Latvijas Republikas 9.Saeimas

ziemas sesijas trešā sēde

2009.gada 29.janvārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

 

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
Frakciju viedokļi


Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sākam Saeimas 2009.gada 29.janvāra sēdi.

Godātie kolēģi! Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem sēdes darba kārtībā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas lūgumu iekļaut Saeimas šā gada 29.janvāra sēdes darba kārtībā kā pirmo jautājumu Saeimas lēmuma projektu „Par Vairas Paegles 9.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Saeimas lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Slīteres nacionālā parka likumā” (Nr.905/Lp9) 3.lasījumam līdz 2009.gada 31.martam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis šīs pašas komisijas lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā Saeimas lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Grīņu dabas rezervāta likumā” (Nr.903/Lp9) 3.lasījumam līdz 2009.gada 31.martam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Šī pati komisija ir iesniegusi arī lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Moricsalas dabas rezervāta likumā” (Nr.904/Lp9) 3.lasījumam līdz 2009.gada 31.martam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Un Saeimas Prezidijs ir saņēmis vēl arī šīs pašas komisijas, tātad Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas, lūgumu izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Saeimas lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Krustkalnu dabas rezervāta likumā” (Nr.922/Lp9) 3.lasījumam līdz 2009.gada 31.martam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Godātie kolēģi! Sākam izskatīt šodienas sēdes darba kārtību.

Tātad lēmuma projekts „Par Vairas Paegles 9.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Sergejs Dolgopolovs.

S.Dolgopolovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā, ka Helēna Demakova nav atjaunojusi 9.Saeimas deputāta mandātu saskaņā ar Kārtības ruļļa 5.panta otro daļu, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja attiecīgos dokumentus un iesniedza Saeimai lēmuma projektu „Par Vairas Paegles 9.Saeimas deputāta mandāta apstiprināšanu”.

Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Vairas Paegles 9.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”! (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Atbalstām Vairu Paegli!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

(Aplausi.)

Godātie kolēģi! Sākam izskatīt šodienas darba kārtības sadaļu „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Uzbekistānas Republikas valdības vienošanos par sadarbību ārkārtējo situāciju novēršanas un likvidēšanas jomā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Vispārīgās programmas „Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” ietvaros izveidoto fondu vadības likums” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts prezidenta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens - „pret”. Vārds deputātei Solvitai Āboltiņai. Viņa pieteikusies runāt „par” likumprojekta nodošanu komisijām.

 

S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Ne pirmo reizi no šīs tribīnes aicinu atbalstīt Satversmes grozījumus, kas dotu tautai reālas iespējas rosināt Saeimas pirmstermiņa vēlēšanas tajos gadījumos, kad politiķi paliek tik kurli pret sabiedrības interesēm, cik kurls pašreiz ir mūsu pārstāvētais parlaments.

Jautājums par Satversmes grozījumiem Latvijā aktualizējās 2007.gada nogalē, kad Kalvīša valdības sistēmiskais… tiesiskuma graušana noveda pie tā, ka cilvēki izgāja ielās un prasīja atjaunot tiesiskumu, bet arodbiedrības sāka vākt parakstus Satversmes grozījumu ierosināšanai. Tā bija mūsu pirmā iespēja pašiem tomēr grozīt Satversmi un pieņemt normas, kas regulētu šādas situācijas. Mēs to palaidām garām. Paraksti tika savākti un iesniegti mums lemšanai. Atkal mēs šo iespēju palaidām garām.

Referendums 2.augustā, 608 tūkstoši cilvēku atnāca un pateica „par” šiem grozījumiem. Pat visaktīvākie noliedzēji, kas pirms referenduma pilnām mutēm draudēja ar jaunu valsts iekārtu, referenduma naktī solīja: „Nu jau gan, nu jau gan mēs strādāsim, nu jau gan mēs atbalstīsim! Nu jau izmantosim Konstitucionālo tiesību komisijas viedo atzinumu un saprotam, ka kvorumam ir jābūt pusei no tiem, kas ievēlējuši konkrēto Saeimu.” Arī šie publiskie solījumi izčākstēja tikpat ātri, kā tika doti, un, ļāvusi opozīcijai dažus mēnešus pacīnīties ar vējdzirnavām ar skanīgu nosaukumu „Satversmes grozījumu izstrādes apakškomisija”, koalīcija steigšus paziņoja: „Nekas te nenotiks, nekas te nebūs! Tagad mēs te uzņemamies atbildību, un nu tik būs! Nu tik būs!” Tā īsti jau nemaz nav sācies. Izslavētais profesionālisms un darbaspējas ir aprobežojušās ar divām formālām sēdēm, kuru rezultātu grūti nosaukt pat par apmierinošu. Es neuzņemšos gaišreģa lomu, lai pareģotu, kurā brīdī un kādi argumenti varētu tikt lietoti, lai to, mazliet pamuļļājot, tomēr kārtējo reizi nepieņemtu.

Bet šodien situācija ir mainījusies. Nesadzirdēta 2007.gada novembrī, nesadzirdēta 2008.gada augustā un nesadzirdēta 2009.gada 13.janvāra pasākumā Doma laukumā, daļa sabiedrības izmantoja jau galējas metodes. Galējas un pat nepieņemamas metodes - agresiju un ķieģeļus, lai tiktu sadzirdēta. Cilvēki vienkārši vēlējās būt sadzirdēti, bet atkal mēs nedzirdējām; no politiskās elites sabiedrību sadzirdēja tikai Valsts prezidents. Un tieši tāpēc mēs šodien lemjam par šiem grozījumiem un par to nodošanu komisijām.

Šodien no rīta un pirmdien Prezidenta pilī Saeimas priekšsēdētājs teica atkal viedus vārdus: „Tas nav iespējams! Līdz 31.martam šos grozījumus pieņemt nav iespējams.” Viņš laikam aizmirsa, ka premjers mūsu parlamentu ir nosaucis par labāko, čaklāko un gudrāko parlamentu pasaulē. (No zāles: „Pareizi!”) Jā, tas tā droši vien arī ir! Bet izrādās, ka labākais, čaklākais un gudrākais parlaments pasaulē tas ir tikai tad, kad izpilda podziņas spiedēju nakts funkcijas. (No zāles: „Nu, nu! Vai, vai!”) Tajā brīdī mēs esam čakli - tad, kad mums kaut ko atnes un pasaka: „Spiediet podziņas!” Tajā brīdī - tad, kad mēs…

Sēdes vadītājs. Es jūs aicinu nepārkāpt Saeimas deputātu ētikas kodeksu.

S.Āboltiņa. Tajā brīdī, tad, kad mums ir jālemj jautājumi, kuri ir aktuāli sabiedrībā jau ilgāk nekā divus gadus, - tajā brīdī mēs vairs neesam ne čakli, ne labi, tajā brīdī mēs pasakām: „To mēs izdarīt nevaram!”

Es gribu informēt jūs no šīs tribīnes. Es ceru, ka jūs šos grozījumus nodosiet komisijām, bet īpaši lielu cerību, ka jūs atbalstīsiet tos, man nav.

Bet es jūs gribu informēt, ka mēs lemsim par to, lai vēl vienu reizi izmantotu tiesības rosināt referendumu par šiem grozījumiem.

Un es esmu pārliecināta, ka tajā brīdī sabiedrība atnāks. Un sabiedrība atnāks ne tikai ar pildspalvām, ne tikai ar savām klasēm, ne tikai ar traktoriem, ne tikai ar saviem slimnīcu kolektīviem. Viņi atnāks un parakstīsies par to, lai šādi grozījumi būtu. Un tikai no mums ir atkarīgs tas, vai viņi atkal neatnāks ar ķieģeļiem.

Tā ka es aicinu atbalstīt un vēlreiz apdomāties! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Pret likumprojekta nodošanu komisijām neviens nav pieteicies runāt. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts tiek nodots visām Saeimas komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā? Vai kāds uzstāj uz balsojumu? Likumprojekts nodots visām Saeimas komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Godātie kolēģi! Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 84.pantu vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātās dāmas un kungi! Saeimas kārtības ruļļa 84.pants paredz Saeimai tiesības noteikt termiņu, kādā komisijām likumprojekts jāizskata un jāiesniedz atbildīgajai komisijai vai Prezidijam savi priekšlikumi.

Es aicinu kolēģus izmantot šīs tiesības un noteikt, ka Saeimas komisijām jāizskata Valsts prezidenta ierosinātie Satversmes grozījumi un jāiesniedz atbildīgajai komisijai līdz trešdienai, 4.februārim savi atzinumi.

Savukārt atbildīgajai komisijai jāiesniedz Prezidijam pirmajam lasījumam sagatavotais likumprojekts līdz trešdienai - 11.februārim -, lai būtu iespēja jau 19.februārī pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Šo priekšlikumu var pamatot šādi:

Pirmkārt, jau gandrīz visas frakcijas ir paudušas savu viedokli par to, tās atbalsta Valsts prezidenta priekšlikumu, un šis priekšlikums tika nodots komisijām bez balsošanas.

Otrkārt, mēs jau kopš pagājušā gada augusta apspriežam (sākumā - apakškomisijas ietvaros, bet pēc tam - Juridiskajā komisijā) dažādus analoģiskus priekšlikumus. Visas frakcijas jau ir iesniegušas savus priekšlikumus, un vairākums no tiem pēc būtības ir tuvi Valsts prezidenta piedāvātajam.

Treškārt, tikai PCTVL piedāvātie termiņi likumprojekta izskatīšanai komisijās dotu Saeimai iespēju pieņemt to trijos lasījumos līdz šā gada 31.martam. Pretējā gadījumā šo likumprojektu var sagaidīt tāds pats liktenis, kāds piemeklēja analoģiskos „Jaunā laika” iesniegtos Satversmes grozījumus, kas bez jebkādas virzības atradās komisijās no pagājušā gada septembra, vai priekšlikumus Saeimas vēlēšanu likumā, kas iestrēguši Juridiskajā komisijā jau kopš februāra.

Aicinu noteikt šādus termiņus: likumprojekta izskatīšanai un iesniegšanai Juridiskajā komisijā - 4.februāri, iesniegšanai Prezidijam - 11.februāri. Tie ir reāli termiņi. Bet, ja kāds ir gatavs piedāvāt vēl īsākus termiņus, mēs esam gatavi tos apspriest.

Aicinu atbalstīt PCTVL priekšlikumu par termiņiem.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Buzajeva kungs, ja es pareizi sapratu, jūsu priekšlikums bija tātad noteikt, ka komisijām, tas ir, tām, kas nav atbildīgās komisijas, ir līdz 4.februārim jāizskata šis likumprojekts un savi atzinumi jāiesniedz atbildīgajai komisijai. Jā?

Savukārt man ir jums jācitē šis pats Saeimas kārtības ruļļa pants - 84.pants. Tas skan šādi: „Nododot vienu un to pašu likumprojektu divām vai vairākām komisijām, Saeima var noteikt termiņu, kādā komisijām likumprojekts jāizskata un jāiesniedz atbildīgajai komisijai vai Prezidijam savi priekšlikumi.” Bet šis pants nenosaka to, ka mēs varētu noteikt atbildīgajai komisijai kādus termiņus, kādos viņai ir jāizskata šis likumprojekts, un tālāk arī laiku, kad ir jāskata Saeimas sēdē. Tā ka faktiski jūsu priekšlikums ir diskutējams vai arī balsojama tikai jūsu priekšlikuma pirmā daļa.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli savukārt par šo priekšlikumu viens var runāt „par”, viens - „pret”. Deputāts Buzajevs jau runāja „par” šo priekšlikumu. Vai kāds vēlas runāt „pret” 4.februāri? Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu termiņu? Vai kāds uzstāj uz balsojumu? (No zāles: „Balsojam!”) Deputāti uzstāj uz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai noteiktu 4.februāri par termiņu, līdz kuram visām Saeimas komisijām šis likumprojekts ir jāizskata un savi atzinumi par šo likumprojektu jāiesniedz atbildīgajai komisijai, kas ir Juridiskā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - 3, atturas - 2. Lēmums pieņemts. Tātad 4.februāris ir termiņš, līdz kuram Juridiskajai komisijai jāsaņem pārējo komisiju atzinumi par šo likumprojektu.

Godātie kolēģi! Skatām nākamo šodienas darba kārtības punktu sadaļā „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par aviāciju”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens - „pret”.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim. Viņš ir pieteicies rakstiski.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Šī būs saruna par metodi. Likumprojekts ir īss un ļoti skaidrs. Galvenā doma - valsts no budžeta līdzekļiem ir tiesīga dotēt gaisa pārvadājumus, faktiski finansēt lidostas no valsts budžeta. Ar likumprojektu it kā nebūtu nekādu problēmu. Tas ir lieliski saprotams. Problēmas ir ar likumprojektam pievienoto anotāciju, jo anotācijas sadaļā, kur ir runa par to, kādēļ likumprojekts ir vajadzīgs, nekas īsti skaidri nav pateikts. Galvenais nav pateikts.

Bet galvenais iemesls ir tas, ka ir Valsts kontroles atzinums par lidostā „Rīga” veikto revīziju, kurā, cita starpā, konstatēti normatīvo aktu pārkāpumi; piemēram, valsts budžeta dotācija divos gados nepamatoti pieprasīta kopsummā 8,4 miljonu latu apjomā, kapitālās izmaksas nepamatoti palielinātas par 2,5 miljoniem latu, un budžeta dotācija nelikumīgi prasīta gan drošības nodrošināšanai, gan putnu baidīšanai, gan citiem mērķiem.

Godātie kolēģi! Ja tas nebūtu Šlesers - nu kurš gan cits! -, tad es teiktu, ka priekšā stāv tiesu darbi. Bet, tā kā tas ir Šlesers, tad normatīvais akts ir vajadzīgs, lai tas, kas darīts nelikumīgi un ko Valsts kontrole ir atklājusi, ar šiem Aviācijas likuma grozījumiem tiktu padarīts par likumīgu.

Kolēģi! Ja mēs atbalstīsim šos blēdīgos likuma grozījumus, esmu drošs, ka tautas atbalsts un cieņa pret Saeimas deputātiem vēl krāšņāk zels un pieņemsies spēkā, ka Latvijas pilsoņi ar asarām acīs pateiksies Šleseram, kurš gatavs dāsni dalīties ar ikvienu krīzes un parādu nastas mākto ģimeni katrā, pat pēdējā, tās santīmā un pievākt šo santīmu savai lidostai.

Kolēģi! Politikas taisīšanas metodes kļūst arvien primitīvākas un rupjākas, un es patiesībā nebrīnīšos, ja drīz kāds censonis no mūsu vidus iesniegs grozījumus Krimināllikumā, kurā ierosinās atcelt tos pantus, pēc kuriem tiek apsūdzēts, piemēram, Lemberga kungs.

Kolēģi! Padomāsim par tām „politikas taisīšanas” metodēm, kas tiek lietotas! Šlesera kungs vispirms iestājās par to, lai šis Valsts kontroles atzinums tiktu padarīts par slepenu. Un iedomājieties, cik jauki būtu, ja tas būtu slepens! Tagad tiek izgrozīts Aviācijas likums, un izrādās, ka Šlesers neko nav pārkāpis.

Kolēģi, padomāsim mazliet par to, kādā veidā mēs strādājam. Noraidīsim šo likumprojektu!

Sēdes vadītājs. Paldies.

„Par” likumprojekta nodošanu komisijai vārds deputātam Vitālijam Aizbaltam.

V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Šo likumprojektu Tautsaimniecības komisija izstrādāja pirms Valsts kontroles atzinuma, un šis likumprojekts nav vērsts uz lidostu „Rīga”, bet šis likumprojekts ir sagatavots tādēļ, lai varētu piešķirt dotācijas reģionālajām lidostām - Ventspilij un Liepājai. Mums reģionālā lidosta top arī Daugavpilī, un tāpēc šis likumprojekts ir vajadzīgs.

Kolēģi! Es lūdzu jūs komisijas vārdā atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegtā likumprojekta „Grozījumi likumā „Par aviāciju”” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 38, atturas - 5. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Pārskatīto Eiropas Sociālo hartu” nodot Ārlietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens - „pret”. Vai Kastēna kungs gribēja runāt par procedūru? Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Oskaram Kastēnam!

O.Kastēns (LPP/LC frakcija).

Es gribu lūgt, cienījamo priekšsēdētāj, noteikt arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju par līdzatbildīgo šā likumprojekta izskatīšanai.

Sēdes vadītājs. Tātad jūsu priekšlikums ir nodot šo likumprojektu Sociālo un darba lietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Ārlietu komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu priekšlikumu? Deputāti neiebilst. Tātad likumprojekts tiek nodots arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, bet Ārlietu komisija jebkurā gadījumā paliek atbildīgā komisija, taču ar šo likumprojektu strādā arī Sociālo un darba lietu komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par piesārņojumu”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kučinska, Paula, Muižnieces, Valera un Paegles iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Viens deputāts var runāt „par”, viens - „pret” šā likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātam Mārim Kučinskim. Viņš runās „par”.

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Šodien mēs esam ne vien ekonomiskās, bet arī politiskās krīzes priekšvakarā. Sabiedrības uzticība parlamentam ir katastrofāli zema. Visi līdz šim izskanējušie piedāvājumi risināt situāciju, grozot Satversmi, reorganizējot valdību vai visu koalīciju, organizējot jaunus referendumus un veicot nebūtiskas izmaiņas Vēlēšanu likumā, nav adekvāti pašreizējai situācijai.

Ir skaidrs, ka bez sabiedrības atbalsta nav iespējama ekonomisko problēmu risināšana. Mēs nevaram pieļaut, ka argumentu cīņas vietā stājas akmeņu mešana, vandālisms.

Saistībā ar valsts finanšu situāciju tuvākā pusgada laikā Saeimai un valdībai būs jāpieņem vesela virkne valstisku un bieži vien nepopulāru lēmumu krīzes pārvarēšanai. Šo lēmumu pieņemšanai un izpildei nepieciešams īpaši plašs sabiedrības atbalsts, ko, visticamāk, var iegūt tikai Saeimas pirmstermiņa vēlēšanās. Saeimas pirmstermiņa vēlēšanas šajos apstākļos ir gandrīz vienīgā iespēja, kā pārvarēt krīzi un atgriezt valsti uz stabilitātes un ilgtermiņa attīstības ceļa. Tāpēc Saeimas pirmstermiņa vēlēšanas ir jārīko nevis kaut kad, bet nekavējoties.

Kur gan ir palikuši visi, kas sauca: „Atlaist Saeimu!”? Pēc 13.janvāra notikumiem dažviet parādās žēli jautājumi: „Kāpēc nenotiek diskusijas par pašu Doma laukumā notikušo mītiņu?” Jā, tiešām ir jājautā: „Kāpēc esam aizmirsuši savas 13.janvāra prasības? Kāpēc šodien, kad mēs atzīstam, ka ir nepieciešama jauna Saeima, jūs novēršaties un izliekaties, ka nesaprotat, par ko ir runa?” Rodas jautājums: vai Saeimas opozīcijas lielāko saucēju prasības pēc Saeimas atlaišanas nav bijuši tikai populistiski mēģinājumi iegūt popularitātes punktus, šodienas ekonomiskās krīzes apstākļos nekaunīgi izmantojot iedzīvotāju sarūgtinājumu?

Vēlos uzsvērt, ka Tautas partijas piedāvātais grozījums ir Satversmei atbilstošs un pieļaujams no konstitucionālo tiesību viedokļa. Pirmkārt, parlamenta atlaišanas veidi konstitūcijās mēdz būt dažādi: valsts galva - prezidents vai monarhs - atlaiž parlamentu; tauta atlaiž parlamentu tautas nobalsošanā; parlamentu atlaiž kāds cits subjekts. Cits veids - parlaments pats var saīsināt savu pilnvaru termiņu, un tas ir tas, ko aizstāv Tautas partija. Jāpiebilst, ka šāds regulējums pasaulē nav nekas jauns, jo, piemēram, Polijas 1997.gada konstitūcijā arī ir paredzēta iespēja parlamentam pašam atlaist sevi.

Otrkārt, pati grozījumā izmantotā redakcija savā būtībā ir jau pašreizējās Satversmes 51.panta un Satversmes 48.panta regulējumu sintēze.

Treškārt, es vēlos uzsvērt, ka grozījumi var būt spēkā jau šajā Saeimā, jo norma ir nevis pilnvaru palikšanas iespēja, kas nebūtu pieļaujami… piemēram, pagarināt savas pilnvaras… bet otrādi. Turklāt šāda norma negroza arī tautas uzticību prezidentam, Saeimai, bet runā tikai par pašu Saeimu.

Mazliet vēl pakavēšos pie atsevišķām niansēm šajā grozījumā. Tautas partija neuzskata, ka pilnvaras jaunajai Saeimai jāparedz tikai uz 9.Saeimas darbības atlikušo laiku, proti, līdz 2010.gada oktobrim. Mūsuprāt, šādai Saeimas atlaišanai būtu piemērojams pilns pilnvaru termiņš saskaņā ar Satversmes 13.pantu - tātad vairāk nekā uz trim gadiem. Savukārt to, vai ir nepieciešams speciāls likums vai pietiek ar Saeimas lēmumu, kā arī to, kādi papildu grozījumi ir nepieciešami Vēlēšanu likumā, Saeimas kārtības rullī vai citos normatīvajos aktos, konstatēs Saeimas Juridiskā komisija un Juridiskais birojs. Mūsu juristi jau ir konstatējuši vairākas šādas nepieciešamās izmaiņas un strādā pie šiem grozījumiem. Jāpiebilst, ka izmaiņas likumos būs nepieciešamas jebkurā gadījumā, vienalga, vai Saeimu atlaidīs tauta pēc Prezidenta ierosinājuma vai Saeima pati saīsinās savu pilnvaru termiņu.

Visbeidzot, atspēkojot opozīcijas teikto par iespēju koalīcijai manipulēt ar vēlēšanu datumu, paskaidroju, ka tādēļ jau esam paredzējuši divas trešdaļas visu deputātu balsu, kas šādu lēmumu pieņem… tas Latvijas praksē nozīmē gandrīz vienmēr arī ar opozīcijas balsīm.

Godātie deputāti! Ir skaidrs, ka parlaments vairs netiek uztverts kā augstākā lēmējinstitūcija valstī. Mūsu piedāvātie grozījumi Satversmē ir arī veids, kā beidzot vairot Saeimas prestižu. Mūsu piedāvātie grozījumi ir ne tikai veids, kā atgūt sabiedrības uzticību. Tas ir arī Saeimas goda un pašcieņas jautājums.

Es aicinu balsot par grozījumu nodošanu komisijām.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Jurim Dobelim. Viņš acīmredzot runās pret likumprojekta nodošanu komisijām.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Kāda īsti ir notikumu secība? Vispirms skanēja vārdi: „Atlaist Saeimu! Atlaist Saeimu!” Šos vārdus izkliedza, izspiedza, izzviedza dažādas mutes un mutītes, ap un par tiem spriedelēja dažādi sociologi un sociālpatologi, politologi un ornitologi, filologi, urologi, seksologi un citi „logi”.

Arī bariņš Saeimas deputātu šajā gaisotnē grozījās. Publiski grozījās. Taisīja frizūras, vilka jaunas kleitas un skraidīja uz televīzijas pārraidēm. Sprieda un brēca kādus divus gadus.

Tas, protams, ļoti pozitīvi ietekmēja to deputātu darbu, kuri godam centās pildīt savus deputāta ikdienas pienākumus. (No zāles dep. S.Āboltiņa: „Par kuriem tu runā?”)

Beidzot spriedelēšana pārgāja augstākā garīgās attīstības līmenī, mētājot akmentiņus, apgāžot mašīnītes, apzogot veikaliņus. Un eksaltētas dāmiņas spiedza un brēca no priekiem: „Mēs jau to vardarbību neatzīstam, bet nu kādreiz jau kādu logu izsist vajag!”

Sēdes vadītājs. Es jūs lūdzu runāt par likumprojektu.

(No zāles dep. I.Čepāne: „Viņš nav spējīgs to darīt!”)

J.Dobelis. Tas precīzi attiecas uz likumprojektu. Tas tomēr nepatika citiem deputātiem, kā, piemēram, Čepānei. Tie piepūtās, apvainojās un teica, ka pašlikvidēsies. Šie deputāti netērpsies baltās togās, nedurs dunčus savos vēderos, bet vaidēdami un šņukstēdami pametīs Saeimu, lai varbūt atgrieztos. (No zāles dep. A.Seile: „Tu tai skaitā!”)

Tas gan vairāk atgādina tāda blēdīga vīreļa izdarības, kas krāpj un krāpj savu mīļoto, bet, kad beigās viņa taisās to patriekt, tad saka: „Es pats uz brīdi aiziešu, tad atgriezīšos, bet tu, mana dārgā, gan uzticies man un gaidi mani. Dārgā, gaidi!”

Šinī brīdī pareizākais būtu, ka visiem ievēlētajiem deputātiem būtu jāstrādā. Visiem! Citu nav. Kur tad jūs redzat tos jaunos spēkus un jaunos talantus? Tepat zālē jau sēž visi tie paši vecie vēži un vēzenes. Citu nav! Ar visām savām vecajām kulītēm. Un kas tad nāks šo vietā? Kur jūs tādus redzat?

Līdz ar to kāda jēga ir „raustīt” šodien Satversmi, lāgā neparedzot, ar ko šāda „raustīšana” beigsies? Ko tas dos konkrēti? Vienkārši lūdzu padomāt, kādu mēs izrādām cieņu paši pret savas valsts pamatlikumu!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret” likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Kučinska, Paula, Muižnieces, Valera un Paegles iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodošanu visām Saeimas komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 38, atturas - 3. Likumprojekts komisijām nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums - „Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Aigaram Kalvītim šā gada 29.janvārī”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Aigara Kalvīša iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 29.janvārī. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vienreiz sesijas laikā deputātam ir tiesības uz šādu neapmaksātu atvaļinājumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Aigaram Kalvītim šā gada 29.janvārī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais punkts darba kārtības sadaļā „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Lēmuma projekts „Par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļa Ābrama Kleckina atsaukšanu”.

Iesniedzēju vārdā - deputāts Uldis Grava.

U.I.Grava (frakcija „Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Mazliet pārzinu Nacionālās radio un televīzijas padomes darbu, jo savulaik esmu strādājis šīs padomes pārraudzībā. Mēs paši Saeimā esam radījuši diezgan dīvainu šo padomi. Runājot par sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem, mēs esam padomei uzticējuši Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas kapitāldaļu turēšanu - tai jārūpējas par viņu labklājību -, bet, no otras puses, esam uzlikuši tai arī tādus uzdevumus kā viņu darbības uzraudzīšanu. Un tie, lūk, ir absolūti pretēji un pretrunīgi uzdevumi. Un tomēr Nacionālās radio un televīzijas padomes iepriekšējie vadītāji kaut kā ar šiem grūtajiem un pretrunīgajiem uzdevumiem tomēr tika galā. Viņi saprata, ka padomes mērķis ir šis - veicināt izteiksmes un informācijas brīvību, mediju daudzveidību un uzskatu dažādību, līdzsvarotu mediju un jauno saziņas pakalpojumu attīstību informācijas sabiedrībā.

Mēs visi ar lielām cerībām sagaidījām un padomē ievēlējām pieredzējušu, akadēmiski cienījamu pasniedzēju Ābramu Kleckinu. Bet kas notika? Padomes ligzdā, kurā Saeimas deputāti pēc rūpīgas izvērtēšanas ievietoja deviņas olas, izšķīlās visas, bet tā, kura pārņēma vadību, izrādījās padomju laika rēgs. Ābrama Kleckina vadībā pēkšņi padomes mērķos mainījās viens kritisks vārds - vārdu „veicināt” aizvietoja vārds „ierobežot”: ierobežot izteiksmes un informācijas brīvību, jo tika ieviesta cenzūra, ierobežot mediju daudzveidību un uzskatu dažādību, jo mums tak pietiek ar komerciālo raidstaciju sniegumu… Kam tad Latvijā vairs vajadzīgs tieši sabiedriskais audiovizuālais medijs? Ierobežot līdzsvarotu mediju attīstību informācijas sabiedrībā, jo mums tak pietiek ar to, ka dzīvojam tādas informācijas telpā, kura nāk no Maskavas. Jūs domājat, ka es pārspīlēju? Kas tad ietekmēja Latvijas Televīzijas darbu, liedza Krievijas prezidenta vēlēšanu priekšvakarā demonstrēt filmu „Putina sistēma”? Zvans no Kleckina LTV ģenerāldirektoram Jānim Holšteinam, ar ko man arī ir bijis gods kopā strādāt. Un kas krita? Krita „horizontālais taimkods” un Holšteins, ne jau Kleckins. Kā jau padomju sistēmā pieņemts, nevis kā godprātīgā, demokrātiskā Rietumu valstī.

Latvijas Radio ģenerāldirektors Aigars Semēvics jau sen brīdināja padomi un tās priekšsēdi par sabiedriskās apraides finansiālajām grūtībām. Un arī ar Semēvicu es esmu kopā strādājis un uzskatu viņu par vienu no barikāžu laika varoņiem, kas toreizējā krīzes laikā parūpējās, lai sabiedriskais radio neapklustu, un noorganizēja slepenu apraides vietu, kuru čeka nekad neatrada, bet, kad viņš prasīja palīdzību no Nacionālās radio un televīzijas padomes, tieši no Kleckina kunga, tad Kleckins par to noklusēja un ļāva Latvijas Radio nonākt tuvu bankrotam. Un arī tagad viņa risinājums nebija glābt sabiedriskā radio raidījumus ar pieredzējušo Dzintri Kolātu, bet gan vairāk rūpēties par nekustamā īpašuma mahinācijām ar Radio namu.

Bet Ābrams Kleckins ir labi mācījies no padomju laikiem: kamdēļ runāt patiesību? Un vai nav traģiski, ka visā viņa padomes vadīšanas laikā visbiežāk dzirdētais jautājums no žurnālistu puses ir viens un tas pats: „Kleckina kungs, kādēļ jūs atkal melojat?”

Laikā, kad uzticības deficīts gan valdībai, gan Saeimai, gan tās pārraudzītajām iestādēm ir tik milzīgs, vai tiešām Nacionālajai radio un televīzijas padomei ir vajadzīgs šāds priekšsēdis, kuram patiesības, taisnības un godprātības jēdzieni ir pavisam sveši? Viņš līdz ar to gremdē gan mūsu valsts varas iestādes, gan vispār Latvijas tēlu.

Vēl vairāk! Vai Latvijā mums ir vajadzīga iestāde ar tādu vadītāju, kurš nemākulības vai varbūt pat ļaunprātības dēļ cenšas iznīcināt Latvijas valsts valodu? Un runa ir atkal par Latvijas Radio.

Rīgā pirms ne pārāk ilga laika atbrīvojās trīs frekvences, lai raidījumus varētu sākt trīs jaunas radiostacijas. Brīvā tirgū šādas Rīgas radiostacijas vērtība ir aptuveni 1 miljons latu. Citās Eiropas zemēs te būtu skaidra 3 miljonu latu peļņa valstij. Latvija, saprotams, ir bezgala bagāta valsts, kam šāda nauda nav vajadzīga. Vismaz tā domā mūsu padome.

Un ko dara padome? Padome rīko konkursus, izvērtē piedāvājumus, izvēlas divas raidstacijas ar latviešu valodas programmu, vienu - kas raida krievu valodā. Bet paiet laiks, un nāk atkal Kleckina laiks. Un šodien visas šīs raidstacijas raida nevis apsolīto programmu, bet pavisam ko citu. Un visas trīs šīs raidstacijas raida savas programmas krievu valodā, jo šis ir Kleckina laiks.

Sēdes vadītājs. Gravas kungs, jūs debašu laiks ir beidzies.

U.I.Grava. Tas ir tas veids, kā mēs uzraugām savas raidstacijas, un to mēs varam vērot ik dienas arī savos televizoros, kur skan tikai viena krievu valodas programma pēc otras.

Un tādēļ - vai nebūtu laiks Saeimai… es beidzu… tagad parūpēties par savas valsts valodu, par savas valsts informatīvo telpu, par sabiedrisko raidstaciju…

Sēdes vadītājs. Gravas kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies!

U.I.Grava. Labi, es līdz ar to arī beidzu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Es atgādinu, ka runas laiks debatēs ir 5 minūtes - pirmo reizi un 2 minūtes - otro reizi.

Vārds deputātam Oskaram Kastēnam.

O.Kastēns (LPP/LC frakcija).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Kā tikko ļoti pareizi atzīmēja Gravas kungs, situācija ir patiešām dīvaina, un, sekojot līdzi medijiem pēdējā laikā, es esmu ievērojis, ka varbūt ekonomiskās un politiskās nestabilitātes laikā aizvien biežāk notiek pievēršanās dzīvnieku pasaulei. Un pierādījums tam ir fakts, ka viens Ventspils oligarhs otru oligarhu nosauc par šakāli. Prezidentu sajūsmina fakts par to, ka kāds vārdā nenosaukts politiķis ir izteicis metaforu par koalīcijas zirnekļiem, kas plosās stikla burkā, bet opozīcija to visu kārām acīm vēro no malas.

Man šķiet, ka šodien situācija ir mazliet mainījusies un ka pozīcija vēro, kā vienas opozīcijas partijas vilki ir gatavi saplosīt otras opozīcijas partijas izvirzīto radio un televīzijas sargsuni. Un, ja mēs pieejam jautājumam ciniski, tad mēs varam teikt, ka mums ir vienalga, vai Kleckina kungs tiek saplosīts vai viņa, teiksim, āda paliek vesela, bet mana frakcija šo jautājumu aplūkoja pragmatiski.

Nacionālā radio un televīzijas padome ir atbildīga par sabiedriskā radio un sabiedriskās TV uzraudzību, tostarp arī finansiālo uzraudzību. Ja mēs paskatāmies uz situāciju Latvijas Radio, tad redzam, ka Latvijas Radio faktiski ir gandrīz vai novests līdz maksātnespējai. Parāds ir 800 tūkstoši latu, un tas ar katru dienu turpina pieaugt. Man šķiet, ka atbildība par situāciju ir jāuzņemas ne tikai Nacionālās radio un televīzijas padomes vadītājam, bet arī padomē strādājošajai Latvijas Radio Revīzijas komisijai. Bet tiem „Jaunā laika” deputātiem, kas šo faktu vēl nezina, es varu pavēstīt, ka šajā komisijā darbojas divi locekļi, no kuriem viens ir „Jaunā laika” izvirzītā Dzintra Geka.

Un tāpēc man šķiet, ka nevajadzētu situāciju pavērst tā, ka Kleckina kungs šobrīd viens pats, vienpersoniski, ir atbildīgs par visām tām sliktajām situācijām, kuras ir Latvijas Televīzijā un Latvijas Radio. Nevajag Kleckina kungu padarīt par paraugprāvas galveno varoni! Protams, ja mēs rūpīgi meklētu, mēs Kleckina kunga kažokā atrastu kādu uti. Taču situācijā, kad Latvijas Radio kā kuģis bez kapteiņa slīkst parādu purvā un kad Latvijas Televīzija taupības nolūkos slēdz vienu raidījumu pēc otra, atstāt padomi bez vadītāja - tas nozīmētu rīkoties pēc principa „jo sliktāk, jo labāk”. Un tāpēc Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcija pēc debatēm, kas notika mūsu frakcijā, nolēma šajā balsojumā atturēties, un mēs aicinām citas konstruktīvi domājošas frakcijas rīkoties tāpat.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātei Ausmai Ziedonei-Kantānei.

A.Ziedone-Kantāne (frakcija „Jaunais laiks”).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs un mani godājamie kolēģi! Es gribētu izteikt tikai vienu repliku, ko man uzticēja pateikt Latvijas skolotāji. Proti, viņi teica, ka tik atklātu, tik ciniski vaļsirdīgu runu televīzijā viņi ilgi nebija dzirdējuši. Televīzijas žurnālists jautāja Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētājam Ābramam Kleckina kungam: „Sakiet, lūdzu, kāpēc jūs balsojāt tieši par Inkēna kungu, nevis par Kolātu?” Viņš atbildēja: „Bet vai tad jūs nezināt? Vai tad tas kādam vēl ir mūsu valstī noslēpums, ka pie mums valstī viss notiek ar sarunāšanu? Un Inkēna kungs uz to ir spējīgs!”

Nu tad es gribētu lūgt: vai mēs visi ar tādu sarunāšanu nevarētu šodien sarunāt un viņu atbrīvot no šā posteņa? (No zāles: „Ausma, sarunā! Ausmiņ, nāc sarunāt!”)

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Dažkārt amatpersonu demisijas vai atkāpšanās pieprasījumi tik tiešām mēdz būt politiski. Bet šis nav tāds gadījums. Mēs tiešām runājam par būtību. Situācijā, kuru mēs mēdzam raksturot kā ekonomisku un politisku krīzi, personas atbildībai ir jābūt daudz lielākai nekā līdz šim. Un Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētājs ir atbildīgs par norisēm mediju telpā, un viņam par šo atbildību ir jābūt pārliecinātam ikkatru brīdi, ikkatru stundu.

Mēs, protams, varam ar argumentu „Bet jūs pierādiet!” noraidīt šos pārmetumus par caurspīdīguma un atklātības trūkumu, informācijas, teiksim, sagrozīšanu, bet šaubu ēna sabiedrībā taču paliek, nevienam tas nav noslēpums. Šis pats sarunāšanas princips, šī pati atbildības novelšana uz citiem… nu jau divas reizes plašā publiskā telpā izrādītie, teiksim, informācijas sagrozīšanas gadījumi… Kā šāds cilvēks šādā situācijā var atbildēt par spēcīgāko - ceturtās varas elementu?

Gribētu teikt dažus vārdus arī pašam Ābramam Kleckinam.

Nepārprotiet! Šis nebūs uzticības balsojums jums! Tas būs uzticības balsojums koalīcijai, principam, koalīcijas draudzībai ar „Saskaņas Centru”. Vienalga kam, bet tikai ne jums.

Un tādēļ neatkarīgi no balsojuma rezultātiem es aicinu jūs neapkaunot Latvijas akadēmiskās inteliģences vārdu un atkāpties no amata, saglābjot savu godu, cik vien tas vēl vispār iespējams.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vārds debatēs deputātei Antai Rugātei.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi! Augsti godātais Saeimas Prezidij! Cienījamie deputāti un deputātes! Man bija ļoti interesanti klausīties Gravas kunga viedokli. Tas bija ļoti pamācošs.

Es varētu jums piekrist, Gravas kungs, ka ir ierobežota atklātība. Tā ir taisnība, jo pamatā bieži vien parādās viedoklis — viens viedoklis. Un īpaši labs ir tas, kurš sekmē apgalvojumu, nevis lietas izdibināšanu.

Un vēl es gribētu piebilst, varbūt bez īpašiem zemtekstiem, bet tomēr kopsakarība šeit ir saskatāma. Bija Latvijas Televīzijā arī Gravas kunga laiks. Ar ko tas beidzās - to mēs visi labi atceramies, ja gribam atcerēties…

Attiecībā uz šodien ierosināto Radio un televīzijas likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punkta piemērošanu saistībā ar Ābrama Kleckina kā Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļa un viņa kā tās vadītāja pārkāpumiem, jo šā panta daļa skan tā: „Saeima var atsaukt pirms termiņa padomes locekli, ja viņš izdarījis tīšu šā likuma pārkāpumu vai pieļāvis nolaidību un tas izraisījis būtiskas sekas.”

Tad nu es gribētu teikt, ka es nenāku šajā tribīnē nedz aizstāvēt, nedz arī apstrīdēt, bet gan pamatot balsojumu un zināmā mērā paust arī Tautas partijas frakcijas viedokli.

Tāda situācija Latvijas Radio nav izveidojusies vakar, par ko mēs šodien būtu gatavi sodīt kādu. Kad - to neviens nevar pateikt. Varbūt arī negrib pateikt. Tad nu, lūk, situāciju ar šādu Saeimas lēmumu, kāds šodien ir darba kārtībā, mēs atrisināt nevaram. Ar atsaukšanu šis jautājums netiks atrisināts un netiks atbildēts uz galvenajiem diviem jautājumiem: kas notika un kad notika? Un vēl arī trešais jautājums - kāpēc notika? Un vēl tam visvairāk klātesoša ir arī uzraugošā institūcija - Nacionālā radio un televīzijas padome. Taču pirms tam būtu vēlams skaidri dzirdēt… šobrīd, kā es saprotu, jaunais ģenerāldirektora vietas izpildītājs Kolāta kungs ar to strādā… cik tad liels ir parāds. Jo šis cipars ir tik dažāds, ka par to ir grūti debatēt arī valdībai un pieņemt atbilstošu lēmumu. Un arī mūsu sabiedrībā to ir grūti izvērtēt. Arī to, kā tas ir radies.

Lūk, šeit, man šķiet, visus vainīgos meklējot, kas tādā grūtā situācijā ir pilnīgi dabīga reakcija, tiek piemirsts, ka Latvijas Radio atbilstoši spēkā esošajam likumam ir sava valde. Valde, kura klusē un kura pauž savu profesionālo izbrīnu par to, kas ir noticis.

Bet es gribētu teikt, kolēģi, ka tas ir ļoti viegli saprotams, ka pauž profesionālu izbrīnu, jo, citiem vārdiem sakot, profesionāls jautājuma izvirzījums izšķir visu un ir vislabākais žurnālistikā. Pārvalde izšķir visu, un vislabākais lēmums… Ja lēmuma nav bijis vai ja lēmumi ir bijuši bezatbildīgi vai pārsteidzīgi, vai, nezinu, kādi vēl, tad, protams, par to atbildība ir jāprasa no ģenerāldirektora Semēvica kunga. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Pareizi!”) Ja viņš ir godprātīgs cilvēks, tad viņš atbildēs uz šo jautājumu, un es gribu uz viņu paļauties. Jo viņš ir bijis vienmēr godprātīgs cilvēks. Galu galā valdes atbildība nekādā veidā nav izņemama no darba kārtības, jo to nosaka likums. Un valdes atbildība ir jāizskata ārkārtīgi atbildīgi un būtiski.

Un visbeidzot - arī Nacionālās radio un televīzijas padomes kā uzraugošās institūcijas atbildība, iespējams, arī Revīzijas komisijas atbildība, iespējams, arī tā pārraudzītāja atbildība, kurš tad bija iecelts. Domāju, ka tur ir daudz apakšpunktu. Bet būtiskākais jau ir tas, kas šobrīd notiek ar Latvijas Radio. Proti, viens no bijušajiem valdes locekļiem, tagadējais ģenerāldirektora vietas izpildītājs Dzintris Kolāts ir apņēmies šo pienākumu veikt, viņš ir apņēmības pilns izdibināt šo lietu un tādā veidā izvilkt tos iestigušos ratus no dubļiem. Pat tad, ja ir slikta sistēma, pēc kuras Nacionālā radio un televīzijas padome darbojas… pareizāk sakot, ja tā slikti uzrauga sabiedriskās institūcijas - Latvijas Radio un Latvijas Televīziju -, mēs jau neko neatrisināsim, ja sagrausim šo sistēmu, izņemot kādu no locekļiem, un viss sabruks. Mums ir vajadzīgs risinājums.

Un apņēmības pilns ir arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs, runājot par jaunā Radio un televīzijas likuma virzību. Tas nu ir tas risinājums, ar kuru varētu nākotnē atšķetināt šo jautājumu. Tas ir pareizais ceļš, un to es vēlējos teikt, motivējot, kādēļ es balsošu un arī Tautas partijas frakcija balsos pret šo pieprasījumu. Jo politiska izrēķināšanās ne Latvijas Radio, ne Latvijas Televīzijā, ne Nacionālajā radio un televīzijas padomē, ne Saeimā, ne jebkur citur nekad nevienu jautājumu nav atrisinājusi.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Mēs varam stundām debatēt par detaļām, par sistēmu un risinājumiem, bet, Rugātes kundze, galvenais jautājums, uz kuru mums šodien ir jāatbild, ir tāds: vai par Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētāju var būt cilvēks, kas ir divas reizes publiski pieķerts melos (pirmo reizi - sakarā ar filmas „Putina sistēma” demonstrācijas aizliegumu, otro reizi - saistībā ar Latvijas Radio ģenerāldirektora vēlēšanām)? Pateiksimies mūsu žurnālistu profesionālajai darbībai par to, ka šis cilvēks ir divas reizes publiski pieķerts melos! Jautājums ir tāds: vai Kleckina kungs var turpināt vadīt šo padomi? Tas nav jautājums ne par sistēmu, ne par detaļām, ne par politisku izrēķināšanos. Šis ir elementārs goda un cieņas jautājums.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātei Janīnai Kursītei.

J.Kursīte-Pakule (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie Saeimas deputāti! Balsojot par šo jautājumu, ir vērts atcerēties - vai KNAB priekšnieks Loskutova kungs tika atlaists par tīšu pārkāpumu? Es domāju, ka šeit, runājot par Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētāja Kleckina kunga darbību, galvenais, ko gribas akcentēt, ir tas, kas ir noticis tajā laika posmā, kopš viņš ir priekšsēdētājs… tas, ka netika kontrolēta situācija Latvijas Radio, kā mēs to redzam… Netika pietiekami efektīvi kontrolēta situācija, kas ir Latvijas Radio… Un nu lietas ir novestas tik tālu, cik tālu tās ir novestas.

Ābrams Kleckins ir scenārija autors kādreiz slavenajai dokumentālajai filmai „Vai viegli būt jaunam?”. Arī Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētājam nebūt nav viegli. To mēs saprotam, bet par situāciju, kādā nekontrolēti ir nonākusi… precīzāk sakot, ir novests Latvijas Radio, ir atbildīgs Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētājs Ābrams Kleckins. Protams, arī šīs padomes biedri.

Ābram Kleckina kungs! Jūs esat bijis drosmīgs padomju laikā, esiet drosmīgs arī tagad! Atkāpieties pat tad, ja Saeimas pozīcijas partijas vai Saeimas deputāti nav gatavi nobalsot „par” jūsu atlaišanu, jo šī ir ļoti būtiska situācija, un, kā teica Ina Druviete, te ir runa par svarīgu, par ļoti svarīgu varas saziņas kanālu, kāds ir Latvijas Radio, kāda ir Latvijas Televīzija.

Es aicinu arī pozīcijas deputātus pārdomāt šo balsojumu… Arī par šo balsojumu uz jums skatīsies tauta. Tautas partija, kas runājat par to, ka ir jāatgūst tautas uzticība, šis ir viens no balsojumiem, kurā jūs varat atgūt daļu, varbūt daļiņu no tautas uzticības.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Ventam Armandam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Es tomēr gribētu ienest skaidrību tiem cilvēkiem, kas seko līdzi šim balsojumam, jo man šķiet, ka pat daži deputāti nav sapratuši, par ko tad ir šis balsojums.

Tātad Ābramu Kleckinu par padomes priekšsēdētāju ievēlēja padomes locekļi, nevis Saeima, un tātad padomes locekļiem būtu, ja Kleckina kungs nav profesionāli pildījis savus pienākumus, pašiem arī jālemj, vai viņš atbilst šim amatam vai neatbilst. Turklāt jāatzīmē, ka šajā padomē strādā arī „Jaunā laika” pārstāvji. Tur nav tikai pozīcijas pārstāvji. Pie tam Ābrams Kleckins nemaz nav pozīcijas kandidāts. Viņš ir pilnīgi opozīcijas kandidāts. Tādēļ es domāju, ka šī ir tāda… ka šis pirmām kārtām atkal ir viens populistisks iesniegums, savā ziņā upurjēra meklēšana. Galvenais, ka te notiek Saeimas kompetences pārkāpšana. Ļausim šai padomei pašai tikt ar to galā! Ja padome netiek ar to galā, tad mums ir jālemj par visas padomes nomaiņu. (No zāles: „Atlaist padomi!”) Nebūs tā, ka tagad mēs vienu atsauksim, un tad visas lietas būs kārtībā.

Būsim loģiski!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātei Silvai Bendrātei.

S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Man šodien nav viegli runāt, jo Ābrams Kleckins ir bijis mans pasniedzējs. Es esmu arī viena no tām daudzajām žurnālistēm, kuru šis cilvēks ir izaudzinājis un no kura teiktā mēs esam sapratuši, ka žurnālistikas augstākā misija ir informēt sabiedrību, sniedzot tai argumentētu, patiesu, godīgu informāciju.

Diemžēl ar gadiem cilvēki, nonākot pie varas, acīmredzot mainās, un acīmredzot šis ir tas gadījums. Jo likums nosaka, ka Nacionālās radio un televīzijas padomes vadītāju var atsaukt par pieļautu nolaidību… Jā, es atvainojos… Jā, locekli var atsaukt par pieļautu nolaidību. Un Ābrams Kleckins ir Nacionālās radio un televīzijas padomes loceklis, reizē būdams arī tās vadītājs. Šajā gadījumā ir pieļauta nolaidība, un tā nav politiska izrēķināšanās.

Runājot par Latvijas Radio, šeit tika sacīts, ka mēs nezinām, kā šī situācija veidojusies Latvijas Radio, bet Ābrams Kleckins par to zināja no pašas pirmās dienas, kad stājās šajā amatā, jo jau 2007.gada novembrī Latvijas Radio bija pieprasījis budžeta palielinājumu sakarā ar to, ka inflācija cēlās un ka radio darbinieku algas zaudēja savu vērtību. Radio kļuva konkurētnespējīgs darba tirgū. Labākie kadri no Latvijas Radio aizgāja, un Latvijas Radio bija satraukts par šo situāciju.

Šis pieprasījums palika uz galda, jo diemžēl šo pieprasījumu bija aizmirsts iesniegt Finanšu ministrijai, un to mēs noskaidrojām pagājušajā vasarā, kad visi - Sociālo un darba lietu komisija, kā arī Cilvēktiesību un sabiedrisko attiecību komisija - sēdējām tepat, Sarkanajā zālē, pie galda, kur bija pieaicināti arī Nacionālās radio un televīzijas padomes pārstāvji, arī Ābrams Kleckins, kā arī Latvijas Radio pārstāvji: vadītājs un arodbiedrības pārstāvji. Mēs spriedām par šo izveidojušos situāciju, jo bija lūgums ar grozījumiem mainīt šo dramatisko algu samazinājumu un problēmas, kas finansiāli bija jau ar mīnusu Latvijas Radio.

Un arī vēl tad mēs dzirdējām no padomes vadītāja, ka situācija ir tiešām nopietna un ka viņš darīs visu lietas labā… ka viņš tagad to saprot un noteikti rīkosies, lai situācija tiktu atrisināta.

Ir pagājis laiks, bet situācija ir tikai padziļinājusies, finansiālais mīnuss ir kļuvis jau trīskārt vai četrkārt lielāks nekā tajā brīdī. Un tad ir jautājums: kāpēc ir pieļauta šī bezdarbība, šī nolaidība? Tā ir nolaidība, kolēģi! Un par nolaidību padomes locekli var atsaukt no Nacionālās radio un televīzijas padomes…

Jā, ir vēl arī Revīzijas komisija… Bet, ja šis Nacionālās radio un televīzijas padomes loceklis ir arī šīs padomes vadītājs, tad vadītāja atbildība ir arī skatīties, kā strādā šī Revīzijas komisija jau padomes ietvaros.

Es gribu pateikt tikai vēl to, ka tagad Latvijas Radio šī nauda tiek aizdota, bet tas nav ne godīgi, ne taisnīgi, jo Latvijas Radio ir intensificējis savu darbu, kopš 1994.gada no 500 darbiniekiem samazinot štatus līdz 312 darbiniekiem, bet tajā pašā laikā apraides stundu skaitu ir palielinājis no 48 stundām līdz 96 stundām, piedāvājot sabiedrībai nacionālo pasūtījumu 5 programmās. Nevienā Eiropas raidstacijā nav tik zemas algas un tik liels darba apjoms vienlaikus. Tajā pašā laikā Latvijas Radio ir saņēmis gan ISO 901 sertifikātu, gan arī tam ir piešķirts cits sertifikāts, kas ir objektīvs rādītājs darba atbilstībai augstākajiem standartiem, tikai darba algas tiem neatbilst.

Šī situācija jau sen bija jārisina. Tā ir, kolēģi, nolaidība, par ko pienāktos atbildēt, un tāpēc, ja mēs arī šodien nevaram šo jautājumu risināt pēc būtības, tad paliek vēl iespēja atkāpties un spert godīgu un atbildīgu soli.

Arī par pašu gaisotni Nacionālajā radio un televīzijas padomē mēs varētu kādreiz, kolēģi, parunāt, jo šī gaisotne tur jau sen vairs nav veselīga. Šeit Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļi sūdzas par to, ka informācija līdz viņiem nenonāk… visa kopējā informācija. Tā iet tikai caur vadītāju un viņa vietnieces rokām. Un tas, ka vadītājs publiski ir pieķerts tiešām melos divas reizes, arī tas nav ne pieļaujams, ne piedodams. Un arī tas pēdējais gadījums, kad tika vēlēts Nacionālajā radio un televīzijas padomē Latvijas Radio vadītājs… Tā kliegšana un tie draudi Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļiem par to, ka ir jāievēlē Edvīns Inkēns, nevis Dzintris Kolāts, bija dzirdami cauri tām stikla durvīm. Un tā arī tika šīs padomes locekļiem pateikts: „Ja jūs nevēlēsiet Inkēna kungu, tad jūs te visus iztrenkās!” Tad nu kas tas ir par stilu pašā Nacionālajā radio un televīzijas padomē? Un vai mums tomēr kādreiz arī nevajadzētu parunāt par to, kādā veidā mēs divas informatīvās telpas mūsu valstī tuvinām un kāda ir Nacionālās radio un televīzijas padomes loma šajā darbā? Arī par to mums kādreiz vajadzētu parunāt, jo šīs telpas attālinās. Ir tiešām tā, ka mēs sabiedrībai dodam maz iespēju latviski uztvert šo informācijas telpu. Un tad nu mums krievu valodā runājošie cilvēki sūdzas, ka viņiem nav iespējams dzirdēt dzīvo latviešu valodu. Un kas par to ir atbildīgs? Arī par to ir Nacionālā radio un televīzijas padome atbildīga.

Tā ka šeit var ļoti daudz nolaidības elementu saskatīt. Es uzskatu, ka nevajadzētu tagad šo lietu politizēt… Bet tas jau parādās paša vadītāja izpratnē par lietām, par lietu kārtību un par tiesiskumu valstī.

Es aicinu Ābramu Kleckinu spert šo godprātīga cilvēka soli un atkāpties. Nacionālajai radio un televīzijas padomei arī vajag pārvērtēt savu darbību. Un arī mums vajag izskatīt šo jautājumu un atbalstīt tomēr mūsu, „Jaunā laika”, iesniegto lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Lieta ir pavisam nopietna. Ļoti nopietna! Jo masu saziņas līdzekļi - es to esmu teicis ne reizi vien arī no šīs tribīnes - ir vara numur viens, nevis ceturtā vara.

Jo atkarībā no tā, ko raksta prese un raida radio un televīzija, tiek noskaņota sabiedrība, un no tā ir atkarīgi arī vēlēšanu rezultāti un tātad pēc tam arī valdība, arī ierēdniecība un viss pārējais. Tātad šodien mēs runājam par ārkārtīgi nopietnu lietu.

Man ir bijis tas gods… Arī Rugātes kundzei… Radio un televīzijas likumu mēs veidojām ar domu - nolikt visu savās vietās. Diemžēl arī šobrīd, tāpat kā jau iepriekšējā Saeimā, gadu no gada tiek runāts par jaunu Radio un televīzijas likumu, par radio un televīzijas lomu un tā tālāk, bet tas viss paliek uz vietas. Diemžēl nevirzās šīs lietas.

Tas šoreiz nav populistisks priekšlikums. To es saku ar pilnu atbildības sajūtu, jo pārzinu šo jomu, esmu žurnālists ar ļoti lielu stāžu. Es gribu pateikt to, ka Nacionālā radio un televīzijas padome visā tās pastāvēšanas laikā ir bijusi nespējniece! Visā tās pastāvēšanas laikā! Kaut cik vērā ņemama tā bija kādreiz, Zigmunda Skujiņa laikā, kad tā bija sabiedriska, nevis tagad, kad šie cilvēki saņem atalgojumu - pietiekami nopietnu. Lūk! Un tas ir ārkārtīgi nopietni!

Un visvairāk es pārmetu Nacionālajai radio un televīzijas padomei to, ka ar tās atbalstu Latvijas ēters ir burtiski pārplūdināts ar krievu valodu. Šeit absolūti mēs dzīvojam divās informatīvajās telpās. Divās informatīvajās telpās! Un tādēļ nekāda integrācija nav notikusi. Šie cilvēki dzīvo padomju garā. Viens milzīgs skaits - simtiem tūkstošu. Un tā ir Nacionālās radio un televīzijas padomes atbildība!

Es biju… es vadīju, pareizāk sakot, izmeklēšanas komisiju, kura tika nodibināta 7.Saeimas laikā radio un televīzijas darbības izmeklēšanai. Un secinājumi bija ļoti nopietni, ļoti strikti. Žēl, ka toreiz Saeima beidza darbu, tāpēc ziņojums, kas bija ļoti nopietns, ļoti kritisks un vērā ņemams, palika bez ievērības un tika nodots arhīvos. Žēl, ka tas tā noticis.

Un nu ir pēdējais laiks… ir pēdējais laiks vispār ķerties pie šīs problēmas. Ir jāreorganizē Nacionālā radio un televīzijas padome. Jāreorganizē pašos pamatos, lai tā būtu darbspējīga! Mēs iedevām tai patstāvību, bet kā šī patstāvība tagad ir izpaudusies - to mēs redzam. Un tā nav tikai šī problēma, ka pēkšņi Latvijas Radio nonācis šajā kritiskajā situācijā, tā sakot, kļuvis maksātnespējīgs un pastāvētnespējīgs. Tas ir nieks! Tā ir tikai tāda virspuse!

Tādēļ, kolēģi, mums ir ļoti nopietni, it īpaši Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, kura ir atbildīgā komisija par šīm lietām, jāķeras fundamentāli klāt pie Radio un televīzijas likuma un jātiek skaidrībā. Ir jātiek skaidrībā, kādai jābūt Nacionālajai radio un televīzijas padomei, lai saglābtu visu to, ko tā visā savā pastāvēšanas laikā - es vēlreiz atkārtoju! - ir sastrādājusi negatīvu. Sastrādājusi ļoti daudz!

Un tādēļ šajā gadījumā es atbalstu un atbalstīšu šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātei Antai Rugātei, otro reizi.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Klausoties debates, rodas neliela ironija: vai nevarētu Saeima „pa tiešo” vadīt radio un televīziju? Nu nebūtu taču nekādu problēmu! Bet, ja runājam pēc būtības, tad arī Nacionālās radio un televīzijas padomes Revīzijas komisija ir atbildīga par radušos situāciju. Un, ja reiz visiem ir šī atbildība, nu tad varbūt ir jārosina - un debates uz to virzās - viens kopīgs priekšlikums: atlaist visu Nacionālo radio un televīzijas padomi un ievēlēt no jauna. Bet diez vai tas būs pareizākais risinājums.

Tas arī izskatīsies nedaudz pēc ironijas. Pat vēl skarbāk! Tāpēc es uzskatu, ka tomēr vajag pieņemt jaunu likumu un optimizēt pārraudzību nozarē. Tas būtu pareizākais, ko mēs varam izdarīt, nevis šodien atbalstīt to priekšlikumu, kurš ir iesniegts balsojumam.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.

(No zāles dep. J.Dobelis: „Vai dieniņ!”)

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Pēc PCTVL uzskata, viss, kas notiek nacionālajā radio un televīzijā, tomēr ir valsts kopējās dziļās krīzes problēmu sastāvdaļa, jo citās nozarēs situācija ir vēl sliktāka, tāpēc vainot te tieši Ābramu Kleckinu par to, kas notiek ASV finanšu tirgū, būtu pārāk liels gods šim cilvēkam, pēc mūsu uzskata. Bet par konkrētām problēmām jāatbild ir tomēr visai padomei, un, ja mēs atsaucam tikai vienu padomes locekli, tad tā, pēc mūsu uzskata, ir iejaukšanās padomes darbā, kas balansē uz likuma robežas.

Sakarā ar to mēs tomēr pievienojamies to deputātu viedoklim, kuri uzskata, ka jāatsauc vai nu visa padome, vai nevajag atsaukt nevienu. Bet šo konkrēto priekšlikumu mēs neatbalstīsim.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Vitālijam Orlovam.

V.Orlovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Man arī bija pasniedzēji, un pasniedzēji man mācīja nemelot.

Cienījamā Bendrātes kundze! Es ļoti labi atceros, un arī kolēģi no Sociālo un darba lietu komisijas ļoti labi atceras, ka mēs komisijā skatījām jautājumu par kori. Latvijas nacionālā kora direktors sūdzējās par to, ka ir nepietiekams finansējums. Un pie kāda slēdziena mēs nonācām? Savulaik viņiem tika izteikts piedāvājums pāriet Kultūras ministrijas pārraudzībā, bet viņi atteicās. Viņi vienkārši gribēja būt koris pie Latvijas Radio, turpināt tur eksistēt un saņemt atbilstošu atalgojumu; viņi savulaik atteicās būt zem Kultūras ministrijas jumta. Un tagad nevajadzētu pārmest cilvēkam, kurš tajā laikā nevadīja šo padomi, par to, ka kaut kāds viens mazs „cālītis” gribēja palikt tur, kur viņš ir, un saņemt lielu atalgojumu. Protams, koris ir labs, bet kāpēc tas savulaik atteicās pāriet ministrijas paspārnē - lūk, tas ir jautājums. Un viņi arī turpmāk grib būt zem Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas jumta un saņemt atbilstošu atalgojumu. Risinājuma nav. Viņi negrib pāriet ministrijas pakļautībā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Uldim Gravam, otro reizi.

U.I.Grava (frakcija „Jaunais laiks”).

Šajās debatēs Rugātes kundze uzdeva tieši man jautājumu, uz ko es gribētu tagad atbildēt. Viņas jautājums bija: kā tad bija tajos laikos, kad Grava vadīja Latvijas Televīziju?

Divi teikumi.

Pirmkārt. Pēdējos desmit gados Latvijas Televīzijas reitingi katru gadu ir gājuši uz leju; vienīgi divos gados tie gāja uz augšu, un tas bija tad, kad Uldis Grava vadīja Latvijas Televīziju.

Otrkārt. Kad es Latvijas Televīzijas vadīšanu beidzu 2004.gadā, Latvijas Televīzijai bija pusmiljona latu peļņa. Tajā laikā Latvijas Televīzijas dotācija no valsts bija uz pusi mazāka, nekā tā ir šodien.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).

Labdien, dāmas un kungi! Šis ir viens no kārtējiem piemēriem, kuri mums skaidri rāda, ka zinātnieks ne vienmēr ir labs menedžeris. Šobrīd Latvijā ir divi spilgti piemēri, ka zinātnieki netiek galā ar sava kolektīva organizēšanu, ar savu tiešo pienākumu izpildīšanu.

Par vienu no šiem piemēriem mēs runājam šodien, un tas ir Kleckina kungs. Ne mirkli nešaubos, ka viņš ir labs pasniedzējs, bet kā sava kolektīva vadītājs un savu uzdevumu veicējs viņš tiešām ir švaks.

Un otrs piemērs, protams, ir mūsu premjerministrs. Zinātnieks, kurš nekādi nespēj menedžēt savu koalīciju, savus partnerus. Kā vadītājs, manuprāt, viņš ir slikts.

Ir divas lietas, ko es gribu pateikt visa notiekošā kontekstā.

Pirmā. Augsti godājamā koalīcija! Tad, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā jūs atradāt finanšu pārkāpumus, momentā tika atlaisti nevis vainīgie, bet gan tā vadītājs.

Esiet konsekventi! Ja augstākā amatpersona, kas ir atbildīga par neizdarībām, ir Kleckina kungs, tad esiet konsekventi un atlaidiet Kleckina kungu!

Otra lieta. Ja jūs tiešām Kleckina kungu gribat šajā amatā paturēt, tad ir, manuprāt, tikai viens arguments, kas derētu vislabāk, - nāciet un paskaidrojiet, ka ar Latvijas Radio viss būs kārtībā. Pierādiet ar darbiem un vārdiem, soliet to, ka nauda tiks atrasta un ka Latvijas Radio strādās! Jūs visi labi saprotat, ka Latvijas Radio ir fundamentāla vērtība. Es pat domāju, ka nevienam no visiem citiem medijiem Latvijā nav tik liela nozīme, kāda ir Latvijas Radio. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Viens teica - radiovadāma tauta!”) Nāciet, koalīcija, un pierādiet, ka ar Latvijas Radio viss būs kārtībā, un tad arī jautājums par Kleckina kungu kā šīs nozares galveno menedžeri tiks noņemts no darba kārtības.

Tāpēc meklējiet pareizos argumentus, pierādiet mums to, un, es domāju, jautājums no darba kārtības tiks noņemts. Kamēr tas nenotiek, es aicinu atbalstīt šo Kleckina kunga atsaukšanas pieprasījumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Kad es tik tālajā, nu jau diezgan tālajā, 1990.gadā nolēmu pievērsties žurnālistikai, es, protams, ar lielu kāri ieelpoju to svaigo gaisotni, kas mums nāca no Rietumu demokrātijas. Virzoties žurnālistikā uz priekšu un nepārtraukti mācoties, es daudz ko uzzināju par šīs Rietumu demokrātijas lielajām personībām, un viena no šīm vislielākajām personībām Rietumu demokrātijā ir Vācijas kanclers Helmūts Kols, kas visilgāk ir noturējies šīs ekonomiski un politiski varenās valsts kanclera amatā, proti, 18 gadus. Un tad es lasīju, ko paši vācieši un arī pārējie Rietumu demokrātijas pārstāvji raksta par šo lielo cilvēku; proti, viņa panākumi ir izskaidrojami ar to, ka viņam ir bijusi ļoti dziļa, pareiza politiskā nojauta un politiskais instinkts. Un tagad es gribu vērsties - tieši otrādi, kā te varbūt gaidīja no manas runas, - pie divām lielajām koalīcijas partijām - pie Tautas partijas un pie Latvijas Pirmās partijas. Jums trūkst šīs politiskās nojautas un politisko instinktu, jūs nejūtat, kā jums jādarbojas. Latvijas Pirmās partijas vadītājs Šlesers jau praktiski vairākus mēnešus katru nedēļu dzen savā politiskajā zārkā pa nagliņai iekšā, un to pašu dara arī Tautas partija, kura arī ir nonākusi tādā situācijā… Jūs, kādreiz šī lielā partija ar 23 deputātu mandātiem, vispār varbūt vairs netiksiet nākamajā Saeimā. Jums ir absolūts politiskās nojautas un instinktu trūkums. Opozīcija šodien jums ir iedevusi rokās mazas knaiblītes, ar kurām jūs varat izvilkt ārā no sava politiskā zārka nagliņas, ko jūs paši esat iedzinuši. Bet jūs negribat tās lietot un dzenat iekšā vēl tālāk. Jūs paši būsiet vainīgi, ka jūs sevi nogremdēsiet. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātei Silvai Bendrātei, otro reizi.

S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).

Jā, mēs šo tēmu noteikti drīz beigsim, jo neviena tēma jau nav vilkusies bezgalīgi, tomēr…

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ar zāli nesarunājieties!

S.Bendrāte. Precizējot informāciju, es tomēr gribu teikt, ka mēs šeit, Saeimā, runājām jau pagājušajā vasarā par Latvijas Radio problēmām, sēdējām ar minētās organizācijas pārstāvjiem un ieinteresētajām pusēm pie viena galda. Jā, viens no jautājumiem bija šāds: ko darīt ar Latvijas Radio izcilo kori, kas ir liela kultūras vērtība arī mūsu valsts kultūras spektrā? Viens no variantiem bija nodot šo kori Kultūras ministrijas pakļautībā. Bet otrs jautājums, kas bija ļoti būtisks un par ko mēs spriedām, bija jautājums par Latvijas Radio turpmāko pastāvēšanu algu dēļ.

Un šeit ir divi dokumenti manā priekšā, kuri ir tieši no šīs mūsu sanāksmes, tāpēc es gribu teikt, ka, protams, pats labākais līdzeklis pret atmiņas zudumu ir informācijas pierakstīšana, jo bieži vien tās nelaimes mums ceļas no tā, ka mēs kaut ko aizmirstam (No zāles dep. J.Dobelis: „Par jautājumu!”), pēc tam traktējam, negribam atgriezties atpakaļ un noskaidrot, kā ir bijis. Tā ka būsim precīzi! (No zāles dep. J.Dobelis: „Par jautājumu vajag runāt!”)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas. (No zāles dep. J.Dobelis: „Beidzam šo tēmu!”) Vai jūs iekļausieties divās minūtēs?

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Es ar lielu interesi noklausījos visas Kleckina kunga kolēģes no akadēmiskās vides un arī visus viņa mācītos žurnālistus, bet es netaisos šeit viņu aizstāvēt. Es gribu tikai atgādināt, ka jūs paši, opozīcija, viņu ievēlējāt. Jūs ievēlējāt Kleckina kungu ar savām balsīm Nacionālajā radio un televīzijas padomē!

Taču es gribu teikt tā, ka, manuprāt, šis iesniegums ir klajš populisms, ar kuru, pēc manām domām, tiek mēģināts novērst uzmanību no galvenajiem vainīgajiem - no Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas administrācijas un Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas valdes un pārcelt šo atbildību uz Ābramu Kleckinu.

Godājamie kolēģi! Man ir pamats domāt, ka Kleckina kungs arī ir maldināts. Četras dienas pirms atkāpšanās no amata Semēvica kungs kopā ar Kleckina kungu bija Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā viņiem jautāja: „Kāds ir tas iztrūkums? Kāda ir tā naudas summa, kura ir vajadzīga?” Semēvica kungs teica: „400 tūkstoši.” Tie 400 tūkstoši divas dienas vēlāk pārvērtās par 800 tūkstošiem. Un jāsaka, ka šodien mēs neviens nezinām, cik tur simtu tūkstošu galu galā ir parādi. Kā tas viss notiek?

Es gribu teikt, ka mums būtu jāļauj Ābramam Kleckinam pašam tikt skaidrībā ar tiem cilvēkiem, kurus viņš pārraudzīja, kuriem bija uzdots uzraudzīt Latvijas Radio darbību. Mums būtu jātiek skaidrībā arī par to, kurš konkrēti ir vainīgs. Un vainīga, pēc manām domām, ir tikai un vienīgi administrācija un valde.

Un es gribu jums, kolēģi, atgādināt, ka šī valdes atbildība nav tik vienkārša. Valdes locekļi par saviem lēmumiem atbild ne tikai ar savu labo vārdu, bet arī ar savu mantu.

Tā ka atstāsim amatā Ābramu Kleckinu, lai viņš var tikt skaidrībā ar visām šīm lietām! Un pēc tam, kad mums būs pilnīga skaidrība par katru latu no šiem pagaidām zināmajiem 800 tūkstošiem (kur un kā tie ir izlietoti, kāpēc šie parādi ir radušies), pieņemsim lēmumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Ir pieteicies arī deputāts Pēteris Tabūns, bet mums ir laiks pārtraukumam. Acīmredzot debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!

Kamēr tiek gatavoti balsošanas rezultāti, paziņojumam vārds deputātam Andrim Bērziņam no ZZS frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks pēc piecām minūtēm Sociālo un darba lietu komisijas telpās.

Es gribu arī atgādināt (vēlāk es vēlreiz atgādināšu), ka Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde būs pēc Saeimas sēdes, bet laiku es vēl precizēšu.

Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātam Guntim Blumbergam.

G.Blumbergs (ZZS frakcija).

Godātie Tautsaimniecības, vides, agrārās un reģionālās politikas komisijas locekļi! Lūdzu uz komisijas sēdi pēc piecām minūtēm!

Sēdes vadītājs. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Augsti godātie deputāti, labrīt! Nav reģistrējušies: Augusts Brigmanis, Boriss Cilevičs, Ingrīda Circene, Pēteris Hanka, Artis Kampars, Ivans Klementjevs, Aigars Kalvītis…

Sēdes vadītājs. Atvaļinājums…

A.Klementjevs. … Jakovs Pliners un Dainis Turlais.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Es atgādinu, ka mēs pirms pārtraukuma nepabeidzām skatīt sadaļu „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Mēs runājam par lēmuma projektu „Par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļa Ābrama Kleckina atsaukšanu”. Un pārtraucām mēs debates, jo mums bija jādodas pārtraukumā.

Vārds debatēs deputātam Pēterim Tabūnam, otro reizi.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Kolēģi! Nepārprotami, ka Nacionālā radio un televīzijas padome ir atbildīga par to, kas notiek elektroniskajos medijos, it īpaši - sabiedriskajos, tas ir, Latvijas Radio un Latvijas Televīzijā. Te nevarētu būt divu domu. Tieši tādēļ mēs radījām šādu padomi.

Izmantojot iespēju, es gribu pateikt par Latvijas Radio likteni. Latvijas Radio jāturpina darbs normālā režīmā. Latvijas Radio patiešām ir milzīga nacionālā vērtība, un to Latvijas Radio pierādījis visos laikos, it īpaši kritiskos - barikāžu laikā, puča laikā… Tādēļ aicinu jūs, kolēģi, kuri ietilpst koalīcijas partijās, tuvākajās dienās rīkoties ļoti atbildīgi un kopā ar valdību izdarīt tā, lai Latvijas Radio tiktu glābts. Skaidri un gaiši! To gaida Latvijas Radio ļaudis, un to gaida tauta.

Mēs glābām „Parex banku” ar simtu simtiem miljonu, un tas mums jāizdara arī ar Latvijas Radio, kas prasa no budžeta daudz niecīgākus līdzekļus.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vēl debatēs pieteicies deputāts Ingmārs Līdaka. Lūdzu!

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Cienījamā Saeima! Es mazliet esmu apjucis un šo to nesaprotu. Vai šodien tiek virzīts jautājums par Ābrama Kleckina atstādināšanu no amata vai par kāda mistiska Kļockina atstādināšanu no amata? Nu, šinī gadījumā priekšlikuma iesniedzēji diezgan daudz un bieži ir kļūdījušies. Un tagad nu es esmu mazliet tādā neizpratnē.

Man nebūtu it kā nekas pret Kļockina atlaišanu no amata. Par Ābrama Kleckina atstādināšanu no amata nu tomēr būtu kaut kas arī sakāms.

Tad nu teikšu par Ābrama Kleckina darbu. Atceroties Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdi 2008.gada 12.novembrī, kad tika vērtēta Valsts kontroles ieteikuma izpilde Latvijas Radio, man prātā nāk diezgan optimistiskā šīs sēdes gaita. Gan Aigars Semēvics, gan Ābrams Kleckins, gan Imants Skrastiņš bija ļoti optimistiski, jo pavisam nesen Latvijas Radio bija ieviests ISO standarts, kas it kā radītu visus priekšnosacījumus ļoti sekmīgai darbības kontrolei. Aina zīmējās ārkārtīgi pozitīva, jo gadu bija paredzēts noslēgt ar visai pieņemamiem finanšu rezultātiem. Tas bija 12.novembris.

Šobrīd ir janvāra vidus. Ir 800 tūkstošu parāds. Kā tas varēja rasties? Es domāju, ka šinī gadījumā neba nu Kleckina kungs, neba nu Skrastiņa kungs… netika maldināti. Un šinī gadījumā, es domāju, tiešām pašai Nacionālajai radio un televīzijas padomei un Latvijas Radio vadībai ir jātiek skaidrībā - kur bija šie maldi, kurš kuru maldināja. Un to var droši vien izdarīt, ļaujot strādāt gan vieniem, gan otriem.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļa Ābrama Kleckina atsaukšanu”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 22, atturas - 38. Lēmuma projekts „Par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļa Ābrama Kleckina atsaukšanu” noraidīts.

Pārejam pie nākamās sadaļas - „Likumprojektu izskatīšana”.

Pirms sākam skatīt šo darba kārtības sadaļu, informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu virzīt likumprojektu „Grozījums likumā „Par aviāciju”” izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā un iekļaut to Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā kā pēdējo punktu, tas ir, pēc darba kārtības 39.punkta - likumprojekta „Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādiem darba kārtības grozījumiem? (Starpsauciens: „Nav!”) Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Tātad, kā jau es minēju, sākam skatīt sadaļu „Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zvērinātiem revidentiem””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāja kungs!

Dāmas un kungi! Mēs izskatām šobrīd dokumentu Nr.3335 un dokumentu Nr.3335B.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zvērinātiem revidentiem””. Tam ir steidzamības statuss, un tas tika izskatīts atbildīgajā komisijā. Par likumprojektu ir saņemti 26 priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir papildinājums 18.1 pantā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Šajā pašā pantā izslēgumu piedāvā Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Par likuma 19.pantu ir saņemts Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija vienprātīgi atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Arī 4.priekšlikums - 23.panta papildinājums - ir no Juridiskā biroja. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Izslēgumu 23.panta piektajā prim daļā ierosina Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums par likuma 24.pantu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir aizstājums likumprojekta 5.pantā. Komisija to ir atbalstījusi, tomēr izteikusi savā redakcijā, kas ir 8.priekšlikums, un aicinu jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums par 24.2 pantu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums par šo pašu pantu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 11.priekšlikums - ārkārtīgi sakarīgs. Tas ir no Juridiskā biroja. Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi, tomēr atradusi par vajadzīgu izteikt atbildīgās komisijas redakcijā, ko aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Par šo pašu pantu ir 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts bez iebildēm.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 14.priekšlikums ir par 24.3 pantu. Iesniedzis Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Par šo pašu pantu ir arī 15.priekšlikums - izslēgums, kas piedāvāts no Juridiskā biroja. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Atbildīgā komisija pati ņēmusi un izslēgusi 24.4 pantu. Aicinu jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Deputāta Ribakova priekšlikums nav atbalstīts. Tas attiecas uz informācijas sniegšanu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai un Valsts kontrolei. Atbildīgā komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Ivanam Ribakovam.

I.Ribakovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Godātais Prezidij! Kolēģi! Visai bieži mēs dzirdam, ka pēc Valsts kontroles revīzijas ir atklāti pārkāpumi, un lielas naudas dalīšanas priekšvakarā (jūs saprotat, par ko es runāju, - par papildus piešķirtajiem Starptautiskā Valūtas fonda līdzekļiem) ir aktuāli mainīt 33.pantu.

Pašreiz likumā „Par zvērinātiem revidentiem” ir paredzēts, ka zvērinātam revidentam vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai ir pienākums sniegt Finanšu un kapitāla tirgus komisijai informāciju un dokumentus, ko tā rakstveidā pieprasījusi savu funkciju veikšanai.

Tomēr likumā nav paredzēts, ka Latvijas Republikas Valsts kontrole savu funkciju veikšanai varētu rakstveidā pieprasīt zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības rīcībā esošu informāciju un dokumentus, kuri ir iegūti revīzijas pakalpojumu sniegšanas laikā no valsts un pašvaldību institūcijām un to pārraudzībā, pārziņā vai pakļautībā esošajām iestādēm. To es gribētu uzsvērt.

Valsts kontrolei vajag dot iespēju saņemt šo informāciju un dokumentus. Tāpēc mans priekšlikums paredz, ka zvērinātam revidentam vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai ir jābūt pienākumam pēc Valsts kontroles rakstiska pieprasījuma šo informāciju sniegt. Valsts kontrolei tas ietaupītu gan laiku, gan naudu.

Turklāt priekšlikumā tiek paredzēts, ka Valsts kontrole attiecībā uz saņemto informāciju un dokumentiem ievēros konfidencialitātes prasības, kā arī konfidencialitāti par zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības darba metodoloģiju un tehniskajiem risinājumiem. Man grūti saprast, kāpēc Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija uzskata, ka Valsts kontrole ir konkurējoša iestāde.

Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāts Leiškalns.

K.Leiškalns. Jā. Dāmas un kungi! Komisija nepagāja garām šim priekšlikumam un neuzskatīja to par kārtējo opozīcijas priekšlikumu, kurš būtu noraidāms pēc būtības tikai tāpēc, ka tas ir no opozīcijas. Komisija, izskatot priekšlikumu, iepazinās ar tām tiesībām… ne tikai iepazinās, bet vēlreiz izskatīja tās tiesības, ko Valsts kontrolei dod likums „Par Valsts kontroli”. Šīs tiesības ir ļoti lielas. Valsts kontrolei ir tiesības pieprasīt visu informāciju ne tikai no valsts institūcijām, iestādēm un valsts uzņēmumiem, bet arī no pašiem uzņēmumiem. Tātad es pieņemu, ka ir tiesības izprasīt arī šos zvērinātu revidentu atzinumus. Bet šādi aizskart zvērinātu revidentu - tas ir tas pats, kas mācītājam prasīt izpaust grēksūdzes noslēpumu vai advokātam izpaust visu informāciju. Zvērinātie revidenti veic šeit citu funkciju, un visbiežāk tas ir ar pašu uzņēmumu piekrišanu.

Līdz ar to komisija priekšlikumu izskatīja, izdebatēja un noraidīja, jo attiecīgās tiesības Valsts kontrolei ir jau šodien.

Tā ka aicinu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. - deputāta Ribakova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 54, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts. Vai deputāte Rugāte vēlas kaut ko par procedūru teikt?

K.Leiškalns. Nekad mūžā!

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Esiet, lūdzu, uzmanīgāki ar balsošanas iekārtu.

Turpinām ar 18.priekšlikumu.

K.Leiškalns. Tā, dāmas un kungi! Mēs pārejam pie 19.priekšlikuma. Tas ir iesniegts no…

Sēdes vadītājs. Nē, mēs balsojām par 17.priekšlikumu.

K.Leiškalns. Ā, es atvainojos! Jā.

Tātad, manuprāt, 18. - deputāta Ribakova priekšlikums - vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums par aizstājumu 35.1 pantā. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Šajā pašā pantā Juridiskais birojs paredz grozījumus, kurus komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir par 35.1 pantu. Redakcionāls. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums par šo pašu pantu - ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums par 35.1 pantu - ir atbalstīts. Tas ir neliels redakcionāls aizstājums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums par 37.1 pantu - ir guvis komisijas vienprātīgu atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Un atbildīgā komisija, ņemot vērā otrajā lasījumā sabalsotās lietas, maina pārejas noteikumus, un tātad aicinu atbalstīt 25. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Aicinu atbalstīt arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas piedāvāto priekšlikumu izslēgt līdzšinējo pārejas noteikumu 10.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies.

Līdz ar to aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par zvērinātiem revidentiem”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījums Profesionālās izglītības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar Saeimā izskatāmo dokumentu Nr.3218B - likumprojektu „Grozījums Profesionālās izglītības likumā”. Komisija uz otro lasījumu nav saņēmusi nevienu priekšlikumu.

Es lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Profesionālās izglītības likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījums Publisko aģentūru likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Izskatāmā dokumenta numurs 3305B. Komisija ir iestrādājusi vienu - savas komisijas priekšlikumu, kuru ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Lūgums Saeimai atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Publisko aģentūru likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Izskatāmā dokumenta numurs 3306B. Komisija saņēma vienu - Juridiskā biroja priekšlikumu, kas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Lūdzu akceptēt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījums Valsts statistikas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Izskatāmā dokumenta numurs 3345B. Komisija saņēma vairākus priekšlikumus.

1. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Arī 2. - komisijas priekšlikums - guva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 3. - Vides ministrijas parlamentārā sekretāra Jirgena kunga priekšlikums - daļēji atbalstīts, iekļaujot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 5. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. Un atbalstīts ir arī 6. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. Paldies. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Valsts statistikas likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

O.Spurdziņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Sporta likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.3575B.

1. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Broka kunga priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. Arī 2. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 3. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Broka kunga priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas 6.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas 6.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 5. - parlamentārā sekretāra Broka kunga priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas 6.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 7. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Broka priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 8. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Broka kunga priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas 6.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts…

Sēdes vadītājs. 9.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts…

Dz.Ābiķis. Jā, es atvainojos! 9.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 10. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Broka kunga priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Aicinu nobalsot otrajā un galīgajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi Sporta likumā”.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Sporta likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi, par vienprātīgo atbalstu!

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Izskatāmais dokuments Nr.3627. Nevienu priekšlikumu komisija nesaņēma, un pati savus arī nav iestrādājusi. Lūgums atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Māris Ārbergs.

M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Izskatām dokumentu Nr.3631 - likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””.

Uz trešo lasījumu komisija saņēma 11 priekšlikumus.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 10. - Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas parlamentārā sekretāra Krastiņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 11. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likums”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.

A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Izskatāmais dokuments Nr.3633. Iesniegti ir 8 priekšlikumi uz trešo lasījumu, galvenokārt redakcionāli.

Vispirms man gribas paskaidrot, ka netika mainīts Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likuma virsraksts, jo Juridiskais birojs paskaidroja, ka tas nav iespējams, tādēļ ka šī terminoloģija ir iekļauta vairākos citos likumos un tāpēc nebūtu lietderīgi ieviest neizpratni likumprojekta nosaukumā.

Tagad sāksim skatīt pa priekšlikumiem.

1.priekšlikums. Iesniegusi atbildīgā komisija. Tas ir redakcionāls priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. 2.priekšlikumu ir sagatavojis Juridiskais birojs, un tas vienkārši precizē panta daļas. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Seile. 3.priekšlikums. Sagatavojis Juridiskais birojs. Arī ir atsauces uz panta daļām, precizējumi. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. Komisija lūdz atbalstīt 4.priekšlikumu, kuru ir sagatavojusi pati komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. 5.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Faktiski tas ir redakcionāls precizējums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Seile. 6.priekšlikumu arī ir iesniedzis Juridiskais birojs. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. 7.priekšlikumu ir sagatavojis Juridiskais birojs. Tie ir precizējumi tekstā. Lūdzam atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. Un pēdējais - 8.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi. Šis priekšlikums runā par Ministru kabineta noteikumu izdošanu. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. Paldies par uzmanību. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likums” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Māris Ārbergs.

M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Izskatām likumprojektu ar numuru 1071 - „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””.

Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs?

Pašreizējās situācijas raksturojums.

Pašlaik likums „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” paredz, ka ministrijā kapitāla daļu turētāja pārstāvja pienākumus var pildīt tikai valsts sekretārs. Vienlaikus atsevišķās ministrijās kapitālsabiedrību skaits ir tik liels, ka vienam cilvēkam šos pienākumus pilnvērtīgi izpildīt nav iespējams. Likums „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” pašreiz nenosaka prasības, kas izvirzāmas personām, kuras tiek virzītas darbam kapitālsabiedrību padomēs. Nepastāv ierobežojumi arī tam, cik valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās šīs personas vienlaikus drīkst pildīt padomes vai valdes locekļa amata pienākumus.

Normatīvā akta projekta būtība.

Pirmkārt. Noteikt, ka valsts sekretārs valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvja pienākumu pildīšanu ar rīkojumu var nodot citai ministrijas amatpersonai. Šāds regulējums nepieciešams, lai nodrošinātu, ka arī ministrijās, kurās ir liels kapitālsabiedrību skaits, būtu iespējams kvalitatīvi pildīt kapitāla daļu turētāja pārstāvja pienākumus, ierobežojot kapitālsabiedrību skaitu, kurās viena persona var šos pienākumus pildīt.

Tā kā arī valsts sekretāra vietnieku skaits ir ierobežots, atsevišķos gadījumos var rasties nepieciešamība kapitāla daļu turētāja pārstāvja pienākumus deleģēt arī citām ministrijas amatpersonām.

Otrkārt. Noteikt, ka arī pašvaldībās atlīdzība kapitāla daļu turētāja pārstāvim nedrīkst pārsniegt Ministru kabineta noteikto apmēru.

Treškārt. Noteikt prasības personai, kas ieņem kapitālsabiedrības padomes locekļa amatu.

Ceturtkārt. Uzlikt ierobežojumus personām, kas pilda kapitālsabiedrības padomes locekļa amatu, nosakot, ka tās vienlaikus drīkst ieņemt ne vairāk kā trīs padomes vai valdes locekļa amatus kapitālsabiedrībās.

Komisija likumprojektu lūdz atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mums ir jābalso par steidzamības piešķiršanu likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 21, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

M.Ārbergs. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds debatēs deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību padomes un valdes tiek dēvētas dažādi; proti, tās tiek dēvētas par silēm, tās tiek dēvētas par astoņkājiem. Un es gribētu teikt, ka pēdējos desmit gadus valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību padomes un valdes ir kā ļaundabīgs audzējs, kas ir grauzis mūsu valsts politisko un ekonomisko sistēmu. Un to, ka šīs valdes un padomes ir kļuvušas par varas politisko partiju būtisku finansēšanas avotu, publiski ir atzinuši atsevišķu partiju vecbiedri. Godātie kolēģi, es domāju, ka jūs nenoliegsiet, ka tas kropļo mūsu valsts demokrātisko sistēmu, jo no valsts līdzekļiem tiek segta pozīcijas partiju uzturēšana, bet opozīcijas partijām šādas tiesības tiek liegtas.

Tas izraisa arī nicinājumu no sabiedrības puses. Cilvēkiem daudz neskauž šis neadekvātais atalgojums šajās valdēs un padomēs, cilvēkus vairāk skar šis pazemojums un bezspēcība šīs lietas priekšā. Jo izdevīgus amatus ieņem cilvēki bez nepieciešamās pieredzes un izglītības. Un šīs padomes un valdes lielā mērā ir arī par iemeslu tam, kāpēc sabiedrība neuzticas politiskajām partijām.

Un tas, kolēģi, kropļo arī komercdarbību, jo valsts un pašvaldību pasūtījumus lielākoties saņem „savējie”. Šodien atšķirībā no iepriekšējām uzstāšanās reizēm es iespēju robežās centīšos neminēt skaitļus un uzvārdus, bet gan pievērsīšos likumprojekta tiesiskajām problēmām, kurās es lūdzu iedziļināties īpaši Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas locekļus, kā arī godājamo referentu Ārberga kungu.

Visupirms. Šie likuma grozījumi neliecina, ka ar to palīdzību varētu tikt panākta pārvaldes efektivitāte un līdzekļu taupīšana. Un tātad visupirms ir jārunā par kapitāla daļu turētāja pārstāvjiem ministrijās.

Likuma 12.panta spēkā esošā redakcija noteic, ka kapitāla daļu turētāja pārstāvji var būt divi.

Pirmkārt, tas ir valsts sekretārs. Piemēram, Kultūras ministrijas valsts sekretāre Zvidriņas kundze 2007.gadā ir bijusi 12 valsts SIA kapitāla daļu turētāja pārstāve.

Otrkārt, kapitāla daļu turētāja pārstāvji var būt valsts sekretāra vietnieki. Šāda prakse līdz šim ir bijusi vairākās ministrijās, piemēram, Finanšu ministrijā.

Tagad tiek precizēts - tiek paredzēta norma, ka valsts sekretārs ar rīkojumu šīs funkcijas var nodot citai amatpersonai. Var piekrist Ārberga kunga teiktajam un likumprojekta anotācijā norādītajam, ka ministriju pārziņā esošo kapitālsabiedrību skaits ir liels un vienam cilvēkam ir grūti tikt galā ar šiem darbiem, taču šo citu amatpersonu atalgošanai, godātie kolēģi, aizies ievērojami vairāk līdzekļu. Kāpēc?

Es tūlīt paskaidrošu. Tāpēc, ka līdz šim saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.704, kas regulē darba samaksas apmēru valdēs un padomēs, valsts sekretārs vai viņa vietnieks, kaut arī kā kapitāla daļu turētāja pārstāvis viņš darbojās 12 vietās, varēja saņemt ne vairāk kā 1500 latus. Tagad šī cita amatpersona saskaņā ar minēto noteikumu pielikumu varēs saņemt šos 1500 latus mēnesī par darbošanos pat vienā kapitālsabiedrībā.

Aizvakar Pieprasījumu komisijā premjers apgalvoja, ka valdība konceptuāli nolēmusi, ka par šo darbu atalgojumu turpmāk vispār nesaņemšot. Taču šīs valdības iesniegtais likumprojekts par to neliecina, jo 12.panta piektā daļa, kas šo lietu regulē, nav nemaz skarta.

Otrkārt. Par padomes un valdes locekļu kvalifikācijas kritērijiem. Lai par to runātu, ir jāņem vērā, ka kapitāla daļu turētāja pārstāvis, turētājs (tātad attiecīgā ministrija) apstiprina padomes sastāvu, kas savukārt ievēlē valdi. Pašlaik personām, lai tās varētu ieņemt valdes vai padomes locekļu amatu, likums absolūti nekādas prasības neizvirza. Praksē, kā mēs zinām, galvenais kritērijs, lai tiktu padomē vai valdē par locekli, ir politiskā piederība un lojalitāte pret attiecīgo ministru.

Grozījumi attiecībā uz sabiedrībām ar ierobežotu atbildību padomes locekļiem pieprasa tagad, kā teikts 60.pantā, valsts valodas zināšanas. Tā arī teikts - „pārvalda latviešu valodu”.

Diemžēl arī tas nav precīzi. Ko nozīmē - pārvalda latviešu valodu? Kādā pakāpē?

Bez tam ļoti diskutējams ir otrs kritērijs, proti, augstākā izglītība vai atbilstoša darba pieredze.

Kā redzams, likuma grozījumu mērķis ir atstāt visu pa vecam. Pašreizējiem SIA padomes locekļiem nav nepieciešama augstākā izglītība, viņi tur turpinās balsot, kā partijas liks, un pēc tam parakstīs protokolus.

Vēl vairāk! Joprojām absolūti nekādas prasības netiek attiecinātas uz valsts vai pašvaldību akciju sabiedrību padomes locekļiem.

Pievērsiet, kolēģi, uzmanību tam, ka 89.pants netiek grozīts. Prasības tiek izvirzītas tikai SIA padomes locekļiem 60.pantā. Tātad likuma grozījumu struktūra par to liecina.

Joprojām absolūti nekādas prasības netiek attiecinātas uz SIA un akciju sabiedrību valdes locekļiem.

Diemžēl pēdējā laikā politizētas tiek arī šīs valdes, jo notiek personu migrācija no padomēm uz valdēm.

Ja ir labas attiecības ar ministru vai partiju, par valdes locekli, kam patiešām būtu jānoteic uzņēmuma darbība un uzņēmuma attīstība, var kļūt politiskais ieliktenis, teiksim, piemēram, pat ar sākumskolas izglītību, boksa vai deju kursus beidzis cilvēks.

Bez tam likums paredz, ka sabiedrībās ar ierobežotu atbildību padomes var vispār nebūt. Es nezinu, vai kāds no jums par to ir aizdomājies. Tomēr gandrīz visās valsts vai pašvaldību SIA šādas padomes lielākoties ir izveidotas maksimālā apmērā.

Premjers otrdien Pieprasījumu komisijā apgalvoja, ka liela daļa aģentūru tikšot reorganizētas par valsts SIA. Ja nekas šajā jomā netiks mainīts, politiķiem pavērsies ļoti plašas iespējas pretendēt uz vietām atkal jaunās un jaunās padomēs.

Nākamais. Kā redzams, grozījumi likuma 60. un 61.pantā paredz, ka kapitālsabiedrības padomes loceklis vienlaikus var būt par kapitālsabiedrības padomes un valdes locekli ne vairāk kā trijās valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās.

Tāpat arī kapitālsabiedrības valdes loceklis vienlaikus var būt par kapitālsabiedrības padomes un valdes locekli ne vairāk kā trijās valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās.

Taču, godātie kolēģi, ierobežojums tiek attiecināts atkal tikai uz sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, kurās 100 procenti kapitāla pieder valstij vai pašvaldībām, nevis uz akciju sabiedrībām.

Likuma 89.pants un 94.pants netiek nemaz skarts. Man jājautā: kāpēc valdība ir izvēlējusies šādu risinājumu?

Nākamais. Kompensāciju tiesiskā regulējuma valdes un padomes locekļiem joprojām nav. Protams, valdība teiks, ka uz padomes un valdes locekļiem ir attiecināms pagājušā gada 12.decembra naktī pieņemtais likums „Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā”. Taču šā „pusnakts likuma” 5.pantā, kur ir ierobežota pabalstu, prēmiju un naudas balvu izmaksa, nav paredzēts ierobežot tādus pabalstus, kādi ir paredzēti ar atsevišķu valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrību iekšējiem normatīvajiem aktiem.

Piemēram, Valsts kontroles 2008.gada 23.decembra revīzijas ziņojuma 149.punktā ir atzīts, ka valsts akciju sabiedrības „Latvijas Valsts meži” darbiniekiem, tostarp valdes locekļiem, var tikt piešķirts, piemēram, tā sauktais laulības pabalsts - pabalsts, ko saņem, stājoties laulībā. Nav noteikts ne tā apjoms, ne arī tas, cik bieži precoties to var saņemt.

Nākamais. Pabalsts bērnam, uzsākot mācības 1.klasē. Arī tā apjoms nav noteikts.

Vēl ir paredzētas iemaksas pensiju fondā un pensijas apdrošināšanas iemaksas. Tā, piemēram, valdes locekļiem šī akciju sabiedrība ir veikusi iemaksas pensiju fondā iepriekšējos gados, sākot no 2277 latiem līdz 3085 latiem gadā.

Bez tam atvaļinājuma pabalsts ir noteikts 5000 līdz 6000 latu apmērā.

Arī citās kapitālsabiedrībās šādi pabalsti un kompensācijas tiek noteiktas galvu reibinošos apmēros. Tas notiek galvenokārt tāpēc, ka ar likumu tas netiek regulēts. Šīs SIA un valsts akciju sabiedrības tiek uzskatītas par privāto tiesību subjektiem; tām ir tiesības darīt to, ko likums tām neaizliedz. Nu tad tās, ņemot vērā gan Komerclikumu, gan Civillikumu, gan Darba likumu, izdomā savu iespēju robežās dažādas kompensācijas un pabalstus.

Un pēdējais. Godātie kolēģi! Es gribu pievērst jūsu uzmanību likumprojekta pārejas noteikumu 19.punktam. Tur ir teikts, ka grozījumi, ar kuriem šā likuma 60. un 61.pantā tiek ietverts ierobežojums kapitālsabiedrību padomes locekļiem vienlaikus ieņemt ne vairāk kā trīs padomes un valdes locekļu amatus, stājas spēkā tikai 2009.gada 1.jūnijā. Anotācijā teikts (es citēju): „… lai dotu pietiekamu laiku kapitālsabiedrībām nepieciešamo izmaiņu veikšanai.”

Man ir jums, godātie kolēģi, jājautā: vai, liekot priekšā, piemēram, attiecīgos grozījumus PVN likumā, valdība apsvēra visas nepieciešamās problēmas, lai attiecīgās izmaiņas ieviestu tirdzniecības uzņēmumi? Kāpēc šāda nevienlīdzīga attieksme?

Es varētu šos pārejas noteikumus raksturot apmēram tā: kā ilgāk palikt pie siles vismaz līdz pašvaldību vēlēšanām.

Bet, neskatoties uz iepriekš minēto, es tomēr aicinu likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā, jo „Pilsoniskā Savienība” ir sagatavojusi būtiskus priekšlikumus un papildinājumus šim likumprojektam, un mēs ceram uz jūsu atbalstu. Jo, godātie kolēģi, šodien ir īstais brīdis, lai šo ļaundabīgo audzēju ja ne izoperētu pilnībā (var būt, ka mediķi labāk zina), tad vismaz apstarotu, lai tas ar savām metastāzēm patiešām neiznīcina mūsu valsti.

Paldies jums par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Jānim Lagzdiņam.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi deputāti! Jūs droši vien atceraties, ka pirms Jaunā gada mēs nodevām izskatīšanai komisijām un esam pirmajā lasījumā pieņēmuši divos likumos grozījumus, kas daļēji risina Čepānes kundzes minētās problēmas. Proti, tie ir grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā un Interešu konflikta novēršanas likumā. Es gribu kolēģus informēt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šos grozījumus ir sagatavojusi otrajam lasījumam, izskatījusi arī kolēģu deputātu priekšlikumus, to skaitā pieņēmusi arī vienu partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas deputātu priekšlikumu. Problēmas, kas rodas, kad viena valsts amatpersona ieņem nesamērīgi daudzus, to skaitā arī šajā likumā reglamentētus, amatus, mēs ar minētajiem diviem likumiem, protams, ierobežosim un turpmāk vēl precizēsim šīs normas. Tas pats attiecas arī uz Čepānes kundzes minēto problēmu par dažādām kompensācijām, par atalgojumiem, kas ir minēti visdažādākajos šajos līgumos.

Es tiešām aicinu, tāpat kā kolēģe Čepāne, iesniegt priekšlikums par šo likumprojektu un arī par tiem diviem, kurus mēs izskatīsim nākamajā nedēļā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi! Par šiem jautājumiem es esmu runājis ne vienu reizi vien. Nesen kādā rakstā es atgādināju, ka valdība, Ministru prezidents un koalīcijas partijas nepārtraukti runā, ka ekonomiskās krīzes laikā mums ir vajadzīga vislielākā taupība. Taupība ir vajadzīga. Taču, šo vārdu lietodami, viņi paši ciniski nevēlas taupīt. Šīs kapitālsabiedrību padomes un valdes ir vislabākais piemērs cinismam un amoralitātei. Kā jau teica iepriekšējā runātāja (es viņu visā pilnībā atbalstu un pievienojos viņas teiktajam), šīs kapitālsabiedrības, kas jau vismaz desmit gadu ir nodibinātas, ir tādas institūcijas jeb iestādes, kurām neviens no policijas - nedz Ekonomikas policija, nedz Finanšu policija, nedz arīdzan cita kāda pārraudzības iestāde, nevar tuvoties, un tādējādi notiek institucionāli veidota tautas un valsts mantas izzagšana. Citādi nosaukt to nevar.

Lūk! Tagad, kad runā par taupību, atgādinu viena politiskās domas klasiķa veidotu teicienu… Mēs zinām šo klasiķi. Proti, darba „Dzīvnieku ferma” autors angļu publicists un novelists Orvels ir radījis šo klasiski pareizo teicienu: „Visi dzīvnieki ir vienlīdzīgi, bet daži dzīvnieki ir vienlīdzīgāki par citiem.” Dzīvnieku fermā, kur valdošajām cūkām pieder teikšana un vara, pie siles visvairāk barojas šīs valdošās cūkas, tajā pašā laikā runādamas par vienlīdzību.

Arī Latvijā joprojām ir tādi, kuri, kā to ir teicis šis atzītais politiskās literatūras klasiķis, ir vienlīdzīgāki par vienlīdzīgiem. Un tautai ir svarīgi to zināt, un tādēļ es esmu kāpis tribīnē.

Mums ir jālikvidē šī sistēma tūlīt, nekavējoties. Taču tas netiek darīts, un valdošās koalīcijas partijas izmisīgi turas pie „naudas maisiem” šajās valdēs un padomēs.

Nesen es šo jautājumu pārrunāju ar ļoti cienījamu trimdas latviešu pārstāvi Vili Vītolu, kurš bija valdes loceklis, ilggadējs valdes loceklis, „Latvenergo” sistēmā. Un, lūk, ko man paskaidroja Vilis Vītols, šis godīgais cilvēks, kas nācis no trimdas… Visi varētu sekot viņa piemēram, jo viņš ir cilvēks, miljonārs, kas ir atnācis, lai Latvijā ieguldītu miljonus nevis saimnieciskos darījumos, lai pelnītu, bet… Gluži otrādi! Kā mēs zinām, viņš dibina iestādes, fondus, dibina institūcijas, kuras nevēlas pelnīt. Vilis Vītols ir radījis Latvijā stipendiātu fondu, no kura jau 540 jauni cilvēki ir varējuši saņemt līdzekļus, lai iegūtu augstāko izglītību. Lūk, kāds piemērs!

Un šis godīgais cilvēks, pie kura es vērsos kā pie cilvēka ar pieredzi šajās padomēs un valdēs, man skaidri un nepārprotami paskaidroja, ka viņš „Latvenergo” valdē ir strādājis - tā viņš man teica, un es viņam ticu! - ar pilnu darbības apjomu; šajā valdē viņam ir jāstrādā, ja viņš godīgi strādā, astoņas stundas dienā, un nevienu citu amatu ieņemt viņam nav laika.

Un tagad koalīcijas partijas, lūk, it kā groza šo likumu un paziņo, ka viens šīs koalīcijas ieliktenis var pildīt trīs amatus vienlaicīgi!

Argumenti pret šo tautas mantas izzagšanu jau ir izteikti - un daudzi, bet es vēlreiz vēršos pie koalīcijas partijām, šodien jau otro reizi: izbeidziet šo tautas un valsts mantas izzagšanu, ko esat nokārtojuši, lai līdz beidzamajam brīdim, līdz pašvaldību vēlēšanām, līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām un, iespējams, arī līdz Saeimas vēlēšanām, turpinātu saņemt milzīgus līdzekļus savu partiju kasēs un, iespējams, pelnītu arī savu partiju vadoņiem, jo šī lieta ir nekontrolējama!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātei Ilmai Čepānei, otro reizi.

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Kolēģi! Es nedaudz par Lagzdiņa kunga teiktajiem mierinājuma vārdiem gribētu parunāt.

Lagzdiņa kungs teica, ka, jā, tiek izdarīti grozījumi Interešu konflikta novēršanas likumā. Pašlaik tas ir apritē Saeimā. Tur, starp citu, ir kolīzija ar šiem valdības iesniegtajiem priekšlikumiem, tur ir paredzēts, ka var strādāt divās vietās; šeit ir paredzēts, ka var strādāt trijās.

Bet, es domāju, klātesošie juristi, lai analizētu to, vai divās vai trijās vietās un vai šeit būs uz šiem valdes un padomes locekļiem attiecināmi kompensāciju ierobežojumi, pabalstu ierobežojumi, visupirms skatīsies, kurš no šiem likumiem ir vispārējais likums un kurš - speciālais likums.

Manuprāt, šeit varētu… Protams, tie, kam ir vairāk spēka, labākie „advokāti”, apmaksājamie, - tie centīsies pierādīt, ka Interešu konflikta novēršanas likums ir vispārējais likums un līdz ar to speciālās tiesību normas ir iestrādātas šajā - likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”.

Otrkārt. Ja būs grūti izšķirt, kurš ir speciālais likums un kurš ir vispārējais, tad mēs skatīsimies, kurš ir pieņemts pēdējais un kurš - pirmais.

Šeit var būt ārkārtīgi lielas problēmas, un es aicinu valdošo koalīciju un īpaši Lagzdiņa kungu, kurš, iespējams, ir ieinteresēts šīs lietas sakārtošanā, mēģināt panākt, lai šie analogie grozījumi, priekšlikumi tiktu atbalstīti arī šajā, manuprāt, speciālajā likumā, - likumā, kas regulē valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu tiesisko statusu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdi! Cienījamie kolēģi! Likumprojekts, nepārprotami, ir jāatbalsta, un tajā ir jāiestrādā arī daudzas normas, par kurām runāja deputāte Čepāne.

Bet, cienījamais Lāča kungs, jūs esat deputāts, tāds pats kā mēs visi šeit, un es aicinu jūs nenodarboties tikai ar skaistām runām - tās jūs protat teikt no tribīnes šeit regulāri -, bet kādreiz iesniegt arī konkrētus priekšlikumus par grozījumiem likumos. Konkrētus priekšlikumus! Jo atšķirībā no jums - jūs te piesaucāt Tautas partiju! - Lagzdiņa kungs, jūsu padevīgais kalps un citi Tautas partijas locekļi pagājušogad, kā jau šeit Čepānes kundze minēja, iesniedza grozījumus, kas vērstu situāciju uz labu. Es piekrītu, ka ir vajadzīgi arī citi grozījumi. Es aicinu jūs strādāt arī lietišķi, nodarboties ar jums uzticēto likumdošanu, ne tikai sacerēt skaistas runas.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Visvaldim Lācim, otro reizi.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Deputāts Ābiķis, tāpat kā deputāts Dobelis, deputāts Grīnblats un vēl daži citi, ir viens no tiem, kas Saeimā pavadījuši visilgāko laiku, un deputātam Ābiķim tātad labi jāzina, ka viņš mani nupat apvainoja. Jo, deputāts Visvaldis Lācis, būdams viens pats, nebūdams nevienā pozīcijas vai opozīcijas partijā, vispār nevienu likumprojektu nevar iesniegt. Nevar! Viens nevar! Jūs to zināt! Nevar! (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Kā ta nevar! Komisijā var!”) Un, lūk, arī šodien tas pierādās… Komisijā iesniegt priekšlikumus gan var, bet tas tak ir … Vents Krauklis arī bijis vairākās Saeimās un zina… Tas, ka viens deputāts iesniedz komisijā kādu priekšlikumu, kad valda šo četru partiju koalīcija, - tas praktiski nozīmē, ka tā ir tukša darīšana, nekādus rezultātus tas nedos. Un jūs vēl nākat tribīnē un apvainojat, ka deputāts tikai runā un nestrādā! Ja es ar savu runu varu ietekmēt Saeimas rīcību un darbību, un balsojumu, tad tā ir darbība, un tas taču jāsaprot.

Arī šī diena ir pierādījums tam, ka viens neko nevar izdarīt. Un, ja es būtu pieņēmis lēmumu, ka, iespējams, pēc šīs Saeimas atlaišanas es vēlētos joprojām kandidēt un būt par deputātu nākamajā Saeimā, tad man tagad, ilgstoši (jā, jā, nebaidos to pateikt - ilgstoši!) strādājušam vienatnē, ir pilnīgi skaidrs, ka man jāizvēlas būt kādā politiskajā partijā. Un, ja man ir kādi principi un ideāli - un tie galvenokārt ir nacionālpolitiskā laukā -, tad, ejot uz šo partiju, vienīgais, ko es varu prasīt, - es varu prasīt, vai viņa daļēji piekrīt šiem ideāliem. Un, ja ne, tad man kā politiķim jāiet uz kaut kādu kompromisu, jāatsakās no kaut kā tā, ko es vēlos, jo citādi atkal es būšu viens. Te jau viens piemērs mums ir bijis ar Irēnu Saprovsku no partijas „Māras Zeme”, kas izvirzīja sevi kā politisku kandidāti, kā Saeimas deputāta amata kandidāti un, protams, netika šajā Saeimā.

Un to Ābiķis ļoti labi saprot. Tā ka no jūsu puses tas apvainojums bija nevietā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Es gan aicinu visus runātājus runāt par likumprojektu, nevis apmainīties ar viedokļiem par savu privāto attieksmi par to vai citu lietu.

Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim, otro reizi.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ja runājat par likumprojektu, es tiešām aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Bet, atbildot cienījamam deputātam Lāča kungam, es gribu teikt tā: „Jūsu sirmā galva nedod jums tiesības mānīt klausītājus, jo sēde tiek arī translēta. Saeimas deputātam - arī vienam deputātam - ir tiesības iesniegt priekšlikumus likumos. Un, ja komisijā jūsu priekšlikums netiek atbalstīts, tad jūsu priekšlikums tiek izskatīts Saeimā un jums ir visas iespējas panākt šā priekšlikuma atbalstīšanu.”

Tā ka es aicinu neslinkot, bet strādāt pie likumprojektiem.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī to, kad Saeimas sēdē likumprojekts tiks izskatīts otrajā lasījumā.

M.Ārbergs. Paldies, kolēģi, par atbalstu! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2009.gada 5.februāris. Un izskatīšana - 2009.gada 12.februāra sēdē.

Sēdes vadītājs. Tātad 5.februāris - priekšlikumu iesniegšanas termiņš, un izskatīšana Saeimas sēdē - 12.februārī. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Paldies.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Patvēruma likums”, otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Oskars Kastēns.

O.Kastēns (LPP/LC frakcija).

Labdien, cienījamie deputāti! Strādāsim ar iepriekšējā komisijas vadītāja atstāto garīgo mantojumu. Izskatāmā dokumenta numurs 3608.

Kopumā ir iesniegti 143 priekšlikumi.

1. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre

Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

O.Kastēns. 2. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Kastēns. 3. - iekšlietu ministra Mareka Segliņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Kastēns. 4. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot, 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 4. un 5.priekšlikumu.

O.Kastēns. 5.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Jā.

O.Kastēns. 6. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Kastēns. 7. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Kastēns. 8.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Kastēns. 9.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Kastēns. 10. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Kastēns. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Kastēns. 12. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Kastēns. 13. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Kastēns. 14. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

O.Kastēns. 15.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Kastēns. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Kastēns. 17. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Kastēns. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 19.priekšlikumā, kurš komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 18. un 19.priekšlikumu.

O.Kastēns. Paldies.

20. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Kastēns. 21. - iekšlietu ministra Segliņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Kastēns. 22. - iekšlietu ministra Segliņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

O.Kastēns. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Kastēns. 24. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Kastēns. 25. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

O.Kastēns. 26. - iekšlietu ministra Segliņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Kastēns. 27. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

O.Kastēns. 28. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Kastēns. 29. - iekšlietu ministra Segliņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Kastēns. 30. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

O.Kastēns. 31. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Nav iebildumu.

O.Kastēns. 32. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Kastēns. 33. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Kastēns. 34. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

O.Kastēns. 35. - iekšlietu ministra Segliņa priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot, 36.priekšlikumā.

Un 36. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 35. un 36.priekšlikumu.

O.Kastēns. Paldies.

37. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Kastēns. 38. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Kastēns. 39. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

O.Kastēns. 40. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Kastēns. 41. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Kastēns. 42. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

O.Kastēns. 43. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

O.Kastēns. 44. - iekšlietu ministra Segliņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Kastēns. 45. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Kastēns. 46. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Kastēns. 47. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

O.Kastēns. 48. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Nav iebildumu.

O.Kastēns. 49. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Kastēns. 50. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Kastēns. 51. - iekšlietu ministra Segliņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

O.Kastēns. 52. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

O.Kastēns. 53. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Kastēns. 54. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Kastēns. 55. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

O.Kastēns. 56. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

O.Kastēns. 57. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

O.Kastēns. 58. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

O.Kastēns. 59. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Kastēns. 60. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Kastēns. 61. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

O.Kastēns. 62. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Kastēns. 63. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Kastēns. 64. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

O.Kastēns. 65. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

O.Kastēns. 66. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Kastēns. 67. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Kastēns. 68. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

O.Kastēns. 69. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Kastēns. 70. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Kastēns. 71. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

O.Kastēns. 72. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

O.Kastēns. 73. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Kastēns. 74. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Kastēns. 75. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Kastēns. 76. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Kastēns. 77. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

O.Kastēns. 78. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Kastēns. 79. - iekšlietu ministra Segliņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

O.Kastēns. 80. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Kastēns. 81. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

O.Kastēns. 82. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

O.Kastēns. 83. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Kastēns. 84. - iekšlietu ministra Segliņa priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā - 85.priekšlikumā -, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 84. un 85.priekšlikumu.

O.Kastēns. 86. - iekšlietu ministra Segliņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Kastēns. 87. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Kastēns. 88. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Kastēns. 89. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Kastēns. 90. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Kastēns. 91. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

O.Kastēns. 92. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Nav iebildumu.

O.Kastēns. 93. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Nav iebildumu.

O.Kastēns. 94. un 95. - komisijas priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Kastēns. 96.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Kastēns. 97. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

O.Kastēns. 98. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

O.Kastēns. 99. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

O.Kastēns. 100. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Kastēns. 101. un 102. - komisijas priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

O.Kastēns. 103.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Kastēns. 104. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

O.Kastēns. 105. - iekšlietu ministra Segliņa priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā - 6.priekšlikumā -, kurš ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 105. un 106.priekšlikumu.

O.Kastēns. 107. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Kastēns. 108. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Kastēns. 109. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

O.Kastēns. 110. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

O.Kastēns. 111. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Kastēns. 112. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Kastēns. 113. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Kastēns. 114. un 115. - komisijas priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Jāskata ir atsevišķi katrs no tiem, jo tie attiecas uz dažādiem pantiem.

Komisijas viedoklim par 114.priekšlikumu deputāti piekrīt.

O.Kastēns. 115. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Kastēns. 116. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

O.Kastēns. 117. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Kastēns. 118. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

O.Kastēns. 119. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

O.Kastēns. 120. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Kastēns. 121. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Kastēns. 122. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Kastēns. 123. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

O.Kastēns. 124. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

O.Kastēns. 125. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Kastēns. 126. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

O.Kastēns. 127. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Kastēns. 128. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

O.Kastēns. 129. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

O.Kastēns. 130. - iekšlietu ministra Segliņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Kastēns. 131. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Kastēns. 132. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

O.Kastēns. 133. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Kastēns. 134. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Kastēns. 135. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

O.Kastēns. 136. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Kastēns. 137. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

O.Kastēns. 138. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Kastēns. 139. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Kastēns. 140. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

O.Kastēns. 141. - iekšlietu ministra Segliņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

O.Kastēns. 142. - ministra Segliņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Kastēns. 143. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

O.Kastēns. Tātad…

Sēdes vadītāja. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu zvanu! Godātie kolēģi! Balsosim par likumprojekta „Patvēruma likums” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku trešajam lasījumam.

O.Kastēns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 16.februāris.

Sēdes vadītāja. 16.februāris. Paldies. Priekšlikumu iesniegšanas laiks ir noteikts.

O.Kastēns. Paldies.

Sēdes vadītāja. Kā nākamo izskatām likumprojektu „Grozījums likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem””, pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Oskars Kastēns.

O.Kastēns (LPP/LC frakcija).

Paldies.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija nolēmusi konceptuāli atbalstīt Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” un lūdz to atbalstīt pirmajā lasījumā.

.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

O.Kastēns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 9.februāris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā”, pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Oskars Kastēns.

O.Kastēns (LPP/LC frakcija).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija nolēma konceptuāli atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” un lūdz to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - nav, atturas - 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

O.Kastēns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 9.februāris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Silva Bendrāte.

S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! „Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” ir svarīgs likumprojekts, jo tam ir jāveicina vardarbības profilakse mūsu sabiedrībā.

Līdz šim bija iespējama sociālā rehabilitācija tikai no vardarbības cietušiem bērniem, tātad nepilngadīgām personām, un to finansēja no valsts budžeta, bet tā nebija iespējama, ja bija cietusi arī māte vai tēvs. Tagad līdz ar šiem grozījumiem šāda iespēja tiek piedāvāta.

Bez tam būtu svarīgi arī skatīt iespēju, kā arī pašus varmākas kā nebūt dabūt pie sajēgas, ja tā var izteikties, jo ir gadījumi, kad tas ir iespējams, ja vien tie nav tiesu darbi. Jo šī ekonomiskā spriedze, kas rada emocionālu vardarbību ģimenē, arī ir vardarbības paveids, un tātad arī ar šādiem cilvēkiem būtu jāstrādā, un šis likumprojekts piedāvā arī konsultācijas un darbu (tā izmaksas segtu no valsts budžeta) ar tiem cilvēkiem, kas ir veikuši šo vardarbību. Atsevišķos gadījumos to regulētu attiecīgi noteikumi.

Šī problēma ir ļoti svarīga, jo pēc vieniem pētījumiem ir pateikts, ka viena ceturtā daļa mūsu ģimeņu ir, teiksim, cilvēki, kas ir iesaistīti vardarbībā un cieš no vardarbības, bet pēc citiem pētījumiem - ka trešā daļa bērnu un sieviešu cieš no vardarbības.

Tāpēc šis ir ļoti svarīgs likumprojekts. Mēs Sociālo un darba lietu komisijā esam to konceptuāli izskatījuši un atbalstījuši pirmajā lasījumā un aicinām jūs darīt tāpat.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Bendrāte. Otrajam lasījumam priekšlikumu iesniegšanas termiņš būtu 16.februāris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par starptautiskas nozīmes svētvietu Aglonā””, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Sarmīte Ķikuste.

S.Ķikuste (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija savā sēdē izskatīja minēto likumprojektu. Likumprojekts paredz saskaņot likumā lietoto terminoloģiju ar Administratīvi teritoriālās reformas likumā lietoto terminoloģiju. Komisija lūdza atzīt minēto likumprojektu par steidzamu, tāpēc, lūdzu, kolēģi, atbalstīt šo.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mums jābalso par steidzamības piešķiršanu likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par starptautiskas nozīmes svētvietu Aglonā””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 12, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

S.Ķikuste. Cienījamie kolēģi! Lūdzu atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par starptautiskas nozīmes svētvietu Aglonā”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī to, kad Saeimas sēdē likumprojekts tiks izskatīts otrajā, galīgajā, lasījumā.

S.Ķikuste. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 3.februāris. Un izskatīšana Saeimas sēdē - 12.februārī.

Sēdes vadītājs. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 3.februāris, izskatīšana Saeimas sēdē - 12.februārī. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Artūrs Rubiks.

A.Rubiks (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja minēto likumprojektu (reģistrācijas numurs 993) un pieņēma lēmumu - atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 14, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Rubiks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2009.gada 28.februāris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Cienījamā Saeima! Jūsu uzmanībai tātad likumprojekts „Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā” pirmajā lasījumā. Atbildīgā komisija izskatīja šos grozījumus, kas ir vērsti uz apdraudēto dzīvnieku un augu reģistra izveidi, kā arī informācijas pieejamības ierobežošanu attiecībā uz īpaši aizsargājamo sugu atradnēm un to atrašanās vietām.

Atbildīgā komisija lūdz atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Līdaka. 17.februāris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums Imigrācijas likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Likumprojekts „Grozījums Imigrācijas likumā”, otrais lasījums.

Komisija ir saņēmusi vienu priekšlikumu no deputāta Buzajeva kunga. Komisija šo priekšlikumu izskatīja savā sēdē un neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Prezidij! Dāmas un kungi! Priekšlikums attiecas uz valsts valodas zināšanu līmeni, kāds ir nepieciešams, lai iegūtu pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijā.

Piedāvātais grozījums faktiski sastāv no diviem priekšlikumiem - ar likumu nostiprināt pašu zemāko no iespējamiem valsts valodas zināšanas līmeņiem un piešķirt Ministru kabinetam tiesības atbrīvot no valsts valodas zināšanu pārbaudes vecākā gadagājuma cilvēkus. Pagaidām Ministru kabinetam ir tiesības noteikt jebkuru valsts valodas prasmes pakāpi. Tajā pašā laikā Ministru kabinetam nav tiesību atbrīvot no šīs pārbaudes vecākā gadagājuma cilvēkus. Šo jautājumu pašreiz regulē Ministru kabineta noteikumi Nr.252. Šajos noteikumos visiem ārzemniekiem ir noteikta otra (pēc sarežģītības) valsts valodas prasmes kategorija. Valsts valodas prasmes pārbaude pastāvīgās uzturēšanās atļaujas iegūšanai ir paredzēta visām ārzemnieku kategorijām, kas izmanto tiesības uz ģimenes atkalapvienošanos, -Latvijas iedzīvotāju laulātajiem, vecākiem un pieaugušajiem bērniem. Nosakot ārzemniekiem, kas vēlas saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, obligāto valsts valodas prasmes pārbaudi, šīs tiesības tiks ierobežotas.

Šo ierobežojumu leģitīmais mērķis ir ārzemnieku integrācija Latvijas sabiedrībā. Atliek tikai novērtēt šo ierobežojumu samērīgumu. Viens no nozīmīgākajiem darbspējīga vecuma ārzemnieku integrācijas nosacījumiem ir iekārtošanās darbā. Šajā gadījumā neizbēgama ir atsevišķa valodas prasmes pārbaude. Valodas prasmes līmeni nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.296. Noteikumu pielikumā ir saraksts, kurā ir 153 amati un profesijas, attiecībā uz kurām ir noteikts zemāks valsts valodas prasmes līmenis nekā tas, kas ir nepieciešams pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai.

Tādā veidā noteikt personām, kas pretendē uz pastāvīgās uzturēšanās atļauju, prasības pēc valsts valodas prasmes, kas augstāka par minimālo līmeni, - ir nesamērīgi salīdzinājumā ar prasībām, kādas tiek izvirzītas, lai iekārtotos darbā.

Pensijas vecuma ārzemniekiem izvirzītās valsts valodas prasmes prasības vēl jo vairāk ir nesamērīgas, un iespējams, ka tām pat nav arī leģitīma mērķa. Ierobežojumu samērīgums ir jāvērtē, arī ņemot vērā sekas, kādas var rasties personām, kuras nav spējušas izturēt pārbaudījumu. Šajā gadījumā ārzemnieks turpina uzturēties Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju. Tas nozīmē, ka personai tiek liegtas tiesības iegūt virkni pabalstu un bezmaksas pakalpojumu, ieskaitot medicīniskos, kas ir pieejami personām ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

Īpaši nesamērīgi šie ierobežojumi šķiet attiecībā uz iedzīvotāju vecākiem, kas pārsvarā ir vecākā gadagājuma cilvēki, kuri atrodas savu bērnu, godīgu nodokļu maksātāju, apgādībā.

Bez tam, lai sasniegtu leģitīmo mērķi, ārzemnieku integrācijai Latvijas sabiedrībā ir pieejams arī cits līdzeklis, kas mazāk ierobežo tiesības uz ģimenes atkalapvienošanos, - obligātie valodas kursi, kurus apmaksā pretendenti uz pastāvīgās uzturēšanās atļauju vai valsts, un tiem sekojošā obligātā pārbaude (vai bez tās).

Un visbeidzot. Vakar Pilsonības likuma izpildes komisijā deputāti varēja iepazīties ar informāciju par valodas prasmi, kāda nepieciešama pilsonības iegūšanai ārvalstīs. Pilsonības iegūšana taču ir daudz nopietnāka lieta nekā uzturēšanās atļaujas saņemšana! Un, lūk, starp valstīm, kur tāda pārbaude ir, bet sirmgalvji ir atbrīvoti no tās, ir ASV, Austrālija, Kanāda, Lielbritānija, Lietuva, Slovēnija, Ungārija.

Aicinu sekot šo valstu piemēram un atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav komisijas vārdā piebilstams nekas. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 64, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Imigrācijas likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 3.februāris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Godātie kolēģi! Līdz pārtraukumam ir atlikušas trīs minūtes. Pirms mēs sākam skatīt nākamo darba kārtības punktu, informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu parakstītu iesniegumu, kura nosaukums nez kāpēc ir „Patstāvīgais priekšlikums” un kurā ir ieteikums turpināt sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. (Zālē troksnis.) Vai deputātiem ir iebildumi?

Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Ja šis ir iesniegts kā patstāvīgais priekšlikums, tad saskaņā ar Saeimas kārtības rulli mums ir jāievēro tā procedūra, kāda ir šādu priekšlikumu izskatīšanā. Un es izsaku savus kā deputāta iebildumus pret to, ka šā priekšlikuma izskatīšana notiek šodien, jo man nav bijis laika ar to iepazīties. (No zāles dep. Dz.Zaķis: „Taisnība!”)

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Tīri procedurāli... tīri procedurāli jums laikam ir taisnība. Vienīgais arguments man ir tas, ka es saprotu, ka līdz ar to mums būtu jāskata šis priekšlikums nākamajā kārtējā sēdē, bet tajā brīdī tas jau būtu zaudējis jēgu… Jā, es saprotu arī to, ka ir, teiksim, kļūdījušies šā dokumenta iesniedzēji, jo pēc būtības šis nav patstāvīgais priekšlikums.

Jebkurā gadījumā deputāti prasa balsojumu. Tātad ir priekšlikums sēdi turpināt bez pārtraukuma. Balsosim par to, vai sēde tiek turpināta bez pārtraukuma! Lūdzu balsošanas… (Zālē iebildumi.) Es atvainojos… Es nepamanīju. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Zaķim!

 

Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).

Dāmas un kungi! Šis ir absolūti nelāgs precedents, jo, ja jūs ļausiet nobalsot par patstāvīgo priekšlikumu šobrīd, jums tieši tāpat būs jāļauj balsot par jebkuru patstāvīgo priekšlikumu arī turpmāk. Nevajag radīt precedentu! Ja tur stāv rakstīts, ka tas ir patstāvīgais priekšlikums, tātad tas ir patstāvīgais priekšlikums, un mēs nevaram zināt, ko kurš ir ar to domājis.

Aicinu nebalsot par to, kas nav balsojams!

Sēdes vadītājs. Okay… Jebkurā gadījumā… tātad, ja kaut viens deputāts iebilst pret patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šajā sēdē, tas nav skatāms. Balsojums tiek atcelts. Un, kā es saprotu, šā dokumenta iesniedzēji… tātad deputāti Mirskis, Rubiks, Golubovs, Fjodorovs, Tutins, Upenieks… nevaru izlasīt uzvārdu… Ribakovs, Vidavskis un… vēl vienu uzvārdu nevaru izlasīt… acīmredzot līdz nākamajai sēdei izlems, vai viņi vēl joprojām uztur šā priekšlikuma spēkā esamību.

(Aplausi.)

Šobrīd pulkstenis ir 12.30. Izsludinu pārtraukumu līdz pulksten 13.30.

Paldies deputātiem par ļoti rūpīgu Saeimas kārtības ruļļa zināšanu un ievērošanu.

Paziņojumam vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai uz sēdi nav jānāk. Paldies.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos… Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, paziņojumam vārds deputātam Andrim Bērziņam (ZZS frakcija).

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Es gribu atgādināt, ka Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde būs pēc Saeimas sēdes. Piecas minūtes pēc Saeimas sēdes!

Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātam Oskaram Spurdziņam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde tūlīt komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātei Silvai Bendrātei. (No zāles dep. S.Bendrāte: „Pēc sēdes beigām!”) Ā, es atvainojos, viņa vēlas paziņot pēc sēdes.

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

 

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Aigars Štokenbergs… ir, paldies, Boriss Cilevičs… nav, Ingrīda Circene, Dzintars Jaundžeikars… paldies, ir, Ivans Klementjevs, Visvaldis Lācis, Aigars Kalvītis, Jānis Strazdiņš un Dainis Turlais.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Turpinām Saeimas sēdi.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts noslēpumu””, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts noslēpumu”” otrajam lasījumam saņemti trīs priekšlikumi.

1.priekšlikumu iesniedzis deputāts Buzajeva kungs. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Valērijam Buhvalovam.

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Priekšlikums izslēgt no kārtējā likuma jau sen novecojušos ierobežojumus, kādi bija pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā legālai politiskai opozīcijai, ir apsveicams un atbalstāms. Tieslietu ministrija, savā atzinumā par priekšlikumu apgalvodama, ka minētā likuma norma ir vērsta tikai pret tām personām, kuras pēc savas iniciatīvas aktīvi bija darbojušās pret Latvijas Republikas suverēno varu, ļaunprātīgi dezinformē likumdevējus. Nekādas tiesības novērtēt aktivitātes pakāpi un it īpaši tās personas darbības bīstamības pakāpi, kura bija darbojusies septiņu mēnešu laikā, no janvāra līdz augustam, organizācijā, kas pārtrauca savu eksistenci pirms 18 gadiem, likums specdienestam nedod, kā arī nedod iespēju novērtēt šīs personas pašreizējās bīstamības pakāpi. Tiek konstatēts darbības fakts, piemēram, biedru naudas maksāšana, - un cauri, tev pieejas valsts noslēpumam vairs nebūs! Arī Kažociņa kungs savā atzinumā ļoti īsi, bez jebkādas argumentācijas, apgalvo, ka viņam nav izprotama priekšlikuma tiesiskā argumentācija. Nu, Kažociņa kungam to varētu piedot. Šis brašais Lielbritānijas armijas ģenerālis pirmo reizi - ne caur tēmēkļa lodziņu! - ieraudzīja komunistu, tikai sasniegdams pilnbrieda vecumu.

Tad nu, lūk, Kažociņa kungs, šajā gadījumā likumdevēji izteica neuzticēšanos jūsu dienestam, aizliegdami jums novērtēt bijušā komunista personību pēc būtības. Bet, ieviesdami šo ierobežojumu, viņi neņēma vērā to bēdīgo faktu, ka visi rīcībspējīgi cilvēki, kuri veidoja savu karjeru dienestos, kas bija cieši saistīti ar pieeju valsts noslēpumam, tā vai citādi bija spiesti iestāties PSKP. Taču tie, kuriem varēja kaut ko uzticēt, ieskaitot valsts noslēpumu, nesteidzās izmest savu partijas biedra karti miskastē tūdaļ, kad notika politiskās konjunktūras izmaiņas. Šis nepatīkamais apstāklis piespieda likumdevējus daļēji atzīt savas kļūdas un izdarīt šajā pašā likumā „Par valsts noslēpumu” vienu atrunu, proti (citēju): „Pēc Nacionālo bruņoto spēku komandiera ieteikuma un pēc pārbaudes izdarīšanas Satversmes aizsardzības biroja direktors var atļaut pieeju valsts noslēpumam Nacionālo bruņoto spēku karavīriem, kuri pēc 1991.gada 13.janvāra ir bijuši PSKP biedri, ja viņi ir pierādījuši lojalitāti pret Latvijas valsti.”

Ņemiet vērā, kungi, ka citos likumos, kas attiecas uz ierobežojumiem bijušajiem komunistiem, šādu izņēmumu nav. Tas nozīmē, ka, pēc likumdevēju viedokļa, pieeja valsts noslēpumam (salīdzinājumā ar citu) ir kaut kas daudz maznozīmīgāks.

Vēl vairāk. Nacionālo bruņoto spēku komandieriem radās legāla iespēja izdarīt spiedienu uz specdienestiem to jautājumu risināšanā, kas atrodas vienīgi to kompetencē.

Gribu arī pievērst SAB direktora un deputātu uzmanību tādam paradoksam, ka likumā nav nostiprināti nekādi ierobežojumi personām, kuras nav bijušas komunisti, bet bijušas vai pat ir likuma 9.panta trešās daļas 5.punktā neuzskaitītu organizāciju locekļi. Pat ja šīs organizācijas ir likvidētas ar tiesas spriedumu vai ir ekstrēmistiskas vai teroristiskas.

Šī acīmredzamā kļūme ir ļoti raksturīga tiem likumiem, kurus raksta ar sirdi vai ar citām ķermeņa daļām.

Mūsu frakcija aicina visus likumdevējus strādāt ar smadzenēm un atbalstīt apspriežamo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav nekas komisijas vārdā piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 55, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš. 2. - deputāta Buzajeva kunga priekšlikums. Arī tas neguva komisijas atbalstu. (No zāles dep. J.Dobelis: „Piekrītam!”)

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Jakovam Plineram.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Godātie deputāti! Es gribu jums pateikt, ka - atšķirībā no daudziem no jums - ne Buhvalova kungs, ne Buzajeva kungs nekad nebija PSKP biedri.

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Apspriežamais priekšlikums paredz atšķirīgu apstrīdēšanas kārtību Satversmes aizsardzības biroja direktora lēmumam par atteikumu izsniegt speciālo atļauju pieejai informācijai, kas tiek klasificēta kā sevišķi slepena vai slepena, vai konfidenciāla informācija. Proti, priekšlikums ļauj pārsūdzēt tiesā atteikumu izsniegt speciālo atļauju pieejai konfidenciālai informācijai. Konfidenciāla informācija ir par valsts noslēpumu atzītas informācijas zemākā pakāpe, un tās izpaušana nevar nodarīt ne Latvijas, ne tās sabiedroto interesēm tādu kaitējumu kā augstākās slepenības pakāpes informācijas izpaušana.

Tāpēc būtu jāpievērš uzmanība tā ierobežojuma samērīgumam, kurš aizliedz apstrīdēt tiesā pielaidi šai informācijai. Vēl jo vairāk tāpēc, ka no brīža, kad likumā „Par valsts noslēpumu” tika ieviests šis aizliegums, Administratīvā procesa likumā parādījās speciāls pants - „Administratīvās lietas izskatīšanas atklātums, pārbaudot valsts noslēpumu saturošu informāciju”. Šis pants dod iespēju iepazīstināt pieteicēju ar lietas materiāliem, kuri satur valsts noslēpumu, bez speciālas pārbaudes, tikai brīdinot pieteicēju par atbildību, kas paredzēta par valsts noslēpuma izpaušanu. Tāpēc ir atcelti visi formālie šķēršļi, kas liedza apstrīdēt atteikumu pieejai informācijai parastā kārtībā, kāda paredzēta visiem administratīvajiem aktiem.

Negribētos šeit iedziļināties Tieslietu ministrijas argumentācijas analīzē; ministrija bija devusi negatīvu atsauksmi attiecībā uz šo priekšlikumu. Iebildumu būtība ir šāda: patlaban mums pastāv vienota kārtība, saskaņā ar kuru tiek apstrīdēts atteikums pieejai visiem slepenās informācijas veidiem, tomēr, lūk, deputāts, piedāvādams atšķirīgu kārtību, izjauc šo vienotību. Dāmas un kungi, tā nav nekāda argumentācija institūcijai, kas sevi ciena! Bet, ja Tieslietu ministrija uzņemtos uz sevi darbu - izanalizēt atšķirību starp visiem šiem trim aizklātuma veidiem -, tad tās viedoklis būtu jāņem vērā.

Lūk, visa tā informācija, kuras izpaušana varētu novest pie Latvijai nepatīkamām starptautiskām sekām, pieskaitāma vienīgi pie sevišķi slepenas vai slepenas informācijas. Operatīvās darbības subjektu darba organizācijas metožu, taktikas vai operatīvās uzskaites satura atklāšana pieskaitāma pie slepenas informācijas.

Tātad konfidenciāla informācija nesatur sevī noslēpumus, kuru izpaušana varētu kaitēt mūsu sabiedrotajiem NATO vai mūsu pašu specdienestiem. Kā to glabāt - tā ir mūsu iekšēja lieta.

Atzīmēsim, ka 2005.gada 17.oktobrī izdarītajā Satversmes tiesas spriedumā sūdzības par neiespējamību apstrīdēt tiesā atteikumu pieejai informācijai noraidīšana tika pamatota galvenokārt ar nepieciešamību glabāt NATO noslēpumus.

Apspriežamais priekšlikums NATO noslēpumus neaizskar. Tāpēc interesanti ir precedenti, kā valstis, kuras neietilpst NATO blokā, glabā pašas savus noslēpumus. Ņemot vērā Saeimas kārtības rullī noteiktos ierobežojumus, par precedentiem jums izstāstīs mans kolēģis.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Valērijam Buhvalovam.

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Likumdošanas pārskatu sāksim ar kaimiņvalsti, kuru vairākums Saeimas deputātu uzskata par ārkārtīgi nedemokrātisku, autoritāru, un kurā visi lēmumi tiek pieņemti dziļas slepenības režīmā. Baltkrievijas Republikas likums „Par valsts noslēpumiem”, kuram piemīt tās pašas funkcijas, kādas ir Latvijas Republikas likumam „Par valsts noslēpumu”, tika pieņemts 1994.gadā, un tā pašreizējā redakcija ir pieejama internetā. Likuma 24.pantā mūs interesējošais jautājums tiek regulēts šādā veidā (citēju): „Fiziskajai personai, kura ir saņēmusi atteikumu pielaidei valsts noslēpumiem, ir tiesības iepazīties ar pamatojumiem atteikumam un, ja tā tiem nepiekrīt, apstrīdēt lēmumu par atteikumu augstākstāvošā organizācijā vai pārsūdzēt tiesā.” Norma ir pilnīgi pretēja Latvijas praksei, kur tiek dots nemotivēts atteikums un pārsūdzēt to tiesā nevar.

Citā kaimiņvalstī - Krievijas Federācijā - pieņemtā likumā, kura nosaukums identisks mūsējam, tiesības pārsūdzēt tiesā atteikumu pieejai informācijai, turklāt neatkarīgi no tās slepenības pakāpes, nosaka 22.pants.

Piebildīsim, ka šai ar kodolieročiem apbruņotajai lielvalstij ar tās rīcībā esošo milzīgo armiju acīmredzami noslēpumu ir ne mazāk kā NATO blokam.

Moldovas Republikā, saskaņā ar analoģiska likuma 25.pantu, atteikums pielaidei valsts noslēpumam tiek apstrīdēts vispārējā kārtībā, tātad arī pārsūdzēts tiesā.

Nu, bet šīs valstis nav gatavas iestāties NATO un uz turieni arī par varītēm netiecas.

Tāpēc būtu vērts aplūkot mūsu tuvākā stratēģiskā sabiedrotā, kuru Latvija piedāvāja uzņemšanai NATO ārpus kārtas, likumdošanu. Lūk, Gruzijas Republikas likuma „Par valsts noslēpumu” 29.pants (citēju): „Amatpersonām, kuras pilnvarotas pieņemt lēmumus par pielaides valsts noslēpumam piešķiršanu, ir pienākums rakstiski paziņot pieteicējam iemeslus un pamatojumus atteikumam par pieejas izdošanu. Persona ir tiesīga apstrīdēt atteikumu tiesā.”

Prasības motivēt atteikumu un iespējas atteikumu pārsūdzēt tiesā paredz arī mums draudzīgas valsts Ukrainas analoģiskā likuma 25.pants.

Nu, bet tas jau nekas! Mēs ar mūsu pašu piemēru vēl iemācīsim šīm valstīm, kāda tad ir šī patiesā eiropeiskā demokrātija. It īpaši, ja ņem vērā, ka jau minētajā Satversmes tiesas spriedumā konstatēts, ka tādās NATO dalībvalstīs kā Bulgārija, Čehija, Francija, Itālija, Portugāle, Spānija, Ungārija atteikuma pārsūdzības iespējas vispār ir izslēgtas. Tiesa gan, vadoties no teksta, nav skaidrs, uz tieši kādiem pieejas līmeņiem tas attiecas.

Mums šķiet, ka, ierobežojot Satversmes 92.pantā paredzētās tiesības vērsties tiesā, pat attiecībā uz konfidenciālu informāciju mūsu valsts ir noliekusies aizokeāna draugu priekšā par daudz zemu - zemāk, nekā viņi to īstenībā bija pieprasījuši.

Tomēr šajā gadījumā aicinu balsot par mūsu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.

Komisijas vārdā nekas nav piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 60, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš. 3. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamie klātesošie! Likumā ir norādīts, ka pieeja valsts noslēpumam ir 14 dažādām valsts augstākajām amatpersonām, kuras ievēlē Saeima vai kuras tiek ievēlētas, pilsoņiem nobalsojot. Šīs tiesības tiek pakļautas ierobežojumiem, kurus tiek ierosināts izslēgt.

Starp šiem ierobežojumiem ir ierobežota rīcībspēja, atrašanās uzskaitē ārstniecības iestādēs, un principā tie ir nesavienojami ar šo amatpersonu darbību. Nu, nevarētu taču uzticēt kādu valsts noslēpumu tādam Valsts prezidentam, kas sirgtu ar alkoholismu, vai tādai Valsts kontrolierei, kas būtu kriminālnoziedzniece! Lai tauta un Saeima tādus neievēlētu, katrā attiecīgajā likumā pastāv aizliegumi, analoģiski likuma „Par valsts noslēpumu” normām.

Lieta ir nevis tajos, bet šo normu 6.apakšpunktā, kurš ne tikai dod tiesības speciālajam dienestam vākt kompromitējošu informāciju par kandidātiem vai personām, kuras jau ieņem šos amatus, piemēram, par Valsts prezidentu, bet pēc būtības dod šim dienestam tiesības izteikt tām neuzticību.

Šobrīd šī norma nepārprotami norāda uz to, ka šīm amatpersonām tiek veikta papildu pārbaude. Tieši šo pārbaudi arī tiek piedāvāts atcelt, jo pašreizējā situācijā speciālie dienesti, kas ir izpildvaras sastāvdaļa, tiek nostādīti augstāk gan par likumdevējvaru, gan par tautas varu; tā ir acīmredzama pretruna ar Satversmi.

Ministru prezidents savā atsauksmē par šo priekšlikumu norāda, ka tad, ja tas tiks pieņemts, „amatpersona automātiski iegūs pielaidi pie valsts noslēpuma objekta neatkarīgi no likumā atrunātā ierobežojuma pastāvēšanas fakta. Tas veidos situāciju, ka nevis personas amats tiks pakārtots likuma normai, bet gan likuma norma tiks pakārtota personas amatam. Šāda prakse no juridiskā viedokļa nav pieļaujama.” Citāta beigas.

Godmaņa kungam būtu nepieciešams nevis uz Japānu braukt, bet labāk gan apmeklēt kaimiņvalsti - Krievijas Federācijas attiecīgajā likumā ir pants, kurā ir teikts, ka parlamenta deputāti, tiesneši un advokāti kādā konkrētā lietā saņem pielaidi valsts noslēpumam bez jebkādām pārbaudēm, vienkārši dodami parakstu par atbildību par noslēpuma izpaušanu.

Baltkrievijā tāda pati kārtība tiek attiecināta pat uz pašvaldību deputātiem. Moldovas Republikā amatpersonu saraksts ļoti līdzinās Latvijas sarakstam, bet šīs amatpersonas nav pakļautas nekādām pārbaudēm no specdienestu puses.

Igaunijas likumā, kas ir spēkā no pagājušā gada 1.janvāra, to amatpersonu saraksts, kuras saņem pieeju valsts noslēpumam bez jebkādām pārbaudēm, ir ļoti tuvs mūsējam, kurā ir tomēr pārbaudāmie.

Nu, un, ja jums nepatīk mūsu tuvākie kaimiņi, tad varat paraudzīties arī uz Vāciju. Vācijas federālajā likumā par pielaidi un drošības pārbaudes procesu, ja es pareizi no vācu valodas tulkoju, Bundestāga deputātiem ir noteikta tāda procedūra pielaidei valsts noslēpumam, kas pilnīgi analoģiska Krievijas procedūrai.

Dāmas un kungi! Lūk, tā ir patiesa demokrātija! Bet pie mums ir tā, ka, ievēlot valsts vadītājus, pēdējais vārds ir sakāms uzraugam, kuru pie mums atsūtīja no Lielbritānijas!

Godmaņa kungs komentārus šim priekšlikumam, kā vienmēr, bija sacerējis naktī, citādi viņš nebūtu rakstījis, ka augstāko amatpersonu aizstāvība no specdienestu pārbaudēm it kā ir pretrunā ar visu cilvēku vienlīdzības likuma priekšā principu. Vadoties pēc šādiem apsvērumiem, var anulēt arī deputātu neaizskaramību un algu par likumdošanas darbu viņiem nemaksāt, jo tauta taču, nododot likumprojektus Saeimai vai balsošanai, algu par to nesaņem.

Ierosinu Godmaņa kungam izmaksas, kuras attiecas uz algu jautājumu, segt pašam no savas kabatas, kā arī visus Ministru kabineta lēmumu projektus nest saskaņošanai uz SAB, ko viņš acīmredzot arī dara.

Es uzskatu, ka VDK laiki jau sen ir beigušies, un aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav nekas piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 60, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts noslēpumu”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.februāris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījums Operatīvās darbības likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Kolēģi! Likumprojekts „Grozījums Operatīvās darbības likumā”.

Ir papildināts 33.pants un dots skaidri definēts norādījums par operatīvās darbības finansēšanai izmantojamo valsts budžeta līdzekļu grāmatvedības uzskaites nepieciešamību.

Pašlaik likumā nav precīzi un viennozīmīgi noteikta operatīvās darbības iestādes vadītāja atbildība par operatīvās darbības līdzekļu grāmatvedības uzskaites nodrošināšanu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā 21.janvāra sēdē apsprieda šo likumprojektu un konceptuāli to atbalstīja.

Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Operatīvās darbības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 9.marts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Operatīvās darbības likumā” (reģistrācijas numurs 969), otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Godājamais priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Likumprojekta otrajam lasījumam priekšlikumi netika iesniegti. Komisija izskatīja likumprojektu savā sēdē 21.janvārī.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Operatīvās darbības likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 2.marts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu””, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” (reģistrācijas numurs 567). Likumprojekta otrajam lasījumam ir saņemti 12 priekšlikumi. Un vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka šis ir tāds gadījums, kad komisija nav atbalstījusi nevienu no iesniegtajiem priekšlikumiem. Tie visi ir noraidīti. Un noraidīti pamatoti.

1.priekšlikums ir partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums, kas ierosina papildinājumus visā projektā un ir cieši saistīts ar 2.priekšlikumu. Komisija, to izvērtējusi, konstatēja, ka tas ir pretrunā ar Satversmi, ar Satversmē noteikto kārtību, un līdz ar to nav atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Valērijam Buhvalovam. (No zāles dep. J.Dobelis: „Viņš vispār nav balsojams! Par ko mēs debatēsim?”)

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! PCTVL frakcijas priekšlikumi - 1., 2., 4. un 12.priekšlikums - ir iesniegti ar mērķi pieskaņot likumu „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” tam gadījumam, kad balsošanai tiek izvirzīts jautājums par Saeimas pirmstermiņa atlaišanu.

Pēc formas šie grozījumi ir būtiski novecojuši. Arī datumi, kas tur norādīti, sen pagājuši. Un tas ir saprotams. Grozījumu projektam noteiktais iesniegšanas termiņš - līdz pērnā gada 15.februārim. Lai tos varētu vispusīgi un dziļi izskatīt, Juridiskajai komisijai bija vajadzīgs gandrīz vai vesels gads. Grozījumi tika iesniegti parakstu vākšanas (arodbiedrību izstrādātā likumprojekta „Par tautas tiesībām pirms termiņa atlaist Saeimu” atbalstam) priekšvakarā, un grozījumu tekstā ir attiecīga terminoloģija. Kopš tiem laikiem ir pagājis vesels laikmets. Valsts atrodas dziļā sistēmas krīzes stāvoklī, un mums darba kārtībā atkal ir Satversmes grozījumi, kas ļautu vēlētājiem pirms termiņa atlaist Saeimu.

Šodien Valsts prezidenta ierosinātie grozījumi Satversmē ir iesniegti komisijās. Par atbildīgo tika noteikta Juridiskā komisija - tā pati komisija, kura veselu gadu bija izskatījusi šodien apspriežamos grozījumus likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”. Bet pašreiz mums šāda laika vairs nav, darbs ir jāpabeidz līdz 31.martam.

PCTVL frakcija uzskata, ka šajā laikā ir jāgroza ne tikai Satversme, bet arī jāsagatavo visa ar to saistītā likumdošanas bāze. Un pirmām kārtām tas attiecas uz likumu „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”. Nepieciešamos grozījumus četrās vajadzīgās vietās mēs jau esam iesnieguši. Nav nekādu konceptuālu problēmu neatbalstīt tos otrajā lasījumā, lai trešajā lasījumā jau varētu ieviest nenozīmīgus labojumus tekstā, kuri atbilstu Valsts prezidenta likumprojektam. Jautājuma būtība ir tanī, vai Saeimas vairākums patiesi vēlas nodrošināt vēlētājiem tiesības uz Saeimas pirmstermiņa atlaišanu vai arī tikai imitē šo vēlmi. Balsojums par mūsu grozījumiem arī demonstrēs, vai deputātu vairākums nevēlas vēl kādu gadu Juridiskajā komisijā „marinēt” šīs tautas tiesības.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāte Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Atgādinu, ka šis priekšlikums nav atbalstīts un nav arī atbalstāms, jo tas ir pretrunā ar Satversmē noteikto.

Sēdes vadītājs. Vai tas vispār ir balsojams?

V.Muižniece. Nu vienreiz var nobalsot, lai var noraidīt pārējos. Jo ir vesela virkne neatbalstāmu.

Sēdes vadītājs. Kusiņa kungs, vai es varētu palūgt jūsu konsultāciju?

V.Muižniece. Ir jābalso. Pat tad, ja viņi vislielāko muļķību ir iesnieguši, ir jānobalso, un tad mēs varam noraidīt tālākos. Ir jābalso.

Sēdes vadītājs. Informācija tiem kolēģiem, kas apšaubīja, vai šis priekšlikums vispār ir balsojams. Konsultējoties ar Juridisko biroju, noskaidroju - ir balsojams. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 51, atturas - 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Muižniece. Godātie kolēģi! Tātad, ņemot vērā to, ka 1.priekšlikums nav atbalstīts, 2.priekšlikums, kas pēc satura ir cieši saistīts ar 1.priekšlikumu un tāpat arī ir pretrunā ar Satversmi, patiešām vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Nav balsojams. Pārejam pie 3.priekšlikuma.

V.Muižniece. 3.priekšlikums ir deputāta Buzajeva priekšlikums. Deputāts Buzajevs ierosina grozīt likuma 2.pantu. Šis priekšlikums ir pretrunā ar Satversmes 8.pantu un Satversmes 80.pantu, kurā ir noteikta tautas nobalsošanas kārtība, kā arī tie, kas var piedalīties tautas nobalsošanā. Aicinu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Jakovam Plineram. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Pliner, kāpēc strīdēties par lietām, kas ir pretrunā?”)

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Es nestrīdos. Es oponēju.

Cienījamais priekšsēdētāj! Godātie deputāti!

Šie grozījumi - 3., 5., 6., 7. un 9.priekšlikums - ir vērsti uz to, lai paplašinātu to personu loku, kurām ir tiesības piedalīties tautas nobalsošanā. Patlaban tie ir tikai Latvijas pilsoņi, bet tiek piedāvāts, ka tie varētu būt visi Latvijas iedzīvotāji, kuriem ir tiesības vēlēt pašvaldības domi.

Satversmes panti, kuri attiecas uz izskatāmo jautājumu, paredz balsstiesības tikai pilsoņiem, bet, no mūsu viedokļa, tas nozīmē, ka speciālie likumi nevar atņemt pilsoņiem balsstiesības, bet var tikai paplašināt balsstiesīgo personu loku.

Patlaban tiesības Latvijā vēlēt pašvaldības līdzās Latvijas pilsoņiem ir arī Eiropas Savienības pilsoņiem. Bet pērngad, tieši 12.februārī, kad šis priekšlikums tika iesniegts, tika publicēts Eiropas Komisijas pret rasismu un neiecietību 3.ziņojums par Latviju. Tajā skaidri un gaiši bija teikts, ka Latvijas nepilsoņiem jādod tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Protams, to bija nepieciešams izdarīt ne jau tādēļ, lai grautu Latvijas valstiskumu, kā viens otrs no jums uzskata, bet lai izskaustu to rasismu un neiecietību, kas pārpilda, mūsuprāt, gan mūsu sabiedrību kopumā, gan diemžēl arī Saeimu un valdību.

Pērnā gada 5.martā ANO speciālais ziņotājs mūsdienu rasisma, rasu diskriminācijas, ksenofobijas un neiecietības jautājumos, kurš savā ziņojumā kādas piecas reizes bija atzinis okupācijas faktu, tomēr pieprasīja, ka Latvijai jādod nepilsoņiem tiesības piedalīties vietējo pašvaldību vēlēšanās. Savukārt 2.decembrī to izdarīja, turklāt visstriktākajā formā, Eiropas Padomes Vietējo varas institūciju un pašvaldību kongress.

Un beidzot. Jau šā gada janvārī izšķirties par labu nepilsoņu balsstiesībām Latviju aicināja arī Eiropas Parlaments.

Eirodeputātu apstiprinātajā ziņojumā ir teikts, ka (citēju): „Personām bez pilsonības, kuras pastāvīgi dzīvo Eiropas Savienības valstīs, ir īpašs statuss Eiropas Savienībā. Atsevišķās valstīs tām tiek izvirzītas prasības, kuras ir nepamatotas vai nav patiesi nepieciešamas, un šīs prasības diskriminē personas bez pilsonības salīdzinājumā ar pilsoņiem, kuri atrodas vairākumā.

Aicinām tās valstis, kuras pagājušā gadsimta 90.gados ieguva vai atjaunoja neatkarību, izturēties pret visiem, kuri šo valstu teritorijā dzīvoja vēl pirms neatkarības iegūšanas brīža, bez jebkādas diskriminācijas.” Citāta beigas.

Ja runā par nepilsoņu piedalīšanos referendumos, tad viņiem ir daudz vairāk tiesību to darīt nekā Eiropas Savienības pilsoņiem, jo tieši nozīmīgā daļa nākamo nepilsoņu balsu, kas 1991.gada 3.martā tautas aptaujā tika nodota par Latvijas neatkarību, nodrošināja mierīgu pāreju uz neatkarīgu Latvijas valsti.

Nevēlēšanās atdot nepilsoņiem atpakaļ kaut vai daļu to politisko tiesību, kuras viņi baudīja agrāk, nevēlēšanās pat uzklausīt daudzkārtējās un pilnīgi nepārprotamās starptautiskās rekomendācijas šajā jomā - tas nav nekas cits kā rasisma, neiecietības un ksenofobijas mūsdienu formu izpausmes, un mēs arī iesakām jums beidzot tās izskaust.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Kārlim Šadurskim.

Es palūgšu godātos kolēģus… Ja sarunājaties, tad klusāk, jo trokšņa fons zālē ir ļoti liels!

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Es nebrīnos par tiem kolēģiem, kas ir zaudējuši interesi par šeit notiekošo, jo, manuprāt, pašreizējā procedūra ir tā, kas nevairo Saeimas cieņu sabiedrības acīs. Jo, ja Satversmes 80.pantā ir skaidri rakstīts, kam ir tiesības piedalīties tautas nobalsošanā, un ja ikviens deputāts, uzņemdamies tautas priekšstāvja pienākumus, ir devis zvērestu vai svinīgo solījumu, kurā sola ievērot Satversmi, tad es uzskatu, ka šādu priekšlikumu iesniegšana patiesībā pārkāpj šo solījumu. Nav deputātam tiesību iesniegt citos normatīvos aktos grozījumus (No zāles dep. J.Pliners: „Ir tiesības!”), kas pārkāpj Satversmi! Ja jūs gribat mainīt šis normas, tad, lūdzu, iesniedziet priekšlikumu izdarīt grozījumus Satversmē. Mums nav tiesību neievērot Latvijas konstitūciju.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ar baudu kārtējo reizi es secinu, ka iesniedzēji paši nav sapratuši, ko viņi grib. Izlasiet iesniegto tekstu! Tātad: „Tautas nobalsošanā un likumu ierosināšanā var piedalīties visi Latvijas iedzīvotāji, kuriem ir tiesības vēlēt pašvaldības domi (padomi).”

Kas šodien var vēlēt? Latvijas Republikas pilsoņi un Eiropas Savienības valstu pilsoņi. Tātad - kur tad te ir tie nepilsoņi, un kur tad te ir tā viņu aizstāvība? Tātad iesniedzēji faktiski grib panākt tiesības Eiropas Savienības valstu pilsoņiem piedalīties tautas nobalsošanā un likumu ierosināšanā - un tikai viņiem. Tas ir pilnīgs absurds un kārtējo reizi parāda bezjēdzīgo domāšanu no to cilvēku puses, kuri paši nesaprot, ko viņi dara.

Diemžēl mēs tērējam laiku, runādami par visiem šiem priekšlikumiem, kuros galīgi nav ievērota ne Satversme, ne kaut kāda likumu secība.

Mēs runājam par to, par ko nemaz nevar balsot. Tas pats attiecas arī uz nākamo priekšlikumu.

Es nezinu, kam ir vajadzīga šāda runāšana. Te mums nolasa lekcijas par rasismu, ksenofobiju un vēl arī par citiem svešvārdiem, kuru nozīmi laikam runātājs pats nesaprot. Kāds te sakars ar rasismu? Priekšlikumā runa ir par to pašu - kurš var piedalīties tautas nobalsošanā un likumu ierosināšanā. Un šinī gadījumā runa ir tikai par Latvijas Republikas pilsoņiem un Eiropas Savienības valstu pilsoņiem.

Tā ka būtu tomēr vēlams kārtējo reizi iesniedzējiem aizrādīt, ka viņiem ir ārkārtīgi lielas grūtības ar latviešu valodu. Nu tiešām drusku vairāk iemācieties runāt un rakstīt latviešu valodā!

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Esmu apmierināts, ka četru starptautisku rekomendāciju izplatīšana no Saeimas tribīnes pamodināja dažu deputātu aktivitāti, jo diemžēl Ārlietu ministrija savas funkcijas neizpilda un mēs esam spiesti darīt to, ko mēs darīsim arī turpmāk.

Un tālāk par lietas būtību.

Cienījamais Šadurska kungs! Pirmais jautājums, kuru mēs debatējām Saeimā ziemas sesijā, bija grozījumi Satversmes 101.pantā, kurus mēs piedāvājām, - visus iespējamos ierobežojumus nepilsoņiem izslēgt.

Un otrkārt. Mēs uzskatām: ja kādā Satversmes pantā ir īpaši norādīts, ka pilsoņiem ir kādas vēlēšanu tiesības, tas nozīmē, ka viņiem nevar atņemt šīs tiesības ar likumu, un neko vairāk. Un tieši sakarā ar to ir šis darbs pie likumprojekta.

Mēs gribējām dot iespēju piedalīties tautas nobalsošanā ieslodzītajiem, tātad visiem noziedzniekiem, kas ir pilsoņi. Bet nepilsoņiem, kuri ir godīgi nodokļu maksātāji, mēs negribam dot šīs tiesības. Tas ir zināmā mērā paradokss. Mēs uzskatām, ka pareizs Satversmes panta traktējums nevar atņemt tiesības pilsoņiem, bet visām citām iedzīvotāju kategorijām, kuras nav tieši minētas Satversmē, var dot šīs tiesības ar īpašu likumu.

Un šī ir mana priekšlikuma būtība, kuru es aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā ir kas piebilstams?

V.Muižniece. Paldies.

Tātad, godātie kolēģi, varu atkārtot, ka komisija konstatēja neatbilstību Latvijas Republikas Satversmei. Tātad šis priekšlikums nav atbalstāms.

Varu saprast visus kolēģus, kuriem ir iebildumi pret šo priekšlikumu. Taču jāsaka, ka visi priekšlikumi, kurus iesniegt ir tiesības deputātiem, ir iekļaujami tabulā. Un arī šajā gadījumā mums tomēr ir jābalso.

Aicinu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 61, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Muižniece. Paldies.

4.priekšlikums ir partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums, kas ir saistīts ar 1. - noraidīto priekšlikumu. Līdz ar to tas pēc būtības nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Jā, nav balsojams.

V.Muižniece. 5. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Tas ir saistīts ar iepriekš neatbalstīto priekšlikumu un arī ir pretrunā ar Satversmi. Arī komisijas sēdē deputāts, kurš ir iesniedzis šo priekšlikumu, atzina, ka priekšlikums nav balsojams pēc tam, ja nav atbalstīts 3.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Jā, deputāti neiebilst.

V.Muižniece. 7. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Tas ir ierosinājums izdarīt grozījumu 22.pantā. Šis priekšlikums arī ir pretrunā ar Satversmes 8. un 78.pantu. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Muižniece. 8. - deputāta Buzajeva priekšlikums - attiecas uz 22.panta otro daļu. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi tāpēc, ka jautājums ir jau atrisināts ar grozījumiem Notariāta likumā - citā konceptuālā piedāvājumā, kuru Saeima jau ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Muižniece. 9. - deputāta Buzajeva priekšlikums - arī nav atbalstīts. Tas ir saistīts ar iepriekš neatbalstītajiem priekšlikumiem, un līdz ar to tas nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Muižniece. 10. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Tāpat ir saistīts ar iepriekš noraidītajiem priekšlikumiem un pēc būtības arī nebūtu balsojams, jo nav atbalstīti grozījumi pantos, kuri tiek minēti šajā piedāvājumā.

Sēdes vadītājs. Mums tomēr jāsāk debates, jo deputāts Vladimirs Buzajevs vēlas piedalīties debatēs.

Vārds deputātam Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamā komisijas priekšsēdētāja! Cienījamie klātesošie! Šis priekšlikums, 10.priekšlikums, nesaistās ar visiem pārējiem. Šeit ir runa par pilsoņu piedalīšanos tautas nobalsošanā. Un es negribu piekrist jūsu viedoklim, ka jautājums par 10 tūkstošu parakstu vākšanu jau ir atrisināts. Jo divus latus notārs tomēr ņem par katru balsi, kā tas bija arī agrāk.

Un sakarā ar to ir mans priekšlikums, kura jēga ir vienkārša. Ja vēlētāji iesniedz Centrālajai vēlēšanu komisijai 10 tūkstošus parakstu par likumprojektu un komisija redz, ka visas likuma prasības tikušas izpildītas, tad valstij ir jākompensē organizētājiem visi izdevumi.

To, ka spēkā esošajā likumā trūkst šādas normas, varētu pielīdzināt tam, ka vēlētājs būtu spiests maksāt par tiesībām balsot, piemēram, par „Jaunā laika” vai „Pilsoniskās Savienības” sarakstu un par tiesībām ielikt plusu apburošajām Solvitai Āboltiņai vai Sandrai Kalnietei.

Pēc savas būtības piedāvātais princips ir ļoti tuvs ieķīlāšanas principam: pirms vēlēšanām sarakstu iesniedzēji ieķīlā, un šī ķīla atgriežas, ja saraksts ir pārvarējis 5 procentu barjeru. Juridiskās komisijas sēdē klātesošais Cimdara kungs šo priekšlikumu neatbalstīja, motivēdams, ka praksē to it kā ir grūti izpildīt. Mēs to saprotam un uzskatām, ka procedūras regulēšanai vēl ir nepieciešams izdot Ministru kabineta noteikumus; tas ir priekšlikumā atspoguļots.

Un nobeigumā daži fakti no vēstures. Šis priekšlikums ar manu parakstu bija iesniegts jau pagājušā gada februārī. Nesagaidīdami, kad Juridiskajai komisijai labpatiksies to izskatīt, mēs jau jūlijā frakcijas vārdā iesniedzām pēc būtības pilnīgi analoģisku priekšlikumu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Komisija šo priekšlikumu detalizēti izpētīja un atbalstīja, un 17.jūlijā notika balsošana Saeimā. Toreiz par nobalsoja 35 deputāti, to skaitā arī deputāti no „Saskaņas Centra”, „Jaunā laika” un „Pilsoniskās Savienības” frakcijas gandrīz vai pilnā sastāvā, kā arī abi partijas „Sabiedrība citai politikai” pārstāvji. Protams, var gadīties, ka pusgada laikā visu šo cienījamo frakciju viedokļi ir radikāli mainījušies un tās uzskata, ka vēlētājiem būtu jāmaksā par likumprojekta iesniegšanu Saeimā. Vai tas ir vai nav tā - to rādīs balsošanas rezultāti. Es tomēr aicinu vēl vienu reizi balsot „par”.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

V.Muižniece. Paldies.

Vēlos atgādināt, ka šis priekšlikums ir saistīts ar iepriekš noraidīto priekšlikumu par grozījumiem 22.pantā. Tātad to atbalstīt nedrīkst nekādā gadījumā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 49, atturas - 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Muižniece. Paldies.

11. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Arī tas ir saistīts ar iepriekš neatbalstītajiem priekšlikumiem, kuri attiecas uz 22.pantu, un pēc būtības nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Nav balsojams, jo mēs 22.panta otro daļu būtībā negrozījām.

V.Muižniece. Nav atbalstīts.

12. - partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts, un tas ir pilnīgi pamatoti.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Muižniece. Līdz ar to ir izskatīti visi priekšlikumi, kas bija iesniegti otrajam lasījumam. Aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Muižniece. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 6.februāris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Muižniece. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Paldies.

Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” (reģistrācijas numurs - 566). Izskatām to otrajā lasījumā. Otrajam lasījumam komisija saņēma 11 priekšlikumus.

1.priekšlikums ir partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums, un tas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Jakovam Plineram.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Godātie deputāti! PCTVL priekšlikuma būtība - izslēgt no likuma jau sen novecojušos ierobežojumus bijušajiem čekistiem un Latvijas Tautas frontes politiskajiem oponentiem.

Negribētos īpaši ilgi runāt par čekistiem. Būtu pietiekami atgādināt kolēģiem Jura Bojāra lietu Satversmes tiesā un Jāņa Ādamsona lietu Eiropas Cilvēktiesību tiesā, kur Latvija zaudēja, arī Latvijas apelācija bija noraidīta, un valstij ir jāmaksā par likumdevēju, atvainojiet, stūrgalvību.

Runājot par Tautas frontes politiskajiem oponentiem, kuri pēc 1991.gada 13.janvāra bija darbojušies PSKP vai vēl četrās politiskās opozīcijas organizācijās, ir jāņem vērā, ka visas šīs organizācijas tika likvidētas 1991.gada augustā. Un pēc likvidēšanas… pēc likvidācijas netika fiksēta nekāda šo organizāciju vai to atsevišķo biedru darbība šo organizāciju proklamēto mērķu sasniegšanai.

Tātad runa ir par pirms 18 gadiem notikušu septiņus mēnešus ilgu darbošanos minētajās organizācijās. Laiks, kas ir pagājis kopš minēto organizāciju darbības pārtraukšanas, vairāk nekā trīsdesmit reizes pārsniedz to septiņu mēnešu ilgo darbošanās periodu, par kuru šo organizāciju biedri tiek sodīti ar tiesību ierobežojumiem.

Novērtējot ierobežojumu samērīgumu, ir jāvadās pēc noilguma termiņa, kas ir nostiprināts citos likumos. Piemēram, Krimināllikuma 56.pantā ir teikts, ka personu nevar saukt pie kriminālatbildības, ja no dienas, kad tā izdarījusi sevišķi smagu noziegumu, ir pagājuši 15 gadi, izņemot noziegumu, par kuru saskaņā ar likumu var piespriest nāves sodu vai mūža ieslodzījumu.

Tādā veidā septiņus mēnešus ilgā darbošanās PSKP, tajā skaitā arī tāda, kas nav izraisījusi nekādas negatīvas sekas, dotajā gadījumā tiek pielīdzināta noziegumam, par kuru saskaņā ar likumu var piespriest nāves sodu vai mūža ieslodzījumu.

Bez tam visu šo laiku augstākminētās organizācijas strādāja legāli, bija pārstāvētas gan parlamentā, gan pašvaldībās, un kopumā to biedru skaits aizliegšanas brīdī bija simti tūkstošu cilvēku. Šie cilvēki nevarēja paredzēt savas darbības sekas, tajā skaitā to, ka viņiem arī pēc 18 gadiem tiks liegta darbošanās noteiktās profesijās. Acīmredzot šī viņu darbība ir atzīta par nosodāmu, piešķirot likumam atpakaļejošu spēku. Derētu piezīmēt, ka, ievēlot 5.Saeimu, nekādu ierobežojumu komunistiem nebija. Ierobežojumi parādījās vēlāk, absolūtā saskaņā ar boļševiku diktatora Josifa Staļina tēzi par šķiru cīņas saasināšanos, tuvojoties komunismam.

Gribētos arī pievērst deputātu uzmanību tādam paradoksam, ka PSKP darbība apspriežamajā likuma normā ir atzīta par nevēlamu tikai septiņus mēnešus - no 1991.gada 13.janvāra līdz tās likvidācijai. Tas nonāk zināmā pretrunā ar citiem likumiem un Saeimas deklarācijām, kurās tiek uzskatīts, ka PSKP darbība ir nevēlama jau kopš 1940.gada 17.jūnija. Tādi ir šie ierobežojumi, kurus vieni komunisti, kas pirmie apraka savas partijas biļetes, ir pieņēmuši attiecībā uz citiem komunistiem un kuri ir kļuvuši par pieminekli tam nodevīgumam un pretīgajai liekulībai, kas ir raksturīga arī pašreizējiem valdošās koalīcijas pārstāvjiem.

Centīsimies tomēr arī politikā turēties pie zināmām morāles normām un izsvītrosim no likuma tās rindkopas, kuras apkauno Latviju civilizētās Eiropas acīs.

Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātei Sandrai Kalnietei.

S.Kalniete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Paldies, godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Es teikšu manam kolēģim deputātam Plineram: neatbalstīsim vis! Jo es ļoti labi atceros to tālo laiku un tā tālā laika notikumus, un to apdraudējumu, ko šīs organizācijas, kas darbojās pēc 13.janvāra, - Latvijas Komunistiskā partija un Darbaļaužu internacionālā fronte - radīja Latvijas neatkarīgajai valstij. Tas bija starpposms periodā no 1990.gada 4.maija līdz 1991.gada augustam, kad Latvija arī de facto starptautiski beidzot tika atzīta.

Šajā laikā Latvijā atradās padomju karaspēks, kuru izveda 1994.gadā. Šī karaspēka pārstāvji sistemātiski rīkoja agresīvus terora aktus Latvijas teritorijā, un visi tie cilvēki, kas darbojās abās šajās organizācijās un nebija līdz tam laikam nolikuši savu biedra karti, tā vai citādi ir parādījuši savu gļēvumu, nespēdami izšķirties, kurā pusē viņiem būtu jānostājas.

Otrkārt, es gribētu runāt arī par tiesisko aspektu šai lietai, par ko tik detalizēti stāstīja mans kolēģis Jakovs Pliners. Ja mēs paskatāmies Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu „Tatjana Ždanoka pret Latvijas valsti”, tad šajā spriedumā ir konstatēts, ka attiecībā uz Latvijas valsti pastāvēja reāls apdraudējums, un pagaidām tas ir uzskatāms par tādu. Un tikai tad, kad jūs pierādīsiet, ka šā apdraudējuma šo cilvēku personā vairs nav, tad varētu pacelt šo jautājumu.

Un, treškārt, Plinera kungs, es protestēju pret šo civilizētās Eiropas piesaukšanu kā tādu vairogu, ar kuru tiek aizsegta pavisam cita ideoloģija. Tā ideoloģija, ko pārstāv jūsu frakcija, ir ļoti tuva kompartijas ideoloģijai, kas savā būtībā vienmēr ir bijusi naidīga pret patiesu demokrātiju. Kad es gāju skolā, tad pirmā lieta, ko man iemācīja, bija demokrātiskais centrālisms. Lēmums tiek pieņemts, un pēc tam par to vairs nediskutē. Es jūs aicinu neatbalstīt šo ierosinājumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam. (No zāles: „Volodja, nu!” Dep. J.Dobelis: „Ej prom!”)

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamā Sandra Kalniete! Es aicinu atgriezties jau senā pagātnē, 18 gadus atpakaļ. Augstākajā padomē pozīcijā sēdēja Latvijas Tautas fronte, bet opozīcijā - viena ceturtdaļa, frakcija „Līdztiesība”. Un, protams, ideoloģijas viņām ļoti atšķīrās. Šodien arī Saeimā ir pozīcija un opozīcija - „Pilsoniskā Savienība”, teiksim, un katrai ir sava ideoloģija. Divas partijas - divas politikas. Teiksim, komunisti 1990.gada 15.maijā organizēja nelielu parlamenta šturmu, bet, goda vārds, nevienu bruģakmeni viņi tomēr neizmantoja, tomēr viņiem pēc tam aizliedza visas balsstiesības uz 18 gadiem. Pārāk bargs sods, pēc mana uzskata. Ko darīja armija jūsu dzīvē… bet šī armija nebija pakļauta Latvijas Komunistiskās partijas Centrālajai komitejai.

Ko man tālāk runāt par ideoloģiju, par to, ka mēs esam komunisti.

Es vienreiz rakstīju rakstu par to, kā balsoja viena cīnītāja pret komunismu; kā viņa balsoja par to, lai cilvēkus, kas atradās nacistu koncentrācijas nometnēs, pielīdzinātu tiem cilvēkiem, kas bija Staļina koncentrācijas nometnēs. Balsojums bija, cienījamā Kalnietes kundze… Tā ir jūsu ideoloģija! Kā arī balsojums par 16.martu, kad divas SS divīzijas Ļeņingradas apgabalā cīnījās par Latviju. Tad arī jūs balsojāt „par”.

Ideoloģija mums atšķiras, bet tomēr man šķiet, ka šie ierobežojumi komunistiem, kuru partijā bija tikai viens no mūsu piecinieka, tomēr nav taisnīgi un jau sen ir jāatceļ.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Jakovam Plineram, otro reizi.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ļoti cienot Kalnietes kundzi, gribu jums pateikt, lūk, ko.

Iedomājieties! Pirmais. No pieciem PCTVL frakcijas deputātiem PSKP sastāvā vispār bija tikai viens.

Otrais. No Atmodas laikiem pagāja… (Starpsauciens.) Es, es, kolēģi! Es! Tāpat kā daudzi no jums…

Tātad otrais. No Atmodas laikiem pagāja 18 gadi. Parasti… Es nezinu, varbūt jūs nosauksiet vēl trīs valstis, kur šādi ierobežojumi būtu ilgāki par pieciem gadiem, varbūt pat 10 gadus ilgi. Bet mūžīgi? Man tādas valstis nav zināmas.

Un trešais. Godātie kolēģi! Ilga atriebība ir ļoti slikta. Ļoti slikta! Un uz citu nelaimes nevar būvēt savu laimi. Kauns!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Sandrai Kalnietei, otro reizi.

S.Kalniete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Es gribētu atgādināt, ka Eiropas 20.gadsimta vēsturē ir divi tumši periodi. Viens ir saistīts ar nacismu, un otrs ir saistīts ar totalitāro komunismu.

Un Eiropas vēsturē tas, kas saistīts ar nacismu, ir rūpīgi izpētīts. Šie notikumi ir izvērtēti tiesiski, politiski un vēsturiski. Un šobrīd neviens nacistiskās partijas biedrs nevar ieņemt amatu valsts pārvaldē kādā no Eiropas institūcijām.

Līdz tam, lai tas pats tiktu darīts arī attiecībā uz tiem cilvēkiem, kas bijuši Komunistiskajā partijā, vēl ir tāls ceļš ejams.

Un visus šos gadus, kopš 2004.gada, kad man bija iespēja par tiem runāt Eiropas līmenī, es esmu piedalījusies šā procesa veicināšanā. Un pēdējais, augstākais, punkts tajā ir bijusi noklausīšanās par totalitāro režīmu noziegumiem, kuru rīkoja Eiropas Komisija. Man bija uzticēts vadīt vienu no diskusijām.

Tāpēc es uzskatu, ka šis Jakova Plinera salīdzinājums ir pilnīgi nevietā un tiesiski nepamatots. Tas ir tikai laika jautājums, līdz komunisma noziegumi tiks nosodīti.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies. Vārds debatēs deputātam Miroslavam Mitrofanovam.

M.Mitrofanovs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šodien, runājot par mūsu priekšlikumu, izskanēja informācija, it kā Eiropas Cilvēktiesību tiesa būtu pilnīgi apstiprinājusi Latvijas pozīciju šajā tiesas prāvā un līdz ar to mums tagad nebūtu pamata runāt par ierobežojumu atcelšanu.

Es speciāli tagad atradu šo tiesas lēmumu un gribu jums atgādināt, ka pašā pēdējā rindkopā ir teikts: tiesa atzīmēja, ka vēlēšanu tiesību ierobežojumi nevar būt beztermiņa, ka tie nevar pastāvēt ilgstoši un tie ir regulāri jāpārskata. (Zālē aplausi.) Latvijas parlamentam ir pienākums pārskatīt šādus likumā noteiktos ierobežojumus (No zāles dep. A.Rugāte: „Mēs to arī pārskatām un to paturam!”) ar mērķi tos drīzumā atcelt. Šāds secinājums būtu arī pamatots, ņemot vērā valstiskās stabilitātes līmeni, kāds ir panākts, inter alia, pilnīgi integrējoties Eiropā.

Ja Latvijas likumdevējs neturpinās strādāt pie ierobežojumu atcelšanas, Eiropas Cilvēktiesību tiesa nākotnē varētu līdzīgās lietās taisīt pretēju spriedumu. Tā ir taisnība.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds debatēs deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Godātā PCTVL frakcija! Es negribēju šodien runāt, bet manā dzīvē ir bijis tāds periods, ka man divas reizes ir bijis… faktiski trīs reizes jāskata lietas, kas tika izskatītas Satversmes tiesā un bija saistītas ar vēlēšanu tiesību ierobežojumiem. Un galvenā problēma, ar ko mēs sadūrāmies, vērtējot, kā jūs zināt, pašā pirmajā reizē… Bija arī tiesnešu atsevišķās domas. Viņi uzskatīja, ka mums šie vēlēšanu tiesību ierobežojumi ir nepamatoti. Tomēr tie bija trīs tiesneši, bet četri tiesneši nobalsoja par to, ka šie vēlēšanu tiesību ierobežojumi ir pamatoti.

Bet galvenais, ko mēs meklējām, mēs meklējām Saeimas stenogrammas, lai jautājumu izvērtētu. Un skatījāmies, vai Saeimas deputāti ir runājuši un pierādījuši šo tiesību ierobežojumu nepieciešamību. Proti, vai, pastāvot šādām vēlēšanu tiesībām, tiek vai netiek apdraudēta mūsu Latvijas valsts drošība un neatkarība. Tas, godātie kolēģi, nav tik viegli izvērtējams jautājums. Tas, manuprāt, būtu pat jāapspriež augstākajos līmeņos un jānosaka… Ir dažādas drošības padomes, tāpat arī Satversmes aizsardzības birojs, kas varētu izvērtēt, vai mums pastāv šie draudi. Tajā pašā laikā es gribu teikt, godātais Plinera kungs, ka man šodien jums nevajadzētu šeit stāstīt par to, ka 18 gadu vai 15 gadu termiņš šeit ir galvenais. Ja mēs skatāmies arī šo Ždanokas lietā pieņemto spriedumu, tad patiešām varam redzēt, ka galvenais ir šīs demokrātiskās valsts apdraudējums. Un es šodien nekādā gadījumā nevaru atteikties no šiem ierobežojumiem, jo es tomēr, ņemot vērā pēdējos notikumus valstī, vērtējot šo politisko situāciju, uzskatu, ka šāds apdraudējums pagaidām pastāv.

Kāpēc pastāv? Kalnietes kundze runāja par ierobežojumiem civildienestā. Tiesa, atsevišķās valstīs pastāv šie ierobežojumi civildienestā attiecībā uz skolotājiem, augstākās pārvaldes institūcijām un tā tālāk. Tā ir pavisam cita lieta. Bet es ļoti labi atceros, kas pirms 18, 19, 20 gadiem notika, - to, ka šajās organizācijās iestājās mani bijušie studenti. Šie mani bijušie studenti pašlaik ir spēka gados un joprojām nevēlas iegūt Latvijas pilsonību, viņiem nav pieņemama neatkarīgas valsts ideja. Es esmu redzējusi… Paskatieties, kas notiek, kad mēs sagaidām Jauno gadu! Joprojām ir pietiekami daudz cilvēku, kas vienpadsmitos vakarā rīko salūtu un priecājas, it kā atrastos vienotajā PSRS. Es negribu šeit runāt emocionāli, bet pagaidām, godātā PCTVL frakcija, kamēr jūs neesat pierādījuši, ka šeit nepastāv šie draudi, es nekādā gadījumā nevaru jums piekrist un balsot par šo vēlēšanu ierobežojumu atcelšanu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam, otro reizi.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Es nezinu, kādi draudi nāk no cilvēkiem, kas pirms 18 gadiem bija komunisti, bet draudi, kas nāk no šodienas valsts pārvaldes un Saeimas, ir ļoti zemas kvalifikācijas un daudz nopietnāki, salīdzinot vienus un otrus.

Un šeit sakarā ar draudiem bija cits mans priekšlikums - 1.priekšlikums likumā „Par valsts noslēpumu”, jo vienīgā teroristiskā organizācija, kas minēta šajā likumā, bija PSKP... Ka reāli draudi nāk no Al Qaeda, teiksim, no dažādām ekstrēmistu organizācijām, kas savā laikā spridzināja pieminekli Pārdaugavā, un tā tālāk… Par šīm organizācijām likumā nav neviena vārda, jo visi cīnās ar pagātnes cilvēkiem, kuri jau sen vairs nedzīvo Latvijā vai ir atraduši sev citu darbu un par politiku vispār neinteresējas. Tas ir ļoti dīvaini. Un, pēc mana uzskata, tieši mūsu politiķi un Saeimas darbība Latviju apdraud daudz vairāk nekā mītiskie komunisti.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Dzintaram Rasnačam.

 

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Ņemot vērā to, kas tika minēts, ka, protams, arī nākotnē varētu pētīt šīs stenogrammas un to, ko mēs te esam vēlējušies pateikt, tad, analizējot šos draudus, es vēršu uzmanību arī uz to, kas notika Gruzijā šā gada… pagājušā gada augustā, un vēršu uzmanību… aicinu pievērst uzmanību tam, kas notika Igaunijā saistībā ar bronzas karavīru un visiem kibernoziegumiem… Vai notikumiem Latvijā, Lietuvā, Bulgārijā un atsevišķām citām nekārtībām ir kaut kāds sakars, es šobrīd neņemos apgalvot, bet šie divi notikumi, tātad nozīmīgi un ārkārtīgi draudīgi… tātad Krievijas agresija Gruzijā, ko mēs visi te nosodījām, un arī notikumi Igaunijā, liecina tikai par to, ka šis pūķis nav nomiris. Un šis pūķis vēl joprojām dzīvo, un ar viņu ir jācīnās. Un, līdzko viņš iekļūs legālajās struktūrās, tā šis apdraudējums būs vēl daudz lielāks.

Tieši tāpēc arī daudziem šobrīd nav pieejas nedz valsts noslēpumam, nedz arī citai informācijai. Arī ierobežojumiem ir savs pamats, un šis pamats būs tik ilgi, kamēr potenciālā apdraudētāja vairs nebūs.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Jurim Sokolovskim.

J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! Nu, no paša sākuma es gribētu pievērst jūsu uzmanību tam, ka šajā zālē sēž daudzi komunistiskās partijas locekļi, varbūt daudzi no tiem ieņēma zināmus posteņus komunistiskajā partijā, tātad varbūt padiskutēsim par to - varbūt paplašināt šo ierobežojumu loku arī attiecībā uz šiem cilvēkiem, lai būtu loģiski… Jo pēc loģikas iznāk tā: ja cilvēks iestājās komunistiskajā partijā, tad tas nozīmē, ka tajā laikā cilvēks sadarbojās ar okupācijas varu. Tā pēc jūsu loģikas iznāk! Nu, tad varbūt ir jābūt konsekventiem un jāpadomā arī par šo jautājumu?

Par otro jautājumu. Šeit izskanēja, ka Ždanoka ir vainīga pie visiem notikumiem mūsu valstī, starp citu, arī pie ekonomiskās krīzes ir vainīga… par to, ka Īslandē notiek nekārtības, Ždanoka arī ir vainīga… Nu, godātie kolēģi, būsim nopietni! Varbūt dažreiz mums ir vērts paskatīties spogulī, kad rodas jautājums, kuri ir tie galvenie vaininieki ekonomiskajai krīzei, vienam vai otram procesam… Tātad varbūt atstāsim šo diskusiju…

Jā, ir pagājuši 20 gadi, jau ir citas realitātes, citi cilvēki. Es domāju, ka jau sen ir laiks atcelt šos ierobežojumus, kuri diez vai… Tie nav pamatoti.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Vispirms es gribu pateikt paldies Dzintaram Rasnačam par ļoti būtiskiem atgādinātiem argumentiem.

Un otra lieta. No šīs diskusijas, klausoties kolēģus no PCTVL, brīžiem man rodas iespaids, ka viņi tā īsti nesaprot, par ko mēs diskutējam. Kāda jēga atgādināt, ka daudzi šajā zālē sēdošie ir bijuši PSKP biedri? Jā, daudzi ir bijuši. Es, paldies Dievam, ne. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Es ne!”) Nu, Kārļiem tas laikam ir raksturīgi izdarīt pareizo izvēli (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Es arī ne!”), diemžēl politisko izvēli daži Kārļi izdara nepareizu.

Bet, kolēģi, nopietni runājot, 13.janvāris bija ļoti nopietna robežšķirtne. Cilvēki visdažādāko argumentu dēļ iestājās PSKP, kaut vai vienkārši savas karjeras dēļ. Bet 13.janvāris bija tā robežšķirtne, līdz kurai bija jāizdara izvēle - par Latviju vai pret Latviju, un tie, kas saglabāja savu biedra karti pēc šā datuma, godātie kolēģi no PCTVL, tajā laikā bija izdarījuši savu izvēli pret Latviju. Un šodien joprojām šie argumenti vēl ir ļoti, ļoti būtiski Latvijas drošībai.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāte Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Vēlos piebilst, ka šobrīd mēs jau esam pamatīgi debatējuši par 5.panta diviem punktiem - par 5. un 6. vienlaikus, un vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka komisija, vērtējot piedāvājumus grozījumiem 5.pantā, ļoti rūpīgi izvērtēja tos, kā arī to situāciju, uz kuru atsaucās saistībā ar starptautisko tiesvedību. Varu teikt, ka mēs esam nākuši pie secinājuma, ka liegums kandidēt vēlēšanās - tāds, kāds tas ir iekļauts Vēlēšanu likumā, - ir ar leģitīmu mērķi, tātad atbalstāms un negrozāms pēc būtības. Vienlaikus Saeimas Juridiskā komisija jau ir veikusi konsultācijas ar starptautisko tiesību speciālistiem un apsver iespēju trešajā lasījumā precizēt 5.punktu - nevis nolūkā to izņemt jeb likvidēt, bet, ievērojot norādes, kādas bija tiesas procesā, precizēt redakciju, to individualizējot. Un tādā gadījumā tiek noņemts arī jebkāds pamats vispār par šiem jautājumiem vēl šeit spriest un tos vēlreiz un vēlreiz cilāt. Un gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka attiecībā uz 6.punktu komisija neko negatavojas mainīt, jo šis punkts ir pilnīgi pamatots, leģitīms un, mūsuprāt, nav grozāms.

Lūdzu neatbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 61, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Muižniece. 2.priekšlikums ir deputāta Agešina priekšlikums un arī attiecas uz likuma 5.panta 5.punktu. Tas ir balsojams, taču nav komisijā atbalstīts iepriekšminēto motīvu dēļ.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 59, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Muižniece. 3. - deputāta Agešina priekšlikums - attiecas uz 5.panta 6.punktu un nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Deputāti prasa balsojumu. Balsosim par 3. - deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 55, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Muižniece. Paldies. 4. ir apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums. Tas ir ierosinājums papildināt 5.pantu ar jaunu 9.punktu, kas attiecas uz valodas prasībām. Komisijā šis priekšlikums neguva vairākuma atbalstu. Un vienlaikus komisija grib vērst uzmanību uz to, ka jautājums par valodas prasmēm ir iekļauts 11.panta „g” punktā - par kandidātu sarakstam pievienojamiem dokumentiem. Un par šo punktu nav iesniegti ierosinājumi. Arī tādēļ uzskatījām, ka šobrīd pants nav grozāms.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pirms mēs sākam debates, es informēju, ka tuvojas pārtraukums un ka Prezidijs ir saņēmis 12 deputātu parakstītu iesniegumu ar priekšlikumu… atbilstoši Kārtības rullim noformētu 12 deputātu parakstītu priekšlikumu ar ierosinājumu turpināt sēdi, līdz tiek izskatīta visa šodienas sēdes darba kārtība, turpināt sēdi bez pārtraukuma.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Tātad sēde tiek turpināta bez pārtraukuma… Kas prasīja balsojumu? Deputāti prasa balsojumu. Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu - turpināt sēdi bez pārtraukuma, līdz tiek izskatīta visa darba kārtība! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 17, atturas - 3. Sēde tiek turpināta bez pārtraukuma.

Tātad es atgādinu, ka mēs runājam par 4.priekšlikumu. Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! No iepriekšējām debatēm mēs esam dzirdējuši absurdas idejas un tām esam veltījuši ārkārtīgi daudz laika, kaut arī mums valstī risināmas ļoti svarīgas problēmas.

Un, dabiski, ir saprotams, ka šos absurdos PCTVL iesniegtos priekšlikumus, kurus atbalsta arī „Saskaņas Centrs”, mēs neatbalstām. Te nu mums, latviešiem, prāta tā kā pietiek.

Bet kā var neatbalstīt „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu, kurš piedāvā un kurš nosaka, ka Saeimas vēlēšanās nedrīkst kandidēt un nedrīkst ievēlēt personas, kuras neprot valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai?!

Redziet, valsts valodas necienītāju pulks Latvijā saradies ārkārtīgi liels. Diemžēl, man ar lielām skumjām jāsaka, arī Saeimā. Par to liecina arī komisijā neatbalstītais mūsu priekšlikums. Šobrīd, kad latviešu valodas situācija valstī ir visai kritiska. To ir apliecinājušas visas ar valsts valodu, valodas kontroli un tamlīdzīgām lietām saistītās institūcijas.

Kolēģi! Tevi taču necienīs - to mēs esam atkārtojuši arī šeit, Saeimā, ne reizi vien… šo patiesību, ka tevi necienīs neviens, ja necienīsi pats sevi. Un mēs, latvieši it īpaši, necienām sevi, ja mēs neatbalstām šādu priekšlikumu.

Un grūti kontrolējamās migrācijas rezultātā šobrīd visā pasaulē - gan Eiropā, gan Amerikā, gan Kanādā un citās demokrātiskajās valstīs - pastiprina likumu un nostiprina valsts valodu. Pat tad, kad runa ir par pastāvīgās uzturēšanās atļaujas izsniegšanu, nemaz nerunājot par to, ka varētu piedalīties valsts pārvaldē. Un kur nu vēl parlamentā!

Bet mēs neatbalstām. Es gribētu dzirdēt tos argumentus no atbildīgās komisijas, vai, ja kādam patiešām ir kaut kas „pret”, tad nāciet tribīnē un pasakiet! Kā var neatbalstīt pilnīgi un absolūti loģisku un šobrīd situāciju apstiprinošu priekšlikumu?! Kolēģi, es jūs lūdzu varbūt bez īpašām debatēm nobalsot. Bet, ja jums patiešām ir kaut kas pret to, ka Saeimā ievēlē tikai latviešu valodas pratējus, nevis dulburētājus vai pavisam nepratējus, tad pasakiet.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Es nenāku tribīnē, atsaucoties Tabūna kunga aicinājumam. Man nav nekas pret šo priekšlikumu.

Es tikai gribu minēt vienu faktu, kas varbūt pavērsīs Saeimas balsojumu citā gultnē, nekā tas bijis Juridiskajā komisijā. Patiesībā absolūti piekrītu kolēģim Tabūnam, ka šis ir ļoti loģisks priekšlikums. Un ziniet - lai abstrahētos no tādām smalkām lietām kā valoda, es, nemainot šā priekšlikuma būtību, to varētu pārfrāzēt šādiem vārdiem: nevis „neprot valsts valodu tādā apjomā, lai pildītu profesionālos pienākumus”, bet „objektīvu iemeslu dēļ nav spējīgs strādāt”. Līdz ar to, man šķiet, šis priekšlikums ir absolūti pašsaprotams. Un, kolēģi, ja mums turpmāk Saeimā būs ievēlēti tikai tādi deputāti, kuriem nebūs šīs nespējas strādāt objektīvu iemeslu dēļ, tad varbūt mums nebūs tādu kuriozu kā patstāvīgais priekšlikums par neiešanu pusdienās. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Arī taisnība!”)

Kolēģi, padomāsim mirkli loģiski un atbalstīsim šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tikai protokolējuma dēļ es gribētu atgādināt jums divas lietas, kuras sagatavoja mūsu Latvijas Cilvēktiesību komiteja. Man ir liels gods strādāt šinī organizācijā jau 16 gadus. Pirmā lieta bija „Antoņina Ignatāne pret Latviju”, kuru izskatīja ANO Cilvēktiesību komiteja. Un otra bija „Ingrīda Podkolzina pret Latviju”, kuru skatīja Eiropas Cilvēktiesību tiesa. Un bija runa par ierobežojumu attiecībā uz likumu par pašvaldību vēlēšanām un šodien apspriežamo Saeimas vēlēšanu likumu. Šie ierobežojumi bija atzīti par neatbilstošiem Latvijas starptautiskajām saistībām. Un saskaņā ar to bija no likuma… no abiem likumiem izsvītroti. Ja mēs gribam atjaunot šos ierobežojumus, mums tomēr jāatceļ mūsu likumi, ar kuriem mēs ratificējām attiecīgi Starptautisko paktu par pilsoniskajām tiesībām un Eiropas Cilvēktiesību konvenciju. Citas izejas mums nav. Tas ir pirmais arguments.

Otrais arguments. Problēmas neeksistē. Šeit mēs, 23 deputāti no mazākumtautības, kā arī mūsu slavenais olimpiskais čempions, vienīgais… gandrīz vienīgais, kas bija no latviešu partijas ievēlēts, tomēr samērā brīvi runājam un varam savus pienākumus pildīt šeit, Saeimā. Arī starp kandidātiem mūsu partijā ir speciāla atlase, lai nebūtu šeit, Saeimā, cilvēka, no kura ne krievu kopienai, ne partijai nav nekādas jēgas. Un saskaņā ar to… tas ir otrais arguments.

Un trešais arguments. Saeimas kārtības rullī tomēr ir pants, kas ļauj deputātu atsaukt no Saeimas sastāva, ja viņš neprot latviešu valodu pat tik daudz, lai uzkāptu vienreiz četros gados tribīnē.

Paldies. Aicinu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Kolēģi, pavisam īsi!

Protams, mums Saeimā ir tāds dienests kā Stenogrammu nodaļa, kurā strādā ļoti profesionāli cilvēki. Viņi pēc tam atšifrē mūsu sarunas, un, ja kaut kas tur nav pietiekami precīzi, tad viņi precizē reizēm… vai ja kaut kas audioierakstā nav dzirdams… Bet reizēm ir tādi vārdi, kas šeit, nezinot labi latviešu valodu, tiek pateikti pavisam greizi… Un viens tāds vārds ir „minētais”. Un es regulāri no šiem deputātiem dzirdu… (No zāles dep. A.Rugāte: „Mīnētais!”) tas ir vai nu „mīnētais”, vai „minietais”, vai vēl kaut kāds… Un tas vienkārši ir aicinājums… Kolēģi, apgūstiet valsts valodu, jo Kārtības rullis nosaka, ka tā tomēr ir jāzina tik daudz, lai veiktu profesionālos pienākumus. Un tas, ka būs ierobežojumi likumā, tikai veicinās jūsu vēlmi labāk apgūt valsts valodu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā Muižnieces kundze… nevēlas neko piebilst.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 17, atturas - 40. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Muižniece. Paldies.

5. - deputāta Agešina priekšlikums, kas attiecas uz likuma 6.pantu, un šo priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Nikolajam Kabanovam. Deputāta Kabanova nav zālē…

Tātad debates beidzam… tās arī īsti nav sākušās.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 57, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Muižniece. Paldies.

6.priekšlikums ir partijas „Jaunais laiks” frakcijas priekšlikums, kas attiecas uz likuma 10.pantu un izsaka jaunā redakcijā trešo daļu. Šis priekšlikums, kas attiecas uz kandidātu iespējām kandidēt tikai vienā viena nosaukuma kandidātu sarakstā un tikai vienā vēlēšanu apgabalā, ir guvis komisijas atbalstu. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Jā. Dāmas un kungi! 6.priekšlikums. Visnotaļ laba lieta - cīņa ar „lokomotīvēm”. Vēl vakar es braucu elektriskajā vilcienā maršrutā Bulduri-Rīga un nevilšus noklausījos kādu pāri sarunājamies. Viņi teica: „Saeima tiks atlaista.” Tā teica dāma - ļoti omulīga, simpātiska dāma. Kungs, cieši un nikni paskatoties uz mani: „Nē, tā tiks padzīta!”

Līdz ar to, protams, mums ir jādomā par jaunām vēlēšanām, par to, kā šīs lietas kārtojamas tālāk.

Ko mēs esam darījuši attiecībā uz vēlēšanu likumu? Salīdzinoši nedaudz.

Augstākā padome noteica četru procentu barjeru vēlēšanās, ko 5.Saeima vēlāk pacēla vēl par vienu procentu uz augšu. Tas tika apstrīdēts, jo Satversmes 6.pants nosaka, ka mums ir proporcionālā vēlēšanu sistēma. Mums ir pilnīgi skaidrs, ka ir gandrīz neiespējami panākt, lai Latvijā būtu tā sauktā mažoritārā jeb jauktā sistēma, ko piedāvā „Saskaņas Centrs”. Tas ir gandrīz neiespējami, bet „gandrīz”. Darīt to, protams, var.

Tātad, man liekas, Ančāna kunga partija šo Augstākās padomes un Saeimas lēmumu apstrīdēja Satversmes tiesā, un Satversmes tiesa pateica, ka šis ierobežojums neierobežo proporcionalitāti kā tādu, līdz ar to nav pretrunā ar konstitūciju un ir spēkā un, manuprāt, šobrīd jau vairs nav apstrīdams arī tur. Tad, protams, Augstākā padome to izdarīja… es nezinu, kā viņiem tas izdevās, bet viņi izdarīja izmaiņas vēlēšanu likumā, nosakot zemāku aktīvo vēlēšanu cenzu, tātad pārgāja no 21 gada, kas bija pirms kara, uz 18 gadiem. Un tas bija ārkārtīgi pareizs Augstākās padomes lēmums, jo laiki ir mainījušies. Un jaunieši ir jāiesaista politikā daudz ātrāk vismaz kā balsotāji.

Ko vēl izmainīja… ne jau vairs Augstākā padome, bet 5.Saeima noteica… Turklāt tie mērķi bija ārkārtīgi skaisti. Arī šī procentu barjera tika ieviesta ar ārkārtīgi labiem mērķiem, jo tika teikts: mēs negribam sadrumstalot Saeimu, mēs negribam, lai Saeimā iekļūst vieninieki, kas, kā savās atmiņās rakstīja Šildes kungs, tā teikt, ir gatavi par zināmu naudas atlīdzību nobalsot par valdību. Tātad mums vajag stipras partijas, mums vajag partijas, partiju kandidātus un nevajag tā sauktos brīvos deputātus. Vai mēs mērķus sasniedzam - tas ir cits jautājums, jo jau 6.Saeimā bija 26 neatkarīgie deputāti. Šajā Saeimā ir vismaz 3 neatkarīgie deputāti un pilnīgi no jauna izveidota frakcija un partija. Un es galīgi neesmu pret to.

Līdz ar to, manuprāt, mēs šos mērķus diez vai sasniedzam, vismaz tādā nozīmē, kā mēs to domājam. Tātad, ja mēs šobrīd runājam par vēlēšanu likumu… Vēlēšanu likumā mēs arī esam izdarījuši izmaiņas, kas atšķir pašreizējo vēlēšanu kārtību no tās kārtības, kas Latvijā bija, ja nemaldos, līdz 1932.gadam, kad bija tā sauktie atvērtie saraksti. Kad cilvēks, savācot toreiz minimāli 100 partiju biedrus (šobrīd, manuprāt, tai barjerai būtu jābūt vismaz 200), varēja izlikt savu kandidatūru ārpus partijām, jo mums visiem, katram pilntiesīgam Latvijas pilsonim, kurš sasniedzis 21 gada vecumu, Saeimas vēlēšanās piemīt pasīvās vēlēšanu tiesības.

Mēs visi varam būt ierobežoti nolūkā stiprināt partijas un nolūkā veidot un uzturēt politisku valdību. Ko mēs darījām? Mēs noteicām, ka deputāti ir ievēlami tikai no partiju sarakstiem. Paldies Dievam, ka tur nav ierakstīts, ka viņiem jābūt arī partijas biedriem. Bet patiesībā tā vajadzētu būt ierakstītam. Vai mēs sasniedzām stabilāku Saeimu, vai mēs ieguvām politisku valdību?

Nē, šobrīd jebkurš vai ļoti daudzi ir gatavi atteikties no politiskas valdības par labu tā sauktajai profesionāļu valdībai. Labi, tas nav sasniegts. Tātad šobrīd es jau pat piedāvātu atgriezties pie tādas sistēmas, ka vēlēšanu listes var iesniegt arī partijās neiesaistīti cilvēki, kuriem tiek noteikti kaut kādi tā savācamie parakstu griesti.

Tātad, ja mēs skatāmies uz to, ko mēs saprotam ar tautas deputātu, mums nav mažoritāras sistēmas, un katrs deputāts pārstāv visu balsstiesīgo vēlētāju kopumu, respektīvi, Latvijas tautu, neatkarīgi no tā, kurā apgabalā viņš ir ieguvis mandātu un no kādas vēlēšanu apvienības ir iecelts. Un tas liedz, paldies Dievam… 7.Saeimā, manuprāt, bija mēģinājums noteikt partiju vecuma cenzu un mēģinājums panākt normu, likumisku normu, kas paredz tos cilvēkus, kas sarāvuši saites ar partiju, no kuras viņi tika ievēlēti, vienkārši izmest no parlamenta ārā. Bija tādi priekšlikumi, es pret tiem aktīvi cīnījos, un jāteic, ka šie priekšlikumi arī neguva nekādus panākumus, jo tie ir prettiesiski un antikonstitucionāli.

Ko mēs šobrīd piedāvājam?

Mēs piedāvājam, ka katrs kandidāts var tikt pārstāvēts tikai vienā apgabalā. Ja mums būtu mažoritārā vēlēšanu sistēma, es to uzreiz pieņemtu un tam uzreiz piekristu. Bet man kā kandidātam ir tiesības tikt ievēlētam no visiem - no visiem Latvijas Republikas pilsoņiem. Man ir tiesības likt sevi priekšā kā vēlētājiem Latgalē, tā vēlētājiem Kurzemē. Un es nezinu, kāpēc, aiz kādiem iemesliem un cik labu gribot, mēs to gribam liegt deputātu kandidātiem. Man ne, es vairs nekandidēšu.

Bet šādā nozīmē es to uzskatu par ļoti nopietnu konstitūcijā noteikto pasīvo tiesību aprobežojumu.

Vai mēs šajā gadījumā aprobežojam… Es uzskatu… es nesaku, ka tā ir, Čepānes kundze! Vienvārdsakot, arī vēlētāji šajā gadījumā tiek aprobežoti, jo, ja politiskā partija nolemj, teiksim, Anatoliju Gorbunovu ielikt Kurzemes vēlēšanu apgabalā, tad tas Latgales vēlētājs, kam Anatolijs Gorbunovs vienmēr bijis tuvs, ir spiests, kamēr mums nepastāv vēlētāju reģistri, ko arī te bija mēģinājums ieviest, braukt no Daugavpils, teiksim, uz Liepāju vai Kandavu… Nē, Kandava ir Zemgales vēlēšanu apgabals! Uz Saldu, lai nobalsotu par sev tīkamo kandidātu, kam viņš uzticas. Un diemžēl uzticas vairāk nekā partijai.

Kā pasaulē tās lietas dara? Pasaulē… Mums ir ļoti liberāla vēlēšanu sistēma arī tajā nozīmē, ka vēlētājiem ir iesniegts atvērts saraksts. Politiskās partijas saraksts ir atvērts, un vēlētājs var sarindot savus kandidātus ar plusiem un mīnusiem tai secībā, kura viņam liekas tīkama. Un Latvijā tas darbojas. Un šie diezgan daudzie, procentuāli ļoti daudzie, vēlētāju svītrojumi darbojas un ietekmē deputātu ievēlēšanu.

Līdz ar to es uzskatu, ka šis nav pareizākais gājiens.

Kāds tad būtu pareizs gājiens? Manuprāt, atkal es nevienam negribu uzspiest… Šobrīd Satversmes 7.pants nesākas ar imperatīvu normu. Satversmes 7.pants saka: „Sadalot Latviju atsevišķos vēlēšanu apgabalos...” Es šo 7.pantu rakstītu daudz vienkāršāk: „Latvija netiek dalīta atsevišķos vēlēšanu apgabalos.” Un visas politiskās partijas, visas vēlēšanu listes nāktu pie visiem Latvijas pilsoņiem ar vienu sarakstu. Nāktu visi. Ja partijā ir 60 kandidāti, tad nāk pie vēlētājiem ar 60 cilvēku sarakstu un vēlētāji paši izšķir visā valsts mērogā, kurš tad viņiem ir tas tīkamais deputāts un kurš ir tas, kas ievelkams no maza apgabala.

Ja mēs šodien domājam, ka… Es varu piedāvāt…

Sēdes vadītājs. Leiškalna kungs, jūsu laiks nupat kā ir beidzies!

K.Leiškalns. Nu tad man atliek pieteikties otrreiz, lai pabeigtu domu, kā es gribētu to redzēt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Cik jums vēl vajadzīgs laiks, lai pabeigtu?

K.Leiškalns. Nu, divas minūtes vēl vajag.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt, ka Leiškalna kungs divas minūtes vēl runā? (No zāles: „Jā! Piekrīt!”)

K.Leiškalns. Redziet, redziet!

Sēdes vadītājs. Jā, divas minūtes jums vēl ir.

K.Leiškalns. Jā, no visas manas runāšanas var likties, ka Leiškalns nekādā veidā negrib pildīt Valsts prezidenta uzdevumus. Es gribu. Es gribu ar vēsu prātu un uz karstām pēdām! Bet vienmēr vajag apdomāt, ko mēs varam darīt.

Es gribu atgādināt, ka 5.Saeimā… Nē, es atvainojos! 1997.gadā bija Māra Vītola priekšlikums, kas bija ļoti līdzīgs un kas saka, ka visas partijas ar pilniem sarakstiem piedalās - tad nav jāgroza Satversme! - visos noteiktajos vēlēšanu apgabalos un visā valstī saņemto plusiņu un mīnusiņu skaits tiek summēts. Līdz ar to uzvar tie, kas ir ieguvuši visu vēlētāju lielāko uzticību.

Ārkārtīgi pievilcīga sistēma, pret ko es toreiz nobalsoju. Es biju iesniedzis citu priekšlikumu, ka saraksti atkal ir grozāmi.

Bet, ja mēs izveidotu vienu apgabalu, visu Latviju kā vienu vēlēšanu apgabalu, tad es vēl gribētu pietuvināt šo proporcionālo sistēmu mažoritārajai, nosakot, ka saraksti ir atvērti. Tas ļautu katram vēlētājam izvēlēties savu deputāta kandidātu no visa plaši piedāvātā saraksta. Atbilstoši no tā izrietošajām sekām attiecīgais daļskaitlis tiek partijai un attiecīgi kandidāts tiek pavirzīts par šo ierakstu citā listē uz augšu.

Vienvārdsakot, mēs visu to varam atrisināt, bet nevajag risināt tā vienkārši. Nevajag atņemt vai ierobežot pilsoņu pasīvās vēlēšanu tiesības, kā arī pašu vēlētāju tiesības izvēlēties no visiem piedāvātajiem kandidātiem sev to labāko un tīkamāko.

Un, ticiet man, es starp tiem neesmu!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vārds debatēs deputātam Krišjānim Kariņam.

A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Godājamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Godātais Leiškalna kungs! Jūsu argumentācija, manuprāt, sākotnēji bija ļoti interesanta, bet, varētu teikt, tas vilciens drusku no tām sliedēm tomēr nogāja nost.

Šis 6.priekšlikums, ko „Jaunais laiks” iesniedzis, likvidējot „lokomotīvju” principu, kāds patlaban pastāv mūsu Saeimas vēlēšanu likumā, ir virzīts uz to, lai būtu tiešāka un skaidrāka pārstāvība, tātad tautas pārstāvība šajā namā. No vienas puses raugoties, ir tie, kuri argumentēja, ka mums vajadzēja ieviest valstī mažoritāru vai daļēji mažoritāru sistēmu. Šie ir plusi. Bet ir arī mīnusi. Un viena otra politiskā partija pastāvīgi, teiksim, ir Saeimā pārstāvēta ar 7 procentiem vēlētāju. Mažoritārajā sistēmā, ja partijai nav šo atsevišķo apgabalu, kur tai ir vairāk nekā puses atbalsts, tā vispār nebūtu pārstāvēta parlamentā. Tātad mažoritārā sistēma ir droši virzīta uz lielāku konsolidāciju, bet vai, teiksim, tas droši ir tas labākais mūsu valstī, it īpaši ņemot vērā, cik maza ir mūsu valsts, par to neesmu pārliecināts. Tas ir tā filozofiski…

Tagad padomāsim tīri praktiski. Šobrīd klātesošie deputāti, vai jūs zināt, cik no jums esat tieši ievēlēti un cik no jums esat ievēlēti dēļ tā, ka „lokomotīve” no jūsu apgabala faktiski tika ievēlēta citā apgabalā? (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Viss „Jaunais laiks!””) Apmēram puse! Apmēram puse no šobrīd ievēlētajiem Saeimas deputātiem atrodas savā vietā dēļ tā, ka tas, par kuru vēlētājs faktiski balsoja, ievilkdams krustiņu, tika ievēlēts no cita apgabala.

Kā tas ir iespējams? Iespējams elementāri! Jo Rīgas un Vidzemes vēlēšanu apgabali dod aptuveni divas reizes vairāk balsu nekā Kurzeme, Zemgale. Arī Latgalē ir maz to balsu. Tātad visbiežāk partijas - un šeit visas partijas dara to pašu - saliek savas „lokomotīves”, atpazīstamākos cilvēkus, visos vai vairākos vēlēšanu apgabalos. Pieņemsim, ka deputāts ir ievēlēts gan no Kurzemes, gan no Vidzemes kā pirmais, otrais vai trešais numurs, abās vietās vienlaikus. Tā kā Vidzemē ir divreiz vairāk vēlētāju, tad, visticamāk, tai partijai arī būs vairāk balsu no Vidzemes. Deputāts ieiet no Vidzemes. Kurzemes sarakstā viņš pazūd, un viņa vietā nāk deputāts, kuram Kurzemes vēlētāji nemaz nav izteikuši īpaši lielu atbalstu. Un tā grūtība ir tā, ka vēlētājos - tieši pretēji tam, ko Leiškalna kungs teica, - tā vilšanās ir vēl jo lielāka, jo, balsodami par kandidātu X, viņi to kandidātu nemaz nav dabūjuši. Viņi faktiski dabūjuši pavisam citu kandidātu. Un, lai tuvinātu… lai tuvinātu pārstāvību tieši vēlētājiem, mūsu priekšlikums - paldies komisijai, ka tas atbalstīts, - ir likvidēt šo „lokomotīvju” principu, lai tie kandidāti, kas ir attiecīgi Kurzemes, Vidzemes, Zemgales, Latgales un Rīgas vēlēšanu apgabalos, ir tiešām tie kandidāti, kuri vai nu būs, vai nebūs ievēlēti Saeimā. Bet nebūs tā, ka cilvēki vēlēs par kādu Kurzemē, bet faktiski ienāks kāds pavisam cits, jo tas tiks ievēlēts no Rīgas vai no Vidzemes apgabala.

Tātad, lai tuvinātu pārstāvību tautai, šis ir, manuprāt un arī pēc mūsu partijas domām, nepieciešams solis. Es aicinu šo priekšlikumu atbalstīt. Es domāju, ka debates par to, kādā veidā mēs varam turpināt uzlabot mūsu vēlēšanu likumu, ir vietā un daudz kas ir apspriežams. Bet izpildīsim šo pirmo darbu - likvidēsim partiju „lokomotīves”, lai tie cilvēki, kuri ir vēlēšanu apgabalos, atrodas tikai un vienīgi tajā vēlēšanu apgabalā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Kad Saeimas Juridiskā komisija atbalstīja šo „Jaunā laika” priekšlikumu, es patiesībā biju mazliet izbrīnīts. Kā tad tā? Tautas partija, kas vada šo komisiju, ir pēkšņi piekritusi „lokomotīvju” principa atcelšanai. Un es domāju: nu, kur tas suns ir aprakts? Un paldies Leiškalna kungam, kas to suni izvilka ārā. Es tā ilgi klausījos, kāpēc Leiškalna kungs saka to garo ievadu, un domāju, kāpēc Daudzes kungs viņu neapsauc, jo viņš galīgi nerunā par tēmu, bet nu beigu beigās es biju gandarīts, jo tā tēma izlīda ārā.

Tātad - grozīt Satversmi un lai visa Latvija ir viens vēlēšanu apgabals. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Nē, kāpēc? Kāpēc tik kardināli?”) Ā, negrozot Satversmi? Nu, tad tas ir no PCTVL sērijas.

Kāpēc tas nebūtu pieļaujams? Ja mēs pieņemam… pētījumu man, protams, nav, bet visticamāk, ka vidzemnieki vēlēšanās vairāk balso par vidzemniekiem, nevis par kurzemniekiem vai latgaliešiem, un latgalieši vairāk atbalsta savējos, un tā joprojām, tad patiesībā šī Latvijas sadalīšana piecos vēlēšanu apgabalos ir darījusi iespējamu to, ka mums šeit sēž no Latgales, no Zemgales un no Kurzemes ievēlēti deputāti. Bet, ņemot vērā to, ka balsstiesīgo pilsoņu skaits Vidzemē un Rīgā ir divreiz lielāks nekā citur un tas nosaka ievēlamo deputātu skaitu, un, ja mēs pieņemam, ka rīdzinieki balsotu pamatā par rīdziniekiem un vidzemnieki - par vidzemniekiem, tad vienā vēlēšanu apgabalā, izveidojot vienu vēlēšanu apgabalu, Silvas Bendrātes nebūtu nākamajā Saeimā… (No zāles dep. J.Eglītis: „Ak, reku tas suns aprakts!”) Ulda Gravas, kurš ir ļoti pazīstams ar saviem pretrīdzinieciskajiem noskaņojumiem, nebūtu nākamajā Saeimā, Antas Rugātes nebūtu nākamajā Saeimā… Šeit sēdētu tikai rīdzinieki un vidzemnieki.

Godātie kolēģi! (No zāles dep. V.Orlovs: „Zaķis būs?”) Es domāju, ka… jā, Zaķa arī nebūtu… Godātie kolēģi! Es domāju, ka šis nav pareizs ierosinājums. Mums ir vajadzīgi pieci vēlēšanu apgabali, bet šis „Jaunā laika” priekšlikums ir ļoti labs. Nost ar „lokomotīvēm”!

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre

Karina Pētersone.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates!

Deputāts Vladimirs Buzajevs.

(No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Nost ar oligarhiem!”)

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! Mums nav saprotams, kādēļ jautājums par politiskajām „lokomotīvēm” un „vagoniņiem” izsauc tādu ažiotāžu sabiedrībā. Kādēļ tas ir iekļauts prezidenta ultimātā Saeimai?

Mūsuprāt, tas, vai priekšlikums par to, lai kāds kandidāts varētu balotēties tikai vienā vēlēšanu apgabalā, tiks vai netiks pieņemts… tam nav principiālas nozīmes un īpašu ietekmi uz vēlēšanu rezultātiem tas neatstās.

Spēkā esošajai „lokomotīvju” sistēmai ir gan savi mīnusi, gan arī acīm redzami plusi. Populārs kandidāts, kas balotējas visos apgabalos un rīko šajos apgabalos tikšanās ar vēlētājiem, saņem daudzus vēlētāju norādījumus un dod viņiem solījumus, līdz ar to nes arī personisko atbildību par katra tā apgabala iedzīvotājiem, kurā viņš kandidē, absolūti neatkarīgi no tā, no kura apgabala viņš formāli tiek uzskatīts par ievēlētu.

Kas attiecas uz „vagoniņiem”… Te lēmumus liktenīgajos jautājumos pieņem nevis atsevišķs deputāts, bet gan visa frakcija vai partija, kura bija izvirzījusi sarakstu. Un šeit katrai partijai, lai arī kāda būtu tās ideoloģija, galvassāpes sagādā viena problēma - izvietot kandidātus sarakstos tā, lai Saeimā nokļūtu nevis visskaistāk safrizētie un daiļskanīgāk runājošie cilvēki, bet tie, kuri spētu Saeimā vispilnvērtīgāk darboties. Lai to panāktu, nepieciešams atcelt nevis „lokomotīvju” principu, bet gan plusu un mīnusu sistēmu, kura citās valstīs ar proporcionālo vēlēšanu sistēmu praktiski netiek lietota.

Saeimas vēlēšanu likums, izņemot plusu un svītrojumu sistēmu, mūsuprāt, visumā ir apmierinošs. Novilcināt jautājumu par Saeimas atlaišanu, motivējot ar to, ka sākumā nepieciešams principiāli grozīt vēlēšanu sistēmu, ir radikāli nepareizi. Visas runas par mažoritāro sistēmu, par prezidenta tiešām un visas tautas vēlēšanām ir tukša laika tērēšana.

Jāpiezīmē, ka proporcionalitātes princips un tātad nevis atsevišķu kandidātu, bet partiju sarakstu vēlēšanu princips. Konkurējošu partiju programmu un darba princips ir minēts Satversmes 6.pantā. Saskaņā ar Satversmes 77.pantu šo principu var grozīt tikai tautas nobalsošanas ceļā, ja „par” balso ne mazāk kā puse vēlētāju.

Galvenais darbības virziens, pilnveidojot Latvijas politisko sistēmu, ir nevis vēlēšanu likuma grozīšana, bet nepieciešamība ierobežot smadzeņu skalošanu vēlētājiem un ierobežot partiju finansiālo atkarību no bagātiem sponsoriem, bet šo darbu Saeima slikti vai labi jau ir paveikusi. Turklāt gan partiju finansēšanas likumā, gan likumā par priekšvēlēšanu reklāmu ir pieņemti principiāli PCTVL priekšlikumi. Tukša tērzēšana un debates par vēlēšanu mehānisma pilnveidošanu novērš sabiedrības uzmanību arī no citas svarīgas problēmas - rasisma un diskriminācijas izskaušanas.

Pusei Latvijas nacionālo minoritāšu pārstāvju ir liegtas tiesības piedalīties gan jebkura līmeņa vēlēšanās, gan tautas nobalsošanā. Vēlēšanas Latvijā nav vispārējas, un, kamēr tas ir tā, nekāda „lokomotīvju” un „vagoniņu” pārgrupēšana ne par centimetru netuvinās Latviju demokrātijai. Kā zināmā padomju laika anekdotē par Leonīdu Brežņevu: aizveriet aizkarus un sašūpojiet vagonus, lai pasažieri domā, ka mēs braucam.

Sēdes vadītāja. Kā nākamais debatēs runā Kārlis Leiškalns, otro reizi.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Jā, Šadurska kungs, mans draugs un vārdabrāl, es nekad, sākot ievadu, nerunāju ārpus tēmas. Saeimas atlaišana dara aktuālu Saeimas vēlēšanu likumu. Tas pats par sevi. Ko es gribētu teikt? Es neuzstāju uz to, ka mums Satversme jāmaina, ticiet man! Arīdzan tā ievēlēšana pēc pazīmes - rīdzinieces vai latgalietes - nebūt nestrādā. Tas nav tik vienkārši. Profesionāls, tīkams vai netīkams politiķis - tie ir galvenie kritēriji, kuriem jābūt.

Vēl es gribēju pateikt, ka neesmu tas apraktais Tautas partijas suns, es esmu drīzāk tā kraupainā aita, kas nespēj samaitāt visu baru. Es neesmu nekāds slepenais ierocis, kas pateiks. Es vienkārši saku, ko domāju par sistēmu un par vēlēšanu likumu.

Ja jūs gribat pateikt, kā apies šos aprobežojumus „bez lokomotīves”, tad tur būs reģionālas nozīmes muzikanti, tur būs pašvaldību viedokļu veidotāji, par kuriem balso ļoti daudzi… par kuriem balso ļoti daudz un kuri pēc ievēlēšanas atteiksies, ja tie būs… Jo viņi ir pirmie ciemā, nevis kaut kādi otrie Romā. Ja mēs runājam par reģionālo mākslinieku ievēlēšanu, tad viņi pat tad, ja neatteiksies, nepadarīs profesionālāku to, ko mēs šeit redzam, - Latvijas Republikas parlamentu. Patīk vai nepatīk, ir jāspēj ātri, nikni un nopietni pieņemt lēmumu, kurš varbūt „uz sitienu” publikai nepatīk, bet kurš vairāk vai mazāk ir vērsts uz šīs publikas ekonomiskās izdzīvošanas saglabāšanu. Ticiet man: man nepatīk palielināt 18 procentu nodokli uz 21 procentu. Ja jūs iedomājaties, ka es izjūtu tīksmi, palielinot PVN grāmatām no 15 uz 21 procentu, tad ticiet - tā nav. Bet es zinu, ka mums ir vajadzīgi tie septiņarpus miljardi un ka Finanšu ministrijā sēž mazi rūķīši, kas nepazīst žēlumu. Viņi strādā pēc pilnīgi citādām ekspertu metodēm. Viņi saka: „Vai nu būs nauda un būs šis, vai nebūs tas un tas.” Tā ka es neesmu apraktais suns, es esmu kraupainā aita.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies deputātam Leiškalnam.

Kā nākamais debatēs runā deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Tā ir iznācis, ka vairākās pēdējās vēlēšanās vai, pareizāk sakot, priekšvēlēšanu periodā es esmu piedalījies kandidātu sarakstu stādīšanā vai sadalē pa apgabaliem savienošanas secībā. Un es ļoti labi zinu, Kariņa kungs un kolēģi deputāti, pēc kādiem principiem, ar kādu mērķi un kādā veidā, veidojot kandidātu sarakstus, partijas izmanto šo „lokomotīvju” principu.

Un, protams, tiem, kas uzsver šo „lokomotīvju” nozīmi vēlēšanu rezultātā, ir taisnība.

Un šajā ziņā, Kariņa kungs, jums ir taisnība, ka it īpaši Zemgales un Kurzemes apgabalos, tā saucamajos mazajos apgabalos, ja pastāv šis princips, tik tiešām deputāta mandātu dažkārt iegūst tieši lielās partijas un no lielo partiju sarakstiem tie kandidāti, kuriem ir vairāk mīnusu un mazāk plusu. Protams!

Bet, godātie kolēģi, nelolosim ilūziju, ka „Jaunā laika” piedāvātais priekšlikums, kuru, protams, ievērojot frakcijas lēmumu, es atbalstīšu, būtu brīnumnūjiņa un pieņemšanas gadījumā nodrošinātu to, ko dažkārt žurnālisti raksta savos komentāros un ko arī prasa sabiedrība, proti, ka deputātu profesionālais līmenis, godaprāts, kvalifikācija no tā automātiski uzlabosies.

Protams, ļoti svarīgi ir tas, konkrēti kādus kandidātus mēs, tie, kas veido kandidātu sarakstu, - politiskās partijas, valdes, kongresi, konferences - iekļaujam attiecīgajā sarakstā.

Tagad par „lokomotīvēm”. Godātie kolēģi! Jau šobrīd es plānoju to, kādā veidā Saeimas vēlēšanās, kad šis priekšlikums tiks pieņemts, vēlēšanu tehnologi organizēs vēlēšanu kampaņas. Tas būs ļoti vienkārši - neatkarīgi no tā, vai attiecīgajā vēlēšanu apgabalā attiecīgais populārais kandidāts ir iekļauts sarakstā. Protams, izmantojot radio un televīzijas izplatību visas Latvijas teritorijā, attiecīgā partija veidos reklāmas ruļļus, audio un video reklāmas materiālus, arī rakstveida materiālus, tādā veidā, ka popularizēs visā Latvijas teritorijā populāros attiecīgās partijas kandidātus kopumā, tādējādi radot attiecīgās partijas vēlētājos vai arī iespējamajos, potenciālajos, vēlētājos priekšstatu par to, ka šie cilvēki jau kandidē, un, balsojot par šo partiju, jūs balsojat arī par attiecīgo populāro kandidātu neatkarīgi no tā, ka tas ir blakus vēlēšanu apgabalā.

Es minēšu tikai divus piemērus. Vienu diezgan senu, kuru jūs varbūt esat aizmirsuši. Un vienu pavisam jaunu.

6.Saeimas vēlēšanās pēdējos divos mēnešos pēkšņi tika pieteikta nepazīstama partija, proti, Vienības partija, kurā tika iekļauti samērā nepazīstami deputātu kandidāti, lielākoties lauksaimnieki, bijušie kolhozu priekšsēdētāji, ļoti cienījami cilvēki, no kuriem daļa sekmīgi pildīja deputātu pienākumus.

Bet partija, it īpaši pa radio, reklamēja šo sarakstu, šo partiju, reklamējot vienu cilvēku, proti, savulaik Latvijā populāru kolhoza priekšsēdētāju - Albertu Kaulu: „Balsosim visi par Kaulu! Kaulu - par prezidentu! Par Ministru prezidentu! Visi par Vienības partiju!” Vēlētājiem netika piedāvāts balsot par konkrētiem kandidātiem, kas bija sarakstā, bet par reklāmas rullīšos izkliegto vienu personu - par Kaulu, par Vienības partiju. Proti, pēdējo divu nedēļu laikā pirms vēlēšanām šī partija ieguva 18 procentu atbalstu un šeit sēdēja cienījami, pietiekami cienījami, deputāti no attiecīgās partijas. Bet vēlētāji bija balsojuši par Kaulu.

Otrs piemērs. Mūsu cienījamie kolēģi no Zemnieku savienības, kur Ministru prezidenta kandidāts iepriekšējās vēlēšanās, ja nemaldos, bija Aivars Lembergs, kas, protams, nebija kandidātu sarakstā, bet šī partija viņu reklamēja kā savu „seju”, kā līderi. Esmu pārliecināts, ka ļoti daudzi Zemnieku savienības vēlētāji paņēma jūsu sarakstu - kolēģi, lūdzu, neapvainojieties! - Lemberga dēļ, sakārtotās Ventspils dēļ un tieši tādēļ, ka šādi jūs izvēlējāties veidot savu vēlēšanu tehnoloģiju. Darījāt ļoti talantīgi un no partijas interesēm ļoti attaisnojami.

Ko es gribu, godātie kolēģi, teikt? To, ko ierosina „Jaunais laiks”, mēs, protams, varam atbalstīt, pieņemt, grozīt, bet šā priekšlikuma pieņemšanas gadījumā nākamās Saeimas deputātu kvalitatīvais sastāvs automātiski neuzlabosies. Un šis „lokomotīvju” princips, izmantojot vēlēšanu tehnoloģijas iespējas, darbosies.

Tāpēc es aicinu padomāt par to, vai mēs nebalsojam par iedomātu brīnumnūjiņu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamajam vārds deputātam Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).

Dāmas un kungi! Lai panāktu gan stabilāku demokrātiju valstī, gan arī mums pašiem, deputātiem, labāku reputāciju mūsu vēlētāju acīs, ir ļoti daudz kas darāms. Un Lagzdiņa kungam lielā mērā ir taisnība. Iespējams, ka tieši reklāmas klipi ir tas, kas elektroniskajos medijos ļauj maldināt vēlētājus un radīt iespaidu, ka viens vai otrs cilvēks ir tas, par ko tu atdod balsi, lai gan īstenībā varbūt tā nemaz beigās nav.

Bet, manuprāt, ir divi risinājumi. Viens no risinājumiem ir tas, ko šobrīd piedāvā „Jaunais laiks”, tas ir, aizliegt vienam cilvēkam balotēties vairākos vēlēšanu apgabalos, tādējādi padarot par neiespējamu to, ka viens cilvēks tiek ievēlēts no cita apgabala, un, lai gan vēlētāji ir atdevuši balsis par viņu, šis cilvēks nepārstāv viņu intereses.

Bet ir otrs variants. Un, manuprāt, tas ir daudz nopietnāks un būtu izskatāms. Un tas ir - veidot Latvijā daudz vairāk mazu vēlēšanu apgabalu ar apmēram vienādu vēlētāju skaitu, nevis tādus kādi patlaban ir vēlēšanu apgabali - Zemgale, Latgale, Vidzeme, Kurzeme, Rīga. Tādā gadījumā mēs panāktu situāciju, ka viena partija piedāvā savu sarakstu, kurā ir daudz mazāk cilvēku. Un, ja šī partija neapzinīgi būs salikusi visos vēlēšanu apgabalos vienas un tās pašas „lokomotīves”, tad galu galā var izveidoties situācija, ka viņiem gluži vienkārši nepietiks deputātu, kas no šā apgabala viņus pēc tam pārstāv Saeimā. Šis ir arī risinājums, ar kura palīdzību mēs varam panākt, lai „lokomotīves” izskauž nevis tieši, bet pakārtoti.

Un, starp citu, šis risinājums, manuprāt, ir ļoti labs vēl vienā ziņā. Ja kāds no jums, piemēram, Zemgales deputāti, kas ievēlēti no Zemgales, būtu mēģinājis strādāt Zemgales reģionā, jūs saprastu, ka no Dunavas, kas ir tālākais gals Jēkabpils rajonā, līdz Kandavai ir apmēram pāri par 200 kilometriem. Lai kvalitatīvi strādātu ar tiem cilvēkiem, kas ir devuši tev mandātu tajā pašā Zemgalē (bet tieši tāpat noteikti ir Vidzemē un droši vien arī Kurzemē)… lai kvalitatīvi strādātu tik lielā reģionā ar milzīgu platību, ir jāveic milzīgs darba apjoms, un, tā godīgi sakot, vismaz cik man iznācis būt Zemgales novados, es neesmu dzirdējis, ka pārāk daudzi no deputātiem te ierastos un strādātu ar šiem cilvēkiem, kuriem uz vietām mūsu kā deputātu padoms ir ļoti bieži vajadzīgs. Es uzskatu tā: ja būtu mazāki vēlēšanu apgabali, tad deputāts varētu kvalitatīvi veikt savus darbus uz vietām.

Bet kas ir vēl būtiskāk? Ja jūs, kolēģi, būtu tiešām piesaistīti saviem vēlētājiem, jūs tik ļoti neietekmētu dažnedažādi viedokļi no malas.

Ar šādu apgabalu izmēru samazināšanu mēs panāktu to, ka oligarhu ietekme uz politiķiem kļūst arvien mazāka, un es domāju, ka stabilai demokrātijai tas ir ļoti svarīgi.

Papildus vēl piebildīšu, ka es arī piekrītu Leiškalna kunga teiktajam par to, ka atklātie saraksti jebšu situācija, ka tu vari vienā sarakstā kādu cilvēku strīpot un viņa vietā likt kādu citu cilvēku iekšā no citas partijas… ka arī šis princips par atklātiem jeb grozāmiem sarakstiem nav zemē metams. Arī šādu principu var iestrādāt. Ja es pareizi saprotu, tad pirmās Latvijas laikā šāds princips ir darbojies. Piemēram, Šveicē tāds princips darbojas līdz šim brīdim un ļoti sekmīgi darbojas. Arī tas noteikti varētu pastiprināt demokrātiju valstī. Bet, manuprāt, darba kvalitāte Saeimā demokrātiskotu šo situāciju kopumā. Un to varētu veicināt tas, ka ir daudzi mazāki vēlēšanu apgabali.

Paldies. Aicinu atbalstīt „Jaunā laika” priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Otro reizi pieteicies runāt deputāts Krišjānis Kariņš.

A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Es ļoti īsi vēlos turpināt debates, kas ir sākušās tieši par to, kas būtu nākamais solis un kas būtu darāms pēc tam, kad mēs apstiprinām un mainām vēlēšanu likumu, izslēdzot „lokomotīves”. Un, proti, ir izskanējušas divas pretējas domas. Viens viedoklis, ko Leiškalna kungs argumentēja, ir tāds, ka vislabāk būtu viens Latvijas, Vislatvijas, vēlēšanu apgabals, kur ar plusiņiem un mīnusiņiem ieiet visi deputāti vienlaikus.

Otru priekšlikumu nupat mans kolēģis Dzintars Zaķis minēja, ka, iespējams, labāk būtu daudzi mazāki vēlēšanu apgabali ar līdzīgu vēlētāju skaitu katrā apgabalā.

Kur ir plusi un mīnusi abiem šiem variantiem? Par Leiškalna kunga variantu varētu teikt, ka tik tiešām tie deputāti, kuri ir ievēlēti Saeimā, visi ir tie simts cilvēki, kuri visvairāk atbilst Latvijas iedzīvotāju vairākuma vēlmēm. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Viņam būs tautas mandāts!”) Jā, tas mandāts tādā ziņā būtu no visas Latvijas. Tā grūtība būtu tā, ka reāli tas mandāts būtu - es neatceros, kurš no kolēģiem teica, laikam Šadurskis -, ka tie pamatā būtu rīdzinieki un vidzemnieki, jo Vidzemē un Rīgā ir visvairāk vēlētāju. Man liekas, ka Zaķa kunga priekšlikumā ir pateikts tas, uz ko mums Saeimā būtu jāvirzās pēc šodienas balsojuma, proti, uz vēlēšanu apgabalu paplašināšanu līdz tam, ka cilvēks, kas dzīvo jebkur Latvijā, konkrēti zina, kas ir viņa pārstāvis un ka mēs kā deputāti aizstāvētu ne tikai savu partiju intereses, bet arī tieši vēlētāju intereses, un reizēm justu šo pretrunu - partija grib tā, bet mani vēlētāji manā konkrētajā apgabalā grib ko citu. (No zāles: „Vai tad tā nav?”) Šobrīd šāds spiediens ir ļoti minimāls, jo ir pārāk lieli apgabali ar pārāk lielu pārstāvību. Pakāpeniski samazinot to deputātu skaitu, kuri nāk no viena apgabala, vai, respektīvi, palielinot apgabalu skaitu, mēs reāli tuvinātu deputātu darbu tautai, un tas ir tas virziens, kurp mums ir jāiet. Vispirms likvidēsim „lokomotīves” un tad pievērsīsim uzmanību tam, lai palielinātu vēlēšanu apgabalu skaitu, tādā veidā… kā saka, vēlētājiem dodot iespēju tiešāk ietekmēt politiķu lemšanu.

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Debates turpina deputāts Visvaldis Lācis.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Ar lielu interesi, tāpat kā jūs, noklausoties visus runātājus, arī es nolēmu izteikt savas domas par šiem jautājumiem, pamatojoties uz savu personīgo pieredzi 9.Saeimas vēlēšanās.

Šī līdzšinējā sistēma, kura sadala piecos nevienādos vēlēšanu apgabalos, ir ļoti netaisna. Un tā ir jālikvidē. Es piekrītu „Jaunā laika” ierosinājumam, gan vēl pilnīgi skaidri neizteiktam, ka jāsadala - skaitlis nav svarīgs - vienādos daudzos vēlēšanu apgabalos, jo tad tas tiešām tuvinās ievēlēto deputātu tiem, kuri viņu ievēlējuši.

Bet šim priekšlikumam ir arī viens trūkums. Nepiekrītu deputātam Kariņam, kurš saka, ka tad vairākums deputātu būs no Rīgas un no Vidzemes. Mans piemērs attiecībā uz mani tūlīt apstiprinās, ka tas tā nav. ZZS izvirzīja mani kā vidzemnieku, kas nodzīvojis 32 gadus Madonas rajonā, īstu vidzemnieku, Vidzemes vēlēšanu apgabala sarakstā ar 3.numuru. Bet izrādījās, ka Vidzemes vēlēšanu apgabalā mani ievēlēja kā kandidātu Nr.5, pašu beidzamo, kaut gan atstarpe starp piekto un sesto bija diezgan liela, bet es nebiju trešais. Tātad vidzemnieki pat nenobalsoja par mani visvairāk.

Gluži otrādi! Rīgā Zemnieku savienība ievietoja mani 13.vietā, un, nebūdams rīdzinieks 32 gadus, es no 13.vietas nonācu trešajā vietā. (Zālē aplausi.)

Tā ka, Kariņa kungs, esmu spiests norādīt, ka šis arguments neiztur kritiku. Tātad vajag vienādus daudzus vēlēšanu apgabalus - skaitlis šinī gadījumā nav svarīgs - pēc iedzīvotāju skaita… pārteicos, pēc pilsoņu skaita attiecīgajā vēlēšanu apgabalā. Tas ir daudz taisnīgāks sadalījums.

Otrs. Neapšaubāmi, ka šis ideālais sadalījums ar atklātām balsīm visas Latvijas teritorijā, ko ieteica Kārlis Leiškalns, ir vispilnīgākais un vistaisnīgākais. Kādēļ? Tādēļ, ka tad tiešām nav nevienas „lokomotīves”. Katrs no šiem tūkstoš kandidātiem, kas startē vēlēšanās, pats sev ir „lokomotīve”. Un Latvijas pilsoņi, pievelkot plusus vai izstrīpojot, norāda, kuru simtu viņi grib redzēt šajā sarakstā, un - pats labākais - viņi norāda, kādā kārtībā.

Un visbeidzot. Reti ir tie gadījumi, kad man jāpiekrīt „Saskaņas Centra” un arī PCTVL biedriem, runājot par to, kā es jau teicu, bēdu jeb nelaimi, ko abas lielākās… nu, ne lielākās, bet abas koalīcijas partijas - Tautas partija un Latvijas Pirmā partija - ar savu pašreizējo darbību pašas sev nodara, lietojot šo vārdu tādā alegoriskā salīdzinājumā, - dzen nagliņas pašas savā politiskajā zārkā.

Es gāju pāri ielai, mani uzrunāja Jakovs Pliners, un viņš pateica ļoti pareizus vārdus. Un ir trešā lieta, par ko vēl jārunā un par ko es šeit runāšu. „Lāča kungs, jums nav taisnība! Tas, ka Šlesers pašreiz dzen sev nagliņas savas partijas politiskajā zārkā, vēl neko nenorāda. Viņš vēlēšanu kampaņā ieliks miljonus, un tauta viņu ievēlēs, apžilbināta ar šiem miljoniem.” To teica Jakovs Pliners, un tiešām šāda iespēja pastāv. Tātad vēlreiz jādomā, izveidojot jaunu vēlēšanu likumu, kā pēc iespējas likvidēt politiskās reklāmas ietekmi uz vēlētājiem.

Varu jums pastāstīt, ka, būdams ZZS biedrs, pirmajā Saeimas gadā es frakcijā ierosināju pats, lai mani ieceļ par tādas komisijas vadītāju, kura izskatīs jautājumu par politisko reklāmu un politiskās reklāmas ierobežošanu. Kolēģis Brigmanis kā frakcijas vadītājs toreiz piekrita man, bet piekrita uz trijām nedēļām, jo pēc trijām nedēļām, jādomā, nobijies no mana kategorisma šai jautājumā, ka tai naudai, kas jāiegulda vēlēšanās, jābūt ļoti mazai, tāpēc komisijā ievēlēja citu biedri. Tas ir ļoti svarīgs jautājums. Šiem pirmajiem diviem jābūt saistībā ar trešo - ierobežot naudas ietekmi uz vēlētāju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Atgādinu deputātiem, ka mēs runājam par grozījumiem Saeimas vēlēšanu likumā - par 6.priekšlikumu.

Tālāk vārds debatēs deputātam Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Jā, vēlēšanu sistēma ir pilnveidojama, par to nav šaubu un par to ir jārunā un jādomā visu laiku, bet man gribas drusciņ pasmaidīt par jūsu - „Jaunā laika” - priekšlikumu. Iedomājieties, kas būtu, ja 8.Saeimā „Jaunajam laikam” nebūtu tādas vienīgās, es atkārtoju, vienīgās „lokomotīves”, kāds bija Repšes kungs! Kas būtu? (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Nekas nebūtu!”)

Saeimā „Jaunā laika” nebūtu, un jūs šurp varētu atnākt tikai kā ekskursanti. Lūdzu! Un ko es tagad gribu teikt? Vai tad tie, kurus ievilka vienīgā „lokomotīve” Repšes kungs, ir slikti deputāti (No zāles dep. I.Kalniņš: „Diez kas jau nav!”), teiksim, tādi vīri kā Zaķa kungs, kurš nupat šeit runāja, Kariņa kungs, Latkovska kungs, Kampara kungs, Reira kungs? Starp viņiem ir trīs ministri, kurus ievilka „lokomotīve” Repšes kungs? Nebūtu bijis, Zaķa kungs, tā, jūs varētu atnākt tikai kā ekskursants uz šejieni, bet tagad jūs esat nevis pierādījis… Paga, paga, paga… Es runāju tagad… Tagad jūs esat pierādījis, ka esat spēcīgs Saeimas deputāts, ar ļoti labiem priekšlikumiem nākat, un patiešām es gribētu teikt - cepuri nost! Un arī par daudziem citiem no jums.

Saprotiet, šāds priekšlikums, godīgi sakot, ja mēs tā pavisam godīgi runāsim, ir populistisks, un tam nav nekāda pamata. Ja nebūtu Repšes kunga, 8. un 9.Saeima būtu bez „Jaunā laika”. To jūs ļoti labi zināt bez manis sacītā, bet es nācu, lai jums atgādinātu šo ironisko patiesību, ka tāda tā ir, draugi mīļie!

Lūk, un vai tad slikti notika, vai tad ir nepareizi, ka ievēlēja tādus vīrus, kuri pat pabija ministros? Un ne tikai manis nosauktie. Vai par to nevajadzētu domāt, nevis steigā kaut ko grozīt? Lūdzu, nobalsosim… Tas ir ļoti skaisti, kāds pateica: „Nost ar „lokomotīvēm”!” Un punkts.

Tas nav prāta darbs! Paldies.

Sēdes vadītāja. Otro reizi debatēs pieteicies runāt deputāts Kārlis Šadurskis. Lūdzu, Šadurska kungs!

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Es klausījos Lāča kunga piemēru. Lāča kungs! Nu labi! Fakti, ko Lāča kungs minēja, ir pilnīgi pareizi, tikai interpretācija, manuprāt, Lāča kungs, nebija pareiza jūsu piemērā. Fakti bija pareizi. Bet jūsu minētie fakti pierādīja tikai to, ka Latvijā Visvaldi Lāci pazīst nevis kā vidzemnieku, bet kā vēsturnieku un Latvijas patriotu. Tāpēc arī šī ievēlēšana no Rīgas.

Savukārt Lagzdiņa kunga minētais ir ļoti, ļoti pareizs. Lagzdiņa kungs minēja dažus polittehnoloģijas paņēmienus. Neminēja tikai savas partijas, bet tas nu tā, jo kautrība grezno īstenu politiķi… Protams, polittehnoloģijas paņēmieni būs, bet, Lagzdiņa kungs, protams, ka šī atteikšanās no „lokomotīvju” principa vai arī Latvijas dalījums apgabalos - tā nav panaceja! Un pareizi jūs sakāt: tas īpaši neuzlabos Saeimas kvalitatīvo sastāvu.

Lāča kungs pareizi runāja par Saeimas kvalitatīvā sastāva uzlabošanu un minēja naudas varas mazināšanu. Un tā ir taisnība. Jo tad sacentīsies nevis Latvijas partiju nauda, bet Latvijas partiju programmas.

Godātie kolēģi! Labi ir tiem kolēģiem, kuri ir iemācījušies savā leksikā lietot vienu vārdu - populisms. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Nē, es arī divus zinu!”)

Kolēģi! Es gribu jūs informēt par triju partiju - „Pilsoniskās Savienības”, „Jaunā laika” un „Sabiedrība citai politikai” - šodien parakstīto vienošanos par politisko sadarbību…

Sēdes vadītāja. Atgādinu, ka deputāti debatēs runā par priekšlikumu.

K.Šadurskis. …kas sevī ietver jautājumus, kuri ir ļoti saistīti ar šo priekšlikumu. Šis priekšlikums ir tikai pirmais solis. Otrais solis ir kopīgi strādāt pie tā, ko Lagzdiņa kungs pieminēja, - pie naudas varas mazināšanas. Proti, mums ir kopīgi jāizstrādā priekšvēlēšanu aģitācijas likuma grozījumi.

Es iesaku ļoti nopietni padomāt arī par šeit minēto divdesmitajos gados strādājošo daļēji grozāmo sarakstu principu. Es domāju, ka tas ir būtiski.

Sēdes vadītāja. Šadurska kungs, jūsu laiks!

K.Šadurskis. Cienītā priekšsēdētājas kundze! Es ļoti atvainojos, bet zālē ir tik liels troksnis, ka es pirmo reizi jūsu brīdinājumu nedzirdēju.

Paldies. Tagad es dzirdēju un beidzu.

Sēdes vadītāja. Atvainošanās pieņemta. Paldies deputātam Šadurskim.

Nākamais debatēs runās deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Ar vēlēšanu organizēšanu, gan arī novērošanu nodarbojos jau turpat vai 20 gadus, sākot no 1989.gada. Esmu strādājis gan iecirkņu komisijās, gan Centrālajā vēlēšanu komisijā, gan bijis novērotāja statusā, gan organizējis savas partijas daudzas vēlēšanu kampaņas.

Un es ļoti lielā mērā piekrītu tam, ko teica deputāts Jānis Lagzdiņš. Bet jums, kolēģi no „Jaunā laika”, es vienkārši varu pateikt: ar šo priekšlikumu jūs bēgat no vilka. Bet es esmu pārliecināts, ka ar šo priekšlikumu jūs aizskriesiet pie lāča.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Visvaldis Lācis pieteicies runāt debatēs otro reizi.

Vārds deputātam Visvaldim Lācim. Lūdzu klusumu zālē!

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Jautrība ir ļoti laba lieta arī Saeimas darbā. No manis nebūs jābēg, varbūt es pats kaut kur aiziešu, kā jau es teicu. Un es priecājos par to, ka trīs opozīcijas partijas meklē kopīgu valodu.

Es vēlreiz uzsveru, ka atbalstu visā pilnībā, kaut pirmo reizi dzirdu un tik tālu neesmu aizdomājies, lai arī agrāk esmu lasījis par politiskām vēlēšanu sistēmām Kārļa Leiškalna ierosinājumu: viens vienīgs Latvijas vēlēšanu apgabals, kas dod visiem atklāto sarakstu un iespēju principā izvēlēties savu kandidātu. Šādā veidā Latvijā būs tūkstotis kandidātu un katrs kandidāts sev būs „lokomotīve”, un citu „lokomotīvju” vairs nebūs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tagad vārds debatēs deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Apsveicu visus ar to, ka mēs esam pārkāpuši jebkuru loģiku un jebkurus principus. Kā tad parasti pieņem likumus Saeimā? Konceptuālas lietas izskata pirmajā lasījumā. Otrais lasījums vairs nav domāts konceptuāliem priekšlikumiem. Bet pie kā mēs esam nonākuši? Mēs otrajā lasījumā pilnīgi jaunu koncepciju ieviešam. Pilnīgi jaunu koncepciju, kurai var sekot citi konceptuāli piedāvājumi. Tie vairs nebūs otrajā lasījumā. Tie parādīsies varbūt uz trešo lasījumu. Es te dzirdu, ka brīnumu lietas tiek piedāvātas - tātad daudzi vēlēšanu apgabali. Jo vairāk, jo labāk. Varbūt beigās katrā pagastā būs viens vēlēšanu apgabals? Pilnīgi nopietni tas skan šodien no tribīnes, runājot nevis par koncepciju, bet par otro lasījumu.

Tālāk. Viens vēlēšanu apgabals. Visa Latvija - viens vēlēšanu apgabals. Tad jau par to vajadzēja runāt tad, kad mēs pieņēmām pirmo lasījumu. Un tas, ja nemaldos, bija aptuveni pirms gada. Tagad kaut kāda spiediena rezultātā mēs pilnīgi sagrozām pieeju likumiem. Te vēl parādījās arī grozāmie saraksti un vēl kaut kādi saraksti, un vēl nezin kas parādīsies. Vienkārši tā ir viela pārdomām.

Līdztekus skan - Saeimas ārkārtas vēlēšanas. Tagad pielieciet vēl to blakus. Ko tad mēs tagad vispirms darīsim un ko pēc tam? Jebkurā gadījumā, ja runa ir par gatavošanos trešajam lasījumam, tad ir jāparedz pietiekami ilgs laiks, lai varbūt kaut kā šito visu savilktu kopā. Patlaban šajā likumā ir tāds jūklis. It īpaši to saistot ar visu šo histēriju, pilnīgo histēriju, kuru izraisa vārdi „atlaist Saeimu”. Man liekas, tie, kuri to visu lietu iesāka, sen jau ir nožēlojuši to, ko viņi ir iesākuši, un tagad košļā nagus un domā, ko darīt tālāk.

Sēdes vadītāja. Debates slēgtas. Atgādinu, ka mēs esam apsprieduši partijas „Jaunais laiks” iesniegto 6.priekšlikumu par likumprojektu „Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”, un, ja ziņotājai nav nekas piebilstams, tad lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 6. - partijas „Jaunais laiks” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 11, atturas - 1. Priekšlikums atbalstīts.

V.Muižniece. Paldies.

Nākamais ir 7. - deputāta Agešina priekšlikums, kas attiecas uz likuma 11.pantu. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Vai deputāts Lagzdiņš vēlas runāt par procedūru? Tā ir kļūda. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 69, atturas - nav. Priekšlikums noraidīts.

Turpinām!

V.Muižniece. 8. ir partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts, un aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Turpinām!

V.Muižniece. 9. - deputāta Agešina priekšlikums attiecas uz likuma 13.pantu. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

V.Muižniece. 10. - deputāta Agešina priekšlikums - arī attiecas uz 13.pantu. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Muižniece. Un pēdējais ir 11. - deputāta Agešina priekšlikums, kas attiecas uz likuma 15.pantu. Nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

V.Muižniece. Paldies.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsojam par likumprojekta „Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - nav, atturas - 7. Likumprojekts pieņemts.

Lūdzu minēt priekšlikumu iesniegšanas laiku trešajam lasījumam.

V.Muižniece. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 6.februārim.

Sēdes vadītāja. Ja citu priekšlikumu nav, tad šis priekšlikums ir atbalstīts. Paldies.

Turpinām likumprojektu izskatīšanu.

Kā nākamo izskatām likumprojektu „Grozījumi likumā „Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību””.

Komisijas vārdā - deputāts Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.3219 - „Grozījumi likumā „Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību””. Šis likumprojekts ir saistīts ar administratīvi teritoriālo reformu. Un pamatā tie ir tehniskas dabas grozījumi, kur vārds „rajoni” ir aizstāts ar vārdu „novadi”, „pašvaldību domes (padomes)” aizstātas ar vārdu „pašvaldības”, kā arī „pagastu padomes” - ar vārdu „pašvaldības”.

Ir arī pārejas noteikumu viens punkts, kam komisija šobrīd nevarēja piekrist. Komisija ir arī saņēmusi no Tautsaimniecības komisijas priekšlikumu šādām valdības piedāvātajām izmaiņām nepiekrist, taču to mēs risināsim otrajā lasījumā, un ir noruna ar Juridisko biroju, ka tas palīdzēs mums atrast pareizo redakciju.

Es aicinu vispirms balsot par komisijas lūgumu piešķirt šiem grozījumiem steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies ziņotājam.

Saskaņā ar Kārtības rulli mums vispirms ir jābalso par steidzamības piešķiršanu likumprojektam, kā komisija to lūgusi. Lūdzu zvanu! Balsosim par atbalstu likumprojekta izskatīšanai steidzamības kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 9, atturas - 4. Lēmums atbalstīts.

O.Spurdziņš. Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Tā kā debatēs neviens deputāts nav pieteicies, lūdzu zvanu! Balsojam par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas datumu.

O.Spurdziņš. Lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam šā gada 3.februāri un izskatīt sēdē šā gada 12.februārī.

Sēdes vadītāja. Deputātiem citu priekšlikumu nav. Jūsu priekšlikumi ir atbalstīti. Paldies ziņotājam.

O.Spurdziņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Kā nākamo izskatām likumprojektu „Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” pirmajā lasījumā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).

Dāmas un kungi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja likumprojektu „Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”. Dokumenta numurs 3630.

Lai gan no anotācijas tas tik tieši neizriet, bet šā likuma būtība ir tā, ka beidzot tiks noārdīta robeža starp vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību. Tātad turpmāk vairumtirdzniecības telpās varēs veikt arī mazumtirdzniecības operācijas, kas īstenībā lielā mērā atvieglo tirgotāju dzīvi.

Ir arī daži citi būtiski uzlabojumi, bet galveno būtību es pateicu.

Komisija aicina atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu nosaukt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

Dz.Zaķis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 12.februāris.

Sēdes vadītāja. Ja citu priekšlikumu nav, šis termiņš ir atbalstīts.

Paldies ziņotājam.

Kā nākamo izskatām likumprojektu „Grozījumi Pārapdrošināšanas likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - komisijas priekšsēdētājs Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, sēdes vadītājas kundze! Te nu tas ir - alfa un omega. Ar šiem četriem likumprojektiem šodien mēs darbu, cerams, beigsim.

Tātad pirmais no šo likumprojektu klāsta ir „Grozījumi Pārapdrošināšanas likumā”, par kuru atbildīgā komisija saņēmusi 18 priekšlikumus, un jāteic, ka pārtraukums starp sesijām deputātus dara ražīgus.

Tātad 1.priekšlikums, kas piedāvā izslēgt 15.panta pirmās daļas 5.punktu, ir no deputāta Leiškalna. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 2. par šo pašu pantu tāpat ir deputāta Leiškalna priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 3. par 15.pantu ir deputāta Leiškalna priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 4. - deputāta Leiškalna priekšlikums par 15.pantu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 5. par 15.panta otro daļu atkal ir Leiškalna priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 6. par 16.pantu ir deputāta Leiškalna priekšlikums, kas guvis vienprātīgu komisijas atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. Komisija ir atbalstījusi arī 7. - Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Par likumprojekta 8.pantu Juridiskais birojs iesniedza precizējumu. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Tāpat likumprojekta 3.pantā ir Juridiskā biroja precizējums, patiesībā jauna redakcija. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja. 9.priekšlikumam arī piekrīt.

K.Leiškalns. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 11. (mēs te visu laiku runājam par likumprojekta 3.pantu) ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Tāpat par šo pantu ir 12. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta 3.pantu - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurā centīgi ir pārrakstīta 1.lasījuma redakcija, ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Arī pret to deputātiem nav iebildumu.

K.Leiškalns. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta 3.pantu - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Nedzirdu iebildumus.

K.Leiškalns. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums par šo pantu - ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 17.priekšlikums - 3.pants, Juridiskais birojs, vienprātīgs atbalsts.

Sēdes vadītāja. Arī deputātu vidū.

K.Leiškalns. 18. ir beidzamais saņemtais priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi. Tāpat Juridiskais birojs. Aicinu atbalstīt, ja nav iebildumu, likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Pārapdrošināšanas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav.

Priekšsēdētāja kungs - jūsu priekšlikumi!

K.Leiškalns. 11.februārī komisija beidzamo dienu gaidīs jūsu priekšlikumus.

Sēdes vadītāja. Ja citu priekšlikumu nav, šis datums ir apstiprināts.

Pārejam pie nākamā likumprojekta.

Likumprojekts „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”, arī otrais lasījums.

Ziņo deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, sēdes vadītājas kundze!

Kā jau viņa teica, likumprojekts ir „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” otrajā lasījumā, par kuru komisija ir saņēmusi 43 priekšlikumus.

1. - no Juridiskā biroja. Atbalstīts. Par ievaddaļu.

2. - Juridiskais birojs, likumprojekta 2.pants - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Tāpat par likumprojekta 3.pantu ir 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta 4.pantu, un komisija to ir atbalstījusi, bet vērsiet uzmanību uz to, ka priekšlikums ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

K.Leiškalns. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Arī deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Joprojām 4.pants. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums -atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums par šo pašu pantu - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums par 4.pantu - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums par 4.pantu - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Arī deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 4.pants. Aizstājums, ko piedāvā Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. 11. - tajā pašā likumprojekta 4.pantā ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas piedāvā aizstājumu, ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

K.Leiškalns. Tad nāk 12.priekšlikums par 22.1 pantu, ko iesniedzis centīgs deputāts - uzvārdā Leiškalns. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Arī deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 13. - Leiškalna priekšlikums par 49.1 pantu ir atbalstīts. Par panta ceturto daļu - jauna redakcija.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

K.Leiškalns. 14.priekšlikums - par 54.pantu. Atkal Leiškalns un atkal - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti un īpaši deputāts Bērziņš atbalsta.

K.Leiškalns. 15. - deputāta Leiškalna priekšlikums par 54.1 pantu - guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Nav iebildumu deputātiem.

K.Leiškalns. 16. - redakcionāls Leiškalna priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. Paldies deputātiem. 17. - deputāta Leiškalna priekšlikums par šo pašu pantu - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt ziņotāja aicinājumam.

K.Leiškalns. 18.priekšlikums - par 54.1 pantu, iesniedzējs ir deputāts Leiškalns. Komisija to ir atbalstījusi. Ārkārtīgi garš priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Arī deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 19.priekšlikums ir aizstājums 55.pantā, ko piedāvā deputāts Leiškalns. Komisija pēc ilgām pārdomām to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Tāpat Leiškalna ierosinātais aizstājums 56.pantā ir guvis komisijas atbalstu. Tas ir 20.priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 21. - deputāta Leiškalna priekšlikums par 57.1 panta pirmās un otrās daļas redakciju - ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Leiškalns piedāvā 59.panta redakciju, kuru komisija ir atbalstījusi. Ārkārtīgi garš un sarežģīts priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Arī 22.priekšlikumam deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 23. - deputāta Leiškalna priekšlikums par 61.pantu - ir ieguvis viennozīmīgu komisijas atbalstu.

Sēdes vadītāja. Arī deputāti viennozīmīgi atbalsta.

K.Leiškalns. 24. - deputāta Leiškalna priekšlikums. Tas ir redakcionāls un komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Arī šis priekšlikums ir atbalstīts.

K.Leiškalns. Tāpat aizstājums - aizstāt vārdu „publicējums” ar vārdu „izplatījums”, ko piedāvā deputāts Leiškalns, - izriet no iepriekšējā. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Līdzīgs ir 26. - Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Un šeit atkal ir šā paša termina lietojums, ko piedāvā deputāts Leiškalns. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Tāpat ir panta numura aizstājums 63.pantā: skaitlis „57” aizstāts ar skaitli „58”. Iesniedzis deputāts Leiškalns. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Arī šis ir atbalstīts.

K.Leiškalns. Aizstājums izriet no iepriekš nobalsotā. Piedāvā deputāts Leiškalns. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Arī 29.priekšlikums ir atbalstīts.

K.Leiškalns. Tāpat vārds “publiskošana” ir aizstāts ar vārdu „izplatīšana” 30. - Leiškalna priekšlikumā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Vārdus „publiski pieejams” 63.1 pantā deputāts Leiškalns piedāvā, tā teikt, aizstāt ar vārdu „izplata”. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. 32. - centīgais deputāts Leiškalns ir izteicis 64.1 panta ceturto daļu jaunā redakcijā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Esat saņēmis deputātu atbalstu.

K.Leiškalns. 33. - Leiškalna priekšlikums par 64.2 pantu. Ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

K.Leiškalns. 34. - deputāta Leiškalna priekšlikums par šo pašu pantu. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Jūs atbalsta arī deputāti.

K.Leiškalns. 35. - deputāta Leiškalna priekšlikums par 66.pantu. Ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 36. - jau par 86.1 pantu, kur atkal Leiškalns nomaina vārdiņu „un” ar „vai”. Un komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja. Esat guvis arī deputātu atbalstu.

K.Leiškalns. 37. ir deputāta Leiškalna jau iepriekš atbalstītais priekšlikums par vārdu „publiskā atklāšana” nomaiņu ar vārdu „izplatīšana”. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Arī šis priekšlikums ir atbalstīts.

K.Leiškalns. Ļoti nopietns ir 38. - Leiškalna priekšlikums par 87.pantu. Komisija to rūpīgi debatēja, bet atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Iepriekš minētā vārda nomaiņa ir piedāvāta 39. - deputāta Leiškalna priekšlikumā, kas atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Tāpat 40. ir Leiškalna priekšlikums par to pašu „publicēšanu” un „izplatīšanu”. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 41.priekšlikums - 87.panta piekto daļu piedāvā deputāts Leiškalns. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Atkal vārda „publicēšanas” nomaiņa uz „izplatīšanu”, ko piedāvā deputāts Leiškalns, atbalstīta.

Sēdes vadītāja. Arī deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Un tā nu, visbeidzot, 43. - deputāta Leiškalna priekšlikums par 119.panta devītās daļas aizstāšanu ar citu redakciju - ir guvis komisijas atbalstu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti.

Sēdes vadītāja. Paldies ziņotājam.

Tagad balsosim. Lūdzu zvanu! Atgādinu, ka balsosim par likumprojekta „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” izskatīšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

Līdz kuram datumam deputāti var iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam?

K.Leiškalns. Sirsnīgi gaidīsim līdz 11.februārim šajā gadā.

Sēdes vadītāja. Jūsu priekšlikums atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies.

Sēdes vadītāja. Kā nākamo izskatām arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”.

Vārds ziņotājam - deputātam Kārlim Leiškalnam.

 

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies. Dokuments Nr.3637, kā jau sēdes vadītāja teica, ir likumprojekts „Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”, par kuru komisija saņēmusi 13 priekšlikumus.

1. no tiem iesniedzis Juridiskais birojs. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu. Turpinām!

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Es atvainojos, savā centībā es pieļāvu kļūdu. Un šobrīd mēs strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, kā tas ir rakstīts darba kārtībā. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Aleluja!”)

Līdz ar to, pārejot pie šā likumprojekta, man jāteic, ka atbildīgā komisija ir saņēmusi 17 priekšlikumus.

1. tāpat ir no Juridiskā biroja, un komisija to atbalsta.

2. - Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta 4.pantu. Līdzīgi kā iepriekšējo, komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja. Tāpat kā pret 1.priekšlikuma, arī pret 2.priekšlikuma atzinumu deputātiem nav iebildumu.

K.Leiškalns. Pret 2. - Juridiskā biroja priekšlikumu - nebija iebildumu, kā es sapratu.

3. tāpat ir Juridiskā biroja priekšlikums par šo pašu likumprojekta 4.pantu. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Arī pret to deputātiem nav iebildumu.

K.Leiškalns. Par šo pašu pantu ir 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts, jo mēs to līdzīgi esam atbalstījuši iepriekšējos likumprojektos.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Arī deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums joprojām par likumprojekta 4.pantu - ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta 4.pantu - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Arī deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

K.Leiškalns. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta 4.pantu - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Atbalstīts ir arī 11. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Joprojām par likumprojekta 4.pantu ir 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

K.Leiškalns. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta komisijas atzinumu.

K.Leiškalns. 14.priekšlikums, ak Dievs, atkal no deputāta Leiškalna par 64.panta redakciju. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Jūs esat saņēmis arī Saeimas atbalstu.

K.Leiškalns. Paldies.

15. - deputāta Leiškalna priekšlikums par 110.1 pantu - ir komisijas atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Arī deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 16.priekšlikums. Šeit es gribu vērst, jo tas ir ļoti politisks priekšlikums… To tāpat ir iesniedzis deputāts Leiškalns, un tas attiecas uz to, kas ir manta bankās, kredītiestādēs, pret kuru var vērst prasības. Un no tā mēs izslēdzam pensiju fondu un apdrošināšanas sabiedrības naudu.

Ar vienu vārdu sakot, komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi, šis priekšlikums ir saskaņā ar Civillikumu, kā man paskaidroja juristi, bet tas, neapšaubāmi, ir politisks, nevis redakcionālas dabas. Un tas ir svarīgi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Paldies.

17. - Leiškalna priekšlikums - ir jau vienkārša rakstura, un es aicinu atbalstīt, tāpat kā to darīja komisija.

Sēdes vadītāja. Paldies ziņotājam.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Mums ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Kredītiestāžu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies.

Sēdes vadītāja. Līdz kuram datumam var iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam?

K.Leiškalns. Tāpat kā par citiem - līdz 11.februārim. Tie ir ļoti saskaņoti likumprojekti, un maināmi dažādos variantos vieni un tie paši panti…

Sēdes vadītāja. Tā kā citi priekšlikumi nav izskanējuši, jūsu priekšlikums ir atbalstīts. Termiņš - 11.februāris.

K.Leiškalns. Paldies.

Sēdes vadītāja. Pārejam pie nākamā likumprojekta. Arī tas ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegts likumprojekts - „Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”.

Komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, dāmas un kungi!

Par likumprojektu „Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” atbildīgā komisija ir saņēmusi 13 priekšlikumus, visus izskatījusi un par visiem izteikusi savu atzinumu.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums par 5.pantu. Līdzīgi kā iepriekšējos komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Šeit visu laiku būs 5.pants. Ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Tāpat 4.priekšlikums par 5.pantu ir guvis komisijas atbalstu. Iesniedzis čaklais Juridiskais birojs.

Sēdes vadītāja. Nedzirdu iebildumus. Atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies.

5. - Juridiskā biroja filigrānais priekšlikums - ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 6. - Juridiskā biroja filigrāns, vienkārši filigrāns, priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Arī deputātiem nav iebildumu.

K.Leiškalns. 7.priekšlikums - papildinājums šajā pašā 5.pantā - ir atbalstīts. Tas nāk no Juridiskā biroja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta komisijas atzinumu.

K.Leiškalns. Arī 8. … ko mēs darītu bez Juridiskā biroja?... ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

K.Leiškalns. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums vēl joprojām par 5.pantu - ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies. Deputātiem nav citu priekšlikumu.

K.Leiškalns. Izslēgums šajā pantā, ko piedāvā Juridiskais birojs, ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 11.priekšlikums - tāpat izslēgums šajā 5.pantā - ir saņemts no Juridiskā biroja. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Iebildumu nav.

K.Leiškalns. 12. ir Juridiskā biroja iesniegts apvienošanas piedāvājums par 5.pantu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Arī 13.priekšlikumu par šo pantu, ko iesniedzis Juridiskais birojs, lai cik šis skaitlis nebūtu nelaimīgs, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

K.Leiškalns. Dārgie kolēģi! Tāpat kā iepriekšējiem likumprojektiem — līdz 11.februārim šajā gadā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Tā kā citu priekšlikumu nav, par termiņu ir noteikts 11.februāris.

Kā nākamo izskatām likumprojektu „Grozījumi likumā „Par aviāciju””.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Aizbalts.

V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Strādīgā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izstrādājusi likumprojektu „Grozījumi likumā „Par aviāciju””.

Šis likumprojekts ir izstrādāts kopā ar Juridisko biroju un Satiksmes ministriju. Ir paredzēts jauns - 4.1 pants par valsts atbalstu jaunu gaisa pārvadājumu uzsākšanai un nodrošināšanai. Un šī nodrošināšana ir paredzēta no reģionālajām lidostām. Tādas šobrīd Latvijā ir Ventspils un Liepāja, nākotnē varētu būt arī Daugavpils.

Turklāt šis likumprojekts atbilst arī Eiropas Komisijas un Eiropas Kopienas vadlīnijām par reģionālajām aviosabiedrībām un reģionālajām lidostām un valsts atbalstu no tām.

Tā ka, cienījamie kolēģi, komisijas vārdā lūdzu atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

 

Sēdes vadītāja. Saskaņā ar Kārtības rulli vispirms balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par aviāciju”” izskatīšanu pirmajā lasījumā steidzamības kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 31, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

V.Aizbalts. Paldies, kolēģi! Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par aviāciju”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 27, atturas - 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam un izskatīšanas datumu.

V.Aizbalts. Paldies, kolēģi, par atbalstu! Priekšlikumus komisija gaidīs līdz 5.februārim. Un izskatīšana šā gada 12.februāra sēdē.

Sēdes vadītāja. Tā kā citi priekšlikumi nav saņemti, tad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 5.februāris, izskatīšana - 12.februārī.

Kā nākamo skatām lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Slīteres nacionālā parka likumā” 3.lasījumam līdz 2009.gada 31.martam”.

To ir iesniegusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Vai komisijas vārdā kāds vēlas ziņot? Ja ne, tad pārejam pie balsošanas. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Slīteres nacionālā parka likumā” 3.lasījumam līdz 2009.gada 31.martam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtībā ir lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Grīņu dabas rezervāta likumā” 3.lasījumam līdz 2009.gada 31.martam”.

To ir iesniegusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Ja komisijas vārdā neviens nevēlas ziņot, tad balsosim. Lūdzu zvanu! Atgādinu, ka balsojam par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Grīņu dabas rezervāta likumā” 3.lasījumam līdz 2009.gada 31.martam”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Kā nākamo darba kārtībā izskatām vēl vienu lēmuma projektu. Un tas ir „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Moricsalas dabas rezervāta likumā” 3.lasījumam līdz 2009.gada 31.martam”.

Tāpat kā iepriekšējos lēmumu projektus, to ir iesniegusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Komisijas vārdā ziņotājs nav pieteicies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Moricsalas dabas rezervāta likumā” 3.lasījumam līdz 2009.gada 31.martam”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Izskatām nākamo un pēdējo darba kārtības jautājumu. Tas ir lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Krustkalnu dabas rezervāta likumā” 3.lasījumam līdz 2009.gada 31.martam”.

Iesniedzēja ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Acīmredzot arī ziņotājs nevēlas neko piebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Krustkalnu dabas rezervāta likumā” 3.lasījumam līdz 2009.gada 31.martam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Un lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Līdz ar to šīs sēdes darba kārtība ir izskatīta. Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

Deputāts Andris Bērziņš (ZZS) ir lūdzis vārdu paziņojumam. Kamēr Klementjeva kungs gatavojas, vārds Andrim Bērziņam.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde - pēc piecām minūtēm. Lūgums ir būt pēc piecām minūtēm. Mums ļoti operatīvi jāizdara viens darbs.

Sēdes vadītāja. Paldies. Vārds Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Silva Bendrāte, Aigars Štokenbergs, Uldis Briedis, Augusts Brigmanis, Boriss Cilevičs, Ingrīda Circene, Ilma Čepāne, Gundars Daudze, Ina Druviete, Jānis Dukšinskis, Guntis Jānis Eniņš, Uldis Ivars Grava, Ivans Klementjevs, Vents Armands Krauklis, Gunārs Laicāns, Ingmārs Līdaka, Sergejs Mirskis, Aigars Kalvītis, Jānis Strazdiņš, Staņislavs Šķesters, Dainis Turlais un Artis Pabriks.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Pirms mēs slēdzam sēdi, es vēlos Prezidija vārdā ziņot, ka Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu iesniegtu jautājumu Latvijas Republikas Ministru prezidentam „Par Latvijas Radio finansējumu”. Šis jautājums tiek nodots adresātam.

Ir saņemts arī piecu deputātu jautājums Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei „Par Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta samazinājuma sekām”. Arī šo jautājumu Prezidijs nodod adresātam.

Līdz ar to visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Arī visi saņemtie dokumenti ir izskatīti. Sēdi slēdzu.

 

 

 

 

SATURA RĀDĪTĀJS

9.Saeimas ziemas sesijas 3.sēde

2009.gada 29.janvārī

Par darba kārtību
Lēmuma projekts „Par Vairas Paegles 9.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu” (H.Demakovas vietā) (Nr.601/Lm9)
(Dok. Nr.3647)
Ziņo - dep. S.Dolgopolovs
Par likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Uzbekistānas Republikas valdības vienošanos par sadarbību ārkārtējo situāciju novēršanas un likvidēšanas jomā” (Nr.1075/Lp9)
(Dok. Nr.3602, 3602A)
Par likumprojektu „Vispārīgās programmas „Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” ietvaros izveidoto fondu vadības likums” (Nr.1076/Lp9)
(Dok. Nr.3603, 3603A)
Par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.1077/Lp9)
(Dok. Nr.3604, 3604A)
Par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” (Nr.1078/Lp9)
(Dok. Nr.3619, 3619A)
Priekšlikumi - dep. S.Āboltiņa (par)
- dep. V.Buzajevs
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par aviāciju”” (Nr.1079/Lp9)
(Dok. Nr.3632, 3632A)
Priekšlikumi - dep. K.Šadurskis (pret)
- dep. V.Aizbalts (par)
Par likumprojektu „Par Pārskatīto Eiropas Sociālo hartu” (Nr.1080/Lp9)
(Dok. Nr.3638, 3638A)
Par procedūru - dep. O.Kastēns
Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par piesārņojumu”” (Nr.1081/Lp9)
(Dok. Nr.3639, 3639A)
Par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” (Nr.1082/Lp9)
(Dok. Nr.3640, 3640A)
Priekšlikumi - dep. M.Kučinskis (par)
- dep. J.Dobelis (pret)
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Aigaram Kalvītim šā gada 29.janvārī.
(Dok. Nr.3597)
Lēmuma projekts „Par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļa Ābrama Kleckina atsaukšanu” (Nr.600/Lm9) (Noraidīts)
(Dok. Nr.3624)
Ziņo - dep. U.I.Grava
Debates - dep. O.Kastēns
- dep. A.Ziedone-Kantāne
- dep. I.Druviete
- dep. A.Rugāte
- dep. K.Šadurskis
- dep. J.Kursīte-Pakule
- dep. V.A.Krauklis
- dep. S.Bendrāte
- dep. P.Tabūns
- dep. A.Rugāte
- dep. V.Buzajevs
- dep. V.Orlovs
- dep. U.I.Grava
- dep. Dz.Zaķis
- dep. V.Lācis
- dep. S.Bendrāte
- dep. A.Bērziņs (LPP/LC)
Paziņojumi
- dep. A.Bērziņš (ZZS)
- dep. G.Blumbergs
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs   A.Klementjevs
Debašu turpinājums - dep. P.Tabūns
- dep. I.Līdaka
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zvērinātiem revidentiem”” (Nr.980/Lp9) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.3335)
Ziņo - dep. K.Leiškalns
Debates - dep. I.Ribakovs
Likumprojekts „Grozījums Profesionālās izglītības likumā” (Nr.955/Lp9) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.3218)
Ziņo - dep. O.Spurdziņš
Likumprojekts „Grozījums Publisko aģentūru likumā” (Nr.970/Lp9) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.3305)
Ziņo - dep. O.Spurdziņš
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”” (Nr.971/Lp9) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.3306)
Ziņo - dep. O.Spurdziņš
Likumprojekts „Grozījums Valsts statistikas likumā” (Nr.985/Lp9) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.3345)
Ziņo - dep. O.Spurdziņš
Likumprojekts „Grozījumi Sporta likumā” (Nr.1073/Lp9) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.3575)
Ziņo - dep. Dz.Ābiķis
Likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” (Nr.943/Lp9) (3.lasījums)
(Dok. Nr.3627)
Ziņo - dep. O.Spurdziņš
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” (Nr.914/Lp9) (3.lasījums)
(Dok. Nr.3631)
Ziņo - dep. M.Ārbergs
Likumprojekts „Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likums” (Nr.719/Lp9) (3.lasījums)
(Dok. Nr.3633)
Ziņo - dep. A.Seile
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” (Nr.1071/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.3568, 3607)
Ziņo - dep. M.Ārbergs
Debates - dep. I.Čepāne
- dep. J.Lagzdiņš
- dep. V.Lācis
- dep. I.Čepāne
- dep. Dz.Ābiķis
- dep. V.Lācis
- dep. Dz.Ābiķis
Likumprojekts „Patvēruma likums” (Nr.753/Lp9) (2.lasījums)
(Dok. Nr.3608)
Ziņo - dep. O.Kastēns
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” (Nr.982/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr.3339, 3609)
Ziņo - dep. O.Kastēns
Likumprojekts „Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” (Nr.1006/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr.3447, 3610)
Ziņo - dep. O.Kastēns
Likumprojekts „Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (Nr.1060/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr.3556, 3611)
Ziņo - dep. S.Bendrāte
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par starptautiskas nozīmes svētvietu Aglonā”” (Nr.954/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.3217, 3612)
Ziņo - dep. S.Ķikuste
Likumprojekts „Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā” (Nr.993/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr.3386, 3614)
Ziņo - dep. A.Rubiks
Likumprojekts „Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā” (Nr.1067/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr.3564, 3615)
Ziņo - dep. I.Līdaka
Likumprojekts „Grozījums Imigrācijas likumā” (Nr.1001/Lp9) (2.lasījums)
(Dok. Nr.3617)
Ziņo - dep. J.Dalbiņš
Debates - dep. V.Buzajevs
Par procedūru - dep. K.Šadurskis
- dep. Dz.Zaķis
Paziņojumi
- dep. K.Leiškalns
- dep. A.Bērziņš (ZZS)
- dep. O.Spurdziņš
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs   A.Klementjevs
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts noslēpumu”” (Nr.867/Lp9) (2.lasījums)
(Dok. Nr.3618)
Ziņo - dep. J.Dalbiņš
Debates - dep. V.Buhvalovs
- dep. J.Pliners
- dep. V.Buhvalovs
- dep. V.Buzajevs
Likumprojekts „Grozījums Operatīvās darbības likumā” (Nr.1059/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr.3555, 3622)
Ziņo - dep. J.Dalbiņš
Likumprojekts „Grozījumi Operatīvās darbības likumā” (Nr.969/Lp9) (2.lasījums)
(Dok. Nr.3623)
Ziņo - dep. J.Dalbiņš
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” (Nr.567/Lp9) (2.lasījums)
(Dok. Nr.3625)
Ziņo - dep. V.Muižniece
Debates - dep. V.Buhvalovs
- dep. J.Pliners
- dep. K.Šadurskis
- dep. J.Dobelis
- dep. V.Buzajevs
- dep. V.Buzajevs
Likumprojekts „Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” (Nr.566/Lp9) (2.lasījums)
(Dok. Nr.3626)
Ziņo - dep. V.Muižniece
Debates - dep. J.Pliners
- dep. S.Kalniete
- dep. V.Buzajevs
- dep. J.Pliners
- dep. S.Kalniete
- dep. M.Mitrofanovs
- dep. I.Čepāne
- dep. V.Buzajevs
- dep. Dz.Rasnačs
- dep. J.Sokolovskis
- dep. K.Šadurskis
- dep. P.Tabūns
- dep. K.Šadurskis
- dep. V.Buzajevs
- dep. Dz.Rasnačs
- dep. K.Leiškalns
- dep. A.K.Kariņš
- dep. K.Šadurskis
- dep. V.Buzajevs
- dep. K.Leiškalns
- dep. J.Lagzdiņš
- dep. Dz.Zaķis
- dep. A.K.Kariņš
- dep. V.Lācis
- dep. P.Tabūns
- dep. K.Šadurskis
- dep. Dz.Rasnačs
- dep. V.Lācis
- dep. J.Dobelis
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību”” (Nr.956/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr.3219, 3628)
Ziņo - dep. O.Spurdziņš
Likumprojekts „Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” (Nr.1066/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr.3563, 3630)
Ziņo - dep. Dz.Zaķis
Likumprojekts „Grozījumi Pārapdrošināšanas likumā” (Nr.961/Lp9) (2.lasījums)
(Dok. Nr.3634)
Ziņo - dep. K.Leiškalns
Likumprojekts „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” (Nr.962/Lp9) (2.lasījums)
(Dok. Nr.3635)
Ziņo - dep. K.Leiškalns
Likumprojekts „Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (Nr.963/Lp9) (2.lasījums)
(Dok. Nr.3636)
Ziņo - dep. K.Leiškalns
Likumprojekts „Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” (Nr.964/Lp9) (2.lasījums)
(Dok. Nr.3637)
Ziņo - dep. K.Leiškalns
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par aviāciju”” (Nr.1079/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.3642A)
Ziņo - dep. V.Aizbalts
Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Slīteres nacionālā parka likumā” (Nr.905/Lp9) 3.lasījumam līdz 2009.gada 31.martam” (Nr.603/Lm9)
(Dok. Nr.3656)
Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Grīņu dabas rezervāta likumā” (Nr.903/Lp9) 3.lasījumam līdz 2009.gada 31.martam” (Nr.604/Lm9)
(Dok. Nr.3657)
Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Moricsalas dabas rezervāta likumā” (Nr.904/Lp9) 3.lasījumam līdz 2009.gada 31.martam” (Nr.605/Lm9)
(Dok. Nr.3658)
Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Krustkalnu dabas rezervāta likumā” (Nr.922/Lp9) 3.lasījumam līdz 2009.gada 31.martam” (Nr.606/Lm9)
(Dok. Nr.3659)
Paziņojums
- dep. A.Bērziņš (ZZS)
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs   A.Klementjevs
Par Saeimas deputātu jautājumu Ministru prezidentam Ivaram Godmanim „Par Latvijas Radio finansējumu” (Nr.133/J9)
Par Saeimas deputātu jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei„Par Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta samazinājuma sekām” (Nr.134/J9)

 

 

 

 

Atbildes uz deputātu jautājumiem

2009.gada 29.janvārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre

Vineta Muižniece.

 

Sēdes vadītāja. Ir pienācis laiks atbilžu sniegšanai uz deputātu jautājumiem.

Šodien mūsu darba kārtībā ir izziņots viens jautājums - tas ir deputātu Plinera, Buhvalova, Buzajeva, Sokolovska un Mitrofanova jautājums finanšu ministram Atim Slakterim „Par starptautisko aizdevumu izmantošanu”.

Finanšu ministrs ir sniedzis rakstveida atbildi.

Vai deputāti ir apmierināti ar rakstveida atbildi?

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Mitrofanovam.

M.Mitrofanovs (PCTVL frakcija).

Nē, mēs neesam apmierināti.

Sēdes vadītāja. Deputāti nav apmierināti ar rakstveida atbildi.

Tātad ministram ir jāsniedz mutvārdu atbilde.

Finanšu ministrs ir ieradies. Lūdzu, ministra kungs, ieņemiet vietu tribīnē!

Runas laiks atbildei uz jautājumu, ja ir sniegta jau rakstveida atbilde, nedrīkst pārsniegt 5 minūtes, un, ja ir rakstveida atbilde, tātad 2 minūtes papildu atbildei.

A.Slakteris (finanšu ministrs).

Cienītā sēdes vadītāja! Godātie deputāti! Paldies par uzaicinājumu, jo pēdējā laikā, pēdējās nedēļās un it sevišķi pēdējās dienās es tiešām cenšos ļoti daudz stāstīt, jo tomēr šī aizdevumu saņemšana, kas valstij ir ļoti nozīmīga, ir pietiekami sarežģīti strukturēta, un tāpēc jautājumu ir daudz, un par katru jautājumu es esmu tikai pateicīgs.

Un, ja man tā vizuāli papildus pie rakstītā būtu vēl kas jāparāda… kāpēc vispār tas aizdevums bija vajadzīgs, un ko tas īsti dod budžetam un tiem, kuri Saeimā lemj, tad realitātē no tā, ko mēs šajā gadā finansējam, katrs lats… tikai 67 santīmi ir tas, kas nāk no mūsu ieņēmumiem no nodokļiem. Pārējais - 33 santīmi - ir saistīts ar Starptautiskā Valūtas fonda un pārējo starptautisko donoru aizdevumu. Mēs faktiski pārfinansējam mūsu parādu - gan īstermiņa, gan ilgtermiņa -, un tajā skaitā katrā latā 14 santīmi ir mūsu budžeta programmu finansēšana deficīta apjomā. Jo, ja mums gadījumā nebūtu pieejams šis aizņēmums, mēs faktiski būtu spiesti samazināt… būtu spiesti samazināt tēriņus vēl par trešo daļu. Protams, mēs pieņemam, ka tāda situācija nekad nepienāks un ka mēs spējam, izmantojot aizņēmumu gan no Eiropas Komisijas, gan no Starptautiskā Valūtas fonda, gan arī to, ko pārējās valstis - Ziemeļvalstis, Čehija, Polija, Igaunija - mums ir gatavas aizdot… Mums tas šo krīzes situāciju, kas ir pasaulē (un Latvijā varbūt tā ir īpaši saasināta), ļauj pārvarēt vieglāk, tajā skaitā joprojām samazinot izdevumus, bet ne tādā apjomā, kā tas būtu jādara šādā krīzes brīdī. Tas mums ļauj ekonomiku tomēr „sildīt” piecu procentu budžeta deficīta apjomā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies ministram par atbildi.

Jautājuma iesniedzējiem ir iespēja uzdot arī papildu jautājumus.

Vai vēlaties uzdot papildu jautājumu? Jā. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Mitrofanovam papildu jautājuma uzdošanai!

M.Mitrofanovs. Jā, paldies.

Paldies ministra kungam par iespēju personīgi uzdot jautājumu, jo šis ir tas ļoti retais gadījums, kad mēs neesam apmierināti ar rakstisko variantu, un tas ir saistīts ar to, ka atbildes tekstā mēs neatradām nekā, kas līdz šim nebija izlasīts avīzēs vai uzzināts kaut kādos atklātos medijos vai avotos.

Un es gribu uzdot divus papildu jautājumus.

Pirmais. Vai jūs varat apgalvot, ka līdz 2012.gadam Latvijai nebūs jāmaksā par kredīta izmantošanu?

Otrais jautājums…

Sēdes vadītāja. Pēc kārtas, lūdzu. Vispirms ministrs atbildēs uz pirmo jautājumu.

Lūdzu, ministra kungs!

A.Slakteris. Šī programma, kas ir 5,27 miljardus latu vērta, ir kredītlīnija, kas būs iespējama. Līdz šim brīdim saņemtā nauda ir tikai 589 miljoni eiro vai 413 miljoni latu. Par katru nākamo aizņēmumu tiek slēgts atsevišķs aizņēmuma līgums, un tas, ko programma paredz… Eiropas Komisijas nauda - tā būs jāatdod pēc 7 gadiem, savukārt Starptautiskā Valūtas fonda nauda būs jāatdod pa porcijām vairākos maksājumos, kas visi būs nomaksājami apmēram 2 līdz 4 gadu laikā. Bet par katru tiek slēgts atsevišķs līgums, un līdz ar to faktiski mums pašās beigās ir izdevies pat vienoties, ka ātrāk mums tur nekas neiznāk, un arī tajā brīdī tās programmas jēga ir tāda, ka Latvijas ekonomika atgūs konkurētspēju, arī starptautiskie finanšu tirgi nostabilizējas, un mums ir iespēja gan daļēji pārkreditēt, gan refinansēt šo aizņēmumu. Nevienu brīdi nav tādas domas, ka mēs uzreiz kaut kādā īsā periodā varētu atdot. Šī ir nauda, kas pieejama mūsu tautsaimniecības atdzīvināšanai caur finanšu, banku sektoru un caur budžeta programmu finansēšanu.

Sēdes vadītāja. Paldies, ministra kungs.

Deputāti vēlas uzdot arī otru jautājumu.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Mitrofanovam!

 

M.Mitrofanovs. Paldies.

Gadījumā, ja šogad tiks saņemts viss, kas ir ieplānots, no finanšu institūcijām vai citām valstīm, ja šī nauda būs Latvijas rīcībā, tad kāds var būt pirmais maksājums 2012.gadā? Nu, teiksim, ja jūs nevarat pateikt absolūtos skaitļos, tad - kādu proporciju vai daļu procentos no budžeta varētu aizņemt šis pirmais maksājums 2012.gadā?

Sēdes vadītāja. Lūdzu, atbilde.

A.Slakteris. Kā jau es teicu, šobrīd tā ir tikai kredītlīnija. Un lielākā daļa naudas… viss vēl ir tikai priekšā, un līgumi tiks slēgti. Un tādā izpratnē tā pat nav obligāti izmantojama nauda. Šobrīd runāt par precīzu gala summu, kāda būs jāmaksā pēc 2012.gada… visi šie maksājumi būs laikā izstiepti, bet par tiem vēl jāvienojas. Vēl jums jāsaprot, ka šobrīd ir saņemta ļoti niecīga daļa un pirmā nozīmīgā ienākošā summa būs labākajā gadījumā marta vidū. Es personīgi domāju, ka nemaz nebūtu slikti, ja tas būtu jau aprīļa sākumā un tas būtu ar tādiem procentiem, ar kādiem Eiropas Komisija varēs aizņemties, piemēram, tanīs tirgos, kur ir jāaizņemas. Mums nekāds lielais slogs 2012.gadā nesanāks.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad atbildes uz deputātu uzdotajiem jautājumiem un papildu jautājumiem ir sniegtas. Līdz ar to jautājums izskatīts.

Paldies par darbu. Izziņotie jautājumi šodien ir izskatīti.

 

 

 

 

Atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu

2009.gada 29.janvārī

 

 

Latvijas Republikas finanšu ministra Ata Slaktera atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu „Par starptautisko aizdevumu izmantošanu” (Reģ.Nr.132/J9) (Rakstiska atbilde)
Papildjautājums - dep. M.Mitrofanovs
Atbilde - finanšu ministrs A.Slakteris
Papildjautājums - dep. M.Mitrofanovs
Atbilde - finanšu ministrs A.Slakteris

Balsojumi

Lēmuma projekts "Par Vairas Paegles 9.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu"
Datums: 29.01.2009. 09:04:16 bal001
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.3647

Datums: 29.01.2009. 09:16:36 bal002
Balsošanas motīvs: Par izskatīšanas termiņu

Grozījumi likumā "Par aviāciju"
Datums: 29.01.2009. 09:22:00 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3632 nodošanu komisijai

Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē
Datums: 29.01.2009. 09:34:00 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3640 nodošanu komisijai

Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Aigaram Kalvītim šā gada 29.janvārī
Datums: 29.01.2009. 09:34:52 bal005
Balsošanas motīvs: Par atvaļinājuma piešķiršanu dep. A.Kalvītim

Grozījumi likumā "Par zvērinātiem revidentiem" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 29.01.2009. 11:14:46 bal007
Balsošanas motīvs: Par 17.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par zvērinātiem revidentiem" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 29.01.2009. 11:17:02 bal008
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3335 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Profesionālās izglītības likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 29.01.2009. 11:17:58 bal009
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3218 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Publisko aģentūru likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 29.01.2009. 11:18:48 bal010
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3305 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 29.01.2009. 11:19:38 bal011
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3306 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Valsts statistikas likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 29.01.2009. 11:21:00 bal012
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3345 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Sporta likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 29.01.2009. 11:23:30 bal013
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3575 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā (3.lasījums)
Datums: 29.01.2009. 11:24:26 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3627 pieņemšanu 3. lasījumā

Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" (Nr.914/Lp9) (3.lasījums)
Datums: 29.01.2009. 11:26:22 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3631 pieņemšanu 3.lasījumā

Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likums (3.lasījums)
Datums: 29.01.2009. 11:28:58 bal016
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3633 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" (Nr.1071/Lp9) (1.lasījums)
Datums: 29.01.2009. 11:31:46 bal017
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3568 steidzamību

Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" (Nr.1071/Lp9) (1.lasījums)
Datums: 29.01.2009. 11:57:48 bal018
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3568 pieņemšanu 1.lasījumā

Patvēruma likums (2.lasījums)
Datums: 29.01.2009. 12:10:14 bal019
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3608 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" (1.lasījums)
Datums: 29.01.2009. 12:11:26 bal020
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3339 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā (1.lasījums)
Datums: 29.01.2009. 12:12:24 bal021
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3447 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (1.lasījums)
Datums: 29.01.2009. 12:15:08 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3556 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par starptautiskas nozīmes svētvietu Aglonā" (1.lasījums)
Datums: 29.01.2009. 12:16:28 bal023
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3217 steidzamību

Grozījumi likumā "Par starptautiskas nozīmes svētvietu Aglonā" (1.lasījums)
Datums: 29.01.2009. 12:17:02 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3217 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā (1.lasījums)
Datums: 29.01.2009. 12:18:26 bal025
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3386 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā (1.lasījums)
Datums: 29.01.2009. 12:19:40 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3564 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Imigrācijas likumā (2.lasījums)
Datums: 29.01.2009. 12:26:24 bal027
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījums Imigrācijas likumā (2.lasījums)
Datums: 29.01.2009. 12:27:02 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3617 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par valsts noslēpumu" (2.lasījums)
Datums: 29.01.2009. 13:40:08 bal030
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts noslēpumu" (2.lasījums)
Datums: 29.01.2009. 13:50:26 bal031
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts noslēpumu" (2.lasījums)
Datums: 29.01.2009. 13:56:34 bal032
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts noslēpumu" (2.lasījums)
Datums: 29.01.2009. 13:57:06 bal033
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3618 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Operatīvās darbības likumā (Nr.1059/Lp9) (1.lasījums)
Datums: 29.01.2009. 13:58:44 bal034
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3555 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Operatīvās darbības likumā (Nr.969/Lp9) (2.lasījums)
Datums: 29.01.2009. 13:59:46 bal035
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3623 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" (2.lasījums)
Datums: 29.01.2009. 14:05:50 bal036
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" (2.lasījums)
Datums: 29.01.2009. 14:08:32 bal037
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" (2.lasījums)
Datums: 29.01.2009. 14:24:30 bal038
Balsošanas motīvs: Par 10.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" (2.lasījums)
Datums: 29.01.2009. 14:25:36 bal039
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3625 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (2.lasījums)
Datums: 29.01.2009. 14:55:00 bal040
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (2.lasījums)
Datums: 29.01.2009. 14:55:40 bal041
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (2.lasījums)
Datums: 29.01.2009. 14:56:08 bal042
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Datums: 29.01.2009. 14:57:56 bal043
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma

Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (2.lasījums)
Datums: 29.01.2009. 15:08:26 bal044
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (2.lasījums)
Datums: 29.01.2009. 15:09:16 bal045
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (2.lasījums)
Datums: 29.01.2009. 16:03:22 bal046
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu

Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (2.lasījums)
Datums: 29.01.2009. 16:04:16 bal047
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu

Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (2.lasījums)
Datums: 29.01.2009. 16:05:42 bal048
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3626 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību" (1.lasījums)
Datums: 29.01.2009. 16:07:46 bal049
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3219 steidzamību

Grozījumi likumā "Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību" (1.lasījums)
Datums: 29.01.2009. 16:08:20 bal050
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3219 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (1.lasījums)
Datums: 29.01.2009. 16:09:56 bal051
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3563 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Pārapdrošināšanas likumā (2.lasījums)
Datums: 29.01.2009. 16:13:28 bal052
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3634 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā (2.lasījums)
Datums: 29.01.2009. 16:20:56 bal053
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3635 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Kredītiestāžu likumā (2.lasījums)
Datums: 29.01.2009. 16:25:48 bal054
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3636 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā (2.lasījums)
Datums: 29.01.2009. 16:28:38 bal055
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3637 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par aviāciju" (1.lasījums)
Datums: 29.01.2009. 16:30:38 bal056
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3642A steidzamību

Grozījumi likumā "Par aviāciju" (1.lasījums)
Datums: 29.01.2009. 16:31:12 bal057
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3642A pieņemšanu 1.lasījumā

Lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi Slīteres nacionālā parka likumā" 3.lasījumam līdz 2009.gada 31.martam""
Datums: 29.01.2009. 16:32:30 bal058
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.3656

Lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi Grīņu dabas rezervāta likumā" 3.lasījumam līdz 2009.gada 31.martam""
Datums: 29.01.2009. 16:33:26 bal059
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.3657

Lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi Moricsalas dabas rezervāta likumā" 3.lasījumam līdz 2009.gada 31.martam""
Datums: 29.01.2009. 16:34:16 bal060
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok.nr.3658

Lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi Krustkalnu dabas rezervāta likumā" 3.lasījumam līdz 2009.gada 31.martam""
Datums: 29.01.2009. 16:35:12 bal061
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.3659

Frakciju viedokļi

2009.gada 29.janvārī

 

Vadītāja. Sveicināti, godātie radioklausītāji!

Ir noslēgusies Saeimas sēde, un, kā katru ceturtdienu pēc tās, tiešraidē skan „Frakciju viedokļi” no Saeimas nama Sēžu zāles. Saeimas deputāti jums stāstīs par šodien skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmais šodien runās Tautas partijas frakcijas deputāts Imants Valers. Lūdzu!

I.Valers (Tautas partijas frakcija).

Labdien, cienījamie klausītāji!

Šodien bija ļoti spraiga sēde ar daudzām debatēm, bet es gribētu pakavēties tikai pie dažiem jautājumiem, pie svarīgākajiem, kā mēs
uzskatām, – pie Satversmes grozījumu projekta.

Šodien izskatīšanai visām Saeimas komisijām tika nodoti Satversmes grozījumi, ko iesniedza Valsts prezidents Valdis Zatlers. Valsts prezidents rosina grozīt Satversmi, nosakot tautas tiesības atsaukt Saeimu. Turklāt Valsts prezidents iesaka grozīt Satversmi, paredzot Valsts prezidentam tiesības pie atsevišķiem nosacījumiem atlaist Saeimu. Valsts prezidenta iesniegto Satversmes grozījumu projektu nodeva izskatīšanai visās Saeimas pastāvīgajās komisijās un atzinumu sniegšanai līdz 4.februārim, un par atbildīgo komisiju noteica Saeimas Juridisko komisiju.

Bez tam šodien izskatīšanai visām Saeimas komisijām tika nodoti arī Satversmes grozījumi, ko iesniedza Tautas partijas frakcija. Šie ir grozījumi par tiesībām Saeimai pašai sevi atlaist.

Tautas partijas frakcijas sagatavotie grozījumi paredz Saeimai pašai ar ne mazāk kā divām trešdaļām visu Saeimas deputātu balsu vairākumu pieņemt lēmumu par Saeimas atlaišanu un pirmstermiņa vēlēšanu organizēšanu.

Tautas partija uzskata, ka laikā, kad Latvijā un pasaulē valda ekonomiskā krīze, ir nepieciešama valdība un parlaments, kas krīzes apstākļos var pieņemt lēmumus ar tautas mandātu.

Patlaban gan Saeimai, gan valdībai ir tik zems uzticības reitings, ka tās nav spējīgas pieņemt sabiedrībai nepatīkamus, bet valsts attīstībai vitāli svarīgus lēmumus. Visi līdz šim izskanējušie piedāvājumi situāciju risināt, piemēram, grozot Satversmi, reorganizējot valdību vai visu koalīciju, organizējot jaunus referendumus un veicot nebūtiskas izmaiņas Vēlēšanu likumā, nav adekvāti pašreizējai situācijai.

Uzskatām, ka valsts nevar pārvarēt ekonomisko krīzi, ja valstī pastāv arī tik dziļa politiskā krīze. Tikai vienota gan Saeimas, gan valdības, gan sabiedrības sapratne un rīcība var būt efektīva ekonomiskās krīzes pārvarēšanai.

Bez tam Tautas partija ierosina daudz īsākā laikā ievēlēt jaunu, darboties spējīgu Saeimu, tad nevajadzētu rīkot referendumu par Saeimas atlaišanu, un tas ļautu daudz ātrāk un ar mazākiem izdevumiem sarīkot Saeimas ārkārtas vēlēšanas. Krīzes apstākļos ir ļoti būtiski rīkoties ātri.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Valera kungam no Tautas partijas frakcijas.

Nākamajam vārds apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Politiskā un ekonomiskā situācija valstī strauji pasliktinās. Iedzīvotāju neuzticēšanās valsts varai jau ir vienkārši katastrofāla. Pretēji solītajam Saeima jau ilgāk nekā pusgadu nespēj pieņemt Satversmes grozījumus, kas ļautu tautai pirms termiņa atlaist Saeimu. Pretēji solītajam Saeima neuzņemas atbildību par krīzes situāciju, bet mehāniski akceptē valdības lēmumus, to skaitā krīzes pārvarēšanas plānu, kas, izrādās, ir vienīgi premjera galvā.

Pretēji solītajam, ka būtiski samazinās valsts pārvaldes aparātu un tā uzturēšanas līdzekļus, šis uzdevums grimst valdošo partiju savtīgajos ķīviņos. Valdībai nav atklāta un konkrēta plāna krīzes pārvarēšanai un tautsaimniecības atveseļošanai, Starptautiskā Valūtas fonda piešķirtā aizdevuma izlietošanai valsts interesēs. Tas noskaidrojās pēc tam, kad mēs šodien saņēmām no valdības atbildi uz deputātu pieprasījumu.

Politiskā un ekonomiskā krīze valstī izraisa arvien lielāku tautas neapmierinātību, kas pāraug vardarbīgās akcijās, kādas nav bijušas atjaunotās Latvijas valsts vēsturē.

Līdz ar to „Saskaņas Centra” frakcija uzskata, ka esošajā krīzes situācijā ir nepieciešami radikāli risinājumi. Mums nepieciešama gan jauna valdība, gan jauns parlaments, kas būtu spējīgs to izveidot. Mums vairs nav tiesību gaidīt rudeni, kad pakāpeniskā parlamentārā procedūrā varētu sarīkot jaunas Saeimas vēlēšanas un iecelt jaunu valdību.

Mēs aicinām visas politiskās partijas veikt visu no tām atkarīgo, lai pēc iespējas ātrāk pārvarētu krīzi valstī un atjaunotu iedzīvotāju uzticību valsts varai.

Esošās Saeimas atlaišanai un jaunas Saeimas vēlēšanām jāizvēlas maksimāli ātra, lēta un efektīva procedūra. Valstī ir nepieciešamas ārkārtas Saeimas vēlēšanas 6.jūnijā, reizē ar pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.

Nākamais runās apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāts Juris Dobelis. Lūdzu!

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Godātie radioklausītāji! Viss šodienas sēdē redzētais un dzirdētais kārtējo reizi nostiprināja manu pārliecību, ka 9.Saeimas deputātiem vienkārši ir jānomierinās, nav jānodarbojas ar visādu grābstīšanos gar likumiem, no kuriem daudzi diemžēl neko nesaprata, kā tas izskanēja arī šīsdienas runās, bet jāatrod sava pieeja savam darbam šeit, 9.Saeimā, un jāpadomā par to, kas ir izdarīts līdz šim. Nav jāspēlējas ar dažādām jaunām koncepcijām. Te zili brīnumi skan no Saeimas tribīnes. Nav jāspēlējas ar Satversmi, un ir jāciena mūsu senču ieguldītais darbs Satversmē, un visa sava enerģija un prasme jāiegulda tajā rīcībā, kas nosaka turpmāko valsts likteni.

Un vēl piebildīšu, ka pilnīgi ir aizmirsies nacionālais jautājums; latviešu tautas intereses pilnīgi ir pazudušas no redzesloka. Mans ierosinājums visiem latviešu deputātiem, kas sastāda vairāk nekā trīs ceturtdaļas no Saeimas sastāva, – pulcēties un apspriesties, kā tālāk kopīgi rīkoties. Nav nekādas atbildes, izņemot to, ka kāds „Saskaņas Centra” deputāts šādu manu rīcību vienkārši nosauca par rasismu.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Jurim Dobelim no apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas.

Frakciju viedokļus turpina partijas „Jaunais laiks” frakcijas deputāts Artis Kampars. Lūdzu!

A. Kampars (frakcija „Jaunais laiks”).

Labvakar, cienītie radioklausītāji! Šodien tiešām viens no galvenajiem diskusiju punktiem ir Satversmes grozījumi. Saeima izskatīja divus grozījumus.

Vienu no tiem bija iesniedzis Valsts prezidents, un tas paredzēja, līdzīgi kā „Jaunais laiks” to bija ierosinājis jau novembrī, tautas tiesības gadījumā, ja tautu neapmierina Saeimas darbs, to atlaist.

Otrs paredzēja Saeimai pašai īpašos gadījumos sevi atlaist, un to bija iesniegusi Tautas partija.

Protams, „Jaunais laiks” aktīvi iestājas par tautas tiesībām atlaist parlamentu, ja tas nav strādājis apmierinoši, un mēs kategoriski iebilstam pret Tautas partijas tiesībām atlaist Saeimu, ja Tautas partiju kaut kas Saeimas darbā neapmierina.

Otra lieta, kas, mūsuprāt, ir svarīga: beidzot pēc gandrīz gadu ilgas gulēšanas Saeimas komisijas atvilktnēs tika otrajā lasījumā diezgan vienprātīgi atbalstīts „Jaunā laika” iesniegtais „lokomotīvju” principa aizliegums Saeimas vēlēšanās. Mūsuprāt, tas ir viens liels solis pretī vēlēšanu sistēmas uzlabošanai, un ļoti ceram, ka šo ideju atbalstīs Saeima arī trešajā lasījumā tuvākajās nedēļās.

Pēdējā lieta, par ko es gribētu informēt, ir tā, ka partijas „Jaunais laiks” frakcija kopā ar vēl 34 deputātiem ierosinājusi trešdien sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi, kurā aicina izskatīt jautājumu par demisijas izteikšanu Ivara Godmaņa vadītajam Ministru kabinetam. Tie iemesli ir vispārzināmi: valstī šobrīd, šajā grūtajā situācijā, diemžēl – pat ar visu enerģisko rīkošanos – Ministru kabinetam un valdībai nav tautas atbalsta. Un šie grūtie lēmumi, kuri būs jāpieņem, nevar tikt pieņemti ar tik haotisku rīcību un bez sabiedrības atbalsta. Tāpēc, mūsuprāt, pirmais, kas būtu jāizdara, – jāizveido tāda rīcībspējīga valdība, ar ļoti plašu koalīciju, kuras vadībā būtu cilvēks, kas šobrīd bauda sabiedrības uzticību.

Un nākamais. Politiskajām partijām jāvienojas par iespējami tuvu datumu, kurā notiktu Saeimas ārkārtas vēlēšanas.

Paldies. Veiksmīgu jums nedēļas nogali!

Vadītāja. Paldies Kampara kungam no partijas „Jaunais laiks” frakcijas.

Nākamajam vārds partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas deputātam Kārlim Šadurskim. Lūdzu!

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Labvakar, godājamie radioklausītāji! Par dažiem būtiskākajiem jautājumiem jau tika runāts. Gribu arī no savas puses pieminēt divus iesniegtos Satversmes grozījumu projektus. Viens ir no Valsts prezidenta; tas paredz tautas tiesības atlaist Saeimu. Tas ir izsvērts un pieņemams likumprojekts. Tas, ka to bez debatēm un vienprātīgi nodeva Saeimas komisijām, man rada zināmas bažas, vai tas nav nolikts plauktā „iemarinēšanai”.

Savukārt otrs, Tautas partijas virzītais projekts, kas paredz Saeimas tiesības pašai saīsināt savu pilnvaru laiku, ir juridiski pilnīgs brāķis, jo neparedz procedūras risinājumu. Pirmkārt, nav skaidrs, vai tas būs atsevišķs likums vai lēmums, ar ko Saeima sevi atlaidīs. Otrkārt, nav skaidrs, kas notiks līdz nākamās Saeimas sanākšanai. Treškārt, nav skaidrs, kāda var būt mijiedarbība ar citiem iespējamiem Saeimas atlaišanas mehānismiem, ja, piemēram, to ierosina Valsts prezidents. Un patiesībā tas ir tīri situatīvs risinājums, ar ko Tautas partija grib izvairīties no iespējas, ka šogad 6.jūnijā vienlaikus ar Eiropas parlamenta un pašvaldību vēlēšanām notiktu referendums par Saeimas atlaišanu. Acīmredzot Tautas partija baidās, ka tādā gadījumā var iestāties politiska atbildība, proti, politisks krahs, par Latvijā paveikto.

Godātie klausītāji! Pievienojos sava kolēģa Arta Kampara optimismam par „lokomotīvju” principa atcelšanu. Vismaz šobrīd – otrajā lasījumā. Ceru, ka tā tas būs arī galīgajā Saeimas vēlēšanu likuma redakcijā.

Bet gribu atzīmēt, manuprāt, šodien vissvarīgāko notikumu, kas gan nav tieši saistīts ar Saeimas sēdi. Proti, sēdes pārtraukumā trīs partijas – „Pilsoniskā Savienība”, „Jaunais laiks” un „Sabiedrība citai politikai” – parakstīja vienošanos par politisku sadarbību gan Saeimā, gan ārpus tās. Mēs saskaņosim savas likumdošanas iniciatīvas, mēs kopā strādāsim pie ekonomikas glābšanas un attīstības plāna, un mēs saskaņosim savas darbības, gatavojoties vēlēšanām.

Es domāju, ka šis ir ļoti nopietns solis, kas ļaus politiskajai opozīcijai Saeimā nostiprināties, un tā būs viens stabils politisks spēks, kas varbūt lielai daļai Latvijas vēlētāju var radīt kādu pamatotu pārliecību, ka tomēr mums ir instrumenti, lai izietu no politiskās un ekonomiskās krīzes valstī.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Šadurska kungam no partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas.

„Frakciju viedokļus” turpina Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Andis Kāposts. Lūdzu!

A.Kāposts (ZZS frakcija).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Mani kolēģi jau daudz ko ir stāstījuši par to, kas šodien Saeimā tika lemts un darīts.

Es gribētu runāt par pašreiz vissāpīgāko – lauksaimniecības jautājumu, jo situācija lauksaimniecībā nekad nav bijusi stabila. Varētu minēt ļoti daudzus apstākļus, kāpēc tas tā ir. Vienu varētu teikt skaidri: Saeimā un valdībā ir ļoti maz tādu cilvēku, kuriem patiesi šī nozare rūp un kuri reāli kaut ko šinī virzienā dara. Un pašreizējā situācijā visus apstākļus tiešām pasliktināja pasaules ekonomiskā krīze, kas izpaužas pilnīgi visās sfērās, ne tikai lauksaimniecībā.

Taču mani priecē tas, ka beidzot zemnieki – kā mazie, tā arī lielie – ir vienoti kopējam mērķim. Vairs nav dzirdams, ka lielie teiktu, ka mazie nemāk strādāt vai ka mazie nav vajadzīgi, nav vairs tādu ķīviņu savā starpā. Uzskatu, ka tikai kopējiem spēkiem šoreiz ir iespējams iespaidot šos nedzirdīgos.

Novēlu šiem zemniekiem izturību mērķu sasniegšanā un iesaku ticēt nevis solījumiem, bet tikai reāliem darbiem.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Andim Kāpostam.

Nākamā runās Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputāte Inese Šlesere. Lūdzu!

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Labvakar, godātie radioklausītāji! Es vēlētos šovakar paust arī Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas viedokli par būtiskākajiem jautājumiem, kuri tika izskatīti šodienas sēdē .

Arī mūsu frakcija uzskata, ka, protams, svarīgākais jautājums šodien bija komisijām nodotais likumprojekts „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”, kuru bija iesniedzis Valsts prezidents. Kā jau dzirdējāt, tas paredz tiesības patstāvīgi lemt par Saeimas priekšlaicīgu atlaišanu gan Valsts prezidentam, gan tautai pēc noteikta vēlētāju skaita ierosinājuma. Un ir svarīgi un būtiski arī tas, ka šis likumprojekts tika atbalstīts vienbalsīgi, tātad bija vienprātīgs Saeimas atbalsts šim likumprojektam. Tas dod lielas cerības, ka jau tuvākajā laikā šis likumprojekts tiks izskatīts un beidzot tiešām tiks pielikts punkts šī svarīgā jautājuma risināšanai.

Bet tāpat mūsu partija atbalstīja arī Tautas partijas iniciatīvu, kas paredz, ka arī Saeimai tiek dotas tiesības saīsināt savu pilnvaru termiņu. Arī šis likumprojekts tika nodots komisijām, un turpināsies darbs arī pie šī priekšlikuma izvērtēšanas. Un, iespējams, tas prasīs arī kādus papildu darbus – noteikt varbūt konkrētus nosacījumus, pie kādiem Saeimai varētu tikt dotas tiesības saīsināt pašai savu pilnvaru laiku. Bet, kā es jau teicu, šis darbs vēl turpināsies visās Saeimas komisijās, it īpaši Juridiskajā komisijā.

Pavisam īsi gribētu pieminēt vēl vienu no svarīgākajiem likumprojektiem, kuru minēja arī mani kolēģi. Arī mēs atbalstījām likumprojektu „Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”, kas tiešām paredz „lokomotīvju” principa atcelšanu. Neskatoties uz to, ka bija diezgan ilgas debates un šai sistēmai ir savi plusi un arī savi mīnusi, mēs atbalstījām „lokomotīvju” principa atcelšanu, jo uzskatām, ka viens no galvenajiem plusiem būtu tas, ka tādējādi tiktu stiprināta atgriezeniskā saite ar vēlētājiem. Turpināsies Saeimas komisijās arī darbs pie šī likumprojekta, un mēs ceram uz veiksmīgu un labu iznākumu, kas nodrošinās tiešām precīzu tautas gribas izteikumu Saeimas vēlēšanās un tātad arī nākamajā Saeimā.

Tas būtu īsumā mūsu frakcijas viedoklis. Paldies jums par uzmanību. Lai jums ir veiksmīga atlikusī nedēļas daļa!

Vadītāja. Paldies Inesei Šleserei no Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.

Un „Frakciju viedokļus” šodien noslēdz partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputāts Miroslavs Mitrofanovs. Lūdzu!

M.Mitrofanovs (PCTVL frakcija).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien patiešām ir vēsturiska diena. Saeima, atsaucoties uz sabiedrības pieprasījumu, nodeva komisijām likumprojektu, kas paredz nodrošināt tautai tiesības atlaist Saeimu, balsojot referendumā. Šis process tika uzsākts pirms pusotra gada, kad tieši mūsu frakcija, PCTVL frakcija, izstrādāja likumprojektu, kurš paredzēja dot vēlētājiem iespēju atlaist parlamentu.

Vēlāk līdzīgu projektu virzīja arodbiedrības. Un tagad stafeti ir pārņēmis Valsts prezidents, kurš izvirzīja savu grozījumu variantu. Un nu šis variants galu galā ir nonācis līdz tam posmam, kad komisijās varētu notikt likumprojekta apspriešana pēc būtības.

Bet ir arī iespējams, ka valdošās partijas mēģinās bezgalīgi novilcināt grozījumu izskatīšanu. Lai tas nenotiktu, PCTVL frakcijas deputāts Vladimirs Buzajevs ierosināja noteikt termiņu likumprojekta sagatavošanai pirmajam lasījumam. Saeima ir nolēmusi uzdot komisijām līdz 4.februārim sniegt savus atzinumus atbildīgajai – Juridiskajai komisijai. Tas nozīmē, ka jau 4.februārī būs kāda skaidrība par likumprojekta turpmāko likteni.

Šodien tika izskatīts arī līdzīga rakstura priekšlikums, kuru iesniedza Tautas partijas frakcija. Šis likumprojekts paredz iespēju Saeimas vairākumam lemt jautājumu par parlamenta atlaišanu. Mūsu frakcija neatbalstīja šādu projektu. Un, lai paskaidrotu, kāpēc mēs nebalsojām par Tautas partijas frakcijas iesniegto likumprojektu, es gribu pastāstīt par vienu komentāru, kuru es šodien izlasīju „Delfos” un kurš ļoti precīzi izteica mūsu frakcijas attieksmi. Tur komentētājs ar vārdu „Klaviere” ir uzrakstījis, ka tauta Saeimu pieņēma darbā un tikai tauta to var atlaist.

Šāda mūsu attieksme nozīmē, ka PCTVL atbalstīs visātrāku Satversmes grozījumu pieņemšanu ar nolūku tieši tautai dot tiesības atlaist Saeimu. Bet mēs neatbalstīsim valdošo partiju shēmas, kas ļautu tām manipulēt ar Saeimas darbības termiņiem un rīkot ārkārtas vēlēšanas tad, kad izdevīgi ir valdībai.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Miroslavam Mitrofanovam no partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas.

Līdz ar to „Frakciju viedokļi” šodien ir izskanējuši. Paldies, ka klausījāties. Visu labu!

 

 

Sestdien, 24.februārī