Latvijas Republikas 9.Saeimas

ziemas sesijas astotā sēde

2010.gada 18.februārī

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

 

 

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sākam Saeimas 2010.gada 18.februāra sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem tajā.

Es informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Bērziņa, kas pārstāv Latvijas Pirmo partiju un partiju „Latvijas Ceļš”, kā arī deputātu Aizbalta, Dukšinska, Mackeviča, Urbanoviča, Pētersones, Feldmanes, Kastēna, Jaundžeikara, Baštika un Ribakova pieprasījumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par datu noplūdi no Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmas”. Šis pieprasījums ir iesniegts kā steidzams un iesniegts vakar pulksten 10.40, līdz ar to tas ir iekļaujams šodienas sēdes darba kārtībā bez debatēm un bez lemšanas par to - tātad attiecīgi pēc Prezidija ziņojumiem.

Bez tam Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā likumprojektu „Grozījumi Detektīvdarbības likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija iesniedz izskatīšanai šīs komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” un lūdz iekļaut to sadaļā „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Sociālo un darba lietu komisija iesniedz šīs komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums likumā „Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”” un lūdz iekļaut sadaļā „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Līdz ar to sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību.

Sākam tradicionāli ar sadaļu „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Ēku energoefektivitātes likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Augu aizsardzības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Pamatnolīgumu par visaptverošu partnerību un sadarbību starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Indonēzijas Republiku, no otras puses” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Godātie kolēģi! Sākam izskatīt nākamo šodienas sēdes darba kārtības sadaļu - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts „Par Viļņa Vietnieka atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.

 

S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).

Augsti godātie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja lēmuma projektu „Par Viļņa Vietnieka atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata”.

Šis bija interesants gadījums: Juridiskā komisija šo lēmuma projektu izskatīja divas reizes, jo nebija pārliecības, vai situācijā, kad Augstākajā tiesā strādā tiesneši, kuri nav guvuši Saeimas atbalstu, un situācijā, kad ir cilvēks, kuram vēl likums atļauj strādāt, ir nepieciešams lemt par viņa iešanu pensijā. Savukārt pēc nedēļas šis lēmuma projekts kā saskaņots atgriezās Juridiskajā komisijā, un līdz ar to Juridiskā komisija, lemjot šo jautājumu, ar balsu vairākumu atbalstīja Viļņa Vietnieka atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata.

Lūdzu arī jūs atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Viļņa Vietnieka atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 5, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par Intara Bistera apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).

Augsti godātie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja lēmuma projektu „Par Intara Bistera apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”: „Apstiprināt Intaru Bisteru par Augstākās tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Zemgales apgabaltiesas tiesneša amata.”

Uzklausījusi uzaicinātās personas, Juridiskā komisija, aizklāti balsojot, ar balsu vairākumu atbalstīja lēmuma projektu „Par Intara Bistera apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”.

Lūdzu atbalstīt lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Intara Bistera apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 3. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi, kā jau es teicu, ir saņemts deputātu Andra Bērziņa, Vitālija Aizbalta, Jāņa Dukšinska, Anatolija Mackeviča, Jāņa Urbanoviča, Karinas Pētersones, Intas Feldmanes, Oskara Kastēna, Dzintara Jaundžeikara, Ainara Baštika un Ivana Ribakova pieprasījums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par datu noplūdi no Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmas”. Deputāti ierosina šo pieprasījumu atzīt par steidzamu un lūdz vārdu pieprasījuma motivācijai.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam.

Godātie kolēģi, es palūgšu klusumu! Sēde kādu brīdi ir jau sākusies.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamie kolēģi! Jau vairāk kā nedēļu mēs dzirdam par prātam neaptveramiem notikumiem - par Latvijas valsts datu informācijas sistēmas uzlaušanu un prātam neaptverama informācijas apjoma noplūdināšanu.

Mēs šodien nezinām, vai šī informācija ir atdota tiem cilvēkiem, kuri nodarbojas ar nelegālu... ar bērnu tirdzniecību, ar starptautisko terorismu, ar ekonomiskām diversijām vai kuru darbība vērsta uz kādiem citiem mērķiem.

Manuprāt, šodien valsts iekšienē tiek mēģināts stāstīt, ka tas jau nekas tāds neesot - ka mums tepat uz vietas kaut kas esot kaut kur tā nejauši noklīdis un ka neviens jau neko nezinot.

Godājamie kolēģi! Situācija ir pilnīgi cita. Situācija ir šāda: divas Lielbritānijā bāzētas datorstacijas faktiski ir veikušas kiberuzbrukumu Latvijas informācijas sistēmai - un nevis vienkāršai Latvijas informācijas sistēmai, bet Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmai, kuras pienākums ir uzglabāt milzīgu daudzumu informācijas par Latvijas Republikas privātpersonām, fiziskajām un juridiskajām personām!

Godājamie kolēģi! Gribu pieminēt, ka Ārlietu komisija tūlīt pēc Igaunijas notikumiem trīs reizes ir skatījusi jautājumu par kiberuzbrukumiem.

Godājamie kolēģi! Šie dokumenti ir konfidenciāli, bet es gribu teikt tikai to, ka jau vairāk nekā pirms diviem gadiem mēs konstatējām, ka situācija ir tieši tāda, kāda tā pašlaik parādās sabiedriskajā telpā attiecībā uz datu drošības sistēmu un datu uzraudzību un saglabāšanu drošībā.

Godājamie kolēģi! Trim premjeriem - Kalvītim, Godmanim un Dombrovskim - Ārlietu komisija pēc atkārtotas skatīšanas ir rakstījusi un norādījusi, ka kaut kas steidzami ir jādara, un šis gadījums, kas pašlaik mums ir darba kārtībā, ir vienkārši reāla likumsakarība.

Godājamie kolēģi! Es aicinu atbalstīt steidzamību šim piedāvātajam pieprasījumam un reizi par visām reizēm tikt skaidrībā un nodrošināt, lai Latvijā informācijas sistēmas būtu drošas un mums nebūtu jābaidās nosūtīt savus datus kārtējo reizi uz kādu no valsts iestādēm, skaidri nezinot, vai tie kļūs vai nekļūs par visas pasaules kompjūterteroristu guvumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Godātie kolēģi! Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 127.panta pirmo daļu par to, vai pieprasījums atzīstams par steidzamu vai ne, lemj Saeima ar balsojumu. Viens deputāts var runāt „par”, viens - „pret” pieprasījuma atzīšanu par steidzamu, bet, ja motivācija šajā uzrunā jau ir pamatot steidzamību, tad tiek uzskatīts, ka deputāts ir runājis „par”. „Pret” runāt neviens nav pieteicies. Tātad šobrīd mums būs jābalso par to, vai mēs atzīstam šo pieprasījumu par steidzamu. Ja mēs to atzīsim par steidzamu, tad tas nozīmē, ka mēs to uzreiz arī sākam izskatīt - tā, kā parasti pieprasījumi tiek izskatīti Saeimas sēdē. Ja mēs to neatzīsim par steidzamu, tad mēs to nodosim Pieprasījumu komisijai un pēc tam jau kopā ar Pieprasījumu komisijas atzinumu skatīsim parastajā kārtībā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par pieprasījuma Ministru... Deputāt Bērziņ, lūdzu, ievērojiet klusumu!... Balsosim par pieprasījuma Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par datu noplūdi no Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmas” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 53, atturas - 3. Pieprasījums nav atzīts par steidzamu. Tas tiek nodots Pieprasījumu komisijai. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Skumji! Skumji!” Dep. Dz.Ābiķis: „Populisti!”)

Godātie kolēģi! Pirms mēs sākam izskatīt nākamo sēdes darba kārtības sadaļu, mums jālemj vēl par iespējamiem grozījumiem šajā sēdes darba kārtībā.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā un pirms darba kārtības 10.punkta - pirms likumprojekta „Grozījums likumā „Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm”” - iekļaut šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums likumā „Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Bez tam Juridiskā komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā šīs pašas komisijas sagatavoto likumprojektu „Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā” bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Nav!”) Deputāti neiebilst.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Un tā, godātie kolēģi, sākam izskatīt sadaļu „Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts „Par Starptautiskās Atjaunojamo energoresursu aģentūras statūtiem”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.5531 - likumprojektu „Par Starptautiskās Atjaunojamo energoresursu aģentūras statūtiem”.

Godājamie kolēģi! Pēc diezgan vienprātīga atbalsta pirmajā lasījumā Ārlietu komisija nevienu priekšlikumu nav saņēmusi uz otro lasījumu. Ārlietu komisija vienbalsīgi ir nolēmusi likumprojektu virzīt skatīšanai otrajā lasījumā un ir vienbalsīgi nobalsojusi par atbalstu tam.

Godājamie kolēģi! Aicinu jūs nobalsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Starptautiskās Atjaunojamo energoresursu aģentūras statūtiem” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu””, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Silva Bendrāte.

S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Tas ir likumprojekts Nr.1708/Lp9, un tas nosaka nelielu pagarinājumu to tabakas izstrādājumu realizācijai, kuriem nav šo krāsaino fotoattēlu un ilustrāciju uz iepakojuma.

Kāpēc tapis šāds likumprojekts?

Teikšu, ka šis likumprojekts sākotnēji bija kā priekšlikums tajā likumprojektā, kurš šobrīd virzās normālā kārtībā cauri Saeimai un kurš paredz grozīt šo pašu likumu - likumu „Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”. Mēs uzskatām, ka šis priekšlikums, ko mēs saņēmām - saņēmām faktiski divus līdzīgus priekšlikumus - gan no Saeimas Tautsaimniecības, agrāras, vides un reģionālās politikas komisijas, gan no Finanšu ministrijas, ir jāskata ātrāk, jo pretējā gadījumā mēs šo grozījumu nevaram nemaz izsludināt, pirms vēl „vecais” grozījums būtu stājies spēkā 1.martā.

Un ko tad nosaka iepriekšējais grozījums, tātad tas, kam būtu bijis jāstājas spēkā 2010.gada 1.martā? Ir pārejas noteikumu 16.punkts... Likuma 6.panta ceturtā daļa paredz, ka... paredzēja, ka līdz 2010.gada 1.martam ir atļauts realizēt tabakas izstrādājumus bez iepakojuma papildināšanas ar krāsainiem fotoattēliem vai ilustrācijām.

Saņēmuši šos divus priekšlikumus, kuri liecināja par to, ka šajā nostādnē, šajā pieņemtajā likuma normā, ir problēma, mēs sākām to pētīt un secinājām, ka formulējums „realizācija” patiesībā neprecizē šīs normas pielietojumu un ārpusē ir palicis, tā teikt, viens būtisks posms, ka tirgotāji, kas saņems šīs preces bez uzlīmēm līdz 2010.gada 1.martam, patiesībā ir tādā nevienlīdzīgākā situācijā, jo ir jau nākamajā dienā šīs preces jāņem ārā no tirdzniecības, jāiznīcina un tamlīdzīgi. Uzklausījām gan ražotājus, gan Tirgotāju asociāciju, gan Finanšu ministrijas speciālistus, kā arī konsultējāmies savās frakcijās, ko mums īsti darīt un kā risināt šo problēmu, un, vairākās sēdēs skatot, secinājām, ka ir nepieciešams šo normu virzīt atsevišķi no jau pieminētā likumprojekta, kas ir skatāms trešajā lasījumā, un tātad mēģināt to jautājumu atrisināt ātrāk, mēģināt to steidzamības kārtā atrisināt, jo pretējā gadījumā visvairāk ciestu tieši... vairumtirdzniecības, bet it īpaši mazumtirdzniecības pārstāvji, tas ir, mazie veikaliņi, kuru ir pieci tūkstoši un kuri dēļ tā, ka mums ir šī ekonomiskā krīze, ciestu vēl papildus, un arī dēļ tā, ka mums ir palielināts akcīzes nodoklis. Šobrīd aprite tabakas izstrādājumiem ir palēninājusies un līdz ar to ir redzams, ka cilvēkiem ir mazāk naudas maciņos, līdz ar to ir redzams, ka ir pieaugusi arī nelegāli ievesto cigarešu tirdzniecība, - tātad šie mazie veikaliņi ciestu īpaši smagi.

Apkopojot šos izteiktos viedokļus, arī to informāciju, ko mēs guvām, uzklausot Finanšu ministrijas aplēses un aprēķinus, par cik miljoniem ciestu arī mūsu valsts budžets, redzam, ka tie būtu apmēram pieci miljoni latu, kas būtu jāmaksā atpakaļ... tātad šis akcīzes nodoklis. Un tas būtu slogs arī Valsts ieņēmumu dienestam, kam tas būtu jādara, visu šo lielo apjomu mēģinot izpētīt, izanalizēt un pieņemt lēmumus par katru šo akcīzes nodokļa marku. Tāpēc mēs, ņemot to visu par pamatu, nonācām pie secinājuma, ka vajadzētu tomēr dot nelielu... nu, tādu, kā saka, pārejas periodu arī tirgotājiem, kā līdz tam nebija.

Protams, Sociālo un darba lietu komisija šajā likumā vienmēr ir mēģinājusi iestrādāt ļoti stingras normas, rūpējoties par sabiedrības veselību, bet, protams, mēs nebijām gatavi piešķirt šādu pārejas periodu, lai ievērotu kaut kādu tiesiskās paļāvības principu vai izrādītu samērojamu attieksmi arī pret tirgotājiem, - piešķirt viņiem 16 mēnešus, kā bija ražotājiem, kad bija iespējams sagatavoties šīs normas ieviešanai. Tad mēs nebijām gatavi dot arī piecus mēnešus, kā bija piedāvāts sākotnējā variantā, bet mēs uzskatījām, ka trīs mēneši - tas nebūtu pārāk ilgs laiks, taču tas dotu nelielu iespēju tirgotājiem tikt vismaz kaut kādā veidā galā ar šiem krājumiem, kas izveidosies.

Un tāpēc, pamatojoties uz visu šo, es aicinu Sociālo un darba lietu komisijas vārdā, kur mēs demokrātiski šo jautājumu izskatījām, izpētījām un arī balsojām - un vairākums arī atbalstīja gan šā likumprojekta atsevišķu virzīšanu Saeimā, gan arī to, ka tas būtu jāvirza steidzami... tātad es aicinu arī jūs atbalstīt Sociālo un darba lietu komisijas lēmumu un piešķirt šim likumprojektam steidzamību, jo 1.marts mums jau ir tepat durvju priekšā.

Un tātad jaunā norma noteiktu to, ka līdz 2010.gada 1.martam atļauts laist brīvā apgrozībā vai nodot patēriņam atbilstoši normatīvajiem aktiem akcīzes nodokļa jomā tabakas izstrādājumus bez iepakojuma vienības papildināšanas ar atbilstošiem krāsainiem fotoattēliem vai citām ilustrācijām (kombinētais brīdinājums), bet līdz 2010.gada 1.jūnijam tabakas izstrādājumus, kas atrodas speciālajā atļaujā (licencē) tabakas izstrādājumu vairumtirdzniecībai vai mazumtirdzniecībai norādītajās uzglabāšanas un realizācijas vietās, atļauts realizēt bez atbilstošiem krāsainiem fotoattēliem vai citām ilustrācijām (kombinētais brīdinājums).

Tātad es aicinu komisijas vārdā atbalstīt steidzamību šim likumprojektam.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums likumā „Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 2, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

S.Bendrāte. Es aicinu arī, kolēģi, jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums likumā „Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 2, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī otrā lasījuma datumu.

S.Bendrāte. Un, tā kā es redzu, ka mums ir ļoti augsts šis balsojuma līmenis, tad es varbūt mēģināšu Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicināt jūs atbalstīt šo likumprojektu arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

 

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret to, ka mēs balsojam par... (No zāles: „Ir!”) Kurš teica, ka ir?... Deputāts Štokenbergs iebilst pret izskatīšanu otrajā lasījumā. (No zāles dep. A.Štokenbergs: „Jā!”) Tādā gadījumā mēs nevaram izskatīt uzreiz otrajā lasījumā. Mums jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš un laiks, kad mēs skatīsim otrajā lasījumā.

S.Bendrāte. Tādā gadījumā priekšlikumu iesniegšanas termiņš - pulksten 9.50.

Sēdes vadītājs. Cik? Deviņi...

S.Bendrāte. 9.45.

Sēdes vadītājs. Termiņš - pulksten 9.45, šodien.

S.Bendrāte. Un ierosinām izskatīt likumprojektu šodien arī galīgajā, otrajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šodien pulksten 9.45. Izskatīšana otrajā lasījumā - šodienas sēdē.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Tātad pulksten 9.45 - priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā - šodienas sēdē.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījums likumā „Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm””, trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Jānis Porietis.

 

J.Porietis (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Izskatīsim dokumentu Nr.5538. Ir runa par Latvijas Policijas akadēmijas izslēgšanu no šā likuma.

Ir saņemts viens - atbildīgās komisijas - priekšlikums, kas paredz izslēgt noteikumu par likuma spēkā stāšanos, jo bija paredzēts, ka likums stāsies spēkā ar 2010.gada 1.janvāri, kas, kā zināms, ir jau vēsturē. Tāpēc lūdzu jūs atbalstīt šo priekšlikumu. Šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Un lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst... Zvanu gan es neprasīju šobrīd. Tātad deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli attiecībā uz priekšlikumu. Tagad lūdzu zvanu.

Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 2. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Augstskolu likumā”, trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Jānis Porietis.

Godātie kolēģi, es palūgšu klusumu! Un, ja nebūs klusuma zālē, es pārtraukšu sēdi! Tāds troksnis, kāds ir šodien... Es neatceros, ka tāds būtu bijis kopš tās nakts, kad mēs pieņēmām budžetu.

Lūdzu, turpiniet, deputāt Porieti!

J.Porietis (Tautas partijas frakcija).

Izskatīsim dokumentu Nr.5539. Tas ir likumprojekts „Grozījumi Augstskolu likumā”. Šis likums tika atvērts, lai izslēgtu no likuma Latvijas Policijas akadēmiju.

Saeima ir saņēmusi 14 priekšlikumus, no kuriem 13 ir deputāta Kārļa Šadurska priekšlikumi, kas ir ļoti radikāli, diskutējami, ar ļoti konceptuālu saturu par, teiksim, augstākās izglītības bezmaksas pieejamību Latvijā, par doktorantūrā studējošo procentuālās attiecības palielināšanu augstskolās. Komisijā izvērtās ļoti plašas diskusijas un debates, un, atzīstot, ka šie priekšlikumi ir vērā ņemami un apspriežami, komisija nolēma konkrētajā likumprojektā tos neatbalstīt, bet nodot Izglītības un zinātnes ministrijai un arī sabiedrībai apspriešanai un iekļaut Augstākās izglītības likumā, kurš patlaban ir atvērts.

1. - deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums - nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Sākam debates. Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Porieša kungs jau mazliet raksturoja manis iesniegtos priekšlikumus kopumā.

Saskaņā ar Kārtības rulli es vispirms runāšu par šo konkrēto - 1.priekšlikumu. Tas tiešām ir šausmīgi radikāls. Es jums nolasīšu likuma pašreizējo redakciju, vismaz 3.panta trešās daļas sākumu: „Augstskolas ir augtākās izglītības un zinātnes institūcijas, kas īsteno akadēmiskas un profesionālas studiju programmas, kā arī nodarbojas ar zinātni, pētniecību un māksliniecisko jaunradi. Augstskolās vismaz 20 procentiem no akadēmiskajos amatos ievēlētajām personām jābūt doktora zinātniskajam grādam.”

Godātie kolēģi! Divdesmit procenti! Akadēmiskie amati ir, sākot no asistenta līdz profesoram. Un reālā prakse ir tāda, ka asistentu nenoliedzami ir daudz mazāk nekā 20 procentu. Tātad par lektoriem, docentiem, acīmredzot arī par asociētajiem profesoriem un profesoriem ir iespējams strādāt personām bez doktora zinātniskā grāda...

Nē, viss jau būtu ļoti labi, bet tajā pašā laikā mēs dzirdam daudz pārmetumu mūsu augstākās izglītības sistēmai par mūsu augstākās izglītības nekonkurētspēju, zemo kvalitāti un tā joprojām. Un es, būdams naivs un vienkāršs cilvēks, dzirdot šos vērtējumus, sāku domāt: „Nu tad kaut kas laikam ir lietas labā jādara!” Izrādās, ka ne - nekas nav jādara. Priekšlikums palielināt personu ar zinātniskā grāda īpatsvaru no 20 uz 50 procentiem, izrādās, ir ļoti radikāls.

Tomēr patiesībā komisijai ir liela daļa taisnības, šos priekšlikumus detalizēti neizvērtējot, jo šie ir priekšlikumi Augstskolu likumam. Šobrīd komisijā jau ir iesniegts Augstākās izglītības likums, kas - es tomēr esmu optimists, jo ceru - mūsu dzīves laikā tiks pieņemts... Nu, ja to neizdarīsim mēs, tad mēs to novēlēsim izdarīt varbūt saviem pēctečiem - bērniem un mazbērniem, taču agri vai vēlu šis likums būs pieņemts un stāsies šā likuma vietā, tāpēc tiešām varbūt ir daudz vērtīgāk šos priekšlikumus izanalizēt un iestrādāt jaunajā - Augstākās izglītības likumā. Pēc manas sarunas ar komisijas vadību mēs tā arī vienojāmies, ka šāda procedūra notiks.

Tāpēc, godātie kolēģi, šodien tiešām nav vērts par šiem priekšlikumiem diskutēt. Es atsaucu šo un arī visus pārējos savus 13 noraidītos priekšlikumus, un es ļoti aicinu, kolēģi, uz nopietnu diskusiju, jo patiesi tā kvalitāte nenāks, ja mēs nemainīsim spēles noteikumus un neradīsim tos augstskolām tādus, lai augstskolas būtu spiestas domāt par sava darba kvalitāti un radikāli mainītu attieksmi pret savu pasniegto studiju programmu atbilstību gan mūsdienu zinātnes prasībām, gan mūsdienu darba tirgus prasībām un tiešām nodrošinātu pienācīgu kvalitāti, lai mēs varētu runāt par konkurētspēju.

Paldies, godātie kolēģi! Es aicinu jūs uz nopietnu darbu pie šiem jautājumiem - gan pie akadēmiskā personāla kvalifikācijas, gan pie finansējuma modeļiem. Es aicinu nopietni pie šiem jautājumiem strādāt, kad mēs runāsim par Augstākās izglītības likumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam. Tā kā deputāts Šadurskis ir atsaucis visus savus 13 priekšlikumus, tad turpināsim ar 14. - atbildīgās komisijas priekšlikumu.

J.Porietis. Jā. Nu es gribu izteikt optimistiskāku prognozi - Augstskolu likums tiks pieņemts šajā Saeimā.

14. - atbildīgās komisijas priekšlikums paredz izslēgt noteikumu par likuma spēkā stāšanos, jo tajā bija paredzēts šā gada 1.janvāris, kas nu jau ir aiz muguras. Tā ka komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Porietis. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Augstskolu likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 14, atturas - nav. Likums pieņemts.

J.Porietis. Paldies par atbalstu.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījums Standartizācijas likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Madars Lasmanis.

M.Lasmanis (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešajā lasījumā izskatīja likumprojektu „Grozījums Standartizācijas likumā”. Nevienu priekšlikumu tā nav saņēmusi, tāpēc aicina atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Standartizācijas likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par 1971.gada 2.februāra Konvenciju par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi””, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1627/Lp9 - „Grozījumi likumā „Par 1971.gada 2.februāra Konvenciju par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi””.

Godājamie kolēģi! Pēc vienprātīgā atbalsta, kāds Saeimā bija šim likumprojektam pirmajā lasījumā, Saeimas noteiktajā priekšlikumu iesniegšanas termiņā mēs nevienu priekšlikumu nesaņēmām. Taču, pateicoties Saeimas Juridiskā biroja ļoti acīgajai likumprojektu uzraudzīšanas tehnoloģijai, tomēr tika atklāts, ka viens neliels, bet ļoti būtisks labojums tomēr ir jāizdara. Šis labojums ir formulēts Ārlietu komisijas pašas izveidotajā un atbalstītajā priekšlikumā, un šā labojuma būtība ir šāda: likumprojektā paredzēto jeb ierakstīto vietvārdu „Kaņieris” aizstāt ar vietvārdu jeb nosaukumu, kurš sastāv no diviem vārdiem, - ar vietvārdu „Kaņiera ezers”. Tā ir visa būtība. Un tas ir tāpēc, ka pēc garām diskusijām valodnieku vidē tika nolemts, ka saskaņā ar Latvijā pastāvošām tradīcijām un kārtību vietvārdi ir jālieto tā, kā tos lieto iedzīvotāji, tie, kas dzīvo šajos attiecīgajos reģionos, apgabalos vai pilsētās.

Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi. Aicinu jūs atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Sākam debates. Vārds deputātam Guntim Jānim Eniņam.

G.J.Eniņš (ZZS frakcija).

Augsti godātie deputāti! Laboju. Nebija pareizi tas, ko teica ziņotājs.

Es arī biju Ārlietu komisijā, un es atturējos balsojumā par šo grozījumu. Tagad es aicinu jūs balsot „pret”, jo šis likuma grozījums ir kļūda. Saprotiet! Es nekādā ziņā neesmu pret šo likumu pēc būtības. Es esmu par to, ka mums jāaizsargā visi mūsu starptautiskās nozīmes mitrāji. Taču es, pats būdams Ārlietu komisijas sastāvā, komisijas sēdē vērsu uzmanību uz šeit sagatavoto... uz uzspiesto valodniecisko kļūdu un arī ģeogrāfisko kļūdu. Latvijas ģeogrāfiskajās kartēs un ģeogrāfiskajā literatūrā tiek lietots ezera nosaukums „Kaņieris”. Tā tas saukts kopš laika gala, jo „Kaņieris” ir sens lībiešu valodas vārds: vārda otrā daļa „ieris” ir cēlusies no lībiešu valodas vārda „jer”, kas nozīmē „ezers”, bet pirmā daļa - no vārda „kana”, kas nozīmē „vista” vai „putns”. Tātad tulkojumā no lībiešu valodas tas nozīmē „putnu ezers” jeb „putnezers”. Daži deputāti tajā Ārlietu komisijas sēdē bija it kā pārsteigti: kā tad nosaukums vienskaitļa nominatīvā beidzas ar galotni „is”? Sak’, tā jau tas ar latviešu ezeriem neesot. Bet Latvijā ir daudz tādu ezeru! Ieklausieties, cik jauki un zīmīgi tie vārdi skan, kā vēstures zvani, - Ninieris, Inesis, Drīdzis, Burtnieks, Alauksts, Zobuls, Lubāns, Ungurs, Bānūzis - un vēl un vēl! Izskatās, ka tieši paši lielākie un zīmīgākie ezeru vēsturē ir bijuši ar šādu vienskaitļa nominatīva galotni. Katrs vecais vietvārds jeb toponīms ir mūsu valodas un vēstures dārgums. Katrs vietvārds ir latviskās kultūrainavas sastāvdaļa. Vietvārdu patvaļīga mainīšana ir barbarisms un postījums. Jo vietvārdi, it īpaši ūdeņu nosaukumi jeb hidronīmi, stāsta par tik dziļu senatni, līdz kurai vairs nesniedzas rakstiskās ziņas.

Kāpēc vēsturisko ezera nosaukumu „Kaņieris” grib mainīt? Tāpēc, ka Civillikuma 1.pielikumā kļūdaini ierakstīts - „Kaņiera ezers”. Civillikuma pielikuma sagatavotāji ir stipri pārcentušies, pēc pieraduma visu ezeru nosaukumiem klāt pielikdami vārdiņu „ezers”. Sak, bija PSRS laikos tak’ „ozero Kišezers”, „ozero Baltezers”, „ozero Ežezers”. Tomēr patiesībā tas šodien ir pārkāpums, raugoties no ezeru latvisko nosaukumu likumdošanas un veidošanas tradīcijas viedokļa. Tas ir tāpat, kā ņemt un visiem pilsētu nosaukumiem kārtības labad piekabināt klāt vārdu „pilsēta”: sak, Daugavpils pilsēta, Jēkabpils pilsēta, Rīgas pilsēta... Vai nejaukās kļūdas dēļ, kas ieviesusies likuma agrākajā tekstā, bet tagad arī citos likumos un normatīvajos aktos, visiem vietu nosaukumiem, saistībā ar kuriem skaidri nevar pateikt, kas par objektu ir nosaukts, likumos kabināsim klāt paskaidrojošu tekstu - nomenklatūras vārdu? Tad jau var aiziet tik tālu, ka mēs ar likumu noteiksim, ka nosaukums „Latvija” jālieto tikai kopā ar vārdu „valsts”, bet Rīga - tikai kopā ar vārdu „pilsēta”.

Šajos likuma grozījumos ir vēl arī otra kļūda - nosaukums „Pelečāres purvs” jāraksta ar garumzīmi uz otrā burta „e”. Mēs taču šeit nevaram taisīt likumus ar apzinātām kļūdām!

Lūdzu, novērtējiet!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš. Godājamie kolēģi! Man nav īpaši ko piebilst pie Gunta Eniņa teiktā. Viņa teiktais tikai liecina par to, ka diskusijai par vietvārdu lietošanu Latvijā acīmredzot valodnieku vidē joprojām ir jāturpinās, un tur ir vieta diskusijām, tur ir vieta argumentiem, un daļu no šiem argumentiem Eniņa kungs jau minēja šeit.

Šajā gadījumā Ārlietu komisija Saeimas uzdevumā ar šo grozījumu nāk klajā tikai tādēļ, lai saskaņotu un salāgotu Latvijas likumdošanu un lai visos Latvijas likumos būtu pilnīgi vienādi ierakstīts attiecīgais vietvārds, kas ļautu normāli funkcionēt šai likumdošanai, tajā skaitā arī attiecībā uz visiem tiem mitrājiem, kuri ir iekļauti likumā „Par 1997.gada 2.februāra Konvenciju par starptautiskas nozīmes mitrājiem”, lai tie varētu pretendēt uz dažādām starptautiskām atbalsta programmām, to skaitā arī uz Eiropas Savienības līdzekļiem un resursiem. Tas nekādā gadījumā netraucēs turpināt šo diskusiju, un tad, ja beigu beigās mēs visi būsim vienojušies par kādām konkrētām redakcijām, pēc tam atgriezties pie likuma un mainīt šīs redakcijas.

Aicinu balsot konkrēti par Ārlietu komisijas sagatavoto redakciju 1.priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - Ārlietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 35, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Bērziņš. Godājamie kolēģi! Aicinu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par 1971.gada 2.februāra Konvenciju par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Bērziņš. 28.februāris.

Sēdes vadītājs. Janvāris nevarētu būt... Februāris...

A.Bērziņš. Februāris, jā, es jau teicu...

Sēdes vadītājs. Tā ir svētdiena!

A.Bērziņš. Šā gada 29.februāris...

Sēdes vadītājs. Tātad 1.marts acīmredzot... (Smiekli zālē.) Vienojoties ar komisijas vadītāju, tiek ierosināts par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam noteikt 2010.gada 1.martu. Vai deputātiem nav iebildumu? Paldies.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”, otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Silva Bendrāte.

S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu (dokuments Nr.5536) otrajā lasījumā.

Likumprojekta otrajam lasījumam saņēmām divdesmit priekšlikumus.

1. - partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Jakovam Plineram.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! PCTVL frakcijas priekšlikuma būtība ir tāda: papildināt likumā jau minētās riska grupas ar vēl vienu, proti, ar personām, kuras pieder pie Latvijas mazākumtautībām, un dažām ārzemnieku grupām, kurām ir tiesības uz pasargāšanu no bezdarba.

Vai tam ir pamatojums? Jā, un cik uziet! Un kā pirmo minēšu to, ka vismaz 15 gadu laikā relatīvais bezdarba līmenis etnisko minoritāšu vidū vienmēr bijis augstāks nekā titulnācijas vidū.

2009.gadā šis līmenis bija par 20-30 procentiem augstāks. Un tā tas bija, neskatoties uz visām nesamērīgi palielinātā valsts aparāta samazināšanām, jo, kā jums ir zināms, valsts aparātā minoritātes gandrīz vispār nav pārstāvētas.

Izanalizēsim pārējās riska grupas, kuras tiek izdalītas likumā pilnīgā saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvām.

Pirmām kārtām tās ir personas vecumā no 15 līdz 24 gadiem. Tālāk seko vēl piecas grupas: invalīdi, personas pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, pirmspensijas vecuma cilvēki, ilgstoši bezdarbnieki, personas pēc kriminālsoda izciešanas. Un, iedomājieties, katrā no šīm pēdējām piecām grupām bezdarba līmenis to nacionālo minoritāšu vidū, kuras ir pārstāvētas attiecīgajā bezdarbnieku grupā, ir daudz augstāks nekā attiecīgajā grupā iekļauto latviešu vidū.

Tā, piemēram, pēc datiem uz 2009.gada maiju, starp ilgstošajiem bezdarbniekiem bija 50,3 procenti latviešu, kuru īpatsvars starp iedzīvotājiem ir gandrīz 60 procenti. Tas nozīmē, ka relatīvais bezdarba līmenis starp mazākumtautībām ir par 43 procentiem augstāks nekā starp latviešiem.

Starp pirmspensijas vecuma ļaudīm bezdarba līmenis nacionālo minoritāšu jeb mazākumtautību pārstāvju vidū ir par 90 procentiem vai gandrīz divreiz lielāks. Starp bezdarbniekiem, kuri atbrīvoti no ieslodzījuma vietām, relatīvā nelatviešu daļa ir 2,7 reizes lielāka. Tāda pati tendence ir vērojama visās pārējās Nodarbinātības valsts aģentūras fiksētajās riska grupās. Bezdarba līmenis starp nelatviešiem invalīdiem ir par 15 procentiem augstāks, bet starp personām pēc bērna kopšanas atvaļinājuma - par 13 procentiem augstāks. Tikai to bezdarbnieku daļa starp personām vecumā no 15 līdz 24 gadiem, kuri absolvējuši latviešu skolas, pilnībā sakrīt ar latviešu skolu 9.-12.klašu absolventu daļu starp visiem vispārizglītojošo skolu absolventiem. Tas liecina par to, ka skolas ar apmācību krievu valodā veiksmīgi gatavo darba tirgū konkurēt spējīgus absolventus, neskatoties uz visām pseidoreformām.

Augstāk minētie statistikas dati liecina par mazākumtautību pārstāvju netiešu diskrimināciju darba tirgū, balstoties uz viņu etnisko piederību. Ir saskatāma arī tieša diskriminācija, jo nepilsoņi salīdzinājumā ar pilsoņiem atsevišķos gadījumos saņem mazāku bezdarba pabalstu nekā pilsoņi pilnīgi vienādos apstākļos.

Sakarā ar to ir nepieciešams ne tikai izdalīt mazākumtautību pārstāvjus atsevišķā riska grupā, bet arī likumā paredzēt, ka attiecībā uz viņiem tiek realizēti speciāli aktīvi nodarbinātības pasākumi un preventīvi bezdarba samazināšanas pasākumi.

Tāpēc lūdzu atbalstīt PCTVL frakcijas priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies deputātam Plineram.

Godātie kolēģi! Pulkstenis ir 9.49. Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu - Bendrātes, Ziedones-Kantānes, Barčas, Grīnblata un Bērziņa - iesniegumu ar lūgumu izsludināt šodienas sēdē pārtraukumu no pulksten 9.50 līdz 11.00. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Jā!”) Jā, ir iebildumi. Tādā gadījumā šis jautājums mums ir jāizlemj balsojot.

Lūdzu zvanu!... (No zāles: „Paskaidrojiet, kāpēc vajag! Paskaidro!”) Jā, varbūt pirmais no parakstītājiem var motivēt, kāpēc vajadzīgs pārtraukums.

S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).

Paskaidrošu: mums ir vajadzīgs pārtraukums, tāpēc ka mēs esam saņēmuši priekšlikumu savam likumprojektam - tabakas likumam. Līdz ar to mums tas ir jāiekļauj tabulā un jāizskata komisijas sēdē, kā tas pienākas.

Un otrām kārtām bija lūgums pagarināt šo pārtraukumu tāpēc, lai netraucētu būt parastajam pārtraukumam, jo pretējā gadījumā mēs atnāktu atpakaļ pēc pusstundas, 10 minūtes pasēdētu un tad atkal ietu pārtraukumā. Lai vienkārši netraucētu tos darbus, kas garajā, nu, teiksim, tajā pusstundas, pārtraukumā ir ieplānoti.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēl uzstāj uz balsojumu par šo pārtraukumu? Neuzstāj uz balsojumu. Tātad šobrīd pārtraukums būs līdz pulksten 11.00.

Bet vēl pirms reģistrācijas vārdu steidzamam paziņojumam 3 minūšu garumā lūdz deputāts Visvaldis Lācis.

Godātie kolēģi! Lūdzu cieņu Lāča kungam!

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es vēlos jums pavēstīt to, ka manas sarunas attiecībā uz to, ka deputātu palīgi man un vēl dažiem citiem kolēģiem ir ģimenes locekļi, notiek korekti, ar smaidu, pārliecināšanas gaisotnē un bez asumiem. Šeit es esmu atnācis jums teikt, ka, būdams bezpartejisks, es vēlos, lai pēc tam, kad jūs būsiet dzirdējuši to, ko es teikšu, pie manis grieztos tie pārējo partiju pārstāvji, kuri vēlētos likumdošanas ceļā panākt mainījumu esošajā likumdošanā, proti, lai par deputātu palīgiem varētu strādāt viņu ģimenes locekļi.

Svarīgs arguments, un arī KNAB to zina... Viņi neapstrīd, ka mana meita strādā, ka tā nav fikcija, jo viņi to ir pārbaudījuši. Bet mans lielākais arguments, un to jūs nezināt... Jau 2007.gadā, kad šis konflikts sākās, es griezos pie mūsu Eiropas lietu biroja un lūdzu, lai viņi pārbauda, kā tas ir visās pārējās Eiropas valstīs. No 27 Eiropas Savienības valstīm... Mūsu Saeimā Eiropas lietu birojs, strādājot gan manā, gan, kā es uzskatu, arī jūsu labā, ir dabūjis šādas atbildes: no 26 valstīm, viena nav atbildējusi, un mēs nevaram piespiest šo valsti atbildēt... No 26 Eiropas Savienības valstīm 19 valstīs - milzīgā vairākumā! - par deputāta palīgu var strādāt viņa ģimenes locekļi, asinsradinieki, tuvinieki. Eiropas valstu starpā nav vienprātības šajā jautājumā... Mazākumā - nedrīkst... Pašā Eiropas Parlamentā drīkst strādāt jebkura līmeņa tuvinieks vai asinsradinieks par deputāta palīgu. Piemērs... Tas ir tikai uztveres jautājums, uzskatu jautājums: Igaunijā - nedrīkst, Lietuvā - drīkst, Vācijā - nedrīkst, bet pārējās Eiropas lielvalstīs - drīkst.

Es vēlreiz aicinu griezties pie manis tos, kuri saprot, ka tā nav korupcija (manā skatījumā, tā ir nepareiza uztvere attiecībā uz to, kas ir korupcija!), lai varētu izstrādāt jaunu likumprojektu vēl esošās Saeimas laikā, kamēr es šeit esmu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Tagad - paziņojumi. Reģistrēsimies pēc paziņojumiem.

Vārds deputātam Guntim Bērziņam.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienītie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde pulksten 10.30 komisijas telpās. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Oskaram Spurdziņam... Nē, viņš tomēr nevēlas neko paziņot.

Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim... Arī viņš tomēr nevēlas neko paziņot.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde tūlīt notiks Sociālo un darba lietu komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Mārtiņam Rozem.

M.Roze (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde pulksten 10.00 komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Tagad lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu!

Kamēr tiek gatavota reģistrācijas rezultātu izdruka, godātie kolēģi, sveicam mūsu visu vārdā mūsu kolēģi Oļegu Deņisovu, kuram tieši šodien ir dzimšanas diena! (Aplausi.)

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Eglītis, Inta Feldmane, Vents Armands Krauklis, Jānis Lagzdiņš, Gunārs Laicāns, Leopolds Ozoliņš, Artis Pabriks, Jānis Reirs un Ērika Zommere.

Paldies par darbu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre

Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Augsti godātie kolēģi! Ir pulksten 11.00, un mēs turpinām Saeimas sēdi.

Pirms aiziešanas pārtraukumā mēs sākām izskatīt likumprojektu „Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” un uzsākām debates par 1. - partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu. Tātad turpinām debates.

Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! Apspriežamais PCTVL frakcijas priekšlikums pilnībā atbilst valdības iesniegtā likumprojekta mērķim, kas ir atainots tā anotācijā. Proti, likumprojekts nepieciešams, lai novērstu Eiropas Komisijas 2009.gada 25.jūnijā argumentētajā atzinumā pārkāpuma procedūras lietā Nr.2006/2527 norādītās nepilnības attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu, ar kuru groza citu Padomes direktīvu par pretdiskriminācijas principa īstenošanu.

Un tālāk. Lai minētajās direktīvās novērstu transponēšanas nepilnības attiecībā uz bezdarbniekiem, nepieciešams papildināt likumu, nosakot atšķirīgas attieksmes aizliegumu dzimuma, rases vai etniskās piederības dēļ, īstenojot aktīvus nodarbinātības un preventīvos bezdarba samazināšanas pasākumus.

Atzīmēju - etniskās piederības dēļ! Kā tad normālas valstis, to skaitā parasti arī Latvija, uzsāka antidiskriminācijas direktīvas ieviešanu? Pirmām kārtām tās izpētīja to grupu stāvokli, kuras ir jāpasargā no diskriminācijas. Ja ar šīm grupām patiešām viss nebija kārtībā, tad tās analizēja normatīvos aktus, kas bija radījuši nevienlīdzību, kā arī to aktu izpildes rezultātus, kuri jau ir pieņemti, lai nepieļautu diskrimināciju.

Kā tad šajā gadījumā rīkojas mūsu valdība? Ļoti vienkārši! Svārstīdamās kādus astoņus gadus un sastopoties ar pārkāpumu procedūru lietā, tā piedāvāja ieviest likumā pretdiskriminācijas normu bez jebkādas iepriekš minētās analīzes.

Kā tad tas bija Padomju Savienībā, no kuras mēs visi esam nākuši? Tolaik PSRS seksa nebija, jo tā bija nolēmis politbirojs. Vēl vairāk! Pavisam kā PSRS garā, datus par bezdarba etnisko raksturu pēkšņi pārstāja publicēt. Man jau ir saprotama visa to deputātu vairākuma, kuri dzimuši un izauguši padomju laikā, reakcija uz visām šīm nelietībām. Totalitārisms uz visiem laikiem ir iesakņojies viņu apziņā, bet kādēļ tad klusē tie Saeimā ievēlētie latvieši, kuri dzima un izauga Rietumu valstīs? Piecu gadu laikā netika publicēti statistikas dati par bezdarbnieku etnisko sastāvu. Mēs domājām, ka tos vienkārši vispār pārstāja vākt un apkopot, bet uzgājām tos kādā Latviju novērojošas starptautiskas institūcijas atskaites publikācijā. Atklātība pret vietējiem iedzīvotājiem tika atjaunota tikai pēc diviem PCTVL frakcijas pieprasījumiem premjeram Dombrovska kungam. Šis jaunais cilvēks, kaut arī ir dzimis Rīgā Brežņeva stagnācijas laikos... tomēr PSRS sabrukšanas laikā viņam bija tikai 20 gadi. Dombrovskis ieguva apmierinošu izglītību Vācijā un ASV, bet pēc tam piecus gadus tika stažējies Eiroparlamentā, tāpēc VDK metodes viņam izrādījās nepieņemamas.

Pirmajā reizē premjers ignorēja to PCTVL frakcijas jautājuma daļu, kas attiecās uz aizliegumu publicēt informāciju, bet pēc mūsu otrreizējā jautājuma viņš tomēr nolēma sekot demokrātijas principiem un Koķes kundzes personā atbildēja, ka datu par bezdarbnieku etnisko sastāvu publicēšana tiks atjaunota. Tieši šie dati tad arī kļuva par pamatu PCTVL frakcijas priekšlikumam, kuru es lūdzu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies deputātam Buzajevam.

Godātie kolēģi! Es gribu jūs informēt, ka šobrīd zāle ir ienākusi Lietuvas Republikas Seima priekšsēdētāja V.E. Irēna Degutiene, lai piedalītos mūsu sēdē. (Aplausi.)

Paldies.

Tātad turpinām debates.

Vārds deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Atbildot deputātiem Jakovam Plineram un Vladimiram Buzajevam, es vēlos pateikt vienu vispārzināmu, visā pasaulē un it sevišķi Eiropas nacionālajās valstīs zināmu, patiesību, ka imigranti un tie valsts pilsoņi, kuri nemāk pamatnācijas valodu, respektīvi, valsts valodu, vienmēr ir vislielākajā skaitā pakļauti bezdarbam un ka tas ir pilnīgi normāls process. Jūs to esat aizmirsuši pateikt. Ja jums tas ir nepieciešams, šeit no mūsu bibliotēkas es jums varu sagādāt rakstu par to. Tā tas ir visā Eiropā! Un tā tas būs vienmēr.

Attiecībā uz valsts valodu jāteic, ka arī jūs, lielākā daļa no jums, deputātiem, kurus ir ievēlējuši lielākoties krievi, slāvu tautības un pārkrievoti cilvēki, - jūs jau arī nemākat vēl valsts valodu tādā līmenī, lai varētu, kā tas ir nepieciešams, uzrakstīt, teiksim, kādu dokumentu (No zāles dep. M.Mitrofanovs: „Nav tava daļa!”) un izteikties. Arī jūs! Vairākumam no jums latviešu valoda ir pilna ar kļūdām. Jebkurā Eiropas valstī jūs ar tādu valsts valodas prasmi vispār nevarētu būt parlamenta deputāti un lielā skaitā jūs nevarētu arī pretendēt uz vietām valsts iestādēs. Un tā tas visur notiek, un tas ir pareizi, un tā tam jānotiek arī pie mums.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajam vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.

N.Kabanovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie klātesošie! Lāča kungam nav taisnība, jo, kā jūs paši labi zināt, Latvijā ir viena kopiena, kuras pārstāvji brīnišķīgi runā ne tikai latviešu valodā, bet arī krievu valodā un savā dzimtajā - romu jeb čigānu valodā, bet viņiem nav darba, viņiem nav iespējas likumīgi strādāt un saņemt iztiku.

Līdz ar to, es domāju, Buzajeva kunga priekšlikums ir attiecināms uz zināmajām Latvijā dzīvojošām mazākumtautībām, bet man, krievam, nav vajadzīgs šis sociālais „kruķis,” ko piedāvā Buzajeva kungs. Man liekas, ka vairākums no mūsu tautiešiem ir diezgan spēcīgi, un, kad es, piemēram, lidoju no Londonas nesen, lidmašīnā bija ļoti daudz krievu meiteņu un jauniešu, kuri strādā Lielbritānijā, kuri komunicē ar angļiem angļu valodā, un man liekas, ka mēs esam diženi, raženi un talantīgi un mums nevajag atsevišķus pasākumus kā Amerikas melnādainajiem, piedodiet. Līdz ar to es atturēšos attiecībā uz Buzajeva kunga piedāvājumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajam vārds deputātam Miroslavam Mitrofanovam.

M.Mitrofanovs (PCTVL frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Protams, man nepatīk šis tonis jeb izteikuma forma, ar kuru deputāts Lāča kungs vērsās pie kolēģiem iepriekš, pirms Kabanova kunga. Man tas atgādina deviņdesmito gadu gaisotni, kad šajā zālē bija ļoti daudz pārmetumu, rūgtu vārdu un pat lamuvārdu. Man liekas, ka mēs tomēr dzīvojam citā laikmetā un mums jāatturas no šīs retorikas, no šādas uzbrukuma retorikas.

Taču attiecībā uz izteikuma saturu es varu apliecināt, ka Lāča kungam ir taisnība jautājumā par to, ka mums, daļai no krievu deputātiem, latviešu valodas zināšanas, protams, nav tik lieliskas vai tik ideālas, kādām tām jābūt, lai mēs varētu pilnvērtīgi pildīt savus pienākumus. Bet ir cits jautājums: vai tas ir jautājums, par kuru spriest šeit - Saeimā? Tā ir mūsu darīšana - saziņa ar mūsu vēlētājiem, un, ja viņi par mums nobalsoja, tas nozīmē, ka viņus apmierina mūsu iespējas aizstāvēt viņu tiesības.

Ir vēl viens, svarīgākais, jautājums - par to, ka minoritātēm jebkurā Eiropas valstī klājas grūtāk nekā pamatnācijai vai pamatiedzīvotājiem, vai lielākas grupas iedzīvotājiem. Protams, tā ir. Ir arī kādi izņēmumi, bet jebkurā Eiropas valstī cilvēkam, kurš pieder pie mazākumtautībām vai pie lingvistiskajām minoritātēm, ir grūtāk atrast darbu valsts iestādēs vai privātajā sektorā. Tā ir taisnība! Un tā nav nejaušība, ka Eiropas Parlaments un Eiropas Padome pēdējo desmit gadu laikā ir pieņēmusi virkni dokumentu, rekomendāciju, kā palīdzēt cilvēkiem, kuri pieder pie mazākumtautībām, lai viņi varētu pilnvērtīgi konkurēt darba tirgū. Ir pieņemtas jeb apstiprinātas programmas, kuras ir apzīmētas kā papildu līdzekļi minoritāšu integrācijai.

Mūsu deputāta Buzajeva kunga priekšlikuma forma un mērķis ir tāds, ka mēs piedāvājam pārņemt šo Eiropas praksi un arī īstenot šādus papildu atbalsta pasākumus mūsu, Latvijas, normatīvajos aktos. Nekas vairāk!

Es aicinu balsot „par”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam, otro reizi.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Paldies. Es gribu drusciņ oponēt cilvēkam, kas savu iespaidu par bezdarbu meklē lidmašīnās vai Saeimas bibliotēkā.

Pirmkārt, tas nav mans priekšlikums, cienījamie kolēģi, bet gan PCTVL frakcijas priekšlikums.

Otrkārt, ir objektīvi cipari par to, ka bezdarbs starp mazākumtautības cilvēkiem, kas ir ilgstoši bezdarbnieki, ir pusotras reizes lielāks nekā starp latviešiem; starp pirmspensijas vecuma cilvēkiem, pie kuriem diemžēl piederu arī es, šī starpība ir divas reizes, starp ieslodzītajiem, bijušajiem ieslodzītajiem, - gandrīz 3 reizes lielāka.

Tas ir fakts, cienījamais Kabanova kungs! Un arī tas ir fakts, ka jaunatnes vidū etniskā proporcija pilnīgi sakrīt ar šo etnisko proporciju pārējo iedzīvotāju vidū, un Kabanova paaudzi jau nekas neapdraud. Bet es tomēr aicinu domāt arī par cita vecuma grupas un likteņa cilvēkiem.

Runājot par Saeimas bibliotēku. Mans draugs strādāja Londonā sociālajā dienestā, un viņi izmantoja 15 valodas, lai integrētu bezdarbniekus, jo viņi uzskata, ka tas ir Lielbritānijas interesēs. Diemžēl Saeima un Sociālo un darba lietu komisija... to darbība ir vērsta pret Latviju, pret mūsu nākotni. Un tieši to es cenšos šeit pierādīt.

Aicinu priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

S.Bendrāte. Komisija šo priekšlikumu ļoti rūpīgi izdebatēja un nosprieda tā, ka esošā kārtība likumā jau nosaka iespējas veikt aktīvus nodarbinātības pasākumus - pieteikties un tajos iesaistīties mazākumtautību pārstāvjiem, tā ka... Nu, valoda ir jāzina - kas ir, tas ir!

Komisija aicina neatbalstīt šo PCTVL frakcijas 1.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 60, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Bendrāte. 2. - PCTVL frakcijas priekšlikums. Arī tas nav atbalstīts, komisijā plaši diskutējot. Arī šis priekšlikums attiecas uz valodas lomu, uz valsts valodas lomu, aktīvajos nodarbinātības pasākumos, nedodot iespēju tos paralēli īstenot arī krievu valodā, pasvītrojot valsts valodas īpašo lomu mūsu valstī.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Valērijam Buhvalovam.

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Apspriežamais PCTVL frakcijas priekšlikums skan draudoši: „Aktīvos nodarbinātības pasākumus īsteno valsts valodā vai krievu valodā.” Vai tad tā var? Jo krievu valoda taču ir svešvaloda, neskatoties uz to, ka šajā valodā 40 procenti iedzīvotāju sarunājas pat pirtī, un, tikai atnākuši uz kādu no pēdējā laikā neredzēti savairotajām valsts iestādēm, viņi mokoši mēģina atrast nepieciešamos latviešu valodas vārdus.

Gribētos atgādināt Valsts prezidenta Zatlera teikto, kad viņš janvārī bija atradis laiku, lai apmeklētu Nodarbinātības valsts aģentūru. Kā pastāstīja aģentūras direktore, Zatlera kungs bija ieteicis pastiprinātu uzmanību pievērst latviešu valodas mācīšanai bezdarbniekiem, jo aptuveni 12 procentu bez darba palikušo nezina valsts valodu. Tiesa gan, Valsts prezidents laužas atvērtās durvīs, jo valsts pienākums ir mācīt bezdarbniekiem latviešu valodu. Tas ir Saeimas atbalstītais PCTVL frakcijas priekšlikums. Taču līdztekus apmācībai latviešu valodā pastāv arī citi aktīvi un pasīvi pasākumi bezdarbnieku pārkvalifikācijai. Patlaban Latvijā ir gandrīz 200 tūkstoši bezdarbnieku, un 12 procentiem no tiem jeb apmēram 25 tūkstošiem visas šīs iespējas ir pilnībā slēgtas. Vēl vairāk! To bezdarbnieku vidū, kuriem saskaņā ar normatīvajiem aktiem tiek uzstādītas formālas prasības attiecībā uz valsts valodas prasmi, personas, kurām nav divu augstāko valsts valodas prasmes kategoriju, sastāda aptuveni 40 procentus. Tā ir vesela 80 tūkstošu cilvēku armija, kuriem nodarbības notiek vai nu pa pusei, vai pilnībā „pa tukšo”. Bet visas šīs pārkvalifikācijas tiek īstenotas galvenokārt par Eiropas finanšu līdzekļiem.

Bet tas vēl nav viss.

Pārējās riska grupās stāvoklis ir vēl sliktāks. Piemēram, starp bijušajiem ieslodzītajiem efektīvi piedalīties šādos kursos spēj tikai 15 procenti nacionālo minoritāšu pārstāvju. Pārējie pēc pirmās šādas pārkvalifikācijas nodarbības ir gatavi atgriezties pie ierastā darbības veida - uzlauzt seifus vai aplaupīt garāmgājējus.

Līdz ar to mēs aicinām atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Turpinās tie paši centieni, kuri parādījās astoņdesmito gadu beigās Latvijā, tad, kad sākās atmoda, - proti, sadalīt Latvijas sabiedrību divās daļās, it kā citu tautību nebūtu. Tātad - latvieši (nu, paldies Dievam, tos atcerējās), un otra daļa bija nevis pat krievi, bet - tāds jēdziens tika ieviests - krievvalodīgie. Neviens to jēdzienu nevarēja kārtīgi izskaidrot, bet tādu jēdzienu centās ieviest.

Tagad šeit, šajā priekšlikumā, parādās kaut kas līdzīgs, jo šeit ir pilnībā diskriminētas daudzas tautības, kuru pārstāvji dzīvo Latvijā. Ir Latvijā poļi, lietuvieši, igauņi, ukraiņi, baltkrievi un tā tālāk; ir skolas, kurās mācības notiek šo mazākumtautību valodās, un tās sekmīgi darbojas. Taču tagad mēs redzam: „Aktīvos nodarbinātības pasākumus īsteno valsts valodā vai krievu valodā.” Ar kādām tiesībām tiek izcelta viena valoda no to valodu vidus, no kurām neviena nepieder pie Latvijas valsts valodām? Lūk, līdz ar to ir atkal un atkal jāatkārto tas, ka ir šis mēģinājums notušēt to, ka Latvijā bez latviešiem un krieviem dzīvo arī daudzu citu tautību pārstāvji ar savu valodu un ar savu kultūru. Tad, kad viņus vajag atcerēties, tad daži biedri, protams, mēģina to izmantot. Bet šis priekšlikums ir diskriminējošs priekšlikums. Tas robežojas ar zināmu šovinismu, jo tā ir pārējo tautību pilnīga noliegšana, atzīstot, ka tikai vienu valodu var lietot vēl blakus valsts valodai, un tā nu būtu mūžam varenā krievu valoda.

Es gribu zināt, ko viens polis par to domā? Ko domā viens lietuvietis, igaunis vai ukrainis, kurš lieto savu dzimto valodu? Kur tad viņu valoda paliek tādā gadījumā, ja jūs gribat runāt par demokrātiju? Ja jūs gribat īpaši nostiprināt krievu valodas pozīcijas - tad tā arī vajag pateikt.

Katrā ziņā šis priekšlikums ir pilnīgi neatbilstošs tai jēgai, par ko šeit ir runa.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie klātesošie!

Es gribu pirmām kārtām teikt paldies cienījamajam Dobeļa kungam par brīnišķīgo argumentāciju, kas būtu klātpieliekama mūsu 4.priekšlikumam un kas skan sekojoši: „Bezdarba samazināšanas preventīvos pasākumus īsteno valsts valodā vai pēc iespējas nodrošina to īstenošanu pasākumos iesaistīto personu dzimtajā valodā.” Mēs pieprasīsim balsojumu par šo priekšlikumu.

Un es gribu paskatīties, kā šajā jautājumā Dobeļa kungs nobalsos un kāda būs viņa aizstāvība dažām minoritātēm, teiksim, poļiem vai lietuviešiem... Vai tā ir pilnā mērā falsifikācija un meli vai tiešām tā ir taisnība.

Runājot par 2.priekšlikumu, kur ir rindkopa krievu valodā, es varētu pateikt tikai to, ka tad, ja mēs bezdarbnieku apmācībā kā pirmo soli izmantosim krievu valodu, mēs izlemsim 99 procentus problēmu, kas ir saistītas ar valodu. Un pēc tam, ņemot vērā Dobeļa kunga priekšlikumu, mēs varam lemt arī par vienu procentu lielās cilvēku grupas problēmu, kuri neprot pietiekamā līmenī nedz latviešu, nedz krievu valodu.

Paldies. Aicinu atbalstīt PCTVL priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

S.Bendrāte. Komisijas vārdā es varu atkārtot tikai to, ka komisija nav atbalstījusi 2. - PCTVL priekšlikumu, un aicinu to arī Saeimu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 58, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Bendrāte. Cienījamie kolēģi! Arī 3. ir partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas iesniegts priekšlikums, ko, izdebatējot to Sociālo un darba lietu komisijā, komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds Labklājības ministrijas parlamentārajam sekretāram Andrejam Staķim.

A.Staķis (Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie deputāti!

Pirms jūs izdarāt izvēli attiecībā uz šo priekšlikumu, es vēlos sniegt informāciju šā priekšlikuma kontekstā un jau izskanējušo viedokļu kontekstā.

Un proti. Nodarbinātības valsts aģentūra valsts valodas apguvi organizē aktīvo nodarbinātības pasākumu neformālās izglītības ieguves ietvaros. Neformālās izglītības programmu apguvei bezdarbniekus un darba meklētājus iesaista, ja viņu prasmes neatbilst mainīgajām darba tirgus prasībām vai arī tad, ja šīs prasmes ir nepietiekamas un šā iemesla dēļ ir grūti atrast darbu. Un šo pakalpojumu izmanto ne tikai mazākumtautībām piederošas personas, bet arīdzan latvieši. Tātad šobrīd šis likums ļauj jeb dod tiesības mazākumtautību pārstāvjiem iesaistīties šajā pasākumā.

Nākamais. Jāņem vērā, ka Nodarbinātības valsts aģentūra, nosakot klientam piemērotākos pakalpojumus, izmantoja individuālu pieeju. Proti, tiek ņemts vērā konkrētās personas izglītības līmenis, darba pieredze, profesionālā sagatavotība un karjeras konsultantu ieteikumi personas kvalifikācijas celšanai. Respektīvi, tiek nodrošināts tas, ka piedāvātos pakalpojumus saņem tas klients, kuram tas visvairāk nepieciešams, lai celtu savu konkurētspēju. Un turklāt tas ir neatkarīgi no viņa etniskās piederības.

Kas vēl ir būtiski? Tas, ka preventīvo bezdarba mazināšanas pasākumu mērķis ir nodrošināt iekļaušanos darba tirgū, nevis sabiedrībā. Un nav pieļaujama tomēr pašreizējās likuma daļas aizstāšana ar jaunu redakciju, jo šobrīd attiecīgā panta daļa nosaka mērķi apmācības programmām pieaugušo iesaistei mūžizglītībā, nevis risina jautājumu par valsts valodas apguvi.

Un, tā kā šeit bija runa par statistiku, tad īsa informācija: uz šā gada 15.februāri ir reģistrēti 186 295 bezdarbnieki, no kuriem 55,2 procenti ir latviešu tautības cilvēki, bet pārējie ir mazākumtautības. Savukārt attiecībā uz informāciju par bezdarbnieka pabalsta vidējā apmēra atkarību no nacionālās piederības jāteic, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai šādu datu nav.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Tā kā deputāti lūdza balsojumu, ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 61, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Bendrāte. 4. - partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Arī par to tika diskutēts, un arī tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es jums teikšu tā: ir bijis lienošais sociālisms, ir bijis lienošais nacionālisms un vēl visādi lienošie pasākumi. Izslēdziet, lūdzu, priekšlikumu Nr.3 un priekšlikumu Nr.4! Tie skaidri un gaiši runā viens otram pretī, lai gan iesniedzēji vieni un tie paši. Tas nozīmē, ka, ja netiek iekšā pa durvīm, tad lien iekšā pa logu. Ja nav viens paņēmiens pieņemams, tad būs cits paņēmiens. Un visinteresantākie ir šie divi vārdi - „pēc iespējas”. Lūdzu, izskaidrojiet, ko nozīmē - „pēc iespējas”! Pēc kādas iespējas, kuras iespējas? Likumā kaut ko tādu ielikt - tā ir pilnīga pašdarbība. Es saprotu: ja cilvēks cīnās par principiem, godīgiem, skaidriem principiem, tad tā ir viena lieta, bet, ja ir vēlēšanās par katru cenu kaut kur kaut ko sašūpot vai iedabūt, tad tā ir cita lieta. Ja jūs iesniedzat priekšlikumus, tad vismaz raugieties, lai vienā likumprojektā tie nerunātu viens pretī otram. Izlasiet paši, ko jūs uzrakstījāt 3.priekšlikumā un kas ir rakstīts 4.priekšlikumā!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Arī par šo priekšlikumu ir lūgts balsojums. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 63, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Bendrāte. 5. - labklājības ministra Auguļa priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un izteikts atbalstītajā komisijas priekšlikumā - 6.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 5. un 6.priekšlikumu.

S.Bendrāte. 7. - labklājības ministra priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un izteikts komisijas izstrādātajā priekšlikumā - 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Bendrāte. 9. - labklājības ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Bendrāte. 10. - labklājības ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Bendrāte. 11. - labklājības ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Bendrāte. Arī 12. - labklājības ministra priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Bendrāte. 13. - arī labklājības ministra priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Bendrāte. Bet 14. - labklājības ministra priekšlikumu - komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Bendrāte. 15. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ar balsu vairākumu ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Bendrāte. 16. - labklājības ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Bendrāte. 17. - labklājības ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Bendrāte. 18. - labklājības ministra priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas izstrādātajā 20.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Bendrāte. Savukārt 19. ir partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Kolēģi! Nākamais PCTVL frakcijas priekšlikums - tas ir uzdevums Ministru kabinetam, lai tas līdz 2010.gada 1.aprīlim sastāda to normatīvo aktu sarakstu, kas veicina paaugstinātu bezdarba līmeni mazākumtautību pārstāvju vidū, un izstrādā priekšlikumus šo normatīvo aktu grozīšanai. Baidos, ka šo normatīvo aktu ir tik daudz, ka valdība ar šo uzdevumu arī līdz 7.novembrim netiks galā.

Es aizstāvēju šo priekšlikumu atbildīgajā komisijā un uzskatu par nepieciešamu atzīmēt, ka komisijas priekšsēdētāja baidījās izpildīt frakcijas lūgumu un izplatīt deputātu vidū duča sabiedrisko organizāciju vēstuli, kas pauda aizstāvību šim priekšlikumam. Velti priekšsēdētājas kundze baidījās, jo priekšlikums krievu bezdarbnieku aizstāvībai un par labu etniskai līdztiesībai tika noraidīts vienbalsīgi.

Dāmas un kungi! Pašreiz es neminēšu visus šos normatīvos aktus pēc kārtas, jo pretējā gadījumā Saeimai nāktos sēdi pabeigt naktī. Minēšu tikai vienu no tiem - noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību, kuri stājās spēkā pērn 1.septembrī. Tos faktiski tika pieņēmusi jau Godmaņa-Šlesera valdība, un tie paredz 25 reizes paplašināt to profesiju sarakstu privātajā sfērā, kuru pārstāvji tiek pakļauti valodas atestācijai. Dombrovska valdība vienkārši nokopēja iepriekšējo valstsvīru lēmumu, PCTVL frakcijas spiediena ietekmē vienīgi atlikdama tā spēkā stāšanās termiņu, un tikai pēc tam, kad mēs ar skaitļiem rokās bijām pierādījuši, ka visu neatestēto personu atestācijai būs nepieciešami apmēram 20 gadi.

Izcēlās arī Kalvīša valdība, iesniegdama Saeimā likumprojektu par valodas nezināšanas naudas sodu sortimenta paplašināšanu un to apmēra palielināšanu. Šajā ziņā malā nepalika arī „Citas politikas” pārstāvis Štokenberga kungs, kurš Juridiskās komisijas sēdē piedāvāja ieviest obligātu atbildību par pašiem masveidīgākajiem pārkāpumiem valodas sfērā.

Ja palūkosimies uz visām šo triju valdību pēc kārtas rusofobiskajām rīcībām, kurās tika piedalījušies visi Saeimā pārstāvētie politiskie spēki, izņemot mūs un „Saskaņas Centru”, tad ir pat grūti izlemt, ar kuru no šiem spēkiem mēs varētu draudzēties 10.Saeimā. Varētu jau kopā ar „Jauno laiku” un „Pilsonisko Savienību” cīnīties pret korupciju, varētu kopā ar „Citai politikai” aizstāvēt pensionārus, ar Latvijas Pirmās partijas pārstāvjiem cīnīties par kristīgajām vērtībām vai arī pieprasīt taisnīgu zemnieku atbalstu kopā ar ZZS, vai kopā ar Tautas partiju pacīnīties par nodokļu pazemināšanu un pat kopā ar TB/LNNK vērsties pret ārvalstu banku kundzību, taču visi šie mūsu potenciālie partneri saprot, ka pirmā mūsu prasība apmaiņai pret viņu iniciatīvu atbalstu būs atcelt iepriekšminētos valdības noteikumus. Un tāpēc te baidās no mums kā velns no vīraka smaržas.

Tāpēc es iestājos par to, lai PCTVL nebaidītos no politiskās izolācijas un tāpat kā agrāk paliktu par vienīgo partiju, kura nekad neiekļaujas rasistiskajā sistēmā. Un šo priekšlikumu aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies. Bet es jūs tomēr aicinātu... jums vajadzēja turēties pie konkrētā priekšlikuma.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

S.Bendrāte. Nē. Komisija ir aicinājusi 19. - PCTVL frakcijas priekšlikumu - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. - partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 55, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Bendrāte. Līdz ar to visi divdesmit likumprojekta „Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” otrajam lasījumam iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti, un komisija aicina likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

S.Bendrāte. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 26.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 26.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu „Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā”. Dokuments Nr.5457.

Saeimas Juridiskā komisija ir izvērtējusi Tieslietu ministrijas sagatavoto likumprojektu, kas ir par pēdējās dienās ārkārtīgi aktuālu tēmu, proti, par datu aizsardzību. Taču šobrīd likumprojekta trijos pantos ir ietverti vien tehniski precizējumi. Likumprojekts paredz izņēmumus starptautiskās sadarbības, nacionālās drošības un krimināltiesību jomā - neslēgt līgumus par personu datu nodošanu valstīm, kuras nenodrošina tādu datu aizsardzības pakāpi, kas atbilst attiecīgajai Latvijā spēkā esošajai datu aizsardzības pakāpei.

Domāju, ka jautājums par datu aizsardzības pakāpi varētu būt ārkārtīgi aktuāls mūsu debatēs, gatavojot likumprojektu otrajam lasījumam un vērtējot to Saeimā otrajā lasījumā. Juridiskā komisija aicina likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā, lai varētu tālāk strādāt pie likuma pilnveidošanas.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Muižniece. Juridiskā komisija lūdz priekšlikumus iesniegt līdz šā gada 1.martam.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 1.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Enerģētikas likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Madars Lasmanis.

M.Lasmanis (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi pirms pirmā lasījuma likumprojektu „Grozījumi Enerģētikas likumā”, ko ir iesniedzis Ministru kabinets. Grozījumu būtība ir trīs aktuālas lietas. Pirmkārt, likumprojekts paredz novērst pretrunu starp Enerģētikas likuma un Elektroenerģijas tirgus likuma normām. Otrkārt, tas precizē subjektus, kuru ekspluatācijas kontroli veic Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, kā arī precizē tos energokomersantus Latvijā, kuriem nepieciešama savu resursu drošības rezerve.

Komisija visus šos priekšlikumus ir atbalstījusi pirmajā lasījumā un aicina arī jūs tos atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Enerģētikas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

M.Lasmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 26.februāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 26.februāris.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Detektīvdarbības likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Šis likumprojekts ir izstrādāts, lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes 2006.gada 12.decembra direktīvu par pakalpojumiem iekšējā tirgū.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šo likumprojektu apsprieda 17.februāra sēdē un konceptuāli atbalstīja.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Detektīvdarbības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dobelis. Josifa Staļina nāves diena - 5.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 5.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā” (dokuments Nr.5542).

Šo likumprojektu ir sagatavojusi Juridiskā komisija pēc savas iniciatīvas, un likumprojektā liela uzmanība ir pievērsta tādam jaunam tiesību institūtam kā Disciplinārtiesa. Disciplinārtiesa tiek izveidota Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu tiesiskuma izvērtēšanai.

Vienlaikus likumprojektā tiek noregulēts jautājums par tiesnešu Disciplinārkolēģijas lēmumu spēkā stāšanās kārtību, kā arī jautājums par lēmumu un disciplinārlietas materiālu pieejamību.

Tāpat tiek precizēti arī daudzi citi jautājumi, un šis likumprojekts ir izskatāms kontekstā ar citiem uzlabojumiem tiesu sistēmas darbībā.

Juridiskā komisija pašas izstrādāto likumprojektu ir atbalstījusi un aicina arī Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Muižniece. Juridiskā komisija lūdz iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 1.martam.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1.marts. Citu priekšlikumu nav. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, uzklausot ministriju ekspertus un jo īpaši uzklausot Finanšu ministrijas un Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumus, izstrādāja likumprojektu, kas ir jūsu priekšā, un tas ir likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”. Likumprojekts ir izstrādāts saistībā ar nepieciešamību precizēt likuma normu piemērošanu attiecībā uz pašvaldībām, kā arī tehniski precizēt vairākas citas likuma normas, lai tās varētu piemērot atbilstoši to sākotnējai iecerei.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, lai komisija var strādāt tālāk.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

O.Spurdziņš. Lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam šā gada 23.februāri.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 23.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Roze.

M.Roze (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izstrādājusi likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā”.

Šie grozījumi ir pamatoti ar vairākiem aspektiem, pirmām kārtām ar lielo darbu, kāds bija nepieciešams gan valsts institūcijām, konkrēti Ministru kabinetam, nosakot piekritību konkrētajiem zemes gabaliem, attiecībā uz kuriem ir iesniegti privatizācijas pieteikumi, gan arī Rīgas pilsētai, kurā ir milzīgs pieteikumu apjoms.

Šo problēmu Saeima jau bija atzinusi, pieņemot 2009.gada 12.jūnijā grozījumus likumā „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”, kā arī likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos”.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, lai sakārtotu tos datumus, kuri ir procesu izskatīšanai noteikti minētajos likumos un šajā likumā - Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā. Komisija lūdz atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Saskaņā ar Kārtības rulli vispirms ir jābalso par likumprojekta atzīšanu par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts otrajā lasījumā.

M.Roze. Komisija lūdz pēc izskatīšanas pirmajā lasījumā likumprojektu izskatīt arī otrajā lasījumā. Šinī sēdē.

Sēdes vadītāja. Jā, paldies, bet mēs vēl nenobalsojām par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Tātad komisija lūdz tūlīt arī veikt balsojumu par pieņemšanu otrajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu””, otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Silva Bendrāte.

S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Šā dokumenta numurs ir 5573B. Komisija izsludinātajā sēdes pārtraukumā skatīja šo likumprojektu otrajā lasījumā. Tā bija saņēmusi vienu priekšlikumu no kolēģa deputāta Aigara Štokenberga un ļoti aktīvās diskusijās, debatēs, piedaloties 9 komisijas locekļiem, atrada to par labu esam, jo mēs uzskatījām, ka šis priekšlikums vēl vairāk ievēro sabiedrības intereses. Saprotu, ka kolēģis par šo priekšlikumu vēlēsies izteikties arī pats.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aigaram Štokenbergam.

A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātā sēdes vadītāja! Kolēģi! Es negribu ilgi aizkavēt jūsu uzmanību, bet, ņemot vērā to, ka pirmajā lasījumā bija, nu, tāds 80 balsu nospiedošs vairākums un ka šis priekšlikums faktiski visu apgriež otrādi, es aicinu jūs atbalstīt priekšlikumu viena - galvenā - iemesla dēļ, jo mums līdz šim tika stāstīts, kādi ārkārtīgi zaudējumi valstij radīsies no tā, ka nāksies vest atpakaļ paciņas... atdot atpakaļ akcīzes nodokļus un tā tālāk. Turpretī šis priekšlikums paredz vienkāršu lietu: visiem tiem preču atlikumiem, kas šobrīd ir mazajos veikaliņos, tirgotājam atliks uzlīmēt virsū to pašu fotoattēlu ar brīdinošo uzrakstu, un tad šīs cigaretes varēs pārdot līdz 1.jūnijam. Tas nodrošina pašu galveno, par ko Sociālo un darba lietu komisija cīnījās jau no paša sākuma - par to, lai brīdinājumi uz paciņām visā Latvijā būtu jau no 1.marta.

Tāpēc es aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

S.Bendrāte. Jā, es piebildīšu, ka, komisijasprāt, šis priekšlikums precizē komisijas priekšlikumu, par kuru mēs jau iepriekš balsojām, jo šeit ir pateikts, ka ir iespēja tirgot šīs cigarešu paciņas arī bez likumā noteiktās kārtības, kad ir šī uzdruka... kad tās kombinētās bildītes ir uzdrukātas tieši uz pašas paciņas. Tātad ir iespēja tirgot, bet ir jāsaspringst arī pašiem tirgotājiem, uzlīmējot tās ārpusē uz šā celofāna iesaiņojuma, kas vēl vairāk, mūsuprāt, ievērtē sabiedrības intereses.

Tāpēc es aicinu šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Es saprotu, ka deputātiem nav iebildumu pret 1.priekšlikumu. Ir? Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Aigara Štokenberga priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 23. Priekšlikums atbalstīts.

S.Bendrāte. Es aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā pieņemts. Paldies.

Līdz ar to visi šīsdienas darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Es lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu!

Kamēr tiek gatavota reģistrācijas rezultātu izdruka, es dodu vārdu paziņojumam deputātei Ingrīdai Circenei.

I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde pēc piecām minūtēm komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds paziņojumam deputātam Oskaram Spurdziņam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde pulksten 12.30 komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Lūdzu pulcēties tūlīt komisijas telpās uz komisijas sēdi.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Publisko izdevumu un revīzijas komisija pulksten 12.05 pulcējas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Cienījamie deputāti! Vēl pirms tiek nolasīti reģistrācijas rezultāti, es vēlos jūs informēt, ka šodien pulksten 17.00 notiks atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem. Bija iesniegti divi deputātu jautājumi. Viens - deputātu Urbanoviča, Agešina, Orlova, Klementjeva un citu deputātu jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par nodokļu aprēķināšanu par dienesta automašīnu izmantošanu personīgām vajadzībām”, uz ko saņemta rakstiska atbilde, kas deputātus apmierina.

Un otrs - deputātu Andra Bērziņa, Jaundžeikara, Aizbalta, Kastēna un citu deputātu jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par Valsts kontroles konstatētajiem pārkāpumiem Finanšu ministrijā”. Atbilde ir saņemta, taču neapmierina iesniedzējus, tāpēc uz šo jautājumu tiks sniegtas papildu atbildes pulksten 17.00.

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram deputātam Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Gundars Daudze, Jānis Eglītis, Imants Kalniņš, Vents Armands Krauklis, Jānis Lagzdiņš, Gunārs Laicāns, Leopolds Ozoliņš, Artis Pabriks, Jānis Reirs, Pēteris Tabūns un Ērika Zommere.

Paldies par darbu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to 18.februāra sēdi pasludinu par slēgtu.

 

 

 

SATURA RĀDĪTĀJS
9.Saeimas ziemas sesijas 8.sēde
2010.gada 18.februārī

 

Par darba kārtību
Par likumprojektu „Grozījumi Ēku energoefektivitātes likumā” (Nr. 1691/Lp9)
(Dok. Nr. 5526, 5526A)
Par likumprojektu „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” (Nr. 1692/Lp9)
(Dok. Nr. 5527, 5527A)
Par likumprojektu „Grozījumi Augu aizsardzības likumā” (Nr. 1693/Lp9)
(Dok. Nr. 5528, 5528A)
Par likumprojektu „Par Pamatnolīgumu par visaptverošu partnerību un sadarbību starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Indonēzijas Republiku, no otras puses” (Nr. 1694/Lp9)
(Dok. Nr. 5529, 5529A)
Par likumprojektu „Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā” (Nr. 1695/Lp9)
(Dok. Nr. 5542, 5542A)
Par likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 1696/Lp9)
(Dok. Nr. 5545, 5545A)
Par likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” (Nr. 1707/Lp9)
(Dok. Nr. 5570)
Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”” (Nr. 1708/Lp9)
(Dok. Nr. 5573)
Lēmuma projekts „Par Viļņa Vietnieka atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata” (Nr. 888/Lm9)
(Dok. Nr. 5543)
Ziņo - dep. S.Āboltiņa
Lēmuma projekts „Par Intara Bistera apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi” (Nr. 889/Lm9)
(Dok. Nr. 5544)
Ziņo - dep. S.Āboltiņa
Pieprasījums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par datu noplūdi no Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmas” (Nr. 29/P9)
(Dok. Nr. 5560)
Motivācija - dep. A.Bērziņš (LPP/LC)
Par darba kārtību
Likumprojekts „Par Starptautiskās Atjaunojamo energoresursu aģentūras statūtiem” (Nr. 1447/Lp9) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 5531)
Ziņo - dep. A.Bērziņš (LPP/LC)
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”” (Nr. 1708/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 5573)
Ziņo - dep. S.Bendrāte
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm”” (Nr. 1486/Lp9) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 5538)
Ziņo - dep. J.Porietis
Likumprojekts „Grozījumi Augstskolu likumā” (Nr. 1490/Lp9) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 5539)
Ziņo - dep. J.Porietis
Debates - dep. K.Šadurskis
Likumprojekts „Grozījums Standartizācijas likumā” (Nr. 1610/Lp9) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 5546)
Ziņo - dep. M.Lasmanis
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par 1971.gada 2.februāra Konvenciju par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi”” (Nr. 1627/Lp9) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 5530)
Ziņo - dep. A.Bērziņš (LPP/LC)
Debates - dep. G.J.Eniņš
Likumprojekts „Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” (Nr. 1577/Lp9) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 5536)
Ziņo - dep. S.Bendrāte
Debates - dep. J.Pliners
Par pārtraukuma izsludināšanu
Motivācija - dep. S.Bendrāte
Paziņojumi - dep. V.Lācis
- dep. G.Bērziņš
- dep. A.Bērziņš (ZZS)
- dep. M.Roze
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs A.Klementjevs
Debašu turpinājums - dep. V.Buzajevs
Informācija par Lietuvas Seima priekšsēdētājas Irēnas Degutienes klātbūtni
Debašu turpinājums - dep. V.Lācis
- dep. N.Kabanovs
- dep. M.Mitrofanovs
- dep. V.Buzajevs
- dep. V.Buhvalovs
- dep. J.Dobelis
- dep. V.Buzajevs
Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs A.Staķis
- dep. J.Dobelis
- dep. V.Buzajevs
Likumprojekts „Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā” (Nr. 1670/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 5457, 5541)
Ziņo - dep. V.Muižniece
Likumprojekts „Grozījumi Enerģētikas likumā” (Nr. 1669/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 5453, 5547)
Ziņo - dep. M.Lasmanis
Likumprojekts „Grozījumi Detektīvdarbības likumā” (Nr. 1682/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 5482, 5562)
Ziņo - dep. J.Dobelis
Likumprojekts „Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā” (Nr. 1695/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 5542, 5542A)
Ziņo - dep. V.Muižniece
Likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 1696/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 5545, 5545A)
Ziņo - dep. O.Spurdziņš
Likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” (Nr. 1707/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 5570)
Ziņo - dep. M.Roze
Likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” (Nr. 1707/Lp9) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 5570)
Ziņo - dep. M.Roze
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”” (Nr. 1708/Lp9) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 5573)
Ziņo - dep. S.Bendrāte
Debates - dep. A.Štokenbergs
Paziņojumi - dep. I.Circene
- dep. O.Spurdziņš
- dep. Dz.Ābiķis
- dep. A.Bērziņš (ZZS)
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs A.Klementjevs



 

 

Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
2010.gada 18.februārī

 

Atb. satura rādītājs

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre

Solvita Āboltiņa.

 

Sēdes vadītāja. Labvakar! Sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.

Saskaņā ar apstiprināto sēdes darba kārtību šodien ir jāsniedz atbildes uz diviem deputātu jautājumiem.

Deputātu Urbanoviča, Agešina, Orlova, Klementjeva, Deņisova, Pimenova, Mirska, Vidavska, Zemļinska un Holostova jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par nodokļu aprēķināšanu par dienesta automašīnu izmantošanu personīgām vajadzībām”.

Uz jautājumu ir saņemta rakstiska atbilde, un jautājuma iesniedzēji ir informējuši, ka rakstiskā atbilde viņus apmierina.

Savukārt uz deputātu Bērziņa, Jaundžeikara, Aizbalta, Kastēna un Feldmanes jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par Valsts kontroles konstatētajiem pārkāpumiem Finanšu ministrijā” arī ir saņemta rakstiska atbilde, taču iesniedzēji ir informējuši, ka tā viņus neapmierina.

Šodien uz sēdi ir ieradies finanšu ministrs Einars Repše, un tātad viņš atbildēs uz jautājumiem.

Saskaņā ar Kārtības rulli ministram ir iespēja divas minūtes sniegt informāciju papildus tai, kas jau ir sniegta rakstiski.

Lūdzu, finanšu ministra kungs!

E.Repše (finanšu ministrs).

Cienījamā sēdes vadītāja! Deputātu kungi!

Es tiešām... mēs esam snieguši pēc labākās apziņas tādas atbildes, kādas varējām, uz šiem jautājumiem. Bet, tā kā jūs tās neapmierina, esmu šeit, lai atbildētu uz papildu jautājumiem.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tā kā ir ieradies arī viens no jautājuma uzdevējiem - deputāts Andris Bērziņš -, tad, lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Andrim Bērziņam. Viņam ir tiesības uzdot divus papildu jautājumus.

Lūdzu, Bērziņa kungs!

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Jā, paldies.

Godātais finanšu ministra kungs! Jūsu sagatavotajā - nu, es nezinu, vai jūsu sagatavotajā - un mūsu saņemtajā vēstulē kā atbildi uz mūsu izvirzītajiem jautājumiem mēs esam saņēmuši vispārējas normas, vispārējas atbildes, ka spēkā esošā un Ministru kabineta radītā sistēma neradot disproporcijas darba samaksā ierēdņiem, kas strādā Finanšu ministrijā un citās ministrijās; tas bija pamatoti jautāts mūsu ceturtajā jautājumā.

Tajā pašā laikā pielikumā esošajā 1.tabulā ir ļoti skaidri un nepārprotami norādīts uz tām lielajām disproporcijām jeb atšķirībām, kādas ir atsevišķu ministriju centrālajos aparātos. Faktiski virknē ministriju, tādās kā, piemēram, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, Vides ministrijā, Aizsardzības ministrijā un Finanšu ministrijā, vidējais atalgojums ir par 300 latiem (vidēji) lielāks nekā Tieslietu ministrijā.

Sakiet, lūdzu...

Sēdes vadītāja. Bērziņa kungs, jūsu laiks jautājuma uzdošanai ir viena minūte, tā ka, lūdzu, formulējiet jautājumu...

A.Bērziņš. Jā.

Sakiet, lūdzu, kā jūs izskaidrojat šīs disproporcijas. Vai šīs disproporcijas ir savietojamas ar to, ko jūs sakāt, - ka ir taisnīga un godīga, un līdzsvarota darba samaksas sistēma? Vai tad Tieslietu ministrija ir par... katrs Tieslietu ministrijā strādājošais ir par 300 latiem - 300 latiem mēnesī - sliktāks nekā Finanšu ministrijā strādājošais?

Sēdes vadītāja. Paldies.

Ministra kungs, jums ir divas minūtes atbildei.

E.Repše. Domāju, ka noteikti ne. Nu, pamatā es un mani kolēģi... mēs atbildam par Finanšu ministriju, un jūs labi redzat, ka šeit ir izpildīts arī mans uzdevums valsts sekretāram, ka Finanšu ministrijai vajadzētu rādīt priekšzīmi citām ministrijām un valsts iestādēm gan budžeta līdzekļu taupīgā izlietošanā, gan arī atalgojuma samazināšanā. Un, ja jūs salīdzināt 2008.gadu ar 2009.gadu, tad nenoliegsiet tajā pašā 1.tabulā redzamo ļoti ievērojamo samazinājumu.

Attiecībā uz Tieslietu ministrijas zemāko rādītāju tik tiešām... uz karstām pēdām nevarēšu jums atbildēt, no kā tas izriet. Tas būtu jājautā tieslietu ministram. Var būt, ka tas izriet no darbinieku struktūras, kur varbūt lielākā skaitā ir darbinieki, kas varbūt dara kādu mazāk kvalificētu darbu un līdz ar to saņem mazāku atalgojumu. Jebkurā gadījumā jāteic, ka ir - īpaši kopš šā gada sākuma - ieviesta vienotā darba samaksas sistēma, kas dod iespēju katras ministrijas vadībai atbilstoši saviem līdzekļiem šos atalgojumus izlīdzināt, un skaidrs, ka politika - gan valdības, gan Finanšu ministrijas politika - ir nepārprotami vērsta uz vienotas darba samaksas sistēmas nodrošināšanu valsts pārvaldē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Bērziņa kungs, jums ir tiesības uzdot vēl vienu papildu jautājumu.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Bērziņam! Lūdzu, Bērziņa kungs, jums ir minūte papildu jautājuma uzdošanai.

A.Bērziņš. Jā. Paldies.

Vēl viens no jautājumiem bija tas, ka... Mēs savā iesniegumā, savos jautājumos atsaucāmies uz Valsts kontroles veikto revīziju. Valsts kontroles veiktajā revīzijā bija vesela virkne jautājumu, par kuriem es šodien nejautāšu. Taču jūsu atbildes vēstulē ir dota zināma atsauce uz šo aktu un ir teikts, ka Finanšu ministrijā, lai novērstu Valsts kontroles norādītos pārkāpumus, ir veikta vesela virkne pozitīvu izmaiņu, tajā skaitā likvidēts Informācijas tehnoloģiju departaments un Administratīvais departaments.

Sakiet, lūdzu: kā jūs vērtējat tagad, šodien, šā departamenta likvidāciju, ņemot vērā to milzīgo informācijas noplūdi, kāda ir šobrīd notikusi no Finanšu ministrijas pakļautībā esošās institūcijas - VID - datubāzēm, valsts datubāzēm, un vai tas nav bijis viens no iemesliem, kāpēc tas tā ir noticis?

E.Repše. Tas nav bijis viens no iemesliem, kāpēc tā ir noticis, jo šeit ir runa par Finanšu ministrijas centrālā aparāta reorganizāciju, ko veic un vada (saskaņojot, protams, to ar ministru) ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis. Savukārt Valsts ieņēmumu dienestā ir pavisam cita informācijas sistēma, kas darbojas pilnīgi neatkarīgi, atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta vajadzībām, un jūsu pieminētais informācijas noplūdes „caurums” jeb programmatūras defekts ir radies jau iepriekšējos gados un atspoguļo to laika periodu... vismaz šis drošības „caurums” ir radies tajā laika periodā, kad Valsts ieņēmumu dienestu, šķiet, vadīja Jakāna kungs.

Savukārt Finanšu ministrijas Informācijas tehnoloģiju departaments tik tiešām ir nodots jaunizveidojamam Finanšu un darbības nodrošinājuma departamentam... daļēji tā funkcijas ir nodotas. Tātad nepieciešamās funkcijas ir arvien saglabātas. Tātad Finanšu ministrijas informācijas sistēmu departaments apkalpo Finanšu ministrijas tīklus, tur šobrīd nekāds datu risks nav konstatēts un nav arī notikusi noplūde. Un šim informācijas departamentam nav nekādas tiešas saistības ar Valsts ieņēmumu dienesta Informācijas departamentu.

Sēdes vadītāja. Paldies, ministra kungs.

Papildu jautājumu limits ir izsmelts, un līdz ar to jautājums ir uzskatāms par atbildētu.

Līdz ar to arī visa jautājumu un atbilžu sēdes darba kārtība ir izskatīta.

Paldies ministram! Paldies deputātam Bērziņam! Sēdi slēdzu.

E.Repše. Paldies! Visu labu!

 

 

SATURA RĀDĪTĀJS
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
2010.gada 18.februārī

 

 

Ministru prezidenta Valda Dombrovska atbilde uz deputātu jautājumu „Par nodokļu aprēķināšanu par dienesta automašīnu izmantošanu personīgām vajadzībām” (Nr. 197/J9)

(Atbildes dok. Nr. 5572). (Rakstiska atbilde)

Finanšu ministra Einara Repšes atbilde uz deputātu jautājumu „Par Valsts kontroles konstatētajiem pārkāpumiem Finanšu ministrijā” (Nr. 198/J9)

(Atbildes dok. Nr. 5571).

Atbilde - finanšu ministrs E.Repše
Papildjautājums - A.Bērziņš (LPP/LC)
Atbilde - finanšu ministrs E.Repše
Papildjautājums - A.Bērziņš (LPP/LC)
Atbilde - finanšu ministrs E.Repše

Balsojumi

Datums: 18.02.2010 09:06:09 bal001
Slēgtais balsojums
Par - 71, pret - 5, atturas - 1. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par Viļņa Vietnieka atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata (888/Lm9)

Datums: 18.02.2010 09:07:09 bal002
Slēgtais balsojums
Par - 77, pret - 0, atturas - 3. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Intara Bistera apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi (889/Lm9)

Datums: 18.02.2010 09:11:54 bal003
Par - 34, pret - 53, atturas - 3. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par pieprasījuma atzīšanu par steidzamu. Par datu noplūdi no Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (29/P9)

Datums: 18.02.2010 09:15:05 bal004
Par - 86, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par Starptautiskās Atjaunojamo energoresursu aģentūras statūtiem (1447/Lp9), 2.lasījums

Datums: 18.02.2010 09:22:57 bal005
Par - 76, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums likumā "Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu" (1708/Lp9), 1.lasījums

Datums: 18.02.2010 09:23:29 bal006
Par - 80, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā "Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu" (1708/Lp9), 1.lasījums

Datums: 18.02.2010 09:26:17 bal007
Par - 60, pret - 0, atturas - 2. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm” (1486/Lp9), 3.lasījums

Datums: 18.02.2010 09:33:05 bal008
Par - 69, pret - 14, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Augstskolu likumā (1490/Lp9), 3.lasījums

Datums: 18.02.2010 09:33:57 bal009
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums Standartizācijas likumā (1610/Lp9), 3.lasījums

Datums: 18.02.2010 09:42:16 bal010
Par - 37, pret - 35, atturas - 8. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi likumā “Par 1971.gada 2.februāra Konvenciju par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi” (1627/Lp9), 2.lasījums

Datums: 18.02.2010 09:42:57 bal011
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par 1971.gada 2.februāra Konvenciju par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi” (1627/Lp9), 2.lasījums

Datums: 18.02.2010 11:15:55 bal012
Par - 22, pret - 60, atturas - 1. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā (1577/Lp9), 2.lasījums

Datums: 18.02.2010 11:25:03 bal013
Par - 22, pret - 58, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā (1577/Lp9), 2.lasījums

Datums: 18.02.2010 11:28:24 bal014
Par - 20, pret - 61, atturas - 1. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā (1577/Lp9), 2.lasījums

Datums: 18.02.2010 11:30:33 bal015
Par - 21, pret - 63, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā (1577/Lp9), 2.lasījums

Datums: 18.02.2010 11:37:14 bal016
Par - 22, pret - 55, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.19. Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā (1577/Lp9), 2.lasījums

Datums: 18.02.2010 11:37:54 bal017
Par - 80, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā (1577/Lp9), 2.lasījums

Datums: 18.02.2010 11:39:54 bal018
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā (1670/Lp9), 1.lasījums

Datums: 18.02.2010 11:41:34 bal019
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Enerģētikas likumā (1669/Lp9), 1.lasījums

Datums: 18.02.2010 11:43:04 bal020
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Detektīvdarbības likumā (1682/Lp9), 1.lasījums

Datums: 18.02.2010 11:44:56 bal021
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā (1695/Lp9), 1.lasījums

Datums: 18.02.2010 11:46:25 bal022
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1696/Lp9), 1.lasījums

Datums: 18.02.2010 11:48:49 bal023
Par - 81, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā (1707/Lp9), 1.lasījums

Datums: 18.02.2010 11:49:41 bal024
Par - 84, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā (1707/Lp9), 1.lasījums

Datums: 18.02.2010 11:50:19 bal025
Par - 86, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā (1707/Lp9), 2.lasījums, steidzams

Datums: 18.02.2010 11:53:47 bal026
Par - 55, pret - 0, atturas - 23. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījums likumā "Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu" (1708/Lp9), 2.lasījums, steidzams

Datums: 18.02.2010 11:54:20 bal027
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā "Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu" (1708/Lp9), 2.lasījums, steidzams




Frakciju viedokļi
2010.gada 18.februārī

Vadītāja. Labdien, godātie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas 18.februāra sēde, un deputāti nākamajās minūtēs jums pastāstīs par šodien izskatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmais šodien runās partijas „Jaunais laiks” frakcijas deputāts Ainars Latkovskis. Lūdzu!

A.Latkovskis (frakcija „Jaunais laiks”).

Labdien! Šodien „Jaunā laika”, „Pilsoniskās Savienības” un „Sabiedrības citai politikai” deputāti parakstīja un iesniedza grozījumus likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju”, ar kuriem paredz samazināt priekšvēlēšanu izdevumus.

Pašlaik likums nosaka, ka šajās Saeimas vēlēšanās politiskās partijas varēs tērēt vairāk par pusmiljonu latu. Laikā, kad valstī valda krīze, uzņēmējiem trūkst apgrozāmo līdzekļu, partijas ir iecerējušas tērēt šādus lielus līdzekļus. Protams, ir jautājums - no kurienes šādi līdzekļi rodas.

Loģiski, ka mēs ierosinām samazināt priekšvēlēšanu tēriņu limitu un to noteikt 270 000 latu apmērā, kas ir pietiekami liela summa. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt, mēs aicinām šajos grozījumos iekļaut arī normu, kura paredz, ka šajos priekšvēlēšanu tēriņos tiek iekļauti arī citi izdevumi, kas ir saistīti ar priekšvēlēšanu kampaņas reklāmu sagatavošanu un izvietošanu, kā arī cilvēku nodarbināšanu šādās reklāmās. Līdz šim limits attiecās tikai uz šādas reklāmas izvietošanu masu medijos.

Trešais ir piedāvājums no to deputātu vidus, kuri parakstīja iesniegumu, - samazināt arī limitu summai, kādu viens cilvēks var ziedot politiskajai partijai gada laikā. Pašlaik likums atļauj ziedot 18 000 latu. Mēs ierosinām šo summu samazināt divkārt, un tātad ne vairāk kā 9000 latu jebkurš iedzīvotājs varētu ziedot kādai politiskajai partijai.

Mēs iesniedzām arī grozījumus, kuri paredz 30 dienas pirms Saeimas vēlēšanām noteikt reklamēšanās moratoriju jeb aizliegumu attiecībā uz reklāmām televīzijā un radio. Es domāju, ka ir beidzot arī Latvijai pienācis laiks aizliegt - tāpat kā lielākajā daļā Eiropas moderno valstu - iedzīvotāju smadzeņu skalošanu ar politiskajām reklāmām.

Es ļoti ceru, ka pārējās politiskās partijas, kas ir pārstāvētas Saeimā, atbalstīs šos grozījumus, kurus mēs šodien iesniedzām (atkārtošu vēlreiz - „Jaunais laiks”, „Pilsoniskā Savienība” un „Sabiedrība citai politikai”), kā arī priekšlikumu par 30 dienu ilgu reklāmas aizliegumu, ko parakstīja apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas vadītājs Grīnblata kungs. Es ceru, ka pārējās partijas mūs atbalstīs, kad nākamajā ceturtdienā šie mūsu piedāvātie grozījumi jau nonāks izskatīšanai Saeimā.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Ainaram Latkovskim no partijas „Jaunais laiks” frakcijas.

Nākamā runās partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas deputāte Ilma Čepāne. Lūdzu!

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Labdien, godātie radioklausītāji! Vispirms es gribu pieminēt Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā izdarītos grozījumus. Šodien tika pagarināts termiņš, proti, līdz šā gada beigām, attiecībā uz Rīgas domes tiesībām izskatīt atsevišķus zemes privatizācijas iesniegumus, ar kuriem dome nebija paspējusi tikt galā. To var arī saprast, jo Rīgas pilsētā šādu iesniegumu savulaik tika iesniegts ļoti daudz un pašvaldībai nebija tādu resursu, lai to varētu izdarīt līdz pagājušā gada beigām.

Bez tam es gribu pakavēties pie vēlēšanu likuma projekta, proti, tā, kurš tika izskatīts gan Juridiskās komisijas sēdē, gan arī partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas sēdē. Juridiskās komisijas sēdē šis projekts tika sagatavots otrajam lasījumam, un es gribu teikt, ka radikāli grozījumi pašreizējā kārtībā... tomēr komisijas sēdē tika nolemts, ka tādi netiek paredzēti.

Es gribu piebilst, ka Tautas partijas frakcijas deputāts Leiškalna kungs bija iesniedzis vairākus priekšlikumus, kuri partijām dotu tiesības visos vēlēšanu apgabalos pieteikt vienādu kandidātu sarakstu, bet tika atsaucis. Viņš norādīja, ka viņš tomēr ir nedaudz kļūdījies, un mēs tam piekritām. „Pilsoniskā Savienība” tomēr uzskata, ka arī Saeimas vēlēšanās būtu jāatgriežas pie vēlētāju reģistra, jo pašreizējai kārtībai, proti, tai, ka balsošanas fakta atzīmēšana notiek pasēs (ar spiedogu), ir vairāki būtiski negatīvi aspekti un, iespējams, ļoti smagas konsekvences, ja tiek konstatēta viltus balsošana pat nelielos apmēros. Piemēram, likumā, neskatoties uz Augstākās tiesas Senāta spriedumu un blakuslēmumu, joprojām nav paredzēts, kas notiek tādos gadījumos, ja vēlēšanas visā valstī vai atsevišķos reģionos tiek atzītas par nelikumīgām.

Nākamais, par ko gribu nedaudz parunāt. Par to, par ko runāja Latkovska kungs. Proti, viņš pilnīgi pareizi norādīja, ka vēlēšanas, kuru rezultātus būtiski ietekmē negodīga konkurence, nav uzskatāmas par brīvām vēlēšanām un politiskie spēki, kurus materiāli atbalsta bagāti cilvēki, pastiprināti caur reklāmām ietekmē vēlētājus nevis ar savu racionālo argumentu kvalitāti, bet gan ar savu argumentu prezentācijas kvantitāti, un tātad mēs varam bažīties, ka demokrātija, proti, tautas vara, tiek pārvērsta par plutokrātiju, tas ir, par naudas varu.

Pašās beigās gribu piebilst, ka vakar mums, visiem deputātiem, bija ļoti priecīga un jauka diena, jo lielākoties visiem bija no skolām ieradušās tā sauktās ēnas. Un gribu teikt, ka mēs varam cerīgi skatīties uz mūsu jaunatni, kas ir tik atvērta visam, kas šeit notiek. Šī jaunatne varēja pārliecināties, ka deputātu darbs patiešām nav tāds, kā dažkārt to atspoguļo plašsaziņas līdzekļi, proti, ka mēs te sanākot nedēļā vienu reizi, pa ceturtdienām, uz dažām stundām un nospiežot pogas. Šie skolēni bija pārsteigti, ka šis darbs... piemēram, vakar darbs notika tik intensīvi no pulksten 9.00 līdz pulksten 16.00, ka viņiem bija palicis pavisam maz brīva laika. Manas „ēnas”, kas bija no Gulbenes puses un no Talsu puses, teica, ka viņām ir tagad daudz lielāka interese par politiku; viņas runāšot ar pārējiem savas skolas skolēniem par to un varbūt, ja Dievs dos, viņas pašas būšot kādreiz nākotnē deputātes. Tas mani ļoti priecina.

Paldies jums par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Čepānes kundzei no partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas.

Nākamajam vārds apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Svētdien atklātībā nāca ziņas, ka dēļ „cauruma”, kas bija Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā, kāda cilvēku grupa ieguva vairāk nekā 7 miljonus dokumentu - datus no VID sistēmas. Šī informācija aptver ziņas par atalgojumu valsts un privātajās institūcijās, kā arī biznesa datus jeb komercinformāciju, un nav zināms, kādiem mērķiem tiks izmantota noplūdusī informācija, tāpēc, mūsuprāt, nepieciešama steidzama visu apstākļu noskaidrošana.

Diemžēl Saeimas vairākums šodien noraidīja steidzamības statusa piešķiršanu LPP/LC frakcijas un apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātu pieprasījumam Ministru prezidentam Dombrovskim „Par datu noplūdi no Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmas”. Un līdz ar to pieprasījums tiks skatīts ierastajā kārtībā: sākotnēji - komisijā, vēlāk - Saeimas sēdē. Ja tas tomēr būtu ticis atbalstīts, tad šis jautājums būtu bijis jāskata jau Saeimas šodienas sēdes laikā, turklāt atkarībā no rezultāta mēs būtu varējuši pievērsties jautājumam par uzticības balsojuma veikšanu attiecībā uz atsevišķām valsts amatpersonām, kuras netiek galā ar saviem pienākumiem.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.

Nākamā runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Baiba Rivža. Lūdzu!

B.Rivža (ZZS frakcija).

Labdien, cienījamie radioklausītāji!

Pirmkārt, es gribu uzsvērt, ka Zaļo un Zemnieku savienība priekšvēlēšanu tēriņu limitu aicina samazināt uz pusi (salīdzinājumā ar to, kāds tas šobrīd ir, - pāri par pusmiljonu).

Otrkārt, no tiem likumprojektiem, kas šodien tika skatīti un nu jau vairākkārt pieminēti, es gribu vērst jūsu uzmanību uz likumprojektu „Grozījumi Augstskolu likumā”, jo šodien mēs to pieņēmām trešajā lasījumā. Bet te ir ievadīta diskusija, kas noteikti turpināsies arī Augstākās izglītības likuma sakarā, un tas ir jautājums par akadēmisko personālu augstskolās. Šobrīd likums noteic, ka no visiem akadēmiskajos amatos ievēlētajiem ir jābūt vismaz 20 procentiem doktoru parastajās augstskolās, akadēmijās - 30 procentiem un universitātēs - vismaz 50 procentiem. Taču Šadurska kungs rosina domu, ka gan augstskolu, gan arī akadēmiju akadēmiskajā personālā doktoru īpatsvaram ir jābūt vismaz 50 procentiem.

Protams, mēs visi esam ieinteresēti, lai augstskolas būtu spēcīgas, lai tur būtu labs akadēmiskais personāls, lai doktoru īpatsvars augtu. Bet šobrīd... Kā mēs zinām, daļa profesūras, mācībspēki, kas bija cienījamos gados, aizgāja pensijā vasarā pēc Pensiju likuma grozījumiem, un tā aktīvā jaunās mācībspēku paaudzes, jaunās doktorantūras veidošana, kurai ir arī savs atbalsts no Eiropas fondiem (proti, šobrīd ir Eiropas stipendijas doktorantūras studiju programmu sagatavošanā un doktora disertāciju sagatavošanā), tikai vēl notiek. Un tāpēc prasība, ka augstskolās 50 procentiem mācībspēku jābūt ar doktora grādu, praktiski šobrīd ir nereāla. Tāpēc mēs palikām pie esošā - ka jābūt augstskolās 20 procentiem, akadēmijās - 30 procentiem un universitātēs, kur ir doktorantūra un kur zinātniskā darbība ir aktīvāka nekā augstskolā (tajā hierarhijā universitāte būtu augstākā pakāpe, virsotne visu augstskolu hierarhijā), vismaz pusei akadēmiskā personāla ir jābūt doktoriem.

Bet, protams, mums visiem ir jācenšas, lai ienāktu jauna paaudze profesūrā un tātad arī jauni doktori ienāktu augstskolās.

Vēl viens jautājums, kam es gribu pievērst jūsu uzmanību, ir tas, ka mēs pieņēmām šodien grozījumus Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā. Te lielāks akcents tiek likts uz bezdarba riskam pakļauto cilvēku apmācību par Eiropas fondu līdzekļiem, un tika uzsvērts, ka nedrīkst būt jebkāda diskriminācija. Bet, protams, deputāti šodien uzsvēra, ka valsts valoda ir jāzina, tas ir noteikti pamats visam.

Es savā un visas Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vārdā gribu teikt ļoti lielu paldies visiem skolēniem, kas vakar Ēnu dienas ietvaros bija izvēlējušies Saeimu. Arī man pašai bija „ēnas”, un mēs arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā tā sirsnīgi izrunājāmies, uzzinājām, no kādām pilsētām ir skolēni atbraukuši. Bija pārstāvēti visi Latvijas novadi. Es gribu teikt, ka jaunieši ir ļoti motivēti, zinoši, aktīvi. Var teikt, ka mūsu nākotne ir drošās rokās.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Baibai Rivžai no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamajam vārds apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputātam Jurim Dobelim. Lūdzu!

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Godātie radioklausītāji! Apvienība „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK patlaban darbojas divos galvenajos virzienos jeb pamatvirzienos, proti, kā vienmēr, nacionālajā lauciņā un, protams, šodien tik ļoti vajadzīgajā ekonomiskajā lauciņā.

Esam izveidojuši divas pamatgrupas, kas gatavo kārtējos priekšlikumus gan vienā, gan otrā. Runājot par otro lauciņu, uzsver atbalstu tiem godīgajiem kredītņēmējiem, kuriem ir grūtības šodien atdot kredītus, un, protams, skar arī nodarbinātības jautājumu, skar to, kā tikt galā ar bezdarbu.

Šīs divas pamatgrupas izstrādās dokumentus, un mūsu kongress, ko esam iecerējuši organizēt šā gada 17.aprīlī, protams, pieliks punktu šim darbam.

Neapšaubāmi, cenšamies strādāt arī Saeimā un cenšamies panākt zināmu atbalstu vairākos jautājumos. Kā pēdējais ir mūsu ierosinājums veikt izmaiņas Zemessardzes likumā.

Pirmajā lasījumā Saeima pieņēma likumprojektu, kurš paredz to, ka pēc 55 gadu vecuma sasniegšanas zemessargs vairs nevar būt aktīvajā zemessardzē. Tas, pēc mūsu domām, nebūtu pareizi, jo pēc tā pieņemšanas pirmajā lasījumā ārkārtīgi daudzi zemessargi ir vērsušies mūsu frakcijā un pie manis personīgi, uzsvērdami to, ka, piemēram, mednieki vai šoferi tur var strādāt, darboties pēc 55 gadu vecuma sasniegšanas un ka galvenais rādītājs ir veselības stāvoklis. Arī to mēs esam iestrādājuši savā priekšlikumā - ja veselība atļauj, tad jebkurš zemessargs var darboties tik ilgi, cik viņš pats to vēlas.

Un vēl. Es aicinu tomēr ieskatīties mūsu priekšlikumā, kas paredz Satversmes grozījumus par mācībām latviešu valodā skolās, kuras finansē vai nu valsts, vai pašvaldība. Aicinu iedziļināties un saprast, kāpēc tāds priekšlikums ir radies. Jo valsts valodas - latviešu valodas - apdraudējumu mēs jūtam ik dienas. To mēs izjutām arī šodien Saeimas sēdes laikā.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Dobeļa kungam no apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas.

Nākamajam vārds Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputātam Oskaram Kastēnam. Lūdzu!

O.Kastēns (LPP/LC frakcija).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es gribu sākt ar divām lietām, kas varbūt tieši neskāra mūsu šodienas sēdes darba kārtību.

Vispirms es gribu apsveikt - mūsu frakcijas un visu sportu mīlošo deputātu vārdā - brāļus Šicus ar izcīnīto sudraba medaļu Vankūverā.

Otra lieta, ko es gribu šodien pieminēt, ir tā, ka ievērības vērta bija Lietuvas parlamenta spīkeres vizīte Saeimā. Viņa pagodināja mūs ar īsu vizīti, pamāja deputātiem un devās uz sarunām ar Daudzes kungu.

Runājot par šodienas sēdes darba kārtību, kā samērā kuriozu jautājumu es gribu pieminēt likumprojektu „Grozījumi likumā „Par 1971.gada 2.februāra Konvenciju par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi”. Debates par Kaņiera ezera nosaukumu sašķēla koalīciju, parādīja to, ka ezeru nosaukumu jautājumos laikam mums šeit, Saeimā, vienotību grūti rast.

Runājot par darba kārtības jautājumiem, es gribu piezīmēt, ka mūsu frakcijas deputāti ir iesnieguši jautājumu un pieprasījumu premjeram Valdim Dombrovskim. Respektīvi, mēs gribam iegūt vairāk paskaidrojumu par Valsts kontroles konstatētajiem pārkāpumiem Finanšu ministrijā. Medijos ir izskanējušas ziņas, ka Finanšu ministrijas vadība pretēji valdības lēmumam ir palielinājusi darbinieku skaitu un paaugstinājusi arī to atalgojumu. Valsts kontroles ziņojumā ir konstatēts, ka Finanšu ministrijā uz diviem strādājošajiem ir viens priekšnieks. Es domāju, ka šādi skaitļi galīgi nav attaisnojami, it sevišķi, ja tas ir tik svarīgā institūcijā kā Finanšu ministrija, kurai būtu jārūpējas par visas valsts finansiālo stāvokli.

Šokējoši ir arī tas, ka Finanšu ministrijas mājaslapā, atšķirībā no citām valsts iestādēm, līdz šim nav bijusi informācija par budžeta izdevumu un nodarbināto skaita izmaiņām 2009.gadā. Un Valsts kontroles revīzijas ziņojumā ir arī norādīts, ka Finanšu ministrija nav nodrošinājusi kvalitatīvu resursu plānošanu, Eiropas Savienības fondu administrēšanas funkciju izpildi un veicamo funkciju izvērtējumu.

Un nobeigumā savā un LPP/LC frakcijas deputātu vārdā es gribu paust sašutumu par pēdējo dienu notikumiem Valsts ieņēmumu dienestā, respektīvi, par pusotru gadu ilgušo datu noplūdi no Elektroniskās deklarēšanas sistēmas. Tas ir noziedzīgi, ka nezināmas personas ir ieguvušas apmēram 7,4 miljonus dokumentu 120 gigabaitu apjomā. Ir noplūdusi informācija ne vien par valsts augstākajām amatpersonām, par ministrijām, par aģentūrām, bet arī par uzņēmējiem un citām privātpersonām. Mūsu frakcijas deputāti uzskata, ka ar šo nolaidību ir pārkāptas nodokļu maksātāju tiesības uz šīs informācijas konfidencialitāti un ir klaji ignorēts tiesiskās paļāvības princips, kas paredz, ka nodokļu administrācijai nodotie dati netiks izmantoti likumos neparedzētiem mērķiem.

Nav skaidrs, kādas būs šā nodarījuma sekas, un tāpēc mēs gribam noskaidrot, kas ir plānots, lai aizsargātu gan amatpersonas, gan privātpersonas no eventuāliem zaudējumiem. Mūs šokē arī tas, ka vēl līdz šim neviens nav uzņēmies atbildību par šo pusotru gadu ilgušo bezdarbību un noplūdušo informāciju, un mēs tiešām gaidām atbildi uz saviem jautājumiem.

Mēs esam arī pārsteigti, ka par šo valsts mēroga drošības apdraudējumu sabiedrība uzzināja tikai no masu medijiem. Kopš „Jaunā laika” ministra Einara Repšes īstenotajām haotiskajām reformām Valsts ieņēmumu dienestā valda haoss, un mums joprojām ir daudz neskaidru jautājumu par to, kas tad īsti notika Valsts ieņēmumu dienestā. Tāpēc mēs arī esam steidzamības kārtā iesnieguši pieprasījumu premjeram Dombrovskim. Mēs uzskatām, ka šis jautājums ir ļoti nopietns un ka pēc iespējas ātrāk ir jārīkojas, jo šāds solis pieprasa no valdības ne vien vārdus, bet arī nekavējošu rīcību.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Oskaram Kastēnam no Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.

Nākamais runās partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputāts Vladimirs Buzajevs. Lūdzu!

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimai vispār nebija par ko spriest, izņemot PCTVL frakcijas priekšlikumus bezdarbnieku atbalsta likumā. Bezdarbs šobrīd ir nacionālais posts numur viens, kas skar desmitiem tūkstošu cilvēku likteni. Diemžēl šim postam piemīt arī etnisks raksturs. Vismaz 15 gadu laikā relatīvais bezdarba līmenis etnisko minoritāšu vidū vienmēr bijis augstāks nekā latviešu vidū. 2009.gadā šis līmenis bija par 20-30 procentiem augstāks. Vēl vairāk! Starp ilgstošiem bezdarbniekiem tas ir pusotras reizes augstāks, starp pirmspensijas vecuma cilvēkiem - 2 reizes augstāks, bet starp bijušajiem ieslodzītajiem - 3 reizes augstāks.

Krievu bezdarbnieku vidū personas, kurām nav pietiekama valsts valodas prasme, lai pilnvērtīgi piedalītos bezdarba mazināšanas pasākumos, sastāda aptuveni 40 procentus. Tā ir 80 tūkstošu cilvēku liela armija, kuriem nodarbības notiek vai nu pa pusei, vai arī pilnīgi pa tukšo. Bet visas šīs pārkvalifikācijas tika īstenotas galvenokārt par Eiropas finanšu līdzekļiem. Eiropas Savienības amatpersonas vienkārši nezina, kur tērē šos līdzekļus, kas tiek ņemti no Itālijas un Vācijas nodokļu maksātāju kabatām, un cik noziedzīgā kārtā tos izlieto Latvijā. Diemžēl visi mūsu priekšlikumi sekot veselajam saprātam un apmācīt šos cilvēkus krieviski šodien tika noraidīti.

Iepriekšminētie statistikas dati liecina par netiešu mazākumtautību pārstāvju diskrimināciju darba tirgū, balstoties uz viņu etnisko piederību. Ir arī tieša diskriminācija, jo nepilsoņi salīdzinājumā ar pilsoņiem, uzkrājot darba stāžu ārpus Latvijas padomju laikā, pilnīgi vienādos apstākļos saņem mazāku bezdarba pabalstu nekā pilsoņi.

Šodien aprit gads kopš Eiropas Cilvēktiesību tiesas sprieduma pasludināšanas lietā „Andrejeva pret Latviju”. Tiesa nosprieda, ka atšķirīgā attieksme pret Latvijas Republikas pilsoņiem un nepilsoņiem, nepielīdzinot nepilsoņu apdrošināšanas stāžam bijušās PSRS teritorijā uzkrātos darba periodus, veido diskrimināciju uz pilsonības pamata. Valdība un Saeima spriedumu joprojām ignorē, it kā mēs vispār nebūtu Eiropā, bet kaut kur Centrālāfrikā.

Vēl vairāk! Valdība gribēja arī latviešu pensionāriem atņemt tiesības uz šo darba stāžu. Paldies Dievam un PCTVL, ka pagaidām tas neiznāca.

Cienījamie radioklausītāji! Tieši visi šie diskriminētie cilvēki ir jūsu kaimiņi vai draugi. Valdošā elite atkal izmanto principu „skaldi un valdi”, lai izvairītos no atbildības par visu padarīto... par krīzi.

PCTVL, aizstāvot diskriminēto krievu intereses, aizstāv arī jūs, jo tikai kopā mēs varam pārvarēt kopējās grūtības.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Vladimiram Buzajevam no partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas.

Un šodien „Frakciju viedokļus” noslēdz Tautas partijas frakcijas deputāts Jānis Porietis. Lūdzu!

J.Porietis (Tautas partijas frakcija).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es gan te uzreiz gribu oponēt Buzajeva kungam, jo, kā mūs Saeimas sēdē informēja Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Staķa kungs, bezdarbnieku skaita ziņā tomēr latviešu īpatsvars ir lielāks nekā cittautiešu. Tā ka acīmredzot ir jāizvēlas, kurai informācijai ticēt.

Kas attiecas uz pārējiem jautājumiem Saeimas šīsdienas sēdē, es gribu pieskarties Augstskolu likumam, grozījumiem Augstskolu likumā, par kuriem jau runāja Rivžas kundze. Un šajā likumā deputāts Kārlis Šadurskis bija iesniedzis tādus ļoti radikālus un uz nākotni vērstus priekšlikumus, kurus gan Saeima šobrīd neatbalstīja, jo likumprojekts bija atvērts tikai tāpēc, lai izslēgtu no šā likuma Latvijas Policijas akadēmiju. Tomēr Šadurska kunga ideja par to, ka augstskolu, teiksim, šī latiņa, šī kvalitātes latiņa, ir jāceļ, tika atbalstīta Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Runa ir par doktoru skaita procentuālajām attiecībām augstskolās. Protams, šobrīd viņu skaits varbūt ir par mazu, tāpēc šis doktoru procentuālais sastāvs augstskolās ir jāpalielina, bet tas viss, protams, ir ļoti rūpīgi jāizsver, kā tas komisijā arī tika vērtēts, lai mēs varbūt kvalitātes meklējumu gaitā neiebrauktu otrā grāvī, kad, teiksim, doktorus augstskolās paģērē tik daudz, ka tas var radīt kaut kādus pazeminātus doktora grāda ieguves pamatprincipus. Un tādēļ komisija izdiskutēja šo jautājumu. Un arī pats Šadurska kungs atsauca savus priekšlikumus, saprotot, ka šis jautājums ir jārisina Augstākās izglītības likumā, kas pašlaik arī ir darba noslēguma stadijā, un tad jau faktiski šajā likumā pat universitātēs tiks pieprasīts pat lielāks doktoru skaits, nekā to vēlējās deputāts Kārlis Šadurskis.

Un vēl es gribu, protams, pateikties visām „ēnām”, kas vakar bija Saeimā. Arī tām, kas sekoja man. Un pats būtiskākais, ko ieguva, es domāju, „ēnas”, ir tas, ka jebkurš Latvijas iedzīvotājs var piedalīties likumu izveidē, jo gan visi likumprojekti, kas ir Saeimas mājaslapā, gan arī, teiksim, visi normatīvie akti, kas tiek pieņemti Ministru kabinetā vai tiek virzīti uz to, ir pieejami internetā, un tikai no mums katra ir atkarīgs tas, cik daudz mēs par to interesējamies un cik lielā mērā mēs šo likumu izveidē un labā vēlamies piedalīties.

Uz šādas nots man gribas arī beigt savu uzstāšanos, jo tādējādi katrs iedzīvotājs var piedalīties likumu izstrādē, ne tikai cerot uz to, ka to darīs ministri un deputāti.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Jānim Porietim no Tautas partijas frakcijas.

Tādi bija šodienas „Frakciju viedokļi”, ko vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa.

Paldies, ka klausījāties. Un visu labu!

Piektdien, 23.februārī
09:00  Baltijas Asamblejas Ekonomikas, enerģētikas un inovācijas komitejas sēde
09:00  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Konference “Tā ir arī mūsu nauda! Ko darīt, lai Eiropas Savienības fondu investīcijas Latvijā būtu pārdomātākas?”