Latvijas Republikas 9.Saeimas

rudens sesijas devītā sēde

2008.gada 30.oktobrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi


Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Godātie kolēģi! Sākam Saeimas 2008.gada 30.oktobra sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprinātās darba kārtības jautājumus, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem šodienas darba kārtībā.

Juridiskā komisija lūdz izdarīt grozījumu Saeimas 30.oktobra sēdes izsludinātajā darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Administratīvā procesa likumā” darba kārtības ceturtajā sadaļā pēc darba kārtības 15.jautājuma… es atvainojos, kā darba kārtības 15.jautājumu izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu grozījumu? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā sadaļā „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana” lēmuma projektu „Par deputāta Jāņa Klauža atsaukšanu no Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī desmit deputātu iesniegumu ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā sadaļā „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana” lēmuma projektu „Par deputāta Jāņa Klauža ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu grozījumu? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Un tā, godātie kolēģi, sākam skatīt šodienas sēdes darba kārtību. Sākam ar sadaļu „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina… Godājamie kolēģi! Es palūgšu mazliet ievērot klusumu… Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Čepānes, Seiles, Kalnietes, Šadurska un Laicāna iesniegto likumprojektu „Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens „pret” šā likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Labrīt, premjerministra kungs! Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs, Prezidij, godātie kolēģi!

Ja mēs šodien paskatāmies darba kārtību, tad redzam, ka Budžeta likumprojektam ir vairāk nekā 15 pavadošie likumprojekti, kuri ir vērsti uz taupības režīma ievērošanu. Taču diemžēl… acīmredzot šos projektus ir gatavojuši ministru padomnieki, iespējams, premjera biroja darbinieki, un viņi nav pievērsuši uzmanību vienai, manuprāt, ārkārtīgi svarīgai lietai, kas tieši attiecas uz valsts budžetu, proti, Valsts pārvaldes iekārtas likumam.

Partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija uzskata, ka…

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ievērojiet klusumu… Lūdzu, izrādiet cieņu runātājai!

I.Čepāne. Paldies.

„Pilsoniskā Savienība” uzskata, ka Valsts pārvaldes iekārtas likuma 25.panta otrā daļa noteic, ka konsultatīvajām amatpersonām, ko mēs sadzīvē dēvējam par tā saucamajiem padomniekiem, pēc darba līguma izbeigšanās ir tiesības saņemt kompensāciju trīs mēnešu algas apmērā. Kā liecina prakse, pēc valdības krišanas viņiem beidzas darba līgums un viņi pēc neilga laika – dažkārt pēc dažām dienām, dažkārt pēc garāka laika, teiksim, pēc nedēļas – atkal slēdz jaunu darba līgumu ar to pašu ministru vai turpina sniegt padomus citam ministram. Bez tam šie padomnieki, kā liecina prakse, strādā vēl arī vairākās citās vietās. Piemēram, krītot Kalvīša kunga vadītajai valdībai, tikai premjera birojā vien tika izmaksāti pabalsti 52 tūkstošu latu apmērā, taču faktiski šie padomnieki pēc dažām dienām atkal sniedza konsultācijas citiem vai tiem pašiem ministriem.

No šīs tribīnes es vairākkārt esmu runājusi par pabalsta jēgu; proti, pabalsta jēga ir neatstāt personu, kas ir strādājusi valsts darbā, bez iztikas līdzekļiem. Mēs uzskatām, ka pasludinātajos taupības apstākļos ir nepieciešams veikt grozījumus arī šajā likumā un noteikt pabalstu viena mēneša algas apmērā ar noteiktiem ierobežojumiem, kad persona to nevar saņemt.

Godātie kolēģi! Finanšu ministrs Slaktera kungs, runājot par Valsts civildienesta likumu un par Saeimas paredzētajām kompensācijām ierēdņiem, teica, ka tāda prakse un šāda lieta neatbilstot sabiedrības interesēm, un, ja tas ierēdnis no darba tiek atlaists, tad lai viņš iet un piesakās bezdarbnieka pabalstam. Starp citu, ja mēs paskatāmies Darba likumu, tad redzam, ka Darba likumā ir noteikts, ka šādu pabalstu trīs mēnešu algas apmērā darbinieks var saņemt tikai tad, ja viņš ir nostrādājis 15–20 gadus.

Kā zināms, ierobežojumi pabalstu saņemšanai ir noteikti arī deputātiem, kad viņi no ministra krēsla atgriežas Saeimā. Jūs paši to atbalstījāt. Kā zināms, šādi ierobežojumi ir noteikti arī tiem deputātiem, kas pēc Saeimas pilnvaru beigām ar „mīksto” mandātu atgriežas Saeimā.

Es domāju, ka šo likumprojektu vajadzētu atbalstīt, jo man ir tāda pārliecība, ka faktiski valstī neviens īpaši pat nav aprēķinājis, cik pēc valdības maiņas šādi padomnieki jeb šīs konsultatīvās amatpersonas valstij kopumā izmaksā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies deputātei Čepānei.

„Pret” likumprojekta nodošanu komisijai neviens nav pieteicies runāt. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts tiek nodots komisijai? (No zāles: „Nav! Nav!”) Deputāti neiebilst. Likumprojekts tiek nodots Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Čepānes, Seiles, Kalnietes, Šadurska un Laicāna iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” nodot Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Viens deputāts var runāt „par”, viens – „pret” šā likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei. Viņa acīmredzot runās „par”.

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Šie iesniegtie likuma grozījumi uz valsts taupības režīmu attiecas gan tiešā, gan netiešā veidā. Un, proti, premjera kungs vairākkārt, jau vairāku mēnešu garumā, ir publiski teicis, ka viņš ir izdevis rīkojumu ieviest kārtību saistībā ar valsts un pašvaldību uzņēmējsabiedrību valdēm un padomēm, bet šeit, manuprāt, ne tikai klātesošie deputāti, juristi, bet arī pārējie saprot, ka ar šāda vienkārša rīkojuma izdošanu, protams, šo situāciju grozīt nav iespējams.

Atbildot uz desmit deputātu pieprasījumu, premjera kungs, izklāstot viņam pieejamo informāciju, ir norādījis, ka valdībai ir sagatavots likumprojekts saistībā ar šo likumu, kas paredz ierobežot vai vispār samazināt atalgojumu valsts augstākajiem ierēdņiem, kuri saskaņā ar šo likumu ir tā saucamie valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvji, jo arī Valsts kontrole ir teikusi, ka par šādu darbu vispār nebūtu jāmaksā. Mēs uzskatām, ka šajā gadījumā, ja persona tomēr veic darbu, tad vismaz kaut kāds atalgojums viņai būtu jāsaņem, un tie būtu 30 procenti.

Bet par pārējām divām lietām, godātie deputāti un premjera kungs, absolūti netiek domāts – proti, netiek domāts par to, kādas personas nokļūst šajās padomēs jo īpaši un arī valdēs. Mediji pagājušajā nedēļā ziņoja (un es arī pārbaudīju Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā pirmo informāciju), ka, piemēram, Latvijas Autoceļu uzturētāju padomē ir ticis ilggadējs valdības ministra šoferis, pašreizējais satiksmes ministra šoferis. Varbūt šī informācija nav visur publiski arī pieejama… Iespējams, kāds ministrs šajās padomēs ir ielicis varbūt arī savu mājkalpotāju, varbūt bērnaukli… Man par to ir grūti spriest.

Otra lieta, kas ir jāatrisina šajā likumā un arī Ministru kabineta noteikumos, ir šo valdes un padomes locekļu kompensācijas. Ņemot vērā to, ka šodien nepastāv absolūti nekāds tiesiskais regulējums, šo valžu un padomju locekļiem šīs kompensācijas dažkārt tiek noteiktas pilnīgi neadekvātas. Ņemot vērā to, ka viņu darba tiesiskās attiecības tiek noformētas gan ar darba līgumu, vadoties pēc Darba likuma, gan balstoties uz Civillikumu (piemēram, tiek slēgti uzņēmuma līgumi), gan balstoties uz Komerclikumu, izveidojas vēl pavisam citas tiesiskās attiecības. Izskatot šo jautājumu vakar Pieprasījumu komisijā (un šodien arī 10.30 atkārtoti šī lieta tiks skatīta Pieprasījumu komisijā), es ar lielu gandarījumu secināju, ka esmu guvusi… ka mēs, „Pilsoniskā Savienība”, esam guvuši arī pozīcijas deputātu atbalstu šajā lietā. Un es jūtu, ka tos deputātus, kuri pilnīgi nav zaudējuši savu pašapziņu, aizskar pašreizējā situācija.

Es arī domāju, ka valstī tā nav normāla situācija, ka, piemēram, vairāku valsts akciju sabiedrību valdes priekšsēdētājiem alga ir lielāka nekā Ministru prezidentam, Valsts prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam, kopā ņemot.

Es aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu. Protams, es atbalstu arī Ābiķa kunga vakar teikto komisijas sēdē, ka, iespējams, varētu izveidot darba grupu, kas paredzētu vēl citus tiesiskos risinājumus esošās situācijas uzlabošanai.

Paldies par uzmanību. Un es ceru uz jūsu atbalstu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam. Viņš acīmredzot runās „pret” šā likumprojekta nodošanu komisijai.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamie kolēģi! Augsti godātais Prezidij! Es šeit nenāku runāt tādēļ, ka es būtu atbalstītājs esošajai situācijai, kāda šobrīd ir izveidojusies ar valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldniekiem, taču es gribu teikt, ka šis iesniegtais likumprojekts ir fragmentārs, un man liekas, ka Čepānes kundze jau pati ļoti precīzi norādīja, ka valdībā ir veikta vesela virkne pasākumu, kuri turpinās un kuriem būtu jānonāk pie loģiska noslēguma jau tuvākajā laikā.

Ar to es gribu teikt, ka piedāvātie grozījumi paši par sevi neregulē un nereglamentē situāciju. Ivara Godmaņa izdotie rīkojumi par algu iesaldēšanu vienlīdz lielā mērā attiecas arī uz valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldniekiem. Un tātad, ja sagatavotā priekšlikuma galvenā doma ir ierobežot atlīdzības lielumu šiem tiešās pārvaldes iestādēs strādājošajiem, tad es gribu teikt, ka arī šajā sakarā valdība ir veikusi veselu virkni pasākumu. Un viens no šādiem pasākumiem ir tāds, ka paralēli jau Ilmas Čepānes pieminētajiem likuma grozījumiem pašlaik valsts sekretāru sanāksmē ir izsludināti grozījumi Valsts civildienesta likumā un grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.995, kas izslēdz iespēju nodarbinātajiem noteikt piemaksu par amata pienākumu veikšanu, kas būtu lielāka par 40 procentiem, nosaka tādas lietas kā ierobežojumu veikt dažādus papildu darbus ilgāk nekā četrus kalendāros mēnešus gadā, kā arī samazina tiesības administratoriem, tiešās pārvaldes iestādēs nodarbinātajiem izmaksāt neskaitāmas prēmijas, un šī prēmēšana tiek ierobežota ar vienu prēmiju reizi gadā.

To es minu vienkārši kā piemēru, un tas ir ļoti komplekss, nopietns darbs, pie kura valdība strādā. Kā Čepānes kundze jau pareizi teica, arī šobrīd ir sagatavots deputātu pieprasījums Ivaram Godmanim, un arī jūs šeit saņemsiet atbildes.

Tā ka, es domāju, kolēģi, šobrīd balsot par šo sagatavoto likumprojektu… atbalstīt šo sagatavoto likumprojektu būtu priekšlaicīgi. Ir jāļauj Ministru kabinetam sistēmiski sakārtot visu šo sistēmu, kura arī man pašam personīgi, godīgi sakot, nepatīk, jo es tur redzu ļoti daudzas un dažādas problēmas.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Viens deputāts ir runājis „par”, viens – „pret” likumprojekta nodošanu komisijai. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Čepānes, Seiles, Kalnietes, Šadurska un Laicāna iesniegtā likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” nodošanu Tautsaimniecības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 43, atturas - 41. Likumprojekts komisijai nav nodots… Es atvainojos! Par - 42, pret - 3, atturas - 41. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir… Es atvainojos! Šeit ir drukas kļūda, jo šis nav Ministru kabineta iesniegts likumprojekts. Tas ir piecu deputātu… Lūgums, sagatavojot Prezidija atzinumus, būt uzmanīgākiem!

Tātad Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Buzajeva, Sokolovska, Buhvalova un Mitrofanova iesniegto likumprojektu „Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens - „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! Apspriežamā priekšlikuma būtība ir apbrīnojami vienkārša: nedot valdībai iespēju izvairīties no tā solījuma pildīšanas, kurš ir iekļauts Valdības deklarācijā, - proti, no 1.janvāra paaugstināt valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru no pašreizējiem 45 latiem vismaz līdz 60 latiem mēnesī. Milzīga atšķirība no tikko apspriestā „Pilsoniskās Savienības” frakcijas piedāvātā likumprojekta, kurā bija runa par ierēdņu mēnešalgām. Tādas summas šie nabaga cilvēki saņem nevis ik mēnesi, bet divu vai trīs gadu periodā! Mūsu priekšlikums nav vis kāda ubagu dāvana maznodrošinātajiem, bet gan parasta inflācijas kompensācija.

Kopš 2007.gada 1.janvāra, kad tika noteikts pašreizējais pabalsta apmērs, līdz šā gada beigām, pamatojoties uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem un Finanšu ministrijas prognozēm, vidējais faktiskais patēriņa cenu indekss pieaugs tieši par vienu trešdaļu. Attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos tā arī ir rakstīts (citēju): „Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru pārskata Ministru kabinets pēc labklājības ministra ierosinājuma atbilstoši valsts budžeta iespējām, izvērtējot ekonomisko situāciju valstī un ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes noteikto vidējo patēriņa cenu indeksāciju.” Citāta beigas.

Attiecīgais labklājības ministres ierosinājums bija izvirzīts, bet valdība to noraidīja. Vienīgi invalīdiem no bērnības pabalsta apmēru tika nolemts paaugstināt no 50 līdz 75 latiem. Rezultātā uz bada nāves sliekšņa nonāca aptuveni 6 tūkstoši cilvēku vecumā virs 60 gadiem, kuriem valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts ir vienīgais eksistences avots.

PCTVL frakcija izprot, ka šo cietsirdīgo valdības rīcību izraisīja tas apstāklis, ka no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra saskaņā ar likumu „Par valsts pensijām” ir atkarīgs arī valsts vecuma pensijas, invaliditātes pensijas un apgādnieka zaudējuma pensijas minimālais apmērs, kā arī pensiju indeksācija. Pabalsta apmēra palielināšana attiecīgi izsauktu arī automātisku minimālās vecuma pensijas paaugstināšanos par vienu trešdaļu 50 tūkstošiem cilvēku, invaliditātes pensijas kāpumu - 25 tūkstošiem cilvēku, bet apgādnieka zaudējuma pensijas pieaugumu - vēl pusotram tūkstotim atraitņu un bāreņu. Palielinājās arī pabalsts Černobiļas avārijas seku likvidētājiem.

Mums varētu iebilst, ka valdība jau tā ir nolēmusi paaugstināt gandrīz visiem šiem cilvēkiem pensijas, ieviešot speciālu piemaksu - 70 santīmus par katru gadu, kas nostrādāti līdz 1997.gadam. Un tā ir tiesa, bet savā Deklarācijā valdība bija solījusi gan piemaksu, gan pašas pensijas apmēra palielināšanu. Vai man ir taisnība, cienījamais Godmaņa kungs?

Un arī pēdējais publiskais solījums, kas vēl vienu reizi tika dots pirms pensiju referenduma, netika izpildīts. Visam tam kopumā būs nepieciešami 20 miljoni latu jeb aptuveni 1 procents no prognozējamā pievienotās vērtības nodokļa apjoma. Šādu relatīvi nelielu naudas summu var sameklēt, arī izmantojot citus avotus.

Dāmas un kungi! Gan no arodbiedrībām, gan no Latvijas Pensionāru federācijas visas Saeimas frakcijas ir saņēmušas vēstules, kurās pausts atbalsts idejai palielināt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu. Turklāt mūsu priekšlikums atbilst Lisabonas stratēģijas prioritātēm, kuras ietvaros nabadzības apkarošana ir viena no pirmajām. Tieši oktobrī tika sākta visas Eiropas cīņa pret nabadzību - kampaņa, kurā mēs piedāvājam iesaistīties arī Latvijai.

Aicinu balsot „par”.

Diemžēl manas runas laiks ir beidzies, un es lūdzu Saeimu dot man vēl pusotru minūti, lai izklāstītu hipotētiskās minimālās pensijas aprēķinu. Es lūdzu vēl pusotru minūti.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, vai jums ir iebildumi pret to, ka mēs pagarinātu šo laiku? (No zāles: „Nē!”, „Lai runā!”, „Nepagarinām!”) Ņemot vērā to, ka viedokļi dalās, lūdzu zvanu! Balsosim par to, vai par pusotru minūti tiek pagarināts runas laiks deputātam Buzajevam! (No zāles dep. J.Dobelis: „Pret jābalso!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 21, atturas - 16. Jums ir vēl pusotra minūte.

V.Buzajevs. Paldies, cienījamie kolēģi!

Var jau būt, ka mēs vēlamies pārāk daudz dot šiem cilvēkiem. Kā piemēru aplūkosim cilvēku, kurš aizies pensijā 2009.gadā un kuram apdrošināšanas stāžs būs 41 gads. Viņš saņems minimālo pensiju, kas proporcionāla pabalsta apmēram, ar koeficientu 1,7, un tā būs 76 ar pusi latu. Piemaksa viņam tiks izmaksāta par 28 gadiem, un tā sastādīs vēl 19 ar pusi latu. Kopsummā - 96 lati pēc 40 gadu godīga darba, turklāt laikā, kad iztikas minimums sasniedz 160 latus. Ja iepriekš minētā pabalsta apmērs tiks palielināts, tad viņam kopējā pensija būs 122 lati. Arī ar to vēl ir par maz, lai vienatnē izdzīvotu, bet tomēr jācer, ka šajā gadījumā mirstība mūsu valstī nebūs tik liela, kāda tā ir patlaban vai bija Pasaules kara laikā.

Cienījamie kolēģi deputāti! Esiet kopā ar tautu un ar tās nabadzīgāko daļu! It īpaši padomājiet par veco ļaužu bēdīgo likteni, jo arī jūs reiz kļūsiet veci un nevarīgi!

Balsojiet „par” likumprojekta nodošanu komisijām un tā iekļaušanu kopējā budžeta likumu paketē!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātei Aijai Barčai.

A.Barča (Tautas partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Prezidija locekļi! Cienījamās deputātes un godājamie deputāti!

Ņemot vērā to, ka Prezidijs iesaka šo konkrēto likumprojektu „Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai, es nāku tribīnē un aicinu jūs to nedarīt, jo, lūk, Valsts sociālo pabalstu likumā tiesības noteikt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu ir deleģētas Ministru kabinetam.

Vienlaikus vēlos paskaidrot, ka Ministru kabinets ir izdarījis grozījumus divos Ministru kabineta noteikumos un ka līdz ar to valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts bērniem invalīdiem, kuru mēs Latvijā pazīstam kā piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta, ar nākamā gada 1.janvāri ir noteikts 75 latu apmērā. Arīdzan par bērniem invalīdiem, kuri ir pārsnieguši 18 gadu vecumu, būs nākamie Ministru kabineta noteikumi, kas ir jau grozīti. Un šī nauda ir jau iestrādāta 2009.gada budžetā… tātad viņiem ir noteikti 75 lati.

Tāpēc, pieņemot šo likumprojektu vai arīdzan atsūtot to uz komisiju, godātie kolēģi, mums pēc taisnības, izlasot uzmanīgi anotāciju, ar to būs ļoti sarežģīti strādāt, jo vienīgais, ko mūsu kolēģi no PCTVL frakcijas varbūt nav izpratuši, ir tas, ka valstī ir vairāki sociālā nodrošinājuma pabalsti: tātad pirmais pabalsts ir saistīts ar bērniem invalīdiem līdz 18 gadu vecumam, un 8.Saeimas laikā tas ir pārsaukts - tagad tā ir piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta; otrais - sociālā nodrošinājuma pabalsts, kas ir domāts bērniem invalīdiem no bērnības, kuri ir sasnieguši 18 gadu vecumu un ir vecāki - līdz viņu mūža galam, bet trešais attiecas uz pensijām… Tātad trešo pabalstu, sociālā nodrošinājuma pabalstu, pašreiz piemēro 3.grupas invalīdiem, bet valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kas saistīts ar pensijām, piemēro, rēķinot pensijas. Valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu pensionāriem piemēro, ja viņiem līdz 62 gadu vecumam, kāds pašreiz ir mūsu valstī noteiktais pensijas vecums, nav darba stāža algotā darbā - tātad stāža, par kuru ir maksāti valstij nodokļi... ja tas ir mazāks par 10 gadiem. Tādā gadījumā viņi saņem šo valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu. Šodien tātad tas ir 62 gadi plus 5 gadi, un 67 gadu vecumā tas ir šo 45 latu apmērā.

Šajā konkrētajā gadījumā es aicinu kolēģus šo likumprojektu Sociālo un darba lietu komisijai nenodot.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Plinera, Buzajeva, Sokolovska, Buhvalova un Mitrofanova iesniegtā likumprojekta „Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 12, atturas - 39. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu, ieslēdziet deputātam Šmitam mikrofonu!

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Lūdzu nodot šo likumprojektu arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts tiek nodots arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai? Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts tiek nodots abām šīm komisijām? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par autoceļu lietošanas nodevu” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Līdz ar to Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem ir veiksmīgi izskatīti.

Prezidija vārdā es ziņoju, ka Saeimas Prezidijs ir piešķīris atvaļinājumu 23.oktobrī Aigaram Štokenbergam. Šis jautājums nav balsojams.

Pārejam pie nākamās darba kārtības sadaļas - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts „Par Ilzes Apses apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Labrīt, godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi un aizklātā balsojumā vienbalsīgi atbalstījusi lēmuma projektu „Par Ilzes Apses apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi”. Aicinām kolēģus atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ilzes Apses apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par Ulda Dangas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi un aizklātā balsojumā vienbalsīgi atbalstījusi lēmuma projektu „Par Ulda Dangas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi”. Aicinām kolēģus atbalstīt arī šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ulda Dangas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par Saeimas deputāta Jāņa Klauža atsaukšanu no Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas”.

Vārds deputātei Annai Seilei.

A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija nodarbojas ar lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības jautājumiem, risina teritorijas plānošanas jautājumus un, protams, arī vides aizsardzības jautājumus. Ja Tautas partija ir nolēmusi atsaukt deputātu Klaužu no šīs komisijas, tad mēs saprotam, ka tas laikam ir budžeta taupīšanas nolūkos, jo viņš šajā komisijā ieņem ļoti atbildīgo sekretāra amatu un paraksta mūsu sēžu protokolus. Bet mūsu komisijā tik tiešām deputāti, kas paliek, darbojas ļoti profesionāli. Tie ir Ingmārs Līdaka, Ilma Čepāne un Dzintars Jaundžeikars. Es vadu šo komisiju. Tas laikam būs pirmais gadījums vēsturē, kad komisijā paliek tikai četri deputāti. Bet šajā komisijā, neskatoties uz muļķīgo dalījumu pozīcijā un opozīcijā, tik tiešām cilvēki strādā profesionāli. Mēs varam ietaupīt Klauža algu, mēs varam turpināt arī strādāt. Bet es tomēr aicinu Saeimas frakcijas pārdomāt, vai nebūtu lietderīgi kādu tikpat profesionālu vai trīsreiz profesionālāku cilvēku deleģēt darbam mūsu komisijā.

Vēsturē ir bijuši šādi gadījumi, kad ļoti maz deputātu paveic lielu darbu. Tā, piemēram, vienā no pirmajām Saeimām (es neatceros - 5. vai 6.) Sociālo un darba lietu komisijā arī bija seši deputāti.

Mums paliks četri. Nu, nekas! Strādāsim! Bet, ja mērķis ir pastiprināt pārstāvību kādā citā komisijā (un šajā gadījumā Klauža kungs, neskatoties uz savu profesionālo ievirzi, ir nonācis kā pretendents Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā)… Ja šeit mērķis ir cits - lai pastiprinātu kaut kādas pozīcijas un deputātu samēru -, tad es uzskatu, ka šādas izmaiņas nav lietderīgas. Protams, deputāta vēlme ir noteicošā, un tādēļ arī mūsu frakcija nebalsos „pret” Klauža aiziešanu no komisijas. Bet padomājiet par tiem uzdevumiem, kas stāv priekšā Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, lai tā varētu lietderīgi strādāt.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam debatēs.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Cienījamā Saeima! Es domāju, nevienam nav noslēpums, ka mana prioritāte, nākot strādāt šeit, Saeimā, protams, bija vides aizsardzības problēmu risinājums. Es nu tagad jūtu, ka šim Saeimas sastāvam vides problemātika ir absolūti vienaldzīga. Nu, un līdz ar to arī zūd iespēja… varbūt zudīs iespēja strādāt Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, jo šī komisija vienkārši izirs, izputēs - vairs nebūs. Un, ja man nebūs iespējas strādāt šajā komisijā un aizstāvēt tur patiešām profesionālā diskusijā vides intereses, tad man arī zudīs jebkura vēlēšanās, jebkura argumentācija, nu, teiksim tā, strādāt Saeimas pozīcijā, jo galu galā mans mērķis, šeit, Saeimā, nākot, tiešām bija aizstāvēt vides aizsardzības intereses. Ja šo interešu aizstāvēšana kaut kādā veidā, nu, varētu teikt tā, kļūs par maznozīmīgu jautājumu kādā citā lielā komisijā, tad man tiešām krietni, krietni būs jāpārdomā, vai vērts būt aktīvam deputātam.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Jāņa Klauža atsaukšanu no Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - 6. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par deputāta Jāņa Klauža ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Jāņa Klauža ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - nav, atturas - 5. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - deputātu Bendrātes, Zaķa, Mūrnieces, Ķikustes, Latkovska, Ziedones-Kantānes, Gravas, Reira, Rībenas un Kampara pieprasījums labklājības ministrei Ivetai Purnei „Par bērnu kopšanas pabalstu”.

Vārds pieprasījuma iesniedzēju vārdā deputātei Ausmai Ziedonei-Kantānei.

A.Ziedone-Kantāne (frakcija „Jaunais laiks”).

Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi un deputāti! Labklājības ministrija šā gada 24.oktobrī LNT paziņoja, ka tās prioritāte ir pensionāri un invalīdi. Neviens vārdiņš netika minēts par bērniem. Tad kur paliek mūsu bērni? Kas tad ir mūsu prioritāte, ja ne bērni? Tātad bērni mūsu valsts prioritāte ir tikai uz papīra. Un vai situācija ir tik nopietna? Jā! Jo, pirmkārt, pēc gada vecuma sasniegšanas bērniem pirmsskolas mācību iestādēs vietu nav un tik drīz arī nebūs. Otrajā bērna dzīves gadā māte saņem tikai 38 latus. Ko par to var nopirkt? Pamperu vienam mēnesim nepietiek. Aukli par to noalgot nevar, jo aukle maksā vismaz 300 latu mēnesī. Cik darbos tad māmiņai ir jāstrādā, lai viņa aprūpētu savu bērniņu, ja mēs zinām, ka 40 procenti bērniņu mums aug tikai mātes aprūpē?!

Sociālo un darba lietu komisijas šā gada 7.oktobra sēdē ar ziņojumu par vecāku aprūpes vajadzību bērniņiem līdz trīs gadu vecumam deputātus iepazīstināja Rīgas Stradiņa universitātes profesore Gunta Ancāne. Sēdē piedalījās arī Labklājības ministrijas pārstāvji, kuri piekrita visam teiktajam, ka bērnam līdz trīs gadu vecumam ir vajadzīgs tētis un māmiņa, abi viņam ir nepieciešami gan emocionālās, gan psihiskās veselības noturības veidošanai. Un bērna kā personības veidošanā tas ir pats svarīgākais - nevis kvantitatīvi, bet kvalitatīvi ar bērnu kopā pavadītais laiks, kam ir jāilgst vismaz trīs stundas dienā. Būt kopā ar bērnu. Uzmanība, siltums, mīlestība - lūk, kas ir vajadzīgs mūsu mazulim!

Un „Jaunais laiks” ir sagatavojis priekšlikumu par bērna kopšanas pabalsta maksāšanas termiņa pagarināšanu bērnam līdz trīs gadu vecumam. Šis priekšlikums Saeimā tika iesniegts 2008.gada aprīlī un tika arī atbalstīts. Pusgada laikā valsts nav spējusi atrisināt šo jautājumu un dot pat kaut kādu signālu dzimstības uzlabošanai. Tad ko mums dos Gaismas pils, ja nebūs bērniņu, kas to apmeklēs? Šodien Latvijas demogrāfiskais stāvoklis… dati ir ļoti nelabvēlīgi. Mēs zinām, ka tā rezultātā katru gadu no Latvijas kartes izzūd vesela pilsēta. Tādas kā Dobele, Talsi, Smiltene, Ludza, Preiļi, Kandava plus Sabile. Lietuvā tajā pašā laikā no 2008.gada 1.janvāra pabalsts tiek maksāts divus gadus - pirmajā gadā - 100 procentu no vecāku sociālo iemaksu algas, otrajā - 85 procenti. Igaunijā jaundzimušā mātes pabalsts ir 100 procentu apjomā no viņas vidējiem mēneša ienākumiem. Pabalsts Igaunijā tiek maksāts pusotra gada garumā no bērna piedzimšanas.

Es atgādināšu, ka „Jaunā laika” sagatavotie grozījumi būtībā paredz, ka sociāli apdrošinātiem vecākiem pirmajā gadā pabalsts ir 70 procentu apmērā no vidējās algas, par ko ir veiktas sociālās iemaksas, otrajā gadā - 60, bet trešajā - 50 procenti no iepriekš saņemtās algas. Savukārt sociāli neapdrošinātām personām vecāku pabalsts bērnu dzīves pirmajā gadā būtu 70 procenti no valstī noteiktās minimālās algas, otrajā - 60 procenti un trešajā - 50 procenti no minimālās algas.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, jūsu laiks ir beidzies.

A.Ziedone-Kantāne. Pusotru minūtīti!

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi, ka mēs pagarinām runas laiku pusotru minūti? (No zāles: „Lai runā!”) Deputāti neiebilst.

A.Ziedone-Kantāne. Paldies.

Šādas pabalstu sistēmas ieviešana radītu vismaz drošības sajūtu jaunām ģimenēm sarežģītajos ekonomiskajos apstākļos. Un es lūdzu Saeimu atbalstīt šo pieprasījumu labklājības ministrei, jo ir pienācis pēdējais brīdis sniegt atbildi tām māmiņām, kas to šodien gaidīs pusvienpadsmitos pie Saeimas ēkas piketā. Un arī tām drosmīgajām māmiņām, kas teica… kas visā valstī saka - pazemoties valdības priekšā mēs neiesim!

Bērni, draugi, ir mūsu nākotne, nevis problēma! Es lūgtu to ievērot.

Paldies jums par uzmanību. Un paldies par pusotru minūti. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Sākam izskatīt nākamo darba kārtības sadaļu - „Likumprojektu izskatīšana”. Likums „Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā”,likuma otrreizēja caurlūkošana.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Faktiski komisija, manuprāt, diezgan daudz laika veltīja tiem jautājumiem, uz ko norādīja Valsts prezidents, atgriežot šo likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai, un es varētu runāt par diviem pamatjautājumiem šajos jums piedāvātajos likuma grozījumos.

Pirmais. Komisija nolēma nošķirt šīs lietas, kas saistās ar zemes gabaliem, kas nav atsavināmi saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma noteikumiem, nosakot to, ka tos atsavina un cenu nosaka saskaņā ar šā likuma noteikumiem. Tas bija viens.

Otrs. Protams, ļoti daudz diskusiju bija komisijā par to… Tātad Valsts prezidents ierosināja noteikt zemāko cenu līmeni gadījumos, kad gan valsts, gan pašvaldība var realizēt šos te… tieši neapbūvētos zemes gabalus.

Šie līmeņi iezīmējas vairāki. Viens līmenis, ko piedāvā šobrīd komisija, ir tāds, ka cena nedrīkst būt zemāka par attiecīgā zemes gabala kadastrālo vērtību uz 2007.gada 31.decembri. Tā ir cena pēc vecās kadastrālās vērtības. Vēl bija izvirzīts līmenis - cena pēc privatizācijas vērtības uz 2007.gada 31.decembri. Parādījās vēl arī tādi līmeņi kā tirgus cena, tirgus vērtība un daudzi citi.

Komisija pēc plašām debatēm faktiski palika pie cenu līmeņa, iezīmējot šo zemāko līmeni. Tātad tā nedrīkst būt zemāka par attiecīgā zemes gabala kadastrālo vērtību uz 2007.gada 31.decembri, kaut gan daļa komisijas uzskatīja, ka tā ir par zemu.

Es gribētu tikai atgādināt, ka šis likuma nosacījums neattiecas obligāti uz visiem darījumiem. Vienkārši tādā veidā mēs pasakām, kāda ir šo realizējamo zemes gabalu minimālā cena.

Tātad - pēc kārtas. Mēs esam saņēmuši 6 priekšlikumus, un tie visi ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izvirzītie priekšlikumi.

1.priekšlikums - tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Arī 2. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - guva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Tāpat atbalstu guva arī 3. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

O.Spurdziņš. Atbalstu guva arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 4.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Atbalstīts tika arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 5.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Artim Kamparam.

A.Kampars (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi!

Mēs izskatām otrreizējai caurlūkošanai Valsts prezidenta atgriezto likumu ar Valsts prezidenta argumentāciju, ka Saeima ir nekvalitatīvi darījusi savu darbu, pakļaujoties Ministru kabineta aicinājumam (Godmaņa kunga personā) noņemt jebkādu apakšējo robežu gadījumos, kad valsts vai pašvaldības zeme tiek atsavināta.

Jāatzīst, ka komisija ir pastrādājusi. Jāatzīst, ka šī apakšējā robeža tiešām ir noteikta. Viens no trijiem galvenajiem argumentiem, kāpēc Valsts prezidents atgrieza likumu, ir izpildīts.

Un tomēr, godātie kolēģi, man jāatzīst, ka rezultāts nebūt nav tas labākais, ko mēs vēlējāmies iegūt. Kāpēc?

Situācija ir sekojoša. Diskusijās par kompromisu tiešām, kā te Spurdziņa kungs teica, šeit parādījās vairākas šīs apakšējās cenas robežas. Gan Juridiskais birojs, gan Ministru kabinets ar vēstuli principā tika argumentējis par labu tai cenas vērtībai, kura ir vērtība privatizācijas vajadzībām uz to brīdi, kad tas notika, - 2007.gada 31.augustā. Tas būtu normāls kompromiss gadījumā, ja mēs tiešām vēl neesam gatavi Kabineta līmenī atjaunot kadastra vērtības regulārāk, lai tā sistēma darbotos tā, ka cenas tiek noteiktas nevis stipri vēlāk - pēc to tirgus vērtības veidošanās, bet gan pietiekoši operatīvi, līdz ar to atvieglojot gan nodokļu maksātājus, maksājot nekustamā īpašuma nodokli, gan arī iespējamos zemes atsavinātājus.

Kolēģi! Kā šobrīd ir noticis? Kā vienmēr. Pēdējā dienā Saeimas komisijā ierodas eksperti (šajā gadījumā eksperts Viktors Šadinovs) un argumentē, līdz šī pozīcija, kura ir izdiskutēta un ar Juridiskā biroja pamatotiem argumentiem pieņemta komisijā kā bāze, tiek klusējot noraidīta un tiek pieņemta šī apakšējā robeža - kadastra vērtība uz 2007.gada 31.decembri (principā, vienkārši sakot, uz to brīdi, kad kadastrs vēl bija vecais).

Es ļoti labi saprotu, kolēģi, jūsu garlaikoto sejas izteiksmi, jo patiešām šie sausie skaitļi neko nenozīmē. Tieši tāpēc es jums nolasīšu konkrētas starpības, kuras neieņems valsts budžets, jo mēs esam papētījuši, kādas ir šīs atšķirības kadastra vērtībās un kāda varētu būt šī apakšējā robeža vairākos, es uzsveru, konkrētos gadījumos.

Tātad sākam.

Pirmais. Krasta ielā uzņēmums „LX grupa” šobrīd nomā no pašvaldības 15 000 kvadrātmetru zemes. Gadījumā, kas būtu bijis Juridiskās komisijas piedāvātais, summa, kas par šo zemi būtu jāmaksā, ir 2,85 miljoni latu (tā būtu apakšējā robeža). Tam, ko mēs gribētu šodien pieņemt un kas tiek piedāvāts balsojumam, ir tikai 375 tūkstoši latu. Starpība - 2,47 miljoni latu, Godmaņa kungs!

Nākamais. Uzņēmums „TC Holding”, 18 000 kvadrātmetru zemes. Mēs dotu iespēju kā zemāko cenu noteikt 990 tūkstošus latu pagaidām. Pēc likuma pieņemšanas šai firmai būs jāmaksā 4,45 miljoni latu, starpība - 3,46 miljoni!

Andrejsala. Zemes gabals, viens no četriem, kurš joprojām pieder visiem zināmā ekspolitiķa Andra Šķēles ģimenei. Šajā konkrētajā gadījumā, godātie kolēģi, par šo patlaban it kā nelielo zemesgabalu Šķēles kungam būtu jāsamaksā, manuprāt, viņam ne pārāk liela summa - 353 tūkstoši latu. Savukārt pēc grozījumiem Šķēles kungs maksās tikai 50 460 latu, ar šo Saeimas balsojumu godīgi ieekonomējot 302 760 latus.

Tātad, cik es saprotu, tā prakse, kas Saeimā ir tikusi līdz šim pietiekami aktualizēta, šobrīd parādās pilnā krāšņumā. Šie skaitļi ir absolūti precīzi, šie skaitļi nav no gaisa pagrābti, un katram no jums, kas šeit balsos, ir jāsaprot, ka šeit mēs balsojam nevis par mistiskām lietām, bet par konkrētu zemesgabalu un konkrētām vērtībām, kur nauda ieies vai neieies šajā smagajā 2009.gada budžetā.

Es saprotu, kolēģi, ka šī problēma jums liekas neaktuāla. Es saprotu, ka jums gribas dalīt naudu, kā jums pašiem liekas, tur, kur jūsu popularitāte celsies. Un tomēr! Varbūt padomājiet kaut nedaudz par to, kur tā naudiņa rodas: un tā nerodas bankomātā, tā nerodas arī, piedodiet „tumbočkā”. Tā naudiņa rodas vietā, kur nodokļu maksātāji to samaksā un kur valsts vai pašvaldība lietderīgi to iekasē.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).

Dāmas un kungi! Cienījamais priekšsēdētāj! Tātad situācija ir gaužām elementāra: līdz šim, ja kāds vēlējās privatizēt zemesgabalu, kas ir zem ēkas vai būves… loģiski, ja jums privatizācijas procesā ļāva privatizēt ēku, tad ar laiku ir jāļauj privatizēt arī zemi zem šīs ēkas. Līdz šim privatizācijas gaitā bija noteikta cena, kas bija maksimāli tuva tirgus vērtībai. Taču atsevišķi cilvēki izdomāja, ka viņi tik daudz maksāt negrib; viņi izdomāja, ka varētu maksāt pēc iespējas mazāk - novērtētu un vērtējuma rezultātā iegūtu stipri mazu cenu. Prezidents šo grozījumu nepieņēma un atsvieda atpakaļ mums, Saeimai.

Ko tagad ir izdomājuši? Komisija ir izdomājusi uzlikt kadastra vērtību, kāda tā bija 2007.gada beigās - faktiski 10 gadus vecu kadastra vērtību. Ļoti zema vērtība!

Viena lieta, ko Kampara kungs nepateica. Es uzskatu, ka, ja arī turpmāk varēs privatizēt par šādu stipri zemāku vērtību, tad valstij radīsies ļoti nopietnas problēmas gadījumā, ja tie cilvēki, kuri vēl vakar privatizēja par stipri augstāku vērtību, tagad vērsīsies tiesā un pieprasīs arī viņiem tādā gadījumā samazināt un atmaksāt to vērtību.

Tātad viena lieta ir tā, ka mēs radām situāciju, kad kādam ir nepamatoti lēta zeme zem viņa īpašuma, un viņam ir labi, bet otra lieta ir tā, ka mēs pārkāpjam tiesiskās paļāvības principu, un tie cilvēki, kas ir privatizējuši dārgāk, būs tiesīgi prasīt, lai arī viņiem koriģē cenu.

Es aicinu šo priekšlikumu un arī grozījumu likumā kopumā neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Krišjānim Kariņam.

A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Godājamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Ir diezgan skumji vērot, ka privatizācijas process, kurš tika ar ļoti lielām grūtībām un strīdiem faktiski noslēgts 2005.gadā, tagad atkal, šķiet, ļoti specifisku un, manuprāt, nepareizu vajadzību dēļ tiek atvērts no jauna, lai izgrozītu un pataisītu iespējamu to, ka daži indivīdi varētu privatizēt no valsts līdzekļus par cenu, kas privatizētājiem būtu izdevīga, proti, zema, bet valstij - tieši otrādi - neizdevīga, jo šī cena būtu zema.

Laikā, kad mēs par to diskutējām - tā bija iepriekšējā Saeima, bet ļoti daudzi no deputātiem, kuri šobrīd te strādā, strādāja arī iepriekšējā Saeimā; jāsaka, gandrīz pat vairākums vai droši vairākums -, bija ļoti garas diskusijas, kur tieši „Jaunais laiks” ar Tautas partiju ļoti strīdējās par ļoti daudziem jautājumiem, bet deviņu mēnešu laikā tomēr panāca vienošanos un noslēdza šo procesu. Un tā sapratne bija tāda, ka šis process ir vienreiz noslēgts uz visiem laikiem.

Tagad atkal koalīcija mēģināja klusītiņām atvērt šo procesu, lai atsevišķiem zemesgabaliem varētu noteikt zemāku taksi, nekā esošā likumdošana to paredz. Es aicinu deputātus šo priekšlikumu neatbalstīt un atcerēties, ka tai sistēmai un tam procesam, kā mēs vienojāmies 2005.gadā, ir un bija jēga, tāpēc mums vajadzētu pie tā pieturēties, nevis to mainīt katru reizi, kad kāds ietekmīgs cilvēks grib privatizēt kādu zemesgabalu, kad vajag izkārtot, lai tas būtu pēc iespējas lēti viņam.

Mūsu intereses nav un nedrīkstētu būt dažu indivīdu intereses. Mūsu interesēm ir jābūt valsts kopējām interesēm, un šīs intereses privatizācijas gadījumos vienmēr būs vērstas uz to, lai valsts pēc iespējas ieņemtu lielāku summu privatizācijas procesā.

Es aicinu šo neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam. Vai deputāts Spurdziņš vēlas ko piebilst komisijas vārdā?

O.Spurdziņš. Es negribētu iebilst, bet gribētu tikai precizēt.

Pirmais. Protams, ka situācijā, kad, teiksim, īpašumu un zemes tirgus ir apstājies, es domāju, politiski tomēr nav jāgaida pāris gadu, lai atkal atgrieztos pie vecajām vērtībām, jo tas, protams, ir risks šobrīd, ko var vērtēt dažādi.

Otrais. Es gribētu teikt, ka mēs ar šo minimālās jeb zemākās cenas noteikšanu jau nepasakām, ka tā noteikti ir jārīkojas. Mēs tikai iezīmējam zemāko līmeni, ko lūdza … ko ierosināja noteikt arī Valsts prezidents.

Katrā ziņā tas viss ir jāizvērtē atbilstoši darījuma vērtībai, atbilstoši tirgus vērtībai, un tā ir jārīkojas arī valstij un tā ir jārīkojas arī pašvaldībām.

Komisija šo 5.priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 23, atturas - 4. Priekšlikums atbalstīts.

O.Spurdziņš. Un atbalstīts tika arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 6.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti… Ā, sākam debates. Debatēs vārds deputātam Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).

Dāmas un kungi! Es aicinu neatbalstīt arī šo priekšlikumu, un, kas ir vissvarīgākais, es aicinu neatbalstīt arī likumu kopumā, jo, ja mēs tikko jau nobalsojām par to, ka apbūvēts zemesgabals tiks, iespējams, privatizēts par stipri zemāku cenu, tad šis priekšlikums attiecas uz neapbūvētiem zemesgabaliem.

Tātad, ja valdībai vai pašvaldībai pieder pļava pilsētas vidū, tad iepriekš atsavināšana vai privatizācija vienmēr notika konkursa kārtībā, kad tika noteikta lielākā cena. Par sākumcenu vienmēr noteica tirgus vērtētāju cenu. Tātad izsoles rezultātā cena nekad nedrīkstēja nokrist zemāk par šo sākumcenu.

Kas tagad tiek piedāvāts? Tagad tiek piedāvāts tas, ka, kamēr spēkā ir privatizācijas pabeigšanas „jumta” likums, tikmēr šī cena atkal var nokristies līdz zemajai kadastrālajai vērtībai. Savukārt jau uz pirmo lasījumu šajā likumā ir ietverta norma, ka pie atkārtotas izsoles šī cena var nokristies līdz viszemākajai - pat līdz vienam latam par 100 hektāriem. Nekādu ierobežojumu nebūtu, kad „jumta” likums būtu zaudējis spēku.

Es uzskatu, ka iepriekš spēkā bijusī norma, ka notiek normāla izsole, sākot no cenas, ko nosaka tirgus vērtētājs, bija normāla prakse. Tā bija normāla norma, un tā norma nebija jāmaina.

Es aicinu neatbalstīt šo pārejas noteikumu, un, kas ir vissvarīgākais, aicinu neatbalstīt arī šo likumu kopumā, tādējādi - ieklausieties, kolēģi! -nododot šo likumu atpakaļ komisijai pārskatīšanai, lai komisija izstrādātu tādus grozījumus, kas ir izdevīgi sabiedrībai, nevis atsevišķiem indivīdiem.

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Vai Valsts prezidents atdeva likumu vēlreiz caurlūkot Saeimā velti - neizvērtējot? Taču ne! Es gribu atgādināt, ka privatizācijas procesā mēs esam „sagāzuši tik daudz koku un mežu” kopumā, ka briesmas! Un, kā kādreiz Valsts kontroles vadītājs Černaja kungs teica Pieprasījumu komisijā, 70 procentos gadījumu privatizācija ir gan notikusi likumīgi, bet ne godīgi. Saprotiet!

Arī šis variants būs negodīgs. Kāpēc „veikliem zēniem” atkal atdot zemi par nieka vērtību? Kāpēc? Vai tad budžetā ir tik drausmīgi daudz naudas? Mēs šodien runāsim par budžetu nākamajam gadam lielā mērā tāpēc, ka mēs pieļaujam šādas kļūdas… esam tās pieļāvuši visā šajā laikā, tāpēc arī atrodamies tanī peļķē, kurā esam samērcējušies. Un ne tikai samērcējušies!

Tāpēc es arī neatbalstīšu šādu priekšlikumu un likumu kopumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Ventam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka šeit atkal tiek tiražēti mīti par to, ka ir slikti tas, ka veiksmīgs privātais biznesmenis veiksmīgi apsaimnieko īpašumu, kas kādreiz ir piederējis valstij vai pašvaldībai.

Un te ir divas filozofijas. Igauņi nebaidījās savus uzņēmumus pārdot par vienu kronu. Mēs mēģinājām noteikt gan šādu cenu, gan tādu, bet beigu beigās lielākā daļa šo uzņēmumu vienkārši sabruka. Un Igaunijas ekonomika bija ieguvēja, jo viņiem nebija bail un nebija žēl, ka tie, kuri spēj apsaimniekot un veidot savu biznesu, to arī dara.

Pašlaik zemes tirgus faktiski ir apstājies. Ja tu aizej uz banku un saki: „Redz, kur man ir zeme! Es gribētu saņemt aizdevumu!”, banka faktiski šādu aizdevumu nedod. Tātad mūsu, likumdevēju, uzdevums būtu veicināt, lai zemes tirgus ir aktīvs, lai tie, kuriem ir labas biznesa idejas, var šo biznesu realizēt un lai viņiem nav jāmaksā par zemi tik daudz, cik tā pašlaik nemaz nemaksā. Tādēļ es domāju, ka ir ļoti svarīgi, lai šis likums būtu spēkā pēc iespējas ātrāk un lai mūsu ekonomika spētu attīstīties. Un šis ir viens no veidiem, kā to veicināt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Es vairāk nekā desmit gadus esmu bijusi Centrālajā zemes komisijā kā Centrālās zemes komisijas locekle. Es vairāk nekā desmit gadus… piecpadsmit gadus Universitātē mācu dabas resursu tiesības un specializējos zemes tiesībās. Šajā gadījumā es tiešām aicinu jūs nebalsot „par” šo likumu. Un kādu iemeslu pēc?

Šeit patiešām, Kraukļa kungs, jūs tiražējāt mītu, jo zeme nav uzņēmums! (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Tā ir sastāvdaļa!”) Zeme ir mūžīga vērtība! Un zeme nebojājas vai nenoveco kā, piemēram, ēkas vai būves. Šajā gadījumā mēs runājam par neapbūvētu zemi (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Uz kuras kaut ko būvēt!”), uz kuras, protams, kaut ko varētu būvēt. Bet šajā gadījumā, ja šodien saprātīgs tirgotājs par „sviestmaizi” savus īpašumus nepārdod, bet iegulda līdzekļus nekustamajā īpašumā, kāpēc tad valstij kā īpašniekam būtu jāpārdod par santīmiem vai par latu (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Lai nopelnītu vairāk!”), kā jūs teicāt, ārkārtīgi vērtīgi zemesgabali?

Bet galvenais, kolēģi, ko es jums gribētu pateikt. Šeit runāja kolēģi no „Jaunā laika”, nebūdami juristi, bet es gribētu uzsvērt, ka galvenais princips, kas šeit tiek pārkāpts, ir vienlīdzīgas attieksmes princips pret visiem zemes privatizētājiem. Vieni spēles noteikumi bija vieniem, bet citi spēles noteikumi pašlaik ir citiem.

Manuprāt, šajā likumprojektā ir vēl viena bīstama tendence, un proti: ja notiek zemesgabala izsole un šajā izsolē pirmajā reizē nevar izsolīt… Kraukļa kungs, man jums nav jāstāsta! Paskatieties praksē, kādā veidā dažkārt potenciālie izsoles dalībnieki savā starpā vienojas: „Šoreiz mēs te sanāksim divi vai trīs un tagad pirmo reizi nepiedalīsimies. Noies procenti zemāk. Nākamajā reizītē mēs atkal nepiedalīsimies…” Šajā likumā, Kraukļa kungs, nav noteikts šīs zemes vērtības zemākais slieksnis, par kādu to var pārdot.

Manā rīcībā ir informācija, ka, piemēram, pirms dažiem gadiem vairāk nekā 100 tūkstošu vērtu zemesgabalu pašvaldības zemes… faktiski pašvaldībai piekrītošu zemesgabalu tiesu izpildītājs, kas tagad sēž cietumā, pārdeva par 6000 latu. Un pēc nedēļas kāds aizgāja un šo īpašumu nostiprināja zemesgrāmatā; starp citu, tas bija bezdarbnieks, kas to ieguva par 6000 latu, jo skaidri bija zināma viena cita persona, kas stāvēja rindā, lai no šī bezdarbnieka atkal kaut ko nopirktu… Un no 6000 parādījās kadastrālā vērtība vairāk nekā 300 tūkstoši.

Katrā ziņā es nevaru atbalstīt šādu likumprojektu, pastāvot nevienādai attieksmei pret sabiedrības locekļiem. Mēs tagad kā 17.punktu skatīsim vienu satelītlikumu. Jūs to, Leiškalna kungs, ļoti labi zināt, un, proti, mēs neparedzēsim kompensācijas bijušo zemes īpašnieku mantiniekiem, kuri ir atjaunojuši īpašuma tiesības vai ieguvuši zemi īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. Viņi nevarēs dabūt kompensācijas. Kāpēc ir tāda attieksme? Man ir vienkārši kauns, kad es šeit redzu šo liekulīgo, bezkaunīgo attieksmi! Šiem cilvēkiem, kuriem, piemēram, Rīgas tuvumā, Ķemeru nacionālajā parkā ir šis Odiņu polderis... Viņi gaida jau sešus gadus, ka dabūs kaut ko par to, ka viņi var tikai skatīties uz šīm klejojošajām griezēm, kas Latvijā ir viena no lielākajām populācijām, - viņiem Saeima tagad jau ceturto reizi atcels šo atlīdzību. Vai šajā gadījumā mēs nevarējām sabalansēt šīs intereses un maksāt šiem cilvēkiem; prasīt vairāk no tiem, kuriem naudas netrūkst, un atlīdzināt tiem cilvēkiem, kas pacietīgi ir gaidījuši un nav gājuši uz Satversmes tiesu?

Es uzskatu, ka nevar atbalstīt šādu likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es iebilstu pret deputāta Venta Kraukļa teikto, ka pašreizējā saimnieciskajā situācijā, krīzes situācijā, zemei gandrīz nav nekādas vērtības un jūs par zemi nevarat saņemt bankā nekādu aizdevumu.

Nav, Kraukļa kungs, tā! (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Ir tā!”) Lūdzu… Es pats dzīvoju tātad Madonas rajonā, man ir 16,3 hektāri zemes, 8 hektāri no tiem ir lauksaimnieciski izmantojamā, 8 hektāri - meži ezera krastā. Es šobrīd, domādams par mājas kapitālo remontu, varu saņemt jebkuru summu, kādu tik vēlos, ne tikai vienā Madonas bankā, bet visās trijās lielākajās, kas tur ir. Un zinu - pat ja šī māja nebūtu krastā, es dabūtu varbūt drusku mazāku summu, bet arī ļoti pieklājīgu summu. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Jo māja ir uz zemes!”) Tādu pašu… tādu pašu kā piecus vai desmit gadus atpakaļ par šo māju. Tā ka jūsu argumentu es tikai gribēju noraidīt… Tas ir vājš…

Un skaidri redzamās personiskās intereses, kuras šeit parādīja un uzsvēra runātāji no „Jaunā laika”, no „Pilsoniskās Savienības” un TB/LNNK, ir pareizas. Un es uzskatu, ka mēs nevaram šo likumprojektu pieņemt.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Artim Kamparam.

A.Kampars (frakcija „Jaunais laiks”).

Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi!

Es vēlos bezkaislīgi runāt nevis par to, ko te atsevišķi deputāti, nezinot likumu specifiku, varbūt ir runājuši un argumentējuši… bet gan par to, ko šeit runāja Kraukļa kungs.

Šis likums nerunā par šo zemes tirgu, atsavināšanas kārtību, attiecībām… par to tas nerunā. Mēs runājam par to, par tiem cilvēkiem, kas savulaik iznomājuši zemesgabalus, apbūvētus vai neapbūvētus, un šobrīd, Kraukļa kungs, viņi redz, ka šī summa, kuru likumīgā kārtībā Valsts zemes dienests viņiem ir aprēķinājis, viņiem nez kādu iemeslu dēļ ir par lielu, lai gan 98 procenti citu Latvijas uzņēmēju par to maksā, zobus sakoduši. Viņi mierīgi aiziet uz Ministru kabinetu un kaut kādā mistiskā veidā dabū premjera parakstu. Pēc tam, kad Valsts prezidents atmet atpakaļ, viņi atved Viktoru Šadinovu, kurš ir eksperts objektīvi šajā lietā, un uztaisa tā, ka, piemēram, neapbūvēti zemes gabali, par ko mēs runājam šajā priekšlikumā… ka Zaķusalā valsts zaudēs 4,32 miljonus latu. Konkrētie 12 hektāri Zaķusalā.

Es nerunāju par Lucavsalu, es nerunāju par kādām citām vietām, es runāju par konkrētām lietām, kuras bija iznomātas pirms ļoti daudziem gadiem, kur valsts mierīgi varētu turpināt nomas attiecības, mierīgi varētu darboties tālāk, nevis runāt par kaut kādu šībrīža zemes tirgu. Par to, Kraukļa kungs, runā cits pants šajā likumā! Esiet tik laipns un izlasiet! Ja trīs reizes notiek izsole un šajā izsolē trešajā reizē nav bijis pircēja, tad tiešām zemes vērtība trešajā reizē var būt par 60 procentiem zemāka nekā kadastra vērtība. Tiešām situācija ir atrisināta. Komisijā tas ir vienbalsīgi atbalstīts. Mēs runājam tikai par tiem cilvēkiem, kuri savulaik iznomāja un šobrīd nevis pakārtojas likumam, bet pakārto likumus savām interesēm. Un tā, manuprāt, ir lieta, ko pasaulē sauc par „valsts nozagšanu”.

Es kategoriski iebilstu pret šo priekšlikumu un aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā deputāts Spurdziņš vēlas ko piebilst?

O.Spurdziņš. Es tikai, kolēģi, gribēju atgādināt, ka šo likumprojektu vispār atvēra vaļā, mainot aģentūras nosaukumu, un mēs esam tikuši jau ļoti tālu, bet tajā pašā laikā, es atkārtošos, mēs jau nepasakām, ka tā obligāti jārīkojas valstij vai pašvaldībām. Mēs tikai pasakām, ka tā ir minimālā cena - minimālā cena, ko drīkst piemērot. Un ir citi mehānismi, kā nosaka cenu, es jau teicu, atbilstoši darījumiem, atbilstoši tirgum. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 22, atturas - 19. Priekšlikums atbalstīts.

O.Spurdziņš. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu akceptēt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Balsosim par otrreizējai caurlūkošanai nodoto likumu „Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 22, atturas - 5. Likums pieņemts.

O.Spurdziņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Krimināllikumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Imants Valers.

I.Valers (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Izskatāmais dokuments Nr.3106 - „Grozījumi Krimināllikumā” (Nr.325 Lp/9) -, kurā iekļauti arī likumprojekti Nr.847/Lp9 un Nr.862/Lp9, var nodrošināt, ka ar vienu likumprojektu var aptvert pēc iespējas vairāk grozījumu un likums īsā laikā netiks grozīts vairākkārt.

1. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas runā par nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu. Līdz šim norma bija diezgan vispārīga, tagad tajā ir iekļauts princips - jābūt pārliecībai, ka atbrīvotā persona iekļāvusies sabiedrībā, kā arī ir uzskaitīti kritēriji, kā to izvērtēt. Juridiskās komisijas priekšlikums komisijā ir atbalstīts. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Es tomēr aicinu Saeimu neatbalstīt šo priekšlikumu sekojoša iemesla dēļ. Šis priekšlikums parādījās komisijā pēdējā brīdī, apspriežot likumprojektu pirms trešā lasījuma. Un priekšlikuma garums ir gandrīz divas lappuses. Šeit ir labas lietas arī, bet ir ierobežojumi: cilvēku nevar pirms termiņa atbrīvot, ja, teiksim, viņam nav iespēju atrast darbu. Ļoti sarežģīti ir pārbaudīt šo kritēriju, un, pēc mana personiskā uzskata, šeit ir pārkāpts Krimināllikuma vispārējais princips, ka jābūt vienādai attieksmei pret noziedzniekiem neatkarīgi no viņu mantiskā stāvokļa. Sakarā ar to es aicinu neatbalstīt šo pirmo priekšlikumu, lai dotu iespēju labi sagatavot analoģisku priekšlikumu un nepieļautu kļūdas.

Aicinu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies deputātam Buzajevam.

Debatēs vārds deputātei Vinetai Muižniecei. Godātie kolēģi, es atkārtoti lūdzu jūs uzvesties klusāk. Vārds deputātei Vinetai Muižniecei.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Paldies.

Godātie kolēģi! Es vēlētos tomēr, lai neizskan tikai iebildumi pret Juridiskās komisijas 1.priekšlikumu, kurš ir gatavots kopā ar Tieslietu ministrijas speciālistiem, pievērst uzmanību tam, kas tad tiek noteikts šajā priekšlikumā. Ar šo priekšlikumu tiek precizēta Krimināllikuma 61.panta pirmā un otrā daļa, proti, šis pants attiecas uz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu. Un Juridiskās komisijas piedāvātā redakcija pēc būtības precizē šīs normas, pārejot no formāla izvērtējuma uz ļoti skaidru kritēriju norādīšanu, kādi jāņem vērā, lemjot par nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu. Mūsuprāt, tas ir ļoti svarīgs uzlabojums, ļoti būtisks, un šeit mēs redzam, ka, ņemot vērā notiesātā personību un uzvedību soda izciešanas laikā, nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana ir iespējama tikai tad, ja šis notiesātais atbilst veseliem sešiem šeit norādītiem nopietniem kritērijiem.

Un es aicinātu atbalstīt šo uzlabojumu Krimināllikumā, jo tas arī ir ļoti nopietni saistīts ar sabiedrības drošību un politiķu atbildību par to, kādos gadījumos ir iespējams personu atbrīvot pirms termiņa.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā deputāts Valers vēlas ko piebilst?

I.Valers. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 5, atturas - 1. Priekšlikums atbalstīts.

I.Valers. 2. - Juridiskās komisijas priekšlikums - ir komisijā atbalstīts. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Valers. 3. ir Ministru kabineta priekšlikums. Tas ir iesniegtais likumprojekts, kas iekļauts šajā likumprojektā. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Valers. 4. par šo pašu normu ir tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Valers. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts un iekļauts Juridiskās komisijas 6.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Valers. 6. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs vārds deputātei Solvitai Āboltiņai.

S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).

Es jau arī atbalstīšu…

Cienījamie kolēģi! Parasti nāk runāt „par” vai „pret” priekšlikumu. Es runāšu „par” šo priekšlikumu, bet tomēr jums atgādināšu, kādā veidā šis priekšlikums tapa.

Dēļ šā priekšlikuma tika kavēts šis likumprojekts, un tagad tajā ir daudz uzlabojumu. Bet šis priekšlikums ir par to, ka cilvēkiem, kuri izdarījuši vardarbīgus noziegumus pret bērniem, kuri viņus izvarojuši vai slepkavojuši… ka šādiem cilvēkiem nevajadzētu piemērot pirmstermiņa atbrīvošanu. Pirms gada tas tika nodots komisijā, bet pēc tam gada laikā neskaitāmas reizes Tieslietu ministrijas ierēdņi nāca un Juridiskajā komisijā mēģināja pierādīt, ka bērnu izvarotāju un slepkavu cilvēktiesības mūsu valstī būtu stādāmas augstāk nekā godīgu cilvēku cilvēktiesības, nekā bērnu, nevainīgu bērnu, kas neko nav noziegušies ne pret vienu, cilvēktiesības.

Droši vien tā šīs debates turpinātos vēl kādu brītiņu, ja nebūtu notikusi kārtējā bērna slepkavība, pēc kuras tieslietu ministrs paziņoja, ka bērnu slepkavām būtu jāpiemēro nāvessods. Un tikai tad - vairāk nekā gadu pēc tam, kad tika noslepkavota Justīne, - šis priekšlikums guva atbalstu Juridiskajā komisijā.

Droši vien es varētu teikt, ka šodien izjūtu zināmu gandarījumu par to, ka šis priekšlikums beidzot pieņemts, bet patiesībā jau man ir skumji, jo šis bija viens no kārtējiem priekšlikumiem, kurā nebūt ne kādas ļoti politiskas tēmas, bet vienkārši cilvēciskas tēmas ierosinājums tika noraidīts tāpēc, ka to ierosināja opozīcija. Veselu gadu! Tā ir mūsu atbildība, kāpēc mēs nevarējām pieņem šādu likuma grozījumu.

Šeit ir vēl viens iepriekš atbalstīts likumprojekts, par kuru es negāju runāt. Tas ir „Saskaņas Centra” priekšlikums par to, ka cilvēki, kas varojuši un slepkavojuši bērnus, var iznākt no ieslodzījuma vietām un viņiem ir obligāta probācijas uzraudzība. Šis priekšlikums ir ar vēl senāku vēsturi. To ierosināja „Saskaņas Centrs”, - un arī to noraidīja tikai tieši tāpēc, ka to bija ierosinājusi opozīcija. Tagad tas tiek atbalstīts, gan atliekot spēkā stāšanos uz gadu.

Kolēģi! Es jūs aicinu vismaz tos priekšlikumus, kas nav tik ļoti politiski, bet kas ir cilvēciski, nešķirot pozīcijas un opozīcijas priekšlikumos! Un velciet ārā no atvilktnēm priekšlikumus gan par aprocēm, gan par pedofilu reģistriem! Bērni ir mūsu visu nākotne, un tā ir mūsu atbildība - rūpēties par viņu drošību.

Paldies, ka atbalstījāt šo likumprojektu kaut vai pēc gada!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā deputāts Valers vēlas ko piebilst?

I.Valers. Aicinu atbalstīt 6.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo priekšlikumu? (No zāles: „Nav!”) Vai kāds uzstāj uz balsojumu? Deputāti neiebilst.

Turpinām ar 7.priekšlikumu.

I.Valers. 7. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Valers. 8.priekšlikums - līdzīgs Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Valers. 9. - deputātu Dukšinska, Bērziņa, Šleseres, Aizbalta, Šmita, Turlā un Feldmanes priekšlikums (likumprojekts Nr.847/Lp9), kas iekļauts šinī likumprojektā. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Valers. 10. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Valers. 11. - Juridiskās komisijas priekšlikums - arī atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Valers. 12. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Valers. 13. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums - atbalstīts, iekļauts komisijas 14.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Valers. 14. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Valers. Aicinu likumprojektu atbalstīt trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andis Kāposts.

A.Kāposts (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.565/Lp9 - „Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā”. Juridiskā komisija saņēmusi četrus priekšlikumus.

1. - apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs vārds deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Jūs te tā esat satraukušies par mantas dalīšanu, par zemi: cik tās zemes būs, kāda tā būs, kam tā piederēs, kam nepiederēs. Bet, ziniet, ja mēs izrādīsim necieņu un neinteresēsimies par savas valodas pozitīvu nostiprināšanu, tad nekādām zemēm, nekādām vērtībām… visam tam būs absolūta nulles vērtība, ne vairāk.

Es nevaru saprast, kāpēc mūsu priekšlikums netika atbalstīts. Mēs jau tā to esam pataisījuši tik maigu, ka maigāks vairs nevar būt. Tam cilvēkam, kas pārstāv Latvijas valsti Eiropas Parlamentā, vismaz ir jāiesniedz savas latviešu valodas prasmes pašnovērtējums. Vismaz! Kāpēc mums ir vajadzīgi Latviju pārstāvoši deputāti, kas kroplīgi stostās un nav spējīgi trīs vārdus latviešu valodā sakarīgi pateikt? Man jau pietiek klausīties šeit, Saeimā, cik no tribīnes „daiļi” skan viena otra mutē latviešu valoda.

Un kādas ir pretenzijas? Latviešu valoda Eiropas Parlamentā ir darba valoda - viena no daudzajām darba valodām. Ja jūs vēlaties Eiropas Parlamentā saņemt dokumentus, vēlaties runāt, izteikties, - nav problēmu. Jūs to varat darīt. Tad kāpēc gribam pieļaut tādu iespēju, ka uz Eiropas Parlamentu dodas Latvijas pārstāvis, kurš nav spējīgs latviešu valodā izteikties? Šeit, Saeimā, latviešu valoda mums ir darba valoda. Vienīgā! Pašvaldībās latviešu valoda ir darba valoda. Latvijas Republikas Satversmes 4.pantā noteikts, ka valsts valoda ir latviešu valoda.

Ir īpašs Valsts valodas likums. Tad kāpēc šajā likumā mums no tā vajag izvairīties? Es aicinu atbalstīt, kolēģi, mūsu priekšlikumu, kas neuzliek nekādas saistības. Tas nedraud ne ar kādām starptautiskām tiesām. Nu smiekli vienkārši nāk. Tā ka, lūdzu, atbalstiet mūsu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam. (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): „Beidzot normāla diskusija sākusies!”)

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribētu īsi paskaidrot, kāpēc balsoju komisijā pret šo priekšlikumu. Priekšlikuma būtība ir faktiski izslēgt latviešu valodu no kopējās Eiropas Savienības oficiālo valodu saimes, jo (citēju šā likuma pantu) „šobrīd esošajā redakcijā latviešu valoda minēta kopā ar visām pārējām”. Un latviešu valodas izslēgšana no šī saraksta - tā ir apzināta mūsu valsts valodas pazemināšana.

Un otrais cēlonis, kāpēc nevaru atbalstīt šo priekšlikumu. Saskaņā ar šo likumu tiesības kandidēt Eiropas Parlamentā no Latvijas ir ārzemniekiem, kas nodzīvojuši šeit tikai desmit mēnešus, un pieprasīt no viņiem kaut kādu latviešu valodas prasmi būtu nesamērīgi. Diemžēl cilvēki, kas šeit ir dzīvojuši visu savu mūžu, pat piedzimuši šeit, nevar ne kandidēt, ne balsot, tomēr aizstāvēs ārzemnieku tiesības. Neatbalstām šo TB/LNNK priekšlikumu!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Godātie kolēģi! Ir vēl pieteikušies debatētāji, bet saskaņā ar to, ko rāda pulkstenis, mums ir jāiet pārtraukumā. Acīmredzot turpināsim debates un likumprojekta izskatīšanu pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Augustam Brigmanim.

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Kolēģi! Pieprasījumu komisijas sēde - tūlīt Pieprasījumu komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Guntim Blumbergam.

G.Blumbergs (ZZS frakcija).

Cienījamie Tautsaimniecības komisijas locekļi! Lūdzu pēc 5 minūtēm uz komisijas sēdi mūsu telpās!

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde notiks pēc 5 minūtēm 106.telpā.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Jānim Šmitam.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde tūliņ pat komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labrīt, godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Aija Barča, Aigars Štokenbergs, Ingrīda Circene, Ina Druviete, Leopolds Ozoliņš, Anna Seile, Jānis Strazdiņš un Atis Pabriks.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Man būtu lūgums varbūt vēlreiz nozvanīt, lai deputāti dzird, ka šeit viss atkal ir sācies …

Godātie kolēģi! Es atgādinu, ka mēs skatām trešajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā”.

Mēs runājam par 1. - apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK iesniegto priekšlikumu, un tātad notiek debates. Divi deputāti debatēs jau ir uzstājušies, un tagad debatēs vārds deputātam Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu izlasīt šos dažus vārdus, kas vienā teikumā izteikti un ko piedāvā apvienība „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Un tie ir ļoti vienkārši un, kā Dobeļa kungs teica, ļoti maigi. Vairs maigāk nevarēja pateikt, lai tomēr ņemtu vērā latviešu valodu.

Un te nu man jāiesaucas: „Cik gan ilgi un neatlaidīgi var ignorēt latviešu valsts pamatnācijas, kā vārdā nosaukta šī valsts, valodas, kas ir valsts valoda, intereses?! Cik ilgi mēs, latviešu partijas (tur jau ir tā lieta - latviešu partijas!), kam ir noteicošā (paldies Dievam, vēl aizvien!) vieta Saeimā, ignorēsim mūsu nemitīgos centienus, „tēvzemiešu” centienus, padarīt latviešu valodu patiesi par valsts valodu?! Cik ilgi mēs rīkosimies tik mazdūšīgi, tik izdabājoši svešajiem?” Es to esmu teicis, saku un teikšu, un aicināšu jūs atkal un atkal. Jo mēs jau redzam, kas ir noticis šajos daudzajos gados ar integrēšanos - ar integrēšanos uz internacionālisma un multikulturālisma bāzes. Un faktiski uz krievu valodas bāzes notikusi integrēšanās. Tur jau tā bēda!

Tādēļ, kolēģi, es aicinu jūs… Redziet, Leiškalna kungam tas izsauc: „Ak, Dievs!”, tā sakot: „Nu atkal tie trakie „tēvzemieši”…” (No zāles dep. K.Leiškalns: „Tieši otrādi!”) vai ne „…iestājas par valsts valodu!” Nu, tad nobalso un pasaki savas partijas biedriem, ka ir nobalsots.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, nesarunājieties ar zāli no tribīnes! Paldies Tabūna kungam.

Debatēs vārds deputātam Jurim Dobelim, otro reizi.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Man daži Saeimas deputāti aizrādīja, ka esot jau iekšā… Tad, lūdzu, aizrādītāji, izlasiet, kas ir iekšā šajā pantā! Tātad, ja kandidāts vēlas, tad, lūk, viņš var norādīt, un, ja nu kandidāts nevēlas, viņam nav jānorāda. Tas ir pirmais. Lūdzu, apskatieties atšķirību, pirms jūs runājat par to, ka tas jau ir iekšā likumā!

Otrkārt, ja kandidāts vēlas, viņš var norādīt latviešu valodu un citu. Kāpēc tad tā? Vai nu visu Eiropas Savienības oficiālo valodu prasmes pašnovērtējums… Tad šeit jūs to latviešu valodu nezin kāpēc ieliekat. Ja viņš negribēs, viņš nenorādīs šo latviešu valodu, tāpēc, lūdzu, mūsu uzdevums ir pievērst latviešu valodai uzmanību tajā pašā Eiropā. Atgādināt šad un tad. Ne vienreiz vien man ir nācies Eiropas vidū - Šveicē, Itālijā, Francijā - konstatēt, ka šie pilsoņi, kas tur dzīvo, nezina, kas tā tāda Latvija un kur tā atrodas, lai arī cik tas nožēlojami būtu. Un tad mums ir kauns par to, ka mēs ieliekam savā likumā šo prasību, nevis „ja kandidāts vēlas”. Tā ir milzīga atšķirība, kolēģi!

Jūs gandrīz atbalstījāt mūs jautājumā par leģionāriem, kāpēc tad šeit kautrējaties? No kā tad šeit baidīties? Kura starptautiskā tiesa varētu mūsu valstī par to kaut ko pateikt sliktu? Es tiešām nesaprotu, kāpēc nevar atbalstīt tik vienkāršu normu. Lūdzu, atbalstiet!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā deputāts Kāposts vēlas ko piebilst?

A.Kāposts (ZZS frakcija).

Komisija šo jautājumu netika atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 14, atturas - 43. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Kāposts. 2. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Kāposts. 3. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Kāposts. 4. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Kāposts. Lūdzu atbalstīt priekšlikumu trešajā lasījumā…

Sēdes vadītājs. …likumprojektu trešajā lasījumā! Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi Administratīvā procesa likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Saeimas Juridiskā komisija saņēma valdībā akceptētu un Tieslietu ministrijā sagatavotu likumprojektu „Grozījumi Administratīvā procesa likumā” (likumprojekta numurs 868/Lp9). Juridiskā komisija uzklausīja Tieslietu ministrijas pārstāves pamatojumu šiem grozījumiem. Šie grozījumi ir saistīti ar to, ka ar 1.janvāri sāksies administratīvo lietu izskatīšana arī reģionos, līdz ar to iedzīvotājiem tiks atvieglota kārtība, kā apstrīdēt valsts pārvaldes iestāžu vai amatpersonu lēmumus.

Un otrs nosacījums ir tas, ka šajā priekšlikumā ir vienkāršota tiesvedība, kuras rezultātā samazināsies ilgā gaidīšana uz tiesas procesu.

Komisija piekrita ministrijai, ka likums nebūtu virzāms kā steidzams, bet vienlaikus komisija, piekrītot, ka tas pieņemams trijos lasījumos, lūdza to iekļaut jau šodienas darba kārtībā, lai līdz 1.janvārim likumu varētu izsludināt un lai cilvēki normāli ar to varētu iepazīties. Lai arī tiesneši varētu ar to iepazīties un lai tiesas būtu gatavas 1.janvārī jau sākt strādāt pēc jaunās kārtības.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Administratīvā procesa likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - 17. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Dz.Rasnačs. Otrajam lasījumam komisija ierosina šā gada 5.novembri noteikt par priekšlikumu iesniegšanas pēdējo dienu. 5.novembris!

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Un tā, godātie kolēģi, sākam izskatīt Budžeta likuma projekta paketi.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Dāmas un kungi! Man ir tas gods un tā lielā nelaime ziņot par Budžeta likuma paketi 2009.gadam. Un, pirms mēs saskaņā ar Kārtības ruļļa 87.pantu sākam izskatīt šo likumprojektu, man komisijas vārdā jāaicina parlaments nobalsot par steidzamību šiem likumprojektiem, kuri kopskaitā ir 32. Tas nav izdarāms ar vienu rāvienu, jo mums jābalso par katru likumprojektu atsevišķi.

Tāpēc aicinu nobalsot par steidzamību likumprojektam „Grozījumi likumā „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām””, kura numurs ir 872/Lp9.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 36, atturas - 5. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Paldies.

Tagad es aicināšu komisijas vārdā balsot par steidzamību likumprojektam „Grozījums Valsts fondēto pensiju likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Valsts fondēto pensiju likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 36, atturas - 5. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Paldies.

Šobrīd es aicināšu balsot par steidzamību šodien jau pieminētajam likumprojektam „Grozījumi likumā „Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos””. Aicinu balsot „par”.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 39, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Paldies.

Tāpat komisija aicina piešķirt steidzamību likumprojektam „Grozījumi Valsts civildienesta likumā”.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Valsts civildienesta likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 35, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Paldies, dāmas un kungi!

Komisijas vārdā aicinu jūs nobalsot par steidzamību likumprojektam „Grozījumi likumā „Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likums””.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likums””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 39, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Paldies.

Un jau iepriekš pateicos par atbalstu steidzamībai un likumprojektam „Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 39, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Pateicos. Komisijas vārdā aicinu jūs nobalsot par steidzamību likumprojektam „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu””.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 37, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Paldies.

Atbildīgā komisija aicina atzīt par steidzamu arī likumprojektu „Grozījumi Publisko aģentūru likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Publisko aģentūru likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 36, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Tencinu, kolēģi!

Un tāpat komisijas vārdā aicinu nobalsot par steidzamību likumprojektam „Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 38, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Paldies, kolēģi! Tagad komisija aicinās nobalsot par steidzamību likumprojektam „Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 39, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Pateicos. Iet uz labo pusi, bet komisija aicina arī noteikt steidzamību likumprojektam „Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 36, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Valdība ir lēmusi un komisija atbalstījusi ierosinājumu - noteikt steidzamības statusu likumprojektam „Grozījumi Meža likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Meža likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 37, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Pateicos.

Un tagad aicinu jūs atbalstīt steidzamību likumprojektam „Grozījums likumā „Par valsts kompensāciju cietušajiem””.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums likumā „Par valsts kompensāciju cietušajiem””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 38, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Paldies.

Tāpat komisijas vārdā aicināšu noteikt steidzamību likumprojektam „Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves likums”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves likums”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 40, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Pateicos.

Arī likumprojektam „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli”” atbildīgā komisija lūdz noteikt steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 38, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Tencinu, kolēģi!

Šobrīd mēs esam nonākuši pie paketes 16. likumprojekta - „Grozījumi Zemnieku un zvejnieku saimniecību likumā”, kuru tāpat atbildīgā komisija aicina atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Zemnieku un zvejnieku saimniecību likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 38, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Pateicos kolēģiem un, protams, komisijas vārdā aicinu noteikt steidzamības statusu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par atbilstības novērtēšanu””.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par atbilstības novērtēšanu””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 38, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Liels paldies.

Aicinu komisijas vārdā atbalstīt steidzamību likumprojektam „Grozījums likumā „Par mērījumu vienotību””.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums likumā „Par mērījumu vienotību””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 38, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Te nu mēs esam. Šobrīd komisijas vārdā aicinu noteikt steidzamību likumprojektam „Grozījums likumā „Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību””. Ļoti lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums likumā „Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 33, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Paldies.

Tāpat komisija lūdz noteikt par steidzamu likumprojektu „Grozījums Vides aizsardzības likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Vides aizsardzības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 34, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Paldies.

Un domāju, ka šoreiz pat visskaudrākā opozīcija piekritīs steidzamības noteikšanai likumprojektam „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 34, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Paldies.

Komisija aicina noteikt par steidzamu arī likumprojektu „Grozījums likumā „Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu””. To nu gan vajadzētu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums likumā „Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu””! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 37, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Liels paldies!

Komisijas vārdā aicinu noteikt steidzamības statusu arī likumprojektam „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 34, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Paldies.

Komisija ir lēmusi steidzamību lūgt arī likumprojektam „Grozījums Valsts aizsardzības finansēšanas likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Valsts aizsardzības finansēšanas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 31, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Pateicos, kolēģi!

Un tagad aicināšu komisijas vārdā noteikt steidzamību likumprojektam „Grozījumi Reklāmas likumā”. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Savlaicīgi grozījumi!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Reklāmas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 32, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Liels paldies!

Komisija aicina arī atzīt par steidzamu likumprojektu „Grozījumi Konkurences likumā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Konkurences likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 34, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Pateicos komisijas vārdā! Un aicinu (atkal komisijas vārdā!) (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Neskaidri!”) atzīt par steidzamu likumprojektu „Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 34, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Pateicos, draugi, un komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli””.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 37, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Pateicos!

Un tagad es aicināšu jūs atbalstīt steidzamības statusa noteikšanu uzņēmējdarbības veicināšanu atbalstošajam likumprojektam „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli””.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 39, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Paldies.

Steidzamus grozījumus prasa arī likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Tāpēc aicinu atbalstīt steidzamības statusu arī šim likumprojektam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 39, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Paldies.

Komisijas vārdā aicinu noteikt steidzamību arī likumprojektam „Grozījumi likumā „Par tiesu varu””.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par tiesu varu””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 38, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Paldies, dāmas un kungi!

Un tagad dienas galvenais… nē, otrs galvenais notikums ir steidzamības statusa piešķiršana likumprojektam „Par valsts budžetu 2009.gadam”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Par valsts budžetu 2009.gadam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 41, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Paldies.

Un tad nu komisijas vārdā man atliek, dāmas un kungi, nodot jūsu taisnajai tiesai un kritikai likumprojektu paketi, kā arī pašu likumprojektu „Par valsts budžetu 2009.gadam”, aicinot to bez liekām debatēm atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Sākam debates. Es atgādinu, ka debates pirmajā lasījumā ir atļautas par visu budžeta likumprojektu paketi kopumā.

Kā pirmajam vārds Ministru prezidentam Ivaram Godmanim.

I.Godmanis (Ministru prezidents).

Cienījamo priekšsēdētāj! Prezidija locekļi! Cienījamie deputāti! Klātesošie!

Mēs nododam jūsu izskatīšanai likumprojektu 2009.gada budžetam. Pēc tradīcijas, runājot par budžeta likumprojektu pirmajā lasījumā, valdībai ir jādod ieskats par vairākām lietām - par ārējo ekonomisko situāciju, par ieņēmumu stāvokli, prognozēm, un, raksturojot atsevišķus pavadošos likumus, es vēl no savas puses gribētu teikt, - par aktuālo situāciju budžetā, ņemot vērā šāgada īpatnības, kas ir 2008.gadā redzamas.

Manā rakstiskajā ziņojumā jums ir parādīts, ko valdība uzskata par galveno. Un tur ir trīs prioritāri virzieni. Viens ir tāds īpašs virziens, kas raksturo 2008. un arī 2009.gadu. Es domāju, ka arī 2010.gadā ir jāsamazina valsts pārvaldes izdevumi, kam atsevišķi veltīšu pāris vārdu.

Tad vēl arvien, un tas ir pierādāms ar skaitļiem, 2008. un 2009.gadā ir jāpalielina izdevumi neatliekamām sociālajām vajadzībām, ņemot vērā augsto inflācijas stāvokli un dzīves dārdzību, īpaši maznodrošinātām sabiedrības grupām.

Un tad ļoti diskutabls jautājums, kā mēs katrs uz to skatāmies, ir ekonomiskās aktivitātes stimulēšana, kas tomēr saistās ar valsts ilgtermiņa attīstības prioritāšu realizāciju.

Es gribētu īsumā raksturot situāciju, kā parasti budžeta skaidrojumos, proti, ārējo ekonomisko vidi. Es domāju, ka katrs deputāts pēc savām interesēm, arī zināšanām dažādi seko situācijai pasaulē. Es tāpēc īpaši negribētu šeit savu viedokli izklāstīt lekcijas veidā, bet minēt tikai pašu aktuālo informāciju, kas attiecas tieši uz jums, cienījamie deputāti, tieši uz jums, lemjot par budžetu.

Pati aktuālākā informācija pieejama Standard&Poor’s - reitingu aģentūras - 2008.gada 27.oktobra reitingu tabulā, kur Latvijas reitings diemžēl ir izmainījies uz slikto pusi. Es vienkārši citēšu, cik lielā mērā tas attiecas uz ārējo ekonomisko situāciju un nepieciešamību budžetu pieņemt ar iespējami mazāku deficītu. Un šajā novērtējumā ir rakstīts: „Lai gan izskatās, ka valdība mēģina un pieliek lielas pūles, lai samazinātu izdevumus, mēs tomēr domājam, ka tad, ja šīs pūles neīstenosies, kopējais valdības deficīts var sasniegt 3 procentus 2009.gadā un kopējais valdības parāds var izaugt no 10 procentiem, kas ir patlaban, 2008.gada beigās, līdz 15 procentiem 2014.gadā.”

Mēs vienmēr runājam par to, ka valsts parāds ir mazs, bet ir divi dažādi parādi. Viens parāds ir tieši valdības parāds, kas patiešām mums ir mazs, - tas ir ārējais parāds, apmēram 6,5 procenti. Daudzās valstīs tas ir 100, 70, 80 un vēl vairāk procentu, piemēram, Īslandes gadījumā tie ir 400 procenti. Bet problēma ir cita. Ir kopējais parāds, kas ir apmēram 130 procenti no kopprodukta. Un kopējais parāds ir ļoti nopietns skaitlis, tās ir nevis valdības, bet visas sabiedrības parādsaistības. Tā ir pirmā un pati aktuālākā informācija, ko gribēju jums pateikt.

Otra informācija ir, lūk, par ko. Mēs esam Eiropas Savienības valsts, mēs esam Eiropas Savienības dalībvalsts, un tie lēmumi, kas tiek pieņemti Eiropadomē, attiecas uz mums pilnā mērā. Tāpēc prezidējošās valsts 15. un 16.oktobrī izdarītie secinājumi un arī tas, ko Eiropas Padome pieņēma, attiecas uz mums un uz jums, cienījamie deputāti. Uz mums - uz valdību - attiecas sekojošas lietas. „Eiropadome (es citēju) pauž gandarījumu par pasākumiem, ko kopš finanšu krīzes sākuma veikusi Eiropas Centrālā banka un attiecīgo valstu centrālās bankas, kā arī par labo sadarbību ar partnervalstu centrālajām bankām. Visas iestādes garantēs finanšu sistēmas likviditāti, lai saglabātu ticību un stabilitāti.” Tas ir viens citāts.

Otrs citāts: „Eiropadome atkārtoti apliecina gatavību jebkādos apstākļos īstenot visus vajadzīgos panākumus, lai nodrošinātu finanšu sistēmas stabilitāti, atbalstītu nozīmīgas finanšu iestādes, izvairoties no bankrotiem, nodrošinot noguldījumu aizsardzību. Minēto pasākumu mērķis ir sadarboties ar centrālajām bankām, uzraudzības iestādēm, nodrošinot pietiekamu finanšu iestāžu likviditāti, veicināt to finansēšanu, sniegt tām resursus, kapitālu, turpināt tautsaimniecību pietiekamu finansēšanu.” Tas, kas attiecas tieši uz budžetu un kas ir saistošs mums kā Eiropas Savienības valstij, ir 11.punkts: „Budžeta politika ir jāveicina un jāturpina īstenot saskaņā ar stabilitātes un izaugsmes paktu, kas ir jāpiemēro un kas, ņemot vērā arī pašreizējos ārkārtas apstākļus, katrā valstī izpaužas īpaši.” Tā ir pati pēdējā aktuālā informācija, kas faktiski raksturo kopējo situāciju. Un arī Eiropas un Āzijas valstu samitā Pekinā mēs varam finanšu krīzes stāvoklī. Tas ir punkts viens.

Otrs. Iziet no šīs finanšu krīzes var tikai kopā.

Trešais. Viens no instrumentiem, kā to izdarīt, ir un paliek taupīga budžeta politika - punkts viens. Punkts divi - taupīga aizņemšanās, nepalielinot parādsaistības gan valstij, gan valdībai, gan arī sabiedrībai.

Es domāju, ka jūs pietiekami labi zināt, ka arī Latvijas parlaments nobalsoja par noguldījumu aizsardzību līdz 50 tūkstošiem eiro, tāpat to, ka Eiropas Savienība pieņēma šādu lēmumu. Ir zināmi vairāku Eiropas Savienības valstu valdību pasākumu plāni, kas nodrošina finanšu sistēmas stabilitāti. Arī mēs izstrādājam savu atbalsta modeli, kurš, es ceru, tiks pieņemts nākamās nedēļas sākumā.

Cienījamie kolēģi! Es negribētu īpaši iedziļināties notikušā iemeslos. Tos vislabāk, pēc manām domām, var izlasīt divās grāmatās. Iesaku jums tās izlasīt. Viena ir Alena Grīsmena grāmata „Turbulences laiki”, un otra ir nule kā iznākusī Sorosa grāmata „Finanšu krīzes iemesli Amerikas Savienotajās Valstīs un iespaids uz pasauli”. Tur precīzi ar tabulām parādīts, kāpēc mēs pasaulē esam tādā situācijā, kādā esam.

Bet mūsu uzdevums šodien ir runāt par Latviju, par Latvijas budžetu un par to, ko mēs darām Latvijā.

Ja mēs atsaucamies arī uz novērtējumiem, ko Finanšu ministrijas vārdā teiks finanšu ministrs, - bet pamatā atsaucamies uz Latvijas Bankas novērtējumiem -, tad, protams, ir jāsaka, ka galvenās lietas, uz ko Latvijas Banka norāda savās analīzēs, mēs tagad saskaņojam papildus… Mēs neesam tās iekļāvuši arī savā priekšlikumā, kas nāks uz otro lasījumu. Gan ieņēmumu, gan izdevumu daļā tas būs absolūti tuvs Latvijas Bankas novērtējumam, jo mēs šo budžetu veidojām, ievērojot jūlija beigu un augusta prognozi, bet tagad jau ir oktobris. Situācija mainās katru dienu. Un galvenie elementi ir vairāk vai mazāk jums zināmi. IKP ļoti strauji samazinās, neskatoties uz tiem pasākumiem, kurus mēs veicam.

Mēs martā, šeit uzstājoties jūsu priekšā par simts dienām, teicām, ka mēs darīsim divas lietas: mēs mēģināsim stimulēt ekonomiku ar valsts pasūtījumu palīdzību un aktīvu eirofondu apgūšanu. Varu ziņot jums, ka tajā budžeta izdevumu postenī, kas ir saistīts ar kapitālieguldījumiem, investīcijām, mēs izdevumus esam pārsnieguši pret plānoto par 8, 9 procentiem. Tas nozīmē, ka mēs definitīvi esam pierādījuši to, ka tomēr esam mēģinājuši ekonomiku stimulēt, un man ir dziļa pārliecība, ka tad, ja nebūtu to darījuši, mēs būtu nokrituši jau pirmajā pusgadā, ne tikai būtu palikuši 1,6 procentu plusā, bet būtu tāpat kā Igaunija jau pirmajā pusgadā sasnieguši mīnusa rezultātus. Tie ir skaitļi, kas nav apgāžami. Tie ir ieraugāmi mūsu budžeta izpildē.

Otra lieta, kas ir acīmredzot pozitīva un ko arī Latvijas Banka uzsver, ir tas, ka inflācija pie mums sāk samazināties, neskatoties uz administratīvajām cenām. Taču jāsaka viens: inflācijas samazināšanai līdzi nāk īpašs faktors, par ko valdība tagad sagatavo divus īpašus ziņojumus, - kā esošajā sistēmā absorbēt straujo bezdarba pieaugumu, kas ir viennozīmīgi saistīts ar inflācijas samazināšanos. Katrs, kas zina ekonomikas ābeci, saprot, par ko es runāju.

Ja mēs runājam vēl par pozitīvajām pusēm, kas tomēr ir saistītas varbūt arī ar recesiju, jāatzīmē tas, ka mums tomēr ir uzlabojies tekošā konta deficīts, kurš no divciparu skaitļa, mēs domājam, jau nākamajā gadā pārtaps par viencipara skaitli. Arī šīs prognozes mums, tāpat kā Latvijas Bankai, ir apmēram mīnus 9,9. Es ceru, ka tas izdosies un uzņēmējiem, kas veic šeit uzņēmējdarbību, zināmā mērā mazinās risku kursa maiņas dēļ.

Varu pateikt vēl vienu lietu. Sakarā ar to, ka iekšzemes pieprasījums ir ļoti stipri samazinājies, tajā skaitā pat faktiskajās cenās mazumtirdzniecības apgrozījums septembrī ir mazāks nekā iepriekšējā gadā, importa samazinājums ir ļoti būtisks. Un mēs 2008.gada otrajā ceturksnī redzam, ka imports mums salīdzināmajās cenās ir reāli mīnusā.

Runājot par eksportu, jāteic, ka eksporta faktiskie rādītāji mums bija pozitīvi. Vēl arvien esam pozitīvajā pusē, taču redzam to, ka pieprasījums ārpus Latvijas jau samazinās šo valstu ekonomikas problēmu dēļ. Mums salīdzināmajās cenās eksports vēl arvien ir virs nulles. Tas ir pāris procentu faktiskajās cenās, otrais pusgads 2008.gadā ir 10,9 procenti.

Protams, Latvijas Banka, tāpat arī valdība savlaicīgi atzīmē faktu, ka mums ir tās šķēres jālikvidē, un es ceru, ka parlaments spers atbildīgus soļus, vēl jo vairāk tāpēc, ka valdība ir izdarījusi to, ko līdz šim neviens nedarīja, - mēs esam parakstījuši trīspusēju vienošanos ar darba devējiem un darba ņēmējiem par to, ka darba devēji un darba ņēmēji, pieprasot algu palielinājumu, nepieprasīs parlamentam izdarīt izmaiņas, kas palielinātu budžeta deficītu. Kāpēc? Tāpēc, ka mēs redzam produktivitātes un tautsaimniecībā strādājošo algu atšķirību: ja ņemam par pamatu 2003.gadu kā simts procentus, tad mums algas ir pieaugušas par 259 procentiem, bet produktivitāte - tikai par 29. Desmit reizes liela ir atšķirība. Mēs vairs nevaram atļauties tā turpināt. Par to es šeit jau esmu runājis.

Kāpēc mums ir vajadzīgs budžetā samazināt deficītu, nepalielināt to, veikt pasākumus, lai mēs vairāku soļu rezultātā tuvotos sabalansētam budžetam? Mēs nevaram to izdarīt vienā… vienā solī. Mēs to sākām šā gada jūlijā. Šis piedāvājums ir nākamais solis. Es ceru, ka otrajā lasījumā valdības piedāvājums kopā ar deputātu piedāvājumu, kas būs vērsts deficīta samazināšanas virzienā, tiks pieņemts. Tas būs trešais solis. Un ceturtais solis būs jāskatās atkarībā no mūsu ekonomikas attīstības stadijas nākamā gada sākumā. Taču iemesls, kāpēc ir vajadzīgs budžets, kas tuvs sabalansētam, ir tas, ka inflācija mums joprojām augsta: gada inflācija septembrī - 14,9, bet divpadsmit mēnešu vidējā inflācija vēl ir 15, 9 procenti.

Kas vēl ir nepatīkami? Mums ir ļoti stipri pieaugušas starpbanku kredītu likmes: RIGIBOR faktiski oktobrī ir 10,93, un tas ir gandrīz par 4 procentiem vairāk nekā septembrī, bet tas, protams, atstāj iespaidu uz uzņēmējdarbību. Arī pietiekami augsts tekošā konta deficīts - 15,6 procenti - ir tas, kas mums jāmazina.

Ja man jāsaka kas par vēl vecākiem… veselu virkni faktoru, kuri mūs dara ļoti uzmanīgus, tas, protams, ir jautājums par kredītu reitingiem, tas ir jautājums par kopējo parādu valstī, tas ir jautājums par banku darbību, banku finansēšanas politiku. Īpaši, ja runājam par kredītu pieaugumu, tad uzņēmējdarbībai no gada sākuma tas nepārsniedz 10 procentus. Mēs faktiski esam diemžēl tādā pašā stadijā kā lielākā tiesa Eiropas valstu; atšķirībā no Eiropas Savienības dalībvalstīm mēs tieši neemitējam naudu. Mums lats ir piesaistīts pie eiro. Bet katrā ziņā jāsaka tas, ka patlaban Eiropas Savienībā emitētā nauda nenonāk pie uzņēmējiem. Reālā uzņēmējdarbība nesaņem ne kredītus, ne kredītlīnijas. Nauda iestrēgst vai nu attiecīgo valstu centrālajās bankās, vai attiecīgo valstu komercbankās, kur, nodrošinot savu kapitālu, attiecīgās bankas iegādājas acīmredzot augstas ticamības valdību parādzīmes, tāpēc šī nauda nenonāk pie uzņēmējiem. Mums situācija daļēji ir līdzīga, jo arī mūsu valdības parādzīmju portfelis banku sistēmā Latvijā nav mazs. Varbūt tas ir viens no iemesliem, kāpēc mums šis finansējums kopumā nav tik liels, kā to sagaida uzņēmēji.

Pagaidām piesaistītais finansējums no ārvalstu bankām, ņemot vērā to, ka galvenā struktūra ir mātes bankas, - 70 un vairāk procentu tirgum - ir stabils, tas nesamazinās. Taču jāsaka, ka procentu likmes ir diemžēl nevis mazinājušās, bet pieaugušas. Tāpat kā mēs runājam par vērtspapīru tirgus kapitalizāciju, kas, paldies Dievam, nav tik izšķiroša mūsu kompānijām kā citās valstīs, tai skaitā arī austrumu kaimiņvalstīs. Mēs redzam, ka kapitalizācija stipri samazinājusies. Un jāsaka, ka… neapšaubāmi, kopējā situācija pasaulē izdara spiedienu arī uz mūsu finanšu sistēmu. Lata kursa segums, kas vēl arvien ir pāri par 20 procentiem Latvijas Bankā, rada zināmu nopietnu drošības pakāpi. Tomēr Latvijas Banka ir veikusi zināmas intervences procedūras, iepērkot eiro no komercbankām tiem, kam tas būtu vajadzīgs.

Ko es gribu pateikt par esošo situāciju budžetā? Ir ļoti svarīgi tad, kad mēs apspriežam nākamo budžetu, konsekventi iziet cauri tiem soļiem, ar kuriem mēs gājām. Secinot to, ka 2007.gada budžeta projekts 2008.gadā netika… nebija piemērojams, mēs 2007.gada jūlijā mainījām budžetu. Es atgādināšu jums, kā mēs to izmainījām.

Mēs pamatbudžetā nodokļu ieņēmumus koriģējām no 25 procentiem uz 13, tas ir, paredzējām divreiz zemāku prognozi. Mēs pievienotās vērtības pieaugumu no 26 procentiem samazinājām uz 5 procentiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli koriģējām uz otru pusi - no 8 uz 13,5 procentiem. Akcīzes nodokli koriģējām par 5 procentiem uz augšu, sociālās apdrošināšanas iemaksas - par 2,7, uzņēmumu ienākuma nodokli mēs koriģējām uz leju par 8 procentiem. Rezultātā mēs izmainījām 2008.gada budžetu par 4,2 procentiem konsolidēti, bet pats būtiskākais, ka pamatbudžeta ieņēmumus samazinājām par 7,6 procentiem. Izdevumus pamatbudžetā samazinājām par 4, bet speciālā budžeta izdevumus, ņemot vērā sociālās prasības, palielinājām par 7,6 procentiem. Tas nozīmē, ka jūlijā izdarītie grozījumi bija pirmie, kas parādīja mūsu attieksmi, to, ka mēs vairs netaisāmies savu deficītu pamatā novirzīt uz speciālā sociālā budžeta pleciem. Ja kāds vēl mēģina un grib apgalvot pretējo, tad lai pierāda man šo skaitļu nepatiesību un neesamību.

Cienījamie kolēģi, ko vēl es jums gribu pateikt par 2008.gadu? Kad jūs runāsiet par 2009.gadu, ir ļoti svarīgi saprast, kur mēs esam 2008.gadā - šodien. Lai mēs varētu prognozēt 2009.gadu, gan Latvijas Banka, gan arī Latvijas valdība… Šīs prognozes nav elementāras, tas nav matemātiski lineārs vienādojums, diemžēl nav. To teiks arī profesionāli ekonomisti.

Tomēr ir ļoti svarīgi paskatīties, vai mūsu plāns pabeigt 2008.gadu ar 0,05 procentu pārpalikumu konsolidētajā budžetā ir reāls, vai mēs šim plānam tuvojamies vai attālināmies no tā. Man jāsaka tā: vērtējot nodokļu ieņēmumus kopumā, mēs uz 1.oktobri (man ir dati arī par 23.oktobri) atpaliekam no mūsu plāna par 5,1 procentu. Tas nozīmē, ka, neskatoties uz to, ka esam divreiz samazinājuši nodokļu ieņēmumu prognozi 2008.gadā, vēl arvien par 5 procentiem nevaram to izpildīt. Tiesa gan, man jāsaka ir tas, ka šī neizpilde sadalās nesimetriski. Piemēram, ar akcīzes nodokli mēs savu prognozi esam pārpildījuši par 3 procentiem. Tas nozīmē, ka neesam nepareizi izplānojuši akcīzes pieaugumu pēc koriģēšanas. Mēs esam iedzīvotāju ienākuma nodokli gandrīz precīzi koriģējuši, jo mums ir tikai 0,2 procenti neizpilde no 13,5 procentu pieauguma. Tas faktiski sakrīt ar to, ko mēs domājām. Mums ir sociālās apdrošināšanas iemaksas no plānotajiem 13,5 procentiem par 2,7 de facto lielākas. Tas nozīmē, ka mēs arī šeit neesam kļūdījušies.

Bet mums ir viens nodoklis - mums ir viens nodoklis, kas fundamentāli maina visu situāciju. Neskatoties uz to, ka pieckārt samazinājām ieņēmumus pievienotās vērtības nodoklī, mēs par 8,9 procentiem pievienotās vērtības nodokli neizpildām - no 5 procentiem mēs patlaban esam mīnus 3,9 procentos. Tas nozīmē, ka starpība ir 8,9 procenti, mīnus 3,9 faktiskajās cenās pret iepriekšējo gadu. Tas ir galvenais iemesls, kas mums apgrūtina 2008.gada budžetu noslēgt precīzi saskaņā ar plānu.

Bet es jums varu apgalvot, ka valdībai ir īpašs darbības plāns, kā mēs tomēr, pārskatot likuma ietvaros mūsu izdevumus novembrī un decembrī, īpaši decembrī, būtiski samazināsim izdevumu daļu decembrī, lai likuma ietvaros spētu samazināt bilances, kas mums veidojas negatīvas tieši šajos divos mēnešos, es runāju par novembri un decembri.

Vēl ir ļoti svarīgi, cienījamie deputāti, kad mēs runājam par nākotnes prognozēm, vienalga, vai tās veic Latvijas Banka vai Latvijas valdība, precīzi paskatīties šo te tendenci - vai mums tendence pasliktinās vai uzlabojas. Ja mēs runājam par to, ka atsevišķos nodokļos… ja mēs skatāmies tieši oktobri, man nav iespējas neko pozitīvu teikt, jo gandrīz visos nodokļos diemžēl tā novirze mums iet uz slikto pusi. Tas nozīmē, ka mums tomēr būs nepieciešams novembrī un decembrī veikt īpašas samazināšanas procedūras. Valdība ir paredzējusi, kā to darīt, mēs vēl apspriedīsim to, Bet tas ir ļoti svarīgi - saprast vienā citā aspektā, kāpēc mēs to darām. Tas ir svarīgi, jo, redziet, viena lieta ir tīrs budžets, un otra lieta ir Valsts kases finanšu plāns. Un Valsts kases finanšu plāns ir tāda interesanta lieta, jo sevī ietver to naudu, ar ko vispār var rīkoties valsts. Un Valsts kasē ir gan budžeta iznākums, mēneša iznākums, tas, kas uzkrājas pa mēnešiem, gan arī tās saistības, prasības, aizdevumi pašvaldībām, atmaksa no pašvaldībām, gan ārējā un iekšējā parāda finansēšana, pārfinansēšana un tā tālāk. Īpaši runājot par novembri un decembri, mums ir svarīgi panākt, lai tomēr 2008.gadu mēs ar šiem ārkārtas pasākumiem pabeigtu labākā stāvoklī nekā tad, ja mēs neko nedarām, - tad tik tiešām 0,05 procentus varam nesasniegt.

Pie kam - vai mums šeit ir rezerves? Man uzreiz jāsaka sekojošais. Ja runājam par ieņēmumu daļu, es pateicu, kur mēs atpaliekam, kur samērā precīzi esam ieplānojuši mūsu ieņēmumus 2008.gadā. Bet, runājot par izdevumu daļu, izdevumu daļu mēs esam pārsnieguši par 4,4 procentiem, ja runājam uz 23.oktobri, bet, ja runājam uz 1.oktobri, - tad par 2,4 procentiem…

Runāsim par noslēdzošajiem mēnešiem. Septembra mēnesi noslēdzot ar 2,4 procentu pārsniegumu, mēs esam uzturēšanas izdevumus… es atvainojos, kopā esam izdevumus palielinājuši - pret plānu. Tātad mūsu pirmais uzdevums būtu šos izdevumus vairs nepalielināt un mēģināt atgriezties izdevumu daļā pie plānotā.

Protams, runājot par kārtējiem izdevumiem, kas sevī satur atalgojumu, pārējo atlīdzību, preces un pakalpojumus, jāteic, ka mēs uz 1.oktobri esam izdevumus palielinājuši par 3,8 procentiem pret budžeta plānu un mums būs acīmredzot jāveic papildu darbības, lai šo palielinājumu mazinātu uz gada beigām. Tā ir viena rezerve.

Martā es jums teicu, ka mūsu uzdevums ir viennozīmīgi mēģināt stimulēt ekonomiku, un mēs to darījām praktiski ar divām lietām. Pirmais - mēs bez kavēšanās izmaksājām pievienotās vērtības nodokli un esam izmaksājuši katru mēnesi vairāk nekā 30 miljonus pret to bāzi, ko maksājām iepriekšējos gados. Ja jūs sareizināsiet to ar desmit vai deviņiem mēnešiem, tad tie ir papildu 300 miljoni, kas tieši skaidras naudas veidā aiziet uzņēmējiem. Plus, neapšaubāmi, arī kapitāla izdevumu daļā, kas faktiski ir valsts budžeta izmantošana kapitālos izdevumos - gan reportos, gan investīcijās, mums ir plāns izpildīts uz 1.oktobri par 12,9 procentiem. Tas nozīmē, ka ministrijas un valsts iestādes ir ieklausījušās tajā, ko es teicu. Jautājums ir - vai mēs varam turpināt šo plānu tālāk pārpildīt? Baidos, ka vairs nevaram, ka tas, kas ir izdarīts, varētu būt zināmā mērā arī viss, jo tālāk budžeta ekonomikas stimulēšana mums draud ar to, ka mēs 2008.gadu varam pabeigt ne tuvu ne ar tiem skaitļiem. Un es zinu, ka Latvijas Banka skatās uz to ļoti skeptiski. Un, kā jūs redzat, Standard&Poor’s runā par 3 procentiem, par 2 procentiem. Es domāju, ka mēs tomēr panāksim labāku rezultātu. Ar jūsu atbalstu, cienījamie kolēģi!

Tālāk. Ja mēs runājam par 2009.gadu, mums 2009.gadā ir vesela virkne jautājumu, tāpēc 2009.gada budžetā pēc šī pirmajam lasījumam iesniegtā projekta valdība noteikti iesniegs savus labojumus, jo mēs aktualizējam savu prognozi. Mēs salīdzinām savu pašreizējo prognozi ar Latvijas Banku…

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Ministru prezidenta kungs! Godātie kolēģi, lūdzu, ievērojiet klusumu! Un savukārt tie, kas sēž skatītāju vietās, ja jums gadījumā nav interesanti, jums šeit obligāti nav jāatrodas.

I.Godmanis. Paldies, priekšsēdētāj! Es runāšu arī tad, ja runā citi. Neko darīt. Tāds mans pienākums.

Koriģējot mūsu ieņēmumu prognozes un salīdzinot tās ar Latvijas Bankas prognozēm, mēs esam veikuši korekcijas, reducējot uz mīnus 1 procentu kopprodukta pieaugumu. Un mēs pirmdien apspriedīsim valdībā konkrētus samazinājumus gan ieņēmumu, gan izdevumu daļā. Man jāsaka, ka pēc korekcijām mums praktiski nav vairs atšķirību iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozē ar Latvijas Banku - nulle, un faktiski sakrīt arī uzņēmumu ienākuma nodokļa prognozes.

Ir vēl problēmas ar to, kā precīzi novērtēt PVN, bet arī tur atšķirības PVN prognozēs, kas ir mūsu abās institūcijās, nepārsniedz kopumā apmēram 5 procentus. Tas nozīmē, ka, protams, tas varētu būt arī zināmā mērā kļūdas variants.

Tas, ko es vēl teicu, kad mēs atskaitījāmies par simts dienām. Viena lieta bija stimulēt ekonomiku ar to, ka valdība izvieto pasūtījumus, ko es jums tagad pierādīju. Otra lieta ir tomēr efektīvāk apgūt Eiropas fondus. Mēs pamazām, protams, esam pārvietojuši mūsu eirofondu apguvi, bet tomēr jāsaka, ka diez vai varam cerēt tā kā 2007.gada decembrī, kad tika ieskaitīta liela ārvalstu finanšu palīdzība; tā, godīgi sakot, uzlaboja 2007.gada budžetu, tātad bilanci, kas arī ir vajadzīgs, jo ir svarīgi, kā gads beidzas. Mums tagad ir pārcelti pēdējie termiņi uz 31.oktobri. Skatīsimies. Tomēr mūsu galvenais uzdevums ir pabeigt Reģionālā fonda un Sociālā fonda dokumentācijas sagatavošanu tādā veidā, lai mēs saņemtu… nav tik svarīgi, vai mēs saņemsim šinī gadā vai nākamajā gadā. Ja saņemsim nākamajā gadā, tas nozīmē, ka nākamā gada bilance uzlabosies. Ja šogad, - tad šāgada bilance. Galu galā tas ir absolūti izšķiroši, lai mēs saņemtu šo naudu, jo šie projekti… vienkārši atskaites par šiem diviem fondiem nav pieņemamas pēc 31.decembra. Ar to tie atšķiras no Kohēzijas fonda. Tam mēs sekojam līdzi regulāri.

Cienījamie deputāti! Ja mēs runājam vēl par ieņēmumu daļu… Es masu informācijas līdzekļos arī vakar noklausījos… Man vienkārši dažreiz tā dīvaini šķiet. Mēs esam ļoti smagos budžeta fiskālajos apstākļos, bet mēs tomēr konsekventi ievērojam vienu principu - lai cik izmisīgi mums vajadzētu patlaban naudu ieņēmumu daļā, mēs neatļaujamies nevienu brīdi domāt par to, ka mēs varētu paaugstināt nodokļus. Mēs to arī nedarām.

Es negribu šeit atkārtot visu to, kas ir iestrādāts nodokļu likumdošanā. Bet mani ļoti pārsteidz arī deputātu izteikumi, ka tas nekas nav. Vai nu tie cilvēki paši nenodarbojas ar uzņēmējdarbību, vai šinī ziņā vienkārši ciniski uzskata, ka tas viss… ja es to nedaru, tad tas nav nekas! Jo, ticiet man, tas, kas nodarbojas ar uzņēmējdarbību, saprot, ko nozīmē amortizācijas normu pagarināšana laikā, kas ir daudz vienkāršāk administrējama un precīzi atstāj iespaidu uz uzņēmējdarbības iznākumu. Tas ir punkts viens.

Punkts divi. Viņi precīzi saprot - ja mēs ieviešam normu, ka finansētājs no pašu kapitāla arī var piemērot tirgus likmi, ko līdz šim varēja darīt, tikai ņemot bankā kredītu, un arī tas netiek aplikts - tas arī ir atspaids. Es tiešām aicinātu neizteikt… neattiekties pret to tādā veidā: ja es to nedaru, tad tas viss nekur neder! Nu, pienāks laiks, un arī jūs to darīsiet, es ceru.

Bet tas nav tā. Tas ir ļoti smagi - šādos finansiālajos, fiskālajos apstākļos iet vēl uz nodokļu samazinājumu. Mēs uz to ejam, jo mēs to solījām gan gada sākumā, gan simt dienu atskaitē.

Ja mēs runājam par to, ko mēs nespējam izdarīt… Jā, ir lietas, kuras mēs nespējam izdarīt. Tā gan bija tikai mana kā Ministru prezidenta iniciatīva, tā bija iniciatīva saistībā ar nekustamā īpašuma nodokļa iesaldēšanu. Šeit mums ir vesela virkne problēmu, ko es jau teicu, kāpēc 2009.gada budžetā tas nav. Tāpēc, ka, pirmkārt, mēs ļoti rūpīgi skatāmies… jo kadastrālā vērtība kaut vienā vietā Latvijā pēc fakta un pēc aptaujām pārsniedz tirgus vērtību. Tā tas nav! Mums ir oficiāls Tieslietu ministrijas ziņojums, ka tā tas nav visā Latvijas teritorijā. Tas nozīmē, ka situācija nav tāda, ka uzņēmējs spiests samaksāt nekustamā īpašuma nodokli, kurš ir virs kadastra. Tas ir viens.

Otrs. Ja mēs iesaldējam šo nodokli, tad mēs esam situācijā, kad pašvaldības būtiski samazina savu ieņēmumu bāzi, un pašvaldībām tagad ir ļoti nopietni papildu uzdevumi, kas saistās ar sociālo atbalstu, un mēs arī, starp citu, vienojāmies dokumentā, kas ir parakstīts - nodomu un domstarpību protokols ar valdību -, kur tas tiek fiksēts. Un tāpēc samazināt ieņēmumu bāzi mēs nevaram atļauties.

Vēl viena lieta, ko es gribētu minēt ļoti precīzi. Mēs tomēr strādājam ar šīm institūcijām. Un šīs institūcijas pārstāv ļoti lielu cilvēku skaitu, Kā es jau teicu, atskaitoties par divsimt dienām. Šīs institūcijas tomēr, neskatoties uz to, arī streiko un tā tālāk, bet tomēr mēs esam šo dokumentu parakstījuši par deficīta palielināšanu. Lūdzu, nenāciet un nesakiet, ka mēs varam palielināt deficītu, jo jums ir mandāts! Es domāju, ka šīm organizācijām mandāts ir daudz lielāks nekā mums visiem, kopā ņemot. Tām divām… valdībai varbūt ne tik liels, bet darba devējiem un darba ņēmējiem noteikti.

Otra lieta. Ja mēs runājam par sadarbību ar Latvijas Pašvaldību savienību. Mēs atradām kompromisu, par kuru mums jāmaksā, bet ir jātur savs vārds. Mēs atradām to… jā, tas ir. Un es domāju, ka arī arodbiedrība turēs savu vārdu šīs trīspusējās vienošanās sakarā. Tas zināmā mērā ir atspaids maznodrošinātajiem, tas ir neapliekamā minimuma palielinājums un zināmā mērā atbalsts arī pašvaldībām. Bet tas ir viss, ko valdība var izdarīt attiecībā uz nodokļu likumdošanu. Vairāk mēs šodien neko izdarīt nevaram.

Cita lieta, kam es gribu īsi pieskarties, un, es domāju, ka par to būs vairāk jautājumu. Ekonomikas ministrs varēs pateikt savas domas, jo katrs ministrs jau šeit var uzstāties. Mēs esam pieņēmuši konceptuāli tos pasākumu plānus, kas attiecas uz lietām, kas nav tieši budžetā. Konkrēti tie ir ļoti ilgstoši apspriesti ar uzņēmējiem. Protams, pirmajā brīdī šķiet, ka tas arī nav nekas. Un tomēr! Tie precīzi reaģē uz situāciju, kāda ir valstī. Savstarpējas nemaksas, problēmas ar to, ka nevar samaksāt cits citam, attiecības ar Valsts ieņēmumu dienestu. Mēs esam konceptuāli pieņēmuši lēmumu par to, ka mēs atliksim līdz vienam gadam nodokļu parādu atmaksu, un pieteikšanās laiks tam ir viens mēnesis no brīža, kad iestājas nodokļu atmaksa. Mēs esam pieņēmuši lēmumu, ka mēs divas reizes paaugstināsim summas apmēru, kuru nearestēs, neapliks līdz 10 tūkstošiem tad, ja ir šie nodokļu parādi. Mēs esam pieņēmuši lēmumu par tā saucamo PVN maksājumu grupām. Mēs esam pieņēmuši veselu virkni konceptuālu lēmumu, par ko Finanšu ministrija izstrādājusi īpašus dokumentus… Un es ceru, ka jau šogad mēs tos visus varēsim sākt darbināt.

Ja mēs runājam vēl par ievadu… Redziet, mēs vēl pieņēmām lēmumu par paplašinātu pievienotās vērtības nodokļa atliktā maksājuma ieviešanu importa gadījumā, un tur ir… daudzi zina, ko tas nozīmē… tā ir faktiski iespēja atlikt šo te nodokli, nevis maksāt uzreiz, precēm nonākot importa preču noliktavās. Tāpat arī maksājums grupā, kad ir iespējas izvēlēties. Tiesības izvēlēties, kā maksāt pievienoto vērtību. Pirmajā brīdī tas… šķiet, tas nav nekas, bet atcerēsimies, kādos mēs esam fiskālajos, finansiālajos apstākļos.

Ko es vēl gribu teikt, par ieņēmumu daļu runājot? Vai mums ir vēl kādas rezerves? Vislabāk to var saprast tad, ja jūs ieejat Valsts kases mājaslapā, ja jūs varat apskatīties, kāds ir Valsts kases finanšu plāns līdz 2009.gada beigām. Tā mūsu atbildība ir, ka mums ir viss jādara, sākot no novembra, decembra. Nu, oktobris tagad beidzas. Mums ir jāmazina šie izdevumi, lai mēs varētu nākamajā gadā, neskatoties… pat tad, ja mums arī ekonomiskā konjunktūra neuzlabosies, lai mēs varētu nofinansēt visus mūsu iekšējos izdevumus un tai skaitā arī ārējos, lai mums neiestātos tāda situācija, kāda ir iestājusies vienā otrā valstī: a) ārkārtas kredīti Valūtas fondā, b) ārkārtas atbalsts no Centrālās Bankas, c) …un tā tālāk, un tā tālāk. Lieki sacīt, ka visas šīs palīdzības būs pavisam citādas, tad būs jāmaina darba likumdošana, un tad neies runa vairs par valsts pārvaldes štatu samazināšanu vai prēmiju mazināšanu, vai piemaksu mazināšanu; tad darba likumdošana paredzēs daudz „cietākus” mērus, ko patlaban neparedz. Tas jau ir jautājums, kurā mēs visiem spēkiem cenšamies neiet, un tas ir saistīts ar algu samazināšanu. Bet mēs neiesim šo ceļu, un tāpēc es gribētu noslēgt savu runu ar to, ko es teicu par valsts pārvaldi.

Te ir daudz un dikti runāts, daudz un dikti runāts, ir daudz visdažādāko pasākumu, kurus mēs esam spiesti veikt tagad. Mums jāsaka godīgi, ka 2008.gads ir pirmais. Es pieņemu kritiku, ka 2006.gada budžeta grozījumos fiksēja to, ka vakanto štata vietu likvidēšana fiskālā ziņā varbūt nebija ļoti efektīvs solis; tagad faktiski mēs esam pieņēmuši lēmumu turpināt štatu samazināšanu - pat līdz 10 procentiem, bet problēma ir viena: pat tad, ja mēs to darām centrālajos aparātos, pašu štata vienību likvidēšana pati par sevi neko nedod. Es zinu Finanšu ministrijas priekšlikumus, kas ir… attiecas jau uz atlīdzinājuma fondu, mēs nāksim klajā ar to jau otrā lasījumā… Jo reāli ietaupīt naudu mēs varam tad, ja mēs valsts pārvaldē nevis vienkārši aicinām samazināt štata vietas, bet arī cīnāmies, lai samazinātu prēmiju skaitu - to es patlaban esmu iesniedzis valsts sekretāriem caur Valsts kanceleju -, lai no piecām prēmijām paliek pie vienas prēmijas. Izskatās, ka šajā gadā vispār mēs nevarēsim prēmijas izmaksāt, un es ļoti rūpīgi paskatīšos… Atsevišķos gadījumos - jā, bet kā masveida parādību - diemžēl ne, ņemot vērā to, ko es teicu par novembri un decembri. Un tai skaitā arī par visām… par lielo skaitu piemaksu par darba intensitāti mēs patlaban diskutējam, taču es domāju, ka es pārstāvu viedokli, ka vienīgā piemaksa, kas paliek, ir 20 procenti, ja cilvēks izpilda cita darbinieka pienākumus ne ilgāk kā četrus mēnešus, jo tas ir maksimālais laiks, ko cilvēks var slimot. Viss! Citas piemaksas mēs nevarēsim atļauties. Protams, ja mēs runājam par tām piemaksām, kas ir speciālajām dienesta pakāpēm, tad tas ir atsevišķs stāsts.

Valsts pārvaldes izmaiņas būs vairākkārtīgas. Viena lieta būs fiskāla - samazinājums pēc skaita; otra lieta ir tā, ka mēs esam tagad beiguši aptauju. Mēs esam saņēmuši no sabiedriskajām organizācijām, no Latvijas Darba devēju konfederācijas priekšlikumus par valsts funkciju pārņemšanu. Pirmo reizi Latvijas valstī kaut kas tāds ir iesniegts. Mēs esam rūpīgi izskatījuši tās valsts aģentūras, kuru maksas pakalpojumi pārsniedz šo aģentūru uzturēšanu, un pirmais solis ir samazināt viņām budžeta papildu maksājumus, kas nepārsniedz 10-15 procentus. Otrais solis - attiecināt viņu izdevumus uz viņu maksas pakalpojumiem, tādā veidā cenšoties sagatavot… šo te funkciju mēģināt nodot tirgum. Tikai nevajag šeit lolot cerības, ka tas kaut kādā veidā dos iespējas kaut ko saņemt arī tiem, kas tirgū piedalīsies lielākas naudas iegūšanai! Tā nauda ir vai nu tāda, vai mazāka - konkursa kārtībā.

Cienījamie kolēģi! Vēlreiz atgriezīšos pie ārējās ekonomiskās vides. Es zinu, ka Latvijā, ņemot vērā, ka mēs tikai nesen, pabeidzot šo pievienošanās posmu Eiropas Savienībai, sākām reāli dzīvot globālā pasaulē (tikai nesen!), mūsu prātos vēl arvien ir sajūta, ka Latvijā viss notiek tikai lokāli un ka tikai lokālās darbības noteiks Latvijas attīstību. Tā tas sen vairs nav!

Par to, pirmkārt, liecina finanšu sistēmas absolūta globalizācija, tai skaitā Latvijā. Par to liecina uzņēmējdarbības globalizācija. Par to liecina visi rādītāji, ko mēs redzam. Mēs esam divu izšķirošu lietu priekšā.

Pirmā lieta. Valdībai un parlamentam… Tā nu ir: lai cik arī tas būtu smagi, tai skaitā ar streikiem un ar citām lietām, ir jāmazina izdevumi un nav jāpalielina izdevumi arī algu veidā jebkurā vietā. Tas nav iespējams! Tas ir viens, kas mums ir jāizdara.

Tas, kas jāizdara biznesa sfērai, ir daudz nepatīkamāka un sāpīgāka lieta. Lai viņi varētu izdzīvot, lai visas mūsu nozares varētu izdzīvot - gan pakalpojumu sfērā, gan arī preču ražošanā un tā tālāk… viņu uzdevums ir patlaban nežēlīgi samazināt savus izdevumus, lai viņi varētu izdzīvot globālā vidē. Valdība var palīdzēt tikai tādā veidā, ka mēs nepalielinām viņiem slogu, mēs mēģināsim vēl savu finanšu iespējās, ja tas būs iespējams, 2009.gadā veikt pasākumus, kas saistīti ar slimības lapām un tā tālāk. Pagaidām mēs to fiskāli atļauties nevaram. Jo tas ir izšķirīgi: tās nozares, kas spēs veikt savu izdevumu samazinājumu, jo cenu palielinājuma instrumenta tām vairs nav, tad arī varēs noteikt mūsu kopprodukta stāvokli. Īpaša valdības iejaukšanās kādā no šīm nozarēm, kas, es domāju, varētu gadīties, tikai novedīs pie slikta rezultāta.

Cienījamie kolēģi! Paldies jums par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies Ministru prezidentam Ivaram Godmanim. (Aplausi.)

Debatēs vārds finanšu ministram Atim Slakterim.

A.Slakteris (finanšu ministrs).

Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Labdien budžeta pirmā lasījuma dienā!

Vakar finanšu forumā mani uzrunāja kāda medicīnas darbinieku streika dalībniece un teica tādus vārdus: „Es, protams, saprotu, ka ne valdībai, ne Saeimai šai brīdī, ticamākais, neatradīsies nauda algu pielikumiem. Ticamākais, neatradīsies. Bet jāstreiko vienalga. Tas jādara kaut vai tāpēc vien, lai Saeima un valdība saprastu, ka beidzot jāsāk domāt citādāk, lai veselais saprāts, kas cilvēkam sadzīvē parasti liedz tērēt naudu sev nevajadzīgām lietām, beidzot nonāktu arī pie tiem, kas rīkojas ar sabiedrības naudu. Lai mēs beidzam kašķēties par novājēšanas tabletēm, bet, aizejot pie sonogrāfa, kurā ieraudzīsiet hroniskas saslimšanas, ieraudzītu akmeņus ne tikai algu sistēmā.”

Un kurš tam var nepiekrist? Es piekrītu. Jautājums ir: kur dabūt valstī „sonogrāfu”?

Dāmas un kungi! Cienījamie klātesošie! Mēs, ienākumu un izdevumu rēķinātāji, apzināmies, ka šis ir budžets, par kuru ir sevišķi jādiskutē. Pēdējo nedēļu un dienu jaunumi jau mudinājuši sākt kalkulēt korekcijas. Tās iesniegsim jums lasījumu starplaikā. Samazināšanas, novājēšanas virzienā, protams. Kamēr „sonogrāfa” nav, reģistrēsim aktuālos temperatūras mērījumus.

Šī budžeta veidošanu, apspriešanu un darbu pie tā labojumiem atšķirībā no citiem gadiem būtiski apgrūtina tas, ka nelineāri krītas ieņēmumi salīdzinājumā ar plānotajiem, īpaši pievienotās vērtības nodoklis, kas pēdējās dienās jau ir sarucis zem aizvadītā gada līmeņa. Valsts ekonomikas straujā izaugsme pāriet ne mazāk straujā lejupslīdē. Sākas jauns Eiropas Savienības plānošanas periods. Mums tieši tagad vispirms simtprocentīgi pašiem jāapmaksā projekti, bet Eiropas Savienības līdzfinansējums tiem nāks tikai pēc pāris gadiem. Starptautiski ir iestrēgusi banku savstarpējā uzticība, tādēļ kredītu nauda kļuvusi nepieejamāka. Resursu tirgi, produktu tirgi, piemēram, gan labības, gan enerģijas jomā, diktē neparedzamus iracionālus noteikumus. Bet, neraugoties ne uz kādiem apstākļiem, ir labi, ka es šodien varu pastāvēt uz to, lai konsekventi paliktu iezīmētas tādas lietas, kuras mēs nedrīkstam samazināt, - pensijas un sociālie pabalsti, valsts investīciju projekti, kas nodrošina ekonomisko izaugsmi, Eiropas Savienības fondu līdzekļu apguve ar iespējami minimālu laika nobīdi, nevis līdzfinansējuma samazinājums, kā dažs labs kļūdaini runā. Jo šī ir aile, kur katrs mūsu ieguldītais lats atgriežas ar četrkāršu peļņu, par naudā neaprēķināmo intelektuālo un praktisko ilgtermiņa vērtību nemaz nerunājot.

Dažādas sabiedrības grupas Latvijā jau ir sajutušas finansiālu diskomfortu. Tas ir kā nelāga sajūta augstceltnes liftā, kurš negaidīti pārāk strauji piebremzē, jā, un pat apstājas kādu stāvu zemāk nekā gribētos. Tas, ka valsts ekonomikas lifts vairs gludi nefunkcionē, skaudri un nepārprotami izpaudās jau pirms vairākiem mēnešiem. Taču ar Latvijas Banku un Ekonomikas ministriju saskaņotās jūlija prognozes, uz kurām balstījām savus aprēķinus, kas daudziem tobrīd šķita pārāk pesimistiskas, tagad jau tiek sauktas par pārāk optimistiskām.

Kolēģiem, gan pieredzējušiem, gan jauniem ministriem, tas nozīmē prast strikti pārorientēt savu pieeju no izaugsmes labumu pārdalīšanas uz attīstības saglabāšanu, ietaupot un vēlreiz ietaupot. To ir viegli pateikt, bet grūti izdarīt. Gan matemātiski, gan gluži cilvēciski. Izrēķināt - kā dzīvot, kad naudas kļūst mazāk. Tas ir kā uzdevums ģimenei, kad jāsaskaita, lai pietiek gan vecmāmiņai, gan mazbērnam, gan studentam, gan kredītprocentu nomaksai. Un valdība šai situācijā, šai sarežģītajā situācijā, ir pierādījusi, ka spēj būt saprātīga, bet ne nelabvēlīga ģimene.

Skaitļi ir nepielūdzami. Budžets šajā līmenī ir izsāpēts, saprasts un nozarēs jau palēnām tiek realizēts. Jo, kā zināms, mums ir jādomā triju gadu perspektīvā, bet rīkoties jāsāk tūlīt. Katrs ministrs zina, cik latu viņam ir, uzklausa savas nozares pieprasījumu un lemj. Šis ir visplašāk apspriestais budžets atjaunotās Latvijas vēsturē. Man, iespējams, ir priekšrocība biežāk nekā citiem uzklausīt augstākās raudzes ekspertus gan Latvijā, gan ārpusē. Bet allaž svarīgākie eksperti man ir bijuši cilvēki, kuri reāli dzīvo un izdzīvo šajos apstākļos. Jā, viena lieta ir oficiāla trīspusējā sociālo partneru tikšanās konsultācijās, kurās tomēr ik pa brīdim racionālo toni nomaina politiskas melodijas, otra - konkrēts cilvēks - uzņēmējs, ierēdnis - atklātā sarunā. Tādēļ es papildus ierastajiem veidiem izvēlējos arī vēl citu budžeta diskusiju veidu. Budžets tapa, un vienlaikus jau kopš augusta es kopā ar tā rēķinātājiem devos uz reģioniem, lai uzklausītu un iekļautu tabulu ailēs to, ko kabinetos, sēžot pie datoriem, var arī nesadzirdēt. Latgalē, Vidzemē, Zemgalē, Kurzemē. Un vēl vakar Rīgā mēs turpinājām padziļināti analizēt situāciju un reģistrēt labākās idejas, labākos risinājumus nodokļiem, likumiem, procedūrām. Pārrunāt to, kā pasargāt subsīdijas, bremzēt bezdarbu, nekavēt zinātni. Pašvaldību pārstāvji, darba devēji, darba ņēmēji, valsts un privātajā sektorā strādājošie ir likuši kopā prātus; finanšu forumos, dažādās pietiekami asās diskusijās, diskusiju grupās pa visu Latviju iesaistījās pāri par 3 tūkstošiem cilvēku. Tas ir viņu ieguldījums ne tikai šajā budžetā, bet arī visos nākamajos dokumentos, ko gatavos Finanšu ministrija. Tādēļ vēlreiz paldies foruma dalībniekiem arī par manis izjautāšanu un kritiku. Tai būs labs rezultāts. Ikviena racionāla doma ir reģistrēta.

Tieši forumos, piemēram, esmu guvis nepārprotamu atbalstu sekmīgākai iepirkumu procedūras organizēšanai un uzņēmējdarbību veicinošākai Valsts ieņēmumu dienesta reglamentācijai. Tam, kā neiznīcināt ar parādiem apgrūtinātus uzņēmumus, kas tomēr nākotnē varētu atkopties. Tam, kā kaut nedaudz pārvirzīt nodokļu nastu no darba ņēmējiem uz lielkapitāla pusi, un vēl un vēl ir izteiktas daudzas interesantas lietas.

Tas būtu attiecībā uz lokālo kontekstu.

Bet patlaban pat īpaši svarīgs ir arī globālais fons. Ziņu kanāli mūs ir pamatīgi apstrādājuši ar finanšu sensācijām un pieļāvumiem par to, kā būs. Kaut kas tamlīdzīgs neesot piedzīvots teju vai 80 gadus. Lai gan vairākumam Rietumu pasaules uzņēmumu patlaban neklājas tik slikti, kā to akcijām, saceltā panika vērš investoru intuīciju pareizā virzienā, paredzot nākamajā gadā vēl smagākus apstākļus nekā pašlaik.

Tiek vainotas akciju cenas, kas spekulatīvi bija uzdzītas par augstu, tādēļ tās tik strauji krīt. Mans kolēģis Vācijas finanšu ministrs Pērs Šteinbriks ir viens no tiem, kas konkrēti prognozēja krīzes ilgumu - vienu gadu. Par Austrumeiropu min, ka tuvākajos divos gados te varētu iestrēgt virkne ieplānotu projektu tādēļ, ka pazemināsies dzīves līmenis.

Visu triju Baltijas valstu situācija, kā daudzkārt bijis vēsturē, ir diezgan līdzīga. Problēmas no Ziemeļamerikas uz Eiropu sāka velties apmēram pirms pusotra gada, kad tur atklājās, ka bankas kreditēšanā nav bijušas pietiekami atbildīgas. Sākās kredītu krīze, kas pārauga starpbanku uzticības krīzē, jo Eiropas bankām tika pārdoti Amerikas sliktie kredīti. Tieši tas, īpaši šomēnes, izraisīja dramatisku kritumu akciju tirgos un fondu biržās. Miljonāri, starp citu, arī no Latvijas, dažu minūšu laikā zaudēja savus ārpasaulē izvietotos miljonus. Tas ir banku klerku azarta rezultāts, ka neviens vairs negrib aizņemties un arī aizdot naudu. Negrib aizdot arī valstīm. Arī Baltijas valstīm.

Šodien tas nozīmē, ka mēs nevaram pēc ierastā piegājiena aizņemties, nosegt deficītu un atkal aizņemties, lai, piemēram, spētu palielināt algu kādai darbinieku grupai. Mums neaizdod vai aizdod ar gandrīz nesasniedzamiem procentiem. Turklāt mūsu pašlaik ieplānotais budžeta deficīts ir paliels - 1,85 procenti. Bet es domāju, ka pēc korekcijas tas būs apmēram 1,5 procenti. Bet tas vēl būs jāmazina nulles virzienā. Situācija tik ātri neuzlabosies, lai arī G7 un citu lielvalstu vadītāji veikli atrastu kādus kardinālus risinājumus.

Mēs paši gan vienmēr esam sūkstījušies, piemēram, par Rīgas biržas mazo mērogu. Tagad tā ir nosacīta laime nelaimē, jo šī rudens finanšu vētra lauž lielos, globālos naudas spēlētājus. Tā pagaidām iet garām mums un nešūpo latu.

Valdība un Saeima ir rīkojusies pārliecinoši un savlaicīgi grozījusi 2008.gada budžetu. Tomēr starptautiskās kredītreitingu aģentūras Latvijai un Lietuvai mazina novērtējumu, lai gan saglabā abas tajā pašā investoriem vēl joprojām pievilcīgajā zonā. Bet vēl mūs vērtē arī, piemēram, šādi. Latvijā esot sestie augstākie makroekonomiskie riski pasaules valstu vidū, tā ziņo Šveices banku gigantu kredītu riska analītiķi. Bet situāciju kaimiņvalstīs šveicieši uzskata par vēl trauslāku. Igaunija atzīta par trešo valsti ar augstākajiem riskiem, Lietuva - par ceturto valsti ar augstākajiem makroekonomiskajiem riskiem.

Šis reitings ir tapis saistībā ar šokējošo finanšu krīzi Īslandē, kurai ir iedota pirmā vieta šajā risku reitingā. Valstu makroekonomiskie riski tika vērtēti, par kritērijiem izmantojot maksājumu konta bilanci, privātpersonu parādu attiecību pret iekšzemes kopproduktu un ārējā parāda attiecību pret iekšzemes kopproduktu.

Šie pierādījumi arī parāda, ka no vairāk nekā 30 attīstības tirgiem, kas bija iekļauti reitingā, mazākie makroekonomiskie riski patlaban esot vien Indonēzijā un Singapūrā. Tas, ka igauņu un lietuviešu situāciju starptautiski vērtēju kā nedaudz riskantāku par mūsējo, neiepriecina. Drīzāk dara uzmanīgu. Nepatikšanas ar Igaunijas ekonomikas „liftu” sākās agrāk nekā Latvijā, bet tādēļ varbūt arī Igaunija ātrāk atkopsies par mums, jo Baltijas recesijas ciklā tā patlaban atrodas priekšgalā. Tādēļ Latvijai ir svarīgi, lai no tās neaizplūstu nauda - ne noguldītāju, ne investoru. Naudai apgrozoties Latvijā, tā rada papildu naudu ražošanai, pensijai un algai.

Lai gan paliela valsts darba ņēmēju daļa joprojām domā, ka algas viņiem maksā kāds abstrakts skopulis, šie ļaudis neapzinās, ka nauda algām rodas galvenokārt no tā, ka Latvijā joprojām kāds ražo. Savtīgi būtu teikts… Bet no Baltijas valstīm naudai vislabāk vajadzētu justies Latvijā. Šī tēze ir iekodēta budžetu pavadošo likumu paketē, ko pieminēja jau arī premjers, attiecībā gan uz uzņēmējdarbību, gan nodokļiem.

Diskusijā ar Latvijas Banku šī tēze kalpo par pamatu mūsu pozīcijai attiecībā uz komercbanku obligātajām rezervēm. Ārvalstu investoru padome ir uzslavējusi Finanšu ministriju par labu perspektīvo domāšanu, saglabājot uzņēmējiem konkurētspējīgākos nodokļus Eiropas Savienībā, un joprojām šis ir biznesa attīstības veicināšanas budžets, jo netiek paaugstināts neviens ar uzņēmējdarbību saistīts nodoklis. Un es tomēr uzskaitīšu vairākas lietas, ko premjers pieminēja un kas konkrēti nāk no Finanšu ministrijas. Ar ienākuma nodokli netiks aplikta peļņa no pamatlīdzekļu pārdošanas, ja to vietā 12 mēnešu laikā tiek iegādāts jauns, līdzīgs pamatlīdzeklis, ja, piemēram, uzņēmums pārvieto ražotni uz lētākām teritorijām vai pērk jaunas iekārtas. Uz pieciem gadiem tiks pagarināta īpašā pamatlīdzekļu norakstīšanas kārtība, jaunām ražošanas tehnoloģijām piemērojot koeficientu 1,5. Ja uzņēmums daļu peļņas iegulda pašu kapitālā, apliekamais ienākums tiek samazināts par nosacītu kredītprocentu summu, kāda uzņēmumam būtu jāmaksā par līdzīga apmēra aizņēmumu. Nemateriāliem ieguldījumiem, kuru rezultātā tiek reģistrēts patents vai preču zīme, ieviesīsim nolietojuma vērtību palielinošo koeficientu 1,5.

No pieciem uz astoņiem gadiem tiks pagarināts zaudējumu pārnešanas laiks, jo nozīmīgus ieguldījumus ražošanā piecos gados nav iespējams atpelnīt.

Finanšu ministrija turpina izstrādāt jauno Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma redakciju, kas dos papildu stimulus arī mikrobiznesam. Mūsu idejas ir labi uztvertas un virzītas arī Ekonomikas ministrijā, un viņi ir bijuši mums patiešām arī labi un centīgi palīgi.

Dāmas un kungi! Es gribētu akcentēt pārmaiņu nepieciešamību valsts pārvaldē. Tā patlaban nav ne morāli, ne fiziski piemērota augstāk minētajām ārējām finanšu turbulencēm. Tā ir nepiemērota situācijai, kad konstatējam, ka neviens tuvākais lidlauks nav gatavs mūs uzņemt, bet benzīna daudzums bākā ir konkrēts un ierobežots. Ar to gan es gribētu teikt, ka mēs vēl nelidojam, bet vēlamies citu lidaparātu - ekonomiskāku, praktiskāku, drošāku un loģiskāku - maršrutā, kur vairāk nekā parasti jārēķinās ar gaisa bedrēm. Sistēmiski jauns valsts aparāts būs spiests intensīvāk ģenerēt svaigus risinājumus, nevis aizstāvēt nelietderīgos, bet līdzšinējā pārvaldes funkcionālo auditu atdeve ir bijusi nekāda. Joprojām uz nesaskaitāmām pētījumu lapām tiek jaukti darba mērķi un rezultāti. Funkciju autori galvenokārt ir spējuši tik vien kā ierēdņu darbībās meklēt un atpazīt paši sevi, nevis konstrukciju problēmas. Nav definēti pareizie kritēriji ražīgumam. Slikts ir tas „sonogrāfs”! Tādēļ mani finanšu eksperti, sausos skaitļos redzēdami, kādi būs valsts ienākumi un izdevumi, ar striktu metodiku, vispirms ejot cauri nesamazināmām pozīcijām, nonāca pie samazināmām. Tā pamatoti ir pieprasīts pieci plus pieci procenti štatu samazinājums, skrupulozu aprēķinu rezultāts ir 10,67 procentu budžeta līdzekļu ierobežojums, tomēr jau nākamgad būs jāmeklē iespējas kopējo valsts pārvaldē strādājošo skaitu samazināt vēl par 20 procentiem.

Būs jāpārskata funkcijas visās iestādēs. Aprēķini arī rāda otru robežu, ka 30 procentu samazinājums draudētu ar valsts pārvaldes darbības apstāšanos.

Tās ir matemātiskas vadlīnijas, „sarkanās līnijas”, kas vērstas nevis uz mehānisku apciršanu, bet jaunu projektēšanu. Mani kolēģi ministri to saprot. Jautājums: vai to saprot iestāžu vadītāji un priekšnieki? Daudz kur uz vietām ir vajadzīga spēcīgāka intelektuālā un menedžmenta bāze.

Prasa man, kurus samazinājumus veikt… prasa, lai Finanšu ministrija norādītu un pēc tam pati nepiekasītos. Finanšu ministrijas atbilde uz to ir viena: nozarēm ir iedalīts naudas apjoms; risinājumi, kas vērsti uz attīstību, ideju ģenerēšanu, paliek šīs naudas saņēmēju ziņā. Es, piemēram, uzskatu, ka nav vairs turpināma jaunu ministriju izdomāšanas prakse, lai tikai kādam labam cilvēkam būtu ko vadīt, bet ir samazināms esošo ministriju skaits. Un tas attiecas uz samazinājumu pietiekami mazā darbinieku lokā - kopā ņemot, ap 4000 - centrālajos aparātos. Vajag mazāk, tā būs labāk.

Zināms paradokss tomēr ir tas, ka pašvaldību sektorā nodokļu maksātāju naudu patērē 12 tūkstoši birokrātu. Man pār šo uzpūsto skaitli nav savas varas, bet es aicinu pašvaldības arī sākt domāt kritiski.

Skaidrības labad pateikšu saprotamos skaitļos, cik un kas uz vienu iedzīvotāju šā gada budžetā izmaksā Latvijas valstij. Piemēram, pārvalde: Valsts prezidenta kanceleja - pusotru latu, Ministru kabinets - 2,7, Saeima - 8,3 lati.

Piemēram, nozarēs: sabiedriskā kārtība un drošība - 149, veselība - 243, sociālā aizsardzība - 770 lati. Šo pēdējo summu budžeta projekts palielina par 20 procentiem salīdzinājumā ar pagājušo gadu, un tā, kā es teicu, pašlaik nav aizskarama.

Cienījamā Saeima! Šie skaitļi izvirza domāšanas uzdevumu mums, valdībai, un arī jums, Saeimai, jo saspringta domāšana ir nepieciešama gan katram iestādes vadītājam, gan tālā Latvijas novadā, jo šos skaitļus vairs nevar palielināt.

Bet tagad daži aspekti kontrastam… (No zāles: „Laiks!”) Teiksim, trīs aspekti, kas man personīgi neļauj ieslīgt pārmēru lielā pesimismā attiecībā uz valsts nākotni.

Kā jau teicu, visā Latvijā ļoti plašās konsultācijās ar sociālajiem partneriem, ar ekspertiem, nodokļu maksātājiem situācija ir apzināta un pirmie soļi ir sperti. Sabiedrība uz baumām un provokācijām neielaižas, bet ar legālām, demokrātiskām metodēm mūs vedina uz kvalitatīviem lēmumiem, palīdz tos radīt un pieņemt. Tas ir viens.

Otrs. Jā, Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāju skaits vēl arvien turpina samazināties, tomēr samazinājuma tempi ir kļuvuši lēnāki, un pagājušajā gadā valsts iedzīvotāju skaits samazinājās tikai par 0,5 procentiem salīdzinājumā ar sliktākajiem skaitļiem iepriekš.

Trešais lielais un iepriecinošais notikums bija šorīt. Un to, kolēģi, nevajag palaist garām! Man un Eiropas Investīciju bankas viceprezidentei Šrēberes kundzei bija tas gods parakstīt nozīmīgu naudas aizdevuma līgumu. Tagad Latvijai kā pilntiesīgai Eiropas Savienības dalībvalstij ir pieejams pusmiljards eiro par viszemāko EURIBOR līmeni. (No zāles: „Paldies! Paldies!”) Tas nāk tieši laikā, kad pasaulē aizņemties ir grūti. Pusmiljards eiro! Ja vēl kaut vai pusmiljards būtu gaidāms nākamā gada budžetā, tad budžets būtu apspriežams visnotaļ tradicionāli.

Diemžēl situācija, kā teicu, pasliktinās pa nedēļām, pa dienām, un budžeta māja mums jābūvē plūstošās smiltīs.

Es aicinu balsot „par” šo budžetu kā neatliekamu sākumu konstruktīvai visu valsts amatpersonu rīcībai.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies finanšu ministram.

Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!

Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, paziņojumam vārds deputātam Andrim Bērziņam (Zaļo un Zemnieku savienība).

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks pulksten 12.40 Sociālo un darba lietu komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātam Oskaram Spurdziņam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde pēc piecām minūtēm komisijas telpās, lūdzu.

Sēdes vadītājs. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Aigars Štokenbergs, Jānis Lagzdiņš, Vineta Muižniece, Leopolds Ozoliņš un Artis Pabriks.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Varbūt var vēlreiz nozvanīt, lai tie kolēģi, kas vēl nāk pa trepēm, nāk ātrāk.

Godātie kolēģi! Tātad atgādinu, ka turpinās debates par budžeta likumprojektu paketi.

Nākamajai vārds debatēs deputātei Sandrai Kalnietei.

S.Kalniete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātais Ministru prezidenta kungs! Godātais finanšu ministra kungs! Godātie kolēģi! Es gribētu sākt ar izjustiem pateicības vārdiem par Ministru prezidenta izvērsto populārzinātnisko lekciju par Latvijas makroekonomisko stāvokli. Lai arī es klausos to jau kuro reizi, tomēr divas lietas šajā lekcijā nemainās. Un tā pirmā ir grūšā pūšana, un tā otrā lieta - ne vārda par to, kurš tad ir atbildīgs par to, ka četru gadu laikā valsts nonākusi šādā situācijā.

Es gribētu veltīt arī sajūsmas vārdus finanšu ministram, kura poētiskais vēstījums, literāta iesācēja vingrinājums daiļvārdībā un rakstniecībā, parāda, ka viņa sirds nu nemaz nav pilna ar skaitļiem. Viņam daudz tuvāks ir literārais žanrs ar tam piemītošiem salīdzinājumiem, pārspīlējumiem, metaforām un fantāzijām. Tā, protams, varētu turpināt ironizēt, ja vien Latvija netuvotos vislielākajam tautsaimniecības satricinājumam kopš bankas „Baltija” krīzes. Mēs esam dzīvojuši uz parāda, neesam izveidojuši uzkrājumus nebaltai dienai un nu esam atkarīgi no mūsu kreditoru labvēlības, ja vien viņiem pašiem jau pavisam drīz neaptrūksies naudas. Vispasaules finanšu krīzes un ekonomikas lejupslīdes apstākļos saprātīgs budžets kļuvis ne tikai par labklājības, bet arī par nacionālās drošības jautājumu. Ja mēs šodien kļūdīsimies, beigsies ne tikai treknie gadi, bet var atgriezties arī 1998.gads. Mūsu ekonomika un nacionālā valūta šobrīd ir ārkārtīgi atkarīga no starptautisko finanšu tirgu uztveres. Ja mēs nespēsim izlēmīgi rīkoties, mūsu vietā izlēmīgi rīkosies valūtas spekulanti. Ja mēs paši nesamazināsim tēriņus, to mūsu vietā izdarīs citi. Caur neiespējami dārgiem kredītiem un, iespējams, uzbrukumiem Latvijas lata vērtībai. Visi, kas seko globālajiem finanšu jautājumiem, būs pamanījuši, ka dažu nedēļu laikā ir strauji pieaudzis Latvijas kredītriska vērtējums, no tā izrietošās aizņemšanās iespējas un to izmaksas.

Mēs faktiski stāvam dziļas kraujas malā un prātojam - vai pārlēkt tikai ar vienu vai ar diviem lēcieniem. Slakteris piedāvā to darīt ar diviem lēcieniem. Slaktera budžets ir lēciens bezdibenī. Pēc tā mūsu kauliņus diez vai spēs salāpīt pat dakteri Zatlers un Daudze.

Nupat to saprot un atzīst arī koalīcijas gudrinieki. Deputāts Leiškalns saka: „Budžets ir slikts.” Budžets nav slikts, Leiškalna kungs. Budžets ir traģisks. Un es domāju, ka arī jūs to zināt. Iespējams, tas nav traģisks tiem darboņiem, kas zem Kalvīša, Šlesera jumta izveidoja iekrājumus nebaltai dienai paši sev, privātus iekrājumus no sabiedriskajiem līdzekļiem. Iespējams, tas nav traģisks Krievijas „Gazprom” draugiem un Putina piejaucēto oligarhu biznesa partneriem. Iespējams, tas nav traģisks „cilvēka - raķetes” puišiem treknajās bankrotējošo valsts uzņēmumu valdēs un padomēs. Tas nav traģisks pat sevišķi smagos noziegumos apsūdzētajam vīram ar hūti un par korupciju notiesātajiem Latvijas Pirmās partijas un „tēvzemiešu” deputātiem. Tas nav traģisks pat siltajās zemēs dienu un nakti par budžetu domājošajam finanšu ministram. Viņi ir izveidojuši savus uzkrājumus nebaltai dienai, pie tam no Latvijas pilsoņu godīgi samaksātajiem nodokļiem.

Šis budžets ir traģisks Latvijas tautai. Ģimenēm, kas maksā mājokļu kredītus un zaudē darbu panīkstošajā ražošanā.

Kolēģi! Pašreizējais budžeta projekts ir utopisks. Tas balstīts uz pieņēmumu, ka Latvijas ekonomika nākamajā gadā augs par 2 procentiem. Vakar šī prognoze tika pazemināta. Tomēr tajā dokumentā, kuru es turu rokās, ir rakstīti tieši šādi kontrolskaitļi.

Tikmēr visiem ekonomiski skaidri domājošajiem cilvēkiem ir skaidrs, ka valsts kopprodukts nākamajā gadā samazināsies vismaz par 2 procentiem. Labi, ka tagad šī prognoze vismaz ir tuvināta un ir mīnus viens. Pēc neskaitāmiem Latvijas Bankas un starptautisko vērtētāju atzinumiem, pēc radošā atvaļinājuma to bija spiests atzīt arī pats finanšu ministrs.

Mēs šodien šeit, Saeimā, vēl īsti nezinām, kādus nepatīkamus atklājumus par Latvijas banku dzīvotspēju mums drīzumā var pavēstīt premjers un Latvijas Bankas prezidents. Cik simti miljonu tad būs nepieciešami banku sistēmas stabilizācijai, un kas to visu finansēs? Tas nozīmē, ka budžeta izdevumu daļa ir jāsamazina par vairākiem simtiem miljonu latu. Godmanis piedāvā šo samazinājumu atlikt līdz pavasarim, kad būs skaidrāks izraktās bedres dziļums. Baidos, ka tad var būt jau par vēlu. Mūsu vietā tad budžetu var veidot starptautiskie kreditori, kā to sulīgi atzīmēja deputāts Leiškalns vakar televīzijā.

Šis samazinājums būs sāpīgs daudziem, tajā skaitā darbīgajiem un godprātīgajiem cilvēkiem valsts sektorā. Tomēr tas ir nepieciešams. Diemžēl to nevarēs veikt valdība, kura nav spējīga rādīt piemēru - samazināt pārvaldes izdevumus un piegriezt dāsnos tēriņus valdošo partiju nomenklatūrā, ministrijās, aģentūrās un valsts uzņēmumos.

Tikko tika noraidīts „Pilsoniskās Savienības” pieprasījums, kurā mēs jautājām, cik daudz valstij izmaksā dažādo valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību uzturēšana.

Šajos valsts uzņēmumos šīs dzīres mēra laikā turpinās, jo arī šeit balsojot valdošās koalīcijas deputāti atturējās, labi zinot, ka atturoties viņi noraida mūsu iesniegtos likuma priekšlikumus ieviest kaut kādu sistēmu šajā haosā.

No šīs nesaprātīgās politikas vislielākie cietēji izrādīsies vienkāršie darba cilvēki, kuriem pašiem un kuru bērniem būs jāuzņemas to dzīru, kurās viņi nav piedalījušies, rēķinu nomaksa.

Kolēģi! „Pilsoniskā Savienība” uzskata, ka budžeta deficīts ir pārmērīgs, un aicina nekavējoties pārskatīt izdevumu daļu, pirmām kārtām sākot ar valsts pārvaldes izdevumu optimizāciju un samazināšanu. Ja var apvienot vienu liekēžu sekretariātu ar nevajadzīgu ministriju, tad kāpēc gan tos abus nevarētu pievienot Labklājības ministrijai? Kāpēc gan vienlaikus uzturēt 6 dažādas iestādes un struktūrvienības, kas vāji darbojas investīciju, tūrisma, valsts tēla un eksporta veicināšanā, ja tās ir iespējams apvienot vienā, spēcīgā? Pašlaik Latvijas publiskajā sektorā ir nodarbināti 255 000 cilvēku jeb 25 procenti no strādājošajiem.

Algas publiskajā sektorā pašlaik ir lielākas nekā privātajā sektorā. Pēc Starptautiskā Valūtas fonda aplēsēm, valsts pārvaldes darbinieku algas ir pat pusotru reizi lielākas nekā analoģiskā darbā nodarbinātajiem privātajā sektorā. Ja, piemēram, departamenta direktors Zemkopības ministrijā saņem 40 000 latu gadā un valsts sekretāra vietnieks Satiksmes ministrijā 50 000, tad par kādu konkurētspēju ražošanā mēs varam runāt? Nemaz nerunāsim par valsts un pašvaldību uzņēmumu vadību, kur ņudz politiskie ielikteņi no vadošajām partijām, kuri maz ko jēdz no uzņēmumu vadības, toties ir politiski uzticami un spēj politiski pieskatīt gan publiskos iepirkumus no kriminālsodītiem benzīntirgotājiem, gan izkārtot citus savējiem noderīgus darījumus.

Kolēģi! „Pilsoniskā Savienība” uzskata, ka pirmais tēriņu ierobežošanas risinājums ir samazināt valsts pārvaldes aparāta izmaksas, pie tam tēriņu samazināšana ir jāsāk ar galvgali - ar ministriem, deputātiem, vadošajiem ierēdņiem, trekno valsts un pašvaldību uzņēmumu vadītājiem un neskaitāmajiem padomju un valžu cilvēkiem un padomniekiem. Tas pats jādara Saeimai - deputātu algas ir jāiesaldē, Prezidija un komisiju vadības algas ir jāsamazina. Daži apgalvos, ka šo trekno „poļitruku” atlaišana ļaus ietaupīt tikai dažus nieka miljonus latu. Tomēr daudz svarīgāka par šiem konkrētajiem miljoniem būtu tā vēsts, ko ar šādu rīcību valdība pateiktu saviem pilsoņiem: mēs esam gatavi dalīties šajā nastā ar jums, sāksim visi kopā strādāt ražīgāk!

Pēc gandrīz vienprātīga tautsaimnieku atzinuma, augstais inflācijas līmenis Latvijā salīdzinājumā ar kaimiņiem igauņiem un lietuviešiem galvenokārt izriet no valsts pārvaldes uzpūstajām algām. Tās dzen uz augšu arī atalgojumu privātajā sektorā, kamēr reālais darba ražīgums nepieaug tādā pašā apmērā. Veids, kādā horizontāli tika samazināti par 10 procentiem gandrīz visu ministriju iekārotie budžeti, iegūstot 136 miljonus, nebija efektīvs. Pašreiz lielākā daļa samazinājumu veikta, samazinot Eiropas Savienības fondu finansējumu un likvidējot neaizpildītās štata vietas, kā arī uz kapitālo investīciju izdevumu rēķina. Tas rada pamatotas bažas par sabiedrībai būtisku funkciju apdraudēšanu. „Pilsoniskā Savienība” aicina katru ministru publiski skaidrot, kā tiks samazināti izdevumi un kā tiks nodrošināti būtisko funkciju, vispirms jau iekšējās drošības, veselības un sociālās aizsardzības jomā, nepārtrauktība.

Tā kā budžeta grozījumi taupības virzienā ir neizbēgami arī pēc 2009.gada budžeta pieņemšanas, valdībai nekavējoties jānolemj visās ministrijās, valsts kapitālsabiedrībās un aģentūrās uzsākt neatkarīgu funkciju un budžeta programmu auditus. Tādējādi vismaz attiecībā uz budžeta grozījumiem būtu pieejama objektīva un izvērtēta informācija.

Vēl viens apjomīgs izdevumu samazināšanas virziens ir pārvaldes funkciju sašaurināšana. Diemžēl no budžeta projekta nav iespējams gūt skaidru pārskatu par to, cik Latvijas nodokļu maksātājiem izmaksā vairāk nekā 220 dažādo valsts aģentūru uzturēšana. Varbūt valdība pati to nemaz nezina.

Katrā ziņā tas ir jautājums, uz kuru Ministru prezidentam jādod skaidra atbilde. Viņam ir jādod rīkojums nekavējoties sākt valsts funkciju auditu, turklāt tas ir jādara neatkarīgiem auditoriem, kas nepakļaujas konkrēto iestāžu vadītājiem.

Šobrīd valstij un pašvaldībām pieder kapitāla daļas vairāk nekā 800 kapitālsabiedrībās. Krīze ir labs stimuls, lai valsts un pašvaldības atteiktos no liekām un birokrātiskām funkcijām. Godmanim un valdībai nekavējoties būtu jāuzsāk to iestāžu likvidēšana un apvienošana, kuru funkcijas dublējas un kuras būtībā ir liekas. Bez tam „Pilsoniskā Savienība” uzskata, ka dažu gadu laikā ir iespējams sašaurināt valsts pārvaldes funkcijas par trešdaļu, pārējās likvidējot, nododot privātajam sektoram vai nevalstiskajām organizācijām. Valstij nav jānodarbojas ar uzņēmējdarbību, jo Latvija ir tirgus ekonomikas valsts, turklāt valsts ir slikts uzņēmējs.

Godātie kolēģi! 2009.gada budžeta projektā pārāk maz ir domāts par Latvijas ilgtspējīgu attīstību, kura nav iespējama bez zinātnes, inovācijām un konkurētspējas nostiprināšanas. Budžetu pavadošajā likumu paketē no 31 dokumenta tikai sešos ir atzīmēts, ka tiem būs kāda ietekme uz tautsaimniecības attīstību. Tēlaini sakot, šī pakete ir rakstīta ciešamajā kārtā, kaut gan sen bija jāpāriet uz darāmo kārtu.

Viens no galvenajiem valsts pienākumiem krīzes situācijā ir atrast ceļu ārā no krīzes, grimšanas vietā sākt uzniršanu. Bet paketē nav gandrīz nekā, kas varētu radīt kaut kādas nopietnas izmaiņas uzņēmējdarbības dinamikā. Visiem vienādi noteikumi! Bet cīņu nevar uzvarēt, izkliedējot spēkus.

Piemēram, grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” neapliecina valdības tālredzīgu mēģinājumu realizēt struktūrpolitiku. Kaut kādu interesi ieguldīt jaunajās tehnoloģijās vai pasākumos, lai efektivizētu un radītu jaunu ražošanu, ar valdības piedāvāto, kā es to sauktu, pusotra koeficienta likumu varbūt arī izdosies. Taču efekts būtu daudz lielāks, ja šī vienādā bezadresāta koeficienta vietā piemērotu diferencētus koeficientus, kas daudz aktīvāk stimulētu ražošanu un eksportu.

Kolēģi! Ekonomiskās recesijas posmā būtu nepareizi ekonomēt uz to izdevumu rēķina, kuri galvenokārt paredzēti attīstības veicināšanai, investīcijām, tautsaimniecības stabilizācijai. Diemžēl izdevumu ietaupījumi ministrijās un institūcijās lielā mērā panākti, samazinot valsts finansēto kapitālo investīciju izdevumu sadaļu. Līdz ar to jautājums par Eiropas Savienības fondu finansējumu ir ļoti svarīgs tieši no šī aspekta. Eiropas Savienības struktūrfondi un kohēzijas fondi ir svarīgs avots valsts ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai. 2009.gada budžeta projektā ES finansējums… fondu finansējums…

Sēdes vadītājs. Kalnietes kundze, es atvainojos, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.

S.Kalniete. Vēl vienu minūti. Jā, man arī tik daudz ir…

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu, ja mēs pagarinām laiku par vienu minūti? (No zāles dep. K.Leiškalns: „Dosim minūti!”) Jums ir vēl viena minūte.

S.Kalniete. Jā, labi. …fondu finansējums pašlaik atpaliek vismaz par 100 miljoniem. Tas rada risku zaudēt ES budžeta finansējumu un neatgūt to kā ieņēmumus 2010.-2011.gadā.

Nobeigumā vēlos uzsvērt, ka atrunas par globālo krīzi ir izvairīšanās no atbildības. Četrus gadus ilgušās dzīres nu ir beigušās, nebaltai dienai nekas nav uzkrāts. Un šodien mūsu pienākums ir nopietni domāt, kā glābt savas valsts ekonomiku un pasargāt savu tautu no krīzes. „Pilsoniskā Savienība” 2009.gada budžeta projektu atbalstīt nevar. Tas ir kā salāpīts lupatu deķis, kuram Saeima var mēģināt piešūt jaunus ielāpus, taču tāpēc tas nekļūs siltāks. Budžets ir jāatdod atpakaļ Finanšu ministrijai pārstrādāšanai, un jārada tāds budžets, kas ir līdzsvarots un kas atbilst reālai ieņēmumu un izdevumu prognozei. Tam ir jābūt tādam, lai tas kļūtu par stabilu pamatu, uz kura var izveidot bezdeficīta budžetu 2010.gadam.

Paldies par uzmanību, un paldies par man atvēlēto papildu laiku.

Sēdes vadītājs. Paldies Sandrai Kalnietei.

Godātie kolēģi, pirms dodu vārdu nākamajam runātājam, gribu atgādināt, ka saskaņā ar Saeimas kārtības rulli debatēs, izskatot likumprojektu pirmajā lasījumā, pirmo reizi runas laiks ir piecpadsmit minūtes, otro reizi - piecas minūtes. Cienīsim cits citu! Ir pašreiz pieteikušies jau četrpadsmit runātāji, un droši vien būs vēl. Centieties, lūdzu, ievērot laika limitu.

Vārds deputātam Krišjānim Kariņam.

A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Premjera kungs! Kolēģi! Ministri! Es vēlos paslavēt Godmaņa kungu. Jā, jūs pareizi dzirdējāt! (Aplausi.) Es vēlos paslavēt Godmaņa kunga vārdus. Jo tik tiešām viņš, manuprāt, ir vienreiz pareizi pateicis, ka šajā brīdī valdības budžetam būtu jābūt ar minimāliem izdevumiem, tādam, lai deficīts būtu iespējami mazs vai, vēlams, vispār nemaz nebūtu. Ir tikai viena grūtība ar slavēšanu. Ja šis būtu tāds debašu klubiņš, kur mēs viens otru, kā saka, novērtējam ar punktiem par to, cik labi mēs runājam, tad Godmaņa kungs, iespējams, šodien būtu uzvarētājs. Bet mēs diemžēl nevērtējam runas un vārdus. Mēs vērtējam šos biezos trīs sējumus, ko valdība mums piedāvā un kas saucas „Likumprojekts „Par valsts budžetu 2009.gadam””. Un tā grūtība ir tā, ka Godmaņa kunga padarītie darbi šī budžeta formā diemžēl nesakrīt ar viņa viedajiem vārdiem par to, ka jāmazina izdevumi.

Es aicinu jūs varbūt pašķirt līdzi. Es tagad lasīšu. Te jau bezmaz kā svētdienas kanceles runa tagad nāk (No zāles dep. K.Leiškalns: „Uz to pusi iet!”) no pirmā paskaidrojumu sējuma 29.lappuses. Mēs lasām. Galvenie makroekonomiskie rādītāji. Kolēģi, mēs esam droši vien visi lasījuši… Mēs zinām, ka šis budžets - un tas viss saistās kopā - prognozē, ka nākamgad būs divu procentu pieaugums ar 17,8 miljardu latu iekšzemes kopproduktu. Būs ar divu procentu pieaugumu! Un, balstoties uz šo pieaugumu, viss budžets, visi skaitļi, visi cipari ir tiešā veidā atkarīgi un saistīti ar šo ciparu. Un mēs visi šajā telpā - šķiet, tajā skaitā arī Godmaņa kungs - ļoti labi zinām, ka šis cipars diemžēl nepiepildīsies. Un kādas tam būs sekas, par to es runāšu tālāk.

Ja mēs paskatāmies drusku tālāk tajā pašā sējumā, 32.lappusē - fiskālais apskats, konsolidētais kopbudžets. Šeit ir prognoze, cik liels vai mazs būs budžeta deficīts. Pirmām kārtām ir jāatzīmē tas, kas saistās ar izdevumu samazinājumu. 2008.gadā, pēc koriģētā budžeta, 6,3 miljardi latu izdevumi, 2009.gadā - 6,9 miljardi latu izdevumi. Tātad reāls pieaugums ar plānotu deficītu - 329, gandrīz 330 miljoniem latu. Bet mēs zinām: ja iekšzemes kopprodukta pieaugums nebūs divi procenti, bet būs nulle procentu vai pat mazāk, izdevumi, kas ir šajos sējumos plānoti, nebūs mīnus 329 miljoni latu. Tie būs drīzāk - ja netiks mainīti - tuvu pie 700 vai pat pāri par 700 miljoniem latu. Kā saka, deficīts šajā budžetā, kas mums ir iesniegts, pret reāliem ienākumiem, par kuriem mēs visi zinām, ka tie nebūs tādi, jau tuvojas miljardam latu.

Tagad es aicinu paņemt nākamo sējumu, otro sējumu, paskaidrojumiem un uzšķirt 675.lappusi. Šeit ir ļoti labi tabulas veidā parādīts, ko tas budžets mums nozīmē, ko tas deficīts mums izmaksās. 2008.gadā centrālās valdības parāds… kolēģi, kurš zina, miniet to ciparu! Vai kāds zina to ciparu? 1,685 miljardi latu. Tas ir valdības, centrālās valdības, parāds kopā. Par to parādu, par tā parāda apsaimniekošanu mēs šogad procentos vien maksājam, maksāsim 77,3 miljonus latu. Par privilēģiju šo naudu aizņemties. Godmaņa kungs nupat… nē, Slaktera kungs teica - cik jauki, ka mēs esam saņēmuši parādu! Bet parāds ir jāatmaksā ar procentiem, draugi. Ar procentiem.

Kas ir 2009.gadā? Pieaugums centrālās valdības parādos ir par 1,1 miljardu latu lielāks, parāds kopā jau ir 2,8 miljardi. Tad mēs būsim, kā saka, sarkanajā tintē parādos un maksāsim ne mazāk kā 145,5 miljonus latu procentos. Tātad tas deficīts, kas šeit ir plānots ar 2 procentu kopprodukta pieaugumu, jau nozīmē 1,1 miljarda latu parāda palielinājumu. Ja nepiepildīsies ieņēmumi un mēs turēsimies pie šiem izdevumiem, tas nebūs 1,1 miljards, tas būs kaut kur 1,5 miljardu latu apjomā. Un, respektīvi, mums būs jāmaksā nevis 145 miljoni, bet tuvu pie 200 miljoniem latu procentos, lai apsaimniekotu šo parādu.

Kāpēc, kolēģi, tas mūs interesē? Kāpēc mums vajadzētu uztraukties par šo milzu deficītu? Valdība aizņemsies naudu. Lūk, mums acīmredzot ir ļoti spējīgs ministrs, kas spēj vēl, kā saka, ar Eiropas palīdzību dabūt pēc iespējas labu likmi… tātad mēs kā nodokļu maksātāji nemaksāsim ļoti daudz, tikai tādu drusciņu. Kāpēc mums par to būtu jāuztraucas? Es jums pateikšu, kāpēc jāuztraucas. Laikā, kad ekonomikā lejupslīde ir vērojama visā pasaulē, ne tikai Latvijā, - kur rodas īstais deficīts? Deficīts ir tirgū. Deficīts ir naudā. Šobrīd pasaulē trūkst brīvi pieejama kapitāla. Kāpēc mums par to būtu jāuztraucas? Lai mūsu uzņēmumi varētu attīstīties, kas tiem ir vajadzīgs? Kas ir vajadzīgs jebkuram uzņēmumam, lai attīstītos? Tā ir nauda. Un šī nauda… kur tā ir pieejama? Kur ir nauda? Kokos aug? Neaug kokos. Nav debesīs. Nauda atrodas bankās, kur uzņēmēji to aizņemas par procentiem, bet tā viņi tiek klāt pie kapitāla, lai attīstītu savu uzņēmējdarbību.

Tagad padomāsim vēl drusku. Ja mūsu valdība plāno vismaz 300, kā šeit ir drukāts, es argumentētu, ka šeit ir faktiski paslēpti 700 miljoni latu deficīta. Kur valdība aizņemsies šo naudu? Viņa aizņemsies tirgū. Un Latvijas komercbankas, ja viņām ir izvēle... ja tā nopietni padomā... ja es esmu baņķieris un man ir izvēle - vai nu aizdot naudu valdībai, kas ar visu savu nodokļu iekasēšanas varu stāv aiz tā parāda, vai, piemēram, aizdot tam uzņēmējam, kas tur aizmugurē sēž, rokas klēpī salicis, kam es aizdotu naudu? Visdrīzāk aizdotu naudu valdībai, nevis tam uzņēmējam, kas sēž, rokas klēpī salicis, jo uzņēmumam risks, kā saka, bankrotēt vai nespēt atmaksāt ir daudz lielāks nekā valdībai. Tas nozīmē, ka bankas būs ļoti priecīgas aizdot Latvijas valdībai, procenti varbūt būs „sālīti”, dārgi, bet bankas aizdos. Un kas notiks ar uzņēmējiem? Viņiem trūks skābekļa. Viņiem nebūs attīstības iespēju, jo tā nauda viņiem ir vajadzīga. Mums vajag naudu atbrīvot uzņēmējiem, nevis dot valdības tēriņiem.

Un šī, lūk, ir tā fundamentālā problēma ar visu šo budžetu. Vārdi ir pareizi, bet tie darbi ir nepareizi.

Noslēgumā es gribētu uz vēl vienu lietu norādīt. Ja mēs iedziļināmies un skatāmies, kur mēs šo naudu varētu ietaupīt, jo runa ir tikai par ietaupījumiem, tad es argumentēju, ka šeit ir ļoti lieli ietaupījumi uz tā saucamā valsts vai ministriju aparāta rēķina. Ja mēs padomājam... Godmaņa kungs runāja, ka tur ir visiem jāsamazina par desmit procentiem; mēs zinām, ka tas nav izdarīts. Bet ir viena grūtība mums kā deputātiem. Mēs, tie, kuri esam rūpīgi šķirstījuši visus trīs biezos sējumus, 300 lappuses katrā, un šķirstījuši atkārtoti, zinām, ka, pa pozīcijām meklējot… mēs ļoti daudzas pozīcijas neatradām. Piemēram, ir tāda aģentūra „Jaunie Trīs brāļi”. Es gribu redzēt, kur ir tas postenis, jo es uzskatu, ka šī aģentūra nav nepieciešama. Lai Kultūras ministrija ceļ to vienu ēku! Kāpēc vajadzīga vesela aģentūra? Es saprotu, ka tur ir apmēram miljons latu gadā, kas aiziet algās un komandējumos, reklāmas izdevumos un tā tālāk. Bet nevar īsti atrast, kur šī aģentūra ir, jo valdībai ir vairāk nekā 300 šādu aģentūru un viņas ir visur paslēptas. Un mēs kā frakcija, droši vien citas frakcijas arī, rakstām ministrijām, prasām to informāciju, bet tur informāciju nesniedz, kaut gan tā nav viņu nauda, tā ir nodokļu maksātāju nauda. Un tagad mēs kā deputāti, ja pieņemsim šo budžetu, būsim spiesti nākt ar priekšlikumiem, kā mazināt budžeta izdevumus. Taču tad ir viena grūtība - mēs nevarēsim redzēt, mazinot vienu pozīciju, ka mēs varbūt nejauši arī trāpām ar to cirvja cirtienu… jo mums netiek tā informācija dota, bet tā informācija ir valdības ministriem.

Tāpēc es argumentēju, piekrītot pilnībā Godmaņa kunga vārdiem, viņš runā pareizi, to viņš ir labi iemācījies un, šķiet, tiešām tam tic. Zinot, ka mums ir jāpieņem budžets ar krietni pazeminātiem izdevumiem, lai mazinātu to reālo budžeta deficītu, kas šajos sējumos nav 300 miljoni, bet ir jau tuvāk pie 700 miljoniem, un zinot, ka mums kā deputātiem tās informācijas - kur īsti mazināt - diemžēl nav un tā nebūs pieejama, šodien nepieņemsim šo budžetu, lai valdība… Nu tad nāks vai nu cita valdība, vai tā pati valdība pārformēsies ar citiem spēlētājiem, lai sāktu to darbu no sākuma. Bet tā… es atvainojos, es gribēju teikt jau nepieklājīgu vārdu... tā tukšā runāšana, ka labāk pieņemt šo slikto budžetu, kā Leiškalna kungs saka, vai pat draņķīgo budžetu, vai ļoti slikto budžetu… tas nav labāk kā nepieņemt budžetu. Jo, atsakoties pieņemt šo budžetu, mēs dodam iespēju kādam vadīt tās ministrijas un izveidot tādu budžetu, kas ir mūsu attīstībai, tātad arī uzņēmējiem, labvēlīgs, kas atrod mazinājumus ministriju aparātos un kas arī vismaz daļēji apmierinātu tās nepieciešamās algas, kuras pilnīgi objektīvi ir kaut cik vismaz jāmēģina pacelt, bet to var izdarīt, vienīgi mazinot izdevumus. Tātad, kolēģi, argumentēti, atbalstot Godmaņa kunga vārdus, diemžēl ne viņa darbus, aicinu neatbalstīt šo budžetu pirmajā lasījumā. Sāksim to darbu no gala, tas ir daudz labāk nekā turpināt šo „klibo” pasākumu, kāds tas ir šobrīd!

Paldies jums. (Aplausi.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre

Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja. Debatēs nākamā runā deputāte Anna Seile.

A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Es ar žestiem necentīšos pārspēt Kariņa kungu. Tik tiešām bija interesanta runa un atraktīva ļoti. Bet es pievērsīšu uzmanību tam, ka Saeimas deputāti ir saņēmuši likumprojektu paketi, kas pavada 2009.gada valsts budžetu, - 31 likuma grozījumu paketi. „Pilsoniskā Savienība” ir ļoti rūpīgi izvērtējusi šos likumprojektus, un nav tā, ka mēs visus pēc kārtas neatbalstītu. Ir likumprojekti, kurus mēs atbalstām un kuri varētu eksistēt pilnīgi neatkarīgi no šīs valsts budžeta paketes, un kuri ir nepieciešami.

Un tagad es centīšos runāt par tiem jautājumiem, ar kuriem es vairāk esmu nodarbojusies Saeimā, un runāšu par likumprojektu „Zemnieku un zvejnieku saimniecību likums”. Mūsu, „Pilsoniskās Savienības”, frakcija uzskata, ka šis likumprojekts ir atbalstāms, jo šajos grūtajos laikos, kad cita pēc citas bankrotē zemnieku saimniecības un individuālie uzņēmumi, ir tikai samērīgi, ka zemnieku saimniecību un individuālo uzņēmumu pārreģistrācija ir veicama vēlākā laika posmā, un šajā likumprojektā to paredz tikai no 2010.gada līdz 2011.gadam. Tāpēc, manuprāt, šis likumprojekts ir atbalstāms un nav jāsteidzas ar liekiem izdevumiem, jo tā jau tik daudzi individuālie uzņēmumi un zemnieku saimniecības bankrotē.

Par pārējiem. Ir iesniegts Saeimā arī likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos””. Šajā likumprojektā ir vairākas būtiskas izmaiņas. Spēkā esošā likuma tekstā bija paredzēts, ka, sākot jau ar 2010.gadu, tiks atpirktas zemes, kuras pēc īpašuma tiesību iegūšanas tiek iekļautas dabas liegumos vai citādi aizsargājamās dabas teritorijas liegumu zonās. Atpirkšana tagad projektā ir atlikta labu laiku vēlāk - tikai uz 2012.gadu. Bet šī lieta absolūti neskar nākamā gada budžetu, 2009.gada budžetu. Un vai ir jāsteidzas ar šādu likuma grozījumu ieviešanu, jo arī atbalsta maksājumu šajā iesniegtajā projektā lauksaimnieciskās un mežsaimnieciskās darbības ierobežojumu kompensēšanai ir plānots novilcināt līdz 2012.gadam, jo budžetā neesot atrasti līdzekļi? Un tie līdzekļi ir, manuprāt, izcili mazi - tikai 140 tūkstošu latu apmērā -, lai nodrošinātu līdzfinansējumu, lai varētu saņemt maksājumus no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem.

Šis likums, kuru es minēju, tika pieņemts 2005.gadā, bet atbalsta pasākumu politika ir tikusi mainīta jau trīs reizes, ar izmaiņām šajā likumā radot neticību tajos zemes īpašniekos, kuriem nav nekādas nodokļu atlaides un kuri visu laiku gaida kompensācijas vai vismaz kādu līdzfinansējumu, vai zemes atpirkšanu.

Plānotās izmaiņas šajā likumā neatbalsta un ļoti intensīvi pret tām protestē arī vairākas sabiedriskās organizācijas, piemēram, Meža īpašnieku biedrība. Kompensācijas par aprobežojumiem aizsargājamās teritorijās neatbilst neiegūtajam labumam, un Meža darbinieku biedrība iebilst pret nosacījumu, ka zemi aizsargājamās teritorijās nedrīkst atpirkt no īpašniekiem - no tiem īpašniekiem, kuri saņēmuši valsts atbalsta maksājumus. Manuprāt, līdz tam brīdim, kamēr netiek zeme atpirkta, ja tāda vēlēšanās ir izteikta, - kādēļ tajā saimniekošanas periodā nevarētu saņemt atbalsta maksājumus? Un nav saprotams, kāpēc šie ierobežojumi ir noteikti… pārcelti uz 2012.gadu, ja zemes izpirkšana līdzšinējā likumā bija paredzēta nevis nākamajā gadā, bet tiktu uzsākta tikai ar 2010.gadu.

Protams, šīs problēmas ir ārkārtīgi lielas, neticība cilvēkos arī ir ļoti liela. Un tāpēc mūsu frakcija aicina šo konkrēto likumprojektu neatbalstīt.

Ja mēs runājam par budžeta paketi kopumā, neskaidrības ieņēmumu daļā un klaji izteiktās prognozes, ka ieņēmumu daļa jau tā ir novērtēta par augstu un, iespējams, nākamā gada sākumā budžetā būs atkal jāizdara grozījumi, vai ir vērts gaidīt līdz februārim vai martam, kad būs šie grozījumi? Manuprāt, valdībai jāgatavo šis likumprojekts no jauna.

Un tādu ierosinājumu izsaka arī „Pilsoniskās Savienības” frakcija un aicina neatbalstīt budžetu pirmajā lasījumā.

Mazliet es gribu runāt, arī aizstāvot uzņēmējdarbību novados. Ir ļoti daudz problēmu šajā valsts budžetā. Tā, piemēram, par 8,8 miljoniem latu ir samazināts valsts atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai, tā saucamās subsīdijas. 2008.gadā subsīdiju lielums valsts budžetā bija 32 miljoni, bet 2009.gadā stipri samazināts šis lielums - paredzēti tikai 23,2 miljoni. Bet tajā pašā laikā sabiedriskā finansējuma administrēšanai un valsts uzraudzībai (tas ir, dažādām kontrolēm un, īsti sakot, birokrātijai) izdevumu samazinājums ir tikai par 2 miljoniem latu. Un, tā kā ir šāda nostāja pret zemniecību, kurai tik tiešām ir četri grūtie gadalaiki un visā Eiropas Savienībā atbalsta maksājumi tiek nodrošināti vecajām dalībvalstīm daudz lielākā apmērā nekā jaunajām dalībvalstīm, mēs samazinām savu atbalstu zemniecībai. Manuprāt, tas nav pareizi.

Un kopumā, runājot par šīm problēmām, es arī aicinu valsts budžetu pirmajā lasījumā neatbalstīt.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Nākamā debatēs runās deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie valdības pārstāvji! Premjera kungs! Finanšu ministr! Godātie kolēģi! Mēs uzskatām, ka ekonomiskā situācija ir ļoti nopietna, un katram šeit sēdošajam deputātam ir jābūt atbildīgam, lai novērstu valsts sabrukumu. Un mēs pilnībā pievienojamies Slaktera kungam, ka šādā situācijā valdībai un Saeimai ir jārīkojas kā saticīgā ģimenē. Taču diemžēl valdība un Saeimas pozīcija pret atsevišķām iedzīvotāju grupām rīkojas kā pamāte un valsts pārvalde tiek mehāniski apcirpta, neskatoties uz treknajos gados uzkrāto tauku saturu.

Godātie kolēģi, es gribu runāt tikai par trijām lietām. Un, proti, visas šīs trīs lietas ir saistītas ar tiesiskā valstī no Satversmes 1.panta izrietoša principa, proti, ka arī politiskajiem lēmumiem ir jābūt tiesiskiem.

Pirmā problēma. Es uzskatu, ka budžeta samazinājums zinātnei šodien nav adekvāts. Mēs pārkāpjam nacionālo valsts attīstības plānu, kas saucas „Cilvēks - pirmajā vietā”. Saeima 2005.gada 26.oktobrī ir apstiprinājusi zinātnieku grupas izstrādāto konceptuālo dokumentu. Tātad Latvijas izaugsmes modelis „Cilvēks - pirmajā vietā”. Un es būtu ļoti pateicīga Kučinska kungam, ja Kučinska kungs nāktu un paskaidrotu, kā tagadējais budžeta projekts iet kopā ar to nacionālo attīstības plānu, ar kura izstrādi jūs tik ļoti lepojaties publiski un kura izstrādē, nenoliedzami, ir ārkārtīgi liels jūsu ieguldījums. Un, proti, šajā nacionālajā attīstības plānā ir paredzēti trīs scenāriji.

Pirmais scenārijs - atpalicības scenārijs. Un zinātnieki ir secinājuši, ka turpinās nekoordinēts attīstības process. Augot bāzes līmenim, attīstības tempi strauji samazinās un pastiprinās spriedze sabiedrībā. Nākotnes mērķu īstenošana top problemātiska, un Latvija kļūst par Eiropas Savienības otrās šķiras valsti.

Nākamais scenārijs ir stagnācijas scenārijs šajā plānā. Attīstības procesos pielāgojas lēnākajiem. Vienas paaudzes laikā Latvija nespēj panākt Eiropas Savienības valstu dzīves līmeni, un sabiedrībā trūkst motivācijas ilgtermiņa ieguldījumiem, darbībai un izglītības iegūšanai.

Un trešais ir šis optimistiskais jeb izaugsmes scenārijs, pie kura visu laiku ir Tautas partija pieturējusies savā programmā, tāpat arī pārējās partijas, runājot par zinātni. Proti, nepārtraukta, ātra un visos līmeņos sabalansēta attīstība, izmantojot mūsu salīdzinošās priekšrocības un izvirzot mūsu rīcībā esošiem resursiem atbilstošu kopēju valsts ilgtermiņa attīstības mērķi. Un kas tad, godātie kolēģi, ir šīs prioritātes? Atverot Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas mājaslapu, pašā pirmajā lapā ir divas šīs prioritātes. Pirmā prioritāte ir izglītība un radošs cilvēks, un otra ir zinātne un pētniecība. Ja mēs skatāmies uz to, kas pašlaik notiek šajā zinātnes jomā un tieši samazināšanas jomā, es esmu ļoti pārsteigta, jo arī premjers tomēr ir zinātnieks un viņam ir zināma šī prakse, šī cerība, kas bija tiem cilvēkiem, kas atgriezās no ārzemēm, šiem jaunajiem cilvēkiem... Es uzskatu, ka atsevišķos gadījumos, iespējams, šie vecie zinātnieki dažkārt pārāk pārspīlē atsevišķas lietas, bet jaunajiem zinātniekiem zūd ticība, ņemot vērā to, ko mēs esam izdarījuši ar likumu „Par pievienotās vērtības nodokli” un ko taisāmies izdarīt atkal.

Otra lieta, par kuru mans pienākums ir neklusēt, ir manas kolēģes Seiles kundzes tikko pieminētais likums, kas paredz ierobežot kompensācijas zemes īpašniekiem, kuru teritorijas atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.

Godātie kolēģi! Es uzskatu, ka vismaz stenogrammā paliks deputātu atsevišķs viedoklis, proti, iespējams, ka šādā gadījumā šis ierobežojums ir pretrunā ar Satversmes 105.pantu. Jo, kā mēs zinām, īpašuma tiesības saskaņā ar likumu var ierobežot. Otrkārt, šim ierobežojumam ir leģitīms mērķis, proti, vides aizsardzība un Natura 2000 teritorijas. Un, treškārt, šeit mums trūkst trešā priekšnoteikuma, kas atzīts konstitucionālo tiesu praksē (arī, starp citu, Satversmes tiesas praksē), - tas ir samērīgums starp īpašumtiesību ierobežošanu un sabiedrības tiesībām uz labvēlīgu vidi.

Es nezinu, vai jums ko izteiks piemērs, ka šā grozījuma anotācijā ir norādīts, - lai ieviestu atbalsta maksājumus, papildus ir nepieciešami tikai 140 000 lati. Godātie kolēģi! Kas ir 140 000 lati? Tas ir divu valdes locekļu gada atalgojums lielākajās kapitālsabiedrībās. Tas ir vienkārši nožēlojami.

Tajā pašā laikā jūs dienas pirmajā pusē atbalstījāt grozījumus Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā. Un tur, kā norādīja Kampara kungs, valstij iet garām vairāki miljoni. Tātad pret šiem bijušajiem… pret šiem zemes īpašniekiem, kuriem ir totāli īpašumtiesību ierobežojumi, jūs izturaties kā pamāte. Vēl sliktāk nekā pamāte. Bet pret tiem, kas ir jūsu sponsori acīmredzot, esošie vai potenciālie… jūs viņus bagātīgi apdāvināt.

Un pēdējais. Es kā Satversmes tiesas bijusī tiesnese (šeit dažs zālē sēdošais uzskata, ka tas ir viens no maniem lielākajiem trūkumiem; to man arī privātā sarunā ir mēģināts atgādināt) tomēr gribētu pievērst uzmanību, ka nepamatoti ir grozījumi likumā „Par tiesu varu”. Tur, godātie kolēģi, tiek pārkāpts 1.pants, proti, tiesiskās paļāvības princips šajā gadījumā. Un es domāju, ka tiesneši rīkosies saskaņā ar tām iespējām, ko likums viņiem dod, un ka tiesneši vērsīsies Satversmes tiesā, lai apstrīdētu šos grozījumus.

Es arī viņiem novēlu, lai beidzot gan šie bijušie zemes īpašnieki, pašreizējie, gan arī tiesneši tomēr cīnītos par savām tiesībām. Mēs varam panākt taisnību tikai tad, ja šajā tiesiskajā valstī pilsoniskā sabiedrība ir aktīva un cīnās par savām tiesībām.

Paldies jums par uzmanību. Kā jau Seiles kundze minēja, kā Kalnietes kundze minēja, šādu iemeslu dēļ mēs arī nevaram atbalstīt šo budžetu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs runās deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godājamie deputāti! Godājamie valdības locekļi!

Mūsu valdība Saeimai ir sagatavojusi pārsteigumu. Kaķi maisā - likumu par valsts budžetu. Kāpēc kaķi maisā?

Nu, pirmkārt, šodien valdība piedāvā Saeimai nobalsot pirmajā lasījumā par ieņēmumiem, kurus vairs pati neprognozē, par izdevumiem, kuru tātad nebūs, par ekonomikas attīstības scenāriju, kurš jau slēgtajā valdības sēdē ir aizstāts ar ekonomikas samazināšanās scenāriju, tikai mēs vēl to nezinām… Bet tikai nobalsojiet, un tad jau visu sataisīs!

Būtu smieklīgi, ja tas nenotiktu tepat Latvijā un ja tik vieglprātīgi netiktu lemts par mūsu valsts attīstības scenārijiem, neanalizējot iemeslus, kāpēc - apzināti vai valdības nolaidības dēļ - valsts ir ārkārtas situācijā. Un nevajag šeit atsaukties uz pasaules finanšu krīzi! Mums bija pirmā vieta Eiropas Savienībā inflācijas ziņā un negatīvs IKP pieaugums šogad jau pirms lielo pasaules finanšu struktūru sabrukuma. Un nevajag vainot šeit ārvalstu banku aizraušanos ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem! Latvijā ar tiem gandrīz nemaz nestrādā. Un skarbās pasaules finanšu vētras Latviju vēl nav skārušas. Pasaules finanšu krīzi mēs Latvijā sajutīsim martā. Mūsu ekonomikas lejupslīde ir mūsu pašu valdību, ne amerikāņu radīta.

Šobrīd visiem ir skaidrs, ka 2009.gads būs grūts. Taču viena lieta ir taupot turēties virs ūdens un negrimt, cita lieta ir tuvoties krastam. Mans jautājums ir par turpmākajām prognozēm: kad pēc nākamā gada krīzes valstī sāksies attīstība? Vai tas būs 2010.gads, 2011., 2012.gads? Vai varbūt vispār tās ir tikai tālas nākotnes cerības? Mums ir jātaupa, taču tā, lai nenogrieztu sev turpmākās attīstības iespējas. Šajā budžetā taupība ir pilnīgi ačgārna: likumprojektā vislielākais samazinājums ir tieši nākotnes attīstībai izšķirošajās jomās. Ilustrācijai noder ļoti vienkāršs piemērs: ja mēs runājam par miljoniem, tad tas ir kaut kā tā abstrakti, taču, rekonstruējot 7,7 kilometrus garu autoceļa P87 „Bauska-Aizkraukle” ceļaposmu, rēķinot 2006.gada cenās, tiek izlietoti 7,2 miljoni latu. Tātad viens kilometrs asfaltēta ceļa - viens miljons.

Budžeta likuma projektā ir pilnīgi likvidēta programma „Zinātniskā darbība augstskolās”; ietaupījums 5,6 kilometri, es atvainojos - 5,6 miljoni. Un programmā „Fundamentālie un lietišķie pētījumi” - samazinājums 2,5 kilometri jeb 2,5 miljoni latu. Tātad varēsim uz Latvijas zinātnes rēķina papildus noasfaltēt 8 kilometrus. (No zāles dep. A.Ziedone-Kantāne: „Tas ir labi!”) (Aplausi.) Tāda valdības acīs ir zinātnes vērtība. Toties ko mēs zaudēsim? Pēc ekspertu viedokļa, no 4000 zinātniekiem mēs zaudēsim simtiem darba vietu, apmēram vienu desmito daļu, apmēram 400 zinātniekus, un tie nav cilvēki, kas stāsies darba biržā, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu. Tie būs jaunie, izglītotie, perspektīvie, tātad labākie, ar kuriem saistās mūsu nākotnes cerības; viņi savu pievienoto vērtību atstās nevis Latvijā, bet ārzemēs. Es zinu, ka Godmaņa kungam patīk skaitļi, viņš ar tiem labprāt operē. Tātad tie ir 400 jaunie zinātnieki, kuru augstākajā izglītībā vien vidēji ir ieguldīti 25 miljoni latu.

Kāda ir šī pievienotā vērtība, Godmaņa kungs? Latvijā nav izdarīti šāda veida pētījumi, bet Apvienotajā Karalistē, mērot izglītības procesa efektivitāti, ir ļoti daudz pētīta izglītības pievienotā vērtība. Un, runājot par augstākās izglītības posmu, šie pētījumi ir apmēram tādi: 1000 naudas vienības, kas ieguldītas izglītībā, dod apmēram 800 naudas vienību - gada pievienoto vērtību, tātad 80 procenti; 80 procenti no 25 miljoniem ir 20 miljoni latu gadā, ko mēs pazaudēsim, šiem 400 zinātniekiem aizbraucot strādāt uz ārzemēm. Mēs „gudri” ietaupām 8 miljonus jeb 8 kilometrus asfaltēta ceļa, lai pazaudētu 20 miljonus gadā. Tā nav saprātīga taupība!

Otrkārt. Es kategoriski esmu pret izdevumu mehānisku samazinājumu, visiem vienādu. Patiesību sakot, tas nozīmē tikai Ministru prezidenta bezspēcību vadīt pašam savu komandu. Kā arī to, ka Ministru prezidenta rīcībā nav informācijas par budžeta situāciju ministrijās. Ieteikums, Godmaņa kungs, noskaidrot, kas notiek valdības ministriju budžetos, centrālajā aparātā, tā uzturēšanas programmās. Un sākt ar savas saimniecības sakārtošanu.

Piemērs. Ja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā (ņemot visus darbiniekus - no ministra līdz šoferim) vidējā viena darbinieka mēnešalga ir 1604 lati šajā gadā, tad Vides ministrijā tie ir tikai 776 lati, tātad atšķirība - vairāk nekā divas reizes. Vai šeit vienāds 10 procentu samazinājums ir vietā? Domāju, ka ne.

Godmaņa kungs, pēc savas uzstāšanās es jums iedošu šos aprēķinus.

Turklāt ar taupības lozungiem, kā norādīja arī mani kolēģi, dzīres jau patiesībā turpinās. Valstī ir pāri par 220 valsts aģentūru. Vai ir veikta to funkciju izvērtēšana? Valstī ir vairāk nekā 700 kapitālsabiedrību, kurās kopumā vairāk nekā 1200 valdes un vairāk nekā 600 padomes locekļu, to atalgošanai valsts un pašvaldības tērē miljonus. Ministru prezidents, atbildot uz „Pilsoniskās Savienības” pieprasījumu, sniedza daļēju atbildi. Proti, tikai par septiņām ministrijām no 18, kur valdes un padomes locekļu summārais atalgojums ir 3 miljoni 200 tūkstoši latu. Tas ir, neskaitot vēl 11 ministrijas un sekretariātus un neskaitot pašvaldību kapitālsabiedrības. Turklāt arī šie skaitļi nešķiet reāli, jo, piemēram, valsts akciju sabiedrībā „Latvijas Valsts meži” septiņi valdes un 11 padomes locekļi vien „noēd” vairāk nekā 600 tūkstošus latu gadā.

Jūs teiksiet, ka šie skaitļi valsts kapitālsabiedrībās tieši neietekmē budžetu. Tieši ietekmē! Jo, piemēram, „Latvijas Valsts meži” 27 procentus peļņas atskaita valsts budžetā. Jo vairāk, nesaimnieciski strādājot, „noēd”, barojot liekēžu pulku, jo mazāka ir kapitālsabiedrības peļņa.

Un tad vēl dāsnie atlaišanas pabalsti.

Godātā valdība! Es nevaru neminēt „Latvijas Dzelzceļu”, kas pagājušajā gadā par gatavību atstāt valdes locekļa amatu izmaksāja kompensāciju valdes loceklim Staņislavam Baiko, kura mēnešalga ir ap 60 tūkstošiem… es atvainojos, gada alga ir ap 60 tūkstošiem latu, taču atlaišanas pabalsts ir 237 340 latu. Kamēr citi taupa, pie varas partiju siles dzīres turpinās.

Ministru prezidents ir izdevis arī bezpalīdzīgu rīkojumu samazināt kapitālsabiedrību padomēs un valdēs locekļu skaitu. Ko tas līdz, ja šīs valdes un padomes, piedodiet, ir likumīgas? Ir jāgroza… Ir jāizdod nevis rīkojums, Godmaņa kungs, bet jāgroza likums un attiecīgie Ministru kabineta noteikumi. Jo citādi - kolēģi, ieklausieties! - tādā valstij svarīgā kapitālsabiedrībā kā „Kurzemes ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacija” pilnīgi likumīgi algu turpina saņemt septiņi padomes locekļi. Tas ir ļoti svarīgs uzraudzības darbs šiem septiņiem padomes locekļiem…

Taču likumu grozīt neviens negatavojas. Šādi ierosinājumi tiek noraidīti, jo tā ir politisko partiju barotne un pansionāts caurkritušajiem politiķiem - tādiem kā universālais aviācijas, ostu un pasta speciālists Jānis, dzelzceļa speciālisti - mans vārdabrālis Kārlis un Andrejs, un daudzi, daudzi citi, kas saņem 1000, 900 latu, minimums 300 latu dažās pašvaldību kapitālsabiedrību padomēs.

Es gribētu izteikt astoņus priekšlikumus valdībai, kuras vadītāju tas galīgi neinteresē, bet varbūt padomnieki atstāstīs.

Pirmkārt, sastādīt reālu valsts ekonomikas attīstības prognozi. Un šie priekšlikumi ir, es ceru, nākamās valdības vadītājam.

Tātad sastādīt reālu valsts ekonomikas attīstības prognozi. Slaktera mīnus 1 procents, protams, ir labāks nekā plus 2. Solis uz priekšu. Jāstrādā.

Otrkārt, objektīvi izvērtēt un racionāli, nevis mehāniski samazināt tēriņus - nevis vienu skaitli ministrijai, bet analizējot katru programmu. Nepieciešams arī pārstrukturēt budžetu, jo šobrīd aktuāli, diskutēti izdevumi un ar tiem saistītās summas ir ieslēptas vai izklīdinātas citās summās.

Divi vienkārši piemēri. Programma izglītības sadaļā 01-00 „Vispārējā izglītība” - 5 miljoni latu. Smieklīgi! Vispārējā izglītība valstī nevar maksāt piecus miljonus, un patiesībā zem šī nosaukuma ir pilnīgi citas lietas - tā ir tikai mācību literatūra un speciālā izglītība. Vai arī programma 07-00 „Informācijas tehnoloģiju attīstība un uzturēšana izglītībā”, un turpat klāt Microsoft līgums. Nu, piedodiet! Šeit jau nu gan ir siļķe ar putukrējumu, jo mēs nesaprotam, kas ir kas.

Treškārt. Analizējot funkcijas un novēršot dublēšanos, samazināt valsts aģentūru skaitu; nevis tikai pievienot neko neizdarījušu sekretariātu pilnīgi nevajadzīgai ministrijai, bet skatīties reāli pēc funkcijām.

Ceturtkārt, likvidēt dāsnās barotavas valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās.

Piektkārt, iesaldēt algas valsts pārvaldē.

Sestkārt, deleģēt valsts pārvaldes uzdevumus privātajiem uzņēmējiem - tādus kā autoparks, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, telpu uzkopšana un daudzus citus; par to jau sen Latvijas Darba devēju konfederācija mēģina atrast dzirdīgas ausis, bet neatrod.

Septītkārt. Lai cik grūti būtu, šim jābūt attīstības, nevis „apēšanas” budžetam. Šajā budžetā noteikti ir jāparedz nauda izglītībai, augstākajai izglītībai un zinātnei, pedagogu algām.

Un astotais, visgrūtākais, ir priekšlikums, kas arī nedos tūlītēju finanšu rezultātu nākamajā gadā, bet es ļoti negribētu, lai, plānojot 2010.gada budžetu, valdība atkal plātītu rokas: sak’, mēs neko nevaram izdarīt. Latvijā ir augsti nodokļi darbam, mēreni patēriņam un gandrīz nekādi kapitālam. Ar tādiem mēs nekad nespēsim celt mūsu ražojumu eksportspēju, taču tieši eksportspējā ir mūsu ekonomikas izdzīvošanas atslēga.

Godātie kolēģi! Protams, ar šo argumentāciju „Pilsoniskā Savienība” aicina neatbalstīt valsts budžetu un domāt par jaunas rīcībspējīgas valdības izveidi, taču šīs budžeta debates ir veidotas tā, ka vienā uzrunā ir jārunā par visiem budžeta paketes likumprojektiem.

Un es gribu pieskarties tikai vēl vienai tēmai, proti, mēģinājumam likvidēt civildienestu valstī. Paketē ir vairāki likumprojekti, kas saistās ar civildienestu, proti, grozījumi Valsts civildienesta likumā. Vienā no tiem ir izteikts ierosinājums likvidēt Valsts civildienesta pārvaldi. Nav noslēpums, ka, iestāžu vadītājiem nosakot atalgojuma sistēmu, ir ļoti daudz dzimtbūšanas elementu. Vadības līgumos ar vadošajiem ierēdņiem tiek paredzēti uzdevumi, kurus ierēdnis būtībā jau pilda. Līdz ar to saņem naudu it kā ne par ko. Un par to ierēdnis, protams, ir pateicīgs ministram un politiski paklausīgs. Valsts civildienesta pārvalde faktiski ir vienīgā pirmstiesas institūcija, kas var pasargāt no politiskas patvaļas šajos jautājumos. Likvidējot Valsts civildienesta pārvaldi, mēs katastrofāli pārslogosim mūsu administratīvo tiesu, jo tad tā kļūs par vienīgo instanci, turklāt atņemsim iespēju cietušam ierēdnim pārsūdzēt lēmumu, kurš nav administratīvs akts. Un ļoti daudzi šādi lēmumi nav administratīvi akti.

Viens piemērs. Ja ministrs piešķir saviem draugiem vai… nu finanšu ministra nav klāt… nu kā lai to tā taktiski pasaka… saviem ļoti personīgiem padomdevējiem, padomniekiem, dāsnas prēmijas, tad tas nav administratīvs akts. Administratīvā tiesa šādu lēmumu neizskatīs.

Sēdes vadītāja. Šadurska kungs, jūsu runas laiks ir beidzies.

K.Šadurskis. Muižnieces kundze, es esmu ārkārtīgi iepriecināts un pateicīgs par to, jo tieši šajā brīdī es esmu pabeidzis savu mazo uzstāšanos. Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamā debatēs runās deputāte Ina Druviete.

I.Druviete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Ministru prezidenta kungs! Valdības locekļi! Kolēģi! Šodien mēs it kā runājam par skaitļiem. Bet tikai it kā, jo mēs jau nerisinām matemātisku uzdevumu tīri intelekta treniņa pēc. Budžeta pieņemšana jau nav nekāds pašmērķis. Mēs iezīmējam mūsu valstij un tās pilsoņiem svarīgu jomu -noturības un attīstības perspektīvas. Lielais valsts budžeta pozīciju skaits liecina, cik sazarota ir mūsu valsts politika. Bez naudas, protams, nevar attīstīties neviena joma. Tomēr ekonomiskās lejupslīdes apstākļos nez vai pareizs būs princips visām nozarēm un visām ministrijām samazināt līdzekļus vienādā mērā. Dažas jomas jau ir nostiprinājušās tiktāl, ka spētu pārziemot ar mazāku līdzekļu daudzumu. Bet ir nozares, kurās pat īslaicīgs finansējuma samazinājums varētu radīt grūti kompensējamus cilvēkresursu zaudējumus un attīstības apstāšanos. Un tāpēc mūsu uzdevums ir redzēt valsti kopumā, izvērtēt ne tikai nozaru nozīmību, bet arī pēctecības pārrāvuma risku.

Jau ne reizi vien ir uzsvērts, ka kaut vai īslaicīga finansējuma kritums varētu būt kritisks veselības aizsardzībai, izglītībai un zinātnei. Tiešām varu izteikt gandarījumu, ka izglītībai un zinātnei ir atrasta kaut vai virtuāla nauda. Bet es šajā kopumā tomēr ievietotu arī valsts valodas attīstību.

Valoda jau mums tiešu peļņu nenesīs, un pievienotā vērtība būs saprotama tikai patriotiskiem cilvēkiem ar pietiekami augstu intelekta līmeni.

Pirms ne pārāk ilga laika no šīs pašas tribīnes nācās atgādināt, ka proporcionāli pagājušajos budžeta grozījumos tieši šī joma cieta visvairāk. Tāpēc arī šodien es runāšu par šīm budžeta pozīcijām, bet ne finansiālā aspektā.

Finansējums kopš drakoniskās apcirpšanas šajā vasarā valodas politikas programmām tik tiešām nav samazināts. Par to gods un slava. Tiesa gan, pati ministre atzīst (citēju): „Summa, kas atvēlēta valodas politikas veidošanai un īstenošanai, jau tāpat ir niecīga.” Ar to valstij nebūtu jālepojas. Taupības apstākļos pret to izturēsimies ar sapratni. Prasmīgs saimnieks spēs rast iespēju saglabāt jomu pat ierobežota finansējuma apstākļos.

Pašreiz, manuprāt, valsts valodas politikas jomu apdraud ne tik daudz līdzekļu trūkums, cik attieksme. Naudas trūkuma apstākļos katra lata izlietojumam ir jābūt pārdomātam un tāpēc ir jāfinansē tiešām paši nepieciešamākie darbi. Teorētiski valodas politikai var piešķirt miljonus un tos notrallināt bezjēdzīgos pasākumos. Tikai speciālisti, turklāt nevis individuāli, bet koleģiāli, var izlemt, kuri tad būs tie pasākumi, kas spēs stiprināt valodu tieši tur un tieši tā, kur un kā tas ir vajadzīgs. Ja speciālistu viedokli neņem vērā, ir risks naudu gan apgūt, bet rezultātu neiegūt. Nauda pati lielus darbus neveic. To dara cilvēki. Un nevis stihiski, bet sistēmiski.

Mūsdienu attīstītajās valstīs nozares attīstība tiek plānota ilgtermiņā. Tiek izstrādātas īpašas politikas programmas, kuras likumā noteiktu funkciju ietvaros īsteno specializētas institūcijas. Valodas politika nav nekāds izņēmums. Arī šeit subjektīvismam nav vietas.

Valsts valodas politika ir viena no nozarēm, par ko atbild Izglītības un zinātnes ministrija. Ministru kabineta 2006.gadā apstiprināto valsts valodas politikas programmu savu funkciju ietvaros īsteno, bet nu jau būtu jārunā pagātnē, īstenoja trīs specializētas aģentūras. No jaunā gada Izglītības un zinātnes ministrijā noteikti vairs nebūs vienas - Tulkošanas un terminoloģijas centra. Varu izteikt tikai atzinību tieslietu ministram Gaidim Bērziņam, kas novērsa šīs starptautiski nozīmīgās institūcijas birokrātisku novājināšanos. Bet ko ir ieguvusi Izglītības un zinātnes ministrija? Ko ir ieguvusi valsts valodas politika? Tas nav tikai birokrātisks likumdošanas aktu tulkošanas process. Tā ir terminoloģijas attīstība, tā ir tulkošanas attīstība, tā ir ļoti cieši saistīta ar izglītību un zinātni un vēl jo ciešāk saistīta ar valodas politiku.

Atlikušās divas - Latviešu valodas apguves valsts aģentūra un Valsts valodas aģentūra - iespējams, drīzumā apvienosies. Tam ir racionāls pamats, pret to neiebilst ne valodas politikas speciālisti, ne aģentūru darbinieki, ne aģentūru vadība, kam svarīgāks par krēslu ir nozares izdzīvošanas jautājums. Nosacījums gan ir tikai viens - pēctecība valodas politikas īstenošanā un iespēja nodrošināt šo politiku uz zinātniskiem pamatiem stingrā saskaņā ar valdības apstiprināto programmu.

Koķes kundze, jūs man esat liela autoritāte izglītības, zinātnes un pedagoģijas jautājumos… Un mums nav bijis domstarpību šajās jomās. Bet neviens ministrs nevar būt speciālists visās nozarēs, un valodas politika ar pedagoģiju tomēr ir tikai netieši saistīta. Un ne vienu vien reizi es esmu izteikusi bažas par to, ka, šķiet, šie procesi neiet pareizā virzienā, un šīs bažas vēl vairāk ir pastiprinājusi izglītības un zinātnes ministres intervija pagājušajā nedēļā „Latvijas Avīzē”.

Vērtējot Valsts valodas aģentūras un Latviešu valodas apguves aģentūras darbu, tiek teikts (citēju): „Aģentūru darbošanās nenāk par labu valstiskuma stiprināšanai.” Es tiešām nesaprotu. Aģentūru vadītājiem tiek izteikti pārmetumi neprofesionalitātē un valstiskas domāšanas trūkumā. Protams, mums katram ir tiesības uz savu viedokli, bet neargumentēts viedoklis var būt tikai privātpersonai. Valsts amatpersonai vajadzētu rast kaut jel kādus pierādījumus šai tēzei, turklāt nedrīkst veikumu kādā nozarē vērtēt tikai pēc tā, vai starp ministru un struktūrvienības vadītāju ir vai nav laba psiholoģiskā saskaņa. Runa jau nav par atsevišķām personālijām, kaut augsta līmeņa valodas politikas speciālistus, kuri spēj aizstāvēt Latvijas pozīcijas gan starptautiskā arēnā, gan arī stiprināt mūsu valodas daudzveidīgos attīstības aspektus Latvijā, varētu uz vienas rokas pirkstiem saskaitīt. Personālijas vienmēr atradīs sev vietu gan akadēmiskajā vidē, gan nevalstiskajās institūcijās. Bet ko būs ieguvusi valsts? Es ļoti šaubos, vai tas nāks par labu mūsu programmas īstenošanai. Nav runa arī par institūcijām; kā jau teicu, aģentūru apvienošanās ir pārspriežama, optimāla struktūra ir veidojama, bet runa ir par kaut ko daudz vairāk, par kaut ko tādu, kas pārspēj personu un atsevišķu institūciju nākotnes jautājumu. Runa ir par valodas politikas pamatprincipiem.

Aģentūras ir darbojušās ar likumu stingri noteiktu funkciju ietvaros. Tas izriet no Ministru kabineta apstiprinātās programmas, kas savukārt pamatojas uz Valsts valodas likumu. Un paradoksālā kārtā, apšaubot aģentūru darbības virzienus, tiek apšaubītas šīs ilgtermiņā pieņemtās valodas politikas pamatnostādnes un tātad arī 20 gadus veidotie Latvijas valodas politikas principi.

Vai tiks veidota cita valodas politika, ar citām institūcijām un citiem cilvēkiem? Starp citu, par cilvēkiem. Valodas politiku veido un īsteno konkrēti speciālisti ciešā sadarbībā, koleģiāli, turklāt to dara nevis mirkļa iegribu vadīti, bet gadiem ilgi rūpīgi analizējot teoriju, citu valstu pieredzi un valodas situāciju.

Ir vēl viens paradokss. Beidzamā pusgada laikā šo aģentūru pārstāvji ir uzklausīti trijās Saeimas komisijās. Kritiski aizrādījumi netika saņemti. Kā tā? Šeit būtu jārunā par to, ka jautājums acīmredzot ir pārspriežams plašāk, valodas politikas speciālistu aprindās, bet lieta ir tāda, ka visi, kuriem ir tiesības saukties par valodas politikas speciālistiem, valodas politikā jau ir iesaistīti. Un šeit ir nepieciešamas specifiskas zināšanas. Neviens cilvēks, lai cik labs jurists vai filologs viņš būtu, tomēr bez īpašas, gadiem ilgas sagatavošanās valodas politikā darboties nevar.

Valsts valodas komisijas locekļi, kuri ir arī strādājuši, piedalījušies valsts valodas programmas izstrādē, ir šo aģentūru konsultatīvajās padomēs, ekspertu komisijās, viņi ir dažādu projektu ekspertīžu veicēji. Tātad iznāk, ka Latvijā nevaram atrast speciālistu, kurš jau nebūtu iesaistīts šajā darbā. Protams, jūs teiksiet, ka varbūt es šajā gadījumā kļūdos, varbūt tik tiešām šo aģentūru darbība ir pretrunā ar šiem valsts valodas politikas principiem. Domāju, ka ne, bet, lai būtu droši, es aicinu organizēt starptautisku ekspertīzi. Par formāli juridiskiem jautājumiem, protams, ir tiesīgas spriest gan - nu jau jāteic - Valsts kanceleja, gan arī Administratīvā tiesa, ja tas būs nepieciešams, bet saturu var izvērtēt tikai speciālisti. Un būtu vērts organizēt šo neatkarīgo ekspertīzi, jo jautājums ir pārāk nopietns. Bez ļoti nopietnas argumentācijas nedrīkst apšaubīt valsts valodas politikas pamatprincipus. Un tādēļ man tiešām ir jautājums: vai viena cilvēka subjektīvā uztvere… Piedodiet, Koķes kundze, bet jūsu intervijā ir vārdi „redzu”, „neredzu”, „dzirdu”, „nesaprotu”, „izjūtu”!... Vai viena cilvēka subjektīvā izpratne vai neizpratne, dzirdēšana vai nedzirdēšana, redzēšana vai neredzēšana var izšķirt veselas valodas politikas nozares nākotni? Vai Ministru prezidentam te nekas nav sakāms?

Bet nobeigumā citēšu ministri Koķi. Citāts no „Lauku Avīzes”… „Latvijas Avīzes”: „Pagaidām, kamēr citi lēmumi nav pieņemti, Izglītības un zinātnes ministrija no atbildības par valsts valodas politiku atteikties nevar un neatsakās. Mums jāpilda tas, kas uzdots. Tomēr atbildību par valsts valodas politiku var pārskatīt. Citā resorā varētu būt valodas attīstībai labvēlīgāks noskaņojums.”

Un tad nu jautāsim Zaļo un Zemnieku savienībai. Joprojām neticu, ka jums varētu būt vienalga, ka jūsu ministra vadītajā resorā, viņas pašas vārdiem runājot, nav valodas attīstībai labvēlīga noskaņojuma. Ja tas tiešām tā ir, varbūt iespējams koalīcijas ietvaros koleģiāli vienoties, ka valodas politika tiek nodota kādam citam resoram - kultūras, tieslietu, varbūt jaunveidojamai megaministrijai? Es tiešām nevēlētos, lai partija, apvienība ar lieliem nopelniem Latvijas vēsturē, ieietu valodas politikas vēsturē kā nepārdomātu lēmumu pieņēmēja šajā mums visiem tik svarīgajā jomā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Pirms turpinām debates, Saeimas Prezidijs dara zināmu, ka ir saņemts iesniegums no 10 Saeimas deputātiem - Bērziņa, Dukšinska, Aizbalta, Šķestera, Kučinska un citiem - ar aicinājumu turpināt sēdi bez pārtraukuma, līdz tiek izskatīta visa darba kārtība. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Nav!” „Ir!”)

Deputātiem ir iebildumi. Tādā gadījumā mums šis jautājums ir jāizlemj balsojot, jo tuvojas pārtraukuma laiks. Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu turpināt darbu bez pārtraukuma, līdz tiek izskatīta visa darba kārtība! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 20, atturas - 4. Tātad darbu mēs turpinām bez pārtraukuma.

Nākamā debatēs runās izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe.

T.Koķe (izglītības un zinātnes ministre).

Augsti godātais Saeimas Prezidij! Augsti godātie deputāti un cienītās deputātes!

Paldies par iespēju šodien uzrunāt jūs! Un es gribu visiem deputātiem vēlreiz apliecināt, ka es pārstāvu partiju, kuras pamatprincips ir nacionāla valsts, demokrātija un cilvēka brīvība, un galvenais resurss šo pamatprincipu īstenošanai ir izglītība. Tieši tādēļ ar pilnu atbildību un pašatdevi pildu savus pienākumus un to pašu prasu arī no savā nozarē strādājošajiem, īpaši vadītājiem un, kā deputāte Druvietes kundze teica, speciālistiem. Tāpēc es vēlreiz pateicos par iespēju argumentēt tos viedokļus, kas ir pausti „Latvijas Avīzē” šīs sestdienas intervijā.

Pieminētā Valsts valodas aģentūra kopš 2008.gada februāra strādā bez pārvaldes līguma, kā arī strādā bez vidējā termiņa darbības stratēģijas. Tas ir tiešs likuma pārkāpums, un es gribētu atsaukties uz Sandras Kalnietes kundzes teikto, ka patiešām valsts pārvaldei nav uzdevums nodarboties ar uzņēmējdarbību. Un mani izbrīnīja augustā iesniegtā vidējā darbības stratēģija, kurā ir paredzēts, ka Valsts valodas aģentūra nodarbosies ar izdevējdarbību. Bez tam, kā es konstatēju, Ministru kabineta noteikumi Nr.114 noteic, ka atzinumus par personas vārda vai uzvārda rakstību izsniedz Valsts valodas centrs, nevis Valsts valodas aģentūra. Un, ja es pareizi saprotu likumus, tad publiskā vara uzņemas vienīgi tos darbus un funkcijas, kas ar likumu tai ir noteiktas. Tas nozīmē, ka no 2004.gada Valsts valodas aģentūra izdod juridiskus dokumentus, kuriem nav tiesiska seguma. Un man gribētos jautāt: kas notiks, ja tie Latvijas iedzīvotāji, kuri ir saņēmuši šos dokumentus, griezīsies tiesā, un kas maksās šos zaudējumus… par tām izziņām, ko sniegusi Valsts valodas aģentūra bez tiesiskā regulējuma?

Bez tam es patiešām gribētu arī šodien deputātiem darīt zināmu, ka 2008.gada budžeta grozījumos man bija liels pārsteigums, ka Valsts valodas aģentūras vadītājs, kuram es patiešām ļoti uzticējos kā profesionālim, kā profesoram… Izrādījās, ka pozīcija, kurā viņš atrada iespēju mazināt izdevumus, ir mūsu valodas - latviešu valodas! - mācīšana ārpus Latvijas un tātad Latvijas atpazīstamības vairošana. Savukārt pozīcijā „Kancelejas preces” Valsts valodas aģentūras direktors ir ieplānojis sešarpus reižu vairāk izdevumu - 6580 latu, salīdzinot ar identisku pozīciju identiskā aģentūrā, kur pietiek ar tūkstoš latiem kancelejas precēm.

Un visbeidzot. Man patiešām šodien ir kauns - un acīmredzot mana neizdarība tā ir -, ka Valsts valodas aģentūra sagatavo brošūru, kura diemžēl, ieraugot dienasgaismu, neaiziet līdz lasītājam tieši nekvalitatīvā lingvistiskā izpildījuma dēļ, bet valsts nauda ir samaksāta par šo brošūru.

Cienījamie deputāti! Es domāju, ka jūs sapratīsiet manu neizpratni par aģentūras direktora darbību, un šobrīd gan manas pretenzijas pret valodas politiku ir nevis kā pedagoģijas doktorei vai izglītības speciālistei, bet kā ministrei, kas atbild par nozares vadību. Tieši tādēļ arī ir lūgts šos jautājumus sakārtot visnotaļ īsākajā laikā, lai patiešām valsts valodas prestižs un valsts valodas politika netiktu bojāta un sadragāta.

Un, manuprāt, tas, ka pārraudzībā atrodas institūcijas, nozares politikā nekādā veidā draudus nevarētu ienest. Tulkošanas un terminoloģijas centrs ir atradies… laikam līdz 2005.gadam… Valsts kancelejas pārraudzībā. Ar 2009.gada 1.janvāri tas pāriet Tieslietu ministrijas pārraudzībā, jo pārsvarā nodarbojas ar normatīvo aktu tulkošanu valsts pārvaldei.

Un visbeidzot par zinātni. Es pati nāku no zinātnes, un man ir jāsaka, ka es ar lielāko prieku šodien stāstītu par to, kā zinātniskie institūti stiprinātu savu darbību, ja budžeta situācija būtu citāda. Tajā pašā laikā es tomēr gribu teikt, ka budžeta projekta veidošanā mēs pastāvīgi konsultējāmies ar Latvijas Zinātnes padomi, cenšoties atrast to samazinājuma pozīciju, kas ir kompensējama no Eiropas struktūrfondiem. Un tieši tādēļ, samazinot zinātnes finansējumu 1,7 miljonu apjomā, patiesību sakot, mēs piedāvājam iespējas no struktūrfondiem apgūt vairāk nekā 37 miljonus cilvēkresursu piesaistē zinātnei un vairāk nekā 42 miljonus - atbalstam zinātnei un pētniecībai. Tātad kopumā es gribētu teikt, ka īsta drauda zinātnes finansējumam nav. Bez tam mēs bijām arī pretimnākoši Latvijas Zinātnes padomei, kas lūdza pagarināt par vienu gadu piecas valsts pētījumu programmas, kurām šogad būtu jābeidzas un būtu jāiesniedz rezultāti; tas no valsts budžeta prasīja sešus miljonus neieplānotu resursu.

Tāpat arī, protams, par šodien jau minēto likumu „Par nodokļiem un nodevām”… Es aicinu deputātus, ja vien tas ir iespējams, atlikt uz gadu vai diviem pievienotās vērtības nodokļa ieturēšanu no zinātniskās darbības. Un es domāju, ka mums nebūtu jābaidās par jauno zinātnieku nepiesaistīšanu, jo no 2009.gada 1.janvāra doktoranti, neatkarīgi no tās zinātniskās jomas, kurā viņi veic pētījumus, saņems 800 latu stipendiju, kas ir ārkārtīgi būtisks atbalsts, un tādā veidā valsts demonstrē, ka zinātnē jaunie cilvēki tiek gaidīti.

Un visbeidzot. Cienījamie deputāti! Lūdzu apzināties, ka zinātnes finansējums nav tikai Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta sadaļā! Zinātnes finansējums ir Ekonomikas ministrijā, ir Zemkopības ministrijā, Vides ministrijā, Iekšlietu ministrijā… katrā ziņā gandrīz katrā ministrijā, un es aicinu visus zinātniekus likt pūles kopā un patiešām atbalstīt zinātniskās institūcijas. Savukārt būšu ļoti pateicīga, ja arī balsojumos katra frakcija vienosies, ka tā daļa, kas tiek atrasta kādā sadaļā, patiešām tiktu iedalīta arī zinātnei.

Un attiecībā uz vispārējās izglītības 5 miljoniem gribu uzsvērt, ka vispārējā izglītība ir pašvaldību atbildība, un tādēļ arī finansējums nāk no dalītiem avotiem - gan no valsts, gan arī no pašvaldības.

Es ļoti pateicos par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Nākamā debatēs runās deputāte Ingrīda Circene.

I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamais Prezidij! Premjera kungs! Ministri! Kolēģi!

Vētrainais valsts budžeta veidošanas process tuvojas galam. Varam to uztvert tiešā vai pārnestā nozīmē - kā labāk tīk. Godmaņa kunga rūpju pilnais skats un vēstījums tautai skan kategoriski un noteikti: valsts pārvaldi, tajā skaitā ministriju administrēšanas izdevumus, valsts budžeta glābšanas nolūkos visi samazinās par 10,67 procentiem. Izklausās labi, bet… Laikam jau sanāks tie viedie vārdi: „Klausieties manos vārdos un neskatieties manos darbos!”

Paņemam Veselības ministrijas budžeta sadaļu numur 29. Melns uz balta rakstīts: nozares vadībai, Veselības lietu pārvaldei, ko nodrošina Veselības ministrija, pieaugums par 1,2 miljoniem. Palielinājums Veselības ministrijas izdevumos ir 1,8 miljoni. Rakstīts - no Eiropas Savienības struktūrfondiem. Tikko premjers teica: Eiropas Savienības struktūrfondu naudas apgūšana ir ārkārtīgi būtiska. Finanšu ministrs uzsvēra: katrs Eiropas Savienības ieguldītais lats atgriezīsies kā četri lati. Jebkurā diskusijā, pieminot vārdu salikumu „Eiropas Savienības struktūrfondi”, visi bijībā apklust. Bet šie projekti Veselības ministrijā saucas - „tehniskā palīdzība Veselības ministrijai kā Eiropas Savienības fondu atbildīgajai iestādei un tehniskā palīdzība Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūrai Eiropas Savienības fondu atbalsta funkciju nodrošināšanai”.

No šiem 1,8 miljoniem vairāk nekā 1 miljons ir atalgojums ierēdņiem. Vairāk nekā pus miljons ir precēm un pakalpojumiem. Sagaidāmais rezultāts no šiem projektiem (citēju no valsts budžeta grāmatas): „Būs nodrošināti veselības aprūpes speciālisti atbilstošā kvalifikācijā un nepieciešamā skaitā, tiks novērsta speciālistu aizplūšana uz citām nozarēm un uz ārzemēm.”

Ir jābūt ar tiešām radošu prātu, lai šo algās izmaksāto miljonu atgūtu četru miljonu apmērā no šiem ierēdņu algu fondiem.

Kāda tad ir Veselības ministrijas iekšējās pārvaldes izdevumu samazināšana? Tiek likvidētas desmit neaizpildītas štata vietas, ietaupot 38,9 tūkstošus latu. Taču papildus paredzēti 183 tūkstoši precēm un pakalpojumiem. Kopumā veselības aprūpes nodrošināšanai nākamajā gadā tiek plānots atņemt vairāk nekā pus miljonu salīdzinājumā ar šo gadu. Tātad veselības aprūpe kā tāda nebūt nav svarīgākā šīs ministrijas budžetā.

Ja runājam plašāk, ņemot vērā šāgada inflāciju - 15 procenti - un energoresursu cenu pieauguma rezultātā trūkstošos 46 miljonus veselības aprūpei, relatīvi finansējumu ir plānots samazināt par 23-24 procentiem un katrs ceturtais piektais slimnieks nesaņems veselības aprūpi - tas ir ieplānots šinī budžetā, ko šodien mums dod balsošanai. Medikamentu apmaksai - nākamā sadaļa. No 66,4 miljoniem summu palielinot par 132,3 tūkstošiem latu, joprojām pacienti ar dzīvību apdraudošām diagnozēm meklēs sponsorus pa visu pasauli, lai izdzīvotu, taču Budžeta likuma sadaļā „Veselības aprūpes nodrošināšana” 5.punkts skan (citāts): „Nodrošināt medikamentozo ārstēšanu specifiskām slimībām pacientu dzīvības funkciju uzturēšanai, darbspēju un dzīves kvalitātes uzlabošanai.” Uz kādām vērtībām tiek vērsti un plānoti ieguldītie valsts budžeta līdzekļi veselības aprūpes nodrošināšanai? Neviens no politikas un darbības rezultātiem netiek plānots saistībā ar iedzīvotāju veselības uzlabošanas vai saslimstības mazināšanas rādītājiem, kā arī dzīves ilguma palielināšanu.

Bet klausieties, kā tiek plānoti rezultatīvie rādītāji (citāts): „24 700 epidemioloģiskās izmeklēšanas un pretepidēmijas pasākumu organizēšanas nolūkā veikti infekcijas slimību perēkļa apmeklējumi; 3700 infekcijas perēkļos veikti dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pasākumi.” Citāta beigas. Diezgan droši varam teikt, ka buboņu mēris nākamgad nepapildinās hepatīta epidēmiju Latvijā.

Un vēl par to, kā Veselības ministrija redz valsts budžeta efektīvu izlietošanu. Jau 2005.gadā tika apstiprināta koncepcija par e-veselību. Šajā jomā līdz šim reāli nav veikts nekas, bet nākamā gada budžetā ir parādījies pus miljons latu (salīdzinājumā ar birokrātiskā aparāta izmaksām Valsts obligātās apdrošināšanas aģentūrai - 25 miljoni). Labi vēl, ka nav ieplānoti skaitāmie kauliņi, ko iegādātos katra šī struktūrvienība. Ja pieļaujam, ka citās ministrijās situācija ir labāka un ietaupījumi tiešām ir 10 un vairāk procenti, tad aicinu uz otro lasījumu sadaļā par veselības aprūpes nodrošināšanu papildus ielikt vismaz 90 miljonus mediķu algu palielinājumam, pildot Veselības aprūpes un sociālo darbinieku arodbiedrības kompromisa varianta prasības. Ja ne citādi, tad vismaz no valsts kapitālsabiedrības „Latvijas Valsts meži” peļņas.

Un beidzot visdīvainākais visā stāstā par Veselības ministrijas budžeta plānošanu. Sākot ar nākamo gadu, Veselības ministrijas veselības aprūpes budžetu katru gadu ir paredzēts samazināt. Reālos skaitļos katru gadu mazāk. Šodienas streiks acīmredzot ir tikai pirmais solis garajā ceļā. Vai nu ceļš aizvedīs pie pilnīgas maksas medicīnas, vai jaunām „lietussargu revolūcijām”.

Aicinu neatbalstīt budžetu, kas neparedz valsts trīs pamatfunkciju nodrošināšanu - izglītību, veselību un drošību.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs runās deputāts Miroslavs Mitrofanovs.

M.Mitrofanovs (PCTVL frakcija).

Esiet sveicināti! Cienījamās dāmas un godātie kungi! Pavisam drīz valdošās koalīcijas deputāti nobalsos par budžetu (No zāles dep. K.Leiškalns: „Aicinām jūs arī!”), kurš balstās uz pavisam nepareizām un kļūdainām prognozēm. Un šis nav pirmais gadījums, kad budžeta veidošanas procesā ir pieļautas kļūdas. Bet šodien ir tas retais gadījums, kad nevienam ministram vai deputātam nav ne mazāko ilūziju, ka budžeta projektu nāksies kardināli pārveidot uzreiz pēc pieņemšanas pirmajā lasījumā. Un šī situācija ir īpaša krīzes izpausme. Savukārt kritiskā situācija, kura ir mūsu valstī, izveidojās nevis vakar, tā ir tās nepareizās valsts attīstības stratēģijas, kuru Latvijas vara tika izvēlējusies uzreiz pēc neatkarības atjaunošanas, atspoguļojums un rezultāts. Un šodienas krīze ir ne tikai nopietns pārbaudījums valdībai un sabiedrībai, bet arī vienreizēja iespēja pārdomāt un pārskatīt valsts tālāko attīstības scenāriju.

Tagad finansiālā krīze ne tikai uzliek valdībai un Saeimai par pienākumu steidzīgi meklēt, kur un kā vēl ir iespējams samazināt budžeta izdevumus, bet arī dod iespēju iezīmēt ekonomikas jaunas prioritātes, lai nākotnē valsts tiktu labāk pasargāta no līdzīgām finanšu tirgus katastrofām.

Gribētu atgādināt - pēc neatkarības atjaunošanas tika nolemts, ka turpmāk par ekonomikas prioritātēm kļūs pakalpojumi, tajā skaitā tranzīts, un lauksaimniecība. Attīstoties situācijai un atbilstoši šai izvēlei tika izveidoti tādi mākslīgi apstākļi, tajā skaitā nacionālās valūtas nereāli augstais kurss, kas ātri noveda pie rūpniecības sektora gandrīz pilnīgas iznīcināšanas. Situācijai attīstoties, diezgan ātri atklājās, ka lauksaimniecības prioritāte bija kļūdaina, un pakāpeniski lauksaimniecības sektors aizņēma visai pieticīgu vietu starp nozarēm, kuras veido budžeta ieņēmumus un nodrošina IKP pieaugumu. Tranzīta joma izdzīvoja ilgāku laiku, bet jau 90.gadu beigās bija pilnīgi skaidrs, ka ārpolitisku iemeslu dēļ tranzīts tālāk neattīstīsies un nekļūs par drošu ekonomikas izaugsmes avotu.

Vienīgā joma, kura attīstījās tā, kā bija iecerēts pirms 18 gadiem, ir finanšu pakalpojumi. Latvijā patiešām izdevās izveidot stipru un stabilu banku sistēmu. Pat šogad, kad pasaulē valda satraukums finanšu tirgū un vairāki Latvijas uzņēmumi paziņo par maksātnespēju, Latvijas banku sektors demonstrē stabilitāti un plāno noslēgt krīzes gadu pat ar peļņu. Protams, ar Latvijas banku sektoru var arī lepoties. Bet, no otras puses, kur ir atdeve valsts ekonomikai un valsts budžetam? Vai ieņēmumi no banku sektora var izglābt Latvijas budžetu krīzes gadā? Protams, ne.

Vēl viens retorisks jautājums: vai valdība varēs saņemt no Latvijas bankām aizņēmumu, lai nākamgad izglābtu budžetu, kuru mēs pašlaik apspriežam? Katastrofāls budžeta līdzekļu trūkums var izveidoties jau pavasarī, ja saglabāsies tās negatīvās tendences, kuras iezīmējās šogad. Es stipri šaubos, vai vietējās bankas spēs palīdzēt valdībai, nodrošinot aizņēmumu, lai valdība varētu izpildīt savas saistības pret valsts sektorā strādājošajiem un turpināt finansēt Eiropas Savienības projektus. Bankas valsts budžetu neizglābs, jo pašām nav pietiekami daudz brīvo līdzekļu. Tas nozīmē, ka valdībai nākamgad būs jāvēršas starptautiskajā finanšu tirgū, lai aizņemtos, vai jālūdz palīdzība no starptautiskām organizācijām vai citu valstu valdībām.

Tad rodas nākamais jautājums: kādām valstīm starptautiskā sabiedrība ir gatava palīdzēt? Atbildot uz šo jautājumu, ir jāatgādina Īslandes un Ungārijas nesenā pieredze. Īslande ir valsts, kura visiem ir simpātiska, un daži Latvijas nacionāli domājoši politiķi bieži pieminēja Īslandi kā paraugu Latvijas attīstībai. Zaļa zeme bez svešiniekiem un bez rūpniecības. Bet, kad šādai simpātiskai zemei sākās nopietnas finanšu problēmas, neviena valsts vai starptautiskā organizācija nesteidzās stiept palīdzīgu roku un sniegt nepieciešamo kredītu Īslandes glābšanai. Tukšas sarunas turpinājās divus mēnešus.

Pavisam cita attieksme tika izrādīta Ungārijas lūgumam par kredīta piešķiršanu, kura apjoms vairāk nekā divas reizes pārsniegs Latvijas valsts budžetu. Bez īpaša trokšņa Ungārijai kredīts tika nodrošināts. Kāpēc tik atšķirīga attieksme? Tāpēc, ka Īslandei sava rūpniecība ir niecīga, bet ticēt Īslandes finanšu pakalpojumu sektora atveseļošanai neviens nesteidzas. Bet Ungārijai kredīts tika nodrošināts, jo tās ekonomikas pamatā ir attīstīta rūpniecība un lauksaimniecība, kas ļauj ticēt, ka visus parādus Ungārija ar laiku atmaksās.

Diemžēl jāatzīst, ka Latvijā situācija ir tuvāka Īslandes, nevis Ungārijas situācijai, un, ja tuvākajā laikā radīsies nepieciešamība pēc starptautiskās palīdzības, attieksme diez vai būs pretimnākoša. Kāds ir secinājums? Šodienas krīze dod Latvijai iespēju pārskatīt attīstības stratēģiju un pasludināt rūpniecības attīstību par absolūtu prioritāti nākamajos desmit gados. Tā nav nekāda utopija, jo pirms astoņpadsmit gadiem valstsvīru politiskā griba nodrošināja Latvijas banku sektora stabilu attīstību. Tagad noteikumu pārskatīšana par labu ražošanas kapitālam būtu labākā atbilde šodienas izaicinājumiem.

Un pāris vārdu par ilūzijām, kas ir saistītas ar bezdeficīta budžeta pieņemšanu. Pēdējā laikā daudz tiek runāts, ka bezdeficīta budžets ir it kā panaceja un glābiņš Latvijas ekonomikai nākotnē. Šis viedoklis tiek pamatots, minot Igaunijas piemēru. Re, Igaunijai ir bezdeficīta budžets, un tāpēc tai ir saglabāts augstāks kredītreitings nekā Latvijai. Es runāju par tiem novērtējumiem, kuri ir saņemti no Fitch un Standard&Poor’s aģentūrām. Bet bezdeficīta budžeta atbalstītāji aizmirst pateikt, ka Igaunijai pozitīvais reitings ir saglabāts, pateicoties naudas resursu uzkrājumam, kas ir Igaunijas valdības rīcībā un sastāda 10 procentus no valsts IKP. Bet, salīdzinot ar citām valstīm, Igaunijai piešķirts tomēr negatīvais novērtējums, runājot par tās ekonomikas tālāko attīstību. Čehijai un Ungārijai šis novērtējums ir daudz labāks.

Tajā pašā laikā Ungārijai un Čehijai ir budžeta deficīts un pastāv arī ārējie parādi, kuri ir lielāki nekā Igaunijai. Kad mūsu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju kārtējo reizi apciemoja Latvijas Bankas prezidents Rimšēviča kungs, es viņam pavaicāju: kāpēc ir šāda atšķirīga attieksme no reitingu aģentūru puses pret Igauniju un Ungāriju? Un Rimšēviča kungs atbildēja, ka budžeta deficīts nav galvenais kritērijs, nosakot kredītreitingu valstij. Svarīgākie kritēriji ir inflācija un tekošā konta deficīts. Acīmredzot šie kritēriji ir saistīti ar valsts ekonomikas ražošanas sektora attīstību un eksporta iespējām.

Es pieskāros šim jautājumam nevis tādēļ, lai iebilstu pret nepieciešamību samazināt budžeta izdevumus. Nē! Protams, mūsu frakcija - PCTVL - arī atbalsta rīcību, kura ir vērsta uz budžeta daļas izdevumu samazināšanu. Bet es gribētu teikt, ka šis budžeta deficīta samazinājums nevar būt galvenā prioritāte un tai nedrīkst upurēt sociālos jautājumus un valsts reālās ražošanas ekonomikas attīstības prioritātes.

Nobeigumā man ir jāpaziņo, ka PCTVL frakcija šodien balsos pret budžeta projekta pieņemšanu un piedāvās savus priekšlikumus budžeta pārskatīšanai.

Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Vitālijam Orlovam. (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): „Īsi un skaidri!”)

V.Orlovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Labdien, cienījamie deputāti! Otrdien Sociālo un darba lietu komisija skatīja budžeta projektu, kuru piedāvāja izskatīšanai Veselības ministrija, un šis budžets netika atbalstīts. Arī politiskā apvienība „Saskaņas Centrs” neatbalstīs budžetu pirmajā lasījumā, un tam ir šāds pamatojums.

Protams, es runāšu par lietām, kuras ir man tuvākas, - tas ir, par medicīnu, un minēšu tādus piemērus, kuri jums visiem ir saprotami.

Pirmais. Ja mēs runājam par medikamentiem, par kompensējamiem medikamentiem, tad nākamā gada budžetā tos tiek plānots palielināt tikai par 500 tūkstošiem. Bet šajā gadā, ņemot vērā to, ka tas bija pirmais gads, kad nebija palielināts… pamatoti nebija palielināts kompensējamo zāļu budžeta deficīts… uz doto brīdi tas ir aptuveni 10 miljoni, un tas nozīmē, ka nākamajā gadā tas palielinājums - 500 tūkstoši - varēs izraisīt tādu situāciju, ka mēs atgriezīsimies pie tā, kas bija četrus gadus atpakaļ. Ārsts pirms tam, kad sāks domāt - izrakstīt vai neizrakstīt kompensējamās zāles, padomās par to, vai nesaņems no VOAVA kaut kādu pārmetumu par to, ka, izrakstot šīs zāles pacientam, kuram pēc diagnozes ir jāizraksta šāda recepte, viņš tomēr nebūs pārkāpis to limitu, kuru viņam piešķīra VOAVA.

Otrkārt. Ja mēs runājam par tām lielajām rindām uz gūžu locītavu operācijām, uz dārgiem izmeklējumiem, tad, kā mums ziņoja Veselības ministrijas Finanšu departamenta vadītāja Ruškules kundze, budžets, ko mums piedāvā, pagarinās šīs rindas. Tas nozīmē, ka nākamgad cilvēkiem, kuri šobrīd stāv rindā un gribēs taisīt sev kaut kādu operāciju, būs jāsamierinās ar to, ka šis laiks būs pagarināts, bet, lai viņus izoperētu, viņiem būs jāmeklē nauda vai nu pie radiem, vai jāvelk no savas kabatas.

Treškārt. Mums liekas, ka Veselības ministrija tomēr maina veselības nozares filozofiju. Līdz šim mums bija tā, ka bija solidaritātes princips un veselais maksāja par slimo. Nākamā gada budžetā tiek jau… tagad, sastādot budžetu, jau tiek plānots, ka būs palielinātas pacientu iemaksas. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē to, ka četrus gadus atpakaļ, tad, kad pacientu iemaksa tika ieviesta, tas tika darīts ar domu, lai pacienti, kuri vienkārši izmanto to, ka nākšana pie ģimenes ārsta ir bez maksas… viņi iet, izrunājas ar ārstu, bet slimie cilvēki vienkārši sēž rindās un gaida… Un tas nebija domāts kā ienākums - šī pacientu iemaksa -, bet tā bija ieviesta tāpēc, lai cilvēki, saprotot to, ka ir jāmaksā par ārsta apmeklēšanu, tomēr apsvērtu - iet vai neiet. Tagad tā jau ir paredzēta kā ieņēmumu daļa, un, manuprāt, ļoti daudziem pacientiem tagad medicīniskā apkalpošana kļūs nepieejama.

Un kādas būs sekas? Sekas būs tādas, ka gadījumā, ja Veselības ministrija neparakstīs vienošanos ar Latvijas Ģimenes ārstu asociāciju… Un jau tagad 300 ārstu neslēdz līgumu ar VOAVA un pieņem kā privātārsti… Ja šis ārstu skaits palielināsies, tas nozīmē, ka primārā medicīniskā aprūpe būs vēl problemātiskāka.

Veselības ministrijai neizdevās panākt… saņemt no valsts budžeta 32 miljonus, kuri ir nepieciešami, lai nomainītu ātrās medicīniskās palīdzības mašīnas, kas vecākas par 10 gadiem, lai ieviestu agrīnās diagnostikas programmu onkoloģijā un tā tālāk…

Aicinu neatbalstīt budžeta projektu pirmajā lasījumā. Mēs arī sniegsim priekšlikumus, un es ļoti lūdzu Veselības ministriju un Ministru kabinetu strādāt nopietni un paredzēt nepieciešamo finansējumu veselības aprūpei, lai nākamajā gadā tomēr… trakajos gados, nākamgad vai aiznākamgad, tomēr cilvēki nebūtu tik nepasargāti no saslimstībām.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Varbūt ir drusciņ savādi, ka runā tikai opozīcijas partiju deputāti un es esmu pirmais no pozīcijas, kas nāk runāt. Es nedomāju, ka pozīcijai nav ko teikt, ka viss ir izdarīts, un punkts. Darba vēl ir daudz. Un es uzskatu, ka šī ir tā reize, patiešām tā reize, kad mēs, Saeimas deputāti, varam izteikt savas domas, ierosinājumus, neapmierinātību - vai otrādi! - ar visu, kas notiek. Tādēļ šī ir tā reize, kad ir jārunā, kad ir jāpasaka savs viedoklis ne tikai par skaitļiem, bet par visu, kas skar mūsu dzīvi, - par valodu, kā Druvietes kundze runāja, par nacionālajām lietām faktiski būtu jārunā, kas ir atstātas absolūtā novārtā un kur netiek nekas darīts… runāts diemžēl. Bet es nāku ne tāpēc, lai attaisnotu šādu budžetu vai premjeru Godmani, vai Saeimu, kura ar visu pozīciju un opozīciju ir atbildīga par šo budžetu. Ir atbildīga, jo mēs esam strādājuši pie visām šīm lietām, kas ar to saistītas! Bet viena patiesība gan, cienījamie kolēģi, it īpaši tie, kuri sevišķi kritizē valdību un Godmaņa kungu, ir jāpasaka - Godmaņa kungs ir pirmais premjers, kas nonācis tik neapskaužamā situācijā. Pirmais premjers! Es domāju, ka Godmaņa kungs piekritīs, ka pat toreiz, neatkarības sākumā, kad jūs sākāt un bijāt pirmais premjers… ka pat toreiz, kad dalījām talonus par miltiem, putraimiem un tā tālāk, kad tautai patiešām bija grūti… Iespējams, ka tagad ir vēl grūtāk, jo sabiedrībai ir pavisam citas prasības. Lūk!

Un tagad par to, ka Godmaņa kungs tomēr mēģina labot kļūdas - ne paša valdības pieļautās kļūdas, bet iepriekšējo valdību kļūdas (No zāles: „Pareizi! Pareizi!”), daudzos gados sakrātās kļūdas, un ir atvēzējis zobenu pat pret pūķi, ko sauc par valsts pārvaldes aparātu.

Un te nu, cienījamie kolēģi, es aicinu jūs paklausīties pavisam negaru citātu, ļoti spilgtu, ļoti interesantu un ļoti būtisku, kas attiecas uz šo pūķi. Paklausieties un mēģiniet uzminēt, kas to ir teicis! Citēju: „Tas pārvērties par murgu un nešļavu uz sabiedrības, pilsoņu, uzņēmēju pleciem. Mums ne tikai jāalgo un jābaro aparāts, bet piedevām jāpacieš kaitniecība, ar ko tas nodarbojas lielu sava darba laika daļu. Eksistences attaisnošanai tas izdomā visvisādus pinekļus un prasības. Aparāts ir viena no… Aparātam ir viena galvenā tieksme - sevi atražot un augt. Tas ir kā planktons vai hidra (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): „Hidra!”).” Uzminējāt (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): „Hidra, pareizi!”), kas to ir teicis? (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): „Staļins!”) To ir teicis neviens cits kā šī aparāta radītājs - bijušais premjers Māris Gailis. Un tas, mīļie draugi, ir vērā ņemams! Ja reiz to ir teicis viņš… faktiski šī valsts pārvaldes aparāta vai ierēdņu tēvs, kurš tagad savu bērnu ņem un riktīgi… ja nu ne izper, tad vēl vairāk…

Un vēl viens dažu vārdu teikums, ko viņš saka: „Tas jāreformē no jauna.” To saka Māris Gailis - es vēlreiz atkārtoju! -, kas radīja šo ierēdniecības aparātu ar milzīgām privilēģijām, kuru dēļ tas arī auga kā pūķis. Lūk!

Bet vai reformējam? (No zāles dep. A.Golubovs: „Pietiek reformēt! Vajag dzīvot!”) Lūk, jautājums! Jā, premjers Godmanis sāka, atvēzējās, zobenu pacēla, bet diemžēl nekas prātīgs no tā neiznāca. Diemžēl! Jo redzat, kas ir ar trim sekretariātiem. Ar trim sekretariātiem! Tagad Integrācijas lietu sekretariātu, kurš caur un cauri ir bankrotējis un faktiski jālikvidē, pievienos Bērnu un ģimenes lietu ministrijai, kura pati būtu jālikvidē. Lūk! Un vēl tātad saglabās aparātu, saglabās visu finansējumu. Saprotat! Turklāt vēl radīšot kaut kādu mistisku aģentūru.

E-lietas. Ja runāsim godīgi, e-lietas varētu nodot Satiksmes ministrijai. Jā, tā būtu atbildīga par šīm lietām.

Labklājības ministrija kādreiz pārstāvēja gan labklājības lietas, gan Veselības ministriju. Un vēl varētu runāt par vidi, par reformu ministriju un tā tālāk.

Šis pūķis ir tā sazarojis un uzpūties, ka vienas šausmas! Diemžēl mums nav drosmes, jo ir partiju intereses, ir individuālas, personīgas intereses, kuras stāv augstāk par valsts un tautas interesēm. Es atļaušos to teikt skaidri un gaiši. Lūk!

Redziet, šodien mēs runājam par sadali un pārdali, par to esošo, bet pavisam maz, gandrīz nemaz nerunājam par to, kur tad… Kāpēc nerunājam par to, kur naudu varēja, var un varēs iegūt? Jūs ļoti labi atceraties, ka pirms trim gadiem apvienība „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ar Eiroparlamenta deputātu Zīles kungu priekšgalā radīja ļoti būtisku (un daudzi no jums atzina to par labu esam) sociālekonomisko programmu, kas paredzēja budžetā iegūt milzīgu naudu. Šobrīd budžetā tas varētu būt papildu miljards, varbūt divi… Bet tas netika izdarīts, jo negribēja izdarīt.

Bet vēl par… Tur ir ļoti dažādas iespējas. Korupcija kā ir uzblīdusi, tā turpina uzblīst. Aplokšņu algas. Visi zina, runā, piemin. Paklausieties vienu skaitli! Celtnieki saņemot vidēji - tie ir statistikas dati - 286 latus mēnesī. Divi simti astoņdesmit sešus! Ziniet, te pat zirgam ir jāsmejas. Viņi saņem… par tādu algu viņi pusnedēļu nestrādās. Dažas dienas. Un nestrādā! Un nestrādāja. Bet kur tad tā pārējā nauda, kur ienākumi budžetā? Vai par to beidzot nevajag domāt un ķerties… Atrodiet! Izveidojiet kaut kādu citu aparātu viena sekretariāta vai ministrijas vietā, kas beidzot ķertos pie rīkles tiem, kas algas maksā aploksnēs.

Saprotiet, mums ir tāds tuvredzīgs skats uz dzīvi. Mēs neprotam skatīties tālāk par savu degungalu, un, kā attīstības prognozētājs Ķīļa kungs teica, kad viņš prezentēja programmu 2030.gadam... Viņš teica: „Es aprunājos ar… (nu apmēram tā) …aprunājos ar ministriju, daudzu institūciju cilvēkiem un neatradu nevienu, kurš skatītos tālāk par pieciem gadiem.” Ja neskatāmies tālāk par pieciem gadiem, ko tad mēs varam izdarīt? Skatāmies tikai viena cilvēka, viena premjera, premjerēšanas laiku, kas sastāda pamatā vienu gadu. Vai tad tā ir prātīga darbība? Lūk!

Par Latgales problēmām. Es no šīs tribīnes visas piecas Saeimas esmu runājis par Latgali, kas ir atstāta novārtā. Un neviens mani nepārliecinās par pretējo. Latgale ir iztukšota, liela daļa aizbraukusi uz Īriju un vēl daudz kur citur. Un tagad, kad notiek šī dižā reforma, ko es saucu par sadzīšanu kolhozos, tad Latgalei tāpat kā visiem citiem tiek uzstādītas prasības. Redziet, jābūt novadā 4 tūkstošiem iedzīvotāju plus pilsētai. Un tāds novads kā, pieņemsim, Cibla, kur pietrūkst ap 170 iedzīvotāju no tā mistiskā skaitļa… atkal tiek apšaubīts, ka tas varētu būt novads.

Draugi mīļie! Es esmu no šīs tribīnes runājis par to, ka Latgalei kā īpaši atpalikušam reģionam, par ko līdzvainīgi esam mēs visi, Saeima pēc Saeimas, ir jābūt speciālai attīstības programmai. Mani daudzi šeit mēģinājuši pārliecināt par pretējo, bet tas ir pilnīgi bez argumentiem. Ir jādara kaut kas! Saprotiet! Tādās dimensijās jāsāk domāt, nevis tikai par savu biznesu. Par savu biznesu! Jā, tas ir svarīgs. Un pakļauj. Pakļauj šis bizness kā galvenais… Lūk!

Jā, es kritizēju savējos! Varbūt arī sevi, kurš daudz ko mēģinājis darīt šajos gados, bet diemžēl sastapis milzīgu pretestību; it īpaši šajās nacionālajās lietās, kur mēs esam nokļuvuši ļoti bēdīgā situācijā. Bet tā siena, tā pretestība ir tik liela, ka to nevar pārvarēt. Kad tad mēs sāksim graut šo mūri? Lūk, par visām šīm lietām ir jārunā!

Man ļoti žēl. Es esmu aicinājis no šīs tribīnes šīs Saeimas sākumā (arī iepriekšējā Saeimā) sanākt speciālās sēdēs, ārkārtas sēdēs, lai risinātu valstij ļoti būtiskus jautājumus un problēmas. Diemžēl tādas sēdes nav notikušas. Es ceru, ka notiks. Tādēļ es arī to pieminu. Jo mums visiem jābūt ieinteresētiem. Ne jau Godmanis viens atrisinās šīs problēmas. Redziet, Slaktera kungs šodien pieminēja šo pūķi, bet pret to pūķi jūs nemaz nemēģinājāt pat pacelt zobenu, kaut vai kādu mazu papīra nazīti pret šo pūķi… Jūs tikai audzējāt šo hidru. Jūs tikai audzējāt… un pacēlās tas pūķis spārnos. Jau tad, jūsu tā saucamajos treknajos gados, kaut ko vajadzēja darīt. Tad varēja kaut ko izdarīt, un šodien mēs nebūtu tādā dīķī iekšā vai tādā peļķē.

Tā ka vērtēsim katrs un visi, arī partijas kopumā, un es nepiekrītu opozīcijai, kura šeit nāca cits pēc cita un teica: „Nost ar šo budžetu!” Tad dzīvosim bez budžeta? Ja vajadzēs - pārskatīsim! Un droši vien nāksies pārskatīt. Par to jau premjers ir runājis. Bet tā vienkārši arī nedrīkst rīkoties. Ir jārīkojas ārkārtīgi atbildīgi šajā ļoti smagajā laikā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Ivanam Klementjevam.

I.Klementjevs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Premjera kungs un ministri!

Jau trešo reizi 9.Saeima izskata kārtējo budžetu. Iepriekšējie arī nebija ideāli. Taču šis atšķiras no citu gadu budžetiem sakarā ar pasaules banku finanšu krīzi.

Kā paziņoja mūsu valdība, mēs arī esam tajā krīzē un mums ir jātaupa nauda. Bet rodas jautājums - vai mēs patiešām taupīsim naudu? Tā neizskatās. No vienas puses, samazinām štata jeb darba vietas, no otras puses, dzīvojam tāpat, kā dzīvojām arī pirms tam. Ierēdņiem darba alga ir pieaugusi nesaprotami lielā apmērā. Bez tam viņi saņem prēmijas vismaz piecas reizes gadā. Apdrošināšanas polises. Viņiem apmaksā rēķinus par mobilajiem tālruņiem un citus izdevumus. Un tā atskaite, ko mēs saņēmām šodien… Nu, tie cipari izskatās diezgan smieklīgi ar to līdzekļu samazinājumu par telefoniem un arī benzīna izmaksām.

Ja mums ir jātaupa nauda, tad vajag taupīt patiešām. Gribu pieskarties tikai vienai budžeta daļai. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija pagājušajā nedēļā izskatīja Aizsardzības ministrijas budžetu. Pēc debatēm komisija to neatbalstīja. Aizsardzības ministrijas budžets ir 294,5 miljoni - tāds pats kā šīgada budžeta deficīts.

Gribu atgādināt, ka 2008.gadā Nacionālo bruņoto spēku budžets bija 180 miljonu, bet nākamajā gada projektā ir paredzēts piešķirt 205 miljonus, gandrīz 206, un tas nozīmē, ka šajā nozarē palielinājums ir 25,5 miljoni.

Bet valstī finanšu krīze tikai sākas. Tā mēs taupīsim to budžetu. 102 miljoni paredzēti starptautiskajām operācijām un Nacionālo bruņoto spēku personālsastāva atalgojumam. Tie ir 50 procenti no Nacionālo bruņoto spēku finansējuma.

Kā finanšu ministrs un bijušais aizsardzības ministrs Slaktera kungs var nezināt, kur iespējams ietaupīt līdzekļus? Ja mēs nākamajā gadā nepiedalīsimies starptautiskajās operācijās, mēs budžeta deficītu varam samazināt vismaz uz 30 procentiem.

Politiskā apvienība „Saskaņas Centrs” neatbalsta Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanos starptautiskajās operācijās un tiem paredzēto 2 procentu no iekšzemes kopprodukta piešķiršanu.

Mūsu bruņoto spēku galvenais uzdevums ir aizsargāt Latvijas robežas un iedzīvotājus. Mēs nevaram mēģināt glābt visu pasauli no nezināmiem ienaidniekiem, kad pašiem nav atrisinātas svarīgas sociālās problēmas.

Politiskā apvienība „Saskaņas Centrs” jūs aicina padomāt par jūsu bērniem un vecākiem. Viņi ir pelnījuši labklājību, mēs esam par labklājību visiem Latvijas iedzīvotājiem.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies. (Aplausi.)

Vārds debatēs deputātam Visvaldim Lācim. (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): „Visvaldi, pasaki!”)

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Jau pirms 10 mēnešiem pirmo reizi daudzos plašsaziņas līdzekļos ieguvu ziņas par šīm milzīgajām valsts ierēdņu un pašvaldību ierēdņu algām. Es jau reiz par to runāju, bet jārunā arī šodien, jo Ministru prezidents ir teicis, ka fiskālās rezerves, kādas vien būtu, ir izsmeltas un budžetu samazināt vairs nevar. Aizgāju Smilšu ielā uz Amerikas Informācijas centru, nolēmis, ka, lai vispār varētu runāt par algām, jāsalīdzina tās ar pasaules līdz šim bagātākās valsts - ar Amerikas Savienoto Valstu - ierēdņu un arī ar pašvaldību darbinieku algām. Un atkārtošu īsumā to, ko jūs jau dzirdējāt, bet ne visi lasīja šo rakstu avīzē… un ko ir atkārtojusi līdzīgā rakstā nesen, tikai pēc 10 mēnešiem, Ilma Čepāne. Kādas tad šīs algas ir?

Amerikas Savienoto Valstu viceprezidents - milzīga atbildība! Ja prezidents nav spējīgs… Viņam ir arī šis kodolkoferītis rokā, viņš pasaules likteņus izšķir! Čeinijs saņem tajā brīdī 210 000 dolāru par… izdaliet ar divi - 105 000 latu, un tajā pašā brīdī mums… Es runāju vienā reizē gan par šiem valsts, gan pašvaldību kapitālsabiedrību… daļas turošiem ierēdņiem, kas visi, kā mēs zinām, ir bijušie politiķi no politiskajām partijām vai pietuvināti šīm partijām: Loginovs saņem 175 000 latu (pietiks ar vienu, ar rekorduzvārdu). Vairāk nekā šis viceprezidents, daudz vairāk! Tādas pašas ASV ostas, kas platībā un pēc strādājošo skaita atbilst Rīgas ostai, prezidents saņem tikai 130 000 latu gadā, bet viņš - 175 000! Un mums ir vēl 145, 110, 90, 80, 70 un 60 „tūkstošnieki”. Vesela rinda! Amerikas Savienoto Valstu transporta ministrs… man nav iemesla neticēt, man ir šie Amerikas Informācijas centra dotie dati vēl šobrīd mājā… Klausieties, Ministru prezidenta kungs! Ministrs, transporta ministrs, saņem 9500 latu mēnesī pēc nodokļu nomaksas, un, lai cik tas būtu dīvaini, arī visā pasaulē pazīstamā ārlietu ministre Kondolīza Raisa saņem 9500; protams, tur būs kompensācijas, viesnīcas, lidmašīnu īre... Bet oficiālā alga viņiem ir tāda! Un kāda tad… mēs lasījām nupat pagājušajā nedēļā laikrakstos… Ir valsts sekretāre, kura saņem 7200. Tātad viņas alga tikai nedaudz atpaliek no Kondolīzas Raisas un Amerikas Savienoto Valstu transporta ministra algas. Un jūs atļaujaties runāt, ka rezerves nav, ka rezerves izsmeltas, ka budžetu nevar samazināt! Tātad varam samazināt. Un viņa tāda jau nav vienīgā! Ir jau vēl labāks piemērs Ilmas Čepānes runā - šī valsts sekretāra vietniece, kurai tātad no deviņiem līdz sešiem (ar stundu pusdienlaika) vajadzētu atrasties savā darbavietā. Kā valsts kontroliere Sudraba runāja, ir jāpārbauda šo ierēdņu darba ražīgums - ko viņi dara šajā laikā. Viņi šajā laikā pārstāv arī kādu kapitālsabiedrību… nu, varbūt es kļūdīšos, visus skaitļus es nevaru paturēt prātā… un tur viņi saņem arī 78 000 latu.

Tā lieta jau ir aizgājusi līdz nejēdzībai, tālāk jau mēs vairs nevaram iet nemaz šajā gadījumā, un jūs izliekaties diemžēl… jūs izliekaties, ka jūs to neredzat. Raksta žurnālisti, runā deputāti, un visas šīs politiskās partijas, kā šeit ļoti pareizi pateica deputāts Šadurskis, izliekas, ka neredz šo politisko partiju barotnes un neredz arī šo barotņu algu saņēmēju kabatas… kā viņas tiek izlietotas. Un šeit ir arī ekonomiska pretruna, ko jūs negribat kā Ministru prezidents saskatīt. Lūk, jūs ļoti pareizi parādījāt korelāciju - ekonomisko korelāciju starp inflāciju un bezdarbu -, ka tā ir tieša un ka šī lielā inflācija veicina bezdarbu. Bet, ja tagad mēs zinām, ka viens cilvēks saņem nekontrolēti 145 000 latu, būdams gadā tur piecās, sešās, četrās vai septiņās valdēs un padomēs, tad neviens jau nekontrolē… viņš to naudu var izlietot, kā grib. Vai tad tā nav inflācijas veicināšana? Visi šie 67 „simttūkstošnieki” un tā tālāk veicina inflāciju. Mēs veicinām ar šīm milzīgajām algām inflāciju un radām bezdarbu. Godmaņa kungs neklausās šai „tukšajā” runāšanā… Te jau arī tā korelācija parādās!

Un otrādi. Jūs pats teicāt - un pilnīgi pareizi! -, ka viena daļa šīs naudas, ja tik milzīgas naudas saņem, iestrēgst bankās. Bet jūs lietojāt vārdu „iestrēgst bankās”… Tātad - atkal nekāda labuma! Ja viena daļa šīs jaunradītās jaunbagātnieku šķiras izdod šo nepelnīto naudu, - un to viņi dara -, viņi veicina inflāciju, veicina ar to arī bezdarbu, tad otra daļa, kas ieliek…, kas varbūt netērē šo naudu, ieliek šo naudu bankā, un mēs atkal esam strupceļā un netiekam pie tās nepelnīti nopelnītās naudas klāt.

Redziet, kādas korelācijai, ko jūs parādījāt, ir vienkārši saprotamas ekonomiskās saknes! Nemaz nav tālu jāskatās, kādas tās ir.

Iesim vēl tālāk! Vai mums ir piemēri, vai mēs zinām, kā varam samazināt šos budžeta izdevumus? Metam skatu atpakaļ Latvijas vēsturē! Pieminēsim to vēlreiz. Milzīga eksportspējīga toreiz Latvijas apstākļos… milzīga rūpnīca VEF. Direktors Vītols - 1000 latu alga uz papīra, 940 latu - pēc nodokļu novilkšanas. Tajā pašā VEF administrācijā (to es aizgāju uz Valsts arhīvu Slokas ielā pārbaudīt) zemākā alga administrācijā ir tresēm rotātam šveicaram pie durvīm, kas attaisa durvis un ielaiž, - 120 latu mēnesī. Tikai astoņreiz lielāka alga ir VEF direktoram nekā šveicaram! Nu mēs taču redzam, kāda milzīga starpība ir tagad starp mazāk, zemāk atalgotiem valsts un pašvaldību darbiniekiem un algām, ko saņem šie jaunbagātnieki (citu vārdu jau nevar lietot).

Ir jānovērš, un to var novērst. Un atkal ir mums labi piemēri. Gan Latvijas 1.Saeimas, gan Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma laikā bija stingri izstrādāta valsts ierēdņu algu klasifikācija. Varbūt es maldos… Ja es pareizi atceros, 24 klasifikācijas, un katram ierēdnim bija ierādīta sava vieta. Vienalga, kur viņš strādāja, viņš nevarēja saņemt vairāk nevienu latu, un sabiedrībai bija zināma šī klasifikācija, kāda viņam jāsaņem. Un tad, lūk, jūs redzat, kur ir milzīgi ietaupījumi, kur varētu ietaupīt šajā budžetā. Nerunāt par to es nevarēju.

Un vēl jau ir arī otrs piemērs. Tātad Latvijas Bankā nebija tā, kā ir mums, - mums ir šie politiskajām partijām pietuvinātie cilvēki vai tieši bijušie politiķi, kas saņem piecās sešās vietās algu, būdami it kā universāli speciālisti (patiesībā nebūdami absolūti nekādi speciālisti). Latvijas Bankā - lūdzu! - 30 lati par sēdi (1938. vai, aizmirsu, 1939.gada dokumentos). Un turklāt viņi visi ir saimnieciskajās darbībās un finanšu darbībās pieredzējuši cilvēki, eksperti, ko jūs arī negribat redzēt.

Un vēlreiz pie tā paša. Mēs redzam, ka šīs nepelnītās algas rada šo inflāciju un izšķērdību. Cilvēki, kas nav tikuši Saeimā, tātad ir tautas acīs caurkrituši, kā prese norāda, nopērk trīs dārgākos, greznākos apvidus automobiļus. Pārcērtiet, Ministru prezidenta kungs!… Jūs aizskārāt savā runā, es par to neapvainojos… Pārcērtiet šo mezglu! Tas nav Gordija mezgls, tas ir viegli izdarāms.

Un vēl beidzamais piemērs - Taivāna. Valsts, pēc pasaules kara jaunradīta valsts, kurai amerikāņi piegādā sojas miltus, sojas pupas un kukurūzu, jo citādi viņi mirst badā. No sauszemes Ķīnas uz Taivānu ir pārcēlušies desmitiem miljonu cilvēku, un tur, zemē, kur pusi gandrīz aizņem kalnāji, nav citas izejas, jo lauksaimniecības produkciju nevar ražot. Taivānas valdība, toreiz diktatoriska, ne demokrātiska valdība, pieņēma vienīgo pareizo lēmumu: visaugstākā valsts alga nedrīkst pārsniegt minimālo algu šajā valstī vairāk nekā sešas reizes.

Piemēru ir bezgala daudz. Dariet kaut ko! Likvidējiet šo jaunbagātnieku šķiru, kas nopelna sev bagātību un lielas dzīves ērtības uz pārējo līdzpilsoņu rēķina! (No zāles: „Bravo!” Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Pirms es dodu vārdu nākamajam runātājam, es informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu iesniegumu ar priekšlikumu saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 65.pantu saīsināt runas laiku, nosakot piecas minūtes vienam runātājam. (Aplausi.) Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu priekšlikumu? (No zāles: „Nav! Nav!” „Ir!”) Ir iebildumi. Tas nozīmē, ka mums ir jābalso par šo priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 65.pantu pēc desmit deputātu priekšlikuma saīsinātu runas laiku, nosakot to piecas minūtes vienam runātājam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 41, atturas - nav. Runas laiks vienam runātājam tiek noteikts piecas minūtes.

Vārds debatēs deputātam Jānim Eglītim.

J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Šodien ir skaidrs, ka 2009.gada budžeta projekta ieņēmumu un izdevumu daļa būs jāsamazina. No valdības puses ir izskanējis šis cipars „200 miljoni”. Es domāju, ka nākamo mēnešu laikā mums šeit nāksies par to debatēt vēl un vēl, un par summām, kas ir divas līdz trīs reizes lielākas nekā šie 200 miljoni. Un pašreizējā krīze ir izaicinājums ne tikai valsts pārvaldei, ne tikai valdībai, bet arī daudzām tautsaimniecības nozarēm. Un šis izaicinājums dotu iespēju tās modernizēt un racionalizēt. Un mēs šo iespēju nedrīkstam palaist garām, un tajos sektoros, kur tas ir iespējams, mums ir jāuzlabo gan produktivitāte, gan tieši efektivitāte. Es runāju par valsts sektoriem.

Un šajā sakarā es gribētu minēt divas lietas. Es gribētu aicināt valdību pārskatīt ekonomikas stabilizācijas pasākumu plānu, kas tika apstiprināts šāgada sākumā, jo tās aktivitātes, kas tur ir rakstītas, vairs īsti neatbilst pašreizējai situācijai, mums ir šis plāns jāatjauno, jāieraksta tajā reālas lietas, turklāt ir jānosaka konkrēti šo lietu izpildes termiņi.

Un otrs jautājums, kam es gribētu pievērst valdības uzmanību. Šai saspringtajā situācijā valdība ir iniciējusi vairākas atbalsta programmas uzņēmējiem, ir pieejami arī struktūrfondu līdzekļi uzņēmējdarbības atbalstam, un es aicinātu valdību maksimāli vienkāršot šo līdzekļu saņemšanas procedūru, lai uzņēmēji varētu saņemt šo atbalstu iespējami ātrāk un lai pēc iespējas mazākas būtu šīs birokrātiskās procedūras. Es aicinu atbalstīt budžeta projektu pirmajā lasījumā, un lai valdība strādā pie iecerētajiem samazinājuma plāniem tālāk.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātei Silvai Bendrātei.

S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Jūs vēl nesen paši teicāt, ka šis budžets būtu ļoti sīki un pamatīgi jāanalizē - pēc iespējas daudzpusīgāk un pamatīgāk. Tomēr nupat jūs liedzāt šeit no tribīnes izteikties Kārtības rullī atļautās 15 minūtes, un tas patiesībā ir nebijis gadījums budžeta apspriešanas gaitā. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Jāmācās runāt koncentrētāk!”) Tātad cilvēkiem nebūs iespējams analizēt pēc būtības tik, cik tas bija iecerēts.

Es mēģināju vairāk iedziļināties 2009.gadā plānotajā Labklājības ministrijas budžeta sadaļā. Un es vēlētos, kolēģi, pievērst jūsu uzmanību trim aspektiem. Vispirms manu uzmanību piesaistīja tas, ka ir paredzēti 4 miljoni latu labklājības nozares politikas plānošanai un uzraudzībai, lai, pirmkārt, sekmētu personas stāvokļa stabilitāti sociālā riska situācijā; otrkārt, paaugstinātu sabiedrības izpratnes līmeni par sieviešu un vīriešu vienlīdzīgām tiesībām, un, treškārt, papildinātu nozares politikas finansējuma iespējas, piesaistot struktūrfondu finansējumu. Jāsaka, kolēģi, man gan ir lielas šaubas, vai šīs vispārīgās frāzes ir 4 miljonus vērtas. Un ko gan līdz plānot politiku, ja naudas nepietiek pašam politikas īstenotājam?

Un tā šajā 2009.gada budžetā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai ir plānota nauda tās funkciju nodrošināšanai, izmaksājot pensijas un pabalstus, simtiem tūkstošu pensiju un pabalstu, vien deviņiem mēnešiem. Uztraukušies ir nozares darbinieki un vadība, un arodbiedrība, un viņi ir vērsušies pēc palīdzības arī Sociālo un darba lietu komisijā, bet, kā redzat, tad šie 1,8 miljoni, kuru pietrūkst tieši Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai, lai nodrošinātu šo būtisko funkciju veikšanu līdz gada beigām, - tā ir puse no šiem politikas plānošanas 4 miljoniem.

Otrkārt. Man gribētos… manu uzmanību piesaistīja tas, ka šai budžeta projektā nav pildīts kāds ļoti būtisks sabiedrībai dots solījums kā no valdības vadītāja Godmaņa puses - Godmaņa kungs, jūs dzirdat, ja? -, tā arī no nozares ministres mutes, ka 2009.gadā tiks paaugstināts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts no 45 latiem līdz 60 latiem. Bet tas būtiski uzlabotu 3.grupas invalīdu, Černobiļas seku likvidētāju un mazo vecuma pensiju saņēmēju finansiālo stāvokli. Jūs varbūt teiksiet, ka naudas nav, bet tad tie būs atkal meli, jo ir vismaz trīs finanšu avoti, no kuriem šo naudu varētu paņemt.

Pirmkārt, no sociālo iemaksu griestu jeb ierobežojumu atcelšanas, par ko mēs šogad esam paši lēmuši. Otrkārt, no tā viena procenta sociālo iemaksu, kuras nākamgad no pirmā pensiju līmeņa nenovirzīs otrajam pensiju līmenim, un arī par to mēs šogad esam lēmuši. Treškārt, no sociālā budžeta depozīta ieguldījumu procentiem. Tie kopumā ir plānoti apmēram 160 miljoni latu. Bet valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta palielināšanai vajadzētu vien 50 miljonus. Tomēr šī nauda jau ir ieplānota pamatbudžeta dzesēšanai.

Tāpat es jums arī atgādināšu, ka šobrīd sociālā budžeta uzkrājums, kolēģi, ir jau 950 miljonu latu liels. Tad kuram var iestāstīt, ka naudas sociālajām vajadzībām mums budžetā nav?

Un treškārt. Manu uzmanību piesaistīja tas, kā tieši ir veidots sociālā budžeta plānojums 2009.gadam. Un tam es vēlētos jūsu uzmanību pievērst jo īpaši.

Tiek plānots, ka sociālā budžeta pieaugums 2009.gadā būs 224 miljoni latu. Tas gan ir par 20 miljoniem mazāk nekā gadu iepriekš, tas ir, šogad, tomēr tautsaimniecības attīstības situācijā, kad tā valstī pasliktinās un kļūst arvien dramatiskāka, arī šī, visticamāk, izrādīsies pārlieku optimistiska ieņēmumu prognoze.

Nākamgad tiek prognozēts, ka bezdarbs Latvijā - un to saka eksperti -, pieaugs pat līdz 10 procentiem. Tātad tas būs divas reizes lielāks nekā šogad. Tad no kā iekasēs plānotās sociālās iemaksas?

Kaut cik droši to varētu darīt no pārvaldē strādājošo algas, bet ar to vien neizvilks sociālā budžeta plānus.

Vēl lielākas šaubas ir par optimistisko sociālā budžeta ieņēmumu pamatotību, ko pastiprina vēl tas, kā šajā budžetā ir plānots samazinājums izdevumos; piemēram, vienā no pieciem apakšbudžetiem - nodarbinātības speciālajā budžetā. Budžeta paskaidrojumu daļā lasām, ka par 2,16 miljoniem latu ir sagaidāms samazinājums bezdarbnieku pabalstu izmaksām saistībā (un ieklausieties!) ar bezdarbnieku pabalsta saņēmēju skaita prognozēto samazināšanos. Vidēji mēnesī no 30 tūkstošiem personu šajā gadā līdz 29 tūkstošiem personu nākamgad. Nu tas neizklausās absolūti ticami! Nu neizklausās…

Šajā piemērā arī redzams, ka tās nav reālas prognozes, uz ko balstās arī 2009.gada valsts sociālā budžeta pozitīvā bilance. Un, no šā viedokļa raugoties, tam ir tieša ietekme uz budžeta kopējo finansiālo izskatu, jo, kā zināms, mūsu valstī tiek piekopta politika, ka ar sociālā budžeta plusu mehāniski līdzsvaro pamatbudžeta mīnusu.

„Jaunais laiks” ir vienmēr uzskatījis, ka tas neliecina par labu valsts…

Sēdes vadītājs. Jūs laiks ir beidzies…

S.Bendrāte. … budžeta plānošanas prakse… Jā, es tūliņ beigšu… jo tas neatspoguļo patieso valsts budžeta deficītu.

Un tagad, kolēģi, tie nav vairs ne zelta, ne sudraba diegi, ar ko šis 2009.gada plānotais budžets ir šūts, šis šuvums ir pavisam nedrošs un irstošs. Sociālais budžets ar saviem plusiem nākamgad nespēs vairs plānotajā apmērā izvilkt pamatbudžetu. Tāpēc „Jaunais laiks” uzskata, ka 2009.gada budžeta plānojums ir jābalsta uz reālām prognozēm, nevis uz ilūzijām, un mēs arī uzskatām, ka tajā vēl ir iespējas saprātīgi ietaupīt un ka ir iespējas iekļaut sociālajām vajadzībām būtiskus naudas tēriņus, jo grūtos laikos sociālā slodze pieaugs. Un tāpēc mēs neatbalstām 2009.gada budžeta projektu un aicinām to kvalitatīvi un profesionāli pārstrādāt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Artūram Rubikam.

A.Rubiks (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienītie deputāti! Speciālisti uzskata, ka Saeimai vajag pieņemt bezdeficīta budžetu. Par piemēru tam var kalpot mūsu kaimiņvalsts Igaunija, kas jau vairākus gadus pieņem bezdeficīta budžetu. Pieņemot budžetu ar deficītu, Latvija parāda, ka situācija ir nestabila, ka valstij trūkst līdzekļu, ka vajag ņemt aizņēmumu. Reitingu aģentūras paziņo mums reitingus, tagad paaugstinot cenas tiem resursiem, kurus mēs aizņemamies. Tajā pašā laikā valsts ir spiesta aizņemties un aizdevēji vispirms jau ir ieinteresēti finansēt tieši valsti, nevis privātsektoru, tāpēc ka valsts jebkurā gadījumā ir un paliek drošāks aizņēmējs. Līdzekļu daļa, kas ir pieejama privātajam sektoram, pirmkārt, ir maza, bet, otrkārt, maksā ļoti dārgi. Bet bez šīs naudas bizness nevarēs attīstīties. Tas nozīmē, ka pašreizējais deficīta budžets vismaz tuvākajos trijos gados radīs draudus ekonomiskajai attīstībai. Tā nav labākā perspektīva Latvijā. Izskatāmā budžeta pamatā budžeta deficīta apmērs ir 1,85 procenti no IKP, bet Aizsardzības ministrijas izdevumi - 1,9 procenti no IKP. Ar ko mēs gatavojamies karot? Tāpēc piedāvāju samazināt Aizsardzības ministrijas izdevumus, tādējādi samazinot budžeta deficītu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).

Dāmas un kungi! Tad, kad savā laikā Brežņevam esot jautājuši, kā tad sokas komunisma ieviešana Padomju Savienībā, viņš esot teicis, ka pirmais posms ir izpildīts Kremlī, komunisms ir ieviests, pārējiem nāksies pagaidīt.

Tad, kad Godmaņa kungam pēc kāda laika prasīs, kā tad sokas ar labklājības ieviešanu valstī, Godmaņa kungs mums varēs ziņot, ka politiķiem tuvu stāvošiem uzņēmējiem, padomju un valžu locekļiem, augsti stāvošiem ierēdņiem labklājība ir ieviesta, pārējiem nāksies pagaidīt. Apmēram tā arī izskatās šis budžets.

Es nemēģināšu atkārtot to, ko ir teikuši mani kolēģi, es pilnībā piekrītu tam, ko Kariņa kungs teica. Apgalvošu vien to, ka, piemēram, zemnieki - tagad es laikam darīšu to, kas būtu bijis jādara Augustam Brigmanim vai viņa kolēģiem - nākamajā gadā tiks nostādīti īpaši jocīgā situācijā. Paskaidrošu - kāpēc. Redziet, likums par lauku atbalstu noteic, ka 2,5 procentiem no pamatbudžeta katru gadu ir jābūt subsīdijām zemniekiem. Šīs subsīdijas ir domātas ražošanas attīstībai.

Kāda situācija būs nākamgad?

Zemkopības ministrija bija plānojusi iestāžu uzturēšanas izdevumus 78 miljonu latu apjomā… nu, drusku pāri 78 miljoniem. Tad, kad sākās taupības sludināšana, no šiem izdevumiem samazināja nieka 3 miljonus latu, tie ir nepilni 4 procenti. Savukārt tad, kad sākās šī taupības sludināšana, no subsīdijām, kas bija domātas zemniekiem ražošanas attīstībai un kam bija plānoti 32 miljoni latu, noņēma 8,8 miljonus latu. Un tie ir vairāk nekā 30 procenti. Tātad Zemkopības ministrija uzskata, ka ierēdņiem var noņemt tikai 3 procentus, turpretī zemniekiem ražošanas attīstībai var noņemt veselus 30 procentus - vairāk nekā 8 miljonus. Rozes kungs, pievienoto vērtību šajā valstī rada uzņēmēji un zemnieki tai skaitā, nevis ierēdņi!

Es aicinu šādu budžetu neatbalstīt. Un, ja nu gadījumā koalīcijai nepaveiksies atbalstīt šo budžetu, obligāti - obligāti! - ir jāmaina šī norma.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātei Inai Druvietei, otro reizi.

I.Druviete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Cienītie kolēģi! Neaizkavēšu jūs ar jautājumiem, par kuriem, kā jau teicu, ir iespējams spriest valsts civildienesta ierēdņu un darbinieku novērtēšanas struktūrās un, ja tas būs nepieciešams, arī tiesu instancēs.

Gribētu tikai norādīt, ka mans īpašs lūgums bija runāt par būtību. Visi šie jautājumi, kuri tika minēti kā pārmetumi, būtībā ir atspēkojami. Saskaņā ar Publisko aģentūru likumu valsts… tātad pārvaldes līgums ir jāgatavo ministrijai. Cita starpā, šeit līgums tika iesniegts jau februārī un pašlaik saskaņošanas stadijā guļ jau no 6.augusta. 6000 latu kancelejas precēm, protams, ir drausmīgs noziegums. Nu šeit gan varētu atgādināt, ka nupat mums izsniegtajā materiālā mēs lasām, ka elektronisko lietu pārvaldes sekretariātam ir 23 000, bet šajā ziņā, protams, es ticu, ka aģentūras labosies.

Runājot par šo izdevumu, kurā tik tiešām bija nepieļaujamas kļūdas. Izdevums tiek pārlabots par vainīgā darbinieka personiskajiem līdzekļiem un tiks izdots jau šajā gadā.

Bet neatbildēts tomēr paliek jautājums: kur tad ir šī nevalstiskā domāšana? Vai tiešām mēs būsim spiesti lūgt starptautisku ekspertīzi, lai varētu izvērtēt aģentūru darbības atbilstību Ministru kabineta pieņemtajai programmai? Bet es ticu, ka ar to tiksim mēs galā paši, noskaidrosim lietas apstākļus un, pats galvenais, nekavēsim mūsu valsts valodas attīstību, koncentrējoties uz sīkumiem, kas tik tiešām šajā gadījumā nedrīkstētu aizēnot patieso būtību.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Kārlim Šadurskim, otro reizi.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Cienījamā Koķes kundze! Mana īsā uzstāšanās ir domāta, lai atbildētu jums. Savos aprēķinos, ko valsts zaudē, zaudēdama šos 400 jaunos zinātniekus, es, iespējams, esmu pieļāvis kļūdu. Mans aprēķins bija tāds: 1800 - bāzes bakalaura studijas, trīsgadīgas, 2500 - divgadīgas bāzes maģistra studijas un 2500 - trīsgadīgas doktora studijas, tas ir gadā; pareizinot ar vidējo koeficientu 3,5, iegūst 25 miljonus, ja reizina ar 400. Bet, ja jūs runājat par 800 latu stipendiju doktorandiem, tad, protams, šī summa, ko valsts zaudē, ir daudz lielāka, jo doktorantūru viņi pabeigs šeit, bet ieguldījums (jo viņiem pēc tam šeit nebūs darba), protams, būs ārzemēs. Pievienotā vērtība nāks ārzemēm, bet Latvijas nodokļu maksātāju zaudējumi būs, protams, lielāki. Tur, Koķes kundze, jums ir taisnība!

Bet, ja mēs runājam par likuma pildīšanu vai nepildīšanu, tad patiesībā jūsu teiktais mani ļoti izbrīna, jo Publisko aģentūru likuma 4. un 9.pantā, kas runā par ministra pienākumiem, ir teikts, ka ministrs noslēdz ar aģentūras direktoru pārvaldes līgumu. Turklāt šie līgumi ir jāatjauno katru gadu. Tātad, runājot par minētajām aģentūrām, tur, kur jūs pārmetat aģentūru direktoriem, patiesībā jums ir jāpārmet sev, jo tas ir ministra pienākums - sagatavot šo līgumu un noslēgt ar aģentūru.

Ja runājam par likuma nepildīšanu, tad Augstskolu likuma 7.1 pants nosaka augstākās izglītības un zinātnes administrācijas izveidi, kuru, cik man zināms, Izglītības un zinātnes ministrija nav izpildījusi līdz šai baltai dienai.

Un vēl, Koķes kundze, runājot par zinātnes finansējumu. Zinātniskās darbības likums, kas nosaka plus 0,15 procentu ikgadēju finansējumu zinātnei, kuru sākotnēji, kad tas netika pildīts, mēģināja noslēpt ar struktūrfondu naudu…bet te ir runa par valsts budžeta finansējumu… Nu, struktūrfondi arī iziet caur valsts budžetu. Tad, kad šis „ielāps” bija par mazu un ar to vairs nevarēja nosegt deficītu, sāka izlīdzēties, runājot par tiesību normu prioritāti, slēpjoties aiz tā, ka ir vispārējā norma un ir speciālā likuma norma, kur valsts budžets ir tā kā prioritārs. Bet, godātie valdības locekļi, kuri, protams, vairs manī neklausās, šeit ir pilnīgi skaidra likumdevēja griba, ko tas pauda, pieņemot Zinātniskās darbības likumu, tāpēc runāt par tiesību normu interpretāciju šeit ir pilnīgi nevietā. Zinātnei šī nauda ir vienkārši noblēdīta.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātei Solvitai Āboltiņai.

S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).

„Neblamējiet valsti!” - tā vakardien teica Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja, aizstāvot tiesnešu tiesības saņemt to, kas ir likumā noteikts. „Lūdzu, neblamējiet valsti!”, viņa atkārtoja. Jo ir pilnīgi skaidrs, ka Saeimā pašreiz atrodas vairāk nekā divdesmit vēstules no tiesnešiem, - no tiesnešu kolektīviem, nevis no individuāliem tiesnešiem. Un ir pilnīgi skaidrs, ka šis likums tiks apstrīdēts Satversmes tiesā. Un tātad arī šis ietaupījums izrādīsies iluzors. Tas būs jāatdod. Tas būs jāsamaksā tiem cilvēkiem, kuriem tas nav samaksāts, tikai būs mazliet sablamēta valsts. Bet vai tad šeit kādu tas uztrauc?

Vēl par tiesnešiem. Tā nav tikai tiesneša alga. Tā ir arī prokurora alga. Apstākļos, kad ekonomiskā situācija ir tāda, kāda tā ir, tas automātiski nes līdzi arī kriminogēnās situācijas pasliktināšanos. Tas nozīmē, ka mūsu drošība ir apdraudēta. Tas nozīmē, ka nebūs to cilvēku, kas noziedzniekus ķer, un nebūs to cilvēku, kas viņiem var piespriest sodu. Aizstāvot savas tiesas budžetu, Augstākās tiesas priekšsēdētājs teica: „Tiesas budžets ir specifisks budžets. Deviņdesmit procenti ir algas, un tikai desmit procenti ir tā saucamie kancelejas izdevumi.” Tas, ka mēs viņiem nedodam naudu, nozīmē to, ka nākamajā gadā nebūs tādu judikatūras apkopojumu, kas ir it kā visiem interesanti, un Saeimā ir pat vesela apakškomisija, kas darbojas un mēģina pētīt šos jautājumus, kas saucas… Nebūs pētījumu par „Tiesības uz vārda brīvību un žurnālistu avotu aizsardzību”, „Tiesības uz vārda brīvību un naida kurināšanu”, „Tiesības uz personas privāto dzīvi”, „Tiesības uz korespondences noslēpumu”. Dobeļa kungs, tas taču ir viss tas, ar ko jūsu komisija tik čakli un aktīvi nodarbojas!

Vēl jautājumā par šo budžeta pieņemšanu un par tiesnešu un tiesu sistēmas algām. Tā bija tāda ļoti interesanta situācija, ka neviens, izņemot tieslietu ministru, ar tiesnešiem nav mēģinājis saskaņot un kādu kompromisu panākt. Uz jautājumu - kāpēc tas tā - premjera biroja padomnieks Ikvilds apstiprināja, ka ir pārkāpts Likuma par budžetu un finanšu vadību 19.pants, jo, pieņemot budžetu, Satversmes tiesai ir obligāti nepieciešams saskaņojums ar šīm iestādēm. Šāda saskaņojuma nav bijis, un neviens arī to nemēģina panākt.

Vēl interesantāk ir tas, ka Juridiskā komisija skatīja budžeta jautājumus četrās vai piecās sēdēs. Ne uz vienu no šīm sēdēm neieradās Finanšu ministrijas pārstāvji, lai atbildētu, kādu tad viņi redz šo tiesu sistēmas budžetu. Nu nav jau nekāds brīnums… Nav jau nekāds brīnums! Šeit joprojām nevienam nekas neinteresē. Jūs esat gatavi, jums tas viss ir apnicis. Opozīcija atkal grauj jūsu prestižu. Opozīcija grauj politiķu prestižu. Nu, nobalsojiet vēl vienu reizi, saīsiniet debates no piecām minūtēm uz trijām! Bet vai tad tas mainīs situāciju valstī? Neko tas nemainīs!

Un nobeigumā varbūt mazliet jautrāks pastāsts, bet es nezinu, vai tas ir jautrs. Nesen satiku kādu savu Ārlietu ministrijas kolēģi, kurš strādā tur kopš ministrijas pirmsākumiem, un jautāju: „Nu, kā tad jums valsts pārvaldē tur ar algām? Jo tagad runā, ka jums samazinās un varbūt neizmaksās.” Viņš tā, daudz nedomājot, teica: „Nu, algas jau neizmaksāja tikai Godmaņa laikos.” Un sapratis, ko ir pateicis, uz mirkli tā kā apmulsa. Varbūt mums visiem ir laiks apmulst un saprast, kāpēc pienāks otrie Godmaņa laiki, kuros neizmaksās algas.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Artim Kamparam.

A.Kampars (frakcija „Jaunais laiks”).

Priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi!

Šodien mēs esam daudz un ļoti detalizēti runājuši par skaitļiem budžetā, par to, kā tas ir veidots, par izdevumu un ieņēmumu nelietderību. Manuprāt, nu ļoti skaidri redzama ir viena kopēja doma, kura tiešām ir kopēja gan pozīcijai, gan opozīcijai, ka šis budžets šobrīd ir ļoti, ļoti neprofesionāli un slikti sastādīts. Manuprāt, tas ir skaidrs, bet atšķirība ir tikai pieejā, ko darīt tālāk.

Pozīcija saka: „Nav nekādu problēmu! Uz otro lasījumu mēs te, Saeimā, visu sakārtosim, ātri atradīsim 200 miljonus.” Es gribu teikt kaut ko citu, un tāpēc es gribētu trīs jautājumus uzdot ar mērķi - ko darīt tālāk?

Tātad sākotnēji kāpēc, kā man liekas, tā problēma vispār ir radusies.

Pirmais. 2008.gada grozījumos šeit pat, Saeimā, vasarā, manuprāt, pamatjautājumi jau bija skaidri. 2008.gada budžets nepildījās, tāpēc valdība tajā brīdī darīja it kā pareizu darbu, mazinot valsts pārvaldes izdevumus. Diemžēl šie valsts pārvaldes izdevumu mazinājumi izrādījās krietni, krietni nepietiekamāki, nekā bija vajadzīgi. Tieši otrādi! Valdība vasarā gāja pa vieglāko ceļu, paņemot šīgada struktūrfondu naudu un pārceļot uz 2009.gadu, zinot, ka tad būs vēl grūtāk. Vasarā, tajā brīdī, tas būtu krietni vieglāk izdarāms, atstājot 2008.gada plānoto struktūrfondu līdzfinansējumu jau šajā gadā. Tātad pirmais akmens, kas tika ielikts, bija jau 2008.gada budžeta grozījumi, pilnīgi nepamatoti un pārāk optimistiski raugoties uz šāgada budžeta grozījumiem. Pirmais.

Otrais, kolēģi! 2009.gads. Saprotot to, ka budžets tiešām varēja bāzēties uz jūlija prognozēm, Saeimā tas tomēr netika iesniegts nedz augustā, nedz septembra sākumā. Tas Saeimā tika iesniegts jau tad, kad šie skaitļi bija zināmi. Mēs piedāvājām, manuprāt, pietiekami godprātīgu risinājumu: kolēģi, iesniedzot Saeimai budžetu un atdodot to atpakaļ valdībai, valdība nekrīt! Valdība pārstrādā budžetu pietiekami efektīvā veidā un mēģina labot to, kas tobrīd jau bija zināms. Arī tas nenotika.

Šobrīd mēs esam pie pirmā lasījuma, kurš ir konceptuāls un kurā konceptuāli mums visiem jāsaka, vai šāds budžets mūs apmierina. Un mēs visi sakām: nē, tas mūs neapmierina!

Līdz ar to, manuprāt, ir pilnīgi skaidra atbilde, kā ir jābalso. Budžets ir jānoraida.

Trešā lieta, kolēģi, - apdraudējums. Kāpēc, manuprāt, šī izšķiršanās ir ļoti, ļoti būtiska. Es pieņemu, ka Godmaņa kungs ļoti labi zina šīs tabulas, ko es jums rādīšu, bet mani tas vienkārši šokēja. Manā priekšā ir Latvijas ārējā parāda kopējā tabula - gan privātpersonu, gan uzņēmumu, gan valsts parādi. Un šeit Latvija ir absolūts līderis, jo tas ir 135,1 procents no iekšzemes kopprodukta. Ungārijai, kurā valūta jau ir nobrukusi, tas ir 118 procenti. Tas ir kopējais parāds, kas ir ļoti būtisks valsts ekonomikai kopumā, Godmaņa kungs! Šis skaitlis ir kopējais. Bet Latvijas valdības parāds… jā, tas ir mazāks.

Otrs grafiks, Godmaņa kungs! Ceru, ka esat to redzējis. Tas saucas tā: apdrošināšanas tarifi pret valsts maksātnespēju… pret valsts maksātnespēju. Cik apdrošinātāji ņem no tiem kredītu devējiem, kuri dod Latvijas valstij kredītus? Un mēs redzam, ka tabuliņā virs mums ir tikai Īslande. Savukārt zem mums ir tā pati Ungārija, kura jau ir sabrukusi. Šie ir tik nopietni apdraudējumi, kurus atkal ignorējot, jūs vienkārši dzenat šo valsti bankrotā.

Risinājums… Es vienkārši redzu, ka nevienu neinteresē šie makroekonomiskie skaitļi. Risinājums, manuprāt, ir pilnīgi skaidrs un saprotams. Noraidot pirmajā, konceptuālajā, lasījumā budžetu, mēs tiešām iegūstam to, ka valdība krīt. Diemžēl šī koalīcija ir pierādījusi, ka tā nespēj savstarpēji vienoties par prioritātēm. To, ko mēs dzirdam, ka atkal tiks ņemts no struktūrfondiem, to, ko mēs dzirdam par valsts pārvaldes mazinājumu, šobrīd atsevišķi ministri nemaz nevēlas dzirdēt. Mēs saprotam un zinām, ka šāda koalīcija - ar tik lielu inertumu un ar tik lielu neieinteresētību darboties - diez vai šo budžetu salāpīs tādu, kāds Latvijas valstij ir vajadzīgs. Tieši tāpēc, kolēģi, manuprāt, vienīgā atbildīgā rīcība ir balsot tikai „pret” un pēc valdības krišanas izveidot tādu valdību, kura ir izlēmīga, kura ir efektīva un kura spēj - tai skaitā ar nepopulāriem lēmumiem - beidzot radīt šai valstī stabilitāti. Tas ir vienīgais ceļš! Ja mēs pa to neiesim, kolēģi, tad tuvākā pusgada, maksimums, gada, laikā mums draud kaut kas tāds, ko, es ceru, neviens no jums pat nav īsti iztēlojies, kas varētu būt.

Es tiešam aicinu jūs par to padomāt, nevis vīzdegunīgi pasmīnēt par to: sak, ko tā opozīcija atkal te runā!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātei Lindai Mūrniecei.

L.Mūrniece (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Ir valstis, kurās policija tiek vājināta apzināti. Pamatā tās ir valstis, kur valdība ir cieši saistīta ar noziedzīgajām struktūrām, un tās vienkārši baidās no spēcīgas policijas.

Skatoties šo budžetu, ir skaidrs, ka arī mūsu valdība baidās no spēcīgas policijas, jo vai gan citādi nauda tiktu taupīta uz policistu algu un ikdienas funkciju veikšanas rēķina. Laikā, kad šī pati valdība ir novedusi valsti līdz smagai ekonomiskai krīzei, noziedzība pieaug ar katru dienu. Ik dienu mēs dzirdam, ka tiek apzagtas bankas, tiek apzagti veikali, aplaupīti cilvēki uz ielas un ik dienu pieaug darbs tieši policijai. Ja mēs pieņemsim šo budžetu, tad ir skaidrs, ka mēs piedzīvosim dienu, kad policisti uz bruņotu laupīšanu brauks ar trolejbusu, jo benzīna limits tobrīd būs beidzies.

Es aicinu balsot „pret” šo budžetu, jo tas apdraud ikkatra Latvijas iedzīvotāja drošību un mūsu valsts drošību kopumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Aigaram Štokenbergam.

A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātais Ministru prezidenta kungs! Ministri! Kolēģi! Dāmas un kungi! Manas uzstāšanās mērķis nav analizēt, kurā vietā dabūt vienu miljonu, 50 tūkstošus vai vēl kaut ko. Es gribētu atgādināt to vienkāršo ekonomikas patiesību, ka jebkurā ekonomikas ciklā ir jārīkojas pretcikliski. Tas, ko mēs šobrīd redzam šajā budžetā, ir drastisks izdevumu samazinājums, ar ko es varētu Ministru prezidentu tikai apsveikt. Ir tiešām apsveicami - samazināt valsts pārvaldē strādājošo skaitu, ir tiešām apsveicami samazināt valdības izdevumus, kas attiecas uz uzblīdušo valsts pārvaldes aparātu. Un šajā ziņā es varu atgādināt tikai to, ka šo priekšlikumu, proti, samazināt valsts pārvaldes izdevumus par 22,7 procentiem, sabiedrība „Citai politikai” izteica jau 6.jūnijā. No tā jūs esat izdarījuši šobrīd pusi, un finanšu ministrs vakar paziņoja, ka izdarīs arī otro pusi. Tieši tāpēc tie ir soļi, kas apsveicami šajā valdības rīcībā. Mēs šodien arī esam nākuši talkā, opozīcija vienoti ir iesniegusi pieteikumu Satversmes tiesā ar prasību atcelt vadības līgumus kā nelikumīgus. Un es ceru, ka mums viesiem kopā veiksies.

Bet, ja mēs runājam par galveno problēmu, jebkurš ekonomists, ieraugot iekšzemes kopprodukta formulu, konstatētu: ja jūs rīkojaties cikliski šajā gadījumā, proti, krītošas ekonomikas situācijā, un tādējādi samazināt izdevumus, tad tā bedre, kurā Latvijas ekonomika iekritīs, būs aizvien dziļāka. Un es jums varētu ilustrēt ar piemēru… te ir tās prognozes, kas izskanējušas pēdējo nedēļu laikā, proti, makroekonomiskā prognoze uz pirmo lasījumu ir ar iekšzemes kopproduktu 2 procenti, ar inflāciju 9,8 procenti, un tādā gadījumā deficīts tika prognozēts 330 miljonu latu apmērā. Tas, ko finanšu ministrs vakar pauda, ir mīnus viens… Tiesa gan, netika nosaukta inflācijas prognoze, bet ir skaidrs, ka tie jau ir 560 miljoni. Paskatāmies to prognozi, ko ir paudusi Tirdzniecības un rūpniecības kamera, proti, tiek prognozēts iekšzemes kopprodukta samazinājums par 5 procentiem, tas nozīmētu arī inflācijas apturēšanu (tā, visticamāk, būtu deflācija), un tādā gadījumā iekšzemes kopproduktā deficīts būtu 950 miljoni latu.

Mēs esam analizējuši šos datus, šīs prognozes. Mēs domājam, ka reālā prognoze, uz kuru vajadzētu būvēt budžetu, ir iekšzemes kopprodukta samazinājums par 2 procentiem un inflācija, gada vidējā inflācija, 6 procenti. Tādā gadījumā rezultāts būtu 4,2 procentu deficīts no iekšzemes kopprodukta jeb 750 miljoni latu.

Ir pareizi, ka jūs samazināt izdevumus uzblīdušajam valsts pārvaldes aparātam, bet vienlaikus ekonomikā ir vajadzīgs vairāk naudas. Kā minimums ir jānotur tas naudas apjoms, kas ir vajadzīgs, lai iekšzemes kopprodukts nesamazinātos. Vajag atcerēties to vienkāršo formulu, no kuras sastāv iekšzemes kopprodukts. Tie ir pirmām kārtām arī valdības izdevumi. Ja krasi tiek samazināti izdevumi valdības uzturēšanai, bet netiek palielināti izdevumi pensijām, pabalstiem, skolotāju, mediķu, policistu un visu citu cilvēku algām, kuriem tās šobrīd nav pietiekamas, tad mūsu ekonomiku sagaida vēl dziļāka krīze un recesija.

Kādi ir mūsu priekšlikumi? Te tika daudz runāts par to, kā samazināt izdevumus. Es vēlreiz atkārtošu to, ko „Sabiedrība citai politikai”, zinot situāciju un prognozējot, teica jau jūnijā, proti, nepieciešams palielināt maksu par valsts kapitāla izmantošanu no 27 uz 50 procentiem. Pirmām kārtām tas attiektos uz tādiem uzņēmumiem kā Latvijas Radio un televīzijas centrs, „Latvijas Dzelzceļš”, „Latvijas Gaisa satiksme”. 15 procentu kapitāla pieauguma nodokli - no nākamā gada 1.jūlija. Mēs ierosinām 10 procentu iedzīvotāju ienākuma nodokli uz izņemtajām dividendēm tikai tāpēc, lai beidzot kompensētu to un tas kļūtu vienāds ar to nodokli, ko maksā kā ienākuma nodokli 25 procentu apmērā. Mēs ierosinām ēku nodokli bagātajiem, proti, 1 procentu no kadastrālās vērtības par platību, kas ir virs 40 kvadrātmetriem uz vienu cilvēku. Mēs ierosinām likvidēt aplokšņu algas. Tie ir 600 miljoni latu katru gadu, kas neieplūst budžetā.

Ja jūs gribat zināt konkrētu mehānismu, kā to izdarīt, tad eksistē metodes, piemēram, tāda, kāda tiek pielietota Vācijā, kur katram amatam un katrai profesijai ir noteikts tas minimums, no kura jāsamaksā nodokļi. Kāda ir patiesā algu aina, jūs viegli varat ieraudzīt kaut vai Nacionālās bibliotēkas tāmē, kurā ir patiesās algas, kādām vajadzētu būt, piemēram, celtniekiem…

Sēdes vadītājs. Jūsu runas laiks ir beidzies… Vai Saeima piekrīt, ka Štokenberga kungs runā vēl vienu minūti? (No zāles: „Jā! Lai cilvēks runā!”) Jums ir viena minūte.

A.Štokenbergs. Paldies. Vēl trīs ierosinājumi.

Likvidēt valsts un pašvaldību uzņēmumu padomes. Proti, tos politiskos ielikteņus viegli var aizstāt ar ierēdņiem, ar katras ministrijas ierēdņiem, kuri par to nesaņemtu papildu samaksu.

Mēs ierosinām arī, lai Latvijas Banka šajā brīdī nāk talkā. Mums nav nekāds noslēpums, ka Latvijas Bankas refinansēšanas likme neatbilst tai situācijai finanšu tirgos, kāda šobrīd ir. Tāpēc mēs vēlamies, lai Latvijas Banka pakāpeniski samazina refinansēšanas likmi līdz tādai likmei, kādu šobrīd pielieto Eiropas Centrālā banka.

Un, otrkārt, ja mēs runājam par banku obligātajām rezervēm, tad obligātajām rezervēm ir jāatbilst tai situācijai, lai indekss N2M nekristos vairāk par 10 procentiem.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Visvaldim Lācim, otro reizi.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Visi cienījamie klātesošie! Mēs visi zinām, ka politiskās partijas Latvijā izmanto vislielākās naudas summas politiskajai reklāmai un aģitācijai. Un, lūk, šajā sakarā ir noteikts viens budžeta samazinājuma avots, kas netiek izlietots. Turklāt, strādājot Saeimā, katrs no jums… es domāju, ka jūs man piekritīsiet… un man, tikai trešo gadu strādājot Saeimā, ir kļuvis skaidrs, ka lieliski strādā Saeimas Kanceleja. Respektīvi, tas nozīmē, ka ne tikvien visu politisko partiju frakciju deputāti, bet arī ārpus frakcijām esošie deputāti, kāds es esmu un kādi īsu laiku bija vēl arī citi kolēģi, var saņemt vispilnīgāko informāciju visās komisiju sēdēs, kurās piedalās, visās plenārsēdēs. Ja ar to nepietiek, ja jums ir jautājumi, kas skar jūsu interešu loku kā deputātam, Saeimas informācijas dienests strādā tik labi, ka jūs varat saņemt šeit informāciju arī par to, kas notiek ārvalstīs, un pie tam ļoti ātrā laikā. Kādreiz pat ir pilnīgi neērti, nodzīvojušam padomju impērijā ilgu laiku, kad tev nepiegrieza nekādu uzmanību, bet tagad tu ieej Saeimas dažu nodaļu telpās, kur darbinieki runā nevis par savām personīgām lietām, bet par darba lietām, un, kad ienāk deputāts, tūlīt pievērš uzmanību šim deputātam. Mēs taču to zinām! Šeit cenšas Saeimas dienests palīdzēt. Un palīdz! Visos politiskos un visos ar deputātu darbu saistītos jautājumos. Un palīdz pat saimnieciskajos jautājumos. Ko es ar to gribu teikt? Tātad Saeimas politisko partiju, esošās Saeimas politisko partiju, darbs ir nodrošināts Saeimā tik pilnīgi, ka ne tikai Saeimā, bet arī ārpus Saeimas zināmā mērā ir nodrošināts. Piemēram, ļoti pareizi darbojas arī ZZS frakcija, kura bieži, izprasījusi oficiālā, atļautā veidā daudzas caurlaides Saeimas Caurlaižu birojā, šeit rīko gandrīz, varētu teikt, valdes sēdes. Un viņi izspriež jautājumus ne tikai par darbu Saeimā, bet, kā es teicu, arī par darbību ārpus Saeimas. Es uzskatu, ka Ministru prezidentam un arī mums, Saeimai, jāņem vērā tas, ka šis darbs lielā mērā ir nodrošināts un politiskai kampaņai un darbam ārpus Saeimas nav vajadzīgi šie milzīgie līdzekļi, ar kuriem mēs „spīdam” (pēdiņās) visā pasaulē un arī Eiropā. Un varam šos izdevumus samazināt. Es aicinu valdību un arī mūs visus, Saeimas deputātus, ķerties klāt arī pie šīs lietas un samazināt izdevumus politiskai reklāmai un aģitācijai. (No zāles: „Pareizi!” Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātei Baibai Rivžai.

B.Rivža (ZZS frakcija).

Premjera kungs! Ministri! Cienītā Saeima! Nu padomājiet loģiski, ko mēs iegūsim, ja mēs šodien neapstiprināsim budžetu pirmajā lasījumā? Nu ko mēs iegūsim? Jaunu valdību? Haosu, haosu, haosu un vēl lielāku purvu! Tā ka šinī gadījumā mums nav vispār cita ceļa. Mums nav vispār cita ceļa, un es domāju, ka katrs to saprot. Vai tiešām jūs, opozīcija, gribat vēl sliktāku situāciju? Ja mēs tagad neapstiprinām, mums situācija tikai pasliktināsies. Ja mēs apstiprinām, tad mēs varam tālāk strādāt ar budžetu. Mēs taču varam to tālāk analizēt, mums ir premjera un finanšu ministra uzstādījums par to, ka tiek meklēti ceļi un ir atrasti avoti, lai budžeta deficītu mazinātu. Mums visiem te ir labi priekšlikumi. Nu kāpēc tad mums tos nelikt lietā? Kāpēc to nedarīt? Man šķiet, ka šīs diskusijas bija izglītojošas. Tur bija daudz labu priekšlikumu, bet nav cita ceļa, kā vien balsot par budžetu pirmajā lasījumā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Aleksandram Golubovam. (Dep. J.Dobelis no zāles: „Okupācija bija!” Dep. A.Golubovs: „Nebija, nebija!” Dep. J.Dobelis: „Bija!” Zālē smiekli, aplausi.)

A.Golubovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Nebija, nebija!

Cienījamie kolēģi! Mēs šodien izskatām nākamam gadam ļoti nozīmīgu likumprojektu. (No zāles dep. J.Dobelis: „Ej nu, beidz!”) Uzstājoties šeit, Godmaņa kungs nosauca trīs prioritātes, kuras viņš saskata šajā budžetā. Es it kā tādas nesaskatīju. Es saskatīju citas.

Pirmā. Pirmā prioritāte, kuru es saskatīju, - tas ir valsts aizsardzības budžets.

Otrā prioritāte - tas ir budžets, lai algotu ierēdņus. Starp citu, tie 10 procenti, kurus jūs gribējāt it kā samazināt… es nezinu nevienu ierēdni, kurš jau ir saņēmis kaut kādu brīdinājumu, ka viņš tiks atlaists. Es nezinu tādu.

Un trešā prioritāte, kuru es saskatīju, - tā ir mūsu bibliotēkas celšana, no kuras jūs nekādi negribat atteikties šajā momentā. Nekādi negribat saprast, ka bez bibliotēkas mēs izdzīvosim, mēs neizdzīvosim bez Latvijas ļaudīm.

Jūs nepildījāt savus solījumus skolotājiem. Skolotāji pagaidām nestreikos, jo jūs atkal solījāt viņiem algas pielikumu nākamgad. Un kādā veidā? Jūsu ministre jau apsolīja, ka slēgs 150 skolas. Pa Latviju - 150 skolas! Es domāju, ka tā slēgšana būs nevis šeit, Rīgā, bet kaut kur laukos. Vai jūs zināt, cik bērnu pašreiz neapmeklē skolu? It īpaši pēc tam, kad jūsu ministrs, satiksmes ministrs, slēdza 300 maršrutus. Nezināt? (No zāles dep. J.Dobelis: „Nezinām!”)

Jūs nepildāt solījumus arī mediķiem, un šodien sākas divu dienu streiks. Jūs par to zināt?

Jūs nepildījāt arī solījumus policistiem. Jūs nepildījāt solījumus pensionāriem. (No zāles dep. A.Ziedone-Kantāne: „Un maziem bērniņiem!”) Un vienu reizi ar to vajadzētu beigt… Vajadzētu beigt ar šo valdību. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātei Ilmai Čepānei, otro reizi.

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Es visu laiku gaidu atbildi uz savu jautājumu. Gaidu, ka uz manu jautājumu atbildēs koalīcija un galvenokārt Nacionālā attīstības plāna „tēvs” Kučinska kungs. Proti, valsts budžets… Pēc kāda scenārija tad mēs iesim? Vai tas būs atpalicības scenārijs? Vai tas būs stagnācijas scenārijs? Vai izaugsmes scenārijs? Esiet tik laipni, es jūs pazemīgi lūdzu. Kā jūs vērtējat šo Nacionālo attīstības plānu, savulaik būdams tik lepns un tik priecīgs par to?

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Jānim Lagzdiņam… Nē, vārds debatēs deputātei Solvitai Āboltiņai, otro reizi.

S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).

Es aizmirsu. Pavisam īsi par bibliotēku un vēlreiz par dubultajiem standartiem.

Juridiskajā komisijā viesojās tieslietu ministrs un stāstīja par Tieslietu ministrijas samazinājumu. Tieslietu ministrijas budžeta lielākais samazinājums ir tas, ka netiks celta Rīgas apgabaltiesa, netiks celta un remontēta neviena cita tiesa.

Ģenerālprokurors Juridiskajā komisijā stāstīja, ka Dzirnavu ielā ir prokuratūras māja, kura brūk kopā, bet arī tā netiks remontēta, jo to jau nedrīkst.

Mūsu valstī ir tikai viena celtne, kuru drīkst celt, - visas pārējās drīkst sabrukt, tādā veidā veicinot kaut kāda budžeta attīstību.

Godmaņa kungs, jūs neskatījāties šodien uz tām māmiņām ar mazajiem bērniem. Bet tur bija plakāts - „Bērnudārzus - Gaismas pilij!”. Vai tiešām tas ir tas, ko jūs vēlaties? Un vai tiešām ir šie dažādie standarti: ja tā ir Tautas partijas bibliotēka, tad to mēs celsim, bet, ja tā ir tiesa vai prokuratūra, vai vēl kāda cita iestāde, tad nu gan nekādā gadījumā šobrīd nevajadzētu atrast laiku tās celšanai vai remontēšanai.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es piekrītu visiem, kas te uzstājas un aicina nobalsot par budžetu. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs Ministru prezidentam Ivaram Godmanim.

I.Godmanis (Ministru prezidents).

Jā. Cienījamo Saeimas priekšsēdi! Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Katrā ziņā šis darbs ir grūts, jo es saprotu, ka nav vienkārši tik ilgi spriest, jo tas nogurdina, es domāju, gan klausītājus, gan arī runātājus. Tas ir reāli. Arī es no sākuma mēģināju uztvert visu, ko runā, bet, zināt, pēc divām stundām ir grūti uztvert visu. Es mēģināju izmantot austiņas, nav vienkārši. Būsim godīgi un atklāti. Varbūt kaut kā pa daļām jāskata tie jautājumi, sevišķi par izdevumu daļu, jo ļoti grūti būs, ja mēs visu vienā blokā skatīsim.

Pirmais, ko es gribu teikt. Es gribu izteikt pateicību visiem, kas šeit runāja, jo faktiski lielākā daļa runāja par ieņēmumu daļu. Tas ir būtiski, tas nozīmē… faktiski pirmā lasījuma būtība ir runāt par ieņēmumu daļu, runāt par pavadošiem likumiem, runāt par deficīta apmēru, runāt - jā! - varbūt arī par vienu otru principu, kas šajā budžeta projektā ir iekšā. Un no tā, ko es dzirdēju, es izdaru secinājumus, ka pēc būtības ne opozīcijai, ne pozīcijai nav iebildumu pret tiem pavadošajiem likumiem, kuri ir saistīti ar nodokļu samazinājumiem un citiem faktiem.

Es izsaku secinājumu, ka gan opozīcija, gan pozīcija ļoti precīzi atbalsta to trīspusējo vienošanos, ka budžeta deficīts nav palielināms. Tas ir liels, es domāju, panākums, un es ceru, ka otrajā lasījumā tas arī tā būs.

Varbūt pavisam nedaudz… pavisam īss komentārs. Pirmais, ko es gribu teikt. Redzat, mēs balsojam nevis par kaķi maisā, Šadurska kungs, bet par vairākām principiālām lietām šajā budžetā.

Pirmais. Mēs balsojam par to, ka, ņemot vērā, ka kopprodukts samazinās, jo 2 procenti ir stipri mazāk nekā 7,5 un 5,6, princips ir tāds, ka, samazinoties kopproduktam, ir jāsamazina izdevumi. Tas ir pirmais princips, kas šeit ir iekšā. Samazinājums nav pietiekams, un tāpēc otrajā lasījumā gan deputāti, gan arī valdība centīsies palielināt izdevumu samazinājumu.

Otrs princips, par ko mēs balsojam, attiecas uz aptuvenu budžeta deficīta apmēru, kurš ir zem Māstrihtas kritērija. Tas nav 3 procenti. Tas ir 1,85. Un nepareizi šeit izteicās cienījamie deputāti, kas tikai rēķināja to, ka samazinās ieņēmumi - un izdevumi faktiski paliek tādi, kādi ir, un līdz ar to deficīts mums te aug līdz 700-800… un tā tālāk. Tā nav taisnība. Ja samazinās ieņēmumi, sevišķi es to gribētu pateikt Kariņa kungam! - samazinās arī izdevumi. Tas ir valdības uzdevums. Ja pirmajā lasījumā nobalso principā par deficīta ierobežojumu, tas ir automātiski.

Tā trešā lieta ir valsts parāds. Tiem cilvēkiem, kas šeit runā par valsts parāda lielo pieaugumu, vajadzētu iepazīties ar Valsts kases plānu. Deputātiem ir šādas tiesības. Tie tiešie parādi, kas mums jānofinansē gan 2008., gan 2009.gadā, ja mēs runājam par iekšējo un ārējo parādu, katru gadu sastāda apmēram 208 miljonus. Cita lieta, ja mums budžeta deficīts ies sliktā virzienā, sākot no nākamā gada, teiksim, maija, tad mums varbūt būs nepieciešams aizņemties lielākas naudas, bet tas nav absolūti definitīvi. Tie ir Valsts kases dati.

Mēs šeit runājam par makroekonomiskām lietām, par anticikliskumu. Jā, valdība jau tomēr vismaz 2008.gadā nodemonstrēja šo anticikliskumu, un man jāsaka, ka 2008.gada beigās varbūt vajadzēs to pat nedaudz ierobežot. Tā problēma ar anticikliskumu ir pilnīgi pareiza, bet mums ir vēl citi ierobežojoši apstākļi, kāpēc mēs nevaram paplašināt budžeta deficītu vēl lielāku, ko var un praktiski dara tad, kad samazinās kopprodukts. 1998.gadā mēs to darījām. Bet mums ir viena problēma. Ja 1998.gadā bija tikai Krievijas krīze un tās nebija tur, Rietumos, tagad krīze ir visapkārt. Un viens tāds skaitlis: nākamajā gadā Eiropas Savienības dalībvalstis piesakās izvietot savas parādzīmes 1,6 triljonu eiro apmērā. 1,6 triljoni ir 1600 miljardi. Pie tam lielākoties šīm valstīm reitingi ir stipri augstāki, par ko šeit runāja cienījamais deputāts, arī sakot par tā saucamajiem CDS un apdrošinātājiem pret naudas neatdošanas risku. Tāpēc mums ir stipri cita atmosfēra, ja mēs runājam par to, ka mēs brīvi varam pārfinansēt vai finansēt savu deficītu. Tāpēc mēs nevaram iet maksimāli anticikliski. Tā ir problēma. Tas mūs vienkārši ierobežo, nu, ko darīt.

Ja mēs runājam vēl… pāris komentāru, kurus es šeit dzirdēju, par… Pavisam īsi. Pareizi, mums pilnībā sakrīt domas par pārvaldes izdevumu samazināšanu. Kvalitatīvi tās mums sakrīt. Jautājums, kā kvantitatīvi atrisināt šo problēmu, nav vienkāršs. Es šeit vairākus aspektus dzirdu. Un, piemēram, šeit es dzirdu par vairākiem bubuļiem. Te runā par padomēm, kas faktiski varētu radīt milzīgu fiskālo efektu. Cienījamās partijas, kas ir bijušas savulaik pozīcijā un kas tagad ir opozīcijā! Mēs varam ļoti elementāri pierādīt: tad, kad bijāt pozīcijā, jūs ļoti veiksmīgi piepildījāt padomes ar saviem pārstāvjiem. Skaitliski absolūti tāpat, kā to dara tās pozīcijas partijas, kas nāk jūsu vietā. Tad ko? Tas iznāk tā: ja es esmu opozīcijā, tad es esmu pret padomi, ja es esmu pozīcijā, tad padomes pilnas. Tas jautājums nav vienkāršs. Tas, ko es te dzirdu, - likvidēt jebkuras padomes.

Redzat, ir akciju sabiedrības, valsts akciju sabiedrības. Turklāt ir likums par akciju sabiedrībām, un pilnīgi vienalga, vai viņas ir valsts vai nevalsts. Un uzraudzību nosaka likums. Mēs nevaram pateikt, ka valsts akciju sabiedrībā neviens nav padomē. Likums to nosaka. Kam nav skaidrs, griezieties, lūdzu, Valsts kancelejā, jums to izskaidros. Pie tam jautājums šeit ir vēl tāds. Tie ir lieli aktīvi, tā ir liela atbildība. Tas ir punkts viens. Es, protams, piekrītu, ka ļoti nopietni ir jādiferencē. Es to teicu Pieprasījumu komisijā, mēs patlaban izskatām iespējas diferencēt šo atlīdzību un atbildību, izejot no tā, cik lielas ir akciju sabiedrības. Bet tās akciju sabiedrības, kuru aktīvos ir desmitiem miljonu un vēl vairāk naudas, neuzraudzīt vispār? Baidos, ka tas ir bezatbildīgs paziņojums.

Otra lieta. Visi piekrīt arī tam, ka jāsamazina ierēdniecība. Tikai neuzskatiet to par bubuli, neaizejiet otrā galējībā, cienījamie deputāti! Šoreiz es griežos pie visiem deputātiem, jo neaizmirsīsim, ka, lai kā mēs arī izteiktos par ierēdniecību, bieži vien emocionāli un slikti, tie ir tie cilvēki, kas pārstāv valsti un kas mēģina šo valsti darbināt. Tas nav tik vienkārši - atlaidīsim viņus visus, un valsts strādās pati no sevis. Ar deputātiem vien un valdību vien ministru personā, kas te ir, nestrādās valsts, jūsu zināšanai. Nestrādās, lai cik arī kvēli jūs šeit par to runātu.

Par atsevišķām lietām es tiešām gribu teikt, ka ir ļoti būtiski priekšlikumi, tai skaitā… par izglītību gan man gribētos, lai pieredzējuši deputāti, kas ir bijuši ministri, nāk talkā vienā lietā. Te jau tā jautri var runāt par tiem izglītības samazinājumiem vai nesamazinājumiem. Mums ir viena cita problēma. Es arī piekrītu ministrei, ka pamatā šajos apstākļos zinātnes finansējuma smagums jāpārceļ uz Eiropas fondiem. Problēma ir vienā apstāklī. Mums augstskolas ir sadalījušās divās daļās. Un pie mūsu liberālās sistēmas viena daļa grib būt atvasinātas un viena daļa negrib. Un tās, kas ir atvasinātas, diemžēl nevar pretendēt uz tādu pašu līdzfinansējumu, kāds ir valsts iestādēm. Un nu ir tā, ka Tehniskā universitāte ir vienā pusē, Latvijas Universitāte - otrā. Tā diemžēl ir. Tas ir galvenais jautājums, lai mēs varētu pilnībā līdzfinansēt. Jo, ja šīs universitātes pieņem lēmumu, ka viņas ir valsts institūcijas, tad viņas saņems 15 procentu līdzfinansējumu, ja ne, tad 7,5. Tā ir problēma. Tā ir daudz svarīgāka problēma šinī brīdī, Šadurska kungs, nekā tas, ko teicāt jūs.

Kaut gan, godīgi teikšu, protams, nevarētu neko īpaši lielīties, ka mēs nevaram pamatbudžetā arī nodrošināt finansējuma pieaugumu. Bet mums vismaz ir aizstājošs elements, ko mēs saņemam no Briseles.

Noslēgumā es tiešām gribētu izteikt pateicību par šo samērā smago darbu. Tas ir smags darbs - tik ilgi diskutēt un faktiski arī runāt, ieklausīties, pievērst uzmanību. Es tomēr ceru, ka… Es aicinu, lūdzu nobalsot par, protams, budžetu pirmajā lasījumā. Ievērojiet: balsojot par to, mēs nobalsojam par principiem, kas ir budžetā, un, ja mēs šos principus ievērojam otrajā lasījumā, tad atliek tikai viens - kā kvantitatīvi tos piepildīt. Un es ceru, ka tas kopā mums arī izdosies.

Paldies jums.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Jā. Paldies Godmaņa kungam. Paldies visiem debatētājiem. Man jāteic, arī par opozīcijas priekšlikumiem. Un skatījums uz situāciju un budžetu bija skaidrs, pareizs un saprotams. Bija arī visnotaļ tādi… nepieņemami izteicieni. Es arī palūgtu dažus nacionālos politiķus raudzīties uz ierēdniecību nevis kā uz aparātu un hidru, bet kā uz dzīviem cilvēkiem, tā sastāv simtprocentīgi no latviešiem (No zāles dep. A.Golubovs: „Latviešiem? Ai-ai-ai!”), no Latvijas pilsoņiem, un ierēdņi pa lielai daļai ir latvieši. Jā, jā, ir cilvēki, ar kuru galvām tā nevar mētāties.

Aicināja nobalsot pret budžetu. It kā jau skaisti, un opozīcijai tas būtu jādara. Bet kas notiks, kad mēs nobalsosim „pret”? Tad kritīs Godmaņa valdība. Mēs sāksim… partiju virsaiši aizkulisēs veidos jaunu valdību, Valsts prezidents pilī mēģinās izraudzīties jaunu vadītāju, tad mēs to valdību stiprināsim, budžeta, protams, nebūs. Parlamentā mēs nodarbosimies ar tādu komisiju dibināšanu, kuras novelk to smalko svītru starp pornogrāfiju un erotiku. Protams, mēs varēsim grebt arī koka karotes. Iedomājieties, 99 deputāti valstij par godu izgrebj 90 karotes. Varam iekļūt pat Ginesa rekordu grāmatā. Mēs mēģināsim risināt tos smalkos strīdus, cik tad cilvēkiem jāaiziet pie urnām, lai parlamentu atlaistu. Visas lietas. Bet valsts pēc savas būtības sabruks, draugi. Jo nākamo gadu mēs iesāksim ar vienu divpadsmito daļu no šī gada budžeta finansējuma katrai iestādei atsevišķi. Budžeta nebūs. Starptautiskie reitingi mums vairs nekritīs. Mūsu starptautisko reitingu vienkārši likvidēs kā nevajadzīgu un neesošu. Tieši tā tas arī notiks. Tad mēs mēģināsim kaut kur aizņemties. Protams, mums nedos. Tad Godmaņa kungs, kas vēl joprojām turēsies pie varas… tāpēc, ka mēs nevaram palikt bez valdības. Mums valdība būs. Godmaņa kunga vadībā. Viņa rakstīs garas petīcijas Starptautiskajam Valūtas fondam. Pa priekšu ies Godmanis, aiz viņa klanīdamies finanšu ministrs Slakteris, jo valdību mēs nespējam izveidot, un valdību neviens negribēs uzņemties veidot. Un viņi prasīs, lai aizdod mums dažu labu miljardiņu. Un tad mums tiešām nevajadzēs ierēdniecību kā daždien tautai, kas nespēj sevi pārvaldīt. Jo to pārvalda kāds cits. Vai tā būtu Krievija… Latviju pārvaldījuši, kam tikai tas ienācis prātā. Varbūt arī krievi. Šajā gadījumā pārvaldīs Starptautiskais Valūtas fonds.

Ekonomika mums nomirs. Man ir jāpabiedē, Kariņa kungs, jūs, jo jūs bijāt tik jūsmīgs, tik skaisti izskatījāties. Godīgi teikšu - tik pareizi runājāt. Pareizi runājāt. Vienīgais, jums bija runa jānoslēdz šādi - lai cik tas budžets neatbilst jūlija prognozēm, lai cik tas šodien slikti izskatītos, mīļie draugi, mēs, „Jaunais laiks” un no tā atvasinātie, atbalstīsim, nobalsosim „par” un tad ļausim Ministru kabinetam savas kļūdas vai neprecīzās prognozes, kā nu katrs to sauc, labot. Un 14.novembrī - pirms Latvijas valsts svētkiem, negrebuši nekādas karotes, nerunājot par smalko atšķirību starp vienu un otru, nemēģinot atrisināt smagas konstitucionālas problēmas, kurās ir saputrojies kā parlaments, tā arī pats prezidents, mēs pieņemsim šo budžetu ar striktu uzdevumu Godmanim ar visu valdību nebraukt ne pie kāda valūtas fonda, uz vietas izlabot un nogriezt (ticiet man, divi simti - tas vēl ir nieks!) 300 miljonus latu no izdevumu daļas.

Bet tagad mums nekas cits neatliek, man jāaicina jūs atbalstīt katru likumprojektu pēc kārtas pirmajā lasījumā. Esiet tik laipni un atbalstiet! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām””, pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - vēl joprojām deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Dāmas un kungi! Aicinu nobalsot par minēto likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 15, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī to, kad otrajā lasījumā likumprojekts tiks skatīts Saeimā.

K.Leiškalns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņu komisija dod līdz 3.datumam šajā gadā… līdz 3.novembrim šogad… Un izskatīšanu komisija lūdz noteikt 14.novembrī, piektdien, lūdzot Prezidiju sasaukt ārkārtas sēdi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Paldies. Un balsojums bija ļoti atbildīgs, un septiņnieki ir uz laimi.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījums Valsts fondēto pensiju likumā”, pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Dāmas un kungi! Ļoti lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Valsts fondēto pensiju likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 16, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī izskatīšanas laiku.

K.Leiškalns. 3.novembris. Izskatīšana tāpat 14., jo mēs runājam par paketi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos””, pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Dāmas un kungi! Ņemot vērā arī to, ko teica Čepānes kundze, un ņemot vērā valsts iespējas, aprobežojot kādam saimniecisko darbību uz viņa privātzemes… pārdomāt savu vēlmi pārvērst Latviju par rezervātu griezēm, kas skraida, ķīriem, kas ķērc, un visiem citiem. Par to ir jāpadomā, bet aicinu nobalsot pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 20, atturas - 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī laiku otrajam lasījumam.

K.Leiškalns. 3.novembris iesniegšanai un 14. - izskatīšanai.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Valsts civildienesta likumā”, pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Dāmas un kungi! Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Valsts civildienesta likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 19, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī laiku otrajam lasījumam.

K.Leiškalns. Liels paldies, draugi. 3.novembrī - iesniegšana, 14. - skatīšana.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likums””, pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Lai ierēdņi dreb, tāpēc aicinu pieņemt pirmajā lasījumā minēto likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likums”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 20, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī izskatīšanas laiku otrajam lasījumam.

K.Leiškalns. Tāpat 3.novembris un tāpat 14.novembris - un, protams, šogad.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā”, pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Dāmas un kungi! Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 19, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma laiku.

K.Leiškalns. 3.novembris priekšlikumiem, 14. - lasījumam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu””, pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Varu tikai izmisīgi lūgt jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 20, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma laiku.

K.Leiškalns. Priekšlikumiem, priekšsēdētāja kungs un kolēģi, 3.novembris, otrais lasījums - 14.novembrī šogad.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Publisko aģentūru likumā”, pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Publisko aģentūru likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 19, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma laiku.

K.Leiškalns. 3.novembris - iesniegšanai, lasīšanai - 14.novembris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”, pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 20, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma laiku.

K.Leiškalns. Aicinu priekšlikumus iesniegt līdz 3.novembrim, bet izskatīt - šī gada 14.novembrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā”, pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Aicinu deputātus atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 20, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma laiku.

K.Leiškalns. 3.novembris - priekšlikumiem, lasījums - 14.novembrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”, pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Aicinu kolēģus atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 14, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma laiku.

K.Leiškalns. Gaidām priekšlikumus līdz 3.novembrim un izskatīt aicinām 14.novembrī, šogad.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Meža likumā”, pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Aicinu deputātus atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Meža likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 14, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī otrā lasījuma laiku.

K.Leiškalns. 3.novembris - priekšlikumiem. Otrais lasījums - 14.novembrī, šogad.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst… Vai deputātam Blumbergam kaut kas par procedūru sakāms? (No zāles dep. G.Blumbergs: „Nē! Atvainojiet!”)

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par valsts kompensāciju cietušajiem””, pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Dāmas un kungi! Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts kompensāciju cietušajiem”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 35, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī otrā lasījuma laiku.

K.Leiškalns. 3.novembris - priekšlikumiem. Izskatīšana - 14.novembrī, šogad.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves likums”, pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves likums” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 13, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī otrā lasījuma laiku.

K.Leiškalns. Paldies.

3.novembris - priekšlikumiem, 14. - izskatīšanai.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli””, pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Komisijas vārdā atkārtoju: aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 13, atturas - 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī otrā lasījuma laiku.

K.Leiškalns. Paldies.

3.novembrī priekšlikumi, un otrais lasījums - 14.novembrī, šogad.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Zemnieku un zvejnieku saimniecību likumā”, pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Zemnieku un zvejnieku saimniecību likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 13, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī otrā lasījuma laiku.

K.Leiškalns. Aicinu iesniegt priekšlikumus līdz 3.novembrim, izskatīt - 14.novembrī, šogad.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par atbilstības novērtēšanu””, pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par atbilstības novērtēšanu”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 13, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī otrā lasījuma laiku.

K.Leiškalns. 3.novembris - priekšlikumiem. Otrais lasījums - 14.novembrī, šogad.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par mērījumu vienotību””, pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Varu tikai aicināt atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums likumā „Par mērījumu vienotību”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 13, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma laiku.

K.Leiškalns. 3.novembris - iesniegšanai un 14.novembris - izskatīšanai.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību””, pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Jūs jau zināt, ko es teikšu. Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums likumā „Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 12, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma laiku.

K.Leiškalns. 3.novembris - priekšlikumiem, 14. - izskatīšanai.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums Vides aizsardzības likumā”, pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Vides aizsardzības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 13, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma laiku.

K.Leiškalns. 3.novembris - priekšlikumiem, izskatīšanai - 14.novembris, šogad.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”, pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Aicinu atbalstīt likumprojekta izskatīšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 14, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma laiku.

K.Leiškalns. Paldies. 3.novembrī - priekšlikumi, 14.novembrī - lasījums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu””, pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Komisijas vārdā - deputāts Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums likumā „Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 14, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma laiku.

K.Leiškalns. 3.novembris - priekšlikumiem, 14.novembris - izskatīšanai.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”, pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Aicinu kolēģus atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 13, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma laiku.

K.Leiškalns. 3.novembris - priekšlikumiem, lasīšanai - 14.novembris, šogad.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums Valsts aizsardzības finansēšanas likumā”, pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Atbildīgās komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Aicinu atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Valsts aizsardzības finansēšanas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 37, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma laiku.

K.Leiškalns. Priekšlikumiem - 3.novembris, šogad, 14.novembris - šajā pašā gadā izskatīšanai plenārsēdē.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Reklāmas likumā”, pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Atbildīgās komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Reklāmas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 13, atturas - 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī laiku izskatīšanai otrajā lasījumā.

K.Leiškalns. Priekšlikumi - 3.novembrī, izskatīšana - 14.novembrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Konkurences likumā”, pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Atbildīgās komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Aicinu atbalstīt arī pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Konkurences likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 13, atturas - 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī laiku izskatīšanai otrajā lasījumā.

K.Leiškalns. 3.novembris - priekšlikumiem, 14. - izskatīšanai.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Atbildīgās komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 13, atturas - 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī laiku izskatīšanai otrajā lasījumā.

K.Leiškalns. Priekšlikumiem - 3.novembris, lasījuma laiks - 14.novembrī, šogad.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli””, pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Atbildīgās komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Ja reiz atzīts, tad aicinu arī atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 13, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī laiku izskatīšanai otrajā lasījumā.

K.Leiškalns. Secīgi - 3. un 14.novembris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli””, pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Atbildīgās komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Komisijas vārdā aicinu uz vienprātīgu un atbildīgu atbalstu šim svarīgajam likumprojektam pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 12, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī laiku izskatīšanai otrajā lasījumā.

K.Leiškalns. Secīgi - 3. un 14.novembris, šogad.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Atbildīgās komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 15, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī laiku izskatīšanai otrajā lasījumā.

K.Leiškalns. Aicinu iesniegt līdz 3.novembrim priekšlikumus, bet izskatīt šogad.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tiesu varu””, pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Atbildīgās komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 34, atturas - 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma laiku.

K.Leiškalns. 3.novembrī - priekšlikumi, 14. - izskatīšana.

Sēdes vadītājs. Tātad 3.novembrī - priekšlikumu iesniegšanas termiņš, 14.novembrī - otrais lasījums. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Par valsts budžetu 2009.gadam”, pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Aicinu visus kolēģus, sevišķi Zaķi un Kariņa kungu, atbalstīt likumprojektu. Dosim Godmanim un valdībai vēl vienu šansi! (No zāles dep. Dz.Zaķis: „Pēdējo šansi!”) Vienprātīgi atbalstīsim, lūdzu, pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Par valsts budžetu 2009.gadam” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 44, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. (Aplausi.)

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma laiku.

K.Leiškalns. Paldies.

Priekšlikumus - un šeit es piebildīšu, kolēģi, esiet saudzīgi pret mūsu konsultantiem - iesniedziet, lūdzu, gan rakstiski, bet elektroniski noteikti, līdz 3.novembrim, lai varētu skatīt 14.novembrī, šogad.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Godātie kolēģi, skatām nākamo šodienas darba kārtības punktu - likumprojekts „Grozījums Nacionālās drošības likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Likumprojekts „Grozījums Nacionālās drošības likumā” izstrādāts saistībā ar jaunā Informācijas atklātības likuma projekta iesniegšanu Saeimai. Tas radīja nepieciešamību izdarīt grozījumus citos, ar informācijas atklātības jomu saistītos likumos: Nacionālās drošības likumā un likumā „Par valsts noslēpumu”. Likuma grozījums precizē termina „nacionālā drošība” definīciju, paredzot, ka termins „valsts drošība” ir termina „nacionālā drošība” satura elements. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija izskatīja šo likumprojektu un aicina atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Nacionālās drošības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 20.novembris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Godātie kolēģi! Pirms mēs skatām nākamo šodienas darba kārtības punktu, es vēlos informēt, ka šodien pulksten 17.00 paredzētā jautājumu un atbilžu sēde tiek pārcelta uz nākamo ceturtdienu pulksten 17.00.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts noslēpumu””, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts noslēpumu””, pirmais lasījums. Arī šis likumprojekts izstrādāts saistībā ar Informācijas atklātības likuma projekta iesniegšanu Saeimai. Un komisija, izvērtējusi to, atbalstīja likumprojektu pirmajam lasījumam. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts noslēpumu”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 1, atturas - 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 20.novembris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Staņislavs Šķesters.

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu ar reģistrācijas numuru 773/Lp9. Komisijai iesniegti 10 priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Mēs šobrīd runājam vēl tikai par 1.priekšlikumu. Tātad atgriežamies vēlvienreiz. Tātad 1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Deputātiem iebildumu nav. Jā. Deputāti par 1.priekšlikumu neprasa balsojumu.

Turpinām ar 2.priekšlikumu.

S.Šķesters. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 42, atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.

S.Šķesters. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas priekšlikumā - 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 4. - komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 8. - deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Man īsi un kodolīgi gribētos pievērst jūsu uzmanību deklarētās dzīvesvietas reģistrācijas problēmai.

Šis priekšlikums tika sagatavots, pamatojoties uz iedzīvotāju ierosinājumiem, lai novērstu, piemēram, privatizēto dzīvokļu īpašnieku dažādas bažas. Un līdz ar to es aicinu papildināt likuma 9.panta pirmo daļu ar jaunu punktu šādā redakcijā: „Attiecīgā iestāde, saņemot deklarāciju, ja deklarācijas iesniedzējs nav pats īpašnieks vai viņa pilnvarota persona, pārbauda, vai nekustamā īpašuma valdītājs ir devis piekrišanu dzīvesvietas deklarētājam deklarēties savā īpašumā.”

Visiem būtība ir skaidra. Tāpēc es lūdzu balsot „par”, atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā deputāts Šķesters vēlas ko piebilst?

S.Šķesters. Jā. Komisija izskatīja šo priekšlikumu. Nu, zināma daļa taisnības tam ir, bet faktiski šodien mums ir iespēja arī elektroniski deklarēties, un faktiski tas… zināmā veidā mūsu īpašnieki atrodas daudz kur… Es domāju, ja tiks prasīta šāda īpašnieku, nekustamā īpašuma valdītāju piekrišana šai deklarēšanai, tad deklarēšanās faktiski tiks apgrūtināta un šī informācija nevis veicinās, bet - tieši otrādi - pasliktinās deklarēšanās principa realizēšanu dzīvē.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 30, atturas - 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Šķesters. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. Cienījamie kolēģi, visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

S.Šķesters. Trešajam lasījumam priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šī gada 5.novembris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts, kas ir arī pēdējais, - likumprojekts „Grozījums Notariāta likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Šīsdienas darba kārtību noslēgsim ar likumprojektu „Grozījums Notariāta likumā” (likumprojekts Nr.869/Lp9).

Ar šo likumprojektu tiek papildināts Notariāta likuma 75.pants. Proti, pašreizējā situācija ir tāda, ka saskaņā ar Notariāta likuma 75.panta ceturto daļu zvērinātam notāram, taisot aktus un apliecinājumus, saskaņā ar kuriem zvērinātam notāram ir jāpārbauda personas identitāte, akta vai apliecinājuma izskatīšanas dienā ir arī jāpārbauda dati Iedzīvotāju reģistrā un Nederīgo dokumentu reģistrā. Līdz šim šis noteikums ir attiecies arī uz tiem gadījumiem, kas paredzēti likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”, tātad piemērojams arī tad, kad tiek vākti paraksti likuma ierosināšanai. Piedāvātais likumprojekts paredz papildināt 75.panta ceturto daļu, nosakot, ka noteikumus par personas datu pārbaudi Iedzīvotāju reģistrā un Nederīgo dokumentu reģistrā nepiemēro likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” paredzētajā paraksta apliecināšanas gadījumā. Šis ir risinājums, kādu šobrīd mums piedāvā. Tas ir pirmais solis, lai atrisinātu jautājumu par maksu, kas ir nepieciešama, apliecinot šos parakstus, ielūkojoties reģistros.

Juridiskā komisija likumprojektu ir atbalstījusi pirmajā lasījumā. Aicinām arī Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Sākam debates. Vārds debatēs deputātei Solvitai Āboltiņai.

S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Man otrreiz jums jāstāsta stāsts par to, kāds liktenis piemeklē likumprojektus, ko iesniedz opozīcija. Pirms gada Valsts prezidents vērsās pie parlamenta sakarā ar to, ka ir radusies problēma, grozot Notariāta likumu, un ka apliecinājums tagad maksā 10 latus. Mēs, grozot likumu, bijām aizmirsuši, ka notāri veic apliecinājumus arī tajā brīdī, kad cilvēki, īstenojot savas demokrātiskās tiesības, dodas parakstīties par kāda likuma ierosināšanu. Un tagad šī maksa - 10 lati - praktiski ir padarījusi to neiespējamu.

Pirms gada draudzīgi tika noraidīts opozīcijas deputātu priekšlikums. Juridiskajā komisijā pusotru stundu tika par šo priekšlikumu diskutēts. Bija tieši šāds pats, analoģisks, priekšlikums, par kādu mēs balsojam šodien. Jau pirms gada. Juridiskajā komisijā izskanēja argumenti: tas ir nelikumīgi, valsts iestāde no valsts iestādes… reģistros skatās… Tā arī ir taisnība. Protams, tā ir ļoti sarežģīta lieta - mēģināt sakārtot to, lai notāri, kas ir valsts amatpersonas, varētu to darīt bez maksas. Tika apgalvots, ka risinājums, kas tiek piedāvāts, ir juridiski nekorekts, nepareizs un tas ir tikai starprisinājums. Juridiskā komisija uzdeva Ministru kabinetam rast juridiski korektu un pareizu risinājumu. Vēl pēc kāda brīža, kad sākām skatīt grozījumus Satversmē, mēs lūdzām, lai Tieslietu ministrija ziņo. Sākotnējais projekts un ziņojums, kurš bija iesniegts Ministru kabinetam, bija vēl smieklīgāks par šo, jo tajā tika paredzēts, ka mēs varētu šo maksu nedaudz samazināt - uz astoņiem latiem. Un tad jau nu gan visi pensionāri steigšus skriešot parakstīties tad, kad viņiem būs kādas problēmas ar likumdošanas iniciatīvām. Vēl pēc kāda brītiņa tomēr atnāca šis likumprojekts, kurā maksa samazināta līdz diviem latiem. Joprojām nav atrisināts tas, par ko mēs runājām pirms gada Juridiskajā komisijā, proti, ka tas likums ir nekorekts, neprecīzs un pēc savas būtības nerisina šo jautājumu. Es joprojām neticu, ka tās māmiņas, skolotājas, medmāsas, policisti, kam šodien ar savu budžetu mēs atņēmām jebkādas iespējas uz algas paaugstinājumu, tā nu palēkdamies skries tūlīt īstenot savas demokrātiskās tiesības.

Un vēl. Es tomēr ceru, ka mēs neatbalstīsim šo likumprojektu, jo gadu tas ir novilcināts, un nepareizs risinājums, manuprāt, nav tas, kas būtu jāpiedāvā parlamentam. Bet ir tomēr kāda cerība. Ir pirms mirklīša iesniegta Satversmes tiesā prasība - „Pilsoniskā Savienība” to sagatavoja, un arī „Jaunais laiks” parakstījās, - prasība atcelt šo normu un šos notariāli apliecinātos parakstus vispār atzīt par neatbilstošiem Satversmei. Nu, varbūt tā būs vienīgā cerība, ka cilvēki, kas mūsu valstī vēlas iesaistīties demokrātiskos procesos, arī ar likumdošanas iniciatīvām, izmantojot to, ka ir jāsavāc šie paraksti, varēs īstenot šīs savas tiesības.

Es aicinu neatbalstīt šo likumprojektu, kuru paši pirms gada lielā draudzībā jūs noraidījāt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Es esmu pateicīga Āboltiņas kundzei, kura izstāstīja šo vēsturi, jo tiesību korifeji Juridiskajā komisijā tik tiešām negribēja šo normu mainīt. Bet es tomēr uzskatu, ka šis ir pirmais solis, ka ir jāatbalsta šis likumprojekts, jo, pateicoties, kā Āboltiņas kundze teica, mūsu iniciatīvai, izstrādājot pieteikumu Satversmes tiesai, es arī esmu pētījusi visu šo vēsturi, kādā veidā un kur šim priekšlikumam auga kājas, proti, kājas auga, lai lobētu notārus… lai notāri arī varētu šeit… lai viņiem būtu zināms izdevīgums.

Bet, kā es jau teicu, šis ir pirmais solis.

Otrais solis būs izdarīt grozījumus likumā „Par tautas nobalsošanu”. Bet šis ir pirmais solis. Es tiešām aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).

Kolēģi! Es tomēr lūdzu neatbalstīt šo likumprojektu. Pateikšu, kāpēc. Tāpēc, ka procedūra, kādā tiek pārbaudīti paraksti, ir tāda, ka šos desmit tūkstošus parakstu, kurus apstiprina notāri, pēc tam tādā pašā kārtībā un par velti pārbauda Centrālā vēlēšanu komisija.

Līdz ar to jebkura samaksas noteikšana par parakstu apliecināšanu vai par parakstu vākšanu ir faktiski bremzējoša un faktiski vērsta uz to, lai neļautu sabiedrībai aktīvāk iesaistīties politiskajā darbībā.

Piekrītu arī tam, ka tas ir tāds kā starpsolis… Bet, ja vienu nelikumību aizstāj ar mazāku nelikumību, tad tā nebūtu tomēr jāatbalsta. Es domāju, ka mēs gaidīsim konstitucionālās tiesas spriedumu, un viennozīmīgi, man liekas, tas būs par labu tam, ka maksa par šādiem parakstiem vispār ir jāatceļ.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Jā, godātie kolēģi! Likums „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” tika pieņemts 1994.gadā. 1994.gadā Saeimas Juridisko komisiju vadīja - kas? Tagad jau var teikt - bijušais Satversmes tiesas tiesnesis Aivars Endziņš.

Pieņemot šo likumu, tajā tika iestrādāta obligāta prasība, ka vai nu pagasttiesā, vai bāriņtiesā, vai pie notāra… Obligāta!…

Apvienība „Tēvzemei un Brīvībai” 1994. un 1995.gadā vāca parakstus alternatīvam Pilsonības likumam. Un, Čepānes kundze, klausieties uzmanīgi: (No zāles dep. I.Čepāne: „Es klausos!”) jau 1994. un 1995.gadā mēs maksājām notāriem šo nodevu. Jūs par to varat pārliecināties Centrālās vēlēšanu komisijas arhīva materiālos. Mēs savācām vairāk nekā 10 tūkstošus parakstu, tika ierosināta vienas desmitās daļas vēlētāju parakstu vākšana. Un jau šajā procesā bija savākts gandrīz nepieciešamais skaits mēneša laikā - 131 tūkstotis, vajadzēja 134 tūkstošus.

Taču es atgādinu vēlreiz: toreiz, kad mēs cītīgi vācām šos 10 tūkstošus, mēs strādājām pēc likuma, kurš prasīja, lai mēs maksājam notāram. Un šī likuma pieņemšanu vadīja Aivars Endziņš.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! Šis piedāvātais problēmas risinājums tiešām nav pats labākais. Juridiskā komisija dažus mēnešus bremzēja Valsts prezidenta doto uzdevumu - atrisināt problēmu ar notāriem sakarā ar tautas nobalsošanu. Bet, protams, šis priekšlikums uzlabo - kaut nepilnīgi, tomēr uzlabo! - situāciju.

Sakarā ar to es komisijā balsoju „par” un arī savus kolēģus aicinu atbalstīt likumprojektu, jo nekā labāka no šīsdienas valdošās koalīcijas mēs nesagaidīsim.

Aicinu balsot „par”.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātei Ilmai Čepānei, otro reizi. (No zāles dep. J.Dobelis: „Nojūgusies galīgi!”)

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Un tagad jūs, Rasnača kungs, arī uzmanīgi klausieties! Es esmu izpētījusi visas stenogrammas, kas saistītas ar šo likumu. Tiesa, Endziņa kungs vadīja tajā laikā šā likumprojekta izstrādi. Bet stenogrammā ir Endziņa kunga viedoklis, ka prasība apstiprināt parakstus, kuri tiek vākti saistībā ar tautas nobalsošanu, nebūtu pamatota.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Dzintaram Rasnačam, otro reizi… Deputāts Dzintars Rasnačs nevēlas runāt otro reizi. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputāte Muižniece vēlas ko piebilst?

V.Muižniece. Vēlos.

Godātie kolēģi! Kaislīgā „Jaunā laika” pārstāvju runas varētu būt pat interesantas, ja vien komisijā tas nebūtu noticis gluži citādi. Kad kādas intereses tika tik tiešām šajā ziņā aizstāvētas, neprasot vairs šo ielūkošanos reģistros un maksāšanu, tas netika vis atbalstīts, bet, gluži pretēji, komisijas sēdē tika ieņemta visnekonstruktīvākā pozīcija - nebalsot vispār. (No zāles: „Ā-ā-ā! Ārprāts!”) Nebalsot vispār! Un tagad stāstīt, kādi jūs esat cīnītāji, - godīgi tas nav!

Es vēlos teikt paldies Čepānes kundzei par atbalstu un pareizu izpratni, jo patiešām šis ir pirmais solis (No zāles dep. S.Āboltiņa: „Tā ir jūsu liekulība!”), un aicinu likumprojektu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Notariāta likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 14, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Muižniece. Tā kā vēlamies šo jautājumu risināt iespējami ātri, priekšlikumu iesniegšanas laiks - 5. novembris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Godātie kolēģi! Pirms mēs reģistrējamies, informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Plinera, Sokolovska, Buzajeva, Mitrofanova un Buhvalova jautājumu tieslietu ministram Gaidim Bērziņam „Par tiesu statistiku”. Jautājums tiek nodots tieslietu ministram Gaidim Bērziņam.

Līdz ar to visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labvakar, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Aija Barča, Uldis Briedis, Juris Dalbiņš, Ina Druviete, Dzintars Jaundžeikars, Artis Pabriks, Leopolds Ozoliņš un Dzintars Zaķis.

Paldies visiem par darbu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 2008.gada 30.oktobra sēdi pasludinu par slēgtu.

SATURA RĀDĪTĀJS

9.Saeimas rudens sesijas 9.sēde

2008.gada 30.oktobrī

Par darba kārtību
Par likumprojektu „Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” (Nr.923/Lp9)
(Dok. Nr.3085, 3085A)
Priekšlikums - dep. I.Čepāne (par)
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” (Nr.924/Lp9)  (Noraidīts)
(Dok. Nr.3086, 3086A)
Priekšlikumi - dep. I.Čepāne (par)
- dep. A.Bērziņš (LPP/LC) (pret)
Par likumprojektu „Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā” (Nr.925/Lp9) (Noraidīts)
(Dok. Nr.3105, 3105A)
Priekšlikumi - dep. V.Buzajevs (par)
- dep. A.Barča (pret)
Par likumprojektu „Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā” (Nr.926/Lp9)
(Dok. Nr.3111, 3111A)
Par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” (Nr.927/Lp9)
(Dok. Nr.3112, 3112A)
Likumprojekts „Par autoceļu lietošanas nodevu” (Nr.928/Lp9)
(Dok. Nr.3115, 3115A)
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr.929/Lp9) 
(Dok. Nr.3116, 3116A)
Informācija par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Aigaram Štokenbergam šā gada 23.oktobrī
(Dok. Nr.3104)
Lēmuma projekts „Par Ilzes Apses apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi” (Nr.535/Lm9)
(Dok. Nr.3109)
Ziņo - dep. I.Šlesere
Lēmuma projekts „Par Ulda Dangas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi” (Nr.536/Lm9)
(Dok. Nr.3110)
Ziņo - dep. I.Šlesere
Lēmuma projekts „Par deputāta Jāņa Klauža atsaukšanu no Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas” (Nr.537/Lm9)
(Dok. Nr.3149)
Motivācija - dep. A.Seile
Debates - dep. I.Līdaka
Lēmuma projekts „Par deputāta Jāņa Klauža ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā” (Nr.538/Lm9)
(Dok. Nr.3150)
Par deputātu pieprasījumu labklājības ministrei Ivetai Purnei „Par bērnu kopšanas pabalstu” (Nr.16/P9)
(Dok. Nr.3103)
Ziņo - dep. A.Ziedone-Kantāne
Par likuma „Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” (Nr.586/Lp9) otrreizēju caurlūkošanu
(Dok. Nr.3113)
Ziņo - dep. O.Spurdziņš
Debates - dep. A.Kampars
- dep. Dz.Zaķis
- dep. A.K.Kariņš
- dep. Dz.Zaķis
- dep. P.Tabūns
- dep. V.A.Krauklis
- dep. I.Čepāne
- dep. V.Lācis
- dep. A.Kampars
Likumprojekts „Grozījumi Krimināllikumā” (Nr.325/Lp9) (Iekļauti likumprojekti Nr.847/Lp9, Nr.862/Lp9) (3.lasījums)
(Dok. Nr.3106)
Ziņo - dep. I.Valers
Debates - dep. V.Buzajevs
- dep. V.Muižniece
- dep. S.Āboltiņa
Likumprojekts „Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” (Nr.565/Lp9) (3.lasījums)
(Dok. Nr.3108)
Ziņo - dep. A.Kāposts
Debates - dep. J.Dobelis
- dep. V.Buzajevs
Paziņojumi
- dep. A.Brigmanis
- dep. G.Blumbergs
- dep. A.Bērziņš (ZZS)
- dep. J.Šmits
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs   A.Klementjevs
Debašu turpinājums - dep. P.Tabūns
- dep. J.Dobelis
Likumprojekts „Grozījumi Administratīvā procesa likumā” (Nr.868/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr.3148)
Ziņo - dep. Dz.Rasnačs
Par steidzamības pieņemšanu „2009.gada budžeta likumprojektu paketei”
Ziņo - dep. K.Leiškalns
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” (Nr.872/Lp9)
(Dok. Nr.2979, 3095)
Likumprojekts „Grozījums Valsts fondēto pensiju likumā” (Nr.873/Lp9)
(Dok. Nr.2980, 3095)
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos”” (Nr.874/Lp9)
(Dok. Nr.2981, 3095)
Likumprojekts „Grozījumi Valsts civildienesta likumā” (Nr.875/Lp9)
(Dok. Nr.2982, 3095)
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likums”” (Nr.876/Lp9)
(Dok. Nr.2983, 3095)
Likumprojekts „Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā” (Nr.877/Lp9)
(Dok. Nr.2984, 3095)
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” (Nr.878/Lp9)
(Dok. Nr.2985, 3095)
Likumprojekts „Grozījumi Publisko aģentūru likumā” (Nr.879/Lp9)
(Dok. Nr.2986, 3095)
Likumprojekts „Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” (Nr.880/Lp9)
(Dok. Nr.2987, 3095)
Likumprojekts „Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” (Nr.881/Lp9)
(Dok. Nr.2988, 3095)
Likumprojekts „Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” (Nr.882/Lp9)
(Dok. Nr.2989, 3095)
Likumprojekts „Grozījumi Meža likumā” (Nr.883/Lp9)
(Dok. Nr.2990, 3095)
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par valsts kompensāciju cietušajiem”” (Nr.884/Lp9)
(Dok. Nr.2991, 3095)
Likumprojekts „Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves likums” (Nr.885/Lp9)
(Dok. Nr.2992, 3095)
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli”” (Nr.886/Lp9)
(Dok. Nr.2993, 3095)
Likumprojekts „Grozījumi Zemnieku un zvejnieku saimniecību likumā” (Nr.887/Lp9)
(Dok. Nr.2994, 3095)
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par atbilstības novērtēšanu”” (Nr.888/Lp9)
(Dok. Nr.2995, 3095)
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par mērījumu vienotību”” (Nr.889/Lp9)
(Dok. Nr.2996, 3095)
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību”” (Nr.890/Lp9)
(Dok. Nr.2997, 3095)
Likumprojekts „Grozījums Vides aizsardzības likumā” (Nr.891/Lp9)
(Dok. Nr.2998, 3095)
Likumprojekts „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” (Nr.892/Lp9)
(Dok. Nr.2999, 3095)
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”” (Nr.893/Lp9)
(Dok. Nr.3000, 3095)
Likumprojekts „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” (Nr.894/Lp9)
(Dok. Nr.3001, 3095)
Likumprojekts „Grozījums Valsts aizsardzības finansēšanas likumā” (Nr.895/Lp9)
(Dok. Nr.3002, 3095)
Likumprojekts „Grozījumi Reklāmas likumā” (Nr.896/Lp9)
(Dok. Nr.3003, 3095)
Likumprojekts „Grozījumi Konkurences likumā” (Nr.897/Lp9)
(Dok. Nr.3004, 3095)
Likumprojekts „Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.898/Lp9)
(Dok. Nr.3005, 3095)
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” (Nr.899/Lp9)
(Dok. Nr.3006, 3095)
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” (Nr.900/Lp9)
(Dok. Nr.3007, 3095)
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr.901/Lp9)
(Dok. Nr.3008, 3095)
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” (Nr.902/Lp9)
(Dok. Nr.3009, 3095)
Likumprojekts „Par valsts budžetu 2009.gadam” (Nr.871/Lp9)
(Dok. Nr.2978, 3095)
Likumprojekts „Par valsts budžetu 2009.gadam” (Nr.871/Lp9) (ar ietvertiem šajā paketē likumprojektiem)(1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.2978, 3095)
Ziņo - dep. K.Leiškalns
Debates - Ministru prezidents I.Godmanis
- finanšu ministrs A.Slakteris
Paziņojumi
- dep. A.Bērziņš (ZZS)
- dep. O.Spurdziņš
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs   A.Klementjevs
Debašu turpinājums - dep. S.Kalniete
- dep. A.K.Kariņš
- dep. A.Seile
- dep. I.Čepāne
- dep. K.Šadurskis
- dep. I.Druviete
- izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
- dep. I.Circene
- dep. M.Mitrofanovs
- dep. V.Orlovs
- dep. P.Tabūns
- dep. I.Klementjevs
- dep. V.Lācis
- dep. J.Eglītis
- dep. S.Bendrāte
- dep. A.Rubiks
- dep. Dz.Zaķis
- dep. I.Druviete
- dep. K.Šadurskis
- dep. S.Āboltiņa
- dep. A.Kampars
- dep. L.Mūrniece
- dep. A.Štokenbergs
- dep. V.Lācis
- dep. B.Rivža
- dep. A.Golubovs
- dep. I.Čepāne
- dep. S.Āboltiņa
- dep. J.Dobelis
- Ministru prezidents I.Godmanis
- dep. K.Leiškalns
Par 2009.gada budžeta likumprojektu paketes pieņemšanu 1.lasījumā
Ziņo - dep. K.Leiškalns
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” (Nr.872/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.2979, 3095)
Likumprojekts „Grozījums Valsts fondēto pensiju likumā” (Nr.873/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.2980, 3095)
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos”” (Nr.874/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.2981, 3095)
Likumprojekts „Grozījumi Valsts civildienesta likumā” (Nr.875/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.2982, 3095)
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likums”” (Nr.876/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.2983, 3095)
Likumprojekts „Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā” (Nr.877/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.2984, 3095)
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” (Nr.878/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.2985, 3095)
Likumprojekts „Grozījumi Publisko aģentūru likumā” (Nr.879/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.2986, 3095)
Likumprojekts „Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” (Nr.880/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.2987, 3095)
Likumprojekts „Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” (Nr.881/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.2988, 3095)
Likumprojekts „Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” (Nr.882/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.2989, 3095)
Likumprojekts „Grozījumi Meža likumā” (Nr.883/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.2990, 3095)
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par valsts kompensāciju cietušajiem”” (Nr.884/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.2991, 3095)
Likumprojekts „Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves likums” (Nr.885/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.2992, 3095)
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli”” (Nr.886/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.2993, 3095)
Likumprojekts „Grozījumi Zemnieku un zvejnieku saimniecību likumā” (Nr.887/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.2994, 3095)
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par atbilstības novērtēšanu”” (Nr.888/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.2995, 3095)
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par mērījumu vienotību”” (Nr.889/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.2996, 3095)
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību”” (Nr.890/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.2997, 3095)
Likumprojekts „Grozījums Vides aizsardzības likumā” (Nr.891/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.2998, 3095)
Likumprojekts „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” (Nr.892/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.2999, 3095)
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”” (Nr.893/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.3000, 3095)
Likumprojekts „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” (Nr.894/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.3001, 3095)
Likumprojekts „Grozījums Valsts aizsardzības finansēšanas likumā” (Nr.895/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.3002, 3095)
Likumprojekts „Grozījumi Reklāmas likumā” (Nr.896/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.3003, 3095)
Likumprojekts „Grozījumi Konkurences likumā” (Nr.897/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.3004, 3095)
Likumprojekts „Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.898/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.3005, 3095)
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” (Nr.899/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.3006, 3095)
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” (Nr.900/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.3007, 3095)
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr.901/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.3008, 3095)
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” (Nr.902/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.3009, 3095)
Likumprojekts „Par valsts budžetu 2009.gadam” (Nr.871/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.2978, 3095)
Likumprojekts „Grozījums Nacionālās drošības likumā” (Nr.865/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr.2961, 3096)
Ziņo - dep. J.Dalbiņš
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts noslēpumu”” (Nr.867/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr.2963, 3097)
Ziņo - dep. J.Dalbiņš
Likumprojekts „Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā” (Nr.773/Lp9) (2.lasījums)
(Dok. Nr.2608, 3098)
Ziņo - dep. S.Šķesters
Debates - dep. V.Agešins
Likumprojekts „Grozījums Notariāta likumā” (Nr.869/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr.2968, 3107)
Ziņo - dep. V.Muižniece
Debates - dep. S.Āboltiņa
- dep. I.Čepāne
- dep. J.Reirs
- dep. Dz.Rasnačs
- dep. V.Buzajevs
- dep. I.Čepāne
- dep. V.Muižniece
Par Saeimas deputātu jautājumu tieslietu ministram Gaidim Bērziņam „Par tiesu statistiku” (Nr.105/J9)
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs   A.Klementjevs

Balsojumi

Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām"
Datums: 30.10.2008. 09:16:00 bal001
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3086 nodošanu komisijai

Datums: 30.10.2008. 09:23:38 bal002
Balsošanas motīvs: Par runas laika pagarināšanu

Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā
Datums: 30.10.2008. 09:29:26 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3105 nodošanu komisijai

Par Saeimas deputāta Jāņa Klauža ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā
Datums: 30.10.2008. 09:39:16 bal007
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.3150

Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā (otrreizēja caurlūkošana)
Datums: 30.10.2008. 09:59:10 bal008
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā (otrreizēja caurlūkošana)
Datums: 30.10.2008. 10:14:32 bal009
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu

Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā (otrreizēja caurlūkošana)
Datums: 30.10.2008. 10:15:12 bal010
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3113 pieņemšanu otrreizējā caurlūkošanā

Grozījumi Krimināllikumā (3.lasījums)
Datums: 30.10.2008. 10:19:58 bal011
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi Krimināllikumā (3.lasījums)
Datums: 30.10.2008. 10:25:18 bal012
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3106 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā (3.lasījums)
Datums: 30.10.2008. 11:09:22 bal013
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā (3.lasījums)
Datums: 30.10.2008. 11:10:12 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3108 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Administratīvā procesa likumā (1.lasījums)
Datums: 30.10.2008. 11:12:24 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3148 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām" (1.lasījums)
Datums: 30.10.2008. 11:14:10 bal016
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2979 steidzamību

Grozījums Valsts fondēto pensiju likumā (1.lasījums)
Datums: 30.10.2008. 11:14:48 bal017
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2980 steidzamību

Grozījumi likumā "Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājāmās dabas teritorijās un mikroliegumos" (1.lasījums)
Datums: 30.10.2008. 11:15:38 bal018
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2981 steidzamību

Grozījumi Valsts civildienesta likumā (1.lasījums)
Datums: 30.10.2008. 11:16:10 bal019
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2982 steidzamību

Grozījumi likumā "Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likums" (1.lasījums)
Datums: 30.10.2008. 11:16:48 bal020
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2983 steidzamību

Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā (1.lasījums)
Datums: 30.10.2008. 11:17:20 bal021
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2984 steidzamību

Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu" (1.lasījums)
Datums: 30.10.2008. 11:17:52 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2985 steidzamību

Grozījumi Publisko aģentūru likumā (1.lasījums)
Datums: 30.10.2008. 11:18:28 bal023
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2986 steidzamību

Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā (1.lasījums)
Datums: 30.10.2008. 11:19:00 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2987 steidzamību

Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā (1.lasījums)
Datums: 30.10.2008. 11:19:36 bal025
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2988 steidzamību

Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (1.lasījums)
Datums: 30.10.2008. 11:20:12 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2989 steidzamību

Grozījumi Meža likumā (1.lasījums)
Datums: 30.10.2008. 11:20:46 bal027
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2990 steidzamību

Grozījums likumā "Par valsts kompensāciju cietušajiem" (1.lasījums)
Datums: 30.10.2008. 11:21:22 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2991 steidzamību

Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves likums (1.lasījums)
Datums: 30.10.2008. 11:22:00 bal029
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2992 steidzamību

Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli" (1.lasījums)
Datums: 30.10.2008. 11:22:32 bal030
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2993 steidzamību

Grozījumi Zemnieku un zvejnieku saimniecību likumā (1.lasījums)
Datums: 30.10.2008. 11:23:12 bal031
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2994 steidzamību

Grozījumi likumā "Par atbilstības novērtēšanu" (1.lasījums)
Datums: 30.10.2008. 11:23:50 bal032
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2995 steidzamību

Grozījums likumā "Par mērījumu vienotību" (1.lasījums)
Datums: 30.10.2008. 11:24:28 bal033
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2996 steidzamību

Grozījums likumā "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību" (1.lasījums)
Datums: 30.10.2008. 11:25:08 bal034
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2997 steidzamību

Grozījums Vides aizsardzības likumā (1.lasījums)
Datums: 30.10.2008. 11:25:42 bal035
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2998 steidzamību

Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (1.lasījums)
Datums: 30.10.2008. 11:26:16 bal036
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2999 steidzamību

Grozījums likumā "Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu" (1.lasījums)
Datums: 30.10.2008. 11:26:56 bal037
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3000 steidzamību

Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību (1.lasījums)
Datums: 30.10.2008. 11:27:30 bal038
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3001 steidzamību

Grozījums Valsts aizsardzības finansēšanas likumā (1.lasījums)
Datums: 30.10.2008. 11:28:06 bal039
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3002 steidzamību

Grozījumi Reklāmas likumā (1.lasījums)
Datums: 30.10.2008. 11:28:38 bal040
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3003 steidzamību

Grozījumi Konkurences likumā (1.lasījums)
Datums: 30.10.2008. 11:29:10 bal041
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3004 steidzamību

Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1.lasījums)
Datums: 30.10.2008. 11:29:46 bal042
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3005 steidzamību

Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" (1.lasījums)
Datums: 30.10.2008. 11:30:22 bal043
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3006 steidzamību

Grozījumi likumā "Par uzņēmuma ienākuma nodokli" (1.lasījums)
Datums: 30.10.2008. 11:31:04 bal044
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3007 steidzamību

Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (1.lasījums)
Datums: 30.10.2008. 11:31:42 bal045
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3008 steidzamību

Grozījumi likumā "Par tiesu varu" (1.lasījums)
Datums: 30.10.2008. 11:32:14 bal046
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3009 steidzamību

Par valsts budžetu 2009.gadam (1.lasījums)
Datums: 30.10.2008. 11:32:56 bal047
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2978 steidzamību

Datums: 30.10.2008. 14:47:58 bal048
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu līdz visu jautājumu izskatīšanai

Datums: 30.10.2008. 15:49:58 bal049
Balsošanas motīvs: Par runas laika saīsināšanu

Grozījumi likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām" (1.lasījums)
Datums: 30.10.2008. 16:53:30 bal050
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2979 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Valsts fondēto pensiju likumā (1.lasījums)
Datums: 30.10.2008. 16:54:42 bal051
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2980 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos" (1.lasījums)
Datums: 30.10.2008. 16:55:58 bal052
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2981 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Valsts civildienesta likumā (1.lasījums)
Datums: 30.10.2008. 16:56:42 bal053
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2982 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likums" (1.lasījums)
Datums: 30.10.2008. 16:57:34 bal054
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2983 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā (1.lasījums)
Datums: 30.10.2008. 16:58:18 bal055
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2984 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu" (1.lasījums)
Datums: 30.10.2008. 16:59:08 bal056
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2985 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Publisko aģentūru likumā (1.lasījums)
Datums: 30.10.2008. 16:59:58 bal057
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2986 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā (1.lasījums)
Datums: 30.10.2008. 17:00:46 bal058
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2987 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā (1.lasījums)
Datums: 30.10.2008. 17:01:38 bal059
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2988 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (1.lasījums)
Datums: 30.10.2008. 17:02:22 bal060
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2989 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Meža likumā (1.lasījums)
Datums: 30.10.2008. 17:03:08 bal061
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2990 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā "Par valsts kompensāciju cietušajiem" (1.lasījums)
Datums: 30.10.2008. 17:04:02 bal062
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2991 pieņemšanu 1.lasījumā

Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves likums (1.lasījums)
Datums: 30.10.2008. 17:04:48 bal063
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2992 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli" (1.lasījums)
Datums: 30.10.2008. 17:05:36 bal064
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2993 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Zemnieku un zvejnieku saimniecību likumā (1.lasījums)
Datums: 30.10.2008. 17:06:22 bal065
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2994 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par atbilstības novērtēšanu" (1.lasījums)
Datums: 30.10.2008. 17:07:10 bal066
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2995 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā "Par mērījumu vienotību" (1.lasījums)
Datums: 30.10.2008. 17:07:58 bal067
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2996 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību" (1.lasījums)
Datums: 30.10.2008. 17:08:44 bal068
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2997 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Vides aizsardzības likumā (1.lasījums)
Datums: 30.10.2008. 17:09:32 bal069
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2998 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (1.lasījums)
Datums: 30.10.2008. 17:10:20 bal070
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2999 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā "Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu" (1.lasījums)
Datums: 30.10.2008. 17:11:08 bal071
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3000 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību (1.lasījums)
Datums: 30.10.2008. 17:12:00 bal072
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3001 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Valsts aizsardzības finansēšanas likumā (1.lasījums)
Datums: 30.10.2008. 17:12:48 bal073
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3002 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Reklāmas likumā (1.lasījums)
Datums: 30.10.2008. 17:13:36 bal074
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3003 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Konkurences likumā (1.lasījums)
Datums: 30.10.2008. 17:14:22 bal075
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3004 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1.lasījums)
Datums: 30.10.2008. 17:15:06 bal076
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3005 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" (1.lasījums)
Datums: 30.10.2008. 17:15:54 bal077
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3006 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" (1.lasījums)
Datums: 30.10.2008. 17:16:46 bal078
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3007 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (1.lasījums)
Datums: 30.10.2008. 17:17:32 bal079
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3008 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par tiesu varu" (1.lasījums)
Datums: 30.10.2008. 17:18:18 bal080
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3009 pieņemšanu 1.lasījumā

Par valsts budžetu 2009.gadam (1.lasījums)
Datums: 30.10.2008. 17:19:30 bal081
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2978 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Nacionālās drošības likumā (1.lasījums)
Datums: 30.10.2008. 17:21:34 bal082
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2961 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par valsts noslēpumu" (1.lasījums)
Datums: 30.10.2008. 17:22:54 bal083
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2963 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā (2.lasījums)
Datums: 30.10.2008. 17:24:20 bal084
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā (2.lasījums)
Datums: 30.10.2008. 17:27:16 bal085
Balsošanas motīvs: Par 8.priekšlikumu

Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā (2.lasījums)
Datums: 30.10.2008. 17:27:56 bal086
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3098 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Notariāta likumā (1.lasījums)
Datums: 30.10.2008. 17:41:04 bal087
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2968 pieņemšanu 1.lasījumā

Piektdien, 23.februārī
09:00  Baltijas Asamblejas Ekonomikas, enerģētikas un inovācijas komitejas sēde
09:00  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Konference “Tā ir arī mūsu nauda! Ko darīt, lai Eiropas Savienības fondu investīcijas Latvijā būtu pārdomātākas?”