Latvijas Republikas 9.Saeimas

pavasara sesijas deviņpadsmitā (ārkārtas) sēde

2008.gada 15.jūlijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

 

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi


Sēdes vadītājs. Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sākam Saeimas ārkārtas sēdi.

Šodienas darba kārtībā mums ir likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2008.gadam””.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2008.gadam”” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens – „pret” likumprojekta nodošanu komisijām.

„Pret” ir pieteicies runāt deputāts Dzintars Zaķis. Lūdzu!

Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).

Godājamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Labdien! Centīšos paskaidrot, kādi ir tie iemesli, kāpēc mēs aicināsim balsot „pret” šiem budžeta grozījumiem.

Tātad: jebkurš likumprojekts, kas tiek izstrādāts steigā (No zāles: „Nav steigā!”) un, vēl jo vairāk, slepenībā, visbiežāk ir brāķis. To mums ir pierādījusi gan Kalvīša, gan tagad arī Godmaņa vadītā valdība. (No zāles dep. J.Dobelis: „Beidz muldēt! Ko var muldēt!”) Un šis nav izņēmums. Šo likumprojektu pirms nedēļas vai divām nedēļām sagatavoja Ministru kabinets. Iesāka darbu pie tā slepenā sēdē, bet pagājušajā nedēļā pabeidza atkal slepenā sēdē. Nedz žurnālisti tika klāt, nedz arī sabiedrība tika informēta par to, kāds ir šā likumprojekta – budžeta grozījumu – saturs. Arī Saeimā, starp citu, scenārijs ir līdzīgs – šodien tiek plānots likumu atvērt un jau ceturtdien šo budžeta projektu pieņemt. (No zāles: „Pareizi!”) Kas gan cits tas ir, ja ne tāda nepārdomāta steiga?

Paskaidrošu, kāpēc „Jaunais laiks” uzskata, ka šie budžeta grozījumi arī pēc būtības ir brāķis. (No zāles dep. J.Dobelis: „Pats esi brāķis!”)

Un te ir jārunā par trim galvenajām lietām.

Tā pirmā un pati svarīgākā lieta ir tāda, ka šie budžeta grozījumi bremzē Latvijas ekonomikas attīstību.

Tā otrā lieta, kas nebūt nav mazsvarīgāka, ir tāda, ka vēl joprojām, spriežot pēc šiem budžeta grozījumiem, liela daļa ministriju tēriņu tiks bāzēta uz pensijām paredzētās naudas.

Un trešā lieta ir tāda, ka prognozes gan saistībā ar nodokļu ieņēmumiem, gan saistībā ar inflācijas apjomu, gan arī saistībā ar iekšzemes kopproduktu ir pārlieku optimistiskas vai, pareizāk sakot, ļoti pretrunīgas.

Bet tagad nedaudz par vispārējiem skaitļiem.

Valdība ir sapratusi, ka budžeta prognoze nepiepildīsies apmēram 260 miljonu latu apmērā. Ko valdība dara? Valdība par vieniem 100 miljoniem latu samazina pārpalikumu un vienus 160 miljonus latu (es šos skaitļus saucu, tos noapaļojot) atņem Eiropas naudu, ko bija paredzēts piesaistīt Latvijas ekonomikai, Latvijas attīstībai. Starp citu, arī no šīs leģendārās un jau izslavinātās ierēdņu vietu samazināšanas tāds čiks vien ir sanācis, jo, raugi, Latvijā valsts struktūrās ir 30 000 ierēdņu vietu (rēķinot lielos skaitļos), 27,5 tūkstoši ir aizņemtas, tātad 2,5 tūkstoši vakanču kopā ir visās valsts struktūrās. Kā jūs domājat, cik vakances izdevās samazināt? Izdevās samazināt 17 vakances par 130 000 latu. Tātad tikai 17 vakances ir samazinātas!

Vēl par vienu no galvenajiem iemesliem, kāpēc šis budžets ir brāķis. Ekonomikā šobrīd trūkst naudas – un to mēs visi labi zinām –, ekonomika mums ir „iebuksējusi”. Protams, to radīja arī tas, ka ir piebremzējusies lavīnveida kreditēšana, ka ir samazinājušās nodokļu iemaksas, un tā tālāk, un tā joprojām.

Viens no galvenajiem veidiem, kā mūsu ekonomikas piezemēšanos padarīt nevis cietu, bet pieņemamu, lai nebankrotētu daudzi uzņēmēji, protams, ir mēģināt pēc iespējas vairāk Eiropas Savienības naudas iesaistīt mūsu ekonomikā. Tas, ko šobrīd dara valdība, ir 155 miljonu latu no Eiropas Savienības finansējuma nelaišana iekšā Latvijas ekonomikā. Un visvairāk šajā ziņā grēko tieši Satiksmes ministrija. Daudzkārt solītais ceļa posma remonts no Tīnūžiem līdz Koknesei vai no Terehovas līdz Ludzai atkal tiek atlikts un atlikts, un atlikts. Un līdz ar to uzņēmējdarbības attīstība mūsu Latgales reģionā tiks pamatīgi bremzēta.

Vēl viena lieta, kas joprojām saglabājas, ir tāda, ka ar sociālā nodokļa uzkrājumu, kas šajā gadā ir 250 miljoni latu, mēs „aizbāžam” ministriju tēriņus. Un faktiski tā situācija ir tāda, ka šī valdība tā arī nav mainījusi savu attieksmi pret pensionāriem.

Un trešais iemesls. Šādu pievienotās vērtības nodokļa iekasēšanu, kāda mums ir šajā likumprojektā plānota, var izpildīt tikai tādā gadījumā, ja inflācija būs liela. Pievienotās vērtības nodokļa prognoze piepildīsies tikai tad, ja inflācija būs teju vai 20 procenti.

Mēs esam dzirdējuši gan no premjera, gan no ministriem to, ka šā gada nogalē vajadzētu sasniegt inflāciju ar viencipara skaitli. Bet pievienotās vērtības nodokļa iekasēšana to neatspoguļo, vismaz plānotā iekasēšana to neatspoguļo. Tas faktiski nozīmē to, ka mums ir nopietna pretruna starp vārdiem un plānotajiem darbiem.

Visbeidzot, kolēģi…

Sēdes vadītājs. Zaķa kungs, jūsu runas laiks ir beidzies!

Dz.Zaķis. Vienu minūti… pat mazāk nekā minūti!… Vienu teikumu… Pēdējo teikumu!…

Sēdes vadītājs. Vai mēs pagarināsim runas laiku deputātam Zaķim? (No zāles: „Nē!”, „Lai runā!”) Es atvainojos! Lūdzu klusumu zālē! (No zāles: „Lai runā!” Dep. J.Dobelis: „Bet ne vairāk, vienu minūti!”) Tā kā domas dalās, mums ir jābalso par to, vai mēs pagarināsim runas laiku deputātam Zaķim par vienu minūti. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Zaķa runas laika pagarināšanu par vienu minūti! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 3, atturas - 6.

Zaķa kungs, jums ir vēl viena minūte.

Dz.Zaķis. Godājamie kolēģi! Sakarā ar to, ka šāgada budžetu valdība cenšas samazināt tikai uz investīciju rēķina un faktiski nemaz netaisās samazināšanu panākt, samazinot bāzes izdevumus, godīgi sakot, man nav skaidrs, kādu valdība taisās izstrādāt nākamā gada budžetu. Es ļoti ceru, ka tad, kad veiksim likumprojekta izskatīšanu pirmajā lasījumā, klāt būs premjerministrs un finanšu ministrs un paskaidros, kāds 2009.gada budžets tiks pieņemts – ar pārpalikumu vai vismaz sabalansēts.

Aicinu balsot „pret”.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli tātad viens deputāts drīkst runāt „par”, viens – „pret”. Deputāts Zaķis runāja „pret”.

Deputāts Kārlis Leiškalns ir pieteicies runāt „par”. Lūdzu!

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi un draugi! Šā budžeta pieņemšana, turklāt diezgan steidzīga pieņemšana, nav ne pozīcijas deputātu, ne valdības kaprīze. Tā ir, kā Bērziņa kungs teiktu, vēsturiska nepieciešamība. Šis nav pozitīvs balsojums, nav tāds, kas sola uzlabojumus: nav iespējas salabot dzimtās skolas jumtu un „aizvilkt” ceļu no Seces līdz Jēkabpilij. Šī ir nepieciešamība. Un steiga ir ārkārtīgi pamatota, Zaķa kungs. Jo ilgāk mēs neizsludināsim jauno budžeta likumu, jo tas „caurums”, kas sāk budžetā veidoties ekonomiskā apsīkuma dēļ, kļūst arvien lielāks.

Tā ka izdarīsim to! Šodien pulksten 12.00 – likumprojekta pirmais lasījums, un rīt pulksten 12.00 pieņemsim otrajā lasījumā (No zāles dep. A.Kampars: „Ko?!”)… tā mēģinot sabalansēt valsts izdevumus… (No zāles dep. A.Kalvītis: „Ceturtdien!”) Ceturtdien… labi! Es būtu ar mieru izdarīt to jau rīt.

Un otra lieta, ko es gribētu pateikt. Tāda strauja vakanču skaita jeb ierēdniecības samazināšana… tāda strauja… mēneša laikā, ātrāk, nekā izskata budžetu… ir pa spēkam bijušas tikai Hitleram, Staļinam, Polam Potam un Jengam Sarī. Tā ka valdībai arī par to ir jādomā. Jādomā ir ilgtermiņā. Tas nav izdarāms piecu minūšu laikā.

Aicinu likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2008.gadam”” nodot atbildīgajai komisijai – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai – un pārējām Saeimas komisijām.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Jautājumā par likumprojekta nodošanu komisijām viens deputāts ir runājis „par”, viens – „pret”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2008.gadam”” nodošanu visām Saeimas komisijām, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 39, atturas - 2. Likumprojekts ir nodots visām Saeimas komisijām, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu ierosinājumu – izsludināt Saeimas šodienas sēdē pārtraukumu līdz pulksten 12.00. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu priekšlikumu? (No zāles: „Nav!”) Deputāti neiebilst.

Paziņojumam vārds deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Godātie Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas dalībnieki! Pulksten 10.00 parastajās telpās notiks komisijas kārtējā sēde.

Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātei Silvai Bendrātei.

S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie Sociālās drošības apakškomisijas locekļi! Tūlīt būs komisijas sēde.

Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātam Guntim Blumbergam.

G.Blumbergs (ZZS frakcija).

Cienījamie Tautsaimniecības komisijas locekļi! Lūdzu uz komisijas sēdi pulksten 9.30 mūsu telpās.

Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi no Sporta apakškomisijas! Aicinu jūs uz sēdi komisijas telpās pēc piecām minūtēm, tātad apmēram pulksten 9.20.

Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātam Jānim Šmitam.

 

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde – pulksten 10.00 komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātam Oskaram Spurdziņam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde – parastajā laikā, pulksten 10.00, komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 12.00.

Paldies.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām Saeimas ārkārtas sēdi.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2008.gadam””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā ziņos deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Draugi! Dāmas un kungi! Ministru prezidenta kungs un ministri!

Izskatīsim dokumentu Nr.2731 – likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2008.gadam””. Atbildīgā komisija ir minēto likumprojektu izskatījusi savā sēdē pulksten 9.30, atbalstījusi un lūdz noteikt tam steidzamību.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mums jābalso par steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta… Es atvainojos, jautājumā par steidzamību deputāts Kariņš vēlas runāt „par” vai „pret”? Vēlreiz lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2008.gadam””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 41, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Atbildīgā komisija aicina atbalstīt minētos budžeta grozījumus, kur izdevumi, galvenokārt valdības vispārējie izdevumi, samazināti par 226 miljoniem. Neskatoties uz visnotaļ grūto situāciju, valdība iesniedza parlamentam šos budžeta grozījumus, kuros sociālais budžets salīdzinājumā ar iepriekš nolemto tiek palielināts par vairāk nekā 88 miljoniem latu, balstoties gan uz priekšā stāvošo pensiju indeksāciju, gan uz tiem likumiem, kurus pašreizējā Saeima pavisam nesen ir pieņēmusi un nodevusi izsludināšanai un kuri ir stājušies spēkā. Jāņem vērā tas, ka šīs sociālās izmaksas mēs palielinām par 88 miljoniem! Komisijas vārdā aicinu minēto likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Sākam debates. Debatēs vārds Ministru prezidentam Ivaram Godmanim.

I.Godmanis (Ministru prezidents).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Prezidij! Cienījamie deputāti! Klātesošie!

Valdība nāk ar priekšlikumu – izdarīt izmaiņas budžetā. Faktiski tas ir laikam trešais, vismaz tuvākajā pagātnē trešais, mēģinājums (es ceru, ka šoreiz tas būs pozitīvs) samazināt budžetu. Ir tikuši sperti jau divi šādi ekonomiskas nepieciešamības noteikti soļi — 1995.gadā un 2003.gadā. Un nu šāds solis tiek sperts arī tagad – 2008.gadā. Ja atļausiet, es mēģināšu raksturot situāciju kopumā – kāpēc tagad mēs nākam ar šādu priekšlikumu un kāds ir iemesls visam tam.

Pirmais jautājums – vai vispār ir nepieciešams budžetu mainīt samazinājuma virzienā? Tad, kad šāgada budžetu plānojām – faktiski tas bija 2007.gada trešais ceturksnis, kad plānojām šāgada budžetu –, kopprodukta pieaugums mums vēl arvien bija izsakāms ar divciparu skaitli – tas bija 10,9 procenti. Gan pirmajā, gan otrajā, gan trešajā ceturksnī tas vēl bija divciparu skaitlis Latvijā, un visi apgalvoja, ka tas ir ļoti augsts kopprodukta attīstības temps. Neskatoties uz to, jau 2007.gadā valdība un Finanšu ministrija, prognozējot budžetu 2008.gadam, ievēroja zināmu konservatīvismu, proti, plānoja, ka 2008.gadā tomēr būs pazemināts kopprodukta pieaugums – līdz 7,6 procentiem.

Jautājums – vai varēja tajā laikā prognozēt, ka kopprodukta pieauguma temps samazināsies vēl straujāk? Tas ir samērā atvērts, diskutabls jautājums. Taču pati tendence, ka valdība 2008.gada budžetu tomēr plānoja samazinājuma virzienā, parāda to, ka valdība, pārmantojusi iepriekšējās valdības pilnvaras, jau bija tam gatava. Skaidri redzams, ka tie antiinflācijas pasākumi, tie soļi, kas tika sperti 2007.gada sākumā, bija vērsti uz to, lai nepieļautu ekonomikas pārkaršanu. Es minēšu dažus… Atcerēsimies – 10 procentu piemaksas, paaugstinātās nodevas, īpašie nodokļi par luksusa automašīnām… Tie bija vērsti uz to, lai tomēr pēc iespējas risinātu galveno uzdevumu – nepieļaut ekonomikas pārkaršanu, nepaaugstināt inflāciju. Neapšaubāmi, bija pilnīgi skaidrs, ka šie soļi atstās iespaidu uz patēriņu. Tas, ka valdība bija gatava, regulāri sekojot līdzi budžeta izpildei un kopprodukta attīstībai, koriģēt budžetu, bija skaidrs jau labu laiku iepriekš. Jautājums bija tikai viens: kad ir tas pareizais brīdis to darīt?

Tātad jautājums, uz ko man būtu jāatbild, ir – vai šis ir tas brīdis, kad mums to darīt? Vai tas nav novēlots vai nav sasteigts?

Gribu atbildēt sekojošo. Ņemot vērā, ka valdības spertie soļi bija vērsti uz patēriņa mazināšanu, jau ir pirmie signāli, ka budžetā ieņēmumi no tiem nodokļiem, kas ir saistīti tieši ar patēriņu, mazināsies, kā tas arī pierādījās attiecībā uz pievienotās vērtības nodokli kā galveno patēriņa nodokli.

Un samazinās arī finansējuma avoti. Ja runājam par banku finansējuma pieejamību, tad jāteic, ka tā strauji samazinās gadu no gada – no pagājušā gada, kad bija 89 procenti, tā samazinājusies līdz pat 10 procentiem šā gada pirmajā ceturksnī.

Faktiski tie cipari, kurus mēs ieraudzījām attiecībā uz kopprodukta pieaugumu pirmajā ceturksnī, – 3,3… Mēs redzam, ka privātais galapatēriņš pie mums faktiski ir samazinājies līdz nullei pagājušā gada pēdējā ceturksnī un ir bijis tikai 2,3 procenti šā gada pirmajā ceturksnī. Importa samazinājums mums ir no 15 procentiem līdz pat 29 procentiem – jau ir mīnusā.

Var teikt, ka bija pienācis laiks izskatīt jautājumu, vai tā nodokļu bāze, ko mēs plānojam un kas balstās uz patēriņu, – vai tā ir koriģējama un vai līdz ar to ir koriģējama arī mūsu ieņēmumu prognoze un arī izdevumu daudzums.

Es negribētu pārāk iedziļināties visās nozarēs. Es domāju, ka jums ir pieejami dati, kas attiecas gan uz aprīli, gan uz maiju, gan arī uz jūniju. Tas, ko mēs redzam, – ka mums ir nepieciešams koriģēt mūsu izdevumus. Un tas nozīmē izdevumu samazināšanu.

Ir labs jautājums – vai tā prognoze, ko mēs patlaban jums iesniedzam attiecībā uz budžeta ieņēmumu daļu, nav neatbilstoša esošajai situācijai? Protams, pastāvot ļoti straujai dinamikai, tas nav vienkārši – prognozēt budžetā ieņēmumu daļu, taču es gribētu dažus skaitļus jums minēt. Ja mēs skatāmies, kāda ir tendence attiecībā uz kopējiem nodokļu ieņēmumiem, tad redzam, ka 2008.gada janvārī–aprīlī (tas ir, janvārī, februārī, martā un aprīlī – četros mēnešos) mēs nodokļu ieņēmumus neizpildījām par 7,23 procentiem attiecībā pret plānu, proti, pret 2008.gada plānu, kurš tika veidots, vadoties pēc 2007.gada faktiem.

Janvārī–maijā mēs neizpildījām 6,8 procentus, un janvārī–jūnijā neizpildījām 7,5 procentus. Tas nozīmē, ka faktiski mēs attiecībā uz kopējiem nodokļu ieņēmumiem esam vairāk vai mazāk tādā līmenī, ka mums būtu pietiekams pamats izdarīt prognozes korekciju, jo nav nekādu ļoti strauju izmaiņu uz vienu vai uz otru pusi, ja mēs runājam par nodokļiem kopumā.

Ja mēs runājam par atsevišķiem nodokļiem, tad jāteic, ka šeit ir gan plusi, gan mīnusi, kā es jau vairākas reizes jums esmu teicis. Es vienkārši gribu, lai jūs salīdzinātu mūsu prognozes, jo viens no pārmetumiem parasti ir, ka prognozes turpina būt pārāk optimistiskas.

Lūk! Iedzīvotāju ienākuma nodoklis šā gada pirmajos četros mēnešos mums pārpildījās par 9,6 procentiem, pirmajos piecos – par 7,5 procentiem, un pirmajos sešos – par 7,45 procentiem. Kā mēs redzam, mums faktiski iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārpilde attiecībā pret plānu ir vairāk vai mazāk stabilizējusies. Mēs to varam ņemt par pamatu, lai koriģētu vismaz vienu no budžeta daļām.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa prognozē bija ļoti augsta latiņa – gandrīz 40 procentu. Tad nu paskatīsimies arī uz izpildi! Janvārī–aprīlī mēs uzņēmumu ienākuma nodokļa prognozi neizpildījām par 5,5 procentiem, janvārī–maijā – par 1,5 procentiem. Un janvārī–jūnijā ir 0,6 procenti mīnusā. Tas nozīmē, ka nav arī vērojama tendence, ka mums ļoti stipri pasliktinātos situācija. Un prognozi mēs esam izstrādājuši konservatīvāku, nekā de facto mums mainās šie nodokļu ieņēmumi.

Tas pats attiecas uz iedzīvotāju ienākuma nodokli. Kā jau es teicu, pārpilde ir 7,5 procenti, taču prognozēti ir 5 procenti. Mēs esam pietiekami konservatīvi, ņemot vērā to, ka ekonomikas attīstības tempi ir samazinājušies.

Protams, visbūtiskākais jautājums, kura dēļ mēs faktiski nākam pie jums (un tas ir apzināts solis, tas ir saistīts ar patēriņu), ir saistīts ar pievienotās vērtības nodokli. Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu prognoze mums janvārī–aprīlī neizpildījās par 15 procentiem, arī janvārī–maijā – par 15 procentiem. Janvārī–jūnijā diemžēl šis skaitlis ir pieaudzis – ieņēmumu prognoze nav izpildīta par 17 procentiem. Bet prognozējuši mēs esam 21 procenta lielu neizpildi, tāpēc ka mums nav nekāda pamata optimistiski cerēt, ka pie mums kaut kāda iemesla dēļ patēriņš varētu strauji pieaugt.

Tāpēc es gribētu nosaukt šos ciparus… Es tos nosaucu viena iemesla dēļ – lai aizstāvētu tās prognozes pamatotību, ar kuru nāk valdība.

Ja mēs runājam par akcīzes nodokļa izpildi, arī tad man jāteic, ka faktiskā pārpilde, kura no 8 procentiem, kas bija janvārī–aprīlī, ir noslīdējusi līdz 7,5 procentiem janvārī–jūnijā, ir tomēr lielāka nekā tā, ko mēs prognozējām, – prognozējām 4 procentus.

Tas nozīmē, ka pietiekami konservatīvi mēs izskatām situāciju attiecībā uz ieņēmumu daļu. Tam ir zināms pamats, jo mums nav patlaban vēl nekādu indikāciju, ka mēs varētu teikt, ka kopprodukta samazinājums būtu nostabilizējies tiktāl, ka paliktu 3 vai 3,2 procentu līmenī. Tik optimistiski mēs neesam!

Par izdevumu daļu. Es domāju, ka finanšu ministrs jums precīzi raksturos izdevumu daļas būtību, sniegs varbūt sīkāku skaidrojumu. Es gribu pateikt no savas puses tikai sekojošo: gribētos drusciņ izvēdināt… nevis izvēdināt, bet… nu, izgaismot to informāciju, kuru es esmu dzirdējis patlaban presē un kura vairāk vai mazāk nāk no opozīcijas, – informāciju par to, kā mēs patlaban veidojam izdevumu daļas samazinājumu jeb samazinām ienākumu prognozi.

Tā prognoze faktiski sastāv no trijām daļām.

Pirmā daļa ir procentuāls samazinājums (par to ministrs pastāstīs varbūt precīzāk) – gandrīz 6 procenti visām nozarēm, atskaitot varbūt tās lietas, kuras valdība suverēni nekontrolē, – prokuratūru, KNAB, tiesas, Satversmes tiesu. Faktiski samazinājums ir saskaņots ar šīm institūcijām.

Tā ka nav pamata apgalvot, ka valdība kaut kādā veidā īpaši vērstos pret tām institūcijām, kas nav valdības tiešā pakļautībā un pārraudzībā.

To pašu mēs varam teikt arī par masu informācijas līdzekļiem – radio un televīziju. Mēs nepiemērojam šeit tos pašus procentus.

Par tiem samazinājumiem, ko ministrijas ir veikušas. Katrs ministrs šeit ir klāt un varēs jums paskaidrot. Bet pārsvarā tas ir saistīts ar to, par ko mēs jau esam runājuši, – ar iepirkumu samazinājumiem un arī ar štatu samazinājumiem.

Patlaban gan mēs samazinām brīvās štata vienības, bet – kopā ar visu finansējumu.

Nākamais solis, kas ir 2009.gada budžetēšanā paredzēts, ir līdz 5.augustam samazināt reālās štata vienības vismaz 5 procentu apmērā visā valsts pārvaldē.

Otrs finansējuma avots ir saistīts ar samazinājumu veselā virknē īpašu pozīciju, kuras faktiski ir atšifrētas, – enerģētikas politikā (piemēram, naftas rezervju iegādei), kompensācijās – viena daļa, valsts pārvaldes jomā… vārdu sakot, te ir vesela virkne faktu, kuros nevar iedziļināties.

Un trešais ir Eiropas fondi. Ar Eiropas fondiem viss ir ļoti precīzi. Mēs nemazinām, neņemam nost tos Eiropas fondus, kurus mēs varam apgūt šogad. To mēs nedarām, un lūdzu mums to nepārmest! Tas, ka mēs nevaram šogad veikt virkni projektu, kurus mēs veiksim 2009.gadā un pārējos šajos gados, – tas neatceļ šo projektu izpildi kā tādu. Un tas attiecas gan uz kohēzijas līdzekļiem (to skaitā arī uz lieliem Satiksmes ministrijas projektiem un uz kohēzijas līdzekļiem saistībā ar vidi), gan arī uz Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības fonda līdzekļu samazinājumu.

Atkarībā no specifikas tās programmas sadalās divās daļās. Ir konkrētas programmas, kuru izpilde prasa zināmu laiku un sagatavotību. Mēs esam tagad jauno fondu apguves sākuma periodā. Ja mēs 2008.gadā tos neapgūsim, tas nenozīmē, ka neapgūsim tos vēlāk. Tas ir punkts viens.

Punkts divi. Zināma rezervācija mums ir programmā 41.08.00, kur ir faktiski paredzēts kofinansējums, ja neparedzēti kāds savus projektus izpilda ātrāk. Tur ir valdībai iespējas arī šos finansējumus pamainīt, ja ir tāda nepieciešamība. Bet nekādā ziņā mums nav tāda pieeja, ka mēs īpaši gribētu Eiropas fondus apgriezt kā tādus. Lūk!

Noslēgumā es pateikšu tikai vienu lietu – kāpēc mēs to darām. Lai saprastu, kāda ir galvenā motivācija, kāpēc mēs to darām. Pēc klasiskās ekonomikas likumiem, tad, kad krītas ekonomiskās attīstības temps (tas nozīmē, ka kopprodukts strauji samazinās), valdības uzdevumi ir divi. Pirmkārt, darboties anticikliski. Kā var valdība darboties anticikliski? Samazinot nodokļus. Mēs esam veikuši veselu virkni pasākumu, par kuriem mēs atskaitījāmies, kad bija apritējušas šīs valdības darbības pirmās 100 dienas, informācija par tiem ir pieejama internetā; tie ir pasākumi uzņēmējdarbības atbalstam. Es negribu to visu te atkārtot – tie skar gan konkurētspēju, gan slimības lapas… Un tagad beidzamās ir naftas rezervju uzglabāšanas izmaiņas. Bet galvenās ir nodokļu likumu izmaiņas, kas ir saistītas ar nodokļu samazinājumu lejupejošā ekonomikas ciklā. Tās veikt ir paredzēts 2009.gadā. Tas mums būs iestrādāts 2009.gada budžetā. Mēs uzskatām, ka 2008.gada vidū mainīt nodokļus nav pareizi kaut vai tā iemesla dēļ, lai tad, kad mēs atskaites gadu beigtu, būtu skaidrs, kāds ir bijis plāns arī saistībā ar šiem grozījumiem. Tas ir viens jautājums.

Un otrs ir saistīts ar būtisku situāciju. Ja mums būtu vienkārši tāda lieta, ka galvenā aizdevumu saņēmēja būtu tikai Latvijas valdība (Latvijas valdības nekad nav aizņēmušās vairāk par 7 procentiem ārvalstīs un kopā ar iekšējo parādu – ne vairāk kā 13 procentus), tad mēs, iespējams, varētu atļauties iet arī uz tādu situāciju, ka, lai stimulētu ekonomiku, mēs valdības izdevumus palielinātu. Ir šādas metodes, ko piekopj pasaulē – un to esam arī mēs darījuši 1998.gadā –, kad ir krīzes daudz izteiktākas. Taču šeit situācija ir sekojoša. Kopējais parāds valstij ir vairs ne tie 13 procenti, kas bija valdības parāds, bet 130 procenti, kurus ir aizņēmusies sabiedrība, nevis valdība. Mums ārkārtīgi svarīgi ir ņemt vērā to, ka visas šīs ģimenes – vairāk nekā 200 000 ģimeņu! –, kas ir aizņēmušās naudu sava mājokļa iegādei un citām savām vajadzībām, maksā kredītus atpakaļ ar mainīgu procentu likmi. Šī mainīgā procentu likme ir ļoti būtiski atkarīga no tā, cik sabalansēts ir mūsu valsts budžets. Inflācija, kā mēs redzam, pamazām, pamazām, pamazām iegūst tādu tendenci, ka tā mums vairs neaug tik straujos tempos, un 2009.gadā būs vēl arī papildu sociālie pasākumi, kas būs saistīti ar jauno tarifu ieviešanu, bet, ja mēs, neraugoties uz visiem šiem pasākumiem, nesabalansēsim budžetu, tad mums tomēr nav nekāda pamata uzskatīt, ka mūsu valsts kredītreitings paliks tāds, kāds tas ir. Un, ja samazināsies mūsu valsts kredītreitings, tad līdz ar to samazināsies kredītreitings arī mūsu banku sistēmai. Ja samazināsies kredītreitings mūsu banku sistēmai, tad automātiski pieaugs visas tās procentu likmes, ko maksā vairāk nekā 200 000 ģimenes Latvijā. Šīs mainīgās procentu likmes tad pieaugs! Un, ja tās pieaugs, tad būs grūtāk valdībai veikt tos uzdevumus, kuru izpilde ir nepieciešama, lai nodrošinātu tautsaimniecisku vidi, lai visi, kas ir ņēmuši šos ilgtermiņa kredītus sev tik vajadzīgo lietu iegādei, spētu tos atmaksāt.

Tas ir galvenais iemesls, kāpēc mēs nerīkojamies tādā klasiskā veidā, kādā parasti rīkojas valdības, ja ekonomikas temps ir lejupejošs jeb krītošs. Tad parasti valdības veic tikai divas lietas: samazina nodokļus un palielina izdevumus. Savukārt pretciklā, proti, tad, kad pieaug ekonomika, ir jārīkojas otrādi: nodokļi ir vai nu jāpalielina, vai jānotur uz vietas un jāsamazina izdevumi.

Šeit balansēšana ir nepieciešama tādēļ, lai mēs varētu nodrošināt mūsu kredītspēju – kredītu atmaksāšanas spēju ne tikai valdībai, bet visiem, visiem kredītņēmējiem.

Tāpēc es tiešām aicinu gan pozīciju, gan opozīciju izskatīt mūsu priekšlikumu. Es domāju, ka laiks, kādā mēs nākam ar grozījumiem, ir adekvāts. Es mēģināju šeit vairāk vai mazāk parādīt, kāpēc mēs to darām tagad un kāds pamats to darīt ir tagad, vadoties no mūsu prognozēm un no to reālās izpildes. Aicinu atbalstīt šos grozījumus šā galvenā uzdevuma dēļ.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies Ministru prezidentam Ivaram Godmanim.

Debatēs vārds finanšu ministram Atim Slakterim.

A.Slakteris (finanšu ministrs).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Ministru prezidenta kungs! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Es gribētu sākt tā personiski: cilvēka dzīvē, gluži tāpat kā valsts dzīvē, ir lielas un mazas lietas. Šo mērogu spilgti parādīja aizvadītā nedēļa. Tā nu liktenīgi un ļoti labi sakrita, ka mūsu Finanšu ministrijā, mums slīpējot un pārbaudot katru samazināmo skaitli budžetā, pa logiem no agra rīta līdz vēlam vakaram neapvaldāmi nāca iekšā Dziesmu svētki. Mēs pavērām logus plašāk. Ailēs un ciparos bija redzams, kā summējas problēmas, cik skaudrs būs šā gada ekonomiskais līdzsvars. Bet svētki runāja par lielākām dimensijām, kuras ailēs nav ierakstāmas. Tāds spēka apliecinājums ir reti kurai Eiropas tautai un reti kurai valstij, un paldies par šo spēku. Paldies no sirds!

Šis apliecinājums ir viens no svarīgiem fona faktoriem, kā dēļ es aicinu ar optimismu diskutēt un pieņemt šā budžeta grozījumus. Pirmo reizi budžets ir ar tik daudzām mīnusa zīmēm. Ar vislielāko samazinājumu visos atjaunotās neatkarības gados. Kāpēc šobrīd tā jārīkojas? Te nu es atkal gribētu runāt par lielajām lietām. Inflācija, iekšzemes kopprodukta kritums, globālā energoresursu un pārtikas preču sadārdzināšanās… Tie visi ir savstarpēji ietekmējoši, savstarpēji saistīti nelineārās ķēdes faktori. Beidzot esam visi brīva kapitālistiska tirgus dalībnieki, un beidzot piedzīvojam to, kas šim tirgum ir tik ļoti raksturīgs. Manis pieminētās lielās problēmas ir skārušas praktiski ikvienu valsti, kura izvēlējusies šādu attīstības ceļu. Sliktā ziņa ir tāda, ka nav kādu vienu universālu zāļu pret šo problēmu kombinācijām, bet labā ziņa ir tā, ka ikreiz brīvā tirgus ekonomika ir ļāvusi atspirgt pēc analogiem satricinājumiem.

Un vēl viens labais faktors. Mēs esam Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts. Šīs milzīgās struktūras stabilizē mūsu nākotnes izredzes. Mēs neesam vieni, bet mums jābūt pašiem. Neviens labāk par mums pašiem nenoteiks budžetam prioritātes, tāpēc man ir svarīgi to akcentēt. Es varu pieprasīt samazinājumu visam, bet tikai tā – un tas ir izdarīts –, lai tas saudzētu pensijas un pabalstus, lai tā būtu reālistiska attieksme pret veselības darbinieku un skolotāju algām. Tātad šī budžeta ietaupīšana notiek tādēļ, lai neciestu konkrētas iedzīvotāju grupas.

Es gribu jūsu uzmanību īpaši vērst uz to, ka sociālā budžeta palielinājums ir plānots 86,9 miljonu latu apmērā, teju 51 miljonu latu atvēlot vecuma pensiju palielinājumam un papildus nepilnus 6 miljonus – invaliditātes pensiju nodrošināšanai. Papildu līdzekļi paredzēti arī vecāku pabalstiem – 26,4 miljoni latu, maternitātes pabalstiem – 2,5 miljoni latu, slimības pabalstiem – 5,3 miljoni latu, bezdarbnieku pabalstiem – 6 miljoni latu. Dotācijas zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem pieaugs par 10 miljoniem latu, līdzekļi akcīzes nodokļa atmaksāšanai zemniekiem par izlietoto dīzeļdegvielu ir palielināti par pusotru miljonu.

Procentu maksājumi. Studiju un studējošo kreditēšanai klāt dosim vēl 800 tūkstošus latu. Un joprojām pirmo klašu skolēniem būs brīvpusdienas.

Palielinājums ir paredzēts arī ekonomiskās darbības atbalstam, un es nekādi nevaru piekrist tukšajiem vārdiem, ka šie grozījumi esot vērsti pret valsts attīstību. Ja atbildīgs dārznieks izzāģē nokaltušos ābeles zarus, viņš nevēršas pret ābeles attīstību, kur nu vēl pret ražu. Nerealizēto un neakceptēto Eiropas fonda projektu valsts līdzfinansējuma atlikšana un svītrošana ir neattīstīto, iekavēto ideju „izzāģēšana”, turpretī simtiem citi labi vai pat izcili projekti tiek turpināti. To realizēšana dod galveno ražu, kas vajadzīga mūsu ekonomikai, – pievienoto vērtību. Šajos projektos nav izsvītrots neviens cipars. Mēs protam atšķirt lielās lietas no mazajām.

Mums ir svarīgi turpināt valsts eksporta veicināšanu un uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanu, kas jau tiek darīts ar attiecīgu atbalsta programmu, kura apstiprināta šajā valdībā un tiek realizēta ar Hipotēku bankas starpniecību. Savukārt zemais iekšzemes pieprasījums ir veicinājis ārējās tirdzniecības bilances uzlabošanos, un, lūk, tirgus pats savā ziņā palielina eksportu un mazina importu.

Strādājot pie budžetā paredzēto tēriņu samazināšanas, esmu vairākkārt norādījis uz nepieciešamību efektivizēt mūsu valsts pārvaldes institūciju darbu. Es negribu teikt, ka tam būs liela ietekme tieši uz šāgada budžetu, bet uz nākamā gada budžetu – noteikti. Arī aicinājums samazināt vakantās štata vietas tomēr jau ir devis rezultātus, un visās ministrijās, kā arī to padotībā esošajās iestādēs tas ir darīts. Tādā veidā mēs esam atraduši iespēju samazināt valsts pārvaldes aparātu par 493 vakantajām vietām, un kopā ar administratīvajiem un citiem izdevumiem tas viss patiesībā dod 58 miljonu latu ietaupījumu. Tomēr es esmu pārliecināts, ka, plānojot arī 2009.gada budžetu, mums būs ļoti nopietni jāatgriežas pie šā jautājuma, pārskatot ierēdņu un darbinieku skaitu, viņu slodzes un funkciju atbilstību veicamajiem uzdevumiem.

Bet arī šajā gadījumā es gribu uzsvērt: zāģēsim nokaltušos zarus, nevis ražojošos! Štata vietu skaitlisks samazinājums nav pašmērķis. Ir jāapzinās, ka tās nav likvidējamas bez valsts pārvaldes attiecīgo funkciju pārskatīšanas. Šādā veidā būtu veicināma ne tikai efektīvāka valsts pārvaldes darbība, bet arī efektīvāka finanšu līdzekļu izlietojuma kontrole un paveiktā darba novērtējums.

Valstij attīstoties un paplašinot savu dalību dažādās starptautiskajās organizācijās, iepriekšējos gados ir palielinājies valsts iestāžu ierēdņu un darbinieku skaits. Taču arī uzskatu, ka būtu maldīgi neievērot valsts pārvaldes aparāta palielinājuma negatīvās tendences, piemēram, paškritikas trūkumu un darba produktivitātes mehānisku, nevis kvalitatīvu pieaugumu.

Šis ir īstais brīdis domāt par inovācijām gan valsts, gan privātajā sektorā, par jaunu tehnoloģiju ieviešanu un būtisku darba ražīguma celšanu. Nauda, darbaspēks un tehnoloģijas – tās visas ir lietas, kuras jāmāk sasaistīt kopā arī jebkurā mazā valsts iestādē.

Vēlos uzsvērt, ka šis ir attīstības budžets. Mūsu izvērtējamie grozījumi nerada izmaiņas Latvijas ārējo saistību izpildē ne attiecībā uz starptautiskajām organizācijām, ne attiecībā uz līdzfinansējumu Eiropas Savienības projektos un Latvijas iemaksām Eiropas Savienības budžetā.

Es savu uzrunu pabeigšu ar līdzību par pašreizējo situāciju: bija negants pērkona lietus, kas pielēja pilnu Lielo estrādi ar ūdeni, bet pagāja pavisam neilgs brīdis, un sākās visskaistākais koncerts šajos svētkos.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies finanšu ministram Atim Slakterim.

Debatēs vārds deputātam Krišjānim Kariņam. (No zāles dep. J.Dobelis: Tūlīt estrāde pielīs ar ūdeni!”)

A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Godājamais priekšsēdētāja kungs! Premjerministra kungs! Kolēģi! Ministri! Man liekas, kopš jūsu apstiprināšanas šajā amatā tik daudz ministru vienlaikus nav bijis šajā Saeimas zālē.

Kādēļ mēs šodien visi esam sanākuši Saeimas zālē? Lai grozītu budžetu, lai samazinātu izdevumus, lai budžetā nerastos milzīgs iztrūkums un lai valdība kaut kā spētu izpildīt savas saistības pret pensionāriem un citiem valsts naudu saņemošajiem.

Faktiski mēs šodien esam sanākuši, lai līdz galam izstrēbtu… Ja mēs runājam tēlaini, kā jau divi iepriekšējie runātāji to pierādīja, mēs esam sanākuši, lai izstrēbtu to putru, kura jau pirms vairākiem gadiem tika ievārīta. Proti, kad pēc iestāšanās Eiropas Savienībā 2004. un 2005.gadā inflācija mūsu valstī sāka celties, mēs, daudzi politiķi – arī es tajā skaitā –, aicinājām un rosinājām ieviest dažādus mehānismus, lai šo inflāciju apkarotu, taču toreizējais premjerministrs notiekošo argumentēja tā, ka tā esot tikai tāda īslaicīga, varbūt nepatīkama bērnu apaukstēšanās slimība, jo gan jau viss būšot labi.

Šodien mums gadskārtējā inflācija ir virs 16 procentiem, budžeta ieņēmumi ir krasi samazinājušies, un mums tagad ir jāveic drastiski pasākumi, lai mazinātu budžeta izdevumus.

Domājot par šiem grozījumiem, es runāšu gan par to saturu, gan par formu. Es sākumā pateikšu pāris vārdu par formu. Proti, mēs visi labi zinām, ka valdība šos budžeta grozījumus pieņēma slēgtās sēdēs. Tas faktiski ir nebijis gadījums, kopš mūsu valdības sēdes laikam 2002.gadā kļuva atklātas, ka valdība, lai apspriestu to, kas notiks vai nenotiks ar nodokļu maksātāju naudu, par visiem šiem jautājumiem notur slēgtas sēdes.

Šodien es uzdevu jautājumu finanšu ministram par iemesliem, kāpēc ir šī slepenība saistībā ar budžeta grozījumu pieņemšanu. Un ministrs atbildēja: „Nē, tas jau ir tādēļ, lai ministri varētu brīvi izteikties, lai nebūtu, kā saka, tās aiztures. Lai varētu izteikt varbūt arī kādu skarbāku vārdu, lai tur nebūtu preses pārstāvju, lai tur nebūtu citu novērotāju, kas varētu presē varbūt atspoguļot nelabvēlīgā gaismā kāda ministra izteikumu.”

2003.gadā daudzi no mums arī toreiz strādāja Saeimā vai valdībā, un toreizējais premjers Repše pieņēma lēmumu, ka visiem ministriem ir jāsamazina savu ministriju izdevumi par 5 procentiem. Un toreiz, kā mēs atceramies, presē bija ļoti liels, kā saka, bezmaz vai skandāls. Toreiz runāja, ka ministri, kas tur bija… runāja par to, ka ministros parādīsies zvēri, kad viņi argumentēs, kāpēc viņiem ir vajadzīgi tādi vai citādi izdevumi. Un pat premjers – rets, varbūt pat nebijis gadījums mūsu valsts vēsturē – bija tikpat skarbs vai pat vēl skarbāks pret savas partijas ministriem nekā pret citiem… Kāpēc? Tāpēc, ka viņš saprata toreiz: ja ministrijas nesamazinās savus izdevumus, nebūs naudas, ko izmantot pensiju palielinājumam, kas tajā laikā bija nepieciešams, jo tajā laikā sociālais budžets bija ar deficītu (No zāles dep. A.Rugāte: „Nekāda deficīta nebija tajā laikā!”), nevis ar pārpalikumu. Tātad mēs varētu gaidīt – ja Godmaņa kungs ir noturējis slepenas sēdes –, ka ministri būs ļoti plēsušies, ka ministriju tēriņi būs krietni samazināti un ka tie būs pat vēl zemāki, nekā bija toreiz.

Bet tagad paskatīsimies uz faktiem. Apaļos skaitļos runājot, plānotie budžeta izdevumi 2008.gadā tika samazināti par 300 miljoniem latu, un ir divas pozīcijas, kur šī nauda tika ietaupīta. Faktiski tikai divas pozīcijas!

Tā pirmā pozīcija ir skaidri izlasāma skaidrojuma rakstā, kas nāk līdzi budžeta grozījumam; proti, tiek paredzēts samazināt līdzekļus Eiropas Savienības un pārējo ārvalstu finanšu palīdzības projektu finansēšanai aptuveni 155 miljonu latu apmērā. No 300 miljoniem latu 155 miljoni tiek ietaupīti uz attīstības projektu rēķina.

Kas notiek ar pārējiem 150 miljoniem latu? Ja mēs tagad skatāmies uz plānoto budžeta pārpalikumu, tad redzam, ka 2008.gadam mēs visi šeit apstiprinājām budžetu ar 161 miljona latu pārpalikumu. Turpretī šajos grozījumos mēs lasām, ka jaunais plānotais budžeta pārpalikums būs tikai 8 miljoni, – tātad otri 150 miljoni latu ir paņemti no plānotā budžeta pārpalikuma. Tādējādi viss tas, ko premjerministrs un finanšu ministrs stāsta, ka tur esot bijušas lielas debates, ka ministri ļoti cietuši… Paskatieties uz šīm sejām! Tur neviens nav saplēsies! Tur neviens nav neapmierināts! Tur es pat neredzu kādu negulējušu, jo tā nauda nav ņemta no ministriju budžetiem! Tā nauda ir ņemta no plānotā budžeta pārpalikuma un no Eiropas Savienības fondiem. Viss!

Ja mēs skatāmies, kas reāli ir paņemts no ministrijām, tad es aicinu visus ieskatīties mūsu valsts pārvaldes struktūrā. Vai jūs zināt, cik mums valstī ir ierēdņu vietu? Mūsu valstī ir teju 30 tūkstoši ierēdņu pa visām ministrijām. 30 tūkstoši! No visām šīm ierēdņu vietām maija beigās bija aizpildīti 27,5 tūkstoši vietu, tātad ir 2,5 tūkstoši lieku vietu.

Kolēģi! Tie no jums, kuri ir iedziļinājušies šajā dokumentā… Un es ticu, ka pat pozīcijas deputātiem nav bijis laika to izdarīt, jo, kā es saprotu, arī pozīcijas deputāti nav bijuši iesaistīti šajā procesā… Tas viss ir noticis Ministru kabinetā, un Saeimai tur nav nekādas daļas! Vai jūs zināt, cik ierēdņu vietu ir reāli likvidēts no 2,5 tūkstošiem? Es jums pateikšu šo skaitli: 17 vietas kopsummā par 130 tūkstošiem latu! Vārdu sakot, nekas nav izdarīts no tā, kas premjeram būtu bijis jāizdara. Viņam bija „jāžmiedz” valsts aparāts, jo valsts aparāts ir tas, kas noēd nodokļu maksātāju naudu. Bet ministri to nav darījuši! Viņi nav pildījuši savu uzdevumu! Viņi ir samazinājuši plānoto budžeta pārpalikumu, un viņi ir atteikušies no Eiropas Savienības līdzfinansējuma projektiem, kurus nevar realizēt.

Tātad tas, ka ir jāsamazina budžeta izdevumi, ir skaidrs. Tas mums visiem bija skaidrs jau aprīlī, kad mēs zinājām pirmā ceturkšņa rezultātus. Mēs zinājām, ka aptuveni 300 miljoni latu būs jāmazina, un tas ir tas, kas šodien tiek darīts. Pret to nav iebildumu, vienīgais iebildums ir tāds, ka tik vēlu to dara. Un šis iebildums no opozīcijas puses ir tāds, ka tad, ja mazina budžeta izdevumus, tas ir jādara saprātīgi, tad tam būs arī efekts nākotnē. Mazinot līdzekļus uz budžeta pārpalikuma rēķina, tam būs īslaicīgs efekts, jo nākamgad tāda pārpalikuma vairs nebūs, no kurienes smelt naudu. Arī izdevumu mazināšanai uz Eiropas Savienības fondu apguves rēķina būs īslaicīgs efekts, jo – Dievs nedod! – mēs to naudu vispār varam neatgūst. Tas nozīmē, ka tie būs vēl vieni 150 miljoni, kuri turpmāk būs jāfinansē un kuri palielinās budžeta deficītu nākotnē. Ministri paši ir padarījuši sev grūtāku darbu, gatavojot jau 2009.gada budžetu.

Tātad vienoti tas bija jādara! Mūsu iebilde: tas bija jādara jau agrāk! Un arī avots, kur ir atrasti ietaupījumi, nav īstais avots. Šim avotam bija jābūt atsevišķajās ministrijās. Mēs varam redzēt, ka tajās slepenajās sēdēs, kur mēs nezinām, kas tur īsti notika, diez vai ir bijusi kāda villošanās, jo vai tad ministram ir kāda bēda par to, ka neapgūst kaut kādus tur abstraktus līdzekļus vai samazina budžeta pārpalikumu? Tas viņam neko nemaksā! Tas viņa ministrijas darbiniekiem neliedz naktī gulēt. Un, lūk, tas ir tas nepareizais! Mums ir jāiestājas par mūsu valsts aparāta ierēdņu štata vietu samazināšanu. Mēs zinām, ka tur ir 2,5 tūkstoši neaizpildītu vietu, un šajos budžeta grozījumos ministri ir pierādījuši, ka viņi spēj ietaupīt 130 tūkstošus latu no 300 miljoniem, samazinot 17 no 2,5 tūkstošiem ierēdņu štata vietu.

Vispār ņemot, šis ir nekvalitatīvi paveikts darbs! Mums tas nebūtu jāpieņem, bet būtu jāsūta ministriem atpakaļ, lai viņi kaut vai slēgtā un slepenā sēdē… kaut vai citā pilsētā, kuru mēs nezinām, šos grozījumus pārstrādā un tad lai nāk atpakaļ uz Saeimu ar dokumentu, kur ministriju tēriņi ir reāli ietaupīti un kur nodokļu maksātājiem no tā būtu arī kāds labums.

Es aicinu neatbalstīt šos budžeta grozījumus.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātei Aijai Barčai.

A.Barča (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Ministru prezidenta kungs! Ministri! Cienījamās deputātes un godātie deputāti!

Es vēlos runāt par konstruktīvākām lietām. Noklausoties Kariņa kunga ļoti emocionālo uzstāšanos, es vēlos vēstīt, ka nav nekādu problēmu, lai iegūtu materiālus un skatītos līdzi dokumentiem, kādi tiek gatavoti ministrijās un Ministru kabinetā, veidojot nākamā gada budžetu vai arī izdarot grozījumus šāgada budžetā.

Vēlos jums, kolēģi, pastāstīt, ka Sociālo un darba lietu komisija šodien skatāmos grozījumus 2008.gada budžeta likumā skatīja savā 3.jūlija sēdē. Mēs komisijā izteicām savu viedokli par Labklājības ministrijas iesniegtajiem dokumentiem un budžeta grozījumiem šāgada budžetā par vairāk nekā 2 miljoniem latu. Sociālo un darba lietu komisija rada iespēju un sadarbībā, protams, ar Labklājības ministriju izdiskutēja vairākas pozīcijas, kuras šodien mums iesniegtajā likumprojektā ir ņemtas vērā.

Un nu runāsim pavisam konkrēti. Beidzot šāgada budžeta grozījumos mēs varam redzēt, ka tiks sakārtoti divi sociālās aprūpes centri. Turklāt abos šajos sociālās aprūpes centros ir bijis ugunsgrēks. 2006.gada 26.augustā ugunsgrēks bija sociālās aprūpes centrā „Iļģi”, kuram šāgada budžeta grozījumos papildus tiek piešķirti vēl 84 tūkstoši 564 lati. Bet otrais sāpju bērns Latvijā ir sociālās aprūpes centrs „Reģi”. Nu beidzot par 500 tūkstošiem latu Labklājības ministrija varēs sākt bērnudārza rekonstrukciju Gudenieku pagastā. Sociālo un darba lietu komisija šo abu sociālās aprūpes centru jautājumu ir skatījusi vairākkārt, pieaicinot arī pašvaldības, pieaicinot šo abu centru direktorus, un es Sociālo un darba lietu komisijas vārdā varu izteikt gandarījumu, ka nu tas beidzot tiek izdarīts.

Arīdzan tehniskiem palīglīdzekļiem cilvēkiem ar invaliditāti tiek novirzīti vairāk nekā 1,2 miljoni latu, lai varētu vairāk iepirkt šos tehniskos palīglīdzekļus, kompensatorās ierīces, lai Tehnisko palīglīdzekļu centrs varētu labāk apkalpot klientus un lai ievērojami samazinātos rindas pēc iepriekš minētajiem tehniskajiem palīglīdzekļiem.

Vēl šāgada budžeta grozījumos ir piešķirti 145 tūkstoši latu līgumorganizācijām, kas pašreiz ir uzņēmušās to cilvēku aprūpi, kuriem ir veselības garīga rakstura traucējumi, bet kurus diemžēl nav iespējams ievietot valsts sociālās aprūpes centros.

Vēl es varētu komisijas vārdā izteikt gandarījumu par to, ka arīdzan 40 tūkstoši latu šāgada budžeta grozījumos ir paredzēti to bērnu rehabilitācijai, kuri cietuši no vardarbības, kad ir bijuši ļoti smagi gadījumi, par kuriem ierosināti kriminālprocesi. Pašreiz nevienam, es domāju, nav noslēpums, ka valstī vardarbība ģimenēs aug, ka ir bijuši sevišķi smagi šādi gadījumi.

Un vēl, lūk, papildus kaut vai neliela nauda. Tie ir 22 725 lati cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, kuri pēc viņu iepriekšējas sagatavošanas no sociālās aprūpes centriem tiek pārcelti uz mājām ar grupveida dzīvokļiem, jo mums ir jāņem vērā tas, ka Latvija piedalījās Eiropas Reģionālās attīstības fonda veiktajā projektā un ka mums šā projekta darbība ir jānodrošina vismaz piecus gadus.

Godātie kolēģi! Vēlos šodien komisijas vārdā teikt paldies Finanšu ministrijai un finanšu ministram Atim Slaktera kungam par izpratni. Sociālo un darba lietu komisija saka paldies par atbalstu likumprojekta grozījumu izstrādē Finanšu ministrijas valsts sekretāram Mārtiņam Bičkovska kungam un it sevišķi valsts sekretāra vietniekam Jānim Šinta kungam.

Komisijas vārdā vēlos teikt paldies labklājības ministrei Ivetai Purnei par sadarbību, valsts sekretāram Ringoldam Beinarovičam par iesaistīšanos šajā mūsu nopietnajā darbā sava atvaļinājuma laikā un jaunajai Finanšu departamenta direktorei Indrai Kārkliņas kundzei. Protams, paldies par atbalstu un sapratni arī Ministru prezidentam Ivaram Godmanim.

Sociālo un darba lietu komisijas sēdē mēs šodien konceptuāli atbalstījām šos grozījumus un komisijas lēmumu iesniedzām atbildīgajai komisijai – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Līdz ar to šodien komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt grozījumus likumā „Par valsts budžetu 2008.gadam” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātei Annai Seilei.

 

A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Ministri un pārējie klātesošie! Šodien mēs skatām valsts budžeta grozījumus. Jau 2007.gadā iesākās ekonomikas atdzišana, un tagad tā turpinās arī 2008.gadā, bet inflācija turpina augt, un tāpēc vairākām tautsaimniecības nozarēm ir raksturīga stagnācija. Turklāt atsevišķās nozarēs, piemēram, būvniecībā, lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu pārstrādē un mežsaimniecībā, kā arī lauku tūrismā, ir vērojama lejupslīde.

Degvielas un citu enerģētikas resursu cenu pieaugums visiznīcinošāk ietekmē mazos un vidējos uzņēmumus. Tas visiem ir skaidrs. Kredītresursu sadārdzinājums ir apgrūtinājis to kredītu atmaksāšanu, kas bija paņemti ar nolūku modernizēt ražotnes vai iegādāties tehniku. Ir iestrēgusi jaunu ražotņu veidošana un esošo paplašināšana. Optimistiskās gada budžeta pieauguma prognozes nav piepildījušās.

Uzņēmējdarbībā ir ieslēdzies izdzīvošanas režīms, un tāpēc ir likumsakarīgi, ka ir samazinājušies arī ieņēmumi valsts budžetā. Pārtikas cenu pieaugums vairumā gadījumu tomēr nespēs segt produkcijas ražošanas un pārstrādāšanas izmaksas. Kredītu izsniegšanas iesaldēšana apstādināja ne tikai nekustamā īpašuma tirdzniecību, bet arī ražojošo uzņēmumu attīstību.

Arī lielu uzņēmumu, piemēram, Jelgavas un Liepājas cukurfabrika, darbības pārtraukšana ir valsts budžeta ienākumos radījusi lielu robu.

Visgrūtāk izdzīvot, protams, ir nelielajām ražotnēm attālākajos valsts novados.

Tieši šo iemeslu dēļ, manuprāt, šāgada budžeta grozījumu koncepcija būtiski atšķiras no līdzšinējās prakses. Agrāk nodokļu ieņēmumu pieaugums pēc pirmā pusgada tika dāsni sadalīts pēc koalīcijā esošo partiju ieteikuma. Šogad tas tā pagaidām nav.

Kādas galvenās iezīmes var saskatīt šāgada budžeta grozījumos? Manuprāt, būtiskākie momenti ir šādi: Ministru kabinets ir spiests ievērot taupības režīmu, budžeta grozījumos precizējot ministriju un citu valsts institūciju līdzekļu pārdali starp programmām un apakšprogrammām. Vislielākais budžeta līdzekļu samazinājums ir arī Eiropas Savienības un pārējo ārvalstu finanšu palīdzības projektiem – ir runa par vairāk nekā 162 miljoniem latu. Salīdzinājumā ar šiem projektiem pavisam nelielu summu veido solītais finansējums štata vietu likvidēšanai. Varēja izmantot arī daudz lielākus resursus, samazinot birokrātisko aparātu uz pusi, kā tas ir vērojams, piemēram, Vides ministrijā, kur tiek stipri samazināts vides inspektoru štata vietu skaits.

Vērtējot nodokļu ieņēmumus gada pirmajos piecos mēnešos, ir redzams, ka plānoto līmeni ir pārsnieguši tikai ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (pārsnieguši par 10,4 miljoniem latu) un sociālās apdrošināšanas iemaksas (pārsniegušas par 77 miljoniem latu). Realitātei ir jāskatās acīs!

Iztrūkums tiek plānots arī uzņēmumu ienākuma nodokļa izpildē. Tas 2008.gadā attiecībā pret plānoto tiek samazināts par 31 miljonu latu. Tātad iepriekšējās optimistiskās prognozes nav piepildījušās.

Bet ieņēmumi no pievienotās vērtības nodokļa, kādi tika plānoti? Tie nav pieauguši par 256 miljoniem latu. Ir iztrūkums!

Analizējot budžeta līdzekļu samazinājumu atsevišķām nozarēm, bažas izraisa finansējuma samazinājums atsevišķām institūcijām, piemēram, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Valsts kontrolei, Satversmes tiesai un Iekšlietu ministrijai, it īpaši samazinājums Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam.

Labklājības ministrijā sakarā ar sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta iemaksu pieaugumu ir bijis iespējams atsevišķās apakšprogrammās palielināt izdevumus: par 39,6 miljoniem latu – valsts pensiju speciālajā budžetā, un par 47,9 miljoniem latu – apakšprogrammā „Invaliditātes, maternitātes un slimību speciālais budžets”.

Tomēr samazināti ir izdevumi vecuma pensiju izmaksām. Tas tiek skaidrots ar to, ka notiek drūzmēšanās pie debesu vārtiem – 6624 pensionāri vairs nedzīvo virs zemes. Un tas neliecina par labiem pensionāru dzīves apstākļiem.

Toties par 7,2 miljoniem latu tiek palielināti plānotie izdevumi nodarbinātības speciālajā valsts budžetā.

Varbūt tomēr vajadzēja rūpīgi izvērtēt kritērijus, pēc kādiem tiek šie pabalsti piešķirti nestrādājošiem cilvēkiem.

Satiksmes ministrijā ir palielinātas par 10 miljoniem latu sabiedriskajam transportam dotācijas, kas paredzētas pārvadātāju zaudējumu segšanai. Šī summa, mūsuprāt, ir stipri par mazu, ir nepieciešams lielāks atbalsts. Satiksmes ministrijas budžetā varēja izdarīt rūpīgākus grozījumus.

Finanšu ministrijā paredzēts palielinājums par 1,5 miljoniem latu, lai nodrošinātu akcīzes nodokļa atmaksu par izlietoto dīzeļdegvielu zemes apstrādei. Arī šī summa ir pārāk maza. Un nav palielināta likme atmaksai par 1 hektāru.

Tālāk. Es domāju, ka tas ir labs darbs: par 1 miljonu latu ir palielināti budžetā plānotie līdzekļi neparedzētiem gadījumiem un ārkārtas situāciju seku novēršanai, jo šogad tik tiešām laikapstākļi ir visai draudīgi.

Kopumā jāteic, ka šie budžeta grozījumi, protams, ir nepieciešami, bet termiņš, kādā tie bija sagatavojami, netika ārkārtīgi rūpīgi apsvērts. Un, ja tiks noteikts ļoti īss termiņš priekšlikumu iesniegšanai, tad, protams, partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas deputāti nevarēs atbalstīt šo budžeta projektu otrajā lasījumā.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Ministru prezident! Ministri un kolēģi!

Priekšpusdienā es, tāpat kā deputātu vairākums, uzskatīju, ka balsojumā jāatbalsta šo budžeta grozījumu izskatīšana steidzamības kārtībā. Taču, starpbrīdī detalizētāk iepazinies ar šiem budžeta grozījumiem, es nolēmu, ka kāpšu tribīnē un balsojumā par budžeta grozījumiem šoreiz atturēšos.

Proti, es uzzināju, ka Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam tiek piešķirti vēl joprojām miljoni – 2,3 miljoni latu!

Ko tad mēs īsti saprotam ar vārdu „integrācija”? Kas ir integrācija lielākās daļas Eiropas sociologu un vēsturnieku izpratnē? Es varu apgalvot to, varētu pierādīt ar faktiem, ka ar integrāciju mēs saprotam: kāda tauta, kas ir minoritāte, ienācēji, iebraucēji, imigranti kādā zemē, saprot – pilnībā saprot! – pamatnācijas domāšanas veidu. Var nepiekrist, bet saprot!

Kāda tad ir situācija Latvijā? Grāmatā, ko pagājušajā gadā izdevusi Valsts prezidenta kancelejas Valsts valodas komisija, mēs lasām, ka 50 procenti Latvijas krievu un krievvalodīgo nemāk ne vārda latviski un nerunā latviski un – mēs jau to zinām, un arī tur tas ir uzsvērts – izvairās runāt latviski. Tas ir teikts šajā grāmatā! Šāda 2,3 miljonu latu piešķiršana integrācijas lietu sekretariātam – tā nav pat izšķērdēšana, tā ir naudas zemē nomešana, jo nekāda integrācija nenotiek. Paskatīsimies, kas tad ir integrācija, mūsdienu izpratnē, šeit – Latvijā? Godīgi sakot, vairākumam politiķu un politisko partiju tāda nav iespējama un nepastāv. Proti, šeit, Saeimā, sēž man blakus kolēģis deputāts Jakovs Pliners, kurš nupat ir izteicies, ka esot laiks izbeigt runāt par latvisku Latviju. Mēs, deputāti, visi esam bijuši ārzemēs, un arī es esmu bijis – gan pirms šīs Saeimas, gan tagadējās Saeimas laikā. Plinera kungs, Krievija ir krieviska, Zviedrija ir zviedriska, Lietuva ir lietuviska, Francija ir franciska – un tā tālāk! Un Dziesmu svētki pierādīja, ka latviska Latvija ir bijusi, ir un būs! Jūs dziļi maldāties.

Latvija tāda nebūs tikai tad, ja mēs atbalstīsim šo maldīgo integrāciju – integrāciju, kura nenotiek. Šeit, Saeimā, divus gadus sēdēdams (nu jau būs divi gadi tūlīt), es esmu redzējis, ar kādu naidu pret latviešu tautu un Latvijas valsti izturas daļa no divu prokrievisko partiju deputātiem. Jūs kopā ar Kabanovu piestiprinājāt pie šīs tribīnes Svētā Jura ordeņa lentītes un, kā advokāts Grūtups pareizi norāda, liels vairums demonstrētāju jau 9.maijā izgāja ielās ar tām…

Sēdes vadītājs. Lūdzu, runājiet par budžetu!

V.Lācis. … ar tām pašām lentītēm. Jūs savu naidu pret Latviju parādījāt. Un par jums balso, par abām partijām balso, ne tikai desmitiem tūkstošu, bet simtiem tūkstošu cilvēku. Nu par kādu integrāciju var runāt! Nu kādēļ mēs izliekamies?... Nu kādēļ mēs zemē nometam naudu – dodam un vēlreiz dodam naudu šim sekretariātam, kurš vispār jālikvidē?!

Tālāk. Kas tad ir tie mūsu lielākie integrētāji? Nils Muižnieks, Ilze Brands-Kehre, Sergejs Kruks. Un pēdējo nedēļu avīzēs ļoti inteliģenti cilvēki, kuri nekad nav tikuši uzskatīti par radikāliem, dod atbildi uz šo jautājumu. Profesore Dace… acumirklī aizmirsās uzvārds, bet to var atrast presē… Tas ir par budžeta grozījumiem,… ka nevajag mums dot no budžeta līdzekļiem naudu šiem mērķiem… (No zāles dep. J.Dobelis: „Pareizi, pareizi, Visvaldi!”)… ir pateikusi, ka radio ar lielu naidu uzstājies viens no pazīstamākajiem integrētājiem – Sergejs Kruks. Ar lielu naidu! Un nupat Ventspils augstskolas profesors Juris Baldunčiks ir atklāti presē pateicis, ka viņš esot dzirdējis, kā, ārzemniekiem klātesot, „slavenais” (pēdiņās) integrētājs Nils Muižnieks… un arī Brands-Kehre ar lielu naidu atkal izsakās par mūsu tautu un mūsu valsti. Un tas viss notiek ar šā sekretariāta palīdzību!

Jākaunas jau arī Latvijas Universitātei, jo tur ir nodibināts speciāls institūts un Nils Muižnieks, šis integrētājs, šis Latvijai naidīgais cilvēks, saņem lielu algu, būdams šā institūta direktors.

Es esmu veltīgi mēģinājis radio un televīzijas raidījumā „Panorāma” tikt, esmu lūdzis abu plašsaziņas līdzekļu vadītājus, lai nosēdina mani uz pusstundu pie Eiropas ģeogrāfiskās kartes kopā ar Nilu Muižnieku un Ilzi Brands-Kehri un ka es tad pierādīšu, ka Eiropā neviena minoritāte, kas dzīvo blīvi, kompakti kādā citā valstī – blīvi, kompakti, bet ārpus savas valsts teritorijas, pamatnācijas valsts teritorijas, – nav nekad integrēta, bet ir varmācīgi asimilēta. To var pierādīt, skatoties uz visu Eiropas pašreizējo valstu vēsturi, arī to valstu vēsturi, kuras neietilpst Eiropas Savienībā, – no Maltas līdz pat Nordkapam. Un mēs šeit izliekamies, ka mēs it kā neredzam, ka tā tas viss nav!…

Šeit ir, kā jau es reiz teicu no šīs tribīnes, ļoti inteliģents jauns cilvēks – Nils Ušakovs…

Sēdes vadītājs. Es atvainojos… Lāča kungs, mēģiniet vairāk runāt par budžetu un par skaitļiem! Jūsu viedoklis par integrāciju mums ir apmēram skaidrs.

V.Lācis. Jūs atkal, cienījamais Saeimas priekšsēdētāj, man neļaujat… Es esmu šo divu gadu laikā ievērojis, ka esmu vienīgais, kam neļaujat runāt… ja nemaldos, tagad jau ceturto reizi. Tas, ko es saku, taču ir par budžetu! Es mēģinu jūs pārliecināt, ka mums nav jāizšķiež tie miljoni. Tas tieši par to ir! Es pierādu, kādi ir šie mūsu integrētāji un kādi ir tie deputāti, kas šo integrāciju veicina, šo prokrievisko partiju deputāti. Nu tas taču ir tieši par lietu! Kā tad var bez argumentiem nākt tribīnē un vienkārši pateikt – nedodiet?!… Nu tad taču tam nebūtu nekāda pamatojuma…

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, nesniedziet savas uzstāšanās motivāciju! Runājam par budžetu. (No zāles dep. A.K.Kariņš un dep. I.Rībena: „Lai izsakās!”)

V.Lācis. Mums ir katram sava izpratne par lietu. Mums ir katram sava izpratne par lietas būtību. (No zāles dep. J.Dobelis: „Brīvību Lācim!”) Diemžēl tās atšķiras.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ievērot kārtību zālē.

V.Lācis. Otrs jautājums. Par valodu jau mēs runājām. Otrs jautājums. Integrācijas vienīgais iespējamais veids ir pasaules uztvere, kopīga ideju uztvere, ko mēs, latvieši, varam saukt par vēsturi. Kāda tad ir šo prokrievisko partiju pārstāvju attieksme pret Latvijas vēsturi? Šajās divās komisijās, kurās es strādāju, šeit, Saeimā, mēs jau esam to dzirdējuši. Ārsts Golubovs, inteliģents, gudrs cilvēks, komisijas sēdē ir pateicis un arī šeit, Saeimas zālē, ir pateicis, ka nekāda okupācija nekad neesot bijusi. Tāpat viņi kategoriski noliedz, ka ir bijis kaut kāds krievu tautas vai tā saucamās padomju tautas terors pret latviešiem un noziegumi. Mēs taču to zinām. Kā tad tas neskar integrācijas jautājumu? Tas skar!

Sēdes vadītājs. Es vēlreiz atkārtoju: mēs runājam par budžetu, nevis par integrāciju.

V.Lācis. Es… Labi, es redzu, ka jūs nevēlaties dzirdēt. Es beigšu. (No zāles dep. A.K.Kariņš: „Runājiet!”) Bet tūlīt tomēr pateikšu vēl kaut ko.

Mēs vienmēr ar zināmu nicinājumu, pat ar lielu nicinājumu, runājam par sievietēm, kas pārdod savu miesu, un sakām, ka tā ir prostitūcija. Viens zviedru rakstnieks, Nordbergs, ir pateicis skaistus, patiesus vārdus, ka tajā pašā laikā, kad mēs runājam ar nicinājumu par sievietēm, kas pārdod savu miesu, mēs negribam redzēt, ka notiek dvēseļu prostitūcija. Šeit, šajā namā, arī notiek nepārtraukti dvēseļu prostitūcija. Par latviešu tautas dvēselei svarīgiem jautājumiem jūs jau nedrīkstat runāt. Ja jūs to darāt, tad jūs nerunājat par lietu.

Lūk, kā es skatos uz šo jautājumu. Daudz savādāk, nekā jūs skatāties.

Sēdes vadītājs. Lāča kungs, es jums aizrādu par deputāta ētikas pārkāpumu.

V.Lācis. Nedosim nevienu santīmu, nevienu latu šim integrācijas lietu sekretariātam!

Paldies par uzmanību! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Jurim Sokolovskim.

J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! Kad mēs apspriedām ekonomisko situāciju valstī, es no šīs tribīnes runāju par cipariem, par prognozēm. Diemžēl es nesagaidīju atbildi, kāpēc mūsu prognozes ir tik neveiksmīgi formulētas, ar tik lielām kļūdām.

Atgādināšu, ka pagājušā gada oktobrī, kad mēs pieņēmām šāgada budžetu, mums izdalīja tādu krājumu, lai mēs varētu pieņemt pareizo lēmumu, un tur ir rakstīts, ka 2008.gadā vidēji inflācija samazināsies līdz 6,3 procentiem. Tagad tā ir 17,5 procenti. Kļūda ir 37 procentu apmērā.

Tālāk. Tanī pašā krājumā jeb sējumā ir teikts, ka būs IKP pieaugums – 7,5 procenti. Tāda bija prognoze. Ko mēs tagad redzam? Ir 3,3 procenti. Kļūda ir 43 procentu apmērā.

Ir arī prognozēts, ka būs bezdarba līmeņa samazinājums…

Godātie kolēģi! Tā mēs pieņēmām šāgada budžetu, un tieši tāpēc mēs tagad esam spiesti grozīt to.

Labi, tātad varam ieskatīties tajā dokumentā, kuru tagad saņēmām.

Pievienotās vērtības nodoklis. Samazinājums… Tātad ir 2008.gada plānā samazinājums – grozījums… Samazinājums ir 17 procenti. Tas nozīmē, ka, plānojot šāgada budžetu, tika izdarīta kļūda, neparedzot un neņemot vērā ļoti svarīgus faktorus – pasaules konjunktūru, iekšējos procesus, un tā tālāk. Tātad 17 procenti – tāda ir starpība. Vieglo automobiļu un motociklu nodoklis – mīnus 36 procenti… Nu ko? Pirms gada nevarēja pat paredzēt, ka šādas tendences varētu būt. Godmaņa kungs teica, ka mēs varot paredzēt tikai tad, ja, teiksim, nav liela kāpuma un nav arī liela samazinājuma. Ka tikai tad mēs varot paredzēt un plānot. Bet kādā veidā mēs varam uzbūvēt septiņstāvu māju, ja mēs būvējam šo ēku purvā?

Labi, turpināsim.

Dabas resursu nodoklis – 19 procenti… Kļūda. Kas to prognozēja? Nenodokļu ieņēmumi – mīnus 11 procenti… Statistika ir tāda… Tātad tur ir standartkļūda, bet šeit ir aprēķina kļūda. Un tāpēc mums nav uzticības arī šim dokumentam. Mēs nevaram uzticēties šim dokumentam, tāpēc ka mums rokās ir iepriekšējā gada dokuments, iepriekšējā gada prognoze, kura neizpildās. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Bet pensijas vajag!”)

Godātie kolēģi! Kādreiz Fordam pajautāja: „Ko jūs darīsiet, ja jūsu strādnieki pārpildīs plānu?” Viņš atbildēja tā: „Es atlaidīšu tos, kuri šo plānu sastādīja.”

Un tagad man ir priekšlikums – sākt šos grozījumus ar Finanšu ministriju un atlaist tos cilvēkus, kuri sastādīja šādus dokumentus.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātei Ingrīdai Circenei.

I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamais Prezidij! Premjera kungs! Ministri un kolēģi! Šodien mums ir tāda nopietna tēma – par budžetu. Taču iepriekšējo runātāju teiktais bija ar romantisku ievirzi un ar salīdzinājumiem, un es mēģināšu turpināt tajā pašā stilā.

Mūsu algas var būt gan simts latu, gan tūkstotis latu, gan desmit tūkstoši latu. Kas ir daudz, un kas ir maz? To nosaka nevis naudas daudzums, bet gan prasme, kā mēs to tērējam. Un to pašu mēs varam attiecināt arī uz budžetu.

Ir saimnieces, kas savām ģimenēm tūlīt pēc algas dienas liek galdā cepešus un kaviāru, bet dienu pirms nākamās algas – vien makaronus un ceptus kartupeļus. Līdzīgi ir ar Latvijas budžetu pēdējo gadu laikā.

Kad Latvijā attīstījās ražošana un pieauga kopprodukts, tad algas strauji palielinājās – nesamērīgi ar padarītā darba vērtību un efektivitāti. Nedz banku ekspertu ieteikumi, nedz kaimiņzemes Igaunijas piemērs ar pozitīvu budžeta pārpalikumu nekavēja Kalvīša valdības ministrus spiest pedāļus grīdā, jo tuvojās vēlēšanas un koalīcijas partijām pozitīvisma kampaņas neļāva apstāties.

Lielākā problēma ir abu premjeru, gan bijušā premjera Kalvīša kunga, gan pašreizējā premjera Godmaņa kunga, nespēja pārredzēt spēles laukumu kopumā un izprast, kas jebkurā sabiedrībā ir tās prioritātes, bez kurām var zust jēga pārējām nozarēm. Ja nebūs veselības un ja nedzims bērni, tad nevajadzēs nedz Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātu, nedz Kultūras ministriju.

Ko tas nozīmē – prasīt visām ministrijām vienādi samazināt izdevumus? Nedz premjers Godmaņa kungs, nedz finanšu ministrs Slaktera kungs, izstrādājot šāgada budžetu, nav gada sākumā redzējuši, ka, piemēram, Zemkopības ministrija vairāk nekā 3,2 miljonus latus ir ieplānojusi tukšām štata vietām, biroja preču un inventāra iepirkumiem. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā valsts sekretāra vietnieku un viņu padomnieku štatu samazināšana kopā ar centrālā aparāta izdevumu samazināšanu dod ietaupījumu 1,6 miljonu latu apmērā.

Par šiem grozījumiem daudzās sadaļās varu teikt tā, ka tie ir klaja formalitāte, neuzņemoties atbildību par sekām, ko tie nodarīs.

Neliels piemērs varētu būt Bērnu un ģimenes lietu ministrija un Baštika kungs, kurš kaismīgi gan no tribīnes, gan no kanceles aizstāv bērnu tiesības. Taču, vai, pārtraucot finansēt uzticības tālruni no varmācības cietušajiem bērniem, šie 20 tūkstoši latu būs tie, kuri glābs šīs valsts budžetu? Vai tiešām nevarēja atrast iespēju neiepirkt kādu preci vai neizremontēt kādu telpu par šo niecīgo summu, nevis liegt bērniem iespēju saņemt neatliekamu palīdzību? Vai tiešām, samazinot par 45 tūkstošiem „Jaunatnes politikas valsts programmu” un par 884,5 tūkstošiem latu finansējumu uzturlīdzekļu fondam, valsts varēs uzņemties politisku atbildību par mūsu bērniem un jauniešiem?

Attiecībā uz pārējo. Vai Godmaņa kungs un Slaktera kungs ārstējas ārzemēs, ja ne viens, ne otrs no viņiem nav pamanījis, ka šāgada laikā benzīna cena ir pieaugusi par 25 procentiem, elektrības cena ir pieaugusi par vairāk nekā 30 procentiem? Drīz būs cenas kāpums gāzei un apkurei. Veselības aprūpes uzturēšanas izdevumi oficiāli ir pieauguši par 14,5 procentiem. Tiek slēgtas nodaļas, jo nav iespējams nodrošināt personāla aizvietošanu atvaļinājuma laikā. Ir ātrās medicīniskās palīdzības punkti, kur ir palikusi tikai viena brigāde, un tur ir slēgtas durvis, kad šī brigāde ir izsaukumā. Vai tiešām arī šajā nozarē vajag samazināt budžetu?

Ja 1,1 miljons latu, ko kultūras ministre maksā saviem ārštata padomniekiem piemaksām un prēmijām, jau gada sākumā, nevis šodien… ja tie būtu novirzīti un pārplānoti veselības aprūpes nozarei, tad papildus varētu iegādāties degvielu vairāk nekā 125 tūkstošiem kilometru, lai apkalpotu mūsu iedzīvotājus.

Veselības aprūpei, lai tā spētu veikt savas pašreizējās funkcijas, reāli vajag divreiz vairāk naudas – divreiz lielākus līdzekļus. Tāpēc ir ļoti žēl, ka veselības ministrs Eglīša kungs ir piekritis samazināt esošos līdzekļus, lai būtu „labais zēns”.

10.jūlijā Ministru kabineta ārkārtas sēdē tika skatīts likumprojekts par grozījumiem 2008.gada valsts budžetā, kas paredz Veselības ministrijai ieekonomēt apmēram 1,6 miljonus latu. „Esmu gandarīts, ka Ministru prezidents un finanšu ministrs ņēma vērā mūsu iebildumus,” saka Eglīša kungs, būdams veselības ministrs. Šis citāts attiecas uz to faktu, ka budžets netika samazināts vēl vairāk. Taču neviena vārda nav par to, ka veselības aprūpe ir absolūtā krīzes situācijā, tāpēc budžeta grozījumos būtu nepieciešams iedalīt papildu līdzekļus inflācijas rezultātā samazinātajam pakalpojumu apjomam.

Igaunijā, kur inflācija ir 11–12, nevis 17,7 procenti, budžeta izdevumi tiek samazināti par veseliem 8 procentiem, taču ārstu algas tur ir pāri par 1000 latiem par vienu normālu darbalaika slodzi, kas ir divreiz vairāk nekā Latvijā.

Saglabājot dzejiski romantiskās noskaņas, man ir jāsaka tāpat, kā teica Slaktera kungs: „Kad pienāks latviešiem tie laiki, ko citas tautas sen jau redz?” Ne velti klasika saglabā savu vērtību cauri gadsimtiem.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātei Silvai Bendrātei.

S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Tas, ko mēs šodien apspriežam šajā Saeimas Sēžu zālē, ir šāgada budžeta grozījumi – vasaras grozījumi – ar domu savilkt ciešāk jostas. Tāpēc vajadzētu būt lielākai uzmanībai, klausoties, ko kolēģi šeit saka, jo pat tad, kad izskan atšķirīgi viedokļi, ir vērts tos uzklausīt. Arī šaubas par to, kas budžeta grozījumos ir ietverts.

Cienījamie kolēģi, ministri un premjerministra kungs! Ieviešot taupīšanas režīmu un pasliktinoties situācijai valsts ekonomikā, pēc būtības valdības lēmums ir pareizs lēmums. Tomēr tas nav izdarāms nedz viegli, nedz vienkārši. Tomēr jautājums ir tikai šāds: kā šis taupīšanas režīms tiek īstenots un kuri tēriņi tiek ierobežoti?

Kādu pieeju problēmas risināšanai valdība ir radusi? Diemžēl nākas secināt, ka 2008.gada vasarā izdarītie budžeta grozījumi tomēr paredz taupīt uz sociāli aizsargājamo sabiedrības slāņu rēķina, jo sociālā budžeta pārpalikums (No zāles dep. K.Leiškalns: „Uzkrājums tas ir, ne pārpalikums!”) joprojām tiek izmantots pamatbudžeta vajadzībām – pamatbudžeta izdevumu segšanai un pamatbudžeta deficīta dzēšanai. Un mēs jau zinām, par ko ir runa, tāpēc nav svarīgi, vai es to saucu tā vai citādi.

Tiek plānots, ka valsts sociālā budžeta pārpalikums arī šajā gadā joprojām būs ievērojami liels – tie būs 246 miljoni latu. Atgādināšu, ka kopumā valsts sociālā budžeta rezerve jau tagad ir 830 miljonu latu liela. Laikā, kad pievienotās vērtības nodokļa, uzņēmumu ienākuma nodokļa un citu nodokļu ieņēmumi nepildās, sociālās iemaksas jau ir apsteigušas plānoto, un gada piecos mēnešos tās ir bijušas 109,1 procentu lielas.

Sociālo un darba lietu komisijai, intensīvi strādājot pašai un piespiežot aktīvāk strādāt arī labklājības ministri, speciālistus un valdības vadītāju, jau ir izdevies iestrādāt šāgada budžeta grozījumos vairākus ļoti būtiskus priekšlikumus, par kuriem arī Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja šeit minēja. Atgādināšu, ka mēs esam tiešām gandarīti par to, ka beidzot ir izdevies… ka beidzot varbūt izdosies atrisināt normālas dzīvošanas jautājumu tiem speciālās aprūpes iestādes „Reģi” pansionāta iedzīvotājiem, kuri cieta ugunsgrēkā, un ka būs iespējams adekvāti samaksāt par sniegtajiem pakalpojumiem aprūpes iestādēm, kā arī vairāk palīdzēt no vardarbības cietušajiem bērniem un arī tiem cilvēkiem, kuriem ir nepieciešami tehniskie palīglīdzekļi.

Un visi šie priekšlikumi tiks īstenoti no Labklājības ministrijas šāgada budžetā atrastajiem ietaupījumiem, no rezerves, kuru bija iespējams pārdalīt. Vairāk šogad tiks tērēts arī citām sociālajām vajadzībām. To paredz jau likumos iestrādātie priekšlikumi.

Tomēr es esmu nākusi tribīnē, lai atgādinātu – kārtējo reizi atgādinātu! – , ka sociālā budžeta ieņēmumu sekmes dod iespēju nolīdzināt arī būtisku parādu pret 372 tūkstošiem pensionāru. Tas ir neizpildītais solījums par 40 santīmu piemaksu pie pensijas par katru līdz 1996.gadam uzkrāto darba stāža gadu. Bija solīts to maksāt jau no šāgada 1.janvāra, bet tā tiek maksāta tikai no 1.jūnija. Un šis piecu mēnešu parāds, pēc Labklājības ministrijas sniegtās informācijas, ir 13,7 miljoni latu. Un to ir iespējams atlīdzināt, ņemot vērā sociālā budžeta ievērojamo pārpildi, kura – es atgādināšu – ir 245 miljoni latu šajā gadā. Un tas tiek ļoti gaidīts kaut vai tāpēc – kā mēs to zinām –, ka jau rudenī celsies apkures cenas, un tad šī naudiņa būs īpaši vajadzīga. Tāpēc „Jaunais laiks” uzskata, ka šāds papildinājums būtu iestrādājams jau šajos, 2008.gada, budžeta grozījumos, lai vecajiem ļaudīm ir mierīgs prāts, gaidot rudeni. Un mēs šādu priekšlikumu arī iesniegsim.

Mēs ļoti ceram, ka šis priekšlikums otrajā, galīgajā, lasījumā tiks atbalstīts, lai arī „Jaunais laiks” varbūt varētu mainīt savu attieksmi pret šiem budžeta grozījumiem.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Artim Kamparam.

A.Kampars (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi! Es redzu, ka ilgstošā, jau stundu garā, budžeta apspriešana ir tik ļoti nogurdinājusi daudzus deputātus, ka viņi ir palikuši izklaidīgi un nodarbojas ar citām lietām, nevis ar budžeta apspriešanu. (No zāles dep. J.Dobelis: „Nu tad nekāp tribīnē!”)

Un tomēr, kolēģi, es gribētu jūs pārliecināt par to, ka budžets tiešām ir samērā interesanta lasāmviela, it īpaši šogad. Un tas tā ir varbūt nevis tāpēc, ka tur iespējams sameklēt kādus jaunus Latvijas valsts attīstības virzienus vai kādus interesantus problēmu risinājumus, teiksim, atsevišķās nozarēs, bet gan tāpēc, ka tas dod iespēju analizēt un saskatīt to metodi, kuru Finanšu ministrija un valdība ir izmantojusi, lai paslēptu vai izceltu atsevišķas lietas. Tāpēc, varbūt gari nerunājot, es tomēr gribētu pieskarties divām, manuprāt, diezgan būtiskām lietām.

Pirmā lieta – ieņēmumu prognoze. Kolēģi, es domāju, ka nav jābūt lielam ekspertam, lai to saprastu. Pagājušā gada rudenī, septembrī, kad šī ieņēmumu prognoze, it īpaši attiecībā uz pievienotās vērtības nodokli, bija stipri, stipri optimistiska, maigi izsakoties, mēs visi redzējām un dzirdējām gan mūsu pašu ekonomikas ekspertu, gan arī Rietumu kolēģu prognozes par to, kāds būs 2008.gads un kādi varētu būt budžeta ieņēmumi. Un tomēr šie ieņēmumi toreiz tika prognozēti ļoti lieli.

Otra lieta. Izdevumu daļa, protams, tika pielāgota šiem ieņēmumiem, prognozēm un, protams, vēlmei mums beidzot tikt pie budžeta ar pārpalikumu. Līdz ar to ir viena lieta, par kuru varētu valdību arī paslavēt. Tiešām, ja mūsu budžeta pārpalikums bija plānots 152 miljoni, tad šajos budžeta grozījumos šie 8,2 miljoni, manuprāt, tiešām ir tāda lieta, ko valdība ir darījusi pareizi, raidot signālu mūsu Rietumu kolēģiem, ka Latvijā tomēr ir finanšu disciplīna un atbildīga fiskālā politika, līdz ar to saglabājot kaut nelielu, bet tomēr pārpalikumu.

Trešā lieta, kas, manuprāt, vairs nav tik pozitīva un kas būtu ļoti nopietni pārdomājama. Kolēģi, pavērosim, kā ir būvēta ieņēmumu prognoze iepriekšējam gadam! Šeit acīs ļoti duras viena īpaša programma Finanšu ministrijā ar kodu 41.08.00, kur sākotnēji tika plānoti 411 vai gandrīz 412 miljonu latu lieli izdevumi un līdz ar to arī ieņēmumi. Šī programma ir paredzēta Eiropas struktūrfondu pārdalei, sadalei un visām citām tām lietām, kas ir saistītas ar Latvijas attīstību visās nozarēs. Un, kā šobrīd to redzam, tad šī ideja – ielikt šo lielo summu tieši Finanšu ministrijas sadaļā – ir bijusi tāda, ka atkarībā no nozaru ministriju paveiktā, no to čakluma un spējas katrai no tām jau grozījumos pārdalīt to summu, ko nu kura ir spējusi savā programmā ieplānot.

Tātad – ko mēs redzam? Mēs redzam, ka tiešām atsevišķas ministrijas ir spējušas papildus jau ieplānotajām struktūrfondu apguves naudām piesaistīt sev papildu naudu. Piemēram, šoreiz tiešām ir jāpaslavē Zemkopības ministrija, kura ir pieprasījusi papildus 96 miljonus latu jau ieplānotajam no šīs te 41.08.00 programmas. Jāpaslavē arī Ekonomikas ministrija, kura valsts atbalsta politikas ieviešanai papildus pieprasījusi 14,9 miljonus latu jau iepriekš plānotajam. Tāpat pietiekami labi ir strādājusi Izglītības un zinātnes ministrija, bet atsevišķās lietās – arī Labklājības ministrija.

Ko mēs redzam pie kopējā fondu līdzekļu naudas samazinājuma 155 miljonu latu apmērā? Kam ir paņemta lauvas tiesa? Lauvas tiesa – 83 miljoni latu – ir paņemta Satiksmes ministrijai mūsu ceļu un dzelzceļu turpmākajai attīstībai, lai gan viens no valdības galvenajiem uzdevumiem, prioritātēm un funkcijām ir nodrošināt valsts infrastruktūru, iespēju cilvēkiem nodarboties ar sev vajadzīgām lietām, arī ar uzņēmējdarbību, un nodrošināt savas sociālās vajadzības. Līdz ar to infrastruktūra ir tā sfēra, kas, manuprāt, mūsu attīstībai ir visnepieciešamākā. Tomēr mēs redzam, ka tieši šie 83 miljoni kaut kādu iemeslu dēļ šobrīd no šīs 81.04.00 slēptās programmas Finanšu ministrijā nav pārdalīti. Šeit man ir vairāki jautājumi. Es nezinu… Droši vien kāds no jums atbildēs, kāpēc tie nav pārdalīti, bet es te redzu trīs skaidrojumus. Pats populārākais noteikti būtu tāds: „Eiropas Komisija ir vainīga! Eiropas Komisija nav apstiprinājusi mūsu kvalitatīvi izstrādātos projektus un kaut kādā veidā birokrātiski tos novilcinājusi, bet mēs tos noteikti turpināsim nākamgad.” Īsti neticu tam, kolēģi! Nezinu tādus gadījumus, ka tās ministrijas, kuras patiešām kvalitatīvi sagatavo savus projektus, Eiropas Komisija kaut kā bremzētu. Es domāju, ka diez vai šis attaisnojums būs vietā.

Otra lieta. Ja mēs, kolēģi, tīri tehniski nesaplānosim budžeta ieņēmumus tik precīzi, kā gribētos, bet turpināsim šos projektus arī nākamgad, tad radīsies ļoti interesants jautājums: kur nākamgad mēs ņemsim naudu, lai Latvijas valsts līdzfinansētu šos projektus, kopumā tērējot šos 83 vai 155 miljonus latu.

Vai tiešām kādam ir ilūzija, ka nākamajā gadā Latvijas ekonomika attīstīsies straujāk? Es domāju, ka, visticamāk, nākamais gads tiešām būs stagnācijas gads, ja pat ne krituma gads. Līdz ar to šie 155 miljoni, ko mēs šogad neesam ieguldījuši līdzfinansējumā Eiropas Savienības struktūrfondos, kas domāti tieši ceļu un dzelzceļa infrastruktūras attīstībai, pēc vairākiem gadiem var skart mūs kā bumerangs ar neizbūvētu infrastruktūru vai ko citu, kas valdībai būtu visnepieciešamākais.

Tā ka, kolēģi, manuprāt, ir ļoti nopietna viela pārdomām. Droši vien jūs jautāsiet: „Jā, bet kur tad „Jaunais laiks” piedāvā ņemt līdzekļus, ja sanāk tik liels kritums?” Atbilde ir vienkārša un diezgan skaidra. Jau vairākkārt no šīs tribīnes esmu teicis: „Latvijas Valsts mežiem”, valsts uzņēmumam, kas tērē valsts, nevis šā uzņēmuma resursus – Latvijas koksni, pagājušajā gadā peļņa bija 96 miljoni latu, no kuriem budžetā ir iemaksāti tikai 32 miljoni. Tādējādi, manuprāt, vismaz 50 miljoni latu, pat ar pārpalikumu „Latvijas Valsts mežiem”, būtu jāizlieto mūsu nākotnes, arī to cilvēku, kuri ir saistīti ar mežiem, attīstībai un labklājībai.

Trešā lieta, kolēģi! Tas, ka mēs esam radījuši ilūziju, ka tiek samazināti budžeta bāzes izdevumi tieši attiecībā uz nozarēm, tā tiešām šobrīd ir fikcija. Šie izdevumi varētu tikt samazināti vēl daudz vairāk un nestu vēl lielāku labumu, un varētu tikt efektīvāk izmantoti.

Manuprāt, ja vajag izvēlēties, kam noņemt naudu – mūsu attīstībai un infrastruktūrai vai tomēr birokrātijai un ministriju tēriņiem, tad es piedāvātu, lai arī cik grūti tas būtu, ņemt līdzekļus no ministru tēriņiem un no birokrātijas.

Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Cienījamie kolēģi! Tuvojas laiks, kad mums būtu nepieciešams doties pārtraukumā, bet Saeimas Prezidijs ir saņēmis ierosinājumu turpināt Saeimas sēdi līdz brīdim, kamēr pirmajā lasījumā būs izskatīti grozījumi 2008.gada valsts budžetā. (No zāles: „Piekrītam!”)

Pašreiz debatēs ir pieteikušies vēl 3 deputāti. Vai kādam ir iebildumi pret to, ka mēs turpinām sēdi bez pārtraukuma? (No zāles: „Nav!”) Iebildumu nav. Sēde tiek turpināta bez pārtraukuma.

Debatēs vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Godātā Latvijas valdība! Šķiet, ikvienam šajā zālē sēdošajam ir skaidrs, ka šāgada budžets pagājušā gada nogalē tika sastādīts pilnīgi atrauti no dzīves realitātes… Jā, tikai daudzi varbūt to neatzīs, taču saprot jau visi…

Kā kolēģis Sokolovskis jau norādīja, kļūda līdz 40 procentiem prognozē – tas, protams, ir analfabētisms. Taču Sokolovska kungs kļūdās, runādams par to, ka būtu jāsoda tie, kuri šos skaitļus ir valdībai sagādājuši, jo diemžēl vainīga šeit ir politiskā vadība, kas ierēdņiem lika rakstīt muļķības, nevis lika profesionāli strādāt.

Finanšu ministrs Slakteris runāja ļoti tēlaini. Atļaujiet arī man savu uzstāšanos sākt ar kādu līdzību.

Ja ir jāsamazina ķermeņa masa, jebkurš mediķis ieteiks ievērot diētu. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Turbo diētu!”) Diemžēl premjers un valdības locekļi iesaka nogriezt galvu jeb, kā Slaktera kungs tēlaini teica, izgriezt ābelei nokaltušos zarus.

Es, kolēģi, runāšu tikai par diviem Latvijas ābelei „nokaltušajiem zariem” – par izglītību un zinātni. Izdevumi izglītības un zinātnes ministrijas programmām ir samazināti vairāk nekā par procentu. Valdība ir nolēmusi samazināt naudu pedagogu profesionālās meistarības pilnveidei, kas jau tagad ir nabadzīga. Ja šos līdzekļus izmantotu tikai 32 tūkstoši mūsu vispārējās izglītības pedagogu, tad sanāktu apmēram ap 15 latiem uz vienu pedagogu. Kādu gan mūsu bērnu izglītību mēs varam gaidīt, ja skolotāju intelektuālajai un profesionālajai attīstībai gadā atvēlēsim par 15 latiem mazāk?

Ir paredzēts samazināt dotāciju Valsts speciālās izglītības centram, kura redzeslokā ir bērni ar īpašām vajadzībām.

Valdība paredz samazināt naudu vispārējās izglītības kvalitātes vērtēšanai. Tātad ne tikai profesionālā pilnveide, bet arī izglītības kvalitāte nav šīs valdības prioritāte.

Valdība grib samazināt atbalstu vienai no reitingu tabulas augšgalā esošajām augstskolām – Rīgas Ekonomikas augstskolai.

Valdība paredz samazināt naudu Akadēmisko programmu aģentūrai, zinātniskās darbības attīstīšanai un infrastruktūras nodrošināšanai gan augstskolās, gan koledžās. Samazinājums, skaitot kopā, ir apmēram 1,4 miljoni latu.

21.programma – ar 35 miljoniem pedagogu darba samaksas paaugstināšana vispār ir izslēgta. Algas paaugstinājums šogad par 13 procentiem nesedz pat inflāciju. Līdz ar to augstskolās strādājošo pedagogu reālā darba samaksa samazinās, kā to uzsver arī izglītības darbinieku arodbiedrība.

Arī profesoru algai piesaistītā zinātnē strādājošo alga līdz ar to samazinās – tātad alga samazinās arī zinātniekiem.

Valdība ir vērsusies arī pret valsts valodu. Proti, visa 4.programma „Valsts valodas politika un pārvalde” ir samazināta par 3 procentiem. Visvairāk no samazinājuma ir cietusi valsts valodas attīstība, jo vairāk nekā puse līdzekļu šai apakšprogrammai ir noņemta.

Un nu esam nonākuši pie galvenā kauna traipa šajos izglītības un zinātnes budžeta grozījumos.

Valdība taupa, samazinot izdevumus zinātnes 5.programmai par vairāk nekā 1,401 miljonu latu. Kārtējie izdevumi zinātnei vien ir samazināti par 5,285 miljoniem. Atlīdzība zinātniekiem tikai šajā programmā vien ir samazināta par 3,211 miljoniem latu. Tas nu, manuprāt, ir neprāts un negods valstij!

5.programmas apakšprogrammai 05.01.00 „Zinātniskās darbības nodrošināšana” nauda ir samazināta teju par miljonu latu.

Programmai „Dalība Eiropas Savienības pētniecības un tehnoloģiju attīstības programmās” līdzekļi samazināti par 15 procentiem, samazinot 6.programmas ietvaros „Sadarbība Eiropas Savienībā” finansējumu par vairāk nekā 12 procentiem.

Uz tirgu orientētie pētījumi jeb lietišķā zinātne vispār cietusi – tās finansējums samazināts par 34 procentiem.

Pēc mana ieskata, ir pārkāpts Zinātniskās darbības likums, proti, šā likuma 33.panta norma, kas paredz, ka Ministru kabinets, iesniedzot likumu par valsts budžetu, paredz ikgadēju finansējuma pieaugumu zinātniskajai darbībai, kas nav mazāks par 0,15 procentiem no iekšzemes kopprodukta, līdz valsts piešķirtais finansējums zinātnei sasniedz 1 procentu no kopprodukta. Tas nozīmē, ka valdībai vispār nav tiesību iesniegt budžeta grozījumus, kas samazina naudu zinātnei, pirms nav sasniegts šis 1 procents.

Pie esošā kopprodukta šim palielinājumam, jau iesniedzot likumu par valsts pamatbudžetu, vajadzēja būt ap 22,5 miljoniem latu, no kuriem tikai 3,3 miljoni būtu latviešu nodokļu maksātāju nauda. Tātad jau kopš gada sākuma parāds zinātnes attīstībai ir bijis 19,2 miljoni, bet tagad šis parāds tiek vēl vairāk palielināts.

Un šeit jāpiebilst, ka tas ir teikts ne tikai Latvijas likumos. Tādi ir arī Eiropas Savienības Lisabonas stratēģijas izpildei apstiprinātie Barselonas kritēriji. Tātad tās ir mūsu starptautiskās saistības, nemaz nerunājot par 2006.gada maija Eiropas Savienības lēmumu par finansējuma sniegšanu studiju attīstībai universitātēs, kurš paredz tam vismaz 2 procentus no iekšzemes kopprodukta. Taču pie mums divus gadus nav šajā ziņā darīts pilnīgi nekas.

Liela daļa augstskolu rakstveidā atbalstīja manu priekšlikumu – ietvert Augstskolu likumā normu, kas būtu līdzīga tai, kas ir Zinātniskās darbības likumā, – fiksētu finansējuma palielinājumu studijām. Diemžēl finanšu ministrs Slakteris 2.jūlijā kategoriski šos priekšlikumus noraidīja (arī rakstiski).

Godātie kolēģi! Mums ir jātaupa! Mums ir jāsavelk josta. Bet mums kādreiz taču būs arī jādzīvo normālā Eiropas valstī. Neticu, ka mēs spēsim panākt Eiropas attīstītās valstis, ja taupīsim uz to pozīciju rēķina, kuras nosaka nākotnes attīstību. Un viena no šīm pozīcijām – ceru, ka jūs man piekritīsiet, – ir augstākā izglītība. Īslande jau 2003.gadā 1,5 procentus no iekšzemes kopprodukta tērēja studijām. Turpretim Latvijā līdz 2003.gadam nemitīgi samazināja budžeta naudu augstākajai izglītībai, finansējums nokritās pat līdz 0,5 procentiem.

Godātie kolēģi! Jau 2003.gadā terciārajā izglītībā Lietuva ieguldīja pāri par 1 procentu, Grieķija – 1,3 procentus, Somija – 2 procentus, ASV – 3 procentus no iekšzemes kopprodukta.

Kolēģi! Ja kāds strādnieks strādā ar ekskavatoru un mūsu strādnieks turpat blakus – ar lāpstu, tad, lai cik ātri mūsējais to vicinātu, viņš to pirmo nepanāks!

Kolēģi! Šīs ir pozīcijas, kuras taupības labad ir jāpalielina, nevis vēl jāsamazina. Rēķinot augstākās izglītības izdevumus uz vienu studentu, uz vienu iedzīvotāju (procentos no iekšzemes kopprodukta), no 123 valstīm Latvija ir 10.vietā, skaitot no sliktā gala. Mums priekšā – lūdzu, ieklausieties! – ir pat tādas valstis kā Laosa, Kirgizstāna, Salvadora, Urugvaja… Godātie kolēģi, mūsu attīstības tempi atpaliks arī no šo valstu attīstības tempiem!

Kolēģi! Jā, jūs sacīsiet, ka laiki ir grūti, nu ko lai dara, jātaupa pat uz izglītības un zinātnes rēķina, jāizgriež ābelei nokaltušie zari… Taču šajos budžeta grozījumos ir arī kāda, es teiktu, pikanta detaļa. Laikā, kad valdība runā par piespiedu pasākumiem, jostas savilkšanu, ministriju vakanču likvidēšanu (ir pat, kā kolēģis teica, 17 vakances atradusi), izglītības un zinātnes ministre tomēr uzskata, ka kāda no budžeta pozīcijām esot tik svarīga, ka tā ir jāpalielina. Kā jūs domājat, kas tā ir par programmu? Protams, nozares vadības izdevumi tiek palielināti par vairāk nekā 10 procentiem jeb 0,756 miljoniem latu! Kas dabū visvairāk naudas klāt Izglītības un zinātnes ministrijas programmās? Nav grūti uzminēt. Programma 06.08.00, apakšprogramma „Centrālais aparāts”. Ministrijas centrālajam aparātam ir finansējuma palielinājums par teju 20 procentiem.

Cienījamie kolēģi! Dziļi simboliski ir tas, ka mums piedāvā grozījumus, ar kuriem tiks pirmo reizi Latvijas vēsturē panākts, ka Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdniecības centrālā aparāta uzturēšanas izdevumi ir lielāki nekā, piemēram, apakšprogramma 03.03.00 – „Zinātniskās darbības attīstība un infrastruktūras nodrošināšana augstskolām un koledžām” (visā valstī kopumā). Viens centrālais aparāts nu ir par dažiem latiem bagātāks!

Tādi ir skaitļi. Minēto katrs var izlasīt pievienotajos dokumentos. Un te nu vairs nav ko runāt par ierēdņu skaita samazināšanu! Vismaz izglītības jomā priekšroka dota ierēdniecības izdevumu palielināšanai, samazinot naudu zinātnei.

Kolēģi! Es aicinu šos grozījumus atdot atpakaļ valdībai pārstrādāt, jo es uzskatu: ja piedāvātais projekts tiktu pieņemts, būtu liels kauns zinātnei.

Un nobeigumā vēršos pie jums, Slaktera kungs. Šoreiz laikam jūsu pieminētais āzis, kas iecelts par dārznieku, ir nevis izzāģējis ābelei nokaltušos zarus, bet nograuzis vēl negatavos ābolus.

Kolēģi! Manuprāt, ir laiks nomainīt āzi.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Saeimas priekšsēdētāja kungs! Ministru prezidenta kungs! Kolēģi! Mēs ļoti labi saprotam, kāpēc nepieciešami šie budžeta grozījumi, kas vērsti tā samazināšanas virzienā. Un mēs ļoti labi saprotam, ka tas ir grūts uzdevums. Es negribētu būt ministra vietā, kuram tas jādara. Tomēr ir radušies vairāki jautājumi, kas neļauj šos grozījumus pieņemt ar optimismu, Slaktera kunga vārdiem runājot.

Mēs ļoti labi saprotam, ka visas ministrijas ir vienlīdzīgas, visi ministri ir vienlīdzīgi, bet ir tomēr atšķirība starp nozarēm. Un atkal, runājot Slaktera kunga vārdiem, mums ir jāizšķir, kas mēs esam. Mums jārīkojas pašiem, un mums nav nevienam jāļauj noteikt savas prioritātes. Un tāpēc es tomēr uzdrošināšos apgalvot, ka valstī ir nozares, par kuru attīstību ir pirmām kārtām atbildīgs Ministru prezidents un finanšu ministrs. Protams, tās ir jau agrāk pieminētās – izglītība, zinātne un arī valsts valoda kā identitātes uzturētāja. Un tieši tāpēc Izglītības un zinātnes ministrijai šajā budžeta samazināšanas skrējienā piedalīties tomēr vajadzētu ar zināmu ierobežojumu, ņemot vērā tieši šīs ministrijas ārkārtīgi stratēģisko attīstības virzienu. Tas tā nav noticis – pieci procenti tāpat kā visiem… Bet paskatīsimies, kur tad šie pieci procenti ir noņemti!

Neatkārtošu to, ko teica kolēģis Kārlis Šadurskis. Taču pēc tā, ko es redzu budžetā, man vismaz tuvākā pusgada laikā (es ļoti ceru, ka ne ilgāk) īsti negribētos ne no šīs tribīnes dzirdēt, ne arī avīzē lasīt tos vārdus par zināšanu sabiedrību, par bērniem – mūsu nākotni, par izglītību kā Valsts prezidenta un valdības prioritāti. Jo budžetā jau mēs redzam pilnīgi pretējo.

Ir jāsaprot, ka ikviens lats, kuru mēs tagad ietaupām uz izglītības un zinātnes rēķina, pēc gada, diviem, pieciem gadiem un pilnīgi noteikti pēc desmit gadiem mums izmaksās vismaz desmit vai pat simt reizes dārgāk. Jo mēs taču neveidojam gluži vienkārši patērētāju masu. Mēs veidojam intelektuālu sabiedrību, mēs veidojam domājošus cilvēkus. Un galu galā – mēs esam nevis patērētāju kopums, bet gan nācija ar savu intelektuālo potenciālu un savu identitāti. Un, ja nu šīs nozares tiek atzītas par šiem nokaltušajiem zariem (labi, es saprotu, tas teiciens nebija tā domāts, bet, protams, tomēr ieies vēsturē), tad mums ir jādomā, ko tad mēs īsti gribam panākt. Jo iedragātu ekonomiku var atjaunot. Labi, neizremontēsim kādu ēku vai nenoasfaltēsim ceļu šogad, izdarīsim to nākamgad vai pēc diviem gadiem. Bet ja mēs aizlaidīsim atmatā izglītību… Muļķībai ir tendence akumulēties. Neizglītoti vecāki izaudzinās neizglītotus bērnus, mums būs aizvien grūtāk nodrošināt mūsu studentu kvalitāti. Līdz ar to skolās ienāks mazāk izglītotu skolotāju, un šis burvju rats griezīsies no jauna. Pašlaik mēs esam apgriezuši tieši tās nozares, kas nupat ir sākušas atsperties. Atcerēsimies, cik skaistus vārdus mēs no šīs tribīnes teicām par to, ka beidzot ir pieņemts noteikts finansējums zinātnei, augstākajai izglītībai! Tagad esam to nobremzējuši – un lai Dievs dod, ka tikai uz pusgadu. Neceru!… Un vai jūs zināt, kura nozare ir procentuāli cietusi visvairāk? Ne ministrija, bet nozare. Tā ir valsts valodas politika. Atkārtoju vēlreiz – procentuāli visvairāk ir cietusi valsts valodas politika! Vismaz man, analizējot budžetu, neizdevās atrast otru tik nozīmīgu jomu, kuras jau tā nelielais finansējums būtu apcirpts tik jūtami. Labs signāls, kuru mēs sūtām! Atkal mēs teiksim šos skaistos vārdus par identitāti, par valodas skaistumu, par vērtīgumu, par mums kā latviešiem? Par dziedātājtautu? Par mūsu valodas saknēm? Teikt jau mēs varam. Bet jārēķinās ar to, ka finansējums ir nogriezts tieši tām iestādēm, kuras atbild par valodas attīstību. Tātad nebūs daudz jaunu grāmatu, nebūs aicinājumu latviešiem celt pašapziņu – tādu aicinājumu kā tā kampaņa, kuru mēs vakar varējām redzēt Latvijas televīzijā: „Latvieti, runā latviski! Latvieti, domā, kā runā!” Paši no sevis mēs to atcerēsimies? Var jau būt.

Kā attīstās valoda? Pašreiz – ar tulkojumu starpniecību. Gribam to vai ne, lielākā daļa jēdzienu ienāk no Eiropas Savienības līdz ar Eiropas Savienības dokumentu tulkojumiem. Kam nogriezts finansējums? Tulkošanas un terminoloģijas centram. Tātad iztiksim bez tulkojumiem latviešu valodā? Visi protam runāt angliski, franciski. Jā, kāpēc ne? Bet tad nu nebrīnīsimies, ka, runājot par mūsu valodas attīstību, mums nebūs ar ko palepoties Eiropas Savienības daudzvalodības komisāra priekšā!

Un līdz ar to atliek secināt, ka mēs neprotam izšķirt, kuras ir šīs lielās un mazās lietas mūsu valsts budžetā.

Mēs būtu ar mieru, Slaktera kunga vārdiem runājot, pabrist šos dubļus kādu laiku, ja pēc tam tik tiešām mūs sagaidītu pasaulē skaistākais koncerts. Pārlieciniet mani, ka tas tā būs un ka tas ir tikai uz laiku!

Jo, es atkārtoju vēlreiz, iedragātu identitāti atjaunot tikpat kā nav iespējams. Šie ir jautājumi, par kuriem ir jādomā diendienā un diemžēl arī jāmaksā diendienā. Jo mazāks ir valodas runātāju skaits, jo vairāk par to ir jāmaksā un jo cītīgāk šis darbs jādara, nevienu brīdi mēs to nedrīkstam atstāt novārtā. Eiropas Savienībā ir pieņemts tā sauktais Esko Aho ziņojums par zināšanu trīsstūra attīstību: izglītība, zinātne, inovācijas. Ziņojums ir visai birokrātisks, bet tā nobeigums ir emocionāls. Aho vēršas pie Eiropas sabiedrības ar vārdiem: dariet to, kamēr nav par vēlu!

Un es arī aicinu atgriezties pie šīm pozīcijām. Tie ir tikai nepilni simts tūkstoši. Godmaņa kungs, aicinu atjaunot finansējumu valsts valodas iestādēm, kamēr, piedodiet, nav par vēlu!

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam. (No zāles dep. J.Dobelis: „Vai dieniņ!”)

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamie klātesošie! Apspriežamajā dokumentā mēs redzam uzņēmumu ienākuma nodokļa un PVN iekasēšanas straujo samazināšanos salīdzinājumā ar plāniem un iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kā arī sociālās apdrošināšanas iemaksu palielināšanos.

Ko tas praktiski nozīmē? Tas nozīmē pilnīgu mūsu tautsaimniecības attīstības stagnāciju. Un mēs redzam arī to, ka mūsu valsts iedzīvotāju algas un citi ienākumi nav nodrošināti ar rūpniecības vai citu nozaru attīstību. Praktiski pēdējos divos gados tautsaimniecības attīstība ir redzama tikai uz papīra, uz cenu paaugstinājuma rēķina. Un mūsu preces nebūt nav spējīgas konkurēt tirgos tuvākajā nākotnē, un būs vēl sliktāk. Ir nepieciešams meklēt kādu izeju no esošā stāvokļa. Kur, interesanti, valdība meklē šo izeju?

Nu, pirmkārt, it kā samazina vakantās vietas ierēdņiem. Teiksim, Tieslietu ministrijā tika samazinātas tikai 7 vakances. Un budžeta izdevumu samazināšana ir galvenokārt saistīta ar to, kā mēs reizēm izlietojam Eiropas fondu naudu.

Kā mēs redzam nākotni? Šeit jau runāja par to, kas ir, no valdības viedokļa, pirmām kārtām upurējams. Ja mēs tiešām domājam par nākotni, tad tas, ka samazina par 6 procentiem programmu „Zinātniskās darbības nodrošināšana”, man vispār nav saprotams.

Mēs samazinājām par 12 procentiem arī līdzekļus programmai „Bērnu un ģimeņu stāvokļa uzlabošana”, par 13 procentiem samazinājām asignējumus pozīcijai „Jaunatnes politikas valsts programma”, un tā tālāk.

Varbūt mēs domājam par kultūras attīstību? Arī programma „Kultūras infrastruktūra” samazināta gandrīz par vienu trešdaļu, neskatoties uz to, ka ar Nacionālās bibliotēkas celtniecību viss ir kārtībā un tur samazinājums ir nulle.

Var runāt arī par dažādiem citiem dīvainiem samazinājumiem. Un Druvietes kundze varētu teikt, ka tikai ar valsts valodas jomu, it īpaši ar sodīšanas politiku, viss ir kārtībā, jo Valsts valodas centra finansējums samazināts tikai par 300 latiem jeb par vienu desmito daļu procenta. Tas ir vismazākais samazinājums, vismazākā no visām vainām, kuras es atradu šajā lielajā budžeta dokumentā.

Varbūt mēs gribējām stiprināt tiesisku valsti? Tad kāpēc mēs samazinājām par 3 procentiem visus attiecīgos tiešos finansējumus, kaut gan gadiem ilgi neizskatītu lietu ir tūkstošiem?

Kāpēc mēs par 6 procentiem samazinām Satversmes tiesas finansējumu?

Ņemot vērā pēdējos Ministru kabineta iekārtas likuma grozījumus, kas nupat tika nodoti Saeimai, es saprotu, ka, pēc valdības uzskata, Satversmes tiesa tikai kaitē un traucē normāli valdīt.

Ja jau runājam par tieslietām, tad jāpiemin arī tas, ka par 6 procentiem samazināts arī Starptautiskās tiesas pārstāvniecības programmas finansējums. Ko tas nozīmē? Vai mums ir šeit tādi panākumi? Kā visiem zināms, valdība citu pēc citas zaudē tiesas prāvas Eiropas Cilvēktiesību tiesā, un jāmaksā arī kompensācijas.

Tātad ir ļoti interesantas prognozes.

Varbūt mēs gribējām, teiksim, izlīdzināt reģionu attīstību? Bet programma īpaši atpalikušo reģionu attīstībai ir gandrīz pilnīgi likvidēta – par 74 procentiem!

Gribu tikai saprast, vai šī prognoze, kuru mēs ar balsu vairākumu pieņemsim šodien, ir pamatota. Es redzu, ka prognozes autori gribētu pamatbudžeta deficītu likvidēt uz sociālās apdrošināšanas iemaksu uzkrājumu rēķina. Viņi aizmirsuši par 23.augusta referendumu, kas tiek rīkots sakarā ar likumu „Par valsts pensijām”.

Ja referendumā tomēr zaudētāja būs nevis tauta, bet valdība, tad visu šo budžetu varēs droši ievietot tuvākajā miskastē. Sakarā ar to ir laiks arī domāt par 2.augusta referendumu, lai tauta tomēr varētu atrast labākus prognozētājus salīdzinājumā ar šā likumprojekta autoriem.

Paldies par uzmanību.

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre

Vineta Muižniece.

 

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs runās deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es atļaušos uz šodien šeit runāto palūkoties no tāda mazliet filozofiska aspekta, apzinoties, ka šodien problēmu ir ārkārtīgi daudz, jo mēs atrodamies pārejas periodā: notiek pāreja no tā saucamajiem treknajiem gadiem uz liesajiem. Bet tūlīt piebildīšu, ka treknie gadi bija nevis valdību panākumu radīti, bet likteņa lemti, jo bijām investīciju, aizņēmumu pārpildīti, pārplūdināti. Un tā tas, protams, nevarēja turpināties ilgi – un mūžīgi jau nu nepavisam!

Un, lūk, es gribu šodien, noklausījies šīs debates, sacīt sekojošo. Man ir ļoti skumji, kolēģi! Man ir ļoti skumji dzirdēt, ka šeit, Saeimā, mēs esam tā sadalījušies, nu jau sen, kopš iepriekšējās Saeimas, – „jūs” un „mēs”. „Jūs” – tie, kas strādā, kas uzņēmušies un paņēmuši varu (arī tā var teikt). Un „mēs” – tie, kas opozīcijā, tie, kas nestrādā, bet skatās un kritizē. Un tas ir ļoti viegli – no malas skatīties, kā viens strādnieciņš ar lāpstu aizber grāvi vai rok grāvi, un teikt: „Paklau, tu pārāk maz zemes ņem uz tās lāpstas un pārāk tuvu svied!”

Nu tā taču, draugi mīļie, mēs, kuru uzdevums ir strādāt valsts un tautas labā, nesasniegsim īstos treknos gadus! Ir pienācis laiks strādāt visiem kopā! Neatkarīgi no tā, par kādu partiju vēlēja cilvēki, viņi cerēja uz to, ka Saeima strādās ļoti nopietni, ļoti atbildīgi.

Redziet, es tā skatos… Atcerieties, ka 8.Saeimā bija viena partija, kas iejāja Saeimā uz balta zirga, paņēma varu, uzvēla sev plecos ārkārtīgi smagu nastu un pēc viena gada ilgas vilkšanas zaudēja gan zirgu, gan nastu. Lūk, draugi mīļie, nav tik viegli! Nav tik viegli nest šo smago nastu! Un mēs varam pateikties Godmaņa kungam, kurš izveidoja valdību un šobrīd nes šo smago nastu ļoti smagos apstākļos. Ļoti smagos apstākļos!

Runāsim skaidri un gaiši un skatīsimies patiesībai acīs! Tāda, lūk, ir patiesība, draugi mīļie! Protams, var kritizēt. Var kritizēt daudz ko, bet paskatīsimies arī uz kādām labām lietām, jo Godmaņa kungs, kaut arī nedaudz, kā tas šeit runās izskanēja, bet tomēr ministrijās samazināja štatus.

Jā, protams, tie ir jāsamazina (No zāles: „Pareizi!”), bet ne uz pusi uzreiz! Ir jāsamazina pakāpeniski, krietni un katru gadu pamazām, atdodot šo ierēdņu funkcijas tiem spējīgajiem, talantīgajiem cilvēkiem, ierēdņiem, kuri spēj tās veikt. Runas jau skan arī no valdības augstumiem, ka ir jāsamazina ministriju skaits, un mēs droši vien nonāksim pie tā. Un pareizi būs darīts! Vai tas ir slikti? Vai par to viņš ir jāsit? Par to viņš ir jāuzslavē! Turklāt šis jau nav nākamā, 2009., gada budžets. Šie ir tikai budžeta grozījumi!

Vai būtu labāk, ja mēs neņemtu neko vērā un visu atstātu tā, kā ir bijis, – nesamazinātu budžetu, neietaupītu naudu (un nav svarīgi, cik – 169 vai nezin cik miljonus), rullētu uz priekšu un jau nākamgad iekāptu peļķē vai nomestu dubļos šo nastu? Tad mēs grimtu aizvien dziļāk un atrastos tālu no normālajiem treknajiem gadiem.

Draugi mīļie! Nu būsim taču vienreiz visi vienoti! Uzņemsimies atbildību visi un drusciņ to lāpstu pacilāsim visi, ne tikai skaisti un jauki runāsim, bet arī strādāsim.

Paldies.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Cienījamie kolēģi no „Jaunā laika” un bijušie „Jaunā laika” biedri! Es aicinu jūs nebūt liekuļiem, runājot par taupības režīmu efektīvākā un labākā valsts pārvaldē. Es gribu atgādināt tikai to, ka Repšes valdības laikā tika izveidotas trīs jaunas ministrijas un tika radīti trīs jauni sekretariāti jeb tā saucamās pusministrijas – tātad kopā sešas jaunas institūcijas. Vai situācija valstī līdz ar šo jauno varas institūciju izveidošanu kļuva labāka? (No zāles dep. J.Dobelis: „Nē!”) Varbūt atsevišķās jomās kaut kas arī uzlabojās, bet dažās – noteikti ne. Manuprāt, sevi pilnīgi nav attaisnojusi Vides ministrijas nodalīšana no Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas. Diemžēl tā nav sevi attaisnojusi, jo lielās, svarīgās lietās – tādās kā atkritumu pārstrāde un izejvielu pārstrāde – mēs neesam tikuši uz priekšu praktiski ne par soli.

Tāpat es ļoti labi atceros, ka „Jaunā laika” ministru darbības laikā Izglītības un zinātnes ministrijā tika sadrumstalota Sporta pārvalde. Diemžēl, kā to atzīst sporta sabiedrība, šīs pārvaldes darbs ir kļuvis sliktāks, nevis labāks. Un tāpēc vairāk nekā skaidrs, viens no šāgada uzdevumiem Godmaņa valdībai ir vēlreiz izvērtēt visus Repšes valdības laikā pieņemtos lēmumus, cik šie lēmumi ir bijuši efektīvi gada laikā, kā arī uzlabot un tiešām reāli padarīt efektīvāku valsts pārvaldi, tādā veidā ietaupot arī līdzekļus. Tas, es domāju, būtu viens no šīs valdības tuvākā laika uzdevumiem. Taču es pilnībā piekrītu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājam, cienījamam deputātam Leiškalna kungam (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): „Paldies! Paldies, Kārli!”), ka tik īsā termiņā, kādā mums ir jāpieņem šie grozījumi, tik fundamentālas lietas izdarīt nevar, tāpēc šodien pirmajā lasījumā par izmaiņām budžetā, nepārprotami, ir jābalso. Vai ne, Leiškalna kungs?

Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds Ministru prezidentam Ivaram Godmanim, otro reizi.

I.Godmanis (Ministru prezidents).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es tiešām ilgi jūs neaizkavēšu. Es vienkārši gribētu nedaudz reflektēt to, ko es šeit dzirdēju.

Pirmkārt, par štatu samazināšanu. Katrs, kas zina, ko nozīmē ierēdņi… gada vidū, it sevišķi otrajā pusgadā, to darīt nav pareizi jau viena iemesla dēļ – trīs mēnešus ir jāmaksā kompensācija, un pēc tam Labklājības ministrija praktiski simtprocentīgi viņiem maksā. Tas nozīmē: ja mēs to izdarītu, tad mēs fiskālā nozīmē pusgadā faktiski neiegūstam neko. Elementāra matemātika!

Tiesa gan, tas atstātu iespaidu uz 2009.gadu, un tāpēc līdz 5 procentiem, domājot par 2009.gadu, to dara tagad. Tas ir viens.

Otrs. Es nezinu… Kariņa kungs te minēja, ka mums esot kaut kādi 2,5 tūkstoši… Mums nav 2,5 tūkstoši brīvu štata vienību! Tā nav taisnība! Turklāt nav samazināts vis 17… te ir samazināti vairāki simti štata vienību ar visu naudu. Es nezinu, kur tāda matemātika rodas. (No zāles dep. J.Dobelis: „Viņa galvā!”)

Ja mēs runājam par to principu, ko es te dzirdēju no Lāča kunga… Lāča kunga laikam nav uz vietas… Lāča kungs!… Nu labi. Te nupat mums notika tāds tautiešu mēnesis, un, starp citu, es piedalījos tā atklāšanā. Te sabrauc latvieši no visas pasaules, un es biju pārsteigts, ka lielākoties mūsu, latviešu, organizācijas… Kā jūs domājat, kam tās izteica pateicību? Ne valdībai, ne Saeimai, bet, lūk, šim sekretariātam par praktisku un reālu atbalstu. Es pirmo reizi kaut ko tādu dzirdēju no visām latviešu organizācijām šajā pasākumā…

Viss tas pats attiecas arī uz tām minoritātēm, kas mums ir, piemēram, čigāniem… Nu faktiski te ir saistība arī ar nevalstiskajām organizācijām. Līdz šim pie mums faktiski neviens ar nevalstiskajām organizācijām nestrādāja. Neviena no esošajām vai bijušajām valdībām…

Protams, ir jautājums par to, vai šie līdzekļi tiek efektīvi tērēti, jo tas ir arī 2009.gada budžets.

Tagad par to, ko teica Seiles kundze, – par lejupslīdi. Nu jā, bet ekonomika nevar visu laiku iet tikai kalnā! Tas nav tik vienkārši, ka mēs tā gribam, un tā visu laiku ies kalnā! Jāmāk arī iet no kalna lejā un jācenšas vismaz nenoripot no tā.

Tālāk. Es gribētu pateikt arī par to, ko šeit dzirdēju no Sokolovska kunga. Es taču jums jau sākumā teicu un vēlreiz atgādināšu: nav vienkārši prognozēt ieņēmumus un izdevumus, pastāvot straujām kopprodukta izmaiņām… Ieņēmumus ir grūti prognozēt, un tā tas ir ne tikai Latvijas valdībā. Es jums varu parādīt veselu virkni dokumentu, ka ir arī citas valdības, kas mokās ar šo prognozi. Kapitālistiskajā ekonomikā ir tāda lieta, ka jūs nevarat visu saplānot.

Taču es gribu pateikt vienu ciparu. Mēs esam bijuši konservatīvāki šajos grozījumos, nekā reāli pildās budžets. Tātad mēs, atkārtoju vēlreiz, varētu būt arī grūtākā situācijā. Jo es jau teicu: ja mums janvārī–jūnijā nodokļu ienākumi ir mīnus 7,5 procenti, tad mēs paredzam, ka mums tie varētu būt līdz mīnus 12 procentiem no plānotā. 5,5 procenti mums ir rezervē.

Ja runājam par PVN. Mums tam ir mīnus 17 procentu izpilde pret plānoto, mēs esam paredzējuši, ka mums tā neizpilde varētu būt līdz mīnus 21 procentam. Savukārt tur, kur mums ir pārpilde… Piemēram, mums ir 7,5 procentu liela pārpilde iedzīvotāju ienākuma nodokļa iekasēšanā, taču mēs neesam visai optimistiski. Mēs tomēr uzskatām, ka mums tās algas varētu arī neaugt tā, kā tās auga iepriekšējā gadā, un tad tas pieaugums arī būtu tikai 5 procenti. Mēs esam atstājuši rezervi.

Jautājums: vai mēs precīzi trāpīsim? Mums ir divi uzdevumi: mums ir uzdevums pierādīt, ka šī prognoze nav sagudrota, un otrs uzdevums – 31.decembri pabeigt ar nulli vai pat ar pārpalikumu. 31.decembri! Atcerieties to! Kopumā mums tas ir jāatceras! Jo tikai tas būs praktisks pierādījums, ka mēs esam izdarījuši to, ko esam gribējuši izdarīt. Pārējais viss, tā sakot, ir tikai tādas vēlmes.

Par to, ko es dzirdēju no Šadurska kungas. Nu tā nav taisnība! Es jau saprotu, ka opozīcijai ir varianti, bet tā nav taisnība!

Pirmā kārtām par Izglītības un zinātnes ministriju. Mēs to esam skatījuši, vadoties pēc diviem principiem.

Punkts viens. Tās saistības, kas attiecas uz skolotājiem un uz mācībspēkiem – es uzsveru, arī uz mācībspēkiem, profesoriem un tā tālāk, tiks izpildītas septembrī, kā tika pieņemts lēmumā. Nekas netiek samazināts no šīm saistībām. Ņemot vērā tieši atbalstu studijām, mēs esam papildus palielinājuši izdevumos atbalstu Izglītības un zinātnes ministrijai procentu maksājumiem, kas ir paredzēti studiju un studējošo kreditēšanai, neskatoties uz to, ka mēs samazinām budžetu. Tur apmēram 0,7 miljoni ir nākuši klāt. Mēs Izglītības un zinātnes ministrijai nevienu esošo programmu neesam samazinājuši. Mēs neesam sākuši realizēt tikai tās, kuras nevar sākt laika dēļ.

Patiesību sakot, ko es varu pieņemt no tā, ko te dzirdēju no opozīcijas puses. Jā, mums ir risks! Ir 70 miljoni Kohēzijas fondā, un ir tie 150 miljoni, par kuriem runāja Kariņa kungs? Vai mēs tos spēsim apgūt 2009.gadā? Un, ja mēs to nespēsim izdarīt 2009., vai spēsim 2010.gadā? Risks ir šajā pēdējā gadā – 2013.gadā. Mums jaunā nauda ir jāapgūst līdz 2013.gadam, jo 2013. vai 2014.gadā tās vairs nebūs! Tāds risks pastāv, bet tas nav saistīts ar to, ka mums būtu jāsamazina budžets. Tas ir saistīts ar reāla projekta virzību, ar reāliem līgumiem. Un satiksmes ministrs visu jums paskaidros, ja vajag precīzi, kāpēc izvēlēti ir tieši šie divi projekti.

Tas pats attiecas arī uz vidi. Tas nav tik vienkārši! Tas tikai pirmajā brīdī tā šķiet, ka mēs vienkārši samazinām Eiropas fondu finansējumu. Tā nav taisnība! Jā, mēs riskējam ar to, ka pārliekam to uz nākotni, bet mēs to pārliekam nevis tāpēc, ka mēs mainām budžetu, vai tāpēc, ka mums tehniski nav iespējams visu novest līdz galam, vai tāpēc, lai teiktu, ka ar lielu joni to apgūsim šogad. Jo mēs šogad to nevaram izdarīt tīri tehniski. Labāk mēs darām tā, nevis uzskatām, ka mēs to apgūsim. Jo var izrādīties tā, ka beigās, gada beigās, nespēsim pierādīt, ka esam to izdarījuši.

Attiecībā uz Izglītības un zinātnes ministriju. Nu nav tur tā… Es nezinu, kur Šadurska kungs atrada to ciparu, ka centrālais aparāts ir pieaudzis. Tā nav taisnība!

Turklāt man jāsaka, ka kopējais cipars ir 5,91 procents. Atšķirībā varbūt no iepriekšējiem grozījumiem mēs šoreiz negājām ar „lineālu”, kad vienkārši nocērt visu vienādi. Nevar vienādi nocirst! Nevar veselības aprūpi apcirst tāpat kā apcērt kādu citu ministriju, un tāpēc veselības aprūpei nav šāda finanšu samazinājuma. Veselības aprūpei nav samazinājuma! Un faktiski tas ir tikai uz birokrātijas rēķina. Tur nav 5,9 procenti! Izglītības un zinātnes ministrijai šis rādītājs ir 3 procenti. Ja kādam interesē matemātika, es varu šos skaitļus parādīt.

Arī sociālajā sfērā mēs nevaram atļauties šādu „lineāla” mazinājumu, kāds kādreiz, kā man stāsta, ir bijis valdībām.

Attiecībā uz jautājumu, vai mēs milzīgi daudz iegūsim no štatu samazinājuma.

Es jums pateikšu vienu ciparu! 2005.gada pēdējais ceturksnis un 2007.gada pēdējais ceturksnis valsts pārvaldē pēc strādājošo skaita atšķiras par plus 1,2 procentiem. Tas nozīmē, ka jau 2005.gadā mums ir bijis pietiekami daudz cilvēku, no kuriem viens otrs strādāja arī šajā pārvaldē. Bet, ja mēs skatāmies, kur kaut kas ir jāsamazina, tad tie ir centrālie aparāti, jo tur strādājošo dinamika ir plus 17 procenti.

Jautājums ir tikai viens… Tā nu gan ir taisnība, ko teica finanšu ministrs! Vienāds „lineāls” nebūtu pareizs. Vienāds „lineāls” mums radīs nevis mūsu uzdevuma izpildes iespējamību, bet gan radīs haosu valsts pārvaldē. Tāpēc budžeta štata vietu samazinājums ir jāskata, protams, resoriski. Katrā ministrijā šī situācija ir atšķirīga no citām ministrijām. Mēs nevaram tur iet ar vienādu „lineālu”.

Vēl es gribu teikt, ka tas nav pats patīkamākais uzdevums valdībai – nākt klajā ar budžeta grozījumiem samazinājuma virzienā. It sevišķi tad, ja mums ir bijusi ilgstoša prakse pretējā virzienā. Tas nav pats patīkamākais! Protams, mēs nevaram to uzskatīt par kaut kādu milzīgu savu sasniegumu, ka mēs to darām. Mums saka: „Kāpēc jūs to nedarījāt agrāk?” Tam, ka mēs to nedarījām agrāk, bija viens cits iemesls. Mums bija jāsaprot, vai ieņēmumu prognozē mēs varam cerēt uz zināmu stabilizāciju pirmajā pusgadā. Mēs varējām jau februārī askētiski to izdarīt, taču varēja izrādīties, ka nav pareizi. Tad darīt to vēlreiz, vēlreiz un vēlreiz. Šie biežie budžeta grozījumi ir kaitīgi viena iemesla dēļ – jūs beigās nevarat saprast, ko jūs vispār esat plānojuši. Un es ceru, ja mums izdosies pietiekami precīzi izpildīt to, ko mēs esam prognozējuši, tad mums vēlreiz nebūs jānāk šeit, parlamentā, un mēs spēsim ar valdības plānotajiem līdzekļiem panākt to mērķi, kāds mums ir.

Tāpēc es, ņemot vērā visu kritiku, tiešām aicinu jūs tomēr šoreiz šo valstisko lēmumu pieņemt.

Paldies jums par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates beidzu. Komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Paldies, priekšsēdētāja kungs! Paldies, Ministru prezident! Un paldies otram mūžīgajam šajā pasaulē, tas ir, spožajam deputātam Dzintaram Ābiķim, par noslēguma runu! Un tāpēc man vairāk nav ko piebilst.

Es aicinu jūs atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2008.gadam”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 42, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Atbildīgā komisija aicina jūs iesniegt priekšlikumus (ceru, tie visiem jau ir gatavi!) līdz šā gada 15.jūlijam pulksten 16.00 jeb četriem pēcpusdienā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 15.jūlijs pulksten 16.00.

K.Leiškalns. Jā. Dāmas un kungi! Atbildīgā komisija aicina jūs izskatīt minēto likumprojektu ceturtdien pulksten 12.00 ārkārtas sēdes turpinājumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst, jo ir saņemts sešu deputātu iesniegums ar priekšlikumu izsludināt pārtraukumu šodienas ārkārtas sēdē līdz pulksten 12.00 17.jūlijā, kad tālāk tiks skatīts likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2008.gadam””.

Tagad ir pienācis laiks reģistrācijai. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm.

Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde notiks šodien komisijas telpās pulksten 14.30.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam Saeimas sekretāram Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (9.Saeimas sekretārs).

Godātie Saeimas frakciju vadītāji un vadītājas! Lūdzu tūlīt pēc sēdes pulcēties Sarkanajā zālē! Frakciju padome kopā ar Prezidiju lems par pavasara sesijas slēgšanas datumu.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Imantam Valeram.

I.Valers (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Nodarbinātības apakškomisijas sēde notiks pēc 5 minūtēm komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Aija Barča, Aigars Štokenbergs, Ilma Čepāne, Vents Armands Krauklis, Visvaldis Lācis, Jānis Lagzdiņš, Linda Mūrniece, Leopolds Ozoliņš, Viktors Ščerbatihs, Inese Šlesere un Artis Pabriks. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Tātad ārkārtas sēdē būs pārtraukums līdz 17.jūlija pulksten 12.00.

Kārtējā Saeimas sēde notiks kā parasti ceturtdien pulksten 9.00.

(Pārtraukums.)

 

 

 

SATURA RĀDĪTĀJS

9.Saeimas pavasara sesijas 19.(ārkārtas) sēde

2008.gada 15.jūlijā

turpinājums 2008.gada 17.jūlijā

Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2008.gadam”” (Nr.796/Lp9) (Dok. Nr.2731, 2731A, 2731B)
Priekšlikumi - dep. Dz.Zaķis (pret)
- dep. K.Leiškalns (par)
Paziņojumi
- dep. J.Dobelis
- dep. S.Bendrāte
- dep. G.Blumbergs
- dep. Dz.Ābiķis
- dep. J.Šmits
- dep. O.Spurdziņš
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2008.gadam”” (Nr.796/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.2731, 2731A, 2731B, 2731C, 2731D)
Ziņo - dep. K.Leiškalns
Debates - Ministru prezidents I.Godmanis
- finanšu ministrs A.Slakteris
- dep. A.K.Kariņš
- dep. A.Barča
- dep. A.Seile
- dep. V.Lācis
- dep. J.Sokolovskis
- dep. I.Circene
- dep. S.Bendrāte
- dep. A.Kampars
- dep. K.Šadurskis
- dep. I.Druviete
- dep. V.Buzajevs
- dep. P.Tabūns
- dep. Dz.Ābiķis
- Ministru prezidents I.Godmanis
Paziņojumi
- dep. S.Dolgopolovs
- Saeimas sekretārs Dz.Rasnačs
- dep. I.Valers
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs   A.Klementjevs

Balsojumi

Datums: 15.07.2008. 09:10:12 bal001
Balsošanas motīvs: Par runas laika pagarināšanu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2008.gadam"
Datums: 15.07.2008. 09:12:56 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2731 nodošanu komisijai

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2008.gadam" (1.lasījums)
Datums: 15.07.2008. 12:05:42 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2731 steidzamību

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2008.gadam" (1.lasījums)
Datums: 15.07.2008. 14:15:34 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2731 pieņemšanu 1.lasījumā




Latvijas Republikas 9.Saeimas

pavasara sesijas deviņpadsmitās (ārkārtas) sēdes

2008.gada 15.jūlijā

turpinājums

2008.gada 17.jūlijā (pulksten 12.00)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi


Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Turpināsim Saeimas ārkārtas sēdi, kuras darba kārtībā ir likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2008.gadam””.

Šābrīža darba kārtībā tātad ir tikai viens punkts – likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2008.gadam””. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Sēdē izskatāmā dokumenta numurs ir 2731E, un tie ir otrajam lasījumam atbildīgajā komisijā apkopotie priekšlikumi par grozījumiem likumā „Par valsts budžetu 2008.gadam”, kas sagatavoti pieņemšanai otrajā, galīgajā, lasījumā.

Atbildīgā komisija ir saņēmusi 34 plus vienu nobeiguma priekšlikumu un aicina jūs turpināt likumprojektu izskatīt pa priekšlikumiem.

Pirmais ir atbildīgās komisijas priekšlikums par kopsavilkuma skaitļu precizēšanu. Aicinu to atbalstīt.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre

Vineta Muižniece.

 

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 1.priekšlikumu.

K.Leiškalns. Paldies sēdes vadītājas kundzei.

Pārejam pie 2.priekšlikuma. Tas ir ļoti būtisks priekšlikums, ko ir iesniegusi frakcija „Jaunais laiks”, un tajā ir runa par akciju sabiedrības „Latvijas Valsts meži” līdzekļu ieskaitīšanu valsts pamatbudžetā, kam jau tā Ministru kabinets ir palielinājis iemaksu budžetā par 3,6 miljoniem. Savukārt „Jaunais laiks” piedāvā šo atskaitījumu palielināt vēl par 50 miljoniem. Komisija, uzklausījusi vairākus ekspertus un speciālistus meža nozares attīstības jomā, to nav atbalstījusi.

Aicinu neatbalstīt minēto priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Sākam debates par 2.priekšlikumu.

Debatēs runās deputāts Krišjānis Kariņš.

A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Sēdes vadītāja! Premjerministra kungs! Kolēģi! 2.priekšlikums, ko iesniedza mūsu frakcija „Jaunais laiks”, ir par to, lai palielinātu iemaksas valsts pamatbudžetā no akciju sabiedrības „Latvijas Valsts mežu” peļņas… lai iemaksātu valsts pamatbudžetā 82 miljonus latu.

Šādos ļoti spaidīgos budžeta apstākļos valstī, protams, paliek ļoti daudz vajadzību, kurām vienkārši nav finansējuma avota, jo, kā mēs zinām, budžeta ieņēmumi, it īpaši pievienotās vērtības nodoklis, netiek iekasēti, tas ir, šis nodoklis netiek maksāts, jo tirdzniecības apjomi valstī ir strauji kritušies. Taču, skatoties cauri dažādus iespējamos finansējuma avotus, uzkrītoša ir valsts akciju sabiedrība „Latvijas Valsts meži”, kurai 2007.gadā peļņa… nevis apgrozījums, bet peļņa ir 92 miljoni 700 tūkstoši latu.

Tagad ieskatīsimies nedaudz pagātnē, kāda agrāk ir bijusi peļņa akciju sabiedrībai „Latvijas Valsts meži” un ko tā ar šo peļņu ir darījusi… kā to ir izmantojusi.

2006.gadā „Latvijas Valsts meži” nopelnīja 44 miljonus – par 50 miljoniem mazāk nekā 2007.gadā; 2005.gadā – 22 miljonus, 2004.gadā – 33 miljonus, 2003.gadā – 13 miljonus. Tātad pirms dažiem gadiem šī peļņa bija 13 miljoni, bet tagad jau ir 92 miljoni.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā mēs šo jautājumu nedaudz padiskutējām, un, ja es nemaldos, tas bija premjerministrs, kurš lietoja vārdus „uzņēmumu dekapitalizācija” un „drauds uzņēmuma pastāvēšanai”, norādīdams, ka tur ir nepieciešami ieguldījumi, ka tur ir vajadzīgi meža ceļi, ka tur ir jāveic meža stādījumi, un tā tālāk.

Taču, ja mēs pavērojam, ka ir bijusi peļņa 2007. un 2006.gadā, tad redzam, ka starpība ir gandrīz uz pusi lielāka, tātad tā ir augusi no 44 uz 92 miljoniem, bet es nekur neesmu redzējis statistiku, kas liecinātu par to, ka divreiz vairāk ir jāstāda meži, ka ir jāiepērk divreiz dārgāka tehnika vai divreiz vairāk ir jāizbūvē meža ceļi.

Par to, ko „Latvijas Valsts meži” agrāk ir darījuši ar savu peļņu, ir publiski pieejama informācija, kas sniedz peļņas un zaudējumu pārskatu. Un, proti, te ir postenis „Ieņēmumi no procentiem”. Ieņēmumi no procentiem nozīmē to, ka tad, ja uzņēmums ir ieguldījis naudu, teiksim, depozītā, banka tam izmaksā procentus par šo noguldījumu. Kādi tad ir bijuši „Latvijas Valsts mežu” ieņēmumi no procentiem? Un tad ir ļoti vērtīgi paskatīties 2006.gada peļņu no procentiem. Ieņēmumi no procentiem sastāda nedaudz vairāk par miljonu latu. Viens miljons latu ir nopelnīts tieši no procentiem!

Padomāsim nedaudz matemātiski! Miljonu latu, ja bankas maksā aptuveni 5 procentus, saņem par 20 miljonu latu lielu ieguldījumu. Kāda tad bija peļņa 2005.gadā? Tie paši 22 miljoni! No tā var secināt, ka „Latvijas Valsts meži” pēdējā gada laikā faktiski visu iepriekšējo gadu peļņu ir nevis ieguldījuši attīstībā – būvējuši ceļus vai stādījuši mežus –, bet gan ielikuši bankā uz procentiem, kas, protams, ir zem inflācijas līmeņa, tādā veidā nopelnot sev miljonu latu.

Līdz ar to arguments, ka uzņēmumu nevajag dekapitalizēt, neiztur kritiku, jo uzņēmums iepriekšējo gadu peļņu nav izmantojis attīstībai, bet gan peļņas gūšanai no procentiem.

Bet atcerēsimies, kolēģi, ka akciju sabiedrība „Latvijas Valsts meži” pieder mūsu valsts nodokļu maksātājiem. Mums visiem! Īpašnieks ir tas, kurš pārdala peļņu, nevis pats uzņēmums! Un tādēļ, lai varētu finansēt gan nepieciešamo ceļu attīstību, kas ir ļoti cieši „apgriezta” ar budžeta grozījumiem, gan arī lai varētu finansēt solīto pensiju pielikumu, kas bija solīts jau no 2007.gada 1.janvāra, mūsu priekšlikums ir palielināt iemaksas pamatbudžetā no 32 miljoniem uz 82 miljoniem, ko budžetam varētu dot „Latvijas Valsts meži” no savas peļņas. Viņiem tik un tā paliek vairāk nekā 10 miljoni latu attīstībai. Un, kā liecina citu gadu rādītāji, pēc kuriem var vadīties, tad diezin vai viņi vispār visu to naudu izmantotu attīstībai. Viņi droši vien turpinātu to likt depozītos.

Aicinu tātad atbalstīt 2. – frakcijas „Jaunais laiks” – priekšlikumu un palielināt iemaksas budžetā no „Latvijas Valsts mežiem” no 32 uz 82 miljoniem latu.

Paldies.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

 

Sēdes vadītājs. Vārds Zemkopības ministrijas parlamentārajai sekretārei Ligitai Silaraupai.

L.Silaraupa (Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Vēlos sniegt pamatojumu „Latvijas Valsts mežu” atlikušās peļņas ieguldīšanai meža nozares konkurētspējas paaugstināšanā, nevis tās izmantošanai dividenžu saņemšanai vai pilnībā ieskaitīšanai valsts pamatbudžetā.

Sāksim ar to, ka „Latvijas Valsts meži” ir valstij piederošo mežu – apmēram, 1,5 miljoni hektāru – 50 procentu īpašnieks, tātad būtībā arī apsaimniekotājs, pārvaldītājs.

Akciju sabiedrība „Latvijas Valsts meži” kā izejvielu avots nodrošina Latvijas nacionālo kokapstrādes nozari ar izejvielām – ar koksni. Tā šobrīd ir vienīgais stabilais un prognozējamais koksnes ieguves avots, jo, kā mēs zinām, šobrīd privātie meži nav prognozējami, un faktiski ir bloķēts arī koksnes imports no Krievijas, un tāpēc „Latvijas Valsts meži” ir jāapskata nevis atrauti, bet gan kontekstā ar visu meža nozari kā tādu, jo tikai šis kopējais apskats spēj dod patiesu priekšstatu par to, kas notiek šajā nozarē.

Tātad meža nozarē kopumā šobrīd strādā vairāk nekā 4000 uzņēmumu, kas faktiski 65 tūkstošiem cilvēku dod darbavietas. Pagājušajā gadā šīs nozares apgrozījums ir bijis 1,5 miljardus liels, un tas sastādīja 4,4 procentus no iekšzemes kopprodukta.

Jāatzīmē, ka 2007.gads „Latvijas Valsts mežiem” patiešām bija it kā lielas peļņas gads, un faktiski ir jāsaka tā, ka līdzīgi bija arī visā Eiropā, un tā tas bija tieši tāpēc, ka sadalījās Eiropas koksnes tirgus un ļoti strauji uzlēca kokmateriālu cenas. Un arī šī peļņa „Latvijas Valsts mežiem” pieauga tieši no kokapstrādes sektora.

Jāteic tā, ka pagājušā gada eiforija šogad ir stipri vien saplakusi un īstenībā mēs stāvam skarbās realitātes priekšā. Jāteic tā, ka notiekošo ļoti spēcīgi kopumā ietekmē tās pašas parādības, kas iespaido arī visas pārējās nozares, – šajā gadījumā tā ir ASV hipotekāro kredītu krīze, būvniecības apjomu kritums Eiropas Savienībā, kā arī no citām valstīm ievesto lēto kokmateriālu ienākšana Eiropas Savienībā (konkrēti ir runa par Kanādu). Tāpat kā jebkuru citu nozari arī kokmateriālu nozari skar ļoti augstās kredītresursu, energonesēju un personāla sadārdzināšanās izmaksas. Līdz ar to ir ļoti svarīgi, kā akciju sabiedrības „Latvijas Valsts meži” īpašnieks, šajā gadījumā valsts, izmanto šo iegūto peļņu, vai notiks šīs peļņas tālāka ieguldīšana nozares attīstībā vai mēs to iztērēsim vienkārši sīkiem izdevumiem pārējās nozarēs, atstādami vienu spēcīgu, labu nozari bez tālākās attīstības iespējām. Vai tad tas būtu pareizi?

Kā tad tiek dalīta „Latvijas Valsts mežu” peļņa? Pēc tam, kad ir izpildītas Ministru kabineta noteikumos ierakstītās prasības, kas nosaka, ka valsts budžetā ir jāieskaita ne mazāk kā 27 procenti no iegūtās peļņas, ko akciju sabiedrība „Latvijas Valsts meži” arī ir izdarījusi… Jāteic, ka šogad tas principā ir izdarīts ar uzviju – mēs esam ieskaitījuši valsts budžetā 32,3 miljonus, kas būtībā ir 34 procenti. Savukārt pārējie līdzekļi tika ieskaitīti „Latvijas Valsts mežu” pamatkapitālā, un tie kļūst par valsts kapitāldaļu pieaugumu. No šiem līdzekļiem tālāk tiek plānotas investīcijas nozares attīstībai.

Un tagad neliels ieskats tajā, kā tiek sadalītas šīs investīcijas. 2007.gadā kopumā investīcijām bija plānoti 29 miljoni. Meža infrastruktūrā tika ieguldīti 26 miljoni un citās investīcijās – 3 miljoni. Šogad plānots kopā ieguldīt 55 miljonus, to skaitā 47 miljoni ir paredzēti investīcijām mežu infrastruktūrā un 8 miljoni – pārējām investīcijām. 2009.gadā tiek plānots investīciju ieguldījums 65 miljonu latu apmērā, to skaitā 59 miljoni ir paredzēti investīcijām tieši infrastruktūrā un 6 miljoni – pārējās nozarēs un ražošanā.

Ko mēs darām ar šiem līdzekļiem? Par šiem līdzekļiem pirmām kārtām ir jābūvē meža ceļi. Latvijā ar meža ceļiem jau vēsturiski ir bijis kritisks stāvoklis. Mūsu mežu blīvums ir 3 reizes mazāks nekā attīstītajās mežu valstīs Eiropas Savienībā – Zviedrijā, Somijā, arī daudzkārt pieminētajā Īrijā. Pēdējās bezsala mitrās ziemas ir parādījušas, ka kokapstrādei nepieciešamo koksni var piegādāt tikai pa labiem ceļiem, tāpēc 2008. un 2009.gadā par šiem līdzekļiem ir paredzēts uzbūvēt, kā jau teicu, 1420 kilometrus jaunu, labu meža ceļu. Ja mēs to nedarīsim, tad faktiski katrs rudens, katra ziema radīs krīzi kokapstrādē. Tad mums būs jāaptur gan ražošana, gan arī jāatbrīvo no darba cilvēki un jāzaudē sava vieta izcīnītajā tirgū.

Otrkārt, ir ļoti svarīgi mežos veikt meliorāciju. Ir jāatjauno ūdensnotece. Mūsu meži slīkst, un, ja mēs nenovadīsim ūdeni, tad faktiski Latvijā 40 procenti visas mežu platības pārvērtīsies necaurbrienamos brikšņos – būtībā koku kapsētā. Tāpēc, lai šo situāciju mainītu, „Latvijas Valsts meži” plāno ieguldīt līdzekļus meliorācijas darbu veikšanai 47 tūkstošu hektāru platībā.

Un visbeidzot es gribu teikt, ka mums ir jārīkojas saprātīgi. Latvijā darbojas viens no visefektīvākajiem mežsaimniecības uzņēmumiem Eiropā, pie mums brauc mācīties no Vācijas, Austrijas, arī no Zviedrijas un Somijas. Valsts kā šā uzņēmuma īpašnieks katru gadu saņem milzīgus maksājumus par veiksmīgo saimniecisko darbību. Pēdējos piecos gados dividendēs un citos maksājumos saņemti 125 miljoni latu, un katru gadu šie maksājumi ir pieauguši apmēram par 24 procentiem.

Un tāpēc gribas retoriski jautāt situācijas apzinātajiem sagrozītājiem: „Kur tad mēs īstenībā ejam? Vai atkal uz komunismu? Vai arī citu valsts uzņēmumu peļņa būtu jānolemj apēšanai? Ja iet slikti vienam, tad lai iet slikti arī pārējiem, it īpaši valsts uzņēmumiem?”

Jāteic, ka ne vienu reizi vien mēs esam dzirdējuši arī šo retoriku par uzņēmuma „Latvijas Valsts meži” privatizāciju. Šādi izteikumi pilnībā neiztur kritiku, jo – tiešām, varu vēlreiz to apliecināt! – uzņēmums „Latvijas Valsts meži” nekad netiks privatizēts, un tas nepārprotami norādīts arī Latvijas valsts likumdošanas aktos.

Nobeigumā gribu vēl uzsvērt, ka pasaulē nav neviena uzņēmuma, kura īpašnieks varētu noslaukt simtprocentīgu peļņu un atņemt attīstībai līdzekļus, palikdams ilgtermiņā nesodīts par to. Šeit taču ir runa par Latvijas mežiem, par Latvijas meža nozares, arī kokapstrādes, attīstību un nākotni. Un sods par mūsu alkatību var būt bargs, un par to mēs maksāsim vēlāk ļoti dārgi un sāpīgi. Tāpēc es aicinu cienījamos deputātus neatbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Aigaram Štokenbergam.

A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātais Ministru prezidenta kungs! Godātie ministri! Kolēģi! Dāmas un kungi!

2.priekšlikums ir cieši saistīts ar 16.priekšlikumu, kura būtība ir vienkārši piešķirt vairāk naudas pašvaldību ceļiem. Mēs visi zinām, kādā stāvoklī ir pašvaldību ceļi. Tiem tiek novirzīti 12 miljoni gadā. Te ir priekšlikums iedot vēl 50 miljonus.

Es domāju, ka šis jautājums ir jāskata drusku plašāk, nekā to darīja cienījamais Kariņa kungs. Ja mēs palasām valsts akciju sabiedrības „Latvijas Valsts meži” finansiālos pārskatus (pēdējie pieejamie finanšu pārskati ir par 2006.gadu), tad redzam, ka valsts uzņēmuma „Latvijas Valsts meži” pamatlīdzekļu vērtība 2006.gadā ir bijusi 58 miljoni latu. Dīvaini, ka neviens Latvijā šobrīd nezina, kāda ir šā uzņēmuma aktīvu vērtība, proti, visu to mežu vērtība, kuri ir valsts akciju sabiedrības „Latvijas Valsts meži” pārvaldīšanā. Vai kāds man var to pateikt? Varbūt kāds no ministriem? Cik liela šobrīd ir patiesā valsts akciju sabiedrības „Latvijas Valsts meži” aktīvu vērtība? Kāda ir peļņa, un kā ir mainījusies šo aktīvu vērtība gadu gaitā? Mums ir ārkārtīgi grūti pārliecināties par to. Vienīgais, ko mēs varam redzēt, ir, kā cienījamā parlamentārā sekretāre teica, tas, ka katru gadu tiek ieguldīti vairāki desmiti miljonu meža ceļu būvniecībā. Ja šogad šis skaitlis ir 45 miljoni, tad es aicinu vienkārši padomāt: vai šajā situācijā, kad, starp citu, viena no valdības prioritātēm ir administratīvi teritoriālās reformas pabeigšana, – vai šajā situācijā mūsu prioritāte ir ieguldīt šo naudu meža ceļos vai pašvaldību ceļos? Tas ir tas vienkāršais jautājums, uz kuru mums šodien vajadzētu atbildēt, lemjot par šo priekšlikumu. Tāpēc es aicinu to atbalstīt.

Te tika teikts, ka nauda esot vajadzīga nozares attīstībai. Tas bija tāds visai abstrakts priekšlikums. Un tika arī teikts, ka pie mums braucot mācīties no Vācijas un Zviedrijas. Taču pēdējie publiski pieejamie pārskati liecina par to, ka koksnes pārstrādes nozarē pievienotā vērtība Latvijā uz vienu kubikmetru ir 138 eiro, Zviedrijā – 364 eiro, Vācijā – 601 eiro. Kas ir tas, ko pie mums brauc mācīties šie Vācijas un Zviedrijas uzņēmēji? Protams, Latvija var turpināt meža nozarē tādu politiku, kāda ir bijusi līdz šim, – cirst vairāk. Bet, manuprāt, tas racionālais grauds ir tas, ka mums tiešām ir jāsaprot, ka ir vajadzīgi papildu līdzekļi, lai Latvijas rūpniecībā paaugstinātos pievienotā vērtība, nevis jāveic kaut kādi abstrakti prātojumi par to, kā nozarei attīstīties.

Pēdējais, ko es gribētu atgādināt. Deklarācijā par Ivara Godmaņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību jeb tā dēvētajā Godmaņa valdības deklarācijā ir rakstīts: „Aktīvi vērsīsimies pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, PVN izkrāpšanu, aplokšņu algām [..]; šīs cīņas mērķis ir nodrošināt godīgu uzņēmumu konkurētspēju.”

Es tiešām aicinu valdību kopumā nodrošināt valsts akciju sabiedrības „Latvijas Valsts meži” spēju godīgi konkurēt šajā tirgū. Informācija, ko 2007.gadā sniedzis Valsts ieņēmumu dienests, liecina par to, ka 38 procenti no visiem meža nozares uzņēmumiem ir aprēķinājuši vidējo darba samaksu, kas ir mazāka par Latvijā noteikto minimālo algu. Atkārtoju – 38 procenti! Savukārt 13 procenti darba devēju jeb 371 uzņēmums, kas darbojas šajā nozarē, iesnieguši tukšus pārskatus, proti, norādījuši, ka viņi algu saviem darbiniekiem nemaksā vispār.

Tās ir tās lietas, par kurām es aicinu valdību arī turpmāk domāt. Un, protams, es šodien aicinu jūs atbalstīt 2.priekšlikumu, kā arī 16.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Artim Kamparam.

 

A.Kampars (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātais premjera kungs! Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi!

Vēlreiz atgādināšu, par ko mēs šodien debatējam.

Proti, 2007.gadā Latvijas valsts uzņēmumam „Latvijas Valsts meži”, kurš principā ir monopolists šajā tirgū, apgrozījums ir bijis 162 miljoni latu, peļņa ir bijusi 96 miljoni latu. Tātad šā uzņēmuma, monopoluzņēmuma, rentabilitāte ir gandrīz 60 procentu.

Vēršos pie tiem kolēģiem, kuri ir kaut ko dzirdējuši par ekonomiskajām kapacitātēm un kategorijām: vai kāds no jums kaut kur privātā uzņēmējdarbībā jebkad ir redzējis šādus skaitļus? Pieņemu, ka atsevišķos gadījumos, piemēram, farmācijas vai ieroču tirdzniecības nozarē, var būt šādi skaitļi.

Godātie kolēģi! Šobrīd mēs tātad runājam par valsts uzņēmumu, kurš pagājušajā gadā uz straujā cenu kāpuma rēķina guva peļņu. Šis valsts uzņēmums nevis līdzsvaroja tirgus apstākļos attīstību tiem privātajiem uzņēmumiem, kuri šā straujā cenu kāpuma dēļ neizdzīvoja un kuri līdz ar to nemaksāja nodokļus, bet gan – tieši otrādi – šis valsts uzņēmums nopelnīja ļoti lielu naudu. Tas ir pat cienījami un saprotami, ja raugās, teiksim, no tā viedokļa, ka šim valsts uzņēmumam būtu jābūt peļņai.

Taču tad ir nākamais jautājums, kas, manuprāt, ir ļoti loģisks un pamatots: kā šo peļņu izmanto? Atgādināšu, ka jau gandrīz 70 miljonus lieli ir uzņēmuma „Latvijas Valsts meži” izdevumi. Kādiem mērķiem ir paredzēti šie izdevumi? Protams, ļoti jauki, ka tiek ierīkoti ceļi mežos. Neapšaubāmi! Tiek veikta mežu atjaunošana. Ļoti jauki! Tiešām ļoti jauki! Ļoti labi un pareizi.

Taču, es domāju, katrs, kas ir bijis ārpus Rīgas, redz arī to, ka gandrīz katru gadu tiek mainīti, tiek iegādāti jauni džipi uzņēmumā „Latvijas Valsts meži”. Uzņēmuma „Latvijas Valsts meži” biroji ir aprīkoti ar vislabākajām mēbelēm, tās tiek mainītas ļoti regulāri. Arī algas šajā uzņēmumā vienmēr ir krietni virs tā līmeņa, kāds ir privātajā biznesā šajā sektorā. Tā ka šie izdevumi, manuprāt, ir pietiekami lieli. Es nesaku, ka tos vajag samazināt. Uzņēmums „Latvijas Valsts meži” tiešām to visu ir darījis savas kompetences ietvaros. Bet nevajag teikt, ka gandrīz 70 miljoni latu, kas ierēķināmi izdevumos pagājušajā gadā, ir ļoti maz un ka šie 96 miljoni, ja uzņēmuma īpašnieks, valsts, izdomātu tos sadalīt tomēr citām prioritātēm, ir kas katastrofāls. Kolēģi, tā tas noteikti nav!

Atgādināšu dažas lietas tiem cilvēkiem, kuri komisijas sēdē, kā es lasīju, teikuši, ka šeit varētu būt kāda dekapitalizācija vai kas ļoti slikts darāms, lai samazinātu šā uzņēmuma konkurētspēju.

Atcerēsimies, ka jebkurā privātā institūcijā, neatkarīgi no tā, vai tā būtu akciju sabiedrība vai slēgta privāta struktūra, ir tā, ka jaunā gada sākumā, veicot bilances apstiprināšanu, uzņēmuma īpašnieki vai īpašnieks (šajā gadījumā – Latvijas valsts) lemj, ko darīt ar iegūto peļņu. Un šie lēmumi vienmēr ir ļoti loģiski. Viens lēmums var būt šāds: visu peļņu investēt tālākā attīstībā. Saprotami! Var arī būt lēmums peļņu daļēji investēt attīstībā. Taču mēdz būt arī tā, ka īpašnieki nolemj šo peļņu izmantot citām absolūti nepieciešamām vajadzībām savā nozarē, savās interesēs.

Ja šajā gadījumā Latvijas valsts uzskata, ka valsts un pašvaldību citu ceļu veidošana un būvēšana nav valsts interesēs, tad es nesaprotu – kas ir valsts interesēs?

Vai tiešām mēs ar šo gribam meža ceļus pretstatīt pašvaldību un valsts pirmās nozīmes ceļiem?

Mēs redzam, ka vislielākā naudas summa budžetā tiek noņemta no projektiem, kas ir ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu tieši ceļu būvei, Šlesera kungs! Tieši jūsu vadītajai nozarei, kaut gan jūs esat vairākkārt ļoti aktīvi aicinājis aizstāvēt infrastruktūru un ceļu būvi!

Tad nu varbūt tomēr šajā gadā, kad tiešām ir to ieņēmumu kritums, kas tiek gūti no PVN, īpašnieks varētu vienreiz nolemt šo savu dividendēs iegūto peļņu… Uzveru: tikai peļņu, nevis pamatlīdzekļus un aktīvus, ieguldīt kādā citā virzienā, kas šobrīd ir ļoti svarīgs. Tie argumenti, ka šādā veidā mēs iznīcināšot uzņēmumu „Latvijas Valsts meži”, ir smieklīgi un absurdi!

Kolēģi! Kā es jums jau teicu, aktīvi, kas ir šim uzņēmumam, netiek aizskarti. Meža resursi, kas ir valstij piederoši un ko uzņēmums „Latvijas Valsts meži” tikai lieto, par tiem nemaksādams ne santīma, joprojām ir. Tie paliek!

Tāpēc es aicinu: kolēģi, šajā situācijā, kad tiešām budžeta ieņēmumi nav bijuši pareizi plānoti un kad līdzekļi no PVN mums budžetā neienāk, nu neekonomēsim uz ceļu rēķina, uz infrastruktūras attīstības, uz Latvijas valsts attīstības rēķina! Tas ir katra Latvijas iedzīvotāja interesēs!

Es aicinu atbalstīt gan 2.priekšlikumu, gan arī 16. – frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikumu un tādējādi tomēr līdzsvarot un samērot ceļu attīstību mežos un ceļu attīstību pašvaldībās.

Atbalstīsim!

Sēdes vadītājs. Vārds Ministru prezidentam Ivaram Godmanim.

I.Godmanis (Ministru prezidents).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Ministri!

Zemkopības ministrs ir komandējumā, tāpēc es šodien daļēji pārstāvēšu arī viņu, sacīdams sekojošo.

Pirmkārt, 90 miljonu peļņa… Ja mēs paskatāmies, cik lielu summu mēs tik tiešām vēlamies ar valsts budžeta grozījumu saņemt no uzņēmuma „Latvijas Valsts meži”, tad redzam, ka 32 miljoni – tie ir apmēram 30 procenti. Tie, kas zina ekonomiku, saprot, ka 30 procenti dividenžu no īpašnieka – tā ir faktiski gandrīz vai augšējā robeža. Tas ir tas, ko faktiski var lietot. Tas, ko mēs lietojam „Lattelecom”; tas, ko mēs lietojam LMT, un tā tālāk.

Ja ir runa par monopolistu, tad it kā varētu paņemt vairāk. Nekur citur neizņem dividendes… Redziet, šī akciju sabiedrība – tā ir valsts akciju sabiedrība. Tas nozīmē, ka tas, kas netiek paņemts no valsts puses, ir faktiski tas, kas veido tās kapitālu un rezerves. Tagad ir jautājums par to, kā akciju sabiedrība to izmanto. Vai ir vērts šādu daļu līdzekļu atstāt šai kompānijai?

Te ir divi aspekti. Viens aspekts ir tīri praktisks. Paskatīsimies uz skaitļiem! Man patīk, ka šeit runā par skaitļiem. Ja paskatīsimies, kāds ir PVN apmaksas pieaugums šā gada pirmajā pusgadā (piecos mēnešos, precīzāk sakot) attiecībā pret iepriekšējo gadu, tad redzam, ka akciju sabiedrība „Latvijas Valsts meži” prasa vairāk nekā 3,6 miljonu PVN apmaksas – tā teikt, ir piestādījusi rēķinu valstij. Un kā jūs domājat – kāpēc šie maksājumi?... Tas ir saistīts ar to, ka tik tiešām jābūvē viņiem ceļi un jānodrošina visas šīs absolūti nepieciešamās, ar infrastruktūru saistītās lietas… Kāpēc – to es paskaidrošu vēlāk.

Neapšaubāmi, viņi pērk būvmateriālus, viņi maksā par darbu, un tur ir šie 18 procenti… Un viņi nepārdod tos ceļus! Līdz ar to faktiski ir normāli, ka viņi prasa šos 18 procentus no valsts. Kas ir tas, ko mēs šajā budžeta situācijā lūdzam uzņēmumam „Latvijas Valsts meži”? To summu, ko viņi mums ir lūguši apmaksāt, mēs viņiem savukārt lūdzam kā praktisku papildu dividendi. (Un tāpēc otrs šā likumprojekta lasījums atšķiras no pirmā.) Un uzņēmums „Latvijas Valsts meži” tam piekrita. Es nedomāju, ka viņi bija ļoti priecīgi, bet tomēr nāca pretī. Tas ir punkts viens.

Punkts divi. Šis ir nepārprotams pierādījums, ka faktiski nauda tiek tērēta vajadzīgās infrastruktūras veidošanai. Tā ir matemātika. Situācija ar PVN to pierāda.

Tā otra lieta ir daudz nepatīkamāka. Un tie, kas šeit no tribīnes runāja, nezina šo jauninājumu.

Skatoties, kādas ir iepirkuma cenas valstī, jāņem vērā, ka mums ir divi tirgi – ir valstij piederošie meži, un ir privātajiem piederošie meži. Kopš pagājušā gada sākuma un līdz pat šim brīdim mēs varam šeit vērot ainu, kas nepatīkamāka nekā Skandināvijā. Lai gan šeit ir ļoti daudz iepircējfirmu ar skandināvu kapitālu, realitāte ir tā, ka iepirkumu cenas Latvijā ir jau sasniegušas zināmā mērā maksimumu un tagad par 20 procentiem sāk mazināties. Turklāt mazinās abās pusēs – un pārsvarā jau tomēr privātajā pusē. Turklāt, kā par nelaimi, privātajā pusē liela daļa ir palikusi maksimumā, cerot, ka vēl arvien kāds samaksās to cenu, kas bija maksimuma cena. Ja mēs skatāmies, ka attīstījās cenas Skandināvijā, tad redzam, ka tur nekāda maksimuma nebija. Savukārt mēs piedzīvojām to, ka cenu sadārdzinājums Latvijā atstāja iespaidu uz eksporta produkcijas tirgus daļu – uz zāģmateriāliem –, ko mēs pārdevām ārpusē.

Un tagad jautājums: kā „Latvijas Valsts meži” varētu nostrādāt kā zināms dempfers? Un šādos apstākļos, ja viņi ieiet tirgū un strādā nevis uz cenu paaugstināšanu, bet mēģina šo iepirkuma cenu uzturēt vairāk vai mazāk zemāku, tad, iespējams, viņiem tas ir samērā apgrūtinoši. Taču, lai viņi to varētu darīt, viņiem ir nepieciešams zināms kapitāls. Tas ir punkts viens.

Punkts divi. Ir kāda ļoti nepatīkama saistība, jo Latvijā apmēram 12 procentus no importa sastāda kokmateriāli. Ja ņemam pēc kvalitātes, tad kvalitatīvā koksne ir vairāk nekā 12 procenti. Diemžēl šis imports, sākot ar nākamo gadu, varētu arī nebūt, ņemot vērā eksporta tarifu nosacījumus tām valstīm, kas eksportē šos apaļkokus. Tas nozīmē, ka mums ir radikāli mainījusies situācija.

Praktiski no nākamā gada sākuma Zemkopības ministrija gatavos īpašu programmu, lai neiznāk tā, ka, trūkstot šim lētajam resursam, ko mēs iepērkam, mums varētu rasties problēmas ar to, ka mēs varam zaudēt pietiekami daudz savu eksporta tirgu. Arī vietējā tirgū varētu būt cenu kāpums, kas būtu saistīts ar to, ka mums vairāk ir jāatstāj valstī iekšā. Un šajā gadījumā ir arī ļoti svarīgi, kā valsts akciju sabiedrība piedalīsies visā šajā procesā un kā tā stabilizēs šo procesu.

Faktiski viens no variantiem ir tāds, ka tos divus gadus, kad netika izcirsts atbilstoši tāmei, kas bija apstiprināta, kā arī ņemot vērā to, ka nākamgad imports mums praktiski varētu samazināties par tiem procentiem, kurus es minēju, mums nāksies to visu kompensēt. Un tad ir jautājums: kāda loma tajā visā ir „Latvijas Valsts mežiem”? Es domāju, ka šinī brīdī, ņemot vērā šīs divas lietas, ir ļoti svarīgi, lai šī kompānija būtu ar tādu kapitālu un rezervi, ka tā varētu šajā tirgū darboties kā stabilizators. Tas ir punkts divi. Un tāpēc ņemt ārā naudu no jebkurām, arī ļoti vajadzīgām, lietām nebūtu pareizi.

Un trešais. Vecos laikos, kā to atceras deputāti ar pieredzi, kad vēl bija specbudžeti, protams, saistība starp „Latvijas Valsts mežu” ieņēmumiem un meža dienesta uzturēšanu bija viennozīmīga – caur specbudžetu. Tagad, protams, tas tā vairs nav, bet tomēr… Un tomēr! Ja mēs skatīsimies pēc būtības, nevis pēc birokrātijas un burta, tad, dabīgi, zināmā mērā mūsu meža dienests caur valsts budžetu tomēr ir saistīts ar to, kā šī akciju sabiedrība strādā.

Ņemot vērā šīs divas lietas – šo samērā nepatīkamo cenu kāpumu, kas īpaši sakāpināja cenas, starp citu, privāto mežu īpašniekiem, kuri faktiski tagad gaida, ka šī cena atkal turpinās augt, neskatoties uz to, ka tas tā neturpināsies… Tas ir viens aspekts, kur „Latvijas Valsts mežiem” būtu jānospēlē sava loma. Un otrs aspekts ir saistīts ar to, ka mums mainās importa struktūra, kas sadārdzinās resursus. Es domāju, ka vairāk līdzekļu no „Latvijas Valsts mežiem”, kā mēs šeit to ar jūsu palīdzību darām, mēs pieprasīt nevaram, šinī brīdī tas ir maksimums.

Tāpēc es lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies Ministru prezidentam.

Debatēs vārds deputātam Augustam Brigmanim.

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Godājamie kolēģi! Mežkopība, mežrūpniecība, Latvijas meži ir mūsu valsts bagātība, un es vērtētu mežus kopumā tā: cilvēkam plaušas ir orgāns, ar kuru mēs elpojam, uzturam savu dzīvību, savukārt arī Latvijas valsts meži ir viens no svarīgākajiem mūsu dzīvības orgāniem.

Es varbūt gari nerunāšu par šo lietu, ko šeit precīzi jau raksturoja ar skaitļiem. Es vairāk runāšu par šo ekoloģisko faktoru – par šo dabas bagātību, par šo zaļo rotu. Es domāju, ka šeit nekad nebūs par daudz līdzekļu, ko mēs varētu ieguldīt šajā sfērā. Es domāju, ka meža uzturēšana, meža sakopšana, meža infrastruktūras attīstīšana, jaunu mežu stādīšana un atalgojuma maksāšana cilvēkiem, kas strādā šajā sfērā, ir ārkārtīgi svarīgs faktors. Un, ja mēs tagad šo priekšlikumu par līdzekļu samazināšanu… šos mežus tēlaini salīdzinātu ar jēdzienu „plaukstošs uzņēmums”, tad man tas asociētos ar mūsu klasiku – ar Pāvila Rozīša romānu „Ceplis”, kad jauns, talantīgs uzņēmējs (No zāles dep. K.Leiškalns: „Virsnieks!”) grib izputināt plaukstošu uzņēmumu, noņemot nost… (No zāles dep. K.Leiškalns: „Virsnieks!”) Nu virsnieks, jā, virsnieks… Bet es šeit domāju, ka, noņemot nost šos līdzekļus, mēs panāksim tieši šo Rozīša kunga aprakstīto efektu – izputināsim plaukstošu uzņēmumu.

Tātad es, kolēģi, aicinu nenoņemt līdzekļus mežam, šai nozarei. Lai tā attīstās! Tas būs tikai mūsu kopīgais ieguvums gan veselībai, gan mūsu attīstībai, gan darbam, gan pārējai valsts attīstībai. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Ļausim virsniekam strādāt!”)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Ministru prezidenta kungs! Kolēģi! Šeit aizstāvībai tika runāts par to, lai mēs nenobalsotu „par” šo priekšlikumu; tika runāts par visu, izņemot lietas būtību. Tiek jaukti termini, peļņa. Peļņa nepieder uzņēmumam! Peļņa vienmēr un visur ir piederējusi īpašniekam, un īpašnieks rīkojas ar peļņu pēc saviem ieskatiem vai kā ir labāk. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Kā labāk!”)

Ministru prezidenta kungs! Daļa sabiedrības jums vēl uzticas, un es domāju, ka nevajag mulsināt sabiedrību, kā piemēru minot „Lattelecom” un „Latvijas Mobilo telefonu”. Tieši šie uzņēmumi ir piemērs tam, kā vajadzētu īpašniekam rīkoties ar peļņu. „Lattelecom” gandrīz vai no pirmās savas pastāvēšanas dienas visu peļņu ir izmaksājis dividendēs. Man nav informācijas par daudziem pēdējiem gadiem, bet, piemēram, 2007.gadā no 39 miljoniem peļņas dividendēs ir izmaksāti 36 miljoni. Arī „Latvijas Mobilais telefons” tieši tāpat veic savu darbību un izmaksā ļoti daudz līdzekļu – vairāk nekā 50 procentus – dividendēs. Un dividenžu izmaksa pieder pie normālas pasaules attīstības, nevis tā, kā mūs te biedēja parlamentārā sekretāre, sacīdama, ka dividenžu izmaksāšana ir komunisma rēgs vai kaut kas tamlīdzīgs.

Līdz ar to es uzskatu, ka šis priekšlikums ir pilnīgi normāls priekšlikums, ka īpašnieks ir tiesīgs rīkoties ar savu peļņu, kā viņš grib, un peļņu novirzīt tur, kur to grib. Un, ja saistībā ar 16.priekšlikumu mēs piedāvājam šo peļņu novirzīt ceļu attīstībai, tad tā ir mūsu labā griba.

Un vēl viens jautājums. Runa būs par attīstību un par kapitalizācijām. Lūdzu, es gribētu dzirdēt, cik tad pašreiz „Latvijas Valsts mežiem” naudas ir ieguldīts depozītos un cik viņi ir nopelnījuši šogad. Un kāda saistība ir starp zaļo lapotni un elpošanu un miljonu miljoniem latu depozītos tajā laikā, kad pensionāriem nav samaksāts no šā gada sākuma solītais pielikums – 40 santīmi par katru darba gadu, kas arī ir ietverts mūsu priekšlikumos?

Tā ka es lūdzu atbalstīt šo un arī 16.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Aigaram Štokenbergam, otro reizi.

A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ministru prezidenta runā, protams, par cenām viss bija pareizi, bet es saklausīju vienu bīstamu lietu, kas te tika pateikta, – to, ka „Latvijas Valsts meži” pēkšņi sāks uzstāties kā cenu stabilitātes garants. Ja mēs te runājam par to, kur tiešām ir problēmas cenu veidošanā, tad bilance… Ja mēs paskatāmies koksnes bilanci, tad redzam, ka patēriņš pluss eksports pagājušajā gadā ir bijis par 2,8 miljoniem kubikmetru lielāks nekā ieguves un importa summa. Ko tas nozīmē? To, ka Latvijā ir 2,8 miljoni kubikmetru neuzskaitītas koksnes. Tieši to tas nozīmē! Tur varbūt jāsāk meklēt… runāt arī par cenām.

Ja tas pieņēmums ir tāds, ka šī nauda, šie 50 miljoni „Latvijas Valsts mežiem” ir vajadzīgi, lai tos ieguldītu pamatkapitālā, tad mēs atbildi šodien jau dzirdējām no parlamentārās sekretāres. Tas ieguldījums pamatkapitālā… gandrīz visi 45 miljoni latu tiks ieguldīti, lai būvētu meža ceļus. Tāda bija skaidra atbilde! Vēl 6 miljoni tiks tērēti citai infrastruktūrai. Tie ir ilgtermiņa ieguldījumi, tie nav apgrozāmie līdzekļi! Tādējādi ar tiem nav iespējams piedalīties kaut kādā cenu stabilitātes garantēšanā. Pēc būtības tas nozīmē, ka ar šo naudu, kura tiks iebūvēta meža ceļos, vienkārši tiks palielināts pamatkapitāls, kas ļaus uzņēmumam vairāk aizņemties. Vai tas ir tas, ko jūs tagad gribat panākt, – to, ka „Latvijas Valsts meži” aizņemas kredītos naudu un ar to kļūst par cenu stabilitātes garantu?

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātei Annai Seilei.

A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Es vispirms vēlos paslavēt akciju sabiedrības „Latvijas Valsts meži” vadību par patiešām labu un konstruktīvu līdzšinējo darbību, jo tik tiešām viņiem darbi veicas, ienākumi pildās, viņi rūpējas par savu darbinieku algām, ir iegādāta laba tehnika un labā līmenī tiek atjaunoti Latvijas valsts meži. Paldies Dievam un paldies deputātiem, ka šie meži netiek privatizēti, ka tie joprojām ir valsts īpašums.

Un tomēr man gribētos pateikt vēl arī dažas citas atziņas. Kādreiz bija tā, ka pašvaldības saņēma daļu no izsolēs gūtajiem ienākumiem par kokmateriālu pārdošanu – par meža materiālu pārdošanu. Un šīs pašvaldības, kurām ir maz lauksaimniecības zemes un maz iespēju saņemt citus nodokļus, tad saņēma daļu no šīm tā sauktajām celma naudām. Tagad tā vairs nav, un šīs pašvaldības, kuru teritorijā atrodas lieli valsts meža īpašumi, faktiski dzīvo uz nabadzības robežas. Tām nav iespēju sakārtot savus ceļus, un šie ceļi ļoti bieži ir raibi kā dzeņa vēders. Tiklīdz iet cauri valsts mežam, ceļš ir ideālā kārtībā, bet šis pats „Latvijas Valsts meža” transports brauc arī pa pašvaldību ceļiem, kur ir dubļu bedres. No šā viedokļa skatoties, es domāju, ka, ja visi Latvijas valstī savelk jostas, tad to varētu darīt arī valsts akciju sabiedrība.

Šeit jau runāja par to, ka akciju sabiedrībai varbūt gadīsies ārkārtīgi lieli zaudējumi. Bet šāgada līdzekļu plānojumā taču jau ir paredzēti gan meža atjaunošanas darbi, gan visi pārējie darbi, to skaitā ceļu būve! Tam līdzekļi jau ir ieplānoti! No šīs tīrās peļņas 50 miljoni būtu laba dāvana, labs ieguldījums arī pašvaldību budžetā, ja mēs atbalstītu arī nākamos priekšlikumus.

No šā viedokļa skatoties, es domāju, ka valsts akciju sabiedrības līdzekļi ir veidojušies no valsts mežu nopelnītās naudas, un, ja galvenokārt „Latvijas Valsts meži” faktiski veic starpnieka funkcijas, pārdodami šos valsts mežu materiālus izsolēs, tad es domāju, ka šis 50 miljonu „piespricējums” Latvijas valsts budžetam ir tikai lietderīgs.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Cienījamie deputāti! Man diezgan nepieņemams šķiet tāds pretnostatījums: pašvaldību ceļi un „Latvijas Valsts mežu” būvētie ceļi, jo, ja paraugās tā reāli, tad daudzviet tieši šie „Latvijas Valsts mežu” būvētie ceļi atrisina arī pašvaldību problēmas, jo padara pieejamas arī tās mājas, tās sētas, kurām ir ļoti, ļoti apgrūtināti sakari kaut vai, teiksim, ar pagasta centru.

Tas ir viens.

Otrs. Diezgan bieži „Latvijas Valsts meži” būvē savus ceļus, būtībā dublējot pašvaldību ceļus, lai pašvaldību ceļi nesaņemtu to milzīgo slodzi, ko dod, teiksim, šī kokmateriālu izvešana. Tas ir otrs.

Un vēl trešais. Es reizēm salīdzinu „Latvijas Valsts mežus”, privāto mežu īpašniekus un šo peļņu, apgrozījumu, un tā tālāk, un tā joprojām, kaut gan domāju, ka nevienam nav noslēpums, ka tieši privāto mežu īpašnieki… Tieši privāto mežu apsaimniekošana ir vieta, kur ir ļoti, ļoti daudz šīs „pelēkās” naudas, kur ir aploksnītes un ir diezgan grūti iegūt īstu priekšstatu par to, kāda tur ir peļņa, atšķirībā no „Latvijas Valsts mežiem”.

Es vairāk nediskutēšu, bet tomēr lūdzu nenostatīt pretī akciju sabiedrības „Latvijas Valsts meži” darbību daudzu attālu reģionu ceļu tīkla attīstībā un pašvaldību darbu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzu. Vai komisijas vārdā deputātam Leiškalnam ir kas piebilstams?

K.Leiškalns. Jā, dāmas un kungi! Komisija noklausījās vairākus viedokļus par minēto tēmu, bet atbildīgās komisijas atzinums par šo priekšlikumu bija negatīvs, jo pārlieka jostas savilkšana valsts mežu apsaimniekotājiem – akciju sabiedrībai „Latvijas Valsts meži” – var novest atpakaļ pie tās situācijas, kādā mēs bijām 90.gadu sākumā. Es arī domāju, ka tas ir daudzu cilvēku interesēs – atjaunot ilgtermiņa mežizstrādes līgumus tad, kad mežs tiek noplicināts, kad ceļi tur netiek būvēti un meži netiek atjaunoti.

Tātad aicinu atbalstīt komisijas viedokli.

 

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 48, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 3. ir Juridiskā biroja priekšlikums par attiecīgajām ailēm budžeta likumā. Un atbildīgā komisija to ir atbalstījusi. Tāpat to ir atbalstījis Ministru kabinets.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 4. ir atbildīgās komisijas priekšlikums par likumprojekta sakārtošanu. Aicinu jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 5. ir deputātu Daudzes, Muižnieces, Pētersones, Rasnača un Klementjeva kunga priekšlikums par Saeimas darbības nodrošināšanas samazinājumu 102 000 latu apmērā. Komisija to ir atbalstījusi. Kabinets atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. (No zāles: „Jums piecas algas nost!”) Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – deputātu Daudzes, Muižnieces, Pētersones, Rasnača un Klementjeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.

K.Leiškalns. 6. – Ministru kabineta priekšlikums – par nenozīmīgu līdzekļu pārcelšanu no Finanšu ministrijas uz Ārlietu ministriju. Komisija un Ministru kabinets to atbalsta.

Aicinu jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! 6. …

K.Leiškalns. Ak, jā, – tagad ir 6.priekšlikums. Es atvainojos!

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Savukārt 7. ir deputātu Golubova, Rubika, Urbanoviča, Ribakova un Vidavska priekšlikums par Aizsardzības ministrijas budžeta samazinājumu par 10 miljoniem latu, pārceļot tos uz Finanšu ministriju valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Aleksandram Golubovam. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Okupācija bija?”)

 

A.Golubovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Tieši tev nebija…

Sēdes vadītājs. Cienījamais runātāj, no tribīnes…

A.Golubovs. Cienījamie kolēģi! Šā mūsu priekšlikuma būtība ir ļoti skaidra. Vienu reizi mēs atļāvāmies, ka mūsu „svētā govs” ir Nacionālie bruņotie spēki. Kāpēc mūsu valsts var atļauties maksāt 2 procentus no mūsu IKP tieši bruņotajiem spēkiem – mūsu aizsardzībai? Kādēļ?

Pavisam nesen pie mums viesojās Slovēnijas delegācija, un viņi skaidri un gaiši pateica, ka viņu valsts nav tik bagāta, lai maksātu 2 procentus, tāpēc viņi maksā tikai 1,5 procentus no IKP. Arī mēs varam atļauties to darīt. Nav tur problēmas!

Mēs neskaram šos bruņotos spēkus tik lielā mērā, lai tie beigtu pastāvēt. Tie pastāvēs! Mēs atļāvāmies noņemt tiem tikai 1/18 daļu. Tie būs!

Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? (No zāles: „Balsot!”)

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Šeit ir jābalso. Komisija šoreiz pat neko nepiebildīs.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – deputātu Golubova, Rubika, Urbanoviča, Ribakova un Vidavska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 64, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies.

Arī 8.priekšlikums saņemts no deputātiem Golubova, Rubika, Urbanoviča, Ribakova un Vidavska. Šā priekšlikuma būtība ir pārvirzīt 4 605 000 no Aizsardzības ministrijas uz Iekšlietu ministriju Valsts policijas darbības nodrošināšanai. Komisija un Ministru kabinets to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Aleksandram Golubovam.

A.Golubovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Šajā nedēļā parādījās ziņa par to, ka Rīga ir viskriminālākā galvaspilsēta visā Eiropas Savienībā. Tieši tā! Un tas tā jau ir! Pat mūsu iekšlietu ministra vecāki nesen, kā mēs zinām, tika apzagti. Nevienu zagli tā arī laikam neatrada.

Dosim nedaudz vairāk līdzekļu policistu atalgojumam! Varbūt viņi tad labāk strādās!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputāts Leiškalns vēlas ko teikt?

K.Leiškalns. Komisijas vārdā es aicinu nobalsot par komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – deputātu Golubova, Rubika, Urbanoviča, Ribakova un Vidavska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 64, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies.

Nākamais ir 9. – deputāta Šadurska priekšlikums. Ierosina pievienotās vērtības nodokļa prognozi palielināt 200 000 latu apjomā un novirzīt attiecīgo naudu uz Izglītības un zinātnes ministriju mācību literatūras iegādei. Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi, jo neuzskata par iespējamu palielināt nodokļa prognozi.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – deputāta Šadurska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 45, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Pamatbudžeta ieņēmumi. 10.priekšlikums. Deputāts Šadurskis aicina palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozi par 5 miljoniem latu un novirzīt šo naudu visnotaļ pozitīvam mērķim – Izglītības un zinātnes ministrijai augstskolu pasākumiem. Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi iepriekš minēto iemeslu dēļ.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! 10.priekšlikums un 11.priekšlikums ir par līdzīgu ienākuma avotu, un tātad argumentācija arī ir līdzīga. Tāpēc, ja ļauts, runāšu par tiem abiem kopā.

Nacionālās attīstības plānā un Deklarācijā par Ministru kabineta iecerēto darbību ir daudz runāts par zināšanu sabiedrību, par izglītību, par zinātni. Tikai darbi neseko. Darbi ir pretēji.

Godātie kolēģi! Plānots, ka pēc grozījumu izdarīšanas Latvijas valsts konsolidētais gada budžets būs ar 8 miljonu latu pārpalikumu. Uz 5,256 miljardus latu lielo izdevumu fona šī summa ir tikai simboliska dekorācija, kas valdībai ļaus dažus mēnešus runāt par budžetu ar pārpalikumu; pēc tam, nepildoties ieņēmumu prognozēm, kādu laiku varēs runāt par sabalansētu budžetu; pēc tam kādu laiku – par budžetu ar nelielu deficītu, bet gada beigās atliks tikai plātīt rokas un brīnīties, kā esam nonākuši pie aptuveni ceturtdaļmiljarda latu iztrūkuma. Summa, par kādu Saeimai būtu bijis jāsamazina budžeta tēriņi, lai gada beigās iegūtu tiešām sabalansētu budžetu, pēc daudzu speciālistu aplēsēm, svārstās ap pusmiljarda latu. Tātad valdības piedāvātais 235 miljonu latu samazinājums ir tikai tāds pussolis. Šis pussolis bija nepieciešams, un, pareizi veikts, tas būtu labojis daudzas no pagājušā gada nogalē valdības pieļautajām kļūdām, izstrādājot fantāzijas diktētās šāgada pamatbudžeta nodokļu ieņēmumu prognozes un negausīgas tērēšanas tieksmes diktētās izdevumu programmas. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Par priekšlikumu nevarētu?”) Taču šis solis ir veikts nepareizā virzienā – samazinot nevis ministriju bāzes izdevumus, bet gan samazinot valsts attīstībai vitāli svarīgas programmas izglītībā un zinātnē.

Augstākā izglītība un zinātne ir divas jomas, kas vistiešāk ietekmēs valsts konkurētspēju jau tuvākajā nākotnē. Bez investīcijām inovācijās un mūsu cilvēku intelektuālajā attīstībā ir neiespējami konkurēt starptautiskajā tirgū, kur galvenais kritērijs ir jaunas tehnoloģijas un darba ražīgums. Tieši tas nosaka ikvienas mūsu preces vai pakalpojuma eksportspēju. Neinvestējot šajās jomās, mēs neglābjami turpināsim atpalikt. Nākamā, aiznākamā gada un turpmāko gadu budžetus izstrādājot, valdībām būs arvien grūtāk un grūtāk tos sabalansēt. Citiem vārdiem sakot, mēs šodien ieprogrammējam savas nākamās krīzes un stagnāciju. To taču visi saprot, vai ne? Tam, kas ir rakstīts Nacionālās attīstības plānā, rīcība neseko. Pareizāk sakot, seko tieši pretējais. Par miljoniem latu tiek samazināts jau tā trūcīgais finansējums augstākajai izglītībai un zinātnei, kur pirms dažiem gadiem ar milzīgām pūlēm bija panākts iepriekšējās stagnācijas lūzums un sākusies attīstība. Šodien šos vārgos attīstības asnus mūsu āzis, kas iecelts par dārznieku, gatavs bez žēlastības nobradāt.

Manu priekšlikumu būtība ir palielināt par pieciem miljoniem latu finansējumu augstākajai izglītībai un par pieciem miljoniem – zinātniskās darbības nodrošinājuma finansējumu. Tās nav astronomiskas summas budžeta makroskaitļu kopsakarībā, taču ārkārtīgi svarīgas un nepieciešamas, lai valsts attīstība turpinātos.

Kolēģi, jūs varbūt teiksiet, ka mani priekšlikumi ir noraidāmi, jo kā ieņēmumu avots minēts nodokļu prognozes palielinājums. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Tā ir!”) Formāli jau tas tā ir. Taču mūsu 5,264 miljardu latu ieņēmumu prognozē saskaņā ar manis iepriekšminētajām aplēsēm jau ir daudz utopijas. Reāli gads tiks noslēgts, kā es vērtēju, ar apmēram 250 miljonus lielu budžeta deficītu. Tātad mans ierosinājums pievieno klāt šim ieņēmumu sapnim tikai 0,2 procentus cerību. Tomēr labums, ko mūsu valsts gūtu no šo minēto budžeta programmu pieauguma, būtu reāls, taustāms un nākotnē materializētos daudzos miljonos iekasētu nodokļu, iekšzemes kopprodukta pieaugumā, inflācijas stabilizācijā, tekošā konta deficīta samazinājumā, jaunās darba vietās un varbūt arī izkļūšanā no Eiropas statistikas tabulu pēdējās vietas.

Aicinu atbalstīt 10.priekšlikumu un arī nākamo – 11.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārajam sekretāram Rolandam Brokam.

 

R.Broks (Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs).

Labdien, augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Ministru prezidenta kungs! Ministri! Cienītās deputātes! Godātie deputāti!

Es nevaru piekrist šeit izteiktajam viedoklim, ka Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta grozījumi neesot vērsti uz attīstību. Šis budžets ir optimāls un sociāli atbildīgs, tas ir atbilstošs Izglītības un zinātnes ministrijas iespējām un nodrošina tās attīstību.

Attīstība ir process, kas ir jāvērtē zināmā termiņā. Salīdzinot pagājušā gada un šāgada Izglītības un zinātnes ministrijas budžetu, svarīgi ir uzsvērt, ka, neskatoties uz šiem grozījumiem un šo samazinājumu, palielinājums salīdzinājumā ar 2007.gadu ir būtisks.

Izglītības un zinātnes ministrija nesamazināja pedagogu algas. Gluži pretēji! No 1.septembra visām pedagogu kategorijām, sākot ar bērnudārzu un beidzot ar augstskolu pedagogiem, tiek nodrošināts būtisks atalgojuma palielinājums. Kopējais pieaugums ir 133 miljoni latu. Augstākajai izglītībai, neskatoties uz budžeta grozījumiem, finansējuma palielinājums ir 9 miljoni latu. Zinātnei finansējuma palielinājums ir 4 miljoni latu, kas ir 12 procenti. Līdz ar to es uzskatu, ka šis budžets ir atbilstošs valsts iespējām, un lūdzu deputāta Šadurska priekšlikumus neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Artim Pabrikam.

A.Pabriks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, dāmas un kungi! Es diemžēl nevaru piekrist Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra teiktajam, ka šis budžets un tā labojumi attiecībā uz konkrēto ministriju ir vērsti uz attīstību. Man ir prieks, protams, par to, ka premjers ievēro taupību un cenšas tikt galā ar inflāciju. Tas ir jādara. Bet tajā pašā laikā mēs nedrīkstam aizmirst to, ka mums ir jādomā arī kopumā par attīstību šajā valstī (No zāles dep. J.Dobelis: „Mūsu valstī, ne „šajā valstī”!”)… par tehnoloģijām, par zinātni un par mūsu konkurētspēju.

Ja skatāmies uz Izglītības un zinātnes ministrijas budžetu kopumā šajos budžeta grozījumos, tad redzam, ka ir samazinājums tajās ailēs, kas attiecas uz pētniecību, uz sadarbību, kura Eiropas Savienības iekšienē notiek saistībā ar pētniecības un zinātnes projektiem, tirgus jautājumu pētniecību; arī tajās sadaļās, kas ir saistītas ar mūsu dalību (no ārlietu resoru puses) dažādās citās starptautiskās institūcijās, es redzu samazinājumu.

Un tad man ir jautājums: kāpēc šādās ailēs mums ir jāveic samazinājums, ja mēs rakstām katru otro, trešo gadu dažādas ilgtermiņa un īstermiņa attīstības koncepcijas, kurās visiem stāstām, ka mums cilvēks, zinātne un tehnoloģija un visas citas šīs lietas ir prioritāte?

Šie budžeta labojumi un mūsu ekonomiskā attīstība, manā izpratnē, neliecina par ilgtspējīgu attīstību.

Līdz ar to es aicinu atbalstīt šos Šadurska kunga piedāvātos priekšlikumus.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debatēs vārds Ministru prezidentam Ivaram Godmanim.

I.Godmanis (Ministru prezidents).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie ministri un deputāti! Izglītības un zinātnes ministre Koķes kundze atrodas komandējumā, tāpēc es atļaušos vienreiz par šo tēmu uzstāties šeit.

Par šo sāpīgo jautājumu. Nav jau noslēpums, ka jebkuri zinātnes finansējuma un augstākās izglītības finansējuma samazinājumi ir ļoti sāpīgi. Par to mums faktiski valdībā nav diskusiju. Tas, ko parlamentārais sekretārs pateica, – pēc būtības viņš nosauca tos palielinājumus pēc 2007.gada bāzes.

Attiecībā uz šiem un arī tālākajiem priekšlikumiem par izglītību un zinātni pirmā lieta, ko es gribētu pateikt, ir tā, ka visās šajās programmās, kas ir saistītas ar izglītību, tas samazinājums ir kādas 2,7 vai trīs reizes mazāks nekā kopējais. Mēs kopā ar to procentu esam likuši 5,91… Ir atsevišķi resori, kas ir par 10 procentiem samazinājuši… Tas ir tādā jomā kā reģionālā attīstība. Savukārt izglītībai un zinātnei šie finansējuma samazinājumi ir apmēram 2 vai 2,2 vai 2,4 procentu ietvaros.

Tas tomēr parāda valdības attieksmi. Mēs atzīstam, ka samazinām. Taču cenšamies samazināt daudz mazāk nekā citiem. Ņemot vērā, protams, arī to, ko šeit teica cienījamie deputāti.

Viena lieta man tiešām ir jāatzīst: aizvakar es nebiju precīzs. Te viens precīzs deputāts teica, ka viņš te atradis to, ka centrālajam aparātam ir finansējuma palielinājums. Tagad jūs redzat – labojumos precīzi ir rakstīts, kāpēc ir šis palielinājums. Tas nebija saistīts ar centrālo aparātu. Starp citu, ir atsevišķa Eiropas Savienības struktūrfondu apguves programma, kuru tagad jūs varat atrast grozījumos un kura pirms tam nebija atzīmēta.

Un es lūdzu jūs atbalstīt to, ko jūs sakāt, – ka Eiropas fondu apguvi tomēr nevajadzētu samazināt.

Par konkrētām lietām. Es gribētu nedaudz par programmām pateikt. Jā, visi šie samazinājumi nav patīkami. Te nav ko slēpties!

Profesionālā izglītība – 2,52 procentu samazinājums no vispārējiem ieņēmumiem. Tie faktiski sadalās divās daļās… 1,344 miljoni latu – apakšprogrammā 02.04.00, kā to redzat jums izdalītajos materiālos… Tur ir samazināti izdevumi atlīdzībai…

Diemžēl, jā, tur ir jautājums arī par nodrošināšanu – par precēm, materiāliem, kurus mēs nevaram tādā daudzumā iegādāties šai sistēmai. Es ceru, ka tad, kad mēs skatīsim nākamā gada budžetu, mēs varēsim kaut kādā veidā pārstrukturēt… Taču tas ir tas postenis, kura samazināšanu pati ministrija uzskata par iespējamu.

Un 10 000 latu – no apakšprogrammas „Profesionālās izglītības administrācija”… Vienu grāmatu mēs nevarēsim izdot,… tur bija paredzēts izdot grāmatu par profesionālo izglītību Latvijā… Tas, protams, nav pozitīvi, bet tāda ir realitāte.

Par augstāko izglītību. Faktiski tur ir trīs posteņi, kuros ir samazinājums – 2,51 procents. Programma 03.00.00 „Augstākā izglītība” – 1,7 miljoni… Ir samazināti izdevumi pasākumiem… Jā, ir samazināti izdevumi atlīdzībai, izdevumi precēm, pakalpojumiem, pamatkapitāla veidošanai – 2,51 procents.

Tālāk seko šādi cipari: 28 000 latu – faktiski šāds samazinājums ir apakšprogrammai „Dotācija Rīgas Ekonomikas augstskolai”. Taču tas ir nevis tādā nozīmē, ka mēs nemaksājam, bet gan tāpēc, ka finansējums samazinās valūtas kursa svārstību dēļ. Tas nav finansējuma samazinājums pēc būtības, bet gan valūtas kursa svārstību izraisīts samazinājums. To naudu mēs varam nemaksāt.

Un tad, protams, jāpiemin 257 000 latu samazinājums, kas nav patīkams, apakšprogrammā 03.11.00 „Koledžas”. Arī tur ir izdevumi atlīdzībai, precēm un pakalpojumiem. Uzsvars tur ir uz preču un pakalpojumu faktisko iepirkumu… Tie, protams, ir vajadzīgi, bet mēs nevaram to atļauties pie pašreizējiem ieņēmumiem.

Un, lai man nevajadzētu nākt šeit tribīnē vairākas reizes, es gribētu pie reizes parunāt arī par šo sāpīgo jautājumu, par ko šeit vēl būs diskusijas, – par valsts valodu. Noklausījos debates, kad pirmajā lasījumā deputāti izteicās, un varu pateikt sekojošo. Atsevišķus samazinātus posteņus jūs tur atradīsiet. Saistībā ar valodu ir vienai apakšprogrammai arī palielinājums, kas gan nav liels. Taču tie samazinājumi ir faktiski šādi: 33 tūkstoši. Ja jūs paskatīsieties, kāda ir tā proporcionālā attiecība, tad redzēsiet, ka kopumā tie visi nebūs lielāki par 2 procentiem. Pat mazāki tie būs. Ja jūs parēķināsiet matemātiski.

Tātad apakšprogrammā 04.01.00 „Valsts valodas attīstība” – 33 146 latu liels samazinājums. Samazināti izdevumi Valsts valodas aģentūras sociolingvistiskajam pētījumam „Valodas politikas ietekme uz valodas apguvi izglītībā”, bukletam „Situācijas apzināšana vārdnīcu izstrādes un publicēšanas jomā Latvijā”, semināram „Valodas speciālistu sagatavošana augstskolās”, kā arī latviešu valodas lektorātiem Gēteborgas Universitātē un Prāgas Kārļa universitātē. Tie ir tie posteņi, kas praktiski veido šo samazinājumu. Faktiski tie ir mācību materiāli. Mēs nevarēsim tos izdot šajā gadā. Tie gan ir nevis mācību metodiskie materiāli, bet informatīvie materiāli.

Par 21 557 latiem mēs samazinām finansējumu apakšprogrammā 04.02.00 „Atbalsts latviešu valodas apguvei”. Smagi, bet tāda ir realitāte. Mēs samazinām izdevumus Latviešu valodas apguves valsts aģentūras elektroniskā mācību līdzekļa „Latviešu valoda kā svešvaloda pieaugušajiem” izdošanai DVD formātā. Mēs šo DVD nevarēsim šogad izdot. Tas, protams, nenozīmē, ka mēs arī turpmāk taupīsim uz tā rēķina. Taču šoreiz tas ir tas viens mācību līdzeklis, kura izdošanu DVD formātā mēs nevaram nodrošināt.

Jāpiemin arī vēl tas, ka ir 29 392 latu liels samazinājums (procentuālā ziņā tas ir stipri mazāks nekā vidējais samazinājums) Tulkošanas un terminoloģijas centram. Tas mazinājums ir faktiski uz atalgojuma fonda rēķina – tiek samazināts attiecīgo štata vienību skaits (nodaļas vadītāja, saimniecības nodaļas vadītāja, terminologa amats un tā tālāk).

Par zinātni jāteic, ka zinātnei tas finansējuma samazinājums, kā to šeit jau deputāti teica, ir 2,84 procenti. Šis samazinājums ir vairāk nekā divas reizes mazāks nekā tas, kādu mēs prasām attiecībā uz pārējām jomām.

Šeit viena programma ir ļoti problemātiska – tie ir uz tirgu orientētie pētījumi. 340 130 latu samazinājums arī ir būtisks, jo Valsts kontrole, pētot, kādas ir bijušas atskaites par šāda tipa pētījumiem iepriekšējā gadā, ļoti nopietni un pamatoti ir izteikusi savus pārmetumus. Es esmu to teicis arī augstskolu vadītājiem – jo tās ir augstskolas, kas piedalās šajos projektos! –, lai viņi tomēr sakārto savus atskaites dokumentus, kā viņi šo programmu pēta un kā galu galā par to atskaitās, tajā skaitā arī par saņemto atalgojumu, un tā tālāk.

Un tad, protams, parādās nepatīkama lieta: 189 000 mēs samazinām programmai 05.09.00 – „Dalība Eiropas Savienības pētniecības tehnoloģiju attīstības programmās”. Tur ir samazināts nākamo projektu skaits. Bet tur ir vēl viena cita problēma – mēs samērā neaktīvi strādājam pie tiem starptautiskajiem projektiem zinātnē, kas mums ir pieejami Briselē, un neviens nevar īpaši lielīties ar šo projektu apguvi. Tur tas atbildīgais cilvēks, Kapenieka kungs, kādreiz bija mans kolēģis. Es viņam prasīju: „Kāda ir situācija?” – „Nu, tā ir jāuzlabo!” Un tādi rīkojumi faktiski jau ir doti.

Tad vēl ir pavisam nelieli – nelieli! – samazinājumi nozares vadībai 2,22 procentu apmērā programmai 06.00.00 – „Izglītības valsts inspekcija”. Jā, ir samazināts finansējums ārvalstu komandējumiem, iestādes uzturēšanai. Tas pats attiecas arī uz citām ministrijām. Lūk!

Un tagad ir Eiropas Universitātes institūts. Mēs nevaram tik daudz tam iemaksāt, samazinot 60 000 latu.

Ja mēs runājam par sportu, tad arī tur ir samazinājums, bet tas nav liels – 2,42 procenti. Protams, arī tur ir paredzētas sāpīgas lietas – amata vietu likvidācija – 6000 latu. Bet ir vēl arī citas lietas, kas, protams, ir nepatīkamas, jo nacionālajām sporta bāzēm mēs nevaram nosegt visus maksājumus, kas ir paredzēti attiecībā uz komunālajiem pakalpojumiem, tāpēc tām nāksies palielināt maksas pakalpojumu klāstu.

Tas arī ir viss, ko es varētu teikt par šiem samazinājumiem.

Protams, es varu atzīt, ka tas tik tiešām nav pats labākais veids, bet tas, ko es kategoriski nevaru pieņemt no Šadurska kunga teiktā… Ja viņš zina matemātiku – un viņš to zina!… Saprotiet, ja mēs apšaubām, ka mūsu piedāvātā korekcija, kuru mēs tagad liekam jums priekšā, novedīs pie sabalansēta budžeta, tad piedāvājums palielināt ieņēmumu prognozi, kuru mēs jums esam pietiekami konservatīvu uzzīmējuši, par ko es teicu jau pirmajā lasījumā, ir tikai vēl plašāks solis tajā virzienā, lai īstenotos tas, ko jūs vēlaties. Es atšķirībā no jums nevēlos to! Es vēlos, lai mums izdotos, pirmkārt, pierādīt, ka šie grozījumi ir reāli, otrkārt, lai mēs gada beigās, 31.decembrī, nodemonstrētu, ka mēs varam sasniegt nulli konsolidētajā budžetā. Varbūt šajā ziņā mūsu vēlmes atšķiras. Acīmredzot tāda ir pozīcijas un opozīcijas loģika.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim, otro reizi.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Pozīcijas un opozīcijas loģika – šie vārdi ir ļoti bieži dzirdēti no šīs tribīnes, tāpēc nebūtu pat vērts tos atkārtot. (No zāles dep. J.Dobelis: „Ir taču tā”!)

Vienā ziņā es gribu pateikt paldies Ministru prezidentam par kļūdas, uz kuru es norādīju aizvakardienas sēdē, atzīšanu. Tas notiek ļoti reti, kad mūsu valdība atzīst kļūdas. Paldies, Godmaņa kungs! Tiesa gan, šī kļūda, ierakstot centrālo aparātu, kur faktiski bija jāraksta tehniskā palīdzība, filozofiski arī ir stipri diskutējama… Jo – kas tad ir šī tehniskā palīdzība? Tā ir valsts priekšapmaksa tiem darbiniekiem, kuri strādā pie Eiropas projektu apkalpošanas.

Kas izstrādā šos projektus? Izglītības un zinātnes jomā tās ir universitātes. Ja šos 850 000 latu sadalītu, pieņemsim, četrām universitātēm, tad, es domāju, ka priekšapmaksa 200 000 latu apjomā universitātei, kas ir šā projekta izstrādātāja, valstij varbūt dotu lielāku labumu nekā priekšapmaksa tiem darbiniekiem, kuri to apkalpo. Diemžēl mūsu augstskolu juridiskais statuss – atvasinātās publiskās personas – neļauj to saņemt. Vai vienkāršāk nebija pieņemt manis ierosinātos grozījumus Augstākās izglītības likumā… es atvainojos, Augstskolu likumā, tātad pašreizējā likuma grozījumos, kas universitātēm ļautu pretendēt uz šo priekšapmaksu? Bet tas jau ir saimniekošanas jautājums…

Bet nu, kolēģi, par pozīciju un opozīciju. Par optimitāti. Jau pagājušā gada nogalē, strādājot pie šāgada pamatbudžeta, mēs dzirdējām…

Sēdes vadītājs. Jums ir vēl desmit sekundes…

K.Šadurskis. Es pabeigšu dažās sekundēs… Mēs dzirdējām par to, ka 2008.gada budžets ir optimāls. Taču izrādījās, ka pievienotās vērtības nodokļa prognoze ir pat ar 40 procentu kļūdu. Kolēģi, kur nu šeit optimums? Un, ziniet, ja no 8 miljonu utopiski plānotā pārpalikuma šajā budžetā noņem piecus, tad, Godmaņa kungs, ne no fiziķa interpretācijas, ne no matemātiķa interpretācijas, nekas liels nemainās…

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai Leiškalna kungam ir kas piebilstams?

K.Leiškalns. Jā, atbildīgā komisija ļoti konsekventi raudzījās, lai nevienu priekšlikumu neatbalstītu pēc pozīcijas–opozīcijas principa, bet gan vadījās pēc principa, ka tiek paaugstināta ieņēmumu prognoze. Līdz ar to, lai arī cik labs būtu deputāta Šadurska priekšlikums – un tas tiešām ir labs priekšlikums, tie tiešām ir cēli mērķi –, taču atbildīgā komisija to nevarēja atbalstīt.

Aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – deputāta Šadurska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 47, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 11. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums – ir tikpat cēls, bet atbildīgā komisija to nav atbalstījusi, jo atkal iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognoze tiek palielināta par pieciem miljoniem latu.

Aicinu neatbalstīt 11.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. – deputāta Šadurska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 47, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 12.priekšlikumā deputāts Šadurskis aicina, bet šoreiz jau par 2 miljoniem latu, paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozi un šo naudu novirzīt Izglītības un zinātnes ministrijai.

Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. – deputāta Šadurska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 48, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 13.priekšlikumā deputāte Ina Druvietes kundze aicina palielināt pievienotās vērtības nodokļa iekasēšanas prognozes par 200 tūkstošiem un novirzīt attiecīgo summu Izglītības un zinātnes ministrijai valsts valodas attīstībai. Komisija to nav atbalstījusi iepriekš minēto iemeslu dēļ.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Debatēs vārds deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Godmaņa kungs! Aizvakar, apspriežot budžeta grozījumus, es norādīju uz savām bažām par to, ka, mūsu prezidenta šārīta vārdiem runājot, mērķa sasniegšanai tiek ziedoti ideāli, vērtības, ko cienī un godā sabiedrība. Šodien parunāsim precīzāk par šīm vērtībām, jo šķiet, ka budžeta grozījumu pieņemšanas steigā garām varētu būt paslīdējusi šo grozījumu būtība un arī to starptautiskā rezonanse.

Varu pierādīt, ka tik tiešām valsts valodas politika budžeta grozījumos ir cietusi visvairāk. Jums pilnīga taisnība, Godmaņa kungs, ka Izglītības un zinātnes ministrijai šis procents vidēji ir mazāks, bet tieši šīm divām institūcijām – Valsts valodas aģentūrai un Tulkošanas un terminoloģijas centram – budžeta grozījumos samazinājums ir precīzi par 5,91 procentu. Precīzi par 5,91 procentu, turklāt ar stingru norādījumu šīm iestādēm, ka nekādas augšupejošas diskusijas nav pieļaujamas. Un, tā kā šīs iestādes pārsvarā veic tikai valsts valodas politikas programmā norādītos uzdevumus, tām nav papildu ienākumu no Eiropas fondiem, tad šis samazinājums nav tikai uz atalgojuma rēķina. Nebūt ne! No tā cieš ļoti svarīgas pozīcijas. Un kuras? Tad nu visi kopā paskatīsimies.

Protams, mēs varam neveikt pētījumus situācijas analīzei, bet tad mums būs ļoti grūti pierādīt, vai tik tiešām mūsu bažām par latviešu valodas situācijas pasliktināšanos ir pamats. Šie Valsts valodas aģentūras veiktie pētījumi mums ļāva runāt nevis emociju, bet faktu līmenī, taču pašlaik acīmredzot mēs atkal atgriezīsimies pie nepārbaudāmām emocijām.

Mēs varam neizdot kādu grāmatu. Protams, tas ir pirmais, ko mēs varam darīt. Varam neattīstīt tā saukto latviešu valodas korpusu, par kuru arī ļoti daudzi politiķi runā kā par svarīgu nosacījumu latviešu valodas attīstībai.

Taču ir skarta arī vēl daudz nopietnāka pozīcija. Tā ir latviešu valodas mācīšana ārzemēs. Mēs taču vēlamies, lai mūsu valodu mācās citu valstu universitātēs? Un pašreiz mūsu valoda netiks mācīta Prāgas Kārļa universitātē, Gēteborgas Universitātē un, kā to redzēsim, ir apdraudēta arī latviešu valodas mācīšana Sietlas Vašingtona universitātē. Tas ir ļoti nopietni! Cita finansējuma jau nav, un līdz ar to mēs nekādi nevaram izpildīt Eiropas Savienības vadlīnijās ietverto principu, ka ikvienas valsts valoda ir jāmāca arī citās valstīs. Visas valstis to finansēs, Latvija – atkal ne. Paliks vienīgā! Paskatīsimies, kā mūsu kaimiņi, lietuvieši un igauņi, atbalsta savas valodas mācīšanu! Tas notiek praktiski visās Eiropas valstīs un vēl daudzviet citur pasaulē. Mēs no tā atsakāmies.

Tālāk par Tulkošanas un terminoloģijas centru. Protams, var atgādināt Ministru kabineta šāgada februārī pieņemto protokola lēmumu par Latvijas Republikai saistošo starptautisko līgumu tekstiem, kuri nav pieejami latviešu valodā. Mēs taču zinām, ka starptautisko tiesību akti nevar stāties spēkā Latvijā, ja tiem nav nodrošināts oficiāls tulkojums latviešu valodā. Un tikpat labi mēs zinām arī to, ka ir ļoti svarīgi tulkot Eiropas Savienības dokumentus latviski. Tikai tad tas ir likumīgs pamats mūsu tiesību aktu izdošanai. Tas nenotiks! Vismaz par 70 procentiem būs jāsamazina šis apjoms.

Nav tā, ka mēs visi varam strādāt ar tekstiem oriģinālvalodā! Piemēram, Eiropas Kopienu Tiesas materiāli ir franču valodā. Ļoti neliels mūsu ierēdņu procents var brīvi strādāt ar dokumentiem franciski. Un tad, ja Latvijai ir jāspriež par pievienošanos kādam Eiropas Kopienu Tiesas procesam, mēs to varam izdarīt uz šo tulkoto dokumentu pamata. Tagad tas tā nenotiks.

Mēs, protams, līdz ar to apdraudam arī investīcijas Latvijā, jo ārvalstu investori taču grib iepazīties ar mūsu likumdošanu. Tagad tas nebūs iespējams.

Protams, es nemaz nerunāšu par to, ka mums atkal būs iespējams (kā tas notika Eiropas Konstitūcijas līguma gadījumā), strādāt ar dokumentu, kurā ir 500 kļūdu, jo nebūs iespējams veikt šo koordināciju starp Tulkošanas un terminoloģijas centru un Briseles un Luksemburgas tulkotājiem. Tā ir realitāte! Tie ir pieejami skaitļi un fakti.

Un tātad – kādi ir secinājumi…

Sēdes vadītājs. Druvietes kundze, jūsu runas laiks ir beidzies!

I.Druviete. Varu pārtraukt un runāt pie otrā priekšlikuma… Labāk uzreiz? Arī es tā domāju.

Sēdes vadītājs. Vai mēs tam piekrītam? (No zāles: „Piekrītam!”) Piekrītam.

I.Druviete. Tātad šeit nav runa ne par emocijām, ne par partejisku nostādni. Šeit ir runa par ļoti niecīgu summu, no kā smagi var ciest Latvijas valsts starptautiskais prestižs. Protams, būs zudis arī pamats jebkādām runām par to, ka Latvijas parlaments aizstāv valsts valodu. Tā ir ļoti niecīga summa!

Un balsojums, protams, būs ļoti interesants politologiem. Nu nevarētu taču būt tā, ka apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija, kuras ministrs, gods kam gods, ir saglabājis Valsts valodas inspekcijas budžetu, samazinot to tikai par 300 latiem, balsos tikai par to valodas aizstāvības daļu, kas ir jūsu partijas pārziņā. Es tam neticu! Jūs vienmēr esat pierādījuši pretējo.

Nu nevarētu būt arī tā, ka Zaļo un Zemnieku savienība, kura pārzina valsts valodas politiku – un dara to godam – un kuras ministre gan Prāgā, gan Sietlā ir lepojusies ar to, ka Latvijai tagad būs savs lektorāts, balsos „pret”.

Un galu galā vai tad „Saskaņas Centrs” un PCTVL, kas visu laiku apgalvo, ka viņi iestājas par valsts valodu, varētu nobalsot „pret”? Šeit nav neviena represīva pasākuma. Tā ir tikai latviešu valodas attīstības veicināšana un starptautiskā prestiža celšana.

Tātad – ar šiem 60 tūkstošiem mēs budžetu nesagrausim, bet mēs varam sagraut latviešu pašapziņu, un mēs varam sagraut Latvijas valsts starptautisko prestižu.

Kā mēs to skaidri nobalsojām 1.priekšlikumā, tad kopsavilkumi var tikt grozīti.

Mums tagad sekos pārtraukums. Mēs teorētiski jau esam pieļāvuši iespēju tomēr atkāpties no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas atbalstītajiem grozījumiem. Tad nu varbūt vēlreiz padomāsim un ar šo nelielo summu nesagādāsim sev lielu kaunu un nepieļausim šo lielo kļūdu ar ilgstošām sekām.

Paldies. Es tiešām ceru, ka tas tā notiks.

Sēdes vadītājs. Debatēs vārds Ministru prezidentam Ivaram Godmanim.

I.Godmanis (Ministru prezidents).

Cienījamie deputāti! Es atvainojos! Tomēr, ja mēs runājam par matemātiku, būsim precīzi!

Programma 04.20.00 ir jūsu materiālos – „Valsts valodas politika un pārvalde”. Finansējums – 1,976 miljoni 397 lati. Samazinājums – 60 365 lati. Tie ir 3,05 procenti.

Ja mēs runājam par valsts valodas attīstības programmu 09.80.00, par kuru es jau teicu, par šiem metodiskajiem materiāliem, tad redzam, ka tur finansējums ir 560 844 lati, bet samazinājums ir 30 146. Jā, tur ir 5,91 procents – tam es piekrītu. Taču, ja jūs paiesiet uz priekšu, tad tur programma „Atbalsts latviešu valsts valodas apguvei”… Es runāju par programmu „Atbalsts latviešu valsts valodas apguvei”. Tās ir programmas 09.81.00 un 04.20.00. Tur paredzētais finansējums ir 484 754 lati. Tur nav samazinājuma. Tur ir pat palielinājums par 2173 latiem. Tur pat nav mīnus zīmes!

Un pēdējais ir Tulkošanas un terminoloģijas centrs: finansējums – 930 799 lati, samazinājums – 29 392 lati. Samazinājums ir 3,15 procenti. Tas nav precīzi, ka visām šīm institūcijām samazinājums būtu 5,91 procents!

Taču, kas attiecas uz valsts valodas attīstību, tad tur ir divu un pat vairāku tūkstošu atbalsts plusos.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Tuvojas pārtraukums. Mēs esam saņēmuši desmit deputātu iesniegumu ar priekšlikumu turpināt sēdi bez pārtraukuma, līdz tiek izskaitīts šis jautājums, respektīvi, likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2008.gadam””. Vai deputāti piekrīt šādam priekšlikumam? (No zāles: „Nē!”, „Jā!”)

Tādā gadījumā mums par šo priekšlikumu ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu – turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma, līdz tiek izskatīta visa darba kārtība! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 29, atturas - nav. Sēde tiek turpināta bez pārtraukuma. Mums debatēs ir pieteicies vēl viens deputāts, tāpēc ir priekšlikums ļaut runāt deputātam Pēterim Tabūnam un acīmredzot ar balsojumu izšķirt šā priekšlikuma likteni…

Vai kādam ir iebildumi pret to, ka mēs pabeidzam skatīt 13.priekšlikumu? Mums debatēs ir pieteicies viens deputāts. Vai balsosim? Deputāti prasa balsojumu.

Tātad ir priekšlikums – pabeigt izskatīt šo 13.priekšlikumu un tad iet pārtraukumā. (Zālē liels troksnis. Starpsaucieni.)

Ak, tā! Pareizi! Es atvainojos! Mēs taču nobalsojām… Īstenībā man patiešām būtu vajadzīgs pārtraukums.

Tā ka tagad vārds debatēs ir deputātam Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi!…

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Jūs vēlējāties strādāt bez pārtraukuma. Tad nu, lūdzu, esiet tik mīļi un ievērojiet klusumu!

P.Tabūns. Cienījamie kolēģi! Piecdesmit okupācijas gados valsts valoda ir cietusi ārkārtīgi. Es ceru, ka man tas nav jāpierāda. Jūs to ļoti labi zināt, un ķerties kaut vai pie nelielas valsts valodas attīstības finansējuma samazināšanas… Es uzskatu, ka tas nebija prāta darbs! Tāds ir mans viedoklis.

Mēs Pilsonības likuma izpildes komisijā esam uzklausījuši gandrīz visas ar valsts valodas attīstību saistītās institūcijas. Un konstatējums ir strikts: „Valsts valodas situācija Latvijā pasliktinās, un mēs tuvojamies divvalodībai!” Tā pie mums komisijā teica pie Valsts prezidenta kancelejas nodibinātās Valsts valodas komisijas vadītājs Veisberga kungs. Arī citu institūciju, kas atbildīgas par valsts valodas situāciju, tās uzlabošanu, konstatējums bija līdzīgs.

Un tāpēc, neskatoties uz to, ka es atrodos pozīcijā, es šodien nepiekrītu tam, ka kaut vai par minimālām summām, bet valsts valodas attīstības iespējas tomēr tiek samazinātas. Ņemot vērā to, ka jau ir bijis šis samazinājums, es, būdams pozīcijas deputāts, tomēr atbalstīšu šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātei Inai Druvietei, otro reizi.

I.Druviete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godmaņa kungs! Es saprotu, ka nav nozīmes strīdēties par procentiem. Es nupat pārbaudīju, un arī abu šo aģentūru direktori apliecināja, ka viņi ir samazinājuši savu budžetu par 5,91 procentu jeb precīzi par to summu, kas norādīta. Bet tā nav lietas būtība! Lietas būtība taču nav 2 procentos, bet gan tajā apstāklī, ka mēs nepildām starptautiskās saistības un apdraudam valsts valodu. Un summa tiešām ir niecīga: ir prasīts tieši tas, kas ir bijis sākotnējā budžetā! Un šoreiz tiešām lieta ir nopietna. Es domāju, ka visi būs tikai pateicīgi valdībai, ja tiešām šī summa tiks atrasta un mēs šos draudus novērsīsim.

Paldies jums jau iepriekš.

Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi!

Godātais Godmaņa kungs! Man ļoti žēl, ka jūs nebijāt no rīta, kad es ziņoju kolēģiem par nelielu pētījumu par augstākās ierēdniecības atalgojumu. Un nu mēs šeit strīdamies… Iespējams, jūs, kā jau fiziķis, pilnīgi pareizi aprēķinājāt šos procentus. Bet runa jau ir par 60 tūkstošiem. Paskatieties… Atšķiriet kaut vai telefongrāmatu un paskatieties! Un ieejiet Valsts ieņēmumu dienestā, lai jums sagādā šīs deklarācijas!

No rīta es nerunāju par Izglītības un zinātnes ministrijas centrālo aparātu. Varu pateikt, ka vienam pašam valsts sekretāram ir – kopā ar to, cik viņš saņem kā kapitāldaļu turētāja pārstāvis šajā ministrijā, – 70 procentu no šīs summas… Ņemot vērā, ka valsts sekretāram ir četri vietnieki un vēl arī padomnieki un ka savukārt arī šiem valsts sekretāra vietniekiem ir padomnieki un vietnieki, es domāju, ka, skatoties uz šo lietu pēc būtības, mēs atradīsim šos 60 tūkstošus. Faktiski šis ir principa jautājums. Tabūna kungs, nav runa par to, kurš te ir lielāks latvietis vai kurš ir pozīcijā vai opozīcijā.

Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

 

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Es arī gribētu dažus ne pārāk maigus vārdus teikt izglītības un zinātnes ministrei. Kad apspriedām šo projektu pirmajā lasījumā, es viņai piegāju klāt un teicu: „Nu ejiet un runājiet, aizstāviet, pasakiet, ka te no mušas tiek izpūsts zilonis! Pasakiet, cik daudz ir iedots valsts valodai! Salieciet plusus kopā ar mīnusiem, un tad jūs redzēsiet, ka bilance ir pozitīva.” Nē, viņa sēž un klusē! Un tagad ir iespēja no mušas izpūst ziloni un emocijām valdīt pār pragmatismu.

Tā ka es vienkārši aicinu Ministru prezidentu… protams, pēc vakardienas skarbajiem vārdiem izglītības un zinātnes ministrei, kad bija runa par centrālo aparātu… Tomēr, lemjot šādas lietas, kas ir principā ļoti jutīgas visiem latviešu deputātiem, sākot no Ābiķa labajā pusē un beidzot ar Šķesteru kreisajā pusē, nevajag ļaut šādi pagriezt tik sensitīvus, tik jutīgus jautājumus! Tā ir milzīga kļūda!

Protams, es balsošu „pret”. Tās lietas ir jādara citādi.

Tas ir vienkārši aizrādījums izglītības un zinātnes ministrei.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā – deputāts Leiškalns.

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Jūs acīmredzot būsiet jau pamanījuši, ka deputāte Druviete prasa palielināt pievienotās vērtības nodokļa prognozi par 200 tūkstošiem (kopsummā pa abiem priekšlikumiem – par 400 tūkstošiem), bet izdevumu daļu – par apmēram 61 vai 62 tūkstošiem. Tomēr komisija ir nolēmusi neatbalstīt šo priekšlikumu, un komisijas vārdā es aicinu neatbalstīt to. Jo, šādā veidā piesaukdami morāli un līdzekļus sīki sadalīdami, mēs varam sagraut visu to shēmu, ko budžeta projektā mums piedāvā valdība.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. – deputātes Inas Druvietes priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 35, atturas - 29. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 14.priekšlikums ir līdzīgs, un pēc savas būtības mēs jau par šo priekšlikumu esam diskutējuši tajās debatēs, kas notika par 13.priekšlikumu. Tā ka komisijas vārdā aicinu neatbalstīt. (No zāles dep. I.Druviete: „Balsojumu!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. – deputātes Druvietes priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 38, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies.

15. – Ministru kabineta priekšlikums. Tas neietekmē budžeta skaitļus kopumā, tā ir līdzekļu pārdale ministrijas ietvaros. Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, kā to ir jau izdarījusi atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 16. – frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikums. Nav balsojams, jo mēs neatbalstījām līdzekļu avotus no uzņēmuma „Latvijas Valsts meži”.

Sēdes vadītājs. Taisnība.

K.Leiškalns. 17. – satiksmes ministra Šlesera kunga priekšlikums. Ierosina naudas pārcelšanu no Finanšu ministrijas uz Satiksmes ministriju („Kohēzijas fonda finansētie projekti ostu attīstībai”).

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 18.priekšlikums ir par armiju. To ir iesnieguši deputāti Golubovs, Rubiks, Urbanovičs, Ribakovs un Vidavskis. Minētie deputāti ir ierosinājuši 500 tūkstošu latu pārvietošanu no sadaļas „Gaisa spēki” uz sadaļu „Sociālie pabalsti”. Komisija nav atbalstījusi. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Golubova, Rubika, Urbanoviča, Ribakova un Vidavska iesniegto 18. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 64, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 19.priekšlikums. Deputāti Golubovs, Rubiks, Urbanovičs, Ribakovs un Vidavskis ierosina 500 tūkstošus paņemt no Jūras spēku budžeta Aizsardzības ministrijā un pārcelt uz Labklājības ministriju – valsts sociālo pabalstu izmaksai. Komisija nav atbalstījusi. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. – deputātu Golubova, Rubika, Urbanoviča, Ribakova un Vidavska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 60, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 20.priekšlikums. To iesnieguši deputāti Golubovs, Rubiks, Urbanovičs, Ribakovs un Vidavskis, un tas ir līdzīgs. Ierosina tādu pašu summu – 500 tūkstošus – no Aizsardzības ministrijas Sauszemes spēku budžeta pārcelt uz Labklājības ministriju – valsts sociālo pabalstu izmaksai. Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. – deputātu Golubova, Rubika, Urbanoviča, Ribakova un Vidavska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 54, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 21.priekšlikums. Deputāti Golubovs, Rubiks, Urbanovičs, Ribakovs un Vidavskis ierosina Aizsardzības ministrijai atņemt 500 tūkstošus un tos pārcelt uz Labklājības ministriju. Komisija nav atbalstījusi. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. – deputātu Golubova, Rubika, Urbanoviča, Ribakova un Vidavska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 55, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 22.priekšlikums. Deputāti Golubovs, Rubiks, Urbanovičs, Ribakovs un Vidavskis ierosina 500 tūkstošus no Aizsardzības ministrijas pārcelt uz Labklājības ministriju. Komisija pārcēlumu neatbalsta. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. – deputātu Golubova, Rubika, Urbanoviča, Ribakova un Vidavska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 52, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 23.priekšlikums. Deputāti Golubovs, Rubiks, Urbanovičs, Ribakovs un Vidavskis ierosina atņemt Aizsardzības ministrijai 500 tūkstošus un nodot tos Labklājības ministrijas budžeta rīcībā. Komisija neatbalsta. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. – deputātu Golubova, Rubika, Urbanoviča, Ribakova un Vidavska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 54, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 24.priekšlikums. Deputāti Golubovs, Rubiks, Urbanovičs, Ribakovs un Vidavskis ierosina pārcelt 500 tūkstošus no Aizsardzības ministrijas uz Labklājības ministriju – sociālajiem pabalstiem. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs vārds deputātam Aleksandram Golubovam.

A.Golubovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Jūs jau noraidījāt veselu virkni mūsu priekšlikumu, kas vērsti uz to, lai papildinātu Labklājības ministrijas budžetu. Šeit es redzu labklājības ministri Purnes kundzi… Es ļoti brīnos – vai jūsu ministrijai pietiek naudas visiem pabalstiem? Es domāju, ka ne! Es brīnos, ka jūs klusējat.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai deputāts Leiškalns vēlas kaut ko piebilst komisijas vārdā?

K.Leiškalns. Komisijas vārdā aicinu balsot.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. – deputātu Golubova, Rubika, Urbanoviča, Ribakova un Vidavska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 54, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies.

25.priekšlikums. Frakcija „Jaunais laiks” ierosina no uzkrājuma izņemt 13 miljonus 700 tūkstošus un novirzīt tos uz Labklājības ministrijas izmaksu sadaļu – valsts pensiju speciālo budžetu. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Debatēs vārds deputātei Silvai Bendrātei.

S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Valsts prezidents savā rīta uzrunā mums uzsvēra, ka ir jābūt drosmei uzņemties atbildību. Šis priekšlikums, ko iesniegusi frakcija „Jaunais laiks”, ir tieši par to. Ir jāuzņemas atbildība un jābūt tik drosmīgiem, lai pildītu solījumu.

Pensionāriem tika dots solījums, ka jau ar šā gada 1.janvāri tiks maksāta paaugstināta piemaksa pie pensijas, proti, piemaksa par katru līdz 1996.gadam nostrādāto darba mūža gadu. Bet, kā mēs zinām, šī piemaksa tiek maksāta tikai ar 1.jūniju.

Taču šeit debatēs nedz iepriekšējā reizē, nedz arī šodien nebija nevienu mirkli dzirdams neviens arguments par to, kāpēc nav iespējams pildīt solījumu. Nedz no premjerministra mutes, nedz arī no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas pārstāvja mutes neizskanēja neviens šāds arguments!

Kompensējamais nesaņemtā pensiju pieauguma apjoms jeb, citiem vārdiem sakot, tas piemaksas apjoms, kas ir jāsaņem par gada pirmajiem pieciem mēnešiem, ir 13,7 miljoni latu, pēc Labklājības ministrijas iesniegtās informācijas.

Frakcija „Jaunais laiks” uzskata, ka šo naudu ir iespējams samaksāt, jo sociālo iemaksu plāns pildās un pārpildās – atšķirībā no citiem nodokļiem. Atgādināšu: šā gada pirmajos piecos mēnešos šā plāna izpilde bija 109 procenti! Atgādināšu arī to, ka 2008.gada budžetā sākotnējā apstiprinātā sociālās apdrošināšanas iemaksu prognoze bija 1,6 miljoni latu. Acīmredzot speciālisti, veidojot budžeta grozījumus, ir secinājuši, ka sociālo iemaksu prognozi var paaugstināt līdz 1,7 miljoniem latu. Tas ir precīzi par 100 miljoniem latu vairāk. Tad nu jājautā – kāpēc šo prognozi nevarēja palielināt līdz 113,7 miljoniem latu?

Mēs jau esam gan šajā, gan arī iepriekšējā reizē debatēs dzirdējuši, ka ar prognozēm finanšu speciālistiem ir bijis diezgan pagrūti, jo reālie skaitļi ir bijuši citādāki, nekā ticis prognozēts, aprēķinot gan inflāciju, gan arī nepieciešamos līdzekļus.

Tātad papildus prognozētā sociālo iemaksu summa tikpat labi varētu būt arī šāda.

Labi. Otrkārt. Ja tomēr šis finanšu avots jums šķiet nepieņemams, tad es atgādināšu, ka sociālā budžeta uzkrājums jau ir kopumā vairāk nekā 830 miljoni latu. No šejienes to samērā nelielo summu, tos nieka 13,7 miljonus, var noteikti novirzīt pensiju piemaksu piecu mēnešu parāda dzēšanai, jo tas nav labs valsts budžeta pārvaldības princips – caurumus pamatbudžetā piesegt ar sociālā budžeta uzkrājumu. Šis uzkrājums ir domāts sociālajām vajadzībām! Tagad atkal tiek taupīts uz veco ļaužu, pensionāru, rēķina.

Un treškārt. Galu galā šos nepieciešamos 13,7 miljonus, ko tika solīts pensionāriem izmaksāt, lai tādējādi atdotu viņiem kā pensiju parādu, var arī iegūt, aktīvāk apkarojot ēnu ekonomiku. Arī par to šorīt runāja Valsts prezidents.

Ēnu ekonomikas īpatsvars, pēc speciālistu aprēķiniem, ir ceturtā vai piektā daļa Latvijas iekšzemes kopprodukta.

Kā redzat, mums ir iespējas pildīt pensionāriem doto solījumu – samaksāt viņiem šo piemaksu, 40 santīmus par katru darba stāža gadu, sākot jau ar 1.janvāri. Samaksāt viņiem šo piemaksu, kuru viņiem būtu vajadzējis saņemt jau visus tos piecus aizvadītos mēnešus, – šīs iespējas ir! Galvenais ir politiskā griba uzņemties atbildību un rīkoties. Vecajiem ļaudīm tas noteikti rudeni un ziemu padarītu vieglāku.

Dažādi informācijas avoti, kā jūs zināt, liecina, ka jau rudenī sagaidāms cenu sprādziens: siltumapgāde mājsaimniecībām var sadārdzināties par 50 procentiem. „Latvijas Gāze” ir pieprasījusi paaugstināt siltuma tarifus, un sabiedriskais regulators jau ir pasteidzies paust, ka neesot pamata atteikt. Sagaidāms arī, ka vēl dārgāka kļūs elektrība un sabiedriskais transports. Un tas noteikti izraisīs sadārdzinājumā ķēdes reakciju īpaši to pirmās nepieciešamības preču un pakalpojumu grupās, kas vistiešāk attiecas uz pensionāriem, un tās ir pārtika, siltums un veselības aprūpe.

Atgādināšu arī, ka iztikas minimums ir jau vairāk nekā 160 latu. Pateikšu arī to, ka vidējā vecuma pensija…

Sēdes vadītājs. Jūsu runas laiks ir beidzies!

S.Bendrāte. … ir apmēram 136 lati. Es tūliņ beigšu. Ja drīkst… (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): „Drīkst beigt!”)

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Deputāti neiebilst.

 

S.Bendrāte. Tā pensiju piemaksa, tie 40 santīmi, ko sāka maksāt ar 1.jūniju, pieplusēs 7 latus, rudens indeksācija varbūt pieplusēs klāt vēl otrtik. Tomēr tas nesasniegs iztikas minimumu.

Ja tomēr šis parāds, kas iekrājies pa pieciem mēnešiem, tiktu dzēsts, tas apstāklis pietuvinātu šim gaidāmajam rezultātam. Un tad būtu skaidrība, ka šī nauda noteikti būs un ka to saņems laikus, jau rudenī. Tā ziņa ir ļoti svarīga vecajiem cilvēkiem! Turklāt Labklājības ministrija jau ir sagatavojusi atbilstošus Ministru kabineta noteikumus, tie ir tikai jāapstiprina.

Tāpēc „Jaunais laiks” aicina atbalstīt šo priekšlikumu un pildīt solījumu, kā arī kompensēt šos 5 mēnešus – 40 santīmu piemaksu pie pensijas. Un vēl pateikšu, kolēģi, ka uz šo lēmumu gaida turpat vai 378 000 Latvijas pensionāru.

Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātam Aigaram Štokenbergam.

Kolēģi, es jūs visus lūdzu ievērot reglamentu un atcerēties, ka debašu laiks ir 5 minūtes – pirmo reizi un 2 minūtes – otro reizi.

A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Šodien tiek labota viena ačgārnība. Mēs visi atceramies, ka 20.decembrī tika veidota jaunā – Godmaņa valdība. Toreiz mēs teicām, ka tā ir tā pati vecā valdība. Un tā arī bija. Šodien tiek labota senāka netaisnība, jo šai valdībai nebija sava budžeta – tas bija iepriekšējās valdības budžets. Šodien arī Godmaņa valdībai ir savs budžets.

Vai kaut kas ir mainījies? Es visvairāk gribēju ieraudzīt šajā budžetā to, ka tajā ir ietvertas kaut kādas prioritātes, to, ka šai valdībai ir kaut kāda vīzija par to, kas šobrīd valstij ir vissvarīgākais. Vienīgais, ko mēs tur ieraudzījām par likumprojektu, ir teksts anotācijā, ka „…likumprojekts ir izstrādāts, ņemot vērā indivīda intereses – lai arī valdībai atbilstoši precizētajām valsts budžeta ieņēmumu prognozēm, apņemoties līdz gada beigām nodrošināt budžeta pārpalikumu, nācās samazināt valsts budžeta kopējos izdevumus, samazinājumam netika pakļautas sociāli neaizsargātākās iedzīvotāju grupas – (netiek samazināti izdevumi sociālajiem pabalstiem un pensijām).” Un zem šiem vārdiem stāv finanšu ministra paraksts.

Nu tad paskatīsimies, kas notiek šajā budžetā! Budžeta likumprojekta 93.lapā jūs varat atrast, ka kopējais sociālo pabalstu samazinājums ir 2 876 000 latu, tajā skaitā invalīdu kopšanas pabalstiem samazinājums 1 407 000, un tādā garā. To jūs visu varat skaitīt. Jūs varat formāli teikt: „Jā, ir samazinājies pabalstu saņēmēju skaits.” Bet tas liecina tikai par vienu – vai nu Darba ekspertīzes ārstu komisijai vispār nav nekāda priekšstata par to, kādai tad būtu jābūt prognozei, vai arī valdība vienkārši ir izlikusies, ka visa tā dzīves dārdzība, kas attiecas uz pensionāriem, vienādā mērā attiecas arī, piemēram, uz invalīdiem. Un invalīda kopšanas pabalsts, kā ir bijis 100 latu, tā arī paliek. Un tādā veidā mēs te varam to visu skaitīt.

Kura tad ir nākamā pozīcija, kur valdībai izdevies ievērojami ietaupīt naudu? 11 miljoni 736 lati ir ietaupīti tāpēc, ka vecuma pensiju saņēmēju skaits ir samazinājies no prognozētajām 472 130 personām uz 465 506 personām. Pateiksim to vienkāršāk: ir nomiruši par 7 tūkstošiem vairāk pensionāru, nekā valdība gada sākumā bija prognozējusi. Šādos apstākļos, ja jūs saskaitāt šīs summas, kopā tie ir 11 miljoni, bet tie 2,8 miljoni ir tas, ko šobrīd mēs aicinām atgriezt atpakaļ valsts speciālajā budžetā. Neko vairāk. Tikai atstājiet, lūdzu, savā vietā to naudu, kas gada sākumā bija plānota speciālajā budžetā. Neko vairāk mēs šobrīd nelūdzam!

Paldies jums.

Sēdes vadītājs. Debatēs vārds Ministru prezidentam Ivaram Godmanim.

I.Godmanis (Ministru prezidents).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Šis ir viens no varbūt centrālajiem jautājumiem, par ko acīmredzot ir uzsāktas arī debates, un tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi precīzi definēt valdības pozīciju, tās izdarīto un to, ko mēs vēl darīsim saskaņā ar plānu, kas valdībā ir apstiprināts.

Pirmais – par faktiem. Papildu izdevumi, kas ir paredzēti tieši sociālajā sadaļā sakarā ar pensiju indeksāciju, piemaksām pie vecuma pensijas un pabalstu nodrošināšanu, šajā budžetā tiek palielināti par 88 miljoniem 67 tūkstošiem 199 latiem. Tāda ir tā atšķirība, ko Štokenberga kungs neieraudzīja! 88 miljoni! Tas ir viens.

Otrais. Ko tas nozīmē praktiski? Kolēģi, ja mēs skatāmies 2008.gadu… ja mēs skatāmies vidējo pensiju, tad redzam, ka vecuma pensiju saņem 465 506 cilvēki. Vidējais pensijas apmērs pirms indeksācijas gada sākumā bija 120 lati 19 santīmi. Es varētu minēt arī skaitļus par vidējām pensijām pa pensionāru grupām, bet es negribu jūs pārlieku nogurdināt ar skaitļiem. Es vienkārši pateikšu, ar ko mēs beigsim šo gadu.

Tātad, ja vidējā vecuma pensija mums bija 120 lati 19 santīmi, tad visi tie pasākumi, kurus parlaments ar likuma spēku ir nostiprinājis šajā gadā un kurus valdība arī cenšas pildīt, prasa šos budžeta grozījumus. Mēs esam precīzi skatījušies, kādi indeksācijas apmēri ir jāņem – vienā gadījumā esam analizējuši sešu mēnešu, otrā gadījumā – 12 mēnešu vidējos rādītājus –, un tad realitātē ar visām piemaksām un indeksācijām oktobrī vidējā pensija būs 173 lati 53 santīmi.

Protams, ja mēs sadalām šo vidējo pensiju pa grupām, tad mēs varam teikt tā, ka ar visām piemaksām vidējā pensija valstī pieaugs par 28 procentiem pat tad, ja mēs uzskatām, ka vidējā inflācija valstī varētu būt… Es patlaban nevaru prognozēt tās precīzu lielumu gada beigās. Es tikai esmu izteicis savas prognozes. Taču, ja mēs kaut vai paliekam pie šā cipara, kāds tas ir šodien, – 17 procenti, tad redzam, ka starpība starp 28 un 17 procentiem ir 11 procenti, kas tomēr pārsniedz tos rādītājus, ko nosaka dzīves dārdzība.

Dabīgi, man jāpasaka uzreiz tas, ka es šeit runāju par vidējiem cipariem. Ja mēs skatāmies tālāk lielāko pensiju virzienā, tad tām šis pieaugums ar visām piemaksām būs mazāks. Viennozīmīgi! Un tāpēc nākamajā gadā parlaments mainīs politiku un pieņems likumu, kas valdībai būs jāpilda. Valdībai nāksies gan piemaksāt, gan indeksēt visas pensijas. Un tas viennozīmīgi prasīs līdzekļus, kurus valdība jau ir ierēķinājusi, veidojot jauno budžetu. Un tie būs 64,3 miljoni piemaksām pie vecuma pensijas – 70 santīmu par katru gadu neatkarīgi no pensijas apmēra, 8,9 miljoni piemaksām pie invaliditātes pensijām, 1 miljons tiks paredzēts tām pensijām, kuras būs jāindeksē un kuras ir virs 225 latiem, 5,7 miljoni – priekšlaicīgās pensionēšanās termiņa pagarināšanai. Vēl nauda ir atvēlēta politiski represētajām personām, dodot tām iespēju pensionēties piecus gadus pirms likumīgā pensionēšanās vecuma sasniegšanas.

Ja man jārunā par to, kāds ir galarezultāts… Es jau nosaucu 28 procentu pieaugumu pensijām šogad, kas tomēr ir par 10 procentiem lielākas nekā pašreizējā inflācija. Man jāsaka tā: protams, ja mēs skatāmies citu pensiju saņēmējus, tad redzams, ka pensija apgādnieka zaudējuma gadījumā gada beigās arī būs pieaugusi par 26,8 procentiem. Mēs izpildīsim šo plānu, ko esam jums piedāvājuši. Ja mēs runājam par invaliditātes pensijām, tad invaliditātes pensija šajā gadā pieaugs par 32,6 procentiem.

Jā, man ir jāatzīst, ka šie ir absolūtie cipari! Ja mēs skatāmies absolūtos ciparos, tam redzam, ka tie nav pietiekami lieli, lai mēs varētu teikt, ka pēc 2008.gadā veiktajiem pasākumiem mēs spējam panākt, ka lielākā daļa no pensionāriem saņem pensiju, kas ir lielāka nekā iztikas minimums.

Te nu man jāatzīst, ka, neraugoties uz visiem šiem pasākumiem, šis ir tikai pirmais tāds solis, jo nākamā gada indeksācijās mēs esam rēķinājuši eventuālās inflācijas lielumu. Arī jaunās piemaksas no pirmā pensijas gada faktiski šo procentu stipri vien uzlabos. To pensionāru skaits, kas reāli saņems pensiju, kura jau ir virs iztikas minimuma… Ja mēs skatāmies vidējo pensijas apmēru pēc indeksāciju piemaksām, kādas esam plānojuši 2009.gadā, tad redzam, ka vidējā pensija būs 225 lati. Es vēlreiz saku: es negribu teikt, ka tas ir kaut kas ļoti daudz un ka tas ir tas, par ko mēs varētu vicināt karogus vai pūst taures. Tā tas, protams, nav! Šis te plāns, kuram vēl ir jāatrod resursi, ko mēs bez diskusijām arī atradīsim, attiecībā uz pensionāru sadaļu ir reāli izpildāms. Tas reāli nodrošinās šo procesu… šo tendenci, lai pēc iespējas vairāk pensionāru, to skaitā arī invalīdi, ne tikai pensionāri, kā arī cilvēki, kas saņem pensiju apgādnieka zaudējuma gadījumā… lai mēs varētu palielināt to pensiju lielumu, kas ir virs iztikas minimuma… lai pamazām, bet konsekventi mēs tās palielinātu. Mūsu mērķis ir viennozīmīgs – lai pensionāru vairākums 2009.gadā saņemtu pensiju, kas ir virs iztikas minimuma, tas ir jau pāri par 55–60 procentiem pensionāru. Es nevaru teikt, ka tādu būs 90 vai 100 procentu, jo, tiklīdz es teikšu, ka būs 90 vai 100 procentu, tad mēs kritīsim otrā galējībā.

Un te man ir jāpasaka viena lieta. Mēs te visu laiku operējam ar diviem budžetiem. Cilvēki, kas pārzina finanses, saprot, ka runa ir par konsolidēto valsts budžetu, kurā ir gan speciālais budžets, gan valsts pamatbudžets. Tas, ka mēs valsts pamatbudžetā veicam samazinājumu par 57 miljoniem latu ne saistībā ar Eiropas naudu, bet gan saistībā ar visiem resoriem un sociālajā daļā par 88 miljoniem palielinām izdevumus, tomēr norāda uz to, ka šī tendence ir viennozīmīga, ka tā turpināsies arī 2009.gadā un ka mēs mēģināsim to daļu, ko nosaka deficīts pamatbudžetā, arvien vairāk un vairāk mazināt. Pat pie lejupejošas ekonomikas!

Tāpēc es personīgi neizslēdzu… Mēs, protams, sekosim līdzi inflācijas izmaiņām, mēs sekosim līdzi arī tam, ko šeit jau minēja par tarifiem… Mums ir atsevišķs plāns, kuru mēs īstenosim. Vēl tikai neliela ievirze jums…

Mēs patlaban šeit runājam par valsts pamatbudžetu kopā ar konsolidēto budžetu. Mēs to, jūsu zināšanai, samazinām. Ja mēs pirmajā pusgadā paskatāmies pašvaldību konsolidētos budžetus – gan pamata, gan speciālo budžetu, tad redzam, ka pie 255 miljonu liela deficīta abos budžetos, tas ir pabeigts ar 76 miljonu lielu proficītu.

Paldies Dievam, ka pašvaldību sadaļā ir šie 76 miljoni, kas ir plusā. Tas ir virs plāna, un es ceru, ka tas zināmā mērā radīs divas lietas. Pirmā. Es tiešām no šīs tribīnes aicinu pašvaldības līdzdarboties valdībā divu problēmu risināšanā. Šis te uzkrājums un šis te pārpalikums faktiski būtu novirzāms divām lietām: un tās sadalās laukos un pilsētās. Runājot par pilsētām, pamatā uzsvars ir likts tieši uz pabalstu piešķiršanu apkures tarifu sadārdzinājumiem, un acīmredzot pašvaldībām nāksies pamainīt savas pabalstu struktūras proporcijas. Kas attiecas uz lauku rajoniem, tad tur no pašvaldībām pamatā ir plānots atbalsts pārvadājumiem, it īpaši bērniem un arī pensionāriem, jo pašvaldību budžeti, paldies Dievam, ir tādā situācijā, ka to vajadzībām šeit nav jānāk ar samazinājumu.

Protams, man var teikt, ka 76 miljonu pārpalikums ir tāds, ko iztērēs otrajā pusgadā, jo pirmais pusgads jau nav tas tērējošais laiks, un tomēr es domāju, ka valstī vismaz tajā stadijā, kad pašvaldību sadaļa finansiāli ir daudz stabilāka, manuprāt, nodokļu sistēma bija izveidota pareiza… Mēs vienkārši apelēsim…

Protams, arī mēs, valdība, līdzdarbosimies šo divu problēmu risināšanā. Un viens no piemēriem ir tas, ko nosaka arī likums, – un tie ir šie 10 miljoni, kas patlaban domāti pārvadājumiem autobusos. Tāpēc es tiešām lūgtu reāli, koriģējot, iespējams, arī situācijas, tomēr rīkoties pēc šā plāna, ko mēs jums piedāvājam. To jums var pierādīt arī speciālisti no Labklājības ministrijas.

Jebkuras manipulācijas ar to, ka ir kaut kādi divi atsevišķi budžeti valstī, – tā nav realitāte! Mums ir viena valsts kase! Mums faktiski ir viena nauda. Praktisks piemērs tam, ka mēs sākam taupīt valsts pamatbudžetu un turpināsim to darīt arī 2009.gadā, ir šīsdienas sēde.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Mani patiesībā satrieca Štokenberga kunga minētie skaitļi, jo, lasot budžeta likumu, man šī lieta bija paslīdējusi garām.

Es runāšu mazliet sarežģīti, bet centīšos skaidrot ļoti vienkārši. Varbūt izdosies. Bet man ir jālieto daži matemātiskās statistikas jēdzieni.

Godātie kolēģi! Prognozējot ekonomikas attīstību, ir iespējami dažādi scenāriji, ir iespējamas dažādas kļūdas – arī milzīgas kļūdas! Mēs pie tā esam pieraduši.

Prognozējot demogrāfisko situāciju – un to lieliski zina visi apdrošinātāji –, prognoze tiek veikta, balstoties uz mirstības tabulām, kas ir pietiekami precīzas, ja skatās lielā iedzīvotāju kopā. Un tur ir saskatāma katra indivīda nomiršanas varbūtība nākamā gada laikā. (No zāles: „Un kad tev būs?”) Četrdesmitgadīgajam vīrietim, piemēram, Latvijā nomiršanas varbūtība nākamā gada laikā ir 0,02. Tālāk precīzi neatceros datus no šīm tabulām…

Kolēģi! Mums ir apmēram 500 tūkstoši pensionāru. Lielo skaitļu likums nosaka to, ka nejaušības lielās kopās izzūd un ka nejaušās parādībās sāk parādīties arvien izteiktākas likumsakarības, un tādējādi ir pamats šo mirstības tabulu sastādīšanai. Precizitāte, ja N ir 500 tūkstoši, ir kā kvadrātsakne no N, un tas ir apmēram 700. Tas nozīmē, ka pēc mirstības tabulām prognozētā pensionāru izmiršana varētu būt ar kļūdu apmēram viens tūkstotis. Un, ja mēs redzam, Barčas kundze, ka ir nomiruši 7000 – tātad vairāk nekā prognozēts! (No zāles dep. A.Barča: „Kur es tur pie vainas?”) –, tad, godātie kolēģi, tas liecina par to, ka šī nav dabiskā mirstība, bet šī ir izmiršana ekonomisku apstākļu dēļ. Saprotiet to!

Godmaņa kungs! Jūs to lieliski saprotat.

Un tāpēc es uzskatu, ka šis „Jaunā laika” priekšlikums ir absolūti nepieciešams, lai kaut kādā veidā aizkavētu (piedodiet par vienkāršo runu!) mūsu pensionāru izmiršanu nabadzības dēļ.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātam Vitālijam Orlovam.

V.Orlovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamais Ministru prezident! Prezidij! Kolēģi! Negribēju iet un runāt, bet pēc Ministru prezidenta uzrunas arī es nolēmu kāpt tribīnē un tomēr vērst Ministru prezidenta uzmanību kādam faktam.

Tad, kad jūs runājāt par inflāciju, par indeksāciju, jums, Ministru prezident, jāsaprot tas, ka pārtika… tā daļa, kas skar jebkuru pensionāru, – medikamentu sadārdzinājums, pārtika un siltums – tā ir lielāka nekā 20 procenti, bet tas, ka gada laikā ir samazinājušies sakari par mīnus 5 procentiem, tas neskar pensionārus. Un tā indeksācija… Domājot par indeksāciju, mums ir jāsaprot tas, ka indeksācija neatbilst tai inflācijai, kas skar pensionārus, un tam jums ir jāpievērš uzmanība nākotnē!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Aigaram Štokenbergam, otro reizi.

A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Ministru prezident! Ministri! Kolēģi! Es gribētu atzīmēt vienu lietu – to, ka šodien Saeimā ir ievērojami uzlabojusies politisko debašu kvalitāte, un par to es esmu pateicīgs Ministru prezidentam. Es ceru, ka viņš tās noturēs līmenī arī turpmāk…

Tā ir taisnība, ka vidējās pensijas lielums, ievērojot inflācijas korekciju, – un mēs to esam izrēķinājuši! – arvien vairāk tuvojas iztikas minimumam. Tikai ir viena problēma. Saprotiet taču: ja šī starpība ir krājusies vairāku gadu garumā, ja tā ir krājusies visus pēdējos gadus, tad ar to ir tāpat kā ar pamatlīdzekļiem uzņēmumā – jums kādā jaukā dienā vienkārši vairs nav ko amortizēt. Tāpēc to cilvēku stāvoklis, kuri ir atkarīgi no sociālajām iemaksām, ir arvien vairāk pasliktinājies. Tur ir vajadzīgs radikāls lūzums, par kuru mēs te visu laiku runājam.

Taisnība ir arī tas, ka beidzot mēs šodien sadzirdējām, ka valstī ir konsolidētais budžets. Tas nozīmē, ka jebkurš mistiskais uzkrājums, par kuru te kāds visu laiku runāja… par uzkrājumu pensiju budžetā…, tas tik un tā kādreiz būs jāmaksā no pamatbudžeta. Saprotiet to! Un tas, kas joprojām ir nepatīkami pēc visiem šiem grozījumiem… Saprotiet, ja mēs runājam par konsolidēto budžetu, tad tā proporcija, kādā sociālās apdrošināšanas iemaksas finansē pamatbudžetu, pēc šiem grozījumiem tikai palielināsies, jo šis palielinājums rodas no tā, ka pieaug sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Tas fakts, ka sociālais budžets par 254 miljoniem finansē samazināto pamatbudžetu, liecina par to, ka sociālais budžets pēc šiem grozījumiem arvien lielākā mērā finansēs pamatbudžetu. Un, lai te nebūtu nekādu šaubu par to, kā šoziem mainīsies tarifi, varu pateikt, ka pašreiz tie ir 203,74 dolāri par tonnu, bet gada beigās tiek plānoti 800 dolāri. Un lietotājiem tas nozīmē tarifu palielinājumu par 84 procentiem. Ja nākamā pensiju indeksācija ir gaidāma tikai pavasarī, tad šīs sociālo grupu problēmas šoziem būs īsti akūtas un svarīgas.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Silvai Bendrātei, otro reizi.

S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).

Kolēģi! Vispirms atvainojos, ka, runājot par prognozi, nosaucu nepareizus skaitļus, domādama nevis 1,6 miljonus un 1,7 miljonus, bet 1,6 miljardus un 1,7 miljardus. Domāju, ka jūs to sapratāt, jo paši jau arī sekojāt līdzi.

Tagad es gribētu teikt jums, Ministru prezident, ka runāt par lielo pieaugumu, kāds ir procentos, – tas nav korekti, tāpēc ka, pie bāzes 4 latiem pieskaitot vēl 4 latus, ir 100 procentu pieaugums. Un tā ir manipulācija ar budžetu – slēpties aiz termina „konsolidētais budžets” un sociālā budžeta uzkrājumus netērēt sociāliem mērķiem. Sociālā budžeta uzkrājumu un sociālā budžeta mērķis ir kliedēt riskus. Riski mums draud, turklāt diezgan lieli, un par to jau te daudzas reizes runāja.

Tas pamatjautājums ir par to, vai valdība paredz vai neparedz pildīt solījumu. Ir 830 miljonu latu uzkrājums sociālajā budžetā, un frakcija „Jaunais laiks” ir iesniegusi priekšlikumu, ar kuru jums prasa, lai tiktu pildīts solījums – izmaksāt pensionāriem to piemaksu pie pensijas, tos 40 santīmus par katru darba mūža gadu, kas nostrādāts līdz 1996.gadam. Tas ir viss, ko mēs vēlamies. Tik vien! Un to vēlas arī pensionāri. Viņi uz to cer, viņi ar to rēķinās.

Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātei Intai Feldmanei… Deputāte Feldmane tomēr nevēlas runāt. Debates beidzam.

Vārds deputātam Šadurskim…

K.Leiškalns. Šadurskim?

Sēdes vadītājs. Es atvainojos… Vārds deputātam Leiškalnam.

K.Leiškalns. Paldies.

Mēs runājam par 25. – frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikumu. Komisijas vārdā tomēr ir jāpasaka dažas lietas.

Tā kā priekšlikums iesniegts, komisijai par priekšlikumu bija jābalso. Jā, priekšlikums pēc savas būtības ir ļoti labs… Ir ierosināts līdzekļus izņemt no rezerves, taču ailē, kas ir labajā pusē, nav pateikts, kur tad tos izlietot. Mums tad ir vai nu jāpieņem atsevišķs likums, vai budžeta pieņemšana jāatliek… Vajadzēja norādīt naudas izlietošanas mērķi, jo šobrīd, es domāju, Labklājības ministrija nav tiesīga tik voluntāri rīkoties ar gandrīz 14 miljoniem latu… Es pieņemu, ka nav (No zāles dep. A.K.Kariņš: „Tas nav arguments!”)… es vienkārši saku… Kariņa kungs, jūsu frakcijas priekšlikumu izskatīja komisijas sēdē. Es brīdināju jūsu frakciju, ka šeit vajadzīgi nelieli tehniski grozījumi. Taču tādi netika iesniegti.

Tā ka es, lai gan vienmēr esmu ļoti sirsnīgs pret jums (jūs taču to zināt!), aicinu Saeimu tomēr atbalstīt komisijas viedokli – neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. - frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 46, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies.

25. – deputātu Golubova, Rubika, Urbanoviča…

Sēdes vadītājs. 26.priekšlikums…

K.Leiškalns. 26.priekšlikums, atvainojos. Acis nerāda! Tas ir deputātu Golubova, Rubika, Urbanoviča, Ribakova un Vidavska priekšlikums veikt 6 miljonus 970 tūkstošus latu lielas asignācijas atņemšanu Kultūras ministrijai un pārcelšanu uz valsts pensiju speciālo budžetu. Jāteic, ka komisija priekšlikumu neatbalstīja un nevar atbalstīt. Pirmkārt, Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecība ir noteikta ar likumu. Otrkārt, par visām šīm summām jau šobrīd ir noslēgti līgumi, ir bijuši konkursi. Līdz ar to šis priekšlikums nav izpildāms, lai kā arī deputātu grupai to gribētos.

Tā ka aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs vārds deputātam Aleksandram Golubovam. (No zāles dep. J.Dobelis: „Viņš taču neatzīst okupāciju!”)

A.Golubovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Šā priekšlikuma būtība ir ļoti skaidra. Ja nu mūsu valsts tagad ekonomē, cik vien var un kur vien var, tad varbūt ieekonomēsim uz šā projekta rēķina! Varbūt padomāsim, vai var atļauties mūsu valsts pašreiz īstenot tādu projektu, kurš ir paredzēts ar šādu finansējumu. Padomājiet! Ieekonomēsim 7 miljonus!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Deputāts Leiškalns – komisijas vārdā.

K.Leiškalns. Es jau teicu, ka šos 7 miljonus nevar ieekonomēt. Taču, vadoties pēc Nacionālās bibliotēkas likuma, paredzētais Latvijas Bankas maksājums ir veikts, līdzekļi ir aizgājuši no Kultūras ministrijas un novirzīti budžeta pārpalikuma nodrošināšanai. Arī tas ir jāņem vērā.

Tā ka es aicinu neatbalstīt minēto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 26. – deputātu Golubova, Rubika, Urbanoviča, Ribakova un Vidavska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 49, atturas - 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies.

27.priekšlikums. Deputāts Buzajevs ierosina 92 miljonus latu novirzīt no sociālā budžeta līdzekļu uzkrājumiem (kā viņš raksta, atlikumu) uz valsts pensiju speciālo budžetu Labklājības ministrijā. Komisija šo daudzus miljonus vērto priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Ministru prezident! Godātie kolēģi! Otrdien, apspriežot šeit budžeta grozījumus pirmajā lasījumā, mēs ilgi runājām par budžeta prognozes ticamību. Jau 23.augustā būs referendums par grozījumiem likumā „Par valsts pensijām”. Un ko mēs darīsim tad, ja, visticamākajā gadījumā, valdība būs zaudētāja, bet tauta – ieguvēja? Kā zināms, sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumu piecu mēnešu plāna izpilde bija 109 procenti. Saskaņā ar to valsts sociālās apdrošināšanas speciālais budžets ir ieplānots gandrīz pusotra miljarda latu apmērā. Diemžēl šī milzīgā summa ir daļēji izmantojama, lai dzēstu pamatbudžeta deficītu. Ja runājam konkrēti, tad jāteic, ka konsolidētā budžeta ieņēmumi ir kritušies par 234 miljoniem latu, bet pamatbudžeta – tikai par 169 miljoniem latu. Deficīts 65 miljonu latu apmērā tiks pārklāts no sociālā budžeta līdzekļiem. Šī nauda tomēr ir paredzēta pensiju izmaksām. Bet, ja minētā summa ir iekļauta pamatbudžetā, tad pietiek uzreiz tādas tautai vajadzīgas iestādes uzturēšanai kā Ārlietu ministrija – 40,8 miljoni latu; Saeimai – 15,1 miljons latu; Ministru kabinetam – 5,8 miljoni latu, Valsts prezidenta kancelejai – 3,3 miljoni latu. Kopā tieši 65 miljoni!

Dāmas un kungi! Ne īpaši taisnīgi ir dzīvot uz pensionāru rēķina un kliegt: pensiju paaugstināšanai nav naudas! Turklāt jāņem vērā, ka 8 miljoni jau ir atņemti pensionāriem, lai nodrošinātu budžeta pārpalikumu 0,05 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta.

Ja vēlētāju iesniegtais likumprojekts gūs atbalstu tautas referendumā, minimālo pensiju paaugstināšanai līdz iztikas minimumam būs papildus nepieciešami 266 miljoni latu gadā vai 92 miljoni latu pēdējiem četriem 2008.gada mēnešiem pēc referenduma. Tie ir tikai 6,4 procenti no ieplānotā speciālā budžeta apmēra.

Es ierosinu neizmantot šo summu budžeta deficīta segšanai, bet iekļaut to valsts pensiju speciālā budžeta izdevumos.

Konsolidētais budžets šādā gadījumā būs ar nelielu deficītu, kas būs 0,6 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta, bet, protams, iekļausies Māstrihtas kritēriju ietvaros.

Dāmas un kungi! Visus tos deputātus, kuri jau atbalstījuši Saeimā vai arī gatavojas referendumā atbalstīt grozījumus likumā „Par valsts pensijām”, aicinu balsot „par” arī šodien.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Deputāts Leiškalns – komisijas vārdā.

K.Leiškalns. Jā, komisijas vārdā ārkārtīgi grūti paskaidrot deputāta Buzajeva priekšlikumu, kur budžets ir tas pats, bet izdevumi… cik es vismaz saprotu savā nogurušajā galvā, avoti ir 92 miljoni, bet izdevumi, manuprāt, ir 368 miljoni.

Man liekas, ka te drusciņ klibo tā juridiskā tehnika priekšlikumu iesniegšanā.

Aicinu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 27. – deputāta Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 51, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies.

28.priekšlikums. Deputāts Buzajevs aicina izņemt naudu no sadaļas „Valsts valodas funkciju atjaunošana un nostiprināšana” un pārcelt to uz sadaļu „Naturalizācija”. Summa, protams, nav liela, bet komisija priekšlikumu nav atbalstījusi.

 

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Runāšu gan par šo, gan arī par nākamo priekšlikumu, jo tur līdzekļu avots ir tāds pats.

Es, kā jau Saeimas Juridiskās komisijas loceklis, neesmu apmierināts ar budžeta līdzekļu pārdalīšanu Tieslietu ministrijas iekšienē. Man nav saprotams, kāpēc par gandrīz 90 tūkstošiem ir samazināts juridiskās palīdzības finansējums un par vismaz 8 tūkstošiem – Naturalizācijas pārvaldes finansējums.

Lai minēto samazināšanu nepieļautu, es atradu līdzekļu avotu Tieslietu ministrijas budžetā. Konkrēti, atradu tur programmu ar dīvainu nosaukumu: „Valsts valodas funkciju atjaunošana un nostiprināšana”.

Mēs jau 18 gadus esam neatkarīga valsts. Ko tur vēl var stiprināt un īpaši atjaunot? Protams, visiem ir zināms, ka zem šā pompozā nosaukuma slēpjas Valsts valodas centrs, kura vienīgais uzdevums ir ķert un sodīt krievvalodīgos pārdevējus, dzelzceļniekus vai cietumu darbiniekus.

Svētdien es biju Latgalē un, sekodams Dobeļa kunga padomam, runāju veikalos tikai latviski. Visu, kas man bija vajadzīgs, nopirku bez jebkādām problēmām, lai gan pārdevējas savā starpā sarunājās krieviski.

Cienījamais tieslietu ministrs, kas it kā nevarēja nopirkt Daugavpilī kaklasaiti, noteikti problēmu pārspīlē.

Valsts valodas centra finansējuma samazinājums ir tikai 300 latu jeb, procentos izsakot, vienas desmitās daļas apmērā - vismazākais visās budžeta izmaiņu ailēs.

Sakarā ar to es ierosinu samazināt Valsts valodas centra finansējumu - no esošajiem 290 tūkstošiem latu samazināt līdz 195 tūkstošiem latu.

Pērn tas bija 203 000 latu un aizpērn - tikai 113 000 latu apmērā. Tātad iestāde noteikti izdzīvos!

Un nav vērts šeit runāt par necieņu pret valsts valodu, nedz arī par deputāta zvēresta pārkāpšanu. Galu galā Naturalizācijas pārvalde organizē valsts valodas kursus, bet juridiskās palīdzības dienests sarakstās ar saviem maznodrošinātajiem klientiem tikai latviski.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Debates beidzu.

K.Leiškalns. Nu te nu tiešām nav pat ko komisijas vārdā piebilst. Aicinu balsot „pret”!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 28. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 68, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 29.priekšlikums. Arī šā priekšlikuma būtība ir tāda pati: deputāts Buzajevs ierosina atņemt programmai „Valsts valodas funkciju atjaunošana un nostiprināšana” 90 tūkstošus. Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 29. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 70, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 30. - Ministru kabineta priekšlikums. Tas ir par nelielu summu pārcēlumu Ministru kabineta ietvaros. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 31. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Arī 32.priekšlikums ir Ministru kabineta priekšlikums, kuru komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 33.priekšlikums - par Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Iesnieguši Golubovs, Rubiks, Urbanovičs, Ribakovs un Vidavskis. Ir runa par 15 miljonu (drusciņ vairāk par 15 miljoniem) pārlikšanu uz mērķdotācijām pašvaldībām. Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 33. - deputātu Golubova, Rubika, Urbanoviča, Ribakova un Vidavska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 56, atturas - 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Beidzamajā lappusē ir komisijas priekšlikums par izmaiņām 8.pielikumā. Arī par šo priekšlikumu mums ir jābalso. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Nācijas vārdā un komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt budžeta grozījumu projektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2008.gadam”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 42, atturas - nav. Likums „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2008.gadam”” pieņemts. (Aplausi.)

Cienījamie kolēģi! Mums ir jāreģistrējas. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Aigars Štokenbergs, Ingrīda Circene, Nikolajs Kabanovs, Imants Kalniņš, Ivans Klementjevs, Jānis Lagzdiņš, Ingmārs Līdaka, Vitālijs Orlovs, Valdis Ģīlis, Viktors Ščerbatihs un Inese Šlesere.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Saeimas ārkārtas sēdi pasludinu par slēgtu.

Saeimas kārtējā sēde atsāksies pulksten 15.00.

 

 

 

SATURA RĀDĪTĀJS

9.Saeimas pavasara sesijas 19.(ārkārtas) sēdes

2008.gada 15.jūlijā

turpinājums

2008.gada 17.jūlijā (plkst.12.00)

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2008.gadam”” (Nr.796/Lp9) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.2731, 2731A, 2731B, 2731C, 2731D, 2731E)
Ziņo - dep. K.Leiškalns
Debates - dep. A.K.Kariņš (par 2.priekšlikumu)
- Zemkopības ministrijas parlamentārā   sekretāre L.Silaraupa
- dep. A.Štokenbergs
- dep. A.Kampars
- Ministru prezidents I.Godmanis
- dep. A.Brigmanis
- dep. J.Reirs
- dep. A.Štokenbergs
- dep. A.Seile
- dep. I.Līdaka
- dep. A.Golubovs (par 7.priekšlikumu)
- dep. A.Golubovs (par 8.priekšlikumu)
- dep. K.Šadurskis (par 10. un   11.priekšlikumu)
- Izglītības un zinātnes ministrijas   parlamentārais sekretārs R.Broks
- dep. A.Pabriks
- Ministru prezidents I.Godmanis
- dep. K.Šadurskis
- dep. I.Druviete (par 13.priekšlikumu)
- Ministru prezidents I.Godmanis
- dep. P.Tabūns
- dep. I.Druviete
- dep. I.Čepāne
- dep. Dz.Rasnačs
- dep. A.Golubovs (par 24.priekšlikumu)
- dep. S.Bendrāte (par 25.priekšlikumu)
- dep. A.Štokenbergs
- Ministru prezidents I.Godmanis
- dep. K.Šadurskis
- dep. V.Orlovs
- dep. A.Štokenbergs
- dep. S.Bendrāte
- dep. A.Golubovs (par 26.priekšlikumu)
- dep. V.Buzajevs (par 27.priekšlikumu)
- dep. V.Buzajevs (par 28.priekšlikumu)
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs   A.Klementjevs

Balsojumi

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2008.gadam" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.07.2008. 12:50:14 bal049
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2008.gadam" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.07.2008. 12:51:28 bal050
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2008.gadam" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.07.2008. 12:54:24 bal051
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2008.gadam" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.07.2008. 12:56:14 bal052
Balsošanas motīvs: Par 8.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2008.gadam" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.07.2008. 12:57:02 bal053
Balsošanas motīvs: Par 9.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2008.gadam" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.07.2008. 13:19:26 bal054
Balsošanas motīvs: Par 10.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2008.gadam" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.07.2008. 13:20:10 bal055
Balsošanas motīvs: Par 11.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2008.gadam" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.07.2008. 13:20:52 bal056
Balsošanas motīvs: Par 12.priekšlikumu

Datums: 17.07.2008. 13:31:34 bal057
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2008.gadam" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.07.2008. 13:40:12 bal058
Balsošanas motīvs: Par 13.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2008.gadam" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.07.2008. 13:40:50 bal059
Balsošanas motīvs: Par 14.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2008.gadam" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.07.2008. 13:42:14 bal060
Balsošanas motīvs: Par 18.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2008.gadam" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.07.2008. 13:42:58 bal061
Balsošanas motīvs: Par 19.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2008.gadam" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.07.2008. 13:43:38 bal062
Balsošanas motīvs: Par 20.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2008.gadam" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.07.2008. 13:44:20 bal063
Balsošanas motīvs: Par 21.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2008.gadam" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.07.2008. 13:44:58 bal064
Balsošanas motīvs: Par 22.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2008.gadam" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.07.2008. 13:45:36 bal065
Balsošanas motīvs: Par 23.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2008.gadam" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.07.2008. 13:47:12 bal066
Balsošanas motīvs: Par 24.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2008.gadam" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.07.2008. 14:17:16 bal067
Balsošanas motīvs: Par 25.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2008.gadam" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.07.2008. 14:19:44 bal068
Balsošanas motīvs: Par 26.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2008.gadam" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.07.2008. 14:25:00 bal069
Balsošanas motīvs: Par 27.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2008.gadam" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.07.2008. 14:28:58 bal070
Balsošanas motīvs: Par 28.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2008.gadam" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.07.2008. 14:29:30 bal071
Balsošanas motīvs: Par 29.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2008.gadam" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.07.2008. 14:30:32 bal072
Balsošanas motīvs: Par 33.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2008.gadam" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.07.2008. 14:31:20 bal073
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2731E pieņemšanu 2.lasījumā

Piektdien, 23.februārī
09:00  Baltijas Asamblejas Ekonomikas, enerģētikas un inovācijas komitejas sēde
09:00  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Konference “Tā ir arī mūsu nauda! Ko darīt, lai Eiropas Savienības fondu investīcijas Latvijā būtu pārdomātākas?”