikā, patiešām ir arī nesamērīgas. Masu plašsaziņas līdzekļi, piemēram, atsevišķu rajonu avīzes, par vienu lapaspusi jau prasa tūkstošiem latu, lai varētu publicēt kādu noteiktu priekšvēlēšanu informāciju.

Galvenais... Es tūlīt beigšu! Galvenais ir tas, ka mums faktiski vajadzētu tikties ar vēlētājiem, nevis nesamērīgi izmantot apšaubāmus līdzekļus, lai nodrošinātu vienas vai otras partijas, kas ir zaudējusi sabiedrības uzticību, iekļūšanu Saeimā.

Es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Cienītās Čepānes kundzes priekšlikums (No zāles dep. O.Kastēns: „Ir šausmīgs!”) ir atbalstāms, un es balsošu „par”, taču mums, juristiem, ir jāsaprot, ka 5. datums jau ir aiz muguras, tāpēc uz tiem, kuri jau ir noslēguši šos līgumus vai noslēgs tos līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim, diemžēl šo normu ar atpakaļejošu spēku nevarēs attiecināt.

Bet jebkurā gadījumā es balsošu „par” šo priekšlikumu. Vismaz turpmāk tas būs spēkā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Augsti godājamais Prezidij, godājamie kolēģi! Mani uz šo uzstāšanos ierosināja manis ļoti cienītā deputāte Ilma Čepāne. Viņa kaut kā ļoti īpatnēji uzskaitīja dažnedažādus grēkus, kas ir piemītoši tām vai citām partijām, bet absolūti nerunāja par to, ko, piemēram, dara apvienība „Vienotība”. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Nevar būt!”)

Godājamie kolēģi! Dažas dienas atpakaļ savā vēstuļu kastītē es saņēmu „Vienotības” avīzi, un ko es tur lasu? Es skatos un redzu, ka tur ir kalendārs... tur ir „Vienotības” pasākumu kalendārs, kur redzams tas, kur „Vienotība” tērē naudu, to pašu naudu, par kuru runāja godājamā deputāte Ilma Čepāne. Piemēram, 5.jūnijā ir plānots tērēt naudu stāstnieku saietam „Kolchoznieku stāsti” Džūkstes pasaku muzejā. Es nezinu... Varbūt arī šo naudu, Čepānes kundze, vajadzētu atdot kādiem grūtdieņiem vai kādam citam?

Godājamie kolēģi! Skatos tālāk: 30.jūnijā ir paredzēts milzīgs pasākums un naudas tērēšana, lielas naudas tērēšana tādam pasākumam, kas saucas „Spoku nakts Krustpils pilī”. Kādēļ šo naudu vajag tērēt spoku naktij Krustpils pilī, ja šo naudu varētu ļoti labi atdot kādiem cilvēkiem, kam šī nauda varbūt šodien ir vajadzīga iztikai?

Tā ka es, kolēģi, domāju, ka nevajadzētu mums tad, kad mēs runājam par konkrētiem priekšlikumiem, jaukt to kopā ar dažādu populismu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).

Augsti godātā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Noklausījies otrreiz Bērziņa kungu, es varētu aicināt arī viņu piedalīties šajos stāstnieku pasākumos un ļoti lūgt uz šiem pasākumiem. Jūs esat tiešām labs stāstnieks.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

S.Ķikuste. Cienījamie kolēģi! Es tikai gribu jums izstāstīt, ka komisijā tiešām notika debates par šo konkrēto Čepānes kundzes priekšlikumu. Es gribu atgādināt, ka šī norma, šis koeficients, kas nosaka priekšvēlēšanu izdevumu apmēru, tika pieņemta 2008.gadā, kad cenas tiešām bija - nu, salīdzinoši - daudz, daudz augstākas nekā pašlaik. Pašlaik cenas ir samazinājušās (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Dārgāk! Tūkstotis latu par lapu!”) gan tiešajam ēteram, gan preses izdevumos. Tāpēc nu, protams, komisijas vārdā es varu teikt, ka priekšlikums nav atbalstīts, bet principā tas ir pamatots.

Lūdzu balsot.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputātes Ilmas Čepānes priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 36, atturas - 23. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Ķikuste. 9. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste. 10. - politisko organizāciju (partiju) apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Labdien, cienījamie kolēģi! Esam pārliecināti, ka krīzes apstākļos nedrīkst pieļaut partiju finansēšanu no valsts budžeta. Nav īstais laiks. Jau tā valstij nav naudas priekš slimnīcām, priekš skolotājiem un citu budžetnieku algām, bet vēl kāds te pieprasa, lai pensionāri no savām mazajām pensijām uzturētu partijas vai partiju biroju.

Likumprojekts provocē politisko sadrumstalotību valstī un sīkpartijas, kuras laikā starp vēlēšanām neko nedara un neko nedarīs, bet saņems valsts naudu.

Esam pārliecināti, ka no ārvalstu kredītiem nedrīkst finansēt politiķu labklājību. Lai to dara bagātas valstis!

Līdz ar to es aicinu balsot par 10. - apvienības „Saskaņas Centrs” priekšlikumu un atlikt partiju finansēšanu no valsts budžeta līdz 11.Saeimas vēlēšanām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Es gan aicināšu „Saskaņas Centra” priekšlikumu neatbalstīt, ņemot vērā šīs partijas balsojumu par, teiksim, Čepānes kundzes priekšlikumu, lai neierobežotu partiju tēriņus priekšvēlēšanu kampaņai. Viss, par ko runāja cienījamais Agešina kungs, - par pensionāriem, par tautu un tā tālāk... Iznāk tā, ka „Saskaņas Centrs” negrib, lai visas šīs... lai samaksā 500 tūkstošus latu partijām, bet viņi grib, lai visi šie pensionāri un visi pārējie samaksā tieši partijas sponsoram saskaņā ar tiem likumiem, kuri būtu pieņemti viņa labā.

Aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Komisijas vārdā nekas piebilstams nav. Tad mums ir jāizšķir balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - politisko organizāciju (partiju) apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 26, atturas - 40. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Ķikuste. 11. - Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 12. - komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 11. un 12.priekšlikumu.

S.Ķikuste. 13. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Ķikuste. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 18, atturas - 4. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā... Grozījumi Elektronisko sakaru likumā... Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Aizbalts.

V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Skatīsim dokumentu Nr.6100 - likumprojektu „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”. Trešajam lasījumam komisija ir saņēmusi un iestrādājusi kopumā astoņus priekšlikumus.

1. - satiksmes ministra Kaspara Gerharda priekšlikums. To komisija ir atbalstījusi un redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Aizbalts. 2. - ministra Gerharda priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Aizbalts. 3. - ministra Gerharda priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 4. - komisijas izstrādātajā priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Aizbalts. 5. - ministra Gerharda priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Aizbalts. 6.priekšlikumu ir izstrādājusi pati atbildīgā komisija. Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Aizbalts. 7. - ministra Gerharda priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Aizbalts. Un pēdējais, 8., ir pašas komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Aizbalts. Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekts „Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā”.

Uz trešo lasījumu atbildīgā komisija saņēma... pareizāk sakot, pati izstrādāja vienu priekšlikumu - grozījumus pārejas noteikumos. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Līdz ar to aicinu balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts trešajā lasījumā pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Labdien, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.6105. (No zāles dep. I.Kalniņš: „Labāk nestrādājam!”)

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi divpadsmit priekšlikumus.

1. - Vides ministrijas parlamentārās sekretāres Mikosas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 3. - Vides ministrijas parlamentārās sekretāres Mikosas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 4.priekšlikumā, kas ir no atbildīgās komisijas un ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Tutins. 5. - Vides ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 6. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Tutins. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 8. - Vides ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. Un 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. Lūdzu atbalstīt likumprojektu galīgajā, trešajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts trešajā lasījumā atbalstīts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par ietekmes uz vidi novērtējumu””, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekta „Grozījumi likumā „Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” trešajam lasījumam tika saņemti atbildīgajā komisijā vienpadsmit priekšlikumi.

1. - redakcionāls Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 2. - līdzīgs redakcionāls Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums par grozījumiem 16.panta nosaukumā. Komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 5. - vides ministra Raimonda Vējoņa priekšlikums par ziņojumu publicēšanu mājaslapā. Arī tas ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Protams, lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Guvis atbalstu komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. To arī lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 9. - vides ministra Vējoņa priekšlikums. Līdzīgs ir arī Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu 9.priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 10. - vides ministra Vējoņa priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 11.priekšlikumā, ko sagatavojusi atbildīgā komisija. Un, loģiski, komisija lūdz to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. Tas arī viss. Lūdzu apstiprināt trešajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par ietekmes uz vidi novērtējumu””.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts trešajā lasījumā pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Dzīvnieku barības aprites likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Roze.

M.Roze (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1779/Lp9 - „Grozījumi Dzīvnieku barības aprites likumā”.

Komisija ir saņēmusi divus priekšlikumus.

1. - zemkopības ministra Dūklava priekšlikums par atsauci uz atbilstošo Eiropas Savienības regulu. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M.Roze. 2. - zemkopības ministra Dūklava priekšlikums par precizētu deleģējumu Ministru kabineta noteikumu izdošanai. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M.Roze. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Dzīvnieku barības aprites likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

M.Roze. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 28.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 28.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Krimināllikumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Imants Valers.

I.Valers (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Dokuments Nr.6095 - likumprojekts „Grozījumi Krimināllikumā”.

Atbildīgā komisija ir saņēmusi sešpadsmit priekšlikumus.

1. - tieslietu ministra vietas izpildītāja Ulda Auguļa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Valers. 2. - tieslietu ministra vietas izpildītāja Auguļa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Valers. 3. - tieslietu ministra vietas izpildītāja Auguļa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Valers. 4.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Valers. 5. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 7. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Valers. 6. - tieslietu ministra vietas izpildītāja Auguļa priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Valers. 7. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Valers. 8. - tieslietu ministra vietas izpildītāja Auguļa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Valers. 9. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Valers. 10. - tieslietu ministra vietas izpildītāja Auguļa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Valers. 11. - PCTVL frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Jakovam Plineram.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij, godātie deputāti! PCTVL frakcijas priekšlikums attiecas uz to 30 cilvēku likteni, kuri gaida tiesu par piedalīšanos masu nekārtībās pie Saeimas ēkas pērnā gada 13.janvārī. Vai viņi ir vainīgi? Vai viņi ir jāsoda? Bez šaubām. Protams! Tomēr nedrīkstam aizmirst, ka saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu minimālais soda termiņš par aktīvu piedalīšanos masu nekārtībās, ja tās saistītas ar grautiņiem, postījumiem, dedzināšanu, mantas iznīcināšanu vai ar vardarbību pret personu, vai ar pretošanos varas pārstāvjiem, ir 8 gadi cietumā.

Salīdzinājumam minēšu minimālos soda termiņus, piemēram, par svešas mantas tīšu iznīcināšanu, ja tā izdarīta ar dedzināšanu vai ja tā nodarījusi lielus materiālos zaudējumus, vai ja tās rezultātā vainīgā neuzmanības dēļ iestājusies cilvēka nāve. Par to soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 3 gadiem. Trim, nevis astoņiem. Par pretošanos varas pārstāvjiem, lietojot vardarbību vai piedraudot ar vardarbību, minimālā atbildība ir naudas sods, maksimālā - 5 gadi. Pat par slepkavību bez vainu mīkstinošiem apstākļiem minimālais sods ir brīvības atņemšana uz 5 gadiem.

Bet te, par laimi, neviens netika nogalināts, pat nedraudēja kādu nogalināt, tikai pieprasīja atlaist Saeimu - un uzreiz 8 gadi cietumsoda.

Nu labi! Pieņemsim, ka atbildības latiņas līmenis ir pacelts tik augsti tikai tādēļ, ka cilvēki izvirza politiskās prasības. Bet kādēļ tad masu nekārtību organizatoriem minimālais sods ir tikai 3 gadi - gandrīz trīs reizes mazāks nekā masu nekārtību dalībniekiem? Atbildes nav.

Nav arī atbildes uz jautājumu, kādēļ padomju laikos minimālais atbildības termiņš par piedalīšanos masu nekārtībās bija tikai 3 gadi.

Ar saviem jautājumiem PCTVL frakcijas deputāti griezās Ārlietu ministrijā, kuras viedoklis nu ir pieejams visiem deputātiem; tas speciāli tika stādīts Juridiskās komisijas locekļu ievērībai. Pavisam šī ministrija apkopoja datus par 12 Eiropas Savienības dalībvalstīm, sākot ar Igauniju ziemeļaustrumos un beidzot ar Portugāli tālajos dienvidrietumos. Desmit dalībvalstīs no divpadsmit minimālais sods par piedalīšanos masu nekārtībās ir nevis 8 gadi, bet gan tikai naudas sods. Bulgārijā par piedalīšanos masu nekārtībās var izteikt rājienu. Un tikai Igaunijā mazāk par trim gadiem cietuma nedod, laikam atceras par nekārtībām saistībā ar Bronzas kareivi.

Kas attiecas uz maksimālo sodu, lielākajā daļā dalībvalstu tas ir pat mazāks par minimālo sodu Latvijā. Tikai ārkārtas gadījumos, piemēram, nekārtību dalībniekiem, kas ir vainīgi kāda cilvēka nāvē, Polijā dod 8 gadus ilgu cietumsodu.

Tādā veidā jums ir lietišķi pierādīts, ka spēkā esošais likuma pants - un ne tikai - ir ne tikai nesamērojams, bet ir absolūti nekādi nesamērojams ar eiropeiskajiem kritērijiem. Pretēji tam PCTVL priekšlikums pilnībā atbilst Eiropas kritērijiem. Zem mūsu spiediena atbildīgā komisija izveidoja savu priekšlikumu, kurā paredz: minimālā atbildība par šo noziegumu - 3 gadus ilgs cietumsods.

Kā jūs tikko dzirdējāt, šis sods ir nesamērīgs un neatbilst Eiropas standartiem. Sakarā ar to lūdzu atbalstīt tomēr PCTVL frakcijas priekšlikumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Valera kungs vēlas ko piebilst?

I.Valers. Komisija priekšlikumu izvērtēja, bet neatbalstīja, atzīstot gan, ka soda samērība... ka tas ir par lielu... Tāpēc ir sagatavots nākamais priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tiek prasīts balsojums par 11.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - PCTVL frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 57, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Valers. 12. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es aicinu šo Juridiskās komisijas priekšlikumu atbalstīt. Naudas sods par piedalīšanos... Cietumsoda par piedalīšanos masu nekārtībās zemākais slieksnis samazināts no 8 līdz 3 gadiem. Sakarā ar to Latvija beidzot šajā nominācijā ir svītrota no Ginesa rekordu grāmatas. Un šis naudas soda līmenis ir tikai trīs Eiropas Savienības valstīs, ja mēs pieņemsim šo priekšlikumu, - Igaunijā, Latvijā un... Bijušajā PSRS... Tas ir daudz labāk nekā šodien. Un, ja pēc neticības, ksenofobijas un nacistiskās pagātnes slavēšanas līmeņa mēs esam ļoti līdzīgi mūsu ziemeļu kaimiņvalstīm, šogad arī atbildība par masu nekārtībām mums būtu līdzīga.

Sakarā ar to aicinu balsot „par”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Valers. Nav piebilstams nekas. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Komisija atbalstīja priekšlikumu. Vai ir nepieciešams balsojums?... Tātad deputāti piekrīt Juridiskās komisijas vērtējumam par 12.priekšlikumu.

I.Valers. 13. - tieslietu ministra vietas izpildītāja Auguļa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Valers. 14. - tieslietu ministra vietas izpildītāja Auguļa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Valers. 15.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Valers. Un 16. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Valers. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Krimināllikumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Valers. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 22.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 22.jūnijs.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Imants Valers.

I.Valers (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi, dokuments Nr.6096 - likumprojekts „Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā”.

Komisija ir saņēmusi otrajam lasījumam divus priekšlikumus.

1. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Valērijam Buhvalovam.

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Kolēģa Buzajeva priekšlikums, kas paredz nodrošināt valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu tām personām, kuras cieš grūtības, legalizējoties Latvijā, ir pilnīgi pamatots. Būtu allaž jāatceras, ka likuma mērķis ir veicināt fiziskās personas tiesības uz taisnīgu tiesas aizsardzību.

Diemžēl valsts nav spējīga nodrošināt šo palīdzību pat visiem valstspiederīgajiem un uzstāda šīm personām sekojošus nosacījumus: ja tās ir ieguvušas maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusu; ja tās pēkšņi ir nonākušas tādā situācijā un materiālajā stāvoklī, kas tām liedz nodrošināt savu tiesību aizsardzību stihisku nelaimju, nepārvaramas varas vai citu no personas neatkarīgu apstākļu dēļ, vai ja tās atrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā.

Diemžēl attiecībā uz personām, kurām nav piešķirts legāls statuss, visi iepriekš minētie nosacījumi netiek piemēroti, kaut arī tās būtu trīskārt trūcīgas vai arī ciestu no stihiskas nelaimes (kaut gan pati par sevi uzturēšanās Latvijā bez legāla statusa varētu būt pielīdzināma stihiskai nelaimei). Parasti šādai personai nav pat minimālu ienākumu. Šādu personu ir pavisam maz, un, lai sniegtu tām papildus valsts apmaksātu juridisko palīdzību, ir nepieciešami visai niecīgi līdzekļi. Lielākā daļa no šīm personām savu statusu zaudēja PSRS sabrukšanas laikposmā. Parasti tām Latvijā ir ģimenes, tajā skaitā viņu apgādībā esoši bērni. Šīs personas ir slikti integrētas Latvijas vidē, un valstij būtu izdevīgi nodrošināt tām legālu statusu, lai vēl papildus iegūtu Latvijas nepilngadīgo pilsoņu apgādniekus un legālus nodokļu papildu maksātājus.

Lai te lieki teorētiski nespriedelētu, es minēšu kādu piemēru.

Lūk, kāds 50 gadus vecs vīrietis, kurš dzīvo kopā ar savu ģimeni daļēji sadegušajā namā Jēkaba ielā - divu soļu attālumā no Saeimas ēkas -, uzturas Latvijā jau 27 gadus. Viņam „uz rokas” ir tikai PSRS pase, kas tika viņam izdota pagājušā gadsimta 70.gadu vidū. Neskatoties uz to, viņa sievai ir trīs bērni, kas ir Latvijas pilsoņi. Jaunākais bērns ir invalīds kopš bērnības. Sieva šobrīd slimo ar kakla vēzi. Dažus gadus viņš bez jebkādiem panākumiem mēģināja legalizēties, nezinādams Latvijas likumus, un tāpēc bija saņēmis no varas institūcijām vai nu pieklājīgas formālas rakstiskas atbildes, vai arī periodiski bija atradies nelegālo imigrantu nometnē.

Var jau būt, ka arī kāds no klātesošajiem, kas tomēr nolems nobalsot „pret”, ir gatavs ņemt dalību un darīt visu, kas viņa spēkos, lai palīdzētu legalizēties šim likteņa (Latvijas valsts personā) nomocītajam pabērnam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Valers. Komisija uzklausīja šo problēmu, bet atzina, ka tā vairāk attiecas uz administratīvo procesu, uz administratīvajām tiesām un nav tik daudz attiecināma uz šo likumu, tāpēc noraidīja.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Vladimira Buzajeva iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 67, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Valers. 2. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! Jūs jau zināt, ka apspriežamā likuma mērķis ir veicināt fiziskās personas tiesības uz taisnīgu tiesas aizsardzību.

Garantētā juridiskā palīdzība tiek nodrošināta ne jau visiem, bet tikai personām, kuras ir ieguvušas maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusu vai pēkšņi nonākušas tādā situācijā un materiālā stāvoklī, kas tām liedz nodrošināt savu tiesību aizsardzību, vai atrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā. Šie ir cilvēki no riska grupām, un viņiem pastiepj palīdzīgu roku daudz veiksmīgākie nodokļu maksātāji.

Kā mēs jau to zinām, piemēram, no bezdarba statistikas, mazākumtautību pārstāvju skaits jebkurā riska grupā nozīmīgi pārsniedz viņu daļu visu iedzīvotāju sastāvā. Par iemeslu tam kalpo ne tikai primitīvais rasisms, kurš arī šeit ir vainojams, bet arī nepietiekama valsts valodas prasme. Kad mēs bijām piedāvājuši Saeimai priekšlikumu apmācīt bezdarbniekus viņiem saprotamajā valodā, mums oponēja kolēģis Visvaldis Lācis. Viņš pilnīgi taisnīgi piezīmēja, ka šī parādība ir raksturīga ne tikai Latvijai, bet arī daudzām citām valstīm. Starpība ir tikai tā, ka civilizētajās valstīs pret nacionālajām minoritātēm no riska grupām izturēšanās ir pavisam citādāka, nekā Lāča kungam to bija iepotējuši, kad viņš jaunībā bija dienējis leģionā. Piemēram, mans tuvākais draugs, kas emigrējis uz Londonu, tieši tur arī strādā sociālās palīdzības dienestā, kas ar saviem klientiem sarakstās dažos desmitos valodu.

Es esmu dziļi pārliecināts, ka lielākā daļa no tiem cilvēkiem, kuriem ir nepieciešama bezmaksas juridiskā palīdzība, pirmo reizi teica vārdu „mamma” tajā pašā valodā, kurā to biju teicis arī es. Un es ierosinu dienestam, kas sniedz viņam palīdzību, sarakstīties ar viņiem šajā valodā, lai tiem sniedzamā palīdzība patiesi būtu efektīva. Pretējā gadījumā šī palīdzība ir tikai fikcija un realitātē tā pastāv tikai birokrātiskas atskaites veidā. Gribētu atzīmēt, ka taisnīga tiesa, kas nav pieejama šiem cilvēkiem tādēļ, ka ar viņiem atsakās kontaktēties viņu dzimtajā valodā, šiem cilvēkiem ir ļoti vajadzīga. Viņus pretlikumīgi atlaiž no darba, atņem viņiem mājokļus, nopietni apdraud pat viņu ģimeņu izdzīvošanas spējas, selekcionējot šos cilvēkus pēc etniskās pazīmes. Tā jums nav nekāda diskusija par tēmu - cik omulīgi vai neomulīgi jūtas daži latvieši, ja ar viņiem pēkšņi sāks runāt krievu valodā.

Es atgādinu, ka runa ir nevis par otru valsts valodu, bet gan vienīgi par īpašu attieksmi pret cilvēkiem no riska grupām, un aicinu jūs demonstrēt civilizētu, eiropeisku pieeju patiesā realitātē pastāvošās problēmas atrisināšanai. Aicinu balsot „par”!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Valers. Komisija priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Vladimira Buzajeva iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 60, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Valers. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Valers. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15.jūnijs. Paldies.

Pirms mēs turpinām skatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, mums ir jālemj par vēl vienām tās izmaiņām.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu, izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 10.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”””. Ir lūgums mainīt atbildīgo komisiju likumprojektam „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” - nodot to tikai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir vienīgā atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad šāds lūgums ir atbalstīts.

Turpināsim izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Skatīsim dokumentu Nr.6097 - likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.

Komisija ir saņēmusi sešus priekšlikumus uz otro lasījumu.

1.priekšlikumu tieslietu ministra vietā iesniedzis labklājības ministrs Uldis Augulis. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. Arī 2.priekšlikumu iesniedzis ministrs Augulis. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. 3.priekšlikumu iesniegusi iekšlietu ministre Linda Mūrniece. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. Arī 4.priekšlikumu iesniegusi iekšlietu ministre Linda Mūrniece. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. Tāpat 5.priekšlikumu ir iesniegusi iekšlietu ministre Linda Mūrniece. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. Linda Mūrniece ir iesniegusi arī 6.priekšlikumu, un arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

Dz.Rasnačs. Komisija ierosina šā gada 22.jūniju noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 22.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Protokolu par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līguma par sadarbību masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanas jomā pagarināšanu”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1823/Lp9; dokumenta numurs ir 6023.

Godājamie kolēģi! Ļoti īsi par jautājuma būtību.

2001.gada 11.decembrī Latvija un Amerikas Savienotās Valstis parakstīja līgumu par sadarbību masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanā; šis līgums stājās spēkā 2003.gadā, un tā darbības termiņš bija septiņi gadi. Līdz ar to šā līguma darbība beidzās šā gada 5.maijā. Savukārt 4.maijā tika parakstīts protokols par tā pagarināšanu.

Kāpēc šis līgums ir ārkārtīgi svarīgs? Tā būtība ir tāda, ka tas nosaka ne tikvien dažādu masu iznīcināšanas līdzekļu jeb ieroču izplatīšanas noteikumus, bet arī Latvijas un Amerikas Savienoto Valstu attiecīgo kompetento institūciju sadarbību, kontrolējot, lai šādu ieroču izplatīšana nenotiktu, un dažādā veidā ierobežojot gan zināšanu, gan tehnoloģiju izplatību saistībā ar šādu ieroču esamību, iespējamu rašanos vai izgatavošanu.

Godājamie kolēģi! Ārlietu komisija izskatīja šo dokumentu savā sēdē un vienbalsīgi nolēma lūgt Saeimu piešķirt šim likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad komisija ir lūgusi likumprojektu atzīt par steidzamu. Tas mums ir jāizšķir balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Protokolu par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līguma par sadarbību masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanas jomā pagarināšanu” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas -nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A.Bērziņš. Godājamie deputāti, lūdzu nobalsot par likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Protokolu par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līguma par sadarbību masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanas jomā pagarināšanu” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

A.Bērziņš. Godājamie deputāti, atļaujiet, lūdzu, Ārlietu komisijas vārdā lūgt jūsu piekrišanu izskatīt šo dokumentu (bez atkārtotas izskatīšanas komisijā) šodien arī otrajā, galīgajā, lasījumā, jo šeit nav nekādi precizējumi vai labojumi nepieciešami. (No zāles: „Mēs piekrītam! Piekrītam! Tas ir svarīgi!” Dep. J.Dobelis: „Slava Bērziņam!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Protokolu par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līguma par sadarbību masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanas jomā pagarināšanu” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā atbalstīts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātie deputāti! Kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.6011.

Likumprojekta būtība ir tāda. Pašlaik Veselības inspekcijai tas ir maksas pakalpojums - sniegt atzinumu par konstatētiem ūdensapgādes sistēmas apdraudējumiem cilvēka veselībai. Šis maksas pakalpojums faktiski atbilst valsts nodevas objekta pazīmēm, un tādēļ tas tiek pievienots valsts nodevu objektu sarakstam.

Komisija aicina likumprojektam piešķirt steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš. Aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts galīgajā lasījumā.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 11.jūnijs, un izskatīšana otrajā lasījumā - 17.jūnijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 11.jūnijs, izskatīšana - 17.jūnijā.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Rīgas Ekonomikas augstskolu””, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis. (No zāles dep. J.Dobelis: „Kas priedes nozāģēja, ko?”)

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Sakarā ar to, ka ir jau pagājuši 15 gadi, kopš pieņemts šīs augstskolas sakarā speciālais likums, un sakarā ar to, ka Stokholmas Ekonomikas skolas vadība un mūsu ministrija ir vienojušās par šīs augstskolas statusa izmaiņu, kas ir jāveic jau arī šā gada jūliju, un sakarā ar to, ka ir pieņemti daudzi likumi, ar kuriem līdzšinējais likums ir nonācis pretrunā, komisija lūdz izskatīt šo likumprojektu un piešķirt tam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Rīgas Ekonomikas augstskolu”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Rīgas Ekonomikas augstskolu”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts galīgajā lasījumā.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Liels paldies par vienprātīgo atbalstu. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz rītdienai, 11.jūnijam, pulksten 17.00. Un lūdzu noteikt, ka otrajā lasījumā izskatīšana būs 17.jūnijā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 11.jūnijs, izskatīšana - 17.jūnijā.

Nākamā darba kārtības sadaļa - patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana.

Lēmuma projekts „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2010.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienītie kolēģi! Šis lēmuma projekts tiek virzīts uz Saeimu, jo tas attiecas uz apropriācijas pārdali no Finanšu ministrijas budžeta uz Zemkopības ministrijas budžetu. Un saistībā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību tas ir lēmums, kas jāpieņem Saeimai. Ja tas nenotiktu starp ministrijām, tad tas būtu lēmums, ko varētu pieņemt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pati.

Es domāju, ka lēmuma projekts ir aprakstīts pievienotajā anotācijā. Tas attiecas tikai uz finansējumu Lauku atbalsta dienestam, kurš pārņems administrāciju no Finanšu ministrijas attiecībā uz dīzeļdegvielas piegādi zemniekiem, kam ir atbrīvojums no akcīzes nodokļa. Tas sāks darboties no 1.jūlija, šis finansējums ir par 29 110 latiem un ir saistīts ar 6 darba vietām.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2010.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Lēmuma projekts atbalstīts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030.gadam”.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā... Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā neviens referēt nevēlas.

Mums ir jābalso par šo lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030.gadam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Lēmuma projekts atbalstīts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par uzdevumiem, kas veicami saistībā ar Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam apstiprināšanu”.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā neviens nereferē. Tātad lūdzu zvanu!... Es atvainojos! Bija jau uzsaukts zvans!... Jūs pieteicāties debatēs, kad bija jau izsludināta balsošana.

Tātad lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu „Par uzdevumiem, kas veicami saistībā ar Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 3. Lēmuma projekts apstiprināts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.

A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Izskatīsim dokumentu Nr.6102.

Šajā likumprojektā un arī pārējos trijos, kurus iesniedza Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, mēs gribam pašās zemes reformas beigās sakārtot tās normas, kas faktiski traucē cilvēkiem iegādāties īpašumus, par kuriem pašvaldības jau ir pieņēmušas lēmumus - nodot šo zemi īpašumā.

Jāteic, ka pati būtiskākā lieta visos šajos likumprojektos ir tāda. Līdz 2010.gada 30.decembrim... tikai līdz 2009.gada 30.decembrim varēja noslēgt līgumus ar Hipotēku un zemes banku par zemes gabalu izpirkšanu. Taču, kā vienmēr, atrodas cilvēki, kuri nepaspēja vai šajā krīzes laikā nevar samaksāt attiecīgās naudas summas un, kaut arī ir jau uzmērījuši šos zemes gabalus dažos gadījumos, bet dažreiz ir jau pat samaksājuši naudu, līgumu ar Hipotēku un zemes banku pēc pagājušā gada pēdējās decembra dienas noslēgt vairs nevar.

Komisija sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Valsts zemes dienestu un Hipotēku un zemes banku ir nākusi pretī šiem cilvēkiem un izdarījusi labojumus šajos četros likumos, lai pagarinātu līdz šā gada beigām laiku, kad varēs vēl šos līgumus noslēgt un zemi izpirkt. Protams, cilvēkiem tie ir lieli zaudējumi, ja viņi jau to zemes gabalu ir uzmērījuši un nevar to ierakstīt zemesgrāmatā tikai mūsu viena likuma ierobežojuma dēļ.

Tāpēc likumā „Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”... Sakarā ar to, ka Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā ir paredzēts pagarināt līdz 2010.gada 31.datumam laiku, kurā var izpirkt zemi, arī likumā „Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās” ir nepieciešamas izmaiņas. Un šīs izmaiņas ir tādēļ, lai varētu pagarināt termiņu, kādā pašvaldības sagatavo un iesniedz Valsts zemes dienestam paziņojumu par zemes reformas pabeigšanu. Jo visām pašvaldībām šādi paziņojumi jāsagatavo.

Šādā sakarībā, lai mēs vēl paspētu laicīgi un lai cilvēki paspētu izmantot šo mūsu likumdošanas izmaiņu, mēs lūdzam šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 1, atturas - 13. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A.Seile. Tā kā es jau izskaidroju šā likumprojekta būtību, lūdzu atbalstīt konkrēto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Seile. Paldies par balsojumu. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 14.jūnijs. Un, tā kā likumprojekts izskatāms steidzamības kārtībā, izskatīšanas datums - 17.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 14.jūnijs, izskatīšana - Saeimas 17.jūnija sēdē.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.

A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Izskatīsim dokumentu Nr.6103.

Arī šo likumprojektu, par kuru zināmā mērā es jau runāju, aizstāvot iepriekšējo likumprojektu, komisija lūdz atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 1, atturas - 18. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

A.Seile. Godātie deputāti! Pirmajā lasījumā izskatot šo likumprojektu, gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka šajā likumprojektā ir izdarīti tikai nelieli labojumi un ka tie ir šādi: Centrālā zemes komisija īpašumtiesības uz zemes reformas pabeigšanai paredzēto zemi atjauno līdz 2011.gada 30.datumam. Un šis nosacījums ir tāpēc, ka pavasarī bija ļoti dziļš sniegs, zemes īpašnieki un īpašumu pretendenti nevarēja iepazīties ar savu īpašumu dabā, un arī Centrālā zemes komisija nevar tik ātri pieņemt visus lēmumus, neskatoties uz to, ka kompensācijai paredzētās zemes ir pilnīgi pietiekami.

Un mēs pagarinām arī termiņu, līdz kuram Valsts zemes dienestam ir jāiesniedz informācija par pieņemtajiem lēmumiem... ir jāsaņem informācija par pieņemtajiem lēmumiem no Centrālās zemes komisijas.

Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts galīgajā lasījumā.

A.Seile. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 14.jūnijs, izskatīšana - 17.jūnijā.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 14.jūnijs, izskatīšana - 17.jūnijā.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Māris Ārbergs.

M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Izskatāmā dokumenta numurs 6110 - „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā”. Minētais likumprojekts skatāms saistībā ar jau minētajiem diviem iepriekšējiem likumprojektiem, kas spētu veicināt to, lai beidzot mēs varētu pabeigt zemes reformu mūsu valstī.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja šo likumprojektu un atbalstīja to pirmajā lasījumā.... Ā, es atvainojos! Vispirms komisija nolēma piešķirt steidzamību šim minētajam likumprojektam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 2, atturas - 16. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

M.Ārbergs. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts otrajā lasījumā.

M.Ārbergs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 14.jūnijs, likumprojekta izskatīšana galīgajā lasījumā - 17.jūnijā.

Sēdes vadītāja. Paldies. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 14.jūnijs, izskatīšana - 17.jūnijā.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Komisija likumprojektu sagatavojusi, pamatojoties uz Ministru prezidenta rakstveidā sniegto informāciju un valsts kontrolieres pausto viedokli par Valsts kontroles dalību starptautiskajā sadarbībā.

Situācija ir tāda. Mēnešalgu pārskatīšanu atsevišķās iestādēs, it īpaši pašvaldībās, lai tās atbilstu Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam, nav iespējams veikt līdz šā gada 1.jūlijam, jo Ministru kabineta noteikumi un ar tiem saistītie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par mēnešalgu apmēra sadalījumu pa mēnešalgu grupām uz šā gada 1.jūniju vēl nebija stājušies spēkā, līdz ar to šobrīd praktiski vairs nav iespējams izpildīt Darba likuma 98.panta pirmās daļas prasību par viena mēneša termiņa ievērošanu. Un, pastāvot šādiem apstākļiem, ir steidzami nepieciešams pārcelt likuma pārejas noteikumos ietverto prasību pārskatīt mēnešalgas līdz 2010.gada 1.jūlijam... pārcelt uz 2010.gada 1.septembri.

Komisijas vārdā aicinu piešķirt šim likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

O. Spurdziņš. Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Bet protams!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts otrajā lasījumā.

O.Spurdziņš. Kolēģi! Ja jūs piekristu, tad komisijas vārdā es lūgtu atbalstīt uzreiz arī bez otrreizējas izskatīšanas komisijā, jo šie termiņi ir saskaņoti ar Juridisko biroju. Viņu priekšlikums arī ir pēc iespējas ātrāk aizvērt šo likumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā pieņemts.

O.Spurdziņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pirms mēs turpinām izskatīt apstiprināto darba kārtību, mums ir jālemj par vēl vienām tās izmaiņām, jo mēs mainījām atbildīgo komisiju likumprojektam „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””, un Prezidijs ir saņēmis šīs pašas komisijas lūgumu izskatīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā Saeimas 10.jūnija sēdē (bez atkārtotas izskatīšanas komisijā). Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Enerģētikas likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).

Labdien, godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.6075 - likumprojektu „Grozījumi Enerģētikas likumā”.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja šo likumprojektu un ierosināja atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Enerģētikas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

J.Sokolovskis. Komisija pieņēma lēmumu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Enerģētikas likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts galīgajā lasījumā.

J.Sokolovskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 14.jūnijs, izskatīšanas datums - 17.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 14.jūnijs, izskatīšana - 17.jūnijā. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Atkritumu apsaimniekošanas likums”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija tātad lūdz apstiprināt pirmajā lasījumā Atkritumu apsaimniekošanas likumu. Katrā gadījumā tas ir saistīts ar vēlmi patiešām šā gada laikā sakārtot atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, nu, protams, ar tādu cerību, ka tas varētu arī vasarā kādā ārkārtas sēdē tikt skatīts, teiksim, otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Atkritumu apsaimniekošanas likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Līdaka. 28.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 28.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Vents Armands Krauklis.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tātad arī šis likumprojekts ir iekļauts tajā paketē, kas attiecas uz zemes lietām, un šeit mēs secinājām, ka būtu tikai un vienīgi loģiski, ka tā zeme, kura ir uz valsts vārda reģistrēta Latvijas Hipotēku un zemes bankas personā un uz kuru izbeigušās zemes lietošanas tiesības, tiek pārreģistrēta uz attiecīgās pašvaldības vārda, izlaižot vienu lieku posmu, ka vispirms ir uz valsts vārda, bet pēc tam - uz pašvaldības vārda.

Tādēļ aicinu šo likumprojektu atbalstīt un noteikt tam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 3, atturas - 18. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

V.A.Krauklis. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts galīgajā lasījumā.

V.A.Krauklis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 14.jūnijs, izskatīšana Saeimas sēdē - 17.jūnijā.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 14.jūnijs, izskatīšana - 17.jūnijā. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas locekļa (aizstājēja) apstiprināšanu”.

Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas locekļa (aizstājēja) apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret - nav, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Dokumentu nav, un ziņojuma arī nav. Tātad šis likumprojekts šodien nav izskatāms.

Līdz ar to visa šai dienai apstiprinātā sēdes darba kārtība ir izskatīta.

Pirms mēs reģistrējamies, es gribu jūs informēt, ka bija paredzēta atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem - tātad uz deputātu Urbanoviča, Orlova, Kabanova, Zemļinska un Deņisova jautājumu iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei „Par pastāvīgās dzīvesvietas nozīmi uzņemšanai Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”. Ir saņemta rakstveida atbilde, ka deputāti ir apmierināti ar šo atbildi.

Arī par deputātu Tutina, Agešina, Kabanova, Mirska, Pimenova, Rubika, Bekasova, Deņisova, Cileviča un Holostova jautājumu labklājības ministram Uldim Augulim „Par sociālās aprūpes centru „Istra”” ir saņemta ministra rakstveida atbilde, un deputātus šī atbilde apmierina.

Tātad izsludinātā atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem šodien nenotiks.

Dodu vārdu deputātiem, kuri ir pieteikušies sniegt paziņojumus.

Vārds deputātam Oskaram Kastēnam.

O.Kastēns (LPP/LC frakcija).

Cienījamie deputāti! Es pēc reģistrācijas aicinu tos deputātus, kuri ir parakstījušies par Deputātu grupas sadarbībai ar Albānijas parlamentu izveidošanu, uz divām minūtēm uz Dzelteno zāli. Laipni aicināti arī visi tie, kas nav parakstījušies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Sociālo un darba lietu komisijas sēde pēc desmit minūtēm Sociālo un darba lietu komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Guntim Bērziņam.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienītie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde komisijas telpās pulksten 12.30. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Oskaram Spurdziņam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde pulksten 12.30 komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ērikai Zommerei.

Ē.Zommere (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie Baltijas lietu apakškomisijas kolēģi! Aicinu uz sēdi Juridiskās komisijas sēžu telpā, tūlīt!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Es vēlos jūs informēt, ka ir saņemts arī deputātu Plinera, Sokolovska, Buzajeva, Buhvalova un Mitrofanova jautājums izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei „Par Rīgas komercģimnāzijas likvidāciju”. Jautājums tiks nodots ministrei.

Tāpat ir saņemts deputātu Tutina, Urbanoviča, Ribakova, Zemļinska, Klementjeva, Mirska, Deņisova, Fjodorova, Vidavska un Pimenova jautājums satiksmes ministram Kasparam Gerhardam „Par valsts budžeta līdzekļu un Eiropas Savienības finansējuma efektīvu izmantošanu”. Jautājums tiks nodots ministram.

Tāpat ir saņemts arī deputātu Bērziņa, Dukšinska, Pētersones, Ārberga un Brieža jautājums labklājības ministram Uldim Augulim „Par Labklājības ministrijas bezdarbību aktīvo nodarbinātības pasākumu īstenošanas gaitā”. Jautājums tiks nodots ministram.

Tagad lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Gundars Daudze, Visvaldis Lācis... (No zāles: „Ir! Ir!”) Paldies, redzu! Vitālijs Orlovs un Leopolds Ozoliņš.

Paldies par darbu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Saeimas 10.jūnija sēdi pasludinu par slēgtu.

 

 

SATURA RĀDĪTĀJS

9. Saeimas pavasara sesijas 10. sēde

2010. gada 10. jūnijā

 

Lēmuma projekts „Par neuzticības izteikšanu ekonomikas ministram Artim Kamparam” (Nr. 952/Lm9) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 6098)
Ziņo - dep. V.A.Krauklis
Debates - ekonomikas ministrs A.Kampars
- dep. O.Kastēns
- dep. Dz.Ābiķis
- dep. A.Bērziņš (LPP/LC)
Par darba kārtību
Par likumprojektu „Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” (Nr. 1829/Lp9)
(Dok. Nr. 6060, 6060A)
Par likumprojektu „Grozījumi Prokuroru izdienas pensiju likumā” (Nr. 1830/Lp9)
(Dok. Nr. 6061, 6061A)
Par likumprojektu „Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā” (Nr. 1831/Lp9)
(Dok. Nr. 6062, 6062A)
Par likumprojektu „Grozījumi Tiesnešu izdienas pensiju likumā” (Nr. 1832/Lp9)
(Dok. Nr. 6063, 6063A)
Par likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likumā” (Nr. 1833/Lp9)
(Dok. Nr. 6064, 6064A)
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”” (Nr. 1834/Lp9)
(Dok. Nr. 6065, 6065A)
Par likumprojektu „Grozījumi Diplomātu izdienas pensiju likumā” (Nr. 1835/Lp9)
(Dok. Nr. 6066, 6066A)
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” (Nr. 1836/Lp9)
(Dok. Nr. 6067, 6067A)
Par likumprojektu „Atkritumu apsaimniekošanas likums” (Nr. 1838/Lp9)
(Dok. Nr. 6073, 6073A)
Par likumprojektu „Būvniecības likums” (Nr. 1839/Lp9)
(Dok. Nr. 6074, 6074A)
Par likumprojektu „Grozījumi Enerģētikas likumā” (Nr. 1840/Lp9)
(Dok. Nr. 6075, 6075A)
Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 1841/Lp9)
(Dok. Nr. 6076, 6076A)
Par likumprojektu „Grozījumi Dzelzceļa likumā” (Nr. 1842/Lp9)
(Dok. Nr. 6077, 6077A)
Par likumprojektu „Bīstamo kravu aprites likums” (Nr. 1843/Lp9)
(Dok. Nr. 6086, 6086A)
Par likumprojektu „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 1844/Lp9)
(Dok. Nr. 6089, 6089A)
Priekšlikums - dep. I.Šlesere (par)
Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”” (Nr. 1845/Lp9)
(Dok. Nr. 6102, 6102A)
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” (Nr. 1847/Lp9)
(Dok. Nr. 6104, 6104A)
Par likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” (Nr. 1848/Lp9)
(Dok. Nr. 6110, 6110A)
Par likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 1855/Lp9)
(Dok. Nr. 6125, 6125A)
Par darba kārtību
Lēmuma projekts „Par Saeimas pavasara sesijas slēgšanu un rudens sesijas sākšanu” (Nr. 948/Lm9)
(Dok. Nr. 6087, 6088)
Par likuma „Grozījumi Likumā par ostām” otrreizēju caurlūkošanu (Nr. 854/Lp9)
(Dok. Nr. 6111)
Lēmuma projekts „Par Daces Ruško apstiprināšanu par Jelgavas tiesas tiesnesi” (Nr. 949/Lm9)
(Dok. Nr. 6090)
Ziņo - dep. J.Reirs
Lēmuma projekts „Par Ineses Rubinas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi” (Nr. 950/Lm9)
(Dok. Nr. 6091)
Ziņo - dep. J.Reirs
Lēmuma projekts „Par Vivitas Voronovas iecelšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi” (Nr. 951/Lm9)
(Dok. Nr. 6092)
Ziņo - dep. J.Reirs
Lēmuma projekts „Par Veltas Karzones-Keres atbrīvošanu no Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata” (Nr. 955/Lm9)
(Dok. Nr. 6124)
Ziņo - dep. J.Reirs
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par grāmatvedību”” (Nr. 1796/Lp9) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 5919)
Ziņo - dep. G.Bērziņš
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” (1811/Lp9) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 5971B)
Ziņo - dep. G.Bērziņš
Likumprojekts „Grozījumi Gada pārskatu likumā” (Nr. 1812/Lp9) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 5972B)
Ziņo - dep. G.Bērziņš
Par darba kārtību
Likumprojekts „Grozījumi Profesionālās izglītības likumā” (Nr. 1628/Lp9) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 6078)
Ziņo - dep. J.Dukšinskis
Likumprojekts „Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā” (Nr. 1726/Lp9) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 6079)
Ziņo - dep. J.Dalbiņš
Likumprojekts „Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā” (Nr. 1695/Lp9) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 6093)
Ziņo - dep. M.Segliņš
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 1606/Lp9) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 6094)
Ziņo - dep. Dz.Rasnačs
Debates - dep. V.Buzajevs
- dep. V.A.Krauklis
- dep. S.Ķikuste
- dep. Dz.Rasnačs
- dep. V.Buzajevs
- dep. J.Eglītis
Paziņojumi
- dep. I.Circene
- dep. V.A.Krauklis
- dep. A.Bērziņš (ZZS)
- dep. M.Ārbergs
- dep. Dz.Ābiķis
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs A.Klementjevs
Par darba kārtību
Likumprojekts „Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” (Nr. 1697/Lp9) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 6099)
Ziņo - dep. S.Ķikuste
Debates - dep. I.Čepāne
- dep. Dz.Rasnačs
- dep. A.Bērziņš (LPP/LC)
- dep. J.Reirs
- dep. V.Agešins
- dep. V.Buzajevs
Likumprojekts „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” (Nr. 1751/Lp9) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 6100)
Ziņo - dep. V.Aizbalts
Likumprojekts „Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā” (Nr. 1730/Lp9) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 6101)
Ziņo - dep. I.Līdaka
Likumprojekts „Grozījumi Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumā” (Nr. 1749/Lp9) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 6105)
Ziņo - dep. J.Tutins
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” (Nr. 1747/Lp9) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 6106)
Ziņo - dep. I.Līdaka
Likumprojekts „Grozījumi Dzīvnieku barības aprites likumā” (Nr. 1779/Lp9) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 6085)
Ziņo - dep. M.Roze
Likumprojekts „Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 1704/Lp9) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 6095)
Ziņo - dep. I.Valers
Debates - dep. J.Pliners
- dep. V.Buzajevs
Likumprojekts „Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā” (Nr. 1703/Lp9) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 6096)
Ziņo - dep. I.Valers
Debates - dep. V.Buhvalovs
- dep. V.Buzajevs
Lēmuma projekts „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” (Nr. 1847/Lp9) (Nr. 957/Lm9)
(Dok. Nr. 6141)
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 1700/Lp9) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 6097)
Ziņo - dep. Dz.Rasnačs
Likumprojekts „Par Protokolu par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līguma par sadarbību masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanas jomā pagarināšanu” (Nr. 1823/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 6023, 6107)
Ziņo - dep. A.Bērziņš (LPP/LC)
Likumprojekts „Par Protokolu par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līguma par sadarbību masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanas jomā pagarināšanu” (Nr. 1823/Lp9) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 6023, 6107)
Ziņo - dep. A.Bērziņš (LPP/LC)
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 1821/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 6011, 6121)
Ziņo - dep. G.Bērziņš
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Rīgas Ekonomikas augstskolu”” (Nr. 1822/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 6022, 6134)
Ziņo - dep. Dz.Ābiķis
Lēmuma projekts „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2010.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 947/Lm9)
(Dok. Nr. 6084)
Ziņo - dep. G.Bērziņš
Lēmuma projekts „Par Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030.gadam” (Nr. 953/Lm9)
(Dok. Nr. 6108)
Lēmuma projekts „Par uzdevumiem, kas veicami saistībā ar Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam apstiprināšanu” (Nr. 954/Lm9)
(Dok. Nr. 6109)
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”” (Nr. 1845/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 6102, 6102A)
Ziņo - dep. A.Seile
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” (Nr. 1846/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 6103, 6103A)
Ziņo - dep. A.Seile
Likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” (Nr. 1848/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 6110, 6110A)
Ziņo - dep. M.Ārbergs
Likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 1855/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 6125)
Ziņo - dep. O.Spurdziņš
Likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 1855/Lp9) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 6125)
Ziņo - dep. O.Spurdziņš
Par darba kārtību
Likumprojekts „Grozījumi Enerģētikas likumā” (Nr. 1840/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 6075, 6136)
Ziņo - dep. J.Sokolovskis
Likumprojekts „Atkritumu apsaimniekošanas likums” (Nr. 1838/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 6073, 6135)
Ziņo - dep. I.Līdaka
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” (Nr. 1847/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 6104, 6104A)
Ziņo - dep. V.A.Krauklis
Lēmuma projekts „Par Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentu Asamblejas Latvijas delegācijas locekļa (aizstājēja) apstiprināšanu” (Nr. 956/Lm9)
(Dok. Nr. 6137)
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Paziņojumi
- dep. O.Kastēns
- dep. A.Bērziņš (ZZS)
- dep. G.Bērziņš
- dep. O.Spurdziņš
- dep. Ē.Zommere
Informācija par deputātu J.Plinera, J.Sokolovska, V.Buzajeva, V.Buhvalova un M.Mitrofanova jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei „Par Rīgas komercģimnāzijas likvidāciju” (Nr. 223/J9)
Informācija par deputātu J.Tutina, J.Urbanoviča, I.Ribakova, M.Zemļinska, A.Klementjeva, S.Mirska, O.Deņisova, S.Fjodorova un I.Pimenova jautājumu satiksmes ministram Kasparam Gerhardam „Par valsts budžeta līdzekļu un Eiropas Savienības finansējuma efektīvu izmantošanu” (Nr. 221/J9)
Informācija par deputātu A.Bērziņa (LPP/LC), J.Dukšinska, K.Pētersones, M.Ārberga un U.Brieža jautājumu labklājības ministram Uldim Augulim „Par Labklājības ministrijas bezdarbību aktīvo nodarbinātības pasākumu īstenošanas gaitā” (Nr. 222/J9)
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs A.Klementjevs

 

Balsojumi

Datums: 10.06.2010 09:42:04 bal001
Par - 48, pret - 49, atturas - 1. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par neuzticības izteikšanu ekonomikas ministram Artim Kamparam (952/Lm9)

Datums: 10.06.2010 09:56:40 bal002
Par - 79, pret - 3, atturas - 3. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas pavasara sesijas slēgšanu un rudens sesijas sākšanu (948/Lm9)

Datums: 10.06.2010 09:59:09 bal003
Slēgtais balsojums
Par - 81, pret - 0, atturas - 2. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par Daces Ruško apstiprināšanu par Jelgavas tiesas tiesnesi (949/Lm9)

Datums: 10.06.2010 09:59:59 bal004
Slēgtais balsojums
Par - 81, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par Ineses Rubinas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnes (950/Lm9)

Datums: 10.06.2010 10:00:48 bal005
Slēgtais balsojums
Par - 80, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par Vivitas Voronovas iecelšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi (951/Lm9)

Datums: 10.06.2010 10:01:45 bal006
Slēgtais balsojums
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par Veltas Karzones – Keres atbrīvošanu no Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata (955/Lm9)

Datums: 10.06.2010 10:04:31 bal007
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par grāmatvedību” (1796/Lp9), 2.lasījums, steidzams

Datums: 10.06.2010 10:06:19 bal008
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (1811/Lp9), 2.lasījums, steidzams

Datums: 10.06.2010 10:07:53 bal009
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Gada pārskatu likumā (1812/Lp9), 2.lasījums, steidzams

Datums: 10.06.2010 10:12:00 bal010
Par - 81, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Profesionālās izglītības likumā (1628/Lp9), 3.lasījums

Datums: 10.06.2010 10:13:13 bal011
Par - 67, pret - 15, atturas - 4. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā (1726/Lp9), 3.lasījums

Datums: 10.06.2010 10:14:21 bal012
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā (1695/Lp9), 3.lasījums

Datums: 10.06.2010 10:24:15 bal013
Par - 70, pret - 5, atturas - 12. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1606/Lp9), 3.lasījums

Datums: 10.06.2010 10:24:52 bal014
Par - 66, pret - 4, atturas - 12. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1606/Lp9), 3.lasījums

Datums: 10.06.2010 10:27:20 bal015
Par - 9, pret - 38, atturas - 35. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1606/Lp9), 3.lasījums

Datums: 10.06.2010 10:28:03 bal016
Par - 44, pret - 46, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1606/Lp9), 3.lasījums

Datums: 10.06.2010 10:29:08 bal017
Par - 85, pret - 4, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1606/Lp9), 3.lasījums

Datums: 10.06.2010 11:12:48 bal018
Par - 35, pret - 36, atturas - 23. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (1697/Lp9), 3.lasījums

Datums: 10.06.2010 11:16:08 bal019
Par - 27, pret - 26, atturas - 40. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (1697/Lp9), 3.lasījums

Datums: 10.06.2010 11:17:02 bal020
Par - 69, pret - 18, atturas - 4. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (1697/Lp9), 3.lasījums

Datums: 10.06.2010 11:18:55 bal021
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko sakaru likumā (1751/Lp9), 3.lasījums

Datums: 10.06.2010 11:19:48 bal022
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā (1730/Lp9), 3.lasījums

Datums: 10.06.2010 11:21:55 bal023
Par - 92, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumā (1749/Lp9), 3.lasījums

Datums: 10.06.2010 11:24:01 bal024
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (1747/Lp9), 3.lasījums

Datums: 10.06.2010 11:25:11 bal025
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzīvnieku barības aprites likumā (1779/Lp9), 2.lasījums

Datums: 10.06.2010 11:32:34 bal026
Par - 25, pret - 57, atturas - 2. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījumi Krimināllikumā (1704/Lp9), 2.lasījums

Datums: 10.06.2010 11:35:06 bal027
Par - 86, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krimināllikumā (1704/Lp9), 2.lasījums

Datums: 10.06.2010 11:40:24 bal028
Par - 24, pret - 67, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā (1703/Lp9), 2.lasījums

Datums: 10.06.2010 11:45:02 bal029
Par - 24, pret - 60, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā (1703/Lp9), 2.lasījums

Datums: 10.06.2010 11:45:28 bal030
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā (1703/Lp9), 2.lasījums

Datums: 10.06.2010 11:48:06 bal031
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1700/Lp9), 2.lasījums

Datums: 10.06.2010 11:50:55 bal032
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Par Protokolu par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līguma par sadarbību masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanas jomā pagarināšanu (1823/Lp9), 1.lasījums

Datums: 10.06.2010 11:51:24 bal033
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par Protokolu par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līguma par sadarbību masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanas jomā pagarināšanu (1823/Lp9), 1.lasījums

Datums: 10.06.2010 11:52:12 bal034
Par - 90, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par Protokolu par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līguma par sadarbību masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanas jomā pagarināšanu (1823/Lp9), 2.lasījums, steidzams

Datums: 10.06.2010 11:53:32 bal035
Par - 89, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām” (1821/Lp9), 1.lasījums

Datums: 10.06.2010 11:53:56 bal036
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām” (1821/Lp9), 1.lasījums

Datums: 10.06.2010 11:55:28 bal037
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par Rīgas Ekonomikas augstskolu” (1822/Lp9), 1.lasījums

Datums: 10.06.2010 11:55:56 bal038
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Rīgas Ekonomikas augstskolu” (1822/Lp9), 1.lasījums

Datums: 10.06.2010 11:58:19 bal039
Par - 92, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2010.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei (947/Lm9)

Datums: 10.06.2010 11:59:01 bal040
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030.gadam (953/Lm9)

Datums: 10.06.2010 12:00:01 bal041
Par - 82, pret - 0, atturas - 3. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par uzdevumiem, kas veicami saistībā ar Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam apstiprināšanu (954/Lm9)

Datums: 10.06.2010 12:03:31 bal042
Par - 72, pret - 1, atturas - 13. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums likumā “Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās” (1845/Lp9), 1.lasījums

Datums: 10.06.2010 12:04:02 bal043
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās” (1845/Lp9), 1.lasījums

Datums: 10.06.2010 12:05:12 bal044
Par - 68, pret - 1, atturas - 18. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” (1846/Lp9), 1.lasījums

Datums: 10.06.2010 12:06:42 bal045
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” (1846/Lp9), 1.lasījums

Datums: 10.06.2010 12:08:20 bal046
Par - 68, pret - 2, atturas - 16. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā (1848/Lp9), 1.lasījums

Datums: 10.06.2010 12:08:48 bal047
Par - 84, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā (1848/Lp9), 1.lasījums

Datums: 10.06.2010 12:11:07 bal048
Par - 89, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1855/Lp9), 1.lasījums

Datums: 10.06.2010 12:11:33 bal049
Par - 88, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1855/Lp9), 1.lasījums

Datums: 10.06.2010 12:12:17 bal050
Par - 86, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1855/Lp9), 2.lasījums, steidzams

Datums: 10.06.2010 12:13:38 bal051
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Enerģētikas likumā (1840/Lp9), 1.lasījums

Datums: 10.06.2010 12:14:04 bal052
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Enerģētikas likumā (1840/Lp9), 1.lasījums

Datums: 10.06.2010 12:15:49 bal053
Par - 88, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Atkritumu apsaimniekošanas likums (1838/Lp9), 1.lasījums

Datums: 10.06.2010 12:17:25 bal054
Par - 66, pret - 3, atturas - 18. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” (1847/Lp9), 1.lasījums

Datums: 10.06.2010 12:17:54 bal055
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” (1847/Lp9), 1.lasījums

Datums: 10.06.2010 12:18:48 bal056
Par - 90, pret - 0, atturas - 2. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas locekļa (aizstājēja) apstiprināšanu (956/Lm9)




Frakciju viedokļi
2010.gada 10.jūnijā

 

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Skan „Frakciju viedokļi”, un Saeimas deputāti jums tūlīt pastāstīs, kādi jautājumi šodien Saeimā tika izskatīti un kādi lēmumi pieņemti.

Pirmais šodien runās Tautas partijas frakcijas deputāts Vents Armands Krauklis. Lūdzu!

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien bija, tēlaini izsakoties, samērā karsta Saeimas sēde. Lielākās debates izraisīja jautājums par ekonomikas ministra Arta Kampara demisijas pieprasījumu, un, lai arī šī demisija tika noraidīta, es domāju, diskusija bija ļoti svētīga un lietderīga.

Pirmām kārtām tādēļ, ka Kampara kungs Saeimā savādāk ir iedabūjams tikai ar lielām grūtībām. Šoreiz mēs dzirdējām diezgan detalizētu viņa ziņojumu. Šajā ziņojumā gan tika izceltas tādas pozitīvās lietas, un, neapšaubāmi, ir ekonomikā lietas, kas arī mainās lēnā garā uz labo pusi, bet jāteic, ka tomēr ir jautājumi, uz kuriem mēs nesaņēmām atbildes un kuri ir ārkārtīgi svarīgi.

Pirmām kārtām mēs redzam, ka nodarbinātības palielināšanā faktiski nav nekāda pozitīva rezultāta, bet tas taču ir galvenais Ekonomikas ministrijas uzdevums. Vēl arvien simti tūkstošu Latvijas iedzīvotāju ir bez darba vai spiesti vienkārši doties projām no valsts, un tas ilgtermiņā Latvijai radīs ārkārtīgi lielas ekonomiskās problēmas.

Mēs redzam, ka diemžēl gan ražotāju cenas kāpj, gan faktiski ir atsācies tas process, ka imports pārsniedz eksportu. Diemžēl mēs redzam, ka Eiropas Savienības fondu apguve siltināšanas jomā ir ārkārtīgi nepietiekama - tikai 10 procenti no plānotā apjoma - un ka arī citas fondu naudas tiek dalītas samērā selektīvi.

Protams, īpaši nepatīkams stāsts ir par izstādi EXPO Šanhajā, kur šis nevajadzīgais skandāls acīmredzot aizēno veiksmīgo piedāvājumu, ko kompānija „Aerodium” radījusi.

Vēl, protams, mūs ļoti uztrauc vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem, kas faktiski netiešā veidā paredz, ka nākamgad visas PVN likmes tiek palielinātas... tātad no samazinātām likmēm atsakās pilnībā, un tas attiecas gan uz zālēm, gan tūrismu. Un, lai gan Kampara kungs pats pie saviem labajiem darbiem pieskaitīja to, ka tūrisma nozarei PVN ir samazināts, kaut arī faktiski to ar spiedienu panāca opozīcija, ir acīm redzams, ka viņš nav spējis vai nav vēlējies diskusijās ar aizdevējiem aizstāvēt šo lietu un pamazinātā likme palīdzēs šai nozarei tikai apmēram pusgadu.

Otra interesanta un būtiska lieta daudziem Latvijas iedzīvotājiem ir Tautsaimniecības komisijas sagatavotā likumu pakete, kas attiecas uz zemes jautājumiem. Tie ir pieci likumprojekti, kam šodien tika piešķirta steidzamība un kas tika izskatīti pirmajā lasījumā. Nākamajā plenārsēdē, esmu pārliecināts, šie likumprojekti pārvērtīsies par likumiem. Tas palīdzēs tiem iedzīvotājiem, kuri zemes privatizācijai pilsētās faktiski visus dokumentus bija nokārtojuši, bet nepaspēja noslēgt līgumu ar Hipotēku un zemes banku. Šos līgumus tagad varēs noslēgt, un šis termiņš tiks pagarināts. Tas skars vairāk nekā tūkstoti Latvijas iedzīvotāju, kuriem ir šī problēma.

Tāpat tika uzlabota regulācija uzņēmējiem, kuri privatizēja zemi zem ēkām. Tātad šeit tiks mainīti nosacījumi, netiks aprēķinātas soda naudas, tiks atlikti maksājumi, lai šie uzņēmēji var pārdzīvot grūtos laikus un pēc tam pilnā apmērā pildīt savas saistības.

Tāpat solis pretī tiek pasperts pašvaldībām, gan pagarinot termiņus, kas nepieciešami zemes reformas pabeigšanai, gan arī nosakot, ka zeme, kas ir uz Hipotēku un zemes bankas vārda, uzreiz tiek ierakstīta uz pašvaldības vārda, izejot starpposmu, kas attiecas uz valsti.

Vēl tika izskatīti vairāki citi likumprojekti, bet domāju, ka galvenās lietas ir palikušas uz beidzamo plenārsēdi, kas solās būt ļoti gara. Es tikai iezīmēšu to, ka vakar komisijas sēdē mēs vienojāmies par ļoti būtisku izmaiņu izdarīšanu Maksātnespējas likumā, kas ievērojami uzlabos kredītņēmēju situāciju maksātnespējas procesā. Tātad kredītņēmēji varēs pilnībā atbrīvoties no savām saistībām faktiski divu gadu laikā iepriekš piedāvāto piecu gadu vietā. Nu jā, bankas izrādīja lielu neapmierinātību ar šādu pavērsienu, bet mēs uzskatām, ka tas ir samērīgi, un es ļoti ceru, ka 17.jūnijā pārējie Saeimas deputāti arī atbalstīs šo likumprojektu un mēs varēsim pieņemt Maksātnespējas likumu galīgajā lasījumā, tādā veidā palīdzot gan daudziem Latvijas iedzīvotājiem, gan kompānijām.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Kraukļa kungam no Tautas partijas frakcijas.

Nākamā runās partijas „Jaunais laiks” frakcijas deputāte Ingrīda Circene. Lūdzu!

I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Neapšaubāmi, pirmkārt man gribētos uzsvērt jautājumu, kas bija saistīts ar ekonomikas ministra Arta Kampara demisijas pieprasījumu, jo šāda valdības šūpošana un demisiju pieprasīšana, protams, rada atsauksmes arī starptautiskā jomā un valdībai kopumā apgrūtina iespējamo turpmāko sadarbību ar Starptautisko Valūtas fondu.

Man gribētos uzsvērt, ka tiešām tajā ziņojumā, ko mums sniedza ekonomikas ministrs, ļoti precīzi un ļoti skaidri tika parādīts, kas šajā pusotra, divu gadu laikā ir reāli izdarīts, lai uzlabotu Latvijas ekonomiku, un, ja mēs pieminam konkrētus skaitļus, tad divu gadu laikā ekonomikas sildīšanā ir ieguldīti 350 miljoni latu un kopējās investīcijas Ekonomikas ministrijas atbalsta programmām ir 670 miljoni. Es domāju, tas ir pietiekami būtisks ieguldījums, lai mēs varētu runāt par to, ka ministrija ir izstrādājusi skaidru programmu un skaidri parādījusi, ka tiek izdarītas investīcijas, ieguldījumi ar attiecīgu atdevi, turpmākā tautsaimniecības attīstībā.

Bez tam ir ļoti konkrēti parādīts arī tas, kas ir prioritātes valstī, jo eksports principā atgriezies jau pirmskrīzes apjomā, un, ja mēs runājam par šo prioritāti, kas saistīta tieši ar eksportu un augstas pievienotās vērtības investīcijām, tad Ekonomikas ministrija šim mērķim ir novirzījusi nepilnus 80 miljonus latu.

Ilgus gadus iepriekšējās valdības arī diskutēja par eksporta garantiju ieviešanu, bet tieši Artis Kampars atzīmēja, ka viens no būtiskākajiem darbiem ir sakārtot šo jomu, un jau no pagājušā gada 1.jūnija sāka darboties eksporta kredītu garantijas sistēma.

Bez tam, runājot par prioritātēm, gribētu pieminēt to, ka iekšzemes kopproduktā eksporta īpatsvars ir palielinājies ar katru mēnesi, sevišķi tieši pēdējo mēnešu laikā, un, ja mēs salīdzinām importa iekšējo patēriņu un eksportu, tad pilnīgi noteikti varam runāt par to, ka eksporta īpatsvars palielinās. Vēl būtiski, runājot par Ekonomikas ministrijas darbu un arī par konkrētā ministra darbu, ir tas, kas saistīts ar mikrouzņēmumu atbalsta programmas ieviešanu - gan ar iespēju nodibināt SIA, sabiedrību ar ierobežotu atbildību, sākot no viena lata, gan arī ar to, ka šo sabiedrību skaits pēdējā laikā ievērojami palielinās.

Bez tam ir izstrādāts jauns Būvniecības likuma projekts, un šis likumprojekts paredz būtiski samazināt būvprojekta saskaņošanai maksimāli patērējamo laiku - ja pašreiz tas ir 180 dienas, tad jaunais likumprojekts to paredz samazināt līdz 60 dienām. Un būvniecības nozares ieguvums, ieviešot šo likumu, var būt ap diviem miljoniem latu. Būtisks ir arī jaunais atjaunojamo energoresursu likums, kas paredz pilnībā mainīt zaļās enerģētikas tirgus darbības principus. Es varētu no šī ziņojuma atzīmēt vēl vairākas lietas, taču, domāju, ka ir pietiekami, lai mēs varētu atzīmēt, ka vēlētāju priekšā pašreizējā situācijā, kad ekonomika sāk atjaunoties, prasīt ekonomikas ministra demisiju - tā vienkārši ir bezatbildība, jo Tautas partijai bija iespēja strādāt šajā valdībā, bet tā izvēlējās aiziet. Un šinī gadījumā uz ekonomikas atjaunošanās fona, protams, tas nav sevišķi nopietni. Katra šāda valdības šūpošana samazina kredītreitingu iespējas un līdz ar to arī uzņēmējdarbības veiksmīgu attīstību. Akcentējot atsevišķas nepilnības, kā jau minēja Tautas partijas deputāti savās uzrunās, netiek atainota kopējā ekonomikas un tautsaimniecības attīstība.

Īsumā gribētu pieminēt vēl divus likumprojektus, kas bija šodienas darba kārtībā.

Viens no tiem ir Saeimas deputātu sieviešu iesniegums saistībā ar grozījumiem Kriminālprocesa likumā, kas tiešā veidā saistīti ar vardarbību ģimenē. Kaut arī līdz šim tika uzsvērts, ka mēs visiem spēkiem vēršamies pret vardarbību ģimenē, taču šis formulējums - vardarbība ģimenē - bieži tika pārprasts, un tajos gadījumos, kad bija nevis laulāto, bet civilvīra un civilsievas savstarpējas nesaskaņas un ieradās policija, bieži vien tās subjektīvā attieksme bija apmēram tāda: nu, mēs attiecīgi nesodīsim, jo paies kāds brītiņš un šie iesniegumi tiks paņemti atpakaļ. Tāpēc mēs, deputātes, parakstījām tādu iesniegumu un iesniedzām likumprojektu par to, lai noteiktu, ka ar vardarbību ģimenē saprotam vardarbību kopīgā mājsaimniecībā dzīvojošu personu starpā, šī likuma ietvaros ar vardarbību saprotam noziedzīgu nodarījumu, kas izdarīts pret laulāto, pirmās un otrās pakāpes radniecībā esošām personām, kā arī pret personām, kuras dzīvo kopā un kurām ir kopīga mājsaimniecība. Par vardarbību kopīgā mājsaimniecībā dzīvojošu personu starpā uzskatāmi arī tie noziedzīgie nodarījumi, kas izdarīti pret personu, ar kuru ir bijusi kopīga mājsaimniecība. Tādā veidā tiek pasvītrots, ka arī pēc šķirtas laulības notikusi vardarbība ir sodāma pēc tādas pašas likuma normas.

Un vēl trešais un pēdējais, ko gribētu atzīmēt. Tie ir grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas saistīti ar alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu pārdošanu nepilngadīgajiem. Gan Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija atbalstīja, gan arī mēs kopumā atbalstījām to, ka ir jāpastiprina atbildība tieši saistībā ar nepilngadīgajiem, jo pašreizējās normas acīmredzot nav pietiekamas. Pēc tā, kas tika atbalstīts, pārdevējam naudas sods pirmo reizi var tikt uzlikts 200-250 latu apmērā un juridiskajām personām - no 500 līdz 1000 latiem. Tādā gadījumā ir atbildīgs ne tikai pārdevējs, bet arī juridiskā persona. Savukārt atkārtota šāda nodarījuma gadījumā naudas sods juridiskajām personām var būt no 2000 līdz 5000 latiem. Tādā veidā mēs aizsargājam tieši nepilngadīgos un mazinām alkohola un tabakas lietošanu jaunatnes vidū.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Ingrīdai Circenei no partijas „Jaunais laiks” frakcijas.

Nākamajam vārds Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputātam Oskaram Kastēnam. Lūdzu!

O.Kastēns (LPP/LC frakcija).

Jā, labdien, cienījamie radioklausītāji! Mūsu šodienas Saeimas sēdes darba kārtībā, protams, svarīgākais notikums bija pieprasījums par ekonomikas ministra Arta Kampara demisiju. Arī mūsu frakcijas, LPP/LC frakcijas, deputāti atbalstīja šo pieprasījumu. Mums ir radies priekšstats, ka ekonomikas ministram trūkst dziļas un analītiskas izpratnes par valstī notiekošajiem ekonomiskajiem procesiem. Piemērs tam ir, piemēram, „Parex bankas” līzinga kompānijas Baltkrievijā pārdošana par 100 dolāriem. Piemērus var minēt daudzus. Ministra darbības laikā bezdarbs valstī ir pieaudzis vairāk nekā par trešdaļu, atjaunojamo energoresursu kvotas, Saules enerģijas kvotas un biogāzes kvotas tiek dalītas politiskajiem sponsoriem. Paša Kampara kunga minētais Latvijas paviljons World EXPO tiek dēvēts par labāko Latvijas reklāmu, bet tajā pašā laikā šī Latvijas reklāma ir aptraipīta ar apsūdzībām korupcijā, izspiešanā, šantāžā un nedara godu ne Kampara kungam, ne viņa vadītajai ministrijai. Tādēļ arī mēs balsojām pret Kampara kunga palikšanu amatā. Pietrūka dažu balsu, bet, nu, redzēsim, kā tur tālāk šī lieta virzīsies.

No šodienas darba kārtības es gribētu minēt arī būtisku likumprojektu, kuru atbalstīja mūsu frakcijas deputātes Inese Šlesere, Inta Feldmane un Karina Pētersone, proti, likumprojektu par grozījumiem Kriminālprocesa likumā. Vardarbība bieži ir vērojama ne tikai laulāto starpā un starp personām, kas dzīvo kopā, bet mēdz gadīties arī pēc laulības šķiršanas vai kopdzīves pārtraukšanas, un tādēļ būtu nepieciešams paplašināt to personu loku, kurām ir tiesības uz publisku apsūdzību. Gan Eiropā, gan ASV attiecībā uz vardarbību ģimenes locekļu, tuvinieku un vienā mājsaimniecībā dzīvojošu personu starpā lieto jēdzienu domestic violence, kas ir daudz plašāks nekā jēdziens family violence jeb vardarbība ģimenē. Tādēļ šis likumprojekts paredz paplašināt to personu loku, kurām ir tiesības uz publisko apsūdzību. Rezultātā tiks paplašināts jēdziens „vardarbība ģimenē”, nosakot, ka tā ir vardarbība kopīgā mājsaimniecībā dzīvojošu personu starpā, kā arī tiks noteikts, ka par vardarbību kopīgā mājsaimniecībā dzīvojošu personu starpā uzskatāmi arī tie noziedzīgie nodarījumi, kas izdarīti pret personu, ar kuru bijusi kopīga mājsaimniecība. Šis likumprojekts ir ļoti būtisks, jo informācija liecina, ka ģimenes vardarbībā cietušo sieviešu lūgumi pēc palīdzības vairojas gadu no gada.

Noslēgumā es vēlētos runāt arī par likumprojektu „Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”. Šis likumprojekts paredz politisko partiju daļēju finansēšanu no valsts budžeta līdzekļiem. LPP/LC frakcijas deputāti uzskata, ka likumprojekta mērķis ir labs, jo nodrošina partiju finansiālu atklātumu, ierobežo partiju risku kļūt atkarīgām no oligarhiem un mazina partiju nelikumīgu finansēšanu. Atgādinu radioklausītājiem, ka šobrīd partijas tiek finansētas no privātiem ziedojumiem.

Un, ja jau mēs pieskārāmies partiju finansēšanai... Mēs ar lielu interesi sekojām līdzi politiskās apvienības „Vienotība” pasākumiem, piemēram, ar lielu interesi piefiksējām, ka 30.jūnijā būs spoku nakts Krustpils pilī, un es domāju, ka mūsu apvienība, LPP/LC, ar lielu interesi vēros, lai „Vienotības” spoki, raganas un spīganas šiem pasākumiem neizmantotu dienesta slodzes, jo tas būtu rupjš dienesta transportlīdzekļu nodokļa pārkāpums.

Vēl es nobeigumā gribētu atzīmēt šodienas aktuālos grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kuri paredz paaugstināt sodu autovadītājiem par braukšanu reibumā. Ar lielu prieku atzīmēšu, ka ir dubultots naudas sods šoferiem, kuriem konstatēta vairāk nekā viena promile alkohola, un tātad par šo pārkāpumu draud naudas sods no 600 līdz 800 latiem, kā arī arests no 5 līdz 10 diennaktīm un tiesību atņemšana uz diviem gadiem. Ja būs konstatētas vairāk nekā 1,5 promiles, attiecīgi naudas sods būs no 800 līdz 1000 latiem un arests līdz 15 diennaktīm. Es uzskatu, ka Latvijai ir pienācis laiks kļūt par eiropeisku valsti. Un, ja šo problēmu mazināt nepalīdz dažādi izglītojoši pasākumi, tad neatliek nekas cits kā pastiprināt sodus.

Paldies jums par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Kastēna kungam no Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.

„Frakciju viedokļus” turpina partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšsēdētāja Anna Seile. Lūdzu!

A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie radioklausītāji! Šoreiz Saeimas plenārsēde sākās visai nervozi, jo bija paredzēts balsojums „par” vai „pret” ekonomikas ministra Arta Kampara demisiju. Un šoreiz zālē bija tik daudz deputātu, kā reti gadās tad, kad jāapspriež nopietni likumi. Tātad 98 deputāti bija zālē. 48 no tiem nobalsoja par Kampara demisiju, bet 50, kopā skaitot tos, kuri bija „pret” un atturējās, - pret viņa demisiju, un Kampars paliek amatā. Tas ir visai dīvaini, ka opozīcijas deputāti, kas paši ilgstoši ir strādājuši pozīcijā, kas paši sadarbojušies ar Valūtas fondu un Eiropas Komisiju, nesaprot, ka valdības šūpošana šādā atbildīgā brīdī, kad esam krīzes situācijā, tomēr nav tas labākais variants. Un jāsaka - varbūt tas uztraukums rodas tāpēc, ka Latvijas ekonomika tomēr stabilizējas, nodokļu plāni pildās.

Nu, labi ir tas, ka tomēr amatā paliek līdzšinējie ministri, jo, apvienojot vairākas ministrijas, vienam ministram būtu grūti un, ievēlot nākošo ministru, vēl grūtāk.

Ja runājam par šodien izskatītajiem likumiem, tad arī man gribas atzīmēt to, ka tie likumi, kas saistīti ar zemes reformas pabeigšanu, tik tiešām bija nepieciešami un bija nepieciešami šie labojumi, jo viens no būtiskākajiem labojumiem bija tas, ka turpmāk zemi, kuru lietotāji neizpērk, nereģistrēs uz Hipotēku un zemes bankas vārda, bet šī zeme tiks nodota pašvaldībām, un pašvaldības taču tik tiešām ir tās, kas varēs visvairāk kontrolēt un izvērtēt nomas attiecības, noslēgt nomas līgumus savā teritorijā.

Manuprāt, tam piekrita arī mūsu Latvijas iedzīvotāji, bet to atbalstīja arī Pašvaldību savienība un Hipotēku un zemes banka. Šie grozījumi tika sagatavoti kopā ar Tieslietu ministriju, Valsts zemes dienestu, Hipotēku un zemes bankas speciālistiem, un labi, ka mēs paspējām to izdarīt pirmajā lasījumā šodien. Nākošajā nedēļā, 17.jūnijā, šie likumprojekti tiks izskatīti pēdējā lasījumā.

Protams, svarīgi ir arī tas, ka vēl līdz šī gada beigām zemes lietotāji var turpināt noslēgt līgumus ar Hipotēku un zemes banku par viņiem lietošanā nodotās zemes izpirkšanu.

Tālāk. Gribētos runāt arī par to, ka šodien mēs apspriedām Partiju finansēšanas likumu. Šajā likumā bija atkārtots Ilmas Čepānes priekšlikums par to, lai aģitācijai paredzētie pieļaujamie līdzekļi tiktu samazināti. Bet Saeima tomēr šo priekšlikumu neatbalstīja, un tāpēc arī partijas „Pilsoniskā Savienība” deputāti bija gan atturīgi, gan nebalsoja par šo likumprojektu kopumā. Mēs uzskatām, ka šajā laikā, kad jātaupa katrs grasis, politiskajām partijām ir paredzēti nepamatoti lieli priekšvēlēšanu izdevumi.

Es nevaru pievienoties iepriekšējo runātāju labajam vērtējumam par Būvniecības likumu un Atkritumu apsaimniekošanas likumu. Šiem likumiem steidzamību nepiešķīra, un tas ir pareizi, jo tie ir ļoti apjomīgi likumi, pie tam kardināli maina iepriekšējo likumu saturu, un šī būvatļauju piešķiršanas procedūras pārlieka samazināšana ir ļoti rūpīgi jāizvērtē.

Arī Atkritumu apsaimniekošanas likumā problēmu būs daudz. Šos likumus mēs turpināsim vērtēt septembrī.

Nākošajā nedēļā partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas deputāti tiksies ar Zemnieku Saeimas pārstāvjiem. Pēdējā laikā tik tiešām ļoti aktivizējas zemnieku intereses pārstāvošo sabiedrisko organizāciju sadarbība ar partijām, kas ir ievēlētas Saeimā, ar šiem deputātiem. Un mūsu saruna acīmredzot būs ļoti sakarīga tāpēc, ka zemnieki zināmā mērā ir atzinuši, cik ļoti nozīmīga ir šī viņu interešu aizstāvība arī Eiropā, kur Sandra Kalniete ir uzņēmusies organizēt šo sadarbību ar Latvijas zemniekiem un Eiropas Komisiju.

Tālāk. Gribētos aicināt arī jūs visus, kam tas ir iespējams, pirmdien piedalīties tādos pasākumos, kas atbalsta politiski represēto intereses, kas atceras viņus, un arī „Pilsoniskās Savienības” deputāti dosies nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa.

Jāsaka, ka nākošā nedēļa būs ārkārtīgi sarežģīta tāpēc, ka tik daudzi likumprojekti ir palikuši uz šīs Saeimas sesijas pēdējo sēdi. Ir pilnīgi skaidrs, ka vienā dienā tos izskatīt nevarēs, tāpēc Saeima acīmredzot vēl lems par to, vai nesadalīt šos likumprojektus divās daļās un arī trešdien rīkot ārkārtas plenārsēdi, kurā likumprojektus varētu izskatīt.

Mazliet žēl ir tas, ka šajā vasarā nekāda miera nebūs, jāgatavo priekšlikumi nākamā gada budžetam, un Sadarbības padome darbosies visu vasaru, jo arī Ministru kabinets neaiziet nekādā atvaļinājumā. Bet jācer, ka laiks būs labs un arī iedzīvotājiem celsies noskaņojums, un visi kļūs varbūt smaidīgāki, ja nodokļi pildās. Tas nozīmē arī to, ka labāki laiki vairs varbūt nav pārāk tālu.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Annai Seilei, partijas „Pilsoniskā Savienība” priekšsēdētājai.

Nākamais runās partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Latvijā, pateicoties PCTVL pūlēm, no Ginesa rekordu grāmatas tika izsvītrota nominācija par sodu bargumu par piedalīšanos masveida nekārtībās. Runa ir par tiem 30 cilvēkiem, kas pērn, 13.janvārī, piedalījās grautiņos un gribēja atlaist Saeimu. Viņi gaidīja tiesas prāvu, bet mūsu Krimināllikumā minimālā atbildība par šo nozieguma veidu ir astoņu gadu cietumsods.

PCTVL frakcija pirms diviem mēnešiem uzdeva jautājumu Ārlietu ministrijai par ārvalstu pieredzi šajā jomā, un atbilde bija ļoti interesanta. Šī ministrija apkopoja datus par 12 Eiropas Savienības dalībvalstīm, sākot ar Igauniju ziemeļaustrumos un beidzot ar Portugāli tālajos dienvidrietumos. Desmit dalībvalstīs no divpadsmit minimālais sods par piedalīšanos masu nekārtībās ir nevis astoņi gadi cietumā, bet gan tikai naudas sods.

Bulgārijā par piedalīšanos masu nekārtībās var izteikt rājienu, un tikai Igaunijā mazāk par trim gadiem cietumā nedod. Atceros par nekārtībām saistībā ar bronzas kareivi.

Mūsu priekšlikums šodien tika noraidīts, bet tika akceptēts Juridiskās komisijas priekšlikums, kur cietumsods svārstījās no trim līdz 12 gadiem. Tas, protams, ir progress, un līdz šim ir tikai trīs valstis, kur ir tik bargs cietumsods par piedalīšanos masu nekārtībās. Tās ir Latvija, Igaunija un bija Padomju Savienība.

Šim likumam būs vēl trešais lasījums, un mēs tomēr pamēģināsim atdalīties no PSRS un tuvināties pārējām Eiropas Savienības valstīm.

Šodien PCTVL iesniedza Saeimas Prezidijam likumprojektu „Par kompensāciju denacionalizēto namu īrniekiem”. Ir ap 10 tūkstošiem ģimeņu, kas atrodas ļoti bēdīgā stāvoklī. Kompensācijas apmērs izriet no dzīvokļu tirgus vērtības, kas izmaksājama desmit gadu laikā. Paredzēta arī cita veida palīdzība - bezmaksas juridiskā palīdzība, palīdzība īres un komunālo maksājumu samaksai un cita. Ir paredzēta arī speciāla šo cilvēku reģistru izveidošana.

Saskaņā ar mūsu projektu kompensācijas izmaksās, sakot no 2012.gada, kad krīzes sekas būtu daļēji pārvarētas. Un tā nav avantūra, jo 8.Saeimas pilnvaru beigās analoģisku PCTVL likumprojektu divreiz atbalstīja Saeimas vairākums, konceptuāli atbalstīja pirms vēlēšanām, bet pēc vēlēšanām 9.Saeimā atsakās turpināt šā likumprojekta izskatīšanu.

Šodien ir priekšvēlēšanu laiks, un mēs ceram, ka tomēr izdosies pārliecināt deputātu vairākumu.

Mēs iesniedzām vēl vienu priekšlikumu šajā jomā - par pašvaldības pieteikumu valsts finansējuma saņemšanai palīdzībai dzīvokļa jautājumā. Pats valsts finansējums - tas arī bija PCTVL priekšlikums, kuru 8.Saeima akceptējusi, bet pēdējā valdība atsakās attiecīgās naudas piešķirt. Pēc mūsu priekšlikuma valdībai būtu pienākums visus šos pieteikumus iekļaut budžetā, bet Saeima lems - tos apmierināt vai neapmierināt.

Un pēdējais, trešais, jautājums. Mēs šodien nosūtījām izglītības un zinātnes ministrei jautājumu par Rīgas Komercģimnāzijas likvidēšanu. Šī mācību iestāde ar latviešu mācību valodu ir ļoti sekmīga, un diemžēl Rīgas dome, Ušakovs un Šlesers, kas nerūpējas par nākotni, bet rūpējas tikai par savu maku, gribēja to likvidēt. Vakar bija Rīgas domes ārkārtas sēde, un šeit cienījamā Aldermanes kundze no LPP/LC un cienījamais Jānis Ādamsons no „Saskaņas Centra” pat apgalvoja, ka šo skolu atbalsta Maskava, atbalsta Krievijas vēstnieks NATO Dmitrijs Ragozins, kas tiešām apmeklēja šo skolu. Viņš runāja ar skolēniem, ar ģimnāzijas pasniedzējiem un pilnībā atbalstīja Latvijas nākotni. Arī mēs esam par Latvijas nākotni un ceram, ka Ušakovs un Šlesers savu lēmumu tomēr atcels.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Buzajeva kungam no partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas.

Nākamais runās apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāts Juris Dobelis. Lūdzu!

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Godātie radioklausītāji! Tā nu sanāk, ka vieni runā par demisiju, otri atkal taisnojas un saka, ka demisiju nevajag. Bet vēl kādam vajadzētu tomēr meklēt arī domubiedrus, domājot par turpmāko darbību un par nākotni.

To dara nacionāli domājoši politiķi. Ne velti „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ir nolēmuši veidot kopīgu apvienību ar partiju „Visu Latvijai!”. Esam tikuši jau tik tālu, ka ir skaidrs datums, kurā notiks apvienošanās kongress, un tas ir 4.jūlijs. Ir izraudzīta vieta - Latviešu biedrības nams. Līdz ar to tagad notiek gatavošanās kongresam. Grupas strādā, lai mēs tiešām nopietni saprastu, cik ļoti ir nepieciešama šāda apvienība un tās darbs. Strādājam pie apvienības, topošās apvienības, programmas un statūtiem. Aptuveni pēc nedēļas ir jābūt gatavam pirmajam uzmetumam ar galvenajām ievirzēm.

Ir sākusies arī mūsu topošās apvienības kandidātu apzināšana visos piecos vēlēšanu apgabalos. Šeit mums ir lieliska iespēja apvienot jaunības degsmi ar zināmu pieredzi praktiskajā darbībā un šinī brīdī iesaistīt darbībā tieši nacionāli domājošus pilsoņus un dot viņiem iespējas.

Arvien skaidrāk iezīmējas arī tie jautājumi, kurus diemžēl parasti risina tikai nacionāli domājoši politiķi. Šie jautājumi daļēji tiks iekļauti mūsu programmā, kurā, protams, būs arī ekonomiskie jautājumi, kas nepieciešami jebkurā gadījumā, bez tiem mēs neiztiksim. Taču ir lietas, kuras cilvēki negrib dzirdēt, baidās dzirdēt, negrib izrunāt noteiktus vārdus kā, piemēram, „okupācija”, vai kaut ko tamlīdzīgu. Kādam tas ir jādara - šī vēsturiskā saikne ir jāuztur, un šo pagātni aizmirst nedrīkst.

Mēs, protams, par visu to runāsim, tiekoties ar Latvijas Republikas pilsoņiem jebkurā vietā. Un zīmīgi ir tas, ka šīs Saeimas kārtējās sesijas pēdējā darba nedēļa iezīmējas ar to, ka šīs nedēļas laikā ir jāatceras divi sāpīgi datumi. Ne jau tikai 14.jūnijs, kura atzīmēšanā, atcerē arī mēs, protams, piedalīsimies. Bet kaut kā vienmēr izvairās runāt par 17.jūniju, kuru tieši mūsu apvienība savā laikā iezīmēja kā atceres dienu. Bez šī 1940.gada 17.jūnija nebūtu arī 1941.gada 14.jūnija. Tā ka arī šajā dienā apvienības pārstāvji centīsies piesaistīt sabiedrības uzmanību un atgādināt to, ko nedrīkst nekad aizmirst, - 1940.gada 17.jūnija okupācijas notikumus. Jebkurā gadījumā ir jāprot skaidri un godīgi savienot šīs divas lietas - nacionālo pārliecību ar prasmi panākt progresu arī ekonomiskajos jautājumos.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Dobeļa kungam no apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas.

„Frakciju viedokļus” turpina Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Staņislavs Šķesters. Lūdzu!

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Zaļo un Zemnieku savienība iestājas par stabilitāti valdībā un valstī, un arī šodien mēs to apliecinājām, neatbalstot ekonomikas ministra Kampara demisiju. Tālāk varbūt pieskaršos šodienas grozījumiem likumdošanā. Tā kā es arī vadu Centrālo zemes komisiju, gribēju akceptēt, ka šodien tika iesniegti ļoti nozīmīgi likumprojekti saistībā ar zemes reformu, tas ir, grozījumi likumos par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos un pilsētās, kas faktiski paredz, ka īpašuma tiesības uz zemes reformas pabeigšanai paredzēto zemi atjauno tikai līdz šī gada 30.decembrim. Šo termiņu faktiski vajadzēja pagarināt, jo tiešām šī atjaunošana - vairāk nekā 2000 iesniegumu, pieprasījumu atjaunot īpašuma tiesības uz bijušajām baltvācu zemēm un arī pārējām zemēm - reāli iebremzējās, un šis darbs tika uzsākts tikai janvāra beigās. Tāpēc arī šodien vēl daudziem mantiniekiem nav skaidrības, kā īsti notiks šī īpašuma tiesību atjaunošana. Un šīs prioritātes, kas tika izvirzītas likumā un arī Ministru kabineta noteikumos, tomēr būtu jāpārskata un jāmēģina ļaut bijušajiem īpašniekiem, jo ne jau viņu vainas dēļ viņi netika iekļauti pirmajā reformas procesā, teiksim, izvēlēties šos zemes gabalus un šīs prioritātes noteikt varbūt visā valstī, nevis tikai sākot ar vietējām pašvaldībām un tad rajona teritorijām, un tad visas valsts mērogā. Tas ir viens no jautājumiem, kuru vajag tuvākajā laikā atrisināt, un šis likumprojekts palīdzēs to izdarīt.

Tika pieņemti tieši lauksaimniekiem individuālā darba veicējiem, zemniekiem, zvejniekiem nozīmīgi grozījumi saistībā ar gada pārskatu likumu un saistībā ar grāmatvedības likumu, kas ļaus šo saimniecības veidu īpašniekiem pārreģistrēt savas saimniecības un kļūt par uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājiem. Tātad reāli tika noņemti šie 200 tūkstošu griesti - izdarīts apgrozījums, kas bija vajadzīgs saimnieciskās darbības veikšanai, lai varētu pārreģistrēties. Tā ka šis process notiek, un tas tika šodien akceptēts otrajā, galīgajā, lasījumā.

Arī jaunizveidotās sabiedrības ir tiesīgas saņemt atvieglojumus, tātad reāli netiks apliktas šīs subsīdijas, valsts un Eiropas Savienības atbalsta maksājumi jau šajā, 2010.gadā.

Es gribētu atzīmēt to, ka Zaļo un Zemnieku savienība vienmēr ir iestājusies par šīs administratīvo teritoriju reformas brīvprātības principu un vietējo pašvaldību izvēles brīvību, un Ministru kabinets otrdien akceptēja Mērsraga un Rojas pašvaldību vēlmi reāli atdalīties, izveidojot divas pašvaldības - Mērsraga un Rojas - un grozot administratīvo teritoriju robežas.

Tātad Zaļo un Zemnieku savienība uzskata, ka tāds ir iedzīvotāju viedoklis un tas ir respektējams. Es domāju, ka arī šī tendence, ja netiks populizēta un neradīsies tāda situācija, ka visā valstī norisināsies šīs pārmaiņas, bet tikai tur, kur tiešām ir izveidojušās šādas problēmas un kur divi ekonomiski aktīvi attīstības centri, ostas, nevar sadzīvot un abām šīm teritorijām nav iespējams ekonomiski attīstīties, tur laikam reāli pareizākais ir šis lēmums, ka jāsadalās. Un mēs uzskatām un piedāvājam, ka šīm pašvaldību vēlēšanām sadalīšanās procesā būtu jānotiek tieši reizē ar Saeimas vēlēšanām, un ir skaidrs, ka gala lēmums būs jāpieņem Saeimai, bet mēs, Zaļo un Zemnieku savienība, uzstājam, lai šis likumprojekts ietu tālāk un šie lēmumi tiktu pieņemti par labu iedzīvotājiem.

Vēl viens jautājums, kas ir ļoti nozīmīgs. Tas arī ir saistībā ar pašvaldībām - 59 pašvaldībām tiks piegādāti šie 110 skolēnu autobusi. Mūsu ministri aktīvi risina šo jautājumu, un līdz jaunajam mācību gadam šim jautājumam ir jābūt atrisinātam. Tas ir saistīts ar skolēnu pārvadājumiem un ar tām teritorijām, kur tika likvidētas skolas, bet bērniem tiešām ir jānonāk savās mācību iestādēs pēc iespējas ātrāk un ērtāk.

Gribētu atzīmēt, cienījamie lauksaimnieki... izmantojiet arī jūs šīs akcīzes nodokļa atmaksas lietas, jo, kā jūs zināt, no 1.jūlija stājas spēkā likums, kurš paredz, ka šī akcīzes nodokļa atmaksa noritēs citādā kārtībā, un tāpēc jūs varat zaudēt neizmantotos degvielas limitus par iepriekšējo periodu. Tāpēc... vēl līdz 1.jūlijam to visu varat izdarīt, lai jums nebūtu zaudējumu.

Lai jums veiksmīga diena un turpmākā darbība!

Paldies.

Vadītāja. Paldies Staņislavam Šķesteram no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Un „Frakciju viedokļus” šodien noslēdz apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es vēlos informēt par to, ka „Saskaņas Centrs” aktīvi iebilst pret grozījumiem Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā.

Ko tad Latvijas iedzīvotājiem piedāvā varas partijas? Lasām likuma 7.pantu. Valsts budžeta finansējumu piešķir politiskajai organizācijai (partijai), par kuru iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā divi procenti vēlētāju, 50 santīmu apmērā kalendārā gada laikā par katru iegūto balsi.

Esmu pārliecināts, ka krīzes apstākļos nekādi nedrīkst pieļaut partiju finansēšanu no valsts budžeta. Nav īstais laiks. Jau tā valstij nav naudas slimnīcām, skolotājiem, citu budžetnieku algām, bet valdošās partijas vēl pieprasa, lai pensionāri no savām mazajām pensijām uzturētu partiju birojus. Likumprojekts provocē politisko sadrumstalotību valstī un sīkpartijas, kuras starp vēlēšanām neko nedara un neko nedarīs, bet saņems valsts naudu. Esmu pārliecināts, ka no ārvalstu kredītiem nedrīkst finansēt politiķu labklājību. Lai to dara bagātās valstis.

Līdz ar to šodien „Saskaņas Centrs” aicināja balsot par „Saskaņas Centra” priekšlikumu un atlikt partiju finansēšanu no valsts budžeta vismaz uz četriem gadiem, līdz mūsu ekonomika atveseļosies.

Diemžēl Saeimas vairākums, ieskaitot „Vienotību” un PCTVL, neieklausījās „Saskaņas Centra” argumentācijā un nobalsoja par partiju finansēšanu no valsts budžeta. Grozījumi ir pieņemti, nožēlojami.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.

Līdz ar to šodienas „Frakciju viedokļi” ir izskanējuši.

No Saeimas nama Sēžu zāles tos vadīja Preses dienesta konsultante Dace Laipa.

Paldies, ka klausījāties, un visu labu!

Piektdien, 23.februārī
09:00  Baltijas Asamblejas Ekonomikas, enerģētikas un inovācijas komitejas sēde
09:00  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Konference “Tā ir arī mūsu nauda! Ko darīt, lai Eiropas Savienības fondu investīcijas Latvijā būtu pārdomātākas?”