Latvijas Republikas 9.Saeimas

rudens sesijas vienpadsmitā sēde

2009.gada 29.oktobrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

 

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sākam Saeimas 2009.gada 29.oktobra sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Saeimas lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Iekšējā audita likums” (Nr.1403/Lp9) otrajam lasījumam līdz 2009.gada 27.novembrim”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija savukārt lūdz grozīt šodienas sēdes darba kārtību un darba kārtības 29.punktu - likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” ar reģistrācijas numuru 1427/Lp9 - izskatīt pirms darba kārtības 27.punkta - likumprojekta „Latvijas valsts karoga likums”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Enerģijas gala patēriņa efektivitātes likums” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojekta „Grozījumi Operatīvās darbības likumā” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Un Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” un lūdz iekļaut šo komisijas sagatavoto likumprojektu šodienas sēdes darba kārtībā sadaļā „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” kā darba kārtības pēdējo punktu. Vai deputātiem ir iebildumi?

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Annai Seilei!

A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Es iebilstu pret šā likumprojekta tādā ātrā kārtībā nodošanu izskatīšanai Saeimā, jo ir ļoti rūpīgi jāizvērtē šīs normas, kāda tām var būt ietekme privatizācijas beigu posmā, ja mēs izdarām šos labojumus par labu vienai īpašuma ieguvēju grupai.

Sēdes vadītājs. Tātad deputātei Seilei ir iebildumi pret šā likumprojekta iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā.

Man gan jāatzīmē, ka Saeimas kārtības rullis paredz to, ka šis paziņojums, kurš nebija par procedūru, bet faktiski bija uzruna „pret” darba kārtības izmaiņām… ka par to citā reizē ir jārunā no tribīnes, Seiles kundze…

Un, ja nav neviena, kas runā „par” šā likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā, tad tādā gadījumā mums vienkārši ir jāizšķir balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sagatavotā un iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā sadaļā „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 21, atturas - 6. Likumprojekts iekļauts Saeimas sēdes darba kārtības sadaļā „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Godātie kolēģi! Sākam izskatīt apstiprināto šodienas sēdes darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā “Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm”” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā “Par tiesu varu”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā “Par atbilstības novērtēšanu”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Augstskolu likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Pārapdrošināšanas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 23, atturas - 8. Likumprojekts komisijai nodots.

Godātie kolēģi! Nākamais darba kārtības punkts ir patstāvīgais priekšlikums - lēmuma projekts „Par trūkumu novēršanu valsts budžeta līdzekļu finanšu vadībā”, ko ir iesniegusi Publisko izdevumu un revīzijas komisija.

Godātie kolēģi! Vai kādam ir iebildumi pret to, ka šis patstāvīgais priekšlikums, šis lēmuma projekts, tiek iekļauts šodienas sēdes darba kārtībā? (No zāles: „Nav!”) Deputāti neiebilst. Līdz ar to saskaņā ar Saeimas kārtības rulli šis lēmuma projekts tiek iekļauts šodienas sēdes darba kārtības beigās.

Nākamais darba kārtības punkts - „Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Visvaldim Lācim šā gada 22.oktobrī”. Deputāts Visvaldis Lācis lūdza piešķirt viņam atvaļinājumu šā gada 22.oktobrī. Šo atvaļinājumu Saeimas Prezidijs deputātam Lācim tika piešķīris. Šim paziņojumam ir informatīvs raksturs, un šis jautājums mums nav jābalso.

Nākamais darba kārtības punkts - „Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Inai Druvietei šā gada 29.oktobrī”. Deputāte Ina Druviete lūdz piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 29.oktobrī. Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Inai Druvietei šā gada 29.oktobrī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Atvaļinājums deputātei Druvietei piešķirts.

Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Oļegam Deņisovam šā gada 29.oktobrī. Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Oļegam Deņisovam šā gada 29.oktobrī! (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Lai strādā! Nepiešķirt!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Atvaļinājums deputātam Deņisovam piešķirts.

Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Urbanovičam šā gada 29.oktobrī. Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Urbanovičam šā gada 29.oktobrī! (No zāles: „Lai strādā!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 1, atturas - nav. Atvaļinājums deputātam Urbanovičam piešķirts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts „Par Intas Pūces apstiprināšanu par Liepājas tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija piedāvā apstiprināt lēmuma projektu „Par Intas Pūces apstiprināšanu par Liepājas tiesas tiesnesi”. Juridiskā komisija šo lēmuma projektu izskatīja savā sēdē un, aizklāti balsojot, vienbalsīgi apstiprināja šo lēmuma projektu.

Lūdzu arī Saeimu to apstiprināt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Intas Pūces apstiprināšanu par Liepājas tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 1, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par Anitas Kovaļevskas iecelšanu par Administratīvās rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija savā sēdē ir izskatījusi lēmuma projektu „Par Anitas Kovaļevskas iecelšanu par Administratīvās rajona tiesas tiesnesi” un, aizklāti balsojot, to atbalstījusi.

Lūdzu arī Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Anitas Kovaļevskas iecelšanu par Administratīvās rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - deputātu Andra Bērziņa, Jāņa Dukšinska, Dzintara Jaundžeikara, Intas Feldmanes, Anatolija Mackeviča, Vitālija Aizbalta, Oskara Kastēna, Karinas Pētersones, Ineses Šleseres un Ainara Baštika pieprasījums izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei „Par Izglītības un zinātnes ministrijas īstenotās reformas, saskaņā ar kuru bērnu pamatizglītības apguve sāksies sešu gadu vecumā, bet piecu gadu vecumā bērni tiks obligāti sagatavoti pamatizglītības iegūšanai, pamatotību un lietderību”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Labrīt, kolēģi! Pieprasījums tika izskatīts un noraidīts.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Sākam debates. Vārds debatēs Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārajam sekretāram Rolandam Brokam.

R.Broks (Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs).

Labdien, augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti!

Es gribu teikt, ka jau šodien Vispārējās izglītības likuma 32.pants nosaka, ka pamatizglītība Latvijā ir obligāta un ka pamatizglītības apguvi ir iespējams sākt no sešu gadu vecuma. Jāatzīmē tas apstāklis, ka 10 procenti no vecākiem šādu iespējamību izmanto jau šodien. Un jāatzīmē arī tas, ka pusē Latvijas skolu, proti, pāri par 400 skolām, jau šodien tiek nodrošināta obligātā piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošana skolai. Tas nozīmē to, ka izglītības iestādēs ir tam piemērota vide, ir atbilstoši mācību materiāli un atbilstoši sagatavoti pedagogi. Vienlaikus es vēlos uzsvērt to, ka Daugavpils Universitātes veiktajā pētījumā, proti, „Metodisko materiālu, obligātās pirmsskolas un sākumskolas izglītības izvērtējums un pilnveides iespējas izstrāde”, secināts, ka līdzšinējo piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācību nepieciešams pilnveidot. Proti, Latvijā bērnu gatavība mācībām 1.klasē ir ļoti dažāda, tāpēc nepieciešams definēt konkrētas pamatprasmes, kas būtu jāapgūst bērniem, beidzot pirmsskolu un uzsākot skolas gaitas. Tāpēc Izglītības un zinātnes ministrija kopā ar speciālistiem šobrīd izstrādā pirmsskolas izglītības satura vadlīniju projektu, lai definētu tās prasmes, kādām bērnam būtu jābūt, uzsākot skolas gaitas, kā arī lai nodrošinātu izglītības pakāpju pēctecību un sasaisti. Šo vadlīniju projekts, iespējams, tiks nodots vērtēšanai un apspriešanai.

Tāpat es vēlos uzsvērt to, ka jau tagad atbildīgie speciālisti strādā pie 1.-6.klases izglītības satura pārskatīšanas. Šis darbs ietver pirmsskolas un sākumskolas izglītības satura pilnveidi ar mērķi nodrošināt pēctecīgu, bērnu vecumposmam atbilstošu saturu un tā īstenošanas piemērotību mācību metodēm un līdzekļiem, vienlaikus nodrošinot skolotāju sagatavotību un tālākizglītību. Šiem pasākumiem ir paredzēti arī līdzekļi. Proti, laika posmā no 2009.gada līdz 2011.gadam gan piecgadīgo un sešgadīgo bērnu pedagogu darba samaksai, gan mācību satura izstrādei, gan skolotāju tālākmācībai paredzēti kopumā aptuveni 30 miljoni latu. Šie darbi tiek darīti ar mērķi, lai ikvienas pārmaiņas un uzlabojumi izglītībā kalpotu bērnu un skolēnu interesēm, lai mācību saturs būtu pārskatīts un nebūtu fragmentārs, pārblīvēts ar, iespējams, nevajadzīgu informāciju.

Ievērojot teikto, lūdzu šo pieprasījumu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Dukšinskim.

J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti!

Par pieprasījumu. Diskusijas par to, ka bērni varētu uzsākt mācības skolā no sešu gadu vecuma, ir bijušas arī iepriekš, bet konkrēti lēmumi netika pieņemti, jo jautājums nav viennozīmīgs. Turklāt iepriekšējai reformai, kas tika veikta 80.gadu vidū, pieredze bija visai negatīva, jo lielākā daļa pedagogu to atzina par nesekmīgu un izgāzušos sliktās sagatavošanās dēļ.

Šā jautājuma aktualizēšana notika šā gada 15.septembrī, kad Valsts prezidents Zatlera kungs vadīja Ministru kabineta sēdi, kura tika translēta arī Latvijas televīzijā.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Es palūgšu ievērot klusumu!

J.Dukšinskis. Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķes kundze informēja Ministru prezidentu un tātad arī visu Latvijas sabiedrību, ka ar 2010.gada 1.septembri mācības skolā varētu uzsākt sešgadīgie, un tas tika ierakstīts valdības sēdes protokolā kā viens no veicamajiem darbiem.

Tālāk. Šā gada 29.septembrī Ministru kabinets konceptuāli atbalstīja Vispārējās izglītības likuma un arī Izglītības likuma grozījumus, kas paredz, ka nākamajā mācību gadā skolas gaitas būs jāsāk no sešu, nevis no septiņu gadu vecuma, kā tas bija līdz šim. Grozījumi paredzēja arī piecgadīgo bērnu sagatavošanu pamatizglītības apguvei.

Šā jautājuma izvirzīšana Ministru kabinetā un sabiedrībā tika uztverta samērā negatīvi. Saeimas LPP/LC frakcijā vērsušies vairāku pirmsskolas vecuma bērnu vecāki un iestāžu vadītāji, kuri apšaubīja piecgadīgo un sešgadīgo bērnu psiholoģisko un fizisko gatavību šādā vecumā apgūt noteiktas mācību programmas. Es personīgi sazinājos arī ar vairākām pašvaldībām, ar izglītības pārvalžu vadību, lai noskaidrotu viedokli par šo lēmumu, un visur saņēmu atbildi, ka pašreiz to darīt nevajag un ka tas ir nepārdomāts un līdz galam neizsvērts Izglītības un zinātnes ministrijas lēmums. Tas tikai parāda, kā Izglītības un zinātnes ministrija nodrošina institucionālo sadarbību ar pašvaldībām un izglītības speciālistiem reģionos. Arī vairākas Saeimas politiskās partijas un frakcijas informēja mūs, ka šādus grozījumus neatbalstīs apstiprināšanai Saeimā.

Latvijas Izglītības darbinieku arodbiedrības delegācijas pārstāvji, kad tikās ar Ministru prezidentu Dombrovska kungu, lai runātu par iespējamo pedagogu streiku, informēja viņu arī par šo lēmumu. Vispirms Ministru prezidents apsolīja šā likuma grozījumus tālāk nevirzīt, taču viņa preses dienesta cilvēki informēja, ka šis paziņojums ir pārprasts un ka Izglītības un zinātnes ministrija turpinās darbu pie plānotās reformas.

Arī Saeimas politisko partiju apvienības ZZS frakcija lūdza Izglītības un zinātnes ministriju nevirzīt šo jautājumu, jo tam nebūs atbalsta.

LPP/LC frakcijas deputāti, lai noskaidrotu šīs reformas galvenos mērķus, pamatotību un ieguvumus, organizēja tikšanos ar izglītības un zinātnes ministri Koķes kundzi, kas tikko bija atgriezusies no Japānas un Francijas. Noskaidrojām, ka galvenais mērķis, pēc ministrijas domām, tomēr ir tāds, lai mūsu skolēni agrāk pabeidz skolu - tas ir nevis 19 gadu, bet 18 gadu vecumā, kā tas ir lielākajā daļā Eiropas valstu. Turklāt ieguvēji šajā ziņā būs arī skolotāji, jo būs vairāk skolēnu, līdz ar to būs vairāk likmju un naudas, kā arī atbrīvosies vietas pirmsskolas izglītības iestādēs, jo sešgadīgie dosies uz skolu. Nu, varbūt daļa arī paliks bērnudārzos.

Pirms tam Saeimas Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas deputāti, uzklausot IZM atbildīgās personas, noskaidroja, ka šo reformu Izglītības un zinātnes ministrijai ieteikuši veikt Pasaules Bankas naudas aizdevēji un ka tam bija paredzēti apmēram 30 miljoni latu trijos gados. Taču daudziem deputātiem radās aizdomas, ka ministrijas amatpersonas tomēr ir daļēji maldinājušas sabiedrību jautājumā par it kā tā sauktajiem pētījumiem un ekspertu atzinumiem.

Kaut gan IZM ir informējusi, ka pamatizglītības apguve sešgadīgajiem tiks nodrošināta ar vecuma attīstības īpatnībām atbilstošām mācību metodēm un pielāgotu saturu, Saeimas LPP/LC frakcijas deputātiem ir radušās pamatotas bažas par ministrijas plānotās reformas lietderību un pamatotību. Nevienā IZM izglītības attīstības dokumentā nebija atrunāta šī reforma un šis jautājums nebija plašāk izstrādāts un arī saskaņots. Un tikai Pieprasījumu komisijas sēdē mēs pirmo reizi no Izglītības un zinātnes ministrijas Vispārējās un profesionālās izglītības departamenta direktora vietnieces Juhņēvičas kundzes uzzinājām, ka galvenais mērķis tomēr ir palīdzēt bērniem labāk uzsākt pamatizglītības apguvi. Nu, tas ir apsveicami! Bet tad vajadzēja paskaidrot un iemācīt šo mērķi formulēt arī Izglītības un zinātnes ministrijas vadošajiem darbiniekiem un arī ministres kundzei.

Nedaudz par pieminētajiem pētījumiem, par ko mēs tikko dzirdējām arī no šīs ministrijas parlamentārā sekretāra puses. Šeit bieži vien tiek minēts Daugavpils Universitātes pētījums, arī profesores Krastiņas informācija un skatījums šajā jautājumā. Šie pētījumi ir pieejami, bet ko var secināt no šiem pētījumiem? To, ka galvenā problēma ir nevis tā, ka būtu ļoti labi visā valstī sākt mācības no sešu gadu vecuma, bet galvenā problēma tomēr ir tā, ka nav nodrošināta pēctecība starp pirmsskolas un pirmās klases programmām... ka nav izstrādātas šīs vadlīnijas, kritēriji, kas tad īsti jāzina pirmsskolas beidzējiem, lai viņi uzsāktu mācības pirmajā klasē. Tā rezultātā bērnu sagatavotības līmenis ir ļoti dažāds, neskatoties uz obligāto sagatavotību skolai.

Turklāt tās prasības, ko skolēniem izvirza pirmajā klasē, ir daudz augstākas, nekā viņiem iemāca pirmsskolā. Piemēram, pavisam nesen es tikos ar dažu skolu vadītājiem, tieši ar pirmo klašu skolotājiem, un viņi informēja mani par to, ka, vienā klasē, teiksim, bērni kaut cik jau ir iemācījušies tekoši lasīt, bet citā klasē vai citā skolā tikai divi bērni lasa, lai gan pirmās klases programmas pieprasa visiem bērniem tekoši lasīt, un arī zināšanu līmenim ir jābūt pietiekami augstam. Un, ja tas netiek nodrošināts, tad sākas motivācijas zudums.

Tāpat lielas problēmas ir arī ar fonētisko dzirdi, logopēdiskajiem jautājumiem, ja bērni tomēr netiek pietiekami sagatavoti. Tāpēc var teikt, ka izglītības satura normatīvo dokumentu izstrāde un pilnveide ir nopietna pedagoģijas zinātnes joma, kuru nedrīkst reformēt sasteigti... pētījumiem nevajadzētu būt gadījuma rakstura. Vadoties pēc ilgtermiņa attīstības koncepcijas, nepieciešama mērķtiecīga pētījumu koordinācija, lai sekotu inovācijām pasaulē. Jebkura reforma izglītībā ir informatīvi un metodiski jāsagatavo. To mēs pieprasām arī no Izglītības un zinātnes ministrijas puses.

Šonedēļ Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, diskutējot par šo jautājumu, Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņi informēja, ka tiek plānots pilotprojekts šajā jautājumā un ka Jelgavas pašvaldība, konkrēti, pilsētas mērs, ir piekritusi piedalīties šajā projektā. Bet jautājums - kā var kāds pašvaldības vadītājs vienpersoniski nolemt visu vecāku vārdā, no cik gadu vecuma sūtīt bērnus uz skolu? Kāpēc par šo piedāvājumu nezina neviena cita pašvaldība? Žēl, ka bieži arī izglītības jomā visu nosaka politiskā piederība. Labāk būtu Jelgavā uzcēluši dažas pirmsskolas izglītības iestādes, tad šī problēma nebūtu tik aktuāla.

Tomēr - kā rīkoties? Veidojot šo pāreju no pirmsskolas uz sākumskolu, ir noteikti jāņem vērā arī ar bērnu vecumu saistītās psihiskās un intelektuālās attīstības īpatnības. Jāzina, kur labāk sešgadīgais bērns jutīsies - pirmsskolas iestādē vai skolā.

Krievijas psiholoģe Dmitrijevas kundze, kas ir pētījusi šā vecuma bērnu attīstības īpatnības, secina, ka piecgadīgajiem un sešgadīgajiem bērniem vairāk dominē netiešā uzmanība, bet septiņgadīgajiem un astoņgadīgajiem - jau tiešā uzmanība, kas ir tiešām vairāk aktuāla skolas videi. Arī pārlieku forsētā piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošana skolai, kad viņiem tiek izvirzītas paaugstinātas prasības - lasīt, rēķināt un tā tālāk -, var nodarīt kaitējumu bērniem. Pētījumos ir aprēķināts, ka apmēram 70 procentiem bērnu, kas piedalījās šāda veida pētījumos, zūd motivācija mācīties. Tāpēc, mūsuprāt, ir jāsamazina prasības bērnu apmācībai 1.klasē tieši pirmajā pusgadā, kad notiek šis adaptācijas process. Un šeit ir jautājums… Vairāk jādomā tieši par to, kā jūtas septiņgadīgie bērni mūsu izglītības sistēmas 1.klasē, nevis jāliek obligāti uzsākt mācības 1.klasē tā, kā tas jau daļēji tagad tiek realizēts (kā mēs dzirdējām, 10 procentos gadījumu).

Iepazīstoties ar starptautiskajiem pētījumiem izglītības jomā, ar kvalitātes rādītājiem sākumskolā, var secināt, ka mūsu bērnu zināšanu līmenis ir pietiekami augsts, mēs esam 10.vietā pasaulē. Tas nozīmē, ka mēs apsteidzam virkni diezgan varenu Eiropas Savienības valstu, kurās izglītības process ir tiešām no piecu un sešu gadu vecuma.

Mūsu pirmsskolas izglītības sistēma kopumā ir laba, un arī pedagogu sagatavotība ir pietiekami augstā līmenī. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Pareizi!”) Daudzās Eiropas valstīs neeksistē pirmsskolas izglītība - tāda, kādu mēs to burtiski saprotam Latvijā. Ir tikai bērnu sagatavošana, kas bieži vien notiek tiešām no piecu, sešu gadu vecuma skolā, kur to nosauc par 1.klasi. Bet vai šādam ir jābūt arī mūsu mērķim? Vai šāds ceļš mums ir jāiet? Arī pašreiz likumdošana atļauj tiem bērniem, kuri ir gatavi skolai, uzsākt mācības no sešu gadu vecuma, tāpēc zināmā mērā tā ir izšķiršanās, tomēr tas jādara ne tādā veidā, kā tika piedāvāts no Izglītības un zinātnes ministrijas puses. Ja tiešām vēlamies, lai skolēni agrāk pabeidz skolu, tad šo mērķi var realizēt, ejot arī pa citiem ceļiem. Varētu, piemēram, izskatīt kaut vai jautājumu par pāreju uz vienpadsmitgadīgu izglītību, kā tas bija agrāk (tas ir, pamatskola bija no 1.klases līdz 8.klasei, nevis no 1.klases līdz 9.klasei), pārstrādājot saturu gan sākumskolā, gan arī pamatskolā. Varētu arī sešgadīgo bērnu sagatavošanu skolai ietvert kā obligāto izglītību (kā tas ir, piemēram, Polijā), nosaucot to par nulles klasi un ietverot kopējā izglītības sistēmā.

Es domāju, ka esošajā situācijā ir svarīgi runāt nevis par šo reformu, kas šobrīd, es uzskatu, nav pārāk aktuāla, bet vairāk jārunā… Ja mēs gribam par darba tirgu runāt, tad jārunā par vidējās izglītības reformas nepieciešamību (piemēram, par vidusskolas posma atdalīšanu no pamatskolas posma, kā tas ir visā Eiropā un kā to tagad veic Polija, Somija un pašreiz plāno arī Igaunija). Tad mēs atrisināsim arī vairākus ar darbaspēku saistītus jautājumus, jo vidusskolā mācīsies pārsvarā tie bērni, kas tiešām grib startēt uz augstskolu. Un pārējie… arī viņi iegūs vidējo izglītību, bet - profesionālo izglītību.

Mēs redzam, ka galvenā problēma ir tā, ka bērni nezina, kurp iet. Profesionālā (karjeras) izglītība un profesionālā orientācija ir ļoti zemā līmenī, un mēs viņus mācām līdz 19 gadu vecumam. Varbūt arī jāuzlabo mūsu likumdošana, jo tomēr, salīdzinot likumdošanu daudzās valstīs, arī tajā pašā Vācijā… Latvijā bērniem jāuzsāk mācības tajā kalendārajā gadā… tieši tajā kalendārajā gadā, kurā viņiem paliek septiņi gadi, bet citās valstīs ir norādīts konkrēts datums (piemēram, Vācijā tas ir 30.aprīlis, citās zemēs tas ir 30.jūnijs vai 30.jūlijs, Igaunijā tas ir 1.oktobris). Un šī diferenciācija ir pietiekami liela. Tāpēc mums 1.klasē nonāk bērni gan sešu gadu vecumā, gan gandrīz septiņgadīgie vai gandrīz astoņgadīgie. Ļoti liela vecumu diferenciācija mums ir!

Un, ja runā par citām valstīm, piemēram, par tā saukto Vācijas modeli, tad var teikt, ka Vācijā, neskatoties uz to, ka likums tur nosaka obligāto izglītību no sešiem gadiem, Vācijā tomēr 51 procents vecāku nespēj to nodrošināt, tāpēc bērni nāk uz skolu tikai no septiņu gadu vecuma. Tad, lūk, tādi rezultāti ir arī citās valstīs!

Jāizdiskutē, ko mēs saprotam vispār ar pirmsskolas izglītību Latvijā, jo esošajā situācijā pirmsskola mums sākas jau no pusotra gada vecuma tikai tāpēc, ka valsts pārstāj maksāt māmiņu algas un vecākiem nav kur vairs likt bērnus. Un līdz sešu gadu vecumam tā turpinās. Kā ir citās valstīs? Tā nav obligāta vispār. Jāņem vērā arī sociālie apstākļi. Citur Eiropā vecākiem ir garantēta nepilna darba diena, tāpēc piecgadīgos un sešgadīgos var uz dažām stundām aizvest uz skolu un pēc tam paņemt bērnus. Mēs to nevarēsim nodrošināt. Vai Latvijā būtu iespējams tāds valsts atbalsts un likumdošana? Diez vai.

Mūsdienās nav viennozīmīga skaidrojuma, no cik gadiem bērns ir gatavs sākt mācības skolā, un par to var spriest tikai pēc plašiem pētījumiem pirmsskolas iestādēs un pēc skolu skolotāju profesionālās darbības pieredzes un tajā balstītiem nopietniem apgalvojumiem.

Ceram, ka arī Izglītības un zinātnes ministrija nākotnē ņems to vērā un, neskatoties uz ekonomisko krīzi, izvērtēs, kādas reformas izglītības sistēmā tomēr ir vairāk nepieciešamas un aktuālas. Un, ja tā arī realizēs šīs reformas, tad tikai pamatojoties uz plašiem pētījumiem un diskusijām.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Bērziņa, Dukšinska, Jaundžeikara, Feldmanes, Mackeviča, Aizbalta, Kastēna, Pētersones, Šleseres un Baštika pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei „Par Izglītības un zinātnes ministrijas īstenotās reformas, saskaņā ar kuru bērnu pamatizglītības apguve sāksies sešu gadu vecumā, bet piecu gadu vecumā bērni tiks obligāti sagatavoti pamatizglītības iegūšanai, pamatotību un lietderību”! (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Balsojiet par labu izglītību!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 59, atturas - 1. Deputātu pieprasījums noraidīts.

Godātie kolēģi! Pirms mēs sākam izskatīt nākamo darba kārtības sadaļu, mums jālemj vēl par iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt grozījumu šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu par darba kārtības grozījumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par darba kārtības grozījumu, iekļaujot darba kārtībā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādātā likumprojekta „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” izskatīšanu pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 21, atturas - 7. Darba kārtība grozīta.

Godātie kolēģi! Sākam izskatīt sadaļu „Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts „Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Ainars Baštiks.

A.Baštiks (LPP/LC frakcija).

Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Mēs izskatām grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (Nr.1451/Lp9).

Jāsaka, ka Sociālo un darba lietu komisijā bija ilgstošas, ļoti emocionālas un karstas debates par šiem grozījumiem un ka vēl vakar bija divas sēdes, lai pieņemtu galīgo redakciju.

Otrajam lasījumam ir iesniegti divdesmit pieci priekšlikumi. Atgādinu, ka šis likumprojekts paredz to, ka no šā gada 1.oktobra valsts nodrošinās atbalstu pašvaldībām GMI un dzīvokļu pabalstu izmaksām, kā arī tiks saglabāta norma, ka ir viens sociālais darbinieks uz 1000 iedzīvotājiem. Un faktiski no jauna ir tas, ka šajā likumprojektā iekļauj arī normu, kas pašvaldībām atļauj atzīt par trūcīgu personu vai ģimeni, ja tai ir kredītsaistības.

Tagad izskatīsim iesniegtos priekšlikumus.

1. - deputātes Aijas Barčas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Baštiks. 2. - deputātes Aijas Barčas priekšlikums. Arī ir atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Jocīgi!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Baštiks. 3. - deputāta Andreja Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Kauns! Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! 3. - deputāta Andreja Klementjeva priekšlikums svītrot no likumprojekta normu, kas bija atbalstīta pirmajā lasījumā, - sakrīt ar manu priekšlikumu - 4.priekšlikumu.

Šeit ir runa par lietu, kuru neminēja cienījamais Baštika kungs savā primārajā ziņojumā. Priekšlikums pirmajā lasījumā bija sašaurināt to ģimeņu ar bērniem loku, kurām var sniegt sociālo palīdzību, tātad samazināt šo ienākumu minimumu un iekļaut vecāku pabalstu - 50 latus - un ģimenes valsts pabalstu. Mums nav saprotama šī pieeja, jo mēs nenovērojam valstī demogrāfisko sprādzienu. Tieši pretēji - mirstība pārsniedz dzimstību! Un sakarā ar to mēs aicinām izsvītrot no likumprojekta šo priekšlikumu. Un šeit bija ilga diskusija. Daļēji mūs atbalstīja atbildīgā komisija, paredzēdama tikai uz krīzes laiku samazināt šo personu loku un neatņemt tiesības uz šo pabalstu tām ģimenēm, kurām šādas tiesības jau ir.

Tomēr mēs uzskatām - es ceru, ka arī Klementjeva kungs tā uzskata -, ka taisnība ir mūsu pusē, un es aicinu atbalstīt gan 3., gan 4.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātei Aijai Barčai.

A.Barča (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie Prezidija locekļi! Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi!

Sociālo un darba lietu komisijā diskutējām par 3. un 4.priekšlikumu, kas ir deputāta Andreja Klementjeva un Vladimira Buzajeva priekšlikums. Tātad runa ir par likumprojekta 2.pantu, tas ir, par spēkā esošā likuma 5.pantu, par sociālās palīdzības sniegšanas pamatprincipiem. Un es ļoti lūdzu kolēģus pievērsties 5. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumam.

Es paskaidrošu, kāpēc komisija neatbalstīja deputātu Klementjeva un Buzajeva priekšlikumu.

Lietas būtība ir tā, ka pašreizējā situācijā, diskutējot par 2010.gada budžetu ar starptautiskajiem aizdevējiem, mūsu valdība ir vienojusies par vienu ļoti nopietnu principu un iespēju, tas ir, par to, ka šogad no valsts budžeta līdzekļiem un, sākot ar nākamā gada 1.janvāri, no Pasaules Bankas kredītlīdzekļiem, kas arī būs redzami nākamā gada budžetā, tā atbalstīs pašvaldības, sniedzot atbalstu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, saprotot, ka iepriekšējā mēnesī izmaksātos GMI pabalstus pašvaldībām segs 50 procentu apmērā, un, cik zinu, uz šodienu ir runa par dzīvokļa pabalsta izmaksātās summas segšanu 20 procentu apmērā. Tātad šo jautājumu izlems valdība, un likumprojektā tālāk jūs redzēsiet, ka ir noteikts, no kuras pozīcijas, no kuras programmas šogad tas tiek segts.

Tādēļ mēs uzskatām, ka nav atbalstāms deputātu, iepriekš minēto deputātu, priekšlikums, jo tālāk 5.priekšlikumā jūs redzēsiet, ka Sociālo un darba lietu komisija spēkā esošā likuma 5.pantu ir sadalījusi trīs daļās, lai norādītu un jau ierakstītu likuma tekstā, kāda ir situācija, piešķirot sociālās palīdzības pabalstus, pašvaldībās laika periodā līdz 2011.gada 31.decembrim un sākot ar 2012.gada 1.janvāri.

Tātad līdz 2011.gada 31.decembrim par ienākumiem uzskata ģimenes valsts pabalstu. Tātad tie ir 8 lati par katru bērnu.

Tāpat tur ir runa par 50 latiem no vecāku pabalsta, bet, sākot ar 2012.gada 1.janvāri, Latvija varētu atgriezties atkal iepriekšējā periodā, kad par ienākumiem neuzskatīja pirmos simts latus un ģimenes valsts pabalstu.

Tātad tā ir tā izmaiņa, tā lietas būtība šā likumprojekta 2.pantā un spēkā esošā likuma 5.pantā.

Tādēļ lūdzu kolēģus komisijas vārdā 3. un 4.priekšlikumu neatbalstīt, bet atbalstīt komisijas 5.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Aigaram Štokenbergam.

A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Vienkārši paredzot, ka būs ārkārtīgi daudz jautājumu, kā šo 5.pantu piemērot uzreiz pēc likuma spēkā stāšanās, es vēršu jūsu uzmanību uz to, ka tās bažas, kas ir 3. un 4. - deputātu Klementjeva un Buzajeva - priekšlikumā, ir novērstas ar 25.priekšlikumu. Un tur ir teikts, ka tām personām, kas trūcīgās personas statusu jau ir ieguvušas, šīs tiesības paliek spēkā.

Tāpēc līdzīgi kā kolēģe Barča es aicinu noraidīt 3. un 4.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam. Otro reizi.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Es gribu drusciņ precizēt Štokenberga kunga teikto. Mūsu bažas nav pilnībā ņemtas vērā šajā pārejas noteikumā. Komisijā mēs aizstāvējām ideju par to, ka tomēr ir jāievēro tiesiskās paļāvības princips. Un, ja mēs gribam tomēr ierobežot ģimenes ar bērniem, viņu tiesības, tad pārejas periods nevar būt mazāks par 9 mēnešiem, lai cilvēki varētu tomēr plānot savu ģimeni, un dažos Saeimas lēmumos šis termiņš bija ievērots. Bet, ja mēs šo termiņu neievērosim, tad ģimenēm ir iespēja vērsties tiesā un saņemt atlīdzību par mūsu, deputātu, brāķi.

Sakarā ar to aicinu tomēr Klementjeva un Buzajeva priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai deputātam Baštikam ir kaut kas piebilstams?

A.Baštiks. Balsosim!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Andreja Klementjeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 53, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Kauns, kauns!”)

Vai deputāts Buzajevs uztur prasību veikt par 4.priekšlikumu balsošanu? Neuztur.

Turpinām ar 5.priekšlikumu.

A.Baštiks. 5. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Baštiks. 6. - deputātes Aijas Barčas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Baštiks. 7. - deputātes Silvas Bendrātes priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 10.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Baštiks. Tieši tāds pats deputāta Andreja Klementjeva priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā - 10.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Baštiks. 9. - deputātes Aijas Barčas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Baštiks. 10. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Baštiks. 11. - deputātes Aijas Barčas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā - 12.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Baštiks. 12. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Baštiks. 13. - deputātes Aijas Barčas priekšlikums Ir atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. - deputātes Aijas Barčas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 20, atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.

A.Baštiks. 14. - deputātes Dagnijas Staķes priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst

A.Baštiks. 15. - deputātes Aijas Barčas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Baštiks. 16. - deputātes Aijas Barčas, komisijas vadītājas, priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Baštiks. 17. - deputāta Andreja Klementjeva priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 19.priekšlikumā. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Sen bija laiks!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Baštiks. 18. - deputāta Vladimira Buzajeva priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un arī iekļauts 19.priekšlikumā. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Drosmīga rīcība!”)

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Daļēji atbalstītajā 17. un 18.priekšlikumā, kā arī komisijas izstrādātajā 19.priekšlikumā ir runa par ģimenēm vai cilvēkiem ar parādiem. Un šā strīda būtība ir tāda: vai var atzīt par trūcīgiem cilvēkus ar parādiem? Vai parādu esamība tomēr ir šķērslis, lai šos cilvēkus atzītu par trūcīgiem? No veselā saprāta viedokļa, šī diskusija ir ļoti dīvaina, jo skaidrs, ka parāds tikai pasliktina cilvēka stāvokli, un loģiski būtu, vadoties tikai pēc ienākumu līmeņa, spriest, vai cilvēks ir trūcīgs vai ne. Šo jautājumu principā regulē attiecīgi Ministru kabineta noteikumi. No vienas puses, noteikumu 2.pantā ir aizliegums atzīt cilvēku par trūcīgu, ja viņam ir parādi. No otras puses, noteikumu 17. un 18.pantā pašvaldībām jau bez tam ir dotas tiesības atzīt cilvēkus par trūcīgiem, norādot saistošos noteikumos, kuri parādi var būt par šķērsli atzīt šos cilvēkus par trūcīgiem un kurus tomēr nevar atzīt par tādu šķērsli. Līdz ar to komisijas iesniegtais 19.priekšlikums… Šis priekšlikums nav nekas jauns šajā jomā, jo Ministru kabineta noteikumos jau ir paredzēta iespēja dot pašvaldībām tādas tiesības. Un mana priekšlikuma būtība - visā Latvijā regulēt šo jautājumu vienā un tajā pašā veidā. Tas, pēc mana uzskata, ir ļoti svarīgi, jo cilvēku ar trūcīgā statusu nodrošināšana praktiski notiek galvenokārt no valsts budžeta. Trūcīgs cilvēks var saņemt bezmaksas juridisko palīdzību, viņam ir dažas atlaides zāļu pirkšanai un pilns vai daļējs atbrīvojums no valsts nodevas.

Līdz ar to uzskatu, ka mans 18.priekšlikums tomēr ir labāks un vairāk atbilst veselajam saprātam un valsts interesēm. Tādējādi lūdzu šo priekšlikumu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātei Aijai Barčai.

A.Barča (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Mans uzdevums šodien ir skaidrot to, kā mēs diskutējām Sociālo un darba lietu komisijā un kāpēc deputāta Buzajeva kunga priekšlikumu tomēr atbalstīt var tikai daļēji.

Tas, ka deputāts Buzajeva kungs runā par parādsaistībām un par nepieciešamību palīdzēt cilvēkiem Latvijā, kuri nokļuvuši neapskaužamā situācijā un kuriem nav vairs nepieciešamo līdzekļu, lai nodrošinātu sevi un ģimeni ar pašu nepieciešamāko, ar pamatvajadzībām, tas ir, ar dzīvokli, ēdienu un iespēju bērnus sūtīt skolā, ir pareizi, bet, ja tiek pieņemts deputāta Buzajeva priekšlikums Nr.18, tādā gadījumā tas attiecas absolūti uz visām parādsaistībām, un tas, kolēģi, diez vai būtu taisnīgi.

Tādēļ komisija ir izveidojusi 19.priekšlikumu. Un mūsu viedoklis ir tāds, ka sociālais dienests, kas strādā katrā pašvaldībā - gan pilsētās, gan novados… ka sociālā darba speciālisti ir tiesīgi izvērtēt patieso ģimenes situāciju. Un, ticiet man, sociālajā dienestā ģimenes pazīst, tās izvērtēs un tām palīdzēs!

Tas, ka Buzajeva kungs saka, ka Ministru kabineta noteikumos pašreiz tāda norma ir paredzēta… Bet, kolēģi, Ministru kabinets izdod Ministru kabineta noteikumus, kas balstās uz likumu, un šajā gadījumā likumā šāda norma ir jānosaka. Tādēļ spēkā esošā likuma 33.pants pamatā ir papildināts ar otro daļu. Un redakcija ir tāda, ka pašvaldības savos saistošajos noteikumos var noteikt labvēlīgākus nosacījumus ģimenes (personas) atzīšanai par trūcīgu, tajā skaitā var atzīt par trūcīgu ģimeni vai personu, kurai ir parādsaistības. Atļausim sociālajam dienestam izvērtēt! Ja gadījumā ģimene ir ņēmusi, teiksim, līzingā, kas arī ir parādsaistība, ledusskapi vai veļas mašīnu un ja tā ir daudzbērnu ģimene, tad, protams, sociālais dienests sniegs šādai ģimenei atbalstu. Bet, ja ģimene ļoti lepni virtuvi iekārtojusi, paņemot kredītu par 7 tūkstošiem, vai vecāku guļamistabas iekārtu par 15 tūkstošiem, nu tad atvainojiet…! Tādā gadījumā nav pamata izvērtēt pozitīvi.

Tāpēc es aicinu kolēģus neatbalstīt 18. - deputāta Buzajeva priekšlikumu, jo tas daļēji ir atbalstīts 19. - komisijas priekšlikumā, un atbalstīt šo 19.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputātam Baštikam ir kas piebilstams?

A.Baštiks. Tātad ir jābalso par 18. … Vai tomēr ne?

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 54, atturas - 19. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Baštiks. 19. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, par kuru jau runāja Barčas kundze. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Baštiks. 20. - deputātes Aijas Barčas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 21.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Baštiks. 21. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Vitālijam Orlovam.

V.Orlovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Vakar, runājot par šo likumu, mēs konstatējām to, ka, neskatoties uz to, ka it kā Civillikumā rakstīts, ka nevar vērst piedziņu uz sociālās palīdzības pabalsta veidā piešķirtu naudu, tas turpinās. Mēs konstatējām to, ka tas turpinās! To turpina darīt bankas. Un man ļoti gribas vērsties pie Juridiskās komisijas priekšsēdētājas Muižnieces kundzes un pie Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Bērziņa kunga ar lūgumu izanalizēt šo situāciju. Varbūt kaut ko vajadzētu mainīt likumos par bankām vai Civillikumā, lai nepārprotami būtu redzams tas, ka šo naudu, ko izmaksā kā sociālo pabalstu... lai banka nevarētu piedzīt no cilvēka, kurš kļuvis par parādnieku, šo naudu, kura domāta bērnu audzināšanai. Tāpēc man ir lūgums Bērziņa kungam, kurš vada Budžeta komisiju, un Muižnieces kundzei, kura vada Juridisko komisiju, to izanalizēt un, ja nepieciešams, mainīt likumus.

Un aicinu atbalstīt 21.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Aigaram Štokenbergam.

A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Varbūt tiem juristiem, kas sēž šeit, zālē, liekas dīvaini, kāpēc mēs mēģinām vēlreiz likumā ierakstīt to, kas jau kādā likumā ir rakstīts. Bet mums likās, ka nav vienkārši citas izejas.

Šobrīd masveidā tiek pārkāpts Civilprocesa likums - nevis Civillikums, bet Civilprocesa likums! - un tiesu izpildītāji turpina iekasēt naudu no sociālās palīdzības pabalstiem. Civilprocesa likums pieļauj iespēju, ka ieturējumi tiek izdarīti no bezdarbnieka pabalsta un slimības pabalsta. Taču tie nekādā gadījumā nedrīkst tikt izdarīti no ģimenes valsts pabalsta, no garantētā minimālā ienākuma, no dzīvokļa pabalsta, no sociālās palīdzības pabalstiem. Tāpēc mēs to vēlreiz esam uzrakstījuši.

Es atbalstu kolēģa Orlova ierosinājumu, ka Juridiskajai komisijai nekavējoties būtu jāprecizē Civilprocesa likuma normas attiecībā uz piedziņu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāts Baštiks.

A.Baštiks. Jā. Es gribu tikai piebilst, ka, vēl ministrs būdams, es jau iesniedzu Civillikumā grozījumus, lai nevarētu bērniem domātos pabalstus atņemt. Diemžēl, kad iepriekšējos budžeta grozījumus skatījām, tos nepieņēma.

Bet tagad 21. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts. Lūdzu deputātus atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Vai kāds uzstāj uz balsojumu par 21.priekšlikumu? Neuzstāj uz balsojumu. Deputāti piekrīt 21.priekšlikumam.

Turpinām ar 22.priekšlikumu.

A.Baštiks. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Baštiks. 23. - deputātes Dagnijas Staķes priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Baštiks. 24. - deputāta Vladimira Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Baštiks. 25. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Baštiks. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti un Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Kanādas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamie kolēģi! Godājamais Prezidij! Strādāsim ar dokumentu Nr.4987 - likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Kanādas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību”.

Godājamie kolēģi! Saeimas komisija ir izskatījusi šo likumprojektu otrajā lasījumā, nevienu priekšlikumu vai papildinājumu nav saņēmusi, tāpēc vienbalsīgi ir atbalstījusi dokumenta virzību otrajā, galīgajā, lasījumā.

Aicinu arī jūs rīkoties līdzīgi.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Kanādas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Par Ekonomisko partnerattiecību pagaidu nolīgumu starp Kotdivuāru, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamie kolēģi! Godājamais Prezidij! Likumprojekts „Par Ekonomisko partnerattiecību pagaidu nolīgumu starp Kotdivuāru, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses” ir nolīgums, kuru slēdz Eiropas Savienība ar Kotdivuāru jeb Ziloņkaula krastu, kā mēs to teicām agrāk.

Uz otro lasījumu Ārlietu komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu, tā izskatīja likumprojektu savā komisijā un vienbalsīgi virzīja skatīšanai otrajā, galīgajā, lasījumā.

Aicinu arī jūs atbalstīt Ārlietu komisijas viedokli par otro, galīgo, lasījumu un balsot „par”.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Par Ekonomisko partnerattiecību pagaidu nolīgumu starp Kotdivuāru, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Likumprojekta „Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā” trešajam lasījumam priekšlikumi netika saņemti.

Komisija izskatīja likumprojektu savā sēdē un aicina atbalstīt trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - 5. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījums Civilās aizsardzības likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Likumprojekta „Grozījums Civilās aizsardzības likumā” trešajam lasījumam priekšlikumi netika saņemti.

Komisija izskatīja likumprojektu savā sēdē 28.septembrī un aicina atbalstīt to trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Civilās aizsardzības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījums Reliģisko organizāciju likumā”, trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Circene.

I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).

Strādāsim ar likumprojektu Nr.1370/Lp9 - „Grozījums Reliģisko organizāciju likumā” trešajā lasījumā.

Tika iesniegts tikai viens priekšlikums, un tas ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kas redakcionāli papildina likumprojekta 1.pantu. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Circene. Vairāk priekšlikumu nav.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Reliģisko organizāciju likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

I.Circene. Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts „Grozījumi Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Vents Armands Krauklis.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1203/Lp9.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 6. - veselības ministres Rozentāles priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 13. - veselības ministres Rozentāles priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi Valsts materiālo rezervju likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Artūrs Rubiks.

A.Rubiks (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.4990. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija uz trešo lasījumu nav saņēmusi nevienu priekšlikumu. Lūdzu, atbalstiet minēto likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Valsts materiālo rezervju likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

A.Rubiks. Paldies.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Staņislavs Šķesters.

 

S. Šķesters (ZZS frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija saņēma piecus priekšlikumus likumprojekta trešajam lasījumam.

1. - iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Komisija pēc dziļām debatēm… Šī norma, ko grib ieviest Iekšlietu ministrija, attiecas uz patversmēs atrodošamies iedzīvotājiem. Komisija izpētīja šo jautājumu, bet tagad ir tomēr trešais lasījums... Šis likumprojekts faktiski ir saistīts ar citiem likumprojektiem, ar likumu par komercsabiedrībām, komercdarbību, Uzņēmumu reģistru, un, kamēr attiecīgie priekšlikumi netiek izskatīti šajos likumprojektos, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, skatot likumprojektu „Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā”, nolēma, ka nebūtu lietderīgi iekļaut šos grozījumus un tos skatīt tālāk. Šodien šai normai, ja mēs to akceptētu, būtu tikai deklaratīvs raksturs. Tāpēc komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 2. - iekšlietu ministres priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 4. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. Visi priekšlikumi izskatīti.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 13, atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas Nr.1427/Lp9), otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi! Grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir sagatavoti otrajam lasījumam.

Un es vēlētos uzreiz, runājot par 1.priekšlikumu, runāt arī par visu 201.43 pantu. Komisija izvērtēja šo priekšlikumu - paplašināt sodīšanas iespējas. Protams, atbrīvošana no soda ir jau paredzēta spēkā esošajā 21.pantā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kur amatpersonai ir tiesības izteikt mutvārdu aizrādījumu personai, kura ir izdarījusi maznozīmīgu pārkāpumu. Tradicionāli tas visbiežāk izpaužas Ceļu policijas darbā. Piemēram, ja jūs diennakts gaišajā laikā neesat ieslēguši tuvās ugunis, tad ceļu policisti visbiežāk aprobežojas tikai ar šo mutvārdu aizrādījumu. Protams, šis 21.pants darbojas, tikai ne vienmēr policija (vismaz pašvaldības policija) to ir pietiekami prasmīgi izmantojusi.

Juridiskā komisija uz otro lasījumu iesaka papildināt šo normu ar iespēju izteikt brīdinājumu. Lai gan brīdinājums pastāv arī kā sods, komisija tomēr uzskata, ka jābūt plašākām iespējām, jo pārkāpumu raksturs bieži vien ir ļoti dažāds - no vienkāršas nejaušības vai aizmāršības līdz apzinātai rīcībai. Un komisija apsprieda arī iespēju trešajā lasījumā sadalīt šo normu, nodalot juridisko personu atbildību no fizisko personu atbildības. Tas ir viens.

Un otrs. Ir jānodala atbildība par kalendārā minēto dienu pārkāpumiem no atbildības par Ministru kabineta vai pašvaldības lēmumu nepildīšanas rezultātā konstatētajiem pārkāpumiem, jo šeit tomēr atbildība ir ļoti dažāda. Un, ja vienā gadījumā cilvēks skaidri zina… ir zināmas šīs dienas, tad otrā gadījumā ne vienmēr līdz ikvienam nonāk Ministru kabineta vai pašvaldības informācija, ka būtu izkarams valsts karogs.

Līdz ar to komisija aicina atbalstīt savus priekšlikumus otrajā lasījumā un ir gatava trešajā lasījumā pilnveidot šo likumu.

1.priekšlikums skar Ministru kabineta noteiktās kārtības ievērošanu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 2.priekšlikums skar jau konkrētās gan kalendārā noteiktās dienas, gan arī Saeimas… Ministru kabineta un pašvaldību noteiktās dienas.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 3.priekšlikumu iesniegusi iekšlietu ministre Linda Mūrniece. Tas ir tehnisks priekšlikums, kas skar kompetenču pārdali.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 4. ir Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī tas ir vairāk tehnisks un redakcionāls.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. Komisija aicina atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas Nr.1427/Lp9) otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

Dz.Rasnačs. Komisija iesaka 4.novembri šogad noteikt par trešā lasījuma priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Latvijas valsts karoga likums”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir saņēmusi trešajam lasījumam divdesmit priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 4. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 5. - Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Zundas priekšlikums. Daļēji atbalstīts. Iekļauts 6. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 15. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 16. - Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Zundas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 20. - Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Zundas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu apstiprināt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Latvijas valsts karoga likums” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 5. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.1404/Lp9), otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Likumprojekts tiek izskatīts otrajā lasījumā. Tas skar Izglītības un zinātnes ministrijas funkcijas un, pēc jaunajiem priekšlikumiem, arī Finanšu ministrijas funkcijas.

1. - finanšu ministra Einara Repšes priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 2. - finanšu ministra Einara Repšes priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. Arī 3.priekšlikums ir finanšu ministra Repšes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 4. - Juridiskās komisijas priekšlikums, ar kuru tiek precizēta redakcija, kas bija pieņemta iepriekšējā lasījumā. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - nav, atturas - 13. Priekšlikums atbalstīts.

Dz.Rasnačs. Līdz ar to komisija aicina atbalstīt… Ak tā, vēl ir arī 5.priekšlikums. Tas ir tehniska rakstura, un arī to formulējusi Juridiskā komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. Līdz ar to komisija aicina atbalstīt minēto likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.1404/Lp9) otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 5. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

Dz.Rasnačs. Šā gada 4.novembris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Tadžikistānas Republikas valdības nolīgumu par starptautisko automobiļu satiksmi”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Mirskis.

S.Mirskis (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Augsti godātie Saeimas deputāti! Strādāsim ar likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Tadžikistānas Republikas valdības nolīgumu par starptautisko automobiļu satiksmi”.

Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu un aicina jūs atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Tadžikistānas Republikas valdības nolīgumu par starptautisko automobiļu satiksmi” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Mirskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 3.novembris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Par Konvencijas par kravu starptautisko autopārvadājumu līgumu (CMR) Papildprotokolu par elektronisko pavadzīmi”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu un aicina Saeimu to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Par Konvencijas par kravu starptautisko autopārvadājumu līgumu (CMR) Papildprotokolu par elektronisko pavadzīmi” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Mirskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 3.novembris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Labdien, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.4998 - likumprojektu „Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā”.

Uz otro lasījumu ir saņemti vienpadsmit priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, bet redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Tutins. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Tutins. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Tutins. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Tutins. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Tutins. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Tutins. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Tutins. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Tutins. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Tutins. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Tutins. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Tutins. Lūdzu atbalstīt otrajā lasījumā likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Tutins. Šā gada 3.novembris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Tutins. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts „Par Latvijas Republikas 2008.gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem apstiprināšanu”.

Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vārdā - deputāts Andris Bērziņš.

 

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisija uzklausīja Valsts kontroles ziņojumu. Revīzijas ziņojumā bija iekļauti būtiski secinājumi, kas ir minēti finanšu revīzijas ziņojumos par ministriju un centrālo valsts iestāžu 2008.gada finanšu pārskatu sagatavošanas pareizību, kā arī ziņojumā Finanšu ministrijai par 2008.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem (finanšu revīzija ieņēmumu daļā) un ziņojumā Finanšu ministrijai par 2008.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem ietvertā pašvaldību budžeta izpildes kopsavilkumu (pārskatu).

Valsts kontroles kopīgais secinājums bija, ka atklāta virkne būtisku nepilnību, un tā atkārtoti sniedz atzinumu ar iebildi. Publisko izdevumu un revīzijas komisija izskatīja šo jautājumu un uzdeva Finanšu ministrijai līdz 2010.gada 1.augustam iesniegt Publisko izdevumu un revīzijas komisijai informāciju par ieteikumu ieviešanas gaitu un Valsts kontrolei līdz 2010.gada 15.oktobrim kopā ar ziņojumu par Latvijas Republikas 2009.gada pārskatu par budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem iesniegt Publisko izdevumu un revīzijas komisijai viedokli par Finanšu ministrijas veiktajām darbībām finanšu revīzijā par Latvijas Republikas 2008.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem sniegto ieteikumu ieviešanā.

Komisija uzskata, ka ir jāapstiprina - saskaņā ar to, ko nosaka mums likums, - lēmuma projekts „Par Latvijas Republikas 2008.gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem apstiprināšanu”.

Lūdzam Saeimu apstiprināt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. …Lēmuma projektu.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 2008.gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts - „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Iekšējā audita likums” (Nr.1403/Lp9) otrajam lasījumam līdz 2009.gada 27.novembrim”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Iekšējā audita likums” (Nr.1403/Lp9) otrajam lasījumam līdz 2009.gada 27.novembrim”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Likumprojekts „Enerģijas gala patēriņa efektivitātes likums”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Madars Lasmanis.

 

M.Lasmanis (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju ir sagatavojusi likumprojektu „Enerģijas gala patēriņa efektivitātes likums”.

Likumprojekta būtība ir balstīta uz Eiropas Komisijas 32.direktīvu, kas pieņemta 2006.gadā. Likuma mērķis ir nodrošināt enerģijas gala patēriņa efektivitātes un energoefektivitātes pakalpojumu veicināšanu, to skaitā energopakalpojumu tirgus attīstību. Likums nodrošinās valsts energoefektivitātes rīcības plānu izstrādi un ieviešanu. Tas dos valstij iespējas piešķirt subsīdijas energoauditiem, kā arī atsevišķiem energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem.

Komisija uzskata, ka šāds likumprojekts ir jāvirza, un mēs to esam atbalstījuši pirmajā lasījumā.

Lūdzu jūs atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Enerģijas gala patēriņa efektivitātes likums” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

M.Lasmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 12.novembris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Operatīvās darbības likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Likumprojekts „Grozījumi Operatīvās darbības likumā”.

Ir nepieciešams izstrādāt grozījumus Operatīvās darbības likumā sakarā ar 2007.gada 3.maija likuma „Grozījumi Elektrosakaru likumā” spēkā stāšanos. Ir izveidojusies tāda situācija, ka dažādi tika interpretētas Elektronisko sakaru likuma, Operatīvās darbības likuma un Kriminālprocesa likuma normas, kas paredz kārtību, kādā elektronisko sakaru komersants sniedz saglabājamos datus tiesībaizsardzības iestādēm izmantošanai kriminālprocesā un operatīvajā darbībā. Izskatāmais likumprojekts novērsīs pašreizējā tiesiskā regulējuma nepilnības.

Komisija izskatīja šos grozījumus, atbalstīja un lūdz parlamentu atbalstīt tos pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Operatīvās darbības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 10.novembris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Godātie kolēģi! Mums ir atlikuši vēl divi darba kārtības punkti, un Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu ierosinājumu ar priekšlikumu turpināt šodienas sēdi bez pārtraukuma, līdz būs izskatīta visa darba kārtība. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Nav!”) Deputāti neiebilst. Sēde tiek turpināta bez pārtraukuma.

Nākamais darba kārtības punkts ir patstāvīgais priekšlikums - lēmuma projekts „Par trūkumu novēršanu valsts budžeta līdzekļu finanšu vadībā”.

Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vārdā - deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Mēs Publisko izdevumu un revīzijas komisijā izskatījām šos divus priekšlikumus. Tā kā vairākus gadus pēc kārtas atkārtojas vienas un tās pašas kļūdas, kas diemžēl netiek arī labotas, tad daudzējādā ziņā tas ir saistīts ar likumiem. Tāpēc Publisko izdevumu un revīzijas komisija lūdz apstiprināt šos mūsu priekšlikumus, tas ir, Ministru kabinetam līdz 2010.gada 15.februārim izstrādāt un iesniegt Saeimai likumprojektu „Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību”, nosakot, ka budžeta pieprasījumā jānorāda, kādi rezultāti tiks sasniegti, izlietojot valsts budžeta līdzekļus, kā arī paredzot sniegt šo valsts budžeta mērķu izvērtēšanas mehānismu un kritērijus. Tas jau vairākkārtīgi ir atzīmēts, tāpēc cerēsim, ka tas uz nākamo gadu varētu tikt arī labots.

Un otrs - līdz 2010.gada februārim izstrādāt un iesniegt Saeimai likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””, definējot tajā vienotus kritērijus valsts kapitāla atdeves noteikšanai un mērīšanai, un pilnveidot gada pārskatā iekļauto vadības ziņojumu, papildinot to ar informāciju par valsts kapitāla atdevi.

Lūdzam Saeimu apstiprināt šo.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu „Par trūkumu novēršanu valsts budžeta līdzekļu finanšu vadībā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Un pēdējais šodienai apstiprinātās darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Vents Armands Krauklis.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mūsu komisija ir izstrādājusi šo likumprojektu, jo identificēja problēmu, ka šīs privatizējamās vērtības, kas lielākoties ir noteiktas no 2007.gada 1.marta līdz 31.augustam, ir daudz, daudz augstākas nekā zemes pašreizējā tirgus vērtība. Līdz ar to mēs apspriedām iespējamos instrumentus, kādā veidā varētu palīdzēt šiem privatizētājiem izpirkt šo zemi noteiktajā laikā.

Komisija strādāja pie tā vairākas sēdes, un bija arī izveidota speciāla darba grupa, kura faktiski identificēja divus instrumentus, kas ir iekļauti šajā te likumprojektā.

Pirmais ir tāds, ka tātad var pārskatīt šo te vērtību, un, ja šī vērtība ir zemāka, tad var prasīt līguma pārskatīšanu un šīs cenas samazināšanu.

Un otrs ir tāds, ka tātad var pagarināt šo te atlikto maksājumu, kā arī maksājumu vispirms iekļaut pamatsummas nomaksā, nevis soda naudās.

Komisijā domas tiešām dalījās. Kopumā par pašu principu runājot, komisija uzskata, ka jautājums ir jārisina. Par šiem atliktajiem maksājumiem bija komisijas absolūts vairākums. Savukārt par pirmo instrumentu bija tie komisijas locekļi, kas uzskatīja, kas tas varbūt nebūtu lietderīgi. Taču uzskatu, ka pirmajā lasījumā šis likumprojekts noteikti ir jāatbalsta. Komisijā, protams, turpināsim strādāt tālāk un skatīsimies, vai jāpielieto abi instrumenti vai arī varbūt viens.

Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātei Annai Seilei.

A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Tik tiešām ilgāku laiku strādāja darba grupa, kuru bija izveidojusi komisija, un šajā darba grupā tika sagatavoti priekšlikumi šim likumprojektam. Komisijas sēdē pret šiem sagatavotajiem likuma grozījumiem iebilda partijas „Pilsoniskā Savienība” un partijas „Jaunais laiks” deputāti, uzskatot, ka ir nepieciešams atbildīgo ministriju izvērtējums pirms šādu grozījumu izskatīšanas Saeimā. Protams, šis likumprojekts netika pat pieteikts Sadarbības padomei, kaut arī vairākkārt komisijas sēdē es to ierosināju darīt.

Šis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vairākuma sagatavotais likumprojekts paredz, ka tām personām, kas nesteidzas ar privatizāciju un zemes gabalu izpirkšanu, tiek labvēlīgāki nosacījumi zemes gabalu izpirkšanai. Taču, neskatoties uz to, ka likuma pēdējos grozījumos, kuri jau ir stājušies tagad spēkā, ir noteikts, ka pirkuma līgumā noteikto nomaksu var veikt ilgākā laika posmā - pat līdz 10 gadiem - un var veikt arī kā atlikto maksājumu, šie grozījumi rada ļoti nevienlīdzīgu attieksmi pret tiem, kuri jau ir veikuši nomaksu par zemes izpirkšanu par augstākām zemes gabalu privatizācijas vērtībām, un tas var radīt pilnīgi neparedzamas sekas un ļoti daudz pārsūdzību. Pieredze rāda, ka gadu gaitā īpašumu cenas ir bijušas ļoti svārstīgas, un šāda attieksme, kāda ir pausta šajā likumprojektā, varētu rosināt pārskatīt, piemēram, arī jebkura tāda nekustamā īpašuma pirkuma līgumu, kuru valsts ir ieguvusi par samērā lētām cenām tajos liesajos gados.

Un varētu pat domāt par sertifikātu nominālvērtības atmaksāšanu tiem, kuri neaktīvā tirgus dēļ bija spiesti pārdot savus privatizācijas sertifikātus par dažiem santīmiem - neatbilstoši to nominālvērtībai.

Es uzskatu - un arī visa partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija vienprātīgi uzskata -, ka šādu likumprojektu nevar nodot Saeimas vērtējumam pirmajā lasījumā, pirms nav saņemts objektīvs Ministru kabineta vērtējums.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Es savu uzstāšanos gribu sākt ar tādu pašu jautājumu, kādu savulaik, pagājušajā Saeimas sēdē, uzdeva Spurdziņa kungs. Sakiet, lūdzu, cik daudzi no klātesošajiem saprot šā likuma jēgu? Krauklis saprot un Leiškalns saprot. (Dep. K.Leiškalns no zāles: „Es nesaprotu!”) Tātad Leiškalns arī vēl nesaprot. Es atvainojos, ka es sarunājos ar zāli. Es to nedrīkstu darīt.

Un, proti, godātie kolēģi, šis likumprojekts tikai šorīt tika nolikts uz galda. Pats likums ir ārkārtīgi biezs un ļoti sarežģīts un regulē zemes reformu un privatizāciju, kā arī privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanu. Seiles kundze jau runāja par to, ka šis likumprojekts ir diskriminējošs attiecībā uz tām personām, kuras jau privatizācijas ceļā ir ieguvušas zemes gabalus. Es gribu teikt vēl vairāk - šie likuma grozījumi ir klajā pretrunā ar Satversmes 91.pantu, kas aizliedz diskrimināciju. Es to saku ar pilnu atbildības sajūtu, Kraukļa kungs! Kāpēc? Tāpēc, ka, grozot pirkuma nomaksas līgumu, tiek būtiski samazināta zemes gabalu vērtība. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Tiek būtiski samazināts procentu lielums par atlikto maksājumu. Kā mēs zinām, sākotnēji bija 12, pašlaik ir 6, un tagad, krīzes situācijā, jūs jau nobraucāt uz 3 procentiem. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Pareizi!”) Tā ir tikai, manuprāt... Ā, bez tam vēl tiek atlikti soda naudas maksājumi. Manuprāt, godātie kolēģi, tā ir ne tikai neapdomīga rīcība, tā ir pilnīgi mērķtiecīga rīcība, lai apmierinātu acīmredzot kādu ietekmīgu personu, kas ir izteikusi vēlmi privatizēt vērtīgus zemes gabalus.

Godātie kolēģi! Es vēršos pie „Saskaņas Centra”, kas parasti ir deklarējis arī caurspīdīgu un taisnīgu īpašuma privatizāciju... valsts īpašuma privatizāciju. Šajā gadījumā man rokās ir divi atzinumi - no Ekonomikas ministrijas un no Privatizācijas aģentūras. Un kas šajos atzinumos ir teikts? Šajos atzinumos, izvērtējot Satversmes tiesas praksi, izvērtējot Augstākās tiesas judikatūru, ir pateikts, ka valsts šajā gadījumā līdz 2012.gadam ne tikai zaudē vairākus miljonus - vairākus miljonus! -, bet ir bažas, ka tās personas, kas ir privatizējušas šos zemes gabalus par paaugstinātu cenu, varētu vērsties gan Satversmes tiesā, gan vispārējās jurisdikcijas tiesā un pieprasīt šādus pašus noteikumus, ko tagad bīda cauri Tautas partija ar Kraukļa kungu priekšgalā. Proti, valsts akciju sabiedrība „Nekustamie īpašumi” norāda, ka šie zaudējumi, kas rastos pašreizējā krīzes situācijā, ir tikai nieks salīdzinājumā ar tiem zaudējumiem, kas būtu, ja Satversmes tiesa šo lūgumu atzītu par neatbilstošu Satversmei. Tādā gadījumā valstij un pašvaldībām būtu jāatrod papildu līdzekļi, lai atmaksātu personas veikto pārmaksu, ja apbūvētā zemes gabala vērtība privatizācijas vajadzībām atbilstoši šā likuma 8.panta otrajai daļai ir mazāka nekā vērtība privatizācijas vajadzībām, kāda tā bija 2007.gada 31.augustā.

Un ko saka Privatizācijas aģentūra? Privatizācijas aģentūra savā atzinumā norāda, ka tās kontrolē ir 448 nomaksas pirkuma līgumi, tostarp 310 saistīti ar zemes privatizāciju, kuriem tagad tiks doti šie te atvieglojumi. Nosakot būtiski zemāku cenu par atlikto maksājumu, nekā tā bija līdz šim, pirmkārt, kā es jau teicu, samazinās ieskaitījumi valsts budžetā. Tā ir aprēķinājusi, ka tie ir apmēram 0,9 miljoni latu.

Otrkārt. Tā saka, ka pircējam nav absolūti nekāda stimula veikt regulāros maksājumus.

Treškārt. Paildzināsies privatizācijas ilgums un pieaugs ar to saistītie administrēšanas izdevumi.

Un ceturtkārt. Par valsts īpašumu, šajā gadījumā nesamaksātas naudas lietošanu, tiek maksāts tirgus situācijai neatbilstošs procents. Piemēram, RIGIBOR 12 mēnešu likme 5.10.2009. bija 15,3 procenti, un līdz ar to, nosakot 3 procentu atliktā maksājuma likmi, valsts zaudētu 12 procentus, nemaz nepievienojot maksu par aizdevuma apkalpošanu.

Bez tam Privatizācijas aģentūra norāda, ka, nesaņemot no privatizācijas iegūtos līdzekļus, Valsts kasei ir jāaizņemas naudas līdzekļi finanšu tirgū par augstākiem procentiem.

Bez tam ir arī bažas, ka valsts īpašums šajā periodā tiek lietots bez maksas. Ir vēl arī citi gadījumi.

Godātie kolēģi! Es noskaidroju arī to… Kā Rīgas domē man paskaidroja, ir arī tāda lieta, ka, piemēram, Andrejsala vēl līdz šim nav privatizēta, un tāpēc man ir ļoti skaidrs, kāpēc šajā gadījumā Kraukļa kungs bīda šo lietu uz priekšu. Es to, protams, nevaru pierādīt, es varu izteikt tikai aizdomas.

Es lūdzu neatbalstīt šo pārsteidzīgi pieņemto likumprojektu, kas nav izvērtēts valdībā, un mēs neredzam, kādus zaudējumus pašreizējās ekonomiskās krīzes laikā tas var nest valstij. Galu galā, manuprāt, šis ir tipisks, klasisks valsts nozagšanas piemērs.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Madaram Lasmanim.

M.Lasmanis (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Runājot par šo likumprojektu, es gribu tomēr aicināt ieklausīties atbildīgo ministriju secinājumos, jo mēs nevaram izlikties, ka esam paši gudrākie šajā jautājumā, kuru izlemjam. Atbildīgā ministrija, Ekonomikas ministrija, savā atzinumā ir skaidri norādījusi, ka šā likumprojekta normas pirmām kārtām radīs nepareizu vidi privatizācijā vispār un arī nekonsekvences, jo, ja mēs vienai grupai ļausim pārskatīt cenas, tad jebkurā gadījumā agri vai vēlu citiem šīs privatizācijas dalībniekiem būs iespēja vērsties tiesā.

Otrām kārtām ir jāatzīmē - un kolēģe to jau arī teica - tas, ka noteiktās summas, kuras mēs cenšamies grozīt uz 3 procentiem… Respektīvi, jau šobrīd spēkā esošajā likumā ir norma, ka ir tiesības pārskatīt gan nomaksas kārtību, gan termiņus. Šobrīd saskaņā ar spēkā esošā likuma redakciju noteiktā izpirkuma procentu maksa jau ir 6 procenti, un tā jau ir zemāka nekā tirgus vērtība. Un tendence, ka mēs gribam to pārskatīt un runājam par 3 procentiem, tikai vēl pasliktina to situāciju. Un nevar taču izvairīties no domas, ko atbildīgā ministrija uzsver, ka mēs taču radīsim zaudējumus valsts budžetā. Laikā, kad mums katrs santīms ir jātaupa, mēs šķiežamies ar miljoniem tikai tāpēc, ka mums ir kaut kādi konkrēti gadījumi, kad vajag pārskatīt privatizāciju. Ir bijis privatizēšanas fakts, tajā laikā bija tāda cena, un nevajag iedziļināties, kas bija pagātnē. Pagātnē bija daudzas sliktas lietas.

Piemēra labad minēšu šādu precedentu. Ko tad mēs darīsim, ja šodien mēs pienu nopirkām par vienu cenu, bet rītdien sāksies akcija? Teiksim, ka tas ir negodīgi, iesim uz tiesu un cīnīsimies, lai mums atdod to naudu, par kādu mēs vakar nopirkām pienu? Kolēģi, ir taču jāsaprot, ka tajā brīdī bija tāda situācija un tāda cena un ka uzņēmējs, kurš nopirka privatizācijas ceļā vai nomaksas ceļā to objektu, nopirka to par tādu cenu, kādu viņš uzskatīja par saprātīgu, un viņš bija pie pilna saprāta, kad noslēdza šo nomas līgumu.

Nevajag taču būt jocīgiem!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Nākamajā nedēļā mēs Saeimā saņemsim valsts budžeta projektu, jo valdība, ilgi un nopietni strādājot un veicot visdažādākos budžeta konsolidācijas pasākumus, nu beidzot ir savu darbu paveikusi. Un tajā projektā citu starpā ir ļoti daudz sabiedrībā ārkārtīgi nepopulāru priekšlikumu: gan samazināts neapliekamais minimums, gan samazināti atvieglojumi par apgādājamām personām, gan ieviests nekustamā īpašuma nodoklis dzīvojamai platībai. Visas šīs ir lietas, kas nedod lielu fiskālu ietekmi, bet tomēr palīdz sabalansēt, virzīties uz mūsu budžeta sabalansēšanu.

Un šodien mēs uzzinām ļoti „skaistu” (pēdiņās!) un „jauku” lietu, ka valsts mierīgi var atļauties zaudēt vairākus miljonus latu, izdarot šā likuma grozījumus. Nu tad saliksim kopā svaru kausos mūsu taupības pasākumus un šo kolosālo izšķērdību! Nemaz jau nerunājot par nevienlīdzīgo attieksmi! Bet… Es domāju, ka šeit ļoti drīz parādīsies konkrēti lieli privatizācijas projekti. Izskatās, ka mūsu valsts ir tik bagāta, ka droši var dot atlaides lielajiem privatizācijas meistariem, gan pagarinot izpirkšanas termiņus, gan paredzot atliktos maksājumus, gan nosakot zemāku izpirkuma maksu, gan atlaižot soda procentus.

Godātie kolēģi, nu rīkosimies taču kaut cik konsekventi! Ja taupām, tad taupām.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu nesteigties ar šādu lēmumu, neapiet arī Ministru kabinetu un citus sadarbības partnerus, ar kuriem parasti šīs lietas tiek apspriestas. Grozījumi patiešām paredz ļoti labvēlīgus zemes izpirkšanas noteikumus kādai daļai cilvēku.

Mēs, šķiet, saprotam, ka zeme nav sērkociņu paciņa, ko var iegādāties ikviens un rīkoties, kā ienāk prātā. Zeme nav domāta īpaši izmeklētiem. Es piekrītu Čepānes kundzei, kura teica, ka droši vien ir nodoms atkal apmierināt kādu īpaši ieinteresētu personu tieksmi iegūt zemi par sviestmaizi, jo tas ir jau pieredzēts. Ir zināms, ka privatizācija ir notikusi gan likumīgi, bet ne godīgi par 70 procentiem. Tādi ir fakti, ko kādreiz mums Pieprasījumu komisijā sniedza Valsts kontrole.

Vai mēs maz apzināmies savas zemes vērtību? Tā vien šķiet, ka vēl aizvien neesam to sapratuši. Tā ir izdāļāta pa labi un pa kreisi, te saimnieko daudz svešu cilvēku, kuriem nevajadzēja iegādāties šo zemi, nemaz nerunājot par Abreni. Ko mēs ieguvām pēc tam? Ieguvām vienīgi to, ka Kalvītis tagad draudzējas ar Putinu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātei Ilmai Čepānei, otro reizi.

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Kolēģi! Vēl nedaudz skaitļu, kas liecina par nevienlīdzīgu attieksmi pret pircējiem, kas zemi ir pirkuši ar tūlītēju samaksu, savlaicīgi vai pirms termiņa veikuši maksājumus. Proti, par vērtību privatizācijas vajadzībām uz 2007.gada 31.augustu ir noslēgti 299 pirkuma līgumi. No tiem 172 līgumi ir jau apmaksāti par kopējo summu 4 877 291 lats, bet 127 nav apmaksāti par summu 7 307 586 lati. Tātad šie privatizācijas projekti, manuprāt, ir tikuši novilcināti un tagad ir sagaidījuši savu zvaigžņu stundu.

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Valdim Ģīlim.

V.Ģīlis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Tas, ko mēs te dzirdam nepārtraukti… Man ir tāda sajūta, ka tie, kas uzstājās, paši īsti līdz galam neizlasīja to, kas konkrētajā likumprojektā ir paredzēts.

Tātad mēs runājam par miljoniem, kurus mēs tagad dāvināsim kādam, un tā tālāk. Runa patiesībā ir arī par tiem miljoniem, ko mēs nedabūsim. Tātad Čepānes kundze minēja, ka nāks lielie investori, Andrejostu privatizēs… Šis likums nekādā veidā neskar to, kas ir saistīts ar Andrejostu, tā iemesla dēļ, ka Andrejostu, ja arī privatizēs, privatizēs pēc šīsdienas cenām. Runa patiesībā ir par tiem uzņēmējiem, kuri ir radījuši darba vietas, kuri trāpīja burbuļa virsotnē (No zāles dep. I.Čepāne: „Kurš tad bija vainīgs pie burbuļa?”) ar privatizācijas līgumu slēgšanu.

Taču šobrīd, kad te visu laiku runā par lielajiem uzņēmējiem, es gribu teikt, ka pie manis ir vērsušies mazie uzņēmēji un ka šo mazo uzņēmēju skaitļi… Tātad viņi ir noslēguši līgumus par cenām, kuras šobrīd reālās tirgus cenas pārsniedz 6-8 reizes, un mēs viņus esam ielikuši tādā situācijā, ka vēl desmit gadus viņi, arī pie pagarinātiem termiņiem, nespēs normāli izmaksāt… uzturēt savu konkurētspēju.

Tātad mēs zaudējam darba vietas, mēs zaudējam reālus uzņēmējus. Un šobrīd ir runa tikai par to, ka situācijā, kad visiem pārējiem ir labvēlīgāki apstākļi, šiem uzņēmējiem vajag ļaut iekļauties šajos pašos nosacījumos.

Turklāt šobrīd mēs patiesībā runājam par nodošanu komisijai. Komisija var šos priekšlikumus izvērtēt, arī no ministrijām saņemt atzinumus un tad pieņemt lēmumu. Taču runa ir par neatrisinātu lietu. Un arī jūs, Čepānes kundze, es domāju, ka komisijas sēdē, kad pirmo reizi lēmāt par darba grupas izveidošanu, sapratāt, ka ir problēmas, kuras jārisina.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šā likumprojekta nodošanu komisijai.

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es atgādināšu jums, ka iepriekšējais Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs Kofi Annans šā gadsimteņa sākumā nodibināja speciālu komisiju - zinātnieku un visaugstākā līmeņa ekspertu komisiju -, kurai viņš un Ģenerālā Asambleja deva šo uzdevumu - vairāku gadu darbā noskaidrot, kāda būs situācija 2050.gadā ar pārtiku visas pasaules iedzīvotājiem. Šajā komisijā iekļāva 92 kaut cik attīstītu valstu pārstāvjus, un viņi vairākus gadus strādāja Viskonsinas Universitātes profesora Stīvena Karpentera vadībā. Šī komisija izskatīja visos aspektos šo jautājumu - vai 2050.gadā pasauli varēsim pabarot vai nevarēsim. Ņēmusi vērā visus aspektus - zemes pārvēršanos erozijas dēļ par nederīgu lauksaimniecībai, tuksnešu izplešanos, ūdens trūkumu, lielpilsētu pieaugumu, vispār cilvēces skaitlisko pieaugumu pasaulē un tā tālāk -, šī tiešām gudro, zinošo cilvēku komisija pēc vairāku gadu darba publicēja savu ziņojumu, ka nekāds agronomisks, nekāds tehnoloģisks progress 2050.gadā cilvēci vairs nenodrošinās ar vajadzīgo pārtikas daudzumu. Zināmā mērā maltusisms, vai ne?

Un pagājušajā nedēļā Romā Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija nonāca pie līdzīga slēdziena. Arī tur sapulcināja pasaules gudrākos ekspertus lauksaimniecības jautājumā. Un atkal jau skan šis brīdinājums, ka nevarēsim pabarot cilvēci!

Zemei, tātad arī Latvijas lauksaimnieciski izmantojamai zemei, būs arvien lielāka vērtība. Un, skatoties uz abiem šiem ziņojumiem, vispār jāsaprot, ka maize varbūt kādreiz būs dārgāka nekā nafta. Diemžēl tā saka šie zinātnieki, ne jau Visvaldis Lācis: zemei būs milzu vērtība!

Mūsu zemi nedrīkstam atdot par sviestmaizi, nedrīkstam atdot lētāk! Tāds ir mans viedoklis. Es domāju, ka mēs nedrīkstam steigties ar tādu likumprojektu pieņemšanu, kuri šo zemi padarītu lētāku un pieejamāku pirms laika.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim, otro reizi.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Atgādināšu vienu teikumu no Ekonomikas ministrijas atzinuma šā likumprojekta sakarā. Turklāt ar šā panta piektās daļas… Likuma pārejas noteikumu 49.punkts nosaka: ja, nosakot attiecīgā apbūvētā zemes gabala vērtību privatizācijas vajadzībām atbilstoši šā likuma 8.panta otrajai daļai, personas jau samaksātā naudas summa par šo apbūvēto gabalu ir lielāka nekā zemes gabala vērtība privatizācijas vajadzībām, kas noteikta atbilstoši šā likuma 8.panta otrajai daļai, zemes gabala pircējam pārmaksātā naudas summa netiek atmaksāta; viņam netiek atmaksāta arī summa, ko tas ir samaksājis par zemes gabala novērtēšanu.

Tātad, godātie kolēģi, izskatās, ka šī norma nu gan ir jāmaina. Un es gribu uzdot zālei jautājumu (No zāles dep. J.Dobelis: „Nevajag!”) (vismaz mani patiesi ļoti interesē atbilde uz to): cik lielā mērā personas, kas atbalstīs šos likuma grozījumus, pašas gūst personīgu labumu no šo normu maiņas? (No zāles dep. J.Dobelis: „Divdesmit astoņas!”)

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Krauklis.

V.A.Krauklis. Noklausījos visas šīs debates, un man tiešām komisijas vārdā tomēr ir jāprecizē vairākas būtiskas lietas.

Pirmām kārtām jāteic, ka šajā darba grupā piedalījās gan Ekonomikas ministrijas, gan Privatizācijas aģentūras, gan Valsts nekustamā īpašuma aģentūras, gan Rīgas domes pārstāvji, un jāteic, ka šīs redakcijas tika saskaņotas arī ar viņiem. Pēc tam gan tieši pirms komisijas sēdes notika pēkšņa uzskatu maiņa. Ekonomikas ministrija savu nostāju mainīja un, man šķiet, darīja to tiešām nevis pragmatisku, bet populistisku apsvērumu dēļ. Pirmām kārtām mēs runājam par zemēm, uz kurām esošās ēkas jau pieder īpašniekiem, tātad ir runa par īpašuma konsolidāciju. Šo ēku īpašnieki tajās vai nu nodarbojas ar biznesu, vai arī dzīvo, un viņi iegādājās šo zemi privatizācijas kārtībā no valsts. Tagad šos maksājumus lielākoties viņi nespēj veikt vai nespēj veikt pilnā apmērā. Loģiski, ka krīzes situācijā tādēļ šeit ir termiņš - divi gadi, valsts nāk viņiem pretī, lai šī īpašuma konsolidācija varētu notikt.

Vēl vairāk. Ir situācija, ka ir kopīpašumi, kā uzsvēra Rīgas dome, - garāžu kooperatīvi. Viens garāžu īpašnieks, domājamās daļas īpašnieks, jau ir noslēdzis līgumu par cenu, kas četrreiz vai piecreiz lielāka nekā tā, par kādu īpašnieki noslēdz pašlaik; ne visi reizē ir slēguši. Tā taču ir absurda situācija! Tā ir jālabo.

Tālāk. Šīs cenas atšķiras, kā mēs secinājām, nevis par procentiem, bet pat sešas, septiņas, astoņas reizes. Tā taču nav normāla situācija! Likumdevējam tā ir jālabo.

Beidzamais, ko es gribu pateikt. Tad, kad mēs runājām par lauku zemēm, mēs nācām pretī, ņemot vērā ekonomisko situāciju, šo zemju izpircējiem, mainījām, pagarinājām nosacījumus, mainījām arī procentu maksājumus. Ar ko pilsētu zemju īpašnieki ir sliktāki par lauku zemju īpašniekiem?

Tādēļ aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 35, atturas - 3. Balsis tātad ir sadalījušās šādi: 38 pret 38. Līdz ar to mums ir jāpārbalso.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 35, atturas - 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā noraidīts. (Aplausi.)

Godātie kolēģi! Līdz ar to visa sēdes darba kārtība ir izskatīta.

Informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu - Golubova, Rubika, Fjodorova, Kabanova, Agešina, Orlova, Zemļinska, Holostova, Ivana Klementjeva un Vidavska - jautājumu tieslietu ministram Marekam Segliņam, un šis jautājums tiek nodots tieslietu ministram Marekam Segliņam.

Savukārt uz šodien izsludinātajiem diviem jautājumiem, no kuriem viens bija uzdots finanšu ministram Einaram Repšem un otrs - ekonomikas ministram Artim Kamparam, ir saņemtas rakstiskas atbildes. Abas rakstiskās atbildes apmierina jautājumu iesniedzējus, līdz ar to jautājumu un atbilžu sēde šodien nenotiks.

Un tagad, godātie kolēģi, es vēlos mūsu visu vārdā sveikt mūsu kolēģi Aiju Barču apaļā jubilejā!

(Aplausi.)

Un tagad lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu!

Kamēr tiek gatavota reģistrācijas rezultātu izdruka, noklausīsimies paziņojumus.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde pulksten 11.15 - 106.telpā.

Un Sociālo un darba lietu komisijas sēde pulksten 12.00.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Ventam Armandam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde pēc piecām minūtēm komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Ingrīdai Circenei.

I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde pēc piecām minūtēm komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Ērikai Zommerei.

Ē.Zommere (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie Baltijas lietu apakškomisijas kolēģi! Aicinu uz sēdi Juridiskās komisijas telpās pulksten 11.35. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Guntim Bērziņam.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienītie Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļi! Komisijas sēde pulksten 11.15 Budžeta komisijas telpās. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Oskaram Spurdziņam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde pulksten 12.30 komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Vinetai Muižniecei.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi, kas strādā Juridiskajā komisijā! Juridiskās komisijas sēde pēc piecām minūtēm komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Mums būs sēde tūlīt, nekavējoties, tepat blakus - Dzeltenajā zālē.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Andrim Bērziņam no LPP/LC frakcijas.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamie kolēģi! Atgādinu, ka Ārlietu komisijas sēde šodien pulksten 12.30 Ārlietu komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Solvita Āboltiņa, Oļegs Deņisovs, Ina Druviete, Inta Feldmane, Oskars Kastēns, Leopolds Ozoliņš, Viktors Ščerbatihs, Inese Šlesere un Jānis Urbanovičs.

Paldies par darbu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 2009.gada 29.oktobra sēdi pasludinu par slēgtu.

 

 

 

 

SATURA RĀDĪTĀJS

9.Saeimas rudens sesijas 11.sēde
2009.gada 29.oktobrī

 

Par darba kārtību
Priekšlikums - dep. A.Seile (pret)
Par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 1484/Lp9) (Dok. Nr. 4962, 4962A)
Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm”” (Nr. 1486/Lp9) (Dok. Nr. 4967, 4967A)
Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par tiesu varu”” (Nr. 1487/Lp9) (Dok. Nr. 4968, 4968A)
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”” (Nr. 1488/Lp9) (Dok. Nr. 4969, 4969A)
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par atbilstības novērtēšanu”” (Nr. 1489/Lp9) (Dok. Nr. 4970, 4970A)
Par likumprojektu „Grozījumi Augstskolu likumā” (Nr. 1490/Lp9) (Dok. Nr. 4971, 4971A)
Par likumprojektu „Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” (Nr. 1491/Lp9) (Dok. Nr. 4972, 4972A)
Par likumprojektu „Grozījumi Pārapdrošināšanas likumā” (Nr. 1494/Lp9) (Dok. Nr. 4975, 4975A)
Par likumprojektu „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” (Nr. 1495/Lp9) (Dok. Nr. 4976, 4976A)
Par likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” (Nr. 1500/Lp9) (Dok. Nr. 5017)
Par darba kārtību
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Visvaldim Lācim šā gada 22.oktobrī (Dok. Nr. 4984)
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Inai Druvietei šā gada 29.oktobrī (Dok. Nr. 5002)
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Oļegam Deņisovam šā gada 29.oktobrī (Dok. Nr. 5003)
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Urbanovičam šā gada 29.oktobrī (Dok. Nr. 5004)
Lēmuma projekts „Par Intas Pūces apstiprināšanu par Liepājas tiesas tiesnesi” (Nr. 820/Lm9) (Dok. Nr. 4993)
Ziņo - dep. J.Reirs
Lēmuma projekts „Par Anitas Kovaļevskas iecelšanu par Administratīvās rajona tiesas tiesnesi” (Nr. 821/Lm9) (Dok. Nr. 4994)
Ziņo - dep. J.Reirs
Deputātu Andra Bērziņa, Jāņa Dukšinska, Dzintara Jaundžeikara, Intas Feldmanes, Anatolija Mackeviča, Vitālija Aizbalta, Oskara Kastēna, Karinas Pētersones, Ineses Šleseres, Ainara Baštika pieprasījums izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei „Par Izglītības un zinātnes ministrijas īstenotās reformas, saskaņā ar kuru bērnu pamatizglītības apguve pamatizglītības iegūšanai, pamatotību un lietderību” (Nr. 25/P9) (Noraidīts) (Dok. Nr. 4906, 4906A)
Ziņo - dep. A.Brigmanis
Debates - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs R.Broks
- dep. J.Dukšinskis
Par darba kārtību
Likumprojekts „Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (Nr. 1451/Lp9) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4846B)
Ziņo - dep. A.Baštiks
Debates - dep. V.Buzajevs
- dep. A.Barča
- dep. A.Štokenbergs
- dep. V.Buzajevs
- dep. V.Buzajevs
- dep. A.Barča
- dep. V.Orlovs
- dep. A.Štokenbergs
Likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Kanādas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību” (Nr. 1415/Lp9) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4987)
Ziņo - dep. A.Bērziņš (LPP/LC)
Likumprojekts „Par Ekonomisko partnerattiecību pagaidu nolīgumu starp Kotdivuāru, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses” (Nr. 1220/Lp9) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4988)
Ziņo - dep. A.Bērziņš (LPP/LC)
Likumprojekts „Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā” (Nr. 1369/Lp9) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4979)
Ziņo - dep. J.Dalbiņš
Likumprojekts „Grozījums Civilās aizsardzības likumā” (Nr. 1399/Lp9) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4980)
Ziņo - dep. J.Dalbiņš
Likumprojekts „Grozījums Reliģisko organizāciju likumā” (Nr. 1370/Lp9) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4982)
Ziņo - dep. I.Circene
Likumprojekts „Grozījumi Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā” (Nr. 1203/Lp9) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4989)
Ziņo - dep. V.A.Krauklis
Likumprojekts „Grozījumi Valsts materiālo rezervju likumā” (Nr. 1398/Lp9) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4990)
Ziņo - dep. A.Rubiks
Likumprojekts „Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā” (Nr. 1330/Lp9) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4991)
Ziņo - dep. S.Šķesters
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 1427/Lp9) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4978)
Ziņo - dep. Dz.Rasnačs
Likumprojekts „Latvijas valsts karoga likums” (Nr. 1226/Lp9) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4992)
Ziņo - dep. J.Reirs
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 1404/Lp9) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4977)
Ziņo - dep. Dz.Rasnačs
Likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Tadžikistānas Republikas valdības nolīgumu par starptautisko automobiļu satiksmi” (Nr. 1426/Lp9) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4741, 4985)
Ziņo - dep. S.Mirskis
Likumprojekts „Par Konvencijas par kravu starptautisko autopārvadājumu līgumu (CMR) Papildprotokolu par elektronisko pavadzīmi” (Nr. 1446/Lp9) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4836, 4986)
Ziņo - dep. S.Mirskis
Likumprojekts „Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā” (Nr. 1411/Lp9) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4998)
Ziņo - dep. J.Tutins
Lēmuma projekts „Par Latvijas Republikas 2008.gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem apstiprināšanu” (Nr. 822/Lm9) (Dok. Nr. 4995)
Ziņo - dep. A.Bērziņš (ZZS)
Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Iekšējā audita likums” (Nr.1403/Lp9) otrajam lasījumam līdz 2009.gada 27.novembrim” (Nr. 824/Lm9) (Dok. Nr. 5009)
Likumprojekts „Enerģijas gala patēriņa efektivitātes likums” (Nr. 1485/Lp9) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4963, 5011)
Ziņo - dep. M.Lasmanis
Likumprojekts „Grozījumi Operatīvās darbības likumā” (Nr. 1477/Lp9) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4934, 5015)
Ziņo - dep. J.Dalbiņš
Lēmuma projekts „Par trūkumu novēršanu valsts budžeta līdzekļu finanšu vadībā” (Nr. 823/Lm9) (Dok. Nr. 4996)
Ziņo - dep. A.Bērziņš (ZZS)
Likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” (Nr. 1500/Lp9) (Noraidīts) (Dok. Nr. 5017)
Ziņo - dep. V.A.Krauklis
Debates - dep. A.Seile
- dep. I.Čepāne
- dep. M.Lasmanis
- dep. K.Šadurskis
- dep. P.Tabūns
- dep. I.Čepāne
- dep. V.Ģīlis
- dep. V.Lācis
- dep. K.Šadurskis
Informācija par deputātu A.Golubova, A.Rubika, S.Fjodorova, N.Kabanova, V.Agešina, V.Orlova, M.Zemļinska, A.Holostova, I.Klementjeva un A.Vidavska jautājumu tieslietu ministram Marekam Segliņam par valsts valodas prasmes apjomu (Nr.  179/J9)
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Paziņojumi - dep. A.Bērziņš (ZZS)
- dep. V.A.Krauklis
- dep. I.Circene
- dep. Ē.Zommere
- dep. G.Bērziņš
- dep. O.Spurdziņš
- dep. V.Muižniece
- dep. Dz.Ābiķis
- dep. A.Bērziņš (LPP/LC)
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs A.Klementjevs

Balsojumi

Datums: 29.10.2009 09:04:33 bal001
Par - 46, pret - 21, atturas - 6. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta "Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā" (1500/Lp9), nodošana komisijām, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 29.10.2009 09:07:55 bal002
Par - 51, pret - 23, atturas - 8. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā (1500/Lp9), nodošana komisijām

Datums: 29.10.2009 09:09:39 bal003
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Inai Druvietei šā gada 29.oktobrī

Datums: 29.10.2009 09:10:09 bal004
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Oļegam Deņisovam šā gada 29.oktobrī

Datums: 29.10.2009 09:10:41 bal005
Par - 76, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Urbanovičam šā gada 29.oktobrī

Datums: 29.10.2009 09:11:48 bal006
Slēgtais balsojums
Par - 80, pret - 1, atturas - 1. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par Intas Pūces apstiprināšanu par Liepājas tiesas tiesnesi (820/Lm9)

Datums: 29.10.2009 09:12:36 bal007
Slēgtais balsojums
Par - 77, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par Anitas Kovaļevskas iecelšanu par Administratīvās rajona tiesas tiesnesi (821/Lm9)

Datums: 29.10.2009 09:31:40 bal008
Par - 31, pret - 59, atturas - 1. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Izglītības un zinātnes ministrijas īstenotās reformas, saskaņā ar kuru bērnu pamatizglītības apguve sāksies sešu gadu vecumā, bet piecu gadu vecumā bērni tiks obligāti sagatavoti pamatizglītības iegūšanai, pamatotību un lietderību (25/P9)

Datums: 29.10.2009 09:33:05 bal009
Par - 53, pret - 21, atturas - 7. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta "Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā" (1500/Lp9), 1.lasījums, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 29.10.2009 09:43:57 bal010
Par - 24, pret - 53, atturas - 6. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (1451/Lp9), 2.lasījums

Datums: 29.10.2009 09:45:49 bal011
Par - 61, pret - 20, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.13. Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (1451/Lp9), 2.lasījums

Datums: 29.10.2009 09:53:38 bal012
Par - 7, pret - 54, atturas - 19. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.18. Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (1451/Lp9), 2.lasījums

Datums: 29.10.2009 09:58:44 bal013
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (1451/Lp9), 2.lasījums, steidzams

Datums: 29.10.2009 09:59:58 bal014
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Kanādas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību (1415/Lp9), 2.lasījums

Datums: 29.10.2009 10:01:13 bal015
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Ekonomisko partnerattiecību pagaidu nolīgumu starp Kotdivuāru, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses (1220/Lp9), 2.lasījums

Datums: 29.10.2009 10:02:03 bal016
Par - 74, pret - 0, atturas - 5. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā (1369/Lp9), 3.lasījums

Datums: 29.10.2009 10:02:50 bal017
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums Civilās aizsardzības likumā (1399/Lp9), 3.lasījums

Datums: 29.10.2009 10:03:51 bal018
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums Reliģisko organizāciju likumā (1370/Lp9), 3.lasījums

Datums: 29.10.2009 10:05:35 bal019
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā (1203/Lp9), 3.lasījums

Datums: 29.10.2009 10:06:28 bal020
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts materiālo rezervju likumā (1398/Lp9), 3.lasījums

Datums: 29.10.2009 10:08:41 bal021
Par - 67, pret - 13, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā (1330/Lp9), 3.lasījums

Datums: 29.10.2009 10:12:54 bal022
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1427/Lp9), 2.lasījums

Datums: 29.10.2009 10:15:44 bal023
Par - 80, pret - 0, atturas - 5. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Latvijas valsts karoga likums (1226/Lp9), 3.lasījums

Datums: 29.10.2009 10:17:07 bal024
Par - 69, pret - 0, atturas - 13. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1404/Lp9), 2.lasījums

Datums: 29.10.2009 10:17:50 bal025
Par - 77, pret - 0, atturas - 5. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1404/Lp9), 2.lasījums

Datums: 29.10.2009 10:18:58 bal026
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Tadžikistānas Republikas valdības nolīgumu par starptautisko automobiļu satiksmi (1426/Lp9), 1.lasījums

Datums: 29.10.2009 10:19:58 bal027
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Konvencijas par kravu starptautisko autopārvadājumu līgumu (CMR) Papildprotokolu par elektronisko pavadzīmi (1446/Lp9), 1.lasījums

Datums: 29.10.2009 10:22:16 bal028
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā (1411/Lp9), 2.lasījums

Datums: 29.10.2009 10:25:16 bal029
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas 2008.gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem apstiprināšanu (822/Lm9)

Datums: 29.10.2009 10:25:56 bal030
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Iekšējā audita likums” (Nr.1403/Lp9) otrajam lasījumam līdz 2009.gada 27.novembrim (824/Lm9)

Datums: 29.10.2009 10:27:26 bal031
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Enerģijas gala patēriņa efektivitātes likums (1485/Lp9), 1.lasījums

Datums: 29.10.2009 10:29:06 bal032
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Operatīvās darbības likumā (1477/Lp9), 1.lasījums

Datums: 29.10.2009 10:31:34 bal033
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par trūkumu novēršanu valsts budžeta līdzekļu finanšu vadībā (823/Lm9)

Datums: 29.10.2009 11:00:25 bal034
(atkartots balsojums).
Par - 38, pret - 35, atturas - 3. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā (1500/Lp9), 1.lasījums

Datums: 29.10.2009 11:01:00 bal035
Par - 40, pret - 35, atturas - 6. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā (1500/Lp9), 1.lasījums




Frakciju viedokļi
2009.gada 29.oktobrī

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas 29.oktobra sēde, un tuvākajā pusstundā deputāti jums pastāstīs par šodien skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajam šodien vārds partijas „Jaunais laiks” frakcijas deputātam Madaram Lasmanim. Lūdzu!

M.Lasmanis (frakcija „Jaunais laiks”).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien vēlos pirmām kārtām savu uzrunu sākt ar uzslavu Saeimas deputātiem, jo mums šodien ļoti veiksmīgi izdevās pierādīt, ka tomēr Saeimas deputāti nav akla balsojamā mašīna. Mēs ar kaislīgām debatēm panācām valstij visoptimālāko, kā es uzskatu, balsojumu, kura rezultātā neizdevās pirmajā lasījumā izskatīt likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā”.

Un kāda ir šā likumprojekta būtība? Es īsumā ieskicēšu tā būtību. Atsevišķi koalīcijas deputāti bija ierosinājuši pārskatīt privatizācijas cenas pirkuma un nomas līgumiem, kas noslēgti laika periodā no 2007.gada 31.augusta līdz šodienai, motivēdami to ar domu, ka cenas līdz šim bija noteiktas pārāk augstas, neatbilstošas tirgus vērtībai. Bet mūsu frakcijas viedoklis ir tāds, ka laikā, kad šie līgumi tika slēgti, gan šie pircēji un uzņēmēji, gan arī pārējie iedzīvotāji apzinājās gan tirgus situāciju, gan arī finansiālās iespējas un pārskatīt jau esošus pirkuma līgumus nav labais tonis; tas radīs nepareizu precedentu jaunām tiesvedībām.

Un otra lieta, ar ko bija saistīts šis priekšlikums, bija tā, ka tas īpašums, ko izpērk uz nomaksu… Līdz šim nomas maksa bija 6 procenti; šobrīd jau ir zemāks procentu maksājums par atliktajiem maksājumiem, nekā tas tiek tirgū piedāvāts. Šobrīd situācija ir tāda, ka ir vairāk nekā desmit procenti komercbankās. Ja grib paņemt kredītu latos, tad valsts piedāvā zemes un ēku privatizētājiem izpirkt īpašumus ar 6 procentu kredītlikmi, bet iesniedzēji bija ierosinājuši pat 3 procentus; tas būtībā radītu nevajadzīgus tēriņus valsts budžetā un zaudējumus, kas šodienas apstākļos laikam - es domāju, mūsu skatījumā tas tā ir - nav pieļaujami.

Līdz ar to pēc kaislīgām un garām debatēm mums ar vienas balss pārsvaru izdevās panākt, ka šāds likumprojekts tomēr netiek virzīts.

Otra lieta, par ko gribu runāt, ir Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas iesniegtais pieprasījums izglītības ministrei Tatjanai Koķei par reformām izglītības sistēmā. Saskaņā ar šīm reformām bērniem būtu skolā jāiet nevis no septiņu, bet gan no sešu gadu vecuma.

Gribu uzsvērt radioklausītājiem, ka valdībā arī par šo jautājumu jau ir notikusi diskusija un valdība ir nolēmusi, ka tomēr šāds reformas pavērsiens nenotiks un skolā bērni varēs iet no septiņu gadu vecuma nākamajā gadā. Bet jebkurā gadījumā… Gribu uzsvērt to, ka es esmu sācis skolā iet no sešu gadu vecuma un nekas traģisks manā dzīvē nav noticis no tā, ka es gāju no sešu gadu vecuma skolā. Uzskatu, ka politiskajām partijām nebūtu tik daudz laika jāveltī šādiem niecīgiem jautājumiem, bet ir jādomā par visas nozares reformām; pēc būtības ar šīm debatēm - vajag vai nevajag skolā iet no sešu gadu vecuma vai tikai no septiņu gadu vecuma - konceptuāli nekas nozarē nemainās. Tas, ka izglītības kvalitāte un pieejamība no tā nekādi nemainās, - tas nu ir fakts, un tāpēc aicinu kolēģus vairāk diskutēt par visas nozares izmaiņām.

Trešais, ko partija „Jaunais laiks” vēlas uzsvērt, ir likumprojekts „Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”. Īpaši svarīgi grozījumi ir izdarīti attiecībā uz maznodrošināto statusā esošajiem cilvēkiem. Respektīvi, tie uzlabo un pilnveido jau spēkā esošo likumdošanu, kas nosaka skaidri, ka valsts jebkurā gadījumā palīdzēs pašvaldībām sniegt garantētā iztikas minimuma pabalstus tām personām, kurām tiks piešķirts maznodrošinātā statuss, kā arī valsts dalība būtiski tiks... valsts piedalīsies arī tādos gadījumos, kad tiek piešķirts dzīvokļa pabalsts maznodrošinātā statusu ieguvušām personām.

Ir vēl viena ļoti būtiska tēma, par ko ir daudz diskutēts (un beidzot tas ir nonācis līdz likuma spēkam), - ka būtībā ne šā garantētā minimuma saņēmēji, ne dzīvokļa pabalsta saņēmēji… ka šī summa netiek attiecināta uz gadījumiem, kad piedziņa tiek vērsta pret kādu no maznodrošinātajiem. Jo situācija ir sarežģīta. Ne tikai maznodrošinātie… Maznodrošinātā statusu var saņemt ne tikai cilvēks, kam nav nekādu citu ieņēmumu, bet arī cilvēks, kas ir nonācis bezcerīgā situācijā. Respektīvi, arī persona, kam, zaudējot darbu, palikušas ir kredītsaistības, var būt maznodrošinātā statusā. Līdz ar to piedziņas veicējiem šajos gadījumos nav tiesību turpmāk vērsties pret garantētā minimuma summas un dzīvokļa pabalsta summas aplikšanu ar kaut kādu noteiktu piedziņas daudzumu.

Tie būtu tie aktuālākie jautājumi no partijas „Jaunais laiks” viedokļa.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies partijas „Jaunais laiks” frakcijas deputātam Madaram Lasmanim.

Nākamajam vārds Tautas partijas frakcijas deputātam Ventam Armandam Krauklim. Lūdzu!

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Protams, šodienas sēdē bija diezgan daudz būtisku jautājumu, bet es tomēr gribu vispirms parunāt par budžeta pieņemšanas gaitu, jo tas skar visus Latvijas iedzīvotājus vēl daudz vairāk nekā šodien skatītie jautājumi.

Protams, mēs saprotam, ka budžets ir jāpieņem, un konstruktīvi pie tā strādājam, bet vakar mūsu frakcijai bija tikšanās ar Latvijas Pašvaldību savienības vadību un pašvaldību vadītājiem, un mēs secinājām, ka ir tomēr lietas, kas, nemainot kopumā ciparus, ir jāmaina šajā budžetā, jo tas skar visus Latvijas iedzīvotājus.

Pirmām kārtām ir runa par to, ka pirmo reizi kopš ilgāka laika valsts netaisās garantēt pašvaldībām iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus. Ko tas nozīmē?

Tas nozīmē, ka, lai arī pašvaldība ir pieņēmusi savu budžetu, paļaujoties uz ieņēmumu prognozēm, var rasties situācija, ka skolu un bērnudārzu uzturēšanai pēkšņi pietrūkst līdzekļu, jo tie neienāk plānotajā apjomā un valsts faktiski šos līdzekļus negarantē. Pašlaik, ja kavējums ir 8 procenti, tad no tā brīža kompensē. Bet nu tu nevari maksāt, teiksim, tikai 92 procentus, piemēram, no kāda rēķina… Tāpēc mūsu partija uzskata, ka šī nostāja ir nepareiza. Mēs budžeta debatēs uzstāsimies par to, ka, tāpat kā agrāk, valstij ir pilnībā jāgarantē šie iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi.

Otra būtiska lieta ir pašvaldību ceļu fonds, kas ir ārkārtīgi samazināts, un tas rada bīstamību, ka jau šoziem bērni var nenonākt skolā, ceļi var būt pilnīgi neizbraucami. Tāpēc mēs uzstāsim, ka šai proporcijai starp valsts un pašvaldību ceļu fondu ir jābūt tādai, kāda bija paredzēta valdības deklarācijā: 70 procenti - valstij, 30 procenti - pašvaldībām.

Un visbeidzot - par zemes izpirkšanu, ko nupat minēja partijas „Jaunais laiks” frakcijas pārstāvis. Diemžēl kārtējo reizi pierādījās, ka daudziem deputātiem lēts populisms ir svarīgāks nekā ekonomikas veicināšana.

Ļoti daudzi no šiem zemes izpircējiem ir mazie un vidējie uzņēmēji, kuriem jau piederēja ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas ēkas uz šīs zemes un kuri tagad ir spiesti par šo zemi maksāt pat septiņas astoņas reizes lielāku cenu, nekā ir tās pašreizējā tirgus vērtība. Ko tas nozīmē, ja blakus atrodas divi uzņēmēji un vienam jau ir konsolidēts īpašums, bet otram nav? Tas nozīmē, ka šis viens uzņēmējs kļūst konkurētnespējīgs, jo, protams, visa ekonomiskā aprite ir samazinājusies, ieņēmumi ir samazinājušies. Būtu tikai loģiski, ka valsts nāktu viņam pretī, līdzīgi kā jau nāca pretī lauku zemju īpašniekiem, un atvieglotu šos maksājuma uzdevumus, jo visiem ir skaidrs, ka krīzes laikā daudz svarīgāk ir, ka uzņēmums spēj pastāvēt un nodrošināt darba vietas, nevis tas, ka nespēj izpildīt savas saistības, šo zemi pazaudē. Tad jārīko jauna izsole, un, visticamāk, viņam vairs nebūs pirmpirkuma tiesību; ēka paliks vienam īpašniekam, zeme - otram īpašniekam. Tas absolūti neveicinās ekonomisko attīstību Latvijā, tāpēc varu izteikt tikai nožēlu par šo balsojumu.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Kraukļa kungam no Tautas partijas frakcijas.

Nākamais runās Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputāts Ainars Baštiks. Lūdzu!

A.Baštiks (LPP/LC frakcija).

Labdien, godātie radioklausītāji! Jāsaka, ka šodien Saeimas sēde bija, man liekas, diezgan īsa un pārāk daudz jautājumu netika izskatīts. Un tas varbūt liecina par to, ka šis darbs varētu būt intensīvāks ne tikai no Saeimas puses, bet arī no Ministru kabineta puses, jo, kā mēs zinām, Saeima lielākoties jau izskata likumprojektus, kuri ir iesniegti no Ministru kabineta.

Šeit jau tika pieminēts, ka Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcija iesniedza pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei „Par Izglītības un zinātnes ministrijas īstenotās reformas, saskaņā ar kuru bērnu pamatizglītības apguve sāksies sešu gadu vecumā, bet piecu gadu vecumā bērni tiks obligāti sagatavoti pamatizglītības iegūšanai, pamatotību un lietderību”. Mūsu pieprasījuma mērķis bija noskaidrot, vai vecāki, skolas, pašvaldības un pati Izglītības un zinātnes ministrija ir finansiāli un arī metodiski gatava šādai reformai, vai ir pietiekams finansējums un vai šis ir patiesi īstais laiks, kad sākt tik būtiskas izmaiņas, kuras tomēr tik daudzus iedzīvotājus satrauc.

Kā jau iepriekšējie runātāji minēja, viens no būtiskākajiem likumprojektiem bija „Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”, kas tika pieņemts galīgajā lasījumā. Šie grozījumi nozīmē to, ka, sākot ar oktobri, valsts palīdzēs pašvaldībām nodrošināt garantētā iztikas minimuma un dzīvokļa pabalstu izmaksas iedzīvotājiem. Un tāpēc es gribu aicināt jūs, radioklausītāji, vai jums zināmus cilvēkus, kuriem ir problēmas ar iztikas līdzekļiem tāpēc, ka viņi zaudējuši darbu, vai kādu citu iemeslu dēļ, droši doties uz pašvaldībām un pieprasīt vismaz šo garantēto minimālo iztikas līdzekļu apjomu, kas ir 40 un 45 lati, vai dzīvokļa pabalstu.

Minētais likums joprojām paturēs spēkā to normu, ka ir jābūt vienam sociālajam darbiniekam uz 1000 iedzīvotājiem. No sākuma bija doma šo normu ņemt ārā. Pašreiz ir apmēram viens sociālais darbinieks uz 1200 iedzīvotājiem. Mūsuprāt, bija ļoti svarīgi paturēt iesākto tendenci, ka sociālā palīdzība iedzīvotājiem arī pēc novadu reformas ir pieejama.

Un vēl. Diezgan būtisks šā likuma labojums bija tas, ka tad, ja ģimeni vai arī personu varēs atzīt par trūcīgu, līdz ar to tā varēs pretendēt uz vairākiem sociālajiem pabalstiem pat tad, ja tai ir kredītsaistības (konkrēti, šeit domāts par kredītsaistībām vienīgā mājokļa iegādei vai arī ar mājokli saistītu lietu kārtošanai). Jāsaka gan, ka šeit, protams, ir atruna, ka tas ir pēc pašvaldību budžeta iespējām. Un, protams, ir zināmas bažas, ka tikko kā ievēlētas, jaunas pašvaldības varētu, protams, šajā ziņā ļoti dažādi rīkoties. Tomēr vismaz likums atļauj arī tad, ja ir kredītsaistības, lūgt palīdzību, ja tā ir vajadzīga. Tā ka es aicinu radioklausītājus tiešām nekautrēties un doties uz sociālajiem dienestiem un lūgt palīdzību, lai varētu šos grūtos laikus pārdzīvot. Lai jums visiem labi izdodas!

Paldies.

Vadītāja. Paldies Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputātam Ainaram Baštikam.

„Frakciju viedokļus” turpina apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien tika pieņemti grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, un ļoti apsveicami, ka Saeimas vairākums atbalstīja apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāta Andreja Klementjeva priekšlikumus. Tā, piemēram, likums ir papildināts ar normu, ka pašvaldības saistošajos noteikumos var ietvert labvēlīgākus nosacījumus ģimenes vai arī personas atzīšanai par trūcīgu; var atzīt par trūcīgu ģimeni vai personu, kurai ir parādsaistības. Tas nozīmē, ka zināmā mērā… lielā mērā parādsaistības vairs nevar kalpot par šķērsli ģimenes atzīšanai par trūcīgu. Tas savukārt nozīmē, ka pašvaldībai tagad, protams, iespēju robežās ir tiesības palīdzēt arī kredītņēmējiem. To mēs vērtējam pozitīvi.

Otrām kārtām. Šodien tika pieņemti grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā. Apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāti nepiekrīt tam, ka par deklarēto dzīvesvietu reģistrāciju būs jāmaksā valsts nodeva. Esam pārliecināti, ka šis pakalpojums nevar kļūt par maksas pakalpojumu.

Bez tam atgādināšu, ka valsts nodevas ieviešana ir pretrunā ar varas partiju pārstāvju solījumiem.

Trešām kārtām. Ņemot vērā to, ka valdībai tā arī neizdevās un neizdosies ieviest skaidrību un vienoties par vairākām svarīgām budžeta pozīcijām, vēlos informēt par to, ka „Saskaņas Centrs” gatavo jaunu budžeta projektu. Tas, atšķirībā no valdības apstiprinātā varianta, neparedz nodokļu paaugstināšanu. Galvenie izdevumu samazināšanas instrumenti mūsu projektā ir ministriju un ierēdņu skaita samazināšana, izdevumu apcirpšana starptautiskajām militārajām operācijām, ieskaitot svešo karu Afganistānā.

„Saskaņas Centrs” plāno arī samazināt PVN no 23 procentiem uz 15 procentiem un PVN samazināto likmi - no 10 procentiem uz 5 procentiem.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Agešina kungam no apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.

Nākamajam vārds partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputātam Vladimiram Buzajevam. Lūdzu!

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Kā izriet no mūsu partijas nosaukuma, mēs esam pret demokrātijas un cilvēktiesību ierobežojumiem.

Šodien Saeima netieši ir atbalstījusi trīs mūsu priekšlikumus trīs dažādos likumos.

Pirmām kārtām runa ir par jauno likumu „Latvijas valsts karoga likums”. Diemžēl Saeima to šodien ir pieņēmusi galīgajā lasījumā, un obligāta valsts karoga izmantošana privātpersonām 14 reizes gadā saglabājas. Bet zem mūsu spiediena tomēr ir pieņemti atvieglojumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā: cilvēku nedrīkst uzreiz sodīt ar naudas sodu, bet var tikai brīdināt.

Ir arī citi grozījumi... Tajā pašā kodeksā ir svītrota norma, kas paredzēja naudas sodu skolotājiem par pienākumu neveikšanu. Šis Ministru kabineta priekšlikums tika mīkstināts un attiecas tikai uz sodiem par bērnu tiesību neievērošanu; tur paredzēts brīdinājums.

Un trešais mūsu sasniegums attiecas uz sociālo sfēru. Paplašinās iespēja piešķirt trūcīgai ģimenei vai trūcīgam cilvēkam trūcīgas ģimenes vai trūcīgas personas statusu gadījumā, ja viņiem ir parādi. Šis jautājums diemžēl krīzes laikā ir ļoti aktuāls, un mūsu priekšlikumi šajā jomā kaut daļēji tika ņemti vērā.

Nākamā lieta, kas ir pozitīva, ir tā, ka Saeima ar vienas balss vairākumu noraidīja ļoti šaubīgo likumprojektu, kas paredzēja atvieglotu iespēju dažām biznesa spekulācijām. Diemžēl ir tendence uz šādu likumprojektu radīšanu Saeimā. Priekšpēdējais bija tāds, kas atļauj privatizēt zemes gabalus, kas ir vajadzīgi pašvaldībām, lai tās nodrošinātu savas funkcijas.

Diemžēl vakar Rīgas domes Attīstības komiteja pieņēma ļoti šaubīgu lēmumu, lai atceltu moratoriju attiecībā uz būvniecību iekškvartālos. Šis moratorijs tika pieņemts 2006.gadā pēc PCTVL ierosinājuma un pēc dažu iedzīvotāju protesta.

Tāda ir mūsu līnija, un mēs turpināsim to, kamēr vēlētāji mums uzticas.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Buzajeva kungam no partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas.

Nākamajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Jānim Strazdiņam. Lūdzu!

J.Strazdiņš (ZZS frakcija).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Sabiedrībā ir ļoti sakāpināta interese par sešgadīgo bērnu apmācību, un tiek pausti dažādi viedokļi. Jautājums tiek politizēts. Vairākās Saeimas komisijās tas tiek skatīts. Zaļo un Zemnieku savienība jau savlaicīgi deva ierosinājumu izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei nesteigties ar šo programmu uzsākšanu, līdz nav sagatavoti skolotāji, līdz nav izmainīts mācību saturs skolās. Tikai tad, kad tas viss tiks sagatavots un būs attiecīgā vide skolās, to varēs realizēt. Tad varēs vecāki realizēt savu vēlēšanos sākt savu bērnu apmācību no sešu gadu vecuma. (To 10 procenti mūsu republikas iedzīvotāju realizē jau tagad.) Un projektu uzsāks - tikai kā projektu! - pēc skolu brīvprātīgas vēlēšanās un pašvaldības piekrišanas. Tā, piemēram, pirmā pašvaldība, kas tam jau ir piekritusi, ir Jelgavas pašvaldība.

Tā ka jautājums tiks tiešām kārtīgi izsvērts, sagatavots un arī finansēts.

Pašreiz ir atrisināts jautājums par piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanu skolai; ir paredzēts Pasaules Bankas aizdevums, un tātad būs naudiņa. Skolotāji saņems algu par šo darbu, un bērni turpmāk būs vēl labāk sagatavoti skolai.

Mēs nekādā gadījumā neļausim uzsākt kaut ko nesagatavotu un nevajadzīgu un tādu, kas traucētu bērnu adaptācijai skolā un kur netiktu ievērotas viņu vecuma īpatnības. Tāpat būs nepieciešama gan ārsta izziņa, piekrišana tam, gan psihologa piekrišana tam. Bērns tad būtu sagatavojies skolai un tiešām veiksmīgi uzsāktu savas skolas gaitas.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Jānim Strazdiņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

„Frakciju viedokļus” turpina partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas deputāts Kārlis Šadurskis. Lūdzu!

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien bija negaidīts un patīkams notikums Saeimā. Ar vienas balss pārsvaru deputāti noraidīja grozījumus Privatizācijas pabeigšanas likumā. To pieņemšanas rezultātā valsts zaudētu vairākus miljonus latu par labu lielajiem privatizācijas meistariem. Prieks, ka atbildības sajūta tomēr ņēma pārsvaru pār valsts nozagšanas vēlmēm.

„Par” šo likumprojektu balsoja Tautas partijas, Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” un apvienības „Saskaņas Centrs” deputāti, bet šoreiz viņi zaudēja. Tiesa, vienas balss pārsvars ir ļoti trausls.

Nākamajā nedēļā Saeimā tiks iesniegts budžeta projekts. Tā veidošanas procedūra šoreiz bija daudz publiskāka, iesaistot sabiedrību, tomēr ne viss izdevās, kā iecerēts. Gribētos teikt, ka plānotais eksāmens valsts pārvaldē izvērtās par tādu kā skaistuma konkursu. Protams, te nevar vainot Dombrovski vai galvenokārt Dombrovska valdību, jo viņam jāstrādā ar tādu valdību, kāda ir. Izskatās, ka ne visas valdības frakcijas domā valstiski. Tāpēc arī šajā budžeta projektā būs paredzēts, ka lielākais slogs būs jāiznes nevis bagātajiem, bet nabagiem. Nu jā, ar bagātajiem jau pa labam, jo viņi jau finansē politiskās partijas.

Dažas budžeta kļūdas partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija mēģinās labot, iesniedzot uz budžeta projekta otro lasījumu priekšlikumus - proti, noteikt progresīvo ienākuma nodokli lielajām algām tā vietā, lai samazinātu neapliekamo minimumu un atvieglojumus par apgādājamiem. Tas būtu īsumā par budžetu.

Jāsaka, izskatās, ka Saeimā briest jauns nopietns skandāls. Par iepriekšējo pirms pāris gadiem parūpējās Kalvīša valdība, iesniedzot bezatbildīgus Drošības likuma grozījumus. Tagad tie paši Kalvīša partijas biedri nāk ar katastrofāli bīstamiem Imigrācijas likuma grozījumu priekšlikumiem, kas Saeimas komisijās jau tiek gatavoti skatīšanai otrajā lasījumā. Ir priekšlikumi, kas paredz piešķirt atļaujas uzturēties Latvijā ārzemniekiem, kuri investē šeit 10 000 latu vai rada pusotru darbavietu Latvijas iedzīvotājiem, vai kam Latvijā pieder īpašums 100 000 latu vērtībā. Es nepieskaršos tam jautājumam, ka ekonomiskā ziņā no šādām uzturēšanās atļaujām vai šādām niecīgajām investīcijām valstij nav nekāda labuma, bet runāšu par tādām lietām kā nelegālās imigrācijas risks, jo personas, kas iegūst termiņuzturēšanās atļauju Latvijā, var brīvi pārvietoties Šengenas zonā un izmantot Latviju kā ieejas punktu, lai legalizētos Eiropas telpā. Tātad, ja tas tiks pieņemts, Latvija notirgos biļetes uz Eiropu par nieka 10 000 latiem.

Jāpiemin arī terorisma risks. Ne jau tikai Krievijas naudasmaisi, lai tiktu Eiropā, investēs kādu nieku Latvijā. Latviju kā koridoru uz Rietumiem var izmantot arī Tuvo Austrumu valstu teroristu grupu dalībnieki, un Latvija var kļūt par nopietnu Trojas zirgu Eiropai. Tam var būt ārkārtīgi būtiskas starptautiskas konsekvences. Te, protams, jāpiemin naudas atmazgāšanas risks un tas, ka šādu priekšlikumu pieņemšanas rezultātā Latvija vienkārši vairs var nebūt uzticams partneris ne Eiropas Savienībai, ne NATO. Es ceru, ka tomēr veselais saprāts uzvarēs - tāpat, kā šodien balsojumā pret valsts nozagšanas likumprojektu. Bet šeit, protams, ir nepieciešams ārkārtīgi liels sabiedrības atbalsts un uzmanība, lai šādi grozījumi Imigrācijas likumā nekad neieraudzītu dienasgaismu.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Kārlim Šadurskim no partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas.

Un šodien „Frakciju viedokļus” noslēdz apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāts Juris Dobelis. Lūdzu!

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Godātie radioklausītāji! Jūklis valstī ir pamatīgs. Iemeslu ir daudz, un tie ir dažādi. Tomēr vienu lietu vajadzētu vienmēr atcerēties - skatīties, kas notiek ar nacionālajiem jautājumiem, kas īsti notiek nacionālajā lauciņā. Jo, kamēr šeit, Latvijā, ņemas ap visu, cits citu sauc par zagļiem un viens populistiski grib būt godīgāks par otru (it īpaši tad, kad tas ir jārunā publiski), pa to laiku Krievija rīko pēc PSRS sabrukuma lielākos manevrus pie Baltijas valstu robežām! NATO bezpalīdzīgi plāta rokas, velti meklē kaut kādu mistisku draudzību ar Krieviju. Bet Rīgas pilsētas varas gaiteņos arvien uzstājīgāk skan krievu valoda. Un nu jau Rīgas domes deputāts no „Pilsoniskās Savienības”, orators Kristovskis, ir sācis lauzīties krievu valodā, runājot ar Latvijas Televīzijas žurnālistiem un minot kaut ko par integrāciju.

Tātad acīmredzot ir jābūt kādam politiskam spēkam, kurš no šā nacionālā lauciņa ārā neiet, neatkāpjas un visu laiku pievērš uzmanību šīm lietām - gan valodai, gan vēsturei, gan arī pilsonībai un līdzīgām lietām. Tāpēc mēs turpināsim aicināt Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjus un centīsimies sekot līdzi tam, kas notiek ar Latvijas vēstures kā atsevišķa priekšmeta mācīšanu Latvijas skolās, un tam, kā notiek latviešu valodas lietošana un kas tai traucē nostiprināt savas pozīcijas.

Un vēl. Bīstama rādās šī Pilsonības likuma atvēršana, šī diezgan nekaunīgā runāšana par nepilsoņu jautājumiem. Kā jau jūs daudzi varbūt zināt, jau ir runa par kaut kādām mistiskām pretenzijām uz Latvijas zemi un tamlīdzīgi.

Vienam politiskam spēkam ir jābūt tādam, kas nekad neatkāpjas no nacionālā lauciņa kopšanas. Tādi līdz šim esam bijuši mēs, apvienība „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, un tādi mēs paliksim joprojām.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Dobeļa kungam no apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas.

Līdz ar to šodienas pārraide „Frakciju viedokļi” ir izskanējusi. Tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles to vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa.

Paldies, ka klausījāties! Visu labu!

Piektdien, 23.februārī
09:00  Baltijas Asamblejas Ekonomikas, enerģētikas un inovācijas komitejas sēde
09:00  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Konference “Tā ir arī mūsu nauda! Ko darīt, lai Eiropas Savienības fondu investīcijas Latvijā būtu pārdomātākas?”