Latvijas Republikas 9.Saeimas

rudens sesijas ceturtā sēde

2007.gada 20.septembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Indulis Emsis.

 

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi


Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas Sēžu zālē!

Godātie kolēģi! Sākam Saeimas 20.septembra sēdi.

Un, kā parasti, vispirms lemjam par izmaiņām darba kārtībā.

Kā pirmo esam saņēmuši deputātu Plinera, Sokolovska, Buzajeva, Buhvalova, Kabanova un Mitrofanova iesniegumu: „Lūdzam saīsināt termiņu, kurā deputātiem ir iespējams iepazīties ar minēto deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījums Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likumā”, un saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu iekļaut šo likumprojektu Saeimas 20.septembra sēdes darba kārtības sadaļā „Prezidija ziņojumi”.”

Godātie kolēģi! Viens var izteikties „pret”, viens - „par” (No zāles: „Balsot!”), bet pirms tam es vēlos informēt jūs, ka Prezidijs ir noraidījis (No zāles dep. J.Dobelis: „Pareizi darīja!”) šo lūgumu saīsināt termiņu. Taču jautājums ir izlemjams Saeimas Sēžu zālē.

Deputāts Nikolajs Kabanovs ir pieteicies runāt „par”. (No zāles dep. J.Dobelis: „O-o!”)

N.Kabanovs (PCTVL frakcija).

Labrīt, cienījamie deputāti!

Cienījamie Latvijas cilvēki!

Kā jūs visi droši vien zināt, treknie gadi, septiņi treknie gadi, par kuriem runāja Kalvīša kungs pirms tikai diviem gadiem, ir galā. Tagad sākas grūtie gadi. Nu mūsu darba kārtībā stāv tādi jautājumi kā algu iesaldēšana, taupība un tā tālāk.

Bet kāpēc gan nesākt ar ļoti vienkāršu lietu - samazināt tā saucamās Gaismas pils tēriņus? Kā jūs visi droši vien zināt, būvnieku firmas pieprasa gandrīz pusmiljardu latu šā fantastiskā nama celtniecībai. Manuprāt, šīs summas ir mākslīgi paaugstinātas un mēs šajā situācijā nevaram to atļauties.

Es domāju, ka Latvijai ir vajadzīga jauna Nacionālā bibliotēka, bet ne tāda, ne tajā laikā un ne par šādu naudu. Es domāju, ka šo projektu mēs „apraksim” jebkurā gadījumā, jo pat Ministru prezidenta kungs teica, ka mēs īstenosim Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektu tikai tad, kad būs nauda. Bet kāpēc mēs nevaram to darīt, tā teikt, ar likuma spēku? Mums vajag mainīt likumu, jo Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likums pašlaik nestrādā. Tur ir rakstīts, ka projekts jāīsteno līdz 2008.gadam. Tas neizdosies.

Cienījamie deputāti! Man šķiet, ka Latvijas tauta gaida no jums risinājumu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, balsosim par termiņa saīsināšanu un šā jautājuma iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par iekļaušanu. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 48, atturas - 1. Šis jautājums nav iekļauts šīsdienas sēdes darba kārtībā un automātiski tiek pārcelts uz nākamās sēdes darba kārtību.

Godātie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir apspriedusi likumprojektu „Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” pirmajā lasījumā. Komisija nolēma atbalstīt šo likumprojektu un lūdz iekļaut Saeimas 20.septembra sēdes darba kārtībā tā izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības papildināšanu? (No zāles: „Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir papildināta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir apspriedusi likumprojektu „Grozījumi likumā „Par policiju”” pirmajā lasījumā. Komisija ir nolēmusi atbalstīt šo likumprojektu un lūdz tā izskatīšanu pirmajā lasījumā iekļaut Saeimas 20.septembra sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka papildinām darba kārtību? (No zāles: „Nē!”) Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir papildināta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir izskatījusi likumprojektu „Grozījumi Prokuratūras likumā”. Komisija konceptuāli atbalsta šo likumprojektu un lūdz iekļaut Saeimas 20.septembra sēdes darba kārtībā tā izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka papildinām darba kārtību? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir papildināta.

Arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz izdarīt Saeimas 20.septembra sēdes darba kārtībā izmaiņas - iekļaut pēc darba kārtības 13.punkta Saeimas lēmuma projektu „Par Latvijas Studentu apvienības deleģēta pārstāvja Ulda Luckāna apstiprināšanu Augstākās izglītības padomes sastāvā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības papildināšanu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir papildināta.

Godātie kolēģi! Pārejam pie Saeimas Prezidija ziņojumiem par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti Prezidija atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jānim Šmitam.

 

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Lūdzu šo likumprojektu nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Sēdes vadītājs. Deputāts Jānis Šmits lūdz nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu lūgumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts tiek nodots arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti Prezidija atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (likumprojekta reģistrācijas numurs 442/Lp9) nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti Prezidija atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Grīnblata, Dobeļa, Rasnača, Laicāna, Seiles un Kalniņa iesniegto likumprojektu „Grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (likumprojekta reģistrācijas numurs 443/Lp9) nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Juris Dobelis ir pieteicies runāt „par”.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Šodien nedaudz parunāsim par tautu draudzību. Parunāsim par kultūru apmaiņu un par dažādām tradīcijām. Kā nekā esam Eiropas Savienībā. Pie mums brauc arvien vairāk un vairāk no dažādām pasaules malām, dažāda līmeņa ārzemnieku plūsmas pieaug. Pieaug arī interese par Latviju.

Tikai nu ir jautājums tāds: „Kuram kāda interese šeit ir? Ar kādiem nolūkiem šie jaukie ārzemnieki pie mums atbrauc?” Un tad nu izrādās, ka daži no viņiem ir tā nekas, bet daži citi no viņiem ir galīgi nekas. Savās zemēs šie cilvēciņi ir sīki pakalpiņi, visādi līdēji, dažādi gnīdas, dažādi skretuži un luskas. Bet, atbraukuši pie mums uz Latviju, viņi nes gaismu mums, nes kultūru. Un to gaismu un kultūru viņi nes ar interesantiem paņēmieniem. Daži no viņiem ir iemācījušies tā bļaut, ka pārkliedz mūsu pašu ierastos bļāvējus, tādus kā, piemēram, krievu maršētājus, kuri palika kaunā, atkāpjoties īru bļāvēju priekšā.

Bet ne tikai bļaušana ir raksturīga šiem „kultūras nesējiem”. Viņiem ir raksturīga arī publiska slapināšanās. Un līdz ar to esam spiesti šādus bļaurus un šādus publiskus šķidruma nesaturētājus atbilstoši novērtēt.

Lai nebūtu šo riebīgo smīnu šo „kultūras nesēju” ģīmjos, redzot, ka par nepieklājīgu uzvedību viņiem, redziet, sods ir tikai 10 latu - vai tad nu viņiem tas ir kas sevišķs! -, uzliksim sīkā huligānisma panta ietvaros lielākus, krietni lielākus sodus. Un vienam otram šādam te „kultūras nesējam” sagādāsim vēl labāku iespēju: sagādāsim viņam iespēju uzturēties tādās vietās, kur viņš varēs iepazīties ar sev piemērotu, sev atbilstošu vidi un zibens ātrumā iemācīties ļoti daudz jaunu vārdu citās valodās. Līdztekus atvieglosim darbu mūsu kārtības uzturētājiem, pirmām kārtām - mūsu pašvaldību policistiem, lai viņiem nebūtu lieku ceremoniju ar šiem „jaukajiem” cilvēciņiem. Tie saņemtu to, ko viņi paši būs nopelnījuši.

Līdz ar to aicinu atbalstīt mūsu iesniegtos Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumus, kas vienkārši nostiprinās mūsu, Latvijas Republikas pilsoņu, pašapziņu.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Attiecībā uz Prezidija atzinumu neviens nav pieteicies runāt „pret”. Es vēlreiz vaicāju: vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam - nodot šo likumprojektu (reģistrācijas numurs 443/Lp9) Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija? Deputāti piekrīt šim atzinumam. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kariņa, Mūrnieces, Circenes, Zaķa un Druvietes iesniegto likumprojektu „Grozījums Krimināllikumā” (likumprojekta reģistrācijas numurs 444/Lp9) nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāte Linda Mūrniece ir pieteikusies runāt „par”.

L.Mūrniece (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka neviens deputāts, kas ir zālē, nevarētu iebilst pret to, ka šis grozījums Krimināllikumā ir nepieciešams.

Grozījuma būtība ir ļoti vienkārša: mainītais Krimināllikuma pants turpmāk paredzēs, ka tiem cilvēkiem, kuri ir notiesāti par smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem pret nepilngadīgajiem, pret bērniem, nebūs iespējas tikt apžēlotiem, viņi nevarēs izciest tikai daļu no piespriestā soda. Ja būs piespriests mūža ieslodzījums, tad tas arī nozīmēs mūža ieslodzījumu. Nebūs iespējas pēc 20 gadiem iznākt brīvībā un, iespējams, atkal izdarīt noziedzīgus nodarījumus.

Domāju, tas ir mazākais, ko mēs šobrīd varam darīt savu bērnu drošības labā.

Aicinu atbalstīt grozījumu Krimināllikumā. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Neviens deputāts nav pieteicies runāt „pret”. Tāpēc es vēlreiz vaicāju deputātiem: vai jūs piekrītat Prezidija atzinumam (No zāles dep. J.Dobelis: „Piekrītam! Piekrītam!”), ka likumprojekts ar reģistrācijas numuru 444/Lp9 tiek nodots Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija?

Par šo jautājumu grib runāt deputāts Jānis Šmits. Lūdzu ieslēgt viņam mikrofonu!

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Lūdzu nodot arī šo likumprojektu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Sēdes vadītājs. Saskaņā ar deputāta Jāņa Šmita ierosinājumu Prezidijs nolemj nodot likumprojektu arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, bet Juridisko komisiju noteikt par atbildīgo komisiju. Vai deputāti piekrīt šādam Prezidija atzinumam? Deputāti piekrīt šādam atzinumam. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Robežsardzes likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti Prezidija atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti Prezidija atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu. Deputāts Dolgopolovs lūdz piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 20.septembrī. Par to mums ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Dolgopolovam! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Atvaļinājums piešķirts.

Godātie kolēģi! Izskatīsim Juridiskās komisijas sagatavotos dokumentus par tiesnešu iecelšanu. Un vispirms lēmuma projekts „Par Ģirta Aizsila iecelšanu par Krāslavas rajona tiesas tiesnesi”.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Saeimas Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra ieteikumu iecelt Ģirtu Aizsilu Krāslavas rajona tiesas tiesneša amatā un aizklātā balsojumā vienprātīgi atbalstīja šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projekta ar reģistrācijas numuru 183/Lm9 pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu - lēmuma projektu „Par Līgas Karlsones iecelšanu par Cēsu rajona tiesas tiesnesi”.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Aizklātā balsojumā Juridiskā komisija vienprātīgi atbalstīja arī šo lēmuma projektu - iecelt Līgu Karlsoni par Cēsu rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projekta ar reģistrācijas numuru 184/Lm9 pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu - lēmuma projektu „Par Everitas Ancānes iecelšanu par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Juridiskā komisija uzklausīja Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata kandidātus un, uzklausījusi Everitu Ancāni, aizklātā balsojumā vienprātīgi nonāca pie slēdziena viņu atbalstīt. Vienlaikus Juridiskā komisija vērsa uzmanību uz to, ka Tiesu administrācijai būtu nopietnāk jāstrādā pie metodikas izstrādāšanas zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem saistībā ar krāpniecisku darījumu novēršanu nekustamo īpašumu jomā.

Taču nu ir jāatgādina, ka Juridiskā komisija vienprātīgi atbalstīja Everitas Ancānes kandidatūru.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! balsosim par lēmuma projekta ar reģistrācijas numuru 185/Lm9 pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu - lēmuma projektu „Par Aijas Bisānes iecelšanu par Jēkabpils zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Uz vakanto vietu Jēkabpils zemesgrāmatu nodaļā kandidē Aija Bisāne, un Juridiskā komisija, uzklausījusi tiesneša amata kandidāti, aizklātā balsojumā vienprātīgi atbalstīja lēmuma projektu - iecelt Aiju Bisāni par Jēkabpils zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projekta ar reģistrācijas numuru 186/Lm9 pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu, kuru sagatavojusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Jānis Dukšinskis.

J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi deputāti! Lūdzu atbalstīt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas lēmuma projektu „Par Latvijas Studentu apvienības deleģēta pārstāvja Ulda Luckāna iekļaušanu Augstākās izglītības padomes sastāvā”. Ir iesniegti visi nepieciešamie dokumenti, protokoli, vēlēšanu protokoli un Latvijas Studentu apvienības vēlēšanu protokols.

Lūdzu atbalstīt lēmuma projektu un balsot „par”.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Debatēs neviens nav pieteicies. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu par Ulda Luckāna apstiprināšanu Augstākās izglītības padomes sastāvā” (dokumenta reģistrācijas numurs 187/Lm9). Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 2, atturas - 3. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Izskatīsim nākamo darba kārtības sadaļu. Un pirmo izskatīsim likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2007.gadam””.

Referents - deputāts Kārlis Leiškalns. Lūdzu, jums vārds!

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2007.gadam”” Saeimā ir ar numuru 1198 un 1198F. Mēs varam sākt likumprojekta izskatīšanu pirmajā lasījumā.

1. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kuru es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 2. ir Ministru kabineta priekšlikums. Es aicinu deputātus to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies.

Aicinu atbalstīt arī 3. un 4. jeb Juridiskā biroja priekšlikumu. Tie abi ir iekļauti atbildīgās komisijas 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Pret 3. un 4.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

K.Leiškalns. 5. ir Juridiskā biroja priekšlikums, un atbildīgā komisija to ir atbalstījusi. Runa ir par jauna panta izveidi, un komisija attiecīgi ir mainījusi pārējo pantu numerāciju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai.

K.Leiškalns. 6. ir Ministru kabineta priekšlikums par 39.panta redakciju. Komisija aicina parlamentu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai.

K.Leiškalns. 7. ir Juridiskā biroja priekšlikums par 40. un 43.pantu. Un šeit mums kopā ir jāskata 7., 8., 9. un 10.priekšlikums, kurš ir izteikts atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumiem par 7., 8., 9. un 10.priekšlikumu.

K.Leiškalns. Tāpat komisija ir atbalstījusi 11.priekšlikumu, kas tika saņemts no Juridiskā biroja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai.

K.Leiškalns. Komisija 12.priekšlikumā piedāvā savas redakcijas tekstu par visa likuma pielikumu un programmu sakārtošanu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas redakciju.

K.Leiškalns. Pārejam pie priekšlikumiem par izmaiņām ieņēmumu un izdevumu sadaļā.

Te pirmais ir Ministru kabineta priekšlikums par valsts pamatbudžeta ieņēmumu prognozes palielināšanu. Aicinu atbalstīt. Pati komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai.

K.Leiškalns. 14. - deputātu Fjodorova, Rubika, Golubova un Ribakova priekšlikums par valsts pamatbudžeta ieņēmumiem. Komisija šo prognozi nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Lūdzu jūs ieskatīties tabulā. Es aicinu jūs saprast mūsu priekšlikuma būtību. Mēs gribam atbrīvot no iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas pirmās un otrās grupas invalīdus. Kā saskaitīja mūsu speciālisti, šī summa ir ļoti niecīga, kuru it kā zaudēs šā nodokļa ieņēmumi. Summa ir tikai 30 tūkstoši latu. Turklāt mēs piedāvājam arī iespēju sabalansēt budžetu, un mēs zinām, kur paņemt šo naudu. Mēs piedāvājam palielināt nodokli par dabas gāzes iesūknēšanu mūsu krātuvēs tikai līdz pieciem santīmiem. Tas dos iespēju ieskaitīt budžetā 40 miljonus latu.

Pašreiz iedzīvotāji par gāzi maksā septiņpadsmit latu, bet dabas resursu nodoklis sastāda vienu santīmu par iesūknēšanu. Mēs piedāvājam to palielināt līdz pieciem santīmiem, un tas rezultātā dos 40 miljonus.

Es lūdzu jūs atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā, lūdzu!

K.Leiškalns. Jā, es gribētu vērst deputātu uzmanību uz dīvaino situāciju. Šeit deputātu grupa ir iesniegusi priekšlikumu, bet nav iesniegts likumprojekts par izmaiņām dabas resursu nodoklī. Līdz ar to, tā kā mēs budžeta grozījumus skatām otrajā un galīgajā lasījumā, tad attiecīgajām izmaiņām vajadzēja nākt līdzi kā grozījumu paketes likumprojektam. Tā tas nav noticis, tā ka es atvainojos… komisija. Pēc būtības šis priekšlikums nav balsojams, jo nav realizējams likumā noteiktajā kārtībā. Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 14. - deputātu Fjodorova, Rubika un citu deputātu priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 48, atturas - 19. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 15.priekšlikumā šie paši deputāti ierosina samazināt pievienotās vērtības nodokli pārtikas produktiem līdz 5 procentiem, kompensējot to ar tādu pašu sadārdzinājumu dabas resursu nodoklī par gāzes iesūknēšanu. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Ļoti skaisti! Komisija neatbalsta mūsu priekšlikumu palielināt dabas resursu nodokli, bet nedara neko, lai valstij dabūtu 40 miljonus. Neko nedara!

Šajā konkrētajā priekšlikumā mēs piedāvājam samazināt pievienotās vērtības nodokli pārtikas produktiem līdz 5 procentiem. Ko tas dos? Tas dos iespēju mūsu pensionāriem dzīvot drusciņ, drusciņ labāk. Jūs ļoti labi zināt, ka vidējā pensija mūsu valstī pašreiz ir nepilni 100 lati, turpretī izdzīvošanas minimums jau pārsniedz 130 latus.

Es lūdzu jūs vēlreiz padomāt un varbūt samazināt ieņēmumus no pievienotās vērtības nodokļa, samazinot šo nodokli pārtikas produktiem līdz 5 procentiem, jo tas viss vēl nav par vēlu. Divu nedēļu laikā Saeima var pieņemt jebkuru likumu, un to mēs jau zinām. Sagatavot tādu likumu, kas paredz līdz 5 procentiem samazināt pievienotās vērtības nodokli pārtikas produktiem, var vienas dienas laikā. Ja pašreiz pieņems mūsu priekšlikumu, tad mēs nākamajā nedēļā pieņemsim šo likumu vienā dienā.

Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā, lūdzu!

K.Leiškalns. Komisijas vārdā aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt. Manuprāt, tas nav pat balsojams.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 15. - deputātu Fjodorova, Rubika un citu deputātu priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 47, atturas - 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 16.priekšlikums saņemts no frakcijas „Jaunais laiks”, un tas uzdod Ministru kabinetam pārskatīt un samazināt valsts pamatbudžeta bāzes izdevumus līdz 1,5 procentiem. Komisijā mēs šo priekšlikumu gan iztirzājām un nobalsojām, bet, manuprāt, priekšlikums nav balsojams, jo šis priekšlikums nav iestrādāts tālākajā likumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Krišjānis Kariņš.

A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Jautājums: cik liels ir faktiskais budžeta deficīts šobrīd? Apmēram 320 miljonu latu deficīts pastāv pamatbudžetā šobrīd. Ir uzkrāts gandrīz 1 miljards latu. 700 miljoni latu ir uzkrāti sociālajā budžetā, kura naudu nevar izmaksāt pensijās šobrīd, jo šai naudai ir jāatsver faktiskais deficīts pamatbudžetā.

Kas tad ir šis pamatbudžets, šī tā saucamā mūsu bāze, un kā tas veidojas? Bāze veidojas no ministriju ierēdniecības pieprasījumiem. Katru gadu visas ministrijas iesniedz finanšu ministram savus pieprasījumus, dara zināmas savas prioritātes, kurām tām vajag tērēt naudu. Katrai ministrijai liekas, ka tās tēriņi ir paši labākie, paši nepieciešamākie, un ministra personā tās sniedz un sniedz, un sniedz šos pieprasījumus. Tie tēriņi ar katru gadu pieaug.

Kādā veidā var bāzi samazināt? Bāzi var samazināt vienīgi tajā gadījumā, kad premjerministrs uzdod visiem ministriem izrevidēt visus izdevumus, izskatīt tos un atņemt tos izdevumus, kuri nav nepieciešami. Tātad samazinājums ir panākams, saspiežot bāzi. Tas nenozīmē atņemt naudu vajadzīgiem projektiem, tas nozīmē netērēt naudu tur, kur nav atdeves.

Kolēģi! Ko mēs, „Jaunais laiks”, kad vadījām valdību 2002.gadā, darījām tajā laikā? Saprotot un redzot, ka valstij nepietiek naudas visām tām nepieciešamajām prioritātēm, premjers uzdeva ministriem samazināt bāzes izdevumus par pieciem procentiem. Vai bija troksnis? Bija troksnis. Vai bija rezultāts? Bija arī rezultāts! Rezultāts bija tas, ka bāzes izdevumus, tā teikt, saspieda par pieciem procentiem un tādējādi atbrīvojās nauda visnepieciešamākajām prioritātēm, to skaitā arī pensiju palielinājumam.

Tas pats ir darāms arī šodien. Es atkārtoju: saspiest bāzes izdevumus nenozīmē „apcirpt” vajadzīgos tēriņus, tas nozīmē atbrīvot naudu, lai mums būtu līdzekļi, kurus tērēt vajadzīgām prioritātēm.

Kolēģi, uzdodot Ministru kabinetam šo uzdevumu - viņi paši nevar pieņemt to lēmumu, bet mēs, Saeima, varam viņus piespiest to darīt -, mēs samazināsim faktisko budžeta deficītu un neļausim Kalvīša valdībai šo deficītu uzvelt uz mūsu pensionāru jau tā pārslogotajiem pleciem!

Sēdes vadītājs. Debates par 16.priekšlikumu turpina deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Strādājot pie 2004.gada valsts budžeta projekta, „Jaunā laika” valdība pirmo reizi veica šo uzdevumu - valsts budžeta bāzes izdevumus visu ministriju pārraudzības jomās samazināt par 5 procentiem. Tas bija nepieciešams un savlaicīgs solis, jo ekonomikas straujas augšupejas apstākļos valstij nav jāaizņemas finanšu līdzekļi, lai papildus ar kredītu naudu vēl vairāk sildītu jau tā augošo ekonomiku. Taču tas nebija viegls solis, jo laikā, kad inflācija valstī bija 2-3 procentu robežās, sabiedrība no inflācijas vēl nebaidījās. Un vienmēr ir tā, ka pirmajā acu uzmetienā tā valdība, kas dāsni izdāļā naudu un sola apmierināt visas vēlmes, šķiet esam tā labā.

Daudziem netīk domāt par taupīšanu nebaltai dienai. Vienas dienas saimniekotāji tolaik, pat neiedziļinoties, kritizēja „Jaunā laika” valdības tālredzīgos centienus, apsmēja vienu vai otru valdības vadītāja neveiksmīgi pateiktu frāzi un nemaz nemēģināja izprast lietas būtību.

Daudziem vairāk gāja pie sirds Šlesera teiktie vārdi „Gāzi! Pedāli grīdā!” un premjera Kalvīša prātojums, kas izskanēja 2005.gada 14.jūlijā, - ka inflācija esot slimība, kura Latvijai būtu jāizslimo, un tāpēc valdība piedāvāšot līdzekļus, lai šo procesu padarītu veiksmīgāku. Padarīja!

Iekšzemes kopprodukta pieauguma eiforijā plauka un zēla megaprojekti, kādus šodien redzam: pusmiljardu vērtā Gaismas pils uz zemes, koncertzāle ūdenī un Laikmetīgās mākslas centrs - nu, droši vien gaisā.

Tie, kas aicināja apdomāties un taupīt, tika nosaukti par tumsoņiem un atpakaļrāpuļiem. Un nākamās valdības turpināja bezbēdīgo uzdzīvi, neskatoties ne uz kādiem draudošās krīzes simptomiem. Pat pagājušā gada nogalē tas, ka gada inflācija bija 5-6 procentu līmenī, vēl nelika Kalvīša valdībai ieklausīties „Jaunā laika” aicinājumos pieņemt šā gada budžetu bez deficīta.

Kalvītis 2005.gada 8.decembrī teica: „Šogad inflācijas līmeni izdevies nevis samazināt, bet stabilizēt. Būtiskāka inflācijas samazināšanās varētu būt nākamgad.” Ne nu bija, nekā!

Pēc diviem mēnešiem valdības vadītājs jau bija pārsteidzoši atklāts: valdība jau esot piemērojusi visus iespējamos pasākumus inflācijas mazināšanai, citu instrumentu valdības rīcībā neesot. Un tā izrādījās taisnība.

Savukārt šā gada janvārī premjers bija vīlies, redzot, ka 2006.gada inflācijas rādītājs ir 6,8 procenti, un atzinās, ka cerējis, ka inflācijas rādītājs tomēr būšot zemāks. Šāds amatpersonas optimisms būtu patiesi aizkustinošs, ja viņš nevadītu valdību un nebūtu atbildīgs par lēmumiem, no kuriem atkarīga valsts ekonomika.

Uz rezultātiem nebija ilgi jāgaida. Šā gada janvārī inflācija jau bija 7,1 procents, jūlijā - 9,5 procenti. Premjeram Kalvītim, kā viņš pats atzina, tas bija pārsteigums. Un nu jau esam sasnieguši divciparu skaitli. Pēkšņi valdības vadītājs, šķiet, nupat atmodies, un kopš aizvakardienas publiskā retorika ir pilnīgi mainījusies. Nu valdība piespiedīs taupīt, lai ierēdņi, skolotāji, policisti un mediķi trīc bailēs par algu iesaldēšanu un ar savu mājsaimniecību gaidāmo bankrotu samaksā par Kalvīša valdības ekonomisko un finansiālo nevarību.

Tautai jātaupa, bet ko valdība? Neko! Jo, kā to redzam arī šajos budžeta grozījumos, labās apņemšanās ir tikai vārdos, ne darbos. Budžeta deficīts mākslīgi piesegts ar ieņēmumu prognozes pieaugumu un sociālā budžeta pārpalikumu - tātad uz pensionāru rēķina.

Vienīgā atbildīgā rīcība, šajos apstākļos grozot budžetu, ir bāzes tēriņu samazināšana - atbilstoši frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikumam - par 1,5 procentiem.

Tāpēc šis priekšlikums ir jāatbalsta un likumprojekts ir jāatdod atpakaļ valdībai, lai bāzes samazinājumu iestrādātu ministriju programmās.

Citādi Kalvīša valdības ekonomiskā politika man ļoti atgādina veco pasaku par trim sivēntiņiem. Taču Kalvīša valdībai diemžēl nav šā apdomīgā brāļa, pie kura paglābties, kad ir skaidrs, ka gan iepriekšējā saimniekošana, gan pretinflācijas programma ir bijušas tikai tādas tautai stāstāmas pasakas vien.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Nākamā debatēs runās deputāte Silva Bendrāte.

S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Konkrētais „Jaunā laika” priekšlikums par pamatbudžeta bāzes samazināšanas nepieciešamību ir ļoti svarīgs - it īpaši šo budžeta grozījumu kontekstā.

2007.gada valsts budžeta grozījumi Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā ir otrajam lasījumam pētīti un vētīti tik ilgi, ka jaunās papildu izmaiņas varējām saņemt tikai vakar pēcpusdienā. Tāpēc, protams, loģisks ir jautājums, vai tur kaut kas būtiski varētu būt mainījies. Vai ir ņemtas vērā Saeimas deputātu iepriekš paustās bažas, ka šie budžeta grozījumi tiek izmantoti, lai valsts pamatbudžeta deficītu lāpītu uz sociālā budžeta rēķina?

Nē, kolēģi! Diemžēl šīs bažas nav ņemtas vērā. Vēl vairāk! Sociālā budžeta milzīgais pārpalikums, kas līdz gada beigām būs lielāks par 700 miljoniem latu, tiek iesaldēts, lai varētu atļauties plašāk izvērsties pamatbudžeta tēriņos. Izrādās, pirmajā lasījumā pieņemtais grozījumu projekts, to pētot, vētījot un sverot, vēl par vieglu atrasts! Sak’, ja jau pamatbudžeta jaunie tēriņi, uz papīra izlikti, virtuāli izlīdzināmi jeb sabalansējami ar sociālā budžeta ievērojamo pārpalikumu, kāpēc gan netērēties, vai ne?

Un, lūk, šodien galīgajam lasījumam piedāvātajā valsts budžeta grozījumu projektā lasām 100.priekšlikumu, kas sevī ietver 424 priekšlikumus par mērķdotācijām pašvaldību pasākumiem - par mēbeļu un cita inventāra masveida iegādēm, materiāli tehniskās bāzes papildināšanu, apgaismojuma uzlabošanu, pilsdrupu rekonservāciju, grāmatu un bukletu izdošanu, nometņu, festivālu un konkursu organizēšanu, sanitāro mezglu, administratīvo telpu, fasāžu remontiem, grīdu seguma nomaiņu un kosmētiskajiem remontiem un renovācijām -, lai gan līdz gada beigām to visu grūti paspēt. Toties kapu labiekārtošana un kapliču remontēšana ir patiešām īsti vietā. Tas nu gan ieplānots atbilstoši situācijai, jo daudzi vecie cilvēki, pensionāri, kas dzīvo zem iztikas minimuma, savu dzīves apstākļu uzlabošanos, pastāvot šādai valdības politikai, noteikti nesagaidīs!

Ieskatieties šo pašu budžeta grozījumu korekcijās speciālā budžeta izdevumu daļā! Tās liecina, ka par vairāk nekā 3 miljoniem latu izdevumi vecuma pensiju izmaksām tiek samazināti saistībā ar pensiju saņēmēju skaita samazināšanos par 2100 personām.

Atgādināšu, ka Latvijā turpat 400 000 jeb 80 procenti pensionāru dzīvo zem iztikas minimuma, kas šobrīd ir nepilni 134 lati. Latvijas Pensionāru federācijas dati liecina, ka to pensionāru skaits, kuri saņem par iztikas minimumu mazāku pensiju, ir palielinājies, nevis samazinājies. Pērn tādu bija 74,2 procenti, taču uz šā gada 1.jūliju tādu jau bija 87,6 procenti vecuma pensionāru.

Jau otro gadu valsts speciālajā budžetā ir ievērojams pārpalikums, bet tā vietā, lai to izmantotu taisnīgākas sociālās politikas veidošanā, jo tāda iespēja mums tagad ir, valdība to izmanto, lai piesegtu savu mazspēju, savu nespēju nodrošināt lielākus ieņēmumus valsts pamatbudžetā.

Šobrīd inflācija uzkarsē cenas, aug dzīves dārdzība, un šā iemesla dēļ darba devēji ir spiesti celt algas, lai noturētu savus strādājošos, nevis tāpēc, ka ievērojami pieaugusi būtu darba produktivitāte, kas ir sekmīgas ekonomiskās izaugsmes un dzīves līmeņa paaugstināšanās pamatā. Un, kamēr sabiedrības tā sauktajam mazajam cilvēkam augošo cenu dēļ arvien vairāk no kaut kā ir jāatsakās, aizvien vairāk preču un pakalpojumu nav pa kabatai, tikmēr citā sabiedrības daļā miljonāri aug kā sēnes pēc lietus un apgrozās fantastiskas naudas summas, kuras netiek apliktas ar nodokli. Piemērs tam ir spekulatīvie darījumi ar nekustamiem īpašumiem. No bagātības šodien Latvijā nemaksā atbilstošus nodokļus, kamēr nabagajam nodokļu slogs procentuāli pret ieņēmumiem ir neadekvāti liels.

Kāpēc jūs, valdība, šajā situācijā joprojām neķeraties pie pašsaprotamām nodokļu svirām? Tā nav nekāda māksla - slēpties aiz sociālā budžeta platās muguras un stāstīt pasakas par bezdeficīta budžetu, kad īstenībā pamatbudžeta defekts tiek pārvērsts par konsolidētā budžeta efektu. Tomēr defekts ir un paliek defekts realitātē. Un skaidrības labad jāatgādina, ka šobrīd valsts pamatbudžeta reālais deficīts ir apmēram 320 miljoni latu. Tie ir mīnus 2,4 procenti. Tātad mīnus 2,4 procentus liels deficīts reāli ir mums pamatbudžetā vēl joprojām.

Un tāpēc nav ko lielīties ar valsts budžeta sabalansēšanu šādā veidā, kas nozīmē vien to, ka veciem ļaudīm nāksies paciesties, gaidot pielikumu pie pensijas. Jo nedrīkstētu taču izjaukt speciālā un pamatbudžeta virtuālo saskaņojumu. Būs jāgaida, kamēr vēl kaut kas vairāk par tiem 700 miljoniem latu pieplusēsies klāt sociālajam budžetam. Un tad, lūk, no tās daļas varbūt arī varēs kaut ko vairāk atļauties. Tikai - kas zina, cik liela atkal būs pamatbudžeta vajadzību ēdelība, ja ņem vērā rēno pamatbudžeta pieaugumu valdības kuslās darīšanas dēļ? Pieredze liecina, ka…

Sēdes vadītājs. Godātā deputāte, jūsu uzstāšanās laiks beidzies.

S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).

… liecina, ka Kalvīša valdībai patīk monumentāli un grandiozi tēriņi.

Un pēdējais teikums, lai es rosinātu valdību reāli, nevis virtuāli veidot bezdeficīta budžetu. Ir aktīvāk jāiesaistās objektīvu un efektīvu pamatbudžeta ieņēmumu avotu meklējumos. Es aicinu jūs atbalstīt frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikumu - uzdot Ministru kabinetam pārskatīt un samazināt pamatbudžeta bāzes izdevumus par 1,5 procentiem, veicot valsts iestāžu izdevumu samazināšanu. Tas reāli mazinātu pamatbudžeta defektu, deficītu, koncentrētu tēriņus tur, kur tie patiešām ir nepieciešami.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs runās deputāts Artis Kampars.

A.Kampars (frakcija „Jaunais laiks”).

Priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Izskatot budžetu, nāk atmiņā, ka pēdējos trīs četros gados katru reizi - gan tad, kad veicam budžeta grozījumus, gan arī budžeta pieņemšanas laikā - esam runājuši daudz un dikti par vienu un to pašu tēmu. Un šī tēma ir briestošā krīze tautsaimniecībā, kuru šobrīd, manuprāt, neredz tikai tie strausi, kuri iebāzuši galvu smiltīs. Un pat Latvijas strausi, cik man zināms, to visu redz un saprot; varbūt kāds Austrālijas strauss, kurš tur sēž un neko nezina par tādu Latviju, kaut ko tādu var neredzēt.

Jo par krīzi runā visi - mediji, sabiedrība, politiķi, cilvēki uz ielām un tirgos - un visi gaida, kas nu būs, jo ilgstošā valdības bezdarbība ir novedusi pie situācijas, kad inflācija ir pāri par desmit procentiem, pie tā, ka cilvēki vairs nav droši par to, kas notiks ar viņu iekrāto naudiņu, kas notiks ar viņu it kā droši ņemtajiem kredītiem, kā viņu bērni mācīsies skolās, kas būs ar viņu darbu un visu pārējo.

Beidzot arī premjers ir pamodies. Pirms pāris dienām uzzinājām: izrādās, ka nu beidzot būs visaptveroša valdības programma - stabilizācijas programma, kurā beidzot iesaistīs cilvēkus; beidzot nāks eksperti un beidzot par kaut ko runās. Tas viss ir ļoti jauki un skaisti. Tomēr, kolēģi, vai mēs tam varam ticēt? (No zāles: „Varam!”)

Un tāpēc šobrīd galvenais dokuments, kuru es centīšos citēt un ļoti racionāli izklāstīt, ir dokuments, ko, Spurdziņa kungs, jūsu ministrija ir sagatavojusi un kas saucas „Ziņojums par patēriņa cenu inflācijas attīstību un samazināšanas priekšlikumiem”. Ministru kabinets to ir pieņēmis šā gada martā. Tajā tiešām vismaz pamatlīnijās ir norādītas galvenās problēmas, kas šo situāciju ir radījušas. Un, pēc šā plāna spriežot (atkal rādīšu jums vienu no šā nozīmīgā dokumenta tabulām), šogad inflācijai vajadzētu būt šādai: 6,5 vai 6,7 procenti.

Kolēģi, mēs taču neesam strausi ar galvu smiltīs! Mēs redzam, ka jau pagājušajā mēnesī inflācija bija pāri par 10 procentiem. Tātad kopumā šogad tā būs… nu ļoti ceru, ka kopumā tomēr būs nevis tie 10 procenti, bet ne mazāk par 8 vai 9 procentiem.

Kolēģi! Citēšu galveno uzdevumu - pasākumus patēriņa cenu pieauguma ierobežošanai: „Būtiskākie inflācijas ierobežošanas pasākumi ir saistīti ar budžeta un nodokļu politiku, kreditēšanu un citām jomām, kas var uzlabot situāciju nekustamo īpašumu tirgū, darba tirgū un produktivitāti, kā arī konkurences politiku.” Šodien mēs pieņemam budžetu, kas ir vienīgais un galvenais valdības instruments šīs situācijas normalizēšanai.

Nākamais punkts. (Tabula saucas „Pasākumi patēriņa cenu pieauguma ierobežošanai”.) 1.3.apakšpunkts. Citēju, kolēģi: „Lai efektīvi varētu īstenot budžeta konsolidāciju, lielāku uzmanību pievērst izdevumu stabilitātei… (atvainojos!) izdevumu kvalitātei, gatavojot nākamā gada valsts budžetu, pārskatīt bāzes izdevumus, tos samazinot par 1 līdz 3 procentiem.” Tas ir valdības pieņemts dokuments, par ko, kolēģi, esat visi balsojuši. Un es esmu pilnīgā nesapratnē, kāpēc jau šogad, kad ir tik strauji augoša inflācija, jūs neesat gatavi kaut nedaudz - kaut par 1 procentu, par to minimālo robežu, ko paši esat noteikuši, - mazināt šos bāzes izdevumus. Tātad jūs atsakāties pildīt paši savus lēmumus. Sakarā ar to rodas jautājums: kāda var būt ticība jebkādiem valdības vadītāja, jebkādiem finanšu ministra un citu ministru solījumiem, kuri varētu tikt sabiedrībai doti ekonomikas stabilizācijas jomā? Ko var domāt tie nabaga cilvēki, kuriem šobrīd ir jāstaigā apkārt, jāiet pēc dažādiem dokumentiem, lai saņemtu kredītu? Ko var domāt tie daudzie uzņēmēji, kuri ir spiesti pildīt mūsu pašu pieņemtos pretinflācijas plānus, ja pati valdība un mēs, pati Saeima, nevēlamies un šodien kategoriski atsakāmies to visu pildīt? Kāpēc jūs prasāt sabiedrībai, lai tā pilda jūsu lēmumus, bet paši tos nepildāt?

Kolēģi! Tas, manuprāt, ir vēl neredzēts cinisms un vēl nepieredzēts valdības mēģinājums mānīt sabiedrību. Tā nedrīkst darīt! Mums ir jāpilda pašiem savi lēmumi, mums ir jādara tas, ko mēs paši esam solījuši sabiedrībai.

Mēs labi zinām, ka ir divi galvenie veidi, kā ekonomiku noregulēt.

Pirmais - stingra budžeta politika, stingra fiskālā politika. To mēs varētu jau šobrīd sākt īstenot ar „Jaunā laika” priekšlikumu.

Un otra lieta, par ko, lemjot par budžetu, vispār nerunā, - nopietni eksporta attīstības instrumenti, Spurdziņa kungs.

Eksporta attīstība un stingra fiskālā politika ir divi galvenie vaļi, uz ko balstīsies nākotnes ekonomika. Un, ja mēs to ignorējam un domājam, ka opozīcija tikai mēģina kaut ko sašūpot, tad šāda mūsu strādāšana ir pretrunā ar mūsu tautas un mūsu sabiedrības interesēm.

Kolēģi, es aicinu jūs būt šajā kritiskajā brīdī nepartejiskiem, un es aicinu jūs pieņemt šo smago, grūto lēmumu! Tas nebūs viegls, tomēr tas ir nepieciešams, un to jūs paši esat apstiprinājuši ar savu lēmumu pretinflācijas programmas sakarā.

Un pēdējais, kolēģi. Man ļoti patika viens tāds pastāstiņš no dzīves, kurš ļoti labi raksturo Latvijas ekonomiku. Divi ekonomiski aktīvi cilvēki satiekas. Vienam ir nopirkts jauns pulkstenis. Otrs ievēro šo pulksteni un saka: „Klau, vai tu negribi man šo pulksteni pārdot?” Otrs saka: „Labi, es tev to pārdošu, teiksim, par 1000 latiem.” Pēc nedēļas viņi atkal satiekas. Tam pirmajam liekas: „Zini, tas pulkstenis tomēr bija labs. Klau, pārdod man to atpakaļ!” Otrs atbild: „Es varu pārdot, bet tagad tas jau maksā 2000 latu.” Un tā nu viena un tā paša pulksteņa pārdošana turp un atpakaļ turpinās kādas reizes desmit, līdz pulksteņa cena ir sasniegusi jau 20 tūkstošus latu. Abi divi šie te - pircēji pārdevēji - ir ļoti labi nopelnījuši: nedēļā minimums - 1000 latu. Un viņiem liekas, ka visu mūžu turpināsies šis plaukstošais un lieliskais bizness un ka šī tā saucamā ekonomika, kurā visi pelna un naudiņa paliek pāri, ir mūžīga. Tas tā nebūs tajā brīdī, kad šis pulkstenis nokritīs zemē un šī ekonomika izbeigsies.

Kolēģi! Es aicinu Latvijā beidzot sākt nopietni ilgtermiņā domāt par mūsu valsts attīstību!

Aicinu atbalstīt „Jaunā laika” priekšlikumu par nopietnu, atbildīgu politiku bāzes samazināšanā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs runās deputāts Dzintars Zaķis.

Es atgādinu: kolēģi, lūdzu, ievērojiet laiku! Jūs to redzat, tur, priekšā.

Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Izstāstīšu jums savu viedokli par to, kā šobrīd valdība un vadošā koalīcija izturas pret tautu.

Taču sākšu ar vienu anekdoti. „Reiz kāds ģimenes galva atgriežas pēc grūtas darbadienas mājās, sasauc ģimenes sapulci un saka: „Ziniet, ģimene, tagad būs grūtāki laiki, jo man ir samazinājuši algu.” To dzirdot, dēliņš prasa: „Tēti, vai tu tagad mazāk dzersi?” „Nē, dēls! Tu mazāk ēdīsi,” atbild tēvs.”

Tieši tā, manuprāt, šobrīd valdība izturas pret tautu Latvijā. Tajā brīdī, kad mums ir liela inflācija, kad ir izveidots, kā šobrīd mums to mēģina pasniegt, bezdeficīta budžets, īstenībā sociālajā budžetā, cienījamie pensionāri, nauda pensiju izmaksai ir. Sociālais budžets ir ar pamatīgu pārpalikumu. Vieni 300 miljoni jau agrāk ir uzkrājušies, pāri par 300 miljoniem ir uzkrājušies šajā gadā, un kopā tie ir 700 miljoni. Tātad varētu mierīgi maksāt pensijas. Taču, ja izmaksātu pensijas, tādā gadījumā, lai būtu bezdeficīta budžets, nāktos taupīt ministrijām, nāktos taupīt milzīgajām būvēm paredzētos līdzekļu un nāktos taupīt dažnedažādus citus izdevumus. To koalīcija darīt negrib! Rezultātā mums stāsta pasakas par to, ka pie mums notiek cīņa ar inflāciju, lai gan īstenībā šajā gadā pat pēdiņās liktā „bezdeficīta budžeta” apstākļos pāri par 300 miljoniem latu valdība aizņemsies un to naudu atkal „iegāzīs” tautsaimniecībā. Kāda gan te var būt cīņa ar inflāciju? Tās visas ir pasakas!

Valdībai nekavējoties ir jāpieņem budžets ar ievērojami mazāku izdevumu sadaļu tieši ministrijām, un tas ir jādara gan šāgada, gan arī nākamā gada budžetā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs runās deputāts Uldis Grava.

U.I.Grava (frakcija „Jaunais laiks”).

Godājamie deputāti! Jūs jau visi zināt, kas ir inflācija. Tā ir cena par maizi, kas šodien liekas pārmērīgi dārga, bet jau pēc pāris mēnešiem mēs to uzskatīsim par īpaši lētu.

Inflācija ir tad, kad veģetārieši vairs nav vienīgie, kas neēd gaļu. Un šodien ar inflāciju mēs jokus vairs nedrīkstam taisīt! Bet neliekas arī tā, ka mēs taisītu kādus pietiekami nopietnus plānus, lai inflāciju sekmīgi apkarotu.

Protams, pasaule ir redzējusi vēl augstāku inflāciju nekā pašreizējos 10 procentus Latvijā, un tāpēc valdībai šķiet, ka tā varbūt var mierīgi palielināt valsts izdevumus piedāvātajos budžeta grozījumos.

Tas bija vēl ne tik sen, kad es pats braukāju pa dažādām Austrumu zemēm, piedāvājot radio „Brīvā Eiropa” un radio „Brīvība” raidījumus. Un tā es nonācu Kirgīzijā. Satiksmes ministrija jau bija iepazinusies ar inflāciju šajā zemē, un ierēdņi tur vairs nevarēja atļauties nopirkt pat pildspalvas vai zīmuļus, bet mūsu sarunas tika pierakstītas ar vienu vienīgu zīmuli, kas staigāja no rokas rokā.

Arī Rumānijā katru dienu jau ar saules lēktu pie maizes veikaliem bija garas rindas. Un nevis tāpēc, ka Rumānijā maizes trūktu, bet gan tāpēc, ka visi zināja: kaut kad vēlāk diennakts laikā maizes cena atkal celsies.

Jūs sakāt, ka šādiem salīdzinājumiem nav nekāda sakara ar situāciju Latvijā. Un kā tad ir ar to vientuļo pensionāru, kas, saņemot savu pensiju, vispirms nodrošina, lai būtu pārtika viņa vienīgajam kompanjonam mazajam kaķītim, tad noliek naudu īres samaksai, un tad paliek kaut kas pāri paša pārtikai, ko viņš katru mēnesi pirks arvien mazāk un mazāk?

Savukārt mēs, Saeima, šodien budžeta grozījumos tērēsim vēl un vēl, un galvenokārt to darīsim no sociālā nodokļa fonda - tātad no pensionāru un invalīdu naudas.

Mēs šodien neviens vairs nepriecājamies par to, ka valdībai klājas grūti budžeta jautājumos, jo līdz ar to grūti klājas arī visai Latvijai un katram tās iedzīvotājam. Mēģinājumi samazināt inflācijas pieaugumu ir izrādījušies vai nu novēloti, vai neietekmīgi. Un mazie „ielāpi” ekonomisko krīzi nelikvidēs!

Šodien vairs nav nozīmes atteikties no viena vai no otra projekta, jo tautsaimniecības stabilitāte ir panākama vienīgi tad, ja mēs visi spējam vienoties par kādu izdevumu dramatisku samazināšanu un darām to vienlīdzīgi.

Mūsu piedāvājums ir samazināt katras ministrijas, katras valsts iestādes bāzes budžetu par 1,5 procentiem. Tas ir vienīgais nopietnais veids, kā panākt ekonomikas stabilitāti, jo tas mazinās inflāciju, tas cels produktivitāti, tas nostiprinās ārzemju ieguldījumus, tas veicinās iedzīvotāju uzkrājumus un tas atvēsinās Latvijas pārkarsušo tautsaimniecību.

Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāte Inguna Rībena.

I.Rībena (frakcija „Jaunais laiks”).

Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi!

Valdošās koalīcijas izcilās spējas manipulēt ar sabiedrību, veiksmīgi realizētie pasākumi varas noturēšanai, inflācija, kas pārsniegusi 10 procentus, dziļa ekonomiskā, politiskā un morālā krīze, būvniecības megaprojekti - Gaismas pils, koncertzāle, Stradiņa slimnīca - vairāku miljardu latu apmērā - tāda ir valdošās koalīcijas darbības bilance. Tā raksturo koalīcijas vērtību sistēmu. Ieguldījumi lietās ir svarīgāki par elementāru cilvēka cieņai atbilstoša dzīves līmeņa nodrošināšanu. Valdības sagatavotie 2007.gada budžeta grozījumi, kuros nav atradusies vieta samilzušo sociālo problēmu risinājumam, ir tikai apstiprinājums visam tam.

Pavisam nesen Latviju pāršalca ziņas par vairākiem bērnu pazušanas gadījumiem, kuri šķietami ir savstarpēji nesaistīti. Protams, tiešas saiknes nav, bet, iespējams, ir kopīgi cēloņi - mūsu nespēja nodrošināt bērniem drošu bērnību: drošību ģimenē, drošību skolā un drošību ceļā starp skolu un mājām. Nauda dotācijām pašvaldībām skolas autobusu iegādei, protams, šajā pirmajā no Kalvīša solītajiem treknajiem gadiem nav atradusies.

Vienlaikus ar sabiedrības vairākumu šokējošajām ziņām par Nacionālās bibliotēkas ēkas celtniecības un finansēšanas izmaksām pusmiljarda latu apmērā mūs iepriecināja patīkama ziņa, ka pensionāri katrs saņems 15 latus lielu pensijas palielinājumu. Tas, protams, ir vairāk nekā nekas! Bet vai kāds, naudas notriekšanas eiforijas pārņemts, ir aizdomājies par to, ko nozīmē šie graši trakajā inflācijas spirālē?

Mūsu sabiedrību jau sen vairs nevar pārsteigt un šokēt nekas - ne pie koalīcijas labās rokas sēdošais un noziegumos apsūdzētais premjera amata kandidāts, ne inflācijas mežonīgais kāpums, ne uzticības krīze tiesu sistēmā, ne miljardos mērāmās megabūvju projektu izmaksas, ne korupcija un aizdomu ēna Saeimā… Patiesībā - nekas!

Un tomēr! Dažkārt arī brīnīties pārtraukušos cilvēkus spēj pārsteigt nepatīkamā un nepielūdzamā statistika. Bet vai arī valdībā sēdošos?

2006.gadā Latvijā bija 372 755 cilvēki, kuru pensijas apmērs nepārsniedza simts latus mēnesī. Un tādu ir vairāk nekā puse no kopējā pensionāru skaita. No tiem 31 408 pensionāriem pensijas apmērs nepārsniedza sešdesmit latu. Latvijā joprojām ir vairāki simti pensionāru, kuri cenšas izdzīvot ar 40 latu lielu pensiju.

Droši vien šie skaitļi vairākumu no Saeimā sēdošajiem nespēj ne uzrunāt, ne šokēt, ne rosināt jūsu iztēli. Un tomēr aiz šiem sausajiem skaitļiem ir konkrēti cilvēki, kuri sava mūža garumā ir devuši ieguldījumu mūsu valsts izveidē - audzinājuši bērnus, strādājuši, mīlējuši, cietuši, bijuši šīs valsts neatkarības atbalstītāji un ekonomisko pamatu licēji. Kur viņi ir tagad? Dzīves renstelē? Kam viņi ir vajadzīgi? Vai tā ir mūsu „norakstītā” paaudze? Vai tiešām tā nav mūsu atbildība?

Mūsu attieksme pret veselu šā brīža pensionāru paaudzi, ja es teiktu, ka tā ir nožēlojama, es nepateiktu neko, jo, visticamāk, neviens to nemainīs, bet mēs varam būt droši par to, ka arī mūsu paaudzi norakstīs mūsu bērni, jo sabiedrība, kurā ir pieņemami nerūpēties par vecākiem, ir nolemta iznīcībai.

Pēc konsultēšanās ar kompetentām personām Valsts prezidenta aicinājums nest upuri Gaismas pils būvniecības vārdā, vienlaikus būtiski pieprasot palielināt savas kancelejas darbinieku algas, uz šā fona izklausās īpaši ciniski. Gluži tāpat kā premjera pārdomas par algu iesaldēšanu uz pieciem gadiem. Viņi var izvēlēties, ko upurēt, bet ko lai upurē 87 procenti pensionāru no savas pensijas, kuras apmērs ir zem valstī noteiktā iztikas minimuma?

Patiesībā viņi šo upuri jau nes. Viņu skaits ar katru gadu samazinās, jo viņi vienkārši vairāk mirst, izmesti no dzīvokļiem, nosalst uz ielas vai, mēģinot ziemā sasildīties, sadeg savās dārza būdiņās… Turklāt arī pensijas vecums pakāpeniski tiek palielināts.

Sēdes vadītājs. Godātā deputāte! Paldies.

I.Rībena (frakcija „Jaunais laiks”).

Vēl vienu rindkopu, lūdzu! Kam ir jānotiek, lai saprastu to, ka investīcijas lietas ir pakļautas iznīcībai, bet investīcijas cilvēkos, zināšanās, veselībā un sociālajā drošībā ir mūžīgas? Tās dzīvos mūsu bērnos un tātad saglabāsies arī nākamo paaudžu apziņā kā sabiedrībā pieņemta morāles norma pienākuma apziņā būt atbildīgiem par saviem bērniem un vecākiem. Un neviena kultūra nav tā vērta, lai tās vārdā upurētu cilvēku dzīves. Bet var būt, ka mēs tādu kultūru varam palīdzēt izveidot - līdzīgu tai, kuru Džordžs Orvels aprakstījis savā romānā „1984”. Tur valdošās partijas, kā jūs atceraties, trīs galvenie saukļi bija šādi: „Karš ir miers!”, „Brīvība ir verdzība!” un „Nezināšana ir spēks”. Un šīs valdošās partijas nākotnes vīziju romānā viens no varoņiem, Obraiens, aprakstīja šādi: „Mūsu civilizācija ir dibināta uz naidu. Mūsu pasaulē nebūs citu emociju kā tikai bailes, niknums, uzvaras līksme un sevis nicināšana. Nākotnē sievu un draugu nemaz vairs nebūs. Nebūs citas uzticības kā vien uzticība partijai. Nebūs citas mīlestības kā tikai mīlestība uz Lielo brāli. Nebūs atšķirības starp skaistumu un neglītumu. Nebūs smieklu, vienīgi triumfāli smiekli par sakautu ienaidnieku. Bet vienmēr būs uzvaras skurbums, kas pastāvīgi pieaugs un kļūs arvien izsmalcinātāks.”

Un es zinu, ka ir pilnīgi veltīgi uzvaras skurbumā esošos aicināt šo diskusiju beigās balsot „pret” šo budžetu. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Komisijas vārdā, priekšsēdētāja kungs, es to nevaru teikt, bet es tomēr gribētu pasacīt, ka mēs pārkāpjam likumu - mēs konceptuāli debatējam jau otrajā lasījumā, kad debatēt drīkst tikai par konkrētu priekšlikumu. Mēs acīmredzot apzināti iesniedzam tādus priekšlikumus, kas pēc savas būtības nav balsojami, lai radioklausītājiem pavēstītu savu sirdssāpi… (No zāles dep. A.Latkovskis: „Ja tā būtu tikai mūsu sāpe! Visas tautas sāpe!”) un pastāstītu drusciņ kaut ko no Orvela.

Paldies. Aicinu neatbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 16.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu!(No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Nost ar oligarhiem!”) Par - 38, pret - 50, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 17.priekšlikumā Ministru kabinets palielina finansējumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai.

K.Leiškalns. Arī 18.priekšlikumā Ministru kabinets novirza līdzekļus Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. Ir Ministru kabineta priekšlikums par Aizsardzības ministrijas budžeta samazinājumu, kuru atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. Starptautiskajām operācijām paredzētie līdzekļi un Nacionālo bruņoto spēku personālsastāva centralizētais atalgojums ir noteikts 20.priekšlikumā, kas saņemts no Ministru kabineta. Tas ir guvis atbildīgās komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 20.priekšlikumam.

K.Leiškalns. Arī priekšlikumu par budžeta pārbīdēm Aizsardzības ministrijā ir iesniedzis Ministru kabinets. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 21.priekšlikumam.

K.Leiškalns. Nacionālā aizsardzības akadēmija ir 22.priekšlikuma galvenais objekts. To ir iesniedzis Ministru kabinets. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 22.priekšlikumam.

K.Leiškalns. Vēl joprojām par Aizsardzības ministriju ir runāts 23. - Ministru kabineta priekšlikumā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 24.priekšlikums attiecas uz Aizsardzības ministriju - Nodrošinājuma pavēlniecībai. Tas ir Ministru kabineta priekšlikums. Runa ir par samazinājumu, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai.

K.Leiškalns. 25. - Ministru kabineta priekšlikums par finansējumu starptautiskajām operācijām. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai.

K.Leiškalns. Aizsardzības ministrijai nedaudz samazināt finansējumu 26.priekšlikumā grib deputāti Solovjovs, Rubiks, Golubovs un Ribakovs. Komisija nav atbalstījusi šo 10 miljonu lielo noņēmumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs ir pieteicies deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Mūsu priekšlikumā mēs piedāvājam paņemt 10 miljonus latu no Aizsardzības ministrijas, kura pašreiz, kā tas redzams šajā budžetā, saņem gandrīz 153 miljonus, un virzīt šos 10 miljonus valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai; tas ir, novirzīt šos līdzekļus kompensācijām apkrāptajiem noguldītājiem, kuri cietuši no „finanšu piramīdām” un komercbanku bankrota, arī no „Bankas Baltija” bankrota.

Kāpēc mēs to piedāvājam? Mēs redzam, ka mūsu armijā ģenerāļu skaits ir gandrīz desmitreiz lielāks, rēķinot uz vienu karavīru, nekā citās NATO valstīs. Varbūt atvaļināsim divus trīs ģenerāļus, varbūt noņemsim algu arī Dalbiņa kungam, kurš ir padomnieks, un viss būs kārtībā: mēs savāksim tos 10 miljonus.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Par 26.priekšlikumu komisijas vārdā, lūdzu!

K.Leiškalns. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 26.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 62, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 27.priekšlikumā deputāti Fjodorovs, Rubiks, Golubovs un Ribakovs aicina paņemt no Aizsardzības ministrijas budžeta nedaudz vairāk par 4 miljoniem latu un nodot tos Valsts policijas darbības nodrošinājumam.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Tā summa, kuru mēs gribam paņemt šajā priekšlikumā no aizsardzības spēkiem, ir tikai 4,5 miljoni. Kur tad mēs gribam to naudu virzīt? Mēs to gribam novirzīt policijas - Valsts policijas - darbības nodrošinājumam.

Kāpēc mēs to piedāvājam? Jūs ļoti labi zināt, ka noziedzības līmenis mums nav tik zems, lai mēs varētu atteikties no policijas darbības. Jūs laikam arī zināt, ka Valsts policijai nepietiek līdzekļu, lai nodrošinātu savu darbību. Līdzekļu nepietiek arī policistu algām, nepietiek līdzekļu tehniskajam nodrošinājumam.

Šie 4,5 miljoni nav tik liela summa, ka bez tās nevarēs darboties mūsu aizsardzības spēki.

Tāpēc lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā, lūdzu!

K.Leiškalns. Komisija minēto priekšlikumu nav atbalstījusi.

Aicinu balsot „pret”!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 27.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 66, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 28. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi. Samērā maza summa Valsts robežsardzes darbībai.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. 29.priekšlikums. No valsts pamatbudžeta ieņēmumiem tiek pārvirzīta nauda Valsts robežsardzes darbībai. Tā teikt, tiek palielināti prognozētie ieņēmumi, un šī nauda tiek novirzīta Valsts robežsardzei.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. Paldies.

30.priekšlikums ir Ministru kabineta priekšlikums par izdienas pensijām, pabalstiem un kompensācijām Iekšlietu ministrijā, un šī summa ir 141 tūkstotis. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. Ministru kabineta priekšlikums. Finanšu ministrijas līdzekļi tiek pārcelti uz Iekšlietu ministriju. Tie ir līdzekļi neparedzētiem gadījumiem. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 31.priekšlikumam.

K.Leiškalns. Deputāti Fjodorovs, Rubiks, Golubovs un Ribakovs ierosina samazināt Latvijas Bankas apsardzei paredzētos izdevumus, novirzot tos mācību literatūras iegādei Izglītības un zinātnes ministrijā. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! No kādas bankas apsardzes mēs gribam paņemt naudiņu? Mēs gribam paņemt naudiņu nevis no bankas apsardzes, bet no militārajiem spēkiem - tas ir, no tām vienībām, kurās ir militārie spēki. Tas ir, no Aizsardzības ministrijas. Un gribam virzīt to nelielo naudu mācību literatūras iegādei skolām.

Jūs visi ļoti uztraucaties, ka latviešu valodas zināšanas ir ļoti zemas - jūsu skatījumā. Mēs ierosinām apgādāt mācību iestādes ar latviešu valodas mācību grāmatām, lai mūsu iedzīvotāji, mūsu skolēni, mūsu bērni labāk zinātu latviešu valodu.

Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā, lūdzu! Par 32.priekšlikumu.

K.Leiškalns. Atbildīgā komisija neatbalsta šo samazinājumu naudas izteiksmē.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 32.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 64, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 33. - Ministru kabineta priekšlikums par asignējumu Izglītības un zinātnes ministrijai. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. 34. - līdzīgs Ministru kabineta priekšlikums. Arī to komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. Ministru kabineta priekšlikums par finansējumu augstskolu pasākumiem ir guvis komisijas atbalstu. Tas ir 35.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 35.priekšlikumam.

K.Leiškalns. 36. - Ministru kabineta priekšlikums par Izglītības un zinātnes ministriju. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 36.priekšlikumu.

K.Leiškalns. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi arī 37.priekšlikumu, ko iesniegusi ministrijas parlamentārā sekretāre Tatjana Koķe. Tā ir neliela summa. Šī iekšējā pārdale ir guvusi komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 37.priekšlikumam.

K.Leiškalns. 38. - Ministru kabineta priekšlikums. Es pat baidos komentēt… Ir runa par 912 latu piešķīrumu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 38.priekšlikumam.

K.Leiškalns. 39. - Ministru kabineta priekšlikums samazināt līdzekļus Izglītības un zinātnes ministrijas centrālajam aparātam. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. 40. - Ministru kabineta priekšlikums par Izglītības un zinātnes ministriju. Arī tas ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. 41. - Ministru kabineta priekšlikums piešķirt nelielu summu sporta pasākumiem Izglītības un zinātnes ministrijai.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 41.priekšlikumam.

K.Leiškalns. 42. - priekšlikumus, kurā atkal ir runa par 300 000 latu no Latvijas Bankas līdzekļiem. Ir ierosināts tos novirzīt Latviešu valodas apguves valsts programmai. Iesnieguši deputāti Fjodorovs, Rubiks, Golubovs un Ribakovs. Komisija nav atbalstījusi, jo naudai ir jābūt drošās rokās.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Mēs ierosinām paņemt 300 000 latu un novirzīt Latviešu valodas apguves valsts programmai. Tas priekšlikums ir iesniegts tādēļ, lai latviešu valodu varētu apgūt ne tikai bērni, bet arī cilvēki, kuri vairs nav bērni. Jūs ļoti uztraucaties par valsts valodas līmeni Latvijā. Dodiet tos 300 000 latu, un līmenis būs nedaudz augstāks!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai vēlaties komisijas vārdā kaut ko piebilst par 42.priekšlikumu?

K.Leiškalns. Neko nevēlos piebilst. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 42.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 66, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 43. - Ministru kabineta priekšlikums veikt līdzekļu pārdali Zemkopības ministrijas ietvaros. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. 44.priekšlikums. Arī tas ir par Zemkopības ministrijas līdzekļu iekšējo pārdali. To ir iesniedzis Ministru kabinets. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. 45.priekšlikums. Ir runa par 180 000 latu novirzīšanu no Finanšu ministrijas uz Zemkopības ministriju. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. 46. - Ministru kabineta priekšlikums izdarīt nelielu samazinājumu attiecīgajā budžetā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. 47.priekšlikums. Kohēzijas fonda nauda tiek pārvirzīta uz Satiksmes ministriju Austrumu-Rietumu transporta koridora infrastruktūras attīstībai. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. 48.priekšlikums. Ministru kabineta līdzekļi tiek pārvirzīti no Finanšu ministrijas uz Labklājības ministriju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 48.priekšlikumam.

K.Leiškalns. 49.priekšlikums. Pavisam sīka summa, Labklājības ministrijas līdzekļu iekšējā pārdale.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 49.priekšlikumam.

K.Leiškalns. 50. - Ministru kabineta priekšlikums par pārfinansējumu Labklājības ministrijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 50.priekšlikumu.

K.Leiškalns. Deputāti Fjodorovs, Rubiks, Golubovs un Ribakovs grib, lai 500 000 latu no Aizsardzības ministrijas pārietu uz valsts sociālajiem pabalstiem. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums un arī nākamie seši priekšlikumi ir vērsti uz to, lai paņemtu naudiņu no bagātās Aizsardzības ministrijas un to virzītu sociālajiem pabalstiem. Tas dos iespēju cilvēkiem izdzīvot pašreizējā grūtajā situācijā, kad inflācija pārsniedz desmit procentus un kad izdzīvošanas minimums ir lielāks nekā cilvēku reālie ienākumi.

Summa ir pavisam neliela - pavisam neliela! -, un mēs ierosinām to summu virzīt valsts sociālajiem pabalstiem. Es lūdzu balsot par mūsu iesniegto 51.priekšlikumu, kā arī par pārējiem mūsu priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - par 51.priekšlikumu.

K.Leiškalns. Komisija neatbalstīja. Un 52.priekšlikums… jābalso laikam…

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, jābalso par 51.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 51.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 64, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Gaisa spēki nosargāti!

52.priekšlikums. Deputāti Fjodorovs, Rubiks, Golubovs un Ribakovs atkal grib pārdalīt Aizsardzības ministrijas līdzekļus - naudu no Jūras spēku budžeta virzīt valsts sociālajiem pabalstiem. Summa tieši tāda pati - 500 000 latu. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 52.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 62, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 53.priekšlikums. Deputāti Fjodorovs, Rubiks, Golubovs un Ribakovs grib arī Sauszemes spēkiem atņemt 500 000 latu, lai tos pārvirzītu uz Labklājības ministriju - valsts sociālajiem pabalstiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 53.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 59, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 54.priekšlikums ir identisks deputātu Fjodorova, Rubika, Golubova un Ribakova priekšlikums. Šeit gan nauda 500 000 latu apmērā tiek ņemta no Nodrošinājuma pavēlniecības līdzekļiem un tiek sūtīta uz valsts sociālajiem pabalstiem. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 54.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 62, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 55.priekšlikums. Deputāti Fjodorovs, Rubiks, Golubovs un Ribakovs prasa atņemt 500 000 latu Aizsardzības ministrijai un novirzīt tos uz valsts sociālajiem pabalstiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 55.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 62, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 56.priekšlikums. Deputāti Fjodorovs, Rubiks, Golubovs un Ribakovs lūdz no Aizsardzības ministrijas budžeta ieskaitīt Labklājības ministrijas budžetā 500 000 latu sociālajiem pabalstiem. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 56.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 62, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 57.priekšlikums. Deputāti Fjodorovs, Rubiks, Golubovs un Ribakovs lūdz no Aizsardzības ministrijas pārvirzīt uz Labklājības ministriju 500 000 latus. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 57.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 63, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

Godātie kolēģi! Esam nonākuši pie 58.priekšlikuma, taču tagad mums ir jāizsludina pārtraukums, jo pulkstenis ir jau 10.30. Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrēties!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, noklausīsimies paziņojumus.

Pirmajam vārds deputātam Andrim Bērziņam no ZZS frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde (es pasvītroju - Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde!) būs šodien pēc piecām minūtēm Jēkaba ielā 10/12 106.kabinetā. Lūgums ierasties. Tā būs īsa, bet ļoti nopietna komisijas sēde. Pēc piecām minūtēm… (No zāles: „Jā, labi! Vēlreiz atkārto!”) Atkārtoju vēlreiz: Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde.

Otras komisijas sēde - Sociālo un darba lietu komisijas sēde - notiks Sociālo un darba lietu komisijas telpās pulksten 10.45.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Jānim Šmitam.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde pēc piecām minūtēm komisijas telpās. Paldies. (No zāles: „Lūdzu!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus. Vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Sergejs Dolgopolovs, Visvaldis Lācis… (No zāles: „Ir!”), Leopolds Ozoliņš, Jānis Strazdiņš, Viktors Ščerbatihs un Staņislavs Šķesters. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Indulis Emsis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas Sēžu zālē! Mums ir jāatsāk darbs.

Es atgādinu, kolēģi, ka mēs beidzām skatīt 57.priekšlikumu un šobrīd esam nonākuši pie 58.priekšlikuma.

Komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Atgriezīsimies pie 58.priekšlikuma. Šeit politisko organizāciju apvienības „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija neuzskata, ka no Aizsardzības ministrijas ir jāņem visiem pa druskai, bet piedāvā Aizsardzības ministrijā no valsts aizsardzības politikas realizācijai paredzētajiem līdzekļiem noņemt 10 miljonus latu un pārcelt šo pozīciju uz Labklājības ministrijas sociālo apdrošināšanu. Atbildīgā komisija priekšlikumu nav atbalstījusi. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 58.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 45, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Politisko organizāciju apvienības „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija ierosina no Aizsardzības ministrijas budžeta 3 miljonus latu novirzīt uz Labklājības ministriju sociālajai apdrošināšanai. Komisija to nav atbalstījusi. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 59.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 50, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 60.priekšlikumā politisko organizāciju apvienības „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija ierosina no Kultūras ministrijas pozīcijas „Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai” noņemt 9 miljonus latu, tos novirzot uz Labklājības ministriju sociālajai apdrošināšanai. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Miroslavs Mitrofanovs.

 

M.Mitrofanovs (PCTVL frakcija).

Cienījamās dāmas un godātie kungi! PCTVL frakcijas priekšlikums, kurš ir iekļauts likumprojekta tabulā ar 60.numuru, paredz noņemt no Nacionālās bibliotēkas būvniecības pozīcijas 9 miljonus un novirzīt šo summu sociālajiem pabalstiem un pensijām.

Visus gadus pēc neatkarības atjaunošanas valsts ietaupīja uz pensiju un pabalstu rēķina. Un tas ir viens no iemesliem, kāpēc Latvija zaudēja desmito daļu no saviem iedzīvotājiem un vēl joprojām ir līdere iedzīvotāju izmiršanas tempa ziņā.

Gādāt par grāmatām būtu apsveicami un normāli apstākļos, kad visi vecie cilvēki un invalīdi vismaz necieš badu un ir spējīgi samaksāt par dzīvokli un medikamentiem. Bet tā nav!

Otrdien es saņēmu kārtējo vēstuli ar vienu vienīgu lūgumu: „Pastāstiet deputātu kungiem, ka tā dzīvot vairs nav iespējams!” Tā raksta pensionāre no Rēzeknes, bijusī skolotāja, kas 40 gadus nostrādājusi skolā. Viņa dzīvo kopā ar savu meitu, kura ir invalīde kopš bērnības. Kopējais šīs ģimenes ienākums ir tikai 150 latu mēnesī. Ņemot vērā maksu par komunālajiem pakalpojumiem, kuri Rēzeknes pilsētā ir salīdzinoši augsti, kā arī nepieciešamību regulāri iegādāties zāles, nav brīnums, ka šie cilvēki dzīvo ne tikai nabadzībā, bet elementāri cieš badu.

Vēstules nobeigumā pensionāre raksta, ka, ja viņas rīcībā būtu kāda stipra inde, viņa bez šaubām izdarītu pašnāvību, jo dzīve tādas nabadzības apstākļos nav paciešama.

Kreisajai opozīcijai bieži pārmet bibliotēkas celtniecības un pensionāru interešu pretstatīšanu, taču es esmu pilnīgi pārliecināts, ka mēs darām pareizi. Cilvēki vienmēr ir augstāka vērtība nekā nedzīvas grāmatas.

Un runa jau nav par pensionāru un invalīdu labklājības līmeņa celšanu uz bibliotēkas rēķina, jo labklājības kā tādas šeit nav. Ir izdzīvošana, bads un depresija! Sabiedrība un valsts joprojām ir parādā vecajiem cilvēkiem, uz kuru rēķina mēs 16 gadus attīstījām ekonomiku un valsts infrastruktūru. Ir laiks piebremzēt un sākt atdot parādus!

Aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu un nobalsot par labu dzīviem cilvēkiem. Nedzīvās grāmatas pagaidīs!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates par 60.priekšlikumu turpinās Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Andrejs Radzevičs.

A.Radzevičs (Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Šodien notiek Latvijas kultūras darbinieku otrais forums, kurš iezīmēs virzienus nākamajam periodam kultūras jomā. Toties šodien ir dzirdams, ka valstī ir atrasts nacionālais ienaidnieks, un to kopīgi ir atraduši „kreisie” un „Jaunais laiks”. Un, viņuprāt, nacionālais ienaidnieks ir (No zāles: „Kalvītis!”) Nacionālā bibliotēka.

Tagad par Latvijas Nacionālās bibliotēkas izmaksām. Te, protams, tiek maldināta sabiedrība, tiek stāstīts par pusmiljardu un citiem skaitļiem. (No zāles dep. A.Latkovskis: „Par ko tu muldi?”) Atbilstoši konkursa nolikumam un iesniegtajiem priekšlikumiem būvniecības izmaksas šobrīd ir 139 miljoni. (No zāles dep. A.Latkovskis: „Par ko tu muldi?”) Protams, ņemot vērā inflācijas apkarošanas programmu, šis projekts tiks realizēts vislabākajā veidā, un, lai sabiedrībai nebūtu par to domstarpību, to uzrauga tāda autoritatīva organizācija kā „Delna”.

Līdz ar to šādi priekšlikumi, kuri ir vērsti pret mūsu bibliotēku, nav atbalstāmi.

Un vēl. Ja cienījamie priekšlikuma iesniedzēji būtu painteresējušies, vai šāds priekšlikums vispār ir realizējams, tad viņi droši vien šādu priekšlikumu nebūtu uzrakstījuši, jo šobrīd atbilstoši finansēšanas grafikam un likumam „Par Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanu” daļa līdzekļu, kas ir saistīta ar projektēšanu, jau izlietota. Tāpat līdzekļi ir izlietoti arī nekustamo īpašumu atpirkšanai.

Lūdzu šādu priekšlikumu neatbalstīt.

Un vēl. Protams, vēlāk, tā kā daži te citēja vēsturi, saistībā ar bibliotēku būs citāti, ko paši ir teikuši un pret ko viņi tagad vēršas.

Paldies.

(No zāles dep. A.Latkovskis: „Mājās!”)

Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Diemžēl es varu apšaubīt cienījamā Radzeviča kunga kompetenci, jo viņš varbūt apzināti tagad melo. Neviena būvniecības kompānija negrib būvēt Nacionālo bibliotēku par minēto summu - 139 miljoniem latu. Nosaukti ir divi cipari - 450 un 550 miljoni. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Beidz muldēt!”) Bija konkurss simts kompānijām, bija piedāvājums būvēt šo bibliotēku, šo Gaismas pili, bet neviens „neparakstījās”, un, manuprāt, tas bija tāpēc, ka tagad būs liela krīze Latvijas būvniecības jomā, ja šī bibliotēka tiks celta. Pēc tam būs kārtējais sadārdzinājums, jo materiāli, tehnika un cilvēki tiks virzīti uz šo, manuprāt, diezgan apšaubāmo objektu.

Cienījamais Birkerta kungs, arhitekts, nav būvējis nevienu māju Latvijā. Viņš būvē tikai Amerikā un Saūda Arābijā, kur, kā jūs zināt, dzīvo miljardieri, šeihi un tā tālāk. Viņš nesaprot, kas ir vajadzīgs mūsu cilvēkiem. Manuprāt, šo projektu vajag slēgt un kārtīgi pārstrādāt. Un pirmais solis varētu būt šā projekta iesaldēšana un naudas novirzīšana uz sociālo jomu.

Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāte Karina Pētersone.

K.Pētersone (LPP/LC frakcija).

Godāto priekšsēdētāj! Ļoti cienījamie kolēģi! Opozīcijas iesniegtais priekšlikums, protams, izskatās ļoti pievilcīgs (No zāles dep. K.Šadurskis: „Tāds arī ir!”) - atņemt naudu investīciju jomai un sadalīt to sociālajos pabalstos. Es gribētu atgādināt jums, godātie kolēģi un arī ļoti godātie valdības locekļi, kuri šodien piedalāties mūsu sēdē, ka laikā, kad Latvija pagājušā gadsimta sākumā ieguva savu neatkarību, apstākļi Latvijā bija visai skarbi. Tas bija laiks pēc Pilsoņu kara, pēc brīvības cīņām, taču, neraugoties uz visu to, visā Latvijā - apriņķos, Rīgā - latvieši tika atraduši, sagrabinājuši to mazumiņu, lai dibinātu skolas, celtu kultūras būves un veidotu bibliotēkas.

Par sociālo apdrošināšanu runājot. Tieši tad, ja mēs neieguldīsim šodien naudu skolās un informācijas pieejamībā cilvēkiem visā Latvijā, mēs izdosim… (No zāles dep. A.Latkovskis: „Cesvaini atceries!”) mēs turpināsim izdot ļoti daudz naudas sociālajiem pabalstiem.

Es gribētu lūgt jūs noraidīt šo priekšlikumu kā tādu, kas nākotnē vairos tos līdzekļus, kuri būs jāmaksā cilvēkiem, kas nebūs ieguvuši izglītību, nebūs atraduši kvalificētu darbu. Mēs paplašināsim sociālās palīdzības lūdzēju loku, un tāpēc šis priekšlikums ir noraidāms.

Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamās dāmas! Godātie kungi! Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekts ir nokavēts vismaz par 20 gadiem, jo mūsu kaimiņvalstī, Igaunijā, šī bibliotēka jau sen eksistē. Tā tika celta pēdējos tā saucamās okupācijas gados, un naudas budžetā pietika gan bibliotēkas celtniecībai, gan valsts sociālajiem pabalstiem. Diemžēl Igaunijas brāļi, kuri izmantoja to pašu bibliotēku, lai Igaunijas Tautas frontes ietvaros runātu par bargās okupācijas gadiem, bija gudrāki nekā mēs šeit un saņēma no okupācijas visu, ko viņi varēja saņemt. Turpretī mums šodien ir ļoti grūta izvēle starp grāmatām un lasītājiem, jo, ja mēs šodien nenodrošināsim iedzīvotāju elementāru izdzīvošanas līmeni, tad diemžēl lasītāju šīm grāmatām nebūs…

Sakarā ar to es aicinu atbalstīt PCTVL frakcija priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Kārtējo reizi es pamanu ļoti nepatīkamu parādību - diskusija par Nacionālās bibliotēkas celšanu pārvēršas par tīri ideoloģisku vai propagandisku diskusiju. Man tiešām ir ļoti nepatīkami dzirdēt tādus apgalvojumus no Kultūras ministrijas puses, ka visi tie, kuri ir „pret” šo projektu, ir tautas ienaidnieki, Maskavas pakalpiņi un tā tālāk, un tā joprojām. Vai jūs tiešām gribat atjaunot vecās tradīcijas, ka Kultūras ministrija ir propagandas ministrija? Tieši to jūs arī darāt!

Un es ļoti labi saprotu, kāpēc Radzeviča kungs tā rīkojās, jo kultūras ministre to uzsāka, reaģējot uz „Saskaņas Centra” paziņojumu un pārmetot „Saskaņas Centram” visu ko, kā vispār mūsu paziņojumā nemaz nebija, apgalvodama, ka, redz, mēs ar tādiem paziņojumiem cenšamies šķelt sabiedrību pēc etniskās pazīmes. Nu piedodiet, bet tas saucas, ka zaglim faktiski deg cepure. Un es negribu turpināt diskusiju tādā propagandiskā garā.

Runāsim pēc būtības! Pētersones kundze teica, ka Nacionālā bibliotēka ir vajadzīga skolām, jaunatnei un tā tālāk. Tas neatbilst patiesībai! Vai patiešām no šā pārāk ambiciozā projekta īstenošanas kaut ko iegūs lauku skolēni? Vai jūs patiešām nopietni domājat, ka lauku skolēni, daudziem no kuriem ir problēmas tikt līdz skolai, brauks uz Rīgu lasīt grāmatas tajā greznajā ēkā? Tā nemaz nav! Tikai neliela šā projekta naudas izdevumu daļa ir vērsta tieši uz bibliotēku.

Es vispār nesaprotu, kāpēc mēs, runājot par šo projektu, runājam par bibliotēku. Tā ir jaunās politiskās elites arhitektūras piemineklis. Es ļoti labi saprotu, ka jaunajai politiskajai elitei ir kaut kā neomulīgi. Un tā viņi jūtas tāpēc, ka atgūtās neatkarības laikā Latvijā nekas grandiozs netika uzbūvēts. Viņi saprot, ka drīz jau aizies pensijā, tāpēc ļoti gribas atstāt nākamajām paaudzēm pieminekli sev.

Bet, piedodiet, kāds tam ir sakars ar bibliotēku, ar skolām? Lai mūsu skolēniem patiešām nodrošinātu pieeju informācijai un grāmatām, vajadzētu rīkoties citādāk - vajadzētu ieguldīt naudu grāmatu digitalizācijā un platjoslas interneta pieejamībā visā Latvijā, lai no katras lauku skolas skolēns varētu palasīt jebkuru grāmatu, kas ir mūsu bibliotēkas krātuvēs. Bet tikai ļoti neliela naudas daļa šajā projektā ir paredzēta šiem mērķiem. Viss pārējais ir ļoti ambiciozs un no dažādiem viedokļiem apšaubāms arhitektūras projekts.

Tātad nevajag… Tā ir vistīrākā smadzeņu skalošana! Faktiski Kultūras ministrijas pārstāvis te runāja par izdevumiem, un mēs visi ļoti labi saprotam, ka uz papīra Kultūras ministrija var uzrakstīt visu ko. Reālie izdevumi, kas būtu jāiegulda, ir tie, kurus nosauc celtniecības kompānijas, un mēs to ļoti labi saprotam. Nu nevajag skalot smadzenes, piedodiet, kolēģi! Būsim beidzot saprātīgi un domāsim tomēr par reālu cīņu pret inflāciju!

Nezinu, kādu Maskavas „roku” jeb Maskavas ietekmi sāk pierakstīt pat Valsts prezidentam. Un tas tikai parāda, ka no veselā saprāta nekas vairs pāri nav palicis. Un visi zina, ka tad, ja mēs patiešām gribam cīnīties ar inflāciju, ir jāsāk ar to, ka vajag atteikties no visiem pārāk dārgiem, ambicioziem un izdevumu ziņā neskaidriem projektiem. Tāpēc nepolitizēsim šo jautājumu! Aizmirsīsim beidzot šo veco propagandisko stilu!

Es domāju, ka šis priekšlikums ir vērā ņemams, un aicinu kolēģus to atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Skatoties vakar televīziju, ne tikai es, bet arī mani vēlētāji no tā, ko vakar pateica Ministru prezidents, saklausīja domu, ka pašreiz varbūt nevajadzētu celt Nacionālo bibliotēku, bet celt to vajadzēs varbūt kādreiz tad, kad tam būs labvēlīgi apstākļi pie mums, Latvijā.

Tas, ko pateica Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs, skaisti skan, cipars ir it kā liels, bet tādus piemērus jau mēs zinām. Kad vēl tikai domāja celt šeit, Rīgā, Dienvidu tiltu, tad pirmais nosauktais skaitlis bija aptuveni 100 miljoni, bet pašreizējais skaitlis jau pārsniedz 500 miljonus - tātad šīs izmaksas ir piecas reizes lielākas. Tad kāds galīgais cipars būs šai bibliotēkai, ja pašreiz nosauktā summa - tie ir meli?

Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! Vai pati šī jautājuma nostādne - ja mums būs Nacionālā bibliotēka, tad mums būs nākotne, mums būs laba izglītība, mēs atrisināsim skolu problēmas, mums būs kvalificēti pedagogi, mums būs labs skolu aprīkojums - atbilst patiesībai? Nē, taču! Tagad nākamajam gadam būs taupības budžets, tā saucamais bezdeficīta budžets. Tātad skolotāji nesaņems to, kas viņiem bija solīts, - algas paaugstinājumu, normālu algas paaugstinājumu, lai skolotāja profesijai būtu normāls prestižs. Varbūt mēs šo pusmiljardu latu ieguldīsim tieši izglītībā? Varbūt pacelsim algas skolotājiem? Varbūt sagatavosim jaunos speciālistus? Varbūt ierīkosim normālas iekārtas skolās? Varbūt izremontēsim skolu ēkas? Varbūt dosim iespēju tiem skolēniem, kuriem grūti tikt līdz skolai laukos, tur nokļūt, nodrošinot viņus ar normālu transportu? Varbūt tieši tas ir labs investīcijas mērķis, nevis būvēt kādu milzīgu ēku par nesaprātīgu cenu?

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā, lūdzu!

K.Leiškalns. Komisija neatrada par iespējamu ar likumu noteiktu budžeta asignāciju pārcelt no vienas pozīcijas, tas ir, no Kultūras ministrijas, uz Labklājības ministriju, jo šī asignācija ir noteikta likumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 60.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 47, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 61. ir deputāta Orlova priekšlikums par 20 miljonu pārbīdi Labklājības ministrijas ietvaros.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Debatēs pirmais ir pieteicies deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie deputāti! Kā valdībai izdevās izveidot bezdeficīta budžetu - to mēs visi jau zinām. Tomēr mēs uzskatām, ka ir netaisnīgi budžeta deficīta problēmas risināt vienīgi uz pensionāru un uz citu maznodrošināto iedzīvotāju rēķina. Mēs piedāvājam sociālā budžeta proficīta daļu 20 miljonu latu apjomā jeb 6 procentus no proficīta summas izlietot minimālās pensijas paaugstināšanai līdz 100 latiem jau no 2007.gada 1.oktobra. Lai minimālo pensiju arī 2008.gadā uzturētu ne zemāku par 100 latiem, no 2008.gada sociālā budžeta proficīta, kam salīdzinājumā ar 2007.gada proficītu jābūt vismaz ar 25 procentu pieaugumu un ne mazākam par 400 miljoniem, būs jāiztērē papildus 80 miljoni jeb tikai 20 procenti no plānotā sociālā budžeta proficīta.

Ja valdība grib 2007.gadu noslēgt ar bezdeficīta budžetu, 20 miljoni latu jānodrošina, attiecīgi samazinot pamatbudžeta uzturēšanas izdevumus. Tas nozīmētu, ka bezdeficīta budžeta nodrošinājums būtu sasniegts, kaut vai formāls, pēc paritātes principa starp sociālo un pamatbudžetu.

Aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs runās deputāts Andrejs Klementjevs.

A.Klementjevs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Labdien, augsti godātie deputāti! Es gribu jums vēlreiz paskaidrot mūsu priekšlikumu. Ja šodien noraidīsim to, tad iznāks, ka šogad neuzlabosim dzīvi tiem pensionāriem, kuri šodien dzīvo zem iztikas minimuma.

Saprotiet, šodien valstī ir tāda situācija, ka neviens no Ministru kabineta locekļiem neuztraucas par mūsu pensionāriem! Un labklājības ministre šodien nav nākusi šeit tribīnē, lai informētu mūs par to, ko viņa darīs varbūt vēl šogad, lai uzlabotu šo grūto situāciju pensionāriem.

Nu paskatieties, kas notiek! Vidējā pensija Latvijā ir tikai 108 lati, iztikas minimums - 135 lati. Arī nākamgad, cik es saprotu, nekāds straujš pavērsiens netiek plānots. Bet mēs godīgi maksājam nodokļus, un es ceru, ka no mūsu nodokļiem, pēc mūsu sociālās politikas, vajadzētu arī uzturēt pensionārus. Taču atrodas 150 iemeslu, lai šo naudu pārceltu uz citām prioritātēm!

Ja šodien noraidīsiet mūsu priekšlikumu, tad es gribu piedāvāt Tautas partijai vienu citu priekšlikumu. Tautas partija, nu sen nav bijis nekādas rotācijas jūsu rindās! Es zinu, ka no jūsu rindām ir nākusi ļoti aktīvā ministre Helēna Demakova. Viņai vienalga, kurš cilvēks viņai pateiks acīs: „Jums nav taisnība jautājumā par tām būvēm, par to bibliotēku!” Viņa cīnās līdz galam - iet pie Valsts prezidenta, iet pie visiem ierēdņiem, runā ar sabiedrību un pārliecina cilvēkus, ka šī bibliotēka mums ir ļoti svarīga.

Lūdzu, pārceliet šo cilvēku uz Labklājības ministriju! Nu nespēj pavilkt Labklājības ministrija šo smago nozari! Dagnija Staķe ir labs cilvēks. Aizsūtiet viņu, lūdzu, uz Kultūras ministriju, lai viņa ceļ šo bibliotēku, bet Helēnu Demakovu, lūdzu, ieceliet par labklājības ministri, lai viņa „izsistu” no jums šo naudu - 700 miljonu lielu pārpalikumu - mūsu nabadzīgajiem cilvēkiem! Varbūt tad nākamgad pensionāri, kuri šodien dzīvo zem iztikas minimuma un kuru ir aptuveni 400 tūkstoši, varēs atļauties kaut ko vairāk par ūdeni un maizi.

Pareizi vakar raidījumā „Kas notiek Latvijā?” pateica Štokenbergs: „Dzīvot inflācijas apstākļos visgrūtāk tiem cilvēkiem, kuru ienākumi ir mazāki par 200 latiem.” Varbūt tiem, kuru ienākumi ir 500-600 latu, un varbūt arī deputātiem „nesit pa kabatu” līdz pat 10 procentiem pieaugusī inflācija, bet tiem nabadzīgajiem cilvēkiem katrs santīms ir dzīvības un nāves jautājums.

Tautas partija! Pēc budžeta apstiprināšanas, lūdzu, pieņemiet manu priekšlikumu kā savējo un aizsūtiet vienu ministru uz mūsu visgrūtāko ministriju!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Šis šķiet ļoti interesants priekšlikums. Taču diemžēl pirms šīs sēdes mums nav bijusi iespēja aprunāties ar tā iesniedzējiem, un tāpēc daudz kas no šā lakoniskā formulējuma paliek neskaidrs.

Man ir liels prieks, ka zālē ir labklājības ministre Staķes kundze. Ministres kundze, es jūs ļoti lūdzu, nāciet tribīnē un izskaidrojiet šā priekšlikuma būtību un Labklājības ministrijas attieksmi pret to, lai mēs būtu šajā jautājumā kompetenti un varētu attiecīgi nobalsot!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā, lūdzu!

K.Leiškalns. Jā, komisija neatbalstīja šo visnotaļ voluntāro priekšlikumu - paredzēt sociālā budžeta ieņēmumu paaugstinājumu par 20 miljoniem latu -, jo tam, tā teikt, nav nekā skaidrojoša apakšā.

Tā ka aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 61. - deputāta Vitālija Orlova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 51, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 62. - Ministru kabineta priekšlikums. Tas ir jāskata kontekstā ar 63. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu, jo 62.priekšlikums ir alternatīva 63.priekšlikumam. Aicinu atbalstīt valdības un komisijas pozīciju. (No zāles: „Balsot! Piekrīt!”)

Sēdes vadītājs. Tātad vispirms mēs balsosim par 62.priekšlikumu, kurš… (Balsis no zāles. No zāles dep. A.Golubovs: „Par procedūru!”)

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Golubovam. Par procedūru. Lūdzu!

A.Golubovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Komisija nepareizi sakārtoja šos divus priekšlikumus. Vispirms ir jāveic balsojums par radikālāko. (No zāles dep. I.Kalniņš: „Neko nevar saprast!”) Un radikālāks ir 63.priekšlikums.

(Zālē notiek apspriešanās. No zāles: „Strādās vai nestrādās?!”)

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Mēs nedaudz apspriedāmies par to, kādā secībā būtu jāveic balsojumi par šiem abiem priekšlikumiem. Deputāts Golubovs mums deva pareizu ieteikumu: mums vispirms būtu jābalso par 63.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 63.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 51, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

Un tagad balsosim par 62.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 62.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - 1, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies, priekšsēdētāja kungs!

Dāmas un kungi! Tagad esam nonākuši pie 64. - Ministru kabineta priekšlikuma. Tas mums jāskata kontekstā ar 65. - reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Štokenberga kunga priekšlikumu, kas ir alternatīvs. Pie reizes man ir jums jāpaziņo, ka Štokenberga kungs savu priekšlikumu atsauc, līdz ar to mums ir jābalso par Ministru kabineta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Vai kāds iebilst pret 64. - Ministru kabineta sagatavoto priekšlikumu? (No zāles dep. J.Dobelis: „Nē!”). Iepriekš es jau informēju, ka ministrs Štokenbergs atsauc 65.priekšlikumu, ja 64.priekšlikums tiek atbalstīts. Vai deputāti atbalsta 64.priekšlikumu? (No zāles dep. A.Rugāte: „Atbalstām!”) Atbalsta. Paldies.

65. - ir atsaukts.

K.Leiškalns. 66. - Ministru kabineta priekšlikums par līdzekļu pārdali. Ir runa par to, ka neliela summa no iedaļas „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” tiek novirzīta uz Tieslietu ministriju. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 67. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir runa par samērā mazu summu, tā ir nauda balvām. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 68. - Ministru kabineta priekšlikums par 150 000 latu pāreju no Finanšu ministrijas uz Kultūras ministriju. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 69. - Ministru kabineta priekšlikums veikt finansējuma pārcelšanu no Veselības ministrijas viena budžeta uz otru. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. Līdzīgs ir 70. - Ministru kabineta priekšlikums, kuru komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī šim priekšlikumam deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 71. - priekšlikums nedaudz pārskatīt budžetu Veselības ministrijai. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 71.priekšlikumam.

K.Leiškalns. 72. - Ministru kabineta priekšlikums, kas skar izglītības jautājumus Veselības ministrijā. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. 73. - Ministru kabineta priekšlikums par līdzekļu pārdali Veselības ministrijas iekšienē. Tā ir asignācija rezidentu apmācībai un tālākizglītībai. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. 74. - vēl viens Ministru kabineta priekšlikums attiecībā uz Veselības ministriju. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. 75. - Ministru kabineta priekšlikums attiecībā uz Veselības ministriju. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 75.priekšlikumam.

K.Leiškalns. 76. - priekšlikums par Veselības aprūpes valsts aģentūras finansēšanu. Iesniedzis Ministru kabinets. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 77. - Ministru kabineta priekšlikums par medikamentu apmaksāšanu. Ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 77.priekšlikumam.

K.Leiškalns. 78. - Ministru kabineta priekšlikums par medikamentu apmaksāšanu četru miljonu vērtībā. Arī tas ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. 79. - deputātu Fjodorova, Rubika, Golubova un Ribakova priekšlikums. Medikamentu apmaksāšanai mēs nupat jau atbalstījām summu četru miljonu apjomā, taču minētie deputāti prasa atņemt no Latvijas Bankas apsardzes līdzekļiem 2,4 miljonus un nodot tos šai jau atbalstītajai pozīcijai. Es pat domāju, šis…

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums vērsts uz to, lai virzītu gandrīz divarpus miljonus uz medikamentu apmaksāšanu. Jūs visi ļoti labi zināt, ka bezmaksas jeb apmaksāto medikamentu nepietiek pat tādiem slimniekiem kā asins vēža slimniekiem. Nu, atvainojos, kas tā par valsti, kura nerūpējas par saviem iedzīvotājiem?

Mēs uzskatām, ka Latvijas Banka saņem pietiekamu peļņu, lai uzturētu savu apsardzi, nevis ņemtu kaut kādu apsardzi par valsts budžeta līdzekļiem, kas paredzēti valsts aizsardzībai. Nevajag ņemt kaut kādu armiju Latvijas Bankas apsardzei! Lai par savu apsardzi maksā Latvijas Banka!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - lūdzu!

K.Leiškalns. Jā. Interesanti, ka, sapratuši, kas var notikt, kad grib visu finansējumu, kas paredzēts Latvijas Bankas apsardzei, pārcelt uz citām pozīcijām, deputāti komisijas sēdes laikā šo priekšlikumu atsauca, bet, tā kā tas ir palicis tabulā, mēs par to diskutējam. (No zāles dep. J.Dobelis: „Balsojam!”) Nu, es domāju, ka mēs visi saprotam, ka tas ir neiespējami. Līdz ar to komisija aicina neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 79.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 64, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 80. - Ministru kabineta priekšlikums par Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas līdzekļu iekšēju pārdali. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 81. - deputāta Agešina priekšlikums. No pozīcijas „Ar Ministru kabineta lēmumu sadalāmais finansējums” viņš ierosina novirzīt līdzekļus uz pozīciju „Mērķdotācijas pašvaldību pasākumiem”. Taču jāteic, ka pirmajā lasījumā pieņemtais ar Ministru kabineta lēmumu sadalāmais finansējums ir atšifrēts pēdējā priekšlikumā, līdz ar to visa tā nauda ir iztērēta.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Liepājas pilsētas 11.vidusskola ir viena no vecākajām pilsētas skolām, bet skolas ēkā nav sporta zāles. Un, lai īstenotu Ministru kabineta noteikumus Nr.1027 un Nr.544 un sporta programmas realizēšanu, nepieciešams maksimāli izmantot skolas sporta laukumu. Līdz ar to mēs lūdzam sniegt palīdzību skolas sporta laukuma labiekārtošanai, tātad arī žoga atjaunošanai. Skrejceļa seguma atjaunošanai, vieglatlētikas sektora, futbola un volejbola laukuma iekārtošanai nepieciešamā kopējā summa ir 17 038 lati.

Es uzskatu, ka Saeimas palīdzība būs nozīmīga skolas attīstībai, kā arī skolēnu veselības uzlabošanai.

Lūdzu balsot „par”.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - par 81.priekšlikumu. Lūdzu!

K.Leiškalns. Tā kā komisija konstatēja, ka viss šis finansējums „Mērķdotācijas pašvaldību pasākumiem” ir sadalīts pēdējā priekšlikumā, 81.priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 81.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 52, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 82. - līdzīgs deputāta Agešina priekšlikums. Tātad tam ir tas pats avots - mērķdotācijas pašvaldībām. Komisija to nav atbalstījusi agrāk minēto iemeslu dēļ.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Valērijs Agešins grib debatēt par šo priekšlikumu? Grib, jā? Lūdzu!

V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Mēs lūdzām finansiāli atbalstīt skolotāju istabas ierīkošanu Liepājas pilsētas 12.vidusskolā. Patlaban, kā zināms, Latvijā tiek realizēta pamatizglītības mācību satura reforma, bet no 2008.gada mācību satura reformas ieviešana plānota arī vispārējā vidējā izglītībā. Tādējādi skolās strauji pieaug nepieciešamība un prasības pēc mūsdienīga skolotāja. Informācijas tehnoloģiju izmantošana būtiski ietekmē mācību un audzināšanas rezultātus, sniedz skolotājam iespējas paaugstināt savu profesionālo meistarību. Interneta globālā datortīkla izmantošana palīdz pastāvīgi uzturēt kontaktus ar skolēnu vecākiem, kā arī e-klases programmā sniedz iespēju skolotājiem un klašu audzinātājiem operatīvi sniegt informāciju skolēnu vecākiem par skolēnu mācību sasniegumiem, kavējumiem vai uzvedību skolā. Brīva un plaša pieeja datoram un internetam ir katras mūsdienīgas skolas būtiska nepieciešamība.

Skolas lielās noslogotības dēļ Liepājas 12.vidusskolā, kurā strādā 70 pedagogi, līdz šim nav bijusi iespēja iekārtot skolotāju istabu, kas, neapšaubāmi, iespaido skolas darba kvalitāti.

Lūdzam rast iespēju finansiāli atbalstīt šā mērķa realizēšanu un izdalīt šim nolūkam 9260 latus.

Paldies par atbalstu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā, lūdzu!

K.Leiškalns. Nav ko piebilst. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 82.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 52, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Arī deputāta Agešina kunga 83.priekšlikums nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Orientēšanās sporta klubs „Ziemeļkurzeme” sastāv no trim daļām: viena no tām ir „Azimuts”, kas atrodas Ventspilī un darbojas jau divdesmit gadus. Kluba pamatsastāvā ir skolēni, studenti, kā arī rajona un pilsētas iedzīvotāji. Vairāki kluba biedri joprojām nodarbojas ar šo sporta veidu, neskatoties uz to, ka ir sasnieguši jau 70 gadu vecumu. Sacensību sezona sākas agri pavasarī un turpinās līdz vēlam rudenim. Neskaitot treniņus, oficiālas sacensības tiek rīkotas reizi gadā.

Mēs lūdzam rast iespēju piešķirt budžeta līdzekļus orientēšanās sporta klubam „Ziemeļkurzeme” 5482 latu apmērā. Mēs uzskatām, ka Saeimas atbalsts būs nozīmīgs ieguldījums orientēšanās sporta kluba „Azimuts” darbībā, un tas būtiski veicinās šā kluba attīstību.

Tas savukārt ir ļoti svarīgi, lai Ventspils reģiona iedzīvotāji varētu veselīgi un aktīvi pavadīt brīvo laiku. Ventspilnieki, kā arī daudzi citi orientieristi un sportisti, kas bieži ierodas Ventspilī uz rīkotajām dažāda mēroga sacensībām, reāli redzēs un novērtēs Saeimas ieinteresētību tautas sporta attīstībā Latvijā.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā, lūdzu, par 83.priekšlikumu!

K.Leiškalns. Komisijas vārdā man nav ko piebilst.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 83.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 48, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Vismaz pēc avotiem un mērķiem līdzīgais deputāta Agešina 84.priekšlikums nav guvis atbildīgās komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Ventspils Svētā Nikolaja baznīca savā tagadējā ēkā Plostu ielā 10 atrodas jau no 18.gadsimta. Tā ir Vecpilsētas nozīmīga arhitektūras zona, kas atrodas blakus prāmju terminālim, kuru apmeklē daudz ievērojamu cilvēku - ārzemnieku, viesu. Svētā Nikolaja baznīca atrodas šajās telpās diezgan ilgu laiku, un tā ir svētnīca, kuru apmeklē visa gada laikā daudzi vecie pilsētnieki, kā arī jaunatne. Baznīcas ēka ir ļoti sliktā tehniskā stāvoklī, tā ir fiziski nolietojusies, tāpēc var gadīties darba drošības noteikumu pārkāpumi vai pat apmeklētāju traumas.

Līdz ar to mēs lūdzam rast iespēju piešķirt budžeta līdzekļus baznīcas jumta un sešu tās kupolu seguma remontam 12 105 latu apmērā.

Saeimas palīdzība būtu nozīmīga arī tajā aspektā, ka baznīcas apmeklētāji reāli redzētu Saeimas deputātu ieinteresētību svētnīcas attīstībā.

Paldies par balsojumu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā, lūdzu, par 84.priekšlikumu!

K.Leiškalns. Komisijas vārdā man nav ko piebilst.

Arīdzan līdzīgais Agešina kunga 85.priekšlikums nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 84. - deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 44, atturas - 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Atvainojiet, es aizskrēju ratiem pa priekšu! Tikai tagad ir 85. - deputāta Agešina priekšlikums, kas nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! 2008.gada maijā Ventspils koris „Slavjaņe” svinēs sava kolektīva 20 gadu darba jubileju. Kora pamatsastāvā ir 40 dziedātāji, un tā sastāvs ir nemainīgs, stabils, taču šiem cilvēkiem ir nepieciešami jauni koncerttērpi. Koris dibināts 1988.gadā ar mērķi saglabāt un popularizēt krievu dziesmu tradīcijas. Kopš tā dibināšanas 20 gadu laikā ir sagatavots milzīgs un daudzveidīgs repertuārs - garīgā mūzika, operu koru skaņdarbi, klasika un vairāku citu tautību dziesmas. Koris labprāt dzied arī latviešu valodā. Kora kolektīvs ir piedalījies vairākos dziesmu pasākumos - Ventspils pilsētas svētkos, kā arī dažādos mūzikas festivālos Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Krāslavā, Ogrē un ārvalstīs. Koris „Slavjaņe” ir piedalījies mūzikas festivālos Ukrainā, Krievijā un Igaunijā. Klausītāji kora uzstāšanos visur uzņēma ar sirsnību un pateicību. Ir saņemti goda raksti, pateicības raksti, diplomi.

Mēs lūdzam rast iespēju piešķirt Ventspils pilsētas domes kultūras centra skolotāju korim „Slavjaņe” 3752 latus jaunu koncerttērpu iegādei sakarā ar kora 20 gadu pastāvēšanas jubileju.

Paldies.

(No zāles dep. J.Dobelis: „Uzdziedi! Kāpēc viņš nedzied?”)

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā, lūdzu, par 85.priekšlikumu!

K.Leiškalns. Komisijas vārdā šeit nav nekā piebilstama.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 85.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 49, atturas - 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 86.priekšlikumā deputāti Fjodorovs, Rubiks, Golubovs un Ribakovs ir ķērušies pie Aizsardzības ministrijas, lai pārceltu no tās budžeta 30 000 latu mērķdotācijām pašvaldībām. Komisija neatbalstīja. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 86.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 62, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Arī visnotaļ pieklājīgais deputāta Urbanoviča kunga 87.priekšlikums atbildīgajā komisijā nav guvis atbalstu. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 87.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 49, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 88.priekšlikumā deputāti Fjodorovs, Rubiks, Golubovs un Ribakovs no Aizsardzības ministrijas vispārējo vienību līdzekļiem grib novirzīt 30 000 latu mērķdotācijām investīcijām pašvaldībām.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Mēs uzskatām, ka Aizsardzības ministrija ir ļoti turīga [No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): „Cik?”] un var padalīties ar citiem ar niecīgu summu - 30 000 [No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): „Oi, nekādu problēmu!”], lai novirzītu tos bāreņu namam telpu renovācijai. Padomājiet, kas ir Aizsardzības ministrija un tās budžets un kas ir bāreņu nams! Turklāt tie ir tikai 30 000 latu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā, lūdzu, par 88.priekšlikumu!

K.Leiškalns. Priekšsēdētāja kungs, man nav ko piebilst.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 88.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 66, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 90.priekšlikumā Ministru kabinets no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem novirza 500 000 latu…

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Mums vēl ir jāizskata 89.priekšlikums.

K.Leiškalns. Es pasteidzos. Atvainojiet!

89. - deputātu Fjodorova, Rubika, Golubova un Ribakova priekšlikums. Tajā no Aizsardzības ministrijas budžeta līdzekļi tiek novirzīti dotācijām pašvaldībām. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 89.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 63, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 90.priekšlikumā Ministru kabinets no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem novirza pusmiljonu latu mērķdotācijām pašvaldībām - Cesvaines pilsētas ar lauku teritoriju domei skolas celtniecības darbu apmaksai. Komisija šo ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Krišjānis Kariņš. (No zāles dep. A.K.Kariņš: „Par procedūru!”) Par procedūru.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Krišjānim Kariņam.

A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Kolēģi, ja mēs paskatāmies 90. un 91.priekšlikumu, tad līdzīgi tam, kā mēs nupat vispirms balsojām par 63. un tikai tad par 62.priekšlikumu, jo viens no tiem ir, kā saka, radikālāks, arī šajā gadījumā vispirms būtu debatējams un balsojams 91., nevis 90.priekšlikums. (No zāles: „Pareizi! Taisnība!”)

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Manuprāt, mēs šodien jau vienreiz šādi balsojām - tātad radikālākais priekšlikums tika izskatīts vispirms. Un tāpēc es rosinu tā arī turpināt, bet komisiju turpmāk šādi izkārtot priekšlikumus. Taču šobrīd mēs izskatām 91.priekšlikumu.

K.Leiškalns. Paldies, Emša kungs! Komisija izkārto priekšlikumus to iesniegšanas kārtībā, bet tagad mums ir jārunā uzreiz par abiem priekšlikumiem. Un 91. ir frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikums. Līdzekļu avots ir tas pats, un tā ir mērķdotācija Cesvaines skolas celtniecības darbu apmaksai. Šeit tikai summa atšķiras par 199 710 latiem. Tad acīmredzot pirmais ir jābalso 91., bet pēc tam 90.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 91.priekšlikumu. Debatēs runās deputāte Ina Druviete.

I.Druviete (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Aizbrauciet uz Cesvaini! Tas nekas, ka esat tur bijuši! Šad un tad izbraukumam var būt arī izzinošs un kultūrvēsturisks mērķis.

Vispirms brauciet uz Cesvaines pili, un jūs redzēsiet, kā ar kopīgām pūlēm pils ir atjaunota pēc ugunsgrēka un pašlaik tā noder gan kā muzejs, gan arī kā izglītošanās vieta pašiem mazākajiem Cesvaines bērniem. Bet turpmāk gan mums palīgā būs jāņem kāds no Cesvaines iedzīvotājiem un jādodas ekskursijā pa tām telpām, kurās līdz Cesvaines jaunās skolas atklāšanai mācījās mazie cesvainieši.

Vislabāk būtu, ja šī ekskursija notiktu ziemā un, vēlams, divdesmit grādu salā. Tad mēs varētu izbaudīt, ko nozīmē gan skolēniem, gan skolotājiem dažu minūšu laikā pārskriet no vienas mājas uz otru, ko nozīmē mēnešiem nesaņemt siltas pusdienas un ko nozīmē saspiestās telpās mācīties vairākās maiņās.

Un pēc tam mēs atpakaļceļā uz Rīgu droši varam iegriezties Cesvaines jaunajā skolā un redzēt, ka par salīdzinoši ļoti maziem līdzekļiem ir uzcelta īsta gaismas pils, turklāt bez pēdiņām. Skola ir uzcelta izcilā kvalitātē. Liels paldies celtniekiem! Skola ir askētiska, tur nav nekā lieka, un katrs santīms skolas celtniecībā ir izmantots lietderīgi.

Bet nu pats galvenais - parunāsim ar skolēniem un skolotājiem! Mēs zinām, ka skolotājs nedzīvo no algas vien. Skolotājam ir nepieciešams arī gandarījums, un skolotājam ir nepieciešams redzēt, ka arī valsts, nevis tikai pašvaldība, gādā par viņa darba apstākļiem. Un, runājot ar Cesvaines skolas skolotājiem, mēs varam pārliecināties, ka vismaz vienas pilsētas vienas skolas skolotāji ir guvuši šo gandarījumu. Un runāsim arī ar bērniem! Ne tikai septembra sākumā, bet visu gadu. Arī paši bērni būs pārliecināti, ka šādās telpās mācības veiksies daudz labāk, ka šādās telpās nenāks prātā apkrāsot skolas sienas, un - pats galvenais! - šie bērni ticēs, ka valsts tik tiešām strādā viņu labā.

Un pēc visa tā nedaudz padomāsim. Šeit mēs redzam reāli paveiktu darbu, par ko mums ir jāatlīdzina celtniekiem. Šeit mēs nerunājam par gaisa pilīm. Šeit mēs neplānojam simtus miljonu vēl neeksistējošām būvēm ar vēl nezināmām funkcijām un nezināmu apmeklētāju loku.

Šeit ir pavisam reāla skola, pavisam reāli skolēni, un mēs varam pārliecināties par paveikto darbu kvalitāti un arī par izglītības kvalitāti.

Cienījamie kolēģi! Cesvaine jau ir simbols. Cesvaine ir simbols tautas vēlmei atjaunot nodegušu kultūras pieminekli. To mēs esam izdarījuši. Un mūsu spēkos ir panākt, lai Cesvaine kļūtu nevis par mūsu neizdarības un vienaldzības simbolu, bet gan par valsts un valdības rūpju simbolu par mūsu izglītību, par mūsu lauku attīstību, par ikvienu Latvijas cilvēku.

Paldies. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Lai dzīvo Cesvaine!” Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! 2002.gada 5.decembrī notika traģiska nelaime Cesvainē - nodega Cesvaines pils, skola, kurā mācījās ap 600 bērnu, un vairāk nekā četrus gadus skolēniem bija jāmācās nepiemērotos apstākļos. Pedagogu darba diena ilga divās maiņās no agra rīta līdz nakts tumsai, un spēku izturēt faktiski deva tikai cerība, ka jaunā skola būs. Gan tālaika valdība, gan arī turpmākās valdības, saprotot traģisko situāciju, meklēja risinājumus. Taču visvairāk es gribu uzteikt divu cilvēku izcilo ieguldījumu jaunās skolas tapšanā. Un tie ir Cesvaines domes priekšsēdētājs Vilnis Špats un pirmās Kalvīša valdības izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete. (Aplausi.)

Nu beidzot šogad atjaunotajā Latvijā ir uzcelta pirmā vidusskola. Šķiet, visiem ar izglītību saistītajiem cilvēkiem (un jo īpaši valsts amatpersonām) vajadzētu gavilēt. Bet nē! Izglītības un zinātnes ministre tikai pēc ilgas lūgšanās aizbrauca uz skolas atklāšanu un pie pirmās izdevības pazuda, jo, kā par nelaimi, Cesvaines mērs ir nepareizajā partijā - viņš ir „Jaunā laika” biedrs. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Nost ar „Jauno laiku”!”)

Sākas apmelojumi. Domes priekšsēdētāju apvaino ļaunprātībā, nolaidībā un vēl nezin kādos citos grēkos, lai gan Viļņa Špata vienīgā vaina ir tā, ka viņš ir uzticējies valdības investīciju programmai un pārliecinājis arī celtniekus, ka mūsu valdībai var ticēt. Šī savstarpējā uzticība ir ļāvusi noslēgt pašvaldībai izdevīgu līgumu, kuru noslēgt domes priekšsēdētājam bija visas tiesības. Bija pienākums pret cesvainiešiem - noslēgt to. Sākumā valdība bija tā kā gatava dzēst savu parādu, bet tad pēkšņi Finanšu ministrija, kas spējusi parāda summas atmaksāšanai atrast tikai pusmiljonu latu, savas atlikušās parādsaistības mēģina uzgrūst pašvaldības pleciem, spriežot par tā saucamā stabilizācijas aizdevuma piešķiršanu. Šādas saistības cesvainiešiem vajadzētu kārtot gadu desmitiem ilgi. Kliedzoša netaisnība un nelikumība - valdības plānotās saistības prettiesiski pāradresēt pašvaldībai!

Kolēģi deputāti! Mūsu goda pienākums ir nokārtot Kalvīša valdības parādu. Ne Cesvaines pašvaldībai, ne būvfirmai „Latvijas Energoceltnieks” nav jācieš, ja Latvijas valdība dzīvo kā pa mākoņiem un no nenopelnītas naudas plāno miljardu tēriņus, nevis redz savu pilsoņu, Cesvaines skolēnu un skolotāju, vajadzības.

Kolēģi! Atradīsim iespēju samaksāt mūsu valdības parādu! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Krišjānis Kariņš.

A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu ieskatīties 90., 91. un 92.priekšlikumā, jo visi trīs priekšlikumi ir par vienu un to pašu - par Cesvaines skolas finansēšanu.

Ko saka valdība? Valdība 90.priekšlikumā ierosina no neparedzētiem gadījumiem ieplānotajiem līdzekļiem piešķirt 500 000 latu, tas ir, pusmiljonu latu, šīs skolas celtniecībai. Ir vajadzīgi aptuveni 2 miljoni.

Tātad - 500 tūkstoši skolai. No vienas puses, liekas, ka tas jau labi. Bet kā viņi domā nomaksāt pārējo celtniecības rēķinu?

Finanšu ministrs jau ir nosūtījis vēstuli Cesvaines pašvaldībai, viņš ierosina finanšu stabilizāciju Cesvaines pašvaldībai. Ja nezina, ko tas nozīmē, tad var šķist: nu jā, nu varbūt tas ir pat kaut kas labs.

Kolēģi, es jums pastāstīšu, kas ir finanšu stabilizēšana. Finanšu stabilizēšanu valdība piemēro tādām pašvaldībām, kur ir acīmredzot maksātnespēja vai kur ir notikusi naudas izšķērdēšana vai kāda cita pretlikumīga darbība.

Cesvaines pašvaldībai nevienas no šīm pazīmēm nav. Es atkārtoju: līgums, ko pašvaldība noslēdza ar celtnieku, paredz, ka jebkuras sankcijas iestātos tikai tādā gadījumā, ja valsts pārskaitītu naudu Cesvainei, bet Cesvaine nedotu to naudu tālāk. Bet tas nav noticis!

Otrkārt, finanšu stabilizēšana nozīmē, ka valdība iedos Cesvaines pašvaldībai arī trūkstošo summu - iedos aizdevuma formā. Citiem vārdiem sakot, cesvainiešiem pašiem būs jāmaksā par šīs skolas celtniecību!

Kolēģi, kauns! Jūs nevarat likt cilvēkiem, kam skola ir nodegusi, vēl pašiem maksāt un vispār ignorēt viņu vajadzības! Tas ir tas, ko šī valdība un ko Spurdziņš iesaka.

Tas ir amorāli! Amorāli ir celt tos lielos projektus, finansēt olimpiskos centrus, bet cesvainiešiem, kas jau tā ir lāga cilvēki, vēl uzlikt pienākumu pašiem samaksāt to, kas ir visai valstij maksājams rēķins. Tas ir visiem nodokļu maksātājiem, nevis tikai cesvainiešiem maksājams rēķins!

Tātad ir atbalstāms 91. un 92.priekšlikums. Valdībai ir jāseko tam, kas tika paredzēts valsts investīciju projektā, - atjaunot nodegušo skolu! Neklausieties tajā, ko saka Spurdziņš! Viņš maldina! Viņš maldina! Viņš grib uzlikt visu nastu uz Cesvaines iedzīvotāju pleciem. Tas nav pareizi! Tas nav pieņemami! Ir atbalstāms gan 91., gan 92.priekšlikums. Tas šo summu pilnībā segtu, pārdalot jau esošos budžeta līdzekļus un tos novirzot Cesvaines skolas celtniecības izmaksu segšanai.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (frakcija „Jaunais laiks”).

Kolēģi! Pēc tam, kad pirms trim nedēļām Zatlera kungs radioraidījumā izteicās, ka, iespējams, uz kādu laiku ir jāatliek kultūras objektu un tātad arī Nacionālās bibliotēkas celtniecība, viņam bija tikšanās ar Demakovas kundzi, pēc kuras viņš teica, ka nu visiem būs jāsavelk jostas: Nacionālās bibliotēkas dēļ katram būs kaut kas jāziedo. Tagad iznāk tā, ka pirmās pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas uzbūvētās vidusskolas dēļ jostas būs jāsavelk tikai cesvainiešiem, bet Nacionālās bibliotēkas dēļ jostas būs jāsavelk gan cesvainiešiem, gan pārējo reģionu iedzīvotājiem, tāpēc ka šeit kādam ir jāuzceļ piemineklis.

Un vēl man ļoti gribētos atgādināt Pētersones kundzei to, ko viņa teica šeit no tribīnes pirms pusstundas. Viņa teica: kad pirmo reizi mēs ieguvām neatkarību, latvieši spēja uzcelt bibliotēkas un skolas. Tā ir pirmā pēc neatkarības atjaunošanas uzceltā vidusskola. Es ļoti gribēšu redzēt, kā tieši Pētersones kundze balsos par abiem frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikumiem, lai segtu valdības parādu Cesvainei un cesvainiešiem un īstenībā - visiem Latvijas lauku iedzīvotājiem.

Tas jau robežojas ar bezkaunību un ņirgāšanos par cilvēkiem! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā, lūdzu!

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Komisija nav atbalstījusi 91. - frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikumu par asignācijas summu, bet ir atbalstījusi 90. - Ministru kabineta priekšlikumu par asignācijas summu skolas būvēšanas apmaksai.

Sēdes vadītājs. Balsošanu mēs sākam ar radikālāko priekšlikumu. Tātad vispirms balsosim par 91.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 91.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 41, atturas - 9. Priekšlikums nav atbalstīts. (No zāles dep. K.Šadurskis: „Kauns!”)

Tagad balsosim par 90.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 90.priekšlikumu!

K.Leiškalns. Varbūt visi piekrīt?

Sēdes vadītājs. Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret - nav, atturas - 1. Priekšlikums atbalstīts.

K.Leiškalns. 92. - frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikums. Mērķis ir Cesvaines jaunās skolas būvniecība. Avoti šeit ir citi, tas ir ar Ministru kabineta lēmumu sadalāmais finansējums, kas beidzamajā priekšlikumā jau ir sadalīts. Komisija to nav atbalstījusi. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 92.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 44, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts. (No zāles: „Kauns!”)

K.Leiškalns. Deputāti Fjodorovs, Rubiks, Golubovs… Es atvainojos, 93.priekšlikums?

Sēdes vadītājs. Jā, 93.priekšlikums.

K.Leiškalns. Deputāti Fjodorovs, Rubiks, Golubovs un Ribakovs no Aizsardzības ministrijas līdzekļiem mēģina novirzīt 100 000 latu uz posteni „Mērķdotācijas investīcijām pašvaldībās”. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Šajā savā priekšlikumā mēs ierosinām novirzīt 100 000 latu no Aizsardzības ministrijas budžeta uz Salaspils memoriālā kompleksa renovāciju. Jūs zināt, kas ir Salaspils komplekss? Jūs atceraties, kas bija Salaspils nometnē? Kaut gan savulaik Valsts prezidente nosauca to gandrīz vai par atpūtas nometni, tā bija iznīcināšanas nometne, kur notika genocīds pret cilvēkiem. Atcerieties par to un atbalstiet mūsu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

K.Leiškalns. Komisijai šeit nav nekas piebilstams.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 93.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 64, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 94. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. Tur ir tikai formulējuma maiņa. Ir runa par asignāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 95. - deputāta Nila Ušakova priekšlikums. Mērķdotācijas pašvaldībām. Priekšlikumā ir runa par visnotaļ nelielu summu, bet tas nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Valērijs Agešins.

 

V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Alternatīvais aprūpes centrs „Žēlsirdības māja”, kas atrodas Ventspilī, vēršas pie Saeimas deputātiem ar lūgumu atbalstīt projekta „Bāreņu sagatavošana neatkarīgai dzīvei” izpildīšanas sākumu. Projekta kopējās izmaksas ir 55 000 latu, bet mēs lūdzam piešķirt daļu no tās summas - 6429 latus, lai uzsāktu būvdarbus. Tas nodrošinātu iespēju saņemt pēc tam naudas līdzekļus no līdzfinansētājiem un sekmīgi pabeigt nometnes izveidi 2008.gada pavasarī.

Organizācijas darbība ir saistīta ar palīdzības sniegšanu bērniem bāreņiem, bērniem ar īpašām vajadzībām, invalīdiem no bērnības. Tie ir bērni no dažādu Latvijas pilsētu un pašvaldību bērnunamiem - no Vangažiem, no Tērvetes, no Liepājas, no Madonas, no Alsungas, no Rīgas un tā tālāk. Viņi varēs apgūt dzīves prasmes un darba iemaņas ģimenes apstākļos, ģimeniskā vidē, mājas apstākļos adaptēties dzīvei sabiedrībā, lai būtu pilnvērtīgi pilsoņi savā valstī.

„Žēlsirdības mājas” mērķis ir izveidot nometnes tipa pilsētiņu, kas sastāvēs no piecām mājiņām ar attiecīgu aprīkojumu, kurās varēs dzīvot no piecdesmit līdz sešdesmit bērniem gadā un apgūt darba iemaņas, kas ir svarīgs faktors, lai iekļautos sabiedrībā, un tas varētu novērst šiem cilvēkiem nepilnvērtības sajūtu.

Es lūdzu atbalstīt mūsu iesniegto 95.priekšlikumu un balsot par „Žēlsirdības mājas” projekta īstenošanu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai vēlaties komisijas vārdā kaut ko piebilst par 95.priekšlikumu?

K.Leiškalns. Nav ko piebilst.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 95.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 46, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 96.priekšlikums. Ministru kabinets palielina mērķdotācijas pašvaldību apvienošanās procesam. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. 97.priekšlikums. Deputāti Fjodorovs, Rubiks, Golubovs un Ribakovs no Aizsardzības ministrijas budžeta grib pārcelt 15,5 miljonus uz līdzekļiem pabalstu un kompensāciju izmaksai denacionalizēto namu īrniekiem. Komisija nav atbalstījusi. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 97.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 55, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 98.priekšlikums. Deputāti Fjodorovs, Rubiks, Golubovs un Ribakovs grib Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas līdzekļus novirzīt uz īrnieku pabalstiem. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pietiecies deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Mēs ierosinām novirzīt šo summu uz pabalstiem un kompensācijām denacionalizēto namu īrniekiem. Kāpēc mēs ierosinām novirzīt to summu tieši no naudas, kas paredzēta Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai? Tāpēc, ka pat Ministru prezidents, no jūsu rindām nākušais Ministru prezidents (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Mūsu!”) izteicās, ka varbūt kādreiz cels to bibliotēku. Tad nu nevajag šo naudu tai bibliotēkai! Virzīsim to naudu, lai palīdzētu denacionalizēto namu īrniekiem, risināsim viņu problēmas. (No zāles dep. J.Dobelis: „Nevajadzēja okupēt Latviju!”) Un šajā gadījumā jūs neveiksiet genocīdu pret savu tautu. (No zāles dep. J.Dobelis: „Okupanti!”) Un nekad, nekad nepieminēsiet arī okupāciju. (No zāles dep. J.Dobelis: „Okupanti!”)

Sēdes vadītājs. Debates turpina deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Godātie kolēģi! Vai jūs tiešām apzināties, cik traģiskā situācijā šodien atrodas denacionalizēto namu īrnieki? Ziniet, pastāvot šādai inflācijai un šādām komunālo pakalpojumu izmaksām, šodien cilvēki tiešām nevar samaksāt pat to, ko prasa namīpašnieki. Vairums namīpašnieku prasa no cilvēkiem piecus, septiņus latus par kvadrātmetru. Tas nozīmē, ka apmēram 300-350 latus mēnesī vajag samaksāt. Ja cilvēki nevar samaksāt to naudu, ko prasa namīpašnieki, tad tiesas lemj par to cilvēku izlikšanu no dzīvokļiem. Jūs zināt visu to situāciju. Jūs zināt arī to, ka vairākas valdības negribēja risināt to problēmu. Skaidrs, ka tie 9,5 miljoni, ko prasa kompensācijas, nevarēs pilnīgi atrisināt to problēmu, bet kaut cik atvieglos cilvēkiem dzīvi.

Es gribētu pateikt vēl ko. Ziniet, faktiski neviens priekšlikums, kas bija no opozīcijas, netika atbalstīts. Tātad - ko mēs redzam reāli? Vai tad slikts bija frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikums samazināt bāzes izdevumus par 1,5 procentiem? Tas bija normāls un labs priekšlikums! (No zāles dep. K.Šadurskis: „Ļoti labs!”)

Šodien, deputāti, jums jāizvēlas starp tiem solījumiem, ko jūs devāt saviem vēlētājiem, un starp ministriju, kuras jūs esat izveidojuši, interesēm. Ko mēs redzam? Pirms dažām dienām bija ļoti interesants radiomateriāls par sabiedrisko sakaru departamentiem ministrijās. Un ko tur mēs redzam? Ka tur strādā 14-17 cilvēki (tāds ir vidējais skaits), kuri saņem algu, kas ir no 350 līdz 1200 latiem. Un tādi cilvēki, 14-15 cilvēki, faktiski strādā katrā ministrijā. Šitos izdevumus jūs gan negribat samazināt! Jūs samazināt to, kas tiešām var risināt nabaga cilvēku problēmas, jūs… palielināt tos izdevumus jūs negribat.

Es vēlreiz ļoti nopietni aicinu visus padomāt par to, lai atbalstītu denacionalizēto namu īrniekus un atbalstītu mūsu priekšlikumu. (No zāles dep. K.Šadurskis: „Pareizi!”)

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kaut kas piebilstams par 98.priekšlikumu? Lūdzu!

K.Leiškalns. Nav ko piebilst. Aicinu balsot „pret”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 98.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 48, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 99. - Ministru kabineta priekšlikums par valsts izsniedzamajiem galvojumiem 2007.gadā. Saraksts ir papildināts ar vienu punktu - „Sadzīves atkritumu apsaimniekošana Malienas reģionā”. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. Un visbeidzot - 100.priekšlikums. Tas ir Ministru kabineta priekšlikums, kur ir atšifrēta tā summa - 1,6 miljonu apmērā -, kas tiek sadalīta pašvaldību investīcijās. Tātad ir precīzi atšifrēts, kur visa šī nauda tiks novirzīta.

Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam.

K.Leiškalns. Paldies.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs 424/Lp9, pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 40, atturas - nav. Likums pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Turpinām sēdi.

Nākamo izskatīsim likumprojektu „Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”. Trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Silva Bendrāte.

 

S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Turpinām darbu jau mierīgāk.

Mums ir jāizskata likumprojekts „Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” (reģistrācijas numurs 38/Lp9). Šis likumprojekts ir pārmantots no 8.Saeimas, to bija sagatavojusi frakcija „Jaunais laiks”, un tas, veselu gadu virzoties cauri mūsu Saeimai, ir arī papildinājies ar vēl daudziem citiem labiem priekšlikumiem.

Šodien mēs šo likumprojektu skatām trešajā, galīgajā, lasījumā. Pavisam ir iesniegts un būtu izskatāms 21 priekšlikums.

Tātad 1. ir bērnu un ģimenes lietu ministra Ainara Baštika priekšlikums. Tas ir redakcionāls precizējums, kas komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai.

S.Bendrāte. 2. - PCTVL frakcijas priekšlikums - komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 2.priekšlikumu. Izteikties vēlas deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! PCTVL frakcijas priekšlikuma būtība ir nedaudz paplašināt to ārvalstnieku kategoriju, kuriem tiek izmaksāti sociālie pabalsti.

Pašreiz pabalstus izmaksā tikai tām personām, kurām ir pastāvīgā uzturēšanās atļauja. Mēs piedāvājam maksāt pabalstus arī personām ar termiņuzturēšanās atļauju tajā gadījumā, ja viņu uzturēšanās atļaujas termiņš ir ne mazāks par vienu gadu.

Uzreiz piebildīšu, ka Labklājības ministrija savā slēdzienā, kas datēts vēl ar 14.aprīli, atbalstīja šo PCTVL frakcijas priekšlikumu. Tiesa gan, ar atrunu, ka nav precīzi zināms šo personu skaits, tāpēc nevar aprēķināt tā roba apmērus, kuru šis priekšlikums varētu radīt valsts budžetā.

Atliek vienīgi minēt, kādu apsvērumu vadīta atbildīgās komisijas vadība noslēpa šo dokumentu no sabiedrības un no Saeimas deputātiem, bet mani ar šo dokumentu iepazīstināja tikai 12.septembrī - tieši komisijas sēdē.

Nav zināms arī tas, ko īsti darīja ministrija šo piecu mēnešu laikā, kas ir pagājuši kopš slēdziena izdarīšanas brīža.

Pirms sēdes es 15 minūšu laikā sameklēju nepieciešamos datus Iekšlietu ministrijas interneta mājaslapā. Tad, lūk, šo personu skaits ir apmēram 3000 cilvēku, kuru ir gandrīz desmit reižu mazāk nekā to ārvalstnieku ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju, kuriem jau šobrīd ir tiesības saņemt pabalstu.

Ņemot vērā visu to personu skaitu, kuriem ir tiesības uz pabalstu, izdevumu palielināšana attiecīgajā budžeta sadaļā nepārsniedz 0,15 procentus, ko pat nav iespējams manīt. (No zāles dep. I.Kalniņš: „Neko nevar saprast!”) Protams, visi šie aprēķini tika izklāstīti komisijas sēdē. Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja uzdeva Labklājības ministrijas pārstāvei bargu jautājumu: „Kā jūs uzdrošināties atbalstīt PCTVL frakcijas priekšlikumu?” Uz to viņa no ministrijas pārstāves saņēma atbildi, ka šis lēmums ir motivēts ar to, ka mums ir jāpilda savas saistības, kuras mēs esam uzņēmušies, ratificēdami Eiropas Sociālo hartu.

Es pats vēl piebildu, ka personas ar termiņuzturēšanās atļauju, kuras derīguma termiņš nav mazāks par vienu gadu, - tie pārsvarā ir Latvijas nodokļu maksātāju paši tuvākie radinieki, kuri uzturas Latvijā ar mērķi panākt ģimeņu atpakaļapvienošanos. Uzsveru, ka komisijas sēdē netika izvirzīts kaut viens vienīgs arguments pret mūsu priekšlikumu.

Un es negribu pat runāt par to, ka mēs tikām sagaidīti, kā ebreji Salaspils darba atveseļošanas nometnē. Teiksim, komisijas priekšsēdētāja ieviesa priekš manis kaut kādu speciālu trīs minūšu reglamentu, acīm redzot gaidīdama, ka es varu piedāvāt izkārt sarkano karogu virs Okupācijas muzeja.

Lai tad komisijas locekļi, kuri balsoja „pret” šo priekšlikumu, paši kāpj tribīnē un izklāsta savus argumentus, jo klusais balsojums „pret” pavisam pamatoto un, starp citu, finanšu ziņā pašu lētāko mūsu frakcijas priekšlikumu no visiem tiem piedāvājumiem, kuri ir iekļauti tabulā, var radīt nepamatotu priekšstatu, ka Saeimas pozīcijas deputāti savā rīcībā vadās vienīgi pēc rasistiskiem apsvērumiem, it kā Saeima būtu nevis Latvijas, bet gan latviešu parlaments, un krievu deputāti lai dodas ar saviem priekšlikumiem tieši pie prezidenta Putina. Nu nav tā!

Un sakarā ar to es lūdzu atbalstīt šo mierīgo PCTVL frakcijas priekšlikumu!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Juris Dobelis.

Vai jums, Dobeļa kungs, pietiks ar 3 minūtēm? (No zāles dep. K.Leiškalns: „Nekad mūžā!” Dep. J.Dobelis: „Mierīgi!”)

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Nekādu problēmu!

Cienītie kolēģi! Šeit ir tikai viens jautājums, un šis jautājums ir ļoti vienkāršs - mūsu pamatattieksme pret tiem cilvēkiem, kuri šeit dažnedažādu apstākļu dēļ ir ieradušies. Viņi uzturas pavisam citās valstīs, bet šeit ir vienkārši saņēmuši šīs termiņuzturēšanās atļaujas.

Tad mans pirmais jautājums ir šāds: vai tā valsts, no kurienes viņi ir ieradušies, nesniedz viņiem nekādus sociālos pabalstus? Tad tā laikam ir tik nabadzīga valsts, kas nav spējīga to izdarīt. Nu, piemēram, Krievija. Tā taču ir ļoti nabadzīga valsts, tai taču nekā nav. Tā var nopirkt tikai kaut kādu tur futbola klubu vai kādu citu klubu, tā var iegādāties īpašumus visā Eiropā - Spānijā, Lielbritānijā, šur un tur. Arī vēl čukčus var aplaimot, jo viņi ir nabadzīgi. Un es saprotu, ka tiem, kuri no Krievijas te ir ieradušies, tiešām ir nepieciešams, saņemot termiņuzturēšanās atļauju, mēģināt saņemt arī sociālos pabalstus.

Šis priekšlikums ir galīgi murgains, lai neteiktu vairāk. Uz kāda pamata? Kur ir pamatojums kaut kam tādam? Vai jūs varbūt daudzas citas valstis varat nosaukt, kur tu ierodies un saņem sociālos pabalstus?

Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs ir pieteicies deputāts Vladimirs Buzajevs. Otro reizi. Vai jums pietiks ar 2 minūtēm? (No zāles dep. K.Leiškalns: „Vairāk arī nebūs!”)

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Es diemžēl esmu piespiests atbildēt pēc būtības, jo cienījamā Dobeļa kunga, kurš nav šīs komisijas loceklis, argumentācija attiecas uz visiem ārzemniekiem - gan ar pastāvīgajām, gar ar termiņuzturēšanās atļaujām.

Dobeļa kungs! (No zāles dep. J.Dobelis: „Nemuldi!”) Saskaņā ar Latvijas likumiem tomēr tieši Latvija maksā sociālos pabalstus visiem ārzemniekiem ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Un šo ārzemnieku - gan Krievijas pilsoņu, gan citu valstu pilsoņu - ir desmit reižu vairāk nekā to cilvēku, uz kuriem mēs varam attiecināt arī šo Latvijā jau sen eksistējošo praksi.

Paldies. Un tomēr es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo visa pretargumentācija ir līdzīga tai, kuru jau izklāstīja Dobeļa kungs. Citas nav!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - Silva Bendrāte. Lūdzu!

S.Bendrāte. Es gribētu teikt, kolēģi, ka mums nav neviena murgaina priekšlikuma… (No zāles dep. J.Dobelis: „Ir!”) Nē! Mums ir vienkārši priekšlikumi. (No zāles dep. J.Dobelis: „Ir murgaini priekšlikumi! Murgaini priekšlikumi un murgainas debates!”) Cienīsim kolēģus!

Mēs par šo priekšlikumu ļoti daudz debatējām arī Sociālo un darba lietu komisijas sēdē un tomēr atzinām, ka tas ir ļoti jutīgs jautājums, tāpēc šoreiz nolēmām šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 2.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 70, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Godātie kolēģi! Mums ir pienācis laiks doties pārtraukumā.

Līdz ar to mēs pārtraucam izskatīt šo likumprojektu. Turpināsim to darīt pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrēties!

Vārds paziņojumam deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (9.Saeimas sekretārs).

Godātie deputāti, kuri ir izvirzīti Juridiskās komisijas apakškomisijā darbam ar Kriminālprocesa likumu un Tiesu iekārtas likumu! Informēju jūs, ka Juridiskās komisijas telpās pulksten 12.30 notiks Kriminālprocesa likuma apakškomisijas sēde, bet pulksten 12.45 - Tiesu iekārtas likuma apakškomisijas sēde.

Sēdes vadītājs. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies: Ilma Čepāne, Sergejs Dolgopolovs, Ingmārs Līdaka, Leopolds Ozoliņš, Jānis Strazdiņš un Viktors Ščerbatihs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Indulis Emsis.

 

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas Saeimas Sēžu zālē!

Atsāksim darbu. Es atgādinu, ka mēs izskatām likumprojektu „Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” trešajā lasījumā. Un mēs esam izskatījuši trešajā lasījumā pirmos divus priekšlikumus.

Vārds Silvai Bendrātei.

S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! 3.priekšlikums ir saņemts no bērnu un ģimenes lietu ministra Ainara Baštika, un tas ir saskaņojums ar starptautisko tiesību normām. Es informēju jūs, ka atbildīgā komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

S.Bendrāte. 4. ir PCTVL frakcijas iesniegtais priekšlikums, kuru atbildīgā komisija neatbalstīja. Un, tā kā komisija neatbalstīja šo 4., tad tā neatbalstīja arī 5.priekšlikumu, jo tie abi ir savstarpēji saistīti.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Sokolovskis.

J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! PCTVL frakcija piedāvā grozījumus, kuri attiecas uz bērna kopšanas pabalstu, kas tiek izmaksāts viņa dzīves pirmajā gadā.

Pirmkārt, mēs aicinām nesaistīt šā pabalsta apmēru ar to, vai bērna māte strādā vai nestrādā. Otrkārt, mēs piedāvājam izmaksāt pabalstu, vadoties pēc vidējās apdrošināšanas iemaksu algas apmēra, nevis no 70 procentiem, kā tas notiek pašreiz. Rodas jautājums: kādēļ ir minēti tieši 70 procenti, nevis 30 vai 100 procenti, kā to piedāvā PCTVL frakcija? Domāju, ka neviens no klātesošajiem nevar to paskaidrot.

Treškārt, mēs piedāvājam atcelt pabalsta apmēra griestus, kuri patlaban sastāda 392 latus mēnesī. Arī šis skaitlis ir uz labu laimi ierakstīts likumā, un tam nav nekāda reāla pamatojuma. Turklāt mātes, kuras pirms dzemdībām bija godīgi maksājušas nodokļus, tiek nostādītas savstarpēji nevienlīdzīgā stāvoklī.

Mēs uzskatām, ka bērna kopšanas pabalsta apmēra sasaiste ar to, vai bērna māte strādā vai nestrādā bērna pirmajā dzīves gadā, ir mērķtiecīga tikai valstīs ar augstu ienākumu līmeni. Zemāka pabalsta apmēra noteikšana par vidējās apdrošināšanas iemaksu algas apmēru un pabalsta griestu noteikšana nestimulē dzimstību.

Labklājības ministrija, novērtējot šo PCTVL frakcijas priekšlikumu, aprēķināja, ka, lai to īstenotu, ir nepieciešams papildus piešķirt aptuveni 14 miljonus latu gadā - tātad apmēram par vienu trešdaļu palielināt vispārējos izdevumus bērna kopšanas pabalsta izmaksāšanai.

Četrpadsmit miljoni - vai tas ir maz vai daudz, ja šodien te izskanēja skaitlis - pusmiljards ambicioza projekta realizēšanai? Salīdzinot ar pusmiljardu, protams, 14 miljoni gadā ir nieks.

Godātie kolēģi! Protams, šī problēma ir aktuāla, jo, neskatoties uz to, ka pēdējo gadu laikā dzimstība ir pieaugusi, mūsu valstī tā joprojām ir ļoti zemā līmenī. Protams, mēs varam lielīties un uzskatīt, ka viss ir kārtībā, jo, salīdzinot ar 1995.gadu, dzimstība mūsu valstī drusciņ ir palielinājusies. Taču tuvojas arī krīzes laiki. Es domāju, ka šis dzimstības līmenis atkal pazemināsies. Un šis dzimstības koeficients rāda, cik daudz bērnu ir ģimenē. Tagad šis rādītājs ir zemāks par 1,4, un tas nozīmē, ka, lai Latvijas iedzīvotāju skaits saglabātos iepriekšējā līmenī, katrā ģimenē ir jābūt ne mazāk par diviem bērniem. Tagad tas ir viens, bet labākajā gadījumā varbūt divi bērni. Tas nozīmē, ka iedzīvotāju skaits pakāpeniski samazināsies, un, protams, šis vakuums tiks aizpildīts ar ārzemniekiem, kuri atbrauks uz Latviju.

Tāpēc es domāju, godātie kolēģi, ka mēs paši varētu stimulēt šo dzimstības pieauguma procesu, piešķirot normālu finansējumu un atceļot nepamatotus ierobežojumus.

Tādējādi mēs aicinām pieņemt normālus spēles noteikumus, lai cilvēki zinātu, ar ko var rēķināties, kad viņi gaidīs bērnu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā, lūdzu!

S.Bendrāte. Komisija šos divus priekšlikumus - 4. un 5.priekšlikumu - neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Izskatīsim priekšlikumus pēc kārtas! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Vispirms balsosim par 4.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 50, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

5.priekšlikums… Vai deputātiem nav iebildumu pret to, ka tas nav atbalstīts?

S.Bendrāte. Tie abi ir savstarpēji saistīti priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Jā. Godātie kolēģi, tātad, runājot par 5.priekšlikumu, deputāti neiebilst un piekrīt komisijai.

S.Bendrāte. 6.priekšlikumu ir izveidojusi un iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija, un šis priekšlikums ir atbalstīts. Tas ir saistīts ar Satversmes tiesā apstrīdētu likuma normu 7.1 panta otrajā daļā, un mums, uzklausot juristus, visdrīzāk nebūs iespējams panākt uzvaru šajā tiesas procesā. Un tas nozīmē, ka valstī ir jābūt atšķirīgai attieksmei pret bērnu invalīdu, kuram ir nepieciešams lielāks atbalsts nekā veselam bērnam. Tāpēc nedrīkst aizliegt mātei saņemt arī bērna invalīda kopšanas pabalstu, ja tiek saņemts jau maternitātes pabalsts vai bērna kopšanas pabalsts.

Tā ka šis priekšlikums Sociālo un darba lietu komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

S.Bendrāte. 7., 8. un 9.priekšlikums ir savstarpēji saistīti priekšlikumi. Tika atbalstīts 7.priekšlikums - izslēgt divu likumprojekta pantu normas. Tas ir Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Elitas Šņepstes priekšlikums. Abi pārējie - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Gundara Daudzes priekšlikumi - ir iestrādāti 7.priekšlikumā. Tie ir saistīti ar sākotnējo frakcijas „Jaunais laiks” likumprojekta pantu. Un tika panākta vienošanās, ka tad, ja šīs normas tiek izslēgtas, finansiālu atbalstu bērniem, kuru vecākiem atņemtas vecāku tiesības un kuri vēlēsies studēt augstākajās mācību iestādēs, varēs iestrādāt Ministru kabineta noteikumos kā pašvaldības uzdevumu. Ja Ministru kabinets tomēr neatbalstīs šo normu iestrādāšanu konkrētajos Ministru kabineta noteikumos, tad droši vien pie šā jautājuma nāksies atgriezties. Taču tāda bija vienošanās, un tātad tika atbalstīts 7.priekšlikums - izslēgt šīs divas normas.

Un 8. un 9.priekšlikums ir iestrādāts 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 7., 8. un 9.priekšlikumu, kuri ir savstarpēji saistīti.

S.Bendrāte. 10. - Finanšu ministrijas priekšlikums. Tas arī ir sākotnējā likumprojekta daļējs atbalsts. Šī norma dara skaidrāku valsts atbalstu ģimenei, ļauj par otro bērnu saņemt divreiz lielāku, par trešo un pārējiem bērniem - trīsreiz lielāku ģimenes valsts pabalstu. Komisija šo normu atbalsta, un tātad es aicinu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 10. - komisijas atbalstīto priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 17, atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.

S.Bendrāte. 11. - PCTVL frakcijas priekšlikums. Komisija priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Miroslavs Mitrofanovs.

M.Mitrofanovs (PCTVL frakcija).

Cienījamās dāmas un godātie kungi! PCTVL frakcijas priekšlikums paredz sociālā pabalsta apmēru piesaistīt iztikas minimumam un kardināli grozīt budžeta sagatavošanas principu. Mūsuprāt, budžeta sagatavošanas pieejai jābūt tādai, kas ir raksturīga sociāli orientētām valstīm. Gatavojot budžetu, ideāli būtu sākumā izlemt jautājumu par sociāli neaizsargātu sabiedrības slāņu izdzīvošanu un tikai pēc tam realizēt pārējās valsts budžeta prioritātes.

Pašreiz pabalstu apmēri tiek noteikti ar atsevišķu Ministru kabineta lēmumu, balstoties uz budžeta iespējām. Turklāt jautājums par pabalstu apmēriem tiek izlemts pēc pārpalikuma principa - kad ir apmierinātas dažādu ministriju prasības un piešķirti līdzekļi prezentācijas projektu realizācijai. Rezultāts ir tas, ka pabalstu apmēri tiek noteikti manāmi zemāki par iztikas minimumu, un tas savukārt Latvijas kritiskās demogrāfiskās situācijas apstākļos nebūt neveicina mirstības samazināšanos un dzimstības pieaugumu.

Lai pārtrauktu šo nepareizo praksi, ir nepieciešams sociālo pabalstu apmērus sasaistīt ar objektīviem cenu kāpuma kritērijiem. Konkrēti - sociālā pabalsta apmēram jābūt ne mazākam par iztikas minimumu. Attiecīgi tiek indeksētas arī minimālās vecuma pensijas, kuras šobrīd ir krietni zemākas par iztikas minimumu.

Dāmas un kungi! Es gribētu atgādināt, ka tā ir viena no svarīgākajām Latvijas Pensionāru federācijas prasībām, kas izvirzītas valdībai. PCTVL frakcijas priekšlikums - ievērojami palielināt visu pamatpabalstu apmērus - šodien ir reāli izpildāms. Finanšu līdzekļi speciālajā budžetā ir, turklāt mūsu priekšlikums paredz pārejas periodu pusotra gada garumā. Aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

S.Bendrāte. Nē. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 11.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 7, atturas - 58. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Bendrāte. 12.priekšlikums. Iesniegusi PCTVL frakcija. Komisija arī šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli par 12.priekšlikumu? Deputāti neiebilst… (No zāles: „Balsojam!”) Prasa tomēr balsojumu? Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 12. - PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 4, atturas - 49. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Bendrāte. 13.priekšlikums. Arī to ir iesniegusi PCTVL frakcija. Arī šo priekšlikumu komisija nav atbalstījusi. (No zāles: „Balsojam!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 13. - PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 41, atturas - 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Bendrāte. 14. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Tas ir redakcionāls precizējums, un komisija, protams, aicina to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

S.Bendrāte. 15. - Bērnu un ģimenes lietu ministrijas priekšlikums, kas komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 15.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 17, atturas - 41. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Bendrāte. Bērnu un ģimenes lietu ministrijas iesniegts ir arī nākamais - 16.priekšlikums, kurš tika atbalstīts. Tas ir precizējošs.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

S.Bendrāte. Arī 17. - Bērnu un ģimenes lietu ministrijas priekšlikums - ir precizējošs un komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

S.Bendrāte. 18. - PCTVL frakcijas priekšlikums. Komisijā tas netika atbalstīts. Tas ir priekšlikums, kas attiecas uz pārejas noteikumiem un saistīts ar dažādu termiņu ieviešanu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

S.Bendrāte. 19. - Finanšu ministrijas priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts 20. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas ir nākamais.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 19. un 20.priekšlikumu.

S.Bendrāte. Un tagad es lūdzu jūs nomainīt 15.lappusi. Tas jums ir lūgts komisijas vārdā. Jums ir izdalīti šie materiāli, nolikti jums priekšā uz galda. Mēs skatīsim jauno 21.priekšlikumu jaunajā 15.lappusē. Tas ir Finanšu ministrijas iesniegts priekšlikums, tas ir par ģimenes valsts pabalsta aprēķināšanas jaunās kārtības spēkā stāšanās laiku. (Jautājumu par pabalstu mēs jau izlēmām, atbalstījām.) Šā priekšlikuma sakarā viedokļi dalījās. Sākotnējās domas tika mainītas diemžēl vairākkārt, un nobalsots tika par vēlāko šīs normas spēkā stāšanās termiņu, tas ir, 2011.gadu. Tomēr mēs komisijā vienojāmies, ka, skatot 2008.gada budžetu, mēs varbūt varētu šo termiņu vēl precizēt un pamainīt. Taču šobrīd ir atbalstīts, komisijā balsojot un pārbalsojot, 21.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tātad, godātie kolēģi, mēs skatām 21.priekšlikumu, kurš ir dokumentā Nr.1288A, un par šo priekšlikumu deputāti vēlas debatēt.

Pirmais debatēs ir pieteicies deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! PCTVL frakcijas priekšlikums ir sociālā pabalsta apmēru piesaistīt iztikas minimumam, tas paredz pāriet uz principiāli… (Zālē troksnis. No zāles: „Tas ir noraidīts!” Dep. V.A.Krauklis: „Tas sen noraidīts! Nevajag gulēt!”)

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Mēs izskatām 21.priekšlikumu, kurš ir dokumentā Nr.1288A.

Godātie kolēģi! Tātad šeit ir radies mazs pārpratums deputātam Plineram, bet mēs turpinām debates.

Par šo jautājumu grib izteikties Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Elita Šņepste.

E.Šņepste (Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Minētais priekšlikums - 21.priekšlikums - ir tapis, pamatojoties uz to, ka pirmo reizi valsts budžets tiek plānots vidējam termiņam, respektīvi, 2008., 2009. un 2010.gadam. Un valdības nostādne ir stingri ievērot fiskālo politiku.

2010.gada budžets ir jāveido ar pārpalikumu, savukārt 2011.gads ir nākamā triju gadu budžeta cikla sākums, un tas dod iespēju izstrādāt efektīvu pabalstu sistēmu. Tāpēc aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

(No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Vētraini aplausi!”)

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs runās deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi, nevajag šeit ar klaju demagoģiju nodarboties!

Par ko mēs vienbalsīgi nobalsojām janvārī, kad likumprojektu pieņēmām otrajā lasījumā? Palielināt pabalsta koeficientu otrajam, trešajam un ceturtajam piedzimušajam bērnam! Otrajam un trešajam… Otrajam koeficients ir 2, trešajam ir koeficients 3, ja nemaldos, un ceturtajam - 4. Ne par kādu pārejas periodu Saeima nav nobalsojusi. Deviņus mēnešus pēc kārtas šis likumprojekts mierīgi gulēja atbildīgajā komisijā, un deviņu mēnešu laikā var droši vien piedzimt kaut kas labāks, nekā šeit ir piedāvāts. Faktiski ir ierosināts jebkuru otrā, trešā un ceturtā bērna piedzimšanas pabalsta paaugstināšanu atlikt uz trīsarpus gadiem. Tas ir tas priekšlikums, par kuru mums šobrīd jābalso. PCTVL frakcija ir kategoriski pret to un aicina katru godīgu Saeimas deputātu pievienoties mums. Nedrīkst maldināt iedzīvotājus un vēlētājus katru dienu īpaši lielā apmērā! Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu. Bet, ja tas tomēr tiktu atbalstīts, aicinu balsot „pret” likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāte Silva Bendrāte.

S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).

Kolēģi, ieviesīšu mazliet skaidrības jautājumā par šo konkrēto priekšlikumu.

Mēs nobalsojām par 10.priekšlikumu - par to, lai par otro bērnu ģimenē valsts pabalsts būtu divas reizes lielāks, par trešo un nākamajiem trīsreiz lielāks nekā par pirmo. Kā jūs atceraties, mums līdz šim šie koeficienti bija 1,2 un 1,6.

Mēs gribējām sakārtot šo mehānismu. Tam vajadzētu deviņpadsmit miljonus latu. Finanšu ministrijai un Labklājības ministrijai bija iespējas to visu parēķināt un iestrādāt to arī nākamo triju gadu budžetā, tomēr dažādu iemeslu dēļ tas diemžēl netika darīts. Mēs nobalsojām par 2010.gadu. Šis spēkā stāšanās laiks bija panākts kā kompromiss komisijas iekšienē. Pārbalsojot komisija tomēr nolēma, ka šis spēkā stāšanās laiks tiek atcelts un ka šī norma stājas spēkā 2011.gadā.

Taču, tā kā mēs komisijā bijām vienojušies, ka mēs varētu pārskatīt 2008.gada budžeta apstiprināšanas gaitā šo normu, es tomēr ceru, ka tas notiks un mēs varēsim varbūt to nosacīti lielo grupu sadalīt divās daļās, kā jau es arī ierosināju komisijas sēdē. Tātad vispirms, sākumā, varbūt varētu maksāt pēc jaunajiem kritērijiem šo ģimenes valsts pabalstu par trešo un nākamajiem bērniem, jo šī grupa salīdzinoši nav liela. Astoņi miljoni latu būtu tam jātērē.

Es ceru, ka šī vienošanās būs spēkā un ka mēs tos solījumus neaizmirsīsim.

Sēdes vadītājs. Debates par 21.priekšlikumu turpinās deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Kārtējo reizi mēs dzirdam atsauces uz stingru fiskālo politiku, uz naudas trūkumu. Nu piedodiet, tas nav nopietni! Nupat mēs nobalsojām par budžeta grozījumiem šim gadam, un bez jebkādām problēmām valdošā koalīcija pārdalīja daudz lielākas summas. Nauda ir vienmēr! Jautājums ir par to, kādiem mērķiem nauda tiek dalīta.

Un tieši tas dod skaidru priekšstatu par šīs valdības prioritātēm. Šis priekšlikums ļoti skaidri parāda - bērni, ģimenes, dzimstības veicināšana nav šīs valdības prioritāte. Kāpēc tad vajadzēja vienbalsīgi atbalstīt šo priekšlikumu, ja valdība nemaz netaisās šo normu īstenot dzīvē? Tātad deviņpadsmit miljoni - tas nav nopietni. Jo cilvēki, tajā skaitā tās pašas jaunās ģimenes, daudz vairāk pārmaksā nodokļu veidā valsts budžetā inflācijas dēļ.

Daudz godīgāk būtu atklāti pateikt: nē, šī valdība netaisās atbalstīt jaunās ģimenes. Domāju, ka pilnīgi skaidri jāsaka, ka šī valdība netaisās īstenot šos grozījumus un ka šo valdošo partiju deputātu atbalsts šiem grozījumiem ir vienkārši divkosība. Jo - kas ir 2011.gads? Tad jau notiks jaunās Saeimas vēlēšanas. Tad jau mainīsies viss kas. Tas viss man atgādina to veco Austrumu pasaku par Hodžu Nasredinu, kas it kā apņemas iemācīt ēzeli runāt. Apņemas to izdarīt diezgan ilgā laika posmā, jo līdz tam laikam vai nu ēzelis nosprāgs, vai arī šahs, kuram tas tika solīts, nomirs. Un tā tas notiks arī ar atbalstu tām jaunajām ģimenēm.

Nebūsim divkosīgi! Es aicinu: ja valdošās koalīcijas deputāti tomēr negrib īstenot šo normu, tad vienkārši balsojiet „pret”, lai cilvēkiem, tām pašām jaunajām ģimenēm, viss būtu skaidrs!

Ar vienu roku dodam, ar otru - atņemam. Nedomāju, ka to var uzskatīt par normālu fiskālo politiku.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

S.Bendrāte. Kolēģi! Likumprojektā tas bija pēdējais priekšlikums. Komisija lūdz jūs atbalstīt to.

Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus - 21 priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! (No zāles: „Jābalso! Balsojam!”) Deputāti prasa balsojumu. Tātad mēs balsosim par 21.priekšlikumu. Atgādinu, ka 21.priekšlikums ir dokumentā, kura numurs ir 1288A. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 21.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 25, atturas - 15. Arī šis priekšlikums ir atbalstīts.

Godātie kolēģi! Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus un varam balsot par likumprojekta „Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” (reģistrācijas numurs 38/Lp9) pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - 6, atturas - 1. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Izskatīsim nākamo likumprojektu - „Grozījumi Tiesībsarga likumā”. Pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Šmits.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.1115 - likumprojektu „Grozījumi Tiesībsarga likumā”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir izskatījusi un atbalstījusi minēto likumprojektu uz pirmo lasījumu un aicina arī kolēģus no Saeimas atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens nav pieteicies. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 378/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Šmits. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 20.oktobris.

Sēdes vadītājs. 20.oktobris. Vai deputātiem ir kādi citi priekšlikumi? (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Tā ir sestdiena! Vajadzētu piektdienu vai pirmdienu!”) Vai deputātiem ir kādi citi priekšlikumi? (No zāles dep. J.Urbanovičs: „19.!”) Deputātiem ir arī šāds priekšlikums: 19.oktobris. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Radikāls!”) Tātad mums ir jāizšķiras balsojot.

Sākam ar to datumu, kas ir tālākais, - 20.oktobri, kas ir sestdiena. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par to, vai priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 20.oktobris! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 8, atturas - 15. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 20.oktobris.

Godātie kolēģi, izskatīsim nākamo darba kārtības punktu - likumprojektu „Likums par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos”. Pirmais lasījums.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Oļegs Deņisovs.

O.Deņisovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie deputāti! Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šā gada 11.septembrī komisijas sēdē izskatīja likumprojektu „Likums par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos” (dokumenta reģistrācijas numurs 414/Lp9) un pieņēma lēmumu atbalstīt minētā likumprojekta izskatīšanu Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Neviens deputāts nav pieteicies debatēs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru 414/Lp9 pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

O.Deņisovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 28.septembris.

Sēdes vadītājs. 28.septembris. Vai deputātiem ir kādi citi priekšlikumi? Deputātiem citu priekšlikumu nav. Lēmums par 28.septembri pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu - likumprojektu „Grozījumi Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā”. Pirmais lasījums.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Dzintars Jaundžeikars.

Dz.Jaundžeikars (LPP/LC frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja likumprojektu „Grozījumi Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā”. Komisija šo likumprojektu atbalstīja pirmajam lasījumam, un es lūdzu arī deputātus to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Neviens deputāts debatēs nav pieteicies. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru 391/Lp9 pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Dz.Jaundžeikars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 27.septembris.

Sēdes vadītājs. 27.septembris. Vai deputāti piekrīt nosauktajam priekšlikumu iesniegšanas termiņam? Deputāti piekrīt. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu - likumprojektu „Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības likums”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Sēdē izskatāmā dokumenta numurs ir 1191, likumprojekta reģistrācijas numurs ir 418/Lp9, bet likumprojekta nosaukums, kā Emša kungs jau teica, ir „Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības likums”. Paša likuma jēgu un saturu jau nosaka tā nosaukums, tāpēc detaļās neiedziļināšos. Vēl jo vairāk tāpēc, ka mēs pavisam nesen pieņēmām ļoti līdzīgu likumu, kurā bija runa par Eiropas struktūrfondu vadību.

Līdz ar to es komisijas vārdā aicinu noteikt šim likumprojektam steidzamību un pēc tam pieņemt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - 1. Likumprojektam steidzamība ir piešķirta.

K.Leiškalns. Paldies. Es aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru 418/Lp9 pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimā.

K.Leiškalns. Komisija gaidīs jūsu priekšlikumus līdz šā gada 5.oktobrim, bet otrajam lasījumam lūdzu to iekļaut Saeimas 18.oktobra sēdes darba kārtībā.

Sēdes vadītājs. Līdz 5.oktobrim iesniegt priekšlikumus, bet 18.oktobrī izskatīt Saeimas sēdē. Vai deputātiem ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu - likumprojektu „Attīstības plānošanas sistēmas likums”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Māris Kučinskis.

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).

Godātie deputāti! Šis likumprojekts, domāju, kļūs par likumu, ar kuru Latvijā beidzot izveidos vienotu plānošanas sistēmu, kas attieksies gan uz valsti, gan uz pašvaldībām. Gribu teikt to, ka Nacionālā attīstības plāna izstrādes gaitā Ministru kabinets no 840 dokumentiem daļu jau likvidēja, un palika 360 dokumenti. Turpmāk, ieviešot šo likumu, viss nostāsies savā vietā.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Atklājam debates. Debatēs pieteikusies deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Cienījamais Kučinska kungs! Es šo likumprojektu labākajā gadījumā vērtētu kā apšaubāmu mācību līdzekli. Kāpēc? Divu iemeslu dēļ.

Pirmais iemesls. Valsts attīstības plānošanu pašlaik, manuprāt, regulē pietiekami skaidra noteiktu normatīvo aktu sistēma. Pašā augšgalā, kā mēs zinām, ir Satversme, tālāk seko divi likumi, proti, Teritorijas plānošanas likums un Reģionālās attīstības likums. Pēc tam ir minami vairāki Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka plānošanu pašvaldības līmenī un plānošanu reģionu līmenī, un vēl ir arī detālplānojumi. Pēc tam pašā apakšā ir pašvaldībām saistošie noteikumi.

Ar pašvaldībām saistošajiem noteikumiem tiek apstiprināti attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumi, bet atsevišķos gadījumos - arī detālplānojumi.

Šajos manis minētajos normatīvajos aktos ir noteikti galvenie mērķi, galvenie principi, sabiedrības līdzdalības tiesības un tā tālāk.

Otrkārt, man nav zināmi šā likumprojekta izstrādāšanas patiesie mērķi. Taču, tā kā man, Saeimas deputātei, ir atļauts strādāt arī Latvijas Universitātē un tā kā es pasniedzu studentiem un maģistrantiem teritorijas plānošanas tiesisko regulējumu, tad es gribu parunāt par šo otro pusi, kas anotācijā, manuprāt, netiek pietiekami atklāta.

Un, proti. Pirmām kārtām šajā projektā kā viens no trūkumiem, manuprāt, ir tas, ka tiek norādītas vispārzināmas lietas. Piemēram, 12.pantā ir norādīti plānošanas līmeņi. Iepriekšējie plānošanas līmeņi visi ir atrisināti.

Tālāk ir norādīti termiņi. Protams, šiem normatīvajiem aktiem termiņi jau ir zināmi. Šeit ir nākuši klāt šie politiskie dokumenti, kuriem arī termiņi ir norādīti.

Tālāk ir norādīti principi. Šie principi ir samazināti, salīdzinot ar manis diviem iepriekš jau minētajiem likumiem. Piemēram, ir pazudis tāds princips, kas norādīts kā detalizācijas princips, konkurences princips… Kā ļoti svarīgs princips ir pazudis atklātības princips.

Taču tagad es gribu (No zāles dep. J.Dobelis: „Es, es, es!”) pateikt pašu galveno. Un, proti, pretēji pastāvošajai tiesību doktrīnai šajā likumā blakus normatīvajiem aktiem parādās politisko vadlīniju saistošais spēks. Tas ir redzams 13.pantā, 22.panta astotajā daļā un arī 30.pantā.

Kompleksi analizējot šīs manis iepriekš nosauktās trīs normas, ir redzams, ka šie politiskie dokumenti tiek pielīdzināti normatīvajiem aktiem un to saistošais spēks tiek attiecināts uz visām valsts pārvaldes iestādēm un, domājams, arī uz atsevišķiem indivīdiem.

Ja mēs paskatāmies šo 13.pantu, tad redzam, ka 13.panta pirmajā daļā ir minēta deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību, bet otrajā daļā ir rīcības plāns. Mēs ļoti labi zinām - un es to esmu piedzīvojusi arī šajā Saeimā, kādā veidā šī deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību tika pieņemta. Tas, kolēģi, nav normatīvais akts, tas ir politisks dokuments! Kāpēc mēs gribam šeit politisko dokumentu pielīdzināt normatīvajam aktam?

Tas jau vēl nav nekas! Visa „sāls”, manuprāt, ir tālāk - 22.panta astotajā daļā, proti, ka, „mainoties politisko vadlīniju dokumentos izvirzītajiem mērķiem, izvērtē un, ja nepieciešams, aktualizē arī spēkā esošos attiecīgā līmeņa politikas plānošanas dokumentus”. Un šodien mēs to pieredzējām.

Ļoti labs piemērs ir saistībā ar Cesvaines vidusskolu. Tātad, kad pie varas bija „Jaunā laika” valdība, politiskajos dokumentos bija paredzēts, ka Cesvaines skolai būs noteikts finansējums. Krītot šai valdībai un nākot pie varas citiem politiskajiem spēkiem, tika revidētas šīs finansiālās saistības attiecībā uz Cesvaines skolu, un šis finansējums vairs netika paredzēts.

Nobeigumā es gribētu teikt, ka, neskatoties uz to, ka pirms divdesmit gadiem mēs gandrīz tikām vaļā no savulaik… Man liekas, ka cilvēki šajā zālē ļoti labi atceras, ka bija tādi PSKP Centrālās komitejas plēnumi, un tie tad arī pieņēma politiskus dokumentus, kas juristiem tika uzspiesti kā saistoši, kā obligātas uzvedības normas, kas bija jāievēro. Šajā likumā, Kučinska kungs, trūkst vēl tikai šīs Koalīcijas padomes tiesiskā regulējuma, jo viss pārējais jau tur ir.

Ņemot vērā to, ka šis dokuments ir pretrunā ar daudziem citiem likumiem - gan ar Latvijas Administratīvā procesa likumu, gan ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu un teritorijas plānošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem, - es aicinātu godātos kolēģus šo likumprojektu pirmajā lasījumā neatbalstīt un to būtiski pārstrādāt.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Kārlis Šadurskis. (No zāles dep. J.Dobelis: „Vai, dieniņ! Ko tu vēl runāsi?”)

K.Šadurskis (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Čepānes kundze ļoti labi izanalizēja šo likumprojektu no juridiskā viedokļa. Arī es iepazinos (No zāles dep. J.Dobelis: „Es - vēl viens „es”!”) ar šā likuma tekstu un biju nedaudz izbrīnīts, izlasījis anotāciju: vai tiešām Latvijas Teritoriālās plānošanas asociācija, ar kuru, kā tas rakstīts anotācijā, šis likumprojekts ir saskaņots, varēja atbalstīt tādu nejēdzību?

Nebiju slinks un piezvanīju šīs asociācijas vadībai. Un tad nu noskaidrojās, ka šeit ir ieviesusies zināma krāpšana. Teritoriju plānotāji tiešām ir bijuši uzaicināti un tikuši iepazīstināti ar šo likumprojektu. Viņi ir iesnieguši savus priekšlikumus, bet tie ir noraidīti, jo šeit, likumprojektā, tie neparādās. Tātad anotācijā parādās skaidri meli, ka likumprojekts ar Latvijas Teritoriālās plānošanas asociāciju ir saskaņots. Tāpēc es domāju, ka šis ir vēl viens iemesls, lai šādu, es teikšu, viltotu dokumentu vai dokumentu ar viltošanas pazīmēm mēs vienkārši noraidītu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - deputāts Māris Kučinskis.

M.Kučinskis. Cienītais „Jaunais laiks”! Nu gan jūs mani pārsteidzāt! Jūs patiešām progresīvā, normālā dokumentā, pie kura darbs ritēja bez skandāliem, atkal kaut ko saskatījāt… Apbrīnojami! Čepānes kundze, attīstības plānošana nav tikai teritorijas plānošana. To es saku komisijas vārdā, tāpēc ka komisija par to nobalsoja vienbalsīgi.

Tikpat vienbalsīgi šo likumprojektu atbalstīja arī Nacionālā attīstības plāna uzraudzības apakškomisija. Es labprāt aicinātu Čepānes kundzi pierakstīties šajā apakškomisijā (No zāles dep. J.Dobelis: „Nevajag!”) un bez atlīdzības esmu gatavs veikt arī zināmu izskaidrošanas darbu, kas ir attīstības plānošana.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu… Es atvainojos, otro reizi runāt pēc komisijas ziņojuma nav iespējams. (No zāles dep. J.Dobelis: „Nezina Kārtības rulli!”)

Līdz ar to es lūdzu zvanu! Par procedūras lietām… Nebija, jā? Tātad lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru 366/Lp9 pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 15, atturas - 21. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

M.Kučinskis. 19.oktobris.

Sēdes vadītājs. 19.oktobris. Vai deputātiem ir kādi citi priekšlikumi? Deputātiem citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu - likumprojektu „Grozījumi Konkurences likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā - deputāts Vents Armands Krauklis.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentiem Nr.1190 un Nr.1249. Tātad minētais likumprojekts ir vērsts uz to, lai mainītu esošo situāciju, jo ir atsevišķi tirgotāji, kas diktē noteikumus ražotājiem. Par šo likumprojektu, protams, otrajā lasījumā vēl noteikti būs lielas diskusijas. Taču Tautsaimniecības komisija vienbalsīgi nolēma, ka tas ir virzāms pirmajam lasījumam.

Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru 417/Lp9 pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.A.Krauklis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 11.oktobris.

Sēdes vadītājs. 11.oktobris. Vai deputātiem ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu - likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Vasaly šūdiņ! Tautsaimniecības komisija savā sēdē ir izskatījusi likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” un vienbalsīgi to atbalstījusi. Lūdzu arī kolēģus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru 386/Lp9 pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Tutins. Šā gada 27.septembris.

Sēdes vadītājs. 27.septembris. Vai deputāti piekrīt nosauktajam priekšlikumu iesniegšanas termiņam - 27.septembris? Deputāti piekrīt.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu - likumprojektu „Komercprakses likums”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā - deputāts Vents Armands Krauklis.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības komisija ir izskatījusi šo likumprojektu un atbalstījusi to pirmajam lasījumam. Aicinu arī jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru 405/Lp9 pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.A.Krauklis. 27.septembris.

Sēdes vadītājs. 27.septembris. Deputāti piekrīt nosauktajam priekšlikumu iesniegšanas termiņam. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu - likumprojektu „Grozījumi Valsts statistikas likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā - deputāts Uldis Grava.

U.I.Grava (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie deputāti, izskatāmā dokumenta numurs ir 1169. Tiek piedāvāti tehniskas dabas grozījumi, kas precizē gan definīciju, gan konfidencialitātes prasību ievērošanu. Likumprojekts komisijā vienbalsīgi atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru 398/Lp9 pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

U.I.Grava. 27.septembris.

Sēdes vadītājs. 27.septembris. Deputātiem citu ieteikumu attiecībā uz priekšlikumu iesniegšanas termiņu nav. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu - likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, kura reģistrācijas numurs 406/Lp9. Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu pirms pirmā lasījuma un to atbalstījusi. Lūdzu Saeimu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta Nr.406/Lp9 pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Stepaņenko. 2007.gada 26.septembris.

Sēdes vadītājs. 26.septembris. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi? Deputātiem citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 26.septembris.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu - likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas numurs 416/Lp9). Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja minēto likumprojektu savā sēdē un to atbalstīja. Lūdzu Saeimu nobalsot par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, kura reģistrācijas numurs 416/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta Nr.416/Lp9 pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 6, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Stepaņenko. 27.septembris.

Sēdes vadītājs. 27.septembris. Deputātiem citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu - likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, (reģistrācijas numurs 413/Lp9). Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).

Kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, kura reģistrācijas numurs 413/Lp9, un to atbalstīja. Lūdzu Saeimu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta Nr.413/Lp9 pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Stepaņenko. 2007.gada 27.septembris.

Sēdes vadītājs. 27.septembris. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi? Deputātiem citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu - likumprojektu „Grozījums Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).

Kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu „Grozījums Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā” (reģistrācijas numurs 376/Lp9) un to atbalstīja pirms pirmā lasījuma. Lūdzu Saeimu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta Nr.376/Lp9 pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 21, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Stepaņenko. 26.septembris.

Sēdes vadītājs. 26.septembris. Deputāti piekrīt nosauktajam termiņam. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 26.septembris.

V.Stepaņenko. Paldies.

Sēdes vadītājs. Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu - likumprojektu „Ģenētiski modificēto organismu aprites likums”. Pirmais lasījums.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Ligita Silaraupa.

L.Silaraupa (ZZS frakcija).

Godātie kolēģi! Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja likumprojektu „Ģenētiski modificēto organismu aprites likums”. Dokumenta numurs 1171.

Likuma mērķis ir nodrošināt ģenētiski modificēto organismu drošu apriti un pielietošanu. Komisija nolēma likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru 399/Lp9 pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

L.Silaraupa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2.oktobris.

Sēdes vadītājs. 2.oktobris. Vai deputāti piekrīt nosauktajam priekšlikumu iesniegšanas termiņam? Deputāti piekrīt. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu - likumprojektu „Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”. Pirmais lasījums.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Ligita Silaraupa.

L.Silaraupa (ZZS frakcija).

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja minēto likumprojektu un lūdza atzīt to par steidzamu. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Cik steidzamu?”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tagad mums ir jābalso par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta Nr.387/Lp9 pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku likumprojekta izskatīšanai Saeimas sēdē.

L.Silaraupa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 4.oktobris. Un lūdzu 18.oktobra sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 8.oktobris. Un izskatīt paredzēts 18.oktobrī.

L.Silaraupa. 4.oktobris.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 4.oktobris, un izskatīšana - 18.oktobra sēdē. Vai deputāti piekrīt nosauktajiem termiņiem? Deputāti piekrīt. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu - likumprojektu „Grozījums likumā „Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu””. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Valdis Ģīlis.

V.Ģīlis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamo Prezidij! Kolēģi! Sākam izskatīt likumprojektu paketi, kas saistīta ar Veselības ministrijas pārraudzībā esošo inspekciju reorganizāciju.

Minētais likumprojekts ir pirmais šajā paketē. Likumprojekts komisijā ir izskatīts, un komisija lūdz to atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta Nr.426/Lp9 atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 1, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Godātie kolēģi! Tagad mums ir jāpieņem likumprojekts pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta Nr.426/Lp9 pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku likumprojekta izskatīšanai Saeimas sēdē.

V.Ģīlis. 25.septembris - termiņš priekšlikumu iesniegšanai. Un 26.septembra sēdē - likumprojekta izskatīšana.

Sēdes vadītājs. Tiek ierosināts iesniegt līdz 25.septembrim priekšlikumus un 26.septembra sēdē likumprojektu izskatīt otrajā lasījumā. Vai ir citi priekšlikumi? Es atvainojos, ceturtdien ir 27.septembris. Tātad 25.septembris ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš, un likumprojektu otrajā lasījumā izskatīsim 27.septembra sēdē. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu - likumprojektu „Grozījums Farmācijas likumā”. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Valdis Ģīlis.

V.Ģīlis (Tautas partijas frakcija).

Arī šo likumprojektu komisija ir izskatījusi un lūdz atzīt to par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta Nr.427/Lp9 atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Godātie kolēģi! Tagad mums jāpieņem likumprojekts pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta Nr.427/Lp9 pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā.

V.Ģīlis. 25.septembris - priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Un likumprojekta izskatīšana - 27.septembra sēdē.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumus iesniegt līdz 25.septembrim un likumprojektu izskatīt 27.septembra sēdē. Deputāti piekrīt nosauktajiem termiņiem. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu - likumprojektu „Grozījumi likumā „Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību””. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Valdis Ģīlis.

V.Ģīlis (Tautas partijas frakcija).

Komisija likumprojektu ir izskatījusi un atbalstījusi un lūdz atzīt to par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam Nr.428/Lp9! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tagad mums jāizšķiras par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta Nr.428/Lp9 pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā.

V.Ģīlis. 25.septembris - termiņš priekšlikumu iesniegšanai, un 27.septembra sēdē - likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.septembris un likumprojekta izskatīšana 27.septembra sēdē. Deputāti piekrīt nosauktajiem termiņiem. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu - likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas numurs 429/Lp9). Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Valdis Ģīlis.

V.Ģīlis (Tautas partijas frakcija).

Arī šo likumprojektu komisija ir izskatījusi, atbalstījusi un lūdz atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam Nr.429/Lp9! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Godātie kolēģi! Tagad mums jāpieņem likumprojekts pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta Nr.429/Lp9 pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā.

V.Ģīlis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.septembris, un likumprojekta izskatīšana - 27.septembra sēdē.

Sēdes vadītājs. Tāpat kā ar iepriekšējiem likumprojektiem - tātad iesniegt priekšlikumus līdz 25.septembrim un likumprojektu izskatīt 27.septembrī. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu - likumprojektu „Grozījums Ārstniecības likumā”. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Valdis Ģīlis.

V.Ģīlis (Tautas partijas frakcija).

Izskatījusi likumprojektu „Grozījumi Ārstniecības likumā” pirmajā lasījumā, komisija to ir atbalstījusi un lūdz atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam, kura reģistrācijas numurs ir 430/Lp9! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Godātie kolēģi! Tagad izskatīsim likumprojektu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs 430/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā.

V.Ģīlis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.septembris, un likumprojekta izskatīšana - 27.septembra sēdē.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Tāpat kā iepriekš, aicinu priekšlikumus iesniegt līdz 25.septembrim un izskatīt sēdē 27.septembrī. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu - likumprojektu „Grozījums likumā „Par piesārņojumu””. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Silva Bendrāte.

 

S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Arī turpmākie pieci dokumenti ir saistīti ar to desmit likumprojektu paketi, kuros grozījumi tiek izdarīti saistībā ar triju inspekciju reorganizāciju, izveidojot vienu - Veselības inspekciju.

Izskatījusi grozījumu likumā „Par piesārņojumu”, komisija lūdz to atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam ar reģistrācijas numuru 431/Lp9! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tagad pieņemsim likumprojektu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru 431/Lp9 pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimā.

S.Bendrāte. Visiem šiem pieciem dokumentiem priekšlikumu iesniegšanas termiņš būs 25.septembris un izskatīšana Saeimas 27.septembra sēdē.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Arī šeit paliek iepriekšējais priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.septembris, bet izskatīsim 27.septembra sēdē. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu - likumprojektu „Grozījums likumā „Par prekursoriem””. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Silva Bendrāte.

S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).

Izskatījusi šo likumprojektu, komisija lūdz jūs piešķirt tam steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam ar reģistrācijas numuru 432/Lp9! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Godātie kolēģi! Tagad pieņemsim likumprojektu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru 432/Lp9 pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

S.Bendrāte. Tāpat 25.septembris ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš, un 27.septembrī izskatīšana Saeimas sēdē.

Sēdes vadītājs. Tātad deputātiem iebildumu nav. Paliekam pie iepriekš nosauktajiem termiņiem.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu - likumprojektu „Grozījums Reklāmas likumā”. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Silva Bendrāte.

S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).

Izskatījusi šo likumprojektu, komisija lūdz to atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam ar reģistrācijas numuru 433/Lp9! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru 433/Lp9 pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Kādi ir priekšlikumu iesniegšanas termiņi?

S.Bendrāte. Tāpat 25.septembris - priekšlikumu iesniegšanai, 27.septembrī izskatīšana sēdē.

Sēdes vadītājs. Paliek iepriekš nosauktie termiņi. Deputāti tiem piekrīt. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu - likumprojektu „Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā”. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Silva Bendrāte.

S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).

Komisija lūdz šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam ar reģistrācijas numuru 434/Lp9! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru 434/Lp9 pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

S.Bendrāte. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.septembris, izskatīšana Saeimas sēdē - 27.septembrī.

Sēdes vadītājs. Deputātiem citu priekšlikumu nav. Minētais priekšlikumu iesniegšanas termiņš un izskatīšanas laiks - pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu - likumprojektu „Grozījums Pārtikas aprites uzraudzības likumā”. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Silva Bendrāte.

S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).

Komisija izskatīja šo pēdējo no desmit minēto likumprojektu paketes un lūdz arī to atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam ar reģistrācijas numuru 435/Lp9! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru 435/Lp9 pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Tāpat ir nepieciešams nosaukt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

S.Bendrāte. Mēs vienojāmies, ka priekšlikumu iesniegšanai pietiks laika līdz 25.septembrim, savukārt izskatīšanai lūdzam atbalstīt 27.septembri.

Sēdes vadītājs. Tātad paliek iepriekš nosauktie datumi - 25. un 27.septembris. Deputātiem citu priekšlikumu nav. Lēmums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimā pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu - likumprojektu „Grozījumi likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Inta Feldmane.

I.Feldmane (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.1195. Sociālo un darba lietu komisija izskatīja un pirmajam lasījumam atbalstīja likumprojektu „Grozījumi likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””.

Lūdzu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru 421/Lp9 pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

I.Feldmane. 26.septembris.

Sēdes vadītājs. 26.septembris. Deputātiem citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu - likumprojektu „Grozījumi Būvniecības likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā - deputāts Vents Armands Krauklis.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi, strādāsim ar dokumentu Nr.1174. Tautsaimniecības komisija šo nozīmīgo likumprojektu ir izskatījusi un aicina virzīt pirmajam lasījumam. Es aicinu arī jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru 402/Lp9 pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.A.Krauklis. 20.oktobris.

Sēdes vadītājs. 20.oktobris. Deputāti piekrīt nosauktajam priekšlikumu iesniegšanas termiņam. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu - likumprojektu „Grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā - deputāts Ziedonis Rubezis.

Z.Rubezis (Tautas partijas frakcija).

Tautsaimniecības komisija ir izskatījusi minēto likumprojektu otrajam lasījumam. Sēdē izskatāmā dokumenta numurs ir 1283. Tātad tas ir likumprojekts „Grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā”.

Tika izskatīti astoņi priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam.

Z.Rubezis. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

Z.Rubezis. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

Z.Rubezis. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

Z.Rubezis. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

Z.Rubezis. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

Z.Rubezis. 7. - finanšu ministra Oskara Spurdziņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 7. un 8.priekšlikumu.

Z.Rubezis. Līdz ar to aicinu nobalsot par minēto likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru 372/Lp9 pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 2, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

Z.Rubezis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - viena nedēļa, un tas ir 27.septembris.

Sēdes vadītājs. 27.septembris. Deputātiem citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 27.septembris.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu - likumprojektu „Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”. Otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Jānis Dukšinskis.

J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).

Augsti godājamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Aicinu strādāt ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 368/Lp9, - likumprojektu „Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”.

Komisija ir saņēmusi 10 priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai.

J.Dukšinskis. 2. - deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Valērijs Buhvalovs. (No zāles dep. J.Dobelis: „Tikai īsāk runā!”)

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Nav nekāds noslēpums tas fakts, ka veselā virknē Latvijas pilsētu, to skaitā nesen arī Liepājā, pašvaldības īsteno skolu tīkla reorganizāciju. Kā paziņo vietējie ierēdņi, šādas reorganizācijas notiekot vienīgi ar labiem nodomiem, un tās skaisti saucas „…ar mērķi optimizēt skolu tīklu”. Taču praksē iznāk tā, ka šī reorganizācija pirmām kārtām attiecas uz krievu skolām un noved tās vai nu pie kādas to daļas slēgšanas, vai arī pie statusa pazemināšanas. Tā tas notika 2001.gadā Jelgavā, kad tur tika slēgta pilsētas pati senākā 3.vidusskola. Nekāda saprātīga pamatojuma tās slēgšanai nebija. Skola bija akreditēta un darbojās visai sekmīgi, bet nepietika vietu latviešu skolās, tāpēc nolēma slēgt krievu skolu.

Turklāt daudzos šādos gadījumos pedagogu, vecāku un skolnieku viedoklis netiek ņemts vērā. Piemēram, tā tas bija, kad īstenoja Jelgavas sākumskolas reorganizāciju, kur mācības notika latviešu valodā. Šī reorganizācija pārvērtās par skolas pakāpenisku likvidēšanu. Vecāki bija „pret”, pedagogi bija „pret”. Skola sekmīgi izturēja akreditāciju, bet pilsētas domes vairākums tik un tā nolēma šo skolu reorganizēt un pakāpeniski to likvidēt. Iemesls ir vienkāršs - deviņdesmito gadu beigās bērnudārzi pilsētā tika nodoti privatizācijai. Patlaban „dārziņu” trūkst, un nevarēja izdomāt neko labāku kā vien slēgt sekmīgi strādājošo latviešu sākumskolu.

Ļoti līdzīga situācija ir arī Liepājā, kur ir nolemts reorganizēt krievu skolas, pazeminot to statusu no vidusskolas par pamatskolu. Pedagogu un vecāku viedokli atkal neviens neprasīja. Vecāki un sabiedrība sacēla troksni, un šis process nedaudz apklusa.

Piedāvāto grozījumu būtība ir šāda - panākt, lai nākotnē tiktu novērsta ierēdņu patvaļa.

Lūdzu atbalstīt šos grozījumus.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu.

J.Dukšinskis. Es tikai gribu piebilst, ka esošā kārtība attiecībā uz skolu un citu izglītības iestāžu reorganizāciju, optimizāciju vai slēgšanu šobrīd apmierina arī pašvaldības un izglītības ministri, tāpēc mēs komisijā uzskatījām, ka grozījumiem nav pamata, jo šāda jaunas kārtības ieviešana vienkārši sarežģīs izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu un dos iespēju arī politiski manipulēt ar vecāku iespējām kaut kā ietekmēt šo procesu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 2. - deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 53, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dukšinskis. 3. - deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikums. Netika atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 3. - deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 59, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dukšinskis. 4. - deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikums. Netika atbalstīts. (No zāles: „Balsot!” Dep. J.Dobelis: „Piekrītam!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 4. - deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 64, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dukšinskis. 5. - deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikums. Tas tika daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas iesniegtajā 6.priekšlikumā, kas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 5. un 6.priekšlikumu.

J.Dukšinskis. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

J.Dukšinskis. 8. - deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Valērijs Buhvalovs.

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! Dažus vārdus gribētos teikt, aizstāvot skolēnu psihisko veselību. Līdz pat šim laikam mājasdarbu apjoms gandrīz nemaz netiek reglamentēts. Izglītības un zinātnes ministrija šajā jomā nekādus nopietnus soļus nesper. Rezultāts ir tas, ka skolēns pavada skolā 6-8 stundas un, pārnācis mājās, vēl izpilda mājasdarbus piecos sešos priekšmetos, kas kopumā sastāda 3-4 stundas. Vidusskolas audzēkņi nodarbojas ar mācībām ne mazāk par 10 stundām dienā un attiecīgi 50 stundām nedēļā. Tā nestrādā pat pieaugušie!

Pamatizglītības programmas ietvaros skolēnu iknedēļas mājasdarbu slodze nedrīkstētu pārsniegt vienu ceturto daļu no mācībstundu skaita nedēļā. Vispārējās vidējās izglītības programmas ietvaros mājasdarbu slodze nedrīkstētu pārsniegt vienu trešdaļu no stundu skaita nedēļā.

Godātie kolēģi, pažēlojiet, lūdzu, savus bērnus un mazbērnus!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā, lūdzu!

J.Dukšinskis. Es gribu tikai piebilst, ka principā priekšlikums netika atbalstīts, jo diezgan grūti noteikt, definēt, kas tā tāda - mājasdarbu stundu slodze, un arī principā dažādiem skolēniem mājasdarbu gatavošanas laiks tomēr ir atšķirīgs. Un tāpēc diezgan sarežģīti… Kaut arī nodoms ir saprotams -samazināt skolēnu slodzi -, komisijā priekšlikums tomēr netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 8. - deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 59, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dukšinskis. 9. - deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikums. Arī tas netika atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 9. - deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 60, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dukšinskis. Un 10. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas atzinumu.

Līdz ar to visi priekšlikumi, visi grozījumi Vispārējās izglītības likumā ir izskatīti, un mēs varam balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 368/Lp9, pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Dukšinskis. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam lūdzu noteikt šā gada 27.septembri.

Sēdes vadītājs. 27.septembris. Deputāti piekrīt, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 27.septembris.

Godātie kolēģi! Pirms ķeramies pie nākamā darba kārtības jautājuma izskatīšanas, informēju jūs, ka esam saņēmuši 10 deputātu - Kučinska, Leiškalna, Dobeļa un citu - iesniegumu: „Lūdzu šodienas darba kārtību izskatīt bez pārtraukuma, līdz pēdējā jautājuma izskatīšanai.” (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Mums jau tā algas iesaldētas! Ko ta’ mēs strādāsim!”) Vai deputāti iebilst? Deputāti piekrīt.

Turpināsim darbu. Izskatīsim nākamo likumprojektu - likumprojektu „Par Konvencijas par personu aizsardzību attiecībā uz personu datu automātisko apstrādi Papildu protokolu par uzraudzības institūcijām un pārrobežu datu plūsmām”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Eglītis.

J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 420/Lp9. Ārlietu komisija ir izskatījusi to un aicina to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 420/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Eglītis. Termiņš - 27.septembris.

Sēdes vadītājs. 27.septembris. Deputāti piekrīt, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 27.septembris.

Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu - likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolu””. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Eglītis.

J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu, kura reģistrācijas numurs 415/Lp9. Ārlietu komisija ir izskatījusi sagatavoto likumprojektu, un komisijas vārdā aicinu balsot par tā pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru 415/Lp9 pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Eglītis. 27.septembris.

Sēdes vadītājs. 27.septembris. Deputāti piekrīt nosauktajam priekšlikumu iesniegšanas termiņam. Lēmums pieņemts.

Pārejam pie nākamā darba kārtības punkta - likumprojekta „Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija izskatīja šo likumprojektu savā sēdē un lūdz to konceptuāli atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens nav pieteicies. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru 401/Lp9 pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2.oktobris.

Sēdes vadītājs. 2.oktobris. Deputāti piekrīt nosauktajam priekšlikumu iesniegšanas termiņam otrajam lasījumam - 2.oktobris.

Izskatīsim nākamo likumprojektu - „Grozījumi likumā „Par policiju””.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Likumprojektā „Grozījumi likumā „Par policiju”” tiek paredzēts likumā „Par policiju” svītrot speciālo līdzekļu veidus, kā arī ir ietverts deleģējums Ministru kabinetam noteikt speciālo līdzekļu veidu lietošanas kārtību. Komisija izskatīja šo likumprojektu un atbalstīja to.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru 411/Lp9 pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2.oktobris.

Sēdes vadītājs. 2.oktobris. Deputāti piekrīt nosauktajam priekšlikumu iesniegšanas termiņam - 2.oktobris. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu - likumprojektu „Grozījumi Prokuratūras likumā”.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Ar likumprojektu „Grozījumi Prokuratūras likumā” Ministru kabinets ir iesniedzis Valsts civildienestā, tiesās, prokuratūrā, Valsts kontrolē, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs un Ieslodzījuma vietu pārvaldē nodarbināto personu sociālo garantiju sistēmas koncepciju.

Komisija šo likumprojektu izskatīja savā sēdē un atbalstīja to pirmajam lasījumam. Lūdzu arī Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru 395/Lp9 pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2.oktobris.

Sēdes vadītājs. 2.oktobris. Deputāti piekrīt nosauktajam priekšlikumu iesniegšanas termiņam.

Godātie kolēģi, mēs esam saņēmuši vēl vienu dokumentu, bet par darbību ar šo dokumentu mums ir jālemj; proti, desmit deputāti - Repše, Šadurskis, Reirs un citi deputāti lūdz iekļaut Saeimas 20.septembra sēdes darba kārtībā Saeimas lēmuma „Par valsts administrācijas izdevumu samazināšanu” projektu.

Man ir jāinformē jūs, ka šis dokuments nav iesniegts laikā un nav bijis pieejams 72 stundas iepriekš. Līdz ar to par šā dokumenta izskatīšanu šīsdienas sēdē var lemt… Es atvainojos, par Prezidija ziņojumu par šo dokumentu var lemt tikai pati Saeimas sēde. (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): „Žēl!”)

Vai kāds grib runāt „par” ziņojumu? „Par” ziņojumu grib runāt deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Protams, Saeimas sēde var lemt par dokumenta iesniegšanu, kā es dzirdēju, parastajā kārtībā. Taču, ņemot vērā to, ka mēs šodien skatījām budžeta grozījumu jautājumu, šis ir ļoti aktuāls piedāvājums, jo arī opozīcija, konstruktīvā opozīcija, grib nākt valdībai palīgā un samazināt neracionālus tēriņus.

Šā lēmuma projekta būtība ir šāda: Saeima uzdod Ministru kabinetam līdz 2008.gada 31.martam likvidēt valsts aģentūru „Jaunie Trīs brāļi” un valsts aģentūras „Jaunie Trīs brāļi” funkcijas nodot Kultūras ministrijai.

Godātie kolēģi! Lai mums būtu vieglāk izšķirties, vai šodien skatīt šo jautājumu vai neskatīt, daži vārdi.

Premjers Kalvītis ir sacījis, ka kultūras megabūves par parādu naudu nebūvēs. Tātad valdība pagaidīs, kamēr valsts ekonomika atveseļosies un būvēs tad. Nu, pie šīs valdības būs jāgaida ļoti ilgi, kamēr ekonomika atveseļosies. Tāpēc, skatoties uz to, kā šī aģentūra „Jaunie Trīs brāļi” bezbēdīgi tērē nodokļu maksātāju naudu, rodas iespaids, ka tāda varbūt arī ir šīs aģentūras būtība - nekad neuzbūvēt un mūžam saņemt algu.

Daži skaitļi saistībā ar šo aģentūru: 60 000 latu gadā sabiedriskajām attiecībām (No zāles: „Ārprāts!”). Tur ir četri speciālisti, kas strādā ar to. 60 000 latu gadā ārvalstu komandējumiem. Aģentūras vadītāja gada alga, pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, ir 40 177 lati… (No zāles: „Ārprāts!”) tas ir, 3348 latus liela mēnešalga. (No zāles: „Tik maz?”) Nav slikta alga par nebūvēšanu! Varat iedomāties, kas notiks, ja sāks būvēt…

Tāpēc mūsu ierosinājums ir, lai saprātīgā termiņā - līdz nākamā gada marta beigām - Kultūras ministrija pārņem šīs funkcijas, bet aģentūru likvidē. (No zāles dep. J.Dobelis: „Iesaldēt naudu!”) Jo tad, kad mēs būsim ekonomiski atspirguši, tad, kad mēs būvēsim šīs celtnes, mēs lieliski varēsim nodibināt vēl vienu aģentūru.

Paldies.

(Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Neviens nav pieteicies runāt „pret” Prezidija ziņojumu. Jāizšķiras balsojot. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par to, vai Prezidijs šodien ziņo par iesniegto patstāvīgo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 48, atturas - 2. Šis jautājums šodien… par šo jautājumu Prezidijs šodien neziņos.

Godātie kolēģi! Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus darba kārtības jautājumus. Lūdzu zvanu reģistrācijai!

Lūdzu Saeimas sekretāra biedru Andreju Klementjevu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies Ilma Čepāne, Sergejs Dolgopolovs, Ina Druviete, Pēteris Hanka, Nikolajs Kabanovs, Sandra Kalniete, Aleksandrs Mirskis, Linda Mūrniece, Leopolds Ozoliņš, Jānis Strazdiņš un Viktors Ščerbatihs. Paldies. Viss!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Sēdi slēdzu.

 

 

 

 

 

SATURA RĀDĪTĀJS

9.Saeimas rudens sesijas 4.sēde

2007.gada 20.septembrī

Par darba kārtību
Priekšlikums - dep. N.Kabanovs (par)
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”” (Nr.439/Lp9)
(Dok. Nr.1236, 1236A)
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” (Nr.440/Lp9)
(Dok. Nr.1237, 1237A)
Par likumprojektu „Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā” (Nr.441/Lp9)
(Dok. Nr.1238, 1238A)
Par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.442/Lp9)
(Dok. Nr.1239, 1239A)
Par likumprojektu „Grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.443/Lp9)
(Dok. Nr.1261, 1261A)
Priekšlikums - dep. J.Dobelis (par)
Par likumprojektu „Grozījums Krimināllikumā” (Nr.444/Lp9)
(Dok. Nr.1285, 1285A)
Priekšlikums - dep. L.Mūrniece (par)
Par likumprojektu „Grozījumi Robežsardzes likumā” (Nr.445/Lp9)
(Dok. Nr.1289, 1289A)
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nr.446/Lp9)
(Dok. Nr.1290, 1290A)
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Sergejam Dolgopolovam
(Dok. Nr.1275)
Lēmuma projekts „Par Ģirta Aizsila iecelšanu par Krāslavas rajona tiesas tiesnesi”. (Nr.183/Lm9)
(Dok. Nr.1277)
Ziņo - dep. Dz.Rasnačs
Lēmuma projekts „Par Līgas Karlsones iecelšanu par Cēsu rajona tiesas tiesnesi” (Nr.184/Lm9)
(Dok. Nr.1278)
Ziņo - dep. Dz.Rasnačs
Lēmuma projekts „Par Everitas Ancānes iecelšanu par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi” (Nr.185/Lm9)
(Dok. Nr.1279)
Ziņo - dep. Dz.Rasnačs
Lēmuma projekts „Par Aijas Bisānes iecelšanu par Jēkabpils zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi” (Nr.186/Lm9)
(Dok. Nr.1280)
Ziņo - dep. Dz.Rasnačs
Lēmuma projekts „Par Latvijas Studentu apvienības deleģētā pārstāvja Ulda Luckāna apstiprināšanu Augstākās izglītības padomes sastāvā” (Nr.187/Lm9)
(Dok. Nr.1299)
Ziņo - dep. J.Dukšinskis
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2007.gadam”” (Nr.424/Lp9) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.1198, 1198B, 1198C)
Ziņo - dep. K.Leiškalns
Debates - dep. A.Golubovs
- dep. A.Golubovs
- dep. A.K.Kariņš (16.priekšlikums)
- dep. K.Šadurskis
- dep. S.Bendrāte
- dep. A.Kampars
- dep. Dz.Zaķis
- dep. U.I.Grava
- dep. I.Rībena
- dep. A.Golubovs
- dep. A.Golubovs
- dep. A.Golubovs
- dep. A.Golubovs
- dep. A.Golubovs (50.priekšlikums)
Paziņojumi
- dep. A.Bērziņš (ZZS)
- dep. J.Šmits
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs   A.Klementjevs
Debašu turpinājums - dep. M.Mitrofanovs
- Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs A.Radzevičs
- dep. N.Kabanovs
- dep. K.Pētersone
- dep. V.Buzajevs
- dep. B.Cilevičs
- dep. A.Golubovs
- dep. J.Sokolovskis
- dep. V.Orlovs (61.priekšlikums)
- dep. A.Klementjevs
- dep. K.Šadurskis
Par procedūru - dep. A.Golubovs
Debašu turpinājums - dep. A.Golubovs
- dep. V.Agešins
- dep. V.Agešins
- dep. V.Agešins (84.priekšlikums)
- dep. V.Agešins
- dep. A.Golubovs
Par procedūru - dep. A.K.Kariņš
Debašu turpinājums - dep. I.Druviete
- dep. K.Šadurskis
- dep. A.K.Kariņš
- dep. A.Latkovskis
- dep. A.Golubovs
- dep. V.Agešins
- dep. A.Golubovs
- dep. S.Mirskis
Likumprojekts „Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” (Nr.38/Lp9) (3.lasījums)
(Dok. Nr.1288)
Ziņo - dep. S.Bendrāte
Debates - dep. V.Buzajevs
- dep. J.Dobelis
- dep. V.Buzajevs
Paziņojums
- dep. Dz.Rasnačs
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs A.Klementjevs
Debašu turpinājums - dep. J.Sokolovskis
- dep. M.Mitrofanovs
- dep. J.Pliners
- Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre E.Šņepste
- dep. V.Buzajevs
- dep. B.Cilevičs
Likumprojekts „Grozījumi Tiesībsarga likumā” (Nr.378/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr.1115, 1243)
Ziņo - dep. J.Šmits
Likumprojekts „Likums par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos” (Nr.414/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr.1187, 1244)
Ziņo - dep. O.Deņisovs
Likumprojekts „Grozījumi Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā” (Nr.391/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr.1160, 1245)
Ziņo - dep. Dz.Jaundžeikars
Likumprojekts „Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības likums” (Nr.418/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.1191, 1246)
Ziņo - dep. K.Leiškalns
Likumprojekts „Attīstības plānošanas sistēmas likums” (Nr.366/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr.1036, 1248)
Ziņo - dep. M.Kučinskis
Debates - dep. I.Čepāne
- dep. K.Šadurskis
Likumprojekts „Grozījumi Konkurences likumā” (Nr.417/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr.1190, 1249)
Ziņo - dep. V.A.Krauklis
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” (Nr.386/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr.1145, 1250)
Ziņo - dep. J.Tutins
Likumprojekts „Komercprakses likums” (Nr.405/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr.1177, 1251)
Ziņo - dep. V.A.Krauklis
Likumprojekts „Grozījumi Valsts statistikas likumā” (Nr.398/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr.1169, 1252)
Ziņo - dep. U.I.Grava
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.406/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr.1178, 1253)
Ziņo - dep. V.Stepaņenko
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.416/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr.1189, 1254)
Ziņo - dep. V.Stepaņenko
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.413/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr.1186, 1255)
Ziņo - dep. V.Stepaņenko
Likumprojekts „Grozījums Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā” (Nr.376/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr.1107, 1256)
Ziņo - dep. V.Stepaņenko
Likumprojekts „Ģenētiski modificēto organismu aprites likums” (Nr.399/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr.1171, 1259)
Ziņo - dep. L.Silaraupa
Likumprojekts „Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” (Nr.387/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.1154, 1260)
Ziņo - dep. L.Silaraupa
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”” (Nr.426/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.1200, 1262)
Ziņo - dep. V.Ģīlis
Likumprojekts „Grozījums Farmācijas likumā” (Nr.427/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.1201, 1263)
Ziņo - dep. V.Ģīlis
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību”” (Nr.428/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.1202, 1264)
Ziņo - dep. V.Ģīlis
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.429/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.1203, 1265)
Ziņo - dep. V.Ģīlis
Likumprojekts „Grozījums Ārstniecības likumā” (Nr.430/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.1204, 1266)
Ziņo - dep. V.Ģīlis
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par piesārņojumu”” (Nr.431/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.1205, 1267)
Ziņo - dep. S.Bendrāte
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par prekursoriem”” (Nr.432/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.1206, 1268)
Ziņo - dep. S.Bendrāte
Likumprojekts „Grozījums Reklāmas likumā” (Nr.433/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.1207, 1269)
Ziņo - dep. S.Bendrāte
Likumprojekts „Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā” (Nr.434/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.1208, 1270)
Ziņo - dep. S.Bendrāte
Likumprojekts „Grozījums Pārtikas aprites uzraudzības likumā” (Nr.435/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.1209, 1271)
Ziņo - dep.S.Bendrāte
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” (Nr.421/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr.1195, 1276)
Ziņo - dep. I.Feldmane
Likumprojekts „Grozījumi Būvniecības likumā” (Nr.402/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr.1174, 1282)
Ziņo - dep. V.A.Krauklis
Likumprojekts „Grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā” (Nr.372/Lp9) (2.lasījums)
(Dok. Nr.1085, 1283)
Ziņo - dep. Z.Rubezis
Likumprojekts „Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” (Nr.368/Lp9) (2.lasījums)
(Dok. Nr.1040, 1284)
Ziņo - dep. J.Dukšinskis
Debates - dep. V.Buhvalovs
- dep. V.Buhvalovs
Likumprojekts „Par Konvencijas par personu aizsardzību attiecībā uz personu datu automātisko apstrādi Papildu protokolu par uzraudzības institūcijām un pārrobežu datu plūsmām” (Nr.420/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr.1194, 1286)
Ziņo - dep. J.Eglītis
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolu”” (Nr.415/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr.1188, 1287)
Ziņo - dep. J.Eglītis
Likumprojekts „Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā”(Nr.401/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr.1295)
Ziņo - dep. J.Dalbiņš
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par policiju”” (Nr.411/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr.1296)
Ziņo - dep. J.Dalbiņš
Likumprojekts „Grozījumi Prokuratūras likumā” (Nr.395/Lp9) (1.lasījums)

(Dok. Nr.1297)
Ziņo - dep. J.Dalbiņš
Par darba kārtību
Priekšlikums - dep. K.Šadurskis (par)
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs A.Klementjevs

 

 

 

 

 

Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem

2007.gada 20.septembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre

Vineta Muižniece.

 

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks atbilžu sniegšanai uz deputātu jautājumiem.

Šīsdienas darba kārtībā ir divi jautājumi.

Pirmais ir deputātu Urbanoviča, Agešina, Tutina, Vidavska un Orlova jautājums Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim „Par valsts speciālā budžeta pārpalikuma izmantošanu”.

Saņemto jautājumu Ministru prezidenta pienākumu izpildītājs – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Štokenbergs ir pārsūtījis finanšu ministram Spurdziņam un labklājības ministrei Staķei savstarpēji saskaņotas atbildes sniegšanai, kas atbilst Saeimas kārtības ruļļa noteikumiem.

Rakstveida atbilde ir sniegta.

Tā kā jautājuma uzdevēji nav ieradušies, lai uzdotu papildu jautājumus vai izteiktu neapmierinātību, mēs pieņemam, ka rakstveida atbilde jautājuma uzdevējus ir apmierinājusi. Jautājums ir izskatīts.

Otrs ir deputātu Plinera, Buzajeva, Kabanova, Sokolovska un Buhvalova jautājums iekšlietu ministram Ivaram Godmanim „Par ekstrēmismu vārdos un bezpalīdzību darbos”.

Prezidijs ir saņēmis informāciju, ka iekšlietu ministrs Godmanis šobrīd ir atvaļinājumā. Viņa pienākumu izpildītājs Oskars Kastēns ir sniedzis rakstveida atbildi.

Jautājuma iesniedzēji ir informējuši par to, ka vēlas uzdot papildu jautājumus pašam ministram. Līdz ar to šis jautājums tiek pārcelts.

Tādējādi visi jautājumi ir izskatīti. Paldies.

 

 

 

Atbildes uz Saeimas deputātu jautājumiem

2007.gada 20.septembrī

Latvijas Republikas ministru prezidenta Aigara Kalvīša atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu „Par valsts speciālā budžeta pārpalikuma izmantošanu” (Reģ. Nr.24/J9) (Rakstiska atbilde)

Latvijas Republikas iekšlietu ministra Ivara Godmaņa atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu „Par ekstrēmismu vārdos un bezpalīdzību darbos” (Reģ. Nr.25/J9) (Pārcelta)

Balsojumi

Datums: 20.09.2007. 09:04:56 bal001
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Sergejam Dolgopolovam
Datums: 20.09.2007. 09:17:44 bal002
Balsošanas motīvs: Par lēmumprojektu ar dok. nr.1275

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2007.gadam" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.09.2007. 09:29:00 bal008
Balsošanas motīvs: Par 14.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2007.gadam" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.09.2007. 09:31:52 bal009
Balsošanas motīvs: Par 15.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2007.gadam" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.09.2007. 10:10:46 bal010
Balsošanas motīvs: Par 16.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2007.gadam" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.09.2007. 10:14:56 bal011
Balsošanas motīvs: Par 26.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2007.gadam" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.09.2007. 10:17:00 bal012
Balsošanas motīvs: Par 27.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2007.gadam" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.09.2007. 10:19:50 bal013
Balsošanas motīvs: Par 32.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2007.gadam" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.09.2007. 10:23:20 bal014
Balsošanas motīvs: Par 42.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2007.gadam" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.09.2007. 10:26:46 bal015
Balsošanas motīvs: Par 51.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2007.gadam" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.09.2007. 10:27:20 bal016
Balsošanas motīvs: Par 52.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2007.gadam" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.09.2007. 10:27:50 bal017
Balsošanas motīvs: Par 53.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2007.gadam" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.09.2007. 10:28:24 bal018
Balsošanas motīvs: Par 54.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2007.gadam" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.09.2007. 10:28:54 bal019
Balsošanas motīvs: Par 55.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2007.gadam" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.09.2007. 10:29:28 bal020
Balsošanas motīvs: Par 56.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2007.gadam" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.09.2007. 10:30:00 bal021
Balsošanas motīvs: Par 57.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2007.gadam" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.09.2007. 11:02:58 bal022
Balsošanas motīvs: Par 58.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2007.gadam" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.09.2007. 11:03:36 bal023
Balsošanas motīvs: Par 59.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2007.gadam" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.09.2007. 11:22:08 bal024
Balsošanas motīvs: Par 60.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2007.gadam" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.09.2007. 11:28:12 bal025
Balsošanas motīvs: Par 61.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2007.gadam" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.09.2007. 11:30:34 bal026
Balsošanas motīvs: Par 63.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2007.gadam" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.09.2007. 11:31:00 bal027
Balsošanas motīvs: Par 62.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2007.gadam" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.09.2007. 11:36:26 bal028
Balsošanas motīvs: Par 79.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2007.gadam" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.09.2007. 11:38:50 bal029
Balsošanas motīvs: Par 81.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2007.gadam" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.09.2007. 11:41:34 bal030
Balsošanas motīvs: Par 82.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2007.gadam" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.09.2007. 11:44:02 bal031
Balsošanas motīvs: Par 83.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2007.gadam" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.09.2007. 11:46:34 bal032
Balsošanas motīvs: Par 84.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2007.gadam" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.09.2007. 11:49:10 bal033
Balsošanas motīvs: Par 85.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2007.gadam" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.09.2007. 11:49:44 bal034
Balsošanas motīvs: Par 86.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2007.gadam" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.09.2007. 11:50:14 bal035
Balsošanas motīvs: Par 87.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2007.gadam" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.09.2007. 11:51:52 bal036
Balsošanas motīvs: Par 88.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2007.gadam" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.09.2007. 11:52:40 bal037
Balsošanas motīvs: Par 89.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2007.gadam" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.09.2007. 12:07:52 bal038
Balsošanas motīvs: Par 91.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2007.gadam" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.09.2007. 12:08:18 bal039
Balsošanas motīvs: Par 90.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2007.gadam" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.09.2007. 12:08:58 bal040
Balsošanas motīvs: Par 92.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2007.gadam" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.09.2007. 12:10:54 bal041
Balsošanas motīvs: Par 93.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2007.gadam" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.09.2007. 12:14:10 bal042
Balsošanas motīvs: Par 95.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2007.gadam" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.09.2007. 12:15:02 bal043
Balsošanas motīvs: Par 97.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2007.gadam" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.09.2007. 12:19:16 bal044
Balsošanas motīvs: Par 98.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2007.gadam" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.09.2007. 12:20:24 bal045
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1198F pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā (3.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 12:30:52 bal046
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā (3.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 13:36:36 bal047
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā (3.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 13:40:16 bal048
Balsošanas motīvs: Par 10.priekšlikumu

Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā (3.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 13:43:06 bal049
Balsošanas motīvs: Par 11.priekšlikumu

Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā (3.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 13:43:58 bal050
Balsošanas motīvs: Par 12.priekšlikumu

Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā (3.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 13:44:30 bal051
Balsošanas motīvs: Par 13.priekšlikumu

Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā (3.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 13:45:20 bal052
Balsošanas motīvs: Par 15.priekšlikumu

Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā (3.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 13:57:08 bal053
Balsošanas motīvs: Par 21.priekšlikumu

Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā (3.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 13:57:56 bal054
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1288 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Tiesībsarga likumā (1.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 13:59:08 bal055
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1115 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Tiesībsarga likumā (1.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 14:00:24 bal056
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu /19.10.2007./

Likums par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos (1.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 14:01:34 bal057
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1187 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā (1.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 14:03:00 bal058
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1160 pieņemšanu 1.lasījumā

Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības likums (1.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 14:04:42 bal059
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1191 steidzamību

Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības likums (1.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 14:05:04 bal060
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1191 pieņemšanu 1.lasījumā

Attīstības plānošanas sistēmas likums (1.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 14:15:42 bal061
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1036 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Konkurences likumā (1.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 14:17:20 bal062
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1190 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" (1.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 14:18:40 bal063
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1145 pieņemšanu 1.lasījumā

Komercprakses likums (1.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 14:19:42 bal064
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1177 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Valsts statistikas likumā (1.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 14:20:52 bal065
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1169 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.406/Lp9) (1.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 14:22:04 bal066
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1178 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.416/Lp9) (1.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 14:23:14 bal067
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1189 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.413/Lp9) (1.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 14:24:16 bal068
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1186 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā (1.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 14:25:18 bal069
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1107 pieņemšanu 1.lasījumā

Ģenētiski modificēto organismu aprites likums (1.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 14:26:36 bal070
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1171 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā (1.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 14:27:36 bal071
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1154 steidzamību

Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā (1.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 14:28:02 bal072
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1154 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā "Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu" (1.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 14:29:38 bal073
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1200 steidzamību

Grozījums likumā "Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu" (1.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 14:30:04 bal074
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1200 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Farmācijas likumā (1.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 14:31:34 bal075
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1201 steidzamību

Grozījums Farmācijas likumā (1.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 14:31:58 bal076
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1201 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību" (1.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 14:33:02 bal077
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1202 steidzamību

Grozījumi likumā "Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību" (1.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 14:33:22 bal078
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1202 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.429/Lp9) (1.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 14:34:24 bal079
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1203 steidzamību

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.429/Lp9) (1.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 14:34:46 bal080
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1203 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Ārstniecības likumā (1.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 14:35:44 bal081
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1204 steidzamību

Grozījums Ārstniecības likumā (1.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 14:36:06 bal082
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1204 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā "Par piesārņojumu" (1.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 14:37:20 bal083
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1205 steidzamību

Grozījums likumā "Par piesārņojumu" (1.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 14:37:40 bal084
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1205 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā "Par prekursoriem" (1.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 14:38:42 bal085
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1206 steidzamību

Grozījums likumā "Par prekursoriem" (1.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 14:39:04 bal086
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1206 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Reklāmas likumā (1.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 14:39:52 bal087
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1207 steidzamību

Grozījums Reklāmas likumā (1.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 14:40:12 bal088
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1207 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā (1.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 14:41:02 bal089
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1208 steidzamību

Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā (1.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 14:41:22 bal090
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1208 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Pārtikas aprites uzraudzības likumā (1.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 14:42:18 bal091
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1209 steidzamību

Grozījums Pārtikas aprites uzraudzības likumā (1.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 14:42:40 bal092
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1209 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" (1.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 14:44:08 bal093
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1195 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Būvniecības likumā (1.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 14:45:06 bal094
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1174 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā (2.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 14:47:30 bal095
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1283 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (2.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 14:52:16 bal096
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (2.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 14:52:42 bal097
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (2.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 14:53:08 bal098
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (2.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 14:55:50 bal099
Balsošanas motīvs: Par 8.priekšlikumu

Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (2.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 14:56:14 bal100
Balsošanas motīvs: Par 9.priekšlikumu

Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (2.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 14:56:50 bal101
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1284 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Konvencijas par personu aizsardzību attiecībā uz personu datu automātisko apstrādi Papildu protokolu par uzraudzības institūcijām un pārrobežu datu plūsmām (1.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 14:58:34 bal102
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1194 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolu" (1.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 14:59:40 bal103
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1188 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā (1.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 15:01:02 bal104
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1295 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par policiju" (1.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 15:02:16 bal105
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1296 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Prokuratūras likumā (1.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 15:03:44 bal106
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1297 pieņemšanu 1.lasījumā

Datums: 20.09.2007. 15:08:20 bal107
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Sestdien, 24.februārī