Latvijas Republikas 9.Saeimas

ziemas sesijas septītā sēde

2009.gada 19.februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

 

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim Saeimas sēdi.

Sākam Saeimas sēdi ar sadaļu „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Pareizs lēmums!”) Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Biometrijas datu apstrādes sistēmas likums” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātu neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Komercdarbības atbalsta kontroles likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens - „pret” šā likumprojekta nodošanu komisijai.

„Pret” pieteikusies runāt deputāte Solvita Āboltiņa.


(No zāles dep. J.Dobelis: „Nevar būt!”)

S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Droši vien vakardien, kad jūs frakcijās skatījāt darba kārtību, jūs ātri pārskrējāt šim jautājumam pāri un droši vien neviens nepadomājāt par to, ka ir šī sabiedrības prasība pēc izmaiņām Vēlētāju reģistra likumā.

Kas tad tiek piedāvāts šoreiz, un ko mēs ar vieglu roku gatavojamies nodot komisijām?

Pavisam sīks labojums likumā, no kura tiek izsvītroti daži panti. Ko tad mēs izsvītrojam no šā likuma? Mēs visi ļoti labi zinām, ka Eiroparlamenta un pašvaldību vēlēšanās mēs piedalāmies nevis kurā katrā iecirknī, bet tajā, kurā mēs esam reģistrēti. Mēs visi ļoti labi atceramies, ka šajās vēlēšanās mēs saņemam mājās lapiņas, kas mums atgādina, kurš ir mūsu iecirknis, kur mēs esam reģistrēti un uz kurieni mums ir jādodas balsot. Šajās lapiņās ir atgādinājums: ja mēs nevaram balsot šajā iecirknī, tad mēs varam doties un pārreģistrēties - laikus piereģistrēties citā iecirknī.

Tad, lūk, šogad šādas lapiņas nesaņemsim ne mēs, ne mūsu vēlētāji. Tātad vienkārši tas tiek aizstāts ar paziņojumu, ka šī informācija tiks nodrukāta „Latvijas Vēstnesī”. Vai jūs domājat, ka daudzi cilvēki šajos grūtajos ekonomiskajos apstākļos var atļauties sev nopirkt jebkuru no avīzēm vai ka viņi varbūt visi tagad mājās abonē „Latvijas Vēstnesi” un katrs, sagaidot šo avīzi mājās, tiešām zinās, uz kuru pusi ir jāiet vēlēt?

Es uzskatu, ka šādi grozījumi, kas droši vien ir pamatoti ar to, ka mums nav pietiekami daudz līdzekļu, lai izsūtītu šos paziņojumus, pēc savas būtības grauj demokrātiju, jo cilvēkiem būs liegta iespēja piedalīties vēlēšanās. Viņi nezinās, un viņi neaizies uz šīm vēlēšanām. Tāpēc aicinu neatbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Oskaram Spurdziņam. Viņš acīmredzot runās „par” likumprojekta nodošanu komisijām.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Īpaši Āboltiņas kundze!

Laikam Kampara kungs, kas strādā mūsu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, nav jūs līdz galam informējis par to, ka vakar komisija jau skatīja šo jautājumu.

Protams, daudz kam tā nepiekrita, kā jūs arī pareizi teicāt, taču tajā pašā laikā mēs nolēmām, ka visus šos priekšlikumus nebūtu pareizi noraidīt, jo tur ir arī labas lietas, ko valdība piedāvā. Līdz ar to komisija ir gatava strādāt, izņemot ārā to, kas arī jums nepatika.

Es lūdzu tomēr nodot likumprojektu komisijai.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 25, atturas - 8. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Latvijas Republikas un Eiropas Meteoroloģisko satelītu izmantošanas organizācijas (EUMETSAT) līgumu par Latvijas Republikas pievienošanos konvencijai par Eiropas Meteoroloģisko satelītu izmantošanas organizācijas (EUMETSAT) dibināšanu” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Sokolovska, Buzajeva, Buhvalova un Mitrofanova iesniegto likumprojektu „Grozījums Valsts aizsardzības finansēšanas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens - „pret” likumprojekta nodošanu komisijām.

„Par” pieteicies runāt deputāts Valērijs Buhvalovs. Lūdzu!

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Budžeta ierobežojumi, kurus mēs bijām pieņēmuši, ir pilnīgi saprotami ārkārtīgi smagas finansiāli ekonomiskās krīzes apstākļos, kas beigsies nezin kad.

Mēs samazinājām darba algas, ierēdņu izdevumus, tomēr pastāv vēl viens resurss, kuru droši varētu samazināt vismaz uz pusi. Runa ir par Latvijas dalības NATO finansēšanas samazināšanu. Patlaban nepastāv un, manuprāt, vēl ilgu laiku nebūs tiešu militāru draudu mūsu valstij. Vēl vairāk! Arī brīdī, kad iestājāmies NATO, šādu draudu nebija. Daudzas Austrumeiropas valstis ierobežoja savu finansējumu dalībai NATO, un tikai mēs vēlamies iet pa priekšu visai Eiropai. Kādēļ mums vajag tērēt 2 procentus no iekšējā kopprodukta dalībai NATO, ja mums neviens nedraud? Šodien papildu finanšu resursi pirmām kārtām ir nepieciešami, lai saglabātu jau esošās un izveidotu jaunas darba vietas. Vienkāršiem ļaudīm mūsu valstī nav darba, nav naudas pārtikai, apģērbam un komunālajiem maksājumiem, bet mēs tērējam simtiem miljonu latu dalībai NATO blokā.

Aicinu jūs atbalstīt šo grozījumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Jurim Dobelim. Viņš pieteicies runāt „pret” likumprojekta nodošanu komisijām.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Gribētos iesniedzējiem atgādināt, ka Latvija, iestājoties NATO, ir uzņēmusies noteiktas saistības. Šīs saistības neatšķiras no to dalībvalstu saistībām, kuras jau sen ir NATO sastāvā. Līdz ar to kārtējo reizi mēs redzam, ka diemžēl Saeimā ir politiski spēki, kas jebkurā grūtā situācijā centīsies to izmantot ne par labu Latvijas valsts interesēm.

Gribētos atgādināt vēl un vēlvienreiz: ja nebūs valsts drošības, gan ārējās, gan iekšējās, tad viss pārējais iegūs pilnīgi citu, otršķirīgu, nozīmi. Un līdz ar to aicinu noraidīt šādu jocīgu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vai deputātam Lācim kaut kas piebilstams par procedūru? (No zāles dep. V.Lācis: „Nē, nē!”) Viss kārtībā… Vai jūs?... Jā, paldies.

Viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret” likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Plinera, Sokolovska, Buzajeva, Buhvalova un Mitrofanova iesniegtā likumprojekta „Grozījums Valsts aizsardzības finansēšanas likumā” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 59, atturas - 8. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Šadurska, Seiles, Druvietes, Laicāna un Kalnietes iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim. Viņš ir pieteicies runāt „par” likumprojekta nodošanu komisijai.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” ir cieši saistīts ar nākamo darba kārtības jautājumu - ar grozījumiem valsts budžeta likumā. Tādēļ runāšu par tiem abiem.

Kolēģi! Cilvēki katru dienu seko ziņām plašsaziņas līdzekļos, izmisīgi gaidīdami jelkādu valdības rīcību ekonomikas kritiena bremzēšanai. Kas tikmēr notiek valdībā un valsts varas struktūrās? Tikmēr valdība ir ļoti aizņemta un Valsts prezidents tāpat, Valsts prezidentam dejojot ar premjeru politiskās dejas: solis uz priekšu, divi - atpakaļ. Koalīcija diskutē par vissvarīgāko problēmu valstī - 11 vai 13 ministrijas? Un, patiesību sakot, cilvēkiem tas ir apriebies.

Katru dienu mūsu ekonomika zaudē miljonus. Ar katru dienu mums paliek mazāk ekonomisku un finansiālu instrumentu, lai glābtu valsti.

Pagājušogad vasarā pozitīvais scenārijs vēl noteikti eksistēja. Decembrī droši vien eksistēja. Tagad varbūt vēl ir. Bet, ja mūsu varas pārstāvji vēl turpinās savas rotaļas, tad droši vien mēs uzzināsim, ko nozīmē valsts maksātnespēja un bankrots.

Kolēģi! Cilvēki katru dienu bankrotē, zaudē darbu, cīnās ar kredītu maksājumiem, siltuma rēķiniem, nevar nopirkt zāles un pārtiku. Mums ir jārīkojas nekavējoties.

„Pilsoniskā Savienība” piedāvā nelielu, bet vajadzīgu soli ekonomikas dzīvotspējas virzienā - samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli no 23 procentiem uz 21 procentu.

No šā nodokļa ieņēmumiem 83 procenti paliek pašvaldību budžetos, 17 procenti - valsts budžetā. Lai pašvaldību budžeti neciestu, valsts budžeta likumā mēs ierosinām mainīt šo proporciju uz šādu: 89 procenti pret 11 procentiem. Tādā gadījumā pašvaldību budžeta bilance saglabājas. Gada ieņēmumi valsts budžetā samazinās par 36 miljoniem latu šogad un par 48 miljoniem latu pilnā gadā. Jā, šis nodokļa samazinājums kaut ko maksā, taču tas dod pozitīvu efektu valsts ekonomikai.

Kolēģi! Dažu koalīcijas ģēniju ieplānotais PVN palielinājums, par kuru anotācijā pasakas formā tika solīti plus 300 miljoni, ir izmaksājis daudz vairāk: janvārī un februāra pirmajā nedēļā vien - mīnus 33 miljoni latu. Tātad gadā kopumā, ja nekļūs ļaunāk, būs nevis 300 miljonu palielinājums, bet 300 miljonu mīnuss PVN ieņēmumos.

Kolēģi! Gribu jūs nomierināt, valdošās koalīcijas kolēģi! Mēs, opozīcija, tāpat zinām, ka jūs esat visgudrākie un vislabākie. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Pareizi!”) Ja kāda no jūsu prognozēm nepiepildās, tad tas ir nevis tāpēc, ka prognoze ir bijusi kļūdaina, bet vienkārši tāpēc, ka ir noticis kaut kā citādi. Nu, droši vien pasaules krīze ir vainīga.

Kolēģi! Mēs visi zinām, ka Saule… ka Zeme griežas savā gada apriņķojumā ap Sauli… Tur vienā fokusā ir Saule, otrā fokusā - Godmanis.

Un mēs zinām, ka Zalāns ir vēl labāks. Un mēs zinām, ka šajā kosmiskajā telpā vienīgo satiksmi var nodrošināt jūsu raķete.

Kolēģi! Mēs visu to zinām! Mēs zinām, ka jūs zināt pareizi. Tikai līdz šim jūsu prognozes vienmēr ir piepildījušās ar mīnusa zīmi. Nu tas ir tāds negadījums.

Vienreiz, kolēģi, ieklausieties mūsu prognozē! Nobalsojiet, lūdzu, „par”!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam. Viņš acīmredzot runās „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

„Pret” nodošanu komisijai, protams. Bet man ir tas jāuzteic kā ārkārtīgi labs - ārkārtīgi labs! - likumprojekts priekš uzņēmējdarbības attīstības, izcils - priekš pašvaldībām. Es runāju arī par visu šo paketi, kur ir divi likumprojekti -likumprojekts par nodokļiem un likumprojekts par valsts budžetu. Viss tas ir tik ārkārtīgi skaisti un tik ārkārtīgi labi, ka pat negribas ticēt. Un negribas arī nodot šo likumprojektu atbildīgajai komisijai.

Kāpēc? Mēs labi zinām, ka valdība tūlīt nāks ar droši vien daudz sliktākiem likumprojektiem, Šadurska kungs, un es galīgi nevaru iedomāties, ka es, atrodoties koalīcijā, esmu gudrāks par jums, dižu matemātiķi. Nekādā veidā!

Bet kāpēc es ieteiktu nenoteikt? Mēs zinām… bet vai mēs nojaušam, es teikšu tā, negribu apgalvot, ka valdība nupat kritīs? Valdības jau vairs nav. Mums ir skaidrs, ka izveidosies jauna valdība, kuras ietvaros strādās, kā saka, arīdzan pašreizējie opozīcijas deputāti. Mēs zinām, ka valdībai nekur neizmukt no nodokļu likumprojektu un 2009.gada budžeta grozījumu sūtīšanas uz parlamentu un nodošanas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Tas viss notiks.

Mēs labi zinām un paturam prātā, un sirdī drebam par 31.martu, kad sāks notikt vēl lielākas lietas. Un, kad visas šīs lietas - kritusi valdība, krītošs parlaments, iesniegts budžets, iesniegta nodokļu likumdošanas pakete - sanāks kopā kā zvaigznes tādā planētu parādē, tad deputātiem savu labo gribu, savu sirsnību pret darbaļaudīm un visu latviešu tautu būs iespējams izteikt visdažādākajās formās, un visas tās formas būs labestīgas. Un, ticiet man, tādā gaisotnē jebkurš šis labais nodoms, šis labais nolūks, kuram varbūt nemaz nav seguma, tiks atbalstīts gan no valdošajiem, gan no opozīcijas. Tā ka pagaidīsim savu laiku!

Šobrīd Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai ir ko darīt. Šos atliksim malā un ķersimies… Tad, kad valdība atnesīs budžeta likuma grozījumus, tad arī ķersimies pie nodokļu un budžeta pārlabošanas.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Viens deputāts runājis „par”, viens - „pret” likumprojekta nodošanu komisijai. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Šadurska, Seiles, Druvietes, Laicāna un Kalnietes iesniegtā likumprojekta „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 36, atturas - 12. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Šadurska, Seiles, Druvietes, Laicāna un Kalnietes iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2009.gadam”” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Šadurska, Seiles, Druvietes, Laicāna un Kalnietes iesniegtā likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2009.gadam”” nodošanu visām Saeimas komisijām, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 40, atturas - 6. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Godātie kolēģi! Pirms sākam skatīt nākamo šodienas sēdes darba kārtības sadaļu, mums vēl jālemj par iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu „Noziedzīgo nodarījumu novēršanas, atklāšanas un izmeklēšanas ziņu apmaiņas likums”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis šīs pašas, tātad Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas, iesniegumu ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādiem grozījumiem? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Čepānes, Zaķa, Seiles, Kalnietes, Kariņa, Latkovska, Laicāna, Šadurska, Druvietes un… īsti neizlasāms uzvārds... pieprasījumu Ministru prezidentam Ivaram Godmanim „Par valsts zivju audzētavu turpmāko apsaimniekošanu”.

Vārds pieprasījuma motivācijai deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi! Frakciju „Pilsoniskā Savienība” un „Jaunais laiks” rīcībā ir nonākusi informācija, pirmkārt, par valsts finansējuma pārtraukšanu četrām valstij piederošām zivju audzētavām, kuru izveidošanā un modernizācijā līdz šim ir ieguldīti ievērojami valsts līdzekļi un kuras strādā rentabli, piemēram, Braslas zivju audzētava.

Otrkārt, par iespējamo šo zivju audzētavu iznomāšanu vai privatizāciju, pārkāpjot likumā noteikto kārtību.

Mēs neesam pārliecināti, ka šo valstij līdz šim piederošo zivju audzētavu nomas vai privatizācijas pamatnosacījumi ir caurredzami un ka tie nodrošinātu godīgu konkurenci ar privātajām zivju audzētavām.

Mēs vēlamies noskaidrot, vai nomas noteikumi ir bijuši savlaicīgi pieejami visām ieinteresētajām personām un kādā veidā tiek noskaidroti pretendenti. Mēs vēlamies noskaidrot, vai atbilst patiesībai informācija, ka, izmantojot valdības nestabilitāti un aizsedzoties ar taupības režīma plīvuru, atsevišķu amatpersonu ģimenes locekļi iesniegumus par šo zivju audzētavu lietošanu, nomāšanu, Zemkopības ministrijā ir iesnieguši vēl pirms ministrijas lēmuma par zivju audzētavu iznomāšanu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Nākamais darba kārtības punkts - „Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Lindai Mūrniecei šā gada 19.februārī”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Lindas Mūrnieces iesniegumu ar lūgumu piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 19.februārī, tātad šodien. Saskaņā ar Kārtības rulli katram deputātam vienu reizi sesijas laikā ir tiesības uz šādu atvaļinājumu, bet mums jebkurā gadījumā šis jautājums ir jāliek uz balsošanu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Lindai Mūrniecei šā gada 19.februārī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Deputātei Lindai Mūrniecei šā gada 19.februārī piešķirts neapmaksāts atvaļinājums.

Nākamais darba kārtības punkts - sadaļa „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Lēmuma projekts „Par Beatrises Tāleres atbrīvošanu no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Labrīt, godātais Prezidij! Godātie kolēģi!

Saeimas Juridiskā komisija izskatīja lēmuma projektu „Par Beatrises Tāleres atbrīvošanu no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneša amata”.

Vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija 2008.gada 7.februārī ir atzinusi Beatrisi Tāleri par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, bet, ņemot vērā to, ka par šo spriedumu ir iesniegtas apelācijas sūdzības, kā arī ir iesniegts apelācijas protests, tieslietu ministrs lūdz Saeimu ar šā gada 2.martu atbrīvot Beatrisi Tāleri no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneša amata sakarā ar likumā noteiktā amata pildīšanas maksimālā vecuma sasniegšanu.

Juridiskā komisija savā sēdē, uzklausot Tieslietu ministrijas pārstāvi, aizklātā balsojumā vienprātīgi atbalstīja šo lēmuma projektu.

Aicinu kolēģus balsot „par”.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Beatrises Tāleres atbrīvošanu no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneša amata”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Pārejam pie nākamās darba kārtības sadaļas - „Likumprojektu izskatīšana”. Pirms mēs skatām pirmo šajā sadaļā iekļauto likumprojektu, mums jālemj vēl par diviem iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Ir saņemts arī analoģisks šīs pašas komisijas iesniegums ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījums likumā „Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību””, kuru izstrādājusi Saeimas Sociālo un darba lietu komisija. Tātad tiek lūgts iekļaut šo likumprojektu izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījums likumā „Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā””. Likumprojekts atzīts par steidzamu, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

 

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Sagatavojot otrajam, galīgajam, lasījumam likumprojektu „Grozījums likumā „Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā””, komisija izvērtēja trīs priekšlikumus.

1. - deputāta Buhvalova priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Valērijam Buhvalovam.

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Valsts ir atņēmusi denacionalizēto māju iedzīvotājiem dzīvokļus. Tagad šie cilvēki nevar maksāt lielu īres maksu, viņus liek ārā pēc tiesas lēmuma. Būtu godīgi, ja valsts atbrīvotu iedzīvotājus no tiesas izdevumu maksas un zaudējumu atlīdzināšanas māju saimniekiem, jo tā paša likuma 6.panta priekšpēdējā rindkopā ir teikts (citēju): „Īpašnieki vai viņu mantinieki atbrīvojami no tiesas izdevumu samaksas attiecībā uz prasījumiem par namīpašumu atdošanu un ar to saistīto prasību par zaudējumu atlīdzību.” Iznāk tā, ka vienai sociālajai kategorijai tādas tiesības ir, bet otrai - nav. Tas nav tā, ka vienai sociālajai kategorijai tādas tiesības ir, bet otrai - nav. Tas nav pareizi.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputāts Lagzdiņš vēlas ko piebilst?

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Komisija minēto priekšlikumu noraidīja, jo uzskata, ka jautājums par to, vai prasītājs, konkrētā gadījumā atbildētājs - īrnieks, ir atbrīvojams no tiesas izdevumiem, jāreglamentē, pirmkārt, Civilprocesa likumā. Otrkārt, komisija nepiekrīt priekšlikuma iesniedzēju viedoklim, ka valsts ir atņēmusi dzīvokļus minētās kategorijas īrniekiem. Valsts vienkārši nav devusi tiesības privatizēt šos dzīvokļus.

Treškārt, šobrīd likums „Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” paredz iespēju - un Rīgā tas tiek realizēts - saņemt šīs kategorijas īrniekiem dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu, kas, piemēram, divu pensionāru ģimenei sastāda 16 tūkstošus latu, par ko var iegādāties labiekārtotu dzīvokli jebkurā republikas pilsētā, izņemot Rīgu, un tādējādi šī problēma Rīgas pilsētā, kur savulaik tā bija vissmagākā, ir atrisināta.

Un ceturtkārt. Šobrīd, kad īres maksa ievērojami krītas, ir saņemta informācija no Tieslietu ministrijas, ka šīs kategorijas prasību ir ļoti maz. Tieši otrādi! Namīpašnieki vēlas saglabāt izīrētus dzīvokļus, nevis īrniekus izlikt.

Tādējādi komisija noraidīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Buhvalova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 61, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 2. un 3. - Juridiskā biroja un atbildīgās komisijas priekšlikumi - attiecas uz likuma 16.panta otro daļu un ir skatāmi kontekstā. Juridiskā biroja priekšlikums daļēji ir atbalstīts un iekļauts 3. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš. Līdz ar to aicinu nobalsot par likumprojektu kopumā otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums likumā „Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 1, atturas - 2. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījums likumā „Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Arī likumprojektam „Grozījums likumā „Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem” uz otro lasījumu komisija ir izvērtējusi trīs priekšlikumus. Tie ir absolūti analogi tiem, kurus mēs izvērtējām pirms brīža, skatot iepriekšējo likumprojektu.

1. - deputāta Buhvalova priekšlikums - iepriekš minēto argumentu dēļ ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Buhvalova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 57, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

2. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iekļauts 3. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. Aicinu likumprojektu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums likumā „Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 2, atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Civilās aizsardzības likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Likumprojekta „Grozījumi Civilās aizsardzības likumā” trešajam lasījumam komisija priekšlikumus nav saņēmusi.

Izskatījuši likumprojektu, aicinām to atbalstīt trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Civilās aizsardzības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 2, atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Es nedaudz biju aizrāvies sarunā…

Izskatāmā dokumenta numurs ir 3751. Kā jau priekšsēdētājs teica, tas ir likumprojekts „Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”, kura trešajam lasījumam atbildīgā komisija ir saņēmusi vienu priekšlikumu, bet pati izstrādājusi otru priekšlikumu.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir tehniskas dabas. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Savukārt atbildīgā komisija piedāvā normu par likuma spēkā stāšanos. Un arī to es aicinu atbalstīt, jo tā ir nepieciešama šim likumprojektam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Aizbalts.

 

V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Izskatāmā dokumenta numurs ir 3763. Uz trešo, galīgo, lasījumu komisija saņēmusi un izskatījusi 26 priekšlikumus.

1. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Aizbalta priekšlikums. Atbalstīts un izteikts kā 19.1 punkts, mainot numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts. 2. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Aizbalta priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā - 3.priekšlikumā -, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Nē! Es esmu pieteicies runāt!”) Es atvainojos… Man nav tādas informācijas. Ir runa par 4.priekšlikumu.

Sākam debates. Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies.

Dāmas un kungi! Kaut vai pēdējā naktī likumprojekts, tā lielā paka, kas mums ir iedota, ir jāizlasa!

Šo es tiešām nebiju pamanījis - 4.priekšlikumu, kas ir papildinājums 9.pantā. Mēģināšu nolasīt, kas tad šajā pantā ir rakstīts. Ārkārtīgi skaisti: „Personai, kura ir Latvijas pilsonis vai nepilsonis, kā arī tādai personai, kura ir saņēmusi Latvijas Republikā izdotu reģistrācijas apliecību, pastāvīgās uzturēšanās apliecību vai uzturēšanās atļauju, aizliegts Latvijas teritorijā ceļu satiksmē vadīt ārvalstīs pastāvīgi reģistrētu vieglo automobili, izņemot…” Un tad seko vesela virkne izņēmumu. Tas nozīmē, ka autovadītājam, ko policija, vadīdamās pēc tādas pazīmes kā automobiļa numurs, sāks ķert, ķerstīt un mēģinās sodīt, ir jāved līdzi čemodāns ar „spravkām” jeb, latviski sakot, izziņām… (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Nav taisnība!”) Tieši tā!... kurās tad nu būs izstāstīts - kas, kur un kāpēc. Kāpēc tad jūs, atbildīgā komisija, šeit neierakstāt, ka visām tām iepriekš nosauktajām personām - pilsoņiem, nepilsoņiem, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņēmējiem…? Vajadzētu šeit ierakstīt tā: ir aizliegts ceļu satiksmē izmantot ārzemēs ražotu automobili! Ja jūs ierakstītu šeit, Ceļu satiksmes likumā, šādu nosacījumu, tas taču būtu ārkārtīgi skaisti. Atjaunotos „Russo-Balt”! Kas notiek mums ar šiem?... Jā… un nebūtu avāriju, un ceļi būtu tukši, un viss būtu ārkārtīgi skaisti. Kas notiek? Kur ir problēmas? Ja rausītis aizbēg no mājām, tad rausītim ir izaugušas kājas. Es gribētu, lai atbildīgā komisija man pasaka - no kurienes šīs kājas aug. Un es zinu, no kurienes aug. Tāpēc, ka dažās kaimiņvalstīs tehniskā apskate autovadītājiem jāiziet divos gados vienu reizi, bet Latvijā tas ir jādara katru gadu. Un kāds no tā pelna un no tā dzīvo, un nodarbinātība aug, un nodokļi iekasējas. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Tas taču ir valstiski!”)

Vēl viena problēma ir, protams, mūsu cenu nesamērība. Valstiski ir fiksēta arī maizes cena. Batons - 22 „kapeikas”, piens - 26! Jā. Tas ir valstiski.

Tiešām - kur tās kājas aug?

Otra lieta. Protams, mana komisija pieņēma to inflāciju bremzējošo paketi, kā mēs to saucam. Mana komisija to darīja, un ar grūtu sirdi balsoju par to arīdzan es. Mēs noteicām tos „griestus” automobiļiem, kas ir iekļaujami uzņēmuma bilancē… Ar visām no tā izrietošajām sekām. Tā vietā, lai mēs drusciņ mazāk… drusciņ retāk pārbaudītu savus automobiļus… un es vispār nesaprotu, kāpēc manai jaunajai „Škodai” (tagad tā ir novecojusi) ikkatru gadu jāiziet tehniskā apskate… (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Lai nomaksātu nodokļus!”) Jā, mēs varētu teikt tā… Un es domāju, ka Kraukļa kungs teiks tā: jums jāiziet tehniskā apskate katru gadu, lai būtu mazāk negadījumu uz ceļiem. Baigi forši! Mazāk negadījumu! Vai Latvijā ir mazāk ceļu satiksmes negadījumu nekā Igaunijā un Lietuvā? Nebūt nav.

Dāmas un kungi! Es saprotu, šis nav kaut kāds Leiškalna priekšlikums Saeimas vēlēšanu likuma vai Aizsargjoslu likuma sakarā. Šis ir atbildīgās komisijas pašas izstrādāts priekšlikums. Pieejiet šīm lietām atbildīgi! Nemēģiniet to cilvēku tvarstīt ar tik tiešām murgainiem… Aizliegt Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonim vadīt automobili tāpēc, ka uz tā ir, teiksim, Igaunijas, Vācijas vai Francijas numurs... Es teikšu - man tas nepatīk. Diemžēl es frakcijā vakar neiebildu, bet šodien balsošu „pret”. Un aicinu arī jūs balsot „pret”.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputāts Aizbalts vēlas kaut ko piebilst?

V.Aizbalts. Godājamais kolēģi, Leiškalna kungs! Jūs nolasījāt komisijas izstrādātā priekšlikuma sākumu, bet jūs nenolasījāt beigas, tāpēc es gribu jums tās nolasīt.

Ne ar kādiem čemodāniem šim pilsonim nebūs jābraukā un nebūs jāpierāda, bet būs ļoti vienkārša kārtība. Ministru kabinets nosaka, kādos gadījumos un kādā kārtībā Ceļu satiksmes drošības direkcija, nevis policija šā panta ceturtajā daļā minētajām personām piešķir un anulē atļauju piedalīties ceļu satiksmē. Tā kā to noteiks Ceļu satiksmes drošības direkcija, būs arī Ministru kabineta noteikumi, ar kuriem komisija ir iepazinusies. Tā ka nekādi dokumenti nebūs jāvadā.

Kas attiecas uz pārējiem argumentiem. Šobrīd te tika izskanējis viedoklis, ka Latvijā šie pakalpojumi ir dārgāki, lai gan šobrīd Latvijā šie pakalpojumi ir tikpat dārgi kā Lietuvā. Arī visi nodokļi Latvijā ir tikpat lieli kā Lietuvā, bet šie cilvēki braukā ar Lietuvas numuriem galvenokārt tāpēc, ka viņi nemaksā sodu, ja Latvijā pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus. Un no visiem tiem, kuri ir pieķerti šobrīd fotoradaros, aptuveni 5 procenti ir ar Lietuvas valstī reģistrētiem mašīnu numuriem, tāpēc viņi nemaksā sodus. Tā kā šie pilsoņi acīmredzot grib būt negodīgāki pret Latvijas valsti nekā pārējie, komisija ir izstrādājusi šādu priekšlikumu. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 21, atturas - 16. Priekšlikums ir atbalstīts.

V.Aizbalts. Paldies, kolēģi, par atbalstu!

5. - arī atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts. Arī 6. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts. 7. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Aizbalta priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts. 10. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Aizbalta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 13. - komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts. Un arī ar 12. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Aizbalta priekšlikumu - ir tāpat. Daļēji atbalstīts un iekļauts 13. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts. 14. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Aizbalta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Šoreiz nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts. 16. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts. 17. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts. 18. - arī komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts. 19. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Silaraupas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 20. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumā, kas ir atbalstīts, redakcionāli precizējot. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Čaklais deputāts Aizbalts!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts. Un līdzīgi ir arī ar 21. un 22.priekšlikumu. 21. - Silaraupas priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iekļauts Aizbalta 22.priekšlikumā, kas ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts. 23. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts. 24. - arī atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts. 25. - arī atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts. Un 26. - strādīgās atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 13, atturas - 20. Likums pieņemts.

V.Aizbalts. Paldies, kolēģi, par atbalstu!

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi Augstskolu likumā”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Likumprojekts paredz nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības valsts augstskolu īpašumā. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Beidzot!”) Īstenībā šis likumprojekts jau sen bija vajadzīgs, jo šajā gadījumā augstskolu darbība, protams, kļūs patstāvīgāka un īpašumi, es ceru, tiks apsaimniekoti labāk.

Lai nerastos varbūt bažas par kādām augstskolu darbībām, kas nebūtu vēlamas, gribu arī paskaidrot, ka saskaņā ar šo likumprojektu nekustamo īpašumu, ko valsts augstskolai bez atlīdzības īpašumā nodevusi valsts vai pašvaldība, augstskola varēs izmantot tikai savas darbības nodrošināšanai un attīstībai, nosakot to attiecīgās augstskolas Satversmē, bet, kā mēs zinām, augstskolu satversmes apstiprina Saeimā.

Tā ka komisija uzskata, ka likumprojekts ir vajadzīgs un ka viss būs kārtībā.

Aicinu jūs nobalsot par likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Augstskolu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Aicinu priekšlikumus iesniegt līdz šā gada 13.martam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi, par atbalstu! (No zāles dep. J.Dobelis: „Vienprātību!”)

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.3743. Komisija saņēma divus priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Arī 2. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. Lūdzu akceptēt šos likuma grozījumus otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

O.Spurdziņš. Aicinu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam šā gada 25.februāri.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas numurs 976), otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

 

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu uz likumprojekta otro lasījumu, līdz ar to aicinu bez debatēm to akceptēt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas numurs 976) otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

Dz.Rasnačs. Šā gada 26.februāris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas numurs 705), otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Juridiskā komisija uz otro lasījumu saņēma 16 priekšlikumus, un jāsaka, ka, runājot par likumprojektu kopumā, parādījās zināmas domstarpības starp Latvijas Darba devēju konfederāciju un Satiksmes ministriju, taču vēlākajā sarunu gaitā atklājās, ka uz trešo lasījumu šīs domstarpības varētu tikt novērstas.

1. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 2. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 3.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Ziedonis Rubezis iesniedzis 6.priekšlikumu. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 7.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. 8.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. Arī 9.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. 10.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. 11.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. 12.priekšlikumu iesniedzis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Aizbalts. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā - 13.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. 13.priekšlikums ir atbalstīts, to izstrādājusi Juridiskā komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 14.priekšlikumu ir sagatavojis un iesniedzis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Vitālijs Aizbalts. Tas ir atbalstīts daļēji un iekļauts komisijas izstrādātajā 16.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. Juridiskais birojs ir iesniedzis precizējumu. Tas ir 15.priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts 16.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. 16. - Juridiskās komisijas formulētais priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. Līdz ar to otrajā lasījumā ir atbalstīti visi priekšlikumi.

Komisijas vārdā aicinu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas numurs 705) otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - nav, atturas - 4. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

Dz.Rasnačs. Šā gada 26.februāris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Uzbekistānas Republikas valdības vienošanos par sadarbību ārkārtējo situāciju novēršanas un likvidēšanas jomā”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamie kolēģi! Augsti godātais Prezidij! Strādāsim ar dokumentu Nr.1075. Likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Uzbekistānas Republikas valdības vienošanos par sadarbību ārkārtējo situāciju novēršanas un likvidēšanas jomā”.

Godājamie kolēģi! Tas ir standarta nolīgums, kādus parasti slēdz draudzīgu valstu valdības. Manuprāt, pats dokumenta virsraksts jau precīzi parāda, par ko dokumentā ir runa. Šis dokuments Ārlietu komisijā saņēmis vienbalsīgu un nedalītu atbalstu.

Aicinu arī jūs, godājamie kolēģi, nobalsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Uzbekistānas Republikas valdības vienošanos par sadarbību ārkārtējo situāciju novēršanas un likvidēšanas jomā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Bērziņš. Šā gada 1.marts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Ārstniecības likumā”, otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Labdien, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.3761 - likumprojektu „Grozījumi Ārstniecības likumā”, otrais lasījums.

Komisija saņēma septiņus priekšlikumus.

1. - Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres Žanetes Vasaraudzes iesniegts priekšlikums. Tas ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Orlovs. 2.priekšlikums saņemts no deputāta Buzajeva. Tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! Jau kuro reizi atbildīgā komisija ar apskaužamu neatlaidību noraida gan PCTVL frakcijas, gan arī personīgi manus priekšlikumus, kas ir vērsti uz to, lai uzlabotu atsevišķu personu kategoriju stāvokli attiecībā uz termiņuzturēšanās atļaujām.

Runa pārsvarā ir par Latvijas pilsoņu ģimeņu locekļiem - par viņu dzīvesbiedriem, bērniem un vecākiem. Saskaņā ar likumu, pirms viņi saņem pastāvīgās uzturēšanās atļauju, viņiem ir jānodzīvo Latvijā pieci gadi ar termiņuzturēšanās atļauju. Šai salīdzinājumā ar valsts iedzīvotājiem kopumā ārkārtīgi nelielajai grupai, pavisam kādiem dažiem tūkstošiem cilvēku, tātad ir liegti bezmaksas medicīniskie pamatpakalpojumi, un to mēs arī piedāvājam labot.

Attiecīgais papildslogs uz budžetu ir tik niecīgs, ka svārstās aprēķinu kļūdas robežās. Jā, bez šaubām, valstij šie pakalpojumi nebūt nav bez maksas, bet tie tiek apmaksāti no nodokļu maksātāju līdzekļiem, tajā skaitā arī no šo personu radinieku nodokļiem, pie kuriem viņi bija ieradušies Latvijā. Šis apstāklis nebūt nav atjaunotās pirmskara Latvijas Republikas auglis, bet gan acīmredzams padomju pagātnes mantojums. Toreiz laulības ar ārvalstniekiem netika apsveiktas. Bet toreiz vismaz visi ārvalstnieki bija vienlīdzīgi savā beztiesībā. Turpretī patlaban medicīnas pamatpakalpojumi tiek sniegti ārvalstniekiem ar termiņuzturēšanās atļauju no ES pilsoņu vidus un viņu ģimeņu locekļiem. Pietiek vien ar to, ka šim ārvalstniekam ir darbs Latvijā, jo ir pieņemta šāda regula.

Jāpiezīmē, ka šajā gadījumā ārvalstniekiem ir priekšrocības salīdzinājumā ar Latvijas pilsoņiem, turklāt Latvijas teritorijā. Šāda nevērība pret saviem pilsoņiem salīdzinājumā ar ārvalstniekiem ir raksturīga kolonijām un okupētajām valstīm. Var jau būt, ka Latvija pēc griešanās pēc aizņēmumiem par šādu koloniju arī ir kļuvusi. (No zāles dep. J.Dobelis: „Laiks!”)

Dāmas un kungi! Pastāv vēl viena nianse. Pilsoņu radiniekiem, lai viņi saņemtu pastāvīgās uzturēšanās atļauju, ir jāiztur valsts valodas prasmes pārbaude uz otro pēc sarežģītības kategoriju. Ja viņi nevar izturēt šo pārbaudi, tad viņus nebūt neizraida no valsts. Pasarg Dievs! Mēs taču esam humāni cilvēki! Šīs personas turpina dzīvot Latvijā ar termiņuzturēšanās atļauju, bet viņām uz mūžu ir liegtas tiesības uz bezmaksas medicīniskajiem pakalpojumiem, kamēr viņi nesāks perfekti runāt latviski. (No zāles dep. J.Dobelis: „Ej mājās!”)

Jūs zināt, ka Latvijas krievu vidū ir ļoti populāra šāda karikatūra: stāv akvārijs, kurā peld zivtiņas, bet zivtiņām ar pirkstu piedraud tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš un teic: „Jūs visas man reiz runāsiet latviski!” Būtu taisnīgi, ja šo akvāriju izvietotu Saeimas sēžu zālē Prezidija vietā.

Tomēr es aicinu savus kolēģus demonstrēt veselo saprātu, kā arī cieņu pret saviem vēlētājiem, kuri ir apprecējušies ar ārvalstniekiem, un beidzot atbrīvoties no okupētas valsts iedzīvotāju kompleksiem.

Aicinu balsot „par”!

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.

Komisijas vārdā deputāts Orlovs vēlas ko piebilst.

V.Orlovs. Cienījamie kolēģi! Situācija, kuru aprakstīja deputāts Buzajevs, bija raksturīga Latvijai pēc iepriekšējiem Ārstniecības likuma grozījumiem, kuri stājās spēkā 2007.gada 1.jūlijā. Bija tieši tā, ka pēc Tieslietu ministrijas ierosinājuma tika aizmirsti no valsts puses cilvēki, kuri likumīgi ieradās Latvijā. Viņi pēkšņi zaudēja… Latvijas iedzīvotāji, nepilsoņi, zaudēja tiesības uz medicīnisko palīdzību. Līdz ar to daudzi, es domāju, katra frakcija, saņēma vēstuli no tiem cilvēkiem, un šai problēmai pieskārās arī Sociālo un darba lietu komisija. Mēs uzrakstījām vēstuli tiesībsargam un saņēmām no viņa atbildi, pēc tam tika uzrakstīta vēstule Veselības ministrijai. Un, pieņemot pārejas noteikumus, šī problēma bija atrisināta. Diemžēl deputāts Buzajevs nebija komisijā, nebija iespējas viņam to izskaidrot komisijā… Piemēram, mums komisijā nav zināms neviens gadījums, ka cilvēks, kurš likumīgi ieradies šeit, Latvijā, un kuram ir īstermiņa uzturēšanās atļauja, ko viņš ir saņēmis līdz 2007.gada 1.jūlijam, nesaņem no valsts puses medicīnisko palīdzību. Ja deputātam Buzajevam ir tāda informācija, lūdzu to iedot mūsu komisijai, mēs pārbaudīsim informāciju un runāsim ar Veselības ministriju.

Šobrīd man tādas informācijas nav.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 60, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

Turpinām ar 3.priekšlikumu.

V.Orlovs. 3. - Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Orlovs. 4. - Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Arī tas ir iekļauts 5.priekšlikumā, kurš apkopots Sociālo un darba lietu komisijā un tiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Orlovs. 6. - Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Orlovs. Un arī 7.priekšlikums ir no Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Orlovs. Līdz ar to komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Ārstniecības likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Orlovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 30.marts.

Sēdes vadītājs. Deputāti… Kurš? 13. vai 30.marts?

V.Orlovs. 30.marts.

Sēdes vadītājs. 30.marts. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Saeimas kārtības rullī”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Izskatām likumprojektu Nr.1087. Piedāvātie Saeimas kārtības ruļļa grozījumi jums ir labi pazīstami, jo šo likumprojektu ir sagatavojusi Frakciju padome kopā ar Saeimas Prezidiju. Šo likumprojektu iesniedza frakciju vadītāji, un priekšlikumi, kas ir iekļauti tajā, attiecas uz taupības režīmu Saeimā.

Līdz ar to aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu, bet pirms tam lemt par tā atzīšanu par steidzamu, jo likumam būtu jāstājas spēkā ne vēlāk kā 1.martā.

Lūdzu atbalstīt steidzamību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Saeimas kārtības rullī”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

V.Muižniece. Paldies.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Saeimas kārtības rullī” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

V.Muižniece. Ja kolēģiem nav iebildumu, mēs varētu jau šodien izlemt arī par otro lasījumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek šodien pieņemts arī otrajā lasījumā? Deputāti neiebilst.

V.Muižniece. Tādā gadījumā - balsosim.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Saeimas kārtības rullī” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Gaujas nacionālā parka likums”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).

Labdien, godātie kolēģi!

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja likumprojektu „Gaujas nacionālā parka likums” un atbalstīja tā virzīšanu pirmajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Gaujas nacionālā parka likums” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Sokolovskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 5.marts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Noziedzīgo nodarījumu novēršanas, atklāšanas un izmeklēšanas ziņu apmaiņas likums”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Likumprojekts „Noziedzīgo nodarījumu novēršanas, atklāšanas un izmeklēšanas ziņu apmaiņas likums” paredz nacionālajos normatīvajos aktos ieviest tās prasības, kuras ir paredzētas Eiropas Savienības dalībvalstu tiesībsargājošo iestāžu informācijas un izlūkdatu apmaiņas vienkāršošanai. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt tādas informācijas ātru apmaiņu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Šengenas līguma dalībvalstīm, kura var palīdzēt novērst, atklāt un izmeklēt noziedzīgos nodarījumus. Likumprojekts nosaka, ka valstu policiju sadarbības ietvaros tiek veicināta informācijas apmaiņa, paredz nosacījumus un kārtību. Nosakot detalizētāku regulējumu, tas galvenokārt paredz informācijas apmaiņas ātrumu un formu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā sēdē apsprieda šo likumprojektu un atbalstīja to konceptuāli, un mēs lūdzam noteikt šim likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Noziedzīgo nodarījumu novēršanas, atklāšanas un izmeklēšanas ziņu apmaiņas likums”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 11, atturas - 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

J.Dalbiņš. Lūdzu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Noziedzīgo nodarījumu novēršanas, atklāšanas un izmeklēšanas ziņu apmaiņas likums” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī to, kad likumprojekts tiks izskatīts Saeimas sēdē otrajā lasījumā.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir 2.marts. Un izskatīšana - 12.martā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Augsti godātais priekšsēdētāj! Šajā likumprojektā ir paredzēts izdarīt likuma izmaiņas, lai sakārtotu dienesta gaitu tieši Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm.

Pamatdoma šiem grozījumiem ir tāda, lai attiecīgās struktūras spētu nodrošināt tām uzlikto uzdevumu sekmīgāku izpildi un vadībai būtu iespējams efektīvāk organizēt šo struktūru darbu.

Komisija iepazinās ar piedāvātajiem grozījumiem, savā sēdē tos izskatīja un lūdz noteikt šim likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 9, atturas - 5. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

J.Dalbiņš. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī to, kad otrajā lasījumā likumprojekts tiks skatīts Saeimas sēdē.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2.marts. Izskatīšana - 12.martā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Grozījums likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” izriet no nu jau veiktajiem grozījumiem Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā, lai samērotu to atbalstu, ko valsts sniedz bezdarbniekam, ar pārāk dārgām izmaksām īres un transporta izdevumu kompensācijām.

Vēlams, lai šie grozījumi pēc iespējas ātrāk stātos spēkā. Tāpēc komisija lūdz noteikt likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

M.Grīnblats. Komisija lūdz atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī to, kad Saeimas sēdē likumprojekts tiks izskatīts otrajā, galīgajā, lasījumā.

M.Grīnblats. Komisija lūdz atbalstīt arī otrajā lasījumā, jo grozījumi ir vienkārši un tur pēc būtības nekādi precizējumi nav iespējami.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka tiek šodien likumprojekts skatīts arī otrajā lasījumā? Deputāti neiebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījums likumā „Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību””, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Grozījumi izriet no veicamās pašvaldību reformas. Līdz ar to komisija aicina noteikt šim likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums likumā „Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 13, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

M.Grīnblats. Komisija lūdz atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

M.Grīnblats. Komisija lūdz atbalstīt likumprojektu arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šodien likumprojekts tiek arī otrajā lasījumā skatīts? (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Nav! Pareizs lēmums!”) Deputāti neiebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums likumā „Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Es informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Kariņa, Zaķa, Bendrātes, Āboltiņas un Rībenas jautājumu ārlietu ministram Mārim Riekstiņam „Par Latvijas ārpolitiku enerģētikas jautājumos”. Jautājums tiek nodots ārlietu ministram Mārim Riekstiņam.

Ir saņemts deputātu Zaķa, Kariņa, Bendrātes, Rībenas un Ziedones-Kantānes jautājums Ministru prezidentam Ivaram Godmanim „Par AS „Parex banka” glābšanu”. Jautājums tiek nodots Ministru prezidentam Ivaram Godmanim.

Ir saņemts deputātu Plinera, Sokolovska, Buzajeva, Mitrofanova un Buhvalova jautājums tieslietu ministram Gaidim Bērziņam „Par valsts institūciju gatavību ieviest 2008.gada 29.jūlija MK noteikumus Nr.612 un Tieslietu ministrijas piedāvātajiem grozījumiem Darba likumā”. Jautājums tiek nodots tieslietu ministram Gaidim Bērziņam.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Plinera, Buhvalova, Mitrofanova, Sokolovska un Buzajeva jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei „Par situāciju izglītībā”. Jautājums tiek nodots izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei.

Un Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Šadurska, Kalnietes, Kursītes-Pakules, Kariņa un Seiles pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei „Par rīcību izglītības un zinātnes sistēmā”.

Pieprasījuma motivācijai vārds deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Apstākļos, kad mēs mūsu valstī skaitām katru latu, liela nozīme ir tieši tam, cik prasmīga ir nozaru vadība. Jo, kā mēs zinām, labs saimnieks un procesu pārzinātājs pat taupības apstākļos spēj nodrošināt sistēmas pēctecību, profesionālu speciālistu saglabāšanos un cerību uz nozares attīstību tad, kad mums pienāks labāki laiki.

Izglītības sistēmā pašreiz šādas situācijas nav. Aizbildinoties ar taupības režīmu, necenšoties aizstāvēt ne izglītību, ne zinātni, ne valsts valodu, ne sportu, Izglītības un zinātnes ministrijā taupības režīma aizsegā notiek procesi, kas ne tikai bremzē, bet pat apdraud Latvijas konkurētspēju, ikviena cilvēka izaugsmi un - pats galvenais - mūsu cilvēku pārliecību par rītdienu un par viņu perspektīvām tuvākajā un tālākajā nākotnē.

Mēs esam iesnieguši pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei.

Tā kā Zaļo un Zemnieku savienība sistemātiski norobežojas no savas ministres darbības, aizbildinoties, ka profesionāļu kompetencē iejaukties nevajagot, neko darīt, nākas izvēlēties šādu diskusijas formu - runāt no Saeimas tribīnes.

Mēs sīki esam formulējuši sešus jautājumus, uz kuriem vēlamies saņemt konkrētas atbildes, lai pārliecinātos, ka tik tiešām ministrijas vadība apzinās, kas notiek izglītības sistēmā, necenšas ar skaistiem un pareiziem vārdiem un neapstrīdamiem skaitļiem traucēt sistēmas attīstību. Un galu galā - varbūt tomēr aicināt partiju painteresēties, kas tad notiek vienā no Latvijai svarīgākajām nozarēm? Jo - ko gan līdz mūsu skaistās frāzes par izglītību un zinātni kā nākotni, par to, cik ļoti mēs rūpējamies par valsts valodas statusu, cik ārkārtīgi mēs gādājam par mūsu nacionālo kultūras bagātību saglabāšanu, ja prakse rāda mēs gādājam par mūsu nacionālo kultūras bagātību saglabāšanu, ja prakse rāda pilnīgi pretējo?

Aicinu jūs iepazīties ar šo pieprasījumu, kuru esam izvērsuši sešās sadaļās.

Pirmā ir ļoti svarīga - tas ir jautājums par tā saukto skolu tīkla optimizāciju, kas zemtekstā var nozīmēt arī Latvijas mazo skolu slēgšanu.

Nevienam nav noslēpums, ka skola ir nozīmīgākais apdzīvotas vietas sociālās un kultūras dzīves objekts. Visi ļoti labi zina, ka tad, ja teritorijā nebūs skolas, no tās aizplūdīs arī darbaspēks, un visi ļoti labi var iedomāties, kādas šim procesam būs sekas.

Tā kā nav izstrādāti skaidri kritēriji šai skolu tīkla tā sauktajai optimizācijai, mēs uzdodam vairākus jautājumus, kam vajadzētu mest gaismu uz šiem procesiem.

Otrkārt…

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Varētu klusumu palūgt mazliet?… Dobeļa kungs! Kampara kungs un Kariņa kungs! Es atvainojos, jūs varbūt tomēr varētu kaut kādu godu izrādīt deputātei Druvietei.

I.Druviete. Mēs zinām, ka zinātniskās darbības budžets ir samazināts vairāk nekā par 30 procentiem salīdzinājumā ar pagājušo gadu.

Latvija ir vienīgā valsts, kurā ir šāds drakonisks samazinājums…

Sēdes vadītājs. Druvietes kundze, pagaidiet… Kariņa kungs tūlīt beigs smieties, un Kampara kungs aizies savā vietā, un jūs varēsiet pabeigt.

I.Druviete. … izglītībai un zinātnei.

Kāpēc, piemēram, Igaunija var atļauties samazināt budžetu izglītībai un pētniecībai par 5 procentiem, nevis par 10, kā tas ir ar visām pārējām nozarēm? Turpretim mēs, ievērojot it kā solidaritātes un vienlīdzības principu, visiem griežam nost vienādi.

Treškārt. Kas notiek Latvijas augstskolās?

Sēdes vadītājs. Druvietes kundze, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.

I.Druviete. Tādā gadījumā aicinu deputātus iepazīties ar šo pieprasījumu. Un, kā es saprotu, debates par šo jautājumu mums būs tad, kad šo pieprasījumu izskatīsim.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Godātie kolēģi! Šodien bija paredzēta atbilžu sniegšana uz trim deputātu uzdotiem jautājumiem.

Viens no jautājumiem bija adresēts satiksmes ministram Aināram Šleseram, bet viņš atrodas attaisnotā prombūtnē, un līdz ar to šis jautājums tiek pārcelts uz nākamo jautājumu un atbilžu sēdi.

Savukārt uz deputātu jautājumiem, kas ir uzdoti Ministru prezidentam Ivaram Godmanim un ekonomikas ministram Kasparam Gerhardam, ir saņemtas rakstiskas atbildes, kā arī saņemta informācija no jautājumu iesniedzējiem, ka viņus apmierina saņemtās rakstiskās atbildes.

Līdz ar to šodien jautājumu un atbilžu sēde nenotiks.

Godātie kolēģi! Visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!

Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, godātie kolēģi, man ir prieks ziņot, ka šodien mūsu kolēģei Solvitai Āboltiņai ir dzimšanas diena! Mēs sveicam Solvitu Āboltiņu! (Aplausi.)

Vārds paziņojumam Saeimas sekretāram Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (9.Saeimas sekretārs).

Godātie frakciju vadītāji! Kopā ar Saeimas Prezidiju piecas minūtes pēc šīs sēdes, lūdzu, lemsim par pārtraukumu starp ziemas sesiju un pavasara sesiju. Tuvojas Lieldienas, tātad šis lēmums ir jāpieņem. Paldies.

Frakciju vadītāji tiek aicināti Sarkanajā zālē.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātei Vinetai Muižniecei.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Lūdzu uzmanību, Juridiskās komisijas locekļi! Komisijas sēde notiks pulksten 11.00 komisijas sēžu telpā.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde notiek pulksten 10.35, bet Sociālo un darba lietu komisijas sēde - pulksten 11.15.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Guntim Blumbergam.

G.Blumbergs (ZZS frakcija).

Cienījamie Tautsaimniecības, vides, agrārās un reģionālās politikas locekļi! Lūdzu uz komisijas sēdi pulksten 10.30.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Oskaram Spurdziņam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde stundu ātrāk - pulksten 11.30 - komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Oskaram Kastēnam.

O.Kastēns (LPP/LC frakcija).

Cienījamie Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti! Sēde notiks pulksten 10.30, tātad pēc sešām minūtēm.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Augustam Brigmanim.

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Pieprasījumu komisijas sēde pulksten 10.30.

Sēdes vadītājs. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Augusts Brigmanis, Vladimirs Buzajevs, Jānis Eglītis, Dzintars Jaundžeikars, Aleksandrs Golubovs, Jānis Klaužs, Māris Kučinskis, Sarmīte Ķikuste, Gunārs Laicāns, Linda Mūrniece, Dagnija Staķe, Anna Seile, Baiba Rivža, Staņislavs Šķesters un Jānis Tutins.

Paldies visiem par darbu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 2009.gada 19.februāra sēdi pasludinu par slēgtu.

 

 

SATURA RĀDĪTĀJS

9.Saeimas ziemas sesijas 7.sēde

2009.gada 19.februārī

Par likumprojektu „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr.1103/Lp9)
(Dok. Nr.3724, 3724A)
Par likumprojektu „Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.1104/Lp9)
(Dok. Nr.3725, 3725A)
Par likumprojektu „Biometrijas datu apstrādes sistēmas likums” (Nr.1105/Lp9)
(Dok. Nr.3726, 3726A)
Par likumprojektu „Grozījums Komercdarbības atbalsta kontroles likumā” (Nr.1106/Lp9)
(Dok. Nr.3734, 3734A)
Par likumprojektu „Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā” (Nr.1107/Lp9)
(Dok. Nr.3735, 3735A)
Priekšlikumi - dep. S.Āboltiņa (pret)
- dep. O.Spurdziņš (par)
Par likumprojektu „Par Latvijas Republikas un Eiropas Meteoroloģisko satelītu izmantošanas organizācijas (EUMETSAT) līgumu par Latvijas Republikas pievienošanos konvencijai par Eiropas Meteoroloģisko satelītu izmantošanas organizācijas (EUMETSAT) dibināšanu” (Nr.1108/Lp9)
(Dok. Nr.3736, 3736A)
Par likumprojektu „Grozījums Valsts aizsardzības finansēšanas likumā” (Nr.1109/Lp9) (Noraidīts)
(Dok. Nr.3756, 3756A)
Priekšlikumi - dep. V.Buhvalovs (par)
- dep. J.Dobelis (pret)
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr.1110/Lp9) (Noraidīts)
(Dok. Nr.3757, 3757A)
Priekšlikumi - dep. K.Šadurskis (par)
- dep. K.Leiškalns (pret)
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2009.gadam”” (Nr.1111/Lp9) (Noraidīts)
(Dok. Nr.3758, 3758A)
Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” (Nr.1112/Lp9)
(Dok. Nr.3760, 3760A)
Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību”” (Nr.1113/Lp9)
(Dok. Nr.3762, 3762A)
Par darba kārtību
Par Saeimas deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Ivaram Godmanim „Par valsts zivju audzētavu turpmāko apsaimniekošanu” (Nr.21/P9)
(Dok. Nr.3774)
Motivācija - dep. I.Čepāne
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Lindai Mūrniecei šā gada 19.februārī
(Dok. Nr.3750)
Lēmuma projekts „Par Beatrises Tāleres atbrīvošanu no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneša amata” (Nr.625/Lm9)
(Dok. Nr.3765)
Ziņo - dep. I.Šlesere
Par darba kārtību
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā”” (Nr.917/Lp9) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.3044)
Ziņo - dep. J.Lagzdiņš
Debates - dep. V.Buhvalovs
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem”” (Nr.919/Lp9) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.3046)
Ziņo - dep. J.Lagzdiņš
Likumprojekts „Grozījumi Civilās aizsardzības likumā” (Nr.992/Lp9) (3.lasījums)
(Dok. Nr.3732)
Ziņo - dep. J.Dalbiņš
Likumprojekts „Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” (Nr.958/Lp9) (3.lasījums)
(Dok. Nr.3751)
Ziņo - dep. K.Leiškalns
Likumprojekts „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” (Nr.793/Lp9) (3.lasījums)
(Dok. Nr.3763)
Ziņo - dep. V.Aizbalts
Debates - dep. K.Leiškalns
Likumprojekts „Grozījumi Augstskolu likumā” (Nr.907/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr.3029, 3733)
Ziņo - dep. Dz.Ābiķis
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” (Nr.944/Lp9) (2.lasījums)
(Dok. Nr.3743)
Ziņo - dep. O.Spurdziņš
Likumprojekts „Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.976/Lp9) (2.lasījums)
(Dok. Nr.3754)
Ziņo - dep. Dz.Rasnačs
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.705/Lp9) (2.lasījums)
(Dok. Nr.3755)
Ziņo - dep. Dz.Rasnačs
Likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Uzbekistānas Republikas valdības vienošanos par sadarbību ārkārtējo situāciju novēršanas un likvidēšanas jomā” (Nr.1075/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr.3602, 3759)
Ziņo - dep. A.Bērziņš (LPP/LC)
Likumprojekts „Grozījumi Ārstniecības likumā” (Nr.1055/Lp9) (2.lasījums)
(Dok. Nr.3761)
Ziņo - dep. V.Orlovs
Debates - dep. V.Buzajevs
Likumprojekts „Grozījumi Saeimas kārtības rullī” (Nr.1087/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.3677, 3764)
Ziņo - dep. V.Muižniece
Likumprojekts „Grozījumi Saeimas kārtības rullī” (Nr.1087/Lp9) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.3677, 3764)
Ziņo - dep. V.Muižniece
Likumprojekts „Gaujas nacionālā parka likums” (Nr.1068/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr.3565, 3768)
Ziņo - dep. J.Sokolovskis
Likumprojekts „Noziedzīgo nodarījumu novēršanas, atklāšanas un izmeklēšanas ziņu apmaiņas likums” (Nr.1102/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.3781)
Ziņo - dep. J.Dalbiņš
Likumprojekts „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” (Nr.1091/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.3780)
Ziņo - dep. J.Dalbiņš
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” (Nr.1112/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.3760, 3760A)
Ziņo - dep. M.Grīnblats
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” (Nr.1112/Lp9) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.3760, 3760A)
Ziņo - dep. M.Grīnblats
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību”” (Nr.1113/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.3762, 3762A)
Ziņo - dep. M.Grīnblats
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību”” (Nr.1113/Lp9) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.3762, 3762A)
Ziņo - dep. M.Grīnblats
Par Saeimas deputātu jautājumu ārlietu ministram Mārim Riekstiņam „Par Latvijas ārpolitiku enerģētikas jautājumos” (Nr.140/J9)
Par Saeimas deputātu jautājumu Ministru prezidentam Ivaram Godmanim „Par AS „Parex banka” glābšanu”” (Nr.141/J9)
Par Saeimas deputātu jautājumu tieslietu ministram Gaidim Bērziņam „Par valsts institūciju gatavību ieviest 2008.gada 29.jūlija MK noteikumus Nr.612 un Tieslietu ministrijas piedāvātajiem grozījumiem Darba likumā” (Nr.142/J9)
Par Saeimas deputātu jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei „Par situāciju izglītībā” (Nr.143/J9)
Par Saeimas deputātu pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei „Par rīcību izglītības un zinātnes sistēmā” (Nr.22/P9)
(Dok. Nr.3785)
Motivācija - dep. I.Druviete
Informācija par atbildēm uz Saeimas deputātu jautājumiem
Latvijas Republikas satiksmes ministra Aināra Šlesera atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu „Par starptautiskās lidostas „Rīga” darbību” (Nr.137/J9) (Pārcelta)
Latvijas Republikas Ministru prezidenta Ivara Godmaņa atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu „Par Eiropas Komisijas piešķirtā finansējuma Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas izpildei izmantošanu” (Nr.138/J9) (Rakstiska atbilde)
Latvijas Republikas ekonomikas ministra Kaspara Gerharda atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu „Par valsts pasākumiem cīņai pret ekonomisko krīzi” (Nr.139/J9) (Rakstiska atbilde)
Paziņojumi
- dep. Dz.Rasnačs
- dep. V.Muižniece
- dep. A.Bērziņš (ZZS)
- dep. G.Blumbergs
- dep. O.Spurdziņš
- dep. O.Kastēns
- dep. A.Brigmanis
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs   A.Klementjevs

Balsojumi

Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā
Datums: 19.02.2009. 09:05:18 bal001
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3735 nodošanu komisijai

Grozījums Valsts aizsardzības finansēšanas likumā
Datums: 19.02.2009. 09:09:58 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3756 nodošanu komisijai

Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"
Datums: 19.02.2009. 09:17:46 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3757 nodošanu komisijai

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2009.gadam"
Datums: 19.02.2009. 09:18:46 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3758 nodošanu komisijai

Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei L.Mūrniecei
Datums: 19.02.2009. 09:23:30 bal005
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu dep. L.Mūrniecei

Grozījums likumā "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.02.2009. 09:30:08 bal007
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījums likumā "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.02.2009. 09:30:54 bal008
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3044 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums likumā "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.02.2009. 09:31:52 bal009
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījums likumā "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 19.02.2009. 09:32:30 bal010
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3046 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Civilās aizsardzības likumā (3.lasījums)
Datums: 19.02.2009. 09:33:24 bal011
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3732 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā (3.lasījums)
Datums: 19.02.2009. 09:34:44 bal012
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3751 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (3.lasījums)
Datums: 19.02.2009. 09:41:52 bal013
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (3.lasījums)
Datums: 19.02.2009. 09:44:58 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3763 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Augstskolu likumā (1.lasījums)
Datums: 19.02.2009. 09:46:52 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3029 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" (2.lasījums)
Datums: 19.02.2009. 09:48:08 bal016
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3743 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (Nr.976/Lp9) (2.lasījums)
Datums: 19.02.2009. 09:49:12 bal017
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3754 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (Nr.705/Lp9) (2.lasījums)
Datums: 19.02.2009. 09:52:24 bal018
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3755 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Latvijas Republikas valdības un Uzbekistānas Republikas valdības vienošanos par sadarbību ārkārtējo situāciju novēršanas un likvidēšanas jomā (1.lasījums)
Datums: 19.02.2009. 09:53:52 bal019
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3602 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Ārstniecības likumā (2.lasījums)
Datums: 19.02.2009. 10:01:18 bal020
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi Ārstniecības likumā (2.lasījums)
Datums: 19.02.2009. 10:02:30 bal021
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3761 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Saeimas kārtības rullī (1.lasījums)
Datums: 19.02.2009. 10:04:04 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3677 steidzamību

Grozījumi Saeimas kārtības rullī (1.lasījums)
Datums: 19.02.2009. 10:04:36 bal023
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3677 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Saeimas kārtības rullī (2.lasījums)
Datums: 19.02.2009. 10:05:12 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3677 pieņemšanu 2.lasījumā

Gaujas nacionālā parka likums (1.lasījums)
Datums: 19.02.2009. 10:06:00 bal025
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3565 pieņemšanu 1.lasījumā

Noziedzīgo nodarījumu novēršanas, atklāšanas un izmeklēšanas ziņu apmaiņas likums (1.lasījums)
Datums: 19.02.2009. 10:08:20 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3781 steidzamību

Noziedzīgo nodarījumu novēršanas, atklāšanas un izmeklēšanas ziņu apmaiņas likums (1.lasījums)
Datums: 19.02.2009. 10:09:00 bal027
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3781 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā (1.lasījums)
Datums: 19.02.2009. 10:11:10 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3780 steidzamību

Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā (1.lasījums)
Datums: 19.02.2009. 10:11:44 bal029
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3780 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam" (1.lasījums)
Datums: 19.02.2009. 10:13:06 bal030
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3760 steidzamību

Grozījums likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam" (1.lasījums)
Datums: 19.02.2009. 10:13:38 bal031
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3760 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam" (2.lasījums)
Datums: 19.02.2009. 10:14:26 bal032
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3760 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums likumā "Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību" (1.lasījums)
Datums: 19.02.2009. 10:15:12 bal033
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3762 steidzamību

Grozījums likumā "Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību" (1.lasījums)
Datums: 19.02.2009. 10:15:38 bal034
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3762 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā "Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību" (2.lasījums)
Datums: 19.02.2009. 10:16:16 bal035
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3762 pieņemšanu 2.lasījumā


Frakciju viedokļi

2009.gada 19.februārī

Vadītāja. Labdien, godātie radioklausītāji! Tiešraidē, kā ierasts katru ceturtdienu pēc Saeimas sēdes, skan „Frakciju viedokļi”. Un astoņi deputāti, kuri katrs pārstāv savu partiju Saeimā, ir pulcējušies Saeimas nama Sēžu zālē, lai jums stāstītu par parlamenta darbu Saeimas šodienas sēdē.

Pirmā šodien runās partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas deputāte Ina Druviete. Lūdzu!

I.Druviete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Esiet sveicināti!

Es gribētu pievērst uzmanību „Pilsoniskās Savienības” iesniegtajiem grozījumiem likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Mums ir jāveic kaut nelieli, bet vajadzīgi soļi ekonomikas dzīvotspējas virzienā, tāpēc „Pilsoniskā Savienība” piedāvāja samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli no 23 uz 21 procentu. Pašreiz no iedzīvotāju ienākuma nodokļa 83 procenti paliek pašvaldību budžetos un 17 procentu – valsts budžetā. Bet, lai no šā iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājuma neciestu pašvaldību budžeti, tika piedāvāts mainīt šo proporciju uz 89 pret 11. Tādā gadījumā pašvaldību budžeta bilance saglabātos, un tas dotu pozitīvu efektu valsts ekonomikai. Diemžēl šis ierosinājums netika pieņemts, bet mēs šo diskusiju turpināsim tad, kad apspriedīsim 2009.gada valsts budžeta grozījumus.

Otrkārt. Gribētu informēt, ka partiju „Pilsoniskā Savienība”, „Jaunais laiks” un „Sabiedrība citai politikai” pārstāvji ir iesnieguši pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei par rīcību izglītības un zinātnes sistēmā.

Mēs zinām, ka pašreiz, aizbildinoties ar taupības režīmu, izglītībā un zinātnē tiek vājināta šo nozaru konkurētspēja, kas apdraud gan Latvijas nākotni kopumā, gan arī ikvienu atsevišķu cilvēku. Un mēs esam uzdevuši jautājumus gan par tā saukto skolu tīkla optimizāciju, kas praktiski paredz nelielo skolu likvidāciju ar visām no tā izrietošajām sekām, esam jautājuši, kāpēc Latvija ir vienīgā Eiropas Savienības valsts, kurā tik drakoniski ir samazināts budžets augstākajai izglītībai un zinātnei, kā arī esam pievērsuši uzmanību faktam, ka pašreiz finansējuma trūkuma dēļ Latvijas unikālā dārgumu krātuve – Akadēmiskā bibliotēka – nevar nodrošināt pietiekamu temperatūras un mitruma režīmu seno rokrakstu, unikālu grāmatu un citu neaizstājamu kultūras vērtību saglabāšanai. Arī par to jāatbild Izglītības un zinātnes ministrijai, un mēs vēlamies zināt, kādi soļi tiks sperti, lai situāciju steidzami grozītu.

Esam arī jautājuši par loģikai neatbilstošu reorganizāciju valsts valodas aizsardzības sistēmā. Pašreiz tiek veidots aģentūru reorganizācijas plāns, kur ieguvumu nav nekādu, kur ir tikai zaudējumi un kas apdraud ne tikai nozares attīstību, bet arī latviešu valodas konkurētspēju.

Un visbeidzot. Kā zināms, Izglītības un zinātnes ministrijā tiek sniegts tiešs un netiešs atbalsts vienam no psiholoģijas virzieniem, tā sauktajai ontopsiholoģijai, kas, speciālistu vērtējumā, ir nozare, kam valstisks atbalsts tomēr nebūtu sniedzams.

Ceram, ka uz šiem jautājumiem mēs saņemsim atbildes un šo diskusiju turpināsim, jo pat taupības laikā nekas mums nedrīkst būt svarīgāks par mūsu izglītības sistēmu, par mūsu valsts valodu, kas taču galu galā nosaka mūsu valsts nākotni.

Paldies.

Vadītāja. Paldies partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas deputātei Inai Druvietei.

Nākamajam vārds apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimā tika izskatīti vairāki opozīcijas iesniegti likumprojekti.

Un vispirmām kārtām „Grozījumi Valsts aizsardzības finansēšanas likumā”. Pašreiz likumā ir noteikts, ka Ministru kabinets līdz 2012.gadam, ieskaitot, paredz valsts aizsardzībai, drošībai un integrācijai NATO finansējumu, kas sastāda 2 procentus no iekšzemes kopprodukta. Tas nozīmē, ka kopējais līdzekļu apjoms, kas, piemēram, 2006.gadā tika atvēlēts programmai „Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” bija 183 miljoni latu, 2007.gadā šai programmai tika atvēlēti jau 254 miljoni latu, bet 2008.gadā – 304 miljoni latu. Tādā veidā, mūsuprāt, palielinās draudi, ka mākslīgi izpūsta aizsardzības budžeta ietvaros daļa līdzekļu tiks izlietota nelietderīgi.

„Saskaņas Centrs” uzskata, ka ekonomiskās krīzes laikā Latvijai aktuālāks kļūs nevis ārējais apdraudējums, bet gan iekšējais, kas saistīts ar sociālās spriedzes pieaugumu un iedzīvotāju neapmierinātību ar dzīves apstākļiem, tāpēc laikā no 2009.gada līdz 2012.gadam nepieciešams samazināt aizsardzības izdevumus, lai tie nepārsniegtu 1 procentu no IKP.

Šodien iesniedzēji piedāvāja noteikt, ka valsts aizsardzībai, drošībai un integrācijai NATO paredzētais finansējums līdz 2012.gadam nepārsniedz 1 procentu no IKP. Tas dotu iespēju ietaupīt un novirzīt aktuālākajām vajadzībām aptuveni 164 miljonus latu – medicīnai, zinātnei, pedagoģijai, uzņēmēju atbalstiem un tā tālāk, bet šis likumprojekts diemžēl tika noraidīts.

Šodien opozīcija ierosināja arī izskatīt grozījumus likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Lieta ir tāda, ka pašlaik likums nosaka, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, kas jāmaksā no gada apliekamā ienākuma, ir 23 procenti, bet algas nodokļa maksātājam nodokļa likme 23 procentu apmērā jāmaksā no mēneša apliekamā ienākuma.

Iesniegtais likumprojekts paredzēja iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanu par 2 procentpunktiem – līdz 21 procentam. Izmaiņas likumā sekmētu valsts ekonomisko attīstību, jo samazinātos darbaspēka izmaksu daļa, kas saistīta ar nodokļu maksājumiem. Darba devējam varētu samazināties darbaspēka izmaksas, kas veicinātu uzņēmējdarbības attīstību, bet darba ņēmējam savukārt samazinātos nodokļa slogs. Diemžēl arī šis likumprojekts netika atbalstīts parlamentā.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Agešina kungam no apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.

Nākamajam vārds partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputātam Valērijam Buhvalovam.

Lūdzu!

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Gribu pievērst jūsu uzmanību frakcijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” priekšlikumam par grozījumiem Valsts aizsardzības finansēšanas likumā. Budžeta ierobežojumi, kurus mēs bijām pieņēmuši, ir pilnīgi saprotami ārkārtīgi smagās finansiāli ekonomiskās krīzes apstākļos, kura beigsies nezin kad.

Mēs esam samazinājuši darba algas, ierēdņu izdevumus, tomēr pastāv vēl viens resurss, kuru droši varētu samazināt vismaz uz pusi. Runa ir par Latvijas dalības NATO finansējuma samazināšanu.

Patlaban nepastāv un, manuprāt, vēl ilgu laiku nebūs tiešu militāru draudu mūsu valstij. Vēl vairāk! Arī brīdī, kad iestājāmies NATO, šādu draudu nebija. Daudzas Austrumeiropas valstis ierobežoja savu NATO dalības finansējumu, un tikai mēs vēlamies iet pa priekšu visai Eiropai. Kādēļ mums vajag tērēt 2 procentus no IKP dalībai NATO, ja mums neviens nedraud?

Šodien papildu finanšu resursi pirmām kārtām ir nepieciešami, lai saglabātu jau esošās un izveidotu jaunas darba vietas. Vienkāršiem ļaudīm mūsu valstī nav darba, nav naudas pārtikai, apģērbam un komunālajiem maksājumiem, bet mēs tērējam simtiem miljonu latu dalībai NATO blokā.

PCTVL frakcija uzskata, ka Latvijai ir finansiālie resursi, lai atvieglotu cilvēkiem dzīvi un izveidotu jaunas darba vietas. Diemžēl šodien Saeimas valdošā koalīcija noraidīja mūsu priekšlikumu.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Buhvalova kungam no partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas.

Frakciju viedokļus turpina Tautas partijas frakcijas deputāts Vents Armands Krauklis. Lūdzu!

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vispirms nedaudz par opozīcijas teikto.

Ja runājam par iedzīvotāju ienākuma nodokli, skaidrs, ka ilgtermiņā tas būtu pareizs solis. Un es domāju, ka Latvija pakāpeniski virzīsies uz to, ka šis iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir jāsamazina.

Jāteic, ka jau šogad tas tika samazināts par 2 procentpunktiem. Taču mēs diemžēl ļoti labi zinām, ka jau martā būs jāpieņem jauni budžeta grozījumi par tā samazinājumu. Ja mēs tagad samazinām kādu nodokli un nepasakām, kur ņemt naudu vietā, jo šāds nodokļa samazinājums tikai ilgtermiņā var dot pozitīvu labumu, tad tas faktiski nozīmē, ka ir jāpaceļ kāds cits nodoklis, lai šo budžetā neieņemto naudu īstermiņā iegūtu. Un es neredzu vēl kādu citu nodokli, ko pašlaik varētu pacelt, tāpēc ir gluži loģiski, ka šodien Saeima šo priekšlikumu noraidīja.

Par Saeimas šodienas sēdē lemto. Tātad ar nelielām debatēm tika pieņemti Ceļu satiksmes likuma grozījumi, kas paredz, ka no 1.jūlija Latvijā nevarēs lietot automašīnas, kas ir reģistrētas ārzemēs. Precīzāk: Latvijas pilsonim tad būs jāpierāda, ka viņš vai nu strādā, vai mācās ārzemēs. To varēs izdarīt elektroniski. Un šī norma ir vērsta uz to, lai Latvijā ilgstoši nelietotu automašīnas, par kurām netiek maksāti nodokļi. Jo citādi iznāk tā, ka lielākā sabiedrības daļa faktiski uztur šo automašīnu īpašniekus. Un tiek ekspluatētas automašīnas, kas nav izgājušas tehnisko apskati.

Tāpēc es gribu aicināt vērst uz to uzmanību tiem cilvēkiem, kas, piemēram, Lietuvā lētāk ir nopirkuši automašīnu, un laikus to piereģistrēt Latvijā, lai pēc tam nav problēmu ar Ceļu policiju.

Šonedēļ Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā bija diezgan kaismīga diskusija par to, kādā veidā veicināt Latvijā ražotu produktu pieejamību iedzīvotājiem, kādā veidā padarīt tos arī cenas ziņā lētākus, un Tautsaimniecības komisija uzdeva Ekonomikas ministrijai divu nedēļu laikā izvērtēt vairākas būtiskas lietas.

Viena no tām: vai būtu nepieciešams noteikt maksimāli pieļaujamo piecenojumu pārtikas precēm – pamatpārtikas precēm – mazumtirdzniecībā, jo Rietumeiropā šie piecenojumi vidēji ir zem 10 procentiem. Latvijā, pēc Ekonomikas ministrijas datiem, – no 19 līdz pat 50 procentiem. Jo, protams, šādos grūtos laikos solidāri daļa nastas būtu jāuzņemas visiem – arī tirgotājiem, nevis, teiksim, jāizmanto tas, ka pamatpārtikas preces visi cilvēki pērk neatkarīgi no tā, cik tās maksā.

Otra lieta. Mēs uzdevām daudz lielāku uzmanību pievērst marķējumam un izstrādāt noteikumus, lai šis marķējums būtu labāk salasāms. Uzdevām arī PVD un citām institūcijām vairāk sekot līdzi tam, kas veikalos notiek. Un jāteic, ka jau ir pirmie rezultāti: ir aizturētas un no tirdzniecības izņemtas diezgan daudzas importa preces, kam neatbilst marķējums… kuru saturs neatbilst tam, kas ir rakstīts virsū. Beidzot tas notiek, un tas ir ļoti pozitīvi. Žēl, ka tas nav noticis agrāk, bet jācer, ka šīs institūcijas arī turpmāk tikpat konsekventi darīs šo lietu.

Vēl esam uzdevuši izstrādāt noteikumus, lai mazie ražotāji varētu iekļūt lielveikalā, kas atrodas reģionā, „pa tiešo” – apejot tirdzniecības bāzes, un tas arī veicinātu vietējo produktu noietu.

Un visbeidzot es tomēr nedaudz gribu vēl parunāt par kopējo politisko situāciju, arī par tā saucamo Zalāna plānu jeb Tautas partijas piedāvāto valdības reorganizācijas plānu.

Es gribu teikt, ka diemžēl līdz šim plašsaziņas līdzekļos nav izskanējuši paši būtiskākie akcenti. Nav jau tik tiešām svarīgi, cik ministriju būs un kurai partijai kāda ministrija tiks. Ir runa par to, ka ir jāizveido efektīvāks un lētāks Ministru kabinets, kas spēj ātrāk pieņemt lēmumus. Un pati būtiskākā šā plāna daļa ir dot lielākas tiesības pašiem ministriem, to skaitā izdot saistošus noteikumus, lai katrs, būtībā niecīgs, jautājums nav jāapstiprina Ministru kabinetā, jo caur Ministru kabinetu virzās milzīgs dokumentu daudzums, tāpēc ministrijām faktiski nav nekādu praktisku iespēju līdz galam ar tiem iepazīties. Mums vajadzētu šo atbildības slogu sadalīt un vairāk uzticēties ministriem un Ministru kabinetā skatīt tikai būtiskus jautājumus.

Tāpēc, ja piektdien valdībā nevarēs vienoties par šo plānu, Tautas partija ir izstrādājusi attiecīgus likuma grozījumus, un mēs šos likuma grozījumus virzīsim Saeimā, lai notiktu nopietna, profesionāla diskusija. Varbūt tiešām nav nemaz tik ļoti jāsasteidz? Un lai nebūtu tā, ka nav izsvērti visi, teiksim, šie aspekti vienas vai otras ministrijas apvienošanas sakarā, jo, kā jau es teicu, tas nav pašmērķis. Mērķis ir izveidot efektīvāku, lētāku un ātrāku valsts pārvaldi, bet paralēli acīmredzot mums tomēr ir jādomā par jaunas koalīcijas izveidi, latviskas koalīcijas izveidi, jo pašlaik tiešām daudzi jautājumi buksē, un arī ekonomiskie jautājumi nevirzās tik ātri uz priekšu, kā tam vajadzētu būt.

Vadītāja. Paldies Ventam Armandam Krauklim no Tautas partijas frakcijas.

Nākamais runās apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšsēdētājs Māris Grīnblats. Lūdzu!

M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).

Labdien, godātie radioklausītāji! Pēdējās nedēļas laikā ir pievērsta uzmanība tam, kā mainās Ministru prezidenta un arī Valsts prezidenta viedokļi. Gari to neanalizējot, protams, varu teikt vienu – ir ne tikai ekonomiskajā sistēmā, bet arī politiskajā sistēmā iestājusies zināma nestabilitāte, kas var novest pie šīs valdības sakārtošanas un nostiprināšanas tālākam darbam, bet var novest arī pie citām izmaiņām, kurām tad, protams, būtu jānotiek pietiekami pārdomāti, ejot uz to, lai tiešām apkopotu šīs Saeimas konstruktīvāk strādājošos spēkus (varbūt arī cita premjera vadībā) ar vienu mērķi, un saprotot, ka ļoti grūtā ekonomiskā situācijā nevienu jau nekāda slava negaida. Nebūs arī iespējams novelt uz kādu citu vai kādu citu partiju atbildību par to, kas līdz šim ir bijis. Tāpēc izmantot labāk tos profesionālos resursus, kādi ir esošo partiju rīcībā, protams, vajadzētu brīdī, kad acīmredzot viens no galvenajiem uzdevumiem diemžēl būs pārskatīt šīs ekonomiskās prognozes gadam un tātad samazināt cerības uz to, ka tikai par 5 procentiem samazināsies iekšzemes kopprodukts. Šis samazinājums būs krietni lielāks. Tas nozīmē ieņēmumu kritumu un izdevumu samazināšanu visos sektoros, kur acīmredzot būtu jāvalda vienam principam, ka nevar notikt mehāniska šī samazināšana. Tā tomēr ir jāizvērtē, lai mēs taupot nenocirstu tās iespējas, kas varētu tikt ieguldītas augstākajā izglītībā, zinātnē un citos sektoros un ko pēc tam būtu ārkārtīgi grūti atjaunot tuvāko gadu laikā. Protams, tas nebūs viegli, jo tas nozīmē kaut kādā ziņā vairāk atņemt citiem. Un tas katrā gadījumā nav patīkami, tas nevar būt arī populāri, bet droši vien to nāksies darīt vai nu šai valdībai, vai nākamajai valdībai, tomēr katrā gadījumā šai Saeimai ar šiem jautājumiem tuvāko divu mēnešu laikā diemžēl būs jānodarbojas.

Acīmredzot būs jāizskata pietiekami kritiski arī nodokļu likumi, kas varētu tādā vai citādā veidā palīdzēt samazināt ražošanas izmaksas un veicinātu konkurētspēju, protams, neejot arī uz tādiem skaitļiem, kas varētu apdraudēt valsts budžeta ieņēmumus kopumā. Piemēram, mūsu apvienība jau tuvākajā laikā plāno piedāvāt koalīcijas partneriem samazinātu pievienotās vērtības nodokļa likmi no 21 procenta uz 10 procentiem koksnes kurināmajam, kam valdība bija paredzējusi šo samazināto likmi. Diemžēl Saeimas sēdē, kas turpinājās pārāk ilgi, izrādījās tā, ka atbildīgā komisija tomēr piedāvāja šo nesaprātīgo likmes palielinājumu tieši iekšzemē esošajiem resursiem, kas, protams, nav veicinoši nedz no atjaunojamo enorgoresursu viedokļa, nedz arī no vietējo ražotāju atbalsta viedokļa. Tātad tas būtu viens piemērs, kur droši vien šīs kļūdas var labot jau tuvākajā laikā, negaidot varbūt kaut kādas lielas, globālas, izmaiņas.

Var diskutēt arī par izmaiņām Ministru kabineta iekārtas likumā. Mēs neesam pret tām, taču vienlaikus saprotam, ka katra izmaiņa notiek tomēr kaut kādā laika periodā un ka tas nav paveicams vienā dienā. Katra izmaiņa prasa papildu resursus, un šīm izmaiņām būtu jābūt tādām, kas noder gan šai, gan nākamajām valdībām, un tās vajadzētu pakārtot nevis kādām šābrīža vajadzībām, izejot no Saeimas deputātu skaita tajā vai citā frakcijā, bet acīmredzot arī paskatīties uz ko citu, jo arī Valsts kontrole ir bijusi pietiekami kritiska… Tātad forma šiem grozījumiem gan ir, bet saturs, tā efektivitāte, ko tieši tas dos darba uzlabošanai, pagaidām nav redzama.

Protams, var piekrist tam, ka ministriju skaita samazināšana, ministru skaita samazināšana pati par sevi varētu būt tīkama vismaz daļai vēlētāju, taču tā pati par sevi neatrisina daudzas problēmas. Un, neapšaubāmi, arī Satversmes grozījumi, kuriem tiek pievērsta liela uzmanība, paši par sevi neatrisinās ekonomiskās krīzes jautājumu, kaut vai tie ies savu ceļu. Un labi ir tas vien, ka Saeimā notiek intensīva diskusija, kurā gan mēs aicinām pieturēties pie tā, ka ir pašreizējās Valsts prezidenta pilnvaras un pašreizējās tautas pilnvaras bez īpaša kvoruma. Un balsošana par Saeimas atlaišanu faktiski tomēr ir demokrātiskāka nekā dažādas sarežģītas konstrukcijas, kas paredzētas it kā visiem dzīves gadījumiem, bet kas būtībā vērstos arī pret to, ko patiesībā vēlas sasniegt, proti, to, ka šo Saeimu tik un tā pēc šiem jaunajiem grozījumiem atlaist nevarēs, bet kāda cita Saeima, kura varbūt būs stipri labāka par šo, karāsies atkal mata galā tikai tāpēc, ka ir pārāk viegli atlaižama. Mūsuprāt, arī tas nebūtu vēlami, lai kā gribētos paspīdēt ar vienu otru grozījumu šajā – Latvijas pamatlikumā.

Paldies par uzmanību!

Vadītāja. Paldies apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšsēdētājam Grīnblata kungam.

Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vārdā šodien runās deputāte Dagnija Staķe. Lūdzu!

D.Staķe (Zaļo un Zemnieku savienības frakcija).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Kaut arī diemžēl šobrīd Zemkopības ministrijā nav ministra, jautājumi, kas saistīti ar lauksaimniecības politiku, tāpat ir Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas uzmanības centrā.

Un es gribu paziņot to, ka tomēr Zaļo un Zemnieku savienība ir par to, lai šie Eiropas maksājumi būtu jau no pirmā hektāra, nevis būtu paredzēti tikai lielražotājiem. Jo šobrīd skaitļi parāda to, ka būtībā visu saražoto piena produkciju – šobrīd 60 procentus – sastāda tieši mazie un vidējie piena ražotāji un ka tikai 40 procenti, tas ir, mazākā daļa, ir lielo piena ražotāju… pārstrādātāju rokās.

Tas, protams, ir saistīts ar to, ka mēs varētu popularizēt un arī attīstīt un atbalstīt lauku dzīvesveidu, jo tomēr latviešiem lauku dzīvesveids ir pierasts, un tas, protams, šobrīd saistīts ne tikai ar lauksaimniecību, bet arī ar tādām lietām kā veselība un izglītība. Proti, ar to mēs domājam šo mazo lauku skolu slēgšanu, un šim jautājumam ir jāpieiet ļoti uzmanīgi. Nu, piemēram, nedrīkst nekādā gadījumā slēgt skolu, ja tuvākā skola atrodas varbūt pavisam netālu, bet apmācības valoda tajā ir krievu. Arī šis apstāklis ir jāņem vērā.

Tas pats, protams, attiecas arī uz medicīnu. Šobrīd Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā tiek risināts tieši jautājums par mazo slimnīcu pārprofilēšanu, un šobrīd Sociālo un darba lietu komisija ir uzdevusi Veselības ministrijai dot ekonomisko pamatojumu šo slimnīcu pārprofilēšanai.

Runājot par izmaiņām Ministru kabineta iekārtas likumā, jāteic, ka arī šis jautājums, protams, ir frakcijā pārrunāts. Frakcija vienbalsīgi pieņēma lēmumu atbalstīt Zaļās partijas valdes lēmumu – iestāties par Vides ministrijas saglabāšanu sakarā ar tās specifiku. Un, protams, līdz ar to tas arī saistīts ar lauku dzīves popularizēšanu un, protams, ar visiem procesiem, kas saistīti ar dabas aizsardzību, kā arī ar kultūru un citās jomās esošām lietām.

Pašlaik sabiedrībā ir izskanējušas bažas, ka varētu nenotikt pensiju indeksācija. Es gribu teikt, ka Zaļo un Zemnieku savienības frakcija stingi iestājas par to, lai šī pensiju indeksācija notiktu gan aprīlī, gan arī oktobrī.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Dagnijai Staķei no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamajai vārds Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputātei Intai Feldmanei. Lūdzu!

I.Feldmane (LPP/LC frakcija).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šonedēļ Saeimā un valdībā turpinājās aktīvs darbs pie valsts finanšu līdzekļu racionāla un taupīga izlietojuma pārskatīšanas.

Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputāti šodien Saeimas sēdē atbalstīja likumprojekta „Grozījumi likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” nodošanu komisijām. Šis likumprojekts paredz bezdarbnieku stipendiju apmācību laikā un īres un transporta izdevumu kompensāciju iekļaut vienā stipendijā. Šie grozījumi, protams, ļaus atteikties no sarežģītā īres un transporta izdevumu kompensācijas administrēšanas mehānisma, kā arī, protams, paredz vairāku birokrātisku šķēršļu likvidēšanu gan bezdarbniekiem, gan izglītības iestādēm.

Šodienas sēdē Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputāti atbalstīja arī grozījumus Saeimas kārtības rullī, kuri paredz, ka no šā gada 1.marta par 15 procentiem tiek samazināta deputāta amatalga.

Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputāti šonedēļ turpināja darbu pie grozījumiem vairākos likumos. To mēs darījām, lai rastu iespēju palīdzēt finansiālās grūtībās nonākušiem kredītņēmējiem. Mūsu frakcijas deputāti izstrādājuši grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, ar kuriem tiek precizētas patērētāju tiesības attiecībā uz hipotekārajiem kredītiem. Mēs ierosinām noteikt, ka jebkuras izmaksas par kredītu nodrošinājuma pārvēršanu, kas ir līguma darbības laikā pēc kredītdevēju iniciatīvas, nedrīkst tikt piemērotas patērētājam. Fiziskajai personai, kas noslēgusi līgumu par patērētāja saistību izpildes nodrošināšanu, būtu tādas pašas tiesības kā patērētājam, īpaši attiecībā uz visas informācijas par neizpildītajām saistībām un to pamatojuma saņemšanu. Un tādā gadījumā, ja patērētājam tiek piemērots līgumsods par līguma noteikumu pārkāpumu, bet patērētājs nepiekrīt, ka šādu pārkāpumu ir izdarījis, kredītdevējs nebūtu tiesīgs kavēt patērētājam tiesības nokārtot savas kredītsaistības, pieprasot sākotnēji nomaksāt līgumsodu. Šādā gadījumā kredītdevējam par līgumsoda samaksu jāvēršas tiesā.

Mūsu frakcijas deputāti ierosinājuši veikt grozījumus arī Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā. Mūsu priekšlikums šajā likumā ir tāds, kas ļautu pašvaldībām izņēmuma gadījumos sniegt atmaksājamu sociālu atbalstu īslaicīgās finansiālās grūtībās nonākušām ģimenēm, kas ir ņēmušas hipotekāro kredītu vienīgā mājokļa iegādei. Lai nepieļautu viņu nonākšanu, teiksim, sociālo pabalstu saņēmēju rindās.

Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputāti šonedēļ arī apsprieda Tautas partijas piedāvāto ministriju reorganizācijas plānu, kopumā atbalstot nepieciešamību samazināt valsts pārvaldes aparātu. Tomēr mūsu frakcijas deputātiem radās vairāki būtiski jautājumi. Ja mēs nesaņemsim atbildes uz šiem jautājamiem, tad, iespējams, mēs… mums būs diezgan grūti lemt par Tautas partijas piedāvāto variantu kopumā, jo Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” pārstāvis bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs Ainars Baštiks jau ir paudis viedokli, ka Tautas partijas piedāvātais variants, ka Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijas funkcijas tiek pilnībā saskaldītas pa atsevišķām iestādēm Tieslietu ministrijā, Labklājības ministrijā, Izglītības un zinātnes ministrijā… mēs uzskatām, ka tas apdraud ģimenes atbalsta politikas kā valsts prioritātes saglabāšanu. Līdz ar to paredzams, ka tās sfēras, kur pēdējo gadu laikā ir vērojams uzlabojums – dzimstības palielināšanās, ārpusģimenes aprūpes pilnveidošana, audžuģimeņu kustības un vietējās adopcijas veicināšana, bāriņtiesu uzraudzība, bērnu tiesību aizsardzība, ģimeņu atbalsta sistēmas pilnveide un jaunatnes politika –, atkal var nonākt tādā kā pabērna lomā. Un savukārt komplekss skatījums uz ģimenes un bērnu interesēm un to pārstāvēšanu valdības līmenī, pēc mūsu domām, var pilnīgi izzust, un tas, protams, var radīt neatgriezenisku saikni un kaitējumu.

Latvijas Pirmā partija un „Latvijas Ceļš” kā partija, kurai cilvēka vajadzības, protams, ģimene, darbs, mājoklis, ir pirmajā vietā un kura nebaidās no atbildības, pašlaik izvērtē iespēju uzņemties atbildību par Ģimenes, sociālo lietu un veselības ministriju. Mēs uzskatām, ka ir jāizvērtē līdzšinējā sociālā atbalsta sistēma, kā arī finansējuma sistēma un, protams, vispirms tas jādara veselības aprūpes sistēmā, kā arī labklājības sistēmā. Bieži vien mēs redzam, ka sekas ir ļoti smagas, ka ir tūkstošiem vēža slimnieku pēdējās stadijās, ielaistas hroniskas slimības, pārmērīgas, garas rindas uz kvalitatīviem ārstniecības pakalpojumiem un, protams, nepietiekams sociālais darbs pašvaldībās.

Tāpēc Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcija uzskata, ka šo situāciju mums vispirms vajadzētu izvērtēt un mainīt, lai uzsvaru liktu uz cēloņu prevenciju.

Uzskatām, ka tiešām šī jaunā, radikāli izmainītā sistēma padarītu efektīvu ģimenes, mājokļa un nodarbinātības politiku, kas patiesībā skar ikvienu Latvijas iedzīvotāju.

Protams, nobeigumā es jums visiem vēlu Dieva svētību un palīdzību mūsu tautai un valstij!

Paldies par uzmanību!

Vadītāja. Paldies Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputātei Intai Feldmanei.

Un šodienas pārraidē „Frakciju viedokļi” kā pēdējā runās partijas „Jaunais laiks” frakcijas deputāte Silva Bendrāte. Lūdzu!

S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).

Esiet sveicināti! Šī diena tiešām mums Saeimā bija tāda pavisam īsa. Zilās ugunīs nedegām, lai gan situācija, protams, valstī ir ļoti sarežģīta un prasa arī no parlamenta ļoti aktīvu rīcību. Mēs joprojām gaidām šādu rīcību pirmām kārtām no valdības.

Tomēr par dažiem… diviem tādiem likumprojektiem, kurus šodien mēs skatījām Saeimā un arī pieņēmām, es gribu runāt.

Un viens no tiem ir ļoti būtisks. Tas tika nodots jau tālāk Saeimai darbam, un tas ir likumprojekts „Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā”, kas ir loģisks tādā ziņā, ka mums būs divas vēlēšanas jūnijā vienā dienā. Tās ir gan Eiropas Parlamenta, gan pašvaldību vēlēšanas. Un tāpēc, protams, šī kārtība ir atkal jāpārskata, tas viss jāsakārto, lai būtu skaidrs, kā rīkoties.

Tomēr mūs uztrauc tas, ka šajos grozījumos, pret kuriem mēs, „Jaunais laiks”, uzstājoties bijām „pret”, paredzēts, ka paziņojumi par to, kur atrodas vēlēšanu iecirkņi, katra vēlēšanu iecirkņa numurs un adrese, būs apskatāmi tikai laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”. Tad ir jautājums: cik starp jums ir tādu, kas saņem laikrakstu „Latvijas Vēstnesis”? Tas ir ļoti būtiski – tieši šajās vēlēšanās būt pilnīgā skaidrībā par tiem vēlēšanu iecirkņiem, to numuriem un adresēm, jo šīs vēlēšanas notiks jau administratīvi teritoriālās reformas ietvaros, jau tajos jaunajos ietvaros. Tagad ir citi vēlēšanu iecirkņi, ir citi pašvaldību saraksti, kuros tad jums būs jāskatās, lai redzētu, kur ir jūsu atbalstāmie cilvēki.

Tātad varbūt vēl vairāk nekā citām reizēm ir nepieciešama šī informācija, tā noteikti jāpaziņo, lai visiem būtu skaidrs, uz kurieni jādodas balsot.

Šeit ir paredzēts šobrīd tikai apziņot vēl papildus ar pašvaldības palīdzību, tajā ziņā, ka redzamās vietās izliks šo informāciju. Un paziņos vēl arī ar interneta palīdzību, bet arī tas noteikti daudziem nav pieejams.

Mēs noteikti sekosim līdzi šim likumam, kā tas virzīsies Saeimā, un droši vien vēl pie tā strādāsim, lai viss būtu pilnīgi skaidrs, lai gan tas prasītu līdzekļus (vecajā kārtībā – vairāk nekā 600 tūkstošus latu), kas būtu jātērē šai apziņošanai.

Te tomēr varētu droši vien izmantot arī kādas citas iespējas, lai pilnīgi visiem būtu viss skaidrs: kur ir jādodas, uz kuru iecirkni. Mēs uz to noteikti skatīsimies, sekosim tam līdzi.

Otrs, par ko es gribu runāt, ir likumprojekts, ko jau kolēģi minēja, –tas ir likumprojekts „Grozījums likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””. Tur mēs vienkāršojām visu šo finansējumu bezdarbniekiem profesionālās un neformālās apmācības laikā. Tātad īres un transporta izdevumu kompensācija tiek ietverta stipendijā, kura tiek palielināta.

Mēs uzskatām, ka visi šie likumi, kuri attiecas uz darba situācijas uzlabošanu mūsu valstī, ir ļoti svarīgi, jo darba jautājumam būtu jābūt valdības politikas centrā.

Tieši ekonomiskā politika ir vienīgā, kas ražo naudu. Un tā ir īpaši svarīga šajā laikā, kad mums ir sastingusi ekonomika. Un valdības lēnā rīcība mūs galīgi neapmierina.

Šobrīd arī Latvijā cilvēki vēl pulcējas lielās bezdarbnieku rindās un pulkos, jo visapkārt Eiropā ir problēmas un arī kaimiņos nemaz nav tik daudz vietu, uz kurieni aizbraukt un sameklēt darbu. Tiek plānoti jau izbraucieni
tālāk – uz Austrāliju un Kanādu, no kurienes diez vai vairs lielā masā atgriezīsies. Bet vistrakākais ir tas, ka noteikti darbaspēks dosies tur, kur ekonomika atkopsies pirmām kārtām.

Tātad mēs varam pazaudēt savus cilvēkus, savu darbaspēku. Tagad ir jautājums: cik mums ir laika? Droši vien laika mums nav itin nemaz vairs!

Un vēl viens notikums, ko es gribu pieminēt, bet kas ir ārpus mūsu Saeimas darba telpu sienām. Notiek šajā nedēļā, kā jūs jau zināt, sarunas ar Starptautisko Valūtas fondu. Un mani kā Sociālo un darba lietu komisijas locekli un īpaši šo jautājumu izzinātāju interesē arī tas – būs vai nebūs pensiju indeksācija. Par to diskutēs arī šajās sarunās. Mēs, „Jaunais laiks”, pilnībā atbalstām Labklājības ministrijas pozīciju, ka pensiju indeksācijai ir jānotiek tā, kā tas paredzēts likumā. Un, lai kaut ko vispār mainītu, jāmaina likums. Un ja tāds notikums šeit, Saeimā, būs, tad „Jaunais laiks” noteikti balsos pret šādiem likuma grozījumiem.

Un arī attiecībā uz to, kas notiek šobrīd mūsu politiskajā situācijā, frakcijas „Jaunais laiks” pozīcija ir iepriekšējā. Mūs neapmierina šīs valdības mazspējīgā rīcība, šī lēnā darbošanās, kad kā zaķis šī valdība lēkā un lavierē starp viedokļiem, tos maina nepārtraukti. Bet tieši šajā laikā ir vajadzīga skaidra un profesionāla rīcība, tādai ir īpaša nozīme tieši krīzes laikā. Un mēs esam par šādu rīcību. Mēs zinātu, kas ir jādara šajā laikā, un tāpēc mēs faktiski esam pret to, ka notiek garas diskusijas, bet rīcības nav. Un mēs uzskatām, ka nav lietderīgi vairs reanimēt Godmaņa valdību.

Lai mums visiem ir izturība sagaidīt labāku brīdi mūsu valstī!

Vadītāja. Paldies partijas „Jaunais laiks” frakcijas deputātei Silvai Bendrātei.

Līdz ar to frakciju viedokļi šodien ir izskanējuši.

Pārraidi vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa.

Paldies, ka klausījāties, un visu labu! Līdz nākamajai ceturtdienai!

Piektdien, 23.februārī
09:00  Baltijas Asamblejas Ekonomikas, enerģētikas un inovācijas komitejas sēde
09:00  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Konference “Tā ir arī mūsu nauda! Ko darīt, lai Eiropas Savienības fondu investīcijas Latvijā būtu pārdomātākas?”