Latvijas Republikas 9.Saeimas

ziemas sesijas desmitā sēde

2010.gada 4.martā

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre

Solvita Āboltiņa.

 

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Pulkstenis ir deviņi, un mēs varam sākt Saeimas 4.marta sēdi.

Pirms sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, gribu jūs informēt, ka ir saņemts desmit deputātu – Bērziņa, Dukšinska, Aizbalta un citu - pieprasījums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par veselības nozarei atvēlētā finansējuma izšķērdēšanu”, kuru lūdz atzīt par steidzamu. Tā kā saskaņā ar Kārtības rulli tas ir iesniegts paredzētajā laikā, tas jau ir šobrīd iekļauts darba kārtībā, un par to lemsim, izskatot darba kārtību.

Sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām Fakultatīvo protokolu” nodot Ārlietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Konsulārais reglaments”” nodot Ārlietu komisijai nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens - „pret”.

„Pret” ir pieteicies runāt deputāts Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Šodien Saeimas sēdē tiks pieņemts lēmums par konsulātu darba reglamenta grozījumu nodošanu izskatīšanai komisijām.

Šajos grozījumos paredzēts, ka līdz 2013.gada 31.decembrim Latvijas pilsoņi un pastāvīgie iedzīvotāji, kuri atzemēs nokļuvuši ārkārtas situācijā, piemēram, piedzīvojuši plūdus vai kāda liela mēroga avāriju, nevarēs rēķināties ar to, ka valsts apmaksās negaidīti radušos izdevumus. Saprotams, ka šāda lēmuma pieņemšanu diktē ekonomiski apsvērumi, bet runa ir tikai par 50 tūkstošiem latu gadā, kas kopsummā būtu jāizmaksā visiem cietušajiem Latvijas pilsoņiem un iedzīvotājiem pēc atgriešanās dzimtenē. Tādi vidēji ir valsts izdevumi gadā savu pavalstnieku atbalstam.

Pēc mūsu domām šādu naudu ir iespējams atrast pat krīzes budžeta ietvaros, samazinot mazāknozīmīgas izdevumu pozīcijas, piemēram, ierobežojot izdevumus reprezentācijas vajadzībām.

Uzskatām, ka Latvijas Republikas ārvalstu pārstāvniecību galvenais uzdevums ir aizsargāt savus iedzīvotājus, aizstāvēt viņu intereses, palīdzēt viņiem materiāli grūtā situācijā un ka nekādā gadījumā nedrīkst atteikties no šo vissvarīgāko uzdevumu izpildes.

Es nešaubos, ka Latvijas iedzīvotājiem, kuri ārzemēs nokļuvuši ārkārtas situācijā, ir tiesības uz valsts palīdzību, tajā skaitā uz materiālo palīdzību.

Līdz ar to politisko organizāciju (partiju) apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija kategoriski iebilst pret Ministru kabineta ierosinājumu līdz 2014.gadam atlikt noteikumu pieņemšanu par materiālo palīdzību Latvijas iedzīvotājiem, kuri ārzemēs nokļuvuši ārkārtas situācijā. Mēs aicinām Saeimu balsot „pret” Ministru kabineta sagatavoto likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Runāt „par” neviens deputāts nav pieteicies.

Tātad jautājums jāizšķir balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta „Grozījums likumā „Konsulārais reglaments”” nodošanu Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 22, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Klementjeva, Urbanoviča, Orlova, Agešina un Deņisova iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts pensijām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Andrejs Klementjevs pieteicies runāt „par”.

A.Klementjevs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Politisko organizāciju (partiju) apvienība „Saskaņas Centrs” piedāvā nodot šo likumprojektu komisijai. Kāpēc Sociālo un darba lietu komisijai? Tāpēc, ka cilvēki, kuri strādā šajā komisijā, ir ar lielu pieredzi; šajā komisijā trīs bijušie ministri strādā, cilvēki ar pieredzi, cilvēki, kuri jau sen saprot, ka sociālajā sfērā nedrīkst griezt tikai tā - pēc izjūtas. Vajag zināt situāciju un atrast konkrēto klientu, kurš būs zaudētājs, ja būs problēmas.

Mūsu priekšlikums ir atgriezties pie tās normas, kuru jau... ar kuru jau strādā gan dienesti, gan cilvēki jau vairāk nekā septiņus gadus. Runa ir par tiem pensionāriem, kuri iet uz priekšlaicīgu, par diviem gadiem ātrāku pensionēšanu. Saprotiet, lai aizietu šādā pensijā, nepieciešams 30 gadu stāžs. Tas ir pirmais nosacījums! Viņiem nav tiesību strādāt, un viņi saņemtu 80 procentus no piešķirtās pensijas. Nezinu, kāpēc vasarā vairākums deputātu atbalstīja samazināt šo griezumu līdz 50 procentiem. Tas ir pilnīgi nepamatoti, tāpēc ka mums nebija izrēķināts, cik reāli cilvēks saņems, ja pieteiksies uz tādu pensiju; mēs nezinājām savu klientu, kā viņš dzīvos un kur viņš vērsīsies tālāk, pie kādiem dienestiem - sociālajiem dienestiem, es domāju, - pašvaldībās, vai aizies vispār uz... nonāks zem nabadzības sliekšņa.

Un, pamatojoties uz to, es lūdzu nodot likumprojektu komisijai. Komisija pieprasīs no ministrijas informāciju, mēs to izvērtēsim. Ticiet man, mums šodien nav vajadzīgs populisms! Mums vajag, lai tas klients, reālais cilvēks, kuram šodien 60 gadi, būtu drošs: ja viņš iet uz priekšlaicīgu pensionēšanu, viņam ir iztikas minimums, ar ko viņš var - pirmais solis - noņemt slodzi no darba tirgus, nepieteikties uz bezdarbnieka pabalstu; otrais - viņš neietu uz sociālajiem dienestiem pašvaldībās, tātad būs arī vieglāk pašvaldībām; un trešais - viņš ar saviem līdzekļiem, kurus viņš iegūs kā priekšlaicīgi pensionējies, varēs izdzīvot un samaksāt savus tēriņus un tā tālāk.

Es saprotu, ka ļoti grūti šodien pieņemt lēmumu atgriezties pie tās likuma normas, kura bija sarēķināta, ministrijas izrēķināta un darbojās septiņus gadus, bet tomēr - nodosim komisijai! Un ticiet man, ka gan pozīcijai, gan opozīcijai ļoti labi pārstāvji komisijā, un lai viņi izvērtē šo situāciju. Un nedrīkst pieņemt lēmumu emocionāli: „Mums nav naudas, samazināsim šo sfēru vai samazināsim šo pensijas apmēru.” Mēs, ticiet man, arī pajautāsim Finanšu ministrijai, vai varam vai nevaram atļauties šo priekšlaicīgo pensionēšanu tajā pašā apmērā.

Es gribu jums pateikt tādu interesantu piemēru, ka šo normu pieņēma tajā gadā, kad vispār bija lielas problēmas ar sociālo budžetu, kad sociālais budžets ņēma uz procentiem no valsts budžeta un bija mīnusos. Šodien, paldies nodokļu maksātājiem, sociālais budžets ir plusos un ir proficīts. Un es domāju: ja tajos laikos, kad bija problēmas mūsu sociālajam budžetam, šo priekšlaicīgo pensionēšanos mēs atļāvāmies apmaksāt 80 procentu apmērā, kāpēc mēs nevaram šodien to atļauties? Ir ļoti daudz vēstuļu mums no tiem cilvēkiem, kuri šodien spiesti pieteikties uz priekšlaicīgo pensionēšanos, un viņi nevar saprast, kāpēc, pieņemsim, cilvēki, kuri aizgāja 2009.gada sākumā, saņem 80 procentus, bet tie, kuri aizgāja tuvāk jaunajam gadam, saņem tikai 50 procentus. Turklāt tas notiek arī bez pārejas perioda, un tas ir ļoti sāpīgs sitiens pa cilvēkiem.

Ticiet man, ka, ja mēs šodien nevaram pamatot un izskaidrot cilvēkiem, kāpēc viņiem tāda liela starpība... Ja mēs kā valsts nevaram atrast un piedāvāt cilvēkiem... garantēt darbu cilvēkiem, kuri ir tajos gados, tad šī personu grupa, personas, kuras pieteicās uz šo pensiju, nevar šodien ne aizbraukt uz ārzemēm, ne iziet kvalificētu apmācību, lai reāli konkurētu ar jauniem cilvēkiem darba tirgū.

Sakarā ar to lūdzu jūs: nodosim komisijai! Un komisija izvērtēs un pieņems nosvērtu, ekonomiski izdevīgu un sociāli atbildīgu lēmumu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Runāt „pret” neviens nav pieteicies.

Vai deputāti piekrīt, ka likumprojekts tiek nodots komisijai? Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Klementjeva, Urbanoviča, Orlova, Agešina un Deņisova iesniegtā likumprojekta „Grozījums likumā „Par valsts pensijām”” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 2, atturas - 54. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ivana Klementjeva, Ribakova, Agešina, Pimenova un Zemļinska iesniegto likumprojektu „Grozījumi Sporta likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija.

Runāt „par” pieteicies deputāts Ivans Klementjevs.

I.Klementjevs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamā sēdes vadītājas kundze! Cienījamie deputāti! Sešpadsmit dienas mēs sekojām līdzi mūsu olimpiskajai komandai Vankūverā. Mēs dzīvojām pēc Vankūveras laika, pārdzīvojām mūsu sportistu neveiksmīgos startus un priecājāmies par sasniegtajiem labajiem rezultātiem, it īpaši par brāļu Andra un Jura Šicu izcīnītajām sudraba medaļām un Martina Dukura sudrabu.

Sports mūs vieno. Latvijas Republikas starptautisko prestižu veido ne tikai tās sasniegumi ekonomikā, politikā, mākslā un kultūrā. Starptautisku skanējumu Latvijas Republikas vārds vistiešāk un visātrāk iegūst, kad mūsu valsts sportisti gūst panākumus starptautiskajās sacensībās, pasaules čempionātos un olimpiskajās spēlēs. Gribu ticēt, ka arī sporta dzīves jautājumi mūsu valstī tiks risināti atbilstoši starptautiskajiem, vispārpieņemtajiem standartiem.

Vēl. Es atgādinu jums, ka sports nav tikai skaista izrāde, cilvēka spēju demonstrēšana un augstu godalgu piešķiršana. Tas ir to cilvēku smags darbs, kuri pilnībā sevi ziedojuši sportam. Sportisti sevi pilnībā ziedo uzvarai, aizmirsdami par savu personisko dzīvi, par traumām. Tas viss notiek tādēļ, lai ar lepnumu varētu redzēt, kā paceļas mūsu valsts karogs un skan tās himna. Sportistiem nav lielākas un vērtīgākas uzvaras kā iegūtā olimpisko spēļu medaļa.

Cienījamie deputāti! Es ierosinu jums izdarīt grozījumus Sporta likumā, nosakot, ka sportistiem, kuri izcīnījuši olimpiskās medaļas, ir tiesības uz izdienas pensiju. Lūdzu jūs atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Runāt „pret” neviens nav pieteicies.

Vai deputāti piekrīt, ka likumprojekts tiks nodots komisijām? Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Ivana Klementjeva, Ribakova, Agešina, Pimenova un Zemļinska iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Sporta likumā” nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - nav, atturas - 57. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Kuveitas Valsts valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tās protokolu” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības, Baltkrievijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas Republikas, Baltkrievijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežu krustpunkta noteikšanu” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Sākam izskatīt nākamo sadaļu - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

„Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Inesei Šleserei šā gada 4.martā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Inesei Šleserei šā gada 4.martā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - 1. Atvaļinājums piešķirts.

Sākam izskatīt nākamo sadaļu - „Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts „Grozījumi Imigrācijas likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Likumprojekta „Grozījumi Imigrācijas likumā” trešajam lasījumam saņemti četrdesmit septiņi priekšlikumi. Visi šie priekšlikumi garākā laika periodā tika izdiskutēti Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, un šobrīd tie ir jūsu priekšā izlemšanai.

1.priekšlikums. Iesniegusi iekšlietu ministre Mūrnieces kundze. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. 2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. 3. - iekšlietu ministres Mūrnieces kundzes priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 4. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

J.Dalbiņš. 5.priekšlikums... Es atvainojos! 4. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. 5. - iekšlietu ministres priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. 6. - iekšlietu ministres priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. 7. - iekšlietu ministres priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. 8. - iekšlietu ministres priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. 9. - iekšlietu ministres priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. 10. - iekšlietu ministres priekšlikums. Komisija atbalstīja, iekļāva 12. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. 11. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Arī šo priekšlikumu atbildīgā komisija ir atbalstījusi un iekļāvusi 12. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 11. un 12.priekšlikumu.

J.Dalbiņš. 13. - iekšlietu ministres priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. 14. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu daļēji atbalstījusi un iekļāvusi 15. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 14. un 15.priekšlikumu.

J.Dalbiņš. 16. - iekšlietu ministres priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. 18. - iekšlietu ministres priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalstīja, iekļaujot to 20. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 20.priekšlikums...

Sēdes vadītāja. 19.priekšlikums...

J.Dalbiņš. Es atvainojos! 19. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Arī šo priekšlikumu komisija ir atbalstījusi un iekļāvusi 20. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 19. un 20.priekšlikumu.

J.Dalbiņš. 21. - apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. 22. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. 23. - apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. - apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 55, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš. 24. - politisko organizāciju (partiju) apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Politisko organizāciju (partiju) apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija iesniegusi priekšlikumu likumprojektam „Grozījumi Imigrācijas likumā”. Šis priekšlikums ļautu vienkāršot uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstniekiem, kuri Latvijā iegādājušies nekustamo īpašumu vai arī investējuši līdzekļus mūsu valsts ekonomikā.

Es domāju, ka atslēgvārdi šim priekšlikumam ir divi: pirmkārt, ir jaunas darba vietas Latvijas iedzīvotājiem, un, otrkārt, - investīcijas.

Es atgādināšu, ka šis likums tika atvērts ar mērķi atvieglot uzturēšanās atļaujas saņemšanu tieši tiem cilvēkiem, kuri investē Latvijas ekonomikā un rada jaunas darba vietas vai vēlas iegādāties nekustamos īpašumus.

Un mūsu priekšlikuma būtība ir šāda.

Mēs iestājamies par to, lai ārvalstniekiem uzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem izsniegtu, ievērojot šādus nosacījumus.

Vispirmām kārtām - ja ārvalstnieks ieguldījis kapitālsabiedrības pamatkapitālā ne mazāk kā 25 tūkstošus latu.

Ja viņš, otrām kārtām, rada vismaz piecas jaunas darba vietas, kurās ar pilnu slodzi tiek nodarbināti darbinieki - ar nosacījumu, ka ne mazāk kā puse no viņiem ir Latvijas pilsoņi, Latvijas nepilsoņi vai Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi.

Ja šis cilvēks maksā nodokļos gadā ne mazāk kā 10 tūkstošus latu.

Nākamais. Ja viņš iegādājas Latvijas Republikā nekustamos īpašumus un darījumu summa ir ne mazāka kā 100 tūkstoši latu Rīgā un pārējās pilsētās vai ne mazāka kā 50 tūkstoši latu reģionos.

Un visbeidzot. Ja ārvalstnieks ir veicis finanšu investīcijas Latvijas Republikas kredītiestādē ne mazāk kā 200 tūkstošu latu apmērā.

Proti, mēs nevaram šinī gadījumā runāt par kaut kādiem jauniem migrācijas viļņiem, un es uzskatu, ka krīzes apstākļos mums jāmēģina... ir nepieciešams uzlabot investīciju klimatu Latvijā.

Mums ir pieņemts piesaukt ārvalstu, Rietumeiropas, Ziemeļeiropas pieredzi. Es atgādināšu, ka gan Rietumeiropā, gan Ziemeļeiropā, piemēram, Zviedrijā, tā ir normāla prakse.

Es domāju, ka mūsu priekšlikumu atbalstīs ikviens loģiski domājošs cilvēks, jo tas ir reāls pasākums, kas sildītu Latvijas ekonomiku.

Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Šodien ir tā reize, kad es būšu ļoti nikns. Jā, jā, jā... brīdinu... Jo visi priekšlikumi - sākot no 24.priekšlikuma un beidzot ar 28.priekšlikumu -, kurus iesniegusi gan PCTVL frakcija, gan frakcija „Saskaņas Centrs”, gan Tautsaimniecības komisija, ir ļoti līdzīgi. Un tie nav atbalstāmi. Neviens!

Un, lūk, kāpēc. Es aicinu jūs, cienījamie kolēģi, atvērt acis un saredzēt viltu un nodevību. Viltu un nodevību! Un nekas nav tik postošs kā apzināts, kaitējošs īstenības sagrozījums. Šis ir tas kaitējošais īstenības sagrozījums, ko Tautsaimniecības komisija, ar Kraukļa kungu priekšgalā, nav sapratusi vai tīšuprāt virzījusi, atbalstījusi. Kaitējošs Latvijas valstij un it īpaši latviešu tautai. Kaitējošs un nodevīgs! Un to vajadzētu saprast mums šeit, Saeimas zālē, parlamentā, un visur - ikvienam latvietim Latvijā. Tas ir pārāk nopietni! Tas ir pārāk nopietni - tas, kas šeit notiek! Tas ir jauns kolonizācijas, okupācijas vilnis, tikai ar citām metodēm, kādas ir bijušas... notikušas šajā laikā. Iedomājieties, 25 tūkstoši - investoru ieguldījums! Tā ir sīknauda! Tā ir sīknauda Krievijas investoriem. Kas tie par investoriem? Aiz šā investora sabrauks pieci, desmit, piecpadsmit un divdesmit bērni, mazbērni, vecmāmiņas un tā tālāk, to mēs esam pieredzējuši visā padomju okupācijas laikā. Vesela varza! Runās krievu mēlē, ignorēs latviešu likumus un tikumus! Mēs to esam piedzīvojuši. Es jums atgādināšu vēsturi, atgādināšu ļoti vienkāršu lietu - to, kā tas notika jau 19.gadsimtā, piemēram, Latgalē. Krievija sūtīja šeit kolonizatorus, kuri par nieka naudu izpirka Latgales zemi, aģitācija bija fantastiska, lai latvieši brauktu uz turieni saņemt, iepirkt zemi par vēl niecīgāku naudu. Latvieši tur brauca, jūs ļoti labi zināt. Un tādā veidā šeit, Latvijā, 19.gadsimta vidū iebrauca un atradās 22 tūkstoši krievu, taču jau 1897.gadā - 144 tūkstoši un drusciņ vairāk. Un tālākajos gados - atkal!...

Tas ir vienkārši briesmīgi! Tas atkārtojās padomju gados, kad Latviju pārstaigāja miljoni... Un miljons palika šeit, un mēs tagad vairs netiekam galā. Mūs ignorē absolūti visur. Mēs vairs nevaram atzīmēt... leģionārs vairs nevar aiziet pie Brīvības pieminekļa mierīgi. (No zāles dep. A.Golubovs: „Un nevarēsiet!”) Toties 8. un 9.maijā, divas dienas, ordeņus grabinot, tur, pie tā otra pieminekļa, sanāks desmitiem tūkstošu, viņi varēs tur demonstrēt savu varenību.

Cik tālu mēs esam aizgājuši, cienījamie kolēģi? Tā ir nodevība.

Sēdes vadītāja. Tabūna kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.

P.Tabūns. Paldies.

Es vēl vairākas reizes kāpšu tribīnē, jo pietiekami daudz šeit ir šādu priekšlikumu. Es gribu pateikt to un aicinu jūs, cienījamie kolēģi, saprast, iedziļināties priekšlikumu būtībā.

Sēdes vadītāja. Paldies, Tabūna kungs.

Vārds deputātam Vitālijam Orlovam.

V.Orlovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Man ļoti žēl, ka Saeimas deputāts Pēteris Tabūns, kurš šeit ir kopš 5.Saeimas, nezina ne likumus, ne saistošos Ministru kabineta noteikumus. Šeit ir runa par īstermiņa uzturēšanās atļauju. Lai to dabūtu, vajadzēs samaksāt par medicīnisko apdrošināšanu un tā tālāk. Tā nav atļauja dzīvot un saņemt to, kas pienākas pilsoņiem, nepilsoņiem un visiem tiem, kuri šeit, Latvijā, dzīvo pastāvīgi. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Vakar Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijā mēs runājām par demogrāfiskajiem jautājumiem un klausījāmies profesoru, kurš no Statistikas pārvaldes raksturoja mums situāciju, kādu mēs sagaidīsim tad, kad saskaitīsim iedzīvotājus Latvijā. Un kā mēs varēsim... un kā vispār Latvija varēs pastāvēt, ja mums šeit, Latvijā, būs mazāk nekā 2 miljoni iedzīvotāju. Protams, tas, ka mēs tagad grozījām Imigrācijas likumu, nav risinājums. Jārisina jautājums par veselības aprūpi un par to, kā paaugstināt dzimstību. Bet runa ir par to, kā cilvēki, kuri nopērk šeit kaut kādu īpašumu, pēc tam varēs to saglabāt, maksāt nodokļus. Viņiem nebūs nekādas iespējas. Tā būs īstermiņa uzturēšanās atļauja. Viņiem pēc tam jānokārto valsts valodas prasmes eksāmens, kura līmenis tagad ir ļoti paaugstinājies.

Un, kā vakar teica LNT ziņās, Skrundu nu neviens negrib pirkt. Nevajag baidīt Latvijas iedzīvotājus ar to, ka uz šejieni kaut kas atbrauks un nopirks. Uz šejieni cilvēki brauks un pirks tikai tad, kad būs laba nodokļu politika un tā tālāk.

Tāpēc aicinu atbalstīt „Saskaņas Centra” priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, cienījamā sēdes vadītāja! Labdien, kolēģi! Kā zināms, viena frakcija un divas komisijas ir pieņēmušas lēmumu atbalstīt šo Imigrācijas likuma grozījumu, kurš paredz, ka cilvēks, kas nav Latvijas pilsonis, var ierasties Latvijā un saņemt uzturēšanās atļauju, ja viņš iegulda 25 tūkstošus latu un rada piecas darba vietas.

Šis zemais slieksnis - tieši šis zemais slieksnis! -, nevēršoties pret kapitāla ieguldījumiem kā tādiem, protams, veicinās lielu korupciju. Neglābjami to veicinās! Būdams Pilsonības likuma izpildes komisijas loceklis, esmu noklausījies komisijas priekšsēdētāja nolasītas vairākas vēstules, kuras mums ir sūtītas no arābu zemēm, no Tuvajiem Austrumiem, arī no Eiropas austrumdaļas. Un, lūk, tieši šie arābu valstu, Tuvo Austrumu iedzīvotāji, kuri nezina pašreizējos pilsonības iegūšanas noteikumus Latvijā, vēršas pie šīs komisijas ar lūgumu izskaidrot viņiem, kā iegūt Latvijas pilsonību.

Kolēģis Vitālijs Orlovs teica, ka tā būs tikai uzturēšanās atļauja, bet tas nav pareizi. Eiženija Aldermane ir bieža Pilsonības likuma izpildes komisijas viese, un viņa nesen, pirms mēneša, paskaidroja, kas notiks (protams, tad vēl nebija šis Imigrācijas likuma grozījumu projekts parādījies). Proti, vispirms - uzturēšanās atļauja; pēc tam, ja viņš izpilda visus noteikumus, - pastāvīgā iedzīvotāja statuss, un vēl pēc pieciem gadiem kā pastāvīgais iedzīvotājs viņš var iegūt Latvijas pilsonību. Tāds, lūk, ir šis ceļš!

Un tad 25 vai divreiz 25 tūkstošu latu ieguldījums nekādā gadījumā neradīs nekādas pozitīvas sekas Latvijas ekonomikā.

Tādēļ, izejot no šā viedokļa vien, no šā zemā kapitālieguldījumu sliekšņa, mums ir jānoraida tas. Jo neapšaubāmi arābu cilvēkam, kuram ir vairāki miljoni latu (un arī tādi ir, jo viņu interese to rāda), būs nieka lieta panākt sev ļoti labvēlīgu un ātru lēmumu, ziedojot varbūt pusmiljonu vai simtiem tūkstošu latu un zinot mūsu ierēdņu līdzšinējo korupcijas pakāpi.

No ekonomiskā viedokļa raugoties, Austrumvācijas situāciju var salīdzināt ar pašreizējo situāciju Latvijā. Tas, ka tas notika pirms 20 gadiem, der salīdzinājumam. Proti, toreiz, kad Austrumvācija pievienojās Rietumvācijai, Austrumvācija un Čehija neapšaubāmi bija ekonomiski spēcīgākās, rūpnieciski visvairāk attīstītās valstis visā padomju blokā, PSRS ieskaitot. Toreiz, redzot Austrumvācijas rūpniecības nespēju, pat ātru sabrukumu, kad pat pasaulslavenā Ceisa rūpnīca Jēnā, kura bija radījusi Nobela prēmijas laureātus optikā un sasniegusi visaugstāko optikas līmeni pirmskara Vācijā, nevarēja konkurēt ar Rietumu ražojumiem, Rietumvācijas eksperti nonāca pie šāda secinājuma: ja tikai uz vienu darba vietu iegulda 240 tūkstošus vērtīgo vācu marku jeb 80 tūkstošus latu, tikai tad ir jēga kapitālieguldījumiem Austrumvācijā.

Tas pats mūsdienās arī Latvijā. Mēs taču nevaram, un mēs zinām... Nu ko mēs runājam par ielaušanos eksporta tirgū! Tāda pievienotā zinātniskā vērtība, lūk, vajadzīga - 80 tūkstoši latu uz vienu darba vietu, lai varētu tajā tirgū ielauzties. Bet tajā tirgū nevaram ielauzties ar 25 vai 50 tūkstošiem latu un tamlīdzīgu summu. Tātad arī no ekonomiskā viedokļa jānoraida šāds mēģinājums - iegūt pakāpeniski Latvijas pilsonību, iekļūt Latvijā kā robežvalstī, no kuras, kā mēs zinām, ir brīvs ceļš uz Eiropas Savienību, un tas neapšaubāmi vairākumā gadījumos ir šo imigrantu mērķis. Mums jānoraida tas.

Atgādināšu vēl, ka attiecībā uz migrāciju 1988., 1989. un 1990.gadā Latvijas Tautas fronte vienbalsīgi un ar milzīgu vairākumu nostājās pret jebkuru imigrāciju Latvijā. Tas taču arī mums jāsaprot, ka mēs, latvieši, kā pamatnācija esam unikāli nelabvēlīgā situācijā mūsu valstī, kurā mūsu bija 58,5 procenti saskaņā ar beidzamo tautas skaitīšanu, bet tagad neapšaubāmi mūsu ir daudz mazāk. Jo ir skaidri zināms, ka labākas valodu prasmes dēļ un arī tādēļ, ka latviešiem vairākumā gadījumu ir kur pieķerties un pie 172 tūkstošu emigrantu pēctečiem rast sākotnēju atbalstu...

Sēdes vadītāja. Lāča kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.

V.Lācis. ... latvieši emigrācijas ziņā būtiski pārspēj citas tautas.

Un visbeidzot. Neapšaubāmi, taisnība ir iepriekšējam runātājam, ka tas veicinās jaunu Latvijas kolonizāciju. Lūdzu noraidīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Īstenībā tas, ko teica iepriekšējie runātāji, jau nu nekādi nav iemesls tam, lai balsotu „par” vai „pret” šo iesniegto likumprojektu. Mēs taču zinām, cienījamie kolēģi, ka Latvijā katru gadu simtiem un simtiem cilvēku piešķir uzturēšanās atļaujas. Tā ka uzturēšanās atļaujas Latvijā var dabūt. Un var dabūt cilvēki, kas strādā profesijās, kuras Latvijas tautsaimniecībai ir nepieciešamas. Mēs zinām, ka ir iedotas uzturēšanās atļaujas augstas kvalifikācijas pavāriem, augstas kvalifikācijas sportistiem, kas spēlē mūsu sporta klubos. Ir ļoti daudz uzturēšanās atļauju iedots, piemēram, speciālistiem kuģubūvē, it īpaši Ukrainas pilsoņiem. Jo Latvijā diemžēl mūsu profesionālās izglītības sistēma līdz šim nespēja sagatavot pietiekami augstas kvalifikācijas, teiksim, metinātājus. Un simtiem un simtiem speciālistu ir iedotas uzturēšanās atļaujas.

Un par šo grozījumu. Kāpēc nevajadzēja dot uzturēšanās atļauju cilvēkam par to, ka viņš iedod 25 tūkstošus? Tā summa ir samērā zema, un organizētās noziedzības pārstāvjiem no dažādām valstīm - es domāju, ka, visticamāk, no valstīm Austrumos, - 25 tūkstoši ir ļoti neliela summa. Un viņi šos 25 tūkstošus noliek uz galda, un viņš, organizētās noziedzības pārstāvis, mierīgi iegūst brīvas iespējas kalt savus plānus un īstenot savas noziedzīgās darbības arī Eiropas Savienībā, brīvi ceļojot.

Tā ka iemesls, kāpēc nevajadzētu atbalstīt šo priekšlikumu, ir pavisam cits, cienījamie kolēģi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Katrā ziņā mani mazliet sāpina tas, ka šeit tiek ļoti sabiezinātas krāsas. Atkal runājam par kolonizāciju, okupāciju... Nezinu, no kurienes un kāpēc atkal tiek piesaukti leģionāri un 9.maijs, kaut patiesībā šis jautājums ir tikai saimniecisks. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Pareizi!”)

Un, darbojoties Tautsaimniecības komisijā, arī man bija iespēja piedalīties šā jautājuma apspriešanā. Jautājums tika diskutēts daudz un pamatīgi. Un te nav vietas šīm varbūt tīrajām emocijām, kuras uguņo Tabūna kunga sirdī - un droši vien pamatoti, jo tāds nu viņš mums ir. Un es pilnīgi saprotu arī kreiso flangu, kurš arī uguņo, bet ne tik dzirksteļaini. Taču patiesībā jau runa tiešām ir par saimnieciskiem jautājumiem - vai atbalstot vai noraidot mēs panāksim kādu saimniecisku efektu, vai panāksim kādu zaudējumiem adekvātu devumu Latvijas tautsaimniecībai. Zaudējumi, protams, būs.

Godīgi sakot, man pirksts tā vien sliecas spiest to pogu „par”, kad pienāks brīdis, kad būs jābalso tikai un vienīgi par investīciju piesaisti - par šiem 25 tūkstošiem latu, par 10 tūkstošiem latu, kas tiktu ik gadu nomaksāti nodokļos, par nodarbinātiem cilvēkiem. Tas vēl varētu būt kaut kas. Kaut gan man šķiet, ka arī te esam ārkārtīgi pieticīgi un ārkārtīgi lēti gribam tirgot šīs uzturēšanās atļaujas.

Par īpašumiem. Kaut arī Latvijai it kā ir vajadzīgas investīcijas, tomēr šis punkts izskatās pēc klajas nekustamo īpašumu kompāniju glābšanas, tām ir iestrēguši nepārdoti īpašumi, ekskluzīvi īpašumi. Nu tad, cilvēki mīļie, prasīsim miljonu! Tie, kas var, nu, pieņemsim, Alla Borisovna Pugačova... Nu, bet lūdzu!... Lai viņa saņem uzturēšanās atļauju kaut vai līdz mūža beigām! Bet ne jau simts tūkstoši, kas būtībā ir vidēja līmeņa, vidēja segmenta cenu robeža! Es nedomāju, ka mums būs patīkami tad, kad mēs varbūt tiksim pie kaut kādas labklājības un kad praktiski šajā segmentā īpašumi jau būs izpirkti, lai uzturētos šeit, Latvijā, kaut vai nedēļu, divas vai mēnesi.

Līdz ar to jautājumā par īpašumu iegādi es būšu absolūti noraidošs, jo man šķiet, ka Latvijā zemei un īpašumiem pēc iespējas ir jāpieder tomēr latviešu cilvēkiem, Latvijas pamatiedzīvotājiem, galu galā - kaut vai nepilsoņiem.

Tātad aicinu tomēr saprātīgi balsot... šo priekšlikumu noraidīt un saprātīgi balsot par šo sadalīto variantu, kur būs runa par katru priekšlikuma daļu atsevišķi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Es īsti nesapratu, kur kolēģis Līdaka šeit saredzēja uguņošanu no kreiso puses. Patiešām, tas ir tīri ekonomikas jautājums.

Un man nav īsti skaidrs, kādā laikā un kādā valstī dzīvo mūsu kolēģi, tā sauktie nacionāli noskaņotie kolēģi, kas iestājas pret šo priekšlikumu (No zāles: „Latvijā!”). Tā nav Latvija... Piedodiet, Latvija nav tā valsts, pie kuras robežas tur, Austrumos, stāv ārvalstnieku rindas, kuri sapņo, lai šeit ieceļotu kaut kādā veidā un šeit dzīvotu. Latvija ir tā valsts, kuras lidostā stāv latviešu un citu Latvijas iedzīvotāju rinda, lai pamestu šo valsti. Tāda ir mūsu rūgtā realitāte. Un kāpēc viņi to dara? Tāpēc, ka cilvēkiem nav elementārās lietas, lai izdzīvotu savā dzimtenē, - viņiem nav darba. Un jebkuri līdzekļi, kas varētu palīdzēt pavairot darba vietas, radītu darba vietas, mums kā atbildīgajiem likumdevējiem jāatbalsta.

Tāda ir tā rūgtā realitāte. Viss pārējais ir, piedodiet, kaut kāda histērija un kaut kādi kompleksi, kas nāk no pagātnes, nāk no vēstures. Un žēl tās valsts, kuras likumdevēji turpina dzīvot pagātnē un vienkārši negrib redzēt šīsdienas realitāti. Faktiski šis balsojums skaidri parādīs, vai Saeima ir patiešām moderna likumdošanas institūcija, kura ir spējīga sekot mūsdienu tendencēm, kura saprot, kas ir vajadzīgs valstij un tās iedzīvotājiem, vai tā ir kaut kāda romantisku nacionālistu kopa, kas dzīvo pagātnē un vienkārši negrib pamanīt, kas notiek pasaulē un kas notiek savā valstī.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Pēterim Tabūnam, otro reizi.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Nē, draugi mīļie, tā nav tikai saimnieciska problēma. Vairāk tā ir politiska problēma. Vairāk tā ir problēma, kas nodarbināja latviešus visus 50 okupācijas gadus, tā ir problēma par to, kā izdzīvot latviešu tautai. Katrs šeit iebraukušais no bijušās Padomju Savienības, un to es saku ar pilnu atbildības sajūtu, mazina latviešu izdzīvošanas iespējas. Un, Cileviča kungs, ko jūs te „pūderējat smadzenes”? (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Nav brīv runāt ar zāli!”) Latvija ir iekārota zeme. Ja tas tā nebūtu, tad pusmiljons šeit palikušo nepilsoņu sen būtu prom. Sen būtu prom! Šī zeme ir iekārota gadu simtiem. Braukuši, brauc un grib braukt šurp. Un jūs cīnāties par to, lai brauktu šurp un lai pēc iespējas šeit runātu tikai krievu mēlē. Mēs, latvieši, gribam šeit dzīvot savā valstī un runāt latviešu mēlē. (No zāles dep. A.Golubovs: „Atceries krastmalu!”)

Un paskatieties, kāda loģika, cik interesanta loģika: mēs nepratām 20 neatkarības gados saimniekot un novedām tautu patiešām tik tālu, ka jau apmēram 200 tūkstoši cilvēku, latviešu, ir aizbraukuši uz ārzemēm. Ko, pēc jūsu loģikas, nozīmē - vajadzīgs darbaspēks, vajag piepildīt šo telpu? Tātad 200 tūkstošus aicināsim no bijušās Padomju Savienības? Lai viņi šurp brauc, lai strādā, pelna, maksā nodokļus, un tad mēs būsim laimīgi latvieši? Tas ir absurdu absurds, kādu vispār var iedomāties.

Sēdes vadītāja. Tabūna kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.

Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Es domāju, ka mēs esam nedaudz pasteigušies, jo tās īstās debates jau būs par 27. (No zāles: „Tieši tā! Tieši tā!”) un 28.priekšlikumu. Taču es gribu dažos vārdos komentēt arī šo priekšlikumu, jo priekšlikuma iesniedzēji visu laiku piemin ārvalstu investorus. Saka „ārvalstis”, domā Krieviju. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Kā tu zini, ko mēs domājam?”) (Eiropas Savienības ietvaros šie investori var pilnīgi brīvi šeit uzturēties un strādāt.) Saka „ārvalstis”, domā Tuvos Austrumus. Saka „ārvalstis”, domā Vidējos Austrumus. Tad nu runājiet, lūdzu, konkrētāk! Sakiet skaidri: „Mēs gribam, lai mūsu tautieši nāk iekšā šajā valstī un palielina Krievijas Federācijas ietekmi Latvijā.”

Es gribētu īsumā arī atgādināt to, ko sauc par Krievijas Federācijas mūsdienu moderno imperiālismu. Varbūt šādu jēdzienu - maigā okupācija jeb soft occupation daudzi nav dzirdējuši. Taču šo okupāciju Krievijas Federācija pēc Putina nākšanas pie varas ļoti veiksmīgi realizē Eiropā. Jau desmit gadu laikā ir veiksmīgi pārņemta plašsaziņas telpa daudzās Eiropas valstīs, ir veiksmīgi pārņemti daudzi tranzīta ceļi daudzās Eiropas valstīs, ir veiksmīgi pārņemta arī energoresursu pārvalde daudzās Eiropas valstīs. Un šis gluži vienkārši ir mēģinājums veiksmīgi pārņemt gan nekustamā īpašuma tirgu, gan arī galveno tirgus asinsriti, tas ir, banku sektoru.

Protams, šī maigā okupācija turpināsies, un man ir skumji, ka daži mani kolēģi neredz to. Daži to sauc par kolonizāciju. Tas ir pārspīlēti, bet tā ir taisnība! Bet dažs cits turpretim uzskata, ka te nav nekādas politikas.

Kolēģi Ingmār Līdaka! Ir šeit politika, turklāt ļoti sāpīga politika.

Tā ka es tomēr aicinu pēc būtības debatēt par 27. un 28.priekšlikumu un atcerēties, ka šī ietekme ir vērsta ne tikai uz mūsu valsti, bet uz daudzām Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, un mēs būsim... mēs spēsim dzīvot tik ilgi, cik ilgi mēs spēsim pretoties šai ietekmei un šai okupācijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jurim Sokolovskim.

 

J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! Katrs piektais Latvijas iedzīvotājs tagad ir bez darba. Kolēģis Tabūna kungs teica, ka mēs pa 20 gadiem novedām Latviju tādā situācijā, tādā dziļā krīzē, kādā mēs tagad atrodamies.

Kolēģi! Kur ir priekšlikumi par to, kā nodarbināt šos cilvēkus? Kolēģi! Kur ir priekšlikumi, kā izveidot jaunas darba vietas - darba vietas tiem, kuri strādās, pelnīs savai ģimenei, kuri maksās nodokļus budžetā? Vai šeit, no šīs tribīnes, izskanēja vismaz viens priekšlikums par to, kā mēs cīnīsimies ar šo krīzi, kā mēs veidosim jaunas darba vietas?

Un, kad ir priekšlikums, konkrēts priekšlikums, ka mēs dodam uzturēšanās atļauju uz laiku līdz pieciem gadiem tiem cilvēkiem, kuri gatavi investēt līdzekļus Latvijā, izveidot darba vietas, maksāt nodokļus, tad uzreiz saceļas tāds troksnis, kādu jau sen neesmu dzirdējis.

Godātie kolēģi! Neslimosim ar mania grandiosa - lieluma māniju! Diemžēl nestāv rinda miljonāru, kuri grib investēt Latvijā. Mēs neatrodamies tādā situācijā, mēs neesam tik ļoti pievilcīgi, ka visi ārzemju investori gribētu investēt mūsu ekonomikā. Jo mums ir ļoti lieli riski, mēs atrodamies vislielākajā krīzē no visām Eiropas valstīm, Austrumeiropas valstīm. Līdz ar to mums ir ārkārtīgi lieli riski. Un es stipri šaubos, ka pat tad, ja mēs pieņemsim šādu priekšlikumu, šā priekšlikuma pieņemšana ārkārtīgi stimulēs ārzemju investoru interesi par Latviju.

Tas ir tikai viens no... Tas ir attieksmes jautājums, tā ir attieksme pret tiem cilvēkiem, kuri gatavi investēt, gatavi ieguldīt Latvijas ekonomikā, gatavi izveidot darba vietas.

Ja mēs to nevaram izdarīt paši, tad varbūt aicināsim tos cilvēkus, kuri izdarīs to mūsu vietā!

Godātie kolēģi! Jā, mēs dzīvojam globālajā pasaulē. Tātad ne ar kādiem ierobežojumiem mēs nepasargāsim mūsu iekšējo tirgu. Būsim reālisti! Bez jebkādiem priekšlikumiem, bez jebkādiem Imigrācijas likuma ierobežojumiem... Iedomājieties, cik daudz banku tagad pieder Latvijas rezidentiem! Nu, par „Parex banku” mēs zinām. Jā, visi nodokļu maksātāji tagad zina. Bet visi, gandrīz visi pārējie, visi lielākie uzņēmumi pieder ārzemju kapitālam. Lielākā daļa no nekustamajiem īpašumiem, kurus grib pasargāt apvienība „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, jau pieder ārzemniekiem - bez jebkādām uzturēšanās atļaujām. Vienkārši tāpēc, ka mēs dzīvojam globālajā pasaulē, kur brīvi plūst kapitāls. Ja mēs negribējām iestāties globālajā pasaulē, globālajā tirgū, nu tad mums nebija jāpieņem lēmums par iestāšanos, piemēram, Eiropas Savienībā. Bet mēs šo lēmumu pieņēmām. Nu tad būsim konsekventi! Eiropas Savienība arī balstīta uz to, ka tur, Eiropas Savienības iekšienē, brīvi pārvietojas darbaspēks. Mūsu cilvēki brauc uz Īriju, Lielbritāniju un tur strādā.

Ja mēs runājam par Latvijas iedzīvotāju skaitu, tad jāteic, ka diemžēl ar katru gadu, ar katru mēnesi, ar katru dienu Latvijas iedzīvotāju skaits kļūst arvien mazāks - gan demogrāfisko iemeslu dēļ, gan imigrācijas dēļ. Demogrāfisko iemeslu dēļ diemžēl pagaidām situācija tuvāko gadu laikā neuzlabosies, bet emigrāciju no Latvijas mēs varam apturēt. Mēs varam to apturēt tikai vienā gadījumā - ja mēs pavērsim šeit perspektīvu, ja mēs šeit, Latvijā, šiem cilvēkiem izveidosim darba vietas, lai viņi varētu dzīvot, pelnīt savām ģimenēm, nodrošināt normālu nākotni saviem bērniem. Ja mēs to neizdarīsim, gan latvieši, gan nelatvieši, Latvijas iedzīvotāji, brauks prom no Latvijas, strādās citās zemēs, un tukša vieta šeit, Eiropas centrā, nepaliks. Ja mēs nepanāksim to, lai šie cilvēki neaizbrauc, tad pēc 20 vai 30 gadiem te būs arī imigranti. Un neviens mums nejautās: „Vai šie imigranti jums vajadzīgi, un kāds ir jūsu viedoklis?” Vienkārši tā būs.

Tāpēc es aicinu balsot „par” šiem priekšlikumiem. Tāpēc, lai izveidotu šeit darba vietas, lai apturētu šo emigrācijas vilni no Latvijas uz citām zemēm.

Sēdes vadītāja. Sokolovska kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.

J.Sokolovskis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Visvaldim Lācim, otro reizi.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Atbildot uz iepriekšējo kolēģu uzstāšanos, es vēlos atgādināt Vitālija Orlova uzstāšanos. Viņš teica: ja mūsu ir tikai 2 miljoni iedzīvotāju šajā zemē, kā mēs vispār te varam pastāvēt?

Pašreiz pasaulē skaidri ir iezīmējusies tendence, ka liels iedzīvotāju blīvums, pārspīlēti liels, nav tautsaimnieciski izdevīgs. Tieši otrādi! Ja kādā zemē ir uz kādu noteiktu iedzīvotāju skaitu vairāk aramzemes, lauksaimnieciski izmantojamās zemes, meži, tīra vide, tīri ūdeņi, tā ir priekšrocība ekonomiskajai attīstībai. Tādas elementāras lietas ir jāsaprot.

Kad es biju zēna gados, Daugavā pie pontonu tilta mēdza peldēties. Peldējās arī Bābelītē. Šobrīd Rīgai apkārt ir kloāka. Tā ka tas, ka mūsu nav tik daudz, nav mīnuss. Tas ir pluss! Un arī jums, Latvijas krievu iedzīvotājiem, jāsaprot, ka tas būs pluss arī jums, ja jūs šeit dzīvosiet, ne tikai latviešiem.

Protams, šis ir arī nacionālpolitisks jautājums. Arī to es jau uzsvēru. Un nevajadzētu teikt, kā kolēģis Cilevičs saka, - ka tā esot histērija. Līdzīgus vārdus un apvainojumus pat izsaka bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kura teica, ka, lūk, tiem, kas saskata draudus latviešu nācijas un valsts pastāvēšanai, jāvēršas pie neirologa. (No zāles dep. A.Bērziņš: (LPP/LC): „Pie psihiatra!”) Es domāju, ka nevērsīšos pie kolēģa neirologa, futbola komandas kapteiņa Vitālija Orlova, un man nav nekādas... man nav jāuztraucas par to, ka es būtu histēriķis vai ka man nervi nebūtu kārtībā. Man 86 gadu vecumā jārunā par sevi, lai atbildētu uz šo apvainojumu, uz bijušās Valsts prezidentes izteikto apvainojumu. Man četras reizes 15 minūšu laikā pienāk bumba, un es to bumbu „apstrādāju” vienas vai divu sekunžu laikā un veicu piespēli, un nezaudēju bumbu, tātad mani nervi ir kārtībā. Un par histēriju un par neirologiem, kā Valsts prezidente teica, nav jārunā. Nevajag pārmest...

Sēdes vadītāja. Lāča kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

V.Lācis. Nevajag pārmest nacionālismu! Nacionālisms ir vajadzīgs katrai tautai un it sevišķi mūsu tautai. Nacionālisms ir tieksme pēc mūžīgas pastāvēšanas, tautas pastāvēšanas. Pamatnācijas pastāvēšanas.

Sēdes vadītāja. Lāča kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

V.Lācis. Tūlīt beigšu.

Taču pastāvēt pamatnācija var tikai tad, ja tā ne tikai iedzīvotāju, bet arī pilsoņu vidū ir stabilā un ievērojamā vairākumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam, otro reizi.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Rasnača kungs! Protams, Saeimā mēs risinām politiskas problēmas. Es tikai gribu pateikt par šo nodomu. Tautsaimniecības komisijā, apspriežot šo jautājumu, es manīju tikai ekonomisku diskusiju un ekonomisku nodomu, nevis kādu sazvērestību.

Tas ir pirmkārt.

Protams, stāsts ir par daudz pieminētajām darba vietām. Nu jā, nekustamajā īpašumā, ko šeit nopirks, būs nepieciešams aizpildīt apkopēju darba vietas! Bet vai tiešām mēs, latvieši, esam gatavi strādāt tikai un vienīgi par apkopējiem šajos lielajos īpašumos, kas pieder nelatviešiem?

Miljonāri, protams, nestāv rindā. Bet, iespējams, ka šie „simttūkstošnieki” vai „divdesmitpiectūkstošnieki” tomēr stāv rindā un gaida, jo kaut kādas tendences nekustamo īpašumu tirgū jau ir manāmas. Cenas it kā nekrīt, drīzāk tagad sāk celties.

Un vispār - ko mēs te sabiezinām krāsas, runādami par ekonomikas veicināšanu! Patiesībā šis nav vienīgais veids, kā iegūt pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Ja cilvēks ir kāda šeit izveidota uzņēmuma valdē, tad, cik es zinu, viņam nav problēmu iegūt šo pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Un tādas jau ir saņēmuši gana daudz cilvēku.

Tātad šis nav vienīgais veids, kā nodarboties ar uzņēmējdarbību Latvijā vai veikt šeit kādas investīcijas.

Un nobeidzot. 25 tūkstošu latu ieguldījums uzņēmumā, piecas darba vietas, no kurām trim cilvēkiem ir jābūt vai nu Latvijas pilsoņiem, vai pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Uz vienu investoru trīs darba vietas (No zāles dep. K.Šadurskis: „Divarpus!”) vai divarpus... vairāk nekā divarpus... 2,6, pareizi, Šadurska kungs... Bet diez vai tas atrisinās darbaspēka aizplūšanas problēmu.

Ar vienu vārdu sakot, būsim saprātīgi un domāsim.

Bet sazvērestības... Nu, diez vai aiz šā punkta slēpjas kādas īpašas sazvērestības... Tikai to es gribu teikt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Lagzdiņam.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Neuzbursim šeit traģiskas ainas!

Diemžēl, ja pieņemsim šo priekšlikumu, simtiem un tūkstošiem dzīvokļu pircēju uz Latviju nedosies. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Tieši tā!”) Protams, ja šo priekšlikumu un tam līdzīgu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu mēs atbalstīsim, tad gadījumos, kad pircējs būs kādas Austrumu valsts pilsonis, nekustamo īpašumu firmām, protams, būs papildu arguments: „Gadījumā, ja jūs nopirksiet tik un tik dārgu dzīvokli, - šajā gadījumā dārgāku par 25 tūkstošiem (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Simts!”), nu, teiksim, samaksāsiet 100 tūkstošus -, tad jums būs iespēja arī saņemt papildu bonusu - uzturēšanās atļauju.”

Kolēģi no kreisā spārna nāca un argumentēja šo priekšlikumu, it kā tas būtu kāds brīnumlīdzeklis ekonomikas sildīšanai. Nu nebūs brīnumlīdzeklis ekonomikas sildīšanai, jo tie daži cilvēki, kas papildus varbūt mākleru firmās dabūs darbu, nekādi nesildīs ekonomiku.

Ābiķa kungs! Jūs teicāt, ka tad, ja šo priekšlikumu pieņemsim, organizētās noziedzības pārstāvji izmantos iespēju iegādāties nekustamo īpašumu, lai saņemtu uzturēšanās atļauju un braukātu pa Eiropas Savienību. To viņi var darīt jau šobrīd, vieglākā veidā saņemot šīs atļaujas, piemēram, kaimiņvalstī Lietuvā.

Kolēģi! Bet ir kāds cits apstāklis, kādēļ mums ir šeit jārunā, un par to jau runāja daži kolēģi. Mēs ļoti aktīvi debatējam par šo normu. Tā, protams, ir problēma, bet, manuprāt, daudz lielāka problēma, turklāt traģiska problēma, ir tā, ka katru dienu, kā to pareizi norādīja deputāts Cilevičs un citi, tūkstošiem latviešu un Latvijas iedzīvotāju dodas uz citām valstīm. Es gaidu, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs, ka mani kolēģi Tautas partijā - Aija Barča un Vents Armands Krauklis - un apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputāti, kuri šeit uzstājas ar ļoti patriotiskām runām, izteiks konkrētus priekšlikumus par likumiem un Ministru kabineta lēmumiem un ka konkrētā mūsu darbībā izpaudīsies tas, kā mēs varētu risināt šo simtkārt smagāko problēmu.

Kolēģi, šī nav problēma, par ko mēs šobrīd debatējam. Tas nav brīnumlīdzeklis, un tas nav kāds briesmīgs bieds un drauds latviešiem. Drauds latviešiem un Latvijas valstij ir tas, kas notiek Rīgas lidostā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu, Dalbiņa kungs!

J.Dalbiņš. Cienījamie kolēģi! Es vēlos komisijas vārdā skaidrot to, kādā veidā tika izvērtēti visi iesniegtie priekšlikumi un kādi argumenti tika ņemti vērā.

Skaidri un gaiši varu pateikt, ka šeit nekādā gadījumā nebija runa par to, ka tiktu mīkstināti kādi normatīvie regulējumi, lai iegūtu pagaidu uzturēšanās atļauju Latvijas valstī. Iekšlietu ministrijas pārstāvji, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāvji piedalījās visās sēdēs, un katru reizi tika uzdoti jautājumi, vai viena vai otra norma, kura ir saistīta ar šiem trim priekšlikumiem, nepasliktina situāciju.

Papildus gribu teikt, ka visi Iekšlietu ministrijas iesniegtie priekšlikumi, kurus parakstījusi ministre, kā arī Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumi vēl vairāk precizē nosacījumus, ar kādiem tiek iegūta pagaidu uzturēšanās atļauja. Tas, kas konkrētajos priekšlikumos ir pateikts par šīm naudas summām, par īpašumiem un citām lietām, nekādā gadījumā nav iemesls tam, lai šurp, tā sakot, trauktos un iegūtu šīs atļaujas, ja šeit iegulda naudu. Tā ir papildu iespēja. Bet nekādā gadījumā nevienam, kurš kaut kādā veidā šobrīd neatbilst prasībām, kas pastāv mūsu likumos, lai iegūtu pagaidu uzturēšanās atļauju, šīs prasības nav mainītas, tās ir pastiprinātas. Tā ka teikt, ka ir radīti papildu draudi, ir nekorekti, un vēl jo vairāk nekorekti ir teikt, ka komisija vienkārši tos nav ņēmusi vērā un nav uzdevusi jautājumus. Cienījamie kolēģi! Tās ir blēņas.

Par attiecīgo priekšlikumu. Priekšlikumu, kuru ir iesniegusi politisko organizāciju (partiju) apvienība „Saskaņas Centrs”, komisija noraidīja šādu iemeslu dēļ: visi trīs momenti, par kuriem mēs šeit runājām, nav apkopoti vienā priekšlikumā, tāpēc nebija iespējas par katru no tiem diskutēt atsevišķi. Tautsaimniecības komisijas piedāvājums ir diskutēt atsevišķi par ieguldījumu uzņēmumā, par īpašumu un par attiecīgo naudas summu ieguldīšanu bankās.

Es komisijas vārdā aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt, bet strādāt ar nākamajiem priekšlikumiem.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. - politisko organizāciju (partiju) apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 62, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš. 25. - Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Būtībā mēs atgriežamies pie tā paša jautājuma, pie tā paša jautājumu loka, ko nupat skārām. Bet izteikties, manuprāt, nekad nav par daudz. Kāda tad ir šī situācija - etniskā situācija mūsu valstī? Par to runājot, es teicu, ka šis ir arī nacionālpolitisks jautājums, un tas tāds ir. Mums nevajadzētu izlikties.

Proti, mūsu tautas vēsture šinī zemē aptver 2500 gadu, bet tikai 40 gadus mums ir bijusi neatkarīga valsts. Un, lai šī neatkarība pastāvētu, mums pašreizējā etniskajā situācijā nav vajadzīgi nekādi sveštautieši, nekāda imigrācija Latvijā. Es jau atsaucos uz Tautas frontes lēmumiem, kas toreiz bija. Tie, kas bija Tautas frontes dibināšanas kongresā, redzēja, cik vienprātīgi milzīgs vairākums delegātu noraidīja jebkādu imigrāciju, arī tajā ekonomiskajā situācijā. Un mums bez jebkādiem argumentiem, kā jau es teicu, tā jānoraida arī šodien, lai iedzīvotāju un pilsoņu vidū mēs vienmēr būtu stabilā, noteiktā, ievērojamā vairākumā kā tauta savā valstī un zemē. Un tādam šim jautājumam jāpaliek.

Un šī filozofija, ka, lūk, mums naudas dēļ - lielākas vai mazākas naudas dēļ - joprojām jāielaiž savā zemē sveštautībnieki, ir nāvējoša. Nāvējoša latviešu tautai.

Viens piemērs. Tautsaimniecības komisija šinī gadījumā, nezinot, kā atsevišķi tās locekļi ir balsojuši, kad pieņēmuši šo lēmumu, pauž to pašu filozofiju, ko ievērojamā uzņēmēja, starptautiskā uzņēmuma „Kolonna” īpašniece Ieva Plaude. Vakardienas „Latvijas Avīzē” es par šo viņas nostāju un līdzīgo Tautsaimniecības komisijas nostāju rakstīju. Lasīsim vēlreiz: „Šodien mēs paši tiecamies veicināt kolonizāciju. Pirms pusgada uzņēmēja Ieva Plaude savus ekonomiskos uzskatus izteica tā: „Esmu pārliecināta, ka pēc desmit gadiem Latvija būs valsts ar Skandināvijas dzīves līmeni un vismaz 5 miljoniem iedzīvotāju. Mums ir visi priekšnoteikumi, lai sevi sekmīgi „pārdotu” (vārdu „pārdotu” pēdiņās likusi pati Ieva Plaude) Eiropas Savienības telpā, saglabātu Latviju kā valsti un attīstītu tās ekonomiku.”” Latvietei Ievai Plaudei, kura saka, ka tādā gadījumā Latvijā būs vismaz 5 miljoni cilvēku, neinteresē, cik no tiem būs latvieši. Tā ir nāvējoša filozofija, kur nevajag skaitīt, vai Latvijā iebrauc simts vai tūkstoši. Mums vairs viņi nav vajadzīgi...

Es uzskatu un, kritizējot bijušo Valsts prezidenti un arī kolēģus, jau pateicu, ka tā nav histēriska nostāja. Tā ir vajadzīga nostāja! Mēs esam apdraudēti, jo mēs esam unikāli nelabvēlīgā situācijā visā pasaulē. No visām 192 Apvienoto Nāciju Organizācijas valstīm nevienā zemē pamatnācija, kas tūkstošiem gadu dzīvojusi savā zemē, nav procentuāli tik mazā skaitā iedzīvotāju vidū. Nu par ko mēs šeit vēl strīdamies?

Otrs jautājums. Daudzi to nav sapratuši. Jau vienreiz es no tribīnes šeit to teicu, bet... Diemžēl esmu spiests sacīt, ka kolēģi no Tautas partijas bija ļoti sašutuši. Bet cilvēki vēršas - pie jums un arī pie manis, vēršas atkal. Es priecājos, ka jauni, izglītoti latvieši ir sapratuši par šo imigrācijas, jebkuras imigrācijas, kaitīgo iespaidu uz latviešu tautas iespējamo pastāvēšanu nākotnē un uz valsts pastāvēšanu.

Proti, pie manis vērsās 33 gadus vecais Mārtiņš Valkovskis, filologs ar augstāko izglītību, un lūdza man to pateikt, - un tas jau ir traģiski mūsu tautai, es nemaz nedomāju, ka mums ar to jālepojas, - ka Latvijā, pēc viņa ieskatiem, dzīvo krievi, slāvi, krievvalodīgie, latvieši un latviski runājoši latvieši. Šis jaunais, izglītotais cilvēks domā - un viņam ir tiesības uz to -, ka tie latvieši, kuri nesaprot šos draudus, kādi ir mūsu valsts un tautas pastāvēšanai, ir latviski runājoši latvieši. Un to es arī pasaku no šīs tribīnes, un viņa sajūtas es saprotu un atbalstu.

Mums šajā gadījumā jāraugās gan no ekonomiskā...

Sēdes vadītāja. Lāča kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

V.Lācis. ... gan no nacionālpolitiskā aspekta. Un nacionālpolitiskie jautājumi jāizvirza pirmajā vietā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Labrīt! Godātie kolēģi! Es šā priekšlikuma sakarā gribu runāt par juridiskiem jautājumiem. Es ļoti, ļoti lūdzu jūs uzmanīgi izlasīt šo priekšlikumu, un tad jūs redzēsiet: lai ārzemnieks varētu pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju, viņam būtu jāatbilst vismaz trijiem kritērijiem.

Pirmie divi kritēriji ir daudzmaz skaidri. Proti, ieguldījumam sabiedrības pamatkapitālā ir jābūt 25 tūkstošiem latu, ir jānodarbina pieci darbinieki, kuriem ir jāatbilst noteiktiem kritērijiem, proti, vismaz pusei ir jābūt pilsoņiem vai nepilsoņiem, vai Eiropas Savienības pilsoņiem, vai ārzemniekiem, kas ir saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. Taču trešais kritērijs ir ļoti neskaidrs. Un tāpēc es gribu jautāt Kraukļa kungam, Dalbiņa kungam un visiem tiem, kas atbalsta šo likumprojektu: „Kam valsts vai pašvaldības budžetā gada laikā ir jāsamaksā nodokļos ne mazāk kā 10 tūkstoši? Vai atļaujas pieprasītājam vai nodarbinātajiem, vai visiem kopā?” No redakcijas neko nevar saprast.

Ja mēs salīdzinām ar nākamo priekšlikumu, tad tur pirms saikļa „un” ir komats. Šeit komata nav. Un, ja mēs piemērojam gramatisko interpretāciju, šeit nevar saprast, kam šie nodokļi ir jāmaksā. Lūdzu, izlasiet uzmanīgi! Bez tam šai iepriekš minētajai kārtībai, manuprāt, šajā likumā nav paredzēts kontroles mehānisms. Proti, šeit tālāk ir runāts par Ministru kabineta noteikumiem, bet mums nav zināms, kādi pamatkritēriji, kādi priekšnoteikumi būs šai kontrolei. Tātad es saprotu tā: ārzemnieks būs pieprasījis atļauju acīmredzot pēc tam, kad būs saņēmis no Uzņēmumu reģistra izziņu, ka viņš ir ieguldījis kapitālsabiedrībā 25 tūkstošus latu. Un tad arī viņa ģimenes locekļi, kas tur vēlāk minēti šajos priekšlikumos, proti, laulātais, tie, kas ir aizgādībā, un nepilngadīgie bērni, saņems uzturēšanās atļauju. Atcerieties, savulaik tika pieņemti grozījumi zemes privatizācijas likumos: bija paredzēts, ka juridiskās personas var iegādāties zemi īpašumā tikai tad, ja attiecīgās kapitālsabiedrības pamatkapitālā vairāk nekā 51 procents ir pilsoņiem. Šo lietu neviens no likumu pieņemšanas brīža līdz šim laikam nekontrolē. Absolūti nekontrolē. Tātad šo un nākamos trīs priekšlikumus, ja neredzu šo kontroli, es varētu salīdzināt ar maksas studentiem, kas studiju maksu ir samaksājuši par visiem pieciem gadiem. Viņi ir apsolījuši, ka ies uz lekcijām, semināriem un kārtos eksāmenus, proti, nodarbinās vismaz piecus pasniedzējus, profesorus un tūlīt prasīs, lai viņiem piešķir diplomu par augstskolas pabeigšanu. Taču varbūt tikai godprātīgākie šajā gadījumā ies uz lekcijām, kārtos eksāmenus un izpildīs visas tās saistības, kuras viņi ir uzņēmušies.

Tāpēc es gribētu no referenta un šā priekšlikuma atbalstītājiem saņemt atbildes uz šādiem jautājumiem.

Kādi kontroles pamatkritēriji ir paredzēti? Kas veiks kontroli - Imigrācijas dienests vai Uzņēmumu reģistrs? Vai kontrole pār šo pamatkapitāla statusu būs efektīva? Cik tā būs regulāra? Un galu galā - kam saimnieciskā gada laikā ir jāsamaksā šie 10 tūkstoši? Kā es teicu, no priekšlikuma redakcijas tas nav saprotams.

Es vairāk nerunāšu par nākamajiem diviem priekšlikumiem, kas ir ļoti līdzīgi. Es tikai gribu jums atgādināt, ka mums ir jābūt ārkārtīgi uzmanīgiem, skatoties, uz ko šie priekšlikumi ir vērsti. Protams, tie ir vērsti uz tām valstīm, kas atrodas ārpus Eiropas Savienības. Mums ir jāskatās, jo pašlaik Amerikas Savienoto Valstu eksperti ir nākuši klajā ar paziņojumu, ka Latvija atrodas to 60 valstu sarakstā, kurās ir vislielākā bīstamība attiecībā uz netīras naudas atmazgāšanu.

Un, ja es nesaņemšu atbildes uz manis šiem izvirzītajiem jautājumiem, es katrā ziņā aicināšu arī pārējos kolēģus nebalsot par šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Vairai Paeglei.

V.Paegle (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Ja šis priekšlikums ir domāts tam, lai palielinātu investīciju apjomu Latvijā, tad man jājautā - vai cienījamā Tautsaimniecības komisija ir konsultējusies un izlasījusi Ārvalstu investoru padomes ierosinājumus un ieteikumus šajā jautājumā? Šeit tie ir. Arī man ir bijušas sarunas ar ārvalstu pārstāvjiem, pat vakar. Un tāpēc es uzskaitīšu tās reformas, kuras, manuprāt, reāli, nevis virtuāli sekmēs lielākas investīcijas Latvijā.

Pirmkārt, investoriem ir svarīga politiskā un ekonomiskā stabilitāte valstī un prognozējama nodokļu politika, kā arī eiropeiska valsts pārvaldes kultūra, tātad valsts un tās ierēdņu pretimnākšana un attieksme pret investoriem.

Otrkārt. Ir jāvienkāršo administratīvie procesi. Es jums pastāstīšu, kāda man bija pieredze pirmdien, kad es vienam cilvēkam aizgāju līdzi uz VID Rīgas reģionālo nodaļu. Es pārliecinājos: lai kļūtu par PVN maksātāju un tiktu iekļauts reģistrā, ir jāizpilda daudzas lappuses gara veidlapa. Ierēdne pat nespēja atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem, jo tie bija formulēti nevienam nesaprotamā valodā. Un tad vēl. Ir jāiet uz mistiskām pārrunām ar citu ierēdni, kurš tad reģistrantu pratinās par tādām lietām kā grāmatvedības datorprogrammas licences. Lai dibinātu uzņēmumu, ir vajadzīgs viens advokāts, bet, lai atskaitītos VID, - vismaz pieci. Un neviens investors ar tādām lietām negrib rēķināties.

Treškārt. Ir jāizskauž korupcija valsts pārvaldes iestādēs, kas nodarbojas ar uzņēmējdarbību un investoriem.

Pirmdien tajā pašā VID reģionālajā nodaļā es noskatījos, kā klients pasniedz ierēdnim konfekšu kasti, kas tiek paņemta un aiznesta. Es par to, protams, ziņoju arī Finanšu ministrijai.

Tālāk. Ir nepieciešama uz ārvalstu investoriem vērsta darbība ārzemēs, Latvijas valdībai nosakot prioritārās valstis un stiprinot ārlietu resoru jeb dienestu šajās valstīs. Tikai risinot investīciju piesaistes problēmu kompleksi, nevis uzlipinot nenoturīgu un necaurspīdīgu plāksteri, piesaistīsim Latvijas attīstībai uzticamus un stratēģiski drošus investorus.

Es aicinu balsot pret šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Ko tad īsti grib panākt šā priekšlikuma iesniedzēji? Kā viņi to argumentē? Ar ekonomikas sildīšanu? Cik lielā mērā šāda priekšlikuma realizācija sildīs ekonomiku? Ar 25 tūkstošu latu investīciju pamatkapitālā. Šī investīcija var būt mantiska. Tātad tas var būt arī transportlīdzeklis, kurš tiek reģistrēts kapitālā un ar kuru šis uzņēmuma dibinātājs aizbrauc uz kādu no Šengenas līguma zonas valstīm Rietumeiropā sev vien zināmu mērķu dēļ. Domāju, ka šis transportlīdzeklis nesildīs Latvijas ekonomiku.

Var būt naudisks ieguldījums. Taču šos 25 tūkstošus latu, kam ir jābūt bankas kontā dibināšanas brīdī, kā mēs ļoti labi zinām, nākamajā dienā var izņemt un izlietot sev vien zināmiem mērķiem. Tātad arī tas ekonomiku nesildīs.

Otrs. Piecas darba vietas, no kurām divarpus - Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem un citām personām, kam ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja. Tātad puse no jaunradītām darba vietām. Labi. Taču šīs personas, kas atbrauks šeit strādāt, šie divarpus cilvēki - ne Latvijas iedzīvotāji - ņems līdzi savus laulātos un citas personas, kam ir tiesības šeit uzturēties kopā ar atbraucējiem, šīs papildu personas radīs papildu konkurenci Latvijas darba tirgū. Un varbūt šie divarpus Latvijas iedzīvotāji nemaz neiegūs šīs darba vietas.

Trešais punkts. Nomaksātie nodokļi. Un šeit es gribu uzreiz atbildēt uz Čepānes kundzes uzdoto jautājumu. Šeit nav divdomības, šī nav situācija „nošaut nedrīkst apžēlot”, kuru atkarībā no komata var tulkot dažādi.

Šeit, ja nav ielikts komats, ir pilnīgi skaidrs, ka tie ir divi vienlīdzīgi palīgteikumi, kuri, ja starp tiem ir saiklis „un”, nav atdalāmi ar komatu, tātad abi palīgteikumi attiecas uz nodarbinātajiem. Tas nozīmē, ka katram no šiem divarpus nodarbinātajiem ir jāienes 10 tūkstoši latu nodokļos. Tas nozīmē, ka katram no šiem nodarbinātajiem būs jāsaņem apmēram divarpus tūkstošu latu mēnešalga, lai summārā nodokļu masa gadā būtu 10 tūkstoši. Nu, tas jau būtu labi. Un šeit, manuprāt, iesniedzējiem ir mazliet kaitējušas vājās gramatikas zināšanas, un tāpēc es gribu akcentēt šo domu no Saeimas tribīnes, jo, protams, redaktores gramatiskas kļūdas var izlabot arī pēc tam, kad likums tiek sagatavots iesniegšanai Valsts prezidentam parakstīšanai, bet šoreiz šo kļūdu labot nedrīkst, jo komata ielikšana radikāli mainītu domu.

Un vēl viens jautājums iesniedzējiem. Kas tad kontrolēs šo nodokļu nomaksu? Kas kontrolēs citus punktus? Cik maksās šā godājamā uzņēmēja ķeršana Vācijā vai Nīderlandē, vai citā valstī, viņa atvešana atpakaļ uz Latviju un izraidīšana, ja viņš nekārtos godprātīgi savas saistības? Vāji.

Viens no argumentiem, kas bija minēts, ir citu valstu pieredze, - ka daudzas valstis tā dara. Un, godājamais Kraukļa kungs, jūs dempingojat tirgū. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Kā tad!”) Tiešām citas valstis tā dara. Mazā Okeānijas pundurvalstiņa Nauru, kur ir tikai 14 tūkstoši cilvēku, izspieda no Krievijas 50 miljonus dolāru par Dienvidosetijas un Abhāzijas atzīšanu. Jūs, Kraukļa kungs, izspiežat galīgus sīkumus. Tā ka šeit, manuprāt, uz citu valstu pieredzi atsaukties ir diezgan grūti.

Vēl par investīciju piesaisti. Jau kolēģi runāja, ka nekādas investīcijas no Rietumiem, protams, šeit nenāks. Jā, šeit varētu nākt investīcijas no Austrumiem. Jau pēc pagājušā gada datiem Latvija ir starp tām 60 pasaules valstīm un teritorijām, kuras visbiežāk tika izmantotas naudas atmazgāšanas darījumos. Mums nav nekādu iespēju izkontrolēt šeit investētās naudas izcelsmi, tātad, piesaistot šīs Austrumu investīcijas, varbūt tiešām Latvija būs ne vairs sliktajā sešdesmitniekā, bet jau tikusi līdz sliktajam trīsdesmitniekam, ja šī norma strādās.

Godātie kolēģi! Ja paanalizē jūsu iesniegto priekšlikumu, tad, zināt, reizēm muļķību ir ļoti grūti atšķirt no apzinātas ļaunprātības, jo ārējās izpausmes ir stipri līdzīgas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tabūna kungs, vai jums pietiks ar četrām minūtēm? (No zāles dep. P.Tabūns: „Pietiks!”)

Vārds deputātam Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Te daži mēģina man un „tēvzemiešiem” pārmest patriotismu. Tad nu saprotiet tādu elementāru lietu, ka bez patriotisma nav ne pozitīvas ekonomikas, ne tautas pārticības, par ko jūs tagad tik ļoti it kā cenšaties mūs pārliecināt ar šiem ubaga 25 tūkstošiem, ko mums atmetīšot tur kaut kur, no Austrumiem.

Ieguvumi - 25 tūkstoši, bet, ņemot vērā tos cilvēkus, kas šeit sabrauks līdz ar investoru, - piecus, desmit vai pat divdesmit, visu to, ko viņi Latvijā izmantos, saņems, - infrastruktūru, medicīnas pakalpojumus, mācīšanos skolā, bērnu mācīšanu par valsts naudu, valsts valodas mācīšanu, kuru viņi tā arī neiemācīsies, piektās, bīstamās kolonnas vairošanu, iznāk, ka zaudējumi ir desmitkārt un simtkārt lielāki, draugi mīļie! Ļoti vienkārša matemātika. Lūk, par ko vajadzētu domāt atkal un atkal.

Pārdosim īpašumus un būsim laimīgi! Jā, te ir pilns! Babītē, mēs skatāmies, kaut kādas smieklīgas - es jau esmu kādreiz to pieminējis - mājas uzceltas, gandrīz vesels ciematiņš. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Trīs šķūnīši!”) Smieklīgs. Es brīnos, kā arhitekti kaut ko tādu ir pieļāvuši. Jā, tos nopirks! Dzīvos tur! Vai mēs no tā būsim laimīgāki?

Un jājautā uzreiz vēl: vai pēc tā, kas notiek Latvijā 20 atjaunotās neatkarības gados, latvietim vēl vispār kaut kas piederēs? (No zāles: Nē!”) Diez vai. (No zāles: „Tieši tā!”) Diez vai! Cūku fermas, pret kurām jau protestē pagastos, ceļ, būvē dāņi un zviedri, un velns viņu sazin kas no visām pasaules malām. Piecūko Latviju, un mēs tik... ka tik nāk kaut kāds investors ar nieka grašiem. Ar nieka grašiem!

Gudri cilvēki saka tā: pat maza nodevība rada daudz posta. Pat maza nodevība! Un šobrīd šis variants, Kraukļa kungs, ir ne tikai maza, bet liela nodevība. Pietiekami liela nodevība! Nezinu, ko jūs domājat personīgi iegūt no tā (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Tabūna ordeni!”), Kalvītis jau kaut ko ieguva. Kalvītis jau ieguva kaut ko, atdodot Abreni, - ieguva lielu amatu „Latvijas balzamā”. Varbūt tāpat, cīnoties par Austrumu interesēm, jūs arī kaut ko esat nolūkojis. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Tabūna ordeni!”) Iespējams!

Tā ka izbeigsim ar šādām lietām! Un nevajag te „pūderēt smadzenes” un mēģināt iestāstīt, ka, redzat, mūs glābs... glābs 25 tūkstošu investīcijas no Austrumiem. Smieklīgi! Ar to mēs iznīcināsim - vienalga, cik lielā mērā, bet iznīcināsim - latviešu pastāvēšanu šajā valstī. Vai patiešām to ir grūti saprast šeit? Ārpus šīs zāles saprot. Vairums latviešu... Man pašlaik telefonā visu laiku raksta īsziņas un saka: „Ko jūs darāt? Kādu ārprātu jūs pieļaujat? Kādu ārprātu jūs grasāties pieļaut?”

Tā ka, cilvēki mīļie, nepieļausim šo kaut arī mazo, ja tā uzskatāt, bet nodevību. Jo no mazām nodevībām veidojas liela nodevība. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Ļoti laba atziņa!”) Un tādēļ, cienījamie kolēģi, visus šos priekšlikumus...

Sēdes vadītāja. Tabūna kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.

P.Tabūns. ... aicinu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates turpināsim pēc pārtraukuma, jo ir pienācis laiks pārtraukumam. Bet, pirms mēs reģistrējamies, nolasīšu paziņojumu, kuru man lūdza nolasīt. Prezidijs saņēmis paziņojumu: „Paziņoju, ka, balsojot par darba kārtības 9.jautājuma „Grozījumi Imigrācijas likumā” 23.priekšlikumu, es kļūdījos, nospiežot pogu. Lūdzu norādīt protokolā manu balsojumu „pret” 23.priekšlikumu. Deputāts Boriss Cilevičs.”

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies... kvorumam! Lūdzu reģistrācijas rezultātu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, jānoklausās paziņojumi.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas. Vārds Andrim Bērziņam... Paziņojumam vārds Andrim Bērziņam...

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Atvainojos!

Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde pēc 5 minūtēm 106.auditorijā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ingrīdai Circenei.

I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde pēc 5 minūtēm komisijas telpā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ventam Armandam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde tūlīt komisijas telpā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vitālijam Orlovam.

V.Orlovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Es gribu izteikt pateicību visiem Saeimas deputātiem futbolistiem, kuri pagājušajā piektdienā aizstāvēja Saeimas godu un uzvarēja Lietuvas parlamentāriešus. Paldies jums visiem!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Gundars Daudze, Juris Dobelis, Oskars Kastēns, Jānis Klaužs, Leopolds Ozoliņš, Artis Pabriks, Karina Pētersone, Inese Šlesere un Dzintars Zaķis.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre

Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Turpinām 4.marta sēdi.

Turpinām debates par 25. - Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu.

Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.

N.Kabanovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie klātesošie! Vispirms man ir divas labas ziņas. Pirmā ziņa - etnopolitiska un demogrāfiska. Kā vēsta Centrālā statistikas pārvalde, latviešu īpatsvars mūsu valstī sasniedzis rekordlielu robežu - 59,3 procenti. Līdz ar to es jūs apsveicu!

Otrā informācija ir šāda: angļu avīze „The Times” pateica, ka austrumeiropiešu imigrācija bagātina angļu kultūru.

Šīs divas ziņas, man liekas, ir saistītas, jo, protams, pamatnācijas īpatsvars palielinās, bet absolūtajos skaitļos tas kļūst vēl mazāks.

Parunāsim par ekonomiku. Šodien daži deputāti teica, ka 25 tūkstoši, 50 tūkstoši, 100 tūkstoši - tas nav nekas, tā ir kabatas nauda. Man liekas, ka ar šādiem paziņojumiem, kolēģi, jūs apzināti samazināt Saeimas prestižu. Jo, teiksim, radioklausītāji padomās: nu kas tie par deputātiem, kuriem 100 tūkstoši ir kabatas nauda? Un pēc tam mēs žēlosimies, ka Saeima ir institūcija, kurai cilvēki neuzticas! Protams, ka gan man, gan jums 100 tūkstoši, 25 tūkstoši ir liela nauda. Kā mēs varam redzēt nodokļu deklarācijās, pārsvarā deputāti slīkst parādos. Katram, gandrīz katram no mums ir parādi. Starp citu, arī nekustamo īpašumu darījumu dēļ.

Tagad parunāsim par ekonomiku. Šadurska kungs šeit teica, ka cilvēki, braucot uz Latviju, reģistrēs tikai savu mašīnu kā firmas pamatkapitālu un līdz ar to nekādu ieguvumu ekonomikai nebūs. Es tam nekādi nevaru piekrist, jo, teiksim, 25 tūkstošus latu vērta mašīna ir diezgan normāls vāģis un, lai to apkalpotu, cilvēks katru mēnesi tērē vairākus simtus, varbūt pat tūkstošus latu, teiksim, motoreļļai, benzīnam, remontam, profilaksei un tā tālāk. Līdz ar to viņš nodarbina cilvēkus autoservisā, viņš maksā nodokļus Latvijas ceļu fondā un tā tālāk. Starp maniem paziņām ir cilvēki, kuri strādā, teiksim, tādā dikti jeb izteikti latviskā autoservisā. Tur varbūt simts procenti strādājošo ir latvieši, un viņi ir ļoti pateicīgi Krievijas pilsoņiem, kuri brauc uz Latviju uz sacensībām, uz ralliju, un remontē savus spēkratus te, Latvijā, Pārdaugavā, un varbūt ienes pusi vai vairāk par pusi ienākumu šim autoservisam. Līdz ar to es domāju, ka Austrumu kaimiņu jaunu mašīnu braukšana uz Latviju būtu apsveicama.

Šadurska kungs teica arī to, ka uz Latviju brauc arī viņu sievas un iebraucēji palielina spriedzi darba tirgū. Es šādu pozīciju nevaru atbalstīt, jo man liekas, ka cilvēkam, kuram Latvijā pieder namīpašums 100 tūkstošu vai vairāk latu vērtībā, arī ar sievas, teiksim, uzturēšanu viss ir kārtībā. Un man liekas, ka drīzāk viņa, teiksim, laulātā, kad iet uz solāriju, uz skaistumkopšanas salonu, līdz ar to nodarbina arī Latvijas frizierus, masierus un tā tālāk.

Kas ir 100 tūkstoši latu vērts nams Rīgā? Šodien es klausījos „Niro Fonda” ekspertu runas radio, un tika teikts, ka Rīgā pašlaik viena kvadrātmetra cena ir 700 latu. Tā ir cena, par kuru īpašumu piedāvā, bet to pērk par 500-600 latiem. Namīpašums 100 tūkstošu latu vērtībā - tas būs 200-300 kvadrātmetru. Tas būs grezns dzīvoklis vai savrupmāja. Lai savrupmāju apkalpotu, vajadzīgs sētnieks, vajadzīgs namu pārvaldnieks, dārznieks un tā tālāk. Un tāpēc būs nodarbināti arī Latvijas cilvēki, pamatnācijas pārstāvji.

Man šķiet, ka tas būs liels sinerģijas rezultāts. Teiksim, katrs jaunais Latvijas iedzīvotājs, kurš šeit nopērk īpašumu, var nodarbināt 3-5 pārstāvjus, nemaz nerunājot par firmām, tikai tāpēc, lai tie viņu vai viņa ģimeni apkalpotu.

Man liekas, ka mēs tagad varam mierīgi atbalstīt šo Tautsaimniecības komisijas priekšlikumu...

Sēdes vadītāja. Kabanova kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.

N.Kabanovs. ... un ar to siltināt Latvijas ekonomiku.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ventam Armandam Krauklim.

 

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Diemžēl šodienas debates atkal vai nu apzināti, vai, es ceru, neapzināti, tomēr pārvērš par sabiedrības maldināšanu tie, kuri stāsta par jaunu kolonizāciju, par atvērtajām durvīm, par nepietiekamajiem līmeņiem. Pašreiz spēkā esošie likumdošanas akti jau vairākus gadus ir atvēruši durvis mazajiem uzņēmējiem un viņu ģimenēm no trešajām valstīm... Tātad, samaksājot 2 tūkstošus latu (uzsveru - 2 tūkstošus latu!) šis uzņēmējs šeit ierodas, nodibina savu kompāniju, kļūst par valdes locekli, var uzaicināt savus ģimenes locekļus, un ir tikai tāds strikts nosacījums, ka viņam vismaz 6 mēneši gadā ir jādzīvo Latvijā. Jāteic, ka šo iespēju, protams, var izmantot arī tie slavenie bandīti, ko te pieminēja Ābiķa kungs. Tā tiešām nav liela summa. Un pat ar šo nelielo summu - 2 tūkstoši latu - šādu iespēju gadā izmanto vidēji 500 cilvēku. Tātad tās rindas ar tiem čemodāniem pie robežas - tās ir tikai to galvās, kuri cenšas priekšvēlēšanu laikā kaut kādā veidā pierādīt savu ārkārtīgo pareizumu pretēji tiem, kuri cenšas tajā ekonomikas ēkā papildus ieviest ne jau brīnumlīdzekli, bet vienu normālu instrumentu, kas nestu Latvijai un Latvijas iedzīvotājiem labumu.

Tautsaimniecības komisija uzskatīja, ka mūsu valsts politikai nevajadzētu būt tādai, ka mēs gribētu tikai un vienīgi tādus investorus, kuri spēj samaksāt 2 tūkstošus latu, grib paši šeit dzīvot un paši šeit strādāt. Mēs uzskatījām, ka jāvēršas pie tiem, kuriem ir brīvi naudas līdzekļi, kuri negrib šeit dzīvot, bet ir gatavi investēt, izveidot šeit darba vietas, reizi gadā atbraukt, pieskatīt, jā, arī izmantot iespēju pabraukāt pa Eiropas Savienības valstīm.

Ja šādu cilvēku skaits būs tikpat liels kā to cilvēku skaits, kuri pašreizējo iespēju izmantos, tad kopā tomēr būs divarpus tūkstošu darba vietu, būs 5 miljonu latu papildu ieņēmumi nodokļos. Tie, kas saka, ka tas Latvijai tagad nav vajadzīgs, ka šādi sīkumi neko labu nedos, es domāju, atkal maldina sabiedrību, turklāt situācijā, kad katru dienu, katru dienu Latvijā bez darba paliek vairāk nekā 300 cilvēku, katru dienu. Šie divarpus tūkstoši jaunu darba vietu ir ļoti būtiski. Arī šie pieci miljoni papildu nodokļu ir būtiski, īpaši ja ņemam vērā tos uzdevumus, kas nākamgad budžetā stāvēs priekšā. Bet pats galvenais, kā jau es teicu, - īstenībā nekādas jaunas, papildu migrācijas uz Latviju šīs normas dēļ nebūs. Tie, kas grib atbraukt, var atbraukt par desmitreiz mazāku naudu.

Par kontroli. VID teica, ka viņiem nav nekādu problēmu un viņi apņemas izkontrolēt, vai katru gadu nodokļi ir nomaksāti. Tātad šī uzturēšanās atļauja katru gadu ir jāpagarina. Ja cilvēks kādu no šiem nosacījumiem neizpildīs, viņam šī atļauja netiks pagarināta. To viņi dara tagad, un to viņi spēs izdarīt arī turpmāk.

Savukārt par nodokļiem. Jā, te domāti šīs kompānijas kopējie nomaksātie nodokļi gadā, un, starp citu, tas komats - ja jūs rūpīgi apskatīsieties, tad redzēsiet - gala tabulā jau ir izlabots. Tādēļ aicinu nenodarboties šodien ar savu spalvu spodrināšanu, bet pragmatiski atbalstīt loģiskus, ekonomiskus priekšlikumus.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei, otro reizi.

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Izlasiet tā pragmatiski šo priekšlikumu. Un arī jūs, Kraukļa kungs. Un arī Dalbiņa kungs, ja viņš ir zālē.

Pēc manas uzstāšanās pie manis pienāca klāt kolēģis Eniņa kungs un teica: „Tu esi juriste, pasaki man, lūdzu, kas tad ir tie - nodarbināto kategorijas?” Un tagad, lūdzu, paskatieties, palasiet 40.lapaspusi saistībā ar 41., kur uzskaitīti to piecu kategoriju cilvēki, kuri vismaz ir jānodarbina, un proti: no kuriem ne mazāk kā puse ir Latvijas pilsoņi, skaidrs... Latvijas nepilsoņi... nu, arī skaidrs. Tālāk - Savienības pilsoņi. Kraukļa kungs, vai tie ir NVS pilsoņi, vai tie ir Eiropas Savienības pilsoņi, varbūt tie ir „Pilsoniskās Savienības” pilsoņi? (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Noteikti!”) (Aplausi.) Man nav skaidrs, ko likumprojekta autori ir domājuši ar šiem Savienības pilsoņiem. Kā mēs varam balsot par tik nopietnu likumprojektu, ja jūs nesaliekat pieturzīmes un izlaižat vārdus?! Es domāju, ka tik nekvalitatīvu darbu mēs nevaram atbalstīt.

Un otrkārt. Jūs, Kraukļa kungs, tikko teicāt, ka ar kontroles mehānismu viss būs kārtībā. Pēc tam jūs sakāt, ka tik daudz to gribētāju nemaz nav, bet tad atkal jūs sakāt, ka tomēr būs divarpus tūkstošu darba vietu un 5 miljoni nodokļu. Kur jums tādi aprēķini? No kurienes? Es tiešām nesaprotu.

Kādreiz krievu valodā teica - latviešu valodā es nezinu, nav tāda teiciena -, ka spriež pēc „trīs „p”” principa: „Paļec, pol, potolok.” Tātad - pirksts, grīda un griesti.

Es tiešām gribētu zināt... Pasakiet: no kurienes jūs šādus skaitļus ņēmāt, un kas tie ir par Savienības pilsoņiem?

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Visvaldim Lācim, otro reizi.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā sēdes vadītāja un kolēģi! Par šo jautājumu, par nepieciešamajiem kapitālieguldījumiem jeb, kā tagad mēdz teikt, investīcijām, kas, protams, ir ļoti svarīgi, manas zināšanas bija par mazām, un es vakar konsultējos (nepaspēju iepriekšējās runās to pieminēt) ar ļoti zinošu cilvēku - Zemnieku savienības biedru Aleksandru Kiršteinu, kurš bija gan Augstākās padomes deputāts, gan pēc tam Saeimas deputāts. Lūk, ko atgādina Aleksandrs Kiršteins un kas ir ļoti svarīgi arī šā likuma ierosinātājiem. Augstākā padome jau toreiz debatēs pieņēma, ka Latvijā varēs dabūt uzturēšanās atļauju - kā es teicu, pēc visos Tautas frontes saietos un kongresos ļoti skaidri izteiktās kategoriskās nevēlēšanās dot uzturēšanās atļauju migrantiem - tie, kas iegulda 1 miljonu dolāru (toreiz runāja par dolāriem, jo mums vēl bija, kā atceramies, lai tikai kāds neapvainojas, „repšuki”, un tā tālāk). Tā.

5.Saeima - atgādināsim, te jau ir vēl daži 5.Saeimas deputāti, Aleksandrs Kiršteins arī bija - pieņēma atkārtoti šo nosacījumu un iestrādāja likumprojektā. Tas notika Saeimā, mūsu valsts pastāvēšanas laikā, un runa bija par 1 miljonu dolāru. Mūsu ekonomiskā situācija toreiz bija, protams, ļoti slikta, un tagad tā arī ir slikta. Un diemžēl apmēram pēc pieciem sešiem gadiem šis likumprojekts pazuda, respektīvi, nozuda un vairs netiek ievērots. Vajadzētu atcerēties, pameklēt. Un šeit jau mēs redzam, cik augstus griestus minimālajiem kapitālieguldījumiem pacēla 5.Saeima.

Kā citas zemes aizsargā savus īpašumus? Tas attiecas uz Kabanova kungu, kas runā par mājām, kuras pārdos. Monako jūs nemaz nevarat nodarboties... uzreiz nodarboties ar uzņēmējdarbību. Bet, lai jūs tiktu šajā valstī iekšā, šajā minivalstī, bet ar augstu dzīves standartu...

Sēdes vadītāja. Lāča kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.

V.Lācis. ... 1 miljons latu jums jāiegulda, jānopērk Komo ezera... tūlīt beigšu, sēdes vadītāja... Itālijas Alpos - 5 miljoni latu... Man zvana lietpratēji, tostarp, atļaujos paziņot, mašīninženieris, inženieris mašīnrūpnieks, projektētājs ar lielu stāžu... viņš aprēķinājis, ka mazam mašīnrūpniecības uzņēmumam, ja to grib atvērt kaut kur laukos, mazpilsētā, Latvijā kā minimums vajadzīgi 250 tūkstoši latu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajam vārds deputātam Andrim Bērziņam - LPP/LC.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Godājamie kolēģi! Tas, par ko mums tūlīt būs jābalso, ir 25.priekšlikums, kurā ir runa par 25 tūkstošu latu ieguldīšanu uzņēmuma pamatkapitālā un vairākiem citiem nosacījumiem.

Godājamie kolēģi! Es aicinu visus tomēr runāt par šo konkrēto priekšlikumu un par lietu, nevis uzkarsēt nacionālo histēriju, kas, manuprāt, ir ļoti saprotami, jo tuvojas priekšvēlēšanu kampaņas laiks un vajadzētu mēģināt kaut kā piesaistīt vēlētājus.

Godājamie kolēģi! Es domāju, nav pamatoti apgalvojumi, ka visiem tiem, kuri atbalsta šo priekšlikumu, var pārmest nacionālā patriotisma trūkumu. Es domāju, ka mēs visi, šeit zālē sēdošie, esam savas valsts patrioti un mums katram ir sava nacionālā patriotisma izpratne, kas, manuprāt, paldies Dievam, vairākumam ir tālu no nacionālās histērijas un, galvenais, no visa noliegšanas.

Jo tas, ko mēs šeit dzirdam no visiem tiem, kuri runā „pret”, varbūt izņemot Ilmu Čepāni... viņi visi ir „pret” kaut ko, bet nepiedāvā neko.

Godājamie kolēģi! Konkrētais priekšlikums ir par to, ka cilvēkam, kurš ieguldījis 25 tūkstošus latu uzņēmuma pamatkapitālā - turklāt tas nenozīmē, ka viņš var ieguldīt pamatkapitālā un tad piecus gadus kaut kur dzīvot, nelikdamies ne zinis par šo uzņēmumu -, ir uzdevums un motivācija sekot šim uzņēmumam, sekot, kā tas strādā, sekot, vai tajā ir nodarbināti patiešām pieci cilvēki. Viņam ir pienākums rūpēties par to, lai uzņēmums gada laikā iemaksā vismaz 10 tūkstošus latu Latvijas valsts budžetā. Jo viņam šī atļauja katru gadu ir jāpagarina no jauna.

Otrs. Manuprāt, virkne runātāju apzināti nerunā par to, ka Latvijā nav mainīta tā kārtība un neviens arī netaisās mainīt to kārtību, kādā cilvēkiem izsniedz termiņuzturēšanās atļaujas. Tātad, ja cilvēkam ir kādas problēmas ar tiesībaizsardzības institūcijām vai saistībā ar kādiem pārkāpumiem vai... viņa darbība ir pretrunā ar tiem likumiem, kādi valda Latvijā un Eiropas Savienībā, tad viņš gluži vienkārši šo termiņuzturēšanās atļauju nesaņems neatkarīgi no tā, vai būs ieguldījis 25 tūkstošus uzņēmuma pamatkapitālā vai nebūs ieguldījis.

Godājamie kolēģi, es aicinu jūs šajā konkrētajā gadījumā tomēr ieklausīties Venta Armanda Kraukļa teiktajā par tām darba vietām, kas radīsies, un par tām papildu naudas summām, kas ienāks Latvijas valsts budžetā, un atbalstīt 25.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Pēterim Tabūnam, otro reizi.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Bērziņa kungs! Protams, katram ir sava izpratne par savas valsts patriotismu. Man šķiet, ka jūs to jau sen esat aizmirsis, jo jūs vēl šodien lielāties ar to, ko izdarījāt, atstājot valstī ap 100 tūkstošiem armijas virsnieku, armijnieku. Un jūs vēl šobaltdien lielāties, ka izdarījāt pareizi, nodrošinot viņiem šeit skaistas, burvīgas vecumdienas.

Sēdes vadītāja. Tabūna kungs, runājiet, lūdzu, par priekšlikumu!

P.Tabūns. Lūk, tas ir vistiešākajā sakarā ar priekšlikumu. Tāpat kā Kraukļa kungs, jūs neesat vairs labojams. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Par priekšlikumu varbūt var runāt!”) Jums prātā pavisam kas cits. Tāpat kā jūsu partijas tēvam privatizācija ir bijusi... Viņš jau noprivatizēja visu, gandrīz visu pārtikas rūpniecību un daļu no tās pārdeva Krievijai. Un viņi tagad pelna miljonu miljonus. Tā ka ko jūs te runājat par šīm lietām!

Ja runājam nopietni, man kā Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētājam ir atsūtījuši vēstuli ķīnieši, kuri piedāvā miljonus. Viņi grib iegūt pilsonību, bet droši vien piekristu saņemt uzturēšanās atļauju. Bet jūs, redziet, prasāt 25 tūkstošus. Ja ķīnietis atbrauks, viņš maksās tikai šos 25 tūkstošus, nevis miljonu, kuru viņš ir gatavs šeit ieguldīt, lai tikai šeit nonāktu.

Sēdes vadītāja. Tabūna kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies. Paldies.

Debates turpinām.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas, otro reizi.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamie kolēģi! Godājamais Prezidij! Taupot jūsu laiku, es nebiju plānojis otro reizi runāt, bet vienkārši es nevaru neatbildēt uz Pētera Tabūna izaicinošajiem izteikumiem par to, ka es esmu... ka es šodien lieloties par kaut kādiem 120 tūkstošiem. Tabūna kungs, es gribu teikt tā - es esmu pirmo sasaukumu Saeimā. Pirmo reizi. Šis ir mans pirmais deputāta posms. 5.Saeima, kura ratificēja krievu... ja jūs domājat krievu armijas izvešanas līgumu, bija tieši tā, kurā jūs bijāt iekšā un kura nobalsoja par armijas izvešanu. Bez tam, Tabūna kungs, es esmu jau pietiekoši vecs cilvēks, kas atceras pietiekoši daudzas lietas. Es ļoti labi atceros jūsu kvēlās runas Komjaunatnes krastmalā tad, kad gāja lielās demonstrācijas. Un es atceros, ka mēs savulaik pat skolā jūs saucām par Komjaunatnes krastmalas lakstīgalu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Komisijas vārdā nav nekas piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. - Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 26, atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.

A.Latkovskis. 26. - deputāta Jakova Plinera priekšlikums. Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Latkovskis. Tas ir 27.priekšlikums. Iesniegusi Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Komisija priekšlikumu atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Ainaram Latkovskim.

A.Latkovskis (frakcija „Jaunais laiks”).

Kolēģi! Šis gan, manā skatījumā, būtiski atšķiras no iepriekšējā priekšlikuma, kuru Saeima savā sēdē atbalstīja. Kāpēc? Es pateikšu. Mums visiem ir ļoti labā atmiņā šis nekustamā īpašuma burbulis, kurš kalpoja par vienu no pamatiem tam, kāpēc Latvijā pašlaik ir krīze, cilvēkiem nav darba, ir ģimenes, kas nav spējīgas nomaksāt savus hipotekāros kredītus. Pašlaik cenas ir kritušās, bet, manā un daudzu ekspertu skatījumā, tās nav kritušās būtiski. Šajos apstākļos jaunās ģimenes joprojām nespēj par šādu samaksu, kādu pieprasa mākleri, iegādāties sev mājokli - vai tas būtu dzīvoklis, vai tā būtu privātmāja. Ja tiešām cilvēki ārpus Eiropas Savienības, kuriem ir nauda, nolems izmantot vienu no šīm iespējām, ko tagad piedāvās Imigrācijas likums, un iegādāsies nekustamo īpašumu Rīgā vai Rīgas reģionā par 100 tūkstošiem latu, ārpus Rīgas reģiona - par 50 tūkstošiem latu, situācija var izvērsties tāda, ka šīs cenas ne tikai neturpinās kristies līdz tam līmenim, kāds būtu nepieciešams, lai jaunās ģimenes Latvijā varētu iegādāties sev mājokli, bet īstenībā varētu pat pieaugt. Tātad šis, pēc mana uzskata, ir ļoti bīstams priekšlikums, un es esmu runājis arī ar pārējiem deputātiem, kas domā tāpat, ka šis varētu būt priekšlikums, kurš tiešām mums ir jānoraida, ja mēs gribam, lai likumprojekts „Grozījumi Imigrācijas likumā” kopumā tiktu šodien pieņemts.

Es aicinu to noraidīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Pilnībā pievienojos Ainara Latkovska pirmajiem minētajiem argumentiem par nekustamā īpašuma burbuli. Taču es gribu minēt vairākas nianses tieši nekustamā īpašuma cenu sakarā saistībā ar latviešu aizceļošanu no Latvijas. Mans ļoti cienījamais kolēģis Jānis Lagzdiņš šobrīd neklausās, bet es ceru, ka viņš ieklausīsies. Viņš minēja, ka mums jāpanāk tas, lai latvieši atgriežas. Es pilnībā viņam piekrītu. Un tā domā absolūtais Latvijas tautas vairākums. Taču tieši nekustamā īpašuma burbuļa laikā ļoti daudzi latvieši izbrauca, iegūstot īpašumus dažādās Eiropas valstīs - Portugālē, Turcijā, Bulgārijā, arī tajās pašās Kanāriju salās. Daudzviet nekustamā īpašuma cenas bija zemākas nekā Latvijā. Arī tas bija viens no iemesliem, kāpēc latvieši izbrauca. Un viņi šobrīd tur dzīvo. Un viņi gaida, kad šeit būs labāki laiki. Taču šeit labākus laikus šis priekšlikums nesola, jo šajā gadījumā tiešām mēs visi, latvieši, šeit būsim īrnieki iebraucējiem no trešajām valstīm. Vai tiešām jūs ar šo priekšlikumu aicināt mūs kļūt par vergiem savā zemē? Par īrniekiem savā valstī?

Tas, runājot par nekustamā īpašuma straujo cenu kāpumu, jo šis tirgus tādā veidā tika mākslīgi attīstīts.

Otrs, ko es gribu noteikti minēt, ir globālais aspekts. Protams, mēs nevaram ignorēt šo lielo tautu staigāšanu, kas notiek pasaulē. Mēs nevaram ignorēt to, ka Ķīna pamazām izspiež krievus no Tālajiem Austrumiem un ka krievi pamazām bēg prom no savas tēvzemes un pieplūdina Eiropu. Tas ir fakts. Krieviem ir ļoti daudzi īpašumi Eiropā, Kiprā, Somijā, Spānijā. Varētu uzskaitīt ļoti daudzas valstis. Vai tiešām mēs gribam savu valsti radīt par patvēruma meklētāju valsti (No zāles: „Piepulcēt Spānijai!”) personām, kuru valoda praktiski apēd, asimilē mūsu dzimto valodu mūsu zemē?

Es runāju ne tikai par Krievijas Federācijas pilsoņiem, es runāju par visu šo NVS bloku kopumā. Šis priekšlikums ir bīstams arī tāpēc, ka principā tas nav akceptēts valdībā, un es uzskatu, ka tā ir vēršanās arī pret valdības politiku kopumā, jo šo priekšlikumu atbalsta valdībā esošā Tautas partija un opozīcijā esošās PCTVL, „Saskaņas Centrs”, Latvijas Pirmā partija/„Latvijas Ceļš”. Vai tiešām šeit iezīmējas 10.Saeimas jaunā koalīcija? Es negribu tam ticēt, es ticu, ka Tautas partijā tomēr ir cilvēki, kas saglabājuši veselo saprātu un šādu neprātīgu priekšlikumu neatbalstīs.

Un visbeidzot papildināšu to, ko jau sākumā teica mans cienījamais kolēģis Ābiķa kungs un ko minēja arī vairāki citi deputāti. Par noziedzīgā ceļā iegūtās naudas atmazgāšanu. Jāsaka, ka visbiežāk, protams, tieši nekustamie īpašumi ir tā vieta, kur tiek ieguldīti noziedzīgā ceļā iegūtie līdzekļi. Tā ir narkotiku nauda, tā ir nelegālo ieroču nauda, tā ir cilvēku tirdzniecības nauda. Te minēja, ka Latvija šobrīd netīrās naudas atmazgāšanā ir pirmajā sešdesmitniekā pasaulē. Žēl, ka nav precīzu ciparu, kurā vietā mēs esam, bet ar šo priekšlikumu mēs droši varēsim iekļūt pirmajā desmitniekā.

Tā ka es lūdzu Tautsaimniecības komisiju: atsauciet šo priekšlikumu, jo balsojumā jums vairākuma nebūs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates. Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Iepriekšējā priekšlikumā vēl it kā varēja runāt par kaut kādu ietekmi uz ekonomiku, turpretim šajā priekšlikumā par nekustamo īpašumu... Kas reāli mainās, ja nekustamajam īpašumam mainās saimnieks un to nopērk kāds ārzemnieks? (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Nauda ienāk Latvijā!”) Par šo nekustamo īpašumu tāpat tiek maksāts nekustamā īpašuma nodoklis, un no valsts budžeta viedokļa ir pilnīgi vienalga, kas to maksā. Protams, ja ārzemnieks, nopircis šo īpašumu, to attīsta, pieaug īpašuma kadastrālā vērtība un pieaug nodokļi. Taču nelolosim naivas ilūzijas! Tiem, kas šeit pērk īpašumu, lai iegūtu termiņuzturēšanās atļaujas, nav nolūka šeit investēt papildu līdzekļus īpašuma attīstīšanā. Tā ir tikai biļete uz Šengenas zonas valstīm. Šo priekšlikumu ļoti dedzīgi atbalsta Maskavai paklausīgās partijas. Nu jā, protams, Šlesera kungs, kad viesojās Maskavā, intervijā sacīja: brauciet uz Latviju, pērciet lētus dzīvokļus. Tā ka tas viss ietilpst tajā pašā konceptā. Taču, godātie kolēģi, ne jau tikai Krievijas naudas maisi pirks īpašumu Latvijā, lai nonāktu Rietumos. Tikpat labi šos īpašumus varēs pirkt arī par Tuvo Austrumu zemju teroristisko organizāciju līdzekļiem. Un patiesībā, ja mēs skatāmies, teiksim, labi zināmas personas - Aimana Muhameda az Zavahiri nolūkus, tad - kāda starpība, kur Al Qaeda naudu ieguldīt: 25 tūkstošus - kādā uzņēmumā, kur tomēr ir kādas papildu saistības, vai četrreiz lielāku summu - 100 tūkstošus - nekustamajā īpašumā, kur nav vairs nekādu saistību? Un ieroču naudas miljoniem šī starpība ir nieks! Bet, godātie kolēģi, kā cietīs mūsu valsts prestižs, ja pēc tam Latvijas valstij būs jāatbild par šīm lietām, par netīrās naudas atmazgāšanu caur Latviju, par atbalstu terorismam? Un cik lielas pūles, cik lielus izdevumus mums prasīs šo personu izķeršana Rietumos un nogādāšana atpakaļ?

Redziet, Kraukļa kungs, var jau ņirgāties par visu, bet, ja jūs ņirdzat, piedodiet, par jebkuru jūsu priekšlikuma kritiku, tad man gribas pajautāt, Kraukļa kungs, kā jums ir ar to saprašanu šā priekšlikuma sakarā. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Tas nu gan nebija vairs korekti!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Annai Seilei.

A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Lielais nekustamā īpašuma burbulis ir plīsis, un bizness ir ierūsējis. Un tāpēc tagad vajag svaigus uzpircējus vai pārpircējus, lai iegādātos nekustamos īpašumus Latvijā.

Otrs variants, kāpēc Imigrācijas likumā parādās grozījumi, varbūt ir tas, ka potenciālie Krievijas investori gribēja nopirkt Skrundas militāro pilsētiņu. Nosolīja nekustamo īpašumu par ļoti lielu naudu, bet neizpērk. Kāpēc? Varbūt tieši tāpēc, lai sataupītu šo pašu naudiņu īpašumu izpirkšanai Rīgas pilsētā, jo Rīga - tā tomēr ir Latvijas galvaspilsēta. Vai mēs to pieļausim?

Balsosim „pret”!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.

N.Kabanovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie klātesošie! Diemžēl kolēģis Rasnačs maldina deputātus, maldina sabiedrību, teikdams, ka 100 tūkstošu latu slieksnis it kā samazina iespēju jaunajām ģimenēm iegādāties dzīvokli Rīgā. Es jums tagad nolasīšu šodienas visaktuālākās cenas Rīgas dzīvokļu tirgū. Proti, Brīvības bulvāris, 2 istabas, specprojekts, 40 tūkstoši latu; Merķeļa iela, 2 istabas, 50 tūkstoši; Valdemāra iela, 3 istabas, 42 tūkstoši; Dzirnavu iela, divistabu dzīvoklis, 36 tūkstoši.

Kā jūs redzat, pašā Rīgas vēsturiskajā centrā nav neviena namīpašuma, kuru tagad var pārdot par 100 tūkstošiem. Tā ir fantastiska cena! Jūs paši zināt, ka nekustamo īpašumu tirgus tagad ir iesaldēts. Man liekas, ka šis 100 tūkstošu slieksnis ir pārāk augsts. Mēs ar to nevaram neko nodarīt pāri jaunajām ģimenēm. Tagad budžeta dzīvokli var nopirkt par 30 tūkstošiem latu.

Protams, maldīgs ir arī priekšstats, ka Latvijā iegulda līdzekļus tikai noziedznieki un teroristi. Līdz ar to, cienījamie kolēģi, jūs paši raksturojat Latviju kā valsti, kura ir pievilcīga tādiem neliešiem un teroristiem. It kā normāli cilvēki uz šejieni nebrauktu!

Man liekas, ka tas viss ir blefs. Uz Latviju, protams, brauc cilvēki, kuriem ir zināms sentiments pret Jūrmalu un pret, teiksim, Vecrīgu, brauc arī darījumu cilvēki, kuriem ir izdevīgi šeit attīstīt savu biznesu. Un, man liekas, brauc arī negodīgi cilvēki. Un ar šiem negodīgajiem cilvēkiem varēs cīnīties cienījamais Tabūna kungs, kad viņš aizies pensijā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Kolēģi! Ar iepriekšējo balsojumu, protams, tās bažas, ko es izteicu, ir apstiprinājušās. Diemžēl tāda Saeima mēs esam. Diemžēl! Man par to kauns.

Ieguvumi, glābiņš - teica Kraukļa kungs apmēram tādā vīzē. Bet jūsu paša, Kraukļa kungs, partijas biedrs Lagzdiņa kungs skaidri un gaiši, un pareizi pateica: „Nekāda ekonomikas sildīšana tur neiznāks!” Un tagad viņš māj ar galvu un saka: „Nebūs!” Nu, lūk!

Un tagad par Kabanova kungu, kurš tādā paļaunā priekā teica, ka ir pozitīva ziņa: latviešu nu Latvijā esot 59 procenti. Muļķības! Pašlaik Latvijā droši vien latviešu atkal ir zem 50 procentiem, jo jāatskaita kādi 200 vai varbūt pat vairāk tūkstošu, kuri ir aizbraukuši un diez vai atgriezīsies, lai gan mēs dikti ceram uz katru, lai tas atgrieztos. Lūk, tāda ir patiesība! Un to mēs šodien ignorējam.

Par Bērziņa kungu. Redzat, ir sena patiesība, ko pasaule apstiprinājusi tūkstošiem reižu: kad trūkst argumentu, tad ir meli. Tad jāmelo, jāblefo! Un tā arī Bērziņa kungs, nespēdams atspēkot manus argumentus, saka, ka Tabūnam nav taisnība. Neesot taisnība tas, ko Tabūns saka par notiekošo Latvijā, tāpēc ka Tabūnam esot plakanā pēda. Lai gan man plakanās pēdas nav. (No zāles: „Parādi! Parādi!”) Un paldies Dievam! Jūs sakāt, ka jums ir taisnība. Jūs zināt, ko runājat. Jūs esat vecs cilvēks.

Sēdes vadītāja. Tabūna kungs, lūdzu, runājiet par priekšlikumu!

P.Tabūns. Paldies Dievam, es neesmu tik vecs!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ventam Armandam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Īstenībā uz šiem priekšlikumiem, ko ir izstrādājusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, būtu jāskatās kompleksi. Katrs no tiem kādā ekonomikas sektorā un pēc tam arī budžetā un tautsaimniecībā dod taustāmu labumu. Mūsu valsts ekonomikas krīzes dziļums lielā mērā tiešām ir saistīts tieši ar nekustamā īpašuma sektoru. Un tas, ka tur ilgstoši valda stagnācija, nāk par ļaunu visiem - jaunajām ģimenēm, mūsu valstij un mums visiem kopā. Un, protams, tas atkal nebūs brīnumlīdzeklis. Ekonomikā brīnumlīdzekļu gluži vienkārši nemēdz būt. Bet tas ir instruments, kā nedaudz izkustināt šo nekustamā īpašuma tirgu, iegūt papildu ieņēmumus budžetā, pēc dažādām aplēsēm, no pieciem līdz 10 miljoniem latu (tas ir minimums). Protams, tas arī palīdzētu ģimenēm, kas izaugsmes gados iegādājās īpašumus, kuru tābrīža cena bija tiešām neadekvāti augsta, un kas tagad nespēj nomaksāt kredītus un labprāt no šiem īpašumiem atbrīvotos, bet tirgū pēc tiem pašlaik nav pieprasījuma. Tas palīdzētu arī šīm ģimenēm.

Tādēļ es aicinu, kolēģi, netaisīt šeit lētu politikānismu. Atbalstīsim loģisku, ekonomiski pamatotu priekšlikumu, kāds tas arī ir!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Vakar Pilsonības likuma izpildes komisijā bija ieradušies divi cilvēki, kas daudz darījuši, lai izpētītu pašreizējo etnisko un valodas situāciju Latvijā kopumā, proti, Latviešu valodas aģentūras vadītājs Jānis Valdmanis un jaunā zinātniece Kristīne Motivāne. Viņa mums, deputātiem, parādīja un uz manu lūgumu arī man uzdāvāja nupat iznākušu ļoti vajadzīgu grāmatu. Apsveicama grāmata, kas visiem būtu jāizlasa. Un kādi ir šīs grāmatas pētījumu rezultāti? Tie ir ilggadēji pētījumi, ko veikusi šī jaunā zinātniece. Paldies viņai. Vēlreiz ar prieku uzsveru viņas vārdu un uzvārdu, lai jūs zinātu, - Kristīne Motivāne. Lūk! Neatkarīgi no tā, vai mēs runājam par diviem vai 25 tūkstošiem latu, vai par 100 tūkstošiem latu... Viņa ir pētījusi migrāciju, intervējusi cilvēkus, kas šeit ierodas. Viņas secinājumi - milzīgs vairums migrantu Latvijā ir ieradušies, mēs taču to zinām, no Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas un Moldovas. No Rietumiem ļoti maz. Arī no citām zemēm ļoti maz. Un viņa ir intervējusi šos cilvēkus no četrām galvenajām iebraucēju zemēm. Un, lūk, ko viņa, nosaucot vārdus un uzvārdus, mums pasaka. Un te nu vienalga... Bērziņa kungs, es nevēršos pret jums... vienalga, vai tie ir divi, 25 vai 100 tūkstoši latu... Viņa ir intervējusi cilvēkus, jautājusi, vai viņiem ir kādas problēmas ar valodu Latvijā, jo grāmata saucas „Migrācijas ietekme uz valodas vidi Latvijā”, tas ir pētījums. Un, lūk, viens šāds atbild (un ne tikai viens šāds cilvēks, bet vairāki tā atbild) - nē, viņam nekādas problēmas ar valodu Latvijā neesot, viņš nesaskatot nekādas problēmas ar valodas vidi, kāda šeit izveidojusies, jo viņš runājot tikai krieviski un viņam latviski nemaz neesot jārunā! Bet mēs te runājam joprojām par latiem... Labi, ka par santīmiem nesākam runāt! Galu galā tas jau ir tas vecais, tūkstošiem gadu vecais jautājums jebkuras nācijas vēsturē. Mēs runājam vai nu par miesu, vai par dvēseli. Tie, kuri runā par naudu, neapvainoju jūs, ir tuvāki uzskatam, ka miesa ir tas galvenais... Mēs, tie, kuri šodien aizstāvam savu valodu, tomēr vairāk domājam par tautas dvēseli.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim, otro reizi.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Tikko no tribīnes, aizstāvot šo priekšlikumu, mēģināja runāt par taustāmu labumu, ko dodot šis priekšlikums. Man gan jāatzīstas, ka es nekādu taustāmu labumu no šā priekšlikuma neredzu, ja vien, protams, nav noticis kāds man nezināms neatļauts mantisks darījums no tā lobētāju puses.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Augsti godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Es nebiju domājis runāt arī par šo priekšlikumu, taču Visvalža Lāča komentārs par miesu un garu mani nedaudz rosināja uz pārdomām. Es gribu jums teikt, kolēģi, ka tikai veselā miesā ir vesels gars. Ja miesa ir slima, tad ar garu arī kaut kādas problēmas var rasties - un otrādi.

Godājamie kolēģi! Es gribu runāt par to, kāda tad ir šā priekšlikuma būtība. Šā priekšlikuma būtība ir šāda: tas konstatē esošo stāvokli. Pirmām kārtām to, ka nekustamā īpašuma burbulis ir uzsprādzis. Kurš ir vainīgs? Tas nav svarīgi. Svarīga ir situācija, ka nekustamā īpašuma burbulis ir uzsprādzis un nekustamā īpašuma tirgus stagnē. Ko tas nozīmē, ka šis tirgus stagnē? Tas nozīmē, runājot vienkāršiem vārdiem, to: jo ilgāk stagnē nekustamā īpašuma tirgus, jo vairāk būs cilvēku, kas katru dienu ņems aizdevumus, pirks biļetes un brauks projām no Latvijas. Šis priekšlikums pēc savas būtības ir par to, kā atdzīvināt nekustamā īpašuma tirgu. Ko tas nozīmē - atdzīvināt nekustamā īpašuma tirgu? Tas nozīmē, ka, tiklīdz sāksies aprite nekustamā īpašuma tirgū, pirmais, kas atdzīvosies, būs celtniecība. Tas nozīmē, ka, pirmkārt, radīsies jaunas darba vietas celtniecībā. Otrkārt, ka atdzīvosies celtniecības materiālu rūpniecība, radīsies arī tur darba vietas, pieaugs apgrozījums. Treškārt, tas nozīmē, ka visās šīs jomas apkalpojošās servisa nozarēs apgrozījums palielināsies: pieaugs traktortehnikas pakalpojumu, celtņu pakalpojumu, buldozeru pakalpojumu un daudzu dažādu citādu pakalpojumu pieprasījums... (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): „Buldozeru pakalpojums būs!”)

Godājamie kolēģi! Šis priekšlikums pēc savas būtības pavisam tuvā nākotnē ir vērsts uz to, lai rastos jaunas darba vietas. Un tad cilvēkiem, par kuriem mēs te tā žēli raudam, ka viņi nevar samaksāt savus kredītus, bet neko nedarām, lai viņi šos kredītus varētu atmaksāt, radīsies iespēja nopelnīt naudu un tiešām atmaksāt savus kredītus.

Godājamie kolēģi! Esiet pragmatiski un konsekventi un balsojiet „par” 27.priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Par buldozeriem nerunāšu... Mazliet tikai tāds kāzuss... Es līdz šim tiešām domāju un ticēju prognozei, ka Latvijā ar šādiem nosacījumiem iebrauks tikai daži... nu tā te tika runāts, ka tā nebūšot liela problēma, iebraukšot tikai daži, jo uz Latviju jau nestāvot rindā un uz šiem nekustamajiem īpašumiem rindā nestāvot... Taču Bērziņa kungs nupat iezīmēja tādu ļoti konkrētu ainu, ka mums buldozeru pakalpojumi tagad pieaugs, celtņi strādās, viss notiks, bezdarba problēmu atrisināsim. Tātad Bērziņa kungs tomēr prognozē, ka šī mūsu austrumkaimiņu plūsma būs ļoti, ļoti liela.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Komisijas vārdā nekas piebilstams nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 27. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 40, atturas - 1. Priekšlikums atbalstīts.

A.Latkovskis. 28.priekšlikums. Iesniedza Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Komisija priekšlikumu atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Jā, es patiešām esmu nikns, bet nu, kā vienmēr, savaldīšos, jo redzu, ka Saeima velk savas nožēlojamās dienas. Labi, ka rudenī tas beigsies, jo ar šādiem balsojumiem, turpinot šādu politiku, mēs novedīsim valsti, latviešu tautu galīgā iznīkšanā. To es jums esmu teicis desmitiem reižu. Un teikšu līdz sava mūža beigām, jo tā ir tīra patiesība, un, ja kāds to nesaprot vai saprot, bet savu personīgo vai partiju interešu dēļ sludina savādāk, tad tas ir ārprāts. Nožēlojami un tā tālāk.

Un Bērziņa kungs iezīmēja tik skaistu ainu ar šiem 25 tūkstošiem, kas tiks pareizināti ej nu sazin cik reižu, vai ne, mēs būsim laimīgu laimīgie, mums nevajadzēs risināt nekādas problēmas, mēs varēsim atteikties no Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas naudas un tā tālāk, un tā joprojām. Redzat, cik vienkārši, ko! Varbūt nevajadzēs mums, latviešiem, strādāt, ko? Tikai laidīsim iekšā, durvis vaļā, slūžas vaļā - un būsim laimīgi. Lūk, cik tālu esam savā domāšanā aizgājuši! Un sēžam parlamentā (No zāles: „Ej labāk uz krastmalu!”), pārstāvam latviešu tautu... Es jums pateikšu vienu sentenci, kas izskanēja arī filmā „Rūdolfa mantojums”, kur uzdod ļoti būtisku, trāpīgu jautājumu: vai latvietis šodien vēlas būt kas vairāk par svešas gribas izpildītāju? Vai grib? Pēc mūsu parlamenta vairākuma nostājas izskatās, ka ne. Un tas ir nožēlojami.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 28. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 27, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

A.Latkovskis. 29. - iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces priekšlikums. Komisija priekšlikumu daļēji atbalstījusi, iekļaujot to 31.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Latkovskis. 30. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī šo priekšlikumu komisija ir atbalstījusi un iekļāvusi 31.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Latkovskis. 31.priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Latkovskis. 32. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Komisija to atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. 33. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. 34.- Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. 35.- Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. 36. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. 37. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. 38. - iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Latkovskis. 39. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. 40. - iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. 41. - deputāta Jakova Plinera priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Latkovskis. 42. - iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. 43. - iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. 44. - „Saskaņas Centra” priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 44. - politisko organizāciju (partiju) apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 57, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Latkovskis. 45. - iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces priekšlikums. Nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Latkovskis. 46. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu atbalstīt. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti prasa balsojumu.

A.Latkovskis. Komisija atbalsta...

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 46. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 27, atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.

A.Latkovskis. 47. - iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Ievērojot to, ka priekšlikums par nekustamajiem īpašumiem tika pieņemts ar nelielu balsu pārsvaru, es tomēr aicinu paust savu attieksmi pret visu likumprojektu kopumā, tāpat kā pret šo priekšlikumu, jo runa ir par trešo lasījumu, par šā likuma spēkā stāšanos. Šis balsojums arī nākotnē parādīs mūsu bērniem un mazbērniem, kuri no mums ir bijuši tie, kas atbalstījuši šo ļoti kļūmīgo soli.

Tāpēc es aicinu visus, kas tomēr to neatbalsta, balsot „pret” kopumā. Un, ja arī mēs zaudēsim šajā balsojumā, mums vēl ir ļoti daudzas iespējas, kā novērst šā likumprojekta pieņemšanu. Es ierosinu izmantot Satversmē noteikto iespēju savākt 37 deputātu... 34 deputātu parakstus... savākt 34 deputātu parakstus un aicināt nodot šo likumprojektu tautas nobalsošanai.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Paldies.

Vai deputāti prasa balsojumu par 47.priekšlikumu? Pret 47.priekšlikumu deputāti neiebilst.

A.Latkovskis. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Imigrācijas likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 42, atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - pieprasījums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par veselības nozarei atvēlētā finansējuma izšķērdēšanu”. To iesnieguši deputāti Andris Bērziņš, Jānis Dukšinskis, Vitālijs Aizbalts, Andrejs Klementjevs, Igors Pimenovs, Sergejs Mirskis, Inta Feldmane, Dzintars Jaundžeikars, Artūrs Rubiks un Ainars Baštiks. Deputāti lūdz atzīt pieprasījumu par steidzamu. Saskaņā ar Kārtības rulli ir lūguši arī vārdu pamatojumam.

Lūdzu! Vārds deputātam Ainaram Baštikam.

A.Baštiks (LPP/LC frakcija).

Godātie Saeimas Prezidija locekļi! Kolēģi deputāti! Nedaudz par šā pieprasījuma pamatojumu.

Valsts finansējuma samazinājums veselības nozarē iepriekšējā un šajā gadā ir būtiski ietekmējis iedzīvotājiem pieejamo medicīnas pakalpojumu apjomu. Pilsētās un novados gandrīz 40 slimnīcas veic vairs tikai iedzīvotāju ambulatorisko aprūpi, un atlikušajām slimnīcām arī nepietiek naudas. Turklāt jau šā gada pirmajos mēnešos ir nopietni pārtērēti atvēlētie līdzekļi, līdz ar to ir ļoti samazinājušies līdzekļi medicīniskās palīdzības sniedzējiem. Tā, piemēram, Rēzeknes slimnīcā pārtēriņš neatliekamās palīdzības jomā ir 80 procenti, bet slimnīcā kopumā - 152 procenti. Līdz ar to daudzi iedzīvotāji tagad nevar ne savlaicīgi apmeklēt ārstu, ne arī iegādāties medikamentus to dārdzības dēļ. Un ir pat situācijas, kad iedzīvotāji baidās izsaukt ātro neatliekamo palīdzību tāpēc, ka nevar par to samaksāt.

Līdz ar to Saeimas LPP/LC frakcijas deputāti vērš valdības vadītāju īpašu uzmanību uz to, kas notiek veselības aprūpē, it sevišķi pēc Valsts kontroles revīzijas rezultātiem. Vairākās Veselības ministrijas padotībā esošajās iestādēs un kapitālsabiedrībās mēs redzam, ka valsts piešķirtie līdzekļi ir tērēti nepārdomāti. Tā, piemēram, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas reklāmas raksta publicēšana izdevumā „The European Time” izmaksājusi vairāk nekā 36 tūkstošus latu, tajā pašā laikā diagnozes noteikšanai nedaudzajiem jeb visiem reto slimību slimniekiem valsts kasē 50 tūkstošus latu nespēj atrast. Tikpat nepatīkami pārsteidz Valsts kontroles ziņojumā minētie fakti par dīvaino līgumu slēgšanas praksi Veselības ministrijas padotībā esošajās iestādēs un kapitālsabiedrībās. Tā, piemēram, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca par dažādiem pakalpojumiem, kuru veikšana ietilpst pašu slimnīcas darbinieku pienākumos, ir samaksājusi vairāk nekā 211 tūkstošus latu. Tāpat jāmin arī fakts, ka tiek sūtīta darbiniece apgūt Ņujorkā fotošopa programmu par vairākiem tūkstošiem latu. Droši vien runa ir par kādiem šopiem, bet diez vai par fotošopu, jo to taču var apgūt šeit.

Un jāpiemin arī publiskajā telpā izskanējusī informācija, ka Veselības ministrijas plānā vakcīnām un šļircēm nākamajiem diviem gadiem atvēlēti 12 miljoni latu. Arī speciālisti apšauba, vai šajā ziņā viss ir pārdomāts, vai mēs esam tik bagāti, ka varam atļauties vakcīnas un iepirkumus, kurus neatļaujas pat bagātākās valstis. Tajā pašā laikā mums nav naudas, lai sapotētu bērnus pret ērču encefalītu.

Tāpēc mēs gaidām no valdības vadītāja konkrētus soļus veselības nozares problēmu risināšanā un iedzīvotāju nodrošināšanā ar nepieciešamo medicīnisko aprūpi. Daži no jautājumiem, kurus mēs esam iekļāvuši šajā pieprasījumā, ir šādi: kāda būs valdības vadītāja reakcija...

Sēdes vadītāja. Baštika kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.

A.Baštiks. Labi.

Tātad mēs lūdzam atzīt šo deputātu pieprasījumu par steidzamu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tā kā ir lūgums pieprasījumu atzīt par steidzamu, šis jautājums jāizšķir balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Andra Bērziņa, Jāņa Dukšinska, Vitālija Aizbalta, Andreja Klementjeva, Igora Pimenova, Sergeja Mirska, Intas Feldmanes, Dzintara Jaundžeikara, Artūra Rubika un Ainara Baštika pieprasījumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par veselības nozarei atvēlētā finansējuma izšķērdēšanu” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 55, atturas - nav. Pieprasījums par steidzamu nav atzīts, tāpēc tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Nākamais darba kārtības jautājums - deputātu Andra Bērziņa, Vitālija Aizbalta, Jāņa Dukšinska, Anatolija Mackeviča, Jāņa Urbanoviča, Karinas Pētersones, Intas Feldmanes, Oskara Kastēna, Dzintara Jaundžeikara, Ainara Baštika, Ivana Ribakova pieprasījums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par datu noplūdi no Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmas”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Godājamie kolēģi! Minētais pieprasījums tika izskatīts un ar balsu vairākumu noraidīts. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Kāpēc?”)

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dukšinskim.

J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).

Cienījamais Saeimas Prezidij! Godājamie kolēģi! Žēl, ka mēs šodien šo motivāciju nedzirdējām. Kārtējo reizi mūsu pieprasījums netika izskatīts. Tas tika skatīts visai formāli.

LPP/LC frakcijas deputāti uz savu pieprasījumu, kas ir par apjomīgas informācijas noplūdi no Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmas, saņēmuši formālu finanšu ministra Einara Repšes atbildi, kuras „sausais atlikums” ir šāds: incidents tiek izmeklēts, vainīgie tiks noskaidroti, caurums ir aizbāzts.

Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē Repše minēja, ka informācijas noplūdes iemesli ir šādi: visos līmeņos nav nostrādājusi drošības kontrole, drošības programma novērtēta kā triviāla un nepilnīga, drošības programmas pieņēmējs, proti, Valsts ieņēmumu dienests, to nebija pietiekami pārbaudījis. Divas auditorfirmas, veicot drošības sistēmas pārbaudes, nepamanīja tās trūkumus. Valsts ieņēmumu dienests visai vāji veicis sistēmas uzraudzību. Un, visbeidzot, arī normatīvo aktu nepilnības: nav vienotas inspekcijas, kas veiktu datu sistēmas drošības pārbaudes.

Kad sabiedrībai tiks darīti zināmi izmeklēšanas rezultāti? Līdz šā gada 2.martam, pamatojoties uz Finanšu ministrijas rīkojumu, komisijai bija jāiesniedz savs ziņojums. Jā, komisija šo ziņojumu ir nolikusi finanšu ministram uz galda, bet man ir jautājums - vai kāds ir redzējis komisijas ziņojumu? Diez vai.

Šodien aprit mēnesis, kopš tika atklāts caurums Elektroniskās deklarēšanas sistēmā. Starp citu, Valsts ieņēmumu dienests 2007.gadā par šo sistēmu saņēma balvu „Platīna pele”, pareizāk gan būtu bijis - „Caurais siers”. Pa šo laiku ne izmeklēšanas komisijas, ne drošības iestādes nav spējušas atklāt vainīgos, bet amatpersonas nav tikušas skaidrībā, kuram tad būtu jāuzņemas atbildība par notikušo.

LPP/LC frakcijas deputātus uztrauc iespējamība, ka nezināmās personas, kuras no Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmas nelegāli ieguvušas vairāk nekā septiņus miljonus dokumentu, varētu šo informāciju izmantot arī noziedzīgiem mērķiem. Ir nozagta un nokopēta arī informācija par komercuzņēmumiem, piemēram, Aizkraukles banku, veikalu „Rimi” un tā tālāk. Tāpēc mūs nepārsteidz... Mūs nepatīkami pārsteidz Satversmes aizsardzības biroja norobežošanās no šā incidenta un plašsaziņas līdzekļos paustais biroja pārstāvju viedoklis: tā kā personu ienākumu deklarācijām nav noslēpuma statusa, tad pietiek ar to, ka datu noplūdi kriminālprocesa ietvaros izmeklēs tikai Valsts policija. Mums rodas bažas, ka šis process tomēr tiek apzināti bremzēts.

Kāpēc SAB uzskata, ka nav viņu pienākums izmeklēt, vai informācija patiešām nav aizplūdusi uz Lielbritāniju, kā esam dzirdējuši no plašsaziņas līdzekļiem? Kas tās ir par personām, kuras darbojas Lielbritānijā un kurām interesē Latvijas iedzīvotāju ienākumu deklarācijas? Un galvenais - kādi ir šo personu patiesie mērķi? Šie jautājumi ir tieši SAB kompetencē, un tāpēc arī no šīs institūcijas ir jāpieprasa attiecīga darbība un rezultāti.

Un vai šādas informācijas izzagšanas iespēja nav tomēr drauds arī valsts drošībai?

Mani neizbrīna amatpersonu kārtējā nespēja uzņemties politisko atbildību. No Repšes kunga atbildes jau var spriest, ka galvenie grēkāži, iespējams, tiks atrasti Valsts ieņēmumu dienesta Informātikas pārvaldē. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Jakāns jau atkāpies!”) Taču nevar ignorēt faktu, ka Valsts ieņēmumu dienests jau ilgstoši strādā bez vadītāja, ka apjomīga informācijas noplūde ir notikusi brīdī, kad visas finanšu ministra domas acīmredzot bijušas veltītas Jakāna rotācijas procesam. Ja finanšu ministrs nespēja atrast Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja postenim piemērotu kandidatūru, ja finanšu ministrs nespēj nodrošināt savas ministrijas pakļautības iestādē informācijas drošību, tad neizbēgami atbildība ir jāuzņemas pašam ministram.

Kā Nacionālās drošības padomes sēdē izteicās Valsts prezidents, kurš arī ir iesniedzis prokuratūrai ziņojumu par šo gadījumu, tā ir valdības, vadības problēma. Jautājums ir par vadības bezatbildību. Finansiālā un profesionālā atbildība noteikti jāuzņemas firmai, kura valstij pārdeva programmu un nefunkcionējošu darbības sistēmu.

Atbildība jāuzņemas arī auditorfirmām, kas nepietiekami rūpīgi veica elektroniskās drošības sistēmas auditus un savlaicīgi neatklāja datu noplūdi. Valsts, gluži tāpat kā jebkura cita pircēja, tiesības un pat pienākums ir atprasīt maksu par nekvalitatīvu preci. Mēs nedrīkstam mētāties ar naudu, kura šobrīd tik ļoti nepieciešama gan iedzīvotāju sociālajam atbalstam, gan veselības aprūpei. Fakts, ka šīs informācijas noplūdes dēļ atklātībā nonākušas amatpersonu algas, ir vērtējams pozitīvi, arī mediji to izmanto. Taču šis notikums sabiedrībai atklājis arī valdības nespēju ieviest vienotu atalgojuma sistēmu. Vēl 2009.gada beigās ierēdņi saņēmuši valdības taupības režīmam neatbilstošus atalgojumus. Starp citu, arī Finanšu ministrijā.

Uzskatu par nepieļaujamu, ka iedzīvotāji, kuru personas kodi, informācija par atalgojumu, komercinformācija tiek nozagta, uzzina par to no masu medijiem. Ja pieļaujam iespējamību, ka Valsts ieņēmumu dienesta datus jau kopš 2007.gada patiešām zagušas vairāk nekā 100 personas, kā to paziņoja Valsts ieņēmumu dienesta Informātikas pārvaldes direktora vietnieks, tad jāšaubās, vai sabiedrība vispār uzzina par katru zādzību no šobrīd esošajām 175 valsts informācijas sistēmām. Prese jau paspējusi apkopot datus: tikai pusei no šīm sistēmām... pusē no šīm sistēmām ir drošības pārraugi.

Latvijā nepastāv vienots valstisks regulējums un kontroles mehānisms valsts informācijas sistēmām. Tātad pavisam reāli ir iespējama datu noplūde arī no citām valsts informācijas sistēmām. Tātad jautājums jums, cienījamie pozīcijas deputāti, kuri gatavojaties noraidīt šo pieprasījumu, - vai jūs esat tik pārliecināti par valsts informācijas sistēmās esošo datu drošību, ka atstāsiet šodien šo problēmu bez ievērības? Lūdzu atbalstīt mūsu pieprasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jurim Sokolovskim.

J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! Nu beidzot mēs esam 21.gadsimtā, jo beidzot Latvijas parlaments apspriež divas ļoti interesantas tēmas: pirmā - Imigrācijas likums, un otrā - informācijas, datu noplūde. Tās ir ļoti raksturīgas Rietumeiropai, un tagad beidzot arī mēs ķeramies klāt pie tādām interesantām tēmām.

Bet, godātie kolēģi, ļoti interesanta informācija: tajā jomā pastāv daži likumi.

Pirmais likums ir tas, ka informācija agri vai vēlu noplūdīs. Ja ne vienā, tad otrā veidā.

Otrais likums ir tas, ka, jo vairāk informācijas mēs turēsim noslēpumā, jo lielāks būs kārdinājums šo informāciju uzzināt vai noplūdināt.

Un es gribu pievērsties tieši šim aspektam - kāpēc mūsu valstī tik daudz šādas informācijas, ierobežotas pieejamības informācijas, it īpaši informācijas, kas ir saistīta ar valsts un pašvaldību uzņēmumiem. Kāpēc sabiedrība, kura pēc savas būtības ir šo uzņēmumu īpašniece, nevar zināt, kas notiek šajos uzņēmumos, kādas algas saņem šo uzņēmumu administrācija, kādi ir šo uzņēmumu plāni? Tas - no vienas puses. No otras puses, sabiedrība, Latvijā dzīvojošie cilvēki... viņi arī ir patērētāji, un tie paši valsts un pašvaldību uzņēmumi prasa no viņiem diezgan augstu maksu par šiem pakalpojumiem, bet informācija par to, no kā sastāv šī maksa, arī ir komercnoslēpums.

Pirms divām nedēļām šeit bija Valsts kontroliere, viņa piedāvāja divām komisijām savu ziņojumu par administratīvo izmaksu ietekmi uz regulējamām cenām, bet šis ziņojums arī bija ierobežotas pieejamības informācija, tāpēc ka tie pārbaudāmie pateica, ka tas ir komercnoslēpums.

Godātie kolēģi! Latvijas parlaments ir nostādīts ļoti muļķīgā situācijā, kad kāds hakeris zina vairāk nekā Latvijas parlamenta deputāti. Jo, ja mēs pieprasītu informāciju, kuru mēs tagad lasām internetā, mēs saņemtu atbildi, ka tas ir komercnoslēpums: „Cienījamie deputāti, jums nav tiesību šo informāciju zināt.”

Godātie kolēģi! Tātad šī situācija turpināsies. Jo vairāk mēs slēpsim informāciju, jo vairāk būs kārdinājums šo informāciju uzzināt un noplūdināt. Padomāsim par to!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vitālijam Aizbaltam.

V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godājamie kolēģi! Manuprāt, šis jautājums ir ne tikai par datu noplūdi; manuprāt, šis jautājums ir ne tikai par uzticību Valsts ieņēmumu dienestam. Manuprāt, šis jautājums ir arī par uzticību Latvijas valstij, par mūsu pilsoņu attieksmi pret valsti. Tāpēc, cienījamie kolēģi, mēs šo pieprasījumu adresējām nevis finanšu ministram, bet Ministru prezidentam. Diemžēl, kolēģi, uz Pieprasījumu komisijas sēdi Ministru prezidents nebija ieradies.

Es nezinu... Cienījamie kolēģi, vai jūs redzat šajā zālē Ministru prezidentu vai arī finanšu ministru, kurš gatavs nākt šeit un skaidrot ne tikai mums, deputātiem, bet visiem tiem, kuru dati šobrīd ir noplūdināti, kas ir izdarīts, ko tiek plānots darīt un kas ir vainīgie, kādi ir pieņemtie lēmumi un kas politiski par to atbildēs?

Cienījamie kolēģi! Es neesmu saņēmis tādu atbildi ne komisijas sēdes laikā, ne arī šodien.

Cienījamie kolēģi! Mēs nevaram zināt, kas, kur un kad, un kādos nolūkos šos datus izmantos. Un tas nevairo uzticību mūsu valstij, bet - tieši pretēji! - šo uzticību pazemina.

Šī neuzticība valstij, cienījamie kolēģi, rezultējas, manuprāt, divās ļoti bīstamās lietās. Pirmā lieta ir tā, ka uzņēmēji un arī fiziskās personas sāk mazāk maksāt nodokļus, tāpēc ka nodokļu sistēma ir neizprotama, tāpēc ka nodokļu sistēma neveicina tautsaimniecības attīstību un tāpēc ka, maksājot šos nodokļus, uzņēmēji arī neredz, ka šie nodokļi taisnīgi un godīgi tiek izmantoti.

Cienījamie kolēģi, otrā lieta, kurā šī neuzticība rezultējas Latvijas valstī, manuprāt, ir vēl sāpīgāka: šī neuzticība visspilgtāk izpaužas to cilvēku rindās, kuri starptautiskajā lidostā „Rīga” gaida uz izlidošanu.

Cienījamie kolēģi! Mēs zaudējam Latvijas cilvēkus! Mēs zaudējam Latvijas valsts pamatu, mēs zaudējam Latvijas valsts galveno bagātību. Un, ja mēs šo uzticību valstij neatjaunosim, tad mēs zaudēsim droši vien daudzus - neatgriezeniski.

Cienījamie kolēģi! Vakar Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā bija gan Satiksmes ministrijas vadība, gan airBaltic vadība, gan lidostas „Rīga” vadība. Pirms komisijas es aprunājos ar Flika kungu, airBaltic vadītāju. Viņš pateica ļoti zīmīgus vārdus: „Kamēr šī valdība strādās, tikmēr man un citiem pārvadātājiem būs darbs.”

Cienījamie kolēģi! Tas ir ciniski, bet tas ir godīgi teikts. Un tas ir ļoti precīzs un objektīvs mūsu valdības darba novērtējums.

Tāpēc šis balsojums šodien parādīs to, vai mēs gribam atjaunot uzticību valstij (No zāles dep. P.Tabūns: „Parādīja jūsu balsojums!”) vai negribam atjaunot uzticību valstij; vai mēs gribam zaudēt cilvēkus vai negribam.

Kolēģi! Es pieļauju iespēju, ka lielākā daļa valdošās koalīcijas būs pogu spiedēji, kā daži kolēģi te jau ir izteikušies, bet es ceru tomēr, ka mēs visi kopā, gan pozīcija, gan opozīcija, spēsim atjaunot ticību valstij. Tāpēc atbalstīsim šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Otro reizi vārds deputātam Andrim Bērziņam no Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.

 

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Es nevērsīšos šoreiz pie visiem no jums. Es vērsīšos tikai pie tiem, kuri debatēs par Imigrācijas likuma grozījumiem pieminēja dažas lietas. Un tie ir augsti godājamais deputāts Šadurskis, augsti godājamais deputāts Lācis, augsti godājamais deputāts Rasnačs, augsti godājamais deputāts Latkovskis, augsti godājamais deputāts Tabūns. Visi šie deputāti, šeit argumentējot par minētā likuma grozījumiem, piesauca starptautisko terorismu, naudas atmazgāšanu, organizēto noziedzību.

Godājamie deputāti, mani ļoti interesē, kā jūs balsosiet tagad (No zāles: „Pret!”), situācijā, kad tik tiešām ir noticis starptautisks kiberuzbrukums no Lielbritānijā bāzētām datubāzēm Latvijas valsts informācijas sistēmām. Ar kādām acīm jūs skatīsieties acīs saviem vēlētājiem (No zāles dep. I.Kalniņš: „Bērna acīm!”), kuru informācija pēkšņi kaut kādā pilnīgi dīvainā veidā parādīsies kaut kur izmantota kaut kādiem pilnīgi absurdiem mērķiem, kas kaitēs Latvijas pilsoņiem? Ko jūs viņiem teiksiet? Kāpēc jūs esat tagad balsojuši tā?

Godājamie kolēģi! Šis ir tik nopietns jautājums, ka jums visiem ir jābalso „par”!

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Andra Bērziņa, Vitālija Aizbalta, Jāņa Dukšinska, Anatolija Mackeviča, Jāņa Urbanoviča, Karinas Pētersones, Intas Feldmanes, Oskara Kastēna, Dzintara Jaundžeikara, Ainara Baštika un Ivana Ribakova pieprasījumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par datu noplūdi no Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 53, atturas - 7. Pieprasījums nav atbalstīts. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Neklausa Andri!”)

Pārejam pie nākamās sadaļas - „Likumprojektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā”, otrais lasījums, atzīts par steidzamu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Dagnija Staķe.

D.Staķe (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu „Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā. Komisija uz otro lasījumu saņēmusi trīs priekšlikumus.

1. - deputāta Andreja Klementjeva priekšlikums. Tas ir noraidīts, un es īsi paskaidrošu, kāpēc. Valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu piešķir tiem invalīdiem, kuriem nav tiesību uz invaliditātes pensiju. Tas nozīmē, ka viņiem nav trīs gadu ilga apdrošināšanas stāža, kas ir minimālais. Un tātad invaliditātes pensijas un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta mērķis ir aizvietot šo cilvēku ienākumus. Un šis priekšlikums paredz maksāt divus pabalsta veidus šā riska gadījumā. Šis priekšlikums būtībā ir pretrunā ar esošo sociālās apdrošināšanas un valsts sociālo pabalstu sistēmas būtību un diemžēl prasa arī finansējumu no valsts budžeta.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst? (No zāles: „Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Andreja Klementjeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 57, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

D.Staķe. 2. - PCTVL frakcijas priekšlikums. Arī šo priekšlikumu komisija ir noraidījusi. Un es arī šoreiz nedaudz paskaidrošu. Ģimenes valsts pabalsts ir pabalsts, kurš pienākas jebkurai Latvijas ģimenei, kurā aug bērni. Taču šis pabalsta veids nerisina šobrīd cilvēku ienākumu problēmu, un bezdarba gadījumā šo problēmu atrisina garantētā minimālā ienākuma pabalsts. Un var izveidoties situācija, ka, dubultojot šo pabalstu, mēs vienkārši šo cilvēku, kā saka, izmetam ārā no garantētā minimālā ienākuma pabalsta saņēmēja loka un rezultātā viņš ir zaudētājs.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Prezidij! Kolēģi! Es tomēr gribētu teikt dažus vārdus par šo priekšlikumu - divreiz palielināt ģimenes valsts pabalstu tām ģimenēm, kurās vecāki ir bezdarbnieki un turklāt vēl ir zaudējuši tiesības uz bezdarbnieka pabalstu.

Šo priekšlikumu aizvakar noraidīja Sociālo un darba lietu komisija. Šis opozīcijas priekšlikums tika noraidīts ar visai cienīgu balsu skaita samēru - 5 pret 6. Un tā nav nejaušība, jo Latvijā bezdarba problēma ir problēma numur viens. Priekšlikumu mēs nebijām izdomājuši paši, bet gan nokopējām to no kaimiņvalsts Igaunijas pieredzes. Tur tomēr stāvoklis ir daudz labāks nekā pie mums. Vietējie sociāldemokrāti ierosināja, lai šādiem bērniem papildus visām citām izmaksām piemaksātu vēl 450 kronas jeb 20 latus mēnesī. Pēc viņu aplēsēm, šādu bērnu Igaunijā ir 15 tūkstoši. PCTVL frakcijas priekšlikums ir daudz pieticīgāks - nevis 20, bet tikai 8 latus katram bērnam no bezcerīgu bezdarbnieku ģimenes. Jo tieši šāds ir ģimenes valsts pabalsta apmērs pēc visiem pērnā gada vasarā ieviestajiem ierobežojumiem.

Mēs lieliski zinām to, ka 9.februārī valdība nolēma pagarināt ierobežojumus vēl uz gadu. Tomēr mēs ceram uz to, ka Saeima atbalstīs PCTVL frakcijas priekšlikumu.

Ar gandarījumu mēs atzīmējam, ka komisijas priekšsēdētāja Aija Barčas kundze praktiski bija uzdevusi labklājības ministram uzdevumu - sarunās ar starptautiskajiem kreditoriem ņemt vērā to personu problēmu, kuras zaudējušas tiesības uz pabalstu. Aktualizēt reāli pastāvošo problēmu - tas ir opozīcijas galvenais uzdevums, bet šo problēmu atrisināt - tā jau ir valdošās koalīcijas prerogatīva.

Ar uztraukumu mēs konstatējam, ka nedz ministrijas parlamentārais sekretārs, nedz komisijas locekļi nevarēja novērtēt to bezdarbnieku skaitu, kuri ir zaudējuši tiesības uz pabalstu.

PCTVL frakcija tomēr nežēlo laiku tam, lai ekonomiski pamatotu savus priekšlikumus. Pēc pēdējiem publicētajiem datiem par stāvokli uz decembri, ilgstošo bezdarbnieku skaits bija 24 tūkstoši. No tiem vecumā no 20 līdz 50 gadiem, kad ģimenēs varētu sagaidīt nepilngadīgus bērnus, - 14 tūkstoši. Vadoties no šiem datiem, PCTVL frakcijas priekšlikums izmaksās no 1 līdz 2 miljoniem latu gadā, bet tā pieņemšana pat neprasīs speciālus grozījumus budžetā. Ja ņemtu vērā pārejas noteikumus, kas ir iekļauti mūsu 3.priekšlikumā, tad tas būtu vēl divreiz mazāk.

Gribētos atzīmēt, ka arī paši grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā bija radušies tikai tāpēc, ka decembrī Saeima apstiprināja PCTVL frakcijas ierosināto grozījumu Civilprocesa likumā - nevērst parādu piedziņu uz valsts sociālajiem pabalstiem. Un, risinot otro Latvijā aktuālo problēmu - parādnieku problēmu -, PCTVL vienmēr ir gatava uz konstruktīviem priekšlikumiem un sadarbību ar jebkuru valdošo vairākumu.

Šī neatlaidīgā vēlme darboties iedzīvotāju vairākuma interešu labā vienmēr raksturo mūsu darbību, un tā tas ir, neskatoties uz to, ka mūsu nozīmīgos pūliņus mēs tērējam un tērēsim tam, lai novērstu krievvalodīgās valsts iedzīvotāju daļas diskrimināciju.

Dāmas un kungi! Vecāki, kuri ir zaudējuši tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, zināmā mērā ir cilvēki, kas norakstīti no dzīves aprites, bet viņu bērnu vidū droši vien varētu atrast gan nākotnes Jāņus Raiņus, gan Krišjāņus Valdemārus.

Aicinu jūs visus balsot par mūsu valsts, kura šobrīd piedzīvo nebaltas dienas, gaišāku nākotni.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 55, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Vai deputāts Andris Bērziņš vēlas ko teikt?...

D.Staķe. Arī 3. - PCTVL frakcijas priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

D.Staķe. Lūdzu pieņemt likumprojektu „Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā pieņemts.

D.Staķe. Ļoti pateicos.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Ir pienācis laiks pārtraukumam, tāpēc ir nepieciešama deputātu klātbūtnes reģistrācija. Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu, reģistrēsimies!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, noklausīsimies paziņojumus.

Vārds deputātam Oskaram Spurdziņam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde pēc piecām minūtēm komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Sociālo un darba lietu komisijas sēde pulksten 12.45.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ērikai Zommerei.

Ē.Zommere (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie Baltijas lietu apakškomisijas deputāti! Aicinu tūlīt uz sēdi Juridiskās komisijas telpās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Juris Dalbiņš, Gundars Daudze, Juris Dobelis, Oskars Kastēns, Jānis Klaužs, Leopolds Ozoliņš, Artis Pabriks, Karina Pētersone, Inese Šlesere, Aleksejs Vidavskis un Dzintars Zaķis.

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre

Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Vai varētu palūgt vēlreiz zvanu, jo ir tā kā laiks sākt?... Pārtraukums beidzies, bet zālē nav...

Tā, godātie kolēģi! Turpinām Saeimas 4.marta sēdi. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Augu aizsardzības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Mārtiņš Roze.

M.Roze (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1693/Lp9 - „Grozījumi Augu aizsardzības likumā”.

Ir saņemts viens priekšlikums. Tas ir no Juridiskā biroja, un tas paredz, ka šie grozījumi spēkā stājas vienlaikus ar attiecīgajiem grozījumiem likumā „Par nodokļiem un nedevām”. Šis priekšlikums ir atbalstīts. Lūdzu kolēģus atbalstīt to.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Roze. Līdz ar to lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Augu aizsardzības likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Ēku energoefektivitātes likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Māris Ārbergs.

M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.5526B - ar likumprojektu „Grozījumi Ēku energoefektivitātes likumā”. Otrais lasījums, steidzams likumprojekts.

Saņemts viens priekšlikums. Tas ir no atbildīgās komisijas, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ēku energoefektivitātes likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”, trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Circene.

I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).

Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Nr.1417/Lp9). Komisija ir izskatījusi likumprojektu.

1. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 3. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Circene. 4. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Circene. Un 5. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Circene. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu””, trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Inta Feldmane.

I.Feldmane (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1373/Lp9. Komisija saņēma un izskatīja četrus priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Feldmane. 2. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Feldmane. 3. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Komisija neatbalstīja, tāpēc ka komisija izstrādāja par pārejas noteikumiem atsevišķu likumprojektu un 18.februārī Saeima to pieņēma, un likums jau ir stājies spēkā 3.martā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Feldmane. 4. - finanšu ministra Repšes kunga priekšlikums. Arī tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Feldmane. Lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Darba likumā”, trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Aigars Štokenbergs.

A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1181/Lp9.

1. - labklājības ministra Auguļa priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Štokenbergs. 2. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Štokenbergs. 3. - labklājības ministra Auguļa priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 4. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā, kurš, protams, ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 3. un 4.priekšlikumu.

A.Štokenbergs. 5. - labklājības ministra Auguļa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Štokenbergs. 6. - labklājības ministra Auguļa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Štokenbergs. 7. - labklājības ministra Auguļa priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā - 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Štokenbergs. Tieši tāpat ir noticis ar 8. - labklājības ministra Auguļa priekšlikumu. Tas ir iekļauts komisijas priekšlikumā - 9.priekšlikumā - un atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

A.Štokenbergs. Visbeidzot 10. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums par likuma spēkā stāšanās dienu. Tas ir atbalstīts. Taču man ir neliels komentārs tiem, kuriem nāksies šo likumu piemērot. Kā zināms, Saeima, kā jau likumdevējs, pati var sniegt likumu tulkojumu. Es gribu vērst deputātu uzmanību uz 101.panta pirmās daļas 11.punkta nosacījumiem. Tie nozīmē, ka šim termiņam nav atpakaļejoša spēka, proti, termiņš nav attiecināms uz darbnespējas laiku pirms šā punkta spēkā stāšanās dienas.

Es aicinu atbalstīt 10.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Štokenbergs. Un aicinu arī atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Darba likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Zinātniskās darbības likumā”, trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Jānis Porietis.

J.Porietis (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Izskatīsim dokumentu Nr.5618. Uz trešo lasījumu saņemti divdesmit četri priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Porietis. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Porietis. 3. - deputāta Šadurska priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā - 4.priekšlikumā -, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

J.Porietis. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Porietis. 5. - deputāta Šadurska priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā - 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Porietis. 6. - deputāta Šadurska priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts un iekļauts 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Porietis. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Porietis. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Porietis. 9. - deputāta Šadurska priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā - 14.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Porietis. 10. - deputāta Šadurska priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 14.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Porietis. 11. - deputāta Šadurska priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā - 14.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Kolēģa Kārļa Šadurska iesniegtais 11.priekšlikums ir skatāms plašākā kontekstā, kurš ietver deputāta Šadurska 12. un 13.priekšlikumu un atbildīgās komisijas priekšlikumu - 14.priekšlikumu. Priekšlikumi attiecas uz tādu ļoti retu rakstveida darba žanru kā promocijas darbs. Promocijas darbs ir doktora zinātniskā grāda iegūšanai nepieciešamais darbs. 2008.gadā promocijas padomēs tika iesniegti aptuveni 190 promocijas darbi, 2009.gadā - aptuveni 130. Esošā likuma norma noteic, ka zinātniskā grāda iegūšanai nepieciešamie darbi iesniedzami valsts valodā vai svešvalodā ar pievienotu izvērstu kopsavilkuma tulkojumu valsts valodā, bet publiska aizstāvēšana var notikt valsts valodā vai svešvalodā.

Atbildīgās komisijas sēdē priekšlikuma autors uzsvēra, ka, aizstājot normu, kura paredz promocijas darba iesniegšanu un aizstāvēšanu valsts valodā vai svešvalodās, ar normu, kura paredz iesniegšanu un aizstāvēšanu valsts valodā vai Eiropas Savienības oficiālajās valodās, likumdevējs veicinātu Latvijas integrāciju Eiropas zinātniskajā telpā, jo viņa priekšlikums tuvinātu promocijas darba iesniedzēju angļu valodas lietošanai.

Tika arī uzsvērts, ka, ja atļausim disertāciju rakstīt jebkurā valodā, tad nevarēsim pieaicināt Eiropas valstu recenzentus, jo viņi sapratīs ne jebkuru valodu, bet tikai angļu. Bet spēkā esošā norma veicina angļu valodas lietošanu. Noteikti veicina. Un pēdējos divos gados promocijas darbi bija iesniegti galvenokārt angļu valodā.

Priekšlikuma autors savu ierosinājumu pamatoja arī ar to, ka, dodot tiesības rakstīt promocijas darbu jebkurā svešvalodā, nav izslēgti kuriozi, ka viens no eiropeisko izglītību ieguvušajiem cilvēkiem nevar saprast, par ko ir darbs. Šadurska kungs norādīja uz precedentu Latvijas Universitātē, ka tika iesniegti darbi kādā, kā saprotu, Tuvo Austrumu valodā. Taču priekšlikums nemaz neierobežo promocijas padomes attiecībā uz darbiem, kas iesniegti kādā eiropeiskā valodā, piemēram, ungāru valodā.

Ja apkopojam visus šos pierādījumus, tad kļūst skaidrs, ka priekšlikuma vienīgais mērķis ir stumt ārā no doktora zinātniskā grāda iegūšanas procedūras krievu valodu. Tieši to! Tāpēc nosauktie pierādījumi ir ļoti tuvu liekulībai. Vai promocijas darba iesniegšanas un aizstāvēšanas procedūra apdraud latviešu valodu? Jūs zināt, cik daudz promocijas darbu no 320 darbiem pēdējo divu gadu laikā bija iesniegti krievu valodā? Trīs.

Minētie priekšlikumi ir pazemojoši tiem Latvijā, kuri uzskata krievu valodu par savu dzimto valodu, un es lūdzu ņemt to vērā, kad jūs spiedīsiet pogas. Izstrādātajā likumprojektā šo priekšlikumu kopa ir kā darvas karote medus mucā, jo sašaurina promocijas darba sagatavošanas iespējas, nevis tās paplašina.

Aicinu negrozīt spēkā esošajā likumā 11.panta piekto daļu un tādēļ neatbalstīt 11.priekšlikumu, kā arī turpmākos - 12., 13. un 14.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

Es gribu gan norādīt, ka 11.priekšlikumā nav runāts par promocijas darbiem. Tas ir 12.priekšlikumā. Tā ka es aicinu deputātus runāt par konkrētiem priekšlikumiem. Mēs šobrīd debatējam par 11. - deputāta Kārļa Šadurska priekšlikumu.

Lūdzu, Cileviča kungs!

B.Cilevičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Paldies.

Cienījamie kolēģi! Man pat šķiet, ka tas it kā nebūtu smuki - atkārtot vispārzināmās patiesības par zinātnes globālo raksturu un tā tālāk. Ko grib panākt mūsu kolēģis Šadurskis? Faktiski viņš grib ierobežot zinātnisko darbību. Grib ierobežot iespējas rakstīt disertācijas tādā valodā, kādā zinātnieks uzskata par pareizu. Izmisīgi cenšoties iznīcināt krievu valodas lietošanu Latvijā vai vismaz sašaurināt to, viņš faktiski ierobežo zinātnieku iespējas, samazina Latvijas zinātnieku konkurētspēju.

Es atceros, ka arī pirms divdesmit gadiem vai pat agrāk, kad es strādāju Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūtā, mums bija garas diskusijas par to pašu tēmu. Un, kad vienam ļoti cienījamam zinātniekam uzdevu jautājumu, kādā valodā ir jāraksta zinātniskais darbs vai disertācija, viņš teica tā: „Labi darbi jāraksta angliski vai krieviski, tajās valodās, kurās lielākā daļa zinātnieku pasaulē tos var izlasīt, bet sliktos darbus vispār nevajadzētu rakstīt un publicēt.”

Katrai valodai ir sava funkcija. Gan katrā atsevišķā valstī, gan arī Eiropā un pasaulē. Es neredzu nekādu pamatojumu tam, lai patiešām mākslīgi ierobežotu Latvijas zinātnieku iespējas un līdz ar to veicinātu Latvijas zinātnes provincializāciju.

Mūsu cienījamais kolēģis Šadurskis kārtējo reizi politisko un ideoloģisko apsvērumu dēļ faktiski piedāvā kaut ko tādu, kas ir kaitīgs zinātniekiem.

Es uzskatu, ka šobrīd nav nekādu problēmu aizstāvēties visur kur, viss ir atkarīgs no jomas. Un faktiski, es domāju, arvien vairāk darbu tiks rakstīts tādās valodās kā, piemēram, ķīniešu. Un tā ir ļoti tuva nākotne, cienījamie kolēģi. Man negribētos kārtējo reizi konstatēt, ka mēs esam ļoti konservatīvi. Jaunie cilvēki patiešām mācās ķīniešu valodu, it īpaši tie, kas strādā jauno tehnoloģiju jomā, un arī raksta ķīniešu valodā, jo tur ir pieprasījums un tieši Austrumu valodās ir nākotne. Tā ir realitāte, bet mēs ar šādiem priekšlikumiem vienkārši darbojamies pret šīm pasaules tendencēm un vēl vairāk sašaurinām un samazinām Latvijas zinātnieku konkurētspēju.

Tā ka es domāju, ka akadēmiska brīvība ir patiešām fundamentāls jēdziens un, jo mazāk ierobežojumu mēs uzliksim, jo labāk. Tāpēc es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Cienītie kolēģi! Tik tiešām par šo jautājumu mēs diskutējam jau kopš 1989.gada. Tāpēc es pievērsīšu uzmanību tikai vienai tēzei. Aptuveni citēšu: „Katrai valodai ir savas funkcijas.” Taču es ļoti ceru, ka cienījamais kolēģis negribēja teikt, ka latviešu valodas vieta ir virtuvē vai kultūras sfērā. Atgādināšu, ka valsts valoda pilnvērtīgi var pildīt savu statusu tikai tad, ja tā tiek lietota pilnīgi visās funkcijās - valsts pārvaldē, izglītībā, zinātnē un, protams, arī sadzīvē un virtuvē.

Un atgādināšu, ka promocijas darbs ir zinātnieka pētījumu kvintesence. Darbs, kuram parasti ir rokraksta tiesības, kurš tiek izdots dažos eksemplāros un kurā ir apkopota citu publikāciju pieredze. Un citas publikācijas, protams, var būt jebkurā valodā, jebkuras valsts zinātniskajā žurnālā, ja tas skaitās starptautiski citējams. Bet, protams, zinātniekam, kurš savu promocijas darbu aizstāv Latvijā, ir jābūt spējīgam par savu tematu veidot sakarīgu 150-180 lappušu tekstu latviešu valodā, pārzinot latvisko terminoloģiju. Un tieši tādēļ šis priekšlikums ir lietā un vietā. Tas nav pretrunā ar zinātnes globālo raksturu, un tas ir absolūti nepieciešams, lai latviešu valoda tik tiešām funkcionētu arī zinātnes un augstākās izglītības sfērā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Es ļoti pateicos Cileviča kungam par mana vārda daudzināšanu šā priekšlikuma sakarā, bet, godīgi sakot, no Cileviča kunga runas neko daudz nesapratu... Ja jūs, Cileviča kungs, gribat atļaut aizstāvēt promocijas darbus ķīniešu valodā un ar to gribat palielināt Latvijas zinātnieku promocijas iespējas, tad, Cileviča kungs, es domāju, jūs stipri alojaties.

Kāda ir šā priekšlikuma būtība? Šobrīd likuma redakcija paredz, ka publiska aizstāvēšana var notikt valsts valodā vai svešvalodā. Mans ierosinājums ir - publiska aizstāvēšana var notikt valsts valodā vai kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām. Kāpēc šāds priekšlikums? Kā mēs visi zinām no vēstures, kādreiz zinātnes valoda bija latīņu valoda. Laiki ir mainījušies. Latīņu valodā šobrīd nepublicējas vairs neviens. Šobrīd par neoficiālu zinātnes valodu nenoliedzami ir kļuvusi angļu valoda. Arī jūsu pieminētie, Cileviča kungs, ķīniešu zinātnieki publicē rakstus angļu valodā. Arī Krievijas nopietnākie zinātniskie žurnāli... Nerunāšu spekulatīvi, bet runāšu par matemātiku, kuru pārzinu... Visi Krievijas žurnāli, kuri iznāk tādā jomā kā matemātika un kuri ir ar pasaules vārdu, vispirms iznāk krievu valodā un pēc tam, ar mēneša vai divu mēnešu intervālu, - ar precīzu tulkojumu angļu valodā. Un ļoti bieži par jauna atklājuma pirmās publikācijas datumu tiek uzskatīts nevis brīdis, kad žurnāls iznācis krievu valodā, bet brīdis, kad iznācis tulkojums angļu valodā.

Ir neskaitāmi piemēri no matemātikas vēstures: kāds prominents rezultāts ir nosaukts kāda Eiropas, Rietumeiropas vai ASV matemātiķa vārdā, bet ar piebildi gan, ka vispār šis rezultāts ir bijis zināms jau pārdesmit gadus iepriekš, kad tas ir ticis publicēts krievu valodā, piemēram, izdevumā „Kazaņas Universitātes Vēstis”.

Līdz ar to, lai radītu plašu publicitāti Latvijas zinātnieku pētījumu rezultātiem un lai ar mūsu promocijas darbiem varētu tiešām iepazīties zinātnieki visā pasaulē, ir ļoti ieteicama šī publikācija... darba aizstāvēšana un publikācija kādā no Eiropas valodām, kura - būsim reālisti! - pārsvarā gadījumu būs angļu valoda, ja tiks izvēlēta kāda cita valoda, nevis latviešu.

Tas ir par saturisko pusi.

Bet tagad, kolēģi, par tehnisko pusi. Es esmu iesniedzis vairākus priekšlikumus, un mēs šobrīd skatām 11.priekšlikumu. Un ir palicis vēl tātad 11., 12. un 13.priekšlikums, un tie visi ir daļēji atbalstīti un iekļauti komisijas priekšlikumā - 14.priekšlikumā.

Un es gribu uzteikt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas ļoti kvalificēto darbu. Es viesojos šajā komisijā, un mums bija tiešām ļoti saturīga diskusija par šiem jautājumiem, un, plaši uzklausot speciālistus, šie priekšlikumi tika redakcionāli precizēti, apkopoti un ietverti vienā - komisijas priekšlikumā, tas ir, 14.priekšlikumā. Kolēģi, es pateicos par jūsu atbalstu un, lai atvieglotu mūsu procesuālo darbību, atsaucu 11., 12. un 13.priekšlikumu, un aicinu atbalstīt šo priekšlikumu garu, kas ir izteikts komisijas “burtā” - 14.priekšlikumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates. Lai arī priekšlikumi ir atsaukti, pieteiktās debates par tiem turpinās.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam, otro reizi.

I.Pimenovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Kaut gan priekšlikums ir atsaukts, tomēr divas tēzes šeit skanēja no šīs tribīnes, proti, deputātes Druvietes apsvērums, kā arī kolēģa Šadurska apsvērums par to, kāpēc tomēr šis grozījums ir jāizdara. Es uzskatu - tas ir vietā. Tas ir jāpasaka, jo nākamais izskatāmais priekšlikums - 14.priekšlikums - prasa to pašu argumentāciju.

Es gribu cienījamo deputātu, cienījamās Saeimas, uzmanību pievērst faktam, ka esošais... ka nākamais izskatāmais priekšlikums nemaz neaizskar valsts valodas tiesības promocijas darbu sagatavošanas, iesniegšanas un aizstāvēšanas jomā. Nemaz! Nevienā burtā, nevienā komatā! Tas paliek tāds pats. Runa ir par to, vai ir iespēja izmantot kādas citas valodas, iesniedzot vai aizstāvot promocijas darbu. Atzinums, kuru mums sniedza Šadurska kungs, bija ļoti informējošs, interesants un emocionāli labi pasniegts, taču nav patiesībā virzīts uz to, lai aizstāvētu šo priekšlikumu, bet runā par angļu valodu un ir angļu valodas labā. Atkal - gan esošajā redakcijā, gan tajā redakcijā, kas tiks pieņemta vai noraidīta, - angļu valodai paliks tāda pati vieta, jo gan Eiropas Savienības valodu klāstā, gan visu svešvalodu klāstā angļu valoda atrodas. Runa ir par to, ka tiek sašaurināta to valodu telpa, kas ir ārpus... vispār ir noliegta, noraidīta tā telpa, kurā izmanto citas valodas, kas ir ārpus Eiropas Savienības. Es nerunāju par ķīniešu valodu, bet runāju tikai par krievu valodu, kuru Latvijas iedzīvotāji izmanto tāpat kā latviešu valodu; par to es jau runāju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajam vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

 

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamā Saeima! Katram šeit sēdošajam ir pilnīgi skaidra gan 11., gan atbildīgās komisijas iesniegtā 14.priekšlikuma būtība - sarežģīt dzīvi Latvijas krieviem, kas vēl paliek Latvijas zinātnē, izstumt viņus no šīs zinātnes. Kārtējais mēsls, ja godīgi runā. Un, izlasot šo Šadurska kunga priekšlikumu, var tikai lūgt, lai ātrāk viņš maina savu darba vietu... Eiropas Parlamenta diskusijā par šiem jautājumiem visi Latvijas deputāti Eiropas Parlamentā savu vietējo retoriku krasi maina. Pat Roberts Zīle šodien var kalpot par normāla eiropeiska politiķa paraugu. Tādam lielam kuģim liela peldēšana.

Un es gribu pateikt, ka mūsu pārstāve Eiropas Parlamentā - Tatjana Ždanoka - strādā pie tā, lai visas mazākumtautību valodas...

Sēdes vadītāja. Lūdzu, runājiet par priekšlikumu. Priekšlikums ir par publisku darba aizstāvēšanu.

V.Buzajevs. Argumentēju savu nostāju pret šo priekšlikumu.

Kad visu minoritāšu valodas būtu atzītas par Eiropas Savienības oficiālajām valodām, tad no Saeimas vairākuma nāktu vēl viens priekšlikums - izslēgt Eiropas valodas, lai paliktu tikai latviešu.

Aicinu šo cūcību neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim, otro reizi.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Tas ir bezgala interesanti, ka mēs varam šeit diskutēt ilgi un nopietni, kaismīgi aizstāvot vai apstrīdot lietas, kas tomēr visā pasaulē ir vairāk vai mazāk saprotamas.

Minēšu jums vienu piemēru, lai nebūtu tukša runāšana. Markova procesu teorijā ir ļoti būtiska diferenciālvienādojumu klase, ar ko tiek aprakstīti Markova ķēžu stāvokļi ķēdēm ar nepārtrauktu laiku un diskrētu fāžu telpu. Krievijā un bijušajā Padomju Savienībā tos pazīst kā Kolmogorova vienādojumus. Amerikā un Rietumeiropā tos pazīst kā Čepmena vienādojumus. Šodien beigu beigās ir vairāk vai mazāk panākta vienošanās, ka Krievijā tie tiek saukti par Kolmogorova-Čepmena vienādojumiem, citur pasaulē - par Čepmena-Kolmogorova vienādojumiem.

Godātie kolēģi! Izcilais krievu matemātiķis Kolmogorovs atklāja šos faktus, pierādīja šo teoriju vairākus gadu desmitus pirms Čepmena. Un iedomājieties tagad šādu situāciju: mans godātais kolēģis Buzajevs izdarīs pasaulslavenu atklājumu un publicēs to tikai latviski vai tikai krieviski, bet 20 gadus vēlāk kāds Tomsons-Džonsons vai vēl kāds izdarīs to pašu un nosauks to par Tomsona-Džonsona, nevis Buzajeva teorēmu.

Kolēģi! Nu taču rūpēsimies paši par saviem zinātniekiem un ļausim viņiem iziet ar cieņu un godu plašajā pasaulē!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā strādājošs deputāts, gribu teikt lielu paldies Šadurska kungam, kurš iesniedza ļoti daudzus priekšlikumus, ieradās uz komisijas sēdēm un aizstāvēja savus priekšlikumus. Un es esmu viņa pozīcijās. Viņš pareizi darīja, jo esošajā redakcijā teksts skanēja pavisam citādāk: zinātniskā grāda iegūšanai nepieciešamie darbi iesniedzami valsts valodā vai svešvalodā. Tas nozīmē, ka, lūk, tajā - krievu valodā, par ko mēs te esam šodien tik daudz runājuši. Un atbildīgā komisija atrada pareizu formulējumu, un vairums vienojās par to.

Es gribu pasacīt vēl arī to, ka tagad, šodien, mēs pabeigsim skatīt Izglītības likumu, bet komisija ir jau aizsākusi darbu pie Augstākās izglītības likuma. Notika pirmā sēde šajā sakarā, un mēs esam nonākuši pašlaik taisni pie tiem punktiem, pie tiem pantiem, kuri runā par valodas lietošanu augstākajā izglītībā, un, protams, atkal būs pietiekami lielas debates. Es domāju, ka līdzīgi kā šeit, Izglītības likumā, kas ir faktiski jumta likums, mēs arī tur aizstāvēsim latviešu valodas pozīcijas.

Vēlreiz paldies, Kārli.

Sēdes vadītāja. Paldies, Tabūna kungs.

Bet mēs patlaban skatām likumprojektu „Grozījumi Zinātniskās darbības likumā”.

Tātad 11., 12. un 13.priekšlikumu iesniedzējs ir atsaucis.

Tātad, lūdzu, mēs turpinām ar 14.priekšlikumu.

J.Porietis. 14.priekšlikums ir summēts šo priekšlikumu rezultāts. Komisija to ir atbalstījusi. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Es atbalstu kolēģa Šadurska patosu par angļu valodas lietošanu Latvijas zinātnē. Ar abām rokām! Tikpat efektīvi, kā tas tika darīts Latvijas zinātnē varbūt pēdējo simt gadu laikā, tas varbūt tiks darīts arī turpmāk, neatkarīgi no tā, vai būs vai nebūs pieņemti šie grozījumi. Angļu valodai mūsu zinātnē un mūsu zinātnes integrācijai Eiropas zinātnē neviens nedraud nevienu mirkli. Par to nav runa nemaz. Tāpat neviens nedz ar šiem grozījumiem, nedz ar esošo likuma normu nedraud latviešu valodai. Runa ir par to, ka tiek izstumtas no aktīvās lietošanas zinātnes jomā citas valodas, kuras līdz šim bija izmantotas un kuras Latvijas valstī izmanto vismaz 36 procenti no visiem iedzīvotājiem. Tikai par to ir runa, ne par ko citu.

Speciālisti, kuri tika aicināti piedalīties mūsu komisijas sēdē, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Juris Ekmanis, kā arī Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs Elmārs Grēns, apliecinājuši, ka galvenokārt visi pieteicēji, visi doktora zinātniskā grāda pieteicēji vai darbu iesniedzēji, to izdarījuši jau angļu valodā un neviens viņiem netraucēja līdz šim to darīt. Līdz ar to es uzskatu, ka runāšana par angļu valodu ir vienkārši, kā latvieši saka, tukšu salmu kulšana, vai ne? Runāsim par ko citu - par lietas būtību.

Vēlreiz atkārtoju: šis priekšlikums sašaurina zinātnisko darbu iesniegšanu un aizstāvēšanu, nevis paplašina. Līdz ar to šis priekšlikums ir noraidāms.

Es aicinu atbalstīt esošās normas saglabāšanu tādā pašā formulējumā, kādā tā ir šobrīd.

Aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Eglītim.

J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).

Godātā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Es nepiekrītu ne pašreizējam likuma formulējumam, ne arī komisijas piedāvātajam variantam, jo mums patiesībā ir jādomā par Latvijas zinātnes prestižu un atpazīstamību. Taču 14.priekšlikums, komisijas priekšlikums, es domāju, nekādā ziņā neveicina Latvijas zinātnes atpazīstamību Eiropā un pasaulē, jo teorētiski... Iedomāsimies: jebkurā no Eiropas Savienības valstu valodām šeit var iesniegt disertāciju. Nu pārtulkos to izvērsto tekstu latviešu valodā. Nu, un kas no tā? Kāda starptautiska publikācija Latvijas zinātnei? Es domāju, ka faktiski nekāda.

Līdz ar to es apšaubu šīs normas lietderību. Un es domāju, ka Augstākās izglītības likuma projektā, ko skata Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, ir jāveic attiecīgās korekcijas. Un, manuprāt, disertācijas ir jāiesniedz vai nu valsts valodā, vai angļu valodā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Nē, nē, nē! Balsojam!”)

Ābiķa kungs tomēr nevēlas debatēt.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Balsojam „par”, un miers!”)

 

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Kolēģi! Būtībā jau es Eglīša kungam varētu piekrist. Vienīgā nelaime ir tā, ka angļu valoda ir pēc noklusēšanas kļuvusi par starptautisko zinātnes valodu. Nevienā normatīvā dokumentā angļu valoda nav izcelta iepretī citām Eiropas oficiālajām valodām. Līdz ar to mums ierakstīt mūsu normatīvajos aktos, ka valsts valodā vai angļu valodā, ir neiespējami. Turklāt, ja darbs ir, piemēram, par franču literatūru vai vācu valodniecības pētījumi, tad to būtu ļoti grūti rakstīt gan latviski, gan angliski.

Saprotams, ka saskaņā ar to formulējumu, kas ir piedāvāts 14.priekšlikumā, lielākā daļa darbu tiks iesniegti latviešu valodā vai, ja svešvalodā, tad angļu valodā. Nav nekādu problēmu, Eglīša kungs, ar šo redakciju, un es domāju, ka viss notiks absolūti vislabākajā kārtībā.

Atbalstīsim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Uz šo lietu jāskatās drusku plašāk. Eiropa šobrīd tomēr ir reģions, kam ir... Eiropas Savienība ir reģions, kam ir jākonkurē ar citiem ļoti strauji attīstošamies reģioniem Austrumāzijā, Dienvidāzijā, jākonkurē ar Ziemeļameriku un tamlīdzīgi. Un ir ļoti svarīgi, lai Eiropas Savienības telpā varētu īstenot saskanīgu politiku ne tikai zinātnes jomā, bet arī daudzās citās jomās. Taču šobrīd sakarā ar to, ka Eiropas Savienībā ir daudzas jaunas dalībvalstis un arī vecajās dalībvalstīs ne visur labi zina svešvalodas, ir savstarpējas komunikācijas problēmas, kas traucē šai konkurētspējai. Šis komisijas priekšlikums vienkārši ir vērsts uz to, lai mēs labāk iekļautos Eiropas Savienības telpā un mūsu zinātnes lietas būtu konkurētspējīgākas līdz ar to.

Tāpēc es aicinu balsot „par”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

J.Porietis. Kā jau tika minēts, komisijas darbā piedalījās gan zinātnieki, gan augstskolu pārstāvji, gan Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji un šo variantu atbalstīja. Vēl tikai gribu piebilst, ka te ir parādījies jauns teikums: publiskā aizstāvēšana filoloģijas doktora grāda ieguvei var notikt arī citā svešvalodā. Es domāju, ka šis priekšlikums ir kompromisa variants, un aicinu Saeimu to atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 22, atturas - 1. Priekšlikums atbalstīts.

J.Porietis. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Porietis. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Porietis. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Porietis. 18. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Porietis. 19. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Porietis. 20. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Porietis. Arī 21. - šīs komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Porietis. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Porietis. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Porietis. Un 24.- deputāta Šadurska priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Porietis. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 5, atturas - 16. Likums pieņemts.

J.Porietis. Paldies par atbalstu.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Izglītības likumā”, trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamās deputātes un augsti godātie kolēģi! Izskatīsim priekšlikumus.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 2. - deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 4. - deputātes Karinas Pētersones priekšlikums. Nav atbalstīts. Taču es uzreiz gribu paskaidrot, ka turpmāk ir atbalstīti daudzi priekšlikumi, ko ir iesniegusi deputāte Pētersone saistībā ar bibliotēkām. Juristi vienkārši uzskatīja, ka šeit, preambulā, faktiski... ka nebūtu šis priekšlikums jāatbalsta.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dukšinskim.

J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Jā, tiešām, jautājums par skolu bibliotēkām ir vairākos deputātes Karinas Pētersones priekšlikumos akcentēts. Es nerunāšu par visiem, bet vienkārši mēģināšu attiecībā uz šo priekšlikumu nedaudz paskaidrot un motivēt, kāpēc tas bija nepieciešams... un arī kāpēc šis priekšlikums varēja būt arī atbalstāms.

Izskatot likumprojektu „Grozījumi Izglītības likumā” otrajā lasījumā, ņemot vērā arī Juridiskā biroja ieteikumus, tika izņemtas nedaudzās normas par izglītības iestāžu bibliotēkām. Tomēr komisijā bija panākta vienošanās, ka uz trešo lasījumu šīs normas ir jāprecizē un jāiestrādā likumā. Tiekoties ar izglītības iestāžu vadītājiem, bibliotekāriem, kā arī asociāciju pārstāvjiem, Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputāti iesniedza (Karinas Pētersones personā) priekšlikumus uz trešo lasījumu. Ieinteresētās puses norādīja, ka esošajā situācijā, kad krasi tika samazināts finansējums izglītībai, kad tika reorganizētas un likvidētas izglītības iestādes, bibliotēku pakalpojumu pieejamība tiek apdraudēta.

Taču, strādājot komisijā, saskārāmies ar lielu Izglītības un zinātnes ministrijas nevēlēšanos šīs normas iestrādāt likumā. Galvenie argumenti bija tie, ka nevajagot izcelt izglītības iestāžu bibliotēkas kā atsevišķu struktūru, jo tad arī citas struktūras ir jādefinē likumā. Turklāt bibliotēku darbību definē un koordinē Kultūras ministrija savā Bibliotēku likumā. Taču pēc vairākkārtējām sēdēm un ar Juridiskā biroja tiešu atbalstu tomēr izdevās daļēji šīs normas iestrādāt. Ir runa par pakalpojumu, ko ir tiesīgs saņemt izglītojamais. Izglītības un zinātnes ministrija uzskata, ka Izglītības likums attiecas arī uz augstākās izglītības iestādēm - tieši tā ir! -, kuras ir samērā autonomas, un ka nevajadzētu pieprasīt šo normu kā obligātu. Tomēr nebūtu pieļaujams tas, ka skolās bibliotēku pakalpojumi nebūtu pieejami vai būtu tikai daļēji pieejami skolēniem neērtā veidā, kā dažreiz tas sāk parādīties Latvijā, pie novadu vai pagastu nelielajām bibliotēkām.

Igaunijas Izglītības likumā ir konkrēta norma: skolās ir jābūt skolu bibliotēkām.

Nav iedomājama pilnvērtīga izglītības iestādes darbība bez izglītības iestādes bibliotēkas sniegtajiem pakalpojumiem. Turklāt esošajā situācijā, pēc tiesībsarga atzinuma, valdība rupji pārkāpj Latvijas Republikas Satversmes 112.pantu, tas ir, tiesības uz bezmaksas izglītību. Kā piemēru varu minēt finansējumu mācību grāmatu iegādei - tikai 69 santīmi uz vienu izglītojamo.

Mūsdienās izglītības iestāžu bibliotēku nozīme ir jānostiprina. Tām ir jākļūst ne tikai par grāmatu krātuvēm, bet arī par metodiski informatīviem centriem.

Tāpēc uzskatām, ka, definējot to likumā, nenodarīsim nevienam ļaunumu (un tas arī nav nekāds politisks jautājums), bet tikai ar likumu precizēsim, kas tad ir izglītības iestādes bibliotēka, un palielināsim tās nozīmi. Turklāt tas ir saskaņots arī ar bibliotēku asociācijām. Tāpēc es domāju, ka deputātes Pētersones priekšlikumu vajadzētu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir vēl kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputātes Karinas Pētersones priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Godīgi cilvēki balso „par”!”) Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 18, atturas - 27. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Ābiķis. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā - 6.priekšlikumā -, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 9. - partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. Ne jau tāpēc, ka šis priekšlikums būtu slikts, bet tāpēc, ka komisija uzskata, ka šobrīd, krīzes apstākļos, īstenot lietas, ko piedāvā „Pilsoniskā Savienība”, un termiņus, ko piedāvā „Pilsoniskā Savienība””... ka te ir pārāk optimistisks skatījums uz reālo situāciju.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Es zinu, ka ar varu nevienu laimīgu padarīt nevar, tāpēc es neaicināšu veikt balsojumu par šo priekšlikumu. Komisija to ir noraidījusi, un acīmredzot šim priekšlikumam šobrīd Saeimā nav vairākuma atbalsta. Taču es gribu teikt dažus vārdus argumentācijas labad.

Taisnība jau ir Dzintaram, kad viņš saka, ka šobrīd mēs to īsti nevaram atļauties. Bet mani ļoti interesē, kāda būs Latvija, kad mēs sāksim rāpties ārā no tās ekonomiskās bedres, kurā šobrīd esam, un cik ātri mēs to spēsim paveikt. Un, proti, vai mēs spēsim radīt zināšanu ekonomiku. Un vai mēs ražosim produktus ar augstu pievienoto vērtību, un vai inovācijas būs tikai labskanīgs vārds bez satura, vai arī tam būs kāda dziļāka jēga.

Šobrīd mūsu valstī bezdarbs ir apmēram 19 procenti, vidēji. Ja mēs sadalām šos bezdarbniekus pēc viņu izglītības pakāpes un paņemam tā saukto svērto procentu atbilstoši katras grupas īpatsvaram (personas ar pamatizglītību, ar vidējo un ar augstāko izglītību), tad šie procenti ir šādi: grupā ar augstāko izglītību bezdarbs ir 8 procenti, grupā ar vidējo izglītību - apmēram 17-18 procenti, un grupā ar pamatizglītību - 28 procenti.

Godātie kolēģi! Gandrīz katrs trešais Latvijas iedzīvotājs, kas ir ieguvis tādu izglītības pakāpi, kādu valsts no viņa obligāti prasa, paliek bez darba. Zema izglītība ir vislielākais bezdarba risks. Padomāsim mazliet par to, ka harmoniski attīstās tās valstis, kurās sabiedrība nav ļoti dziļi polarizēta! Un šis priekšlikums ir tieši vērsts uz šīs polarizācijas mazināšanu, uz mūsu iedzīvotāju kopas harmonizēšanu, un es esmu absolūti pārliecināts, ka pie šīs diskusijas mēs atgriezīsimies tuvākajā laikā, un, jo drīzāk mēs to izdarīsim, jo pozitīvāk atrisināsim, jo labāk būs mums, kad mēs sāksim domāt par jaunu ekonomikas attīstību.

Bet, kā jau es sacīju, kolēģi, es neaicinu balsot.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Frakcija „Saskaņas Centrs” vienojās par to, ka atbalstīs šo priekšlikumu. Mēs piekrītam tam, ka budžetā trūkst naudas, lai nodrošinātu šo ļoti spēcīgo normu, bet mēs esam pārliecināti, ka drīz būs jauna Saeima, būs cits budžets, būs citi līdzekļi, un mēs darīsim... vismaz tie, kas būs tajā Saeimā... Es runāju tagad par tiem, kas vēlas, lai šī norma tiktu īstenota, lai tā būtu īstenota, jo patiešām mūsu bērnu, mūsu pusaudžu izglītība ir vienīgais resurss, kas var nodrošināt mūsu tautas un mūsu ekonomikas izaugsmi un uzplaukumu. Nekas cits, neviens mums nepalīdzēs, ja mēs paši sev nepalīdzēsim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Dukšinskim.

J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Droši vien no dažām politiskām frakcijām vai partijām mēs nākotnē sagaidīsim ļoti interesantus priekšlikumus. Bet, ja mēs gribam šos priekšlikumus iestrādāt likumdošanā, tomēr ir jāpadomā, kā mēs kompleksi to varētu risināt. Un vai vispār konkrētajā brīdī tas ir iespējams. Nākotnē - jā.

Es negribētu piekrist tam, ka, ja mēs ieviešam obligātu vidējo izglītību, mēs momentā sāksim risināt bezdarba problēmas. Tā tas nav. Tas ir cits jautājums.

Godīgi runājot, jāteic, ka par šādu priekšlikumu varbūt varēja runāt tajos „treknajos gados”, arī tajā laikā, kad izglītības un zinātnes ministrs bija Kārlis Šadurskis. Nez kāpēc no viņa puses mēs pašvaldībās tādus priekšlikumus neesam dzirdējuši. Pēkšņi nāk tāds priekšlikums.

Par bezdarba jautājumu. Jā, tiešām, - to jauniešu vidū, kuri ir vecumā no 15 līdz 24 gadiem, esošajā situācijā, pēc Valsts nodarbinātības dienesta statistikas, ir liels skaits bezdarbnieku, laikam 27 tūkstoši. Un var spriest: jā, ja mēs viņus visus saliekam skolās, tad viņi turpinās kaut kā mācīties, iegūs akadēmisko vidējo izglītību vai arī profesionālo, un tādā veidā mēs kaut kā šo problēmu risināsim. Nav tas tik vienkārši! Pirmkārt, tas prasīs gan resursus, gan arī... Bet galvenais jautājums - kāpēc jaunieši kļūst par bezdarbniekiem? Mēs jau nevaram pamatizglītību nodrošināt pilnā apmērā, mēs nevaram izsekot līdzi tiem skolēniem, kuri sistemātiski neapmeklē skolu. Pieci procenti jauniešu vispār neiegūst pat pamatizglītību. Tāpēc mūsu izglītības sistēma pagaidām vēl nav gatava, pieņemot šo priekšlikumu, efektīvi strādāt.

Un vēlreiz par bezdarbu. Aktuālāk ir droši vien skolās tomēr atjaunot profesionālās orientācijas un profesionālās karjeras izglītības jautājumu aktualizēšanu. Tas ir svarīgāk, jo nav normāli, ka jaunieši iegūst vidējo izglītību, arī akadēmisko vidējo izglītību, bet nemaz nezina, kā viņi ieies darba tirgū. Pēc aptaujām spriežot, viņiem galvenais ir ātrāk izbraukt no šīs valsts. Piecdesmit procenti jauniešu, beidzot 12.klasi, vispār nezina, kur tālāk iet un kur doties.

Domāju, ka risināt šos jautājumus ir aktuālāk nekā mehāniski, populistiski ieviest obligātu vidējo izglītību vai nākotnē varbūt arī augstāko un uzskatīt, ka līdz ar to visi jautājumi būs atrisināti. Tā tas nav.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Es priecātos atbalstīt šo priekšlikumu, taču mani nedaudz māc šaubas, varbūt var kāds tās kliedēt, - vai mēs ar zemāka līmeņa normatīvo aktu varam uzstādīt augstākas obligātās prasības, nekā tas ir noteikts Satversmē? Var būt, ka varam. Bet man tomēr ir šaubas... Taču es piekrītu, ka debatēm par šo jautājumu ir jābūt, un, ja šīs debates sasniedz kaut kādu kopīgu rezultātu, tad tomēr vajadzētu to fiksēt Latvijas Republikas Satversmes 112.pantā, kurā šobrīd ir teikts, ka pamatizglītība ir obligāta. Jā, šādu priekšlikumu mēs varētu nākotnē atbalstīt - ar piebildi, ka valsts un pašvaldību finansētajās mācību iestādēs mācību obligātā programma ir valsts valodā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Dz.Ābiķis. Jā, cienījamie kolēģi! Šī tiešām ir ļoti nopietna lieta, tāpēc es ļoti lūdzu jūs izturēties pret to ar nopietnību, kad veiksiet balsojumu. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Labi!”) Es tikai vēlreiz paskaidrošu komisijas nostāju.

Komisija ar izpratni izturas pret šo priekšlikumu, bet tas ir jāskata kontekstā ar pārejas noteikumiem. Iesniedzēji paredz, ka šī likuma sadaļa stātos spēkā jau 2011.gada janvārī. Komisija uzskata - un es domāju, ka jūs tam piekritīsiet -, ka šobrīd ekonomiskā situācija nav tāda, ka mēs varam šo likumprojektu īstenot dzīvē. Un diez vai, kā te teica Pimenova kungs, jaunā Saeima pēkšņi tiks pie lielas naudas, nezin kur atradīs kādas apslēptas mantas vai ko... Diez vai tas kaut ko mainīs.

Tāpēc es diemžēl aicinu balsot „pret”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 33, atturas - 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Ābiķis. 10. - deputāta Pimenova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Spēkā esošais likums nosaka, ka valsts un pašvaldību izglītības iestādēs izglītību iegūst valsts valodā. Iegūst arī citās valodās, ja ir tādas izglītības iestādes, kurās tiek īstenotas mazākumtautību izglītības programmas. Ierosinu starp citām valodām izdalīt Latvijas mazākumtautību valodas un noteikt, ka valsts un pašvaldību izglītības iestādēs izglītību iegūst mazākumtautību valodās, ja tam ir pietiekams pieprasījums atbilstoši Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem. Šis priekšlikums ir tiešā saskaņā ar Eiropas Padomes Vispārējo konvenciju par mazākumtautību aizsardzību, ko Latvija ratificēja.

Konvencijas 14.panta 2.punkts nosaka, ka puses apņemas valsts izglītības sistēmas ietvaros nodrošināt personām, kuras pieder pie mazākumtautības, ja ir pietiekošs pieprasījums, līdzvērtīgas iespējas iegūt izglītību mazākumtautības valodā vai saņemt zināšanas savā valodā tajā teritorijā, kuru vēsturiski vai ievērojamā skaitā apdzīvo mazākumtautības personas. Es uzsveru šos vārdus - ja ir pietiekošs pieprasījums. Un pievēršu deputātu uzmanību tam, ka priekšlikums nozīmē nevis mainīt valstī esošo sistēmu, bet gan uzdot valdībai izstrādāt kritērijus, kuri apliecinātu, ka izglītība mazākumtautības valodā ir pietiekoši pieprasīta, un nekas cits.

Šis priekšlikums nekaitē latviešu valodas kā valsts valodas statusam Latvijā, bet paplašina demokrātiskās iespējas izvēlēties katram bērnam izglītības valodu, tai skaitā arī Latvijā dzīvojošas mazākumtautības valodu. Uzreiz gribu atbildēt kolēģim, kas pieļauj, ka Latvijā mazākumtautības nav noteiktas. Likumā „Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību” valsts ir noteikusi, ko nozīmē termins “nacionālā minoritāte”. Līdz ar to šīs kopas definīcijas principus varam attiecināt arī uz valodu, kuru mazākumtautība lieto.

Lūdzu deputātus atbalstīt 10.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Kolēģi! Mēs vārds vārdā varētu atgriezties 1999.gadā, kad šajā pašā zālē, tiesa gan, mēs ar Pimenova kungu tad diskutējām citos forumos, tika skarts jautājums, kas ir identisks ar to, ko mēs iztirzājam šodien. Tāpēc es neiešu dziļāk analīzē, kāpēc mūsu Izglītības likuma pants ir tieši tāds, kāds tas ir, bet norādīšu uz dažiem aspektiem, kurus šajā diskusijā nedrīkstētu ignorēt. Vispirms par Nacionālo minoritāšu aizsardzības konvenciju.

Vispārzināma patiesība, ka ir jālasa ne tikai pants, bet tad, ja starptautiski saistošam dokumentam ir oficiāli komentāri, būtu jālasa arī tie. Un tieši 14.panta komentāros ir skaidri noteikts, ka nav pieļaujami aizspriedumi pret oficiālās valodas apguvi vai mācībām šajā valodā. Tas gan, starp citu, neskar šo pantu, tas ir pilnīgi cita līmeņa fenomens, taču, ja tas tika pieminēts, tad nu būsim precīzi līdz galam.

Bet par šo ieteikumu. Kas tad īsti ir jauns? Piedodiet, pēc gara - nekas. Pēc burta - tiek papildināta 9.panta pirmā daļa ar faktu, ka, lūk, valsts valoda un mazākumtautības valoda tiek ietverta vienā pantā, kas jau pats par sevi tīri radikāli maina pieeju šiem jautājumiem. Tātad - valodu hierarhijai. Un šeit ir divi jautājumi, kuri pagaidām ir neskaidri.

Pirmais - šis pietiekošais pieprasījums atbilstoši Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem. Un otrs jautājums - šī lieta tomēr ir pietiekami sarežģīta, lai par to lemtu Saeima un lai tas būtu ietverts likumā, nevis Ministru kabineta noteikumos.

Tādi vārdi kā „pietiekošs pieprasījums” ir bez seguma. Zinām, cik daudz grūtību rodas, interpretējot kaut vai Nacionālo minoritāšu aizsardzības konvenciju vai Eiropas vai reģionālo minoritāšu valodu hartu. Līdz ar to šeit ir diezgan lielas iespējas plašākai interpretācijai. Un pats galvenais - šis likuma panta grozījums nedod neko pozitīvu, bet tikai atkal var pavērt vārtus nevajadzīgām diskusijām par valodu hierarhiju Latvijā.

Tātad aicinu neatbalstīt, jo mazākumtautību izglītības tiesības pietiekami tiek nodrošinātas esošajā likuma pantā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Jāatzīst, ka pašreizējā likuma 9.pantā ir viena zināma problēma, jo ir ļoti labi aprakstīta situācija ar valodas lietojumu pamata un vidējās izglītības pakāpē, savukārt šā panta ceturtā un piektā daļa runā par profesionālās kvalifikācijas ieguvi un akadēmiskā grāda... un zinātniskā grāda ieguves valodu.

Šeit trūkst vienas daļas, ko atbildīgā komisija ir ļoti sekmīgi atrisinājusi savā priekšlikumā - 12.priekšlikumā -, ieviešot 3.1 daļu un līdz ar to ļoti eleganti un skaisti pabeidzot šo 9.pantu.

Godātie kolēģi, es aicinu neatbalstīt Pimenova kunga priekšlikumu, jo Druvietes kundze jau norādīja uz vairākām problēmām, un es vēl no savas puses gribu piebilst, ka Pimenova kunga redakcija ir ļoti divdomīga un tur tiešām nevar saprast, par kurām izglītības pakāpēm viņš runā, vai ietver arī augstāko izglītību. Un, ja tā, tad tur ir tikai terminoloģiskas problēmas, jo augstskolām mums nav izglītības programmas, mums nav tāda jēdziena „mazākumtautību izglītības programma”, augstskolās mums ir studiju programmas un studiju priekšmeti. Savukārt ministrija nu nekādi nevar diktēt augstskolai, kādā valodā kādu studiju priekšmetu pasniegt.

Tā ka es aicinu to neatbalstīt.

Savukārt par 11. - „Pilsoniskās Savienības” frakcijas priekšlikumu, kurš faktiski ir atbalstīts un iekļauts manis pieminētajā komisijas priekšlikumā, es neaicinu balsot, jo galvenās idejas, manuprāt, atbildīgā komisija ir ļoti veiksmīgi iestrādājusi savā - 12.priekšlikumā.

Tātad par 10.priekšlikumu aicinu balsot „pret”, par 11.priekšlikumu balsojums nebūtu vajadzīgs, bet 12.priekšlikumu lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Prezidij! Deputāti! Cienījamā bijusī ministre runāja par pirms 11 gadiem notikušo diskusiju ar Igoru Pimenovu, tikai aizmirsa vienu lietu, ka 2005.gadā Saeima tomēr ratificēja Vispārējo konvenciju par mazākumtautību aizsardzību - pēc pēdējo 10 gadu debatēm, ar atrunām, bet tomēr ratificēja. Un, ja nemaldos, par izglītību ir runa 14.pantā, un noteikti šis pants tika pieņemts bez jebkādām atrunām. Praktiski zināmā mērā šie konvencijas panta teksti arī ir uzrakstīti ar cienījamā Pimenova kunga roku.

Līdz ar to, kad jūs runājat par kādām pretrunām šajā priekšlikumā, jūs kritizējat nevis Pimenovu, bet visu Eiropu un visas valstis, kas kopā ar Latviju šai konvencijai pievienojās. Un ne jau pirmo reizi šeit kolēģi nevar saprast konvencijas jēdzienu „pietiekošs pieprasījums”, bet visi, kas sēž Saeimā, šeit 2004.gadā šo pietiekošo pieprasījumu redzēja tieši ielās blakus Saeimas ēkai. Tie bija 10 tūkstoši krievu skolēnu.

Man šķiet, ka Pimenova kunga priekšlikums ir pilnībā atbalstāms un runā ne tikai par konvenciju. Praktiski tas zināmā mērā atjauno 1919.gadā pieņemto pirmās Latvijas Republikas Izglītības likumu. Tomēr jūsu senči bija gudrāki nekā pēcteči, kurus var novērot šeit zālē un kuri negrib nacionālo saskaņu pat dziļas krīzes laikā. Un zināmā mērā atņem Latvijai visas attīstības iespējas. Es tomēr aicinu saskaņot visas nacionālās nesaskaņošanas un šo priekšlikumu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam, otro reizi.

I.Pimenovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka visi ir ļoti noguruši un ir grūti dienas otrajā pusē skatīt vēl vienu tikpat smagu likumu kā Imigrācijas likums. Un uzmanību varbūt nav tik viegli koncentrēt uz šādiem ļoti precīziem, juridiski konkrētiem jautājumiem. Es to saprotu, tomēr gribu pievērst jūsu uzmanību šim likumam, jo tieši šis likums ir tas likums, kurš nosaka Latvijas likumdošanas konstrukciju, nodrošina gan mieru, gan integrāciju mūsu sabiedrībā, mūsu valstī.

Par apsvērumiem, kurus minēja kolēģi Druviete un Šadurskis. Es savā priekšlikumā izmantoju to valodu, to loģisko valodu un to loģiku, kuru izmantoja mūsu valsts un Saeima pirms 11 gadiem, pēc tam 2004.gadā, negrozot šajā valodā nevienu pantu, nevienu domu. Vienīgais... tātad, ja ir pretrunas, tad šīs pretrunas ir jau pārmantotas no esošās redakcijas. Vienīgais jauninājums ir šāds. Es rosinu nodrošināt mazākumtautībām garantijas mācīties savā dzimtajā - mazākumtautības valodā, ja ir pietiekošs pieprasījums, un deleģēt valdībai noteikt attiecīgos kritērijus, lai valdība, lai izpildvara domā, ko tas nozīmē - pietiekošs pieprasījums. Mūsu darbs jau tika izdarīts, kad mēs ratificējām Eiropas Padomes Vispārējo konvenciju. Tagad nākamais solis jāsper valdībai. Tikai šo soli es arī aicinu valdībai deleģēt.

Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Man liekas, ka neapzināti, turklāt šajā gadījumā neapzināti to dara abu pušu deputāti, kas aizstāv divus viedokļus - pamatnācijas viedokli un krievu un krievvalodīgo viedokli -, jauc vienu jēdzienu - “nacionālā minoritāte”. Neapgalvoju, ka man ir pilnīgi simtprocentīga patiesība, bet es šīm lietām sekoju līdzi. Nepārtraukti. Līdz šim ne Eiropā, ne pasaulē, ne reģionu mērogā, nevienā vietā nav, cik man zināms, noslēgta konvencija, kurā būtu vienotība par to, kas ir kādas valsts nacionālā minoritāte. Vēsturiskie apstākļi jau nosaka katrā valstī to, ka nevar nonākt pie šādas konvencijas un šādas vienprātības.

Arvien vairāk, kā esmu lasījis pat beidzamajos mēnešos, dominē uzskats, ka nacionālā minoritāte ir kādā valstī tāda mazākumtautība, kura dzīvo savā etnoģenētiskajā teritorijā, kur tā ir radusies, attīstījusies un turpina dzīvot, un kurai nav savas valsts. Pilnīgi pareizi! Latvijā tādi ir lībieši. Un pārējie ir tikai mazākumtautības. Bet arī par jēdzienu „mazākumtautība” ir vērts runāt. Nekur starptautiskajās konvencijās vēl nav noteikts, kas ir mazākumtautība. Un tas ir atkal atkarīgs tikai no mūsu pašu - šinī gadījumā latviešu, jo mēs šajā zemē vēl esam vairākumā, - no mūsu pašu viedokļa, kas ir mazākumtautība.

Lūk, konkrēti piemēri. Vācija un turku jautājums. Es jau esmu šeit runājis par to lietu, bet „Saskaņas Centrs” un PCTVL cilvēki diemžēl negrib to atkārtoti dzirdēt. Proti, 1959.gadā abas valstis noslēdza līgumu par turku viesstrādnieku ieplūšanu Vācijā, un, kā zināms, tagad viņu skaits sasniedz jau 2,5 miljonus. Un tā ir mazākumtautība arī vācu uztverē, bet joprojām... 21.gadsimta sākumā, ja nemaldos, 2002. vai 2003.gadā, pirmajai turku skolai pēc turku lūguma, pēc Berlīnes turku lūguma (Berlīne ir otra lielākā turku apdzīvotā vieta Eiropā!), piešķīra trešdaļu no skolai nepieciešamajiem līdzekļiem. Par pārējo daļu turkiem pateica: rūpējieties paši par savu skolu.

Tā ka, redziet, „Saskaņas Centram” un PCTVL šeit nevajadzētu visu laiku runāt par mazākumtautībām un tās uzsvērt.

Mūsu mazākumtautību jēdziens arī nav nekur definēts, skaidri noteikts, un tas ir ļoti pareizi un ļoti labi, jo arī starptautiski, vēlreiz uzsveru, tas nav izdarīts.

Kāda Latvijā ir situācija ar mazākumtautībām? Bēdīga. Iepriekšējā tautskaitē Latvijā cilvēkiem tika uzdots jautājums, kāda ir viņu ģimenes valoda, respektīvi, pie kādas tautības viņi sevi pieskaita, kāda ir dzimtā valoda. Atbilstoši tam, kā tur ir definēts, mums bija 102 tautības. Bet tagad Eiženija Aldermane, kuru Pēteris Tabūns bieži ielūdz Pilsonības likuma izpildes komisijā, jau paziņoja, ka mums ir 152 tautību pārstāvji. Mums arī tad, ja mēs gribētu, nav iespējams ierakstīt likumā tā, kā jūs, kolēģi no PCTVL un „Saskaņas Centra”, gribat: ja ir mazākumtautību pieprasījums, tad mēs atveram šīm mazākumtautībām skolas. Situācija Latvijā ir tāda - nākamā tautskaite to apstiprinās -, ka tikai latvieši, krievi un čigāni savā vairākumā ir saglabājuši dzimto un ģimenes valodu, savas nācijas valodu. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Igauņi arī!”) Igauņi un lietuvieši savā vairākumā nav paturējuši savu dzimto valodu, bet, mums, latviešiem, par laimi, viņi vairākumā ir latviskoti un mazākumā pārkrievoti. Pat šīm divām tautām jau nav vairs dzimtās valodas... Un visas pārējās tautas ir pārkrievotas.

Jūs gribat mazākumtautības? Nu nav šo mazākumtautību... Un, ja jūs gribat likumprojektā iekļaut priekšlikumu par skolu atvēršanu pēc pieprasījuma, tad nākamie skaita ziņā ir tatāri, armēņi, azerbaidžāņi, kuru skaits galvaspilsētā veido tūkstošus. Jā, tūkstošus! Tātad, pieņemot jūsu priekšlikumu, mēs būsim spiesti Latvijā atvērt skolas tatāru, armēņu, azerbaidžāņu un varbūt vēl kādas tautas valodā.

Tas nav iespējams. Mums ir jānoraida šis priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim, otro reizi.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Kolēģī Buzajevā vienmēr ir vērts ieklausīties, jo viņš parasti pasaka interesantas atziņas. Un viena no tām bija tā, kur Buzajeva kungs runāja par to, kas ir pietiekams pieprasījums. Tuvu tekstam citēju Buzajeva kungu: 2004.gadā krievu skolnieki parādīja, kas ir pietiekams pieprasījums.

Un tas mani mudina uz ļoti interesantām pārdomām, jo, patiesi, nu jau ar zināmu laika distanci mēs varam izvērtēt 2004.gada notikumus, teiksim, nevis politiski, bet vēsturiski.

Kas notika 2004.gadā, salīdzinot ar 2003.gadu? Latvijā mazākumtautību bērnu vecāki par 5 tūkstošiem vairāk savu bērnu nekā iepriekšējā gadā aizsūtīja 1.klasē uz latviešu skolām, nevis uz mazākumtautību skolām, tāpēc ka mani labie kolēģi Pliners un Buzajevs tiešām ir izdarījuši milzīgu darbu integrācijas politikas attīstībā, jo nekas netiek tik ļoti emocionāli uztverts kā bailes par savu bērnu nākotni un viena liela daļa mazākumtautību bērnu vecāku noticēja šiem cienījamiem kolēģiem, ka bilingvālā izglītība nedos viņu bērniem to, ko bērni varētu sasniegt. Un vecāki adekvāti noreaģēja uz šo propagandu un izvēlējās nevis iziet ielās, bet parūpēties par savu bērnu nākotni un sūtīt savus bērnus latviešu skolās, jo noticēja šiem cienījamiem aģitatoriem.

Un, godātie kolēģi, pavērtēsim no šā aspekta: vai 5 tūkstoši bērnu - tas ir pietiekams pieprasījums? Es domāju, ka ir, bet, Pimenova kungs, tas nerunā par labu jūsu terminam - pietiekams pieprasījums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Mēs patiešām esam ļoti noguruši, un es piekrītu Pimenova kungam, ka mums vajadzētu šim jautājumam pieiet ļoti konstruktīvi. Un visi šie jautājumi, par ko jūs šodien runājat, manuprāt, ir atrisināti vismaz divos Satversmes tiesas spriedumos. Un, proti, ja jūs paskatītos 2004., 2005.gada spriedumus lietās, kur vienā gadījumā tika apstrīdēta izglītības finansēšanas atbilstība Satversmes 91.pantam, kas, kā jūs zināt, runā par diskrimināciju, un kur otrā gadījumā, manuprāt, bija runa par šo valodu sadalījumu vispārizglītojošās skolās, tad jūs redzētu, ka šeit viss ir izanalizēts - šeit ir izanalizēts mazākumtautību statuss, šeit ir izanalizēta vēsturiskā situācija, kāda ir radusies, šeit ir izanalizēts Satversmes 4.panta saturs, jo mēs zinām, ka valsts valodai ir konstitucionāls raksturs. Šeit ir izanalizēta Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija, Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse.

Godātie kolēģi, es saprotu, tuvojas vēlēšanas, bet esiet taču saprātīgāki un mēģiniet minēt pamatotus, nevis tikai emocionālus argumentus! Es nezinu, kāds ir iemesls. Vai tie ir domāti mums? Es gan domāju, ka ne. Tie vairāk ir domāti varbūt radioklausītājiem. Bet nevajag lauzties atvērtās durvīs! Visa šī lieta, tostarp saistībā ar privātajām skolām, ir izanalizēta.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Redziet, cik dziļi mežā esam iebraukuši ar šīm problēmām. Tikko mēs skatījām Imigrācijas likumu; tagad, runājot par šīm pašām problēmām, skatām Zinātniskās darbības likumu un Izglītības likumu, un visur pavīd viens un tas pats. Pa logiem, pa durvīm, pa visām šķirbām krievu valodu grib mums uzspiest kā galveno valodu, lai gan faktiski... de facto valoda Latvijā jau ir krievu valoda, lai cik skumīgi tas būtu. Un latviešu valoda, jā, ir oficiāli - de iure. Un tad es atminos un vēl daži šeit atminas, teiksim, 5., 6.Saeimu. Šie sarkanie, kuru te bija pavisam maz, pieci cilvēciņi, arī sabiedrībā klusēja, viņi bija priecīgi pieņemt par valsts valodu latviešu valodu, nečīkstēja un nepīkstēja, lai tik varētu palikt Latvijā! Lai tik viņi varētu palikt Latvijā! Tagad aug buciņš, aug radziņi, un - paskatieties, kas te notiek! Gandrīz katrā Saeimas sēdē, komisijās viņi atkal un atkal pumpē savas tiesības! (No zāles dep. A.Golubovs: „Pareizi!”) Atkal un atkal! Un šodien balsojumā par Imigrācijas likumu jau iezīmējas - nedod Dievs! - nākamās varas vai Saeimas aprises. Kas tad būs, draugi mīļie?! (No zāles dep. A.Rubiks: „Par priekšlikumu!”) Vai jūs apjaušat to? Minoritāte, mazākumtautības... Jo pie minoritātēm vai pie mazākumtautībām pieskaita 360 vai 370 jeb tuvu pie 400 nepilsoņu. Kas tad tās par mazākumtautībām (No zāles dep. A.Golubovs: „Par maz saskaitīji!”), kuras, piedodiet man, tikai ar mūsu žēlastību atrodas Latvijā? Nu taču izbeidziet vienreiz un nostājieties latviešu parlamenta pozīcijās (No zāles dep. A.Golubovs: „Ej apsēdies! Ej savā vietā!”), latviešu tautas pozīcijās, nevis Maskavas rokaspuišu! Labi, ka nevienas sievietes te nav, tikai šitie te...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Paldies Šadurska kungam par komisijas darba labu novērtējumu.

Gribu kolēģiem atgādināt, ka valodas politikas, tāpat kā vispār politikas, viens no virsuzdevumiem ir stabilitāte valstī. Kopš 1990.gada mēs pakāpeniski un konsekventi esam nostiprinājuši latviešu valodas pozīcijas izglītībā, mūsu mazākumtautības šīs reformas ir akceptējušas, un šobrīd visas lietas notiek sekmīgi. Atbalstot šo priekšlikumu, mēs kārtējo reizi tikai izjauktu šo stabilitāti. Tāpēc es aicinu balsot „pret”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - deputāta Igora Pimenova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 55, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Ābiķis. 11. - partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 12. - komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 13. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 14. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 15. - deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 16. - deputāta Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 17. - deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Jakovam Plineram.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Godātie deputāti! Šis nav politisks priekšlikums. Vienīgais, ko mēs ar doktoru Buhvalovu gribam, ir uzlabot Latvijas izglītības kvalitāti un atvieglot dzīvi skolotājiem. Priekšlikums skan tā: „Izglītības iestāde ir tiesīga palīdzēt realizēt citās valstīs izstrādātas mācību programmas atbilstoši valsts izglītības standartiem un spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.”

Ko tas nozīmē? Pieņemsim, viens no mums ir fizikas skolotājs vai ķīmijas skolotājs, vai matemātikas skolotājs un viņam ir zināma Lielbritānijas vai Vācijas, vai Krievijas, vai Francijas vidusskolu matemātikas programma. Un viņš uzskata, ka šī programma ir labāka nekā Latvijā izstrādātā paraugprogramma konkrētajā priekšmetā. Viņš arī šodien faktiski var izmantot šo programmu. Viņš to nošpikos, viņš to noformēs kā savu, šis skolotājs teiks, ka viņš ir autors. Viņš sūtīs šo programmu uz Izglītības un zinātnes ministriju, panāks atļauju vai tā saukto akceptu, licenci, un strādās pēc šīs programmas.

Otrs jautājums. Viņš nevienam nepaziņos, bet turēsies pie šīs programmas.

Mēs gribam, lai tas viss būtu oficiāli atļauts un lai skolotājs neliekuļojot varētu izmantot attiecīgajā priekšmetā Vācijas vai Francijas, vai Izraēlas, vai Krievijas, vai Lielbritānijas valsts programmu fizikā vai ķīmijā, vai bioloģijā, vai citā mācību priekšmetā.

Mēs ceram, ka tas, skaidrs, ne sevišķi, ne divas reizes, bet vismaz par simto daļu uzlabotu zināšanu kvalitāti un atvieglotu skolotāju darbu un dzīvi. Lūdzu atbalstīt.

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātam Šadurskim pietiks ar četrām minūtēm? (No zāles dep. K.Šadurskis: „Absolūti!”)

Lūdzu! Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Kolēģi! Plinera kungam ir pilnīga taisnība. Šis priekšlikums nav politisks. Šis priekšlikums ir, piedodiet, Plinera kungs, bezjēdzīgs. Jo šajā priekšlikumā ir atļauts tas, kas jau šobrīd ir atļauts. Proti, Ministru kabineta noteikumi nosaka atbilstošās izglītības pakāpes standartu. Un programmas atbilstoši šim standartam izstrādā katra izglītības iestāde. Vai izglītības iestāde sacer pati vai kā paraugu izmanto interneta resursos iegūtas programmas, tā ir šīs iestādes pilnīgi brīva griba. Tā ka, godātie kolēģi, mēs, protams, varam pieņemt likumu, ka marts nāk pēc februāra, bet, ticiet man, marts tāpat pienāk akurāt pēc februāra.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu un balsot.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. - deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 53, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Ābiķis. 18. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. Arī 19.priekšlikums - līdzīgi. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 20. - deputātes Karinas Pētersones priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 21. - komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts, iekļauts 23. - komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 24. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 25.priekšlikums - tāpat. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Mums ir jāsāk debates par 25. - atbildīgās komisijas priekšlikumu. Bet tās mēs sāksim pēc pārtraukuma, jo ir pienācis laiks pārtraukumam. Mēs šoreiz nereģistrējamies. Reģistrēsimies sēdes beigās.

Izsludinu pārtraukumu līdz pulksten 15.30.

 

(Pārtraukums.)

 

 

 

Sēdi vada

Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre

Solvita Āboltiņa.

 

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Pulkstenis ir 15.30. Turpinām 4.marta sēdi.

Turpinām izskatīt likumprojektu „Grozījumi Izglītības likumā” trešajā lasījumā. Pirms pārtraukuma mēs palikām pie 25. - atbildīgās komisijas priekšlikuma.

Sākam debates par 25.priekšlikumu.

Vārds deputātam Jānim Dukšinskim.

J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Esošajā situācijā valstī pašvaldībām un skolām ir jārūpējas par katra bērna likteni. Un laikus jāsniedz arī atbalsts un palīdzība.

Šis priekšlikums ir cieši saistīts ar manu priekšlikumu - 40.priekšlikumu -, kur tā pati norma tika deleģēta pašvaldībām. Mans priekšlikums tika daļēji atbalstīts un iestrādāts šajā - 25.priekšlikumā.

Tas būs vēl labāk un stingrāk, ka šo normu un arī šo kārtību noteiks nevis pašvaldības, bet Ministru kabinets. Tātad šī kārtība būs vienota.

Es domāju, ka komisijas pieeja bija pareiza un tā ir jāatbalsta.

Šā priekšlikuma būtība ir tāda, ka visā valstī būs jānosaka vienota kārtība, kā rīkoties skolai, pašvaldībai gadījumā, kad skolēns nav ieradies skolā. Problēma ir aktuāla, jo šādos gadījumos parasti katra skola rīkojas pēc saviem ieskatiem. Dažas nekavējoties reaģē un mēģina noskaidrot, kas ir ar skolēnu, bet dažas nedēļām un mēnešiem neliekas zinis. Dažās skolās ir skolēni, kas ļoti sistemātiski neapmeklē izglītības iestādi.

Uzskatām, ka šāda attieksme nav pieļaujama, ka ļoti operatīvi ir jāreaģē un jānoskaidro iemesli, kāpēc skolēns nav skolā, un visiem kopā jāsniedz atbalsts. Šajā darbā jāiesaista ne tikai skolas, bet arī attiecīgie pašvaldību dienesti.

Salīdzinājumā ar citu valstu pieredzi šajā ziņā Latvijā normatīvajos aktos nav nekas precīzi reglamentēts. Citās valstīs, piemēram, ir arī normas, saskaņā ar kurām skolas pienākums ir sazināties ar bērnu vecākiem, ja skolas neapmeklēšanas otrajā dienā tā nav informēta par neapmeklēšanas iemesliem. Ja nav izdevies noskaidrot, tad pirmās nedēļas laikā ir jāinformē attiecīgās pašvaldības vai valsts struktūras.

Ceram, ka Izglītības un zinātnes ministrija izstrādās pietiekami kvalitatīvus Ministru kabineta noteikumus, kuros noteiks šādu vienotu kārtību. Ceram.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Vai ir nepieciešams balsojums? Nav. Tad turpinām. Lūdzu!

Dz.Ābiķis. 26. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 27. - deputātes Karinas Pētersones priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 28. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 29. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 30. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. Līdzīgi arī 31. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. Arī 32. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 33. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 34. - komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret minētajiem priekšlikumiem.

Dz.Ābiķis. 35. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 36. - komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 37. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 38. - komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 39. - deputāta Pimenova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie deputāti! Ierosinu ļaut pašvaldībai, kura dibina vispārējās izglītības iestādi, iecelt amatā skolas vadītāju, neprasot saskaņojumu ar Izglītības un zinātnes ministriju. Tā ir priekšlikuma būtība.

Jebkurš saskaņojums var gan stiprināt pārvaldes vertikāli, gan ierobežot pārvaldāmo iniciatīvu, jo ievieš papildu filtrāciju. Direktora kandidāta saskaņojums varētu būt lietderīgs, ja nebūtu cita - iepriekšēja saskaņojuma. Bet tad jau tiek saskaņots, piemēram, ar Izglītības un zinātnes ministriju, kad pašvaldība dibina skolu. Pirms direktora iecelšanas amatā pašvaldības izglītības pārvalde veic personāla analīzi un atlasi, un neviens cits to nevar izdarīt labāk kā vien pašvaldība, īpaši maza pašvaldība, jo tikai novadā un pagastā tiešām pazīst attiecīgo kandidātu.

Papildu saskaņojums nav vajadzīgs. Tas bieži vien notiek formāli, neieviešot jaunu saturu, bet valsts izpildvarai var dot ieganstu, lai iejauktos pašvaldības izvēlē un manipulētu.

Pats, nesen būdams Rīgas domes deputāts, labi zinu, ka tādi gadījumi, par nožēlu, bija, bet tie kavē pašvaldības rīcību. Tieši tāpēc ierosinu atbalstīt manu priekšlikumu - 39.priekšlikumu - un turpmāk neprasīt, lai pašvaldības, kuras dibina skolas, direktora iecelšanu saskaņotu ar Izglītības un zinātnes ministriju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Kolēģi! Es uz šo jautājumu gribētu paraudzīties no cita skatpunkta. Tik tiešām taisnība, ka pašvaldības daudz labāk nekā Izglītības un zinātnes ministrija pārzina procesu savā teritorijā un pazīst cilvēkus, kas varētu vadīt pašvaldību izglītības iestādes. Tieši tādēļ pašvaldībai arī ir pirmais un galvenais vārds sakāms šajā jautājumā. Bet nelaime ir cita. Dažkārt pašvaldības pārāk labi pazīst savus cilvēkus, un dažkārt šis cilvēku loks ir pārāk ierobežots. Arī es no pieredzes varu teikt, ka ne reizi vien šo izglītības iestāžu vadītāju izvēlē ir izpaudies nemotivēts subjektīvisms, kuru ir izdevies novērst tikai ar Izglītības un zinātnes ministrijas pamatotu iejaukšanos, un, šķiet, tādēļ pašreizējā redakcijā subsidiaritātes princips ir saskaņots ar valsts pārraudzības principu. Tāpēc es lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Dz.Ābiķis. Kolēģi! Šāda saskaņošanas prakse pastāv jau daudzus gadus, šī likuma norma sekmīgi darbojas, un nebūtu vērts neko mainīt. Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 39. - deputāta Igora Pimenova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 58, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Ābiķis. 40. - deputāta Dukšinska priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts. Par to jau šeit debatēja, un šī ideja ir iekļauta jau nobalsotajā 25.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 41. - deputātes Karinas Pētersones priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 42. un 43.priekšlikumā - komisijas priekšlikumos, kuri abi ir atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 44. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 45. - deputāta Dukšinska priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 46. - komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dukšinskim.

J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija)

Cienījamie kolēģi! Centīšos pamatot šā priekšlikuma nepieciešamību un būtību. Tas saistīts ar izglītības iestāžu reorganizāciju un likvidāciju.

Cienījamie deputāti! Atgādināšu, ka jau 2008.gadā Izglītības un zinātnes ministrija piedāvāja veikt tā saukto izglītības reformu - nauda seko skolēnam. Galvenais reformas mērķis droši vien arī bija līdzekļu efektivitāte, kaut arī parasti reformām jābūt arī citiem mērķiem - pieejamībai un kvalitātei. Vai šie mērķi tiks sasniegti - to laiks rādīs. Taču visi procesi saasinājās tad, kad tika apstiprināti 2009.gada budžeta grozījumi, kuru rezultātā finansējums izglītībai, pedagogu algām un mērķdotācijām tika samazināts par 50-60 procentiem. Pašvaldības saņēma ļoti samazinātu finansējumu, turklāt tas bija atkarīgs arī no skolām... un skolēnu skaita pašvaldībā. Tā rezultātā pašvaldības uzsāka savu skolu reorganizēšanu un likvidēšanu, turklāt diezgan haotiski un stihiski. Tā, piemēram, 2009.gadā tika likvidētas 58 skolas, 85 reorganizētas, likvidētas vai reorganizētas 13 ministrijas padotības iestādes. Turklāt dažās pašvaldībās, kur skolēnu blīvums bija neliels, tika likvidēts vai reorganizēts ievērojams skaits iestāžu, piemēram, Rēzeknes rajonā 11 izglītības iestādes. Arī Rīgā un citās pilsētās tā bija nopietna problēma. Piemēram, Rīgas domes Izglītības, kultūras, jaunatnes un sporta departamenta direktors Guntis Helmanis šodienas avīzē „Izglītība un Kultūra” piemin šo optimizāciju un konkrētu skolu reorganizāciju vai slēgšanu: „Pērn pieņemtais dokuments tika gatavots pietiekami lielā steigā, jo situācija attīstījās ārkārtīgi ātri un mums nebija iespēja lēmumu detalizēti izrunāt ar pašām iestādēm. Šobrīd, kad pamainījusies situācija ar pedagogu atalgojumu, ir plānots uzsākt sarunas ar pašām izglītības iestādēm ar mērķi nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus un izdiskutēt, kā tas atsauksies uz pašiem audzēkņiem.”

Budžeta grozījumi stājās spēkā 2009.gada 1.jūlijā, kad visi pedagogi bija atvaļinājumā un bērni - brīvlaikā. Tāpēc ne vienmēr bija iespējama sabiedrības un attiecīgo institūciju informēšana un saskaņošana ar tām. Bija gadījumi, kad skolēni un vecāki par to uzzināja tikai augusta beigās vai pat 1.septembrī. Uzskatām, ka šādi veikt reformas ir nepieļaujami. Nepieciešams laikus sagatavoties un arī saskaņot ar visām šajos procesos iesaistītajām institūcijām. Par to pārliecinājāmies arī Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijā, kad Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija norādīja uz šīm problēmām. Arī citu Eiropas Savienības valstu un kaimiņvalstu likumos ir noteikts, ka reorganizēt vai likvidēt skolas var tikai sešus mēnešus pēc informēšanas un saskaņošanas ar attiecīgām institūcijām, skolēnu vecākiem un pašvaldību, kā arī Izglītības un zinātnes ministriju. Turklāt to aizliegts veikt mācību gada laikā, tas darāms tikai pēc mācību gada beigām, proti, brīvlaikā.

Katrā izglītības iestādē ir noteikts mācību gads. Izglītības un zinātnes ministrija uzskatīja, ka likums attiecināms uz visām iestādēm, arī uz augstskolām. Piekrītam! Bet tām mācību gads ir visai nosacīts, dažādās programmās tas var būt arī atšķirīgs. Daļēji var piekrist, bet ar tādu piebildi, ka citos likumos - Profesionālās izglītības likumā un arī Vispārējās izglītības likumā - tomēr šī norma ir jāatrunā un jānorāda, ka mācību gada vidū šāda reorganizācija vai slēgšana nav pieļaujama.

Tāpēc arī šis priekšlikums tika iesniegts.

Paldies par atbalstu.

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Dz.Ābiķis. Kolēģi! Es saprotu, nevienam nav iebildumu ne pret 45., ne pret 46.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 47. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 48.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 49. - deputāta Pimenova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Pimenovam.

I.Pimenovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamā Saeima! Otrajā lasījumā ir pieņemta 26.panta trešās daļas norma par to, ka izglītības iestādes nosaukumā lietojami vienīgi latviešu vai latīņu alfabēta burti. Uzskatu, ka šī norma pārkāpj saistības, ko valsts apņemas pildīt, pieņemot likumu „Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību”. Konvencijas 11.panta 2.punkts noteic, ka jebkura persona, kas pieder pie nacionālās minoritātes, ir tiesīga sabiedrībai redzamās vietās izvietot zīmes, uzrakstus un citu personiska rakstura informāciju minoritātes valodā.

Tāpēc ierosinu noteikt, ka izglītības iestādes nosaukumā ir lietojami latviešu vai latīņu alfabēta burti, bet, ja izglītības iestādē tiek īstenota mazākumtautību izglītības programma, tad arī mazākumtautības valodas alfabēta burti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Kolēģi! Ļoti īsi. Šis priekšlikums ir pretrunā gan ar Valsts valodas likumu, gan arī ar noteikumiem par uzņēmumu, iestāžu un zemnieku saimniecību nosaukumu veidošanu, kur ir noteikts tieši tas, kas ir iekļauts esošajā redakcijā, proti, ka visu iestāžu nosaukumos ir lietojami vienīgi latviešu vai latīņu alfabēta burti. Un es atgādinu, ka runa ir par oficiālu nosaukumu, par to nosaukumu, ar kādu izglītības iestāde tiek reģistrēta.

Un vēl. Neaizmirsīsim to, ka pasaulē pašreiz aktīvi tiek lietoti vismaz 40 alfabēti! Tātad mums, protams, ir jāapzinās, par ko šajā Pimenova priekšlikumā ir runa.

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 49. - deputāta Igora Pimenova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 54, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Ābiķis. 50. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 51. - komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst? (No zāles: „Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Par 50.priekšlikumu vai par... (No zāles dep. I.Pimenovs: „Par 50.!”) Par 50.priekšlikumu?

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Ja deputāti lūdz balsojumu par 50.priekšlikumu, tad es aicinu balsot „pret” un nobalsot „par” 51.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Vai jūs gribējāt debatēt?... Lūdzu zvanu! Balsosim par 50. - Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 70, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Ābiķis. Es saprotu, 51.priekšlikums iebildumus neizraisa.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Kolēģi! Par latīņu un latviešu burtiem. Es uzskatu, ka šis priekšlikums ir slikti sagatavots, jo atsauce ir uz burtiem, nevis uz valodu... atkārtoju - nevis uz latviešu valodu, bet latviešu burtiem. Tas var dot iespēju veidot skolu nosaukumus citās valodās no burtiem, kas sakrīt ar latīņu vai latviešu burtiem. Un tas patiešām var būt ļoti jocīgi. Piemēram, var izveidot kādu Rīgas vispārējās vidējās privātskolas nosaukumu, kurā, piemēram, būs vārds „Maskva”, un šo vārdu patiešām rakstīt ar latīņu vai latviešu burtiem, bet tomēr tas būs rakstīts krievu valodā. Un es nedomāju, ka tieši šādu mērķi gribēja sasniegt šā priekšlikuma autori. Tāpēc ierosinu to noraidīt.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Dz.Ābiķis. Es aicinu balsot „par”. Kirilicu vēl daļa mūsu sabiedrības pazīst, bet, ja tas būs arābu alfabētā vai ivritā, es domāju, sabiedrība tiks rupji maldināta. Tā ka aicinu atbalstīt komisijas redakciju - 51.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 51. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 20, atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.

Dz.Ābiķis. 52. - deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Valērijam Buhvalovam.

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Patlaban vispārizglītojošo skolu maksimālais akreditācijas laiks ir seši gadi. Kādēļ tieši seši gadi - to neviens nezina. Droši vien, lai izglītības sfēras ierēdnim netrūktu darba. Kā profesionāls pedagogs, kurš daudzus gadus nostrādājis skolā, varu apgalvot, ka sešgadīgais akreditācijas termiņš ir elementārs un nevajadzīgs nervu sasprindzinājums gan pedagogiem, gan skolēniem, gan vecākiem. Ja skola strādā stabili, tad būtu pilnīgi pietiekami veikt akreditāciju reizi desmit gados. Neredzu nekādas nepieciešamības to darīt biežāk, ja nav saņemtas vecāku, skolēnu un pedagogu sūdzības.

Mēs pazemināsim birokrātijas līmeni un dosim skolām iespēju mierīgi strādāt, it īpaši pašreizējos grūtajos laikos, kad izglītības kvalitātes līmeņa celšanas un finansējuma palielināšanas vietā valsts nodarbojas vienīgi ar skolām piešķirto finansiālo līdzekļu samazināšanu un turpina regulāri kontrolēt to, kam šāda bieža kontrole nav nepieciešama.

Aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 52. - deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 53, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Ābiķis. 53. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. Arī 54. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 55. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 56. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 57. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. 58. - deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 59. - komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 60. - deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Valērijam Buhvalovam.

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Jau sen ir pienācis laiks pārtraukt daudzus gadus ilgušo nevienlīdzīgo attieksmi pret valsts un privātajām mācību iestādēm. Runa ir par interešu izglītību. Kādēļ valsts un pašvaldību skolās pedagogi var bez licencēm nodarboties ar interešu izglītību, bet privātajās skolās to darīt nedrīkst?

Mācību iestādes valsts akreditācija neatkarīgi no tā, vai tā ir valsts vai privāta mācību iestāde, apstiprina, ka tā strādā kvalitatīvi. Nekādas papildu licences šajā gadījumā nav nepieciešamas. Bet praksē viss notiek otrādi. Akreditētajām mācību iestādēm neuzticas. Tātad neuzticas arī valsts akreditācijai, bet tas jau ir absurds.

Aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 60. - deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 54, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Ābiķis. 61. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 62. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 63. - komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 64. - partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Šeit Leiškalna kungam, protams, ir pilnīga taisnība, ka komisija darīja šoreiz nepareizi, to neatbalstot.

Neaizkavēšu ilgi jūsu uzmanību.

Mēs daudz runājam par mūsu augstākās izglītības kvalitāti, taču patiesībā ar to, ka mēs pieprasīsim augstu kvalitāti, vēl nekas nebūs līdzēts, jo tas, kāda ir izglītības iestāde, ir tieši atkarīgs no tā, kāds akadēmiskais personāls tur strādā. Un, pastāvot tām ārkārtīgi zemajām un liberālajām prasībām, kādas ir šobrīd, protams, kvalitāti mēs iegūstam tam atbilstošu.

Šā priekšlikuma būtība ir paaugstināt kvalifikācijas prasības augstskolu akadēmiskajam personālam, nosakot, ka augstskolās vismaz 50 procentiem jābūt ar doktora zinātnisko grādu un universitātēs - vismaz 65 procentiem.

Godātie kolēģi! Pat ja mēs izpildītu šīs normas, mēs tālu atpaliktu no pasaules vadošo augstskolu akadēmiskā potenciāla. Mēs jau, protams, varam uzskatīt, ka Latvija ies citu ceļu, bet diemžēl šis cits ceļš nav sevišķi progresīvs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Dz.Ābiķis. Kolēģi! Šobrīd Izglītības, kultūras un zinātnes komisija izskata Augstākās izglītības likumu. Es domāju, ka mēs vēl pie šīs diskusijas atgriezīsimies, bet tagad es aicinu neatbalstīt.

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 64. - partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 48, atturas - 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Ābiķis. 65. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. Arī 66. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 67. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 68. - komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 69. - deputāta Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. Arī 70. - līdzīgi. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 71. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 72. - deputāta Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 73. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 74. - komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 75. - deputātes Pētersones priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts jau nobalsotajā 74. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 76. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 77. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 78. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. 79. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. 80., 81. un 82. - Juridiskā biroja priekšlikumi, kuri skar likumprojekta 28.pantu. Ir atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta minētos priekšlikumus.

Dz.Ābiķis. 83. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 84. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 85. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 86. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 87. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 88. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. 89. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 90. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. 91. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. 92. - deputāta Pimenova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Godātie kolēģi! Pārejas noteikumu 9.punktā ir ietverts vispārējās vidējās izglītības standarta formulējums, proti, ka mācību satura apguve valsts valodā ir jānodrošina ne mazāk kā trīs piektdaļās no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā. Es atgādināšu, ka šis standarts tika iekļauts likumā 2004.gada februārī, tajā laikā, kad bija ass saspīlējums, politisks saspīlējums ap Izglītības likuma normu, kas paredzēja 2004.gada 1.septembrī uzsākt nodarbības mazākumtautību skolu 10.klasēs tikai valsts valodā. Kopš tā laika daudz kas ir mainījies. Tagad kompetence noteikt standartus piešķirta valdībai, tātad - Ministru kabinetam. Šis standarts ir iekļauts Ministra kabineta noteikumos un darbojas. Tāpēc es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu un šo pārejas noteikumu punktu no likuma izņemt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jakovam Plineram.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! Šī 9.panta pirmā daļa ir pilnīgs anahronisms. Kāpēc? Tas jau ir sen aiz muguras... Tas un tas jāizdara ar 1999.gada 1.septembri... Bet tas arī ir sen aiz muguras. Un proporcija „60 uz 40” ieviest ar 2004.gada 1.septembri... Un arī tas sen ir aiz muguras.

Es uzskatu, ka deputātam Pimenova kungam ir taisnība, šis punkts jau sen ir izpildīts, tas ir novecojis, tāpēc to var no likuma izslēgt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Kolēģi! Plinera kunga mazā, bērnišķīgā viltība ir ļoti jauka: mēs izmetīsim pārejas noteikumu punktu, kas attiecas uz 2004.gadu (No zāles dep. J.Pliners: „...99. - arī!”) un uz 1999.gadu arī, un tad jau viss lēnām kaut kā atrāpos atpakaļ, būs tā, kā bija kādreiz. Jo patiesi - šajos pārejas noteikumos ir minēta arī valodu lietojuma proporcija. Bet, Plinera kungs, nu nav jums tās laika mašīnītes! Un, ja jūs gribat argumentēt ar to, ka šie pārejas noteikumi sen ir zaudējuši jēgu, jo tajos ir runa par seniem gadiem, tad man ir jāuzdod jums divi jautājumi.

Pirmais jautājums ir tāds: kāpēc jūs neaicinājāt izmest pārejas noteikumu 5.1 punktu, jo tajā arī ir runa par 2004.gadu? Vai to drīkst atstāt? (No zāles dep. J.Pliners: „Izmetīsim arī to!”) Nav tāda priekšlikuma.

Un otrs jautājums, Plinera kungs, ir tāds, nu, kā lai to saka, delikāts. Sakiet, Plinera kungs, vai šis ir pirmais Latvijas Republikas izdotais likums, kuru jūs lasāt? Un vai jūs neesat ievērojis, ka tā ir mūsu likumdošanas prakse, ka mēs vēsturiski visus šos pārejas noteikumus saglabājam, neraugoties uz to, ka visi termiņi jau ir pienākuši un pagājuši? (No zāles dep. J.Pliners: „Tā ir slikta prakse, nepilnīga prakse!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Dz.Ābiķis. Jā, kolēģi, argumentācija, aizstāvot šo priekšlikumu, bija, maigi izsakoties, dīvaina. Es aicinu balsot „pret”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 92. - deputāta Igora Pimenova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 63, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! 93., 94., 95. un arī 96.priekšlikums nav balsojami, jo šie pārejas noteikumu punkti attiecas uz likuma normām, par kurām mēs nenobalsojām.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 97. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 98. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. Un arī 99. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. (Aplausi.)

Dz.Ābiķis. Aicinu jūs, cienījamie kolēģi, balsot par likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Izglītības likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - 21. Likums pieņemts.

Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi, par atbalstu.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem””, otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Circene.

I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).

Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”” (Nr.1488/Lp9).

Komisija saņēma četrdesmit četrus priekšlikumus.

1. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 3. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 4. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 5. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 6. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Circene. 8. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Circene. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 10. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 11. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 13. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 12. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 13. - komisijas priekšlikumā, kas atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 14. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 15. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Circene. 16. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Circene. 17. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Circene. 18. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Circene. 19. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Circene. 20. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Circene. 21. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 22. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 23. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 24. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Circene. 25. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 26. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 27. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 28. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Circene. 29. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 30. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Circene. 31. - tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 32. - komisijas priekšlikumā, kas atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 33. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Circene. 34. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Circene. 35. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Circene. 36. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Circene. 37. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 38. - komisijas priekšlikumā, kas atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 39. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Circene. 40. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Circene. 41. - arī tas ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Circene. 42. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Circene. 43. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Circene. Un 44. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta arī pēdējo priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Circene. Paldies.

Trešajam lasījumam priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 11.martam.

 

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 11.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Nacionālās drošības likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (frakcija „Jaunais laiks”).

1. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. Saeimas Juridiskais birojs iesniedzis arī 2.priekšlikumu. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. Komisijas vārdā lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Nacionālās drošības likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Latkovskis. Šā gada 22.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 22.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (frakcija „Jaunais laiks”).

Likumprojekts ir izstrādāts, lai precizētu Iedzīvotāju reģistrā iekļaujamo ziņu apjomu un to iekļaušanas kārtību. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā 23.februāra sēdē apsprieda šo likumprojektu un konceptuāli atbalstīja. Komisijas vārdā aicinu Saeimu darīt tāpat.

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Latkovskis. Šā gada 17.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 17.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par Izglītības inovācijas fonda likuma atzīšanu par spēku zaudējušu””, otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Jānis Porietis.

J.Porietis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tā kā uz otro lasījumu nav saņemts neviens priekšlikums, komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta Grozījums likumā „Par Izglītības inovācijas fonda likuma atzīšanu par spēku zaudējušu”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Porietis. Paldies par operatīvo darbu un vienprātīgo atbalstu. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz šā gada 9.martam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 9.marts.

J.Porietis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām””, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Baiba Rivža.

B.Rivža (ZZS frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Tātad - „Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām””.

Šie likuma grozījumi ir saistīti tieši ar sadaļu par nodevām, proti, - kas ir valsts nodevu objekts. Un ir astoņi priekšlikumi, un visi ir arī atbalstīti.

1. - zemkopības ministra vietā iekšlietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

B.Rivža. 2. - zemkopības ministra vietā iekšlietu ministres Mūrnieces iesniegts priekšlikums. Arī tas atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

B.Rivža. 3. - zemkopības ministra Dūklava priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

B.Rivža. 4. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

B.Rivža. 5. - zemkopības ministra vietā iekšlietu ministres Mūrnieces iesniegts priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

B.Rivža. 6. - zemkopības ministra Dūklava priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

B.Rivža. 7. - zemkopības ministra Dūklava priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 8. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

B.Rivža. Un 8. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Rivža. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 9.marts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

B.Rivža. Paldies.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 9.marts. Vai citu priekšlikumu nav? Priekšlikums atbalstīts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Artūrs Rubiks.

A.Rubiks (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.5615 - likumprojektu „Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā”.

Atbildīgā komisija uz otro lasījumu ir saņēmusi divus priekšlikumus.

1. - vides ministra Vējoņa kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Rubiks. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Rubiks. Lūdzu balsot par minēto likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Rubiks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 9.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 9.marts. Paldies.

A.Rubiks. Paldies.

Sēdes vadītāja. Un pēdējais šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par piekrišanu 9.Saeimas deputāta Igora Aleksandrova saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir saņēmusi un izskatījusi Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes iesniegumu ar lūgumu dot atļauju 9.Saeimas deputāta Igora Aleksandrova saukšanai pie administratīvās atbildības. Komisija nolēma atbalstīt deputāta Igora Aleksandrova saukšanu pie administratīvās atbildības par administratīvajā protokolā norādīto pārkāpumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par piekrišanu 9.Saeimas deputāta Igora Aleksandrova saukšanai pie administratīvās atbildības”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 2, atturas - 4. Lēmuma projekts atbalstīts.

Līdz ar to visi šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Pirms mēs reģistrējamies, gribu jūs informēt, ka ir saņemts piecu Saeimas deputātu - Plinera, Sokolovska, Buhvalova, Mitrofanova un Buzajeva - jautājums labklājības ministram Uldim Augulim „Par līdzekļu piešķiršanu bezdarbnieku atbalstam”. Jautājums tiks nodots ministram.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrēties! Lūdzu rezultātu!

Kamēr tiek gatavota reģistrācijas rezultāta izdruka, vēlos jūs informēt, ka šodien bija paredzēta atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem. Uz abiem jautājumiem, kas tika iesniegti Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, proti, „Par informācijas atklātumu” un „Par situāciju ar cilvēka tiesībām Latvijā”, ir saņemta rakstveida atbilde, kas deputātus apmierina. Tātad atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem šodien nenotiks.

Paziņojumam vārds Saeimas sekretāram Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (9.Saeimas sekretārs).

Godātie frakciju vadītāji! Visi tiek aicināti ierasties Sarkanajā zālē uz Frakciju padomes un Prezidija kopīgu sēdi. Mums jāizlemj trīs ļoti svarīgi jautājumi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labvakar, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Juris Dalbiņš, Gundars Daudze, Juris Dobelis, Oskars Kastēns, Jānis Klaužs, Visvaldis Lācis, Leopolds Ozoliņš, Artis Pabriks, Karina Pētersone, Inese Šlesere un Dzintars Zaķis.

Paldies par darbu!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 4.marta sēdi pasludinu par slēgtu.

 

 

SATURA RĀDĪTĀJS

9.Saeimas ziemas sesijas 10.sēde

2010.gada 4.martā

 

Par darba kārtību
Par likumprojektu „Par Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām Fakultatīvo protokolu” (Nr. 1714/Lp9)
(Dok. Nr. 5595, 5595A)
Par likumprojektu „Grozījums likumā „Konsulārais reglaments”” (Nr. 1715/Lp9)
(Dok. Nr. 5596, 5596A)
Priekšlikums - dep. V.Agešins (pret)
Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” (Nr. 1716/Lp9)
(Dok. Nr. 5597, 5597A)
Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts pensijām”” (Nr. 1717/Lp9) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 5607, 5607A)
Priekšlikums - dep. A.Klementjevs (par)
Par likumprojektu „Grozījumi Sporta likumā” (Nr. 1718/Lp9) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 5608, 5608A)
Priekšlikums - dep. I.Klementjevs (par)
Par likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Kuveitas Valsts valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tās protokolu” (Nr. 1719/Lp9)
(Dok. Nr. 5610, 5610A)
Par likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības, Baltkrievijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas Republikas, Baltkrievijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežu krustpunkta noteikšanu” (Nr. 1720/Lp9)
(Dok. Nr. 5611, 5611A)
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Inesei Šleserei šā gada 4.martā
(Dok. Nr. 5623)
Likumprojekts „Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr. 1375/Lp9) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 5612)
Ziņo - dep. J.Dalbiņš
Debates - dep. V.Agešins
- dep. P.Tabūns
- dep. V.Orlovs
- dep. V.Lācis
- dep. Dz.Ābiķis
- dep. I.Līdaka
- dep. B.Cilevičs
- dep. P.Tabūns
- dep. Dz.Rasnačs
- dep. J.Sokolovskis
- dep. V.Lācis
- dep. I.Līdaka
- dep. J.Lagzdiņš
- dep. V.Lācis
- dep. I.Čepāne
- dep. V.Paegle
- dep. K.Šadurskis
- dep. P.Tabūns
Par kļūdīšanos balsojumā
Paziņojumi - dep. A.Bērziņš (ZZS)
- dep. I.Circene
- dep. V.A.Krauklis
- dep. V.Orlovs
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs A.Klementjevs
Debašu turpinājums - dep. N.Kabanovs
- dep. V.A.Krauklis
- dep. I.Čepāne
- dep. V.Lācis
- dep. A.Bērziņš (LPP/LC)
- dep. P.Tabūns
- dep. A.Bērziņš (LPP/LC)
Ziņo - dep. A.Latkovskis
Debašu turpinājums - dep. A.Latkovskis
- dep. Dz.Rasnačs
- dep. K.Šadurskis
- dep. A.Seile
- dep. N.Kabanovs
- dep. P.Tabūns
- dep. V.A.Krauklis
- dep. V.Lācis
- dep. K.Šadurskis
- dep. A.Bērziņš (LPP/LC)
- dep. I.Līdaka
- dep. P.Tabūns
- dep. Dz.Rasnačs
Par Saeimas deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par veselības nozarei atvēlētā finansējuma izšķērdēšanu” (Nr. 31/P9)
(Dok. Nr. 5631)
Motivācija - dep. A.Baštiks
Deputātu Andra Bērziņa (LPP/LC), Vitālija Aizbalta, Jāņa Dukšinska, Anatolija Mackeviča, Jāņa Urbanoviča, Karinas Pētersones, Intas Feldmanes, Oskara Kastēna, Dzintara Jaundžeikara, Ainara Baštika, Ivana Ribakova pieprasījums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par datu noplūdi no Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmas” (Nr. 29/P9) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 5560, 5560A)
Ziņo - dep. A.Brigmanis
Debates - dep. J.Dukšinskis
- dep. J.Sokolovskis
- dep. V.Aizbalts
- dep. A.Bērziņš (LPP/LC)
Likumprojekts „Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā” (Nr. 1688/Lp9) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 5496)
Ziņo - dep. D.Staķe
Debates - dep. V.Buzajevs
Paziņojumi - dep. O.Spurdziņš
- dep. A.Bērziņš (ZZS)
- dep. Ē.Zommere
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs A.Klementjevs
Likumprojekts „Grozījumi Augu aizsardzības likumā” (Nr. 1693/Lp9) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 5528)
Ziņo - dep. M.Roze
Likumprojekts „Grozījumi Ēku energoefektivitātes likumā” (Nr. 1691/Lp9) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 5526)
Ziņo - dep. M.Ārbergs
Likumprojekts „Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 1417/Lp9) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 5605)
Ziņo - dep. I.Circene
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”” (Nr. 1373/Lp9) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 5616)
Ziņo - dep. I.Feldmane
Likumprojekts „Grozījumi Darba likumā” (Nr. 1181/Lp9) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 5617)
Ziņo - dep. A.Štokenbergs
Likumprojekts „Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” (Nr. 1397/Lp9) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 5618)
Ziņo - dep. J.Porietis
Debates - dep. I.Pimenovs
- dep. B.Cilevičs
- dep. I.Druviete
- dep. K.Šadurskis
- dep. I.Pimenovs
- dep. V.Buzajevs
- dep. K.Šadurskis
- dep. P.Tabūns
- dep. I.Pimenovs
- dep. J.Eglītis
- dep. K.Šadurskis
- dep. Dz.Ābiķis
Likumprojekts „Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 946/Lp9) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 5619)
Ziņo - dep. Dz.Ābiķis
Debates - dep. J.Dukšinskis
- dep. K.Šadurskis
- dep. I.Pimenovs
- dep. J.Dukšinskis
- dep. Dz.Rasnačs
- dep. I.Pimenovs
- dep. I.Druviete
- dep. K.Šadurskis
- dep. V.Buzajevs
- dep. I.Pimenovs
- dep. V.Lācis
- dep. K.Šadurskis
- dep. I.Čepāne
- dep. P.Tabūns
- dep. J.Pliners
- dep. K.Šadurskis
- dep. J.Dukšinskis
- dep. I.Pimenovs
- dep. I.Druviete
- dep. J.Dukšinskis
- dep. I.Pimenovs
- dep. I.Druviete
- dep. I.Pimenovs
- dep. V.Buhvalovs
- dep. V.Buhvalovs
- dep. K.Šadurskis
- dep. I.Pimenovs
- dep. J.Pliners
- dep. K.Šadurskis
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”” (Nr. 1488/Lp9) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 5601)
Ziņo - dep. I.Circene
Likumprojekts „Grozījumi Nacionālās drošības likumā” (Nr. 1642/Lp9) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 5602)
Ziņo - dep. A.Latkovskis
Likumprojekts „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” (Nr. 1692/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 5527, 5606)
Ziņo - dep. A.Latkovskis
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Izglītības inovācijas fonda likuma atzīšanu par spēku zaudējušu”” (Nr. 1645/Lp9) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 5609)
Ziņo - dep. J.Porietis
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 1647/Lp9) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 5613)
Ziņo - dep. B.Rivža
Likumprojekts „Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā” (N. 1668/Lp9) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 5615)
Ziņo - dep. A.Rubiks
Lēmuma projekts „Par piekrišanu 9.Saeimas deputāta Igora Aleksandrova saukšanai pie administratīvās atbildības” (Nr. 892/Lm9)
(Dok. Nr. 5603)
Ziņo - dep. V.Orlovs
Informācija par deputātu J.Plinera, J.Sokolovska, V.Buhvalova, M.Mitrofanova un V.Buzajeva jautājumu labklājības ministram Uldim Augulim „Par līdzekļu piešķiršanu bezdarbnieku atbalstam” (Nr.  201/J9)
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Paziņojums - Saeimas sekretārs Dz.Rasnačs
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs A.Klementjevs

Balsojumi

Datums: 04.03.2010 09:05:29 bal001
Par - 52, pret - 22, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Konsulārais reglaments” (1715/Lp9), nodošana komisijām

Datums: 04.03.2010 09:11:04 bal002
Par - 31, pret - 2, atturas - 54. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par valsts pensijām” (1717/Lp9), nodošana komisijām

Datums: 04.03.2010 09:13:56 bal003
Par - 29, pret - 0, atturas - 57. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sporta likumā (1718/Lp9), nodošana komisijām

Datums: 04.03.2010 09:15:16 bal004
Par - 83, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Inesei Šleserei šā gada 4.martā

Datums: 04.03.2010 09:19:15 bal005
Par - 13, pret - 55, atturas - 10. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.23. Grozījumi Imigrācijas likumā (1375/Lp9), 3.lasījums

Datums: 04.03.2010 10:06:23 bal006
Par - 23, pret - 62, atturas - 5. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.24. Grozījumi Imigrācijas likumā (1375/Lp9), 3.lasījums

Datums: 04.03.2010 11:23:29 bal007
Par - 60, pret - 26, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.25. Grozījumi Imigrācijas likumā (1375/Lp9), 3.lasījums

Datums: 04.03.2010 11:48:02 bal008
Par - 46, pret - 40, atturas - 1. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.27. Grozījumi Imigrācijas likumā (1375/Lp9), 3.lasījums

Datums: 04.03.2010 11:51:46 bal009
Par - 59, pret - 27, atturas - 1. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.28. Grozījumi Imigrācijas likumā (1375/Lp9), 3.lasījums

Datums: 04.03.2010 11:53:58 bal010
Par - 23, pret - 57, atturas - 4. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.44. Grozījumi Imigrācijas likumā (1375/Lp9), 3.lasījums

Datums: 04.03.2010 11:54:38 bal011
Par - 55, pret - 27, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.46. Grozījumi Imigrācijas likumā (1375/Lp9), 3.lasījums

Datums: 04.03.2010 11:56:51 bal012
Par - 48, pret - 42, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Imigrācijas likumā (1375/Lp9), 3.lasījums

Datums: 04.03.2010 12:02:02 bal013
Par - 28, pret - 55, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par pieprasījuma atzīšanu par steidzamu. Par veselības nozarei atvēlētā finansējuma izšķērdēšanu (31/P9)

Datums: 04.03.2010 12:19:37 bal014
Par - 29, pret - 53, atturas - 7. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par datu noplūdi no Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (29/P9)

Datums: 04.03.2010 12:21:43 bal015
Par - 24, pret - 57, atturas - 5. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā (1688/Lp9), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.03.2010 12:28:12 bal016
Par - 27, pret - 55, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā (1688/Lp9), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.03.2010 12:29:04 bal017
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā (1688/Lp9), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.03.2010 13:31:51 bal018
Par - 64, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Augu aizsardzības likumā (1693/Lp9), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.03.2010 13:32:48 bal019
Par - 69, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ēku energoefektivitātes likumā (1691/Lp9), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.03.2010 13:33:55 bal020
Par - 70, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (1417/Lp9), 3.lasījums

Datums: 04.03.2010 13:35:24 bal021
Par - 67, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu” (1373/Lp9), 3.lasījums

Datums: 04.03.2010 13:38:10 bal022
Par - 72, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Darba likumā (1181/Lp9), 3.lasījums

Datums: 04.03.2010 14:09:45 bal023
Par - 58, pret - 22, atturas - 1. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.14. Grozījumi Zinātniskās darbības likumā (1397/Lp9), 3.lasījums

Datums: 04.03.2010 14:10:55 bal024
Par - 61, pret - 5, atturas - 16. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Zinātniskās darbības likumā (1397/Lp9), 3.lasījums

Datums: 04.03.2010 14:15:50 bal025
Par - 28, pret - 18, atturas - 27. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Izglītības likumā (946/Lp9), 3.lasījums

Datums: 04.03.2010 14:25:33 bal026
Par - 30, pret - 33, atturas - 17. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi Izglītības likumā (946/Lp9), 3.lasījums

Datums: 04.03.2010 14:52:33 bal027
Par - 21, pret - 55, atturas - 1. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi Izglītības likumā (946/Lp9), 3.lasījums

Datums: 04.03.2010 14:57:33 bal028
Par - 21, pret - 53, atturas - 1. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.17. Grozījumi Izglītības likumā (946/Lp9), 3.lasījums

Datums: 04.03.2010 15:38:03 bal029
Par - 13, pret - 58, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.39. Grozījumi Izglītības likumā (946/Lp9), 3.lasījums

Datums: 04.03.2010 15:45:53 bal030
Par - 20, pret - 54, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.49. Grozījumi Izglītības likumā (946/Lp9), 3.lasījums

Datums: 04.03.2010 15:46:45 bal031
Par - 1, pret - 70, atturas - 1. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.50. Grozījumi Izglītības likumā (946/Lp9), 3.lasījums

Datums: 04.03.2010 15:48:32 bal032
Par - 54, pret - 20, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.51. Grozījumi Izglītības likumā (946/Lp9), 3.lasījums

Datums: 04.03.2010 15:50:42 bal033
Par - 19, pret - 53, atturas - 3. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.52. Grozījumi Izglītības likumā (946/Lp9), 3.lasījums

Datums: 04.03.2010 15:52:56 bal034
Par - 19, pret - 54, atturas - 1. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.60. Grozījumi Izglītības likumā (946/Lp9), 3.lasījums

Datums: 04.03.2010 15:55:21 bal035
Par - 11, pret - 48, atturas - 13. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.64. Grozījumi Izglītības likumā (946/Lp9), 3.lasījums

Datums: 04.03.2010 16:02:34 bal036
Par - 20, pret - 63, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.92. Grozījumi Izglītības likumā (946/Lp9), 3.lasījums

Datums: 04.03.2010 16:03:41 bal037
Par - 62, pret - 0, atturas - 21. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Izglītības likumā (946/Lp9), 3.lasījums

Datums: 04.03.2010 16:07:35 bal038
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem” (1488/Lp9), 2.lasījums

Datums: 04.03.2010 16:08:32 bal039
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nacionālās drošības likumā (1642/Lp9), 2.lasījums

Datums: 04.03.2010 16:09:30 bal040
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā (1692/Lp9), 1.lasījums

Datums: 04.03.2010 16:10:31 bal041
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par Izglītības inovācijas fonda likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” (1645/Lp9), 2.lasījums

Datums: 04.03.2010 16:12:42 bal042
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām” (1647/Lp9), 2.lasījums

Datums: 04.03.2010 16:13:52 bal043
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā (1668/Lp9), 2.lasījums

Datums: 04.03.2010 16:15:14 bal044
Par - 64, pret - 2, atturas - 4. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par piekrišanu 9.Saeimas deputāta Igora Aleksandrova saukšanai pie administratīvās atbildības (892/Lm9)




Frakciju viedokļi
2010.gada 4.martā

Vadītāja. Labdien, godātie radioklausītāji! Tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles skan „Frakciju viedokļi”, un Saeimas deputāti jums tūlīt pastāstīs par šodien Saeimas sēdē padarīto.

Pirmajam šodien vārds Tautas partijas frakcijas deputātam Ventam Armandam Krauklim. Lūdzu!

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Labvakar, cienījamie radioklausītāji! Tautas partija uzskata, ka jebkuram lēmumam pašlaik būtu jāpiemēro viens galvenais kritērijs - vai tas palīdz vai nepalīdz iziet no ekonomiskās krīzes, vai tas dod kaut kādu labumu tautsaimniecībai.

Tādēļ es gribu ne vien par šodienas sēdi runāt, bet pastāstīt arī par vairākām Tautas partijas iniciatīvām šajā jomā.

Mēs kārtējo reizi šonedēļ aktualizējām jautājumu par pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu tūrisma nozarei, jo uzskatām, ka šis jautājums nav atliekams, jo tuvojas tūrisma sezona un viesnīcām, viesu namiem ir jāzina, kādi tad būs šie spēles noteikumi, lai viņi varētu attiecīgi reklamēt savus pakalpojumus. Šī ir būtiska eksporta nozare. Un tādēļ nākamnedēļ mēs ceram panākt, ka komisijā jau skatīs šos likuma grozījumus.

Otrs. Šonedēļ mēs esam iesnieguši vēl vienus likuma grozījumus attiecībā uz nodokļiem. Ir runa par iedzīvotāju ienākuma nodokli. Faktiski tas ir kļūdu labojums, jo pašreizējā redakcija paredz, ka par dāvinājumu, ja tas nav dāvināts tuvam radiniekam, ir jāmaksā 26 procentu likme. Tas diemžēl attiecas arī uz tiem gadījumiem, kad tiek saziedoti līdzekļi tiem cilvēkiem, kam ir nepieciešama medicīniskā palīdzība; tas attiecas arī uz tiem gadījumiem, kad tiek ziedota nauda studijām gan šeit, Latvijā, gan ārzemēs. Mūsu priekšlikuma būtība ir tāda, ka šādos gadījumos, ja šie dāvinātie līdzekļi ir ziedojumu veidā par medicīnas pakalpojumiem vai par mācībām, šī 26 procentu likme nav jāpiemēro.

Šodien sēdē viskaismīgākās debates bija par izmaiņām Imigrācijas likumā. Jāteic, ka te daļa deputātu tiešām ļoti kaismīgi metās virsū Tautsaimniecības komisijas izstrādātajiem priekšlikumiem, kuri paredz investoriem atvieglotu uzturēšanās atļauju saņemšanu Latvijā. Un te tika zīmētas ainas drūmās krāsās - tika teikts, ka tas var veicināt lielāku imigrāciju Latvijā, ka tas apdraud latviešu intereses. Jāteic, ka Saeima atbalstīja Tautsaimniecības komisijas izstrādātos priekšlikumus, jo tie tiešām - gan katrs atsevišķi, gan visi kopumā - veicina ekonomisko attīstību. Bet es tomēr gribu paskaidrot tiem, kuri rūpīgi nesekoja līdzi šai sēdei, ka pašreizējais likuma regulējums ļauj iegūt šo uzturēšanās atļauju, samaksājot 2000 latu, nodibinot kompāniju, un obligāti šiem cilvēkiem 6 mēnešus jāuzturas Latvijā. Šāda norma ir spēkā jau vairākus gadus, un katru gadu šādu iespēju izmanto vidēji 500 cilvēku.

Mēs Tautsaimniecības komisijā uzskatījām, ka ir jāuzrunā tie cilvēki, kuri negrib dzīvot Latvijā, bet kuriem līdzekļi atļauj investēt šeit un kuri šeit tātad ierodas tad, kad ir nepieciešams, nevis obligāti uzturas 6 mēnešus. Un, protams, tas radīs gan jaunas darba vietas (pēc mūsu aplēsēm, kopumā visas trīs šīs normas varētu radīt vismaz trīs līdz četrus tūkstošus jaunu darba vietu, un tas ir ļoti svarīgi, jo tagad katru dienu darbu zaudē vairāk nekā 300 cilvēku), gan arī ievērojami palielinās nodokļu ieņēmumus - pēc orientējošām aplēsēm, gūsim vismaz 10 miljonus latu gadā.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Tautas partijas frakcijas deputātam Ventam Armandam Krauklim.

Nākamajam vārds apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vairākas dienas mēs pie televīzijas ekrāniem sekojām līdzi mūsu olimpiskajai komandai Vankūverā. Mēs pārdzīvojām mūsu sportistu neveiksmīgos startus un priecājāmies par sasniegtajiem labajiem rezultātiem. Tātad sports mūs vieno. Tomēr gribētos ticēt, ka sporta dzīves jautājumi mūsu valstī tiks risināti atbilstoši starptautiskajiem vispāratzītajiem standartiem. Vēlos atgādināt, ka sports nav tikai skaista izrāde, cilvēka spēju demonstrēšana un augstu godalgu piešķiršana. Sportisti sevi ziedo uzvarai, aizmirstot par savu personisko dzīvi, par traumām. Tas viss notiek tādēļ, lai ar lepnumu varētu redzēt, kā paceļas mūsu valsts karogs un skan tās himna.

Sportistam nav lielākas un vērtīgākas uzvaras, kā iegūta olimpisko spēļu medaļa. Līdz ar to frakcijas „Saskaņas Centrs” deputāts Ivans Klementjevs šodien ierosināja izdarīt grozījumus Sporta likumā, nosakot, ka sportistiem, kuri izcīnījuši olimpiskās medaļas, ir tiesības uz izdienas pensiju.

Diemžēl Saeimas vairākums ir pretējās domās un noraidīja apvienības „Saskaņas Centrs” priekšlikumu par sportistu tiesībām uz izdienas pensiju. Tas ir ļoti nožēlojami.

Otrām kārtām Saeimas vairākums šodien noraidīja apvienības „Saskaņas Centrs” sagatavotos grozījumus likumā „Par valsts pensijām”, kuri paredz priekšlaicīgi pensijā aizgājušajiem izmaksāt pensijas 80 procentu apmērā, nevis pašreizējo 50 procentu apmērā no aprēķinātās vecuma pensijas.

„Saskaņas Centrs” aicināja parlamentu atgriezties pie līdzšinējās kārtības priekšlaicīgi pensionējušos cilvēku pensiju aprēķināšanai; tā tika grozīta pērn vasarā. Pēc mūsu domām, arī priekšlaicīgi pensijā aizgājušajiem ir tiesības saņemt pensiju, kas nav mazāka par iztikas minimumu, turklāt daļai cilvēku, kas sasnieguši konkrētu vecumu, nav iespēju ne Latvijā, ne arī ārzemēs atrast darbu. Diemžēl arī šis „Saskaņas Centra” priekšlikums neguva vairākuma atbalstu.

Un visbeidzot, ņemot vērā to, ka tuvojas 8.marts, es apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas vārdā vēlos pateikt, ka viss dzīves daiļums nāk no sievietes.

Dārgās sievietes, no sirds apsveicam jūs 8.martā, Starptautiskajā Sieviešu dienā. Mīlestību, laimi un prieku!

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam.

Nākamais runās partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas deputāts Kārlis Šadurskis. Lūdzu!

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskās Savienība” frakcija).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien man jums ir divas ziņas. Viena - slikta, bet otra - laba.

Sākšu ar slikto, kā tas arī hronoloģiski šodien notika. Šodien Saeimā ar Tautas partijas, Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš”, „Saskaņas Centrs” un PCTVL frakcijas deputātu atbalstu, ar 48 balsīm „par” un 42 balsīm „pret”, tika pieņemti grozījumi Imigrācijas likumā, kurus tikko, pirms kāda brīža, slavēja mans kolēģis Kraukļa kungs. Diemžēl jāteic, ka šie likuma grozījumi neatrisinās nevienu problēmu, nepiesaistīs nekādas investīcijas Latvijai. Jo, kā jau Kraukļa kungs pirmīt sacīja, līdz šim par 2000 latiem var iegūt ieceļošanas atļauju. Nu tad padomājiet paši: kurš muļķis tā vietā maksās 25 tūkstošus vai 100 tūkstošus? Tātad tā būs vienkārši papildu iespēja, papildu biļete uz Rietumeiropu caur Latviju, līdz ar to būs arī riski - risks, ka būs nekontrolēta naudas plūsma, nekontrolēta ieceļotāju plūsma caur Latviju, un tas nekalpos ne valsts prestižam, ne arī dos kādu ekonomisku labumu. Un, jāteic, nu var jau darīt muļķības; deputātiem ir tā priekšrocība, ka viņi drīkst balsot un grozīt likumus. Bet kāpēc darīt to, ja no tā nav nekāda labuma, bet tikai pieaug riski?

Šobrīd tās frakcijas, kas balsoja „pret” šiem grozījumiem, vāc deputātu parakstus, lai iesniegtu lūgumu Valsts prezidentam neizsludināt šo likumu, un mēs gatavojam arī argumentāciju vēstulē Valsts prezidentam, jo šeit, šajā likumā, ir daudz gan juridiska brāķa, gan arī politisku muļķību.

Otra ziņa ir laba. Gribu runāt par Zinātniskās darbības likuma grozījumiem un Izglītības likuma grozījumiem. Šeit tika pieņemtas vairākas normas, kas palīdzēs Latvijai integrēties Eiropas un pasaules zinātniskajā telpā; normas tika grozītas gan attiecībā uz valodu lietojumu, gan arī uz citiem jautājumiem. Protams, bija atkal kaismīgas debates no „Saskaņas Centra” un PCTVL deputātu puses: kārtējo reizi mēģināja nostiprināt krievu valodas pozīcijas augstākajā izglītībā. Taču Saeimas deputātu vairākums pieņēma, manuprāt, ļoti pareizus lēmumus. Un gribu atzīmēt to, ka, piemēram, balsojot par Izglītības likuma grozījumiem, neviens nebija „pret”; vairāki deputāti atturējās.

Tā ka gribu noslēgt ar labo ziņu.

Un vēl, godātie kolēģi, atgādinu, ka šosestdien ir ievērojams notikums: 6.martā trīs politiskās partijas - „Jaunais laiks”, „Pilsoniskā Savienība” un „Sabiedrība citai politikai” - pieņems, manuprāt, ļoti būtisku politisku lēmumu. Sestdien notiks šo triju partiju kopējs kongress - partiju apvienības „Vienotība” izveides kongress. Nu, un tāpēc tā ļoti personīgi aicināšu jūs, godātie radioklausītāji: turiet par mums īkšķus, lai mums labi izdodas.

Paldies.

Vadītāja. Paldies partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas deputātam Šadurska kungam.

Nākamajai vārds partijas „Jaunais laiks” frakcijas deputātei Silvai Bendrātei. Lūdzu!

S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).

Labdien, translācijas klausītāji! No rīta šķita, ka mūsu sēde šodien nebūs gara, jo darba kārtībā bija, ja nemaldos, tikai 27 jautājumi. Tomēr, ielūkojoties sēdes darba kārtībā ciešāk, pamanījām, ka mums ir priekšā likti grozījumi Izglītības likumā un arī grozījumi Imigrācijas likumā. Skaidrs, ka tad jau liela daļa deputātu devās uz tribīni un izteica savu viedokli. Diezgan aktīvas bija šodien debates.

Tagad par Imigrācijas likumu. Partijas „Jaunais laiks” frakcijas pozīcija bija šāda.

Arī saprotot to, ka ļoti daudzas garas diskusijas bija bijušas pašā komisijā, mēs tomēr uzskatījām, ka mēs varētu atbalstīt to viedokli, ka tad, ja šeit ar termiņuzturēšanās atļaujām ierodas cilvēki (un viņi jau arī šodien ir
šeit - ir 500 tādu cilvēku), mēs varētu, protams, izvirzīt kādas savas prasības, lai valstij būtu lielāks izdevīgums arī no šādas ierašanās Latvijā. Un mēs atbalstījām to viedokli, ka termiņuzturēšanās atļauja tiktu izsniegta uz laiku, ne ilgāku par pieciem gadiem, tad, ja ir ieguldīti kapitālsabiedrību pamatkapitālā 25 tūkstoši (ne mazāk par to!), ja ir izveidotas jaunas darba vietas, ja ir ieguldīta nauda Latvijas Republikas kredītiestādēs un ja ir samaksāti nodokļi. Tad mēs tādu viedokli varētu arī atbalstīt. Taču mēs nekādā ziņā neatbalstījām viedokli, ka šādā pašā veidā varētu arī izmantot citu iespēju palikt Latvijā, šeit ierasties tad, ja, piemēram, šeit nopērk nekustamos īpašumus: Rīgā, Pierīgā - par 100 tūkstošiem latu, ne mazāk, bet citur Latvijā - par 50 tūkstošiem, ne mazāk. Mums likās šis slieksnis pārāk zems. Mums likās arī, ka tomēr šie īpašumi galvenokārt būtu saglabājami Latvijas iedzīvotājiem, un mēs tātad šo priekšlikumu, 27., neatbalstījām, kaut arī komisijā tas bija atbalstīts. Un, tā kā mums neizdevās - un arī diskusijās, debatēs neizdevās - pārliecināt, ka tiešām mums nevajadzētu atbalstīt šāda veida priekšlikumu, tad mēs, „Jaunais laiks”, balsojām pret visu šo likumprojektu. Tomēr mums neizdevās gūt Saeimas atbalstu.

Nākamais jautājums, par ko tika diskutēts, protams, bija jau pieminētais likumprojekts „Grozījumi Izglītības likumā”. Bija 99 priekšlikumi, un bija arī ļoti daudz diskusiju - protams, arī par latviešu valodas pozīciju pavājināšanu, kas mums arī nebija pieņemami. Mēs neatbalstījām šādus priekšlikumus.

Un bija vairāki sociālās jomas likumprojekti, to skaitā arī grozījumi Darba likumā, kuri vēl vairāk sakārto šīs darba attiecības - attiecības starp darba uzņēmēju un darbinieku. Bija arī grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā, kuri ir ļoti svarīgi un kurus noteikti visi arī gaida (likumprojekts tika skatīts steidzamības kārtā, un otrais lasījums tātad jau ir galīgais), - ka nevarēs piedzīt parādus no pabalstiem. Tas ir ļoti svarīgi, un daudzi, protams, šādu lēmumu no Saeimas arī gaidīja.

Un visbeidzot es gribu pateikt par to, ko mans kolēģis Šadurskis jau nupat pieminēja, - notikumu sestdien. Tātad taps politiska apvienība - latviešu partiju politiskā apvienība, kurā būs „Jaunais laiks”, „Pilsoniskā Savienība” un „Sabiedrība citai politikai”. To, ko jūs vienmēr esat vēlējušies, to, ko esat uzsvēruši tikšanās reizēs, to mēs tagad arī mēģināsim īstenot. Būs dibināšanas kongress Nacionālajā teātrī sestdienas rītā.

Ir jāteic, ka visas svarīgākās pārmaiņas Latvijas vēsturē tiešām ir notikušas tikai tad, kad mēs esam bijuši vienoti. Mēs atceramies Atmodas laiku, Baltijas ceļu un mūsu Dziesmu svētkus - šo sajūtu mēs atceramies. Un es gribu citēt tikai vienu nelielu fragmentiņu no pamatnostādnēm mūsu topošās politiskās apvienības dokumentā. Tur ir teikts tā: „Vienoti mēs vairs neesam sīki, vienoti mēs esam vairāk rīcībspējīgi, vienoti mēs esam stiprāki un gudrāki. Vienotības jēga un būtība nav jāpamato un jāpierāda. Tā runā pati par sevi. Tā uzrunā, tā ir vērtība, kas izsaka visu. Esot vienoti, mēs iezīmēsim pagrieziena punktu Latvijas politikā. Esot vienoti, mēs dosim Latvijai jaunu elpu, jaunu iespēju, jaunu politiku, apvienojot spēkus mūsu labklājībai un valsts sekmīgākai attīstībai.”

Lai mums visiem izdodas!

Vadītāja. Paldies Silvai Bendrātei no partijas „Jaunais laiks” frakcijas.

Nākamajam vārds apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputātam Pēterim Tabūnam. Lūdzu!

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi un radioklausītāji! Jūs jau droši vien, viena daļa, dzirdējāt debates sēdē un tagad manu kolēģu izteikumus, un tie visi skāra Imigrācijas likumu. Patiešām īsts cunami sacēlās tribīnē, kad bija runa par šiem grozījumiem, kuri apdraudēja, aizskāra latviešu kā nācijas vitālās intereses, jo cerības pastāvēt latviešiem kā nācijai tiek apdraudētas ar katru dienu vairāk.

Tas tā bija gan 50 okupācijas gados, gan it īpaši tagad; tas ir visai nesaprotami šajos gandrīz 20 atjaunotās neatkarības gados. Un, lūk, atkal jauns kolonizācijas, arī okupācijas paveids - Imigrācijas likums!... Tātad ir iespēja no visas pasaules, it īpaši no bijušās Padomju Savienības, par nieka naudu, par ubaga grašiem - 25 000 latu - sabraukt šeit, Latvijā, veselam pulkam cilvēku - tā sauktajiem investoriem. Šie investori ieguldīs 25 000 latu, bet faktiski no valsts budžeta, no mūsu līdzekļiem, patērēs daudz vairāk - mācoties skolās, mācoties valodu, izmantojot mūsu infrastruktūru un tā tālāk, un tā joprojām. Un jūs jau dzirdējāt - it īpaši dedzīgi par to runāja Kraukļa kungs no Tautas partijas -, ka ar to mēs pārvarēšot krīzi. Ar to krīzi mēs nepārvarēsim. Taisni otrādi, ar to varam padziļināt krīzi. Un tāpēc nu, tā sakot, latvisko spēku pretošanās bija ļoti liela, bet diemžēl pretlatviski noskaņotie deputāti, frakcijas, pieņēma šā likuma grozījumus. Un tagad iezīmējas nākamās, es pat teiktu, draudošās, varas vai nākamās Saeimas aprises - „Saskaņas Centrs”, PCTVL, Latvijas Pirmā partija un partija „Latvijas Ceļš”, kā arī Tautas partija. Un tas ir vairākums. Un nobalsoja 48 deputāti. Mēs palikām mazākumā - bijām 42.

Diemžēl nekas neizdevās, lai gan mēs, „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un „Visu Latvijai!”, pat rīkojām tepat pie Saeimas protesta piketu pret šiem Imigrācijas likuma grozījumiem. Bet, kā jau parasti, šie pretlatviskie vai nodevīgie spēki, kas Saeimā ir iezīmējušies ļoti strikti, to, dabīgi, neņēma vērā un kā lokomotīves, kā buldozeri devās uz priekšu.

Šajā pašā sakarībā es gribu sacīt, ka latviskuma stiprināšanai ir ļoti svarīga „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK iniciatīva stiprināt latviešu valodas pozīcijas Satversmē, paredzot, ka par valsts naudu mācībām jānotiek tikai un vienīgi latviešu valodā, tā, kā tas ir visās normālās pasaules valstīs.

Tādēļ mēs esam sākuši parakstu vākšanu referendumam. Jāsavāc 10 tūkstoši parakstu, apstiprinātu pie notāra. Es arī aicinu jūs, latviski, nacionāli noskaņotos cilvēkus, kuru, es nešaubos, ir ļoti daudz, nesēdēt mājās un izdarīt arī šoreiz izvēli par labu mūsu Latvijas neatkarībai un latviskumam, ko nedrīkstam pazaudēt.

Paldies. Lai jums labi veicas!

Vadītāja. Paldies Tabūna kungam no apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas.

Nākamais runās Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputāts Ainars Baštiks. Lūdzu!

A.Baštiks (LPP/LC frakcija).

Labdien, godātie radioklausītāji! Kā jau iepriekšējie Saeimas deputāti minēja, šī Saeimas sēde bija stipri gara un arī diezgan emocionāla, un tāda tā bija pārsvarā divu likumprojektu dēļ - Izglītības likuma grozījumu dēļ un arī Imigrācijas likuma grozījumu dēļ.

Jāteic gan, ka faktiski trūka pragmatisku diskusiju, bet vairāk bija apvainojošu epitetu, kurus izteica cits citam, runāja par patriotisma trūkumu vai nodevību pret latviskumu un tamlīdzīgi. Taču mēs atbalstījām šīs iniciatīvas, tāpēc ka tās ļaus ieguldīt Latvijas ekonomikā kādus līdzekļus, un tie savukārt radīs kādas darba vietas, un tiks maksāti arī nodokļi. It sevišķi svarīgi tas ir, ņemot vērā, ka katru dienu mūsu valstī darbu zaudē vairāki simti strādājošo. Patiesi liekas: vai tiešām nepienāks diena, kad šis bezdarba pieaugums apstāsies? Diemžēl, kā mēs redzam līdz šim, bezdarbs tikai pieaug.

Taču ir viena lieta, ko vēlos uzsvērt un ko pārējie runātāji neminēja. LPP/LC frakcija iesniedza premjerministram pieprasījumu „Par veselības nozarei atvēlētā finansējuma izšķērdēšanu”. Tas pārsvarā balstās uz Valsts kontroles veiktajām revīzijām vairākās ārstniecības iestādēs. Valsts kontroles veikto revīziju rezultāti dažos gadījumos ir pat ļoti satraucoši un šokējoši, jo šie rezultāti parāda, ka, piemēram, Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca reklāmas rakstam žurnālā The European Time maksā 36 tūkstošus latu, bet tajā pašā laikā nevar atrast naudu, lai reto slimību slimniekiem noteiktu diagnozi un viņi līdz ar to varētu saņemt kādu finansējumu zāļu iegādei vai ārstēšanas veikšanai, - 50 tūkstošus latu nevar atrast, lai par šiem 50 tūkstošiem latu nodrošinātu visu šo reto slimību slimnieku diagnožu noteikšanu. Tāpat šie pārbaudes rezultāti parāda, ka ir slimnīcas, kas par dažādiem pakalpojumiem, kuri ir jāveic pašiem slimnīcas darbiniekiem, ir maksājušas kā par ārpakalpojumiem. Piemēram, Stradiņa slimnīcā vairāk nekā 200 tūkstoši latu ir samaksāti kādām citām iestādēm, kaut gan tas būtu jāveic pašiem. Tāpat ir braukts uz ārzemēm apgūt kādas datorprogrammas. Citiem vārdiem sakot, šajā nozarē, kur līdzekļu katastrofāli trūkst, tajā pašā laikā redzam, ka to izlietošana ir bieži vien ļoti neracionāla un izšķērdīga.

Tieši tāpēc mēs gribētu, lai arī valsts valdības vadītājs, premjers, pievērstu tam īpašu uzmanību un tātad pieņemtu kādus zināmus mērus, lai tiešām veselības nozare varētu tikt sakārtota un pēc iespējas racionālāk šis finansējums sasniegtu mērķus; citiem vārdiem sakot, cilvēki varētu saņemt kvalitatīvus veselības pakalpojumus, nevis atbalstīt dažādas firmas vai cilvēkus, kas ir ap veselības sistēmu saradušies. Mēs ceram, ka tātad šis pieprasījums tomēr veicinās zināmu akcentu likšanu šajā akūtajā jautājumā.

Paldies par uzmanību. Visu labu!

Vadītāja. Paldies Baštika kungam no Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.

Turpinājumā dzirdēsiet partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputātu Valēriju Buhvalovu. Lūdzu!

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es gribu runāt par situāciju izglītības jomā. Kopš šā mācību gada 1.septembra 52 Latvijas skolas netika atvērušas savas durvis, tajās neatskanēja skolas zvans. Tās tika likvidētas. Vēl 54 skolas ir reorganizētas.

Mums teica - krīze, bērniem un skolotājiem trūkst naudas. Vēl nesen gandrīz 20 procenti no IKP tika tērēti uz skaitliskajā ziņā lielo neprofesionālo ierēdņu armiju. Miljoni - tā dēvētajai Gaismas pilij, grāmatu kapsētai. Nepamatoti uzpūsts ir arī militārais budžets, kaut gan neviens Latvijai, paldies Dievam, uzbrukt negrasās. Varas pārstāvji, domājams, nesaprot, ka šāda nevērīga attieksme pret izglītības sistēmu novedīs mūsu valsti pie katastrofas, paaugstinās bezdarba, noziedzības, alkoholisma un narkomānijas līmeni, veicinās vēl lielāku nabadzību. Vai mēs varam palīdzēt mūsu skolām? Protams.

Šodien PCTVL frakcija ierosināja pagarināt akreditācijas laiku uz 10 gadiem, lai palīdzētu skolām. Patlaban vispārizglītojošo skolu maksimālais akreditācijas laiks ir seši gadi. Kādēļ tieši seši gadi? To neviens nezina. Droši vien tādēļ, lai izglītības sfēras ierēdņiem netrūktu darba.

Kā profesionāls pedagogs, kurš daudzus gadus nostrādājis skolā, varu apgalvot, ka sešgadīgais akreditācijas termiņš - tas ir elementārs un nevajadzīgs nervu sasprindzinājums gan pedagogiem, gan skolēniem, gan vecākiem. Ja skola strādā stabili, tad būtu pilnīgi pietiekami veikt akreditāciju reizi 10 gados. Neredzu nekādas nepieciešamības to darīt biežāk - ar nosacījumu: ja nav sūdzību no vecāku, skolēnu un pedagogu puses.

Mēs pazemināsim birokrātijas līmeni un dosim skolēniem iespēju mierīgi strādāt, it īpaši pašreizējos, grūtajos laikos, kad skolu izglītības kvalitātes līmeņa celšanas un finansējuma palielināšanas vietā valsts nodarbojas vienīgi ar skolām piešķirto finansiālo līdzekļu samazināšanu un turpina regulāri kontrolēt to, kam šāda bieža kontrole nav nepieciešama.

Diemžēl valdošā koalīcija šodien noraidīja mūsu priekšlikumu.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Buhvalova kungam no partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas.

Un šodien frakciju viedokļu izklāstu noslēdz Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Ingmārs Līdaka. Lūdzu!

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Labdien, cienījamie klausītāji! Nu, šodien putenis gan ārā pie Saeimas, kur no rīta pulcējās piketētāji, gan arī šeit - Saeimā, kur putenis plosījās daudzu deputātu galvās.

Protams, vislielākā uzmanība tika veltīta likumprojektam „Grozījumi Imigrācijas likumā”, un tūdaļ teikšu, ka pēc diezgan plašām debatēm, kas frakcijā notika vakar, šodien ZZS frakcija bija praktiski vienota un neatbalstīja šos grozījumus.

Un patiesībā man šķiet, ka taisnība šodien nebija ne tiem, kas saskatīja šajos grozījumos milzīgu bīstamību Latvijas neatkarībai, jaunu imigrācijas vilni, kolonizāciju un ko tik vēl ne... Noteikti nebija taisnība arī tiem, kas saskatīja šajos grozījumos visu ekonomisko problēmu atrisinājumu - gan jaunu celtniecības iespēju vilni, gan darba vietu pieplūdumu. Šķiet, patiesība, kā vienmēr, ir pa vidu. Un jāsaprot arī Saeimas deputāti, kas darbojas Tautsaimniecības komisijā, kurā arī es strādāju un piedalījos debatēs par šiem priekšlikumiem. Arī Saeima strādā. Strādā un meklē risinājumus, kā uzlabot tautsaimniecisko situāciju, un - „kur malku cērt, tur skaidas lec”. Un diemžēl šoreiz tās skaidas bija diezgan sāpīgas, un, manuprāt, sanāca diezgan amorāli, jo daudzi deputāti, ieskaitot Kraukļa kungu, neslēpa, ka šī pastāvīgās uzturēšanās atļauja ir maksa... pareizāk sakot, tā tiek pārdota. Un šī ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja ne tikai Latvijā, tā ir uzturēšanās atļauja arī visā Eiropas Savienības telpā. Un iznāk tā, ka mēs šeit tirgojam to, kas patiesībā nav mūsu. Es piekristu, ja tas būtu atbalsts uzņēmējiem. Šis atbalsts uzņēmējiem jau ir mūsu likumdošanā, un pastāvīgās uzturēšanās atļaujas jau var visai viegli iegūt uzņēmēji, kuri ir investējuši Latvijā un ir attiecīgā uzņēmuma valdē. Tur nav nekādu problēmu, un diezgan daudzi - gan krievi, gan citu zemju uzņēmēji, kuri ir šeit, Latvijā, investējuši, - jau ir saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, jo viņi piedalās savu uzņēmumu pārvaldē.

Vēl. Par 100 000 latu ieguldījumu nekustamā īpašuma iegādei šeit - Latvijā. Man šķiet, ka Latvija jau tā ir ļoti, ļoti iztirgota. Kur tik vien brauc, visur dzird - šis lauks pieder kanādiešiem, tas lauks pieder dāņiem... Jūrmalā praktiski vasarā latviešu valodu nedzird. Tiek solītas darba vietas - apkopēju darba vietas. Bet diez vai mums šeit, Latvijā, ir jābūt šiem apkopējiem, šoferiem, galu galā - īrniekiem kādiem citzemniekiem piederošos īpašumos. Tas jau ir amorāli.

Un līdz ar to ZZS frakcija neatbalstīja šādus grozījumus Imigrācijas likumā. Diemžēl tie tomēr guva Saeimas vairākuma atbalstu.

Bet runāšu par labajām ziņām. Labā ziņa, pati galvenā labā ziņa, kas patiešām varētu veicināt tautsaimniecības attīstību vai iepriecināt zemniekus, ir tā, ka otrdien, respektīvi, aizvakar, Ministru kabinets pieņēma noteikumus par akcīzes nodokļa atmaksas kārtību. Tātad turpmāk, jau samērā drīz, degvielas uzpildes stacijās, visās degvielas uzpildes stacijās zemnieki sev pienākošos limitu ietvaros varēs saņemt degvielu jau bez PVN uzrēķina. Un tas atbrīvos zemniekus no liekas papīru kārtošanas un laika vilcināšanas, jo ne vienmēr jau šo PVN par iztērēto dīzeļdegvielu varēja saņemt atpakaļ laikus. Šī ir labā ziņa.

Vēl viena labā ziņa ir tā, ka Tautsaimniecības komisijā norisinās ļoti plašas debates par izmaiņām Komerclikumā. Un patiešām drīz vajadzētu šeit, Saeimā, būt jau balsojumam par izmaiņām, kuras paredz atvieglot mikrouzņēmumu dibināšanas iespējas, un tādējādi patiešām tiks atbalstīta uzņēmējdarbības uzsākšana. Tātad - bez 2000 latu ieguldīšanas statūtkapitālā. Šis patiešām varētu būt viens no veidiem, kas kaut nedaudz tomēr mazinās bezdarbu. Atgādināšu, ka šis ir veids, kā mazināt arī nodokļu slogu: 26 procenti - pašnodarbinātajiem, uzņēmumiem - 15 procenti.

Šie ir reālie darbi, kas Saeimā notiek. Patiešām darbs šeit notiek diezgan intensīvi.

Nobeigumā, protams, es gribu aicināt... visi kaut kur aicina šodien... gribu aicināt svētdien uz Skaistkalni, kur pulksten 14.00 būs bezmaksas koncerts - Gunta Skrastiņa koncerts kultūras namā. Laipni lūgti! Arī es, kā jau šā novada pārstāvis, tur būšu.

Lai jums veicas!

Vadītāja. Paldies deputātam Ingmāram Līdakam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Līdz ar to tiešraide „Frakciju viedokļi” šodien ir izskanējusi.

To vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa. Paldies, ka klausījāties, un visu labu!

Piektdien, 23.februārī
09:00  Baltijas Asamblejas Ekonomikas, enerģētikas un inovācijas komitejas sēde
09:00  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Konference “Tā ir arī mūsu nauda! Ko darīt, lai Eiropas Savienības fondu investīcijas Latvijā būtu pārdomātākas?”