Latvijas Republikas 9.Saeimas

pavasara sesijas piektā sēde

2008.gada 24.aprīlī

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem


Sēdes vadītājs. Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Cienījamie kolēģi! Sāksim Saeimas 2008.gada 24.aprīļa sēdi.

Pirms sākam skatīt apstiprinātajā sēdes darba kārtībā iekļautos jautājumus, mums ir jālemj par grozījumiem tajā.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz iekļaut Saeimas šodienas sēdes darba kārtības otrajā sadaļā „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana” lēmuma projektu „Par Irēnas Krūmanes iecelšanu par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāju”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Juridiskā komisija lūdz iekļaut Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu „Par Simonas Gmirekas atkārtotu iecelšanu par Balvu rajona tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Juridiskā komisija lūdz iekļaut Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu „Par Zeltītes Kusiņas apstiprināšanu par Ogres rajona tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Juridiskā komisija lūdz iekļaut Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu „Par Daiņa Šaicāna atkārtotu iecelšanu par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. Vai deputāti iebilst pret šādu darba kārtības grozījumu? Deputāti nebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Juridiskā komisija lūdz iekļaut Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu „Par Jura Taukula apstiprināšanu par Daugavpils zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. Vai deputāti iebilst pret šādu darba kārtības grozījumu? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Juridiskā komisija lūdz iekļaut Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā arī lēmuma projektu „Par Ināras Zabarovskas apstiprināšanu par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. Vai deputāti iebilst pret šādu darba kārtības grozījumu? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Cienījamie kolēģi! Sākam skatīt apstiprināto Saeimas šodienas darba kārtību un sākam ar pirmo sadaļu „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Grīnblata, Dobeļa, Tabūna, Rasnača un Kalniņa iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts par likumprojekta nodošanu komisijai var runāt „par”, viens – „pret”.

Vārds deputātam Jurim Dobelim. Viņš acīmredzot runās „par”.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tautas attieksme pret savu vēsturi ir attieksme pret savu nacionālo pašapziņu. Un, kamēr paši latvieši noniecinās savas vērtības, pirmām kārtām savu vēsturi, tik ilgi viņus mācīs un reizēm arī iekaustīs visi, kam vien nebūs slinkums.

Vispirms aizbrauks uz Krieviju un papļāpās pie pilnas glāzes un ikriem, tad atbrauks uz Latviju un muldēs par sabiedrības integrāciju un vēlēšanu tiesībām nepilsoņiem.

Latvijā, runājot par sāpīgiem brīžiem vēsturē, pāriet uz čukstēšanu, staigāšanu sāniski un mulsu smaidīšanu.

Tagad iedziļināsimies! Vai tiešām šie simt piecdesmit tūkstoši latviešu jaunekļu un vīru nav pelnījuši, lai valsts viņiem veltītu vienu atceres dienu? Neaizmirsīsim, ka šie simt piecdesmit tūkstoši bija saistīti arī ar daudziem citiem – savas ģimenes pārstāvjiem!

Ko tad šie vīri tādu nosodāmu ir izdarījuši? Ar ieročiem rokās viņi centās nomazgāt to kaunu, ko Latvijā radīja 1940.gada okupācija!

Godāto Saeimas priekšsēdētāj! Jūs redzat, kāda ir kolēģiem attieksme pret Latvijas vēsturi. Vismaz divdesmit cilvēki patlaban pļāpā savā starpā un vispār nezina, kas notiek zālē.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi, lūdzu cieņu pret runātāju!

J.Dobelis. Ne tik daudz cieņu pret runātāju, cik cieņu pret Latvijas vēsturi!

Sēdes vadītājs. Man būtu lūgums arī deputātam Andrim Bērziņam, deputātam Dzintaram Jaundžeikaram un deputātam Vitālijam Aizbaltam respektēt Dobeļa kunga viedokli, un vēlreiz lūdzu jūs ievērot kārtību Sēžu zālē. Lūdzu arī deputāti Lindu Mūrnieci un deputāti Ingrīdu Circeni!

Lūdzu, turpiniet, Dobeļa kungs!

J.Dobelis. Piedošanu, diez vai jūs pie leģionāriem tā uzvestos.

Gandrīz puse no šiem simt piecdesmit tūkstošiem atdeva savu dzīvību kaujas laukā.

Vai mūsu sabiedrība ir iedziļinājusies arī visā tajā jūklī, visās koncentrācijas nometņu izdarībās, ko pārcieta leģionāri pēc Otrā pasaules kara?

Ja vienreiz valsts skaidri paustu savu attieksmi pret 16.martu, tad izbeigtos, es teikšu, šī jau līdz nožēlojamības pakāpei nonākusī ākstīšanās. Katru gadu pirms 16.marta notiek it kā gatavošanās uz kaut kādām īpatnējām kaujām – policijas mobilizēšana, barjeru veidošana un vēl nezin kas. Tikai tāpēc, ka valsts nav paudusi savu attieksmi pret to, kas īsti ir 16.marts, kas īsti ir latviešu vēsture un kas īsti ir šie simt piecdesmit tūkstoši vīru un jaunekļu.

No kā šīs bailes? Kuram ir tiesības mūs mācīt jautājumā par to, kādām dienām ir jābūt atceres dienām un kādām nav jābūt? Cienītie kolēģi, nosūtīsim šo mūsu ieteikumu uz komisiju, lai tiešām būtu vienreiz kārtīga saruna šeit, Saeimā, nevis uz ielām un nevis kaut kāda cilvēku „raustīšana” ikgadējā 16.marta gaidīšanas laikā!

Aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu vismaz tiktāl, lai tas tiktu nodots komisijai.

Sēdes vadītājs. Paldies deputātam Jurim Dobelim.

Vārds deputātam Jakovam Plineram. Viņš acīmredzot runās „pret”.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Godātie deputāti! Pirms balsošanas par priekšlikumu oficiāli atzīmēt Latviešu leģiona atceres dienu būtu lietderīgi iepazīties ar Latvijas Republikas vēsturnieku oficiālo viedokli par leģionu.

Mēģināšu to izdarīt, izmantojot tikai vienu avotu – grāmatu „Latvijas vēsture. 20.gadsimts”, kura tika izdota ar cienījamās Vairas Vīķes-Freibergas atbalstu.

Citēju: „Pasliktinoties Vācijas situācijai Austrumu frontē, pieauga pieprasījums pēc jauniem latviešu militāriem formējumiem. 1943.gada 23.janvārī Vācijas fīrers Ādolfs Hitlers vienlaikus atļāva un pavēlēja SS reihsfīreram Heinriham Himleram izveidot latviešu SS brīvprātīgo leģionu. Rakstiska Ādolfa Hitlera pavēle par to parādījās 10.februārī. Heinrihs Himlers uz šāda rīkojuma pamata 24.janvārī apvienoja četrus Otrās SS brigādes sastāvā karojošos latviešu aizsardzības dienesta bataljonus un piešķīra tiem nosaukumu „Latviešu SS brīvprātīgo leģions”. Tā sākās Latviešu leģiona formēšana. 1943.gada 26.maijā Heinrihs Himlers izdeva jaunu rīkojumu, kas noteica, ka Latviešu leģions ir kopējs apzīmējums visām ieroču SS un policijas sastāvā ietilpstošajām latviešu vienībām. Ar šādu Himlera pavēli daži latviešu policijas bataljoni kļuva par leģiona sastāvdaļu.”

Un no šīs grāmatas arī citāts par šiem policijas bataljoniem: „Nacistu režīma militārā politika Ostlandē paredzēja vietējo iedzīvotāju plašu izmantošanu ne vien kārtības uzturēšanai okupētajos apgabalos, bet laika gaitā arī cīņās Austrumu frontē. Latvijā policijas slēgtās vienības bija kārtības dienesta bataljoni. Pēc vācu valodas apzīmējuma [..], tautā tos sauca par šucmaņu bataljoniem. 1941.gada 4.septembrī uz pilnīgas brīvprātības principa sāka formēt 1.atsevišķo Rīgas kārtības dienesta bataljonu. Septembra beigās tam pievienoja vēl divus bataljonus. Līdz gada beigām Rīga izveidoja piecus bataljonus. Oktobra otrajā pusē 1.atsevišķo Rīgas kārtības dienesta bataljonu nosūtīja uz Austrumu fronti. Pēc neveiksmēm kaujās pie Maskavas 1941.gada beigās vācu režīmam arvien vairāk spēku vajadzēja Austrumu frontes nodrošināšanai. Sākās pastiprināta jaunu latviešu policijas bataljonu formēšana. [..] Slēgtie kārtības dienesta bataljoni pildīja it kā divas funkcijas: gādāja par drošību frontes aizmugurē, kā arī veica militāros uzdevumus tieši Austrumu frontē. Latviešu policijas bataljonus dažkārt izmantoja represīvās akcijās ārpus Latvijas teritorijas. Tipiska šajā ziņā ir dažu policijas bataljonu darbības vēsture. Tā, piemēram, 18.policijas bataljonu 1942.gada maijā nosūtīja uz Baltkrieviju. Tur Stolbcu un Sloņimas pilsētas apkaimē bataljons piedalījās kaujās gan pret partizāniem, gan bija iesaistīts geto apsardzē.”

Geto apsardzē bataljoni piedalījās arī Varšavā. Un es varētu uzskaitīt vēl daudzas citas vietas.

Tātad piecās valstīs rīkojās šie karavīri, un viņi cīnījās ne tikai pret partizāniem vai frontē, bet arī pret miermīlīgajiem iedzīvotājiem.

Es gribēju pateikt vēl to, ka mēs diemžēl heroizējam leģionārus, piemēram, runājot par „Kurzemes katlu”, un jūs zināt, ka tur bija…

Sēdes vadītājs. Plinera kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

J.Pliners. Tūliņ beigšu. …ka tur karoja 33 divīzijas, bet tikai viena divīzija… (No zāles: „Laiks beidzies! Laiks beidzies! Pietiek!”)

Sēdes vadītājs. Plinera kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

J.Pliners. …bija latviešu divīzija.

Es uzskatu, ka mums jābalso „pret”, un uz to es jūs arī aicinu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ievērojiet reglamentu!

Viens deputāts ir runājis „par” likumprojekta nodošanu komisijai, un viens ir runājis „pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 23, atturas - 30. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Saeimas kārtības rullī”, kuru ir iesnieguši deputāti Jakovs Pliners, Valērijs Buhvalovs, Miroslavs Mitrofanovs, Vladimirs Buzajevs un Juris Sokolovskis. Saeimas Prezidijs ierosina šo likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un godātie kungi! Ceru, ka jums bija pietiekami daudz laika, lai iepazītos ar PCTVL frakcijas likumprojektu, kuru tā pagājušajā ceturtdienā jau prezentēja Saeimā. Domājams, jūs jau sapratāt, ka runa ir par to, kādā veidā Saeimai būtu vislietderīgāk izskatīt likumprojektus, kuru atbalstam jau ir savākti vairāk nekā 150 tūkstoši vēlētāju parakstu. Patlaban Kārtības rullis paredz vienu uzstāšanos „par” un vienu uzstāšanos „pret”, taču pēc šīm divām uzstāšanās runām seko balsošana, un tautu pasūta tajā virzienā, kura raksturojumu latviešu valodas leksika neparedz… Pēc tam notiek referendums, kas, starp citu, prasa ievērojamus izdevumus.

PCTVL frakcija piedāvā padarīt par obligātu to likumprojektu pilnvērtīgu apspriešanu, kuri ir iesniegti Saeimā ar tik reprezentabla vēlētāju skaita atbalstu. Ja mūsu priekšlikums tiks pieņemts, tad „par” vai „pret” likumprojekta atbalstam varēs izteikties ikviens deputāts. Savu viedokli varēs paust arī ministri, it īpaši tie, kas atbild par to vai citu nozari, kuras darbība ir izsaukusi tautas taisnīgu neapmierinātību.

Par pamatu mūsu priekšlikumiem ir ņemta agrāk pastāvējusī kārtība, kādā tika apspriesti valdības iesniegtie likumdošanas priekšlikumi, kas tika saņemti Saeimas brīvdienu laikposmā. Juridiski šie priekšlikumi ir pilnīgi pamatoti, jo tajos ir ņemtas vērā Saeimas Juridiskā biroja labāko pārstāvju izstrādnes, kuras gan bija domātas pavisam citam gadījumam, tāpēc jautājums par PCTVL frakcijas iesniegtā likumprojekta nodošanu komisijām nebūt nav juridisks, bet gan tikai politisks. Runa ir par to, vai deputāti jūt savu atbildību vēlētāju priekšā vai arī viņi grib dziļi nospļauties uz tiem.

Atgādināsim, kādam vēlētāju atbalstītam likumprojektam tuvākajā laikā būtu jānonāk Saeimā. Pirmām kārtām tie ir grozījumi Satversmē, kuri paredz Saeimas atlaišanu pēc vēlētāju iniciatīvas. Iedomājieties tikai, kas notiks, ja mēs noraidīsim šo likumprojektu ar vienkāršotu procedūru, kas tika minēta manas runas sākumā! Tad mēs varēsim iziet uz ielas vienīgi bruņotas apsardzes pavadībā, kura mums, starp citu, pēc ieņemamā amata nemaz nepienākas… Mēs riskējam vismaz ar to, ka mūsu sievas vai daiļā dzimuma pārstāvju vīri pārstās ar mums runāt vai pat ierosinās šķiršanos.

Mēs riskējam ar to, ka mūsu bērni novērsīsies no mums kā no vecākiem, jo drīzumā Saeimā var nonākt arī grozījumi Valsts pensiju likumā. Atšķirībā no likumprojekta par Saeimas atstādināšanu to nav izstrādājuši PCTVL frakcijas speciālisti, un tāpēc tie paredz darbības termiņu tikai līdz nākamā gada beigām. Turklāt valdība var pārsvītrot visus vēlētāju centienus, vienkārši pazeminot sociālā pamatpabalsta apmēru no pašreizējiem 45 uz 15 latiem. Protams, ja uzdrošināsies to darīt…

Nevajadzētu piemirst arī to, ka jau pirmajā nedēļā par šiem grozījumiem ir parakstījušies par 45 procentiem vairāk vēlētāju nekā par prasību, lai būtu iespēja mūs atlaist.

Beidzot ir pienācis laiks pagriezties pret tautu ar seju. Aicinu visus, kuriem ir sirdsapziņa un kuri kaut vai minimāli orientējas likumdošanā, atbalstīt PCTVL frakcijas priekšlikumu par to likumprojektu pilnvērtīgu apspriešanu, kurus būs iesnieguši vēlētāji.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies deputātam Buzajevam.

Vai deputātiem ir iebildumi pret šā likumprojekta nodošanu komisijai? Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Plinera, Buhvalova, Mitrofanova, Buzajeva un Sokolovska iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 39, atturas - 12. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Golubova, Klementjeva, Agešina, Rubika un Orlova iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens - „pret”. Vārds deputātam Aleksandram Golubovam. Viņš acīmredzot runās „par”.

A.Golubovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Mēs piedāvājam grozījumus Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā.

Ko mēs piedāvājam? Mēs piedāvājam neaplikt pensionārus ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Šis likums skars apmēram 230 000 pensionāru un pašreizējā situācijā mūsu valstī dos viņiem drusciņ, drusciņ labāku dzīvi. Pastāvot pārpalikumam mūsu sociālajā budžetā, šī summa, kura būs vajadzīga tieši šim mērķim, ir tik niecīga…

Padomājiet vēl par vienu faktu. Kādreiz, 1996. un 1997.gadā, sociālais budžets ņēma no Valsts kases aizņēmumu, lai samaksātu pensijas, un pēc tam atmaksāja to ar procentiem. Pašreiz mūsu gudrā valdība paņēma sociālā budžeta naudu un ielika to pamatbudžetā. Un es ceru, ka varbūt nākamajā gadā to atdos atpakaļ un kādreiz arī samaksās procentus.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Runāšu „pret”! Un šodien, Golubova kungs, es negribu runāt pret pašu ideju, jo patiesībā parlaments šo ideju jau ir atbalstījis pirms kādām divām vai trim sēdēm. Mēs esam nodevuši Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai Sociālo un darba lietu komisijas izstrādātu likumprojektu tieši par šo pašu tēmu. Mums jau šobrīd ir tāds likumprojekts, un jūs par to jau esat balsojis, Golubova kungs!

Un vienīgā atšķirība starp šiem likumiem ir tikai tāda, ka Sociālo un darba lietu komisijas piedāvātais likums ir juridiski kvalitatīvāk uzrakstīts.

Tā ka es aicinu nenodot komisijai šos likumprojektus, kuri jau ir tās rīcībā un kuri rūpīgi tiek gatavoti pirmajam lasījumam, šo jautājumu saskaņojot ar Finanšu ministriju un sociālajām struktūrām.

Tā ka aicinu balsot „pret”.

Sēdes vadītājs. Paldies deputātam Kārlim Leiškalnam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 31, atturas - 20. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ziedones-Kantānes, Bendrātes, Mūrnieces, Zaķa un Latkovska iesniegto likumprojektu „Grozījumi „Valsts sociālo pabalstu likumā”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens - „pret”.

Vārds deputātei Sarmītei Ķikustei. Acīmredzot viņa runās „par”.

S.Ķikuste (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Frakcija „Jaunais laiks” ir iesniegusi likumprojektu „Grozījumi „Valsts sociālo pabalstu likumā””, kas paredz veikt grozījumus, kuri skars sociāli neapdrošinātās, tas ir, nestrādājošās māmiņas.

8.Saeimā strādāja Iedzīvotāju demogrāfiskās attīstības apakškomisija, kuras darbā piedalījās deputāti no visām frakcijām. Un, šajā komisijā strādājot, mums, visu frakciju deputātiem, izdevās panākt diferencēta bērnu kopšanas pabalsta ieviešanu, par ko pirmo reizi mēs, deputāti, sākām spriest un pirmos lēmumus pieņēmām jau Repšes valdības laikā.

Mums, Iedzīvotāju demogrāfiskās attīstības apakškomisijas deputātiem, izdevās pieņemt ļoti būtiskus lēmumus par bērna piedzimšanas pabalsta palielināšanu, par bērna kopšanas pabalsta palielināšanu.

Un šodien mēs skatām iesniegtos minētā likumprojekta grozījumus.

Cienījamie kolēģi, kāpēc šis likumprojekts ir svarīgs? Svarīgs tas ir tāpēc, ka demogrāfiskā situācija Latvijā ir nopietna. Joprojām katru gadu mirst vairāk par trīsdesmit tūkstošiem iedzīvotāju, joprojām katru gadu piedzimst vairāk par divdesmit tūkstošiem. Iedzīvotāju demogrāfiskās attīstības apakškomisijas darba, visu šajā apakškomisijā strādājošo deputātu darba rezultāts ir tas, ka dzimstības rādītājus pēdējo gadu laikā ir izdevies palielināt. Katru gadu mūsu valstī piedzimst vairāk aptuveni par pieciem procentiem, tas ir vairāk nekā tūkstoš divsimt bērnu. Bet tas patiešām ir nepietiekami, lai šo demogrāfisko situāciju izlīdzinātu un lai valstī būtu vismaz pozitīvs iedzīvotāju pieaugums.

Šis likumprojekts pirmām kārtām skar nestrādājošās māmiņas. Mēs ierosinām veikt izmaiņas, lai tagadējo 50 latu vietā, ko viņas saņem katru mēnesi, viņas saņemtu lielāku summu. Šī summa, 50 lati, nav tikusi mainīta jau aptuveni četrus gadus. Toreiz, kad tika pieņemts šis lēmums, arī vidējā minimālā mēnešalga bija aptuveni šajās robežās. Bet, cienījamie kolēģi, kopš 2002.gada minimālā mēnešalga ir gandrīz dubultojusies, un tāpēc, protams, šis skaitlis noteikti būtu jāmaina. Mēs ierosinām to mainīt. Ierosinām 70 procentu apmērā no noteiktās minimālās mēnešalgas maksāt pirmajā bērna kopšanas jeb bērna dzīves gadā, 60 procentu apmērā no noteiktās minimālās mēnešalgas maksāt otrajā bērna dzīves gadā un 50 procentu apmērā no pabalsta pieprasīšanas dienā spēkā esošās Latvijas Republikā noteiktās minimālās mēnešalgas apmēra maksāt trešajā bērna dzīves gadā.

Cienījamie kolēģi! Mēs frakcijā arī izanalizējām informāciju par Ivara Godmaņa vadītā Ministru kabineta darbību laika posmā no valdības apstiprināšanas dienas, pirmajās simts dienās, taču, ļoti, ļoti rūpīgi izskatījuši šo informāciju, mēs nekur neatradām, ka tieši šim jautājumam ir pievērsta uzmanība. Tāpēc, cienījamie kolēģi, lūdzam atbalstīt šo likumprojektu un nodot to izskatīšanai komisijā.

Sēdes vadītājs. Paldies deputātei Ķikustei.

Vārds deputātei Aijai Barčai. Viņa acīmredzot runās „pret”.

A.Barča (Tautas partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Prezidija locekļi! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Dzirdot, ka minētais likumprojekts tiek nodots Sociālo un darba lietu komisijai, mans pienākums ir nākt un stāstīt par situāciju valstī.

Godātie kolēģi! Sakot, ka izstrādātais likumprojekts ir korekts (un es arī, lai kā gribētu, kļūdas tur nevaru ieraudzīt), pašreiz mēs varbūt pat netīši (varbūt daži arī tīši - nezinu, kā tas īsti ir, tā ir katra no mums personīgā atbildība) cenšamies Latvijā pretnostatīt sociālās grupas. Es aicinu kolēģus to nedarīt. It sevišķi pašreizējā situācijā, kad mēs nepārtraukti katru dienu dzirdam kolēģa Štokenberga, kurš, manuprāt, jau ir kļuvis par Latvijas radio zvaigzni, aicinājumu ļoti aktīvi doties parakstīties par grozījumiem pensiju likumā. Ja valdība grib spert šo labo soli, par kuru mēs dzirdam arī Latvijas plašsaziņas līdzekļos jeb masu medijos, - ka nepieciešams valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu pacelt no 45 latiem uz 60 latiem, no 50 latiem uz 75 latiem -, tad mums ir jāapzinās, ka galu galā te ir runa par cilvēkiem, kuri šodien tik tiešām dzīvo nabadzībā. Tie ir III grupas invalīdi, no kuriem ne visi var iekļūt darba tirgū, tie ir bērni invalīdi un invalīdi kopš bērnības. Viņi tik tiešām šodien dzīvo ar 50 latiem kabatā. Viņiem arī ir jādzīvo un jāiztiek!

Kolēģi! Ja mēs šodien nododam izskatīšanai likumprojektu „Grozījumi „Valsts sociālo pabalstu likumā””, kur ir ļoti labas normas, kas nestrādājošām māmiņām paredz atbalstu līdz bērna trīs gadu vecumam, tad mums ir jāsaprot, ka mēs to finansiāli nevarēsim izdarīt. Es tiešām ticu, ka Latvijas sabiedrība un Latvijas pilsoņi ir gudri un ka viņi izvērtēs. Un, ja tagad parakstoties vai pēc tam referendumā cilvēki pateiks, ka vispirms mums ir jāatbalsta pensionāri, tad mums tas arī būs jādara. Un ko tad mēs darīsim ar šiem likumprojektiem - gan ar pirmo, gan arī ar nākamo, tas ir, likumprojektu „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””? Ko mēs ar tiem darīsim?

Es paredzu: ja šodien Saeima tos nodos atbildīgajai komisijai, tie tā arī varēs stāvēt plauktā. Mēs vismaz līdz rudenim nevarēsim ar tiem darboties, jo nezināsim, kāda būs reālā situācija, ar ko mums jārēķinās 2009.gada 1.janvārī.

Gan „Saskaņas Centrs”, gan „Jaunais laiks” mūs aicina uz atbildīgu politiku. Tad nu es aicinu kolēģus šodien būt atbildīgiem un šos likumprojektus saglabāt līdz rudenim - tad mēs redzēsim reālo situāciju! - un tikai tad nodot Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies deputātei Barčai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi „Valsts sociālo pabalstu likumā”” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 2, atturas - 37. (Aplausi.) Likumprojekts komisijai nodots.

Cienījamie kolēģi! Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 140.pantu desmit Saeimas deputāti - Zaķis, Latkovskis, Mūrniece un citi - lūdz pēc balsošanas par likumprojekta „Grozījumi „Valsts sociālo pabalstu likumā”” nodošanu komisijai nolasīt katra deputāta balsojumu.

Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Nē! Jā”!) Deputāti iebilst. Tādā gadījumā ir nepieciešams balsojums par katra deputāta balsojuma nolasīšanu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai nolasītu katra deputāta balsojumu par likumprojekta „Grozījumi „Valsts sociālo pabalstu likumā”” nodošanu komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 1, atturas - 3.

Tātad vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam balsošanas rezultātu nolasīšanai.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Augsti godātie deputāti! Par likumprojekta (dokuments Nr.2286) nodošanu komisijai „par” nobalsoja 43 deputāti: Valērijs Agešins, Solvita Āboltiņa, Silva Bendrāte, Valērijs Buhvalovs, Vladimirs Buzajevs, Boriss Cilevičs, Ingrīda Circene, Ilma Čepāne, Oļegs Deņisovs, Ina Druviete, Sergejs Fjodorovs, Aleksandrs Golubovs, Uldis Ivars Grava, Nikolajs Kabanovs, Sandra Kalniete, Artis Pabriks, Arturs Krišjānis Kariņš, Ivans Klementjevs, Andrejs Klementjevs, Sarmīte Ķikuste, Gunārs Laicāns, Ainars Latkovskis, Sergejs Mirskis, Miroslavs Mitrofanovs, Linda Mūrniece, Artis Pabriks, Jakovs Pliners, Jānis Reirs, Einars Repše, Ivans Ribakovs, Inguna Rībena, Artūrs Rubiks, Anna Seile, Juris Sokolovskis, Kārlis Šadurskis, Inese Šlesere, Aigars Štokenbergs, Jānis Tutins, Jānis Urbanovičs, Nils Ušakovs, Aleksejs Vidavskis, Dzintars Zaķis un Ausma Ziedone-Kantāne.

„Pret” nobalsoja divi deputāti: Dzintars Ābiķis (No zāles dep. A.Ziedone-Kantāne: „O-o!”) un Valdis Ģīlis.

Atturējās 37 deputāti: Vitālijs Aizbalts, Māris Ārbergs, Aija Barča, Andris Bērziņš (LPP/LC frakcija), Andris Bērziņš (ZZS frakcija), Guntis Blumbergs, Vilnis Edvīns Bresis, Uldis Briedis, Augusts Brigmanis, Juris Dalbiņš, Gundars Daudze, Juris Dobelis, Jānis Dukšinskis, Jānis Eglītis, Guntis Jānis Eniņš, Inta Feldmane, Māris Grīnblats, Dzintars Jaundžeikars, Imants Kalniņš, Aigars Kalvītis, Jānis Klaužs, Vents Armands Krauklis, Māris Kučinskis, Jānis Lagzdiņš, Kārlis Leiškalns, Leons Līdums, Anatolijs Mackevičs, Vineta Muižniece, Raimonds Pauls, Pauls Putniņš, Anta Rugāte, Jānis Strazdiņš, Staņislavs Šķesters, Dainis Turlais, Gundars Upenieks, Imants Valers un Ērika Zommere. Paldies.

Ļoti atvainojos! Nebalsoja septiņi deputāti, un tas nav balsojums ne „pret”, ne „par”, ne „atturas”. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies deputātam Klementjevam!

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ziedones-Kantānes, Bendrātes, Mūrnieces, Zaķa un Latkovska iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Viens deputāts var runāt „par”, viens var runāt „pret”.

Vārds deputātei Ausmai Ziedonei-Kantānei. Viņa acīmredzot runās „par”.

A.Ziedone-Kantāne (frakcija „Jaunais laiks”).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Mani godātie deputāti! Mana cienītā un profesionāli ļoti augsti vērtētā Barčas kundze, kas vada mūsu komisiju! Es mazdrusciņ tomēr gribētu oponēt.

Un proti. Ir 1936.gads. Kārlis Ulmanis. Dzimst ģeniāla, humāna un ļoti cilvēciska ideja: „Bez bērniem nav mūsu nākotnes!”

Savukārt 2003.gadā - pēc tik ilga laika! - pirmo reizi dzimstības problēmas risināšanā, kas nenoliedzami ir Latvijas valsts prioritāte numur viens, tiek sperts pirmais nopietnais solis - Einara Repšes vadībā tiek izstrādāta un pieņemta koncepcija par māmiņu algām. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Diemžēl!”)

2004.gadā, otrajā gadā, 23.februārī tiek izstrādāta koncepcija par valsts sociālā pabalsta palielināšanu ģimenēm pēc bērna piedzimšanas. Tajā pašā laikā, divu mēnešu laikā, tiek sagatavoti noteiktā kārtībā izskatīšanai Ministru kabinetā priekšlikumi, un trešais no tiem paredz Finanšu ministrijā iesniegt priekšlikumus budžeta izvērtēšanas projektam. To parakstīja Ministru prezidents Repše un labklājības ministre Staķe.

Jau vairākus gadus mēs sakām, ka demogrāfiskais stāvoklis Latvijā ir vērtējams kā nelabvēlīgs. Mīļie draugi! 1987.gadā dzimušo bērnu skaits bija divreiz lielāks, nekā tas ir šodien. 90.gados mēs pat pusi nesasniedzām no tā, cik bērniņu bija piedzimuši 80.gados, un tikai tad, kad tika pieņemts lēmums par māmiņu algām… 2003.gadā Repšes kungs pirmais izstrādāja jaunu koncepciju, un šī koncepcija tika pieņemta. 2004.gada februārī.

Nāk jauna valdība premjera Emša vadībā, un 2004.gada 23.februārī Repšes pieņemtais lēmums par ģimenes pabalstu un bērna pabalstu palielināšanu tiek atzīts par neesošu. Ministru prezidenta vietā to paraksta Šlesers un labklājības ministre Staķe.

Taču, lai tas tūliņ tomēr būtu atzīts, sākot ar 2005.gada 1.janvāri, tiek paredzēts paaugstināt - tikai cita Ministru prezidenta vadībā (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Kā viņu sauc? Kā sauca Ministru prezidentu?”) - bērna kopšanas pabalstu un bērna piedzimšanas pabalstu. Un tā arī notiek.

Mīļie draugi! Zinātne jau ir pierādījusi, ka vecumā līdz 6 gadiem bērniņš 80 procentu apmērā jau ir garīgi noformējies. Tātad tālākā viņa personības attīstība turpmāk notiks tikai 20 procentu apmērā. Viņš jau ir gatavs un nobriedis! Taču to nevar pilnvērtīgi izdarīt tikai bērnudārzi, jo tie ir pārpildīti. To nevar paveikt arī rindā stāvošas, gaidošas un neapmierinātas māmiņas, nemaz nerunājot par to, ka šīs mazo bērnu grupas, kur bērni ir vecumā no pusotra līdz 3 gadiem, ir sajauktas ar lielākajiem. Līdz ar to mazākie nevar pilnvērtīgi tikt nodarbināti, turklāt viņi arī slimo, un arī mātes nevar strādāt. Un viņus nevar salīdzināt ar tiem bērniņiem, kas ir emocionāli daudz spēcīgāki, nobriedušāki, - ar tiem bērniņiem, kuri aug mājās. Jā, tad no 3 gadu vecuma mēs viņus varam sūtīt uz bērnudārzu!

Un tas ir tas, ko es gribēju oponēt mūsu Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājai. Ja mēs no 3 gadu vecuma sūtīsim bērnus bērnudārzā, tad atbrīvosies arī vietas bērnudārzos un faktiski no 2009.gada vairs nebūs rindu uz bērnudārziem, jo bērni vecumā no 1,5 līdz 3 gadiem sastāda 70 procentus. Ja šie bērniņi paliks mājā un māmiņām maksās algu, kas nebūs lētāk kā par bērnudārza apmeklējumu, kur maksa ir 123 lati par bērniņu, tad šī rinda jau nākamgad būs likvidēta. Tas ir tas, ko es gribētu pateikt.

Tālāk…

Sēdes vadītājs. Jūsu debašu laiks ir beidzies!

A.Ziedone-Kantāne. Vai dieniņ, pašu galveno taču es nepateicu! Vai es varu palūgt divas minūtītes! (No zāles: „Pareizi! Pareizi! Ausmiņa, runā!”)

Sēdes vadītājs. Par to ir jābalso. Lūdzu zvanu!

A.Ziedone-Kantāte. Vai, mīļie draugi, balsojiet gan… Leiškalns teica, ka var!

Sēdes vadītājs. Balsosim par to, lai pagarinātu deputātes Ausmas Ziedones-Kantānes uzstāšanās laiku debatēs par divām minūtēm! Lūdzu balsošanas režīmu!

A.Ziedone-Kantāne. Brigmanis arī grib, lai runāju! Paldies Brigmaņa kungam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu rezultātu!

A.Ziedone-Kantāne. Un es jums tagad saku „Jaunā laika” vārdā…

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Es nolasīšu balsošanas rezultātus! Par - 79, (Aplausi.) pret - 1, atturas - 1. Jūs varat turpināt runāt. Jums ir vēl divas minūtes laika. (No zāles: „Runā, Ausmiņ!”)

A.Ziedone-Kantāne. Paldies! Paldies, kolēģi! Es to atcerēšos ļoti ilgi.

Bērna kopšanas pabalsti vecākiem ir, lūk, šādi (es runāju par sociāli apdrošinātajiem vecākiem): par pirmo gadu - 70 procentu apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas (tas ir maksimums), un, tā kā minimums ir 70 procenti no valsts sociālā apdrošinājuma pabalsta divkāršā apmēra, tad tie ir 90 lati. Tas ir šogad. Projektā 70 procenti no saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas būs paredzēti arī 2009.gadā, bet tad minimums no noteiktās minimālās mēnešalgas 70 procentu apmērā, tie ir 112 latu.

Par otro gadu (un to mēs varētu 2009.gadā jau piepildīt) tagad ir paredzēts konstants lielums - 30 latu. 30 latu ir maksimālais un minimālais, kas tagad tiek piedāvāts, bet mēs prasām 60 procentus no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas un 60 procentus no noteiktās minimālās mēnešalgas apmēra. Savukārt trešajā gadā (tas būs tikai 2010.gadā) patlaban ir 8 lati, bet mums ir paredzēts 50 procentu apmērs no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas un 50 procenti no noteiktās minimālās mēnešalgas.

Draugi mīļie, bērni nav mūsu problēma! Bērni ir mūsu nākotne! (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Jā! Lai dzīvo bērni!”) Neaizmirsīsim to! Citādi mums rīt te vairs nevajadzēs sēdēt.

Paldies. Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

(No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): „Ausmiņ, malacis!”)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātei Aijai Barčai.

A.Barča (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij un augsti godātie kolēģi! Lai nu kā tas ir, bet man ir jānāk un jāsaka: „Barča nekad nav protestējusi pret to, ka ir nepieciešams paaugstināt pabalstus daudzbērnu ģimenēm!” Bet es vienmēr esmu teikusi, ka mums ir jābūt politiski atbildīgiem un jāredz šis sociālais bloks visā pilnībā.

Mēs ļoti kvēli tagad atbalstām grozījumus likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, bet, mīļie kolēģi, šī naudiņa taču tiek ņemta no sociālā budžeta, un tad, ja iepriekš… (No zāles kāds kaut ko saka.) Nē, diemžēl no sociālā budžeta, jo šajā konkrētajā likumprojektā ir runa par sociāli apdrošinātām personām, - tātad strādājošām mātēm, un finansēšanas avots nu jau labu brīdi (No zāles dep. A.Ziedone-Kantāne: „Šogad!”) ir sociālās apdrošināšanas iemaksas. Iepriekšējais likumprojekts paredzēja finansējumu no valsts pamatbudžeta. Šis gan ne.

Un, lūk, dārgie kolēģi, es vēlreiz jums gribu atgādināt, ka tādā gadījumā, ja Latvijas pilsoņi izteiks savu labo gribu un atbalstīs vienu no sociālajām grupām, tas ir pensionārus, kas arī tiek finansēti no valsts sociālās apdrošināšanas iezīmētā budžeta naudiņas, tad mums nebūs iespējas palīdzēt ģimenēm, kuras audzina bērnus, un nebūs arī iespējas, ņemot vērā valsts budžetu, palīdzēt invalīdiem, kuriem arī ir jādzīvo Latvijā. (No zāles dep. A.Štokenbergs: „Tad neēdīsim kūkas!”)

Un tāpēc es vēlreiz aicinu - pārdomāt šo likumprojektu, izanalizējot situāciju Latvijā, bet iesniegt to tikai rudens sesijā, lai pēc tam mēs varētu atbildīgi šos likumprojektus izskatīt.

Es aicinu, kolēģi, balsot par atbildīgu politiku! Un es vēlreiz aicinu arī tos kolēģus, kuri balsojumos - gan iepriekšējā, gan šajā, - gatavojas nebalsot, tomēr pārdomāt un izteikt savu viedokli balsojot. Arī pozīcijas deputātus es aicinu to darīt.

Sēdes vadītājs. Paldies deputātei Aijai Barčai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46 (Aplausi.), pret - nav, atturas - 44. Likumprojekts komisijai nodots.

Un tāpat kā balsojumā par iepriekšējo likumprojektu ir saņemts desmit deputātu iesniegums ar lūgumu pēc balsošanas par likumprojekta nodošanu komisijai nolasīt katra deputāta balsojumu. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Balsošanas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Augsti godātie deputāti!

Par likumprojekta (dokuments Nr.2287) nodošanu komisijai „par” nobalsoja 46 deputāti: Valērijs Agešins, Solvita Āboltiņa, Silva Bendrāte, Valērijs Buhvalovs, Vladimirs Buzajevs, Boriss Cilevičs, Ingrīda Circene, Ilma Čepāne, Oļegs Deņisovs, Sergejs Dolgopolovs, Ina Druviete, Sergejs Fjodorovs, Aleksandrs Golubovs, Uldis Ivars Grava, Nikolajs Kabanovs, Sandra Kalniete, Artis Kampars (No zāles dep. K.Leiškalns: „Krietni cilvēki!”), Arturs Krišjānis Kariņš, Andrejs Klementjevs, Ivans Klementjevs, Sarmīte Ķikuste, Gunārs Laicāns, Ainars Latkovskis, Aleksandrs Mirskis, Sergejs Mirskis, Miroslavs Mitrofanovs, Linda Mūrniece, Vitālijs Orlovs, Artis Pabriks, Jakovs Pliners, Jānis Reirs, Einars Repše, Ivans Ribakovs, Inguna Rībena, Artūrs Rubiks, Anna Seile, Juris Sokolovskis, Kārlis Šadurskis, Inese Šlesere, Aigars Štokenbergs, Jānis Tutins, Jānis Urbanovičs, Nils Ušakovs, Aleksejs Vidavskis, Dzintars Zaķis un Ausma Ziedone-Kantāne.

Atturējās 44 deputāti: Vitālijs Aizbalts, Dzintars Ābiķis, Māris Ārbergs, Aija Barča, Andris Bērziņš (LPP/LC frakcija), Andris Bērziņš (ZZS frakcija), Guntis Blumbergs, Vilnis Edvīns Bresis, Uldis Briedis, Augusts Brigmanis, Juris Dalbiņš, Gundars Daudze, Jānis Dukšinskis, Jānis Eglītis, Guntis Jānis Eniņš, Inta Feldmane, Māris Grīnblats, Valdis Ģīlis, Dzintars Jaundžeikars, Imants Kalniņš, Aigars Kalvītis, Jānis Klaužs, Vents Armands Krauklis, Māris Kučinskis, Jānis Lagzdiņš, Kārlis Leiškalns, Ingmārs Līdaka, Leons Līdums, Anatolijs Mackevičs, Vineta Muižniece, Vaira Paegle, Raimonds Pauls, Karina Pētersone, Pauls Putniņš, Anta Rugāte, Jānis Strazdiņš, Viktors Ščerbatihs, Staņislavs Šķesters, Jānis Šmits, Pēteris Tabūns, Dainis Turlais, Gunārs Upenieks, Imants Valers un Ērika Zommere.

Paldies. Balsoja visi deputāti.

Sēdes vadītājs. Paldies Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

Cienījamie kolēģi! Pārejam pie šodienas sēdes darba kārtības nākamās sadaļas „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts „Par Jolantas Āboliņas iecelšanu par Talsu zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu „Par Jolantas Āboliņas iecelšanu par Talsu zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Lūdzu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Jolantas Āboliņas iecelšanu par Talsu zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par Ivara Dzindzuka iecelšanu par Rēzeknes tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu „Par Ivara Dzindzuka iecelšanu par Rēzeknes tiesas tiesnesi”. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ivara Dzindzuka iecelšanu par Rēzeknes tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - nav, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par Diānas Koroševskas apstiprināšanu par Rēzeknes zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Kolēģi! Juridiskā komisija ir atbalstījusi arī lēmuma projektu „Par Diānas Koroševskas apstiprināšanu par Rēzeknes zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. Lūdzu atbalstīt lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Diānas Koroševskas apstiprināšanu par Rēzeknes zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - nav, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par Irēnas Lavrinovičas iecelšanu par Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi arī lēmuma projektu „Par Irēnas Lavrinovičas iecelšanu par Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. Lūdzu atbalstīt lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Irēnas Lavrinovičas iecelšanu par Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - nav, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par Kristīnes Ozoliņas iecelšanu par Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Kolēģi! Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt arī lēmuma projektu „Par Kristīnes Ozoliņas iecelšanu par Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Kristīnes Ozoliņas iecelšanu par Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi!” Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par Evitas Sietnieces apstiprināšanu par Aizkraukles zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Kolēģi! Juridiskā komisija ir atbalstījusi arī lēmuma projektu „Par Evitas Sietnieces apstiprināšanu par Aizkraukles zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. Lūdzu atbalstīt minēto lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Evitas Sietnieces apstiprināšanu par Aizkraukles zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par Elgas Vesperes iecelšanu par Liepājas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Kolēģi! Juridiskā komisija ir atbalstījusi arī lēmuma projektu „Par Elgas Vesperes iecelšanu par Liepājas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. Lūdzu atbalstīt minēto lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Elgas Vesperes iecelšanu par Liepājas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par Mairitas Zadiņas iecelšanu par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Juridiskās komisijas vārdā es aicinu jūs atbalstīt arī lēmuma projektu „Par Mairitas Zadiņas iecelšanu par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Mairitas Zadiņas iecelšanu par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par tiesnešu skaita noteikšanu Latvijas Republikas rajonu (pilsētu) tiesās”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu „Par tiesnešu skaita noteikšanu Latvijas Republikas rajonu (pilsētu) tiesās”, kas nosaka, ka ar 2008.gada 1.maiju Latvijas Republikas rajonu (pilsētu) tiesās ir 310 tiesneši.

Lūdzu atbalstīt lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par tiesnešu skaita noteikšanu Latvijas Republikas rajonu (pilsētu) tiesās”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Cienījamie kolēģi! Pirms skatām nākamo apstiprinātas darba kārtības punktu, tas ir, lēmuma projektu „Par neuzticības izteikšanu īpašu uzdevumu ministrei elektroniskās pārvaldes lietās Inai Gudelei”, es informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Arta Pabrika iesniegumu, ka sakarā ar īpašu uzdevumu ministres elektroniskās pārvaldes lietās Inas Gudeles atkāpšanos no amata viņš atsauc savu parakstu no 2008.gada 17.aprīļa vēstules Nr.8/3-2-55-(9/08). Līdz ar to lēmuma projekts Saeimas sēdē vairs nav skatāms.

Pārejam pie nākamā darba kārtības punkta. Lēmuma projekts „Par Sandras Amolas apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu „Par Sandras Amolas apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”.

Lūdzu atbalstīt lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Sandras Amolas apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 2, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par Guntas Rezgoriņas apstiprināšanu par Madonas rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu „Par Guntas Rezgoriņas apstiprināšanu par Madonas rajona tiesas tiesnesi”.

Lūdzu atbalstīt arī šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Guntas Rezgoriņas apstiprināšanu par Madonas rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par Indras Tikumas apstiprināšanu par Bauskas rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu „Par Indras Tikumas apstiprināšanu par Bauskas rajona tiesas tiesnesi”.

Lūdzu atbalstīt lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Indras Tikumas apstiprināšanu par Bauskas rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par Irēnas Krūmanes iecelšanu par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāju”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Izskatāmā dokumenta numurs ir 2320, tas ir Saeimas lēmuma projekts „Par Irēnas Krūmanes iecelšanu par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāju”.

Atbildīgā komisija saņēma finanšu ministra Slaktera un Latvijas Bankas prezidenta Rimšēviča kunga iesniegumu par attiecīgo tēmu. Saņēma arī Krūmanes kundzes dzīves aprakstu, kas liecina par viņas kandidatūras perfektu piemērotību šim amatam. Noklausījās arī pašu kandidāti. Jāteic, ka komisija atbalstīja Krūmanes kundzes kandidatūru pilnīgi vienprātīgi un vienbalsīgi. Tāpēc aicinu arī parlamentu atbalstīt Krūmanes kundzes kandidatūru šim amatam, kas ir ārkārtīgi nozīmīgs, it sevišķi tādā krīzes situācijā, kāda veidojas šobrīd.

Aicinu balsot „par”!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Irēnas Krūmanes iecelšanu par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāju”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 1, atturas - 1. Lēmums pieņemts. (Aplausi.)

Lēmuma projekts „Par Simonas Gmirekas atkārtotu iecelšanu par Balvu rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu „Par Simonas Gmirekas atkārtotu iecelšanu par Balvu rajona tiesas tiesnesi”. Lūdzu atbalstīt lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Simonas Gmirekas atkārtotu iecelšanu par Balvu rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par Zeltītes Kusiņas apstiprināšanu par Ogres rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Kolēģi! Juridiskā komisija ir atbalstījusi arī lēmuma projektu „Par Zeltītes Kusiņas apstiprināšanu par Ogres rajona tiesas tiesnesi”. Lūdzu atbalstīt lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Zeltītes Kusiņas apstiprināšanu par Ogres rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - 3. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par Daiņa Šaicāna atkārtotu iecelšanu par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu „Par Daiņa Šaicāna atkārtotu iecelšanu par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. Lūdzu jūs atbalstīt arī šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Daiņa Šaicāna atkārtotu iecelšanu par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par Jura Taukula apstiprināšanu par Daugavpils zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tāpat Juridiskā komisija vēl ir lēmusi par Jura Taukula apstiprināšanu par Daugavpils zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi un atbalstījusi to.

Lūdzu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Jura Taukula apstiprināšanu par Daugavpils zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par Ināras Zabarovskas apstiprināšanu par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija aicina jūs atbalstīt arī lēmuma projektu „Par Ināras Zabarovskas apstiprināšanu par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ināras Zabarovskas apstiprināšanu par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 1, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

I.Šlesere. Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Pārejam pie šodienas darba kārtības nākamās sadaļas „Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts „Grozījums Karatiesu likumā”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Labdien, godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījums Karatiesu likumā”. Tas ir Saeimas sēdē izskatāmais dokuments ar numuru 2277.

Varu jūs informēt, ka Saeimas Juridiskā komisija Kārtības ruļļa 107.pantā noteiktajā kārtībā nevienu priekšlikumu nav saņēmusi. Līdz ar to likumprojekts trešajam lasījumam ir bez priekšlikumiem.

Aicinu jūs to atbalstīt trešajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Karatiesu likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi Apsardzes darbības likumā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Komisija likumprojekta trešajam lasījumam ir saņēmusi astoņus priekšlikumus.

1. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 3. - Saeimas deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisijā atbalstu tas neguva.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst… Es atvainojos! Deputāts Buzajevs ir pieteicies debatēs.

Vārds deputātam Buzajevam. Atklājam debates.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un godātie kungi! Jautājums par to, vai ļaut nepilsoņiem nodarboties ar apsardzes darbību, ir ne tikai jautājums par to, vai tiek cienīti Latvijas mazākumtautību pārstāvji. Turklāt, ņemot vērā to faktu, ka apmēram pusei nacionālo minoritāšu pārstāvju jau 17 gadus ir atņemtas politiskās tiesības, jebkuru krievu dziļi aizvainos nepilsoņu pielīdzināšana (citēju) „personām, kuras ir sodītas par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai kurām ir konstatēta psihiska slimība, alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarība”. Tas ir jautājums par to, cik klaji un tieši tiek apsmietas eiropeiskās pamatvērtības, jo Latvijā ar apsardzes darbību (atšķirībā no 370 000 valsts pastāvīgo iedzīvotāju) ir atļauts nodarboties arī ārvalstniekiem, Eiropas Savienības dalībvalstu vai Eiropas Ekonomiskās zonas valstu pilsoņiem. Tātad aparteīdā un rasisma noziegumos, kas plaši izplatās Latvijā un kas saskaņā ar starptautiskajām konvencijām ir krimināli sodāmi, tiek iesaistītas arī Eiropas valstis, kuras ne pie kā nav vainīgas. Kaut gan, protams, arī tās ir vainīgas, piemērojot pret Latvijas krieviem pavisam citus standartus nekā, piemēram, Kosovā pret albāņiem.

Starptautisku rekomendāciju, kuras attiecas uz pārmaiņām Latvijas politikā saistībā ar nepilsoņiem, ir pietiekami daudz, bet visas tās tiek slēptas no Latvijas sabiedrības un nekaunīgi, ciniski ignorētas. Tomēr kaut kas šajā jomā arī mainās.

Dāmas un kungi! Vai jums ir par maz ar EDSO augstā komisāra Knuta Vollebeka vakardienas vizīti? Starp citu, tulkojumā no krievu valodas vārds „knut” nozīmē pātaga, un attiecībā uz savām rekomendācijām Eiropa palēnām pāriet no burkāna politikas uz pātagas politiku. Turklāt Eiropa nepavisam nevēlas pazemot latviešu tautu vai arī nodarīt kaitējumu Latvijas nacionālajai drošībai.

Vēl vairāk! Jautājums par nepilsoņu pielaišanu apsardzes darbībai ir tieši arī mūsu nacionālās drošības jautājums. Vai jūs zināt, kam tieši uz mūžu ir liegtas tiesības naturalizēties? Pareizi! Tie ir bijušie čekisti un militārpersonas, to skaitā arī no iekšējā karaspēka, kuriem sakarā ar viņu iepriekšējā dienesta raksturu ir vislielākā nosliece nodarboties ar mierīgu apsardzes darbību. Un kur tad viņi lai tagad dodas? Vai uz kriminālajām struktūrām? Vai atceraties, ka bijušais premjerministrs Kalvīša kungs neilgi pirms savas atstādināšanas no amata visur meklēja bijušo komunistu un čekistu bandas, bet šie cilvēki taču varētu pie viņa strādāt par miesassargiem!

Aicinu balsot „par”!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai deputāts Dalbiņš vēlas kaut ko komisijas vārdā piebilst? Tādā gadījumā lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 62, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš. 4. - Saeimas deputāta Hankas priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 5. - deputāta Hankas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 6. - Saeimas deputāta Hankas priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 7. - Saeimas deputāta Hankas priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. Un 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu jūs pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Apsardzes darbības likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 1, atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi Farmācijas likumā”. Trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Labrīt, cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu Nr.2297 - likumprojektu „Grozījumi Farmācijas likumā”. Uz trešo lasījumu tika iesniegti divi priekšlikumi.

1.priekšlikums. To sagatavoja Sociālo un darba lietu komisija, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Orlovs. Arī 2.priekšlikumu sagatavoja atbildīgā komisija, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Orlovs. Līdz ar to es komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu arī galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Farmācijas likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (izskatāmā dokumenta numurs 2298).

Atbildīgā komisija trešajam lasījumam par šo likumprojektu ir saņēmusi 33 priekšlikumus. Un te, atverot šo dokumentu, jūs redzat šā darba augļus.

1.priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 2.priekšlikums saņemts no deputāta Mitrofanova, un, kā mēs to komisijas sēdē konstatējām, tas ir pārpratums. Manuprāt, viņam ir licies, ka šis viss ir attiecināms uz ārvalstīs strādājošiem Latvijas rezidentiem. Tas tā nav, tāpēc komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs vārds deputātam Miroslavam Mitrofanovam.

M.Mitrofanovs (PCTVL frakcija).

Labrīt, cienījamās dāmas un godātie kungi! Mūsu 2.priekšlikums ir pirmais un varbūt ne visai veiksmīgais mēģinājums atrisināt problēmu, kura ir saistīta ar ārzemēs nopelnītās naudas papildu aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija veltīja speciālu sēdi, lai izpētītu šo problēmu. Valdības eksperti apstiprināja, ka tad, ja ārzemēs strādājošais Latvijas pilsonis vai nepilsonis savu dzīvesvietu ir deklarējis Latvijā, nodokļu starpība būtu jāsedz ik gadu, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestam deklarāciju par saviem ienākumiem.

Šādu pienākumu paredz Latvijas normatīvie akti, kuri savukārt balstās uz starpvalstu divpusējiem līgumiem. Piemēram, jau 1997.gadā starp Latvijas Republiku un Īriju tika noslēgta Latvijas Republikas valdības un Īrijas valdības konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla pieauguma nodokļiem.

Praktiskās sekas ir šādas: ņemot vērā to, ka Īrijā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ir 20 procenti, bet Latvijā - 25 procenti, Latvijas iedzīvotājiem, rezidentiem, ir jāsedz šī starpība. Ja cilvēks, piemēram, ir strādājis gadu Īrijā, mēnesī pelnot tūkstoti latu, tad šī nodokļa starpība var sasniegt pat 1050 latu gadā. Sods par deklarācijas neiesniegšanu Latvijā var būt līdz 500 latiem. Pagaidām vienotas datubāzes par cilvēkiem, kas strādā ārpus Latvijas, nav, tomēr ir arī daži cilvēki, kuri jau ir samaksājuši nodokļa starpību.

Kā mēs varējām saprast no valdības speciālistu teiktā, tādu cilvēku nebija daudz. Un diez vai Valsts ieņēmumu dienests ir piemērojis soda sankcijas pret tiem, kuri savus ienākumus nedeklarēja un nemaksāja. Varam secināt, ka šī norma ir pusdzīva.

Šogad pavasarī par pienākumu samaksāt šā nodokļa starpību bija daudz rakstīts Latvijas laikrakstos, un lasītāju reakcija pret atbilstošās normas pastāvēšanu Latvijas likumos bija izteikti negatīva. Komentāros Īrijā strādājošie Latvijas pilsoņi rakstīja, ka viņi darīs visu, lai papildus nemaksātu nodokļus Latvijas budžetam. Un viņi savu solījumu jau ir izpildījuši. Īrijas latvieši organizēja tautiešu masveida reģistrēšanos Īrijas pašvaldībās, oficiāli kļūstot par Īrijas rezidentiem. Ar to tika pārtraukta mūsu viesstrādnieku vēl viena legāla un psiholoģiska saite ar Latviju. Tas ir slikts rezultāts.

Esmu pārliecināts, ka likums, kurš spiež Latvijas viesstrādniekus reģistrēties par citu valstu pastāvīgajiem iedzīvotājiem, neatbilst Latvijas interesēm. Saglabājot likumos pret ārzemēs strādājošajiem Latvijas iedzīvotājiem nedraudzīgas normas, mēs zaudējam arvien vairāk darbspējīgo iedzīvotāju.

Šodien es neaicinu atbalstīt mūsu 2.priekšlikumu, jo tas tehniski nevar atrisināt problēmu saistībā ar ārvalstīs nopelnīto ienākumu papildu aplikšanu ar Latvijas nodokli. Esmu pārliecināts, ka Saeimā nepieciešama pilnvērtīga diskusija par darba migrācijas pozitīvo ietekmi uz Latvijas ekonomiku un par kompleksiem pasākumiem, kuri varētu sekmēt viesstrādnieku atgriešanos Latvijā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Ja es pareizi sapratu, Mitrofanova kungs, tad jūs neuzstājat, lai būtu balsojums, un arī jūs piekrītat komisijas viedoklim. Paldies.

Tātad - 3.priekšlikums.

K.Leiškalns. Jā, tas ir Cileviča kunga priekšlikums - papildinājums 3.pantā. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 4.priekšlikumā atbildīgā komisija ir atbalstījusi Juridisko biroju.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 5.priekšlikums ir par 3.pantu. Šis ir deputātu Golubova un Ribakova priekšlikums par procentu ienākumu - par ienākumiem no hipotekārajām ķīlu zīmēm un to aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Komisija to nav atbalstījusi, pirmkārt, tāpēc, ka ir ārkārtīgi bīstami izdarīt šādus grozījumus bez nopietnas analīzes, jo tas varētu veicināt kapitāla aizplūšanu no Latvijas, bet tas mums šobrīd nav vajadzīgs. Un, otrkārt, tāpēc, ka pat man, vecam liberālim, par brīnumu valdība jau strādā pie pilnīgi jauna Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma, kurā visas šīs lietas tā paredzēs aplikt ar nodokli, taču tā nevis „uz sitienu” ar 25 procentiem, bet, ārkārtīgi smalki rēķinot, paredzēs aplikt ienākumus no kapitāla pieauguma, no dividendēm un tamlīdzīgi, ar smalki aprēķināmu nodokli. Tādas ir šobrīd valdības ieceres. Tā ka komisija nav atbalstījusi 5.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Jā, bet sākam debates.

Vai jums, Golubova kungs, pietiks ar četrām minūtēm, jo laiks pārtraukumam?

Debatēs vārds deputātam Golubovam.

A.Golubovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Mēs ierosinām šeit aplikt ar nodokli procentu ienākumus. Kāpēc mēs to ierosinām? Tāpēc, ka mēs zinām - mūsu speciālisti saskaitīja -, ka tas dos mūsu valsts budžetam 50 miljonus.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai deputāts Leiškalns vēlas ko piebilst komisijas vārdā?

K.Leiškalns. Tie 50 miljoni, kurus mēs, tā teikt, mistiski aprēķinām kā ienākumu budžetam nākotnē, var radīt daudzu desmitu miljonu zaudējumus šim pašam budžetam, jo nauda nav piesieta Latvijā. Kapitāls nav piesiets Latvijā! Mums ar visiem spēkiem tas jāpieaicina šeit, valstī. Tā ka es aicinu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputātu Golubova un Ribakova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 50, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Komisija nav atbalstījusi arī 6. - deputātu Golubova un Ribakova priekšlikumu par 8.pantu.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs vārds deputātam Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Augsti godātie deputāti! Es lūdzu jūs izlasīt šo priekšlikumu. Saprotu, ka maz laika līdz pārtraukumam, tāpēc mēģināšu vienā minūtē izstāstīt būtību.

Mēs ierosinām neaplikt ar nodokli pensijas I un II grupas invalīdiem. Gribu jums atgādināt, ka pensijas, kuru apmērs ir virs 165 latiem, apliek ar 25 procentus lielu nodokli. Mēs uzskatām, ka tas nav godīgi. Šodien iztikas minimums ir 155 lati. Es zinu, ka Sociālo un darba lietu komisija strādā un veiksmīgi ierosinās uz nākamo gadu visas pensijas neaplikt ar nodokļiem, bet domāju, ka tagad ir trešais lasījums, un, ja mēs šodien šo likumu pieņemsim, tad jau pēc mēneša varēsim atbrīvot no nodokļu slodzes šos cilvēkus, tas ir, I un II grupas invalīdus.

Paldies jums par atbalstu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Ivanam Ribakovam. Bet jums ir divas minūtes. Jūs paspēsiet?

I.Ribakovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Es domāju, ka pietiks.

Godātais Prezidij! Kolēģi! Es arī lūdzu atbalstīt mūsu piedāvāto priekšlikumu - atcelt I un II grupas invalīdiem iedzīvotāju ienākuma nodokli. Šis nesamaksātais ienākuma nodoklis sastādītu tik tiešām niecīgu summu. Tas būtu patiesi humāns solis, cilvēcīga rīcība. Šie cilvēki jau ir nelaimīgi - jau tāpēc vien, ka viņi ir I un II grupas invalīdi.

Turklāt mēs vēlamies aicināt jūs vēlāk padomāt vispār par visiem pensionāriem. Vai viņi ar savu darbu, ar savu veselību jau nav samaksājuši visa veida nodokļus?

Padomāsim, vai visiem pensionāriem nevajadzētu dot atvieglojumu nodokļu maksājumos!

Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai deputāts Leiškalns vēlas kaut ko piebilst komisijas vārdā?

K.Leiškalns. Jā, dāmas un kungi! Es pat īpaši neuzsvēršu, ka šis priekšlikums neatbilst Satversmes 66.pantam - nav uzrādīti avoti. Es pateikšu, ka Latvijā nav neviena pensionāra, kuram, ja tas ir I un II grupas invalīds, pensija būtu lielāka par 165 latiem, kas ir neapliekamais minimums pensijām. Līdz ar to šim ārkārtīgi skaistajam un morālajam priekšlikumam nav nekāda seguma un jēgas. (No zāles dep. I.Rībena: „Kāpēc nav?”)

Tā ka aicinu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputātu Golubova un Ribakova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 26, atturas - 15. Priekšlikums nav atbalstīts.

Cienījamie kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, es vēlētos mūsu visu vārdā sveikt mūsu kolēģi deputātu Viktoru Ščerbatihu - pieckārtējo Eiropas čempionu svarcelšanā! (Aplausi.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre

Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Paziņojumam vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija! Man ir apnicis, bet mums tomēr vēl jāstrādā smagi. Tāpēc iesim, lūdzu, uz komisiju un turpināsim strādāt ar likumprojektiem. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paziņojumam vārds deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Man nav apnicis! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde notiks pulksten 10.35 - 106.telpā. Lūdzu!

Sēdes vadītāja. Paziņojumam vārds deputātam Guntim Blumbergam.

G.Blumbergs (ZZS frakcija).

Tautsaimniecības komisijas locekļi! Lūdzu uz komisijas sēdi mūsu telpās.

Sēdes vadītāja. Paziņojumam vārds deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Lūdzu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātus uz sēdi pulksten 10.35.

Sēdes vadītāja. Paziņojumam vārds deputātam Jānim Šmitam.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Godātie Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti! Komisijas sēde tūliņ komisijas telpās. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu Saeimas sekretāra biedru Andreju Klementjevu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Pēteris Hanka, Leopolds Ozoliņš, Dzintars Rasnačs, Dagnija Staķe, Andis Kāposts, Oskars Spurdziņš, Baiba Rivža un Nils Ušakovs.

Sēdes vadītāja. Paldies. Pārtraukums. Atgriezīsimies zālē pulksten 11.00, lai turpinātu darbu.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Es atvainojos, varbūt vēl vienu reizi varētu noskandināt zvanu, lai deputāti, tie, kas vēl ir kaut kur tepat netālu, nāk uz zāli!

(No zāles: „Lai nāk strādāt!”)

Mēs esam nonākuši pie 7.priekšlikuma.

K.Leiškalns. Jā. Komisija nav atbalstījusi deputātu Golubova un Ribakova iesniegto 7.priekšlikumu par izmaksāto dividenžu aplikšanu ar nodokli. Mēs jau iepriekšējā līdzīgā priekšlikuma sakarā par šo jautājumu diskutējām un sapratām, ka nezinām, vai vispār ir laiks to darīt. Bet nu, kad esam nonākuši pie likumprojekta trešā lasījuma, precīzi zinām, ka nav īstais laiks un ka to nevar darīt šādā veidā.

Komisija priekšlikumu neatbalstīja, lai gan mēs pieaicināto ekspertu klātbūtnē izdiskutējām diezgan pamatīgi šo tēmu.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Krišjānim Kariņam.

A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Godājamais priekšsēdētāja kungs! Godājamie deputāti! Attiecībā uz šo priekšlikumu es vēlos izteikties „pret”.

Proti, deputātu Golubova un Ribakova iesniegtā 7.priekšlikuma būtība ir tāda: 8.pantu papildināt, nosakot, ka gada apliekamā ienākuma avoti ir arī dividendes no uzņēmējdarbības vai kapitālsabiedrības peļņas. Par kapitāla pieauguma nodokli jau mēs runājām. Ja mēs tomēr no sociālā taisnīguma viedokļa raugāmies, rodas jautājums - kāpēc apliek darba ņēmējus ar ienākuma nodokli, bet darba devējus ar peļņas nodokli neapliek? (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Apliek!”) Dividendes, kuras izmaksā fiziskām personām, šobrīd ar nodokli neapliek. Un varētu šķist, ka tiešām šo dividenžu aplikšanu vajadzētu tagad ieviest. Galu galā - ieviest kaut kādu lielāku taisnīgumu. Bet, ja padomājam drusku plašāk, it īpaši par mūsu valsts ekonomisko situāciju, kāda tā ir šobrīd? Mēs visi ļoti labi zinām, ka mūsu tekošā konta deficīts 2007.gadā bija, tā teikt, ar apmēram 22 procentiem mīnusā; prognozējams, ka 2008.gadā tas būs uzlabojies (arī dēļ mūsu joprojām augošā eksporta), bet tomēr būs apmēram 17 vai 18 procenti mīnusā. Kontekstā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm un citām pasaules valstīm tas ir uzskatāms par ļoti bīstamu rādītāju. Jo - ko tas nozīmē? Preces un pakalpojumus mēs iepērkam vairāk, nekā paši spējam saražot. Kā mēs varam ar finansēm segt šo deficītu? Tā starpība ir sedzama ar ārvalstu tiešajām investīcijām, ar naudu, kura investīciju veidā ienāk un, paldies Dievam, turpina ienākt Latvijā. Tātad, manuprāt, ļoti svarīgi ir noturēt investoru uzticību, noturēt investoru interesi par mūsu valsti. Bez investoru naudas mums būtu ļoti lielas ekonomiskās problēmas.

Ja tagad kāda firma grib ieguldīt līdzekļus Ziemeļeiropā, tai ir, teiksim, divas plašas izvēles. Pirmā izvēle ir Skandināvija, otrā izvēle - Baltijas valstis, to skaitā Latvija. Ko viņi dabū vienās vai otrās valstīs? Runājot par Skandināvijas valstīm, ņemsim par piemēru Zviedriju. Mēs zinām, ka Zviedrijā salīdzinājumā ar daudzām citām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir ļoti augsti, lieli nodokļi. Taču uzņēmumi, kuri ieiet šajās valstīs, pretī saņem ļoti labi sakārtotu infrastruktūru. Tur slimnīcas ir ļoti skaistas un labas, tur autoceļi ir ļoti labi, tur izglītības sistēma ir ļoti laba, un tā tālāk, un tā tālāk. Tātad par šiem nodokļiem, kas viņiem un darbaspēkam būs jāmaksā, viņi saņems pretī ļoti labu pakalpojumu.

Kā ir Baltijas valstīs, konkrēti, Latvijā? Nemānīsim sevi! Mums nav šādas infrastruktūras. Mūsu autoceļi ir nožēlojamā stāvoklī. Mūsu slimnīcas, manuprāt, ir katastrofālā stāvoklī, kopumā ņemot. Atsevišķas nodaļas, atsevišķas palātas ir labā stāvoklī, mūsu speciālisti ir pirmklasīgi, bet tā kopējā infrastruktūra ir pilnīgi nožēlojama. Tie, kas ir tur apciemojuši kādu vai paši tur gulējuši, zina ļoti labi, par ko es runāju.

Mūsu izglītības sistēma. Kaut gan mēs gribam lepni domāt, ka tā joprojām ir viena no labākajām, tur ir, kā mēs zinām, ļoti daudzas problēmas. Trūkst skolotāju, jo cilvēki, jauni un spējīgi cilvēki, negrib stāties šajā darbā, un tā tālāk… Un kur nu vēl problēmas ar skolu ēkām, to jumtiem, logiem un tā tālāk, problēmas ar ēdnīcām!…

Tātad Latvijai nav skaistas, dārgas, labi attīstītas infrastruktūras, ko piedāvāt ārvalstu investoriem. Taču Latvija var piedāvāt, lai būtu spējīga konkurēt ar Skandināvijas valstīm, zemus nodokļus, ļoti labvēlīgus nodokļus tieši investoriem. Un tāpēc es argumentēju: kaut gan pareizi ir apsvērt iespēju ieviest pie mums vienu vai otru kapitāla pieauguma nodokli, es domāju, ka šobrīd, ņemot vērā to, cik ļoti mums tās ārvalstu investīcijas ir no svara, mums nekādā ziņā nevajag to darīt pārsteidzīgi un nekādā tādā veidā, kas varētu apdraudēt šo kapitālu turpmāko ieplūšanu mūsu tautsaimniecībā.

Un tāpēc, izteikdams cieņu Golubova kungam un Ribakova kungam, es tomēr aicinu Saeimas deputātus neatbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātam Aleksandram Golubovam.

A.Golubovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Šeit Kariņa kungs uztraucas par ārzemniekiem. Nevajag uztraukties! Jau pašreiz ir situācija, ka dividendes ārzemniekiem tiek apliktas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Kāpēc es to zinu? Tāpēc, ka Eiropas Komisija paziņoja par tā saucamās pārkāpumu procedūras uzsākšanu pret Latviju un Lietuvu sakarā ar to, ka ārzemnieki par dividendēm maksā nodokli, bet mūsu rezidenti, Latvijas rezidenti, nemaksā.

Uzsākta pārkāpumu procedūra. Leiškalna kungs, ļoti slikti, ka jūs to nezināt. Un jūs laikam arī neprognozējat, ka, ja mēs nenovērsīsim šo situāciju, tad Eiropas Komisija, kad pārkāpums būs konstatēts (un tas jau ir konstatēts!), uzliks sodu mūsu valstij, kas maksās to no mūsu budžeta. Tā ka novērsīsim nevienlīdzību - apliksim arī visas fiziskās personas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli par dividendēm! Šādā gadījumā mūsu valsts no budžeta nevis maksās kaut kādu soda naudu, bet, kā aprēķināja mūsu speciālisti, saņems apmēram 48 miljonus. Par to naudu varēs sakārtot, Kariņa kungs, arī to infrastruktūru, arī slimnīcas, arī ceļus.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai deputāts Leiškalns vēlas kaut ko piebilst komisijas vārdā?

K.Leiškalns. Es domāju, ka Kariņa kungs precīzi pateica tos komisijas apsvērumus, kuru dēļ netika atbalstīts šis priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputātu Golubova un Ribakova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 52, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 8.priekšlikumu, kuru iesniedzis deputāts Mitrofanovs, komisija nav atbalstījusi.

Vienīgā izmaiņa, ko sevī ietver šis priekšlikums, ir tā, ka paredz Ministru kabineta noteikumus mantojamā īpašuma vērtības aprēķināšanai. Finanšu ministrija teica, ka šobrīd ministrija labi tiek galā ar to un īpaši noteikumi šādai aprēķināšanai nav vajadzīgi.

Tā ka komisija piekrīt ministrijai.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Cienījamais Leiškalna kungs! Pirms pārejam pie 9.priekšlikuma, es informēju visus klātesošos par to, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu parakstītu iesniegumu (pirmais parakstītājs ir deputāts Aigars Štokenbergs), kas skan šādi: „Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 142.pantu, lūdzu pārbalsot balsojumu par 6.priekšlikumu, kurš notika šodien pulksten 10:30:48. Kā balsojuši izdrukā parādās deputāti, kuri tajā brīdī neatradās zālē, savukārt mans balsojums (tātad deputāta Štokenberga balsojums) nav reģistrēts.”

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 142.pantu tad, ja balsošanas rezultātu ne vēlāk kā vienas stundas laikā pamatoti apšauba vismaz pieci deputāti, izdarāma pārbalsošana. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 54.pantu viens deputāts var runāt „par”, viens - „pret” pārbalsošanas nepieciešamību. Pēc tam mēs balsosim par to, vai pārbalsošana ir izdarāma, un, ja mēs nobalsosim par to, ka pārbalsošana ir izdarāma, tad notiks pārbalsošana par 6.priekšlikumu.

Vai kāds vēlas runāt „par” vai „pret”? Neviens tātad negrib uzstāties. Lūdzu zvanu! Tātad mēs šobrīd balsosim par to, vai tiks izdarīta pārbalsošana. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 41, atturas - 4. Pārbalsošanas pieprasījums tiek noraidīts.

Lūdzu, Leiškalna kungs, turpiniet ar 9.priekšlikumu!

K.Leiškalns. Paldies, priekšsēdētāja kungs! 9.priekšlikums ir no deputāta Golubova un deputāta Ribakova un ir par 9.panta redakciju. Tas attiecas uz fiziskām personām, kas ir individuālu uzņēmumu īpašnieki, un komisija to nav atbalstījusi. (No zāles dep. A.Golubovs: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāts Golubovs prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - deputātu Golubova un Ribakova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 54, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 10. - deputātu Golubova un Ribakova priekšlikums - tā kontekstā jau ir apspriests, un deputāti piedāvā svītrot no likuma tos ar nodokli neapliekamos ienākumus, kurus Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts iedzīvotājs iegūst no valsts un pašvaldību parādzīmēm Eiropas Savienībā. Komisija arī šo priekšlikumu nav atbalstījusi. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - deputātu Golubova un Ribakova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 54, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Nav atbalstīts arī 11. - deputātu Golubova un Ribakova priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Aleksandram Golubovam.

A.Golubovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Ļoti skaidrs priekšlikums. Mēs piedāvājam šajā pantā ielikt normu, ka tālāk ar nodokli neapliek pensijas. Tā nav visai liela summa, it īpaši tagad, kad sociālā budžeta pārpalikums ir ļoti liels un to zina visi, ka šo pārpalikumu pašreiz „apēd” mūsu budžets… nezinu tikai - kur. Kopējais budžets pašreiz ir mīnusos, un šos mīnusus nevar kaut kā likvidēt ar sociālā budžeta naudu.

Dosim iespēju mūsu pensionāriem saņemt pilnu pensiju! (No zāles dep. A.Rugāte: „Dosim gan, un ilgstoši!”)

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputāts Leiškalns vēlas kaut ko piebilst?

K.Leiškalns. Ārkārtīgi grūti tādam resnam ko iebilst pret morālām un skaistām lietām… Bet komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - deputātu Golubova un Ribakova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 50, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 12.priekšlikumu iesniegusi deputāte Barčas kundze. Komisija to neatbalsta. Un atkal mēs šeit runājam par tā sauktajām taisnīguma morālajām kategorijām, kas nonāk pretrunā ar tiesiskajām kategorijām. Mēs pārejas noteikumos ar komisijas atbalstu iestrādājām šo Barčas kundzes priekšlikumu, kas padara nodokļu maksātājus vai pakalpojuma sniedzējus nevienlīdzīgus likuma priekšā.

Tas viss ir labi! Mēs apraudājāmies, izdiskutējām, pieņēmām un iestrādājām to pārejas noteikumos, lai gan pirmajā reizē Juridiskais birojs ne tikai vārdiski iebilda pret šā priekšlikuma atbalstīšanu, bet nosūtīja arī rakstisku vēstuli man kā komisijas priekšsēdētājam - un es nevaru to noklusēt! -, kurā bija teikts, ka šī norma ir apstrīdama Satversmes tiesā. Un tagad ar balsojumu mēs uzņemsimies atbildību par šīs (protams, iespējamās) tiesas rezultātu. Mēs šos nosacījumus iestrādājām gan tikai uz laiku, un šis laiks ir līdz pašvaldību reformai. Bet tas vēlāk tiks skatīts, runājot par pārejas noteikumiem.

Paldies. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds debatēs deputātei Aijai Barčai.

A.Barča (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Godājamie kolēģi! Esmu nākusi tribīnē, lai pateiktu, ka es atsaucu šoreiz savu 12.priekšlikumu. Un es atsaucu to tāpēc, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, kurā es piedalījos divās sēdēs, bija ļoti nopietna diskusija. Pēc tam diskutējām arī ar Valsts ieņēmumu dienestu, komisijas vārdā tika izstrādāts 32.priekšlikums, kurā praktiski tas viss jau ir noregulēts.

Tomēr es vēlos, kolēģi, jūsu uzmanību pievērst tam, ka mana priekšlikuma būtība attiecas tikai uz vienu no sociālajiem pakalpojumiem, tas ir, uz vecu, vientuļu un slimu cilvēku aprūpi, kuri paši nav spējīgi to izdarīt un kuri dzīvo kādas konkrētas pašvaldības teritorijā. Runājot par šo manis iesniegto priekšlikumu, kas, protams, nevar pretendēt uz to, ka tas atbilst budžeta likumdošanai, jo neesmu speciāliste šajos jautājumos, es tomēr gribu sacīt, ka tad, ja viss paliks tā, kā tas pašreiz ir regulēts likumā, tas apdraudēs ļoti daudzu šo cilvēku veselību, es teiktu - arī pat dzīvību, jo pašvaldības pašreiz spēkā esošā likuma ietvaros nav spējīgas nodrošināt jebkuram šim aprūpētājam pilnu paketi, lai varētu nomaksāt nodokļus.

Un tāpēc, kolēģi, es vēlreiz saku: es atsaucu savu 12.priekšlikumu un aicinu jūs atbalstīt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādāto 32.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.

Tā kā priekšlikuma iesniedzēja ir atsaukusi savu priekšlikumu, tas vairs nav balsojams. Turpināsim ar 13.priekšlikumu.

K.Leiškalns. 13.priekšlikums saņemts no deputātiem Golubova un Ribakova. Komisija to ir saņēmusi, izskatījusi, bet nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs vārds deputātam Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Es pieņemu to, ka taisnība ir komisijas priekšsēdētājam Kārlim Leiškalnam, ka mums ir mazas invaliditātes pensijas I un II grupas invalīdiem, ka mums tās ir sasniegušas 165 latus. Līdz ar to mēs piedāvājam vispār neaplikt ar nodokļiem šīs pensijas I un II grupas invalīdiem. Un ļoti labu vietu mēs atradām 9.pantā. Es nolasīšu nosaukumu, kā tas skan: „Ar nodokļiem neapliekamie ienākumu veidi”, un tur varētu pielikt klāt arī 31.apakšpunktu - „Smagas invaliditātes I un II grupas invalīdu pensijas”.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Aleksandram Golubovam.

A.Golubovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Mēs piedāvājam neaplikt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli invalīdus, kuriem ir piešķirta I vai II grupa. Neaplikt! Ja pašreiz šeit atnāks Leiškalns un pateiks, ka mēs it kā nepieņemam mūsu priekšlikumu par 8.pantu, tad tas nav nekas, jo tur ir rakstīts, ka apliek ar nodokli pensijas. Taču šeit mēs izdarām izņēmumu, paredzot, ka tieši tās pensijas, kuras saņem invalīdi - I un II grupas invalīdi -, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli netiek apliktas.

Es gribu paziņot jums, kā to ir saskaitījuši speciālisti, tad šim nolūkam vajadzēs 30 tūkstošus latu. Un es gribu jums paziņot arī to, ka šajā gadījumā šī summa ir viena ne īpaši labi atalgota ierēdņa gada ienākumi. Varbūt kaut kur likvidēsim vienu ierēdņa amatu un atbrīvosim I un II grupas invalīdus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa?

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

K.Leiškalns. Atnāks Leiškalns, bet to nepateiks! Klusēs kā partizāns Kononovs. Taču mēs analoģisku priekšlikumu jau balsojām un pateicām arī to, kāpēc komisija to neatbalsta. Es aicinu to neatbalstīt arī šajā gadījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. - deputātu Golubova un Ribakova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 33, atturas - 10. Priekšlikums nav… Es atvainojos! Mums ir jāpārbalso, jo balsis dalās.

Tātad lūdzu vēlreiz zvanu! Mēs vēlreiz balsosim par 13. - deputātu Golubova un Ribakova priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 35, atturas - 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies.

14.priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja, un tajā ir runa par nekustamā īpašuma lietām. Un komisija kā vienmēr ir atbalstījusi Juridisko biroju.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 15.priekšlikums paredz visa panta izslēgšanu. Tā iesniedzēji ir deputāti Golubovs un Ribakovs. Komisija ar pantiem tā nemētājas. Neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs vārds deputātam Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Es gribu atgādināt, ka mēs nemētājamies ar pantiem… Mēs piedāvājam svītrot pantu, kas paredz aplikt ar nodokļiem pensionārus, kuri strādā… viņu ienākumu avotu, viņu darba algu. Jūs jau zināt, ka pašlaik viņi maksā nodokļus no pirmā lata. Ja mēs izmetīsim, kā teica Leiškalna kungs, šo pantu, tad arī pensionāriem būs neapliekamais minimums tāpat kā visiem pārējiem. Un tas būs godīgi.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāts Leiškalns.

K.Leiškalns. Paldies, Klementjeva kungs! Komisijai šajā sakarā nav nekā ko piebilst.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. - deputātu Golubova un Ribakova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 36, atturas - 6. (No zāles dep. V.Agešins: „Pieņemts!”) Priekšlikums atbalstīts. (Aplausi.)

K.Leiškalns. Paldies.

16. - deputātu Golubova un Ribakova priekšlikums, kas papildina 13.pantu, kurā ir runa par atvieglojumu maksātājiem, personām, kurām pensija piešķirta līdz 1996.gada 1.janvārim. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi. Manuprāt, tajā, tāpat kā virknē citu priekšlikumu, nav norādīti finansējuma avoti. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. - deputātu Golubova un Ribakova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 39, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 17. - deputātu Golubova un Ribakova priekšlikums par 13.panta pirmās daļas 3.punktu. Arī tas ir nodokļu atvieglojumu pants. Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. - deputātu Golubova un Ribakova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 48, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 18.priekšlikumu iesnieguši deputāti Golubovs un Ribakovs, un viņi prasa svītrot panta daļu, kas neapliekamo minimumu piemēro arī no ārvalstīm saņemtām pensijām… Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. - deputātu Golubova un Ribakova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 54, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 19.priekšlikums saņemts no deputātiem Vidavska un Ribakova. Te ir lasāms mūžsenais stāsts par progresīvo ienākuma nodokli. Komisija to nav atbalstījusi ārkārtīgi daudzu apsvērumu dēļ. Manuprāt, ārkārtīgi daudzu! Aicinu parlamentu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Ivanam Ribakovam.

I.Ribakovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Godātais Prezidij, godātie kolēģi! Gandrīz visās civilizētajās Eiropas valstīs ir izteikts vidusslānis, un vairākumā no šīm valstīm eksistē progresīvais iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Turklāt mums pārmet tieši pretējo - to, ka pie mums ir krasi izteikts augšējais, tas ir, bagāto slānis, un diemžēl ir izteikts arī apakšējais - nabadzīgo - slānis vai arī ir izteikts vidusslānis. Mūsu sadalījumā vidusslāņa alga ir no 600 latiem līdz 1500 latiem. Šiem cilvēkiem iedzīvotāju ienākuma nodokli varētu atstāt esošajā līmenī - 25 procentu apmērā. Tiem, kuru alga ir virs 1500 latiem, nodokli vajadzētu palielināt līdz 30 procentiem, bet tiem, kuru alga ir no 300 līdz 600 latiem, nodokli vajadzētu samazināt līdz 20 procentiem. Skatoties pēc šībrīža situācijas, es gribētu akcentēt to cilvēku ienākumus, kuru alga ir zem 300 latiem, un mēs piedāvājam viņiem piemērot ienākuma nodokli 10 procentu apmērā, bet tiem, kuru alga ir zemāka par Ministru kabineta noteikto iztikas minimumu, - tikai līdz 5 procentiem.

Iedomājieties šo neviendabīgo situāciju valstī un atbalstiet mūsu priekšlikumu! Tas ir ļoti aktuāli mums šobrīd. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Krišjānim Kariņam.

A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Deputātu Vidavska un Ribakova 19.priekšlikums varētu būt ar nosaukumu „progresīvais nodoklis”. Viņi mums piedāvā mainīt mūsu nodokļu sistēmu pēc būtības likuma izskatīšanas trešajā lasījumā. Viņu piedāvājums ir šāds: jo vairāk cilvēks pelna, jo lielāku ienākuma nodokļa procenta likmi šis cilvēks maksā.

Man kopā ar Pētersones kundzi bija tas gods un pienākums pirms pāris nedēļām pārstāvēt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju Briselē divu dienu seminārā par nodokļu sistēmu, par šīm sistēmām Eiropā. Un tur bija ļoti interesantas uzstāšanās, ļoti interesantas debates par to, kāda tad būtu pareizā nodokļu sistēma, kāda būtu optimālā nodokļu sistēma un kurā virzienā Eiropai vispār vajadzētu virzīties.

Un pats interesantākais bija tas, ka abās dienās šī viena tēma izskanēja praktiski no visu runātāju puses. Tur bija vairāk par trīsdesmit runātājiem, un viņi visi runāja par vienkāršu nodokļu sistēmu, par vienkāršotu sistēmu, kas būtu jau pašmērķis.

Šobrīd mums Eiropā ir divdesmit septiņas sistēmas, un daudzas no tām ir ļoti sarežģītas, tāpēc vajadzētu tās vienkāršot. Un tad kāds no zāles uzdeva jautājumu… es tagad vairs precīzi neatceros, bet, liekas, Pasaules Bankas pārstāvim: „Bet kāda tad nu būtu tā ideālā sistēma, ja jūs to varētu uzbūvēt?” Un tad šis, ja nemaldos, zinātnieks, kas, spriežot pēc izloksnes, bija no Lielbritānijas, sāka izklāstīt nodokļu sistēmu, kura vairāk vai mazāk atgādina Latvijā esošo nodokļu sistēmu. Viņš teica, ka pirmām kārtām uzņēmuma ienākuma nodokli varētu nolikt uz nulles, bet, ja nevar nolikt uz nulles, tad to vajag noteikt ļoti zemu, ar plakanu līkni un tā tālāk.

Un vēl otra lieta, kura izskanēja šajā konferencē un par kuru arī mums vajadzētu domāt. Un tās ir tā saucamās plakanās nodokļu sistēmas - kā Latvijā, kur iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir 25 procenti. Tās daļēji jau ir fikcija. Mums Latvijā šodien nav tā, ka visi maksā 25 procentus, jo mums ir vēl arī neapliekamais minimums. Un šī, kolēģi, ir tā joma, pie kuras, manuprāt, mums būtu vēl jāstrādā, lai paceltu neapliekamo minimumu. Lai tie, kuri strādā, saņemot minimālo algu, praktiski nemaksātu šo nodokli, bet visi pārējie maksātu 25 procentus, jo 25 procenti kā likme, protams, ir jāsalīdzina ar reālajiem ieņēmumiem. Tātad, lai šo nodokļu sistēmu mēs izlabotu, mums, manuprāt, nevajag virzīties uz progresīvo nodokli, bet gan vajag strauji pacelt neapliekamo minimumu budžeta iespēju ietvaros.

Tā lieta ir tāda: mums ir jāsaprot tas, ka pie mums Latvijā… Mēs atkal varam sevi mānīt, bet „pelēkā” ekonomika pie mums joprojām pastāv, un, ja mēs paaugstināsim nodokļa likmes tiem, kuriem ir lielas algas, tad es prognozēju, ka tādiem cilvēkiem būs tendence atrast veidus, kā neuzrādīt savus faktiskos ienākumus, bet tos iegūt kādā citā - aplinkus ceļā, jo, nenoliedzami, tiem cilvēkiem, kuriem ir lieli naudas līdzekļi, ir arī vislielākās iespējas atrast pat legālus veidus, kā samazināt savu kopējo nodokļu slogu.

Tāpēc es, paužot visu cieņu Vidavska un Ribakova kunga priekšlikumam un arī viņiem pašiem, to neatbalstu, jo šāda veida progresīvais ienākuma nodoklis Latvijā, manuprāt, nav pats vēlamākais. Mums vajag koncentrēties uz neapliekamā minimuma pacelšanu, kas dos mums labu rezultātu tādējādi, ka mēs pasargāsim darba ņēmējus, kuriem ir zema darba alga un neaizbaidīsim tos veiksmīgos darba ņēmējus, kuriem ir lielas algas.

Paldies jums! Aicinu balsot „pret”.

Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātam Aleksandram Golubovam.

A.Golubovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Piedāvājums šajā priekšlikumā ir ļoti skaidrs. Mūsu finanšu speciālisti to visu saskaitīja un tad sanāca tā: jā, maznodrošinātie maksās mazāk, bet tie, kam ir ļoti lieli ienākumi, maksās 30 procentus, un tad budžets neko nezaudēs.

Līdz ar to šis priekšlikums dod iespēju mūsu Ministru kabinetam ar katru gadu vairāk celt ienākumus mūsu iedzīvotājiem, celt pensijas, celt darba algas.

Šādā gadījumā mēs nonāksim pie tā, ka neviena persona nemaksās 5 procentus, bet maksās, teiksim, 20 procentus. Tas būs ļoti liels ienākums mūsu budžetā, un šādā gadījumā mēs būsim tikai ieguvēji.

Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātei Karinai Pētersonei.

K.Pētersone (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Es arī gribētu pievienot savus argumentus, kuru dēļ mums nevajadzētu šo priekšlikumu atbalstīt.

Kariņa kunga pieminētajā forumā izskanēja arī tā konceptuālā patiesība, ka reizēm, cīnoties par kāda konkrēta nodokļa progresivitāti, mēs aizmirstam, ka ir jāvērtē visas kopējās nodokļu sistēmas iezīmes - vai tā ir progresīvā nodokļu sistēma, kas būtībā no lielākiem ienākumiem saņem lielāku nodokli.

Šādā izpratnē Latvijas nodokļu sistēma jau ir progresīva. Es domāju, ka šajā brīdī mums ir konceptuāli jādomā par cita veida izmaiņām nodokļu sistēmā. Šajā forumā izskanēja fakts, ka pašlaik Eiropā ļoti dārgs ir darbaspēks, ka darbaspēks kā tāds tiek aplikts ar pārāk lieliem nodokļiem. Un, lai arī Latvijā tik ļoti nebremzētos ekonomikas izaugsme, mums būtu jādomā par to, kā nodokļu sistēmu pārstrukturēt, vairāk apliekot tieši nekustamo īpašumu, patēriņa sfēru un pamazām pazeminot darbaspēka izmaksas tieši nodokļu izpratnē. Tāpēc mēs, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, esam aicinājuši Finanšu ministriju domāt par šāda veida izmaiņām, bet nekropļot šobrīd ļoti skaidro un pārskatāmo ienākuma nodokļa administrēšanas sistēmu.

Aicinu jūs nebalsot par manu kolēģu iesniegto priekšlikumu tādā redakcijā, kādā tas ir izteikts.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Paldies, priekšsēdētāja kungs, par to, ka devāt man vārdu.

Tik tiešām, manuprāt, izstrādājot jauno iedzīvotāju ienākuma nodokli, tiek ņemts vērā tas princips, ko minēja Kariņa kungs, - palielināt neapliekamo minimumu un palielināt neapliekamo minimumu par apgādībā esošām personām. Tas arī nodrošinās mūsu likumā progresivitāti. Nevar vis tā, ka vienkārši budžeta gada vidū pēkšņi parādās pilnīgi jauns nodoklis - bez metodikas, bez iespējām piemērot! Es nezinu, kāpēc mums vajag skatīt šādus priekšlikumus. Taču deputāti ir tiesīgi iesniegt.

Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. - deputātu Vidavska un Ribakova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 54, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

Cienījamie kolēģi! Pirms skatām 20.priekšlikumu, man jūs jāinformē, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu iesniegumu: „Sakarā ar to, ka atsevišķi deputāti, kuri parādās balsojumā, neatradās zālē, lūdzam pārbalsot likumprojekta „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” 15.priekšlikumu.”

Šo lūgumu ir iesnieguši deputāti Kučinskis, Ārbergs, Lagzdiņš, Zommere un Pauls.

Saskaņā ar jau minēto Saeimas kārtības ruļļa 142.pantu šādas tiesības ir.

Tātad viens deputāts var runāt „par”, viens - „pret”. Pēc tam balsosim par to, vai izdarāma pārbalsošana.

Ir pieteicies runāt deputāts Golubovs. Acīmredzot runās „pret”.

A.Golubovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Tieši tā - es runāšu „pret”!

Dobeļa kungs, tas jautājums nekādā veidā nav saistīts ar okupāciju. (No zāles dep. J.Dobelis: „Ir saistīts ar okupāciju!”) Tas jautājums ir saistīts tieši ar pensijām un ar tiem pensionāriem, kuri strādā. Ar tiem pensionāriem, kuri strādā! Ja mēs pārbalsosim, tad es gribētu zināt, kas neatradās zālē. Es redzēju, ka zālē neatradās deputāti no valdošās koalīcijas, kura balsoja „pret”. Un tātad, cienījamie kolēģi, pamatotības šim iesniegumam nav.

Sēdes vadītājs. Deputāts Kārlis Leiškalns ir pieteicies runāt „par”.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Jā. Man jāatvainojas, jo sirdī es apšaubīju to situāciju, par kuru iesniegumā runāja Štokenberga kungs. Viņš teica, ka viņš spieda pogu, bet neparādījās viņa balsojums. Un nu tieši tāda pati situācija ir ar mani: es taču biju zālē, es taču arī spiedu! (No zāles dep. A.Pabriks: „Bet tad pārbalsojam abus!”) Tāpēc es aicinu pārbalsot šo priekšlikumu. (No zāles dep. A.Pabriks: „Bet tad 6. arī pārbalsojam!”) Tas ir arī ārkārtīgi būtisks priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Cienījamie kolēģi, tātad mēs tagad balsosim par to, vai tiks veikta pārbalsošana par 15.priekšlikumu. (No zāles dep. J.Dobelis: „Tiks!”) Vēlreiz lūdzu zvanu! Balsosim par to, vai tiks pārbalsots 15.priekšlikums! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 44, atturas - nav. Tātad 15.priekšlikums tiks pārbalsots.

Vai deputāts Leiškalns vēlas vēlreiz atgādināt (bet komisijas vārdā, nevis savā), kāda ir 15.priekšlikuma būtība?

K.Leiškalns. Golubova kungs nupat atgādināja. Tā ka es aicinu vienkārši pārbalsot 15.priekšlikumu, jo tāda redakcija, par kādu mēs nobalsojām, tik tiešām radīs problēmas gan pašam likumam, gan budžetam, gan arī cilvēkiem, kurus mēs sakāmies aizstāvēt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. - deputātu Golubova un Ribakova priekšlikumu, kuru komisija nav atbalstījusi! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 41, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

Pārejam pie 20.priekšlikuma.

K.Leiškalns. 20. - finanšu ministra Slaktera priekšlikums. Komisija atbalstīja vienprātīgi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 21. - finanšu ministra Slaktera priekšlikums. Komisija atbalstīja vienprātīgi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 22. - ministra Slaktera priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 23. - finanšu ministra Slaktera priekšlikums. Atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 24. - deputāta Cileviča kunga priekšlikums par pantu par nodokļa maksātāja tiesībām. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Šķiet, ka komisijas priekšsēdētājs mums te visu laiku atgādina: „Nu ko jūs te traucējat ierēdņiem strādāt! Viss jau tiek gatavots!” Tas vienkārši nav pārāk korekti, manā skatījumā.

Es gribētu uzsvērt, ka šeit nav runa par sociālās aizsardzības palielināšanu. Te patiešām, kā Leiškalna kungs pareizi atgādināja, runa ir par nodokļa maksātāja tiesībām. Un, ja jau jūs sevi dēvējat par labējām partijām, tad jums būtu jāatbalsta un jāaizstāv nodokļa maksātāja tiesības salīdzinājumā ar ierēdņa tiesībām. Protams, šobrīd nodokļa maksātājam ir tiesības pieprasīt pārmaksātās nodokļa summas atmaksāšanu. Taču likums nenosaka ne termiņu, ne veidu, kādā šī atmaksa notiek. Un, ja ir runa par pietiekami nopietnām summām, ņemot vērā esošo inflāciju, tad varētu būt diezgan neizdevīgi, ja par vairākiem mēnešiem novilcina tās atmaksas. Tad nodokļa maksātāja intereses var ļoti nopietni ciest. Un tāpēc es ierosinu tīri tehnisku grozījumu - noteikt, ka vai nu atmaksā šo pārmaksu un ka šī atmaksāšana veicama 30 dienu laikā, vai arī ieskaita šo summu nākamā perioda iemaksās. Es šajā priekšlikumā neredzu nekā kaitnieciska. Es domāju, ka tas ir pilnīgi normāls priekšlikums. Ierēdņiem vienkārši jāstrādā: 30 dienas ir pilnīgi pietiekami ilgs laiks, lai savas kļūdas labotu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kaut kas piebilstams?

K.Leiškalns. Paldies.

Finanšu ministrs apgalvoja komisijai, ka esošajā sistēmā jau darbojas tieši šajos termiņos - konstatē pārmaksāšanu un atmaksā… Maksātājs saņem attiecīgu vēstuli, un viņš to pārmaksāto summu var arī pārlikt uz nākamo gadu.

Komisija priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. - deputāta Borisa Cileviča priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 42, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 25.priekšlikums - izslēgt likumprojekta 4.pantu. Tas ir par pārejas noteikumiem. Komisija nav atbalstījusi deputāta Cileviča priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

K.Leiškalns. Arī 26.priekšlikums ir par pārejas noteikumiem. Manuprāt, tas vairs nav balsojams, jo mēs neatbalstījām pašu normu, uz kuru šie pārejas noteikumi tiek attiecināti.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

K.Leiškalns. 27.priekšlikums. Diemžēl komisija nav atbalstījusi šo Grīnblata kunga priekšlikumu par pārejas noteikumiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

K.Leiškalns. Arī deputāta Leiškalna iesniegto 28.priekšlikumu neatbalstīja… Atsaukts…

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Arī 29.priekšlikumu - deputāta Leiškalna priekšlikumu - komisija neatbalstīja… Es atsaucu…

Sēdes vadītājs. Nav balsojams.

K.Leiškalns. 30.priekšlikums. Pati atbildīgā komisija piedāvā pārejas noteikumu redakciju, kuru atbalstīt aicinu arī augsto sapulci.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 31. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 32. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Un 33.priekšlikums. Aicinu atbalstīt šo Juridiskā biroja priekšlikumu, jo likums acīmredzot stāsies spēkā parastajā kārtībā. Nevar taču vairs stāties spēkā ar šā gada 1.janvāri.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 2, atturas - 18. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par amatniecību””. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Aizbalts.

V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2304 - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par amatniecību””.

Tautsaimniecības komisija ir saņēmusi un izskatījusi trīs Juridiskā biroja priekšlikumus.

    1. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts. Un arī 3. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par amatniecību”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi Komerclikumā”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā - deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Skatīsim dokumentu Nr.2306. Likumprojekts „Grozījumi Komerclikumā” ir sagatavots trešajam lasījumam.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 2. - tieslietu ministra Bērziņa kunga priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 7. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 8. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 12. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts gan 13., gan 14., gan 15., gan 16.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 13. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 14. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 15. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 16. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 18. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 19. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 20. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 21. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 22. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 23. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 24. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 25. - deputātes Pētersones priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 26. - deputātes Pētersones priekšlikums. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 27. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 28. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 29. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 30. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 31. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 32. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 33. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 34. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 35. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 36. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 37. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 38. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 39. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 40. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

Dz.Zaķis. 41. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 42. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 43. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 44. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 45. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 46. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 47. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 48. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

Dz.Zaķis. Un visbeidzot pēdējais, 49., - tieslietu ministra Gaida Bērziņa kunga priekšlikums. Ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Komerclikumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Starptautiskās palīdzības likums”. Trešais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2307.

Kolēģi! Uz trešo lasījumu komisijā tika iesniegti divpadsmit priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas pēc būtības kopj latviešu valodu, vārdu „donors” aizstājot ar latvisku šā vārda formulējumu. Aicinu atbalstīt! Arī komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Bērziņš. Arī 2.priekšlikums ir redakcionāla rakstura. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Bērziņš. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir saistīts ar specifiskas terminoloģijas, kas saistīta ar sadarbības palīdzību, formulēšanu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Bērziņš. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Bērziņš. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Bērziņš. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Bērziņš. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Pēc ilgām debatēm komisijā tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Bērziņš. 8.priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Bērziņš. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tajā ar papildinājumu tiek piedāvāts sakārtot lietas tā, lai Ārlietu ministrijas lēmumu aģentūras kontekstā vēl var pārsūdzēt arī tiesā. Pēc ilgām debatēm šis priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Bērziņš. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Bērziņš. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Bērziņš. Un arī 12. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Bērziņš. Aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Starptautiskās palīdzības likums” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Par Rīgas rajona Ķekavas pagasta padomes atlaišanu”. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Māris Kučinskis.

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie deputāti! Turpināsim bez steigas izskatīt Rīgas rajona Ķekavas pagasta padomes atlaišanas likumprojektu. Uz otro lasījumu ir saņemti trīs priekšlikumi.

1.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC frakcija): „Pareizi!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis. 2.priekšlikumu ir iesniedzis Māris Grīnblats. Diemžēl komisija, lai gan novērtēja, ka tas nav slikts priekšlikums, bija spiesta to neizskatīt, jo saskaņā ar likumu „Par pašvaldībām” ir jābūt pagaidu administrācijas vārdiskam sastāvam, tātad vārdam un uzvārdam. Līdz ar to šis priekšlikums neizturēja kritiku un komisija to neatbalstīja. (No zāles dep. M.Grīnblats: „Tad es noņemu!”)

Sēdes vadītājs. Deputāts Grīnblats atsauc savu priekšlikumu. Līdz ar to tas vairs nav balsojams.

M.Kučinskis. 3. ir frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikums, kas paredz aizstāt vienu pagaidu administrācijas cilvēku ar „Jaunā laika” ieteikto cilvēku. Tas komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Artim Kamparam.

A.Kampars (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi! „Jaunais laiks” šo likumprojektu izskata ar ļoti lielu uzmanību, jo kādas pašvaldības, vēlētāju ieceltas pašvaldības, atcelšana ar Saeimas balsojumu, atceroties to, ka mūs pašus arī ievēlēja tādi paši vēlētāji, tikai nedaudz citā valsts pārvaldes līmenī, demokrātiskā sabiedrībā, manuprāt, ir ekstraordinārs gadījums. Tā nav parasta situācija! Un šādiem precedentiem, manuprāt, vajadzētu notikt ļoti, ļoti reti. Paldies Dievam, bet Latvijas valstī līdz šim tik tiešām ir bijis tikai viens šāds precedents. Un tas ir bijis saistīts ar Rendas pagasta padomi. Atcerēsimies, ka Rendas gadījumā pašvaldība vienkārši vairāk nekā pusgadu nespēja sanākt uz sēdēm. Līdz ar to nekādā veidā netika nodrošināts tas darbs un to pienākumu veikšana, kas deputātiem bija uzlikti. Tur bija ļoti loģiska situācija.

Savukārt Ķekavas gadījumā, kā mēs to zinām, nelikumību un pretrunīgu lēmumu skaits, kas pagājušajos gados ir pieņemti, tiešām ir ļoti, ļoti ievērojams, tāpēc ministrijas arguments šobrīd izskatās tiešām ļoti, ļoti pārliecinošs.

Kā pēc Satversmes un pēc elementāras loģikas demokrātiskā sabiedrībā vajadzētu rīkoties šādā situācijā, kad mēs it kā piekrītam, ka šī problēma pastāv un ka Ķekavas pašvaldība līdz šim nav strādājusi atbilstoši tam, kā to uzliek likums un pieprasa vēlētāji? Manuprāt, šī loģika ir ļoti vienkārša: ja politiskās partijas nav spējušas nodrošināt šādu situāciju, tad padomes vietā vajadzētu nākt politiski pilnīgi - uzsveru! - neitrāliem cilvēkiem - menedžeriem, administratoriem, profesionāļiem -, kuri laikā līdz nākamajām vēlēšanām sakārtu šo procesu, abstrahējoties no politisko partiju interesēm. Manuprāt, šī ir dzelžaina loģika, kurā nevarētu būt pretrunu. Tomēr pretēji tai mēs redzam, ka viens no šiem trim administratoriem ir Tautas partijas biedrs, cilvēks, kurš ir startējis Tautas partijas vēlēšanu sarakstos, ir bijis ar šo partiju ļoti cieši saistīta persona. Un tas tiešām rada pamatotas bažas par to, ka šajā pašvaldībā varēs realizēt sabiedrības intereses, ka tur tiks novērsti šie pārkāpumi un ka tur netiks īstenotas diemžēl vienas partijas intereses. Kolēģi, tas ir nenovēršami!

Otra lieta. Ja gadījumā mēs esam nonākuši tik tālu, ka tiek atcelta šī pašvaldība - kolēģi, vēlēta pašvaldība! - tad šim cilvēkam, administratoram, ir jābūt kristālskaidram. Mēs redzam, ka šim konkrētajam cilvēkam šobrīd notiek tiesas process par komunālo maksājumu parādu 7 tūkstošu latu apmērā. Turklāt otrajā instancē viņš jau ir atzīts par vainīgu, kolēģi! Jā, tiesa vēl nav beigusies, bet tomēr…

Ja mēs runājam par 7 tūkstošiem latu, kas nav samaksāti par komunālajiem maksājumiem, tad, manuprāt, šī summa ir tik liela, ka vienkāršs cilvēks diez vai to sakrās tik īsā pārskatāmajā periodā. Un arī tas rada ļoti nopietnas šaubas un bažas par šā konkrētā cilvēka iespēju un spēju pašvaldībā objektīvi un korekti darboties.

Tātad mūsu priekšlikums ir ļoti vienkāršs: iecelsim politiski neitrālu cilvēku, lai pār šo Saeimas iecelto administrāciju negultos ne mazākā šaubu ēna par to, ka tā varētu būt politiski tendēta! Manuprāt, tas ir ļoti vienkārši!

Kolēģi, es aicinu jūs atbalstīt mūsu priekšlikumu, jo cilvēkam, kuru mēs ierosinām, nav bijusi ne mazākā saistība ar kādu no politiskajām partijām, tajā skaitā ar „Jauno laiku”. Ne vismazākā! Viņš ilgstošu laiku ir strādājis ļoti augsta vadītāja postenī (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Lidojis mākoņos!”) ļoti nopietnā uzņēmumā, viņam ir ļoti liela pieredze un laba izglītība. Manuprāt, te nav pat īsta salīdzinājuma starp piedāvāto kandidātu, kas ir nācis no ministrijas, un to cilvēku, kuru mēs piedāvājam.

Es vienkārši aicinu šo cilvēku atbalstīt. Viņš ir ķekavnieks. (No zāles dep. J.Lagzdiņš: „Lidotājs!”) Viņš ir ķekavnieks! Tā ka, es domāju, šeit pat nevajadzētu būt lielām diskusijām un šaubām.

Mēs aicinām atbalstīt un tālāk strādāt tā, lai ķekavniekiem nerastos šaubas par to, ka mēs vēlam labu viņu pašvaldībai. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputāts Kučinskis vēlas ko piebilst?

M.Kučinskis. Jā. Cienījamais „Jaunais laiks”, jūs pārspīlējat šīs lietas nozīmīgumu! Es domāju, ka vismaz politiskajā līmenī noteikti. Tāpēc es komisijas vārdā gribu teikt, ka arī mēs, neapšaubāmi, izskatījām… Ja jūs piedāvājat kandidātu, tad mēs nešaubāmies, ka viņš ir kristāltīrs, bet šis lidošanas speciālists arī tomēr ir ticis atstādināts no iepriekšējā darba… Tādējādi komisija uzskatīja, ka nav pamata kaut ko mainīt, tāpēc arī neatbalstīja šo priekšlikumu. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Lai lido tālāk!”)

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 39, atturas - 3. Balsis dalās vienādi. Acīmredzot šis priekšlikums ir jāpārbalso. (No zāles: „Kalvītis nav zālē!”)

Vēlreiz lūdzu zvanu! Tātad atgādinu, ka mēs balsojam par 3. - frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 38, atturas - 5. Ja balsis divas reizes dalās 50 pret 50, tādā gadījumā priekšlikums ir noraidīts.

M.Kučinskis. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Rīgas rajona Ķekavas pagasta padomes atlaišanu” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 1, atturas - 8. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

M.Kučinskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 30.aprīlis.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Par Daugavpils Universitātes Satversmes grozījumiem”. Pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Jānis Dukšinskis.

J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).

Augsti godājamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Aicinu strādāt ar dokumentu Nr.2281 - likumprojektu „Par Daugavpils Universitātes Satversmes grozījumiem”.

Šis likumprojekts ir atbalstīts gan Izglītības un zinātnes ministrijā, gan arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas 16.aprīļa sēdē. Lūdzu atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli mums vispirms ir jābalso par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Daugavpils Universitātes Satversmes grozījumiem” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

J.Dukšinskis. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Daugavpils Universitātes Satversmes grozījumiem” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku, kad šis likumprojekts tiks izskatīts Saeimas sēdē.

J.Dukšinskis. Ja deputātiem nav iebildumu, tad atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 92.pantam lūdzu nobalsot par to arī otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret… (No zāles: „Nav!” Dep. A.Bērziņš (ZZS frakcija): „Bišķiņ ir, bet nu, labi!”) Tādā gadījumā lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Daugavpils Universitātes Satversmes grozījumiem” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Par Latvijas Universitātes Satversmes grozījumiem”. Pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Jānis Dukšinskis.

J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).

Cienījamie deputāti! Aicinu strādāt ar dokumentu Nr.2282 - likumprojekts „Par Latvijas Universitātes Satversmes grozījumiem”. Arī šo likumprojektu Saeimas komisija ir izskatījusi un akceptējusi, un lūdzu atzīt arī to par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mums ir jābalso par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Universitātes Satversmes grozījumiem” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

J.Dukšinskis. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Universitātes Satversmes grozījumiem” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

J.Dukšinskis. Paldies. Un, ja nav iebildumu, lūdzu to atbalstīt arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka mēs to šodien skatītu arī otrajā lasījumā? (No zāles: „Nav!”) Deputāti neiebilst.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Universitātes Satversmes grozījumiem” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

J.Dukšinskis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāja kungs!

Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (dokuments Nr.2288).

Atbildīgā komisija ir gan saņēmusi, gan arī pati izstrādājusi priekšlikumus, tāpēc aicinu atbalstīt tās viedokli.

1. - deputāta Leiškalna priekšlikums - ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Arī 2. - deputāta Leiškalna priekšlikums - ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Arī 3. - deputāta Leiškalna priekšlikums - ir guvis kolēģu nedalītu atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Atbalstīts ir arī 4. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Es nesapratu. Vēlreiz atkārtojiet, lūdzu. Es atvainojos, kolēģi! Ja jūs gribat runāt, tad aizejiet kaut kur tālāk no Prezidija galda.

(No zāles dep. Dz.Zaķis: „Mēs konsultējamies!”)

K.Leiškalns. Pret komisijas viedokli par 6.priekšlikumu deputāti neiebilda. Tātad pārejam pie 7.priekšlikuma. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija vienprātīgi atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Arī 8.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 9. - Juridiskā biroja priekšlikumu - atbildīgā komisija ir precizējusi, iestrādājusi 10.priekšlikumā un aicina jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 11.priekšlikums ir atbalstīts. Iesniedzis kāds gudrs deputāts, kura uzvārdu es šeit nenosaukšu. Atbalstīts!

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 12.priekšlikums ir atbalstīts. Iesniedzis deputāts Leiškalns. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Aicinu atbalstīt komisijas viedokli - atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Paldies, dāmas un kungi! Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Kredītiestāžu likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

K.Leiškalns. Komisija gaidīs priekšlikumus līdz 30.aprīlim.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā”. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāja kungs!

Dokuments Nr.2289. Komisija ir saņēmusi sešus priekšlikumus.

1.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Arī 2. - Juridiskā biroja priekšlikumu veikt teksta aizstājumu likumprojekta 23.pantā - komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 4. - priekšlikums izdarīt papildinājumu pie 27.1 panta. Iesniedzis deputāts Leiškalns. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Vēlreiz papildina šo pantu deputāts Leiškalns. Tas ir 5.priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 6.priekšlikums. Likumprojektu papildināt ar 2.pantu ierosina Juridiskais birojs. Komisija Juridiskā biroja priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

K.Leiškalns. Priekšlikumus iesniedziet, lūdzu, līdz šā gada 30.aprīlim pulksten 17.00.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Dokuments Nr.2290.

Likumprojekta „Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” otrajam lasījumam komisija ir saņēmusi astoņus priekšlikumus.

1.priekšlikumu ir iesniedzis strādīgais deputāts Leiškalns. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Arī 2. - deputāta Leiškalna priekšlikums par 29.3 pantu - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija absolūti atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 4. - priekšlikums izdarīt teksta aizstājumu likumprojekta 1.pantā. Priekšlikums ir no Juridiskā biroja un ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Ir atbalstīts arī 5.priekšlikums. To iesniedzis Juridiskais birojs, un tas ir par šo pašu pantu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Par 6.priekšlikuma redakciju komisijai radās šaubas, un tā to iekļāva pašas komisijas izstrādātajā priekšlikumā - 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

K.Leiškalns. Paldies.

Un beidzamais ir 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts bez ierunām.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

K.Leiškalns. Šā gada 30.aprīlis.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Pirms skatām nākamo darba kārtības punktu, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu Saeimas deputātu iesniegumu: „Ņemot vērā to, ka deputāts Aigars Kalvītis neatradās balsošanas zālē, lai gan viņa balsojums tika reģistrēts, lūdzam pārbalsot 3. - frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikumu -likumprojektā „Par Rīgas rajona Ķekavas pagasta padomes atlaišanu”.”

Vēlreiz atgādinu, ka tiesības lūgt pārbalsošanu dod Saeimas kārtības ruļļa 142.pants. Savukārt Saeimas kārtības ruļļa 54.pants noteic, ka jautājumā par pārbalsošanas nepieciešamību ir tiesības vienam deputātam runāt „par”, vienam - „pret”. Tā kā neviens nav pieteicies runāt, mēs tūlīt balsosim. Vispirms balsosim par nepieciešamību pārbalsot šo balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par nepieciešamību pārbalsot 3. - frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikumu - likumprojektā „Par Rīgas rajona Ķekavas pagasta padomes atlaišanu”! (No zāles dep. A.Pabriks: „Jūs gribējāt godīgi: tagad jābalso „par”!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 43, atturas - 3. Pārbalsošanas pieprasījums noraidīts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu. Likumprojekts „Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā”. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Atbildīgā komisija ir sagatavojusi otrajam lasījumam likumprojektu „Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” (dokuments Nr.2291). Komisija ir saņēmusi septiņus priekšlikumus un tos visus ir atbalstījusi.

1.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta 1.pantu. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 2.priekšlikums ir par likumprojekta 2.pantu. Jaunu panta redakciju iesaka Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 3.priekšlikums - aizstājums šajā pašā pantā. Tas ir no Juridiskā biroja. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta 2.pantu - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums par šo pašu pantu - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 6. - priekšlikums par likuma 77.pantu - komisijas atbalstu ir ieguvis. Iesniedzis deputāts Leiškalns.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums papildināt likumprojektu ar jaunu pantu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

K.Leiškalns. Šā gada 30.aprīlis.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par privātajiem pensiju fondiem””. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Likumprojektu „Grozījumi likumā „Par privātajiem pensiju fondiem”” atbildīgā komisija ir sagatavojusi otrajam lasījumam. Dokuments Nr.2292.

Atbildīgā komisija ir saņēmusi sešus priekšlikumus. Tie visi ir no Juridiskā biroja.

1.priekšlikums ir par likumprojekta 1.pantu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Par šo pašu pantu ir arī 2.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Likumprojekta 1.pantā aizstājumu ir piedāvājis Juridiskais birojs. Komisija vienprātīgi to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Arī 4. ir Juridiskā biroja priekšlikums par 1.pantu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Ieteikumu par likumprojekta 1.pantu (likuma 25.pantu) ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Vēl Juridiskais birojs ir piedāvājis papildināt likumprojektu ar jaunu 2.pantu. Arī tas ir guvis atbildīgās komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšana - līdz 30.aprīlim.

Ā, es aicinu atbalstīt komisiju par likumprojekta otro lasījumu…

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par privātajiem pensiju fondiem”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

K.Leiškalns. Tāpat - 30.aprīlis, bet šogad.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Gatavojot likumprojektu „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” otrajam lasījumam, komisija ir saņēmusi septiņus priekšlikumus un visus atbalstījusi.

Tātad pārejam pie 1.priekšlikuma, kas saņemts no Juridiskā biroja. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Par ievaddaļu. Aizstājumu likumprojekta 1.pantā ir piedāvājis Juridiskais birojs. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 5.lappusē ir 3. - Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta 5.pantu. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Likumprojekta 5.pantā aizstājumu piedāvājis Juridiskais birojs. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 5.priekšlikums par šo pašu pantu saņemts no Juridiskā biroja. Arī tas ir atbalstīts no atbildīgās komisijas puses.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Papildināt 119.pantu ir piedāvājis Leiškalns. Komisija pēc grūtām pārdomām arī to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir guvis atbildīgās komisijas vienprātīgu atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā, jo citu priekšlikumu vairs nav.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

K.Leiškalns. Šā gada 30.aprīlis. Komisija uzmanīgi gaidīs.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Un vēl otrs likumprojekts „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”, bet jau ar citu reģistrācijas numuru - 638/Lp9. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Šis ir ļoti nopietns likumprojekts, kas bieži vien komisijai lika strādāt līdz vēlai naktij, jo šim Finanšu instrumentu tirgus likumam komisija pati ir izstrādājusi un saņēmusi arī no Juridiskā biroja visus 105 priekšlikumus.

Tātad 1.priekšlikums, kurā runāts par 1.pantu, ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums par izslēgumu pantā. Komisija aicina atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 3.priekšlikumā komisija par likumprojekta 2.pantu ir atbalstījusi Juridisko biroju.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Komisija ir atbalstījusi arī finanšu ministra Slaktera 4.priekšlikumu par likuma 54.1 pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Paldies.

5. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums par 56.panta pirmo daļu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Arī 6. ir atbildīgās komisijas rūpīgi izstrādāts priekšlikums par 56.panta otro daļu. Aicinu deputātus to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums, ko mēs vienmēr atbalstām. Un arī šoreiz tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 56.2 pantam atbildīgā komisija ir piedāvājusi savu redakciju, un es aicinu arī deputātus to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 9. ir atbildīgās komisijas priekšlikums par ievaddaļu. Aicinu atbalstīt 56.2 panta trešās daļas ievaddaļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu arī deputātus atbalstīt šo rūpīgi izstrādāto tekstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta 6.pantu. Ir guvis atbildīgās komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums par šo pašu pantu. Arī tas no komisijas puses tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta 7.pantu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 14.priekšlikumā Juridiskais birojs ir atbalstīts daļēji, bet atbildīgā komisija 15.priekšlikumā ir piedāvājusi savu panta redakciju. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Tāpat Juridiskais birojs daļēji ir atbalstīts 16.priekšlikumā par 7.likumprojekta pantu, un komisija, ieliekot to savā - atbildīgās komisijas - priekšlikumā, tomēr aicina deputātus to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Tāpat ir ar 18.priekšlikumu. Juridiskais birojs ir domājis pareizi, bet komisija šo domu ir padarījusi filigrānu. Aicinu atbalstīt 19.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts 7.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 21.priekšlikums gaida deputātu atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 22. ir atbildīgās komisijas priekšlikums par likuma 59.pantu. Es aicinu jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Par 59.pantu ir arī 23. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Arī 24.priekšlikums ir par šo pašu pantu. To rūpīgā darbā atkal ir izstrādājusi atbildīgā komisija. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 25. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu atbalstīt. Mēs visu laiku skatām 59.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Arī 26. ir atbildīgās komisijas priekšlikums par šo pašu pantu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 27. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī tas gaida jūsu atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 28.priekšlikums ir par likumprojekta 7.pantu. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi šo Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Tāpat atbildīgā komisija ir piedāvājusi savu likuma 59.panta trešās daļas redakciju un domā, ka deputāti to atbalstīs.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 30. ir atbildīgās komisijas priekšlikums par šo pašu pantu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 31. - atbildīgās komisijas priekšlikums par likuma 59.pantu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 32. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts, bet iekļauts 33. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 34. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Mēs skatām jau likuma 60.pantu. Aicinu deputātus to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 35. - Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta 9.pantu. Tas ir guvis atbildīgās komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Tāpat komisija aicina jūs atbalstīt 36. - atbildīgās komisijas priekšlikumu par likumprojekta 9.panta otrās daļas 2.apakšpunktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 37. - Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta 9.pantu. Tas ir guvis nedalītu atbildīgās komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Likumprojekta 9.pantu turpina uzlabot Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija to turpina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 39.priekšlikumā Juridiskais birojs ir piedāvājis aizstājumu likumprojekta 9.pantā. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 40.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija tam piekrīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 41. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 42. ir Juridiskā biroja priekšlikums par šā paša likumprojekta 9.pantu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Un tālāk pati atbildīgā komisija ir ierosinājusi savu priekšlikumu, kuru aicina atbalstīt arī pārējos deputātus.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 44. - Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta 9.pantu. Tas ir guvis atbildīgās komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 45. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir guvis atbildīgās komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Aicinu atbalstīt arī 46. - atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

K.Leiškalns. 47.priekšlikumā Juridiskais birojs piedāvā redakciju, kuru atbildīgā komisija ir atbalstījusi, bet tomēr ir iestrādājusi savā priekšlikumā, kura numurs ir 48.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Atbildīgā komisija līdzīgi rīkojās ar 49. - Juridiskā biroja priekšlikumu. Sākumā atbalstīja, pēc tam iekļāva 50. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 51. - Juridiskā biroja priekšlikums izdarīt aizstājumu likumprojekta 9.pantā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Arī 52. - Juridiskā biroja priekšlikums par šo pašu pantu - ir komisijas atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Pati atbildīgā komisija ierosina izteikt 6.6 daļu citā redakcijā. Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu - 53. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Arī 54.priekšlikums, kas ir par likumprojekta 12.pantu un ir no atbildīgās komisijas, gaida deputātu atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 55.priekšlikums - aizstājums 13.likumprojekta pantā. Minētais priekšlikums ir no Juridiskā biroja. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Šobrīd mums ir jāpārtrauc likumprojekta apspriešana, jo ir pienācis laiks pārtraukumam. Un tātad mēs esam tikuši līdz 55.priekšlikumam.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!

Sēdes vadītājs. Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu - Zaķa, Latkovska, Kampara, Āboltiņas un Mūrnieces - jautājumu Ministru prezidentam Ivaram Godmanim „Par ministriju nepamatotiem tēriņiem”. Jautājums tiek nodots Ministru prezidentam Ivaram Godmanim.

Ir saņemts arī piecu deputātu - Circenes, Kariņa, Reira, Mūrnieces un Kampara - jautājums veselības ministram Eglītim „Par feldšeru darba nodrošināšanu”. Jautājums tiek nodots veselības ministram Ivaram Eglītim.

Vārdu paziņojumam lūdz deputāts Andris Bērziņš (ZZS frakcija).

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Sociālo un darba lietu komisijas deputātus lūdzu sanākt uz komisijas sēdi pulksten 12.40.

Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātam Jānim Strazdiņam.

J.Strazdiņš (ZZS frakcija).

Cienījamie Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas locekļi! Aicinu uz sēdi tūlīt Dzeltenajā zālē.

Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātei Karinai Pētersonei.

K.Pētersone (LPP/LC frakcija).

Es savas ļoti cienījamās kolēģes aicinu uz pulksten 13.00 plānoto mūsu sanāksmi Frakciju mājas tā saucamajā Kamīnzālē.

Sēdes vadītājs. Vēl viens paziņojums Saeimas Prezidija vārdā. Šodien pulksten 17.00 bija paredzēta atbilžu sniegšana uz trim jautājumiem. Jautājumu iesniedzēji ir informējuši, ka uz visiem jautājumiem ir saņemtas rakstiskas atbildes. Jautājumu iesniedzēji ir informējuši, ka divas saņemtās rakstiskās atbildes - atbilde uz jautājumu „Par SIA „Lattelecom” kapitāldaļu atsavināšanu” un atbilde uz jautājumu „Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektu” - viņus apmierina. Un līdz ar to atbildes uz šiem jautājumiem šodien jautājumu un atbilžu sēdē netiks skatītas.

Savukārt atbilde uz jautājumu „Par VSIA „Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” reorganizāciju” jautājuma iesniedzējus neapmierina, un tāpēc viņi vēlas redzēt ministru, un jautājums tiks skatīts šodien pulksten 17.00.

Tagad vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Dukšinskis, Pēteris Hanka, Visvaldis Lācis, Leopolds Ozoliņš, Dzintars Rasnačs, Dagnija Staķe, Andis Kāposts, Oskars Spurdziņš un Baiba Rivža.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim sēdi.

K.Leiškalns. Tā, dāmas un kungi! Mēs beidzām ar 55. - Juridiskā biroja priekšlikumu, ko komisija un deputāti atbalstīja.

Pārejam pie 56.priekšlikuma, kuru iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi. Tas ir par likumprojekta 13.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 57.priekšlikums… (No zāles dep. S.Āboltiņa: „Mēs prasām balsojumu!” No zāles: „Jā, jā!”)

Sēdes vadītājs. Par kuru? Par 56.priekšlikumu? Deputāti prasa balsojumu par 56.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 56. - Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret un atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies deputātiem.

57.priekšlikumu, kas ir par šo pašu pantu, iesniedzis Juridiskais birojs. Aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 58. - Juridiskā biroja priekšlikums par 13.pantu - ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Atbildīgā komisija ierosina savu redakciju panta ceturtajā daļā. Tas ir 59.priekšlikums. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Arī panta piekto daļu atbildīgā komisija ir pārrakstījusi pēc sava prāta un aicina jūs atbalstīt. Tas ir 60.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Arī 61.priekšlikums ir par likumprojekta 13.pantu. Tas ir no Juridiskā biroja. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Par šo pantu ir arī 62. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Arī Juridiskā biroja iesniegtais 63.priekšlikums ir par šo pašu pantu. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Arī 64. - Juridiskā biroja priekšlikums par 13.pantu - ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 65. - Juridiskā biroja priekšlikums - komisijā ir atbalstīts. Tomēr komisija to nolēma iestrādāt savā 66.priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

K.Leiškalns. Atbalstīts ir arī 67. - Juridiskā biroja priekšlikums par 13.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Arī 68.priekšlikums ir par šo pašu pantu. Tas ir Juridiskā biroja priekšlikums, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Komisija atbalsta arī deputāta Leiškalna iesniegto 69.priekšlikumu, kas ir par likumprojekta 14.pantu. Aicinu atbalstīt. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC frakcija): „Godīgi!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 70. - Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta 15.pantu - ir iestrādāts atbildīgās komisijas iesniegtajā 71.priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Aizstājums likumprojekta 15.pantā - 72.priekšlikums, kas ir no Juridiskā biroja, - ir komisijas atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Nākamais priekšlikums ir 50.lappusē.

73. - Juridiskā biroja priekšlikums, aizstājums likumprojekta 18.pantā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Likumprojekta 18.panta redakciju uzlabot ierosina Juridiskais birojs. Tas ir 74.priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Par likumprojekta 19.pantu ir 75. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 76.priekšlikums, kas ir par likuma 86.pantu, ir no deputāta Leiškalna. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 77.priekšlikums. Strādīgais deputāts prasa mainīt četrpadsmito daļu šajā pantā. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 78.priekšlikums ir aizstājums likumprojekta 21.pantā. Ierosina Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Arī 79.priekšlikums ir par likumprojekta 21.pantu. Juridiskais birojs ierosina mainīt redakciju. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Par šo pašu pantu ir arī 80. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 81.priekšlikums ir par likumprojekta 22.pantu. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 82.priekšlikums. 101.pantu uzlabot nolēmis deputāts Leiškalns. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 83.priekšlikums. Ar 1.1 daļu papildināt šo pantu ierosina deputāts Leiškalns. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 84.priekšlikums. Izmaiņas 102.pantā ierosina deputāts Leiškalns. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 85.priekšlikums. Papildināt 102.pantu ar 2.1 daļu ierosina deputāts Leiškalns. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 86.priekšlikums arī ir no deputāta Leiškalna. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 87.priekšlikums. Izdarīt 121.pantā aizstājumu ierosina deputāts Leiškalns. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 88.priekšlikums ir par 124.2 pantu. Redakciju piedāvā deputāts Leiškalns. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 89.priekšlikums. Šo pašu pantu papildināt ar 1.1 daļu ierosina deputāts Leiškalns. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 90.priekšlikums. Papildinājumu panta ceturtajā daļā ierosina deputāts Leiškalns. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 91.priekšlikums. Papildināt pantu ar piekto un sesto daļu ierosina deputāts Leiškalns. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 92.priekšlikumu - deputāta Leiškalna priekšlikumu par 127.pantu - komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 93.priekšlikums ir par 127.2 pantu. Iesniedzis deputāts Leiškalns. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Paldies.

Tālāk, 69.lappusē, ir 94.priekšlikums, kas ir par 128.3 pantu. Iesniedzis deputāts Leiškalns. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 95.priekšlikums ir deputāta Leiškalna ierosinātie 129.panta labojumi, ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 96.priekšlikums ir par 129.1 pantu. Tas ir no deputāta Leiškalna. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 97.priekšlikums. Papildināt 133.2 pantu ierosina deputāts Leiškalns. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 98. - deputāta Leiškalna priekšlikums par 140.panta redakciju. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 99. - deputāta Leiškalna priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 100.priekšlikums. Mainīt 140.1 pantu ierosina deputāts Leiškalns. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 101.priekšlikums, kuru iesniedzis deputāts Leiškalns, papildina 143.pantu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 102. - finanšu ministra Slaktera kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Tāpat mēs esam atbalstījuši Juridiskā biroja 103.priekšlikumu. Tātad atbildīgā komisija to atbalsta un attiecīgi maina turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 104. - finanšu ministra Slaktera priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Un visbeidzot 105. - Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta spēkā stāšanās laiku. Tas ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies.

Aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS frakcija): „Blumberg, nāciet balsot! Kas tas ir!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

K.Leiškalns. Jā, paldies deputātiem! Sevišķi liels paldies Juridiskajam birojam. Es aicinu priekšlikumus iesniegt līdz šā gada 30.aprīlim.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Imants Valers.

I.Valers (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Izskatāmais dokuments Nr.2302 - likumprojekts „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”. Juridiskā komisija otrajam lasījumam ir saņēmusi desmit priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Valers. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Valers. Arī 3. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Valers. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Valers. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Valers. 6. ir tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Valers. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Valers. 8. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Valers. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Valers. Un 10. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Valers. Aicinu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Valers. Šā gada 23.maijs.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Imants Valers.

I.Valers (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi, izskatāmais dokuments Nr.2303 ir saistīts ar iepriekšējo likumprojektu. Un tas ir likumprojekts „Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā”.

Otrajam lasījumam Juridiskā komisija ir saņēmusi sešus priekšlikumus.

1. - Juridiskā birojs priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Valers. 2. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Valers. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 6. - Juridiskā biroja priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Valers. 4. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Valers. 5. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Valers. 6. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Valers. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Valers. Šā gada 23.maijs.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Jūras kodeksā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Aizbalts.

V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2305 - likumprojektu „Grozījumi Jūras kodeksā”.

Tautsaimniecības komisija uz otro lasījumu ir saņēmusi un izskatījusi deviņus priekšlikumus.

1.priekšlikumu izstrādājusi atbildīgā komisija. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts. Arī 2.priekšlikums ir saņemts no atbildīgās komisijas. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts. Arī 3. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir guvis atbildīgās komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts. Un arī 9. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Jūras kodeksā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Aizbalts. Paldies, kolēģi, par atbalstu! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 30.aprīlis.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Cienījamie kolēģi! Pārejam pie šodienas darba kārtības nākamās sadaļas „Lēmuma projekta izskatīšana”. Lēmuma projekts „Latvijas Republikas 9.Saeimas deklarācija par situāciju Tibetā”.

Kas runās iesniedzēju vārdā? Deputāts Visvaldis Lācis.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šodien Tibetas atbalsta grupas vārdā es izsaku cerību, ka pēc 17 gadiem mēs otrreiz ar ievērojamu balsu vairākumu atbalstīsim tibetiešu tautas tieksmes pēc brīvības. Un proti. Es atgādināšu, ka 1991.gadā, bet tomēr jau pēc Neatkarības deklarācijas pieņemšanas 1990.gada 4.maijā, Augstākās padomes Prezidija priekšsēdētājs nosūtīja Dalailamai trimdā…. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Dalailamam!”) Jā, Dalailamam! Es atvainojos! Paldies par gramatisku aizrādījumu… Augstākās padomes vārdā nosūtīja apsveikumu un paziņojumu, ka mēs atbalstām tibetiešu tautas brīvības centienus.

Mūsu izcilajai domātājai Zentai Mauriņai pieder tāds teiciens: „Brīvība visām tautām ir viena, tāpat kā Dievs ir viens. Vai nu tā ir ikvienai tautai, vai tās nav nevienai tautai.” Es esmu nācis ar šādu Zentas Mauriņas brīvības izpratni šodien šeit, Saeimas tribīnē, un saistībā ar Tibetas tieksmēm pēc brīvības es iztirzāšu arī mūsu ārpolitiku tādā pašā izpratnē, kāda tā ir Zentai Mauriņai.

Proti, šodien pasaulē ir simt deviņdesmit divas Apvienoto Nāciju Organizācijas valstis, bet etnologi, savā starpā nedaudz strīdoties, norāda, ka ir apmēram no trim līdz pieciem tūkstošiem etnisku vai reliģiozu vienību, kuras mēs varam uzskatīt par nācijām. Tātad lielākā daļa pasaules tautu vēl joprojām dzīvo apspiestībā. Un, izejot no Zentas Mauriņas principa, mēs, kam pašiem ir 2500 gadu vēsture, sākot no baltu ierašanās šajā zemē, un kas tikai nepilnus četrdesmit gadus bijuši brīvi, mēs atbalstīsim, es domāju, vēlreiz šodien šo visu tautu tieksmes pēc brīvības, ne tikai tibetiešu tautas tieksmes pēc brīvības.

Kas tad varētu būt brīvība katrai nācijai? Es uzskatu, ka katrai tautai, kas dzīvo savā etnoģenētiskajā teritorijā, tas ir, teritorijā, kur tā ir dzimusi, radusies, attīstījusies un izveidojusies, ir tiesības uz savu neatkarīgu valsti. Protams, mūsu ārpolitika līdz tādai brīvības uztverei… līdz tādai brīvības uztverei vēl nav nonākusi, tāpēc, iespējams, mūsu kolēģi vai šeit, zālē, sēdošie to sauks par nepiepildāmu ideālismu, turpretī es uzskatu, ka to vajag saukt par pragmatisko ideālismu, un tas ir sasniedzams mērķis, jo visa pasaules starptautisko attiecību un starptautisko tiesību vēsture ir pierādījusi, ka pasaules sabiedriskā doma arvien vairāk attīstās šajā virzienā, un tāpēc ir iespējams, ka tad, kad mēs neviens vairs te nebūsim… tad būs nevis simt deviņdesmit divas, bet divsimt deviņdesmit divas brīvu tautu valstis Apvienoto Nāciju Organizācijā.

Arī pati Apvienoto Nāciju Organizācija jau sen, pagājušajā gadsimtenī, ir atzinusi katras tautas pašnoteikšanās tiesības, un arī mūsu ievērojamais jurists, kuru tagad atzīst pat Eiropas mērogā, Egils Levits, ir teicis, ka šīs pašnoteikšanās tiesības, kuras kā normu tautu attiecībās ir atzinusi arī Apvienoto Nāciju Organizācija un par kurām joprojām notiek strīds, jo ir dažādi virzieni izpratnē par to, kas ir pašnoteikšanās… ka šīs pašnoteikšanās tiesības noteikti ietver sevī katras tautas tieksmes atbrīvoties no pakļāvības un atbrīvoties no imperiālisma. Un to vēlas, kā šobrīd mēs to skaidri zinām, arī tibetiešu tauta. Tas, ciktāl var atbrīvoties un kādai ir jābūt šai brīvības formai, ir jānosaka tikai tibetiešu tautai, nevis ķīniešiem.

Nākamais. Starptautiskās tiesības tikai tad iegūs tādu pašu lomu un precizitāti, kādu ir ieguvušas eksaktās zinātnes, kad pārējiem cilvēkiem sāpēs tas, ko izjūt kāda tauta, kura ir pakļauta, apspiesta un kuras brīvības tieksmes nežēlīgi apspiež. Tad, kad šīs citu sāpes izjutīs vairākums pasaules tautu. Un, lūk, arī mums ir jāizjūt šodien šīs sāpes, ko izjūt tibetiešu tauta, un savās sāpēs mums ir jābūt vienotiem, atbalstot šo tautu.

Es atgādināšu jums kādu faktu. Kad Mihails Gorbačovs drusku palaida vaļā valdības grožus bijušajā PSRS, tad viņš sasauca PSRS Tautas deputātu kongresu un no tālās Amūras krastiem, no Klusā okeāna krastiem, uz to ieradās arī trīs tūkstoš cilvēku lielās nivhu tautas pārstāvji, kuri neko citu nelūdza šajā kongresā kā tikai to, lai kādā noteiktā teritorijā lielā platībā mednieku un dabas velšu vācējai nivhu tautai atļauj vienkopus viena rajona teritorijā apmesties uz dzīvi gar upēm. Un tajā brīdī, kad viņi šo lūgumu izteica, krievu deputāti kongresa zālē, kā to raksta ārzemju prese, trokšņoja, ņirgājās, smējās, izgāja ārā no zāles, kongresa zāle palika pustukša, bet šī nivhu sieviete turpat tribīnē sāka raudāt.

Lūk! Mums kā tautai ir jāsaprot, mums ir jāsajūt arī nivhu 3000 cilvēku lielā tauta, citu apspiesto tautu cilvēku sāpes. Un, ja mēs to sapratīsim, tad mēs vienmēr arī sapratīsim - vēlreiz uzsveru! - tibetiešu sāpes.

Iesim tālāk! Mēs nevaram apstāties savās prasībās, to izvirza arī Zenta Mauriņa, kura raksta, ka brīvība ir kā Dievs - tikai viena, un arī tibetiešiem tā ir viena, un, ja šis princips nevaldīs visā pasaulē, tad gan tibetieši, gan latvieši drīz atkal var zaudēt savu brīvību, un tad nekāds NATO mūs neglābs, jo brīvība ir… (Starpsaucieni no zāles. No zāles dep. A.Golubovs: „Mēs jau pazaudējām! Esam jau Eiropas Savienībā!”)… brīvība ir garīga uztvere, un tikai pēc tam tā pasaulē ir ekonomiski militāra uztvere.

Proti, pievērsīsimies arī tām tautām, kuras arī vēl joprojām izjūt šīs sāpes, kuras tāpat kā mēs tūkstošiem gadu ir dzīvojušas savā etnoģenētiskajā teritorijā un kuras nav brīvas.

Armēnija. 39 000 kvadrātkilometru - divās trešdaļās no Latvijas teritorijas - ir iespiesta tauta, kas agrāk apdzīvoja šo pašu etnoģenētisko teritoriju daudz lielākā platībā. Un viena tās daļa, kuras dēļ pašreiz pasaulē norit karstas diskusijas un norit vēl arī karš, tātad tiek izlietas asinis, ir Kalnu Karabaha.

Kāda ir vēsturiskā patiesība, ja runājam par šo novadu, par šo Kalnu Karabahu, par strīdu starp armēņiem un azerbaidžāņiem? Proti, absolūti visi vai gandrīz visi vēsturnieki, to skaitā arī daži azerbaidžāņu vēsturnieki, atzīst, ka Kalnu Karabahā armēņi ir dzīvojuši tūkstošiem gadu, ka tā ir sena, veca armēņu tautas apdzīvota teritorija. Mums ir arī liecības šajā jautājumā. 1920.gadā, pēc tam, kad cariskā Krievija bija sabrukusi (No zāles dep. N.Kabanovs: „Par tematu!”)… Staļins, kurš toreiz bija tautību lietu tautas komisārs, no Kremļa sūtīja vēstuli Armēnijas komunistiem un teica… Robežas Kaukāzā toreiz vēl nebija nospraustas, nebija vēl arī pašreizējās padomju republikas, un šajā vēstījumā Staļins teica: „Kalnu Karabaha ir sena armēņu zeme. Tā ir jūsu zeme.” (No zāles dep. N.Kabanovs: „Par tematu!”) Azerbaidžānas topošās Komunistiskās partijas Centrālā Komiteja, kad vilka šīs robežas, uz Erevānu nosūtīja līdzīgu vēstuli, kurā to atzina un lietoja vārdu „brāļi” un „biedri”: „Kalnu Karabaha ir jūsu zeme, un mēs no tās atsakāmies.” Bet Turcija, kas bija pasaulē pirmā valsts, kura bija labvēlīga Padomju Savienībai…

Sēdes vadītājs. Mēs par Tibetu runājam.

V.Lācis. …labvēlīga tajā ziņā, ka Turcijas prezidents Kemals Ataturks bija naidīgs pret Rietumu pasauli… (No zāles dep. A.Golubovs: „Lai vēl parunā par Osetiju un Abhāziju!”) Es lūdzu priekšsēdētāju tos kliedzējus apturēt un drusku nokaunināt…

Sēdes vadītājs. Lāča kungs, bet es savukārt jūs aicinu tomēr atgriezties lēnām pie jautājuma par Tibetu.

V.Lācis. Būs tūlīt par Tibetu. Viss ir saistīts ar Tibetu. Brīvība ir kā Dievs - vai nu tā ir visām tautām, vai nav nevienai. Tā ir viena. Ar to es sāku šīsdienas tēzes. Es pie tā jautājuma atgriezīšos un jau esmu atgriezies.

Un 1921.gadā Turcija, gribēdama izglābt Padomju Savienību no izolētības, kļuva par pasaulē pirmo valsti, kas atzina padomju Krievijas pastāvēšanu. Un Staļins tūlīt aizmirsa to vēstījumu, ko viņš bija devis armēņu tautai, un Kalnu Karabahu iekļāva Azerbaidžānas teritorijā. Un sākās pakāpeniska Kalnu Karabahas, respektīvi, Armēnijas zemes, kolonizācija un okupācija.

Un tas pats notiek, priekšsēdētāja kungs, šodien Tibetā. Kā jūs jau zināt un kā es jau teicu Sarkanajā zālē, tiekoties ar sarkanās Ķīnas vēstnieku, jau ir sākusies Tibetas liela mēroga kolonizācija un notikusi ir okupācija. Kā tad es novirzos no tēmas?! Mums jāaizstāv arī citas tautas, ja mēs (es vēlreiz uzsveru - mēs!) un tibetieši gribam būt brīvi. Mums jāveido šī pasaules sabiedriskā doma, tas ir mūsu pienākums.

Ja kāds pret šo domu vēršas - un te arī vēršas, un arī manas pagājušās runas laikā vērsās -, nu ko es varu teikt? Viens romiešu prātnieks jau Senajā Romā ir teicis, ka pietiek dažiem cilvēkiem nodzīvot vienu dienu kā vergiem, lai viņi paliktu garīgi vergi visu mūžu. Viņiem jau nevar palīdzēt. Neviens!

Ejam vēl tālāk. Afganistāna. Pieskarsimies arī šai tēmai. Tas pats! Puštuni, Afganistānas lielākā tauta, sastāda 42 procentus no Afganistānas iedzīvotājiem. Nākamā lielākā tauta, tadžiki, - 27 procentus. Tadžiku nacionālais varonis Masuds ir kritis cīņā pret Taleban. Viņš ir īsts nacionālais varonis tadžikiem. (No zāles dep. N.Kabanovs: „Beidz murgot!”) Tadžiki ir uzcēluši viņam templi, bet puštuniem viņš ir ienaidnieks numur viens, pēc ārzemju preses ziņām. Tātad arī tur, Afganistānā, ir tautas tieksmes pēc patstāvības. Un tur vēl ir arī hazāri. Nerunāsim par sīkām etniskām grupām, kuras vēl nesaprot savu identitāti, bet tur ir tautas - turkmēņi, uzbeki, hazāri -, kas arī grib savu valsti. Sapņo par savu valsti. Vismaz sapņo par autonomiju.

Un, būdams ievēlēts NATO Parlamentārajā Asamblejā, es sajutu šo tautu sāpes. Šo mazo tautu sāpes. Un es tiešām kāpu tribīnē gan Madeirā, gan arī Reikjavīkā, un, būdams amerikāņu draugs, nevis ienaidnieks, kā mani šeit mēģināja iztēlot, es vērsos pie NATO Parlamentārās Asamblejas un teicu, ka ar militāru spēku nevar apspiest ideoloģiskas tautu brīvības tieksmes, tieksmes pēc patstāvības. Un ieteicu domāt par reģionālo patstāvību vai autonomiju, lai izbeigtu šo asinsizliešanu, kāda turpinās arvien lielākā mērā. (No zāles dep. A.Golubovs: „Mēs tad arī okupējām Afganistānu. Tur ir mūsu karaspēks.”)

Protams, es paliku nesaprasts. Bet gribu Saeimas deputātiem uzsvērt, ka es savu runu sāku pavisam citādāk. Es teicu: „Es esmu stingrs NATO atbalstītājs. Un ņemiet vērā, ka tas ir mans individuālais redzesviedoklis. Es nepārstāvu mūsu delegācijas redzesviedokli.” Proti, sāku ar to. Tad mēs vēl nebijām NATO. Netālu no Latvijas robežas - Pleskavā - dislocētās Gaisa desanta karaspēka divīzijas komandieris, krievu tautības ģenerālis, teica, ka, ja viņš vēlas, viņš dažu stundu laikā varot būt Rīgā. Un, protams, viņam bija taisnība. Bet tagad, kad mūs uzņēma NATO, šis ģenerālis ir apklusis un vairs nelielās, ka viņš dažu stundu laikā varot tikt Rīgā.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre

Vineta Muižniece

Sēdes vadītāja. Lāča kungs, es vēlos jums atgādināt, ka jūs runājat visu iesniedzēju vārdā. Lūdzu, atgriezieties pie lēmuma projekta!

V.Lācis. Būs tūlīt par tēmu. Tas ir saistīts taisni ar tēmu!

Un tālāk es teicu: „Prezidents Bušs pateica, ka Jalta vairs neatkārtosies, Viļņā atbraucis, viņš pateica - jūs nekad nebūsiet vieni, un jūs nekad nebūsiet okupēti.” Un es esmu amerikāņu draugs. Taču šī draudzība neizpaužas tā, ka man būtu jums jāliekuļo. Ievērojiet tautas sāpes un ciešanas, un ilgas pēc neatkarības! Mums tas jāievēro. Un jāatbalsta Tibeta visiem spēkiem! Šodien un vienmēr! Un kas tad ir tie, kas pārmet man? Viņiem ir cita pasaules uztvere. Viņi jau nav ļauni cilvēki. Skalbe jau 1917.gada sākumā, kad notika Krievijas lielā bezasiņu revolūcija, rakstīja par latviešiem, kas neiedrošinājās vārdus „Latvijas neatkarība” ņemt mutē. Skalbe to saprata. Teica: „Mums joprojām ir lielākais vairākums cilvēku, kuri domā, ka tie kungi mums var dot un tie kungi mums var nedot. Un tie kungi mums var atļaut, un tie kungi mums var neatļaut.” Diemžēl es redzu to pašu arī šodienas Latvijā, kas domā, ka amerikāņu, britu vai citi kungi mums var kaut ko dot un atļaut vai nedot un neatļaut. Bet mēs paši varam atļauties būt brīvi, būt garīgi brīvi. Un tā jau ir Tibetas prasība. Ko tad viņi vēlas? Mēs jau nevaram noteikt, ko Dalailama vēlēsies. Kā zināms, Dalailama, kā jau garīgais Tibetas līderis, šodien saka, ka viņš, iespējams, varētu samierināties ar Tibetas autonomiju. Jā, tā ir viņu darīšana! Tā nav mūsu darīšana. Mums jāatbalsta viņu tieksmes, garīgās tieksmes, noteikt savu nākotni, un es vēlreiz aicinu šodien ar lielu balsu vairākumu to darīt.

Redziet, uz ko tad balstās visas tās lietas. Mēs zinām, ka tās bezgala daudzās tautas ir apspiestas. Viņas balstās uz nepārprotamiem faktiem, ko pierāda vēsture. Kā es saku, tās tautas tur ir dzīvojušas, dzīvo, attīstās un dzīvos vēl arī tālāk. Un kādas mums ir tiesības kādam kaut ko liegt vai pateikt, ka mēs esam alianse vai ka ir tādi un tādi ekonomiskie un citi līgumi un „jums nav tiesību uz patstāvību”? Ar to mēs aprokam paši savas tieksmes pēc patstāvības un neatkarības.

Lielais latviešu zinātnieks Jānis Endzelīns ir teicis par faktu (un tas atzinums ir vissvarīgākais): ja vēsturiski fakti vai valodniecības fakti, vai jebkurš cits fakts zinātnē (viens, nemaz nevajag būt daudziem!) pierāda kaut ko, tad šis viens fakts ir svarīgāks par daudziem bezfaktu apgalvojumiem. Tie, kas negrib dot tautām brīvību, parasti oponē ar bezfaktu apgalvojumiem. Bet mums ārpolitikā vajadzētu operēt ar faktu apgalvojumiem, un tad mēs nonāksim uz īstā - Zentas Mauriņas ieteiktā ceļa.

Runājot par demokrātiju, jāteic, ka tā tomēr ir laba mācība. Un tā nav atraušanās no tēmas… NATO Parlamentārajā Asamblejā ir grieķu komunists, kas runā nepārtraukti, bieži - piecas, desmit reizes sesijā - un uzstājas pret gandrīz visiem NATO priekšlikumiem. Var redzēt, ka viņš nicina NATO, viņš to negrib, tāpat kā krievu komunismu, bet neviens no pārējiem deputātiem neiejaucas un netraucē viņam runāt, un starpbrīdī viņi visi draudzīgi apspriežas.

Ir tur arī holandietis - kreisais sociālists Koks. (Ainars Latkovskis kādā sarunā ar mani runāja par šo Koku.) Koks ir tāds pats kā tas grieķu komunists. Viņš principā ir pret NATO. Un viņš nekautrējas runāt. Bet neviens no pārējiem deputātiem šo holandiešu deputātu nenievā un nemēģina dabūt nost no tribīnes un teikt: ko tu runā!

Vēl labāks piemērs. Reikjavīkā sastrīdējās divi amerikāņu senatori: viens - Buša piekritējs, kas uzskata, ka, tā teikt, ir jāliek līdzekļi Irākā un Afganistānā, acīmredzot republikānis, un otrs - demokrātu piekritējs (ir 36 Amerikas kongresmeņi šajā Asamblejā). Viņi, viens pēc otra kāpdami tribīnē, savā starpā tā sastrīdējās, ka vairs nesēdēja blakus, bet aizgāja katrs uz citu vietu. (Es to redzēju, netālu sēdēdams.) Cik spilgts Amerikas demokrātijas piemērs, kādam ir jābūt demokrātam, kādai ir jābūt īstai demokrātijai!

Viņi pārstāv katrs savu individuālo uzskatu un nedomā, ka ar to viņi nodara kaitējumu Amerikai.

Tā… labi…

Par noziegumiem. Noziegumi nekad nav abstrakti. Noziegumi ir konkrēti. Noziegumi ir jāsauc īstajā vārdā, lai cik nežēlīgi tie arī būtu. Mēs nevaram, runādami par nacisma noziegumiem, komunisma noziegumiem vai arī kādas tautas noziegumiem, apmierināties tikai ar vārdu „noziegumi”. Jo nežēlīgāki noziegumi, jo konkrētāk ir jārunā par tiem. Tas, ka jūs nosaucat noziegumu konkrēti un parādāt, cik nežēlīgs tas ir, taču nebūt nenozīmē, ka jūs vēršaties pret šo tautu, kas šo noziegumu izdarījusi, vai kūdāt pret šo tautu. Ja kūda, prasa atriebību vai kaut ko tamlīdzīgu, tad var teikt: jūs šo noziegumu izmantojat par iemeslu naida kurināšanai. Jāsaprot ir, ka par noziegumiem ir jārunā, un mēs nedrīkstam klusēt par Tibetas sakarā izdarītajiem noziegumiem. Labi, ka ir Tibetas atbalsta grupa, kura arī bez manis, tiekoties ar sarkanās Ķīnas vēstnieku, runāja par konkrētiem noziegumiem. Un arī šeit, ja būs tāda vēlme kādam, ir jārunā par konkrētiem noziegumiem, jo nozieguma jēga pazūd, ja runā abstrakti. Pateikt: „Viņš izdarīja noziegumus…” - ar to nepietiek!

Ir tāda lieta, kas, ja mēs runājam par ārpolitiku, var teorijā izskatīties ļoti pievilcīga. Nu, piemēram, mūsu Ārlietu ministrijas teorētiskā pieeja, ka mums ir jābūt ļoti uzmanīgiem, mēs nedrīkstam tur neko darīt, neko runāt, ne teikt, ne arī iestāties par… Bet praksē šāda nostāja var būt kaitīga. Un otrādi: ārpolitikā vai jebkurā citā jomā kāda lieta, kas teorijā izskatās postoša un ļauna (teorētiski arī Lāča runa NATO Parlamentārajā Asamblejā izskatās bēdīga), praksē var izrādīties ļoti noderīga kādai tautai. Un tā tas ir visās zinātnēs, visās starptautisko attiecību jomās. Ir jāsaprot, ka demokrātija jāizvērš arvien plašāk arī Latvijā. Mēs jau neesam pieraduši pie demokrātijas. Seši gadi Ulmaņa laikā… Un cik tad tagad? Tā teikt, „padsmit” gadu! Mums ir jāvirzās tālāk īstas demokrātijas izpratnē un virzienā, nevis tā jāapslāpē.

Gan Marks Tvens, gan Zenta Mauriņa ir runājuši par šo izpratni. Izpratni, par ko daudzi šeit, zālē, sēdošie teica: nu, tas jau ir milzīgs, kails ideālisms, ko nevar sasniegt. Marka Tvena, šā amerikāņu gudrā satīriķa, vārdi: „Cilvēks ar jaunu ideju galvā tiek, protams, uztverts kā savādnieks, tomēr tikai tik ilgi, kamēr šī ideja nav guvusi ievērību.” Es uzskatu, ka idejai par jebkuras tautas neatkarību latviešu politiķu runās, Saeimas deputātu latviešu runās, ir jāgūst šodien ievērība gan šeit, Latvijā, gan ārzemēs - jebkurā vietā, visur un vienmēr.

Ibsens, lielais norvēģu rakstnieks, ir teicis, ka grūti ir būt labiņam ar visiem, izpatikt visiem. Mēs to zinām. Es, kā jau gados vecākais deputāts, varu teikt, ka mēs visi to zinām, ka dzīvē dikti viegli arī personīgās attiecībās būt labiņam pret visiem, izpatikt; tad jūs esat labs, pret jums neviens nevēršas. Bet Ibsens saka: „Būt patiesam ir grūti.” Un patiesība ārpolitikā - tie ir fakti. Vēstures fakti! Tā ir pati galvenā patiesība.

Beigšu ar Ibsena vārdiem: „Ja negribam mēs lieli būt, tik gribam to, kas nava grūt’, mēs mūžam vergi paliekam.” (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Atgādinu, ka deputāts Lācis runāja visu iesniedzēju vārdā.

Pirms sākam debates, vēlos jums, kolēģi, atgādināt, ka, lai gan izdarīt starpsaucienus no zāles ir pieļaujami, es aicinu jūs nelietot apvainojošus izteicienus. Katram deputātam ir tiesības uz savu viedokli.

Atklājam debates. Pirmā debatēs runās deputāte Inguna Rībena.

I.Rībena (frakcija „Jaunais laiks).

Godājamie kolēģi! Tibetas sakarā es gribētu runāt par trīs aspektiem.

Pirmais ir garīgais aspekts. Tas, ka mēs visi esam Tibetas cerība un Tibeta ir visu mūsu cerība. Protams, pat gara lekciju cikla ietvaros būtu grūti izstāstīt, ko nozīmē jēdziens „Tibeta - budisma Meka”: tūkstošiem Rietumu civilizācijas garīguma bezgaisā smokošu cilvēku garīgais patvērums, vieta, kur atrast patvērumu dvēselei laikā, kad Rietumu kultūrai nav vairs citu ideālu un dievu kā vienīgi pragmatiski racionālais un nežēlīgais dievs - nauda.

Rietumu civilizācija, radusies un izaugusi kristietības vērtību sistēmā, to nepagodina pat ar ierakstīšanu Eiropas Savienības līgumā, tagad - Lisabonas līgumā. Ko darīt tiem, kas visā globalizētajā pasaulē smok nost zem Rietumu civilizācijas zemajām debesīm, aiz kurām putras karotes aizspraustas? Tibetas budisma tekstos krietni daudz pareģojumu par to, ka tad, kad deģenerācijas ēra jeb Kalijuga būs pusē, barbaru skaits pasaulē pieaugs. Beigu beigās par barbariem kļūs visa cilvēce. Tas arī nozīmēs, ka pienācis gals vienam no lielajiem Zemes cikliem.

Runādami par liktenīgās 20. un 21.gadu simteņa sadures iedzīvotājiem, tibetiešu lamas uzsver, ka mēs esam liecinieki materiālajiem brīnumiem, kuriem senajos laikos neviens nebūtu ticējis, bet mēs esam zaudējuši savas iekšējās spējas, kuru izkopšanai bijušas veltītas arhaiskās kultūras un vēl līdz mūsu dienām nonākušās tradicionālās reliģijas. Tas, ka pasaulē vairs nenotiek garīgie brīnumi, par kuriem liecina senās ezoteriskās doktrīnas, apliecina nevis mūsu „racionālo izpratni” un „atteikšanos no māņticības”, nevis „acu gaismas atgūšanu”, bet gan liecina par aklumu, jo esam kļuvuši sveši paši savai būtībai un dvēseles dziļumos ieslēptajam spēkam un patiesībai.

Tulkus Tondrupa vārdiem runājot, mēs uzvedamies kā vājprātīgie, kas pametuši mājas, pilnas neizsīkstošām bagātībām, un izgājuši uz ielas ubagot. Mēs uzvedamies kā barbari, kā cilvēki, kas noticējuši miesai un mantai, kā tie, kuriem Apsolītā garīguma zeme zaudēta uz visiem laikiem.

Lai fakti par Tibetā okupantu rīkoto un joprojām veikto genocīdu būtu cik drausmīgi būdami, daudzi tibetieši dzīvo ar cerību, ka pastāv absolūtā realitāte - svētums, kas ir pārāks par mūsu pasauli un vēsturisko kontekstu ar visām tā ciešanām.

Laiks, kuru Tibetas iedzīvotāji skaita pēc Jupitera kalendāra 60 gadu cikla, viņiem cikliski griežas pa spirāli, nevis lēnām virzās no neatminamā sākuma uz neuzminamajām beigām. Katram ciklam raksturīgi paisumi un bēgumi, un tāpēc pat savas Tēvijas vēstures vismelnāko posmu tibetieši spēj uztvert kā neizbēgami likumsakarīgu. Apzinādamies, ka dzīvo Kalijugas - melnās jeb pagrimuma ēras - beigās, viņi šo drūmo faktu pieņem stoiski un pat ar zināmu ironiju. Ticēdami reinkarnācijai, tibetieši nešaubās, ka reiz - ja ne pēc tūkstoš, tad vismaz pēc desmittūkstoš gadiem - sagaidīs Darmajugu, ko aizsāks Budas Maitrejas atnākšana. Un arī tagad tic pareģojumam, ka, degradācijas laikmetam beidzoties, Sniegāju valstībā atkal uz īsu laiciņu iezaigosies patiesās darmas un skaidrā garīguma posms, kas atstās ietekmi uz visu cilvēci un planētu Zemi. (Man jāteic, ka šeit un turpmāk ir izmantoti fragmenti no Jurgas Ivanauskaites grāmatām.)

Dalailama ne jau tikai kā Tibetas sūtnis, bet kā ūdens slāpstošajai Rietumu civilizācijai saņem Nobela Miera prēmiju. Un tieši tāpēc visā pasaulē (un par to mēs pārliecināmies diendienā, jau vairākus mēnešus) tūkstošiem cilvēku iziet ielās. Citēju: „Kad Dalailama pirms gadiem viesojās Rīgā, klausoties viņa runas veidā un runas būtībā, man likās, ka viņa piedāvājums ir optimālais ceļš, pa kuru pasaulei iet. Šis ceļš saistīts ar garīgu attīrīšanos, koncentrēšanos labajam, nevarmācīgajam un pasaules garīgās jēgas meklējumiem.” (To raksta profesore Janīna Kursīte.)

Nav precīzu statistikas datu par budistu skaitu Rietumu pasaulē. Zinu, ka budisma centru skaits Eiropā ir rēķināms daudzos simtos un ASV to ir vēl daudz vairāk. Daudz budistu ir Latīņamerikā un (tas interesanti!) tradicionāli katoliskajās valstīs - Itālijā, Spānijā, Francijā, Portugālē, Beļģijā. Eiropā darbojas budisma augstskolas, ir gan klātienes, gan neklātienes apmācība. Tanīs mācās cilvēki no visas pasaules, ieskaitot, piemēram, Japānu un Dienvidāfriku. Budistu skaits pasaulē, arī Latvijā, turpina augt.

Otrs aspekts, ko es pieminēšu, ir cilvēktiesības - viens no populārākajiem Rietumu „jājamzirdziņiem”.

Sandra Veinberga rakstīja par cilvēktiesību pārkāpumiem Ķīnā - par mazu meitenīšu apzinātas iznīcināšanas politiku pirmsdzemdību periodā, par Tibetas okupācijas neizbeigšanu, par nāvessoda izmantošanu, par reliģiskās kustības Falunguņ piekritēju vajāšanu, kuru lielākais noziegums ir tas, ka viņu filozofijas būtību izteicošo trīs vārdu - „pacietība”, „labestība” un „patiesība” - vidū ir vārds „patiesība”. Patiesība komunistiskajā Ķīnā.

Svenska Dagbladet rakstīja: „Ķīna pēdējos gados ir strauji attīstījusi sadarbību ar demokrātiskajām valstīm daudz plašākā mērogā nekā agrāk. Taču vergu nometnes valstī turpina eksistēt, ieslodzījumā joprojām atrodas cilvēktiesību aktīvisti, „nereģistrētie kristieši”, Falunguņ kustības piekritēji, kuriem jāstrādā 15 stundas dienā, iztiekot ar vairāk nekā minimālu miega atpūtu un ēdienu uz bada robežas. Šiem ieslodzītajiem „skalo smadzenes”, viņus pakļauj spīdzināšanai, liek uzturēties netīrumos, smirdoņā, tveicē, salā, paciest indīgas ķimikālijas.”

Jurga Ivanauskaite: „Es biju nokļuvusi gluži kā citā telpas un laika līmenī - no planētas Zeme uz planētas Tibeta. Un tāpēc, kamēr vien būšu dzīva, kā tādu mantru atkārtošu un atkārtošu Tibetas svēto vidi un tos cilvēkus, kurus tajā redzēju, - vecus mūkus ar spīdzinātāju izmežģītajām rokām un kājām, ar izdurtajām acīm, ar nocirstajiem īkšķiem, lai ierastajā veidā viņi nevarētu skaitīt mantras ar simt astoņām Tibetas lūgšanu kreļļu zīlītēm… Amnesty International jeb Starptautiskās Amnestijas publicētajos Tibetas politisko ieslodzīto sarakstos pie uzvārda, kam blakus uzrādīts arī ieslodzītā vecums, reizēm var atrast blāvu brīvības cīnītāja vai cīnītājas attēlu. Politiskās ieslodzītās mūķenes parasti ir ļoti jaunas. Ar bērnišķīgām acīm uz mani noraugās deviņus gadus vecā Gjalcena Čozoma, gleznā kā dakine divpadsmit gadu vecā Gjalcena Dolkara, četrpadsmit gadu ir Tenzinai Tubtenai, septiņpadsmit, piecpadsmit, astoņpadsmit, trīspadsmit… Klāt pierakstīts - „sodīta”, „apcietināta”, „nomocīta”, „nespēdama izturēt pazemošanu, izdarījusi pašnāvību”, „mirusi tūlīt pēc iznākšanas no cietuma”, „nošauta demonstrācijas laikā”…

Daži vārdi par „Tibetas Mirušo grāmatu”, kuras patiesais nosaukums ir „Bardo Todrolčenmo”, ko var tulkot kā „Lielā Grāmata par Izsvabināšanos, uzklausot un izprotot bardu”, kas ir Tibetas kultūras fundamentāla sastāvdaļa, un fenomenālo šā ļoti specifiskā tibetiešu teksta popularitāti Rietumos, kur nāve - īpaši 20.gadsimtā - ir kļuvusi par savdabīgu tabu zonu, par aizliegto tematu, kāds iepriekš garus gadu simtus ir bijis sekss. Rietumu maskētajā jeb kosmetizētajā sabiedrībā tiek daudzināta jaunība, miesiskums un seksuālisms, un sāk šķist, ka nav vairs atlicis vietas ne tikai nāvei, bet arī būtiskiem, tās acu priekšā izraisītiem jautājumiem, jēgai un mērķim. Nāves un mirstīguma noklusēšana sašaurina cilvēka esību, atņemdama tai kā majestātiskos eksistences augstumus, tā arī reibinošos un šaušalīgos bezdibeņus. „Diskusijas par nāvi šķiet kā jaunā pornogrāfija - slēpjama un apkaunojoša tēma, kas stāv būtiskā pretrunā ar seksa un mīlestības apburošo dzīvīgumu un nemirstības morāli,” rakstīja Arnolds Toinbijs. Tiek noklusēta tās ārkārtīgā nozīme, jo nāve, kas ikkatru mīļu dieniņu gāztin gāžas no laikrakstiem vai televīzijas ekrāna, acij kļūst aizvien parastāka - kā šķīstošās kafijas vai higiēnas tamponu reklāma. Tas ir kaut kas tāds, kas, pretstatā seksa sumināšanai, mūs nevar ne skart, ne satraukt, ne uzlikt pienākumus vai satriekt. Pašlaik cilvēks mirst tā, kā to ir pareģojis Francs Kafka „Prāvas” finālā, - kā suns. „Tibetas Mirušo grāmata” Rietumus ir satriekusi vēl arī ar to, ka tajā aprakstītā nāve ne tikai atšķir cilvēku no citiem radījumiem, bet arī piešķir viņa nenovērtējamai dzīvei papildu jēgu.” (J.Ivanauskaite „Ceļojums uz Šambalu”)

Ķīnas kultūras revolūcijas laikā zem šaušalīgā lozunga: „Sagrausim četras vecās atliekas!” iznīcināja un turpina iznīcināt gan seno kultūru, gan seno domāšanu, tradīcijas un paražas.

Un vēl trešais aspekts - Latvija un Tibeta. Citāts: „Šajās nedēļās, kopš medijos aktualizējies Tibetas okupācijas jautājums un cilvēktiesību pārkāpumi, man jādomā par savu uz Sibīriju aizvesto māti 1941.gadā un saviem uzstājīgajiem jautājumiem viņai, kālab cilvēki nepretojās, kālab nebēga laukā no vagoniem un tā tālāk,” raksta Gundega Repše. „Man jādomā par viņas allažīgo atbildi, ka visi bijuši pārliecināti, ka pasaule taču to nepieļaus, ka Rietumi nāks talkā un pārpratums tiks novērsts. Bet pasaule bija aizņemta pati ar sevi. Gluži kā latvieši tagad - ar saviem namiņiem, kredītiem, bērniņiem un degunpriekšas komfortu. Ko tad mēs varam, vai ne?” Bet mēs varam! „Mēs varam izglābt savu sirdsapziņu, raidīt domu spēku un gluži vienkārši būt cilvēki, ne vienaldzīgu līķu nācija. Jo tas budistu mūks, ko Ķīna ir solījusi pāraudzināt par kārtīgu patriotu, ir ikviens no mums, ko pasaule labprāt bezkaislīgi aprīs, ja tai neliks pretī katras dienas cīņu par brīvību.”

Pēc šā gada marta traģiskajiem notikumiem Tibetā vairāki pasaules ietekmīgi mediji atkal ir atcerējušies Baltijas valstis un salīdzinājuši Tibetā notiekošo ar triju Baltijas valstu vēl pavisam nesen vēsturisko situāciju. Piemēram, Londonas brīvā žurnālista Kvina Dajera (viņa raksti publicēti 45 valstīs) rakstā Regime Changes is Tibet’s only hope lasāms: „40 gadus Tibeta bija patiešām neatkarīga. Ķīnā komunisti sagrāba varu 1949.gadā un iebruka Tibetā nākamajā gadā, pamatojot to ar argumentu: „Kas reiz bijis mūsu, ir mūsu uz visiem laikiem!” Tik ilgi, kamēr viņiem būs vara Pekinā, viņu varā būs arī Tibeta.

Prātā nāk interesanta analoģija. Baltijas valstu - Lietuvas, Latvijas un Igaunijas - vēsture maz atšķiras. Tās nonāca Krievijas impērijas pakļautībā, tai izplešoties, 18.gadsimtā, bet atguva savu neatkarību pēc cariskā režīma gāšanas 1917.gadā; tad zaudēja to atkal, kad Padomju Savienība tās okupēja 1940.gadā - un pēc tam atguva neatkarību atkal, kad Maskavā sabruka komunistu režīms 1991.gadā. Un viņu galvenais motīvs neatkarības atgūšanai bija bailes, ka viņu valoda un kultūra izzudīs zem Krievijas imigrantu viļņa.

Ar Tibetu ir tas pats, kas ar Baltijas valstīm.” Šīs ir citāta beigas.

Šābrīža notikumi Tibetā daudzējādā ziņā atgādina Latvijā pieredzēto. (No zāles dep. A.Golubovs: „Vai viņiem arī ir nepilsoņi?”) Komunisma būtība ir nemainīga, un nav svarīgi, vai runa ir par PSRS vai par Ķīnu. Vardarbība un genocīds ir dabiska šāda režīma iezīme.

Un nobeidzot.

Mums citu valstu un savas nesenās vēstures priekšā ir morāls pienākums un atbildība nevērtēt savas ekonomiskās attiecības un intereses augstāk par cilvēciskajām un demokrātiskajām brīvībām un vērtībām. No mūsu vienaldzības šajā Tibetai traģiskajā laikā var neatgriezeniski ciest Latvijas tēls un starptautiskais prestižs. Bet tas pat nebūtu pats galvenais.

Ir vērts…

Sēdes vadītāja. Rībenas kundze, jūsu runas laiks ir beidzies!

I.Rībena. … paturēt prātā, ka Bībelē ir iestrādāts karmas likums: „Ko sēsim, to pļausim!”

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds debatēs deputātei Sandrai Kalnietei.

S.Kalniete (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Starptautiskās sabiedrības atbalsts Tibetai ir vajadzīgs. Daudzi to ir pauduši. Tas, vai par to šodien izšķirsies arī Latvijas Saeima, diezin vai būtiski ietekmēs situāciju Tibetā. Taču tas, vai Saeima šo deklarāciju atbalstīs, ir būtisks jautājums Latvijai. Tas ir jautājums par to, vai mums, tautas vēlētiem deputātiem, ir vēsturiskā atmiņa un vai mums piemīt tādas jūtas kā pateicība. Pateicība tām 50 valstīm, kuras pēc 1940.gada tā arī nepadevās PSRS spiedienam un ekonomiskajiem kārdinājumiem, bet spītīgi turpināja neatzīt Baltijas valstu okupāciju un aneksiju.

1988.gadā, kad sākās mūsu atmoda, tieši šī neatzīšana atšķīra Baltijas valstu de iure statusu no pārējām PSRS republikām un kļuva par pamatu mūsu ceļam uz brīvību. Atcerieties, cik svarīgs mums bija starptautiskās sabiedrības atbalsts pēc 4.maija deklarācijas, kad mēs centāmies panākt Baltijas jautājuma iekļaušanu starptautiskajā darba kārtībā, kurā dominēja tikai divas lietas: ASV un PSRS atbruņošanās sarunas un Vācijas atkalapvienošana.

Cik daudz mūsu draugi un nākamie partneri Eiropas Savienībā un NATO izdarīja 1991.gada asiņainajā janvārī, lai neļautu Maskavai izvērst slaktiņu Baltijas valstīs un gāzt tautas ievēlētos parlamentus! To visu atceroties, mums ir morāls pienākums atbalstīt citas okupētās un anektētās valstis un tautas, viņu brīvības centienus. Viņi zina, kas ir totalitārā režīma sagādātās ciešanas. Arī mēs to zinām. Viņi zina, ka brīvību neviens nedod. Brīvība ir jāgrib un jāizcīna. Arī mēs to zinām. Mēs zinām brīvības vērtību.

Šodien tibetiešiem nav citu draugu kā vien tie, kuri tic brīvības vērtībai. Es ticu, un es balsošu „par” šo deklarāciju. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds debatēs deputātei Ingrīdai Circenei.

I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Jūs uzaicina ciemos bagātnieks, kas mājās varmācīgi izturas pret saviem līdzcilvēkiem: publiski piekauj sievu, bērnus, reizēm ieslēdz tumšā kambarī, draud nomērdēt badā un tā tālāk. Jānis un Pēteris ciemos neiet un saka: „Mēs negribam sev tādus draugus!”, bet jūs nodomājat: „Nu kā nekā, tomēr „biezais”. Nebūtu labi naidoties, citādi neaizdos naudu, varbūt vēl piekaus... Jāiet vien ir! Un vēl kāda dāvana arī jāaiznes katram gadījumam.”

Viss, kas pēdējā pusotra mēneša laikā notiek Tibetā, ir atgādinājums Latvijas iedzīvotājiem par to, ka vēl pavisam nesen arī mēs bijām līdzīgā situācijā. Padomju „kaimiņi” mūs okupēja, anektēja, un mēs visi to izjutām uz savas ādas.

Olimpiskajam gadam vajadzētu būt miera gadam, un lielā Ķīna darītu gudri, demonstrējot diplomātijas paraugstundu. Diemžēl lielšovinisms un spēka pozīcijas demonstrēšana jau ir izraisījusi nopietnu krīzi olimpiskajā kustībā.

Laikā no 1913. līdz 1949.gadam Tibeta faktiski bija neatkarīga valsts ar savu teritoriju, valdību, diplomātiskajām attiecībām un savu valūtu. Ķīna Tibetu okupēja 1950.gadā un iekļāva to Ķīnas sastāvā. Kopš šā laika visi tās brīvības atgūšanas centieni ir bijuši nesekmīgi.

Dalailama 1989.gadā saņēma Nobela Miera prēmiju par konsekventu pretošanos vardarbībai, taču lielā Ķīna vēl joprojām atsakās no dialoga demokrātijas veidošanā.

Šodien ļoti plaša sabiedrības daļa visā pasaulē ir iesaistījusies Tibetas atbalsta kustībā, tajā skaitā arī Latvijas Ārstu biedrība, kura bija pirmā organizācija Latvijā, kas pauda publisku aicinājumu ievērot Tibetā cilvēktiesības.

Mūsu Saeimas deputātu grupa Tibetas atbalstam ir paudusi aktīvu atbalstu cilvēktiesību aizstāvībai jau dažas dienas pēc traģiskajiem notikumiem ar cilvēku upuriem Tibetā. Mēs varam runāt par Ķīnas lielumu iedzīvotāju skaita ziņā vai par mūsu ekonomisko interešu jomu, taču atcerēsimies, ka tādas cilvēciskas vērtības kā brīvība, godīgums, cilvēktiesības un sirdsapziņa ir svarīgākas par dažiem zemas kvalitātes masveida izstrādājumiem, kas saucas „imports no Ķīnas” dažu miljonu latu apmērā.

Pēc dažiem gadiem Indija vai kāda cita valsts izkonkurēs lēto plaša patēriņa tirgu, taču savu sirdsapziņu mēs būsim zaudējuši, ja šodien iebāzīsim galvu smiltīs un gudri paklusēsim. Latvija savu tēlu jau ir nopietni sapostījusi ar klanīšanos Krievijas priekšā. Ne velti Eiropā veidojas šāds mūsu tēls: „Latvija - Eiropas Savienības vājais posms saistībā ar Krieviju”. To padarīja gan Abrene, gan mūsu atkarības palielināšana no „Gazprom”.

Eiropas Parlaments un ASV Kongress ir pieņēmuši rezolūcijas, kas nosoda Ķīnas pieļautos cilvēktiesību pārkāpumus un agresiju ar cilvēku upuriem un prasa sākt dialogu ar Tibetas Dalailamu, kā arī brīvu informācijas ieguvi neatkarīgajiem novērotājiem un žurnālistiem.

Arī Eiropas Parlaments ir pieņēmis rezolūciju, kurā aicina Eiropas Savienības valstu līderus boikotēt Olimpisko spēļu atklāšanu. Vai mēs esam Eiropā? Mēs esam Eiropas Savienībā, un mēs esam daļa no šīm rezolūcijām.

Kā Latvijas iedzīvotāja es gribētu teikt tā: jā, Latvijas Saeimas vadītājs Gundars Daudze ir tikpat drosmīgs kā ASV Kongresa Pārstāvju palātas spīkere Nensija Pelosi, nosaukdams Ķīnas izrēķināšanos ar mierīgajiem demonstrantiem par kaunpilnu cilvēktiesību pārkāpumu. ASV prezidents Džordžs Bušs ASV Kapitolija ēkā pagājušajā gadā - 2007.gadā - Dalailamam pasniedza augstāko ASV civilo apbalvojumu - Kongresa Zelta Medaļu. Arī visi trīs nākamie ASV prezidenta amata kandidāti nosoda Ķīnas vardarbīgo politiku un aicina sākt konstruktīvu dialogu. Es būtu lepna, ja varētu teikt gan Latvijā, gan ārpus tās, ka arī Latvijas prezidents Valdis Zatlers ir pasaulei paziņojis par atbalstu cilvēktiesībām un nosodījis varmācību Tibetā. (No zāles dep. V.E.Bresis: „Kāpēc tikai Tibetā?”)

Angela Merkela tikās ar Dalailamu 2007.gadā un ir aicinājusi Ķīnu sākt mierīgu un tiešu dialogu šā konflikta risināšanai. Viņa nebaidījās un nekaunējās to pateikt pasaulei. Līdzīgi aicinājusi ir arī Kanādas un Austrālijas valdība. Parīzes pašvaldība ir piešķīrusi Dalailamam Goda pilsoņa nosaukumu. Latvijas tēls būtiski uzlabotos pasaules telpā, ja Godmaņa kungs kā premjers un Ministru kabinets kā Latvijas valdība paustu publisku atbalstu cilvēktiesību un demokrātijas ievērošanai Tibetā.

Gan Eiropas Parlaments, gan Eiropas Padome, gan ANO Ģenerālsekretārs Bans Kimūns un ANO cilvēktiesību komisāre Luīze Arbuā ir aicinājuši Ķīnu ievērot demonstrantu tiesības uz vārdu un viedokļa paušanu un pulcēšanās brīvību. Ir tikai viena valsts, kas publiskajā telpā ir paudusi pozīciju, kas sen nevienu vairs nepārsteidz. Tā ir Krievija! Krievija iestājas par vienotu Ķīnu un ir uzsvērusi, ka nacionālo minoritāšu jautājuma risināšana ir vienīgi Ķīnas iekšējā lieta.

Latvija ir Eiropas valsts ar senām kultūras un demokrātijas vērtībām.

Es aicinu jūs un ceru, ka šī nebūs kārtējā ideoloģiskā bloķēšanās ar Krieviju ārpus Eiropas izpratnes par cilvēces pamatvērtībām. Deklarācijas neatbalstīšanas gadījumā mēs spersim vēl vienu soli tālāk Eiropas Savienības vājā posma vājināšanā. Atbildiet katrs pats sev, kādas vērtības ir jūsu dzīves pamatā: pilsoniska, demokrātiska sabiedrība vai spoži nieki ar uzlīmi Made in China?

Aicinu atbalstīt deklarāciju un balsot „par”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs runās deputāts Juris Dobelis.

(No zāles dep. V.E.Bresis: „Sadod, Juri!”)

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Man būs, protams, savs personiskais viedoklis, un es centīšos jums šeit sniegt sava lēmuma pamatojumu. Taču būtu ļoti labi, ka mēs, pētot citu valstu vēsturi, citējot visādus slavenus un mazāk slavenus vīrus un sievas, iedziļinātos jebkurā faktā. Un tāpēc es savas runas ievadā nosaukšu vienu faktu, kas skar Ķīnu, taču neskar Tibetu, bet tomēr skar to, cik mēs esam spējīgi sekot līdzi visam tam, kas notiek arī šodien.

Tātad es runāju par vārda „Pekina” lietošanu. Godīgi sakot, Rietumu pasaulē šo vārdu nelieto, tāpēc, ierodoties Ķīnas galvaspilsētā, jūs nekur neatradīsiet uzrakstu „Pekina”. Jūs atradīsiet uzrakstu „Beidžing”. Un vēl savādāk ir tad, kad mūsu cilvēki lieto vārdu „Pekina”, ko mēs esam aizguvuši diemžēl no Krievijas. Šajā ziņā mēs ar krieviem esam pilnīgi vienādi… (No zāles dep. S.Kalniete: „Nav taisnība! No Francijas!”) Lūdzu, palieciet pie saviem viedokļiem!

Lūk! Mums tas ļoti spēcīgi izpaudās tieši okupācijas gados, sākot no dziesmas „Maskava-Pekina” un citām tamlīdzīgām lietām. Es vienkārši šai parādībai pievēršu uzmanību, kas kārtējo reizi apliecina, cik nopietni reizēm ir jāpaskatās, kā citur skatās uz konkrētajiem vārdiem vai to savienojumiem.

Tad vēl nedaudz par to, kā tas viss, teiksim, izskatās no malas, vērtējot gan to, kas notiek Tibetā, gan to, kas notiek citur. Ir tā: lai kā tas arī būtu, pasaulē ir pārāk daudz tautu, un tās ir lielas, un tās ir mazas, bet Dieva priekšā visas ir vienādas, protams. Taču kā notiek laicīgajā dzīvē? Un tieši šajā laicīgajā dzīvē ir interesanti pavērot, ka jebkurai lielai tautai, ņemiet kuru gribat, ir raksturīgs lielāks vai mazāks šovinisms. Nav tautas, lielās tautas, kurai tā nebūtu! Šis šovinisms vairāk izpaužas zināmos vēsturiskos posmos - šad un tad - vairāk, citkārt - mazāk. Kā piemēru varētu minēt Vāciju pirms Otrā pasaules kara. Paskatieties, kā šodien vācietis izturas pret daudz ko! Un tā tālāk. Tāpat arī citas lielās Eiropas tautas. Nerunāsim nemaz par krievu tautu!

Un, lūk, latviešu tauta, protams, šajā ziņā ir ar mazākām iespējām, jo tā pasaules tautu spektrā neaizpilda pārāk platu joslu, un tāpēc mums ir jāmeklē sabiedrotie. Un šie sabiedrotie būs tieši šo nelielo tautu, šo nelielo valstu pārstāvji. Es atgādināšu, piemēram, mūsu darbību starptautiskajās organizācijās, kur mums ir izdevies panākt Latvijai labvēlīgu lēmumu, un tas parasti ir noticis tieši ar šo nelielo valstu atbalstu. Tajās komitejās, tajās struktūrās, kur katrai valstij ir aptuveni vienāds balsu skaits, tieši šādu mazāku valstu parlamentārieši ir nodrošinājuši to, ka Latvijas valstij ir izdevies panākt postmonitoringa dialoga izbeigšanu, jo par šo izbeigšanu nobalsoja gan lietuvieši, gan igauņi, gan somi. Nobalsoja to tautu pārstāvji, kuri tomēr vairāk bija spējīgi mūs saprast, turpretī lielo tautu, lielo valstu pārstāvji diemžēl nemaz tik labticīgi un labvēlīgi pret mums neizturējās. Lūk, tā!

Turklāt lielo tautu, lielo valstu pārstāvji reizēm vienojas savā starpā gan Eiropas Savienības ietvaros, gan NATO ietvaros un pilnīgi nerēķinās ar to, ko citi par to teiks. Un tad, kad viņi ir vienojušies, tad viņi šo vienošanos pasniedz kā aksiomu, kurai ir jāpiekrīt. Un tas netiek pasniegts kā zināms viedoklis. Tas attiecas gan uz gāzes vadiem, par ko daudzi sūkstās, gan uz naftas vadiem, gan uz dabas piesārņošanu, pievienošanos vai nepievienošanos Kioto protokolam. Un arī cilvēktiesību ievērošana lielajās valstīs ir pavisam kaut kas cits nekā mazajās valstīs. Un kurš gan nosodīs lielu valsti plašā mērogā? Kāda cita liela valsts? Atļaujiet pasmaidīt. Tikai šīs mazās valstis, kuras ir spējīgas kopīgu viedokli izstrādāt, to arī var izdarīt.

Un tāpēc, ņemot to visu vērā, es balsošu „par” šo lēmuma projektu, skaidri saprazdams (No zāles dep. V.E.Bresis: „Traks tu, Juri!” Dep. S.Kalniete: „Paldies!”), ka tad, ja es to nedarīšu, ja mēs to neizdarīsim, labuma mums no negatīva balsojuma nebūs nekāda. Neceriet, ka mūs kāds mīlēs tāpēc, ka mēs izliksimies, ka Tibetas jautājums vispār nepastāv. Neviens par to mūs ne slavēs, ne mīlēs! Turpretī, ja mēs nobalsosim „par”, tas nozīmē, ka mēs izrādām interesi par to, kas notiek Tibetā, ka mums tas nav vienaldzīgs, un tad sāksies saruna. Tā ka, es domāju, politikā ciena tikai stipros vai arī veiklos, vai arī izmanīgos. Gļēvuļus politikā neciena, un arī mazas valstis var noturēt savas pozīcijas, ja tām ir sava stingra pārliecība vai arī tās ir gudras savā diplomātijā.

Tāpēc es vēlreiz uzsveru, ka šis Saeimas balsojums būtu vērtīgs mūsu Saeimai un arī mūsu, Latvijas, valstij, protams.

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs runās deputāts Uldis Grava.

U.I.Grava (frakcija „Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Zemeslode kļūst arvien mazāka, attālumi sarūk, - vai nu jums tas patīk, vai ne, mēs visi dzīvojam vienā kopējā globālā „sādžā”.

Un, ja kāds mēģina kaut ko slēpt vai kāds mēģina radīt kādas robežas, tad ar to diemžēl nepietiek, jo šodien informācija šīm robežām plūst pāri. Un tā arī mēs šodien ļoti labi zinām, kas notiek Tibetā, mēs ļoti labi zinām, kā rīkojas Ķīna. Ja mēs kaut vai palasām vai ieskatāmies jebkādos ziņu avotos, tad mums šī bilde ir skaidra.

Un tāpēc šodien jautājums ir vienīgi tas, vai mēs būsim vienaldzīgi pret to, kas notiek ārpus Latvijas robežām, jo šodien vairs nav runa par faktu noskaidrošanu. Tas viss ir zināms. Šodien nav vairs runa par kaut kādu viedokļu izpausmi debatēs, jo arī šie viedokļi ir skaidri zināmi.

Šodien ir runa par kaut ko citu. Runa ir par mūsu, latviešu, tautu - par to, kas mēs esam, kāds ir mūsu tautas raksturs. Vai mums šodien rūp tikai un vienīgi sava āda? Vai mēs esam ieinteresēti tikai un vienīgi savā labklājībā tagad, kad Latvija jau 90 gadus tomēr ir pastāvējusi - apzināti gribējusi būt un ir bijusi neatkarīga valsts, kura ir demokrātiska, parlamentāra un kurai tomēr ir jābūt kaut kādām cilvēktiesību pamatvērtībām? Šīs pamatvērtības nav tikai Latvijai vien, tās ir arī ārpus Latvijas robežām.

Un, ja mēs paskatāmies uz Saeimas sastāvu, tad liekas, ka tas, kā rīkojas Ķīna, mums ir īpaši svarīgs, jo vislielākā starpparlamentārās sadarbības grupa ir tieši Deputātu grupa sadarbībai ar Ķīnas parlamentu, katrs otrais no jums darbojas šinī grupējumā.

Es esmu pārliecināts, ka tas iemesls, kā dēļ katrs otrais no jums ir šinī grupā, nav taču tas, ka jūs uzstādāt sarkano Ķīnu par savu ideālu, jo, lūk, tur valda tāda komunistiska, politiska iekārta, no kuras mēs pirms kāda laiciņa atbrīvojāmies. Tātad tas nevar būt tas iemesls.

Es domāju, ka par iemeslu tam faktam, ka vislielākā grupa mums ir tieši sadarbībai ar Ķīnu, nevar būt arī tas apstāklis, ka šajā grupā ir lielas izredzes nodarboties ar kādu eksotisku politisko tūrismu. Arī tas taču nevarētu būt tas iemesls! Tātad tam iemeslam taču ir jābūt tomēr tam, ka mēs gribam pārvest tās vērtības, kas ir svarīgas mums, arī ārpus Latvijas robežām. Tā mēs, latvieši, parādīsim arī savu īsto raksturu.

Es domāju, ka riska nav nekāda. Šī sagatavotā deklarācija nav nedz provokatoriska, nedz īpaši radikāla, tā vienkārši konstatē faktus un izsaka mūsu atbalstu mūsu pamatvērtībām. Šī deklarācija nav apdraudoša Latvijas tautsaimniecībai. Jo - kur ir tie mannas kalni un tās medus upes, ko, kā dažs labs no jums saka, mēs tad pazaudēšot? Mēs nevaram pazaudēt kaut ko tādu, kā nekad mums nav bijis! Ja jūs paskatītos uz mūsu Ekonomikas ministrijas datiem par kaut kādām investīcijām, kas nākušas no ārzemēm, tad tur jūs atradīsiet pusi pasaules valstu, bet sarkanā Ķīna tur ir starp pārējām nesvarīgām valstīm. Tātad šādi labumi mums līdz šim nekad nav bijuši un arī nebūs, tāda ir mana pārliecība.

Es domāju, ka ļoti pareizi rīkojās Saeimas Ārlietu komisija, kura bez jebkādām garām debatēm, bez jebkādas liekvārdības, vienkārši saprata, ka ir savs viedoklis jāizsaka. Viņa pieņēma vienu ļoti saprātīgu, mērenu deklarāciju, kas vienkārši pasaka to, ka mēs esam pret vardarbību, un arī to, ka šādi saspīlējumi jārisina dialoga ceļā. Arī šī Saeimas deklarācija neko daudz no tās neatšķiras. Tas ir mūsu gods un pienākums - šo deklarāciju pieņemt.

Nebūsim vienaldzīgi, nebūsim nejūtīgi, nebūsim arī netaisnīgi un nenoslāpēsim arī kādas brīvības alkas Tibetā!

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs runās deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, sēdes vadītājas kundze, par man doto vārdu.

Ir kāds interesants fakts, kas attiecas uz Ķīnu un ko es zinu jau daudzus desmitus gadu, - un tā ir vienīgā komunistiskā jeb vienīgā tā sauktās sociālistiskās nometnes valsts, kas nekad nav atzinusi Latvijas Republikas inkorporāciju Padomju Savienībā. Neskatoties uz to, ka to ir darījuši desmitiem draugu tepat blakus, tepat pāri Baltijas jūrai.

Tas būtu pirmkārt. Bet ne jau tas ir galvenais.

Galvenais ir tas, ka, pieņemot šādu deklarāciju, tas tomēr ir starptautisks juridisks akts, mēs nevaram tajā ielikt apgalvojumus pat tad, ja mums ir lielas un pat ļoti pamatotas aizdomas, ka Ķīnā vai Tibetā notiesātie tiek spīdzināti, ka Ķīnas valdība melo, ziņojot par nogalināto skaitu. Manuprāt, mēs nevaram deklarācijā rakstīt šādas lietas, jo tas būs starptautisks dokuments, ko rūpīgi studēs. Šī deklarācija ietver apgalvojumus - tādus subjektīvus apgalvojumus, kam mēs varam noticēt un varam nenoticēt; tādus, ko mēs varam avīzēs rakstīt un varam nerakstīt; mēs varam par to rakstīt un teikt publicistiskas runas, bet nevaram to rakstīt dokumentos, kur katrs vārds tiks studēts ārkārtīgi rūpīgi.

Es nezinu par tām piena upēm un tiem ķīseļa kalniem, bet ir skaidrs, ka agri vai vēlu mūsu ekonomiskā sadarbība ar Ķīnu attīstīsies.

Mēs gribam pieņemt deklarāciju, kurā ir apgalvojumi aizdomu vietā un kurā ir aicināts sarunas risināt starp divām pusēm, tātad, kā es saprotu, starp diviem starptautisko tiesību subjektiem, kas šajā gadījumā būtu Ķīnas Tautas Republikas valdība vai Ķīnas Tautas Republikas pārstāvji un Tibetas (kā te rakstīts) puse… viņai būtu jābūt kaut kādai valdībai, kas pastāv ārpus…

Lāča kungs, mēs ar ārkārtīgi lielu cieņu noklausījāmies jūsu garo runu. Jūs visu laiku izvirzāt attiecībā uz Tibetu prasības, kas ir daudz augstākas nekā tās, ko izvirza pats Dalailama. Viņš runā par kultūras un reliģisko autonomiju. Tātad mums ir jāatbalsta tās lietas, kas ir iespējamas un saprātīgas, un tas apstāklis neļauj Saeimai pieņemt lēmumus ar apgalvojumiem, pastāvot aizdomām. Mums jāraksta precīzi, tātad mums šāda informācija jāsaņem. Jā, mēs varam prasīt, lai Tibetā ielaiž Apvienoto Nāciju Organizācijas pārstāvjus - cilvēktiesību ekspertus -, lai viņi izpēta, un, kad viņi būs izpētījuši un guvuši tam pierādījumus, tad mēs to varēsim likt deklarācijā kā apgalvojumu.

Tā ka, manuprāt, deklarācija ir uzrakstīta bez konsultācijām ar ārlietu speciālistiem.

Sēdes vadītāja. Nākamā debatēs runās deputāte Silva Bendrāte.

S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).

Kolēģi! Ja mēs „piekasīsimies” sīkumiem deklarācijas tekstā, mēs šodien neko nepaveiksim. Ja mēs, uzklausījuši debates, kurās ir pausts arī katra deputāta personīgs viedoklis (un tādas tiesības deputātam ir!), izliksimies neredzam pašu deklarācijas tekstu, tādu, kāds tur rakstīts, mēs neko šodien neizlemsim. Tāpēc es aicinu jūs tomēr skatīt deklarāciju pēc būtības, no tās teksta pirmā burta līdz pēdējam burtam. Un nepiedomāt neko klāt, kā arī nepārspīlēt! Un neizdomāt, kā kāds kaut ko tulkos!

Tas, uz ko mēs aicinām šodien, ir - atbalstīt kopējo viedokli par situāciju Tibetā, lai Latvijas pozīcija šajā jautājumā būtu skaidri pausta un publiski ieraugāma, kāda tā nav bijusi līdz šim.

Tas, uz ko mēs aicinām šodien, ir - vainagot jeb apvienot vienā kopējā nostājā to, kas pēc tibetiešu demonstrācijas vardarbīgās apspiešanas šā gada 10.martā ir jau izteikts vairākos atsevišķos viedokļos visupirms šeit, Saeimā, Sporta apakškomisijā un Ārlietu komisijā, un ko paudušas arī mūsu augstākās amatpersonas, to skaitā arī Ministru prezidents Ivars Godmanis un ārlietu ministrs Māris Riekstiņš mūsu parlamentā esošajai Tibetas atbalsta grupai atsūtītajās vēstulēs.

Tas, ko šodien aicinām atbalstīt, ir deklarācijā par situāciju Tibetā ietvertās trīs pamatprasības.

Pirmkārt, ļaut situāciju Tibetā izpētīt ANO ekspertiem, lai mēs tiktu pie lielākas skaidrības.

Otrkārt, ļaut situāciju atspoguļot pasaules valstu žurnālistiem, lai mēs beidzot iegūtu objektīvu informāciju.

Treškārt, pārtraukt vardarbību pret Tibetas cilvēkiem; Ķīnas varas pārstāvjiem sēsties pie viena sarunu galda ar Tibetas Dalailamu un viņa pārstāvjiem, lai uzsāktu sarunas par Tibetas reālu autonomiju. Tas nozīmē Tibetas unikālās kultūras, reliģijas un identitātes aizsardzību, kā arī visu starptautiski atzīto cilvēktiesību un brīvību ievērošanu un ilgstošu mieru reģionā.

Par to, cik svarīgi ir šajā situācijā un tieši šodien runāt par cilvēktiesību jautājumu, mani pārliecināja arī mūsu ārlietu ministra Māra Riekstiņa teiktais vēstulē parlamenta grupai. Viņš raksta (citēju): „Uzskatu, ka situācijas saasinājums Tibetā ir cieši saistīts ar Ķīnas starptautisko saistību īstenošanu cilvēktiesību jomā. Šeit īpaši atzīmējami divi fundamentāli svarīgi starptautiski dokumenti. Viens no tiem ir Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, ko Ķīna ir parakstījusi pirms 10 gadiem, bet līdz šim nav ratificējusi. Otrs - Starptautiskais pakts par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, ko Ķīna ir ratificējusi, bet kura īstenošana, jāatzīst, līdz šim nav bijusi apmierinoša.”

Savukārt Ministru prezidenta Ivara Godmaņa vēstulē parlamenta grupai ir atzīmēts (es atkal citēju): „Esmu arī Ķīnas vēstniekam norādījis, ka Tibetas jautājumam ir nepieciešama lielāka atvērtība, un savstarpējo sapratni veicinošs elements būtu Ķīnas spēja atklāti un skaidri informēt pasauli par tur notiekošo, nodrošinot diplomātu un starptautisku žurnālistu klātbūtni reģionā.”

Kolēģi! Arī pašā Ķīnā ir sākušās aktivitātes, lai dramatisko situāciju Tibetā un visu, kas ap to tagad ir savērpies olimpiskās lāpas ceļā, nevis ignorētu, bet mēģinātu risināt demokrātiskā ceļā. Un par to liecina informācija internetā. Arī par to jūs paši varat pārliecināties, ja vien jums ir vēlēšanās šai informācijai sekot līdzi. Amerikāņu Los Angeles Times raksta, ka 29 Ķīnas inteliģences pārstāvji ir iesnieguši Ķīnas valdībai prasību uzsākt reālu dialogu ar Dalailamu, citādi situācija kļūs aizvien sliktāka. Šīs prasības parakstītāju skaits Ķīnā aizvien pieaug. Prasībā ir iekļauti 12 būtiski ierosinājumi situācijas atrisināšanai Tibetā. Es nolasīšu tikai dažus punktus no šā dokumenta, lai jūs arī būtu lietas kursā par to. Šajā dokumentā ir teikts: „Pašlaik vienpusīgā Ķīnas mediju propaganda panākusi starpetnisko naidu un jau tā saspīlētās situācijas pasliktināšanos, kas kaitē nacionālās vienotības nodrošināšanai kā ilgtermiņa mērķim. Mēs pieprasām, lai šāda propaganda tiktu pārtraukta.

Otrkārt, mēs atbalstām Dalailamas aicinājumu uz mieru un ceram, ka etniskais konflikts var tikt risināts ar labas gribas, miera un nevardarbības principiem. Mēs nosodām jebkādu vardarbīgu rīcību pret nevainīgiem cilvēkiem, stingri mudinām ķīniešu valdību pārtraukt vardarbīgo apspiešanu, tāpat mudinām tibetiešus neiesaistīties vardarbīgās aktivitātēs. Ķīnas valdība apgalvo, ka ir pietiekami pierādījumi tam, ka šis incidents ir bijis organizēts, iepriekš pārdomāts, sīkumos saskaņots ar Dalailamas tā saucamo kliķi. Mēs ceram, ka valdība parādīs šos pierādījumus, lai mainītu starptautiskās sabiedrības negatīvo skatījumu un aizdomu pilno attieksmi. Mēs ierosinām arī to, lai valdība ielūgtu Apvienoto Nāciju Cilvēktiesību komisiju, kas veiktu pierādījumu, incidenta gaitas, nelaimes gadījumu skaita neatkarīgu izmeklēšanu.

Mūsu skatījumā, tādi kultūras revolūcijas laika izteikumi kā „Dalailama ir šakālis budistu mūka drānās” un „ļaunais gars ar cilvēka seju un zvēra sirdi”, kurus izteikusi Ķīnas komunistiskās partijas vadība, Tibetas autonomajā reģionā neatvieglo situāciju un nav arī labvēlīgi Ķīnas valdības imidžam. Tā kā Ķīnas valdība nodevusies integrācijai starptautiskajā sabiedrībā, mēs uzstājam, ka tai vajadzētu izrādīt valdīšanas stilu, kas sakrīt ar modernās civilizācijas standartiem. Tāpat mēs stingri pieprasām, lai autoritātes nepakļautu katru tibetieti politiskai izmeklēšanai vai atriebībai; arestēto personu lietu caurskatīšanām jābūt veiktām saskaņā ar tiesas procedūrām, kas ir atvērtas un atklātas, tādējādi garantējot apmierinātību abām pusēm.

Mēs mudinām Ķīnas valdību atļaut nacionālajiem un starptautiskajiem medijiem doties tibetiešu apdzīvotajos reģionos un veidot neatkarīgas intervijas un ziņu reportāžas. Mūsuprāt, pašreizējā ziņu blokāde grauj Ķīnas cilvēkos un starptautiskajā sabiedrībā uzticību Ķīnas valdībai. Ja Ķīnas valdība saprot patieso situāciju, tad tai nevajag baidīties no izaicinājumiem. Vienīgi ieņemot atklātu nostāju, mēs varam novērst starptautiskās sabiedrības neuzticību mūsu valdībai.

Nemieri Tibetā 1980.gados norisinājās vienīgi Lasā, turpretim tagad tie ir izplatījušies uz daudzām tibetiešu apdzīvotajām vietām. Šī pasliktināšanās rāda nopietnas kļūdas darbā, kas veikts attiecībā uz Tibetu. Attiecīgajiem valdības departamentiem vajadzētu rūpīgi pārdomāt šo jautājumu, izvērtēt trūkumus un fundamentāli mainīt neveiksmi cietušo nacionalitāšu politiku. Mēs iestājamies par naida novēršanu un izlīguma veicināšanu, lai neturpinātos šķelšanās starp nacionalitātēm. Valstij, kas vēlas izvairīties no tās teritorijas sadalīšanās, pirmām kārtām vajag izvairīties no tās tautu nodalīšanās. Tādēļ mēs vēršamies pie mūsu valsts līderiem, lai tiktu veikts atklāts dialogs ar Dalailamu. Mēs ceram, ka ķīniešu un tibetiešu cilvēki atmetīs savstarpējās nesaskaņas, attīstīs saskarsmi vienam ar otru un sasniegs vienotību.”

Kolēģi, ko gan mēs varam iebilst pret šīm nostādnēm, kuras tiek paustas arī pašā Ķīnā? Nu galīgi neko! Varam vien atbalstīt šodien izskatāmajā deklarācijā par situāciju Ķīnā šīs jau minētās nostādnes. Atcerēsimies savu vēsturisko pieredzi - to, cik milzīgs spēks ir morālam atbalstam un cik ļoti tāds tiek gaidīts! Un nav svarīgi, ka to izsaka maza valsts no tūkstošiem kilometru liela attāluma. Latvijas balss - tā būtu vēl viena balss, kas pievienotos pasaules demokrātisko valstu līderu, augstāko amatpersonu sabiedrības paustajam.

Kolēģi, mēs neesam pret Ķīnu! Mēs esam par Ķīnu! Par tās veselīgo demokrātisko kodolu, kas ir Tibetas, pašas Ķīnas un pasaules demokrātiskās attīstības cerība!

Mēs spēsim likt pasaulei mainīties - kļūt demokrātiskākai, drošākai un labākai - vien tad, ja neliegsim tai savu atbalstu.

Aicinu balsot par deklarāciju par situāciju Tibetā!

Un gribu nobeigumā vēl pateikt jums šādu sakāmvārdu: „Cilvēki, kas apvieno sirdi un prātu, spēj pārvietot pat Taišaņa kalnu grēdu.” (Ķīniešu sakāmvārds.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Paldies deputātei Bendrātei.

Cienījamie kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam. Taču Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu parakstītu iesniegumu ar priekšlikumu strādāt bez pārtraukuma izsludināšanas, kamēr jautājums tiek izskatīts. (No zāles: „Jā, jā!” Dep. A.Bērziņš (ZZS frakcija): „Jā, es gribu dzirdēt visas runas!”) Deputāti prasa balsojumu. (No zāles: „Nevajag! Neprasa!”) Lūdzu zvanu! Tātad balsosim par priekšlikumu strādāt bez pārtraukuma, līdz tiek izskatīts šis darba kārtības punkts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 4, atturas - nav. Sēde tiek turpināta bez pārtraukuma.

Debatēs vārds deputātam Guntim Eniņam.

G.J.Eniņš (ZZS frakcija).

Augsti godātie Saeimas deputāti! Es atnācu uz tribīni, lai īpaši uzrunātu kreisos deputātus, tas ir, frakciju „Saskaņas Centrs” un PCTVL frakciju. Īpaši tāpēc, ka jūs gribējāt kaut ko teikt, kliedzāt pirmā deputāta runas laikā. Es priecājos, ka tāds klusums iestājies…

Redziet, mēs tīri labi sastrādājamies - kreisais spārns. Es esmu Sociālo un darba lietu komisijā, kur ir ļoti saprātīgi cilvēki, un bieži vien mēs arī vienoti balsojam. Un tāpēc šā jautājuma sakarā es gribētu jautāt: vai tad jūs nedomājat, ka katra tauta, sevišķi, ja tā ir liela tauta, ir pelnījusi savu valsti vai vismaz autonomiju? Proti, tagad, lai es tuvotos jūsu domāšanas veidam, aicinu nedaudz atcerēties pagātni. Padomju Savienība cīnījās pret koloniālo režīmu Āfrikā. Un īstenībā pareizi cīnījās! Un tagad ir tapušas brīvas valstis Āfrikā: Ēģipte, Kongo, Alžīrija, Lībija, Čada, Uganda, un tā es varētu skaitīt ļoti ilgi. Vai jūs teiktu, ka tas, ka cīnījās, ir nepareizi? Lielā Indija vēl līdz 50.gadiem bija Anglijas kolonija, bet tagad tā ir brīva valsts! Protams, jūs redzat, cik grūti valstīm iet, kad tās atbrīvojas. Indijā arī nemaz negāja tik viegli, un Āfrikas valstis savā starpā karo.

Tālāk. Es atgādināšu, ka liels to eiropiešu noziegums, kuri kolonizēja Ameriku un izveidoja Amerikas Savienotās Valstis, ir tas, ka viņi iznīcināja indiāņu valstis, tās bija jau valstiski veidojumi. Tas, ko viņi tur padarīja, ir viens no lielākajiem cilvēces noziegumiem! Šobrīd, protams, indiāņi ir gandrīz iznīcināti, tagad ērti ir ielikt viņus, tā teikt, muzejā un dot viņiem savas valstiskās tiesības.

Un vēl es jautāšu: vai tas ir normāli, ka, piemēram, 30 miljonu lielā kurdu tauta (ir tāda tauta!) ir bez savas valsts? Viņa ir vēsturiskas netaisnības dēļ sadalīta starp tām senajām impērijām.

Un atgādināšu arī par baskiem. Mans viedoklis ir tāds: ja baski grib savu valsti, viņiem vismaz sava autonomija ir jādod. Tāpat atgādināšu arī par Angliju. Kas tad ir Anglija? Vai viņas „biogrāfija” ir spoža? Anglija, pareizāk sakot, Apvienotā Karaliste, sastāv no Skotijas, Velsas, Ziemeļīrijas… pakļāva skotus, velsiešus, īrus un vēl arī citas tautas… Tagad tur, protams, Velsa mēģina atjaunot savu valodu…

Tibeta ir tik ļoti savdabīga, ka viņa ar savu savādo dzīvesveidu, ar savām paražām… nu nekādi nevar sakļauties ar Ķīnas dzīvesveidu un paņēmieniem, un paražām… Ķīnas tauta ir ar saviem pilsoņu kariem… Tā viņi tur dzīvo… Bet viņiem ir jādod - jūs taču piekritīsiet, ka ir jādod! - šai tautai, tā sacīt, arī sava teikšana, vismaz autonomija. Un tāpēc es ceru: ja balsojumā pietrūks balsu, piemēram, no Tautas partijas frakcijas, tad varbūt arī jūs, „Saskaņas Centrs”, kas tā teikt, ejat uz saskaņošanu, atbalstīsiet, vismaz daļa no jums atbalstīs, šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātei Ērikai Zommerei.

Ē.Zommere (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es, protams, vēlos piebiedroties to kolēģu teiktajam, kuri atbalsta jebkura konflikta risināšanu mierīgā sarunu, dialoga un savstarpējas izpratnes ceļā. Taču es negribētu, ka mēs Latvijas parlamentā sāktu cits citu šaustīt un, kā tas diemžēl latviešiem dažkārt ir raksturīgi, sevi noniecināt un kaut kādā veidā sev pārmest.

Latvijas parlamentā tāpat kā ļoti daudzu Eiropas Savienības dalībvalstu parlamentos ir bijusi iespēja katram deputātam izteikt savu viedokli par notikumiem Tibetā. Viena no pirmajām šādu viedokli izteica Sporta apakškomisija, kura ir viena no lielākajām parlamentā. Šajā apakškomisijā darbojas divdesmit astoņi deputāti. Tātad mēs nevaram teikt, ka šodien šī ir vienīgā un pirmā reize, kad Latvijas deputātiem ir iespēja izteikt savu viedokli par notikumiem Tibetā.

Tāpat arī Ārlietu komisija ir izteikusi savu viedokli. Tūlīt pēc tam, kad sākās notikumi Tibetā, es vērsos pie Ķīnas vēstnieka un arī mūsu sadarbības grupas vārdā, Deputātu grupas sadarbībai ar Ķīnas parlamentu vārdā, izteicu savu vērtējumu par iespējamo un vēlamo konflikta risināšanu miera un dialoga ceļā.

Un tāpēc, kolēģi, es uzskatu, ka ne jau no deklarāciju daudzuma un ne jau no tribīnē teikto runu skaita ir atkarīga mūsu labā griba un mūsu vēlme paust viedokli.

Un pilnīgi pievienojos Leiškalna kunga teiktajam. Ja mēs rakstām kādu nopietnu dokumentu, mēs nevaram teikt, ka ārpolitikā ir sīkumi. Ārpolitikā sīkumu nav. Jebkurš dokuments ir jāuzraksta perfekti - perfekti ne tikai saturiskā ziņā, bet arī pēc formas.

Un vēl. Es aicinu: kolēģi, būsim konsekventi un būsim principiāli! Ja jau mēs paužam (un tas ir ļoti labi, ka mēs paužam!) viedokli gan katrs atsevišķi, gan komisiju līmenī, par notikumiem Tibetā, tad būsim konsekventi, paudīsim savu viedokli par jebkuru dramatisku notikumu pasaulē! Kāpēc tad mēs nerakstījām deklarāciju par notikumiem Sudānā, par notikumiem Kenijā un par daudziem citiem notikumiem pasaules „karstajos punktos”?

Tāpēc aicinu izmantot jebkuru iespēju runāt ar Ķīnas valdības pārstāvjiem, ar cilvēkiem Ķīnā, un, protams, izteikt arī savu viedokli Latvijā, bet ierosinu deklarāciju neatbalstīt.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Nu tagad mēs redzam, kuros jautājumos Latvijas Saeimas deputāti ir patiesi eksperti, jo līdz šim, kad mēs runājām par visādām „garlaicīgām” lietām, par pensijām, par sociālo aizsardzību, nebija daudz gribētāju izteikties.

Tagad, kad mēs runājam par globālām problēmām, pasaules mēroga problēmām, patiešām ir aizraujoši. Te visi ir lieli eksperti, katram ir ko teikt, un mēs tagad runājam, runājam un runāsim vēl.

Kolēģi, ziniet, darbs cilvēktiesību jomā ir smags darbs. Man ir zināma pieredze. Pirms es tiku ievēlēts par deputātu, es profesionāli strādāju šajā jomā un joprojām esmu saistīts ar vairākiem cilvēktiesību projektiem. Šeit ir runa par tā saucamo advokatēšanu, kas ir vissmagākais darbs. Jebkurš advokatēšanas kampaņas projekts prasa saprātīgu kompromisu starp principiem un pragmatismu. Šeit es neredzu ne pragmatismu, ne principus. Es redzu vienīgi konjunktūru.

Tā ir mode! Tagad visi runā par olimpiādi, visiem jāizsakās par Tibetu. Tagad mēs gribam izteikties arī par Tibetu. Protams, mēs varam runāt un klausīties visādas beletristiskas runas tādā nacionālā romantisma garā, kā daži kolēģi te teica… Eniņa kungs jau piedāvāja... Kāpēc tieši par Ķīnu? Varbūt arī par Amerikas indiāņiem kaut ko pieņemsim? Varbūt arī par kurdiem? Varbūt arī par abhāziem? Kāpēc ne? Ja katrai tautai ir tiesības uz pašnoteikšanos, tad varbūt visu vienā čupā saliksim!

Šī deklarācija - vai tā palīdzēs tibetiešiem? Jā, tur ir problēmas, un problēmas ir ļoti nopietnas. Bet galvenais jautājums, ko es sev uzdodu, ir šāds: vai tas palīdzēs Tibetas tautai vai, gluži otrādi, vēl vairāk sarežģīs tās situāciju? Vai šī deklarācija nav vajadzīga mūsu pašu ambīciju apmierināšanai? „Redziet, cik mēs esam spēcīgi, kā mēs tai lielajai Ķīnai rādījām!” Te dažs labs teica: „Jā, būsim spēcīgi. Mēs jau ne ar ko neriskējam.”

Tā. Ja jūs uzskatāt, ka mūsu darbs ir vienkārši izteikties - okei, uz priekšu! Es negribētu atbalstīt. Es zinu, kas ir darbs cilvēktiesību jomā. Es neredzu nekādu vēlmi, kolēģi, no jūsu puses - iesaistīties šajā smagajā, rūpīgajā ikdienas darbā, kas vērsts uz cilvēktiesību aizstāvēšanu Tibetā. Ja jūs to gribat - darīsim to kopā! Taču šajā darbā deklarācijas ļoti reti kad palīdz. Parasti deklarācijas ir pat kaitīgas.

Es nebalsošu par šo deklarāciju.

Paldies. (No zāles dep. I.Kalniņš: „Divi! Sēdies, divi!”)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Lūdzu, nebaidieties! Vienu minūti tikai! Mans draugs Kārlis Leiškalns neuzmanīgi klausās savu kolēģu runas. Viņš atzinās… viņš krata galvu… Viņš teica, ka Visvaldis Lācis runājis par Tibetas brīvību, bet, lūk, aizmirsis, ka Dalailama prasa tikai autonomiju. Tieši to es, Kārli, arī uzsvēru. Klausies uzmanīgāk! (No zāles dep. K.Leiškalns: „Piekrītu! Pieņemu!”)

Paši tibetieši noteiks, kādu autonomiju viņi grib, nevis to noteiks kāds no ārpuses - Cilevičs, Lācis vai vēl kāds cits.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šeit no Saeimas tribīnes mēs vairākkārt dzirdējām pārmetumus PCTVL frakcijai par to, ka tā neatbalsta šo deklarāciju. Es pamēģināšu paskaidrot.

Dzirdot visas šīs runas, es tajās saklausīju interesantu likumsakarību: visi deputāti - vismaz septiņi -, kas šeit no Saeimas tribīnes publiski atbalstīja šo deklarāciju, viņi visi, balsojot par darba kārtības pirmo jautājumu, atbalstīja to, ka vajag atzīmēt Latviešu leģiona atceres dienu. Šķiet, ka Ādolfs Hitlers, pēc kura pavēles tika izveidots šis leģions, ir galvenais cilvēktiesību aizstāvis pasaulē. (No zāles dep. I.Kalniņš: „Nevar neko saprast!”)

Paldies, cienījamie kolēģi, bet ar šiem cilvēktiesību aizstāvjiem mūsu frakcijai nav pa ceļam.

Un otrkārt. Visai tālajā Tibetā cilvēktiesības, protams, ir ļoti svarīgs un interesants jautājums (No zāles dep. I.Kalniņš: „Kādā valodā viņš runā?!”), bet pēc divām dienām būs gadadiena Igaunijas notikumiem, kuros tika nogalināts Krievijas pilsonis - divdesmitgadīgais jauneklis Dmitrijs Gaņins. Tad kāpēc mēs viņu neaizstāvējām un nepieprasījām šīs situācijas izmeklēšanu? Arī nepilngadīgais skolnieks Marks Sirihs trīs mēnešus atradās cietumā.

Pēc tam, kad Saeima būs nosodījusi visus šos notikumus kaimiņvalstī, varbūt arī PCTVL frakcija atbalstīs citas liekulīgās deklarācijas.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Andrim Bērziņam no Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Vispirms es gribu pateikt paldies Tibetas atbalsta grupai, kura šodien faktiski ir parādījusi ļoti augstu pilsoniskās aktivitātes līmeni un kura, neapšaubāmi, ar visām šīm debatēm, ko mēs esam dzirdējuši, ir bagātinājusi mūsu priekšstatus par to, kas notiek Tibetā, kā notiek Tibetā un kas Tibetā būtu darāms, taču kolēģi, izņemot laikam vienīgi Silvu Bendrāti, neviens nerunāja par pašu deklarācijas tekstu. Taču es gribētu teikt vēl vairāk - tikpat kā netika runāts par to, ko tad Latvija ir darījusi un kā Latvija ir reaģējusi visu šo notikumu kontekstā. Klausoties radās tāds priekšstats, ka Latvija faktiski uz tiem nav reaģējusi - Latvija neko nav teikusi, Latvijas amatpersonas tikpat kā nav uzstājušās par šo tēmu, un tagad, teiksim, Latvijas pozīcija ir atkarīga no tā, vai mēs, deputāti, šeit, Saeimā, nobalsosim vai nenobalsosim par šo deklarāciju.

Godājamie kolēģi! Gribu teikt, ka deklarācijas ir ārkārtīgi sarežģīta un komplicēta lieta un ka parasti deklarācijas vienmēr ārpolitiski izvērtē. Un, ja šīs deklarācijas izvērtē ārpolitiski, tad pirmām kārtām runā par to ārpolitisko nepieciešamību, pēc tam droši vien parasti runā par to saturisko novitāti un trešām kārtām runā par šāda veida deklarāciju politisko lietderību.

Kolēģi, es gribētu jums pateikt tikai dažas lietas. Ja mēs runājam par ārpolitisko nepieciešamību, tad gribētu jums pateikt, lūk, ko. 14.martā sākās šie notikumi Tibetā. Pareizāk sakot, tie sākās jau 10.martā. 14.martā bija šo notikumu eskalācija. Vai mēs esam bijuši vienaldzīgi pret šiem notikumiem? Es gribu teikt - nē! 15.martā mūsu ārlietu ministrs Māris Riekstiņš pauda bažas par notikumiem Tibetā. Ministrs aicināja izvairīties no spēka lietošanas un meklēt risinājumus miermīlīgu sarunu ceļā. „Vardarbība jebkurā tās izpausmē nevar kalpot kā risinājums, un tā ir nosodāma,” saka Māris Riekstiņš. „Latvija uzskata, ka Tibeta ir Ķīnas Tautas Republikas sastāvdaļa, un ir ieinteresēta konstruktīvā dialogā ar Ķīnu par humanitāriem jautājumiem, to skaitā par Tibetas kultūras, etniskās un reliģiskās identitātes saglabāšanu.” Tā ir teicis Māris Riekstiņš, mūsu ārlietu ministrs, nākamajā dienā pēc šo notikumu eskalācijas.

Tajā pašā dienā arī Valdis Zatlers nāca klajā ar līdzīga rakstura paziņojumiem. 17.martā, tas ir, vēl trīs dienas vēlāk, Eiropas Savienības prezidējošā valsts - Portugāle - pieņēma savu rezolūciju. (No zāles dep. J.Dobelis: „Slovēnija!”) Turklāt Portugāle šajā rezolūcijā precīzi uzskaitīja visas tās pašas četras… (No zāles dep. J.Dobelis: „Slovēnija taču, ne Portugāle!”) Es atvainojos - Slovēnija! Jums tiešām ir taisnība! Slovēnija pieņēma šo rezolūciju! Turklāt šai rezolūcijai pievienojās ne tikai Eiropas Savienības dalībvalstis, bet pievienojās arī tās kandidātvalstis - tādas kā Turcija, Horvātija, Maķedonija, Bosnija un Hercegovina, Melnkalne. Tai pievienojās arī trīs EFTA valstis - Īslande, Lihtenšteina un Norvēģija.

Kolēģi, arī šajā rezolūcijā ir ļoti precīzi iezīmētas visas tās pašas normas, par kurām mēs runājam arī šeit. Un šī rezolūcija par attieksmi pret šiem notikumiem, kas ir tapusi Slovēnijas kā prezidējošās valsts vārdā, faktiski ir rezolūcija arī mūsu vārdā.

Ja mēs, kolēģi, hronoloģiski skatāmies tālāk (No zāles dep. A.Seile: „Nevajag!”), tad redzam, ka 29.martā kopā sanāca ārlietu ministri. Ārlietu ministri izskatīja šo jautājumu, bet neko papildus nepieņēma… nekādus papildu dokumentus viņi šai Eiropas Savienības prezidējošās valsts rezolūcijai nesagatavoja.

2.aprīlī mūsu, Latvijas, Ministru prezidents Ivars Godmanis izsauca pie sevis Ķīnas vēstnieku un izteica viņam savas bažas par to situāciju, kāda ir Ķīnā, un aicināja Ķīnas vēstnieku darīt visu, lai Ķīnā tiktu pārtraukta vardarbība, lai tur sāktos dialogs un cilvēktiesību ievērošana.

Godājamie kolēģi! Tajā pašā 2.aprīlī Eiropas Parlamentā tika iesniegts rezolūcijas projekts, kuru ir parakstījuši 10 deputāti, bet starp kuriem diemžēl nav neviena Latvijas deputāta. Un 10.aprīlī šī deklarācija tika pieņemta. Tajā Eiropas Parlaments, es gribētu teikt, vēl stingrākā formā - ar vēl plašāku izklāstu - arī mūsu visu vietā ir paudis savu attieksmi pret šiem notikumiem Tibetā un runājis par tiem risinājuma ceļiem, kādi būtu pieņemami Eiropas Parlamentam.

Kolēģi! 9.aprīlī Latvijas Republikas Saeimas Ārlietu komisija manā vadībā faktiski vienbalsīgi pieņēma paziņojumu par situāciju Tibetā, un tas kopš tā brīža ir pieejams Ārlietu komisijas mājaslapā. Tas ir vairākkārt citēts un komentēts arī mūsu medijos.

Tātad mans jautājums, kuru es uzdevu jums jau sākumā, ir šāds: „Kāda ir tā ārpolitiskā nepieciešamība šodien vēl vienu reizi runāt par tāda paša vai ļoti, ļoti līdzīga teksta deklarāciju?” Kolēģi, ja mēs paanalizējam šos tekstus, tad redzam, ka saturisku novitāšu šeit ir salīdzinoši maz. Saturiskās novitātes, pēc manām domām, ir redzamas tieši tajos punktos, uz kuriem šeit jau norādīja Kārlis Leiškalns, - tie ir pieņēmumi, kuri ir pateikti absolūtā formā un kuri faktiski, raugoties no politiskās lietderības viedokļa, mums varētu traucēt.

Tāpēc es, kolēģi, gribētu pateikt paldies visiem tiem, kuri šodien ir uzstājušies debatēs. Es aicinu Tibetas atbalsta grupu pieņemt šo deklarāciju kā Tibetas atbalsta grupas deklarāciju. Es domāju, ka šis dokuments, šī Tibetas atbalsta grupas deklarācija, ļoti jauki un skaisti papildinātu visas tās reakcijas, ko dažādas Latvijas amatpersonas jau ir paudušas, tomēr balsojumā par pašu šo deklarācijas tekstu aicinu atturēties.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vārds debatēs deputātam Krišjānim Kariņam.

A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Es klausos visas šīs debates, kā mēs visi… Es klausos to, ko nupat Bērziņa kungs teica… Es to visu izstāstīšu vienkāršotā veidā.

Viņš runāja gari: „Dieva dēļ, nedarīsim neko! Nepaudīsim savu viedokli! (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Latvija ir jau paudusi!”) Tas kaut kur citur jau tiek darīts, tāpēc mums nekas nav jādara. Acis ciet, ausis ciet, ir jau labi!”

Kolēģi! Mēs esam mūsu valsts iedzīvotāju ievēlēti Saeimas deputāti. Mēs tiešā veidā pārstāvam savas valsts iedzīvotājus. Ja mēs piekrītam tam, ko Bērziņa kungs saka un ko mums pāris augstas amatpersonas kaut kur, manuprāt, iespējams, noklusētā veidā ir pateikušas, tad, Dieva dēļ, atbalstīsim šodien šo lēmuma projektu! Paudīsim skaidri un gaiši Latvijas valsts Saeimas viedokli un līdz ar to faktiski pakārtotā veidā arī Latvijas tautas viedokli par notiekošo Tibetā. Mēs, latvieši, jau zinām, kas ir vardarbība, mēs zinām, kas ir apspiestība, un mums ir lielākas morālās tiesības par daudzām citām valstīm izteikties. Manuprāt, mums ir pat pienākums izteikties.

Tad nu neļausim sevi iežūžināt, bet paudīsim savu viedokli! Šķiet, šajā telpā valda vienprātība… vismaz lielajam vairākumam ir vienprātība par šā lēmuma projekta saturu. Atbalstīsim to!

Paldies.

(Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.

Vai iesniedzēju vārdā vēl kādam ir kas piebilstams? Nav. Tādā gadījumā lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Latvijas Republikas 9.Saeimas deklarācija par situāciju Tibetā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 17, atturas - 36. Deklarācija nav atbalstīta.

Savukārt Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu parakstītu iesniegumu: „Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 140.pantu lūdzam nolasīt katra deputāta balsojumu par lēmuma projektu „Latvijas Republikas 9.Saeimas deklarācija par situāciju Tibetā”.”

Deputāti prasa balsojumu par šo lēmumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par… Cienījamie kolēģi! Lūdzu uzmanību! Tātad balsosim par to, vai tiek atbalstīts desmit deputātu priekšlikums nolasīt katra deputāta balsojumu par iepriekš minēto lēmuma projektu! (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS frakcija): „Vajag nolasīt arī par to, kas balsoja tagad!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 1, atturas - 2.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Paldies par uzticību. Tā ir laba tradīcija - nolasīt balsojumu.

Šodien mēs nolasīsim balsojumu par lēmuma projektu, kura dokumenta numurs ir 2240.

„Par” šo dokumentu ir nobalsojuši divdesmit astoņi deputāti (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS frakcija) „Skaidrāk!”): Solvita Āboltiņa, Silva Bendrāte, Ingrīda Circene, Ilma Čepāne, Juris Dobelis, Ina Druviete, Guntis Jānis Eniņš, Uldis Ivars Grava, Māris Grīnblats, Imants Kalniņš, Sandra Kalniete, Artis Kampars, Arturs Krišjānis Kariņš, Gunārs Laicāns, Ainars Latkovskis, Visvaldis Lācis, Ingmārs Līdaka, Linda Mūrniece, Karina Pētersone, Pauls Putniņš, Einārs Repše, Ingūna Rībena, Anna Seile, Kārlis Šadurskis, Aigars Štokenbergs, Pēteris Tabūns, Dzintars Zaķis un Ausma Ziedone-Kantāne.

„Pret” nobalsoja septiņpadsmit deputāti: Valērijs Buhvalovs, Vladimirs Buzajevs, Oļegs Deņisovs, Sergejs Dolgopolovs, Sergejs Fjodorovs, Aleksandrs Golubovs, Nikolajs Kabanovs, Ivans Klementjevs, Sergejs Mirskis, Miroslavs Mitrofanovs, Jakovs Pliners, Ivans Ribakovs, Artūrs Rubiks, Juris Sokolovskis, Jānis Tutins, Aleksejs Vidavskis un Ērika Zommere.

Atturējās trīsdesmit seši deputāti: Valērijs Agešins, Vitālijs Aizbalts, Dzintars Ābiķis, Māris Ārbergs, Aija Barča, Andris Bērziņš (LPP/LC), Vilnis Edvīns Bresis, Augusts Brigmanis, Boriss Cilevičs, Juris Dalbiņš, Gundars Daudze, Jānis Dukšinskis, Jānis Eglītis, Inta Feldmane, Valdis Ģīlis, Dzintars Jaundžeikars, Aigars Kalvītis, Jānis Klaužs, Vents Armands Krauklis, Māris Kučinskis, Jānis Lagzdiņš, Kārlis Leiškalns, Leons Līdums, Anatolijs Mackevičs, Aleksandrs Mirskis, Vitālijs Orlovs, Vaira Paegle, Raimonds Pauls, Anta Rugāte, Jānis Strazdiņš, Viktors Ščerbatihs, Dainis Turlais, Gundars Upenieks, Jānis Urbanovičs, Nils Ušakovs un Imants Valers.

Nebalsoja četri deputāti. Paldies.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to visi šodienas darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Augsti godātie deputāti! Gribu atgādināt, ka deputāti, kuri nepiedalījās balsojumā, var tikt sodīti, ja nav attaisnojošu dokumentu.

Nav reģistrējušies: Aija Barča, Vilnis Edvīns Bresis, Ina Druviete, Pēteris Hanka, Sandra Kalniete, Vents Armands Krauklis, Māris Kučinskis, Leopolds Ozoliņš, Dzintars Rasnačs, Jānis Reirs, Dagnija Staķe, Andris Kāposts, Ērika Zommere, Oskars Spurdziņš, Baiba Rivža, Jānis Strazdiņš un Kārlis Šadurskis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Līdz ar to Saeimas 2008.gada 24.aprīļa sēdi pasludinu par slēgtu.

SATURA RĀDĪTĀJS

9.Saeimas pavasara sesijas 5.sēde

2008.gada 24.aprīlī

Par darba kārtību
Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” (Nr.672/Lp9) (Noraidīts)
(Dok. Nr.2278, 2278A)
Priekšlikumi - dep. J.Dobelis (par)
- dep. J.Pliners (pret)
Par likumprojektu „Grozījumi Saeimas kartības rullī” (Nr.673/Lp9) (Noraidīts)
(Dok. Nr.2280, 2280A)
Priekšlikums - dep. V.Buzajevs (par)
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr.674/Lp9) (Noraidīts)
(Dok. Nr.2285, 2285A)
Priekšlikumi - dep. A.Golubovs (par)
- dep. K.Leiškalns (pret)
Par likumprojektu „Grozījumi „Valsts sociālo pabalstu likumā”” (Nr.675/Lp9)
(Dok. Nr.2286, 2286A)
Priekšlikumi - dep. S.Ķikuste (par)
- dep. A.Barča (pret)
Balsošanas rezultātu nolasīšana
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs   A.Klementjevs
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” (Nr.676/Lp9)
(Dok. Nr.2287, 2287A)
Priekšlikumi - dep. A.Ziedone-Kantāne (par)
- dep. A.Barča (pret)
Balsošanas rezultātu nolasīšana
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs   A.Klementjevs
Lēmuma projekts „Par Jolantas Āboliņas iecelšanu par Talsu zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi” (Nr.407/Lm9)
(Dok. Nr.2268)
Ziņo - dep. I.Šlesere
Lēmuma projekts „Par Ivara Dzindzuka iecelšanu par Rēzeknes tiesas tiesnesi” (Nr.408/Lm9)
(Dok. Nr.2269)
Ziņo - dep. I.Šlesere
Lēmuma projekts „Par Diānas Koroševskas apstiprināšanu par Rēzeknes zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi” (Nr.409/Lm9)
(Dok. Nr.2270)
Ziņo - dep. I.Šlesere
Lēmuma projekts „Par Irēnas Lavrinovičas iecelšanu par Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi” (Nr.410/Lm9)
(Dok. Nr.2271)
Ziņo - dep. I.Šlesere
Lēmuma projekts „Par Kristīnes Ozoliņas iecelšanu par Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi” (Nr.411/Lm9)
(Dok. Nr.2272)
Ziņo - dep. I.Šlesere
Lēmuma projekts „Par Evitas Sietnieces apstiprināšanu par Aizkraukles zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi” (Nr.412/Lm9)
(Dok. Nr.2273)
Ziņo - dep. I.Šlesere
Lēmuma projekts „Par Elgas Vesperes iecelšanu par Liepājas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi” (Nr.413/Lm9)
(Dok. Nr.2274)
Ziņo - dep. I.Šlesere
Lēmuma projekts „Par Mairitas Zadiņas iecelšanu par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi” (Nr.414/Lm9)
(Dok. Nr.2275)
Ziņo - dep. I.Šlesere
Lēmuma projekts „Par tiesnešu skaita noteikšanu Latvijas Republikas rajonu (pilsētu) tiesās” (Nr.415/Lm9)
(Dok. Nr.2276)
Ziņo - dep. I.Šlesere
Lēmuma projekts „Par neuzticības izteikšanu īpašu uzdevumu ministrei elektroniskās pārvaldes lietās Inai Gudelei” (Nr.416/Lm9) (Nav izskatāms)
(Dok. 2284)
Lēmuma projekts „Par Sandras Amolas apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi” (Nr.417/Lm9)
(Dok. Nr.2299)
Ziņo - dep. I.Šlesere
Lēmuma projekts „Par Guntas Rezgoriņas apstiprināšanu par Madonas rajona tiesas tiesnesi” (Nr.418/Lm9)
(Dok. Nr.2300)
Ziņo - dep. I.Šlesere
Lēmuma projekts „Par Indras Tikumas apstiprināšanu par Bauskas rajona tiesas tiesnesi” (Nr.419/Lm9)
(Dok. Nr.2301)
Ziņo - dep. I.Šlesere
Lēmuma projekts „Par Irēnas Krūmanes iecelšanu par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāju” (Nr.420/Lm9)
(Dok. Nr.2320)
Ziņo - dep. K.Leiškalns
Lēmuma projekts „Par Simonas Gmirekas atkārtotu iecelšanu par Balvu rajona tiesas tiesnesi” (Nr.421/Lm9)
(Dok. Nr.2325)
Ziņo - dep. I.Šlesere
Lēmuma projekts „Par Zeltītes Kusiņas apstiprināšanu par Ogres rajona tiesas tiesnesi” (Nr.422/Lm9)
(Dok. Nr.2326)
Ziņo - dep. I.Šlesere
Lēmuma projekts „Par Daiņa Šaicāna atkārtotu iecelšanu par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi” (Nr.423/Lm9)
(Dok. Nr.2327)
Ziņo - dep. I.Šlesere
Lēmuma projekts „Par Jura Taukula apstiprināšanu par Daugavpils zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi” (Nr.424/Lm9)
(Dok. Nr.2328)
Ziņo - dep. I.Šlesere
Lēmuma projekts „Par Ināras Zabarovskas apstiprināšanu par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi” (Nr.425/Lm9)
(Dok. Nr.2329)
Ziņo - dep. I.Šlesere
Likumprojekts „Grozījums Karatiesu likumā” (Nr.520/Lp9) (3.lasījums)
(Dok. Nr.2277)
Ziņo - dep. V.Muižniece
Likumprojekts „Grozījumi Apsardzes darbības likumā” (Nr.547/Lp9) (3.lasījums)
(Dok. Nr.2279)
Ziņo - dep. J.Dalbiņš
Debates - dep. V.Buzajevs
Likumprojekts „Grozījumi Farmācijas likumā” (Nr.550/Lp9) (3.lasījums)
(Dok. Nr.2297)
Ziņo - dep. V.Orlovs
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr.331/Lp9) (3.lasījums)
(Dok. Nr.2298)
Ziņo - dep. K.Leiškalns
Debates - dep. M.Mitrofanovs
- dep. A.Golubovs
- dep. A.Klementjevs
- dep. I.Ribakovs
Paziņojumi
- dep. K.Leiškalns
- dep. A.Bērziņš (ZZS)
- dep. G.Blumbergs
- dep. S.Šķesters
- dep. J.Šmits
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs   A.Klementjevs
Debašu turpinājums - dep. A.K.Kariņš
- dep. A.Golubovs
- dep. A.Golubovs
- dep. A.Barča
- dep. A.Klementjevs
- dep. A.Golubovs
- dep. A.Klementjevs
- dep. I.Ribakovs
- dep. A.K.Kariņš
- dep. A.Golubovs
- dep. K.Pētersone
Par 15.priekšlikuma pārbalsošanu
Priekšlikumi - dep. A.Golubovs (pret)
- dep. K.Leiškalns (par)
Debašu turpinājums - dep. B.Cilevičs
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par amatniecību”” (Nr.514/Lp9) (3.lasījums)
(Dok. Nr.2304)
Ziņo - dep. V.Aizbalts
Likumprojekts „Grozījumi Komerclikumā” (Nr.535/Lp9) (3.lasījums)
(Dok. Nr.2306)
Ziņo - dep. Dz.Zaķis
Likumprojekts „Starptautiskās palīdzības likums” (Nr.536/Lp9) (3.lasījums)
(Dok. Nr.2307)
Ziņo - dep. A.Bērziņš (LPP/LC)
Likumprojekts „Par Rīgas rajona Ķekavas pagasta padomes atlaišanu” (Nr.665/Lp9) (2.lasījums)
(Dok. Nr.2207, 2267)
Ziņo - dep. M.Kučinskis
Debates - dep. A.Kampars
Likumprojekts „Par Daugavpils Universitātes Satversmes grozījumiem” (Nr.596/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.1915, 2281)
Ziņo - dep. J.Dukšinskis
Likumprojekts „Par Daugavpils Universitātes Satversmes grozījumiem” (Nr.596/Lp9) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.1915, 2281)
Ziņo - dep. J.Dukšinskis
Likumprojekts „Par Latvijas Universitātes Satversmes grozījumiem” (Nr.598/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.1947, 2282)
Ziņo - dep. J.Dukšinskis
Likumprojekts „Par Latvijas Universitātes Satversmes grozījumiem” (Nr.598/Lp9) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.1947, 2282)
Ziņo - dep. J.Dukšinskis
Likumprojekts „Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (Nr.613/Lp9) (2.lasījums)
(Dok. Nr.2019, 2288)
Ziņo - dep. K.Leiškalns
Likumprojekts „Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā” (Nr.614/Lp9) (2.lasījums)
(Dok. Nr.2020, 2289)
Ziņo - dep. K.Leiškalns
Likumprojekts „Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” (Nr.615/Lp9) (2.lasījums)
(Dok. Nr.2021, 2290)
Ziņo - dep. K.Leiškalns
Par 3.priekšlikuma pārbalsošanu likumprojektā „Par Rīgas rajona Ķekavas pagasta padomes atlaišanu”
Likumprojekts „Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” (Nr.616/Lp9) (2.lasījums)
(Dok. Nr.2022, 2291)
Ziņo - dep. K.Leiškalns
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par privātajiem pensiju fondiem”” (Nr.617/Lp9) (2.lasījums)
(Dok. Nr.2023, 2292)
Ziņo - dep. K.Leiškalns
Likumprojekts „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” (Nr.618/Lp9) (2.lasījums)
(Dok. Nr.2024, 2293)
Ziņo - dep. K.Leiškalns
Likumprojekts „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” (Nr.638/Lp9) (2.lasījums)
(Dok. Nr.2070, 2294)
Ziņo - dep. K.Leiškalns
Par Saeimas deputātu jautājumu Ministru prezidentam Ivaram Godmanim „Par ministriju nepamatotiem tēriņiem”
(Nr.56/J9))
Par Saeimas deputātu jautājumu veselības ministram Ivaram Eglītim „Par feldšeru darba nodrošināšanu” (Nr.57/J9))
Paziņojumi
- dep. A.Bērziņš (ZZS)
- dep. J.Strazdiņš
- dep. K.Pētersone
Informācija par Latvijas Republikas Ministru prezidenta Ivara Godmaņa atbildi uz Saeimas deputātu jautājumu „Par SIA „Lattelecom” kapitāldaļu atsavināšanu” (Reģ. Nr.54/J9) (Rakstiska atbilde)
Informācija par Latvijas Republikas kultūras ministres Helēnas Demakovas atbildi uz Saeimas deputātu jautājumu „Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektu” (Reģ. Nr.55/J9) (Rakstiska atbilde)
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs   A.Klementjevs
Likumprojekts „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr.485/Lp9) (2.lasījums)
(Dok. Nr.1430, 2302)
Ziņo - dep. I.Valers
Likumprojekts „Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā” (Nr.484/Lp9) (2.lasījums)
(Dok. Nr.1429, 2303)
Ziņo - dep. I.Valers
Likumprojekts „Grozījumi Jūras kodeksā” (Nr.662/Lp9) (2.lasījums)
(Dok. Nr.2197, 2305)
Ziņo - dep. V.Aizbalts
Lēmuma projekts „Latvijas Republikas 9.Saeimas deklarācija par situāciju Tibetā” (Nr.404/Lm9) (Noraidīts)
(Dok. Nr.2240)
Ziņo - dep. V.Lācis
Debates - dep. I.Rībena
- dep. S.Kalniete
- dep. I.Circene
- dep. J.Dobelis
- dep. U.I.Grava
- dep. K.Leiškalns
- dep. S.Bendrāte
- dep. G.J.Eniņš
- dep. Ē.Zommere
- dep. B.Cilevičs
- dep.V.Lācis
- dep. V.Buzajevs
- dep. A.Bērziņš (LPP/LC)
- dep. A.K.Kariņš
Balsošanas rezultātu nolasīšana
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs   A.Klementjevs
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs   A.Klementjevs


Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem

2008.gada 24.aprīlī

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Labdien, cienījamie kolēģi! Sākam jautājumu un atbilžu sēdi šodien - 2008.gada 24.aprīlī.

Tātad Saeimas Prezidijā tika iesniegti trīs jautājumi.

Pirmais jautājums ir deputāšu Circenes, Bendrātes, Āboltiņas, Ziedones-Kantānes un Mūrnieces jautājums veselības ministram Ivaram Eglītim „Par VSIA „Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” reorganizāciju”.

Otrs jautājums ir deputātu Zaķa, Latkovska, Rībenas, Reira un Kampara jautājums Ministru prezidentam Ivaram Godmanim „Par SIA „Lattelecom” kapitāldaļu atsavināšanu”.

Un trešais ir deputātu Zaķa, Latkovska, Kariņa, Reira un Kampara jautājums kultūras ministrei Helēnai Demakovai „Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektu”.

Uz visiem jautājumiem ir sniegtas rakstiskas atbildes, un jautājumu iesniedzēji ir informējuši Saeimas Prezidiju, ka viņus pilnībā apmierina saņemtā rakstiskā atbilde uz otro jautājumu. Es vēlreiz atgādinu, ka tas bija deputātu Zaķa, Latkovska, Rībenas, Reira un Kampara jautājums Ministru prezidentam Ivaram Godmanim „Par SIA „Lattelecom” kapitāldaļu atsavināšanu”.

Jautājuma iesniedzējus apmierina arī saņemtā rakstiskā atbilde uz trešo jautājumu, kas, es atgādinu, ir deputātu Zaķa, Latkovska, Kariņa, Reira un Kampara jautājums kultūras ministrei Helēnai Demakovai „Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektu”.

Līdz ar to šie jautājumi šodienas jautājumu un atbilžu sēdē vairs netiks skatīti un tie tiek svītroti no šodienas darba kārtības kā atbildēti.

Turpretī veselības ministra Ivara Eglīša sniegtā rakstiskā atbilde uz deputāšu Circenes, Bendrātes, Āboltiņas, Ziedones-Kantānes un Mūrnieces jautājumu „Par VSIA „Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” reorganizāciju” nav apmierinājusi šā jautājuma iesniedzējus, tāpēc jautājuma iesniedzēji vēlas no veselības ministra Ivara Eglīša dzirdēt vēl papildu paskaidrojumus.

Šodien mūsu sēdē piedalās arī jautājuma iesniedzēju pārstāvji. Diemžēl veselības ministrs Ivars Eglītis šobrīd attaisnotu iemeslu dēļ nav ieradies. Mēs burtiski pāris sekunžu laikā noskaidrosim, vai viņš ir jau ceļā pie mums. Pretējā gadījumā mēs būsim spiesti šo jautājumu pārcelt uz nākamo ceturtdienu.

Diemžēl ar Eglīša kungu mums šobrīd neizdodas sazināties. Līdz ar to šis jautājums atbildēšanai tiek pārcelts uz nākamo ceturtdienu, kad veselības ministrs Ivars Eglītis varēs ierasties.

Paldies. Uz redzēšanos!

Atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu

2008.gada 24.aprīlī

Latvijas Republikas veselības ministra Ivara Eglīša atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu „Par VSIA „Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” reorganizāciju” (Reģ. Nr.53/J9) (Pārcelta)

Balsojumi

Grozījums likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām"
Datums: 24.04.2008. 09:16:00 bal001
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2278 nodošanu komisijai

Grozījumi Saeimas kārtības rullī
Datums: 24.04.2008. 09:22:02 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2280 nodošanu komisijai

Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"
Datums: 24.04.2008. 09:25:30 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2285 nodošanu komisijai

Grozījumi "Valsts sociālo pabalstu likumā"
Datums: 24.04.2008. 09:34:18 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2286 nodošanu komisijai

Datums: 24.04.2008. 09:35:42 bal005
Balsošanas motīvs: Par balsojuma rezultātu izdrukas nolasīšanu

Datums: 24.04.2008. 09:45:02 bal006
Balsošanas motīvs: Par runas laika pagarināšanu

Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"
Datums: 24.04.2008. 09:50:10 bal007
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2287 nodošanu komisijai

Lēmuma projekts "Par tiesnešu skaita noteikšanu Latvijas Republikas rajonu (pilsētu) tiesās"
Datums: 24.04.2008. 10:01:32 bal016
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.2276

Grozījums Karatiesu likumā (3.lasījums)
Datums: 24.04.2008. 10:12:12 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2277 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Apsardzes darbības likumā (3.lasījums)
Datums: 24.04.2008. 10:17:26 bal027
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Grozījumi Apsardzes darbības likumā (3.lasījums)
Datums: 24.04.2008. 10:18:34 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2279 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Farmācijas likumā (3.lasījums)
Datums: 24.04.2008. 10:19:42 bal029
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2297 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (3.lasījums)
Datums: 24.04.2008. 10:27:42 bal030
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (3.lasījums)
Datums: 24.04.2008. 10:30:48 bal031
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (3.lasījums)
Datums: 24.04.2008. 11:11:04 bal032
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (3.lasījums)
Datums: 24.04.2008. 11:13:12 bal033
Balsošanas motīvs: Par pārbalsošanu

Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (3.lasījums)
Datums: 24.04.2008. 11:13:58 bal034
Balsošanas motīvs: Par 9.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (3.lasījums)
Datums: 24.04.2008. 11:14:48 bal035
Balsošanas motīvs: Par 10.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (3.lasījums)
Datums: 24.04.2008. 11:16:46 bal036
Balsošanas motīvs: Par 11.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (3.lasījums)
Datums: 24.04.2008. 11:23:18 bal037
Balsošanas motīvs: Par 13.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (3.lasījums)
Datums: 24.04.2008. 11:23:58 bal038
Balsošanas motīvs: Par 13.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (3.lasījums) (pārbalsots)
Datums: 24.04.2008. 11:25:44 bal039
Balsošanas motīvs: Par 15.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (3.lasījums)
Datums: 24.04.2008. 11:26:48 bal040
Balsošanas motīvs: Par 16.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (3.lasījums)
Datums: 24.04.2008. 11:27:26 bal041
Balsošanas motīvs: Par 17.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (3.lasījums)
Datums: 24.04.2008. 11:28:04 bal042
Balsošanas motīvs: Par 18.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (3.lasījums)
Datums: 24.04.2008. 11:39:12 bal043
Balsošanas motīvs: Par 19.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (3.lasījums)
Datums: 24.04.2008. 11:42:16 bal044
Balsošanas motīvs: Par pārbalsošanu

Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (3.lasījums)
Datums: 24.04.2008. 11:43:14 bal045
Balsošanas motīvs: Par 15.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (3.lasījums)
Datums: 24.04.2008. 11:46:20 bal046
Balsošanas motīvs: Par 24.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (3.lasījums)
Datums: 24.04.2008. 11:48:22 bal047
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2298 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā "Par amatniecību" (3.lasījums)
Datums: 24.04.2008. 11:49:38 bal048
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2304 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Komerclikumā (3.lasījums)
Datums: 24.04.2008. 11:54:24 bal049
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2306 pieņemšanu 3.lasījumā

Starptautiskās palīdzības likums (3.lasījums)
Datums: 24.04.2008. 11:56:34 bal050
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2307 pieņemšanu 3.lasījumā

Par Rīgas rajona Ķekavas pagasta padomes atlaišanu (2.lasījums)
Datums: 24.04.2008. 12:03:26 bal051
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Par Rīgas rajona Ķekavas pagasta padomes atlaišanu (2.lasījums)
Datums: 24.04.2008. 12:04:04 bal052
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Par Rīgas rajona Ķekavas pagasta padomes atlaišanu (2.lasījums)
Datums: 24.04.2008. 12:04:56 bal053
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2267 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Daugavpils Universitātes Satversmes grozījumiem (1.lasījums)
Datums: 24.04.2008. 12:06:16 bal054
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1915 steidzamību

Par Daugavpils Universitātes Satversmes grozījumiem (1.lasījums)
Datums: 24.04.2008. 12:06:46 bal055
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1915 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Daugavpils Universitātes Satversmes grozījumiem (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 24.04.2008. 12:07:32 bal056
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1915 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Latvijas Universitātes Satversmes grozījumiem (1.lasījums)
Datums: 24.04.2008. 12:08:30 bal057
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1947 steidzamību

Par Latvijas Universitātes Satversmes grozījumiem (1.lasījums)
Datums: 24.04.2008. 12:09:00 bal058
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1947 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Latvijas Universitātes Satversmes grozījumiem (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 24.04.2008. 12:09:36 bal059
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1947 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Kredītiestāžu likumā (2.lasījums)
Datums: 24.04.2008. 12:12:08 bal060
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2288 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā (2.lasījums)
Datums: 24.04.2008. 12:13:44 bal061
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2289 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā (2.lasījums)
Datums: 24.04.2008. 12:15:40 bal062
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2290 pieņemšanu 2.lasījumā

Datums: 24.04.2008. 12:17:18 bal063
Balsošanas motīvs: Par pārbalsošanu

Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā (2.lasījums)
Datums: 24.04.2008. 12:19:08 bal064
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2291pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par privātajiem pensiju fondiem" (2.lasījums)
Datums: 24.04.2008. 12:20:58 bal065
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2292 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā (2.lasījums)
Datums: 24.04.2008. 12:22:50 bal066
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2293 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā (2.lasījums)
Datums: 24.04.2008. 13:32:48 bal067
Balsošanas motīvs: Par 56.priekšlikumu

Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā (2.lasījums)
Datums: 24.04.2008. 13:39:26 bal068
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2294 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Kriminālprocesa likumā (2.lasījums)
Datums: 24.04.2008. 13:41:26 bal069
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2302 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā (2.lasījums)
Datums: 24.04.2008. 13:43:02 bal070
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2303 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Jūras kodeksā (2.lasījums)
Datums: 24.04.2008. 13:45:02 bal071
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2305 pieņemšanu 2.lasījumā

Datums: 24.04.2008. 15:01:16 bal072
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma

Lēmuma projekts "Latvijas Republikas 9.Saeimas deklarācija par situāciju Tibetā"
Datums: 24.04.2008. 15:24:30 bal073
Balsošanas motīvs: Par lēmumprojektu ar dok. nr.2240

Datums: 24.04.2008. 15:25:46 bal074
Balsošanas motīvs: Par balsošanas rezultātu nolasīšanu

Piektdien, 23.februārī
09:00  Baltijas Asamblejas Ekonomikas, enerģētikas un inovācijas komitejas sēde
09:00  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Konference “Tā ir arī mūsu nauda! Ko darīt, lai Eiropas Savienības fondu investīcijas Latvijā būtu pārdomātākas?”