Latvijas Republikas 9.Saeimas

ziemas sesijas devītā sēde

2010.gada 25.februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

 

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sākam Saeimas 2010.gada 25.februāra sēdi.

Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas un, lūdzu, tomēr nodrošiniet klusumu zālē! Tas attiecas arī uz deputātu Ventu Armandu Kraukli.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, es informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Bērziņa (LPP/LC), Dukšinska, Pētersones, Mackeviča, Aizbalta, Jaundžeikara, Feldmanes, Kastēna, Urbanoviča un Baštika pieprasījumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, un iesniedzēji lūdz atzīt pieprasījumu par steidzamu. Pieprasījums ir saņemts Saeimas kārtības ruļļa noteiktajā termiņā, līdz ar to tas ir iekļaujams šodienas sēdes darba kārtībā, bet pēc tam saskaņā ar Saeimas kārtības rulli, protams, mēs lemsim par to, vai Saeima atzīst vai neatzīst šo pieprasījumu par steidzamu.

Un tagad mēs sākam tradicionāli ar Prezidija ziņojumiem par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti iebilst. Līdz ar to mums ir nepieciešams šo jautājumu izlemt balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 7, atturas - 3. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Prokuroru izdienas pensiju likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Ingrīdai Circenei!

I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).

Lūdzu nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts tiek nodots arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai? Deputāti neiebilst. Tātad šis likumprojekts tiek nodots Juridiskajai komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Ārstniecības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Ingrīdai Circenei!

I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz nodot arī mums.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts tiek nodots arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai? Deputāti neiebilst... Tātad likumprojekts „Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā” tiek nodots Juridiskajai komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Nacionālās drošības komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā” nodot Nacionālās drošības komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Rasnača, Tabūna, Dobeļa, Grīnblata un Kalniņa iesniegto likumprojektu „Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens - „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas frakcija „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ir sagatavojusi šos divus likumprojektus, un, taupot laiku, es runāšu uzreiz par abiem diviem.

Šis projekts tapa diezgan ilgā laika gaitā un paredz grozījumus gan Valsts probācijas dienesta likumā, gan Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa divdesmit sešu pantu 33 sankcijās. Ir saņemts pozitīvs atzinums no Valsts policijas, no Latvijas Pašvaldību savienības, no Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes, kā arī no Valsts probācijas dienesta, bet ar piebildi: ja tam tiks piešķirts atbilstošs finansējums.

Aicinu nodot Juridiskajai komisijai šos abus likumprojektus, un, protams, mums komisijā būs vajadzīgi divi ļoti būtiski atzinumi. Viens būs vajadzīgs no Finanšu ministrijas, jo runa ir par miljonu latu, kas ik gadu līdz šim tika tērēts administratīvā aresta nodrošināšanai, bet otru atzinumu noteikti mums vajadzēs no tiesībsarga, lai rūpīgi izvērtētu nākotnē, cik plaši dot tiesnesim iespējas izvēlēties administratīvajam arestam alternatīvu sodu - piespiedu darbu.

Paldies. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts tiek nodots Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija?

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Ingrīdai Circenei.

I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).

Mēs lūdzam nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek nodots arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai? Deputātiem ir iebildumi (No zāles dep. V.Agešins: „Vispār pret šo likumprojektu!”)... vispār pret šo likumprojektu. Tas nozīmē, ka šis jautājums mums jāizšķir balsojot.

Godātie kolēģi! Vispirms mums ir tātad jāizšķir jautājums par to, vai mēs papildinām Saeimas Prezidija atzinumu ar to, ka šis likumprojekts varētu tikt nodots arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Vai pret šo priekšlikumu ir iebildumi? Arī pret šo priekšlikumu esot iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, ka šo likumprojektu, kā tiek piedāvāts, nodod divām komisijām - tātad Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir atbildīgā komisija! Mēs balsojam šobrīd tikai par Circenes kundzes priekšlikumu. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Bet, ja tagad nobalsos, tad Circenei nodos vienalga!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - nav, atturas - 17. Tātad Circenes kundzes priekšlikums ir atbalstīts.

Un tagad vēlreiz lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Rasnača, Tabūna, Dobeļa, Grīnblata un Kalniņa iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - nav, atturas - 18. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Rasnača, Tabūna, Dobeļa, Grīnblata un Kalniņa iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti iebilst.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Rasnača, Tabūna, Dobeļa, Grīnblata un Kalniņa iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - nav, atturas - 17. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Latkovska, Čepānes, Štokenberga, Grīnblata un Krūmiņa iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim. Viņš acīmredzot runās „par”.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Šā priekšlikuma būtība ir klusums ēterā 30 dienas pirms vēlēšanām. Šis priekšlikums nav jauns, esam debatējuši par līdzīgām lietām arī pirms iepriekšējām vēlēšanām, bet līdz šim nekas nav izdevies.

Galvenie argumenti pret šādiem ierobežojumiem raidošajiem saziņas līdzekļiem ir principā dalāmi divās daļās.

Vieni runā par vienlīdzības principa pārkāpumu, jo drukātajos masu medijos šāds ierobežojums netiek ierosināts, bet raidošajos - jā. Un šā pretiebilduma sakarā man gribas vēlreiz izteikt izbrīnu par to, ka Latvijā mēs allaž diskutējam par lietām, kuras citur pasaulē jau ir ļoti labi saprotamas. Jo ietekme uz cilvēku prātiem un informācijas kampaņas vai aģitācijas kampaņas masveidīgums un blīvums ir pilnīgi nesalīdzināms, ja mēs skatāmies televīziju un klausāmies radio, salīdzinot ar internetmedijiem un ar drukātajiem saziņas līdzekļiem vai vides reklāmu. Tātad šeit ir runa par vismasīvākās kampaņas ierobežojumu noteikšanu.

Otrs pretarguments ir it kā vārda brīvības un informācijas izplatīšanas ierobežojumi.

Godātie kolēģi! Nemānīsim taču paši sevi! Priekšvēlēšanu aģitācijā televīzijā un radio tam nav nekāda sakara ar informāciju: tā ir vistīrākā sabiedrības prātu apdullināšana ar ne sevišķi patiesas informācijas izplatīšanu.

Godātie kolēģi! Kam tad patiesībā ir iebildumi pret šādām lietām? Tās ir bagāto „saimnieku” partijas, un tie ir raidorganizāciju īpašnieki, kas, protams, negrib atteikties no lielas papildu peļņas priekšvēlēšanu kampaņā.

Kolēģi! Mūsu vēlēšanās naudas vara uz vēlēšanu rezultātu un līdz ar to arī uz ievēlētās Saeimas sastāvu ir milzīga, neproporcionāli liela salīdzinājumā ar to, kāda tā ir citās demokrātiskās valstīs. Un es pat gribu teikt, ka šobrīd nevis saskaņā ar Satversmi mums katram vēlētājam ir viena balss, bet katram kampaņā ieguldītam latam ir viena balss.

Tāpēc es iesniedzēju vārdā aicinu labot šo praksi un atteikties no tik milzīgas naudas ietekmes mūsu vēlēšanās. Jo padomāsim, kolēģi, kādā stāvoklī mēs esam! Pašreizējo Latvijas Republikas Saeimu atbalsta tikai 3 procenti Latvijas iedzīvotāju. Es domāju, šis ir izšķirošais punkts, kāpēc mums būtu jāpieliek visas pūles, lai mēs nākamajā, 10., Saeimā ievēlētu kvalitatīvi pilnīgi citu Saeimas sastāvu. Tāpēc šeit būtu vieta viedokļu cīņām, programmu cīņām, partiju piedāvājumu cīņām, nevis ārkārtīgi dārgi apmaksātu reklāmas profesionāļu profesionālā veikuma salīdzinājumam un naudas spiedienam.

Kolēģi! Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

„Pret” neviens nav pieteicies runāt. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts tiek nodots Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamais. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Latkovska, Čepānes, Štokenberga, Aleksandrova un Seiles iesniegto likumprojektu „Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vārds deputātam Ainaram Latkovskim. Viņš runās „par” likumprojekta nodošanu komisijai.

A.Latkovskis (frakcija „Jaunais laiks”).

Labrīt! Mazliet matemātikas. Likums, kas pašlaik ir spēkā, noteic, ka politiskās partijas priekšvēlēšanu periodā var tērēt vairāk par pusmiljonu latu, precīzāk - 570 tūkstošus latu, priekšvēlēšanu vajadzībām. Kas ir būtiski? Šajā summā iekļaujas tikai reklāmas izvietošana elektroniskajos medijos vai rakstošajos medijos, kā arī reklāmas materiālu nosūtīšana pa pastu. Tātad... Parēķināsim! Ir 570 tūkstoši latu. Latvijā apmēram sešas vai septiņas gan opozīcijas, gan pozīcijas partijas būtu tādas, kurām ir iespējas notērēt šos līdzekļus. Plus nāk klāt izmaksas par reklāmas sagatavošanu, nauda, kas tiek maksāta reklāmu aģentūrām, darbiniekiem, kuri tiek nodarbināti priekšvēlēšanu laikā, reklāmas materiālu drukāšanai, partijas avīžu publicēšanai. Tātad kopā apmēram 0,8 miljonus sešas vai septiņas partijas droši šīm vēlēšanām varētu iztērēt. Tātad apmēram 5 miljoni latu... Ja mēs pierēķinām klāt vēl arī to, ka vēlēšanās, kā parasti, startēs arī kādas... apmēram piecpadsmit - līdz piecpadsmit - sīkpartijas, tad kopējā summa uz šīm vēlēšanām var sasniegt 8 miljonus latu, ko politiskās partijas tērētu priekšvēlēšanu aģitācijai. Tātad laikā, kad uzņēmējiem trūkst apgrozāmo līdzekļu, partijas ies pie uzņēmējiem un lūgs ziedot politiskai kampaņai apmēram 8 miljonus latu. Brīdī, kad uzņēmējiem būtu jārada jaunas darba vietas, viņi būs spiesti atbalstīt politiskās partijas, kuras izmantos šo naudu politiskai priekšvēlēšanu kampaņai.

Ko mēs piedāvājam? Mēs ierosinām drastiski samazināt šo limitu, ko politiskās partijas var tērēt uz vēlēšanām, un tātad būtu nevis 571 tūkstotis, bet apmēram 280 tūkstoši latu. Mēs ierosinām iekļaut šajā limitā visus tēriņus, to skaitā arī reklāmu sagatavošanu, partijas avīžu, reklāmas bukletu publicēšanu, darbinieku nodarbināšanu. Apmēram 270 tūkstoši... Pēc aptuveniem aprēķiniem, tad priekšvēlēšanu laikā tiks tērēti nevis 8 miljoni, bet apmēram 3,5 miljoni; tas ir vairāk nekā uz pusi mazāk.

Es aicinu jautājumā par šo naudu tiešām visus politiķus, kas ir Saeimā, atbalstīt šo likumprojektu un strādāt pie likuma grozījumiem, un samazināt to naudas summu, ko mēs būsim spiesti izņemt no uzņēmējiem, kuri to varētu kaut kur citur ieguldīt un kuriem tās trūkst.

Atbalstiet, lūdzu!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Runāt „pret” attiecībā uz likumprojekta nodošanu komisijai neviens nav pieteicies. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā likumprojekta nodošanu komisijai? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Attīstības plānošanas sistēmas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Godātie kolēģi! Nākamais darba kārtības punkts - „Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Ilmai Čepānei šā gada 25.februārī”. Deputāte Ilma Čepāne lūgusi piešķirt viņai atvaļinājumu šā gada 25.februārī, tas ir, šodien, un šis jautājums ir jāizlemj balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Ilmai Čepānei šā gada 25.februārī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Atvaļinājums deputātei Ilmai Čepānei piešķirts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Lēmuma projekts „Par Aivara Zāģera atbrīvošanu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir saņēmusi un izskatījusi iesniegumu „Par Aivara Zāģera atbrīvošanu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata”, kā arī tiesneša Zāģera iesniegumu un, aizklāti balsojot, atbalstījusi šo lēmuma projektu. Lūdzu arī Saeimu atbalstīt lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Aivara Zāģera atbrīvošanu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par Helmuta Nagļa apstiprināšanu par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tienesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija ir saņēmusi iesniegumu par Helmuta Nagļa apstiprināšanu par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi. Juridiskā komisija ir sagatavojusi attiecīgu lēmuma projektu, aizklāti balsojusi un apstiprinājusi šo lēmuma projektu. Lūdzu arī Saeimu apstiprināt lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Helmuta Nagļa apstiprināšanu par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 1, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - deputātu Bērziņa (LPP/LC), Dukšinska, Pētersones, Mackeviča, Aizbalta, Jaundžeikara, Feldmanes, Kastēna, Urbanoviča un Baštika pieprasījums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par finansējumu Valsts arhīvu sistēmas iestādēm un arhīvu pamatdarbības nodrošināšanu”.

Iesniedzēji ir lūguši vārdu motivācijai.

Vārds motivācijai deputātei Karinai Pētersonei.

K.Pētersone (LPP/LC frakcija).

Godātais Prezidij! Kolēģi! Jūs visi esat saņēmuši kultūras mantojuma iestāžu atklātu vēstuli, kurā ir pausts nopietns satraukums par pašreizējo kultūras politiku valstī un no tās izrietošo kultūras mantojuma iestāžu nepietiekamo finansējumu, kas faktiski pilnīgi apdraud kultūras mantojuma saglabāšanu un izmantošanu. Ja jums tas vēl nav zināms, tad darīšu jums zināmu, ka visām kultūras mantojuma iestādēm budžets ir samazināts vairāk nekā par 50 procentiem, un tas ir zaudējums ne tikai nozares darbiniekiem, bet vēl ir jāapzinās arī tas, ko zaudē un zaudēs sabiedrība.

Mūsu pieprasījums šodien ir konkrēti par arhīvu nozari, kur faktiski valda vislielākā neskaidrība. Deklarācijā - paklausieties! - par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta darbību ir ierakstīts solījums: „Nodrošināsim pienācīgu valsts arhīvos esošā dokumentārā mantojuma saglabāšanu un pieejamību.” Tūlīt redzēsim, kā valdība izprot vārdu „pienācīgi”. Latvijas arhīvu pārstāvji neslēpj, ka jau šobrīd arhīvi balansē uz bankrota robežas un ka jau aprīlī var rasties situācija, ka valsts arhīvu sistēma vairs nespēs veikt savas funkcijas, jo sakrājušos parādu dēļ tiks atslēgta apkure, elektrība, ūdens, telefons un apsardzes sistēmas. Dombrovska valdība arhīviem 2010.gada valsts budžetā dotācijās ir paredzējusi - ieklausieties! - 78 000 latu, kas ir tikai 11 procenti no iepriekšējā gada apjoma. 11 procenti! Turklāt vienlaikus arhīviem par pienākumu ir uzlikta maksas pakalpojumu plāna izpilde tā paša iepriekšējā gada apjomā. Nu, kolēģi, šāda valdības politika ir absurda, zinot, ka Latvijas iedzīvotāju pirktspēja ir samazinājusies par 41 procentu šajā gadā.

Un vēl. Publiskajā telpā ir izskanējusi arī tāda informācija, ka saskaņā ar jauno Arhīvu likumu - un mēs paši to pieņēmām! - notiks visu arhīvu reorganizācija, pēc kuras darbu uzsāks viens vienīgs Latvijas Nacionālais arhīvs, kurā tiks apvienotas līdzšinējās arhīvu sistēmas iestādes. Taču šo pārkārtojumu finansēšana ir atstāta šo pašu 11 procentu ietvaros, šo pašu nožēlojamo 78 tūkstošu latu ietvaros.

Tad nu es ceru, ka valdība saprot un zina, cik tūkstošu arhīvu darbinieku šīs reorganizācijas rezultātā zaudēs darbu, un tomēr mums neatbildēts paliek jautājums: vai ir aprēķināts, cik izmaksās reorganizācija, cik līdzekļu būs nepieciešams atlaišanas pabalstiem un cik izmaksās arhīvu darbības tālāka nodrošināšana?

Tāpēc mēs gribam saņemt skaidras atbildes uz vismaz šādiem jautājumiem: kāpēc valdība rīkojas pilnīgi pretēji tam, kas ierakstīts pašas deklarācijā? Ar ko ir izskaidrojums šis nesamērīgais samazinājums tieši vienai kultūras mantojuma nozarei, arī muzejiem, un kādus pasākumus tad valdība plāno veikt, lai šīs iestādes varētu savas pamatfunkcijas veikt līdz gada beigām, nevis līdz aprīlim, kā dažas iestādes apgalvo?...

Sēdes vadītājs. Pētersones kundze, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.

K.Pētersone. Paldies.

Mēs lūdzam atzīt šo pieprasījumu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Godātie kolēģi,! Tas, vai pieprasījums tiek atzīts par steidzamu, ir izšķirams ar Saeimas balsojumu. Es atgādinu: ja pieprasījums tiek atzīts par steidzamu, tad līdz ar to mēs sākam pieprasījumu izskatīt nekavējoties, bet, ja pieprasījums netiek atzīts par steidzamu, tas tiek nodots Pieprasījumu komisijai un izskatīts parastajā kārtībā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Bērziņa (LPP/LC), Dukšinska, Pētersones, Mackeviča, Aizbalta, Jaundžeikara, Feldmanes, Kastēna, Urbanoviča un Baštika pieprasījuma Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par finansējumu Valsts arhīvu sistēmas iestādēm un arhīvu pamatdarbības nodrošināšanu” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 51, atturas - 6. Pieprasījums nav atzīts par steidzamu un tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Godātie kolēģi! Pirms mēs sākam izskatīt nākamo darba kārtības sadaļu „Likumprojektu izskatīšana”, mums jālemj par vēl divām iespējamām izmaiņām šodienas sēdes darba kārtībā.

Juridiskā komisija lūdz iekļaut sadaļā „Likumprojektu izskatīšana” šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Un analoģisks priekšlikums ir saņemts no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, kura lūdz iekļaut sadaļā „Likumprojektu izskatīšana” šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Attīstības plānošanas sistēmas likumā” un izskatīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Līdz ar to darba kārtība ir grozīta.

Un tagad sākam izskatīt sadaļu „Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts „Grozījumi Gada pārskatu likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Padevīgi pateicos, sēdes vadītāja kungs!

Dāmas un kungi! Par minēto likumprojektu „Grozījumi Gada pārskatu likumā” atbildīgā komisija nav saņēmusi it nevienu priekšlikumu. Arī lasot otrā lasījuma redakciju un izskatot visu pa pantiem, atbildīgajai komisijai iebildes neradās, tāpēc aicinu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā, lai nodotu to Valsts prezidentam izsludināšanai.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Gada pārskatu likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi Fizisko personu - saimnieciskās darbības veicēju - diskriminācijas aizlieguma likumā”, trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Circene.

I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Fizisko personu - saimnieciskās darbības veicēju - diskriminācijas aizlieguma likumā” (reģistrācijas numurs 1578/Lp9). Uz trešo lasījumu netika iesniegts neviens priekšlikums. Komisija likumprojektu ir atbalstījusi un lūdz jūs to pieņemt trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Fizisko personu - saimnieciskās darbības veicēju - diskriminācijas aizlieguma likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

I.Circene. Paldies.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par atbilstības novērtēšanu””, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Roze.

M.Roze (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1489/Lp9. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja likumprojektu „Grozījumi likumā „Par atbilstības novērtēšanu”” un pieņēma lēmumu atbalstīt tā tālāko virzību.

Ir saņemti piecpadsmit priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Roze. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts nākamajā - atbildīgās komisijas priekšlikumā...

Sēdes vadītājs. Nākamajā ne, bet 4.priekšlikumā.

M.Roze. Es atvainojos, cienījamie kolēģi! Šeit tiešām pēc satura ir nākamajā - 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Tabulā ir kļūda. Bet deputātiem nav iebildumu.

M.Roze. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Roze. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Roze. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts...

Sēdes vadītājs. ...Daļēji atbalstīts, iekļauts 6.priekšlikumā.

M.Roze. Daļēji atbalstīts, iekļauts 6.priekšlikumā. Atvainojos!

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Roze. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Roze. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Roze. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Roze. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Roze. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Roze. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Roze. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Roze. 13. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Roze. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Roze. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Roze. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu deputātus atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par atbilstības novērtēšanu”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Maksājumu pakalpojumu likums”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Alberts Krūmiņš.

A.Krūmiņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Mēs izejam finiša taisnē ar likumprojektu „Maksājumu pakalpojumu likums” (dokumenta numurs 5586). Lielākā daļa šeit ir tādi priekšlikumi, kas sakārto likumu, tātad notiek numerācijas maiņa.

Konkrēti 1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 2. - arī Juridiskā biroja priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš. 3. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 7. - finanšu ministra Einara Repšes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 8. - finanšu ministra Einara Repšes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 9. - finanšu ministra Einara Repšes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 11. - finanšu ministra Einara Repšes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 12., 13., 14. un 15. - Juridiskā biroja par numerācijas maiņu iesniegtie priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Krūmiņš. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 17. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 19. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš. 23. un 24. - Juridiskā biroja sakārtojoši priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 25. - finanšu ministra Einara Repšes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 26. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

27. - Juridiskā biroja priekšlikums. Iekļauts 26. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 28. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 29. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 30. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 31. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 32. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 33. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 34. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, kurš tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 35. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 36. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 37. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 38. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. No 39. līdz 62.priekšlikumam visi priekšlikumi, kuri labo numerāciju, tika atbalstīti. Nosaukšu: 39., 40., 41., 42., 43., 44., 45., 46., 47., 48., 49., 50., 51., 52., 53., 54., 55., 56. ...

Sēdes vadītājs. Krūmiņa kungs, tik šausmīgi nesteidzieties, lai deputāti tomēr var izsekot līdzi! Tikām līdz 56.priekšlikumam. Tik tālu deputātiem nav iebildumu?

A.Krūmiņš. ...57., 58., 59., 60., 61. un 62.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Atbalstīti.

A.Krūmiņš. 63. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 64. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 65. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 66. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 67. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. Atkal numerācijas labojumi no Juridiskā biroja - 68., 69., 70., 71., 72. un 73.priekšlikums. Tika atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Krūmiņš. 74. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts.

Un arī finanšu ministra Einara Repšes priekšlikums - 75.priekšlikums - daļēji atbalstīts un iekļauts 76. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, kurš tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 79. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, 77.priekšlikums...

A.Krūmiņš. 77. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts. Es atvainojos!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 78. un 79. - Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti. Numerācijas maiņa.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš. 80. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš. Atkal numerācijas maiņa. Juridiskā biroja priekšlikumi - 81., 82., 83. un 84.priekšlikums. Tika atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš. 85. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš. 86. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 87. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. Numerācijas sakārtošana. Divi Juridiskā biroja priekšlikumi - 88. un 89.priekšlikums - tika atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 90. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 91. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 92. - finanšu ministra Einara Repšes priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš. 93. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš. 94. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš. 95. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš. Atkal seko numerācijas maiņa. 96., 97., 98., 99. un 100. - Juridiskā biroja priekšlikumi. Tika atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš. 101. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš. 102. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš. 103. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš. Atkal seko numerācijas maiņa. 104., 105., 106., 107., 108., 109. un 110. - Juridiskā biroja priekšlikumi. Tika atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš. 111. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš. 112. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš. 113. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš. Numerācijas maiņa. 114. un 115. - Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 116. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš. 117. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš. 118. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 119. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš. 120. - ekonomikas ministra Arta Kampara priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš. 121. - ekonomikas ministra priekšlikums. Daļēji tika atbalstīts.

Daļēji tika atbalstīts arī 122. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tie abi tika iekļauti 123. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 124. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 125. - ekonomikas ministra Arta Kampara priekšlikums un 126. - Juridiskā biroja priekšlikums - abi ir daļēji atbalstīti un iekļauti 127. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 129. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti...

A.Krūmiņš. Es atvainojos, vēl ir 128.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. 128., jā!

A.Krūmiņš. 129. - arī Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš. 131. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts...

Sēdes vadītājs. 130.!

A.Krūmiņš. ... 130. - Juridiskās komisijas priekšlikumā, kurš tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 132. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Kur mums 131. palika? 130. - tātad atbalstīts. 131. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas iekļauts 130., kurš jau ir atbalstīts. Jā? Deputāti neiebilst.

132.priekšlikums.

A.Krūmiņš. 132. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 133. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 134. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 135. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 136. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, kas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš. Un beidzot 137. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu „Maksājumu pakalpojumu likums” trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Maksājumu pakalpojumu likums” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

A.Krūmiņš. Paldies Juridiskajam birojam un kolēģiem par atbildīgo darbu.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi Reģionālās attīstības likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Māris Kučinskis.

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Piedāvāju izskatīšanai galīgajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi Reģionālās attīstības likumā”. Pavisam ir saņemti vienpadsmit priekšlikumi, un tie visi ir atbalstīti.

1. - reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Zalāna priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Kučinskis. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Kučinskis. 3. - Vides ministrijas parlamentārās sekretāres Žanetas Mikosas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Kučinskis. 4. - Vides ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Kučinskis. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Kučinskis. 6. - Vides ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Kučinskis. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Kučinskis. 8. - reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Zalāna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Kučinskis. 9.priekšlikums, kuru arī iesniedzis ministrs Zalāns, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Kučinskis. 10. - ministra Zalāna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Kučinskis. 11. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Kučinskis. Lūdzu nobalsot par likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Reģionālās attīstības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi Valsts Civildienesta likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1448/Lp9 - „Grozījumi Valsts civildienesta likumā”. Komisija izskatīja likumprojektu un likumprojekta trešajam lasījumam sagatavoja vienu priekšlikumu, kuru arī atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Golubovs. Lūdzu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts civildienesta likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

A.Golubovs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Māris Kučinskis.

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Pavisam ir seši priekšlikumi.

1.priekšlikums. To izstrādājusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Kučinskis. 2. - reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Zalāna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Kučinskis. 3. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Kučinskis. 4. - šīs pašas komisijas priekšlikums. Arī tas atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Kučinskis. 5. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Kučinskis. Un arī 6. - komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Kučinskis. Lūdzu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.1449/Lp9. Likumprojekta trešajam lasījumam komisija saņēma trīs priekšlikumus.

1.priekšlikums ir no Juridiskā biroja. Tas ir daļēji atbalstīts un pēc tam iestrādāts 2. un 3. - komisijas priekšlikumos.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Golubovs. Lūdzu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Jāpiebilst, ka 2. un 3. - komisijas priekšlikumi - ir atbalstīti.

A.Golubovs. Ir atbalstīti. Jā.

Sēdes vadītājs. Un deputātiem nav iebildumu.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

A.Golubovs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Vents Armands Krauklis.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1393/Lp9 - „Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”.

1. - finanšu ministra Repšes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 3. - finanšu ministra Repšes priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 4. - finanšu ministra Repšes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 5. - finanšu ministra Repšes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 6. - deputāta Pimenova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Mans ierosinājums ir formulēts būtībā divos priekšlikumos - patlaban skatītajā 6.priekšlikumā un 16.priekšlikumā. Tas attiecas uz alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību. Būtība ir šāda: ir aizliegts veidot jaunas alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības vietas, ja to ieejas atrodas tuvāk par 200 metriem no izglītības iestāžu ieejām. Es gribu jums atgādināt, ka runa nav par esošo tirdzniecības vietu aizliegšanu, bet runa ir par to, ka mēs... es ierosinu aizliegt jaunu tirdzniecības vietu izveidošanu, ja tās atrodas... ja šo tirdzniecības vietu ieejas atrodas tuvāk par 200 metriem no esošo izglītības iestāžu ieejām. Tas ir pirmais.

Otrais. Komisijas sēdē daži deputāti vaicāja: „Kādēļ ir jānosaka šis aizliegums, ja jau ir aizliegts pārdot alkoholu personām, kas jaunākas par 18 gadiem?” Es gribu atgādināt, ka alkoholisko dzērienu pārdošanas aizliegums personām, kas jaunākas par 18 gadiem, jau ir spēkā arī skolu telpās, bet tomēr mēs joprojām uzskatām par nepieciešamu aizliegt alkoholisko dzērienu tirdzniecību skolās. Šā aizlieguma, esošā aizlieguma, būtība un mērķis ir veicināt veselīga dzīvesveida ieaudzināšanu mūsu skolēnu vidē, padarīt tā, lai alkoholisko dzērienu izmantošana, piemērošana, dzeršana nekļūtu par paradumu skolēniem pusaudžu vecumā.

Tādēļ ir ļoti svarīgi - ļoti svarīgi! -, lai alkoholiskie dzērieni netiktu pārdoti ne tikai skolās, bet arī tiešā skolu tuvumā.

Līdz ar to es lūdzu cienījamos kolēģus manu priekšlikumu atbalstīt, tāpat kā to priekšlikumu, kurš sekos pēc tam, proti, 16.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

V.A.Krauklis. Komisija ļoti rūpīgi vērtēja šo priekšlikumu. Bija diezgan garas debates, un mēs secinājām, ka, lai arī mērķis ir cēls, tas tomēr nesasniegtu to nodomu, kas te īstenībā ir ielikts iekšā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Pimenova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 25, atturas - 26. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.A.Krauklis. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātei Sarmītei Ķikustei.

S.Ķikuste (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Pirms vairākām nedēļām mēs balsojām par priekšlikumu - 1.septembrī aizliegt alkohola tirdzniecību. Mēs esam pievērsuši sabiedrības uzmanību nepilngadīgo jauniešu attiecībām ar alkoholu. Mēs esam pievērsuši tirgotāju uzmanību pārdošanas noteikumu izpildei tirdzniecības tīklos - stingrāk tiek prasīti personu apliecinoši dokumenti, pārdodot alkoholu. Mēs esam spēruši vienu nelielu soli alkohola tirdzniecības ierobežošanas virzienā, un pat tad, ja šodien likumā tiks veiktas izmaiņas, idejiski - es esmu pārliecināta! - ļoti daudzi vecāki atbalstīs dienu bez alkohola un rādīs piemēru saviem bērniem tieši Zinību dienā - 1.septembrī.

Es tomēr aicinu tāpat kā vairākas nedēļas iepriekš neatbalstīt komisijas viedokli un atstāt šo dienu bez alkohola.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Nu, tā jūsmošana par dzeršanu vai nedzeršanu - tā jau mums ir tradicionāla lieta. Nav ko brīnīties!

Man ir viens jautājums iesniedzējai: „Kas notiks tad, ja 1.septembris būs svētdienā un mācības sāksies 2.septembrī? (No zāles dep. K.Leiškalns: „Pirmdienā būs paģiras!”) Kā tad būs ar to alkohola tirgošanu vai netirgošanu?” Viens vienīgais jautājums.

Tā ka nevajadzētu jaukt divas dažādas lietas kopā. Cīnīšanās pret pārmērīgu alkohola lietošanu ir viena lieta, bet otra lieta ir sevis izrādīšana pirms kārtējām Saeimas vēlēšanām.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Guntim Jānim Eniņam. (No zāles: „Speciālists!”)

G.J.Eniņš (ZZS frakcija).

Godātie deputāti! Man ir pārsteigums par to, kādas metamorfozes notiek ar jums. Mēs nobalsojām „par”, pieņēmām šādu likuma normu, bet tagad... Es jau zinu un saprotu, ka mēs paši savu iepriekšējo balsojumu atbalsosim atpakaļ. Arī tie cilvēki, kas cītīgi uzstājās „par”, tagad balsošot pret to, ka 1.septembrī jeb Zinību dienā... sauc to kā gribi... Un es nesaskatu te nekā dīvaina, ja mēs paredzētu vienu dienu bez alkohola tirdzniecības. Ir taču diena bez... mēs vismaz cenšamies sabiedrību aicināt uz to. (Zālē troksnis.) Es klausos tā kā jūras šalkoņā... klausos, kā tā zāle... kā jūras krastā... Kad sagaidīšu klusumu, tad varēšu pateikt tālāk.

Redziet, mums jau ir aicinājumi: diena bez autotransporta, stunda bez elektrības, diena bez cigaretes. (No zāles: „Diena bez sievietes!”) Kas tur būtu aplams un slikts, ja mums būtu diena - viena diena gadā - bez alkohola? Vienalga, kura tā būtu, bet tas būtu tiešām ļoti piemēroti Zinību dienā. Un es katrā ziņā paņemšu balsojuma rezultātu izdruku... man jau ir pirmā... Paņemšu gan pirmo, gan otro izdruku, paskatīšos, kā jūs maināt savus viedokļus varenā alkohola priekšā. (Aplausi.) (No zāles dep. A.Ziedone-Kantāne: „Pareizi!”)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

 

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Mūsu Saeimā ir jau stingri iegājusies šī tradīcija, ka vislielākā interese deputātiem ir par Alkoholisko dzērienu aprites likumu; par to ir viskarstākās debates.

Man šis priekšlikums - 7.priekšlikums - šķiet... nu kā lai to pasaka maigi... man tas šķiet mazliet dīvains. Un, lai uzsvērtu šā priekšlikuma dīvaino raksturu, es esmu iesniedzis 8.priekšlikumu, kurš ir tikpat dīvains. Un tāpēc, godātie kolēģi, negribu jūs aģitēt, neaicinu jūs balsot ne „par”, ne „pret”, bet gribu aicināt būt vienīgi konsekventiem. Tiem, kas balsos pret 7.priekšlikumu, tad jābalso par 8.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Komisijas vārdā nav nekas piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 31, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts. (Aplausi.)

V.A.Krauklis. 8. - deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Nu tad man jālūdz atbalstīt 8.priekšlikumu, ja jau tik interesanti mēs esam nobalsojuši par 7.priekšlikumu. Un šā priekšlikuma argumentācijai teikšu tikai vienu domu. Mums ir bijis tik daudz debašu par to, vai 8.marts ir svinama diena vai nav. Un tiem, kas argumentēja „pret”, bija... nu, vienkārši runājot, tā doma viņiem bija apmēram tāda: „Kādi tur svētki, dzeršana vien ir!” Nu tad varbūt atņemsim to strīdus ābolu! Varbūt tad izrādīsies, ka tie svētki vairs nav jāsvin, vai arī izrādīsies, ka tie ir ļoti skaisti, gaiši svētki.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Man liekas, ka šajā priekšlikumā cīņa pret alkoholismu ir sajaukta ar cilvēktiesību pārkāpumiem. Šadurska kungs ir ārkārtīgi pietuvojies tai robežai, aiz kuras sākas gan cilvēktiesību pārkāpumi, gan varbūt pat starpnacionālie konflikti. Uz ko jūs aicināt? Vai uz to, lai 8.martā neviens nedod alkoholu? Šadurska kungs, padomājiet par tām sekām, kādas draud Latvijas Republikai, ja gadījumā šādu jūsu priekšlikumu pieņems!

Tā ka es to būtību tur redzu kā cīņu pret alkoholismu, kas ir jāatbalsta, bet es nevaru atbalstīt iespējamās cilvēktiesību pārkāpumu normas, un līdz ar to es laikam šajā balsojumā nepiedalīšos.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputāta Kārļa Šadurska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 45, atturas - 25. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.A.Krauklis. 9. - deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 10. - deputāta Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 11. - deputāta Plinera priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts priekšlikumā ar numuru 12.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 12. - finanšu ministra Repšes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 13. - finanšu ministra Repšes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 14. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 15. - finanšu ministra Repšes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 16. - deputāta Pimenova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nu, tas pēc būtības jau vairs nav balsojams.

V.A.Krauklis. Jā, nav balsojams.

17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 18. - finanšu ministra Repšes priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 6, atturas - 1. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā”, pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Circene.

I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).

Strādāsim ar likumprojektu „Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (reģistrācijas Nr.1680/Lp9).

Likumprojekts papildus likumprojektam „Grozījumi Civilprocesa likumā” precizē bērnu īslaicīgas šķiršanas no ģimenes kārtību, lai, ievērojot bērna intereses, nodrošinātu nolēmumu par bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kur ir viņa dzīvesvieta.

Komisija konceptuāli atbalstīja likumprojektu pirmajā lasījumā un aicina arī jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Circene. 10.marts.

Sēdes vadītājs. 10.marts. Deputāti neiebilst.

I.Circene. Paldies.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Albānijas Republikas Ministru padomes līgumu par sadarbību cīņā pret terorismu, organizēto noziedzību, nelegālu narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru apriti”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Eglītis.

J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1684/Lp9.

Ārlietu komisija ir skatījusi šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Tā būtība ir pietiekami skaidri pausta likumprojekta nosaukumā, un Ārlietu komisijas vārdā es aicinu jūs to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Albānijas Republikas Ministru padomes līgumu par sadarbību cīņā pret terorismu, organizēto noziedzību, nelegālu narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru apriti” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Eglītis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 5.marts.

Sēdes vadītājs. 5.marts. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Armēnijas Republikas valdības līgumu par sadarbību cīņā pret terorismu, organizēto noziedzību un nelegālu narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru apriti un citiem noziedzīgiem nodarījumiem”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Eglītis.

J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1667/Lp9. Ārlietu komisija ir skatījusi likumprojektu pirms pirmā lasījuma. Tā būtība ir pietiekami skaidri izteikta likumprojekta nosaukumā, un komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas valdības un Armēnijas Republikas valdības līgumu par sadarbību cīņā pret terorismu, organizēto noziedzību un nelegālu narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru apriti un citiem noziedzīgiem nodarījumiem” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Eglītis. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 5.marts.

Sēdes vadītājs. 5.marts. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījums likumā „Par Konvenciju par dokumentu legalizācijas atcelšanu Eiropas Kopienu dalībvalstu starpā””, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Eglītis.

J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojekta Nr.1394/Lp9. Otrajam lasījumam Ārlietu komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu. Līdz ar to aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par Konvenciju par dokumentu legalizācijas atcelšanu Eiropas Kopienu dalībvalstu starpā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Eglītis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 5.marts.

Sēdes vadītājs. 5.marts. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Roterdamas konvenciju par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem””, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Eglītis.

J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1629/Lp9. Ārlietu komisija likumprojekta otrajam lasījumam nav saņēmusi nevienu priekšlikumu. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par Roterdamas konvenciju par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Eglītis. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 5.marts.

Sēdes vadītājs. 5.marts. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā””, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Dagnija Staķe.

 

D.Staķe (ZZS frakcija).

Cienījamie deputāti! Jūsu priekšā likumprojekts „Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā”. Šis likumprojekts paredz izslēgt Valsts sociālo pabalstu likuma 21.panta pirmās daļas 1.punktu, paredzot, ka ieturējumi no valsts sociālajiem pabalstiem, pamatojoties uz tiesas nolēmumiem un citu institūciju nolēmumiem, kurus izpilda normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, nav izdarāmi.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā un piešķirt tam steidzamību.

Sēdes vadītājs. Saskaņā ar Kārtības rulli vispirms jābalso par steidzamības piešķiršanu likumprojektam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

D.Staķe. Lūdzu apstiprināt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī otrā lasījuma datumu.

D.Staķe. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 26.februāris. Otrā lasījuma pieņemšanas datums - 4.marts.

Sēdes vadītājs. 26.februāris - priekšlikumu iesniegšanas termiņš. 4.martā - otrais lasījums. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputāti neiebilst.

D.Staķe. Paldies.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi Augu aizsardzības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā... Kas ziņos par grozījumiem Augu aizsardzības likumā? Deputāts Mārtiņš Roze.

M.Roze (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija savā 11.februāra sēdē izskatīja likumprojektu „Grozījumi Augu aizsardzības likumā” (dokumenta reģistrācijas Nr.1693/Lp9).

Šis likumprojekts paredz samazināt administratīvo slogu, saīsinot licenču izsniegšanas procedūru augu aizsardzības līdzekļu tirdzniecībai. Vienlaikus tie ir pārejas nosacījumi, kas paredz līdz šim izsniegto licenču derīgumu līdz to pašreizējā derīguma termiņa beigām.

Komisija ierosina minēto likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Augu aizsardzības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

M.Roze. Aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Augu aizsardzības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī otrā lasījuma datumu.

M.Roze. Termiņš priekšlikumu iesniegšanai - 1.marts. Izskatīšana Saeimas sēdē - 4.martā.

Sēdes vadītājs. 1.marts - priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Galīgais lasījums - 4.martā. Deputāti neiebilst.

M.Roze. Paldies.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi Ēku energoefektivitātes likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Māris Ārbergs.

M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Ēku energoefektivitātes likumā”. Likumprojektu izstrādājusi Ekonomikas ministrija, un likumprojekts nepieciešams sakarā ar Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras likvidāciju. Likumprojekts paredz iepriekš starp aģentūru un Ekonomikas ministriju sadalītos politikas izstrādes un realizācijas uzdevumus uzdot Ekonomikas ministrijai.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja šo likumprojektu pirmajam lasījumam un lūdz Saeimu atzīt to par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Ēku energoefektivitātes likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

M.Ārbergs. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Ēku energoefektivitātes likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī otrā lasījuma datumu.

M.Ārbergs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 1.marts. Izskatīšana - Saeimas 4.marta sēdē.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1.marts, galīgais lasījums - 4.martā. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1681/Lp9 - „Grozījumi Civilprocesa likumā”.

Šie apjomīgie grozījumi ir sagatavoti Tieslietu ministrijā, darba grupā, kura patstāvīgi strādā, lai uzlabotu civilprocesuālās normas. Un, kā jau es teicu, likumprojekts ir ļoti apjomīgs, un kopumā ir runa par apmēram 11 tēmām, kādās tiek piedāvāts grozīt Civilprocesa likumu.

Pirmā grozījumu grupa ir grozījumi saistībā ar lietām par bērna prettiesisku pārvietošanu vai aizturēšanu. Izstrādātāji neslēpa, ka, protams, šos grozījumus ir iniciējuši tie gadījumi, kuri ir kļuvuši plaši zināmi, - ka Latvijas bērni pretēji vecāku gribai tiek aizvesti uz citām valstīm, un mums rodas problēma, kā viņus atgriezt atpakaļ. Tātad šie grozījumi it kā nodrošinās pēc iespējas ātrāku bērna atgriešanos viņa pastāvīgās dzīvesvietas valstī pēc viņa prettiesiskas aizvešanas vai aizturēšanas. Protams, par to debatēja arī Juridiskajā komisijā. Ir skaidrs, ka uz tiem konkrētajiem gadījumiem, kuri mums ir zināmi, tas neattieksies. Bet katrā ziņā, protams, šie grozījumi ir atbalstāmi, jo tie varētu palīdzēt novērst līdzīgus gadījumus nākotnē.

Otrā lielā grupa ir grozījumi saistībā ar lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar nolēmumu pārskatīšanu Eiropas Savienības tiesību normās paredzētajiem gadījumiem. Vairākās Eiropas Savienības regulās ir paredzēta nolēmumu pārskatīšanas iespēja. Nolēmuma pārskatīšana izpaužas kā atbildētāja (parādnieka) tiesības prasīt tāda nolēmuma pārskatīšanu, kas jau ir izpildāms un ir, iespējams, pat stājies spēkā, bet kas ir pieņemts, atbildētājam par to nezinot vai nenodrošinot pienācīgi atbildētāja tiesības laikus sagatavoties savai aizstāvībai, nepastāvot viņa vainai. Tātad arī tas tiks regulēts.

Nākamā grozījumu grupa ir grozījumi saistībā ar pavēstes vai citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu. Bieži vien tā ir ļoti liela problēma, jo šie dokumenti tiek piegādāti pa pastu ierakstītos sūtījumos un ir diezgan limitēta iespēja lietot elektroniskos sūtījumus (to drīkst darīt tikai tajos gadījumos, kad cilvēks, kuram dokumenti jāpiegādā, ir tam rakstiski piekritis). Tātad arī šādi precizējumi tiek ietverti šajos grozījumos.

Nākamā grozījumu grupa ir grozījumi saistībā ar rakstveida pierādījumu iesniegšanu. Šobrīd Civilprocesa likums noteic, ka tie ir iesniedzami oriģinālā vai rakstveidā, vai kādā citā apliecinātā kārtībā, un bieži vien tiesas neizskata lietas vienkārši tāpēc, ka šādi dokumenti nav iesniegti oriģinālā. Bet var būt tādi gadījumi, kad tomēr ir iesniedzamas dokumentu kopijas vai noraksti. Tātad likums tiek precizēts, paredzot veidus, kādos var iesniegt un kādos - nevar.

Piektā grupa ir grozījumi saistībā ar prasības nodrošināšanu. Arī šie droši vien ir un būs vēl arī Juridiskajā komisijā ļoti debatējami jautājumi, jo ne vienu reizi vien tie jau ir skatīti. Protams, pozitīvi ir tas, ka nosaka termiņu, kādā nozīmējama tiesas sēde, lai izlemtu šos pieteikumus. Jo bieži vien, kā tas ir zināms arī Juridiskajā komisijā, ir bijuši skatīti tādi gadījumi, kad šī norma, kura ir grozīta, tiek izmantota ļaunprātīgi.

Sestā grupa ir grozījumi saistībā ar saistību piespiedu izpildi brīdinājuma kārtībā. Būtībā arī šie grozījumi ir radušies ekonomiskās situācijas dēļ. Proti, agrāk bija iespējams, ka līgumsods pārsniedz galvenā parāda summu, taču šobrīd var būt arī tā, ka procentu maksājums ir lielāks nekā galvenā summa. Un tātad, lai arī šīs pretrunas novērstu, tiek piedāvāti grozījumi.

Septītā grupa ir grozījumi saistībā ar spriedumā ietverto informāciju.

Astotā - grozījumi saistībā ar piedziņas vēršanu uz nekustamo īpašumu un ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā. Praksē šobrīd ļoti bieži notiek tā, ka tiek vērsta piedziņa cilvēkam uz nekustamo īpašumu, bet cilvēks, pret kura īpašumu tā tiek vērsta, ne vienmēr informē, ka viņam jau ir kādas citas saistības sakarā ar šo īpašumu. Tātad arī šādos gadījumos nav bijis regulējuma un līdz ar to tiesai nav bijis skaidrs, kā kurā konkrētā gadījumā rīkoties.

Devītā grupa ir grozījumi saistībā ar tiesas sprieduma izpildi. Civilprocesa likums nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par personas un mantas izlikšanu no telpām, par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms nekavējoties. Un šis te labprātīgais termiņš... šobrīd tiek svītrots vārds „labprātīgi”, tātad nosakot, ka šie spriedumi ir izpildāmi.

Un vēl ir arī divas nelielas grupas, kas ir saistītas ar atsevišķiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, bet 11.grupa ir saistīta ar kredītiestādes maksātnespēju. Mēs jau pagājušajā sēdē skatījām Civilprocesa likuma grozījumus, kas ir saistīti ar jauno Maksātnespējas likumu, bet šis grozījums neattiecas uz šo likumu. Tas attiecas uz kredītiestādes maksātnespēju un tātad tiks izskatīts atsevišķi šajā projektā.

Grozījumi ir apjomīgi, un debates Juridiskajā komisijā bija gan pirms pirmā lasījuma, gan, es domāju, būs arī nākamajos lasījumos, bet šie grozījumi tiešām ir rūpīgi izstrādāti, jo ir nepieciešami.

Es lūdzu deputātus atbalstīt grozījumus Civilprocesa likumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 10.marts.

Sēdes vadītājs. 10.marts. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Bāriņtiesu likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Labdien, godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu Nr.1679/Lp9 - „Grozījumi Bāriņtiesu likumā”. Šis likumprojekts ir saistīts ar jau iepriekš izskatīto likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā”, kā arī likumprojektu „Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”.

Tātad likumprojekts ir saistīts ar Hāgas 1980.gada 25.oktobra Konvenciju „Par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem”, kuras mērķis ir nodrošināt bērnu interešu labāku ievērošanu, nodrošinot pēc iespējas ātrāku bērnu atgriešanos viņu pastāvīgās dzīvesvietas valstī pēc viņu prettiesiskas aizvešanas vai aizturēšanas.

Lieta ir tāda, ka Latvijā šobrīd netika atrunāta īpaša kārtība tiesu nolēmumu izpildei, kas saistīti ar bērnu nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kura ir viņa dzīvesvieta. Tādējādi šis likumprojekts nodrošina gan personas, gan arī tiesību piemērotājus ar skaidrāku regulējumu lietās par bērnu prettiesisku aizturēšanu vai aizvešanu.

Uzreiz gribu piebilst, ka mēs ļoti ceram, ka otrajā un trešajā lasījumā šis likumprojekts tiks ievērojami uzlabots, lai pēc iespējas labāk nodrošinātu tieši Latvijas pilsoņu un viņu bērnu tiesību efektīvu aizsardzību un bērnu interešu labāku ievērošanu.

Juridiskā komisija šo likumprojektu atbalstīja pirmajā lasījumā, un es aicinu kolēģus izteikt savu attieksmi balsojot.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Bāriņtiesu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - 7. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Šlesere. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 10.marts.

Sēdes vadītājs. 10.marts. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” (dokuments Nr.5583).

Juridiskā komisija otrajam lasījumam pavisam ir saņēmusi 8 priekšlikumus, kuri ir iekļauti tabulā.

1.priekšlikums, kuru ir iesniedzis deputāts Buzajevs, attiecas uz likuma 5.panta 5.punktu, tātad uz nosacījumiem, kādi ir, lai ierobežotu iespēju pieteikt par kandidātiem un Saeimā ievēlēt personas, kurām likums ir paredzējis šādus ierobežojumus. Deputāts piedāvā papildināt šo 5.panta 5.punktu. Juridiskā komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Es piedāvāju reabilitēt bijušos padomju robežsargus. Galu galā lai tauta, atceroties Karacupu un Muhtaru, pati izlemj, vai robežsargi ir cienīgi būt par Saeimas deputātiem.

Atbildīgās komisijas sēdē es neslēpu, ka šis priekšlikums ir veltīts Jāņa Ādamsona, bijušā PSRS Robežsardzes dienesta virsnieka un Latvijas iekšlietu ministra, lietai, kuru Latvija zaudējusi ar kaunpilnu rezultātu - 6 pret 1. Neapmierināta ar rezultātu, valdība iesniedza Eiropas Cilvēktiesību tiesai apelāciju, kura tika noraidīta pat bez izskatīšanas. Un pēc tam Saeima nodarbojusies ar atklātu sabotāžu - izsvītrojusi no likuma tikai ierobežojumus divu VDK tehnisko pārvalžu darbiniekiem, bet ierobežojumi robežsargiem, bijušajiem Ādamsona kolēģiem, likumā paliek.

Pēc Latvijas valdības oficiālā pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību aizsardzības institūcijās Juridiskās komisijas sēdē teiktā, Eiropas Cilvēktiesību tiesa savā spriedumā pieprasa no Latvijas trīs lietas.

Pirmā. Noteikt ierobežojumu termiņus VDK darbiniekiem.

Otrā. Nodrošināt iespēju individuāli novērtēt kandidāta potenciālo bīstamību.

Un, beidzot, atdalīt tās personas, kuras bija pieņēmušas lēmumus, no tehniskajiem darbiniekiem.

Acīmredzams, ka nav izpildīts ne pirmais, ne otrais nosacījums. Trešais ir izpildīts daļēji. Varbūt ar šādu dīvainu rīcību Saeima gribēja kompromitēt pašu pieteicēju viņa bijušo kolēģu priekšā. Esmu gatavs atzīt, ka daļēji šis uzdevums ir izpildīts, bet mēs vairāk gan kompromitējam pašu valsti, kas negrib pozicionēt sevi kopējā Eiropas juridiskajā telpā.

Protams, tas nav pirmais un nav pēdējais tiesiskā nihilisma piemērs. Jau gads aprit kopš ECT sprieduma pasludināšanas lietā „Andrejeva pret Latviju”, kas skar nepilsoņu pensijas. Ar 16 balsīm pret 1 likuma „Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 1.punktā ir konstatēta diskriminācija. Un nevienu kustību, lai diskrimināciju novērstu, nevar saredzēt, izņemot absurdo priekšlikumu arī pilsoņiem atņemt tiesības uz ārpus Latvijas uzkrāto darba stāžu; tas, paldies Dievam un PCTVL, guļ bez virzības Sociālo un darba lietu komisijā.

Cienījamās dāmas un cienījamie kungi! Jau sen ir laiks Eiropas Padomes ietvaros izveidot speciālu tiesas izpildītāju institūtu ar vienu vienīgu mērķi - uzraudzīt Latviju un piemērot tai attiecīgas sankcijas, teiksim, slēgt visus Latvijas kontus vai nepiedāvāt vairs starptautisku finansiālu palīdzību.

Aicinu tomēr atbalstīt Karacupu un Muhtaru.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātei Solvitai Āboltiņai.

S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Šī tēma katru reizi, kad tiek atvērts Saeimas vēlēšanu likums, ir aktualizēta no dažu deputātu puses. Un pat tagad, kad esam ilgstoši strādājuši Juridiskajā komisijā un uzklausījuši mūsu pārstāvi Eiropas Cilvēktiesību tiesā, tik un tā sajūta ir tāda, ka kaut kas paliek nesadzirdēts, un no šīs tribīnes tiek mēģināts pasniegt sagrozītu vai kādu citādāku informāciju.

Jā, šis pants ir jau grozīts! Šis pants ir jau grozīts pēc Eiropas Cilvēktiesību tiesas sprieduma Ādamsona lietā. Šīs normas ir jau precizētas un pilnībā atbilst starptautiskajiem tiesību aktiem, visām mūsu starptautiskajām saistībām. Tās jau ir grozītas! Bet ir jau daži, kuriem liekas, ka tiešām ir vēlēšanu gads un ka katram ir jāatgādina, ka ir kādas grupas, par kurām viņi rūpējas vairāk.

Tātad šis likumprojekta pants un konkrētais grozījums nav atbalstāms, jo Juridiskā komisija un parlaments kopumā šo pantu jau ir grozījis, lai tas atbilstu mūsu saistībām un prasībām.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

V.Muižniece. Kolēģi! Es aicinu jūs tātad novērtēt to, ka komisija vispusīgi ir izvērtējusi šo priekšlikumu un atzinusi to par neatbalstāmu. Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 71, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam. Acīmredzot likumprojektu turpināsim skatīt pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu!

Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, vārds paziņojumam deputātam Ventam Armandam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde pēc piecām minūtēm komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde pēc piecām minūtēm 106.telpā.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Guntim Bērziņam.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienītie kolēģi no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas! Komisijas sanāksme notiks tūlīt mūsu komisijas sēžu zālē. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātei Vinetai Muižniecei.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Lūdzu uzmanību, kolēģi, kuri strādā Juridiskajā komisijā! Juridiskās komisijas sēde pulksten 10.35 komisijas telpā.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi no Sporta apakškomisijas! Gribu jums atgādināt, ka nākamnedēļ otrdien mūsu sēde notiks Sporta muzejā pulksten 9.00 no rīta. Var uz šo pasākumu ierasties individuāli, bet tos, kuri grib iet kopā (No zāles dep. O.Spurdziņš: „Sporta čības ņem līdzi!”), pulksten 8.45 Sporta apakškomisijas pārstāvis uz turieni aizvedīs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Paldies.

Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Andris Bērziņš (LPP/LC)... Nē, paldies! Ingrīda Circene... Paldies, redzu! Ilma Čepāne, Imants Kalniņš... Paldies, redzu! Leopolds Ozoliņš, Artis Pabriks, Pēteris Tabūns un Dzintars Zaķis.

Paldies par darbu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim Saeimas 2010.gada 25.februāra sēdi.

Es atgādinu, ka mēs skatām likumprojektu „Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” otrajā lasījumā un šobrīd esam tikuši līdz 2.priekšlikumam. Par likumprojektu ziņo Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece.

Tātad 2.priekšlikums - PCTVL frakcijas priekšlikums.

V.Muižniece. Godātie kolēģi, kā otro mēs izskatām PCTVL frakcijas priekšlikumu. Ar šo priekšlikumu ir piedāvāts izslēgt 5.panta 6.punktu.

Gribu atgādināt, ko tad nosaka 5.panta 6.punkts. Šis punkts nosaka to, ka Saeimas vēlēšanās par kandidātiem nevar pieteikt un Saeimā ievēlēt personas, kuras pēc 1991.gada 13.janvāra ir darbojušās PSKP, Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas Sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās. Tātad ir ierosinājums šādu ierobežojumu izslēgt.

Juridiskā komisija, izvērtējusi šo priekšlikumu, to nav atbalstījusi un aicina to neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Jakovam Plineram.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Godātie deputāti! PCTVL frakcijas priekšlikuma būtība - izslēgt no likuma jau sen novecojušos ierobežojumus bijušajiem Latvijas Tautas frontes politiskajiem oponentiem, kuri pēc 1991.gada 13.janvāra bija darbojušies PSKP vai vēl četrās politiskās opozīcijas organizācijās. Jāņem vērā, ka visas šīs organizācijas tika likvidētas 1991.gada augustā un ka pēc to likvidācijas netika fiksēta nekāda šo organizāciju vai to atsevišķu biedru darbība šo organizāciju proklamēto mērķu sasniegšanai. Tātad runa ir par pirms 18 gadiem notikušu septiņus mēnešus ilgu darbošanos minētajās organizācijās. Laiks, kas ir pagājis kopš minēto organizāciju darbības pārtraukšanas, vairāk nekā 30 reizes pārsniedz to septiņu mēnešu ilgo darbošanās periodu, par kuru šo organizāciju biedri tiek sodīti ar tiesību ierobežojumiem.

Novērtējot ierobežojumu samērīgumu, ir jāvadās pēc noilguma termiņa, kas ir nostiprināts citos likumos. Piemēram, Krimināllikuma 56.pantā ir teikts, ka personu nevar saukt pie kriminālatbildības, ja no dienas, kad tā izdarījusi sevišķi smagu noziegumu, ir pagājuši 15 gadi, izņemot noziegumu, par kuru saskaņā ar likumu var piespriest nāves sodu vai mūža ieslodzījumu.

Tādā veidā septiņus mēnešus...

Sēdes vadītājs. Ābiķa kungs, varbūt jūs varētu tomēr nebļaustīties pa visu zāli!

J.Pliners. Tādā veidā septiņus mēnešus ilga darbošanās PSKP, tajā skaitā arī tāda, kas nav izraisījusi nekādas negatīvas sekas, šādā gadījumā tiek pielīdzināta noziegumam, par kuru saskaņā ar likumu var piespriest nāves sodu vai mūža ieslodzījumu. Bez tam visu šo laiku šīs minētās organizācijas strādāja legāli, bija pārstāvētas gan parlamentā, gan pašvaldībās, un kopumā to biedru skaits aizliegšanas brīdī bija simtiem tūkstošu cilvēku.

Šie cilvēki nevarēja paredzēt savas darbības sekas, tajā skaitā to, ka viņiem arī pēc 18 gadiem tiks liegta darbošanās noteiktās profesijās. Acīmredzot šī viņu darbība ir atzīta par nosodāmu, piešķirot likumam atpakaļejošu spēku. Derētu piezīmēt, ka, ievēlot 5.Saeimu, nekādu ierobežojumu komunistiem nebija. Ierobežojumi parādījās vēlāk - absolūtā saskaņā ar Staļina tēzi par šķiru cīņas saasināšanos, tuvojoties komunismam.

Gribētos arī pievērst deputātu uzmanību tādam paradoksam: PSKP darbība apspriežamajā likuma normā ir atzīta par nevēlamu tikai (atkārtoju!) septiņus mēnešus - no 1991.gada 13.janvāra līdz tās likvidācijai -, un tas nonāk zināmā pretrunā ar citiem likumiem un Saeimas deklarācijām, kurās tiek uzskatīts, ka PSKP darbība ir nevēlama jau kopš 1940.gada 17.jūnija.

Tādi ir šie ierobežojumi, kurus vieni komunisti, kas pirmie apraka savas partijas biļetes, ir pieņēmuši attiecībā uz citiem komunistiem. Tie ir kļuvuši par pieminekli tam nodevīgumam un tai pretīgajai liekulībai, kas ir raksturīga, atvainojiet, arī pašreizējiem valdošās koalīcijas pārstāvjiem. Centīsimies tomēr arī politikā turēties pie zināmām morāles normām un izsvītrosim no likuma tās rindkopas, kuras apkauno Latviju civilizētās Eiropas acīs.

Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es gribu jau izklāstītajiem argumentiem piebilst vēl vienu, par kuru es runāju atbildīgās komisijas sēdē.

Ja šis politiskais ierobežojums eksistē, tad tas arī zināmā mērā ir precedents, ka varētu ne tikai saīsināt šo ierobežojumu loku, bet arī paplašināt. Šodien tika publicēti vēl vienas aptaujas rezultāti par uzticību Saeimai. Un iznāk tā, ka mums visiem kopā uzticas tikai 15 procenti vēlētāju, un viņi uzticas Saeimai, paturot prātā, ka šeit ir arī PCTVL, pret kuras darbību pretenziju viņiem nav. Un tautā ir plaši izplatīts viedoklis, ka visi, kuri sēž šeit, Saeimā, vai valdībā, ir noziedznieki un ka viņiem jau sen ir bijis jāatbild par savu darbību. Un sakarā ar to no tautas noteikti būs priekšlikumi ierobežot arī visu esošo politiķu tālāko politisko darbību un iekļaut Saeimas Vēlēšanu likumā ierobežojumu visām esošajām partijām, kas pārstāvētas parlamentā, kandidēt uz 10.Saeimu. Pēc mana uzskata, tas būtu taisnīgāk, salīdzinot to ar komunistu vajāšanu 20 gadus pēc tam, kad partija jau vairs neeksistē.

Līdz ar to es aicinu kolēģus padomāt par savu likteni un šobrīd atbalstīt PCTVL priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

V.Muižniece. Godātie kolēģi! Gribu teikt, ka līdzīgus argumentus, kādus minēja divi runātāji, mēs esam dzirdējuši jau vairākkārt - katru reizi, kad strādājam ar Saeimas vēlēšanu likumu.

Juridiskā komisija šo priekšlikumu ir izvērtējusi un atkārtoti atzinusi, ka priekšlikums ir pilnīgi leģitīms un ka ierobežojumi, kādi noteikti Saeimas vēlēšanu likumā, ir pašreiz paturami spēkā, jo tādi var pastāvēt, protams, ne jau neierobežotu laiku, bet tas brīdis, kad šādi ierobežojumi būtu izslēdzami, mūsuprāt, nav pienācis.

Es aicinu arī Saeimu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 62, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Muižniece. Paldies.

3.priekšlikums. To ir sagatavojusi Juridiskā komisija, ierosinot izslēgt likumprojekta 1.pantu. Ar šo priekšlikumu komisija novērš iespējamo nevienlīdzību, kāda varētu izveidoties dažādu amatpersonu starpā, kandidējot vēlēšanās. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst... Deputāti tomēr prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 17, atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.

V.Muižniece. Paldies par atbalstu komisijas viedoklim.

4.priekšlikumu ir iesniegusi PCTVL frakcija, un tas paredz izslēgt 13.panta 6.punktu. Šis priekšlikums ir līdzīgs priekšlikumam, kuru mēs tikko jau izvērtējām saistībā ar 2.priekšlikumu, kas attiecas uz 5.pantu. Un arī šo priekšlikumu, protams, Juridiskā komisija nav atbalstījusi. Aicinu jūs to neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Muižniece. 5.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Kārlis Leiškalns, un ar savu priekšlikumu viņš rosina izmaiņas vēlēšanu laika ilgumā.

Kā mēs zinām, vēlēšanas, kā tas noteikts likuma 17.pantā, notiek no pulksten 7.00 rītā līdz pulksten 22.00 vakarā pēc vietējā laika, taču deputāts Leiškalns savā priekšlikumā ir ierosinājis to, ka vēlēšanas notiek no pulksten 8.00 rītā līdz pulksten astoņiem vakarā.

Juridiskā komisija, izvērtējusi šo priekšlikumu, nonāca pie secinājuma, ka priekšlikums ir apsverams, taču pilnveidojams, un tāpēc šo priekšlikumu ir atbalstījusi tikai daļēji, un izstrādājusi savu priekšlikumu - 6.priekšlikumu. Proti, ir ierosinājusi noteikt, ka vēlēšanas notiek no pulksten 7.00 rītā līdz pulksten 20.00 vakarā (pēc vietējā laika) oktobra pirmajā sestdienā.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, kas, pēc Centrālās vēlēšanu komisijas vērtējuma, uzlabotu komisiju darba kvalitāti, kā arī ļautu ievērojami ietaupīt valsts līdzekļus.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Muižniece. Paldies.

7.priekšlikumu ir sagatavojusi Juridiskā komisija. Tas ir saistīts ar nupat atbalstīto 6.priekšlikumu, jo arī citos pantos ir precizējams vēlēšanu norises laiks. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Muižniece. 8.priekšlikumu Juridiskā komisija ir sagatavojusi, lai saskaņotu normas. Komisija ierosina izslēgt pašreizējo likuma 40.pantu. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Muižniece. Līdz ar to ir izskatīti visi priekšlikumi, kādi tika vērtēti Juridiskajā komisijā.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 11. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Muižniece. Paldies par atbalstu. Juridiskā komisija lūdz priekšlikumus iesniegt līdz šā gada 5.martam.

Sēdes vadītājs. 5.marts. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Par saimnieciskās darbības reglamentēšanu pakalpojumu jomā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Māris Ārbergs.

M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.5594 - ar likumprojektu „Par saimnieciskās darbības reglamentēšanu pakalpojumu jomā”. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija uz otro lasījumu saņēma divdesmit septiņus priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 2. - ekonomikas ministra Kampara priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 4. - ekonomikas ministra priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 7. - ekonomikas ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts 10.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs. 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 13. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 22. - ekonomikas ministra Kampara priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 25. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. Un 27. - ekonomikas ministra Kampara priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Par saimnieciskās darbības reglamentēšanu pakalpojumu jomā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

M.Ārbergs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 4.marts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Centrālo vēlēšanu komisiju””, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Centrālo vēlēšanu komisiju””. Tas ir komisijas sēdē izskatītais dokuments ar numuru 5569. Šo likumprojektu Juridiskā komisija ir sagatavojusi sadarbībā ar Centrālo vēlēšanu komisiju, un likumprojekta apjoms ir pavisam neliels. Ir plānots viens papildinājums likuma 18.pantā, un šis papildinājums ir nepieciešams tādēļ, lai precizētu Centrālās vēlēšanu komisijas kompetenci situācijās, kad Saeimas vai Eiropas Parlamenta deputāta vietā stājas nākamais kandidāts. Tātad šis papildinājums ļautu novērst jebkādas neskaidrības šajā lietā.

Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Muižniece. Juridiskā komisija lūdz iesniegt priekšlikumus līdz 2.martam.

Sēdes vadītājs. 2.marts. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Attīstības plānošanas sistēmas likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Māris Kučinskis.

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Izskatīšanai pirmajā lasījumā piedāvāju likumprojektu „Grozījumi Attīstības plānošanas sistēmas likumā”. Mēs šodien nobalsojām galīgajā lasījumā divus likumprojektus, kas lielā mērā skar reģionus. Tie bija „Grozījumi Reģionālās attīstības likumā” un „Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā”. Lielākā daļa priekšlikumu bija par daļas normu izslēgšanu no šiem speciālajiem likumiem un to pārnešanu uz galveno, jumta, likumu - uz šo Attīstības plānošanas sistēmas likumu, tāpēc pirmajā lasījumā šajā likumprojektā ir iestrādātas visas tās normas, kas agrāk bija speciālajos likumos.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Taču vispirms es lūdzu nobalsot par tā steidzamību, jo, ja mēs šo likumu nepieņemsim jau tuvākajā laikā, tad šīs izslēgtās normas pazudīs kaut kur. To vispār nekur nebūs. Tāpēc ir vajadzīga arī steidzamība. Komisija to lūdz.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Attīstības plānošanas sistēmas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

M.Kučinskis. Un tagad, lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Attīstības plānošanas sistēmas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī otrā lasījuma datumu.

M.Kučinskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 4.marts, un likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā - 11.martā.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 4.marts, izskatīšana - 11.marta sēdē. Deputāti neiebilst.

Godātie kolēģi! Līdz ar to visa sēdes darba kārtība ir izskatīta.

Informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis divus deputātu jautājumus.

Deputāti Pliners, Sokolovskis, Buhvalovs, Mitrofanovs un Buzajevs ir adresējuši Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim jautājumu „Par informācijas atklātumu”. Jautājums tiks nodots Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim.

Un arī otru jautājumu ir iesnieguši šie paši pieci deputāti, un arī tas ir adresēts Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, un tas ir jautājums „Par situāciju ar cilvēka tiesībām Latvijā”. Arī šis jautājums tiks nodots Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim.

Tagad lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, noklausīsimies paziņojumus.

Vārds deputātei Ingrīdai Circenei.

I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde pulksten 12.00 komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Oskaram Spurdziņam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde pulksten 12.30 komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Guntim Bērziņam.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde tūlīt, komisijas telpās.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde pulksten 11.35 (Starpsauciens no zāles.) Sociālo un darba lietu komisijas telpās... Kantānes kundze, paldies!

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Ventam Armandam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdes turpinājums tūlīt, komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Dzintars Ābiķis, Andris Bērziņš (LPP/LC frakcija), Ilma Čepāne, Leopolds Ozoliņš, Artis Pabriks un Pēteris Tabūns.

Paldies par darbu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Saeimas 2010.gada 25.februāra sēdi pasludinu par slēgtu.

 

 

SATURA RĀDĪTĀJS
9.Saeimas ziemas sesijas 9.sēde
2010.gada 25.februārī

 

Par darba kārtību
Par likumprojektu „Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” (Nr. 1697/Lp9)
(Dok. Nr. 5550, 5550A)
Par likumprojektu „Grozījums Prokuroru izdienas pensiju likumā” (Nr. 1698/Lp9)
(Dok. Nr. 5551, 5551A)
Par likumprojektu „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 1699/Lp9)
(Dok. Nr. 5552, 5552A)
Par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 1700/Lp9)
(Dok. Nr. 5553, 5553A)
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” (Nr. 1701/Lp9)
(Dok. Nr. 5554, 5554A)
Par likumprojektu „Grozījums Ārstniecības likumā” (Nr. 1702/Lp9)
(Dok. Nr. 5555, 5555A)
Par likumprojektu „Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā” (Nr. 1703/Lp9)
(Dok. Nr. 5556, 5556A)
Par likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 1704/Lp9)
(Dok. Nr. 5557, 5557A)
Par likumprojektu „Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā” (Nr. 1705/Lp9)
(Dok. Nr. 5559, 5559A)
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” (Nr. 1706/Lp9)
(Dok. Nr. 5569, 5569A)
Par likumprojektu „Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā” (Nr. 1709/Lp9)
(Dok. Nr. 5574, 5574A)
Priekšlikums - dep. Dz.Rasnačs (par)
Par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 1712/Lp9)
(Dok. Nr. 5587, 5587A)
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām”” (Nr. 1710/Lp9)
(Dok. Nr. 5575, 5575A)
Priekšlikums - dep. K.Šadurskis (par)
Par likumprojektu „Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” (Nr. 1711/Lp9)
(Dok. Nr. 5576, 5576A)
Priekšlikums - dep. A.Latkovskis (par)
Par likumprojektu „Grozījumi Attīstības plānošanas sistēmas likumā” (Nr. 1713/Lp9)
(Dok. Nr. 5588, 5588A)
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Ilmai Čepānei šā gada 25.februārī
(Dok. Nr. 5598)
Lēmuma projekts „Par Aivara Zāģera atbrīvošanu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata” (Nr. 890/Lm9)
(Dok. Nr. 5584)
Ziņo - dep. J.Reirs
Lēmuma projekts „Par Helmuta Nagļa apstiprināšanu par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi” (Nr. 891/Lm9)
(Dok. Nr. 5585)
Ziņo - dep. J.Reirs
Par Saeimas deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par finansējumu Valsts arhīvu sistēmas iestādēm un arhīvu pamatdarbības nodrošināšanu” (Nr. 30/P9)
(Dok. Nr. 5604)
Motivācija - dep. K.Pētersone
Par darba kārtību
Likumprojekts „Grozījumi Gada pārskatu likumā” (Nr. 1630/Lp9) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 5567)
Ziņo - dep. K.Leiškalns
Likumprojekts „Grozījumi Fizisko personu - saimnieciskās darbības veicēju - diskriminācijas aizlieguma likumā” (Nr. 1578/Lp9) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 5568)
Ziņo - dep. I.Circene
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par atbilstības novērtēšanu”” (Nr. 1489/Lp9) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 5578)
Ziņo - dep. M.Roze
Likumprojekts „Maksājumu pakalpojumu likums” (Nr. 1424/Lp9) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 5586)
Ziņo - dep. A.Krūmiņš
Likumprojekts „Grozījumi Reģionālās attīstības likumā” (Nr. 1480/Lp9) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 5589)
Ziņo - dep. M.Kučinskis
Likumprojekts „Grozījumi Valsts civildienesta likumā” (Nr. 1448/Lp9) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 5590)
Ziņo - dep. A.Golubovs
Likumprojekts „Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā” (Nr. 1478/Lp9) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 5591)
Ziņo - dep. M.Kučinskis
Likumprojekts „Grozījumi Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā” (Nr. 1449/Lp9) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 5592)
Ziņo - dep. A.Golubovs
Likumprojekts „Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” (Nr. 1393/Lp9) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 5593)
Ziņo - dep. V.A.Krauklis
Debates - dep. I.Pimenovs
- dep. S.Ķikuste
- dep. J.Dobelis
- dep. G.J.Eniņš
- dep. K.Šadurskis
- dep. K.Šadurskis
- dep. J.Dobelis
Likumprojekts „Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 1680/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 5480, 5561)
Ziņo - dep. I.Circene
Likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Albānijas Republikas Ministru padomes līgumu par sadarbību cīņā pret terorismu, organizēto noziedzību, nelegālu narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru apriti” (Nr. 1684/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 5484, 5563)
Ziņo - dep. J.Eglītis
Likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Armēnijas Republikas valdības līgumu par sadarbību cīņā pret terorismu, organizēto noziedzību un nelegālu narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru apriti un citiem noziedzīgiem nodarījumiem” (Nr. 1667/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 5448, 5564)
Ziņo - dep. J.Eglītis
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Konvenciju par dokumentu legalizācijas atcelšanu Eiropas Kopienu dalībvalstu starpā”” (Nr. 1394/Lp9) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 5565)
Ziņo - dep. J.Eglītis
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Roterdamas konvenciju par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem”” (Nr. 1629/Lp9) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 5566)
Ziņo - dep. J.Eglītis
Likumprojekts „Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā” (Nr. 1688/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 5496, 5577)
Ziņo - dep. D.Staķe
Likumprojekts „Grozījumi Augu aizsardzības likumā” (Nr. 1693/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 5528, 5579)
Ziņo - dep. M.Roze
Likumprojekts „Grozījumi Ēku energoefektivitātes likumā” (Nr. 1691/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 5526, 5580)
Ziņo - dep. M.Ārbergs
Likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 1681/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 5481, 5581)
Ziņo - dep. S.Āboltiņa
Likumprojekts „Grozījumi Bāriņtiesu likumā” (Nr. 1679/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 5479, 5582)
Ziņo - dep. I.Šlesere
Likumprojekts „Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” (Nr. 1215/Lp9) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 5583)
Ziņo - dep. V.Muižniece
Debates - dep. V.Buzajevs
- dep. S.Āboltiņa
Paziņojumi - dep. V.A.Krauklis
- dep. A.Bērziņš (ZZS)
- dep. G.Bērziņš
- dep. V.Muižniece
- dep. Dz.Ābiķis
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs A.Klementjevs
Debašu turpinājums - dep. J.Pliners
- dep. V.Buzajevs
Likumprojekts „Par saimnieciskās darbības reglamentēšanu pakalpojumu jomā” (Nr. 1641/Lp9) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 5594)
Ziņo - dep. M.Ārbergs
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” (Nr. 1706/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 5569, 5569A)
Ziņo - dep. V.Muižniece
Likumprojekts „Grozījumi Attīstības plānošanas sistēmas likumā” (Nr. 1713/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 5588, 5588A)
Ziņo - dep. M.Kučinskis
Informācija par deputātu J.Plinera, J.Sokolovska, V.Buhvalova, M.Mitrofanova un V.Buzajeva jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par informācijas atklātumu” (Nr.  199/J9)
Informācija par deputātu J.Plinera, J.Sokolovska, V.Buhvalova, M.Mitrofanova un V.Buzajeva jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par situāciju ar cilvēka tiesībām Latvijā” (Nr.  200/J9)
Paziņojumi - dep. I.Circene
- dep. O.Spurdziņš
- dep. G.Bērziņš
- dep. A.Bērziņš (ZZS)
- dep. V.A.Krauklis
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs A.Klementjevs

 

Balsojumi

Datums: 25.02.2010 09:02:11 bal001
Par - 50, pret - 7, atturas - 3. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (1697/Lp9), nodošana komisijām

Datums: 25.02.2010 09:08:03 bal002
Par - 70, pret - 0, atturas - 17. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par nodošanu papildus komisijai. Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā (1709/Lp9), nodošana komisijām

Datums: 25.02.2010 09:08:43 bal003
Par - 71, pret - 0, atturas - 18. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā (1709/Lp9), nodošana komisijām

Datums: 25.02.2010 09:09:27 bal004
Par - 72, pret - 0, atturas - 17. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1712/Lp9), nodošana komisijām

Datums: 25.02.2010 09:18:23 bal005
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Ilmai Čepānei šā gada 25.februārī

Datums: 25.02.2010 09:19:33 bal006
Slēgtais balsojums
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par Aivara Zāģera atbrīvošanu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata; (890/Lm9)

Datums: 25.02.2010 09:20:26 bal007
Slēgtais balsojums
Par - 77, pret - 1, atturas - 1. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par Helmuta Nagļa apstiprināšanu par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi (891/Lm9)

Datums: 25.02.2010 09:25:10 bal008
Par - 32, pret - 51, atturas - 6. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par pieprasījuma atzīšanu par steidzamu. Par finansējumu Valsts arhīvu sistēmas iestādēm un arhīvu pamatdarbības nodrošināšanu (30/P9)

Datums: 25.02.2010 09:27:12 bal009
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Gada pārskatu likumā (1630/Lp9), 3.lasījums

Datums: 25.02.2010 09:28:08 bal010
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Fizisko personu – saimnieciskās darbības veicēju – diskriminācijas aizlieguma likumā (1578/Lp9), 3.lasījums

Datums: 25.02.2010 09:30:37 bal011
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par atbilstības novērtēšanu” (1489/Lp9), 3.lasījums

Datums: 25.02.2010 09:40:55 bal012
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Maksājumu pakalpojumu likums (1424/Lp9), 3.lasījums

Datums: 25.02.2010 09:43:12 bal013
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Reģionālās attīstības likumā (1480/Lp9), 3.lasījums

Datums: 25.02.2010 09:44:21 bal014
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts civildienesta likumā (1448/Lp9), 3.lasījums

Datums: 25.02.2010 09:45:35 bal015
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā (1478/Lp9), 3.lasījums

Datums: 25.02.2010 09:46:45 bal016
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā (1449/Lp9), 3.lasījums

Datums: 25.02.2010 09:50:50 bal017
Par - 21, pret - 25, atturas - 26. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā (1393/Lp9), 3.lasījums

Datums: 25.02.2010 09:56:43 bal018
Par - 37, pret - 31, atturas - 10. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā (1393/Lp9), 3.lasījums

Datums: 25.02.2010 09:59:30 bal019
Par - 7, pret - 45, atturas - 25. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā (1393/Lp9), 3.lasījums

Datums: 25.02.2010 10:00:48 bal020
Par - 77, pret - 6, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā (1393/Lp9), 3.lasījums

Datums: 25.02.2010 10:01:53 bal021
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā (1680/Lp9), 1.lasījums

Datums: 25.02.2010 10:03:08 bal022
Par - 77, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Albānijas Republikas Ministru padomes līgumu par sadarbību cīņā pret terorismu, organizēto noziedzību, nelegālu narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru apriti (1684/Lp9), 1.lasījums

Datums: 25.02.2010 10:04:26 bal023
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Armēnijas Republikas valdības līgumu par sadarbību cīņā pret terorismu, organizēto noziedzību un nelegālu narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru apriti un citiem noziedzīgiem ... (1667/Lp9), 1.lasījums

Datums: 25.02.2010 10:05:32 bal024
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par Konvenciju par dokumentu legalizācijas atcelšanu Eiropas Kopienu dalībvalstu starpā” (1394/Lp9), 2.lasījums

Datums: 25.02.2010 10:06:38 bal025
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par Roterdamas konvenciju par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem” (1629/Lp9), 2.lasījums

Datums: 25.02.2010 10:08:01 bal026
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā (1688/Lp9), 1.lasījums

Datums: 25.02.2010 10:08:28 bal027
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā (1688/Lp9), 1.lasījums

Datums: 25.02.2010 10:10:16 bal028
Par - 73, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Augu aizsardzības likumā (1693/Lp9), 1.lasījums

Datums: 25.02.2010 10:10:44 bal029
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Augu aizsardzības likumā (1693/Lp9), 1.lasījums

Datums: 25.02.2010 10:12:07 bal030
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Ēku energoefektivitātes likumā (1691/Lp9), 1.lasījums

Datums: 25.02.2010 10:12:33 bal031
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ēku energoefektivitātes likumā (1691/Lp9), 1.lasījums

Datums: 25.02.2010 10:19:33 bal032
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (1681/Lp9), 1.lasījums

Datums: 25.02.2010 10:21:53 bal033
Par - 83, pret - 0, atturas - 7. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bāriņtiesu likumā (1679/Lp9), 1.lasījums

Datums: 25.02.2010 10:28:55 bal034
Par - 8, pret - 71, atturas - 1. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (1215/Lp9), 2.lasījums

Datums: 25.02.2010 11:12:14 bal035
Par - 20, pret - 62, atturas - 1. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (1215/Lp9), 2.lasījums

Datums: 25.02.2010 11:12:56 bal036
Par - 68, pret - 17, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (1215/Lp9), 2.lasījums

Datums: 25.02.2010 11:15:33 bal037
Par - 76, pret - 0, atturas - 11. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (1215/Lp9), 2.lasījums

Datums: 25.02.2010 11:19:02 bal038
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par saimnieciskās darbības reglamentēšanu pakalpojumu jomā (1641/Lp9), 2.lasījums

Datums: 25.02.2010 11:20:28 bal039
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā „Par Centrālo vēlēšanu komisiju” (1706/Lp9), 1.lasījums

Datums: 25.02.2010 11:22:33 bal040
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Attīstības plānošanas sistēmas likumā (1713/Lp9), 1.lasījums

Datums: 25.02.2010 11:23:02 bal041
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Attīstības plānošanas sistēmas likumā (1713/Lp9), 1.lasījums




Frakciju viedokļi
2010.gada 25.februārī

Vadītāja. Labdien, godātie radioklausītāji! Tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles skan „Frakciju viedokļi”, un tuvākajā pusstundā deputāti jums pastāstīs, kādi jautājumi šodien tika skatīti un kādi lēmumi tika pieņemti.

Pirmajai šodien vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātei Dagnijai Staķei. Lūdzu!

D.Staķe (ZZS frakcija).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodienas sēdē Saeima pirmajā lasījumā izskatīja likumprojektu „Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”. Šie grozījumi ir paredzēti, lai pasargātu pabalstus no parādu piedzinējiem. Turklāt šādi grozījumi iestrādāti arī Civillikumā, ne tikai Valsts sociālo pabalstu likumā.

Šajos ekonomiskajos apstākļos bieži veidojas situācija, ka sociālie pabalsti ir vienīgais ģimenes ienākums, un tādēļ, lai novērstu situāciju, ka ģimene vispār paliek bez iztikas līdzekļiem, ieturējumus no tiem tiesu izpildītāji nevarēs izdarīt.

Tāpat kā līdz šim parādu piedziņu nevarēs vērst arī uz pašvaldību izmaksātajiem sociālajiem pabalstiem, kā arī uz atlaišanas pabalstu.

Tomēr jāteic, ka situācijas veidojas dažādas: parādnieku vidū ir gan cilvēki, kas vieglprātīgi aizņēmušies, gan arī tādi, kas izvairās no uzturlīdzekļu maksāšanas. Tāpēc piedziņu joprojām būs iespējams vērst pret ienākumu aizvietojošiem pabalstiem, to skaitā bezdarbnieka pabalstu un slimības pabalstu, bet pēc ieturējuma izmaksājamā summa nedrīkst būt mazāka par sociālā nodrošinājuma pabalstu - 45 latiem.

Taču parādus nevarēs piedzīt no valsts sociālajiem pabalstiem, pabalsta mirušā laulātajam, valsts pabalsta ar celiakiju slimiem bērniem, apgādnieka zaudējuma pensijas, atlīdzības par darbspējas zudumu, uzturlīdzekļu minimālā apmēra, atlaišanas pabalsta, kā arī no pašvaldības izmaksātajiem sociālās palīdzības pabalstiem.

Zaļo un Zemnieku savienības frakcija atbalsta taisnīguma principa ievērošanu šajā jautājumā.

Attiecībā uz valsts sociālajiem pabalstiem sagatavoti vēl arī citi grozījumi, kas paredz pabalstu pieprasīšanas kārtību padarīt ērtāku un pieejamāku klientiem.

Pēdējā laikā izskan versijas, ka Starptautiskā Valūtas fonda spiediena dēļ un arī tādēļ, ka nākamajā gadā arī paredzama budžeta konsolidācija, varētu tikt samazinātas pensijas. Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas un personīgi arī savā vārdā es gribu paziņot, ka balsosim pret jebkādu pensiju un pabalstu samazināšanu. Šis jautājums varētu tikt aktualizēts vienīgi gadījumā, ja tiktu izvirzīts jautājums par progresīvā nodokļa ieviešanu.

Vakar Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas sēdē tika pārrunāts arī jautājums par degvielas akcīzes nodokļa atvieglojumiem zemniekiem. Frakcijas deputāti atbalsta zemkopības ministra Jāņa Dūklava centienus panākt to, lai zemniekiem nevajadzētu maksāt akcīzes nodokli pie degvielas iegādes; tā vietā nodokli pa tiešo valsts budžetā nomaksātu degvielas tirgotāji. Mēs ļoti ceram, ka šajā jautājumā mūs atbalstīs arī citu frakciju pārstāvji.

Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāti neatbalstīja arī deputātu grupas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”. Šādi grozījumi nav pieņemami laikā, kad valsts budžets atrodas krīzes situācijā. Nodokļu maksātāju naudu šajā situācijā un šim mērķim tērēt nedrīkst, bez tam piedāvātā summa neatrisina jautājumu par partiju finansēšanu no dažādiem blakus avotiem.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Dagnijai Staķei no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamais runās partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputāts Valērijs Buhvalovs. Lūdzu!

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es gribu pastāstīt par pašvaldību iedzīvotāju tiesību paplašināšanu.

Nesen partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija piedāvāja grozījumu likumā „Par pašvaldībām”, lai pašvaldību komisijās proporcionāli tiktu pārstāvēti tie partiju pārstāvji, kas kļuvuši par vietējo pašvaldību deputātiem. Demokrātijas attīstības process pašvaldībās prasa, lai iedzīvotājiem tiktu sniegtas daudz plašākas iespējas piedalīties lēmumu sagatavošanā un pieņemšanā. Lai to panāktu, pašvaldībās tika izveidotas komisijas, kuru sastāvā ietilpst profesionāļi, kas ir speciālisti dažādos saimnieciskajos, sociālajos un kultūras jautājumos. Pieņemto lēmumu sekmīgums daudzējādā ziņā ir atkarīgs no iespējas izskatīt alternatīvus viedokļus. Pirmām kārtām runa ir par viedokļiem, kurus pauž opozīcijas pārstāvji. Atgādināšu, ka pašvaldību komisiju sastāvā var būt iekļauti ne tikai deputāti, bet arī pilsētas vai reģiona pārstāvji, profesionāļi savā nozarē.

Daudzās pašvaldībās šādu komisiju sastāvā ir profesionāļi, kuri pārstāv valdošo koalīciju. Opozīcijas pārstāvji netika iekļauti komisiju sastāvā. Šāda pieeja nav nekas cits kā demokrātijas ierobežošana un tiesību izskatīt un apspriest alternatīvos risinājumus tajos vai citos profesionālos jautājumos ierobežošana.

Pirmām kārtām runa ir par to, lai pašvaldību komisiju sastāvā tiktu iekļauti to opozīcijas sabiedrisko organizāciju pārstāvji, kuras aizstāv, piemēram, denacionalizēto namu iedzīvotāju, kredītņēmēju, maznodrošināto intereses, kā arī nacionālo kultūru biedrību intereses.

Mēs uzskatām, ka attīstība notiek tikai tad, kad, pieņemot profesionālos lēmumus, tiek izskatītas alternatīvas iespējas. Patlaban virknē pašvaldību tiek pieņemti lēmumi, kas ir izdevīgi valdošajai koalīcijai, bet nebūt nav izdevīgi konkrētā reģiona iedzīvotājiem.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Buhvalova kungam no partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas.

Nākamā runās Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputāte Inese Šlesere. Lūdzu!

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Labdien, godātie radioklausītāji! No Saeimas šodienas sēdē izskatītajiem likumprojektiem es vēlos vērst jūsu uzmanību uz likumprojektu „Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”, kuru bija iesniedzis Ministru kabinets un kurš šodien tika nodots darbam komisijās. Ar šo likumprojektu tiek noteikts, ka partija var tikt finansēta no valsts budžeta, ja par to iepriekšējās Saeimas vēlēšanās ir nobalsojuši vairāk par diviem procentiem vēlētāju, kā arī tiek paredzēta valsts budžeta finansējuma pieprasīšanas kārtība un gadījumi, kādos valsts budžeta finansējumu partijai nepiešķir vai pārtrauc, vai aptur tā izmaksu. Tāpat šajā likumprojektā ir noteikta arī valsts budžeta finansējuma izlietošanas kārtība un paredzēta atbildība par šo noteikumu neievērošanu.

Ar minēto regulējumu partijām tiek nodrošināta iespēja segt savas administratīvās izmaksas, kā arī tiek dota iespēja segt pašus nepieciešamākos savus ikdienas izdevumus, tas ir, maksāt atalgojumu darbiniekiem, segt partijas biroja uzturēšanas izmaksas un izdevumus par valsts uzlikto pienākumu pildīšanu.

Kaut arī mūsu frakcija ir atbalstījusi šā likumprojekta nodošanu komisijām un mēs zinām, ka darbs pie šā likumprojekta vēl turpināsies, mēs uzskatām, ka ir ārkārtīgi nopietni jāizvērtē, vai tiešām šajos krīzes apstākļos šis būtu labākais risinājums - no valsts budžeta segt visus partiju administratīvos tēriņus, kā arī partiju darbinieku atalgojumu. Un tātad pie šā jautājuma darbs vēl turpināsies komisijās.

Es vēlos pieminēt arī likumprojektu „Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”, kurš šodien tika pieņemts otrajā lasījumā. Veiktie grozījumi noteic, ka vēlēšanu iecirkņu darba laiks būs no pulksten septiņiem rītā līdz astoņiem vakarā; līdz šim vēlēšanu iecirkņi strādāja līdz pulksten desmitiem vakarā. Par šo jautājumu Juridiskajā komisijā noritēja ļoti nopietnas debates. Statistiski ir pierādīts, ka agrajās rīta stundās un vēlīnajās vakara stundās nobalso mazāk nekā trīs procenti no visiem vēlētājiem. Un, arī apkopojot citu valstu pieredzi, tika secināts, ka tikai pavisam nedaudzās Eiropas Savienības valstīs vēlēšanu iecirkņi strādā līdz pulksten desmitiem vakarā; daudzās valstīs to darba laiki ir stipri īsāki (piemēram, Beļģijā vēlēšanu iecirkņi strādā tikai līdz pulksten trijiem dienā).

Saīsinot vēlēšanu iecirkņu darba laiku, tiktu ietaupīti aptuveni 60 tūkstoši latu no valsts budžeta. Un kā vienu no svarīgākajiem argumentiem es gribu minēt to, ka tad vēlēšanu rezultāti varētu tapt jau vēlēšanu dienā līdz pulksten divpadsmitiem naktī, un turklāt šis saīsinātais darba laiks ļoti pozitīvi ietekmētu arī vēlēšanu novērotāju un arī darbinieku darba kvalitāti. Taču darbs pie šā likumprojekta vēl turpināsies, gatavojot to izskatīšanai trešajā lasījumā.

Un pēdējais jautājums, kam es vēlos pieskarties, ir likumprojekts „Grozījumi Bāriņtiesu likumā”. Šis likumprojekts ir saistīts ar Hāgas 1980.gada konvenciju par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem. Konvencijas mērķis ir nodrošināt bērnu interešu labāku ievērošanu, nodrošināt pēc iespējas ātrāku bērnu atgriešanos to pastāvīgās dzīvesvietas valstī pēc to prettiesiskas aizvešanas vai aizturēšanas. Mēs visi bijām liecinieki vairākiem gadījumiem, kad bērni atrodas Latvijā, bet citu valstu tiesas iestādes piespiež šos bērnus atgriezt. Tāds bija, piemēram, tas ar Austrāliju saistītais gadījums, kuru nesen piedzīvojām: no Latvijas bērns bija jānogādā atpakaļ Austrālijā, kaut gan bērnam ar tēvu nebija nekādu attiecību.

Kaut arī likumprojekts tika pieņemts pirmajā lasījumā, mēs vēl darīsim visu iespējamo, mēs vēl ļoti rūpīgi strādāsim pie likumprojekta gan otrajā, gan trešajā lasījumā, lai tas tiktu ievērojami uzlabots, lai nodrošinātu tieši Latvijas pilsoņu un viņu bērnu tiesību efektīvu aizsardzību... lai tiesības tiktu aizsargātas un lai tiktu nodrošinātas bērnu labākās intereses.

Tas būtu īsumā viss par šīsdienas sēdi. Vēlu jums labu nedēļas nogali, piektdienu, un arī jaukas brīvdienas.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Inesei Šleserei no Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.

Nākamais runās apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšsēdētājs Māris Grīnblats. Lūdzu!

M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).

Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien Saeima nodeva komisijām izskatīšanai visai lielu projektu skaitu.

Mūsu apvienība izstrādāja un piedāvāja grozījumus Valsts probācijas dienesta likumā un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, un šo grozījumu mērķis ir ļaut, dot iespēju aizstāt administratīvo arestu ar piespiedu darbu. Tas būtu izdevīgi gan no sabiedrisko darbu veikšanas viedokļa, gan no budžeta viedokļa, it īpaši krīzes situācijā. Kā mūs informēja Valsts probācijas dienesta un policijas pārstāvji, šāds arestants valstij izmaksā 15-18 latu dienā (trīs reizes siltā ēdināšana, kas droši vien šobrīd daudziem trūkumcietējiem, pensionāriem un bezdarbniekiem nemaz nav pieejama). Protams, tiesa vērtētu, kuros gadījumos tas ir pieļaujami, kuros - nav. Katrā ziņā piespiedu darbs, kas veikts pašvaldības labā (pilsētas sakopšana, sakārtošana un tamlīdzīgi), būtu daudz lietderīgāks, un, ja visus darbus laikus veiktu, atvēlot atbilstošu finansējumu arī šādu darbu uzraudzīšanai, tad, protams, ar nākamā gada sākumu tas varētu būt zināms atvieglojums budžeta taupības pasākumiem, kuri nākamajai Saeimai un nākamajai valdībai šā vai tā būs neizbēgami jāveic.

Gaidāma arī plašāka diskusija par vēlēšanu aģitācijas izmaiņām. Acīmredzot būs nopietna diskusija par to, vai vienu mēnesi līdz vēlēšanām aizliegt politiskās reklāmas radio un televīzijā. Tas, no vienas puses, droši vien izsauks prieku, bet, no otras puses, izraisīs arī satraukumu: vai šeit netiek dota zināma priekšrocība drukātajiem masu informācijas līdzekļiem, internetam un tamlīdzīgi? Tā ka šeit būs vēl jāpadomā, lai šīs izmaiņas būtu pietiekami saprotamas, demokrātiskas un savukārt kādam nenodarītu pāri.

Par vēlēšanu izdevumiem. Droši vien tiks panākti arī tāda vai citāda veida ierobežojumi vēlēšanu tēriņiem; tur zināms progress panākts jau pēdējo vēlēšanu laikā, un droši vien tagad šīs izmaiņas būs vēl lielākas. Bet, protams, jāskatās arī uz to, lai administratīvie resursi netiktu izmantoti un partijas, kas ir pie varas, savukārt neiegūtu cita veida priekšrocības, kādu nav, teiksim, partijām, kuras vēl nav parlamentā vai kuras ir opozīcijā.

Domāju, ka Saeimai būtu jāatrisina arī citi jautājumi, arī aizsāktais jautājums, pie kura risināšanas ir ķērusies Sociālo un darba lietu komisija, paredzēdama izmaiņas astoņos likumos, kas nosaka izdienas pensiju ieturējumus. Kaut arī Satversmes tiesa par to vēl nav lēmusi un droši vien paies vēl mēnesis vai vairāki, manuprāt, nav nekāda iemesla vēl kavēties ar 5 vai 6 miljonu latu atvēlēšanu, lai izdienas pensionāri, no kuriem liela daļa pārstāv iekšlietu, aizsardzības, kultūras un citu nozaru darbiniekus, tomēr saņemtu pilnas pensijas gan tad, kad tie strādā, gan tad, kad tie nestrādā. Jo lēmums, ar kuru viņiem ierobežoja šo pensiju izmaksu, ir analogs lēmumam par vecuma pensionāriem, kura nepamatotība ir konstatēta un kurš ir atcelts. Līdz ar to, es domāju, tas ir viens no darbiem, kuri šai Saeimai būtu vēl jāveic savas darbības laikā.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšsēdētājam Mārim Grīnblatam.

Nākamajam vārds apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija ierosina izdarīt grozījumus likumā „Par valsts pensijām” - palielināt pensijas apmēru tiem cilvēkiem, kuri pensionējušies priekšlaicīgi. „Saskaņas Centrs” uzskata, ka šīs pensijas apmēram jābūt 80 procentiem no aprēķinātās pensijas, nevis 50 procentiem, kā tas ir pašlaik. Lieta ir tā, ka 2009.gada 1.jūlijā stājās spēkā grozījumi likumā „Par valsts pensijām”, kuri būtiski pasliktināja pensijas vecuma cilvēku situāciju. Agrāk cilvēki varēja doties pensijā priekšlaicīgi - divus gadus ātrāk par noteikto vecumu, ar nosacījumu, ka darba stāžs ir ne mazāks par 30 gadiem. Šajā gadījumā cilvēks saņēma 80 procentus no tās pensijas.

Kopš 1.jūlija spēles noteikumi pēkšņi mainījās - pirmspensijas vecuma cilvēki, kas devušies pelnītā atpūtā divus gadus pirms noteiktā laika, saņem tikai 50 procentus, zaudējot tiesības strādāt.

Pagājušajā gadā Saeima vispār ir pieņēmusi vairākus netaisnīgus lēmumus, kas skar sociālo jomu:

pirmkārt, lēmumu par pensiju samazināšanu un ierobežojumiem attiecībā uz tiesībām saņemt pensiju (par laimi, šo lēmumu ir atcēlusi Satversmes tiesa);

otrkārt, lēmumu par vecāku pabalsta ierobežojumiem (arī šo lietu tuvākajā laikā izskatīs Satversmes tiesa);

treškārt, lēmumu attiecībā uz cilvēkiem pirmspensijas vecumā. Pensijas samazināšana tiem, kuri nolēmuši doties pelnītā atpūtā pirms noteiktā laika, - tā ir milzīga netaisnība, un tā ir noteikti jānovērš. Jānovērš, pirmkārt, tādēļ, ka daudziem cilvēkiem priekšlaicīga pensionēšanās ir vienīgā iespēja iegūt vismaz kādu iztikas avotu. Ekonomiskās lejupslīdes un bezdarba apstākļos pirmspensijas vecuma cilvēkiem atrast darbu ir sevišķi sarežģīti.

Otrkārt, Saeimas lēmums ir sadalījis pirmspensijas vecuma ļaudis „labajos” un „sliktajos”. Nesen viens no likumprojekta autoriem, apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Andrejs Klementjevs, saņēma vēstuli no paveca cilvēka, kas godīgi strādājis un maksājis nodokļus vairāk nekā 40 gadus. Vēstulē viņš jautā - kāpēc cilvēks, kas priekšlaicīgi pensionējies līdz 2009.gada 30.jūnijam, saņem 80 procentus no pensijas, bet cilvēks, kurš priekšlaicīgi pensionējies tā paša gada 1.jūlijā, - tikai 50 procentus? Tā taču ir acīm redzama netaisnība. Turklāt tas rada daudzus jautājumus no tiesiskuma viedokļa.

Līdz ar to apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija ir sagatavojusi grozījumus likumā „Par valsts pensijām”, kuri paredz, ka visiem cilvēkiem, kas izmanto iespēju doties pelnītā atpūtā pirms termiņa, ir jāsaņem 80 procenti no viņiem noteiktās pensijas. Mēs aicināsim Saeimu atbalstīt mūsu sagatavotos grozījumus.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam.

Nākamā runās partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšsēdētāja Anna Seile. Lūdzu!

A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Labdien, godātie radioklausītāji! 6.martā būs partiju apvienības „Vienotība” 1.kongress, dibināšanas kongress, un jau tagad ir jūtams, ka Saeimā aizvien labāk sadarbojas „Sabiedrība citai politikai”, „Jaunais laiks” un „Pilsoniskā Savienība”. Un par to liecina arī tas, ka šodien Saeima vienprātīgi atbalstīja šo partiju izstrādātos Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma grozījumus, kuri paredz samazināt priekšvēlēšanu tēriņu griestus. Jo šajā laikā, kad valstī ir grūta ekonomiskā situācija, nav jātērē daudz naudas aģitācijai. Par partiju līdzšinējo darbību varētu vislabāk liecināt viņu padarītais darbs, ne tikai vēlēšanu aģitācija, par kuru var samaksāt naudā.

Turklāt mēs ierosinājām, lai likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām” tiktu ievērots lielais klusuma brīdis pirms vēlēšanām - 30 dienas radio un televīzija varētu raidīt lietišķus, kultūras un izglītības raidījumus, bet mazāk runātu par politiķu labajām sejām un politiķi mazāk tiktu slavināti.

Acīmredzot šeit būs ļoti grūtas debates, kad likumprojektu skatīsim nākamajos lasījumos, un iespējams, ka šis klusuma periods varētu tikt arī samazināts, bet to, ka tādam klusuma brīdim ir jābūt, jau pierāda arī Lietuvas pieredze priekšvēlēšanu periodā.

Jāteic, ka tomēr ir diezgan daudz tādu bažu šajā laikā, un vienas no tām, kuras pauž arī „Pilsoniskā Savienība” un kuru sakarā tā vērsīsies Sadarbības padomē, kur darbojas visas koalīcijas partijas, tas ir, valdību veidojošo partiju pārstāvji, ir par to agresīvo reklāmu, kādu Nacionālā radio un televīzijas padome pašlaik pauž par ciparu apraides ieviešanu jau no 1.marta un atsevišķās programmās - no 1.aprīļa. Tomēr ir jābūt skaidrībai, kādā veidā tiks sniegts atbalsts tiem mazturīgajiem iedzīvotājiem, kuri nevar nopirkt tā sauktos dekoderus. Viņi var palikt pilnīgi bez pieejas televīzijas ekrānam. Mēs ierosināsim jautājumu izskatīt jau nākamajā pirmdienā.

Gribas teikt, ka viena no grūtajām lietām vienmēr ir grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā. Un šajā reizē jāsaka paldies Leiškalna kungam, kurš, manīdams, ka nebūs lielas atsaucības attiecībā uz viņa izvirzītajiem priekšlikumiem, ka uz vēlēšanām atkal jāatjauno „lokomotīvju” princips visā Latvijas teritorijā, savus priekšlikumus noņēma. Tagad būs pieci vēlēšanu apgabali, un viens un tas pats deputāts nevarēs startēt vairākos vēlēšanu apgabalos. Tā ir nolemts vismaz tagad - otrajā lasījumā.

Vēl viens nozīmīgs grozījums ir tas, ka vēlēšanu iecirkņi būs vaļā jau agri, no pulksten septiņiem rītā, bet būs atvērti tikai līdz astoņiem vakarā. Tātad būs nedaudz samazināts vēlēšanu iecirkņu darba laiks, jo īstenībā jau pulksten desmitos vakarā... tas ir ļoti vēls laiks, un labāk ir mosties agrāk, tā kā cīruļiem, un jau no paša rīta ierasties balsot par jaunajiem Saeimas deputātiem.

Tālāk. Jāteic, ka joprojām notiek viļņošanās sakarā ar administratīvi teritoriālo reformu. Un nu kā tādi flagmaņi startē Roja un Mērsrags, kuri grib atdalīties. Diemžēl Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šajā nedēļā nolēma nenodot Saeimai izskatīšanai pirmajā lasījumā šo likumprojektu un nolēma gaidīt, kamēr gan rojinieki, tas ir, Rojas novada dome, gan arī atbildīgā ministrija, tas ir, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, iesniegs savus slēdzienus, un tikai tad lemt par nodošanu komisijām. Tas paildzina šo spriedzes laiku, un jāteic, ka tie stiprie raksturi, kas ir turienes deputātiem - piekrastes iedzīvotājiem -, ir nesamierināmi. Un Rojas agresīvā politika attiecībā uz saimnieciskajiem jautājumiem tik tiešām gandrīz ir novedusi pie tādas kā Mērsraga iznīcināšanas. Un mērsradznieki nesaprot, kāpēc tik ilgi jāatliek šā jautājuma izskatīšana pēc būtības. Izsaka pat tādus ierosinājumus, ka varētu atteikties no Latvijas Republikas pilsonības. Bez šaubām, mēs, deputātu vairākums, neatbalstām tādu nostāju, bet jautājums ir pilnīgi un noteikti jāatrisina. Un te ir jābrīnās par to, ka Zaļo un Zemnieku savienība... „Zaļie” un „Zemnieki”, protams, atbalsta, lai šis jautājums tiktu ātrāk izskatīts, bet tajā pašā laikā viņu deputāti Rojā, to skaitā arī domes priekšsēdētājs, ir tieši tie, kas rīkojas tik nesamērīgi attiecībā uz saimniecisko darbību Mērsragā. Šeit nu tik tiešām būtu jāatrod ātrāks risinājums.

Šajās pēdējās mēneša dienās laiks ir ārkārtīgi nepastāvīgs, visi runā par plūdu briesmām, bet es domāju, ka šajā sestdienā un svētdienā tas vēl tik ļauni nebūs. Labas visiem šīs nedēļas nogales dienas!

Paldies par uzmanību!

Vadītāja. Paldies partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšsēdētājai Annai Seilei.

Nākamais runās Tautas partijas frakcijas deputāts Māris Ārbergs. Lūdzu!

M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).

Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien bija diezgan ražīga darba diena. Komisijām tika nodoti daudzi gan no Ministru kabineta, gan no Saeimas komisiju, gan no frakciju un deputātu iesniegtajiem likumprojektiem. Tika arī izskatīti diezgan daudzi likumprojekti. Pieskaršos tikai dažiem no tiem.

Vispirms gribu pieskarties likumprojektam „Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”. Kā jau vienmēr, atverot šo likumu, tiek iesniegts daudz un dažādu priekšlikumu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ļoti ilgi strādāja ar šo likumprojektu. Tika uzaicināti organizāciju pārstāvji un uzklausīti visdažādākie viedokļi par alkoholisko dzērienu ražošanu, tirdzniecību un par citiem jautājumiem. Uzreiz jāteic, ka Tautas partijas frakcija, protams, iestājas par to, ka alkoholiskos dzērienus nedrīkst tirgot personām, kuras nav sasniegušas atbilstošu vecumu. Būtu jāstrādā tālāk pie priekšlikumiem, lai negodprātīgie tirgotāji, kas tirgo alkoholiskos dzērienus nepilngadīgām personām, tiktu sodīti bargāk nekā līdz šim - un varbūt pat līdz tādam līmenim kā tirdzniecības licences atņemšanai.

Uzklausot vīndaru un tūrisma asociācijas, likumā tika veikti grozījumi, kas paredz, ka turpmāk ar atvieglotiem noteikumiem varēs gadā ražot un realizēt līdz 15 tūkstošiem litru mājās darīta vīna vai raudzēto dzērienu. Grozījumi paredz, ka mājas apstākļos varēs ražot arī līdz 100 litriem destilēto dzērienu no savā īpašumā vai valdījumā esošos dārzos un dravās iegūtiem produktiem vai savvaļā augušiem augiem, taču pirms tam gan jāsaņem akcizēto preču ražošanas atļauja un - tas ir ļoti būtiski! - arī pašvaldības piekrišana.

Alkoholisko dzērienu mājražotājiem būs iespēja mājas apstākļos saražotos alkoholiskos dzērienus arī pārdot.

Mājas apstākļos saražotajos alkoholiskajos dzērienos absolūtā alkohola daudzums nedrīkstēs pārsniegt 100 litrus kalendārajā gadā, turklāt šādus dzērienus drīkstēs realizēt tikai tajos ražošanas objektos, kas iekļauti tūrisma maršrutos.

Licenci akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai ar atvieglotiem nosacījumiem būs tiesības iegūt komersantam, kurš saņems vietējās pašvaldības atļauju vīnu, raudzēto dzērienu vai pārējo alkoholisko dzērienu ražošanai attiecīgās pašvaldības teritorijā. Šiem alkoholisko dzērienu ražotājiem, kuri strādās pēc atvieglotiem nosacījumiem, būs aizliegts iegādāties un ražot spirtu vai arī citur ražotus alkoholiskos dzērienus, kas varētu tikt izmantoti ražošanas procesā vai arī nonākt tirdzniecībā.

Otrs likumprojekts, kuram gribētu pieskarties, ir tas, ko jau šeit minēja, - „Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”. Vēlētāji varēs apmeklēt vēlēšanu iecirkņus no septiņiem rītā līdz astoņiem vakarā. No sākuma gan tika iesniegts priekšlikums, ka iecirkņu darba laiks varētu būt no astoņiem rītā līdz astoņiem vakarā, bet sakarā ar to, ka atsevišķām strādājošo grupām darbs sākas astoņos no rīta, par vienu stundu šis periods tika pabīdīts atpakaļ. Un, protams, tad būs arī budžetā ietaupījums: pēc Centrālās vēlēšanu komisijas aprēķina, tas varētu būt apmēram 60 tūkstoši latu.

Nobeigumā vēlos paust Tautas partijas frakcijas nostāju, ka arī turpmāk ļoti rūpīgi sekosim līdzi visiem likumprojektiem, kuri ietekmē tautsaimniecību, nodokļu politiku, un, protams, rosināsim tādas izmaiņas, kas veicinātu uzņēmējdarbības attīstību un ekonomikas atveseļošanos. Tā, piemēram, ir runa par šo pašu jau minēto PVN likmes samazināšanu tūrismam, ko Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā mēs plānojam skatīt jau nākamajā nedēļā.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Tautas partijas frakcijas deputātam Mārim Ārbergam.

Un šodien „Frakciju viedokļus” noslēdz partijas „Jaunais laiks” frakcijas deputāts Ainars Latkovskis. Lūdzu!

A.Latkovskis (frakcija „Jaunais laiks”).

Labdien! Es runāšu par diviem likumprojektiem, kurus šodien iesniedza politiķi no „Jaunā laika”, „Pilsoniskās Savienības” un „Sabiedrības citai politikai”, bet vienu no tiem parakstīja arī „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas vadītājs Māris Grīnblats. Šie grozījumi paredz, pirmkārt, 30 dienas pirms vēlēšanām aizliegt reklāmu un politisko aģitāciju elektroniskajos masu medijos, tas ir, televīzijā un radio. Visus šos neatkarības gadus jūs kā klausītāji, kā skatītāji vienmēr esat baroti ar politiskajām reklāmām tieši īsi pirms vēlēšanām. Tās ir bijušas nospiedošā vairākumā, tās pat ir izspiedušas tā sauktās mazgājamo pulveru reklāmas. Mēs ceram, ka šodien, politiķiem pieņemot, ka šādus grozījumus varētu skatīt arī komisijās, tur tiks rasts kompromiss un tiks noteikts kāds laika periods pirms vēlēšanām, ja ne gluži mēnesis, tad vismaz nedēļa vai divas, kad iedzīvotāji būs pasargāti no smadzeņu masveida skalošanas, jo politiķiem sevi ir jāpierāda ar darbiem, nevis ar dārgām reklāmām.

Otrkārt. Mēs iesniedzām, un Saeima, kā saka, arī atbalstīja mūsu priekšlikumu... Tie ir pat trīs priekšlikumi - grozījumi likumā par politisko partiju finansēšanu, kas paredz, ka tiks samazināti tēriņi, kurus partijas var veikt pirms vēlēšanām.

Tātad pašlaik saskaņā ar likumu, kas tapis „treknajos” gados, politiskā partija, kas startē vēlēšanās, var tērēt vairāk par pusmiljonu latu savām reklāmām radio, televīzijā, laikrakstos un vēl citos masu medijos, precīzāk - 571 tūkstoti. Ja mēs parēķinām, ka šādu partiju - gan pozīcijas, gan opozīcijas -, kas varētu visu šo summu savākt un iztērēt, būtu 6 vai 7, plus vēl pierēķinātu klāt izmaksas, gatavojot reklāmas materiālus, bukletus, maksājot tām pašām reklāmu firmām, to speciālistiem par reklāmas sagatavošanu un filmēšanu, tad kopā iznāktu, ka partija - konkrētā partija, kas startē vēlēšanās, - var notērēt 800 tūkstošus jeb 0,8 miljonus latu. Apmēram 5 miljonus lielās partijas varētu notērēt pirms vēlēšanām. Plus vēl mēs zinām, ka uzradīsies daudz un dikti sīku partiju, kas kopā varētu notērēt ap 3 miljoniem. Tātad 8 miljoni latu tiks izņemti no aprites.

Kur politiķi šo naudu gūst? Protams, saņemot to no uzņēmējiem un lūdzot viņiem sponsorēt politiskās partijas. Bet mēs visi zinām, ka tagad uzņēmējiem trūkst naudas, trūkst apgrozāmo līdzekļu. Labāk viņi šo naudu būtu ieguldījuši jaunu darba vietu radīšanā, nevis atdevuši politiskajām partijām, kuras to izlietos sevis reklamēšanai īsi pirms vēlēšanām.

Vēl mēs piedāvājam samazināt arī to limitu, cik viens cilvēks var ziedot politiskajai partijai. Pašlaik šī summa, man šķiet, ir astronomiska Latvijas ekonomiskajā situācijā: viens cilvēks politiskajai partijai gada laikā var ziedot 18 tūkstošus latu. Mēs piedāvājam šo summu samazināt uz pusi, tātad atstāt 9 tūkstošus latu, kas ir pietiekami liela summa.

Nu, lūk! Šie mūsu priekšlikumi, jāsaka - paldies Dievam! -, tika Saeimā akceptēti tādā mērā, ka tos skatīs komisijā. Bet priekšā ir vēl grūts darbs, jo ne visas politiskās partijas, protams, Saeimā tajā visā ir ieinteresētas. Gadiem ejot, tās ir pieredzējušas, ka, ieguldot milzīgu naudu, pretī var saņemt Saeimas deputātu mandātus. Jo vairāk naudas iegulda, jo vairāk ir Saeimas deputātu mandātu un jo lielāka ietekme ir konkrētajai partijai.

Un šī lieta... Cerēsim, ka vienreiz tam visam tiks pielikts punkts. Es ceru, ka politiķi vienā vai otrā veidā to spēs saprast. Man ir grūti prognozēt, vai galīgais lēmums būs labvēlīgs, jo, visiem trim lasījumiem ejot cauri, diezin vai tādas partijas kā Tautas partija, kā Latvijas Pirmā partija un partija „Latvijas Ceļš” vai arī „Zaļie un Zemnieki” to atbalstīs. Bet es tomēr ceru uz to vēlētāju godaprātu, kuri agrāk vēlēja par šīm partijām... uz to, ka viņi zvanīs saviem priekšstāvjiem, deputātiem, un aicinās viņus tomēr „apgriezt” šos tēriņus politiskajām partijām pirms vēlēšanām.

Visu labu!

Vadītāja. Paldies Ainaram Latkovskim no partijas „Jaunais laiks” frakcijas.

Līdz ar to astoņu Saeimas frakciju deputāti savu viedokli ir izteikuši.

„Frakciju viedokļus” šodien vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa.

Paldies, ka klausījāties. Visu labu!

Sestdien, 24.februārī