Latvijas Republikas 9.Saeimas

pavasara sesijas pirmā sēde

2010.gada 15.aprīlī

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

 

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Labrīt! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sākam Saeimas 2010.gada 15.aprīļa sēdi.

Godātie kolēģi! Kā jūs zināt, 10.aprīlī pie Smoļenskas notika traģiska aviokatastrofa, kurā gāja bojā Polijas Republikas prezidents Lehs Kačiņskis un viņu pavadošā delegācija. Tās sastāvā bija arī daudzi mūsu kolēģi - Polijas Seima un Polijas Senāta deputāti. Es aicinu visus ar klusuma brīdi godināt bojāgājušo piemiņu.

(Klusuma brīdis.)

Paldies.

Godātie kolēģi! Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Ministru prezidenta Valda Dombrovska vēstuli, kurā viņš lūdz atzīt par steidzamu un iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā sadaļā „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” Ministru kabineta sagatavoto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Juridiskā komisija lūdz papildināt šodienas sēdes darba kārtību un sadaļā „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana” iekļaut lēmuma projektu „Par Agneses Lešinskas atbrīvošanu no Administratīvās rajona tiesas tiesneša amata”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Arī Juridiskā komisija lūdz izdarīt grozījumu šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Sanitas Ozolas apstiprināšanu par Administratīvās rajona tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Ir saņemts desmit deputātu - Valera, Leiškalna, Urbanoviča, Orlova, Ribakova, Tutina, Vidavska, Brieža, Kučinska un Ārberga - iesniegums ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtības sadaļā „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana” lēmuma projektu „Par Saeimas deputātes Karinas Pētersones ievēlēšanu par Saeimas priekšsēdētāja biedri”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Savukārt pieci deputāti - Muižniece, Kučinskis, Briedis, Ārbergs un Lagzdiņš - lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā sadaļā „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” likumprojektu „Grozījums likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par iespējamām darba kārtības izmaiņām, iekļaujot tajā sadaļā „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” likumprojektu „Grozījums likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 38, atturas - 4. Darba kārtība ir grozīta.

Ir saņemts priekšlikums iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā sadaļā „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” deputātu Muižnieces, Kučinska, Brieža, Ārberga un Lagzdiņa iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādiem darba kārtības grozījumiem? (No zāles: „Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par darba kārtības grozījumiem, iekļaujot tajā likumprojektu „Grozījums likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 38, atturas - 7. Darba kārtība nav grozīta.

Ir saņemts desmit deputātu iesniegums ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtības sadaļā „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana” likumprojektu „Par deputāta Mareka Segliņa ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Ir saņemts arī desmit deputātu iesniegums ar lūgumu iekļaut šajā pašā sadaļā arī lēmuma projektu „Par deputāta Mareka Segliņa ievēlēšanu Saimnieciskajā komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Ir saņemts arī desmit deputātu iesniegums - tie ir deputāti Golubovs, Urbanovičs, Ribakovs, Tutins, Rubiks, Orlovs, Fjodorovs, Vidavskis, Agešins un Holostovs - ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtības sadaļā „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” likumprojektu „Par Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītāju statusu Latvijā”. Un viņi vēlas arī motivēt saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 54.pantu šo savu vēlmi. Vārds deputātam... Ā, es atvainojos, tas bija pēc balsošanas... Šobrīd viens deputāts var runāt „par”, viens - „pret”.

„Pret” runās deputāts Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Šis priekšlikums dīvainā kārtā sasaucas ar visu to uzkurināto ažiotāžu, kas patlaban ir jūtama Krievijā. Diemžēl tā vietā, lai vēsi un mierīgi skatītos uz to, kas ir noticis, un atzītu savus pastrādātos noziegumus, daudzas amatpersonas Krievijā visu vainu par Otro pasaules karu cenšas novelt uz citu valstu pārstāvju pleciem.

Nu, un tagad Latvijā atkal parādās kārtējā brīdī kaut kas tāds, kas sasaucas ar visu to Krievijas politiku. Šeit nav runa par kādu nopietnu attieksmi, šeit ir vistīrākais politikānisms, nekas cits vairāk. Un te ir dažas tādas interesantas vietas: „Šā likuma mērķis ir atzīt to cilvēku nopelnus Latvijas tautas [..] labā, kuri cīnījās pret nacistiskās Vācijas un tās sabiedroto karaspēku...” Vai visi... Vai sarkanarmietim, kas piedalījās Otrajā pasaules karā un pēc tam palika Latvijā kā okupants un neaizgāja no Latvijas prom, ir nopelni Latvijas tautas labā? Tas ir viens no jautājumiem.

Līdzīgi jautājumi parādās arī citur. Kāpēc ir vajadzīgs šinī brīdī radīt šādu pilnīgi nevajadzīgu ažiotāžu? Pilnīgi nevajadzīgu! Tāpat jau tā vietā, lai atzītu karavīru padarīto, šodien runā nevis karavīri... tikpat kā neviens karavīrs nerunā par Otro pasaules karu, bet runā politikāņi diemžēl.

Nu, bez tam es gribu pievērst jūsu uzmanību 2.panta 4.punktam. Izlasiet, lūdzu! Tie ir tie, kas „glabāja cilvēkus, kurus Latvijā vajāja nacistiskās Vācijas okupācijas vara”. Tie var būt tikai kaprači, jo kaprači glabā cilvēkus. Es tomēr domāju, ka tik daudz, kā iemācīties pareizi sastādīt dokumentu, jau nu gan vajadzēja.

Tā ka, lūdzu, ja jūs, cienījamie iesniedzēji, rakstāt šāda veida dokumentus, tad saskaņojiet tos ar tiem, kuri latviešu valodu pārzina! Citādi kārtējo reizi iznāk diezgan nepatīkams pārpratums. Es nezinu, uz ko jūs šito esat visu vērsuši.

Līdz ar to mīļā miera labad neaiztiksim to, ko nevajag aiztikt, un necelsim kaut kur kaut kādos augstumos to, kas to nav pelnījis! Turklāt Otrais pasaules karš sākās krietni agrāk - 1939.gada 1.septembrī. Un kas tad notika? Tad notika tas, ko nevienam nepatīk atzīt: tad notika tas, ka Vācija iebruka Polijā no vienas puses, bet Padomju Savienība pēc divām nedēļām iebruka Polijā no otras puses. Un 1940.gadā notika tas, kas notika Katiņā. To jūs laikam esat aizmirsuši. Lūk!

Līdz ar to savā laikā bija tas 1939.gads, par ko es arī vairākkārt aizrādīju. Tagad tas ir pazudis, bet ir iznācis ļoti neveikls teksts. Tātad tie, kas cīnījās pirms 1941.gada 22.jūnija, tie nav nekas - gandrīz tā tas iznāk. Ir kārtējā vēlēšanās no vēstures izvilkt to, kas liekas visvairāk pieņemams.

Līdz ar to, cienītie kolēģi, es neredzu nekādu jēgu šādam izplūdušam dokumentam, un šodien, tādos apstākļos, kādos mēs patlaban atrodamies, kad par katru cenu ir vēlēšanās vēsturi parādīt tā, kā kādam tas ir izdevīgi, šādu dokumentu Saeimai nevajadzētu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Aleksandram Golubovam. Viņš runās „par” darba kārtības izmaiņām.

A.Golubovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Es nerunāšu par šā likumprojekta - „Par Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītāju statusu Latvijā” - būtību, bet runāšu par tā iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā.

Kāpēc mēs lūdzam to iekļaut tieši šodienas sēdes darba kārtībā? Tāpēc, ka mūsu Valsts prezidents gatavojas braukt 9.maijā uz Maskavu un tur svinēt Uzvaras svētkus kopā ar to valstu pārstāvjiem, vadītājiem... ar tām valstīm, kuras bija antihitleriskajā koalīcijā, - ar ASV, Lielbritāniju, Franciju. Šo valstu vadītāji arī būs tur, Maskavā. Un, lai mūsu prezidentam būtu vieglāk tur stāvēt viņiem blakus, mums vajag atzīt, ka arī Latvija karoja pret Hitleru.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par darba kārtības izmaiņām, iekļaujot tajā sadaļā „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” likumprojektu „Par Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītāju statusu Latvijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 59, atturas - 1. Darba kārtība nav grozīta.

Bet iesniedzēji saskaņā ar Kārtības ruļļa 144.panta pirmo daļu lūdz vārdu, lai uzstātos par balsojuma motivāciju.

Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Es balsoju „par” likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā, tāpēc ka bija palikusi iespēja vēl līdz 9.maijam pieņemt likumu par to Latvijas varoņu statusu, kuri nodrošināja uzvaru pār nacismu.

Nevajadzētu domāt, ka visi pirmskara Latvijas pilsoņi karoja vienīgi Waffen SS leģionā. Sarkanās armijas 130.strēlnieku korpuss bija cilvēka cienīga alternatīva šim nacionālajam kaunam. Es uzskatu, ka Latvijai jau sen ir pienācis laiks pārstāt kultivēt savu īpaši sagrozīto un perverso vēstures variantu un ir jāpievienojas pārējai civilizētajai pasaulei. Likumprojekts paredz piešķirt lielākas tiesības pašvaldībām noteikt Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītāju statusu. Un tas ir pareizi. Tur, kur bija uzvarējuši veselie spēki, kuru apziņa nav noslogota ar vēstures variantu, kas mantots no doktora Gebelsa, tur pašvaldībām jādod tiesības pašām lemt par to, kas ir varoņi, bet kas - nacistiskie noziedznieki.

Būtu jāpiebilst, ka neatkarīgi no tā, kā Saeima nobalsos par šo likumprojektu nākamnedēļ, pašvaldībām vienmēr paliks izvēles brīvība. Un es aicinu savus bijušos kolēģus Nilu Ušakovu un Aleksandru Bartaševiču līdz 9.maijam piešķirt no Rīgas un Rēzeknes budžetiem finanšu līdzekļus organizācijām, kuras pārstāv antihitleriskās koalīcijas karavīrus un nacisma upurus. Lūdzu Nilu un Aleksandru ņemt vērā to, ka organizācijām, kuras pārstāv vēl nesakautos nacistus, jau ir piešķirti līdzekļi no valsts budžeta.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Godātie kolēģi, pārejam pie sadaļas „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”. Tātad sākam skatīt apstiprināto darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi DNS nacionālās datu bāzes izveidošanas un izmantošanas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Meža likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par zemes dzīlēm”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Buhvalova, Sokolovska, Buzajeva un Mitrofanova iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens - „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātam Jakovam Plineram. Viņš runās „par”.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Pēc Vācijas Iekšlietu ministrijas datiem, tieši pirms 65 gadiem - 1945.gada 15.aprīlī - pārstāja funkcionēt divas lielas nacistiskās koncentrācijas nometnes - Flozenburgā un Zaksenhauzenē. Abās tajās vienlaicīgi ieslodzījumā atradās 300 tūkstoši ieslodzīto, 130 tūkstoši no viņiem tika iznīcināti. Protams, koncentrācijas nometnes nacisti slēdza ne jau pēc savas brīvas gribas, bet gan tādēļ, lai paspētu iznīcināt savu noziegumu pēdas pirms tam, kad nometņu teritorijā ienāks antihitleriskās koalīcijas karaspēks. Nedēļu vēlāk Flozenburgu ieņēma ASV 90.kājnieku divīzija, kuru komandēja ģenerālmajors Herberts Ernests, bet Zaksenhauzeni - 47.armija, kuru komandēja Sarkanās armijas ģenerālleitnants Perhorovičs. Pavisam 1945.gada aprīlī hitleriešiem nācās slēgt četrpadsmit lielas koncentrācijas nometnes, kurās atradās 1 200 000 cilvēku, no kuriem 530 tūkstoši bija iznīcināti. Šajās nometnēs atradās cilvēki no visām Eiropas valstīm, tajā skaitā toreizējie un potenciālie Latvijas iedzīvotāji. Visus viņus pirmie atjaunotās Latvijas Republikas likumi atzina par nacistiskā režīma represiju upuriem. Pēc tam, kad pēc visām balsošanām par neatkarību vajadzības pēc šiem cilvēkiem vairs nebija, Latvijas Republika atņēma daļai no viņiem politiskās tiesības, atņēma viņiem represētās personas apliecību un attiecīgos atvieglojumus. Tas notika tieši pirms 15 gadiem - 1995.gada 12.aprīlī - un kļuva par likumdevēju sava veida „dāvanu” (pēdiņās) nacisma upuriem par godu uzvaras pār fašismu 50. gadadienai. Ja todien Saeimas ložā būtu atradies Ādolfs Hitlers, viņš stāvot sajūsmā būtu aplaudējis.

PCTVL frakcija aicina Saeimas vairākumu atzīt vecās kļūdas - atcelt visus ierobežojumus nepilsoņiem un atgriezt represēto apliecības tiem, kuriem tās tika netaisnīgi atņemtas. PCTVL frakcija aicina atjaunot taisnīgumu arī attiecībā uz Latvijas pilsoņiem, kuri cieta no nacisma, un atzīt viņus par represētajiem neatkarīgi no tā, kad un uz kādu valsti nacisti viņus vardarbīgi izsūtīja no Latvijas.

PCTVL frakcija arī piedāvā atcelt to uzdevumu, kurš tika dots Ministru kabinetam un kuru tas nevar izpildīt 15 gadu laikā, - piedzīt no vienas no piecpadsmit valstīm, kas ir izveidojušās pēc PSRS sabrukuma, proti, no Krievijas, materiālo zaudējumu summu par tā saukto okupāciju.

Dāmas un kungi! Jūsu priekšā ir izvēle, kuru pusi atbalstīt. Ja jūs esat ģenerāļu Ernesta un Perhoroviča un viņu karavīru pusē, tad balsojiet „par” šā likumprojekta nodošanu komisijai, bet, ja jūs joprojām atbalstāt seno romiešu valdnieku principu - skaldi un valdi -, tad balsojiet „pret”.

Paldies par uzmanību un par neuzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Jurim Dobelim. Viņš acīmredzot runās „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Ja ir runa par to, kā pusē es esmu, tad es esmu pana Pilsudska pusē. Taču, ja runa ir par to, ka ir vēlēšanās aizmirst to, ka ir bijusi okupācija, tad tas ir ļoti nožēlojami. Un es domāju, ka šis balsojums parādīs, kurš atzīst, ka ir bijusi okupācija, un kurš uzskata, ka tādas nav bijis.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret” likumprojekta nodošanu komisijai. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Plinera, Buhvalova, Sokolovska, Buzajeva un Mitrofanova iesniegtā likumprojekta „Grozījumi likumā „Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 60, atturas - 1. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Dzelzceļa likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Pirotehnisko izstrādājumu aprites likums” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Autopārvadājumu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Sodu reģistra likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Guntim Bērziņam.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Ja Saeimai nav iebildumu, es gribu lūgt Saeimu noteikt, ka atbildīgā par šo likumprojektu ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija un ka Sociālo un darba lietu komisija ir otra atbildīgā komisija, jo šis likumprojekts ir viens no sešiem, kas iet kopā ar paketi par mikrouzņēmumiem.

Sēdes vadītājs. Jā, paldies.

Vai deputātiem nav iebildumu pret to, ka šis likumprojekts tiek nodots Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai un, protams, arī Sociālo un darba lietu komisijai? Deputāti neiebilst. Tātad likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” tiek nodots Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisija, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Guntim Bērziņam.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Priekšsēža kungs, līdzīgi ir ar šo likumprojektu: es gribu aicināt arī šajā gadījumā noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā un Sociālo un darba lietu komisija ir otrā komisija.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret šādu priekšlikumu? Tātad likumprojekts „Grozījumi likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” tiek nodots Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par mikrouzņēmumu nodokli” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kučinska, Urbanoviča, Muižnieces, Bērziņa un Dukšinska iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens - „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātam Mārim Kučinskim. Viņš acīmredzot runās „par”.

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).

Tieši tā.

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es runāju galvenokārt tāpēc, ka ir ļoti žēl, ka šādu likumprojektu, kas neskar ne finanšu deficītu, ne arī apdraud mazākuma valdību, ne arī apdraud koalīcijas stabilitāti... Mēs nenodevām izskatīšanai šo pašu jautājumu, kas attiecas nevis uz amatpersonām, bet uz visiem Latvijas iedzīvotājiem... Jo būtība gan šim, gan arī nenodotajiem likuma grozījumiem ir tāda, ka deklarācijas iesniedzējs deklarācijā raksta tikai to informāciju, kura nav publiski pieejama. Tas nozīmē, ka gan algas, gan īpašumi, ja tie ir iekļaujami valsts reģistros, tie arī tur nokļūs, un cilvēkiem vienkārši tas aiztaupīs laiku, kā arī būs precizitāte, jo tad nebūtu arī kļūdu... Tā, piemēram, viens mūsu deputāts komatu bija aizmirsis... Tas bija interesanti.

Tāpēc ir ļoti žēl... es vēlreiz izsaku nožēlu par to, ka netika atbalstītas izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodoklī, bet tajā pašā laikā es gribu aicināt visus: vienreiz vajadzētu ne tikai runāt par to, ka mums birokrātija ir jāsamazina, bet arī ķerties pie darbiem! Un parlaments ir tā vieta, kur būtu jāparāda priekšzīme.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

„Pret” runāt neviens nav pieteicies. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Kučinska, Urbanoviča, Muižnieces, Bērziņa un Dukšinska iesniegtā likumprojekta „Grozījums likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Deputāts Juris Dalbiņš bija lūdzis piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 31.martā. Saeimas Prezidijs šo atvaļinājumu viņam bija piešķīris. Šis ir tikai informatīvs ziņojums un nav balsojams.

Tāpat Saeimas Prezidijs tika piešķīris bezalgas atvaļinājumu šā gada 31.martā arī deputātei Ausmai Ziedonei-Kantānei. Arī šis ir informatīvs ziņojums un nav balsojams.

Savukārt deputāts Raimonds Pauls lūdz piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šodien, 15.aprīlī. Šis jautājums mums ir jāizšķir balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Raimondam Paulam šā gada 15.aprīlī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Atvaļinājums deputātam Paulam piešķirts.

Un arī deputāte Anta Rugāte lūdz piešķirt viņai bezalgas atvaļinājumu šodien, 15.aprīlī. Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Antai Rugātei šā gada 15.aprīlī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Atvaļinājums deputātei Rugātei piešķirts.

Pārejam pie nākamās darba kārtības sadaļas - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts „Par brigādes ģenerāļa Raimonda Graubes apstiprināšanu Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatā”.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 31.pantu, savā 29.marta sēdē izskatīja Valsts prezidenta Valda Zatlera ierosinājumu apstiprināt brigādes ģenerāli Raimondu Graubi Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatā.

Komisija uzklausīja līdzšinējo Nacionālo bruņoto spēku komandieri ģenerālmajoru Juri Maklakovu, kā arī šā amata pretendentu brigādes ģenerāli Raimondu Graubi, kurš iepazīstināja deputātus ar savu vīziju par Nacionālo bruņoto spēku attīstības galvenajiem virzieniem. Un tie ir: reorganizācijas turpināšana, plānošanas sistēmas pilnveidošana, dalības starptautiskajās operācijās turpināšana, personāla plānošanas un apmācības pilnveidošana. Protams, tika skarti arī citi jautājumi, uz kuriem deputāti saņēma pārliecinošas un precīzas atbildes.

Uzklausījusi līdzšinējo Nacionālo bruņoto spēku komandieri un šā amata pretendentu, kā arī izvērtējusi Valsts prezidenta ierosinājumu, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija vienbalsīgi pieņēma lēmumu - aicināt Saeimu apstiprināt brigādes ģenerāli Raimondu Graubi Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatā. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt lēmuma projektu „Par brigādes ģenerāļa Raimonda Graubes apstiprināšanu Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatā”.

Sēdes vadītājs. Paldies. Sākam debates.

Vārds aizsardzības ministram Imantam Lieģim.

I.V.Lieģis (aizsardzības ministrs).

Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Šodien Saeima pieņems valsts aizsardzībai būtisku lēmumu - lēmumu par nākamo Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku komandieri, par virsnieku, kuram turpmāk būs jāvada, jāattīsta un jāpilnveido Latvijas armija, lai Latvija joprojām būtu uzticama NATO dalībvalsts, kā arī Eiropas Savienības militāro spēju veidotāja. Kā ministrs es atbalstu Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera izvirzīto kandidatūru šim amatam - brigādes ģenerāli Raimondu Graubi. Raimonds Graube jau iepriekš ir veiksmīgi apliecinājis savas profesionālās spējas Latvijas armijas komandiera amatā. Tāpēc esmu pārliecināts, ka arī šajā pārmaiņu laikā viņš ar visaugstāko atbildību spēs pildīt Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku komandiera pienākumus.

Būtiski, ka Raimonds Graube jau ir bijis Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku komandieris laikā, kad Latvija saņēma nozīmīgu atzinību - uzaicinājumu iestāties NATO. Viņš savu pieredzi ir papildinājis, pildot militārā pārstāvja NATO un Eiropas Savienībā pienākumus. Viņš ir profesionāls virsnieks, kurš labi pārzina Latvijas Republikas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un aizsardzības nozarei aktuālus jautājumus. Izvērtējot NBS komandiera amata kandidātus, savu atbalstu Raimonda Graubes kandidatūrai vienbalsīgi ir paudusi Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, kā arī Nacionālās drošības padome. Tas apliecina, ka viņš ir ieguvis uzticību gan nozares profesionāļu, gan dažādu politisko spēku pārstāvju vidū.

Godātie Saeimas deputāti! Aicinu jūs atbalstīt brigādes ģenerāļa Raimonda Graubes kandidatūru nākamā NBS komandiera amatam.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.

Vai Dalbiņa kungam vēl kas piebilstams? Nav nekas piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par brigādes ģenerāļa Raimonda Graubes apstiprināšanu Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatā”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - 6, atturas - 3. Lēmums „Par brigādes ģenerāļa Raimonda Graubes apstiprināšanu Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatā” pieņemts. Apsveicam ģenerāli Graubi! (Aplausi.)

Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts „Par Jāņa Maizīša apstiprināšanu par ģenerālprokuroru”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir saņēmusi Augstākās tiesas priekšsēdētāja iesniegumu par Latvijas Republikas ģenerālprokurora Jāņa Maizīša atkārtotu virzīšanu apstiprināšanai par Latvijas Republikas ģenerālprokuroru. Juridiskā komisija savā sēdē uzklausīja Maizīša kungu, bija iespēja uzdot jautājumus. Es ceru, ka Juridiskās komisijas locekļi saņēma izsmeļošas atbildes uz šiem jautājumiem. Sagatavoto lēmuma projektu par ģenerālprokurora apstiprināšanu, aizklāti balsojot, no 11 komisijas locekļiem atbalstīja astoņi.

Līdz ar to lūdzu Saeimu atbalstīt lēmuma projektu „Par Jāņa Maizīša apstiprināšanu par ģenerālprokuroru”.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Saskaņā ar Kārtības rulli balsojums par ģenerālprokurora apstiprināšanu ir aizklāts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī desmit deputātu - Bērziņa, Ārberga, Jaundžeikara, Dukšinska, Golubova, Dalbiņa, Rubika, Kučinska, Rugātes un Fjodorova - iesniegumu ar priekšlikumu - balsojumu par lēmuma projektu „Par Jāņa Maizīša apstiprināšanu par ģenerālprokuroru” izdarīt aizklāti ar vēlēšanu zīmēm.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli šis priekšlikums mums ir jāizvērtē balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu - balsojumu par ģenerālprokurora apstiprināšanu veikt aizklāti ar vēlēšanu zīmēm! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 28, atturas - 4. Tātad balsojums tiks veikts ar vēlēšanu zīmēm.

Balsu skaitītāju vārdā runās deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Balsošanas kārtība jums ir skaidra. Es tikai lūdzu balsu skaitītājus ierasties tūdaļ balsu skaitīšanas zālē, kur sāksim darbu.

Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Līdz ar to es savukārt lūdzu sekot līdzi zāles zvanam. Tad, kad balsu skaitītāji būs saskaitījuši balsis, ar zvanu visi tiks aicināti zālē.

Paldies.

(Pārtraukums.)

P.Tabūns. Kolēģi! Vai kāds, kurš vēlējies balsot, vēl nav nobalsojis, lūdzu?

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Es atgādinu, ka mūsu izskatāmais darba kārtības punkts ir lēmuma projekts „Par Jāņa Maizīša apstiprināšanu par ģenerālprokuroru”.

Balsu skaitītāju vārdā runās deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Paldies. Cienījamie kolēģi! Iepazīstinu ar Saeimas balsu skaitītāju sēdes protokolu Nr.28 par balsošanas rezultātiem, ievēlot Latvijas Republikas ģenerālprokuroru 2010.gada 15.aprīlī, Rīgā, Saeimas namā, vēlēšanu zīme Nr.25.

Kopumā izgatavotas 120 vēlēšanu zīmes.

Deputātiem izsniegtas 94 vēlēšanu zīmes.

Sabojātas un nomainītas nav.

Dzēstas atlikušās 26 vēlēšanu zīmes.

No vēlēšanu kastes izņemtas 94 vēlēšanu zīmes.

Par derīgām atzītas 92 vēlēšanu zīmes.

Par nederīgām atzītas 2 vēlēšanu zīmes.

Tātad par kandidātu nodotās balsis:

par Jāni Maizīti - 45 balsis „par”, 47 balsis „pret”.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 26.pantu Latvijas Republikas ģenerālprokurors nav ievēlēts.

Un paraksti.

Sēdes vadītājs. Paldies par ziņojumu deputātam Tabūnam.

Līdz ar to šis jautājums vismaz šodien ir izskatīts.

Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu ierosinājumu izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā. Deputāti Bērziņš, Aizbalts, Mackevičs, Šlesere, Kastēns, Agešins, Tutins, Klementjevs, Feldmane un Baštiks ierosina kā nākamo darba kārtības punktu - tātad pirms tiesnešu apstiprināšanas - izskatīt lēmuma projektu „Par Saeimas deputātes Karinas Pētersones ievēlēšanu par Saeimas priekšsēdētāja biedri”. Tātad mēs to varētu paspēt vēl pirms pārtraukuma. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu grozījumu darba kārtībā? Deputāti neiebilst.

Tātad ir saņemts lēmuma projekts „Par Saeimas deputātes Karinas Pētersones ievēlēšanu par Saeimas priekšsēdētāja biedri”. Citi kandidāti nav izvirzīti.

Balsu skaitītāju vārdā atkal vārds deputātam Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Balsošanas kārtība tāda pati, jo kandidāts ir viens. Lūdzu balsu skaitītājus ierasties uz darbu balsošanas zālē.

Sēdes vadītājs. Jā, paldies.

Acīmredzot mēs Sēžu zālē tiksimies jau pēc pārtraukuma, tas ir pulksten 11.00.

Jā, paziņojums... Ja kādam tāds ir, tad runājiet droši!

Vārds paziņojumam deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Tiem, kuri būs nobalsojuši, lūgums doties uz Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdi. Tiklīdz nobalsojat, tūdaļ ejiet uz turieni...

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Es atgādinu, ka mēs skatām lēmuma projektu „Par Saeimas deputātes Karinas Pētersones ievēlēšanu par Saeimas priekšsēdētāja biedri”.

Balsu skaitītāju vārdā runās deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Paldies.

Cienījamie kolēģi! Iepazīstinu jūs ar Saeimas balsu skaitītāju sēdes protokolu Nr.29 par balsošanas rezultātiem, ievēlot Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedru 2010.gada 15.aprīlī, Rīgā, Saeimas namā, vēlēšanu zīme Nr.26.

Kopumā izgatavotas 120 vēlēšanu zīmes.

Deputātiem izsniegta 91 vēlēšanu zīme.

Sabojātas un nomainītas - nav.

Dzēstas atlikušās 29 vēlēšanu zīmes.

No vēlēšanu kastes izņemta 91 vēlēšanu zīme.

Par derīgām atzītas 88 vēlēšanu zīmes. Par nederīgām atzītas 3 vēlēšanu zīmes.

Par kandidātu nodotās balsis:

par Karinu Pētersoni - 77 balsis „par”, „pret” - 11 balsis. (Aplausi.)

Vēl man jāpasaka noslēdzošais vārds.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 26.pantu par Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedri ievēlēta Karina Pētersone. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Es apsveicu Karinu Pētersoni ar atkalievēlēšanu šajā atbildīgajā amatā un lūdzu ieņemt vietu Saeimas Prezidijā.

Savukārt mēs turpināsim izskatīt šodienas sēdei apstiprināto darba kārtību.

Bet, godātie kolēģi, pirms mēs sākam izskatīt nākamo darba kārtības punktu, es informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja parakstītu iesniegumu ar lūgumu šodienas sēdes darba kārtībā sadaļā „Likumprojektu izskatīšana” kā pirmo punktu (tātad pirms likumprojekta „Par Pamatnolīgumu par visaptverošu partnerību un sadarbību starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Indonēzijas Republiku, no otras puses”) iekļaut likumprojektu „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli”” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu...? (No zāles: „Ir! Ir!”) Deputāti iebilst.

Tādā gadījumā mums ir jābalso par darba kārtības grozījumiem. Lūdzu zvanu! Balsosim par darba kārtības grozījumiem, kā pirmo sadaļā „Likumprojektu izskatīšana” iekļaujot likumprojekta „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli”” izskatīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 19, atturas - nav. Darba kārtība ir grozīta.

Nākamais apstiprinātās darba kārtības punkts - lēmuma projekts „Par Agneses Lešinskas atbrīvošanu no Administratīvās rajona tiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu „Par Agneses Lešinskas atbrīvošanu no Administratīvās rajona tiesas tiesneša amata”. Komisija izskatīja to savā sēdē un, aizklāti balsojot, atbalstīja šādu lēmuma projektu. Tā lūdz arī Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Agneses Lešinskas atbrīvošanu no Administratīvās rajona tiesas tiesneša amata”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par Sanitas Ozolas apstiprināšanu par Administratīvās rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu „Par Sanitas Ozolas apstiprināšanu par Administratīvās rajona tiesas tiesnesi”. Komisija savā sēdē izskatīja šo lēmuma projektu un, aizklāti balsojot, to atbalstīja. Lūdzu arī Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Sanitas Ozolas apstiprināšanu par Administratīvās rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts

Lēmuma projekts „Par deputāta Mareka Segliņa ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Mareka Segliņa ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par deputāta Mareka Segliņa ievēlēšanu Saimnieciskajā komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Mareka Segliņa ievēlēšanu Saimnieciskajā komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Un tagad, godātie kolēģi, sākam izskatīt darba kārtības sadaļu „Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienītais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Pievērsīsimies dokumentam Nr.5778 - likumprojektam „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli””.

Šā likumprojekta mērķis ir trīskāršs.

Pirmais tā mērķis ir atlikt uz diviem mēnešiem datumu, no kura dabasgāzei tiek piemērots akcīzes nodoklis. Pašlaik... pašreizējā likumdošana paredz, ka tas būs 1.maijs, bet likumprojekts paredz, ka tas tiks atlikts uz 1.jūliju.

Otrais mērķis ir mainīt akcīzes nodokļa (tas ir, attiecībā uz dabasgāzi) aprēķināšanas kārtību un aprēķināt šo nodokli par galalietotājam, nevis vairumtirgotājam piegādāto gāzi.

Un trešais mērķis attiecas uz dīzeļdegvielu. Mērķis ir atvieglināt dzīvi zemniekiem, un tas nozīmē, ka turpmāk dīzeļdegvielu varēs pārdot gan no vairumtirdzniecības, gan no mazumtirdzniecības noliktavām bez pievienotā akcīzes nodokļa. Tas ir, zemniekiem nebūs jāprasa atmaksa.

Tie ir tie trīs mērķi, kas ir iekļauti likumprojektā.

Priekšsēdētāja kungs! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir likumprojektu izskatījusi, ir vismaz iepazinusies ar to un lūdz piešķirt likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Saskaņā ar Kārtības rulli vispirms mums jābalso par steidzamības piešķiršanu likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 15, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš. Paldies.

Kā es jau minēju, komisija ir ar likumprojektu iepazinusies un lūdz pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 15, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - rītdien, 16.aprīlī, pulksten 17.00, un likumprojekta izskatīšana nākamajā kārtējā Saeimas sēdē - 22.aprīlī.

Sēdes vadītājs. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.aprīlis pulksten 17.00, un izskatīšana Saeimas sēdē - 22.aprīlī.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Par Pamatnolīgumu par visaptverošu partnerību un sadarbību starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Indonēzijas Republiku, no otras puses”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Godājamie kolēģi! Likumprojekts „Par Pamatnolīgumu par visaptverošu partnerību un sadarbību starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Indonēzijas Republiku, no otras puses”. Pamatnolīgums ir jāratificē Latvijas Republikas Saeimā, lai arī Latvijas Republika kā Eiropas Savienības dalībvalsts nu tādā vienotā ietvarā sadarbotos ar Indonēzijas Republiku.

Pēc likumprojekta pirmā lasījuma, kurā Saeima likumprojektu atbalstīja vienbalsīgi, mēs neesam saņēmuši nevienu priekšlikumu, papildinājumu, tāpēc aicinu... Komisija tātad šo dokumentu ir akceptējusi skatīšanai otrajā, galīgajā, lasījumā.

Godājamie kolēģi! Aicinu arī jūs atbalstīt šo dokumentu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Pamatnolīgumu par visaptverošu partnerību un sadarbību starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Indonēzijas Republiku, no otras puses” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi Vekseļu likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Karina Pētersone.

K.Pētersone (LPP/LC frakcija).

Godāto Prezidij! Godātie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu Nr.5745. Šis likumprojekts sagatavots jau trešajam lasījumam, bet es tomēr atļaušos mazu personisku piesitienu, pirms ziņoju par saņemtajiem priekšlikumiem.

Vekseļi ir lieta, kuri Latvijas vēsturē un droši vien arī šodien un nākotnē... Tie ir vērtspapīri, kuriem ģimeņu un uzņēmēju liktenī ir bijusi izšķiroša vai vismaz ļoti interesanta loma. Kad mēs skatījām šo likumprojektu, tad mēs kopā ar Gunti Bērziņu un citiem deputātiem Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā domājām, vai ir atrodams kāds šodien izrakstīts vekselis. Mums neizdevās šādu vekseli atrast, bet es esmu lūgusi Saeimas Dokumentu nodaļu izdalīt jums astoņu vekseļu kopijas, kurus es atradu sava vectēva rakstāmgaldā, un nu man šie vērtspapīri šeit ir priekšā. Viņš bija aptiekārs, izdevējs un dramaturgs, un šeit ir vekseļi, kas ir - es ceru, ka jūs tūlīt varēsiet ar tiem arī iepazīties - izrakstīti cara laikā, kas ir izrakstīti Latvijas brīvvalsts laikā dažādos periodos - 1921.gadā un pēc tam 1929.gadā. Un pavērojiet! Šie vērtspapīri sevī glabā arī daudzas liecības par mūsu vēstures realitāti, jo, piemēram, tie sākotnējie vekseļi ir dzēsti, bet tie pēdējie ir palikuši nedzēsti. Tāpēc man jāsaka, ka arī mūsu ģimenei ar vekseļiem bija saistītas gan pozitīvas, gan negatīvas atmiņas. Šos oriģinālus jūs varat apskatīt pie manis, ja jums ir interese, jo tiešām tie ir dažādi - ar dažādām banku un valodas īpatnībām.

Bet nu atgriezīsimies pie likumprojekta. Tātad uz trešo lasījumu komisija tika saņēmusi astoņus priekšlikumus. Tie vairāk ir redakcionāli, tehniski vai juridiska rakstura, tāpēc visi pārsvarā atbalstīti.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Pētersone. 2. - arī Juridiskā biroja priekšlikums - precizē parametrus vērtspapīram. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Pētersone. Arī 3.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Pētersone. 4.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Pētersone. Arī 5.priekšlikums ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Pētersone. Komisija vienojās atbalstīt arī 6.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Pētersone. Arī 7.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Pētersone. Un visnotaļ komisija ir atbalstījusi arī 8., pēdējo, priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Pētersone. Tie ir visi priekšlikumi. Lūdzu jūs atbalstīt likumprojekta pieņemšanu. Šis ir pēdējais lasījums.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Vekseļu likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

K.Pētersone. Paldies, kolēģi, par atbalstu!

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi Valsts apbalvojumu likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija šo likumprojektu izskatīja trešajā lasījumā. Tā saņēma sešpadsmit priekšlikumus.

1.priekšlikums, ko sagatavojis Juridiskais birojs, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. 2.priekšlikumu ir sagatavojis Juridiskais birojs. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. Arī 3.priekšlikumu sagatavoja Juridiskais birojs. Un jāteic, ka komisija to atbalstīja. Un šim priekšlikumam, 3.priekšlikumam, priekšvēsture ir tāda: tika saņemta no Valsts prezidenta kancelejas pilnīga informācija, kuru ir saņēmis šobrīd arī ikviens no jums, godātie deputāti un cienījamās deputātes, un šī informācija nepārprotami apliecina to, ka otrajā lasījumā mēs kopīgi esam kļūdījušies, iebalsodami normu, kas ir pretrunā gan ar Eiropas Savienības direktīvu, gan ar noslēgto vienošanos, gan arī ar publisko iepirkumu procedūru, kāda pastāv Latvijā. Līdz ar to gan Juridiskā biroja viedoklis, gan komisijas viedoklis ir atbalstīt 3.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Igoram Aleksandrovam.

I.Aleksandrovs (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, lielai daļai no jums sirdī ir sajūta, ka priekšlikums it kā ir pareizs. Taču izrādās, ka juridiski īsti labi nav. Un man ir sajūta, ka mēs esam teicamnieki juridiskajā ekvilibristikā, Eiropas regulu ieviešanā esam pirmajā vietā. Mums pa spēkam ir gurķu līkuma, banānu resnuma regulas, gandrīz pieņēmām nodokli, ko tautā jau paspēja nodēvēt par govs pirdiena nodokli... Nu jauki gan! Tikai es gribu paprasīt: kāpēc tagad mēs esam bez biksēm? 20.gadsimta sākumā Čikāgā uzcēla milzīgas lopkautuves, un tajās radās problēma: negribēja tās gotiņas iet bez piespiešanas uz kaušanu. Un tika atrasts risinājums. Tas bija milzīgs bullis, kura vadībā gotiņas itin mierīgi gāja zem naža! Tā arī šodien... Ir sajūta, ka kāda cilvēku grupa, dažādu motīvu vadīta, ved Latvijas sabiedrību pretī iznīcībai. Bet parādās cilvēki, kas sāk pretoties un uzdot jautājumus: uz kurieni tagad mēs ejam? Kā tagad būs ar tiesībām tautai brīvi dzīvot savā dzimtenē, strādāt, laist pasaulē bērnus un būt laimīgai?

Sēdes vadītājs. Es aicinu runāt par priekšlikumu.

I.Aleksandrovs. Jā, tūlīt.

Vai tad tautai šīs savas tiesības būs jāņem ar spēku? Un kur tad liksim sarakstītās dokumentu kaudzes?

Juridiskās komisijas sēdes laikā labi koptas, situētas sievietes pārliecināja klausītājus, ka desmit gadu laikā Latvijā ražotie apbalvojumi ir bijuši tikai brāķis. Un, kā jau kārtīgi saimnieki, viņas šos brāķus ir glabājušas visus šos gadus. Tad iznāk, ka varbūt vairāk nekā tūkstoš apbalvotajiem Latvijā ražotos apbalvojumus jāapmaina pret Lietuvā ražotajiem?

Es savā naivumā biju gaidījis, ka Valsts prezidenta kancelejas pārstāvji piedāvās kompromisa variantus - iespēju kaut kad tuvākajā nākotnē ražošanu pārcelt uz Latviju. Bet nē! Dzirdēju, ka viss svešais esot labāks un ka darbinieki par nodokļu maksātāju naudu regulāri dodas kontrolēt darba procesu Lietuvā. Nu nožēlojami! Iestāde, kurai vajadzētu visai tautai rādīt piemēru, kā stiprināt patriotismu un attīstīt ražošanu savā zemē, atklāti lobē svešzemniekus. Ja arī šodien šis jautājums netiks pozitīvi atrisināts, tik un tā tas kādreiz atkal tiks izvirzīts, jo runa jau nav par manu abstraktu vēlēšanos; tā ir dzīves nepieciešamība - attīstīt ražošanu savā valstī. Un šis it kā sīkais jautājums par apbalvojumiem ir tikai spilgts simbols tam, kas ir izdarīts ar mums un kas būtu jādara.

Piecdesmit gadus mēs dzīvojām, raugoties Austrumu virzienā, divdesmit gadus mēs dzīvojam, raugoties Rietumu virzienā. Bet es aicinu šodien paskatīties cits citam acīs. Jo mēs esam vienas mātes - savas Dzimtenes - bērni. Tātad mēs esam brāļi un māsas. Bet mēs vēl joprojām neesam ieskatījušies cits citam acīs un apzinājušies, ka esam pašpietiekama tauta, kura ir spējīga pati lemt par savas valsts attīstību. Mēs, godātie deputāti, neesam pieteikuši sevi kā parlaments, kurš ir gatavs vienoti (es pasvītroju - vienoti!) nostāties Latvijas nacionālo interešu pusē. Lai arī kāds būtu Valsts prezidenta viedoklis konkrētajā jautājumā un lai arī kāds lēmums tiktu pieņemts, balsojot par šo jautājumu, ir neapstrīdama patiesība, kas nosaka, ka tikai un vienīgi zemei, kura atbalsta un aizstāj svešo ar pašmāju ražošanu, ir ļauts saukties par valsti, kuru pasaulē atzīst un ciena. Un dziesma jau nav par krekliem, bet gan par sirdsapziņām...

Aicinu balsot „pret” Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Es ceru, ka jūs visi esat saņēmuši šo Latvijas Valsts prezidenta kancelejas vēstuli. Juridiskajā komisijā mēs iepazināmies pat ar vēl sīkāku informāciju. Protams, man šeit ir grūti stāvēt jūsu priekšā, it īpaši pēc kolēģa tādas priekšvēlēšanu kampaņas runas, un šeit uzstāties ar juridiskiem argumentiem.

Bet, godātie kolēģi, paskatieties otrajā lappusē! Jā, es zinu, ka šodien ir ļoti plaša darba kārtība, bet paskatieties, kas tur ir uzrakstīts! Proti, 2004.gada vasarā kanceleja ir veikusi iepirkumu saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem, izmantojot noteiktu procedūru, un šeit tika organizēts pēc tam iepirkuma konkurss visu šo apbalvojumu izgatavošanai no 2008.gada 1.janvāra līdz 2011.gada 31.decembrim. Tas tika izsludināts, Aleksandrova kungs, gan Iepirkumu uzraudzības biroja oficiālajā mājaslapā, gan Eiropas Savienības oficiālajā žurnālā, un tādējādi šeit nekādā ziņā netika ierobežota iespēja atklātā konkursā piedalīties arī mūsu bāleliņiem, proti, mūsu ražotājiem, gan no Latvijas, gan, protams, arī no ārvalstīm.

Un šeit es gribu teikt, ka šis līgums ir noslēgts. Es domāju, ka arī jums, pat ne juristam, būtu skaidri jāsaprot, ka šajā gadījumā mums, Latvijas valstij, protams, var draudēt sakarā ar jūsu piedāvāto redakciju materiālie zaudējumi. Mums būtu jāmaksā noteikta naudas summa par šā līguma laušanu. Ja jau jūs tā būtu gribējis, lai šajā gadījumā tiešām tas tiek ražots Latvijā, tad, iespējams, jums pārejas noteikumos vajadzēja paredzēt kaut kādu noteiktu laika periodu, piemēram, pēc 2011.gada, kad patiešām Latvijā šīs lietas tiktu ražotas.

Es varu teikt, Aleksandrova kungs, ka es patiešām esmu apbalvota ar šo ordeni un ka man šis ordenis ir svēts, bet Juridiskās komisijas sēdē mēs redzējām - un to varēja jebkurš deputāts paskatīties -, kādi izskatās šie Lietuvā ražotie ordeņi un kāda kvalitāte ir atsevišķiem šeit, Latvijā, ražotajiem ordeņiem. Diemžēl man jāsaka, ka Latvijā ražoto ordeņu kvalitātei šī salīdzināšana nenāca par labu.

Un vēl jūsu zināšanai. Šeit nav regula, šeit ir direktīva, un katrā ziņā, ja mēs kaut ko tādu uzsāksim, tad mums var nākties zaudēt arī vēl lielākas naudas summas, jo Eiropas Komisijai, kur, starp citu, par iestāšanos Eiropas Savienībā balsoja arī jūs pārstāvošā partija, jūs nevarat izlikties par nezinīti. Jūs neesat deputāts ārpus frakcijas. Un proti, Eiropas Komisija var vērsties Eiropas Kopienu tiesā, ja mēs būtu pārkāpuši šo direktīvu, kura nosaka, ka šeit nedrīkst notikt šāda veida diskriminācija. Tāda nu tā kārtība ir, un mums var iznākt daudz lielāki zaudējumi nekā jūsu iedomātie ieguvumi.

Es kolēģus aicinu pieiet šim jautājumam tiešām saprātīgi, nevis balstoties uz emocijām.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Dz.Rasnačs. Jā, godātie kolēģi! Es gribu teikt milzīgus pateicības vārdus Čepānes kundzei, jo viņa paplašināja to argumentāciju un skaidrojumu, kāpēc tā tomēr ir bijusi kļūda - šis mūsu balsojums iepriekšējā lasījumā. Tāpēc komisijas vārdā aicinu balsot „par” un šo kļūdu izlabot.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 24, atturas - 3. Priekšlikums atbalstīts.

Dz.Rasnačs. Paldies, kolēģi!

4.priekšlikumu ir iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 5.priekšlikumu ir iesniedzis aizsardzības ministrs Imants Lieģis. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Kā es saprotu, tas vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 7.priekšlikumu ir iesniedzis ārlietu ministrs Māris Riekstiņš. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 8. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. 9.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Un komisija... Tas bija 11.priekšlikums, es atvainojos...

Sēdes vadītājs. Nē, 9.priekšlikums ir aizsardzības ministra priekšlikums, kas iekļauts 10.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts. Un deputātiem nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. Jā, tātad 9.priekšlikums atbalstīts 10.priekšlikumā.

11. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. 12.priekšlikumu ir formulējusi Juridiskā komisija. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. 13. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. 14.priekšlikums nav balsojams, jo mēs nobalsojām par 3.priekšlikumu. Nav atbalstīts deputāta Igora Aleksandrova priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Jā, nav balsojams.

Dz.Rasnačs. 15.priekšlikumu ir formulējusi Juridiskā komisija. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tas ir atbalstīts. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. Pirms runāju par 16.priekšlikumu, vēl papildus varu jūs informēt, ka, protams, visi pielikumi ir pieejami krāsainā formātā Saeimas datubāzē un, ja kādam vēl ir interese tos rūpīgi izpētīt, tad to var darīt arī pēc šīsdienas lēmuma.

16. - Juridiskās komisijas priekšlikums - nosaka, ka šis likums stājas spēkā līdz 20.gadskārtai, kopš Latvijas... kopš tika pieņemta deklarācija par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Tātad likums stājas spēkā 2010.gada 1.maijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. Līdz ar to komisijas vārdā aicinu balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts apbalvojumu likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - 2. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi Komerclikumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Māris Ārbergs.

M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.5763 - likumprojektu „Grozījumi Komerclikumā”. Pirms sākam skatīt tabulu, lūdzu jūs sameklēt... jums uz galda ir papildu informācija uz papildu lapām.

Uz trešo lasījumu saņemti četrdesmit četri priekšlikumi.

1. - politisko organizāciju (partiju) apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Tas neguva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 54, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Ārbergs. 2. - politisko organizāciju (partiju) apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Neguva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 53, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Ārbergs. 3.priekšlikums. Tieslietu ministra vārdā to iesniedzis labklājības ministrs Auguļa kungs. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 4.priekšlikums. Tieslietu ministra vārdā iesniedzis labklājības ministrs Augulis. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. No papildu informācijas lapām redzams, ka priekšlikums Nr.4A ir no atbildīgās komisijas. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs. 5.priekšlikums. Tieslietu ministra vārdā iesniedzis labklājības ministrs Augulis. Neatbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs. 6.priekšlikums. Tieslietu ministra vārdā - labklājības ministrs Augulis. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs. 7.priekšlikums. Tieslietu ministra vietā iesniedzis labklājības ministrs Augulis. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - tieslietu ministra priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 56, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Ārbergs. 8.priekšlikums. Tieslietu ministra vietā iesniedzis labklājības ministrs Augulis. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - tieslietu ministra priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 49, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Ārbergs. 9.priekšlikums. Tieslietu ministra vietā iesniedzis labklājības ministrs Augulis. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs. 10.priekšlikums. Tieslietu ministra vietā iesniedzis labklājības ministrs Augulis. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - tieslietu ministra priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 59, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Ārbergs. 11.priekšlikums. Tieslietu ministra vietā iesniedzis labklājības ministrs Augulis. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - tieslietu ministra priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 51, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts

M.Ārbergs. 12.priekšlikums. Tieslietu ministra vietā iesniedzis labklājības ministrs Augulis. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs. 13. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 14.priekšlikums. Tieslietu ministra vietā iesniedzis labklājības ministrs Augulis. Atbalstīts daļēji un iekļauts 15.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 15. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 16. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 17.priekšlikums. Tieslietu ministra vietā iesniedzis labklājības ministrs Augulis. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. - tieslietu ministra priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 53, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Ārbergs. 18.priekšlikums. Tieslietu ministra vietā iesniedzis labklājības ministrs Augulis. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs. 19.priekšlikums. Tieslietu ministra vietā iesniedzis labklājības ministrs Augulis. Atbalstīts.

.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 21. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 22.priekšlikums, par kuru papildinformācija 29.A lapā. Tieslietu ministra vietā iesniedzis labklājības ministrs Augulis. Atbalstīts daļēji un iekļauts 22.A priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs. 22.A - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 23.priekšlikums. Tieslietu ministra vietā iesniedzis labklājības ministrs Augulis. Atbalstīts

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 24.priekšlikums. Tieslietu ministra vietā iesniedzis labklājības ministrs Augulis. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs. 25.priekšlikums. Tieslietu ministra vietā iesniedzis labklājības ministrs Augulis. Daļēji atbalstīts un iekļauts 26.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs. 26. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 27. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 28. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 29. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 30. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 31.priekšlikums. Tieslietu ministra vietā iesniedzis labklājības ministrs Augulis. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 32.priekšlikums. Tieslietu ministra vietā iesniedzis labklājības ministrs Augulis. Daļēji atbalstīts un iekļauts 32.A priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs. 32.A - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 33.priekšlikums. Tieslietu ministra vietā iesniedzis labklājības ministrs Augulis. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 34. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 35.priekšlikums. Tieslietu ministra vietā iesniedzis labklājības ministrs Augulis. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 36.priekšlikums. Tieslietu ministra vietā iesniedzis labklājības ministrs Augulis. Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.36A.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 36.A priekšlikums - no atbildīgās komisijas. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 37.priekšlikums. Tieslietu ministra vietā iesniedzis labklājības ministrs Augulis. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 38.priekšlikums. Tieslietu ministra vietā iesniedzis labklājības ministrs Augulis. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 39.priekšlikums. Tieslietu ministra vietā iesniedzis labklājības ministrs Augulis. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 40.priekšlikums. Tieslietu ministra vietā iesniedzis labklājības ministrs Augulis. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

41. - 84.lappusē.

M.Ārbergs. 41. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 42. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 43.priekšlikums. Tieslietu ministra vietā iesniedzis labklājības ministrs Augulis. Daļēji atbalstīts, iekļauts 44.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs. Un 44. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Komerclikumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 12, atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.5772. Likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, trešais lasījums. Es jūs aicinu ielūkoties arī papildu informācijā, tāpēc ka likumprojektam ir apmainīta 45. un 71.lappuse.

1. - deputāta Sokolovska priekšlikums. Komisija nolēma neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Jurim Sokolovskim.

J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).

Labdien, godātie kolēģi! Kāpēc parādījās mans priekšlikums? Protams, otrajā lasījumā bija pieņemts priekšlikums, kurš daļēji atrisina situāciju. Valsts uzņēmumi atrodas tādā interesantā situācijā, ka tie var neteikt, kādas algas principā tie izmaksā, kādu politiku tie veic. Principā tā ir tāda ļoti noslēpumaina politika.

Tagad mēs saņēmām informāciju - diemžēl ne no valdības, ne no šiem valsts uzņēmumiem, bet diemžēl no hakeriem. Es uzskatu, ka šāda situācija nav pieļaujama, jo valsts uzņēmumi pieder valstij, pieder Latvijas tautai. Un īpašniekam ir tiesības zināt, kādas algas maksā šajos valsts uzņēmumos! Protams, šādai pozīcijai varētu būt pretargumenti. Viens no pretargumentiem varētu būt tas, ka šie uzņēmumi darbojas tirgus apstākļos, un, ja par šīm algām varētu uzzināt konkurenti, tad tas principā varētu kaitēt šiem uzņēmumiem. Bet, godātie kolēģi, lielākā daļa no šiem uzņēmumiem ir monopolisti, viņi nekonkurē ne ar vienu!

Otrs aspekts. Daudzie menedžeri, kuri tagad redzēja hakera Neo publiskotos sarakstus, tagad pārvilināšot kādus speciālistus no valsts uzņēmumiem uz privāto sektoru, un tagad valsts uzņēmumi tādējādi zaudēšot vērtīgus speciālistus. Bet mani paziņas, kuri strādā privātajā sektorā un ir diezgan labi atalgotos amatos, tagad pēc šīs hakera Neo informācijas publiskošanas pateica: „Ko es daru privātajā sektorā? Labāk es iešu uz valsts uzņēmumiem un tur saņemšu divreiz lielāku algu!” Tātad nav nekādu bažu par to, ka labie speciālisti aizies no valsts uzņēmumiem... Nu diezin vai tas notiks.

Trešais aspekts. Tagad šie dati ir publiskoti. Nu nenotika nekāda zemestrīce, nenotiek nekas ārkārtējs! Tagad valsts uzņēmumi nezaudē savu konkurētspēju... sabiedrība tikai uzzināja, kādas algas ir šajā sektorā.

Tātad es gribu pievērst jūsu uzmanību tai redakcijai, kura tika pieņemta otrajā lasījumā. Daļēji šajā priekšlikumā ir piedāvāts, ka šo informāciju publiskos, bet ar izņēmumiem. Ja valsts saņēma Eiropas Savienības līdzekļus, valsts līdzekļus... tātad kapitālsabiedrība tika izveidota, lai piedalītos pašvaldības autonomo funkciju pildīšanai, un tā tālāk, bet, manuprāt, šie izņēmumi vispār nav vajadzīgi, jo... Nu, pieņemsim, darbojas „Latvijas valsts meži”. „Latvijas valsts mežiem” pieder gandrīz puse no Latvijas mežiem vispār, tātad šim uzņēmumam, šai kapitālsabiedrībai, tiek doti milzīgi resursi. Tā pārvalda valsts mežus, kas tātad ir Latvijas iedzīvotāju... tas ir Latvijas iedzīvotāju īpašums.

Vai „Latvenergo”, piemēram, HES kaskādes un citas ražotnes. Arī tās tika uzbūvētas par nodokļu maksātāju naudu, tāpēc īpašniekam ir tiesības zināt, kādā veidā... kāda algas politika ir šajā uzņēmumā.

Līdz ar to mans piedāvājums ir atbalstīt šo manu priekšlikumu un paplašināt to uzņēmumu loku, kuri publisko savā mājaslapā darbinieku atalgojumu. Līdz ar to mēs piedāvājam padarīt šo algu politiku mūsu valstī un valsts kapitāluzņēmumos caurspīdīgāku.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies

Vārds deputātam Artim Pabrikam.

A.Pabriks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, dāmas un kungi! Es domāju, ka šis piedāvājums no Sokolovska kunga puses ir atbalstāms, jo patiesībā mēs esam kļuvuši par hakeru atbalstītājiem, nevis atklātības atbalstītājiem. Un, ja mēs vēlamies tiešām novērst muļķīgas debates sabiedrībā, skaudību vai vēl kādas citas aizdomas par to, kādas kuram ir algas, tad mums ir jārīkojas tāpat kā Ziemeļvalstīm, starp kurām arī mēs gribam būt, vismaz kādreiz, tāpēc vajadzētu vienkārši atļaut publicēt šos algu sarakstus tur, kur tas pienākas. Tas nenozīmē, ka mums ir jāspekulē, un tas nebūt nenozīmē, ka ar šīm izmaiņām es atbalstu kaut kādu nepareizu vai nesakarīgu algu samazinājumu cilvēkiem, kuri to ir nopelnījuši un kuriem vajag maksāt kārtīgas algas. Bet tajā pašā laikā es neredzu arī nekādu iemeslu, kāpēc vajadzētu slēpties aiz kaut kādiem aizkariem un neļaut sabiedrībai zināt, cik šie cilvēki nopelna. Vienkārši es tam neredzu nekādu jēgu!

Tā ka lūdzu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāts Spurdziņš.

O.Spurdziņš. Kolēģi! Arī tas variants, ko jums vēlāk piedāvās 5.priekšlikumā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, netika atbalstīts no Latvijas Darba devēju konfederācijas puses, taču šajās debatēs komisija nonāca pie slēdziena, ka Sokolovska kunga piedāvātais variants attiecas arī uz pašvaldību kapitālsabiedrībām, publiskajām privātajām kapitālsabiedrībām un valsts kapitālsabiedrībām, kuras nestrādā ar budžetu... ka tas uz šīm kapitālsabiedrībām nebūtu attiecināms. Tāpēc aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Sokolovska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 38, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš. 2. - deputāta Pimenova priekšlikums. Arī tas neguva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamais deputāt! Godātie deputāti! Mans priekšlikums ir līdzīgs tikko jums ziņotajam. Likumprojektā ir runa par kapitālsabiedrībām, kurās visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder valstij vai pašvaldībām, un mans priekšlikums vērsts uz to, lai informācija par šīm kapitālsabiedrībām, darbinieku atlīdzības noteikšanas kritērijiem un darba samaksas apmēra sadalījumu pa amatu grupām tiktu publiskota bez izņēmumiem, kas norādīti otrajā lasījumā pieņemtajos grozījumu projekta 2.panta 4.1 daļas punktos.

Komisijas sēdes laikā lielo kapitālsabiedrību lobētāji klāstīja, ka tāda publiskošana pasliktināšot kapitālsabiedrību komercdarbības nosacījumus. Attiecībā uz to uzsvēru, ka, ja valsts vai pašvaldība deleģē privātpersonai savas funkcijas, tad tai tiek nodota valsts vai pašvaldības kompetence un arī ierobežojumi, kurus likumdevējs uzliek publiskajai varai.

Valsts pārvaldes iekārtas likums regulē publiskās personas darbību privāttiesību jomā. Proti, šā likuma 88.panta pirmā daļa nosaka, ka publiskā persona komercdarbību var veikt tikai konkrētos atsevišķos gadījumos. Tātad, pēc Valsts pārvaldes iekārtas likuma koncepcijas, valsts pārvaldei ir jādarbojas publisko tiesību režīmā un tikai izņēmuma gadījumos var tikt pieļauts, ka valsts pārvaldei ir tiesības pāriet privāttiesību jomā un tiesiskajā apritē piedalīties tāpat kā privātpersonai.

Un te es citēšu Egilu Levitu. Savā 2002.gada rakstā „Valsts pārvaldes iekārtas likuma koncepcija” (šo rakstu juristi zina) viņš atzīmēja, ka, ja valsts pārvalde darbojas privāttiesību laukā, tā tomēr „nedrīkst „atkratīties” no visiem publisko tiesību ierobežojumiem un darboties tikpat brīvi kā privātpersona, jo ir jābūt nodrošinājumam pret risku, ka valsts, atbrīvojoties no publisko tiesību ierobežojumiem, neizies ārpus demokrātiskās kontroles un neizmantos savu faktisko varas pārsvaru par ļaunu indivīdam”. Citāta beigas.

Tātad publicitāte - bez izņēmumiem - ir galu galā vienīgais līdzeklis, ar kuru var nodrošināt šo demokrātisko kontroli. Kapitālsabiedrības - es vairākkārt esmu to uzsvēris no šīs tribīnes! - galu galā ir mūsu, tātad valsts, varas turpinājums, jo tieši kapitālsabiedrību amatpersonas pilda to politiku, ko tām uzdod tās politiskās partijas, kuras tām deleģē varu. Un līdz ar to kontrolēt šos ienākumus nozīmē zināmā mērā kontrolēt arī politiskās iekārtas pamatnes mūsu valstī. Līdz ar to es uzskatu, ka publiskošana šajā jomā ir nodrošināma bez izņēmumiem.

Lūdzu jūs atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Spurdziņš.

O.Spurdziņš . Cienījamie kolēģi! Es gribu piebilst, ka Pimenova kunga priekšlikums ir stipri līdzīgs iepriekš noraidītajam Sokolovska kunga priekšlikumam. Viņš attiecina uz to pašu, tikai izņemot kredītiestādes. Un komisija - varu tikai atkārtoties - uzskatīja, ka uz tām kapitālsabiedrībām, kas netērē valsts budžetu, bet pelna pašas, nebūtu attiecināmi šie nosacījumi.

Lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Pimenova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 41, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš. 3. - partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Tātad, kā jūs redzat, salīdzinot ar iepriekšējā lasījumā pieņemto redakciju, komisija ir daļēji atbalstījusi mūsu priekšlikumu, kurā mēs paredzam, ka informācijai par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību atlīdzību, ja tās saņem valsts budžeta līdzekļus (vienā vai otrā formā, es domāju, un šeit tālāk ir arī atšifrēts) vai samaksu par sniegto pakalpojumu valsts deleģēto funkciju veikšanai vai valsts pasūtījuma īstenošanai, vai kompensāciju par zaudējumiem, sniedzot universālo pakalpojumu, - ka tādā gadījumā šai informācijai ir jābūt publiskai.

Es gribu, lai Spurdziņa kungs man atbild uz vienu jautājumu: kādēļ jūs tālāk liekat šo te palīgteikumu vai divdabja teicienu „izņemot Eiropas Savienības politiku, instrumentu un pārējo ārvalstu finanšu palīdzību”? Es paskatījos normatīvo regulējumu, proti, to, kas nosaka Eiropas Savienības fondu izlietošanas pienākumu, un tie ir 2007.gada 10.jūlija Ministru kabineta noteikumi Nr.484 „Kārtība, kādā publisko informāciju par Eiropas Savienības struktūrfondu un kohēzijas fondu projektiem”. Patiešām, tie nosaka šo kārtību, kādā finansējuma saņēmēji publisko informāciju par šiem projektiem. Nevienā šo Ministru kabineta noteikumu punktā - ne tiešā, ne netiešā veidā - nav teikts: ja gadījumā valsts kapitālsabiedrība vai pašvaldību kapitālsabiedrība saņem šo finansējumu... ka tā būtu kaut kādā mērā ierobežotas pieejamības informācija.

Tagad pēc komisijas priekšlikuma iznāk tā: ja tagad kāda kapitālsabiedrība kaut nelielu finansējumu ir paņēmusi, varbūt tā ir pat labāka, kvalitatīvāka savā darbā... ir vinnējusi konkursā Eiropas Savienības līdzekļus - un tādu ir ļoti daudz! -, tad tādā gadījumā tā ir ierobežotas pieejamības informācija.

Es esmu paskatījusies arī speciālajā literatūrā. Zinātnieki ir pētījuši šīs te lietas, un konkrēti 2005.gadā to ir darījis arī viens mūsu Latvijas docents - Valērijs Zemļanovs savā darbā „Komercnoslēpums un uzņēmējdarbības drošība”. Viņš ļoti detalizēti ir izpētījis šo lietu. Un katrā ziņā viņš saka (es citēju): „Komercnoslēpums nedrīkst būt dibināšanas dokumenti un statūti, dokumenti, kas dod tiesības veikt uzņēmējdarbību, ziņas par noteiktajiem finansiālās un saimnieciskās darbības pārskatiem, dokumenti par maksātnespēju, ziņas par strādājošo skaitu un sastāvu, viņu darba algu un darba apstākļiem, kā arī par brīvu darba vietu esamību, dokumenti par nodokļu un obligāto maksājumu kārtošanu.”

Mēs vispār daudzos gadījumos aizraujamies ar šo ierobežotās pieejamības informāciju. Un es izdarīju eksperimentu šo likumu pieņemšanas gaitā. Es piecām kapitālsabiedrībām, tostarp valsts kapitālsabiedrībām un pašvaldību kapitālsabiedrību vadībām, uzrakstīju vēstules. Sākumā mēģināju noskaidrot, vai šīs kapitālsabiedrības ir ziedojušas un kāds ir kapitālsabiedrību valžu locekļu atalgojums pēc pagājušā gada martā veiktajiem grozījumiem likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”. Dažu kapitālsabiedrību vadība man atbildēja, jo tur jau nekas nav slēpjams, tur ir noteikts koeficients, bet dažas... piemēram, viena man šeit atbild - it kā es nezinātu! -, ka šis atalgojums ir jānosaka saskaņā ar likumu un saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem. Faktiski viņi uz šo jautājumu absolūti neatbild.

Un tādā gadījumā, ja viņi šeit pat deputātam neuzskata par vajadzīgu atbildēt un sniegt konkrētu informāciju, tad es, manuprāt, nevaru atbalstīt šādu komisijas priekšlikumu. Un es vēlreiz lūdzu: Spurdziņa kungs, lūdzu, paskaidrojiet, neatsaucoties uz Latvijas Darba devēju konfederāciju, lai gan man nav skaidrs, kādēļ viņi, šī nevalstiskā organizācija, ir ieinteresēta slēpt šo atalgojumu, ja kapitālsabiedrība saņem līdzekļus no šiem Eiropas Savienības fondiem. Un neatsaucieties varbūt arī uz „Providus”. Es biju pārsteigta, ka šī te „Providus” vēstule... Manuprāt, šis pētījums ir pretrunā ar atklātības principu.

Mēs vienkārši pēdējā laikā ļoti daudz šādu informāciju padarām par ierobežotas pieejamības informāciju un par komercnoslēpumu. Paskatieties, kā mūsu atalgojums tiek vazāts pa visām avīzēm, pa visām televīzijām! Visur! Kādēļ, piemēram, lai šie cilvēki nevarētu lepoties? Un šeit es pilnīgi piekrītu kolēģiem Pimenova kungam un Sokolovska kungam, ka šajā gadījumā tas, manuprāt, nav nekāds īpašs noslēpums, jo tās galu galā ir valsts un pašvaldību uzņēmējsabiedrības. Tas tomēr sabiedrībai, ja tas ir nepieciešams, būtu jāzina, nevis jāgaida kaut kādi Neo vai Meo, kas visu to lietu darīs mums publiski zināmu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātei Vairai Paeglei.

V.Paegle (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es arī vēlos vērst jūsu uzmanību uz faktu, ka priekšlikumā iekļautā norma - izslēgt no publicēšanas amatpersonu atlīdzību, kuru finansē Eiropas Savienības politikas instrumenti, - ir kļūdaina. Eiropas Savienība neregulē šo jautājumu. Mēs esam pārliecinājušies par to. Mēs esam konsultējušies ar Eiropas Komisiju, kura tiešām paskaidroja, ka tās politika ir maksimāla atklātība par visu to, kā tiek izmantoti Eiropas Savienības finanšu instrumenti un līdzekļi.

Tātad tas tiešām ir kļūdaini. Es nezinu, no kurienes ir radusies šī norma. Man ir tādas aizdomas, ka tas ir kaut kāds ierēdniecības izgudrojums, jo atklātība - tas ir Eiropas Savienības pamatprincips.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāts Spurdziņš.

O.Spurdziņš. Atbildot uz kolēģu jautājumiem, jāteic, ka nebija komisijai tāds mērķis - kaut ko noslēpt vai kaut ko ierobežot saistībā ar šo informāciju. Vienīgi jāsaprot, ka mēs to attiecinām uz visām kapitālsabiedrībām, ne tikai valsts un pašvaldību. Un mūsu komisijai bija tāda informācija, ka attiecībā uz Komerclikumu tiek regulēts citādākā veidā un ka informācija ir pieejama citādā apjomā, citādā veidā, nevis caur šo likumu, ko mēs šobrīd skatām. Līdz ar to mēs veicām šādus grozījumus.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, debates ir beigušās, Čepānes kundze!

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 44, atturas - 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš. 4. - partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums. Arī tas daļēji atbalstīts, iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst... (No zāles: „Balsot!”) Jūs prasāt balsojumu? (No zāles dep. I.Čepāne: „Jā, mēs balsojumu prasām!”) Partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 44, atturas - 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš. 5. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 6. - partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums. Neguva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 7. - finanšu ministra Repšes kunga priekšlikums. Atbalstīts, to redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 8. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 9. - iekšlietu ministres Mūrnieces kundzes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. Atbalstīts arī iekšlietu ministres iesniegtais 10.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 11. - finanšu ministra Repšes priekšlikums. Guva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 12. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. Daļēji atbalstīts finanšu ministra Repšes kunga iesniegtais 13.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 14. - iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 15. - iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Arī tas guva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 16. - finanšu ministra Repšes priekšlikums. Neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 17. - iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Arī tas neguva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 18. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 19. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 20. - finanšu ministra Repšes kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 21. - finanšu ministra Repšes priekšlikums. Neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Savukārt atbalstīts 22. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 23. - iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. Un tagad es jūs, kolēģi, aicinu ielūkoties papildu dokumentā, tātad šajās papildu lapās.

24. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. Atbalstīts arī 24.A priekšlikums, ko iesniedza finanšu ministrs.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. Nākamais ir 25. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 27. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 28. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 29. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. Vēlreiz aicinu ielūkoties papildlapās. 30. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. Paldies.

Aicinu akceptēt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - 5. Likums pieņemts.

O.Spurdziņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pirms mēs sākam izskatīt likumprojektu, kurš ir nākamais šodienai apstiprinātajā sēdes darba kārtībā, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā, jo ir saņemts desmit deputātu iesniegums. To ir iesnieguši deputāti Bērziņš (LPP/LC), Dukšinskis, Šlesere, Zaķis, Valers, Slakteris, Eglītis, Klaužs, Zommere un Tabūns. Viņi ierosina pēc nākamā darba kārtības punkta, tātad pēc likumprojekta „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā”, uzklausīt tiesībsarga ziņojumu, kas ir paredzēts šodienas sēdes darba kārtības beigās. Ir jautājums: vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Nē! Ir!”) Deputātiem ir iebildumi.

Saskaņā ar Kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens - „pret” izmaiņām darba kārtībā. Vai kāds vēlas pamatot šo izvēli?

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre

Solvita Āboltiņa.

G.Daudze (ZZS frakcija).

Godātie kolēģi! Es gan biju cerējis, ka kāds no iesniedzējiem pamatos šo savu iesniegumu, jo Apsīša kungs no deviņiem rītā sēž zālē... Mēs zinām, cik garš būs Elektronisko mediju likuma izskatīšanas process, tāpēc es aicinu pirmām kārtām respektēt ne tikai savu, bet arī tiesībsarga darbalaiku. Es neuzskatu, ka vislietderīgākais ir šo laiku pavadīt, sēžot un vienkārši gaidot savu uzstāšanās kārtu Saeimas Sēžu zālē. Un es aicinu arī vienkārši izturēties ar cieņu pret Apsīša kungu kā pret cilvēku, kurš ir viens no tiem cilvēkiem, pateicoties kuriem, mēs 4.maijā varēsim atzīmēt mūsu valsts neatkarības atjaunošanas divdesmito gadu.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un balsot „par” izmaiņām darba kārtībā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Neviens nav pieteicies runāt „pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim, lai grozītu 15.aprīļa sēdes darba kārtību un kā nākamo darba kārtības jautājumu pēc likumprojekta „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” uzklausītu tiesībsarga ziņojumu! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - 1. Darba kārtība ir grozīta.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais sēdes vadītāj! Kolēģi! Likumprojektam Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir saņēmusi četrus priekšlikumus. Tie izskatīti komisijas sēdē 24.martā.

1. - iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. 2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. 3. - iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. Un 4. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - guva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 22.aprīlis.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Un tagad, godātie kolēģi, nākamais darba kārtības punkts - „Tiesībsarga ziņojums par 2009.gadu”.

Vārds Latvijas Republikas tiesībsargam Romānam Apsītim.

R.Apsītis (Latvijas Republikas tiesībsargs).

Labdien! Vispirms es gribu izteikt lielu pateicību jums, godātie deputāti, par to, ka tikāt tādu nelielu grozījumu izdarījuši jūsu darba kārtībā.

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Tiesībsarga likuma 15.panta pirmā daļa noteic, ka tiesībsargs reizi gadā sniedz Saeimai un Valsts prezidentam rakstveida ziņojumu par Tiesībsarga biroja darbu. Šādu ziņojumu par 2009.gadu esam nosūtījuši gan Saeimai, gan Valsts prezidentam 31.martā, un ceru, ka deputāti to ir saņēmuši. Savukārt saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 131.1 panta trešo daļu man, tiesībsargam, ir jāsniedz par šo dokumentu ziņojums, tāpēc lūdzu uzklausīt manu nelielo ziņojumu. Ceru, ka ar pilnu ziņojuma tekstu jūs esat iepazinušies.

Tiesībsarga biroja darbības trešais gads ir bijis smagu pārbaudījumu gads. Ekonomiskās krīzes un iekšējo konfliktu dēļ nenoliedzami cieta biroja reputācija.

2009.gada rudenī valsts budžeta izdevumu samazinājuma kontekstā politiķi pat aizsāka diskusiju par Tiesībsarga biroja likvidāciju. Nenoliedzami, Tiesībsarga biroja darbu 2009.gadā būtiski ietekmēja finansējuma samazinājums. Izprotot solidāro valsts finansējuma samazinājumu visām valsts iestādēm un apzinoties savus pienākumus un atbildību valsts un sabiedrības priekšā, tiesībsargs samazinātā budžeta apstākļos turpināja pildīt visas likumā noteiktās funkcijas pilnā apmērā. Lai arī likumā ir noteiktas piecas atsevišķas funkcijas, tās ir savstarpēji saistītas, nedalāmas, un to kopīgais mērķis ir cilvēktiesību aizsardzības veicināšana un labas pārvaldības principa sekmēšana. Līdz ar to netika pat apsvērta iespēja attiekties no kādas likumā noteiktās funkcijas izpildes.

2009.gadā birojā tika saņemti 1986 rakstveida iesniegumi. Par 588 no tiem ierosinātas pārbaudes lietas, 21 pārbaudes lietu esmu ierosinājis pēc savas iniciatīvas, tāpat sniegtas 1617 mutvārdu konsultācijas par dažādiem cilvēktiesību un labas pārvaldības jautājumiem. Tas liecina, ka 2009.gadā saņemto iesniegumu skaitam nav tendence pieaugt, taču minēto jautājumu aktualitāte valstī ir nemainīgi augsta.

Analizējot iesniegumu saturu, redzams, ka visvairāk bijis iesniegumu par tiesībām uz taisnīgu tiesu, kā arī tādu iesniegumu, kuros personas lūdz sniegt informāciju par savām tiesībām un konkrētajā tiesiskajā situācijā lūdz arī padomu, kā efektīvāk rīkoties.

2009.gadā par tiesībām uz taisnīgu tiesu ir saņemti 257 rakstveida iesniegumi, no tiem 76 gadījumos ierosinātas pārbaudes lietas. Papildus sniegtas arī 480 mutvārdu konsultācijas saistībā ar tiesībām uz taisnīgu tiesu.

Visvairāk sūdzību ir par lietas iztiesāšanas saprātīga termiņa neievērošanu. Sūdzas par ilgajiem nogaides periodiem krimināllietu iztiesāšanā apelācijas kārtībā, tāpat vairāki iesniegumi saņemti par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā 2009.gadā izdarītajiem grozījumiem, kas atsevišķās lietu kategorijās vairs neparedz lietas pārsūdzības iespēju kasācijas kārtībā. Ierosinātās pārbaudes lietas ietvaros tika izpētīta Eiropas Cilvēktiesību tiesas nostāja šajā jautājumā. Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.pantā nav tieši norādītas tiesības pat uz apelācijas pieejamību, un vienīgais precīzi formulētais nosacījums par apelāciju ietverts konvencijas 7.protokola 2.pantā, kas garantē minētās tiesības tikai kriminālās tiesvedības gadījumos.

Līdz ar to Eiropas Cilvēktiesību tiesa norāda, ka konvencijas 6.pants neuzliek valstīm par pienākumu visos gadījumos ieviest apelācijas tiesu sistēmu un ka valsts pati var noteikt pārsūdzības principa apjomu saskaņā ar savu tiesību sistēmu. Ieviešot apelācijas tiesu sistēmu, valsts savā likumā var noteikt lietu kategorijas, kurām pārsūdzība apelācijas instancē nav paredzēta.

Līdzīgs princips ir attiecināms arī uz lietas izskatīšanu kasācijas instancē.

Tiesībsarga birojā 2009.gadā ir vērsušās vairākas personas ar lūgumu paskaidrot, vai darba devējs, kaimiņi vai tuvinieki bez personas piekrišanas un brīdināšanas drīkst uzstādīt videonovērošanas kameras darba vietās, ēku kāpņu telpās vai dzīvokļos, kuros minētās personas dzīvo. Šādas situācijas ir saistītas ar tiesību uz privāto dzīvi pārkāpumu. Videonovērošanas kameru uzstādīšana darba vietās, piemēram, darbinieku koplietošanas telpās, kur darbinieki pārģērbjas, vai veikalos pielaikošanas kabīnēs, lai nepieļautu zādzības, ir vērtējama kā nesamērīga iejaukšanās personas privātajā dzīvē.

Joprojām aktuāls ir jautājums par masu mediju izpratni par personas privātās dzīves neaizskaramību un robežām, kad un kādā mērā ir pieļaujama personas attēla vai personas datu izmantošana televīzijas raidījumos un publikācijās presē. Personas lielākoties sūdzas par dažādiem televīzijas raidījumiem, kuros viņas tiek parādītas bez piekrišanas, un laikrakstos publicētajiem rakstiem, jo uzskata, ka tādā veidā tiek pārkāptas viņu tiesības uz privāto dzīvi.

Šādās situācijās bieži vien saduras tiesības uz vārda brīvību un personas tiesības uz privāto dzīvi, un, ņemot vērā to, ka situācijas ir visdažādākās, nevar skaidri pateikt, ka visos gadījumos var konstatēt personas tiesību pārkāpumu. Nereti personām tiek ieteikts izmantot iespēju civiltiesiskā kārtā celt tiesā prasību par goda un cieņas aizskārumu.

2009.gadā ir aktualizējies jautājums par personas sensitīvo datu aizsardzību kriminālprocesa ietvaros.

Vienlīdz aktuāli jautājumi pārskata periodā ir bijuši labas pārvaldības ievērošana valsts pārvaldē un tiesības uz sociālo nodrošinājumu. Iespēja vērsties pie tiesībsarga ar jautājumiem par labas pārvaldības ievērošanu valsts pārvaldē sniedz personām dažāda veida ieguvumus. No vienas puses, tie ir gadījumi, kad juridiski iestāde visu izdarījusi atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai procedūrai, tomēr problēma ir kādā sīkākā jautājuma niansē vai iestādes attieksmē. Šādu jautājumu risināšanu, ja iestāde pati savu darbību neuzlabo, personai var atteikt gan augstāka iestāde, gan tiesa, jo netiek konstatēti pārkāpumi. Šādos gadījumos personām lieti noder mūsu darbinieku kompetence, labas pārvaldības principu ievērošanas valsts pārvaldē veicināšana. No otras puses, skatot jautājumus par labas pārvaldības principa ievērošanu, ir iespēja panākt izlīgumu starp strīda pusēm. Līdz ar to tiek atvieglotas Latvijas Republikas tiesas, īpaši jau administratīvās tiesas, no iespējamajiem personu pieteikumiem. Tas ir būtiski, ņemot vērā administratīvo tiesu noslogotību un ilgo lietu izskatīšanas laiku. Rodas iespēja atrisināt jautājumu pirms tiesas ar tiesībsarga starpniecību, kas ir izdevīgi gan personai, gan arī pašām tiesām.

Pagājušajā gadā tiesībsargs izskatīja samērā daudz gan fizisko, gan juridisko personu iesniegumu par dažāda veida nodokļu noteikšanu, to aprēķināšanu un piedzīšanas procedūru. Problēmas iesniedzējiem radušās galvenokārt normatīvo aktu neizpratnes dēļ.

2009.gadā tika saņemti vairāki rakstveida iesniegumi un uzklausītas vairākas mutvārdu sūdzības saistībā ar personas dzīvesvietas deklarēšanu. Atsevišķos gadījumos tika ierosinātas pārbaudes lietas, kuru gaitā sākotnējās bažas par problēmām Dzīvesvietas deklarēšanas likuma normās nemaz neapstiprinājās. Problēmas katrā atsevišķā gadījumā tika konstatētas iestāžu izpratnē par minētā likuma piemērošanu, bet tādēļ jau nav nepieciešams grozīt uzreiz likumu.

2009.gadā tiesībsargs saņēma 50 iesniegumus par necilvēcīgiem un pazemojošiem apstākļiem ieslodzījuma vietās. Lielākajā daļā iesniegumu norādīts uz nepietiekamu dabisko apgaismojumu, ventilācijas trūkumu un pārapdzīvotību kamerās. Lai pārbaudītu iesniegumos sniegto informāciju, Tiesībsarga biroja darbinieki 2009.gadā devās vairākās vizītēs uz ieslodzījuma vietām. Tika apmeklēts Jelgavas cietums, Daugavgrīvas cietuma Grīvas nodaļa, Brasas cietums, Šķirotavas cietums, Liepājas cietums, Latvijas Cietumu slimnīca, kā arī tika veiktas vairākas vizītes uz Rīgas Centrālcietumu.

2009.gadā tiesībsargs ierosināja 13 pārbaudes lietas par policijas darbinieku necienīgu un pazemojošu izturēšanos, kā arī fiziska spēka, tātad arī speclīdzekļu, pielietošanu. Visbiežāk šādi gadījumi ir saistīti ar ieslodzīto personu konvojēšanu, kā arī kriminālprocesuālu darbību veikšanu, piemēram, aizturēšanu vai kratīšanu.

2009.gadā līdzīgi kā iepriekšējos pārskata periodos lielākā daļa iesniegumu tiesību uz sociālo nodrošinājumu jomā Tiesībsarga birojā saņemti par pensiju jautājumiem. It īpaši iesniegumu skaita pieaugums par šiem jautājumiem bija vērojams 2009.gada jūnijā un jūlijā, kad tika plānoti un ieviesti valsts izmaksāto pensiju samazinājumi gan strādājošiem, gan nestrādājošiem pensionāriem. Tiesībsargs kopumā pensiju ieturējumu paredzošās normas uzskatīja par neatbilstošām Satversmei.

Samazinoties iedzīvotāju ienākumiem un valstī izdevumu samazināšanas nolūkos pārliekot lielāku slogu uz iedzīvotājiem par veselības aprūpes pakalpojumu samaksu, 2009.gadā aktualizējās jautājums par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību. Tiesībsarga ieskatā, veselības aizsardzības budžetam salīdzinājumā ar citām jomām Latvijā nekad nav tikuši atvēlēti pietiekami valsts budžeta līdzekļi, proti, to apmērs procentuāli pret iekšzemes kopproduktu vienmēr ir bijis neliels. Līdz ar to vēl aizvien aktuāls ir jautājums, vai valsts tiesību uz veselības aizsardzību realizēšanu ir veikusi pienācīgi, maksimāli pieejamo resursu ietvaros. Arī šo jautājumu risināšana ir apgrūtināta, jo cieši saistīta ar valsts ekonomisko situāciju.

Salīdzinot statistikas datus ar iepriekšējiem gadiem, var secināt, ka ir tendence sarukt iesniegumu skaitam par tiesībām uz mājokli. Vērtējot mājokļa jautājuma aktualitāti 2009.gadā, ir jāatzīst, ka tāpat kā iepriekšējā pārskata gadā aktuāli bijuši jautājumi par palīdzības sniegšanu reģistrēšanai dzīvokļu reģistrā, izslēgšanu no dzīvokļu rindas un pašvaldības piedāvāto dzīvojamo telpu kvalitātes atbilstību dzīvošanai derīgas dzīvojamās telpas nosacījumiem. Tāpat tiesībsarga kompetences ietvaros risinātas denacionalizēto namu īrnieku problēmas, kā arī risināti jautājumi, kas skāruši personu tiesības patvaļīgas izlikšanas gadījumos.

Iesniegumu skaita pieaugums par tiesībām uz taisnīgu tiesu un labas pārvaldības ievērošanu valsts pārvaldē skaidrojams ar apstākli, ka sabiedrība kļūst arvien izglītotāka un zina, kādu pakalpojumu tā vēlas un ir tiesīga saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām. Ikvienai personai, kas vēršas tiesā vai citā iestādē, ir svarīgi, lai lieta tiktu izskatīta ātri un kvalitatīvi.

Kā zināms, Latvijā nav izveidota atsevišķa bērnu tiesībsarga institūcija, bet attiecīgo funkciju izpilde ir uzticēta Latvijas Republikas tiesībsargam, kas starptautiskā un nacionālajā līmenī ir atzīts par pilntiesīgu bērnu tiesībsargu.

2009.gada 20.novembrī visā pasaulē tika atzīmēta Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par bērnu tiesībām 20.gadadiena. 1989.gada 20.novembrī Apvienoto Nāciju Organizācijā, pieņemot Konvenciju par bērnu tiesībām, tika uzsvērts, ka bērniem ir nepieciešama atsevišķa, tikai bērniem vien domāta, konvencija, jo personām, kuras nav sasniegušas 18 gadu vecumu, bieži vien ir vajadzīga īpaša aprūpe un aizsardzība pretēji pieaugušajiem. Turklāt, pieņemot minēto konvenciju, pasaules valstu līderu mērķis bija vispārēji atzīt, ka arī bērniem ir cilvēktiesības.

Ikdienā, darbojoties kopā ar bērniem un vienlaikus rūpējoties, lai bērna tiesības tiktu ievērotas, var konstatēt, cik būtiska nozīme ir bērnu tiesību pareizai izpratnei un to ievērošanai. Konvencijas īstenošana neapšaubāmi ir veicinājusi bērnu tiesību attīstību arī Latvijā, tostarp būtiski ietekmējot Bērnu tiesību aizsardzības likuma un citu normatīvo aktu, kuriem ir būtiska nozīme bērnu tiesību nodrošināšanā, saturu un pieņemšanu.

Atzīmējot konvencijas jubileju, organizējām diskusiju „Bērna tiesības uzaugt ģimenē un ārpusģimenes aprūpe”, veltot to viena no konvencijas pamatprincipiem - bērna vislabāko interešu principa - labākas izpratnes veidošanai diskusijas dalībnieku vidū.

2009.gadā Tiesībsarga birojā tika saņemti 548 iesniegumi par bērnu tiesību iespējamiem pārkāpumiem. No tiem 169 bija rakstveida iesniegumi, bet 374 - mutvārdu. Par piecām tēmām pārbaudes lietas apstākļu noskaidrošanai ierosinātas pēc tiesībsarga iniciatīvas.

Salīdzinot iesniegumu statistiku ar iepriekšējo gadu, tēmu aktualitāte nav mainījusies. Arī 2009.gadā visaktuālākā tēma bija bērna tiesības uzaugt ģimenē. Jau ilgāku laiku tiesībsarga uzmanības lokā ir arī bērna tiesību pārkāpumi tiesībsargājošo iestāžu darbā, kas konstatēti, tiesībsargājošajām iestādēm veicot bērnu aptauju un pieņemot paskaidrojumus no bērna pirms kriminālprocesa vai administratīvās lietvedības uzsākšanas.

Vecāki ne vienmēr tiek informēti par policijas pārrunām ar bērnu un gadījumā, ja viņi no bērna vai citiem avotiem ir uzzinājuši par pārrunu laiku un vietu, viņiem tiek liegts tajās piedalīties, atteikumu motivējot ar to, ka pārrunas nav nekāda procesuāla darbība un ka to ilgumu un kārtību normatīvie akti nemaz neregulē.

Balstoties uz bērnu tiesību un interešu prioritātes principu, tiesībsargs uzskata par nepieļaujamu paskaidrojumu pieņemšanu no bērna, liedzot būt klāt bērna vecākiem.

Privātpersonu iesniegumu izskatīšana, atrisinot individuālo gadījumu, nenoliedzami ir apjomīgākais, taču ne vienīgais tiesībsarga darbības aspekts. Privātpersonu iesniegumi norāda uz jomām, kurās jāveicina cilvēktiesību aizsardzība. Pērn tiesībsargs ar Latvijas Republikas Satversmes tiesas lēmumu 22 lietās tika atzīts par pieaicināto personu un uzaicināts sniegt viedokli izskatāmajā lietā. Tiesībsarga un Satversmes tiesas vērtējums par apstrīdētā tiesiskā regulējuma atbilstību Satversmei gandrīz visos jautājumos bija vienāds. Tas atšķīrās tikai vienā gadījumā - par zāļu iegādes kompensāciju.

2009.gadā notika visai aktīvs darbs likumdošanas procesā. Tiesībsarga biroja darbinieki ir piedalījušies likumprojektu izstrādē vairākās darba grupās, kā arī tika iesniegti vairāki priekšlikumi par tiesību aktu izdošanu vai grozīšanu.

Un visbeidzot. Pievēršoties Tiesībsarga biroja darbības prioritātēm šajā jaunajā - 2010.gadā, vēlos akcentēt četrus galvenos jautājumus, četras prioritātes.

Pirmkārt, tā ir personu ar invaliditāti aizsardzība gan diskriminācijas novēršanā, gan sociālajā apdrošināšanā... nodrošinājumā.

Otrkārt, iekšējo aizsardzības mehānismu novērtēšana vardarbības gadījumu izmeklēšanā slēgta tipa iestādēs un policijā.

Treškārt, vēlēšanu tiesību ierobežojumu novēršana, labas pārvaldības principa ievērošana šajā jomā.

Un ceturtkārt, bērnu tiesību jomā bērna tiesību ievērošana slēgta tipa iestādēs.

Tās ir mūsu šāgada prioritātes.

Paldies jums par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies tiesībsargam par ziņojumu. Debatēs neviens nav pieteicies, līdz ar to jautājums uzskatāms par izskatītu.

Godātie kolēģi! Ir laiks pārtraukumam. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu! Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, es informēju, ka ir saņemti četri deputātu jautājumi.

Ir saņemts deputātu Muižnieces, Paula, Kučinska, Leiškalna un Rugātes jautājums finanšu ministram Einaram Repšem „Par dienesta automašīnu izmantošanu personiskajām vajadzībām”.

Ir saņemts deputātu Plinera, Sokolovska, Buhvalova, Buzajeva un Mitrofanova jautājums labklājības ministram Uldim Augulim „Par 2009.gada 16.jūnija grozījumu likumā „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” ietekmi uz cilvēka labklājību”.

Ir saņemts deputātu Urbanoviča, Kabanova, Agešina, Pimenova, Orlova, Holostova, Zemļinska, Mirska, Klementjeva un Rubika jautājums finanšu ministram Einaram Repšem „Par Latvijas pārstāvju Eiropas Investīciju bankā ienākumu deklarēšanu”.

Un ir saņemts arī deputātu Agešina, Urbanoviča, Tutina, Ribakova, Vidavska, Klementjeva, Mirska, Pimenova, Orlova un Holostova jautājums izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei „Par darba samaksu pirmsskolas izglītības iestādēs”.

Visi jautājumi tiks nodoti attiecīgajiem ministriem.

Un vēl paziņojumi.

Vārds deputātei Ingrīdai Circenei.

I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde pēc piecām minūtēm komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Oskaram Spurdziņam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde pēc piecām minūtēm komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks pēc 15 minūtēm Sociālo un darba lietu komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Jurim Dalbiņam.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputātus lūdzu uz komisijas sēdi komisijas telpās pēc piecām minūtēm.

Sēdes vadītājs. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Solvita Āboltiņa, Juris Dalbiņš... Paldies, redzu! Imants Kalniņš, Vents Armands Krauklis, Visvaldis Lācis, Leopolds Ozoliņš, Raimonds Pauls, Karina Pētersone un Anta Rugāte.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vēl viens paziņojums.

Vārds deputātam Mārtiņam Rozem.

M.Roze (ZZS frakcija).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde pēc piecām minūtēm komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Varbūt var lūgt vēlreiz nozvanīt, man liekas, ka mums kvorums tāds ar Dievu uz pusēm.

Godātie kolēģi! Es atgādinu, ka mēs skatām sadaļu „Likumprojektu izskatīšana” un nākamais izskatāmais jautājums ir... Paga, es atvainojos, man liekas, ka likumprojektu „Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā” mēs neizskatījām... Kāpēc tas... Kāpēc datorsistēmā rādās „Grozījums Slīteres nacionālā parka likumā”? Kaut kā neveicas mums šodien ar to datorsistēmu.

Tātad likumprojektu „Grozījumi Sugu un biotopu likumā” mēs neskatījām, liekas. Kas šeit ir no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas? Kam komisijas vārdā jāziņo par likumprojektu? Līdakas kungs!

Tātad skatām likumprojektu „Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā”, skatām to pirmajā lasījumā. Un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā runās deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi, tātad jūsu uzmanībai likumprojekts „Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā”. Šie likuma grozījumi vajadzīgi tāpēc, ka Latvija esot nepilnīgi transponējusi Eiropas Padomes attiecīgo direktīvu, un šīs izmaiņas tad nu novērsīs iespējamo pārkāpumu procedūras uzsākšanu. Te ir precizēti definējumi, kas tad ir Eiropas Savienības nozīmes dzīvotnes un sugas.

Atbildīgā komisija izskatīja likumprojektu un lūdz Saeimu to apstiprināt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Līdaka. 22.aprīlis.

Sēdes vadītājs. 22.aprīlis. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījums Slīteres nacionālā parka likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.

 

A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Likumprojekta numurs ir 1729/Lp9. Šajā sēdē mēs izskatām likumprojektu pirmajā lasījumā. Ministru kabinets steidzamību nav rosinājis, komisija - arī ne.

Šo likumprojektu ir sagatavojusi Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, iesniedzis Ministru kabinets. Visi jautājumi saskaņoti arī ar Vides aizsardzības ministriju. Un ir tikai viens ļoti neliels grozījums, kurš paredz vienkāršotāku kāpu zonas apmeklējumu ar transportlīdzekļiem, ja tādi nepieciešami, un arī pludmales kāpu zonu - tātad lai vienkāršotu šos administratīvos procesus.

Komisija, izskatījusi to, vienprātīgi atbalstīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Slīteres nacionālā parka likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Seile. Komisija ierosina par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 22.aprīli.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Seile. Paldies.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Dokumentu juridiskā spēka likums”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu, kura numurs ir 5622, - „Dokumentu juridiskā spēka likums”. Šo likumprojektu ir iesniegusi valdība, to ir sagatavojusi Tieslietu ministrija kā atbildīgā. Šis likumprojekts paredz jaunu un labāku - uzlabotu - versiju par dokumentu juridisko spēku.

Juridiskā komisija, iepazīstoties ar šo piedāvājumu, to ir atbalstījusi un arī lūdz šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Dokumentu juridiskā spēka likums”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

V.Muižniece. Pirms es jūs lūdzu balsot par pirmo lasījumu, es vēl gribu īpaši pievērst uzmanību tam, kas šajos apstākļos ir ļoti svarīgs, - tam, ka šā likuma ieviešana neprasīs nekādu jaunu institūciju izveidi un nekādā veidā arī netiks paplašinātas esošo institūciju funkcijas.

Lūdzu balsot par pirmo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Dokumentu juridiskā spēka likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma datumu.

V.Muižniece. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 20.aprīlim, un izskatīt mēs plānojam 29.aprīļa sēdē.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 20.aprīlis, un izskatīšana - 29.aprīlī. Deputāti neiebilst.

V.Muižniece. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Likumprojekts „Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi likumprojektu „Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”, kas ir cieši saistīts ar jau pieņemtajiem grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā. Tāpēc lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Tutins. Piedāvājam šā gada 22.aprīli.

Sēdes vadītājs. 22.aprīlis. Deputāti neiebilst.

J.Tutins. Paldies.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījums Zvejniecības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tātad jūsu uzmanībai likumprojekts „Grozījums Zvejniecības likumā”, pirmais lasījums. Kas gan te paredzēts? Paredzēts atbilstoši jaunajam administratīvi teritoriālajam iedalījumam veikt izmaiņas to ūdenstilpju uzskaitījumā, kurās aizliegta rūpnieciskā zveja. Tā ka tas ir vairāk tāds redakcionālas dabas grozījums. Atbildīgā komisija to izskatīja un atzina par labu esam, un lūdz Saeimu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Zvejniecības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Līdaka. 29.aprīlis.

Sēdes vadītājs. 29.aprīlis. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.5761. Tas ir likumprojekts „Grozījums likumā „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””.

Kopumā otrajam lasījumam ir saņemti seši priekšlikumi.

1. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Agešins. 2. - deputāta Mārtiņa Rozes priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Mārtiņam Rozem.

M.Roze (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Priekšlikuma būtība bija tāda, ka ir palikuši zemes īpašumi, kuri vēl ar Ministru padomes rīkojumu tika nodoti pašvaldībām valdījumā. Taču manis iesniegtais priekšlikums nav juridiski korektā formā. Precīzā formā priekšlikums tiks iesniegts uz trešo lasījumu. Tādēļ es atsaucu 2.priekšlikumu, kā arī 3. un 4.priekšlikumu - savus priekšlikumus.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad 2., 3. un 4.priekšlikums ir atsaukts.

Turpinām ar 5.priekšlikumu.

V.Agešins. 5. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Agešins. 6. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Agešins. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Juridiskās komisijas vārdā lūdzu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Agešins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 2010.gada 22.aprīlis.

Sēdes vadītājs. 22.aprīlis. Deputāti neiebilst. Paldies.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Oskars Spurdziņš.

 

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.5762 - „Grozījums likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””. Uz otro lasījumu komisija saņēma vienu priekšlikumu, bet man ir mutiska informācija, ka „Saskaņas Centra” frakcija šo priekšlikumu atsauc. Vai tā ir taisnība?

Sēdes vadītājs. Vai tā ir taisnība, ka „Saskaņas Centrs” atsauc savu priekšlikumu? (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Jā!”) „Saskaņas Centrs” atsauc savu priekšlikumu. Līdz ar to priekšlikumu nav. Nav mums par ko diskutēt un balsot.

O.Spurdziņš. Es aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 1, atturas - 5. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

O.Spurdziņš. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam noteikt šā gada 22.aprīli.

Sēdes vadītājs. 22.aprīlis. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Un nākamais un pēdējais šodienas sēdes darba kārtības punkts - likumprojekts „Elektronisko mediju likums”, otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Circene.

I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Elektronisko mediju likums” (reģistrācijas Nr.1358/Lp9). Skatīsim likumprojektu otrajā lasījumā.

Šis likumprojekts ir ļoti svarīgs tieši saistībā ar Eiropas direktīvu ieviešanu Latvijā, jo Eiropas Komisija jau ir uzsākusi pārkāpuma procedūru pret Latvijas valsti sakarā ar to, ka nav ieviestas šīs direktīvas. Taču, ja mēs līdz jūnijam pieņemtu likumprojektu arī trešajā lasījumā, tad šādi sodamēri netiktu piemēroti pret Latviju. Līdz ar to es tiešām lūdzu jūs konstruktīvi strādāt, jo mums priekšā vēl ir trešais lasījums, kur ir iespējams iesniegt visus priekšlikumus, ja kādam liekas, ka kaut kas būtu papildināms.

1. - partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums, kas ir atbalstīts, jo Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija ieteica vārdkopas „Elektronisko mediju likums” vietā lietot „Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums”. Mūsu komisija to ir atbalstījusi, un arī Saeimas Juridiskais birojs to ir atbalstījis. Lūdzu arī jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Oskaram Kastēnam.

O.Kastēns (LPP/LC frakcija).

Godājamie deputāti! Es gribu runāt par šo priekšlikumu tādā sakarā, ka es aicinu to neatbalstīt. (No zāles dep. K.Šadurskis: „Kāpēc?”) Es jums tūlīt paskaidrošu, kāpēc es aicinu to neatbalstīt.

Pirmkārt, lai pamatotu šo maiņu, ka mēs nomainām „elektroniskos medijus” uz „elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem”, mums atnāca valodnieku vēstule, kurā bija norādīts, ka Eiropas Savienības likumdošanā tiek lietots termins „elektroniskie plašsaziņas līdzekļi”. Es, pārbaudot Eiropas Savienības datubāzi EUR-Lex, secināju, ka tiek lietotas abas formas. Tā ka faktiski šī sarežģītākā versija tiek lietota kopā ar jau tik ierasto versiju „elektroniskie mediji”.

Otrkārt, es gribu teikt, ka, lai gan šis vārdu salikums „elektroniskie plašsaziņas līdzekļi” varbūt ir latviskāks un tie valodnieki, kuri pārstāv pūrisma virzienu, būtu tikai priecīgi, ja mēs lietotu šādu vārdu salikumu, tomēr no labskanības viedokļa, es domāju, šo terminu mēs varētu aizdot Ceļu policijai, lai tā, liekot autobraucējiem to izrunāt, varētu noteikt lietotā alkohola daudzuma pakāpi. Jo es pats esmu bijis liecinieks tam, ka mūsu komisijas sēdēs daži ierēdņi, kuri, teiksim, ir atnākuši runāt par šo likumu... ka pat viņiem ir grūtības izrunāt šo terminu. Protams, šis varbūt nav ļoti nopietns arguments, taču es domāju, ka, ja valodā ir iegājies termins „elektroniskie masu mediji”, tad man būtu priekšlikums palikt pie tādiem terminiem, kuri tiek jau lietoti un kuri atspoguļo arī masu mediju būtību.

Turklāt, ja mēs runājam par elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, tad mums jau sāk rasties arī terminoloģiskas problēmas; piemēram, vai interneta televīzija ir elektronisks plašsaziņas līdzeklis vai nav. Ja mēs runājam par elektroniskajiem masu medijiem, tad šajā gadījumā tā skaidrība ir nedaudz lielāka.

Paldies. Un es aicinu jūs neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātei Inai Druvietei.

 

I.Druviete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godājamie deputāti! Es, protams, aicinu atbalstīt partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu, kas ir guvis atbalstu komisijā, un tūlīt īsi paskaidrošu, kāpēc.

Saskaņā ar Valsts valodas likumu oficiālajā saziņā ir jāievēro oficiālās latviešu literārās valodas normas, kā arī oficiāli apstiprinātie termini. Ir jāšķir likuma valoda no tās, ko mēs lietojam sadzīvē. Sadzīvē mēs, protams, turpināsim lietot vārdu „mediji”, tāpat kā sadzīvē mēs varam lietot vārdu „bizness”, bet likumos atradīsim tikai terminu „uzņēmējdarbība” un terminu „plašsaziņas līdzekļi”.

Šā termina izvēlei 2002.gadā nebija nekāda sakara ar pūrisma tendencēm, tātad ar pārlieku tieksmi tīrīt valodu no svešvārdiem. Gluži vienkārši vārdam „medijs” latviešu valodā ir arī paralēla nozīme, kas varētu vest maldināšanā, un tāpēc Terminoloģijas komisija, kam vienīgajai ir oficiālas pilnvaras noteikt likumdošanā lietojamos terminus, jau 2002.gadā ir apstiprinājusi šo terminu. Komisijai tika iesniegts arī materiāls, kurā varējām redzēt, ka tieši termins „plašsaziņas līdzekļi” ir lietots vairākos Latvijas Republikas likumos, kā arī ir lietots arī Eiropas Savienības tiesību aktu tulkojumos. Jau tagad jaunajā Lisabonas līguma variantā ir lietots tieši šis termins, un kā optimāls tas tiek rekomendēts arī tiem latviešu valodas tulkiem, kas strādā Eiropas Savienībā. Un ar šo terminu jau ir saraduši gan mūsu plašsaziņas līdzekļu darbinieki, gan arī mūsu eksperti, kas piedalījās komisijā. Termins tika akceptēts arī no mūsu Juridiskā biroja pārstāvju puses. Tātad šajā gadījumā ir pilnīgs pamats lietot šo oficiāli apstiprināto terminu, kas, kā mēs vēlāk redzēsim, organiski iekļaujas arī šā jaunā likuma tekstā un ļaus mūsu Saeimai sevi parādīt kā likumus un valodas garu respektējošu iestādi.

Un tādēļ, protams, lūdzu šo priekšlikumu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Es saprotu, deputāts Kastēns varbūt nav spējis izsekot šā jēdziena attīstībai no tiem laikiem, kad atjaunoja Latvijas neatkarību. Kad atjaunoja Latvijas neatkarību, tad tika pieņemta vesela virkne dažādu likumu, un to skaitā bija arī likums „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”. „Masu informācijas līdzekļi” - principā tas bija visīstākais rusicisms, mantojums no padomju laika. (Varat iztulkot, un tad sapratīsiet. Es šeit netulkošu.) Pēc tam, protams, bija valodnieku mēģinājums atrast šim jēdzienam piemērotu latviskojumu, un tas nenācās viegli. Taču katru gadu valodnieki atzīmē veiksmīgo jauninājumu un neveiksmīgo jauninājumu, un vārdu savienojums „plašsaziņas līdzeklis” bija viens no visveiksmīgākajiem latviskojumiem pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. To noliegt nozīmētu vienkārši atzīt to, ka nezinām savu vēsturi pēc neatkarības atjaunošanas.

Tas ir veiksmīgs latviskojums, un nevajadzētu te debatēt, vajadzētu vienkārši nobalsot „par”.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! It kā šis jautājums tiešām nebūtu diskusiju vērts... Man tas šķita acīmredzami tāds, bet Kastēna kunga uznāciens tribīnē mani mazliet izbrīnīja. Jo, ja vārds „plašsaziņa” ir tie sarežģītības griesti, tad, man liekas, mēs drīz tiešām latviešu valodā nonāksim pie vienzilbīgiem izsaucieniem. Tos tiešām ir viegli izteikt.

Kolēģi! Protams, valodā starp oriģinālvalodas vārdiem un svešvārdiem ir kaut kāds samērs. Dabīgi, ka svešvārdi mūsu valodā ienāk, bet es pilnīgi piekrītu Rasnača kunga teiktajam, ka šie „plašsaziņas līdzekļi” ir veiksmīgs darinājums. Gribu vēl tikai piebilst, ka vārds medium latīniski nozīmē „vidējais”, un līdz ar to pats šis vārds, šā vārda cilme absolūti neko neraksturo. Tāpēc šāda neveiksmīga svešvārda pārņemšana latviešu valodā, manuprāt, ir pilnīgi lieka.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Piederēdams pie tās laimīgās latviešu paaudzes, kuru profesors Endzelīns un viņa sagatavotie speciālisti 30.gados radīja... Viņi radīja latviešu jaunatni, kas runāja vistīrākajā latviešu valodā, un arī es nevarēju palikt vienaldzīgs pēc tam, kad tribīnē kāpa kolēģis Kastēns.

Mums, Kastēna kungs, arī tiem, kas nepārstāv pūrismu... Pūrisms ir Īslandē, īslandieši veiksmīgi nepieņem nevienu svešvārdu savā valodā neatkarīgi no tā, cik plaši tas tiek lietots angļu vai citās valodās. Viņi izvairās no tā ar visas tautas iesaistīšanos. Rodas jaunas terminoloģijas vajadzība, un laikraksti, radio, televīzija paziņo, ka mums, lūk, trūkst tāda vārda. Iesaistās visa īslandiešu tauta un atrod savā valodā attiecīgu jaunu terminu. Un arī mums vajadzētu tāpat rīkoties.

Protams, mums jau 1990.gada 4.maijā bija izveidojusies sava terminoloģija, un tur tāda vārda „medijs” nebija. Nebija! Rozenvalds juniors 90.gadu sākumā lepni paziņoja, ka viņš nodibina Mediju asociāciju vai kā... Protams, arī ne savienību vai apvienību. Kamdēļ tad vajag savienību vai apvienību - tik prasti! -, ka var pateikt „asociācija”? Mums jau ir daudzas šīs asociācijas, un tātad tas, lūk, nav nekāds pūrisms! Mums jau ieviesa to mākslīgi.

Un mēs šodien esam nonākuši jau tik tālu, ka savā Madonas rajona „Starā” es lasu, ka ir jauns topošais žurnālists, ka viņš ir beidzis 12 klases. Tālāk laikrakstā „Stars” viņš raksta, ka viņa nodoms ir studēt Žurnālistikas fakultātē. Viņš rāda vienu savu fotouzņēmumu un ir ielicis rakstu, kurā teikts, ka, lūk, Madonas vidusskolas skolēni savā prezentācijā prezentē to un to. Mēs prezentējam nemitīgi! Mūs viss kas fascinē! Mūs vairs it nekas neaizrauj. Mums viss nav rets, nav sevišķs, nav izņēmuma veidā. Mums ir lietvārds „ekskluzivitāte” un īpašības vārds „ekskluzīvs”, ko arī lieto, bet kam ir 11 sinonīmi latviešu valodā. Mēs tos esam veiksmīgi izspieduši ārā. Mums vairs... Ir ļoti daudz piemēru, kur arī skolotāji vairs nelieto latviešu valodas vārdus. Mēs nedrīkstam tālāk vairs iet! Un, ja ir radīts jauns latviešu valodas vārds, kā to pareizi norādīja profesore Druviete, kurš pie tam apstiprināts ir arī valodnieku vidū, tad mums ir jāizslēdz šis vārds „mediji”.

Arī par internetu runājot, tam ir apzīmējums „tīmeklis”. Kādēļ mums jāsaka „internets”? Mums ir „tīmeklis”! Un mēs esam aizgājuši jau tik tālu, ka mēs vairs netiekam vaļā no mums uzspiestiem slāvu cilmes vārdiem. Pat mūsu žurnālisti netiek vaļā! Jums jāzina, kolēģi, ka es esmu vairākkārt rakstījis Latvijas Radio, Latvijas Televīzijai, Latvijas Žurnālistu savienībai, teikdams, ka nelejiet degvielu bākā! Nodegs bākas gar Kurzemes un Vidzemes jūrmalu, un kuģi nevarēs vairs nekur redzēt savu ceļu! Bāka ir... Mēs paņemam krievu vārdu „bak”, uzliekam tam garumzīmi un lejam kaut ko „bākā”. Arī „Panorāma” lej bākā degvielu, un ministri lej bākā degvielu. Neatkāpsimies! Lietosim tīru latviešu valodu, padarīsim to arvien tīrāku un saprotamāku!

Atbalstu profesores Druvietes priekšlikumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Jurim Dobelim. (No zāles dep. O.Kastēns: „Ir bāka vai nav bāka?”)

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Godīgi sakot, katras tautas dzīvā valoda nekad nestāv uz vietas. Tā aug un attīstās. Bet, protams, ir svarīgi, kā tā attīstās, un ir labāk, ka tautas valoda attīstās par labu pašai tautai. Un, protams, labāk, ka mēs atrodam kādu latviskāku vārdu, ko varam iekļaut kopīgajā vārdu krājumā, nevis mētājamies ar svešvārdiem. Jo diemžēl jāpiekrīt tam, ka vienam otram Latvijas sabiedrībā šķiet, ka viņš savu augsto izglītības līmeni demonstrē, mētājoties ar svešvārdiem. Vesela kaudze svešvārdu šodien tiek lietoti, nesaprotot, ka to vietā var mierīgi lietot savus, latviešu, vārdus. Piemēram, ļoti izplatīts pēdējā laikā ir vārds „margināls”. Ja vienam otram uzprasītu, vai viņš saprot, ko tas nozīmē, diez vai viņš to varētu pateikt. Tā vietā mierīgi var teikt „malējais”, „nomaļš” vai kaut ko tamlīdzīgu. Bet nē! Vārds „margināls” ir ieviesies.

Es varētu saistīt vārdu „mediji” ar vārdu „mēdīties”, jo tā ir ļoti laba saistība un nedaudz arī tā jēga ir tāda. Tieksme mēdīties ir daudzos šajos saziņas līdzekļos. Bez tam - vārdi nāk un vārdi iet. Labi! Latviešu valodā iesakņojušies ir tie vārdi, kas beidzas ar „-ija”: „konstitūcija”, „revolūcija”, „prostitūcija” un citas „-ijas”. Taču pajautājiet šodien vienam jaunietim, latviešu jaunietim, vai viņš zina, ko nozīmē vārds „stahanovietis”! Diez vai viņš to zinās. Pamazām pazudīs tāds vārds kā „kolhoznieks” un, es domāju, pazudīs ar laiku arī vārds „pirmrindnieks”, jo diez vai šodien tas ir kādam īpaši skaidrs, kas tas tāds ir. Diez vai tādi Latvijā vairs vispār ir saglabājušies.

Līdz ar to, ja mēs runājam par savu tautu, par savas tautas valodu, tad mēģināsim to latviskot. Savu valodu mēģināsim latviskot! Mums ir bijuši vairāki posmi valsts vēsturē, kad ir nopietni latviskota latviešu valoda. Tas bija 19.gadsimteņa otrajā pusē vairākkārt, pie tā daudz ko ir darījis arī Rainis. Es jums nosaukšu, piemēram, vienu vārdu, kas ir ieviesies latviešu valodā, kas nav latviešu vārds savulaik bijis, bet kas ir latviskots. Tas ir vārds „skola”. Tas tiek ļoti skaidri latviski izrunāts, bet tas nav latviešu valodas vārds.

Līdz ar to, Kastēna kungs, nevajag mēdīties, lai labāk paliek „plašsaziņa”!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Guntim Jānim Eniņam.

G.J.Eniņš (ZZS frakcija).

Deputāti! Piedodiet, ka šajā laika trūkumā es tomēr nevaru nerunāt par šo ļoti aktuālo jautājumu. Visu cieņu par to latviskumu! Tas ir pareizi. Tādā veidā mums vajag skatīt. Mēs šeit ārkārtīgi grēkojam valodas ziņā, un es esmu apņēmies kādreiz par to runāt arī kādā avīzē (No zāles: „Laikrakstā! Laikrakstā!”)... laikrakstā vai kādā masu plašsaziņas līdzeklī. Bet, lūk, es nevaru atzīt, ka šis ir veiksmīgs risinājums - „elektroniskie plašsaziņas līdzekļi”. Man jāpiekrīt: tas ir ļoti neveiksmīgs latviskais atveidojums, jo tas skan smagi. Mums, piemēram, ir „televīzija”, „elektronika” (tas arī ir svešvārds, par ko derētu domāt), „telefons”, „binoklis”... Kāpēc mēs nelietojam vārdu „tālrunis”? Kāpēc mēs sakām „motors”? Dzinējs! Mēs jau aizmirstam, ka jāsaka „dzinējs”. Un „radio”. Ļoti nelatviski tas skan ar šo galotni „-o”. Tāpat kā „eiro”. Kāds „eiro”? Eiris vai eira! Es tikai tā lietošu turpmāk.

Un, piemēram, šinī gadījumā mums vajadzētu izdomāt un rast, un atrast kādu jaunu vārdu, kas viegli skanētu... Viens vārds. Minēšu piemēru. Kad mums bija Tautas fronte... (Troksnis zālē.) Vairs neklausās manī... Kad bija Tautas fronte, tad leišiem jeb lietuviešiem bija Sajūdis. Redz, laikam mums vajadzētu prasīt mūsu kaimiņiem, lietuviešiem, padomu, kā mums tos plašsaziņas līdzekļus pateikt vienā vārdā. Nu, es domāju, ka varbūt... Es domāju un domāju, bet nav man priekšlikuma. Nu, varbūt jūs tūlīt smiesieties, bet varbūt varētu teikt „gaisa bilde”, jo kaut ko tādu īsti latvisku mums vajadzētu...

Piemēram, par deputāta Dobeļa runāto. Viņš saka: „kolhozs” pazudīs! Vēsturiski jau kolhozs nepazudīs. Pufaika (No zāles dep. J.Dobelis: „Pufaika arī nepazudīs!”) tika saukta par vateni, bet pufaika ir tik specifiska, ka mēs no tās neatkāpsimies. Tā kā tas „mediji” skan ļoti viegli un pateicīgi, tad to ir grūti apkarot.

Un vēl par to radio es atcerējos. Redziet, Latvijas tajā pirmajā laikā teica nevis „radio”, nelietoja šo neveiklo un nepareizo vārdu, bet sacīja „radifons”. Un tāpat, piemēram, šodien jaunatne saka „rādžiņš”. Viņi tomēr sajūt, lai arī cik daudz jaunatne žargonā runā... viņi sajūt, ka kaut kas nav pareizi ar „radio”, un viņi saka „rādžiņš”.

Es pat nezinu, kā šajā gadījumā balsot. Ir neveikli. Neies cauri tas „plašsaziņas līdzeklis”. Tas ir neveikli un vēl... Bet mums ir jāstrādā un jādomā par to.

Un es tāpēc te arī patērēju nedaudz laiku, ka mums arī citos gadījumos ir jādomā, kā runāt latviskāk.

Lai mums veiktos!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Es šeit gribu pateikt, ka es obligāti un noteikti atbalstu atbildīgo komisiju. Es atbalstu profesori Druvieti, kuras katru pateikto vārdu es izbaudu kā tādu skaistu mūziku. Viņa tiešām runā labi un latviski. Bet es aicinu komisiju iet vēl tālāk. Un šo Ceļu policijas „atradumu”, kā teica Kastēna kungs... mums skan audio un audiovizuālās elektroniskās plašsaziņas līdzekļi... Un tad tur vēl iet arī komerciāli paziņojumi. Turpināsim latviskošanu! Tik tiešām mēs varam teikt: gan audio, kas ir skaņa, gan audioskaņas attēls... teiksim, mēs varam šos vārdus latviskot. Es aicinu komisiju tiešām iestrādāt terminus, kas ir latviski skanoši un latviski saprotami.

Es nezinu, vai jūs varat to „elektroniskie” tagad kā citādi pārlikt (No zāles dep. I.Kalniņš: „Dzintars!”), bet arī to vēl var (No zāles dep. J.Dobelis: „Dzintars!”)... To Šadurska kungs, manuprāt, var, un viņš par to ir pat domājis.

Tā ka es aicinu atbalstīt atbildīgo komisiju un vairs tik dikti nediskutēt par salīdzinoši skaidrām, saprotamām un vienkāršām lietām.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Visvaldim Lācim, otro reizi.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es ar ļoti lielu patiku klausos un jūtos kā kaujas laukā. Es gribu arī pateikt, ka tiešām mans beidzamais priekšlikums būs īss. Arī Juridiskajai komisijai, kura izskata visus likumus un caur kuru iet praktiski visa komisiju likumdošana, vajadzētu padomāt par to, lai visi pieņemtie likumprojekti, kas tiek izsludināti... lai likumi būtu ar latvisku terminoloģiju. Un nevajag baidīties no šā vārda.

Lielās tautas nebaidās. Un šeit Eniņš jau pareizi minēja: vāciešiem nav vis radio, bet ir „rundfung”, „televīzijas” arī viņiem nav, bet ir „fernsehn” - tālskate, tālraide vai kā citādi. Mēs arī varam izteikties latviski. Un es mācu arī savus mazbērnus latviski, jo viņi arī ir uzķēruši to „bāku”, to dedzināšanu, viņi arī „lej bākā”... Es saku: „tvertnē” lejiet... „tilpnē” lejiet... Un tad, kad viņi saka „pufaika”... un saka „tačka”... Tad neapvainojieties, krievu biedri, jūs jau neesat vainīgi, ka es saku: „Pufaika aizbrauca... tačkā ielika pufaiku un aizbrauca uz Maskavu, bet Latvijā palika „ķerra”, „divriči” un „vatenis”.”

Turpināsim latviskot savu valodu un uzaicinu par to domāt Juridisko komisiju.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Urrā!”)

Komisijas vārdā deputātei Circenei droši vien ir kas vērtīgs piebilstams.

I.Circene. Ļoti konstruktīvi. Lūdzu atbalstīt komisijas atzinumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 19, atturas - 10. Priekšlikums atbalstīts.

Vai deputāts Hanka vēlas kaut ko par procedūru teikt? Nevēlas neko teikt.

Turpinām ar 2.priekšlikumu.

I.Circene. Paldies.

2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 3., 4., 5.priekšlikums - tie ir skatāmi kopā.

3. - nav atbalstīts, 4. - daļēji atbalstīts, iekļauts 5.priekšlikumā.

Un 5. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu, bet man gan ir lūgums tā negrupēt priekšlikumus, citādi kādā brīdī mēs varam vairs nesaprast, par ko mēs runājam un par ko mums jābalso.

Turpinām ar 6.priekšlikumu.

I.Circene. Paldies.

6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 7. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 8. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 9. - Kastēna kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 12.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 10. - Dāldera kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 12.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 11. - atbalstīts, redakcionāli precizējot, 12.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. Un 12. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 13. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 14. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 17. - Agešina kunga priekšlikums. Nav atbalstīts, jo... (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. - deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 54, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Circene. 18. - daļēji atbalstīts, iekļauts 20.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 19. - daļēji atbalstīts, iekļauts 20.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 20. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 21. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 22. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 23. - daļēji atbalstīts, iekļauts 24.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 24. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 25. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts 27.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 26. - deputāta Kastēna kunga priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts 27.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 27. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 28. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 29.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 29. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 30. - deputāta Agešina kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 31.priekšlikumā. Un 31. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 32. - deputāta Agešina kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 33.priekšlikumā. Un 33. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 34. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 35.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 35. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 36. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 37. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 38. - deputāta Agešina kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Taču, pirms sākam debates, daru zināmu, ka ir saņemts priekšlikums, ko ir parakstījuši desmit deputāti. Proti, ņemot vērā priekšlikumu lielo skaitu šajā likumprojektā un šā likumprojekta pieņemšanas svarīgumu Eiropas Savienības direktīvu izpildes nodrošināšanai, deputātiem ir priekšlikums saīsināt debašu laiku līdz trim minūtēm, ja runātājs uzstājas pirmo reizi, un līdz vienai minūtei otrajā reizē. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu priekšlikumu? Deputāti neiebilst.

Tātad debates. Vārds deputātam Borisam Cilevičam. Bet jums ir dotas trīs minūtes, Cileviča kungs.

B.Cilevičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Jā, paldies.

Cienījamie kolēģi! Definīcijas ir vajadzīgas, tā nav tīra formalitāte. Es aicinu jūs tomēr pievērst uzmanību tam, kas ir piedāvāts 38.priekšlikumā. Tas ir tieši saistīts, piemēram, ar to pašu bēdīgi slaveno pāreju uz apraidi ciparu formātā. Tehniski bija pilnīgi iespējams Latvijas radio un televīzijas centram nodrošināt signāla izplatīšanu arī ciparu formātā, tāpat kā tas bija ar analogo apraidi. Vienīgais iemesls, kāpēc centrs atteicās to darīt, bija tieši šīs normas trūkums, jo spēkā esošajā likumā nav definīcijas, kas ir pakete un kas ir paketēšana. Un centrs interpretēja šo normu tādā veidā, ka paketēšana ir programmu veidošanas sastāvdaļa, bet spēkā esošajā likumā pastāv norma, kas aizliedz LRTC nodarboties ar programmu veidošanu.

Tas bija vienīgais iemesls, kāpēc šajā procesā tika iesaistīts komersants. Tika izsludināts konkurss, kurā uzvarēja „Lattelecom”, kas piedalās šajā procesā, un tas, protams, saņem savu peļņu. Un tieši tāpēc tā pāreja uz apraidi ciparu formātā iznāk daudz dārgāka Latvijas iedzīvotājiem, nekā tas varēja būt gadījumā, ja to darītu centrs, kā arī līdz šim tas bija. Šajā procesā aparatūras iegādei pārsvarā tomēr tika ieguldīta LRTC nauda - vairāk nekā 12 miljoni. Es gribu atgādināt, ka centrs ir kapitālsabiedrība ar simtprocentīgu valsts kapitālu, tā ka faktiski tā ir budžeta nauda. Bet ieņēmumus saņems „Lattelecom”. Tas ir likumīgi, jā, un tas notika vienīgi tāpēc, ka šobrīd spēkā esošajā likumā nav terminu „pakete”, „paketēšana” un „paketētājs” definīcijas.

Tā ka es aicinu jūs tomēr atbalstīt šo priekšlikumu, lai izvairītos no - sauksim lietas īstajā vārdā! - budžeta naudas izšķērdēšanas arī nākotnē.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? (No zāles dep. J.Dobelis: „Nevajag!”)

I.Circene. Jā. Es komisijas vārdā vienīgi vēlos piebilst to, ka likuma uzbūve paredz terminu skaidrojumu pantu tekstā, nevis dot atsevišķi šo skaidrojumu. Un Juridiskais birojs iesaka tādu likuma uzbūvi, kā ir sagatavots likumprojekts otrajā lasījumā, bet ir iespējams precizēt arī uz trešo lasījumu. Līdz ar to skaidrot atsevišķi terminus - tā, kā tas ir šajā priekšlikumā - nav paredzēts.

Lūdzu atbalstīt komisijas atzinumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 38. - deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 45, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Circene. Paldies.

39. - Putniņa kunga priekšlikums. Nav atbalstīts, jo šie termini jau ir likumā. Termins „filtri” jau tika ievietots 14.priekšlikumā, kuru mēs ar balsojumu atbalstījām.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Paulam Putniņam.

P.Putniņš (ZZS frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Cienītās kolēģes! Es šo mirklīti gribu izmantot, lai pateiktu paldies tiem nevalstisko organizāciju cilvēkiem, kas piedalījās šā likumprojekta tapšanā, un šeit ir arī viņu priekšlikumi. Taču reizes trīs vai četras arī es kāpšu tribīnē un apgrūtināšu jūs ar, manuprāt, ļoti svarīgām lietām.

Šajā gadījumā es domāju, ka tas ir ļoti izdevīgs un produktīvs veids kontaktos ar sabiedrību, ja mēs iesaistām likumdošanas procesā arī sabiedriskās, tas ir, nevalstiskās, organizācijas. Protams, ne tās, kas tiek finansētas no ārzemju privātkapitāla, jo tur jau gluži automātiski izpaliek mūsu nacionālās intereses, un mēs to malu malās varam vērot.

Kas attiecas uz konkrēto priekšlikumu, likās, ka tieši te tie daži apakšpunkti ir spēcīgāk izteikti, tomēr nobalsosim! Es aicinu balsot „par”.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam... Deputāts Leiškalns nevēlas tomēr runāt debatēs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāte Circene.

I.Circene. Jā, paldies. Tā kā šis termins jau ir likumā, tad lūdzu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 39. - deputāta Putniņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 53, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Circene. Paldies.

40. - Putniņa kunga priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 43.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 41. - atbalstīts, redakcionāli precizējot, iekļauts 43.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 42. - deputāta Gravas kunga priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot, iekļauts 43.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Sākam debates par 42.priekšlikumu.

Vārds deputātam Uldim Gravam.

U.I.Grava (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie deputāti! Šis plašsaziņas līdzekļu likums ir dzimis ļoti grūtos apstākļos. Jau vairākus gadus bijuši citi projekti, bet tie nekad līdz Saeimas sēdei nav nonākuši. Un arī šis likumprojekts ir bijis ar ļoti daudziem trūkumiem, un tādēļ arī ir radušies šie 356 dažādie priekšlikumi. Taču, pateicoties komisijai un Circenes kundzes vadībai, es domāju, daudzi viedokļi ir apvienoti, ir izkristalizējušies, un nu šis likumprojekts tiešām ir arī pieņemams. Bet tā tas nebija pašā sākumā. Arī šajās debatēs tomēr būtu jāpiemin tas lielais trūkums, kas bija tanī sākotnējā projektā, ko sagatavoja Nacionālā radio un televīzijas padome. Proti, no vecā likuma padome izņēma absolūti visu to, kas nodrošinātu, lai mēs savos televizoros varētu baudīt programmas latviešu valodā.

Šinī likumā ir vajadzīgs iekļaut, ka šā likuma mērķis, kā to ir atbalstījusi savos priekšlikumos gan Ina Druviete, gan „tēvzemieši”, gan... arī man ir vairāki priekšlikumi, ka ir jānostiprina šinī likumā tas, ka mēs saglabājam latviešu valodu un nostiprinām to mūsu medijos. Padome, piemēram, ir diezgan viltīgā veidā mēģinājusi mūs izmānīt no šīs latviešu valodas dzirdamības mūsu ekrānos. Piemēram, ir Eiropas Savienības direktīva, kas saka, ka nedrīkst būt šķēršļi tām programmām, kas tiek radītas Eiropas Savienībā. Padome to pārtulkoja, ka nedrīkst radīt šķēršļus programmām, kas ir radītas citās valstīs; respektīvi, tādā veidā atvēra vārtus gan krievu, gan meksikāņu filmām un seriāliem. Paldies Dievam, šīs un līdzīgas lietas ir izlabotas, un par to es esmu pateicīgs komisijai. Un lūdzu to ievērot, skatot arī turpmākos priekšlikumus. Ir ļoti daudz priekšlikumu, kas atbalsta, lai latviešu valoda tiktu nostiprināta mūsu plašsaziņas līdzekļos.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam. Es saprotu, ka neviens neuzstāj uz balsojumu par šo priekšlikumu. (No zāles dep. J.Dobelis: „To nevar balsot nemaz!”)

I.Circene. Ņemot vērā deputāta Putniņa kunga priekšlikumu, partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu un deputāta Gravas kunga priekšlikumu, visi šie priekšlikumi ir apvienoti un iestrādāti Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumā, kurš ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tas ir 43.priekšlikums.

I.Circene. Jā, tas ir 43.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Un par to vēlas debatēt deputāts Buzajevs. Lūdzu, Buzajeva kungs!

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! Nespēju iedomāties to iemeslu, kura dēļ elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā bija nepieciešams iestiprināt mīlīgu integrācijas koncepciju, veicinot sabiedrības integrāciju uz latviešu valodas pamata: īstenojot Valsts valodas likuma prasības, sekmēt latviešu valodas kā Latvijas valsts valodas saglabāšanu un lietošanu. Krieviski šādu integrācijas koncepciju varētu raksturot vienīgi ar tādiem vārdiem, kādus nav iespējams atrast latviešu valodā, jo tās leksika nav bagāta ar mata epitetiem. Tādēļ, lai nenokļūtu „Providus” ķetnās, es labāk lietošu latīņu terminu - „asimilācija”. Tas nozīmē, ka viena sabiedrības daļa vai vesels etnoss zaudē savas atšķirīgās pazīmes un aizvieto tās ar pazīmēm, kuras aizgūtas no cita etnosa daļas. Vispār tā ir etnokulturāla novirze noteiktas sociālas grupas pašapziņā, kura pirms tam pārstāvēja citu kopumu valodas, reliģijas un kultūras ziņā. Par laimi, runa ir tikai par elektroniskajiem medijiem... atvainojiet, par plašsaziņas līdzekļiem. Tas ir tikai attiecībā uz virtuālo asimilāciju.

Televīzijas un radio ietekme uz masu apziņu ir milzīga, bet vēl pastāv arī audzināšana ģimenē, vēl ir grāmatas. Pareizticīgo baznīca galu galā. Mēģinājums asimilēt krievu kopienu, kuras pārstāvju skaits pseidodemokrātijas laikos samazinās par 30 procentiem laikā, kad latviešu skaits bija samazinājies tikai par 3 procentiem, tomēr nav iespējams. Bet, ja abstrahējamies no emocijām, kas man izdodas ar grūtībām, tad derētu piezīmēt, ka apspriežamais pants attiecas ne tikai uz sabiedriskajiem medijiem, kas izpilda valsts pasūtījumu, kuru ne jau mēs esam noformulējuši. Tas attiecas arī uz privātajiem medijiem, bet šajā ziņā ir Satversmes tiesas 2002.gada spriedums, kas šādas lietas kategoriski neapsveic. Diemžēl Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai ir sarežģīta attieksme pret Satversmi, bet es ar prieku esmu gatavs atzīmēt, ka tieši sadaļā, kur ir runa par sabiedriskajiem masu medijiem, daudz vēl radikālāku ksenofobu priekšlikumu pieder pie daļēji atbalstīto skaita, bet tekstā, kuru atbalstīja komisija, šā atbalsta pēdas nav redzamas.

Politika galu galā ir kompromisa māksla, tāpēc, lūkojoties uz likuma galīgo tekstu, es varētu nospiest podziņu „par”, bet es tomēr to neizdarīšu. Es šo komisijas priekšlikumu aicinu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Vai Circenes kundze kaut ko piebildīs?

I.Circene. Nē. Lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 43. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 6, atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.

I.Circene. Paldies.

44. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 45. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 46. - daļēji atbalstīts un iekļauts 47.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 47. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 48. - atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 49. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 50. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 51. - Kastēna kunga priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 52. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 53. - Kastēna kunga priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 54. - atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 55. - kultūras ministra Dāldera kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 56.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 56. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 57. - Kastēna kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 58. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 59. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 60. - Kastēna kunga priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 61. - atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 62. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 63. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 64. - kultūras ministra Dāldera kunga priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 65. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 66. - Agešina kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 67. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 68. - Agešina kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 69. - Kastēna kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 71.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 70. - daļēji atbalstīts, iekļauts 71.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 71. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 72. - Agešina kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 73. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 74. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 75. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 76. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 77. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 78. - Agešina kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 79. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 80. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 81. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 82. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 83. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 84.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 84. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 85. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 86. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 87. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 88. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 89. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 90. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 91. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 92. - daļēji atbalstīts, iekļauts 93.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 93.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 94. - daļēji atbalstīts, iekļauts 95. un 343.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. Un 95. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 96. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 97. - deputāta Agešina kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 98. - deputāta Agešina kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, par 98.priekšlikumu tiek lūgts balsojums. Lūdzu zvanu! Balsosim par 98. - deputāta Agešina kunga priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 27, atturas - 2. Priekšlikums atbalstīts.

I.Circene. 99. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 100. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt... Es atvainojos, vai deputāts Jānis Strazdiņš vēlas runāt debatēs? Godātie kolēģi, nu esiet uzmanīgi!

I.Circene. 101. - deputāta Gravas kunga priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. 101.priekšlikums... Jā, deputāti neiebilst.

I.Circene. 102. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 103. - kultūras ministra Dāldera priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 104.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 104. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 105. - deputāta Gravas kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 106. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputātu Tabūna, Grīnblata, Kalniņa un Rasnača priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Pirms jūs balsojat, tomēr izlasiet šo mūsu priekšlikumu. Tas ir domāts tieši latviskuma nostiprināšanai. Mūsu frakcija uzskata, ka ir jābalso par šo priekšlikumu. Mēs šo balsojumu lūdzam.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre

Solvita Āboltiņa.

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Circene. Jā.

Komisijas vārdā vēlos pateikt, ka viss šis piedāvājums jau ir iekļauts programmu sabiedriskā pasūtījuma nosacījumos. Un arī atbalstītajā priekšlikumā ir skaidri pateikts, ka priekšroka dodama tam konkursa dalībniekam, kura iesniegtie darbības pamatnosacījumi atbilst konkrēti konkursa noteikumiem. Un šajos noteikumos mēs varam iekļaut visu to... arī to, ko vēlējās „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, to skaitā arī noteikumus par latviešu valodu un latviešu kultūru.

Tā ka lūdzu atbalstīt komisijas atzinumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 106. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputātu Tabūna, Grīnblata, Kalniņa un Rasnača priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 33, atturas - 24. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Circene. Paldies.

107. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 108.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 108. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 109. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 110. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 111. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 112. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 113. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 114.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 114. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 115. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 116. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 117. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 118. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 119. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 120. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 121. - deputāta Gravas kunga priekšlikums. Redakcionāli precizēts un iekļauts 123.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 122. - daļēji atbalstīts, iekļauts 123.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 123. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 124. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 125. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 126. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputātu Tabūna, Grīnblata, Kalniņa un Rasnača priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Līdzīgi kā iepriekš mēs aicinām tomēr balsot par šo priekšlikumu un izteikt savu viedokli. Es domāju, ka tas nav tik nesvarīgi, jo reizēm viens otrs plašsaziņas līdzeklis aizraujas ar kaitīgas ideoloģijas izplatīšanu.

Tā ka, lūdzu, atbalstiet mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ļoti žēl, ka atbildīgā komisija nav atbalstījusi mūsu priekšlikumu, kas ir visai saprotams un būtu absolūti pareizi novērtējams no jūsu puses. Šāds punkts ir jāieliek likumā, ka būtu jāanulē apraides atļauja vai retranslācijas atļauja, ja izplata Latvijas valstij naidīgu ideoloģiju.

Nu vai tad tas ir pieļaujams? Un tāda bezpalīdzība, kāda ir vērojama līdz šim, it īpaši no Nacionālās radio un televīzijas padomes puses? Gadiem ilgi, gadu gadiem! Tā ir vienkārši valsti un tautu pazemojoša. Pazemojoša! Un šī situācija ir jāmaina. Mēs ļoti labi zinām, ka pat visai dīvaini noskaņotā Nacionālā radio un televīzijas padome ar vadītāju Kleckinu priekšgalā iesūdzēja tiesā televīzijas 5.programmu par to, ka 18.novembrī, mūsu lielajos svētkos, Mamikins... Atcerieties, kā viņš bija formulējis un aicinājis cilvēkus izteikties par to, ka Latvijas kā valsts rašanās ir kļūda. Latvijas kā valsts rašanās ir kļūda! Kas tas par cilvēku, kas tas par žurnālistu, kas drīkst atļauties neatkarīgā valstī Latvijā šādas lietas teikt? Un tas jūs... Tad mēs varam arī nebrīnīties, ka, ja tādus nesoda, tad tas turpināsies. Jo krievvalodīgie mediji (No zāles dep. O.Kastēns: „Nav mediji! Nav mediji!”) gandrīz bez izņēmuma - gandrīz bez izņēmuma!... (No zāles: „Plašsaziņas līdzekļi!”) ... Plašsaziņas līdzekļi, es atvainojos! Tie gandrīz visi kurina naidu pret šo valsti un balansē uz visatļautības robežas. Tādēļ šāds mūsu piedāvātais variants ir noteikti atbalstāms.

Es lūdzu jūs, kolēģi: paskatieties vēlreiz mūsu priekšlikumu un to atbalstiet!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Protams, atradīsies cilvēktiesību aizstāvji, kuri pateiks, ka te ir pretruna ar Satversmes 100.pantu un ka nu nabadziņi nevarēs paust savus viedokļus. Reiz viens nelatviskā plašsaziņas līdzekļa pārstāvis, kad es viņam jautāju, kāpēc viņš sagroza patiesību un izplata melus TV5 kanālā, kāpēc viņš tā dara, viņš man teica: „Ziniet, jums vajadzētu zināt atšķirību starp diviem jēdzieniem - informācija un viedoklis.” Viņš teica: „Tas ir mans viedoklis.” Es jautāju: „Kāpēc jūsu viedoklis robežojas ar atklātiem, klajiem meliem un tautas musināšanu?” Viņš teica: „Tas ir mans viedoklis.”

Ziniet, ja arī tiks pieņemts lēmums par kāda medija slēgšanu, tad, kā mūsu Satversmē ir rakstīts, šāds lēmums arī ir pārsūdzams tiesā. Darbojas administratīvo tiesu sistēma, un nav nekādu problēmu veikt šo pārsūdzību.

Tā ka es aicinu atbalstīt. Protams, uz trešo lasījumu varētu arī padomāt par to, vai plašsaziņas līdzeklis, kurš atklāti aicina neievērot valsts likumus, arī nebūtu slēdzams. Tātad runāsim ne tikai par naidīgu ideoloģiju, bet arī par atklātu, tiešu aicinājumu neievērot valsts likumus, nemaksāt nodokļus, nerunāt latviski un tā tālāk, un tā joprojām.

Tā ka aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā un uz trešo lasījumu pilnveidot to.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Man šķiet, ka šis ierosinājums ir pašsaprotams. Protams, šeit var atsaukties uz dažādām juridiskām grūtībām nodefinēt, kas ir naidīga ideoloģija. Var, protams, atsaukties uz Satversmes 100.pantu. Bet šajā sakarā es gribu jautāt - kāda mērķa vārdā ir uzrakstīta Latvijas Republikas Satversme? Acīmredzot taču tādēļ, lai aizsargātu Latvijas Republiku un Latvijas tautu, kas šādi ir lēmusi.

Un ja mēs runājam par nacionālo drošību... Mēs varam runāt par militāro drošību, mēs varam runāt par ekonomisko drošību, bet, godātie kolēģi, mums ir jārunā arī par informatīvo drošību. Es domāju, ka šāds pants ir absolūti nepieciešams šajā likumā. Citādi daudz kam vienkārši zūd jebkāda jēga.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! „Tēvzemiešu” priekšlikums noteikti ir jāatbalsta.

Mani kolēģi te blakus - nu, es dzirdēju sarunas -, saka, ka nevarot noteikt, kas ir naidīgs. Nu, to var noteikt ļoti viegli. Nekādu grūtību nav.

Es esmu spiests atgriezties pie savas vārdu sadursmes ar deputātu Nikolaju Kabanovu. Pēc tam, kad šeit no šīs tribīnes es teicu, ka deputāts Kabanovs ir naidīgs latviešu tautai un Latvijas valstij, tas radīja tādu rezonansi, ka man nekas nebija jāmeklē... Es savā runā tikai trīs piemērus pateicu, kas man bija zināmi... Un konkrēti arī šeit, zālē, un arī avīzēs deputāts Kabanovs izrāda naidu pret latviešu valodu. Bet tagad man atsūtīja divdesmit četrus... Piemēram, koris „Tēvzeme” parakstījās dalībnieku rindā un atsūtīja piemērus no preses, arī no krievvalodīgās preses, kur kolēģis - jā, kolēģis līdz šim - deputāts Nikolajs Kabanovs ir paudis naidu pret latviešiem un Latvijas valsti. Piemēram, divas reizes viņš avīzēs teica, ka mēs, latvieši, esot fašisti. Tas taču ir skaidrs naids. Skaidrs naids! Mēs zinām, ka Latvijā nav bijusi neviena fašistiska partija nedz pirmās Saeimas laikā, nedz arī Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma laikā, nedz arī tagad. Bet, lūk, viņš nosauc mūs par fašistiem! Man nebija nekādu pūļu savākt pierādījumus attiecībā uz viņu, man vienkārši nāca pasts, un tagad tas viss jau ir advokātiem nodots. Tad nu redzēsim, ko Madonas rajona tiesa 11.maijā nospriedīs - vai Kabanovs ir naidīgs vai es esmu nevietā nosaucis viņu par naidīgu Latvijas valstij.

Šeit absolūta skaidrība, patiesība ir viegli noskaidrojama, tā ir pat redzama, nav pat jānoskaidro.

Un es atbalstu „tēvzemiešu” priekšlikumu un lūdzu arī citus atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Circene. Jā.

Vēlos komisijas vārdā kolēģiem paskaidrot, ka mēs likumā varam piemērot tikai juridisku terminoloģiju un ka nav kritēriju terminam „naidīga ideoloģija”. Līdz ar to, šādu priekšlikumu atbalstot, mēs panāktu, ka juridiski... Juridiski šim terminam nav spēka.

Bez tam es ļoti vēlos vērst kolēģu uzmanību uz to, ka kolēģi acīmredzot nav īsti uzmanīgi skatījuši pārējos pantus. Jo 24.pantā ir ietverti ierobežojumi programmu veidošanai un ka šie ierobežojumi pirmās daļas 5.punktā nosaka, ka nedrīkst būt aicinājums vardarbīgi gāzt valsts varu vai grozīt valsts iekārtu, graut valsts teritoriālo vienotību vai izdarīt citus noziegumus. Un līdzīgi var saukt pie administratīvas vai kriminālas atbildības, ja izplata diskriminējošu informāciju, veic naida kurināšanu vai aicina uz vardarbīgu rīcību. Taču masu informācijas... plašsaziņas līdzekļiem ir jādod iespēja objektīvi atspoguļot patieso informāciju, un līdz ar to es lūdzu atbalstīt komisijas viedokli, bet neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 126. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputātu Tabūna, Grīnblata, Kalniņa un Rasnača priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 34, atturas - 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Circene. Paldies.

127. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 128. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 129.priekšlikums. Nav atbalstīts, līdzīgi kā 126.priekšlikums. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 129. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputātu Tabūna, Grīnblata, Kalniņa un Rasnača priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 39, atturas - 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Circene. Paldies.

130. - Kastēna kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 131.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 131. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 132. - daļēji atbalstīts, iekļaujot 131.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 133. - deputāta Gravas kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, arī iekļauts 131.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 134. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 135. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 136. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 137. - deputāta Agešina kunga priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 138. - deputāta Putniņa kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 137.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 139. - Putniņa kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 140.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 140. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 141. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 142. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 143. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 144. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputātu Tabūna, Grīnblata, Kalniņa un Rasnača priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Kāpēc ir tādas paniskas bailes no vārda „nacionāls”? Es skatos, ka, tiklīdz kā parādās vārds „nacionāls”, tūdaļ bikses ir pilnas. Un daudziem. Kāpēc? Kāpēc jūs baidāties no tā, ka Latvijai vajadzētu veidoties par nacionālu valsti? Viena tantiņa nesen izteicās, ka esot tāds „ķēķa nacionālisms”. Nu, varbūt viņai tas ir vienīgais, ko viņa saprot.

Lūk! Līdz ar to es ļoti aicinu padomāt, vai Latvija ir veidojama par nacionālu valsti, vai šādas iespējas ir jāsaglabā vai nav. Un, ja šādas iespējas ir un ja tās var saglabāt, tad kāpēc mums vajag mest ārā no teksta vārdu „nacionāls”?

Tā ka es ļoti aicinu visus, kas tagad taisās balotēties... Gandrīz visi... vismaz latviešu tautības pārstāvji visi uzsver, ka viņi ir nacionāli. Tad ko jūs tādā gadījumā metat ārā no likuma šo vārdu „nacionāls”? Kādas tad tagad ir bailes? Un kāpēc Latvija nedrīkst veidoties par nacionālu valsti? Kur ir pretargumenti? Lūdzu, pasakiet tos!

Katrā ziņā mēs aicinām atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs jau kļūstam gandrīz smieklīgi savā izdabāšanā kaut kādiem visādiem...

Interesanti gan, kāda Latvija ir? Nacionāla valsts tā ir vai nav? Kāda tad ir, ja nav nacionāla? Internacionāla? Kosmopolītiska, sorosiska, kādu daudzi mēģina to izveidot? Varbūt jaunnācijas valsts, kā ierosina dažas uzņēmēju kompānijas? „Par labu Latviju” laikam... Tāds dīvains nosaukums radīts nez kāpēc, lai gan viņu viedoklis ir pavisam citādāks. Viena „spīdekle” ierosinājusi, ka Latvijā vajagot radīt jaunu nāciju. Varbūt tā? Tātad nacionālu valsti nevajag, jā? Vai tas nav mēģinājums atteikties no šā ļoti būtiskā apzīmējuma, kas izsaka Latvijas valsts būtību? Redziet, var būt „Nacionālā radio un televīzijas padome” un vēl daudzi visādi nosaukumi, kurus mēs esam radījuši, bet „Latvijas nacionāla valsts” - ak Dievs, nē! Nu tad padomājiet, kolēģi! Padomājiet, kolēģi, un, lūdzu, atbalstiet mūsu priekšlikumu! Ja jau reiz tā nebūs nacionāla valsts, tad... nu tad... ziniet, latvieši, tad mums būs beigas.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Circene. Vēlos komisijas vārdā piebilst, ka, līdzīgi kā „naidīga ideoloģija”, arī „nacionāls” nav juridisks termins. Eiropas Padomē ne tikai mēnešiem, bet gadiem ilgi ir bijusi diskusija par to, ko nozīmē „nacionāls”, taču tā arī nav nonākts pie vienota slēdziena.

Līdz ar to lūdzu atbalstīt komisiju, kas neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 144. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputātu Tabūna, Grīnblata, Kalniņa un Rasnača priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 33, atturas - 19. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Circene. Paldies.

145. - deputāta Putniņa kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Paulam Putniņam.

P.Putniņš (ZZS frakcija).

Godātie kolēģi! Mēs turpat vien esam - atkal esam pie tā nacionālā. Circenes kundze, es īsti nesaprotu.

„Nacionāls” - tāds, kas attiecas uz tautu, nāciju, tautību. Tā ir viena nozīme.

Otra. „Nacionāls” - tāds, kas attiecas uz valsti.

Nu kā tad vēl var juridiskāk, labāk formulēt? Un šeit tagad 141.priekšlikumā... Kolēģi, paskatiet to manu priekšlikumu un to otru, kas blakus! Atkal ir izdzīts jēdziens „nacionāls”... Nu, nestāstiet man par juridiskām lietām, kad tā faktiski ir ideoloģija - degradēt nacionālu valsti!

Es aicinu nobalsot par manu priekšlikumu, ja jau tika noraidīts „tēvzemiešu” priekšlikums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Circene. Vēlos vienīgi piebilst, ka argumenti ir līdzīgi kā iepriekšējā priekšlikuma sakarā. Aicinu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 145. - deputāta Paula Putniņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 31, atturas - 19. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Circene. Paldies.

146. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 147. - kultūras ministra Dāldera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 148. - deputāta Putniņa kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 149. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 150. - deputāta Agešina kunga priekšlikums. Nav atbalstīts, bet redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Šeit nav nekādu principiālu jautājumu, bet es vienkārši aicinu jūs izlasīt šo formu. Ja mēs atstāsim esošo formulējumu, tad sanāk tā, ka pārraidīt filmas... ja, teiksim, kāda programma ir pulksten 17.00, tad šis konkrētais laiks būtu jāsaskaņo ar tiesību īpašniekiem.

Runa noteikti ir par to, ka kāda raidorganizācija maksā par to, ka tā var zināmā laikā pārraidīt šīs filmas. Runa ir par laika posmu jeb par laika periodu, kurā šīs filmas var pārraidīt. It kā šķiet, ka tas ir sīkums, bet, ja mēs tomēr burtiski paskatāmies uz šo normu, tad redzam, ka tā ir diezgan būtiski sakropļota. Tā ka, es domāju, te nekādas politikas nav, te faktiski ir runa par juridisku precizitāti.

Es aicinu jūs atbalstīt 150.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Circene. Jā. Komisijas vārdā es vēlos teikt, ka valodnieki šo priekšlikumu neatbalstīja. Un līdz ar to, ja valodnieki noraida šādu terminu, tad arī komisija to neatbalsta.

Aicinu sekot komisijas viedoklim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 150. - deputāta Valērija Agešina priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 49, atturas - 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Circene. Paldies.

151. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 152. - kultūras ministra Dāldera priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 154.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 153.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 154. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 155. - Agešina kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 156.priekšlikumā.

I.Circene. 156. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 157. - deputāta Putniņa kunga priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti prasa balsojumu par 157.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 157. - deputāta Paula Putniņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 46, atturas - 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Circene. Paldies.

158. - Kastēna kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 161.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 159.priekšlikums. Daļēji atbalstīts un arī iekļauts 161.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Circene. Arī 160. - kultūras ministra Dāldera priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 161.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Circene. Un 161. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 162. - deputāta Putniņa priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 163. - deputāta Putniņa kunga priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti prasa balsojumu par 163.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 163. - deputāta Paula Putniņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 50, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Circene. Paldies.

164. - kultūras ministra Dāldera priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 165.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 165. - deputāta Agešina kunga priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 166. - deputāta Putniņa kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 165.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 167. - deputāta Putniņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 168. - deputāta Putniņa kunga priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Paulam Putniņam.

P.Putniņš (ZZS frakcija).

Dārgie kolēģi un mīļās kolēģes! Redziet, šeit ir iekļauta tā norma: „...diskriminē Latvijas valstiskumu, nacionālo cieņu un nacionālos simbolus.”

Un atkal mēs uzduramies vienam tādam momentam, kas mums ir ļoti, ļoti svarīgs! Un es pat īsti nesaprotu - kāpēc... Varbūt Circenes kundze var paskaidrot, kāpēc tas nav atbalstīts.

Es aicinu atbalstīt.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Circene. Jā. Līdzīgi, kā mēs runājām jau pie 126.priekšlikuma, 24.pants ierobežo programmu veidošanā visu to, kas ir saistīts ar aicinājumu vardarbīgi gāzt valsts varu, grozīt valsts iekārtu un tā tālāk... kas darbojas pret Latvijas valsti. Taču mēs nedrīkstam ierobežot vārda brīvību. Un tas, kas ir iekļauts Putniņa kunga priekšlikumā, jau ir iekļauts citos punktos un parāda mūsu attieksmi pret vārda brīvību.

Līdz ar to aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu un sekot komisijas lēmumam.

Sēdes vadītājs. Es saprotu, ka Putniņa kungs tik un tā vēlas, lai balso par šo priekšlikumu, jā? Lūdzu zvanu! Balsosim par 168. - deputāta Putniņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 45, atturas - 15. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Circene. Paldies.

169. - deputāta Agešina kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 170. - Agešina kunga priekšlikums. Arī tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 171. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 172. - Agešina kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 173. - Agešina kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 174. - kultūras ministra Dāldera priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 175. un 176.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 175. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 176. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 177. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 178. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 179. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 180. - Putniņa kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 178. un 179.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 181. - kultūras ministra Dāldera priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 177.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 182. - nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Paulam Putniņam. Putniņa kungs, vai jums pietiks ar vienu minūti? Mēģiniet iekļauties.

P.Putniņš (ZZS frakcija).

Redziet, kā vesels tāds bloks saslēdzas. Šeit, šajā manā priekšlikumā, ir aizstāvēts tas, ka Latvijas valsts jurisdikcijā esošo elektronisko mediju raidījumu valoda ir valsts valoda. Pārrobežu elektronisko mediju programmu valoda ir attiecīgās programmas valoda.

Redziet, šeit ir valsts valoda pieminēta. Un atkal tas aiziet kaut kādā vispārībā... Es aicinu nobalsot par manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam.

Debatēs ir pieteicies vēl arī deputāts Pēteris Tabūns. Acīmredzot debates mēs turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu!

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Vents Armands Krauklis, Sarmīte Ķikuste, Leopolds Ozoliņš, Raimonds Pauls un Anta Rugāte.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Man būtu lūgums vēlreiz nozvanīt. Man liekas, ka mums pilnīgi noteikti nav kvoruma šobrīd.

Godātie kolēģi! Es atgādinu, ka mēs skatām likumprojektu „Elektronisko mediju likums” otrajā lasījumā. No 356 priekšlikumiem mēs esam tikuši līdz 182.priekšlikumam, ko ir iesniedzis deputāts Pauls Putniņš un kas komisijā nav atbalstīts.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Žēl, ka esat tik maz. Ko lai dara... Jo es gribu teikt ļoti rūgtus vārdus, un droši vien daudzi tos negribētu dzirdēt.

Es teiktu tā: kas ar mums, latviešiem, notiek? Kas ar mums, latviešiem, notiek? Īpaši ar latviešiem - Saeimas deputātiem? (No zāles: „Degradācija!”) Jūs balsojāt par pensiju atņemšanu nabaga pensionāriem... vairākums balsoja... Šodien jūs balsojat par... pret visu to, kas vairotu latvieša cieņu, kas ir pazemota, sabradāta, gandrīz iznīcināta (No zāles dep. O.Kastēns: „Piesmieta!”), piesmieta. Taisnība! Pilnīgi piesmieta!

Pret visu, kas aizstāv latviešu valodu, nacionālo valsti... Jūs balsojat pret „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumiem, pret Putniņa kunga priekšlikumiem. Jūs taču balsojat faktiski pret visu to, ko sākām... pret ko vairākums balsojām... Es vēlreiz saku: latviešu deputātu vairākums - es jau otro vai trešo reizi uzsveru! - balso pret visu to, ar ko mēs sākām pirms 20 gadiem atjaunot savu valsti. Pret visām šīm vērtībām, par ko šodien mēs runājam un ko piedāvājam mēs, „tēvzemieši”, un Putniņa kungs. Un man ir patiešām kauns!

Es jau vienreiz teicu, ka man ir kauns... kļūst kauns atrasties šajā Saeimā (No zāles dep. J.Pliners: „Raksti atlūgumu!”), kas tā nīcina latviešus un pazemo. Man ir kauns! Un es jau sen būtu aizgājis no šejienes (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Noliec mandātu!”), es vēl turos šeit vienīgi tādēļ, ka man gribas pateikt cilvēkiem tur, ārpus Saeimas... Jā, man neizdodas jūs pārliecināt. Es esmu ar putām uz lūpam šeit mēģinājis pārliecināt par šīm lietām, ka... Kad mēs, latvieši, beidzot sāksim sevi cienīt?! Paskatieties! Visa publiskā telpa, 90 procenti no tās, ir pārsātināta ar masu saziņas līdzekļiem - gan rakstītiem, gan elektroniskajiem - krievu valodā. Tas taču nav vairs ciešams!

Sēdes vadītājs. Tabūna kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.

P.Tabūns. Diemžēl... Redziet, laiks pat ir beidzies man. Paldies!

Lūdzu, balsojiet, cienījamie kolēģi, par Putniņa kunga priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāte Circene.

I.Circene. Komisijas vārdā vēlos aicināt Putniņa kungu un Tabūna kungu izlasīt visus priekšlikumus. Mums ir 356 priekšlikumi, un no tiem 310.priekšlikums ir komisijas priekšlikums, kurš paredz, ka pirmā programma tiek veidota kā nacionālā programma valsts valodā un ka otrā programma (No zāles dep. P.Tabūns: „Bet 27 ir savādākas!”) arī ir pārsvarā valsts valodā. Tas pilnībā iekļauj šo priekšlikumu.

Līdz ar to lūdzu sekot komisijas viedoklim un neatbalstīt šo, lai turpmākajos priekšlikumos iekļautu jēgu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 182. - deputāta Paula Putniņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 25, atturas - 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Circene. Paldies.

183. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 184. - arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 185. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 186. - deputāta Gravas kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 189.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 187. - Agešina kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 188. - partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 189.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 189. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates par 189.priekšlikumu.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums patiešām ir tāds daudzmaz normāls kompromiss, bet tur ir viena tāda īpatnēja lieta: tas faktiski diskriminē Latvijas iedzīvotājus. Tieši šajā gadījumā vārds „diskriminācija” būtu vietā - atšķirībā no viena iepriekšējā priekšlikuma -, jo diskriminācija ir nepamatota atšķirīga attieksme. Šeit patiešām ir paredzēts, ka tām personām, kas nav Latvijas iedzīvotāji, ir paredzētas daudz plašākas tiesības nekā Latvijas iedzīvotājiem. Es domāju, ka tas nav pareizi un uz trešo lasījumu būtu jāpadomā par to, lai precizētu šo normu. Bet principā šī norma ir jau diezgan tuvu saprātīgam kompromisam attiecībā uz vārda brīvību, kas ietver sevī arī valodu izmantošanas brīvības, uz ko norādīja arī Satversmes tiesa. Es vienkārši skatos, ka daži kolēģi jau aizmirsuši par Satversmes tiesas spriedumu un aicina pieņemt kaut kādu normu, kas ir pretrunā ar šo spriedumu. To nekādā gadījumā nedrīkst darīt.

No otras puses, jā, protams, jāatbalsta un jāveicina latviešu valodas attīstība, mēs to pilnībā atzīstam, bet es aicinu tomēr atteikties no liekām emocijām un domāt juridiski, un domāt, kā pareizi šo juridisko kompromisu varētu šajā situācijā atrast.

Šajā normā, es vēlreiz gribu uzsvērt, mūs neapmierina šī Latvijas iedzīvotāju diskriminācija. Tā ka uz trešo lasījumu padomāsim, kā varētu šo normu pilnveidot!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Jā, par 189.priekšlikumu.

Es gribu dzirdēt skaidru un gaišu komisijas viedokli. Es vēršos pie komisijas priekšsēdētājas. Circenes kundze, es vēlos skaidru un saprotamu komisijas viedokli, ko šā likuma izpratnē saprot ar bērnu filmām, lai uz trešo lasījumu nebūtu nekādu pārpratumu. Jo konvencionālā izpratnē bērni - tie ir visi līdz 18 gadu vecumam. Ja jums komisijā ir šī konvencionālā izpratne, tad tas ir atbalstāms. Ja nav, ja ir kaut kāda sašaurināta izpratne par bērniem šā likuma izpratnē, tad uz trešo lasījumu mēs iesniegsim grozījumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāte Circene.

I.Circene. Šeit, komisijas izstrādātajā 189.priekšlikumā, tiešām ir apkopoti arī iepriekšējie priekšlikumi, un mēs esam to visu paplašinājuši, to attiecinādami ne tikai uz bērniem, bet arī uz pirmsskolas vecuma bērniem, tā, kā bija „Pilsoniskā Savienība” vēlējusies. Līdz ar to ir paredzēts, ka demonstrējamās filmas tiek ieskaņotas, dublētas, subtitrētas valsts valodā.

Lūdzu atbalstīt komisijas atbalstīto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vai kāds uzstāj uz balsojumu par šo priekšlikumu? Es sapratu, ka Cileviča kungs arī neuzstāj uz balsojumu par komisijas priekšlikumu. (No zāles dep. V.Agešins: „Balsot!”) Tomēr balsot? Lūdzu zvanu! Balsosim par 189. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 19, atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.

I.Circene. Paldies.

190 - „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 38, atturas - 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Circene. Paldies.

191. - Gravas kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 192.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 192. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 193. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti tomēr prasa balsojumu par 192.priekšlikumu. Būtu ļoti labi, ja daļa deputātu varētu mēģināt tomēr būt klusāki un nerunāt skaļi pa mobilo telefonu. Savukārt tie, kas prasa balsojumu, centieties to prasīt pietiekami skaļi.

Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par 192.priekšlikumu, kas ir atbildīgās komisijas priekšlikums! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 20, atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.

Vai deputātam Ivanam Klementjevam ir kaut kas sakāms par procedūru?...

Turpinām ar 193.priekšlikumu.

I.Circene. 193. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 194. - deputāta Agešina priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 196.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 195. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 196.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 196. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 196. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 19, atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.

I.Circene. 197. - Gravas kunga priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 198. - „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 198. - „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputātu priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 41, atturas - 15. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Circene. 199. - Druvietes kundzes priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātei Inai Druvietei.

 

I.Druviete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Kolēģi! Pavisam īsi un konkrēti. Pirms neilga laika Saeimas vairākums atbalstīja pantu, kurā mēs esam atzinuši, ka šim likumam ir arī integratīva nozīme un ka tas ir vērsts uz latviešu valodas stiprināšanu. Lūk, šajā pantā mēs redzam šīs vispārīgās tēzes konkrētu izpausmi. Uzskatu, ka tieši šis pants latviešu valodas nostiprināšanā ir visbūtiskākais.

Lasiet, kāda ir komisijas atbalstītā redakcija un kas ir bijis manā priekšlikumā! Šķiet, ka ikviens atzīs, ka izteicieni „latviešu valodā” un „Latvijā veidoti” nebūt nenozīmē vienu un to pašu un starp tiem ir ļoti liela starpība. Manuprāt, latviešu valodu nekādi nestiprina Latvijā veidoti audiovizuālie darbi, kuri nav latviešu valodā.

Tādēļ mans priekšlikums ir ar pilnīgi skaidru jēgu un loģiku; tas paredz jau tā nelielo Eiropas audiovizuālo darbu procentu padarīt latvisku, tātad skaidri noteikt, ka šiem darbiem ir jābūt latviešu valodā. Tādēļ lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāte Circene.

I.Circene. Komisijas vārdā vēlos piebilst, ka mēs vēlamies atbalstīt arī to raidījumu iespējas, kas ir ražoti Ukrainā, Šveicē, Norvēģijā, Gruzijā un citās Eiropas valstīs, kuras neietilpst Eiropas Savienības sastāvā.

Un, otrkārt, gribu uzsvērt, ka mēs esam radījuši labvēlīgāku vidi tieši Latvijā veidoto raidījumu apraidei, jo tika ielikts papildu nosacījums, ka Latvijā veidotie audiovizuālie darbi ir jāizplata raidlaikā no pulksten 19.00 līdz 23.00, kurš skaitās visvispopulārākais laiks un visizdevīgāks Latvijas raidījumiem. Tā ka mēs esam uzsvēruši tieši to, ka Latvijā veidotie audiovizuālie darbi ir ar prioritāti.

Lūdzu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 199. - deputātes Druvietes priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 31, atturas - 23. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Circene. Paldies.

200. - Agešina kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 201. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 202. - kultūras ministra Dāldera priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 201.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 203. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 204. - kultūras ministra Dāldera priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 205. - kultūras ministra Dāldera priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 206. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 207. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 208. - kultūras ministra Dāldera priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 209. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 210. - kultūras ministra Dāldera priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts 211.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 211. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 212. - Agešina kunga priekšlikums. Atbalstīts... Es atvainojos, daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Oskaram Kastēnam.

O.Kastēns (LPP/LC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Priekšsēdētāj! Pirms mēs skatām 212.priekšlikumu, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 213.priekšlikumā, es tomēr gribu aicināt mūs būt mazliet konsekventiem. Jo, ja paskatāmies atpakaļ, kā mēs esam balsojuši... Mēs esam balsojuši par 165.priekšlikumu, kas arī ir deputāta Agešina priekšlikums un kas faktiski skan tāpat kā šis priekšlikums. Un es, godīgi sakot, arī nesaprotu, kāpēc, teiksim, Nacionālajai radio un televīzijas padomei vajadzēja pievazāt šo likumu ar visu diskriminācijas veidu uzskaitīšanu. Galu galā visas diskriminācijas jau... Teiksim, antidiskriminācijas likumdošana ir pārņemta Latvijas likumdošanā. Barčas kundze man neļaus samelot. Sociālo un darba lietu komisijā ir jau skatīti visi šie pretdiskriminācijas likumi, un tagad šāda diskriminācijas veidu uzskaitīšana, es domāju, šajā likumā varētu būt pilnīgi lieka.

Es domāju, ka mums atkal ir darīšana ar pārlieku lielu centību. Es atceros, cik ļoti daudz nepareizi pārņemtu direktīvu bija te ap to laiku, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā. Ja bija direktīvā rakstīts, ka sienām fermā jābūt viegli mazgājamām, tad mums nezin kāpēc tām bija jābūt baltām vai gludi nolakotām, lai tās varētu mazgāt; tas, protams, atkal sadārdzināja mūsu zemnieku produkcijas pašizmaksu. Es domāju, ka šis atkal ir tāds pats gadījums. Deputāta Agešina versijā... deputāta Agešina iesniegtajā 212.priekšlikumā, es domāju, tas viss definēts daudz labāk un daudz precīzāk nekā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegtajā un atbalstītajā 213.priekšlikumā.

Es domāju, ka mums pilnai laimei varbūt pietrūkst vēl tā - šīs diskriminācijas uzskaitīt vēl arī Eiropas nozīmes mitrāju likumos un vēl arī daudzos dažādos citos tiesībsargājošajos likumdošanas aktos.

Tā ka es aicinu atbalstīt Agešina kunga priekšlikumu. Lūdzu balsot par to un ceru, ka jūs balsojumā to atbalstīsiet.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Reti tā mēdz būt, bet šoreiz arī es atbalstu minēto priekšlikumu, jo „Saskaņas Centrs” savā priekšlikumā ir paudis zināmu konservatīvismu, un tas, protams, ir atbalstāms. Jebkurā gadījumā konservatīva politika ir arī „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK pamatā.

Ja šis priekšlikums netiek atbalstīts, tad paliek iepriekšējā lasījumā pieņemtais variants, kurš, manuprāt, mums nav... vismaz konservatīviem politiķiem nav pieņemams. (No zāles dep. O.Kastēns: „Lai dzīvo konservatīvisms!”)

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāte Circene.

I.Circene. Paldies.

Komisijas vārdā gribu piebilst, ka mēs esam viena no 27 Eiropas Savienības valstīm un esam apņēmušies ievērot visas šīs Eiropas Savienības direktīvas, kā arī Eiropas Padomes rekomendācijas. Un visā šajā normatīvo aktu bāzē, visā šajā likumdošanā tiek ļoti skaidri pateikts, ka jebkura veida diskriminācija ir nosodāma un novēršama.

Līdz ar to gan pirmajā lasījumā pieņemtajā tekstā, gan arī 213.priekšlikumā - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumā, kur daļēji tika atbalstīts arī deputāta Agešina kunga priekšlikums, - ir skaidri pateikts, ka ir aizliegts kurināt naidu, diskriminēt vai aicināt diskriminēt kādu personu vai personu grupu dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, valsts piederības, reliģiskās piederības vai pārliecības, invaliditātes, vecuma, seksuālās orientācijas vai citu apstākļu dēļ.

Līdz ar to, ievērojot šīs Eiropas Savienības direktīvas, kā arī pirmā lasījuma tekstu, aicinu atbalstīt 213.priekšlikumu, kurā daļēji ir iekļauts arī 212.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu uzmanību! Tātad šobrīd ir divi priekšlikumi: ir 212.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Agešins un kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā - 213.priekšlikumā. Ja mēs atbalstīsim 212., tad pēc būtības 213.priekšlikums vairs nebūs balsojams, jo abi tie priekšlikumi attiecas pilnīgi uz vienu un to pašu pantu, vienas un tā pašas daļas vienu un to pašu punktu.

Tagad balsosim par 212. - deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 21, atturas - 2. Priekšlikums atbalstīts.

Tātad 213.priekšlikums vairs nav balsojams.

I.Circene. 214. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 215. ... (No zāles dep. V.Buzajevs: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Nē, deputāts Buzajevs tomēr pamodās un grib, lai nobalso.

Lūdzu zvanu! Es atvainojos, ja es esmu kādu aizskāris... Balsosim par 214. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputātu priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 6, atturas - 21. Priekšlikums atbalstīts.

I.Circene. 215. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 216. - kultūras ministra Dāldera priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 217.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Saeimas vairākums aptuveni pirms mēneša jau vienu reizi saistībā ar alkoholu uzkāpa uz grābekļa. Un paldies Dievam, ka Valsts prezidents šo, maigi izsakoties, ne visai pārdomāto likumprojektu atdeva atpakaļ Saeimai otrreizējai caurlūkošanai un mēs viņa prasību apmierinājām.

216.priekšlikums ir jāskata kontekstā ar 217.priekšlikumu.

Cienījamie kolēģi! Komisija varbūt ir gribējusi labu, ierobežojot alus reklāmu, bet... Diemžēl komisija īstenībā vēršas nevis pret alus reklāmu vispār, bet pret Latvijas alus ražotājiem. Jo, kā mēs ļoti labi zinām, šobrīd lielai iedzīvotāju daļai (un pilsētās varbūt pat lielākajai daļai) mājās ir kabeļtelevīzija vai satelīttelevīzija, kurās bez ierobežojuma reklamē Rietumu ražotnēs ražoto alu. Es domāju, ka zālē ir arī daudzi futbola līdzjutēji. Viena no populārākajām sporta pārraidēm Eiropā un, es domāju, arī Latvijā ir Eiropas čempionu līga futbolā. Šīs spēles Rietumeiropā sākas bez piecpadsmit minūtēm desmitos pēc Latvijas laika, bet Austrumeiropā - divas stundas iepriekš. Un tur masveidā, lielā daudzumā, tiek raidītas rietumvalstu alus reklāmas. Šīs reklāmas tiek raidītas gan pirms spēles, gan arī tiek demonstrētas spēles laikā video un tiek demonstrētas arī fonā sporta laukuma malā.

Tā ka faktiski, ja nobalsojam par 216. un 217.priekšlikumu, mēs nevēršamies pret alus reklāmu; mēs nevēršamies pret „Heineken”, nevēršamies pret „Amstel”, nevēršamies pret „Carlsberg” alus darītavās darināto alu, bet vēršamies pret „Aldari”, pret Tērvetes alus darītavu, pret „Cēsu alu”. Tā ir pilnīgi aplama pieeja, un es ļoti aicinu kolēģus otrreiz neuzkāpt uz tā paša grābekļa, uz kura mēs uzkāpām jau mēnesi iepriekš.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāja kungs!

Šajā jautājumā es gribu atbalstīt savu divreiz bijušo partijas biedru Dzintaru Ābiķi un neatbalstīt ne bijušo partijas biedru Dālderi, ne arīdzan Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, jo ir morāle un ir pseidomorāle jeb moralizēšana. Es ļoti aicinu deputātus neuzņemties šo moralizēšanu. Tas tiešām nekādā veidā neietekmēs alus patēriņa daudzumu.

Ja mēs gribam pa īstam karot pret alu, tad pirmā lieta, kas mums būtu jāpieņem kā likums, būtu tā, ka visi alus dārzi Latvijā ir jāapklāj ar melnu palagu. Jo televīzijā viņi to alu var rādīt, cik grib, man pat neslāpst, bet tanī mirklī, kad es ieraugu tepat Doma laukumā, pilsētas sirdī, dzertu norasojušu alus glāzi, mana ciešā apņēmība nelietot vairs šo dziru, kas mani padara resnu un reizēm pat dumju, sabrūk.

Nemoralizēsim! Nepieņemsim lietas, kas radīs blakusproblēmas, bet neradīs nevienu pozitīvu efektu!

Tā ka es aicinu neatbalstīt Circenes kundzes vadīto komisiju, lai gan par Circenes kundzi pašu es esmu gatavs stāvēt un krist.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Es nevēlos nevienu no komisijas aizskart... Uzreiz pasaku: es nevēlos nevienu aizskart, bet ir lietas, ko tomēr es gribu pateikt publiski. Runa ir par lobismu, tā dažādām izpausmēm. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs slēptā lobisma apkarošanu ir pasludinājis par vienu no savām prioritātēm numur 1.

Līdz ar to es aicinu komisijas deputātus aizdomāties, no kurienes aug kājas šim priekšlikumam, jo principā šis priekšlikums lobē, kā jau Ābiķis minēja, gan „Heineken”, gan „Tuborg”, gan „Carlsberg”, gan „Baltic”, gan „Oboloņ” un rada negodīgas konkurences apstākļus Tērvetei, Bauskai, Užavai, Piebalgai, „Aldarim”, Cēsīm, Valmierai.

Tātad šeit ir skaidri redzama lobēšana, slēptā lobēšana. Es ceru, ka tie cilvēki, kas šo ir virzījuši, to nesaprot, un aicinu - kategoriski aicinu! - noraidīt šos abus priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Oskaram Kastēnam.

O.Kastēns (LPP/LC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mums šodien ir darīšana... šajā priekšlikumā ir darīšana ar likumdošanas brāķi, jo, ja šodien mēs atbalstīsim šos abus priekšlikumus, mēs nostādīsim Latvijas alus ražotājus nevienlīdzīgā situācijā ar viņu konkurentiem.

Faktiski, ja mēs skatāmies uz pašreizējo situāciju, tad redzam, ka ļoti liela daļa Latvijas iedzīvotāju televīziju skatās ar kabeļtelevīzijas, liela daļa - ar satelīttelevīzijas palīdzību, liela daļa turpmāk skatīsies arī ar digitālās televīzijas starpniecību. Un, piemaksājot dažus latus, jūs varēsiet redzēt vēl pietiekami daudz kanālu, kurus pārslēdzot jūs redzēsiet visdažādāko valstu alus reklāmas. Es gribu atgādināt, ka, piemēram, Vācijā, Polijā un citās valstīs alus reklāma nav aizliegta dienas laikā, un tātad vienīgais, ko mēs neredzēsim savu televizoru ekrānos, ir vietējā alus reklāma. Tas, protams, ir ļoti slikti. Turklāt visiem tiem, kas šeit ir lieli hokeja līdzjutēji un mēdz skatīties pasaules čempionātu hokejā translāciju, tiešraidi, es gribu atgādināt, ka mūsu alus ražotājs „Aldaris” bieži vien ir viens no lielajiem ģenerālsponsoriem, un, ja mēs pieņemsim šos priekšlikumus, tad ir liela iespēja, ka mēs šo hokeju savu televizoru ekrānos neredzēsim.

Tāpēc es gribu aicināt kolēģus novērst šo diskrimināciju, novērst netaisnību pret Latvijas alus ražotājiem un ļaut alus reklāmai saglabāt tādu statusu, kāds tai ir bijis līdz šim un ir pašlaik.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāte Circene.

I.Circene. Jā, lai cik ļoti mēs mīlētu un atbalstītu alus ražotājus arī Latvijā un alus dzeršanu, man tomēr ir jāsaka četri punkti, kāpēc komisija acīmredzot izvēlējās šādu balsojumu.

Pirmkārt, tā iedzīvotāju daļa, kura skatās Latvijā veidotās audiovizuālās programmas, lielākoties mazāk vai nemaz neskatās citās valstīs veidotās programmas. Līdz ar to šajā vidē, kurā tiek reklamēts Latvijā ražotais alus, - arī šajā vidē saglabājas šī reklāmas vide.

Otrkārt, patērētā alkohola - alus - apjoms nemainās atkarībā no reklāmas. Šie ir dati no tās informācijas, ko vakar vēstulē man iesniedza Latvijas Alus darītāju asociācija, kā piemēru minot Poliju, kur no 1992. līdz 2001.gadam, desmit gadus, bija pilnībā aizliegta alus reklāma, bet alus patēriņš uz vienu iedzīvotāju pieauga divas reizes - no 30 uz 60 litriem gadā. Latvijā bija atļauta šāda alus reklāma, bet patēriņš praktiski nemainījās. Līdz ar to pieaugušo vidē šāda alkohola reklāma maz ietekmē patēriņa pieaugumu, un līdz ar to nav pamatotas runas par to, ka tas būs drauds vai ierobežojums ražošanai.

Taču, treškārt, šāda reklāma ļoti būtiski ietekmē jaunatni, jo arī zinātniski ir pierādīts, ka sevišķi pirmsskolas un jaunāko klašu bērnu uzskatu veidošanā būtiska nozīme ir tieši televīzijai, audiovizuālajiem masu medijiem, plašsaziņas līdzekļiem. Skatoties tos, bērniem liekas, ka tas ir labi un pieņemami - lietot alu. Taču šie jaunieši nezina, ka rezultāts alus lietošanai ir tas, ka viņi nonāk slimnīcās, jo viņiem nav vēl izpratnes par to, ko, kā, cik un kad lietot.

Un, ceturtkārt, vēl mīts par sportu. Ja ir vēlme atbalstīt sportu, nav nekādas problēmas šo atbalstu sniegt „pa taisno”. Tas nozīmē nevis atbalstīt reklāmas, bet atbalstīt sportu un sporta pasākumus.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 216. - kultūras ministra Dāldera priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 76, atturas - 3. Priekšlikums noraidīts.

I.Circene. Paldies.

216.priekšlikums... To jau nupat izskatījām.

217. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 217. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 60, atturas - 18.

I.Circene. Paldies.

218. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 219. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 219. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputātu priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 47, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Circene. 220. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 220. - deputāta Agešina kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tas ir nevis 220., bet 221.priekšlikums.

I.Circene. Jā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 222. - kultūras ministra Dāldera priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 223.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 223.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 224.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 225.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 226. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 227. - Putniņa kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 228.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 228. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 229. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 230. - Putniņa kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 231. - Agešina kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 232. - Agešina kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 233.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 233. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 234. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 235. - Dāldera kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 236. - Dāldera kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 237. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 238. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 239. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 240. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 241. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 242. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 243. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 244. - Kastēna kunga priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 245. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 246. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 247. - „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt (No zāles: „Balsot!”)... Deputāti tomēr prasa balsojumu par 247.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 247. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputātu priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 23, atturas - 28. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Circene. Paldies.

248. - „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 249. - partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 250. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 251. - „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 252. - partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 254.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 253. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 254.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 254. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 255. - finanšu ministra Repšes priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 256. - finanšu ministra Repšes priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 257. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 258. - finanšu ministra Repšes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 259. - finanšu ministra Repšes priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 260.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 260. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 261. - finanšu ministra Repšes priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 262. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 263. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 264. - Agešina kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 265.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 265. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 266. - kultūras ministra Dāldera priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 267. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 268. - Agešina kunga priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts 271.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 269. - kultūras ministra Dāldera priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts 271.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 270. - Kastēna kunga priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts 271.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 271. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 272. - partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 272. - partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 63, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Circene. 273. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 274. - Gravas kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 271. un 306.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 275. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 276. - finanšu ministra Repšes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 277. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 278. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 279. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 280. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 281. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 282. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 283. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 284. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 285. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 286. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 287. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 288. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 289.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 290. - finanšu ministra Repšes kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 291. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 292. - Putniņa kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 293.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 293. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 294. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 295. - Putniņa kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 296. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 297. - kultūras ministra Dāldera priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 298.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 298. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 299. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 306. un 337.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 300. - partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 43. un 337.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 301. - deputāta Putniņa kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 302. un 337.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 302. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 303. - Putniņa kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 304. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 305. - deputāta Putniņa kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 306. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputātu Tabūna, Grīnblata, Kalniņa un Rasnača priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 307. - Gravas kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 310.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 308. - Druvietes kundzes priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 310.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 309. - deputāta Putniņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 310. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 311. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 312. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Par 312.priekšlikumu...?

Sākam debates par 312.priekšlikumu.

Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Dāmas un kungi! Var jau būt, ka es kaut ko nesaprotu. Un ir daudzas lietas, ko es nesaprotu. Bet, lasot šo tabulu un lasot 312.priekšlikumu, kas nav likuma pamattekstā, bet ir radīts atbildīgajā komisijā, man nekas cits nenāk prātā, kā vien mana jaunība un mani piedzīvojumi padomju armijā.

Un ko Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija piedāvā? Sabiedriski elektroniskā plašsaziņas līdzekļa galvenais redaktors... (Kāpēc man šajā sakarā nāk prātā padomju armija? Tāpēc, ka tur bija komandieris, kas par visu atbild, un vēl bija poļitruks klāt.) Un viņam vēl tiek noteiktas kaut kādas īpatnējas funkcijas. Viņam tiek dotas kaut kādas veto tiesības. It kā radiofonā vai televīzijā nebūtu valdes priekšsēdētāja jeb galvenās atbildīgās personas, ko parasti mēs izvēlamies no žurnālistiem, nevis finanšu direktoru vidus. It kā tur nebūtu sava finanšu direktora, it kā tur nebūtu programmu redaktora, it kā tur nebūtu žurnālistu, kas taisa... Nē, mums jāieceļ poļitruks, kas norādīs un kas varēs apturēt, un kas varēs uzlikt savu veto, ja viņam, redziet, personīgi nepatiks kāda žurnālista izveidota programma vai tās saturs!

Tāpēc es aicinu šādus bīstamus priekšlikumus noraidīt, jo beigu beigās mēs varam ierakstīt Satversmē vēl arī to, ka ir Latvijas Republikas galvenais cenzors ar veto tiesībām, un prasīt, lai ne tikai sabiedriskie, bet jebkuri mediji nes viņam atrādīt rakstus. Tā, kā cara laikā bija. Un tad viņš uzliks tādu zīmogu - krieviski tas skanēja „Cenzuroi dozvoļeno”, bet te uzliks: „Cenzūra nelaiž cauri. Nav politiski korekti.”

Tā ka es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu. (No zāles dep. K.Šadurskis: „Tev nav taisnība!”)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Oskaram Kastēnam.

O.Kastēns (LPP/LC frakcija).

Cienījamie deputāti! Es gribu teikt, ka šādus brīnumus nav sacerējuši paši deputāti; tas, man šķiet, ir laikam darba grupas, paralēlās darba grupas, priekšlikums, kurš tika iekļauts laikam pārāk nekritiski šajos priekšlikumos.

Un es pilnīgi piekrītu Leiškalna kungam, kuram šis priekšlikums atgādināja poļitruku, man tas atgādina Glavļitu, kuram būtu jāapstiprina visi materiāli, kas parādās televīzijā un radio. Faktiski, es domāju, šis darba grupas priekšlikums ir pilnīgi nepieņemams. Galu galā Latvijā... es atceros no iepriekšējiem gadiem, ka starptautiskās organizācijas Latvijas preses brīvību ir novērtējušas, to ierindodamas starp desmit brīvākajām visā pasaulē. Un, ja mēs tagad ieviesīsim šādu galvenā redaktora amatu, tad tas liecina par to, ka faktiski mēs valstī atjaunojam cenzūru.

Un tas nozīmē, ka, ja kādam žurnālistam viedoklis varbūt būs atšķirīgs no tā, ko domā viņa medija īpašnieki, tad vienkārši šā žurnālista darbam tiks uzlikts veto, netiks maksāti honorāri, netiks maksāta alga, un galu galā viņam būs... viņš paliks bez darba.

Tā ka faktiski, es domāju, darba grupa, kura dažkārt ir izrādījusi ļoti labas iniciatīvas (to neteiksim par konsultatīvo padomi), šeit ir parādījusi diezgan klaju nekompetenci, un es aicinu tāpēc noraidīt visu šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Te nu gan jāteic, ka revolucionārā sirdsapziņa ir ņēmusi virsroku pār veselo saprātu. Lūdzu, izlasīsim šā panta sesto daļu (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Piekto izlasi!”)... piekto arī! Tur ir runa par to, kādas ir galvenā redaktora funkcijas. Bet, mīļie kolēģi, ja jūs tiešām esat tik agresīvi noskaņoti šajā jautājumā, tad darām to lietu līdz galam un padzenam visus galvenos redaktorus visās avīzēs, visos teātros un Nacionālajā operā papriekš!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Annai Seilei.

A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Mazu uzmanību! Es neesmu bijusi armijā, bet... Šajā priekšlikumā ir iestrādāti tādi nosacījumi, ka galvenajam redaktoram ir jābūt ar labu reputāciju, augstāko izglītību un vismaz piecu gadu profesionālo pieredzi šajā nozarē. Tas nozīmē, ka viņš nevarēs būt „šofera dēls”, viņš nevarēs būt poļitruks no kādas politiskās partijas un viņam būs iespēja nostāties pret tiem poļitrukiem, kas viņam gribēs kaut ko diktēt.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam, otro reizi.

 

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Nē, nē, Šadurska kungs! Tā tas nav! Radio neviens neliedz izveidot, ja finanses viņiem to atļauj, galvenā redaktora posteni. Nu, dariet, kā gribat, bet lai man kā klausītājam vai skatītājam nāk laba programma! Tas, kā viņi to lietu menedžē, ir viņu jautājums.

Ko mēs lasām šeit tālāk? Mēs lasām, ka mums šeit galvenais redaktors izveido un vada Sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmu padomi, kurai ir padomdevēja tiesības programmu veidošanā. Kas tad tur strādā? Viņi nevar programmu izveidot? Nu tad lai nāk uz Saeimu - vairāk maksā! Nu kas šitā par padomi tāda ir... Man nekāda revolucionāra sirdsapziņa te nerunā, es lasu un redzu, ka ir uzrakstīta muļķība. Nevajadzīga un lieka naudas tērēšana, ja gribat... Un galu galā viens cenzors, kam ir augstākā izglītība, piecu gadu pieredze un savas intridziņas prātā... un tad viņš sāks dīdīt vienu jaunu žurnālistīti tikai tāpēc, ka jaunā žurnālistīte negrib rādīt, kā Putniņa kungs aizliedz erotisku programmu, vai pati parādīties erotiski... Nē, izbeidziet šito... Mums nevajag šito, nu tas...

Sēdes vadītājs. Leiškalna kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Pareizi, Kārli! Kārlīt, es tevi atbalstīšu!”)

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim, otro reizi.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Tas...

Sēdes vadītājs. Mazliet klusumu tomēr!...

K.Šadurskis. Tas bija briesmīgi. Godātie kolēģi! Es tagad sapratu, ko Leiškalna kungs domāja. Viņš piekrīt, ka, ja nauda ir, tad var veidot visādus posteņus, tad viss ir ļoti labi. Tātad Leiškalna kungs iebilst tikai attiecībā uz labu reputāciju šai personai. Tad es sapratu. Tad tas pants tiešam bija jāslēdz ārā.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāte Circene.

I.Circene. Man gribas uzsvērt, ka šis priekšlikums tiešām ir no darba grupas un no šīm raidorganizācijām un profesionāļiem, ekspertiem un tiem, kuriem ir reāli jāstrādā. Jums, katram deputātam, es domāju, tas nebūtu tas būtiskākais, kādā veidā tiek organizēts šis darbs. Ja to vēlas masu mediji tieši šādā formā, kā ir, tad - jā... Ja mēs skatāmies šā panta pirmajā daļā, tad redzam, ka tur ir skaidri pateikts, ka sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa galvenais redaktors ir atbildīgs par sabiedriskā pasūtījuma uzdevuma izpildi. Tas ir tas, par ko mēs visu laiku esam cīnījušies.

Un visi šie iebildumi par uzraudzību... Man ir jāatbalsta Šadurska kungs, ka tad mums ir jālikvidē visi galvenie redaktori (No zāles dep. K.Šadurskis: „Nav jālikvidē!”), vienalga, vai žurnālos vai avīzēs, vai teātros. Tieši tā!

Es lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 312. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 63, atturas - 6. Priekšlikums noraidīts.

I.Circene. 313. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 314. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 315. - deputāta Kastēna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 316. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Circenes kundze, ja jūs varētu runāt mikrofonam tuvāk, tad mēs visi jūs dzirdētu daudz labāk. Un savukārt pārējiem kolēģiem lūgums būt mazliet klusākiem, lai mēs varētu dzirdēt Circenes kundzi vēl labāk.

Turpinām ar 317.priekšlikumu.

I.Circene. Nu, tuvāk nevar...

317. - Putniņa kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 318. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 319. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 320. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 321. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 322. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 323. - finanšu ministra Repšes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 324. - finanšu ministra Repšes kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 325. - finanšu ministra Repšes kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 326.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 326. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 327. - frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputātu Tabūna, Grīnblata, Kalniņa un Rasnača priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 328. - finanšu ministra Repšes kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 329. - finanšu ministra Repšes kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 330. - finanšu ministra Repšes kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 331. - finanšu ministra Repšes kunga priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 332. - finanšu ministra Repšes kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 333. - finanšu ministra Repšes kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 334. - deputāta Agešina kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 335. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 336. - deputāta Gravas kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 337.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 337. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 338. - Kastēna kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 339.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 339. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 340. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 341. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 342. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 343. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 344. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 345.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 345. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 346. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot...

Sēdes vadītājs. ...un iekļauts 347.priekšlikumā.

I.Circene Jā.

Sēdes vadītāji. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 347. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 348. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca kunga priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot, 349.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 349. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 350. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 351. - deputāta Gravas kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 352. - finanšu ministra Repšes kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 353. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 354. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 355. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca kunga priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 350.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 356. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. Tas arī ir viss.

Sēdes vadītājs. Tas arī ir pēdējais priekšlikums. (Aplausi.)

I.Circene. Lūdzu cienījamos deputātus atbalstīt likumprojektu „Elektronisko mediju likums” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Elektronisko mediju likums” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): „Nu, kāds būs rezultāts?”) Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - 2, atturas - 5. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

I.Circene. Liels jums paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Circene. 20.aprīlis.

Sēdes vadītājs. 20.aprīlis. Deputāti neiebilst.

I.Circene. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Līdz ar to visa šodienas sēdes darba kārtība ir izskatīta. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu!

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien vai labvakar jau, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Vents Armands Krauklis, Leopolds Ozoliņš, Raimonds Pauls un Anta Rugāte.

Paldies par darbu. Uz redzēšanos!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 2010.gada 15.aprīļa sēdi pasludinu par slēgtu.

SATURA RĀDĪTĀJS

9. Saeimas pavasara sesijas 1. sēde

2010. gada 15. aprīlī

 

Klusuma brīdis, pieminot aviokatastrofā bojā gājušo Polijas Republikas prezidentu Lehu Kačiņski un delegācijas locekļus
Par darba kārtību
Priekšlikumi - dep. J.Dobelis (pret)
- dep. A.Golubovs (par)
Par balsojuma motivāciju - dep. V.Buzajevs
Par likumprojektu „Grozījumi Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumā” (Nr. 1749/Lp9)
(Dok. Nr. 5739, 5739A)
Par likumprojektu „Grozījumi DNS nacionālās datu bāzes izveidošanas un izmantošanas likumā” (Nr. 1750/Lp9)
(Dok. Nr. 5740, 5740A)
Par likumprojektu „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” (Nr. 1751/Lp9)
(Dok. Nr. 5741, 5741A)
Par likumprojektu „Grozījums Meža likumā” (Nr. 1752/Lp9)
(Dok. Nr. 5742, 5742A)
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par zemes dzīlēm”” (Nr. 1753/Lp9)
(Dok. Nr. 5746, 5746A)
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”” (Nr. 1754/Lp9) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 5750, 5750A)
Priekšlikumi - dep. J.Pliners (par)
- dep. J.Dobelis (pret)
Par likumprojektu „Grozījumi Dzelzceļa likumā” (Nr. 1755/Lp9)
(Dok. Nr. 5755, 5755A)
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” (Nr. 1756/Lp9)
(Dok. Nr. 5756, 5756A)
Par likumprojektu „Pirotehnisko izstrādājumu aprites likums” (Nr. 1757/Lp9)
(Dok. Nr. 5759, 5759A)
Par likumprojektu „Grozījumi Autopārvadājumu likumā” (Nr. 1758/Lp9)
(Dok. Nr. 5764, 5764A)
Par likumprojektu „Grozījums Sodu reģistra likumā” (Nr. 1759/Lp9)
(Dok. Nr. 5765, 5765A)
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nr. 1760/Lp9)
(Dok. Nr. 5766, 5766A)
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 1761/Lp9)
(Dok. Nr. 5767, 5767A)
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” (Nr. 1762/Lp9)
(Dok. Nr. 5768, 5768A)
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 1763/Lp9)
(Dok. Nr. 5769, 5769A)
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” (Nr. 1764/Lp9)
(Dok. Nr. 5770, 5770A)
Par likumprojektu „Par mikrouzņēmumu nodokli” (Nr. 1765/Lp9)
(Dok. Nr. 5771, 5771A)
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli”” (Nr. 1767/Lp9)
(Dok. Nr. 5778)
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” (Nr. 1768/Lp9)
(Dok. Nr. 5782)
Priekšlikums - dep. M.Kučinskis (par)
Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Jurim Dalbiņam šā gada 31.martā
(Dok. Nr. 5747)
Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Ausmai Ziedonei-Kantānei šā gada 31.martā
(Dok. Nr. 5748)
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Raimondam Paulam šā gada 15.aprīlī
(Dok. Nr. 5773)
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Antai Rugātei šā gada 15.aprīlī
(Dok. Nr. 5774)
Lēmuma projekts „Par brigādes ģenerāļa Raimonda Graubes apstiprināšanu Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatā” (Nr. 905/Lm9)
(Dok. Nr. 5757, 5757A)
Ziņo - dep. J.Dalbiņš
Debates - aizsardzības ministrs I.Lieģis
Lēmuma projekts „Par Jāņa Maizīša apstiprināšanu par ģenerālprokuroru” (Nr. 904/Lm9) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 5753)
Ziņo - dep. J.Reirs
Deputātu iesniegums par balsošanu ar vēlēšanu zīmēm
Balsu skaitītāju ziņojums
Ziņo - dep. P.Tabūns
Balsu skaitītāju ziņojums (protokols Nr. 28)
Ziņo - dep. P.Tabūns
Par darba kārtību
Lēmuma projekts „Par Saeimas deputātes Karinas Pētersones ievēlēšanu par Saeimas priekšsēdētāja biedri” (Nr. 906/Lm9)
(Dok. Nr. 5784)
Balsu skaitītāju ziņojums
Ziņo - dep. P.Tabūns
Paziņojums - dep. A.Bērziņš (ZZS)
Balsu skaitītāju ziņojums (protokols Nr. 29)
Ziņo - dep. P.Tabūns
Par darba kārtību
Lēmuma projekts „Par Agneses Lešinskas atbrīvošanu no Administratīvās rajona tiesas tiesneša amata” (Nr. 907/Lm9)
(Dok. Nr. 5787)
Ziņo - dep. J.Reirs
Lēmuma projekts „Par Sanitas Ozolas apstiprināšanu par Administratīvās rajona tiesas tiesnesi” (Nr. 908/Lm9)
(Dok. Nr. 5788)
Ziņo - dep. J.Reirs
Lēmuma projekts „Par deputāta Mareka Segliņa ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā” (Nr. 909/Lm9)
(Dok. Nr. 5789)
Lēmuma projekts „Par deputāta Mareka Segliņa ievēlēšanu Saimnieciskajā komisijā” (Nr. 910/Lm9)
(Dok. Nr. 5790)
Likumprojekts „Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” (Nr. 1767/Lp9)
(Dok. Nr. 5778)
Ziņo - dep. G.Bērziņš
Likumprojekts „Par Pamatnolīgumu par visaptverošu partnerību un sadarbību starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Indonēzijas Republiku, no otras puses” (Nr. 1694/Lp9) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 5754)
Ziņo - dep. A.Bērziņš (LPP/LC)
Likumprojekts „Grozījumi Vekseļu likumā” (Nr. 1646/Lp9) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 5745)
Ziņo - dep. K.Pētersone
Likumprojekts „Grozījumi Valsts apbalvojumu likumā” (Nr. 1665/Lp9) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 5760)
Ziņo - dep. Dz.Rasnačs
Debates - dep. I.Aleksandrovs
- dep. I.Čepāne
Likumprojekts „Grozījumi Komerclikumā” (Nr. 1636/Lp9) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 5763)
Ziņo - dep. M.Ārbergs
Likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 1696/Lp9) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 5772, 5772A)
Ziņo - dep. O.Spurdziņš
Debates - dep. J.Sokolovskis
- dep. A.Pabriks
- dep. I.Pimenovs
- dep. I.Čepāne
- dep. V.Paegle
Par darba kārtību
Priekšlikums - dep. G.Daudze (par)
Likumprojekts „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” (Nr. 1692/Lp9) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 5729)
Ziņo - dep. J.Dalbiņš
Tiesībsarga ziņojums par 2009.gadu
(Dok. Nr. 5752)
Ziņo - Latvijas Republikas tiesībsargs R.Apsītis
Informācija par deputātu V.Muižnieces, R.Paula, M.Kučinska, K.Leiškalna un A.Rugātes jautājumu finanšu ministram Einaram Repšem „Par dienesta automašīnu izmantošanu personiskajām vajadzībām” (Nr. 204/J9)
Informācija par deputātu J.Plinera, J.Sokolovska, V.Buhvalova, V.Buzajeva un M.Mitrofanova jautājumu labklājības ministram Uldim Augulim „Par 2009.gada 16.jūnija grozījumu likumā „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” ietekmi uz cilvēku labklājību” (Nr. 205/J9)
Informācija par deputātu J.Urbanoviča, N.Kabanova, V.Agešina, I.Pimenova, V.Orlova, A.Holostova, M.Zemļinska, S.Mirska, I.Klementjeva un A.Rubika jautājumu finanšu ministram Einaram Repšem „Par Latvijas pārstāvju Eiropas Investīciju bankā ienākumu deklarēšanu” (Nr. 206/J9)
Informācija par deputātu V.Agešina, J.Urbanoviča, J.Tutina, I.Ribakova, A.Vidavska, I.Klementjeva, S.Mirska, I.Pimenova, V.Orlova un A.Holostova jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei „Par darba samaksu pirmskolas izglītības iestādēs” (Nr. 207/J9)
Paziņojumi - dep. I.Circene
- dep. O.Spurdziņš
- dep. A.Bērziņš (ZZS)
- dep. J.Dalbiņš
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs A.Klementjevs
Paziņojums - dep. M.Roze
Likumprojekts „Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā” (Nr. 1730/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 5656, 5732)
Ziņo - dep. I.Līdaka
Likumprojekts „Grozījums Slīteres nacionālā parka likumā” (Nr. 1729/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 5655, 5733)
Ziņo - dep. A.Seile
Likumprojekts „Dokumentu juridiskā spēka likums” (Nr. 1723/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 5622, 5744)
Ziņo - dep. V.Muižniece
Likumprojekts „Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” (Nr. 1746/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 5728)
Ziņo - dep. J.Tutins
Likumprojekts „Grozījums Zvejniecības likumā” (Nr. 1732/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 5674, 5751)
Ziņo - dep. I.Līdaka
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” (Nr. 1482/Lp9) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 5761)
Ziņo - dep. V.Agešins
Debates - dep. M.Roze
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” (Nr. 1728/Lp9) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 5762)
Ziņo - dep. O.Spurdziņš
Likumprojekts „Elektronisko mediju likums” (Nr. 1358/Lp9) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 5715)
Ziņo - dep. I.Circene
Debates - dep. O.Kastēns
- dep. I.Druviete
- dep. Dz.Rasnačs
- dep. K.Šadurskis
- dep. V.Lācis
- dep. J.Dobelis
- dep. G.J.Eniņš
- dep. K.Leiškalns
- dep. V.Lācis
- dep. B.Cilevičs
- dep. P.Putniņš
- dep. U.I.Grava
- dep. V.Buzajevs
- dep. J.Dobelis
- dep. J.Dobelis
- dep. P.Tabūns
- dep. Dz.Rasnačs
- dep. K.Šadurskis
- dep. V.Lācis
- dep. J.Dobelis
- dep. P.Tabūns
- dep. P.Putniņš
- dep. B.Cilevičs
- dep. P.Putniņš
- dep. P.Putniņš
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs A.Klementjevs
Debašu turpinājums - dep. P.Tabūns
- dep. B.Cilevičs
- dep. Dz.Rasnačs
- dep. I.Druviete
- dep. O.Kastēns
- dep. Dz.Rasnačs
- dep. Dz.Ābiķis
- dep. K.Leiškalns
- dep. Dz.Rasnačs
- dep. O.Kastēns
- dep. K.Leiškalns
- dep. O.Kastēns
- dep. K.Šadurskis
- dep. A.Seile
- dep. K.Leiškalns
- dep. K.Šadurskis
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs A.Klementjevs

Balsojumi

Datums: 15.04.2010 09:04:30 bal001
Par - 43, pret - 38, atturas - 4. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta "Grozījums likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"" (1768/Lp9), nodošana komisijām, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 15.04.2010 09:05:24 bal002
Par - 43, pret - 38, atturas - 7. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta "Grozījums likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" (1769/Lp9), nodošana komisijām, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 15.04.2010 09:13:20 bal003
Par - 23, pret - 59, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta "Par Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītāju statusu Latvijā" (1770/Lp9), nodošana komisijām, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 15.04.2010 09:23:55 bal004
Par - 21, pret - 60, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem” (1754/Lp9), nodošana komisijām

Datums: 15.04.2010 09:30:29 bal005
Par - 89, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (1768/Lp9), nodošana komisijām

Datums: 15.04.2010 09:31:38 bal006
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Raimondam Paulam šā gada 15.aprīlī

Datums: 15.04.2010 09:32:15 bal007
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Antai Rugātei šā gada 15.aprīlī

Datums: 15.04.2010 09:37:39 bal008
Slēgtais balsojums
Par - 84, pret - 6, atturas - 3. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par brigādes ģenerāļa Raimonda Graubes apstiprināšanu Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatā (905/Lm9)

Datums: 15.04.2010 09:40:10 bal009
Par - 58, pret - 28, atturas - 4. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par balsošanu ar vēlēšanu zīmēm. Par Jāņa Maizīša apstiprināšanu par ģenerālprokuroru (904/Lm9)

Datums: 15.04.2010 10:27:14 bal010
Balsošana ar vēlēšanu zīmēm
Par - 45, pret - 47.
Balsošanas motīvs: Par Jāņa Maizīša apstiprināšanu par ģenerālprokuroru (904/Lm9)

Datums: 15.04.2010 11:11:21 bal011
Balsošana ar vēlēšanu zīmēm
Par - 77, pret - 11.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputātes Karinas Pētersones ievēlēšanu par Saeimas priekšsēdētāja biedri (906/Lm9)

Datums: 15.04.2010 11:13:06 bal012
Par - 69, pret - 19, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli""(1767/Lp9), 1.lasījums, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 15.04.2010 11:14:03 bal013
Slēgtais balsojums
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par Agneses Lešinskas atbrīvošanu no Administratīvās rajona tiesas tiesneša amata (907/Lm9)

Datums: 15.04.2010 11:14:52 bal014
Slēgtais balsojums
Par - 84, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par Sanitas Ozolas apstiprināšanu par Administratīvās rajona tiesas tiesnesi (908/Lm9)

Datums: 15.04.2010 11:15:23 bal015
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Mareka Segliņa ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā (909/Lm9)

Datums: 15.04.2010 11:15:51 bal016
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Mareka Segliņa ievēlēšanu Saimnieciskajā komisijā (910/Lm9)

Datums: 15.04.2010 11:18:18 bal017
Par - 73, pret - 15, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (1767/Lp9), 1.lasījums

Datums: 15.04.2010 11:18:52 bal018
Par - 74, pret - 15, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (1767/Lp9), 1.lasījums

Datums: 15.04.2010 11:20:49 bal019
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par Pamatnolīgumu par visaptverošu partnerību un sadarbību starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Indonēzijas Republiku, no otras puses (1694/Lp9), 2.lasījums

Datums: 15.04.2010 11:24:08 bal020
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Vekseļu likumā (1646/Lp9), 3.lasījums

Datums: 15.04.2010 11:34:57 bal021
Par - 58, pret - 24, atturas - 3. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Valsts apbalvojumu likumā (1665/Lp9), 3.lasījums

Datums: 15.04.2010 11:37:53 bal022
Par - 85, pret - 0, atturas - 2. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts apbalvojumu likumā (1665/Lp9), 3.lasījums

Datums: 15.04.2010 11:38:49 bal023
Par - 23, pret - 54, atturas - 3. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Komerclikumā (1636/Lp9), 3.lasījums

Datums: 15.04.2010 11:39:17 bal024
Par - 24, pret - 53, atturas - 1. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Komerclikumā (1636/Lp9), 3.lasījums

Datums: 15.04.2010 11:40:17 bal025
Par - 18, pret - 56, atturas - 4. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Komerclikumā (1636/Lp9), 3.lasījums

Datums: 15.04.2010 11:40:45 bal026
Par - 18, pret - 49, atturas - 3. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi Komerclikumā (1636/Lp9), 3.lasījums

Datums: 15.04.2010 11:41:20 bal027
Par - 18, pret - 59, atturas - 2. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi Komerclikumā (1636/Lp9), 3.lasījums

Datums: 15.04.2010 11:41:47 bal028
Par - 18, pret - 51, atturas - 3. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījumi Komerclikumā (1636/Lp9), 3.lasījums

Datums: 15.04.2010 11:42:39 bal029
Par - 19, pret - 53, atturas - 2. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.17. Grozījumi Komerclikumā (1636/Lp9), 3.lasījums

Datums: 15.04.2010 11:46:48 bal030
Par - 69, pret - 12, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Komerclikumā (1636/Lp9), 3.lasījums

Datums: 15.04.2010 11:54:04 bal031
Par - 36, pret - 38, atturas - 4. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1696/Lp9), 3.lasījums

Datums: 15.04.2010 11:58:33 bal032
Par - 26, pret - 41, atturas - 3. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1696/Lp9), 3.lasījums

Datums: 15.04.2010 12:06:16 bal033
Par - 31, pret - 44, atturas - 9. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1696/Lp9), 3.lasījums

Datums: 15.04.2010 12:06:57 bal034
Par - 30, pret - 44, atturas - 9. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1696/Lp9), 3.lasījums

Datums: 15.04.2010 12:10:17 bal035
Par - 75, pret - 0, atturas - 5. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1696/Lp9), 3.lasījums

Datums: 15.04.2010 12:12:56 bal036
Par - 84, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Datums: 15.04.2010 12:14:22 bal037
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā (1692/Lp9), 2.lasījums

Datums: 15.04.2010 13:33:59 bal038
Par - 62, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā (1730/Lp9), 1.lasījums

Datums: 15.04.2010 13:35:29 bal039
Par - 72, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums Slīteres nacionālā parka likumā (1729/Lp9), 1.lasījums

Datums: 15.04.2010 13:36:55 bal040
Par - 74, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Dokumentu juridiskā spēka likums (1723/Lp9), 1.lasījums

Datums: 15.04.2010 13:37:44 bal041
Par - 72, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Dokumentu juridiskā spēka likums (1723/Lp9), 1.lasījums

Datums: 15.04.2010 13:38:58 bal042
Par - 73, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā (1746/Lp9), 1.lasījums

Datums: 15.04.2010 13:40:09 bal043
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums Zvejniecības likumā (1732/Lp9), 1.lasījums

Datums: 15.04.2010 13:42:37 bal044
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” (1482/Lp9), 2.lasījums

Datums: 15.04.2010 13:44:02 bal045
Par - 75, pret - 1, atturas - 5. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (1728/Lp9), 2.lasījums

Datums: 15.04.2010 14:08:25 bal046
Par - 54, pret - 19, atturas - 10. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Elektronisko mediju likums (1358/Lp9), 2.lasījums

Datums: 15.04.2010 14:10:11 bal047
Par - 21, pret - 54, atturas - 2. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.17. Elektronisko mediju likums (1358/Lp9), 2.lasījums

Datums: 15.04.2010 14:15:17 bal048
Par - 27, pret - 45, atturas - 3. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.38. Elektronisko mediju likums (1358/Lp9), 2.lasījums

Datums: 15.04.2010 14:17:35 bal049
Par - 15, pret - 53, atturas - 10. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.39. Elektronisko mediju likums (1358/Lp9), 2.lasījums

Datums: 15.04.2010 14:25:00 bal050
Par - 62, pret - 6, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.43. Elektronisko mediju likums (1358/Lp9), 2.lasījums

Datums: 15.04.2010 14:28:50 bal051
Par - 49, pret - 27, atturas - 2. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.98. Elektronisko mediju likums (1358/Lp9), 2.lasījums

Datums: 15.04.2010 14:30:59 bal052
Par - 17, pret - 33, atturas - 24. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.106. Elektronisko mediju likums (1358/Lp9), 2.lasījums

Datums: 15.04.2010 14:43:20 bal053
Par - 36, pret - 34, atturas - 17. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.126. Elektronisko mediju likums (1358/Lp9), 2.lasījums

Datums: 15.04.2010 14:44:01 bal054
Par - 26, pret - 39, atturas - 20. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.129. Elektronisko mediju likums (1358/Lp9), 2.lasījums

Datums: 15.04.2010 14:49:45 bal055
Par - 29, pret - 33, atturas - 19. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.144. Elektronisko mediju likums (1358/Lp9), 2.lasījums

Datums: 15.04.2010 14:51:28 bal056
Par - 34, pret - 31, atturas - 19. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.145. Elektronisko mediju likums (1358/Lp9), 2.lasījums

Datums: 15.04.2010 14:53:31 bal057
Par - 21, pret - 49, atturas - 9. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.150. Elektronisko mediju likums (1358/Lp9), 2.lasījums

Datums: 15.04.2010 14:54:30 bal058
Par - 21, pret - 46, atturas - 13. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.157. Elektronisko mediju likums (1358/Lp9), 2.lasījums

Datums: 15.04.2010 14:55:27 bal059
Par - 25, pret - 50, atturas - 3. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.163. Elektronisko mediju likums (1358/Lp9), 2.lasījums

Datums: 15.04.2010 14:57:51 bal060
Par - 23, pret - 45, atturas - 15. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.168. Elektronisko mediju likums (1358/Lp9), 2.lasījums

Datums: 15.04.2010 15:35:13 bal061
Par - 22, pret - 25, atturas - 18. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.182. Elektronisko mediju likums (1358/Lp9), 2.lasījums

Datums: 15.04.2010 15:39:28 bal062
Par - 56, pret - 19, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.189. Elektronisko mediju likums (1358/Lp9), 2.lasījums

Datums: 15.04.2010 15:40:03 bal063
Par - 24, pret - 38, atturas - 9. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.190. Elektronisko mediju likums (1358/Lp9), 2.lasījums

Datums: 15.04.2010 15:40:58 bal064
Par - 59, pret - 20, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.192. Elektronisko mediju likums (1358/Lp9), 2.lasījums

Datums: 15.04.2010 15:41:55 bal065
Par - 57, pret - 19, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.196. Elektronisko mediju likums (1358/Lp9), 2.lasījums

Datums: 15.04.2010 15:42:32 bal066
Par - 24, pret - 41, atturas - 15. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.198. Elektronisko mediju likums (1358/Lp9), 2.lasījums

Datums: 15.04.2010 15:45:16 bal067
Par - 32, pret - 31, atturas - 23. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.199. Elektronisko mediju likums (1358/Lp9), 2.lasījums

Datums: 15.04.2010 15:51:50 bal068
Par - 61, pret - 21, atturas - 2. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.212. Elektronisko mediju likums (1358/Lp9), 2.lasījums

Datums: 15.04.2010 15:52:36 bal069
Par - 59, pret - 6, atturas - 21. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.214. Elektronisko mediju likums (1358/Lp9), 2.lasījums

Datums: 15.04.2010 16:03:04 bal070
Par - 9, pret - 76, atturas - 3. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.216. Elektronisko mediju likums (1358/Lp9), 2.lasījums

Datums: 15.04.2010 16:03:33 bal071
Par - 10, pret - 60, atturas - 18. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.217. Elektronisko mediju likums (1358/Lp9), 2.lasījums

Datums: 15.04.2010 16:04:08 bal072
Par - 30, pret - 47, atturas - 10. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.219. Elektronisko mediju likums (1358/Lp9), 2.lasījums

Datums: 15.04.2010 16:06:26 bal073
Par - 33, pret - 23, atturas - 28. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.247. Elektronisko mediju likums (1358/Lp9), 2.lasījums

Datums: 15.04.2010 16:08:50 bal074
Par - 10, pret - 63, atturas - 8. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.272. Elektronisko mediju likums (1358/Lp9), 2.lasījums

Datums: 15.04.2010 16:20:39 bal075
Par - 20, pret - 63, atturas - 6. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.312. Elektronisko mediju likums (1358/Lp9), 2.lasījums

Datums: 15.04.2010 16:24:56 bal076
Par - 84, pret - 2, atturas - 5. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Elektronisko mediju likums (1358/Lp9), 2.lasījums




Frakciju viedokļi
2010.gada 15.aprīlī

 

Vadītāja. Labdien, godātie radioklausītāji! Skan „Frakciju viedokļi”, un Saeimas deputāti ir pulcējušies Saeimas nama Sēžu zālē, lai tuvākajā pusstundā jums pastāstītu par šodien Saeimas sēdē skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmais šodien runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Ingmārs Līdaka. Lūdzu!

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Esiet sveicināti, klausītāji! Man prieks jūs šodien pirmo reizi uzrunāt elektroniskajā plašsaziņas līdzeklī, nevis elektroniskajā medijā. Šo saku tāpēc, ka es apsveicu visus, kas piedalījās Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma izstrādē. Šodien tika pieveikts otrais lasījums, un var teikt, ka tas ir liels, liels solis uz priekšu, ja jau likums kļūst krietni vien latviskāks. Pats es sen jau lietoju nosaukumu „elektroniskais plašsaziņas līdzeklis”, nevis „medijs”.

Bet nu par svarīgāko Saeimas šīsdienas notikumu. Saeimas šīsdienas sēdē bija kāds balsojums, kura rezultātu jau daudzi paspējuši nodēvēt par šā sasaukuma Saeimas lielāko sagādāto pārsteigumu. Runa, protams, ir par Jāņa Maizīša neapstiprināšanu ģenerālprokurora amatā. Patiesībā jau lielākais pārsteigums ir tas, cik īsā laikā teju vai trīsdesmit deputāti nomainīja savu viedokli par Jāni Maizīti. ZZS un Latvijas Pirmā partija/”Latvijas Ceļš” jau vakar lēma, ka šā ļoti būtiskā lēmuma pieņemšana ir katra deputāta paša, nevis partijas vai frakcijas kolektīva izvēle. Bet bija taču frakcijas, kuras lēma citādāk.

Pārsteidzoša gan bija arī žurnālistu ļoti aktīvā un pat agresīvā vēlme izmeklēt, kurš un kā tad ir balsojis. Bet parasti gan deputātiem tiek pārmesta bezsmadzeņu podziņspiedēju loma - nu, atbilstoši frakcijas disciplīnai. Šoreiz bija citādāk. Un, manuprāt, tas bija tikai godīgi. Un tieši tāpēc ir paredzēta aizklātās balsošanas procedūra, lai nodrošinātu patiesu un objektīvu deputātu viedokļu uzzināšanu. Lai nodrošinātu deputātu neietekmējamību no iespējamiem maizestēviem un arī no partijām, tātad patiesu neietekmējamību.

Tātad tāds nu ir Saeimas deputātu patiesais viedoklis. Un nu var tikai novēlēt gaišu prātu Bičkoviča kungam, šo vai citu kandidātu atkal izvirzot apspriešanai.

Bet nu par kādu labu ziņu. Pirmajā lasījumā ir pieņemti grozījumi - turklāt steidzamība dota šiem grozījumiem! - likumā „Par akcīzes nodokli”. Grozījumi paredz, ka ar 1.jūliju mainīsies kārtība, kādā zemnieki varēs saņemt akcīzes nodokļa atbrīvojumu par izmantoto dīzeļdegvielu lauksaimniecības produkcijas ražošanā. Tātad līdz 1.maijam taps Ministru kabineta noteikumi, kuros tiks paredzēta kārtība, kādā līdz 1.jūnijam (atkārtoju - līdz 1.jūnijam!) Lauku atbalsta dienestā būs jāiesniedz iesniegumi limita saņemšanai: simts litru uz hektāru. Un tad no 1.jūlija katrā degvielas uzpildes stacijā zemnieki varēs iegādāties dīzeļdegvielu jau bez akcīzes nodokļa uzrēķina. Tātad krietni, krietni vien vienkāršotāka šī sistēma būs, un nebūs jāgaida, tā teikt, iemarinētās naudas, tātad šā jau samaksātā akcīzes nodokļa, atmaksu. Nu, un nebūs arī šo šaubu, vai valsts atmaksās vai neatmaksās uzreiz. Šī degviela būs iegādājama bez šā akcīzes nodokļa uzrēķina.

Savukārt par zemstikla platību apkurei izmantoto dabasgāzi akcīzes nodokļa iekasēšanu paredzēts atlikt līdz 1.jūlijam. Nu, un tad manīs, kāds būs lēmums.

Tas ir arī viss, ko gribēju jums vēstīt.

Jauku pavasari! Jaukas putnu balles un veiksmi lielajā talkā pēc mazliet vairāk kā nedēļas!

Vadītāja. Paldies deputātam Ingmāram Līdakam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamā runās partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas deputāte Ina Druviete. Lūdzu!

I.Druviete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Esiet sveicināti! Tik tiešām, 2010.gada 15.aprīlis Latvijas vēsturē ieies kā diena, kad galvenais notikums ir bijis fakts, ka atkārtotā amatā netika apstiprināts Latvijas Republikas ģenerālprokurors Jānis Maizītis. Nešaubos, ka ne tikai tuvākajā nedēļā šis notikums būs sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu uzmanības lokā un raisīs ne vienu vien jautājumu.

Bet galvenais jautājums, kas ir radies partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijai, ir par ģenerālprokurora vēlēšanu atklātuma vai aizklātuma pozitīvajām un negatīvajām pusēm. Pirms kāda laika mēs bijām iesnieguši priekšlikumu ģenerālprokurora vēlēšanu procesā ievērot atklātumu, jo tik tiešām katrs vēlētājs ir atbildīgs par to, kuri deputāti ir ievēlēti Saeimā, un katrs deputāts savukārt ir atbildīgs saviem vēlētājiem par lēmumu, kuru tas pieņem, un šajā gadījumā vēlētājiem, šķiet, bija tiesības zināt katra deputāta izvēli.

Partija „Pilsoniskā Savienība”, protams, atbalstīja Jāņa Maizīša pārvēlēšanu ģenerālprokurora amatā, un mēs arī bijām starp tiem, kas neatbalstīja balsošanu ar vēlēšanu zīmēm, jo šajā gadījumā, manuprāt, tas nenodrošināja vēlamo šīs procedūras efektu. Gluži otrādi, rezultāts neatbilda tam, kādam vajadzēja būt, iepriekš aptaujājot gan frakciju pārstāvjus, gan atsevišķus deputātus. Un līdz ar to pārdomāsim iespēju vēlreiz rosināt tieši tik nozīmīgas figūras kā ģenerālprokurora vēlēšanu atklātuma vai aizklātuma principa maiņu.

Šā notikuma ēnā nepamanīti palika vairāki citi šodien skatīti svarīgi jautājumi. Starp tiem noteikti gribu pieminēt Raimonda Graubes ievēlēšanu Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatā. Apsveicam Raimondu Graubi un ceram, ka viņa vadībā mūsu Nacionālie bruņotie spēki spodrinās savu slavu!

Latvijas Republikas Saeima šodien uzklausīja arī Latvijas Republikas tiesībsarga ziņojumu par darbu 2009.gadā. Tiesībsargs mūs informēja par darbu, kas veikts šajā birojā arī samazināta finansējuma apstākļos, un informēja par tiem jautājumiem, kuri būs prioritāri 2010.gadā.

Un, protams, jāpiemin otrajā lasījumā izskatītais Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums. Komentējot manu kolēģu jau iepriekš teikto, varu teikt, ka gluži vienkārši dzīvē tika īstenots Valsts valodas likuma pants, kas oficiālā saziņā prasa lietot oficiāli apstiprinātus terminus, un termins „plašsaziņas līdzekļi” tāds ir jau kopš 2002.gada, un tas tiek lietots Eiropas Savienības tiesību aktu tulkojumos, tostarp arī jaunajā, nesen veiktajā Lisabonas līguma tulkojumā, un ir iegājies gan mūsu žurnālistu, gan arī sabiedrības apritē.

Šim likumam ir vairāki mērķi. Viens ir regulēt plašsaziņas līdzekļu darbību tīri tehnoloģiski un komerciāli, bet, protams, nedrīkstam aizmirst, ka radio un televīzijai ir arī liela ideoloģiska funkcija un pie tās noteikti pieder nepieciešamība stiprināt Latviju kā nacionālu valsti, stiprināt latviešu valodu un veicināt sabiedrības integrāciju tieši uz valsts valodas pamata. Šīs nostādnes ir paustas preambulā, bet pagaidām nepietiekami likuma tekstā, un, gatavojot likumprojektu trešajam lasījumam, mums noteikti jādomā, lai likumā tiktu stiprināta latviešu valodas prioritāte; tas arī palīdzēs īstenot mūsu sabiedrības integrācijas mērķus un galu galā skaidri parādīs valsts valodas prioritāti Latvijā.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātei Inai Druvietei no partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas.

Nākamais runās Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputāts Oskars Kastēns. Lūdzu!

O.Kastēns (LPP/LC frakcija).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vispirms es gribu apsveikt tos cilvēkus, kuru amati tika šodien apstiprināti Saeimā.

Vispirms es gribu sveikt partijas biedri Karinu Pētersoni, kuru šodien Saeimas deputāti ar vairāk nekā trim ceturtdaļām balsu (slēgtā balsojumā) ievēlēja par Saeimas priekšsēdētāja biedri jeb vicespīkeri.

Es gribu apsveikt pie reizes arī Raimondu Graubi, kuru šodien Saeima apstiprināja NBS komandiera amatā.

Es labprāt apsveiktu arī trešo - kandidātu, kurš šodien kandidēja uz ģenerālprokurora amatu, - Maizīša kungu, taču slēgtais balsojums parādīja, ka Maizīša kungam nav atbalsta Saeimā. Ir mazliet žēl, jo pirms tam ļoti daudzi politiskie spēki vienā mutē apgalvoja, ka balsos par Maizīša kungu. Bija tikai divas frakcijas - LPP/LC un ZZS -, kuras pateica: „Mums būs brīvais balsojums.” Un mēs šajā gadījumā tā arī nobalsojām. Nu ko lai dara! Tāda ir dzīve. Aizklātie balsojumi ne vienmēr ir tādi, kādi tie tiek prognozēti.

Runājot vēl par Saeimas šodienas sēdes darba kārtību, es gribu vērst uzmanību uz likumprojektu „Elektronisko mediju likums”. Tika iesniegti uz otro lasījumu 356 priekšlikumi. Faktiski šis likums ir nepieciešams, lai regulētu Latvijas elektronisko mediju darbu atbilstoši jaunajām tehnoloģijām un atbilstoši Eiropas Savienības prasībām. Iepriekšējais likums, kurš tika pieņemts 1995.gadā, faktiski bija novecojis, nespēja vairs precīzi regulēt šīs nozares jautājumus. Un ir būtiski ņemt vērā faktu, ka likums ir jāpieņem līdz jūnija vidum - laika nav daudz! -, jo pretējā gadījumā Latvija tiks iesūdzēta Eiropas Tiesā par Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas nepārņemšanu. Šis sods ir apmēram 0,3 miljoni eiro.

Lai gan komisijā bija ļoti aktīvas debates par šo jautājumu, dažas no normām varbūt netika izskatītas pietiekami konsekventi un pietiekami rūpīgi. Rezultāts: tika ieviests jauns aizliegums alus un vīna reklāmai televīzijā laika posmā no pulksten septiņiem rītā līdz desmitiem vakarā. Par šāda aizlieguma iekļaušanu bija sašutušas gan pašas televīzijas, gan alus ražotāji, uzskatot, ka šādā veidā tiek kropļota konkurence, jo daudzās valstīs alus reklāma ir atļauta. Tā, piemēram, Latvijas skatītāji, kuri ar kabeļtelevīzijas vai satelīta palīdzību skatās vācu televīziju, var šīs reklāmas vērot, savukārt vietējie alus ražotāji praktiski tiek diskriminēti šo kanālu sacensībā. Manuprāt, uzvarēja veselais saprāts, un mēs esam šo aizliegumu faktiski atcēluši šodien otrajā balsojumā.

Es gribu jūs informēt arī par to, ka mūsu frakcijas deputāti Andris Bērziņš un Jānis Dukšinskis kopā ar Tautas partijas un „Saskaņas Centra” deputātiem ir iesnieguši priekšlikumus grozījumiem likumā, lai vienkāršotu ienākumu deklarēšanu Valsts ieņēmumu dienestā. Respektīvi, iedzīvotājiem vairs nevajadzēs sniegt ziņas, kas jau ir pieejamas visdažādākajos reģistros.

Es domāju, ka deputātu rosinātās izmaiņas likumos ļaus ieekonomēt Valsts ieņēmumu dienestam gan līdzekļus, gan laiku, kas ir nepieciešams, lai apkopotu Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošos datus deklarācijām.

Paldies jums, un patīkamu jums šo pavasarīgo dienu!

Vadītāja. Paldies Kastēna kungam no Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.

„Frakciju viedokļos” nākamā runās partijas „Jaunais laiks” frakcijas deputāte Ingrīda Circene. Lūdzu!

I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Saeimas šodienas sēde, kura bija samērā ilga un ievilkās līdz pat pēcpusdienai, radīja pārsteigumu, kas, domājams, šodien ir viens no centrālajiem... viena no centrālajām ziņām. Protams, tā bija ģenerālprokurora Jāņa Maizīša kunga neievēlēšana amatā, neskatoties uz to, ka iepriekšējā informācija un iepriekšējās diskusijas bija rādījušas, ka vairākums deputātu tomēr it kā atbalstītu šo kandidātu.

Es domāju, ka tas tikai parāda to, ka vārdi nesaskan ar darbiem. Un līdz ar to, protams, tā ir arī problēma par citu balsojumu prognozēšanu. No savas puses gribu atzīmēt, ka frakcijas „Jaunais laiks” deputāti visi atbalstīja šo kandidātu, un līdz ar to mēs esam vīlušies. Un, domājams, turpmāk tomēr varētu šo kandidātu izvirzīt atkārtoti, un mēs vēlētos, lai viņš tiktu atbalstīts.

Tika apstiprināts Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube. Tas, domāju, ir ļoti būtisks notikums, jo Nacionālo bruņoto spēku komandieris ir viena no redzamākajām figūrām šajā drošības sistēmā.

Otrs liels notikums bija Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma projekta otrais lasījums. Šis darbs ir ilgu gadu garumā - jau no iepriekšējās Saeimas. Tas fakts rāda, cik tas ir komplicēts un ar daudziem priekšlikumiem, daudzu gadu garumā ildzis darbs, kas nu ir nonācis vismaz pie viena starpposma. Kā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja gribu teikt, ka gan darba grupa, kura strādāja vairāk nekā trīs mēnešu garumā, gan Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir padarījusi milzīgu darbu ar Saeimas Juridiskā biroja un arī deputātu atbalstu un komisijas locekļu atbalstu, jo ir ārkārtīgi grūti sabalansēt gan sabiedrisko, gan komercraidorganizāciju intereses un apraides iespējas ar iedzīvotāju interesēm. Šajā lielajā priekšlikumu apjomā - bija 356 priekšlikumi - mēs tomēr esam atraduši sabalansētus lēmumus, taču mums vēl ir iespēja uz trešo lasījumu to visu precizēt un uzlabot, un līdz ar to vēl darbs nav galā un nebeigsies.

Viens no būtiskākajiem uzlabojumiem ir tas, ka tiks stiprināta latviešu valoda un tās lietojums, nacionālās intereses.

Gribu minēt arī to, ka ir jārada, likumprojektu skatot trešajā lasījumā, vienādas iespējas virszemes televīzijai, satelīttelevīzijai un kabeļtelevīzijai. Jo virszemes televīziju, par ko mēs pašreiz runājam kā par ciparu apraidi jeb digitālo televīziju, skatās tikai nepilni 20 procenti. Pārējā sabiedrības daļa skatās satelīttelevīziju un kabeļtelevīziju. Līdz ar to mums ir jāaizstāv visu šo iedzīvotāju intereses neatkarīgi no apraides formām.

Viens no priekšlikumiem, par kuriem balsojuma rezultāts bija citādāks nekā komisijas viedoklis par konkrēto priekšlikumu, bija tas, ka tomēr padome varētu būt arī deviņu locekļu sastāvā; tas rada lielākas demokrātijas iespējas. Un paralēli tam pēc otrreizējā otrā lasījuma tika apstiprināta arī Sabiedriskā konsultatīvā padome. Likumprojektā paredzēts gan padomes, gan konsultatīvās padomes locekļu amatiem izvirzīt pārstāvjus, kuri ir ar labu reputāciju un ir no tām nozarēm, kas ir saistītas ar masu mediju darbu, ar izglītību, zinātni un kultūru.

Būtisks uzlabojums ir nacionālā pasūtījuma saturs. Pašreiz ir ļoti precīzi uzskaitītas tās jomas, kuras būtu jāietver no nodokļu maksātāju naudas apmaksātajā sabiedriskās raidorganizācijas pasūtījuma daļā. Tas ietvertu gan kultūru, zinātni, izglītību, bērnu raidījumus, gan arī sabiedrības mazākuma intereses un tiktu arī ievērots kvalitatīvs masu jeb plašsaziņas līdzekļu darbs.

Pretēji komisijas viedoklim tika nobalsots arī alus reklāmas ierobežojums, kurš tika iesniegts no Kultūras ministrijas, un līdz ar to tas viss paliek pašreizējā regulējuma ietvaros, ka ne alus, ne vīna reklāma netiek ierobežota laika ziņā, kaut gan šāds ierobežojums bija paredzēts šajā Kultūras ministrijas priekšlikumā.

Līdz šā gada jūnijam mums tiešām ir ļoti nopietni jāstrādā un jāpanāk šā likumprojekta pieņemšana trešajā lasījumā, lai neradītu draudus, ka ir jāmaksā soda sankcijas. Eiropas Komisija jau ir ierosinājusi šādu iespējamu pārkāpuma procedūru, taču es esmu pilnīgi pārliecināta, ka mēs to izdarīsim.

Saistībā ar tiesībsarga ziņojumu, informatīvo ziņojumu par pagājušo gadu un šā gada prioritātēm, gribu pievienoties, ka tiešām svarīgākās jomas ir tiesiska valsts, laba valsts pārvalde un tas, ko tiesībsargs minēja par invalīdu sociālo aizsardzību, par diskriminācijas novēršanu, jo tiesībsargs ir atbildīgs par šo Eiropas Savienības direktīvu ieviešanu saistībā ar diskriminācijas novēršanu.

Paldies. Lai jums veiksmīga un saulaina nedēļas nogale!

Vadītāja. Paldies partijas „Jaunais laiks” frakcijas deputātei Ingrīdai Circenei.

Nākamā runās Tautas partijas frakcijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece. Lūdzu!

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Var piekrist iepriekšējiem runātājiem, ka jautājums, kas pievērsa vislielāko uzmanību šodien, bija ģenerālprokurora vēlēšanas. Un jāteic, ka šis balsojums tiešām sagādāja vislielāko pārsteigumu, jo Maizīša kungs netika ievēlēts, neskatoties uz milzīgo publisko atbalstu, kādu bija solījušas partijas, īpaši pozīcijas partijas. Šis rezultāts tikai apliecina, ka koalīcijā nekādas vienotības nav un publiskie paziņojumi absolūti nesaskan ar pozīcijas partiju darbiem. Var izteikt tikai milzīgu nožēlu par šādu galēju liekulību. Un šo situāciju, iespējams, var labot, izrādot cieņu Jānim Maizītim, beidzot cīnīties pozīcijas partiju starpā par tieslietu ministra amatu un izvirzot Maizīša kungu šim amatam, kam viņš tiešām arī būtu cienīgs. Tautas partija noteikti to atbalstītu. Un, tā kā balsojums par ministriem ir atklāts, tad tas arī parādītu, kā tad īstenībā ar šo atbalstu ir.

Bet nu pievēršos arī citiem ļoti svarīgiem jautājumiem.

Tautas partijas deputāti sagatavoja un kopā ar citiem opozīcijas deputātiem iesniedza divus likumprojektus virzībai Saeimā, un abi šie likumprojekti attiecas uz ienākumu deklarēšanas vienkāršošanu. Viens no tiem ir likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Tika rosināts noteikt, ka deklarācijai iesniedzama tikai tā informācija, kas nav pieejama valsts informācijas sistēmās. Šobrīd likums noteic, ka gada ienākumu deklarācija obligāti ir jāiesniedz individuāliem uzņēmējiem, zemnieku saimniecību īpašniekiem un citiem saimnieciskās darbības veicējiem. Un būtu ļoti labi, ja VID visu informāciju iegūtu no valsts informācijas sistēmām, un tādējādi samazinātos arī birokrātija un šis jautājums tiktu vienkāršots.

Jāizsaka milzīga nožēla par to, ka pozīcijas deputāti neuzskatīja to par būtisku jautājumu un šo ierosinājumu neatbalstīja. Šo jautājumu mēs iesniegsim nākamajā nedēļā vēlreiz. Es domāju, ka ir laiks padomāt par atbalstu tam - vēl jo vairāk tāpēc, ka otru likumprojektu, kas savukārt attiecas uz likumu „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” un satur identiskas normas, tādējādi atvieglojot amatpersonu ienākumu deklarēšanu, un tātad attiecas uz pašiem deputātiem, pozīcijas deputāti piekrita atbalstīt. Un tas fakts atkal parāda tādu milzīgu divkosību šajā lietā vai arī pilnīgu nesapratni un neiedziļināšanos.

Lai gan jāsaka laikam paldies, ka vismaz vienu projektu atbalstīja. Ceram, ka nākamajā nedēļā spēs saprast un iedziļināties arī otrā projektā, kas ir svarīgs ne tikai amatpersonām, bet visiem iedzīvotājiem. Būtu jau laiks par to arī domāt.

Tāpat vēlos informēt, ka Tautas partijas frakcijas deputāti ir iesnieguši jautājumu finanšu ministram un aicina skaidrot dienesta automašīnu izmantošanas nodokļa iekasēšanas jautājumu. Te ir jāatgādina, ka, izskatot valdībā jautājumu par jaunā nodokļa piemērošanu, toreizējie Tautas partijas ministri jau pauda bažas par to, vai Finanšu ministrijas izstrādātais smagnējais mehānisms nodrošinās prognozētos ieņēmumus, un arī piedāvāja konkrētus priekšlikumus vienkāršākai un uzņēmējiem ērtākai nodokļu piemērošanai. Toreiz šie priekšlikumi netika atbalstīti, un finanšu ministrs uzņēmās atbildību par to, ka viņa vadītās ministrijas risinājums nodrošinās plānotos nodokļu ieņēmumus. Šobrīd ir noslēdzies gada pirmais ceturksnis, un Tautas partijas frakcija aicina finanšu ministru Einaru Repši skaidrot, kā ir veicies ar nodokļu iekasēšanu un prognozēto ieņēmumu izpildi. Ir ļoti svarīgi saprast, vai šis mehānisms tiešām strādā un, ja nē, tad, protams, nekavējoties situācija ir jāmaina un likums ir jālabo.

Tika izskatīti arī vairāki citi svarīgi jautājumi, taču, mūsuprāt, pats svarīgākais šobrīd ir pievērsties tiem risinājumiem, kas mazina birokrātiju un vairo darba vietas, un pie tā arī Tautas partija turpinās strādāt.

Paldies par jūsu uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātei Vinetai Muižniecei - Tautas partijas frakcijas priekšsēdētājai.

Nākamajam vārds apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputātam Jurim Dobelim. Lūdzu!

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Godātie radioklausītāji! Neapšaubāmi, ģenerālprokurora vēlēšanā lomu spēlēja liekulība, kā tas ir praktiski jebkurā jautājumā, kas ir saistīts ar politiku Latvijā. Un es ieteiktu jums, godātie radioklausītāji, paanalizēt, kam bija izdevīgi šāds rezultāts. Izdevīgi tas bija gan dažiem no pozīcijas, gan dažiem no opozīcijas. Nav ko slēpt! Izdevīgi tas ir arī tiem, kam ir vajadzīgs troksnis valstī, kam ir vajadzīgas nekārtības un tā tālāk. Un patlaban šī tā sauktā izmeklēšana, kurš un kā ir balsojis, var nodarīt... neko labu tā nevar nodarīt, bet tā var nodarīt tikai ļaunu, pakāpeniski sakāpinot, lūk, šo neveselīgo atmosfēru.

Tālāk. Ja ir runa par atklātu balsošanu, - labi, runāsim par to, ka var pieļaut iespēju, ka ir atklāta balsošana. Bet tādā gadījumā - par visiem! Kāpēc tieši par vienu ģenerālprokuroru? Ja balsojam atklāti... Man, piemēram, nav ko slēpt, mani tas īpaši neuztrauc. Bet tad balsojam atklāti gan par Valsts prezidentu, gan par jebkuru Prezidija locekli un tā tālāk! Tad tā ir pavisam cita lieta. Bet izvilkt no visa šā konteksta vienu, par ko jābalso atklāti, - tas nozīmē izjaukt sistēmu, tas nozīmē ieviest zināmu politikānismu šinī balsošanā.

Un šajā raibajā jūklī, protams, atkal bija politiski spēki, kas par katru cenu mēģināja rast iespējas ievazāt Latvijā Krievijas filozofiju par Otro pasaules karu un par šā kara iznākumu. Ar to mums visu laiku jārēķinās, un es domāju, ka tie, kas to mēģina ievazāt, rēķinās, ka kaut kādā jūklī, kaut kādā drūzmā, nekārtībās, kādreiz kaut kas tāds var arī šeit, Saeimā, iegūt atbalstu. Šodien bija divi šādi priekšlikumi, un, protams, tie nāca no kolēģiem Saeimā, no „Saskaņas Centra” un PCTVL, abi divi bija saistīti ar Otro pasaules karu un, protams, ļoti vienpusēji. Labi, protams, ka Saeima šos priekšlikumus noraidīja, jo atkal skanēja tādi vārdi kā „antihitleriskā koalīcija”, „nepilsoņi” un notika attiecīgo vēstures datumu izvilkšana no konteksta, un tas jau ir simtreiz redzēts un dzirdēts.

Bet kas ir jāuzsver šodien īpaši? Nu, teikšu to ar zināmu sāpi. Par to neviens nerunāja nezin kāpēc. Tad, kad mēs skatījām Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma projektu, tad... Tur bija mūsu, apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas, deputātu priekšlikums, ka, lūk, šis plašsaziņas līdzeklis aizstāv neatkarīgas, demokrātiskas, tiesiskas un nacionālas Latvijas valsts ideju. Ko jūs domājat? Par šo mūsu priekšlikumu nobalsoja tikai 29 deputāti! Es varbūt aicināšu parādīt sabiedrībai šā balsojuma izdruku: 33 bija pret, 19 - atturējās, bet 13 - vispār nebalsoja. Tātad... Šīs paniskās bailes no vārda „nacionāls” jau kļūst smieklīgas! Kādai tad vajadzētu veidoties Latvijai, ja ne nacionālai valstij?! Šis jautājums būtu jāuzstāda jebkuram no tiem, kas neatbalstīja mūsu priekšlikumu. Un ne jau velti šodien Latvijas sabiedrībā ir tāda vēlme, kaut kāda jocīga, tikt vaļā no vārdiem „latviska Latvija”, no vārdiem „nacionāla Latvija”. It kā tas vairs nebūtu svarīgi! Viens otrs, kurš ne sevišķi orientējas nacionālajos jautājumos, lieto jēdzienu „ķēķa nacionālisms”. Protams, pateikt jau var visu ko. Par to jau nav jāatbild. Katrā ziņā mēs acīmredzot uz trešo lasījumu no jauna iesniegsim šo priekšlikumu un vairāk pievērsīsim tam sabiedrības uzmanību. Ja mēs atteiksimies no Latvijas kā nacionālas valsts, diemžēl diez vai visam pārejam ir kaut kāda liela jēga.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Dobeļa kungam no apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas.

Nākamajam vārds partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputātam Vladimiram Buzajevam. Lūdzu!

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien PCTVL frakcijai bija liela neveiksme balsojumos par visām trim amatpersonām. Mēs balsojām „pret” neprofesionālo karavīru Graubi, bet viņš tika ievēlēts. Mēs neatbalstījām vakances Saeimas Prezidijā aizvietošanu, ņemot vērā, ka līdz vēlēšanām ir tikai pieci mēneši, bet tomēr Karina Pētersone ir ievēlēta. Mēs balsojām „par” Maizīti, bet ģenerālprokurors netika apstiprināts. Un tas nav brīnums, ņemot vērā trīs skaļas krimināllietas, kas bija ierosinātas pēc Maizīša kunga iniciatīvas: „Jūrmalgeita”, digitālās televīzijas lieta un lieta, kas saistīta ar vienu pilsētu pie jūras... Un trīs oligarhi ir kategoriski „pret” šo kandidatūru, un šo oligarhu ietekme uz deputātiem ir milzīga. Bet visas piecas mūsu balsis, protams, ir „par” Maizīša kungu.

Un turpmāk es šodien runāšu tikai par vienu PCTVL iniciatīvu, kas diemžēl nebija iekļauta šodienas sēdes darba kārtībā, - par speciālo programmu „Glābiet cilvēkus, ne bankas!”. Šo programmu mēs īstenojam gan Briselē ar mūsu eirodeputātes Tatjanas Ždanokas palīdzību, gan arī Rīgā.

Šobrīd jau spēkā ir mūsu vislielākais priekšlikums šajā jomā, kas ir ietverts Civilprocesa likumā.

Priekšlikuma būtība ir šāda. Lai atrisinātu situāciju, ka tiesu izpildītāji parādus piedzen no pabalstiem, kas daudziem grūtībās nokļuvušiem cilvēkiem ir vienīgie ienākumi un ir nepieciešami pamatvajadzību nodrošināšanai, PCTVL frakcijas iesniegtie priekšlikumi, kas ir jau likumā apstiprināti, paredz paplašināt to pabalstu sarakstu, uz kuriem nevar vērst piedziņu. Ir runa par visiem valsts sociālajiem pabalstiem, pabalstu mirušā laulātajam un tā tālāk. Un kopējā summa, kas paies garām ārvalstu kredītiestādēm, ir apmēram 20 miljoni latu gadā. Tā ir apmēram 200 gadu garumā mūsu, PCTVL frakcijas deputātu, alga.

Otrais mūsu lielais panākums. Zem PCTVL spiediena valdība ir mainījusi Ministru kabineta noteikumus, izsvītrojot no tiem visus ierobežojumus parādniekiem, lai viņi varētu saņemt sociālo palīdzību no pašvaldībām. Tas bija mūsu pieprasījums Saeimai, kuru Saeima noraidīja, bet valdība akceptēja.

Diemžēl pagaidām nav atbalstīti mūsu priekšlikumi, kuru būtība bija palīdzēt tiem parādniekiem, kas sekmīgi maksāja visus kredītprocentus. Ņemot vērā to, ka viņu mantas, kuru viņu ieķīlāja, cena krasi samazinājās, bankas pārskatīja visus līguma nosacījumus: palielināja kredītprocentus, samazināja parāda atmaksāšanas termiņu un tā tālāk. Tādu gadījumu ir ļoti daudz. Pie PCTVL nāca simtiem cilvēku ar sūdzībām. Mēs ierosinām ar likumu to aizliegt, kā arī ierosinām dot valsts garantijas tiem cilvēkiem, kuri ir ieķīlājuši savu vienīgo dzīvokli. Dombrovskis to solīja jau iepriekšējā gada vidū, bet diemžēl viss ir bez virzības. Es varu apliecināt, ka vienīgais iemesls, kāpēc tas netika izdarīts, ir privāto banku pretestība. Viss ir bez virzības, bet mēs ceram, ka, atbalstot mazākuma valdību, mēs piespiedīsim valdību to izdarīt.

Mēs iesniedzām arī priekšlikumus, ka parādnieks atbild pret banku tikai un vienīgi ar ieķīlāto mantu. Šie priekšlikumi vēl nav izskatīti, bet, ja pēc vēlēšanām mūsu ietekme palielināsies, mēs garantējam, ka lemsim simtiem tūkstošu parādnieku verdzības problēmas nekavējoties.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputātam Vladimiram Buzajevam.

Un šodien „Frakciju viedokļus” noslēdz apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”)

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vispirmām kārtām vēlos pateikt to, ka Saeima ceturtdien neapstiprināja Jāni Maizīti ģenerālprokurora amatā. „Par” viņa ievēlēšanu balsoja 45 deputāti, „pret” - 47. Šis bija aizklātais balsojums, tāpēc noskaidrot, kurš kā balsojis, faktiski nav iespējams. Varu vienīgi tikai piebilst to, ka „Saskaņas Centram” nav nekādas motivācijas neatbalstīt Maizīti. Domāju, ka Valsts prezidentam Valdim Zatleram būtu jāatlaiž Saeima, ja vairāk nekā pusei deputātu vārdi nesaskan ar darbiem.

Otrām kārtām. „Saskaņas Centrs” šodien ir vērsies pie satiksmes ministra Kaspara Gerharda ar prasību paskaidrot, kāpēc Liepājas dzelzceļa stacijā ir slēgtas biļešu kases. Tagad liepājnieki biļeti braucienam vilcienā Latvijas maršrutos var iegādāties tikai pie konduktora vai arī Rīgā, biļeti braucienam starptautiskā vilcienu maršrutā - tikai Rīgā vai arī izmantojot internetu. Nu ne jau visi pasažieri, īpaši gados vecāki ļaudis, spēj izmantot interneta pakalpojumus! Daudziem nav pieejas datoram, nav nepieciešamo iemaņu, lai iegādātos biļetes internetā. Iznāk, ka cilvēks, kurš ieplānojis braucienu, piemēram, uz Maskavu, ir spiests divas reizes doties uz Rīgu: vienu reizi, lai iegādātos biļeti, otru reizi, lai kāptu vilcienā, kas atiet no Rīgas. Tātad arī maksāt par braucienu uz Rīgu cilvēkam nākas divreiz, nemaz jau nerunājot par zaudēto laiku! Slēdzot kases un savlaicīgi neinformējot iedzīvotājus par šīm izmaiņām, ir izrādīta necieņa pret saviem klientiem. Pieļauju, ka kasu slēgšana ir saistīta ar ekonomiskiem apsvērumiem, bet šī ekonomija tiek īstenota uz klientu rēķina. Kas ir likme likvidēšanai? Dot niecīgu ietaupījumu budžeta mērogā. Bet pasažieri ir spiesti tērēt naudu papildu braucieniem uz Rīgu! Mēs aicinām satiksmes ministru Kasparu Gerhardu, pirmkārt, noskaidrot, kāpēc tika pieļauta šāda situācija, un, otrkārt, uzdot atjaunot kasu darbību Liepājas dzelzceļa stacijā.

Un trešām kārtām. „Saskaņas Centrs” šodien ir vērsies arī pie izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes ar deputātu jautājumiem par darba samaksu pirmsskolas izglītības iestādēs. Lieta ir tāda, ka pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu mēneša darba algas likme salīdzinājumā ar iepriekš noteikto ir samazināta gandrīz par 100 latiem, kas sastāda gandrīz trešdaļu no šo pedagogu darba algas likmes. Un, pamatojoties uz minēto, kā arī pamatojoties uz vēlētāju sūdzībām, mēs lūdzam ministri sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem.

Pirmām kārtām - ar ko pamatots tik ievērojams pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu mēneša darba algas likmes samazinājums salīdzinājumā ar iepriekš noteikto?

Un otrām kārtām - vai paredzēts pārskatīt finansējuma apjomu pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem tuvākajā laikā?

Mēs gaidīsim no ministres atbildes pēc būtības.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam no apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.

Līdz ar to šodienas tiešraide „Frakciju viedokļi” ir izskanējusi.

To vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa.

Paldies, ka klausījāties, un visu labu!

Piektdien, 23.februārī
09:00  Baltijas Asamblejas Ekonomikas, enerģētikas un inovācijas komitejas sēde
09:00  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Konference “Tā ir arī mūsu nauda! Ko darīt, lai Eiropas Savienības fondu investīcijas Latvijā būtu pārdomātākas?”