Latvijas Republikas 9.Saeimas

rudens sesijas trešā sēde

2008.gada 25.septembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre

Vineta Muižniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem


Sēdes vadītāja. Godātie Saeimas deputāti! Lūdzu, ieņemiet savas vietas!

Sākam Saeimas 2008.gada 25.septembra sēdi.

Pirms sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairākus ierosinājumus par grozījumiem tajā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegumu ar lūgumu papildināt 25.septembra sēdes darba kārtības sadaļu „Prezidija ziņojumi” ar ziņojumu par likumprojektu „Grozījums Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības papildinājumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir papildināta.

Saeimas Juridiskā komisija lūdz iekļaut 25.septembra sēdes darba kārtības otrajā sadaļā lēmuma projektu „Par Sarmītes Daukštes apstiprināšanu par Aizkraukles rajona tiesas tiesnesi”. Vai ir iebildumi pret šādu darba kārtības papildinājumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir papildināta.

Saeimas Juridiskā komisija lūdz papildināt 25.septembra sēdes darba kārtības otro sadaļu ar lēmuma projektu „Par Didža Līdača apstiprināšanu par Valmieras rajona tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība ir papildināta.

Saeimas Juridiskā komisija lūdz papildināt 25.septembra sēdes darba kārtības otro sadaļu ar lēmuma projektu „Par Ivetas Puriņas apstiprināšanu par Alūksnes rajona tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība ir papildināta.

Saeimas Juridiskā komisija lūdz papildināt 25.septembra sēdes darba kārtības otro sadaļu ar lēmuma projektu „Par Kaspara Rinča apstiprināšanu par Daugavpils tiesas tiesnesi”. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība ir papildināta.

Saeimas Juridiskā komisija lūdz papildināt 25.septembra sēdes darba kārtības otro sadaļu ar lēmuma projektu „Par Geļenas Simoņukas apstiprināšanu par Daugavpils tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība ir papildināta.

Saeimas Juridiskā komisija lūdz papildināt 25.septembra sēdes darba kārtības otro sadaļu ar lēmuma projektu „Par Ingas Stivriņas apstiprināšanu par Preiļu rajona tiesas tiesnesi”. Vai ir iebildumi pret šo papildinājumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir papildināta.

Līdz ar to ir izskatīti visi iesniegumi par grozījumiem sēdes darba kārtībā.

Sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību. Pirmā sadaļa - „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā” nodot Ārlietu komisijai un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo ierosinājumu? Iebildumu nav. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Pornogrāfijas ierobežošanas likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem nav iebildumu. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Buzajeva, Buhvalova, Mitrofanova, Sokolovska un Plinera iesniegto likumprojektu „Par pilnvarojumu Ministru kabinetam atzīt Dienvidosetijas Republikas neatkarību” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Runāt par likumprojekta nodošanu komisijai ir pieteicies deputāts Vladimirs Buzajevs. Lūdzu!

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un godājamie kungi! Nedz Latvijas, nedz pasaules praksē nekur nav aprakstīta procedūra, kādā veidā tiek atzīta jaunizveidotu valstu neatkarība. Kā piemēru ņemsim kaut vai februāra situāciju, kad tika atzīta Kosovas, kādreizējās Serbijas valstiskuma šūpuļa, neatkarība. Pašreiz teritorijā pārsvarā dzīvo albāņi, arī serbu tur dzīvo ne mazums. Kas konkrēti Latvijā pieņēma lēmumu par Kosovas neatkarības atzīšanu? Neviens to nezina. Klīst baumas, ka notika kaut kāda slepena Ministru kabineta sēde un ka šā jautājuma lēmējs bija mums viesiem zināmās aizokeāna lielvalsts sūtnis. Pēc Kosovas precedenta jautājums par jauno Eiropas valstu atzīšanu arvien biežāk būs atrodams darba kārtībā, tāpēc nebūtu slikti izstrādāt attiecīgi nevis slepenas, bet gan atklātas jautājuma apspriešanas un lēmuma pieņemšanas procedūras saskaņā ar Satversmi, proti, nobalsojot Saeimā.

Lūk, jūsu priekšā atrodas likumprojekts, kas paredz dot Ministru kabinetam pilnvarojumu atzīt Dienvidosetijas Republikas neatkarību. Strukturāli šis likumprojekts ir nokopēts no skandalozi slavenā pilnvarojuma Ministru kabinetam parakstīt robežlīgumu ar Krieviju. Likumprojektā paredzēts atzīt Dienvidosetijas Republikas neatkarību saskaņā ar starptautisko tiesību normām, kuras atzīst tautu tiesības uz pašnoteikšanos. Lai šīs tiesības nu būtu arī nelielajai Dienvidosetijas tautai. Dienvidosetiju pārsvarā apdzīvo osetīni, kuri jau kopš kristietības pirmsākumiem, kopš mūsu ēras sākuma, ir pazīstami kā alani, kas pieņēma pareizticību jau 921.gadā.

Pēc diviem nesen notikušiem kariem ar Gruziju osetīnu ir palicis nedaudz, apmēram 70 tūkstošu. Teritorijā, kas atrodas Kaukāza kalnu grēdas otrajā pusē, autonomā republikā Krievijas Federācijas sastāvā dzīvo cita osetīnu tauta daļa, kura ir gandrīz desmit reizes lielāka. Kādēļ arī osetīni nevarētu pašnoteikties divās teritorijās, kā tas februārī notika ar albāņiem?

Osetija pēc pašas lūguma tika uzņemta Krievijas impērijas sastāvā 1774.gadā - 27 gadus agrāk nekā Gruzija. Jau tolaik Osetija atradās Kaukāza kalnu grēdas abās pusēs. Krievijas impērijas pirmā sabrukuma laikposmā gruzīnu karaspēks daudzkārt centās attīrīt no osetīniem Dienvidosetijas teritoriju, kamēr neatnāca Sarkanā armija. Kopš 1922.gada Dienvidosetijas tauta ieguva autonomu apgabalu Gruzijas PSR sastāvā. Kad impērija, jau padomju, sāka sabrukt otrreiz, osetīni, pareizi interpretēdami lozungu „Gruziju - gruzīniem!”, kas visos līmeņos tika sludināts no Tbilisi, vērsās ar pazemīgu lūgumu pārveidot autonomo apgabalu par autonomo republiku. Saņēmuši atteikumu, 1990.gada 9.decembrī viņi rīkoja parlamenta vēlēšanas. Jau nākamā gada 6.janvārī Gruzijas karaspēks uzsāka Chinvali graušanu. Tolaik amerikāņu instruktoru gruzīniem vēl nebija, un osetīni ar ieročiem rokās nosargāja savu neatkarību.

Kas notika šā gada 8.augustā, to jūs lieliski zināt, neskatoties uz tā saucamās civilizētās pasaules visnotaļ melīgo propagandu.

Jūsu priekšā ir Dienvidosetijas Republikas parlamenta lūgums, kas adresēts Latvijas Republikas Saeimai.

Aicinu jūs izdarīt arī savu ieguldījumu, lai glābtu šo mazo tautu no genocīda, un nobalsot par likumprojekta nodošanu komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Pret likumprojekta nodošanu komisijai runās deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Savā runā es būšu nikns, bet taisnīgs.

Es uzskatu, ka, iekļaujot šo nekaunīgo piedāvājumu darba kārtībā, esam piedrazojuši - tieši tā, piedrazojuši! - Latvijas parlamenta darba kārtību. Nākotnē tātad varam sagaidīt vēl trakākas lietas. Nākamais solis šiem nekauņām - es atļaujos ar pilnu atbildību viņus tā saukt! - būs tas, ka viņi piedāvās Saeimai iekļaut darba kārtībā kaut ko līdzīgu… kļūt par Krievijas republiku, apgabalu vai vēl kaut kādu tur provinci. Tāds piedāvājums nāks no viņiem, „sarkanajiem”, un mēs tātad liksim darba kārtībā…

Draugi mīļie! Latvijas politika attiecībā uz Krievijas agresiju pret Gruziju mums ir skaidra, tā ir pilnībā izteikta no Valsts prezidenta, no Ministru prezidenta, no parlamenta, no visu institūciju un arī no sabiedrības puses. Bet, lūk, ko mums tagad piedāvā!

Nekaunība ir sasniegusi neredzētus apmērus. Latvijas politika šajā sakarā ir pilnīgi pretēja tam, uz ko aicina „sarkanie”. Nu ieklausieties 3.punktā! „Nodibinot un uzturot kontaktus ar Dienvidosetijas Republikas valdību, noteikt humānās palīdzības apjomu, kas nepieciešama, lai likvidētu sekas Gruzijas militārajai agresijai pret Dienvidosetijas Republiku, un iekļaut 2009.gada valsts budžeta projektā nepieciešamos finanšu līdzekļus.” Ne vairāk, ne mazāk! Dīvaini, ka nav ierakstīta vēl arī summa - 20 vai 50 miljonu, vai vēl nezin cik…

Krievija pārbauda pasaules pacietību. Tā, uzstājoties Kolumbijas universitātē, teica Valsts prezidents Zatlera kungs. Un piebilda, ka Baltijas republikas kopā ar Poliju jau daudzkārt brīdinājušas pasauli - brīdinājušas pasauli! -, ka notikumi var izvērsties apmēram tā, ka Krievijas rīcība nav prognozējama. Un, lūk, rezultāts!

Arī mēs, „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, esam brīdinājuši - un arī es personīgi desmitām reižu esmu brīdinājis un aicinājis jūs ieklausīties -, ka mēs no šiem, „sarkanajiem”, varam sagaidīt atkal un atkal visvisādas provokācijas, kas vērstas pret Latvijas valsts neatkarību, pret tās politiku. Diemžēl neesam neko pasākuši, lai viņi to izbeigtu. Taisni otrādi - viņi izmanto šo tribīni, lai paustu savus pretvalstiskos mērķus. Skaidri un gaiši, nepārprotami - pretēji valsts un sabiedrības interesēm. Cik ilgi mēs to cietīsim, draugi mīļie? Tā ir nekaunības augstākā pilotāža, ko šodien mēs piedzīvojam! Un, ja to ļausim, piedzīvosim vēl trakāku nekaunību. Tā ir Krievijas „piektās kolonnas” ideologu nekaunība. Skaidri un gaiši! Nepārprotami! Un viens no „sarkanajiem”, Mirskis, kaut kur Gruzijā esot redzēts uz padomju tanka, uz Krievijas tanka. Ko tas nozīmē? Tā ziņoja…

Sēdes vadītāja. Tabūna kungs, jūsu runas laiks ir beidzies.

P.Tabūns. …tā ziņoja radio.

Kolēģi, šādu priekšlikumu nevajag iekļaut nemaz darba kārtībā un kur nu vēl par to veikt balsošanu! Tas ir noraidāms uzreiz un absolūti!

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, jautājumā par likumprojekta nodošanu komisijai viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret”. Mums jāizšķir šis jautājums balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 68, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Buzajeva, Buhvalova, Mitrofanova un Sokolovska iesniegto likumprojektu „Par pilnvarojumu Ministru kabinetam atzīt Abhāzijas Republikas neatkarību” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” likumprojekta nodošanu komisijai runāt vēlas deputāts Valērijs Buhvalovs.

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! 16.septembrī Tautas sapulce - Abhāzijas Republikas parlaments - pieņēma aicinājumu Latvijas Republikas Saeimai - lūgumu izskatīt jautājumu par Abhāzijas Republikas suverenitātes un neatkarības atzīšanu un savstarpēju diplomātisko attiecību nodibināšanu starp Abhāzijas Republiku un Latvijas Republiku. Mūsu sagatavotais likumprojekts, kas ir jūsu priekšā, atbilst tieši šim mērķim. Abhāzijas tautas valstiskumam ir sava sena vēsture. Tā saknes meklējamas agrīnajos viduslaikos. Parlamenta lēmumā ir teikts, ka līdz 1931.gadam Abhāzijai, kas atradās PSRS sastāvā, bija tāds pats savienotās republikas statuss kā Gruzijai un vienīgi ar Staļina patvaļīgu lēmumu tā tika iekļauta Gruzijas PSR sastāvā kā autonoma republika. Pēc PSRS sabrukuma Abhāzijai saskaņā ar tālaika padomju likumiem radās iespēja pašai lemt savu likteni. Abhāzijas mierīgo attīstību pārtrauca 1992.gadā Gruzijas militārā agresija, kuru pavadīja šaušalīgi genocīda un vandalisma akti. Abhāzijas tauta ar ieročiem rokās guva uzvaru šajā asiņainajā atbrīvošanās karā un izcīnīja savas tiesības uz neatkarību de facto.

Abhāzijas Republikas suverenitātes nesējs un vienīgais varas avots ir tās tauta. Saskaņā ar starptautiskajām normām katrai tautai ir tiesības brīvi noteikt savu politisko statusu un īstenot savu ekonomisko, sociālo un kultūras attīstību. Abhāzijas valstiskās neatkarības tapšana un tiesiskā noformēšana tika īstenota pilnīgā saskaņā ar atzītām starptautisko tiesību normām un pilnībā atbilst starptautiskajiem kritērijiem, saskaņā ar kuriem tiek vērtēts valstu, kas izvēlējušās pašnoteikšanās ceļu, valstiskums, un tādējādi ir tikai nepieciešams leģitimēt tās suverenitāti saskaņā ar ANO statūtiem.

Piecpadsmit gadu laikā kopš tās neatkarības pastāvēšanas Abhāzija ir demonstrējusi savu uzticību vispāratzītiem demokrātijas principiem cilvēka tiesību un brīvību ievērošanā, ir centusies būt cienīga demokrātisko valstu sadraudzības partnervalsts. Pēckara gados, kad tika izdarīts bezprecedenta spiediens no starptautiskās sabiedrības puses, izolācijas un blokādes apstākļos Abhāzijas Republika izveidojās par neatkarīgu, demokrātisku un tiesisku valsti, un tai reāli piemīt visi varas atribūti, kas tika veidoti, ievērojot demokrātijas standartus. Te sekmīgi darbojas demokrātijas institūcijas, efektīva ir tieslietu sistēma, kā arī citas valsts struktūras.

Īstenodama savas tiesības uz pašnoteikšanos - uz brīvu sava likteņa lemšanu, Abhāzijas Republikas tauta izvēlējās patstāvīgās pastāvēšanas ceļu - suverēnas, neatkarīgas valsts izveidošanu.

Ņemot vērā visu nupat izklāstīto un pieminot to ceļu, kuru ir izgājusi arī Latvija, cenzdamās panākt savas valstiskās neatkarības atjaunošanu, es aicinu jūs balsot „par” šā likumprojekta nodošanu komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. „Pret” likumprojekta nodošanu komisijai runāt neviens nav pieteicies. Vai deputātiem ir iebildumi par šā likumprojekta nodošanu komisijai? (No zāles: „Jā!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā likumprojekta nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 67, atturas - 1. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Grīnblata, Tabūna, Rasnača, Dobeļa un Kalniņa iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” likumprojekta nodošanu komisijai runās deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Tik tālu nu mēs esam nonākuši, ka valstij ir bail aizstāvēt pašai savus karavīrus. Viens otrs mūsu valsts pārstāvis ir sācis tik krampjaini trīcēt, ka sācis rakstīt pilnīgas bezjēdzības, galīgi nesaprazdams, ko viņš raksta. Diemžēl!

Un tad man ir jautājums: vai valstij ir jāciena un jāaizstāv tie savi karavīri, kuriem vienmēr kaujas laukā galvenā ir bijusi Latvija, vai nav jāaizstāv? Cik ilgi Latvija pieļaus, ka kāds cits lemj tās vietā un par jebkuru lēmumu neatkarīgi no tā, lai arī kāds tas būtu, Latvijai neko nepasaka un pat neatvainojas, ja lēmums bijis nepareizs? Ne Teherāna, ne Jalta, ne Potsdama… Nevienu neuztrauc tas, ka mēs, divas paaudzes, esam pārcietuši okupāciju. Arī tas nevienu neuztrauc! Pat vēl Atmodas sākumā ASV un PSRS prezidenti uz kuģa, sliktā laikā šūpodamies, lēma, ko tad darīt ar Latviju tālāk, taču tanī pašā laikā visas Rietumu valstis tūlīt pēc Otrā pasaules kara ir ļāvušas latviešu leģionāriem tajās apmesties. Tās ir skaidri novilkušas robežu starp nacistiem un latviešu leģionāriem. Tāpat tas ir arī ar igauņu leģionāriem.

Tad kur ir problēma? Kurā vietā? Vīzu došanā vai nedošanā vai bezvīzu režīmā ar kādu no valstīm? Kāds kādai citai valstij ir sakars ar to, kā mēs paši izturamies pret saviem karavīriem? Varbūt tomēr padomāsim par viņu likteņiem, par to, cik viņu ir atlicis? Vai tiešām viņi nav pelnījuši kaut nelielu cieņu arī no mums, Saeimas deputātiem? It īpaši vēl tāpēc, ka mēs taču pieņēmām šo deklarāciju, un toreiz šīs histērijas nebija. Mēs šo deklarāciju pieņēmām jau tad, kad vēl nebijām iestājušies ne NATO, ne Eiropas Savienībā, taču nekādu seku tam nebija, tāpēc ka mēs skaidri pateicām savu viedokli. Varbūt jums vajag atgādināt, kā Izraēla rīkojās tad, kad vienkārši nolaupīja dažus tās karavīrus? Izraēla bija gatava līdz ar zemi nolīdzināt kaimiņvalsti, it īpaši tās galvaspilsētu, lai parādītu, ko nozīmē uzbrukums tās karavīriem. Mēs gadiem ilgi raustāmies, drebam un domājam, ka tik nepasprūk viens lieks vārds, tā vietā, lai jebkurā starptautiskā saietā paskaidrotu, kas ir pasaules vēsture un kāda ir leģionāru loma. Viens otrs plānprātiņš salīdzina leģionārus ar sarkanarmiešiem, sacīdams, ka arī viņi esot cīnījušies par Latvijas brīvību. Nu es nezinu, cik daudz ir jāizdzer varbūt tā paša krievu šņabja, lai līdz tādai jocīgai lietai aizdomātos.

Tā kā šobrīd ir runa par šā jautājuma izskatīšanu komisijā, es ļoti aicinu komisijās šo jautājumu izskatīt, izvērtēt un varbūt vairāk izzināt, kas ir bijuši latviešu leģionāri, kāds ir bijis viņu likteņgaitu sākums un kāds ir bijis noslēgums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. „Pret” likumprojekta nodošanu komisijām runās deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Godātie deputāti! Mūsu frakcija iebilda pret šā likumprojekta iekļaušanu sēdes darba kārtībā jau pagājušajā pirmdienā Saeimas Prezidija sēdē. Un šādas mūsu rīcības iemesls ir tāds, ka šis likumprojekts vārds vārdā sakrīt ar to pašu autoru iesniegto likumprojektu, kuru Saeimā noraidīja jau pagājušajā ceturtdienā.

Kā jums ir zināms, pastāv Saeimas kārtības ruļļa 91.panta pirmā daļa (citēju): „Ja likumprojekts nav pieņemts pirmajā lasījumā, tas uzskatāms par noraidītu un to var atkārtoti iesniegt izskatīšanai šajā sesijā tikai tad, ja likumprojektu parakstījis vismaz 51 deputāts vai arī tajā izdarīti grozījumi.” Citāta beigas. Šajā likuma rindkopā ir ietvertas četras definīcijas, kuras pilnībā var tikt piemērotas attiecībā uz apspriežamo dokumentu.

Pirmkārt, mūsu priekšā, bez šaubām, ir likumprojekts.

Otrkārt, tas pirmajā lasījumā nav pieņemts, nav pat skatāms. Tātad tas ir uzskatāms par noraidītu.

Treškārt, šo likumprojektu ir parakstījis nevis vismaz 51 deputāts, bet tikai 5 deputāti.

Un visbeidzot - tajā nav izdarīti grozījumi.

Vienīgais, ko Prezidija sēdē varēja iebilst mūsu frakcijas pārstāvim, bija tas, ka citētais Kārtības ruļļa pants atrodas sadaļā, kura tomēr attiecas uz likumprojektiem, kas jau bijuši nodoti komisijām un ir noraidīti pirmajā lasījumā.

Dāmas un kungi! Šis arguments ir vājš un apstrīdams, jo likumprojekti, kurus Saeima ir noraidījusi jau pirms to nodošanas komisijām, raugoties pēc Saeimas atbalsta pakāpes, atrodas daudz zemāk nekā tie likumprojekti, kuri ir noraidīti pirmajā lasījumā. Tātad, pat vērtējot pēc formālās loģikas noteikumiem, arī attieksme pret tiem nedrīkst būt liberālāka par attieksmi pret tiem likumprojektiem, kurus Saeima jau reizi ir atbalstījusi.

Tagad ir pienācis laiks pateikt, tieši par ko mums šobrīd piedāvā balsot. (No zāles dep. J.Dobelis: „Laiks!”) Likumprojekts piedāvā latviešu eksleģionāriem iespēju saņemt nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu un līdz ar to arī ikmēneša pabalstu no Aizsardzības ministrijas budžeta. Mēs lieliski saprotam, ka ne jau visi leģionāri iestājās Waffen SS karaspēkā brīvprātīgi, kā to tika darījuši brīvprātīgo policijas bataljonu kaujinieki, kuri kļuva bēdīgi slaveni, slepkavodami mierīgos iedzīvotājus ne tikai Latvijā, bet arī kaimiņvalstīs - Krievijā, Baltkrievijā, Ukrainā, Polijā.

Piespiedu mobilizācija Waffen SS leģionā - tā ir milzīga Latvijas tautas traģēdija, bet vai tad šī traģēdija būtu jāpārvērš par farsu, kā to piedāvā darīt šā likumprojekta autori? It īpaši vēl tāpēc, ka Waffen SS karaspēka pielīdzināšana nacionālās pretošanās kustības karavīriem ir līdzvērtīga atzinumam, ka Otrajā pasaules karā Latvija tika karojusi Hitlera pusē.

Dāmas un kungi! Pirmkārt, es, būdams Sarkanās armijas 43.gvardes latviešu strēlnieku divīzijas, kas cīnījās antihitleriskās koalīcijas sastāvā, karavīra dēls, apgalvoju, ka tā nav taisnība.

Otrkārt, šāds atzinums Latvijas valstij nenesīs neko citu, kā vien kaunu un kārtējās nepatikšanas starptautiskajā sabiedrībā.

Aicinu Saeimas vairākumu demonstrēt veselo saprātu un balsot „pret”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Pēc Plinera kunga runā izskanējušajiem pārmetumiem par procedūras pārkāpumiem Saeimas Prezidijs vēlas paskaidrot, ka minētie pārmetumi ir pilnīgi nevietā, kas deputātam Buzajevam arī jau tika paskaidrots Prezidija sēdē, jo Kārtības ruļļa 91.pants attiecas uz kārtību, kā likumprojekti tiek skatīti lasījumos. Diemžēl deputāts izmanto vienīgi gramatisku interpretāciju, bet ir jāņem vērā arī likuma jēga un hronoloģiskā secība, kādā panti ir izkārtoti, lai regulētu likumdošanas procesu.

Jautājums par šā likumprojekta nodošanu komisijai ir izšķirams balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 26, atturas - 24. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījums Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem nav iebildumu. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums skar atvaļinājuma piešķiršanu. Ir saņemts deputāta Aigara Kalvīša iesniegums ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu no šā gada 1.oktobra līdz 8.oktobrim. Lūdzu zvanu! Balsosim par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam! (No zāles: „Nekādu atvaļinājumu! Lai strādā!”) Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Atvaļinājums piešķirts.

Nākamā darba kārtības sadaļa ir „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Pirmo mēs izskatīsim lēmuma projektu „Par Guntas Grinbergas atbrīvošanu no Saldus rajona tiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Labrīt, godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu „Par Guntas Grinbergas atbrīvošanu no Saldus rajona tiesas tiesneša amata”. Lūdzu kolēģus atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums - lēmuma projekts „Par Sarmītes Daukštes apstiprināšanu par Aizkraukles rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi un vienbalsīgi atbalstījusi lēmuma projektu „Par Sarmītes Daukštes apstiprināšanu par Aizkraukles rajona tiesas tiesnesi”. Lūdzu kolēģus atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par Sarmītes Daukštes apstiprināšanu par Aizkraukles rajona tiesas tiesnesi! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Didža Līdača apstiprināšanu par Valmieras rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi un vienbalsīgi atbalstījusi lēmuma projektu „Par Didža Līdača apstiprināšanu par Valmieras rajona tiesas tiesnesi”. Lūdzu kolēģus atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par Didža Līdača apstiprināšanu par Valmieras rajona tiesas tiesnesi! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Ivetas Puriņas apstiprināšanu par Alūksnes rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi un vienbalsīgi atbalstījusi lēmuma projektu „Par Ivetas Puriņas apstiprināšanu par Alūksnes rajona tiesas tiesnesi”. Lūdzu kolēģus atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ivetas Puriņas apstiprināšanu par Alūksnes rajona tiesas tiesnesi! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Kaspara Rinča apstiprināšanu par Daugavpils tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi un vienbalsīgi atbalstījusi lēmuma projektu „Par Kaspara Rinča apstiprināšanu par Daugavpils tiesas tiesnesi”. Lūdzu kolēģus atbalstīt lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Kaspara Rinča apstiprināšanu par Daugavpils tiesas tiesnesi”! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Geļenas Simoņukas apstiprināšanu par Daugavpils tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi un vienprātīgi atbalstījusi arī lēmuma projektu „Par Geļenas Simoņukas apstiprināšanu par Daugavpils tiesas tiesnesi”. Lūdzu kolēģus atbalstīt arī šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Geļenas Simoņukas apstiprināšanu par Daugavpils tiesas tiesnesi”! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 2, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Ingas Stivriņas apstiprināšanu par Preiļu rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi un vienbalsīgi atbalstījusi arī lēmuma projektu „Par Ingas Stivriņas apstiprināšanu par Preiļu rajona tiesas tiesnesi”. Lūdzu kolēģus atbalstīt arī šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ingas Stivriņas apstiprināšanu par Preiļu rajona tiesas tiesnesi”! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Sākam likumprojektu izskatīšanu.

Nākamais jautājums darba kārtībā - likumprojekts „Grozījums Valsts fondēto pensiju likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, sēdes vadītājas kundze!

Kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura numurs ir 2630, - ar likumprojektu „Grozījums Valsts fondēto pensiju likumā”.

Atbildīgā komisija ir saņēmusi 12 priekšlikumus likumprojekta otrajam lasījumam.

1.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. 2.priekšlikums. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli tas ir no agrāk iesniegta likumprojekta - no pagājušajā nedēļā Saeimai nodota likumprojekta ar šādu pašu nosaukumu, un komisija to atbalsta, iekļaujot 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. Paldies.

3.priekšlikums ir no Juridiskā biroja. Komisija to ir atbalstījusi, iekļaujot 4.priekšlikumā, un 4.priekšlikums ir tas, ko atbalstīt es aicinu parlamentu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 3. un 4.priekšlikumu.

K.Leiškalns. 5.priekšlikums ir nedaudz pārsteidzošs. Komisija bija pārsteigta par to, ka Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Elita Šņepste konceptuāli atbalstītā likumprojektā iesniedza jaunu konceptuālu normu, kas atskaitījumu palielinājumu nobremzē vai patiesībā atstāj negrozītu, lai gan, pieņemot likumprojektu pirmajā lasījumā, mēs šeit diskutējām par situāciju, par to, ka problēma ir īslaicīga, attiecināma uz viena vai, augstākais, divu gadu termiņu. Tāpēc komisija neatbalstīja Finanšu ministrijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. Paldies.

6.priekšlikums, tāpat kā 2.priekšlikums, ir no pagājušajā nedēļā komisijai nodotā likumprojekta, kuru bija iesniegusi valdība. Komisija to ir ievietojusi šajā likumprojektā un atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies.

7.priekšlikums ir deputāta Latkovska priekšlikums, kura būtība ir samazināt to atskaitījumu summu, kas ir tērējama uzkrājumu administrēšanai. Bet jāteic, ka Latkovska priekšlikums, lai gan ir izskatāms (un šajā sakarā komisija nosūtīja attiecīgu vēstuli Finanšu ministrijai), tomēr ir saistīts ar citām šā likuma panta izmaiņām, kuras netika piedāvātas. Līdz ar to komisija Latkovska kunga priekšlikumu neatbalstīja, lai gan saprata problēmu un aicināja Finanšu ministriju Ministru kabineta noteikumos, kur būtībā šis apjoms ir noteikts, izdarīt izmaiņas, kas atbilstu Latkovska kunga priekšlikumam.

Tā ka aicinu neatbalstīt 7.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Sākam debates par 7.priekšlikumu. Debatēt pieteikusies deputāte Silva Bendrāte.

S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! „Jaunais laiks” tomēr uzskata, ka šis ir ļoti svarīgs priekšlikums, kurš būtu vērtējams pozitīvi jau šodien. Un nepietiks ar to, ka izdarīs izmaiņas Ministru kabineta noteikumos, jo tomēr lielāka skaidrība un drošība būs tad, ja stingrāks regulējums būs jau noteikts likumā. Un arī izvēlētā vieta šim priekšlikumam nemaz nav neiespējama un neatbilstoša. Tā ka mēs uzskatām, ka šo priekšlikumu varētu atbalstīt.

Kāda ir tieši šā priekšlikuma būtība?

Kā jūs zināt, daļu sociālo iemaksu, valsts garantētu, novirza otrajam pensiju līmenim. Tā ir garantēta nauda, tāpēc valstij ļoti atbildīgi jāraugās uz to, kā šī nauda tiek otrajā pensiju līmenī apsaimniekota, - cerībā, ka tas kādreiz nesīs pieaugumu un tiem, kas saņems šā, otrā, līmeņa pensiju naudu, pensijas būs mazliet lielākas. Tomēr, izpētījuši šo valsts attieksmi pret otrā pensiju līmeņa naudas apsaimniekošanu, mēs redzam, ka tur ir nepilnības, jo apsaimniekotājiem, deviņām privātām sabiedrībām, ir iespējas tērēt apsaimniekošanas izdevumiem 2,5 procentus neatkarīgi no tā, kādas ir šā pensiju līmeņa sekmes. Un, kā mēs zinām, jau vairākus gadus otrajā pensiju līmenī naudas apsaimniekošanai ir diezgan lieli mīnusi.

Un otrs jautājums. Ja jau reiz nav šīs sekmes pietiekamas, tad būtu jābūt mazākai arī šai apsaimniekošanas naudai, šiem atskaitījumiem, kas tiek veikti no mūsu iemaksām. Tā ir daļa no mūsu sociālā nodokļa. Šiem atskaitījumiem vajadzētu būt mazākiem, tomēr tā nenotiek. Piemēram, 2005.gada pirmajā ceturksnī vidējais ienesīgums šiem otrā līmeņa apsaimniekotājiem bija 7,9 procenti un tad tika par apsaimniekošanu paņemti 1,25 procenti. 2006.gada pirmajā ceturksnī tās sekmes, tas vidējais ienesīgums, bija 4,3 procenti, bet paņemti par šo apsaimniekošanu tika 1,34 procenti. Jau tuvāk mūsdienām, 2007.gada pirmajā ceturksnī, attiecīgi ienesīgums bija 3,5 procenti, bet apsaimniekošanas izdevumi - 1,4 procenti.

Šogad, 2008.gadā, kā mēs redzam, mīnuss ir patiešām liels un faktiski neapstrīdams - dažā apsaimniekošanas plānā pat mīnus 7 procenti un vairāk, ienesīgums pirmajos divos ceturkšņos ir 4,6 procenti, bet par to vidēji ir ņemti apsaimniekošanas izdevumiem 1,8 procenti. Tā ka tas jau tuvojas šiem 2,5 procentiem. „Jaunajam laikam” šķiet, ka tas nav pieļaujams. Būtu šīs sekmes tomēr cieši jāsaista ar to, kādā veidā tiek iekasēti šie apsaimniekošanas izdevumi. Šajā ziņā varu piebilst to, ka tad, kad Valsts kase bija viens no pensiju plāna apsaimniekotājiem, tika ņemti tikai 0,5 procenti šo apsaimniekošanas izdevumu segšanai un Valsts kasei bija jāapsaimnieko nauda no iemaksām, ko bija veikusi turpat ceturtā daļa visu to dalībnieku, kuri bija iesaistīti šajā, otrajā, pensiju līmenī.

Es vēlreiz gribu uzsvērt to, ka nav maznozīmīgi tas, kādas ir sekmes, otrajā pensiju līmenī šo naudu apsaimniekojot. Un nevar būt tā, ka gan konservatīvajiem, gan sabalansētajiem, gan aktīvajiem plāniem visiem ir vienādas iespējas - pat ar jebkādām sekmēm, pat ar jebkādiem mīnusiem! - saņemt šo garantēto apjomu - 2,5 procentus lielus atskaitījumus. Tas nav pieļaujams.

Nu, piemēra labad es jums varu pateikt, ka Hansa „Dinamika”, aktīvais pensiju plāns, ir šajā gadā cietis zaudējumus - mīnus 7,46 procenti ir bijis ienesīgums. Un paņemtā apsaimniekošanas atlīdzība šim pašam plānam ir 1,98 procenti. Un arī kopējais ienesīgums šim plānam kopš 2003.gada, kad viņi ir sākuši apsaimniekot šo naudu šajā plānā, nemaz nav liels - tie ir 3,86 procenti. Citiem ir veicies daudz labāk, ir bijuši mazāki atskaitījumi apsaimniekošanas ziņā, nav paņemta visa maksimālā nauda. Tāpēc šeit būtu vajadzīgs stingrāks regulējums saistībā ar sekmēm.

Un par to arī iestājas „Jaunais laiks”, iesniedzot šo priekšlikumu, ko, mēs ceram, jūs atbalstīsiet. Jo nav jāatliek šis jautājums uz vēlāku laiku, to var risināt jau tagad.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.

Vai deputāts Leiškalns vēlas ko piebilst komisijas vārdā?

K.Leiškalns. Paldies, priekšsēdētāja kungs!

Paldies iepriekšējai runātājai.

Taču jāteic, ka 7.priekšlikumā, ko piedāvā Latkovska kungs, nekādā veidā nav mēģināts sasaistīt atskaitījumu apjomu ar fondu ienesīgumu, ar attiecīgā ieguldījuma ienesīgumu. Šeit ir tikai par 0,25 procentiem samazināti tie griesti, kas šobrīd ir noteikti Ministru kabineta noteikumos.

Ja mēs atbalstām 7.priekšlikumu, tad nevaram atbalstīt likumprojektu, tad mums jāpārstrādā 10.pants un, ja nemaldos, arī 11.pants, jāpieņem pārejas noteikumi, kas deleģētu valdībai uzdevumu pārveidot Ministru kabineta noteikumus, kuri šobrīd ir spēkā. Es domāju, ka mēs ar šādu vienu priekšlikumu varam ievārīt lielu putru.

Protams, šis likums, cik es zinu, vēlreiz tiks labots, un tad acīmredzot ir jādomā par deleģējumu Ministru kabinetam. Tajā jānosaka atskaitījumu apjoma lielums. Kā man ziņoja Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas pārstāvji, šobrīd neviens neizmanto maksimālos noteiktos 2,5 procentu griestus, bet iztiek ar tādiem, kas ir līdz 2 procentiem. Līdz ar to šim priekšlikumam nav arī tūlītēja efekta uz fondu ienesīgumu un tautsaimniecību.

Ja jau mēs runājam par tiem zaudējumiem, kas šobrīd ir ieguldījumiem, tad jāteic, ka tie ir skaidri saprotami, tie ir šābrīža zaudējumi; manuprāt, tā kā tie ir ilgtermiņa ieguldījumi, tie acīmredzot to pensiju kapitālu uzlabos. Un tad rodas arī šāds jautājums: varbūt vispār nevajadzēja savulaik izņemt šo naudu no Valsts kases un atdot bankām? Valsts kase vismaz maksāja 4 procentus, bet noteikti un cieti.

Tā ka te ir par ko diskutēt. Bet šis priekšlikums nav atbalstāms, un komisijas vārdā aicinu to neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputāta Latkovska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 43, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies.

Atbildīgā komisija nav atbalstījusi arī Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Šņepstes kundzes priekšlikumu, kas saistīts ar iepriekšējo, neatbalstīto, viņas priekšlikumu. Tā ka aicinu atbalstīt komisiju.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 9.priekšlikums ir no pašas atbildīgās komisijas. Šeit, protams, ir paredzēts atskaitījumu iesaldējuma termiņa pagarinājums par gadu; tajā ziņā mēs varējām iet pretī Finanšu ministrijai šobrīd. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Aigaram Štokenbergam.

A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Man ir prieks, ka atbildīgajā komisijā vismaz bija izpratne par to, ka nedrīkst iebalsot tādu Finanšu ministrijas priekšlikumu, kurš apturētu iemaksu pieaugumu otrā līmeņa pensijām. Taču es gribētu šajā sakarā atgādināt to, ko mēs dzirdējām iepriekšējā Saeimas sēdē, proti, ka šī atlikšana būs tikai uz vienu gadu. Un es gribētu vēlreiz paskaidrot savus argumentus.

Bija plānots, ka 2009.gadā šo atskaitījumu apmērs būtu 9 procenti. Dzirdējām solījumu, ka 2010.gadā tiks atjaunots tāds iemaksu apmērs, kāds ir līdz šim bijis likumā noteikts, - proti, 10 procenti. Tā starpība, kas katra gada laikā gulstas uz tiem cilvēkiem, kuri mēģina veidot savas privātās iemaksas pensiju fondos, ir vairāk nekā 40 miljoni latu. Tas ir nodoklis jums, tiem deputātiem un visiem tiem jaunajiem cilvēkiem, kuri veic iemaksas otrajā pensiju līmenī. Tas ir nodoklis jums par to, ka valsts pārvalde strādā neefektīvi.

Mēs esam arī dzirdējuši, ka nākamā gada budžeta projektā ir paredzēts, ka joprojām sociālo iemaksu apmērs ir tas, no kā tiks segti pamatbudžeta izdevumi vairāk nekā 200 miljonu latu apmērā. Kāpēc? Jebkuram cilvēkam, kas paskatās uz nodokļu struktūru, ir skaidrs, ka valstī ir vai nu pārāk augstas sociālās apdrošināšanas iemaksas, ja tās nav kur likt, ja no tām ir jāsedz pamatbudžeta izdevumi… Un vispār tā ir taisnība! Nodokļi uz darbaspēku Latvijā ir otri augstākie Eiropas Savienībā. Mūsu iedzīvotāju ienākuma nodoklis, algas nodoklis ir otrs augstākais. Ja jau sociālās apdrošināšanas iemaksu ir par daudz, tad varbūt, draugi mīļie, atsacīsimies no augstajiem nodokļiem uz darbaspēku, mēģināsim tādējādi palīdzēt saviem mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, kuriem šobrīd ir ārkārtīgi grūti! Savukārt, ja mēs palūkosimies uz prognozēm (protams, mums ir ilgtermiņa prognoze sociālās apdrošināšanas iemaksām), mēs konstatēsim, ka šī nauda ir plānota vairāku gadu, es pat teiktu, gadu desmitu periodam. Un tā ir galvenā iezīme, kas raksturo prognozējamu un stabilu valsti, - nemainīt nodokļu politiku, nodokļu likmes tajā brīdī, kad valdībai nevis ekonomikas cikliskuma vai anticikliskas politikas dēļ, bet vienkārši savas mazspējas dēļ ir pietrūcis naudas, ko tērēt uzblīdušās valsts pārvaldes finansējumam.

Paldies par uzmanību. Es aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai deputāts Leiškalns vēlas ko piebilst komisijas vārdā?

K.Leiškalns. Paldies, priekšsēdētāja kungs!

Jau otro nedēļu pēc kārtas ir tā, ka principā, lielos vilcienos, neko nevar iebilst pret Štokenberga kunga teikto. Tur ir ietvertas vairākas lietas, to skaitā mūsu uzkrājumu drošība, nākotne tiem mūsu uzkrājumiem, kas ir otrajā pensiju fonda līmenī. Šeit ir iekšā arī tas princips, ko mēs bieži pieminam un turam svētu, - tas ir tā sauktais tiesiskās paļāvības princips. Bet komisija tomēr izšķīrās par šo priekšlikumu iepretim valdības piedāvātajam. Valdība, konkrēti, Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre, ieteica vispār pieaugumu paaugstināt. Atbildīgā komisija izstrādāja savus pārejas noteikumus, ņemot vērā esošo situāciju. Proti, ņēma vērā, ka šogad šie 42 miljoni… citi gan saka, ka 35… ir jau sadalīti tā sauktajā pensiju indeksācijā par gadiem, kas nostrādāti līdz 1996.gadam… būtībā sadalīti tajās piemaksās, ne indeksācijā.

Sirdī piekrītot Štokenberga kungam, aicinu jūs balsojumā tomēr piekrist komisijas viedoklim.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 4, atturas - 22. Priekšlikums atbalstīts.

K.Leiškalns. 10.priekšlikums ir no iepriekšējā izrietošs komisijas priekšlikums. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Un 11.priekšlikums. Tā kā atsevišķu priekšlikumu veidā mēs šajā tabulā pilnībā iekļāvām nule saņemto likumprojektu, šis priekšlikums ir ielikts tabulā, bet komisija to nevar atbalstīt. Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Savukārt Juridiskais birojs veiklā juridiskā manierē problēmu atrisina 12.priekšlikumā, kuru komisijas vārdā aicinu atbalstīt arī deputātus.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies.

Aicinu nobalsot par likumprojekta otro un šoreiz arī galīgo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Valsts fondēto pensiju likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 1, atturas - 18. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Pirms mēs sākam skatīt nākamo darba kārtības punktu, mums vēl ir jālemj par iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz iekļaut izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā šīs komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu priekšlikumu? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Ciltsdarba likumā”, trešais lasījums.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Dzintars Jaundžeikars.

Dz.Jaundžeikars (LPP/LC frakcija).

Cienījamo Prezidij! Kolēģi! Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi un izskatījusi trešajam lasījumam likumprojektu „Grozījumi Ciltsdarba likumā”. Pavisam likumprojektā ir izdarīti trīs nelieli labojumi jeb tika iesniegti trīs priekšlikumi, kurus ir izstrādājusi atbildīgā komisija.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikumu - komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 2. - arī atbildīgās komisijas priekšlikumu - komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. Un arī 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums - tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. Lūdzu atbalstīt likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ciltsdarba likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Dz.Jaundžeikars. Paldies.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par radiācijas drošību un kodoldrošību””, trešais lasījums.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Oļegs Deņisovs.

O.Deņisovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Labdien, cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu Nr.2880 - likumprojektu „Grozījumi likumā „Par radiācijas drošību un kodoldrošību”” trešajā lasījumā.

Uz trešo lasījumu komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu, līdz ar to komisija lūdz visus deputātus atbalstīt šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par radiācijas drošību un kodoldrošību”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

O.Deņisovs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā””, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Pauls Putniņš.

P.Putniņš (ZZS frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti, cienītās deputātes!

Jūsu priekšā ir dokuments Nr.2686. Strādāsim ar to.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija savā sēdē izskatīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā””. Dokumentu paketei ir pievienota anotācija, kurā ir izskaidrota lietas būtība.

Atbildīgā komisija apsprieda un atbalstīja minēto likumprojektu un lūdz Saeimu to pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav.

Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

P.Putniņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 9.oktobris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Augu aizsardzības likumā”, pirmais lasījums.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Dzintars Jaundžeikars.

Dz.Jaundžeikars (LPP/LC frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Kolēģi! Es domāju, ka mēs visi atceramies notikumu ar bakteriālo iedegu, kas skāra visu augļkopības nozari, un daudziem augļkopjiem, it īpaši Zemgalē, bija jāiznīcina savi augļudārzi. Tāpēc, lai kompensētu šos zaudējumus un lai noteiktu kompensēšanas kārtību, jo tika konstatēts, ka likumdošanā šis jautājums nav sakārtots, Zemkopības ministrijā tika izstrādāti grozījumi Augu aizsardzības likumā, kurā skaidri tika noteikta kārtība, kādā veidā būtu jārīkojas, lai novērstu šādus gadījumus, lai arī saimnieki pēc iespējas ātrāk varētu reaģēt un atklāt, teiksim, vīrusu slimības savos augļudārzos un par to arī ziņot attiecīgajam dienestam, zinot, ka šādā gadījumā saņems kompensāciju.

Šos grozījumus Augu aizsardzības likumā ir saņēmusi mūsu komisija, kura tos izskatīja un secināja, ka šis likumprojekts ir jāpieņem steidzamības kārtā, tāpēc lūdza piešķirt tam steidzamību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mums ir jābalso par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Augu aizsardzības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 14, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Dz.Jaundžeikars. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Augu aizsardzības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un datumu, kad likumprojekts otrajā lasījumā tiks izskatīts Saeimas sēdē.

Dz.Jaundžeikars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 30.septembris, bet izskatīt Saeimas sēdē 9.oktobrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. Paldies par atbalstu.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu vadības likums”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies priekšsēdētājam! Izskatāmā dokumenta numurs ir 2798. Tas ir likumprojekts „Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu vadības likums”, ko vajadzētu pieņemt, lai Latvija varētu realizēt Eiropas Savienības struktūrfondu sadales 3.mērķi - Eiropas teritoriālās sadarbības finanšu resursu apgūšanu un lai pieeja šiem procesiem, šim finanšu izlietojumam būtu precīzi reglamentēta likumos.

Tā ka es aicinu parlamentu atbalstīt šo ārkārtīgi nepieciešamo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu vadības likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

K.Leiškalns. Paldies. Tā kā šim likumprojektam jāstājas spēkā vēlākais nākamā gada 1.janvārī, tad es noteikšu priekšlikumu iesniegšanai īsu termiņu - līdz šā gada 30.septembrim.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījums Valsts informācijas sistēmu likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā - deputāts Artūrs Rubiks.

A.Rubiks (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Godājamie deputāti! Tautsaimniecības komisija 17.septembrī savā sēdē izskatīja likumprojektu „Grozījums Valsts informācijas sistēmu likumā” (dokuments Nr.2793) un atbalstīja minētā likumprojekta virzīšanu pirmajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Paldies deputātam Artūram Rubikam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Valsts informācijas sistēmu likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Rubiks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2008.gada 30.septembris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījums Vispārējās izglītības likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Likumprojekta „Grozījums Vispārējās izglītības likumā” otrajam lasījumam komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu, tāpēc lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Vispārējās izglītības likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

O.Spurdziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 1.oktobris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Šajā un turpmākajos četros likumprojektos ietvertie grozījumi ir saistīti ar reorganizāciju, kuras rezultātā Saeimas un Valsts prezidenta Drošības dienests tiks iekļauts Militārās policijas sastāvā, zaudējot atsevišķas Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļas statusu. Iekļaujot Saeimas un Valsts prezidenta Drošības dienestu Militārās policijas sastāvā, tiks optimizēta Nacionālo bruņoto spēku struktūra un samazināts operatīvās darbības subjektu skaits.

Likumprojekta izpildei papildu finanšu līdzekļi nav nepieciešami. Tā realizācija notiks Aizsardzības ministrijai iedalīto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

Komisija 17.septembra sēdē apsprieda šo likumprojektu un konceptuāli to atbalstīja.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 6.oktobris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījums Militārā dienesta likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Arī šo likumprojektu komisija izskatīja savā sēdē un konceptuāli atbalstīja. Aicinu deputātus to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Militārā dienesta likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 6.oktobris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Komisija savā sēdē izskatīja šo likumprojektu un konceptuāli to atbalstīja pirmajā lasījumā. Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 6.oktobris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienītie kolēģi! Likumprojekts „Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā” tika izskatīts komisijā. Komisija to konceptuāli atbalstīja pirmajā lasījumā. Lūdzu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 6.oktobris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums Ieroču aprites likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Komisija savā sēdē izskatīja šo likumprojektu, konceptuāli atbalstīja un aicina Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Ieroču aprites likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 6.oktobris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījums Izglītības likumā”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija vienprātīgi atbalstīja deputātu Līduma, Rugātes, Zommeres, Kučinska un jūsu padevīgā kalpa Ābiķa iesniegto Izglītības likuma grozījumu, kas paredz, ka mācību iestāžu audzēkņiem ir pienākums piedalīties skolas un tās apkārtnes uzkopšanā un labiekārtošanā. Likumā šāda norma paredz līdzsvarot izglītības iestāžu audzēkņu tiesības un pienākumus un veicināt darbaudzināšanu. Es vēlreiz atkārtoju - līdzsvarot tiesības ar pienākumiem, jo ārkārtīgi svarīgi ir arī pienākumi.

Likumprojekta norma, neapšaubāmi, sekmēs audzināšanas darba īstenošanu izglītības iestādēs un darba tikuma izkopšanu, motivējot skolēnus iesaistīties skolas vides sakārtošanā.

Gribu jūs informēt, ka faktiski ir tā, ka minētie deputāti iesniedza šo likumprojektu, balstoties uz Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas uzskatu. Asociācija vēlējās, lai šāda norma likumā būtu. Gribu jums atgādināt, ka Latvijas Izglītības vadītāju asociācija aptver lielāko daļu Latvijas vispārizglītojošo skolu direktoru.

Gribu jūs informēt arī par to, ka likumprojekts budžetu nekādā veidā neietekmēs, un arī par to, ka likumprojekta izskatīšanas gaitā komisija konsultējās ar Izglītības un zinātnes ministriju, ar Izglītības valsts inspekciju, ar Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju, ar pedagogiem, skolēniem un skolēnu vecākiem, kā arī ar manis jau minēto Latvijas Izglītības vadītāju asociāciju, un visas minētās institūcijas un organizācijas šādu likumprojektu konceptuāli atbalstīja.

Tā ka aicinu jūs darīt tāpat.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Izglītības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi, pateicos jums par vienprātīgo atbalstu! Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 10.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījums Krimināllikumā”, kurā iekļauti vēl divi likumprojekti ar līdzīgu nosaukumu. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Imants Valers.

I.Valers (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2883 - ar likumprojektu „Grozījums Krimināllikumā”, kurā apvienoti trīs Krimināllikuma grozījuma projekti.

Saņemti seši priekšlikumi.

1. - Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Valers. 2. - analogs priekšlikums no cita likumprojekta. Tas ir frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikums. Arī tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs vārds deputātei Lindai Mūrniecei.

L.Mūrniece (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums parlamentā ir iesniegts tieši pirms gada, tas ir, laikā, kad Latviju šokēja ziņa par meitenes Justīnes noslepkavošanu. Toreiz politiķi bija skarbi izteikumos un gatavi asi un konkrēti rīkoties, bet diemžēl līdz šim brīdim nekas mūsu valstī nav mainījies.

„Jaunais laiks” iesniedza priekšlikumu, kas paredz, ka tiem cilvēkiem, kuri ir pastrādājuši smagus noziegumus attiecībā pret bērniem, nedrīkst paredzēt pirmstermiņa atbrīvošanu. Šis ir priekšlikums, par ko mēs šodien balsosim un ko, visticamāk, visi kolēģi atbalstīs. Vienīgi jāpiebilst, ka pa šo laiku Justīnes slepkava ir notiesāts un uz viņu joprojām attieksies likuma norma par pirmstermiņa atbrīvošanu, un viņš var cerēt tikt brīvībā pēc noteikta laika un, iespējams, darīt to pašu, ko iepriekš, - izvarot un noslepkavot bērnus.

Un es nekautrējos teikt, ka tieši šis gadījums tad būs uz šā parlamenta sirdsapziņas, jo veselu gadu priekšlikums ir klejojis pa Juridiskās komisijas atvilktnēm vai Saeimas nama gaiteņiem un tikai šobrīd ir nonācis līdz parlamenta balsojumam tādā veidā, kā mēs to bijām iepriekš plānojuši.

Pa šo laiku arī tieslietu ministrs ir nācis klajā ar skarbiem paziņojumiem - pēc kārtējās bērna slepkavības! - par iespējamu nāvessoda atjaunošanu un solījis skarbu un krasu rīcību. Taču Tieslietu ministrijas ierēdņi visu šo gadu, kamēr priekšlikums ir atradies Juridiskajā komisijā, ir nākuši un aizstāvējuši izvarotāju un slepkavu cilvēktiesības, aizmirstot, ka upuru tiesības stāv augstāk par noziedznieku tiesībām.

Es ticu, ka šodien šis priekšlikums tiks atbalstīts, un arī ļoti ceru, ka likumprojekts nepaliks Juridiskās komisijas atvilktnē un nonāks līdz Saeimas sēdei arī trešajā lasījumā. Un es arī ļoti ceru, ka tieslietu ministrs darīs to, ko ir solījis,- atbalstīs frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikumu un saviem ierēdņiem liks darīt to pašu. (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): „Es arī ticu!”)

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai deputāts Valers vēlas ko piebilst komisijas vārdā?

I.Valers. Es gribētu aicināt atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Komisija arī atbalstīja šo priekšlikumu. Vai kāds no kolēģiem uzstāj, ka jāveic balsojums? (No zāles: „Nē!”) Deputāti neiebilst pret šo priekšlikumu.

Turpinām.

I.Valers. 3.priekšlikums ir tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums, kurš komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Valers. 4. - frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikums, kas ir atbalstīts daļēji un iekļauts komisijas izstrādātajā 6.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Valers. 5. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums, kurš ir atbalstīts un iekļauts komisijas izstrādātajā 6.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Valers. 6. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Valers. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Krimināllikumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Valers. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 6.oktobris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Valsts kontroles likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu, kura reģistrācijas numurs ir 316/Lp9.

1. - Juridiskās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 2. - Juridiskās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 3. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš nosaka laiku, kādā jāsniedz atzinums Valsts kontrolei, - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums - precizē 6.pantu un ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

J.Reirs. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums - nav atbalstīts. (No zāles: „Nostājušies pret Juridisko biroju!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

J.Reirs. 7. - deputāta Buzajeva priekšlikums, kurš paplašina valsts kontroliera amata pretendentu loku, - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Manis iesniegtā 7.priekšlikuma un divu pārējo tā paša panta sakarā piedāvāto priekšlikumu būtība ir svītrot no Valsts kontroles likuma visus pretdabiskos ierobežojumus kandidātam uz valsts kontroliera posteni.

Savu politisko karjeru es uzsāku, nevis kļūdams par PSKP biedru, bet gan kandidēdams pirmajās un pagaidām arī pēdējās vispārējās alternatīvajās vietējo padomju vēlēšanās 1989.gada decembrī. Uzvarējis cīņā pret 13 kandidātiem, es kļuvu par tautas deputātu Rīgas pilsētas padomē. Manas bērnišķīgās ilūzijas par tiesisku valsti izkliedēja jau pati pirmā pēc vēlēšanām notikusī amatpersonu balsošana. Proti, mēs likvidējām Tautas kontroli. Kas sākās pēc tam un turpinās līdz pat šai dienai, to jūs visi ļoti labi izprotat. Lūk! Arī izskatāmajā likumprojektā par Valsts kontroli jūs varat viegli pamanīt neapturamu zādzību, svešas mantas savtīgas piesavināšanas atspoguļojumus, tādas miljonāru grupas izveidošanos, kura neko nebija darījusi Latvijas tautas labā, bet ir spējīga uzpirkt jebkuru partiju. Nu kā gan citādi? Vai tad nepilsonis var strādāt Valsts kontrolē? Bet nodokļus gan viņš ne tikai var, bet viņam pienākas maksāt. Nu, un arī bijušie komunisti un VDK darbinieki strādāt nevar. Tieši tie cilvēki, kuri ne tikai visvairāk ir ieinteresēti tajā, lai pārtrauktu korupciju, bet arī ar savām darba iemaņām visvairāk tam ir piemēroti!

Dāmas un kungi! Tie, kuri balsos „pret” šiem trijiem maniem priekšlikumiem, apzināti vai neapzināti balsos „par” vispārēju valsts izzagšanu. It īpaši mani aizkustināja, pat noveda līdz asarām acīs, to naivo pamuļķīšu balsošana, kuri patiesi cenšas ieaudzināt Latvijā civilizētas valsts iemaņas. Kamēr jūs, valdošā vairākuma un arī daži opozīcijas politiķi, neaptversiet to, ka rasisms un naidīga attieksme pret politiskajiem oponentiem nebūt nav progresīvu pārveidojumu labākais pamats, tauta tā arī turpinās staigāt bez biksēm. Aicinu balsot par to, lai bikses tomēr saglabātos tām piemērotākajā vietā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies deputātam Buzajevam.

Ļoti strauji tuvojas laiks pārtraukumam. Tāpēc, pirms dodu vārdu nākamajam deputātam, kas pieteicies runāt debatēs, es informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu parakstītu ierosinājumu turpināt sēdi bez pārtraukuma, līdz visa darba kārtība ir izskatīta. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu priekšlikumu? Deputāti neiebilst. Sēde tiek turpināta bez pārtraukuma.

Debatēs vārds deputātam Sergejam Fjodorovam… Fjodorova kungs nevēlas runāt? Nē. Debates beidzam.

Vai deputāts Reirs vēlas ko piebilst komisijas vārdā?

J.Reirs. Gribu pateikt, ka komisija izskatīja šo priekšlikumu un lielum lielais vairākums deputātu komisijā to neatbalstīja. Tātad nav atbalstīts šis priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 61, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. Netika atbalstīts arī 8. - deputāta Buzajeva priekšlikums. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 53, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. Arī 9. - deputāta Buzajeva priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 63, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 10. - deputāta Lagzdiņa priekšlikums - daļēji atbalstīts un iekļauts 11. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums - arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 14. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. Un 15. - Juridiskās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts kontroles likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Reirs. Termiņš - 2.oktobris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par kultūras pieminekļu aizsardzību””, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2885 - likumprojektu „Grozījumi likumā „Par kultūras pieminekļu aizsardzību””. Otrajam lasījumam komisija ir saņēmusi trīs priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts…

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. …jo ir atbalstīts 2. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Otrajā lasījumā ir precizēts 8.pants, kā arī atbalstīta Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 3.priekšlikumā piedāvātā redakcija.

Sēdes vadītājs. Vai tas ir 3.priekšlikums?

O.Spurdziņš. 3.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Jānim Dukšinskim.

J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).

Augsti godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Es būtībā neesmu pret šiem priekšlikumiem, bet, runājot par šo likumu kopumā, gribu varbūt vērst uzmanību uz dažiem jautājumiem - īpaši uz tiem, kas skar šā likuma normu realizācijas metodiku, jo 3.priekšlikumā ir rakstīts, ka norma sāk darboties 2009.gada 1.janvārī.

Kultūras ministrija ir izvēlējusies izveidot Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas reģionālās nodaļas diezgan voluntāri un ievērojot pārsvarā ģeogrāfiskos apstākļus. Lūk, daži piemēri! Mēs no Latgales esam saņēmuši daudzu pašvaldību pretenzijas un lūgumus saistībā ar šīm ministrijas iecerēm. Piemēram, ir doma Latgalē šo reģionālo nodaļu izveidot Rēzeknē, kaut gan līdz šim inspektori darbojās Daugavpilī. Un nav īsti saprotams - kāpēc tā. Ja skatās iedzīvotāju blīvumu, tad lielāks tas ir tieši Daugavpils reģionā. Un arī valsts kultūras pieminekļu skaits lielāks ir šajā pašā reģionā. Arī kultūras pieminekļu rekonstrukcijas plāni nākotnē visstraujākie un aktuālākie ir tieši Daugavpils reģionā. Minēsim kaut vai Daugavpils cietokšņa rekonstrukciju. Turklāt arī arhīvi turpmāk būs nododami tieši reģionālajām nodaļām, kas arī sagādās diezgan lielas problēmas. Tomēr pats galvenais ir tas, ka šis jautājums netiek saskaņots ar pašvaldībām un arī ar reģionu attīstības plānošanas padomēm, kaut gan kuluāros saka, ka tas viss ir saskaņots.

Pakalpojumiem ir jākļūst pieejamākiem iedzīvotājiem un pašvaldībām un jābūt izdevīgiem arī valstij, it īpaši, ja mēs tagad runājam par finanšu līdzekļu taupīšanu… par šiem līdzekļiem, kuri jātaupa.

Jau vēsturiski ir tikušas pieļautas vairākas absurdas lietas; piemēram, Daugavpilī ir cietumi, bet apgabaltiesa ir Rēzeknē, tāpēc cietumnieki nepārtraukti par valsts līdzekļiem, par Tieslietu ministrijas līdzekļiem, ir jāvadā uz Rēzekni. Vai tas ir loģiski? Arī šāds lēmums kādreiz tika pieņemts voluntāri.

Arī apgabaltiesas lēmumi tiek virzīti uz Rēzekni, lai gan Daugavpilī ir centri un ir ēkas, tāpēc nevajag tās celt un ieguldīt papildu līdzekļus.

Līdz ar to man ir lūgums realizēt šo likumu tālāk, un, pieņemot galīgo lēmumu par reģionālo centru izveidi, tomēr ņemt vērā arī manis teikto, šo jautājumu izskatīt arī dažādās komisijās, kā arī ņemt vērā pašvaldību viedokļus.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā deputāts Spurdziņš vēlas ko piebilst?

O.Spurdziņš. Mēģināšu runāt ļoti īsi. Kultūras ministrijas eksperti pārliecināja atbildīgās komisijas kolēģus par to, ka, samazinot valsts pārvaldes aparātu un nodrošinot Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas mobilāku rīcību, kā arī neturot katrā pašvaldībā pa pieminekļu aizsardzības inspektoram, tas tomēr ir izdarāms, un tāpēc komisija to ietvēra savos priekšlikumos.

Taču, ja runājam par strīdu - par to, vai reģionālajiem centriem vajadzētu būt Rēzeknē, Daugavpilī vai kur citur, tad gribu sacīt, ka likums to nerisina.

Tāpēc lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Es saprotu, ka, runājot par 3.priekšlikumu, neviens neuzstāj, lai to balsotu. Tādā gadījumā lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par kultūras pieminekļu aizsardzību”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 5. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

O.Spurdziņš. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam noteikt šā gada 1.oktobri.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Izskatāmais dokuments ir Nr.2886. Komisija šim likumprojektam ir saņēmusi 20 priekšlikumus.

1. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Daļēji ir atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 4., 5., 6., 7. un 10.priekšlikumā Juridiskā biroja 2.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 3.priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Arī 4. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - guva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Tāpat ir atbalstīts arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 5.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Atbalstu guva arī 6. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. Un arī 7. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Komisija atbalstīja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 8.priekšlikumu…

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. …un arī 9. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC ): „Taisnīgi!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 10.priekšlikums guva atbalstu. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Godīgi!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 11. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - arī guva atbalstu. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Sen bija laiks!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Un tika atbalstīts arī 12. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums - guva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Deputāta Mitrofanova kunga 14.priekšlikums par termiņa saīsināšanu neguva atbalstu, jo komisija ļoti izvērtēja to, lai šie darbi tiktu izdarīti ne tikai laikus, bet arī kvalitatīvi. Tāpēc šis priekšlikums atbalstu neguva.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 15. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Mitrofanova kunga 16.priekšlikums neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Juridiskā biroja 17.priekšlikums ir atbalstīts, iekļaujot to atbildīgās komisijas 20.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 18. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Juridiskā biroja 19.priekšlikums tika atbalstīts daļēji un ir iekļauts atbildīgās komisijas 18.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Atbalstīts tika arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 20.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Līdz ar to es lūdzu atbalstīt otrajā lasījumā šo likumprojektu un tā tālāko virzību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

O.Spurdziņš. Es lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu šā likumprojekta trešajam lasījumam noteikt šā gada 3.oktobri.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Un pēdējais šodienas darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījums Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Sākšu ar to, ka ir tāda filma „Pazudis tulkojumā”. Un šis nu ir tas gadījums, kad kļūda ir atrasta tulkojot, jo pēc visām lielajām diskusijām, kas mums te bija saistībā ar grozījumiem „Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”, visiem it kā bija skaidra šī viena lieta, taču tajā pašā laikā… Visu šo ķēdi likums līdz tā pieņemšanai un parakstīšanai gan izgāja, bet tajā pašā laikā, kad nonācām līdz tulkošanas darbiem, mēs secinājām, ka tajā tomēr ir jāizdara grozījumi. Tīri tehniski tie bija ļoti būtiski, un tāpēc es lūdzu jūs atbalstīt to, ka vārdus „vidējo bruto darba būtiski, un tāpēc es lūdzu jūs atbalstīt to, ka vārdus „vidējo bruto darba samaksu” mēs precizējot aizstājam ar vārdiem „mēneša vidējo bruto darba samaksu”. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Bet es balsoju tieši par sešiem latiem!”)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu!…

O.Spurdziņš. Es atvainojos! Es lūdzu šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Jā, saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mums ir jābalso par steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

O.Spurdziņš. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

O.Spurdziņš. Kolēģi! Ja jums nav iebildumu un apzinoties to, ka šis ir tehnisks jautājums, es lūdzu jūs - un arī komisija izteica tādu priekšlikumu - atbalstīt šo likumprojektu uzreiz arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret to, ka mēs šodien balsojam par šo likumprojektu arī otrajā, galīgajā, lasījumā? Deputāti neiebilst.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

O.Spurdziņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Visi šodienas darba kārtības punkti ir izskatīti. Es informēju jūs, ka ir saņemts deputātu Plinera, Sokolovska, Mitrofanova, Buzajeva un Buhvalova jautājums izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei „Par etniskās kultūras apguvi un mazākumtautību integrāciju”. Šis jautājums tiek nodots izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm. Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, es vēlētos mūsu visu vārdā pusapaļā jubilejā sveikt mūsu kolēģi Alekseju Vidavski. (Aplausi.)

Vārds paziņojumam deputātam Andrim Bērziņam (LPP/LC).

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamie kolēģi! Ārlietu komisijas ārkārtas sēde šodien notiks kā parasti komisijas telpās. Tās laiks ļoti īss - apmēram piecas, septiņas minūtes. Pulksten 11.00.

Sēdes vadītājs. Lai saglabātu dinamisku līdzsvaru, vārds paziņojumam deputātam Andrim Bērziņam, kurš pārstāv Zaļo un Zemnieku savienību. (No zāles: „Šodien tikai Bērziņi uzstāsies!”)

A.Bērziņš (ZZS frakcija)

Kolēģi! Pulksten 10.50 notiks Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde 106.telpā, bet pulksten 12.00 - Sociālo un darba lietu komisijas sēde. Pulksten 12.00!

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Oskaram Spurdziņam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde notiks komisijas telpās pulksten 11.30.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātei Antai Rugātei.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Tos, kuri darbojas deputātu grupā sadarbībai ar Polijas parlamentu, es lūdzu tūliņ pat pēc sēdes pulcēties Dzeltenajā zālē uz pietiekami nopietnu sēdi. Lūdzu ierasties!

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Jānim Šmitam.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde notiks pulksten 11.00.

Sēdes vadītājs. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Silva Bendrāte, Andris Bērziņš (LPP/LC), Aigars Štokenbergs, Augusts Brigmanis, Vladimirs Buzajevs, Ina Druviete, Jānis Dukšinskis, Vents Armands Krauklis, Visvaldis Lācis, Jānis Lagzdiņš, Gunārs Laicāns, Kārlis Šadurskis, Artis Pabriks, Nils Ušakovs… Jā, vēl arī Dzintars Zaķis!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Saeimas sēdi pasludinu par slēgtu.

SATURA RĀDĪTĀJS

9.Saeimas rudens sesijas 3.sēde

2008.gada 25.septembrī

Par darba kārtību
Par likumprojektu „Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā” (Nr.849/Lp9)
(Dok. Nr.2857, 2857A)
Par likumprojektu „Grozījumi Pornogrāfijas ierobežošanas likumā” (Nr.850/Lp9)
(Dok. Nr.2858, 2858A)
Par likumprojektu „Par pilnvarojumu Ministru kabinetam atzīt Dienvidosetijas Republikas neatkarību” (Nr.851/Lp9) (Noraidīts)
(Dok. Nr.2862, 2862A)
Priekšlikumi - dep. V.Buzajevs (par)
- dep. P.Tabūns (pret)
Par likumprojektu „Par pilnvarojumu Ministru kabinetam atzīt Abhāzijas Republikas neatkarību” (Nr.852/Lp9) (Noraidīts)
(Dok. Nr.2863, 2863A)
Priekšlikums - dep. V.Buhvalovs (par)
Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu”” (Nr.853/Lp9) (Noraidīts)
(Dok. Nr.2878, 2878A)
Priekšlikumi - dep. J.Dobelis (par)
- dep. J.Pliners (pret)
Par likumprojektu „Grozījums Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” (Nr.856/Lp9)
(Dok. Nr.2900)
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Aigaram Kalvītim
(Dok. Nr.2888)
Lēmuma projekts „Par Guntas Grinbergas atbrīvošanu no Saldus rajona tiesas tiesneša amata” (Nr.505/Lm9)
(Dok. Nr.2882)
Ziņo - dep. I.Šlesere
Lēmuma projekts „Par Sarmītes Daukštes apstiprināšanu par Aizkraukles rajona tiesas tiesnesi” (Nr.507/Lm9)
(Dok. Nr.2904)
Ziņo - dep. I.Šlesere
Lēmuma projekts „Par Didža Līdača apstiprināšanu par Valmieras rajona tiesas tiesnesi” (Nr.508/Lm9)
(Dok. Nr.2905)
Ziņo - dep. I.Šlesere
Lēmuma projekts „Par Ivetas Puriņas apstiprināšanu par Alūksnes rajona tiesas tiesnesi” (Nr.509/Lm9)
(Dok. Nr.2906)
Ziņo - dep. I.Šlesere
Lēmuma projekts „Par Kaspara Rinča apstiprināšanu par Daugavpils tiesas tiesnesi” (Nr.510/Lm9)
(Dok. Nr.2907)
Ziņo - dep. I.Šlesere
Lēmuma projekts „Par Geļenas Simoņukas apstiprināšanu par Daugavpils tiesas tiesnesi” (Nr.511/Lm9)
(Dok. Nr.2908)
Ziņo - dep. I.Šlesere
Lēmuma projekts „Par Ingas Stivriņas apstiprināšanu par Preiļu rajona tiesas tiesnesi” (Nr.512/Lm9)
(Dok. Nr.2909)
Ziņo - dep. I.Šlesere
Likumprojekts „Grozījums Valsts fondēto pensiju likumā” (Nr.778/Lp9) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.2630)
Ziņo - dep. K.Leiškalns
Debates - dep. S.Bendrāte
- dep. A.Štokenbergs
Par darba kārtību
Likumprojekts „Grozījumi Ciltsdarba likumā” (Nr.513/Lp9) (3.lasījums)
(Dok. Nr.2879)
Ziņo - dep. Dz.Jaundžeikars
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par radiācijas drošību un kodoldrošību”” (Nr.681/Lp9) (3.lasījums)
(Dok. Nr.2880)
Ziņo - dep. O.Deņisovs
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā”” (Nr.783/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr.2686, 2864)
Ziņo - dep. P.Putniņš
Likumprojekts „Grozījumi Augu aizsardzības likumā” (Nr.811/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.2768, 2865)
Ziņo - dep. Dz.Jaundžeikars
Likumprojekts „Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu vadības likums” (Nr.830/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr.2798, 2866)
Ziņo - dep. K.Leiškalns
Likumprojekts „Grozījums Valsts informācijas sistēmu likumā” (Nr.827/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr.2793, 2869)
Ziņo - dep. A.Rubiks
Likumprojekts „Grozījums Vispārējās izglītības likumā” (Nr.765/Lp9) (2.lasījums)
(Dok. Nr.2579, 2871)
Ziņo - dep. O.Spurdziņš
Likumprojekts „Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” (Nr.802/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr.2759, 2873)
Ziņo - dep. J.Dalbiņš
Likumprojekts „Grozījums Militārā dienesta likumā” (Nr.806/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr.2763, 2874)
Ziņo - dep. J.Dalbiņš
Likumprojekts „Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā” (Nr.805/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr.2762, 2875)
Ziņo - dep. J.Dalbiņš
Likumprojekts „Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā” (Nr.803/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr.2760, 2876)
Ziņo - dep. J.Dalbiņš
Likumprojekts „Grozījums Ieroču aprites likumā” (Nr.804/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr.2761, 2877)
Ziņo - dep. J.Dalbiņš
Likumprojekts „Grozījums Izglītības likumā” (Nr.786/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr.2691, 2881)
Ziņo - dep. Dz.Ābiķis
Likumprojekts „Grozījums Krimināllikumā” (Nr.325/Lp9) (Iekļauti likumprojekti Nr.444/Lp9 un Nr.693/Lp9) (2.lasījums)
(Dok. Nr.849, 2883)
Ziņo - dep. I.Valers
Debates - dep. L.Mūrniece
Likumprojekts „Grozījumi Valsts kontroles likumā” (Nr.316/Lp9) (2.lasījums)
(Dok. Nr.811, 2884)
Ziņo - dep. I.Reirs
Debates - dep. V.Buzajevs
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par kultūras pieminekļu aizsardzību”” (Nr.757/Lp9) (2.lasījums)
(Dok. Nr.2571, 2885)
Ziņo - dep. O.Spurdziņš
Debates - dep. J.Dukšinskis
Likumprojekts „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” (Nr.764/Lp9) (2.lasījums)
(Dok. Nr.2578, 2886)
Ziņo - dep. O.Spurdziņš
Likumprojekts „Grozījums Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” (Nr.856/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.2900, 2900A)
Ziņo - dep. O.Spurdziņš
Likumprojekts „Grozījums Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” (Nr.856/Lp9) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.2900, 2900A)
Ziņo - dep. O.Spurdziņš
Par Saeimas deputātu jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei „Par etniskās kultūras apguvi un mazākumtautību integrāciju” (Nr.75/J9))
Paziņojumi
- dep. A.Bērziņš (LPP/LC)
- dep. A.Bērziņš (ZZS)
- dep. O.Spurdziņš
- dep. A.Rugāte
- dep. J.Šmits
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs   A.Klementjevs


Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem

2008.gada 25.septembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Labdien, godātie kolēģi! Sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.

Šodienas darba kārtībā ir četri deputātu jautājumi.

Pirmais darba kārtības punkts - deputātu Zaķa, Bendrātes, Mūrnieces, Āboltiņas un Ziedones-Kantānes jautājums zemkopības ministram Mārtiņam Rozem „Par Meža attīstības fonda līdzekļu izlietojumu”. Taču es redzu, ka neviens no jautājuma iesniedzējiem šodien nav ieradies. Uz šo jautājumu ir saņemta zemkopības ministra Mārtiņa Rozes rakstiska atbilde.

Ņemot vērā to, ka jautājuma iesniedzēji šodien nav ieradušies, tas nozīmē, ka šī rakstiskā atbilde viņus ir apmierinājusi.

Nākamais darba kārtības punkts - deputātu Kampara, Zaķa, Mūrnieces, Āboltiņas un Kariņa jautājums iekšlietu ministram Marekam Segliņam „Par priekšlikumiem likumprojektam „Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā””.

Arī uz šo jautājumu ir saņemta iekšlietu ministra Mareka Segliņa rakstiska atbilde, un, tā kā jautājuma iesniedzēji nav ieradušies uz šodienas sēdi, tad arī uzskatāms, ka viņus atbilde apmierinājusi.

Trešais šodienas darba kārtības punkts - deputātu Kampara, Zaķa, Mūrnieces, Āboltiņas un Kariņa jautājums Ministru prezidentam Ivaram Godmanim „Par priekšlikumiem likumprojektam „Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā””.

Arī šā jautājuma iesniedzēji nav ieradušies uz šodienas sēdi. Līdz ar to uzskatāms, ka viņus apmierina saņemtā rakstiskā atbilde.

Savukārt ceturtais šodienas darba kārtības punkts ir deputātu Plinera, Buhvalova, Mitrofanova, Buzajeva un Sokolovska jautājums tieslietu ministram Gaidim Bērziņam „Par 2008.gada 29.jūlija Ministru kabineta noteikumu Nr.612 pamatotību”.

Uz šo jautājumu arī ir saņemta tieslietu ministra Gaida Bērziņa rakstiska atbilde, un uz šodienas sēdi ir ieradies arī viens no jautājuma iesniedzējiem - deputāts Buzajevs. Sakiet, lūdzu, Buzajeva kungs, vai jūs apmierina saņemtā rakstiskā atbilde? Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Buzajevam! Kaut kā nedarbojas mikrofons… Šī sēde tiek translēta tiešraidē, tāpēc ļoti svarīgi būtu runāt mikrofonā.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Diemžēl iesniedzēji nav apmierināti ar saņemto atbildi, tāpēc gribētu redzēt ministru un uzdot viņam papildjautājumus.

Sēdes vadītājs. Tā kā jautājuma iesniedzējus neapmierina saņemtā tieslietu ministra atbilde, šā jautājuma izskatīšana tiek pārcelta uz nākamo jautājumu un atbilžu izskatīšanas sēdi, uz kuru tiks uzaicināts arī tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš.

Līdz ar to visi šodienas darba kārtībā iekļautie jautājumi ir izskatīti, un es jautājumu un atbilžu sniegšanas sēdi pasludinu par slēgtu.

Paldies.

Atbildes uz Saeimas deputātu jautājumiem

2008.gada 25.septembrī

Latvijas Republikas zemkopības ministra Mārtiņa Rozes atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu „Par Meža attīstības fonda līdzekļu izlietojumu” (Reģ. Nr.71/J9) (Rakstiska atbilde)
Latvijas Republikas iekšlietu ministra Mareka Segliņa atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu „Par priekšlikumiem likumprojektam „Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” (Nr.586/Lp9)) (Reģ. Nr.72/J9) (Rakstiska atbilde)
Latvijas Republikas Ministru prezidenta Ivara Godmaņa atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu „Par priekšlikumiem likumprojektam „Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” (Nr.586/Lp9)) (Reģ. Nr.73/J9) (Rakstiska atbilde)
Latvijas Republikas tieslietu ministra Gaida Bērziņa atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu „Par 2008.gada 29.jūlija Ministru kabineta noteikumu Nr.612 pamatotību” (Reģ. Nr.74/J9) (Rakstiska atbilde) (Pārcelta)

Balsojumi

Par pilnvarojumu Ministru kabinetam atzīt Dienvidosetijas Republikas neatkarību
Datums: 25.09.2008. 09:16:52 bal001
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2862 nodošanu komisijai

Par pilnvarojumu Ministru kabinetam atzīt Abhāzijas Republikas neatkarību
Datums: 25.09.2008. 09:22:06 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2863 nodošanu komisijai

Grozījums likumā "Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieku statusu"
Datums: 25.09.2008. 09:33:30 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2878 nodošanu komisijai

Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam A.Kalvītim
Datums: 25.09.2008. 09:34:44 bal004
Balsošanas motīvs: Par atvaļinājuma piešķiršanu dep. A. Kalvītim

Grozījums Valsts fondēto pensiju likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 25.09.2008. 09:52:12 bal012
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu

Grozījums Valsts fondēto pensiju likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 25.09.2008. 09:58:06 bal013
Balsošanas motīvs: Par 9.priekšlikumu

Grozījums Valsts fondēto pensiju likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 25.09.2008. 09:59:14 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2630 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Ciltsdarba likumā (3.lasījums)
Datums: 25.09.2008. 10:01:04 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2879 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā "Par radiācijas drošību un kodoldrošību" (3.lasījums)
Datums: 25.09.2008. 10:02:08 bal016
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2880 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā "Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā" (1.lasījums)
Datums: 25.09.2008. 10:03:54 bal017
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2686 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Augu aizsardzības likumā (1.lasījums)
Datums: 25.09.2008. 10:05:58 bal018
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2768 steidzamību

Grozījumi Augu aizsardzības likumā (1.lasījums)
Datums: 25.09.2008. 10:06:28 bal019
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2768 pieņemšanu 1.lasījumā

Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" programmu vadības likums" (1.lasījums)
Datums: 25.09.2008. 10:08:04 bal020
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2798 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Valsts informācijas sistēmu likumā (1.lasījums)
Datums: 25.09.2008. 10:09:20 bal021
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2793 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Vispārējās izglītības likumā (2.lasījums)
Datums: 25.09.2008. 10:10:24 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2871 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā (1.lasījums)
Datums: 25.09.2008. 10:12:08 bal023
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2759 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Militārā dienesta likumā (1.lasījums)
Datums: 25.09.2008. 10:13:04 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2763 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā (1.lasījums)
Datums: 25.09.2008. 10:13:54 bal025
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2762 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā (1.lasījums)
Datums: 25.09.2008. 10:14:56 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2760 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Ieroču aprites likumā (1.lasījums)
Datums: 25.09.2008. 10:15:44 bal027
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2761 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Izglītības likumā (1.lasījums)
Datums: 25.09.2008. 10:18:44 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2691 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Krimināllikumā (2.lasījums)
Datums: 25.09.2008. 10:23:22 bal029
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2883 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Valsts kontroles likumā (2.lasījums)
Datums: 25.09.2008. 10:29:24 bal030
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu

Grozījumi Valsts kontroles likumā (2.lasījums)
Datums: 25.09.2008. 10:29:54 bal031
Balsošanas motīvs: Par 8.priekšlikumu

Grozījumi Valsts kontroles likumā (2.lasījums)
Datums: 25.09.2008. 10:30:24 bal032
Balsošanas motīvs: Par 9.priekšlikumu

Grozījumi Valsts kontroles likumā (2.lasījums)
Datums: 25.09.2008. 10:31:34 bal033
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2884 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" (2.lasījums)
Datums: 25.09.2008. 10:36:38 bal034
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2885 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā (2.lasījums)
Datums: 25.09.2008. 10:40:08 bal035
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2886 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (1.lasījums)
Datums: 25.09.2008. 10:41:08 bal036
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2900 steidzamību

Grozījums Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (1.lasījums)
Datums: 25.09.2008. 10:42:22 bal037
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2900 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 25.09.2008. 10:43:06 bal038
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2900 pieņemšanu 2.lasījumā

Sestdien, 24.februārī