Latvijas Republikas 9.Saeimas

rudens sesijas trīspadsmitā (ārkārtas) sēde

2009.gada 5.novembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

 

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Es būtu ļoti priecīgs, ja Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcija ieņemtu vietas... Un ja arī deputāte Ķikuste varētu pagriezties ar seju pret tribīni...

Godātie kolēģi! Sākam Saeimas 2009.gada 5.novembra ārkārtas sēdi.

Pirmais darba kārtības punkts - lēmuma projekts „Par likumprojekta „Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā” (Nr. 1534/Lp9) izslēgšanu no 2010.gada valsts budžeta likumprojektu paketes””. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta „Par likumprojekta „Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā” (Nr.1534/Lp9) izslēgšanu no 2010.gada valsts budžeta likumprojektu paketes”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā” (Nr.1534/Lp9)”! Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā” (Nr.1534/Lp9) (Nr.827/Lm9)”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Sākam skatīt sadaļu „Likumprojektu izskatīšana”. Šajā sadaļā mēs šodien izskatām 2010.gada valsts budžeta likumprojektu, kā arī šo dokumentu pavadošo likumprojektu paketi.

Vārds deputātam Guntim Bērziņam - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Augsti godātais Saeimas priekšsēža kungs! Augsti godātais premjer! Ministri! Kolēģi deputāti!

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā šodien es nododu Saeimai izskatīšanai pirmajā lasījumā Latvijas valsts budžetu 2010.gadam kopā ar 69 to pavadošajiem likumprojektiem.

Komisija iepazinās ar budžetu un ar budžeta likumprojektu paketi otrdien, vakardien izskatīja visus iesniegtos likumprojektus un pašu budžetu un nolēma tos virzīt uz Saeimu pirmajam lasījumam un piešķirt tiem visiem steidzamību.

Tātad aicinu noteikt steidzamību pirmajam dokumentam, kas ir likumprojekts „Grozījumi Izglītības likumā”.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Es atvainojos... Vai deputāts Strazdiņš vēlas kaut ko teikt par procedūru? Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Strazdiņam... Nē, viņš nevēlas tomēr...

Tātad, lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Izglītības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 26, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš. Nākamais likumprojekts. Aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 26, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš. Aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā”.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 22, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš. Aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījumi Gada pārskatu likumā”.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Gada pārskatu likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 26, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš. Aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījumi likumā „Par valsts proves uzraudzību””.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par valsts proves uzraudzību””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 25, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš. Komisijas vārdā aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījumi likumā „Par Konvenciju par dārgmetālu izstrādājumu pārbaudi un zīmogošanu un tās grozījumiem””.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par Konvenciju par dārgmetālu izstrādājumu pārbaudi un zīmogošanu un tās grozījumiem””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 29, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš. Aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījums Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā”.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 27, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš. Komisijas vārdā aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā”.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 25, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš. Aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 27, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Vai deputāte Circene vēlas kaut ko piebilst par procedūru? Circenes kundze, jūs esat nospiedusi pogu. Deputāte Circene nevēlas neko piebilst. Turpinām ar nākamo darba kārtības punktu.

G.Bērziņš. Aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījums Valsts apbalvojumu likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Valsts apbalvojumu likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 26, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš. Aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījums Dzīvesvietas deklarēšanas likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Dzīvesvietas deklarēšanas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 30, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš. Aicinu Saeimu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījumi likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 29, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš. Komisijas vārdā aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 28, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš. Kolēģi! Aicinu Saeimu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījumi likumā „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam””.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 29, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš. Aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījums likumā „Par valsts pensijām””.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums likumā „Par valsts pensijām””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 27, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš. Aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījums likumā „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām””.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums likumā „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 28, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš. Aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījumi Likumā par ostām”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Likumā par ostām”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 25, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš. Aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījumi Dzelzceļa likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Dzelzceļa likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 26, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš. Kolēģi! Aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījums likumā „Par aviāciju””.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums likumā „Par aviāciju””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 26, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš. Aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījums likumā „Par valsts kompensāciju cietušajiem””.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu!

Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums likumā „Par valsts kompensāciju cietušajiem””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 27, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bēziņš. Aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 26, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bēziņš. Aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījumi Zemnieku un zvejnieku saimniecību likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Zemnieku un zvejnieku saimniecību likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 27, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bēziņš. Aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījumi Farmācijas likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Farmācijas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 28, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bēziņš. Aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījums Epidemioloģiskās drošības likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Epidemioloģiskās drošības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 27, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bēziņš. Aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījumi Zvejniecības likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Zvejniecības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 24, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bēziņš. Aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījums Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 24, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bēziņš. Aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi pārtikas aprites uzraudzības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 25, atturas - 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bēziņš. Aicinu Saeimu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 25, atturas - 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bēziņš. Aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 23, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bēziņš. Aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījumi Konkurences likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Konkurences likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 26, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš. Aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 27, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš. Aicinu Saeimu noteikt steidzamību likumprojektam „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 27, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš. Aicinu Saeimu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījumi likumā „Par tiesu varu””.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par tiesu varu””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 25, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš. Lūdzu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 22, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš. Aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu””.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 26, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš. Aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam „Meliorācijas likums”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Meliorācijas likums”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 28, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš. Aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli””.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 25, atturas - 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš. Aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 28, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš. Aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli””.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 30, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš. Aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījumi likumā „Par vieglo automobiļu un motociklu nodokli””.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par vieglo automobiļu un motociklu nodokli””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 28, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš. Aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 25, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš. Aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli””.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 24, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš. Aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli””.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 27, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš. Aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam „Par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmu”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 28, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš. Komisijas vārdā aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 25, atturas - 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš. Aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījumi Augstskolu likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Augstskolu likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 26, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš. Aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījumi Valsts kultūrkapitāla fonda likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Valsts kultūrkapitāla fonda likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 27, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš. Aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījumi Tiesu ekspertu likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Tiesu ekspertu likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 28, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš. Aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījumi likumā „Par pašvaldībām””.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par pašvaldībām””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 25, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš. Aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījumi Tiesībsarga likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Tiesībsarga likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 25, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš. Aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījums Valsts meža dienesta likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Valsts meža dienesta likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 27, atturas - 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš. Aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 28, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš. Aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 30, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš. Aicinu Saeimu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījumi Darba likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Darba likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 28, atturas - 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš. Aicinu Saeimu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījumi Ārstniecības likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Ārstniecības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 28, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš. Aicinu Saeimu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījumi Valsts kontroles likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Valsts kontroles likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 29, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš. Aicinu Saeimu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījumi likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 28, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš. Aicinu Saeimu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījumi likumā „Par Centrālo vēlēšanu komisiju””.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par Centrālo vēlēšanu komisiju””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 27, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš. Aicinu Saeimu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījumi Valsts civildienesta likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Valsts civildienesta likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 29, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš. Aicinu Saeimu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījumi Vides aizsardzības likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Vides aizsardzības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 28, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš. Aicinu Saeimu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 28, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš. Komisijas vārdā aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 29, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš. Aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījums Prokuratūras likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Prokuratūras likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 27, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš. Aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījumi Muzeju likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Muzeju likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 29, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš. Aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījumi Militārā dienesta likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Militārā dienesta likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 28, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš. Aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījums likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu””.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 29, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš. Aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 26, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš. Aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 27, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš. Aicinu piešķirt steidzamību likumprojektam „Publisko aģentūru likums”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Publisko aģentūru likums”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 29, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš. Un visbeidzot komisijas vārdā aicinu Saeimu piešķirt steidzamību likumprojektam „Par valsts budžetu 2010.gadam”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Par valsts budžetu 2010.gadam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 29, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš. Paldies.

Līdz ar to visiem likumprojektiem piešķirta steidzamība.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Godātie kolēģi! Es atgādinu, ka par likumprojektu „Par valsts budžetu 2010.gadam” un par pavadošo likumprojektu paketi... debates notiek par visu šo likumprojektu paketi. Savukārt pēc tam par katru likumprojektu mēs balsosim atsevišķi.

Sākam debates.

Vārds Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim.

V.Dombrovskis (Ministru prezidents).

Priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Ministri! Visi klātesošie!

Jūsu vērtējumam ir iesniegts 2010.gada valsts budžets. Tas ir tapis laikā, kad mūsu valsts ir tikai nedaudz attālinājusies no maksātnespējas robežas. Laikā, kad joprojām dzīvojam starptautiskā aizdevuma radītajā aizvējā, nopelnot mazāk nekā tērējam. Šis joprojām ir krīzes budžets. Pat tad, ja ir dažas pazīmes tam, ka ekonomiskā situācija sāk pamazām uzlaboties, krīzi vēl neesam pārvarējuši. Tādēļ neloloju ilūzijas un apzinos, ka ar šo budžetu pilnībā apmierināts, iespējams, nav neviens. Šis budžets atspoguļo valsts pašreiz ierobežotās iespējas, tomēr budžetā paredzēta arī virkne pasākumu trūcīgāko iedzīvotāju atbalstam sociālās drošības tīkla ietvaros.

2010.gada budžeta prioritātes ir izglītība, veselība, sociālā joma, kā arī sabiedriskā kārtība un drošība. Diemžēl krīzes apstākļos prioritārajām jomām netiek nodrošināts ierastais izdevumu pieaugums, bet gan salīdzinoši mazāks samazinājums. Valdība ir ievērojusi iepriekš paustās apņemšanās, 2010.gada budžetā veselības aprūpes finansēšanai paredzot 3,4 procentus no iekšzemes kopprodukta. Salīdzinoši mazāki izdevumu samazinājumi - 6 procenti pret bāzes izdevumiem - noteikti izglītības un sabiedriskās kārtības funkcijām un tikai 3 procenti pret bāzes izdevumiem samazinājums sociālajai jomai.

Nākamā gada budžets ir savā ziņā unikāls ar pāris tikai tam raksturīgām iezīmēm.

Pirmkārt, šis ir pirmais budžets, kas veidots, balstoties uz valsts veikto funkciju analīzi saskaņā ar COFOG noteikto valdības funkciju klasifikāciju. No nesenās budžeta sastādīšanas pieredzes varu droši teikt, ka šāda pieeja jāturpina attīstīt arī veidojot nākamo un tālāko gadu budžetus, jo šāda pieeja ļauj daudz precīzāk vērtēt un saprast, kam un kādiem mērķiem valsts tērē budžeta līdzekļus.

Jau vasarā esmu devis rīkojumu katrai ministrijai un valsts iestādei savu budžetu publiskot mājaslapā, lai katram iedzīvotājam būtu skaidrs, cik ministrijas un valsts iestādes tērē administratīvajiem izdevumiem un cik to kompetencē esošo politiku īstenošanai.

Otrkārt, šā budžeta tapšanā no paša sākuma ir tikuši iesaistīti arī valdības sociālie partneri - Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un Latvijas Darba devēju konfederācija, kā arī sadarbības partneri - Latvijas Pašvaldību savienība un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, kas darbojušies gan Reformu vadības grupā, gan arī piedalījušies atsevišķās slēgtajās Ministru kabineta sēdēs. Esmu pārliecināts, ka šāda valdības partneru iesaistīšana budžeta procesā ļauj daudz efektīvāk ņemt vērā sabiedrības intereses, padara budžeta veidošanas procesu caurskatāmāku un tuvāku demokrātijas principiem. Jāatzīmē, ka Latvijā kopš neatkarības atgūšanas šāda pieeja izmantota pirmo reizi.

Kopš valdība uzsāka darbu šā gada martā, līdz ar 2010.gada budžeta pieņemšanu būsim veikuši ievērojamu fiskālo konsolidāciju kopumā miljarda latu apjomā. Šāda mēroga budžeta konsolidācija ir vēsturisks bezprecedenta pasākums gan no finanšu vadības, gan no sociālās atbildības viedokļa. Ikviens lēmums, kas tieši skar sabiedrību, ir jutīgs un līdz ar to prasa lielu atbildības pakāpi. Ja mums pietiks spēka un apņēmības sekmīgi pabeigt ekonomikas stabilizācijas programmu, ar šo konsolidāciju, iespējams, Latvija kļūs par hrestomātisku piemēru 21.gadsimta ekonomikas mācību grāmatās.

Budžeta sagatavošanā ievērotas ar starptautiskajiem aizdevējiem (Eiropas Komisiju un Starptautisko Valūtas fondu) parakstītās vienošanās, kas paredz fiskālo konsolidāciju 500 miljonu latu apmērā: 300 miljoni latu - izdevumu samazinājumi un 200 miljoni latu - papildu ieņēmumi no nodokļu izmaiņām un nenodokļu ieņēmumiem. Attiecīgi vispārējās valdības budžeta deficīta līmenis ir 6,1 procents no iekšzemes kopprodukta pēc naudas plūsmas principa, kas nodrošina, ka tiek ievērots parakstītajās vienošanās noteiktais deficīta līmenis - līdz 8,5 procentiem no iekšzemes kopprodukta atbilstoši EKS 95 metodoloģijai.

Valsts budžeta ieņēmumi plānoti 3,8 miljardi latu, bet izdevumi - 4,3 miljardi latu, balstoties uz prognozi par gada IKP kritumu 4 procentu apmērā un ekonomiskās izaugsmes atjaunošanos otrajā pusgadā, gada deflāciju 3,7 procentu un bezdarba līmeņa stabilizēšanos 13,8 procentu apmērā.

Šobrīd sabiedrībā bieži dzirdam diskusijas par to, vai Latvijai vispār vajadzēja aizņemties no Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas, īpaši, ja aizdevuma nosacījumi paredz dramatisku izdevumu samazināšanu un nodokļu paaugstināšanu, tas ir, pasākumus, kas varētu aizkavēt ekonomikas atveseļošanos.

Iesākumam es gribētu atgādināt to, kādēļ Starptautiskais Valūtas fonds ir Latvijā un kas no tā izriet. Pagājušā gada nogalē nevis Starptautiskais Valūtas fonds un Eiropas Komisija griezās pie Latvijas ar piedāvājumu aizdot naudu, bet gan Latvijas valdība lūdza steidzami aizdot līdzekļus, jo valstij draudēja maksātnespēja. Lai būtu pilnīgi skaidrs, piebildīšu, ka valsts maksātnespēja pie sliktākā scenārija nozīmē algu, pensiju un sociālo pabalstu aizturēšanu, budžeta iestāžu rēķinu neapmaksāšanu, valsts nespēju pildīt savas finansiālās saistības un līdz ar to - strauju grimšanu parādu purvā.

Valsts maksātnespēja nestu līdzi uzņēmumu masveida bankrotus un pilnīgu finanšu sektora paralīzi. Par nepieciešamajiem budžeta konsolidācijas pasākumiem, kādi būtu veicami pie šāda scenārija, daudz neizteikšos. Viens ir skaidrs - mēs ļoti ātri nonāktu pie sabalansēta budžeta. Mēs varētu tērēt tikai tik daudz, cik ieņemam, un tas nozīmē, ka vienā piegājienā budžets būtu jāsamazina vēl vairāk kā par miljardu latu.

Ar starptautisko aizdevumu mēs varam veikt pakāpenisku fiskālo konsolidāciju. Pieļaujamais kopbudžeta deficīta līmenis šogad ir 10 procenti no iekšzemes kopprodukta, bet nākamgad - 8,5 procenti no iekšzemes kopprodukta.

Esmu pārliecināts, ka labākas alternatīvas par starptautisko aizdevēju atbalstīto Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmu pašreizējā situācijā nav. Precīzāk sakot, alternatīva ir tikai viena - SVF programmas apturēšana. Programmas apturēšanai var būt ļoti negatīvas sekas. Īstermiņā tas ir katastrofāls kritums tam, kas atlicis no Latvijas kredītreitinga, un līdz ar to - finanšu sektora un reālās ekonomikas paralīze ar visām no tā izrietošajām sekām.

Mums ir jāturpina strādāt pie Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmas un starptautiskā aizdevuma turpmākās saņemšanas. Citas iespējas es nepieļauju.

Reizēm kā iespējamā alternatīva tiek piesaukta lata devalvācija. Aicinu nevairīties no „ziloņa istabā” un izdebatēt jautājumu, kas saistīts ar lata stabilitāti. Demokrātiskā sabiedrībā katram ir tiesības izteikt viedokli par jebkuru sabiedrību interesējošu jautājumu. Arī valūtas kursa maiņai dažādās situācijās ir dažādi iespējamie ieguvumi un zaudējumi. Cienot klātesošo laiku, šobrīd neiedziļināšos detaļās. Ielikšu to tikai šābrīža Latvijas kontekstā un saistībā ar valdības īstenotajām strukturālajām reformām. Ja strukturālo reformu rezultātā valdība selektīvi samazina finansējumu noteiktiem sektoriem, bet citiem tas tiek palielināts (piemēram, sociālās drošības tīklam un Eiropas Savienības fondu projektu līdzfinansējumam), tad devalvācijas sekas sāpīgi izjustu katrs Latvijas iedzīvotājs. Citiem vārdiem sakot, devalvācija būtu neselektīva katra valsts iedzīvotāja reālo ienākumu samazināšana, kas kārtējo reizi vissāpīgāk sistu pa trūcīgākajiem. Ciestu arī iedzīvotāju uzkrājumi, to skaitā obligātie fondēto pensiju shēmas uzkrājumi. Vēl vairāk saasinātos kredītņēmēju problēmas, jo 85 procenti no visiem kredītiem ir ņemti eiro. Latvija ir ļoti maza un atvērta ekonomika. Tas nozīmē, ka arī iespējamais konkurētspējas ieguvums būtu ļoti īss un nenozīmīgs, jo momentā pieaugtu importēto energoresursu un komponentu cenas. Vēl ļaunāk - devalvējot mēs zaudētu gaismu tuneļa galā. Mēs nespētu īstenot izejas stratēģiju - Latvijas pievienošanos eirozonai 2014.gadā. Rezumējot - mīnusu ir daudz vairāk nekā plusu.

Latvijas ekonomikas stabilizācijas programma paredz lata stabilitāti un pakāpenisku budžeta deficīta samazināšanu. Šo programmu mēs turpināsim konsekventi īstenot. Latvijas valdībai ir politiskā griba, savukārt Latvijas Bankai pietiek līdzekļu, lai noturētu lata stabilitāti.

Valdības darbs ekonomiskās krīzes pārvarēšanai notiek trīs galvenajos virzienos: fiskālā konsolidācija, sociālās drošības tīkls sociālās spriedzes mazināšanai un ekonomikas sildīšanas pasākumi.

Par fiskālo konsolidāciju esmu jau informējis.

Sociālā līdzsvara un stabilitātes nodrošināšanai 2010.gadā nozīmīga loma būs sociālās drošības tīklam, kas ietver virkni sociālā nodrošinājuma pasākumu, ieskaitot garantētā minimālā ienākuma pabalsta palielināšanu, līdzfinansējumu pašvaldībām garantētā minimālā ienākuma un mājokļa pabalsta izmaksai, bezdarbnieku iesaistīšanu pagaidu darbos ar stipendiju, veselības aprūpes pakalpojumu un medikamentu pieejamības uzlabošanu trūcīgajiem iedzīvotājiem un atbalstu pašvaldībām izglītības sistēmas reformai.

Svarīgākie uzdevumi ekonomikas sildīšanā ir saistīti ar nepieciešamību nodrošināt uzņēmējdarbības vidi, kas ļautu piesaistīt investorus un veicinātu jaunu uzņēmumu rašanos.

Šobrīd, kad gan Latvijā, gan visā pasaulē vērojamas ekonomikas problēmas, ir būtiski nodrošināt iedzīvotājiem iespēju gūt papildu ienākumus. Aktuāls veids, kā iedzīvotāji var gūt šos ienākumus, ir uzsākt uzņēmējdarbību pašiem.

Uzsākot vadīt valdību, Konsultatīvajā padomē iesaistīju ekonomikas ekspertus, lai virzītu mikrouzņēmumu atbalsta programmu. Esmu gandarīts, ka šobrīd šis darbs ir devis reālus rezultātus. Valdība ir atbalstījusi mikrouzņēmumu atbalsta koncepciju. Minēšu vairākus pasākumu piemērus: nodokļu atskaites jāsniedz reizi ceturksnī, nevis reizi mēnesī; PVN samaksa pēc kases principa; atvieglotas grāmatvedības prasības, paredzot iespēju kārtot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā; samazinātas prasības uzņēmumu pamatkapitālam un reģistrēšanas izmaksas. Liela daļa no šiem pasākumiem ir iekļauta budžeta paketē. Finanšu ministrija strādā pie fiksētā mikrouzņēmumu nodokļa ieviešanas. Vēlētos izteikt pateicību ekonomikas ministram, kas ar lielu enerģiju virzīja šos jautājumus valdībā.

Tiek veikts sistemātisks darbs birokrātisko šķēršļu samazināšanai. Praktiski katrā valdības sēdē tiek pieņemti konkrēti lēmumi administratīvā sloga atvieglošanai dažādās jomās.

Būtisku ieguldījumu ekonomikas sildīšanā dod valstij pieejamais Eiropas Savienības fondu finansējums. Neraugoties uz kopējo izdevumu samazinājumu, ar 2009.gada budžeta grozījumiem ES fondu apguvei tika piešķirti papildus 66 miljoni latu un pirms mēneša - vēl 84 miljoni latu. Nākamgad, izmantojot Eiropas Savienības un citu ārvalstu palīdzību, vismaz 6 procenti no IKP tiks ieguldīti ekonomikas sildīšanā. Ir veikta struktūrfondu aktivitāšu pārprogrammēšana, palielinot finansējumu uzņēmējdarbības atbalstam. Notiek darbs pie ES fondu apguves sistēmas vienkāršošanas. Uzskatu, ka Eiropas Savienības fondu finansējums jānovirza uzņēmējdarbībai, kas ģenerē ieņēmumus, tajā skaitā nodokļu ieņēmumus, valsts budžetam un rada darba vietas ilgtermiņā. Tāpat finansējums būtu novirzāms programmām, kas orientētas uz eksporta potenciāla attīstību, un valsts atbalsta programmām ar augstāku privātā līdzfinansējuma īpatsvaru.

Lai uzlabotu Eiropas Savienības struktūrfondu apguves administrēšanu un paātrinātu fondu apguvi, valdībai jau tuvākajā laikā būs jāizšķiras par Eiropas Savienības fondu administrējošo iestāžu skaita samazināšanu, atstājot ne vairāk kā četras galvenās ES fondus administrējošās iestādes. Jāvienkāršo projektu pieteikumu prasības, lai projektu sagatavošana būtu pa spēkam ikvienam uzņēmīgam cilvēkam ar interesantu ideju.

Valstī tiek īstenotas reālas strukturālās reformas, kuru mērķis ir nodrošināt valsts būtisku konkurētspējas pieaugumu vidējā termiņā. Prātā palicis nesen Rīgas konferencē The Economist žurnālista Edvarda Lūkasa teiktais, ka Latvija ir izniekojusi ekonomisko bumu, cerams, ka neizniekos krīzes doto iespēju. Strukturālās reformas ir šī krīzes dotā iespēja. Atcerēsimies, ka pirmie dokumenti, kas paredzēja strukturālas reformas veselības aprūpes un izglītības sistēmās, tika izstrādāti vēl pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā. Kā redzat, tikai krīze piespieda reāli ķerties pie reformu īstenošanas.

Klausoties diskusijas par strukturālo reformu esamību vai neesamību, kvalitāti un ātrumu, bieži rodas iespaids, ka ne vienmēr diskusijās iesaistītajiem ir skaidrs, ko nozīmē termins „strukturālās reformas”. Bieži vien tās tiek noreducētas uz ministriju struktūru optimizēšanu vai valsts budžeta izdevumu samazināšanu. Vienotas universālas strukturālo reformu definīcijas nav, katrā valstī un katrā laika periodā strukturālās reformas ir vērstas uz konkrētu uzdevumu risināšanu. Tās bieži min saistībā ar starptautisko finanšu institūciju - SVF un Pasaules Bankas - programmām. Attīstības valstīs strukturālās reformas bieži vien vērstas uz tirgus ekonomikas pamatprincipu iedzīvināšanu. Latvijas gadījumā strukturālo reformu mērķis ir vidējā termiņā nodrošināt valsts konkurētspēju globālajos tirgos, lielāku uzsvaru liekot uz ekonomiskās un valsts pārvaldības uzlabošanu.

Valdība pēc ilgstoša pārtraukuma ir atsākusi savulaik novārtā atstātās un līdz galam nepabeigtās reformas valsts pārvaldē. Šis darbs notiek četros virzienos - valsts funkciju un atbildības izvērtēšana, valsts pārvaldes iestāžu struktūras sakārtošana, valsts izdevumu pārstrukturēšana un visbeidzot valsts pārvaldes cilvēkresursu vadības un civildienesta sistēmas pārskatīšana.

Gada laikā valsts pārvaldē ir veiktas būtiskas reformas, lai nodrošinātu izdevumu samazināšanu, vienlaicīgi darot visu, lai pārvalde īstenotu savus uzdevumus efektīvi un kvalitatīvi. Ministrijas padotības iestāžu sistēma ir optimizēta, samazinot aģentūru skaitu no 76 gada sākumā līdz 25 gada beigās. Nodarbināto skaits valsts tiešajā pārvaldē no 2008.gada ir samazināts par 14,5 procentiem, bet līdz gada beigām samazinājums var sasniegt pat 20 procentus. Valsts un pašvaldību budžeta finansētajās darba vietās strādā vairāk nekā 205 tūkstoši darbinieku, kas veido 9,08 procentus no strādājošo iedzīvotāju skaita Latvijā. Turpinot strukturālo reformu īstenošanu, līdz 2013.gadam ir plānots samazināt šajā sektorā strādājošo skaitu līdz 8 procentiem, tas ir, vairāk nekā par 29 tūkstošiem. Ir izstrādāta vienota valsts un pašvaldību amatpersonu atlīdzības sistēma. Izstrādātas vadlīnijas vienkāršākai ministriju iekšējai struktūrai, veikti funkciju auditi starpnozaru līmenī, izvērtētas valsts pārvaldes funkcijas, izmantojot to kā pamatu 2010.gada budžeta izstrādes procesā.

Latvijai šī nav pirmā krīze. Atcerēsimies pirmos gadus pēc neatkarības atjaunošanas, banku krīzi vai Krievijas krīzi! Situācija šobrīd daudzējādā ziņā līdzinās laikam uzreiz pēc neatkarības atjaunošanas, bet tomēr tā ir savādāka. Valsts šobrīd ir politiski un ekonomiski daudz sašķeltāka. Atkal atskan runas, ka atnāks kāds saimnieks vai mesija un visu sakārtos.

Pastāv divi principiāli atšķirīgi lēmumu pieņemšanas mehānismi. Viens - lēmumi tiek pieņemti šauras interešu grupas interesēs, par ko tiek izlemts vienpersoniski vai šīs pašas šaurās grupas ietvaros. Pēc neatkarības atjaunošanas pārāk bieži saimniekošanas vietā esam pieredzējuši izsaimniekošanu. Otrs - lēmumi tiek pieņemti koleģiāli un maksimāli caurskatāmi, iesaistot sabiedrības pārstāvjus svarīgāko lēmumu pieņemšanā.

Valdība ir spērusi soli otrā risinājuma virzienā. Ir izveidota reformu vadības grupa, kas tiekas regulāri un strādā pie tādiem jautājumiem kā strukturālās reformas, budžets un tā tālāk. Tomēr bez lēmumu pieņemšanas mehānisma nepieciešama vēl virkne pasākumu, lai izvestu valsti no krīzes.

Pirmkārt, sabiedrība vēlas zināt, kā mēs izkļūsim no krīzes. Un mana atbilde - tikai kopā. Tam, pirmkārt, nepieciešams kopējs mērķis un kopējs uzstādījums. Kopā ar sociālajiem un citiem valdības partneriem koalīcijai un konstruktīvajai opozīcijai, visiem, kam rūp mūsu valsts nākotne, ir jāvienojas, kā to savulaik izdarīja Īrija un citas Eiropas valstis, bet pavisam nesen - mūsu kaimiņi lietuvieši. Domāju, ka darbs Reformu vadības grupā ir labs sākums šādai sadarbībai un vienotībai. Šīs iestrādes ir jāturpina un jāizvērš.

Otrkārt, nedrīkst atkārtot pagātnes kļūdas. Treknajos gados, neskatoties uz vairākkārtējiem mūsu pašreizējo aizdevēju brīdinājumiem, valsts budžets netika sabalansēts. Lai novērstu šādu kļūdu nākotnē, ir jāizstrādā fiskālās disciplīnas likums. Tas ar likuma spēku uzliktu par pienākumu valdībai ievērot fiskālo disciplīnu un labas finanšu pārvaldības principus. Šis uzdevums Finanšu ministrijai ir dots jau vasarā, un drīz varam gaidīt konkrētus rezultātus.

Treškārt, lai arī šobrīd mūsu iespējas ir ierobežotas, jāveic uzlabojumi nodokļu sistēmā, kas veicinātu ekonomisko aktivitāti un piesaistītu investīcijas. Pozitīvs solis šajā virzienā ir Ekonomikas ministrijas izstrādātie priekšlikumi nodokļu politikas jomā.

Un vēl par nodokļiem.

Mani uztrauc situācija, ka mēs nekautrējoties publiski varam paziņot, ka izvairīsimies maksāt nodokļus, bet tajā pašā laikā gribam turpināt saņemt bezmaksas veselības pakalpojumus un kvalitatīvu izglītību, gribam labus ceļus un nodrošinātu sabiedrisko kārtību.

Rūzvelts ir teicis, ka „...nodoklis ir maksa par privilēģiju dzīvot organizētā sabiedrībā”. Nebūs nodokļu - nebūs valsts.

Ceturtkārt, maksimāli īsā laikā jāpabeidz uzsāktās strukturālās reformas, kuru galvenais mērķis ir valsts konkurētspējas celšana. Uzņemšos apgalvot, ka Latvijas tālākā attīstība vairāk nekā jebkad iepriekš ir atkarīga no mūsu gribas veikt šo sāpīgo, bet nepieciešamo fiskālo konsolidāciju un strukturālās reformas.

Aicinu Saeimu atbalstīt 2010.gada valsts budžetu, vērtēt to atbildīgi un profesionāli, izvairīties no populismā bāzētas destrukcijas.

Lai gan šis budžets uzskatāms par krīzes budžetu, tas ļaus mums turpināt īstenot Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmu un virzīties uz ekonomikas atveseļošanu.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies Ministru prezidentam.

Vārds debatēs deputātei Vinetai Muižniecei. Viņa runās Tautas partijas frakcijas vārdā.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātais Ministru prezidenta kungs! Ministri! Godātie kolēģi!

Es ļoti ceru uz ražīgām debatēm šajā dienā, jo uzskatu, ka mums priekšā patiešām ir ļoti problemātisks budžeta projekts, ļoti sarežģīts, uz ko norādīja arī Ministru prezidents. Un es varu vienīgi piekrist tiem komentāriem, kurus ir sniedzis gan Ministru prezidents, gan finanšu ministrs, ka šo budžetu par labu mēs laikam īsti nosaukt nevaram un tas neatspoguļo to, ko mēs vēlētos novēlēt savai valstij un tās iedzīvotājiem.

Jāsaka, ka samazinājumi, kā mēs visi zinām, ir milzīgi un finansējums ir absolūti nepietiekams prioritārajām nozarēm, tādām kā veselība, drošība, izglītība. Bet mēs arī saprotam, ka īpaši nevaram kavēties ar šā budžeta pieņemšanu, jo arī šīm nozarēm, kaut arī šādā ļoti grūtā situācijā, ir nepieciešams zināt, ar kādiem līdzekļiem tām nākamajā gadā būs jāstrādā.

Mēs arī varam saskatīt diezgan daudz deformāciju - gan pašā budžeta projektā, gan to pavadošajā likumu paketē. Un tādēļ Tautas partija, rūpīgi vērtējot šo projektu, sprieda par to, vai tas bija iespējams labāks un vai ir izsmeltas visas iespējas.

Jāatzīst, ka tiešām sociālie partneri un arī politiskās partijas tika aktīvi iesaistītas budžeta veidošanas procesā un ideju apspriešanā, taču vai šim mūsu ieguldījumam un spēka patēriņam ir bijusi atdeve? Vai mēs to redzam budžeta projektā? Un šajā ziņā man tiešām ir liela neizpratne par to, kādēļ gan mēs, tik aktīvi strādājot pie valsts funkciju vērtēšanas, kur strādāja visas koalīcijas partijas un strādāja sociālie partneri kā pirmie, diemžēl neredzam šo rezultātu šajā budžeta projektā. Un ir jāvērtē tas, vai šā vērtējuma rezultātā valsts ir atteikusies no kādas no savām funkcijām, kuras mēs visi vērtējām? Mēs varam redzēt, ka nav. Tātad - šis darbs pagaidām ir pilnīgi bez rezultāta.

Bet rezultāts tomēr varētu būt, uz ko mēs arī aicinām, strādājot tālāk, vērtēt, vai tad tiešām valsts nevarētu atteikties arī no kādām funkcijām, kuras mēs novērtējām zemāk visi kopā, nevis kāda viena partija vai viena organizācija, bet sociālie partneri un visas koalīcijas partijas.

Mēs varam runāt par daudzām problēmām, bet viena ir ļoti svarīga, un proti, kur mēs saskatām milzīgu deformāciju. Tas ir jautājums par iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tautas partijas frakcija vakar vēlreiz atgriezās pie šīs diskusijas, un mēs veltījām ilgu laiku, lai meklētu risinājumus, kā rīkoties labāk, lai nepieļautu to situāciju, kas, mūsuprāt, ir netaisnīga un negodīga, samazinot neapliekamo minimumu, it īpaši par apgādājamām personām.

Mēs analizējām situāciju, kā tas izpaužas, un rezultāts ir tāds, ka vissliktāk klājas lielajām ģimenēm un tām personām, kuras vienas audzina bērnus, jo šie finansiālie samazinājumi tās ģimenes skar visvairāk, un, es domāju, jūs visi piekritīsiet, ka šādu situāciju mēs nevaram atzīt par labu.

Mēs vērtējām iespējas, kā ar mazākiem zaudējumiem varētu meklēt citus risinājumus. Viens no šādiem risinājumiem, kur mēs redzam lielus līdzekļus, varētu būt atgriešanās pie iepriekšējās nodokļu likmes, proti, pie 25 procentu likmes. Un kādēļ? Ne tādēļ, ka mums tas patiktu, ne tādēļ, ka Tautas partija atbalstītu nodokļu palielinājumu, bet tādēļ, ka katrā šajā procentpunktā slēpjas vairāk nekā 30 miljoni latu. Ja mēs izlemtu par šādu solidārāku piedāvājumu, kuru izvērtēt mēs aicinām Finanšu ministriju… Vai šis piedāvājums tomēr nebūtu mazāk sāpīgs un vairāk solidārs sabiedrībai un mazāk sistu pa mazāk nodrošinātajām personām? Kaut arī tas nav mums mīļš. Šajos divos procentpunktos kopā jau ir 60 miljoni, kas principā ļautu vispār atteikties no neapliekamā minimuma samazinājuma.

Vai tas nebūtu labāks risinājums? Es ļoti rūpīgi aicinu to izvērtēt. Mēs arī pie tā strādāsim un vēl vērtēsim. Tautas partija gatavo veselu virkni priekšlikumu par dažādām jomām, jo šī pievienotā likumpakete ir ārkārtīgi liela, bet jautājums, par kuru mēs noteikti sniegsim priekšlikumus, attiecas uz pašvaldībām. Proti, mēs uzskatām, ka ir ļoti svarīgi, lai pašvaldības savas funkcijas varētu pilnībā realizēt, bet valdības pašreizējais piedāvājums rada pamatotas šaubas par pašvaldību iespējām, jo valsts atsakās pilnā apmērā garantēt pašvaldībām ieņēmumus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Tā kā tas ir bijis līdz šim.

Mēs pašreizējā piedāvājumā redzam, ka ir paredzēts domāt par kādu kompensāciju tikai tad, ja ienākuma nobīdes pārsniedz 8 procentus. Tā ir ļoti liela nobīde, un mēs uzskatām, ka tas lielā mērā atsauksies uz iedzīvotāju labklājību un uz iespēju saņemt pakalpojumus no pašvaldībām. Un tādēļ mēs uzskatām, ka valstij simtprocentīgi ir jāgarantē, ka pašvaldības saņem iedzīvotāju ienākuma nodokli tieši tāpat, kā tas ir bijis līdz šim, līdz ar to nodrošinot visus tos pakalpojumus, kurus sniegt ir pašvaldību pienākums.

Mēs, protams, varam runāt arī par veselu virkni citu nepilnību, un īpaši mēs tās saskatām jaunajā vienotajā atalgojuma sistēmā, kur varētu būt daudz principiālāks uzstādījums attiecībā uz visām no valsts budžeta finansētajām iestādēm. Tāpat jau bēdīgu slavu ir ieguvis arī automobiļu nodoklis, kurā ir daudz neprecizitāšu. Un tieši tādēļ Tautas partija turpina vērtēt visus priekšlikumus, un mēs strādājam pie saviem ierosinājumiem otrajam lasījumam, taču mūsu ierosinājumu būs mazāk, ja mēs saņemsim arī tādu pretimnākošu attieksmi no finanšu ministra un Finanšu ministrijas īpaši jautājumos, par kuriem es runāju.

Tātad pirmām kārtām par iespējamām izmaiņām iedzīvotāju ienākuma nodoklī tādā veidā, lai netiktu samazināts neapliekamais minimums, un attieksmē pret pašvaldībām. Uz to arī aicinu, un mēs ļoti labi saprotam, ka iespējami ātrāk ir nepieciešama skaidrība, lai valsts iestādes un pašvaldības varētu pēc iespējas labāk plānot savu darbu, un tieši tādēļ, kaut arī saskatot ļoti lielas nepilnības un deformācijas, Tautas partija, protams, atbalstīs budžetu pirmajā lasījumā. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Jānim Urbanovičam.

J.Urbanovičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātais Ministru prezidenta kungs, ministri, deputāti! Mēs šodien esam sagatavojuši un tūlīt es atdošu Ministru prezidentam mūsu alternatīvu budžeta sastādīšanai. Kāpēc mēs to darām šodien, nevis vakar un nevis nulles lasījumā? Tāpēc, ka mēs gaidījām kodus, tabulas, lai atvieglotu tiem, kuri gribēs iepazīties ar mūsu priekšlikumiem, kādu no mūsu piedāvājumiem implantēt esošajā budžeta sastādīšanas struktūrā.

Ko mēs piedāvājam? Mēs piedāvājam mainīt nodokļu iekasēšanas… faktiski mainīt fiskālo politiku, padarot to godīgāku. Un mēs prognozējam arī lielākus ienākumus. No tā izriet arī turpmākie mūsu piedāvājumi otrajam lasījumam. Un tie ir - samazināt sociālo spriedzi, samazināt sociālos griezumus tiem, kuriem jau šodien klājas slikti.

Kāpēc mēs piedāvājam, mūsuprāt, godīgāku fiskālo politiku? Tāpēc ka mēs piedāvājam bagātiem maksāt vairāk un „tievajā” galā apgrūtināt cilvēkus mazāk.

Protams, mēs šo priekšlikumu esam rādījuši ekspertiem ne tikai šeit, Latvijā, bet esam strādājuši ar daudziem ekonomistiem, un tāpēc es varu teikt, ka aplamību tur nav. Jautājums ir par politisko gribu, vai tas tiek pieņemts vai ne.

Turklāt mēs piedāvājam arī savu skatījumu uz to, kā veidot nodokļu fiskālo un finanšu politiku līdz 2025.gadam, jo par to jārunā un jāpatur perspektīva, runājot par jebkura, tai skaitā arī krīzes laika, budžeta projektu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Jurim Dalbiņam.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Ministru prezidenta kungs! Ministri! Kolēģi deputāti!

Šodien šai tribīnē esmu tāpēc, ka Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdza paust komisijas viedokli šeit, no tribīnes.

Izskatot iesniegto likumprojektu „Par valsts budžetu 2010.gadam” un to pavadošos dokumentus, komisija, protams, atbalstīja šo likumprojektu. Taču, strādājot ar pavadošo dokumentu paketi, mēs vēlamies vērst uzmanību uz tiem grozījumiem, kas ir izdarīti likumprojektos, kuri saistīti ar valsts drošības iestādēm. Tātad „Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā”, „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā”, „Grozījumi Prokuratūras likumā” un „Grozījumi Militārā dienesta likumā”.

Uzaicinātie ministriju pārstāvji un mēs konstatējām, ka šie grozījumi, kuri no šiem likumiem ir pārnesti uz likumprojektu „Par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmu”, nerisina tos jautājumus, kas ir saistīti ar valsts budžeta skaitļu uzlabošanu, bet gluži vienkārši mehāniski ir izņemti no šiem likumiem un ievietoti jaunajā likumprojektā. Komisija uzskata, ka ir atbalstāma ideja par vienotas valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmas izveidošanu. Bet, ņemot vērā attiecīgo dienestu specifiku, mēs uzskatām, ka regulējumam, kas ir saistīts ar šiem dienestiem, jābūt dienesta gaitas likumos, nevis šajā likumā, kura 1.pants nosaka likuma mērķi, un šis mērķis ir izveidot vienotus nosacījumus attiecībā uz valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības noteikšanu, turpretim 2.pantā faktiski šo vienoto mērķi gandrīz vai likvidē, nosakot milzīgus izņēmumus. Bet attiecīgos dienestus - uniformētos dienestus - šajos izņēmumos neiekļauj!

Es vēlētos vērst jūsu uzmanību uz šiem momentiem. Protams, izstrādājot priekšlikumus, arī komisija paudīs savu viedokli likumprojekta veidā. Aicinu mūs atbalstīt, jo mēs tiešām ļoti rūpīgi izvērtējām šo likumprojektu. Un vēlreiz atgādinu, ka mēs atbalstām gan budžetu, gan arī šo ideju par vienotas algu sistēmas izveidošanu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei.

L.Mūrniece (iekšlietu ministre).

Cienījamie kolēģi! Tas, ko es teikšu, būs ļoti īsi, lai neaizkavētu jūsu uzmanību. Iekšlietu sistēmai, policistiem, robežsargiem, ugunsdzēsējiem un pārējiem mūsu sistēmā dienējošiem cilvēkiem šis gads ir bijis tāds izdzīvošanas gads, tāpat kā daudziem citiem Latvijā. Mēs esam savilkuši jostas, sapratuši, ka ir jātaupa nauda, kuras valstij nav, strīdējušies, pārdzīvojuši, uztraukušies, bet pilnā mērā nodrošinājuši to, par ko mēs atbildam. Pilnā mērā nodrošinājuši kārtību un drošību valstī. Šis gads mums ir izdzīvošanas gads. Ar tādu uzstādījumu mēs arī sākām iekšlietu sistēmā kopā strādāt, un šobrīd esmu savējiem dienestos pateikusi, ka nākamais gads mums būs dzīvošanas gads. Jo budžeta projekts, kas ir iesniegts Saeimai, paredz, ka iekšlietu iestāžu darbinieku algas tiek saglabātas pilnā apmērā. Tiek saglabātas visas sociālās garantijas attiecībā uz iekšlietu iestāžu darbiniekiem, tas ir izdienas pensionēšanās vecums, tās ir piemaksas par izdienu, tās ir piemaksas par dienesta pakāpēm, tās ir dažāda veida kompensācijas, kas pienākas šajos speciālajos dienestos esošajiem cilvēkiem.

Es to ļoti gribu uzsvērt, jo man ir izdevies saglabāt gan algas, gan sociālās garantijas, bet šis ir temats, kas ļoti sāpīgs mūsu dienesta cilvēkiem, un vismaz 17 tūkstoši cilvēku ikdienā uztraucas par to, vai tas viss viņiem tiks nodrošināts arī nākamajā gadā. Tāpēc šī ir tā vieta, kur es gribu apgalvot, ka tas viss mūsu dienestā esošajiem nākamajā gadā tiek garantēts tādā pašā apmērā kā šajā gadā.

Atbildot uz Dalbiņa kunga teikto, ka iekšlietu iestāžu darbinieku atalgojums ir iekļauts likumā, kas nākamajā gadā paredzēs vienotu atalgojuma sistēmu, es gribu teikt, ka šajā sistēmā strādājošiem cilvēkiem ir pilnīgi vienalga, kur ir ierakstīts vārds „atalgojums”. Galvenais, ka šis atalgojums nonāk pie viņiem tādā pašā apmērā, kā tas ir šobrīd.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs veselības ministrei Baibai Rozentālei.

B.Rozentāle (veselības ministre).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Augsti godātais Ministru prezident! Godātie deputāti! Dāmas un kungi!

Es kā ārste ar 30 gadu darba stāžu aicinu katru no jums atcerēties kādu momentu, kad jūsu ierastais dzīves ritms jūsu vai jūsu tuvinieka slimības dēļ ir bijis izjaukts. Un kāpēc es izsaku tādu aicinājumu? Tādēļ, ka, restaurējot šīs sajūtas, mēs saprotam, ka tajā brīdī, kad esam bezspēcīgi slimības priekšā, mainās visa mūsu prioritāšu skala. Un mēs esam ar mieru atdot visus neesošos zelta kalnus, lai atrastu speciālistu, kas varētu kaut ko vērst par labu. Jāsaka, par laimi, Latvijā vēl ir, un esmu pārliecināta, ka būs daudz izcilu medicīnas speciālistu.

Un tagad par to, kas ir darīts un kā es raugos uz nākamā gada budžetu. Četrus mēnešus esot veselības ministra amatā šajā krīzes laikā, protams, man ir sakrājies daudz sakāmā. Bet es runāšu par būtiskāko.

Pirmkārt, stājoties amatā, mans uzstādījums bija un joprojām ir tāds, ka katrs Latvijas iedzīvotājs ir tiesīgs pēc iespējas ātrāk saņemt kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu neatkarīgi no tā, kur viņš dzīvo, un tajā ārstniecības iestādē, kas to var nodrošināt. Kā tad šo mērķi var panākt?

Pirmkārt, viennozīmīgi nauda ir jātaupa sistēmas iekšienē, un tādēļ bija jāmazina birokrātija, tai skaitā pārvaldes ierēdniecība.

Otrs. Manā skatījumā, lēmumu izstrādē un pieņemšanā par maz tiek izmantoti medicīnas profesionāļi, autoritātes.

Un trešais uzdevums, manā skatījumā, bija tieši šī laika saīsināšana, kurā pacientam ir jānokļūst pie kvalitatīvas medicīniskās palīdzības, izslēdzot nevajadzīgos un dažreiz pat kaitīgos starpposmus. Kas tad šajā jomā ir izdarīts? Te izskanēja runas par pārvaldes strukturālām reformām.

Es gribu teikt, ka Veselības ministrijā un pārvaldē ir veiktas ļoti nopietnas reformas. Un ja atskatāmies uz gada sākumu, kad visā struktūrā strādāja kopumā vairāk nekā 1300 darbinieku, tad tagad tur ir nedaudz vairāk par 500 darbiniekiem. Samazinājums ir vairāk nekā uz pusi. Ir likvidētas piecas iestādes, kurām bija visai sarežģīti nosaukumi, un, lai neaizņemtu jūsu laiku, es tos īpaši nenosaukšu.

Veselības ministrija šobrīd ir pati mazākā no visām Latvijas ministrijām, ar zemākajām algām. Jautājums ir par to, vai tas ir pats labākais variants, ja agrāko 155 darbinieku vietā strādā 80 darbinieki. Ietaupītā naudiņa, protams, tika novirzīta medicīniskajai palīdzībai, tajā skaitā arī ortopēdisko jeb locītavu protezēšanas operāciju veikšanai.

Ir izveidota arī galveno speciālistu institūcija. Tur ir savas nozares profesionāļi, klīniku vadītāji, profesori, kas ar reālu darbu ir iekarojuši autoritāti pārējo kolēģu vidū.

Un trešais moments - kā tad pacients ātrāk var nokļūt pie medicīniskās palīdzības. Runa ir par neatliekamās palīdzības vienota dienesta izveidi. Es pati, atklājot šos punktus, esmu pārliecinājusies, ka pacienti jūtas daudz pasargātāki un drošāki, ja tuvāk viņu dzīvesvietām ir šīs neatliekamās palīdzības brigādes.

Otrdien Ministru kabinets pieņēma lēmumu arī par Neatliekamās palīdzības dienesta un Katastrofu medicīnas centra apvienošanu, tādējādi tiks taupīta nauda, bet nepazudīs funkcijas. Tajā pašā laikā es gribu uzsvērt, ka veselības aprūpes sistēmā ir dažādi līmeņi un katra līmeņa speciālistam ir sava vieta un loma, sākot ar ģimenes ārstiem, kuru darbs no nākamā gada tiks vērtēts pēc noteiktiem kritērijiem, kas iekļauti Ministru kabineta noteikumos. Runa, protams, ir par poliklīniku speciālistiem un izmeklējumiem, dienas slimnīcām, mājas aprūpi un visbeidzot par slimnīcu aprūpi ar 13 specializētām slimnīcām un 22 neatliekamās palīdzības slimnīcām, no kurām 7 ir reģionālās un 3 - universitātes slimnīcas.

Tādējādi es varu teikt, ka īsā laikā ir veikta ļoti būtiska strukturāla reforma, un tāpēc vēl jo lielāks ir mans gandarījums, ka to ir ievērojuši arī Pasaules Bankas eksperti, kas atzinīgi novērtēja veselības ministra veikto darbu.

Vai veiktajam varēja sagaidīt pretdarbību? Protams. Un neko citu es arī negaidīju. Pirmkārt, tās ierēdniecības pretdarbību, kura zaudēja darbu.

Un, otrkārt, nešaubīgi, politisko konkurentu pretdarbību, kuri nevar samierināties, ka tik īsā laikā ir veiktas efektīvas reformas.

Kas vēl? Pāris mēnešu pagāja, pierādot, ka budžeta grozījumos, kuros tika noņemta nauda medicīnai, tā tika noņemta nepamatoti, un tādēļ nebūtu iespējams nodrošināt neatliekamo palīdzību līdz gada beigām. Un beigu beigās izdevās panākt, ka tika piešķirti 25 miljoni latu, lai nodrošinātu neatliekamo palīdzību un lai mūsu iedzīvotāji var būt mierīgi, ka šī neatliekamā palīdzība līdz gada beigām tiks apmaksāta no valsts budžeta.

Trūcīgajām personām tiek teikts, ka tām būs sociālās drošības tīkls. Kas tas tāds ir? Tas funkcionē kopš šā gada 1.oktobra, tas funkcionēs nākamo un aiznākamo gadu, un tas nozīmē, ka valsts apmaksās gan līdzmaksājumus, gan operāciju līdzmaksājumus slimnīcās, kompensējamos medikamentus un vēl noteiktas programmas.

Un tagad nedaudz par 2010.gada budžetu. Jā, tā tiešām ir - solītie 3,4 procenti no iekšzemes kopprodukta, bet mēs labi saprotam, ka valsts izaugsmes gados iekšzemes kopprodukts bija liels un tajā brīdī arī veselības budžetam bija finansējums, kas ļāva attīstīt kaut nedaudz medicīnas tehnoloģijas, infrastruktūru, nodrošināt cilvēka cienīgus apstākļus slimnīcās, un faktiski uz tiem ieguvumiem mēs tagad balstāmies.

Nākamā gada iekšzemes kopprodukts, šķiet, būs ļoti neliels. Un tādēļ, runājot par absolūtiem skaitļiem, man ir jāteic, ka plānotais budžets ir 404 miljoni; tas ir tieši par 74 miljoniem latu mazāks nekā 2009.gadā pēc budžeta samazinājuma. Turklāt es uzskatu, ka nesamērīgi liels ir iepriekšējās valdības akceptētais pacientu līdzmaksājums un tajā pašā laikā ar šo budžetu valsts nevarēs nodrošināt iedzīvotājiem iespēju saņemt valsts apmaksāto plānveida palīdzību. Un tad ir jautājums: kur ņemt naudu?

Ekonomikas sildīšana - tā izskan politiķu runās, bet nav vērojama darbos. Kā piemēru gribu minēt Finanšu ministrijas kavēšanos ar atļauju izmantot valsts galvotos kredītus, kas nepieciešami triju universitātes slimnīcu un psihoneiroloģisko slimnīcu infrastruktūras attīstībai. Manā skatījumā, tā ir nespēja ilgtermiņā domāt par valsts tautsaimniecības atveseļošanu. Jau 2006. un 2007.gadā desmit slimnīcām tika piešķirti valsts galvotie aizdevumi, kas nav izmantojami ārstniecības pakalpojumu apmaksai, jo konkursa rezultātā tiesības izsniegt slimnīcām kredītus uz 40 gadiem ieguva Ziemeļu Investīciju un DEPFA bankas.

Slimnīcas rūpīgi izanalizēja savas iespējas, izstrādāja biznesa plānus, uzsāka to realizāciju, neļaujot šo naudu turpmāk izlietot, tādējādi sabiedrība zaudē vairākkārtīgi. Tiek zaudēts laiks objektu rekonstrukcijai, būvniecībai situācijā, kad būvniecības izmaksas ir palētinājušās, bet tajā pašā laikā procenti bankām ir jāmaksā tik un tā. Turklāt kredītus uz tik izdevīgiem noteikumiem pārskatāmā nākotnē slimnīcas nesaņems.

Un noslēgumā. Medicīna savā būtībā ir ļoti konservatīva. To nosaka tas, ka vienmēr ir bijis un būs pacients un ārsts. Modernā medicīna spēj ļoti daudz. Tā atdod cilvēkam dzīves kvalitāti, tā atdod dzīvību. Tā ir efektīva, bet tā nav lēta, tāpēc es pastāvu uz to, ka 2010.gada budžetā veselības nozarei līdzekļu ir par maz, vēl jo vairāk tāpēc, ka Eiropa ir gripas pandēmijas priekšā.

Es strādāju no tīras sirds kopā ar galvenajiem speciālistiem, stratēģijas padomi un atlikušajiem Veselības ministrijas ierēdņiem un lēmumus pieņemu kopā ar medicīnas nozares profesionāļiem, kuriem ir zināšanas un kuriem ir kompetence, bet es norobežojos no populistiem un diletantiem. Es ļoti cienu savus pacientus un savus kolēģus, un tādēļ es atļaušos teikt, kā teikts Plūdoņa „Atraitnes dēlā”: „Ne spēka man pietrūks, ne bail man no kā.”

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies veselības ministrei Baibai Rozentālei.

Godātie kolēģi! Acīmredzot debates mēs turpināsim pēc pārtraukuma, jo līdz pārtraukumam palikušas tikai trīs minūtes.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu! Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, vārds paziņojumam deputātei Ingrīdai Circenei.

I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde komisijas telpā pēc 5 minūtēm.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Andrim Bērziņam - Zaļo un Zemnieku savienība.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde pēc 5 minūtēm 106.telpā.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi no Sporta apakškomisijas! Mums būs īsa apspriede tūlīt tepat blakus - Dzeltenajā zālē.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Ventam Armandam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde pēc 5 minūtēm.

Sēdes vadītājs. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Ina Druviete, Leopolds Ozoliņš un Viktors Ščerbatihs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Sēdi turpināsim pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre

Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Augsti godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām mūsu ārkārtas sēdi un turpinām debates.

Nākamajam vārds debatēs deputātam Jurim Sokolovskim.

J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).

Labdien, godātie kolēģi! Vispirms es gribētu runāt par šā likumprojekta formu, pēc tam - par tā saturu.

Tātad par formu. Godātie kolēģi! Mēs šo budžetu parlamentā saņēmām pirmdien, finanšu ministrs iesniedza gan budžetu, gan…

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Vai es varu palūgt klusumu zālē? Ir atsākusies sēde. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Skaidrs!”)

J.Sokolovskis. …gan likumprojektus. Jau otrdien notika balsošana par šiem projektiem. Tie ir trīs tādi sējumi, kuru biezums vairāk nekā 1000 lapaspuses, 75 likumprojekti. Un, godātie kolēģi, es stipri šaubos, ka kāds no jums visu līdz galam pa vienu dienu ir izlasījis. Bet notika balsošana, un otrdien visi nobalsoja „par”.

Un tagad ir ceturtdiena, un tagad atkal notiek balsošana par šiem likumprojektiem. Tas ir ļoti interesanti, tas liecina par valdības attieksmi pret parlamentu. Saskaņā ar Satversmi mums ir galīgais vārds šajos jautājumos. Bet iznāk tā, ka visi lēmumi ir jau pieņemti, bet mūsu funkcija - tikai nospiest pogas un apstiprināt to, kas ir jau pieņemts.

Otrs moments. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam būs tikai viena darbadiena. Tātad viena darbadiena, kad parlamenta deputāti varēs iesniegt savus priekšlikumus. Tātad viena diena, lai iepazītos ar budžeta projektu, un viena diena, lai iesniegtu visus nepieciešamos priekšlikumus. Tas ļoti skaidri parāda attieksmi pret parlamentu.

Trešais aspekts - kreditoru iebildumi. Cik es saprotu, sestdien ir paredzēta tikšanās ar starptautiskajiem kreditoriem, kuri ir ļoti neapmierināti ar šo likumprojektu, un ļoti ticams, ka viņi pieprasīs mainīt - turklāt visai būtiski mainīt! - šo likumprojektu. Tas nozīmē, ka divas reizes mēs šeit diskutējam, divas reizes balsojam, bet pēc diviem lasījumiem iznāks tā, ka mēs pārtaisīsim, pilnībā pārtaisīsim, visu budžetu. Tas ir ļoti interesanti. Runa ir par šā izstrādātā likumprojekta kvalitāti.

Un ceturtais. Valdības partijas acīmredzami nevienojās par to… Tātad interesanta situācija. Tautas partijas pārstāvji teica, ka viņi ir „par”, kopumā „par” likumprojektu, bet „pret” ļoti būtiskām šā likumprojekta daļām. Tas ir ļoti interesanti: vispār „par”, bet gandrīz par visu saturu „pret”. Savukārt mums ir pretējs viedoklis. Tātad mēs varam konstatēt, ka valdošās koalīcijas partijām ir pilnīgi pretējs viedoklis par ļoti būtiskām budžeta sastāvdaļām. Ar ko cienījamā valdība nodarbojas pusgadu, ja nav panākta vienošanās par būtiskām sastāvdaļām?

Tātad šī valdošā koalīcija atgādina nevis valdību, bet tādas komunālā dzīvoklī dzīvojošas personas, kuras strīdas un nekad ne par ko nevar vienoties.

Tagad par saturu. Diemžēl es šajā likumprojektā neizlasīju… Šeit uzstājās Baiba Rozentāle, viņa ir ārste. Viņa runāja par slimniekiem, par slimnīcām. Principā budžets un tajā ietvertie instrumenti ir arī zāles pret kādām kaitēm un slimībām, zāles, kas varētu palīdzēt slimniekam, tātad mūsu slimajai ekonomikai. Bet atcerēsimies, ka jebkurām zālēm ir blakusefekti, kas varētu atspoguļoties pavisam citā organisma daļā. Pieņemsim, ja mēs paaugstināsim akcīzes nodokli tabakai, mēs, protams, varam aprēķināt, cik daudz mēs varam no tā iegūt, ierakstīt visos papīros, visos dokumentos, bet iznāks, ka tas turpmāk veicinās kontrabandu un mēs nesaņemsim ne tikai akcīzes nodokli, šo papildu akcīzes nodokli, mēs nesaņemsim arī to daļu… tos nodokļus, kurus tagad maksā legāli tabakas pārdevēji. Ja tiks atlaists, piemēram, cilvēks, kurš pārdod kādā veikaliņā tabaku, tas nozīmē, ka viņš nesamaksās ne sociālo nodokli, ne iedzīvotāju ienākuma nodokli, bet ies uz nodarbinātības biržu un saņems vēl pabalstu no valdības. Šādu analīzi diemžēl es šajā dokumentā neizlasīju. Es godīgi šīs trīs dienas mēģināju visu izlasīt, izanalizēt, un man palika ļoti daudz jautājumu.

Ļoti interesanta vakar bija Tautsaimniecības komisijas sēde. Mēs apspriedām Finanšu ministrijas piedāvājumu - aplikt ar nodokļiem dienesta automašīnas. Un interesanta bija Finanšu ministrijas ierēdņu pozīcija. Kad mēs sākām jautāt, kādā veidā reāli dzīvē notiks šī aplikšana, viņi atbildēja - pagaidām mums šīs sistēmas nav, visa sistēma būs iekļauta Ministru kabineta noteikumos. Kad mēs pajautājām, vai viņi var pateikt, kādi nosacījumi būs šajos Ministru kabineta noteikumos, viņi atbildēja, ka šie noteikumi nav gatavi un viņi tikai gatavojas braukt uz Igauniju (No zāles dep. O.Kastēns: „Ar autobusu!”), lai iepazītos ar igauņu piemēru. Ļoti interesanti. Mēs šodien, godātie kolēģi, nobalsojam divas reizes par budžetu, bet - kā to veidos, kāda būs sistēma? Tā nav gatava. Kad es pajautāju, kad es biju izlasījis visus tos aprēķinus, kas tika piedāvāti attiecībā uz šiem nodokļiem, tad viņi atbildēja, ka tas ir tikai piemērs un konkrētas sistēmas pagaidām nav. Principā var konstatēt, ka ir šajā likumprojektā, šajā budžetā trīs instrumenti. Bet tie ir instrumenti, kuriem ir simboliska nozīme, piemēram, nekustamā īpašuma nodoklis. Fiskālais efekts no šā nodokļa principā būs niecīgs, jo, paaugstinot nekustamā īpašuma nodokli no 1 procenta līdz 1,5 procentiem un saglabājot ierobežojumu, ka nekustamā īpašuma nodokļa apjoms nevar palielināties par 25 procentiem, turklāt ņemot vērā, ka nākamgad būtiski samazināsies kadastra vērtības - no 30 līdz 40 procentiem -, īpašu fiskālu efektu šis pasākums nedos. Tam ir tīri simboliska nozīme, kas varētu parādīt starptautiskajiem kreditoriem, ka mēs esam gatavi ieviest šādu instrumentu nākotnē.

Otram instrumentam ir fiskāla nozīme. Un viens no piemēriem ir neapliekamā minimuma samazināšana, apgādājamo personu neapliekamā minimuma samazināšana. Tas varētu dot ap 50 miljoniem latu. Tas dod reālu naudu nākamā gada budžetā.

Un trešais… Un trešā daļa. Es varētu to nosaukt par fiktīvu un nenoteiktu daļu. Skaidri redzams, ka ir 270 miljoni, kas bija no sākuma un parādījās, kad kreditori izteica aizrādījumus, ka šim samazinājumam tomēr jābūt 500 miljoniem... Uzreiz tika ierakstītas papildu summas bez īpaša pamatojuma, bez īpašas analīzes, bez īpašas izredzes saņemt visu šo naudu, bez analīzes, kādā veidā šie pasākumi varētu ietekmēt Latvijas ekonomiku. Un līdz ar to parādās šī fiktīvā, nenoteiktā daļa. Mēs nevaram neko plānot. Mēs esam kā purvā, mēs nevaram plānot šos ieņēmumus.

Es esmu pārliecināts, ka sestdien, kad tiksimies ar starptautiskajiem kreditoriem, būs aizrādījumi, viņiem būs iebildumi pret neapliekamā minimuma samazinājumu, viņiem būs iebildumi pret šo fiktīvo un nenoteikto daļu, un mums nāksies visu to izlabot.

Līdz ar to rodas jautājums - par ko mēs šodien balsojam? Mēs šodien balsojam par dokumentu, kuru lielākā daļa no klātesošajiem nav izlasījusi līdz galam. Mēs balsojam par dokumentu, kaut gan iesniegšanas termiņš būs viena darbadiena, mēs balsojam par dokumentu, par kuru koalīcijā nav vienošanās un ir pat diametrāli pretēji viedokļi, un mēs šodien balsojam par dokumentu, kur viena trešdaļa ir fiktīva, tikai uz papīra, mēs balsojam par dokumentu, kura reālā daļa, kas varētu dot reālus ietaupījumus un reālu ienākumu palielinājumu, varētu neapmierināt starptautiskos kreditorus. Mēs balsojam par instrumentiem, kuriem ir tikai simboliska nozīme, bet nav fiskālas nozīmes.

Tātad, godātie kolēģi, par ko mēs šodien balsojam?

Sēdes vadītāja. Paldies.

Es vēlreiz atgādinu kolēģiem - lūdzu, ievērojiet klusumu zālē un cieniet runātājus! Un, lūdzu, negrieziet runātājiem muguru...

Nākamajam vārds deputātam Jānim Dukšinskim.

J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).

Augsti godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti!

Es budžeta sakarā centīšos runāt par konkrētām lietām, tas ir, par to sfēru, kas ir man tuvāka, - par izglītību.

Ja skatāmies izglītības budžetu kopumā pēc dokumentiem, tad runa ir par 181 miljonu 216 tūkstošiem, bez mērķdotācijām pašvaldībām, jo mērķdotācijas tiks sadalītas atsevišķi, kad tiks iesniegts budžets otrajam lasījumam, un tad nu pašvaldības ieraudzīs, kādas summas paliek pašvaldībām.

Ļoti žēl, ka šodien, apspriežot budžetu, zālē klāt nav izglītības un zinātnes ministres Koķes kundzes. Iespējams, viņai ir svarīgāki darbi premjera uzdevumā, varbūt viņa ir ārpus Latvijas, iespējams, komandējumā kaut kur vai arī varbūt atvaļinājumā... Nu, bet ko var darīt…

Es mēģināšu pieskarties tiem likumprojektiem, kas ir paketē. Konkrēti, runāšu par grozījumiem Izglītības likumā un arī Vispārējās izglītības likumā. Bet visvairāk mūs uztrauc tas, ka no šā budžeta projekta, ja tas tiks apstiprināts, cietīs tieši augstākā izglītība. Šobrīd ir savākti vairāk nekā 26 tūkstoši studentu un mācībspēku parakstu, jo šis budžeta samazinājums augstākajā izglītībā, neveicot nekādas strukturālās reformas - tās šajā periodā netika veiktas -, tiešām ir diezgan milzīgs. Ir nepieciešami vismaz 9 miljoni latu. Es nezinu, vai laikā starp lasījumiem varēs šo summu atrast.

Bet, runājot par šiem grozījumiem paketē... Šo grozījumu būtība ir atjaunot obligāto piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanu skolai. Tas ir pozitīvi un visumā atbalstāmi.

Taču parunāsim par budžeta pieņemšanas konsekvenci un pēctecību, kā arī par deputātu atbildību par pieņemtajiem lēmumiem.

2009.gada budžeta grozījumi tika pieņemti šajā gadā pavisam nesen. Jūnija vidū - 16.jūnijā - bija sarunas par šā budžeta grozījumiem. Valdība un valdošā koalīcija nolēma pedagogiem samazināt atalgojumu par 50 un dažām pašvaldībām pat par 60 procentiem un likvidēja arī piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligāto sagatavošanu skolai. Tas bija traģiski.

Var tikai pabrīnīties par skolotāju pacietību. Nocirta kaķim ne tikai asti, bet arī pakaļkājas.

Godīgi runājot, tiekoties ar dažu valstu ekspertiem izglītības jomā - pavisam nesen bija tikšanās ar deviņu valstu ekspertiem, kuri viesojās Daugavpilī, - un runājot… Viņi pētīja mūsu izglītības sistēmu vairākās pilsētās. Es gribu minēt tikai dažus izteicienus. Piemēram, eksperts no Nīderlandes, runājot par daudzu skolu skolotāju darba kvalitāti un ar kolēģiem vērtējot visu Latvijas pedagogu darbu, atzinis to par ļoti labu. Tāpēc vēl vairāk bijis izbrīnīts par pedagogu zemo atalgojumu.

„Mana 15 gadus vecā meita, kura vienu dienu nedēļā strādā lielveikalā, saņem tikpat,” pārsteigts komentēja Nīderlandes sākumskolas direktors.

Cits eksperts no Briseles piebilda, ka Latvijas pedagogiem būtu daudz asāk jāiestājas par savu interešu aizstāvēšanu. Ja Briseles pedagogiem algu samazinātu kaut par 1 procentu, viņi streikotu vismaz divas dienas.

Pēkšņi pēc četriem mēnešiem valdība sola 2010.gada budžetā skolu pedagogiem palielināt atalgojumu par 30 procentiem. Kaut arī ne jau visi pedagogi šo atalgojuma pieaugumu saņems. Daudzās pašvaldībās jau ir radušies nopietni zaudējumi un parādi arī mērķdotāciju apmaksām. Ir iespējams, ka liela daļa paliks ar to pašu algu - ar amata likmi 250 lati mēnesī.

Un pēkšņi budžetā tiek atrasti arī 12 miljoni latu piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācībai, sagatavošanai skolai, kaut gan to tik vienkārši likvidēja. Vai mūsu valsts pēkšņi kļuvusi bagātāka? Diez vai.

Galvenokārt šādu strauju lēcienu var izskaidrot ar valdības nekonsekvenci. Budžeta grozījumos šādas izmaiņas tika iestrādātas galvenokārt tāpēc, ka bija pirmsvēlēšanu laiks un valdība meloja un neko nedarīja līdz vēlēšanām.

Ivara Godmaņa valdība veica konkrētas valsts aparāta strukturālās izmaiņas un citas reformas. Bija arī plāni pedagogu algu samazināšanai 15 procentu apmērā. Bet ne jau tā, kā tas notika grozījumos, - 50, 60 procentu apmērā.

Vakar Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā mēs uzsākām diskusijas par šo likumu grozījumiem, konkrēti, par Izglītības likumu un Vispārējās izglītības likumu. Deputātiem un arī Juridiskajam birojam bija daudz jautājumu par vairākiem pantiem - gan par vadlīniju formulēšanu, gan par apmaksas jautājumiem, gan par vietām, kur var realizēt šo obligāto bērnu sagatavošanu skolai.

Vai šie likuma grozījumi obligāti jāskata kopā ar budžeta paketes likumprojektiem? Labāk būtu daudzas normas izņemt. Un būtu kvalitatīvāk skatīt atsevišķi un akceptēt tikai tos grozījumus, kas tieši saistīti ar budžetu. Pretējā gadījumā ir bažas, ka viss notiek sasteigti, neizdiskutējot un var pieļaut kļūdas, kuras izlabot būtu ļoti sarežģīti.

Bet man ir bažas arī par dažām normām, kas ir iekļautas šajos grozījumos, jo bieži vien politiķi un ministri publiski saka vienu, bet dara pavisam citu. Vecajā likuma redakcijā attiecīgajos pantos bija paredzēta obligāta piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošana skolai, bet jaunajos Izglītības likuma un Vispārējās izglītības likuma grozījumos ir formulējums - tikai no piecu gadu vecuma. Vai tas ir tas pats?

LPP/LC frakcija ir saņēmusi arī vairākas vēstules gan no iestāžu vadītājiem, gan no pedagogiem, kurās ir izteiktas bažas. Piemēram, bērnudārza „Ābecīte” atbalsta fonda dibinātāji un valde raksta: „Uzskatām, ka jaunā likumprojekta 20.1 panta redakcija skaidri un saprotami nepauž viedokli, ka pirmsskolas vecuma bērnu sagatavošana obligāti attiecas arī uz sešgadīgiem bērniem.” Šīs bažas pastiprina arī… Atceramies, ka pirms gada, pirms šiem grozījumiem, kad sakarā ar 2009.gada budžeta grozījumiem notika debates par grozījumiem Izglītības likumā, izglītības un zinātnes ministre debatēs teica: „Attiecībā uz piecgadīgajiem un sešgadīgajiem tas kompromisa risinājums, kas pašlaik tiek piedāvāts valstij ekonomiskās stabilizācijas programmas īstenošanas periodā, ir tāds - valstij vajag uzņemties rūpes un sagatavot bērnus skolai pusgadu pirms skolas sākšanās. Tātad no janvāra, jūniju ieskaitot. Valsts apņemas pusgadu sagatavot bērnu skolai, tas ir pilnīgi pietiekams periods. Un to es varu apgalvot kā habilitētā filoloģijas doktore, ka pusgadam ir pietiekama programma, kā sagatavot bērnus skolai.”

Tāpēc mums arī ir bažas: neraugoties uz to, ka budžetā ir pagaidām šie 12 miljoni bērnu sagatavošanai, pēkšņi nāks jauns valdības lēmums, un atkal mēs negatavosim sešgadīgos bērnus, bet izdomāsim kaut kādu pavisam citu variantu, samazinot budžetu, jo pēkšņi Starptautiskais Valūtas fonds un Pasaules Banka pateiks, ka mums atkal jāsamazina budžets par 70 miljoniem, kā mēs jau medijos esam dzirdējuši no Finanšu ministrijas.

Ja paskatāmies balsojumu par šo lēmumu, tad redzam, ka balsojums bija šāds: 57 bija „par” piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācības likvidāciju, 30 bija „pret”, 3 atturējās. Un pēkšņi pēc četriem mēnešiem nolemjam, ka tā bija kļūda! LPP/LC frakcija par to brīdināja, bet mūs neuzklausīja, jo galvenais bija budžets.

Var jau runāt arī par citām sadaļām, kas skar izglītības sfēru, un arī par atbalstu, kas esošajā krīzes situācijā nepieciešams mūsu izglītojamiem, tas ir, skolēniem, bērniem skolās, studentiem un tā tālāk. Paskatāmies kaut vai vienu sadaļu budžetā, kas attiecas uz mācību līdzekļu un grāmatu iegādi. Vienam skolēnam valsts visā Latvijā tērēs 69 santīmus! Ko var skolēns par 69 santīmiem nopirkt? Neko! Pareizi! Līdz ar to labāk pateiksim: „Nu netērēsim no valsts puses neko! Lai pērk vecāki, lai pērk pašvaldības!” Un pateiksim, ka vispārējā izglītība tagad pāriet uz maksas pakalpojumiem un… zināmā mērā pārkāpsim Satversmi, bet šādu mērķu dēļ, kā saka, var jau to darīt.

Ir arī citas pozīcijas, kuras uztrauc un kuras Izglītības un zinātnes ministrijai noteikti vajadzēja aizstāvēt, jo Bērnu un ģimenes lietu ministrija ir iesniegusi daudzas pozīcijas un programmas, kas varētu bērniem palīdzēt šajā krīzes situācijā. Mēs dzirdam medijus un pašvaldības sakām, ka esošajā situācijā mūsu skolēni bieži vien nesaņem pat normālu ēdināšanu ne mājās, ne skolās. Tāpēc tolaik, kad bija Bērnu un ģimenes lietu ministrija, tika uzsākta šī programma - ēdināšanas dotācija pirmo klašu skolēniem, ideja bija šo programmu attiecināt arī uz sākumskolas skolēniem. Mēs redzam, ka šis jautājums ir ļoti aktuāls. Bet rodas jautājums: vai vispār šīs naudas pietiks, lai pabarotu pašreizējās pirmās klases? Būtu ļoti vēlams, ja mēs šajos lasījumu starplaikos kopīgi varētu atrast arī nepieciešamo summu, lai šo programmu turpinātu. Tas būtu ļoti liels devums.

Es domāju, ka arī Pasaules Bankas un Starptautiskā Valūtas fonda speciālisti, eksperti pret to neiebildīs. Bet tas ir gribas jautājums un arī izpildes jautājums.

Ceru, ka Izglītības un zinātnes ministrija kopā gan ar komisiju, gan ar Juridisko biroju spēs uzlabot grozījumus paketes dokumentos un tiks atjaunota šī tikko minētā piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligātā sagatavošana skolai.

LPP/LC noteikti atbalstīs grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, ja tiks veikti šie uzlabojumi, bet diez vai pagaidām atbalstīs budžeta likumprojektu pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates. Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.

I.Klementjevs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Cienījamie ministri! Cienījamie deputāti!

Pagājis jau gads kopš brīža, kad mēs sākām taupīt un līdz ar to samazināt budžeta izdevumus, taču vēl joprojām nav skaidrs, kā mūsu valsts pārvarēs dziļo krīzi ekonomikā. Visu šo laiku mēs mehāniski „griežam” pabalstus, darba algas, likvidējam štata vietas un pat veselas iestādes, taču nekādi ekonomiskās situācijas uzlabojumi nav saskatāmi.

Kā valsts pelnīs naudu, lai varētu atmaksāt no Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Savienības saņemtos kredītus? Vēlos norādīt uz dažām budžeta izdevumu pozīcijām, kuru lietderību apšaubu.

Pirmā. 2010.gadā Ķīnā notiks World Expo 2010 izstāde. Mūsu valsts gatava tērēt apmēram 2 miljonus latu Aerodium aparātu transportēšanai un apkalpošanai. Vai tad tiešām šobrīd piedalīšanās šajā izstādē ar tik dārgu projektu ir valsts aktuālākais jautājums? Divi miljoni ir milzīga summa, kuru varētu izmantot daudz racionālāk.

Nākamā. Man rodas jautājums - vai šajā ekonomiskajā situācijā mēs varam atļauties turpināt finansēt valsts bruņoto spēku piedalīšanos starptautiskajās operācijās? Pat NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusena kungs, apmeklējot Latviju, ir izteicies, ka šajos apstākļos Latvija var pabeigt savu starptautisko misiju Afganistānā. Starptautiskajām operācijām mēs tērējam 13 miljonus latu gadā. Šo naudu varētu novirzīt izglītībai, sporta skolām, bērnu pabalstiem, un tas noteikti būtu daudz humānāk.

Lai uzlabotu valsts ekonomisko situāciju, kā to norādījuši daudzi politiķi, ir tikai viens ceļš - uzņēmējdarbības attīstības veicināšana. Bet ko mēs redzam sagatavotajā budžeta projektā? Valdība paredz ieviest jaunus nodokļus, palielināt jau esošos, samazināt ar nodokli neapliekamo ienākuma minimumu. PVN paaugstināšana jau parādīja, ka tad, kad tika palielināta nodokļa likme, patēriņš samazinājās. Tā rezultātā, kā informēja bijušais VID ģenerāldirektors Dzintars Jakāns, PVN iekasēts par 215 miljoniem latu mazāk. Ja mēs turpināsim palielināt nodokļus, vairākums uzņēmēju pārreģistrēs savus uzņēmumus, tas ir, reģistrēs tos citās valstīs, un reālu ieguvumu nebūs. Aicinu nelikt šķēršļus uzņēmējdarbības attīstībai un atrast citus finanšu avotus budžeta ieņēmumu palielināšanai.

Kas ir atbildīgs par to, ka mūsu valsts ir novesta līdz tik dziļai ekonomiskajai krīzei? Varbūt ir pienācis laiks uzdot šo jautājumu un konkretizēt personas, kuras varētu saukt pie atbildības? Diemžēl mēs, Saeimas deputāti, pat neesam informēti par to, ar kādiem nosacījumiem tika pārņemta „Parex banka”. Izrādās, viss, kas saistīts ar to, ir slepena vai ierobežotas pieejamības informācija. Prokuratūras uzdevums būtu ierosināt lietu par Latvijas resursu vieglprātīgu izšķērdēšanu.

Es, politisko organizāciju (partiju) apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas biedrs, nevaru atbalstīt sagatavoto budžeta projektu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajam vārds deputātam Vitālijam Aizbaltam.

V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godājamie kolēģi! Godājamais Ministru prezidenta kungs! Cienījamie valdības locekļi!

Es teikšu godīgi: apstiprinot šo valdību, es balsoju „par”. Bet, analizējot šīs valdības iesniegto budžetu, man diemžēl jāsecina, ka pagaidām es to atbalstīt nevarēšu. Un kāpēc? Kāpēc? Cienījamie kolēģi, ir vairāki iemesli.

Budžeta iesniegšanas termiņš Saeimā tika pagarināts. Diemžēl valdība to tāpat neizpildīja. Un jāsecina, ka budžeta pakete kopumā līdz galam nav izstrādāta, daudzi nodokļu jauninājumi ir nepārdomāti, daudzi lēmumi ir sasteigti, un nav skaidrs, kā šos nodokļu jauninājumus varēs ieviest un arī administrēt. Ar Latvijas Pašvaldību savienību parakstītais domstarpību un vienošanās protokols ir tāds, ka šajā protokolā diemžēl vairāk ir domstarpību nekā vienošanās. Bet tajā pašā laikā ekonomikas ministrs Kampara kungs paziņo, ka šis budžets, lūk, ir varoņdarbs un ka ar to ir jālepojas.

Cienījamie kolēģi! Ar ko tad mums ir jālepojas? Ar to, ka Ekonomikas ministrijas budžets nākamgad plānots par 75 procentiem mazāks? Ar to, ka uzņēmēji saņems mazāku atbalstu no Eiropas Savienības struktūrfondiem? Vai tā ir ekonomikas sildīšana, kolēģi? Manuprāt, tā ir dzesēšana. Varbūt jālepojas arī ar to, ka šis budžets neievēro daudzus citus likumus?

Cienījamie kolēģi! Es, Saeimā trīs gadus sēžot, šajā zālē no šīs tribīnes esmu daudz reižu dzirdējis par tiesiskumu, par tiesisko paļāvību, it īpaši no „Jaunā laika” kolēģiem, no cienījamās Čepānes kundzes, un tāpēc es šobrīd gribu citēt Satversmes tiesas secinājumus kādā lietā.

Citāts: „Demokrātiskā republikā parlamentam ir jāievēro konstitūcija un citi likumi. Arī tie, ko pieņēmis pats parlaments.” Citāta beigas. Tāpēc es tagad, cienījamie kolēģi, esmu lielā neziņā, kā, piemēram, par šo budžeta projektu balsos tiesību eksperte, bijusī Satversmes tiesas tiesnese Čepānes kundze. (No zāles: „Nebalsos!”)

Tikai viens piemērs, kā šis Budžeta likums neievēro citus likumus. Atkal būs citāts. Un šobrīd es jums citēšu likuma „Par autoceļiem” 12.panta ceturto daļu, kura nosaka: „Valsts autoceļu fonda programmai piešķirtais finansējums kārtējā gadā nedrīkst būt mazāks par plānotajiem valsts budžeta ieņēmumiem no transportlīdzekļu ikgadējās nodevas un mazāks par 80 procentiem no plānotajiem valsts budžeta ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem, kā arī mazāks par iepriekšējā budžeta gadā piešķirto.”

Cienījamie kolēģi! Kā tad ir īstenībā? Ja mēs pilnībā piemērojam šā likuma normas, kuras mēs pārkāpt nevaram, tad budžeta projektā ceļu programmai 2010.gadā būtu jābūt 222 miljoniem latu. Apskatot budžeta projektu, mēs secinām, ka ceļu programmai ir paredzēti tikai 89,6 miljoni latu, proti, 2,5 reizes mazāk.

Cienījamie kolēģi! Ko tas nozīmē? Tas nozīmē to, ka šāgada ziemā uz 2200 Latvijas valsts ceļiem tiks pazemināts autoceļu uzturēšanas līmenis. Tā rezultātā ziemas laikā autoceļu brauktuve pat uz galvenajiem valsts ceļiem, nerunājot par pārējiem, būs klāta ar sniegu un ledu.

Cienījamie kolēģi! Ko vēl nozīmē šis samazinājums? Tas nozīmē arī to, ka bez darba paliks ļoti daudzi ceļu būvētāji. Ļoti daudzi no viņiem bankrotēs, jo viņi vienkārši nebūs spējīgi segt tos maksājumus, kas viņiem ir jāmaksā par līzingā paņemto tehniku. Tas nozīmē arī to, cienījamie kolēģi, ka daudzviet, laukos it īpaši, ceļi ziemā nebūs izbraucami, bet tur, kur tie būs izbraucami, pat tur sabiedriskais transports kursēs ar lieliem pārtraukumiem. Kāpēc? Tāpēc, ka ir ļoti samazinātas kompensācijas sabiedriskajam transportam zaudējumu segšanai. Tās 2010.gadā ir paredzētas tikai 50,1 miljona apjomā jeb par 33 procentiem mazāk, nekā bija paredzēts sākotnēji šajā gadā.

Cienījamie kolēģi! Vai tas ir varoņdarbs? Vai tā ir ekonomikas sildīšana? Kolēģu vidū zālē ir arī daudzi bijušie pašvaldību vadītāji. Arī es šodien esmu lielā neziņā, kā viņi balsos par to, ka valdība ir paredzējusi pašvaldībām no iedzīvotāju ienākuma nodokļa atņemt 23,4 miljonus latu. 23,4 miljonus latu! Un tas ir tāpēc, ka tiek mainīts sadalījums starp valsti un pašvaldībām šā nodokļa piekritībā. Tagadējo 83 un 17 procentu sadalījuma vietā tiek paredzēts sadalījums 80 un 20. Bet tajā pašā laikā valdība pilnībā neuzņemas kompensēt šā un arī nekustamā īpašuma nodokļa neizpildi, ja tāda būs. Par to jau runāja kolēģe Muižnieces kundze.

Vēl viens piemērs par nodokļu sasteigtību un to, kā mēs tos administrēsim. Cienījamie kolēģi! Sokolovska kungs jums izstāstīja, kāda debate notika par tā saukto automobiļu nodokli Tautsaimniecības komisijā.

Un vēl viena ļoti laba replika bija. Finanšu ministrijas pārstāvji teica: „Mēs neko nezinām, tā būs Igaunijas pieredze.” Un tad kolēģis Zaķa kungs, kura diemžēl nav zālē šobrīd, teica, ka viņš ir runājis ar Igaunijas uzņēmējiem un šie uzņēmēji teikuši: „Mēs īsti nezinām, ko tas mums Igaunijā maksā, bet mēs visi esam iemācījušies šo nodokli apiet un nemaksāt.”

Cienījamie kolēģi! Vai tādu pieredzi autobuss, kurš aizbrauca no mums uz Igauniju, grasās pārņemt?

Un vēl viens piemērs par nekustamā īpašuma nodokli, cienījamie kolēģi! Kā jūs zināt, no nākamā gada ar likmi 1,5 procenti tiek paredzēts aplikt inženiertehniskās būves. Ko tas nozīmē? Ļoti vienkārši! Tas nozīmē, ka „Latvenergo”, „Latvijas Gāze” un „Latvijas Dzelzceļš” maksās par savu infrastruktūru, un, protams, tas agri vai vēlu izpaudīsies tarifā. Tas nozīmē, ka mēs visi maksāsim par to. Turklāt samazināsies šo kompāniju konkurētspēja, jo, piemēram, „Latvijas Dzelzceļam” ir jākonkurē ar citiem dzelzceļiem Eiropas - un ne tikai Eiropas - tirgos.

Cienījamie kolēģi! Vai mums vajag tādus varoņdarbus, kas ir sastrādāti šajā budžetā? Manuprāt, mums nevajag varoņdarbus. Manuprāt, uzņēmēji un visa Latvijas sabiedrība no mums gaida atklātu, stingru un noteiktu politiku attiecībā uz nodokļiem un racionālu un sociāli taisnīgu šo nodokļu ieņēmumu sadali budžetā. Tāpēc, cienījamie kolēģi, es nevaru atbalstīt šo budžetu un aicinu jūs neatbalstīt to. (Aplausi.)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajam vārds deputātam Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Labdien, augsti godātie deputāti! Es ļoti uzmanīgi klausījos premjerministru. Galvenais viņa runā bija tas, ka mums vajag vairāk ienākumu. Bet visi soļi, ko mēs redzam budžetā, ir tādi, ka mēs samazinām sociālās izmaksas. Un, noteikdami griestus - 350 latus -, mēs… Saprotiet, ka, ja mēs cilvēkam šodien nevaram garantēt, ka tad, ja viņš samaksās, viņš dabūs visus pakalpojumus atbilstoši tai summai, kādu viņš samaksāja, tad jājautā - priekš kam viņam maksāt? Mums godīgi vajag pateikt, ka privātais sektors aizies ēnā. Mēs visi, šodien pieņemot šo budžetu, izdarīsim visu, lai to tur iedzītu.

Es paskatījos, kas notiek Labklājības ministrijā. Visi tie labi represīvie orgāni… Valsts darba inspekcija samazinās, jā. Pakalpojumu kvalitāte Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā ar tādām algām, kādas šodien piedāvā ministrija, ir ļoti zema. Un skaidrs, ka tā vēl pasliktinās. Iznāks tā, ka nedz valsts pārvalde varēs kvalitatīvi piedāvāt pakalpojumu, nedz nodokļu maksātājs būs apmierināts ar šo pakalpojumu. Iznāks tā: ja viss ir slikti, priekš kam tad privātajam maksāt? Mēs vēl pirms pusgada vai varbūt gada varējām lepoties ar to, ka pie mums māmiņas reāli var saņemt māmiņu algas, ģimenes pabalstu - vidēji 400 latus. Šodien tas vairs nebūs iespējams. Un, piemēram, Iekšlietu ministrija… Mēs izrunājāmies tikai ar Iekšlietu ministriju. Viņiem vidējā alga, cik es saprotu, 400 latu, jā. Bet tas nav bagāts cilvēks šodien. Ja, pieņemsim, viņam ir tā laime, ka viņa ģimenē piedzima bērns, un viņš aiziet un piesakās, lai saņemtu šo pabalstu, viņš saņems 350 latus, pēc tam 50 procentus no tā… Nu, labi, viņam nebija iespējas izvairīties no nodokļu maksāšanas, un viņš tos samaksāja, bet viņam reāli zūd uzticība valstij: „Es samaksāju nodokļus, bet galarezultātā, kad valstij man vajag atdot…” Nu nav tādas uzticības!

Un privātajā sektorā visi aizies uz minimālo… Es jau redzēju, ka vienam otram uzņēmumam raksta vēstules no VID: „Draugs mīļais, pie jums ir darba algas tik zemas, ka neesam pārliecināti par to, ka jums tur reāli kaut kas notiek.” Bet tā realitāte ir tāda, ka viņi nevar paspēt aizskriet uz šo uzņēmumu, tāpēc ka viņiem nav naudas, lai šodien nodrošinātu šo kontroli.

Un tātad, ja mēs gribam, lai vairāk būtu nodokļos samaksātas naudas, vajag nodokļus nevis pacelt, bet samazināt, vajag šos griestus noņemt vispār! Ja cilvēks reāli uzticas valstij, viņš maksās no pilnas summas, bet viņš grib pēc tam saņemt pilnu bezdarbnieka pabalstu, saņemt pilnu pabalstu par bērna piedzimšanu. Tad cilvēks redz saistību: viņš pret valsti izturas godīgi, un valsts pret viņu izturas godīgi. Bet, ja mums šodien visur ir ierobežojumi - pensiju saņemt visu nevar, jo ir ierobežojums, un arī pabalstu visu nevar saņemt -, iznāk tā, ka tā dialoga ar valsti… ar nodokļu saņēmēju nav. Valsts visu laiku izvairās.

Teiksim, ko mēs izdarījām ar 3.pensijas līmeni? Mēs šodien noņēmām visus atvieglojumus. Iznāk tā, ka šodien privātajam cilvēkam nav izdevīgi ieguldīt naudu 3.pensijas līmenī. Priekš kam, ja visi nodokļu atvieglojumi tiek noņemti? Par 2.līmeni es nerunāju vispār, tas ir tik ļoti samazināts, ka mēs varam godīgi šiem pateikt, ka gala rezultātā pēc 20 gadiem tas cilvēks, kurš šodien ir nodokļu maksātājs un 2.līmeņa dalībnieks, nesaņems neko.

Un tad es baidos, ka pēc pusgada mēs atkal tiksimies šajā zālē un runāsim par šo pašu budžetu un par samazinājumu, tāpēc ka šodien ar tiem priekšlikumiem, kurus mēs atbalstīsim pirmajā lasījumā, mēs negūsim nekādus papildienākumus. Mēs tikai dosim vēl vienu impulsu paplašināt pelēko zonu tiem uzņēmējdarbības cilvēkiem, kuri šodien vēl mēģina cīnīties privātajā sektorā… dosim signālu, ka labāk ir aiziet ēnā. Ļoti žēl! Un mums ir tādi dati, ka katrs trešais ceturtais strādājošais jau šodien atrodas pelēkajā zonā - viņš vai nu saņem nepilnu darba algu, vai izmanto aplokšņu sistēmu, vai vispār atrodas nelegālā stāvoklī pie darba devēja.

Sakarā ar to mums ir ļoti labs priekšlikums no „Saskaņas Centra”: pamēģināsim pusgadu samazināt nodokļus, kaut vai to pašu PVN vai iedzīvotāju ienākuma nodokli, un pēc tā visa redzēsim, kur būs labāks fiskālais rezultāts - vai, pēc jūsu teiktā, visu laiku pakāpeniski celt šos nodokļus vai aiziet uz leju. Tad mēģināsim, eksperimentēsim, tāpēc ka jau Godmaņa valdība pierādīja: neviens nodoklis, kurš aiziet uz augšu, nedod vairāk ienākumu. Viss aizgāja mīnusos! Jūs domājat, ka tie tabakas lietotāji, smēķētāji, samierināsies ar to, ka viņiem piedāvā dārgāku produktu? Viņi meklēs citu iespēju iegādāties cigaretes. Mēs jau zinām, ka gandrīz katra otrā paciņa ir nopirkta „pelēkajā tirgū” no kontrabandistiem. Tas nav normāli, un mūsu valstij tas nav izdevīgi.

Tad man ir priekšlikums pieņemt mūsu alternatīvo budžetu un atbalstīt citu sistēmu nodokļu aplikšanā, bet pēc tam redzēsim, kas būs. Es ceru, ka cilvēki, kuri šodien atrodas zālē, arī to dzird, bet uz otro lasījumu uzlabosim šo variantu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Nākamajam vārds deputātam Jānim Tutinam.

J.Tutins (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Labdien, sēdes vadītājas kundze! Ministru prezidenta kungs! Ministri, Kolēģi! Dāmas un kungi!

Es gribu pievērsties dažiem budžetu pavadošajiem likumprojektiem, kas ir ietverti šajā kopējā budžeta paketē.

Pirmām kārtām tie ir grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”. Visa valdības darbība, kuru tā ir īstenojusi 2009.gada budžeta ietvaros un kuru tā piedāvā 2010.gada budžetā, saasina ekonomiskās krīzes problēmas. Ekonomikas stabilizācijas programmas diemžēl ir tikai vārdi vai programmas vēlējuma formā, kurās nav ietverts neviens konkrēts pasākums, kas veicinātu ekonomikas stabilizāciju. Tās pieturas pie vienas un tās pašas darbības: iegūsim līdzekļus no tiem, kam nav pa spēkam (varētu teikt - pa makam) apsēt un aprūpēt savu tēvutēvu zemi!

Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli” paredz noteikt nodokli 1,5 procenti zemei un inženiertehniskajām būvēm, 3 procenti neapstrādātai zemei, 0,1 procents dzīvojamām mājām un dzīvokļu īpašumiem no to kadastrālās vērtības. Likumprojekta anotācijā, kas tika iesniegta uz nulto lasījumu, es diemžēl neatradu vārdus šodien, kur būtu rakstīts, ka nepieciešamību izstrādāt likumprojektu nosaka ar Starptautisko Valūtas fondu noslēgtā Nodomu protokola 21.punktā paredzētā nekustamā īpašuma nodokļa bāzes paplašināšana. Mums tā teica.

Mēs uzskatām, ka, atsaucoties uz anotācijā minēto, nedrīkst padarīt Latvijas nabagos laukus vēl nabadzīgākus. Ar ko kompensēsim situāciju, ja netiks atbalstīts šis likumprojekts un šis priekšlikums? Es domāju, ka vajadzētu samazināt ministriju skaitu. Ar to pietiks un vēl pāri paliks, lai kompensētu jūsu balsojumu „pret” šo likumprojektu.

Tālāk par likumprojektu „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā”. Valdības svarīgākais instruments, lai ietekmētu ekonomiku, ir valsts budžeta līdzekļu piešķiršana pašvaldību vajadzībām un noteikumu izstrāde par nodokļu bāzes veidošanu pašās pašvaldībās. Pašvaldību ekonomiskā loma samazināsies, un tas notiks uz pašvaldībām nodoto izpildvaras papildu funkciju fona reģionālās reformas pabeigšanas rezultātā un augošas sociālās spriedzes apstākļos, kad iedzīvotāju sociālās problēmas piedāvā risināt pašām pašvaldībām. Un notiks arī tas, ka reģionos - Latgalē, Zemgalē, Vidzemē un Kurzemē - braukt bērniem uz tālo skolu, braukt pensionāriem uz ļoti tālo poliklīniku, braukt bezdarbniekiem uz obligāto atzīmēšanos Nodarbinātības valsts dienestā vai arī vienkārši aizkļūt līdz tuvākajai pilsētai var kļūt tikai par sapni. Kāpēc? Pašvaldībām būs jāriskē. Ja nu ar pasažieru pārvadājumiem tiek pārsniegts dotācijas apjoms? Tad pašām pašvaldībām nāksies segt papildu izdevumus no jau tā caurumiem pilnā sava budžeta.

Dotācijas sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem 2008.gadā nebija pietiekamas. Līdz ar to par 2008.gadu ir uzkrātas saistības pret pārvadātājiem aptuveni 4,4 miljonu latu apmērā. Un jau par 2009.gada pirmo pusgadu pašvaldībām, kuras ir noslēgušas līgumus par pārvadājumiem reģionālās un vietējās nozīmes maršrutos, ir izveidojušās parādsaistības pret pārvadātājiem, kuras ir gandrīz 1,5 miljoni latu. Nedrīkst piebeigt to, kam ir nepieciešama tikai palīdzība! Uzliekot pašvaldībām vēl lielāku slogu un risku, mēs to izdarīsim arī ar tajās dzīvojošajiem cilvēkiem. Ja neatbalstīsim šo likumprojektu, varam pretī likt valsts ierēdņu skaita, to ienākumu un privilēģiju samazinājumu. Jo tieši šīs kategorijas uzturēšanai 2007.gadā Latvijas budžeta izdevumu līmenis bija 35,9 procenti no IKP. 2008.gadā tas jau bija 39,9 procenti, un 2009.gada pirmajā pusgadā tas pieauga jau līdz 43,9 procentiem no IKP. Līdz ar to Latvijā ir sasniegts viens no Eiropā augstākajiem budžeta sloga līmeņiem tieši šai kategorijai.

Nākamais. Par iedzīvotāju ienākuma nodokli. Es domāju, ka tas ir viens kārtīgs spēriens pa vienu kārtīgu vietu gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem.

8.panta otrajā un 2.1 daļā minētais ienākums, es citēju, ir arī „no darba devējam piederoša vai darba devēja rīcībā esoša vieglā pasažieru automobiļa izmantošanas tādiem uzdevumiem vai vajadzībām, kas nav saistītas ar darba vai dienesta pienākumu, vai darba devēja saimnieciskās darbības veikšanu 150 latu apmērā mēnesī. Ministru kabinets nosaka labuma guvējam naudā un citās lietās gūto ienākumu, kas tiek pielīdzināts algota darba ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā algas nodoklis, un to noteikšanas kārtību.”

Kādas notika diskusijas? Kolēģi jau teica. Es neatkārtošos.

Tātad pie algas aprēķina tiks pierēķināts arī tas, ka darbinieks izmanto firmas automašīnu, lai nokļūtu no mājām uz darbu un atpakaļ, pa ceļam varbūt iebraucot skolā pēc bērniem vai iebraucot veikalā pēc produktiem. Daudzos uzņēmumos šis jautājums jau sen ir atrisināts. Ja darbinieks grib izmantot transportlīdzekli savām vajadzībām, viņš vienkārši samaksā uzņēmumam par mašīnas izmantošanu.

Vai nebūtu vienkāršāk un taisnīgāk no valdības puses sniegt labvēlīgākas iespējas uzņēmējiem firmu attīstībai un jaunu darba vietu radīšanai un būtiski samazināt valsts aparātā un pašvaldībās nodarbināto skaitu, un veikt pasākumus viņu pārvietošanai uz privāto sektoru? Daudzi kolēģi jau pieminēja, ka pats budžets ir vājš, sasteigts, nepilnīgs. Es personīgi redzu, ka tas ir pliks kā baznīcas žurka. Tāpēc aicinu jūs neatbalstīt likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajam vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Labdien, cienījamie kolēģi! Šodien es vēlos pievērst jūsu uzmanību jautājumam par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmu, kā arī jautājumam par strukturālajām reformām.

Bez šaubām, ļoti apsveicama vēlme sakārtot atlīdzības sistēmu no valsts un pašvaldību budžeta finansētajās institūcijās, bet tas, manuprāt, ir izdarīts ļoti formāli un nepārdomāti. Faktiski vienā likumā tehniski tiek pārnestas normas, kas regulē atlīdzību, darba samaksu un sociālās garantijas, un vienlaicīgi tās tiek izslēgtas no vairākiem likumiem. Galvenais jaunums: likumā noteiktās mēnešalgas nedrīkst pārsniegt Ministru prezidenta mēneša algu.

Likumprojektā ir ietverti daudzskaitlīgi deleģējumi Ministru kabinetam, tostarp noteikt atšķirīgas darba samaksas sistēmas, kas faktiski padara likumu par darboties nespējīgu, jo Ministru kabineta noteikumi ir jāizstrādā līdz 2010.gada 30.jūnijam, bet likums, iespējams, stāsies spēkā 2010.gada 1.janvārī. Tā ir acīm redzama pretruna.

Nav izprotama pieeja ne darba samaksas, ne sociālo garantiju nosacījumiem, jo, piemēram, bez jebkādas konsekvences tiek noteikta piemaksa par virsstundu darbu visām amatpersonām, izņemot Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs un Ieslodzījuma vietu pārvaldē nodarbinātajām amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm. Viņām šīs virsstundas kompensē ar atpūtas laiku, nevis ar naudu kā visiem pārējiem.

Daļai amatpersonu, kuras veic izmeklēšanu un operatīvo darbību, tiek obligāti apdrošināta dzīvība un veselība, citām - nodrošināta veselības aprūpe, vēl citām - netiek paredzēts nekas, pastāvot tādiem pašiem riskiem. Secinājums - tātad nav vienotas atlīdzības sistēmas.

No likumiem, kuri pašlaik regulē dažādu amatpersonu sociālās garantijas, formāli pārcelti arī pabalsti un kompensācijas, nevērtējot tos sistēmiski un nepieņemot lēmumu par šādu pabalstu un kompensāciju nepieciešamību.

Savukārt likumprojekta pārejas noteikumos ietverta apsveicama norma, kas paredz izstrādāt vienotu likumprojektu par izdienas pensijām, jo šobrīd pastāvošā sistēma, kas atšķirīgi regulē izdienas pensijas piešķiršanas nosacījumus un pensijas apmēru atsevišķām amatpersonu kategorijām, nav pieņemama.

Savukārt pašvaldību amatpersonu algu uzskaitījums rāda, ka šajā sektorā līdz jostas savilkšanai vēl ir ļoti tāls ceļš ejams. Likumprojekta anotācijā norādītais mērķis - būtiski samazināt darba samaksas sistēmu skaitu - nav sasniegts, jo šīs sistēmas paliek, bet vienkārši tiek atrunāta to pastāvēšana vienā likumā.

Ja Saeima šo likumprojektu radoši nepapildinās, tad liela efekta no tā nebūs, jo tiks radīta kārtējā mirusī norma.

Līdz ar to „Saskaņas Centrs” ir sagatavojis alternatīvu budžeta projektu tam, ko sagatavojusi valdība.

Esam pārliecināti, ka jāveic būtiskas pārmaiņas valsts pārvaldē. Strukturālo reformu gaitā nepieciešams likvidēt dažas ministrijas, bet daļa to funkciju nododama citām ministrijām. Mēs rosinām līdzšinējo četrpadsmit ministriju vietā izveidot septiņas.

Pirmām kārtām ir jāveido Iekšlietu un aizsardzības ministrija, kurai tiks nodota arī daļa Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Tiesībsarga biroja funkciju.

Otrām kārtām jāveido Sociālo lietu ministrija, nododot tai daļu Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Veselības ministrijas, Labklājības ministrijas, kā arī Radio un Televīzijas funkciju.

Trešām kārtām jāizveido Ekonomikas ministrija, kurai nododama daļa Zemkopības ministrijas, Satiksmes ministrijas, Vides ministrijas un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, ka arī Centrālās zemes komisijas funkciju.

Ceturtkārt. Tieslietu ministrija, kurā iekļauta Augstākā tiesa, Satversmes tiesa, Centrālā vēlēšanu komisija.

Piektkārt. Svarīgs piedāvājums, mūsuprāt, ir veidot Valsts kontroles ministriju, kurā tiks iekļauta arī prokuratūra. Un beidzot vēl paliek Finanšu ministrija un Ārlietu ministrija. Mūsuprāt, ieguvums būs ne tikai tiešā ekonomija, bet tiks nodrošināti arī apstākļi uzņēmējdarbības attīstībai, un, lai paaugstinātu sociālās jomas iestāžu darba efektivitāti, būs nepieciešamas arī to restrukturizācijas programmas.

Skaistiem vārdiem nav nozīmes, visu izšķir rīcība.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajam vārds deputātam Ainaram Baštikam.

A.Baštiks (LPP/LC frakcija).

Godātie Prezidija locekļi! Godātais premjerministra kungs un kolēģi! Es gribu runāt par trim likumprojektiem, kuri, manuprāt, ļoti pasliktina dzīves kvalitāti ģimenēm ar bērniem. Pirmais ir likumprojekts par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laikā no 2009.gada līdz 2012.gadam, un šajā likumprojektā ir paredzēti griesti pabalstu izmaksām, kas ir atkarīgas no nodokļu iemaksām. Proti, šie griesti ir 350 lati, un tad, ja tie tiek pārsniegti, - 50 procenti no tās summas, kas pārsniedz. Tā vien izskatās, ka valdība, piedāvājot šādu likumprojektu, grib panākt, ka oficiāli par 350 latiem lielākas algas valstī vairs nebūs, jo nav vērts maksāt lielākus nodokļus, nebūs motivācijas, tāpēc ka sociālās garantijas atbilstoši iemaksātā nodokļu apmēram tik un tā vairs nebūs iespējams saņemt.

Un mēs jau redzam, ka iepriekš līdzīgi lēmumi cerēto efektu nedeva. Kaut vai pensiju samazināšana par 70 procentiem, ja pensionāri strādā, cerēto ieguvumu nedeva. Tāpat ar jūlijā pieņemtajiem ierobežojumiem strādājošiem vecākiem saņemt vecāku pabalstu pilnā apmērā tika paredzēts iegūt 3,5 miljonus latu. Taču, analizējot Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datus, nākas secināt, ka vienīgā ekonomija no šiem pabalstiem pēdējos mēnešos ir dzimstības kritums, proti, dzimstība ir samazinājusies vismaz par kādiem 1000 bērniņiem. Un, ja vidējais vecāku pabalsta apmērs pretēji prognozētajiem 439 latiem jūnijā ir nevis samazinājies, bet septembrī ir paaugstinājies uz 443 latiem, tas skaidri parāda to, ka ierobežojumu uzlikšana strādājošiem vecākiem nav sasniegusi savu mērķi, jo vecāki pārtrauc strādāt un līdz ar to saņem šo pabalstu, bet droši vien turpina strādāt nelegāli.

Un līdz ar to šādi grozījumi samazinās nevis budžeta izdevumus, bet patiesībā samazinās budžeta ieņēmumus, tāpēc ka nav vairs motivācijas šos nodokļus maksāt. Un tad nav ko brīnīties, ka starpība starp cerēto un reālo ietaupījumu ir pavisam dažādas lietas.

Ja likumprojekta mērķis ir parādīt starptautiskajiem aizdevējiem, ka mēs varam strauji samazināt algas, tad šāds mērķis, protams, varētu tikt panākts, tikai jāņem vērā, ka droši vien reāli šīs algas nesamazināsies, bet samazināsies tikai ieņemtie nodokļi.

Otrs likumprojekts ir par grozījumiem Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, kur viens no punktiem paredz valsts izmaksājamo uzturlīdzekļu apjomu samazināt no 54 uz 35 latiem bērniem no septiņiem gadiem un no 45 uz 30 latiem bērniem līdz septiņu gadu vecumam. Šis fonds tika izveidots ne jau tāpēc, ka valdībai nebūtu kur likt naudu, bet gan tāpēc, ka tika mēģināts risināt šo tiešām ļoti samilzušo problēmu, ka pārsvarā vientuļās, šķirtās mātes nespēj ilgstoši piedzīt alimentus no bērnu tēviem. Un šajos apstākļos, kuros mēs dzīvojam, ir ļoti būtiski pieaudzis šo uzturlīdzekļu pieprasītāju skaits. Pēdējā pusgadā katru mēnesi viņu skaits ir dubultojies, ja mēs salīdzinām ar iepriekšējo periodu.

Ja mēs šos uzturlīdzekļus samazinām, tad ļoti daudzas šīs nepilnās ģimenes gluži vienkārši kļūs par mazturīgām un griezīsies pašvaldībā pēc garantētā iztikas minimuma pabalsta vai citiem sociālajiem pabalstiem. Un te ir starpība: vai valsts samaksā šos uzturlīdzekļus un piedzen šo summu no nemaksātāja, vai šo ģimeni padara par mazturīgu, un tad tā tiek spiesta ņemt pabalstus, kurus nekad neatmaksās un kuri vienkārši tiks notērēti. Un tāpēc, es domāju, šeit ir jābūt ļoti uzmanīgiem, lai atkal, nogriežot šo pabalstu, neiznāk, ka mēs faktiski izdevumus tikai palielinām.

Un visbeidzot par jau daudz pieminēto garantēto iztikas minimumu, kas arī tiek radikāli samazināts, īpaši par apgādājamām personām. Reālā dzīvē piedāvātais variants paredz nodokļu sloga palielināšanos par 2,5 latiem katram strādājošajam un papildus par 9,5 latiem par katru apgādājamo personu. Respektīvi, persona bez apgādājamiem bērniem nākamgad mēnesī saņems par 2,5 latiem mazāk, bet vecāks, kurš audzina vienu bērnu, par 12 latiem mazāk, ja divus bērnus - par 21,5 latiem mazāk. Un tā mēs redzam, ka, vienkārši sakot, valdība ir paredzējusi ieviest progresīvo nodokli ģimenēm ar bērniem. Proti, jo vairāk ģimenē ir bērnu, jo vairāk ģimenes apgādātājam no algas tiks atņemts. Un mēs redzam, ka arī iepriekšējā budžeta grozījumos, kad ģimenes valsts pabalsts tika novienādots visiem uz 8 latiem, atkal cietējas bija daudzbērnu ģimenes - ne jau tās ģimenes, kurām bija viens bērns, bet tās, kurām bija vairāki bērni. Tātad varam teikt, ka šeit atkal tiek konsekventi īstenota tāda politika, kura visvairāk sit tieši pa daudzbērnu ģimenēm.

Tāpēc, kolēģi, ja iepriekšējā budžeta grozījumos samazinājums sociālajā sfērā visvairāk skāra pensionārus, tad šobrīd tas atkal sitīs tieši sabiedrības trūcīgāko daļu - ģimenes ar bērniem. Premjerministrs sākumā gan teica, ka šie budžeta likumi varētu būt hrestomātisks piemērs. Man ir ļoti lielas bažas, vai šis pieņemtais budžets nekļūs kā tāds hrestomātisks piemērs tieši attiecībā uz nepilnām, vientuļām ģimenēm, uz daudzbērnu ģimenēm, uz nākotni saistībā ar dzimstību.

Tāpēc es aicinu ļoti rūpīgi izvērtēt šos pasākumus, kas skar tieši visneaizsargātāko valsts daļu. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajam vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Es uzmanīgi klausījos Ministru prezidenta uzrunu. Un tā patiešām ir ļoti skaista: prioritātes ir nevainojamas, valdība enerģiski rīkojas, lai sildītu ekonomiku, visiem uzņēmējiem būtu jābūt sajūsmā par to, ka tūlīt, tūlīt būs uzplaukums! Jādarbojas visiem kopā…

Man radās jautājums: varbūt mūsu cienījamais Dombrovska kungs dzīvo citā valstī nekā es un absolūtais Latvijas iedzīvotāju vairākums? Un kopīgo iespaidu no šīs runas var noformulēt ar diviem vēl ļoti nesen populāriem vārdiem „pozitīvisma kampaņa”. Mums jābūt reālistiem! Tā ir rožaina aina, ko jūs uzzīmējāt, tā ir patiešām ļoti smuka. Diemžēl tikai viens trūkums - tai nav nekā kopīga ar mūsu skarbo realitāti. Es neatkārtošu argumentus, kas jau skanēja no šīs tribīnes.

Pievērsīsimies vienam būtiskākam jautājumam, tas ir, jautājumam par nodokļiem. Iedzīvotāju ienākuma nodoklim. Ļoti daudz tika runāts par progresīvo nodokli. Bija daži brīži, kad valdība gandrīz vai paziņoja, ka strādāšot pie progresīvā nodokļa ieviešanas. Tad pārdomāja. Nu, pie tā, ka valdība nerīkojas konsekventi, mēs jau esam pieraduši. Pēdējā laikā parādās informācija, it kā mūsu aizdevēji prasa, lai progresīvais nodoklis tomēr tiktu ieviests, kaut gan tajā pašā laikā finanšu ministrs to kategoriski noraida. Varbūt kādreiz nākotnē, bet šoreiz - nekādā gadījumā.

Kāds ir rezultāts? Valdība piedāvāja tieši pretējo tam, kas mums tika ieteikts ar šo progresīvā nodokļa ieviešanu. Kā jau Baštika kungs tikko minēja, valdība piedāvā faktiski ieviest regresīvo nodokli - tātad nabagie maksā vairāk. Tā nav nejaušība. Absolūtajā vairākumā Eiropas Savienības dalībvalstu progresīvais nodoklis darbojas vairākus gadus. Tā nav nejaušība, ka starptautiskie aizdevēji patiešām ļoti uzstājīgi mums iesaka to ieviest, jo tā ir filozofija, ja gribat. Tā ir principa lieta. Sabiedrībai jābūt taisnīgai.

Un, runājot par progresīvo nodokli, mēs runājam ne tikai par naudu, ne tikai par aritmētiku. Mēs runājam par solidaritāti, runājam par taisnīgumu mūsu sabiedrībā. Kas tagad notiks? Jā, tika minēti argumenti pret progresīvo nodokli. It kā to ir grūti administrēt. Jā, tā tas patiešām ir. Bet laika bija diezgan. Ja valdība rīkotos konsekventi, tad bija absolūti pietiekami laika šo administrēšanas mehānismu sagatavot. Vairāki citi grozījumi, ko jūs tagad piedāvājat, arī prasīs ļoti lielus administrēšanas izdevumus, bet šajos gadījumos tas jūs nemulsina. Nu it kā ir tāds arguments, ka mums nav tik daudz cilvēku ar lieliem ienākumiem, ka nebūs tik daudz naudas, tie bagātie nemaksās tik daudz naudas. Paskatīsimies uz skaitļiem. Jā, patiešām! Pēc oficiāliem datiem, gandrīz 70 procenti strādājošo, precīzāk - 68,7 procenti, saņem algu līdz 500 latiem. Tajā pašā laikā ir gandrīz 7 procenti strādājošo, kuru alga ir virs 1275 latiem, un vēl viens procents saņem vairāk nekā 2,5 tūkstošus latu. Šobrīd jūs piedāvājat, lai šīs personas arī maksātu druscītiņ vairāk. Bet tas ir, piedodiet, nieks. Izskatās, ka tā neapliekamā minimuma samazināšana un arī minimuma par apgādājamiem samazināšana dos santīmus no šiem cilvēkiem. Ja tiktu ieviests progresīvais nodoklis ar normālu racionālu skalu, tad šie bagātie maksātu daudz vairāk. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Nemaksātu!”) Jūs uzskatāt, ka tad nemaksās, bet tagad maksā. Bet redziet, tas, ko valdība dara…

Sēdes vadītāja. Lūdzu, nesarunājieties ar zāli!

B.Cilevičs. ... iedzen ekonomiku pelēkajā zonā, un tas arguments, ka redziet, nedrīkst ieviest progresīvo nodokli, jo tad mēs tur aiziesim, ir nokavēts. Mēs jau tur esam. Un tieši jūsu valdības stratēģija ekonomiku tur iedzina un turpina iedzīt.

Tātad - kas notiek šajā situācijā? Maznodrošinātajiem, cilvēkiem ar minimāliem ienākumiem, šī samazināšana patiešām var būt kritiska. Līdz ar to pieaugs to ģimeņu skaits, kuru ienākumi ir mazāki par iztikas minimumu. Tās pieprasīs lielākus sociālos pabalstus. No tā budžets zaudēs. Jā, protams, vislielākā nasta - sociālā nasta - gulsies uz pašvaldību pleciem. Tā diemžēl ir daļa no šīs valdības stratēģijas. Jūs absolūti neizrādāt solidaritāti ar pašvaldībām. Jūs gribat pārlikt savu slodzi, savus uzdevumus uz pašvaldību pleciem? Tas nav taisnīgi, tas nav godīgi. Es ļoti ceru, ka vismaz dažas koalīcijas partijas, kā mēs šodien dzirdējām no šīs tribīnes, darīs visu iespējamo, lai to nepieļautu un tomēr aizstāvētu pašvaldības.

Tātad - kas notiks ar tiem bērniem, kas dzīvo šajās ģimenēs, kuras, pateicoties neapliekamā minimuma samazināšanai, atkal izrādīsies zem iztikas minimuma? Tām arī būs vajadzīgi sociālie pabalsti.

Kredītņēmēji. Cik daudzas no šīm ģimenēm tagad ar pēdējiem spēkiem tomēr maksā tos kredītus, bet pēc nodokļu reformas vairs nevarēs to darīt. Un atkal. Jūs daudz runājat par kredītņēmēju aizstāvību. Kas ir izdarīts? Kas ir šajā budžeta likumā? Vai tiešām kredītņēmējus aizstāv? Mēs atkal redzam, ka šīs pamatfunkcijas paliek un arī papildu funkcijas paliek. Jūs runājat par strukturālām reformām... Mēs neredzam nekādas strukturālās reformas. Kāpēc tas funkciju audits tika veikts, kāpēc nauda tika tam tērēta, ja tas praktiski netiek atspoguļots galvenajā likumā, šajā budžetā?

Es varētu turpināt diezgan ilgi. Bet pēdējais arguments. Nevajag izlikties, ka Latvija vissmagāk no visām Eiropas Savienības valstīm pārdzīvo krīzi tāpēc, ka tur Amerika ir vainīga vai Krievija ir vainīga, vai kāds cits. Ir ļoti vienkārša lieta. Valsts tika slikti vadīta. Šodien tās pašas partijas, kas faktiski noveda pie šīs vissliktākās situācijas, pretendē uz to, ka tikai tās zina to burvīgo recepti un redz to izeju no krīzes. Piedodiet, kāpēc cilvēkiem jums jātic? Tas budžets nemaz neparāda, ka jūs izdarāt kādus secinājumus no savām kļūdām. Ar šo budžetu jūs skaidri demonstrējat, ka gribat turpināt to pašu kļūdaino politiku, kuras dēļ esam tur, kur mēs esam. Kāpēc jums jātic? Es domāju, ka ir pēdējais laiks tomēr izvērtēt savas kļūdas, tomēr izdarīt pareizos secinājumus.

Es aicinu jūs neatbalstīt šo budžeta projektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajam vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamie klātesošie! Es negribu šeit runāt par tādām milzīgām lietām, par kurām runāja, teiksim, Urbanoviča kungs vai Agešina kungs.

Informāciju par PCTVL priekšlikumiem attiecībā uz nodokļu politikas pilnveidošanu, kuri varētu gan nodrošināt budžeta ieņēmumus, gan sociālo taisnīgumu, gan uzņēmējdarbības attīstību, gan pašvaldību budžeta neatkarību, jūs saņemsiet pirmdien.

Tas bija PCTVL priekšlikums attiecībā uz ministriju skaita samazināšanu, kas tika iesniegts Saeimā jau jūnijā. Un tas bija viens oficiāls priekšlikums, kas varētu nodrošināt patiešām strukturālo reformu.

Es gribētu pievērst jūsu uzmanību dažām samērā lētām, bet ļoti jutīgām lietām, kuras ir iekļautas budžeta paketē. Lietām, par kurām pagaidām nerunāja neviens.

Pirmkārt, par valodas politiku. Šīs politikas īstenošana ir sadalīta galvenokārt starp Izglītības un zinātnes ministriju un Tieslietu ministriju. Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā ir tāda budžeta aile kā izglītības satura un vērtēšanas nodrošināšana, kurai finansējums, salīdzinot ar 2009.gadu, ir samazināts par vienu ceturtdaļu. Starp citu, tieši minētās programmas nodrošināšana valsts valodas atestācijai cittautiešiem attiecas uz trim nominācijām: lai pildītu savus darba pienākumus, saņemtu pastāvīgās uzturēšanas atļauju vai Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu. No vienas puses, valdība ir ignorējusi visus mazākumtautību pārstāvju lūgumus. Tiesībsarga un Darba devēju konfederācijas iebildumus - nepalielināt 25 reizes to amatu un profesiju sarakstu privātajā sfērā, kas ir pakļauti valodas atestācijai, atcelt vai vienkāršot pārējos eksāmenus.

No otras puses, tā pati valdība par vienu ceturtdaļu samazinājusi attiecīgo finansējumu. Jau šodien Rīgā pieteikties valodas eksāmenam var, tikai sākot ar 5.jūniju. Bet dažas jaunas prasības attiecībā uz amatiem un profesijām ir spēkā no 1.septembra jau šogad. Cilvēks, kas pretendē uz pastāvīgās uzturēšanās atļauju un nevar nokārtot eksāmenu mākslīgas rindas izveidošanas dēļ, rezultātā nesaņem dažus vitāli svarīgus sociālos pakalpojumus. Tāda politika.

No vienas puses, cilvēkam tiek izvirzītas prasības, bet no otras - tiek liegta iespēja šīs prasības izpildīt. Tas tiek piemērots ne tikai mazākumtautībām, tas diemžēl ir visu Latvijas valdību darba stils.

Dāmas un kungi! Izglītības un zinātnes ministrijas budžetā ir vēl viena aile, kas skar valodas politiku, tā ir valsts valodas politika un pārvalde. Arī šeit mēs redzam samazinājumu par 27 procentiem salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Starp citu, šīs programmas ietvaros tika veicināta valsts valodas apmācība pieaugušajiem. Šī programma ir pilnīgi likvidēta, kā arī nav iekļauta sabiedrības integrācijas fonda ietvaros, kur attiecīgais finansējums arī nav paredzēts.

Pavisam cita aina ir redzama Tieslietu ministrijas budžetā. Valsts valodas centra finansējums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, palielinās četras reizes. Viena valsts iestāde, kuru krīze ietekmē tikai pozitīvi. Protams, šis finansējuma palielinājums formāli ir saistīts ar Valsts valodas centra un Tulkošanas un terminoloģijas centra apvienošanu, un tikai cienījamais Segliņa kungs rīt lems, kāda budžeta daļa tiks izmantota terminoloģijas pilnveidošanai, kāda - valsts valodas pārbaužu stiprināšanai.

Iepriekšējais tieslietu ministrs no „Tēvzemes un Brīvības” Valsts valodas centra finansējumu divu gadu laikā jau palielināja četras reizes. Bet tas bija tā sauktajos treknajos gados. Tautas partijas vadītājs to pašu rezultātu nodrošina laikā, kad šis uzdevums formāli nav izpildāms, tātad Tautas partijas efektivitāte galvenā rasistiskā vērtējuma aizstāvībai ir būtiski augstāka nekā TB/LNNK efektivitāte. Abu partiju darbības rezultātā Valsts valodas centrs no neliela entuziastu pulciņa pārveidojās par milzīgu un bīstamu monstru.

Vēl viena šā budžeta īpatnība. Satversmes aizsardzības biroja finansējuma pieaugums ir 26 procenti, bet Tiesībsarga biroja samazinājums ir 38 procenti. Acīmredzami valdība uzskata, ka Satversmi nepieciešams aizstāvēt tikai ar spēku un izlūkdienestam raksturīgajām metodēm, bet Satversmes pārkāpšana, Saeimas un valdības darbības izmeklēšanas iespēja, jāminimalizē.

Trešais piemērs ir pensiju lietas. Budžeta paketē ir iekļauts viens vienīgs priekšlikums likumam „Par valsts pensijām” - atcelt pensiju indeksāciju. Ņemot vērā, ka valstī ir deflācija, saskaņā ar kuru pensiju indeksācijas mehānisms nav rīcībspējīgs, šim priekšlikumam ir zināma taisnība. Bet tomēr valdība ir aizmirsusi to, ka pēc diviem mēnešiem beidzas minimālo pensiju aprēķināšanas termiņš. Ja šis termiņš netiks pagarināts, tad nākamgad daži topošie pensionāri saņems pensiju, kas būs mazāka par sociālo pabalstu.

Jā, protams, Labklājības ministrija jau jūlijā iesniedza Saeimai grozījumus likumā „Par valsts pensijām”, kuri būtiski skar arī budžeta jautājumu un lemj arī minēto problēmu. Diemžēl, ņemot vērā, ka mūsu un Krievijas ierēdņi nevar atrast kopēju valodu, gandrīz gadu pēc sociālā līguma ar Krieviju ratifikācijas likumprojekts guļ bez virzības Sociālo un darba lietu komisijā. Tātad mums jālemj tādi budžeta rakstura jautājumi kā ārpus Latvijas padomju laikā uzkrātā darba stāža uzskaite vai Eiropas Komisijas ieteikumi attiecībā uz pensijas piemaksām cilvēkiem, kas dzīvo ārzemēs, jau pēc budžeta apstiprināšanas, kas ir acīmredzams absurds.

Nu un pēdējais jautājums - denacionalizēto māju īrnieku liktenis. Saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem Ekonomikas ministrijai jāapkopo un jāiekļauj budžetā pašvaldību pieteikumi attiecīgiem dzīvokļa atbrīvošanas pabalstiem. 2008.gadā Ekonomikas ministrijas budžetā eksistēja attiecīga aile - atbalsts mājoklim, dotācijas pašvaldībām 20 miljonu latu apmērā. 2009.gada sākumā šiem pabalstiem bija paredzēti tikai 8 miljoni latu un pēc pēdējām budžeta izmaiņām - tikai 2 miljoni. Diemžēl 2010.gada projektā šī aile vispār neeksistē, it kā šie īrnieki jau būtu pārcēlušies aizsaulē. Bet viņi joprojām dzīvo un gaida palīdzību no valsts!

Es uzskatu, ka visas šīs četras budžeta paketē neatrisinātās problēmas un katra atsevišķi varētu būt par pamatu, lai balsotu „pret” šo budžetu pirmajā lasījumā. Es aicinu arī citus tautas kalpus neatbalstīt šo budžetu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies Valērijs Buhvalovs. Vai Buhvalova kungam pietiks ar 9 minūtēm? Paldies.

Tātad, lūdzu, vārds deputātam Buhvalovam.

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Finanšu krīzei, kas patlaban kā vētra plosās Latvijā un citu valstu teritorijā, ir savi konkrēti iemesli. Vārds „krīze” tulkojumā no grieķu valodas nozīmē „sods” - sods par alkatību, skopumu un vienaldzību pret savas tautas vajadzībām.

Šodien valdošā koalīcija piedāvā ieviest budžetā neapliekamā minimuma pazemināšanu un arī pazemināt summas apgādībā esošajiem. Faktiski jau tā nabadzīgākajai un likteņa pabērnu lomai nolemtajai tautai tiek piedāvāts atņemt pēdējo. Kas tad ir tie 63 lati uz apgādājamo? Tā ir minimālā summa, kas nepieciešama bērna vai pieaugušā bezdarbnieka ēšanai. Kā tas jums visiem ir zināms, daudzās ģimenēs strādā tikai viens no vecākiem, otrs bieži vien ir vai nu bezdarbnieks, vai kaut kā pārtiek no pagaidu darbiem, piemēram, strādādams pilnu darba dienu par stipendiju - 100 latiem. Šī summa ir mazāka par oficiālo iztikas minimumu un oficiālo minimālo algu. Vēl vairāk! Valdošā koalīcija piedāvāja pazemināt neapliekamo minimumu un minimumu apgādībā esošajam. Varas pārstāvji nevēlas domāt par to, kā izdzīvos nabadzīgie un visnabadzīgākie, kuri šodien saņem minimālo algu vai pat tās daļu. Kādēļ viss krīzes smagums tiek pārlikts uz nabagu pleciem? Kādēļ netiek ieviests progresīvais ienākuma nodoklis, kā tas tiek darīts visā pasaulē?

Nesen Vācijas miljonāru grupa vērsās pie kanclera ar lūgumu ieviest bagātības nodokli. Paši to lūdza! Jo uzskata sevi par nācijas daļu un ir gatavi uzņemties atbildību par valsts izkļūšanu no krīzes. Kādēļ tad mūsu miljonāriem nebūtu jāpalīdz valstij izkļūt no krīzes? Manuprāt, liberālā ekonomiskā politika, kas Latvijā tika īstenota visus šos gadus, ir pilnībā sevi diskreditējusi. Nedrīkst pazemināt neapliekamo minimumu un minimumu apgādājamiem! Tas gluži vienkārši ir amorāli.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamā debatēs ir pieteikusies Seiles kundze. Bet vai jums pietiks ar piecām minūtēm?

Tad ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Nestrādā... Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu vēl vienu reizi reģistrācijas režīmu! Lūdzu vēl vienu reizi zvanu! Paldies. Reģistrācijas režīms! Lūdzu rezultātu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Andrim Bērziņam - Zaļo un Zemnieku savienība.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde pēc 10 minūtēm komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Vilnim Edvīnam Bresim.

V.E.Bresis (ZZS frakcija).

Saimnieciskās komisijas locekļi! Lūdzu uz sēdi pēc trim minūtēm mūsu sēžu zālē!

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Oskaram Spurdziņam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde pēc piecām minūtēm komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Ērikai Zommerei.

 

Ē.Zommere (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie Pieprasījumu komisijas locekļi! Tūlīt, lūdzu, blakus zālē, šeit, Plenārsēžu zālei blakus. Un Baltijas lietu apakškomisijas deputātus lūdzu uz sēdi 12.45 Juridiskās komisijas telpās! Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Jānim Strazdiņam.

J.Strazdiņš (ZZS frakcija).

Cienītie Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas locekļi! Lūdzu jūs uz komisijas telpām pēc piecām minūtēm!

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam reģistrācijas rezultātu paziņošanai.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Solvita Āboltiņa… Paldies, redzu! Ina Druviete, Jānis Lagzdiņš… Paldies, redzu! Leopolds Ozoliņš un Viktors Ščerbatihs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Līdz pusdiviem atlicis mazāk par minūti. Varbūt var vēl vienu reizi nozvanīt, lai visi dzird, ka vajadzētu nākt uz šejieni, citādi mums kvoruma nav...

Godātie kolēģi! Turpinām Saeimas 2009.gada 5.novembra ārkārtas sēdi.

Es atgādinu, ka turpinām izskatīt pirmajā lasījumā likumprojektu „Par valsts budžetu 2010.gadam” un šo likumprojektu pavadošo likumprojektu paketi.

Turpinām debates.

Vārds deputātei Annai Seilei.

A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Šis valsts budžets tik tiešām ir varoņdarbs, kā to debatēs jau teica Vitālijs Aizbalts, jo bija jāsavāc visas druskas, kas palikušas pāri no treknajos gados bagātīgi klātajiem galdiem, un jādomā par to, lai tiem, kuri pie šiem galdiem toreiz nesēdēja, arī būtu kaut kāds iztikas minimums šajā grūtajā laikā.

Jāsaka, ka šā budžeta veidošanas darbs bija tik tiešām smags, un varētu jau teikt, ka šis budžets ir ļoti ilgstoši gatavots, kaut arī sabiedrība uztraucās - kāpēc tik ilgi, kāpēc tik ilgi mēs nezinām, no kā šis budžets tiks veidots.

Un tomēr. Kopējās nostādnes, šai valdībai darbojoties, bija tādas: neuzlikt papildu slogu uzņēmējiem, nepalielināt viņiem nodokļus, mazināt birokrātiju, neiznīcināt esošo uzņēmējdarbību un atbalstīt jaunu uzņēmumu veidošanos. Bet, protams, ne visus šos uzdevumus vislabākajā variantā varēja izpildīt. Un, ja mēs skatītos pēc desmit ballu sistēmas, tad varbūt šo uzdevumu esam izpildījuši apmēram uz 6 vai 7. Tādu vērtējumu varētu dot. Bet, protams, visu uzņēmējdarbības attīstību faktiski kavē arī komercbankas ar savu attieksmi, ne vienmēr izsniedzot kredītus, kas ir nepieciešami, lai uzņēmējdarbību varētu turpināt arī šajos grūtajos laikos.

Un var būt, ka visgrūtākais jautājums bija cīņa ar birokrātiju. Teorētiski mēs to darām un likumus labojam, bet bieži vien iznāk tā, ka praktiskais labums no tā nerodas, jo, apvienojot dažādas institūcijas zem viena jumta, varbūt vēl vairāk palielinās tas birokrātijas slogs.

Protams, šā budžeta veidošanu apgrūtināja arī tie jautājumi, kas saistīti ar administratīvi teritoriālo reformu, jo gandrīz no visiem Latvijas novadiem, no malu malām tagad tiek izteikti pārmetumi, ka mēs vienas nakts laikā esam pieņēmuši administratīvās reformas likumu, to nepārdomājot un neņemot vērā pašvaldību priekšlikumus.

Un nu, kad ir ievēlētas jaunās pašvaldību padomes, kas turpmāk saimniekos lielajos novados, iznācis tā, ka daudzām mazajām pašvaldībām nav pārstāvības savā novadā. Tā, piemēram, Ogres novadā nav pārstāvības bijušajam Meņģeles pagastam.

Pašvaldību funkcijas paplašinās, bet finansējuma ir pārāk maz, lai šīs funkcijas varētu nodrošināt. Tāpēc ir jāizsaka atzinība Latvijas Pašvaldību savienībai, kura sarunās par budžeta veidošanu tomēr zināmā mērā ieturēja tolerantu attieksmi - norādīja uz trūkumiem budžetā, bet faktiski to saskaņoja.

Bet visam pāri šajā grūtajā laikā, manuprāt, plandās melnā kraukļa - „Parex” bankrota - ēna, jo, ja nebūtu šīs nelaimes, ja nebūtu šīs pārsteidzīgās rīcības, kuru mēs vēl ilgi vērtēsim - vai tā bija ļaunprātība vai varbūt nepieciešamība, vai varbūt apstākļu sakritība, to visu vēl vērtēs tiesībaizsardzības iestādes -, tad mūsu budžets tik tiešām būtu daudz laimīgāks un labāks daudziem Latvijas iedzīvotājiem.

Nu mēs meklējam visas iespējas, lai pašreiz sagatavoto budžetu, kas jau ir pieejams sabiedrībai pirmajā lasījumā, tomēr otrajā lasījumā vēl varētu uzlabot. Un ir jāizsaka atzinība valdības koalīcijai, kura neļāva noteikt pārāk īsu termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir pirmdiena, pulksten 12.00, kā mēs saprotam un kā liek priekšā Budžeta komisijas priekšsēdētājs. Tad arī varētu tomēr saprātīgus labojumus pieņemt.

„Pilsoniskās Savienības” frakcija jau devusi zināmu ieguldījumu, jo ir panākta valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldes reorganizācija, likvidējot politiskās… politizētās padomes, un šeit lieli nopelni tik tiešām ir mūsu frakcijas deputātei Ilmai Čepānei. Protams, ir samazināta arī valdes locekļu atlīdzība un samazināts valdes locekļu skaits, un tas zināmu ietaupījumu valsts budžetā dos. Ja koalīcija tomēr piekritīs, ka ir iespējams progresīvi palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes, tad mums īpaši jādomā par to, lai šis slogs negultos uz tiem, kuri jau tā saņem mazu vai vidēju atlīdzību.

Protams, ka šajā likumā ir tādas vietas, kur varētu uzlabot ieņēmumu prognozi, piemēram, nosakot lielāku nodokļa likmi par mājokļiem, bet - ekskluzīviem mājokļiem, un šeit es gribu izteikt atzinību arī Finanšu ministrijai, kura jau ņēmusi vērā mūsu frakcijas ierosinājumu, ka mājokļu aplikšanas iespējas jāvērtē nevis pēc platības, bet pēc kadastrālās vērtības; tas, manuprāt, ir ļoti objektīvs rādītājs.

Protams, visi vēlētos vēl vairāk samazināt administratīvo aparātu valsts iestādēs, iespējams, arī pašvaldību iestādēs, un par to ir ļoti jādomā, bet šajā paketē ir sagatavots arī likums par vienoto atalgojuma sistēmu, un šajā atalgojuma sistēmā ir redzami ļoti lieli melnie caurumi, tāpat kā kosmosā. Jūs zināt, ka šajos melnajos caurumos daudz kas pazūd. Tāpat arī no šā vienotās atalgojuma sistēmas likuma projekta, no tā teksta var secināt, ka šeit ir atstāti šādi melnie caurumi, kuros labie nodomi var pazust. Tas būs jālabo, un es ceru, ka koalīcija arī to sapratīs un piekritīs mūsu ierosinātajiem labojumiem.

Par automašīnu izmantošanu. Uzliekot iedzīvotāju ienākuma nodokli visiem uzņēmējiem, kuri savas automašīnas atļauj izmantot arī zināmā mērā privātām vajadzībām… Viss būs atkarīgs no Ministru kabineta noteikumiem, kādi tie būs attiecībā uz šo likumprojektu, bet, iespējams, vajadzētu padomāt par to, ka šis papildu nodoklis būtu uzliekams tikai valsts un pašvaldību iestādēm. Varbūt tas nav jāattiecina uz uzņēmējdarbību, jo tik tiešām meža nozarē… vai arī par zemniekiem un zemnieku saimniecībām domājot… tik tiešām būs ārkārtīgi grūti izvērtēt, vai labāk ir atstāt šo dienesta mašīnu pie kantora un skriet kājām vai braukt ar divriteni uz savu māju vai aizbraukt līdz mājai un otrā dienā atkal doties darbā pa tiešo uz mežu vai lauku.

Tādas nepieciešamības pēc labojumiem tik tiešām šajā likumprojektu paketē ir, un centīsimies visi kopā to izlabot.

Bet gribētos vēl teikt, ka ļoti bīstama tendence, kas pēdējā laikā parādās, ir ārkārtīgā vēlme izdabāt dažādiem uzņēmējiem, kuri grib saukties par investoriem, bet kuru ieguldījums Latvijas Republikā ir ārkārtīgi mazs, un, ja viņiem vēl atvieglo uzturēšanās izdevumus un piešķir sociālās garantijas par uzturēšanos Latvijā tikai tāpēc, ka viņi nopirkuši dažas dārgas mājas vai villas Jūrmalā vai Rīgā, tas gan būtu ļoti nepārdomāts solis un ļoti smags slogs mūsu valsts budžetam.

Tāpēc es aicinu sabiedrību neuzķerties uz tādiem politiķu paustiem populistiskiem aicinājumiem un solījumiem, kurus neviens netaisās pildīt un kurus arī nevarētu izpildīt. Šajā laikā jādomā pragmatiski. Vienmēr jau tiek runāts par to jostu savilkšanu, bet nesavilksim tās pārāk stingri tai iedzīvotāju grupai, kam jau tā josta ir pārlieku savilkta! Un, ja valsts 20 gados kopš neatkarības atgūšanas tomēr nav spējusi sakārtoties tā, lai mums šajā gadā, gatavojot 2010.gada valsts budžetu, nebūtu jāpiemēro tik radikālas normas, kas atkal pasliktina iedzīvotāju uzturu un atalgojumu, tad pēc iespējas ātrāk visi kopā domāsim tā, lai par nākamā gada budžeta grozījumiem, ja tādus izdarīsim un tādus vajadzēs pieņemt, mēs varētu runāt pavisam citādi - optimistiskāk - un lai budžeta ienākumi pildītos mūsu uzņēmēju darbības rezultātā.

Paldies par uzmanību.

Atbalstīsim šo budžetu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs ļoti labi zinām: kāds ir budžets, tāda ir tautas dzīve nākamajā gadā. Tā nu ir patiesība, un tur neko citu nevar gaidīt.

Bet, klausoties Dombrovska kungu, es... Zinu, ka viņš ir ļoti mierīgs, ļoti nosvērts, bet drusciņ par miegainu. Nav jau jābļaustās, par to nav runa, bet fakti un skaitļi - tā nav tikai… tas nav budžets, un tā nav tautas dzīve. Ir ārkārtīgi svarīga attieksme, ir ārkārtīgi svarīgs uztraukums un uzmundrinājums. Visas šīs lietas. Bet diemžēl to es nesadzirdēju.

Ne velti Valsts prezidents Zatlera kungs ir teicis, ka diemžēl īsti saimnieki savā valstī vēl neesam bijuši. Un, jo ātrāk to sapratīsim, jo ātrāk iesim uz augšu. Un tur nav nekā tāda, par ko kaunēties, viņš atzīmēja. Nav ko kaunēties! Jāapzinās situācija, lai no tās izietu.

Es gribu pateikt, ka Latvijai ir bijuši arī daudz, daudz, daudz grūtāki laiki un mūsu senči, tēvutēvi, ir tikuši galā ar daudz grūtākām situācijām. Bet tad bija valstsvīru (un valstssievu - ja vēlaties) uzmundrinājums, pamudinājums, mobilizācija un visas šīs lietas, kas ir ārkārtīgi svarīgas. Un tā vien šķiet, ka vēl īsti neesam sapratuši, kādā situācijā atrodamies.

Jā, sastādīt budžetu nebija viegli. Par to nav šaubu. Un mums diktē Starptautiskais Valūtas fonds, un brīžiem man liekas, ka mēs vairs neesam neatkarīga valsts, ka es esmu puišelis, būdams Saeimas deputāts, kuru, lūk, daži no Starptautiskā Valūtas fonda atbraukušie biksta un bīda, un saka - rīkosies tā un šitā. Saka - 500 miljonus... Labi, mēs 500 miljonus nodrošināsim. Bet viņi saka - nē, jūs tur darīsit vēl tā un vēl šitā. Nu, drusciņ par traku neatkarīgai valstij. Drusciņ par traku, draugi mīļie, lai neteiktu vairāk. Nu, lūk! Tā ka par šīm lietām jādomā, un tas ir ārkārtīgi nopietni. Un mēs neesam apzinājušies, es atļaušos teikt, kopīgu atbildību. It kā atbild katrs… katra partija, par attiecīgu nozari - atsevišķs ministrs, bet kopīgas atbildības nav. Ir tikai tāda resoriska atbildība, un arī tā ir varbūt pārāk vāja, un katrs cīnās par savu lauciņu un tā apstrādāšanu. Vienalga, kādā veidā, vai ar traktoru vai ar lāpstiņu.

Ziniet, valstī visi līdzekļi ir jāņem vērā un nevar tā sadalīt pa resoriem. Es šorīt, braucot uz Saeimu, klausos radio un dzirdu: lielu prieku izsaka par to, ka mežos turpina pietiekami intensīvi būvēt ceļus. Draugi mīļie, varbūt es kaut ko nesaprotu. Iespējams. Bet šodien būvēt ceļus mežos un izdot par to miljonus - tā ir vienkārši glupība, kad nav izbraucami ceļi pa visu Latviju, par pagastiem nemaz nerunājot.

Lūk, tā domāt nedrīkst! Un valdībai vajadzētu rīkoties, lai tā nedomātu ne ministri, ne atsevišķas institūcijas.

To auto izmantošanas nodokli te jau Seiles kundze pieminēja. Tā ir gluži vienkārši muļķība. It īpaši attiecībā uz privātajiem uzņēmējiem. Ko tad mēs vēl izdomāsim? Kādu muļķību vēl izdomāsim?! Drīz vien pieprasīsim, lai nodokli maksā vīrs, kurš sievai iedeva naudu. (No zāles: „Par ko?” Dep. Dz.Ābiķis: „Par ko iedeva naudu? Korupcija!”) Tā var aiziet līdz absurdam. Valsts aparāts tā arī nav līdz galam reformēts. Nav reformēts. Žēl, bet tas nav izdarīts. Ir bijuši priekšlikumi - un ne slikti priekšlikumi -, bet par tiem tālāk neesam tikuši.

Eiropas fondi. Tur ir fantastiska nauda, taču tā netiek izmantota. Mēs aizņemsimies 7 miljardus, bet kādi 5 miljardi, kurus dod Eiropa, tiek kaisīti šur un tur un gluži vienkārši netiek izmantoti. Kā to saprast?

Tā ka par šīm lietām ir jādomā. Bet it īpaši par attieksmi. Attieksme, draugi mīļie, ir visa pamatā! Arī tas, kā mēs tulkojam un kā redzam skaitļus.

Valsts kontrole šajos gados un arī šogad ir konstatējusi fantastiskas nekārtības ministrijās. Fantastiskas nekārtības! Bet neviens nav sodīts, neviens nav padzīts, nevienam nav atņemta nauda! Viņi tur ir dalījuši pa labi un pa kreisi sev algas, bet neviens nav sodīts. Un, ja tā turpinās no gada gadā jau gandrīz divdesmit gadus, tad visi zina: ņem, ko vari, un nekas par to nebūs. Sen vajadzēja padzīt tos, kuri tā rīkojušies. (No zāles dep. A.Golubovs: „Pareizi, pareizi rādi! Pareizi uz to pusi rādi!”) Stingrība ir vajadzīga! Citādi nekā nebūs.

Zināt, tauta ir lielā mērā izmisusi. Tauta gan saprot, ka ir bijuši arī grūtāki laiki, bet gaida attieksmi no mums, Saeimas deputātiem, un it īpaši no valdības. Attieksmi. Taču šī attieksme ir visai bēdīga.

Viens fakts, kas man visu laiku neliek mieru un ko gribu pateikt. Tauta Bauskā bija izmisusi par to, ka tika slēgta slimnīca, un izgāja ielās, lai pateiktu savu viedokli. Iekšlietu ministre aizsūtīja bruņotu vīru komandu. Kauns un negods! Tā rīkoties ir vienkārši nepieļaujami! Es brīnos, ka tauta nereaģēja masveidā pret šo nejēdzību.

Es aicinu visus savus kolēģus deputātus un jo īpaši valdību mainīt attieksmi. Mainīt attieksmi pret visām šīm lietām. Tad arī budžets, kuru mēs pieņemsim un kurš ir jāpieņem... Muļķības ir tas, ko te opozīcija saka: nost ar budžetu! Nu, paklausieties! Vēl lielāku bezjēdzību nevar piedzīvot! Kā tad... Jūs nemaz nevarat iztēloties, kas notiks, ja mēs budžetu nepieņemsim. Tās taču ir gluži vienkārši muļķības!

Bet, lūk, par šīm lietām, ko es teicu, gan vajadzētu padomāt. Un visu to izanalizēt.

Tāpēc es vēl un vēlreiz aicinu jūs, kolēģi... aiz skaitļiem budžetā saskatīt tautu, kura gaida no mums rīcību, nevis tādu gļēvu, bet ļoti, ļoti asu, pat nesaudzīgu tur, kur vajadzīgs. Un vēlreiz atkārtoju: nedrīkst tā būt, ka attiecīgās institūcijas tautai ir kā tāds dadzis acīs. Tas pats attiecas uz „valsti valstī” - Latvijas Banku. Un uz „Parex banku”. Viņi tur saņem 10-14 tūkstošus mēnesī. Vai tas nav kauns? Vai tie nav Latvijas cilvēki? Vai tie nav Latvijas cilvēki, ka viņiem jādzīvo pavisam citādi? Ka viņu algas nedrīkst aiztikt? Vai mēs te neko nevaram noteikt? Un vai nav jānosaka? Tā taču, draugi mīļie, nedrīkst būt! Vieni cieš, vieni badojas, vieni cer, bet citi dzīvo kā karaļi.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Labdien, godātie kolēģi!

Es patiešām esmu ļoti pagodināta, ka no šā augstā nama tribīnes kolēģis no opozīcijas, godājamais Aizbalta kungs, citēja manu viedokli, ka arī Saeimas deputātiem ir jāievēro Satversme un citi likumi, kurus viņi paši ir pieņēmuši. Tas man patiešām ir liels gods, jo es vienmēr un visur esmu uzskatījusi, ka Saeimas deputātiem patiešām tā ir jārīkojas.

Taču, runājot par šodienas debatēm, šeit cilvēki no malas saka: lai nu kā, bet Saeimā ūdens netrūkst. Es domāju, ka jūs saprotat, par kādu ūdeni es runāju. Mēs tikko tam bijām liecinieki. Diemžēl Saeimā atsevišķi kolēģi, kas pirms dažiem mēnešiem vēl paši ilgstoši bija bijuši valdošās koalīcijas pārstāvji, ir aizmirsuši, ka, iespējams, tieši viņu rīcības dēļ, nesamērīgi „gāzējot” valsts ekonomiku un bezjēdzīgi šķiežoties ar valsts budžeta naudu, ar nodokļu maksātāju naudu, mēs esam tur, kur mēs esam. Neskatoties uz kompetentu ekonomistu atzinumiem, neskatoties uz Pasaules Bankas atzinumiem, kas tika sniegti jau 2007.gada vasarā!…

Iespējams, ka es Aizbalta kunga un citu Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” kolēģu vietā… Ja es būtu opozīcijā, šo budžeta projektu un to pavadošos likumprojektus kritizētu mazlietiņ iejūtīgāk vai saudzīgāk. Es pilnīgi piekrītu, ka autoceļu fondam patiešām ir būtiski samazināti līdzekļi. Es arī esmu strādājusi savulaik Satiksmes ministrijā un esmu bijusi kā kolēģe Aizbalta kungam… Manuprāt, autoceļi, kā mēs mēdzam teikt, ir valsts asinsrite. (No zāles: „Pareizi!”)

Taču es gribu uzdot Latvijas Pirmajai partijai un partijai „Latvijas Ceļš” jautājumu. Kāpēc, godātie kolēģi, iepriekšējos gados, kad Satiksmes ministriju vadīja Šlesera kungs, Latvijā ceļu uzturēšana, remonts un ceļu būve bija visdārgākā Baltijā? Kāpēc bija visdārgākās ceļazīmes? Kāpēc tenderos, konkursos uzvarēja vienas un tās pašas firmas? Kāpēc jūs nedomājāt par karteļu iespējamību, kas tagad ir atklājusies pēdējā laikā? Kāpēc jūsu laikā valsts sekretāram un citām amatpersonām ministrijas sistēmā tika noteikts neadekvāts atalgojums? Es skatījos šīs deklarācijas. Kā jūs zināt, atsevišķos gadījumos kopā ar visu kapitāldaļu turēšanu šīm amatpersonām bija aptuveni 100 tūkstoši latu gadā. Jūs paši varat izrēķināt, cik tas iznāk mēnesī. Kāpēc, piemēram, līdz šai pašai baltai dienai atsevišķu ostu pārvaldniekiem ir šie 100 tūkstoši latu gadā? Es nerunāšu par šoferu dēliem, tas jau ir banāli. Bet es gribu jautāt: kāpēc, piemēram, 2008.gadā Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes loceklim, kas bez tam vēl ieņēma amatus citu Satiksmes ministrijas pārziņā esošu kapitālsabiedrību valdēs un tagad tiek tiesāts par nelikumīgu maluzvejniecību, tika maksāts atalgojums, kas bija aptuveni 7 tūkstoši latu mēnesī? Cilvēkam bez augstskolas izglītības, kurš turklāt bija neveiksmīgi mēģinājis uzsākt biznesu?!

Ja runājam par valsts budžeta taupīšanu, tad jāatgādina, ka jūs, godātie kolēģi, pat būdami opozīcijā, atbalstījāt grozījumus likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” un Privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā, kā rezultātā valsts kasei varētu aiziet garām daudzi miljoni, kas varētu tikt izmantoti izglītībā, kultūrā, veselības aizsardzībā, par ko jūs visi te runājat.

Runājot par budžeta likuma projektu pavadošajiem likumprojektiem, no vienas puses, es gribu teikt, ka valsts ierēdņi to sagatavošanā ir ieguldījuši milzīgu darbu. Tikai tie, kuri nezina, ko nozīmē likumprojekta uzrakstīšana, var kritizēt pilnīgi visus šos cilvēkus, kas, iespējams, ir strādājuši dienām un naktīm. No otras puses, vairākus no šiem vairāk nekā 60 likumprojektiem varbūt nevajadzētu virzīt tik steidzīgi, jo mēs esam tikai cilvēki un varam arī kļūdīties.

Nu, piemēra labad es gribu nosaukt šeit divus. Tas ir likumprojekts „Publisko aģentūru likums” un likumprojekts „Par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmu”. Runājot par pēdējo manis nosaukto likumprojektu, es gribu teikt, ka tas bija jau sen nepieciešams, jo visus iepriekšējos gadus šajā jomā atalgojumu sistēma bija pilnībā deformēta. Par vienādu darbu ministrijās un pašvaldībās tika maksāts ārkārtīgi atšķirīgs atalgojums. Tas neveicināja cilvēku izaugsmi, drīzāk bija otrādi - tas izdarīja ārkārtīgi smagu spiedienu uz privāto sektoru, jo privātais sektors arī bija spiests paaugstināt algas.

Mūsuprāt, šim likumprojektam ir jāpievērš īpaša uzmanība, bet es gribu runāt tikai par divām lietām, lai jūs tām pievērstu uzmanību.

Pirmā lieta. Sabiedrībai mēs ļoti daudz esam deklarējuši, ka Ministru prezidenta alga ir tā augstākā virsotne, pēc kuras tad visiem citiem tiks noteikts atalgojums. Godātie kolēģi! Izskatot šo likumprojektu, redzam, ka tā nemaz nav! Tikai vienā pantā, kur, starp citu, tiek runāts par Ministru kabineta locekļu un Ministru kabinetam piederīgo personu atalgojumu, kā arī par citu valsts institūciju augstāko amatpersonu atalgojumu, ir pieminēts Ministru prezidenta atalgojums. Pārējos gadījumos, manuprāt, tā tas nav, tāpēc likumā, manuprāt, vajadzētu skaidrāk šo lietu ierakstīt, ja reiz mēs esam tā apņēmušies šajā krīzes situācijā.

Otrā lieta. Es domāju, ka jūs piekritīsiet, ka likumdevējam nevajadzētu tik daudzas funkcijas deleģēt Ministru kabinetam, jo, piemēram, vienotais atalgojuma katalogs paredz, ka galvenie virzieni tomēr būtu jānosaka arī Saeimai.

Un nobeidzot. Godātie kolēģi! Šeit gan iepriekšējais runātājs, gan citi, būdami vai nu pozīcijā, vai opozīcijā… un varbūt arī es esmu vainīga, ka mēs meklējam vainīgo. Es jums nobeigumā - man to atļauj vēl laiks - pastāstīšu, ko mēs esam kādreiz studentiem stāstījuši, - kā vainīgos meklēja senajā Indijā un Ķīnā. Tur vainīgos, kuri tika turēti aizdomās par kādu nodarījumu, meklēja ar ēzeļa starpniecību; proti, ēzelim, aizdomās turamajiem nezinot, nosmērēja asti ar kvēpiem un ieveda tumšā istabā. Aizdomās turamajiem jeb pārbaudāmajiem vajadzēja ieiet šajā telpā un trīs reizes paraustīt ēzeļa asti. Un viņiem tika teikts: kad to darīs vainīgais, ēzelis iebrēksies. Pārbaude balstījās uz pieņēmumu, ka vainīgais, baidoties no ēzeļa iebrēkšanās, neaiztiks asti un tāpēc vienīgais no visiem nenosmērēs rokas.

Godātie kolēģi! Mēs neatrodamies tumšā istabā! Mēs atrodamies visas sabiedrības priekšā. Un es aicinu visus šajās dienās izvērtēt šo likumprojektu, izvērtēt un iesniegt priekšlikumus, nevis kašķēties citam ar citu.

Paldies jums par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Artim Pabrikam.

A.Pabriks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Priekšsēdētāja kungs! Premjera kungs!

Šā budžeta veidošana lielā mērā atspoguļo to, kā veidoja budžetu premjerministra Godmaņa un finanšu ministra Slaktera laikā. Bet, manuprāt, ir viena liela atšķirība, un šī atšķirība ir sekojoša: šis budžets vairs nav tik haotisks un tik sasteigts, par spīti laika spiedienam.

Tas, ka šis budžets nav attīstības budžets, lielākajai daļai klātesošo ir skaidrs, tomēr, manuprāt, šim budžetam ir divas svarīgas nozīmes.

Pirmā, īsāka termiņa nozīme, ir fiskālā nozīme - paglābt mūsu valsti no tiešiem ekonomiskās, finansiālās krīzes draudiem.

Otrs mērķis šim budžetam, par kuru mēs šad un tad aizmirstam - un, manuprāt, šī ir tā vājākā puse -, ir saglabāt mūsu valstij ilgtspējīgas attīstības iespējas.

Runājot par otro sadaļu, tā man šķiet ne mazāk svarīga kā pirmā, jo agri vai vēlu mēs no šīs krīzes iziesim un mums būs jābūt spējīgiem atkal normāli dzīvot un attīstīties. Runājot par otro sadaļu, es gribu teikt, ka mums ir jāspēj domāt ne tikai fiskālās kategorijās - par naudu -, bet jāspēj domāt arī par attīstību un arī par taisnīgumu. Man bija ļoti interesanti šodien dzirdēt opozīcijas… es atvainojos, pozīcijas partijas, Tautas partijas, pārstāves teikto par to, ka viņi neiebilstu pret ienākuma nodokļa palielināšanu. Tiešām, tā ir laba doma - palielināt ienākuma nodokli, bet, pasakot A, šīs partijas pārstāvji nepateica B. Ir jāpalielina, iespējams, nodokļi atsevišķām iedzīvotāju grupām, un „Sabiedrība citai politikai” ir vienmēr uz to norādījusi. Mēs uzskatām, ka bagātākiem cilvēkiem, tiem, kas ir pāri Latvijas vidusšķirai un kas ir daudz, daudz bagātāki par mazturīgajiem, mēs tiešām šos nodokļus varam pacelt.

Man ir liels prieks par to, ka šī mūsu apmēram pirms pusotra gada paustā doma arvien lielāku atzinību gūst daudzu frakciju deputātu galvās. Un es gribu šeit piebilst to, ka mēs joprojām dzīvojam tādā izteiktā ideoloģiskā neziņā un apstulbumā, ka saistām progresīvo nodokli ar kaut ko kreisu vai pat ar kaut ko centrisku. Progresīvais nodoklis Eiropas Savienības dalībvalstīs ir viena no lietām, kuras atbalsta visas tā sauktās labējās, liberālās un konservatīvās partijas. Progresīvais nodoklis eksistē arī Amerikas Savienotajās Valstīs, kas nekādā ziņā nevar tikt uzskatīta par sociālistisku valsti. No šā viedokļa skatoties, es varu ar pārliecību… un es to tiešām nedaru bieži… Es varu jums ar pārliecību pateikt, ka tuvākajos gados šajā valstī būs progresīvais nodoklis. Mums nebūs cita ceļa kā vien šā nodokļa pieņemšana. Turklāt jautājums konkrētajā gadījumā nav par to, vai mēs iegūsim ļoti daudz naudas. Protams, ieviešot progresīvo nodokli (un es uzsveru - sakarīgu nodokli, nevis no 200 vai 300, vai 500 latiem, bet no daudz, daudz augstāka līmeņa!), mēs neatrisināsim šā budžeta jautājumus. Protams, ne. Mēs neiegūsim tik daudz miljonu, cik mums trūkst. Bet valsts attīstība nesastāv tikai no demokrātijas uzturēšanas. Valsts attīstība sastāv arī no demokrātiskas un tiesiskas valsts uzturēšanas. Progresīvā nodokļa sistēma palīdzēs mums atgūt kaut nedaudz vairāk uzticību valsts institūcijām un tam, ka valsts tiešām domā par saviem iedzīvotājiem. Tas arī ir ne mazāk svarīgi, domājot par ilgtermiņa attīstību.

Līdz ar to es aicinu tomēr šā budžeta atbalstītājus, šā budžeta veidotājus padomāt ne tikai fiskāli, bet paralēli arī par to, kā pilnveidot un uzlabot mūsu valsts sistēmu.

Tālāk. Es domāju, ka, pieņemot šo budžetu, mums ir noteikti jāpatur prātā vēl viena lieta. „Sabiedrība citai politikai” bija viens no iniciatoriem, kas vērsās pie Satversmes tiesas saistībā ar pensiju jautājumu. Mēs uzskatām, ka mūsu pensionāriem ir negodīgi, netaisnīgi atņemta daļa viņu naudas, un es personīgi domāju, ka nav aiz kalniem tiesas lēmums, ka šī atņemšanas procedūra nav bijusi pirmām kārtām taisnīga un otrām kārtām nav bijusi pietiekami tiesīga. Tā ir mana pārliecība. Tas nozīmē, ka agri vai vēlu mums nāksies daļu līdzekļu atmaksāt. Arī tas mums jāņem vērā. Un, pieņemot nākamos lēmumus, mums jāatceras, ka mēs šeit rūpējamies ne tikai par budžetu. Mēs rūpējamies arī par sociālo taisnīgumu, par taisnīgumu kopumā.

Runājot vēl par budžeta sastāvdaļām, jāteic, ka es esmu, protams, gandarīts kaut nedaudz par to, ka mums, runājot, piemēram, par man ļoti tuvajām ārlietām, ir izdevies nedaudz nogriezt no nogriezt paredzamā. Proti, Ārlietu ministrija ir pašreiz zināmā mērā, vismaz savā darbības apjomā, iesaldēta. Bet tā nav galīgi iznīcināta. Un paldies par to, ka vismaz šajā ziņā ir bijusi izpratne arī no premjera. Bet es gribu atgādināt, ka joprojām Ārlietu ministrija ir starp tām valsts institūcijām, kuras ir, manā izpratnē, proporcionāli cietušas visvairāk, lai gan tā ir viena no kvalitatīvākajām valsts pārvaldes institūcijām un ministrijām. Vēlreiz gribu atkārtot manis iepriekš teikto: ir vienkāršāk šajā valstī aiztaisīt ciet trīs ministrijas, nevis vienu vēstniecību.

Tālāk. Vēl, runājot par prioritātēm, man ir nedaudz žēl par to, ka, lai arī mēs esam ieguvuši lielu finansiālu, teiksim tā, ieguvumu no tādām jomām kā veselība un izglītība, mēs neesam bijuši līdz galam spējīgi šīs abas jomas reformēt, domājot par ilgtspējīgu attīstību.

Izglītības laukā diemžēl mūsu izglītība ne pamatskolā, ne vidusskolā, ne augstskolā, ne arodskolā neatbilst pasaules konkurences prasībām, tam, kas mums ir vajadzīgs. Un par to mums būtu ļoti nopietni jādomā. Un atkal ne tikai fiskāli, bet tādā veidā, lai mēs spētu šīs abas nozares tiešām valstī tuvākajā laikā savest kārtībā, jo mums trūkst laika. Mums būs slimi cilvēki, mums būs muļķi cilvēki un mums būs nabadzīgi cilvēki. Ja mēs šīs trīs lietas nespēsim atrisināt - sauciet mani par sociālistu, komunistu vai vēl par kaut ko citu -, mēs nespēsim šo valsti noturēt.

Vēl pie budžeta. Ja nemaldos, tas ir 12.pielikums. Es domāju, ka nopietni ir jāņem vērā tā detaļa, kas runā par konkrētu nodarbināto skaitu atsevišķās valsts institūcijās. Es domāju, ka šis nav saprātīgs pielikums un nav saprātīgs lēmums. Mēs nevaram pateikt, kurā institūcijā mums jāstrādā ir 353 cilvēkiem un kurā - 503. Tas nedod nekādu fiskālu risinājumu, jo, manuprāt, krīzes apstākļos ir labāk, ka cilvēks strādā kaut vai uz pusslodzi vai ceturtdaļslodzi, bet strādā, nevis viņš tiek atlaists. Un otrām kārtām mēs nezinām, vai, piemēram, Ārlietu ministrijā vajadzēs pēc trim gadiem par 50 cilvēkiem vairāk vai mazāk. Līdz ar to tādus likumus vai tādus pielikumus pieņemt... Manuprāt, tas būtu jāmaina līdz otrajam lasījumam.

Jebkurā gadījumā mēs esam apsprieduši šo budžeta projektu „Sabiedrībā citai politikai”, mēs esam kritiski pret daudzām lietām šajā budžetā, bet mūsu atšķirības domāšanā ar šo valdību premjerējošo „Jauno laiku” ir mazākas nekā līdzības.

Mēs atbalstīsim šo budžetu, bet mēs aicinām ieklausīties, un mēs turpināsim pilināt (No zāles dep. A.Barča: „Nu, ko nu pilināt!”) uz tām lietām, kuras liek mūsu valstij kļūt vairāk sociāli orientētai, vairāk tiesiski orientētai, vairāk orientētai uz sociālo taisnīgumu un, protams, eiropeiski un rietumnieciski orientētai.

Paldies par uzmanību. Un atbalstīsim šo budžetu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Guntim Bērziņam.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienītie kolēģi! Kā jau tas vairākkārt no šīs tribīnes ir teikts, šis, nenoliedzami, ir viens no grūtākajiem budžetiem mūsu nesenajā vēsturē. Tomēr pašreizējos ekonomiski grūtajos apstākļos tas ir labākais iespējamais kompromiss, par ko valdība un koalīcija ir spējusi vienoties. Ir īpaši pieliktas pūles, lai nenāktos samazināt, piemēram, pensijas un lai nenāktos paaugstināt, piemēram, PVN.

Šā budžeta prioritātes ir izglītība, veselība, sociālā joma, kā arī sabiedriskā drošība, un to mēs varēsim nodrošināt, tikai un vienīgi pateicoties ikvienam nodokļu maksātājam.

Šis budžets ir unikāls, jo pirmo reizi Latvijas vēsturē tas veidots nevis ministriju, bet gan valstij veicamo funkciju griezumā, tāpēc arī ir iespējamas būtiskas strukturālās reformas. Ir ievērojami samazināti valsts tēriņi, ir likvidētas valsts uzņēmumu padomes, uz pusi samazināts valsts aģentūru skaits; ministrijās strādājošo skaits samazināts par 30 procentiem, bet ministriju un centrālo valsts iestāžu izdevumi samazināti par kādiem 230 miljoniem latu.

Tāpat mēs kopā ar šo budžetu pieņemsim likumprojektu par vienotu valsts un pašvaldību amatpersonu algu sistēmu. Jā, par šo likumprojektu ir jau daudz diskusiju bijis šodien šajā telpā, bet es tomēr domāju, ka jūs visi atzīsiet, ka šāds likumprojekts ir vajadzīgs, jo tādējādi tiks izskausta līdzšinējā prakse par neadekvāti lielu algu izmaksu atsevišķiem cilvēkiem publiskajā sektorā, kā arī tiks izskausta pārāk lielā algu starpība cilvēkiem, kas faktiski veic vienādu darbu.

Šis budžets nav ideāls, tomēr tas ir labākais iespējamais, lai saglabātu visas valsts funkcijas, maksimāli nosargātu valsts ekonomiku un saņemtu mūsu valstij tik ļoti nepieciešamo starptautisko aizdevumu. Tas nozīmē, ka brīdī, kad atkopsies pasaules ekonomika, arī mēs būsim gatavi attīstībai. Kolēģi, es atgādinu, ka, neskatoties uz samazinātiem līdzekļiem, valsts turpinās nodrošināt iedzīvotājiem svarīgākos pamatpakalpojumus. Ikvienam no mums tiks nodrošināta bezmaksas neatliekamā medicīniskā palīdzība, tiks nodrošinātas diennakts ārstu dežūras un ambulatorā aprūpe. Par mūsu drošību turpinās rūpēties policisti, ugunsdzēsēji un robežsargi. Mūsu bērni saņems garantēto vidējo izglītību, bet studētgribētājiem tiks nodrošināti vairāki tūkstoši valsts apmaksātu studiju vietu. Mūsu pensionāriem nākamgad netiks samazinātas pensijas. Un atcerieties, ka valsts mūsu pensionāriem gadā izmaksā apmēram 1 miljardu latu, tas ir vislielākais izdevumu postenis visā budžetā!

Mūsu zinātniekiem un uzņēmējiem ar valsts atbalstu būs iespēja piesaistīt līdzekļus no Eiropas Savienības fondiem. Un sociāli neaizsargātiem cilvēkiem būs garantēta minimālā pabalsta palielināšana, notiks bezdarbnieku iesaistīšana pagaidu darbos, izmaksājot stipendijas, un trūcīgo iedzīvotāju nodrošināšana ar bezmaksas veselības aprūpes pakalpojumiem un medikamentiem.

Kolēģi! Es esmu jau vairākkārt teicis un vēlos uzsvērt vēlreiz: šis budžets būs pagrieziena punkts. Es ceru, ka mēs visi saprotam, ka Latviju ļoti vēro gan ārvalstu investori, gan reitinga aģentūras ārzemēs, gan ārvalstu mediji, gan Eiropas Savienība, gan citu valstu valdības. Pieņemot 2010.gada budžetu, mēs pasaulei dosim spēcīgu signālu, ka spējam būt vienoti un pieņemt nozīmīgus politiskus lēmumus.

Kolēģi! Šis ir izšķirošs brīdis: dosim iespēju pierādīt pašiem sev un pārējai pasaulei, ka esam spējīgi turpināt valsts attīstību jaunā kvalitātē gan ekonomiski, gan politiski.

Kolēģi! Es aicinu atbalstīt budžeta projektu pirmajā lasījumā.

Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātei Baibai Rivžai.

B.Rivža (ZZS frakcija).

Augsti godātais Daudzes kungs! Premjera kungs! Deputātes un deputāti! Ministri! Rīgā 9. un 10.novembrī ierodas Eiropas universitāšu asociācijas delegācija, kuru vada asociācijas prezidents - profesors Raps. Un šī vizīte ir, varētu teikt, unikāla, jo asociācija nepraktizē šādus braucienus uz atsevišķām valstīm, bet šajā reizē, taisni tagad, kad izskatām budžetu, šāda delegācija pie mums būs. Un kāpēc?

Iemesls ir, pirmkārt, tas, ka no visām Eiropas Savienības valstīm mums ir vislielākais samazinājums augstākajā izglītībā un zinātnē.

Un otrs. Izglītība un zinātne ir ilgtspējības garants, kā to mēs šodien jau šeit teicām un kā to pilnīgi pareizi arī Pabrika kungs pieminēja.

Un tāpēc es vēlos jūsu uzmanību vērst uz situāciju, kāda ir augstākajā izglītībā un zinātnē, un kopīgiem spēkiem mēģināt meklēt arī risinājumus. Un tātad, ja mēs skatāmies uz augstāko izglītību, tad redzam, ka mēs esam samazinājuši budžetu augstākajai izglītībai šajā gadā par 47 procentiem. Ko tas nozīmē praktiski? Tas nozīmē studiju programmu izmaksas, jo, valstij finansējot studiju programmu, tai ir noteikts normatīvs. Šis normatīvs ir minimālā līmenī, un salīdzinājumā ar 2002.gadu mēs esam atgriezušies septiņus gadus atpakaļ augstākajā izglītībā. Un tas nozīmē arī to, ka tās dārgās aparatūras, kuras mums sapirktas par Eiropas līdzekļiem, mēs nevaram pilnībā nodarbināt, jo tām vajadzīgi reaģenti, vajadzīgi papildlīdzekļi, lai tas process būtu nodrošināts.

Tagad mēs gatavojamies samazināt budžetu augstākajai izglītībai vēl par 23 procentiem. Tātad, ja mēs nevaram vairs samazināt normatīvu, tad mums ir jāsamazina budžeta vietas, un tās ir vairāk nekā 1000 budžeta vietas, turklāt ņemot vērā, ka mums vispār valstī ir tikai apmēram 20 procenti budžeta vietu augstākajā izglītībā. Nu tad ir jautājums: vai nu mēs būtiski samazinām pirmajam kursam budžeta vietas, vai arī pārtraucam līgumus, kas noslēgti starp studentiem vecākajos kursos un augstskolu, kas draud, protams, ar tiesu darbiem.

Zinātne. Zinātnei samazinājums mums ir… 2009.gadā bija 8,48 miljoni bāzes finansējums, bet plānoti ir 6 miljoni… Nu 6 miljoni - tas ir bāzes finansējums, tā ir zinātnisko institūciju uzturēšana un algas, minimālā alga. Nu, uzturēšanai varbūt tur nauda iznāk, bet, protams, attīstībai te naudas nav. Un vienīgais risinājums, kas varētu būt, lai palīdzētu augstākajai izglītībai un arī zinātnei, ir Eiropas fondu izmantošana.

Ja mēs paskatāmies nākamajā gada plānoto, tad redzam, ka no Eiropas fondiem zinātnei ir paredzēti vien 44 miljoni. Bet tas prasa 7 miljonu līdzfinansējumu. Zinātniskajām institūcijām pie tāda samazinājuma šādas naudas nav, jo tas… Faktiski mēs neesam attīstības budžetā, mēs esam izdzīvošanas budžetā, jo augstskolas un institūti faktiski jau ir samazinājuši visu, ko varēja samazināt. Un arī te ir akcents uz rezultātu. Augstskolas ir arī piekritušas to darīt - maksimāli skatīties rezultātu, bet tik un tā tās naudas ir tik daudz, cik tās ir.

Un tāpēc man būtu aicinājums šeit Dombrovska kungam un finanšu ministram. Mēs jau ar finanšu ministru runājām mūsu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē, ka, izskatot valsts aizdevumu izsniegšanas un apkalpošanas kārtību Ministru kabinetā, būtu svarīgi to papildināt ar 17.punktu… Dombrovska kungs, ar 17.punktu tas būtu jāpapildina un jāiekļauj arī zinātniskās institūcijas, kas ir augstskolas un institūti. Un tādējādi varbūt mēs varēsim vismaz to 7 miljonu lielo Eiropas fondu līdzfinansējumu nodrošināt.

Es, kolēģi, aicinu jūs būt uzmanīgiem ar kvalitātes vērtēšanu. Es domāju, ka tā kvalitāte, kāda mums ir augstākajā izglītībā un zinātnē, ir pilnīgi atbilstoša tiem resursiem, kādi ir. Tā ir pat labāka par tiem resursiem, kādus mēs esam devuši. Un tāpēc augstskolas tiešām ļoti nopietni strādā un mēģina, izprotot situāciju, šo grūto laiku pārdzīvot un meklē visus iespējamos ceļus kvalitātes nodrošināšanai.

Zaļie un Zemnieki atbalstīs budžetu, neapšaubāmi, bet mēs arī meklēsim iespējas un sniegsim priekšlikumus lasījumiem tieši attiecībā uz augstāko izglītību un zinātni.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātei Silvai Bendrātei.

S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Neviens krīzes budžets nebūs ideāls, lai arī ko mēs gari runātu un teiktu, jo, tikai strādājot kopā koalīcijā - un priekš tam tā arī ir -, mēs varam to uzlabot un pilnveidot. Skaidrs, ka tas ir bijis ļoti liels un apjomīgs darbs, bet vēl ir iespējams tajā iesniegt konstruktīvus un labus priekšlikumus un tos iestrādāt.

Bet tajā pašā laikā, kad nu mēs koalīcijā esam vienojušies, ka strādāsim konstruktīvi kopā, ar ko tad mēs iepazīstamies šodien? Šodien mēs atkal redzam Tautas partijas politiskās spridzināšanas taktiku. (No zāles: „O-o! Ūja!”)

Tieši tā! Tieši tā! Tad vai gan ir citādāk, ja mēs šodien pēkšņi uzzinām par kāda nodokļa - ienākuma nodokļa - palielināšanas piedāvājumu, par ko iepriekš vispār nebija runāts? Vai tad tiešām nebija iespējams tikties frakcijām? Vai nebija iespējams tikties frakciju vadītājiem? Vai nebija iespējams tikties partiju vadītājiem, ja tas bija tik ļoti būtiski? Mēs jau ar šādu taktiku vienreiz iepazināmies. Tad, kad šeit vēlējāmies plaši un patiešām mierīgi izdiskutēt iedzīvotāju nekustamā īpašuma nodokļa labāko likmi. Tad, kad vēlējāmies rast iespēju ieviest taisnīgāku likmi, to piemērojot lielākā apjomā turīgiem cilvēkiem, un tas būtu tikai normāli. Nu šī iespēja mums arī tika politiski uzspridzināta.

Un vēl es gribu arī precizēt to, ka tiešām, šādi strādājot, mēs netiksim pie normāla galarezultāta. Un es gribu arī teikt, ka nebija precīzs šajā kolēģes teiktajā arī tas, ka „Jaunā laika” valdība nedomā un neredz, ka ģimenes ar bērniem cietīs visvairāk. Ja jūs papētītu dokumentus, tad jūs redzētu, ka tieši daudzbērnu ģimenēm neapliekamais minimums ir lielāks nekā visām pārējām. Vajadzēja tikai paskatīties cītīgāk!

Un par kolēģa Klementjeva teikto. Tā arī nav taisnība, ka valsts šajā budžetā ir pilnīgi atteikusies no iedzīvotāju ienākuma nodokļa kompensēšanas par individuālo uzkrājumu 3.pensiju līmenī. Tā nav taisnība! Jo šā nodokļa kompensācija ir samazināta par 10 procentpunktiem, nevis izsvītrota vispār. Tāpat kolēģis nepareizi arī teica, ka visiem sociālajiem pabalstiem ir noteikti 350 latu griesti. Tas attiecas tikai uz bezdarbnieku un slimības pabalstiem, kurus izmaksā no sociālās apdrošināšanas budžeta. Mēs zinām, kāda šim budžetam šobrīd ir spriedze un slogs. Jo mums ir ļoti liels bezdarbnieku skaits. Tāpēc ir jādomā, ko darīt, lai šos līdzekļus maksimāli ilgāk būtu iespējams maksāt.

Bet, lai nezustu motivācija maksāt nodokļus, šo abu minēto pabalstu daļu virs 350 latiem nevis nogriež uz neatgriešanos, bet sedz 50 procentu apmērā. Bez tam es gribu arī atgādināt, ka šie ierobežojumi ir noteikti tikai uz laiku - līdz 2012.gada beigām.

Cienījamie kolēģi! Mēs šo budžetu esam dēvējuši gan par taupības, gan par krīzes, gan par izdzīvošanas budžetu, bet es vēlos 2010.gada budžetu raksturot kā sociālu budžetu, pirmkārt, tāpēc, ka tas tiešām ir tā, ka tie paredzētie mazinājumi tajā, kas ir objektīvi nepieciešami, skars ikvienu no mums. Otrkārt, tāpēc, ka konsolidētajam 500 miljonu latu samazinājumam otro reizi pusgada laikā ir pievērsta vēl nebijusi sabiedrības uzmanība; ir arī sociālo partneru un nevalstisko organizāciju līdzdarbība. Un, treškārt, tāpēc, ka sociālās jomas vajadzībām, apzinoties situācijas nopietnību, 2010.gada budžetā ir noteikts par prioritāti… tieši sociālā joma ir noteikta par prioritāti. Un to ir skāris vismazākais samazinājums - tikai 3 procenti, ja mēs salīdzinām ar šā gada bāzi iepretim tiem samazinājumiem, kas citās budžeta sadaļās ir 10, 20 un pat 30 procenti. Šo nelielo samazinājumu sociālajā budžetā veidos ietaupījums no strukturālajām reformām, kuras Labklājības ministrija īsteno. Labklājības ministrija ir deleģējusi arī valsts funkcijas nevalstiskajām organizācijām. Tāpēc nav pamata teikt, ka strukturālās reformas nenotiek. Ir deleģētas šīs funkcijas gan Neredzīgo biedrībai, gan Nedzirdīgo biedrībai, gan Bērnu fondam, gan arī nacionālajam rehabilitācijas centram „Vaivari”. Un, protams, šo ietaupījumu radīs arī daži papildu ierobežojumi, kas attiecas uz griestu noteikšanu sociālās apdrošināšanas pabalstiem, konkrēti jau minētajam bezdarbnieku un slimības pabalstam. Un arī maternitātes un paternitātes pabalsta samazināšana aptuveni līdz tam finansējuma līmenim, kāds personai bija, saņemot algu pēc nodokļu nomaksāšanas. Mēs patiešām šajos apstākļos nevaram izmaksāt pilnu šo atalgojumu, jo savā ziņā tas ir bijis bonuss - šī nodokļu daļa.

Jāpiebilst, ka šī norma, ievērojot tiesiskās paļāvības principu, spēkā stāsies tikai 2010.gada 3.novembrī.

Tajā pašā laikā 350 000 pensionāru var būt pilnīgi mierīgi par piemaksu pie pensijas - par tiem 70 santīmiem par katru līdz 1996.gadam uzkrāto darba stāža gadu. Tāpat viņi var būt arī mierīgi par ienākumu neapliekamo minimumu - 165 latiem, par ko tieši tikšanās reizēs parasti ir paustas tās vislielākās bažas, kā būs. Šie netiks samazināti.

Pensionāru vajadzībām tiks tērēta lielākā sociālā budžeta daļa - 66 procenti no 1,6 miljardiem latu. Tāpat nesamazinās tehnisko palīglīdzekļu apjomu, nesamazinās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, tos pat vēl palielinās nākamajā gadā. Nesamazinās arī finansējumu vardarbībā cietušo bērnu sociālajai rehabilitācijai.

Tāpat kā šogad arī nākamgad valsts tērēs 6,5 miljonus latu aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem, lai kaut nedaudz mazinātu bezdarbu. Un tāpat kā šogad bezdarbnieku pabalstu maksās 9 mēnešus.

Palīdzot pašvaldībām, valsts segs 50 procentus no GMI jeb garantētā minimālā ienākuma pabalsta un 20 procentus no dzīvokļa pabalsta trūcīgām personām. Tie ir pašvaldību galvenie sociālie pabalsti. Starp citu, droši vien jau ir aizmirsts tas, ka vēl nesen... vēl pirms kāda laika tieši GMI varēja saņemt ierobežotu laiku - tikai 9 mēnešus. Tagad šis ierobežojums ir atcelts. Šogad GMI tika pat palielināts un noteikts pieaugušajiem 40 lati un bērniem - 45 lati.

Valsts budžeta projektā mēs redzam arī to, ka nākamajā gadā varēs izmantot arī tā saukto simtslatnieku programmu jeb darba praksi ar stipendiju pašvaldībās. Un tas arī būs atbalsts tiem, kam šobrīd nav darba.

Šie visi ir valdības izstrādāti sociālā tīkla pasākumi, kuri ir ļoti būtiski un ir pieejami jau ar šā gada 1.oktobri, un tie ir ieviesti tāpēc, lai grūtā brīdī, kad nav darba un nav iespējams saņemt bezdarbnieka pabalstu, cilvēkam ir vismaz kaut kādi garantēti minimāli ienākumi.

Labklājības ministrs mūs Sociālo un darba lietu komisijā informēja, ka uz Nodarbinātības valsts aģentūru tieši tagad nāk tādi cilvēki pieteikties, kas nav legāli strādājuši sešus vai pat deviņus gadus. Un līdz ar to viņi nav maksājuši par šo laiku sociālās iemaksas un nevar pretendēt uz solidārās sociālās apdrošināšanas sistēmas atbalstu.

Cienījamie kolēģi! Protams, šis budžets nav nekāda medusmaize, un to mēs apzināmies katrs. Un tas ir objektīvi. Mēs arī zinām, ka tas tā nevarētu būt, bet budžetā valdība ir piedāvājusi pašu galveno, manuprāt, tas ir, lielāku skaidrību par to, cik 2010.gadā varēsim atļauties tērēt, ar kādu finansējumu nāksies iztikt un kāda sabiedrības līdzdarbība būs nepieciešama, lai mēs varētu sagaidīt arī finansiālu atbalstu no mūsu starptautiskajiem aizdevējiem, jo diemžēl bez šā atbalsta mums klātos vēl daudz sūrāk.

Un skaidrībai, lai arī cik skarba tā būtu, patiešām ir liela nozīme. Tā tomēr dzīvi padara vienkāršāku, jo tad ir zināms, ka tā rocība ir tik liela, un es tad arī plānoju savu dzīvi. Un tad šī skaidrība arī mobilizē cilvēkus pašus sakoncentrēt sevī spēku un rīkoties.

Tāpēc tas tomēr mudina cilvēkus meklēt iespējas pašiem un rosīties arī pašiem, ne tikai gaidīt atbalstu no valsts.

Un nobeigumā es citēšu Dombrovska valdības deklarācijas ievadā rakstīto. Tur ir teikts tā: „Mūsu valsts ekonomika piedzīvo sistēmisku krīzi. Tā ietekmēs ikviena cilvēka ikdienu Latvijā un liks mainīt mūsu attieksmi pret darbu, vidi, pret līdzcilvēkiem un valsti.” Turpmākajā laikā valsts finansiālās iespējas būs ierobežotas, un, manuprāt, šī doma par mūsu pašu attieksmes maiņu ir īpaši svarīga. Es nešaubos, ka mēs tiksim ārā no šīs ekonomiskās krīzes, lai cik šobrīd smagus un nepopulārus lēmumus valdībai un parlamentam nāktos pieņemt. Bet tas, uz ko gribētos cerēt visvairāk, ir tas, ka šis smagais laiks būs arī mācība un palīdzēs tikt ārā no patērnieciskās apmātības, kādā bijām nonākuši un kas mūs lielā mērā šajā postā iegrūdusi.

Es aicinu atbalstīt 2010.gada budžeta projektu pirmajā lasījumā un sakoncentrēt visus spēkus, lai to pilnveidotu, vēl precizētu un tajā iestrādātu labus konstruktīvus priekšlikumus, ja tas vien iespējams, uz otro lasījumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

 

I.Pimenovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Frakcijas „Saskaņas Centrs” vadītājs iesniedza alternatīvo budžeta projektu Ministru prezidentam. Es neapgrūtināšu valdošās koalīcijas partiju deputātus un stenogrāfistes ar skaitļiem. Apkopotais alternatīvais budžeta projekts ir ziņu aģentūras slejās.

Īsi. Mēs uzskatām, ka valdības iesniegtais budžeta projekts nav balstīts uz taisnīgu nodokļu sloga sadali. Tas radīs sociālu spriedzi un veicinās cilvēku aizbraukšanu no Latvijas. Nesamērīgi smags nodokļu slogs tiek uzlikts tieši cilvēkiem ar mazākiem ienākumiem un ģimenēm ar vairākiem bērniem. „Saskaņas Centra” iesniegtais budžeta projekts ir ekonomikas stabilizācijas projekts, jo tā uzdevums ir nodrošināt iekšzemes kopprodukta ražošanas apjomu 2009.gada līmenī. Tas ir 13 miljardu 200 miljonu latu (faktiskajās cenās). Šim nolūkam ierosinām ieviest iedzīvotāju progresīvo ienākuma nodokli, samazināt pievienotās vērtības nodokli un obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas. Ar to veicinātu uzņēmējdarbību un piebremzētu nodokļu aiziešanu uz ēnu ekonomiku.

„Saskaņas Centra” iesniegtais budžeta projekts ir „sanitārais” budžets, jo tas ir līdzeklis, kurš var noturēt mūsu valsti uz kraujas malas, jo nav tagad laika rīkoties citādāk. Patiesībā ekonomikas attīstības tendence netiek mazināta ne ar valdības izstrādāto budžeta projektu, ne ar to alternatīvo budžeta projektu, kuru iesniedza „Saskaņas Centrs”, vai tūlītēju attīstības plānu, jo šo tendenci nosaka Latvijā esošā ekonomikas sistēma. Mūsu tautas nelaime ir tā, ka esošās paaudzes vienkārši nezina citu kapitālismu kā tikai to, kuru pirms 18 gadiem pie mums atveda no Džordžtaunas universitātes. Šo ekonomisko sistēmu… šī sistēma balstās uz doktrīnu, ko sauc par neoliberālismu. Neoliberālisma ekonomikai raksturīgs tas, ka noteicošā loma ir finanšu un monetārajai politikai, kura piedalās… kurai ļoti liela loma ir tieši ekonomikas vadības mehānismā. Šīs paradigmas ietvaros netiek aiztikts fiksētais lats, kas prasa ļoti lielu summu tā uzturēšanai. Aprēķinot budžetu, netiek ņemts vērā tāds milzīgs iedzīvotāju tēriņa slogs kā izsniegto banku kredītu slogs. No tiem jau tagad viena ceturtdaļa tiek uzskatīta par nedrošajiem.

Šīs sistēmas ietvaros milzīga zemes gabalu platība bija privatizēta bez turpmākas attīstības, tikai spekulatīvajām operācijām. Latvijas valdība rīkojās kā ārvalstu baņķieru un savā īpašumā nedzīvojošu nekustamā īpašuma īpašnieku lobijs. Un tā vietā, lai apliktu ar nodokļiem īpašumu un infrastruktūras nomas maksu, kas ierobežotu šo ienākumu kapitalizāciju banku kredītos, Latvija aplika ar nodokļiem darba ņēmējus un darba devējus. Tas savukārt paaugstināja dzīves un uzņēmējdarbības dārdzību, veicināja aizvien masveidīgāku darbaspēka emigrāciju un ražošanas izspiešanu no pasaules tirgiem augsto izmaksu dēļ.

Neoliberāla ekonomika ir jāaizstāj ar sociāli atbildīgu tirgus ekonomiku. Bet pirms tam tā ir jāstabilizē, un tādēļ ir jāpieņem mūsu alternatīvā budžeta priekšlikumi. Valdības iesniegtais budžeta projekts tad ir noraidāms.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Oskaram Kastēnam.

O.Kastēns (LPP/LC frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Cienījamais Ministru prezidents savas uzstāšanās sākumā teica, ka ar šo budžetu, iespējams, nav apmierināts neviens. Un zināmā mērā viņam ir taisnība, jo, man liekas, Latvijā, runājot par šo budžetu, laikam tiešām būs grūti atrast kādu cilvēku, kurš teiks, ka šis ir labs un sabalansēts budžets. Bet es domāju, ka ar šo budžetu varētu būt apmierināti Latvijas konkurenti ārējos tirgos - tie paši mūsu ziemeļu kaimiņi, kuri palielinājuši naudas apjomu investīcijām un izglītībai. Ar šo budžetu varētu būt apmierināti arī Latvijas nelabvēļi. Un, ja jau valdības koalīcijas partneri, respektīvi, Muižnieces kundze, teica, ka partneri neredz savu ieguldījumu šā budžeta tapšanā, tad man sāk likties, ka šis ir „Jaunā laika” budžets.

Šobrīd, salīdzinot ministrijas, kā tām ir samazinājies līdzekļu apjoms, var ieraudzīt, ja jūs rūpīgi pavērosiet šo te paskaidrojumu daļu „Samazinājuma apmēri”, ka tas ir diezgan nesamērīgs. Teiksim, Ekonomikas ministrijai - es pat divas reizes speciāli paskatījos! - samazinājums ir 75 procenti 2010.gadam, salīdzinot ar 2009.gadu. Piemēram, aktivitātei, uzņēmējdarbības un uz zināšanām balstītas ekonomikas veicināšanai, tur finansējums ir samazināts vairāk nekā uz pusi. Par kādu Latvijas konkurētspēju un par augstu pievienoto vērtību mēs šajā gadījumā varam runāt?

Un tie, kas strādā Eiropas lietu komisijā, labi zina, kā mums sokas ar Eiropas Savienības fondu apguvi. Kopumā uz pārējās Baltijas fona mēs esam šobrīd pēdējā vietā. Bet budžetā mēs izlasām, ka nākamgad ekonomikas situācijas uzlabošanai īpaši aktuāli ir īstenot Eiropas Savienības fondu aktivitātes, kas veicina ekonomisko aktivitāti, ieņēmumu palielināšanu un nodrošina sociālās spriedzes mazināšanu. Iekavās rakstīts „sociālā spilvena aktivitātes”. Un, ja mēs tik dramatiski apgriežam Ekonomikas ministrijas budžetu, tad man sāk likties, ka šis sociālais spilvens, ko laikam gan bija paredzēts palikt zem muguras vai varbūt kaut kur zemāk, droši vien tiks uzlikts kaut kur uz ekonomikas sejas, tādā veidā pildot ne to funkciju, kāda tam sākumā droši vien bija paredzēta.

Kopumā vērtējot visus šos procentuālos samazinājumus pa ministrijām, man sāk likties, ka tur pietrūcis vēl vienīgi aicinājuma pamodināt zvērus, respektīvi, aicinājuma ministriem meklēt trūkstošo naudu citu ministriju budžetā. Un, ņemot vērā šo nevienlīdzīgo samazinājumu, man sāk likties, ka tiešām zvēri ir tikuši pamodināti ministros: dažā labā ir pamodies Tasmānijas velns, bet citā - Brazīlijas mūžameža sliņķis...

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.

 

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Augsti godātais Ministru prezident! Ministri! Godājamie kolēģi! Es kā vienmēr runāšu par to tematu, par kuru es vienmēr runāju, tas ir, par demokrātiju. Un uz šo sarunu mani uzvedināja Valda Dombrovska uzrunā teiktais. Viņš teica, ka šis budžets faktiski ir mēģinājums aiziet prom no jautājumu izlemšanas šaurā lokā, mēģinājums panākt, lai jautājumi tiktu izlemti plašā lokā, plašām cilvēku grupām piedaloties.

Godājamie kolēģi! Tūlīt pēc tam man radās tāda doma - paskatīšos, kas notiek ar tiem likumprojektiem, kuri tiešām skar jautājumu lemšanu šaurā lokā vai plašā lokā, un kā tur šis jautājums tiek traktēts. Īpaši tāpēc, ka es šeit no tribīnes uzstājos jūsu priekšā, kad mēs pieņēmām pēdējos budžeta grozījumus, un runāju par autoritārisma tendenču iedzīvināšanu likumdošanā.

Godājamie kolēģi! Lai cik liels būtu mans pārsteigums, man tiešām ir jāsecina, ka Dombrovska kunga teiktajā nav ne kripatiņas patiesības. Ir vai nu tā, ka labā roka nezina, ko kreisā dara, vai tā, ka Dombrovska kungs mūs ir apzināti maldinājis. Izstāstīšu jums to ar konkrētiem faktiem.

Godājamie kolēģi! Paņemiet, lūdzu, dokumentu Nr.5065 - likumprojektu „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”. Ieskatieties grozījumā, kas ir 9.panta 7.daļā! 9.panta 7.daļā tiek dotas finanšu ministram tiesības pārskatīt jeb mainīt jebkuras centrālajai valsts iestādei gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas ietvaros lēmumus visos jautājumos, kas ir saistīti ar apropriācijām programmām, apakšprogrammām, izdevumu kodiem un tā tālāk. Ko tad šeit likumprojekta iesniedzēji - valdība, koalīcija - iesaka mainīt? Viņi iesaka izsvītrot to, kas ir šobrīd spēkā esošajā redakcijā, - to, ka, ja kaut kas tāds tiek darīts, tad nekavējoties ir jāziņo Ministru kabinetam un nekavējoties, piecu dienu laikā, ir jāziņo Saeimai, un Saeimai piecu dienu laikā jāpieņem lēmums. Tas viss tiek izravēts laukā! Kolēģi, tas nozīmē, ka acīmredzot kādam no valdošās koalīcijas gribas brīvi „sērfot” budžeta programmu un apakšprogrammu ietvaros, absolūti nerēķinoties ar to, ko mēs, deputāti, šeit esam nolēmuši.

Otrs priekšlikums, ko valdošā koalīcija piedāvā attiecībā uz šo pašu 9.pantu, ir papildināt 9.panta redakciju ar 7.1 daļu. Šīs 7.1 daļas redakcija ir jāizlasa trīs reizes, lai saprastu, kāda tur ir būtība. Jo, ja tu lasi pirmo reizi, tev liekas, ka tu vienkārši saskati tās iepriekšējās 7.daļas atkārtojumu. Taču es gribu teikt, ka, uzmanīgi pārlasot vairākas reizes, beigās tiek saprasts, kas tur tiek darīts, kas tur tiek dots. Citēju, kolēģi: „Finanšu ministram ir tiesības veikt apropriācijas pārdali starp ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm…” Tad ir komats, un tad ir rakstīts: „politikas izmaiņu”. Politikas izmaiņu...

Godājamie kolēģi, ja mēs runājam par politikām, tad jāteic, ka politikas mūsu valstī ir trejādas. Pirmās ir Eiropas Savienības politikas, pie kurām mums jāpieturas. Otrās ir politikas, kuras apstiprina Saeima. Tās ir aizsardzības politika, ārlietu politika, nacionālās drošības politika. Un trešās ir Ministru kabineta apstiprinātās politikas.

Godājamie kolēģi! Nav saprotams, vai likumprojekta autori šeit ir domājuši daudzas politikas vai vienu politiku, jo vārdkopa „politikas izmaiņu” tiek dota vienskaitļa ģenitīvā.

Godājamie kolēģi! Politikas, kuras ir apstiprinājis Ministru kabinets vai kuras ir apstiprinājusi Saeima, nevar viens cilvēks vienpersoniski mainīt.

Godājamie kolēģi! Pieņemot šādu likumu, mēs dodam vienam cilvēkam vienpersoniskas tiesības mainīt politikas. Tas nozīmē faktiski mainīt jebkuru budžeta struktūru un jebko.

Godātie kolēģi! Tas ir tīrs totalitārisma izpausmes visaugstākais domas lidojums, kādu es līdz šim savā mūžā neatkarīgajā Latvijas Republikā esmu redzējis.

Godājamie kolēģi! Ir vēl arī trešais punkts. Un trešais punkts ir paša budžeta projekta 27.pantā paslēpts. Tur ir teikts, ka finanšu ministram ir tiesības palielināt gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto apropriāciju, bet šīs viņa tiesības nedrīkst pārsniegt 0,5 procentus no iekšzemes kopprodukta. Iekšzemes kopprodukts ir 11,891 miljards latu; tas nozīmē, ka šīs tiesības Repšes kungam tiek dotas par 59 miljoniem 250 tūkstošiem.

Godājamie kolēģi! Visa valsts pārvalde kopā Latvijas valstī izmaksā apmēram 50 miljonus. Tad nu varat iedomāties, kādā amplitūdā šeit varēs „sērfot” pa budžeta programmām, ja šāda norma tiks pieņemta!

Bez tam, kolēģi, šā teikuma otrajā daļā tiek teikts, ka šajā summā netiek ieskaitīta tā nauda, kas ir līdzekļi pašvaldībām; tur, pēc ekspertu vērtējuma, ir vēl vieni 40 miljoni klāt.

Godājamie kolēģi! Kādu valsti mēs būvējam? Demokrātisku vai totalitāru? Kādu valsti mēs būvējam? Vai tādu, kur atsevišķam cilvēkam vai atsevišķai šaurai personu grupai ir tiesības uzurpēt varu un pieņemt lēmumus Saeimas vārdā? Vai mēs vēlamies tādus likumus, kuri pārkāpj, pilnīgi viennozīmīgi pārkāpj, Latvijas Republikas Satversmi?

Godājamie kolēģi! Kamēr likumprojektos un budžeta projektā ir šādi priekšlikumi, „Latvijas Ceļš” un Latvijas Pirmā partija par šādu budžetu nevar balsot.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vai Kraukļa kungam pietiks ar 10 minūtēm?

Vārds deputātam Ventam Armandam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Godīgi sakot, biju nedaudz pārsteigts par šo reakciju uz mūsu, es domāju, konstruktīvajiem priekšlikumiem, kā uzlabot šo budžetu, jo tiešām šajā budžetā mēs redzam daudzas neizmantotas iespējas.

Un tieši tādēļ es gribu arī par tām parunāt, jo agri vai vēlu par šīm iespējām mums būs jārunā, jo mūs gaida vēl lielāks darbs pēc tam - 2011.gada budžets.

Pirmām kārtām par Eiropas Savienības fondiem. Es tomēr domāju, ka Latvija nav izdarījusi visu, lai Eiropas Savienības visaugstākajā līmenī kopā ar līdzīga rakstura valstīm - Igauniju un Lietuvu - panāktu, ka šiem Eiropas Savienības fondiem tiek samazināts nepieciešamais līdzfinansējums no valsts budžeta vai varbūt vispār uz krīzes laiku šis finansējums netiek pieprasīts. Šis ir darbs, kas ir tikpat svarīgs kā budžeta izveides darbs, jo ir skaidrs, ka tiešām šie Eiropas Savienības fondi ir tie, ar kuru palīdzību mēs varam veicināt tautsaimniecības attīstību.

Otrs jautājums. Kreditēšana. Diemžēl tāpat kā tad, kad pieņēmām iepriekšējo budžetu, budžeta grozījumus, man jāteic, ka kreditēšanas atjaunošanā tā arī nekas nav izdarīts. Kreditēšanas atjaunošana ir ārkārtīgi svarīga lieta tautsaimniecības atjaunošanā. Pat tie 50 miljoni, ko pagājušā budžeta grozījumos mēs iebalsojām Hipotēku bankai, vēl arvien bankai nav pieejami, tāpēc ka nav apstiprināta bankas attīstības programma. Šie ir ļoti svarīgi darbi, kas ir jādara.

Publiskā un privātā partnerība. Ārkārtīgi būtisks instruments, ar kādu risināt tautsaimniecības problēmas. Šis instruments vēl arvien nav pielietots, kā nākas.

Infrastruktūra. Bibliotēkas, slimnīcas. Diemžēl jāsecina, ka šī programma tiek kavēta, bremzēta, un tie ir miljoni un miljoni, kas varētu ienākt budžetā gan šogad, gan nākamgad.

Edgara Zalāna izstrādātais valsts pārvaldes reorganizācijas plāns. Parunājām, parunājām, diemžēl koalīcijas partneri to tā arī nav atbalstījuši. Bet es esmu pārliecināts, ka nekur neliksimies. Nākamgad pie šā plāna būs jāatgriežas, jo šis samazinājums, arī ministriju skaita samazinājums būs neizbēgams, lai izveidotu 2011.gada budžetu.

Eiropas Savienības fondu administrēšana. Esam ierosinājuši no „padsmit” institūcijām aiziet uz trijām. Nav atbalsta. Bet arī nākamgad... esmu pārliecināts, ka atkal pie šīs diskusijas būs jāatgriežas.

Funkciju nodošana nevalstiskajām organizācijām un privātajam sektoram. Bija garu garās diskusijas, bet nevienu funkciju neesam nodevuši. Nākamgad būs jānodod, nekur neliksimies.

Un tagad par atsevišķām lietām šajā budžeta projektā.

Vienotā atalgojuma sistēma. Protams, ir ļoti svarīgi šo sistēmu tagad ieviest, bet mēs redzam, ka ir atkal izņēmumi. Un tādēļ Tautas partija ierosināja šajā sistēmā noteikti iekļaut gan Latvijas Banku, gan Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, gan arī citas institūcijas, kuras pēkšņi ir pazudušas no valdības savulaik lemtā, likumprojektam atnākot līdz Saeimai. Interesanti, kādēļ šīs institūcijas ir pazudušas - vai tā ir kļūda vai apzināta rīcība?

Tālāk. Mēs redzam, ka tomēr šajā budžetā pārlieku liels samazinājums ir sabiedriskajai televīzijai un sabiedriskajam radio. Ar šādu samazinājumu šīs ļoti būtiskās - it īpaši nākamajā gadā, kad ir vēlēšanas, - institūcijas vienkārši nevarēs pastāvēt, tādēļ mēs ierosināsim, ka Latvijas Televīzijai 2,3 miljoni latu un Latvijas Radio 1 miljons latu ir jāparedz no Nacionālā radio un televīzijas centra dividendēm. Šis ir ārkārtas avots, bet šī ir ārkārtas situācija.

Tālāk. Mēs ļoti labi saprotam, ka pašvaldību situācija ar šo simtprocentīgo garantiju tiešām nav atrisināta, un to jau minēja mana kolēģe Vineta Muižniece, bet mēs arī pieprasīsim noteikt, lai pašvaldību ceļu fondam ir proporcija 30 procenti pret 70 procentiem, kā bija rakstīts valdības deklarācijā.

No mūsu puses būs arī citi priekšlikumi, bet es gribu vēlreiz atgādināt, ka šie priekšlikumi ir konstruktīvi, tie negraus kopējo budžetu, un skaidrs ir tas, ka Tautas partija atbalstīs šo budžetu pirmajā lasījumā un atbalstīs arī beigu beigās pēc konstruktīvām diskusijām otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Godātie kolēģi! Debatēs vēl ir pieteicies arī ekonomikas ministrs Artis Kampars, tāpēc acīmredzot debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Pārtraukums līdz pulksten 15.30. Reģistrācija - sēdes beigās.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Vai varētu palūgt vēlreiz zvanu, lai deputātiem atgādinātu, ka sākas sēde?

Turpinām ārkārtas sēdi, kurā mēs izskatām likumprojektu „Par valsts budžetu 2010.gadam ” un to pavadošo likumprojektu paketi pirmajā lasījumā.

Turpinām debates.

Vārds ekonomikas ministram Artim Kamparam.

A.Kampars (ekonomikas ministrs).

Augsti godātā Āboltiņas kundze! Cienītie Saeimas deputāti, kas atgriezušies no kafijas dzeršanas pārtraukuma! Es vēlētos, raugoties no valsts ekonomiskās attīstības viedokļa, paust arī savu redzējumu par šajā gadā izstrādāto, bet uz nākamo gadu vērsto budžeta projektu, ņemot vērā to, ka jebkurš valsts budžets ir būtisks instruments tieši valsts ekonomiskās attīstības stimulēšanai, virzīšanai kādā noteiktā virzienā. Un tieši šādā kontekstā, manuprāt, būtu jāanalizē šobrīd arī valsts budžets 2010.gadam.

Sākot sarunu, manuprāt, ir svarīgi atcerēties šāgada martu, kad Dombrovska valdība pārņēma šo diezgan bēdīgo situāciju Latvijas valstī un Latvijas ekonomikā, kuru šāgada laikā mēs esam centušies ļoti ātri, ļoti steidzīgi, bet tomēr virzīt uz labu.

Atcerēsimies, starpība budžeta ieņēmumos un izdevumos tad bija 1,5 miljardi latu. Plānotie izdevumi, kā atceramies, bija 5,1 miljards latu, uz to brīdi koriģētie ienākumi - 3,6 miljardi latu. Tāda bija realitāte konkrēti šajā situācijā.

Iekšzemes kopprodukts - uz to brīdi tas bija jau skaidrs - kritīsies vismaz par 18 procentiem, un tik lielu recesiju Latvijas valsts nebija piedzīvojusi kopš 90.gadu sākuma.

Trešā lieta, kas uz to brīdi arī bija redzama un bija, manuprāt, ļoti kritiska, bija tā, ka visās tautsaimniecības nozarēs gan iekšējā tirgū, gan eksportā bija vērojama strauja krišanās. Visās nozarēs! Ir svarīgi atgādināt to, kādā situācijā pirms astoņiem mēnešiem Dombrovska valdība sāka strādāt. Šādi bija tie skaitļi uz to brīdi.

Tātad mēs ķērāmies pie darba, un, protams, skatoties no ekonomiskās attīstības viedokļa, bija jāraugās pēc risinājumiem. Manuprāt, nepateikšu neko jaunu, ka, no vienas puses, bija jādomā, kā palielināt ieņēmumus Latvijas valsts budžetā, un, protams, arī par to, kā samazināt mūsu nelietderīgos un slikti plānotos izdevumus.

Runājot par to, kā šo procesu varētu virzīt un prognozēt, domājot par nākotni, arī visiem ekspertiem bija pilnīgi skaidrs, ka mūsu lielie plānotie izdevumi, visticamāk, nebija reāli izpildāmi. Līdz ar to - patīk tas vai nepatīk - valsts budžeta izdevumi tātad bija jāsamazina, kas ekonomikā pilnīgi noteikti arī rada tiešām šo krītošo, negatīvo spirāli, jo, tā kā naudas daudzums samazinās, arī iekšējā tirgū pieprasījums samazinās. Tā ir ekonomikas likumsakarība, kas nav atkarīga no valdībām. Tā ir kā tāda ābece ekonomikā, kas ir jāzina 1.klases skolēnam, kas kaut nedaudz iepazinies ar ekonomikas pamatprincipiem.

Otra lieta, neapšaubāmi, bija tā, kā kompensēt šos grūtos ieņēmumu kritumus iekšzemes tirgū, kurš Latvijā bijis tāds vadošais un velkošais. Un arī šajā ziņā eksperti ārvalstīs un kompetentie eksperti Latvijā ir vienoti, ka mums ir jārada šī augšupejošā spirāle eksportā - tātad ieņēmumi jāpalielina nevis no mūsu nelielā tirgus, bet no mūsu spējas konkurēt ārējos tirgos. Tās ir tādas galvenās pamatlietas.

Tātad - kas ir izdarīts šajos astoņos mēnešos? Es apņemos apgalvot, ka pēdējās valdībās... kopš 1992.gada tik būtiskas izmaiņas nav bijušas. Šobrīd budžeta deficīta līmenis, kāds tiek piedāvāts, ir 650 miljoni 1,4 miljardu vietā. Ko tas nozīmē? Mēģināšu iztulkot, lai gan, manuprāt, tas būtu jāsaprot katram Saeimas deputātam. Tas nozīmē, ka Latvijas nodokļu maksātāji nākotnē aizņemsies mazāk, ka mūsu bērni maksās mazākus procentus par aizņēmumu un ka šie maksājumi negulsies nākamajām paaudzēm virsū. Manuprāt, tas tiešām ir būtisks valdības panākums, ka mēs esam šajā ļoti īsajā laikā spējuši panākt šādu budžeta konsolidāciju.

Runāsim par ieņēmumiem. Un šeit tieši Ekonomikas ministrija ir uzņēmusies, pēc manas pārliecības, pašu aktīvāko lomu, lai kaut kādā veidā tos stimulētu, un tas arī ir rezultējies 2010.gada budžeta projektā. Pirmais un svarīgākais, kolēģi! Es tiešām aicinu to atcerēties, ka šajā budžeta projektā nav palielināti tie nodokļi, kas tiešā veidā attiecas uz uzņēmējdarbību. Tātad mūsu uzņēmējiem konkurētspēja nav apgrūtināta. Atšķirībā no Godmaņa vadītās valdības, kas pacēla pievienotās vērtības nodokli no 18 procentiem uz 21 procentu, Dombrovska valdība nedz PVN, nedz sociālās iemaksas, nedz iedzīvotāju ienākuma nodokli nav aiztikusi. Šī lielā konsolidācija ir izveidota ar citām metodēm, un mums ir izdevies, nepasliktinot uzņēmēju stāvokli, šo konsolidāciju veikt tik īsā termiņā.

Otra lieta - nekustamā īpašuma nodoklis, kurš šobrīd, manuprāt, ir papildu instruments, lai mēs iegūtu vēl līdzekļus šajā budžetā. Man ir prieks dzirdēt arī to, ka mūsu kolēģi no Tautas partijas saka, ka šeit nav… pareizāk sakot, ka budžetā vēl ir iespējas taisnīgāk un pareizāk šo visu sadalīt. Tāpēc esmu priecīgs to dzirdēt un aicinu uz otro lasījumu tiešām nopietni diskutēt un rast papildu ieņēmumus tieši taisnīgas nekustamā īpašuma nodokļa sadales jomā, lai lielo villu īpašnieki maksātu krietni vairāk nekā nelielu dzīvokļu īpašnieki ar vairākiem bērniem. Tas, manuprāt, ir ļoti, ļoti svarīgi.

Runājot par struktūrfondiem, es tomēr gribu nosaukt konkrētas lietas, kuras ir izdarītas, kuras ir tautsaimniecībā ieplūdinātas un par kurām, manuprāt, nevar būt diskusija ar tiem cilvēkiem, kas to tiešām nezina.

Tātad - finanšu instrumenti. Hipotēku un zemes bankā šobrīd ir programma 200 miljonu latu vērtībā, kas ir domāta uzņēmēju konkurētspējas uzlabošanai. No šiem līdzekļiem šā pusgada laikā ir izsniegti jau 80 miljoni latu. Tātad atsevišķi Saeimas deputāti acīmredzot nav zinājuši par šo programmu, lai gan esam daudz par to runājuši, un viņi varbūt arī apzināti maldina sabiedrību.

Šobrīd Latvijas Garantiju aģentūra, kura no 1.jūnija divu mēnešu laikā ir uzsākusi ļoti aktīvu darbību, ir izsniegusi 254 garantijas 77 uzņēmumiem par kopējo summu 25,8 miljoni latu. Tas nozīmē, ka Latvijas Garantiju aģentūra spēj nodrošināt no valsts puses kredītus uzņēmējiem komercbankās, tādā veidā veicinot uzņēmējdarbības kreditēšanu.

21.augustā Hipotēku un zemes bankā ir uzsākusi darbību programma „Atbalsts pašnodarbinātības uzņēmējdarbības uzsākšanai”, kur pieejamais finansējums ir 22 miljoni latu.

Tālāk runāšu ļoti īsi. Struktūrfondu projektos, piemēram, tehnoloģiju pārneses kontaktpunktos, mēs esam ieguldījuši 2 miljonus latu, augstas pievienotās vērtības investīcijās - 35 miljonus latu, biznesa inkubatoros - kopā 18 miljonus latu, grantu programmās kompetences centriem, kas šogad sāk strādāt, - 36,3 miljonus latu; jaunu produktu tehnoloģiju izstrādei nākamā gada pirmajā ceturksnī atvērsies programma par 15 miljoniem latu, jaunu produktu tehnoloģiju izstrādei un atbalstam - vēl 20 miljoni latu.

Par energoefektivitāti. Centralizētās siltumapgādes sistēmā šajā vasarā programma deva iespēju par kopējo summu 42,3 miljoni latu pašvaldībām realizēt savas programmas. Atjaunojamo energoresursu koģenerācijas staciju projekts ir pabeigts (un tas šogad aizsākās) - 17,3 miljoni latu. Un tā tālāk.

Kopumā tautsaimniecībā šā pusgada laikā ir ieplūdināta nauda dažādos instrumentos - pāri par 300 miljoniem latu. Tie cilvēki, kuri runā, ka šis atbalsts nav pietiekams, visticamāk, nav informēti vai arī apzināti maldina sabiedrību.

Tātad - ko mēs redzam pēc šīs ļoti aktīvās rīcības? Kāda ir Latvijas ekonomikas konkrētā šābrīža situācija? Jā, tiešām joprojām iekšējo izdevumu mazinājuma dēļ krītas šī iekšējā spirāle, un arī iekšējā tirgus apjoms tiešām joprojām krītas. Tomēr kopš jūnija Dombrovska valdības aktīvās rīcības rezultātā mūsu eksporta apjomi tautsaimniecībā, īpaši apstrādes rūpniecībā, būtiski kāpj. No mēneša uz mēnesi - vidēji par 6 procentiem. Tie ir fakti, kas pierāda, ka šī aktīvā rīcība reāli ir devusi rezultātus. Un arī to, ka mūsu eksporta potenciāla un konkurētspējas uzlabošana šobrīd notiek pareizajā virzienā.

Par to, kāpēc tieši šis budžets ir svarīgs, raugoties no Latvijas ekonomikas stabilitātes viedokļa. Šeit tie, kuri ir mācījušies un zina ekonomikas pamatprincipus, jau saprot, ka investīciju un ekonomikas darbības vide, stabilitāte un nodokļu prognozējamība ir tie galvenie faktori, kas ļauj uzņēmējiem un investoriem izvietot savus līdzekļus. Tāpēc, ja mēs - mēs kā politiķi un jūs kā Saeima - šobrīd akceptēsim un īsā laikā koleģiāli izdiskutēsim šo budžeta likumprojektu, tad, visticamāk, Latvijas valsts kredītreitingi lielajās aģentūrās, piemēram, „Mūdijs” vai „Fičs”, uzlabosies vai vismaz nekritīsies, un tas dos pozitīvu signālu gan investoriem, gan kreditētājiem, gan lielajām finanšu institūcijām, ka Latvija ir viena vieta, kurā var ilgtermiņā strādāt un investēt. Un tieši šis signāls ir tas, ko galvenokārt gaida mūsu lielie uzņēmumi, kuri ir spējīgi ar savām aktivitātēm darboties arī starptautiskajā tirgū.

Par to, par ko te runāja tribīnē vairāki kolēģi no Latvijas Pirmās partijas. Jā, tiešām nākamajā gadā Ekonomikas ministrijas līdzekļi, kas ir paredzēti struktūrfondu apguvei, ir būtiski mazāki. Bet kāpēc? Iemesli ir ļoti vienkārši. Kā jau es teicu, šogad mēs esam apguvuši lielāko daļu no šiem līdzekļiem, un tieši Ekonomikas ministrijas aktivitātēm šobrīd diemžēl līdzekļu vairs nav. Vakar mēs komisijā par to jau runājām, un jūs, Aizbalta kungs, bijāt klāt. Diemžēl šobrīd ekonomiskajām aktivitātēm no kopējā struktūrfondu apjoma ir paredzēti tikai 25 procenti. Iepriekšējā periodā, teiksim, līdz 2007.gadam, tie bija 32 procenti. Tāpēc mēs esam ierosinājuši, un es turpināšu to virzīt un rosināt, lai tieši ekonomiskā aktivitāte no, manuprāt, daudz nevajadzīgākiem virzieniem - tādiem kā dažādu programmu savietošana, kā cilvēku apmācība un vēl citas - būtu virzīta tieši uz eksportspējīgu produktu ražošanu. Es ļoti ceru, ka jūs to atbalstīsiet. Un tad mēs tiešām, pārdalot šos līdzekļus, teiksim, uzņēmēju atbalstam, spēsim daudz aktīvāk un labāk darboties šajā virzienā.

Par to, kas ir izdarīts vides uzlabošanai. Arī šeit es tomēr gribu pateikt būtiskas lietas, ko valdība ir paveikusi un ko turpina darīt.

Pirmā - mazie mikrouzņēmumi. Šī ir pakete, par kuru visi Latvijā šobrīd zina un kura nākamā gada sākumā dos iespēju mazajiem uzņēmumiem sākt strādāt daudz aktīvāk un enerģiskāk.

Jautājumi, kas saistīti ar darba vienkāršošanu, piemēram, mazajām viesnīcām laukos, lai 24 stundu laikā vairs nav jāreģistrējas policijā. Arī preču pavadzīmes beidzot ir atceltas.

Tāpat zilie zīmogi uz internetmaksājumiem beidzot ir atcelti. To daudzas valdības ir muļļājušas un nav virzījušas uz priekšu.

Tiks mainīta pievienotās vērtības avansēšanas sistēma.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa sistēma tiks atcelta nākamajā gadā. Un tā tālāk.

Kolēģi! Es gribētu tomēr jums pateikt vienu spilgtu citātu, ko vakar tikšanās laikā paneļdiskusijā izteica Vācijas Saksijas zemes bijušais Ministru prezidents, runājot par 90.gadu sākuma grūtībām Vācijas ekonomikā. Uz jautājumu, kā viņi no tām ir izgājuši ārā tajā grūtajā brīdī, viņš atbildēja ar vienu konkrētu gadījumu. Situācijā, kad gribēja slēgt lielu rūpnīcu ar 20 tūkstošiem darba vietu, kurā ražoja slavenās vācu automašīnas „Traband”, viņš aizgāja pie šiem cilvēkiem un jautāja: „Sakiet, lūdzu, vai kāds no jums, strādājošajiem rūpnīcā, ir nesen pircis vai tuvākajā laikā plāno iegādāties automašīnu „Traband”? Paceliet, lūdzu, roku!” (No zāles dep. J.Dobelis: „Beidz taču!”) Un, kā viņš teica, neviens roku nepacēla. Un tad sekoja papildu jautājums: „Sakiet, lūdzu, kāpēc lai citi cilvēki, ja pat jūs to nevēlaties, būtu gatavi pirkt „Traband” automašīnas?”

Un tā morāle, manuprāt, šim ļoti precīzajam salīdzinājumam ir tāda, ka arī Latvijā mums ir jāizdomā tādas lietas, tādas preces vai pakalpojumi, ko vēlas pirkt citur pasaulē, kas ir konkurētspējīgas (No zāles dep. J.Dobelis: „Beidz taču!”), un šie līdzekļi ir jāvirza tiešā veidā šiem konkurētspējīgajiem uzņēmumiem.

Tāpēc, atkal runājot latviešu tautas sakāmvārdiem, manuprāt, tas suns jau ir pārkāpts, bet tā aste ir palikusi, kolēģi, un tās astes pārkāpšana, šā budžeta pieņemšana, ir jūsu kā Saeimas deputātu uzdevums. (No zāles dep. J.Dobelis: „Nu pietiek!”)

Šis budžets dos mums ilgtermiņa stabilitāti. Šis budžets dos Latvijai tādu tēlu, kas ļaus investoriem nopietni raudzīties uz Latvijas valsti, dos stabilitāti Latvijas iedzīvotājiem, stiprinās pārliecību par mūsu valūtas stabilitāti. Un, ja mēs to izdarīsim, tad tuvākajā laikā Latvijas ekonomikas izaugsme būs krietni, krietni straujāka, bet, ja mēs mēģināsim kaut kādā veidā uz šā rēķina īstenot politiskās iegribas katrs savā virzienā, tad diez vai kaut kas notiks. (No zāles dep. J.Dobelis: „Laiks!”)

Es aicinu jūs uz saprātīgu ilgtermiņa politiku, pieņemot šo budžetu.

Paldies.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais debatēs (No zāles dep. J.Dobelis: „Beidzam debates!”) Ministru kabineta vārdā runās finanšu ministrs Einars Repše.

E.Repše (finanšu ministrs).

Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Ministru prezidenta kungs! Ministri! Deputāti!

Paldies visiem šodien par konstruktīvo debati un it īpaši par konstruktīvajiem priekšlikumiem, kurus, protams, izskatīsim, izanalizēsim un uz otro lasījumu mēģināsim iekļaut budžetā.

Protams, arī ar pašvaldībām ir jāstrādā un jāsaprot, ka šajos apstākļos naudas pietrūkst gan pašvaldību budžetos, gan valsts budžetā.

Jebkuram priekšlikumam, protams, vēlams būt fiskāli neitrālam vai, vēl labāk, deficītu samazinošam. Tas vienādā mērā attiecas gan uz dažādām finansējuma pārdalēm budžeta ietvaros, gan arī uz likumprojektiem. Budžeta likumu pavada aptuveni 70 svarīgi likumprojekti, kuri visi ir tā vai citādi nepieciešami, un, ja arī tiek izteikti priekšlikumi grozīt kādus no šiem likumprojektiem vai pat atlikt kādus no šiem likumprojektiem, tad būtu ļoti rūpīgi jāizvērtē, vai tas neatstās negatīvu ietekmi uz budžetu kopumā.

Īpaši tas attiecas uz dažiem likumiem, kurus, kā dzirdams, šeit, iespējams, pamatoti, kritizē par atsevišķām detaļām, kas nav pietiekami kvalitatīvas vai vēl nav galīgi gatavas otrajam lasījumam. Bet, kolēģi, tam nolūkam mums ir dots starplaiks, turklāt pietiekami garš, starp pirmo un otro lasījumu. Šodien mums ir jābalso par likumiem principā, par to, vai mēs pieņemam to koncepciju, un tad arī Saeimas deputāti varēs radoši piedalīties darbā, šajos likumprojektos atlikušo nepilnību novēršanā un uzlabošanā.

Nu, piemēram, tas attiecas uz likumprojektu par vienoto atalgojuma sistēmu, kas, kā dzirdams, tiek dažādos kontekstos pieminēts. Godātie kolēģi! Mēs šodien lemjam par to, vai mēs gribam ieviest vienotu atalgojuma sistēmu valsts un pašvaldību ietvaros vai negribam. Ja mēs gribam - un, cik es saprotu, mēs gribam vienotu atalgojuma sistēmu -, tad mums šis likumprojekts ir jāatbalsta. Protams, arī uz otro lasījumu nav ieteicams ņemt papildus no šā likuma laukā institūcijas vai iestādes, jo tad tas vairs nebūs nekāds vienota atalgojuma likums.

Godātie kolēģi! Iesniedzot un izskatot dažādus priekšlikumus saistībā ar budžetu, ir jāapzinās, ka šis likumprojekts ir saskaņots ilgās un rūpīgās diskusijās, tajā skaitā ar valdības partneriem, ar sociālajiem partneriem, ar sabiedrību un ar koalīcijas partneriem koalīcijas ietvaros. Šis budžets nav tapis kādu atsevišķu personu galvās, bet tas ir tapis kā ļoti grūts un ilgstoši gatavots kompromiss starp dažādiem iespējamiem viedokļiem un priekšlikumiem. Un, protams, būtu vēlams, lai jebkuri grozījumi, jebkurš jauns priekšlikums izietu cauri līdzīgai saskaņošanas procedūrai. Un, pirms šī saskaņošana, it īpaši ar sabiedrību, ar sociālajiem partneriem, nav notikusi, būtu pārsteidzīgi izdarīt kādus priekšlaicīgus secinājumus. To skaitā var ierindot, piemēram, šodien izskanējušo priekšlikumu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes celšanu no 23 uz 25 procentiem. Tas ir jau zināms priekšlikums, tas nav jauns priekšlikums, tas jau ir valdībā debatēts, bet atcerēsimies, ka šis priekšlikums ir līdz šim valdībā noraidīts tieši tādēļ, ka mums nav izdevies rast kompromisu starp dažādiem viedokļiem, to skaitā starp valdības partneru, sociālo partneru, darba devēju un koalīcijas partiju viedokļiem.

Atcerēsimies, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis jau šā gada sākumā tika samazināts no 25 uz 23 procentiem, un patlaban to atkal palielināt… Turklāt tas neatstāj nekādu iespaidu uz nodokļu sistēmas stabilitāti. Un, protams, šis nodoklis atsauksies tiešā veidā - tiešā veidā! - uz visiem darba ņēmējiem, uz ļoti plašu sabiedrības slāni. Es nesaku, ka šis priekšlikums ir slikts. Tas vismaz fiskāli ir neitrāls, bet ir jāturpina diskusijas, un tikai tad, ja mēs patiešām sasniedzam kompromisu, mēs varam par to nopietni runāt kā par iekļaujamu budžetā.

Līdzīgi ir ar progresīvo ienākuma nodokli. Atcerieties, ka progresīvais nodoklis jau tika piedāvāts valdībai. Es pats to piedāvāju 2009.gada budžeta grozījumiem, bet toreiz tas tika kategoriski noraidīts gan no koalīcijas partneru, gan no sociālo partneru puses.

Nu, es nezinu, vai šodien kaut kas ir būtiski mainījies. Tāpēc arī ir nepieciešamas papildu diskusijas, it sevišķi ar sabiedrību un ar sociālajiem partneriem, pirms mēs atjaunojam šo debati Saeimā.

Atcerēsimies, ka mūsu nodokļu slogs tieši darbaspēkam jau tā ir pārmērīgi augsts un Latvija nolūkā nodrošināt ilgtermiņa attīstību un konkurētspēju līdz šim ir mērķtiecīgi gājusi to ceļu, ka nevar vēl tālāk paaugstināt nodokļus tieši darbaspēkam.

Ja mēs gribam eksperimentēt ar progresivitāti, tad varbūt labāk ir eksperimentēt ar progresivitāti dzīvojamās platības nodoklī. Lai paliek zemā - 0,1 procenta - likme mazajām dzīvojamām platībām, kā tas jau ir saskaņots koalīcijā un valdībā, bet lepnāku dzīvokļu un māju īpašniekiem varbūt mēs varam uzlikt progresīvu, augstāku, nodokli. Tas būtu taisnīgi, tas neskartu nodokli attiecībā uz darbaspēku. Šis būtu viens lielisks piemērs progresivitātei. Varbūt mums vispirms jāskatās tieši tajā virzienā?

Atcerēsimies vēl vienu efektu. Ja mēs, piemēram, iedomātos šobrīd palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokli uz progresīvā nodokļa rēķina, tad, ņemot vērā faktu, ka to lielo algu saņēmēju skaitliski nemaz nav tik daudz un ka galvenais algu segments ir tieši zemajā un vidējā apjomā, lai panāktu 50 miljonu vērtu fiskālo ietekmi, šī progresija būtu jāsāk no nepatīkami zema sliekšņa, kas tiešā veidā skartu tieši maz un vidēji atalgotos cilvēkus.

Ja mēs izdomātu citu ceļu, proti, uzliktu kādu ļoti augstu progresiju tieši augstāku ienākumu guvējiem… Nu, mēs jau atceramies, kas notika ar airBaltic pilotiem. Atcerieties, ka airBaltic algas ļoti ātri aizlidoja no Latvijas uz kādām citām teritorijām ar daudz labvēlīgāku nodokļu režīmu. Un šis efekts diemžēl ir jāņem vērā, jo mēs, nepārdomāti paceļot augstāk progresijas likmi, varam panākt tieši pretēju fiskālo efektu.

Tālāk par funkciju samazinājumu. Funkciju samazinājums, kas tik tiešām valsts pārvaldē būtu ļoti vēlams šajā krīzes situācijā, ir nozaru ministru kompetencē, un finansējuma samazinājums, kas šobrīd ir skāris visas nozaru ministrijas, protams, tiešā veidā mudina uz atsevišķu funkciju krasu samazināšanu vai pat slēgšanu. Diemžēl līdz šim mēs neesam dzirdējuši daudz priekšlikumu par šādu funkciju samazināšanu vai pat pilnīgu slēgšanu. Tās dažas idejas, kas valdībā tika diskutētas, pirmajā brīdī šķita ļoti perspektīvas, bet pēc tam izrādījās, ka arī tām ir ļoti lieli pretinieki un pretargumenti. Tā, piemēram, valdībā tika diskutēts par sabiedrības integrācijas funkcijas slēgšanu, it kā pilnīgi pamatoti argumentējot, ka krīzes laikā sabiedrības integrācija varbūt nav tā pirmās nepieciešamības lieta. Bet tad izrādījās, ka no Sabiedrības integrācijas fonda tiek finansētas pietiekami daudzas nevalstiskās organizācijas, kuras, protams, pietiekami spēcīgi protestēja pret finansējuma samazinājumu. Un rezultātā arī šī ideja neguva valdībā vienotu viedokli un saskaņojumu.

Es būtu ļoti priecīgs par priekšlikumiem un pat aicinu uz otro lasījumu iesniegt priekšlikumus, it īpaši no nozaru ministriem vai viņus pārstāvošajām politiskajām partijām, par funkciju slēgšanu vai par atsevišķu citu nelietderīgu izdevumu slēgšanu. Ar lielāko prieku jebkuru izdevumu samazināšanu iekļausim budžetā uz otro lasījumu.

Godātie kolēģi! Atcerēsimies vēl vienu apstākli. Diskusijas ar mūsu kreditoriem vēl arvien turpinās, un kreditori jau ir izteikuši bažas par atsevišķu ienākumu palielināšanas pasākumu ilgtspēju un atsevišķu izdevumu mazināšanas pasākumu ilgtspēju. Līdz ar to iespējams, ka uz otro lasījumu mums nāksies vēl domāt ne tikai par esošā budžeta mīkstināšanu, bet vēl par kādiem papildu pasākumiem, lai savu budžetu galīgajā lasījumā saskaņotu pilnā mērā ar starptautiskajiem aizdevējiem un lai mums tur nebūtu nekādu problēmu.

Līdz ar to tik tiešām priekšlikumi ir šobrīd ļoti mīļi gaidīti, un es pateicos visiem, kas tos jau ir izteikuši. Atcerēsimies, ka mūsu politika, lai nodrošinātu ilgtermiņā Latvijas konkurētspēju, ir nepaaugstināt nodokļus - it īpaši nepaaugstināt nodokļus darbaspēkam - un pirmām kārtām skatīties tieši izdevumu samazināšanas virzienā. Ja mums budžeta deficīts vēl arvien ir par lielu, mums ir jāsamazina budžeta izdevumi.

Paldies jums par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies finanšu ministram Einaram Repšem.

Vārds deputātei Karinai Pētersonei.

K.Pētersone (LPP/LC frakcija).

Godāto priekšsēdētāj! Ļoti godātā valdība! Ministru kabineta priekšsēdētāj! Man nebija nodoma šodien nākt runāt. Bet, jo ilgāk es klausījos mūsu šodienas debates, jo... man tomēr radās pārliecība jūs uzrunāt. Kā opozīcijas deputāte raugos uz nākamā gada budžeta izskatīšanas procedūru ar lielām bažām divu iemeslu dēļ.

Viens iemesls ir iesniegto pavadošo likumprojektu paketes likumprojektu kvalitāte. Un otrs iemesls, kas mani bažīgu dara, ir valdības spēja aizstāvēt pašai savu budžetu. Kāpēc tas tā ir? Par likumu kvalitāti es jau mēģināju jums stāstīt iepriekšējā mūsu Saeimas sēdē, kur mēs nodevām šos likumprojektus un budžeta likumprojektu komisijām. Es domāju, ka ne krīze un pat ne revolucionāra situācija nav attaisnojums paviršam un nepabeigtam darbam pie ļoti nopietniem likumiem, pēc kuriem mums būs jādzīvo ne tikai nākamajā gadā, bet, iespējams, arī ilgāku laiku.

Bet, manuprāt, šis otrs, politiskais aspekts, tas, ka parādās pašas koalīcijas partiju starpā tāda kā nespēja aizstāvēt un ar pārliecību runāt pašai par saviem priekšlikumiem nākamā gada budžetā... es domāju, ka tas mūsu Latvijas sabiedrību var darīt tiešām bažīgu. Nākamā gada budžetu Latvijas sabiedrība ir gaidījusi un gaida ar cerībām un reizē ar bažām. Ar cerībām tāpēc, ka mūsu valdībai... un īstenībā es negribu runāt šodien kā opozīcijas deputāte, bet... valdībai ir jāpaveic gandrīz neizpildāms uzdevums - jāsasniedz divi savstarpēji gandrīz pretēji mērķi. Ir jāveic šā ļoti smagā budžeta konsolidācija un vienlaikus ir jāpanāk tas, lai Latvija neatslīdētu atpakaļ savā attīstībā tik tālu, ka mēs nespētu noķert savas kaimiņvalstis. Es zinu, ka tas ir gandrīz neizpildāms uzdevums. Kā es jau teicu, tie ir pat savstarpēji pretēji mērķi.

Un tomēr. Kā jau es teicu, mēs visi nākamo gadu dzīvosim ar šo budžetu un ar šiem likumiem, kurus mēs šodien izskatām. Un tāpēc mūsu visu interesēs, ne tikai koalīcijas interesēs ir šo darbu padarīt tā, lai arī Latvijas sabiedrība noticētu, ka šīs ir vienīgās un īstās zāles mūsu budžeta, mūsu ekonomikas atveseļošanai. Kāpēc tad šodien, godātie kolēģi no valdību pārstāvošām partijām, mēs redzam, ka jūsu starpā ir vēl tik daudz pretrunu, ir tik daudz neatrunātā, tik daudz nezināmā šajos likumos un tik daudz pretrunīgas informācijas? Piemēram, ja mēs ņemam šo vienotās algu sistēmas likumu, kas pats par sevi ir ar ļoti labu mērķi - mazināt atšķirības starp dažādām sistēmām... Bet to jau valdība ir mēģinājusi darīt vairākkārt. Mana kolēģe Čepānes kundze jau korekti norādīja, ka šajā likumā diemžēl juridiski nav noformulēts tas, ko saka anotācija, - ka tieši Ministru prezidenta alga ir tā, kura valstī būs augstākā un zem kuras pakārtosies vienotā sistēmā visas pārējās institūcijas, to skaitā daļa no neatkarīgajām institūcijām. Kāds tad ir šā likuma mērķis? Vai radīt šķietamību par šo politisko apgalvojumu un pēc tam veidot likumu, kurš paredz, ka iestādes vadītājs būs brīvs, nosakot savu padoto, darbinieku algu likmes, kuras nepakārtosies šai vienotajai sistēmai? Ja mērķis ir tāds - un arī tāds varētu būt mērķis, un tas pat būtu apsveicams mērķis, lai mēs veicinātu motivāciju cilvēkiem neaiziet no ierēdņu amatiem, neaiziet no neatkarīgām institūcijām -, tad tas ir atklāti jāpasaka, nevis jāiemudžina neskaidrā juridiskā likuma piedāvājumā.

Otrkārt - par nodokļiem. Daudzi mani kolēģi gan no pozīcijas partijām, gan no opozīcijas norādīja uz ļoti lielām pretrunām tajos mērķos, ko mēs cenšamies sasniegt. Viena no lielākajām pretrunām ir tā, ka daudzu nodokļu jauninājumu vai apliekamās bāzes paplašināšanas mērķis ir iekasēt vairāk ieņēmumu, bet mūsu bažas ir, ka realitātē ieņēmumi varētu pat samazināties.

Otra pretruna ir tāda. Mēs Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā klausījāmies finanšu ministru. Man gribētos viņam ticēt, ka valdība ir mēģinājusi neaplikt uzņēmējus ar lielākiem nodokļiem, nemazināt uzņēmēju konkurētspēju. Ja mēs paskatāmies, kāda ir realitāte, tad redzam, ka dažām uzņēmējdarbības jomām, konkrēti, lauksaimniecībai, ir ļoti, ļoti daudz jaunu nodokļu, kas radīs daudz papildu izdevumu, un tieši lauksaimnieki varētu zaudēt konkurētspēju cīņā pat Latvijas iekšējā tirgū, salīdzinot ar citu jomu uzņēmējiem. Uz lauksaimniekiem attieksies gan palielinātā zemes nodokļa likme, gan tas, ka būs jāmaksā arī par inženiertehniskām būvēm (un daudzās meliorācijas sistēmās ir būves, kas ir privātā valdījumā vai lietošanā), gan mežu pārdošanas aplikšana ar nodokli. Visi šie nodokļi galvenokārt attiecas uz Latvijas laukiem. Tad tā arī teiksim, ka mums liekas, ka šī ir viena joma, kurā ir vēl kāds papildu potenciāls nodokļiem, nevis mānīsim cilvēkus!

Es gribu runāt arī par to, ka mēs... godīgi būtu opozīcijai nevis populistiski kritizēt samazinājumus sociālajā jomā, kur mēs vienmēr atradīsim vēlētājos dzirdīgas ausis, bet norādīt uz papildu iespējām ieņēmumu daļā un norādīt uz šīm nepilnībām likumos. Mēs to šodien esam mēģinājuši darīt, un viena joma, par kuru vēl vajadzētu diskutēt kopīgi, tik tiešām ir progresivitāte iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmē. Un es... atšķirībā no finanšu ministra un no daudziem runātājiem es nepiedāvātu par šo progresivitāti diskutēt kā par aizvietojošu normu, atceļot neapliekamā minimuma samazinājumu, bet skatīt šo progresivitāti - un par to runāja arī Artis Pabriks - kā taisnīguma un solidaritātes principu, ka sabiedrībai ir jābūt… ir jāidentificējas ar mūsu piedāvājumu budžeta formā, kā mēs nākamajā gadā dzīvosim. Tas nav populārs solis, bet par to ir jādiskutē.

Mana partija varbūt teiks, ka man ir jāmaina partijas piederība. Pieņemsim, ka ne.

Godātie kolēģi! Nobeidzot savu uzstāšanos, es tiešām vēlreiz aicinu mūs visus - un jo īpaši koalīcijas partijas - mazināt pretišķības savā izpratnē par to, kā Latvijai ar vismazākajiem zaudējumiem nonākt pie šā ļoti grūtā mērķa - sasniegt šo grūto fiskālo konsolidāciju ar vismazākajiem zaudējumiem nākotnē. Jo mums ir svarīgi, lai šo budžetu atbalstītu ne tikai viena pati valdība, ne tikai dažas valdošās koalīcijas partijas, bet visa Saeima un arī visa sabiedrība. Jo tad, godātie kolēģi, ministri, mums būs mazāk jābaidās no tā, ka kāds darba devējs vai uzņēmējs meklēs ceļu, kā apiet šos jauninājumus nodokļu likumos, par kuriem diemžēl nav vienprātības ne ministru starpā, ne valdības partiju starpā un nav arī vienprātības visas valdības kopējās sarunās ar aizdevējiem. Mazināsim šīs pretestības un mēģināsim pārliecināt sabiedrību, ka šis tik tiešām ir vienīgais iespējamais kompromiss!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš. (No zāles dep. J.Dobelis: „Neko nevajag, sākam balsot!”)

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienītie kolēģi! Ķeramies pie likumprojektu skatīšanas pirmajā lasījumā!

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu likumprojektu „Grozījumi Izglītības likumā” izskatīt pirmajā lasījumā. (No zāles dep. J.Dobelis: „Balsot!” Dep. Dz.Ābiķis: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Izglītības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - 3, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - pirmdiena, 9.novembris, pulksten 12.00.

Likumprojekta skatīšana Saeimas sēdē - 1.decembrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”, pirmais lasījums.

Atbildīgās komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Aicinu pieņemt likumprojektu „Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - pirmdiena, 9.novembris, pulksten 12.00. Likumprojekta izskatīšana - 1.decembrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā”, pirmais lasījums.

Komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Kolēģi! Aicinu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 4, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Kolēģi! Termiņš tāds pats kā iepriekšējam likumprojektam - pirmdiena, 9.decembris, pulksten 12.00. Un izskatīšana - 1.decembrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. Kolēģi! Aicinu izskatīt likumprojektu „Grozījumi Gada pārskatu likumā” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Gada pārskatu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 5, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Tāpat kā iepriekš - 9.decembris pulksten 12.00. Un skatīšana - 1.decembrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts proves uzraudzību””, pirmais lasījums.

Komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Kolēģi! Komisijas vārdā aicinu izskatīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts proves uzraudzību”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - 7, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekš - pirmdiena, 9.novembris, pulksten 12.00. Un izskatīšana Saeimas sēdē - 1.decembrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. Kolēģi! Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Konvenciju par dārgmetālu izstrādājumu pārbaudi un zīmogošanu un tās grozījumiem””.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Konvenciju par dārgmetālu izstrādājumu pārbaudi un zīmogošanu un tās grozījumiem”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 6, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Priekšēdētāj, tāpat kā iepriekš - 9.novembris pulksten 12.00. Un izskatīšana Saeimas sēdē - 1.decembrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā”, pirmais lasījums.

Komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Komisijas vārdā aicinu minēto likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 4, atturas - 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 9.novembris pulksten 12.00, un izskatīšana Saeimas sēdē - 1.decembrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā”, pirmais lasījums.

Komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Kolēģi! Aicinu minēto likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 6, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Iesniegšanas termiņš - 9.novembris pulksten 12.00, un izskatīšana Saeimas sēdē - 1.decembrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 5, atturas - 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Iesniegšanas termiņš - 9.novembris pulksten 12.00, un izskatīšana - 1.decembrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums Valsts apbalvojumu likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Aicinu minēto likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Valsts apbalvojumu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 4, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Termiņš - 9.novembris pulksten 12.00. Un izskatīšana Saeimas sēdē - 1.decembrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums Dzīvesvietas deklarēšanas likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Komisijas vārdā aicinu likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Dzīvesvietas deklarēšanas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 23, atturas - 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Termiņš - 9.novembris pulksten 12.00, un izskatīšana - 1.decembrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Aicinu minēto likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 28, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Termiņš pirmdiena, 9.novembris, pulksten 12.00. Un izskatīšana Saeimas sēdē - 1.decembrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Kolēģi! Aicinu minēto likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 30, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Termiņš - 9.novembris pulksten 12.00. Un izskatīšana Saeimas sēdē - 1.decembrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Lūdzu minēto likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 28, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Termiņš - 9.novembris pulksten 12.00. Un izskatīšana - 1.decembrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par valsts pensijām””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Aicinu likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts pensijām”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 28, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Termiņš - 9.novembris pulksten 12.00. Un izskatīšana Saeimas sēdē - 1.decembrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Aicinu likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums likumā „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 29, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt otrajam lasījumam priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšana - līdz pirmdienai, 9.novembrim, pulksten 12.00. Un izskatīšana Saeimas sēdē - 1.decembrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Likumā par ostām”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Aicinu likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Likumā par ostām” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 3, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Termiņš - 9.novembris pulksten 12.00. Un izskatīšana - 1.decembrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Dzelzceļa likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Aicinu minēto likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Dzelzceļa likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšana - līdz 9.novembrim pulksten 12.00. Un izskatīšana - 1.decembrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par aviāciju””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Aicinu likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums likumā „Par aviāciju”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšana - līdz 9.novembrim pulksten 12.00. Un izskatīšana - 1.decembrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par valsts kompensāciju cietušajiem””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Aicinu likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts kompensāciju cietušajiem”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 26, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšana - līdz 9.novembrim pulksten 12.00. Un izskatīšana - 1.decembrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Aicinu likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 26, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšana - līdz 9.novembrim pulksten 12.00. Un izskatīšana - 1.decembrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Zemnieku un zvejnieku saimniecību likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Aicinu minēto likumprojektu izskatīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Zemnieku un zvejnieku saimniecību likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 7, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšana - līdz 9.novembrim pulksten 12.00. Un izskatīšana - 1.decembrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Farmācijas likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Aicinu minēto likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Farmācijas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 5, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšana - līdz 9.novembrim pulksten 12.00. Un izskatīšana - 1.decembrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums Epidemioloģiskās drošības likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Aicinu minēto likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Epidemioloģiskās drošības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 3, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšana - līdz pirmdienai, 9.novembrim, pulksten 12.00. Izskatīšana - 1.decembrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Zvejniecības likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Aicinu minēto likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Zvejniecības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 6, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšana - līdz 9.novembrim pulksten 12.00. Izskatīšana - 1.decembrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Aicinu likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 5, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšana - līdz 9.novembrim pulksten 12.00. Izskatīšana - 1.decembrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Aicinu likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 9, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšana - līdz 9.novembrim pulksten 12.00. Izskatīšana - 1.decembrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Aicinu likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 6, atturas - 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšana - līdz 9.novembrim pulksten 12.00. Izskatīšana - 1.decembrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Aicinu likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 6, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Termiņš - 9.novembris pulksten 12.00, izskatīšana - 1.decembrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Konkurences likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Aicinu likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Konkurences likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 12, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. 9.novembris pulksten 12.00, izskatīšana - 1.decembrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 5, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. 9.novembris pulksten 12.00, izskatīšana - 1.decembrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Aicinu likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 22, atturas - 7. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. 9.novembris pulksten 12.00, izskatīšana - 1.decembrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tiesu varu””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 7, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. 9.novembris pulksten 12.00, un izskatīšana - 1.decembrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 6, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. 9.novembris pulksten 12.00, un izskatīšana - 1.decembrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 3, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. 9.novembris pulksten 12.00, un izskatīšana - 1.decembrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Meliorācijas likums”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Meliorācijas likums” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 6, atturas - 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. 9.novembris pulksten 12.00, un izskatīšana - 1.decembrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 30, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. 9.novembris pulksten 12.00, un izskatīšana - 1.decembrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 29, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. 9.novembris pulksten 12.00, un izskatīšana - 1.decembrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Aicinu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 29, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. 9.novembris pulksten 12.00, un izskatīšana - 1.decembrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par vieglo automobiļu un motociklu nodokli””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Aicinu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par vieglo automobiļu un motociklu nodokli”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 28, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. 9.novembris pulksten 12.00, un izskatīšana - 1.decembrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 8, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. 9.novembris pulksten 12.00, un izskatīšana - 1.decembrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Aicinu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 7, atturas - 20. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. 9.novembris pulksten 12.00, un izskatīšana - 1.decembrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Aicinu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 10, atturas - 19. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. 9.novembris pulksten 12.00, un izskatīšana - 1.decembrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmu”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Aicinu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmu” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 8, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. 9.novembris pulksten 12.00, un izskatīšana - 1.decembrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Aicinu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 6, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 9.novembris pulksten 12.00, izskatīšana - 1.decembrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Augstskolu likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Augstskolu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 6, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. 9.novembris pulksten 12.00, un izskatīšana - 1.decembrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Valsts kultūrkapitāla fonda likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Valsts kultūrkapitāla fonda likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 5, atturas - 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. 9.novembris pulksten 12.00, un izskatīšana - 1.decembrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Tiesu ekspertu likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Aicinu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Tiesu ekspertu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 4, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. 9.novembris pulksten 12.00, un izskatīšana - 1.decembrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pašvaldībām””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pašvaldībām”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 6, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. 9.novembris pulksten 12.00, un izskatīšana - 1.decembrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Tiesībsarga likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Aicinu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Tiesībsarga likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 6, atturas - 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. 9.novembris pulksten 12.00, un izskatīšana - 1.decembrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums Valsts meža dienesta likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Valsts meža dienesta likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 5, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. 9.novembris pulksten 12.00, un izskatīšana - 1.decembrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 5, atturas - 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. 9.novembris pulksten 12.00, un izskatīšana - 1.decembrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 5, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. 9.novembris pulksten 12.00, un izskatīšana - 1.decembrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Darba likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Darba likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 1, atturas - 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. 9.novembris pulksten 12.00, un izskatīšana - 1.decembrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Ārstniecības likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Ārstniecības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 3, atturas - 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. 9.novembris pulksten 12.00, un izskatīšana - 1.decembrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Valsts kontroles likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Valsts kontroles likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 5, atturas - 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. 9.novembris pulksten 12.00, un izskatīšana - 1.decembrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - 5, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. 9.novembris pulksten 12.00, un izskatīšana - 1.decembrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Centrālo vēlēšanu komisiju””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 5, atturas - 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. 9.novembris pulksten 12.00, un izskatīšana - 1.decembrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Valsts civildienesta likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Valsts civildienesta likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 7, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. 9.novembris pulksten 12.00, un izskatīšana - 1.decembrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Vides aizsardzības likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Vides aizsardzības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 6, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. 9.novembris pulksten 12.00, un izskatīšana - 1.decembrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Aicinu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 4, atturas - 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. 9.novembris pulksten 12.00, izskatīšana - 1.decembrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 6, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. 9.novembris pulksten 12.00, un izskatīšana - 1.decembrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums Prokuratūras likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Prokuratūras likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 5, atturas - 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. 9.novembris pulksten 12.00, un izskatīšana - 1.decembrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Muzeju likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Aicinu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Muzeju likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 4, atturas - 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. 9.novembris pulksten 12.00, un izskatīšana - 1.decembrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Militārā dienesta likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Militārā dienesta likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 4, atturas - 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. 9.novembris pulksten 12.00, un izskatīšana - 1.decembrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 27, atturas - 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. 9.novembris pulksten 12.00, un izskatīšana - 1.decembrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 26, atturas - 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. 9.novembris pulksten 12.00, un izskatīšana - 1.decembrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 30, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. 9.novembris pulksten 12.00, un izskatīšana - 1.decembrī.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Jā, es piedāvāju drusciņ pagarināt šo priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 16.novembrim, ņemot vērā, ka ar kreditoriem ne viss ir saskaņots, sarunas turpinās un valdības koalīcijā arī vienotības nav. Lai tomēr valdība kvalificēti paspētu iesniegt priekšlikumus kreditoru vārdā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Es nesaprotu. Kāds bija jūsu piedāvājums?

V.Buzajevs. 16.novembris.

Sēdes vadītājs. 16.novembris. Tātad deputāts Buzajevs ierosina, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 16.novembris un izskatīšana otrajā lasījumā - 1.decembrī.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli šis jautājums ir jāizšķir balsojot. Vispirms mums jābalso par tālāko priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Tātad balsosim tagad par deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Buzajeva priekšlikumu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam, galīgajam, lasījumam likumprojektam „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” 16.novembri! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 54, atturas - 8. Deputāta Buzajeva priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jānim Eglītim! Ā, nē, deputāts Jānis Eglītis ir nejauši piespiedis pogu, viņš negrib runāt.

Tātad paliek spēkā komisijas ierosinātais priekšlikums: priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 9.novembris pulksten 12.00, un izskatīšana otrajā lasījumā - 1.decembrī.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Publisko aģentūru likums”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Publisko aģentūru likums” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 8, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. 9.novembris pulksten 12.00, un izskatīšana - 1.decembrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Un pēdējais šodienas ārkārtas sēdes darba kārtības punkts - likumprojekts „Par valsts budžetu 2010.gadam”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienītie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu „Par valsts budžetu 2010.gadam” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Par valsts budžetu 2010.gadam” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 32, atturas - 1. Likumprojekts „Par valsts budžetu 2010.gadam” pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 9.novembris, pirmdiena, pulksten 12.00. Izskatīšana Saeimas sēdē - 1.decembrī.

Kolēģi! Es gribētu vēl piemetināt, ka ļoti lūdzu jūs cienīt mūsu Saeimas darbiniekus un priekšlikumus iesniegt elektroniski. Lūdzu!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Deputātiem nav iebildumu pret komisijas ierosinājumu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

Līdz ar to visa ārkārtas sēdes darba kārtība ir izskatīta. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu!

Kamēr tiek gatavota reģistrācijas rezultātu izdruka, es informēju, godātie kolēģi, ka šodien bija paredzēts izskatīt atbildi uz deputātu Golubova, Rubika, Fjodorova, Kabanova, Agešina, Orlova, Zemļinska, Holostova, Ivana Klementjeva un Vidavska jautājumu tieslietu ministram Marekam Segliņam „Par valsts valodas zināšanu prasmi”. Uz šo jautājumu ir saņemta tieslietu ministra rakstiska atbilde, kas apmierina jautājuma iesniedzējus. Līdz ar to jautājumu un atbilžu sēde šodien nenotiks.

Tad vārds paziņojumam deputātam Andrim Bērziņam, Zaļo un Zemnieku savienība… Nē, viņš tomēr negrib neko paziņot.

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labvakar, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Ina Druviete, Leopolds Ozoliņš un Viktors Ščerbatihs. Paldies par darbu.

Sēdes vadītājs. Tomēr vārds paziņojumam deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Publisko izdevumu un revīzijas komisija! Uz piecām minūtēm! Divi likumprojekti!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Līdz ar to Saeimas 2009.gada 5.novembra ārkārtas sēdi pasludinu par slēgtu.

Savukārt Saeimas 5.novembra kārtējā sēde sāksies nu jau pēc 14 minūtēm, pulksten 17.10.

 

 

 

SATURA RĀDĪTĀJS

9.Saeimas rudens sesijas 13. (ārkārtas) sēde

2009.gada 5.novembrī

Par darba kārtību
Lēmuma projekts „Par likumprojekta „Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā” (Nr.1534/Lp9) izslēgšanu no 2010.gada valsts budžeta likumprojektu paketes” (Nr. 826/Lm9)


(Dok. Nr. 5116)

Lēmuma projekts „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā” (Nr.1534/Lp9)” (Nr. 827/Lm9)


(Dok. Nr. 5117)

Par steidzamības piešķiršanu 2010.gada budžeta likumprojektu paketei
Ziņo

- dep. G.Bērziņš

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 1493/Lp9)


(Dok. Nr. 4974, 5114)

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” (Nr. 1492/Lp9)


(Dok. Nr. 4973, 5114)

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā” (Nr. 1505/Lp9)


(Dok. Nr. 5035, 5114)

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Gada pārskatu likumā” (Nr. 1506/Lp9)


(Dok. Nr. 5036, 5114)

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par valsts proves uzraudzību”” (Nr. 1507/Lp9)


(Dok. Nr. 5037, 5114)

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par Konvenciju par dārgmetālu izstrādājumu pārbaudi un zīmogošanu un tās grozījumiem”” (Nr. 1508/Lp9)


(Dok. Nr. 5038, 5114)

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā” (Nr. 1509/Lp9)


(Dok. Nr. 5039, 5114)

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” (Nr. 1510/Lp9)


(Dok. Nr. 5040, 5114)

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 1511/Lp9)


(Dok. Nr. 5041, 5114)

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Valsts apbalvojumu likumā” (Nr. 1512/Lp9)


(Dok. Nr. 5042, 5114)

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Dzīvesvietas deklarēšanas likumā” (Nr. 1513/Lp9)


(Dok. Nr. 5043, 5114)

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” (Nr. 1514/Lp9)


(Dok. Nr. 5044, 5114)

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” (Nr. 1515/Lp9)


(Dok. Nr. 5045, 5114)

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam”” (Nr. 1516/Lp9)


(Dok. Nr. 5046, 5114)

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums likumā „Par valsts pensijām”” (Nr. 1517/Lp9)


(Dok. Nr. 5047, 5114)

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums likumā „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” (Nr. 1518/Lp9)


(Dok. Nr. 5048, 5114)

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Likumā par ostām” (Nr. 1519/Lp9)


(Dok. Nr. 5049, 5114)

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Dzelzceļa likumā” (Nr. 1520/Lp9)


(Dok. Nr. 5050, 5114)

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums likumā „Par aviāciju”” (Nr. 1521/Lp9)


(Dok. Nr. 5051, 5114)

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums likumā „Par valsts kompensāciju cietušajiem”” (Nr. 1522/Lp9)


(Dok. Nr. 5052, 5114)

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” (Nr. 1523/Lp9)


(Dok. Nr. 5053, 5114)

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Zemnieku un zvejnieku saimniecību likumā” (Nr. 1524/Lp9)


(Dok. Nr. 5054, 5114)

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Farmācijas likumā” (Nr. 1525/Lp9)


(Dok. Nr. 5055, 5114)

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Epidemioloģiskās drošības likumā” (Nr. 1526/Lp9)


(Dok. Nr. 5056, 5114)

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Zvejniecības likumā” (Nr. 1527/Lp9)


(Dok. Nr. 5057, 5114)

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā” (Nr. 1528/Lp9)


(Dok. Nr. 5058, 5114)

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” (Nr. 1529/Lp9)


(Dok. Nr. 5059, 5114)

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” (Nr. 1530/Lp9)


(Dok. Nr. 5060, 5114)

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” (Nr. 1531/Lp9)


(Dok. Nr. 5061, 5114)

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Konkurences likumā” (Nr. 1532/Lp9)


(Dok. Nr. 5062, 5114)

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā” (Nr. 1533/Lp9)


(Dok. Nr. 5063, 5114)

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” (Nr. 1535/Lp9)


(Dok. Nr. 5065, 5114)

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” (Nr. 1536/Lp9)


(Dok. Nr. 5066, 5114)

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” (Nr. 1537/Lp9)


(Dok. Nr. 5067, 5114)

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu””(Nr. 1538/Lp9)


(Dok. Nr. 5068, 5114)

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Meliorācijas likums” (Nr. 1539/Lp9)


(Dok. Nr. 5069, 5114)

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”” (Nr. 1540/Lp9)


(Dok. Nr. 5070, 5114)

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” (Nr. 1541/Lp9)


(Dok. Nr. 5071, 5114)

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli”” (Nr. 1542/Lp9)


(Dok. Nr. 5072, 5114)

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par vieglo automobiļu un motociklu nodokli”” (Nr. 1543/Lp9)


(Dok. Nr.

5073, 5114)

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 1544/Lp9)


(Dok. Nr. 5074, 5114)

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodoki”” (Nr. 1545/Lp9)


(Dok. Nr. 5075, 5114)

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” (Nr. 1546/Lp9)


(Dok. Nr. 5076, 5114)

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmu” (Nr. 1547/Lp9)


(Dok. Nr. 5077, 5114)

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” (Nr. 1548/Lp9)


(Dok. Nr. 5078, 5114)

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Augstskolu likumā” (Nr. 1549/Lp9)


(Dok. Nr. 5079, 5114)

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Valsts kultūrkapitāla fonda likumā” (Nr. 1550/Lp9)


(Dok. Nr. 5080, 5114)

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Tiesu ekspertu likumā” (Nr. 1551/Lp9)


(Dok. Nr. 5081, 5114)

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par pašvaldībām”” (Nr. 1552/Lp9)


(Dok. Nr. 5082, 5114)

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Tiesībsarga likumā” (Nr. 1553/Lp9)


(Dok. Nr. 5083, 5114)

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Valsts meža dienesta likumā” (Nr. 1554/Lp9)


(Dok. Nr. 5084, 5114)

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā” (Nr. 1555/Lp9)


(Dok. Nr. 5085, 5114)

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” (Nr. 1556/Lp9)


(Dok. Nr. 5086, 5114)

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Darba likumā” (Nr. 1557/Lp9)


(Dok. Nr. 5087, 5114)

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Ārstniecības likumā” (Nr. 1558/Lp9)


(Dok. Nr. 5088, 5114)

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Valsts kontroles likumā” (Nr. 1559/Lp9)


(Dok. Nr. 5089, 5114)

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” (Nr. 1560/Lp9)


(Dok. Nr. 5090, 5114)

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” (Nr. 1561/Lp9)


(Dok. Nr. 5091, 5114)

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Valsts civildienesta likumā” (Nr. 1562/Lp9)


(Dok. Nr. 5092, 5114)

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Vides aizsardzības likumā” (Nr. 1563/Lp9)


(Dok. Nr. 5093, 5114)

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” (Nr. 1564/Lp9)


(Dok. Nr. 5094, 5114)

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” (Nr. 1565/Lp9)


(Dok. Nr. 5095, 5114)

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Prokuratūras likumā” (Nr. 1566/Lp9)


(Dok. Nr. 5096, 5114)

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Muzeju likumā” (Nr. 1567/Lp9)


(Dok. Nr. 5097, 5114)

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Militārā dienesta likumā” (Nr. 1568/Lp9)


(Dok. Nr. 5098, 5114)

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nr. 1569/Lp9)


(Dok. Nr. 5099, 5114)

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” (Nr. 1570/Lp9)


(Dok. Nr. 5100, 5114)

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 1571/Lp9)


(Dok. Nr. 5101, 5114)

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Publisko aģentūru likums” (Nr. 1572/Lp9)


(Dok. Nr. 5102, 5114)

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Par valsts budžetu 2010.gadam” (Nr. 1504/Lp9)


(Dok. Nr. 5034, 5114)

Likumprojekts „Par valsts budžetu 2010.gadam” (Nr. 1504/Lp9) (Ar ietvertiem šajā paketē likumprojektiem) (1. lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr. 5034, 5114)

Ziņo

- dep. G.Bērziņš

Debates

Ministru prezidents V.Dombrovskis

- dep. V.Muižniece

- dep. J.Urbanovičs

- dep. J.Dalbiņš

iekšlietu ministre L.Mūrniece

veselības ministre B.Rozentāle

Paziņojumi

- dep. I.Circene

- dep. A.Bērziņš (ZZS)

- dep. Dz.Ābiķis

- dep. V.A.Krauklis

Reģistrācijas rezultāti
Nolasa

- Saeimas sekretāra biedrs A.Klementjevs

Debašu turpinājums

- dep. J.Sokolovskis

- dep. J.Dukšinskis

- dep. I.Klementjevs

- dep. V.Aizbalts

- dep. A.Klementjevs

- dep. J.Tutins

- dep. V.Agešins

- dep. A.Baštiks

- dep. B.Cilevičs

- dep. V.Buzajevs

- dep. V.Buhvalovs

Paziņojumi

- dep. A.Bērziņš (ZZS)

- dep. V.E.Bresis

- dep. O.Spurdziņš

- dep. Ē.Zommere

- dep. J.Strazdiņš

Reģistrācijas rezultāti
Nolasa

- Saeimas sekretāra biedrs A.Klementjevs

Debašu turpinājums

- dep. A.Seile

- dep. P.Tabūns

- dep. I.Čepāne

- dep. A.Pabriks

- dep. G.Bērziņš

- dep. B.Rivža

- dep. S.Bendrāte

- dep. I.Pimenovs

- dep. O.Kastēns

- dep. A.Bērziņš (LPP/LC)

- dep. V.A.Krauklis

ekonomikas ministrs A.Kampars

finanšu ministrs E.Repše

- dep. K.Pētersone

2010. gada budžeta likumprojektu paketes pieņemšana 1. lasījumā
Ziņo

- dep. G.Bērziņš

Likumprojekts „Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 1493/Lp9) (1. lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr. 4974, 5114)

Likumprojekts „Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” (Nr. 1492/Lp9) (1. lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr. 4973, 5114)

Likumprojekts „Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā” (Nr. 1505/Lp9) (1. lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr. 5035, 5114)

Likumprojekts „Grozījumi Gada pārskatu likumā” (Nr. 1506/Lp9) (1. lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr. 5036, 5114)

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts proves uzraudzību”” (Nr. 1507/Lp9) (1. lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr. 5037, 5114)

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Konvenciju par dārgmetālu izstrādājumu pārbaudi un zīmogošanu un tās grozījumiem”” (Nr. 1508/Lp9) (1. lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr. 5038, 5114)

Likumprojekts „Grozījums Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā” (Nr. 1509/Lp9) (1. lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr. 5039, 5114)

Likumprojekts „Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” (Nr. 1510/Lp9) (1. lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr. 5040, 5114)

Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 1511/Lp9) (1. lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr. 5041, 5114)

Likumprojekts „Grozījums Valsts apbalvojumu likumā” (Nr. 1512/Lp9) (1. lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr. 5042, 5114)

Likumprojekts „Grozījums Dzīvesvietas deklarēšanas likumā” (Nr. 1513/Lp9) (1. lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr. 5043, 5114)

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” (Nr. 1514/Lp9) (1. lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr. 5044, 5114)

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” (Nr. 1515/Lp9) (1. lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr. 5045, 5114)

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam”” (Nr. 1516/Lp9) (1. lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr. 5046, 5114)

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par valsts pensijām”” (Nr. 1517/Lp9) (1. lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr. 5047, 5114)

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” (Nr. 1518/Lp9) (1. lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr. 5048, 5114)

Likumprojekts „Grozījumi Likumā par ostām” (Nr. 1519/Lp9)


(Dok. Nr. 5049, 5114) (1. lasījums) (Steidzams)

Likumprojekts „Grozījumi Dzelzceļa likumā” (Nr. 1520/Lp9) (1. lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr. 5050, 5114)

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par aviāciju”” (Nr. 1521/Lp9) (1. lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr. 5051, 5114)

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par valsts kompensāciju cietušajiem”” (Nr. 1522/Lp9) (1. lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr. 5052, 5114)

Likumprojekts „Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” (Nr. 1523/Lp9) (1. lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr. 5053, 5114)

Likumprojekts „Grozījumi Zemnieku un zvejnieku saimniecību likumā” (Nr. 1524/Lp9) (1. lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr. 5054, 5114)

Likumprojekts „Grozījumi Farmācijas likumā” (Nr. 1525/Lp9) (1. lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr. 5055, 5114)

Likumprojekts „Grozījums Epidemioloģiskās drošības likumā” (Nr. 1526/Lp9) (1. lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr. 5056, 5114)

Likumprojekts „Grozījumi Zvejniecības likumā” (Nr. 1527/Lp9) (1. lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr. 5057, 5114)

Likumprojekts „Grozījums Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā” (Nr. 1528/Lp9) (1. lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr. 5058, 5114)

Likumprojekts „Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” (Nr. 1529/Lp9) (1. lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr. 5059, 5114)

Likumprojekts „Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” (Nr. 1530/Lp9) (1. lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr. 5060, 5114)

Likumprojekts „Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” (Nr. 1531/Lp9) (1. lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr. 5061, 5114)

Likumprojekts „Grozījumi Konkurences likumā” (Nr. 1532/Lp9) (1. lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr. 5062, 5114)

Likumprojekts „Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā” (Nr. 1533/Lp9) (1. lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr. 5063, 5114)

Likumprojekts „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” (Nr. 1535/Lp9) (1. lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr. 5065, 5114)

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” (Nr. 1536/Lp9) (1. lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr. 5066, 5114)

Likumprojekts „Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” (Nr. 1537/Lp9) (1. lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr. 5067, 5114)

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu””(Nr. 1538/Lp9) (1. lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr. 5068, 5114)

Likumprojekts „Meliorācijas likums” (Nr. 1539/Lp9) (1. lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr. 5069, 5114)

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”” (Nr. 1540/Lp9) (1. lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr. 5070, 5114)

Likumprojekts „Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” (Nr. 1541/Lp9) (1. lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr. 5071, 5114)

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli”” (Nr. 1542/Lp9) (1. lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr. 5072, 5114)

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par vieglo automobiļu un motociklu nodokli”” (Nr. 1543/Lp9) (1. lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr.

5073, 5114)

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 1544/Lp9) (1. lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr. 5074, 5114)

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodoki”” (Nr. 1545/Lp9) (1. lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr. 5075, 5114)

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” (Nr. 1546/Lp9) (1. lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr. 5076, 5114)

Likumprojekts „Par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmu” (Nr. 1547/Lp9) (1. lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr. 5077, 5114)

Likumprojekts „Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” (Nr. 1548/Lp9) (1. lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr. 5078, 5114)

Likumprojekts „Grozījumi Augstskolu likumā” (Nr. 1549/Lp9) (1. lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr. 5079, 5114)

Likumprojekts „Grozījumi Valsts kultūrkapitāla fonda likumā” (Nr. 1550/Lp9) (1. lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr. 5080, 5114)

Likumprojekts „Grozījumi Tiesu ekspertu likumā” (Nr. 1551/Lp9) (1. lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr. 5081, 5114)

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pašvaldībām”” (Nr. 1552/Lp9) (1. lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr. 5082, 5114)

Likumprojekts „Grozījumi Tiesībsarga likumā” (Nr. 1553/Lp9) (1. lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr. 5083, 5114)

Likumprojekts „Grozījums Valsts meža dienesta likumā” (Nr. 1554/Lp9) (1. lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr. 5084, 5114)

Likumprojekts „Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā” (Nr. 1555/Lp9) (1. lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr. 5085, 5114)

Likumprojekts „Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” (Nr. 1556/Lp9) (1. lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr. 5086, 5114)

Likumprojekts „Grozījumi Darba likumā” (Nr. 1557/Lp9) (1. lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr. 5087, 5114)

Likumprojekts „Grozījumi Ārstniecības likumā” (Nr. 1558/Lp9) (1. lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr. 5088, 5114)

Likumprojekts „Grozījumi Valsts kontroles likumā” (Nr. 1559/Lp9) (1. lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr. 5089, 5114)

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” (Nr. 1560/Lp9) (1. lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr. 5090, 5114)

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” (Nr. 1561/Lp9) (1. lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr. 5091, 5114)

Likumprojekts „Grozījumi Valsts civildienesta likumā” (Nr. 1562/Lp9) (1. lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr. 5092, 5114)

Likumprojekts „Grozījumi Vides aizsardzības likumā” (Nr. 1563/Lp9) (1. lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr. 5093, 5114)

Likumprojekts „Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” (Nr. 1564/Lp9) (1. lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr. 5094, 5114)

Likumprojekts „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” (Nr. 1565/Lp9) (1. lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr. 5095, 5114)

Likumprojekts „Grozījums Prokuratūras likumā” (Nr. 1566/Lp9) (1. lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr. 5096, 5114)

Likumprojekts „Grozījumi Muzeju likumā” (Nr. 1567/Lp9) (1. lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr. 5097, 5114)

Likumprojekts „Grozījumi Militārā dienesta likumā” (Nr. 1568/Lp9) (1. lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr. 5098, 5114)

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nr. 1569/Lp9) (1. lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr. 5099, 5114)

Likumprojekts „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” (Nr. 1570/Lp9) (1. lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr. 5100, 5114)

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 1571/Lp9) (1. lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr. 5101, 5114)

Par procedūru

- dep. V.Buzajevs

Likumprojekts „Publisko aģentūru likums” (Nr. 1572/Lp9) (1. lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr. 5102, 5114)

Likumprojekts „Par valsts budžetu 2010.gadam” (Nr. 1504/Lp9) (1. lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr. 5034, 5114)

Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa

- Saeimas sekretāra biedrs A.Klementjevs

Paziņojums

- dep. A.Bērziņš (ZZS)

Balsojumi

Datums: 05.11.2009 09:02:27 bal001
Par - 69, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 76)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta “Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā” (Nr.1534/Lp9) izslēgšanu no 2010.gada valsts budžeta likumprojektu paketes (826/Lm9)

Datums: 05.11.2009 09:03:01 bal002
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā” (Nr.1534/Lp9) (827/Lm9)

Datums: 05.11.2009 09:04:49 bal003
Par - 54, pret - 26, atturas - 1. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Izglītības likumā (1493/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 09:05:20 bal004
Par - 54, pret - 26, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (1492/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 09:05:50 bal005
Par - 55, pret - 22, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā (1505/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 09:06:18 bal006
Par - 55, pret - 26, atturas - 1. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Gada pārskatu likumā (1506/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 09:06:49 bal007
Par - 55, pret - 25, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par valsts proves uzraudzību” (1507/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 09:07:29 bal008
Par - 59, pret - 29, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par Konvenciju par dārgmetālu izstrādājumu pārbaudi un zīmogošanu un tās grozījumiem” (1508/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 09:08:00 bal009
Par - 58, pret - 27, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā (1509/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 09:08:36 bal010
Par - 61, pret - 25, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (1510/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 09:09:06 bal011
Par - 58, pret - 27, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1511/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 09:09:48 bal012
Par - 59, pret - 26, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Valsts apbalvojumu likumā (1512/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 09:10:16 bal013
Par - 57, pret - 30, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Dzīvesvietas deklarēšanas likumā (1513/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 09:10:47 bal014
Par - 57, pret - 29, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” (1514/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 09:11:17 bal015
Par - 59, pret - 28, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (1515/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 09:11:56 bal016
Par - 59, pret - 29, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam” (1516/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 09:12:23 bal017
Par - 55, pret - 27, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums likumā “Par valsts pensijām” (1517/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 09:13:00 bal018
Par - 59, pret - 28, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” (1518/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 09:13:25 bal019
Par - 58, pret - 25, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Likumā par ostām (1519/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 09:13:50 bal020
Par - 59, pret - 26, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Dzelzceļa likumā (1520/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 09:14:15 bal021
Par - 60, pret - 26, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums likumā “Par aviāciju” (1521/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 09:14:44 bal022
Par - 61, pret - 27, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem” (1522/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 09:15:14 bal023
Par - 58, pret - 26, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā (1523/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 09:15:43 bal024
Par - 55, pret - 27, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Zemnieku un zvejnieku saimniecību likumā (1524/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 09:16:08 bal025
Par - 60, pret - 28, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Farmācijas likumā (1525/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 09:16:36 bal026
Par - 61, pret - 27, atturas - 1. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Epidemioloģiskās drošības likumā (1526/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 09:17:03 bal027
Par - 59, pret - 24, atturas - 1. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Zvejniecības likumā (1527/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 09:17:34 bal028
Par - 61, pret - 24, atturas - 1. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā (1528/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 09:18:02 bal029
Par - 58, pret - 25, atturas - 2. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā (1529/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 09:18:29 bal030
Par - 60, pret - 25, atturas - 2. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā (1530/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 09:18:57 bal031
Par - 62, pret - 23, atturas - 1. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā (1531/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 09:19:23 bal032
Par - 59, pret - 26, atturas - 1. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Konkurences likumā (1532/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 09:19:52 bal033
Par - 60, pret - 27, atturas - 1. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā (1533/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 09:20:23 bal034
Par - 61, pret - 27, atturas - 1. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību (1535/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 09:20:53 bal035
Par - 60, pret - 25, atturas - 1. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par tiesu varu” (1536/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 09:21:19 bal036
Par - 61, pret - 22, atturas - 1. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā (1537/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 09:21:45 bal037
Par - 62, pret - 26, atturas - 1. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” (1538/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 09:22:11 bal038
Par - 63, pret - 28, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Meliorācijas likums (1539/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 09:22:38 bal039
Par - 60, pret - 25, atturas - 2. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” (1540/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 09:23:05 bal040
Par - 60, pret - 28, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā (1541/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 09:23:32 bal041
Par - 61, pret - 30, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (1542/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 09:24:02 bal042
Par - 60, pret - 28, atturas - 1. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par vieglo automobiļu un motociklu nodokli” (1543/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 09:24:29 bal043
Par - 55, pret - 25, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (1544/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 09:24:59 bal044
Par - 59, pret - 24, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (1545/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 09:25:27 bal045
Par - 60, pret - 27, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (1546/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 09:26:00 bal046
Par - 60, pret - 28, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmu (1547/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 09:26:30 bal047
Par - 58, pret - 25, atturas - 2. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā (1548/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 09:26:57 bal048
Par - 61, pret - 26, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Augstskolu likumā (1549/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 09:27:25 bal049
Par - 60, pret - 27, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Valsts kultūrkapitāla fonda likumā (1550/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 09:27:52 bal050
Par - 62, pret - 28, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Tiesu ekspertu likumā (1551/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 09:28:18 bal051
Par - 60, pret - 25, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par pašvaldībām” (1552/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 09:28:42 bal052
Par - 61, pret - 25, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Tiesībsarga likumā (1553/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 09:29:10 bal053
Par - 61, pret - 27, atturas - 2. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Valsts meža dienesta likumā (1554/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 09:29:42 bal054
Par - 59, pret - 28, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā (1555/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 09:30:09 bal055
Par - 60, pret - 30, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā (1556/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 09:30:33 bal056
Par - 58, pret - 28, atturas - 2. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Darba likumā (1557/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 09:30:58 bal057
Par - 53, pret - 28, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Ārstniecības likumā (1558/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 09:31:26 bal058
Par - 61, pret - 29, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Valsts kontroles likumā (1559/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 09:31:55 bal059
Par - 60, pret - 28, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” (1560/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 09:32:24 bal060
Par - 61, pret - 27, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju” (1561/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 09:32:49 bal061
Par - 60, pret - 29, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Valsts civildienesta likumā (1562/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 09:33:15 bal062
Par - 57, pret - 28, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Vides aizsardzības likumā (1563/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 09:33:44 bal063
Par - 56, pret - 28, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā (1564/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 09:34:23 bal064
Par - 60, pret - 29, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā (1565/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 09:34:46 bal065
Par - 57, pret - 27, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Prokuratūras likumā (1566/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 09:35:12 bal066
Par - 57, pret - 29, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Muzeju likumā (1567/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 09:35:39 bal067
Par - 57, pret - 28, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Militārā dienesta likumā (1568/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 09:36:08 bal068
Par - 59, pret - 29, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (1569/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 09:36:36 bal069
Par - 59, pret - 26, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā (1570/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 09:37:03 bal070
Par - 60, pret - 27, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (1571/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 09:37:30 bal071
Par - 60, pret - 29, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Publisko aģentūru likums (1572/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 09:38:03 bal072
Par - 62, pret - 29, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Par valsts budžetu 2010.gadam (1504/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 16:05:50 bal073
Par - 83, pret - 3, atturas - 2. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Izglītības likumā (1493/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 16:06:45 bal074
Par - 89, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (1492/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 16:07:35 bal075
Par - 82, pret - 4, atturas - 2. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā (1505/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 16:08:15 bal076
Par - 82, pret - 5, atturas - 3. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Gada pārskatu likumā (1506/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 16:08:55 bal077
Par - 84, pret - 7, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts proves uzraudzību” (1507/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 16:09:45 bal078
Par - 79, pret - 6, atturas - 2. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Konvenciju par dārgmetālu izstrādājumu pārbaudi un zīmogošanu un tās grozījumiem” (1508/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 16:10:33 bal079
Par - 79, pret - 4, atturas - 4. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījums Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā (1509/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 16:11:23 bal080
Par - 82, pret - 6, atturas - 2. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (1510/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 16:12:05 bal081
Par - 73, pret - 5, atturas - 4. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1511/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 16:12:44 bal082
Par - 79, pret - 4, atturas - 3. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts apbalvojumu likumā (1512/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 16:13:24 bal083
Par - 64, pret - 23, atturas - 5. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījums Dzīvesvietas deklarēšanas likumā (1513/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 16:14:07 bal084
Par - 60, pret - 28, atturas - 2. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” (1514/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 16:14:51 bal085
Par - 57, pret - 30, atturas - 1. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (1515/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 16:15:45 bal086
Par - 60, pret - 28, atturas - 1. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam” (1516/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 16:16:24 bal087
Par - 58, pret - 28, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par valsts pensijām” (1517/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 16:17:07 bal088
Par - 59, pret - 29, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” (1518/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 16:17:46 bal089
Par - 85, pret - 3, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Likumā par ostām (1519/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 16:18:22 bal090
Par - 86, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzelzceļa likumā (1520/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 16:19:03 bal091
Par - 84, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par aviāciju” (1521/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 16:19:42 bal092
Par - 59, pret - 26, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem” (1522/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 16:20:21 bal093
Par - 60, pret - 26, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā (1523/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 16:20:59 bal094
Par - 80, pret - 7, atturas - 2. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Zemnieku un zvejnieku saimniecību likumā (1524/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 16:21:38 bal095
Par - 78, pret - 5, atturas - 2. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Farmācijas likumā (1525/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 16:22:14 bal096
Par - 81, pret - 3, atturas - 2. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījums Epidemioloģiskās drošības likumā (1526/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 16:22:52 bal097
Par - 73, pret - 6, atturas - 3. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Zvejniecības likumā (1527/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 16:23:31 bal098
Par - 80, pret - 5, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījums Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā (1528/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 16:24:08 bal099
Par - 79, pret - 9, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā (1529/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 16:24:43 bal100
Par - 81, pret - 6, atturas - 4. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā (1530/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 16:25:20 bal101
Par - 77, pret - 6, atturas - 2. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā (1531/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 16:25:55 bal102
Par - 70, pret - 12, atturas - 3. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Konkurences likumā (1532/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 16:26:31 bal103
Par - 81, pret - 5, atturas - 3. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā (1533/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 16:27:08 bal104
Par - 60, pret - 22, atturas - 7. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību (1535/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 16:27:43 bal105
Par - 75, pret - 7, atturas - 3. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par tiesu varu” (1536/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 16:28:18 bal106
Par - 81, pret - 6, atturas - 3. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā (1537/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 16:28:55 bal107
Par - 80, pret - 3, atturas - 3. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” (1538/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 16:29:28 bal108
Par - 74, pret - 6, atturas - 4. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Meliorācijas likums (1539/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 16:30:04 bal109
Par - 61, pret - 30, atturas - 2. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” (1540/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 16:30:42 bal110
Par - 57, pret - 29, atturas - 2. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā (1541/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 16:31:20 bal111
Par - 57, pret - 29, atturas - 2. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (1542/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 16:32:01 bal112
Par - 61, pret - 28, atturas - 2. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par vieglo automobiļu un motociklu nodokli” (1543/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 16:32:38 bal113
Par - 75, pret - 8, atturas - 2. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (1544/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 16:33:15 bal114
Par - 62, pret - 7, atturas - 20. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (1545/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 16:33:52 bal115
Par - 62, pret - 10, atturas - 19. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (1546/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 16:34:33 bal116
Par - 81, pret - 8, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmu (1547/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 16:35:14 bal117
Par - 81, pret - 6, atturas - 3. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā (1548/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 16:35:50 bal118
Par - 80, pret - 6, atturas - 2. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Augstskolu likumā (1549/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 16:36:27 bal119
Par - 76, pret - 5, atturas - 4. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts kultūrkapitāla fonda likumā (1550/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 16:37:03 bal120
Par - 81, pret - 4, atturas - 3. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Tiesu ekspertu likumā (1551/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 16:37:52 bal121
Par - 81, pret - 6, atturas - 3. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par pašvaldībām” (1552/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 16:38:29 bal122
Par - 81, pret - 6, atturas - 4. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Tiesībsarga likumā (1553/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 16:39:06 bal123
Par - 73, pret - 5, atturas - 3. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts meža dienesta likumā (1554/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 16:39:45 bal124
Par - 79, pret - 5, atturas - 5. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā (1555/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 16:40:22 bal125
Par - 80, pret - 5, atturas - 2. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā (1556/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 16:40:59 bal126
Par - 80, pret - 1, atturas - 5. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Darba likumā (1557/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 16:41:34 bal127
Par - 80, pret - 3, atturas - 5. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ārstniecības likumā (1558/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 16:42:10 bal128
Par - 81, pret - 5, atturas - 4. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts kontroles likumā (1559/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 16:42:48 bal129
Par - 84, pret - 5, atturas - 2. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” (1560/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 16:43:24 bal130
Par - 78, pret - 5, atturas - 4. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju” (1561/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 16:44:01 bal131
Par - 77, pret - 7, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts civildienesta likumā (1562/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 16:44:37 bal132
Par - 79, pret - 6, atturas - 3. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Vides aizsardzības likumā (1563/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 16:45:15 bal133
Par - 79, pret - 4, atturas - 5. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā (1564/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 16:45:59 bal134
Par - 79, pret - 6, atturas - 2. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā (1565/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 16:46:36 bal135
Par - 81, pret - 5, atturas - 5. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījums Prokuratūras likumā (1566/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 16:47:14 bal136
Par - 81, pret - 4, atturas - 5. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Muzeju likumā (1567/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 16:47:51 bal137
Par - 82, pret - 4, atturas - 6. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Militārā dienesta likumā (1568/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 16:48:31 bal138
Par - 60, pret - 27, atturas - 4. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (1569/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 16:49:08 bal139
Par - 58, pret - 26, atturas - 5. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā (1570/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 16:49:45 bal140
Par - 58, pret - 30, atturas - 2. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (1571/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 16:51:29 bal141
Par - 30, pret - 54, atturas - 8. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu [16.11.2009]. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (1571/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 16:52:19 bal142
Par - 78, pret - 8, atturas - 2. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Publisko aģentūru likums (1572/Lp9), 1.lasījums

Datums: 05.11.2009 16:53:17 bal143
Par - 64, pret - 32, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par valsts budžetu 2010.gadam (1504/Lp9), 1.lasījums

Piektdien, 23.februārī
09:00  Baltijas Asamblejas Ekonomikas, enerģētikas un inovācijas komitejas sēde
09:00  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Konference “Tā ir arī mūsu nauda! Ko darīt, lai Eiropas Savienības fondu investīcijas Latvijā būtu pārdomātākas?”