Latvijas Republikas 9.Saeimas

pavasara sesijas piektā sēde

2010.gada 6.maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

 

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sākam Saeimas 2010.gada 6.maija sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, es informēju par to, ka Saeimas Prezidijā ir saņemti divi dokumenti par izmaiņām šodienas sēdes darba kārtībā.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir vērsusies pie Saeimas Prezidija, un, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 86.panta septīto daļu, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atsauc komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””. Līdz ar to tas tiek izslēgts no darba kārtības - no sadaļas „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Savukārt pieci deputāti - Zaķis, Bendrāte, Circene, Reirs un Ziedone-Kantāne - lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtības sadaļā „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” ziņojumu par likumprojektu „Grozījumi Prokuratūras likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? Deputāti iebilst. Līdz ar to ir vajadzīgs balsojums. Lūdzu zvanu! Balsosim par iespējamām darba kārtības izmaiņām, iekļaujot tajā sadaļā „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” likumprojektu „Grozījumi Prokuratūras likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 13, atturas - 21. Darba kārtība ir grozīta.

Un tā, godātie kolēģi, sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību.

Tradicionāli sākam ar Prezidija ziņojumiem par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Dzīvnieku barības aprites likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par dzīvokļa īpašumu”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Muižnieces, Rugātes, Leiškalna, Spurdziņa un Valera iesniegto likumprojektu „Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens - „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātam Ventam Armandam Krauklim. Viņš runās „par”.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Jautājums par Valsts kancelejas pastāvēšanas lietderību īstenībā nav jauns. Par to diskusijas ir bijušas vairākus gadus - par šo funkciju dublēšanos. Un faktiski tas, ka gan Tieslietu ministrija, gan pēc tam Valsts kanceleja skata likumprojektus, šo procesu pagarina, padara sarežģītu, un bieži vien diemžēl šie viedokļi arī nav vienoti. Mēs zinām, cik izšķērdīgi Valsts kanceleja ir dzīvojusi un turpina dzīvot, kādus Eiropas fonda līdzekļus bezjēgā tur tiek paredzēts tērēt, un tādēļ būtu tikai gluži loģiski, ka būtu nevis runas par to, ka ir jāsakārto valsts pārvalde, bet būtu reāli darbi, jo citādāk kā par mīkstčaulību pašreizējo pozīciju attiecībā uz Valsts kanceleju nevar nosaukt.

Tādēļ mūsu likumprojekts paredz ļoti skaidru veidu, kā šo jautājumu risināt. Tātad līdz 2010.gada 1.septembrim tiek reorganizēta Valsts kanceleja, pievienojot to Tieslietu ministrijai un, protams, atbrīvojoties no tiem, kas faktiski dublē šo darbu. Un jāteic, ka pašlaik Valsts kancelejā strādā vairāk cilvēku nekā, piemēram, Veselības ministrijā. Par kādu samērīgumu, par kādu lietderīgu līdzekļu tērēšanu mēs te varam runāt?

Atcerēsimies stāstu par X Skolēnu dziesmu un deju svētkiem. Tad, kad bija budžeta sastādīšana, mēs aicinājām... ierosinājām par 300 000 latu samazināt Valsts kancelejas budžetu un novirzīt tos Skolēnu dziesmu un deju svētkiem. Arī toreiz Valsts kancelejas interešu aizstāvēšanā metās gan premjers, gan diemžēl arī citi politiķi. Tas ir vienkārši nesaprotami, kur tāda mīlestība, kur tāda reālā situācijas nenovērtēšana! Tādēļ aicinu atbalstīt mūsu likumprojektu kā pirmo reālo soli patiešām valsts pārvaldes funkciju dublēšanās mazināšanā un valsts pārvaldē tērēto līdzekļu taupīšanā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātei Silvai Bendrātei. Viņa runās „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Par Valsts kanceleju Tautas partijas priekšlikuma sakarā es šodien runāšu tāpēc, ka esmu pētījusi šo jautājumu, vadot „Jaunā laika” darba grupu, kura strādāja pie Valsts kancelejas reformēšanas priekšlikumiem. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Ilgi gan!”) Un, lai izdarītu savus secinājumus, mēs analizējām visus iespējamos normatīvos aktus, kas nosaka Valsts kancelejas uzdevumus, funkcijas, darbības regulējumu un struktūru. Mēs tāpat arī izpētījām likumus, nolikumus, reglamentus, stratēģiju, politiskos pārskatus un vēl 2000.gadā piedāvāto valsts administrācijas reformu.

Mēs arī uzklausījām Valsts kancelejas esošos un bijušos darbiniekus, tāpat arī Ministru prezidenta biroja un atsevišķu ministriju darbiniekus, kā arī esošos un bijušos ministrus, un, jāsaka, kolēģi, ka mēs nekur neatradām pamatojumu tam, ka Valsts kanceleja kā institūcija būtu pilnībā jālikvidē, kā to piedāvā Tautas partija savā priekšlikumā.

Priekšlikums likvidēt Valsts kanceleju pilnībā nav pietiekami izsvērts un nav profesionāli sagatavots, un tas ir pat absurds. Un es pateikšu, kāpēc tas ir absurds.

Iedomājieties, - ja mēs piedāvātu likvidēt, piemēram, Saeimas Kanceleju, vai tad spīkera birojs nodrošinātu Saeimas sēžu apskaņošanu, kārtīgu darbību visās šajās komisijās, dokumentu apriti, viesu uzņemšanu, sēžu tehnisko norisi, komunikāciju? Kas tad šīs funkcijas tādā gadījumā veiktu? Kaut ko tādu mēs pat iedomāties nevaram. Bet Valsts kancelejas likvidēšana ir tieši tas pats attiecībā uz Ministru kabineta, ministru un premjera darbu. Šāda Tautas partijas priekšlikuma dziļākā būtība ir nevis sakārtot lietas valstī, bet gan dezorganizēt valdības darbu. Tik primitīvs un prasts ir šis Tautas partijas priekšlikums! Pilnīgi bez izdomas, bez jebkādas izdomas, kā Dombrovska valdībai labāk ieriebt.

Valsts kancelejai ir sava vieta un loma valsts pārvaldē tāpat kā Saeimas Kancelejai, tāpat kā Valsts prezidenta kancelejai, bet tas nenozīmē, ka būtu liegts precīzāk definēt tās statusu - no pašpietiekamās savrupības tuvāk tiem uzdevumiem, kas Valsts kancelejai tieši būtu jānodrošina. Tas ir Ministru kabineta darbs. Tātad tas neliedz vēl vairāk samazināt tās darbinieku skaitu un optimizēt funkcijas. Un jāteic, ka Dombrovska valdības laikā tas jau ir darīts.

Iepriekš, Tautas partijas vadītās Kalvīša valdības laikā, Valsts kancelejā bija divdesmit piecas dažādas struktūrvienības, departamenti, nodaļas, turpretim šobrīd tās ir tikai divpadsmit, bet, protams, var samazināt vēl vairāk. Jā, es pat domāju, ka var samazināt, kā mēs izpētījām darba grupā, līdz divām galvenajām, līdz diviem galvenajiem departamentiem. Proti, ar Tiesību aktu aprites departamentu un Administratīvo departamentu būtu pilnīgi pietiekami, lai nodrošinātu Ministru kabineta darbu. Bet šis darbs vēl ir priekšā, un to ir arī apliecinājis Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, īstenojot šo Valsts kancelejas pārveidi arī darbos. Un es atgādināšu, ka Kalvīša vadītās Tautas partijas valdības laikā Valsts kancelejas budžets bija turpat pieci miljoni latu gadā un tur strādāja vairāk nekā 200 cilvēku; šobrīd tās budžets ir samazināts par 3 miljoniem latu un darbinieku skaits - par vairāk nekā 80 cilvēkiem. Un šis darbs tiks turpināts valsts pārvaldes kopējās strukturālās reformas ietvaros. Kopā ar budžeta paketi tiks piedāvāts, kādai būtu jāizskatās valsts pārvaldei, cik tai būtu jātērē... tad, kad šī valdība beigs darbu.

Tāpēc es aicinu neatbalstīt Tautas partijas vieglprātīgo priekšlikumu, kuram nav nekāda cita mērķa, kā tikai duļķot politiskos ūdeņus priekšvēlēšanu gaisotnē, kuram nav nekāda satvara un pamatojumu un nav nekāda lietderīgā atlikuma.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret” likumprojekta nodošanu komisijai. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Muižnieces, Rugātes, Leiškalna, Spurdziņa un Valera iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 42, atturas - 15. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Buhvalova, Buzajeva, Sokolovska un Mitrofanova iesniegto likumprojektu „Grozījumi Izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens - „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātam Valērijam Buhvalovam. Viņš runās „par”.

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Piedāvāto grozījumu būtība tiek vērsta uz skolas izglītības kvalitātes celšanu un zinātniskās pieejas nostiprināšanu metodisko materiālu sagatavošanā.

Gribu atgādināt, ka izglītības sistēmai būtu jābalstās uz zinātniskajām teorijām un tehnoloģijām. Pašreiz ir jaušama nopietna plaisa starp zinātni un skolas izglītības praksi. Tieši lai novērstu šo plaisu, mēs arī piedāvājam izveidot Izglītības un zinātnes ministrijas paspārnē skolas pedagoģijas zinātniskās pētniecības institūtu.

Atgādināšu, ka padomju laikos šāds institūts sekmīgi darbojās Latvijas PSR Izglītības ministrijā. Visi jaunie mācību līdzekļi, mācību grāmatas tika radīti, obligāti piedaloties pedagogiem un zinātniekiem. Zinātnieki veica zinātniskos pētījumus skolās, sadarbojās ar skolotājiem, kas būtiski uzlaboja mācību un audzināšanas procesa rezultātus. Bērnu apmācībai zinātnēs un mākslās būtu jābalstās ne tikai uz mācību līdzekļiem, kurus raksta skolotāji, kā tas pie mums notiek jau daudzus gadus, bet arī uz tādiem mācību līdzekļiem, kas radīti, piedaloties zinātniekiem un speciālistiem attiecīgajos zinātņu virzienos.

Jā, šodien jau eksistē Latvijas Universitātes Pedagoģijas zinātniskais institūts, bet šī augstākā mācību iestāde ir orientēta uz maģistru un doktoru zinātnisko darbību un sagatavošanu. Latvijas skolām ir nepieciešams speciāls zinātniskās pētniecības institūts, kas nodarbotos vienīgi ar skolas izglītības problēmām. Tas ir viens no priekšnosacījumiem, kas palīdzēs izvest skolas no krīzes, kurā tās pašreiz atrodas.

Aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Jurim Dobelim. Viņš runās „pret”.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Āža kāja ir un paliek āža kāja, un tik un tā tā izlien ārā no jebkuras vietas. Nav ko slēpties!

Priekšlikuma būtība ir skaidra. Tā runāšana par institūtu - tas ir tāds aizsegs. Lūk! Te ir atkal redzams - skaidri redzams, ja nopietni izlasa tekstu! - kārtējais mēģinājums klusītiņām ieslidināt krievu valodu tur, kur atrodas citas valodas. Ļoti skaidri un gaiši! Nav ko izlikties te!

Un tad man ir jautājums: kas tad Latvijas valstij ir tuvāks - Eiropas Savienība vai Krievija? Lai nu katrs uz to atbild pats.

Varbūt piemēra pēc nosaukšu dažas Eiropas Savienības oficiālās valodas: angļu, franču, spāņu, itāļu, vācu. Nav aizmirstas arī slāvu tautu valodas - čehu valoda, poļu valoda, slovāku, bulgāru... Kas vainas? Nē, nepatīk, redziet, šīs aptuveni 20 valodas! Vajag vēl vienu ieslidināt iekšā.

Līdz ar to skaidri un gaiši jāpasaka viens - būsim uzmanīgi, jo tiks izmantoti jebkuri paņēmieni, lai kaut kādā veidā atgādinātu tieši par krievu valodu! Šodien no rīta man nācās dzirdēt kolēģa no „Saskaņas Centra” vairākkārtēju apgalvojumu, ka viņš ir krievs. Nu, bet ko es tur varu izdarīt, ja viņš ir krievs? Ne es esmu tur kādu vainu uzņēmies, ne ko citu... Nav runa par tautībām. Runa ir par valsts attieksmi pret savu vietu Eiropas Savienībā. Runa ir par valsts attieksmi, par to, ka vispirms ir jādod iespēja Latvijā izglītību ieguvušajiem, studējušajiem sekmīgi konkurēt Eiropas Savienības darba tirgū. Un attiecībā uz citu valodu īpašu lietošanu, tātad uz svešvalodu lietošanu, mēs te jau vienu reizi gari un plaši izrunājāmies un pieņēmām attiecīgo priekšlikumu.

Tā ka es aicinu kolēģus: lūdzu, esiet uzmanīgi un šādos gadījumos iedziļinieties tekstā! Jo runa nupat bija par pavisam citu lietu. Bija runa par pārejas noteikumu 31.punkta redakciju. Faktiskā būtība, kas ir arī ar treknu druku izcelta, ir redzama, lasot 9.panta 3.1 daļas 1.punkta pirmo teikumu. Un ar to vajadzētu sākt un ar to arī vajadzētu beigt, nobalsojot „pret”.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret” likumprojekta nodošanu komisijai. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Plinera, Buhvalova, Buzajeva, Sokolovska un Mitrofanova iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Izglītības likumā” nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 63, atturas - 6. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Pimenova, Agešina, Urbanoviča, Ribakova un Tutina iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam. Viņš runās „par” likumprojekta nodošanu komisijai.

 

I.Pimenovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamās dāmas un kungi! Rosinām izdarīt grozījumus likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”, lai atrisinātu trīs uzdevumus.

Pirmais - novērst nepilnības tarifu noteikšanas kārtībā, kuras konstatēja Valsts kontrole. Šā gada sākumā Valsts kontrole paziņoja par likumības revīziju, kuru Valsts kontrole veica sakarā ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju tarifu projektos iekļauto administratīvo izmaksu ekonomiskā pamatojuma izvērtējumu. Revīzija bija veikta par pusotru gadu, un rezultāts: tika konstatēts, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, sagatavojot tarifu projektu, pats izvēlas izmaksu posteņus, ar kuriem pamatot tarifu. Šobrīd likums neprasa, lai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija kontrolētu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju izdevumu nepieciešamību un pamatotību, un tā rezultāts ir tas, ka pakalpojumu sniedzēji var nekontrolēti palielināt savus administratīvos un investīciju izdevumus, pieprasot uz to pamata palielināt tarifus. Tādējādi netiek sasniegts, no patērētāja viedokļa, visbūtiskākais likuma mērķis - nodrošināt iespēju saņemt sabiedriskos pakalpojumus, kuru tarifi atbilst ekonomiski pamatotām izmaksām.

Otrais likumprojekta uzdevums - panākt, lai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, iesniedzot Saeimā savas darbības gada pārskatu, pamatotu savus izdevumus un to nepieciešamību. Esošais komisijas finansēšanas modelis rada tiešu komisijas ieinteresētību sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju tarifu paaugstināšanā, jo komisija tiek finansēta no procentuālas daļas no sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju apgrozījuma, kas, palielinot tarifus, arī automātiski palielinās.

Un trešais likumprojekta uzdevums - nodrošināt patiesi neatkarīgu sabiedrības uzraudzību pār komisijas pieņemtajiem lēmumiem, kā arī pilnvērtīgi realizēt likumā paredzēto sadarbību ar patērētāju tiesību aizsardzības sabiedriskajām organizācijām. Šim nolūkam līdz ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru, kurš jau ir ietverts likumā, ierosinām patērētāju tiesību aizsardzībā iesaistīt arī Latvijas Patērētāju interešu aizsardzības asociāciju.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir valsts pārvaldes iestāde Ekonomikas ministrijas pārraudzībā, un tas kopā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju atrodas vienotā struktūrā, taču patērētāju interešu aizstāvības sabiedriskās organizācijas Eiropas Savienībā tiek uzskatītas par ne mazāk svarīgām kā valstiskās organizācijas; piemēram, Vācijā un Francijā patērētājus pārstāv tikai sabiedriskās organizācijas un to tiesības patērētāju interešu aizsardzības jomā aizstāv likums.

Mēs zinām arī Ekonomikas ministrijas argumentus, kas vērsti pret mūsu priekšlikumu, un līdz ar to es uzreiz gribu oponēt.

Mēs neuzstājamies pret regulatora neatkarību no pakalpojumu patērētāja. Mēs neiestājamies par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas kompetences sašaurināšanu, jo mūsu uzdevums ir panākt, lai tiktu nodrošināta sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja norādīto izdevumu, īpaši investīciju un administratīvo izdevumu, pamatotība un nepieciešamā pārbaude, kuras kārtību noteiktu Ministru kabinets.

Dāmas un kungi! Aicinām atbalstīt šo likumprojektu, lai komisijā un Saeimas sēdēs diskusijās vienotos par tādiem grozījumiem, kuri veicinātu likuma mērķi, proti, nodrošinātu iespēju saņemt nepārtrauktus, drošus un kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus, kuru tarifi atbilst ekonomiski pamatotām izmaksām.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Pret likumprojekta nodošanu komisijai neviens nav pieteicies runāt. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts tiek nodots komisijai? Deputāti neiebilst. Tātad likumprojekts tiek nodots Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Mobilizācijas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Muižnieces, Aizbalta, Leiškalna, Urbanoviča un Kraukļa iesniegto likumprojektu „Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens - „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam. Viņš runās „par”.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāja kungs!

Dāmas un kungi! Ja iepriekšējo likumprojektu Bendrātes kundze nosauca par ūdens duļķošanu, tad par šo likumprojektu es varu teikt, ka biju lepns, to parakstot. Tā ir tāda skaidrā ūdens svētība pār parlamenta deputātiem un politiskajām partijām priekšvēlēšanu gaisotnē.

Jā, es aicinu kolēģus atbalstīt šo likumprojektu, jo kas gan var būt labāks valdībai par to, kā iesniegt budžetu mēnesi pirms vēlēšanām. Tiek novērstas visas pretrunas, vairs nevar izvērsties strīds starp Dombrovski un Kristovski, jo viens saka, ka pensijas aizvietos ar obligācijām, bet otrs kārtējo reizi apgalvo, ka pensijas nu nekādā gadījumā nemazinās. Nu nekā... Tā ka guliet mierīgi, jo pamodīsieties jūs jau 3.oktobrī, un tad mēs šķērēsim.

Šeit pazūd pretrunas arī starp trim Latvijas Bankas agrākajām augstajām valsts amatpersonām, kur viens saka: „Mēs griezīsim!” Es te domāju finanšu ministru, kas saka: „Jā, jāapgriež par 500 miljoniem nākamā gada budžets!” Savukārt premjers Dombrovskis, jo tuvāk nāk vēlēšanas, jo atrod arvien mazāku summu. Šobrīd tā ir noslīdējusi līdz 250 miljoniem latu... (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Aizdomīgi!”) ka par tādu summu jāsamazina nākamā gada budžets. Tauta kļūst ar katru mēnesi laimīgāka. Nezinu, cik laimīga tā būs pēc tam, kad pamodīsies pēc vēlēšanām un valdība tikai sāks gatavot likumprojektu par valsts budžetu nākamajam gadam. To nu es nezinu. Jo politiķi jau ir par hrestomātisku padarījuši šo cienījamā, godājamā kunga Einara Repšes izteikumu: „Kā var nesolīt!” Nu kā var nesolīt un kā var nenogriezt pat tad, ja ir ierakstīts tāda likumprojekta anotācijā, kurš nāk no valdības, ka likumprojekts ir pretrunā ar Satversmi! (No zāles dep. V.Agešins: „Kauns!”)

Paldies Dievam, ka Barčas kundze nebaidījās no valdības, tajā laikā kāpa tribīnē un pateica: „Šis likums ir pretrunā ar Satversmi, es par tādu nevaru balsot un neiesaku to darīt arī savam draugam Leiškalnam.” Un tā mēs abi izvairījāmies no šā kļūmīgā soļa.

Jā, dāmas un kungi, es tomēr rosinu jūs atbalstīt šo likumprojektu, jo nav nekā skaidrāka, nav nekā labāka. Bērziņa kungs, es redzu, ka jūs esat pieteicies runāt „pret”, bet... Nav nekā labāka arī atbildīgās komisijas priekšsēdētājam - un es ceru, ka jūs tāds turpināsiet būt, - atbildīgās komisijas priekšsēdētājam nav nekā labāka, ja budžets ir iesniegts laikus, ja budžetam nav jāprasa steidzamība, ja priekšlikumu iesniegšanai par budžetu var noteikt pietiekami, saprātīgi garu termiņu, kurā var izvērsties kā pozīcija, tā opozīcija. Un, protams, jūs domājat, ka jūs būsiet pozīcijā, tas ir vēl labāk.

Es aicinu dāmas un kungus nobalsot vienbalsīgi. Bērziņa kungs, atsakieties no runāšanas „pret”! Nobalsosim vienbalsīgi un būsim līdz vēlēšanām laimīgi! Spēlēsim ar atklātām kārtīm! Ticiet man, sabiedrība ārkārtīgi ciena tieši tos politiķus, kas gatavi spēlēt ar atklātām kārtīm un pateikt: „Mēs domājam, ka tas tā izskatīsies.” Budžeta iesniegšana parlamentā jau nenozīmē, ka budžets tiks pieņemts tieši tāds un ka aizejošais parlaments to pieņems.

Nepieņemt - tas būtu nepareizi, jo tad nepieņemšanas gadījumā kristu arī aizejošā valdība. A kas grib nogāzt to, kas jau pats krīt? Neviens!

Aicinu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Paldies. (Aplausi.)

Vārds deputātam Guntim Bērziņam. Viņš runās „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienītais priekšsēdētāj! Cienītie deputāti! Es domāju, Leiškalna kungs ļoti pareizi teica, ka šis ir tiešām priekšvēlēšanu likums. Mēs varam skaidri redzēt, ka tas ir radīts tikai tādēļ, ka nāk vēlēšanas. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Nē, nē, nē, ko jūs!”) Šis likumprojekts kā tāds nav loģisks. Kolēģi, tas nav loģisks likumprojekts! Un, es domāju, paša likumprojekta iesniedzēji, kā var redzēt, jūtas diezgan neērti, ka šāds likumprojekts vispār ir iesniegts.

Es gribu pateikt trīs argumentus, kādēļ šis likumprojekts nav loģisks.

Saprotiet taču, ka, lai radītu labu budžetu, vajag saņemt pēc iespējas vairāk informācijas par to, kas ekonomikā ir noticis! Ja mēs iesniedzam budžetu 1.septembrī, tad būs informācija tikai par pirmajiem diviem gada, aizgājušā gada, ceturkšņiem. Un tādēļ jau Likums par budžetu un finanšu vadību noteic, ka budžets vienmēr ir jāiesniedz 1.oktobrī, nevis 1.septembrī. Kolēģi, tas ir normāli! Lai budžets būtu pēc iespējas precīzs, mums vajag pēc iespējas daudz informācijas no tekošā gada.

Otrkārt. No pilnīgi politiska viedokļa, kolēģi, šis priekšlikums nav loģisks. Budžets ir galvenais valdības instruments, ar ko valdība, jaunā valdība, kas tagad nāks pie varas, veidos savu politiku. Budžets ir galvenais instruments šādā ziņā, un ir pilnīgi neloģiski, ka aizejošā valdība tagad iesniegs budžetu un jaunajai valdībai budžets būs jāpārgroza, lai tas atbilstu tām nostādnēm, kādas viņa vēlas.

Un trešais arguments ir pilnīgi praktisks. Budžeta sagatavošana prasa daudz laika, prasa daudz darba no ministrijām. Šeit, šajā likumprojektā, iesniedzēji grib vēl samazināt to laiku, kas ministrijām, it īpaši Finanšu ministrijai, būs atvēlēts, lai šo budžeta projektu sagatavotu. Un tas nemaz nav loģiski, kolēģi!

Šeit vēl būtu jāatceras, ka būs vēl... ka notiks vēl diskusijas ar mūsu starptautiskajiem aizdevējiem, un tādēļ ir nepieciešams, lai mēs turētos pie jau ierastās kārtības, kāda ir bijusi vairākos citos gadījumos pēc vēlēšanām un ko nosaka Likums par budžetu un finanšu vadību. Tas paredz, ka jaunajai valdībai pēc tās sastādīšanas tiek doti četri mēneši, lai sagatavotu budžetu. Es domāju, tā ir loģiska kārtība, kolēģi, un mums pie šīs kārtības vajadzētu arī palikt.

Tādēļ es tikai uzsveru, ka šis priekšlikums ir pilnīgi neloģisks. (No zāles: „Poltergeists!”) Aicinu jūs to noraidīt un nenodot komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret” likumprojekta nodošanu komisijai. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Muižnieces, Aizbalta, Leiškalna, Urbanoviča un Kraukļa iesniegtā likumprojekta „Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 36, atturas - 15. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Āboltiņas, Zaķa, Štokenberga, Seiles un Laicāna iesniegto likumprojektu „Grozījumi Prokuratūras likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vārds deputātam Aigaram Štokenbergam. Viņš acīmredzot runās „par” likumprojekta nodošanu komisijai.

A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Mēs pēdējās nedēļās esam daudz laika pavadījuši ģenerālprokurora meklējumos (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Augstākās tiesas priekšsēdētājs, nevis mēs!”), un mēs esam šobrīd nonākuši tādā situācijā, ka Augstākās tiesas priekšsēdētājam, ja viņam būtu jāvadās pēc līdzšinējās ģenerālprokurora meklēšanas kārtības, atliktu vienīgi ievērot Prokuratūras likuma 41.2 pantu un izvēlēties prokurora vietas izpildītāju no līdzšinējiem departamentu virsprokuroriem.

Ja mēs paskatāmies notikumu gaitu, tad redzam, ka cienījamais Augstākās tiesas priekšsēdētājs tomēr izvēlējās virzīt uz Saeimu nevis kādu no trim līdzšinējiem virsprokuroriem, bet tieši to cilvēku, kurš pašlaik pilda ģenerālprokurora pienākumus. Viņa pilnvaru termiņš beidzas 11.maijā, tas ir, pēc dažām dienām.

Manuprāt, šī notikumu gaita ir parādījusi, ka Augstākās tiesas priekšsēdētājs ir uzskatījis par piemērotāko kandidātu pienākumu pildīšanai līdz jauna prokurora ievēlēšanai Saeimā līdzšinējo ģenerālprokuroru. Un tam ir sava loģika. Kāda ir tā loģika, kurai mums vajadzētu pastāvēt valsts pārvaldē?

Un tie no jums, kas varbūt ir strādājuši valdībā, arī lieliski saprot, ka, piemēram, atkāpjoties visam Ministru kabinetam, līdzšinējie ministri tomēr turpina pildīt savus ministra pienākumus. Tā galvenais iemesls ir tāds, ka valstī tādējādi tiek nodrošināta stabilitāte un prognozējamība. Un, manuprāt, šis princips būtu jāattiecina arī uz Ģenerālprokuratūru, ka tikmēr, kamēr politiķi šeit, Saeimā, nav varējuši vienoties par kādas citas personas ievēlēšanu, pienākumi būtu jāpilda līdzšinējam amata pienākumu pildītājam.

Ja mēs ieskatāmies Satversmē, tad redzam, ka Satversmes 7.nodaļu Satversmes tēvi ir speciāli rakstījuši tolaik vienīgajai neatkarīgajai institūcijai, proti, Valsts kontrolei. Mums likumā „Par Valsts kontroli” ir ielikts šis princips, kas nosaka stabilitāti un prognozējamību, proti, līdz jauna valsts kontroliera ievēlēšanai pienākumus pilda līdzšinējais valsts kontrolieris.

Ja mēs paskatāmies uz to praktisko jēgu... Iedomāsimies situāciju, ka mums ir vairāki mēneši, lai ievēlētu jauno ģenerālprokuroru! Mums joprojām pastāv teorētiska iespēja, ka var tikt ievēlēts līdzšinējais ģenerālprokurors. Bet šajā laikā būs notikusi pienākumu nodošana vietas izpildītājam no virsprokuroriem; tas radīs papildu neskaidrības, tas radīs objektīvu pārtraukumu darbā, turklāt tas var pat radīt kuriozu situāciju, ka aizejošais ģenerālprokurors pieņems... piemēram, saņems atlaišanas pabalstu, un tad sabiedrība pamatoti būs sašutusi, ka mēs neesam taupījuši valsts līdzekļus, kā arī neesam nodrošinājuši stabilitāti un prognozējamību Prokuratūras darbā.

Kolēģi! Es aicinu atbalstīt šos grozījumus Prokuratūras likumā un rīkoties arī pietiekami ātri komisijās, lai panāktu, ka šie grozījumi stājas spēkā vēl pirms 11.maija.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

„Pret” likumprojekta nodošanu komisijai neviens nav pieteicies runāt. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek nodots komisijai? Deputāti neiebilst. Līdz ar to likumprojekts... (No zāles: „Balsot!”) Ā, tomēr tiek prasīts balsot. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Āboltiņas, Zaķa, Štokenberga, Seiles un Laicāna iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Prokuratūras likumā” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 12, atturas - 26. Likumprojekts komisijai nodots.

Godātie kolēģi, pārejam pie šodienas sēdes darba kārtības nākamās sadaļas - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts „Par Saeimas pārstāvja apstiprināšanu Ziemeļu Investīciju bankas Kontroles komitejā”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienītais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Saeima ir saņēmusi no Ziemeļu Investīciju bankas paziņojumu, ka bankai ir jāizveido Kontroles komiteja, kas atbild par bankas kontu auditu. Komiteja sastāv no desmit locekļiem, kurus ieceļ uz diviem gadiem. Šie locekļi ir no katras Ziemeļu Padomes sastāvā esošās valsts, kā arī no Baltijas valstīm.

Šobrīd komisijā pārstāvis no Latvijas ir Viesturs Silenieks, bet viņa pilnvaru termiņš beidzas 31.maijā, un tādēļ Saeima tika lūgta iecelt šajā komitejā jaunu pārstāvi - pārstāvi nākamajam laika posmam, kas būs no 2010.gada 1.jūlija līdz 2012.gada 31.maijam.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šo lūgumu nosūtīja visām frakcijām, kā arī visiem neatkarīgajiem deputātiem un saņēma atbildē divas kandidatūras. Pirmā kandidatūra bija Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas izvirzītais Viesturs Silenieks, un otrā kandidatūra - frakcijas „Jaunais laiks” izvirzītais Gints Freimanis. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šīs kandidatūras skatīja savā sēdē 27.aprīlī un secināja, ka abas kandidatūras atbilst minētā amata ieņemšanai izvirzītajām prasībām, un nolēma abas kandidatūras virzīt uz Saeimu izlemšanai.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Saskaņā ar Kārtības rulli mums par šiem kandidātiem ir jābalso ar vēlēšanu zīmēm, tāpēc balsu skaitītāju vārdā runās deputāts Pēteris Tabūns.

Godātie kolēģi! Es vēl gribu jums atgādināt, ka tie mikrofoni, kas atrodas tribīnē, ir regulējami. Ir pat uzlikts tāds uzraksts, ka, lūdzu, pieregulējiet tos atbilstoši savam augumam. Ja jūs nerunājat tieši mikrofonā, tad ir ļoti slikta dzirdamība zālē.

Bet nu vārds deputātam Tabūnam.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tātad ir divi kandidāti. Un līdz ar to, lai vēlēšanu zīme tiktu atzīta par derīgu, ievelciet krustiņu, norādot, ka esat „par” vai „pret” vienu vai otru kandidātu.

Un tagad lūdzu balsu skaitītājus pulcēties balsošanas zālē... Lūdzu, kolēģi!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Līdz ar to es saprotu, ka pēc tam, kad balsu skaitītāji būs savu darbu paveikuši, deputāti ar zvanu tiks aicināti zālē. Pēc cik ilga laika - to ir grūti šobrīd prognozēt.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Es zinu, ka saskaņā ar Kārtības rulli mums būtu jāiet pārtraukumā, bet man ir priekšlikums balsu skaitītāju vārdā vēl dot vārdu deputātam Pēterim Tabūnam, lai viņš varētu noziņot par balsošanas rezultātiem un informēt par to, kas notiks tālāk.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Jā, paldies...

Cienījamie kolēģi! Iepazīstinu jūs ar balsu skaitītāju sēdes protokolu Nr.30 par balsošanas rezultātiem Saeimas pārstāvja apstiprināšanai Ziemeļu Investīciju bankas Kontroles komitejā 2010.gada 6.maijā, Rīgā, Saeimas namā, vēlēšanu zīme Nr.27.

Kopumā izgatavotas 120 vēlēšanu zīmes.

Deputātiem izsniegtas 92 vēlēšanu zīmes.

Sabojātu un nomainītu nav.

No vēlēšanu kastes izņemtas 92 vēlēšanu zīmes.

Par derīgām atzītas 78 vēlēšanu zīmes.

Par nederīgām atzītas 14 vēlēšanu zīmes.

„Pret” visiem kandidātiem balsots 28 vēlēšanu zīmēs.

Par kandidātiem nodotās balsis:

Viesturs Silenieks: „par” - 31, „pret” - 47.

Gints Freimanis: „par” - 19, „pret” - 59.

Un tātad saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 26.pantu Saeimas pārstāvis apstiprināšanai Ziemeļu Investīciju bankas Kontroles komitejā nav ievēlēts.

Kolēģi, vienu mirkli! Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli tātad notiks atkārtota balsošana.

Kolēģi! Atgādinu, ka 14 vēlēšanu zīmes bija sabojātas, nepareizi aizpildītas. Atgādinu, ka katrā vēlēšanu zīmē pretī katram kandidātam jāizdara atzīme - vai nu „par”, vai „pret”! Vai nu „par”, vai „pret”! Citādi vēlēšanu zīme nav derīga. Ja jūs atzīmējat tikai vienam kandidātam „par” vai „pret”, bet otram - ne, vēlēšanu zīme nav derīga.

Lūdzu, kolēģi, esiet uzmanīgi!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Es saprotu, ka tagad notiks atkārtota balsošana un tad ar zvanu tiks deputāti aicināti zālē, bet tas nekādā gadījumā nebūs ātrāk par pulksten 11.00; līdz tam laikam būtu pārtraukums saskaņā ar Saeimas kārtības rulli.

P.Tabūns. Balsu skaitītājus lūdzu doties uz balsošanas zāli.

Sēdes vadītājs. Pirms mēs dodamies pildīt šo ļoti atbildīgo pienākumu, es gribu mūsu visu vārdā sveikt mūsu kolēģi deputātu Jāni Klaužu, kuram tieši šodien ir dzimšanas diena. (Aplausi.)

Un ir vēl trīs deputāti, kuri vēlas kaut ko paziņot.

Paziņojumam vārds deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas... Viņš vairs negrib neko paziņot.

Paziņojumam vārds deputātei Ingrīdai Circenei.

I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde - pēc Saeimas sēdes beigām.

Sēdes vadītājs. Un vēl viens paziņojums. Vārds deputātam Ventam Armandam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde pēc divām minūtēm komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Paldies.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu, nozvaniet vēlreiz, lai visi, kas nav dzirdējuši, sanāk zālē!

Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Balsu skaitītāju vārdā - deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Iepazīstinu ar balsu skaitītāju sēdes protokolu Nr.31 par balsošanas rezultātiem Saeimas pārstāvja apstiprināšanai Ziemeļu Investīciju bankas Kontroles komitejā 2010.gada 6.maijā, Rīgā, Saeimas namā, vēlēšanu zīme Nr.28.

Kopumā izgatavotas 120 vēlēšanu zīmes.

Deputātiem izsniegta 81 vēlēšanu zīme. Sabojātu un nomainītu nav.

Dzēstas atlikušās 39 vēlēšanu zīmes.

No vēlēšanu kastes izņemta 81 vēlēšanu zīme.

Par derīgām atzītas 78 vēlēšanu zīmes.

Par nederīgām atzītas 3 vēlēšanu zīmes.

„Pret” visiem kandidātiem balsots 23 vēlēšanu zīmēs.

Par kandidātiem nodotās balsis:

Viesturs Silenieks: 36 - „par”, 42 - „pret”.

Gints Freimanis: „par” - 19, „pret” - 59.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 26.pantu Saeimas pārstāvis apstiprināšanai Ziemeļu Investīciju bankas Kontroles komitejā nav ievēlēts.

Cienījamie kolēģi! Tātad trešajā vēlēšanu kārtā paliek viens kandidāts, kurš ieguvis lielāko balsu skaitu. Tas ir Viesturs Silenieks.

Vēlēšanu kārtība un procedūra jums jau ir zināma. Atzīmes ir jāizdara pretī kandidāta vārdam.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Un pēc tam, kad balsu skaitītāji būs atkal beiguši darbu un balsis saskaitījuši, visi ar zvanu tiks aicināti zālē.

(Pārtraukums.)

P.Tabūns. Vai vēl kāds vēlas balsot? Nē.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām Saeimas sēdi.

Balsu skaitītāju vārdā - deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Iepazīstinu ar balsu skaitītāju sēdes protokolu, trešo pēc kārtas, Nr.32 par balsošanas rezultātiem Saeimas pārstāvja apstiprināšanai Ziemeļu Investīciju bankas Kontroles komitejā 2010.gada 6.maijā, Rīgā, Saeimas namā, vēlēšanu zīme Nr.29.

Kopumā izgatavotas, kā parasti, 120 vēlēšanu zīmes.

Deputātiem izsniegtas šoreiz 83 vēlēšanu zīmes.

Sabojātu un nomainītu nav.

Dzēstas atlikušās 37 vēlēšanu zīmes.

No vēlēšanu kastes izņemtas 83 vēlēšanu zīmes.

Par derīgām atzītas 82, par nederīgu - viena vēlēšanu zīme.

„Pret” visiem kandidātiem balsots nav.

Par kandidātu Viesturu Silenieku nodotās balsis: „par” - 47, „pret” - 35.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 26.pantu tātad par Saeimas pārstāvi apstiprināšanai Ziemeļu Investīciju bankas Kontroles komitejā ievēlēts Viesturs Silenieks.

Sēdes vadītājs. Paldies Pēterim Tabūnam.

Apsveicam Silenieka kungu!

Pārejam pie nākamā darba kārtības punkta.

Lēmuma projekts „Par Tatjanas Ivanovas iecelšanu par Daugavpils zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir saņēmusi Tieslietu ministrijas atkārtotu iesniegumu - lēmuma projektu „Par Tatjanas Ivanovas iecelšanu par Daugavpils zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. Kā jūs atceraties, šo tiesnesi mēs jau izskatījām šā gada vienā no sēdēm un noraidījām. Šis lēmuma projekts bija par tiesneses apstiprināšanu bez termiņa ierobežojuma - tātad viņa tiek uz mūžu apstiprināta par tiesnesi. Bet Tieslietu ministrija uzskatīja, ka ir nepieciešams atkārtoti virzīt un atkārtoti iecelt šo tiesnesi amatā uz diviem gadiem.

Juridiskā komisija izskatīja šo jautājumu un ļoti rūpīgi izvērtēja Tatjanas Ivanovas iepriekšējo darbību tiesneša amatā. Juridiskā komisija arī uzklausīja Daugavpils zemesgrāmatu nodaļu, šīs Zemesgrāmatu nodaļas vadītāju, un vienbalsīgi nolēma atbalstīt šo lēmuma projektu. Komisija lūdz arī Saeimu nobalsot „par” Tatjanas Ivanovas atkārtotu iecelšanu par Daugavpils zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Jāatbalsta obligāti!”)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Tatjanas Ivanovas iecelšanu par Daugavpils zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 11, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Pārejam pie nākamās darba kārtības sadaļas - „Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts „Dokumentu juridiskā spēka likums”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Dokumentu juridiskā spēka likums”. Dokumenta reģistrācijas numurs 1723/Lp9.

Komisija to ir sagatavojusi izskatīšanai otrajā, galīgajā, lasījumā, jo šis likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Juridiskā komisija pavisam ir izskatījusi (un tabulā jūs to redzat) 15 priekšlikumus. Un jāsaka, ka darbs pie šiem priekšlikumiem noritēja ļoti rūpīgi vairākās komisijas sēdēs, un nu jūs varat redzēt, ka praktiski visas likumprojekta normas ir rūpīgi pilnveidotas, ņemot vērā šā likuma nozīmi. Līdz šim visus jautājumus, kas saistīti ar dokumentu juridisko spēku un dokumentu noformēšanu, ir regulējuši Ministru kabineta noteikumi, taču turpmāk - kā tam būtu arī jābūt - juridiskā spēka jautājumi tiks risināti likumā.

Izskatīsim priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja sagatavotais priekšlikums, kuru komisija ir iekļāvusi komisijas 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Muižniece. 2.priekšlikums ir par likumprojekta 1.panta redakciju, kas ir pilnveidota, precizējot definīciju par to, kas ir dokuments.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Muižniece. 3.priekšlikumu sagatavojusi Juridiskā komisija, pilnveidojot likumprojekta 2.panta redakciju. Tas ir papildināts arī ar daļu par elektronisko dokumentu veidošanu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Muižniece. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Juridiskais birojs likuma pilnveidošanas gaitā ierosina svītrot 3.pantu, līdz ar to attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju. Juridiskā komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi, un tātad tālāk pantu numerācija ir mainīta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Muižniece. 5. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas attiecas uz likumprojekta 3.pantu. Arī tā redakcija ir pilnveidota.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Muižniece. Attiecībā uz likuma 4.pantu. Es vispirms atvainojos par priekšlikumu sakārtošanas secību, jo 7.priekšlikumu vajadzētu skatīt pirms 6.priekšlikuma. Tas ir „Saskaņas Centra” frakcijas priekšlikums, kurš tika izskatīts, taču netika atbalstīts, bet Juridiskā komisija tā vietā 4.pantam izveidoja pilnveidotu redakciju un šo redakciju atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Muižniece. 8. - Juridiskās komisijas priekšlikums par likumprojekta 5.pantu, un tas attiecas uz dokumenta parakstīšanu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Muižniece. Par likumprojekta 6.pantu tika saņemti vairāki priekšlikumi, un šie priekšlikumi tika apvienoti vienotā Juridiskās komisijas priekšlikumā.

9.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. To komisija daļēji atbalstīja un iekļāva 11.priekšlikumā.

Tāpat arī 10. - Juridiskā biroja priekšlikumu - Juridiskā komisija atbalstīja un iekļāva 11.priekšlikumā. Un 11.priekšlikums ietver tātad Juridiskā biroja piedāvājumus, kā arī pilnveidojumus, kādus paredzēja komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Muižniece. 12. - Juridiskās komisijas priekšlikums par likumprojekta 7.pantu. Tas attiecas uz dokumentu dublikātiem. Komisija, protams, to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Muižniece. 13. - Juridiskās komisijas priekšlikums par likumprojekta 8.pantu. Tas attiecas uz dokumentu oriģināliem, atvasinājumiem un citām lietām un ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Muižniece. Vēlos pievērst jūsu uzmanību tam, ka iepriekš... no sākotnējiem pantiem tika pārcelts uz pantu par dokumentu noformēšanu arī jautājums par valsts valodas lietošanu.

Paldies. Atbalstīts tātad.

14. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas attiecas uz pārejas noteikumiem. Juridiskā komisija šeit ir sagatavojusi uzdevumu Ministru kabinetam līdz 2010.gada 1.jūlijam izdot noteikumus, kā tas ir noteikts 8.panta pirmajā daļā. Un tas nozīmē, ka, sākot ar šā gada otro pusgadu, ar 1.jūliju, stājas spēkā šis likums, kā arī būs sagatavoti noteikumi, un tātad būs pilnīgi saprotama un tiesiski pamatota sistēma, kas noteiks gan dokumentu juridisko spēku, gan to sagatavošanas un noformēšanas procesu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Muižniece. Paldies.

Līdz ar to likumprojekts ir izskatīts. Lūdzu jūs atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Dokumentu juridiskā spēka likums” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījums Likumā par ostām”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Vents Armands Krauklis.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1740/Lp9 - „Grozījums Likumā par ostām”.

Ir saņemts viens priekšlikums no Juridiskā biroja. Tas ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. Līdz ar to likumprojekts ir izskatīts. Aicinu to atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Likumā par ostām” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 15, atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies priekšsēdētāja kungam par garā nosaukuma nolasīšanu, bet es mēģināšu to atkārtot.

Tātad strādāsim ar likumprojektu, kura nosaukums - „Grozījumi Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības likumā”.

Tabulā ir trīs priekšlikumi.

1. - jaunradošs pašas atbildīgās komisijas izstrādāts priekšlikums. Aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 2.priekšlikumu mums iesniedzis finanšu ministrs Einars Repšes kungs. Komisija to atbalsta pēc būtības, bet neatbalsta atsauces uz nenormatīvu dokumentu iekļaušanu Latvijas likumos. Līdz ar to komisija izstrādāja savu priekšlikumu, kas ir ar numuru „3”, un es jūs aicinu to atbalstīt, tādējādi atbalstot arī pašu finanšu ministru.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Paldies.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā un tādējādi padarīt likumprojektu par likumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījums Meža likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.

A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Dokumenta numurs ir 5742B.

Likumprojekts tika sagatavots kā steidzams, un priekšlikumu iesniegšanas termiņš bija vakar, līdz pulksten 9.00 no rīta. Tika saņemti vairāki priekšlikumi.

1.priekšlikumu ir sagatavojusi atbildīgā komisija, grozot likumprojekta nosaukumu... Likumprojektam ir iesniegti vairāki priekšlikumi, un komisijas vairākums tos ir atbalstījis. Tātad lūdzam atbalstīt 1.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Seile. 2.priekšlikumu ir iesnieguši deputāti Pilāte un Roze. Šo priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātei Annai Seilei.

A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Jā, paldies par vārdu!

Godātie deputāti! Es lūdzu uzmanību. Mans viedoklis šajā jautājumā ir atšķirīgs no komisijas viedokļa, tāpēc es gribu īpaši runāt šajā gadījumā, jo te ir lasāms priekšlikums, kuru iesnieguši divi deputāti, ka ciršanas atļauja vai apliecinājums ir izsniedzami divu nedēļu laikā pēc meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstveida pieteikuma saņemšanas. Līdz šim šis termiņš bija viens mēnesis.

Šis priekšlikums netika apspriests komisijā, piedaloties Valsts meža dienesta pārstāvjiem un sabiedriskajām organizācijām, izņemot Meža īpašnieku apvienības pārstāvjus, lai gan priekšlikums var ienest ļoti būtiskas izmaiņas. Valsts meža dienests, uzzinājis par šādu priekšlikumu jau pēc komisijas balsojuma, tika atsūtījis komisijai vairākas iebildes, norādīdams, ka šis priekšlikums nav atbalstāms, jo, lai izdotu tiesisku un pamatotu administratīvo aktu, ir nepieciešams iegūt dažādus pierādījumus. Piemēram, koku ciršanas gadījumā tie varētu būt saistīti arī ar mērījumiem dabā, ar pārbaudēm, ar aizsargjoslu konstatēšanu un precizēšanu, un tāpēc ne visos gadījumos ir iespējams sagatavot šo atzinumu divu nedēļu laikā.

Es jautāju ģenerāldirektoram Kinnas kungam, vai tiešām ir tā, ka Valsts meža dienests īpaši kavē un neizsniedz šīs atļaujas. Viņš teica: „Ir gadījumi, ja lieta ir vienkārša, mēs izsniedzam šo ciršanas apliecinājumu pat divu dienu laikā, ja tas ir iespējams.” Bet lieta ir tāda, ka, iesniedzot pieprasījumu, arī dabā ir jāierīko šī ciršanas nogabala robežas un šīs robežas arī jāpārbauda.

Es, piemēram, zinu vienu konkrētu gadījumu, kad Latgalē Valsts meža dienesta darbinieks tika apsūdzēts par to, ka viņš nav pienācīgi un precīzi pārbaudījis šīs cirsmas robežas. Bija arī tiesas process, un pirmās instances tiesā viņš zaudēja un riskēja ar ārkārtīgi lielām soda naudām, kuras viņam ir jāsamaksā šajā gadījumā, jo viņš tika atzīts par galveno vainīgo.

Tas nav vienīgais iemesls, bet šie iesniegumi ir arī ļoti rūpīgi jāizvērtē un jādod slēdziens. Un tādos gadījumos, kad ir nepieciešams vēl papildu laiks, šis papildu laiks, kā tas ir noteikts Administratīvā procesa likumā, varētu tikt piemērots ik pēc divām nedēļām, kurās nav spēts apmierināt šo pieprasījumu. Tātad tiek pagarināts apliecinājuma izsniegšanas termiņš, bet tā ir lieka birokrātija.

Paralēli visam tam Zemkopības ministrijā tiek gatavoti jauni grozījumi Meža likumā, kur ļoti rūpīgi šīs normas izvērtē visas profesionālās organizācijas. Šīs normas izvērtē arī ministrijas, un jau gandrīz vai pusgadu darbojas darba grupa. Šis likumprojekts acīmredzot tiks atvērts vēl šīs Saeimas darbības laikā, un tāpēc šim priekšlikumam būtu vieta tajā jaunajā atvērumā, nevis šajā, kad mēs tādā steidzamības kārtībā virzām šo likumprojektu. Komisija tam piekrita - virzīt šo likumprojektu kā steidzamu.

Tātad es savā vārdā, nevis komisijas vārdā, aicinu tā pieklājīgi atturēties, balsojot par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Es arī runāšu ļoti īsi. Lielā mērā piekrītot Seiles kundzei, es gribu teikt, ka doma jau Rozes kungam bija ļoti pareiza un ļoti laba, jo mēs visu laiku te runājam par administratīvo šķēršļu samazināšanu, bet, ņemot vērā to, ka Valsts meža dienestam tiešām šī kapacitāte nav šobrīd ideāla, un, ņemot vērā to, ka Valsts meža dienests patiešām nav sajūsmā par šādu diezgan pēkšņu un viņiem nezināmu izmaiņu likumā, es tomēr aicinu balsojumā vismaz atturēties, jo patiešām ir gaidāms, ka drīzā laikā vēl joprojām būs gara spriešana par izmaiņām Meža likumā, kuras varētu būt ar ļoti izsvērtu rezultātu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav nekas piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputātu Skaidrītes Pilātes un Mārtiņa Rozes priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 9, atturas - 31. Balsis sadalās līdzīgi. Mums jāpārbalso šis priekšlikums.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Tātad vēlreiz balsosim par 2. - deputātu Pilātes un Rozes priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 13, atturas - 31. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Seile. Paldies.

Nākamo priekšlikumu arī iesnieguši deputāti Pilāte un Roze. Tas paredz svītrot no likuma tekstu, ka apliecinājums ir derīgs līdz kārtējā gada 31.decembrim. Ja to svītro, tādā gadījumā ir beztermiņa... ir ļoti ilgs laiks, kādā šis apliecinājums var būt derīgs. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātei Annai Seilei.

A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Man jūs jālūdz vēlreiz uzmanīgi iedziļināties priekšlikuma saturā.

Lai saņemtu apliecinājumu, ir jāizgatavo skice. Skices... Aizaugšana ar nevērtīgām koku sugām varētu notikt apmēram divu triju gadu laikā. Bet šīs ciršanas biļetes, kā mēs to saucam, jeb ciršanas apliecinājuma derīguma termiņš var būt 15 gadi, 100 gadi, 200 gadi, un pa to laiku izaugs jau jauns mežs uz šīs izcirstās stigas. Tas ir tikai viens no tiem argumentiem, kuru es pašlaik nosaukšu. Bet es jūs varu informēt, ka tajā likumprojektā, kuru virza uz Saeimu izskatīšanai Zemkopības ministrija, jau tiek domāts, ka šis termiņš ir jāpagarina. Tik tiešām, tas nevar būt tikai vienu gadu. Jo ziema beidzas parasti tikai martā vai februārī un nebūtu jēgas uz tik īsu termiņu kā vienu gadu noteikt šā ciršanas apliecinājuma derīgumu. Un tāpēc es aicinu neatbalstīt arī šo priekšlikumu, jo tajā paketē, kuru gatavo Zemkopības ministrija un kura arī nāks no Ministru kabineta, tas būs saskaņots ar visām sabiedriskajām organizācijām, to skaitā arī ar meža īpašnieku apvienībām, kuras Latvijā ir pietiekamā skaitā; tur tas būs jau... Tajos priekšlikumos ir redzams, ka tur būs vismaz vairāku gadu termiņš. Bet tas nevar būt beztermiņa.

Tāpēc es aicinu tikpat pieklājīgā veidā... es personīgi aicinu tikpat pieklājīgi atturēties jautājumā par šā priekšlikuma virzīšanu tālāk. Turklāt arī iesniedzēji... vismaz viens no viņiem ir atzinis, ka šis priekšlikums ir bijis pārsteidzīgs, bet, tā kā komisijas atbalsts tam ir bijis, to atsaukt vairs nevar.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Ventam Armandam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Gribu vienkārši paskaidrot, ka komisija vadījās pēc situācijas, ka, visticamāk, tie likuma grozījumi, kas virzās caur valdību, nenonāks Saeimā šīs Saeimas laikā, jo diemžēl ministrijas savā starpā nespēj vienoties. Bet es piekrītu Seiles kundzei, ka šis nav pats izsvērtākais variants, kā šo problēmu varētu risināt. Tiešām, iespējams, trīs gadi ir optimālāks termiņš, un to mēs darīsim citādāk. Mēs komisijā esam vienojušies, ka vairākus priekšlikumus, kas sākotnēji arī šeit bija iekļauti un tika atsaukti, mēs virzīsim kā komisijas likumprojektu, tad vēl vienu reizi diskutēsim komisijā arī par šo lietu, un es domāju, ka tādā gadījumā mēs tiešām paspēsim vēl šīs Saeimas laikā šo jautājumu sakārtot.

Tāpēc es tiešām arī kā komisijas vadītājs aicinu šoreiz balsojumā atturēties, bet šo jautājumu mēs sakārtosim tuvāko mēnešu laikā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāte Seile.

A.Seile. Godātie deputāti! Paldies Kraukļa kungam par tādu izsvērtu viedokli. Komisijas vārdā aicinu jūs darīt to pašu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputātu Pilātes un Rozes priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 2, pret - 10, atturas - 74. Priekšlikums nav atbalstīts.

Vienlaikus man Seiles kundzei jāsaka, ka komisijas vārdā jūs varat aizstāvēt tikai to viedokli, kāds ir oficiālais komisijas viedoklis. Un komisijas viedoklis bija - atbalstīt.

A.Seile. Es jau nepateicu, kā lai balso...

Sēdes vadītājs. Nē, viss kārtībā... Turpināsim izskatīšanu ar 4.priekšlikumu... Es to teicu vienkārši tādēļ, lai neviens nevar mums pārmest, ka mēs neievērojam Kārtības rulli. Tas nav vērsts tieši pret jums personīgi, bet tika sacīts tikai tādēļ, lai nevienam nebūtu šaubu par to, ka Latvijas parlaments strādā atbilstoši parlamenta darbību reglamentējošiem likumiem.

A.Seile. Jā. Paldies, Daudzes kungs! Es centīšos ievērot.

Bet 4.priekšlikumu ir sagatavojusi... šoreiz jau atbildīgā komisija. Komisija pati to ir atbalstījusi, bet, ņemot vērā to, ka Saeima ir noraidījusi divus iepriekšējos priekšlikumus, šis priekšlikums vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Jā, taisnība! Šis tiešām vairs nav balsojams.

A.Seile. 5.priekšlikumu iesniedza atbildīgā komisija, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Tas nozīmē, ka nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, šis īsais likumprojekts, kuru iesniedza Ministru kabinets, tik tiešām stāsies spēkā bez kādiem papildinājumiem.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzam balsojumu!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Meža likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

A.Seile. Godātie deputāti! Paldies no sirds!

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Armēnijas Republikas valdības līgumu par sadarbību cīņā pret terorismu, organizēto noziedzību un nelegālu narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru apriti un citiem noziedzīgiem nodarījumiem”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Manuprāt, šā likuma nosaukums labāk nekā jebkurš cits skaidrojums pasaka, par ko šis likums ir. Tas ir paredzēts sadarbībai starp Latvijas Republikas valdību un Armēnijas Republikas valdību cīņā pret terorismu, organizēto noziedzību un nelegālu narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru apriti un citiem noziedzīgiem nodarījumiem.

Godājamie kolēģi! Uz otro lasījumu Ārlietu komisija grozījumiem netika saņēmusi nevienu priekšlikumu vai papildinājumu.

Līdz ar to Ārlietu komisija ir vienbalsīgi lēmusi, ka šis dokuments ir jāvirza Saeimā apstiprināšanai otrajā, galīgajā, lasījumā.

Lūdzu, godājamie kolēģi, atbalstiet Ārlietu komisijas viedokli!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas valdības un Armēnijas Republikas valdības līgumu par sadarbību cīņā pret terorismu, organizēto noziedzību un nelegālu narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru apriti un citiem noziedzīgiem nodarījumiem” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Latvijas Republikas Zemessardzes likums”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Likumprojekts „Latvijas Republikas Zemessardzes likums”, trešais lasījums. Saņemts 51 priekšlikums un izskatīts komisijas sēdē 21.aprīlī.

1. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. 3. - aizsardzības ministra Lieģa priekšlikums. Priekšlikums ir atbalstīts un iekļauts 4. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. 5. - deputāta Dalbiņa priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. 6. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. 7. - aizsardzības ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. 8. - aizsardzības ministra priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalstīja un iekļāva savā - 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 9. - komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. 10. - aizsardzības ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. 11. - aizsardzības ministra priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalstīja, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. 12. - deputāta Dalbiņa priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. 13. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalstījusi, attiecīgi mainot turpmāko numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 14. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. 15. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. 16. - aizsardzības ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 17. - aizsardzības ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 18. - aizsardzības ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 19. - aizsardzības ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 20. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. 21. - aizsardzības ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. 22. - aizsardzības ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. 23. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. 24. - aizsardzības ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. 25. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalstījusi un iekļāvusi savā - 28.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 26. - aizsardzības ministra priekšlikums. Arī šo priekšlikumu komisija ir atbalstījusi un iekļāvusi savā - 28.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 27. - aizsardzības ministra priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 28. - komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. 29. - aizsardzības ministra priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 30. - aizsardzības ministra priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalstījusi un iekļāvusi savā - 35.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 31. - aizsardzības ministra priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 35.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 32. - aizsardzības ministra priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 35.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. 33. - Saeimas Juridiskā priekšlikums. Arī šo priekšlikumu komisija ir atbalstījusi un iekļāvusi savā - 35.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 34. - aizsardzības ministra priekšlikums. Arī tas atbalstīts un iekļauts 35.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. Beidzot 35. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. 36. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. 37. - aizsardzības ministra priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. 38.- atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. 39. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. 40. - aizsardzības ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. 41.- aizsardzības ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. 42. - aizsardzības ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. 43. - aizsardzības ministra priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 44. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 44. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. 45. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. 46. - aizsardzības ministra priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. 47. - aizsardzības ministra priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. 48. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. 49. - aizsardzības ministra priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. 50. - aizsardzības ministra priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. Un 51. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Latvijas Republikas Zemessardzes likums” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Likumprojekta otrajam lasījumam saņemts viens priekšlikums, kas izskatīts komisijas sēdē.

Priekšlikumu iesniedza iekšlietu ministre Linda Mūrniece. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā” (dokumenta reģistrācijas Nr.1670/Lp9). Skatīsim šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Juridiskā komisija noteiktajā priekšlikumu iesniegšanas laikā saņēma vienu priekšlikumu, un šo priekšlikumu par likumprojektu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Priekšlikums attiecas uz likuma 11.pantu. Juridiskais birojs ierosina to papildināt ar jaunu punktu. Juridiskā komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Muižniece. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

V.Muižniece. Paldies.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Centrālo vēlēšanu komisiju””, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” (dokumenta reģistrācijas Nr.1706/Lp9). Izskatīsim šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Juridiskā komisija trešajam lasījumam ir saņēmusi tikai vienu priekšlikumu. Šo priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs par likuma 13.pantu, veicot šeit precizējumu terminoloģijā. Juridiskā komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Muižniece. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījums Sodu reģistra likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Likumprojekts „Grozījums Sodu reģistra likumā” paredz, ka Sodu reģistrā tiek iekļautas lēmumā par administratīvā soda uzlikšanu minētās ziņas par personai veikto alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes konstatējošo pārbaudi un iestādi, kas to noteikusi. Tādējādi tiks nodrošināta vienota ziņu uzskaite par personai veikto alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes konstatējošo pārbaudi un tiks atvieglota pārbaudei iztērēto līdzekļu atgūšanas procedūra.

Komisija likumprojektu izskatīja savā sēdē. Komisijas vārdā aicinu to pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Sodu reģistra likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 13.maijs.

Sēdes vadītājs. 13.maijs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Roze.

M.Roze (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” (Nr.1746/Lp9).

Uz otro lasījumu ir saņemti astoņi priekšlikumi, kuri tika izskatīti komisijas sēdē un guva atbalstu.

1. - zemkopības ministra Dūklava priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Roze. 2. - zemkopības ministra Dūklava priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Roze. 3. - zemkopības ministra Dūklava priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Roze. 4. - zemkopības ministra Dūklava priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Roze. 5. - zemkopības ministra Dūklava priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Roze. 6. - zemkopības ministra Dūklava priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Roze. 7. - zemkopības ministra Dūklava priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Roze. 8. - zemkopības ministra Dūklava priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Roze. Līdz ar to visi priekšlikumi ir atbalstīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

M.Roze. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 13.maijs.

Sēdes vadītājs. 13.maijs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums Slīteres nacionālā parka likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Roze.

M.Roze (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1729/Lp9 - „Grozījums Slīteres nacionālā parka likumā”.

Komisija uz otro lasījumu priekšlikumus nav saņēmusi un atbalsta likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Slīteres nacionālā parka likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

M.Roze. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 13.maijs.

Sēdes vadītājs. 13.maijs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi DNS nacionālās datu bāzes izveidošanas un izmantošanas likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Likumprojekts „Grozījumi DNS nacionālās datu bāzes izveidošanas un izmantošanas likumā” paredz precizēt likuma mērķi. Tie paredz, ka DNS nacionālā datu bāze izmantojama arī pazudušu personu meklēšanā un neatpazītu līķu materiāla identificēšanā, kā arī paredz precizēt DNS nacionālajā datu bāzē iekļaujamās informācijas apjomu gadījumos, ja bioloģiskās izcelsmes pēdas izņemtas notikuma vietā un ir veikta DNS ekspertīze, precizēt kārtību, kādā DNS nacionālajā datu bāzē iekļautā informācija tiek sniegta ārvalstu tiesībaizsardzības iestādēm, un precizēt DNS profilu un ziņu glabāšanas termiņu DNS nacionālajā datu bāzē.

Komisija šo likumprojektu izskatīja savā 28.aprīļa sēdē, un es komisijas vārdā aicinu likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi DNS nacionālās datu bāzes izveidošanas un izmantošanas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 13.maijs.

Sēdes vadītājs. 13.maijs. Deputāti neiebilst.

Godātie kolēģi! Līdz pārtraukumam mums ir atlikušas 2 minūtes.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu priekšlikumu turpināt sēdi bez pārtraukuma, līdz būs izskatīta visa darba kārtība. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Sēde tiek turpināta bez pārtraukuma.

Turpināsim ar nākamo darba kārtības punktu - likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu””, otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Silva Bendrāte.

S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).

Likumprojekts „Par valsts sociālo apdrošināšanu” (dokumenta Nr.5880). Otrajam lasījumam Sociālo un darba lietu komisija ir saņēmusi četrus priekšlikumus.

Atgādināšu, ka šis likumprojekts sakārtos darba attiecības cietumā, un, ja ieslodzītais ir strādājis, tad viņam tiek paredzēta arī kāda noteikta sociālā aizsardzība.

Tātad 1. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Tas ir redakcionālas dabas un ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Bendrāte. 2. - tieslietu ministra vietā iesniegtais labklājības ministra Ulda Auguļa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Bendrāte. Tieši tāpat tieslietu ministra vietā labklājības ministra Ulda Auguļa iesniegtais 3.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Bendrāte. Un 4. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts un līdz ar to ir paredzēts, ka šis likums varētu stāties spēkā šā gada 1.septembrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Bendrāte. Lūdzu atbalstīt otrajā lasījumā likumprojektu „Par valsts sociālo apdrošināšanu”.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

S.Bendrāte. Priekšlikumus varat iesniegt līdz 14.maijam.

Sēdes vadītājs. 14.maijs. Deputāti piekrīt.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””, otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Skatīsim dokumentu „Grozījums likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””.

Sociālo un darba lietu komisija ir saņēmusi sešus priekšlikumus. Tie visi tika cītīgi izdiskutēti, un rezultāts ir šāds.

1. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts. Lūgums to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Bērziņš. 2.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Bērziņš. 3.priekšlikums. Atbalstīts. Lūdzam arī Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Bērziņš. 4. - izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Bērziņš. 5. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Bērziņš. 6.priekšlikums. Atbalstīts. Lūgums atbalstīt arī 6.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Bērziņš. Šajā sakarā ir lūgums atbalstīt kopumā šo likumprojektu „Grozījums likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Bērziņš. 14.maijs.

Sēdes vadītājs. 14.maijs. Deputāti neiebilst.

A.Bērziņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījums Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Māris Grīnblats.

 

M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Likumprojekts ir iesniegts, lai izpildītu Satversmes tiesas šā gada februāra spriedumu un novērstu to netaisnību, kas... Kā spriedumā atzīts, šā likuma pārejas noteikumu pirmais teikums ir pretrunā ar Satversmes 91.pantu. Tātad šis grozījums ļaus ar šā gada 1.jūliju pārrēķināt invaliditātes pensijas un apgādnieka zaudējuma pensijas, kuras piešķirtas vēl līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai.

Komisija aicina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā”! Balsosim par steidzamību. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

M.Grīnblats. Komisija aicina to pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma datumu.

M.Grīnblats. Komisija aicina iesniegt priekšlikumus līdz 7.maijam. Otrais lasījums - 13.maijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Tātad 7.maijs - priekšlikumu iesniegšanas termiņš, otrais lasījums - 13.maijā. Paldies.

Likumprojekts „Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Sarmīte Ķikuste.

S.Ķikuste (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu „Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”. Komisija ir saņēmusi otrajam lasījumam astoņpadsmit priekšlikumus.

1. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste. 2.priekšlikums. Iesnieguši deputāti Latkovskis, Čepāne, Štokenbergs, Aleksandrovs un Seile. Komisijas viedoklis - neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Pirmkārt, gan šis priekšlikums, gan arī nākamie priekšlikumi, kur tiek runāts par attiecīgo naudas summu samazinājumu, mums jāskata kontekstā ar jaunumu likumprojektā, proti, ar valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām.

Un, otrkārt, mums būtu noteikti jāvērtē, kādā veidā šie līdzekļi tiek kontrolēti, proti, lai būtu efektīva kontrole šajā jomā. Mēs redzam, ka saskaņā ar pašlaik spēkā esošo regulējumu partijas biedra iestāšanās nauda... biedra naudas un biedra dāvinājumu apmērs nevar pārsniegt 18 tūkstošus. Kā jūs redzat, mēs piedāvājam priekšlikumu, lai šī naudas summa tiktu samazināta uz pusi. Un kāpēc? Tāpēc, ka... Es gribu atlikušajās minūtēs jūs iepazīstināt gan ar kompetentu ekspertu slēdzieniem par šīm lietām, gan arī ar to, kas saistībā ar šīm Saeimas vēlēšanām teikts Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta spriedumā par šīm lietām. Proti, visupirms es gribu teikt, ka Administratīvo lietu departaments spriedumā par šīs Saeimas vēlēšanām ir atzinis, ka vēlēšanu norisē tika pārkāptas Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma normas, bet valsts institūcijas neveica pasākumus šo pārkāpumu novēršanai, un valsts nav radījusi mehānismu, kas ļautu šādus un līdzīgus pārkāpumus savlaicīgi novērst, neradot draudus tiesisku vēlēšanu norisei. Turklāt modernā, demokrātiskā valstī vēlēšanas nevar būt tiešā veidā atkarīgas no finansējuma apmēra. Un, kā jūs zināt, tika pieņemts blakuslēmums...

Tas būtu par tiesu.

Pagājušā gada vasarā, jūlijā, Bīriņos notika konstitucionālās politikas seminārs, kurā piedalījās ļoti kompetenti speciālisti: visupirms eksperti, zinātnieki, tad administratīvo tiesu tiesneši un arī Satversmes tiesas tiesneši. Šis seminārs bija veltīts demokrātisku, brīvu vēlēšanu priekšnoteikumiem.

Tika uzsvērts, es citēšu, ko teica Levita kungs (tas ir publicēts arī juridiskajā literatūrā), proti: „Vēlēšanas, kuru rezultātus būtiski ietekmē negodīga konkurence, nav uzskatāmas par brīvām. Negodīgas konkurences līdzekļi galvenokārt ir vērsti uz pastiprinātu pieeju vēlētājiem caur masu medijiem un dažādiem citiem pasākumiem, kas naudas vai citu resursu trūkuma dēļ nav pieejami konkurentiem. Un tādā veidā attiecīgais politiskais spēks var pastiprināti ietekmēt vēlētāju nevis ar savu racionālo argumentu kvalitāti, kā to prasītu demokrātijas teorija, bet gan ar savu argumentu prezentācijas kvantitāti.” Un proti: „Tātad visiem politiskajiem spēkiem ir jānodrošina adekvātas un vienlīdzīgas iespējas prezentēt savus argumentus vēlētājiem. Prezentācijas apjoms nedrīkst būt primāri atkarīgs no attiecīgā politiskā spēka finansiālajiem resursiem, kurus veidotu galvenokārt lielie ziedotāji. Un tādā veidā demokrātija, tautas vara, pārvērstos par plutokrātiju, tas ir, naudas varu.”

Mēs, protams, ejam šīs te plutokrātijas virzienā diemžēl, jo mēs zinām, ka katrai partijai var ziedot saskaņā ar šo likumu 570 tūkstošus latu. Šeit tiek piedāvāts, no ekspertu viedokļa, ka vajadzētu, iespējams, paredzēt šo 18 tūkstošu vietā vienai personai, ja runājam par politiskās partijas biedru, vidējo atalgojumu valstī, taču, protams, nepastāvot efektīvai kontrolei... Es esmu runājusi arī ar jums, kolēģi, par to, ka šie 18 tūkstoši dažkārt vai šie 9 tūkstoši, kā mēs to piedāvājam, būs vien fikcija, proti, ja viens bagāts cilvēks, kuru mēs mēdzam saukt par oligarhu, paņems skaidrā naudā 100 tūkstošus un sadalīs šos 100 tūkstošus „uz galviņām”. To izkontrolēt praktiski gandrīz ir neiespējami, jo tas notiek parasti zem četrām acīm, un neviens - ne KNAB, ne SAB - tur klāt stāvēt nevar.

Protams, tas ir viens no iemesliem, kāpēc jūs noteikti teiksiet, ka šeit pirms vēlēšanām tik īsā laikā nekas nav jāmaina, bet, ņemot vērā tomēr mūsu valsts ekonomisko situāciju, kādā mēs pašlaik atrodamies, padomāsim, vai tiešām šis ierosinājums nav pamatots, un padomāsim, vai nevajadzētu samazināt vēlētāju smadzeņu skalošanu ar tik ārkārtīgi lielu naudu.

Paldies jums par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Ainaram Latkovskim.

A.Latkovskis (frakcija „Jaunais laiks”).

Kolēģi! Pavisam īsi. Es tikai atgādināšu, ka šie grozījumi ir mērķēti uz tām normām - un ne tikai šis priekšlikums, bet arī citi, ko esmu iesniedzis un parakstījis arī es... tie ir tēmēti uz tām normām, kuras savā laikā šeit Saeima pieņēma vēl tā sauktajos treknajos gados, kad inflācija bija burtiski Latvijas ikdiena. Tieši tad tika piesaistīti palielināti koeficienti, tika palielinātas summas, ko var iemaksāt, ziedot politiskajām partijām, tika palielinātas summas, ko var tērēt vēlēšanām. Bet mēs zinām, ka šī ikdiena jau vairāk nekā divarpus gadus ir garām. Mēs pašlaik jau runājam vairāk par lielāko deflāciju Eiropā, nevis vairs par inflāciju.

Līdz ar to, ja jau toreiz Saeima bija gatava šo normu labot un pieskaņoties toreizējai realitātei, tad arī šodien jāatzīst, ka ir pavisam cita realitāte, kuru mēs diemžēl negribam ieraudzīt, vismaz attiecībā uz šo likumu.

Tātad padomāsim! Ja toreiz mēs bijām gatavi grozīt, tad arī tagad ir pienācis laiks grozīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).

Cienītais priekšsēdētāj! Kolēģi! Es netaisos ne oponēt, ne strīdēties ar iepriekšējiem runātājiem, ne arī aizstāvēt vienas vai otras normas noraidījumu, ko viņi ir iesnieguši. Es tikai gribu vērst uzmanību uz to, kā mēs piegājām šim likumam komisijā un kāpēc nav atbalstīti ļoti daudzi šie priekšlikumi, ko es tomēr atļaušos nosaukt jau par priekšvēlēšanu kampaņas uzsākšanu, jo tā zināmā mērā ir mērīšanās - kurš mazākus griestus pieteiks (No zāles dep. J.Dobelis: „Kuram mazāks?”), tas būs labāks. Ja vispār par brīvu - tas vēl labāks, un tā tālāk.

Mēs saņēmām no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja ļoti daudz priekšlikumu, kuru ļoti liela daļa bija ārkārtīgi vajadzīgi precizējumi, kas būtu jāizdara jau uz šīm vēlēšanām. Tas ir vairāk tehnisks jautājums, bet acīmredzot arī tas ir būtisks. Un mēs komisijā vienojāmies, un tāpēc atbalsts netika dots tam, par ko jūs runājāt, un arī nākamajiem griestu jautājumiem. Tikai tāpēc, ka tad mēs šobrīd ieslīgtu ļoti garās, nebeidzamās debatēs. Un šādas lietas nedara, par trīs vai piecu deputātu priekšlikumu balsojot, - un uz priekšu! Šādu lietu izskatīšanai tiek dibinātas darba grupas un tiek pieaicināti eksperti. Un kāpēc? Protams, var arī pazemināt pastāvošos finansējuma griestus, var samazināt iemaksu, bet tādā gadījumā uz šo ir jāskatās ārkārtīgi kompleksi.

Vēl viena diskusija nemaz nav sākusies - diskusija par bezmaksas laiku vai par kaut kādu noteiktu laiku televīzijā vai radio, kā tas ir citās valstīs ar analogiem... kā citādāk var paust... kā iet pie vēlētājiem... Es gribu teikt, ka tas ir ļoti komplekss un smags darbs un ka nevar vis tā - ar piecu deputātu priekšlikumu iebalsot, lai mēs pamērītos, kurš tagad nu parādīs tautai, ka mazāk tie politiķi maksās.

Tāpēc es aicinu tomēr nesabojāt šo likumprojektu ar balsojumiem par tām normām, kuras nevar iebalsot tā, uz „urrā”, pēdējā mēnesī, pirms kampaņa vispār ir sākusies. Tas nav īsti nopietni. Un aicinu atbalstīt to, ko ir atbalstījusi komisija, un iet uz priekšu, un pieņemt tās normas... Visas tās komisijas normas, starp citu, ir ņemtas no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšlikumiem, kā precizēt vēlēšanu kampaņas norisi.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputāte Ķikuste vēlas ko piebilst? Nevēlas neko piebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputātu Latkovska, Čepānes, Štokenberga, Aleksandrova un Seiles priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 43, atturas - 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Ķikuste. 3. - partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums. Neatbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tas ir analoģisks. Vai kāds uzstāj uz balsojumu? (No zāles: „Balsot!”) Deputāts Ābiķis uzstāj uz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 44, atturas - 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Ķikuste. 4.priekšlikumu iesnieguši deputāti Latkovskis, Čepāne, Štokenbergs, Aleksandrovs un Seile. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? (No zāles: „Balsot!”) Deputāti tomēr prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Latkovska, Čepānes, Štokenberga, Aleksandrova un Seiles priekšlikumu! (No zāles dep. J.Dobelis: „Kurš idiņš prasa balsojumu?”) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 39, atturas - 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dobeļa kungs! Man jums jāteic, ka no vietas izsaucieni ir atļauti, bet tomēr jūs šobrīd pārkāpjat Saeimas deputātu ētikas kodeksu.

Turpinām ar 5.priekšlikumu.

S.Ķikuste. 5. - partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 44, atturas - 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Ķikuste. 6. - partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Atbalstīts, bet redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Ķikuste. 7. - deputāta Mackeviča priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Anatolijam Mackevičam.

A.Mackevičs (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Latvijas Pirmā partija un partija „Latvijas Ceļš” ir par to, lai politiskās organizācijas tiktu finansētas no valsts budžeta. LPP/LC frakcija saprot, ka demokrātiskā sabiedrībā šis solis veicinās korupcijas un sponsoru ietekmes mazināšanos, tāpēc LPP/LC frakcija atbalstīs šo likumprojektu otrajā lasījumā, bet sakarā ar to, ka Latvija turpina saņemt ārvalstu kredītus un valstī trūkst naudas, LPP/LC frakcija trešajam lasījumam sagatavos priekšlikumus, kuros mēs aicināsim lemt par to, ka jaunā finansēšanas kārtība sāks darboties ar 2013.gadu, kad būs stabilizējusies ekonomiskā situācija valstī.

Bet šodien es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu par politisko organizāciju finansēšanas kārtību, par kuru iepriekšējās vēlēšanās nobalsoja vairāk par 3 procentiem vēlētāju, tāpēc ka 2 procenti ir par maz, lai politiskā organizācija tiktu finansēta no valsts budžeta.

Aicinu balsot „par”.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

S.Ķikuste. Cienījamie kolēģi! Komisijas vārdā gribu precizēt (No zāles dep. J.Dobelis: „Viss ir skaidrs!”), ka šā likuma normas tiks piemērotas, sākot ar nākamo kalendāro gadu - jau pēc 10.Saeimas vēlēšanām.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputāta Mackeviča priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 38, atturas - 23. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Ķikuste. 8. - deputāta Mackeviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Liekas, ka šis priekšlikums pēc būtības īsti vairs... Katrā ziņā neviens neiebilst, kā es saprotu, pret komisijas viedokli...

S.Ķikuste. 9. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste. 10. - deputāta Mackeviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Ķikuste. 11. - deputātu Latkovska, Čepānes, Štokenberga, Aleksandrova un Seiles priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - deputātu Latkovska, Čepānes, Štokenberga, Aleksandrova un Seiles priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 49, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Ķikuste. 12. - deputātu Latkovska un Ķikustes priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu, neskatoties uz to, ka šis priekšlikums ir analoģisks. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - deputātu Latkovska un Ķikustes priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 53, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Ķikuste. 13. - partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti vēlreiz prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. - partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 56, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Ķikuste. 14 - deputātu Latkovska, Čepānes, Štokenberga, Aleksandrova un Seiles kundzes priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. - deputātu Latkovska, Čepānes, Štokenberga, Aleksandrova un Seiles priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 55, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Ķikuste. 15. - partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. - partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 58, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Ķikuste. 16. - partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. - partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 58, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Ķikuste. 17. - finanšu ministra Repšes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste. 18. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste. Līdz ar to visi priekšlikumi likumprojektam ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 20, atturas - 4. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

S.Ķikuste. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 13.maijs.

Sēdes vadītājs. 13.maijs. Vai deputāts Ivans Klementjevs vēlas citu termiņu piedāvāt? Klementjeva kungs, jūs vēlaties runāt? Klementjeva kungs! Ivan Klementjev! Deputāt Ivan Klementjev, jūs šobrīd traucējat Saeimas sēdes darbu. (No zāles dep. I.Klementjevs: „Nevēlos!”)

Deputāts Klementjevs nevēlas neko teikt. Tātad visi piekrīt komisijas viedoklim par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Pārejam pie nākamā darba kārtības punkta. Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zemes dzīlēm”” , pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.

A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Izskatīsim likumprojektu „Grozījumi likumā „Par zemes dzīlēm””. Dokumenta numurs 5746. Pēc šiem gaisīgajiem lēmumiem par Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumu nolaidīsimies atpakaļ uz grēcīgās zemes. Vēl precīzāk sakot, pētīsim zemes dzīles.

Šo likumprojektu ir sagatavojusi Vides ministrija un iesniedzis Ministru kabinets, un daudzi jautājumi ir saskaņoti arī ar nevalstiskajām ģeologus pārstāvošajām organizācijām. Ļoti gribētos lielāku klusumu zālē, bet laikam neko nevarēs darīt...

Komisija likumprojektu ir izvērtējusi un atzinusi par pietiekami labu esam, bet gan jau būs priekšlikumi arī uz citiem lasījumiem. Es tikai gribu pateikt dažas galvenās lietas, kuru dēļ likumprojekts komisijā tika atbalstīts un kuru dēļ aicinu Saeimu atbalstīt to.

Likumprojekts precizē... šajā likumā tiek precizēta zemes dzīļu izmantošanas kārtība, un likumprojektā ir noteikts arī tas, ka attiecībā uz valsts un pašvaldību īpašumā esošām zemēm, to skaitā arī zemēm zem publiskiem ūdeņiem un jūrā, tiek noteikta īpaša licenču izsniegšanas kārtība, ja ir jāiegūst derīgie izrakteņi. Ministru kabinets nosaka arī kārtību, kā varēs novērtēt un akceptēt derīgo izrakteņu krājumus, tostarp dzeramā ūdens ieguvi. Un vēl daudzas citas labas normas. Precizēti arī kritēriji, kā atsevišķos gadījumos zemes īpašnieks savā īpašumā varēs izmantot zemes dzīles. Ne pārāk dāsni ir šie nosacījumi, bet te gaidīsim arī jūsu priekšlikumus.

Komisijas vārdā aicinu šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par zemes dzīlēm”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Seile. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās komisija iesaka priekšlikumus iesniegt līdz 20.maijam.

Sēdes vadītājs. 20.maijs. Deputāti neiebilst.

A.Seile. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais un pēdējais šodienas darba kārtības punkts - lēmuma projekts „Par likumprojekta „Pirotehnisko izstrādājumu aprites likums” (Nr.1757/Lp9) atdošanu Ministru kabinetam”.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šāgada 28.aprīļa sēdē apsprieda Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Pirotehnisko izstrādājumu aprites likums” un nonāca pie slēdziena, ka likumprojekts ir jāvērtē kā nepilnīgs. Likumprojektā nav noteiktas konkrētas atbildīgās institūcijas un nav paredzēts mehānisms pirotehnisko izstrādājumu atbilstības drošības pamatprasībām kontrolei, lai aizsargātu patērētājus no nekvalitatīvu, lietotājam bīstamu pirotehnisko izstrādājumu lietošanas. Nav paredzēta arī kontrole pār pirotehnisko izstrādājumu, propelentu, ražošanas un glabāšanas noteikumu ievērošanu, kā arī nav atrisināti ar militārās pirotehnikas aprites tiesisko regulējumu saistītie jautājumi.

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, komisija uzskata, ka likumprojekts nav konceptuāli atbalstāms un ir atdodams Ministru kabinetam pārstrādāšanai.

Aicinu atbalstīt komisijas sagatavoto lēmuma projektu „Par likumprojekta „Pirotehnisko izstrādājumu aprites likums” (Nr.1757/Lp9) atdošanu Ministru kabinetam”.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Izskatot šo iesniegto likumprojektu, bija jānonāk pie vienas tādas ļoti jocīgas atziņas. Likumprojekts izstrādāts, lai it kā ievērotu Eiropas Komisijas direktīvas. Tad, kad es uzprasīju: „Līdz kuram datumam bija jāievēro šīs direktīvas?” - „Līdz šā gada 4.janvārim.” Šā gada 4.janvārim! Mans nākamais jautājums bija: „Cik Eiropas Savienībā ir šādu dalībvalstu, kuras ir ievērojušas šīs direktīvas?” Nevarēja man nevienu nosaukt. Nevienu! Varēja nosaukt vairākas zināmas valstis, kuras noteikti nav to ievērojušas.

Kāpēc tāda mūžīga mērkaķošanās, skraidīšana pakaļ kaut kādām direktīvām? Mēs vienmēr gribam būt acīmredzot čempioni direktīvu ievērošanā, bet neko negribam darīt, lai sekmīgāk apgūtu Eiropas doto naudu. Un tā ir ļoti būtiska lieta!

Tāpēc ir jādod atpakaļ šādi jocīgi projekti. Nedrīkst ar tādām lietām spēlēties! Jo diemžēl... Visi te runā: „Naudas trūkums! Naudas trūkums!”, bet tur, kur ir nauda, neprotam to paņemt. Tajā pašā laikā visa šī klanīšanās šo direktīvu priekšā ir vienkārši nožēlojama.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputāts Dalbiņš vēlas ko piebilst? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par likumprojekta „Pirotehnisko izstrādājumu aprites likums” (Nr.1757/Lp9) atdošanu Ministru kabinetam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 24, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Līdz ar to darba kārtība ir izskatīta.

Es informēju, ka šodien pulksten 17.00 bija paredzēta atbilžu sniegšana uz četriem deputātu jautājumiem. Uz visiem deputātu jautājumiem ir saņemtas rakstiskas atbildes. Trīs saņemtās atbildes jautājumu iesniedzējus apmierina. Līdz ar to mutvārdu atbilde uz jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei „Par izglītības eksporta veicināšanu” netiks sniegta.

Netiks sniegta mutvārdu atbilde arī uz jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par IZM attieksmi pret Pasaules Bankas prasībām un augstskolu parādsaistību segšanu no valsts budžeta līdzekļiem”, jo arī šī atbilde apmierina iesniedzējus.

Un netiks sniegta mutvārdu atbilde arī uz jautājumu finanšu ministram Einaram Repšem „Par patentmaksas piemērošanu”, jo arī šī saņemtā rakstiskā atbilde jautājuma iesniedzējus apmierina.

Savukārt jautājuma iesniedzēji, kas ir iesnieguši jautājumu izglītības ministrei Tatjanai Koķei „Par Izglītības un zinātnes ministrijas bezdarbību jautājumā par LR IZM dalību Eiropas Skolu Tīklā”, vēlas uzklausīt izglītības un zinātnes ministri, un līdz ar to uz šo jautājumu tiks sniegta atbilde pulksten 17.00.

Savukārt Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu - Kraukļa, Ārberga, Rugātes, Slaktera un Porieša - jautājumu finanšu ministram Einaram Repšem „Par dienesta automašīnu izmantošanu personiskām vajadzībām”, un šis jautājums tiks nodots finanšu ministram Einaram Repšem.

Tagad vārds paziņojumam deputātam Guntim Bērziņam.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienītie Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļi! Komisijas sēde komisijas telpās pēc piecām minūtēm. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Ventam Armandam Krauklim.

 

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde tūliņ komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Oskaram Spurdziņam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde pulksten 13.20 komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde tūlīt 106.telpā.

Un Sociālo un darba lietu komisijas sēde pulksten 13.30 Sociālo un darba lietu komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu!

Jautājums: vai deputāte Inta Feldmane vēl vēlas ko teikt, kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka? Nevēlas neko teikt.

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labrīt vai labdien, augsti godājamie deputāti! Nav reģistrējušies: Inta Feldmane... Paldies, redzu! Ina Druviete (No zāles dep. I.Druviete: „Esmu, esmu!”), Oskars Kastēns, Leopolds Ozoliņš, Baiba Rivža... Paldies, redzu! Un Inese Šlesere.

Paldies par darbu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 2010.gada 6.maija sēdi pasludinu par slēgtu.

 

 

 

SATURA RĀDĪTĀJS

9. Saeimas pavasara sesijas 5. sēde

2010. gada 6. maijā

 

Par darba kārtību
Par likumprojektu „Grozījumi Dzīvnieku barības aprites likumā” (Nr. 1779/Lp9)
(Dok. Nr. 5857, 5857A)
Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par dzīvokļa īpašumu”” (Nr. 1780/Lp9)
(Dok. Nr. 5858, 5858A)
Par likumprojektu „Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” (Nr. 1781/Lp9) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 5863, 5863A)
Priekšlikumi - dep. V.A.Krauklis (par)
- dep. S.Bendrāte (pret)
Par likumprojektu „Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 1782/Lp9) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 5874, 5874A)
Priekšlikumi - dep. V.Buhvalovs (par)
- dep. J.Dobelis (pret)
Par likumprojektu „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likumā” (Nr. 1783/Lp9)
(Dok. Nr. 5882, 5882A)
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” (Nr. 1784/Lp9)
(Dok. Nr. 5883, 5883A)
Priekšlikumi - dep. I.Pimenovs (par)
Par likumprojektu „Grozījumi Mobilizācijas likumā” (Nr. 1786/Lp9)
(Dok. Nr. 5889, 5889A)
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” (Nr. 1787/Lp9)
(Dok. Nr. 5890, 5890A)
Par likumprojektu „Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” (Nr. 1788/Lp9) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 5892, 5892A)
Priekšlikumi - dep. K.Leiškalns (par)
- dep. G.Bērziņš (pret)
Likumprojekts „Grozījumi Prokuratūras likumā” (Nr. 1791/Lp9)
(Dok. Nr. 5905)
Priekšlikums - dep. A.Štokenbergs (par)
Lēmuma projekts „Par Saeimas pārstāvja apstiprināšanu Ziemeļu Investīciju bankas Kontroles komitejā” (Nr. 924/Lm9)
(Dok. Nr. 5872)
Ziņo - dep. G.Bērziņš
Balsu skaitītāju ziņojums
Ziņo - dep. P.Tabūns
Balsu skaitītāju ziņojums (protokols Nr. 30)
Ziņo - dep. P.Tabūns
Paziņojumi - dep. I.Circene
- dep. V.A.Krauklis
Balsu skaitītāju ziņojums (protokols Nr. 31)
Ziņo - dep. P.Tabūns
Balsu skaitītāju ziņojums (protokols Nr. 32)
Ziņo - dep. P.Tabūns
Lēmuma projekts „Par Tatjanas Ivanovas iecelšanu par Daugavpils zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi” (Nr. 925/Lm9)
(Dok. Nr. 5884)
Ziņo - dep. J.Reirs
Likumprojekts „Dokumentu juridiskā spēka likums” (Nr. 1723/Lp9) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 5622)
Ziņo - dep. V.Muižniece
Likumprojekts „Grozījums Likumā par ostām” (Nr. 1740/Lp9) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 5706)
Ziņo - dep. V.A.Krauklis
Likumprojekts „Grozījumi Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības likumā” (Nr. 1766/Lp9) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 5777)
Ziņo - dep. K.Leiškalns
Likumprojekts „Grozījums Meža likumā” (Nr. 1752/Lp9) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 5742)
Ziņo - dep. A.Seile
Debates - dep. A.Seile
- dep. I.Līdaka
- dep. A.Seile
- dep. V.A.Krauklis
Likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Armēnijas Republikas valdības līgumu par sadarbību cīņā pret terorismu, organizēto noziedzību un nelegālu narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru apriti un citiem noziedzīgiem nodarījumiem” (Nr. 1667/Lp9) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 5856)
Ziņo - dep. A.Bērziņš (LPP/LC)
Likumprojekts „Latvijas Republikas Zemessardzes likums” (Nr. 1652/Lp9) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 5859)
Ziņo - dep. J.Dalbiņš
Likumprojekts „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” (Nr. 1692/Lp9) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 5879)
Ziņo - dep. J.Dalbiņš
Likumprojekts „Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā” (Nr. 1670/Lp9) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 5885)
Ziņo - dep. V.Muižniece
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” (Nr. 1706/Lp9) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 5886)
Ziņo - dep. V.Muižniece
Likumprojekts „Grozījums Sodu reģistra likumā” (Nr. 1759/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 5765, 5871)
Ziņo - dep. J.Dalbiņš
Likumprojekts „Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” (Nr. 1746/Lp9) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 5873)
Ziņo - dep. M.Roze
Likumprojekts „Grozījums Slīteres nacionālā parka likumā” (Nr. 1729/Lp9) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 5875)
Ziņo - dep. M.Roze
Likumprojekts „Grozījumi DNS nacionālās datu bāzes izveidošanas un izmantošanas likumā” (Nr. 1750/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 5740, 5878)
Ziņo - dep. J.Dalbiņš
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nr. 1727/Lp9) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 5880)
Ziņo - dep. S.Bendrāte
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” (Nr. 1716/Lp9) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 5881)
Ziņo - dep. A.Bērziņš (ZZS)
Likumprojekts „Grozījums Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā” (Nr. 1773/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 5818, 5888)
Ziņo - dep. M.Grīnblats
Likumprojekts „Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” (Nr. 1697/Lp9) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 5891)
Ziņo - dep. S.Ķikuste
Debates - dep. I.Čepāne
- dep. A.Latkovskis
- dep. M.Kučinskis
- dep. A.Mackevičs
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zemes dzīlēm”” (Nr. 1753/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 5746, 5895)
Ziņo - dep. A.Seile
Lēmuma projekts „Par likumprojekta „Pirotehnisko izstrādājumu aprites likums” (Nr.1757/Lp9) atdošanu Ministru kabinetam” (Nr. 926/Lm9)
(Dok. Nr. 5893)
Ziņo - dep. J.Dalbiņš
Debates - dep. J.Dobelis
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Informācija par deputātu V.A.Kraukļa, M.Ārberga, A.Rugātes, A.Slaktera un J.Porieša jautājumu finanšu ministram Einaram Repšem „Par dienesta automašīnu izmantošanu personiskajām vajadzībām” (Nr.  214/J9)
Paziņojumi
- dep. G.Bērziņš
- dep. V.A.Krauklis
- dep. O.Spurdziņš
- dep. A.Bērziņš (ZZS)
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs A.Klementjevs

 

 

Balsojumi

Datums: 06.05.2010 09:02:57 bal001
Par - 47, pret - 13, atturas - 21. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta "Grozījumi Prokuratūras likumā" (1791/Lp9), nodošana komisijām, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 06.05.2010 09:11:44 bal002
Par - 36, pret - 42, atturas - 15. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā (1781/Lp9), nodošana komisijām

Datums: 06.05.2010 09:18:16 bal003
Par - 24, pret - 63, atturas - 6. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Izglītības likumā (1782/Lp9), nodošana komisijām

Datums: 06.05.2010 09:31:53 bal004
Par - 39, pret - 36, atturas - 15. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību (1788/Lp9), nodošana komisijām

Datums: 06.05.2010 09:38:05 bal005
Par - 52, pret - 12, atturas - 26. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Prokuratūras likumā (1791/Lp9), nodošana komisijām

Datums: 06.05.2010 10:34:53 bal006
Balsošana ar vēlēšanu zīmēm (atkārtots balsojums).
Balsošanas motīvs: Par Saeimas pārstāvja apstiprināšanu Ziemeļu Investīcijas bankas Kontroles komitejā (924/Lm9)

Datums: 06.05.2010 11:12:17 bal007
Balsošana ar vēlēšanu zīmēm (atkārtots balsojums).
Balsošanas motīvs: Par Saeimas pārstāvja apstiprināšanu Ziemeļu Investīciju bankas Kontroles komitejā (924/Lm9)

Datums: 06.05.2010 11:46:58 bal008
Balsošana ar vēlēšanu zīmēm
Par - 47, pret - 35.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas pārstāvja apstiprināšanu Ziemeļu Investīciju bankas Kontroles komitejā (924/Lm9)

Datums: 06.05.2010 11:48:51 bal009
Slēgtais balsojums
Par - 74, pret - 11, atturas - 2. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par Tatjanas Ivanovas iecelšanu par Daugavpils zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi (925/Lm9)

Datums: 06.05.2010 11:54:04 bal010
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Dokumentu juridiskā spēka likums (1723/Lp9), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.05.2010 11:54:53 bal011
Par - 65, pret - 15, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījums Likumā par ostām (1740/Lp9), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.05.2010 11:56:29 bal012
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības likumā (1766/Lp9), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.05.2010 12:02:43 bal013
(atkartots balsojums).
Par - 40, pret - 9, atturas - 31. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījums Meža likumā (1752/Lp9), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.05.2010 12:03:12 bal014
Par - 42, pret - 13, atturas - 31. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījums Meža likumā (1752/Lp9), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.05.2010 12:07:49 bal015
Par - 2, pret - 10, atturas - 74. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījums Meža likumā (1752/Lp9), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.05.2010 12:09:34 bal016
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījums Meža likumā (1752/Lp9), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.05.2010 12:11:16 bal017
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Armēnijas Republikas valdības līgumu par sadarbību cīņā pret terorismu, organizēto noziedzību un nelegālu narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru apriti un citiem noziedzīgiem ... (1667/Lp9), 2.lasījums

Datums: 06.05.2010 12:18:04 bal018
Par - 79, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Latvijas Republikas Zemessardzes likums (1652/Lp9), 3.lasījums

Datums: 06.05.2010 12:19:16 bal019
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā (1692/Lp9), 3.lasījums

Datums: 06.05.2010 12:20:25 bal020
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā (1670/Lp9), 3.lasījums

Datums: 06.05.2010 12:21:31 bal021
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā „Par Centrālo vēlēšanu komisiju” (1706/Lp9), 3.lasījums

Datums: 06.05.2010 12:22:56 bal022
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījums Sodu reģistra likumā (1759/Lp9), 1.lasījums

Datums: 06.05.2010 12:24:35 bal023
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā (1746/Lp9), 2.lasījums

Datums: 06.05.2010 12:25:29 bal024
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījums Slīteres nacionālā parka likumā (1729/Lp9), 2.lasījums

Datums: 06.05.2010 12:27:30 bal025
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi DNS nacionālās datu bāzes izveidošanas un izmantošanas likumā (1750/Lp9), 1.lasījums

Datums: 06.05.2010 12:29:43 bal026
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (1727/Lp9), 2.lasījums

Datums: 06.05.2010 12:31:31 bal027
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” (1716/Lp9), 2.lasījums

Datums: 06.05.2010 12:32:54 bal028
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā (1773/Lp9), 1.lasījums

Datums: 06.05.2010 12:33:26 bal029
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījums Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā (1773/Lp9), 1.lasījums

Datums: 06.05.2010 12:44:03 bal030
Par - 34, pret - 43, atturas - 17. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (1697/Lp9), 2.lasījums

Datums: 06.05.2010 12:44:40 bal031
Par - 33, pret - 44, atturas - 17. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (1697/Lp9), 2.lasījums

Datums: 06.05.2010 12:45:18 bal032
Par - 33, pret - 39, atturas - 17. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (1697/Lp9), 2.lasījums

Datums: 06.05.2010 12:45:56 bal033
Par - 32, pret - 44, atturas - 16. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (1697/Lp9), 2.lasījums

Datums: 06.05.2010 12:48:46 bal034
Par - 24, pret - 38, atturas - 23. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (1697/Lp9), 2.lasījums

Datums: 06.05.2010 12:49:54 bal035
Par - 29, pret - 49, atturas - 3. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (1697/Lp9), 2.lasījums

Datums: 06.05.2010 12:50:28 bal036
Par - 30, pret - 53, atturas - 3. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (1697/Lp9), 2.lasījums

Datums: 06.05.2010 12:51:03 bal037
Par - 30, pret - 56, atturas - 2. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.13. Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (1697/Lp9), 2.lasījums

Datums: 06.05.2010 12:51:37 bal038
Par - 24, pret - 55, atturas - 2. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.14. Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (1697/Lp9), 2.lasījums

Datums: 06.05.2010 12:52:07 bal039
Par - 25, pret - 58, atturas - 1. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.15. Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (1697/Lp9), 2.lasījums

Datums: 06.05.2010 12:52:37 bal040
Par - 24, pret - 58, atturas - 1. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.16. Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (1697/Lp9), 2.lasījums

Datums: 06.05.2010 12:53:18 bal041
Par - 62, pret - 20, atturas - 4. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (1697/Lp9), 2.lasījums

Datums: 06.05.2010 12:56:45 bal042
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm” (1753/Lp9), 1.lasījums

Datums: 06.05.2010 13:00:34 bal043
Par - 63, pret - 24, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta “Pirotehnisko izstrādājumu aprites likums” (Nr.1757/Lp9) atdošanu Ministru kabinetam (926/Lm9)

 




Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem

2010.gada 6.maijā


Atbilžu satura rādītājs

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

 

Sēdes vadītājs. Labdien! Sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.

Šodien bija paredzēts sniegt atbildes uz četriem deputātu jautājumiem.

Uz visiem četriem deputātu jautājumiem ir saņemtas ministru rakstveida atbildes. Trīs saņemtās rakstveida atbildes no četrām deputātus, kuri ir iesnieguši jautājumus, pilnībā apmierina. Līdz ar to viņi uzskata, ka nav nepieciešams saņemt vēl arī papildu informāciju mutvārdos.

Līdz ar to mutvārdu atbilde uz deputātu Plinera, Buhvalova, Buzajeva, Sokolovska un Mitrofanova jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei „Par izglītības eksporta veicināšanu” netiks sniegta, jo, kā es jau teicu, rakstiskā atbilde apmierina jautājuma iesniedzējus.

Tāpat netiks sniegta arī mutiska atbilde uz deputātu Dukšinska, Aizbalta, Feldmanes, Mackeviča un Baštika jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par Izglītības un zinātnes ministrijas attieksmi pret Pasaules Bankas prasībām un augstskolu parādsaistību segšanu no valsts budžeta līdzekļiem”, jo arī uz šo jautājumu atbilde, ko Ministru prezidents bija lūdzis sagatavot izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei, apmierina jautājuma iesniedzējus.

Un netiks sniegta arī mutvārdu atbilde uz deputātu Fjodorova, Ribakova, Tutina, Urbanoviča, Agešina, Golubova, Vidavska, Mirska, Rubika un Pimenova jautājumu finanšu ministram Einaram Repšem „Par patentmaksas piemērošanu”, jo arī uz šo jautājumu saņemtā rakstveida atbilde jautājuma iesniedzējus apmierina.

Savukārt ceturtais šodien izskatāmais jautājums, kurš arī bija adresēts izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei „Par Izglītības un zinātnes ministrijas bezdarbību jautājumā par LR IZM dalību Eiropas Skolu Tīklā” un kuru iesnieguši deputāti Pimenovs, Klementjevs, Agešins, Ribakovs un Zemļinskis, šodien tiks izskatīts vēl papildus, jo deputāti vēlas saņemt papildu informāciju jau saņemtajai rakstiskajai atbildei.

Es atgādinu, ka saskaņā ar Saeimas kārtības rulli, ja ministres kundze vēlas kaut ko papildināt pie jau sniegtās rakstveida atbildes, viņai ir divas minūtes laika šai papildu informācijas sniegšanai, bet, ja gadījumā ministre pēc savas iniciatīvas nevēlas neko teikt, tad tādā gadījumā jautājuma iesniedzējiem ir tiesības uzdot papildjautājumus: divus papildjautājumus var uzdot kāds no iesniedzējiem un vēl trīs papildjautājumus var uzdot citi deputāti... Es saprotu, ka deputāts Orlovs, kurš nav jautājuma iesniedzēju sarakstā, līdz ar to var uzdot jautājumus pēc tam, kad Pimenova kungs būs uzdevis savus divus jautājumus... tātad būs izmantojis savas divas iespējas.

Jautājums ministres kundzei: vai jūs vēlaties kaut ko vēl piebilst?

T.Koķe (izglītības un zinātnes ministre).

Labvakar, godātais sēdes vadītāj! Cienījamie deputāti! Es vēlos papildināt vēstules tekstu ar dažām detaļām, pirmām kārtām pasvītrojot to, ka Latvijas līdzdalība Euroschool Network nav bijusi manā tiešajā politiskajā darba kārtībā, jo pašreiz Eiropas struktūrfondi ir pavēruši ļoti plašas iespējas informatīvo tehnoloģiju attīstībai skolās, un līdz ar to mēs vairs nemeklējam kādas papildu iespējas jaunos tīklos.

Tajā pašā laikā es gribu teikt, ka gada sākumā, janvārī, valsts sekretārs Mareks Gruškevics Londonā bija konferencē, kas veltīta skolu informatizācijas jautājumiem, un līdz ar to vadības 19.janvāra sēdē viņš ir aktualizējis jautājumu par to, kāpēc Latvija nav iesaistījusies šajā Skolu tīklā, par ko mēs arī saņēmām... Janvāra beigās mēs sniedzām skaidrojumu - un par to es esmu arī rakstījusi jums adresētajā vēstulē -, ka līdzdalība šajā tīklā prasa ikgadējo maksu 30 000 eiro apmērā, un turklāt arī par atsevišķām aktivitātēm vēl vismaz 15-25 procentus no šīs summas kā papildmaksājumus.

Tomēr es gribu teikt, ka Izglītības un zinātnes ministrija, protams, meklēs iespējas un vienmēr aicinās skolas dažādot savu sadarbību virtuālajā vidē ar citiem iespējamajiem šiem tīkliem. Bet pašreiz es nevaru teikt, ka mēs savā ministrijā varam atrast līdzekļus, lai iekļautos šajā Skolu tīklā.

Sēdes vadītājs. Paldies ministres kundzei.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Pimenovam!

I.Pimenovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Ministres kundze! Kaut mēs visi tagad šeit esošie ievērojam zināmu procedūru, mēs pateicamies jums par to, ka atnācāt uz Saeimu un tagad piedalāties mūsu sarunā. Tas ir ļoti svarīgi, jo tā nav vienkārši interese. Tā ir, kā mēs uzskatām, tiešām nepieciešamība saprast, kā tad Izglītības un zinātnes ministrija veido savu politiku attiecībā uz izglītības sistēmas kvalitātes uzlabošanu. Un mēs saskatām, ka tieši sadarbība ar Eiropas Savienību dod mums tādas iespējas un kapacitātes, kādas līdz šim nav bijušas.

Savā atbildē uz mūsu jautājumu par Latvijas nepiedalīšanos Eiropas Skolu sadarbības tīklā jūs uzsvērāt, ka dziļi izprotat nepieciešamību un būtiskos ieguvumus no Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas dalības Eiropas Skolu sadarbības tīklā. Un jūs arī tikko to apliecinājāt. Un tomēr jūs sakāt, ka līguma parakstīšanas procesa uzsākšana ar šo tīklu nav ministrijas darba kārtībā, kā galveno iemeslu šai pretrunai minot pašreizējo ekonomisko situāciju.

Bet, Koķes kundze, Eiropas Skolu sadarbības tīkls jau nepastāv pirmo gadu! Tam ir jau vairāk nekā desmit gadu ilga vēsture...

Sēdes vadītājs. Pimenova kungs, es atvainojos! Saeimas kārtības rullis paredz jautājuma uzdošanai vienu minūti. Jūs šobrīd esat pusminūti jau pārtērējis. Man lūgums uzdot konkrētu jautājumu, jo šobrīd jūs vairāk nodarbojaties ar paziņojuma sniegšanu, bet, lūdzu, uzdodiet jautājumu!

I.Pimenovs. Paldies. Es nezināju, ka man ir tikai minūte jautājumam. Es to ņemu vērā...

Sēdes vadītājs. Saeimas kārtības rullis ir pieņemts diezgan sen jau...

I.Pimenovs. Paldies! Es pieņemu jūsu pārmetumu. Es pieņemu to un mēģināšu sekot jūsu norādījumam.

Tātad es gribu pateikt, ka visu šo laiku mūsu ministrija saņēmusi vairākkārt ielūgumus pievienoties šim tīklam, taču šie ielūgumi tika ignorēti. Tāpēc mūs neapmierina jūsu atbildē atsauce uz pašreizējo ekonomisko situāciju. Mēs saskatām tādā attieksmē politiskas gribas trūkumu dalībai vienīgajā Eiropas izglītības ministriju sadarbības organizācijā. Šī attieksme ir parādījusies nevis ar finanšu krīzes sākšanos, bet jau sen.

Tātad - kāpēc?

Sēdes vadītājs. Paldies.

Ministres kundze, jums ir divas minūtes atbildei.

T.Koķe. Pimenova kungs, es tomēr gribu uzsvērt, ka patiešām mēs ministrijas arhīvos atradām šo saraksti, kura notiek jau no 2005.gada, kura faktiski 2005.gada nogalē tika uzsākta. Un 2006.gada sākumā tika pārtraukta šī sarakste. Taču es gribu teikt, ka kopš 2005.gada ir unikāla iespēja Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij piedalīties struktūrfondos. Un mums struktūrfondi - gan 2004.-2006.gada, gan it īpaši tagadējie, 2007.-2013.gada, - paver milzīgas skolu informatizācijas iespējas, kuras arī pilnā mērā tiks un tiek izmantotas. Savukārt iekļaušanās vienā vai otrā virtuālajā tīmeklī ir katras skolas, universitātes, zinātniskā institūta brīva izvēle. Koordinēt to valsts pārvaldei šodien, šīs ļoti, ļoti piepildītās digitālās pasaules apstākļos, varbūt arī vairs nav tik aktuāli, kā tas bija 2005.gadā.

Bet es vēlreiz atkārtoju, ka mēs... Paldies jums par aktualizāciju. Es vēlreiz pārliecināšos par Euroschool Network lietderību, un iespējams - iespējams! -, ka mēs meklēsim 2011.gada budžetā, ja tas nebūs ar milzīgiem samazinājumiem, šādu iespēju parakstīt dalības līgumu. Iespējams!

Sēdes vadītājs. Paldies ministres kundzei par atbildi.

Pimenova kungs, jums ir iespēja uzdot vēl vienu papildu jautājumu. Jums ir vēl viena minūte, lai uzdotu jautājumu.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Pimenovam!

I.Pimenovs. Pateicos.

Jūs uzsvērāt, ka Izglītības un zinātnes ministrijas saskaņojums nav nepieciešams un katra skola pati var piedalīties šajā projektā. Tā jūs rakstāt savā atbildē.

Bet šinī gadījumā skola piedalās kā pilotskola un tā nevar būt par partneri konkrētajā projektā. Lai tā kļūtu par partneri, valstij jābūt tieši par šā tīkla dalībnieci. Un tātad skola nav spējīga apgūt - pat saņemt nevar, kur nu vēl apgūt! - tos līdzekļus, kurus paredz katrs konkrētais projekts.

Līdz ar to mūsu skolu, Latvijas skolu, tīkls zaudē iespējas savas kvalitātes uzlabošanai.

Vai ministrija zina šo priekšnosacījumu sadarbībai ar Eiropas Skolu sadarbības tīklu?

Sēdes vadītājs. Paldies.

Ministres kundze, jums divas minūtes atbildei.

T.Koķe. Es pieņemu, ka atbildīgie speciālisti ministrijā, protams, pilnvērtīgi pārzina jomu un zina, kādas iespējas tīkls paredz, un ir tās izvērtējuši. Kā jau es teicu, ministrijas vadības 19.janvāra sēdē mēs šo informāciju uzklausījām. Pašreiz finansiālu apsvērumu dēļ mēs neredzam iespēju to īstenot, lai gan, pēc jūsu vārdiem spriežot, tam ir ļoti liela nozīme skolu izglītības kvalitātē. Kaut gan burtiski pirms nepilna mēneša pie Valsts prezidenta bija diskusija par inovācijām izglītībā un viennozīmīgi šīs diskusijas dalībnieki uzsvēra, ka IT līdzekļi, kā arī dažādi virtuālie tīmekļi ir tikai līdzeklis. Tas nav mērķis arī saistībā ar izglītības kvalitāti.

Sēdes vadītājs. Paldies, ministres kundze.

Pimenova kungs, jūsu jautājumu limits ir izsmelts. Vai Orlova kungs vēlas uzdot kādu jautājumu?

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Orlovam. Jums ir minūte jautājumam.

V.Orlovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamā ministres kundze! Tad kā jūs varat paskaidrot to, ka kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija, kuras ir līdzīgā ekonomiskā situācijā, tomēr ir ilggadējas Eiropas Skolu sadarbības tīkla dalībnieces?

T.Koķe. Nē, nu ko es varu paskaidrot par kaimiņvalstīm? Droši vien neko. Katra valsts - katra valsts! - izvēlas savu veidu... Es vēlreiz gribu atkārtot, ka... patiešām, godātie deputāti... ka, kopš esmu ministre - no 2007.gada decembra -, politiskajā darba kārtībā man nav bijis ne stimulēt, ne noliegt šo sadarbību. Tāpēc, ja vien tā iespēja parādīsies, tad noteikti Izglītības un zinātnes ministrija darīs visu iespējamo, lai parakstītu līgumu un samaksātu dalībmaksu.

Paldies jums vēlreiz, ka vēršat manu uzmanību uz to, un es pievērsīšu tam vairāk uzmanības. Ko citu es varu atbildēt?!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vai deputātiem ir vēl kādi jautājumi? Nav.

Līdz ar to paldies Orlova kungam, paldies Pimenova kungam, paldies izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei.

Jautājumu un atbilžu sēdi pasludinu par slēgtu.

Paldies.

 

 

 




SATURA RĀDĪTĀJS

Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem

2010. gada 6. maijā

Izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes atbilde uz deputātu jautājumu „Par izglītības eksporta veicināšanu” (Nr. 210/J9)
(Atbildes dok. Nr. 5903) (Rakstiska atbilde)
Ministru prezidenta Valda Dombrovska atbilde uz deputātu jautājumu „Par IZM attieksmi pret Pasaules Bankas prasībām un augstskolu parādsaistību segšanu no valsts budžeta līdzekļiem” (Nr. 211/J9)
(Atbildes dok. Nr. 5907) (Rakstiska atbilde) (Atbildi sagatavoja izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe)
Finanšu ministra Einara Repšes atbilde uz deputātu jautājumu „Par patentmaksas piemērošanu” (Nr. 213/J9)
(Atbildes dok. Nr. 5900) (Rakstiska atbilde)
Izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes atbilde uz deputātu jautājumu „Par Izglītības un zinātnes ministrijas bezdarbību jautājumā par LR IZM dalību Eiropas Skolu Tīklā” (Nr. 212/J9)
(Atbildes dok. Nr. 5904)
Atbilde - izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe
Papildjautājums - dep. I.Pimenovs
Atbilde - izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe
Papildjautājums - dep. I.Pimenovs
Atbilde - izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe
Papildjautājums - dep. V.Orlovs
Atbilde - izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe



Frakciju viedokļi
2010.gada 6.maijā

Vadītāja. Labdien, godātie radioklausītāji! Tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles skan „Frakciju viedokļi”, un tuvākajā pusstundā Saeimas deputāti pastāstīs par šodien Saeimas sēdē skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmais šodien runās Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputāts Anatolijs Mackevičs. Lūdzu!

A.Mackevičs (LPP/LC frakcija).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē tika apskatīts likumprojekts „Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā”, kurš paredzēja Valsts kancelejas likvidēšanu, pievienojot to Tieslietu ministrijai. LPP/LC frakcijas deputāti uzskata tā: protams, publiskajā telpā ir izskanējušas dažādas problēmas, kas saistītas ar liekajiem tēriņiem Valsts kancelejā, tomēr, pēc mūsu domām, Valsts kancelejai ir jābūt. Drīzāk vēlme likvidēt šo institūciju norāda uz premjerministra nespēju atrisināt problēmas šajā iestādē. Tās darbinieku skaits ir divas reizes mazināts, un iespējams, ka Valsts kanceleja vēl būtu jāsamazina, bet par pilnīgu tās likvidāciju runa nevar būt. Ikvienā Eiropas valstī eksistē Valsts kanceleja.

Otrs, par kuru gribu jūs informēt, ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas izstrādātais likumprojekts „Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”, kuru šodien izskatīja otrajā lasījumā. Šobrīd partijas Latvijā tiek finansētas no privātpersonu finanšu un mantiskajiem līdzekļiem. Šā likumprojekta mērķis ir samazināt partiju atkarību no ziedotājiem un mazināt partiju nelikumīgu finansēšanu. Ar šo likumprojektu tiek noteikts, ka partija var tikt finansēta no valsts budžeta, ja par to iepriekšējās Saeimas vēlēšanās ir nobalsojuši vairāk par 2 procentiem vēlētāju.

Mēs, es personīgi un arī pārējie LPP/LC frakcijas deputāti, atbalstām un iesniedzām likuma grozījumus, ka, lai saņemtu valsts finansējumu, par partiju ir jābalso nevis 2 procentiem vēlētāju, bet gan 3 procentiem. Tas ierobežotu valsts atbalstu tām nelielajām partijām, kas izaugtu kā sēnes pirmsvēlēšanu laikā un tādējādi iegūtu līdzekļus no valsts, bet kas patiesībā nav darītājas.

Šādā veidā mēs varētu izsargāties no liekas valsts finansējuma izšķērdēšanas un neatbalstīt savā veidā mazo partiju biznesa projektus. Tāpat būtiski ir norādīt ierobežojumus finansējuma saņemšanai. Tāpēc tika iesniegti, pēc manām domām, būtiski grozījumi, kuros ir teikts, ka gadījumā, ja pēc startēšanas vēlēšanu apvienība vai no vairākām partijām sastāvoša politiskā organizācija sadalās, valsts budžeta finansējumu nesaņem neviena no tajā ietilpstošajām politiskajām partijām.

LPP/LC frakcijas deputāti konceptuāli pilnībā atbalsta šo likumprojektu, jo, piešķirot valsts finansējumu partijām, tiktu nodrošināta finansiālās darbības atklātība un mūsu valsts atbilstība parlamentārās demokrātijas sistēmai.

Tomēr es personīgi uzskatu - un arī pārējie LPP/LC frakcijas deputāti uzskata -, ka ir jāņem vērā ekonomiskā situācija, kāda ir mūsu valstī šobrīd, citādi izvēršas absurda situācija: Starptautiskais Valūtas fonds aizdod mums naudu, un mēs finansējam partiju darbību. Tāpēc LPP/LC frakcijas deputāti ierosina 2013.gadu kā laiku, kad likumam būtu jāstājas spēkā.

Novēlu jums labu atpūtu un labus laika apstākļus!

Paldies.

Vadītāja. Paldies Mackeviča kungam no Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.

Nākamajam vārds apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāti ir pārliecināti, ka nedrīkst pieļaut sabiedrisko pakalpojumu tarifu nepamatotu pieaugumu. Sabiedrisko pakalpojumu regulatoram ir jāpārbauda sabiedrisko pakalpojumu izdevumu nepieciešamība un pamatotība. Citādi uzņēmumiem, kuri tos sniedz, rodas iespēja paaugstināt savus administratīvos izdevumus, prasot uz to rēķina celt tarifus. Līdz ar to „Saskaņas Centrs” ierosina likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” iekļaut normu, kas prasītu pārbaudīt šādu izdevumu pamatotību. Un šodien Saeima atbalstīja apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegtā likumprojekta nodošanu komisijām.

Atgādināšu, ka Valsts kontrole ir veikusi sabiedrisko pakalpojumu regulatora darbības revīziju par laika periodu no 2008.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 30.jūnijam un ir konstatējusi, ka sabiedrisko pakalpojumu tarifu noteikšanas kārtība ir nepilnīga.

Pirmkārt, regulators nepieprasa no uzņēmumiem, kas pretendē uz tarifu paaugstināšanu, detalizētu informāciju par administratīvajiem izdevumiem, kaut arī šī izdevumu pozīcija citu starpā veido tarifu.

Otrkārt, monopoluzņēmumi tarifā iekļauj vēl vienu izdevumu pozīciju - investīciju projektus -, bet to pamatotība arī netiek pārbaudīta.

Valsts kontrole ir konstatējusi, ka atsevišķos gadījumos pēc tarifu paaugstināšanas investīciju projekti tā arī nav īstenoti, kaut gan tarifs faktiski paaugstināts, lai šādus projektus ieviestu. Apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija uzskata, ka šāda prakse ir jāpārtrauc, jo tā rada riskus tarifu nepamatotai celšanai. Mēs ierosinām likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” iekļaut normu, atbilstoši kurai regulatoram pirms tarifa paaugstināšanas jāpārbauda visu norādīto izdevumu, arī administratīvo, un investīciju pamatotība.

„Saskaņas Centrs” arī ierosina regulatoram uzlikt par pienākumu ikgadējā atskaitē Saeimai norādīt savus izdevumus, pamatot to nepieciešamību un publicēt tos savā interneta mājaslapā.

„Saskaņas Centrs” uzskata par nepieciešamu, lai likums regulatoram pieprasa, izvērtējot tarifu projektus, sadarboties ar Latvijas Patērētāju tiesību aizsardzības asociāciju, kas nodrošina sabiedrības kontroli pār sabiedriskajiem pakalpojumiem.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.

Nākamais runās partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputāts Valērijs Buhvalovs. Lūdzu!

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija piedāvāja grozījumus Izglītības likumā.

Grozījumu būtība ir vērsta uz skolas izglītības kvalitātes celšanu un zinātniskās pieejas nostiprināšanu metodisko materiālu sagatavošanā. Gribētos atgādināt, ka izglītības sistēmai būtu jābalstās uz zinātniskajām teorijām un tehnoloģijām. Pašreiz ir jaušama nopietna plaisa starp zinātni un skolas izglītības praksi. Tieši tādēļ, lai novērstu šo plaisu, mēs piedāvājam izveidot Izglītības un zinātnes ministrijas paspārnē skolas pedagoģijas zinātniskās pētniecības institūtu.

Atgādināšu, ka padomju laikos šāds institūts sekmīgi darbojās Latvijas PSR Izglītības ministrijā. Visi jaunie mācību līdzekļi, tostarp mācību grāmatas, tika radīti, obligāti piedaloties pedagogiem, zinātniekiem. Zinātnieki veica zinātniskos pētījumus skolās, sadarbojās ar skolotājiem, un tas būtiski uzlaboja mācību un audzināšanas procesa rezultātus.

Bērnu apmācība zinātnēs un mākslās būtu jāpamato ne tikai uz mācību līdzekļiem, kurus raksta skolotāji, kā tas te pie mums notiek jau daudzus gadus, bet arī uz mācību līdzekļiem, kas radīti, piedaloties zinātniekiem, speciālistiem attiecīgajos zinātnes virzienos.

Jā, šodien eksistē Latvijas Universitātes Pedagoģijas zinātniskais institūts, bet šī augstākā mācību iestāde ir orientēta uz maģistru un doktoru zinātnisko darbību un sagatavošanu. Latvijas skolām ir nepieciešams speciāls zinātniskās pētniecības institūts, kas nodarbosies vienīgi ar skolas izglītības problēmām. Tas ir viens no priekšnosacījumiem, kas palīdzēs izvest skolas no krīzes, kurā tās pašreiz atrodas. Diemžēl valdošā koalīcija noraidīja mūsu priekšlikumu.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Buhvalova kungam no partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas.

Frakciju viedokļu izklāstu turpina apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāts Pēteris Tabūns. Lūdzu!

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Labdien, cienījamie klausītāji! Gribu pieminēt atkal prokrieviskās partijas PCTVL mēģinājumu izdarīt grozījumus Izglītības likumā. Viņi šoreiz atkal grib aizstāt likumā, kāds tas šobrīd ir, vārdus „Eiropas Savienības oficiālajās valodās” ar vārdu „svešvalodās”, protams, ar to domādami krievu valodu.

Nu ko lai dara! Šādi mēģinājumi atkārtojas ik nedēļu, ikvienā Saeimas sēdē. Pagaidām - paldies Dievam! - tas neiet cauri, bet kas zina, kā tas var notikt nākotnē.

Par nākamo. Dīvaina bija deputātu vairākuma nostāja balsojumā par Tatjanas Ivanovas iecelšanu par Daugavpils zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi uz mūžu. Pirms divām nedēļām deputāti nobalsoja „pret”. Ieceļot uz diviem gadiem, šodien nobalsoja „par”. Tad nu gribas jautāt: vai divu nedēļu laikā šī tiesnese ir apguvusi latviešu valodu? Skaidrs, ka šī tiesnese nespēj pildīt amata pienākumus kā nākas, ja nezina pilnībā latviešu valodu. Nu, redziet, atkal deputāti latvieši piekāpušies par sliktu latviešu valodai. Žēl, bet tā tas notiek.

Nedaudz arī par grozījumiem Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā. Bija priekšlikumi par to, ka, piemēram, fiziskā persona vienai politiskajai organizācijai (partijai) kalendārā gada laikā var izdarīt dāvinājumu, ziedojumu par summu, kas nepārsniedz nevis 100 minimālo mēnešalgu apmēru, kā tas ir šobrīd, bet 50 - tātad uz pusi mazāk. Mans viedoklis: es domāju, ka pietiek visādos veidos iegūt, pat pirkt, vēlētāju balsis, solīt un solīt, melot un melot, mānīt un mānīt. Pirms vēlēšanām izlikties baltiem kā gulbjiem vai labklājības baložiem, bet pēc vēlēšanām pārvērsties par atbaidošiem plēsīgiem vanagiem vai kraukļiem.

Esmu pārliecināts, ka, jo mazāk naudas partijām būtu vēlēšanu kampaņās, jo patiesāki būtu vēlēšanu rezultāti. To rāda visu Saeimu vēlēšanas. Un būtu labi, ja šis princips ieviestos ikdienā. Diemžēl tā tas nav, jo citādi... Tātad vēlēšanu rezultātus diktē naudasmaisi, ne attiecīgās partijas būtība, tas, ko tā var nest, dot valstij un tautai. Un es gribu sacīt vārdus: esiet uzmanīgi! Vērtējiet naudasmaisus un mēģiniet atšķirt, kuri tie ir!

Un šīs īsās uzrunas nobeigumā teikšu jums, cienījamie radioklausītāji, ka jau sen mēs esam pelnījuši skaistu, siltu pavasari, un rīt tāds būšot. Apsveicu ar to! Lai jums labi veicas!

Vadītāja. Paldies apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputātam Pēterim Tabūnam.

Nākamajam vārds Tautas partijas frakcijas deputātam Mārim Ārbergam. Lūdzu!

M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).

Labdien, godātie radioklausītāji! Par šodienas darba kārtību. Pieskaršos tikai dažiem no likumprojektiem.

Vispirms par Tautas partijas frakcijas deputātu rosinātajiem grozījumiem Valsts pārvaldes iekārtas likumā. Tautas partijas frakcija iesniedza Saeimā grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā, rosinot no šā gada 1.septembra likvidēt Valsts kanceleju. Tāpat Tautas partija rosināja uzdot Ministru kabinetam līdz 2010.gada 1.septembrim nodrošināt Valsts kancelejas reorganizāciju, pievienojot to Tieslietu ministrijai. Tautas partija rosināja noteikt, ka no šā gada 1.septembra Tieslietu ministrija organizatoriski nodrošinātu Ministru kabineta darbu, kā arī koordinētu un pārraudzītu Ministru kabinetu un Ministru prezidenta lēmumu izpildi. Jau līdz šim Tautas partija bija izplatījusi paziņojumu, aicinot pašu Ministru prezidentu Valdi Dombrovski likvidēt Valsts kanceleju. Visas funkcijas, kas nav saistītas ar Ministru prezidenta ikdienas darbības nodrošināšanu, būtu nododamas ministrijām, savukārt Ministru prezidenta ikdienas darbības nodrošināšanai un valdības sēžu organizēšanai būtu jāstiprina Ministru prezidenta birojs. Dažādi līdz šim publiski izskanējušie fakti, pēc Tautas partijas domām, parāda premjera nespēju ieviest kārtību Valsts kancelejas darbībā. Piemēram, atsevišķi Valsts kancelejas darbinieki savā pamatdarbā nav bijuši pat līdz trim mēnešiem, jo piepelnījušies citur. Fakts, ka šāda situācija iespējama, vēlreiz apliecina, ka Valsts kancelejas administratīvais aparāts ir uzpūsts.

Tautas partija domā, ka ir nepieciešams pārskatīt Valsts kancelejas funkcijas, jo liela daļa no tām dublējas ar Tieslietu ministrijas funkcijām. Jau pagājušā gada vasarā arī vairāki partijas „Jaunais laiks” politiķi pat norādīja, ka Valsts kanceleja vairs nav nepieciešama.

Par grozījumiem Likumā par budžetu un finanšu vadību. Grozījumu būtība ir sekojoša: gadā, kad ievēlēta jauna Saeima, budžets jāpieņem ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc tam, kad tā izteikusi Ministru kabinetam savu uzticību. Tautas partijas frakcija uzskata, ka minētās normas ieviešana radītu skaidrību par nākamā gada valsts budžeta projektu un pēc vēlēšanām nebūtu pārsteigumu vismaz budžeta pamatnostādnēs. Par to, ka budžets savlaicīgi iesniedzams Saeimā līdz 1.septembrim, jau publiski ir izteikušies un atbalstījuši gan Latvijas Bankas prezidents, Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji. Lai plānotu savu uzņēmējdarbību, daudzi uzņēmēju pārstāvji vēlas skaidrību gan par pamatnodokļu politiku, gan par valsts prioritātēm un citām valsts budžeta pamatnostādnēm. Kā no tribīnes sacīja Tautas partijas frakcijas deputāts Kārlis Leiškalns, iesim uz vēlēšanām ar atklātām kārtīm, nevis pamodīsimies pēc 2.oktobra ar jauniem pārsteigumiem nodokļu politikā, pabalstu un pensiju sistēmā un neskaidrībām citās jomās! Protams, ir ļoti žēl, ka neguvām Saeimas atbalstu. Bet tas, kas notika, vēl nenozīmē, ka mūsu frakcija pie šā jautājuma neatgriezīsies. Jo, lai cik tas smagi būtu, jāapzinās: budžeta konsolidācija 2011.gadā būs jāveic. Šajā sakarā skaitļi izskan visdažādākie. Tā, piemēram, no finanšu ministra puses tiek runāts par aptuveni 400-450 miljoniem, bet no premjera puses pēdējā versijā - par 250 miljoniem latu. Uzskatām, ka skaidrībai ir jābūt pēc iespējas ātrāk.

Un visbeidzot. Par likumprojektu „Grozījumi Meža likumā”. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija likumprojekta otrajam, galīgajam, lasījumam, kurā likumprojektu izskatījām šodien, saņēma no deputātiem diezgan daudz priekšlikumu, kas būtiski mainītu atbildības sadalījumu starp meža īpašniekiem vai valdītājiem un Valsts meža dienestu, kā arī mazinātu birokrātiskos šķēršļus, lai koku ciršanas apliecinājumu saņemtu ātrāk, kā arī lai apliecinājuma termiņi tiktu pagarināti uz laiku, kas ilgāks par tekošo saimniecisko gadu. Tomēr sakarā ar to, ka līdzīgi grozījumi atrodas Ministru kabinetā, kur notiek to saskaņošana starp ministrijām, un visdrīzāk tie šīs Saeimas laikā nenonāks parlamentā, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pati iesniegs likuma grozījumus, lai tos varētu plašāk izdiskutēt un pieņemt.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Ārberga kungam no Tautas partijas frakcijas.

Nākamajam vārds partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas deputātam Gunāram Laicānam. Lūdzu!

G.Laicāns (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Labdien, godātie radioklausītāji! Zinot, kādas ir Saeimā pozīcijas un opozīcijas balsu attiecības, es vēlos runāt par trijām sagatavoto likumprojektu grupām.

Pirmā ir likumprojektu grupa, par kuru tikko runāja Tautas partijas frakcijas pārstāvis Ārbergs. Šajā gadījumā opozīcija pārbauda pozīcijas modrību, un šajā sakarā jāpiemin divi likumprojekti.

Pirmkārt, Saeima šodien noraidīja Tautas partijas frakcijas sagatavoto Valsts pārvaldes iekārtas likuma grozījumu, kas paredzēja no šā gada 1.septembra reorganizēt Valsts kanceleju - pievienot Tieslietu ministrijai. Jo šis likumprojekts, tāpat kā arī nākamais manis pieminētais likumprojekts, ir populistisks un nav šajā priekšvēlēšanu gaisotnē realizējams.

Otrkārt, Saeima šodien noraidīja arī opozīcijas frakciju deputātu sagatavoto grozījumu Likumā par budžetu un finanšu vadību; grozījums paredzēja noteikt, ka nākamā gada valsts budžets Saeimā ir jāiesniedz līdz 1.septembrim. Deputāti tātad rosināja mainīt līdzšinējo kārtību, kas paredz, ka gadā, kad ievēlē jauno Saeimu, budžets ir jāpieņem ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc tam, kad tā izteikusi Ministru kabinetam savu uzticību.

Protams, katrā Saeimas sēdē mēs sagaidīsim šādus priekšlikumus. Un pozīcijai ir jādod sava atbilde uz šādiem priekšlikumiem.

Otra likumprojektu grupa ir tā, par kuru jāteic, ka bija gan pozīcijas, gan opozīcijas izpratne par šo likumprojektu nepieciešamību. Kā piemērus es varu minēt grozījumu Likumā par ostām, grozījumu Meža likumā, grozījumus Prokuratūras likumā... Īpaši minēšu grozījumu Likumā par ostām. Likuma izmaiņas paredz, ka ostu pārvaldes finanšu līdzekļus drīkst dāvināt, ziedot valstij, ieskaitot tos valsts budžetā. Ministru kabinets savukārt lemj par šo līdzekļu pieņemšanu. Ja ziedotājs nav noteicis dāvinājuma izlietošanas mērķi un attiecīgo valsts budžeta iestādi, valdībai būs jālemj arī par to.

Īpaši šodien pietiekami laba attieksme bija pret Meža likumu, par kuru arī iepriekš runāja. Tomēr eksperti nebija izvērtējuši divus priekšlikumus, un tāpēc arī Saeima neatbalstīja šos divus priekšlikumus. Bet kopumā atbalstīja šos grozījumus Meža likumā.

Man jāpiemin arī Prokuratūras likuma izmaiņas jeb grozījumi, ko pieņēma šodien Saeimā. Ir runa par ģenerālprokurora pilnvaru pagarināšanu. Protams, šis likumprojekts, grozījums Prokuratūras likumā, tika iesniegts komisijām. Tika rosināts noteikt, ka gadījumā, kad izbeidzas ģenerālprokurora pilnvaru termiņš un Saeima nav iecēlusi jaunu ģenerālprokuroru, līdzšinējā ģenerālprokurora pilnvaru laiks turpinās līdz dienai, kad parlaments ieceļ jaunu šo pienākumu veicēju. Šie grozījumi ir nepieciešami, lai nodrošinātu Ģenerālprokuratūras darbības nepārtrauktību, iesākto lietu un procesu virzību gadījumos, kad Saeima, izbeidzoties ģenerālprokurora pilnvaru termiņam, nav iecēlusi jaunu ģenerālprokuroru. Ja grozījumi Saeimā tiks pieņemti vistuvākajā laikā, tas ļaus tagadējam ģenerālprokuroram Jānim Maizītim turpināt pildīt pienākumus līdz jauna ģenerālprokurora iecelšanai.

Es gribu runāt arī par trešo grupu - to, kurā ir fundamentālie likumprojekti. Un diemžēl vienmēr ir tā, ka nav īstais laiks un netiek pieņemti grozījumi saistībā ar partiju finansēšanu. Jo Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma grozījumu mērķis ir samazināt partiju atkarību no ziedotājiem un to interešu vēlākas realizēšanas riska, samazināt partiju nelikumīgu finansēšanu, kā arī paaugstināt partiju administratīvo kapacitāti.

Bija arī mūsu partijas frakcijas, partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas, trīs priekšlikumi, kuri diemžēl netika atbalstīti.

Pirmkārt, netika atbalstīts priekšlikums samazināt ziedojumu maksimālo apmēru partijai - no pašreizējām simt minimālajām mēnešalgām, tas ir, 18 000 latu, līdz 50 minimālajām mēnešalgām - 9000 latiem.

Otrkārt, netika arī atbalstīts priekšlikums priekšvēlēšanu tēriņiem piemērot koeficientu 0,004. Piedāvātie grozījumi paredzēja uz pusi samazināt politisko partiju priekšvēlēšanu kampaņu izdevumus, kā arī paplašināt ar priekšvēlēšanu kampaņu saistīto izdevumu bāzi. Proti, pašreizējo 570 000 latu vietā, ko partijas drīkst tērēt savās priekšvēlēšanu kampaņās, tās tērētu, kā to paredzēja mūsu piedāvātais priekšlikums, 285 000 latu.

Treškārt, netika arī atbalstīts priekšlikums iekļaut priekšvēlēšanu tēriņos, uz kuriem attiecas likuma noteiktie griesti, arī atalgojumu par visa veida reklāmas materiālu sagatavošanu, vēlēšanu kampaņas plānošanu un organizēšanu, laikrakstu, žurnālu, biļetenu, grāmatu un citu iespiedtehnikā sagatavotu izdevumu publicēšanu vēlēšanu kampaņas vajadzībām.

Līdz ar to man ir jāteic tas, ko teica partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas deputāte Ilma Čepāne debatēs, - ka mēs šādā veidā demokrātiju, tautas varu, ar šo partiju finansēšanas likumu pārvēršam par plutokrātiju, tas ir, naudas varu.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Gunāram Laicānam no partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas.

Nākamā runās partijas „Jaunais laiks” frakcijas deputāte Silva Bendrāte. Lūdzu!

S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).

Labdien visiem, kas klausās translāciju no Saeimas nama!

Tas, ko es vēlos teikt, ir arī, protams, jau pieminētais... tas, ko jau iepriekš pieminēja kolēģi.

Es varu teikt par Tautas partijas iesniegtajiem diviem likumprojektiem, ka patiesībā tā ir tikai darbības imitācija, jo partija, kas ir bijusi koalīcijā un ir aizgājusi no tās, ir skaidri parādījusi, ka strādāt šajā Latvijai grūtajā laikā tā nevēlas. Un vienīgais, ko tā var darīt, ir neļaut strādāt šai - Dombrovska valdībai.

Un konkrēti ir tātad runa par Valsts pārvaldes iekārtas likumu. Bija ierosināts likvidēt Valsts kanceleju.

Mēs zinām, ka Valsts kancelejai kā institūcijai ir sava vieta valsts pārvaldes sistēmā, tāpat kā Valsts prezidenta kancelejai, tāpat kā Saeimas Kancelejai. Tas ir konkrēts darbs, kas ir jānodrošina tehniski, tādējādi garantējot darbu gan Saeimai, gan Valsts prezidentam, gan, piemēram, arī Ministru kabinetam, ja jau runājam konkrēti.

Protams, Tautas partija nevēlējās atzīt to, ka Kalvīša valdības laikā, tātad Tautas partijas valdības laikā, Valsts kancelejas tēriņi bija uzpūsti līdz 5 miljoniem latu gadā un ka tie šobrīd ir jau samazināti par 3 miljoniem; ka toreiz Valsts kancelejā strādāja vairāk kā 200 cilvēku un ka tagad šo cilvēku skaits ir samazināts vairāk par 80; ka toreiz bija vairāk kādas 25 struktūrvienības Valsts kancelejā un ka tagad ir tikai puse. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis ir teicis, ka tā jau nav pēdējā līnija; ka šos skaitļus var arī vēl vairāk samazināt un tas arī tiks darīts.

Un arī otrs likumprojekts - tas, kurš paredzēja, ka valsts nākamā gada budžets Saeimas vēlēšanu gadā iesniedzams līdz 1.septembrim, - ir tieši tāda pati darbības imitācija un ūdens duļķošana, lai pārējiem, kas grib strādāt, būtu grūti strādāt. Jo ir taču skaidrs, ka pati Tautas partija iepriekšējās reizēs, kad arī bija vēlēšanu tuvums, nekad nemaz nerosināja šādus grozījumus. Un skaidrs, ka budžets - tas ir nākamās valdības galvenais instruments, ar ko tā īsteno savu politiku. Kāda tad interese būs nākamajai valdībai īstenot šīs valdības politiku? Bet, protams, šī valdība strādā pie nākamā gada budžeta aprisēm, un būs skaidrs šis rāmis. Un tas tiks arī atstāts, lai jaunajai valdībai nebūtu jāsāk viss pilnīgi no nulles. Un tas ir pilnīgi normāls process.

Es vēlos pieminēt arī grozījumus Prokuratūras likumā, kuri tika nodoti komisijai. Tie bija iesniegti no „Jaunā laika”, „Pilsoniskās Savienības” un „Sabiedrības citai politikai” puses. Ar šiem likuma grozījumiem mēs vēlējāmies nodrošināt ģenerālprokurora darbu līdz jauna ģenerālprokurora ievēlēšanai, lai nav tāda situācija, kāda ir šobrīd ar Maizīti, kad bija šis dīvainais balsojums. Faktiski 11.maijā Maizītim beidzas pilnvaras ģenerālprokurora amatā, un tad ir jautājums - kas tad būs līdz nākamajam brīdim, kad tiks ievēlēts ģenerālprokurors? Tātad šīs lietas ir jāsakārto.

Ko es vēl vēlos pateikt? Ir trīs likumprojekti no sociālās jomas, tos es pieminēšu.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” pilnveidos darba attiecības cietumā, jo ieslodzījuma vietās strādā ieslodzītie. Būs, protams, iespējams, cilvēkam, strādājot arī pēc tam, pēc iznākšanas no cietuma, saņemt arī nelielu sociālo aizsardzību, un varbūt tas šos cilvēkus mudinās un motivēs tomēr nostāties uz likumpaklausīga ceļa turpmāk savā dzīvē.

Tad vēl viens. Tas ir Satversmes tiesas spriedums, kas mums ir obligāti jāizpilda un ko mēs izpildīsim, un kas saistīts ar Černobiļas avārijas seku likvidētājiem un cilvēkiem, kas no tās ir cietuši, kas ir bijuši apgādājamie tiem cilvēkiem, kuri ir ieguvuši invaliditāti. Lai tie, kas līdz šā konkrētā likuma spēkā stāšanās brīdim, līdz šā gada 1.janvārim... Kad bija aprēķinātas šīs invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensijas, tās izrādījās mazākas nekā pirms tam, tāpēc šī tiesiskā paļāvība ir jānodrošina.

Un tad es vēl vēlos pieminēt arī likuma grozījumus saistībā ar reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, ar kuriem tiek nodrošināta šo profesiju un kvalifikācijas atzīšana dzelzceļa nozarē atbilstoši Eiropas Savienības prasībām. Tas dod iespējas šo profesiju darbiniekiem strādāt arī ārpus Latvijas.

Un visbeidzot es gribu trīs vārdus pateikt arī par grozījumiem Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kuros bija iesniegti arī „Jaunā laika” priekšlikumi, lai samazinātu priekšvēlēšanu tēriņus. Diemžēl mums ne biedra naudas, ne dāvinājumus, ne ziedojumus neizdevās samazināt, un arī pārējos griestus neizdevās samazināt, jo acīmredzot partijas tomēr ir ieinteresētas tērēt vairāk līdzekļu vēlēšanām. Un tātad šādi grozījumi... Protams, priekšvēlēšanu laikā tādus pieņemt ir visai grūti, patiesībā - pat neiespējami, kaut gan īstenībā tas būtu diezgan labi un atbilstoši sabiedrības interesēm.

Paldies jums par to, ka klausījāties! Ir ļoti labs laiks, un es novēlu jums tiešām saulainas dienas jūsu mazdārziņos!

Vadītāja. Paldies Silvai Bendrātei no partijas „Jaunais laiks” frakcijas.

Un šodienas „Frakciju viedokļus” noslēgs Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Dagnija Staķe. Lūdzu!

D.Staķe (ZZS frakcija).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es šodien gribu runāt par jautājumiem, kas ir aktuāli visiem iedzīvotājiem un kas skar viņu ikdienu, neskatoties uz to, ka Saeimā arvien biežāk tiek minētas tuvojošamies Saeimas vēlēšanas un ka partijas cita citu vaino populistisku priekšlikumu iesniegšanā.

Zaļo un Zemnieku savienības frakcija atbalsta premjera Valda Dombrovska masu medijos izskanējušo paziņojumu, ka pensijas nākamgad nebūs jāsamazina. Vienlaikus mūsu deputāti stingri sekos līdzi tam, lai šis solījums arī tiktu pildīts, un jebkādas nobīdes šajā jautājumā mēs nepieļausim. Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāti norobežojas arī no „Vienotības” līdera Ģirta Valda Kristovska idejas par naudas aizņemšanos no pensionāriem. Ceram, ka tas ir tikai apvienības līdera personiskais viedoklis.

Taču frakcijas deputātus bažīgus dara fakts, ka neizskan stabils solījums attiecībā uz pašreizējās pabalstu sistēmas saglabāšanu. Gribam atgādināt, ka pašreizējos augsta bezdarba līmeņa apstākļos šie pabalsti ir daudzu ģimeņu vienīgais ienākums. Šim jautājumam varētu pievērsties tikai tad, kad valstī uzlabosies sociāli ekonomiskā situācija un krasi kritīsies bezdarba līmenis.

Attiecībā uz izskanējušo informāciju par Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas nodošanu Zaļo un Zemnieku savienības pārziņā gribu teikt to, ka mēs respektēsim likumu par administratīvi teritoriālo reformu, ko pieņēmis Saeimas vairākums, neskatoties uz to, ka frakcijai šajā jautājumā ir pretējs viedoklis. Tomēr bažīgus mūs dara fakts, ka vairākās vietās Latvijā, konkrēti, Rojā un Alojā, notiek atsevišķu pašvaldību mēģinājumi atdalīties no izveidoto novadu teritorijām. Ļoti uzmanīgi jāpēta, vai tās patiešām ir lielākās daļas iedzīvotāju vai tikai šauru interešu grupu vēlmes. Kaut arī nākamajā Saeimā ir paredzēts Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas funkcijas nodot citu ministriju pārziņā, būtu jāatceras, ka, sniedzot pakalpojumus iedzīvotājiem, lai arī kuras ministrijas pārziņā tie būtu, vienmēr kā primārās ir jāizvirza visa novada teritorijā dzīvojošo iedzīvotāju intereses, kā arī jāuzlabo pakalpojumu kvalitāte.

Cienījamie radioklausītāji! Paldies par uzmanību! Saulainu nedēļas nogali un brīvdienas!

Vadītāja. Paldies Staķes kundzei no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Līdz ar to šodienas „Frakciju viedokļi” ir izskanējuši. Tos vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa.

Paldies, ka klausījāties, un visu labu!

Piektdien, 23.februārī
09:00  Baltijas Asamblejas Ekonomikas, enerģētikas un inovācijas komitejas sēde
09:00  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Konference “Tā ir arī mūsu nauda! Ko darīt, lai Eiropas Savienības fondu investīcijas Latvijā būtu pārdomātākas?”