Latvijas Republikas 9.Saeimas

pavasara sesijas trīspadsmitā sēde

2008.gada 12.jūnijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi


Sēdes vadītājs. Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Cienījamie kolēģi! Sāksim Saeimas 2008.gada 12.jūnija sēdi.

Pirms mēs sākam skatīt darba kārtībā apstiprinātos jautājumus, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem darba kārtībā.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz iekļaut Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu grozījumu? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Juridiskā komisija lūdz izdarīt grozījumu šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai lēmuma projektu „Par Līgas Hāzenfuses iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu grozījumu? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz šodienas sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu „Par Valda Vazdiķa iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu grozījumu darba kārtībā? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtības sadaļā „Prezidija ziņojumi” Sociālo un darba lietu komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu grozījumu darba kārtībā? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Un tā, cienījamie kolēģi, sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību. Pirmā darba kārtības sadaļa – „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Zaķa, Bendrātes, Āboltiņas, Reira un Ziedones-Kantānes iesniegto likumprojektu „Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens – „pret” šā likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātei Solvitai Āboltiņai, kura acīmredzot runās „par”.

S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Satversmes 5.pants nosaka to, ka Saeima sastāv no simts tautas priekšstāvjiem. Mēs visi, strādājot šajā Saeimā jau otro gadu, redzam, ka mums situācija ir citādāka un ka simts priekšstāvji šajā sasaukumā šeit nav bijuši, tāpēc ka ir īpašs gadījums, jo no partijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ievēlēts deputāts izrādījās apsūdzēts smagā vai sevišķi smagā nodarījumā.

Satversmē ir noteikts, ka mums šeit ir jābūt simts deputātiem. Turklāt visā normālā demokrātiskā, civilizētā pasaulē gadījumos, ja pret amatpersonu, tik augstu amatpersonu, kuru ievēlē tauta, parādās kaut kāda veida aizdomas par viņas nelikumīgu darbību – kur nu vēl reāla apsūdzība! –, tad parasti šī amatpersona – un tā ir vienkārši normāla tradīcija – atkāpjas pati.

Kā mēs zinām, mūsu valstī nekas tāds nenotiek. Tāpēc mēs esam nonākuši situācijā, ka lietas, kuras citur notiek pašas no sevis un kuras varbūt vairāk ir attiecināmas nevis uz juridiskiem terminiem, bet gan varbūt uz morāli un ētiku, būtu regulējamas likumā.

Un tieši tāpēc mēs jau trešo reizi šajā Saeimā piedāvājam iekļaut Saeimas kārtības rullī normas, kas šādus gadījumus regulētu, kas panāktu to, ka tiek ievērots šis Satversmes 5.pants. Tātad gadījumos, ja kāds deputāts uzskata, ka viņa vaina vai nevainība ir jāpierāda tikai tiesā, un viņam ir pilnīgi vienalga, ko par viņu domā vēlētāji un kādas tam visam ir morāli ētiskās sekas, lai tad mums būtu šis likuma regulējums, kādā veidā ir jārisina šie jautājumi, lai Saeimā tiešām būtu pārstāvēti simts tautas priekšstāvji.

Šīs likuma normas ir precizētas Juridiskajā komisijā, un, tās skatot, tām praktiski bija atbalsts, bet, tā kā mēs iepriekšējā reizē skatījām Saeimas kārtības rulli pēc Ministru prezidenta ierosinājuma jautājumā par to, lai viņš varētu nākt un uzstāties Saeimā, un šīs normas bija pieņemamas ātrāk, tad, ļoti iespējams, mums pašreiz ir nepieciešams šīs normas juridiski precizēt bez steigas. Šīs ir tās likuma normas, kuras mēs varētu precizēt un tomēr pieņemt, lai mēs varam strādāt pilnā sastāvā – simts deputātu sastāvā.

Aicinu atbalstīt „Jaunā laika” iesniegtos likuma grozījumus.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Vinetai Muižniecei.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Es vēlētos jūs informēt par situāciju, kāda ir izveidojusies saistībā ar Saeimas kārtības rulli. Un, proti, mēs jau pagājušajā nedēļā atbalstījām Juridiskajai komisijai nodotos grozījumus Saeimas kārtības rullī, kurus ir iesniegusi Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija. Līdz ar to jau tiks atvērts Kārtības rullis un sāksies darbs pie šā projekta.

Es lūdzu deputātus tomēr ievērot labu likumdošanas praksi un iesniegt priekšlikumus pie likumiem, lai mēs šos visus jautājumus varētu skatīt kopā, jo Juridiskā komisija patiešām vienmēr ļoti rūpīgi skata visus ierosinājumus. Tāpēc mums būtu lūgums tomēr to ņemt vērā.

Sēdes vadītājs. Es saprotu, ka deputāte Muižniece aicina nenodot šo likumprojektu komisijai. Līdz ar to mums ir jābalso par likumprojekta nodošanu vai nenodošanu komisijai. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Zaķa, Bendrātes, Āboltiņas, Reira un Ziedones-Kantānes iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 20, atturas - 33. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu „Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Vārds deputātam Oskaram Spurdziņam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekti, kas šodienas darba kārtībā ir ietverti no 3. līdz 19.punktam, 19.punktu ieskaitot, attiecas uz administratīvi teritoriālo reformu, ko valdība ir nodevusi Saeimas izskatīšanai. Ir lūgums šiem likumprojektiem Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju noteikt par atbildīgo komisiju.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Tātad es sapratu, ka deputāta Spurdziņa priekšlikums ir nodot šo likumprojektu gan Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, gan arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, bet mainīt šā likumprojekta atbildīgo komisiju. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu priekšlikumu? (No zāles: „Nav!”)

Tātad vēlreiz atgādinu, ka likumprojekts „Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” tiek nodots Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un par atbildīgo komisiju tiek noteikta Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Spurdziņam!

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Es lūdzu arī šim likumprojektam Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju noteikt par atbildīgo komisiju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu priekšlikumu? Deputāti neiebilst. Tātad par atbildīgo komisiju tiek noteikta Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Spurdziņam!

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Arī šā likumprojekta virzībai parlamentā lūdzu noteikt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju par atbildīgo komisiju.

Sēdes vadītājs. Vai kādam ir iebildumi pret deputāta Spurdziņa priekšlikumu? Deputāti neiebilst. Par atbildīgo komisiju tiek noteikta Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Spurdziņam!

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Es lūdzu arī šim likumprojektam Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju noteikt par atbildīgo komisiju.

Sēdes vadītājs. Vai kādam ir iebildumi pret deputāta Spurdziņa priekšlikumu? Deputāti neiebilst. Tātad arī šim likumprojektam par atbildīgo komisiju tiek noteikta Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Spurdziņam!

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Lūdzu mainīt iepriekš pieņemto viedokli un arī šā likumprojekta virzībai Saeimā par atbildīgo komisiju noteikt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas maiņu? Deputāti neiebilst. Par atbildīgo komisiju tiek noteikta Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par zemes komisijām”” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Spurdziņam!

O.Spurdziņs (Tautas partijas frakcija).

Arī šim likumprojektam lūdzu par atbildīgo komisiju noteikt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju.

Sēdes vadītājs. Vai kāds iebilst pret deputāta Spurdziņa priekšlikumu? Tātad atbildīgā komisija tiek mainīta un par atbildīgo komisiju tiek noteikta Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Spurdziņam!

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Arī šim likumprojektam lūdzu par atbildīgo komisiju noteikt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju.

Sēdes vadītājs. Vai kādam ir iebildumi pret deputāta Spurdziņa priekšlikumu? Deputāti neiebilst. Tātad arī šim likumprojektam par atbildīgo komisiju tiek noteikta Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Oskaram Spurdziņam!

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Lūdzu par atbildīgo noteikt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu priekšlikumu? Deputāti neiebilst. Par atbildīgo tiek noteikta Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Oskaram Spurdziņam!

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Lūdzu noteikt, ka atbildīgā komisija ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Sēdes vadītājs. Vai kāds iebilst pret atbildīgās komisijas maiņu? Neviens neiebilst. Tātad par atbildīgo komisiju tiek noteikta Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Oskaram Spurdziņam!

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Lūdzu noteikt, ka arī par šo likumprojektu atbildīgā ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret deputāta Spurdziņa priekšlikumu? Deputāti neiebilst. Par atbildīgo komisiju tiek noteikta Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Oskaram Spurdziņam!

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Lūdzu noteikt, ka arī par šo likumprojektu atbildīgā ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret deputāta Spurdziņa priekšlikumu? Deputāti neiebilst. Par atbildīgo komisiju tiek noteikta Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tiesas piesēdētāju vēlēšanām”” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Spurdziņam!

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Lūgums kā atbildīgo arī par šo likumprojektu noteikt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret deputāta Spurdziņa priekšlikumu? Deputāti neiebilst. Par atbildīgo tiek noteikta Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Prokuratūras likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Spurdziņam!

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Lūdzu kā atbildīgo par likumprojekta virzību Saeimā noteikt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret deputāta Spurdziņa priekšlikumu? Deputāti neiebilst. Par atbildīgo komisiju tiek noteikta Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pašvaldību budžetiem”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Spurdziņam!

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Lūdzu kā atbildīgo par likumprojekta virzību noteikt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret deputāta Spurdziņa priekšlikumu? Deputāti neiebilst. Līdz ar to par atbildīgo komisiju tiek noteikta Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Dzīvnieku barības aprites likums” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. (No zāles dep. J.Dobelis: „Šo arī Spurdziņam vajag. Kāpēc tu negribi?”)

Deputātam Dobelim ir iebildumi? (No zāles dep. J.Dobelis: „Nē, nav nekādu iebildumu!”)

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam. Viņš vēlas runāt „pret” likumprojekta nodošanu šīm komisijām.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Mums ir skaists likumprojekts, kas ir uzrakstīts vienā rindiņā, bet sastāv no trijām papīra lapām, un tur ir desmit cilvēku paraksti. No tiem, kas ir parakstījuši minēto likumprojektu, divi ir ministri. Es pieņemu, ka ir veltīts kāds mirklis no komitejas sēdes Ministru kabinetā un ka valsts sekretāru sapulcē likumprojekts ir, tā teikt, uzsaukts. Un viss būtu ārkārtīgi skaisti - šie cilvēki deg par Latviju, deg savā darbā un uz parlamentu izskatīšanai sūta nozīmīgus likumprojektus.

Taču es jums gribu atgādināt, ka tieši šāda paša satura likumprojektu mēs jau saņēmām… Pagājušo divu vai triju nedēļu laikā mēs saņēmām četrus likumprojektus, no kuriem komisija divus apvienoja, trešo pievienoja, ceturto atstāja neskatītu.

Līdz ar to es tomēr aicinu nenodot šo likumprojektu, jo mūsu komisijā jau ir likumprojekts ar tieši tādiem pašiem ierakstiem, kādi ir šajā - nododamajā.

Vēl vairāk. Komisija jau ir atzinusi, ka likumprojektā „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” nevar minēt tikai citu likumu nosaukumus, bet ir jāregulē konkrētā darbība, kuru valsts jeb sabiedrība grasās aplikt ar nodevu.

Tā ka es vēlreiz aicinu… man ir neērti runāt par to papīru… bet, ja necienāt papīru kalnus, tad cieniet vismaz savu darbu un nesūtiet parlamentam atkārtotus likumprojektus, kuri turklāt vēl ir ārkārtīgi vāji uzrakstīti!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Ja es pareizi sapratu, jūsu iebildumi bija vispār pret šā likumprojekta nodošanu komisijām? Vai kāds vēlas runāt „par” nodošanu komisijām? Neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” nodošanu Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 26, atturas - 45. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par nekustamo īpašumu atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts pensijām””, ko likuma „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” noteiktajā kārtībā iesniedzis Valsts prezidents, nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Godātie deputāti! Pirms sākam skatīt nākamo šodienas sēdes darba kārtības sadaļu, es vēlos jūs informēt, ka atbilstoši Satversmes 71.pantam Saeima vakar ir saņēmusi Valsts prezidenta Valda Zatlera motivācijas rakstu, ar kuru Valsts prezidents nosūta Saeimai otrreizējai caurlūkošanai likumu „Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums”, kas Saeimā tika pieņemts 5.jūnijā. Dokumenta kopijas ir izdalītas deputātiem.

Sakarā ar šo prasību veikt minētā likuma otrreizēju caurlūkošanu Saeimas Prezidijs ierosina iekļaut likumu Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā un tā otrreizējo caurlūkošanu veikt pēc tam, kad būs tikusi izskatīta sadaļa „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Un vēl. Mums ir jālemj par darba kārtības grozījumu, kuru lūdz izdarīt Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Tā lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” (Nr.671/Lp9) otrajam lasījumam līdz 2008.gada 9.septembrim”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Bez tam Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu „Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums” iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā un to virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas šajā komisijā, tas ir, atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? Deputāti neiebilst.

Savukārt Sociālo un darba lietu komisija lūdz Sociālo un darba lietu komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas šajā komisijā, tas ir, atbildīgajā komisijā, un to šodienas sēdes darba kārtībā iekļaut pirms 29.punkta - likumprojekta „Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Nākamais darba kārtības jautājums - „Par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Nilam Ušakovam”. Deputāts Nils Ušakovs lūdz piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu 2008.gada 12.jūnijā. Lūdzu zvanu! Balsosim par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Nilam Ušakovam šā gada 12.jūnijā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts „Par Māras Marijas Čerkasovas atbrīvošanu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Labrīt, godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu „Par Māras Marijas Čerkasovas atbrīvošanu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata”. Lūdzu kolēģus atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Māras Marijas Čerkasovas atbrīvošanu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par Velgas Gailītes apstiprināšanu par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Tāpat Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi un aizklātā balsojumā ar balsu vairākumu atbalstījusi lēmuma projektu „Par Velgas Gailītes apstiprināšanu par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi”. Lūdzu kolēģus balsot par šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Velgas Gailītes apstiprināšanu par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 29, atturas - 22. Lēmums nav pieņemts. (Aplausi.)

Lēmuma projekts „Par Valda Muižnieka apstiprināšanu par Jēkabpils rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu „Par Valda Muižnieka apstiprināšanu par Jēkabpils rajona tiesas tiesnesi”. Lūdzu kolēģus atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Valda Muižnieka apstiprināšanu par Jēkabpils rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par Marikas Senkānes apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Tāpat Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu „Par Marikas Senkānes apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”. Lūdzu kolēģus atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Marikas Senkānes apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par Līgas Hāzenfuses iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Kolēģi! Tāpat Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu „Par Līgas Hāzenfuses iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”. Lūdzu kolēģus atbalstīt minēto lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Līgas Hāzenfuses iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par Valda Vazdiķa iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi un arī atbalstījusi lēmuma projektu „Par Valda Vazdiķa iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”. Lūdzu kolēģus atbalstīt arī šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Valda Vazdiķa iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

I.Šlesere. Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Sāksim izskatīt nākamo šodienas darba kārtības sadaļu - „Likumprojektu izskatīšana”.

Likums „Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums”, kuru mēs esam saņēmuši otrreizējai caurlūkošanai no Valsts prezidenta. Šis likums bez debatēm tiek nodots atbildīgajai komisijai. Tā bija Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija.

Lūgums ieslēgt mikrofonu deputātam Jurim Dalbiņam, lai viņš noteiktu priekšlikumu iesniegšanas termiņu un datumu, kad likums galīgajā lasījumā tiks izskatīts Saeimas sēdē.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Jā, paldies! Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 12.jūniju pulksten 17.00 un pēc tam skatīt šo likumu nākamajā sēdē pēc 12. datuma.

Sēdes vadītājs. Nākamā Saeimas sēde pēc 12.jūnija notiks 19.jūnijā. Vai jūs paspēsiet sagatavot šo likumu līdz 19.jūnijam?

Lūdzu, ieslēdziet vēlreiz mikrofonu deputātam Dalbiņam! Tātad, kā es sapratu, priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 12.jūnijs.

J.Dalbiņš. Jā, tieši tā - 12.jūnijs pulksten 17.00… Es runāju par priekšlikumu iesniegšanas termiņu… Droši vien būtu pareizāk skatīt šo likumu jūnija beigās, lai neiznāk tik īss laiks un lai mēs varam sagatavot attiecīgos priekšlikumus. Tie ir jāapspriež.

Sēdes vadītājs. Vispirms balsosim par priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Tātad par priekšlikumu iesniegšanas termiņu atbildīgās komisijas vadītājs ierosina noteikt 12.jūniju, šodienu, līdz pulksten 17.00. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Deputāte Kalniete bija pirmā pieteikusies…

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Kalnietei!

S.Kalniete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Man tas šķiet absurdi, ka par tik nozīmīgu likumu mēs dažu stundu laikā iesniegsim priekšlikumus, tāpēc es ierosinu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 19.jūniju.

Sēdes vadītājs. Priekšlikums - 19.jūnijs. Vai ir vēl kādi citi priekšlikumi?

Deputāts Blumbergs. Ieslēdziet, lūdzu, deputātam mikrofonu!

G.Blumbergs (ZZS frakcija).

Man ir priekšlikums nodot šo Saeimai atgriezto likumu arī Saeimas Juridiskajai komisijai.

Sēdes vadītājs. Mēs to varam nodot arī Juridiskajai komisijai, bet atbildīgo komisiju mainīt mēs nevaram. Vai kādam ir iebildumi pret to, ka šis likums tiek nodots arī Juridiskajai komisijai? Es saprotu, ka par šo jautājumu būs nepieciešams balsojums.

Lūdzu zvanu! Balsosim… Kučinska kungs, jūs gribat runāt par termiņu vai par komisiju? Nē, mēs vispirms tiksim galā ar komisijām un tikai pēc tam runāsim par termiņiem.

Tātad balsosim par to, vai šis likums tiek nodots arī Juridiskajai komisijai. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 2, atturas - 45. Likums arī Juridiskajai komisijai nav nodots.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Mārim Kučinskim. Viņš vēl grib izteikties par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).

Es domāju, ka šis likums ir pārāk nopietns un par to notiek ļoti daudz diskusiju, tāpēc es iesaku par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 4.jūliju, bet izskatīt nākamajā sēdē - 2008.gada 10.jūlijā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Artim Pabrikam!

A.Pabriks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Paldies. Es pievienojos Kalnietes kundzes aicinājumam un ierosinu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu apstiprināt 19.jūliju. Turklāt es uzskatu, ka tas ir jocīgi: mēs sakām, ka šis ir nopietns likums, bet nedodam to Juridiskajai komisijai…

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, deputātes Kalnietes priekšlikums, ja pareizi sapratu, bija 19.jūnijs. Jūs runājāt par sesto vai par septīto mēnesi?… Ā, arī par 19.jūniju!

Paldies. Tātad mums ir… (Troksnis zālē.) Es atvainojos, lūdzu ievērot klusumu zālē!

Mums tātad ir trīs ierosinājumi par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem: 12.jūnijs, 19.jūnijs un 4.jūlijs.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli, mēs vispirms balsojam par tālāko priekšlikumu - respektīvi, par ierosinājumu, kas paredz par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 4.jūliju. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par priekšlikumu iesniegšanas termiņu šim likumam tiktu noteikts 2008.gada 4.jūlijs! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 18, atturas - 8. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 4.jūlijs, bet Saeimas sēdē mēs izskatīsim likumu 10.jūlijā. Vai deputātiem…

Labi, tad es vēlreiz atkārtošu: priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 4.jūlijs, izskatīšana - Saeimas sēdē 10.jūlijā.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aija Barča.

A.Barča (Tautas partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Prezidija locekļi! Cienījamās deputātes un godātie deputāti!

Sociālo un darba lietu komisija sadarbībā ar Labklājības ministriju, Latvijas Pensionāru federāciju, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, saskaņojot ar Finanšu ministriju, ir izstrādājusi šo jums piedāvāto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””.

Komisija aicina likumprojektu izskatīt steidzamības kārtā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mums ir jābalso par steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par Sociālo un darba lietu komisijas izstrādātā likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A.Barča. Godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sagatavotajā likumprojektā „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””, kurā ir ietverts stipri daudz labojumu pašreiz spēkā esošajā likumā, es vēlos uzsvērt četras galvenās pozīcijas. Un tās ir šādas: ar 2009.gadu oktobra mēnesī indeksēt visas pensijas neatkarīgi no pensijas apmēra. Vienlaikus piebildīšu, ka aprīļa mēnesī Pensiju indeksācijas komisija ir apņēmusies rīkoties tāpat kā šogad, 2008.gadā, un izskatīt jautājumu par pensiju indeksāciju arī aprīļa mēnesī - tad, kad mums būs zināmi janvāra un februāra rādītāji, kāda Latvijas valstī ir bijusi inflācija.

Ar 2009.gadu likumprojekts paredz piemaksu pie pensijas par katru darba stāža gadu laika periodā līdz 1995.gada 31.decembrim absolūti visiem valsts vecuma pensijas saņēmējiem, kuriem šāds darba stāžs ir, neatkarīgi no pensijas apmēra.

Vienlaikus vēlos, kolēģi, jūs informēt, ka piemaksas lielumu, kas no šā gada 1.jūnija par vienu darba stāža gadu ir noteikts 40 santīmu apmērā, nosaka Ministru kabinets atbilstoši likuma „Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 41.punktam.

Komisijas sēdē, izstrādājot šo likumprojektu un diskutējot par to, mēs esam informēti, ka Labklājības ministrija ir izteikusi vēlmi nākamajā gadā noteikt piemaksu pie pensijas par katru darba stāža gadu valsts vecuma pensijas saņēmējiem 1 lata apmērā.

Pagājušajā nedēļā Ministru kabinets savas Komitejas sēdē lēma par iespēju no nākamā gada 1.janvāra noteikt šo piemaksu 61 santīma apmērā. Kolēģi, es esmu pārliecināta, ka mums vēl ir pietiekami ilgs laiks priekšā, gatavojot 2009.gada budžetu, un ka šīs diskusijas vēl notiks gan Ministru kabinetā, gan nevalstiskajās organizācijās, gan arī Sociālo un darba lietu komisijā.

Nākamais ir 3.jautājums. Tajā ir runa par vēl vienu sociālo grupu Latvijā, un tie ir mūsu represētie - represētās personas. Šajā likumprojektā ir iestrādāta norma, ka no 2009.gada 1.janvāra šīm personām gluži tāpat kā mātēm, kuras izaudzinājušas piecus un vairāk bērnus, kā arī mātēm, kuras ir izaudzinājušas bērnu invalīdu… un arī tēviem, tāpat arī Černobiļas atomelektrostacijas seku likvidētājiem ir tiesības pensionēties priekšlaikus - piecus gadus iepriekš - tas ir, no 57 gadu vecuma.

Vienlaikus, kolēģi, kā mēs par to diskutējām arī komisijas sēdē, tā ir brīva izvēle… Tā ir brīva izvēle, un katra no šīm represētajām personām šo brīvo izvēli - pensionēties agrāk, nekā ir noteiktais oficiālais pensijas vecums, vai ne - izdarīs pati.

Un vēl, lūk, viena, mūsuprāt, ļoti būtiska norma, kas paredz iespēju priekšlaikus, divus gadus pirms noteiktā pensijas vecuma, pensionēties tām personām, kurām darba stāžs ir vismaz 30 gadi. Kolēģi, šī norma beidz darboties šā gada 1.jūlijā, un tāpēc komisija arīdzan aicināja… Paldies par to, ka atbalstījāt steidzamību! Līdz ar to cilvēkiem, kuri pirmspensijas vecumā vairs nevar atrast sev darbu, kā arī tiem cilvēkiem, kuri būs zaudējuši darbu šā gada beigās vai nākamajā gadā… arī šiem cilvēkiem būs dota šāda iespēja.

Vienlaikus, kolēģi, vēlos teikt, ka Sociālo un darba lietu komisija, kura pārstāv Saeimā ievēlētās un Saeimā izveidotās frakcijas… Diemžēl mums nav neviena no jaunizveidotās frakcijas, bet varbūt ar laiku arī jūs mums pievienosieties…

Es gribu teikt paldies komisiju deputātiem, izteikt atzinību Labklājības ministrijai, tās atbildīgajiem darbiniekiem, pateikt paldies Finanšu ministrijai, kura arīdzan… Mēs divas dienas sarakstījāmies, bet vakardien saņemtais atzinums ir pozitīvs.

Un darba mums, kolēģi, būs ļoti daudz, jo šodien Saeima Sociālo un darba lietu komisijai nodeva vēl vienu ļoti nopietnu likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””, kuru sabiedrībai ir sagatavojusi Senioru partija, ļoti aktīvi iesaistoties organizācijai „Sabiedrība citai politikai”. Tikai žēl, ka viens no tiem mūsu kolēģiem, kuri ir visaktīvākie jautājumā par pensionāru dzīves līmeņa uzlabošanu, tas ir, Aigars Štokenberga kungs, diemžēl nav šeit, zālē. Diemžēl kaut kur pazudis ir arī Artis Pabrika kungs, kurš arī runā par pensijām. Viņš gan ir tepat Rīgā. Savukārt Štokenberga kungs, kā man ziņo cilvēki, kuri pašreiz saņem pensiju un ļoti uz viņu cer, diemžēl vēl joprojām esot Madridē un baudot basketbola spēles.

Kolēģi! Es aicinu jūs atbalstīt mūsu izstrādāto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī datumu, kad likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā varētu tikt izskatīts Saeimas sēdē.

A.Barča. Godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija aicina iesniegt priekšlikumus līdz 13.jūnijam, tas ir, 13.jūnijā līdz darbadienas beigām, un likumprojektu otrajā lasījumā izskatīt 19.jūnijā. Vienlaikus informēju, ka komisijas sēdē nolēmām, ka laikā starp pirmo un otro lasījumu mēs deputātu iesniegtos priekšlikumus dosim izvērtēt arī Ministru kabinetam - gluži tāpat, kā mēs rīkojamies, komisijā strādājot pie pārējiem likumprojektiem.

Tātad - 13. un 19.jūnijs.

Sēdes vadītājs. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 13.jūnijs, līdz pulksten 17.00. Un likumprojekta izskatīšana Saeimas sēdē - 19.jūnijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā”. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu „Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā”. Dokuments Nr.2458B.

Uz otro lasījumu ir saņemts viens priekšlikums. To ir ierosinājis Saeimas Juridiskais birojs, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Lūdzu likumprojektu pieņemt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. (No zāles: „Visvaldi! Spied pogu!”)

Man būtu lūgums mazliet mēģināt netrokšņot zālē. Katrā ziņā tas nav labi - pāri rindām sarunāties skaļā balsī.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par policiju””. Trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Likumprojekta „Grozījumi likumā „Par policiju”” trešajam lasījumam saņemti 17 priekšlikumi un izskatīti komisijas sēdē.

1. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 2. - iekšlietu ministra Mareka Segliņa priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 3. - iekšlietu ministra Segliņa kunga priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalsta savā - 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 4. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Komisija atbalsta savā - 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. Lūdzu atbalstīt komisijas iesniegto 5.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 6. - iekšlietu ministra Segliņa priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 7. - tieslietu ministra Bērziņa kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 8. - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Ziedoņa Rubeža priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 9. - iekšlietu ministra Segliņa priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 10. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 11. - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Rubeža priekšlikums. Komisija to atbalsta savā - 12.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. Atbalstiet, lūdzu, arī komisijas iesniegto 12.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 13. - iekšlietu ministra Segliņa priekšlikums. Komisija to atbalsta savā - 14.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. Atbalstiet 14. - atbildīgās komisijas priekšlikumu, lūdzu!

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 15. - iekšlietu ministra Segliņa priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 16. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. Un 17. - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Rubeža priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. Līdz ar to visi trešajam lasījumam iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par policiju”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - nav, atturas - 4. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi Dzelzceļa likumā”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Aizbalts.

V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Izskatīsim dokumentu Nr.2543.

Uz trešo lasījumu Tautsaimniecības komisija ir saņēmusi vienu priekšlikumu - Juridiskā biroja priekšlikumu veikt precizējumu 33.1 panta trešās daļas 9.punktā - un ir to atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts. Līdz ar to vienīgais priekšlikums ir izskatīts. Lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Dzelzceļa likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”. Trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Anta Rugāte.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Labrīt, godātās kolēģes un kolēģi un cienījamais Prezidij! Izskatīsim dokumentu Nr.2553 - likumprojektu „Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”. Trešais lasījums.

Saņemti 13 priekšlikumi.

1.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs, un tas ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. 2.priekšlikumu ir sagatavojis deputāts Kārlis Leiškalns, un priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. 3.priekšlikums ir Juridiskā biroja sagatavots, un komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. 4.priekšlikums, ko ir sagatavojis deputāts Kārlis Leiškalns, ir atbalstīts, taču iekļauts komisijas priekšlikumā - 5.priekšlikumā, kas savukārt arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. 6.priekšlikums - Juridiskā biroja sagatavots. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. 7.priekšlikums. Juridiskais birojs to ir sagatavojis, un komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. Deputāts Kārlis Leiškalns iesniedzis 8.priekšlikumu. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums - arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. 12.priekšlikumu sagatavojis deputāts Kārlis Leiškalns, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. Un beidzamais ir 13.priekšlikums, ko ir sagatavojis deputāts Kārlis Leiškalns. Tas attiecas uz pārejas noteikumu 29.punktu, un arī tas ir atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Pārapdrošināšanas likums”. Trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Anta Rugāte.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Izskatīsim dokumentu Nr.2554.

Likumprojekta trešajam lasījumam ir iesniegti 34 priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja sagatavots priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. 2.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Kārlis Leiškalns. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. 3.priekšlikuma iesniedzējs ir Juridiskais birojs. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums - arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. 6.priekšlikumu ir sagatavojis deputāts Kārlis Leiškalns, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums - komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. 9. - deputāta Leiškalna priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. 10.priekšlikums, ko ir sagatavojis Juridiskais birojs, komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst… Es atvainojos. Sākam debates.

Debatēs vārds deputātam Sergejam Fjodorovam. Es atvainojos, deputāts Fjodorovs tomēr nevēlas runāt.

Tātad deputātiem nav iebildumu. Turpinām!

A.Rugāte. Šajā, tas ir, 10.priekšlikumā, ir ierosināta termina aizvietošana - termins „akcionāri” tiek aizvietots ar terminu „dalībnieki”. Nekā īpaši būtiska… Liekas, ka te nebūtu ko debatēt… Tas ir tikai precizējums atbilstoši visai likumprojektu paketei.

Tālāk. 11.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. 12.priekšlikums ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegts un atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir gluži tāds pats kā 10.priekšlikums - vārdi „akcionāri (dalībnieki)” tiek aizvietoti ar vārdiem „akcionāri vai dalībnieki”. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. Juridiskais birojs 14.priekšlikumā atkal ir precizējis terminoloģiju un darbības. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums - komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. Līdzīga rakstura redakcionālu priekšlikumu Juridiskais birojs ir piedāvājis 16.priekšlikumā, un tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. Arī 17. ir precizējošs Juridiskā biroja priekšlikums. Tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. 18. - Juridiskā biroja iesniegtais priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. 19.priekšlikumu iesniedzis deputāts Leiškalns, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. 20.priekšlikumā deputāts Leiškalns ļoti vērīgi ir precizējis terminoloģiju, un komisija to ir atbalstījusi. Lai nebūtu pārpratumu, piebildīšu, ka runa ir par to, kas ir „laicīgs” un kas ir „savlaicīgs”.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. 53.lappusē 21.priekšlikumu iesniedzis deputāts Kārlis Leiškalns, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. 22.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. 23. - deputāta Leiškalna priekšlikums - komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. 24.priekšlikuma iesniedzējs ir Kārlis Leiškalns, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. Līdzīgi „dienu” nesajaukt ar „darbdienu”.

25.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Kārlis Leiškalns, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. 26.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Precizēta redakcija. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. 27.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. Deputāts Kārlis Leiškalns iesniedzis 28.priekšlikumu. Komisija to ir redakcionāli precizējusi un atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. Juridiskais birojs iesniedzis 29.priekšlikumu. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. Ļoti līdzīgs precizējošs un redakcionāls ir 30.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. 31.priekšlikumā ir lasāms Juridiskā biroja precizējums, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. 32.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi, precizējot darbības.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. 33.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. 34. ir pēdējais priekšlikums šajā likumprojektā, un to ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisijā tas ir redakcionāli precizēts un atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. Līdz ar to lūdzu atbalstīt likumprojektu „Pārapdrošināšanas likums” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Pārapdrošināšanas likums” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zvērinātiem revidentiem””. Trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Anta Rugāte.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Godātie deputāti! Saeimas sēdē izskatāmais dokuments ir ar numuru 2555, un tas ir likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zvērinātiem revidentiem””. Trešajam lasījumam ir saņemti 30 priekšlikumi.

Pirmo priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs, un komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. Juridiskais birojs ir iesniedzis arī 2.priekšlikumu, un komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. Arī 3.priekšlikums ir precizējošs, un to ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. Precizējošs ir arī 4.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. 5.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. 6.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. Precizējošas dabas 7.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. 8.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. 9.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. 10.priekšlikumu sagatavojis Juridiskais birojs. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. 11.priekšlikuma iesniedzējs ir Juridiskais birojs. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. Līdzīga rakstura ir 12.priekšlikums ar precizējošu ievirzi. Līdzīgs priekšlikums ir bijis jau iepriekš, un jūs to esat atbalstījuši. Šo 12.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. 13.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. 14.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. 15.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. Juridiskais birojs iesniedzis arī 17.priekšlikumu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. 18.priekšlikums. Tā iesniedzējs ir Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. 19.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. 20.priekšlikums ir precizējošas dabas, un to ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. 21.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. 22.priekšlikumu iesniedzis deputāts Jānis Urbanovičs. Komisijā nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. - deputāta Urbanoviča priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 39, atturas - 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Rugāte. Saistībā ar tikko nobalsoto priekšlikumu, kurš netika atbalstīts, ir skatāms arī 23.priekšlikums, ko arī ir iesniedzis deputāts Urbanovičs. Arī tas komisijā nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. - deputāta Urbanoviča priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 38, atturas - 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Rugāte. 24. ir Juridiskā biroja priekšlikums par likuma 33.1 panta nosaukuma izteikšanu citā redakcijā. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. 25.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, precizē 33.1 panta pirmo daļu. Tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. 26.priekšlikumā Juridiskais birojs piedāvājis precizējumu 33.panta otrajā daļā, papildinot 1.punktu ar otro teikumu tādā redakcijā, kas ir lasāma šajā redakcijā. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. 27.priekšlikums, ko ir sagatavojusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, piedāvā 36.panta otro daļu izteikt jaunā redakcijā. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. 28.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs par palīgteikuma izslēgšanu 37.1 panta pirmajā daļā. Tas ir atbalstīts un iekļauts 29. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas savukārt ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. 30.priekšlikums ir pēdējais priekšlikums šajā likumprojektā. To ir sagatavojis Juridiskais birojs par 37.3 panta piekto daļu, izsakot to jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par zvērinātiem revidentiem”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”. Pirmais lasījums.

2002.gada 5.maijā Viļņā tika atvērts parakstīšanai 1950.gada 4.novembra Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 13.protokols „Par nāves soda pilnīgu atcelšanu” (turpmāk - Konvencijas 13.protokols), kas paredz atcelt nāves sodu arī par noziegumiem, kas izdarīti kara laikā.

Latvijas Republika minēto protokolu parakstīja 2002.gada 5.maijā, un šobrīd tas atrodas ratifikācijas stadijā. Sakarā ar iepriekš minēto ir izdarāmi grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā, izslēdzot no tā tiesību normas, kas attiecas uz nāves soda izpildi.

Komisija šo likumprojektu apsprieda savā sēdē un konceptuāli to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es gribētu uzsvērt tikai to, ka, lai arī mums komisijā ir pietiekami atšķirīgi deputātu raksturi, komisija tomēr vienbalsīgi - pozīcija, opozīcija, neitrālie un visi neatkarīgie - nobalsoja „pret”. Nav īstais laiks cilvēkus tracināt ar visādām šādām lietām, kad ir daudzi citi nopietni jautājumi risināmi.

Arī „Jaunā laika” deputāts Latkovskis balsoja „pret”, lūk, arī „Jaunā laika” deputāte Linda Mūrniece balsoja „pret”. Tā ka balsojumā „pret” visiem bija skaidrs, ka šinī brīdī ar tādām lietām nevajag nodarboties.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.

Vai referents komisijas vārdā vēlas ko piebilst? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 53, atturas - 13. Likumprojekts pirmajā lasījumā noraidīts.

Likumprojekts „Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā”. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2531. Likumprojekta „Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā” otrajam lasījumam ir saņemti 18 priekšlikumi.

1. - finanšu ministra Slaktera priekšlikums - netika atbalstīts, jo komisija uzskata, ka nebūtu jāmaina turpmākā gada nosacījumi sabiedriskā labuma organizācijām.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

O.Spurdziņš. Arī 2. - finanšu ministra Slaktera priekšlikums - netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

O.Spurdziņš. 3. - finanšu ministra priekšlikums - tika atbalstīts. Un likumprojekts tika papildināts ar jaunu pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Komisija atbalsta arī 4. - Juridiskā biroja priekšlikumu. Un savukārt likumprojekts tika papildināts ar jaunu pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 5. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - diemžēl netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

O.Spurdziņš. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums - guva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Arī Juridiskā biroja iesniegtais 7.priekšlikums tika atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Savukārt Juridiskā biroja iesniegtais 8.priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Finanšu ministra Slaktera iesniegtais 9.priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Paga! Mēs tagad runājam par 9. - Slaktera kunga priekšlikumu?

O.Spurdziņš. 9.priekšlikums guva atbalstu komisijā.

Sēdes vadītājs. Jā, atbalstīts. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli par 9.priekšlikumu.

O.Spurdziņš. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegtais 10.priekšlikums guva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs vārds deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi, man gribētos, lai par šo punktu mēs padomātu, balsojumā atturētos un trešajā lasījumā nopietni izanalizētu.

Attiecībā uz sabiedrisko organizāciju veiktajiem iepirkumiem es gribētu, lai jūs ņemtu vērā to, ka sabiedriskās organizācijas nesaņem budžeta līdzekļus, kuri ir ieplānoti uz gadu un par kuriem var plānot kaut kādus iepirkumus vai vēl kaut ko.

Minēšu jums piemēru. Bērnu invalīdu nometnes rīkošanai naudu var vākt līdz pat beidzamajai dienai - līdz pat brīdim, kad ir paredzēts sākt darboties nometnei. Taču, kad ir savākta nauda, lai tā nometne varētu notikt, tas ir, otrā dienā varētu sākties, tad ir jāsākas iepirkuma procedūrai, kura jāveic veselu mēnesi. Tas nozīmē, ka nenotiks nometne.

Ja, piemēram, būtu uz turieni jābrauc ārstēties bērnam invalīdam, kura ārstēšanas izmaksas varētu būt, teiksim, no 50 tūkstošiem līdz 100 tūkstošiem, un tā nauda būtu beidzamajā mirklī savākta, tad būtu jātaisa iepirkumi.

Es iesaku jums ļoti nopietni par šo jautājumu padomāt. Tā nav tāda nauda, kura jau ir ieplānota iekšā budžetā, - tāda, kuru var ieplānot veselu gadu uz priekšu. Tā tiek savākta beidzamajos mirkļos!

Šajā sakarā es lūdzu atturēties no balsojuma pašlaik, un trešajā lasījumā mēs varētu šo jautājumu tomēr izskatīt un izanalizēt. Nepataisīsim par birokrātisku šo jautājumu! Katra normāla sabiedriskā organizācija taču domā, kā lētāk šo jautājumu atrisināt. Nu nav taču tas citādi! Ja kāda ir kaut kādā ziņā slikta, tad netaisīsim birokrātiju! Varētu būt tikai divas trīs sliktas, teiksim, uz tūkstoti sabiedrisko organizāciju. Nu netaisīsim šo birokrātiju! Sabiedriskās organizācijas ir tās, kas var ātri reaģēt uz kaut kādu jautājumu.

Man ir priekšlikums atturēties no balsojuma par šo jautājumu, izanalizēt šo jautājumu un trešajā lasījumā paskatīties, kā tas viss notiek.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Jānim Lagzdiņam.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Daļēji varētu piekrist tiem argumentiem, ko tik emocionāli šeit izklāstīja kolēģis Bērziņš. Taču es gribētu vērst deputātu uzmanību uz to: ja mēs neatbalstīsim komisijas piedāvāto panta redakciju, tas ir, redakciju, ko komisija sagatavojusi likumprojekta otrajam lasījumam, tad paliks vēl vairāk ierobežojoša redakcija - sabiedriskā labuma organizācijas ierobežojoša redakcija, kādu ir valdība iesniegusi pirmajā lasījumā.

Protams, komisija uz trešo lasījumu precizēs šo redakciju.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai deputāts Oskars Spurdziņš vēlas ko piebilst komisijas vārdā?

O.Spurdziņš. Jā.

Komisijā notika tādas pamatīgas debates ar ekspertu piedalīšanos, bet šajā brīdī lūdzu Saeimu tomēr atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju. Ņemot vērā izteiktos iebildumus, komisija droši vien turpinās debates un meklēs pareizo risinājumu 11.panta septītajai daļai, varbūt izteiks to citādā redakcijā, taču tas būs tad, kad komisija strādās pie likumprojekta sagatavošanas trešajam lasījumam. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 1, atturas - 41. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sagatavotais 11.priekšlikums guva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 12. - finanšu ministra Slaktera kunga priekšlikums - tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums - tika atbalstīts un iekļauts 14.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Tika atbalstīts arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izstrādātais 14.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Juridiskā biroja iesniegtais 15.priekšlikums tika atbalstīts un iekļauts 16.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 16. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kurš guva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 17. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - guva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Atbalstīts tika arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izstrādātais 18.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Lūgums ir likumprojektu apstiprināt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

O.Spurdziņš. Lūdzu noteikt, ka termiņš priekšlikumu iesniegšanai likumprojekta trešajam lasījumam ir šā gada 17.jūnijs.

Sēdes vadītājs. Jūnijs?

O.Spurdziņš. Jūnijs.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Paldies.

Likumprojekts „Par Liepājas Universitātes Satversmi”. Pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Jānis Dukšinskis.

J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).

Augsti godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Aicinu strādāt ar dokumentu, kura numurs ir 2450. Likumprojekts „Par Liepājas Universitātes Satversmi” ir ļoti svarīgs ne tikai Liepājas Pedagoģijas akadēmijai un Liepājas pilsētai un rajonam, bet arī visam Kurzemes reģionam. Ar to mēs paveram iespēju Liepājas Pedagoģijas akadēmijai kļūt par Liepājas Universitāti, akceptējam šo viņu vēlmi.

Saeimas deputāti ir arī saņēmuši attiecīgas vēstules no pašvaldības, no domes priekšsēža Seska kunga, kur minēts, ka Universitātes klātbūtne Liepājā būtu labs stimuls arī valsts policentriskai attīstībai.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija likumprojektu pirmajā lasījumā ir vienbalsīgi atbalstījusi un lūdz piešķirt tam steidzamību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms jābalso par steidzamības piešķiršanu likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Liepājas Universitātes Satversmi” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

J.Dukšinskis. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Liepājas Universitātes Satversmi” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un datumu, kurā likumprojekts otrajā lasījumā tiks izskatīts Saeimas sēdē.

J.Dukšinskis. Ievērojot to lūgumu, ko izteica Liepājas pašvaldība, lūdzu atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 92.pantam atbalstīt likumprojektu tūlīt arī otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret to, ka likumprojekts tiek šodien skatīts arī otrajā lasījumā? Deputāti neiebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Liepājas Universitātes Satversmi” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

J.Dukšinskis. Paldies par atbalstu. Un apsveicam Liepāju ar jaunu - Liepājas Universitātes Satversmi! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!

Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, es vēlos mūsu visu vārdā sveikt mūsu kolēģi Jāni Dukšinski, kuram pirms dažām dienām bija dzimšanas diena - pusapaļa jubileja. (Aplausi.)

Paziņojumam vārds deputātam Guntim Blumbergam.

G.Blumbergs (ZZS frakcija).

Cienījamie Tautsaimniecības komisijas locekļi! Lūdzu uz komisijas sēdi mūsu telpās!

Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks pulksten 10.35. Savukārt Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde šodien nenotiks.

Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātam Jānim Šmitam.

J.Šmits (LLP/LC frakcija).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde pulksten 10.33 komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātam Jānim Strazdiņam.

J.Strazdiņš (ZZS frakcija).

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas locekļi, sēde pulksten 10.33!

Sēdes vadītājs. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Aigars Štokenbergs, Boriss Cilevičs, Jānis Klaužs, Sarmīte Ķikuste, Gunārs Laicāns, Anna Seile, Jānis Reirs, Viktors Ščerbatihs, Artis Pabriks un Nils Ušakovs.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Varbūt varētu lūgt zvanu, lai visi, arī tie, kas sniedz intervijas, pamana, ka Saeimas sēde ir sākusies.

Cienījamie kolēģi! Pirms sākam skatīt nākamo šodienas sēdes darba kārtības jautājumu, es informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Aigara Štokenberga iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam šodien bezalgas atvaļinājumu. Iesniegums ir saņemts pirmdien pēc Saeimas Prezidija sēdes, tāpēc netika iekļauts Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā. Saeimas Prezidijs savā šodienas sēdē piešķīra atvaļinājumu Štokenberga kungam, un tagad es informēju jūs par šo pieņemto lēmumu. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli šis jautājums vairs nav balsojams.

Nākamais šodienas sēdes darba kārtības punkts - likumprojekts „Par Singapūras līgumu par preču zīmēm”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2415 - likumprojektu „Par Singapūras līgumu par preču zīmēm”.

Godājamie kolēģi! Ministru kabineta iesniegto dokumentu Ārlietu komisija vienbalsīgi ir atbalstījusi. Tā būtība ir šāda: mēs pievienojamies 2006.gada 27.martā parakstītajam starptautiskajam līgumam, to ratificējam Saeimā. Ar minētā līguma palīdzību ir iespējams vienkāršot dažādu preču zīmju reģistrācijas kārtību, vienlaikus saglabājot šo procedūru starptautisko nozīmi.

Godājamie kolēģi! Ārlietu komisijas viedoklis ir šāds: tas ievērojami atvieglinās visas procedūras jaunu preču zīmju reģistrācijai Latvijā, kā arī, iespējams, veicinās vai radīs motivāciju kādu citu valstu uzņēmējiem savas preču zīmes reģistrēt Latvijā, tādējādi nodrošinot lielākus ieņēmumus valsts budžetā.

Aicinu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Singapūras līguma par preču zīmēm” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. (No zāles dep. J.Dobelis: „Nobalsot arī otrajā lasījumā!”)

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Bērziņš. Godājamie kolēģi, lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 16.jūnijam.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Par Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2403 - likumprojektu „Par Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā”.

Godājamie kolēģi, 2008.gada 29.februārī Minskā tika parakstīts Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas sadarbības līgums sociālās drošības jomā, un pašlaik tas tiek piedāvāts ratifikācijai. Gribu teikt, kolēģi, ka šis līgums ir balstīts uz absolūtās paritātes principu un ka šis līgums regulēs sociālās drošības un sociālo garantiju jautājumus īpaši tām personām, kuras pārvietojas no vienas valsts uz otru. Gribu vēl atgādināt, ka Baltkrievija ir mūsu kaimiņvalsts, ar kuru mums ir pietiekami gara robeža. Un vēl gribu pateikt tikai to, ka vislielākā iedzīvotāju migrācija no robežvalstīm mums ir tieši no Baltkrievijas.

Šis likumprojekts tātad nodrošinās vienlīdzīgas attieksmes principu attiecībā uz likumdošanas piemērošanu abu pušu pilsoņiem un ierobežojumu atcelšanu sociālās drošības pabalstu izmaksai. Šis likumprojekts nodrošinās arī stāža summēšanas tiesību noteikšanu uz pensiju, un šis likums tiks vienveidīgi piemērots gan Latvijas Republikā, gan arī Baltkrievijas pusē.

Aicinu balsot „par” šo dokumentu pirmajā lasījumā, jo Ārlietu komisija to atbalstīja vienbalsīgi.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekts nav tik nevainīgs, kā pirmajā brīdī tas šķiet. Atminieties! Kad līdzīgu līgumu mēs noslēdzām ar Krieviju, es jau toreiz izteicu ļoti nopietnu un pamatotu kritiku par to, ka tas no Latvijas nākamgad vien jau prasīs vismaz 10 miljonus latu. Lūk, mēs maksāsim par Krievijā nostrādātajiem gadiem nepilsoņiem, uz Krieviju aizbraucošajiem un tā tālāk…

Nu ir tapis kārtējais līgums ar Baltkrieviju, kas Minskā ir parakstīts jau šā gada 29.februārī. Un ir interesanti paskatīties, kā ir sagatavots šis līgums. Es ieskatīšos anotācijā. Paskatieties arī jūs!

6.lappuse. „VI sadaļa. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvo aktu projektu. 1.punkts. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas.” Atbilde anotācijā: „Nav notikušas konsultācijas.” Tad ir jautājums - kāpēc?

„2.punkts. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta).” Atbilde: „Nav notikušas konsultācijas.” Atkal jautājums - kāpēc?

„3.punkts. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti?” Atbilde: „Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.” Kāpēc?

„4.punkts. Konsultācijas ar ekspertiem.” Atbilde: „Nav notikušas konsultācijas.” Atkal jājautā - kāpēc?

„VII sadaļa. 1.punkts: Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde”. Nu tad, kad šis likumprojekts tiks pieņemts, tad gan sabiedrību informēšot. Kolosāli! Kad viss jau būs noticis!

Bet, lūk, kas ir rakstīts anotācijas 2.lappusē: „II sadaļa. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību”. Atbilde: „Likumprojekts sekmēs personu sociālo drošību, tām pārvietojoties no Latvijas Republikas uz Baltkrievijas Republikas teritoriju un otrādi…” Nu, tas vēl tā varētu būt!

Bet pavisam jocīgi skan tas, ka šis līgums sekmēs nodarbinātību. Un tas nu ir pavisam jocīgi! No Latvijas, piemēram, 2006.gadā aizbrauca 417 baltkrievi, uz Latviju atbrauca 86. Kā tas var sekmēt nodarbinātību? Paskaidrojiet, lūdzu, to man un pārējiem deputātiem! Es šādu bilanci nesaprotu. Absolūti nesaprotu!

Un tālāk. Latvijā nostrādātais darba stāžs, par kuru šā līguma ietvaros būs jāmaksā Latvijas pusei, ir 12 gadi. Un par to 2009.gadā vidējais pensijas apmērs par Latvijā nostrādāto 12 gadu darba stāžu būs 54 lati (es noapaļoju uz leju), 2010.gadā - 58 un 2011.gadā - 62 lati. Lūk! Un tas mums nākamgad prasīs 17,5 tūkstošus, bet 2011.gadā - pāri par 20 tūkstošiem. Lūk, cik interesanti! Taču likumprojekts, redziet, esot ļoti labs, esot ievērots arī paritātes princips, kā Bērziņa kungs nupat teica.

Neskaidrību ir daudz! Labklājības ministre Purne, tāpat kā iepriekšējo manis jau minēto līgumu ar Krieviju, parakstīja ar drošu roku. Saņemot toreiz manu kritiku sakarā ar līgumu ar Krieviju, šā līguma anotācija tagad ir ietērpta biezā miglā. Šo to pasaka, bet to, ko negrib pateikt, to noklusē! Kaut vai to, vai arī Latvijā dzīvojošajiem baltkrieviem, arī nepilsoņiem, tāpat kā Krievijas nepilsoņiem darba stāžā ieskaitīs Balkrievijā nostrādātos gadus un maksās lielu naudu. Krievijai būs jāmaksā 10 miljoni nākamgad. Cik Baltkrievijai? Atbildes atkal nav. Lūk, tā!

Pamatotas atbildes nav arī uz jautājumu, kāpēc tas notiek tik steidzami, lai gan šie līgumi tika gatavoti diezgan ilgi, un kāpēc mēs slēdzam šos līgumus it īpaši ar bijušās Padomju Savienības republikām, kas mums nav izdevīgi. Te nav itin nekāda paritātes principa! Mēs, šķiet, esam ārkārtīgi bagāti, ja atbalstīsim tagad Baltkrieviju, atbalstīsim Krieviju ar 10 miljoniem jau nākamgad, lai gan šiem cilvēkiem no Krievijas puses vajadzētu maksāt šo naudu. Lūk, tā tas izskatās!

Taču vakar mēs šeit ilgi - trīs stundas - debatējām par to, kādas ir mūsu izredzes rīt un parīt ekonomikā un visā mūsu dzīvē, sadzīvē, sociālajā nodrošinātībā un tā tālāk. Un tagad mēs ar vieglu roku gribam šo likumprojektu virzīt tālāk.

Es personīgi balsošu „pret” un aicinu to darīt arī jūs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi deputāti! Kārtējā līguma par sociālo drošību parakstīšana allaž iepriecina, it īpaši gadījumā, ja tas nav līgums ar Kanādu, no kura parakstīšanas nevienam, izņemot visiem pazīstamo eksprezidenti, pensionāri, vieglāk nekļūs.

Šis ir līgums ar kaimiņvalsti - Baltkrievijas Republiku, ar kuru mums ir kopēja robeža un intensīva apmaiņa ar cilvēkiem. Katrs līgums ir domāts perspektīvā, ir vērsts uz nākotni, un arī šis apspriežamais līgums nebūt nav izņēmums.

Vienīgais, kas mūs mulsina, ir tas, ka arī attiecībā uz nākotni Latvijas pilsoņi un nepilsoņi tiek nostādīti nevienlīdzīgā stāvoklī. Tas izriet no 4.panta, kur ir teikts: „Puses savā teritorijā dzīvojošiem vai strādājošiem otras puses pilsoņiem, kā arī viņu ģimenes locekļiem nodrošina tādas pašas tiesības kā saviem pilsoņiem gan attiecībā uz tiesību aktu piemērošanu, gan arī attiecībā uz tiesībām sociālās drošības jomā.”

Tātad attiecībā uz Latvijas nepilsoņiem, kuri dzīvo Baltkrievijas Republikas teritorijā, šis vienlīdzīgās attieksmes princips nedarbojas, bet uz pilsoņiem - jā! Pats būtiskākais ierobežojums nepilsoņiem ir saistīts ar viņu darba stāžu, kas līdz 1991.gada 1.janvārim ir uzkrāts Baltkrievijas Republikā.

Derētu piebilst, ka Latvijas pilsoņiem ir atrisināts jautājums par darba stāžu, kas PSRS pastāvēšanas laikā tika uzkrāts ārpus Latvijas jebkurā no bijušās PSRS republikām, un tas tiek ieskaitīts apdrošināšanas stāžā. Šis ir likuma „Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 1.punkts. Latvijas nepilsoņiem šis stāžs netiek ieskaitīts.

Sociālās drošības līgumos ar Lietuvu, Igauniju, Ukrainu un Krieviju ir teikts, ka katra valsts, kurā dzīvo persona, kas griežas pēc pensijas, ieskaita tās kopējā apdrošināšanas stāžā visu darba stāžu, ko persona ir uzkrājusi otrā valstī, ar kuru ir panākta šāda vienošanās.

Diemžēl līgums ar Baltkrieviju, Tabūna kungs, ir unikāls un paredz pavisam citu darba stāža uzskaites mehānismu. Latvijas nepilsonim, kurš līdz 1991.gadam bija strādājis Baltkrievijā, pensija nemainās. Viņam vienkārši rodas tiesības saņemt vēl vienu pensiju Baltkrievijā proporcionāli tam darba stāžam, kuru viņš tur ir iekrājis. Un saskaņā ar to, kā šeit teica Barčas kundze, piemaksa par katru darba stāža gadu ir 1 lats… Šis noteikums attiektos uz cilvēkiem, uz nepilsoņiem, kuri uzkrājuši savu darba stāžu Krievijā, bet uz tiem nepilsoņiem, kuri savu darba stāžu uzkrāja Baltkrievijā, šis princips neattiektos.

Anotācijā, kuru uzmanīgi izlasīja Tabūna kungs, ir runa par kādiem 10 tūkstošiem latu, turpretī Krievijas līgumā šī naudas summa ir apmēram tūkstoš reižu lielāka. Šā līguma pieņemšanas rezultātā nepilsoņa dubultpensijas apmērs būs mazāks par vienu Latvijas pensiju, kuru viņš būtu saņēmis gadījumā, ja viņam kopējais darba stāžs tiktu aprēķināts uz tiem pašiem pamatiem kā Latvijas pilsonim. Īpaši neizprotami tas ir tad, ja ņem vērā, ka Latvijā dzīvojošo etnisko baltkrievu vidū apmēram 60 procentiem ir Latvijas nepilsoņa statuss.

Es piekrītu Tabūna kungam, ka anotācijā attiecīgajā ailē, kur ir runa par konsultācijām ar sabiedriskajām organizācijām, ir rakstīts: „Nekādas konsultācijas nav notikušas.” Tādējādi Latvijā dzīvojošie baltkrievi, it īpaši nepilsoņi, tiek maldināti ar šo līgumu. Diemžēl tāda situācija ir izveidojusies.

Un šajā gadījumā ir redzama klaja diskriminācija pēc pilsonības pazīmes, kas ir pretrunā ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 14.pantu un konvencijas 1.protokola 1.pantu. Divos - 1996. un 2003.gada - precedentos, kad Austrija un Francija atteicās saviem nepilsoņiem maksāt pilsoņu pensijām līdzvērtīgas pensijas, aizbildinoties ar attiecīga starptautiskā līguma neesamību, Eiropas Tiesa atzīmēja, ka jau pati pievienošanās konvencijai aizvieto visus starptautiskos līgumus.

Vai šim principam ir universāls raksturs, to mēs uzzināsim jau visai drīz - pēc tam, kad 25.jūnijā Eiropas Tiesas Lielā palāta pieņems savu spriedumu arī attiecībā uz Latvijas nepilsoņiem. Taču pirms šīs tiesas prāvas mums vēl ir iespēja tomēr mainīt šo pārejas noteikumu 1.punktu. Rīt ir priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena, un es ļoti ceru, ka Sociālo un darba lietu komisijas locekļi, kuri dzird manu runu, šo mūsu frakcijas priekšlikumu atbalstīs.

Šo apspriežamo līgumu PCTVL frakcija tomēr ir spiesta atbalstīt, neskatoties uz tā acīm redzamo diskriminējošo būtību. Šis līgums daudz ko dod pilsoņiem, bet maz dod nepilsoņiem, un tomēr tas ir vismaz niecīgs pussolis pareizajā virzienā.

Cienījamie TB/LNNK frakcijas biedri! Arī jūs varētu droši balsot „par” šo līgumu, jo visi jūsu ieteikumi diemžēl ir iekļauti līguma tekstā.

Paldies.

Aicinu atbalstīt. Esmu spiests.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Aleksandram Golubovam.

A.Golubovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Šeit Tabūna kungs ļoti uztraucās par to, ka Latvijai kaut kas būs jāmaksā, bet kāpēc viņš nedomā kaut par nelielu, bet to latviešu diasporu, kura dzīvo Baltkrievijā? Un tā diaspora ļoti gaida… arī mūsu diaspora gaida šo līgumu ar Baltkrieviju, lai saņemtu pensiju.

Padomājiet par to! Padomājiet par saviem tautiešiem!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā Bērziņa kungs vēlas ko piebilst?

A.Bērziņš. Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Es gribu pateikt paldies visiem, kuri piedalījās debatēs. Protams, šo debašu kvalitātes līmenis bija atšķirīgs: vieni bija izlasījuši tikai anotāciju, bet citi bija iepazinušies arī ar dokumenta tekstu. Es gribu teikt, ka šis dokuments ir izskatīts divās komisijās - Sociālo un darba lietu komisijā un Ārlietu komisijā -, un abās šajās komisijās bez iebildumiem tas vienbalsīgi tika atbalstīts.

Godājamie kolēģi! Ja jums ir kādi jautājumi vai kādi priekšlikumi, lūdzu, iesniedziet tos dokumenta skatīšanas gaitā uz otro lasījumu un piedalieties kādā no komisijas sēdēm! Mēs uzaicināsim speciālistus un sīki, smalki izskaidrosim visus jautājumus. Vēlreiz gribu uzsvērt, ka šis dokuments ir absolūti proporcionāls, tā paritāte ir ievērota visā pilnībā.

Un es gribu pateikt arī paldies par to, ko teica Golubova kungs. Tik tiešām Baltkrievijā dzīvo arī latviešu diaspora, piemēram, Vitebskā esot pat latviešu svētdienas skola, kur bērni ejot skolā un mācoties latviešu valodu. Un šiem cilvēkiem tāds līgums, iespējams, ir tikpat vajadzīgs kā tiem cilvēkiem, kuriem tur ir darba stāžs vai kuri kādu citu, teiksim, ģimenes apstākļu dēļ, ir bijuši spiesti pārvietoties no vienas valsts uz otru. Tāpēc ir nepieciešams saglabāt sociālās garantijas atbilstoši tam, kā cilvēks tās ir ņēmis.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 1, atturas - 7. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Bērziņš. Šā gada 16.jūnijs.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Par 1964.gada 10.jūlija Pasaules Pasta savienības konstitūciju, 2004.gada 5.oktobra Pasaules Pasta konvenciju, 2004.gada 5.oktobra Pasaules Pasta konvencijas Noslēguma protokolu, 2004.gada 5.oktobra Pasaules Pasta savienības Vispārīgo reglamentu un 2004.gada 5.oktobra Nolīgumu par pasta maksājumu pakalpojumiem”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2442 - ar likumprojektu par Pasta savienības konstitūciju un ar dažādiem to pavadošiem dokumentiem, kas jums ir uzskaitīti šajā dokumentā.

Godājamie kolēģi! Ārlietu komisija vienbalsīgi atbalstīja šā dokumenta virzību Saeimā. Šā dokumenta būtība ir tāda. Šī Pasta savienība, kura apvieno nacionālo valstu pastus, faktiski ir tā organizācija, kas nosaka ietvaru visām darbībām, kā nacionālajiem pastiem ir jārīkojas tajos vai citos gadījumos, lai iespējami ātrāk, kvalitatīvāk un labāk apgādātu iedzīvotājus ar pasta sūtījumiem no vienas valsts uz otru. Šī organizācija ir pieņēmusi tādu lēmumu. Un, lai visiem šiem dokumentiem būtu vienveidīgs raksturs, Pasaules Pasta savienība lūdz ratificēt šos dokumentus visu šajā organizācijā ietilpstošo nacionālo valstu parlamentos.

Arī mēs, kolēģi, neesam nekāds izņēmums, un tāpēc es jūs lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, bet, ja jums ir kādi priekšlikumi, lūdzu tos iesniegt uz otro lasījumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 16.jūnijs.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Bērziņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi Eelektronisko sakaru likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā - deputāts Guntis Blumbergs.

G.Blumbergs (ZZS frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2544. Tautsaimniecības komisija par likumprojektu „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” uz otro lasījumu ir saņēmusi un izskatījusi 18 priekšlikumus.

1. - ekonomikas ministra vietā tieslietu ministra Gaida Bērziņa kunga priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Blumbergs. 2. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Vitālija Aizbalta kunga priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Blumbergs. 3. - frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikums - diemžēl nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Cienījamais priekšsēdētāj! Jūs visi labi zināt, ka viena no lielākajām problēmām saistībā ar interneta vidi ir tā, ka nepilngadīgi bērni var neierobežoti piekļūt tajā esošajai informācijai, taču interneta vide satur gan pornogrāfiska rakstura, gan uz cietsirdīgu uzvedību vedinošu informāciju, gan arī daudz līdzīga rakstura informācijas. Šobrīd spēkā esošais likums noteic, ka komersantam, kas pieslēdz internetu, ir jāinformē lietotājs par iespējām uzstādīt filtrus šādai informācijai un ka šādu filtru var uzstādīt, ja tas, kurš uzstāda internetu, ir par to vienojies ar lietotāju. Tas viss ir tādā varbūtības formātā.

Ko piedāvā „Jaunais laiks”? „Jaunais laiks” uzskata, ka pareizi ir uzdot par pienākumu komersantam, kurš uzstāda internetu, šādus filtrus uzstādīt, ja pakalpojuma saņēmējs to vēlas. Tehniski tas ir iespējams, tos var uzstādīt gan mājas datorā, gan serverī centralizēti. (Starpsauciens: „Pareizi! Pareizi jau tas ir!”) Ja tas ir serverī centralizēti, tad, neapšaubāmi, tas ir dārgāk, kādam par to būs jāmaksā. Bet precedents jau mums Latvijā ir. Atcerēsimies, ka nesen Elektrības tirgus likumā mēs pieņēmām normu, ka visi elektrības lietotāji maksā vienam komersantam kaut kādu daļu no tarifa naudas par to, ka tiek nodrošināta jauda! Tātad precedents Latvijā ir - ar tarifa starpniecību visi samaksā par to, ka vienam ir kaut kas labāks.

Mēs uzskatām, ka arī Elektronisko sakaru likumā varētu būt realizēts šāds risinājums - noteikt komersantam par pienākumu uzstādīt filtrus, ja patērētājs to vēlas, - filtrus, kas ierobežotu gan pornogrāfiska rakstura, gan cietsirdīga rakstura informācijas saņemšanu, - un darīt to par komersanta līdzekļiem, lai šo maksu iekļautu tarifā. Lai visi samaksā par to, ka nepilngadīgi bērni nevarētu skatīties to, kas viņiem nav jāskatās!

Aicinu atbalstīt 3. - frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Ventam Armandam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ideja kā tāda, protams, ir atbalstāma, jo ir gan vardarbība, gan viss pārējais… Šīs nevēlamās informācijas ir internetā pārlieku daudz, un, protams, nenobriedušas personības par tādām lietām parasti arī interesējas. Taču jāteic, ka komisijas sēdes laikā par šo jautājumu tika ļoti nopietni diskutēts, diskusijā piedalījās arī pats Dzintars Zaķis, piedalījās eksperti, un komisija nonāca pie secinājuma, ka ir uz nākamo lasījumu jāizstrādā kompromisa variants. Ideja ir tā, ka obligātā kārtā komersantam ir klients jāiepazīstina ar visām tām tehniskajām versijām un programmām, kādas vien ir iespējamas. Jo, ja to izdarīs centralizēti, tad zinošam interneta lietotājam - un jaunieši ir ļoti zinoši! - apiet šo filtru būs ļoti, ļoti vienkārši. Un, tā kā ir daudzi un dažādi risinājumi, tieši pašam klientam būtu jāizvēlas, kurš no tiem ir viņam pats labākais. Un komersantam obligāti ir jāpaņem no klienta pat paraksts par to, ka tas viss viņam ir ticis piedāvāts.

Bet radīt tādu centralizētu sistēmu? Eksperti pateica, ka faktiski tas nav reāli. Ka tas būtu tikai tāds populistisks gājiens.

Tāpēc aicinu šoreiz neatbalstīt šo priekšlikumu. Komisija uz nākamo lasījumu izstrādās kompromisa versiju.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai Blumberga kungam ir kas piebilstams komisijas vārdā?

G.Blumbergs. Kraukļa kungs jau ļoti, ļoti pārliecinoši jums pauda komisijas vairākuma viedokli.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 1, atturas - 39. Balsis ir sadalījušās līdzīgi.

Mums ir jāpārbalso šis priekšlikums. Lūdzu vēlreiz zvanu! Tātad vēlreiz, atkārtoti, balsosim par 3. - frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 2, atturas - 41. Ar vienas balss pārsvaru priekšlikums ir atbalstīts.

G.Blumbergs. 4. - priekšlikums, ko ekonomikas ministra vietā iesniedzis tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš. Tas tika daļēji atbalstīts un iekļauts 5. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Blumbergs. 6. - priekšlikums, ko ekonomikas ministra vietā iesniedzis tieslietu ministrs Bērziņš. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Blumbergs. 7. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Vitālija Aizbalta priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 8. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Blumbergs. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Blumbergs. 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Blumbergs. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Blumbergs. 12. - priekšlikums, ko ekonomikas ministra vietā iesniedzis tieslietu ministrs Bērziņa kungs, - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Blumbergs. 13. - priekšlikums, ko ekonomikas ministra vietā iesniedzis tieslietu ministrs Bērziņš, - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

G.Blumbergs. 14. - priekšlikums, ko ekonomikas ministra vietā iesniedzis tieslietu ministrs Bērziņš, - atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Blumbergs. 15. - priekšlikums, ko ekonomikas ministra vietā iesniedzis tieslietu ministrs Bērziņš, - daļēji atbalstīts un iekļauts 16. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Blumbergs. 17. - finanšu ministra Slaktera kunga priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

G.Blumbergs. Arī 18. - finanšu ministra Slaktera kunga priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Blumbergs. Lūdzu kolēģus atbalstīt minēto likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

G.Blumbergs. Šā gada 17.jūnijs.

Sēdes vadītājs. Jūnijs vai jūlijs?

G.Blumbergs. Jū-nijs.

Sēdes vadītājs. Jūnijs. Sestais mēnesis. Paldies.

Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas numurs 705/Lp9). Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija izskatīja Satiksmes ministrijā izstrādātos un Ministru kabinetā akceptētos grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Likumprojekts Nr.705/Lp9. Saeimas Juridiskā komisija atbalstīja šo valdības izstrādāto likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas numurs 705/Lp9) pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Dz.Rasnačs. Termiņš tāds pats kā likumprojektam „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” - šā gada 17.jūnijs.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas numurs 682/Lp9). Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija izskatīja Zemkopības ministrijā izstrādātos un Ministru kabinetā apstiprinātos grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Saeimas Juridiskā komisija aicina likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas numurs 682/Lp9) pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Dz.Rasnačs. Komisija iesaka par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt šā gada 17.jūniju.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas numurs 696/Lp9). Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Saeimas Juridiskā komisija izskatīja Tieslietu ministrijā izstrādātos un Ministru kabinetā akceptētos grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Saeimas Juridiskā komisija atbalstīja likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs vārds deputātam Jakovam Plineram.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! PCTVL frakcijas pārstāvis Saeimas Juridiskajā komisijā Vladimirs Buzajevs jau ir frakcijas negatīvo viedokli attiecībā uz šo valdības iesniegto likumprojektu paudis gan Saeimas sēdē, gan arī atbildīgās komisijas sēdē. Lai pārlieku neatkārtotos, es centīšos īsumā apkopot jau izteiktos argumentus un pievienot tiem jaunus.

Apspriežamais likumprojekts sastāv no trim daļām. Pirmā daļa paredz administratīvās atbildības ieviešanu par svešvalodas lietošanu zīmogu, spiedogu vai veidlapu tekstos vai arī sniedzot informāciju iedzīvotājiem gadījumos, ja normatīvie akti paredz, ka šī informācija sniedzama tikai valsts valodā. Lūdzu, atzīmējiet, ka likumprojekta autori ierosina sodīt nevis par krievu vai, piemēram, angļu valodas lietošanu latviešu valodas vietā, bet gan par šo valodu lietošanu līdzās latviešu valodai! Turklāt likumā jau pastāv norma, pret kuru mēs neiebilstam un kura paredz: ja vienā tekstā tiek lietotas dažādas valodas, latviešu valodai būtu jāpiešķir īpaša vieta (piemēram, latviešu valodā esošajai teksta daļai jābūt pirmajai vai jābūt nodrukātai lielākiem burtiem). Tātad šī likumprojekta daļa nekādā veidā nepastiprina latviešu valodas pozīcijas, bet gan ir vērsta vienīgi pret krievu valodu un tās lietotājiem, kuru mūsu mazajā valstī ir vairāk nekā 900 000 cilvēku.

Anotācijas autori atklāti norādījuši, tieši kādā jomā viņi grasās cīnīties pret krieviem. Citēju: „Valsts un pašvaldību iestādes [..] nereti sniedz informāciju (piemēram, par komunālo pakalpojumu apmaksas kārtību) līdzās valsts valodai arī svešvalodā…” Citāta beigas.

Man gribētos zināt: kādu konkrētu izdevīgumu iegūs latviešu valoda vai latvieši no tā, ja kāda krievu pensionāre nespēs pareizi aizpildīt rēķinu par apkuri vai citiem komunālajiem pakalpojumiem? Ja valdība iesniegtu Saeimā priekšlikumu divkārt samazināt apkures tarifus, tad tas palīdzētu latviešiem daudz konkrētāk un tiešāk nekā apspriežamie, mūsuprāt, nejēdzīgie valodas lietošanas noteikumi.

Diemžēl patiesībā valdība nevēlas reāli rūpēties ne par latviešiem, ne par cittautiešiem un, lai maskētu šo nevēlēšanos un neprasmi, piedāvā vēlētājiem virtuālos „valodu karus”. Tas, ka dažādas oficiālas iestādes, kuras atrodas daudz tuvāk tautai nekā valdība un Saeima, šad un tad informē cilvēkus ne tikai latviešu, bet arī krievu valodā, ir fakts. Šādu rīcību tām diktē reāla nepieciešamība. Gribētos sagaidīt, ka arī Ministru kabinets ieviestu pārmaiņas attiecīgajos valdības noteikumos, nevis pieprasītu, lai Saeima palielina naudas sodus par pārkāpumiem valodas jomā.

Likumprojekta otrā daļa paredz uzlikt privātuzņēmējiem naudas sodu, ja viņiem pašiem vai viņu darbiniekiem nav apliecības par valsts valodas prasmi. Tieši pret šo likumprojekta daļu arī iebilst Latvijas Darba devēju konfederācija. Un tieši pret to enerģiski iebildīs arī Rietumu novērotāji, kuri īsteno dažādus mūsu brīnumainās demokrātijas attīstības monitoringus.

Likumprojekta autorus nepavisam neuztrauc tas, cik kvalitatīva ir privātuzņēmumu darbinieku saskarsme ar iedzīvotājiem latviešu valodā. Šis jautājums jau sen ir noregulēts, turklāt pavisam citā kodeksa pantā. Šeit ir arī klaji redzamas rūpes nevis par latviešu valodu, bet gan par vienu vienīgu iestādi - Valsts valodas centru, kas tagad spēs palielināt savu lomu un nodrošināt darbu valodas inspektoriem, kuru štata vienību skaits pēdējo divu gadu laikā ir palielinājies, ja ņem vērā, ka algu fonds palielināts apmēram četrkārt. Anotācijai ir pat pievienots naudas sodu cenrādis un aprēķins, cik uzņēmēju ieplānots pieķert attiecīgos pārkāpumos un sodīt ar naudas sodu tuvākā gada laikā. Demonstrējiet šo anotāciju Briselē, lai viņi tur kārtējo reizi pabrīnās par to, kādu valsti uzņēmuši Eiropas Savienībā!

Rūpes gan par latviešu, gan par krievu patērētāju tiesībām varētu patiešām saskatīt tikai trešajā, pēdējā, likumprojekta daļā. Šeit ir runa par atbildību par informācijas neprecizitāti vai nepilnīgumu preču garantijas dokumentos vai tehniskajā pasē. Taču sods par šādu pārkāpumu jau ir paredzēts kodeksa 166.pantā. Par normatīvajos aktos noteiktās informācijas nesniegšanu vai par nepilnīgas vai nepatiesas informācijas sniegšanu uzliek naudas sodu līdz 1 000 latu. Šādas lietas izskata nevis Valsts valodas centrs, bet daudz kvalificētāka institūcija — Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Tātad arī šeit ir runa nevis par latviešu valodas aizsardzību, bet gan par ietekmes sfēru pārdalīšanu starp diviem resoriem.

Visumā šajā likumprojektā nav iespējams atrast ne kripatiņas rūpju par latviešu valodu, toties normu, kas vērstas pret Patērētāju tiesību aizsardzības centru, pret Latvijas uzņēmējiem, pret visām tām personām, kurām latviešu valoda nav dzimtā, šeit jūs atradīsiet atliku likām. Un diemžēl tas ir tikai viens no soļiem, kurus sper valdošās partijas, vēlēdamās slēpt savu nekompetenci valsts pārvaldes jomā, tīšuprāt uzkurinādamas starpnacionālo naidu, lai arī nākamajās vēlēšanās šos latviešu tautas „aizstāvjus” (pēdiņās), „aizstāvjus” pret neesošiem draudiem, atbalstītu daļa piemuļķoto vēlētāju.

Aicinu balsot „pret”!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Valērijam Buhvalovam.

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! Pirms balsošanas par piedāvāto likumprojektu es vēlētos iepazīstināt jūs ar mūsdienu starptautiskajiem standartiem valsts valodas lietošanas jomā. Vēl vairāk - ar rekomendācijām par šo standartu piemērošanu tieši attiecībā uz Latviju. Runa ir par Eiropas Komisijas pret rasismu un neiecietību Trešo ziņojumu par Latviju.

Kā sasniegums ziņojumā tiek atzīmēts tas, ka ir veikti pasākumi, lai veicinātu valsts valodas apguvi etnisko minoritāšu vidū.

Šādā nolūkā tika dibināta arī Valsts valodas aģentūra, tomēr vairāki iepriekšējie komisijas 2001.gada otrajā ziņojumā minētie ieteikumi nav īstenoti vai ir īstenoti tikai daļēji. Diskriminācija nodarbinātības ziņā valodas dēļ un šai sabiedrības daļai radītie šķēršļi dalībai sabiedriskajā un politiskajā dzīvē Latvijā ir daži no iemesliem, kāpēc vēl joprojām pastāv grūtības ar pilnīgu krievvalodīgo iedzīvotāju integrāciju.

Šajā ziņojumā komisija rekomendē Latvijas institūcijām spert tālākus soļus vairākās jomās.

Komisija prasa Valsts valodas likuma sabalansētu īstenošanu, dodot priekšroku konstruktīviem, neobligātiem pasākumiem, kas veicinātu latviešu valodas apguvi, saglabājot mazākumtautību valodu lietošanu.

Komisija atkārtoti rekomendē Latvijai, cik ātri vien iespējams, ratificēt Eiropas Reģionālo un minoritāšu valodu hartu. Interesanti, ka komisija viscaur atbalsta Latvijas tiesībsarga iniciatīvu informēt iedzīvotājus mazākumtautību valodās, turpretī Saeimas apspriežamajā likumprojektā tiek piedāvāts tieši sodīt viņu un citu valsts iestāžu vadītājus ar naudas sodiem par šo iniciatīvu.

Komisija uzskata, ka valstij jāiedrošina un jāatbalsta visi Latvijā dzīvojošie iedzīvotāji, to skaitā arī krievvalodīgie iedzīvotāji, mācīties un runāt latviešu valodā, lai tādējādi integrētos sabiedrībā un baudītu līdzvērtīgas iespējas.

Tajā pašā laikā būtu nepieciešams izvairīties no jebkādas asimilācijas, kas liegtu etniskajām minoritātēm iespēju vai tiesības izmantot savu valodu.

Latvijā valoda ir kļuvusi par emocionālu un dažkārt pretrunīgu jautājumu it sevišķi to cilvēku starpā, kuri vēlas aizsargāt latviešu valodu kā vienīgo oficiālo valodu un integrācijas instrumentu Latvijas sabiedrībā, un tiem cilvēkiem, kuri baidās, ka šāda nostāja kaitē minoritāšu valodām, it īpaši krievu valodai, tāpēc ar valodu saistīto jautājumu atrisināšana ir būtiski svarīga, ja Latvija vēlas izvairīties no tā, ka valoda kļūst par starpetniskas spriedzes cēloni un kavē veidot sabiedrību, kur dažādas kopienas savstarpēji mijiedarbojas un dzīvo harmonijā. Lūk, tā harmonija, kuras sasniegšanu, jādomā, ārkārtīgi sekmēs apspriežamais likumprojekts.

Valsts valodas centra inspektori ir atbildīgi par Valsts valodas likuma normu ievērošanu un naudas sodu piemērošanu. Runājot par likuma pārkāpšanas gadījumiem saistībā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, komisija atzīmē, ka pastāv zināma kritika attiecībā uz valsts valodas inspektoriem, kuri, kā dažkārt ziņo, rīkojas pārlieku dedzīgi, piemērojot naudas sodu. Turklāt vairāki krievvalodīgo iedzīvotāju pārstāvji ir atzinuši, ka dažos gadījumos varas iestādes, iespējams, nacionālistisku elementu spiediena rezultātā ir kavējušas noderīgas oficiālās informācijas, piemēram, pašvaldību brošūras par sociālajiem pabalstiem, publicēšanu krievu valodā, neņemot vērā faktu, ka šāda informācija būtu ļoti noderīga tiem, kuri runā tikai krievu valodā.

Latvijas varas iestādes ir pārliecinājušas komisiju, ka valsts valodas inspektori iejaucas tikai tādos gadījumos, kad tas patiešām ir nepieciešams, piemēram, ja tiek skartas likumīgas sabiedriskās intereses privātajās organizācijās, kā to nosaka likums. Varas iestādes neko nav dzirdējušas par gadījumiem, kad nelikumīgi tiek aizliegts publicēt dokumentus krievu valodā.

Komisija mudina Latvijas varas iestādes veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai valsts valodas inspektori nodrošinātu Valsts valodas likuma līdzsvarotu īstenošanu, sevišķu uzmanību pievēršot cilvēktiesību principiem. Komisija stingri mudina Latvijas varas iestādes dot priekšroku konstruktīviem, uz brīvprātības principu balstītiem pasākumiem, lai iedrošinātu krievvalodīgos iedzīvotājus mācīties un lietot latviešu valodu visos likumā noteiktajos gadījumos.

Šādu pasākumu galvenajam elementam joprojām ir jābūt pieejamai un kvalitatīvai valodas mācīšanai.

Latviešu valodas apguves valsts aģentūrai jāpiešķir nepieciešamie cilvēku un finanšu resursi, lai nodrošinātu un attīstītu tās darbību.

Komisija rekomendē Latvijas varas iestādēm parūpēties par minoritāšu valodu saglabāšanu un veicināt to lietošanu, neietekmējot oficiālās valodas statusu un mācīšanu.

Jāatrod veidi, kā vēlreiz apliecināt etniskajām minoritātēm, ka latviešu valodas mācīšanās nenozīmē apdraudējumu viņu dzimtās valodas lietošanai.

Komisija uzskata, ka Latvijas sabiedrībai jākļūst vairāk integrētai, sevišķi attiecībā uz krievvalodīgajiem iedzīvotājiem. Joprojām pastāv vairāki iemesli, kas traucē šīs iedzīvotāju daļas pilnīgu integrāciju Latvijas sabiedriskajā un politiskajā dzīvē, un tas pēc iespējas drīzāk ir jānovērš.

Otrajā ziņojumā komisija uzsvēra, ka valodas noteikumi, kas nosaka politisko pārstāvību, apgrūtināta pieeja nodarbinātībai valsts iestādēs, pilsonības trūkums, kā arī latviešu valodas prasmes trūkums ir daži no faktoriem, ar kuriem var izskaidrot pašreiz krievvalodīgo iedzīvotāju ierobežoto dalību Latvijas sabiedrības dzīvē.

Daži šķēršļi jau ir novērsti, tomēr daudzi vēl ir saglabājušies, un tie kavē krievvalodīgo iedzīvotāju pilntiesīgu līdzdalību Latvijas sabiedrības dzīvē.

Un, lūk, tā vietā, lai novērstu visus šos atlikušos šķēršļus, kas kavē sabiedrības integrāciju, Ministru kabinets ievilka Saeimā milzīgu baļķi, nospraužot mērķi, lai integrācijai galīgi tiktu salauzts skausts.

Manuprāt, uzskatāmi ir pierādīts tas, ka apspriežamais likumprojekts ir absolūti pretējs starptautiskajām rekomendācijām un sabiedrības integrācijas idejai.

Aicinu demonstrēt veselo saprātu un balsot „pret”!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! Šoreiz es runāšu par visai garlaicīgu lietu, proti, par statistiku vispār un par naudu konkrēti. Šo runu teikt mani pamudināja aprēķins, kas ir pievienots apspriežamā likumprojekta anotācijai.

Naudas summas te ir minētas samērā nelielas. Līdz ar jaunā atbildības veida ieviešanu gada laikā paredzēts piespriest naudas sodus vien tikai 135 cilvēkiem par kopējo summu - 6500 latu.

25 cilvēki - tie ir nacionālo kultūras biedrību vadītāji, kuriem oficiālajās veidlapās nevietā parādīsies kirilicas raksta burti.

50 cilvēki - tie ir pašvaldību dienestu ierēdņi, kuri uzdrošināsies informēt savus krievvalodīgos iedzīvotājus par to, kā pareizi aizpildīt karstā un aukstā ūdens skaitītāju rādījumu kvītis.

30 cilvēki - tie ir veikalu īpašnieki, kuri pārdod importa preces, bet nav pilnībā pārtulkojuši latviešu valodā preču ekspluatācijas instrukcijas.

Nu un vēl kādi 30 ir privātuzņēmēji, kuri nebija pieprasījuši no saviem darbiniekiem attiecīgu apliecību.

Starp citu, nodevas summa par valsts valodas prasmes atestāciju profesionālo un amata pienākumu veikšanai kopš 2006.gada ir nokritusies no 96 līdz 25 tūkstošiem latu - tātad gandrīz četrreiz. Atestēt gandrīz nevienu vairs nesanāk. Lūk, tāpēc arī radās nepieciešamība grozīt likumu un paplašināt to darbinieku kategoriju, kuriem pat uz tualetēm nav brīv iet bez apliecības.

Bet atgriezīsimies pie aprēķiniem, kas minēti anotācijā! Lai novērtētu šo prognožu īstenumu, nācās savākt papildu datus. Internetā Valsts valodas centra pēdējā atskaite ir pieejama tikai par 2006.gadu. Tad naudas sodi tika piespriesti 553 cilvēkiem par kopējo summu 8160 latu. Tādējādi uz „progresīvās” (pēdiņās) likumdošanas ieviešanas rēķina Valsts valodas centrs ir iecerējis palielināt sava darba ražīgumu sodīto personu jomā uzreiz par 24 procentiem, bet pēc iekasēto naudas sodu summas apjoma - pat par 74 procentiem. Ja pie mums tikpat strauji pieaugtu rūpniecības attīstības vai dzīves līmeņa rādītāji, tad gan mēs dzīvotu bez bēdām!

Starp citu, 2006.gadā (salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu) ar naudas sodiem sodīto skaits bija samazinājies no 616 uz 553 cilvēkiem jeb par 11 procentiem. Bet tad atnāca jauns tieslietu ministrs, un uzreiz radās apdraudējums valsts valodai. Pirmām kārtām ar naudas sodiem sodīto pārkāpēju skaits lēcienveidā pieauga par 30 procentiem. Ticiet man, ja mēs sūtītu Gaidi Bērziņa kungu Vējoņa kunga vietā aizsargāt dabu, tad arī tur piesārņojuma līmenis uzreiz pieaugtu par 30 procentiem.

30 procenti - liekas, tas ir labs rādītājs, bet gada laikā asignējumi Valsts valodas centram ir pieauguši no 113 000 līdz 203 000 latu - tātad par 80, nevis par 30 procentiem! Bet asignējumi inspektoru algām pieauga no 51 000 līdz 129 000 latu, tātad par 153 procentiem. Tādējādi darba ražīguma pieaugums piecas reizes atpaliek no finansiālo ieguldījumu pieauguma. Acīmredzot valodas inspektori piecatā dodas medīt ikvienu krievu pārdevēju vai dzelzceļnieku, lai nodrošinātu sev garantētu skaitlisko pārākumu.

Vienīgais, kam būtu jāiepriecina tieslietu ministrs, ir to „stukaču” skaits, kuri rakstiski sūdzas Valsts valodas centrā par it kā Valsts valodas likuma pārkāpumiem. Gada laikā šādu rakstītāju skaits ir pieaudzis divreiz - tieši proporcionāli ieguldīto naudas līdzekļu pieaugumam.

Acīmredzot ieguldījumi starpnacionālā naida kurināšanas jomā atmaksājas, kaut gan pieaug arī citi izdevumi valsts valodas aizsardzībai. Piemēram, Valsts prezidenta Valda Zatlera paspārnē esošās Valsts valodas komisijas budžets divu gadu laikā ir pieaudzis no 47 000 līdz 78 000 latu. Pati par sevi šī komisija tieši arī nodarbojas ar valsts valodas aizsardzību, veic dažādus pētījumus, sastāda vārdnīcas, un pret to faktu, ka divu gadu laikā asignējumi šiem nolūkiem ir palielinājušies par 66 procentiem, es izturos ar izpratni. Galu galā, stājoties amatā, es tiku devis zvērestu stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Bet to, ka asignējumi Valsts valodas centram, kas ir tīri represīva organizācija, tajā pašā laikā pieauga no 113 000 līdz 291 000 latu, tātad par 157 procentiem, to gan es nesaprotu. 2006.gadā asignējumi represiju un soda sankcijām pret krieviem pārsniedza tiešo pasākumu latviešu valodas aizsardzībai izdevumus 2,4 reizes, turpretī šodien - jau 3,7 reizes. Un šie skaitļi kārtējo reizi, neapšaubāmi, pierāda, ka patiesībā apdraudējums latviešu valodai nāk no tiem, kuri visskaļāk kliedz par tās aizsardzību. (No zāles dep. J.Dobelis: „Ej mājās!”)

Dāmas un kungi! Domājams, jūs atceraties tās Eiropas Komisijas pret rasismu un neiecietību rekomendācijas, kuras jums tika nolasītas. Es atgādināšu jums tikai dažas no tām. Komisija stingri mudina Latvijas varas iestādes dot priekšroku konstruktīviem, uz brīvprātības principiem balstītiem pasākumiem, lai iedrošinātu krievvalodīgos iedzīvotājus mācīties un lietot latviešu valodu visos likumā noteiktajos gadījumos. Šādu pasākumu galvenajam elementam joprojām jābūt pieejamai un kvalitatīvai valodas mācīšanai. Latviešu valodas apguves valsts aģentūrai jāpiešķir nepieciešamie cilvēku un finanšu resursi, lai nodrošinātu un attīstītu tās darbību.

Nu tad, lūk, tiešie asignējumi programmai „Atbalsts latviešu valodas apguvei” nav pieauguši, bet gan divu gadu laikā ir samazinājušies no 485 tūkstošiem līdz 471 tūkstotim latu jeb par 60 procentiem. Vēl 2006.gadā izdevumi krievu apmācībai latviešu valodā pārsniedza asignējumus soda pasākumiem pret krieviem 7 reizes, turpretī patlaban šī proporcija sastāda tikai 1,6 reizes, un acīmredzot Godmaņa valdības uzdevums ir mainīt vietām šīs proporcijas rādītājus.

Pēc būtības apspriežamais likumprojekts arī ir viens no soļiem virzienā no eiropeiskām vērtībām uz aziātisko pusi. Kā mēdz teikt Krievijā, būs nauda, būs arī dziesma! Likumprojekta autori, pārfrāzējot šo teicienu, saka: „Būs dziesma, būs arī nauda!”

Aicinu balsot „pret”!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Cienītie kolēģi! Stāsts, protams, nav ne par brīdinājumu, ne par naudas sodu 50 vai 100 latu apjomā. Stāsts ir pavisam par ko citu. Un tad nu mēģināsim to arī pārtulkot.

Visu šo iepriekšējo runu patoss bija vērsts uz to, lai tiktu samazinātas latviešu valodas lietošanas iespējas Latvijā un lai Latvijas valstī notiktu novirzes no latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusa. Tieši tā! Jo, kā zināms, mūsu Satversme paredz to, ka Latvijā ir viena valsts valoda - latviešu valoda, un, protams, Satversme paredz arī to, ka minoritāšu valodām tiek sniegts atbalsts noteiktām funkcijām, kas arī Latvijā notiek un ko mēs esam apstiprinājuši ar Latvijas valsts parakstu uz starptautiskajiem dokumentiem.

Līdz ar to mums ir vienkopienas valsts ar nacionālo minoritāšu kopienām un šajā valstī latviešu valoda ir sabiedrības vienotības, kopīgās saziņas vai, runājot oficiālā terminoloģijā, integrācijas valoda. Un šī integrācijas valoda nozīmē ne vairāk un ne mazāk kā to, ka latviešu valoda ir sabiedrības vienotāja, ka visiem sociāli un ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem ir tiesības un pienākums prast latviešu valodu, un to, ka latviešu valoda valodu hierarhijā tomēr ieņem augstāko pakāpi.

Šāds princips ir nostiprināts mūsu Valsts valodas likumā, tas ir nostiprināts šā likuma izpildes noteikumos, arī saskarīgajos likumos kā, piemēram, Pilsonības likumā un Izglītības likumā. Un ir svarīgi apzināties to, ka Latvijā šī latviešu valodas noturības normatīvā bāze ir sakārtota, ir radīta pārdomāta institūciju sistēma šā principa iedzīvināšanai, un jebkuras novirzes no šīs pamatlīnijas, protams, var nozīmēt tikai to, ka mēs sākam apšaubīt šo principu par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu.

Protams, mēs varam minēt dažāda līmeņa apgalvojumus, kas it kā grib pierādīt, ka šis latviešu valodas statuss ir pretrunā ar Latvijas starptautiskajām saistībām, cilvēktiesībām un citu valodu lietošanas principiem Latvijā. Protams, ka tas tā nav!

Runa, protams, nav tikai par šiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumiem. Runa ir par to, vai mēs esam pietiekami konsekventi latviešu valodas hierarhisko pozīciju stiprināšanā un vai mēs skaidri apzināmies, ka jebkura novirze no šā pamatprincipa Latviju tuvina divkopienu valstij. Viss jāskata kontekstā!

Nav jau tā, ka latviešu valodas nākotni izšķirs tieši šie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Nekādā gadījumā! Mēs zinām, ka šī ir tikai maza daļiņa no problēmu kopuma, par ko mēs jau spriežam Saeimā un tuvākajā laikā arī turpināsim darīt.

Mums ir jārunā par latviešu lingvistiskajām cilvēktiesībām un par neapstrīdamo faktu, ka beidzamajā laikā Latvija aizvien vairāk sāk tuvināties pasaulē ļoti reti sastopamam divkopienu unitāras valsts modelim. Vairāki zinātnieki to vispār atzīst par hipotētisku. Nekur pasaulē nevienā valstī mēs neatradīsim piemēru reālam divu valodu lietojumam vienās un tajās pašās jomās. Ir valstis… jā, protams, Paragvaja un Peru… kur ir noteiktas divas oficiālās valodas, bet, kā jūs saprotat, indiāņu valodai ir grūti konkurēt ar spāņu valodu. Jā, mums ir Somija, kuras piemēru noteikti tūlīt jau kāds gatavojas nosaukt, bet arī tur ir ļoti skaidri noteikts šis teritoriālais princips. Latvija ir unitāra vienkopienas valsts, un šķiet, ka pārskatāmā nākotnē mēs šo principu nepārskatīsim.

Pavisam drīz mums ir paredzamas debates arī par valsts valodas prasmes nepieciešamību noteiktās profesijās. Pavisam drīz mums droši vien būs arī paredzamas debates par veidu, kā stiprināt latviešu valodu gan likuma, gan noteikumu līmenī.

Un, ja mēs kaut uz brīdi pieļaujam iespēju, ka Latvijā paralēli latviešu valodai šajās jomās, kuras mēs arī šodien pārspriežam, var tikt lietota kāda cita valoda, lasi, krievu valoda, tad mēs atkāpjamies no pašiem pamatprincipiem.

Vai latviešu valoda ir apdraudēta? To tā nevar atbildēt ar „jā” vai „nē”. Protams, latviešu valoda ir attīstīta Eiropas oficiālā valoda, protams, latviešu valodas statusu balsta mūsu likumdošana, bet reālajā dzīvē visi esam liecinieki tam, ka šis divvalodīgās valsts rēgs mūs vajā plašsaziņas līdzekļos, tas iespiežas mūsu sadzīvē, un, kā redzams, tam ir arī savi aizstāvji mūsu parlamentā.

Mums ir jādara viss, lai sabiedrības apziņā ja ne citādi, tad ar likuma varu - mēs nostiprinātu šo principu, ka latviešu valoda ir jāprot un jālieto visiem sociāli aktīvajiem valsts iedzīvotājiem, un, protams, jebkuram latvietim ir tiesības saņemt visus pakalpojumus, visu informāciju valsts valodā.

Te runā par paralēlismu… Redziet, jebkura informācija jebkādā citā valodā mazina šo nepieciešamību pēc valsts valodas prasmes, un apstākļos, kad mums ir reāla krievu valodas runātāju lingvistiskā pašpietiekamība, kad pašu latviešu pašapziņas trūkuma dēļ mēs esam šādu situāciju pieļāvuši, likums ir tikai instruments, kā regulēt to, ko mēs esam noteikuši pašos valsts pamatprincipos.

Tātad šim sodam, respektīvi, atbildībai par Valsts valodas likuma pārkāpumiem ir jābūt, bet tas nekādā gadījumā nav galvenais līdzeklis.

Šeit saruna, protams, ievirzījās arī par to, ka šis likums būtu it kā vienīgais instruments, ar ko mēs regulējam latviešu valodas noturību: sak, attīstiet pozitīvus pasākumus - piedāvājiet burkānus, nevis pātagu! Latvijā tas jau ir darīts.

Stratēģiska kļūda tika pieļauta, kādā brīdī latviešu valodas apguvi un mācīšanu pasludinot par vienīgo instrumentu latviešu valodas tiesību nostiprināšanai. Tiesa, likums jau pastāvēja.

Latviešu valodas apguves programmas darbības laikā tika iztērēti 12 miljoni (tiešos maksājumos) valsts valodas apguvei. Un varam arī runāt par vairāku miljonu dotācijām no ārvalstīm. Tātad šāds princips pastāv: burkāni tiek piedāvāti jebkurā daudzumā, jebkurā kvalitātē. Tikai nez kāpēc nav šā sociālā pieprasījuma. Un jūs skaidri zināt, kāpēc nav.

Tāpēc, ka ir šī pārliecība, ka pakalpojumus un preces varēs iegūt arī kādā citā valodā.

Šad un tad izskan arī neapmierinātība ar to, ka Latvijas valsts atļaujas pārāk lielu uzmanību pievērst latviešu valodai.

Šajā sakarā gan man ir jāteic, ka kreisā opozīcija, atšķirībā (diemžēl!) no vairākiem latviešu deputātiem, nejauc par valodu atbildīgās institūcijas. Jebkuram, kas runā par valodu, tomēr gan būtu skaidri jāzina: jā, institūciju mums ir daudz, bet to funkcijas nedublējas.

Ir Valsts valodas centrs, kas veic inspekcijas funkcijas, ir Valsts valodas komisija, kas nodrošina stratēģisko vadību, un ir Valsts valodas aģentūra profesora Jāņa Valdmaņa vadībā, kas veic sociolingvistiskos pētījumus (tātad par jebkuru apgalvojumu par latviešu valodas stāvokli mēs varam sniegt konkrētus faktus un aptauju datus) un kas gadā sniedz vairāk nekā 10 tūkstošus konsultāciju par latviešu valodas lietojumu, un kas organizē dažāda veida projektus tieši latviešu valodas tiesību stiprināšanai.

Atcerieties kampaņu „Runāsim latviski!”. Un pievērsīsim uzmanību tam, ka pašreiz ir kampaņa „Domā, kā runā!”.

Skaidrs, ka mums ir tiesības stiprināt savu valodu, to nu mums nevar aizliegt neviens. Un skaidrs, ka latviešu valoda šajā situācijā ir pelnījusi vēl lielāku valsts atbalstu nekā tas samērā ievērojamais finansējums, kas mums tik tiešām ir.

Rezumējot jāteic: latviešu valstī, Latvijas valstī, tātad ir visas tiesības un pat pienākums nodrošināt latviešu valodas ilgtspēju. Veids, kādā mēs to darām, protams, nav mūsu izdomājums. Valodas likumi un to īstenošanas mehānismi pastāv visās Eiropas Savienības valstīs un lielākajā daļā pārējo pasaules valstu. Un šoreiz mēs tikai apstiprinām pavisam nelielu instrumentu, ar kā palīdzību nodrošināt šo latviešu valodas ilgtspēju Latvijā un beidzot panākt to, lai arī paši latvieši saprastu, ka mums ir ne tikai šādas tiesības, bet arī šāds pienākums - publiskajā telpā runāt savā valodā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Jurim Dobelim.

Taču līdz pārtraukumam ir atlikušas 14 minūtes.

Ja neskaita šo likumprojektu, tad mums ir, liekas, vēl pieci darba kārtības jautājumi atlikuši. Saeimas Prezidijs ir saņēmis 11 deputātu parakstītu iesniegumu ar priekšlikumu - Saeimas šodienas sēdi turpināt bez pārtraukuma, līdz būs izskatīti visi darba kārtības jautājumi. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu priekšlikumu? Es saprotu, ka deputātiem nav iebildumu. Saeimas sēde tiek turpināta bez pārtraukuma.

Debatēs vārds deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Tā nu sanāk, ka mēs šad un tad, īpaši vēsturiskos datumos, runājam par patiešām valstiski svarīgām lietām.

Šā gada 15.maijā mēs šo pašu likumprojektu nosūtījām uz komisiju.

Pēc divām dienām ir viens smags datums - 14.jūnijs. Un nedaudz vēlāk ir vēl viens smags datums - 17.jūnijs.

Šķiet - tuvojoties tādām dienām, vajadzētu drusciņ vairāk padomāt par mūsu pašu pienākumiem. Un varbūt derētu šad un tad atcerēties, ka latviešus kaut kas var arī vienot.

Cerams, ka šīsdienas balsojums arī to parādīs.

Taču pie reizes vajadzētu arī parunāt par to, kā ir jāpilda savi pienākumi jebkuram Saeimas deputātam. Jo šos pienākumus tomēr daļēji nosaka likumi un nosaka arī paša deputāta zvērests, ko ir šad un tad jāatgādina, - rūpēties par latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas nostiprināšanu.

Man būtu interesants jautājums šitiem te, no turienes, no dažādām augstienēm un zemienēm, no Urālu kalniem šeit ieradušamies: ko viņi ir darījuši, lai nostiprinātu latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu? Kaut kā nedzird no tām mutītēm neko nopietnu šinī jautājumā…

Jāpasaka skaidri un gaiši „nē” divvalodībai, „nē” trijvalodībai un visādām citādām valodībām. Nebūs nekas! Nesanāks! Un atgādināšu to, ko daudziem nepatīk klausīties: latviešu valoda ir krietni senāka nekā krievu valoda, nekā angļu valoda un nekā citas valodas! To ņemiet vērā! To ņemiet vērā vienmēr! Izdzīvoja un izdzīvos arī nākotnē. Un drīzāk izzudīs krievu valoda nekā latviešu valoda. (No zāles dep. J.Pliners: „Vai viņš runā par tēmu?”)

Kad Saeimas deputāts ir zvērējis un nav savu zvērestu pildījis, būtu jāpadomā arī par sankcijām. Saeimas deputātus, kas nav pildījuši to, ko viņi ir pateikuši zvērestā, vajadzētu sodīt. To varētu ielikt iekšā arī Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Kad ir jāķeras pie latviešu valodas aizstāvības? Vienmēr tad, kad mēs redzam iemeslu. Un šeit jau ir runa par konkrētām lietām, nevis par kaut ko vispārīgu. Piedāvātie grozījumi skar noteiktas sfēras, kuras ir saistītas ar latviešu valodas lietošanu vai nelietošanu. Jo tiešām praksē šur un tur lieto svešvalodu tur, kur nedrīkst to darīt, un nelieto latviešu valodu tur, kur tas ir jādara. Un tieši uz to jau arī balstās piedāvātie grozījumi!

Runāsim par privāto sfēru. Darba devēji nepilda Ministru kabineta 2000.gada 22.augusta noteikumus Nr.296. Tur ir skaidri paredzēts, kas ir jādara. Tur ir runa par konkrētu nepieciešamo valsts valodas prasmi, kurai ir jābūt, pildot noteiktus pienākumus, kur ir saskarsme ar patērētājiem vai apmeklētājiem. Tā ir konkrēta norma, tas nav kaut kas.

Otrkārt. Patlaban ir trūkumi administratīvās atbildības noteikšanā par šādiem pārkāpumiem preču realizēšanā vairumtirdzniecībā. Lūk, tur nav - nedz preču marķējumā, nedz lietošanas instrukcijās, nedz garantijas dokumentos, nedz tehniskajā pasē nav! - informācijas tulkojuma valsts valodā. Tik tiešām nav!

Vēl trakāk! Jāteic, ka faktiski šad un tad ir gadījumi, kad nav šīs informācijas tulkojuma valsts valodā pat tad, ja preces ir ražotas Latvijā. Tas ir pārkāpums vai tas nav pārkāpums? Vai tā ir tikai tāda tukša lieta, ka Latvijā ražotai precei nav instrukcijas latviešu valodā?!

Kā tad mēs rīkosimies?

Lūk, par to ir jāpadomā, un jebkurš, kaut mazākais, solītis šajā virzienā ir vienkārši jāatbalsta. Tas nekādā ziņā nepasliktinās valsts valodas pozīcijas. Tas ir pilnīgi izslēgts. Un izbeidziet te mūžīgi gaudot par to „uzbraukšanu” krievu valodai!

Šodien arī viens biedrs te atkal lietoja jēdzienu „krievvalodīgie”. To ir savulaik ieviesusi interfronte. Jēdzienu „krievvalodīgie” ieviesa interfrontieši Atmodas sākumā, tāpēc ka viņiem ļoti sagribējās visus sabāzt vienā maisā - krievus, ukraiņus, baltkrievus, lietuviešus, poļus un tā tālāk, un tā tālāk, cik nu mums viņu te ir. Izrādās, visi viņi - krievvalodīgie! Un, kad kāds no viņiem aizbrauc kaut kur, tad neko citu gudrāku viņš nevar pateikt, kā vien to: „Latvijā ir latvieši un krievvalodīgie!” Par tiem pārējiem viņi nez kāpēc ir aizmirsuši. Nekas nesanāks, draugi mīļie! Jūsu interfrontiskais domāšanas veids nav mainījies, to var mainīt tikai piespiedu kārtā. Nekādas diskusijas te nepalīdzēs! Un ko nozīmē - piespiedu kārtā? Tas nozīmē - pieņemot attiecīgus grozījumus tur, kur tie ir nepieciešami (to skaitā arī Krimināllikuma grozījumus).

Kas tad šajā likumprojektā tāds ārkārtējs ir redzams? Nu nekas tāds! Šis likumprojekts paredz zināmu atbildību par zināmiem pārkāpumiem latviešu valodas lietošanas jomā vai arī precizē jau esošās normas un šur un tur novērš zināmas nepilnības. Kam tas traucē? Kuram konkrēti tas traucē? Tam, kas apzināti grib vājināt latviešu valodas pozīcijas.

Un vēl. Es gribētu norādīt arī uz to, ka te jau ir arī audzinoša rakstura norma, ka atbildīgajām personām kā soda sankciju par mazāk nozīmīgiem pārkāpumiem piemēro tikai brīdinājumu. Draudzīgi uzsit uz pleca. Bet vajadzētu pie reizes arī pateikt: šodien es tevi tikai brīdinu, bet nākamreiz būs sliktāk.

Šādu brīdinājumu kā administratīvo sodu varētu piemērot arī Valsts valodas centra Kontroles daļas vadītājs un inspektori. Kas tur slikts?

Tā ka, redzat, būs cilvēki, kas audzinās. Un, godīgi sakot, šad un tad būs tas burkāns - ar mērci, bez mērces, korejiešu burkāns vai mūsu pašu audzētais -, bet šad un tad būs arī pātaga. Un varbūt pat no bifeļa ādas uztaisīta pātaga, jo kādreiz tā ļoti noder.

Līdz ar to es saprotu šo tieksmi politizēt savu auditoriju. Vispār šī Saeima gandrīz katru otro jautājumu skata no politiskā viedokļa. Tur nekā nevar darīt! Tādi mēs esam šodien pataisīti, un grūti būs mūs mainīt. Bet jāsaprot ir viens - ja tu esi ieradies citā valstī… citā valstī tu esi ieradies no turienes, kur tēvi, tēvutēvi… Man nav svarīgi! Paņemsim šitos te visus dezoksiribonukleīnskābes analīzes rezultātus un redzēsim, ka senči dzīvo tur un tur un šite. Mēs te dzīvojam četrarpus tūkstošus gadu. Četrarpus tūkstošus gadu mēs te esam, un visi pārējie šeit ir viesi! Viesi! Ilglaicīgi vai īslaicīgi viesi! Un, ja viesis grib, lai viņu ciena tā vieta, kur viņš ir ieradies, tad vajag arī pieklājīgi uzvesties, nenākt te ar savu patvāri un nevārīt savu tēju šeit.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šeit deputāta Plinera runā atkal atskanēja Mavrika Vulfsona ieviestais, bet sen jau pārāk nodrāztais teiciens: „Brisele mūs nesapratīs!” Jakov Pliner, Brisele mūs sapratīs, jo daudzas tautas, lielas tautas, aizstāv savas valodas daudz spēcīgāk nekā mēs - latvieši! Un nu, pēc divu gadu darbības Saeimā, es jau iepriekš izsaku paldies par to, ka Juridiskā komisija ir pieņēmusi šos Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumus, kuri attiecas uz latviešu valodu. Mācībai jeb mācīšanas nolūkā Jakovam Plineram pateikšu: Francijā viņi nelieto vārdu „minoritāte” un atļauj izdot laikrakstus dažādās valodās - Francijas teritorijā dzīvojošo iedzīvotāju valodās. Tātad tie var būt basku, korsikāņu, kataloniešu valodā… protams, arī itāļu valodā… Jebkurā! Visu to iedzīvotāju valodās, kuri vispār dzīvo Francijā. Francijas likumdošana vēl nesen… es esmu spiests pateikt, ka vēl nesen, jo es franču valodu nezinu un nevaru ikdienā izsekot līdzi šo likumu attīstībai… vēl nesen aizliedza… noteica, ka Francijā nedrīkst būt monolingvālas avīzes. Bija pateikts, cik lielā apjomā (procentuāli) jābūt pārstāvētai franču valodai avīzēs, ko neizdod franču valodā. Procentuāli to noteic, vadoties no rakstu zīmju skaita. Iedomājieties, Jakov Pliner, ko jūs darītu, kā jūs vēl vairāk nevietā uztrauktos un skaļi, lietosim šo vārdu, protestētu, ja Latvijā izdotu šādu likumu, ka laikrakstā „Čas”, „Telegraf” un „Vesti Segodņa” jābūt, teiksim, 10 procentiem teksta latviešu valodā. Brisele mūs sapratīs! (No zāles dep. J.Dobelis: „Nevajag pielīst!”)

Arīdzan otram deputātam, Buhvalovam, es esmu spiests aizrādīt. Viņš apgalvo, ka tas, ka mēs, lūk, nostiprinām savu valodu, - ka tas runājot pretim tādai un tādai konvencijai… atkal tur tiek tas Eiropas cilvēktiesību dokuments minēts… Jūs vienmēr pieturaties pie neesošām cilvēktiesībām. Gluži otrādi! Pilsonības likuma izpildes komisijā, kur jūsu frakciju pārstāv arī jūsu kolēģis Buzajevs, es jau priekšpēdējā tās sēdē minēju, ka Somijā somi, kuri savā teritorijā ir, manuprāt, vismaz 90 procentu, ja ne vairāk, savu valsts valodu aizstāv tik stipri, ka, lūk, legālam imigrantam (es uzsveru - legālam imigrantam!), kas ieradies Somijā, tiek izvirzīta prasība: ja viņš grib palikt tajā zemē, ilgstoši strādāt un dabūt darba atļauju, lai ilgstoši uzturētos Somijā, viņam jāiztur pārbaudījums vidusskolas kursa apmērā somu valodā. Vai tas tā ir vai nav? Baltijas jūras valstu padomes tikšanās laikā es aizgāju līdz Somijas vēstniecībai un lūdzu, lai vēstniecības latviešu tautības palīgdarbinieki man noorganizētu tikšanos ar somu diplomātiem, lai es šo jautājumu noskaidrotu. Diemžēl tas toreiz nebija iespējams. Bet nu man drīzumā šī vizīte būs - vai nu pie preses sekretāra, vai pie vēstnieka. Buhvalova kungs, es nešaubos, ka tad es jums personīgi piesūtīšu tos likumus krievu valodā tulkotus, ja jūs gribat, - likumus, kuri parāda, kā jāaizsargā sava valoda savas valsts teritorijā. Vēlreiz atkārtoju: ja gribat tur ilgstoši uzturēties un strādāt, somi liek iemācīties valodu pilna vidusskolas kursa apmērā!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mani gandarī tas, ka mēs šodien kaut vai šā likuma sakarā esam sākuši debatēt par latviešu valodas vietu Latvijā.

Es domāju, ka šim ārkārtīgi svarīgajam jautājumam, kas ir samilzis, varētu veltīt speciālu Saeimas sēdi, un tāpēc neuzskatiet, lūdzu, par nevajadzīgu, ka mēs, vairāki deputāti, nākam tribīnē un runājam par šo situāciju.

Jo, redziet, tiklīdz kā sākam sarunu, par to, kādā veidā nostiprināt (turklāt vēl ar likuma palīdzību, kā tas ir šinī gadījumā!) valsts valodas pozīcijas Latvijā, tā tūdaļ parādās nervozitāte „sarkano bišu” stropā. Tas ir, protams, loģiski! Viņi te grib dzīvot ar savu krievu valodu. Krieviskumā! Un ar zobiem un nagiem turas pie tā.

Un, lūk, lai runātu turpmāk par to jautājumu, jāatbild uz jautājumu, ko uzdeva Druvietes kundze, - vai latviešu valoda ir apdraudēta Latvijā? Un viņa teica, ka nevarot apgalvot.

Es personīgi apgalvoju, ka latviešu valodas pozīcijas nākotnē ir apdraudētas. Un to pierāda fakti. To pierāda fakti! Jo ir spiediens no Maskavas, no dažādām organizācijām, partijām, PCTVL, „Saskaņas Centra”, Rektoru padomes, Izglītības un zinātnes ministrijas un, starp citu, arī no Darba devēju konfederācijas - un tā tālāk, un tā tālāk, un tā tālāk! Spiediens ir nepārtraukts un milzīgs! Un tas jāapzinās mums visiem. Latviešu valodas pozīcijas pasliktinās! Mēs ejam uz divvalodību un uz divkopienu valsti! Tāds ir secinājums. Un tas ir nevis mans secinājums, bet gan secinājums, ko Pilsonības likuma izpildes komisijā izteica speciālisti no Valsts valodas centra un Valsts valodas komisijas, kas nodibināta pie Valsts prezidenta; speciālisti no Valsts valodas aģentūras un citām organizācijām to apgalvoja.

Un paldies, ka „Latvijas Avīze” ceļ šo trauksmi! Un trauksmi par šo situāciju vajadzētu celt arī mums. Jo, kad ūdens galīgi būs mutē sasmēlies, tad būs par vēlu. Tad būs absolūti par vēlu!

Lūk, tāpēc visur, ik likumprojektā, ik Ministru kabineta noteikumos, ik dienu, ik uz soļa, mums jādara viss, lai stiprinātu valsts valodu.

Es patiešām aicinu sarīkot speciālu Saeimas sēdi, lai runātu par šīm lietām. Lai runātu par šo drūmo situāciju, kāda ir pēdējos gados. Jo tālāk iet Latvijas neatkarības gadi, jo vairāk latviešu valodas situācija valstī pasliktinās! Un tas ir ne tikai mans konstatējums.

Ja mēs, latvieši, it īpaši deputāti, neuztrauksimies par to un nenostiprināsim, neuzlabosim latviešu valodas lomu un vietu valstī, tad būs ļoti bēdīgi!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.

N.Kabanovs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Jūs droši vien zināt, kura valsts ir Latvijas valstij vistuvākais sabiedrotais. Oficiāli un neoficiāli tās skaitās Amerikas Savienotās Valstis.

Nesen man nācās būt Vašingtonā, un kādu mirkli es stāvēju autoostā, un tur, autoostā, bija uzraksti spāņu valodā pat tajā vietā, kur parasti ir tikai piktogrammas ar sievietēm un vīriešiem… Tas nozīmē, ka amerikāņi būtībā nebaidās no citām valodām. Krievu rajonā Braitonbīčā ir uzraksti krievu valodā, ķīniešu rajonā - ķīniešu valodā un tā tālāk un tā joprojām.

Kāpēc tā ir? Tāpēc, ka amerikāņi ražo vislielāko intelektuālo produktu skaitu pasaulē. Viņiem ir miljoniem grāmatu, miljoniem internetsaitu katru gadu. Un visa zinātniskā dokumentācija visā pasaulē ir angļu valodā. Kā jūs droši vien zināt, jebkurš Latvijas zinātnieks, kurš grib savu disertāciju laist pasaulē, viņš to tulko angliski, varbūt pēc tam vāciski, krieviski… Bet pirmā zinātnes valoda ir angļu valoda.

Diemžēl, kolēģi, jums nav taisnība, ka latviešu valodas pozīcijas tagad pasliktinās. Tās nepasliktinās! Jūs pasliktinājāt tās ar savu mākslīgo konkurētspējas samazināšanu. Latviešu valoda var būt konkurētspējīga tikai tad, ja tā ražo pietiekami daudz filmu, grāmatu, disertāciju un tā tālāk un tā joprojām.

Dodiet, lūdzu, pozitīvu piemēru kultūras laukā, lai mēs, cittautieši, mācītos jūsu valodu! Bez interesanta satura mēs to varam apgūt tikai Saeimas sēdēs. Kuru produktu mēs varam izlasīt latviešu valodā? Kur ir jūsu romāni, stāsti un tā tālāk? Ja mēs ņemsim latviešu grāmatu tirāžu 2007.gadā un 1987.gadā - tā būs kā debesis un zeme.

Intelektuālās produkcijas skaits latviešu valodā ir stipri pazeminājies salīdzinājumā ar padomju laikiem. Tas ir fakts! Nesen man bija saruna ar vienu profesoru, filozofu pēc specialitātes. Viņš man teica, ka 90.gados filozofijas disertāciju Latvijas valstī praktiski nebija… doktora disertāciju.

Līdz ar to es varu jums novēlēt… Protams, jūs varat pieņemt jebkuru likumu, bet tā sekas latviešu valodai būs dramatiskas.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Jurim Dobelim, otro reizi.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Nupat bija piezīme: kur esot tie latviešu valodā rakstītie romāni un kāpēc mēs tos nerakstot?

Sēdes vadītājs. Būtu labi, ja mēs tagad tomēr runātu par likumprojektu…

J.Dobelis. Tātad, ja runa ir par vielu, kur var smelties latviešu valodas zināšanas, tad es atgādināšu, ka latviešu valodā līdz Otrajam pasaules karam ir uzrakstīti aptuveni 500 romāni. Interesanti būtu uzzināt, cik no šiem 500 romāniem ir izlasījuši tie tur?

Sēdes vadītājs. Es jums aizrādu par to, ka jūs, pirmkārt, pārkāpjat Ētikas kodeksu un, otrkārt, jūs absolūti nerunājāt par tēmu.

Debates beidzam. Vai Dzintaram Rasnača kungam ir kas piebilstams?

Dz.Rasnačs. Jā. Komisijas vārdā es varu minēt tikai to, ka Tieslietu ministrijas pārstāvji klātesošajiem deputātiem, kuriem bija daudz jautājumu par šo normu piemērošanu, pietiekami skaidri izskaidroja, ka šie likuma grozījumi ir saistīti ar Ministru kabineta noteikumu izpildi vai neizpildi un ka tie ir jāskatās kontekstā ar šiem noteikumiem un nav jāskatās atrauti no tiem.

Tā ka komisija aicina balsot „par”.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” ar reģistrācijas numuru 696/Lp9 pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 20, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Dz.Rasnačs. Komisija iesaka šā gada 11.jūliju.

Sēdes vadītājs. 11.jūlijs - tātad septītā mēneša 11.datums.

Dz.Rasnačs. Jā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” ar reģistrācijas numuru 661/Lp9. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Šis likumprojekts akceptēts arī valdībā.

Taču vienu lietu gan es jums gribētu minēt - to, ka uz komisijas sēdi nebija ieradies Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāvis, tāpēc nebija ziņotāja par šo likumprojektu, taču komisija uzskatīja tā: ziņotāja neierašanās, protams, ir slikti, bet šis likumprojekts tomēr ir jāvirza tālāk. Līdz ar to mēs publiski vienkārši aizrādām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadībai, lai tā stingrāk raudzītos un lai viņu pārstāvji aizstāvētu pašu iesniegtos likumprojektus.

Komisija atbalstīja šo likumprojektu un iesaka pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas Nr.661/Lp9) pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

Dz.Rasnačs. Tāpat - šā gada 11.jūlijs.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas Nr.654/Lp9). Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Juridiskā komisija izskatīja Satiksmes ministrijā izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Šie grozījumi ir saistīti ar navigācijas sezonas sākšanos un atbildības noteikšanu saistībā ar to. Komisija, protams, atbalstīja šos grozījumus, bet ministri ierosināja atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mums jābalso par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas Nr.654/Lp9) atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Dz.Rasnačs. Komisija aicina pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī datumu, kad likumprojekts otrajā lasījumā tiks izskatīts Saeimas sēdē.

Dz.Rasnačs. Komisija iesaka par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam, galīgajam, lasījumam noteikt šā gada 16.jūniju, bet par izskatīšanas dienu - šā gada 3.jūliju. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.jūnijs, bet izskatīsim 3.jūlijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Likumprojekts „Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā” paredz papildināt Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta uzdevumus, nosakot, ka Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienests papildus jau esošajiem uzdevumiem nodrošina arī jaunievēlētā Valsts prezidenta (laikā no ievēlēšanas līdz svinīgā solījuma došanai) un personas, kas bijusi ievēlēta par Latvijas Valsts prezidentu, apsardzi.

Komisija iepazinās ar šo likumprojekta grozījumu un konceptuāli to atbalstīja. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - nav, atturas - 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 17.jūnijs.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums”. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Komisijas vārdā es aicinu jūs pieņemt pirmajā lasījumā šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Lagzdiņš. Aicinu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 15.augustu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Un pēdējais šodienas darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” (Nr.671/Lp9) otrajam lasījumam līdz 2008.gada 9.septembrim”.

Komisijas vārdā… Vai komisijas vadītājs vēlas ko teikt?...

Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Mēs aicinām neatbalstīt šo lēmuma projektu šādu apsvērumu dēļ. Faktiski komisija grib atlikt šā likumprojekta tālāku virzīšanu līdz pat rudenim, bet diemžēl Latvijas meži deg jau šodien, un vasaras vidus diemžēl ir pats labvēlīgākais laiks šai parādībai.

Šim likumprojektam jau ir iesniegts PCTVL frakcijas priekšlikums, kas samazina valsts valodas prasmes līmeni tieši ugunsdzēsējiem, un mēs gribam, lai Saeima tomēr līdz lielajam pārtraukumam izskatītu un atbalstītu šos grozījumus.

Jūs varbūt jau zināt, ka aizvakar Ministru kabinets kārtējo reizi nav atbalstījis Iekšlietu ministrijas piedāvātos grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kuri bija sagatavoti jau iepriekšējā gada sākumā un kuros ir runa par to pašu - par to, lai tomēr uz ugunsdzēsējiem, kas runā tikai ar kokiem degošajā mežā, attiektos otrās pakāpes latviešu valodas zināšanas, šajā ļoti grūtajā darbā pārsvarā strādā tie paši krievi, jo latvieši ir aizņemti pārsvarā kā ierēdņi, un diemžēl trūkst nacionālo kadru šajā jomā. Līdz ar to mēs tomēr uzskatām, ka komisija varētu mierīgi strādāt ar šo likumprojektu.

Es aicinu balsot „pret” šā termiņa pagarināšanu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai atbildīgās komisijas vārdā deputātam Dalbiņam ir kas piebilstams?

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Jāteic, ka Buzajeva kunga uzstāšanās mani nedaudz pārsteidza, jo šinī gadījumā, iesniedzot attiecīgos labojumus, ministrija ir vēlējusies šajā likumā mainīt pavisam citas lietas, taču komisija, iepazinusies ar iesniegtajiem labojumiem to esošajā redakcijā, tos nevarēja atbalstīt, tāpēc lūdza attiecīgi sagatavot nopietnus labojumus, lai tie nesajauktu attiecīgos citus likumus, nenostādītu tos pretrunā un lai mēs varētu sasniegt to, ko vēlas panākt Iekšlietu ministrija, - to, lai pēc iespējas precīzāk būtu pateikts, ka dienests Iekšlietu ministrijā ir dienests, tātad policijā ir dienests… Kur tas ir darbs…

Un arī par šiem jautājumiem mēs lūdzām Iekšlietu ministrijas pārstāvjus iesniegt savus priekšlikumus, jo ir jātiek skaidrībā. Nevar sajaukt divus principus - darbu un dienestu, apvienojot tos vienā. Tam jābūt precīzi nodalītam, lai pēc tam šie dienesti varētu ļoti operatīvi un valsts interesēm atbilstoši strādāt.

Tā ka es aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu un izstrādāt savus ierosinājumus, ja tādi ir nepieciešami. Tad jums būs arī laiks tos kārtīgi apdomāt un iesniegt, lai likumprojekts būtu kvalitatīvs.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” otrajam lasījumam līdz 2008.gada 9.septembrim”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 6, atturas - 14. Lēmums pieņemts.

Līdz ar to visi šodienas darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!

Kamēr tiek apkopoti balsošanas rezultāti, vārds paziņojumam Saeimas sekretāram Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (9.Saeimas sekretārs).

Cienījamās frakciju vadītājas un godātie frakciju vadītāji! Frakciju padomes sēde notiks pēc piecām minūtēm Sarkanajā zālē. Lemsim par to, kad slēgsim pavasara sesiju. Un otrais jautājums - kad atklāsim rudens sesiju.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Oskaram Spurdziņam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas locekļi, lūdzu pēc 5 minūtēm pulcēties komisijas telpās uz sēdi!

Sēdes vadītājs. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Aigars Štokenbergs, Boriss Cilevičs, Nikolajs Kabanovs, Arturs Krišjānis Kariņš, Vents Armands Krauklis, Jānis Reirs, Viktors Ščerbatihs un Nils Ušakovs.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 2008.gada 12.jūnija sēdi pasludinu par slēgtu.

SATURA RĀDĪTĀJS

9.Saeimas pavasara sesijas 13.sēde

2008.gada 12.jūnijā

Par darba kārtību
Par likumprojektu „Grozījumi Saeimas kārtības rullī” (Nr.729/Lp9) (Noraidīts)
(Dok. Nr.2506, 2506A)
Priekšlikumi - dep. S.Āboltiņa (par)
- dep. V.Muižniece (pret)
Par likumprojektu „Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums” (Nr.730/Lp9)
(Dok. Nr.2511, 2511A)
Par likumprojektu „Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Nr.731/Lp9)
(Dok. Nr.2513, 2513A)
Par likumprojektu „Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā” (Nr.732/Lp9)
(Dok. Nr.2514, 2514A)
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” (Nr.733/Lp9)
(Dok. Nr.2515, 2515A)
Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” (Nr.734/Lp9)
(Dok. Nr.2516, 2516A)
Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”” (Nr.735/Lp9)
(Dok. Nr.2517, 2517A)
Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par zemes komisijām”” (Nr.736/Lp9)
(Dok. Nr.2518, 2518A)
Par likumprojektu „Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” (Nr.737/Lp9)
(Dok. Nr.2519, 2519A)
Par likumprojektu „Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā” (Nr.738/Lp9)
(Dok. Nr.2520, 2520A)
Par likumprojektu „Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” (Nr.739/Lp9)
(Dok. Nr.2521, 2521A)
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām”” (Nr.740/Lp9)
(Dok. Nr.2522, 2522A)
Par likumprojektu „Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” (Nr.741/Lp9)
(Dok. Nr.2523, 2523A)
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” (Nr.742/Lp9)
(Dok. Nr.2524, 2524A)
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” (Nr.743/Lp9)
(Dok. Nr.2525, 2525A)
Par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.744/Lp9)
(Dok. Nr.2526, 2526A)
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tiesas piesēdētāju vēlēšanām”” (Nr.745/Lp9)
(Dok. Nr.2527, 2527A)
Par likumprojektu „Grozījums Prokuratūras likumā” (Nr.746/Lp9)
(Dok. Nr.2528, 2528A)
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pašvaldību budžetiem”” (Nr.747/Lp9)
(Dok. Nr.2529, 2529A)
Par likumprojektu „Dzīvnieku barības aprites likums” (Nr.748/Lp9)
(Dok. Nr.2533, 2533A)
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr.749/Lp9) (Noraidīts)
(Dok. Nr.2540, 2540A)
Priekšlikums - dep. K.Leiškalns (pret)
Par likumprojektu „Par nekustamo īpašumu atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām” (Nr.750/Lp9)
(Dok. Nr.2541, 2541A)
Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts pensijām”” (Nr.751/Lp9)
(Dok. Nr.2558, 2558A)
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” (Nr.768/Lp9)
(Dok. Nr.2587)
Par darba kārtību
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Nilam Ušakovam
(Dok. Nr.2557)
Lēmuma projekts „Par Māras Marijas Čerkasovas atbrīvošanu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata” (Nr.451/Lm9)
(Dok. Nr.2545)
Ziņo - dep. I.Šlesere
Lēmuma projekts „Par Velgas Gailītes apstiprināšanu par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi” (Nr.452/Lm9) (Noraidīts)
(Dok. Nr.2546)
Ziņo - dep. I.Šlesere
Lēmuma projekts „Par Valda Muižnieka apstiprināšanu par Jēkabpils rajona tiesas tiesnesi” (Nr.453/Lm9)
(Dok. Nr.2547)
Ziņo - dep. I.Šlesere
Lēmuma projekts „Par Marikas Senkānes apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi” (Nr.454/Lm9)
(Dok. Nr.2548)
Ziņo - dep. I.Šlesere
Lēmuma projekts „Par Līgas Hāzenfuses iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi” (Nr.456/Lm9)
(Dok. Nr.2565)
Ziņo - dep. I.Šlesere
Lēmuma projekts „Par Valda Vazdiķa iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi” (Nr.457/Lm9)
(Dok. Nr.2566)
Ziņo - dep. I.Šlesere
Par likuma „Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums” otrreizējo caurlūkošanu (Nr.581/Lp9)
(Dok. Nr.2567)
Priekšlikumi - dep. J.Dalbiņš
- dep. S.Kalniete
- dep. M.Kučinskis
- dep. A.Pabriks
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” (Nr.768/Lp9)(1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.2587)
Ziņo - dep. A.Barča
Likumprojekts „Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” (Nr.717/Lp9) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.2458)
Ziņo - dep. O.Spurdziņš
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par policiju”” (Nr.411/Lp9) (3.lasījums)
(Dok. Nr.2542)
Ziņo - dep. J.Dalbiņš
Likumprojekts „Grozījumi Dzelzceļa likumā” (Nr.669/Lp9) (3.lasījums)
(Dok. Nr.2543)
Ziņo - dep. V.Aizbalts
Likumprojekts „Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” (Nr.620/Lp9) (3.lasījums)
(Dok. Nr.2553)
Ziņo - dep. A.Rugāte
Likumprojekts „Pārapdrošināšanas likums” (Nr.621/Lp9) (3.lasījums)
(Dok. Nr.2554)
Ziņo - dep. A.Rugāte
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zvērinātiem revidentiem”” (Nr.622/Lp9) (3.lasījums)
(Dok. Nr.2555)
Ziņo - dep. A.Rugāte
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” (Nr.715/Lp9) (1.lasījums) (Noraidīts)
(Dok. Nr.2449, 2530)
Ziņo - dep. J.Dalbiņš
Debates - dep. J.Dobelis
Likumprojekts „Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā” (Nr.576/Lp9) (2.lasījums)
(Dok. Nr.1818, 2531)
Ziņo - dep. O.Spurdziņš
Debates - dep. A.Bērziņš (ZZS)
- dep. J.Lagzdiņš
Likumprojekts „Par Liepājas Universitātes Satversmi” (Nr.716/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.2450, 2535)
Ziņo - dep. J.Dukšinskis
Likumprojekts „Par Liepājas Universitātes Satversmi” (Nr.716/Lp9) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.2450, 2535)
Ziņo - dep. J.Dukšinskis
Paziņojumi
- dep. G.Blumbergs
- dep. A.Bērziņš (ZZS)
- dep. J.Šmits
- dep. J.Strazdiņš
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs   A.Klementjevs
Informācija par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Aigaram Štokenbergam
Likumprojekts „Par Singapūras līgumu par preču zīmēm” (Nr.704/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr.2415, 2536)
Ziņo - dep. A.Bērziņš (LPP/LC)
Likumprojekts „Par Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā” (Nr.703/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr.2403, 2537)
Ziņo - dep. A.Bērziņš (LPP/LC)
Debates - dep. P.Tabūns
- dep. V.Buzajevs
- dep. A.Golubovs
Likumprojekts „Par 1964.gada 10.jūlija Pasaules Pasta savienības konstitūciju, 2004.gada 5.oktobra Pasaules Pasta konvenciju, 2004.gada 5.oktobra Pasaules Pasta konvencijas Noslēguma protokolu, 2004.gada 5.oktobra Pasaules Pasta savienības Vispārīgo reglamentu un 2004.gada 5.oktobra Nolīgumu par pasta maksājumu pakalpojumiem” (Nr.710/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr.2442, 2538)
Ziņo - dep. A.Bērziņš (LPP/LC)
Likumprojekts „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” (Nr.706/Lp9) (2.lasījums)
(Dok. Nr.2421, 2544)
Ziņo - dep. G.Blumbergs
Debates - dep. Dz.Zaķis
- dep. V.A.Krauklis
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.705/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr.2416, 2549)
Ziņo - dep. Dz.Rasnačs
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.682/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr.2314, 2550)
Ziņo - dep. Dz.Rasnačs
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.696/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr.2369, 2551)
Ziņo - dep. Dz.Rasnačs
Debates - dep. J.Pliners
- dep. V.Buhvalovs
- dep. V.Buzajevs
- dep. I.Druviete
- dep. J.Dobelis
- dep. V.Lācis
- dep. P.Tabūns
- dep. N.Kabanovs
- dep. J.Dobelis
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.661/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr.2194, 2552)
Ziņo - dep. Dz.Rasnačs
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.654/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.2144, 2556)
Ziņo - dep. Dz.Rasnačs
Likumprojekts „Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā” (Nr.721/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr.2563)
Ziņo - dep. J.Dalbiņš
Likumprojekts „Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums” (Nr.730/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr.2511)
Ziņo - dep. J.Lagzdiņš
Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” (Nr.671/Lp9) otrajam lasījumam līdz 2008.gada 9.septembrim” (Nr.458/Lm9)
(Dok. Nr.2588)
Debates - dep. V.Buzajevs
Paziņojumi
- Saeimas sekretārs Dz.Rasnačs
- dep. O.Spurdziņš
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs   A.Klementjevs

Balsojumi

Grozījumi Saeimas kārtības rullī
Datums: 12.06.2008. 09:12:16 bal001
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2506 nodošanu komisijai

Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"
Datums: 12.06.2008. 09:26:10 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2540 nodošanu komisijai

Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Nilam Ušakovam
Datums: 12.06.2008. 09:31:06 bal003
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.2557

Likuma "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums" otrreizēja caurlūkošana
Datums: 12.06.2008. 09:41:46 bal010
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2567 nodošanu arī Juridiskajai komisijai

Likuma "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums" otrreizēja caurlūkošana
Datums: 12.06.2008. 09:44:22 bal011
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu /04.07.2008./

Grozījumi likumā "Par valsts pensijām" (1.lasījums)
Datums: 12.06.2008. 09:46:36 bal012
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2587 steidzamību

Grozījumi likumā "Par valsts pensijām" (1.lasījums)
Datums: 12.06.2008. 09:53:46 bal013
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2587 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.06.2008. 09:56:10 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2458 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par policiju" (3.lasījums)
Datums: 12.06.2008. 09:59:20 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2542 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Dzelzceļa likumā (3.lasījums)
Datums: 12.06.2008. 10:00:30 bal016
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2543 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā (3.lasījums)
Datums: 12.06.2008. 10:03:06 bal017
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2553 pieņemšanu 3.lasījumā

Pārapdrošināšanas likums (3.lasījums)
Datums: 12.06.2008. 10:09:42 bal018
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2554 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā "Par zvērinātiem revidentiem" (3.lasījums)
Datums: 12.06.2008. 10:13:12 bal019
Balsošanas motīvs: Par 22.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par zvērinātiem revidentiem" (3.lasījums)
Datums: 12.06.2008. 10:13:54 bal020
Balsošanas motīvs: Par 23.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par zvērinātiem revidentiem" (3.lasījums)
Datums: 12.06.2008. 10:15:46 bal021
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2555 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā (1.lasījums)
Datums: 12.06.2008. 10:19:12 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2449 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā (2.lasījums)
Datums: 12.06.2008. 10:24:54 bal023
Balsošanas motīvs: Par 10.priekšlikumu

Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā (2.lasījums)
Datums: 12.06.2008. 10:26:28 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2531 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Liepājas Universitātes Satversmi (1.lasījums)
Datums: 12.06.2008. 10:28:24 bal025
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2450 steidzamību

Par Liepājas Universitātes Satversmi (1.lasījums)
Datums: 12.06.2008. 10:29:00 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2450 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Liepājas Universitātes Satversmi (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.06.2008. 10:29:56 bal027
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2450 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Singapūras līgumu par preču zīmēm (1.lasījums)
Datums: 12.06.2008. 11:06:26 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2415 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā (1.lasījums)
Datums: 12.06.2008. 11:26:30 bal029
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2403 pieņemšanu 1.lasījumā

Par 1964.gada 10.jūlija Pasaules Pasta savienības konstitūciju, 2004.gada 5.oktobra Pasaules Pasta konvenciju, 2004.gada 5.oktobra Pasaules Pasta konvencijas Noslēguma protokolu, 2004.gada 5.oktobra Pasaules Pasta savienības Vispārīgo reglamentu un 2004.gada 5.oktobra Nolīgumu par pasta maksājumu pakalpojumiem (1.lasījums)
Datums: 12.06.2008. 11:28:54 bal030
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2442 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Elektronisko sakaru likumā (2.lasījums) (pārbalsots - sk. 32.balsojumu)
Datums: 12.06.2008. 11:34:38 bal031
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Grozījumi Elektronisko sakaru likumā (2.lasījums)
Datums: 12.06.2008. 11:35:14 bal032
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Grozījumi Elektronisko sakaru likumā (2.lasījums)
Datums: 12.06.2008. 11:37:34 bal033
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2544 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (Nr.705/Lp9) (1.lasījums)
Datums: 12.06.2008. 11:39:08 bal034
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2416 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (Nr.682/Lp9) (1.lasījums)
Datums: 12.06.2008. 11:40:20 bal035
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2314 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (Nr.696/Lp9) (1.lasījums)
Datums: 12.06.2008. 12:42:46 bal036
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2369 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (Nr.661/Lp9) (1.lasījums)
Datums: 12.06.2008. 12:44:54 bal037
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2194 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (Nr.654/Lp9) (1.lasījums)
Datums: 12.06.2008. 12:46:32 bal038
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2144 steidzamību

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (Nr.654/Lp9) (1.lasījums)
Datums: 12.06.2008. 12:47:00 bal039
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2144 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā (1.lasījums)
Datums: 12.06.2008. 12:49:02 bal040
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2563 pieņemšanu 1.lasījumā

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums (1.lasījums)
Datums: 12.06.2008. 12:49:58 bal041
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2511 pieņemšanu 1.lasījumā

Lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā" (Nr.671/Lp9) otrajam lasījumam līdz 2008.gada 9.septembrim"
Datums: 12.06.2008. 12:55:34 bal042
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.2588

Piektdien, 23.februārī
09:00  Baltijas Asamblejas Ekonomikas, enerģētikas un inovācijas komitejas sēde
09:00  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Konference “Tā ir arī mūsu nauda! Ko darīt, lai Eiropas Savienības fondu investīcijas Latvijā būtu pārdomātākas?”