Latvijas Republikas 9.Saeimas
rudens sesijas pirmā sēde
2009.gada 27.augustā

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre
Solvita Āboltiņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
 

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sāksim Saeimas 27.augusta sēdi.

Pirms mēs lemjam par darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem sēdes darba kārtībā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu - Urbanoviča, Ribakova, Cileviča, Mirska, Tutina un citu - iesniegumu ar lūgumu iekļaut 2009.gada 27.augusta sēdes darba kārtībā lēmuma projektu „Par LR 9.Saeimas deputāta Ivana Klementjeva ievēlēšanu par NATO Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas locekli, aizstājēju”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt Saeimas 27.augusta sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu „Latvijas Republikas valsts robežas likums” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt grozījumus Saeimas 27.augusta sēdes darba kārtībā, iekļaujot tajā likumprojektu „Grozījumi Imigrācijas likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt Saeimas 27.augusta sēdes darba kārtību, iekļaujot tajā likumprojektu „Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt grozījumus Saeimas šā gada 27.augusta sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai lēmuma projektu „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu””. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Ir!”) Deputātiem ir iebildumi. Līdz ar to jautājums ir izšķirams balsojot. Viens deputāts var runāt „par”, viens - „pret”. Neviens nav pieteicies runāt. Tātad mums ir jābalso par grozījumu izdarīšanu šīsdienas sēdes darba kārtībā. Lūdzu zvanu! Balsosim par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegumu mainīt šīsdienas darba kārtību attiecībā uz atbildīgās komisijas maiņu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 22, atturas - 27. Lēmuma projekts nav atbalstīts, darba kārtība mainīta netiek.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt Saeimas 27.augusta sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījums Civilās aizsardzības likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Sākam izskatīt sēdes darba kārtību.

Tātad Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Iekšējā audita likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Saskaņā ar Kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens - „pret”.

Vārds deputātam Buzajevam. Viņš acīmredzot runās „pret”.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Šā Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta būtība ir ļoti vienkārša - sodīt pedagogus par dažādiem bērnu audzināšanas procesa pārkāpumiem ne tikai disciplināri, bet arī administratīvi. Ja tagad būtu Kalvīša treknie gadi, tad šis likumprojekts būtu diskutabls, bet krīzes laikā tas, protams, nepārprotami noraidāms. Mēs tikko samazinājām skolotāju algu fondu divreiz, un, ja var ticēt izglītības un zinātnes ministrei, tad par 39 skolu slēgšanu jau ir pieņemts lēmums un vēl 89 skolas ir uz slēgšanas sliekšņa.

Un vēl viena nianse. 1.septembrī ir ieplānota skolotāju protesta akcija, un varbūt šis Ministru kabineta priekšlikums ir atbilde uz šo akciju, lai nodemonstrētu, kas ir valstī saimnieks.

Sakarā ar visu izklāstīto es aicinu šo amorālo likumprojektu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Neviens deputāts nav pieteicies runāt „par”, tātad jautājums ir jāizšķir balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 5, atturas - nav. Likumprojekts Juridiskajai komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Civilstāvokļa aktu likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?

Ir pieteikusies runāt deputāte Circene. Vai par procedūru? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Circenei.

 

I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).

Mēs lūdzam nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā līdzatbildīgai.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts „Grozījumi Civilstāvokļa aktu likumā” tiktu nodots Juridiskajai komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija? Deputātiem iebildumu nav, tātad likumprojekts „Grozījumi Civilstāvokļa aktu likumā” nodots komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātei Circenei… Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Circenei.

I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz nodot šo likumprojektu arī tai kā līdzatbildīgai.

Sēdes vadītāja. Saeimas Prezidijs lūdz nodot šo likumprojektu arī Sociālo un darba lietu komisijai kā līdzatbildīgai. Tātad likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par pašvaldību darbību no 2009.gada līdz 2012.gadam” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.

Deputāti ir pieteikušies runāt par šo likumprojektu. Lūdzu! Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekta „Par pašvaldību darbību no 2009.gada līdz 2012.gadam”, kuru izstrādāja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, mērķis ir samērot pašvaldību rīcībā esošos finanšu līdzekļus ar likumos un Ministru kabineta noteikumos pašvaldībām noteiktajām funkcijām, uzdevumiem un pienākumiem. Bez šaubām, likumprojekts ir saistīts ar valstī pastāvošo ekonomisko situāciju un paredz, ka pašvaldības dome var pieņemt saistošus noteikumus par funkcijas, uzdevuma vai pienākuma izpildi noteiktajā kārtībā un apmērā, ja pašvaldības budžetā nav pietiekamu finanšu līdzekļu likumā vai Ministru kabineta noteikumos noteiktās funkcijas, uzdevuma vai pienākuma pildīšanai.

Ko tas nozīmē? Šajā likumprojektā mēs redzam vairākus riskus, to skaitā iespējas pašvaldību vadītājiem nepildīt noteiktās sociālās funkcijas, taupīt nevis uz birokrātu rēķina, bet uz sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju rēķina. Mūsuprāt, šis normatīvais akts robežojas ar tiesisko nihilismu, ir kaitīgs un bīstams.

Aicinu balsot „pret”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamā ir pieteikusies runāt deputāte Ilma Čepāne. Acīmredzot viņa runās „par”. Lūdzu!

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi! Ir tikai divas iespējas runāt par šo likumu - „pret” vai „par”. Es, lielā mērā piekrītot kolēģim Agešina kungam, dažiem argumentiem, kurus viņš minēja, proti, par šo iespējamo tiesisko nihilismu, kā arī par to, ka, skatoties no sociālā nodrošinājuma viedokļa, šis likums varētu būt bīstams maznodrošinātiem cilvēkiem pašvaldībās, tomēr gribu runāt par šo likumu un aicināt balsot „par”, jo man citas iespējas nav. Es gribu raksturot šo likumu varbūt no konstitucionālo tiesību viedokļa un īpaši vērsties pie Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātiem, kuriem šis likumprojekts būs jāizskata, lai to varētu iesniegt pirmajam lasījumam.

Un, proti, kādus es šeit redzu riskus. Šeit ir paredzēts, ka pašvaldības ar saistošo noteikumu palīdzību var grozīt augstākstāvošus normatīvos aktus, proti, likumus un Ministru kabineta noteikumus. Taču es saprotu, kā ir rakstīts šā likumprojekta 3.pantā, tas var notikt tikai tādā gadījumā, ja konkrētie normatīvie akti, proti, Ministru kabineta noteikumi vai likumi, pašvaldībām kaut ko tādu ļauj darīt. Manuprāt, šeit, runājot varbūt līdzībās... mums šeit ir daudzi ārsti klāt, šo likumu var salīdzināt ar tādu rīcību, ka ārsts izraksta norīkojumu uz operāciju, pirms vispār veikta diagnostika. Šajā ziņā anotācijā bija noteikti jānorāda, kuri tad ir tie likumi, kuri neļauj pašvaldībām pildīt šīs funkcijas. Es šeit nevienu tādu likumu neredzu. Anotācijā ir teikts, ka nu tagad būs glābējs - Latvijas Pašvaldību savienība -, kas norādīs, kuri tad būs tie likumi, kuri būs jāgroza.

Bet, godātie kolēģi, kamēr šie likumi netiks grozīti, tikmēr šo likumu nevarēs piemērot. Es tā saprotu šo 3.pantu. Un proti: ja šis likums tiks pieņemts pirms tiem likumiem, kuri būtu jāgroza un kuri dotu pašvaldībām šādas tiesības, šis likums būs piedzimis pilnīgi nedzīvs. Turklāt es gribu pievērst kolēģu uzmanību tam, ka, protams, pašvaldībām likumos ir dota diezgan plaša rīcības brīvība, bet daudzos gadījumos pašvaldības nesaprot vai negrib saprast, ka šai rīcības brīvībai ir arī robežas. Un daudzos gadījumos šīs robežas, kā liecina prakse, tiek pārkāptas.

Es aicinu šoreiz nobalsot „par” šā likuma nodošanu komisijām, taču komisijā ārkārtīgi rūpīgi izsvērt, vai tiešām šis likums nenodarīs mums vairāk ļauna nekā laba.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta „Par pašvaldību darbību no 2009.gada līdz 2012.gadam” nodošanu Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 28, atturas - 4. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamais darba kārtības punkts - „Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Atim Slakterim šā gada 27.augustā”. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Ata Slaktera iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 27.augustā. Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Atim Slakterim! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Atvaļinājums deputātam piešķirts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām””, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Labrīt, augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Izskatām likumprojektu „Grozījumi likumā „Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām”” trešajā lasījumā. Juridiskā komisija trešajam lasījumam ir saņēmusi vienu priekšlikumu, un tas ir Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir tehniskas dabas grozījums, kas paredz izslēgt likuma 6.panta pirmās daļas trešajā teikumā vārdu „(kopija)”. Juridiskā komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Šlesere. Aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām”” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts trešajā lasījumā pieņemts.

Kā nākamo darba kārtības jautājumu izskatīsim likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aija Barča.

A.Barča (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātie Prezidija locekļi! Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija nopietnā diskusijā izvērtēja Ministru kabineta iesniegto Labklājības ministrijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” un nolēma to konceptuāli atbalstīt un aicināt Saeimu balsot par to pirmajā lasījumā.

Mans pienākums ir jums, kolēģi, vēstīt arī par to, kādas diskusijas un par kādiem jautājumiem notika Sociālo un darba lietu komisijā.

Viens no galvenajiem bija jautājums par iespēju turpmāk, ar nākamā gada 1.janvāri, arī Latvijas Republikas pilsoņiem ieskaitīt darba stāžā tikai to darbu, kas ir veikts Latvijā. Šodien tāda norma tiek piemērota Latvijas Republikā dzīvojošiem nepilsoņiem, bet Latvijas Republikas pilsoņiem uz šodienu darba stāžā tiek ieskaitīts absolūti viss darbam pielīdzinātais stāžs, kas ir strādāts jebkur, - neatkarīgi no tā, vai tā būtu augstākā mācību iestāde tepat Rīgā vai augstākā mācību iestāde Maskavā vai vēl kaut kur citur. Lai situāciju skaidrotu un iedziļinātos vēl pamatīgāk, uz mūsu komisijas sēdi šonedēļ aicinājām gan Labklājības ministriju, gan Ārlietu ministriju, lai izzinātu un precizētu, kāda tad pašreiz ir situācija un kā noris Latvijas un Krievijas sociālā līguma ratifikācijas process. Un, lūk, ko mēs izzinājām: pašreiz ierēdņi gan Latvijas, gan Krievijas pusē vēl joprojām cenšas izdarīt tehniskos darbus, un, kā apgalvoja gan Labklājības ministrija, gan Ārlietu ministrija, maksimāli tas varētu prasīt kādus sešus septiņus mēnešus, varbūt nedaudz mazāk. Tas nozīmē, ka, ja mēs arī otrajā un galīgajā, trešajā, lasījumā šīs normas atstāsim, tad uz dažiem mēnešiem Latvijā pensiju piešķiršanā iestāsies, manuprāt, diezgan liels haoss.

Ministru kabineta iesniegtajā likumprojektā „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” ir vēl vairākas normas, kuras būtu ļoti nopietni diskutējamas, izvērtējamas, un arī Sociālo un darba lietu komisija noteikti būs gatava izdarīt savus precizējumus.

Piemēram, es nekādi nevaru saprast, kādēļ likuma pārejas noteikumos būtu jālabo norma un jānosaka, kā piešķir apgādnieka zaudējuma pensiju, ja apgādnieks ir miris pirms 1995.gada. Šajā jautājumā, izskatot likumprojektu otrajam lasījumam, mēs noteikti prasīsim precizējumus no Labklājības ministrijas.

Cienījamie kolēģi! Mani satrauc vēl viens jautājums, par ko ir diskutējusi Sociālo un darba lietu komisija, un es vēlos jums to vēstīt. Tas ir jautājums par izdienas pensijām, jo jautājumi par izdienas pensijām Latvijā tiek regulēti astoņos normatīvajos aktos, savukārt likumā „Par valsts pensijām” tiek noteiktas pamatlietas šo pensiju piešķiršanai cilvēkiem, kuriem izdienas pensija kādreiz, pirms senākiem gadiem, jau ir piešķirta. Un arī šajā jautājumā Ministru kabinets dod savus precizējumus.

Es komisijas vārdā aicinu kolēģus atbalstīt grozījumus likumā „Par valsts pensijām” pirmajā lasījumā. Vēstu, ka komisija lēma lūgt Saeimai noteikt iespējami garu priekšlikumu iesniegšanas termiņu un aktīvi iesaistīties šā likumprojekta uzlabošanā, precizēšanā, lai mums beigās nebūtu par to jākautrējas vai arī jānokļūst Satversmes tiesā, kā mums nereti tas ir noticis sociālo jautājumu ziņā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates. Pirmais debatēs runās deputāts Andrejs Klementjevs.

A.Klementjevs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Apsveicu jūs ar sesijas sākumu! Sesija būs grūta, un man negribas pirmo sēdi atkal sākt ar sliktu ziņu pensionāriem. Sakarā ar to man ir priekšlikums, kuru atbalstīja arī mūsu frakcija, - svītrot šo likumprojektu no darba kārtības.

Ļoti labi prezentēja šo likumprojektu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Viņa mums iezīmēja tikai galvenās pozīcijas, kur mēs varam dabūt ļoti sliktu rezonansi pensionāru vidū, invalīdu vidū, ja mēs atbalstīsim šo likumprojektu. Saprotiet, ja ministrija uz pirmo lasījumu sagatavo likumprojektu, kurš pilnīgi nav pārdomāts un nav pārskatāms pusgadu uz priekšu, tad tas ir brāķis un to vajag noraidīt.

Aija Barča, kad runāja par šo likumprojektu, pateica ļoti interesantu vārdu „haoss”. Es pilnīgi piekrītu tam un pierādīšu, ka Barčai ir pilnīga taisnība. Ja mēs pieņemsim šo likumu tajā redakcijā, kurā tas ir iesniegts no Ministru kabineta puses, būs pilnīgs haoss.

Agrāk, kad šis likumprojekts vēl nebija iesniegts un nebija spēkā, mums bija tāda pozīcija, ka nepilsoņiem netiek ieskaitīts darba stāžs pirms 1991.gada, ja viņi bija strādājuši PSRS teritorijā. No 2010.gada 1.janvāra arī pilsoņiem neieskaitīs šo stāžu. Mums bija ļoti daudzas rūpnīcas Latvijas teritorijā - Liepājā, Daugavpilī, Rīgā... „ALFA”, „VEF”, „RAF”, kuru kadru daļas atradās ārpus Latvijas. Ļoti daudzās rūpnīcās bija tādas speciālas, varētu teikt, kadru daļas, kuras sauca „VČ”... Atcerieties, kadru daļa bija ārpus Latvijas, un cilvēks nemaz nezināja, ka viņš reāli strādā ārpus Latvijas, tāpēc ka viņa rūpnīcas kadru daļa atradās ārpus Latvijas. Viņš visu mūžu ir nostrādājis Latvijā, bet, kad viņš atnāks 2.janvārī kārtot savu pensiju, viņš ieraudzīs, ka viņam ir speciāla pensija... Un viņam pateiks: „Atvainojiet, mēs to neieskaitām jūsu darba stāžā, tāpēc ka jūs strādājāt ārpus Latvijas.” Viņš teiks: „Nu, kā tad tā? Kopā ar mani strādāja pilsonis Bērziņš, bet viņam viss ir ieskaitīts.” „Atvainojiet, bet mēs to nevaram, tāpēc ka parlaments kopā ar Ministru kabinetu un Labklājības ministriju grozīja likumu un šodien tas vairs neskaitās.” Un kas būs? Atkal tiesas!

Es gribu pateikt, ka ļoti laba lieta ir tā, ka parakstīts ir līgums starp Latviju un Krieviju par sociālo jautājumu. Bet, paskatieties, jau astoņus mēnešus mēs nevaram pabeigt tā ratifikāciju un tas nestājas spēkā! Mēs… Es saprotu, tas nav… Kas vainīgs Latvijas vai Krievijas pusē - tas nav galvenais jautājums, jā. Galvenais jautājums ir cits - ka viņi nepaspēs pabeigt ratifikāciju līdz 1.janvārim. Tas ir skaidrs, tāpēc ka ierēdņi gan no Labklājības ministrijas, gan no Ārlietu ministrijas pateica, ka labākajā gadījumā šī procedūra ilgs vēl pusgadu. Iznāks, ka tas stāsies spēkā, nu, kaut kad martā. Martā! Padomājiet, trīs mēnešus pilsoņi, pensionāri, jaunie pensionāri, kuri griezīsies Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā, saņems atbildi: „Atvainojiet, tas, ka jūs bijāt armijā, nav ieskaitāms! Tas laiks, kad jūs mācījāties ārpus Latvijas, neskaitās! Tas, ka jums kadru daļa atrodas ārpus Latvijas, neskaitās!” Un sāksies atkal skandāls. Vai mums tas ir vajadzīgs šodien? Pensionāri, cilvēki, kuri iet pensijā, jau tā ir trūcīgi, un nu viņi vēl saskarsies ar mūsu brāķi.

Mans priekšlikums. Es pilnīgi atbalstu, ka vajag pielīdzināt nepilsoņus pilsoņiem viņu tiesībās, ka var… ka arī nepilsoņiem ir tiesības, lai viņiem ieskaita stāžā to laiku, kuru viņi strādāja ārpus Latvijas, bet mans priekšlikums ir tāds: vai nu mēs pielīdzinām nepilsoņus pilsoņiem, un tad būs miers, vai gaidīsim, kamēr tiek pabeigta ratifikācijas procedūra, un tikai tad sāksim izskatīt šo likumprojektu.

Mums šodien nevajadzētu arī represēt cilvēkus, kuri šajā likumā nosaukti par liliputiem, punduriem un tā tālāk. Atvainojiet, augsti godātie deputāti, nu šodien tas ietaupījums būs kādi… nu, labākajā gadījumā simts tūkstoši, bet šiem cilvēkiem vajag agrāk iet pensijā, tāpēc ka viņiem ļoti grūti atrast darbu. Saprotiet, nu ir tādi nežēlīgi laiki! Mums jau 150 tūkstoši bezdarbnieku šodien ir, un viņiem darbu ļoti grūti atrast.

Un sakarā ar to es lūdzu noņemt no izskatīšanas šo likumprojektu, nobalsot „pret”, lai mums nebūtu… lai nevajadzētu sākt sesiju ar tādiem nepopulāriem lēmumiem, kuri ierobežo, pirmkārt, mūsu pilsoņus un, otrkārt, cilvēkus ar invaliditāti, un tā tālāk. Lūdzu, noraidiet šo likumprojektu, pārsūtīsim… nosūtīsim to atpakaļ ministrijai, gaidīsim pabeigtu ratifikāciju, un tad būs mums mājā miers!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates. Nākamais debatēs runās deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! Šogad es jau daudzkārt esmu izteicies par tematiku, kas tiek skarta valdības likumprojektā „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””. Divreiz tas notika pavasarī, kad PCTVL frakcija piedāvāja savus likumprojektus ar pilnīgi pretēju saturu, divreiz - vasarā. Pirmoreiz, kad likumprojekts vēl tika apspriests Ministru kabinetā, un otrreiz, kad tika lemts jautājums par tā nodošanu komisijām.

Visumā varu teikt, ka likumprojekts nedara godu nedz tā autoriem, nedz Latvijai kopumā, tomēr sākumā teikšu par likumprojektu dažus labus vārdus, kurus nebija izdevies izteikt pagājušajā reizē laika trūkuma dēļ.

Likumprojektā ir trīs pozitīvi momenti. Pirmkārt, tiek pagarināts tā saucamās minimālās pensijas aprēķināšanas piemērošanas termiņš, kurš beidzas šogad un kuru nosaka pārejas noteikumu 34.punkts.

Lietas būtība ir tāda, ka pensijas apmēra noteikšanas pēc uzkrātā pensijas kapitāla mehānisms tikai uz papīra izskatās skaisti. Patiesībā aprēķinātais pensijas apmērs daudziem sanāk pat mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, un tā tas ir pat tajā gadījumā, ja cilvēks bija godīgi strādājis daudzus desmitus gadu. Iepriekšminētajam pabalstam attiecīgi tiek ieviests koeficients, kas atkarībā no apdrošināšanas stāža svārstās no 1,1 līdz 1,7 personām, kurām apdrošināšanas stāžs ir lielāks par 40 gadiem.

Protams, ar to ir par maz, bet labāk tā, nevis nekā. Atgādināsim, ka tieši šo koeficientu apmērs arī kļuva par 2008.gada augusta pensiju referenduma iemeslu. Referenduma priekšvakarā Godmaņa valdība solīja paaugstināt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu no 45 līdz 60 latiem. Ņemot vērā to, ka pabalsta apmērs netika pacelts kopš 2006.gada, tas tikai būtu kompensējis dažiem desmitiem tūkstošu... vistrūcīgākajiem vecuma pensijas un invaliditātes pensijas saņēmējiem patēriņa preču cenu pieaugumu. Ja Godmaņa valdība šo solījumu būtu izpildījusi, tad personām ar darba stāžu vairāk nekā 40 gadu minimālā pensija būtu nevis 76 lati mēnesī, kā ir patlaban, bet 100 latu. Diemžēl cerību uz to, ka šādu soli spers Dombrovska valdība, ir vēl mazāk. Tādēļ klusu teiksim tai paldies par to, ka valdība vismaz neatsakās saglabāt minimālo pensiju institūtu.

Otrkārt. Tāpat sakarā ar pensiju referendumu Godmaņa valdība aktualizēja arī jautājumu par piemaksu pie pensijām - par katru apdrošināšanas stāža gadu pensionāram sāka piemaksāt nevis 40, bet 70 santīmus. Protams, arī šai piemaksai nav nekādas saistības ar pensijas kapitālu, toties tās mehānisms ir vienkāršs, saprotams un viegli administrējams. Tad, lūk, šis likumprojekts paredz ieviest grozījumus arī pārejas noteikumu 41.punktā, kas patlaban ierobežo šīs piemaksas saņēmēju loku tikai ar tiem pensionāriem, kuri dzīvo Latvijā. Tāda ir valdības pozitīvā reakcija uz Eiropas Kopienu komisijas brīdinājumu.

Nu un pēdējais pozitīvais moments. Tā ir aktīvā militārā dienesta perioda stāžā ieskaitīšanas noregulēšana, ko visādā ziņā apsveic visi vīriešu dzimuma pensionāri.

Cienījamās dāmas un kungi! Ja valdība būtu aprobežojusies ar šiem trim punktiem, tad pensionāri sagaidītu likumprojektu ar aplausiem, bet diemžēl viss iepriekš minētais ir tikai medus karote darvas mucā. To pašu piemaksu tiek piedāvāts atcelt no 2012.gada vispār, ko valdībai neviens nebija lūdzis - nedz Latvijas Pensionāru federācija, nedz arodbiedrības.

Iepriekš minētie sociālie partneri iebilst arī pret daudziem citiem jaunievedumiem, piemēram, pret darbu zaudējušu invalīdu tiesību ierobežošanu vai tiesību priekšlaicīgi aiziet pensijā ierobežošanu veselai virknei darbinieku kategoriju.

Arodbiedrības iebilst arī pret visbarbariskāko valdības priekšlikumu - atņemt vēlētājiem tiesības uz tā darba stāža ieskaitīšanu, kurš tika uzkrāts padomju laikā ārpus Latvijas teritorijas. Tās pašas tiesības, kuras jau 13 gadus nebauda Latvijas nepilsoņi. Tiesa gan, tas attieksies tikai uz tiem vēlētājiem, kuri aizies pensijā pēc likuma stāšanās spēkā. Valdība liekulīgi apgalvo, ka līdz ar to tā izskauž diskrimināciju, kas tika konstatēta Eiropas Cilvēktiesību tiesas februāra spriedumā lietā „Andrejeva pret Latviju”. Es, būdams Natālijas Andrejevas pārstāvis šajā lietā, kas bija sekmīgi uzvarējis grūto tiesas procesu pret valdību, no valsts augstākās tribīnes paziņoju, ka šis valdības apgalvojums ir bezkaunīgi meli. Tādā veidā nav iespējams novērst nepilsoņu diskrimināciju, un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija Latvijas teritorijā joprojām tiks pārkāpta.

Lai izpildītu tiesas spriedumu tik perversā veidā, kādu bija izvēlējusies valdība, nepieciešams proporcionāli samazināt tekošo pensijas apmēru tiem vēlētājiem, kuri ir jau aizgājuši pensijā. Vēl vairāk - viņi būtu jāpiespiež izmaksāt atpakaļ valsts budžetā visu to naudu, kuru viņi bija saņēmuši par darbu padomju periodā ārpus Latvijas.

Savā aprīļa likumprojektā PCTVL frakcija piedāvāja absolūti pretēja rakstura operāciju - palielināt pensijas nepilsoņiem un izmaksāt viņiem neizmaksātās summas. Runa bija par 80 miljonu latu izmaksu aptuveni 60 tūkstošiem cilvēku triju gadu laikā.

Maijā mēs bijām piedāvājuši citu likumprojektu, kas attiecas vienīgi uz tekošā pensijas apmēra pārrēķināšanu un tikai tiem nepilsoņiem, kuri daļu sava darba stāža bija uzkrājuši tajās PSRS republikās, ar kurām Latvijai nav sociālā līguma. Šis projekts attiecās tikai uz apmēram 2000 nepilsoņiem un izmaksāja ne vairāk par 1 miljonu latu gadā, toties tas glāba Latviju no nenovēršama negoda. Gribētos atgādināt, ka jūlijā speciālais budžets sanāca ar pārpalikumu - 18 miljonu latu apmērā. Tātad mēneša nepieciešamās izmaksas, kas ir 80 tūkstošu latu apmērā un kas sastāda tikai 0,5 procentus no mēneša pārpalikuma, nekādi neietekmēs valsts finansiālo stāvokli.

Dāmas un kungi! Valsts jau tā stāv ar izstieptu roku Eiropas Komisijas un Starptautiskā Valūtas fonda priekšā. Valsts reputācijas graušana varētu izmaksāt vēl daudz dārgāk.

PCTVL, iesniegdama divus iepriekšminētos likumprojektus, bija paveikusi visu iespējamo, lai varbūtēju starptautisku skandālu noregulētu Latvijas iekšienē, neiznesot mēslus ārā no mājām. Tikai pēc tam, kad visas mūsu likumdošanas iespējas tika izsmeltas, mēs palīdzējām iesniegt sūdzības pirmajiem sešiem pensionāriem nepilsoņiem. Pagaidām gan Labklājības ministrija pēc šo pensionāru darba grāmatiņām varētu droši studēt Aizkaukāza un Vidusāzijas ģeogrāfiju. Šo pensionāru dzīves laikā nekādas Latvijas sociālās vienošanās ar šo reģionu desmit valstīm principā nav iespējamas. Tas arī nav nepieciešams, jo sprieduma 90.punktā ECT atzīmē, ka (citēju): „Tiesa pilnībā apzinās šādu starpvalstu vienošanos nozīmi, risinot tāda veida problēmas, kas izriet no šīs lietas. Tomēr tā atkārto, ka, ratificējot konvenciju, atbildētājvalsts uzņemas nodrošināt atbilstoši tiesības un brīvības ikvienai tās jurisdikcijā esošai personai. Saskaņā ar to šajā konkrētajā lietā Latvijas valsts nevar tikt atbrīvota no atbildības par konvencijas 14.panta izpildi, pamatojoties uz to, ka tā ir vai tā nav saistīta ar atbilstošām starpvalstu vienošanām sociālās drošības jomā.” (Citāta beigas.)

Tas, dāmas un kungi, attiecas arī uz līgumu ar Krieviju. Uz līgumu ar Krieviju, kurš jau gandrīz gadu pēc ratifikācijas tā arī pagaidām nebija stājies spēkā. Un, visticamāk, ātrāk nekā nākamā gada otrajā ceturksnī arī spēkā nebūs.

Protams, nepilsoņi tiesāsies ar Latviju vēl dažus gadus, bet mēs centīsimies paātrināt šo procedūru, informējot Eiropas Padomes Ministru komiteju par Latvijas patoloģisko nevēlēšanos izpildīt tiesas spriedumu. Septembrī turklāt Ministru komiteja skatīs uzreiz 17 lietas, kurās Latvija zaudē. Lai būtu arī astoņpadsmitā!

Nu, un pēc tradīcijas sesto reizi atbildēšu uz mūžīgo krieviem raksturīgo jautājumu - kas vainīgs?

Ministru kabineta februāra slēgtās sēdes protokols nenoliedzami liecina par to, ka perversā ideja atņemt vēlētājiem tās tiesības, kuras nebauda nepilsoņi, pieder diviem toreizējiem ministriem - Godmanim un Šleseram. Pirmais par to jau stāstīja visas Eiropas mērogā, bet otrais, ja var ticēt baumām, drīz klusi dalīsies ar šo informāciju ar Vladimiru Putinu. Tā, lūk, mēs Latvijā aizstāvam jūsu tautiešu tiesības!

Un pēdējais, kam gribētos pievērst uzmanību. Tātad tā ir vārda, kas pausts no Saeimas tribīnes, devalvācija. Godmaņa un Šlesera uzvārdus saistībā ar nelietīgo akciju attiecībā uz nepilsoņiem un arī vēlētājiem es šeit pieminu jau sesto reizi, bet neviens preses izdevums šo manas runas daļu ne reizi netika atzīmējis. Taču, ja es, teiksim, sekodams kolēģa Jāņa Ādamsona paraugam, paziņotu, ka abas iepriekš minētās personas ir pedofili, tad gan tas droši vien tiktu publicēts. Bet te īpaši perversā formā amorāli tika izvaroti 60 000 abu dzimumu pensijas vecuma cilvēki, un ir dziļš klusums.

Cienījamie kolēģi! Dombrovska valdībai šīs Godmaņa valdības pieļautās kļūdas nav saistošas. Es aicinu Saeimu nenodoties perversijām un noraidīt likumprojektu jau pirmajā lasījumā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates. Nākamais debatēs deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Skatoties zālē, man rodas iespaids, ka šis jautājums deputātus īpaši neinteresē... ka Ministru kabinets jau visu ir izlēmis un jums atliek tikai nobalsot tā, kā parāda jūsu krāsainā kartiņa.

Es gribu jums atgādināt, ka vairākus gadus cilvēktiesību aizstāvji centās pierādīt, ka atšķirīgā attieksme pret pilsoņiem un nepilsoņiem attiecībā uz pensijām ir diskriminējoša. Jūs arī tajā negribējāt ieklausīties. Tagad to pašu pateica Eiropas Cilvēktiesību tiesa. Protams, katrā valstī ir cilvēktiesību pārkāpumi, bet diskriminācija attiecībā uz pensijām ir ārkārtīgi rets gadījums. Tā ir ārkārtīgi nopietna problēma jebkurai valstij. Un es domāju, ka mums noteikti vajadzētu sarīkot nopietnu diskusiju, kāpēc tā sanāca un kā var labot šos pārkāpumus.

Es neatkārtošu tos argumentus, ko minēja Klementjeva kungs, bet gribu sīkāk pievērsties jautājumam par to, kā mums labot cilvēktiesību pārkāpumus, ko atzinusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa. Kā jūs zināt, lai izpildītu Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu, faktiski ir jāveic divi uzdevumi.

Pirmais uzdevums ir kompensēt zaudējumus konkrētajai personai. Neapšaubāmi, Latvija to izdarīs. Un attiecībā uz konkrēto upuri, Andrejevas kundzi, spriedums tiks izpildīts bez jebkādām problēmām. Viņai tiks izmaksāta kompensācija.

Otrais - vispārēja rakstura pasākumi. Un ar tiem būs daudz grūtāk, jo faktiski šo vispārējo pasākumu jēdziens ietver sevī pasākumus vai lēmumus, vai izmaiņas, kas ir nepieciešamas, lai novērstu līdzīgus pārkāpumus. Tajā pašā laikā šiem vispārēja rakstura pasākumiem pēc idejas ir jālabo arī citas līdzīgu upuru situācijas, līdzīgi pārkāpumi, kas ir tikuši pieļauti attiecībā uz citām personām. Un šeit tas ir vissmagākais jautājums, jo Andrejevas kundze tāda nav vienīgā.

Mēs zinām, ka šī diskriminācija faktiski tika īstenota vairāku gadu garumā attiecībā uz desmitiem tūkstošu cilvēku. Mainot pensiju piešķiršanas kārtību un atņemot šo „papildu pensiju” arī pilsoņiem... tas nekādā gadījumā neuzlabo šo personu situāciju un nekādā gadījumā nelabo cilvēktiesību pārkāpumus attiecībā uz šīm personām. Kas tad notiks tālāk?

Tā ir diezgan labi pazīstama parādība, zināma tendence Eiropas Cilvēktiesību tiesā - tā sauktās, atkārtotās vai atkārtojamās lietas - repetitive cases, kā angliski tās sauc. Tātad jebkura persona, kas atrodas līdzīgā situācijā ar Andrejevu, var iesniegt savu individuālo sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Precedents jau ir, nav nekāda pamata domāt, ka citos gadījumos tiesa varētu lemt citādāk. Tātad mēs būsim spiesti izmaksāt daudz lielāku naudu; tā būs jāizmaksā individuāli katrai personai, kas iesniegusi savu individuālo sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Tas ir pilnīgi reāli!

Tātad vienīgā iespēja, kā var novērst šādu notikumu attīstību, ir patiešām izstrādāt tādus likuma grozījumus, kas labo šos cilvēktiesību pārkāpumus.

Cienījamie kolēģi, jūs varat man nepiekrist, protams, bet gribu vēlreiz jums atgādināt, ka par to, ka šādas problēmas ir sagaidāmas, mēs runājam jau vairākus gadus. Arī toreiz jūs mums neticējāt, un tagad tas ļoti dārgi maksā Latvijas budžetam. Jā, būs jāmaksā individuāli visiem šiem cilvēktiesību pārkāpumu upuriem šīs kompensācijas. Tas vēl dārgāk būs visiem pārējiem Latvijas nodokļu maksātājiem. Tā ir bezatbildība, un tagad ir pēdējais laiks jums, kas balsojāt par šīm diskriminējošajām normām pensiju likumdošanā, beidzot atzīt savas kļūdas un labot tās, jo faktiski jūs atņemat naudu visiem Latvijas pensionāriem, Latvijas bērniem un tā tālāk. Ievērojamas summas būs jāizmaksā tieši no valsts budžeta.

Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu un izstrādāt patiešām nopietnus grozījumus pensiju likumdošanā, kuri patiešām novērstu cilvēktiesību pārkāpumus un ļautu mums izvairīties no tūkstošiem līdzīgu zaudētu lietu Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates. Nākamajam vārds deputātam Vitālijam Orlovam.

V.Orlovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Ilgi un dikti runāja deputāti Klementjevs, Cilevičs, Buzajevs. Bet es gribu īsi un kodolīgi.

Ja mēs atbalstīsim un pieņemsim šo likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””, mēs diskriminēsim Latvijas pilsoņus, tas ir galvenais. Jūs ļoti labi saprotat to, ka… Jā, varbūt viens no argumentiem būs tas, ka tik zema ir uzticība no Latvijas pilsoņiem mums, kas esam Saeimā! Nākamajā gadā vēlēšanas. Un, ja viens otrs cilvēks, nākamajā gadā aiziedams pensijā, uzzinās, ka viņam nav ieskaitīts darba stāžs, ko viņš godīgi nopelnījis, viņš… Jūs paši saprotat, ka viņš zinās, kurš to izdarīja, un saprotat, kā viņš… ko viņš darīs, balsodams nākamajā gadā Saeimas vēlēšanās.

Lūdzu, balsosim „pret” un meklēsim risinājumu, lai kaut kādā veidā izpildītu to, ko mums vajadzētu izdarīt Andrejevas lietā, un lai nediskriminētu arī Latvijas pilsoņus!

Sēdes vadītāja. Debates pabeigtas.

Vai komisijas vārdā deputāti vēlas kaut ko piebilst? Lūdzu, Barčas kundze.

A.Barča (Tautas partijas frakcija).

Arī es ļoti uzmanīgi noklausījos kolēģu debates. Gribu teikt, ka nedaudz mēs te jaucam. Nav runa tikai par pensiju piešķiršanu vai aprēķināšanu, bet šajā likumprojektā… tas gan ir izdarīts, to ir paveikusi Labklājības ministrija… tas ir, turpmāk ar šo likumu būs noteikts, ka tiek eksportētas uz citām valstīm ne tikvien pensijas, bet arīdzan piemaksas. Un šajā likumprojektā ir pateikts, ka… beidzot skaidri pateikts, ka piemaksa nav pensijas sastāvdaļa, ka tā tomēr ir piemaksa par darba stāžu līdz 1995.gada 31.decembrim. Un arī mūsu komisija būs tā, kas, gatavojoties otrajam vai trešajam nākamā gada budžeta lasījumam, varētu rosināt jautājumu par to, ka piemaksas nav jāmaksā no sociālās apdrošināšanas budžeta, bet gan no valsts pamatbudžeta.

Vēlreiz komisijas vārdā aicinu balsot pirmajā lasījumā „par”, lai varam sākt strādāt un sakārtot likumu „Par valsts pensijām”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 29, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Barča. Komisijas vārdā lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 30.septembri.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 30.septembris.

Nākamo izskatīsim likumprojektu „Grozījums Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likumā” pirmajā lasījumā.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Ausma Ziedone-Kantāne.

 

A.Ziedone-Kantāne (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātie Saeimas Prezidija locekļi! Godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi un konceptuāli arī atbalstījusi likumprojektu „Grozījums Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likumā” (reģistra Nr.1368/Lp9).

Tas ir stipri tā… Šis likumprojekts ir stipri līdzīgs tam likumprojektam, ko mēs pieņēmām par piemaksu pensionāriem par darba stāžu līdz 1995.gadam... par 70 santīmiem, kas šogad ir. Un arī šis likumprojekts paredz noteikt, ka papildus valsts pensijai Latvijas baleta māksliniekiem, kuri ir atbrīvoti no darba baleta mākslinieka profesijā laikposmā līdz 1998.gada 31.decembrim, tiek maksāta piemaksa par veikto radošo darbu, kā arī paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt piemaksas aprēķināšanas, piešķiršanas un izmaksāšanas kārtību un apmēru.

Lūdzu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu „Grozījums Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likumā” pirmajā lasījumā. Lūdzu!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Ziedone-Kantāne. Ļoti skaisti!

Priekšlikums ir 2009.gada 4.septembris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 4.septembris. Paldies.

A.Ziedone-Kantāne. Paldies!

Sēdes vadītāja. Nākamo izskatīsim likumprojektu „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Labdien, cienītie deputāti! Pievērsīsimies dokumentam Nr.1374/Lp9 - likumprojektam „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”. Šā likumprojekta grozījumi izriet no attiecīgās Eiropas Komisijas direktīvas, kuras mērķis ir pastiprināt elektronisko līdzekļu izmantošanu akciju sabiedrību darbības nodrošināšanā, it īpaši situācijā, kad kapitālsabiedrību akcijas ir kotētas vienā valstī, bet sabiedrības akcionāri atrodas citā valstī.

Likumprojekts nosaka, piemēram, to, ka paziņojumam par akcionāru sapulci jābūt publicētam sabiedrības mājaslapā, ka ir jānorāda procedūra par piedalīšanos sapulcē, ir jāmin sapulcē izskatāmie jautājumi, tajā skaitā likumprojekti, ir jānorāda balsošanas procedūra.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija likumprojektu ir izskatījusi un konceptuāli atbalstījusi tā virzīšanu uz Saeimu pirmajam lasījumam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2.septembris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2.septembris. Paldies.

Nākamo izskatīsim likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Kolēģi! Pievērsīsimies likumprojektam Nr.1371/Lp9 - „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu””. Šis likumprojekts ir nepieciešams, lai veiktu grozījumus saistībā ar Maksātnespējas likuma spēkā stāšanos. Likumprojekts paredz precizēt, piemēram, ka Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram un viņa vietniekam ir tiesības lemt par piekrišanu tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai.

Likumprojekts precizē arī Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu kompetenci saskaņā ar Eiropas Komisijas direktīvu par starpvalstu palīdzību saistībā ar noteiktiem maksājumiem, nodokļiem un citiem pasākumiem, kā arī precizē to kompetenci saskaņā ar starptautiskiem līgumiem par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu.

Arī šo likumprojektu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi un konceptuāli atbalstīja tā virzīšanu uz Saeimu. Aicinu Saeimu to pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 1, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

G.Bērziņš. Tāpat kā iepriekšējam likumprojektam - 2.septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2.septembris.

G.Bērziņš. Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītāja. Nākamo izskatīsim likumprojektu „Grozījums Vispārējās izglītības likumā”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Jānis Strazdiņš.

J.Strazdiņš (ZZS frakcija).

Godājamais Prezidij! Kolēģi! Aicinu izskatīt likumprojektu „Grozījums Vispārējās izglītības likumā” pirmajā lasījumā.

Likumprojekts tika apspriests Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Mums bija ļoti nopietna diskusija arī ar Saeimas Juridisko biroju un Izglītības un zinātnes ministriju. Likumprojekts ir nepieciešams pašreizējās ekonomiskās situācijas dēļ, jo daudzas pašvaldības ir vērsušās Izglītības un zinātnes ministrijā ar lūgumu optimizēt izglītības iestāžu tīklu - ļaut ģimnāzijām īstenot arī pamatizglītības programmas. Komisijā bija arī citi viedokļi - bija tādi, kuri uzskatīja, ka pietiek tikai ar vidusskolām, ka ģimnāzijas vispār it kā nebūtu pat vajadzīgas. Taču no izglītības sistēmas filozofijas viedokļa ģimnāzijas ir vajadzīgas, ir vajadzīgas vidusskolas, un ir vajadzīgas pamatskolas. Un grozījums ļautu vienkārši šajā situācijā palīdzēt pašvaldībām, lai tās varētu ar saviem ekonomiskajiem resursiem atrisināt izglītības jautājumus savos novados.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates. Vārds deputātam Jānim Eglītim.

J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Manā gandrīz 20 gadus ilgajā skolas direktora praksē ir bijuši laiki, kad izglītības iestādēm ir vienādi nosaukumi, bet tās realizē diezgan atšķirīgas programmas, un ir bijuši arī laiki, kad izglītības iestādēm ir dažādi nosaukumi, bet tās dara vienu un to pašu. Un Vispārējās izglītības likums zināmā mērā šo haosu 2004.gadā novērsa, skolas tika pārdēvētas atbilstoši Vispārējās izglītības likumam vai arī tika reorganizētas. Toreiz tas bija prestiži un finansiāli izdevīgi.

Iesniegtais likumprojekts dažu pašvaldību dēļ atkal rosina atjaunot šo haotisko situāciju. Šobrīd nav problēmas apvienot skolas, apvienot pirmsskolas posmu ar ģimnāzijas posmu, attiecīgi pārdēvēt skolu un tādējādi ekonomēt līdzekļus. Neviens to neliedz darīt jau tagad. Un, ja pašvaldības to nedara, tad to zināmā mērā var saukt par līdzekļu izšķērdēšanu.

Taču šā likumprojekta pieņemšana atkal var radīt haotisku situāciju, tā atkal var likt ļoti daudzām skolām, kas šobrīd ir vidusskolas, aizdomāties par to, ka tām atkal ir jāmaina nosaukums uz ģimnāziju, respektīvi, mēs atkal sāksim tādu diezgan nekontrolējamu un haotisku procesu.

Manuprāt, jau pašreizējie procesi izglītībā ir gana sarežģīti un sāpīgi, tātad šie skolu tīkla reorganizācijas jautājumi, un es domāju, ka nav nepieciešams radīt vēl papildu haosu šajā sistēmā. Līdz ar to es aicinu balsot „pret” šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds debatēs deputātam Jānim Dukšinskim.

J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).

Augsti godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi!

Strādājot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, ne Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs, ne daži deputāti mani tomēr nepārliecināja par šo grozījumu nepieciešamību. Mēs šeit tikko dzirdējām, ka tas ir nepieciešams, ka Izglītības un zinātnes ministrijā ir griezušās dažas pašvaldības ar tādu lūgumu. Es sākumā domāju, ka, iespējams, varbūt tiešām pašvaldībām krīzes apstākļos ir nepieciešams šāds solis, lai palīdzētu ekonomēt līdzekļus, lai atbrīvotos no administrācijas, un tā tālāk. Varbūt.

Tāpēc es mēģināju sazvanīties ar ļoti daudzām pašvaldībām, ar izglītības pārvalžu vadītājiem, ar valsts ģimnāziju direktoriem. Šie cilvēki, izglītības eksperti, uzzinājuši par šiem grozījumiem, bija neizpratnē un diezgan šokēti. Un tiešām es atbalstu Eglīša kunga teikto, ka šajā gadījumā var iestāties diezgan liels haoss.

Bet es tomēr mēģināju noskaidrot, no kurienes šim likumprojektam kājas aug... Lieta tāda, ka Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs mums komisijā minēja, ka tas ir vienas nelielas Latgales pašvaldības dēļ, var teikt, Krāslavas dēļ, ja gribam precīzāk minēt. Šīs pašvaldības... šā novada vadītājs ir diezgan lielas zināmas partijas biedrs, un tāpēc es mēģināju Krāslavā noskaidrot, kā ir veidojies izglītības iestāžu tīkls, ja jau viņu dēļ tiešām groza šo Vispārējās izglītības likuma normu. Izrādās, ka jaunais Krāslavas Valsts ģimnāzijas direktors neatbalsta šādu reorganizāciju, jo viņam ir pietiekami spēcīga ģimnāzija, viņš redz citu pilsētas attīstības modeli. Ne Krāslavas Izglītības pārvaldes administrācija, ne Krāslavas izglītības sistēmas eksperti neatbalsta šādus grozījumus. Tad ir jautājums: kam tad tas ir vajadzīgs?

Es tā noprotu, ka vadība droši vien grib atbrīvoties no nevēlama direktora, kas, iespējams, pašvaldību vēlēšanās piedalījās no cita saraksta, un tas ir visvienkāršākais solis, kā skolu padarīt par filiāli un atbrīvoties no nevēlama cilvēka.

Un tāpēc es, godīgi runājot, esmu šokēts par šādā veidā gatavotiem likumprojektiem, kas skar ne tikai vienu novadu vai vienu skolu, vai viena noteikta pašvaldības vadītāja kaut kādas ambīcijas, kuras, tā teikt, tiek lobētas ministrijā un tālāk noteiktās partijās.

Tāpēc, godīgi runājot, ja turpinām stāstu par Krāslavas pilsētu, tad varu sacīt, ka Krāslavas pilsētā ir vairākas izglītības iestādes, pie tam šis tīkls ir ļoti interesants. Tur tiešām ir Krāslavas Valsts ģimnāzija, kurā mācās... vismaz vakar tajā bija reģistrēti 332 audzēkņi, Krāslavā ir Varavīksnes vidusskola, kurā ir reģistrēti 702 audzēkņi, ir Krāslavas pamatskola, kurā mācās 400... vairāk nekā 430 audzēkņi. Ko mēs gribam? Lielu skolu pievienot mazai skolai? Tā ieekonomēt un atbrīvoties no skolas direktora? Un ir arī Poļu pamatskola, kurā mācās tikai 72 skolēni, bet tas jau ir cits stāsts.

Es redzu šeit, kā optimizēt iestādi, tomēr veidojot šīs pamatskolas tiešām par valsts ģimnāzijas bāzes pamatu. Nākotnē varbūt arī Varavīksnes vidusskolai ir jākļūst par to skolu, kur gatavo vidusskolēnus valsts ģimnāzijai, turklāt valsts ģimnāzijai jābūt ne tikai pilsētas, bet visa novada izglītības… šādā veidā koncentrētam vidējās izglītības centram. Godīgi runājot, ar šo projektu mēs varam sagraut visu koncepciju, veidu, kādā mēs pakāpeniski virzījāmies.

Es domāju, ka ir jārunā par vidējās izglītības attīstību Latvijā, it īpaši ģimnāziju attīstību. Ministrijai esošajā situācijā nevis jāpieņem tādi nepārdomāti lēmumi un jālobē, bet jādomā, kādā veidā motivēt, atbalstīt ģimnāziju, normālu ģimnāziju veidošanos Latvijā, lai tiešām būtu spēcīgas iestādes, kur skolēni ir motivēti mācīties. To var kaut vai ar normētā koeficienta palīdzību - noteikt nevis 1,25, bet 1,50, un tad uzreiz pašvaldības veidos tiešām labas izglītības iestādes, jo koncentrēt līdzekļus vidējā posmā ir daudz efektīvāk. Tādā veidā mēs atbalstītu arī profesionālās izglītības iestāžu tīkla attīstību, jo pārējie bērni varētu nākt mācīties arī uz profesionālās izglītības iestādēm.

Tāpēc šajā situācijā, es domāju, tas… Man ļoti liels prieks par Tautas partiju, kurā izglītības eksperti tomēr izanalizējuši šo situāciju. Man lūgums arī citām partijām, to skaitā arī „Saskaņas Centram”, tomēr padomāt par šiem jautājumiem, jo lielākā daļa izglītības ekspertu un vadītāju tomēr neatbalsta. Un arī partijas, kuras atbalsta, ar šiem lēmumiem iegūs nevis vairāk atbalstītāju, bet tiešām mazāk. Lūgums būt pārdomātākiem un nerisināt varbūt „pastnieka sēriju numur divi” šajā gadījumā.

Es tātad aicinu neatbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates. Nākamais debatēs runās deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekta būtība ir grozīt kritērijus, pēc kādiem izglītības iestāde var pretendēt uz ģimnāzijas statusu. Tātad atļautu ģimnāzijās īstenot arī pilnu pamatizglītības programmu. Tas nozīmē, ka ir iespējama šo klašu - no pirmās līdz sestajai klasei - pievienošana ģimnāzijai.

Mēs uzskatām, ka šis likumprojekts vēl nav pietiekami izdiskutēts speciālistu vidū, arī izglītības iestāžu direktoru vidū. Protams, viss varētu būt atkarīgs no likumprojekta piemērošanas, jo, no vienas puses, var runāt par sākumskolu un pamatskolu glābšanas plānu pašreizējā ekonomiskajā situācijā, bet, no otras puses, mums ir bažas par to, ka likumprojekts nodrošinās papildu iespēju iznīcināt kādu skolu, izrēķināties ar kādu direktoru, un tāpēc mūsu frakcija ir diezgan atturīga, vērtējot likumprojektu „Grozījums Vispārējās izglītības likumā”.

Bez tam mēs uzskatām, ka likumprojekts pēc būtības ir ģimnāzijas idejas profanācija. Skaistiem vārdiem nav nozīmes, visu izšķir rīcība.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates. Nākamajam vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie deputāti! Šā grozījuma mērķis ir dot iespēju Izglītības un zinātnes ministrijai veikt skolu tīkla reorganizāciju, ejot pa tādu ceļu, kurš tagad jau izvēlēts ministrijā, proti, pievienot vienu iestādi pie citas iestādes, ja tas ir iespējams. Esošais likums, kuru mēs tagad skatām, nedot tādu iespēju attiecībā uz sākumskolas pievienošanu ģimnāzijai, un dažos Latvijas Republikas pagastos un pilsētās tieši tāpēc šī reorganizācija nav iespējama. Un līdz ar to ministrija piedāvā mums veikt tagad šo… pieņemt šo grozījumu. Manuprāt, tas ir aplams ceļš, kuru tagad mums piedāvā iet.

Ar tādu grozījumu pieņemšanu mēs reducējam ģimnāziju uz vidusskolu, uz parastu vidusskolu, un līdz ar to ģimnāzija kā mācību iestāde jeb mācību institūts tiek pakāpeniski iznīcināta.

Es gribu atgādināt, ka ģimnāzijas kā iestādes izveidošanas mērķis bija nodrošināt Latvijas valstī padziļinātu vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi salīdzinājumā ar parasto vidusskolu. Līdz ar to gan esošajā likumā, gan Ministru kabineta noteikumos bija noteiktas gan jaunās tiesības, gan arī saistības, kas īpaši izdalīja ģimnāzijas... atšķīra ģimnāziju no parastās vidusskolas. Proti, ģimnāzijai ir dotas iespējas veikt iestājpārbaudījumus, skolēnus pieņemot 7. un 9.klasē. Vidusskolā tas nav atļauts. Reizē tika ieviestas arī saistības ģimnāzijām, proti, ģimnāzijas veic metodisko centru funkciju un arī piedalās pasniedzēju tālākizglītībā. Tām ir nepieciešams arī konkrēts skolēnu skaits, lai nodrošinātu ģimnāzijas statusa piešķiršanu vidusskolai.

Un vēl ir ļoti nopietns viens moments. Ja konkrētā periodā nav nodrošināts attiecīgais sekmju līmenis... lielāks par C līmeni, ģimnāzijai var noņemt šo statusu. Tas nozīmē, ka ģimnāzija tomēr ir īpaša iestāde Latvijas valsts izglītības iestāžu sistēmā. Pieņemot šo grozījumu, mēs sākam iet to ceļu, kas pamazām ģimnāziju vispār izņem no valsts mācību iestāžu sistēmas. Ar tādu ceļu mēs pamazām tomēr pasliktināsim izglītības kvalitātes līmeni valstī, un tas var būt saprasts ļoti asās ekonomiskās krīzes apstākļos. Bet tomēr, manuprāt, nebūtu prātīgi vispār šajā krāsnī mest arī skolas, mēģinot ietaupīt līdzekļus uz izglītības rēķina. Es domāju, ka neoliberāļu reformas sekas nevar tikt risinātas tieši uz izglītības, sociālās palīdzības un valsts pilsoņu drošības rēķina.

Līdz ar to es domāju, ka arī šis konkrētais grozījums, kurš vērsts tieši šajā virzienā, nebūtu pieņemams. Un es tikai gribu atkārtot, ka līdz ar to dažiem mūsu frakcijas biedriem, kolēģiem ir ļoti lielas šaubas, vai šāds grozījums varētu tikt pieņemts.

Aicinu arī citu frakciju deputātus nopietni pārdomāt šo konkrēto ierosinājumu, kas būs tagad balsojams, un to neatbalstīt.

Paldies jums!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates. Vārds deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Kaut arī tas var šķist sīks organizatorisks jautājums, šīs debates tik tiešām ir pamatotas, tādēļ ka mēs varam rast nopietnus argumentus gan „par”, gan „pret” šādu grozījumu. Pateikšu savu viedokli.

Pašreizējos apstākļos, manuprāt, izglītības pārvaldēm, vēl precīzāk - pašvaldībām, noteikti ir jādod tiesības organizēt skolu tīklu savās teritorijās. Un, skatot konkrētu valsts ģimnāziju tīklu Latvijā, mēs redzam, ka apstākļi, kādos šīs ģimnāzijas strādā, nebūt nav vienādi. Šeit mēs nevaram runāt par Rīgu un par Latvijas lielākajām pilsētām kā par pilnīgi identiskiem situācijas reprezentantiem. Un tāpēc, arī atzīstot par daļēji pamatotiem iepriekšējo debatētāju izteiktos argumentus „pret”, es tomēr gribu minēt dažus argumentus, kas, manuprāt, varētu drīzāk tikt interpretēti kā „par”.

Pirmkārt, tie ir pašreizējie ekonomiskie apstākļi, kad skolu telpu racionāls izmantojums tomēr ir arguments.

Un otrs arguments ir skolu tīkla infrastruktūra, respektīvi, attālums no mājas līdz skolai. Un, ja šim pamatskolas skolēnam attālums fiziski līdz ģimnāzijai ir mazāks nekā līdz eventuālajai pamatskolai, tad tas, protams, transporta izmaksu pieauguma laikmetā arī ir arguments.

Trešais arguments ir tas, ko mēs varētu saukt par sociālo integrāciju. Neredzu pilnīgi neko negatīvu, bet - gluži otrādi - tikai pozitīvu faktā, ka mazie bērni kontaktēsies ar ģimnāzistiem, kas, protams, varēs pildīt modeļa lomu; tie tiešām būs motivēti jaunieši, kas zināšanu apguvē varēs būt paraugs mazākajiem bērniem, un tas nav maznozīmīgi. Un savukārt ģimnāzistiem, šķiet, nemaz nebūtu par ļaunu uzzināt, ka pasaulē ir arī jaunāko klašu skolēni, ar kuru interesēm, ar kuru psiholoģijas īpatnībām ir jārēķinās.

Ceturtais arguments ir skolotāju kvalifikācija. Mēs zinām, ka ģimnāzijas skolotājiem tiek izvirzītas augstākas prasības, un zinām arī to, ka mūsu ģimnāziju skolotāji tik tiešām izceļas ar savu zināšanu kvalitāti un savu metodoloģisko briedumu. Un kāpēc vienotā kolektīvā neveicināt arī sākumskolas un pamatskolas skolotāju izaugsmi?

Ko šajā situācijā varētu rosināt? Šeit varētu rosināt nenoteikt tik stingru likuma normu, bet tik tiešām pašvaldībām dot lielāku rīcības brīvību. Ja pašvaldība motivēti pierāda, ka ir pamats ģimnāzijas durvis atvērt arī pamatskolas audzēkņiem, lai tā to dara! Ja pašvaldība ir pietiekami spēcīga, lai uzturētu līdzšinējo sistēmu (tas, protams, ir pamatoti, un jebkura sistēmas destrukcija ir nevēlama, it īpaši šajā nebeidzamo reformu laikā), lai tā to dara! Un, protams, mēs ļoti gribētu dzirdēt iesniedzēju pamatojumu, lai šis nebūtu tāds gadījums, ka tik tiešām vajadzīgas reformas tiek veiktas vienas vai divu pašvaldību interešu vārdā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates. Vārds Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārajam sekretāram Rolandam Brokam.

R.Broks (Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Izglītības un zinātnes ministrija atbalsta minētos grozījumus Vispārējās izglītības likumā. Jāteic, ka Izglītības un zinātnes ministrijas viedoklis ir tāds, ka nav nekāda apdraudējuma pašreizējām ģimnāzijām. Proti, šobrīd ģimnāzijas jau daļēji īsteno pamatizglītības programmas. Tātad ir tā sauktā „proģimnāzija”, kurā ir 7.-9.klase, tas ir, pamatizglītības programma. Tas ir viens no argumentiem.

Un otrs. Ģimnāzija no vidusskolas atšķiras ar kvalitāti un ar metodisko darbu. Šie kritēriji ģimnāzijām netiks noņemti.

Līdz ar to nekāda apdraudējuma pašreizējam ģimnāziju tīklam nav, un Izglītības un zinātnes ministrija lūdz virzīt šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates. Vārds deputātam Jānim Dukšinskim, otro reizi.

(No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): „Vēlreiz skaidrāk par Krāslavu!”)

J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).

Labdien vēlreiz, cienījamie kolēģi! Te izskanēja daži apstākļi, kuru dēļ šie grozījumi varētu arī būt. Pirmais - finansiālie apstākļi. Tas neiztur kritiku. Jo skolu var nosaukt par vidusskolu, un miers. Viens direktors juridiski var vadīt vairākas iestādes ar vienotu administrāciju. Nekāda finansiāla ieguvuma absolūti nav.

Ja runā par kadriem, par sociālo integrāciju, tad... nu, atvainojiet. Varbūt kaut kur, kādā vienā skolā mazie bērni daļēji mācās no lielajiem, bet ģimnāzijās ir cita mācību atmosfēra. Mēs tak varam bērnudārzu arī universitātē integrēt, godīgi runājot, jā? Ar tādiem pašiem grozījumiem! Un tur ir pedagoģisko kadru koncentrācija. Tur ir, pieņemsim, desmit fizikas skolotāju metodiskā apvienība un tā tālāk, zinātniskie darbi, pētnieciskie. Tur ir koncentrācija uz konkrētu rezultātu noteiktā posmā.

Tāpēc, es domāju, tas nav vajadzīgs šobrīd.

Un vēl es gribu tikai atgādināt to, ko Broka kungs minēja. Arī 7.-9.klase, kas pašreiz pastāv, - tas ir pagaidu variants. Es domāju, ka Latvijai jāiet uz tīrām ģimnāzijām (10.-12.klase), tā, kā visā pasaulē. Jo 7.-9.klase... tas tiešām novājina apkārt esošās pamatskolas. Jo talantīgākie bērni aiziet prom uz ģimnāzijām, un tā arī rodas problēma. Es domāju, šis jautājums arī jārisina.

Un galvenais aspekts ir tas, ka tiešām šā projekta sagatavošanā nav nekādas konsultācijas notikušas. Es te minēju tikai Krāslavu kā piemēru. Varbūt vēl kaut kur ir... Arī parlamentārais sekretārs minēja šo piemēru. Tas tika teikts, nekādā gadījumā neapvainojot Krāslavas izglītības ekspertus, bet minot vienkārši kā piemēru.

Tāpēc es vēlreiz aicinu tomēr neatbalstīt. Tas ir pārāk nopietns, sarežģīts jautājums. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Pareizi!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates. Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi, nu tā jau var aizrunāties ļoti tālu. Var katru lietu novest līdz absurdam. Taču, ja mēs runājam par ģimnāzijām un pamatskolām, tad, protams, apvienot bērnudārzu ar augstskolu - šis vispārinājums varbūt nebija īsti vietā (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Ļoti labi raksturojošs!”), jo tas tiešām ir diezgan absurds.

Bet, kolēģi! Es gribu piebilst tikai dažas lietas. Mani šajā normatīvo aktu maiņā mazliet mulsina tas, ka tad, kad mēs nodalījām pamatskolu no ģimnāzijas, tika veiktas zināmas organizatoriskas darbības, kuras tagad izrādās liekas. Tas, protams, nav labi, jo liecina par zināmu nekonsekvenci. Un to es redzu noteikti kā mīnusu šiem grozījumiem.

Bet es redzu arī vairākus plusus. Un to, ko Dukšinska kungs teica par proģimnāzijas posmu kā pagaidu normu, es uzskatu nevis par pagaidu normu, bet par ļoti vajadzīgu pārejas normu, jo, ja proģimnāzijas klašu skolēni nonāk šajā ģimnāzijas atmosfērā, tas ir ārkārtīgi labi, jo šajās proģimnāzijas klasēs viņi var sagatavoties šim ģimnāzijas posmam, un tādā gadījumā ģimnāzijas 1.klasē vairs nav vajadzīgs šis adaptācijas periods. Es domāju, ka tā ir ārkārtīgi laba norma. Un es arī domāju, ka ārkārtīgi laba norma ir tā, ka mazo klašu skolēni tomēr redz šos ģimnāzistus, jo, ja viņi mācās nevis ģimnāzijā, bet vidusskolā, kur acīmredzot daudzos gadījumos šo vecāko klašu skolēnu nu, kā lai to saka, sociālās uzvedības modelis varbūt nav tik izcils kā ģimnāzistiem, tad varbūt ir labāk, ka mazo klašu skolēni redz šos ģimnāzistus, nevis citus.

Es domāju, ka tas varētu nākt tikai par labu. Vienīgais, ko es gribu pateikt, ir tas, lai šā likuma tālākajā virzībā tiktu ievērots princips, ka, ja tā ir juridiska iestāde, šī ģimnāzija, tad, proģimnāzijas klases beidzot, tomēr būtu jāsaglabā eksāmeni, iestājoties ģimnāzijā, kā tas ir šodien. Šī eksāmenu norma būtu jāsaglabā. Un, protams, mums ir jāsaglabā, iespējams, visi šie kvalitātes kritēriji... ir jāpiestrādā pie kvalitātes kritēriju pilnveides, kas mums ir ģimnāzijās.

Es domāju, ka, neraugoties uz visām šīm piebildēm, es varētu atbalstīt šā likuma tālāko virzību.

Paldies.

(Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates. Vārds deputātam Jānim Eglītim, otro reizi.

J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Ļoti īsi.

Esošā likumdošana pašvaldībām jau šodien dod iespēju reorganizēt, apvienot, sadalīt, likvidēt un dibināt skolas, attiecīgi piemērojot skolas nosaukumu, un ekonomēt līdzekļus, ja pašvaldība saredz tādu iespēju.

Šis jaunais likumprojekts nedod nekādas papildu iespējas pašvaldībām.

Aicinu to vēlreiz noraidīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajam vārds deputātam Ventam Armandam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Gribu Kārļa Šadurska vietā atvainoties tām izcilajām vidusskolām, kādas arī Latvijā ir, kur ir izcili audzēkņi, izcili pedagogi, un pateikt to, ka ne jau nosaukums vienmēr ir tas noteicošais. Ir arī ģimnāzijas, kurām vēl diezgan daudz būtu jāpiestrādā pie sava visa tā stāsta.

Bet nu par būtību. Tātad pirmajās klasēs bērni atnāk ar ļoti dažādu sagatavotību. Ar ļoti dažādu! Un pirmajās klasēs vēl nevar saprast, kas no tā bērna izveidosies. Proģimnāzijas klasēs vai ģimnāzijas klasēs jau ir atlasīti bērni, kuriem ir skaidrs, ka viņi gribēs iet tālāk un iegūt augstāko izglītību. Un faktiski mēs, ieliekot jau šos mazos bērnus, kuri... Pēc kaut kāda laika būs skaidrs, ka daļa no viņiem nekad „nevilks” uz ģimnāziju, jo viņi vienkārši nav tā tendēti, ka viņiem vienkārši nav tādu interešu. Līdz ar to mēs faktiski šos bērnus nostādām sliktā situācijā. Viņiem būs tā skola jāatstāj agri vai vēlu, un tā savā ziņā būs pat personīga traģēdija.

Tāpēc es domāju, ka šie priekšlikumi tiešām ir pārsteidzīgi, un nevajag tos atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā deputātam Strazdiņam ir kas piebilstams? Nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Vispārējās izglītības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 27, atturas - 37. Likumprojekts pirmajā lasījumā nav atbalstīts.

Nākamo izskatīsim likumprojektu „Grozījumi Eiropas komercsabiedrību likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andis Kāposts.

A.Kāposts (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Eiropas komercsabiedrību likumā” (Nr.1192/Lp9), izskatīsim to otrajā lasījumā.

Ir iesniegti divi priekšlikumi, abi ir Juridiskā biroja priekšlikumi.

1.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Kāposts. 2.priekšlikums ir ļoti nopietns priekšlikums, ko izteica valodniecības iestādes, - ka Islande nav Islande, bet Īslande. Tas būtu tagad jāievēro. Un arī tas ir Juridiskās komisijas atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Kāposts. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Eiropas komercsabiedrību likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Kāposts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 10.septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 10.septembris.

Nākamo izskatīsim likumprojektu „Grozījums Alkoholisko dzērienu aprites likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā - deputāts Armands Krauklis.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.4638 un Nr.4670.

Šā grozījuma būtība ir vasaras kafejnīcām pagarināt licences izsniegšanas termiņu. Jāteic, ka pati konkrētā redakcija nav pārāk veiksmīga, mums komisijā būs jāpastrādā, lai to uzlabotu. Bet kopumā virzība ir pareiza, tāpēc aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Sākam debates. Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Es gribu uzteikt mūsu Saeimas darba kvalitāti, kas ir jūtami augusi. Līdz šim mēs vienmēr visus jautājumus esam risinājuši vēlu vai ļoti vēlu. Šobrīd, vasaras sezonai beidzoties, protams, ir ļoti svarīgi atrisināt vasaras kafejnīcu jautājumus. No šā viedokļa es esmu ļoti laimīgs, ka mēs tiešām laicīgi sākam šo likumu skatīt, jo jautājums ir būtisks, aktuāls un gaidīt nedrīkst ne minūti.

Bet, godātie kolēģi, es ļoti baidos, ka, lai gan šis ir pilnīgi nekaitīgs iemesls jeb iegansts, lai atvērtu šo likumu... Es diemžēl prognozēju ļoti karstas debates par dažādu alkohola tirdzniecības ierobežojumu atcelšanu; tas parādīsies uz otro un trešo lasījumu. Kā jau Kraukļa kungs teica, formulējums nav pats veiksmīgākais. Padomāsim par veiksmīgāku formulējumu! Mums vēl ir daži aukstie ziemas mēneši, kuros vasaras kafejnīcas varēs nedarboties. Izstrādāsim labu formulējumu un tad atvērsim šo likumu un izdarīsim šo darbiņu, kas jādara!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? (No zāles: „Nevajag, nevajag!”)

V.A.Krauklis. Paldies, cienījamie kolēģi! Komisija ir gatava uzklausīt arī Šadurska priekšlikumus.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Alkoholisko dzērienu aprites likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 17 atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.A.Krauklis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 10.septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 10.septembris.

Pirms sākam izskatīt nākamo darba kārtības jautājumu, gribu informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu - Bendrātes, Zaķa, Bērziņa, Circenes, Rugātes, Rībenas, Ziedones-Kantānes, Reira, Krūmiņa un Liepiņas - iesniegumu ar lūgumu turpināt šodienas sēdi bez pārtraukuma, līdz būs izskatīti visi darba kārtības jautājumi. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Ir iebildumi!”) Deputātiem ir iebildumi. Tātad jautājums izskatāms balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par desmit deputātu iesniegumu turpināt sēdi bez pārtraukuma, līdz būs izskatīti visi darba kārtības jautājumi! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 3, atturas - 3. Lēmums pieņemts.

Turpināsim sēdi bez pārtraukuma, līdz būs izskatīti visi darba kārtības jautājumi.

Nākamo izskatīsim lēmuma projektu „Par LR 9.Saeimas deputāta Ivana Klementjeva ievēlēšanu par NATO Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas locekli, aizstājēju”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par LR 9.Saeimas deputāta Ivana Klementjeva ievēlēšanu par NATO Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas locekli, aizstājēju”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 1, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu - likumprojektu „Latvijas Republikas valsts robežas likums”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātā sēdes vadītāja! Kolēģi! Likumprojekts „Latvijas Republikas valsts robežas likums” ir jauns valsts robežas likums, kas izstrādāts, lai Latvijas likumdošanā pilnībā piemērotu Šengenas līguma acquis noteikumus. Līdz ar Latvijas pievienošanos Šengenas līguma zonai spēkā esošajā Valsts robežas likumā ietvertais regulējums, kas saistīts ar valsts robežas, robežjoslas un pierobežas joslas noteikšanu, ierīkošanu dabā un uzturēšanu, ir kļuvis nepilnīgs šinī jomā.

Bez tam Latvijas tiesību aktos šobrīd tiek lietota no Šengenas Robežu kodeksa atšķirīga terminoloģija, kā arī nav nostiprināta Šengenas Robežu kodeksā minēto definīciju „iekšējās robežas” un „ārējās robežas” sasaiste ar valsts robežu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija izskatīja šo jautājumu savā sēdē, atbalstīja to un aicina Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Latvijas Republikas valsts robežas likums” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 21.septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 21.septembris.

Nākamo izskatīsim likumprojektu „Grozījumi Imigrācijas likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātā sēdes vadītāja! Kolēģi! Likumprojekts „Grozījumi Imigrācijas likumā”. Nepieciešamība izdarīt likumprojektā ietvertos grozījumus radās likuma piemērošanas gaitā. To mērķis ir precizēt likumā lietotos terminus, paredzētās procedūras un ārzemnieku kategorijas, kā arī ar ielūgumiem saistītos un citus jautājumus.

Komisija izskatīja šo likumprojektu, atbalstīja to un aicina Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Imigrācijas likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 14.septembris… Es atvainojos, 21.septembris!

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 21.septembris.

Kā nākamo darba kārtības jautājumu izskatīsim likumprojektu „Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātā sēdes vadītāja! Kolēģi! Valsts drošības iestāžu likuma 10.panta pirmās daļas 9.punktā kā viens no valsts drošības iestāžu uzdevumiem ir paredzēta sadarbība un līdzdalība starptautiskā miera uzturēšanā. Līdz ar to Latvijas valsts drošības iestādes var nosūtīt savus pārstāvjus uz ārvalstīm šo funkciju realizēšanai.

Apspriežamais likumprojekts paredz, ka valsts drošības iestāžu amatpersonām un darbiniekiem, kas pilda dienesta pienākumus ārpus valsts, maksājami pabalsti, kompensācijas un piemaksas.

Komisija likumprojektu izskatīja savā sēdē, konceptuāli atbalstīja un aicina Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 14.septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 14.septembris.

Kā nākamo darba kārtības jautājumu izskatīsim likumprojektu „Grozījums Civilās aizsardzības likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātā sēdes vadītāja! Kolēģi! Izskatāmajā likumprojektā ietvertais grozījums nepieciešams, lai valsts materiālo rezervju atbildīgo glabātāju uzraudzību turpmāk deleģētu veikt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam. Likumprojekts ir saistīts ar likumprojektu „Grozījumi Valsts materiālo rezervju likumā”. Saskaņā ar minētajiem likumprojektiem tiek reorganizēta valsts aģentūra „Materiālās rezerves” un Iekšlietu īpašumu valsts aģentūra, izveidojot Nodrošinājuma valsts aģentūru.

Komisija izskatīja likumprojektu savā sēdē un konceptuāli to atbalstīja.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Civilās aizsardzības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 14.septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 14.septembris.

Līdz ar to visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Vēlos jūs informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu - Plinera, Buzajeva, Sokolovska, Buhvalova un Mitrofanova - jautājumu ārlietu ministram Mārim Riekstiņam „Par procedūru Šengenas vīzu saņemšanai un tūrisma attīstību Latvijā”. Jautājums tiks nodots ministram.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī piecu deputātu - Plinera, Buzajeva, Mitrofanova, Sokolovska un Buhvalova - jautājumu iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei „Par procedūru Šengenas vīzu saņemšanai un tūrisma attīstību Latvijā”. Jautājums tiks nodots ministrei.

Tā kā visi jautājumi ir izskatīti, ir pienācis laiks reģistrācijai. Gribu atgādināt, ka mums ir jaunā balsošanas sistēma un mēs reģistrējamies nevis ar kartēm, bet ar balsošanas pogām. Pēc tam, kad ir atskanējis skaņas signāls un pults ekrānā zem uzraksta „Reģistrācija” mirgo dzeltena lampiņa, lūdzu, nospiediet šo taustiņu zem uzraksta „Reģistrācija”. Jūs esat reģistrējies, ja sāk mirgot lampiņa zem uzrakstiem „pret”, „atturas”, „par”. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Paldies.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, ir saņemti pieteikumi paziņojumiem.

Pirmajai vārds paziņojumam deputātei Vinetai Muižniecei.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi, kas strādā Saeimas Juridiskajā komisijā! Lūdzu pievērst uzmanību! Sēde šodien pulksten 11.10 Juridiskās komisijas sēžu telpā.

Sēdes vadītāja. Paziņojumam vārds deputātam Mārim Ārbergam.

 

M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).

Godātie Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas locekļi! Sēde mūsu telpās pulksten 11.30.

Sēdes vadītāja. Paziņojumam vārds deputātam Andrim Bērziņam no ZZS frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde pulksten 10.45 - 106.telpā, bet Sociālo un darba lietu komisijas sēde pulksten 11.15.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Ingrīdai Circenei.

I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde pulksten 11.15 komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Oskaram Spurdziņam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Aicinu uz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdi šodien pulksten 11.30 komisijas telpās - tātad pusdivpadsmitos.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Ventam Armandam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde pēc 8 minūtēm komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).

Baltijas lietu apakškomisijas deputāti! Lūdzu pulcēties Juridiskās komisijas telpās. Tūlīt!

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Jānim Strazdiņam.

J.Strazdiņš (ZZS frakcija).

Cienītie Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas locekļi! Mums ir jāsapulcējas uz komisijas sēdi tūlīt pēc šīs sēdes... Tā nebūs gara, mums ir jāatrisina svarīgs jautājums.

Sēdes vadītāja. Prezidija vārdā vēlos informēt, ka Saeimas Prezidija sēde notiks šodien pulksten 11.00.

Un tagad, lūdzu, vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Liels paldies!

Nav reģistrējušies: Gundars Daudze, Visvaldis Lācis, Kārlis Leiškalns, Leopolds Ozoliņš, Artis Pabriks, Dzintars Rasnačs, Atis Slakteris, Viktors Ščerbatihs un Aigars Štokenbergs.

Paldies par darbu!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 27.augusta sēdi pasludinu par slēgtu.

 

SATURA RĀDĪTĀJS
9.Saeimas rudens sesijas 1.sēde
2009.gada 27.augustā

Par darba kārtību

Par likumprojektu „Iekšējā audita likums” (Nr.1403/Lp9)
(Dok. Nr.4671, 4671A)

Par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.1404/Lp9)
(Dok. Nr.4672, 4672A)

Priekšlikums

- dep. V.Buzajevs (pret)

Par likumprojektu „Grozījumi Civilstāvokļa aktu likumā” (Nr.1405/Lp9)
(Dok. Nr.4673, 4673A)

Par likumprojektu „Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā” (Nr.1406/Lp9)
(Dok. Nr.4674, 4674A)

Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” (Nr. 1407/Lp9)
(Dok. Nr.4675, 4675A)

Par likumprojektu „Par pašvaldību darbību no 2009.gada līdz 2012.gadam” (Nr.1408/Lp9)
(Dok. Nr.4676, 4676A)

Priekšlikumi

- dep. V.Agešins (pret)

  - dep. I.Čepāne (par)

Par likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā” (Nr.1409/Lp9)
(Dok. Nr.4677, 4677A)

Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Atim Slakterim šā gada 27.augustā
(Dok. Nr.4667)

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām”” (Nr.1201/Lp9) (3.lasījums)
(Dok. Nr.4669)
Ziņo

- dep. I.Šlesere

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””

(Nr.1362/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr.4543, 4660)

Ziņo

- dep. A.Barča

Debates

- dep. A.Klementjevs

  - dep. V.Buzajevs

  - dep. B.Cilevičs

  - dep. V.Orlovs

  - dep. A.Barča

Likumprojekts „Grozījums Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likumā” (Nr.1368/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr.4558, 4663)

Ziņo

- dep. A.Ziedone-Kantāne

Likumprojekts „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” (Nr.1374/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr.4566, 4664)

Ziņo

- dep. G.Bērziņš

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” (Nr.1371/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr.4561, 4665)

Ziņo

- dep. G.Bērziņš

Likumprojekts „Grozījums Vispārējās izglītības likumā”

(Nr.1400/Lp9) (1.lasījums) (Noraidīts)
(Dok. Nr.4657, 4666)

Ziņo

- dep. J.Strazdiņš

Debates

- dep. J.Eglītis

  - dep. J.Dukšinskis

  - dep. V.Agešins

  - dep. I.Pimenovs

  - dep. I.Druviete

  - Izglītības un zinātnes ministrijas   parlamentārais sekretārs R.Broka

  - dep. J.Dukšinskis

  - dep. K.Šadurskis

  - dep. J.Eglītis

  - dep. V.A.Krauklis

Likumprojekts „Grozījumi Eiropas komercsabiedrību likumā” (Nr.1192/Lp9) (2.lasījums)
(Dok. Nr.4668)

Ziņo

- dep. A.Kāposts

Likumprojekts „Grozījums Alkoholisko dzērienu aprites likumā” (Nr.1393/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr.4638, 4670)

Ziņo

- dep. V.A.Krauklis

Debates

- dep. K.Šadurskis

Lēmuma projekts „Par LR 9.Saeimas deputāta Ivana Klementjeva ievēlēšanu par NATO Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas locekļa aizstājēju” (Nr.775/Lm9)
(Dok. Nr. 4680)

Likumprojekts „Latvijas Republikas valsts robežas likums” (Nr.1338/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 4461 , 4682)

Ziņo

- dep. J.Dalbiņš

Likumprojekts „Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr.1375/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 4567 , 4683)

Ziņo

- dep. J.Dalbiņš

Likumprojekts „Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā” (Nr.1369/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 4559 , 4684)

Ziņo

- dep. J.Dalbiņš

Likumprojekts „Grozījums Civilās aizsardzības likumā” (Nr.1399/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 4656 , 4688)

Ziņo

- dep. J.Dalbiņš

Par Saeimas deputātu jautājumu ārlietu ministram Mārim Riekstiņam „Par procedūru Šengenas vīzu saņemšanai un tūrisma attīstību Latvijā” (Nr.169/J9)

Par Saeimas deputātu jautājumu iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei „Par procedūru Šengenas vīzu saņemšanai un tūrisma attīstību Latvijā” (Nr.170/J9)

Paziņojumi

  - dep. V.Muižniece

  - dep. M.Ārbergs

  - dep. A.Bērziņš (ZZS)

  - dep. I.Circene

  - dep. O.Spurdziņš

  - dep. V.A.Krauklis

  - dep. J.Reirs

  - dep. J.Strazdiņš

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa

- Saeimas sekretāra biedrs   A.Klementjevs

Balsojumi

Datums: 27.08.2009 09:02:26 bal001
Par - 25, pret - 22, atturas - 27. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta "Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam ''Grozījumi likumā ''Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu'''' (776/Lm9) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 27.08.2009 09:06:03 bal002
Par - 78, pret - 5, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1404/Lp9), nodošana komisijām

Datums: 27.08.2009 09:13:54 bal003
Par - 51, pret - 28, atturas - 4. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par pašvaldību darbību no 2009.gada līdz 2012.gadam (1408/Lp9), nodošana komisijām

Datums: 27.08.2009 09:14:46 bal004
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Atim Slakterim šā gada 27.augustā

Datums: 27.08.2009 09:15:58 bal005
Par - 71, pret - 0, atturas - 2. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā "Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām" (1201/Lp9), 3. lasījums

Datums: 27.08.2009 09:48:42 bal006
Par - 53, pret - 29, atturas - 2. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā "Par valsts pensijām" (1362/Lp9), 1. lasījums

Datums: 27.08.2009 09:51:01 bal007
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likumā (1368/Lp9), 1. lasījums

Datums: 27.08.2009 09:53:03 bal008
Par - 80, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā (1374/Lp9), 1. lasījums

Datums: 27.08.2009 09:54:57 bal009
Par - 77, pret - 1, atturas - 1. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu" (1371/Lp9), 1. lasījums

Datums: 27.08.2009 10:22:51 bal010
Par - 25, pret - 27, atturas - 37. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījums Vispārējās izglītības likumā (1400/Lp9), 1. lasījums

Datums: 27.08.2009 10:24:14 bal011
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Eiropas komercsabiedrību likumā (1192/Lp9), 2. lasījums

Datums: 27.08.2009 10:27:13 bal012
Par - 62, pret - 17, atturas - 3. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums Alkoholisko dzērienu aprites likumā (1393/Lp9), 1. lasījums

Datums: 27.08.2009 10:28:18 bal013
Par - 80, pret - 3, atturas - 3. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu līdz visu jautājumu izskatīšanai

Datums: 27.08.2009 10:29:00 bal014
Par - 80, pret - 1, atturas - 2. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par LR 9.Saeimas deputāta Ivana Klementjeva ievēlēšanu par NATO Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas locekli, aizstājēju (775/Lm9)

Datums: 27.08.2009 10:30:49 bal015
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Latvijas Republikas valsts robežas likums (1338/Lp9), 1. lasījums

Datums: 27.08.2009 10:32:03 bal016
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Imigrācijas likumā (1375/Lp9), 1. lasījums

Datums: 27.08.2009 10:33:35 bal017
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā (1369/Lp9), 1. lasījums

Datums: 27.08.2009 10:35:03 bal018
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums Civilās aizsardzības likumā (1399/Lp9), 1. lasījums




Frakciju viedokļi
2009.gada 27.augustā

Vadītāja. Esiet sveicināti, godātie radioklausītāji! Ir noslēgusies šāgada rudens sesijas pirmā sēde, un tūlīt Saeimas deputāti „Frakciju viedokļu” tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles jums pastāstīs par šodienas darba kārtības jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmais šodien runās partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputāts Vladimirs Buzajevs. Lūdzu!

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vasara diemžēl ir gandrīz jau beigusies, un Saeima ir atjaunojusi savu kaitīgo darbību.

Piemēram, visgarākā šodien bija absolūti tukšā diskusija par Vispārējās izglītības likuma grozījumiem – vai dot ģimnāzijām iespēju ņemt pirmo sešu klašu skolēnus vai ne.

Ir tāda situācija, ka, ja var ticēt sabiedriskajām aptaujām, 90 procenti iedzīvotāju uzskata, ka mūsu izglītības sistēma ir sagrūšanas stadijā. Piemēram, jau ir pieņemts lēmums par 39 skolu slēgšanu, un rindā stāv vēl 89 skolas. Un Saeima diemžēl nedara neko, lai uzlabotu situāciju!

Šodien mēs atbalstījām... mēs, tas ir, Saeimas vairākums, atbalstījām grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Proti, ir paredzēts sodīt skolotājus ne tikai disciplināri, bet arī administratīvi par dažiem pārkāpumiem. Un tas ir situācijā, kad Saeimas vairākums ir samazinājis skolotāju algas fondu uzreiz divreiz!

Sakarā ar to PCTVL pilnībā atbalsta skolotāju arodbiedrību vēlmi protestēt 1.septembrī. Mēs arī būsim kopā ar jums, cienījamie skolotāji!

Otrās muļķības un ļoti bīstams jautājums ir likumprojekts par pašvaldību darbību krīzes laikā. Praktiski likumprojekts paredz iespēju pašvaldībām atteikties no jebkurām svarīgākajām funkcijām, teiksim, kanalizācijas nodrošināšanas vai bērnu uzskaites veikšanas, un tā tālāk. PCTVL frakcija balsoja pret to.

Visšausmīgākais ir likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””. PCTVL uzskata, ka likumprojekts nedara godu nedz tā autoriem – Labklājības ministrijai –, nedz Latvijai kopumā.

Pret likumprojektu jau izsacījuši savu viedokli tā sauktie sociālie partneri – gan Latvijas Pensionāru federācija, gan arī arodbiedrības. Viņi, teiksim, nav apmierināti ar darbu zaudējušo invalīdu tiesību ierobežošanu, kā arī to, ka tiesības priekšlaicīgi aiziet pensijā tiek ierobežotas veselai virknei darbinieku kategoriju.

Arodbiedrības iebilst arī pret visbarbariskāko valdības priekšlikumu – atņemt vēlētājiem arī tiesības uz tā darba stāža ieskaitīšanu, kas padomju laikā tika uzkrāts ārpus Latvijas teritorijas. Tās pašas tiesības, kuras jau 13 gadus nebauda Latvijas nepilsoņi.

Jā, diemžēl tā strādā Saeima, un jautājums par Saeimas atlaišanu, pēc mana uzskata, ir joprojām aktuāls.

Paldies.

Vadītāja. Paldies partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputātam Vladimiram Buzajevam.

Nākamajam vārds apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam.

Lūdzu!

V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien „Saskaņas Centrs” aktīvi protestēja no Saeimas tribīnes pret likumprojekta „Par pašvaldību darbību no 2009.gada līdz 2012.gadam” pieņemšanu. Likumprojektu izstrādāja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, un tā mērķis ir samērot pašvaldību rīcībā esošos finanšu līdzekļus ar likumos un Ministru kabineta noteikumos noteiktajām pašvaldību funkcijām, uzdevumiem un pienākumiem. Ko tas nozīmē? Skaidrs, ka likumprojekts ir saistīts ar valstī pastāvošo ekonomisko situāciju. Tas paredz, ka pašvaldības dome var pieņemt saistošus noteikumus par funkcijas, uzdevuma vai pienākuma izpildi noteiktajā kārtībā un apmērā, ja pašvaldības budžetā nav pietiekamu finanšu līdzekļu likumā vai Ministru kabineta noteikumos noteiktās funkcijas, uzdevuma vai pienākuma pildīšanai. Šajā likumprojektā mēs saskatām vairākus riskus, to skaitā iespējas pašvaldību vadītājiem nepildīt noteiktas sociālās funkcijas, taupīt nevis uz ierēdņu rēķina, bet uz sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju rēķina.

Mūsuprāt, šis normatīvais akts robežojas ar tiesisko nihilismu, ir kaitīgs, bīstams un ir pretrunā ar Satversmi.

„Saskaņas Centrs” ļoti negatīvi vērtē arī likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””, jo likumprojekts, bez šaubām, palielinās sociālo spriedzi sabiedrībā. Likumprojektā ir iestrādātas vairākas ļoti negatīvas lietas. Minēšu tikai divas.

Pirmkārt, likumprojekts vērsts uz to invaliditātes pensiju saņēmēju loku, kuriem vienlaicīgi ir tiesības gan uz invaliditātes pensiju, gan bezdarbnieka pabalstu. Tagad personai būs iespēja izvēlēties tikai vienu pakalpojumu – invaliditātes pensiju vai bezdarbnieka pabalstu.

Un, otrkārt, tagad līdz ar šā likumprojekta pieņemšanu gan Latvijas pilsoņiem, gan Latvijas nepilsoņiem, kuriem ir uzkrāti darba periodi bijušās PSRS teritorijā un kuri pieprasīs pensiju pēc šā likuma spēkā stāšanās, apdrošināšanas stāžā netiks ieskaitīts bijušās PSRS teritorijā nostrādātais laiks.

„Saskaņas Centra” deputātiem šis likumprojekts nav pieņemams. Mēs balsojām un balsosim pret šādiem likumprojektiem.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.

Nākamā runās partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas deputāte Ilma Čepāne. Lūdzu!

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Labdien, godātie radioklausītāji! Maldīgs ir priekšstats, ka visi deputāti kopš Jāņiem ir tikai atpūtušies un tikai tagad ir atsākuši darbu. Liela daļa no mums, arī šeit klātesošajiem, vasarā ir strādājuši komisijās un frakcijās galvenokārt saistībā ar valsts budžeta jautājumiem.

Šodien man atvēlētā laika robežās es gribu runāt tikai par divām lietām.

Visupirms par nodokļiem.

Lielu neapmierinātību sabiedrībā ir izraisījis valdības nolūks ieviest nekustamā īpašuma nodokli attiecībā uz dzīvojamām ēkām. Šā nodokļa ieviešana iepriekšējo valdību laikā bezatbildīgi tika kavēta, un līdz ar to ir veicināta nekustamā īpašuma „burbuļa” izveidošanās. „Pilsoniskā Savienība” uzskata, ka šādam nodoklim civilizētā sabiedrībā ir jābūt. Protams, mēs varam diskutēt, vai pašreizējā krīzes situācija ir īstais laiks, kad šādu nodokli ieviest. Mēs uzskatām, ka ir jābūt šā nodokļa izvērtējumam, ir plaši jādiskutē ar sabiedrību. Uzskatām, ka šim nodoklim nebūtu jābūt kopējā budžeta paketē. Šie grozījumi ir jāpieņem pirms budžeta grozījumiem, un šim nodoklim ir jābūt taisnīgam, lai aizstāvētu maznodrošinātos cilvēkus, kas, piemēram, dzīvo vietās, kur ir augsta kadastrālā vērtība nekustamiem īpašumiem.

Otra lieta. Saistībā ar nodokļiem „Pilsoniskā Savienība” atbalsta Eiropas Parlamenta deputāta Zīles kunga izteikto priekšlikumu par uzņēmumu ienākuma nodokļa diferencēšanu. Pašlaik visi uzņēmumi maksā 15 procentus no peļņas. Tas nav taisnīgi attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, jo lielajiem uzņēmumiem peļņa ir mērāma miljonos latu.

Nākamā lieta, par ko es gribu runāt, ir likumprojekts „Par pašvaldību darbību no 2009.gada līdz 2012.gadam”, kas tika nodots komisijai. Es lielā mērā piekrītu iepriekšējā runātāja Agešina kunga bažām par šā likumprojekta kvalitāti un par to, ka atsevišķos gadījumos pašvaldības, pārkāpdamas savas rīcības brīvības robežas, var nepildīt tām uzliktās sociālās funkcijas. Taču, no otras puses, mēs nevaram aizvērt acis un neredzēt to, ka daudzās pašvaldībās nav līdzekļu, lai tās varētu pildīt valsts uzliktās funkcijas. Un valsts arī nevar nodrošināt pašvaldības ar noteiktiem līdzekļiem šo funkciju realizācijai.

Šis likumprojekts tiešām ir sliktā kvalitātē. Bet šāds projekts tomēr labāks nekā nekas. Un tāpēc „Pilsoniskā Savienība” aicināja – un arī es personīgi aicināju – tomēr šo likumprojektu nodot komisijai un tā apspriešanas laikā tiešām novērst to lietu, ka, iespējams, pašvaldības ar saistošo noteikumu palīdzību varētu grozīt augstākstāvošu normatīvo aktu – likumu vai Ministru kabineta noteikumus šajā jomā. Un bez tam arī... vispār, ja netiks izdarīti grozījumi atsevišķos likumos un Ministru kabineta noteikumos, tad šis likums jau būs piedzimis pilnīgi nedzīvs, faktiski pašvaldībām vispār būs gandrīz neiespējami to piemērot.

Bet šajā jomā tomēr kaut kas būtu jādara. Tas ir tas, ko es gribēju jums šodien pateikt.

Novēlu jums visu to labāko. Paldies.

Vadītāja. Paldies partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas deputātei Ilmai Čepānei.

Frakciju viedokļu izklāstu turpina Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Jānis Strazdiņš. Lūdzu!

J.Strazdiņš (ZZS frakcija).

Labdien, cienītie radioklausītāji! Latvijas Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta pašreiz realizēto izglītības reformu un nevar piekrist deputātam Buzajevam, ka izglītība tiek mums sagrauta. Gluži otrādi – tā tiek uzlabota un sakārtota. Latvijā bija izveidojusies situācija, ka mums bija ļoti liels skolu skaits un ļoti mazs skolēnu skaits uz vienu skolotāju. Un līdz ar to vienmēr bija skolotājiem algu problēmas, un līdz ar to ir radusies šī saspringtā situācija, kāda tā pašreiz ir. Un tāpēc mēs uzskatām, ka šie pasākumi jāveic, ka reformai ir jābūt realizētai, lai situāciju mainītu un paaugstinātu skolotāju algas.

Tālāk. Zaļo un Zemnieku savienība šodien centās atbalstīt pašvaldības, lai ļautu pašvaldībām sakārtot izglītības iestāžu tīklu, respektīvi, ļautu ģimnāzijām realizēt arī pamatizglītības programmas. Bija ļoti nopietna diskusija par šo jautājumu. Diemžēl mēs neguvām balsu pārākumu šajā jautājumā. Pašreiz saglabājas iepriekšējā situācija, ka bija ļoti daudzveidīgs skolu tīkls. Un dabīgi, ka tas pašvaldībām ir ļoti grūti uzturams.

Tāpat Zaļo un Zemnieku savienība vakar pauda savu atbalstu kultūrizglītības iestāžu, mākslas un mūzikas skolu, saglabāšanai nākamajā budžeta gadā; tām nepieciešami vismaz 8 miljoni latu, lai tās turpinātu savu darbību. Mākslas un mūzikas skolas ir ārkārtīgi svarīgas mūsu kultūras nostiprināšanā (tā ir Latvijas prioritāte!) un it sevišķi mūsu dziesmusvētku atbalstīšanā, jo bez savām ļoti pieredzējušajām mūzikas skolām un mākslas skolām mums būs grūti audzināt kulturālus cilvēkus, lai mēs saglabātu savu vietu Eiropas Savienības valstu vidū.

Šodien bija arī ļoti interesanta diskusija par atveramo Alkohola aprites likumu. Jāteic, ka, atverot šo likumu, rodas bīstamība, ka var rasties priekšlikumi, kas varētu arī izmainīt alkoholisko dzērienu pārdošanas laiku. Es domāju, ne tikai šīs vasaras kafejnīcas ir galvenais iemesls Alkohola aprites likuma atvēršanai, bet galvenokārt šī interese atkal tirgot visu diennakti alkoholu, it sevišķi alu, visās iespējamās vietās. Tas var ievērojami pasliktināt atkal mūsu situāciju un vēl palielināt lielo alkohola patēriņu, kāds tas ir jau šodien. Mums nav vajadzīga vēl sliktāka situācija! Nevajadzētu domāt tikai par finansiāliem ieguvumiem, bet jādomā tomēr par mūsu veselību un par morālo stāvokli.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Strazdiņa kungam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Tautas partijas frakcijas viedokli šodien paudīs frakcijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece. Lūdzu!

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Labdien! Man patiešām jāpiekrīt kolēģiem, kas runāja iepriekš, ka vislielākās debates šīsdienas sēdes darba kārtībā izraisīja priekšlikums grozīt Vispārējās izglītības likumu. Es vēlos informēt, ka ar šo likumprojektu iepazinās Tautas partijas Izglītības komiteja. Atzīstot, ka vidējās izglītības attīstība ir ļoti svarīgs jautājums, mums vienlaikus bija jāatzīst arī tas, ka piedāvājums ir nepārliecinošs par to, ka sistēmai no tā būs ieguvumi. Mūsu kolēģi izglītības speciālisti pauda viedokli, ka šie grozījumi varētu radīt zināmu haosu un atkāpšanos no iepriekš ieviestajiem principiem sistēmā.

Līdz ar to Tautas partija balsoja pret šādiem grozījumiem.

Ir jāatzīst, ka mūsu darba kārtībā galveno vietu, protams, ieņem visi ar ekonomisko situāciju saistītie jautājumi, kā arī jautājumi par budžeta veidošanu un nodokļu politiku Latvijā. Tautas partija uzskata, ka nodokļu politikai ir jābūt ļoti izsvērtai un laikā, kad iedzīvotāju ienākumi un rocība ir ievērojami sarukuši, īpaši rūpīgi ir jāvērtē nodokļu sloga palielināšana. Tieši tādēļ mēs arī Sadarbības padomē esam cēluši pamatotus iebildumus pret nesamērīgu un netaisnīgu nodokļu ieviešanu (īpaši attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokli).

Man diemžēl ir jāizsaka zināms izbrīns par Ministru prezidenta izrādīto nepatiku pret debatēm tik svarīgā jautājumā. Taču Tautas partija turpina iesniegt savus priekšlikumus.

Vēlos informēt arī par to, ka esam sagatavojuši arī priekšlikumus par valsts pārvaldes sistēmas strukturālām reformām. Šos priekšlikumus esam iesnieguši augstākajām valsts amatpersonām – gan Valsts prezidentam, gan Ministru prezidentam –, kā arī koalīcijas partneriem un sociālajiem partneriem, jo uzskatām, ka jautājums par strukturālām reformām ir nesaraujami saistīts ar budžeta veidošanu. Bez strukturālu reformu pienācīgas veikšanas, lai valsts pārvalde būtu efektīva un iespējami lēta, mums neizdosies tikai ar budžeta griešanu vien panākt nepieciešamo budžeta rezultātu.

Vēlos informēt arī par to, ka Tautas partija meklē alternatīvus risinājumus, kā Latvijai izkļūt no ekonomiskās krīzes. Un tādēļ šajā nedēļā, konkrēti, sestdienā, mēs organizējam konferenci, kurā piedalīsies ļoti daudzi lietpratēji un atzītas autoritātes ekonomikas jautājumos, to skaitā arī Eiropas Savienības enerģētikas komisārs, kā arī banku eksperti, bijušie ministru prezidenti un finanšu ministri, lai spriestu par to, kādas ir alternatīvas izejai no krīzes un kā atdzīvināt tautsaimniecību. Ļoti priecīgi esam par to, ka atsaucība ir ārkārtīgi liela. Konferences rezultāti būs pieejami publiskajā telpā, un par šiem viedokļiem mēs pilnīgi noteikti informēsim un būsim priecīgi dzirdēt arī jūsu atsauksmes.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Tautas partijas frakcijas priekšsēdētājai Vinetai Muižniecei.

Turpinājumā dzirdēsiet apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšsēdētāju Māri Grīnblatu. Lūdzu!

M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).

Labdien, godātie radioklausītāji! Šobrīd dažādos līmeņos notiek galvenās diskusijas par 2010.gada budžeta veidošanu, kas nozīmē gan ļoti sāpīgo nodokļu jautājumu, gan arī izdevumu daļas turpmāko samazināšanu, ko jau paredz Latvijas valdības sadarbības līgums ar Starptautisko Valūtas fondu. Protams, jo ātrāk šī diskusija sākas, jo labāk, tāpēc ka problēmas šeit ir nopietnas.

Mūsu apvienība zināmu ieguldījumu dod idejās par nodokļu politikas izmaiņām. Tātad tiešām ir ierosināts noteikt papildu likmi lieliem uzņēmumiem, kuru peļņa gadā pārsniedz, piemēram, 5 miljonus latu. Un tā varētu būt papildu likme – 15 procentu vietā kopējā likme būtu, piemēram, 20 procenti, kas galvenokārt skartu, teiksim, bankas, apdrošināšanas sabiedrības, lielos telekomunikāciju gigantus, kuru kapitāldaļas lielākoties ir ārvalstu kapitāla rokās. Un ja Latvijas valsts uzņēmumi krīzes laikā praktiski visu savu peļņu ieskaita valsts budžetā, nebūtu slikti, ka arī šie uzņēmumi ar dažiem miljoniem latu, varbūt pat vairāk, dalītos.

Otrs jautājums ir par nekustamā īpašuma nodokli, kas būtu ieviešams attiecībā uz dzīvojamo platību, bet neapšaubāmi ir atbalstāma ideja, ka jebkurā veidā ir definējams neapliekamais minums, lai pasargātu nelielo dzīvokļu un nelielo privātmāju īpašniekus no šā nodokļa, savukārt nodokļa slogs galvenokārt gultos uz tiem, kuri ir spējīgi to samaksāt. Šeit var būt runa vienīgi par šā neapliekamā minimuma veidu: vai tas ir kvadrātmetros vai tas ir atbilstoši iedzīvotāju skaitam, kas deklarējušies īpašumā, kas būtu taisnīgāk, jo arī tas ir atbilstoši īpašuma vērtībai.

Frakcijas deputāti tikās arī ar satiksmes ministru Kasparu Gerhardu, kas ir mums vienīgās uzticētās ministrijas vadītājs jautājumā par šāgada un nākamā gada budžeta veidošanu, jo arī šī ministrija ir iekļauta to skaitā, kam šis samazinājums ir liels. Tieši runājot par nākamo gadu, ir redzams, ka, rēķinot absolūtajos skaitļos, lielākais kritums būs Veselības ministrijai un Satiksmes ministrijai. Mums īpaši rūp tas sektors, kas skar ceļu uzturēšanu un labošanu, jo neapšaubāmi tā sekas, ja arī ne tūlīt, tad jau pēc dažiem gadiem atkal būs jūtamas.

Tāpat deputāti kopīgi ar ministru secināja, ka nav pieļaujama tālāka līdzekļu samazināšana tajā budžeta programmā, kas ir paredzēta sabiedriskā transporta dotācijām, jo, šīm dotācijām samazinoties, atlaides diemžēl tiek samazinātas arī tādām grupām, kas skar gan bērnus, gan pensionārus, gan invalīdus, un tā robeža, kas noteikta jau ar šā gada 1.jūliju, diemžēl ir samērā stingra. Tā skar vairākas grupas, it sevišķi 2.grupas invalīdus un personas, kas viņus pavada. Uzskatām, ka nākamajā gadā tālāks samazinājums šeit vairs nebūtu pieļaujams un ka par to vēl būs nopietnas diskusijas budžeta pieņemšanas gaitā.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšsēdētājam Mārim Grīnblatam.

Nākamā runās partijas „Jaunais laiks” frakcijas deputāte Ingrīda Circene. Lūdzu!

I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien visaktuālākās tēmas, par ko tiek diskutēts visās frakcijās un visu politiķu vidū, protams, ir budžeta piepildīšana, nodokļu politika un tas, kā nodrošināt gan pašvaldību darbu, gan izglītību, gan veselības aprūpi.

„Jaunā laika” frakcija, izanalizējot Finanšu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta datus, ir ieguvusi informāciju, ka pašreiz 43 procenti darbspējīgo iedzīvotāju oficiāli nav nodarbināti un valsts budžetā neiemaksā savu nodokļu daļu. Skaitliski viņi sastāda gandrīz pusmiljonu iedzīvotāju.

Taču tajā pašā laikā šī iedzīvotāju daļa saņem pilnu valsts un pašvaldību pakalpojumu klāstu. Jau 2007.gadā „Jaunais laiks” izstrādāja piedāvājumu par nodokļu maksāšanas tiešu saistību ar valsts un pašvaldību pakalpojumu saņemšanu. Un mēs, „Jaunais laiks”, piedāvājām būtisku strukturālu pārmaiņu šajā jomā – iezīmēt to godprātīgo Latvijas iedzīvotāju daļu, kuri legāli tiek nodarbināti, kuri godīgi strādā un godīgi maksā nodokļus valsts budžetā. Šie iedzīvotāji pilnībā saņemtu valsts garantētu veselības aprūpi, taču 43 procentiem cilvēku būtu jādomā, vai nu legalizēt savu darbu un brīvprātīgi maksāt savu ienākuma nodokli valsts budžetā, vai arī par visu maksāt pašiem. Nodokļu maksāšanu varētu saistīt arī ar citām valsts vai pašvaldību pakalpojumu saņemšanas iespējām, taču veselības aprūpe ir visaptverošākā nozare, un tajā ir iesaistīti praktiski visi iedzīvotāji. Līdzīgi šā nodokļa maksāšana ar pakalpojumu saņemšanu tiek saistīta arī citās valstīs.

Galvenais mērķis ir palielināt kopējo finansējumu gan valsts budžetā, gan konkrēti arī veselības aprūpē, kurai pašreiz tiešām neklājas viegli. Tas dotu arī iespēju pienācīgi atalgot medicīnas darbiniekus un uzlabot pakalpojumu pieejamību un kvalitāti. Mums ir jādomā arī par to, kā saglabāt esošo valsts dotāciju valsts programmām un sociāli neaizsargātajām grupām, jo mums jau ir arī tās grupas, kuras nav nodarbinātības vecumā, un tie ir bērni un pensionāri. Tāpat mums ir jādomā par invalīdiem, par māmiņām ar bērniem, kuras mājās kopj savus bērnus; mums ir jādomā par to, kā nodrošināt darbspējīgo iedzīvotāju vienlīdzīgus, proporcionālus maksājumus par veselības aprūpi.

Visi darbspējīgie iedzīvotāji, kuri maksā nodokļus, varētu saņemt valsts apmaksātus veselības pakalpojumus, bet pārējie tajā pašā laikā par pakalpojumiem norēķinātos pilnā apjomā. Tas dotu iespēju godīgi saņemt šo pakalpojumu daļu skolotājiem, pašiem mediķiem, policistiem, ierēdņiem, jo tā iedzīvotāju daļa, kur ir apmēram puse nodarbināto vecumā, ir tie, kuri pašreiz arī šo valsts budžetu uztur. Ja mēs neveicam šāda veida strukturālas izmaiņas, tad mēs strādājošo daļai palielinām nodokļu slogu un nenodrošinām vienlīdzīgumu un godīgumu šā pakalpojuma saņemšanā.

Tādā gadījumā ieguvums būtu visaptveroša veselības aprūpes sakārtošana un šīs nozares sakārtošanā piedalītos praktiski visi Latvijas iedzīvotāji. Tas radītu iespēju, ka katrs, kurš strādājam, pats personīgi būtu ieinteresēts pakalpojumu saņemšanā un nodokļu maksāšanā. Nav iespējams katram darbspējīgajam blakus nostādīt inspektoru, pārbaudītāju, kontrolieri, jo vienmēr radīsies iespēja apiet likumu ar līkumu, ja nebūs mūsu pašu intereses, kādā veidā mēs to darīsim.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Circenes kundzei no partijas „Jaunais laiks” frakcijas.

Un frakciju viedokļus šodien noslēdz Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputāts Jānis Dukšinskis.

Lūdzu!

J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Pēc dažām dienām sāksies jaunais mācību gads, bet vairākums Latvijas skolēnu, skolēnu vecāku un skolotāju to gaida ar satraukumu un neziņu par nākotni, cik skolas tiks likvidētas.

Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas datiem, pašreiz ir saņemti vairāk nekā 50 skolu likvidācijas pieteikumi no pašvaldībām un ap 115 reorganizāciju, bet vairāk nekā 30 skolām saskaņojums jau ir saņemts.

Cik skolotāju zaudēs darbu, kā nodrošināt bērnu ar mācību procesam nepieciešamo, kā bērns nokļūs līdz skolai, vai bērni varēs turpināt apmeklēt mūzikas, mākslas un sporta skolas? Tāda pati neziņa un neskaidrība Latvijas pašvaldībās ir par to, kā pašvaldības, kurām ievērojami samazinājušies ienākumi, spēs tikt galā ar valsts uzliktajiem jaunajiem pienākumiem, nesaņemot klāt nekādu papildu finansējumu.

Kā piemērs ir Latgales pašvaldību vadītāju atklātā vēstule gan valdībai, gan arī Valsts prezidentam. Dombrovska valdība, runājot par izglītību, to sauc par izglītības reformu, taču izglītības darbinieki, vecāki un pašvaldību pārstāvji to sauc par haosu, par tuvredzīgu darbošanos bez izpratnes par to, kādas sekas nākotnē izraisīs šādi pieņemtie lēmumi. Visiem, izņemot valdību, ir acīm redzams, ka esošā Latvijas izglītības sistēma tiek nevis reformēta, bet gan tajā notiek mehāniska izdevumu cirpšana, notiek saskaitīšana un atņemšana uz papīra, nedomājot par cilvēkiem, kuri stāv aiz šiem skaitļiem, nedomājot par to, kādai vajadzētu būt Latvijas izglītības sistēmai nākotnē, nedomājot par stratēģiju un par koncepciju, galu galā par cilvēkiem, kuri nākotnē veidos Latvijas sabiedrību un no kuriem būs atkarīgs tas, vai Latvija būs sociāli atbildīga un pilsoniska sabiedrība vai arī šeit dzīvos mazizglītots un lēts darbaspēks.

Šodien Saeimas sēdē pirmajā lasījumā skatītais likumprojekts „Grozījums Vispārējās Izglītības likumā” ir spilgts piemērs iepriekš teiktajam. Grozījuma autori piedāvā iespēju pievienot pirmās sešas klases ģimnāzijai, uzskatot, ka tādējādi novados vai pilsētās tiks ietaupīts finansējums atsevišķu sākumskolu vai pamatskolu administrācijām, taču, aptaujājot tādus izglītības profesionāļus kā izglītības pārvalžu vadītāji, ģimnāziju direktori, eksperti, noskaidrojās, ka dažu ieekonomētu latu vietā mēs reāli panāksim izglītības iestāžu struktūras izjaukšanu.

Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” Saeimas frakcijas deputāti uzskata, ka izglītības reforma ir nepieciešama, bet tai viennozīmīgi ir jābūt izsvērtai, pārdomātai, ar skaidru redzējumu par to, kādu mēs izglītības sistēmu un struktūru vēlamies sasniegt nākotnē, tāpēc mēs neatbalstījām šo grozījumu Vispārējās izglītības likumā, saskatot tajā mēģinājumu aiz ekonomēšanas izkārtnes īstenot šauri partijiskas ambīcijas, nerēķinoties ar Latvijas izglītības sistēmu kopumā. Mēs esam gandarīti, ka arī dažu citu partiju deputāti pievienojās un atbalstīja mūsu lēmumu.

Vēl viens likumprojekts, kura autori valdībā pilnībā neapzinās tā iespējamās sekas, ir likumprojekts par pašvaldību darbību no 2009.gada līdz 2012.gadam, kas paredz, ka pašvaldības dome var pieņemt saistošus noteikumus par tās funkciju, uzdevumu vai pienākumu nepildīšanu noteiktajā kārtībā un apmērā, ja pašvaldības budžetā nav pietiekami finanšu līdzekļu.

Valdība ar vienu roku, būtiski samazinot finansējuma primāro funkciju nodrošināšanu, tādējādi nostāda pašvaldības ķīlnieka lomā, jo tās vairs nespēs apmierināt iedzīvotāju vajadzības, ar otru roku, kā es jau teicu, cenšas it kā pažēlot pašvaldības, proti, ja pašvaldībām nebūs naudas, tās varēs atteikties pildīt kādus no valsts tām uzliktajiem pienākumiem, piemēram, vispār neiegādāties mācību grāmatas skolēniem, un tā tālāk. Faktiski tas ir veids, kā valdība grib leģitimēt savu nespēju veikt likumā tām noteiktos uzdevumus – nodrošināt Latvijas iedzīvotājiem sociālo palīdzību, medicīnisko aprūpi, izglītību un drošību. Valdība vēlas likumdošanā ierakstīt, ka likuma nepildīšana, kas neatbilst Satversmei... ka šāda lēmuma pieņemšana ir likumīga.

LPP/LC frakcijas deputāti šo likumprojektu uzskatīja par absurdu un valsts tiesisko pamatu graujošu, tāpēc neatbalstīja tā nodošanu Saeimas komisijai.

Šobrīd, kad īpaši svarīgi ir veltīt visus spēkus un enerģiju tam, lai reanimētu valsts ekonomiku un radītu jaunas darbavietas, lai cilvēki nezaudē ticību sev un saglabā ticību morāli ētiskām vērtībām, valdība Saeimā ir iesniegusi likumprojektus „Grozījumi Civilstāvokļa aktu likumā” un „Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā”, kas paredz kārtību, kādā tiek papildināts dzimšanas ieraksts gadījumos, kad persona mainījusi dzimumu.

LPP/LC frakcijas deputāti, uzskatot, ka šobrīd daudz nepieciešamāks un aktuālāks būtu likumprojekts, kas, piemēram, paredzētu kādus sociālos atvieglojumus daudzbērnu ģimenēm vai risinātu bezdarbnieku problēmas, atturējās balsojumā par minēto likumprojektu nodošanu komisijām.

Šogad 1.septembris atnesīs sev līdzi daudz pārmaiņu, jautājumu un neskaidrību, taču tas daudziem nesīs arī atziņu, ka bez sabiedrības aktīvas līdzdalības nav iespējama pilnvērtīga valsts pārvaldīšana, tāpēc, sākoties jaunajam mācību gadam, ikvienam novēlu būt aktīvam, nebaidīties paust savu viedokli, iestāties par savām tiesībām, sekot līdzi valstī notiekošajām reformām, nestāvēt malā, bet piedalīties.

Skolotāja profesija ir misija, bet, lai šo misiju veiktu, ir jābūt arī valsts nopietnam un pietiekami lielam atbalstam.

Vēlos visus Latvijas pedagogus, it īpaši Latgales pedagogus un arī dzimtās pilsētas Daugavpils pedagogus, apsveikt ar tuvojošos jauno mācību gadu.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputātam Jānim Dukšinskim.

Līdz ar to šīsdienas „Frakciju viedokļi” ir izskanējuši. Tos vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa.

Paldies, ka klausījāties! Un visu labu!

 

Piektdien, 23.februārī
09:00  Baltijas Asamblejas Ekonomikas, enerģētikas un inovācijas komitejas sēde
09:00  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Konference “Tā ir arī mūsu nauda! Ko darīt, lai Eiropas Savienības fondu investīcijas Latvijā būtu pārdomātākas?”