Latvijas Republikas 9.Saeimas

ziemas sesijas otrā sēde

2009.gada 22.janvārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

 

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Frakciju viedokļi


Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sākam Saeimas 2009.gada 22.janvāra sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā un sadaļā „Likumprojektu izskatīšana” iekļaut likumprojektu „Grozījumi Sporta likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Savukārt Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Ieroču aprites likumā” (Nr.915/Lp9) otrajam lasījumam līdz 2009.gada 6.februārim”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Godātie kolēģi! Sākam izskatīt šodienas sēdes darba kārtību.

Pirmais darba kārtības punkts – „Valsts kontroliera zvērests (solījums)”. Lūdzu Sudrabas kundzi tribīnē.

I.Sudraba (valsts kontroliere).

Zvēru būt uzticīga Latvijas Republikai, ievērot tās likumus un godīgi pildīt savus pienākumus.

Sēdes vadītājs. Paldies Sudrabas kundzei, un vēlam sekmes jūsu darbā.

(Aplausi.)

Godātie kolēģi! Sākam izskatīt sadaļu „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Mūrnieces, Bendrātes, Zaķa, Latkovska un Rībenas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Informācijas atklātības likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens – „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātei Lindai Mūrniecei. Viņa acīmredzot runās „par”.

L.Mūrniece (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Strādājot ar likumprojektiem, nākas secināt, ka tajos liela uzmanība tiek pievērsta cilvēktiesībām, vajag tās vai ne. Īpaši likumos parasti tiek aizsargātas noziedznieku cilvēktiesības, aizmirstot to, ka mums pamatā svarīgākas varētu būt upuru vai potenciālo upuru cilvēktiesības. Un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā tieši Tieslietu ministrija ir tā, kura parasti iestājas par to, ka ieslodzītajiem vajag noteiktus kvadrātmetrus uz cilvēku, lai ievērotu Eiropas prasības, ka ieslodzītajiem vajag atbilstošu ēdināšanu un tā tālāk, un tā joprojām, bet, kad nonākam līdz sarunai par upuru tiesībām, tad Tieslietu ministrija izveido darba grupu un gadiem ilgi strādā pie jebkādiem likumu grozījumiem, kuri līdz Saeimai tā arī nenonāk.

Šie grozījumi, kurus „Jaunais laiks” ir iesniedzis, ir būtiski, lai mēs pasargātu savus bērnus. Parlamentam jau ir pieredze, ka mēs visi vienbalsīgi esam atbalstījuši Krimināllikumu, tādā veidā ejot soli pretī likumu sakārtošanai, lai mūsu valstī prioritāras būtu upuru tiesības, nevis noziedznieku tiesības.

Šis konkrētais grozījums paredz, ka Valsts probācijas dienestam būs tiesības informēt cilvēkus, informēt sievieti konkrētajā gadījumā, ja viņa tiks apdraudēta no tikko no cietuma iznākuša pedofila. Jo dzīvē diemžēl ir situācijas, ka pirmais, ko no cietuma atbrīvojies pedofils dara, ir tas, ka viņš meklē vieglus upurus, kas parasti ir vientuļas sievietes ar maziem bērniem. Un, ja mēs izdarīsim šo grozījumu Informācijas atklātības likumā, tad Valsts probācijas dienestam būs tiesības sievieti informēt par to, ka viņas dzīvē mēģina ienākt pedofils, visticamāk, ar mērķi piekļūt tuvāk viņas bērniem.

Gribu uzreiz nomierināt cilvēktiesību aizstāvjus. Tas nekādā veidā nepārkāps arī noziedznieku un pedofilu cilvēktiesības, jo Satversme paredz, ka atsevišķos gadījumos, kad informācija var izglābt kāda dzīvību, šī informācija ir izpaužama. Lūdzu atbalstīt iesniegtos grozījumus.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jurim Dalbiņam.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamais priekšsēdētāj! Kolēģi! Es gribu lūgt nodot šo likumprojektu tomēr Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un nozīmēt to par atbildīgo komisiju, jo ar šiem jautājumiem mēs jau esam strādājuši un esam strādājuši ar Tieslietu ministriju – un ne tikai viena gada garumā. Tā ka mēs būtu gatavi to darbu turpināt, ir iestrādes.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Es saprotu, ka jūsu priekšlikums ir mainīt atbildīgo komisiju un tā arī būtu vienīgā komisija, kurai šis likumprojekts tiek nodots.

J.Dalbiņš. Tieši tā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Oskaram Kastēnam.

 

O.Kastēns (LPP/LC frakcija).

Es gribu lūgt par līdzatbildīgo noteikt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, jo šie grozījumi būtiski skar fiziskās personas privāto dzīvi un tas ir arī šīs komisijas kompetencē.

Sēdes vadītājs. Tātad, kā es saprotu, jūsu priekšlikums ir nenodot šo likumprojektu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, savukārt nodot to divām komisijām – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai –, nosakot, ka Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu priekšlikumu? Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu šīm komisijām? Vai kāds uzstāj uz uzbalsojumu? Neuzstāj. Tātad likumprojekts ir nodots Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir atbildīgā komisija.

Paldies.

Pārejam pie nākamā darba kārtības punkta – „Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Jānim Reiram šā gada 15.janvārī”. Saeimas Prezidijs savā sēdē ir piešķīris deputātam Jānim Reiram neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 15.janvārī. Šis ir informatīvs paziņojums un nav balsojams.

Nākamais darba kārtības punkts – „Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Valdim Ģīlim šā gada 22.janvārī”. Deputāts Valdis Ģīlis ir iesniedzis iesniegumu ar lūgumu piešķirt šodien, 22.janvārī, viņam neapmaksātu atvaļinājumu. Šādas tiesības ir katram Saeimas deputātam vienu reizi katras sesijas laikā. Šis jautājums ir balsojams. Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Valdim Ģīlim šā gada 22.janvārī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Deputātam Valdim Ģīlim piešķirts neapmaksāts atvaļinājums šodien, 22.janvārī.

atvaļinājums šodien, 22.janvārī.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi! Skatām dokumentu Nr.3598 - likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (trešais lasījums). Dokuments ir uz 54 lapām, taču tajā ir tikai pieci priekšlikumi.

1.priekšlikumu ir iesniedzis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Vitālijs Aizbalts. Komisija to ir daļēji atbalstījusi un iekļāvusi 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 3.priekšlikumu arī ir iesniedzis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Vitālijs Aizbalts. Tajā tiek precizēts Eiropas Kopienas nosaukums. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi un pantu redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. 4.priekšlikumu arī ir iesniedzis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Vitālijs Aizbalts. Jāteic, ka tas ir ļoti nozīmīgs priekšlikums, jo līdz šim tiem kravas pārvadātājiem, kuriem bija pārsniegts noteiktais svara maksimums, vieglāk bija atteikties no svēršanas jeb no pārbaudes, jo par to viņi saņēma minimālu sodu. Tādējādi viņi izvairījās no soda par pārāk lielu kravu.

Šī nepilnība likumā tagad ir novērsta ar 4.priekšlikumu, principā tagad sods par atteikšanos no pārbaudes būs līdzvērtīgs sodam par pārāk lielu kravu vai pat lielāks.

Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. Un visbeidzot ir 5.priekšlikums, kuru arī ir iesniedzis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs. Tas jau skar procedūru: kas ir tiesīgs uzlikt administratīvo sodu.

Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. Līdz ar to lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā. Likums saskaņā ar Satversmi stāsies spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 17, atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par dzīvojamo telpu īri””, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā es aicinu pirmajā lasījumā atbalstīt valdības izstrādāto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par dzīvojamo telpu īri””. Minētais likumprojekts ir saistīts ar administratīvi teritoriālo reformu. Taču pirms balsojuma par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā es komisijas vārdā aicinu noteikt likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Saskaņā ar Kārtības rulli vispirms mums jābalso par steidzamības piešķiršanu likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par dzīvojamo telpu īri””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 25, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

J.Lagzdiņš. Aicinu balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par dzīvojamo telpu īri”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 14, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī laiku, kad Saeimas sēdē likumprojekts tiks izskatīts otrajā, galīgajā, lasījumā.

J.Lagzdiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 27.janvāris. Likumprojekta izskatīšana Saeimas sēdē - 5.februārī.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Paldies.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Sagatavojot minēto likumprojektu otrajam lasījumam, komisija savā vārdā ir izstrādājusi un iesniegusi divus priekšlikumus. Abi šie priekšlikumi attiecas uz pārejas noteikumiem.

Aicinu atbalstīt 1.priekšlikumu, ko iesniegusi komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš. Arī 2. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu - aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš. Aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Lagzdiņš. 30.janvāris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Gada pārskatu likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Labrīt, dāmas un kungi! Kartāga ir jāsagrauj, bet mums ir jāturpina strādāt.

Likumprojekts „Grozījumi Gada pārskatu likumā”. Dokuments Nr.3522. Likumprojekta iesniedzējs ir Ministru kabinets, to izstrādājusi Finanšu ministrija. Šī un arī nākamā šodienas sēdē izskatāmā likumprojekta vienīgais nolūks ir sakārtot attiecības starp Gada pārskatu likuma normām un likuma „Par grāmatvedību” normām un tām normām, kuras mēs esam ielabojuši likumā un kuras reglamentē zemnieku un zvejnieku saimniecības un to darbību. Tāpēc komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Gada pārskatu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

K.Leiškalns. Otrajam lasījumam es aicinu priekšlikumus iesniegt līdz 6.februārim.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par grāmatvedību””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par grāmatvedību””. Te ir tas pats manis jau iepriekš izstāstītais stāsts. Ja parlaments, čakli strādājot, ir izdarījis izmaiņas bāzes likumos, tad atbildīgajai komisijai nekas cits neatliek kā vien ar valdības palīdzību strādāt pie visiem pārējiem likumiem, kur šīs izmaiņas jāiestrādā.

Tāpēc es aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā arī grozījumus likumā „Par grāmatvedību”.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par grāmatvedību”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

K.Leiškalns. Paldies. Komisija tos gaidīs līdz 6.februārim šajā gadā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Godātie kolēģi! Pirms mēs skatām nākamo darba kārtības punktu, es informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis divus iesniegumus, ko ir parakstījuši desmit deputāti, ar lūgumu izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba kārtībā. Tātad desmit deputāti lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu „Par Oskara Kastēna apstiprināšanu par Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas locekli (aizstājēju)”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādiem grozījumiem? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Un Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī desmit deputātu parakstītu iesniegumu ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu „Par Oskara Kastēna apstiprināšanu par NATO Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas locekli (aizstājēju)”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Imants Valers.

I.Valers (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Dokuments Nr.3310 - likumprojekts „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”. Šie grozījumi paredz papildināt likumu ar jaunu pantu par informācijas izplatīšanu ar integrētās iekšlietu informācijas sistēmas palīdzību. Tas ļaus ar informācijas tehnoloģiju palīdzību pilnveidot informācijas apmaiņu starp tiesībsargājošajām iestādēm.

Likumprojekts paredz arī precizēt normas, kuras saistītas ar lēmumu par apsūdzētā meklēšanas izpildes iestādi. Un vēl trešais. Likumprojekts paredz noteikt kompetenci tiesai pieņemt lēmumu par notiesātās personas meklēšanu gadījumos, kad tā izvairās no soda izciešanas un nav atrodama.

Atbalstiet, lūdzu, likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Valers. 30.janvāris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas numurs 976/Lp9). Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Ministru kabinets ir iesniedzis Iekšlietu ministrijas sagatavoto likumprojektu, kurā ir izdarīts grozījums vienā pantā, - konkrēti tiek papildināts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss ar jaunu pantu. Tā ir procesuāla norma, un tā nosaka informācijas sistēmas darbību un sadarbību starp iekšlietu un tieslietu struktūrām. Principā šīs normas mērķis ir uzlabot gan tiesībsargājošo, gan iekšlietu struktūru darbību administratīvo pārkāpumu novēršanā un, protams, arī pārkāpēju sodīšanā.

Līdz ar to komisija aicina atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas numurs 976/Lp9) pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Dz.Rasnačs. Komisija iesaka šā gada 30.janvāri noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas numurs 930/Lp9), pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Arī šos grozījumus ir iesniedzis Ministru kabinets, taču sagatavojusi tos ir Vides ministrija. Tā paredz veselu virkni grozījumu, kuri Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu pilnveido jautājumos, kas skar pārkāpumus pret vidi.

Komisija izskatīja šo likumprojektu, un komisijai bija skaidrs, ka laikā starp lasījumiem būtu pilnveidojams sankciju lielums atsevišķās jomās, respektīvi, jāpalielina sankcijas atsevišķos jautājumos. Bet kopumā komisija konceptuāli atbalsta.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas numurs 930/Lp9) pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Dz.Rasnačs. Komisija iesaka šā gada 30.janvāri noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Civilās aizsardzības likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Likumprojekta „Grozījumi Civilās aizsardzības likums” otrajam lasījumam priekšlikumi nav iesniegti.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Civilās aizsardzības likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 30.janvāris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Likumprojekta „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” otrajam lasījumam ir iesniegti pieci priekšlikumi.

1. - tieslietu ministra Bērziņa kunga priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 2. - Ministru prezidenta Godmaņa priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 3. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisija to atbalstījusi savā - 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 5. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisija atbalsta to.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 10.marts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Labrīt, kolēģi! Komisija ir izskatījusi un pirmajā lasījumā piedāvā apstiprināt grozījumu Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

 

J.Tutins. Līdz šā gada 5.februārim.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Sporta likumā”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Likumprojekts ir saistīts ar valdības un atbildīgās ministrijas sagatavotajām izmaiņām sporta pārvaldībā. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija šajā sakarā lūdz atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Saskaņā ar Kārtības rulli vispirms mums jābalso par steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Sporta likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 13, atturas - 3. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi!

Kā jau es jūs informēju, šis likumprojekts ir saistīts ar sagatavotajām izmaiņām sporta pārvaldībā, jo ir likvidēta Sporta pārvalde. Līdz ar to Sporta pārvaldes funkcijas ir jāpārņem citām institūcijām. Es aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Sporta likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī to, kad likumprojekts tiks izskatīts Saeimas sēdē otrajā, galīgajā, lasījumā.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Es aicinu iesniegt priekšlikumus līdz pulksten 12.00 23.janvārī, kā arī aicinu izskatīt likumprojektu šā gada 29.janvāra sēdē.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 23.janvāris pulksten 12.00 un izskatīšana - 29.janvārī.

Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi, par vienprātīgo atbalstu!

Sēdes vadītājs. Nākamā darba kārtības sadaļa - lēmuma projekta izskatīšana. Lēmuma projekts „Par piekrišanu 9.Saeimas deputāta Jāņa Klauža saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Dolgopolovs.

S.Dolgopolovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 17.panta ceturtās daļas prasībām Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja administratīvo protokolu un sagatavoja Saeimas lēmuma projektu ar lūgumu piekrist 9.Saeimas deputāta Jāņa Klauža saukšanai pie administratīvās atbildības par administratīvajā protokolā norādīto pārkāpumu. Pārkāpums ir saistīts ar ceļu satiksmes noteikumu neievērošanu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par piekrišanu 9.Saeimas deputāta Jāņa Klauža saukšanai pie administratīvās atbildības”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 2, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Ieroču aprites likumā” (Nr.915/Lp9) otrajam lasījumam līdz 2009.gada 6.februārim”.

Vai komisijas vārdā kāds vēlas kaut ko teikt vai pamatot? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Ieroču aprites likumā” (Nr.915/Lp9) otrajam lasījumam līdz 2009.gada 6.februārim”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - 1, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts „Par Oskara Kastēna apstiprināšanu par NATO Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas locekli (aizstājēju)”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Oskara Kastēna apstiprināšanu par NATO Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas locekli (aizstājēju)”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 2, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais - pēdējais - šodienas darba kārtības punkts - lēmuma projekts „Par Oskara Kastēna apstiprināšanu par Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas locekli (aizstājēju)”! Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Oskara Kastēna apstiprināšanu par Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas locekli (aizstājēju)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Es informēju jūs, ka ir saņemts piecu deputātu - Plinera, Buhvalova, Buzajeva, Sokolovska un Mitrofanova - jautājums finanšu ministram Atim Slakterim „Par starptautisko aizdevumu izmantošanu”. Jautājums tiek nodots finanšu ministram Atim Slakterim.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!

Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, paziņojumam vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es vēlētos vērsties pie visām frakcijām ar Tautas partijas vakar pieņemto „Politisko un sabiedrisko organizāciju memorandu vardarbības nosodīšanai politiskajā procesā”. Tas nav vērsts uz pagātni, mēs to pieņēmām, vēršoties uz nākotni. Mēs uzskatām, ka diskusijām par šīm tēmām ir jābūt un mēs nākotnē nedrīkstam pieļaut to, kas bija 13.janvārī.

Politisko un sabiedrisko organizāciju memorands vardarbības nosodīšanai politiskajā procesā.

Pēdējo mēnešu laikā esam bijuši liecinieki procesam, kas pārsniedz demokrātiskā valstī un sabiedrībā pieļaujamo konkurenci politiskās pozīcijas un opozīcijas starpā. Vardarbība ir robeža, kas atšķir demokrātisku izpausmes brīvību no nozieguma. Vardarbīgas metodes nav izmantojamas politiskajā procesā nekādos apstākļos, tās diskreditē demokrātiskās politiskās līdzdalības veidus pašā būtībā. Ir grūti iedomāties vēl izkropļotāku politiskās līdzdalības formu par vandalismu, Vecrīgas bruģakmens vai izdzerta dzēriena pudeles sviešanu žurnālistam, policistam, ātrās medicīniskās palīdzības autotransportam vai Saeimas nama logā. Tas, kurš sviež akmeni, nav varonis, bet gan kriminālnoziedznieks.

Šā gada 13.janvāra notikumi Vecrīgā ir robežšķirtne, kas prasa jaunu vienošanos politisko un sabiedrisko organizāciju starpā.

Tādēļ mēs, zemāk parakstījušies politisko un sabiedrisko organizāciju un arodbiedrību pārstāvji, kategoriski nosodām jebkādas vardarbības izpausmes politiskajā procesā un apņemamies darīt visu, lai novērstu atkārtotu vardarbības uzliesmojumu.

Mēs vēršamies pret cilvēku musināšanu, kura novērojama publiskajā telpā - it īpaši internetā - un kuras nolūks ir nojaukt robežas starp verbālu un fizisku vardarbību. Rodas iespaids, ka daudziem cilvēkiem ir zudusi jebkāda atbildība par saviem vārdiem, kuras redzams apliecinājums ir anonīmie interneta komentāri. Tas rada risku, ka demokrātiskās izpausmes brīvība tiek izmantota, lai vērstos pret pašu demokrātiju.

Latvija ir relatīvi jauna demokrātija, un nav šaubu, ka politiskajai līdzdalībai ir jāpalielinās, tāpat ir jāuzlabojas lēmumu pieņemšanas kvalitātei un pašas politikas kvalitātei. Tādēļ cilvēkiem ir jānāk politikā, jāstājas partijās, nevalstiskajās organizācijās, jāpiedalās valsts jautājumu lemšanā. Mēs paužam gatavību dot iespēju izpausties jaunām politiskajām idejām un aktīvas pilsoniskās sabiedrības domāšanai, taču tam ir jānotiek demokrātiskā un tiesiskā ceļā. Mēs aicinām cilvēkus līdzdarboties politikā, stāties partijās, iesaistīties sabiedriskajās organizācijās un piedalīties sabiedrībai nozīmīgu lēmumu pieņemšanā.

Godājamie deputāti! Mēs aicinām frakciju vadītājus, mēs aicinām frakcijas izskatīt šo memorandu un parakstīties zem tā, mēs aicināsim arī sabiedriskās organizācijas iesaistīties šajās diskusijās. Frakciju vadītāji ir saņēmuši arī e-pastos tekstu, un teksts, par ko mēs aicinām parakstīties, atradīsies Tautas partijas frakcijā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds paziņojumam deputātam Guntim Blumbergam.

G.Blumbergs (ZZS frakcija).

Cienījamie Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas locekļi! Lūdzu uz komisijas sēdi pulksten 10.00 mūsu komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks pulksten 9.45, bet Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde notiks pulksten 10.15.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Oskaram Spurdziņam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde notiks pulksten 11.30 komisijas telpās.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātei Vinetai Muižniecei.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie Juridiskās komisijas locekļi! Atgādinu, ka šodien Juridiskās komisijas sēde notiks pulksten 12.00 Juridiskās komisijas darba telpā. Turpināsim darbu pie Civilprocesa likuma.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Andris Bērziņš (LPP/LC)… paldies, Aigars Štokenbergs, Ausma Ziedone-Kantāne, Sergejs Dolgopolovs, Dzintars Jaundžeikars, Visvaldis Lācis, Ivans Ribakovs, Valdis Ģīlis, Inese Šlesere un Dainis Turlais.

Paldies par darbu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Saeimas sēdi pasludinu par slēgtu.

 

 

 

 

SATURA RĀDĪTĀJS

9.Saeimas ziemas sesijas 2.sēde

2009.gada 22.janvārī

Par darba kārtību
Valsts kontroliera zvērests (solījums)
Valsts kontroliere I.Sudraba
Par likumprojektu „Grozījumi Informācijas atklātības likumā” (Nr.1074/Lp9)
(Dok. Nr.3578, 3578A)
Priekšlikums - dep. L.Mūrniece (par)
Informācija par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Reiram šā gada 15.janvārī
(Dok. Nr.3596)
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Valdim Ģīlim šā gada 22.janvārī
(Dok. Nr.3601)
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.442/Lp9) (3.lasījums)
(Dok. Nr.3598)
Ziņo - dep. Dz.Rasnačs
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par dzīvojamo telpu īri”” (Nr.967/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.3302, 3579)
Ziņo - dep. J.Lagzdiņš
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” (Nr.918/Lp9) (2.lasījums)
(Dok. Nr.3581)
Ziņo - dep. J.Lagzdiņš
Likumprojekts „Grozījumi Gada pārskatu likumā” (Nr.1051/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr.3522, 3582)
Ziņo - dep. K.Leiškalns
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par grāmatvedību”” (Nr.1052/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr.3523, 3583)
Ziņo - dep. K.Leiškalns
Par darba kārtību
Likumprojekts „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr.975/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr.3310, 3585)
Ziņo - dep. I.Valers
Likumprojekts „Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.976/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr.3311, 3586)
Ziņo - dep. Dz.Rasnačs
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.930/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr.3117, 3587)
Ziņo - dep. Dz.Rasnačs
Likumprojekts „Grozījumi Civilās aizsardzības likumā” (Nr.992/Lp9) (2.lasījums)
(Dok. Nr.3591)
Ziņo - dep. J.Dalbiņš
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” (Nr.1005/Lp9) (2.lasījums)
(Dok. Nr.3595)
Ziņo - dep. J.Dalbiņš
Likumprojekts „Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” (Nr.1054/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr.3545, 3600)
Ziņo - dep. J.Tutins
Likumprojekts „Grozījumi Sporta likumā” (Nr.1073/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.3606)
Ziņo - dep. Dz.Ābiķis
Lēmuma projekts „Par piekrišanu 9.Saeimas deputāta Jāņa Klauža saukšanai pie administratīvās atbildības” (Nr.591/Lm9)
(Dok. Nr.3588)
Ziņo - dep. S.Dolgopolovs
Lēmuma projekts „Par priekšlikumu termiņa pagarināšanu likumprojektam „Grozījumi Ieroču aprites likumā” (Nr.915/Lp9) otrajam lasījumam līdz 2009.gada 6.februārim” (Nr.597/Lm9)
(Dok. Nr.3616)
Lēmuma projekts „Par Oskara Kastēna apstiprināšanu par NATO Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas locekli (aizstājēju)” (Nr.598/Lm9)
(Dok. Nr.3620)
Lēmuma projekts „Par Oskara Kastēna apstiprināšanu par Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas locekli (aizstājēju)” (Nr.599/Lm9)
(Dok. Nr.3621)
Par Saeimas deputātu jautājumu finanšu ministram Atim Slakterim „Par starptautisko aizdevumu izmantošanu” (Nr.132/J9))
Tautas partijas paziņojums „Politisko un sabiedrisko organizāciju memorands vardarbības nosodīšanai politiskajā procesā”
Nolasa - dep. M.Kučinskis
Paziņojumi
- dep. G.Blumbergs
- dep. A.Bērziņš (ZZS)
- dep. O.Spurdziņš
- dep. V.Muižniece
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs   A.Klementjevs

Balsojumi

Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam V.Ģīlim
Datums: 22.01.2009. 09:10:32 bal001
Balsošanas motīvs: Par atvaļinājuma piešķiršanu dep. V.Ģīlim

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (Nr.442/Lp9) (3.lasījums)
Datums: 22.01.2009. 09:13:30 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3598 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri" (1.lasījums)
Datums: 22.01.2009. 09:14:40 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3302 steidzamību

Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri" (1.lasījums)
Datums: 22.01.2009. 09:15:08 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3302 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" (2.lasījums)
Datums: 22.01.2009. 09:16:32 bal005
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3581 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Gada pārskatu likumā (1.lasījums)
Datums: 22.01.2009. 09:17:50 bal006
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3552 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par grāmatvedību" (1.lasījums)
Datums: 22.01.2009. 09:18:54 bal007
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3523 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Kriminālprocesa likumā (1.lasījums)
Datums: 22.01.2009. 09:21:10 bal008
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3310 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (Nr.976/Lp9) (1.lasījums)
Datums: 22.01.2009. 09:22:48 bal009
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3311 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (Nr.930/Lp9) (1.lasījums)
Datums: 22.01.2009. 09:24:20 bal010
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3117 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Civilās aizsardzības likumā (2.lasījums)
Datums: 22.01.2009. 09:25:28 bal011
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3591 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā (2.lasījums)
Datums: 22.01.2009. 09:26:54 bal012
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3595 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā (1.lasījums)
Datums: 22.01.2009. 09:27:58 bal013
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3545 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Sporta likumā (1.lasījums)
Datums: 22.01.2009. 09:29:02 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3606 steidzamību

Grozījumi Sporta likumā (1.lasījums)
Datums: 22.01.2009. 09:29:50 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3606 pieņemšanu 1.lasījumā

Lēmuma projekts "Par piekrišanu deputāta J.Klauža saukšanai pie administratīvās atbildības"
Datums: 22.01.2009. 09:31:36 bal016
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.3588

Lēmuma projekts "Par priekšlikumu termiņa pagarināšanu likumprojektam "Grozījumi Ieroču aprites likumā" otrajam lasījumam līdz 2009.gada 6.februārim"
Datums: 22.01.2009. 09:32:28 bal017
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.3616

Lēmuma projekts "Par Oskara Kastēna apstiprināšanu par NATO Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas locekli (aizstājēju)"
Datums: 22.01.2009. 09:33:06 bal018
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.3620

Lēmuma projekts "Par Oskara Kastēna apstiprināšanu par Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas locekli (aizstājēju)"
Datums: 22.01.2009. 09:33:48 bal019
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.3621



Frakciju viedokļi

2009.gada 22.janvārī

Vadītāja. Labrīt, godātie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas 22.janvāra sēde, un kā katru ceturtdienu pēc tās tiešraidē skan frakciju viedokļi no Saeimas nama Sarkanās zāles. Saeimas deputāti jūs informēs par šodien sēdē skatītajiem jautājumiem.

Pirmajam vārds apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšsēdētājam Mārim Grīnblatam. Lūdzu!

M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).

Labdien, godātie radioklausītāji! Sēde bija īsa. Runātāju bija maz, un tā ir vienmēr, kad ir jaušams, ka ir kādi svarīgāki notikumi nekā tie, kas šobrīd risinās sēdē, kur par izskatītajiem likumprojektiem nebija jautājumu „par” vai „pret”. Komisijas ir strādājušas, un grozījumi, kas tiek gatavoti, tiek apstiprināti.

Neapšaubāmi, šobrīd valdība turpina darbu, tā nav atkāpusies, tā arī nav solījusi atkāpties. Arvien plašākas kļūst runas par jaunajiem Ministru prezidenta kandidātiem, par citām koalīcijām, par koalīcijas paplašināšanu, uz ko vieni aicina, bet citi savukārt noliedz, ka tāda varētu būt. Neskaidrības ir par to, vai turpināsies izmaiņas koalīcijas, tātad arī pašreizējā Ministru kabineta, sastāvā un ministriju skaitā, ko premjers ir pieteicis, taču nav saņēmis pagaidām vienprātīgu koalīcijas dalībnieku atbalstu. Tie ir jautājumi, kurus droši vien arī Valsts prezidents izvirza, aicinot pie sevis pirmdien gan valdību atbalstošo, gan opozīcijas partiju pārstāvjus, un var tikai apsveikt domu, ka ir jādiskutē un jāspriež situācijā, kurā ir daudz neskaidrību.

Tajā pašā laikā, protams, kamēr lācis staigā, nevajadzētu mērīt lāčādu un dalīt to. Arī es uzdotu jautājumu, un mūsu partija uzdod jautājumu: ja ir runa par kādu citu valdību, tad jebkurš gribēs, vēlēsies zināt, kāda tad būs šī valdība, kas to vadīs, vai nākamais premjera kandidāts ir ar kaut ko būtisku labāks par pašreizējo premjeru, vai nākamā valdība ir kaut kādā ziņā stabilāka, vai tā piedāvā kādus labākus risinājumus. Kamēr šie jautājumi nebūs novērsti, es domāju, ka valdība neatkāpsies, lai pie tām problēmām, kuras jau diemžēl ir radušās gan Latvijas ekonomiskajā, gan finanšu dzīvē, nenāktu papildus klāt vēl jauna problēma, ka valdība atkāpjas, bet nav īsti nedz vēlmes, nedz prasmes konstruktīvi sadarboties un izveidot jaunu.

Tātad šādu soli nevajadzētu priekšlaicīgi spert, kaut arī katram ir tiesības izteikt priekšlaicīgas idejas vai spekulācijas par to, kurš būtu labāks premjera kandidāts un kurš – ne, protams, iepriekš paprasot arī šai kandidatūrai, vai tā patiešām vēlas vadīt valdību, nevis tā – tikai intereses pēc kaut ko nosaukt.

Katrā gadījumā situācijā, kurā sabiedrība vēlas lielāku skaidrību par tiem vienošanās dokumentiem, kurus valdības partijas ir slēgušas ar Starptautisko Valūtas fondu un tagad arī ar Eiropas Komisiju par kredītu saņemšanu, par to izlietošanu, par ko diemžēl tiek radītas nepamatotas ilūzijas… Ir skaidrs, ka šie kredīti pamatā ir domāti budžeta deficīta dzēšanai, finanšu sistēmas un banku sistēmas stabilizācijai, nevis tautsaimniecības attīstībai. Par to būtu jābūt lielākai skaidrībai, it sevišķi tagad, kad sociālie protesti kļūst arvien plašāki un kad ne tikai huligāni, bet arī darba darītāji, zemnieki un citas sociālās grupas ir gatavas aktīvi protestēt. Valdībai ir jāpasaka, kāda ir šī reālā situācija. Tā, protams, nav patīkama, un ir jārunā par lietām, kuras tiešām arī tuvākajā laikā reāli var izdarīt, nevis kuru izdarīšana ir ārkārtīgi problemātiska.

Protams, tuvākās nedēļas laikā būs jautājumi arī par Satversmi, kur mūsu partija ieņem konservatīvu pozīciju, atzīstot pilnībā Valsts prezidenta tiesības rosināt motivēti atlaist Saeimu, ja viņš uzskatīs, ka situācija ir tāda, ka tas ir vienīgais labākais risinājums, bet iebilstot pret dažāda veida grozījumiem, kuru mērķis vairāk ir tendēts uz šībrīža problēmu risināšanu un tas neder ilgtermiņā, tas radīs nestabilitāti jebkurai nākamajai Saeimai.

Ja ir runa par grozījumiem Saeimas vēlēšanu likumā, tad droši vien tie kompromisi, kas tiks panākti, tiks darīti… varbūt šie grozījumi būs vēl lielāki un plašāki, bet jebkurā gadījumā tas nav principāls jautājums. Galu galā, ja par kaut ko vienojas, tad tādi grozījumi arī vēlēšanu likumā, es domāju, būs, un, kad vēlēšanas notiks, tad arī droši vien būs daži jaunumi, kaut arī vēlēšanu sistēma kā tāda nebūs mainījusies.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšsēdētājam Mārim Grīnblatam.

Nākamajam vārds Tautas partijas frakcijas deputātam Leonam Līdumam. Lūdzu!

L.Līdums (Tautas partijas frakcija).

Labdien, godātie klausītāji! Šodienas sēde bija raita un dinamiska, kā jau tika uzsvērts, kura sākās ar tādu emocionālu brīdi, kad Saeima valsts kontrolieres amatā turpmākajiem četriem gadiem apstiprināja Sudrabas kundzi, kas bija vienīgā kandidāte, ko izvirzīja gan koalīcijas, gan opozīcijas frakcijas, kā mēs atceramies.

Tomēr būtisks ir arī šodien komisijām izskatīšanai nodotais „Jaunā laika” sagatavotais grozījums Informācijas atklātības likumā, kura mērķis ir aizsargāt sievietes un bērnus no iepriekš par dzimumnoziegumiem sodītām personām. Un ir jāstrādā ar šo jautājumu.

Galīgajā lasījumā tika pieņemti grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz bargākus sodus bezbiļetniekiem un precizē atbildību par pārkāpumiem autopārvadājumu jomā. Likumprojekts paredz, ka sods par braukšanu bez biļetes pilsētas nozīmes maršrutos būs robežās no 2 līdz 5 latiem, par braukšanu bez biļetes reģionālās un vietējās nozīmes maršrutos būs jāmaksā 5–10 lati, bet starppilsētu nozīmes – no 10 līdz 15 latiem. Turklāt jaunās soda sankcijas ir elastīgas, un kontroles dienesti „zaķus” varēs sodīt, izvērtējot pārkāpumu.

Galīgajā lasījumā šodien atbalstīja priekšlikumu – līdz 2012.gada 31.decembrim pagarināt termiņu, kurā Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra un pašvaldība var lemt par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju, kā arī konceptuāli atbalstījām Finanšu ministrijas izstrādātos grozījumus „Gada pārskatu likumā” un likumā „Par grāmatvedību”, kas paredz terminu precizēšanu un arī redakcionālus labojumus. Paredzēts, ka šie grozījumi stāsies spēkā ar 2011.gada 1.jūliju. Pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstījām arī grozījumus Kriminālprocesa likumā un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā attiecībā uz gadījumiem, kad būtu pieļaujama informācijas iekļaušana par personām, mantām un dokumentiem informācijas sistēmā, ar kuras palīdzību būtu iespējams to izplatīt amatpersonām, kam piešķirtas tiesības piekļūt informācijas sistēmā šīm ziņām.

Nobeigumā es gribu teikt, ka Tautas partijas frakcija šodien vērsās pie politiskajām un sabiedriskajām organizācijām ar memorandu, ar kura saturu nosodīja vardarbību politiskajā procesā, kas aktualizējās pēc zināmajiem šā gada 13.janvāra notikumiem. Mēs gribam aicināt arī Saeimā esošās politiskās partijas un pēc tam arī citas partijas un sabiedriskās organizācijas pievienoties šim memorandam, lai Latvijā saglabātu demokrātisku politisko vidi.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Tautas partijas frakcijas deputātam Leonam Līdumam. Frakciju viedokļus turpina „Jaunā laika” frakcijas deputāte Silva Bendrāte. Lūdzu!

S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).

Labdien, klausītāji! Tātad tiešām, lai arī šīsdienas sēdes darba kārtība mums Saeimā bija ļoti īsa, kā jau kolēģi pieminēja, vienu no nedaudzajiem likumprojektiem bija iesniegusi „Jaunā laika” frakcija, un šis likumprojekts – varbūt sīkāk pieminēšu to, lai ir tāda lielāka skaidrība arī jums – attiecas uz to, lai šie grozījumi Informācijas atklātības likumā būtu domāti tam, lai aizsargātu citu cilvēku drošību un veselību, ja to nav iespējams garantēt ar citiem līdzekļiem. Tas nozīmē to, ka tad, kad, piemēram, pedofils iznāk no cietuma… no apcietinājuma un sāk, piemēram, draudzēties ar kādu sievieti, kurai ir bērni… Valsts probācijas dienestam nav tiesību šobrīd informēt bērnu māti par šo cilvēku. Ir gadījumi, kad to ir obligāti nepieciešams darīt, un mēs esam par to, lai tādas iespējas būtu, aizsargājot jau šo bērnu dzīvību un veselību. Šeit arī nav pārkāptas pašu pedofilu cilvēktiesības, jo Satversme ļauj informēt, ja ir apdraudējums otra cilvēka dzīvībai.

Tātad otrs jautājums, kas ir ļoti svarīgs un kas virmo mums gaisā, mūsu sabiedrībā, tas ir jautājums par Latvijas Radio, un šis jautājums… Mēs arī tam pievērsāmies vakardien mūsu, „Jaunā laika”, frakcijā, tas jautājums arī man pašai ir ļoti svarīgs, jo esmu 20 gadus nostrādājusi Latvijas Radio. Un, protams, visa sabiedrība bija satraukta par to, kas tālāk notiks ar Latvijas Radio, pastāvot šiem ļoti lielajiem parādiem, kādi šobrīd ir Latvijas Radio. Tie ir 810 tūkstoši.

Mēs uzskatām, ka Latvijas Radio ir jāpastāv un ka tas nedrīkst bankrotēt. Tātad ir jādara viss, lai tas nenotiktu. „Jaunais laiks” savu pozīciju jau ir paudis, pieprasot piešķirt nepieciešamos līdzekļus un domāt par to, kā Latvijas Radio darbību noregulēt, kā to sanēt. Kā jau jūs zināt, mēs uzskatām tā, ka Latvijas Radio vadība ir vainīga pie šīs situācijas… protams, par šīm saimnieciskajām neveiksmēm, bet, tā kā situācija ir kāpinājusies un veidojusies pakāpeniski – ne jau vienas dienas laikā, ne jau viena mēneša laikā, bet visa aizgājušā gada laikā –, tad atbildība ir jāuzņemas arī Nacionālajai radio un televīzijas padomei un, kā „Jaunais laiks” uzskata, arī tās priekšsēdētājam Ābramam Kleckinam personīgi.

Vēl pagājušā gada vasarā Sociālo un darba lietu komisijas un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas apvienotajā sēdē mēs sēdējām šeit pat, Sarkanajā zālē, no kurienes šobrīd mēs runājam ar jums. Šeit bija puses sapulcinātas, un situācija bija redzama, ka problēmas ir, jo vēl iepriekšējā vadība – Nacionālā radio un televīzijas padome – bija aizmirsusi iesniegt pieprasījumu nepieciešamajiem budžeta līdzekļiem Latvijas Radio. Un Ābrams Kleckins personīgi uzņēmās atbildību un teica, ka šo situāciju risinās, jo tā tagad ir iezīmējusies un ir skaidra.

Nacionālā radio un televīzijas padome ir uzraugošā institūcija Latvijas Radio, viņa apstiprina tā budžetu un pieprasa nepieciešamos līdzekļus.

Latvijas Radio šobrīd strādā 312 cilvēki. Varētu vaicāt: daudz vai maz? Jo ir runas par to, ka daļa cilvēku būs arī jāatlaiž, tajā skaitā arī mūsu
lepnums – Latvijas Radio koris. Tas, manā skatījumā, nav ļoti daudz, jo nekad valsts radio, sabiedriskais radio, nevarēs strādāt tā, kā strādā komercstacijas.

Tātad, lai nodrošinātu četras programmas un visu to nacionālo pasūtījumu, kurā ir dzīvā – mūsu latviešu valoda, kur ir montēti raidījumi, daudzi runājoši raidījumi, kas ir svarīgs mūsu tradīciju, kultūras un valodas saglabāšanas instruments… kas stāsta par problēmām, to risinājumiem mūsu valstī un ir pieejams vairāk nekā jebkurš cits masu informācijas līdzeklis ikvienam, šāds Latvijas Radio ir ļoti uzmanīgi jāizvērtē, cik daudz cilvēkiem tur vajadzētu strādāt.

Tātad mēs šobrīd un jau vakar, izzinot situāciju un tiekoties ar Latvijas Radio vēl neapstiprināto, bet tagad jau apstiprināto vadītāju Dzintri Kolātu, izteicām viņam arī, kā saka, atbalstu viņa darbam un arī cerību, ka šis ikdienas darbs un tas, kas ir svarīgs, kas ir jādara Latvijas Radio kā masu medijam, tiks atšķirts no politiskajām ietekmēm.

Un vēl trešais jautājums, kam es pavisam maz un īsi gribētu pieskarties, bet kas ir svarīgs. Tas ir jautājums, kas arī virmo mūsu sabiedrībā, – par šīm ārkārtas vēlēšanām, par jaunu Saeimu, par jaunu valdību. Te mūsu frakcijas „Jaunais laiks” viedoklis ir tas pats vecais, iepriekšējais, ka valstī ir nepieciešamas ārkārtas vēlēšanas, jo uzticības mandāta atjaunošana deputātiem krīzes apstākļos ir nepieciešama. Vai tie būs tie paši, vai tie būs citi deputāti – tas jau ir vēlētāju rokās. Bet, ja Valsts prezidents uzskata, ka tāda situācija vēl nav nobriedusi, kā mēs te redzam pēc pēdējiem viņa izteikumiem, un arī vajadzīga… tātad vēl varētu glābt ar kādu jaunu valdību, tad „Jaunais laiks” uzskata, ka tai ir jābūt jaunai valdībai pēc būtības, nevis vecās valdības lāpīšanai.

Mēs esam arī rosinājuši izvēlēties šīs valdības priekšgalā bezpartejisku premjeru, esam nosaukuši arī kandidatūras. Kā jau jūs zināt, tas ir Rimšēvičs, un tā ir Inguna Sudraba.

Tātad „Jaunais laiks” ir gatavs strādāt, lai izvestu valsti no krīzes.

Un jums, radioklausītāji, mēs vēlētos novēlēt 1991.gada janvāra dienu spēku, cerību un izturību!

Vadītāja. Paldies „Jaunā laika” frakcijas deputātei Silvai Bendrātei.

Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Ingmārs Līdaka. Lūdzu!

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Nu nerunāšu par jaunu valdību, ne arī par jaunu Saeimu. Ir ikdiena, un ne katram par to jālauza galva ik dienu un ik stundu. Ir simts un viena problēma, simts un viens darbs, kas prasa pēc darītāja jau šodien un rīt, negaidot jaunu valdību vai parlamentu, kāds nu tas būs.

Tad kas man rūp šodien? Šodien es vispirms gribu teikt atzinīgus vārdus par Latvijas lauksaimnieku aktivitātēm. Paldies par šodien uz Saeimu vesto biezpienu! Tik jāteic, ka manās mājās to darina stingrāku – tādu, lai medu uz šķēles var uzziest.

Ar pilnu atbildību saku, ka ZZS frakcija visnotaļ atbalsta zemnieku prasības pēc plaša atbalsta spektra lauksaimniekiem tieši ekonomikas atveseļošanas plāna ietvaros.

Atgādināšu, ka jau šodien Briselē tiek lemts par precīzu mehānismu, kāds tiks piemērots, nosakot papildu atbalstu piena eksportam uz trešajām valstīm. Diemžēl šīs pozitīvās sekas būs manāmas tikai pēc zināma laika, kad varbūt būs patukšojušās tās piena pārstrādātāju pilnās noliktavas. Nu tad, protams, atkal būs vajadzīgs piens. Šī ir laba ziņa piena ražotājiem. Un ceru, ka pašreizējo sarunu rezultāti ar Latvijas komercbankām arī galu galā izveidosies par ļoti labu ziņu. Labu ziņu kredītos iestigušiem lauksaimniekiem.

Tomēr šodien vēl gribu paust arī savas bažas par vides aizsardzības jomas likteni. Saeimā ir likvidēta Vides komisija. Rīgas domē nupat likvidēts… būtībā likvidēts Vides departaments. Iecerētās valdības reformas rezultātā briest Vides ministrijas apvienošana ar Zemkopības ministriju. Raugiet, vides joma ir zināmā mērā nepolitiska. Arī Eiropas Savienības līmenī tā ļoti stingri reglamentēta un prasa patiešām profesionālu vadību. Tiesa, šobrīd vairums Latvijas iedzīvotāju nu ir pārņemti ar pavisam citām rūpēm nekā apdraudēto sugu un biotopu saglabāšanu, globālo klimata izmaiņu novēršanu un citām vides problēmām. Katram rūp patiesībā izdzīvošana. Nenoliedzami, vides kvalitāte var būt prioritāte tikai pārtikušā sabiedrībā. Nu mēs tāda būsim. Jautājums tikai – kādu cenu maksās vide līdz tam?

Ja runājam par ilgtspējīgu attīstību, tad tieši vides uzraudzības zināma neatkarība un profesionāla vadība ir ļoti būtisks aspekts. Iekļaujot šo jomu kādas megaministrijas pārziņā, gribot negribot notiks tā, ka pašreizējā sarežģītajā ekonomiskajā situācijā ne jau vides problēmām tiks atvēlēta tā lielākā ministru uzmanība. Ir, protams, bažas arī par to, ka šis varētu būt tas brīdis, kad tieši tiek vājināta vides jomas pārraudzība, lai attīstītu nesamērīgi dažādus projektus. Jā, nu šis ir tas brīdis, kad cilvēki nedomā par vides aizsardzību. Tā nav viņu prioritāte, kad cilvēki domā vairāk par sevi. Ceru, ka es maldos. Un vispār jau man personīgi visa šī jezga ap ministriju un institūciju skaita samazināšanu šķiet zināmā mērā pašmērķīga. Var vilkt paralēles ar kreiļa pārmācīšanu, lai viņš raksta ar labo roku. Lai uzlabotu valsts pārvaldes aparāta darbību, tātad kreili piespiestu rakstīt ar labo roku, kreisā vienkārši tiek cirsta nost. Labs veids, vai ne? Bet varbūt problēma bija tikai rokrakstā ar to kreiso roku.

Gribu, protams, beigt savu uzrunu jums ar tādu priecīgāku noti. Nu bija tā ziema, kad mēs visi bijām tādi ļoti nomākti. Ziema patiesībā ir beigusies. Dzirdam jau pirmās zīlītes dziesmu, un zoodārzā pāvi saka savu „ņau”. Nu tas nozīmē, ka pavasaris tuvojas. Un pavasaris ir tas gaišais laiks, kad arī prāts tāds gaišāks. To arī jums vēlu.

Vadītāja. Paldies Ingmāram Līdakam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamais runās apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vispirms es vēlos atgādināt par to, ka vēl 2008.gada decembra sākumā apvienības „Saskaņas Centrs” deputāti Saeimā bija iesnieguši savu versiju Satversmes grozījumiem par tautas tiesībām atlaist parlamentu. Šie grozījumi paredzēja, ka parlamentu pēc vismaz vienas desmitās daļas vēlētāju ierosinājuma var atlaist, rīkojot tautas nobalsošanu. „Saskaņas Centra” deputāti kā kvorumu tautas nobalsošanai iekļāvuši prasību, ka par Saeimas atlaišanu referendumā jāizsakās vismaz divām trešdaļām no to cilvēku skaita, kas piedalījušies pēdējās parlamenta vēlēšanās. Toreiz Saeimas varas partijas noraidīja „Saskaņas Centra” likumprojektu. Tāpēc tagad es priecājos par to, ka Valsts prezidents Zatlers ir piekritis „Saskaņas Centra” nostādnei. Jo arī mēs vēl pagājušajā vasarā aicinājām veikt grozījumus Satversmē, lai tautai būtu tiesības un iespēja atlaist Saeimu, bet referendumā, kā zināms, pietrūka pavisam maz balsu.

Kas attiecas uz pašreizējo Zatlera kunga rīcību, uzskatu, ka prezidents ir diemžēl nokavējis. Jo to vajadzēja darīt ne tagad, dodot laiku Saeimai līdz 31.martam, bet gan vēl pagājušajā gadā. Tagad daudz iedzīvotāju atzīst, ka ir kļūdījušies, ievēlot šādu parlamentu. Tāpēc cilvēkiem ir jādod iespēja labot savas kļūdas. Uztraukumiem, ka it kā Saeimas atlaišana un ārkārtas vēlēšanas varētu vēl vairāk destabilizēt situāciju valstī un sarežģīt jau tā grūto ekonomisko stāvokli, manuprāt, nav pamata. Mums vienkārši vairs nav kur atkāpties.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam.

Frakciju viedokļus turpina partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšsēdētāja Anna Seile. Lūdzu!

A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Labdien, godātie radioklausītāji! Notikumi pagājušajā nedēļā, arī mītiņš Doma laukumā ir izraisījis tomēr lielu reakciju Latvijas pilsoņos un iedzīvotājos. Un jāsaka, ka arī trīs labēji noskaņotās partijas – „Jaunais laiks”, „Pilsoniskā Savienība” un „Sabiedrība citai politikai” – ir nolēmušas, ka ir jāapvieno savi spēki pagaidām vismaz parlamentārā līmenī – izskatot likumprojektus. Un šī sadarbība ir sākusies, mums ir kopīgas sēdes, un mēs plānojam arī kopīgu turpmāko darbību, lai viedokļi saskanētu opozīcijai, pašreizējai opozīcijai, un lai mēs izpildītu to tautas vēlmi – „Latviešu spārns – vienojieties!”

Ir arī zināma loma tam, ka Valsts prezidents Saeimā ir ierosinājis līdz 31.martam izdarīt tādus būtiskus darbus, tas ir, pieņemt grozījumus Satversmē, beidzot izlemt par kompetentas KNAB vadības iecelšanu un iecelt arī Uzraudzības padomi, kura kontrolētu plānotos aizdevumus, to lietderību un izmantošanu… šos aizdevumus, ko ir mums solījuši Starptautiskais Valūtas fonds un Eiropas Komisija.

Jāsaka, ka Saeima gan ir mazliet savādāk lēmusi. Un šos jautājumus izskatījusi Revīzijas komisija, kas jau strādā Saeimā ciešā sadarbībā ar valsts kontrolieri Sudrabas kundzi un ar ekspertiem. Bet diemžēl šajā komisijā ekspertiem būs tikai padomdevēju viedoklis jāuzklausa, bet ekspertiem nebūs balsstiesību, un tas rada nelielas bažas par tādu reālu kontroli pār šo izdevumu izmantošanu un to lietderības plānošanu.

Nu jāsaka, ka visi pēdējā laika notikumi tomēr saistās ar runām par jaunas valdības veidošanu un par šo aizņemto līdzekļu izlietojuma plānošanu. Šīs lietas abas ir ļoti saistītas. Un es varu pievienoties Ingmāram Līdakam, kurš runāja par to, ka ir ļoti rūpīgi jāizvērtē šī ministriju pārdalīšana, apvienošana, samazināšana. Vides ministrijai tik tiešām ir jābūt neatkarīgai. Var būt, ka tai varētu pievienot – es domāju, ka tas ir lietderīgi, – arī mežu jautājumu izskatīšanu, pārceļot to no Zemkopības ministrijas uz Vides ministriju un tādējādi arī zināmā mērā it kā palielinot tās ietekmi uz mūsu mežu resursu labvēlīgu izmantošanu un pretojoties ātrai to izsaimniekošanai.

Jāsaka, ka ļoti rūpīgi ir jādomā par to, lai pildītos valsts budžets un lai nāktu ieņēmumi no nodokļiem. Bet, ja viens pēc otra bankrotē uzņēmumi, tad ir ļoti grūti prognozēt, kāds būs budžets šajā un nākamajā gadā. Un tāpēc visu enerģiju vajadzētu tomēr veltīt varbūt pat mazāk banku aizstāvībai, bet vairāk – Latvijas uzņēmējdarbības atbalstīšanai, it sevišķi laukos. Pēc reformas, reģionālās reformas, faktiski ir ļoti stipri apdraudēta dzīve laukos. Gan izglītības iestādēm, gan slimnīcām tomēr vajadzētu palikt savās vietās, jo inteliģence un darbaspēks nedrīkstētu aizplūst no Latvijas laukiem uz ārzemēm, jo arī ne Anglijā, ne Īrijā mūsu darbaspēks vairs nav tik ļoti pieprasīts.

Es domāju, ka ir jāpieņem ļoti radikāli lēmumi. „Pilsoniskā Savienība” atbalsta visus prezidenta ierosinājumus, un mēs rūpīgi sekosim, kādā veidā šie ierosinājumi tiks realizēti. Un mēs domājam, ka, ja tik tiešām šie ultimāti, kā tas tiek presē teikts, netiks ievēroti, tad tik tiešām Saeima nav darboties spējīga.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšsēdētājai Annai Seilei.

Un frakciju viedokļus šodien noslēdz Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputāts Dzintars Jaundžeikars. Lūdzu!

Dz.Jaundžeikars (LPP/LC frakcija).

Labdien, godājamie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēde sākās ar valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas zvērestu. Un es gribētu atgādināt, ka arī Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcija pirms viņas apstiprināšanas tikās ar Ingunu Sudrabu un izvērtēja viņas iepriekšējo veikumu un atzina to par sekmīgu (protams, mums bija arī savi iebildumi), un novēlam viņai arī nākamajā periodā dot lielu ieguldījumu tieši tajā jomā – samazināt valsts birokrātisko aparātu. Jo tieši viņas darbs ir tāds, ka var izvērtēt situāciju ministrijās un to, cik lietderīgas ir šīs institūcijas, un es domāju, ka šeit viņa var dot labu ieguldījumu. Un tāpēc mēs arī vienbalsīgi atbalstījām Ingunas Sudrabas turpmāko darbību un novēlam viņai turpmākajā darbā panākumus.

Saeima ir saņēmusi Valsts prezidenta ierosināto Satversmes grozījumu redakciju, tāpat ierosinājumus attiecībā uz valdību. Nu, runājot par Satversmes grozījumiem, mēs noteikti ar visiem šiem priekšlikumiem nopietni iepazīsimies, bet jāsaka, ka Latvijas Pirmā partija un partija „Latvijas Ceļš” diezgan stingri un konservatīvi turas pie Satversmes tēvu izstrādātās Satversmes, un jāsaka, ka šeit varbūt tikai nedaudz domas mums dalās. Bet, dabiski, mēs stingri strādāsim ar to, lai likumprojekts un grozījumi, ja arī tādi tiks pieņemti, būtu ļoti kvalitatīvi.

Runājot par situāciju ar valdības izveidošanu no piecām parlamentā pārstāvētām partijām, jāsaka, ka mūsu frakcija nav liela – 10 deputātu –, bet mēs ļoti atbildīgi izturamies pret procesiem valstī un pret to, kas notiek, un saprotam, ka šodien ir jābūt ļoti darbspējīgai un ļoti ātri lēmumu pieņemošai valdībai. Un uzskatām, ka Ivars Godmanis ir strādājis maksimāli iespēju robežās, bet, protams, jebkurā darbā ir kļūdas un ne vienmēr visu var izdarīt, kā vajag, jo situācija pasaulē mainās nevis mēnešiem vai kaut kādiem lielākiem periodiem, bet dienām un atbildīgi lēmumi jāpieņem ļoti strauji, un kļūdas vienmēr ir iespējamas.

Tāpat arī Saeimai jābūt ļoti darboties spējīgai, un ātrai jābūt Saeimas rīcībai, jo diskutēt par jautājumiem var tad, kad ir ļoti daudz laika. Es uzskatu, ka, ja ir doma atlaist… ierosināt Saeimas atlaišanu, tad – tas ir mans personīgs uzskats! – tas jādara nekavējoties, lai pēc iespējas ātrāk var izveidot tādu Saeimu, kas ievēlēta… kas pauž… nu, kas saņem uzticību un kas var ļoti ātri un veiksmīgi darboties. Katra vilcināšana – tā praktiski ir sekmīgas darbības graušana, jo normāli neviens nevar strādāt tad, ja viņam nav īsti skaidrs, kas notiks nākotnē. Un par situāciju valstī un valdības darbībā tikai kā uzņēmējs, gan arī kā zemnieks varu teikt, ka visvairāk visi gaida to programmu, kā tad tiks izmantoti līdzekļi, ko saņemsim no Eiropas Savienības un kas tiks uzņēmējdarbības nostiprināšanai, tieši lauksaimnieku, uzņēmēju darbības nostiprināšanai. Kāda būs šī programma? Pašlaik pie Ekonomikas ministrijas strādā ļoti spēcīgi eksperti un uzņēmēju darba grupa – un domāju, ka viņu darbības rezultāts būs sekmīgs –, lai pareizi ieteiktu arī valdībai kopēji pieņemt lēmumu, kā līdzekļus izmantot. Un tikai varu kā uzņēmējs, kā zemnieks pateikt: ja valdības nebūs vai viņa nebūs lemtspējīga pašlaik, kā arī Saeimas darbs būs paralizēts, tad praktiski nenotiks nekas un būs tikai pilnīgs haoss, un nebūs izveidota ne tāda programma, kaut arī tā būtu slikta… pat nebūs ko kritizēt. Jo pašreiz visvieglāk ir kritizēt, bet visgrūtāk ir izdarīt pareizi.

Tādēļ es aicinu: pirms prasāt vienkārši Saeimas atlaišanu vai vienkārši valdības gāšanu, vai to darbības paralizēšanu, pārdomājiet, vai tas valstij nes labumu! Mūsu frakcija vienmēr ir domājusi un atbildīgi domā par to, lai Latvijas valstij un Latvijas iedzīvotājiem būtu labāk un lai viņi no šīs grūtās situācijas varētu iziet ar vismazākajiem zaudējumiem.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Dzintaram Jaundžeikaram no Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.

Un šodien runās vēl arī partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputāts Juris Sokolovskis. Lūdzu!

J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Jā, šodien darba kārtībā ir jaunas valdības veidošana, un principā, ja būs šīs jaunās valdības veidošana, tas būs vienīgais moments, kas varētu apturēt Saeimas pirmstermiņa vēlēšanas. Bet viss ir atkarīgs no tā, uz kādiem principiem būs būvēta šī jaunā valdība. Ir tādas pamatnostādnes un Valsts prezidenta pamatnostādnes, ka principā šai jaunajai valdībai jābūt pēc iespējas plašākai, tajā jābūt pārstāvētām gandrīz visām politiskām partijām, kas pārstāvētas Saeimā, un līdz ar to šai valdībai būs iespēja, viņai būtu kāds pamats un atbalsts sabiedrībā. Manuprāt, mūsu frakcijas viedoklis ir tāds, ka, veidojot šo valdību, mēs tomēr nevaram ierobežoties tikai ar tiem cilvēkiem, kuri ir partijās. Diemžēl mūsu partijās ir ļoti šaurs biedru loks, un diemžēl šīs partijas neatspoguļo visu sabiedrības interešu spektru. Es domāju, ka ir ļoti daudz cilvēku, kuri ir spējīgi vadīt valdību vai būt par ministriem vai par padomniekiem, varbūt šie cilvēki nekad nav domājuši par iesaistīšanos politikā, varbūt viņi strādā reālos sektoros (mācībspēki, un tā tālāk). Bet tagad ir pienācis laiks, kad šie cilvēki ir jāiesaista šajā darbā, un tātad šī jaunās valdības veidošana ir labs pamats, lai pieaicinātu, piemēram, tos cilvēkus, kuri līdz šim nebija iesaistīti politikā. Varbūt mums vajadzīgs tāds premjers, kurš nebūs partijas biedrs. Varbūt mums daļu no ministru posteņiem varētu ieņemt cilvēki, kuriem nav partijiskās piederības. Un līdz ar to tā ir tā vienīgā iespēja, lai šī Saeima turpinātu strādāt līdz kārtējām vēlēšanām. Es domāju, ka mūsu frakcijas viedoklis ir šāds: mēs atbalstām Valsts prezidenta Zatlera ierosinājumu grozīt Satversmi un paredzēt šajos grozījumos tādu sistēmu, ka tātad var ierosināt… var atlaist Saeimu, ja par to nobalso vairāk nekā divas trešdaļas no vēlētājiem, kuri piedalījās iepriekšējās vēlēšanās. Principā tas ir apmēram 600 tūkstoši tagad, ņemot vērā to skaitu, kāds piedalījās iepriekšējās vēlēšanās. Un varu atgādināt, ka referendumā par Satversmes grozīšanu piedalījās vairāk nekā 600 tūkstoši cilvēku. Līdz ar to šis mehānisms ir diezgan reāls, un līdz ar to tātad sabiedrība ir labs instruments, lai tomēr ietekmētu Saeimu ne tikai vēlēšanu laikā, bet arī laikā starp vēlēšanām.

Ja valdošā koalīcija paaugstinās šo kvotu un, piemēram, pieņems – viņiem ir tāds priekšlikums –, ka šim kvorumam ir jābūt vai nu pusei no visiem iedzīvotājiem, vai divām trešdaļām no visiem iedzīvotājiem, tad šiem grozījumiem nebūs nekādas jēgas un tie būs tikai deklaratīvi. Bet, ja būs pieņemts tāds kompromiss, kādu piedāvā Valsts prezidents, tad, es domāju, Latvijas iedzīvotājiem radīsies ļoti labs instruments, lai ietekmētu politiķus.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputātam Jurim Sokolovskim.

Līdz ar to frakciju viedokļi šodien ir izskanējuši. Paldies, ka klausījāties. Visu labu!

Piektdien, 23.februārī
09:00  Baltijas Asamblejas Ekonomikas, enerģētikas un inovācijas komitejas sēde
09:00  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Konference “Tā ir arī mūsu nauda! Ko darīt, lai Eiropas Savienības fondu investīcijas Latvijā būtu pārdomātākas?”