Latvijas Republikas 9.Saeimas

rudens sesijas četrpadsmitā sēde

2009.gada 5.novembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

 

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītājs. Pulkstenis ir 17 un 10 minūtes. Varbūt var palūgt vēlreiz zvanu, ja kāds no deputātiem nav nofiksējis, ka sākas kārtējā sēde.

Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sākam Saeimas 2009.gada 5.novembra kārtējo sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem tajā.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Elektronisko mediju likums” (reģ. Nr.1358/Lp9) otrajam lasījumam līdz 2009.gada 16.novembrim”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā darba kārtības punkta izslēgšanu? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, protams, tradicionāli ar sadaļu „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem nav iebildumu. Tātad likumprojekts tiek nodots Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Seiles, Čepānes, Paegles, Šadurska, Kursītes-Pakules un Laicāna iesniegto likumprojektu „Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei. Viņa acīmredzot runās „par”.

I.Čepāne (frakcijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Es ļoti labi apzinos, ka jūs esat noguruši. Tomēr es gribu aizņemt dažas minūtes jūsu laika, runājot par grozījumiem Kārtības rullī, kurus mēs esam iesnieguši. Un proti - par tiesnešu apstiprināšanu.

Kā mēs zinām, Satversmes 6.nodaļā ir noteikts, ka tiesneši ir neatkarīgi, vienīgi likumam padoti. Tiesnešus apstiprina Saeima, viņi ir neatceļami, un aizklāta balsošana paredzēta ir vienīgi par Satversmes tiesas tiesnešiem.

Savukārt Kārtības ruļļa 31.pants regulē vairāku amatpersonu, tostarp tiesnešu, ievēlēšanu, apstiprināšanu, iecelšanu, atbrīvošanu vai atlaišanu no amata. Un likums paredz, ka attiecībā uz šīm amatpersonām, arī uz tiesnešiem, balsošana ir aizklāta.

Saistībā ar Satversmē noteikto tiesnešu apstiprināšanu…

Sēdes vadītājs. Kolēģi, lūdzu, ievērojiet klusumu!

I.Čepāne. Šīs nedēļas sākumā „Jurista Vārdā” bija ļoti plaša diskusija, un es arī jums ieteiktu to izlasīt. Ņemot vērā, kolēģi, juristu viedokli, šajā sakarā mums vajadzētu padomāt un runāt par trijām lietām… par vairākām lietām, proti, par tiesnešu kandidātu atlasi, par tiesnešu virzīšanu uz Saeimu, par tiesnešu apstiprināšanas kārtību Saeimā un par tiesnešu darba kvalitātes novērtēšanas iespējamību pēc apstiprināšanas.

Šodien es runāšu tikai par apstiprināšanas kārtību, jo „Pilsoniskās Savienības” priekšlikums un arī Vairas Paegles kundzes priekšlikums ir izdarīt grozījumus Kārtības ruļļa 31.panta ceturtajā daļā, kas paredzētu šādos gadījumos atklātu balsošanu.

Šodien es nerunāšu par iespējamību tiesnešus apstiprināt ar Valsts prezidenta lēmumu, jo tā ir saistīta ar Satversmes grozīšanu un prasa plašāku diskusiju sabiedrībā un konstitucionālo tiesību ekspertu vidū. Kā mēs zinām, 22.oktobrī Saeima balsoja par Administratīvās tiesas tiesneša Māra Vīganta apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi. Pirms balsošanas par šo tiesnesi debašu nebija, viņa kandidatūra tika izskatīta Juridiskajā komisijā, kur tā tika apspriesta visai, es gribētu teikt, pavirši.

Taču Saeimas sēdē atšķirībā no citām reizēm „par” nobalsoja 26, pret - 43, atturējās - 14. Lēmuma projekts tika noraidīts. Pēc tam no deputātu puses tika skaidrots, ka viņš ir bijis, iespējams, pārāk jauns. Tā Muižnieces kundze teica. Plašsaziņas līdzekļos pēc balsojuma parādījās informācija, ka viņš savulaik ir lēmis par vienas smagos noziegumos apsūdzētas personas arestu, bet vēlāk noskaidrojās, ka šī persona ir tagadējais ZZS premjera amata kandidāts. Kad jautāts tika ZZS frakcijai, viņi publiski teica, ka tā esot tikai sagadīšanās un ka balsošana par tiesnešiem esot katra deputāta individuāla lieta, par kuru nevienam nekas neesot jāzina. Taču notikušais Saeimas aizklātais balsojums pret tiesneša Vīganta apstiprināšanu, manuprāt, ir ļoti negatīvs signāls visiem tiesnešiem. Un kāpēc?

Tiesnešiem ar šo balsojumu ir dots skaidrs un nepārprotams signāls, ka viens vai otrs tiesneša nolēmums var skart šo tiesnesi personīgi. Es gribu pievērst uzmanību tam, ka Administratīvās tiesas tiesvedībā atrodas partiju priekšvēlēšanu reklāmu izdevumu pārsniegšanas lietas, kur ir iemaisīta liela daļa no klātesošajām partijām. Es gribu pievērst uzmanību tam, ka tiek izskatīta krimināllieta, kur kā smagos noziegumos apsūdzētais figurē šis pats ZZS premjera amata kandidāts, un līdz ar to tiesneši nevar būt droši, ka viens vai otrs nolēmums neskars tiesnesi personīgi.

Es pievienojos Senāta Administratīvo lietu departamenta senatora un vienlaikus Administratīvo tiesnešu biedrības valdes priekšsēdētājam Jānim Neimaņa kungam, ka šis gadījums bija ļoti negatīvs signāls tiem, kuri vēlas valstī tiesisko drošību. Es pievienojos arī Egila Levita kunga viedoklim, ka Saeimai vajadzētu vērtēt tiesneša amata kandidātu reputāciju, par to publiski debatējot.

Godātie kolēģi! Lai novērstu politiski nepamatotus vērtējumus, mēs iesakām šādos gadījumos ieviest atklātu balsošanu, jo sarunāšana „pa kluso” un pa kaktiem, manuprāt, grauj Saeimas locekļu reputāciju, jo vēlētājiem būtu jāzina deputāta, par kuru viņš balsojis, rīcība.

Priekšlikuma iesniedzēju vārdā es lūdzu atbalstīt šo grozījumu nodošanu Juridiskajai komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Ja frakcijas „Pilsoniskā Savienība” kaut viens pārstāvis strādātu Saeimas Juridiskās komisijas apakškomisijā, kura izstrādā jauno Tiesu iekārtas likumprojektu, tad šāda savāda priekšlikuma vispār nebūtu bijis.

Tā ka pirmais, uz ko es gribu aicināt: kolēģi, nu vismaz vienu pārstāvi deleģējiet uz šo apakškomisiju! Pretējā gadījumā mēs velti tērējam laiku un nodarbojamies ar tukšu salmu kulšanu. Bet, ja runā par aizklātu vai atklātu balsojumu, tad ikviens no deputātiem var būt prasītājs, var būt atbildētājs tiesā, var būt cietušais, var būt liecinieks un tā tālāk... var būt procesuāla persona. Un šajā situācijā sanāks tā, Čepānes kundze, ka būs jāizsaka noraidījums jebkuram Latvijas tiesnesim, par kuru mēs esam piedalījušies balsojumā. Jo pretējai pusei būs iemesls pārmest šim tiesnesim, kurš skaidri zinās, ka mēs esam balsojuši „par”... būs iemesls pārmest šim tiesnesim, ka šis tiesnesis izrāda pateicību par balsojumu „par”. Tiesnesim, kurš būs pretējā pusē un pret kuru jūs būsiet balsojis „pret” vai būs… konkrēti lems jums… pretējai pusei par labu. Jums būs pamats izteikt noraidījumu, jo, redziet, jūs esat balsojis „pret” šo tiesnesi.

Līdz ar to šis aizklātais balsojums ir vienīgais līdzeklis, kā novērst interešu konfliktu starp procesa dalībnieku un tiesnesi. Procesa dalībnieku, kurš jebkurā gadījumā var būt šis balsotājs. Tāpēc aizklātais balsojums ievērojami mazina šo interešu konflikta risku starp deputātu kā procesuālu personu un tiesnesi, kurš izskata konkrēto lietu.

Un, ja runā par braukšanu no viena grāvja otrā, tad es aicinu tomēr nevis karstgalvīgi lemt par šīm lietām, bet vienkārši savākt desmit deputātu parakstus un 140.panta kārtībā, ja tiešām situācija ir līdzīga, kāda bijusi, ierosināt balsošanu ar zīmēm, nevis nākt klajā ar šādiem priekšlikumiem.

Un ir vēl viena lieta, ko jūs esat, kolēģi, aizmirsuši! Jūs esat aizmirsuši pagājušā… Čepānes kundze, jūs esat aizmirsuši pagājušā gada jūnija balsojumu. Pagājušā gada jūnijā tika balsots par Velgas Gailītes, Centra rajona tiesneses, apstiprināšanu Zemgales apgabaltiesas tiesneša amatā. Un tad jautāsim: kā mēs katrs toreiz balsojām? Kāpēc toreiz neviens neprotestēja, ka bija negatīvs balsojums?

Lūdzu, atbildiet pirmām kārtām sev!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret” likumprojekta nodošanu komisijai. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Seiles, Čepānes, Paegles, Šadurska, Kursītes-Pakules un Laicāna iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Saeimas kārtības rullī” (No zāles: „Galīga haltūra!”) nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 59, atturas - 12. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Godātie kolēģi! Pirms mēs sākam izskatīt apakšsadaļu „Par atvaļinājumu piešķiršanu”, mums jālemj par vēl iespējamiem grozījumiem sēdes darba kārtībā. (No zāles dep. J.Dobelis: „Labāk ne!”)

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā” iekļaut sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Sadaļā „Likumprojektu izskatīšana”, protams. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi. (No zāles dep. J.Dobelis: „Ir iebildumi!”) Tātad mums jāizšķir šis jautājums balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par iespējamu grozījumu šodienas sēdes darba kārtībā (No zāles dep. J.Dobelis: „Pret!”), iekļaujot sadaļā „Likumprojektu izskatīšana” Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā” pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 1, atturas - 1. Pirmais lasījums šim likumprojektam ir iekļauts sadaļā „Likumprojektu izskatīšana” saskaņā ar Saeimas kārtības rulli kā pēdējais jautājums šajā sadaļā.

Un tagad sākam izskatīt apakšsadaļu „Par atvaļinājumu piešķiršanu”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Intas Feldmanes iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai atvaļinājumu šā gada 29.oktobrī. Saeimas Prezidijs ir piešķīris šo atvaļinājumu, un šis jautājums nav balsojams.

Un Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī deputātes Ineses Šleseres iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai atvaļinājumu šā gada 29.oktobrī. Saeimas Prezidijs ir piešķīris šo atvaļinājumu, un arī šis jautājums nav balsojams.

Godātie kolēģi! Man ir priekšlikums šajā brīdī izsludināt šajā sēdē pārtraukumu līdz nākamajai ceturtdienai - tātad līdz 12.novembrim pulksten 9.00. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu priekšlikumu? Deputāti neiebilst. Tātad sēdē tiek izsludināts pārtraukums līdz ceturtdienai - 12.novembrim pulksten 9.00.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lū ģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu!

Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, vārds paziņojumam deputātam Oskaram Spurdziņam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Uzaicinu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju sanākt uz sēdi pēc piecām minūtēm komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labvakar! Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Juris Dalbiņš… Paldies, redzu! Ina Druviete, Leopolds Ozoliņš, Baiba Rivža… Paldies, redzu! Viktors Ščerbatihs.

Paldies par darbu. Uz redzēšanos!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Tātad pārtraukums līdz 12.novembrim pulksten 9.00.

(Pārtraukums.)

 

 

SATURA RĀDĪTĀJS

9.Saeimas rudens sesijas 14.sēde

2009.gada 5.novembrī

 

Par darba kārtību
Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” (Nr. 1496/Lp9)

(Dok. Nr. 4999, 4999A)

Par likumprojektu „Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 1497/Lp9)

(Dok. Nr. 5000, 5000A)

Par likumprojektu „Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” (Nr. 1498/Lp9)

(Dok. Nr. 5001, 5001A)

Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”” (Nr. 1499/Lp9)

(Dok. Nr. 5005, 5005A)

Par likumprojektu „Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 1501/Lp9)

(Dok. Nr. 5019, 5019A)

Par likumprojektu „Grozījumi Saeimas kārtības rullī” (Nr. 1502/Lp9) (Noraidīts)

(Dok. Nr. 5020, 5020A)

Priekšlikumi - dep. I.Čepāne (par)
- dep. Dz.Rasnačs (pret)
Par darba kārtību
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Intai Feldmanei šā gada 29.oktobrī

(Dok. Nr. 5024)

Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Inesei Šleserei šā gada 29.oktobrī

(Dok. Nr. 5025)

Par pārtraukuma izsludināšanu Saeimas sēdē līdz šā gada 12.novembrim pulksten 9.00
Paziņojums - dep. O.Spurdziņš
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs A.Klementjevs

Balsojumi

Datums: 05.11.2009 17:23:17 bal001
Par - 15, pret - 59, atturas - 12. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Saeimas kārtības rullī (1502/Lp9), nodošana komisijām

Datums: 05.11.2009 17:24:44 bal002
Par - 81, pret - 1, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā (1501/Lp9), 1.lasījums iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Piektdien, 23.februārī
09:00  Baltijas Asamblejas Ekonomikas, enerģētikas un inovācijas komitejas sēde
09:00  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Konference “Tā ir arī mūsu nauda! Ko darīt, lai Eiropas Savienības fondu investīcijas Latvijā būtu pārdomātākas?”